K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 309: 2003. g. 14. - 21. augusts E i r o p a s S a v i e n ī b a Prezidente iesaistās ES kampaņā Diena 08/15/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien paziņoja par ieceri tuvākajā Ministru kabineta sēdē uzrunāt valdību, lai aicinātu ministrus novērtēt vēsturiskā balsojuma par dalību Eiropas Savienībā nozīmi un budžeta veidošanas gaitā šo procesu izskaidrotu sabiedrībai. "Man kā prezidentei ir svarīgi, lai ļaudis referendumā pieņemtu lēmumu pēc būtības, nevis uz baiļu pamata. Mums šajā vēsturiskajā brīdī nevis bailes, bet drosme ir vajadzīga, jo būs jādarbojas citādos apstākļos nekā līdz šim," presei sacīja V.Vīķe-Freiberga, kas līdz 20.septembrī paredzētajai tautas nobalsošanai par Latvijas dalību ES nolēmusi tikties ar daudzām sabiedrības grupām dažādās auditorijās. Arī Ministru prezidents Einars Repše (JL) ceturtdien pēc tikšanās ar prezidenti nāca klajā ar paziņojumu, kurā teju pirmoreiz skaidri pateica, cik svarīgs Latvijai ir balsojums referendumā. "Būtu pilnīgi nepieņemami, ja kādu tīri sīkpartijisku diskusiju, ķīviņu vai santīmu dalīšanas rezultātā mēs aizmirstu, ka septembrī mums būs jāpieņem lēmums par Latvijas atgriešanos Eiropā," sacīja premjers. Viņš norādīja, ka tā būs milzīga izšķiršanās, vai "Latvija ir moderna, attīstīta Rietumeiropas valsts vai paliek kā atpalikusi valsts uz Austrumiem orientētu valstu grupā". Laikā, kad savstarpējās attiecības valdībā nākamā gada valsts budžeta veidošanas kontekstā ir radījušas pirms tautas nobalsošanas nevēlamu spriedzi sabiedrībā, Valsts prezidentes nodoms tikties ar valdību ir vienīgā rīcība, ko viņa varētu darīt, lai nervozā situācija valstī neiespaidotu balsojumu par iestāju ES, Dienai sacīja sociologs Aigars Freimanis. Viņš V.Vīķes-Freibergas paziņojumu novērtēja kā ilgi gaidīto "prezidentes uznācienu šīs tēmas ietvaros". Latvijas jaunais vēstnieks ES Andris Ķesteris aģentūrai LETA ir uzsvēris, ka "cilvēkiem ir jāsaņem informācija no tādiem avotiem, kam viņi uzticas". Uz jautājumu, ko premjers personīgi ir nolēmis darīt, lai šīs valdības darbība nekaitētu balsojumam par dalību ES, E.Repše atbildēja: "Mūsu valdības darbs ir orientēts uz valsts labklājības nodrošināšanu, uz rūpēm par cilvēku un kārtības atjaunošanu valstī, un es esmu nolēmis vienkārši šo darbu turpināt." Vaicāts, vai referenduma iznākumu negatīvi nevar iespaidot tas, ka cilvēki teiks "nē" dalībai ES, protestējot pret valdību, premjers atzina, ka šāds risks pastāv. "Mums šobrīd vajadzētu būt gudriem, lai to nepieļautu. Valdības nāk un iet, un tā ir tāda pārejoša lieta, bet tas, vai Latvijai būt Eiropas vai Krievijas valstu saimē, ir ļoti būtisks lēmums, un no tā būs atkarīga Latvijas nākotne gadu simtiem," sacīja E.Repše. Viņš ir nolēmis skaidrot valdības pozīciju sabiedrībai un tikties arī ar pensionāriem, lai mazinātu šīs grupas nemieru. Kā zināms, jūlijā veiktā Latvijas faktu socioloģiskā aptauja liecināja, ka ES atbalstītāju skaits krities par 8%. Referendumam sagatavotas 1,6 miljoni nobalsošanas zīmes LETA 08/16/03 Tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), kas notiks 20.septembrī, ir izgatavotas 1 600 000 nobalsošanas zīmes un 6000 pasu spiedogi, kas rajonu un pilsētu vēlēšanu komisijām tiks nogādāti 17.septembrī. Kā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļus informēja komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, ir izgatavoti arī citi materiāli, kas nepieciešami tautas nobalsošanai par Latvijas dalību ES. Tie jau ir nosūtīti rajonu un pilsētu vēlēšanu komisijām. Vēlēšanu komisijām sadalītas 12 000 afišu, 10 000 plakātu par pareizu nobalsošanas zīmes aizpildīšanu, 5000 vēlēšanu kastes plakāti, 22 500 balsotāju saraksti vēlēšanu iecirknim un 7500 - vēlētāju atrašanās vietā, 7500 tautas nobalsošanas rezultātu protokoli, 4500 tautas nobalsošanas normatīvo aktu brošūras, 10 000 vēlēšanu komisiju locekļu apliecības un pa 15 000 uzlīmēm uz vēlēšanu kastēm un saiņiem. Patlaban tiek gatavoti un testēti CD ar programmu nobalsošanas rezultātu noformēšanai un visiem nobalsošanas dokumentiem PDF formātā. Tiek apzināta vēlēšanu komisiju nepieciešamība pēc mazajām vēlēšanu kastēm. Ja būs nepieciešams, mazās vēlēšanu kastes tiks izgatavotas līdz 17.septembrim. CVK uzdevumā tiks izgatavoti vēl divi veidi balsotājus informējošie plakāti, kas informēs par to, kā jārīkojas vēlētājiem, kuri slimības dēļ 20.septembrī nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, bet gribēs balsot mājās, un kā aizpildīt nobalsošanas zīmi. Vēlēšanu iecirkņiem ārzemēs referenduma dokumenti tiks nosūtīti 19. un 20.augustā. Uz Berlīni un Vīni, kur balsos mūsu militārais kontingents, nobalsošanas materiāli jau ir nosūtīti. ES reklāmas klipu efektivitāte LTV, Panorāma 08/20/03 Visu šo nedēļu masu mēdijos bija vērojamas jaunās Eiropas Savienības reklāmas, kuras ietilps valdības veidotajā pirmsreferenduma informēšanas kampaņā Taču jau tagad liela daļa reklāmas ekspertu tās ir nosaukušas par nepārliecinošām. Un iespējams vaina meklējama nevis reklāmas veidotājos, bet gan pasūtītājos - valdības izveidotajā Eiropas Savienības informēšanas grupā "Latvija Eiropā". Pasūtot reklāmu nav izvirzīti konkrēti mērķi, vienīgi ieteikts neveidot to pārāk pozitīvu vai negatīvu. Tādēļ eksperti skaidro, ka nepārliecinošas reklāmas, kurās iztērēts vairāk par 200-it tūkstošiem latu ir tikai sekas neizlēmībai. Reklāmu veidotāji kā vienu no galvenajām iezīmēm uzsvēra, ka skatītājiem netiks uzspiests viedoklis, jo Eiropas Savienības reklāmas klipos būs redzami cilvēki, kuri izsaka savu personīgo nostāju, nesaņemot par to nekādu samaksu. Šajā sakarā zināmu kritiku izteikuši reklāmu eksperti, kuri uzskata, ka tā jau daudzajiem cilvēku viedokļiem kas sastopami masu mēdijos klāt tiks pievienoti vēl vairāki, kuri savā būtībā ar neko īpašu neizceļas. Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs: "Patiesībā tas ir tas, ko mēs ikdienā dzirdam. Cik cilvēku, tik arī viedokļu. Šeit ir tas, ka sašaurināts tas ir jebkurā gadījumā. Šī reklāma novirza domāt par citām lietām." Bažas rada arī fakts, ka vēl aizvien netiek skaidrots, kas notiktu, ja Latvija tomēr neiestātos Eiropas Savienībā, bet gan tiek atkārtotas vienas un tās pašas pozitīvās lietas. Klāvs Sedlenieks: "Tas īstais jautājums jau ir pa to, kādā vidē mēs gribēsim dzīvot. Jautājums ir par to, vai mēs principā gribam vienā pusē vai otrā." Kā vēl vienu mīnusu eksperti min reklāmu vienpusīgo nostāju, jo nevienu reizi tajās netiek atklāta kāda negatīva iezīme ar ko Latvijai būtu jārēķinās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Pēc speciālistu domām, tas šai reklāmai atņem ticamību, jo uz bieži cilvēku uzdotajiem jautājumiem - kas būs sliktāk - netiek atbildēts. Ēriks Stendzenieks, ZOOM radošais direktors: "Ja valsts propagandē vienpusēju viedokli, ka ir tikai plusi un trūkumu nemaz nav, tas ir šaubīgi." Pēc Latvijas reklāmas asociācijas prezidenta Aināra Ščipčinska domām šeit būtu jāatgriežas pie kampaņas sākuma uzstādījumiem, jo pašlaik kampaņa tiek virzīta ar pieņēmumu, ka katrs balsotājs veiks apdomātu izvēli. Balstoties uz iepriekšējiem pētījumiem, kas veikti Saeimas vēlēšanu laikā, daudzos gadījumos tas tā nemaz nenotiek un izvēle bieži ir uz emocijām balstīta. Šādā gadījumā pašreiz redzamās Eiropas Savienības reklāmas ir pārāk nekonkrētas, lai balsotājs varētu izdarīt savu izvēli. Ēriks Stendzenieks: "Lēta tehnika, pavirša montāža. Bērnišķīgi titri un neizteiksmīga mūzika. Faktiski tās ziņa starp rindām ir tāda, ka kāds ir atgāzies uz dīvāna un garlaikotā balsī saka - piedalieties, ejiet, nestāviet malā." Tuvojoties referendumam gaidāmas vēl vairākas jaunas reklāmas un eksperti izteikuši cerību, ka to veidotāji būs mācījušies savām kļūdām. Kāda būs Latvijas zinātnes loma Eiropas Savienībā? NRA 08/20/03 Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents: - Zinātne pagaidām saņem visai ierobežotu atbalstu no Latvijas valsts. ES Barselonas un Lisabonas sammitos ir paredzēts, ka 2010. gadā zinātnei jāsaņem trīs procenti no iekšzemes kopprodukta - divus piešķirot no valsts budžeta, vēl vienu procentu - no biznesa investīcijām zinātnē. Īsti reāli Latvijas kontekstā gan tas nav, būtu labi, ja varētu noteiktajā laikā palielināt vismaz līdz 2%. Latvijā no valsts pašlaik ir aptuveni 0,2%, kopā ar biznesa ieguldījumiem - ap 0,45%. Paliekot ārpus ES, neredzu, ka būtu iespējams straujš budžeta palielinājums. Patiesībā neredzu nekādu ceļu finansējuma palielinājumam ārpus ES. No pašas ES fondiem arī dabūsim naudu, taču tas salīdzinoši nebūs liels ieguldījums, parasti ar fondiem saistītie pētījumi līdz šim vairāk bijuši interesanti citām valstīm, nevis Latvijai. Kā piemēru var minēt akadēmiķa Rolanda Rikarda projektu par polimēru materiālu aprēķināšanu, kas vairāk, zināmā mērā, ir domāts atsevišķām Vācijas firmām. Galvenais tomēr ir valsts finansējums. Tāpēc zinātniekiem ir svarīgi turēties pie ES izvirzītās prasības par budžeta palielinājumu zinātnei. Tomēr mani satrauc, ka ir noraidīts zinātnes un tehnoloģiskā parka projekts, kurš arī pretendēja saņemt finansējumu no ES. Nepiekrītu, ka Latvijai nebūtu jāattīsta augstās tehnoloģijas. Mums ir jāieņem stingra pozīcija un jāparāda, ka mums ir potenciāls tās attīstīt. Elmārs Grēns, LZA akadēmiķis, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors: - Nez vai Latvijas zinātnieki visai Eiropai dos jūtamu pienesumu, jo tomēr esam maza valsts, tāds ir arī mūsu zinātniskais potenciāls. Tomēr pievienošanās ES būs milzīgs stimuls pašai Latvijas zinātnei, īpaši tas sakāms par ES valstu praksi budžeta piešķīrumos. Somijai tas ir pat augstāks par 2010. gadā noteiktajiem diviem vai trim procentiem no iekšzemes kopprodukta. Paredzams, ka pēc iestāšanās ES zinātnē izveidosies asāka konkurence. Tas ir labi, jo zinātne attīrīsies no zināmā mērā avantūristiskiem eksemplāriem, iegūs nopietnie pētījumi. Pastiprināsies partnerība. Ko iegūs nacionālās zinātnes, ne tikai letonika, bet arī citas zinātnes jomas, kas orientētas uz mūsu lauksaimniecību, tautsaimniecības jomām? Domāju, atbrīvosies līdzekļi arī šīm nozarēm, taču daudz kas būs atkarīgs no mūsu pašu gudrības - cik prasmīgi un veiksmīgi mācēsim atsijāt graudus no sēnalām tā sauktajā nacionālajā zinātnē. Arī manis pārstāvētajā jomā - gēnu izpētē - noteikti būs pārmaiņas, jo ES ietvaros tiks stimulēti pētījumi ar augstu pievienoto vērtību, saskaņā ar ES politiku zinātnē. Gēnu tehnoloģija, genoma programma, kurai nākamgad, pēc ilgas vilcināšanās beidzot būtu jāsākas, tikai iegūs, jo tā ir augsto tehnoloģiju joma. Baiba Rivža, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, habilitētā ekonomikas zinātņu doktore: - Latvija jau tagad atrodas ES zinātnes telpā! 5. un 6. ES zinātnes programmās esam partneri Eiropas zinātniekiem, valsts iemaksāja līdzdalības maksājumu. Tas, ka pusotras reizes vairāk jau esam atguvuši no šīm programmām, ir pierādījums, ka Latvijas zinātnieki ir konkurētspējīgi, ir augsts potenciāls un ka dalība kopējos projektos valstij ir vērtīga. Starptautiskās programmās neviens nav ieinteresēts ņemt vāju partneri. Pēc iestāšanās ES, pieaugs zinātnieku atbildība, augs arī konkurence. Var pat teikt, ka Latvijas zinātne šobrīd ir krustcelēs: līdz šim tajā lielākoties darbojās fanātiķi, strādāja ar novecojušu vai palīdzības programmās iegūtu aparatūru. Tā ir jāmodernizē, un tā ir valsts atbildība, arī biznesa pārstāvjiem jāinvestē zinātnes infrastruktūras atjaunošanā. Būtiski ir mudināt jaunos zinātniekus izglītoties, smelties pieredzi ārvalstīs un atgriezties strādāt Latvijā. Juris, studē inženierekonomiku: - Pieļauju, ka Latvijas zinātniekiem, īpaši jaunajiem, radīsies jaunas un papildu iespējas pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, vismaz teorētiski tā vajadzētu notikt. Manuprāt, jomas, kurās Latvija varētu izvirzīties starptautiskā apritē, ir saistītas ar fiziku, ķīmiju, eksperimentālo bioloģiju, tajā skaitā gēnu pētījumiem. Fizikā Latvijas zinātniekiem jau tagad ir starptautiska atzinība, piemēram, lāzertehnoloģiju izpētē un izstrādē. Astronomijā un kvantu fizikā gan nez vai varētu būt liels progress, jo šīs zinātnes jomas ir saistītas ar īpaši lielām investīcijām, kuras pašiem jau vien būtu jāveic. Tiesa, arī eksperimentālajā bioloģijā var būt vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi. Pieļauju, ka Latvijas zinātnieki varētu sevi parādīt arī zinātņu jomās, kas saistītas ar datortehnoloģiju attīstību. Anastasija, studē telekomunikācijas: - Manuprāt, tiešām kaut ko vairāk varētu sasniegt, ja iestāsimies ES, jo būsim visu procesu pašā centrā. Zinātniekiem būs vairāk sakaru, un tas ir ļoti nozīmīgi, īpaši - starptautisku pētījumu veikšanā. Nezinu, vai varam būt īpaši un ko vairāk sasniegt, teiksim, medicīnā, bet tirdzniecības, ekonomisko procesu izpētē gan varētu dot savu ieguldījumu, jo Latvijā arī strauji attīstās tirdzniecības industrija. Tie varētu būt tieši lietišķie, pielietojamie pētījumi. Ceru, ka iestāšanās ES varētu dot arī straujākas attīstības iespējas telekomunikāciju jomā, kuru pati studēju. Latvijas zinātniekiem būs lielākas iespējas uzzināt un skatīties, ko dara citās valstīs, tomēr, iespējams, jauno sakaru dēļ daudzi arī aizbrauks strādāt uz ārzemēm. Lai apgūtu Eiropas naudu, vajadzēs vairāk ierēdņu BNS, Diena 08/20/03 Gandrīz septīto daļu jeb aptuveni septiņus miljonus latu no visiem nākamgad Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei atvēlētajiem 50 miljoniem valdība varētu tērēt jaunu ierēdņu algošanai un ar to saistītiem izdevumiem, otrdien vēsta laikraksts "Diena". Ministrijas lēš, ka tām kopā vajag ap 600 jaunu darbinieku, kas spētu administrēt ES fondu līdzekļu un tiešo maksājumu izlietojumu, tā nodrošinot iespēju Latvijai trijos gados saņemt ap pusotru miljardu eiro. Tomēr ministrijām taupības dēļ jādomā arī par pašreizējo ierēdņu atlaišanu. Laikraksts norāda, ka valdība pagājušajā nedēļā atlika šā jautājuma izskatīšanu, uzdodot ministrijām vēlreiz izvērtēt papildus nepieciešamo ierēdņu skaitu. Kopumā 10 ministrijas, kurām būs jāpārrauga ES fondu naudas gaitas, pieprasīja izveidot 744 jaunas štata vietas. Šonedēļ šis skaits jau sarucis. Plānots, ka viena jaunā ierēdņa alga vidēji varētu būt 450 latu mēnesī (pēc nodokļu nomaksas, tātad apmēram 650 latu) Patlaban valsts civildienestā strādā 30 817 ierēdņu. Visvairāk papildu ierēdņu vietu - 354 - ir pieprasījusi Zemkopības ministrija, kas administrēs aptuveni pusi no visiem ES līdzekļiem. Vai dabūsim solīto Eiropas naudu? LNT 08/20/03 Valdības neizdarības dēļ Latvija var pazaudēt lielu daļu no miljoniem latu vērtās ES piedāvātās palīdzības. Latvijai varētu būt problēmas atvēlētos ES struktūrfondu līdzekļus - 625 miljonus eiro tuvāko triju gadu laikā saņemt. Valdība Latvijas attīstības plānu, kas nākotnē paredzēts kā pamatdokuments ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanai, pieņēma marta vidū. ES komisijas eksperti ar to ir iepazinušies, gandrīz katra rindkopa, par kuru tiek analizēts attīstības plāns, kuram jāpamato miljoniem eiro vajadzība, sākas ar vārdiem: trūkst plašākas informācijas, skaitļu; informācija ir fragmentāra, nav analīzes; ir grūti novērtēt jūsu reālās vajadzības; ir vajadzīgi vairāk datu - labāks skaidrojums; nav saprotams, vai jums ir atbilstoša likumdošana, lai efektīvi izmantotu fondu līdzekļus. Finanšu ministrija ir pārliecināta, ka Latvijai apsolītā nauda no 2004. līdz 2006.gadam garām nepaies un panikai nav pamata. Par spīti tam, ka 2004.gads sāksies pēc četrarpus mēnešiem, bet mēs, pēc Eiropas Komisijas ekspertu atzinuma, esam starta pozīcijā, kamēr igauņiem saka paldies par labi izdarītu darbu, kurā vēl jāveic tikai tehniskas korekcijas. "LNT ziņu" aptaujātie eksperti ārpus Finanšu ministrijas telpām gan domā savādāk. Viņuprāt, panikai ir pamats un valdībai daudz nopietnāk, pat iesaistot starptautisku auditorfirmu speciālistus, ir jāķeras klāt šā dokumenta fundamentālai pārstrādāšanai. Eksperti "LNT ziņām" atzīst, ka, iespējams, mēs arī solīto naudu saņemsim, bet, ja valdība attīstības plānu uzlabošanai pieies formāli, tad, visticamāk, tā tiks novirzīta tur, kur EK vēlas, nevis tur, kur Latvijai ir vislielākās izaugsmes iespējas un konkurētspēja. Prezidente aicina dusmas uz valdību neizpaust referendumā LTV 08/20/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar valdības sēdē iedzīvotājus aicināja referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) balsot nevis baiļu un neapmierinātības ar valdību ietekmē, bet gan pārdomāt šī lēmuma izšķirošo nozīmi Latvijas nākotnē. Savukārt ministrus prezidente aicināja iedzīvotājiem skaidrot budžeta līdzekļu taupīšanas priekšrocības, lai sabiedrības negatīvā attieksme un bažas par budžeta veidošanas procesu neietekmētu vēlētāju balsojumu referendumā par Latvijas pievienošanos ES. "Gribu lūgt tautu pārdomāt un saprast, ka tā nebūs tā reize, kad izteikt neapmierinātību par valdību," sacīja Vīķe-Freiberga, norādot, ka referendumā iedzīvotāji balsos nevis par konkrēto valdību, ministriem un atbalstu šai valdībai, bet gan par "valsts virzību un tautas nākotni". "Nezāģēsim zaru, uz kura sēžam. Paužot savu rūgtumu un vilšanos referendumā, tas būtu bēdīgs solis ar sekām nākotnē," pauda pārliecību prezidente. Uzsverot gan to, ka, viņasprāt, balsojumā referendumā izpaudīsies tautas "spriestspēja un veselais saprāts". Vīķe-Freiberga pauda bažas par ES atbalstītāju skaita sarukumu, norādot, ka šim kritienam varētu būt "cēloņsakarība un zināms sakars ar to, kā tautā iztulkots budžeta veidošanas process". "Tauta normāli reaģē uz valdības lēmumiem, nākamajā reizē dodoties pie urnām," sacīja prezidente. Pirmsreferenduma kampaņas organizētājiem - lielas algas LETA 08/21/03 Pērn nodibinātās Eiropas Savienības (ES) propagandēšanas vadības grupas "Latvija Eiropā" darbinieki saņem valsts darbam neraksturīgi augstas algas - vidēji ap 1000 latu mēnesī atkarībā no amata, šodien vēsta "Neatkarīgā Rīta Avīze". Valdība rīkojumu par šādas grupas izveidi izdeva pagājušā gada 28.decembrī. Grupas vadītāja jau no paša sākuma ir Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Humanitāro zinātņu priekšmetu katedras vadītāja Ramona Umblija, bet grupas sastāvs ir mainījies. Šobrīd grupā ietilpst Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks Armands Gūtmanis, SIA "Birojs 2000" valdes priekšsēdētāja Selga Laizāne, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes psiholoģijas nodaļas asociētais profesors Ivars Austers, Saeimas deputāts Aldis Kušķis ("Jaunais laiks") un Saeimas kancelejas direktors Māris Steins. Vadības grupas preses sekretāre Ieva Stare NRA informējusi, ka tikai divi vadības grupas locekļi - Kušķis un Steins - strādā bez atalgojuma. Viņi saņem pamatalgu Saeimā. Vislielāko algu saņem Umblija - 1200 latu mēnesī. Gūtmanis un Laizāne saņem pa 1000 latiem mēnesī, bet Austers - 806 latus mēnesī. NRA noskaidrojusi, ka vismaz divi grupas darbinieki - Gūtmanis un Umblija - turpina saņemt algas arī pamatdarbā, kas ir citas valsts budžeta iestādes. ĀM personāldaļas darbinieki apgalvoja, ka Gūtmanim turpina maksāt pēc darba līguma viņam pienākošo 371 latu mēnesī un papildus, atbilstoši vadības līgumam, 380 latus mēnesī. Tādejādi Gūtmanis valsts darbā kopā saņem 1751 latu mēnesī. Mūzikas akadēmijas grāmatvedībā NRA apliecināts, ka arī Umblija turpina saņemt darba algu pamata darbavietā. Tiesa gan, algas apmērus neizdevās noskaidrot, jo "grāmatvedis, kuram ir pieeja datorā algu sarakstam, atrodas atvaļinājumā". Vadības grupas darbu nodrošina sekretariāts desmit cilvēku sastāvā. Vislielāko algu no sekretariāta darbiniekiem saņemot nevis tā vadītāja, bet gan sabiedrisko attiecību projektu koordinatore Vija Kasakovska un reklāmas projektu koordinatore Anda Kalniņa - pa 590 latiem katra. Abas ir "Biroja 2000" darbinieces. Savukārt sabiedriski konsultatīvās padomes koordinatore, notikumu kalendāra veidotāja Margarita Apine saņem 586 latus, sekretariāta vadītāja Madara Grīnšteine - 580 latus, atbildīgā par ES lietām Baiba Baltvilka - 500 latus, preses sekretāre Stare - 440 latus, iespieddarbu izplatīšanas koordinatore Dzintra Kusiņa - 300 latus, konsultante Ilze Szulgo - 286 latus, iespieddarbu koordinators un mājaslapas redaktors Edgars Koroņevskis - 220 latus. Sasummējot Eiropas propagandēšanā nodarbināto atalgojumu, NRA aprēķinājusi, ka mēnesī valsts šim nolūkam tērē 8098 latus. Savukārt, ja ņem vērā, ka vadības grupa darbu sāka 16.janvārī un tās pilnvaru termiņš beidzas 19.septembrī, var aprēķināt, ka algās vien eiropropaganda valstij izmaksās nepilnus 65 000 latu. Kā ziņots, vadības grupa pirmsreferenduma informēšanas pasākumiem gatava iztērēt vienu miljonu latu. B u d ž e t s Vairākas ministrijas nepietiekami samazinājušas izdevumus NRA 08/15/03 Satiksmes (SM), Labklājības (LM), Vides (VM) un Izglītības un zinātnes (IZM) ministrija nav samazinājušas savus 2004. gada budžeta izdevumus tik lielā apmērā, kā to prasīja valdības vairākums. LM izdevumus pamatbudžetā samazinājusi par 3 404 722 latiem noteikto 6 204 722 latu vietā. Trūkstošos 2,8miljonus latu LM it kā samazinājusi, šo sociālā parāda atmaksas daļu pārceļot uz nākamajiem gadiem. Kopumā sociālais parāds ir 86 miljoni latu. Pret to gan iepriekš neiebilda finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, tomēr brīdināja, ka vēlāk nāksies gadā maksāt par sešiem procentiem vairāk. SM izdevumu samazinājums ir par 3,25 miljoniem latu mazāks nekā noteiktais. 3,3 miljonus latu papildus tā cer gūt, palielinot līdz 18 procentiem uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi lielajiem uzņēmumiem; kopumā tas budžetā papildus dos 10,94 miljonus latu. VM līdzekļus 6,36 procentu apmērā nogriezusi tikai pamatbudžeta, bet ne speciālā budžeta izdevumiem. Tādējādi 1 035 224 latu vietā tie samazināti par 512 775 latiem. IZM izdevumi ir par 1 789 491 latu lielāki, bet Finanšu ministrija līdzekļu pieprasījuma palielinājumu atzīst par pamatotu. FM toties iebilst pret to, ka līdzekļu samazinājuma prasībai nav pakļāvusies Valsts kontrole, kuras izdevumi saistībā ar administratīvās ēkas apsardzes nepieciešamību ir par 25 000 latu palielināti. Budžetu skatīs aiz slēgtām durvīm NRA 08/20/03 Premjera partija Jaunais laiks (JL) valsts budžeta jautājumus partijas iekšienē un ar koalīcijas partneriem turpmāk pārrunās aiz žurnālistiem slēgtām durvīm. Arī koalīcijas tikšanās šodien būs medijiem slēgta, ziņo BNS. Šī ir reakcija uz prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas teikto, ka budžeta strīdi apdraud referenduma par dalību ES pozitīvu iznākumu. JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš noliedza, ka partija apšauba atklātības principa pareizību, un atzina, ka arī JL ministri kļūdījušies informācijas pasniegšanā sabiedrībai. Partijas dala papildus izcīnītos līdzekļus LETA 08/20/03 Valdību veidojošās Saeimas frakcijas vakar notikušajā frakciju vadītāju sanāksmē vienojušās, ka katra sagatavos savus priekšlikumus izdevumiem 2004.gada budžetā no līdzekļiem, kas budžetā tiks paredzēti, palielinot ieņēmumu prognozi. Sanāksmē atzīts, ka valsts varētu papildus iekasēt 10-20 miljonus latu. ZZS prasīs papildus 2,5 miljonus latu lauksaimniecības subsīdijām, lielāku līdzfinansējumu Eiropas Savienības projektiem un līdzekļus Labklājības ministrijas uzdevumu nodrošināšanai. Latvijas Pirmā partija vēlētos vairāk naudas atvēlēt bērnu un ģimenes lietu jautājumiem, ekonomikas attīstības veicināšanai. LPP arī vēlētos, lai tiktu paaugstināts ienākuma nodoklis ģimenēm, kurās nav bērnu. "Tēvzemieši" atbalsta papildu līdzekļu piešķ iršanu lauksaimniec ības subsīdijām, valsts autoceļu uzturēšanai, Ārlietu ministrijas sekmīga darba turpināšanai, ugunsdzēsējiem, kā arī bērnu un ģimenes jautājumiem. JL par saviem ierosinājumiem lems frakcijas, kā arī valdes sēdē. Jaunais laiks sāk domāt, kā radīt priecīgāku budžetu Diena 08/21/03 Premjers Einars Repše (JL) joprojām neskaidri izsakās par iespējām palielināt nākamā gada valsts budžeta prognozi, taču šādu iespēju pieļauj. "Tas darbs pamazām sāk nest augļus, un šobrīd esam ieviesuši savā saimniecībā kārtību, arī nodokļu ieņēmumi pildās, un domāju, ka drīzumā varēsim apspriest, kā atbalstīt šobrīd aktuālās prioritātes," trešdien viņš sacīja presei. Uz jautājumu, kad tas varētu notikt un kas būs šīs prioritātes, E.Repše atbildēja, ka "visā drīzumā, kad tas notiks, tad arī pateiksim". Tikpat noslēpumains bija arī JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš, kas pēc slēgtās frakcijas sēdes nevēlējās atklāt, kādas varētu būt iespējas rast līdzekļus jūtīgām jomām, kas skar iedzīvotājus. Viņš arī atteicās nosaukt prioritātes, kurām plānots sadalīt naudu, ja ieņēmumu prognoze būs optimistiskāka. Uz frakcijas sēdi pēc savas iniciatīvas bija ieradies iekšlietu ministrs Māris Gulbis, kas vēlējies deputātiem izskaidrot ministrijas budžeta situāciju, jo Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādījusi, ka cilvēkus satraucot arī ziņa par policistu skaita samazināšanu. M.Gulbis sacīja, ka cerot uz pozitīvu risinājumu, kas ļautu kārtībsargu skaitu nesamazināt. Neoficiāli zināms, ka ir iespējama atsevišķu iekšlietu sistēmas funkciju finansēšana no aizsardzības budžeta, ko M.Gulbis Dienai ne apstiprināja, ne noliedza. K.Kariņš uz lūgumu pastāstīt, kādi varētu būt risinājumi, lai mazinātu spriedzi kontekstā ar Iekšlietu ministrijas budžetu, atbildēja: "Mēs ne par ko ar Māri Gulbi nevienojāmies. Viņš vienkārši te piedalījās sēdē." P a r t i j a s Jaunais Laiks kritizē ierēdņus un masu medijus LETA 08/15/03 "Jaunā laika" (JL) paplašinātajā valdes sēdē ceturtdien, 14. augustā tika kritizēti ierēdņi, ministri un masu mediji. Ierēdņi kritiku saņēma par piedāvājumiem budžetu taupīt uz sociāli jūtīgo sfēru rēķina, ministri tāpēc, ka nespēj ierēdņiem likt strādāt, bet žurnālisti par nepareizu valdības darba atspoguļošanu. Medijus kritizēja premjers Einars Repše un veselības ministre Ingrīda Circene. Valdības vadītājs pieļāva, ka sabiedrība nav pareizi informēta par budžeta veidošanu un JL politiku preses interpretāciju dēļ. Repše sprieda, ka tas varētu būt vai nu "tīši inspirēts, vai aiz nezināšanas". Kritizējot ierēdņu uzvedību budž eta veidošanā, premjers norādīja, ka literatūrā aprakstīts paņēmiens piedāvāt sociāli jūtīgas sfēras līdzekļu taupīšanā, tādēļ ministriem būtu pienākums nepiekrist šādiem ierēdņu priekšlikumiem. Arī partijas biedru vidū bija jaušams satraukums par JL politikas atspoguļošanu sabiedrībā. Viena no partijas biedrēm ieteica valdības vīriem iet runāt televīzijā un izdot savu laikrakstu, kuru vajadzētu popularizēt. Jaunais laiks veic kratīšanu Privatizācijas aģentūrā NRA 08/15/03 Partijas Jaunais laiks (JL) pārstāvji Privatizācijas aģentūras (PA) padomē vakar bija sarīkojuši negaidītu pārbaudi PA - ignorējot līdz šim pieņemto kārtību, no aģentūras ierindas līmeņa darbiniekiem tika pieprasīta informācija par atsevišķu zemesgabalu privatizāciju. Kāds PA darbinieks, kurš nevēlējās, lai tiktu minēts viņa vārds, Neatkarīgajai pastāstīja, ka vakar ap pulksten 11 Privatizācijas aģentūrā negaidīti ieradās JL pārstāvošie padomes locekļi - Vilis Vītols, Arilds Bethers, Raimonds Iņķis un Madars Lasmanis, kuri, apejot PA valdi un vadību, pieprasījuši PA darbiniekiem nekavējoties sniegt informāciju par vairākiem privatizētajiem zemesgabaliem. Madars Lasmanis, kurš plašāk pazīstams ar to, ka ir bez augstākās izglītības un savu atrašanos PA padomes sastāvā pamato ar vēlmi "pamācīties, kā jāstrādā", aizbildinādamies ar aizņemtību, drīz vien aizgāja. Pārējie Jaunā laika pārstāvji pieprasījuši, lai tiktu izkopēti dažādi dokumenti. Kopējais pieprasīto dokumentu skaits bija mērāms simtos. PA padomes locekļi, no kuriem visaktīvākais bijis Vilis Vītols, interesējušies par tiem zemes objektiem, kurus, pēc viņu domām, iegādājušies cilvēki ar aizdomīgiem uzvārdiem, piemēram, Ārgalis, vai firmas, aiz kurām varētu slēpties aizdomīgi ārzonas uzņēmumi, piemēram, "kaut kādas Singapūras firmas". Uz jautājumu, kā PA padomes locekļi izturējušies, PA darbinieks, kurš bijis klāt tirdīšanas laikā, atbildēja ar pretjautājumu: "Kā var izturēties cilvēki, kuriem liekas, ka viss, ko dara Privatizācijas aģentūra, ir vienas blēdības, mahinācijas, un nāk uz šejieni ar aizdomām? "Viņiem jau no paša sākuma bija uzstādījums, ka viss ir slikti un ka aģentūra slēpj kaut ko aizdomīgu," viņš piebilda. Kāds cits PA darbinieks jokodams izmeta: "Viņiem jau laikam šķiet, ka šeit ir visu Latvijas zagļu centrālais štābs." Kādu stundu patirdījuši PA darbiniekus, PA padomes locekļi aizgāja, taču Arilds Bethers, kurš pēdējā laikā uz PA nāk gandrīz katru dienu, tur palicis gandrīz līdz pašām darba dienas beigām. "Ja cilvēks ir pensijā, tad jau var dienām klimst pa aģentūru," stāsta aģentūras darbinieki. PA padomes loceklis Aivars Dātavs Jaunā laika pārstāvju rīcību uzskata par visai neētisku. "Padomes galvenā funkcija ir uzraudzīt valdi. Faktiski padome sadarbojās ar valdi. Es esmu padomē jau divus gadus un arī pazīstu daudzus ierindas darbiniekus. Ja man vajag kādu dokumentu, varu aiziet un to palūgt. Nav jau katru reizi jātraucē Ozolnieks vai Šadinovs. Bet, ja vēlas atrast kādus valdi kompromitējošus dokumentus un apiet valdi, griežoties pie zemākajiem darbiniekiem, tad tas nav ētiski". Tomēr V. Vītols negrib piekrist, ka viņa rīcība bijusi neētiska. "Kad Ozolnieka kungs (PA ģenerāldirektors - red.) bija atvaļinājumā, es griezos pie Šadinova kunga (Ozolnieka vietnieks) un izteicu vēlmi iegūt kādu dokumentu," pastāstīja V. Vītols. "Viņš mani nosūtīja pie Prūses kundzes un tā savukārt mani pie vienas savas kolēģes, kura ļoti laipni man izsniedza vajadzīgo dokumentu. Šodien mēs aizgājām pie šīs pašas jaunkundzes un palūdzām, lai iedod dažus dokumentus. Var jau būt, ka mums vajadzēja vispirms griezties pie valdes. Taču normālos apstākļos šāda mūsu rīcība neizsauktu nekādus iebildumus. Šoreiz pēc piecām minūtēm ieradās Ozolnieka kungs un valdes loceklis Mantiņa kungs un bija ļoti sašutuši. Jāsaka atklāti, ka ikreiz, kad tiek prasīta kāda informācija, tas izraisa ļoti lielu satraukumu no valdes puses. Arī šodien," uzsvēra V. Vītols. Viņš tāpat pauda neapmierinātību ar A. Ozolnieka turpmāko rīcību. "Pilnīgi loģiski būtu, ja visas pretenzijas pret mūsu rīcību Ozolnieks būtu izteicis augstākstāvošajai organizācijai, kas šajā gadījumā ir Ekonomikas ministrija. Taču tā vietā viņš, izlaižot preses relīzi, skrien sūdzēties presei," šķendējās V. Vītols. Viņš apgalvo, ka nekādas nelikumības pārbaudes gaitā neesot atklātas, taču, viņaprāt, tas neesot būtiski, jo, lai gan viss notiek it kā likumīgi, zeme daudzos gadījumos ir privatizēta par sviestmaizi. "Kad es kādam cilvēkam, kurš ikdienā nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību pateicu, par kādu summu ir novērtēta zeme, piemēram, Smilšu ielā 2, tad man šis cilvēks pateica tikai vienu vārdu - "zog"," pastāstīja V. Vītols. Savukārt A. Ozolnieks uzsvēra, ka jebkurā akciju sabiedrībā, arī PA, par tās darbību atbild valde. "Vispārpieņemtā kārtība ir tāda - ja kāds vēlas iegūt jebkāda veida informāciju, viņš vēršas pie valdes vai ģenerāldirektora un lūdz šo informāciju sagatavot," uzskata A. Ozolnieks. Par PA padomes locekļu vakardienas rīcību A. Ozolnieks ir paredzējis informēt ekonomikas ministru, kurš pirmdien atgriežas no atvaļinājuma. Nākamā PA padomes sēde, kurā tiks lemts par neuzticības izteikšanu valdei, visticamāk, notiks 22. augustā. Privatizācijas aģentūra sūdzas par 'Jaunā laika' reidu BNS 08/15/03 Privatizācijas aģentūras (PA) valde ir sašutusi par vairāku partijas "Jaunais laiks" padomes locekļu rīcību, nevēršoties par interesējošajiem jautājumiem pie aģentūras vadības, bet gan paslepus mēģinot šo informāciju iegūt no PA darbiniekiem, tādēļ nolēmusi par to sūdzēties ekonomikas ministram, kas ir arī PA padomes priekšsēdētājs. Aģentūrā pastāstīja, ka ceturtdien rīta pusē PA negaidīti ieradās četri partiju "Jaunais laiks" pārstāvošie padomes locekļi - Vilis Vītols, Arilds Bethers, Raimonds Iņķis un Gunārs Rācenājs, kuri, apejot PA valdi un vadību, pieprasīja no PA darbiniekiem, privatizējamo objektu kuratoriem, nekavējoties sniegt informāciju par vairākiem privatizētajiem zemesgabaliem. Vēlāk, neparedzēti sastopot PA valdes locekļus, padomes locekļi, kuru viedokli pauda Vītols, informēja, ka viņus interesējot tie zemes objekti, kurus, pēc viņu domām, iegādājušies cilvēki ar aizdomīgiem uzvārdiem, piemēram "Ārgalis", vai firmas, aiz kurām varētu slēpties aizdomīgas ārzonas, piemēram, "kaut kādas Singapūras firmas", stāstīja PA. PA valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks ir izbrīnīts par šādu padomes locekļu rīcību un atgādina, ka jebkurā akciju sabiedrībā, arī Privatizācijas aģentūrā, par akciju sabiedrības darbību atbild valde. Aģentūras vadītājs atgādina, ka vispārpieņemtā kārtība ir tāda - ja kāds vēlas iegūt jebkura veida informāciju, viņš vēršas pie valdes vai ģenerāldirektora un lūdz šo informāciju sagatavot. Viņš arī atgādināja, ka pēc partijas "Jaunais laiks" pārstāvju ierosinājuma ir sagatavoti grozījumi Privatizācijas aģentūras padomes 1998.gada 13.marta lēmumā, kuros paredzēts, ja padomes loceklis grib iegūt informāciju par jebkuru privatizējamo valsts īpašuma objektu, tad viņš rakstiski pieprasa valdei šo informāciju un valdes pienākums ir trīs darbdienu laikā šo informāciju sagatavot. Minētais grozījums tika saskaņots ar partijas "Jaunais laiks" pārstāvjiem padomē. Viņus šī kārtība apmierināja un attiecīgie grozījumi bija iekļauti Privatizācijas aģentūras padomes šā gada 8.augusta sēdes darba kārtībā, bet šī sēde kvoruma trūkuma dēļ nenotika. Tādēļ par šādu diskutablu padomes locekļu rīcību PA ģenerāldirektors nolēmis informēt ekonomikas ministru. Aģentūra uzsver, ka tā vienmēr ir iestājusies par konstruktīvu sadarbību ar to pārraugošajām institūcijām un aģentūras statūtos un padomes noteiktajā kārtībā ir sniegusi un arī turpmāk gatava sniegt visu PA padomes locekļus interesējošo informāciju. Jūlija beigās "Jaunā laika" valde nolēma izteikt neuzticību PA valdei, pārmetot tai pārāk zemas pārdošanas cenas noteikšanu atsevišķiem valsts īpašumiem. Aģentūras valde kategoriski noraida visus pārmetumus, uzsverot, ka rīkojusies atbilstoši spēkā esošajiem likumiem. Jautājumu par neuzticību PA valdei varētu skatīt padome, bet gala lēmums par valdes tālāko likteni jebkurā gadījumā būs jāpieņem PA valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim, kas ir ekonomikas ministrs. PA valdē strādā valdes priekšsēdētājs Arnis Ozolnieks, viņa vietnieks Viktors Šadinovs un valdes locekļi Imants Mantiņš un Uldis Kriķis. LSDSP dome akceptē 'Kreisi centrisko partiju memorandu' LETA 08/17/03 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) dome vakar piekrita parakstīt Tautas saskaņas partijas (TSP) vēl maijā piedāvāto "Kreisi centrisko partiju memorandu". Kā domniekiem skaidroja LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs, sociāldemokrāti ierosinās šo dokumentu pārdēvēt par "paziņojumu" un nosaukumā norādīt, ka to parakstījušas kreisās un kreisi centriskās partijas. Dinevičs uzsvēra, ka memoranda parakstīšana vēl nenozīmē šo partiju tuvināšanos un iespējamo apvienošanos nākotnē, bet gan tikai sadarbību atsevišķu jautājumu risināšanā. TSP ir iecerējusi, ka memorandu parakstīs sešas partijas - TSP, LSDSP, Sociāldemokrātu savienība (SDS), Latvijas demokrātiskā partija (LDP), Darba partija (DP) un Sociāldemokrātiskā labklājības partija (SDLP). Dinevičs atzina, ka, visticamāk, memorandu parakstīs tikai trīs partijas - TSP, LSDSP un LDP, jo Pētera Salkazanova vadītā SDS vēl aizvien neesot pārtraukusi uzbrukumus LSDSP un turklāt esot pasteigusies noslēgt līgumu ar Aivara Kreitusa vadīto Darba partiju. Savukārt sadarbība ar Jura Žuravļova SDLP nekādus nopietnus rezultātus nevar dot, uzskata LSDSP ģenerālsekretārs. Pret memoranda parakstīšanu iebilda bijušais sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs, pēc kura domām, šī vienošanās neko nedos LSDSP, nepacels tās zemo reitingu, bet tikai ļaus "ieķerties tās stērbelē" dažām vēl mazāk veiksmīgām partijām. Bojāru neapmierina arī LSDSP sadarbība ar "jurkāniešiem", kuri "kā ziepes vannā" esot ieslīdējuši LSDSP nišā". Turklāt TSP, pēc Bojāra domām, nemaz nav sociāldemokrātiska partija, ir absurdi, ka "Eiroparlamentā Latvijas sociāldemokrātus pārstāv Cilevičs". Memorands paredz, ka, izmantojot 17 TSP frakcijas deputātus Saeimā, kreisās partijas izstrādās jaunu likumu par arodbiedrībām, likumus, kas regulēs pensiju un pabalstu sistēmu, iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmu, nodokļu reformu, normatīvos aktus, kas ierobežos monopolus, sekmēs politiskas nācijas veidošanu Latvijā. Memorandā atzīmēts, ka Latvija nav izpildījusi savus "mājasdarbus" pirms iestāšanās Eiropas Savienībā - nav izvērtētas sekas, ko radīs iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu atcelšana vietējo preču un pakalpojumu ražotājiem, Eiropas līmenim nav pietuvinātas algas, pensijas, pabalsti, nav aprēķināts cenu kāpums akcīzes precēm un tām, kuru ražošanu noteiks ES standarti. Kreisās partijas iestājas arī par mazākumtautību tiesību hartas ratifikāciju. Memoranda autori apgalvo, ka Latvija ir "izdarījusi pārsteidzīgu soli, kļūstot par ASV satelītu Eiropā" Irākas kara jautājuma". Valdība esot izvēlējusies neveiksmīgu izglītības reformas īstenošanas laiku un veidu, "kas izsauca sabiedrībā viedokļu polarizāciju un saasināja starpetniskās attiecības pirms paša referenduma". Kreisās partijas uzskata, ka izglītības reforma jāpārceļ uz 2007.gadu, kā to izdarīja Igaunija, bet mācībvalodas izvēle jāatstāj skolēnu, viņu ģimeņu un skolu ziņā. LSDSP pauž bažas par sociālo katastrofu Latvijā LETA 08/17/03 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) dome šodien akceptēja paziņojumu "Nepieļaut sociālu katastrofu", kuru iecerēts izplatīt arī kā skrejlapu. Paziņojumā sociāldemokrāti pauž satraukumu par to, ka pusotra gada laikā Latvijas ģimeņu izdevumi par mājokli pieaugs vismaz par piekto daļu jeb apmēram par 45 latiem, kas valstī varētu izraisīt sociālu katastrofu. Sociāldemokrāti uzskata, ka tā iemesls ir "centrālās varas nepārdomāta politika, pieņemot lēmumus par gandrīz vienlaicīgu dažādu nodokļu un tarifu paaugstināšanu". Sociāldemokrāti apgalvo, ka pašreiz pilsētu sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem iesniegtie, kā arī jau apstiprinātie jaunie siltumenerģijas tarifu projekti liecina, ka vidēji iedzīvotāju maksa par apkuri nākamajā sezonā pieaugs par 10 %, Liepājā - pat par 21%. Tas notiek tādēļ, ka šī gada 9.aprīlī Sabiedrisko pakalpjumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS "Latvijas gāze" iesniegto dabas gāzes tarifu paaugstinājumu. No 2005.gada 1.janvāra siltumenerģija apliekama ar PVN likmi 18%, kas to sadārdzinās vēl vairāk. LSDSP norāda, ka pieaugs arī izdevumi par elektroenerģiju, jo VAS "Latvenergo" ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulatora komisijai jaunu tarifu projektu, kas paredz no 2004.gada 1.janvāra paaugstināt elektroenerģijas tarifus iedzīvotājiem par 20%. Ūdens jau kļuvis dārgāks sakarā ar 9% PVN likmes piemērošanu komunālajiem pakalpojumiem no šā gada 1.janvāra. Dārgāka kļuvusi arī ūdensapgāde, kanalizācija un atkritumu apsaimniekošana. Papildu slogs iedzīvotājiem būs medikamentu sadārdzināšanās un pacientu maksājumu palielināšanās, jo medikamentiem no nākamā gada 1.janvāra plānots piemērot PVN likmi 9% apmērā. Tas nozīmē, ka daudziem cilvēkiem medikamenti vairs nebūs pieejami. No nākamā gada gandrīz par desmito daļu dārgāk būs skolot bērnus, jo mācību grāmatu cenai klāt nāks 9% PVN, līdz ar to ģimeņu ar skolas vecuma bērniem izdevumi pieaugs vēl vairāk. Izglītības un zinātnes ministrija plāno atņemt transporta kompensācijas studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem. Pret šī LSDSP paziņojuma pieņemšanu domes sēdē iebilda LSDSP bijušais līderis Juris Bojārs, kurš to nosauca par "tukšu gaisa tricināšanu", jo LSDSP nav pārstāvēta Saeimā un reāli nespēj ietekmēt valdības politiku. Pēc Bojāra domām, nav jēgas paziņojumā atgādināt, ka LSDSP ir pārstāvēta 119 Latvijas pašvaldībās ar 235 deputātiem, ja nav izstrādāta konkrēta programma, ko sociālās krīzes novēršanai darīs tās pašvaldības, kur pie varas ir sociāldemokrāti. Bojārs arī pauda gatavību ziedot sociālās krīzes mazināšanai 10% no savas 400 latu profesora algas un aicināja sekot savam paraugam LSDSP biedrus, kuru ienākumi no darbības Rīgas domē sasniedz no 20 000 līdz 70 000 latiem gadā. Tiesa, šis Bojāra aicinājums domniekos atbalstu neguva. Sabrūk jauno laiku kristīgais mūris Nedēļa (LNT) 08/17/03 Gan jau pieminētā veselības aprūpe, gan citas svarīgas budžeta pozīcijas šonedēļ uzkurināja tādas domstarpības, kādas šī valdība vēl nebija pieredzējusi. Ir parādījušās pirmās nopietnās baumas, kas prognozē vai nu izmaiņas valdošās koalīcijas sastāvā vai par premjera nomaiņu. Baumas ir un, protams, paliek tikai baumas, bet politikā tām nedrīkst nepievērst uzmanību, jo bieži vien tās tiek izplatītas, lai pazondētu situāciju un paskatītos, kā kurš uz šādu teoriju reaģē. Baumu parādīšanās parasti nozīmē, ka kāds kaut ko grib mainīt un meklē ceļus, kā to izdarīt visnesāpīgāk. Šķiet, ka viss tā pa īstam sākās otrdien - koalīcijas partneri bija tik neapmierināti ar taupības budžetu, ka skaļi pauda vēlmi satikties un parunāties. Ministru prezidentes Einars Repše uz tikšanos nosūtīja Danu Titovu, bet pats neatnāca. Te arī Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers neizturēja. Ainars Šlesers: "Komunikāciju problēma ir jūsu dabā, bet, ja partijas mēs neiesaistīsim, ja tas viss būs tikai premjera rokās un JL rokās, es uzskatu, ka šai valdībai būs problēmas. Ja mēs nemainīsim budžeta sastādīšanas principu, es uzskatu, ka mēs budžetu nesastādīsim, jo pašās beigās būs tik daudz apvainojumu, aizvainojumu un beigās ierindas biedri, nerunājot par frakcijas vai valdes pārstāvjiem teiks - par ko tad jūs balsojat - visa tauta ir pret!" Vienvārdsakot, Šlesers savā runā uzsvēra, ka arī pārējie koalīcijas partneri ir nevis alvas zaldātiņi, bet pieauguši cilvēki, kuru domas ir jāuzklausa un ar kuriem ir jārēķinās. Pirmo reizi koalīcijas iekšienē publiski tika apšaubīts Repšes dievišķums un nekas nenotika - zeme Šleseru neaprija, zibens nespēra. Vairāk vai mazāk viņam piebalsoja gan "tēmzemieši", gan zaļie zemnieki. To, ka "Jaunā laika" un Pirmās partijas īpaši tuvās attiecības ir beigušās Ministru prezidenta biedrs neslēpj. Ainars Šlesers: "Mēs esam kā atsevišķa partija šajā koalīcijā un šis bloks starp Latvijas Pirmo partiju un "Jauno laiku" vairs nepastāv." Galvenie iemesli - "Jaunā laika" atbalstītais uzbrukums Pirmās partijas pārstāvim integrācijas lietu ministram Nilam Muižniekam un Pirmās partijas apdalīšana finanses. Ainars Šlesers: "Mūsu pārraudzībā esošām ministrijām kopīgie resursi ir tikai 0,7 procenti no visa budžeta." To, ka situācija ir saspringtāka nekā šķiet pirmajā brīdī, apliecina Repšes aicinājums "Jaunā laika" biedriem apsvērt koalīcijas iespējas ar TSP. Vismaz Pirmā partija ir pārliecināta, ka sarunas starp "Jauno laiku" un Jurkānu jau notiek. Jurkāns to īsti neapstiprina, taču arī kategoriski nenoliedz, diplomātiski sakot, ka nekas tāds, ko varētu uzskatīt par sarunām nenotiek. Gan Einars Repše, gan viņa palīgs Dans Titovs no komentāriem atteicās, jo baumu komentēšana baumas pārvēršot par faktiem. Bet baumas ir sekojošas - Šlesera temperamenta pilnā runa Repši ir aizvainojusi personīgi un zibens spēriens būšot - viņš vienkārši drusciņ kavējas, jo Repše negribot zaudēt visu Pirmo partiju, bet tikai Šleseri ar tuvākajiem domubiedriem, tāpēc notiekot darbs pie partijas šķelšanas, tāpēc ir aktualizējies Nila Muižnieka jautājums. Šlesers Pirmās partijas sašķelšanu vērtē kā neiespējamu. Ja būšot jāaiziet Muižniekam - aiziešot visa partija. Savukārt Repšes pretspēlētāju plāns esot galma apvērsums "Jaunajā laikā" un Repšes nomaiņa pret citu - mazāk dievišķu premjeru, tāpēc tiekot runāts ar cilvēkiem "Jaunajā laikā", tāpēc Repši spiežot piekrist lielākām ieņēmumu prognozēm, kuru nepiepildīšanās gadījuma vainīgais būs Repše, jo viņš taču izvēlējās gan finanšu ministru, gan jauno Ieņēmuma dienesta priekšnieku. Ainars Šlesers: "Es nekomentēšu. Patreiz ir šī valdība un mums jādod iespēja šai valdībai strādāt, arī Repšes kungam. Esmu pārliecināts, ka tās problēmas, kas ir radušās tiks atrisinātas, jo, protams, Ministru prezidentam arī būs jāmainās." Bijušais premjers Vilis Krištopans, kas reiz bija līdzīgā situācijā uzskata, ka Repšes gadījumā izšķirošs var izrādīties tas, cik lielā mērā Repše ir apbēdinājis lielās finansu grupas - tādas kā Ventspils, Parex. Partijas pašas no valdības ārā nelēks. Vilis Krištopans, ZZS: "Vara vienmēr tur kopā kādu laiku. Es domāju, ka lielas briesmas jau nedraud Repšes kungam. Es vismaz nejūtu, ka kāds būtu noskaņots pa katru cenu šo valdību gāzt." Report.: Tā kā šo krīzi valdība visticamāk pārdzīvos, arī budžeta problēmas tiks pārvarētas, taču miers neiestāsies. Vilis Krištopans: "Visu laiku būs - četri kaķi vienā maisā - plēsīsies. Tas ir neglābjami - miera nebūs." Un šādā situācijā liela nozīme būs Repšes faktoram - vai viņš varēs pieņemt to, ka viņa nemaldība un Dieva status koalīcijā tiks regulāri apšaubīts. Vai viņam nemitīgā cīņa vienkārši neapniks. Paklausieties, kā Repše izteicās par budžeta problēmām, kas sāk apdraudēt ES referendumu. Einars Repše: "Valdības nāk un iet un tā ir tāda pārrejoša lieta. Vai Latvijai būt Eiropas valstu saimē vai, piemēram, Krievijas valstu saimē, tas ir ļoti būtisks lēmums." Un šādus tekstus par valdībām, kas nāk un iet saka cilvēks, kas vēl pirms dažiem mēnešiem par "Jauno laiku" un sevi runāja kā par nācijas pēdējo cerību cīņā ar briesmīgajiem tumsas spēkiem. TB/LNNK vēlas likvidēt integrācijas ministra posteni LETA 08/19/03 Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks nedomā atteikties no ministra amata. To ministrs atzina vakar, tiekoties ar apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakciju. Tēvzemiešu" Saeimas deputāts Pēteris Tabūns prognozēja, ka Muižnieks savu attieksmi nemainīs un centīsies "integrēt krievus par katru cenu", tādēļ vaicāja, vai ministrs nedomā atkāpties. "Es līdz šim esmu klusējis, taču man ir skaidrs, ka jūs aizstāvat tikai krievvalodīgos, okupantus un viņu pēcnācējus, jūs absolūti neaizstāvat latviešus," savu sašutumu neslēpa Tabūns. Muižnieks norādīja, ka neaizstāv krievus, bet gan cilvēktiesības un sabiedrības integrāciju, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. TB/LNNK frakcijas deputāti vēlējās uzzināt arī par ministra sekretariāta darbiniekiem - Alekseju Dimitrovu, kurš bija arī Latvijas Cilvēktiesību komitejas ģenerālsekretārs, un Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētāju Igoru Pimenovu. Muižnieks informēja, ka sekretariāta jurists Dimitrovs ir atstājis darbu sabiedriskajā organizācijā un savulaik nav varējis piedalīties Interfrontes pasākumos un cīnīties pret valsts varu, jo tolaik viņam bijuši tikai 10 gadi. Savukārt Pimenovs darbojoties konsultatīvajā padomē, kas sanāk reizi mēnesī, turklāt no ministrijas budžeta viņš algu nesaņemot. TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka partija joprojām uztur spēkā priekšlikumu ar nākamo gadu likvidēt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, lai taupītu budžeta līdzekļus. Baumo par maiņām valdībā BNS 08/19/03 Premjers Einars Repše (JL) neapstiprina izskanējušo informāciju par iespēju pieprasīt vairāku ministru demisiju un nav plānojis izmaiņas valdības sastāvā, šodien ziņo laikraksts "Diena". Pagājušajā nedēļā, saasinoties attiecībām valdības koalīcijā, kuras izraisīja strīdi par budžetu un Latvijas Pirmās partijas (LPP) bažas par nepietiekamo dialogu starp premjeru un partijām, kā arī ministriem, politiskajos kuluāros izplatījās informācija par premjera nodomu pieprasīt piecu ministru demisiju. Gan valdības partiju politiķi, gan arī opozīcijā esošās Tautas partijas deputāti neatkarīgi cits no cita neoficiāli laikrakstam "Diena" minējuši, ka premjers plānojot pieprasīt satiksmes ministra Roberta Zīles (TB/LNNK), premjera biedra Aināra Šlesera (LPP), savu partijas biedru iekšlietu ministra Māra Gulbja, finansu ministra Valda Dombrovska un reģionālās attīstības un pašvaldību ministra Ivara Gatera demisiju. Laikraksts atgādina, ka vēlmi izvērtēt ministru darbu un prasīt rezultātus premjers apliecinājis jau jūnija beigās, bet budžeta veidošanas neveiksmēs premjers vairākkārt norādīja uz ministru un ierēdņu atbildību, tāpēc vairāki politiķi šādu iespēju uzskatīja par ticamu. Savukārt kāds cits koalīcijas pārstāvis pieļāva, ka "šādas ziņas kāds ir apzināti izplatījis, lai cilvēki kļūst tramīgāki un disciplinētāki". "Dienas" aptaujātie ministri nekādus mājienus no premjera nebija saņēmuši. Šlesers atzina, ka premjeram ir tiesības atbrīvot kādu ministru, taču "ja viņš izteiks nepamatotu neuzticību kādam mūsu ministram, tas nozīmēs arī neuzticību partijai un mēs savu ministru aizstāvēsim". Repše zaudē ekskluzīvu komunikāciju iespēju NRA 08/20/03 Pēc tam, kad Latvijas Radio (LR) atteicās mainīt premjeram Einaram Repšem netīkamo intervētāju Jāni Krēvicu un nepiekrita premjera vēlmei netraucēt viņa runu ar asākiem jautājumiem, E. Repše atteicies no iespējas skaidrot savu un valdības viedokli tradicionālajā iknedēļas intervijā. Mediju eksperti uzskata, ka zaudētājs būs pats E. Repše un valdība, kura jau tā cieš vājās komunikācijas ar sabiedrību dēļ. Intervijas vietā E. Repše, sākot ar septembri, reizi mēnesī piedalīsies raidījumā Krustpunktā, kurā intervēt premjeru un citas amatpersonas, ekspertus varēs arī citi žurnālisti, Neatkarīgajai stāstīja premjera preses sekretāre Kristīne Jučkoviča. Šāds kompromiss pieņemts pēc E. Repšes tikšanās ar LR vadību. Premjers uzskatot, ka jaunais diskusijas formāts ļaus pilnvērtīgāk paust viedokli, jo jautājumus varēs uzdot ne tikai LR, bet arī citi mediji, kuriem varbūt ir cits skatījums uz notiekošo. Teju katram žurnālistam ir savs stāsts par to, ka viņš mēģinājis dabūt E. Repšes komentāru par kādu jautājumu. Premjers nereti aizrādījis, lai netvarsta viņu pa gaiteņiem, strauji mainījis kustības virzienu, ieraugot televīzijas kameras un žurnālistus (īpaši Krājbankas privatizācijas skandāla laikā). Grasoties uzdot jautājumus, E. Repše izmanto arī pretjautājumu žurnālistam: "Jūs Kristīni [Jučkoviču] pazīstat? Nu, tad, lūdzu, vērsieties pie viņas." Tajā pašā laikā premjera preses sekretārei ne vienmēr izdodas dienas laikā no premjera uzzināt viņa viedokli par žurnālistu interesējošiem jautājumiem. Muižnieks stāsies Pirmajā partijā BNS 08/21/03 Līdz šim bezpartejiskais īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks jau trešdien, visticamāk, kļūs par Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedru. LPP priekšsēdētāja vietnieks Oskars Kastēns pastāstīja, ka sarunas par Muižnieka uzņemšanu partijā notikušas jau iepriekš un vēlmi iestāties partijā paudis arī pats ministrs. Paredzēts, ka partijas valde trešdien lems par Muižnieka uzņemšanu. "Visticamāk, tā arī notiks un Muižnieks kļūs par partijas biedru," prognozēja Kastēns. Bezpartejisko Muižnieku ministra amatam LPP izvirzīja pēc tam, kad premjers Einars Repše iebilda pret citu partijas izvirzīto kandidātu Aleksandru Brandavu. Muižnieks pēc kļūšanas par ministru jau pieļāva, ka varētu iestāties LPP. Muižnieks izglītību ieguvis Grenobles universitātē Francijā, Monterejas Starptautisko attiecību institūtā, Rietumu Mičiganas universitātē, Prinstonas universitātē ASV un Berklijas universitātē Kalifornijā, ASV. Pirms apstiprināšanas ministra amatā Muižnieks bija Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors. Viņš bijis ANO Attīstības programmas nacionālais koordinators, "Sorosa fonda-Latvija" programmas direktors, lektors Latvijas Universitātē un Kalifornijas universitātē. Pēdējā laikā vairāki valdošās koalīcijas pārstāvji pauduši neapmierinātību ar Muižnieka darbu, bet atsevišķi politiķi pat ierosinājuši taupības nolūkos likvidēt integrācijas ministra amatu. Muižnieks tam kategoriski iebilst. Aicina mainīt Saeimas kārtību Diena 08/21/03 Lai Saeimas komisiju un parlamenta sēžu darbā varētu piedalīties deviņi mūsu valsts novērotāji Eiropas Parlamentā (EP), ierosināts Saeimas sēdes pārcelt no ceturtdienas uz piektdienu. Izmaiņas ierosināja viens no EP novērotājiem Paulis Kļaviņš (LPP), kas saņēma savas frakcijas atbalstu. Jaunā laika frakcija trešdien nolēma aicināt Saeimas prezidiju kopā ar valdību vienoties par iespēju pārcelt Saeimas sēžu norises dienu, jo vienlaikus iespējamas arī izmaiņas valdības darba grafikā. Viens no neafišētajiem sēdes pārcelšanas iemesliem ir tas, ka tad EP novērotāji varēs apmeklēt komisiju sēdes, kurās tagad nereti opozīcija pārbalso koalīciju un valdības ierosinājumi negūst atbalstu. Saskaņā ar līdzšinējo praksi visas Saeimās plenārsēdes notikušas ceturtdienās un ar to ir saskaņota arī Saeimas Kārtības rullī noteiktā lietu izskatīšanas gaita un termiņi. Atklātība bijusi kļūda? NRA 08/21/03 Premjera partija Jaunais laiks (JL) valsts budžeta jautājumus partijas iekšienē un ar koalīcijas partneriem turpmāk pārrunās aiz žurnālistiem slēgtām durvīm. Arī koalīcijas tikšanās šodien būs medijiem slēgta, ziņo BNS. Šī ir reakcija uz prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teikto, ka budžeta strīdi apdraud referenduma par dalību ES pozitīvu iznākumu. JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš noliedza, ka partija apšauba atklātības principa pareizību, un atzina, ka arī JL ministri kļūdījušies informācijas pasniegšanā sabiedrībai. I z g l ī t ī b a Šadurskim atsaucot reformu, tiks atcelta arī kristīgā mācība Diena 08/21/03 Neefektīvā un nesaskaņotā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un divu tās pakļautībā esošu iestāžu darba dēļ izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) trešdien nolēmis atcelt ilgi gatavoto pamatskolas mācību satura reformu un tādējādi arī ažiotāžu radījušo ētikas un kristīgās mācības ieviešanu sākumskolās. 12 mēnešus pirms pārmaiņu sākuma nav ne kārtīga satura, stundu paraugplānu, ne mācību līdzekļu un pārmaiņām gatavu pedagogu, atzīst ministrs. Kārtējai skolu direktoru konferencei ceturtdien K.Šadurskis sagatavojis priekšlikumu reformu pārcelt uz 2005.gadu, drīzumā publiskojot reformas materiālus un sākot to sabiedrisku apspriešanu. Darbs pie mācību satura reformas sākās līdz ar saņemto Pasaules Bankas (PB) kredītlīniju pirms trim gadiem. No 2004.gada 1.septembra bija iecerēts sākt jauna sociālo zinību priekšmeta apguvi skolās, visus mācību priekšmetus sadalīt tematiskajos blokos, kas atbrīvoti no pārāk lielā faktu klāsta un balstīti uz "dzīvi vērstām zināšanām" un mūsdienīgām mācīšanās metodēm. Triju jaunu priekšmetu, arī paša galvenā - sociālo zinību bloka - izstrādi par PB naudu uzņēmās veikt IZM Izglītības sistēmas attīstības projekts (ISAP). 27 skolas divus gadus tos izmēģinājušas īpašā pilotprojektā. Nespēja ministrijas ierēdņiem sastrādāties ar ISAP un Izglītības satura un eksaminācijas centra speciālistiem novedusi pie tā, ka visi reformas normatīvie dokumenti joprojām ir tikai projektu līmenī. Nav pat vienotas shēmas, kā reformu ieviest. Pēdējo pilienu nesaskaņām trijās minētajās iestādēs un rezonansi sabiedrībā, kā jau rakstīts, radīja ministra paziņojums - no sociālo zinību bloka izdalīt ētiku un par obligātu priekšmetu skolās noteikt kristīgo mācību. Bērni jau sākumskolā tad varētu izvēlēties apgūt vienu no tiem. Diena, šonedēļ aptaujājot visas lielākās Saeimas partijas, atklāja, ka, izņemot Latvijas Pirmo partiju, šāds projekts politiķiem šķiet neapdomīgs un atceļams. Interesanti, ka to neatbalstīja arī daļa ministra pārstāvētā Jaunā laika vadošo biedru. Partijas Izglītības komisija pat izteica cerību, ka panāks projekta atcelšanu. Būtiski samazinās pirmklasnieku skaits BNS 08/21/03 Latvijas lielākajās pilsētās - Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī -septembrī mācības 1.klasē uzsāks daudz mazāk pirmklasnieku nekā pagājušajā mācību gadā, liecina BNS veiktā aptauja. Arī mācībām Rīgas skolās līdz maija beigām pieteikti 5486 pirmklasnieki, kas ir mazāk nekā pērn, kad 1.klasē mācības uzsāka apmēram 6200 bērnu, tomēr Rīgas domes Izglītības departamentā lēš, ka arī šogad pirmklasnieku skaits varētu būt līdzīgs, jo dažās skolās bērnu uzņemšana vēl turpinās. Liepājas vispārizglītojošajās skolās septembrī mācības pirmajā klasē uzsāks par aptuveni simt skolēniem mazāk nekā pērn, informēja Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldē. Pērn Liepājā reģistrēti 817 pirmklasnieki, bet šogad pieteikti 700. Iespējams, reģistrēto pirmklasnieku skaits līdz 1.septembrim vēl palielināsies, tomēr jau šobrīd var pateikt, ka "pirmziemnieku" būs daudz mazāk nekā pērn, pauda Izglītības pārvaldē. Savukārt speciālajās mācību iestādēs pirmklasnieku skaits vēl nav zināms, jo tur joprojām notiek reģistrēšana. Daugavpilī patlaban mācībām 1.klasē pieteikts par aptuveni 80 pirmklasniekiem mazāk nekā pagājušajā gadā un, lai gan bērnus vēl varētu pieteikt arī pēc oficiālās reģistrācijas beigām, paredzams, ka pirmklasnieku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu tomēr būs mazāks, ko Izglītības pārvalde skaidro ar demogrāfisko situāciju. "Agrāk - vēl pat 1998.gadā - pirmklasnieku skaits bija pat pāri diviem tūkstošiem," sacīja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītājs Jānis Dukšinskis. Dažām atsevišķām skolām, piemēram, Ruģeļu pamatskolai un 8.pamatskolai, bijušas problēmas ar 1.klašu komplektāciju, taču tās izdevies atrisināt. "Tomēr iezīmējas tāda tendence, ka ir vairākas skolas, kurās šogad komplektē tikai vienu 1.klasi, kas liecina par iespējamām problēmām ar pirmklasniekiem nākamajos gados. Normālās skolās tomēr būtu jābūt vairākām 1.klasēm," pauda Dukšinskis. Kopējais audzēkņu skaits Daugavpils skolās jaunajā mācību gadā sarucis par aptuveni 230 bērniem, slēgta viena pamatskola. Nākamajos gados, īstenojot optimizācijas programmu, vairākas skolas plānots apvienot, jo samazinās audzēkņu skaits, lai gan tajā pašā laikā pilsētā ir arī skolas, kur mācības notiek divās maiņās. Šogad Daugavpilī ir 24 izglītības iestādes, tostarp 11 vidusskolas, divas ģimnāzijas un 11 pamatskolas. Astoņas iestādes piedāvā iespēju mācīties latviešu valodā, viena ir poļu skola, pārējās - skolas ar krievu mācību valodu. Pieprasījums pēc latviešu skolām esot vidējs, jo arī cittautu skolas piedāvā bilingvālās izglītības iespējas, atzina Dukšinskis. Ventspilī jaunajam mācību gadam pieteikušies 425 pirmklasnieki, kas ir par gandrīz 50 bērniem mazāk nekā pagājušajā mācību gadā, informēja Ventspils domes Izglītības pārvaldes metodiķe Valentīna Jankovska. 292 bērni pieteikti latviešu klasēs, tajā skaitā pieci vakarskolas čigānu klasītēs, un 133 bērni pieteikti krievu klasēs. Lai gan kopējais pirmklasnieku skaits ir mazāks, visās skolās pirmās klases esot labi nokomplektētas, izņemot vakarskolu, kur darbojas čigānu skola, taču šajā skoliņā pirmklasnieku reģistrācija vienmēr notiek pēdējā brīdī, stāstīja Jankovska. Skolēnu skaits vienā klasē ir no 26 līdz 30 bērniem. Pavisam Ventspilī ir deviņas vispārizglītojošās skolas. Pagājušajā mācību gadā Ventspils skolās pavisam mācījās 6507 skolēni, kas bija par 90 bērniem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt Jelgavā prognozē, ka šogad mācības pirmajā klasē uzsāks aptuveni tikpat bērnu, cik pērn - ap 650. Precīzs pirmklasnieku skaits vēl nav zināms, jo bērnu reģistrācija nav beigusies un skolas "ņems katru pirmklasnieku, kas nāks kaut vai septembrī", pauda Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Viņa pastāstīja, ka, ņemot vērā izmaiņas demogrāfiskajā situācijā, pēdējo četru gadu laikā pilsētā tomēr ir tendence pakāpeniski samazināties kopējam skolēnu skaitam un galvenokārt tas skar mazākumtautību skolas, jo "Jelgavas vecāki arvien vairāk saviem bērniem izvēlas latviešu skolas". Šogad Jelgavā apvienotas divas pamatskolas ar krievu mācību valodu, un vēl pilsētā ir viena krievu vidusskola un divplūsmu vakarskola. Savukārt latviešu valodā mācības notiek četrās vidējās izglītības iestādēs, divās pamatskolās un sākumskolā. Valmierā "skolēnu skaits nav problēma", jo uz pilsētas izglītības iestādēm dodas daudzi rajona pagastu bērni, arī pirmklasnieku skaits nesarūk - šogad tāpat kā pērn mācības 1.klasē uzsāks vairāk nekā 400 audzēkņu, pastāstīja Valmieras Skolu valdes priekšsēdētājs Māris Ruberts. Valmierā ir piecas vidusskolas. N o v a d i Pilsētu savienības valde atbalsta novadu veidošanu uz 102 novadu bāzes LETA 08/15/03 Latvijas Pilsētu savienības valde šodien vienprātīgi atbalstīja administratīvi teritoriālās reformas realizāciju, realizējot to uz 102 novadu bāzes. Pilsētu savienības priekšsēdētājs Juris Šulcs sacīja, ka valde, atbalstot novadu veidošanu uz 102 novadu bāzes, ņēmusi vērā arī pašvaldību izteiktos priekšlikumus. Šulcs norādīja, ka pilsētas līdz šim nav bijušas pret reformu, taču uzskata, ka katrai pilsētai - lielākai vai mazākai - pēc reformas realizācijas ir jākļūst par tādu kā lauku teritorijas attīstības centru. Pašvaldību pārstāvji šodien reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram esot pārmetuši, ka izstrādāti jauni novadu veidošanas varianti bez konsultācijām ar pašvaldībām un neņemot vērā pašu pašvaldību domju un padomju lēmumos paustos viedokļus. Kā atzina Šulcs, šodienas valdes sēdē izskanējis arī viedoklis, ka valdības pārstāvji, izstrādājot arvien jaunus novadu veidošanas variantus, ir likuši pašvaldībām sasparoties un pieņemt konkrētus lēmumus. Šulcs arī norādīja, ka šodienas valdes sēdē uzsvērts, ka nepieciešamas plašas diskusijas ar tām pašvaldībām, kuras nekļūs par attīstības centriem, diskutējot par iespējām šīs pašvaldības attīstīt. Kopumā šodienas Pilsētu savienības paplašinātajā valdes sēdē esot piedalījušies aptuveni 55 pašvaldību vadītāji. Gaters sacīja, ka šodienas Pilsētu savienības valdes sēde apliecinājusi, ka par jautājumu kopumā diskutēt ir viegli, taču, tiklīdz jāpieņem konkrēts lēmums, situācija kļūst sarežģītāka. Ministrs norādīja, lai arī Pilsētu savienības valdes lēmums tapis asās diskusijās, tas ir viens no konkrētākajiem pašvaldību apvienību lēmumiem. Gaters solīja ar šo lēmumu iepazīstināt arī valdības locekļus, kad valdības sēdē tiks lemts par novadu veidošanu. Ministrs arī atzina, ka šodienas sēdes lēmums apliecina pašvaldību vēlmi reformas realizēt. Gaters norādīja: viņš darīs visu iespējamo, lai novadu veidošanas jautājums netiktu atlikts līdz gada beigām, kā to ierosina koalīcijas partijas, jo tas nozīmē, ka visa reforma tiek atlikta uz dažiem gadiem. JL Novadu reformas variants nav pieņemams Diena 08/18/03 Pat ja valdība par novadu skaitu Latvijā izšķirsies tikai pēc tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā, kad ministri par šo tematu varēs diskutēt daudz atklātāk, nekas vairs neliecina, ka vairākuma atbalstu varētu gūt Jaunā laika valdes piedāvājums veidot 33 vai 40 novadus. Līdzās vairāku valdības partiju vadošo politiķu izteikumiem par labu valdības iepriekš atbalstītajam 102 novadu modelim piektdien Latvijas Pilsētu savienības valde, kas pārstāv 70 pilsētas, oficiāli nolēma, ka par pamatu novadu veidošanai ir jāņem 102 novadu modelis, pieļaujot tajā korekcijas saskaņā ar pašvaldību lēmumiem. Ministru prezidents Enars Repše (JL) šonedēļ, tiekoties ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru (JL), vienojies, ka valdība jautājumu par novadu veidošanu varētu skatīt aptuveni pēc mēneša. Līdz tam partijas aicinātas izlemt, kuru no variantiem - 33, 40, 82, 102 vai 109 novadi - tās atbalsta. I.Gaters Dienai pieļāva, ka jautājums par novadiem varētu būt valdības sēdes darba kārtībā arī pēc referenduma septembra beigās, jo ar premjeru ministrs vienojies, ka vajadzētu "dot iespēju visām ar šo jautājumu saistītām pusēm izteikt savus viedokļus, taču galvenais - šis jautājums netiek atlikts".Nevilcināties ar novadu veidošanu piektdien aicināja arī Pilsētu savienības pārstāvji, kas Ogrē pulcējās paplašinātajā valdes sēdē - tā atsaucās ministra aicinājumam pieņemt konkrētu lēmumu, par kādu iepriekš nav varējusi izšķirties Pagastu apvienība un Latvijas Pašvaldību savienība. Pilsētas līdzās ieteikumam veidot 102 novadus arī aicina Ministru kabinetu paredzēt valsts atbalsta programmu novadu veidošanai un līdzfinansējumu pašvaldību projektiem strukturālo fondu izmantošanā. K o r u p c i j a , n o z i e d z ī b a u n K N A B Mūsdienu mākslai paredzētā nauda tērēta neprofesionāli NRA 08/15/03 Pēc Neatkarīgās publikāciju sērijas pagājušā gada rudenī Valsts kontrole (VK) uzsāka pārbaudi par valsts līdzekļu izlietojumu BO SIA Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC). VK revīzijas gaitā guvusi apstiprinājumu gan visām Neatkarīgās aprakstītajām nelikumībām, gan atklājusi vairākas citas nelikumības, likumpārkāpumus un gadījumus, kuros izsaimniekota vai nelietderīgi tērēta mūsdienu mākslai paredzētā nauda. Pretēji ar LLMC un tā realizētajiem projektiem tiešāk vai netiešāk saistītu personu kultivētajam uzskatam - ja arī LLMC darbībā ir kādas nelikumības, tad tās radušās lai panāktu efektīvāku mākslas projektu realizāciju - VK atklātie fakti liecina par ko citu: atsevišķus mākslas projektus izdevies realizēt par spīti LLMC neprofesionālajai darbībai. Saskaņā ar statūtiem LLMC dibināts kā saimnieciska bezpeļņas struktūra, kuras darbības mērķis ir profesionāli organizēt mūsdienu mākslas projektus, t.i., saimnieciski un tehniski nodrošināt māksliniecisku ideju realizāciju. Taču tā nu atgadījies, ka Sorosa fonda - Latvija, Kultūras ministrijas un Rīgas domes izveidotajā un pārsvarā no valsts budžeta finansētajā LLMC darbojušās personas, kurām nav bijis nekāda vai labākajā gadījumā ir ļoti aptuvens priekšstats par pienākumiem un atbildību ko tās uzņēmušās. Tā, piemēram, LLMC direktore Solvita Krese likumā noteiktajā kārtībā nav noslēgusi līgumus ne ar vienu no valdes locekļiem. Lai arī paša LLMC statūtos minēts, ka LLMC valdes uzdevums ir "uzsākt, izbeigt un grozīt Sabiedrības mantiskās attiecības ar trešajām personām", LLMC valde nav lēmusi ne par vienu saimniecisku darījumu, valdes locekļi nav parakstījuši nevienu valdes sēdes protokolu. Citiem vārdiem, ja arī valde darbojusies (kā to skaidro S. Krese), tad tā nav pildījusi statūtos uzliktās funkcijas. LLMC direktore S. Krese līgumus ar trešajām personām slēgusi bez valdes pilnvarojuma. Valsts budžeta mākslas projektu vadībai piešķirtos līdzekļus LLMC izlietojis citām vajadzībām, bet, ņemot vērā, ka LLMC direktore S. Krese līgumus ar valdes locekļiem nav noslēgusi, valde likumā noteiktajā kārtībā nav uzņēmusies "atbildību ar visu savu mantu" par LLMC darbību. Šķiet, tieši profesionālisma un atbildības trūkums vislabāk raksturo LLMC saimniecisko darbu. Pirmajā brīdī tik tiešām varētu šķist, ka garais pārkāpumu un nelikumību saraksts, ar kuru sastopamies visos LLMC organizētajos pasākumos un grāmatvedībā, radies, mēģinot neprofesionāli optimizēt nodokļus, lai rastu papildu līdzekļus mākslas projektu realizācijā. Tomēr iedziļinoties gan pretlikumīgi ieekonomētajās summās, gan pozīcijās, kurās neveiksmīgi mēģināts ekonomēt, drīzāk rodas pārliecība, ka mēģināts optimizēt un ekonomēt nevis LLMC, bet gan ar centru cieši saistītu personu līdzekļus un izdevumus. Proti, līgumu par projektu māksliniecisko un organizatorisko vadību vietā slēgti fiktīvi autorlīgumi, lai LLMC strādājošajām amatpersonām, kuras uzņēmušās šo projektu vadību, no vairāku tūkstošu lielās atlīdzības par darbu nebūtu jāmaksā sociālais nodoklis. Mēģinājumi ekonomēt uz sociālā nodokļa nemaksāšanas rēķina izskatās komiski, analizējot citas LLMC izdevumu pozīcijas: ar Venēcijas apmeklēšanu saistītu izdevumu segšanu LLMC valdes locekļiem un darbiniekiem, kuri Venēcijā nav veikuši nekādus darba pienākumus; LLMC bilancē esošās tehnikas pārdošana par pazeminātu cenu ar S. Kresi un I. Boiko saistītiem privātprojektiem; tobrīd nekādās līgumattiecības ar LLMC neesošās H. Demakovas ceļojuma uz Maķedoniju apmaksa no Venēcijas 8. arhitektūras biennāles budžeta; valdes locekļu izdevumu apmaksa bez attaisnojošiem dokumentiem restorānu apmeklējumiem utt.; Sorosa fonda - Latvija dāvinājuma materiālo vērtību daļēja pazušana no grāmatvedības uzskaites; izstāžu rīkošanai nepieciešamo materiālu iegādāšanās par cenām, kuras ir ievērojami augstākas nekā šādu materiālu cena veikalā; pamatlīdzekļu un materiālo vērtību norakstīšana bez jebkādiem attaisnojošiem dokumentiem u.c. Minētajā situācijā maz pārsteidz, ka LLMC grāmatvedības uzskate tiek veikta, pārkāpjot likumu Par grāmatvedību, un trešajai personai nav iespējams noskaidrot valsts piešķirto dotāciju mākslai izlietojumu. Pretēji ar LLMC saistīto personu kultivētajam viedoklim, ka viss tiek darīts vienīgi mākslai un mākslas vārdā, skaitļi rāda, ka mūsdienu mākslas projektu realizācijai tiek izlietota tikai neliela daļa LLMC un valsts naudas. Piemēram, no izstādes Mūsdienu utopija organizēšanā iztērētajiem 93,7 tūkstošiem latu māksliniekiem kā atlīdzību par materiāliem LLMC izmaksājis 8,6 tūkstošus latu, bet visi tiešie izdevumi (māksliniekiem atmaksātie izdevumi, video un audiotehnikas iegāde un noma, telpu īre utt.) ir 23,5 tūkstoši latu. Vairāk nekā 70 tūkstošus latu jeb 75 procentus no kopējām projekta izmaksām veido papildu izmaksas - LLMC organizētā menedžmenta apmaksa. Līdzīga izdevumu neproporcionalitāte vērojama arī Venēcijas biennāļu organizēšanā. Piemēram, tiešās (telpu īre, ekspozīcijas iekārtošana, ekspozīcijas transportēšanas izmaksas, apdrošināšana utt.) ar Venēcijas 8. arhitektūras biennāli saistītās izmaksas ir tikai 25,6 tūkstoši latu. Pārējie vairāk nekā 100 tūkstoši latu, kas iztērēti, LLMC organizējot Latvijas līdzdalību Venēcijas arhitektūras biennālē, ir projekta menedžēšanas izmaksas, kas piecas reizes pārsniedz tiešās izmaksas. Uzņēmēji: aizliegums sadarboties ar 'ofšoriem' nepasargās no valsts nozagšanas LETA 08/18/03 Valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāji uzskata, ka aizliegums sadarboties ar zemo nodokļu zonās reģistrētajām kompānijām nepasargās valsti no "nozagšanas" un pat atsevišķos gadījumos varētu traucēt sekmīgai uzņēmējdarbībai. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis piekritis, ka vērts pamēģināt novērst valsts "nozagšanas" shēmas, aizliedzot valsts un pašvaldību uzņēmumiem sadarboties ar zemo nodokļu zonās reģistrētajām kompānijām. VAS "Centrālā reģiona ceļi" valdes priekšsēdētājs Vilnis Urbanovičs aģentūrai LETA teica, ka viņa vadītā uzņēmuma darbību šāds aizliegums neietekmēs, jo "Centrālā reģiona ceļi" līdzekļus gūst no Satiksmes ministrijas un pašvaldību uzņēmumiem. Valsts pasargāšana no "nozagšanas" nebija un nav tik daudz atkarīga no valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem, kā no bijušajiem valsts pilnvarniekiem un pašreizējiem valsts kapitāldaļu turētājiem, uzskata "Centrālā reģiona ceļi" vadītājs. "Tas ir atkarīgs no viņu godīguma un izpratnes, kas ir valsts. Ja viņi strādās ne priekš valsts, tad rezultāts būs tāds, no kura baidās Dombrovska kungs," sacīja Urbanovičs. Arī AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") viceprezidents Rolands Paņko uzskata, ka aizliegums sadarboties ar "ofšoru" kompānijām nevar pasargāt valsti, tieši pretēji atsevišķās nozarēs tas pat varētu traucēt veikt darījumus visefektīgākajā veidā, jo izslēdz zināmu pretendentu loku. "Ne jau visas kompānijas, kas reģistrētas ofšoros, ir blēži un krāpnieki. Piemēram, daudzi kuģi peld zem zemo nodokļu valstu karogiem," teica Paņko. "Hipotēku bankas" darbību šāds aizliegums nevarētu ietekmēt, jo bankas darbības mērķis ir mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana Latvijā. Arī aizņemtie līdzekļi netiekot saņemti no "ofšora" kompānijām. VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ārzonu firmu pakalpojumus nav izmantojis un neplāno to darīt, apgalvoja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Biruta Sakse. Arī LDz meitas uzņēmuma "Pasažieru vilciens" darbību šāds lēmums neietekmēšot, jo "uzņēmumam nav ne līgumu, ne darījumu ofšora zonās", informēja uzņēmuma mārketinga daļas vadītājs Ivars Zaļais. "Latvenergo" Korporatīvo komunikāciju departamenta direktore Ingrīda Lāce aģentūrai LETA, atturoties no plašākiem komentāriem, uzsvēra: ""Latvenergo" neveic darbības ar zemo nodokļu zonās reģistrētajām kompānijām". Finanšu ministrs piekritis tēzei, ka ne tik senā pagātnē tādi uzņēmumi kā "Latvenergo" un savulaik valsts kontrolē esošā AS "Latvijas gāze" ir izmantojušas ārzonas kā starpniekus dažādos norēķinos, un valsts kase nesaņēma tai pienākošos līdzekļus. Identificēt, kas ir "ofšors" un kas nav, ir iespējams, jo Latvijā tiek atzīts tā saucamais "ārzonu saraksts", kurā ietilpst starptautiskās noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas organizācijas gan Eiropas Savienības, gan pasaules mērogā. KNAB nākošajai kārtai atstāti 11 pretendenti BNS 08/19/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktora amata konkursa komisija otrajai kārtai pirmdien izvirzīja 11 no 58 pretendentiem. Bez jau prognozētajiem favorītiem šo 11 vidū parādījies arī viens otrs pārsteigums, piemēram, premjera bijušais padomnieks pretkorupcijas jautājumos Armands Agrums, kurš aizgāja no amata šaubu ēnā par neatdotu parādu kādreizējam biznesa partnerim. Nākamajā kārtā iekļuvuši divi ārzemju latvieši - Kanādas prokurors Andrejs Bērziņš, kuru kā iespējamu kandidātu pirmā jau pērn nosauca Valsts prezidente, un ASV Finanšu departamenta auditors Jānis Zuika, KNAB darbinieks Aleksejs Loskutovs, vēstnieks ANO Ženēvā Gints Jegermanis, arī iepriekšējā konkursā kandidējušais prokurors Aldis Pundurs, drošības policijas darbinieki Juta Strīķe un Edvīns Broks, advokāts Oskars Rode, muitas eksperts Jānis Zakovics, Valsts policijas ekspertīžu pārvaldes priekšnieka vietnieks Aigars Evardsons, kā arī A.Agrums. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka premjers nebijis A.Agruma virzītājs - tā bijusi Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Pretendentu biogrāfijas un LETA arhīva dati liecina, ka lielākā daļa no viņiem ir ar jurista izglītību, vismaz divi ir piederoši partijām - O.Rode un A.Agrums (abi Jaunais laiks).Nākamā kārta notiks pēc divām nedēļām, kad kandidātus intervēs klātienē, bet pirms tam viņiem jāiesniedz rakstu darbs, kurā izklāstītas pretendenta idejas par KNAB darbu, korupcijas problēmu Latvijā, kā arī jānorāda savas prioritātes, strādājot KNAB priekšnieka amatā. Iezīmējas līderi starp KNAB kandidātiem Diena 08/20/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodaļas vadītājs Aleksejs Loskutovs, drošības policijas nodaļas priekšniece Juta Strīķe un Kanādas prokurors Andrejs Bērziņš, kas visi ieguvuši juridisko izglītību, kā arī Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Gints Jegermanis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktora kandidātu līdzšinējā vērtēšanas gaitā var ētu būt cerīgākie šā amata pretendenti, sacīja premjera padomnieks, Saeimas deputāts Edgars Jaunups (JL). Šo cilvēku uzvārdus koalīcijas pārstāvju brokastīs nosaucis arī premjers Einars Repše (JL). Ģenerālprokurors Jānis Maizītis Dienai atzina, ka kandidātu vidū redzot vairākus profesionālus juristus, kas varētu vadīt šo iestādi. Arī tieslietu ministrs Aivars Aksenoks (JL) bija pilnīgi pārliecināts, ka uz otro kārtu izvirzīto 11 pretendentu vidū esot ļoti labi KNAB vadītāja kandidāti. Prokuratūra meklē Lemberga noslēpumus Diena 08/21/03 Noskaidrojot Ventspils mēra Aivara Lemberga patieso ietekmi Latvijas tranzīta galvaspilsētas uzņēmumos, prokuratūra divu mēnešu laikā uzklausījusi vairāk nekā 40 cilvēku. Tā kā dažas personas izvairās no likumsargiem un kavē pārbaudes gaitu, prokuratūra ir gatava izmantot visas likumā paredzētās iespējas, tajā skaitā arī piespiedu līdzekļus, lai saņemtu viņu paskaidrojumus. Pārbaudi t.s. Ventspils lietā prokuratūra sāka 19.jūnijā, no Saeimas deputāta Arnolda Laksas un “Dienas” saņemot dokumentu kopijas par A.Lembergu kā iespējamo vairāku Ventspils uzņēmumu patieso īpašnieku. Veicot pārbaudi, četrām valstīm tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi, un divu zemju varasiestādes apliecinājušas, ka tie pieņemti izpildei, viena no valstīm, kurai nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums, ir Šveice. Tikmēr prokuratūras darbinieki turpinās pieņemt paskaidrojums no tām personām, kam ir informācija par Ventspils uzņēmumiem. Vairākas personas apzināti izvairoties ierasties prokuratūrā. Tāpat prokuratūra turpina pētīt tos lēmumus, kurus pēdējo 10 gadu laikā pieņēmusi Ventspils dome. Patlaban prokurori apkopojot un analizējot ziņas, kas iegūtas no 80 Ventspils pašvaldības lēmumiem. Krājbankas izsoles nodrošinātājs saņem tiesnešu nosodījumu NRA 08/21/03 Lavijas Krājbankas valsts akciju izsoli nodrošinājušais Ventspils tiesnesis Igors Kligačs vakar saņēma Tiesnešu disciplinārkolēģijas rājienu, kas ir viens no bargākajiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā paredzētajiem sodiem, ko var uzlikt tiesnesim. Tiesnešu disciplinārkolēģija izteikt rājienu I. Kligačam vakar nolēma, izskatot disciplinārlietu, kuru pret I. Kligaču ierosināja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā un nolaidību, pieņemot lēmumus par Krājbankas valsts akciju izsoles rīkošanu, ziņo BNS. Kā zināms, tieši I. Kligačs nodrošināja Krājbankas valsts akciju izsoli, pēdējā naktī pirms izsoles pieņemot lēmumu par izsoles nodrošinājumu depozīta veidā, ko iemaksāja bijušais Krājbankas prezidents Arnolds Laksa un Privatizācijas aģentūra (PA). Šāda lēmuma pieņemšanu Ventspils tiesas priekšsēdētājai Maijai Carai telefoniski bija lūdzis tieslietu ministrs Aivars Aksenoks (Jaunais laiks), iespējams, pārkāpjot likumu, kas ministriem liedz iejaukties tiesu darbībā. Kā tiesnešu kolēģijas sēdē teica I. Kligačs, dienu pirms Krājbankas akciju izsoles viņš saņēmis bankas akcionāra Anša Sormuļa prasību pret izsoles rīkošanu un pieņēmis lēmumu aizliegt izsoli. Kad viņš no darba ieradies mājās, sieva viņam teikusi, ka zvanījusi Ventspils tiesas priekšsēdētāja M. Cara un meklējusi viņu kā dežurējošo tiesnesi. "Nobraucu gar Caras māju," sacīja I. Kligačs. Sarunu ar savu priekšnieci viņš atstāstīja, sakot, ka tiesas priekšsēdētāja informējusi viņu par A. Aksenoka zvanu un sacījusi, ka izveidojusies ārkārtas situācija un I. Kligačam jādodas uz tiesu, jo PA pārstāvji brauc iesniegt priekšlikumu, ziņo LETA. Pēc M. Caras lūguma ap pulksten 18 I. Kligačs ieradies tiesā, un kancelejas vadītāja viņam uznesusi PA iesnieguma materiālus par A. Sormuļa prasības nodrošinājuma maiņu. Lēmumu par prasības nodrošinājuma maiņu I. Kligačs pieņēmis ap pulksten 22. I. Kligačs uzsvēra, ka viņam A. Aksenoks nav zvanījis un viņš nezina, par ko runājuši Ventspils tiesas priekšsēdētāja un tieslietu ministrs. Neatkarīgā jau rakstīja, ka bez A. Laksas un PA vēlīnās prasības, ko apmierināja Ventspils tiesa, Krājbankas valstij piederošo 25% akciju izsole nebūtu notikusi. A. Sormulis to lūdza apturēt, balstoties uz likumdošanā paredzētajām bankas akcionāru tiesībām akceptēt šāda lēmuma pieņemšanu, kas netika īstenotas. 25% valstij piederošo akciju nopirka ārzonas firma Doxa Fund Management, ko neoficiāli saista ar Pirmās partijas biedru Arnoldu Laksu. C i t a s s v a r ī g a s z i ņ a s u n a k t u a l i t ā t e s Šī diena pirms 12 gadiem LETA 08/21/03 Pirms 12 gadiem, 1991.gada 21.augustā, izgāzās valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, bet Latvijas Republikas Augstākā Padome (AP) pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. AP noteica, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme. Par spēku zaudējušu tika atzīts 1990. gada 4.maija deklarācijas 5.punkts, kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai "de facto". Konstitucionālo likumu parakstījuši AP priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un AP sekretārs Imants Daudišs. Likuma tekstu esot uzrakstījis deputāts Andrejs Krastiņš. Konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" 1991.gada 21.augustā Latvijas AP pieņēma plkst.13, un jau plkst.14.10 padomju armijas desantnieki, kuri visu rīta cēlienu bija biedējuši rīdziniekus gan ar bruņumašīnu rēkoņu, gan dū mu svecēm, aizvācās no Doma laukuma. Viņus, visticamāk, jau bija sasniegusi ziņa, ka pučs Maskavā ir izgāzies, armija pārgājusi Krievijas AP jeb "Baltā nama" aizstāvju pusē. Plkst.19.45 padomju armijnieki izvācās no Latvijas Televīzijas ēkas, bet plkst.20.30 sāka nest ārā savas dzelzs gultiņas arī no Radio nama. Doma laukumā sanākušie rīdzinieki zaldātus pavadīja ar dziesmu "Projām jāiet, projām jāiet, es nevaru šeit palikt". 1991.gada 21.augustā Krievijas AP atzina Igaunijas neatkarību, un Krievijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs nāca klajā ar aicinājumu pasaules valstīm atzīt Baltijas valstu neatkarību. Faktiskā neatkarības atgūšana tās deklarēšanas paēnā NRA 08/21/03 Latvijas faktiskā neatkarības atjaunošanas gadadiena 21. augustā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma izgāšanās 1991. gadā kārtējo reizi tiek atzīmēta ļoti pieticīgi. Politologiem un tā laika sabiedriskajiem darbiniekiem ir arī tāds viedoklis, ka augusta notikumi tiek pieklusināti apzināti, nevēloties atzīt, ka Latvijas liktenis izšķīrās Maskavā. Nav arī tik daudz varoņu, kam spraust pie krūtīm ordeņus, salīdzinot ar Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanu Augstākajā padomē (AP) 1990. gada 4. maijā, kad par to nobalsoja 111 deputāti. Deklarācijas atbalstītāji saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni. Šādā pašā veidā 2000. gadā mēģināts pateikties bijušajam Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam, kura atbalsts neatkarības atjaunošanai bija izšķirīgais. Saspringto starpvalstu attiecību dēļ B. Jeļcins no ordeņa atteicās, pārmetot Latvijai nedemokrātisku attieksmi pret nacionālajām minoritātēm. Pučs sākās 1991. gada 19. augustā, kad televīzija no rīta sāka rādīt Čaikovska Gulbju ezeru, bet ziņu vietā diktori ik pa laikam lasīja, ka PSRS prezidents Mihails Gorbačovs ārstējas Krimā, tāpēc varu pārņem viceprezidenta Genadija Janajeva vadītā Valsts ārkārtējo situāciju komiteja (VĀSK), kas pēc perestroikas gadiem atkal solīja sociālismu un padomju varu. Arī Latvijas kompartijas šefs Alfrēds Rubiks sveica komunistu uzvaru, bet AP prezidijs un Ministru padome aicināja iedzīvotājus uz nevardarbīgu pretošanos. Maskavā, Rīgā un citās lielpilsētās iebrauca tanki. Rīgā Iekšlietu ministrijas specvienība OMON, ko vēlāk nomainīja desantnieki, ieņēma svarīgākos objektus. B. Jeļcins Maskavā paziņoja, ka neatzīst VĀSK pilnvaras. Pēc divu dienu ilgas armijnieku konfrontācijas ar tūkstošiem B. Jeļcina un M. Gorbačova atbalstītāju 21. augustā pučs izgāzās. Pulksten 13 Latvijas AP pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, bet jau pēc stundas padomju armijas desantnieki atstāja pozīcijas Doma laukumā, vakarā - arī Latvijas Televīzijā un Radio. 23. augustā tika arestēts A. Rubiks. OMON savas bāzes Vecmīlgrāvī atstāja 31. augustā, 14 lidmašīnās aizlidojot uz Tjumeņas apgabalu. "18. augustā biju ieradies Rīgā, lai apspriestos ar Anatoliju Gorbunovu [AP priekšsēdētāju] par viņa braucienu uz ASV un to, vai pirms tā organizēt tikšanos ar M. Gorbačovu, jo Dž. Bušam būtu svarīgāk tikties ar cilvēku, kurš pirms tam ticies ar M. Gorbačovu," stāsta J. Peters. Sākoties pučam, braucieni atcelti, bet J. Peters nosūtīts atpakaļ uz Maskavu. Redzot ielās tankus un karavīrus, kas sapīpē ar iedzīvotājiem, un bērnus, kas rāpo pa kāpurķēdēm, viņš sapratis, ka "laikam no apvērsuma nekas nesanāks, ka seši perestroikas gadi ir darījuši savu un karavīrus sarīdīt pret savu tautu tik viegli nebūs". "Bet neviens Latvijā nevarēja iedomāties, ka tik ātri viss atrisināsies. Jau sešas dienas pēc tikšanās ar mani A. Gorbunovs bija Maskavā, lai no B. Jeļcina saņemtu dekrētu par neatkarību," atminas J. Peters. Salīdzinot, piemēram, ar Igauniju, kas tās faktiskās neatkarības atgūšanas gadadienu atzīmēs ar plašu programmu (augstāko valsts amatpersonu uzruna tautai, svinīga politiķu sanāksme, pieņemšana pie prezidenta, politiķu un mūziķu futbola spēle, koncerts Tallinas Rātslaukumā, virkne koncertu un dievkalpojumu citās pilsētās), Latvijā šo dienu atcerēsies, tikai tiekoties sabiedriski konsultatīvajai padomei pie Valsts prezidentes. Tur gan vairāk runās par Latvijas nākotni saistībā ar Eiropas Savienību, bet ielūgumos uzsvērts, ka tikšanās notiks "Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas gadadienā". Toreizējais Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis informēja, ka satiksies arī bijušo AP deputātu klubiņš - tie, kas šo datumu uzskata par atzīmēšanas vērtu, noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pirms diviem gadiem, atzīmējot neatkarības atgūšanas desmitgadi, kas arī notika klusi un neiesaistot plašu sabiedrību, virkne politiķu, arī I. Godmanis, sacīja, ka "21. augustam vajadzētu būt svētku dienai, bet nav pagājis pietiekams laiks, lai apzinātos to, cik šis datums ir nozīmīgs". "Svētkus varētu izdomāt teju katru dienu, bet nevienam jau nevar uzspiest to, lai speciāli atceras šo datumu," tagad komentēja I. Godmanis. Pirms pusotra gada Saeima nolēma 4. maiju noteikt par svētku dienu, bet 21. augustam atvēlēts vien atzīmējamās dienas statuss. Latvijas Tautas frontes (LTF) bijušais līderis Dainis Īvāns kā vienu no augusta notikumu atceres dienas noteikšanas problēmām min to, ka pučs risinājās vairākas dienas, bet LTF plašākam pasākumam gatavojoties oktobrī, kad atzīmēs tās 15 gadu jubileju. "Nav jau arī apaļa gadskārta," jautāts par pasākumiem 21. augustā, atteica D. Īvāns. LU Politikas zinātnes katedras vadītājs Juris Rozenvalds un J. Peters 21. augusta nostumšanu 4. maija paēnā saista ar zināmu greizsirdību pret Maskavu, kas tomēr izšķīra Baltijas valstu likteni, kā arī ar to, ka politiķiem labāk tīk atcerēties emocionālo neatkarības deklarācijas pieņemšanu uz karogu un dziesmu, un arī mierīgāka vispārējās situācijas fona PSRS nekā augustu, kad Latvijas nākotne bija miglā tīta, bet skaidri saskatāmi desantnieki. Vēsturnieki, politologi, sabiedriskie darbinieki, politiķi par sekundāru uzskata jautājumu, vai 21. augusts jānosaka par svētku dienu, bet par notikumu atceres nepieciešamību nešaubās. Taču pirmie rādītāji nav iepriecinoši. J. Rozenvalds stāsta, ka 4. maija izcelšanas tendence jau atspoguļojusies skolēnu zināšanās un "liela daļa LU sociālo zinātņu reflektantu pārbaudēs raksta, ka Latvijas neatkarība iegūta 4. maijā, daži pat - ka 1991. gada 4. maijā". Drīzumā tiks izbeigta valsts zemes privatizācija LETA 08/16/03 No augusta vidus Privatizācijas aģentūra (PA) vairs nepieņems valsts nekustamo īpašumu un zemesgabalu privatizācijas ierosinājumus, izņemot tos nekustamos īpašumus, kas ir valsts uzņēmuma mantas sastāvā, - to paredz šonedēļ valdībā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi vairākos likumos. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" paredz izbeigt nekustamā īpašuma, kas nav valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā, un zemes privatizācijas ierosinājumu pieņemšanu pēc šā gada 14.augusta. Pēc šo grozījumu spēkā stāšanās valsts nekustamo īpašumu, par kuru līdz šā gada 14.augustam nav saņemts privatizācijas ierosinājums, varēs atsavināt tikai saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, un ar to nodarbosies Valsts nekustamā īpašuma aģentūra. Kā aģentūra LETA noskaidroja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā, likuma grozījumi vēl nav stājušies spēkā, jo nav publicēti oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tas ir saistīts ar to, ka Ekonomikas ministrija likumu grozījumus izskatīšanai valdībā iesniedza steidzamības kārtā, un tie pēc apstiprināšanas valdībā vēl jāprecizē, kas gan neattieksies uz likumā noteiktajiem zemes privatizācijas ierosinājumu pieņemšanas termiņiem. Ekonomikas ministrijai trīs dienu laikā pieņemto likumu normas ir jāprecizē, lai likumus varētu parakstīt un tad nosūtīt publicēšanai "Latvijas Vēstnesī", aģentūrai LETA skaidroja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks Aivis Freidenfelds. PA Ārējo sakaru grupā aģentūra LETA uzzināja, ka līdz brīdim, kamēr likumu grozījumi nebūs stājušies spēkā, PA pieņems zemes privatizācijas ierosinājumus un reģistrēs tos. Pēc tam, kad likumu grozījumi būs stājušies spēkā, PA lems par tālāko rīcību. Satversmes 81.panta kārtībā valdība šonedēļ arī grozīja Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, nosakot, ka apbūvēta zemesgabala, par kuru lēmums par nodošanu atsavināšanai pieņemts pēc šā gada 14.augusta, cena tiek noteikta atkarībā no zemesgabala atrašanās vietas. Tāpat precizēta maksāšanas līdzekļu proporcija, privatizējot valsts zemi. Grozījumi izdarīti arī likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Saeimas brīvdienu laikā valdībai ir tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku. Saeimai, atgriežoties no brīvdienām, tie ir jāpārapstiprina. Valsts joprojām nav norēķinājusies par austrumu robežas būvdarbiem LETA 08/16/03 Austrumu robežas būvnieki izpildījuši savas saistības pret valsti, nomaksājot nodokļu parādu, savukārt valsts joprojām pilnībā nav norēķinājusies ar vairākiem būvuzņēmumiem par paveiktajiem būvdarbiem. Kā informēja SIA "Latvijas energoceltnieks" (LEC) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Iveta Antonišķe, Rēzeknes robežsardzes skolas rekonstrukcijas darbu veicējs - pilnsabiedrība "LK Būve" - ir nokārtojusi savas saistības pret valsti, nomaksājot pievienotās vērtības nodokli (PVN) par paveiktajiem būvdarbiem. Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) būvuzņēmumu LEC un "Kalnozols celtniecība" dibinātajai "LK Būve" pieprasīja samaksāt PVN 87 000 latu vērtībā, lai arī valsts pilnsabiedrībai par paveiktajiem darbiem nebija samaksājusi 800 000 latu. Taču vēlāk VID nomaksas termiņu pagarināja, nosakot, ka daļa nodokļa parāda jānomaksā līdz šai dienai, bet daļa - līdz 15.septembrim. Kopumā "LK Būve" Rēzeknes robežsardzes skolas rekonstrukcijā ir veikusi darbus par apmēram 1,08 miljoniem latu. Pašlaik Iekšlietu ministrija par paveiktajiem darbiem uzņēmumam samaksājusi apmēram 548 000 latu, sacīja LEC sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Uzņēmums jau vairākkārt ir sūtījis ministrijai vēstules, atgādinot tās līgumsaistības un prasot samaksāt par paveiktajiem būvdarbiem. Pašlaik tiek gatavota ceturtā vēstule ministrijai ar atgādinājumu samaksāt "LK Būve" par paveiktajiem darbiem. Ja ministrija nenokārtos savas saistības un nesamaksās parādu, uzņēmums varētu vērsties tiesā, pieļāva Antonišķe. Diemžēl IeM regulāri nepilda uzņemtās saistības, tādejādi radot problēmas "LK Būve" norēķināties gan ar apakšuzņēmējiem, gan ar VID, norādīja LEC sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Parādā par paveiktajiem būvdarbiem IeM ir arī vairākiem citiem būvuzņēmumiem. Kā aģentūrai LETA sacīja sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa, valsts joprojām par paveiktajiem projektēšanas darbiem 80 000 latu ir parādā SIA "Mūsu mājas" un SIA "Arčers", bet pilnsabiedrībai "AMB Būve", kuras dibinātāji ir "Mūsu māja", SIA "RBS Skals" un SIA "Binders" - 30 000 latu. Ministrija par paveiktajiem ceļu izbūvēs darbiem "Binderam" samaksājusi 135 000 latu, bet "Arčeram" - 54 000 latu. Minētie uzņēmumi jau iepriekš par šīm summām ir samaksājuši nodokļus. Arī Noriņa atzina: ja valsts nenorēķināsies par paveiktajiem būvdarbiem, šie būvuzņēmumi varētu vērsties tiesā. Bojārs vēlas likumdošanas tiesības BNS 08/19/03 Pretēji reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera viedoklim, Rīgas mērs Gundars Bojārs vēlētos, lai pašvaldībām Latvijā atjaunotu likumdošanas iniciatīvu. "Es ļoti atbalstītu šādu ideju. Ļoti. Šāds ierosinājums jau vairākkārt ir bijis, un tagad arī Lielo pilsētu asociācija ir izteikusi šādu ideju," intervijā BNS pauda Bojārs. Ja šādu iniciatīvu atjaunos, Bojārs ierosināšot mainīt likumus, lai vismaz galvaspilsētas mērs būtu tieši vēlēts, jo tādā gadījumā " sabiedrība pati varētu izvēlēties un izvērtēt". Tāpat Rīgas mērs nav apmierināts ar vairākiem likumiem, kas ir savstarpēji pretrunīgi vai nav precīzi formulēti. " Ir ļoti daudz nesaistes un pretrunas mūsu likumdošanā, arī tajā, kas saistīta ar valsts un pašvaldības atbildību. Ko, piemēram, nozīmē izglītības pieejamība vai veselības pieejamība? Tas ir - mums jānodrošina ērta piebraukšana slimnīcai vai kam citam?" retoriski vaicāja Bojārs. Jaunā pašvaldību likuma izstrādes darba grupa izvērtēs iespēju atjaunot pašvaldībām likumdošanas iniciatīvu, taču reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Ivars Gaters pagaidām uz šādu iespēju raugās skeptiski. Latvijā pašvaldībām likumdošanas iniciatīva bija no neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maija līdz 1993. gada 6. jūnijam, kad darbu sāka 5. Saeima. Tomēr pašvaldības sev doto iespēju izmantoja neaktīvi un vairāk nekā trīs gadu laikā iesniedza 20 priekšlikumus likumu grozīšanai, bet nevienu jaunu likuma projektu. Rīgas lidostā aiztur lielu kontrabandas bruņojuma kravu LETA 08/21/09 "Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis sacīja, ka 28 tonnas smagais bruņojuma sūtījums, kas bija deklarēts kā 315 000 ASV dolāru vērta būvniecības un lauksaimniecības tehnika un citas iekārtas, aizturēts, realizējot operatīvo informāciju. Operācijā piedalījās Drošības policija, muita un Militārās pretizlūkošanas dienests. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Komunikāciju nodaļas vadītāja Dita Kļaviņa-Lauberte sacīja, ka krava Latvijā ievesta no Krievijas un novietota muitas noliktavā, lai to formētu eksportam uz Irānu. VID Galvenās muitas pārvaldes direktora palīdze Kristīne Valdniece informēja, ka Rīgas muitas darbinieki kravas pārbaudi veikuši 18.augustā plkst.21.30. Sākotnēji tā īpašas aizdomas muitniekiem nav radījusi, bet apskatē pamanītas uz koka paletēm uzkrautas kāpurķēdes un dažāda izmēra koka kastes. Pēc izvēles tika atvērtas četras kastes, kurās bijuši polietilēna iepakojumi ar dažādiem izstrādājumiem, kas "atgādināja lidmašīnu un pretgaisa aizsardzības detaļas", kā arī periskops. Pārbaudot kravas pavaddokumentus, atklāts, ka precēm nav vairāku nepieciešamo izziņu un dokumentu, arī nav izcelsmes dokumentu un trūkst jebkāda apliecinājuma par kravas stratēģisko nozīmi, stāstīja Valdniece. Par pārbaudē konstatēto muitnieki nekavējoties informējuši drošības dienestus. Valdniece sacīja, ka par tālāko rīcību ar kravu muita, visticamāk, nelems. Kravā ir lidmašīnu un tanku detaļas, lidmašīnu saskaņošanas bloki un platformas, militāro lidaparātu detaļas. Sūtījumā ietilpa gan lietotas, gan iekonservētas rezerves daļas, taču tās visas bijušas labā tehniskā stāvoklī. Kravu no lidostas "Rīga" uz Teherānu bija jāpārved otrdienas rītā ar Krievijā īrētu lidmašīnu "Il-76T". To no Rīgas uz Teherānu sūtīja kāds uzņēmums, arī kā saņēmējs bija norādīta uzņēmējsabiedrība. Pēc Leitieša teiktā, darījumā iesaistītas arī ārzonas kompānijas. Bruņojuma kontrabandā iesaistīta pat kāda Latvijas firma. Pēc Drošības policijas pārstāvja teiktā, par tanku un lidmašīnu rezerves daļu kontrabandu pašlaik neviens cilvēks nav aizturēts. Visticamāk, tiks ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas par stratēģiskas nozīmes preču kontrabandu. Izmeklēšanā būs nepieciešama detalizēta ekspertīze, lai noteiktu, precīzi kādas bruņojuma rezerves daļas sūtītas uz Irānu. Stratēģiskās nozīmes preču pārvadāšanai, importam un eksportam nepieciešamas speciālas licences. Iepriekš Latvijā aizturēti dažādi stratēģiskas nozīmes sūtījumi, bet krimināllieta tiks ierosināta pirmoreiz, teica Leitietis. Līdz šim piemēroti tikai administratīvie sodi par nepareizu preču deklarēšanu. Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis ministrijas vārdā izteica gandarījumu, ka šāda operācija ir sekmīgi noritējusi, un tas esot kārtējais pierādījums veiksmīgai drošības dienestu sadarbībai." S t a t i s t i k a u n p ē t ī j u m i Statistika: zog mazāk, bet slepkavo vairāk NRA 08/16/03 Šā gada septiņos mēnešos Latvijā reģistrēti 29 167 noziegumi. Salīdzinot ļaundarību skaitu 2002. gada attiecīgajā laika periodā - 28 422, to skaits ir palielinājies par 745 gadījumiem jeb 2,6%. Rīgā reģistrēti 10 563 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 875 jeb 7,6% mazāk nekā šajā pašā laika periodā pērn. Jāmin, ka samazinājies zādzību skaits, bet slepkavību kļuvis vairāk. Kopumā septiņos mēnešos Latvijā reģistrēti 22 046 Kriminālpolicijas sfērā esošie noziedzīgie nodarījumi, proti, smagi un sevišķi smagi noziegumi, kas ir par 173 gadījumiem jeb 0,8% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. No tiem 2274 bijuši sevišķi smagi noziegumi, kuru skaits, salīdzinot ar 2002. gada septiņiem mēnešiem, samazinājies par 326 gadījumiem. Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Arvīds Marhels sarunā ar Neatkarīgo sacīja, ka, neraugoties uz "grūtajiem laikiem", policija strādā cītīgi, arī izdarīto noziegumu skaits audzis minimāli. Diemžēl šogad noziedzības līmenis palielinājies Daugavpilī, Liepājā, bet Rīgā tas samazinājies. Galvaspilsētā Kriminālpolicijas jomā reģistrēti 8548 noziegumi, kas ir par 755 jeb 8,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgā laika periodā. Septiņu mēnešu laikā Latvijā notikušas 143 slepkavības, no tām jūlijā - 23 tīšas slepkavības, liecina Valsts policijas apkopotie dati par noziedzības stāvokli valstī. No visām notikušajām slepkavībām atklātas 99. Policija norāda, ka diemžēl tīšu slepkavību skaits šogad salīdzinājumā ar attiecīgo 2002. gada laika periodu pieaudzis par 21. Tāpat Latvijā septiņos mēnešos reģistrēti 207 smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi, kas ir par 63 mazāk nekā pērn. Reģistrēta 1491 laupīšana, atklāta - 471. Šogad ir reģistrētas 15 143 zādzības, kas ir par 858 mazāk nekā pērn. No 2959 dzīvokļu apzagšanas gadījumiem 2002. gada 7 mēnešos šogad to skaits ir palielinājies uz 3047. Samazinājies ir zādzību skaits no tirdzniecības objektiem - no 1633 gadījumiem pērn uz 1437 gadījumiem šogad. Sarucis arī zādzību skaits no automašīnām. Pagājušā gada 7 mēnešos reģistrēti 2567 šādi gadījumi, bet šogad 1707. Kā liecina policijas sniegtie dati, diemžēl ir palielinājies automašīnu zādzību skaits - šā gada 7 mēnešos ir reģistrētas 1822, kas ir par 195 gadījumiem vairāk nekā pērn. Arvīds Marhels Neatkarīgajai norādīja, ka likumsargi atklāj arvien vairāk noziegumu, to apliecina arī statistika - VP struktūrvienības šogad ir atklājušas 12 956 noziedzīgus nodarījumus (44,4%), kas ir par 1683 gadījumiem (4,7%) vairāk nekā pagājušajā gadā. No iepriekšējos gados reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem policijas darbinieki ir atrisinājuši 2772. Joprojām lielu skaitu noziedzīgu nodarījumu pastrādā nepilngadīgie - līdz šā gada augustam personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, Latvijā ir izdarījuši 2257 noziegumus, kas ir par 288 vairāk nekā pagājušā gada 7 mēnešos. Grupā ir izdarīti 970 noziegumi (pērn - 890). Alkohola reibumā izdarīti 460 noziegumi (416), narkotiku reibumā - 33 noziegumi, bet 801 noziedzīgu nodarījumu ir izdarījuši nepilngadīgie, kas nemācās un nestrādā. 2002. gada septiņos mēnešos to skaits bija 769. No reģistrētajiem noziegumiem 1308 bijušas zādzības (pērn - 1284), no kurām 201 bijusi zādzība no automašīnām, 218 zādzības no dzīvokļiem un 169 no tirdzniecības objektiem. Salīdzinājumā ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem krietni palielinājies noziegumu skaits, ko izdarījušas personas alkohola reibumā - 4432 (2002. gadā - 3883), un to īpatsvars ir 34,2%. Palielinājies arī ļaundarību skaits, ko izdarījušas personas, kas nemācās un nestrādā - 7727 (pērn - 7232), bet samazinājies pārkāpumu skaits, kas izdarīti narkotisko un toksisko vielu ietekmē - šogad tādi reģistrēti 363, kas ir par 30 gadījumiem mazāk nekā pagājušā gada septiņos mēnešos. Arvīds Marhels uzsvēra, ka narkotikas joprojām ir policijas prioritāte numur viens, policija arī turpmāk rīkos reidus, lai notvertu pēc iespējas vairāk narkotirgoņu un no noziedzīgās aprites izslēgtu lielākus daudzumus narkotiku. "Prognozēju, ka ar narkotikām saistīto noziegumus skaits Latvijā tikai augs, tuvākajā laikā palielināsies arī ievesto narkotisko vielu daudzums," sacīja Marhels. Kā Neatkarīgo informēja Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Iveta Kancēna, pēc ministrijas aprēķiniem aizvadītā pusgada laikā Latvijā ik 11 minūtēs tika izdarīts viens noziedzīgs nodarījums, katrā 21 minūtē - viens smags noziedzīgs nodarījums, katrās divās stundās - zādzība no dzīvokļiem, katrās trijās stundās - automašīnas zādzība. Ārlaulībā Latvijā dzimuši 43% bērnu LETA 08/17/03 Latvijā 43% bērnu dzimst ārlaulībā,liecina "Eurostat" dati. Igaunijā ārlaulībā dzimušo bērnu skaits ir lielāks - 56%, bet Lietuvā daudz mazāks - 27%. Vislielākais ārpus laulības dzimušo bērnu skaits Eiropas valstīs ir Islandē - 62%, savukārt Zviedrijā ārpus laulības ir dzimuši tikpat daudz bērnu cik Igaunijā - 56%. Vismazāk ārlaulības bērnu pērn dzimuši Grieķijā - 3,9%. "Eurostat" dati arī liecina, ka pērn Latvijā dzimstības koeficients bijis 1,30 bērnu vienai sievietei. Igaunijā šis skaitlis bijis mazliet lielāks - 1,37 bērni vienai sievietei. Vislielākais dzimstības koeficients pērn bijis Turcijā - 2,46 bērni, savukārt vismazākais - Čehijā (1,17 bērni vienai sievietei). Pētījums: Latvijā čigānus diskriminē NRA 08/18/03 Latvija nav izņēmums citu Eiropas valstu vidū, kur romi jeb čigāni tiek masveidā diskriminēti. Vissvarīgākās problēmas čigāniem Latvijā, tāpat kā citur, ir izglītība un nodarbinātība, un tas kopā veido dramatisku dzīves ainu, liecina Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (LCESC) veiktais pētījums par šīs nacionālās minoritātes piederīgo stāvokli Latvijā. Pētījuma autori norāda, ka visas Eiropas vēstures garumā un vēl joprojām čigāni ir viena no visvairāk diskriminētākajām etniskajām grupām. Latvijā čigāni dzīvo jau sešus gadsimtus, un viņu labā latviešu valodas prasme un augstais valsts pilsoņu skaits bieži tiek izmantots kā pierādījums čigānu sekmīgai integrācijai mūsu sabiedrībā. Tomēr skaitļi liecina, ka tikai 5% latviešu vēlētos kontaktēties ar čigāniem līdz tuvai radniecībai, bet 33% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka čigānus nedrīkst ielaist valstī vispār. Jāmin, ka, pēc oficiālajiem 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā ir 8205 čigāni, bet LCESC speciālisti lēš, ka romu skaits pašlaik svārstās starp 13 līdz 15 tūkstošiem, no kuriem 90% ir pilsoņi, bet 60% prot latviešu valodu. Vairāk nekā 40% čigānu Latvijā ir tikai četru klašu vai zemāka izglītība, un starp viņiem ir liels skaits analfabētu. Vairākās pilsētās līdz pat 30% čigānu bērnu neuzsāk mācības 1. klasē. Pētījumā secināts, ka visās skolās, kuras apmeklē čigānu bērni, ir problēmas ar stundu neapmeklēšanu. Pašlaik tikai 26 čigāniem ir augstākā izglītība, bet 1509 respondenti savu izglītības līmeni nenorāda, un pētījuma veicēji secina, ka liela daļa no šiem romiem varētu būt analfabēti. Pētījuma autori uzsver, ka pagaidām vienīgais līdzeklis, kā tiek risināta čigānu bērnu izglītības problēma, ir atsevišķu čigānu klašu izveidošana, kurām lielākoties ir pedagoģiskās korekcijas klašu statuss. Skolās arī vērojama čigānu bērnu izolācija no citiem bērniem. Turklāt nevienā skolā netiek mācīta čigānu kultūra un vēsture, kā arī netiek domāts vispār par pieaugušo izglītības līmeņa celšanu. Savukārt paši čigāni stāsta, ka nelabprāt apmeklē speciālas klases, bet labprātāk mācās parastajā skolā, jo tur var iegūt labāku izglītību. Bieži vien paši čigāni uzskata, ka nav nozīmes iegūt labu izglītību, jo, lai cik profesionāli viņi būtu, tāpat čigāni netiks ņemti darbā. Tie čigāni, kuri uzsāk mācības skolā, bieži vien pēc pāris gadiem to pamet. Tas izskaidrojams ar motivācijas trūkumu, tradicionālajām agrajām laulībām 12-15 gadu vecumā un to, ka zēniem jau agrā vecumā ir jāuzņemas pieaugušo rūpes un naudas pelnīšana. Runājot par nodarbinātību, pētnieki secinājuši, ka oficiālās ilglaicīgās darba attiecībās iesaistīto čigānu skaits nepārsniedz 5% no darba spējīgiem čigānu iedzīvotājiem. Neraugoties uz milzīgo bezdarbu, oficiāli reģistrējušies kā bezdarbnieki ir tikai aptuveni 10% no darba spējīgiem čigāniem. Tas savukārt ierobežo čigānu iespējas saņemt pabalstus. Pamatfaktori, kas kavē čigānu iesaistīšanos darba tirgū, ir čigānu zemā izglītība un kvalifikācija, kā arī sabiedrībā pastāvošie stereotipi un diskriminācija. Oficiāla darba stāža trūkums vēl vairāk apgrūtina darba meklējumus un nozīmē, ka čigāni saņem tikai minimālās pensijas. Tā kā vairāk nekā 95% nav oficiālu darba attiecību, čigāniem nav sociālās un veselības apdrošināšanas, kas apgrūtina viņu pieeju kvalitatīviem medicīniskajiem pakalpojumiem. Pētnieku aptaujātie čigāni stāsta, ka ļoti bieži tiem jāsastopas ar diskriminējošu darba devēju attieksmi. Kāds Jelgavā dzīvojošs čigāns norāda, ka "[darba] biržā ir nerakstīts likums, ja atnāk čigāns, viņam ir momentāni jāatsaka". Intervijās romi atklāj, ka pa telefonu darbu jau ir sarunājuši, bet, kad sastopas ar darba devēju vaigu vaigā, tas vairs negrib čigānu pieņemt. Kā iztikas avotus čigāni norāda pensijas, pabalstus, sezonas un neoficiālos darbus. Viens no visizplatītākajiem aizspriedumiem par čigāniem ir viņu nosliece uz kriminālo uzvedību un noziedzību kā dzīvesveidu. Pētījumā norādīts, ka no visām personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotikām, 12% ir čigāni. Čigāni narkotiku tirdzniecībā ir iesaistīti visā Latvijā, turklāt čigānu narkotiku lietās dominē sievietes. Čigāniešu skaits ieslodzījuma vietās Latvijā ir apmēram viena ceturtā daļa no visām ieslodzītajām. Jāmin, ka čigānu saslimstība ar HIV un AIDS ir neproporcionāli liela viņi skaitam. Līdz 2002. gada 31. decembrim HIV bija konstatēts 174 čigāniem, astoņiem no tiem jau iestājusies AIDS stadija, bet pieci ir miruši. LCESC speciālisti min, ka galvenais čigānu HIV inficēšanās cēlonis ir intravenozo narkotiku lietošana, kas ir ievērojami izplatītāka parādība starp vīriešiem. Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības prezidents Normunds Rudēvičs Neatkarīgajai atzina, ka šis projekts ir tikai naudas šķiešana. Pēc viņa domām, līdzekļus labāk vajadzētu ieguldīt čigānu dzīves apstākļu uzlabošanā, tāpat valstij ar likumu ir jāatbalsta šī nelielā Latvijas minoritāte. "Ja tām firmām, kuras pieņemtu darba čigānus, dotu nodokļu atlaides, tas būtu ļoti izdevīgi gan maniem tautiešiem, gan šiem uzņēmējiem," sacīja Rudēvičs. Bijušais Saeimas deputāts uzskata, ka šis pētījums parāda tikai negatīvo un tajā sniegtā informācija ir novecojusi. "Pētījumā nav teikts, ka liels skaits čigānu ir veiksmīgi biznesmeņi, sportisti un mūziķi. Pētījums, pēc manām domām, tikai stiprinās stereotipus par mums un nekādu labumu nedos," Neatkarīgajai teica N. Rudēvičs. Turpina samazināties Latvijas iedzīvotāju skaits LETA 08/20/03 Šā gada pirmā pusgada laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 6,9 tūkstošiem - 1.jūlijā Latvijā bija 2,325 miljoni iedzīvotāju, liecina Centrāl ās statistikas pārvaldes dati. Pērn pirmo sešu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits saruka par 9,3 tūkstošiem, bet 2002.gadā - par 14,3 tūkstošiem. ā liecina statistikas dati, šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā dzimuši 10 350 bērni, savukārt miruši 16 860 iedzīvotāji. Tādējādi dabiskais pieaugums, tāpat kā iepriekšējos gados, bijis negatīvs - mirušo skaits dzimušo skaitu pārsniedzis par 6510 cilvēkiem. Arī migrācijas saldo turpinājis saglabāties negatīvs. Uz ārvalstīm no Latvijas izbraukuši dzīvot 846 iedzīvotāji, bet Latvijā iebraukuši un uz dzīvi apmetušies 508 cilvēki. Šā gada pirmajā pusē Latvijā reģistrētas 3593 laulības jeb par 43 laulībām mazāk nekā pē rn pirmajos sešos mēnešos. Ar ko varam lepoties un ar ko nevaram Diena 08/21/03 Pēdējo divu gadu laikā Latvijai izdevies palēnināt HIV infekcijas izplatību: 2001.gadā no jauna reģistrēti 807 gadījumi, pērn tādu bijis 574. To liecina trešdien publiskotais UNICEF izdevums Sociālais monitorings. Tiesa, Latvija izceļas ar teju sliktākajiem rādītājiem virknē citu mērījumu: ar augstu zīdaiņu un māšu mirstības līmeni, abortu, ārlaulībā dzimušo bērnu skaitu, tuberkulozes izplatību, bērniem bērnunamos u.c. Starp 27 Centrālās, Austrumeiropas un NVS valstīm, kuras otro gadu pēc kārtas pētījis ANO Bērnu fonds UNICEF, Latvijas progress sociālajā sfērā redzams minimāli. Šogad par pamatu izmantojot valstu 2001.gada statistiku, Latvija zīdaiņu mirstības ziņā trīs gadu laikā situāciju uzlabot nav varējusi. Pētot ne īpaši iepriecinošo statistiku, prezentācijā klātesošā veselības ministre Ingrīda Circene (JL) solīja divas lietas: turpināt apsekot slimnīcu bērnu nodaļas, lai rūpētos par "mazulim draudzīgas vides" iekārtošanu, kā arī atvērt īpašu bezmaksas veselības centru jauniešiem (projekts kopā ar UNICEF).Vislabākie rādītāji, tāpat kā pērn, Latvijai ir izglītības statistikas jomā: pēc bērnu skolas apmeklējuma obligātajā vecumā (99,7%) un pēc studējošo skaita. Baltijas valstis izceļas arī ar lielu vidusskolēnu skaitu. Turklāt visās trijās valstīs izglītības finansējumam ir atvēlēts ievērojami lielāks procents no valsts iekšzemes kopprodukta. N e t i k s v a r ī g ā s z i ņ a s Aglona pulcē svētceļnieku tūkstošus Diena 08/15/03 Kā katru gadu, arī šogad tūkstošiem svētceļnieku - jauni un veci ļaudis, pārvarot garu ceļu, ir nonākuši Aglonā, lai ar lūgšanām un grēku nožēlošanu atzīmētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Pateicoties skaļruņiem, kas pamīšus izlikti pa Aglonas bazilikas teritoriju, jau ceturtdien tuvojoties svētku norises vietai, varēja dzirdēt mūziku un runātājus. "Novēlam jums visiem noslīkt Dieva mīlestības okeānā!" mikrofonā teic kāds jauns svētceļnieks no Līksnas. Viņa seja rotā lielo ekrānu, kurā svētku norises tuvplānus var vērot pat pa gabalu. Līdz ceturtdienas vakaram jau 80 tūkstoši cilvēku bija ieradušies Aglonā, lai atzīmētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, kuru kulminācija gaidāma piektdien, kad svētceļnieku skaits sasniegšot pat 100 000, ziņo BNS. Svētceļnieki, pārsvarā jaunieši, viens pēc otra saka pāris vārdu sanākušajiem, citi dzied, spēlē ģitāru, joko. Gados vecākie cilvēki satupuši uz laukumā noliktajiem soliņiem, jaunākie, saguluši zālītē, sit plaukstas un dzied līdzi priekšnesumiem. Šeit redzami gan bērni, kurus ratiņos stumj vecāki, gan veci cilvēki, kuri, lai pārvietotos, izmanto spieķi, ne viens vien misē noraugās, sēžot invalīdu ratiņos. Gandrīz 80 gadu vecā Paulīna Petrauska, kas pēc traumas kļuvusi daļēji paralizēta, Aglonā ieradusies jau pāris dienas iepriekš. Tas tādēļ, lai ar mašīnu varētu piebraukt iespējami tuvu. Paulīna ir laimīga, savu dzīvi Rīgā viņa vada četrās sienās, turpretim šeit, Aglonā, burtiski atdzimstot. "Tā ir vienotība Dievā, un arī prieks," lēnā, mierīgā balsī teic dominikāņu māsa Emanuēla no Liepājas. Jaunā sieviete, tērpusies baltā mūķenes uzsvārcī, runātājā veras skaidru, apgarotu skatienu. "Esmu šeit klāt, lai caur Mariju tiktu tuvāk Jēzum," viņa skaidro. Savukārt piecu padsmitgadnieku puišu ieceres ceļā no Līvāniem uz Aglonu bijušas pieticīgākas: "Piedzīvojumi, pārgājiens, tusiņš... Un interesanti paskatīties, kas te notiek." Agnese no Jelgavas, dodoties uz Aglonu, matus nokrāsojusi zilā krāsā. Viņa saderējusi ar draugiem, ka zilo matu dēļ viņu no šejienes neizdzīšot, "jo Dievam nav svarīgi, kā tu izskaties, bet gan tas, kas notiek tavā sirdī" stāsta meitene, kas šeit ieradusies jau 11 reizi. "Mani gandarī tulznas, mani gandarī sāpes, jo es zinu, ka tas ir par maniem grēkiem," saka Agnese. 16 gadu veco Liliju no Rēzeknes Diena sastop, stāvot garajā rindā pie svētā avota. Rinda viņu nebiedē, jo svēto ūdeni vēlas aizvest savai ģimenei. Ir arī tādi, kas, neizturēdami ilgo stāvēšanu, pie avota ūdens mēģina tikt bez rindas. Lai to novērstu, svētvietu pieskata zemessargi. Savukārt pāris aktīvistu šeit atraduši biznesa iespējas. Guntis, kurš septembrī gatavojas iet trešajā klasē, svētā ūdens kārotājiem par desmit santīmiem pārdod tukšas plastmasas pudeles, kur to ieliet. Baltijai liels potenciāls informācijas tehnoloģijās Diena 08/15/03 Baltijas valstu konkurētspēja informācijas tehnoloģiju (IT) jomā pasaules mērogā ir augsta, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra (STC) pētījums. Šogad pabeigtajā pētījumā Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas industrijas konkurētspēja ir novērtēta ar atzīmi 8 no 10, kas ir vienāda ar Lietuvu, bet augstāka nekā pārējās 11 apskatītajās Austrumeiropas valstīs, starp kurām gan nav iekļauta Igaunija un Slovākija. No 35 apskatītajām valstīm augstāku vērtējumu - 9 punktus - Eiropā saņēmušas vienīgi Vācija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija, kā arī vēl Dienvidkoreja un Taivāna. Savukārt visaugstāko novērtējumu - 10 punktu - saņēmušas ASV un Japāna. STC p ētījuma veikš anai ir izmantojis ekspertu aptaujas metodi. IT konkurētspējas rādītājs atspoguļo uzņēmumu spēju konkurēt globālajā IT tirgū ar kvalitāti, cenu, piegādi un tirdzniecības zīmju imidžu. ASV miris pēdējais Lāčplēša ordeņa kavalieris BNS 08/16/03 ASV pirmdien 102 gadu vecumā miris pēdējais dzīvais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Arvīds Lauris. Lauris ceturtdien kremēts, bet viņa apbedīšana paredzēta oktobrī ASV, Aizsardzības ministriju informējis ASV dzīvojošais brigādes ģenerālis Vilmārs Kukainis. Lāčplēša Kara Ordeni nodibināja 1919.gada 11. novembrī. Ordeni piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu. Pirmie ordeņi 1920.gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem Latvijas armijas augstākajiem komandieriem. Pirmajiem 288 kavalieriem apbalvojumus pasniedza Satversmes Sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste 1920.gada 11.novembra parādē. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz pat 1928.gada 11.novembrim. Ordenim bija trīs šķiras un kav alieri baudīja virkni privilēģiju - tiesības nēsāt militāro uniformu arī pēc atvaļināšanas, atlaides dzelzceļa biļešu iegādē, tiesības saņemt bērniem atbrīvojumu no mācību maksas valsts skolās, bezmaksas medicīnisko aprūpi un citas. Repše grib, lai kara kuģus būvē Latvijā BNS 08/16/03 Ministru prezidents Einars Repše uzskata, ka nepieciešams izpētīt iespēju kara kuģus nevis iegādāties ārvalstīs, bet gan būvēt tepat Latvijā. Repše ieceri par kara kuģu būvēšanu piektdien pauda žurnālistiem, apmeklējot Jūras spēkus Liepājā. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis gan informēja, ka ministrija jau pēta šādu iespēju. Pēc premjera domām, Latvijas Jūras spēkiem nepieciešama modernāka tehnika un jaunāki kuģi. "Domāju, ka mums jārīkojas kā Izraēlai, kas tūlīt pēc kara izvērtēja, vai iegādāties ieročus ārvalstīs vai arī iepirkt darba galdus. Izraēla iepirka darba galdus, un šodien šajā valstī ražotos ieročus pazīst visā pasaulē. Mums būtu jārīkojas līdzīgi - jāpaņem gatavi projekti un kuģi jābūvē pašiem. Domāju, ka mūsu kuģu būvētāji varētu būtu gatavi būvēt kara kuģus - vismaz krasta apsardzes kuģus noteikti," pauda Repše. Kristovskis atzina, ka Jūras spēkiem nepieciešami jauni kuģi, jo ārvalstu dāvātie vēl varētu kalpot tikai aptuveni desmit gadus. Tāpēc Aizsardzības ministrijā šobrīd tiek pētīta iespējamā kara kuģu būve Latvijā, kā arī krasta novērošanas sistēmas izveides projekts, kas gan šobrīd esot reālāks, jo pavisam drīz sākšoties tā realizācija. "Domāju, ka nākamos piecos gados krasta novērošanas sistēma būs modernizēta, aizstājot vecās - jau morāli novecojošās iekārtas," pauda Kristovskis. Projekta finansētāji varētu būt Latvijas valsts, NATO drošības programma, kā arī citas valstis, kas atrodas ap Baltijas jūru. Repše, Kristovskis un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Gaidis Andrejs Zeibots piektdienas rītā apmeklēja Informācijas centru lidostā "Rīga", kas darbojas Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmas (BALTNET) ietvaros. Pēc tam ar gaisa spēku helikopteri premjers devās uz Baltijas valstu Ūdenslīdēju skolu Liepājā. Ministru prezidents iepazinās ar skolas mācību sistēmu un ūdenslīdēju speciālo ekipējumu. Vēlāk ar Jūras spēku Kara kuģu flotiles patruļkuģi "Lode" notika pārbrauciens uz Kara kuģu flotiles izvietojumu Liepājas ostā. Ostas teritorijā NBS sniedza paraugdemonstrējumus glābšanas un meklēšanas darbos uz jūras. Neraugoties uz lielo vēju, Repše žurnālistiem atzina, ka viņam ļoti paticis izbrauciens ar patruļkuģi "Lode", kā arī redzētie paraugdemonstrējumi. Kara kuģu flotiles bāzē Liepājā premjers iepazinās ar Jūras spēku kalibratora darbnīcu un Informācijas centru. Kalibratora darbnīcā tiek remontēta Baltijas valstu mīnu meklētāju kuģu aparatūra. Savukārt Jūras spēku Informācijas centrā tiek apkopota informācija par kuģu kustību un ārkārtas gadījumiem jūrā šajā reģionā. Pēc šī apmeklējuma Repše žurnālistiem pauda gandarījumu arī par to, ka militārās struktūras darbojas arī civilajiem mērķiem - cilvēku glābšanu jūrā, kā arī civilo ūdenslīdēju sagatavošanu. Viņaprāt, Latvijas militārās struktūras ir gatavas dalībai NATO, un šī gatavība aizvien strauji uzlabojoties. Pēc jūras spēku apmeklējuma Liepājā Repše ar helikopteri devās tālāk uz Mobilo strēlnieku Mācību centru Ādažos, lai iepazītos ar karavīru sadzīves apstākļiem, Mācību centra attīstības plāniem, kā arī ar Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolas darbību. Rīgā nerūpējas par pieminekļu uzturēšanu NRA 08/16/03 Rīgā Kronvalda parkā esošajam Andreja Upīša piemineklim bieži vien parādās jaunas detaļas, arī citas pilsētas skulptūras piedzīvojušas huligāniski tendētu indivīdu uzbrukumus. Diemžēl Rīgā nav īsta pieminekļu apsaimniekotāja, tāpēc vandaļi var nesodīti ņirgāties par šādām piemiņas vietām. Pilsētnieki bieži manījuši, ka Alfrēda Kalniņa, Raiņa vai Andreja Upīša pieminekļi tiek apķēpāti ar krāsu vai nobērti sīkiem sadzīves atkritumiem. Arī Uzvaras piemineklim un citām piemiņas vietām klājies bēdīgi. Kā novēroja Neatkarīgā, piemēram, rakstnieka Andreja Upīša piemineklim pirms nedēļas rokā bija parādījusies plastmasas Coca-Cola pudele, bet pirmdien no rīta tēls bija bagātināts ar plastmasas pudeli, kas šoreiz bija iesprausta intīmākā vietā. Visticamāk, par pieminekli bija paņirgājušies tā pakājē parasti spietojošie jaunie skeiteri. Administratīvais kodekss paredz, ka par kultūrvēsturisko pieminekļu un to zonas bojāšanu var sodīt ar naudas sodu līdz 250 latiem, Neatkarīgo informēja Rīgas pilsētas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tīmane. Jāpiebilst, ka pieminekļi vēl ir privileģētā stāvoklī, jo, piemēram, grafiti mākslinieki uz namu vai tuneļu sienām savus darbus var atstāt nesodīti - jaunie pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi neparedz sodīt personas par sienu apzīmēšanu, tāpēc šie smērētāji var saņemt sodu tikai par sīko huligānismu. I. Tīmane apliecināja, ka pieminekļiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, taču līdz šim nav izdevies pieķert vandaļus notikuma vietā. Municipāļiem parasti nākas samierināties ar akta par piemineklim nodarīto kaitējumu sastādīšanu un protokola noformēšanu, atzina I. Tīmane. Interesanti, ka ar galvaspilsētas pieminekļu ikdienas uzturēšanu praktiski nenodarbojas neviena institūcija. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes restaurācijas speciāliste Inese Sidraba pastāstīja, ka šobrīd šīs pašvaldības institūcijas pārziņā oficiāli atrodas tikai Brīvības piemineklis un Brāļu kapi, bet pārējo pieminekļu nodošana pārvaldes apsaimniekošanā ir "darba procesā". Ja piemineklim tiek konstatēts kāds vandaļu nodarīts bojājums, tad pārvaldes speciālisti neliedz savu padomu, jo, piemēram, grafiti zīmējuma likvidēšana uz akmens vai metāla skulptūras arī prasa zināmu piesardzību. I. Sidraba atzina, ka pieminekļiem vajadzētu nopietnāku apkopi vismaz reizi gadā, taču pagaidām pārvaldei tas nav oficiāli jādara. Arī Neatkarīgās aprakstīto gadījumu par Andreja Upīša pieminekļa apgānīšanu speciāliste attiecināja uz parku apsaimniekotāju kompetenci. Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas dārzi un parki (RDP) direktors Agnis Kalnkaziņš stāstīja, ka pieminekļu stāvoklim tiek pievērsta uzmanība "pie kopējās parka tīrīšanas" - ja skulptūrai ir kaut kas uzkrāsots, tad RDP darbinieki mēģina to notīrīt. Pieminekļi nav nodoti RDP apsaimniekošanā, un to apkopei nav paredzēts arī finansējums, informēja A. Kalnkaziņš. Viņš klāstīja, ka RDP darbinieki parku apkopi neveic tikai reizi dienā - objekti tiek pārbaudīti vairākas reizes dienā. Pie viena tiek apskatīti arī pieminekļi, taču "teritorijas ir lielas, un katram cilvēkam nevar klāt stāvēt, tāpēc katru brīdi kaut kas tiek nomests vai mētājas", atzina uzņēmuma direktors. Atkarībā no parka izmantošanas intensitātes, tas ir, apmeklētāju plūsmas, tā ikdienas apkopei tiek piesaistīti arī skolēni vai bezdarbnieki. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs Neatkarīgajai atzina, ka pieminekļu apsaimniekošana šobrīd ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes direktoram Eiženam Upmanim uzdots apzināt visus galvaspilsētas pieminekļus un piemiņas zīmes (arī šajā jomā valdot haoss, vairākas piemiņas zīmes esot kaut kur pazudušas, klāstīja mēra vietnieks), tos reģistrēt un varbūt pat ierakstīt zemesgrāmatā. Šim darbam paredzēts finansējums arī pilsētas budžetā, taču tas "nav vienas dienas jautājums", skaidroja S. Dolgopolovs. Pieminekļu uzkopšanai un savešanai kārtībā ir jābūt konkrētam budžetam, lai šos darbus varētu veikt bez aizķeršanās. Pēc mēra vietnieka domām, ar pieminekļu ikdienas uzturēšanu varētu nodarboties Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde, tam nav nepieciešams veidot jaunu institūciju. Līdz šim pašvaldība gan diezgan operatīvi tikusi galā gan ar Uzvaras monumentam, gan Čakstes piemineklim nodarīto bojājumu likvidēšanu, taču "katru reizi nav jāizgudro divritenis, jābūt sistēmai, kas darbojas automātiski", uzskata S. Dolgopolovs. Grāmatu svētki novados gūst atsaucību NRA 08/18/03 Jau otro gadu Latvijas novadus pārstaigā akcija Atbalsts lauku bibliotēkām, kas gūst plašu iedzīvotāju interesi un līdzdalību, apliecinot, ka modernie saziņas un informācijas līdzekļi cilvēku lasītprieku un grāmatu popularitāti nemazina. Jēkabpilī notikušajos Grāmatu svētkos iedzīvotāju atsaucība bija pārsteigums arī pašiem organizatoriem. Akcijas idejas autore rakstniece Biruta Eglīte Neatkarīgajai pastāstīja, ka Jēkabpils rajona bibliotēkām izdevies sarūpēt 1880 latu atbalstu. Katra rajona bibliotēka varēs iegādāties jaunas grāmatas ar ziedotāju sarūpētajām dāvanu kartēm. Organizatori cenšas piesaistīt grāmatu izdevējus, Rakstnieku savienību, autorus un presi, lai palīdzētu tām tikt pie lasītājiem, jo bibliotēkas, neraugoties uz lasītāju skaita pieaugumu, spēj iegādāties tikai nelielu daļu iznākošo grāmatu. Ja pērn akcijā ik rajonā iesaistījās ne vairāk kā desmit bibliotēku, tad šogad tajā piedalās lielāks bibliotēku skaits. Grāmatu svētkos Jēkabpilī piedalījās 33 rajona bibliotēku pārstāvji, kuri bija atveduši sev līdzi aktīvākos lasītājus. Kā uzskata B. Eglīte, iemesli grāmatu un bibliotēku popularitātei Latvijā ir vairāki: cilvēku maciņi neatļauj iegādāties kāroto lasāmvielu, strauji pieaug vajadzība pēc izglītojošās literatūras. Bet rakstniece, jēkabpiliete Skaidrīte Gailīte domā, ka cieņai pret grāmatām arī modernajā gadsimtā pamatā ir garīgās enerģijas apmaiņas iespēja starp lasītāju un rakstītāju. Valsts prezidente nevar norobežoties no valdības kļūdām LETA 08/21/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, otrdien uzrunājot Ministru kabineta locekļus, ir turpinājusi jau iepriekš iesākto "diskursu par labo prezidenti un tai pretstatīto valdību", šodien intervijā Latvijas Televīzijai atzina politologs Jānis Ikstens. Pēc politologa domām, prezidentei vajadzēja nevis jūsmot par saviem ārpolitikas sasniegumiem, bet jau agrāk līdzdarboties, valdībai risinot iekšpolitikas problēmas, tai skaitā novēršot situāciju, kurā iespējams negatīvs balsojums referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). "Viņa tagad, mēnesi pirms referenduma, iznāk tautas priekšā un saka: "Klausieties, ko es jums teikšu. Valdība varbūt ir slikta, bet mums ir jābalso par nākotni!"" sacīja Ikstens. Viņaprāt, prezidente aizmirst, ka arī ir politiskās elites pārstāve, līdz ar to viņa nevar tik strikti norobežoties no pārējo politiķu veikuma. Ikstens norādīja, ka Vīķe-Freiberga nav atklājusi tos iemeslus, kas, spriežot pēc socioloģisko aptauju rezultātiem, vairo eiroskeptiķu īpatsvaru sabiedrībā. "Viņa vien vēlējās uzmundrināt, bet nekliedēja bažas," skaidroja politologs. Viņš uzskata, ka eiroskepticismu nosaka cilvēku neziņa par to, kas notiks, kad Latvija iestāsies ES. Šajā neziņā, pēc Ikstena domām, vainojama arī valdības neprasmīgā komunikācija ar sabiedrību un nepārdomāta valsts institūciju rīcība, piemēram, mainot administratīvi regulējamās cenas. Kā ziņots, Valsts prezidente šodien, uzrunājot Ministru kabinetu, aicināja valdību kopumā un katru ministru palīdzēt kliedēt iespējamās sabiedrības bažas par Latvijas dalību ES. Prezidentei "nopietnas raizes" vieš situācija, ka ir sarucis sabiedrības atbalsts valsts dalībai ES. "Baidos, ka šim kritienam varētu būt zinātam cēloņsakarība ar to, kādā veidā šobrīd tautā tikuši iztulkoti šā gada budžeta veidošanas procesi, valdības pieņemtie, vēl tikai pieteiktie lēmumi," sacīja Vīķe-Freiberga. Viņa norādīja, ka tauta reaģē uz valdības lēmumiem, dodoties pie vēlēšanu urnām, taču šobrīd tāda iespēja Latvijā būs vienīgi pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas pēc pusotra gada vai nākamajās Saeimas vēlēšanās pēc trim gadiem. "Šajā situācijā rodas risks, ka tauta savu neapmierinātību ar valdību kopumā varētu izpaust, dodoties pie urnām 20.septembrī," teica Vīķe-Freiberga. Izraudzīta Informācijas sabiedrības biroja vadītāja DELFI 08/21/03 Par Informācijas sabiedrības biroja vadītāju kļuvusi Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina Gudele, kuru trešdien šim amatam izraudzīja speciāli izveidota komisija, "Delfi" apstiprināja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks Aivis Freidenfelds. Ina Gudele darbu amatā gatava uzsākt jau pēc mēneša. No 28 pretendentiem izšķirošajā otrajā kārtā iekļuva četri Informācijas sabiedrības biroja vadītgribētāji. Pretendentus vērtēja speciāli izveidota komisija, kuras priekšsēdētājs bija Ministru prezidents Einars Repše. Komisijā bija iekļauti arī Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta direktors Juris Borzovs, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidents Imants Freibergs, pārstāvji no Satiksmes ministrijas un Valsts kancelejas, kā arī premjera padomnieks valsts pārvaldes jautājumos Edgars Jaunups. Informācijas sabiedrības biroja vadītāja pienākumos ietilps biroja darba plānošana, organizēšana un vadīšana, stratēģijas un priekšlikumu izstrāde, Ministru prezidenta konsultēšana jautājumos, kas saistīti ar informācijas sabiedrības attīstību un e-pārvaldes ieviešanu, ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju speciālistu iesaistīšana informācijas sabiedrības un e-pārvaldes politikas izstrādē un īstenošanā u.c. Informācijas sabiedrības biroja vadītājs būs tieši pakļauts Ministru prezidentam, bet institucionāli - Valsts kancelejas direktoram. Informācijas sabiedrības biroja izveides mērķis ir koordinēt valsts politiku informācijas sabiedrības attīstības jomā. Tomāti izstādē pārsteidz ar krāsu un garšu NRA 08/21/03 Latvijas Dabas muzejā jau piekto gadu notiek izstāde Tomāti un citi reti audzētie dārzeņi. Tās rīkotāji - dārzkopības entuziastu klubs Tomāts un citi individuālie dārzeņu audzētāji - apskatei ir izstādījuši vairāk nekā 400 tomātu šķirņu. Kluba Tomāts valdes priekšsēdētāja Sarma Žarčinska sacīja, ka arī tomātiem piemīt ārstnieciskas īpašības: "Tomāts attīra organismu un uzlabo imunitāti. Tas ir arī pārtikas bagātinātājs. Turklāt tie augi, kas ir audzēti te, pie mums, ir domāti tieši mūsu veselībai." Tomātu šķirnes atšķiras ne tikai vizuāli, bet arī pēc garšas. Piemēram, Bicolor tomāti ir lieli, divkrāsaini, tie ir piemēroti salātu gatavošanai, jo ir miltaini un griežot nesulojas. Daudzas šķirnes izstādē liecina arī par to, ka tomāti selekcionēšanas ceļā kļuvuši radniecīgi arī citiem augiem. Te apskatāmi gan pipartomāti, gan zaļganie kivitomāti. Salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu, laiks neko daudz nav mainījies – jopro- jām pa dienu ir silts (ap +22oC), bet naktī, kā jau naktī – vēss (ap +13oC). Ik pa laikam uzlīst īslaicīgs lietus, gan bez pēr- kona negaisa un krusas. Taču pārsvarā jo- projām ir saulains un jauks. Daba pēc ilg- stošā karstuma ir atdzīvojusies – zālīte at- kal ir atguvusi zaļumu, bet dārzos jau sāk ziedēt pirmās rudens puķes... Vai tiešām vasara jau iet uz b e i g ā m ? . . . Anda Jansone