K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 310: 2003. g. 23. - 28. augusts Eiropas Savienība Latvijas pašvaldības vēlas iesaistīties eiroreģionā BNS 08/24/03 Vairākas Latvijas pierobežas pašvaldības atbalsta eiroreģiona veidošanu ar Pleskavas apgabalu Krievijā un Igaunijas pilsētām, no šāda soļa sagaidot galvenokārt ekonomikas attīstību, liecina BNS veiktā aptauja. Eiroreģionā ar Pleskavu un Igaunijas pilsētām Pelvu un Mustvē vēlas iesaistīties Alūksnes, Balvu, Valmieras, Rēzeknes, Gulbenes un Ludzas pašvaldības. Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs sacīja, ka atbalsta Gulbenes iesaistīšanos eiroreģionā. "Kāpēc neveidot!" iesaucās pilsētas mērs. "Mēs taču esam kaimiņi un nekur nepazudīsim - ne uz Vladivostoku, nekur." Viņš domā, ka eiroreģiona izveide veicinās ekonomikas, kultūras, izglītības un sporta attīstību. Tā kā vēl nav pilnībā skaidras jaunveidojamā eiroreģiona aprises, Gulbenes pašvaldība vēl nav lēmusi par līdzfinansējuma lielumu, taču cer uz Eiropas Savienības (ES) naudu. "Mūsu mērķis ir dabūt naudiņu no Briseles," atzina Gulbenes mērs. Arī Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš atbalsta eiroreģiona izveidi. "Labāk būt centrā nevis malā," vēlmi pievienoties reģionam viņš skaidroja. Kā eiroreģiona priekšrocību viņš minēja: "Caur savstarpējiem kontaktiem izeju uz ekonomisko izdevīgumu." Viņaprāt, reģiona izveide veicinās savstarpējos kontaktus, pieredzes apmaiņu, ekonomiskās attiecības un cels pašvaldības iedzīvotāju labklājības līmeni. "Mēs īsti nezinām, kas tajā otrajā robežas pusē īsti ir," sacīja mērs. Rēzeknes mērs Juris Začests uzskata, ka pievienošanās jaunveidojamajam eiroreģionam varētu palīdzēt īstenot infrastruktūras un vides projektus. Pēc viņa domām, eiroreģions varētu darboties arī kā "koordinējoša vienība" līdzekļu piesaistei. "Aizstāvības un pārstāvības variants," pauda Začests. Lai lemtu par līdzfinansējumu, pašvaldībai jāzina, "kāds būs praktiskais guvums, ko mums piedāvā, un kāds būs kopējais labums". Valmieras mērs Inesis Boķis pastāstīja, ka Valmieras pašvaldība jau nolēmusi iesaistīties eiroreģiona izveidošanā. "Eiroreģions var tikai palīdzēt atrisināt problēmas," ir pārliecināts Valmieras mērs. Viņš uzskata, ka no pievienošanās eiroreģionam iegūs pašvaldības uzņēmēji, izglītība joma, jaunatne un kultūras dzīve, un šo ieguvumu "nevar latos izvērtēt". No eiroreģiona viņš sagaida arī ekonomikas attīstību, jo uz Krievijas tirgu "mums ir lielas cerības". Arī Lūdzas pašvaldības priekšsēdētāja Valentīna Lazovska ir pārliecināta, ka eiroreģions veicinās ekonomisko attīstību - "uzņēmējiem būs labāk", pavērsies plašākas dažādu projektu īstenošanas iespējas. "Vajag, lai eiroreģions dotu atdevi. Papīriem tas nav vajadzīgs. Jāstrādā, lai ienāktu nauda," pauda pārliecību Lazovska. Balvu mērs Jānis Trupovnieks norādīja - svarīgi, ka eiroreģiona izveidē iesaistīsies pilsētas, nevis rajoni, jo pārrobežu sadarbībā līdz šim neesot iesaistītas pilsētas. "Jāpiedalās un jāatbalsta!" ir pārliecināts Trupovnieks. Krievijas Pleskavas apgabala administrācija sagatavojusi līguma projektu par eiroreģiona izveidošanu ar Latvijas un Igaunijas rajoniem, taču sarunas ar visām iesaistītajām pašvaldībām vēl turpinās. Pleskavas apgabala vadība uzskata, ka eiroreģions dos iespēju atjaunot ciešus kultūras un saimnieciskos kontaktus starp pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kurus kādreiz nešķīra valstu robežas. Gājienā Vecrīgā protestē pret ES BNS 08/24/03 Aptuveni 150 cilvēku sestdien pēcpusdienā devās sabiedriskās organizācijas "Nē ES" rīkotajā gājienā pa Vecrīgu, aicinot iedzīvotājus balsot pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Gājiena dalībnieku rokās bija plakāti ar uzrakstiem "Latvijai - jā, ES - nē!", šāda satura uzraksti bija arī uz aptuveni 40 dalībnieku krekliņiem, tai skaitā "Nē - ES" uz vadītāja Jāņa Sila krekliņa. Viņš apliecināja, ka gājiens nav pēdējā pret Latvijas iestāšanos ES vērstā akcija. 13.septembrī plānota šim jautājumam veltīta konference, tāpat septembra vidū plānots vēl viens gājiens pa Rīgas ielām. Sils tāpat pauda, ka līdzīgas akcijas plānotas arī citās Latvijas pilsētās, taču nekonkretizēja to norises vietu un laiku. "Daudzi cilvēki pat ne 19.septembra vakarā un pat ne [referenduma dienā] 20.septembrī nebūs izlēmuši, par ko viņiem īsti balsot, un mūsu mērķis ir aicināt viņus izdarīt pareizo izvēli," sacīja Sils. Lai gan gājienā bija plānota 50 cilvēku dalība, reālais pasākuma dalībnieku skaits bija trīs reizes lielāks. Spēku Eiropā saredz Baltijas valstu vienotībā NRA 08/25/03 Baltijas valstis līdz šim nav pilnvērtīgi izmantojušas reģiona iespējas ekonomikā un politikā, bet, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī Ziemeļvalstu vienotības nozīme pieaugs, un tās veicināšanai jāvelta īpaša uzmanība. Šādu secinājumu un nostāju pauda Baltijas valstu bijušie vadītāji, politikas un ekonomikas speciālisti diskusijā Baltijas vienotības neizmantotās iespējas. Diskusiju rīkoja Lietuvas vēstniecība un Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds 23. augustā, pieminot Molotova-Ribentropa paktu un Baltijas ceļu. Lai arī diskusijas dalībnieki atgādināja par valstu kopīgajām vēsturiskajām saknēm, vienotības pamatojums mazāk meklējams sentimentā un asarās, bet gan pragmatiskos labumos, ko sola lielāka un sadzirdamāka reģiona pieteikšana ES - gan pieņemot lēmumus, gan veidojot lielāku tirgu, piesaistot investīcijas un ES programmu naudu. Par līdzšinējās vienotības trūkumu liecinot likumu nesaskaņotība katrā valstī, brīvā tirdzniecības līguma neefektivitāte, apgrūtinātā robežšķērsošana, kopīgu triju vai pat divu valstu projektu trūkums, kas Baltijas valstu reģiona vārdu piepildītu ar saturu. Analizējot iemeslus, G. Ulmanis minēja, ka viena no kļūdām, kas arī traucēja pilnvērtīgi izmantot ekonomiskās sadarbības un attīstības potenciālu, bija politisko lēmumu dominante, lai arī "Eiropas kopiena savu pastāvēšanu sāka tieši uz vienotiem ekonomiskiem lēmumiem". Arī ekonomiste Raita Karnīte brīdināja, ka "politiķiem nevajag aizsargāt vājus ekonomiskos operatorus, jo politiskā aizsardzība neveicina sadarbību". Bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Tartu universitātes profesore, bijusī Igaunijas parlamenta deputāte Marju Lauristina uzsvēra, ka trīs Baltijas valstis kopā Eiropā būs konkurētspējīgākas ekonomikā. Paralēli viņš aicināja attīstīt latviešu un lietuviešu kā divu vienīgo baltu tautu sadarbību. Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitekūns atzina, ka viena no problēmām, ko mēs paši sev šajos gados esam radījuši, ir starp Baltijas valstīm pastāvošā robeža, vairākās sfērās nav atrisināti praktiskās sadarbības jautājumi, nav attīstīti kopīgi projekti, uz kuru bāzes varētu veidot sadarbību ES. G. Ulmanis pauda neizpratni, kāpēc valdība robežjautājumus jau tagad nevar sakārtot atbilstoši ES standartiem. Mažeiķu naftas tirdzniecības nama Latvijā direktors Jānis Blūms piekrita, ka līdz šim Baltijas valstis strādājušas kā konkurenti, sacenšoties arī par noslēgto sadaļu skaitu sarunās ar ES. Baltijas mēroga uzņēmējdarbības attīstību, viņaprāt, kavē subjektīvi, psiholoģiski faktori - vēlme būt pirmajam mazā uzņēmumā, nevis ierindas cilvēkam lielā perspektīvā firmā, kā arī grāmatvedības, muitas prasību un virknes citu uzņēmējdarbību regulējošu likumu atšķirības, neraugoties uz skandēšanu, ka "tuvojamies vienotiem ES grāmatvedības standartiem". Apspriežot iespējamos vienotības veicināšanas mehānismus, tika pārrunāts jautājums, vai šim mērķim būtu nepieciešama īpaša struktūra. G. Ulmanis vērtēja, ka "savu laiku nodzīvojušas ir Baltijas valstu ministru padome un Baltijas asambleja (BA), kas bija nepieciešamas tādēļ, ka veidojām savu attīstību katra caur dažādām izpratnēm". Taču gan V. Adamkus, gan G. Ulmanis, gan M. Lauristina bija vienisprātis, ka īpašas starpvalstiskas struktūras izveidošana būtu vien jauna birokrātija. J. Blūms piekrita, ka "ir vajadzīga struktūra, kas ļautu palīdzēt valstīs ienākt starptautiskajiem investoriem", bet ne jaunas birokrātijas radīšana. "Šo struktūru jau ir tik daudz, un reizēm pazūd to galvenais mērķis," sacīja V. Adamkus. "Jārunā ne tik daudz par valsts līmeņa sadarbību, cik par privātajiem spēlētājiem, partijām, augstskolām, tirdzniecības kamerām, jo īpaši nevalstiskajām organizācijām," virzienu rādīja M. Lauristina. Drīzumā sevi plāno pieteikt tieši Baltijas vienotību veicinoša sabiedriskā organizācija - fonds Baltic Harmony, kas kopības ideju plāno attīstīt ar pašu radītiem un atbalstītiem kultūras un humanitāriem projektiem. Kā Neatkarīgajai pastāstīja idejas autors Armands Strazds, organizācijas izveidi rosinājis tas, ka Baltijas valstu līmenī praktiski nestrādā kultūras menedžments, kā arī gaidāmā iestāšanās ES. Sadarbības partneri būšot visu triju valstu sabiedriskie aktīvisti, reprezentatīvās personas, uzņēmēji, kā arī valsts institūcijas, BA. Līdzīgs triju valstu kopprojekts tika izveidots 1994. gadā pēc tam, kad BA 1993. gadā pieņēma lēmumu par Baltijas informācijas aģentūras izveidi, kurš sākotnēji galvenokārt nodarbojās ar informācijas un ziņojumu izplatīšanu ārvalstu vēstniecībām Maskavā, organizēja žurnālistu braucienus uz Latviju un no Latvijas uz Krieviju. Kā pastāstīja viens no aģentūras bijušajiem vadītājiem un diskusijas iniciatoriem Kristians Rozenvalds, "šis projekts bija neefektīvs, jo, latviešiem uzņemoties dibināšanas iniciatīvu, zināmā mērā atstumti jutās igauņi un lietuvieši, kā arī tāpēc, ka netika panākts tiešs visu triju valstu atbalsts". Punkts aģentūras reālai darbībai tika pielikts deviņdesmito gadu otrajā pusē, pastiprinoties Igaunijas centieniem norobežoties no Baltijas valstu identitātes kā postsovjetisma piedēkļa, bet leišiem raugoties Centrāleiropas virzienā, un šajā situācijā Latvijas Ārlietu ministrija neuzskatīja par nepieciešamu turpināt aģentūras atbalstu. Taču aģentūra nav likvidēta un K. Rozenvalds spriež, ka būtu lietderīgi kādā modificētā veidā izmantot šo BA doto mandātu. Subsīdijām trūks 5,5 miljoni latu LETA 08/25/03 Lauku atbalsta dienests (LAD) prognozē, ka kopā sagaidāmā SAPARD projektu apmaksa 2003.gadā būs 7 142 910 latu, kas par 61% pārsniedz gada finansējumu. Līdz ar to zemnieku subsīdijās ir izveidojies deficīts 5,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā 2,3 miljoni latu, kas šā gada jūnija otrajā pusē netika piešķirti ar budžeta grozījumiem. Ņemot vērā augstāk minēto, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (Zaļo un zemnieku savienība) vēstulē finanšu ministram Valdim Dombrovskim ("Jaunais laiks") lūdzis rast finansējumu SAPARD programmas līdzfinansēšanai, neiekļaujot to lauksaimniekiem paredzēto subsīdiju finansējumā, informēja ZM Sabiedrisko attiecību nodaļā. Lauksaimniecības likums paredz, ka valsts atbalsts lauksaimniecībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, vēstulē skaidro Roze. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2003.gadam" plānoto pasākumu izpildei 2003.gadam piešķirti līdzekļi 31 815 778 latu apmērā, tai skaitā ir līdzfinansējums SAPARD programmai - 4 424 620 latu. Roze gan norādījis, ka Lauksaimniecības likumā nav atrunāta noteiktā valsts atbalsta pasākumu īstenošana nepieciešamā finansējuma ietvaros. SAPARD programmā paredzētie pasākumi papildina valsts atbalsta pasākumus un nav analoģiski tiem, uzskata ministrs. Speciālajai pirmsiestāšanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai - SAPARD, kuru ES sniedz Latvijai pirmsiestāšanās periodā, ir būtiska finanšu palīdzība. Latvija no šīs programmas ik gadu laikā no 2000.gada līdz 2006.gadam saņems 12,9 miljonus latu. Latvijas puses līdzfinansējums ir 4,4 miljoni latu. Zemkopības ministrs skaidro: ja netiks rasti līdzekļi SAPARD programmas līdzfinansējuma nodrošināšanai, ZM jāaptur visu pārējo programmu maksājumi. Tas izraisītu krīzes situāciju lauksaimniecībā, nenodrošinot nozaru stabilizāciju un attīstību līdz iespējamai iestāšanās ES. Subsīdijām trūkstošo minēto 2,3 miljonu latu rašanai ZM izteikusi Finanšu ministrijai priekšlikumu par atsevišķu ZM nekustamā īpašuma objektu pārdošanu, lūdzot ar šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem pilnā apmērā papildināt ZM šā gada budžeta ieņēmumu daļu. Pamatojoties uz lauksaimnieku un Ministru prezidenta Einara Repšes ("Jaunais laiks") 24.februārī panākto vienošanos, no Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas 2003.gadam vairāku lauksaimniecības nozaru stabilizācijas pasākumiem tika piešķirti 6,67 miljoni latu. Taču ar budžeta grozījumiem šā gada jūnija otrajā pusē subsīdijām papildus piešķirti 4,38 miljoni latu, nevis 6,67 miljoni latu. Lai iegūtu lauksaimnieku subsīdijām trūkstošos 2,3 miljonus latus, ZM apsver iespēju pārdot vairākus ministrijas nekustamos īpašumus Rīgā un ārpus tās, to kopējā kadastrālā vērtība ir 2,4 miljoni latu. ES pirmsreferenduma kampaņā neizmanto piektdaļu apmācīto lektoru BNS 08/25/03 Vadības grupa "Latvija Eiropā" iesaistīšanai tautas kampaņā pirms referenduma par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) apmācījusi 82 lektorus, šim mērķim izlietojot gandrīz 10 000 latu, taču piektā daļa sagatavoto speciālistu nav uzaicināti piedalīties kampaņas pasākumos. "Latvija Eiropā" preses sekretāre Ieva Stare skaidroja, ka šie lektori apmācīti vispārīgos ar ES saistītos jautājumos, par kuriem vadības grupa gaidījusi lielu iedzīvotāju interesi, taču izrādījās, ka sabiedrību vairāk interesē tieši specifiski jautājumi par ES, uz kuriem var atbildēt nozaru eksperti. "Vispārīgo jautājumu eksperti var runāt vispusīgi, bet ne pārāk dziļi, un mūsu mērķis bija censties apmierināt pieprasījumu, kāds tas ir," daļas lektoru neiesaistīšanu kampaņā motivēja Stare. Viņa neuzskata, ka, apmācot lektorus un pēc tam neiesaistot viņus kampaņā, iedzīvotāju informēšanai paredzētie līdzekļi būtu tērēti nelietderīgi, jo lektori kļuvuši zinošāki par ES un var savas zināšanas nodot tālāk draugiem, kaimiņiem, paziņām. "Ieguldīt naudu cilvēku izglītībā - tā nav zemē nomesta nauda," pārliecināta Stare. Viena no ES jautājumos apmācītajām, bet vēlāk pasākumos neiesaistītajām lektorēm Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne stāstīja, ka mācību beigās lektoriem bija jākārto eksāmens, kurā bija jādemonstrē spēja iejusties dažādās situācijās un atbildēt uz visdažādākajiem auditorijas jautājumiem. Līdz ar to tautas lektori, pēc viņas domām, bija un ir spējīgi iesaistīties tautas kampaņā un dot tai labumu. "Žēl, ja šiem cilvēkiem nedod iespēju izpausties. Iespējams, mūs vēl aicinās uzstāties ar lekcijām," cerīgi sacīja Sprudzāne. Lektore arī pastāstīja, ka citi kolēģi, kuri arī mācījušies, bet nav uzaicināti piedalīties kampaņā, izrādījuši interesi par iespējām tomēr uzstāties ar lekcijām un saņemt par to solīto atalgojumu, taču saskārušies ar vadības grupas darbinieku vēsu attieksmi. Vadības grupas atbildīgā par ekspertu programmu Baiba Baltvilka BNS sacīja, ka apmācīto cilvēku neizmantošana kampaņā nenozīmē, ka šie lektori nebūtu labi, jo visi ir spējīgi stāstīt par ES. Veidojot pasākumu programmu un lektoru sarakstu, kas šajos pasākumos piedalīsies, tiek ņemta vērā lektora profesionalitāte, specializācija un pieejamība - lai lektors varētu nokļūt plānotajā vietā un laikā un, vēlams, dzīvotu tuvu pasākuma norises vietai. Baltvilka uzskata, ka 80% apmācīto ekspertu iesaistīšana kampaņā ir augsts rādītājs. Viņa skaidroja, ka daļa no neiesaistītajiem nav varējuši izbrīvēties, lai piedalītos pasākumā, bijuši atvaļinājumos vai arī lektora dzīvesvietas tuvumā nav noticis pietiekami daudz tautas kampaņas pasākumu. Runājot par kampaņas dalībniekiem solīto atalgojumu, Baltvilka pavēstīja, ka vidēji lektors saņem 20 līdz 25 latus "uz rokas" par vienu kampaņas pasākumu. Aprēķinot atalgojumu, ņem vērā, cik sarežģīta ir lekcija, cik daudz enerģijas un laika patērēts, samaksas lielums ir atkarīgs arī no tā, vai, piemēram, pasākums notiek Rīgā vai Daugavpilī. Eksperti ar specifiskām zināšanām, kuras ir tikai dažiem Latvijā, par piedalīšanos vienā pasākumā var saņemt līdz 40 latu, taču šādi gadījumi bijuši reti. Eksperti jaunieši, kuri brauc ar infobusu, saņem no 10 līdz 15 latu par vienu braucienu. Piedāvājums ar iespēju pieteikties tautas lektoru programmā pirms kampaņas izsūtīts nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, skolām, valsts iestādēm, ministriju un Saeimas darbiniekiem, kā arī politiskajām partijām. Lektorus mācīja "Komunikāciju akadēmija", un tas valstij izmaksāja 9719 latus. Valdība sabiedrības informēšanai par ES vadības grupai piešķīra vienu miljonu latu. Aicina boikotēt eirooptimistu ražotas preces BNS 08/25/03 Sabiedriskā organizācija "Kustība par Neatkarību", kas iestājas pret Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) aicina boikotēt atbalstu eirointegrācijai paudušu uzņēmumu preces un pakalpojumus. Kustības par Neatkarību priekšsēdētājs Normunds Grostiņš informēja, ka pirmie eiroskeptiķu "melnajā sarakstā" iekļuvuši alus ražotājs "Aldaris", "Nordea banka", kā arī Igaunijas saldumu ražotājs "Kalev". Sabiedriskā organizācija plāno izveidot plašāku boikotējamo uzņēmumu sarakstu un ievietot to savā mājas lapā http://www.nato.lv/. "Šī boikota akcija tiks turpināta tik ilgi, kamēr šie uzņēmumi atlaidīs vainīgās amatpersonas un mainīs savu attieksmi pret Latvijas neatkarību vai pārtrauks darbību Latvijas teritorijā," pausts organizācijas paziņojumā. Referendums par Latvijas pievienošanos ES notiks 20.septembrī. Izdod pievienošanās līgumu ar komentāriem LETA 08/28/03 Jau kopš pagājušā gada nogales 15 Eiropas Savienības tiesību ekspertu grupa ar Sorosa fonda - Latvija un Eiropas Savienības tiesību asociācijas atbalstu strādā pie Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma izpētes un komentāru rakstīšanas. Minētie eksperti apvienojās ar kopīgu mērķi sniegt Latvijas sabiedrībai vispusīgus komentārus par Pievienošanās līgumu, kas pēc dalības Eiropas Savienībā visu turpmāko laiku regulēs Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību. Grāmatā "Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums (izvilkums) un komentāri" apkopotais līguma teksts un komentāri ir daļa no tā nepieciešamā minimuma katram Latvijas pilsonim, lai izšķirīgajā 20. septembra tautas nobalsojumā spētu izsvērti pieņemt lēmumu par vai pret Latviju Eiropas Savienībā. Šī izdevuma galvenais mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību un dažādiem tās aspektiem, lai katrs 20. septembrī varētu izdarīt savu izvēli, pa kādu ceļu attīstīties Latvijai, balstot savu izvēli uz zināšanām un faktiem. Līguma teksts un komentāri būs noderīgi sabiedrībai ne tikai pirms referenduma, bet arī pēc tā, ja vairums Latvijas pilsoņu nobalsos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Grāmata ir izdota ar Tiesu namu aģentūras palīdzību un ir plānots, ka pircējiem tā būs pieejama jau sākot ar 1. septembri. Atslābst pret iestāšanos ES noskaņotie NRA 08/28/03 Pagājušajā nedēļā veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka 49,6% Latvijas pilsoņu atbalsta Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Pret iestāšanos ES ir 24,8% balsstiesīgo iedzīvotāju. Neizlēmušo pilsoņu īpatsvars ir 25,6%, liecina Latvijas faktu veiktā telefonaptauja pagājušajā nedēļā. Tajā aptaujāti 500 Latvijas pilsoņi balsstiesīgā vecumā. Aptaujas dati liecina, ka referendumā gatavi piedalīties 82,9% pilsoņu, to negrasās darīt 5,1%, bet par to nav izlēmuši 12% balsstiesīgo iedzīvotāju. No tiem pilsoņiem, kas plāno piedalīties referendumā, 56,3% gatavi balsot par, 24% - pret, bet 19,7% nav varējuši atbildēt. Iknedēļas sabiedriskās domas aptaujas tiks veiktas līdz 20. septembrim, informē valdības grupas Latvija Eiropā preses sekretāre Ieva Stare. Kas notiks ar nacionālo kultūru un latviešu valodu pēc iestāšanās ES? NRA 08/28/03 Janīna Kursīte-Pakule, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne, profesore: - Kultūra kopumā, tāpat arī latviešu valoda, attīstīsies, ja vien paši iekšēji būsim pārliecināti un strādāsim pie tā. Eiropas Savienībā (ES) esošās struktūras ir tik demokrātiskas, cik vien iespējams pašreizējā Eiropas un visas pasaules situācijā. Ideālas demokrātijas nav un nevar būt, un arī vislabvēlīgākajā situācijā katram par savu lietu ir jāpacīkstas, jāpierāda sava ideja, nostāja. Arī Latvijai attiecībā par kultūru un valodu tepat Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā būs jāpierāda, kādas ir mūsu prasības, kāda ir valsts specifika šajās jomās. Mēs jau bieži vien tikai raudam uz iekšieni - mums klājas slikti, valoda ir apdraudēta. Patiesībā ir jārīkojas citādi: iestājoties ES, latviešu valoda būs aizsargāta, bet mums skaidri jāzina, kā to attīstīsim, vai un kādā veidā ir iespēja pieteikties finansējumam, piemēram, seno Latvijas vietvārdu, apvidvārdu apzināšanai un izpētei. Tādējādi mēs dotu arī savu ieguldījumu visa kopējā Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanā. Uz Latvijas iestāšanos ES, nacionālās kultūras un valodas saglabāšanu tās ietvaros skatos ļoti optimistiski. Romāns Vanags, XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents: - Par savu nacionālo kultūru ir jācīnās. Nedomāju, ka ES attieksme būs noliedzoša pret nacionālajām kultūrām. Tāda tā nav bijusi līdz šim, nevienā ES valstī to neesmu manījis. Pats esmu bijis dažādos konkursos un festivālos ES valstīs, nekad neesmu izjutis, ka valstu nacionālās kultūras nonivelētos, ka no ES puses šajā jautājumā būtu vērojams nihilisms. Tieši otrādi! Esmu ļoti optimistiski noskaņots par iestāšanos ES, mums noteikti jādomā par tālāko attīstību visai valstij kopumā, nevis tikai katram pašam par sevi un ikdienišķām lietām. Iestājoties ES, mums pavērsies iespējas finansējuma piesaistē. Jau pašlaik vajadzētu stratēģiski domāt par dažādu nacionāli nozīmīgu kultūras projektu pieteikšanu ne tikai ES, bet arī citās starptautiskās organizācijās. Tad varēsim visai pasaulei parādīt, ka mums ir dziesmu svētki un ka mēs esam lepni par savas tautas kultūru un tradīcijām. Kā ES dalībvalsts mēs varētu daudz plašāk iesaistīt citas ES valstis kā vērotājas dziesmu svētku procesā. Tādējādi mēs pat varam kļūt par zīmīgu piemēru - kā maza valsts var sasniegt gigantiskus apmērus savā kultūrā, veidojot šos svētkus. Pēc četriem gadiem dziesmu svētkos noteikti varētu būt daudz spilgtāks Eiropas akcents. Domāju, būs arī lielāks tūristu pieplūdums uz šiem svētkiem. Tāpēc ļoti konkrēti jādomā par materiālās bāzes nostiprināšanu svētkiem, laicīgu to plānošanu. Edgars Vērpe, Kultūrkapitāla fonda direktors: - Man nav nekādu baiļu, ka nacionālā kultūra varētu kādā veidā tikt apspiesta pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Esmu par iestāšanos ES, jo uzskatu, ka kultūrai tas nāks tikai par labu. Tas ir gan kontaktu ziņā, gan saistībā ar plašākām iespējām finansējuma iegūšanā, gan kopēju projektu veidošanā. Jauni kontakti, savu ideju prezentēšana plašākai publikai tieši uzlabos situāciju. Kultūra kopumā pēc savas būtības ir starptautiska, nevis ierobežota vienā valstī. Robežas kultūrai nekad nav nākušas par labu. Lai gan mākslinieku, kultūras darbinieku vidū esmu dzirdējis ļoti dažādus viedokļus un arī bažas, personīgi uzskatu, ka kultūras attīstība Latvijā nekādā gadījumā necietīs. Svetlana, pavāre: - Man tuvojas pensija, bet es tik un tā esmu ļoti pozitīvi noskaņota par iestāšanos ES. Noteikti būs labāk arī finanšu jomā, bet par to, ka kultūra mūsu valstī attīstīsies un pilnveidosies, esmu pilnīgi droša. Tā jau ir, ka parasti cilvēki ir ļoti rezervēti attiecībā pret jaunām, nezināmām lietām. Bet, domāju, lielākā daļa Latvijā ir pārliecināta, ka atgriezties pagātnē gan viņi negribētu. Ir skaidrs, ka ES nekādā ziņā nebūs sliktāk. Esmu pārliecināta, ka latviešu valoda ES nepazudīs, tāpat arī krievu valoda nepazudīs Latvijā un līdz ar to - ES. Katrs saglabās savu valodu, bet varēs viens otru saprast - es arī pati mierīgi varu runāt krievu vai latviešu valodā. Latvijā noteikti un pirmām kārtām jāturpina attīstīt latviešu kultūra. Minoritāšu pārstāvjiem arī jāturpina rūpēties par savu kultūras tradīciju kopšanu un glabāšanu. Ilze, topošā medicīnas studente: - Savā ziņā nacionālā kultūra un latviešu valoda varētu iekonservēties. Taču, no otras puses, arī pēc referenduma visu laiku turpināsies viedokļu sadursmes starp tiem, kas aktīvi iestājas pret ES, un tiem, kas vēlēsies, piemēram, vairāk pielāgoties citām tautām, atkāpties no līdzšinējām prasībām kultūras, valodas jomā. Domāju, kopumā gan kino, gan vizuālā māksla, citas jomas pielāgosies tendencēm, kas vērojamas ES. Es pat domāju, ka arī folklorā vairāk tiks meklētas kopīgās saiknes ar citām Eiropas tautām. Esmu pārliecināta, ka ļoti strauji visās dzīves jomās ienāks angļu valoda un kļūs par savstarpējās saskarsmes valodu lielākajai daļai aktīvo cilvēku. Valodā parādīsies aizvien vairāk anglicismu. Man pašai vēl nav skaidras nostājas ES jautājumā. Ir dzirdēts tik daudz par un pret, tomēr ir pietrūcis skaidru argumentu, kas man liktu droši izšķirties. Kā balsot referendumā, izlemšu tikai pēdējā brīdī. Jaunais laiks nav pareizi sapratis prezidentes sacīto Diena 08/26/03 Jaunā laika politiķi, kas atklātības mazināšanos partijā saista ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valdības sēdē izteikto aicinājumu pirms referenduma par dalību Eiropas Savienībā nesatraukt sabiedrību ar sliktām ziņām, nav pareizi uztvēruši prezidentes runu, Dienai pirmdien norādīja vairāki Prezidenta kancelejas pārstāvji. JL frakcijas, gan valdes sēdes pretēji agrākai praksei ir slēgtas un par partijas valdes sēdē runāto vispār nav iespējams iegūt informāciju. Pirmdien valdes loceklis Krišjānis Kariņš Dienu informēja, ka turpmāk par valdes darbu informēs partijas ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs, taču viņš nav ne valdībā, ne Saeimā. Vairāki JL politiķi Dienai pagājušajā nedēļā skaidroja, ka kļuvuši piesardzīgāki pēc prezidentes ieteikuma nesatraukt sabiedrību. Valsts prezidente nekad nav mudinājusi slēpt ziņas, bet gan aicināja ministrus skaidrot sabiedrībai ieceres un pieņemtos lēmumus, Dienai sacīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Viņa uzsvēra, ka par Saeimas frakciju un partiju valdes sēžu darba organizāciju, kā arī par to sadarbību ar masu medijiem prezidente nav runājusi, jo uzskata, ka tas ir pašu politisko spēku kompetences jautājums. Budžets Koalīcijas partneri gandarīt par paveikto LETA 08/27/03 Koalīcijas partijas ir gandarītas par panākto vienošanos, sadalot 25 miljonus latu papildus prognozēto ieņēmumu nākamā gada budžetā, un premjers koalīcijas partiju brokastīs paudis gandarījumu par spēju vienoties valstij svarīgu jautājumu izlemšanā. Par to informēja partijas "Jaunais laiks" frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš. Kariņš uzsvēra, ka papildu 25 miljoni latu došot iespēju Latvijas cilvēkiem dzīvot labāk, jo, piemēram, tiks palielinātas mazās pensijas. Jau ziņojām, ka koalīcijas partijas vakar vienojās sadalīt papildu gandrīz 25 miljonus latu nākamā gada valsts budžetā, vienlaikus solot nepasliktināt iedzīvotāju dzīves apstākļus. 25 miljoni latu nākamā gada valsts budžetā tika rasti, palielinot ieņēmumu prognozi. No šīs naudas vislielāko summu - Ls 3 900 000 - plānots atvēlēt mazo pensiju palielināšanai. Savukārt līdz 35 latiem paredzēts palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šī m vajadzībām tiks piešķirti Ls 1 300 000. Labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS) šodien pavēstīja, ka pateicas koalīcijas partneriem par sapratni, lemjot par labu minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai no nākamā gada 1.janvāra un šim mērķim atvēlot 5,2 miljonus latu. Valdība sadala jauniegūtos miljonus 08/26/03 LETA Valdību veidojošās partijas vakar pēc vairāku stundu garas kopsēdes vienojās sadalīt papildu gandrīz 25 miljonus latu nākamā gada valsts budžetā un sola nepasliktināt iedzīvotāju dzīves apstākļus. Kā ziņots, 25 miljoni latu nākamā gada valsts budžetā tika atrasti, palielinot ieņēmumu prognozi. No šīs naudas vislielāko summu - Ls 3 900 000 - plānots atvēlēt mazo pensiju palielināšanai. Partijas vienojās, ka pasažieru autotransporta dotācijai tiks piešķirti Ls 3 200 000, alimentu fonda izveidošanai - Ls 2 500 000, subsīdijām zemniekiem - Ls 2 300 000, veselības aprūpei - Ls 2 200 000, žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Pa 2 miljoniem latu iedalīts valsts iekšējai drošībai, tieslietu sistēmai un stipendijām, kā arī transporta kompensācijām, savukārt tūrisma un eksporta veicināšanai atvēlēs Ls 1 800 000. Nākamgad vēstniecību uzturēšanai tiks tērēti papildus Ls 500 000. Salaspils reaktora demontāžas turpināšanai iedots Ls 400 000 no vairāk nekā 2 miljoniem, ko vēlējās Zaļo un zemnieku savienība. Papildinājumu 2004.gada valsts budžetā saņems arī bērnu un invalīdu programmas. Dombrovskis žurnālistiem sacīja, ka ar šīsdienas lēmumu kliedētas bažas par policistu skaita samazināšanu, pacientu līdzmaksājumu pieaugumu un citām lietām, ar kurām tika biedēta sabiedrība. Mediķi un dzelzceļnieki draud ar streikiem BNS 08/28/03 Mediķi un dzelzceļa darbinieki pieļauj iespēju rīkot protesta akcijas, jo, viņuprāt, nākamā gada budžeta projekts liecina par valdības nevēlēšanos risināt aktuālas problēmas veselības aprūpē un dzelzceļa nozarē. Pat to trešdien preses konferencē žurnālistiem paziņoja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ruta Vīksna un Dzelzceļa darbinieku arodbiedrības pārstāvis Vladimirs Novikovs. Vīksna norādīja, ka, pēc arodbiedrības domām, 2004.gada valsts budžets ir klajā pretrunā ar solījumiem par veselības nozares sakārtošanu: "Nekāda veselības aprūpes sakārtošana nav notikusi ne likumos, ne finansēšanas jomā." Pretēji valdības deklarācijā paustajam, veselības aprūpe no 2004.gada prioritātēm esot pazudusi un tai kā neprioritārai nozarei jāsamazina izdevumi par 6,4%, kas nozīmē plānoto izdevumu samazinājumu par 14,8 miljoniem latu, tostarp Veselības ministrija plāno ietaupīt 5,6 miljonus latu uz ambulatorās palīdzības, bet 6,5 miljonus latu uz plānveida stacionārās palīdzības izdevumu rēķina, kamēr uz ministrijas administratīvo izdevumu rēķina izdevumu samazinājums paredzēts tikai 460 tūkstošu latu apjomā. "Zinot šos skaitļus un to, ka no papildu ieņēmumiem veselības aprūpei tiks piešķirti 2,2 miljoni latu, mēs ļoti labi varam pateikt to, ka 2,2 miljoni pret 14,8 miljoniem ir liela starpība. Tā ir iedzīvotāju maldināšana, ka nebūs sliktāk," rēķināja Vīksna. Netiekot pildīti arī solījumi par veselības apdrošināšanas sistēmas veidošanu: "Darbs ir pilnībā apstājies, darba grupas nestrādā. Miljoni joprojām tiek iepludināti necaurspīdīgā, caurā sietā." Ne mazāk rūpju medicīnas darbiniekiem sagādājot darba samaksas sistēmas nepilnības, kuru dēļ mediķu algas nepieaug atbilstoši finansējuma pieaugumam, jo veselības aprūpes iestāžu vadītāji naudu iztērē citiem mērķiem, nevis algu paaugstināšanai. "Galvenais, lai nauda nonāktu līdz mediķiem, nevis līdz iestādei, kā līdz šim," piebilda Vīksna. Viņa pastāstīja, ka 11.septembrī notiks Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padomes sēde, kurā mediķi lems par "tālāko taktiku", kā iespējamās protesta akcijas minot mītiņus vai gājienus. Nekādas aktivitātes gan noteikti netikšot veiktas līdz 20 septembrim, lai tādējādi neapdraudētu referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā pozitīvu iznākumu. Savukārt Dzelzceļa darbinieku arodbiedrības pārstāvis Vladimirs Novikovs izteica nožēlu, ka valdība neizprotot nozarē notiekošo, bet Satiksmes ministrija "strādā vienā virzienā un atbalsta tikai autopārvadātājus". Tostarp lielākās problēmas dzelzceļa nozarē sagādā tas, ka no valsts budžeta netiek subsidēti pasažieru pārvadājumi, kas tagad jāsedz no kravu pārvadājumos gūtās peļņas, lai gan šādas šķērssubsīdijas aizliedz ES direktīvas. Tas savukārt neļauj nodrošināt dzelzceļa nozarē strādājošajiem pienācīgas sociālās garantijas un veikt investīcijas sastāvu atjaunošanā. "Vienā dienā bez darba paliks divi tūkstoši cilvēku," iespējamās negatīvās sekas prognozēja Novikovs. Arī pašvaldības līdz šim nav pildījušas savus pienākumus, neapzinoties dzelzceļa nozīmi pasažieru pārvadājumu struktūrā, norādīja dzelzceļnieku pārstāvis. "Diemžēl situācija spiež pāriet no runāšanas uz aktīvu rīcību," brīdināja Novikovs, atklājot, ka arodbiedrībai ir nodoms streikot un pārtraukt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus Rīgā un Jūrmalā, lai parādītu to būtisko lomu un mainītu valdības un pašvaldību vienaldzīgo attieksmi. Arī dzelzceļnieki nolēmuši jebkādas protesta akcijas rīkot pēc referenduma, jo atbalsta Latvijas iestāšanos ES. Korupcija & KNAB Konstatee ZZS pretlikumiigi ziedotus 75 000 latu NRA 08/23/03 Korupcijas noveershanas un apkaroshanas birojs (KNAB) atklaajis, ka Zaljo un zemnieku savieniiba (ZZS) preteeji likumaa noteiktajai kaartiibai peern ziedojumos ir sanjeemusi 74 650 latu. CHetras personas, ziedojot kopumaa 36 300 latu, darbojushaas kaa starpnieki, ko savukaart aizliedz partiju finanseeshanas likums. Savukaart chetras personas, kas pagaajushaa gada ZZS finanshu deklaraacijaa bija uzraadiitas kaa ziedotaaji (kopaa 38 350 latu), atzinushas, ka taas partiju apvieniibai nav ziedojushas, ko apliecinaaja arii bankas cheku paarbaude. Neatkariigajai neizdevaas sazinaaties ar ZZS priekshseedeetaaju Ingriidu UUdri, jo vinjas mobilais taalrunis bija izsleegts. Savukaart ZZS Saeimas frakcijas priekshseedeetaajs un Latvijas Zemnieku savieniibas priekshseedeetaajs Augusts Brigmanis Neatkariigajai saciija, ka vinjsh ZZS naudas lietaas nav iedziljinaajies, par taam atbildeejusi I. UUdre, kurai partija uzticas. A. Brigmanis katraa zinjaa pauda gataviibu atbildeet par paarkaapumiem, ja taadi patieshaam apstiprinaasies. "Likuma priekshaa visi ir vienaadi atbildiigi. Ja kaut kas bijis pretlikumiigs, tad tas ir jaanokaarto un par to jaaatbild," saciija A. Brigmanis. Saskanjaa ar likumu par nelikumiigi ziedotu atziita nauda ir jaapaarskaita Finanshu ministrijas kontaa, un taa tiek sadaliita starp visaam Saeimaa esoshajaam partijaam - proporcionaali sanjemto mandaatu skaitam. ZZS paarskaitiijums jaaveic piecu dienu laikaa - liidz 29. augustam. Ūdrei būtu jāatkāpjas no amata KNAB komisijā LTV Panorama 08/26/03 Ministru prezidents Einars Repše uzskata, ka Zaļo un zemnieku savienības finanšu skandāls Saeimas spīkeri netraucēs izvērtēt visvairāk atbilstošo kandidatūru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatam. Pretējās domās ir sabiedriskās domas pētnieki, kas uzskata, ka Ingrīdai Ūdrei līdz izmeklēšanas beigām jāatsakās no piešķirtajām pilnvarām Repšes vadītajā KNAB priekšnieka konkursa komisijā. Jau vairākas dienas Zaļo un zemnieku savienības finanšu pārzinātāja žurnālistiem ir nesasniedzama. Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētāja un Saeimas spīkere nesniedzot skaidrojumus, kavē vēlētājiem uzzināt par kādu naudu notikusi vērienīgā partijas reklāmas kampaņa, kas bija viens no iemesliem partijas iekļūšanai Saeimā. Aizdomīgā ziedojuma summa ir pietiekami liela, lai kāds no partijas uzņemtos politisko atbildību, uzskata sabiedriskās domas pētnieki. Kā zināms, par finanšu piesaisti Zaļo un Zemnieku savienībai atbildīga bija tieši Ūdre. Pētnieki uzskata, ka Ūdrei jāatsakās piedalīties KNAB vadītāju pretendentu izvērtēšanā, jo KNAB viens no galvenajiem uzdevumiem ir partiju finanšu pārbaude. Otrkārt starp pretendentiem ir arī līdzšinējais KNAB darbinieks. LZS neapmierināti par sev pievērsto uzmanību LTV Panorāma 08/27/03 Saistībā ar izskanējušo finanšu skandālu Zaļo un zemnieku savienība neplāno atsaukt partijas vadītāju, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri no komisijas, kura vērtē pretendentus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatam. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) otrdien koalīcijas brokastīs ar partneriem un premjeru pārrunāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) konstatētos nelikumīgos ziedojumus ZZS un norādīja, ka birojs rīkojies nekorekti, publiskojot informāciju tikai par vienas partijas pārkāpumiem/ KNAB šos pārmetumus noraida - birojs ziņas sniedz pēc katra paveiktā darbu. Jau iepriekš KNAB pārbaudījis deviņas partijas. Kā nelikumīgi saņemtas lielākās summas valsts kasē jāpārskaita "Brīvības partijai" - 17 tūkstoš i, "Latvijas brīvībai" - gandrīz 17 tūkstoši un Darba partijai - deviņi tūkstoši. Zaļie un zemnieki, kuriem valstij jāpārskaita 75 tūkstoši latu, jau atzinuši, ka viņu kasē tādas naudas nav. Iespējams, līdzīgas problēmas varētu rasties arī citiem. Zaļie un zemnieki no lielākajām partijām bijusi pirmā pārbaudītā. Kam piederējusi starpnieku ziedotā nauda, pagaidām nav zināms. Zaļajiem zemniekiem pārbaudīts 91 ziedotājs. Citām varas partijām ziedotāju bijis ievērojami vairāk. KNAB šobrīd turpina pārbaudi par pārējām lielajām partijām. rezultāti būšot zināmi pēc mēneša vai pusotra. Ūdre: KNAB izdara spiedienu uz ZZS ziedotājiem BNS/LETA 08/27/03 Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rīcībā ir informācija, ka partijas finanšu pārbaudes laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz izsauktajām personām izdarījis spiedienu. Pie ZZS ar oficiālu iesniegumu vērsies viens no cilvēkiem, kuru KNAB minējis kā iespējamo nelikumīgo ziedotāju, trešdien žurnālistiem pauda Saeimas priekšsēdētāja un ZZS līdere Ingrīda Ūdre. Pēc viņas teiktā, šobrīd ar juristiem notiekot konsultācijas par KNAB pārbaudes rezultātiem un ceturtdien ZZS nāks klajā ar oficiālu paziņojumu. Ūdre uzskata, ka, iespējams, viens no notikušā mērķiem bijis panākt viņas atkāpšanos no KNAB vadītāja konkursa komisijas. Saeimas priekšsēdētāja arī pauda apņēmību ZZS ziedojumu lietu pārrunāt ar premjeru Einaru Repši. KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece BNS noliedza spiediena izdarīšanu un norādīja, ka "visi izsauktie cilvēki pie mums ieradās un informāciju sniedza brīvprātīgi, neviens ar varu netika atvests. Paskaidrojumus viņi sniedza, paši tos uzrakstot un apliecinot ar savu parakstu. Ja partijai ir cita informācija, mēs lūdzam KNAB par to informēt". Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas nogalē, pārbaudot ZZS pagājušajā gadā saņemtos ziedojumus, KNAB konstatējis nelikumīgi saņemtus ziedojumus gandrīz 75 000 latu apjomā un piecu dienu laikā šo summu lūdzis pārskaitīt Finanšu ministrijas norādītajā kontā. KNAB pēc ziedotāju iztaujāšanas konstatējis, ka četras personas pārskaitījušas sešus ziedojumus ZZS - kopsummā 36 300 latu - kā starpnieki, kas ir pretrunā ar likumu, jo partijas aizliegts finansēt ar trešo personu starpniecību. Tāpat KNAB secinājis, ka četras personas pretēji ZZS deklarācijā minētajam nav ziedojušas savienībai 38 350 latu. Biroja veiktajā pārbaudē atklājies, ka četri partijas ziedotāju sarakstā minētie cilvēki nav ziedojuši ZZS, un paraksti bankas dokumentos ir viltoti. Saistībā ar šo faktu KNAB lems par krimināllietas ierosināšanu, pirmdien informācija par nelikumīgajiem ziedotājiem nodota izvērtēšanai biroja izziņas izdarītājiem. Zaļie zemnieki uzbrūk KNAB Diena 08/28/03 Aizdomās par 75 000 latu vērtu nelikumīgu ziedojumu saņemšanu turētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) trešdien devās uzbrukumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), apgalvojot, ka tas izdarījis spiedienu uz viņu ziedotājiem un viens no viņiem to apliecinājis arī rakstiski. KNAB nepiekrīt - visi paskaidrojumu sniedzēji ar parakstu apliecinājuši, ka ziņas snieguši brīvprātīgi un tās ir patiesas. Korupcijas apkarošanas eksperti uzskata, ka šis ir kritisks brīdis ne tikai birojam, bet arī uz pretkorupcijas platformas Saeimā iekļuvušajam Jaunajam laikam (JL) un premjeram Einaram Repšem, pierādot, ka bezkompromisu vēršanās pret politisku korupciju nav tikai vārdi un attiecas arī uz partiju, kas ir JL koalīcijas partneri. "Te ir pamats aizdomām par nopietnu nelegālas finansēšanas lietu, taču cilvēki, kas apveltīti ar politisko varu, ir uzbrūkoši kontrolējošajai institūcijai," teica korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. "Rodas iespaids, ka viņiem ne tikai nav vēlmes apkarot korupciju, bet ir politiska griba nobremzēt jebkādus centienus to darīt," teica korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. "Lielā mērā premjera atbildība ir tuvākajā laikā pārliecināt sabiedrību par pretējo, jo nelegālas finanses nevar būt partiju iekšējā ētikas lieta. Šādi viņš var pārvilkt svītru jebkādai sabiedrības ticībai." Viņš kritizēja ZZS rīcību par pašcieņas un objektivitātes trūkumu, atsakoties izvērtēt savu atbildību par finansēm un notikušo, norādot, ka pēc gandrīz nedēļas klusēšanas "nez kur sadabūti ziedotāju paraksti par kaut kādu spiedienu izskatās pēc stipri apšaubāmas metodes un izmisīgas cīņas ar mērķi nogremdēt KNAB". Lai gan birojs zaļo zemnieku finanses pārbauda kopš februāra un par atklātajiem pārkāpumiem paziņoja jau pagājušajā nedēļā, ZZS līdz šim brīdim ne ar pušplēstu vārdu nerunāja par it kā izdarītu spiedienu uz tās ziedotājiem. Ar paziņojumu par to trešdien nāca klajā visu skandāla laiku komandējumā bijusī ZZS līdere Ingrīda Ūdre. "Mēs esam saņēmuši arī dokumentus, un (..) ar nožēlu jāsaka - ir saukti daudzi mūsu ziedotāji un uz viņiem izdarīts spiediens no tiesībsargājošās institūcijas puses. (..) Es gribu pateikties cilvēkiem, kas mūs ir atbalstījuši, un, tā kā viņi ir atbalstījuši mūs, mēs atbalstīsim viņus." ZZS vadība trešdien aiz slēgtām durvīm kopā ar juristiem vairāk nekā stundu apspriedās par KNAB pārbaudes rezultātiem, I.Ūdrei uz īsu brīdi iznākot pie žurnālistiem ar sagatavotu tekstu. Saeimas priekšsēdētāja paziņoja, ka "nedomā atkāpties ne no kurienes", un pieļāva, ka KNAB pārbaudes mērķis bijis izdabūt viņu no biroja nākamā vadītāja vērtēšanas komisijas, teikto neprecizējot. Savukārt vienīgā atbilde uz Dienas jautājumu par viņas politisko atbildību bija aizcirstu durvju skaņa. Pašvaldības Jelgava rāda tīģerlēcienu Diena 08/23/03 Kā izbēguši no ieilgušas stagnācijas informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, - tā šovasar jūtas Jelgavas domnieki. Jelgavnieki ir vieni no pirmajiem Latvijā, kas var rādīt reālus augļus, kas gūti par ES Phare Ekonomiskās un sociālās kohēzijas sadaļas naudu. Interneta kioski pilsētā, datorklases, datortīkli, programmatūra pašvaldībā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kas klasiskās lauksaimnieku zinātnes savienos ar tehnoloģiju ikdienu, un svarīgi - arī augsta līmeņa IT profesionāļi reģionā. Jelgavas domes projekts ar garo nosaukumu Cilvēkresursu attīstības veicināšana un infrastruktūras bāzes veidošana informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem Jelgavas pilsētā ir uzvarētājs konkursā par pirmo lielo ekonomiskās un sociālās kohēzijas naudu, uz kuru pieteikšanās sākta 2000.gadā. "Rakstīt Phare projektu nav viegli. Liela birokrātija. Turklāt jāiekļaujas tajā, ko prasa programmas specifika, pirmām kārtām - cilvēkresursu un infrastruktūras attīstība," stāsta Jelgavas domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs. Tomēr viņam šie virzieni ir pa prātam - cilvēku izglītībā ieguldītais nevar neatmaksāties. Kopējā summa, kuru pilsēta kopā ar LLU projektā ieguvusi, ir teju 1,6 miljoni eiro (viens miljons latu), no ES saņemot 1,1 miljonu eiro (ap 0,7 miljoni latu). Sākot tos likt lietā pērnā gada pavasarī, šogad līdz oktobra beigām pilsētas modernizācija būs pabeigta. Paralēli ātrākiem datoru tīkliem, papildu serveriem datu uzglabāšanai un apstrādei, jaunai datortehnikai un informācijas aizsardzības sistēmai, kas ļaus nodrošināt elektronisku dokumentācijas apriti starp pašvaldību un tās klientiem, pilsētā parādīsies arī vairākas interesantas un katram pieejamas lietas. Projekts paredz piecās vietās pilsētā uzstādīt īpašus informācijas kioskus, aprīkotus ar interneta pieslēgumu, tam pievienotu videokameru, tālruni, elektroniskā pasta iespējām, tādējādi nodrošinot publiskās informācijas pieejamību. Šajos tā dēvētajos interneta kioskos, kuri, visticamāk, būs izvietoti pašvaldības ēkā, bibliotēkā, kultūras namā un citur, pilsētnieki varēs uzzināt gan par jaunumiem pašvaldībā, gan elektroniski domei nosūtīt savus iesniegumus un sūdzības. Kioskā varēs veikt arī patlaban tik aktuālo dzīvesvietas deklarēšanas procedūru, kā arī saņemt sev nepieciešamo izziņu izdrukas un tamlīdzīgi. Domes sēžu zālē būs uzstādītas vairākas kameras, kas interesentiem sēdes ļaus skatīties tiešraidē internetā. Jautrākais G.Kurloviča stāstā par šo ieceri sākas brīdī, kad viņš apraksta kameru darbošanās principu. Tās strādā uz skaņu, proti, automātiski pavēršas uz to pusi, no kuras nāk troksnis. "Ja, piemēram, domnieks runā klusi un nāk sekretāre ar ūdens karafi, skaļi klabinādama papēžus, tad kamera automātiski pagriežas pret viņas kājām." Tā kā projekts vērsts uz cilvēkresursu attīstību, tā pamats lielā mērā likts uz pilsētā esošās augstskolas informatizāciju un speciālistu apmācību, atzīst G.Kurlovičs. Par to savu prieku neslēpj LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāne Irina Arhipova: "Negribu teikt, ka tiešā veidā tagad konkurējam ar Latvijas Universitāti vai Tehnisko universitāti, bet savu stipro nišu mēs noteikti atradīsim." Tomēr to, ka studentu pieplūdums viņu noteikti iepriecina, I.Arhipova nenoliedz: šogad fakultātē bijis lielākais konkurss uz vienu vietu - septiņi reflektanti, kas pārspēj daudzu gadu līderi ekonomikas studijas. Progresīvās pārmaiņas acīmredzot izplatījušās ātri, smaida dekāne. Paralēli tam, ka projekta ietvaros modernizēts viss augstskolas datortīkls un elektroniskā dokumentu aprite, tieši Informācijas tehnoloģiju fakultāte ieguvusi piecas jaunas datorklases: programmēšanas, statistikas, datoru uzbūves un multimediju, datortīklu, interneta. Katra no tām iekārtota ar jaunām mēbelēm un multimediju iekārtām. Šāds nodrošinājums fakultātes mācībspēkus mudinājis uz ideju tai piesaistīt ne tikai studentus, bet jau vidusskolēnus un izveidot viņiem neklātienes programmēšanas skolu. Varētu rasties jautājums, kāpēc Lauksaimniecības universitātē vispār vajadzīga moderna Informācijas tehnoloģiju fakultāte? - retoriska ir dekāne un pati uzreiz atbild: "Dzīve rāda, ka jaunās tehnoloģijas strauji attīstās arī lauksaimniecībā. Pašlaik mēs esam vienīgie, kas savienojuši bioloģijas zinātnes ar IT." LLU par Phare naudu izveidojusi arī jaunu, Latvijā unikālu studiju priekšmetu - bioinformātika, kas tradicionālo bioloģijas zinātni savieno ar informācijas tehnoloģijām un noder daudzu studiju programmu studējošajiem. Ar sociāli ekonomiskās kohēzijas projektu starpniecību ES palīdzību kandidātvalstīm piedāvā kopš 2000.gada. Pirmajā posmā galvenā palīdzība tika virzīta diviem reģioniem - Latgalei un Zemgalei, kurā Jelgavas dome startēja ar diviem projektiem. Bez jau pieminētā projekta Phare finansējumu deviņu projektu konkurencē ieguva arī iecere veidot Zemgales reģionālā uzņēmējdarbības atbalsta un pieaugušo izglītības centru. Daugavpils mērs pamet krēslu un samilzušās problēmas pilsētā NRA 08/28/03 Daugavpils dome trešdien ārkārtas sēdē no pilsētas mēra amata atbrīvoja Ivaru Šķinču (Latgales gaisma). Lēmums pieņemts, 14 deputātiem balsojot par, vienam pret. Daugavpils domē ir 15 deputātu. I. Šķinčs no amata atkāpās pēc paša vēlēšanās. Kommersant Baltic Daily trešdien ziņoja, ka mēra aiziešanas iemesls varētu būt saistīts tiklab ar viņa veselības stāvokli, cik ar samilzušajām pilsētas sadzīves problēmām. Lielo parādu dēļ daudziem Daugavpils iedzīvotājiem un iestādēm tika pārtraukta gāzes un līdz ar to siltā ūdens piegāde. Domes preses sekretāre Līga Korsaka, pamatojoties uz I. Šķinča izteiktajiem amata atstāšanas iemesliem, pastāstīja, ka viens no iemesliem ir Daugavpils mēra vēlme atgriezties skolotāja amatā. Otrs nu jau bijušā Daugavpils mēra minētais iemesls esot saistīts ar VAS Latvijas gāze - viņš uzskata, ka jaunais mērs ar šiem jautājumiem varētu labāk tikt galā. L. Korsaka atzina, ka pašlaik vēl nav nevienas oficiālas kandidatūras Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētaja amatam. Nav arī zināms, cik ilgs laiks paies līdz jaunā mēra ievēlēšanai. Domes deputāts Jānis Dukšinskis (Latvijas ceļš), aģentūrai BNS pastāstījis, ka domes pozīcijā ir cilvēki, kas spējīgi ieņemt mēra amatu - viena no iespējamām pilsētas mēra amata kandidātēm varētu būt viņa partijas biedrene Rita Strode. Viņa pati atzina, ka ziņa par I. Šķinča demisiju bijusi pārāk negaidīta, tāpēc vēl nav izšķīrusies, vai piekritīs kandidēt uz mēra amatu. Lūgts komentēt Daugavpils mēra demisiju, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters aģentūrai LETA atzinis, ka pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju, taču "ja tā ir, tad es cilvēciski saprotu Šķinča kungu. Viņam pēdējā laikā bija liela slodze", sacīja ministrs. Viņš atgādināja, ka pēdējā laikā Daugavpils pašvaldībā bija jāizskata daudzi smagi jautājumi, piemēram, parāds VAS Latvijas gāze. Saprotoši I. Šķinča rīcību novērtēja arī iepriekšējais Daugavpils domes priekšsēdētājs Rihards Eigims. Tieši viņa valdīšanas laikā Daugavpils domes deputāts Iļja Podkolzins Ministru prezidentu Einaru Repši informēja par Daugavpils budžeta kritisko stāvokli. Deputāts vēstulē rakstīja: "Esmu pārliecināts, ka Daugavpils pilsētas mērs Rihards Eigims izmanto savu dienesta stāvokli personīgiem mērķiem, slēpj no pilsētas iedzīvotājiem informāciju par patieso Daugavpils pašvaldības finanšu stāvokli, izdara spiedienu uz tiem, kas kritizē viņa darbības." Daugavpils budžeta deficīts janvāra beigās pārsniedza 3,2 miljonus latu. Kredītu un kredītprocentu dzēšanai bijuši novirzīti vairāk nekā 19% no budžeta pašu ieņēmumiem. Kad esot kļuvis skaidrs, ka radies neplānots budžeta deficīts Ls 368 000, pilsētas vadība 2002. gada 27. decembra sēdē pārliecinājusi domes pozīcijas deputātus segt to no pašvaldības uzņēmumu kredītresursiem, kurus Finanšu ministrija piešķīrusi pavisam citiem mērķiem, vēstulē rakstīja I. Podkolzins. "Īpašu satraukumu rada lielais kreditoru skaits, kuri līdz šim brīdim nav saņēmuši samaksu par 2001. gadā un 2002. gadā izpildītajiem darbiem, kaut gan pilsētas budžetā pilnā apmērā ir saņemti gan plānotie ieņēmumi, gan kredīti," skaidroja domes deputāts. Kad 27. martā Daugavpils pilsētas domes sēdē netika apstiprināts pašvaldības 2003. gada pamatbudžets, kā galvenais pretarguments tika minēts nepietiekami labi sagatavotais budžeta projekts. Deputāti nepiekrita budžeta līdzekļu sadalījumam pa sfērām, turklāt neesot bijusi pārliecība par to, ka pašvaldība ar šādu budžetu spēs kārtot savas parādsaistības. Budžeta neapstiprināšana bija viens no iemesliem, kāpēc tika izteikta neuzticība un no amata atbrīvots R. Eigims. Viņa vietā mēra amatā ievēlēja I. Šķinču. Šā gada 29. aprīlī Valsts kontrole nosūtīja vēstuli Daugavpils domei, kurā teikts, ka Daugavpils pašvaldības parādsaistības pārsniedz likumā noteikto 20% robežu no 2003. gada budžeta. Lai rastu izeju no šīs situācijas un sāktu norēķināties ar uzņēmējiem, pašvaldība saņēmusi ieteikumu Valsts kasē ņemt īstermiņa aizdevumu 1,5 miljonu latu apmērā uz trim līdz četriem mēnešiem, bet pēc tam saņemt ilgtermiņa aizdevumu 3,4 miljonu latu apmērā īstermiņa aizdevuma dzēšanai un pilnīgam norēķinam ar uzņēmējiem. Tautas partija finansiāli pabalstījusi savus dievinātājus Ludzā NRA 08/28/03 Valsts kontrole konstatējusi, ka bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš pērn martā nepamatoti piešķīris 29 000 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Ludzas ūdensvada tīkla remontdarbiem. Bijušais finanšu ministrs G. Bērziņš lēmumu par finanšu piešķiršanu pieņēmis, balstoties uz Ludzas pilsētas domes priekšsēdētājas Valentīnas Lazovskas iesniegumu, kurā lūgta finansiālā palīdzība 58 000 latu apmērā ūdensvada tīklu, ielas un ietvju atjaunošanai. Interesanti, ka 2001. gada maijā Gulbenē notikušajā Tautas partijas (TP) kongresā V. Lazovska atzinusi, ka uz TP toreizējo priekšsēdētāju Andri Šķēli skatījusies kā uz Dievu. Kā zināms, arī G. Bērziņš ir TP biedrs. Valsts kontrole (VK) šo finanšu ministra lēmumu uzskata par nepamatotu, jo ar Finanšu ministrijas rīkojumu noteikts, ka līdzekļus neparedzētiem gadījumiem piešķir tikai īpašiem nacionāli nozīmīgiem pasākumiem, kā arī katastrofu un dabas stihiju radīto zaudējumu kompensēšanai, ziņo LETA. Ludzas ūdensvada sliktais stāvoklis neesot ne katastrofa, ne dabas stihija, bet gan pašvaldības amatpersonu neizdarība. Šādi izdevumi pašvaldībai bija jāiekļauj savā pamatbudžetā, izmantojot savus vai piesaistītos līdzekļus, teikts VK slēdzienā. Pagasti lielā akcijā gatavojas uzrunāt valdību Diena 08/28/03 Pagastu apvienības valde trešdien nolēma 5.septembrī Ogrē rīkot lielu akciju, kurā aicinās valdību ieklausīties pagastu viedoklī. Lai arī sākotnējais akcijas mērķis protestēt pret Jaunā laika ideju veidot 33 novadus zaudējis aktualitāti, pagasti ir atraduši citus iemeslus nepieciešamībai pulcēties kopā. Tie vēlas saņemt garantijas, ka ministri neizšķiras par 33 modelim tuvo 40 novadu variantu, kā arī atgādināt valdībai, ka ir jāpilda solījumi, norādot uz tās agrāko piedāvājumu izteikt viedokli par 102 novadiem. Pagasti arī gaida, ka valdība sagatavos valsts atbalsta pasākumu programmu novadiem. Uz sanāksmi aicinās arī Ministru prezidentu Einaru Repši (JL), jo "jautājums ir tik nopietns, ka tā risināšanā jāiesaistās premjeram", sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Kad sēdes dalībnieki bija izšķīrušies par akcijas rīkošanu, apvienības priekšsēdis Gunārs Laicāns presei pavēstīja, ka tā varētu arī nenotikt, ja līdz 5.septembrim valdība nosaka, ka novadu veidošana notiks saskaņā ar pašvaldību lēmumiem, uzdod sagatavot valsts atbalsta programmu pašvaldību infrastruktūras attīstībai, kā arī paredz no 2004.gada valsts budžeta projektā līdzfinansējumu pašvaldību projektiem Eiropas Savienības strukturālo fondu ietvaros. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL) par neīstenojamu uzskata aicinājumu novadus veidot tikai saskaņā ar pašvaldību lēmumiem, kas esot savstarpēji pretrunīgi. Taču ministrs piekrīt, ka ir jābūt valsts atbalsta programmai, bet to varētu sagatavot nākamā gada laikā, paredzot pasākumiem finansējumu 2005.gada budžetā. I.Gaters uzskata, ka vietējo varu priekšlikumi būtu jāskata valdībā 23.septembrī, kad darba kārtībā paredzēts jautājums par novadu veidošanu. Sēdē aicināti piedalīties arī pašvaldību pārstāvji. Trešdien Dienai neizdevās sazināties ar premjeru, taču pirms pagastu valdes sēdes E.Repše sacīja: "Valdība ieklausīsies pagastu un citu pašvaldību viedoklī. Savu iespēju robežās tā arī rūpēsies par atbalstu pašvaldībām, taču tikai iespēju robežās, tāpēc ultimatīvu prasību izvirzīšana nevar kļūt par produktīvāko jautājumu risināšanas veidu." E.Repše nenosauca viņam tīkamāko novadu modeli, norādot, ka variants par 33 novadiem vairs nepastāv, un "es pat neapgalvotu, ka arī 40 novadu modelis būtu neformālajā topā, bet to arī nevar noraidīt, ja tam rodas papildu atbalstītāji un tas tiek argumentēts". Pūres pagasta padomes priekšsēdis Aivars Volfs presei sacīja, ka galvenais ir aicināt valdību ieklausīties pašvaldību viedoklī un ievērot demokrātijas principus, pretējā gadījumā JL "izlidos ārā tāpat kā Latvijas ceļš". Sēdē arī izskanēja minējumi, ka valdība "laikam ir no Marsa", ja nesaprot situāciju laukos, kur bez valsts atbalsta izveidotos novados nomales izmirs un attīstība tāpat nevarēs notikt. Akcijas atbalstītāju vidū nebija Rīgas rajona, kura pārstāvis Babītes pagasta vadītājs Andrejs Ence atzina, ka nav saņēmis atbildi, "ko mēs tajā darīsim". Izglītība Nacionālboļševiki aicina boikotēt mācības Latgales laiks 08/27/03 Latvijas nacionālboļševiku organizācija Daugavpilī ir izplatījusi skrejlapas ar aicinājumu krievu skolēniem boikotēt mācību gada sākumu un 2.septembrī neierasties uz mācībām skolā. Akcijas devīze - mācīsimies krievu valodā vai nemācīsimies pavisam. Akcijas mērķis ir protestēt pret 2004.gada izglītības reformu, kas paredz daļu mācību priekšmetu apgūt valsts valodā vidusskolās, kur tā līdz šim ir notikusi krievu valodā. "Pie varas esošie ir stingri nolēmuši liegt mums iespēju mācīties dzimtajā valodā. Viņi uzskata, ka mēs esam aunu bars, kas nespēj aizstāvēt savas tiesības. Pierādīsim viņiem, ka tas nav tā ," teikts aicinājumā. Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis, "Latgales Laikam" pastāstīja, ka pilsētas izglītības iestāžu direktori ir informēti par to, ka šis aicinājums ir pretlikumīgs. 1.septembrī skolu vadībai būs iespēja atgādināt skolēniem uu viņu vecākiem, ka Izglītības likums nosaka, ka vecāku pienākums ir sūtīt savus bērnus skolā. Pedagogiem palielina algu BNS 08/27/03 Valdība otrdien nolēma no 1.septembra palielināt pedagogu un skolu direktoru vietnieku darba algu par 15 latiem, bet direktoru alga pieaugs apmēram par 28 latiem, kā to paredz pērn valdības akceptētais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks. Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā uzzināja, ka šā gada budžetā pedagogu darba algas paaugstināšanai atvēlēti 3,5 miljoni latu, bet nākamā gada budžetā - 14,7 miljoni latu. Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks nosaka pakāpenisku pedagoga darba algas palielināšanu, un valdības akceptētais palielinājums par 15 un 28 latiem ir pēdējais šā grafika posms. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka kārtējais pedagogu darba algas paaugstinājums "pozitīvi uzlabo attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa bāzi" un skars apmēram 40 000 pedagogu. Ministru kabineta noteikumu sagatavotājs IZM speciālists Mareks Gruškevics BNS paskaidroja, ka pašlaik vidējā darba alga pedagogiem ar darba stāžu virs 10 gadiem un augstāko izglītību ir 130 lati par vienu likmi. Tā kā skolotāji vidēji strādā 1,3 likmes, pēc 1.septembra alga pieaugs līdz 188 latiem. Šādu skolotāju ir apmēram 80% no visiem pedagogiem. Direktoriem algu aprēķina atkarībā no skolas lieluma un skolēnu skaita, piemēram, mazas skolas direktora alga ir ap 174 latiem, bet lielas skolas direktors saņem apmēram 258 latus. Pēc 1.septembra šie direktori saņems attiecīgi 198 latus un 294 latus. Atkal jālikvidē 12 skolas NRA 08/28/03 Šogad 12 skolās mācības vairs neatsāksies, jo tās tiek likvidētas nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Lielākoties skolas likvidē lauku rajonos, kur ir pārlieku mazs skolojamo skaits, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Mācību iestādes slēgšanas iemesli ir arī sporta zāles neesamība vai slikta materiāli tehniskā bāze. No 1052 Latvijas skolām 12 šajā mācību gadā tiek slēgtas. Nu jau neesošo skolu audzēkņiem vajadzēs apmeklēt citas skolas, kas nereti lauku rajonos atrodas tālu no dzīvesvietas. Izmaiņas paredzamas arī tiem, kuru skolas tiek reorganizētas. Tādas šogad ir deviņas, tostarp vairākas divplūsmu un mazākumtautību skolas, kurās arī novērojams mazs skolēnu skaits. Rīgas 17. vidusskolu, kura ir divplūsmu, paredzēts līdz 2005. gadam reorganizēt un izveidot par pamatskolu, jo ir grūtības ar vidusskolas klašu nokomplektēšanu. Tāds pats liktenis sagaida Rīgas 44. vidusskolu, Silenes vidusskolu un Vecpils vidusskolu, kuras atrodas Daugavpilī. Pērn Latvijā darbību beidza 15 skolu. Atkārtoti nesaskaņo sapulci Esplanādē LETA 08/28/03 Rīga pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks (LSDSP) šodien pieņēmis lēmumu nesaskaņot Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) pieteikto sapulci 4.septembrī Esplanādē, kurā paredzēts paust viedokli par iespējām saņemt izglītību dzimtajā valodā. Atteikumu vēstulē Tralmaks norādijis, ka minētajā sapulcē varētu piedalīties daudz bērnu un jauniešu, kuri 1.septembrī būs sākuši mācības skolās. Ņemot vērā satiksmes intensitāti darbdienas pēcpusdienā Esplanādē pieguļošajās ielās pastāvot bažas par nepilngadīgo drošību. Izpilddirektors piedāvājis LAŠOR izvēlēties citu sapulces rīkošanas vietu, kas nebūtu saistīta ar intensīvu satiksmi un cilvēku kustību, piemēram, Uzvaras parku, Mežaparku vai kādu stadionu. Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR) vakar Rīgas domē iesniedza pieteikumu par sapulces rīkošanu 4.septembrī, lai paustu viedokli par iespējām saņemt izglītību dzimtajā valodā. Kā ziņots, Rīgas pilsētas izpilddirektors Tralmaks jau 14.augustā nolēma nesaskaņot Krievu skolu aizstāvības štāba pieteikto sapulci Rīgā, Esplanādē. Nepanākot lēmuma atcelšanu tiesā, krievu skolu aizstāvības štābs, lai protestētu pret izglītības reformu, 4.septembrī Esplanādē rīkos deputātu tikšanos ar vēlētājiem, kurai saskaņojums nav nepieciešams. 23.augustā LAŠOR nolēma pieteikt mītiņu atsevišķi no krievu skolu aizstāvības štāba, jo neplāno piedalīties štāba iecerētajā pasākumā. Savukārt krievu skolu aizstāvības štābs nerekomendē LAŠOR atkārtoti prasīt Rīgas domei saskaņot 4.septembra mītiņu Esplanādē, tomēr pauž gatavību, ja dome LAŠOR pieteikto mītiņu saskaņo, atsaukt deputātu tikšanos ar vēlētājiem. LAŠOR iesniegtajā pieteikumā Rīgas domei sniegta informācija, ka sapulce plānota Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa, no plkst.18 līdz 20. Iecerēts, ka pasākumā piedalīsies 1000 iedzīvotāju. Latvijas misija Irākā Draudīgā situācijā varētu atsaukt Latvijas misiju Irākā NRA 08/23/03 Japāna un Taizeme, kuru karavīri vēl nav devušies uz Irāku, paziņojušas, ka apsver iespēju aizkavēt vai pilnīgi atsaukt savu valstu misiju dalību Irākā sakarā ar terora aktiem un notikušo uzbrukumu Apvienoto Nāciju mītnei Bagdādē. Ja situācija veidotos īpaši bīstama, arī Latvija varētu atsaukt misiju. Par to būtu jālemj Saeimai. Latvijas karavīri Irākā iekļausies Polijas spēkos. Īpaša Polijas ekspertu komanda, kas sastāv no Polijas prezidenta un premjerministra kanceleju pārstāvjiem un Nacionālā drošības dienesta speciālistiem, ir izvērtējusi draudus, kādi varētu rasties Polijas kontrolētajā Irākas zonā, vēsta PAP, atsaucoties uz Polijas premjerministra kancelejas valsts sekretāra Tadeuša Ivinska ceturtdien paziņoto. T. Ivinsks norādījis, ka Polijas vienības Irākā darbojas saprātīgi un piesardzīgi. Pēc T. Ivinska teiktā "tiek analizēti dažādi reģiona situāciju attīstības scenāriji, jo tas ir arī politisks jautājums". "Poļi Irākā nav okupanti," nedēļas izdevums Warsaw voice šonedēļ citē poļu ģenerāļa Andžeja Tiškeviča teikto 16. augustā, kad nometnē Irākā notika Polijas armijas spēku svinības. Uzaicināto viesu vidū bija arī vietējo pašvaldību pārstāvji, civilie un garīgie sabiedrības līderi. Uzaicinātais šīitu šeihs uzsvēris, ka sadarbība un savstarpēja cieņa starp stabilizācijas spēkiem un vietējām kopienām ir priekšnosacījums mieram visā reģionā. Viņš norādījis, ka līdz šim poļiem Irākā ir laba reputācija un vietējo atbalsts. Bijušais Polijas diplomātiskās misijas Bagdādē vadītājs un pašlaik ģenerāļa A. Tiškeviča politiskais padomnieks Rišards Kristosiks Polijas nedēļas izdevumam uzsvēris, ka šīitu šeiha vizīte Polijas galvenajā štābā ir visnozīmīgākais politiskais žests no vietējo autoritāšu puses, un paudis pārliecību, ka tā ir laba zīme Polijas stabilizācijas misijai Irākā. Plānots, ka Polija 3. septembrī oficiāli pārņems vadību piecās Irākas dienvidu un centrālajās provincēs jeb tā sauktajās stabilizācijas zonās 3. septembrī. T. Ivinskis PAP sacīja, ka, pēc ASV lūguma, Polijas pārvaldītajai Irākas zonai tiks pievienota vēl viena teritorija Irākas ziemeļos. Poļu ģenerālis Andžejs Tiškevičs komandēs vairāk nekā 9 000 - no tiem 2 200 poļu - karavīru un virsnieku lielus daudznacionālos stabilizācijas spēkus. Tajos kopā ar Ukrainas, Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas, Slovākijas, Fidži un citu valstu vienībām būs iekļauti arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavīri. Plānots, ka Latvijas vienības karavīri, kuri ir beiguši aklimatizācijas procesu un apmācības Kuveitā, uz Irākas pilsētu Karbalu dosies jau šajā nedēļas nogalē. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Preses un informācijas nodaļas priekšnieks Uldis Davidovs piektdien Neatkarīgajai sacīja, ka NBS neesot informācijas, ka poļi veidotu ekspertu grupu, lai izvērtētu situācijas bīstamību Irākā. Bīstamība jau iepriekš analizēta arī no Latvijas puses. Vairāki virsnieki no Latvijas jūnija beigās devās uz Irāku un izvērtēja mūsu karavīru stāvokli. Pēc šā brauciena mūsu valsts pārstāvjiem tika pastiprināts ekipējums. Jautāts par iespējamību īpaši bīstamā situācijā atsaukt Latvijas misiju no Irākas, U. Davidovs apliecināja - tāda iespēja Latvijas un Polijas parakstītajā savstarpējās saprašanās memorandā juridiski ir paredzēta. Tādā gadījumā par misijas atsaukšanu Polijas puse ir jābrīdina vismaz 30 dienu iepriekš, un galīgais lēmums par atsaukšanu jāpieņem Saeimai. Latvijas karavīri Irākā pārvietoti Diena 08/27/03 Otrā Latvijas karavīru vienība nogādāta no Kuveitas uz misijas vietu Irākā, taču Polijas komandētās divīzijas vadība negaidīti mainījusi viņu galamērķi. Karavīri nākamo pusgadu dienēs apdzīvotā vietā 20-25 kilometrus no Hillas pilsētas. Šīs vietas nosaukumu otrdien Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vēl paši nezināja. "Mēs to precizēsim tuvākajās dienās, jo komandieris vēl nav atgriezies no izlūkbrauciena. Viņi ir Polijas divīzijas sastāvā un saņem uzdevumus no poļiem, nevis mums," teica NBS preses virsnieks Uldis Davidovs. No viņa teiktā rodas iespaids, ka vietējiem militāristiem notikušais ir pārsteigums un pašiem nav pilnīgas skaidrības par vienības turpmāko darbību. Kamēr 105 karavīru vienība vēl atradās Latvijā, tika apgalvots, ka viņi pēc aklimatizācijas Kuveitā dienēs Kerbelā. Pašlaik ziņas ir skopas - viņi nedēļas nogalē nogādāti Hillā, pilsētā aptuveni 40 km uz dienvidaustrumiem no Kerbelas, un izmitināti bijušajā ieroču rūpnīcā, bet pirmdien devušies izlūkbraucienā uz vietu, kur pavadīs turpmāko pusgadu. U.Davidovs apgalvoja, ka vienības uzdevumi paliks nemainīgi - patrulēšana, darbs kontrolpunktos un reģiona pārraudzība. Situācija ar Bagdādi un Basru salīdzinoši mierīgajā Kerbelas provincē pēdējā laikā saasinājusies - pagājušajā ned ēļā satiksmes sastrēgumā nezināms uzbrucējs nošāvis ASV jūras kājnieku, mēneša s ākumā poļu bāzi Hillā apšaudīja ar mīnmetējiem. Naktī uz otrdienu līdzīgs notikums konstatēts pie bāzes Kerbelā. ASV atjauno militāro palīdzību Latvijai LETA 08/28/03 ASV ir atjaunojusi militārās palīdzības sniegšanu Latvijai, kas tika apturēta 1.jūlijā, liecina mūsu rīcībā esošā informācija. Kā ziņots, ASV šā gada 1.jūlijā apturēja militārās palīdzības sniegšanu 47 valstīm, arī Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un vēl trim citām NATO kandidātvalstīm, jo tās nav noslēgušas divpusējas vienošanās par ASV pilsoņu un militārpersonu neizdošanu Starptautiskajai krimināltiesai. Savukārt ASV vēstniecība Latvijā neapstiprina informāciju par to, ka ASV atjaunojusi militārās palīdzības sniegšanu Latvijai, apgalvojot, ka Savienoto Valstu valdība nav pieņēmusi šādu lēmumu, informēja vēstniecības preses sekretārs Kaspars Rūklis. "Mēs joprojām ceram, ka Latvija un ASV spēs panākt vienošanos, kas aizsargās abu valstu intereses," uzsver vēstniecība. Savukārt Aizsardzības ministrijas (AM) Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis iepriekš apstiprināja: AM rīcībā ir informācija, pagaidām gan tikai neoficiāla, par ASV palīdzības atjaunošanu Latvijai. Rikveilis norādīja: kad no ASV tiks saņemti oficiāli apstiprināti dokumenti par palīdzības atjaunošanu, ministrija nekavējoties ASV saskaņošanai nosūtīs projektus, kurus palīdzības dēļ bija plānots realizēt. ASV jau nosūtīts lūgums pagarināt padomnieku grupas darbu AM līdz 2004.gada beigām. Līgums iepriekš bija noslēgts līdz šā gada beigām. Šā projekta realizēšanai gadā nepieciešams aptuveni miljons ASV dolāru (583 000 latu). Militārā palīdzība tika pārtraukta atbilstoši tai programmai, kas ietvēra bruņoto spēku ekipējuma iegādi, angļu valodas apmācības. Kā liecina ASV administrācijas informācija, ASV militārā palīdzība tika apturēta tām valstīm, kuras nebija noslēgušas divpusējas vienošanās par ASV pilsoņu un militārpersonu neizdošanu Starptautiskajai krimināltiesai, nevis NATO dalībvalstīm. Pēc tam tika rosināts šīs sankcijas neattiecināt arī uz NATO kandidātvalstīm. Piemēram, Amerikas baltiešu brīvības līga (BAFL) uzsāka kampaņu, lai panāktu ASV palīdzības saglabāšanu Baltijas valstīm. Tiesībaizsardzības institūcijās aģentūrai LETA pieļāva, ka veiksmīgā operācija, lidostā "Rīga" aizturot kontrabandas militāro kravu, iespējams, veicinājusi ASV lēmumu atjaunot militāro palīdzību Latvijai. LETA jau ziņoja, ka 28 tonnas smagais bruņojuma sūtījums, kas bija deklarēts kā 315 000 ASV dolāru vērta būvniecības un lauksaimniecības tehnika un citas iekārtas, aizturēts, realizējot operatīvo informāciju. Operācijā piedalījās Drošības policija, muita un Militārās pretizlūkošanas dienests. Jau ziņots, ka pērn ASV sniedza Latvijai militāro palīdzību 6,2 miljonu ASV dolāru (ap 3,5 miljoni latu) vērtībā, bet šogad militārās palīdzības apjoms bija plānots 7,25 miljonu ASV dolāru (ap 4,1 miljons latu). Vismaz 85% šim gadam atvēlētās ASV militārās palīdzības Latvijai izdosies saņemt, jo līgumi jau ir noslēgti. Rikveilis iepriekš stāstīja, ka 2,75 miljonus ASV dolāru ASV Kongress Latvijai bija piešķīris atbilstoši šā gada programmai par ārvalstu militāro palīdzību. Pārējās ziņas Dīvaina Saeimas deputāta uzvedība Diena 08/28/03 Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, par kura necienīgu rīcību Valsts prezidentes inaugurācijas ballē Saeima bija saņēmusi sūdzību, otrdien ar patriotisma apliecinājumiem uzjautrināja Mandātu un iesniegumu komisiju. Lauku Avīze bija publicējusi vērojumus pēc balles, kurā viesus pārsteigusi N.Kabanova rīcība - "viņš sasvīdušo seju steigšus noslaucīja prezidenta standarta stūrī". Komisijas sēdē N.Kabanovs jutās ērti un ar patosu skaidroja: "Pēc svētkiemes savu patriotisko sajūtu realizēju ar standarta skūpstīšanu. Nekādas apgānīšanas nebija." Kad deputāts to bija pateicis, iezvanījās viņa mobilais telefons un telpā atskanēja Latvijas himna. Komisijas iespējās nav deputātu sodīt, atzina tās priekšsēde Ingrīda Labucka. Jāpiezīmē, ka deputāts, bijušais žurnālists, ir viens no aktīvākajiem cīņā pret latviešu valodas ieviešanu vidusskolās un viņa izturēšanās parasti liek domāt, ka viņš atklāti ņirgājas par valsti, kuras deputāts viņš ir. Premjers slavē dažus ministrus BNS 08/26/03 Premjers Einars Repše (JL), kurš jau jūnijā norādīja, ka pienācis laiks izvērtēt ministru darbu un viņu neizdarības gadījumā pieļāva izmaiņas vald ības sastāvā, šobrīd visatzinīgāk vērtē izglītības, tieslietu, ārlietu, labklājības un aizsardzības ministru darbu. Premjers pagaidām atturas no valdības locekļu kritizēšanas. Repše, runājot par ministru darbu, BNS atzina: "Ļoti atzinīgi vērtēju ministru (izglītības un zinātnes ministra Kārļa) Šadurska (JL) un (tieslietu ministra Aivara) Aksenoka (JL) paveikto - šie ir ministri, kuri konstruktīvi strādā savu resoru sakārtošanā un nežēlojas. Ārlietu ministre (Sandra) Kalniete jāuzteic par devumu Latvijas neatlaidīgā virzībā uz ES, bet ministre (labklājības ministre Dagnija) Staķe - par spēju, vadot ministriju, sociāli jūtīgās lietas risināt līdzsvaroti."Atzinību no premjera izpelnījies arī aizsradzības ministrs: "Atzinību varu izteikt arī aizsardzības ministram (Ģirtam Valdim) Kristovskim (TB/LNNK) - nesen apmeklēju Nacionālos bruņotos spēkus, tie ir lieliski vadīti un to dažādās vienības pierādījušas, ka tajās dien prasm īgi speciālisti un sava aroda entuziasti, kuri spēj jebkuros apstākļos labi izpildīt viņiem doto uzdevumu." Savukārt finanšu ministram Dombrovskim, pēc valdības vadītāja teiktā, nācies veikt vienu no grūtākajiem un nepateicīgākajiem darbiem - strādāt pie 2004. gada budžeta veidošanas, kas raisīja ne tās pašas pozitīvākās emocijas ministros un ierēdņos. "Viņ u var apbrīnot par neatlaidību un izturību," norādīja Repše. Atzinīgus vārdus nav izpelnījies neviens no Latvijas Pirmās partijas (LLP) ministriem. Augusta vidū. Veidos tiesu pašpārvaldi LETA 08/28/03 Ministru kabineta komiteja vakar akceptēja Tieslietu ministrijas izstrādāto Tiesu administrācijas koncepcijas projektu, kas paredz izveidot neatkarīgu tiesu pašpārvaldi. Tieslietu ministrija norāda, ka šobrīd Latvijas tiesas joprojām ir ļoti atkarīgas no izpildvaras - ministrija joprojām ne tikai izstrādā un pārrauga tiesu sistēmas politiku, bet arī īsteno pārvaldes, pārstāvniecības un administrēšanas pilnvaras pār to. Pāreju uz tiesu pašpārvaldi plānots veikt pakāpeniski. Pēdējā posmā - no 2005.gada sā kuma - Tieslietu padome kļūtu par neatkarīgu Satversmē noteiktu institūciju, kas pārstāvētu un vadītu tiesu varu. Tieslietu ministrijas darbība tieslietu jomā tiktu koncentrēta galvenokārt uz stratēģiskiem jautājumiem, valsts politikas izstrādāšanu un pilnveidošanu, Tieslietu padomes apstiprinātā budžeta projekta virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī starptautiskās tiesiskās sadarbības koordinēšanu. Ombudu sauks par tiesībsargu LETA 08/25/03 Ieviešot ombudsmeņa institūtu Latvijā, to paredzēts saukt par tiesībsargu, savā pirmajā sanāksmē nolēmuši vasarā izveidotās ombuda izveides darba grupas locekļi, informēja darba grupas līdzpriekšsēdis Ainars Latkovskis. Ombuds dažādās pasaules valstīs ir persona vai vairākas personas, kas pieņem iedzīvotāju pretenzijas par valsts vai pašvaldību darbu, kā arī sniedz iestādēm rekomendācijas. Šovasar - 30.jūnijā - Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga ar rīkojumu izveidoja darba grupu ombuda izveidei. Grupai līdz decembrim jāizstrādā likumprojekts par ombuda jeb tiesībsarga institūciju, kā arī priekšlikumi institūcijas ieviešanai, ko Valsts prezidente ierosinās pieņemt Saeimā. Pēc Latkovska teiktā, par pamatu jaunajam likumam ņemtas iepriekšējās darba grupas iestrādes. Nākamajā darba grupas sēdē paredzēts izlemt, vai nepieciešami pieci vai viens tiesībsargs - iepriekšējās darba grupas iestrādes paredzot, ka Latvijā nepieciešami pieci - cilvēktiesību, bērnu, pašvaldību, procesuālo, kā arī drošības iestāžu un cietumu - tiesībsargi. Pats Latkovskis domā, ka labāk būtu ieviest vienu tiesībsargu ar lielu autoritāti, kam būtu pakļauta plašāka struktūra, nevis vairākus. Taču vairākiem komisijas locekļiem ir citas domas. Tiesībsarga institūtu plāno veidot uz pašreizējā Valsts Cilvēktiesību biroja (VCB) bāzes. Latkovskis gan uzsvēra, ka tas nenozīmē biroja direktora kļūšanu par tiesībsargu, jo šim amatam tikšot rīkots konkurss. Tiesībsarga lēmumiem būtu ieteikuma raksturs, taču kā norādīja Latkovskis, Eiropas valstīs ombudsmeņa lēmumiem ir liela autoritāte. Nākamā darba grupas sēde paredzēta rīt, 25.augustā. Kā iepriekš teica otra darba grupas līdzpriekšsēdētāja, Valsts prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule, kad darba grupa būs izstrādājusi likumprojektu, Valsts kancelejai tiks prasīts sniegt atzinumu par nepieciešamo finansējumu, un prezidente to iesniegs izskatīšanai Saeimā. Tas varētu notikt nākamā gada sākumā. Darba grupā ir arī Datu valsts inspekcijas pārstāvis Egons Alers, Valsts prezidenta ārštata padomniece likumdošanas jautājumos Ivonna Allere, Tautas saskaņas partijas Saeimas deputāts Aleksandrs Bartaševičs, Zaļo un zemnieku savienības deputāts Andris Bērziņš, Valsts cilvēktiesību biroja pārstāve Līga Biksiniece, advokāts Ilmārs Bišers, "Glābiet bērnus" vadītāja Ingūna Ēbele, Tieslietu ministrijas pārstāve Indra Gratkovska, Augstākās tiesas pārstāvis Civillietu tiesu palātas tiesnesis Valerijans Jonikāns, Valsts civildienesta pārvaldes Normatīvo aktu sagatavošanas daļas vadītāja Inga Juhņēviča. Tāpat darba grupas sastāvā iekļautas "Jaunā laika" pārstāves Inese Kalniņa un Faina Lomanova, Latvijas Juristu biedrības pārstāvis Ilmāns Kalniņš, Pirmās partijas deputāte Ingrīda Labucka, Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta pārstāve Elena Lodočkina, nevalstisko organizāciju pārstāve Iveta Nikolājeva, Valsts kontroliera padomniece Indira Ozola, Nejēdzību novēršanas biroja pārstāve Vineta Ozoliņa, Latvijas Pirmās partijas pārstāve Maija Pēterfelde, Tautas partijas deputāts Mihails Pietkevičs, Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja pārstāve Vida Rozīte un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Pēteris Tabūns. Šī gada 17.aprīlī atbalstu ombuda ieviešanai izteica visas valdību veidojošās frakcijas. To atbalsta arī premjers Einars Repše. Maksa par neizprotamiem pakalpojumiem NRA 08/25/03 "Jo nabadzīgāks tu esi, jo vairāk tevi aplaupa," Neatkarīgajai saka pensionāre Helēna Remerte no Kuldīgas. Daļa no viņas ieguldītās naudas Krājbankā pazuda neizprotamā veidā - no visa ieguldījuma apjoma H. Remerte saņēma tikai pusi. Kuldīdznieces H. Remertes krājgrāmatiņā bija uzrādīts, ka Krājbankā vēl glabājas viņas noguldītie 18 lati. "Biju iecerējusi izņemt no sava konta to naudas summu, kas pieaugusi procentos - aptuveni Ls 10. Taču vēl desmit lati man būtu palikuši glabājamies kontā. Šo summu es nebūtu izņēmusi, jo pretējā gadījumā mans konts tiktu slēgts," par savu ieceri pastāstīja H. Remerte. Taču Krājbankas darbinieks, kurš veica klientu apkalpošanu, H. Remertei atbildēja, ka viņa no sava konta nevarot izņemt Ls 10, jo tik daudz naudas viņai nemaz vairs tur neesot. Kaut gan ieguldītajai naudas summai vajadzēja pieaugt, bija noticis gluži pretējais - summa bankā samazinājās. Bankas darbinieks skaidroja, ka daļa no ieguldītās naudas esot ieturēta par konta apkalpošanu. H. Remerte ir neizpratnē par to, kā var iekasēt naudu par pakalpojumiem, kuri netiek veikti: "Nebiju nevienu reizi vēl ņēmusi naudu no šā konta, tāpat arī papildu līdzekļus kontā neieguldīju. Kā man varēja iekasēt naudu par konta apkalpošanu? Uz to man atbildēja, ka tieši tāpēc, ka es neesmu veikusi nekādas darbības ar savu kontu, par to ir iekasēta noteikta norēķina summa." Par kādiem pakalpojumiem Krājbanka no H. Remertes konta ieturējusi gandrīz pusi no noguldījuma kopējās summas, viņai tā arī neizdevās uzzināt. Banka nekad arī neziņoja, kādas manipulācijas tiek veiktas ar īpašnieces kontu. Viss noticis, viņai nezinot. "Ja es iepriekš būtu zinājusi, ka banka var ieturēt tādu naudas summu vienkārši par neko, nekavējoties būtu savus 18 latus no konta izņēmusi. Tā kā saņemu 62 latu pensiju, zaudētie 10 lati man nozīmē daudz," sacīja H. Remerte. Arī rīdzinieces Birutas Pugejas noguldījums Krājbankā bez viņas piekrišanas tika pārvests uz kādu citu kontu, piemērojot arī citus noguldījuma noteikumus. No 1995. gadā bankā noguldītajiem Ls 25,23 2003. gada 18. augustā pāri palikuši bija vairs tikai Ls 16. "Izbrīnu rada Krājbankas rīcība, kuras rezultātā noguldītājam jāmaksā bankai par to, ka esi tajā noguldījis savus līdzekļus," tā vēstulē Neatkarīgajai raksta B. Pugeja. Viņa uzskata, ka Krājbankai jāatdod atpakaļ klientu nauda, kura pazudusi neizprotamā veidā. Vainīgie esot jāsauc pie atbildības, jo tamlīdzīgu bankas rīcību nevarot dēvēt citādi kā vien par izkrāpšanu. Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā visvairāk investējusi Zviedrija BNS 08/24/03 Šā gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā joprojām visvairāk bija investējusi Zviedrija, pastāstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Zviedrijas veikto investīciju apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā marta beigās veidoja 151,273 miljonus latu jeb 12,7% no visām ārvalstu investīcijām Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā. Tajā skaitā šā gada pirmajā ceturksnī Zviedrijas investīciju apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā audzis par 1,211 miljoniem latu jeb 0,8%. Statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka kopējais ārvalstu investīciju apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā šā gada marta beigās bija 1,191 miljards latu, kas, salīdzinot ar 2002.gada beigām, bija par 19,117 miljoniem latu jeb 1,6% vairāk. Dānijas investīciju apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā marta beigās bija 131,407 miljoni latu (palielinājums pirmajā ceturksnī par 0,8%), Vācijas - 131,117 miljoni latu (pieaugums par 0,2%), Norvēģijas - 90,759 miljoni latu (samazinājums par 1,1%), ASV - 85,99 miljoni latu (pieaugums par 6%), Igaunijas - 73,322 miljoni latu (samazinājums par 0,7%), Krievijas - 67,795 miljoni latu (samazinājums par 1,4%), Somijas - 66,88 miljoni latu (pieaugums par 7,1%), Lielbritānijas - 52,802 miljoni latu (pieaugums par 3,2%), bet Nīderlandes - 42,055 miljoni latu (pieaugums par 9,8%). Tāpat statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka Zviedrija visvairāk investējusi to Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, kuru darbība saistīta ar komercdarbību (ietilpst nozarē "operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība"), Dānija visvairāk ieguldījusi uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar pastu un sakariem, bet Vācija - finanšu starpniecībā, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu. Savukārt Norvēģija visvairāk investējusi to Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, kuru darbība saistīta ar operācijām ar nekustamo īpašumu, bet ASV visvairāk līdzekļu ieguldījusi to uzņēmumu pamatkapitālā, kuri strādā vairumtirdzniecībā un komisijas tirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus. 'Rīgas kuģu būvētava' gatava būvēt militāros kuģus BNS 08/23/03 Latvijas lielākais kuģu būves uzņēmums a/s "Rīgas kuģu būvētava" (KB) sadarbībā ar Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem jau ir sagatavojusi priekšlikumus par atsevišķu militāro kuģu iespējamo būvi Latvijas Jūras spēkiem, informēja "Rīgas kuģu būvētavas" preses sekretārs Jānis Stepītis. "Pēdējie Ministru prezidenta Einara Repšes izteikumi Liepājas apmeklējuma laikā liecina, ka, iespējams, drīzumā Latvijā varētu tikt uzsākta Latvijas Jūras spēkiem nepieciešamo kuģu būve, un mūsu uzņēmumi būtu pagodināti realizēt šo projektu dzīvē," pauda Stepītis. Pēc viņa norādītā, " Rīgas kuģu būvētava", kurai šogad aprit 90. gadadiena, un tās meitas uzņēmums Liepājā a/s "Tosmares kuģubūvētava" ar vairāk nekā 100 gadu senu vēsturi, jau šobrīd ir tehnoloģiski spējīgas uzbūvēt tehniski pilnībā nokomplektētus kuģus, tajā skaitā, ja tiks pasūtīti, arī karakuģus Latvijas Jūras spēkiem. "Piemēram, "Tosmares kuģubūvētava" jau vēsturiski ir tikusi būvēta kā militāro kuģu būves un remonta vieta un šos darbus arī visu šo laiku veikusi, neskatoties uz politisko iekārtu maiņām valstīm. Arī mūsdienās "Tosmares kuģubūvētavā" tiek remontēti pašreizējie Latvijas Jūras spēku kuģi," klāstīja Stepītis. Šogad augusta vidū Ministru prezidents Einars Repše, apmeklējot Jūras spēkus Liepājā, pauda uzskatu, ka nepieciešams izpētīt iespēju kara kuģus nevis iegādāties ārvalstīs, bet gan būvēt tepat Latvijā. Pēc premjera domām, Latvijas Jūras spēkiem nepieciešama modernāka tehnika un jaunāki kuģi. "Domāju, ka mums jārīkojas kā Izraēlai, kas tūlīt pēc kara izvērtēja, vai iegādāties ieročus ārvalstīs vai arī iepirkt darba galdus. Izraēla iepirka darba galdus, un šodien šajā valstī ražotos ieročus pazīst visā pasaulē. Mums būtu jārīkojas līdzīgi - jāpaņem gatavi projekti un kuģi jābūvē pašiem. Domāju, ka mūsu kuģu būvētāji varētu būtu gatavi būvēt kara kuģus - vismaz krasta apsardzes kuģus noteikti," pauda Repše. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atzina, ka Jūras spēkiem nepieciešami jauni kuģi, jo ārvalstu dāvātie vēl varētu kalpot tikai aptuveni desmit gadus. Tāpēc Aizsardzības ministrijā šobrīd tiek pētīta iespējamā kara kuģu būve Latvijā, kā arī krasta novērošanas sistēmas izveides projekts, kas gan šobrīd esot reālāks, jo pavisam drīz sākšoties tā realizācija. "Domāju, ka nākamos piecos gados krasta novērošanas sistēma būs modernizēta, aizstājot vecās - jau morāli novecojošās iekārtas," pauda Kristovskis. Projekta finansētāji varētu būt Latvijas valsts, NATO drošības programma, kā arī citas valstis, kas atrodas ap Baltijas jūru. "Rīgas kuģu būvētavas" lielākais akcionārs ir SIA "Remars-Rīga". Alūksnes rajonā taps milzīga šampinjonu audzētava LETA 08/28/03 Alūksnes rajona "Strautiņu" bijušajā raķešbāzē īru investori kopā ar Ziemeru pagasta "Briednieku" saimniecības īpašnieku Māri Sormuli veidos vērienīgu šampinjonu audzētavu, kas piegādās sēnes gan Latvijas, gan Krievijas tirgum, šodien raksta "Lauku Avīze". "Briednieku" saimnieks Sormulis, kam pieder arī "Strautiņu" bāzes angāri, laikrakstam pastāstījis, ka pašlaik top pieteikumi SAPARD projektiem ražotnes izveidei, bet par pašu sēņu audzēšanu varētu runāt aptuveni pēc gada. Patlaban zemnieks specializējies graudaudzēšanā un nākamgad sēs labību 200 hektāru platībā. Zīmīgi, ka īri, kas ir visprasmīgākie šampinjonu audzētāji Eiropas Savienībā, jau devušies meklēt pircējus uz Latvijā un Baltijā vislielāko tirdzniecības kompāniju "VP Market". Tās augļu un dārzeņu tirdzniecības nodaļas vadītājs Jurijs Podskočijs "Lauku Avīzei" atzinis, ka labprāt pirktu Alūksnes pusē izaudzētos šampinjonus, jo patlaban tieši šīs sēnes pašmāju audzētāji piedāvā pārāk maz, kamēr Latvijas austersēņu un šitakē pietiekot. Tomēr galvenais īru un latviešu "Jaunās šampinjonu derības" mērķis ir plašais Krievijas tirgus, kam, pēc neoficiālām ziņām, plānojot piegādāt pat līdz 30 tonnu sēņu dienā. Vai īri latviešiem "Strautiņos" par šampinjonu audzēšanu maksās tikpat cik Īrijā, vēl nav zināms, norāda laikraksts. Teātros daudz jauniestudējumu BNS 08/25/03 Latvijas teātri jauno sezonu sāks gan ar mūsdienu klasikas autoru iestudējumiem, gan oriģināldramaturģijas uzvedumiem, kā arī turpinās tradīcijām bagāto darbu interpretācijas, pastāstīja teātros. Dailes teātris sezonu atklās 1.oktobrī, kad vienlaikus visās teātra zālēs izrādīs jauniestudējumus. Lielajā zālē būs skatāma Karlo Goci komēdija "Zaļais putniņš" Feliksa Deiča režijā, Mazajā zālē rādīs Bernāra Ljegma ģimenes attiecību smalkās un reizē komiskās peripetijas lugā "Pārītis uz divriteņa", bet Kamerzālē - Īvas Ensleres intimitāti provocējošos un pasaules teātrus iekarojušos "Vagīnas monologus". Savukārt Mihaila Gruzdova režijā taps "Hamleta" uzvedums, kur dāņu princi spēlēs Artūrs Skrastiņš. Novembrī, atzīmējot dzejnieka Ojāra Vācieša septiņdesmitgadi, teātris piedāvās koncertuzvedumu "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts" ar Artura Maskata mūziku un Latvijas Radio kora piedalīšanos. Tuvojoties pavasarim, latviešu drāmas klasiku repertuārā pārstāvēs Rūdolfa Blaumaņa "Indrāni". Modernā teātra klasika būs redzama drāmā "Petras Fon Kantas rūgtās asaras" Dž.Dž.Džilindžera režijā, kurš kopā ar ansambli "Jumprava" strādā arī pie jauna mūzikla radīšanas. Sezonas beigās taps Tenesija Viljamsa Latvijā vēl neiepazīts darbs - "Ne jau par lakstīgalām" Gruzdova režijā. Jaunais Rīgas teātris sezonu atklās 11.septembī ar Tenesija Viljamsa "Stikla zvērnīcas" mūsdienīgo interpretāciju Gaļinas Poļiščukas režijā, bet 19.septembrī, festivāla "Homo Novus" ietvaros būs skatāma Alvja Hermaņa darbs "Stāsts par Kasparu Hauzeru". Decembrī gaidāmas divas jaunas Hermaņa iestudētas izrādes - stāsts par veciem cilvēkiem "Garā diena" un pēc Maksima Gorkija darba "Dibenā" tapušais dramatizējums. Pie jauniestudējumiem strādā arī Poļiščuka, veidojot izrādi "Jaunās aviolīnijas" un Māra Ķimele, uzvedot Strinberga "Jūlijas jaunkundzi". Jaunums teātra dzīvē būs projekts "Kultūras nams", kas aicinās skatīties filmas un jau 24.septembrī teātra Lielajā zālē demonstrēs Jura Poškus dokumentālo filmu "Bet stunda nāk". Nacionālā teātra 85. sezona sāksies oktobra vidū. Viena no atklāšanas izrādēm būs Rūdolfa Blaumaņa lugas "Ugunī" pirmizrāde, kuras režisors ir Voldemārs Šoriņš, galvenajās lomās - Aurēlija Anužīte un Mārcis Maņjakovs. Krievu drāmas teātris savu 121.sezonu atklās 2.oktobrī ar Antona Čehova "Kaiju" vācu režisora Petera Šteina režijā. Liepājas teātrim no 11. līdz 16.septembrim plānotas vairākas viesizrādes Rīgā, Dailes teātrī, bet teātra 97.sezonu plānots atklāt oktobra sākumā. 11. un 12. septembrī Dailes teātrī būs skatāma Noela Kovarda komēdija "Privātās dzīves" režisora Valda Lūriņa versijā, 13. un 14.septembrī - tautas opera "Stikla kalns" pēc Raiņa "Zelta zirga" motīviem, kuru režisējis Juris Rijnieks, savukārt 15. un 16.septembrī viesizrādes noslēgs vēl viena Rijnieka iestudēta izrāde - Beverlijas Kūperes "Trauslais ledus", kas paredzēta jauniešu auditorijai. Plānots, ka sezonu Liepājas teātris šogad atklās oktobra sākumā, kad arī iecerēts pasākums "Talantu nakts", kurā tradicionāli godinās aizvadītās sezonas labākos māksliniekus, aktierus un citus teātra darbiniekus. Jau šobrīd uzsākts darbs pie divu jaunu izrāžu "Mesjē Amadeus" un "Kaķīšu dzirnaviņas" iestudēšanas. Paralēli tam teātrī intensīvi rit remonts - nobeigumam tuvojas skatuves rekonstrukcija, savukārt septembrī uzstādīs jaunus skatītāju krēslus. Valmieras Drāmas teātris līdz septembrim aizvada viesizrādes Rīgā, Dailes teātrī, bet jauno teātra sezonu plānots atklāt ar vairākiem pērn sāktiem, taču nepabeigtiem iestudējumiem, kuros lielākoties darbosies jaunie aktieri. Teātra direktors Pēteris Sūcis informēja, ka līdz nākamā gada janvārim iecerēts uzvest Evitas Sniedzes darbu "Tie paši oši", Jana Krosa "Ķeizara trakais" , kā arī Ibsena lugu "Jūras sievietes". Paredzēts iestudēt arī izrādi bērniem - Annas Brigaderes lugu " Maija un Paija". Jaunajā teātra sezonā Valmieras drāmas teātrī strādās režisori Pēteris Krilovs, Gatis Gāga, Fēlikss Deičs, Ivars Lūsis un Oļģerts Kroders. Nākamā gada sākumā darbu sāks arī Māra Ķimele un Varis Brasla. Izrādēs kopumā spēlēs 28 štata, kā arī vairāki ārštata aktieri. Kādā no izrādēm kā ārštata aktieris spēlēs arī Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello. Šķiet vasara tiešām ir bei- gusies – lietus līst katru dienu, ir kļuvis krietni aukstāks – gaisa temperatūra dienā sasniedz tikai +15oC. Kartupeļi, bietes un burkāni, kas vēl nav novākti tagad mirkst ūdenī. Bet sēnes gan aug griezdamās... Lai kā arī negribas, taču jūtam kā tuvojas rudens, kas mums saistās ar lietainu un drēgnu laiku, bet bērniem un jauniešiem vairāk ar jauko skolas laiku – nu jau Rīga atkal ir pilna ar maziem un lieliem skolniekiem, kuri atgriezušies no vasaras brīvdienām, lai ķertos pie grāmatām un burtnīcām. Anda Jansone