Eiropas Savienība K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 311: 2003. g. 29. augusts - 3. septembris Eiropas Savienība Eiropropagandas reklāmu veido deputāta firma NRA 08/30/03 Eiropas Savienības reklāmu, kas jau izpelnījusies kritiku, veido partijas Jaunais laiks deputātam Aldim Kušķim pastarpināti piederošā SIA Bates ADM. A. Kušķis komisijā, kura šo firmu izvēlējās, nav piedalījies, tomēr situācija varētu būt divdomīga, jo viņš ir viens no eiropropagandas vadības grupas locekļiem. Ministru kabineta izveidotās Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupas mājaslapā internetā lasāms, ka “saskaņā ar sarunu procedūru rezultātiem tautas kampaņas reklāmas produktus veido aģentūra SIA Bates ADM”. Tāpat tur minēts, ka reklāmas produktu veidošanai atvēlēti vairāk nekā 58 tūkstoši latu. Vadības grupa ir galvenais kurators ES propagandēšanas pasākumiem, bet A. Kušķis ir viens no sešiem tās locekļiem. Lursoft datu bāzē redzams, ka savulaik SIA Bates ADM īpašnieki ir bijuši gan pats A. Kušķis, gan viņa brālis Indulis Kovisārs (abu radniecība atklāta A. Kušķa amatpersonas deklarācijā). Šobrīd Bates ADM vienīgais īpašnieks ir Igaunijā reģistrētā akciju sabiedrība Age Com. Laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētājā A. Kušķa amatpersonas deklarācijā lasāms, ka A. Kušķim pieder 13 380 Age Com akcijas. Tas nozīmē, ka Saeimas deputātam pastarpināti pieder arī vadības grupas atlasē uzvarējusī Bates ADM. Likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 12. pantā teikts, ka “valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot sava amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai izdod administratīvos aktus attiecībā uz tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs ir šī amatpersona”. Latvija Eiropā vadības grupas locekle Vija Kasakovska informēja, ka A. Kušķis komisijā, kura izvēlējās minēto firmu, neesot piedalījies. Komisija par faktu, ka A. Kušķis ir Bates ADM līdzīpašnieks nav informēta, bet “komisijas locekļi parakstīja apliecinājumu par neieinteresētību”, skaidroja V. Kosakovska. A. Kušķis mobilā telefona klausuli necēla un neatbildēja arī uz viņam adresēto īsziņu. Viņa kolēģi, kuri lūdza, lai viņu vārdus nemin, pieļāva, ka viņš varētu būt noslogots ar amata pienākumu pildīšanu ārzemēs. A. Kušķis esot nodarbināts Eiropas parlamentā novērotāja statusā. KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs skaidroja: “Ja šī amatpersona ir bijusi tādas komisijas loceklis, kura pieņēmusi lēmumu par konkrēto firmu un šī amatpersona ir piedalījušies lēmuma pieņemšanā, un šī amatpersona patiesi ir firmas līdzīpašnieks, tad likumā noteiktie ierobežojumi ir pārkāpti.” A. Vitenburgs pasvītroja, ka konkrēto situāciju var vērtēt tikai pēc faktu analīzes taču, “ja presē parādās signāli par tās vai citas amatpersonas iespējamiem interešu konfliktiem, KNAB to pamana un pēc tam pārbauda”. Komisiju, kurai bija jāizvēlas reklāmas produktu veidotājs, apstiprinājusi Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane. Komisijas sastāvā bija iekļauti ne vien vadības grupas locekļi, bet arī Valsts kancelejas darbinieki. Neviens no aptaujātajiem Valsts kancelejas darbiniekiem neatminējās, ka viņu rīcībā būtu bijusi informācija par Bates ADM saistību ar A. Kušķi. Par to pirmā dzirdēšana bija arī V. Kosakovskai. Viņa jutās samulsusi un atturējās komentēt šo divdomīgo situāciju. Apkopoti komentāri ES pievienošanās līgumam NRA 09/01/03 No šodienas, 1. septembra, Latvijā būs nopērkama apjomīga, teju 2000 lapaspušu bieza grāmata Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums un komentāri. To sarakstījuši piecpadsmit Rīgas Juridiskās augstskolas Eiropas tiesību maģistranti - ierēdņi, kuri ikdienā strādā vai strādājuši pie Latvijas likumu saskaņošanu ar ES. Darbs pie grāmatas, kurā komentēts dokuments, kurš pamatā noteiks Latvijas attiecības ar ES, uzsākts 2002. gada nogalē, stāsta sabiedriskās organizācijas (ES) Tiesību asociācijas valdes loceklis Māris Brizgo. Ideja par grāmatas izdošanu radās tieši viņam, kad viņš Ārlietu ministrijā strādāja pie Latvijas likumdošanas saskaņošanas ar ES. Tiesību eksperti no Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Finanšu, Vides, Satiksmes, Kultūras, Zemkopības un Tieslietu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Eiropas integrācijas biroja, Saeimas Juridiskās komisijas un Galvenās muitas pārvaldes apvienojās asociācijā ar kopīgu mērķi sniegt Latvijas sabiedrībai vispusīgus komentārus par pievienošanās līgumu, kas pēc dalības ES regulēs Latvijas attiecības ar savienību. Grāmatas Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums (izvilkums) un komentāri viens no mērķiem ir sabiedrības informēšana par tiesiskajiem aspektiem Latvijas attiecībās ar ES, lai palīdzētu pilsoņiem 20. septembrī balstīt savu izvēli uz zināšanām un faktiem. Grāmata ilgus gadus būs noderīga tiem, kuru darbs un studijas cieši saistītas ar ES. Izdevums nācis klajā ar Sorosa fonda un Tiesu namu aģentūras atbalstu. Kā Neatkarīgajai sacīja viena no grāmatas redaktorēm Laila Mediņa, tās cena būs ap 11 latiem. Grāmatas tirāža ir 1000 eksemplāru. Par ES konstitūciju vēl gaidāmi strīdi Diena 09/01/03 ES konstitūcijas projekta galīgā saskaņošana oktobrī plānotajā starpvaldību konferencē (SK), visticamāk, nebūs ne tuvu tik gluda, kādu to, jūlija vidū Briselē dzerot šampanieti, cerēja sagaidīt Eiropas konvents. Neraugoties uz Itālijas prezidentūras norādēm, ka lieliem labojumiem var nepietikt laika, kā arī Vācijas brīdinājumu, ka šādi mēģinājumi var izraisīt neparedzamas sekas, virkne valstu paudušas gatavību vēl pacīnīties par savām interesēm. Lai SK runātu pēc iespējas vienotā balsī, pēc Čehijas valdības aicinājuma valstu grupa, vairumā mazās valstis, pirmdien tiekas Prāgā. Lai arī Latvija iestājas par ātru konstitūcijas pabeigšanu, ja iespējams, vēl Itālijas prezidentūras laikā, tā grib vēlreiz runāt par vairākiem nosacījumiem. Pirmais - katrai valstij komisāru ar balsstiesībām. Taču, ja lielākā daļa tam nepiekrīt, skaidri jānosaka, kā notiks komisāru rotācija, lai lielās un mazās valstis būtu līdztiesīgas, saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, kurš valsti pārstāvēs Prāgā. Otrā rūpe ir ES prezidenta precīzu funkciju noteikšana - noprotams, ka Latvija nevēlas viņu redzēt kā ES seju, bet vairāk kā tehnisku amatu, kas nodrošina ES padomes vadību. Treškārt, Latviju uztrauc iecerētais minimālās pārstāvniecības līmenis Eiropas parlamentā, jo Latvijai pienāktos mazāk deputātu nekā pašreizējie astoņi. Taču diplomāti neprognozē, ka Prāgas sanāksme, uz kuru aicinātas 17 valstis - Baltija, Benilukss, Austrija, Somija, Grieķija, Ungārija, Dānija, Īrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Zviedrija -, beigsies ar kopēju nostāju par vēlamajiem labojumiem. “Tā būs vairāk taustīšanās, ko kurš par vienu vai otru jautājumu domā, un, iespējams, pilnīgi visas kārtis vēl netiks atklātas,” stāsta M.Riekstiņš. SK, kurai jāpieliek punkts ilgstoši gatavotajai un kompromisu pilnajai konstitūcijai, atklās 4.oktobrī Romā. Jau projekta gatavošanā Eiropas konventā bija skaidri redzams, ka mazajām valstīm atsevišķās jomās ir visai būtiski iebildumi. Somijas premjers Mati Vanhanens nesen norādījis, ka konstitūcijas projektā nav gaidītā līdzsvara starp ES institūcijām un tas neparedz vienādu statusu visām dalībvalstīm. Arī projekta drošības politikas un aizsardzības sadaļas viņš gribot redzēt tādas, kas dotu Somijai iespējas nākotnē, atsaucoties uz laikrakstu Hufvudstadsbladet, ziņo EUobserver. Runājot par Somijā valdošo neapmierinātību ar vēlēta ES prezidenta institūcijas iedibināšanu, M.Vanhanens norādījis, ka ES konstitūciju vajadzētu vērtēt kopumā, nevis iestigt detaļās. To, ka dokumentā ir punkti, par kuriem vēl nepieciešama diskusija, norādījis arī Čehijas ārlietu ministrs Kirils Svoboda. Politiķu izteikumi liecina, ka strīdi vēl būs par Eiropas Komisijas uzbūvi (EK) - pašlaik plānots, ka katra valsts varēs izvirzīt vienu komisāru, taču ne visiem būs balsstiesības. Analītiķi pieļauj, ka mazajām valstīm, visticamāk, atkal būs jābūt gatavām pieņemt kompromisus - atsakoties no viena, iegūt kaut ko citu. Atsevišķas daļas nepatīk arī britiem, un valdība septembra sākumā gatavojas vienoties, par kuriem punktiem kompromisi nebūs iespējami, ziņo The Daily Telegraph. Paredzams, ka briti iebildīs pret kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas pašlaik paredzētajā variantā varot iedragāt NATO spēku. Visbeidzot strīdi gaidāmi par konstitūcijā neiekļauto atsauci uz kristietību kā Eiropas garīgo pamatu, ko tik ļoti vēlas redzēt valstis ar spēcīgu katoļu ietekmi: Itālija, Spānija, Polija un Īrija, arī Lietuva. Kaut ko līdzīgu kampaņai, aicinot pārējos necensties sniegt vēl jaunus priekšlikumus dokumenta mainīšanai, sākusi viena no lielākajām pašreizējā projekta advokātēm Vācija. Ārlietu ministrs Joška Fišers pat brīdinājis par iespējamo ES krīzi, ja līdz pavasarim netiks panākta vienošanās. Arī kanclers Gerhards Šrēders sacījis, ka, viņaprāt, konstitūcijas projekts jāapstiprina tāds, kāds tas ir pašlaik. Itālija, kas vēlējās pielikt konstitūcijai punktu jau līdz gada beigām, ar Vāciju runā gandrīz vienā balsī un norāda, ka nevajadzētu atsākt diskusijas par katru punktu. Jaunā līguma parakstīšana paredzēta Romā starp jauno valstu uzņemšanu maijā un Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā. Jau nākamās nedēļas sesijā par konstitūciju debatēs arī Eiropas Parlaments, bet līdz septembra beigām savu viedokli par vērienīgo dokumentu gatavojas formulēt EK, kurai ir vairāki būtiski iebildumi. Apspriežas Eiropas mazās valstis LETA, Reuters 09/01/03 Nelielo Eiropas valstu pārstāvji šodien sapulcēsies konferencē Prāgā, lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) konstitūcijas projektu. Konferencē piedalīsies 18 valstu Ārlietu ministriju valsts sekretāri, kas pārrunās ar ES institucionālo reformu saistītus jautājumus - Eiropas Konstitucionālā līguma projekts, ES Padomes un Komisijas vadība un darbība, starpvaldību konferences norise u.c. Latvijas vēstniecība Čehijā informēja, ka Latvijas delegāciju vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Pirmdienas konferencē nepiedalīsies tādas ES lielvalstis kā Francija, Vācija, Lielbritānija un Itālija. Forumā piedalīsies Latvija, Lietuva, Igaunija, Beļģija, Dānija, Somija, Īrija, Ungārija, Polija, Portugāle, Austrija, Grieķija, Slovākija, Slovēnija, Zviedrija, Čehija, Luksemburga un Nīderlande. Šonedēļ Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers brīdināja, ka mazās valstis var graut ES attiecības, ja tās atsāks debates par konstitūcijas projekta detaļām. Viņš šo dokumentu nosauca par "ļoti līdzsvarotu kompromisu, īpaši starp lielajām un mazajām dalībvalstīm". Tomēr pēc tikšanās ar Fišeru Čehijas ā rlietu ministrs Cirils Svoboda sacīja, ka mazajām valstīm jābūt iespējai piedalīties projekta pilnveidošanā, kad to no jauna apspriedīs starpvaldību konferencē oktobrī. Viņš mazo valstu sanāksmi organizēja, lai "apmainītos ar informāciju" par gaidāmo konferenci. Ekonomija Lielākais aizdevums komercbankai Latvijas vēsturē NRA 08/30/03 Kopš vakardienas lielākais kādai Latvijas komercbankai izsniegtais kredīts ir 65 miljoni eiro. Šo sindicēto kredītu Hansabankas uzdevumā organizēja Vācijas bankas HSH Nordbank Kopenhāgenas filiāle. Līdz šim lielākais aizdevums bija Pareksa bankas saņemtais sindicētais kredīts 55 miljonu eiro apjomā. Sākotnēji gan, kā atzina Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, bija paredzēts ņemt kredītu 30 miljonu eiro apmērā, taču interese no daudzām Eiropas bankām bija tik liela, ka tās, kopskaitā desmit, ar bankas izvirzītajiem noteikumiem bija gatavas aizdot divreiz lielāku summu. Uz jautājumu, kādi bija šie nosacījumi, gan I. Blūma, gan tiešā kredītu organizētāja, finanšu daļas vadītāja Tīna Ķuze atbildēja ar banku darbiniekiem raksturīgo izvairību. Zināms tikai tas, ka kredīts jāatdod trijos gados un Hansabankai netiek uzlikti nekādi ierobežojumi šo kredītu izsniegšanai. Pēc T. Ķuzes teiktā, tas ir liels apliecinājums tam, ka “mums uzticas”. Taujāta, vai kredīta organizēšanas gaitā neradās kādi sarežģījumi, I. Blūma smaidot atbildēja, ka “vienīgie sarežģījumi radās no tā, ka dokumentos bija jānomaina iepriekš ierakstītie 30 miljoni eiro pret 65 miljoniem, un tas, ka Tīna [Ķuze] procesa gaitā mainīja uzvārdu”. I. Blūma tik liela kredīta ņemšanas nepieciešamību skaidro ar to, ka Latvijā bizness attīstās strauji, ko nosaka arī Eiropas Savienības tuvošanās. Pēc viņas aplēsēm, šogad pirmajā pusē Hansabankas konsolidētais kredītportfelis palielinājās par 77 miljoniem latu jeb 17%, sasniedzot 533 miljonus latu. Viņa prognozēja, ka šāds kredītu pieaugums paredzams arī šogad otrajā pusē un nākamajos gados. Līdz ar to šogad kopējais izsniegto kredītu pieaugums bankai būs vairāk nekā 35%. T. Ķuze ir pārliecināta, ka nupat izsniegtais sindicētais kredīts tiks izlietots jau līdz šā gada beigām. Viņa apliecināja, ka kredīta līdzekļi bankas klientiem tiks izsniegti tādā pašā veidā kā līdz šim, balstoties uz esošo bankas kredītpolitiku, un arī kredītlikmes būs atbilstošas tirgus situācijai. Šlesers pēkšņi pasaka nē celulozes rūpnīcai NRA 08/30/03 Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (Pirmā partija), kas vada valdības darba grupu sarunām ar potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem, nolēmis noraidīt somu kompānijas Metsaliitto piedāvāto rūpnīcas celtniecības projektu. Arī Latvijas Zaļā partija iestājas pret celulozes rūpnīcas celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā. A. Šlesera padomniece Una Ulme-Sila Neatkarīgajai uzsvēra, ka pagaidām tas esot tikai A. Šlesera personisks lēmums, pie kura viņš ir nonācis, rūpīgi iepazīstoties ar dokumentiem un speciālistu viedokļiem. Tas, kādu lēmumu pieņems darba grupa, kura varētu kopā sanākt trešdien, nav vēl zināms. Galvenie A. Šlesera argumenti, kāpēc būtu jānoraida Metsaliitto projekts būvēt Jēkabpils rajona Ozolsalā celulozes rūpnīcu, ir divi: ekoloģija un somu nevēlēšanās būvēt līdzās celulozes fabrikai arī papīrfabriku. “Celulozes rūpnīca vien bez papīrfabrikas dos mazu pievienoto vērtību, turklāt iespējamais ekoloģiskais kaitējums Daugavai var būt lielāks nekā no šīs rūpnīcas gūtais labums,” sacīja U. Ulme-Sila. A. Šlesera lēmums noraidīt celulozes rūpnīcas projektu ir pārsteigums ne tikai potenciālajiem investoriem Metsaliitto, bet, domājams, arī vienam otram valsts institūciju pārstāvim, Neatkarīgajai uzsvēra Baltic Pulp sekretārs Grigorijs Rozentāls. G. Rozentāls pagaidām nevarēja pateikt, kā Metsaliitto rīkosies, ja valdības darba grupa, kura tiekas trešdien, tiešām noraidīs šo projektu. Iepriekšējā valdības darba grupas un Metsaliitto tikšanās reizē par to, ka projektu varētu nerealizēt, runāts netika. Gluži otrādi - somi pat solījās valdības pārstāvjiem, vides speciālistiem un žurnālistiem parādīt, kā Somijā darbojas celulozes rūpnīcas. Arī Latvijas Zaļā partija (LZP) iestājas pret somu investoru Metsaliitto piedāvāto celulozes rūpnīcas projektu un aicina to noraidīt, teikts LZP valdes paziņojumā, ko ir parakstījuši Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāji Indulis Emsis, vides ministrs Raimonds Vējonis un Viesturs Silenieks. LZP atgādina, ka jau 2001. gada novembrī notikušajā LZP kongresā tika pieņemta rezolūcija, kas nosaka, ka zaļie ir pret celulozes rūpnīcas projektu Jēkabpils rajonā un pret jebkādām finansiālām un ar vidi saistītām atkāpēm attiecībā uz uzņēmējiem izvirzāmām prasībām. Izvērtējot celulozes rūpnīcas celšanu Jēkabpils rajona Ozolsalā, LZP nākusi pie slēdziena, ka uz līdzšinējiem nosacījumiem balstīta celulozes rūpnīcas darbība radīs pietiekami būtisku, negatīvu ietekmi uz vidi, īpaši uz Daugavas ūdeņiem, ko Latvijas iedzīvotāji izmanto gan kā dzeramo ūdeni, gan zivsaimniecībā, gan arī atpūtai, kamēr ekonomiskie ieguvumi no rūpnīcas darbības gan mežu īpašniekiem, gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā vēl ir neskaidri. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas mežu īpašnieki paši ir izteikuši vēlmi būvēt celulozes rūpnīcu. Turklāt zinātnieki ieteica šādu rūpnīcu būvēt kopā ar papīrfabriku un jūras tuvumā, nevis pie Daugavas. Rīgas domes un neatkarīgo ekspertu kopējā darba grupa secināja, ka, uzbūvējot celulozes rūpnīcu pie Daugavas, ciestu dzeramā ūdens kvalitāte. Latvijas uzņēmumu kopējais apgrozījums - 12 miljardi latu BNS 08/30/03 Latvijas uzņēmumu neto apgrozījums 2002.gadā bija 11,995 miljardi latu, kas ir par 12% jeb 1,238 miljardiem latu vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tajā skaitā lielākais neto apgrozījums pērn bija tirdzniecībā - 5,554 miljardi latu, apstrādes rūpniecībā - 2,291 miljards latu un transportā un sakaros - 1,376 miljardi latu. Lielākais neto apgrozījuma apjoma pieaugums pērn bija tirdzniecībā - 600 miljoni latu, apstrādes rūpniecībā apgrozījums pieauga par 262 miljoniem latu un transportā un sakaros - par 152 miljoniem latu. CSP norāda, ka pērn samazinājās par uzņēmuma darbības efektivitāti liecinošā komerciālā rentabilitāte - peļņa (zaudējumi) pirms nodokļiem attiecībā pret apgrozījumu. Tautsaimniecībā kopumā 2002. gadā rentabilitāte bija 2,9%, kas ir zemāka par 2001.gada līmeni - 3,1%. Salīdzinoši augsta rentabilitāte bija tādās nozarēs kā finanšu starpniecība (finanšu līzinga uzņēmumi, valūtas maiņas punkti, investīciju fondi un cita finanšu starpniecību papildinošā darbība) - 13,3% un transports un sakari - 9,1%. Latvijas uzņēmumu pamatlīdzekļu vērtība 2002.gada beigās bija 4,406 miljoni latu, kas ir par 336 miljoniem latu jeb 8% vairāk nekā 2001.gada beigās. Pamatlīdzekļi veido 47% no uzņēmumu bilances aktīviem un ir bilances aktīvu svarīgākā daļa gan pēc vērtības, gan arī pēc nozīmīguma uzņēmuma ekonomiskajā darbībā. Pērn lielākais pamatlīdzekļu pieaugums bija transportā un sakaros - 94 miljoni latu, apstrādes rūpniecībā - 82 miljoni latu un komercpakalpojumos- 48 miljoni latu. Lielākais īpatsvars pamatlīdzekļu vērtībā ir zemei, ēkām, būvēm un ilggadīgiem stādījumiem - 48%, bet tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām tas ir 31%. Savukārt Latvijas uzņēmumu bilances pasīvā pašu kapitāls pagājušajā gadā pieauga par 293 miljoniem latu jeb 8% un 2002.gada beigās sasniedza 4,121 miljardu latu. Pašu kapitāla svarīgākais rādītājs ir pamatkapitāls, kas gada beigās sasniedza 2,898 miljardus latu. Lielākais pamatkapitāla apjoms bija transportā un sakaros - 730 miljoni latu, komercpakalpojumos - 571 miljons latu un apstrādes rūpniecībā - 558 miljoni latu. Palielinājās privātā sektora īpatsvars pamatkapitālā, sasniedzot 65%. CSP norāda, ka uzņēmumi savu aktīvu pieauguma finansēšanai izmantoja ne tikai pašu kapitālu, bet arī piesaistītos līdzekļus. Saistības pret kreditoriem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 9% un 2002.gada beigās sasniedza 5,208 miljardus latu, no kuriem 1,121 miljardu latu jeb 22% no kopējā saistību apjoma veidoja saistības pret ārvalstniekiem (nerezidentiem). Lielākie aizņēmumi no nerezidentiem bija tirdzniecībā - 429 miljoni latu, transportā un sakaros - 199 miljoni latu un apstrādes rūpniecībā - 172 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 2001.gadu Latvijas uzņēmumu ilgtermiņa kredīti pērn palielinājās par 10%, bet īstermiņa - 8%. Tomēr īstermiņa kredīti 2002.gada beigās veidoja 3,124 miljardus latu jeb 60% no visām kreditoru saistībām. Pēc CSP vēstītā, viens no svarīgākajiem jautājumiem bija šo saistību atmaksāšanas iespējas, ko raksturo viens no likviditātes rādītājiem - absolūtās likviditātes koeficients (uzņēmumiem piederošo īstermiņa vērtspapīru un naudas līdzekļu attiecība pret īstermiņa kredītiem). Šis rādītājs apsekotajos uzņēmumos gada laikā nav mainījies un 2002.gada beigās bija 0,2, kas liecina, ka uzņēmumi būtu varējuši dzēst tikai vienu piekto daļu no saviem īstermiņa kredītiem. Ja īstermiņa kredītu apmaksai uzņēmumi būtu varējuši novirzīt arī visus apgrozāmos līdzekļus, tad teorētiski tie būtu spējīgi izpildīt savas īstermiņa saistības, norāda CSP, skaidrojot, ka par to liecina apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa kredītiem jeb kopējās likviditātes koeficients, kas 2002.gada beigās bija 1,25, bet 2001.gada beigās - 1,27. Tomēr no visiem apgrozāmajiem līdzekļiem 2002.gada beigās 1,95 miljardi latu jeb 50% bija debitoru parādi, kuru tūlītēja novirzīšana saistību apmaksai ir problemātiska. Kreditoru parādu attiecība pret pašu kapitālu (maksātspējas koeficients) vidēji Latvijas tautsaimniecībā 2002.gada beigās bija 1,26, bet 2001.,gada beigās - 1,27 (kas ir tuvu šā rādītāja kritiskajai robežai -1,0). Ja maksātspējas koeficients būtiski pārsniedz kritisko robežu, kā viesnīcās un restorānos (6,2), tirdzniecībā (3,9) un zvejniecībā (3,5), tas norāda, ka šajās nozarēs varētu būt problēmas ar kredītu atmaksu. CSP uzņēmumu finansiālo pamatrādītāju apkopojumā par 2002.gadu ir ietverti dati par visiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem, kas iesniedz grāmatvedības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Dati par bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un budžeta iestādēm kopsavilkumā nav ietverti. Apkopojumā iekļauti dati par 41 tūkstoti ekonomiski aktīvo uzņēmumu. CSP pilnībā apseko lielos privātos uzņēmumus ar neto apgrozījumu gadā virs 300 tūkstošiem latu un sabiedriskā sektora uzņēmumus, kas kopā veido 80% no neto apgrozījuma. Pārējos uzņēmumus apseko izlases veidā un datus vispārina. Uzņēmumu nozares piederība tiek noteikta atbilstoši tā pamatdarbībai. Latvija atver piecas ekonomiskās pārstāvniecības Diena 09/01/03 Latvijas uzņēmēji līdz šim ārvalstu tirgus apguva un investīcijas piesaistīja galvenokārt pašu spēkiem. No rudens palīdzību sola arī valsts: Latvijas attīstības aģentūra (LAA) septembrī atklās piecas ekonomiskās pārstāvniecības - Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā un Krievijā. Darbu turpinās arī Latvijas vēstniecību ekonomiskie padomnieki, taču ekonomikas ministrs Juris Lujāns ir pārliecināts, ka ekonomiskie pārstāvji - cilvēki ar uzņēmējdarbības pieredzi vai pieredzi konkrētajā valstī - varēs daudz labāk palīdzēt dibināt biznesa kontaktus nekā diplomāti. Dienas aptaujātie uzņēmēji šo valsts pretimnākšanu vērtē pretrunīgi - lielajiem, veiksmīgi eksportējošajiem uzņēmumiem šāda palīdzība vairs nav aktuāla, citi ar pārstāvniecībām saista lielas cerības un vēlas no tām konkrētu rīcību partneru meklējumos un operatīvu informāciju. Vēl citi domā, ka tā ir tikai valsts naudas tērēšana. "Tā ir normāla attīstīto valstu prakse, ekonomiskā etiķete - valstij ir apmaksāts ekonomiskais pārstāvis. Latvijai līdz šim tādu nebija, tikai Kazahstānā savulaik nodibināta pārstāvniecība, un nav īsti skaidrs, kāpēc tieši tur," jauno projektu žurnālistiem prezentēja J.Lujāns. Pārstāvniecību uzdevumos ietilpst ne tikai palīdzība kontaktu dibināšanā, bet arī tirgus pētījumi, informācijas sniegšana Latvijas uzņēmējiem par nozaru perspektīvām katrā valstī, ziņu izplatīšana par eksportam piedāvāto produkciju no Latvijas, potenciālo ārvalstu investoru vizītes organizēšana Latvijā. Vienas pārstāvniecības uzturēšana gadā izmaksās 70-80 tūkstošus latu, bet ministrs pārliecināts, ka tās palīdzēs nopelnīt uzņēmējiem un līdz ar to valsts budžetam. Viņaprāt, valdības līdz šim par maz ieguldīja ekonomikas attīstībā un tagad tā ir parādu atdošana. Viņš neuzskata, ka pārstāvniecību atvēršana ir novēlota, jo pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā valsts atbalsts lielā tirgus apgūšanai būs vēl vairāk vajadzīgs. LAA vadītājs Juris Kanels stāstīja, ka par pārstāvjiem speciāli nav izvēlēti cilvēki no Latvijas, kuriem nebūtu nekādu kontaktu ārvalstīs. Zviedrijā, piemēram, ekonomiskais pārstāvis būs pirmais Latvijas vēstnieks šajā valstī Imants Gross, kas ilgi dzīvojis Zviedrijā. Arī Lielbritānijā Latviju pārstāvēs tur ilgi nodzīvojusī finanšu konsultante Indra Vilsone. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš Dienai sacīja, ka ar jaunajām pārstāvniecībām saista lielas cerības nozares attīstībai. "Mūsu nozarē eksportē līdz 80% saražotās produkcijas, bet tirgus meklējumi turpinās un vēstniecībās ne vienmēr var iegūt visu nepieciešamo informāciju," viņš skaidroja. Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns, paužot neapmierinātību ar līdzšinējo ekonomisko atašeju darbu, Dienai atzina, ka galvenais jauno pārstāvniecību uzdevums būtu operatīva informācija par tirgus tendencēm. "Lai tie būtu tirgus pētījumi, nevis vecu laikrakstu publikāciju pārskati. Mēs negribam zināt par pagājušo gadu nākamā gada jūlijā, mēs gribam zināt vakar, kas būs rīt," viņš sacīja. Viņaprāt, pārstāvniecībām arī nevajadzētu lobēt kādu konkrētu uzņēmumu, bet sniegt asociācijām un federācijām prasītās ziņas, lai uzņēmumi paši varētu spriest par tālāko darbību. Savukārt Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits uzskata, ka pārstāvniecības ir tikai valsts naudas tērēšana. Viņaprāt, sniegt informāciju un palīdzēt dibināt kontaktus varētu arī diplomāti, ekonomiskie padomnieki. "Es no pārstāvniecībām brīnumus negaidu," viņš sacīja. Uzņēmumā Latvijas finieris, kas savu produkciju veiksmīgi eksportē, Dienai teica, ka LF apsveic šādu pārstāvniecību atvēršanu, bet lielajam uzņēmumam, kas gājis grūtu ceļu uz ārvalstu tirgiem un ieņēmis tajos stabilu vietu, valsts palīdzība vairs nav tik nepieciešama. *** Harijs Jordāns, Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors: Līdz šim ar ekonomiskajiem atašejiem mums bija bēdīga pieredze, servisa kvalitāte bija ļoti slikta. Ja tā jaunajās pārstāvniecībās mainīsies, tas būtiski uzlabotu darbu. Mums nepieciešama operatīva informācija par tirgu, tā dinamiku - kāda tā ir, kā attīstās, kāpēc tā ir tāda. Mums nav vajadzīga piecgadu prognoze, bet mēneša, divu, lai tā informācija būtu operatīvi sagatavota un iesniegta asociācijām. Pārstāvniecībām nav konkrētam uzņēmumam jāsaka, ko darīt - nevajag noķert zivi un pasniegt to vārītu, bet jāiedod makšķere. Vilnis Rantiņš, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs: Mūsu nozarē turpinās tirgus meklējumi un arī ārvalstīs, īpaši Skandināvijā, ir interese par Latviju. Pārstāvniecībām būtu jāsniedz informācija par Latvijas piedāvājumu, jāpalīdz dibināt tiešākus kontaktus un rīkot biznesa tikšanās, kā arī veicināt informācijas apmaiņu. To uzņēmēji gaidīja jau sen, bet "paldies" mūsu iepriekšējām valdībām, kas vairāk domāja par budžeta sadalīšanu, nevis tautsaimniecības iekustināšanu. Ar jaunajām pārstāvniecībām saistu cerības nozares attīstībai. Juris Lujāns, ekonomikas ministrs: Pārstāvniecības ir attīstīto valstu prakse, katra tajā ieguldītā naudas vienība atpelna desmitkārt. Es aicināšu valdību nebaidīties investēt ekonomiskajos procesos, jo tas ir izdevīgi valstij, tā ir parāda atdošana uzņēmējiem. Ekonomiskie pārstāvji, atšķirībā no diplomātiem, var runāt tieši par ekonomiskās sadarbības jautājumiem uzņēmumu, nevis starpvalstu līgumu līmenī, un atbildēt uz konkrētām uzņēmēju prasībām. Atvērt pārstāvniecības tagad nav par vēlu - arī lai notiktu tirdzniecība starp Rīgu un Talsiem, jābūt kontaktiem, bet, ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, šādas pārstāvniecības būs vēl noderīgākās ES tirgus apgūšanai. KNAB vs. ZZS Ierosina krimināllietu par ZZS ziedojumu dokumentu viltošanu TVNET/LETA 08/29/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis krimināllietu par maksājumu dokumentu viltošanu, ziedojot Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), informēja KNAB pārstāve Diāna Kurpniece. Krimināllieta ierosināta par ZZS ziedojumu pārbaudē konstatētajiem maksājumu dokumentu viltošanas un izmantošanas faktiem. Tā ierosināta pēc Krimināllikuma 275.panta 2.daļas par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltotu dokumentu, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēmusi šodien neatskaitīt par fiktīviem uzskatītos 75 000 latu ziedojumus, informēja ZZS priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres padomniece Dina Balode. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Diāna Kurpniece norādīja, ka birojs līdz darba dienas beigām gaidīs ZZS naudu. Ja līdz plkst.17 pārskaitījuma nebūs, tiks lemts, ko darīt. "Droši vien sastādīsim administratīvo protokolu," sacīja Kurpniece. Balode nepaskaidroja lēmuma iemeslus, tikai informēja, ka ZZS turpina "darbu ar juristiem". ZZS valdes loceklis Indulis Emsis atzina, ka valde nav lēmusi par līdzekļu pārskaitīšanu. Viņš piebilda, ka "atdot jau var tikai to, kas ir". Informācija KNAB mājas lapā internetā liecina, ka ZZS kasē ir daži simti latu. Ja līdz noteiktajam termiņam 74 650 lati netiks pārskaitīti Finanšu ministrijas norādītajā kontā, Ūdre var tikt saukta pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas paredz sodu līdz 250 latiem. Kā ziņots, KNAB konstatējis, ka pretrunā ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma prasībām ZZS saņēmusi ziedojumus 74 650 latu vērtībā - daļu summas ziedojuši starpnieki, bet vairākas personas atzinušas, ka vispār nav ziedojušas ZZS. Ūdre vakar nāca klajā ar paziņojumu, kurā apgalvo, ka KNAB mēģina izspiest ZZS no valdības un pirms referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) diskreditēt partiju, kura atbalsta dalību ES. Birojs pieņēmis krimināllietu savā lietvedībā un tajā uzsācis izmeklēšanu. Lēmuma noraksts nosūtīts Ģenerālprokuratūrai. ZZS 2002.gadā saņemto ziedojumu pārbaudes materiāli liecina, ka no 2002.gada 6.augusta līdz 25.septembrim vairākas personu grupas pēc iepriekšējas vienošanās izdarījušas dokumentu viltošanu, sastādot nepatiesus maksājumu dokumentus par ziedojumiem ZZS, tie izmantoti iesniegšanai bankā un naudas ieskaitīšanai ZZS kontā par 74 650 latiem, norāda KNAB. Ūdre vaino KNAB mēģinājumā gāzt valdību un ES referenduma izgāšanā BNS 08/28/03 Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas pieķerta nelikumīgu ziedojumu pieņemšanā, šodien paziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) mēģina izspiest ZZS no valdības un pirms referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) diskreditēt partiju, kura atbalsta dalību ES. Saeimas priekšsēdētāja un ZZS vadītāja Ingrīda Ūdre, kas šodien preses konferencē izteica šādus pārmetumus KNAB, gan nespēja paskaidrot, kāpēc KNAB būtu ieinteresēts tā rīkoties. KNAB Ūdres politiskos paziņojumus komentēt nevēlas, vien norāda, ka atbalsta Latvijas dalību ES un strādā likuma ietvaros. Ūdre pauda viedokli, ka KNAB izplatītā informācija par ZZS nelikumīgi saņemtajiem līdzekļiem ir spiediens uz ZZS ar mērķi izstumt to no valdības. Tāpat, pēc Ūdres domām, KNAB pirms gaidāmā referenduma cenšas diskreditēt partiju, kas atbalsta iestāšanos ES. Ūdre teica, ka KNAB vēlas viņu izstumt no biroja priekšnieka amata pretendentu atlases komisijas. ZZS valde ir pieņēmusi paziņojumu, ka Ūdres pienākums ir turpināt KNAB priekšnieka amata kandidātu atlasi, un ZZS pilnībā noraida visus izskanējušos apvainojumus viņai kā Saeimas priekšsēdētājai. KNAB preses pārstāve Diāna Kurpniece aģentūrai LETA teica, ka KNAB atbalsta Latvijas iestāšanos ES, bet citus Ūdres politiskos izteikumus kā valsts iestāde komentēt nevēlas. Kurpniece piebilda, ka birojs veic likumā noteiktos uzdevumus. Kurpniece norādīja, ka iestāšanās ES prasa no Latvijas lielāku darbu korupcijas apkarošanā, tieši tādēļ KNAB atbalsta Latvijas dalību šajā organizācijā. Neskatoties uz to, ka saskaņā ar likumu par KNAB darbu vispirms jāsūdzas iestādes vadītājam, tālāk - prokuratūrā, Ūdre paziņoja, ka visa partijas rīcībā esošā informācija tiks nodota izvērtēšanai premjeram Einaram Repšem ("Jaunais laiks"), kura pārraudzībā atrodas KNAB. Uz aģentūras LETA jautājumu, vai būs sūdzība arī KNAB priekšniekam un prokuratūrai, Ūdre atbildēja: "Protams". Repše ar savas palīdzes starpniecību iepriekš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka KNAB izmeklēšanai jānorit netraucēti, profesionāli un pilnīgi, lai tiktu noskaidrota patiesība partiju finansēs. Repše uzskata, ka jāizmanto likumiska kārtība, lai dažādu pušu pretenzijas atrisinātu, jo "strīdus situācijās dažādām pusēm mēdz būt dažādi viedokļi". Kā ziņots, KNAB konstatējis, ka pretrunā ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma prasībām ZZS saņēmusi ziedojumus 74 650 latu vērtībā - daļu summu ziedojuši starpnieki, bet vairākas personas atzinušas, ka vispār nav ziedojušas ZZS. KNAB lūdzis ZZS līdz 29.augustam pārskaitīt šos ziedojumus Finanšu ministrijas ( FM) norādītajā kontā un iesniegt KNAB pārskaitījumu apstiprinošu maksājuma uzdevuma eksemplāru. Ūdre vēl nevarēja atbildēt, vai ziedojums tiks pārskaitīts uz FM kontu, jo likums skaidri nenosakot, kad nauda ir jāpārskaita, - uzreiz pēc tās saņemšanas vai pēc pārbaudes veikšanas. Par šo jautājumu notiekot konsultācijas ar juristiem. Lai gan Ūdre apgalvo, ka KNAB publiskojis ziņas par ZZS ziedotājiem pēc tam, kad no viņas paņēma parakstu par ziņu neizplatīšanu, KNAB to neapstiprina, skaidrojot, ka Ūdres paraksts anulēts, jo viņa vēlāk, vēloties paņemt līdzi visus lietas materiālus, atteikusies parakstīties par informācijas neizpaušanu. Politiķe preses konferencē klāstīja par ZZS rīcībā esošām liecībām, kurās šīs personas atzīstot, ka spiediena rezultātā devuši nepatiesas liecības par saviem ziedotājiem. Uz aģentūras LETA jautājumu, ar kādu mehānismu palīdzību politiskā organizācija saņēmusi šīs liecības, Ūdre atbildēja, ka cilvēki uz ZZS zvanījuši un sūtījuši vēstules. Rakstiski gan esot saņemta tikai viena liecība. Lai gan ZZS šīs personas vārdu atsakās izpaust, aģentūra LETA noskaidroja, ka tā ir Dagnija Kazule. Kā ziņots, pēc KNAB sniegtās informācijas, Kazule kā starpniece nelikumīgi ZZS pārskaitījusi 9100 latus. Kurpniece aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza to, ka KNAB būtu saņēmis Kazules sūdzību par viņas ietekmēšanu, kā arī to, ka Kazule būtu mainījusi liecību. KNAB neatkāpjas no prasības ZZS atdot nelikumīgos ziedojumus Diena 09/01/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) devis Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) laiku līdz nākamajai pirmdienai, lai tā samaksātu valsts kasē nelikumīgi saņemtos ziedojumus - gandrīz 75 000 latu. ZZS bez tiesas lēmuma, kas atzīst ziedojumus par nelikumīgiem, naudu atdot negrib. Ja puses paliek pie sava, viss būs tiesas rokās - ja tā atzīs KNAB prasību par pamatotu, ZZS līderei Ingrīdai Ūdrei var likt gan maksāt līdz Ls 250 lielu administratīvo sodu, gan pārskaitīt valsts kasē nelikumīgos ziedojumus. KNAB pārstāve Diāna Kurpniece Dienu informēja, ka otrdien ZZS nosūtīs atkārtotu prasību piecu dienu laikā ieskaitīt Finanšu ministrijas kontā prasīto summu. Piecu dienu pagarinājums bijis arī pārējām partijām, kam KNAB pieprasījis atmaksāt naudu, tāpēc neesot pamata ZZS piemērot citas prasības. Ja ZZS nemaksās, KNAB sastādīs administratīvo pārkāpumu protokolu un nodos to tiesai. Tās funkcijās ir lemt, vai KNAB prasība ir pamatota, un, ja tā ir, uzlikt ZZS par pienākumu izpildīt biroja lēmumu. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis sacīja, ka savienība neatbilstoši likumam saņemtos ziedojumus atdos tikai tad, ja ziedojumu pretlikumību konstatēs tiesa. Tā kā ZZS kasē tik daudz naudas nav, Latvijas Zaļās partijas līderis Indulis Emsis LETA pieļāvis, ka KNAB prasīto summu apvienības politiķi varētu segt no savām kabatām, jo naudas prasīšana sponsoriem šajā situācijā būtu “zaimošana”. Lūgts komentēt faktu, ka Latvijas Zemnieku savienība nav sniegusi ziņas KNAB par visiem šogad saņemtajiem ziedojumiem, kas rada šaubas par iespējām segt biroja īres izdevumus, A.Brigmanis atbildēja, ka ziedotāju saraksts ir aplūkojams LZS mājaslapā internetā un saņemtās summas dod iespēju samaksāt ik mēnesi nedaudz vairāk kā 200 latus par biroja telpu īri Republikas laukumā 2, kas esot vienīgās apvienības telpas. Taču valdības noteikumos skaidri teikts, ka nedēļas laikā pēc ziedojuma saņemšanas partija informāciju par to iesniedz publicēšanai KNAB mājaslapā, ko LZS nav darījusi. ZZS līdere un Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pirmdien uz preses jautājumiem atbildēja tikai laikā, kad mēroja ceļu no prezidija sēžu zāles līdz savam kabinetam, un viņas atbildes bija izvairīgas. Šajā laikā viņa paguva pateikt, ka negatavojas atstāt komisiju, kas izvērtē KNAB direktora amata kandidātus. Ūdre pamet KNAB šefa konkursa komisiju BNS 09/02/03 Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdere Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre līdz izmeklēšanas beigām partijas ziedojumu lietā nolēmusi atkāpties no dalības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja pretendentu vērtēšanas komisijā. Par savu lēmumu Ūdre otrdien koalīcijas brokastīs informēja premjeru Einaru Repši un koalīcijas frakcijas, pastāstīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš teica, ka Ūdres lēmumu atbalsta partija un frakcija, arī koalīcijas partneri esot vienisprātis, ka izmeklēšanas laikā Ūdres atrašanās KNAB vērtēšanas komisijas sastāvā nav vēlama. Ūdres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dina Balode uzsvēra, ka lēmumu par atkāpšanos no darbības komisijā Ūdre pieņēmusi pati un ne partija, ne koalīcijas partneri nav viņu uz to mudinājuši. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar "īpašu lielo sacelto ažiotāžu". "Ūdre jau iepriekš uzsvēra, ka ZZS vēlas ziedojumu lietas atrisināšanu tiesiskā ceļā un nevēlas, lai kādam rastos pat aizdomas par ZZS izdarītu ietekmi," sacīja Balode. Repše, kurš ir arī KNAB priekšnieka amata konkursa komisijas priekšsēdētājs, uzskata, ka Ūdres lēmums šajā brīdī ir pareizs, jo starp KNAB un ZZS "notiek tiesisks disputs, tā ir normāla prakse", Repšes viedokli pauda viņa palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča. Viņa sacīja, ka premjers un konkursa komisija par Ūdres lēmumu ir informēta. Jučkovičai gan vēl nebija precīzas informācijas, vai Ūdres vietā konkursa komisijā darbosies kāds cits, jo, pēc viņas vārdiem, Ūdre savu darbību konkursa komisijā nolēmusi apturēt uz laiku. Jau ziņots, ka aizpagājušās nedēļas nogalē, pārbaudot ZZS pagājušajā gadā saņemtos ziedojumus, KNAB konstatējis nelikumīgi saņemtus ziedojumus gandrīz 75 000 latu apjomā un šo summu lūdza pārskaitīt Finanšu ministrijas norādītajā kontā. KNAB pēc ziedotāju iztaujāšanas konstatēja, ka četras personas pārskaitījušas sešus ziedojumus ZZS - kopsummā 36 300 latu - kā starpnieki, kas ir pretrunā ar likumu, jo partijas aizliegts finansēt ar trešo personu starpniecību. Tāpat KNAB secinājis, ka četras personas pretēji ZZS deklarācijā minētajam nav ziedojušas savienībai 38 350 latu. Biroja veiktajā pārbaudē atklājies, ka četri partijas ziedotāju sarakstā minētie cilvēki nav ziedojuši ZZS, un, iepazīstoties ar bankas dokumentiem, konstatēts, ka arī paraksti ir viltoti un izmantoti tikai personu dati. Ierosināta krimināllieta par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu. KNAB informējis savienību, ka par partiju finanšu likumību atbild partijas vadītājs un, ja līdz noteiktajam termiņam nelikumīgie 74 650 latu ziedojumi netiks pārskaitīti Finanšu ministrijas norādītajā kontā, ZZS vadītājai var noteikt 250 latu soda naudu. Kanādas prokurors nekandidēs uz KNAB direktora amatu BNS 09/01/03 Kanādas prokurors Andrejs Bērziņš, kurš medijos minēts kā viens no potenciālajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājiem, ģimenes apsvērumu dēļ atsaucis savu kandidatūru konkursā uz atbildīgo amatu, pirmdien pavēstīja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa. Bērziņu kā iespējamu KNAB vadītāju jau pērn minēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Arī sabiedrība par atklātību "Delna" kā vienu no potenciālajiem KNAB vadītājiem nosauca Bērziņu. Bērziņš (1944) bijis "Akitsirak Law School" Tieslietu fakultātes direktors, Otavas pilsētas un apgabala virsprokurors, pasniedzējs Otavas universitātes Tieslietu fakultātē. No 58 KNAB priekšnieka amata kandidātiem konkursa komisija otrajā kārtā bez Bērziņa izvirzīja vēl desmit pretendentus - ASV Finanšu departamenta auditoru Jāni Zuiku, bijušo premjera padomnieku pretkorupcijas jautājumos Armandu Agrumu, KNAB darbinieku Alekseju Loskutovu, vēstnieku ANO Ņujorkā Gintu Jegermani, arī iepriekšējā konkursā kandidējušo prokuroru Aldi Punduru, Drošības policijas darbiniekus Jutu Strīķi un Edvīnu Broku, advokātu Oskaru Rodi, muitas ekspertu Jāni Zakovicu un Valsts policijas ekspertīžu pārvaldes priekšnieka vietnieku Aigaru Evardsonu. Intervijas ar otrajā kārtā izvirzītajiem kandidātiem notiks 2.un 3.septembrī. Repše konkursu uz KNAB priekšnieka amatu izsludināja, kad viņam radās bažas par biroja priekšnieka Gunta Rutka spējām pildīt amata pienākumus ilgstošās slimošanas dēļ. Izglītība TSP vēlas sadarboties ar valdību izglītības reformas īstenošanā LETA 08/29/03 Tautas saskaņas partija (TSP) vēlas sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izglītības reformas īstenošanā, tādēļ piedāvā savu reformas modeli, atzina TSP priekšsēdētāja biedrs Jānis Urbanovičs. Politiķis informēja, ka pēc rūpīga darba sagatavoti priekšlikumi, kā būtu īstenojama pāreja uz latviešu valodu krievu skolās. Ar šiem priekšlikumiem partija nākamgad iepazīstinās IZM un vēlas, lai sabiedrība par tiem sāktu diskutēt. TSP augsti vērtējot lēmumu, ar kuru no likuma svītrota norma, kas paredz nākamajā gadā mācības krievu vidusskolās īstenot tikai latviski. Taču proporciju, kādā mācībām būtu jānotiek latviski vai citā valodā, TSP uzskata par metodoloģisku, nevis likumā rakstāmu jautājumu. Tomēr, ja valsts vēlas šādu proporciju saglabāt, TSP piedāvātu eksaktos priekšmetus mācīt dzimtajā valodā, bet atsevišķus humanitāros priekšmetus - latviski. Šādu pieeju Urbanovičs skaidroja ar nepieciešamību nepasliktināt bērnu zināšanas dabas zinātnēs, algebrā, ķīmijā un fizikā, kur nepieciešamas precīzas iemaņas. Ja nepieciešams ievērot tiešu proporciju "6:4", tad TSP piedāvātu manipulēt ar priekšmetu skaitu fakultatīvajā un obligātajā apmācībā. "Šī koncepcija būs kompromiss starp [partijas "Līdztiesība" līderes Tatjanas] Ždanokas kliedzieniem par aizlīmētajām mutēm un [izglītības un zinātnes ministru Kārli] Šadurski, kurš saka, lai suņi rej, bet karavāna iet tālāk," sacīja Urbanovičs. Atbildot uz jautājumu, vai, norobežojoties no "Līdztiesības" protesta akcijām pret izglītības reformu, TSP nebaidās zaudēt vēlētājus, Urbanovičs atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka TSP saviem vēlētājiem var piedāvāt precīzu rezultātu - integrāciju Latvijas sabiedrībā, bet mītiņotāji bez protesta akcijām nevar piedāvāt neko. Šajā jautājumā partijai iznākušas arī domstarpības ar tās biedru Jakovu Plineru, kurš skolu reformas jautājumā ieņēmis radikālu pozīciju. "Plineram vairāk patīk tas process, mums rezultāts," sacīja Urbanovičs. Kā ziņots, Pliners vakar izstājās no TSP, kopā ar citu Saeimas deputātu - Nikolaju Kabanovu nodibinot jaunu partiju BITE jeb "Brīva izvēle tautu Eiropā". Latvijā zinību diena LETA 09/01/03 Šodien visā Latvijā tiek atzīmēta Zinību diena, kas ievada jauno - 2003./2004.mācību gadu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija liecina, ka mācības vispārējās izglītības iestāžu 1.klasēs varē tu uzsākt 22 000 bērnu. No 1.līdz 12.klasei vispārējās izglītības iestādēs provizoriski varētu mācīties 330 000 skolēnu. 2003./2004.mācību gadā būtiskas izmaiņas izglītības programmās nav paredzētas. Vidējā izglītībā no šā gada 1.septembra tiek uzsākta informātikas kursa īstenošana. Kā jau ziņots, šā mērķa īstenošanai un skolu nodrošināšanai ar datortehniku tiks iepirkti 1111 datori. Šajā mācību gadā stāsies spēkā noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, kā arī būs jānodrošina Augstskolu likuma prasības, lai 2004.gadā uzņemšana augstskolas studiju programmās notiktu, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tādējādi plānots, ka šogad centralizēts eksāmens būs latviešu valodā, kā arī būtu jāizvērtē iespēja skolās ar mazākumtaut ību izglītības programmām 9.klasēs latviešu valodas eksāmenu organizēt centralizēti. No šodienas spēkā stājas arī grozījumi pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz pedagogu algas palielinājumu 15 lati par likmi, bet izglītības iestāžu vadītāju alga pieaugs vidēji par 29 latiem. Skolas durvis veras pirmo reizi NRA 09/01/03 Kaut arī bērnos mājo neziņa, kas viņus sagaida skolas dzīvē, liela vēlme mācīties ir visiem. Saposti un ar ziedu pušķiem šodien kopā ar vecākiem vai vecvecākiem skolas durvis vērs un klasēs ieies jaunie skolēni. Kaut arī bērnos mājo neziņa, kas viņus sagaida skolas dzīvē, liela vēlme mācīties ir visiem pieciem Neatkarīgās aptaujātajiem pirmklasniekiem. Četri no viņiem mācīsies Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskolā, bet Kristers - Rīgas 64. vidusskolā. “Es vairs neatceros, cik veikalos bijām, lai atrastu īsto somu,” stāsta Kristers. Soma iegādāta pirms tikšanās ar pārējiem bērniem un Neatkarīgo. Veikali apmeklēti kopā ar māmiņu un māsu Elīzu, kas ir 4. klases skolniece. Māsa palīdz mantu iegādē, un mājās jau sadalīti plaukti un atvilktnes mācību grāmatām. “Bail no skolas man nav, jo uz skolu vedīs mamma,” droši saka Kristers, kas bērnudārzu apmeklējis Rojā. Tur arī skaitīts dzejolis par kosmonautu. Tomēr par tādu profesijas izvēli Kristeram tagad īstas pārliecības nav. “Kad izaugšu, vēlētos kļūt par modeli,” atklāj Liene, kuras māsa Stefānija, to dzirdot, ir nedaudz pārsteigta. Viņa mācās jau piektajā klasē un mazo māsu ir ieinteresējusi ar angļu valodu. “Es gāju sagatavošanā un mazliet māku lasīt,” lepni saka Liene. “Man ir liela skolas soma. Īsti nezinu, kā skolā ir, bet zinu tikai skolotājas vārdu - Ruta,” saka meitene. Viņa arī atklāj, ka pašai patīk lielas un baltas puķes. Tādas viņa ar prieku dāvinātu arī savai skolotājai. Skolā pirms 1. septembra jau bijusi Antra. Viņa gājusi pie brāļa Kristapa, kas ir jau 7. klases skolnieks. Tomēr neziņa ir liela. Bērnudārzā bijusi jauka dziedāšanas skolotāja, tāpēc arī Antrai radās sapnis par tādu kļūt. “Man vislabāk no skolas lietām patīk pildspalvas un soma, uz kuras ir uzzīmēts Vinnijs Pūks,” stāsta Antra. Savukārt tam, kurā solā meitene sēdēs, nav īpašas nozīmes. “Ar puiku sēdēt kopā es negribētu,” atzīst Antra. Pēc šūpošanās ar klasesbiedru Kristeru, Rasa pieļauj, ka skolas laikā varētu arī sēdēt kopā ar zēnu. “Man ir brālis un māsa. Brālim ir 17, bet māsai - 13 gadi. Ar brāli dzīvojam vienā istabā, un tagad mums katram ir savs rakstāmgalds,” priecīgi stāsta Rasa. Viņa gājusi sagatavošanā, satraukuma nav nekāda, jo labi lasa. “Man gribētos kļūt par frizieri, mājās taisu frizūras arī lellēm. Man patīk arī dziedāt un dejot,” saka Rasa. Uz skolu meiteni vedīs māmiņa. Savukārt no skolas lietām Rasai vismīļākā lietiņa ir zils penālis ar uzzīmētām puķēm. “Man ir brālis Reinis, kas šogad ies bērnudārzā,” stāsta Kristers. Man gribas iet uz skolu. Pa vasaru biju laukos pie krustmātes un krusttēva, tas ir tālu no Rīgas,” stāsta Kristers. Arī viņš ir gājis bērnudārzā. “Man patīk viss - gan lasīt, gan rēķināt, bet no sagādātajām mantām man vislabāk patīk nopirktās klades, kurām virsū ir dažādas bildes.” Kristeram ļoti patīk spēlēt bumbu. “Šķiet, ka pati atkal dotos uz skolu,” saka Lienes vecmāmiņa. “Visi esam pārņemti ar gatavošanos. Arī vecmāmiņas zvana un jautā, vai kaut ko vēl nevajag,” stāsta Kristera mamma. Viss esot nopirkts, jo jau laikus skolā iedoti saraksti ar nepieciešamajām lietām. “Nav nopirkts tikai tas, kas vēl nav zināms, piemēram, kāda darba burtnīca,” atzīst Antras mamma. Visspraigākās ir beidzamās iepirkšanās dienas. “Agrāk nebija tik liela izvēle. Bērna acīs ir prieks par visu, arī par jauno grāmatas vāciņu. Krāsas ir tik dažādas, un Kristers prasa: “Kā tev, mammu, šķiet labāk?” Tomēr ļauju izvēlēties pašam,” priecīgi atceras Kristera māmiņa. “Mans pirmais septembris noteikti bija daudz lētāks. Ja tagad trīs bērni jālaiž skolā, tad tas ir traki. Ļoti palīdz skola, jo tā pilnībā nodrošina ar grāmatām,” piebilst Rasas māmiņa. “Tagad bērni ir daudz brīvāki un nav tik kautrīgi, kā tas bija agrāk,” atzīst Kristera vectētiņš. “Agrāk mēs bijām uzmanīgāki. Arī pret mācībām bija nopietnāka attieksme,” saka Lienes vecmāmiņa. “Esmu iepazinusi jaukos skolotājus, un arī par drošību tagad rūpējas, jo skolā ir apsardze,” atzīst Kristera vecmāmiņa. Dubults prieks ir Kristera vectēvam, jo viens mazdēls ies skolā, bet otrs - Reinis - bērnudārzā. “Savu pirmo skolas dienu atceros ar lielām lentēm matos un asteru pušķi un gladiolām,” saka Kristera māmiņa. Interese par to, cik sagatavoti būs bērni pēc piecgadīgo un sešgadīgo sagatavošanas, ir visiem Neatkarīgās aptaujātajiem sākumskolas skolotājiem. “Tagad bērni ir drošāki, viņi saka savu viedokli un nebaidās,” novērojusi Rīgas Pļavnieku sākumskolas direktore. Citi sākumskolas skolotāji Neatkarīgai atklāj, ka bērni ir tehniski vairāk izglītoti. Daudzi jau iepazinuši datoru, kaut arī vēl nemāk īsti lasīt. Arī politiskajā ziņā viņi ir daudz zinošāki, jo var nosaukt deputātu, ministru un valsts prezidentes vārdu. Skolēnu vecāki ir vairāk aizņemti, un līdz ar to bērni ir patstāvīgāki. Jaunie LU studenti spītē lietum Diena 09/01/03 Par spīti nemīlīgajam laikam, svētdienas vakarā Rīgā, Doma laukumā, pulcējās Latvijas Universitātes (LU) jaunie studenti, lai saņemtu Aristoteļa svētību un norādījumus. Studentus sveikt bija ieradusies arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un LU rektors Ivars Lācis. Aristoteļa lomā iejutās Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. Pēc uzrunām un laba vēlējumiem studenti devās lāpu gājienā gar Brīvības pieminekli, izklīda pa fakultātēm un pēcāk atkal sapulcējās uz svētku koncertu Dzelzceļa muzejā. Zinību dienu atzīmē ar alkoholu NRA 09/02/03 Vakar no agra rīta Rīgas centrā bija novērojams, ka jaunieši, atzīmējot pirmo skolas dienu, publiskās vietās lietoja alkoholu. Viņi paši atzīst, ka citādāku atpūtas veidu nezin, savukārt gados vecākie studenti kritizēja pārmērīgo alkohola lietošanu. Doma un Jēkaba laukumā liels skaits sapulcējušos jauniešu lietoja alkoholiskos dzērienus. Lielākoties gados jauni puiši no maisiņos ievīstītām pudelēm dzēra alu. Pašvaldības policijas aktivitātes šajās vietās nebija novērojamas. Rīgas Pašvaldības policijas pārvaldes preses sekretārs Aigars Bērziņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka līdz 1. septembra pusdienas laikam pārkāpumi neesot konstatēti. “Iespējams, ka tikai dienas beigās varētu konstatēt pārkāpumus, jo tad tiek apkopota informācija,” skaidroja A. Bērziņš. Viņš teica, ka 1. septembrim bijis drošības pasākumu plāns, kurā sākotnēji paredzēts uzraudzīt skolas, bet vēlāk - jauniešu iecienītākās atpūtas vietas. Rīgas valsts tehnikuma direktors Dainis Markus Neatkarīgajai pauda nožēlu par jauniešu tik iecienīto alkohola lietošanu un piebilda, ka viņa vadītajā tehnikumā svētku pasākumi ritējuši līdz pusdienas laikam, bet pēc tam notikušas audzināšanas stundas. “Skola nevar izkontrolēt, kas ar katru jaunieti notiek pēc svinīgajiem pasākumiem, bet, protams, ir žēl, ka netiek ievēroti Rīgas domes izdotie rīkojumi,” secināja D. Markus. Viņš piebilda, ka pret problēmu vajadzētu vērsties visai sabiedrībai. Narkoloģijas centra ambulatorās nodaļas vadītāja Inga Lansmane Neatkarīgajai atzina, ka pēdējos gados alkohola lietošana jauniešu vidū ir palielinājusies. Tas esot saistīts ar faktu, ka, lietojot vieglos alkoholiskos dzērienus, var apreibt tāpat kā lietojot stipros alkoholiskos dzērienus. Rīgas Pašvaldības policija Zinību dienā pilsētas centrā sodījusi jau 42 jauniešus, ziņo LETA. Rīgas Pašvaldības policijas preses sekretāre Inese Tīmane pastāstīja, ka 15 jaunieši sodīti par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās. 26 sodīti notikuma vietā. Pārsvarā jaunieši tiek brīdināti vai arī viņiem tiek uzlikts minimāls naudas sods, piemēram, viens lats. Ar ikarusu vectētiņa palīdzību skolos Rīgas jaunatni NRA 09/02/03 Pie Rīgas Kongresu nama vakar norisinājās prezentācija atjaunotajam autobusam Ikarus 556, ko jau tuvākajā laikā piecerēts izmantot skolēnus izglītojošajā akcijā Būsim draugi! Ikarusu vectētiņš ražots tālajā 1972. gadā, bet ar pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme speciālistu spēkiem atjaunots braukšanai derīgā skatā. Uz vēsturiskā autobusa sāniem greznosies uzņēmuma jaunais logo, kā arī devīze - Jūsu laiks un ērtība ir mūsu vērtība. “Restaurējot septiņdesmito gadu sākumā būvēto Ikarus markas autobusu, mēs vēlamies parādīt jaunajai paaudzei, ar kādiem autobusiem savulaik braukuši viņu vecāki un vecvecāki, kā ir attīstījies pilsētas sabiedriskais transports,” norādīja Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Simažs. Lai pievērstu skolu jaunatnes uzmanību sabiedriskā transporta attīstībai un problēmām, minētais spēkrats tiks izmantots akcijā Būsim draugi. Ikvienai skolai tiek piedāvāta iespēja ar restaurēto autobusu bez maksas apmeklēt uzņēmuma Rīgas satiksme autobusu parku un redzēt, kā notiek autobusu sagatavošana ikdienas maršrutiem. Ar šo akciju uzņēmums vēlas celt autobusu vadītāju profesijas prestižu, rosinot jauniešos interesi par šo darbu. “Jāatzīst, ka mums akūti trūkst autobusu vadītāju ar atbilstošu kvalifikāciju,” atzina Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens. Atjaunotais vairāk nekā 30 gadu vecais autobuss atrasts Alojas apkaimē, kur to no iznīcības bija pasargājis kādreizējais kolhoza šoferis Jānis Līte. Viņš bija šo ikarusu izmantojis kā šķūnīti. Apmaiņā šoferim atdots norakstīts, taču darba kārtībā esošs rīdziniekiem tik ierastais dzeltenais ikaruss. Ikarus restaurēts atbilstoši tā autentiskajam izskatam, proti, saglabāti visi vecie uzraksti krievu valodā, piemēram, arī informācija zaķiem, ka par braukšanu bez biļetes sods ir divi rubļi. Autobusam saglabāta arī vecā valsts reģistrācijas numura zīme, atjaunots arī krāsojums, turklāt salonā redzami arī tādi jau aizmirsti atribūti kā biļešu kompostrētāji. Rīgas domes amatpersonas sola, ka pamazām ikarusi aizies nebūtībā, un pēdējais šāds transporta līdzeklis no aktīvās aprites varētu tikt izņemts jau nākamā gada beigās. Viļānos Zinību dienā visapmeklētākā ir grāmatnīca, tomēr dažs aiz skumjām izvēlas pastaigu notekgrāvī Diena 09/02/03 Rēzeknes rajona Viļānu skolēniem jaunā mācību gada pirmajā dienā populārākā vieta bija mazpilsētiņas vienīgā grāmatnīca. Visi steidzās pirkt vēl trūkstošās klades, zīmuļus un darba burtnīcas, apspriedās par jaunumiem skolā, ar nožēlu secinot, ka uzreiz kā lavīna uzbrukusi gara un grūta mācību nedēļa. Nekādi svētku pasākumi vakarā Viļānos nebija paredzēti, tikai retais laimīgais varēja aizbraukt uz Rēzekni, kur Raiņa parkā uzstājās jauniešu mīluļi - Lauris Reiniks, Ainars Mielavs un reperis Ozols. Viļānu vidusskolas 7.d klases skolniekam Ivanam Krupeņko pirmdien neizdevās nopirkt vienīgi angļu valodas mācību grāmatu, tā būs jāmeklē Rēzeknē. Ivans labā latviešu valodā pastāstīja, ka 1.septembri gaidījis ar nepacietību, jo vēlējies satikt draugus un brīnišķīgo klases audzinātāju Jeļenu Tarasovu, un mācīties viņam patīkot, jo skolā esot interesanti. Pagājušajā gadā viņš latviešu valodā apguvis ģeogrāfiju un bioloģiju. “Šogad arī algebra un ģeometrija būs latviešu valodā,” ar nelielu nožēlu saka Ivans, tomēr piebilst, ka viņam patīkot ar visiem draugiem runāt latviski, tāpēc cerot, ka grūti nebūs. Pēc vidusskolas beigšanas Ivans grib studēt Rēzeknes augstskolā un kļūt par programmētāju. Mazajai gaišmatei Agnesei Kalniņai šis ir pirmais mācību gads, tāpēc sirsniņa vēl pilna nedrošības, taču viņa sadūšojās un lepni paziņoja, ka jau sen protot lasīt un rakstīt. Viņas draudzene Diāna Maslobojeva mācīsies ceturtajā klasē, uz skolu iet ļoti gribējies, skolotāja uzdāvinājusi īpašas grāmatzīmes, bet tētis un māmiņa no rīta viņu sirsnīgi apsveikuši, un, iespējams, arī vakarā gaidot kāds svētku pārsteigums. 1.septembri kā svētku dienu gaidījusi arī divu skolnieču vecmāmiņa Ija Godunova, viņa atzīst, ka Viļānos ir ļoti laba vidusskola, kuras sniegtās izglītības kvalitāte neatšķiroties no lielpilsētu skolām, jo pēc Viļānu vidusskolas beigšanas absolventiem neesot problēmu iestāties augstākajās mācību iestādēs. Vairāki jaunie viļānieši pēc skolas bija nolēmuši patusēties mazpilsētiņas kafejnīcā. Divi zēni ar izbalinātām matu šķipsnām, rūpīgi pārskaitot naudiņu, izvēlas saldējumu un vīnogu sulu, taču pie blakusgalda puišeļu un meitēnu kompānija no šņabja glāzītēm lepni iesūca vīnu. Pamanot manu neviltoto interesi, meitenes un mazākie zēni steidzīgi evakuējās, atstājot aizsardzībai pašu spēcīgāko puisi, kuru vēl varētu noturēt par pilngadīgu. “Tas vecākais man teica, ka viņam ir astoņpadsmit,” taisnojās bārmenis un uzreiz pārgāja uzbrukumā. “Tak labāk, lai viņi te iedzer tīru mantu par latu četrdesmit, nevis aiziet uz točku un nopērk krutku par piecdesmit santīmiem. Pasēdēs ar meitenēm un aizies.” Uz ielas kāds sīks puišelis atšķirībā no pārējiem draugiem spītīgi gāja tikai pa novadgrāvi. Uz jautājumu, kāpēc viņš iet pa grāvi un kā tad klājas pirmajā septembrī, Romāns drūmi norūca: “Ne tik labi. Mācīties negribas.” Kad neizpratnē sacīju, ka citi Viļānu bērni apgalvo, ka gribas gan, Romāns nīgri nosmaidīja un, neatlaidīgi turpinot nosprausto kursu, attrauca: “Ai, viņi visi jums meloja!” Krievu skolas pamazām izmirst LNT Ziņas 09/01/03 Izglītības ministrija tuvāko četru dienu laikā saņems informāciju no pašvaldībām, cik Latvijas skolās mācības neuzsāks pirmās klases. Tikmēr Rīgā zināms, ka divas skolas šodien pirmklasniekus nesagaidīja. Abas ir skolas ar krievu valodas apmācību, bet katrai no tām ir dažādi iemesli skolēnu trūkumam. Par skolām atbildīgajā Rīgas domes departamentā atzīst, ka aizvien mazāk skolēnu uzsāk mācības krievu skolās. Skolēnu trūkuma dēļ šogad Rīgā jau slēdza vienu krievu skolu. Rīgas 44.visdusskolā pirmais zvans atskanēja visiem izņemot pirmo klasi, to šajā skolā piedzīvo trešo gadu pēc kārtas. Vajadzīgo 18 pirmklasnieku vietā skolā bija pieteikušies tikai seši. Demogrāfijas krīze esot galvenais skolēnu trūkuma iemesls, taču ir arī otrs - skolas tēls, kas nesen kļuvis negatīvs līdz ar sociālo korekcijas klašu atvēršanu. Tajā mācās tuvu mists skolēniem, kuri pirms tam ilglaicīgi nav apmeklējuši skolu vai slikti uzvedušies, tāpēc skola zaudējot konkurences cīņā ar blakus esošajām sešām krievu skolām. Sergejs Auziņš, Rīgas 44.vdsk. direktora p.i.: „Radās tā problēma, ka ne visi vecāki grib, lai skolā viņi satiktos ar tiem bērniem, lai viņu bērni satiktos ar tādiem bērniem - ar slikto uzvedību." Direktors piemin, ka arī 10.klases šogad neuzsāks mācības, tā izlēmusi Rīgas dome, kas skolēnu trūkuma dēļ izdevusi rīkojumu šai vidusskolai no 2005.gada pārtapt par pamatskolu. Rīgas Mežaparka vidusskolai tāds rīkojums gan nav izdots, jo skolēnu netrūkts, turpretim problēmas ar pirmo klasi gan ir, jau otro gadu. Arī šajā skolā ir sociālo korekciju klases, šajās klasēs pirmklasnieki ir, bet nav parastajā pirmajā klasē. Vera Muhina, Rīgas Mežaparka vidusskolas mācību daļas vadītāja: „Mums ir savs mikrorajons, bet šajā mikrorajonā bērnu diemžēl nav. Krievu tautības skolēnu, krievu tautības bērnu te nav. Ir ļoti mazs skaits. Ja ir, tad viņi nenāk uz mūsu skolu - vai nu mācās privātskolās, vai brauc mācīties ārzemēs, jo apkārt mūsu skolai ir privātmājas." Šogad grūtības atrast skolēnus pirmajai klasei bijušas 5 Rīgas skolām. Skola Juglas papīrfabrikas ciematā palika slēgta. Visas skolas bijuša krievu skolas, kas norādot uz sekojošu tendenci. Skolēnu skaits pamazām palielinoties skolā ar latviešu valodas apmācību, bet sarūkot skolās ar krievu valodas apmācību. Guntis Helmanis, RD izglītības, sporta un jaunatnes departamenta pārstāvis: „Manuprāt, nes augļus varbūt tas process, kas sākās daudzus gadus atpakaļ, kad samazinājās bērnu skaits, kad izbrauca padomju armija, kad bija ļoti daudz cilvēku, kas izbrauca no valsts un faktiski krievu skolas to izjuta visvairāk. Un neapšaubāmi arī tas, ka pamazām notiek pāreja uz apmācību valsts valodā, tas atstās arī savu iespaidu." Tā kā pirmklasnieku krievu skolās trūkstot, arī Rīgas domē tiek domāts kā lietderīgi izmantot skolu telpas. Viens no risinājumiem esot tajos izveidot pedagoģisko vai sociālo korekciju klases. Otrs internātskolas, kas pagaidām nav iespējas ierobežotā finansējuma dēļ. Abās krievu skolās savukārt cer, ka tām izdosies nākotnē atrisināt pirmklasnieku deficīta problēmu. Prezidente studentiem novēl izbaudīt dzīves labākos gadus BNS 09/01/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, svētdienas vakarā Aristoteļa svētkos sveicot vairākus tūkstošus Latvijas Universitātes jauno studentu, vēlēja viņiem "izbaudīt šos savas dzīves labākos gadus". Prezidente atzina, ka svētdienas vakara lielais lietus dara šos svētkus savā ziņā unikālus - "šo ūdeni var uzskatīt par šķīstītāju, kas attīra jūs bērnības atkarības un pusaudžu kompleksiem un ievada jūs jaunā dzīvē". Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka studentam savas fakultātes vārds ir jānes ar lepnumu un jādara viss, lai tās slava izskanētu arī Eiropā. Savā uzrunā prezidente pievērsās arī pēc trim nedēļām gaidāmajam referendumam par Latvijas iestāšanos ES un aicināja studentus balsot pozitīvi, tādā veidā garantējot Latvijas atgriešanos starp citām suverēnām valstīm - "tur, kur ir mūsu īstā vieta". Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) aicināja apzināties, ka studiju gadi var izrādīties šo jauniešu dzīves labākie gadi, "kas jāaizvada godam". Pēc svinīgā pasākuma Doma laukumā studenti devās gājienā uz Latvijas Universitātes galveno ēku. Vakara noslēgumā Dzelzceļnieku muzejā būs studentu balle, kurā uzstāsies "Aparāts", "Labvēlīgais tips", "Z- Scars" un vairākas citas grupas. Rīgā Zinību dienā aiztur 26 jauniešus LETA 09/02/03 Zinību dienā, 1.septembrī, Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki kopumā aizturējuši 26 iereibušus jauniešus, no kuriem 10 bija nepilngadīgi. Divi jaunieši bijuši tādā alkohola reibuma pakāpē, ka nācās viņus nogādāt atskurbtuvē, informēja RPP pārstāve Inese Tīmane. Nodrošinot sabiedrisko kārtību jauniešu pulcēšanās vietās pilsētas centrā, RPP darbinieki kopumā noformējuši 50 administratīvā pārkāpuma protokolus par Rīgas domes noteikumu pārkāpumiem, sabiedriskās vietās atrodoties ar atvērtu alkohola pudeli, lietojot alkoholu un citiem pārkāpumiem. 24 protokoli vakar noformēti par Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 171.pantu 1.daļu - par alkoholisko dzērienu lietošanu vai atrašanos reibumā sabiedriskā vietā, divi protokoli noformēti par APK 171.panta 2.daļu - par alkoholisko dzērienu lietošanu vai atrašanos reibumā sabiedriskā vietā, ja šīs darbības veiktas atkārtoti gada laikā. Divām personām vakar noformēts protokols par sīko huligānismu, vēl divām personām noformēti administratīvie protokoli par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka prasībai, bet vēl vienai personai - par dzīvošanu bez derīgas pases. Tīmane stāstīja, ka policijas darbiniekiem vakar nācās novērst kautiņu pie izklaides vietas "Velvets" Vecrīgā. Kautiņa laikā tika izpūsta asaru gāze, izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, kura sniedza palīdzību no asaru gāzes cietušajiem. Notikuma vietā tika aizturēti divi jaunieši administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai. Novērsts kautiņš arī Vecrīgā, Grēcinieku ielā, kur 7-8 jaunieši alkohola reibumā savstarpēji grūstījušies, līdz viens no viņiem ar alus pudeli sviedis citam, pēc kā izcēlās kautiņš. Kautiņu pārtrauca RPP Centra rajona pārvaldes darbinieki, tā dalībniekus nogādājot policijas pārvaldē administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai. Vakar un šodien, 2.septembrī, RPP darbinieki patrulē pie 10 skolām Vidzemes priekšpilsētā, pie 20 skolām Latgales priekšpilsētā, pie 13 skolām Zemgales priekšpilsētā, pie sešām skolām Kurzemes rajonā, pie deviņām skolām Ziemeļu rajonā un pie piecām skolām Centra rajonā. Valdība un partijas Nodibināta partija "BITE" LETA 08/29/03 Ceturtdien Rīgā, kultūras namā "Draudzība", nodibināta jauna partija - BITE jeb "Brīva izvēle tautu Eiropā". Jaundibinātās partijas politiskais sekretārs Nikolajs Kabanovs informēja, ka partijas "BITE" programma ir ļoti tuva politiskās apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) 8.Saeimas priekšvēlēšanu programmai. Par partijas "BITE" valdes priekšsēdētāju ievēlēts Saeimas deputāts Jakovs Pliners. Dibināšanas kongresā ir ievēlēta arī partijas dome 15 cilvēku sastāvā un valde. Pliners tikai šodien paziņoja par savu aiziešanu no Tautas saskaņas partijas, savukārt Kabanovs izstājās no Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP), jo nepiekrita tās politiskās padomes lēmumam veidot Saeimā atsevišķu sociālistu frakciju. Pēc Kabanova stāstītā, partijas "BITE" dibinātāju skaitā ir arī 7.Saeimas deputāts Oļegs Tolmačovs un bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis Jānis Lapinskis. Tuvākajā laikā partija "BITE" kopā ar partiju "Līdztiesība" izveidošot politisku apvienību PCTVL, apgalvoja Kabanovs. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu jauna partija tiek reģistrēta, ja tās dibinātāju skaitā ir vismaz 200 Latvijas pilsoņi. Daudzi iedzīvotāji nepazīst ministrus NRA 09/01/03 Daudzi iedzīvotāji nepazīst vairākus pašreizējās valdības ministrus, liecina Latvijas faktu veiktās aptaujas rezultāti. Par vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) paveikto neko nebija dzirdējuši 18,8 procenti aptaujāto, par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera (JL) darbību - 16,8 procenti. Gandrīz vienlīdz noslēpumaini iedzīvotājiem šķiet īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas integrācijas lietās Nils Muižnieks (LPP), par kura darbību neko nav dzirdējuši 14,7 procenti, un īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks (LPP), kura darbošanos nav pamanījuši 14,3 procenti aptaujāto. Zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS) un labklājības ministri Dagniju Staķi (ZZS) nepazīst 11,5 procenti respondentu. Premjers zaudē uzticības kredītu NRA 08/30/03 Latvijas faktu veiktā aptauja liecina, ka Ministru prezidents Einars Repše augustā kļuvis par ceturto nepopulārāko valdības locekli. Viņa reitings krities par 17,9 punktiem, sasniedzot zemāko atzīmi kopš atrašanās premjera amatā. Politologi brīdina, ka premjers strauji tuvojas sabiedrības dotā uzticības kredīta izsmelšanas robežai. Ja vēl pirms mēneša Ministru prezidenta E. Repšes reitings bija pozitīvs, tad tagad tas ieslīdējis mīnusos. Augustā premjera reitings ir -14, tas ir zemākais viņa premjerēšanas laikā, ziņo BNS. Līdz šim zemākais reitings E. Repšem bijis februārī, kad tas nokrities līdz -8,7 punktiem. Negatīvāks viedoklis sabiedrībā ir par stabili visu laiku nepopulārāko Ministru kabineta locekli Aināru Šleseru (augustā -34,8), kā arī ekonomikas ministru Juri Lujānu (- 21), un, diezgan negaidīti, arī par veselības ministri Ingrīdu Circeni, kuras reitings vēl jūlijā bija +19,9, bet jau augustā sasniedzis -18,9 atzīmi. Augustā pozitīvs reitings kopumā ir tikai sešiem ministriem. Politologs Artis Pabriks uzskata, ka “uzticības kredīts ir izsmelts, kas ir pats galvenais”. Šī valdība ir balstīta uz premjera pleciem, bet viņš visu laiku centies panākt sev atbalstu, runājot, ka uzņemas atbildību, analizēja politologs. “Plusi bija balstīti uz ticību.” Taču, lūkojoties uz budžeta sastādīšanas gaitu, uz to, kādas pretrunas ir starp koalīcijas partneriem, sabiedrība var izdarīt savus secinājumus, un jādomā, ka “premjera uzticības kredīts ir izsmelts”, domā A. Pabriks. Viņš norādīja uz vēl vienu negatīvu tendenci, proti, pēdējā pusgada laikā Latvijas sabiedrībā vērojama politiskā sašķeltība: ir cilvēki, kas joprojām tic E. Repšes reformām, taču daudziem pret viņu jau izveidojies klaji noraidošs priekšstats. “Ir grūti atrast vienojošo elementu, sabiedrība aizvien vairāk šķeļas politiski. Bet, ja ir radikāli pretēji viedokļi, tad daudz grūtāk ir rast kompromisu,” teica politologs. Savukārt Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atgādināja, ka reiz jau E. Repšem bijis gandrīz tikpat smags reitinga kritiens - kad tika paziņots par ministru algu palielināšanu un sākās Audera lieta -, tomēr šoreiz cipari ir vēl negatīvāki. A. Freimanis pievērsa uzmanību faktam, ka vairākumam ministru ir krities reitings; tas raksturo zināmu sabiedrības attieksmi pret notiekošajiem procesiem valstī. Viņš īpaši pievērsa uzmanību katastrofālajam I. Circenes reitinga kritumam, ko norakstīja uz “absolūti nemākulīgajām un diletantiskajām debatēm par budžetu.” E. Repšes vadītais Ministru kabinets budžeta izstrādes gaitā pieļāvis absurdu paradoksu: sludināts ekonomiskās situācijas uzplaukums, taču tajā pašā laikā ministrijām likts ievērot drakonisku taupības režīmu. Lielākoties tas skāris valsts pamatfunkciju ierobežošanu. “Ja dzirdu par policistu skaita samazināšanu, tad varu secināt, ka valsts atsakās no savām pamatfunkcijām,” klāstīja A. Freimanis, piebilstot, ka tas pats attiecināms arī uz draudiem par maksas palielināšanu ārsta apmeklējumam. “Ir jau vilinoši teikt, ka premjers ir zaudējis uzticības kredītu,” atzina A. Freimanis, tomēr bilstot, ka E. Repšem ir cerības to ātri atgūt. Pēc Latvijas faktu direktora domām, E. Repše ar saviem priekšvēlēšanu solījumiem radījis cerību milzīgi lielā sabiedrības daļā, un tagad cilvēki jau sāk prasīt solīto reformu īstenošanos. “No otras puses, es pieņemu, ka šis kredīts vēl darbojas,” teica A. Freimanis. Pēc viņa domām, premjera komandai vajadzētu atmaskot kādu vērienīgu korupciju vai valsts izsaimniekošanu, ko veikuši iepriekš pie valdīšanas bijušie politiskie spēki, un tautas uzticība E. Repšem atjaunosies. “Vajadzīgs vainīgais,” piebilda politologs. Politoloģe Ilze Ostrovska bija piesardzīga, komentējot E. Repšes pēkšņo reitinga kritumu. Pēc viņas teiktā, vispirms vajadzētu noskaidrot aptaujāto respondentu kontingentu un aptaujas veikšanas laiku, un tikai tad varētu izdarīt attiecīgos secinājumus. I. Ostrovska uzskata, ka “augusts vispār ir specifisks mēnesis”, jo “parasti tajā krīt valdības”. No šī likteņa izvairījušies tikai Ivara Godmaņa un Andra Bērziņa vadītie Ministru kabineti, E. Repšes valdība kļuvusi par trešo, taču piedzīvojusi smagu reitinga kritumu. Iespējams, ka cilvēki vērtē E. Repši kā valdības komandas vadītāju, un, ja ir negatīvs vērtējums visai valdībai, tad tāds automātiski ir arī premjeram, uzskata I. Ostrovska. Pēc viņas domām, pati būtiskākā Ministru kabineta kļūda augustā bijusi dažādu lēmumu izsludināšana, bet pēc tam atkāpšanās no pašu teiktā, piemēram, jautājumos par transporta kompensācijām studentiem un mediķu pakalpojumu apmaksu. “Tika sists pa ļoti jutīgām vietām,” piebilda politoloģe. Jāteic, ka mēneša laikā reitings no pozitīva pārtapis negatīvā daudziem ministriem: vides ministram Raimondam Vējonim, tieslietu ministram Aivaram Aksenokam, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, labklājības ministrei Dagnijai Staķei, zemkopības ministram Mārtiņam Rozem un finanšu ministram Valdim Dombrovskim. Populārāko ministru galvgalī joprojām ir kultūras ministre Inguna Rībena, iekšlietu ministrs Māris Gulbis un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Repšem reitingi joprojām vienaldzīgi BNS 09/01/03 Krasais premjera Einara Repšes un viņa vadītā Ministru kabineta popularitātes reitinga kritums augustā pašu valdības vadītāju neuztrauc. Repše, atbildot uz BNS jautājumu, atzina: "Mani reitingi neinteresē". Viņš arī atteicās komentēt vai izvērtēt iespējamos straujā reitinga krituma iemeslus. Arī šī gada sākumā, kad Repšes reitings mēneša laikā kritās par 31,1 punktu un janvārī ar - 2,8 punktiem ierindoja premjeru nepopulārāko valdības locekļu sastāvā, premjera palīgs Dans Titavs BNS sacīja, ka Repšes darbība nav vērsta uz reitingiem . Viņš toreiz arī nevēlējās skaidrot reitinga krišanos, norādot, ka ar to jānodarbojas sociologiem. Titavs toreiz arī pauda pārliecību, ka lielākā daļa cilvēku tik un tā palikuši uzticīgi Repšem, jo pozitīvi novērtējuši viņa darbību. Viņš arī pauda, ka savu īsteno vērtējumu "rādīs laiks" un šobrīd galvenais ir strādāt un turpināt uzsāktās reformas. BNS arhīvs liecina, ka Repše vienmēr nav bijis absolūti vienaldzīgs pret reitingiem - īsi pēc Repšes pieteikšanās uz politiskās skatuves, 2001.gada novembrī, viņš emocionāli komentēja pavisam nenozīmīgu sava reitinga kritumu, kas mēneša laikā bija pazeminājies par 1,5 %, turklāt bija lieliski informēts par pētījuma datiem. Toreiz tagadējais valdības vadītājam bija vairāki skaidrojumi reitinga lejupslīdei - kā vienu no iemesliem viņš minēja Latvijas Televīzijas ( LTV) "ļaunprātīgi un apzināti dezinformējoši" sniegto informāciju par jaunveidojamās partijas "Jaunais laiks" izglītības un veselības programmām. "Cilvēki, iespējams, nav pareizi sapratuši mūsu izstrādātās programmas. Tās nav domātas vienīgi turīgajiem iedzīvotājiem," BNS skaidroja Repše. Viņš uzsvēra, ka "politiskie konkurenti strādā", un par to, viņaprāt, liecina LTV "dezinformējoši" atspoguļotā informācija par partijas programmām. Repše arī pieļāva, ka LTV minētie eksperti aptaujāti laikā, kad tika apšaubīts partijas dibināšanas fakts, ja netiks saziedoti pietiekami līdzekļi. Repše arī atzina, ka viņu iepriecina stabilais partijas reitings, kura kritums 1,5% ir socioloģisko pētījumu pieļaujamās kļūdas robežās. Repšes popularitātes reitings krasu kritienu piedzīvoja arī laikā, kad viņš bija Latvijas bankas vadībā. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati liecina, ka ļoti strauji un nepieredzēti zemu Repšes reitings kritās 1996.gada septembrī, neilgi pēc banku krīzes, kad viņa kā Latvijas Bankas prezidenta reitings bijis -6,2. Visatzinīgāk viņa darbība vērtēta 2000.gada novembrī, kas Repšes reitings bijis +64,1. Premjerministrs Einars Repše augustā kļuvis par ceturto nepopulārāko paša vadītās valdības locekli - viņa reitings mēneša laikā krities par 17,9 punktiem. Repšes reitings augustā ir -14 un tas viszemākais Repšes premjerēšanas laikā, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja. Augustā partijas zaudē savus atbalstītājus NRA 09/03/03 Šā gada augustā gandrīz visas partijas zaudējušas savu vēlētāju atbalstu un jau līdz 26,5% pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri nezina, par kuru partiju balsotu, ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, pēc Latvijas faktu aptaujas ziņo LETA. 9,3% aptaujāto atbildēja, ka nepiedalītos vēlēšanās. Augstāko popularitāti saglabā partija Jaunais laiks, Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība. Aptauja veikta no 15. līdz 22. augustam, izvaicājot 1011 Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik valdībā esošo tēvzemiešu un Latvijas Pirmās partijas (LPP) zemo popularitāti Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis skaidro ar šo abu partiju pārlieku pakļaušanos valdošajam Jaunajam laikam, ziņo BNS. LPP reitinga izmaiņas tiek skaidrotas arī ar viņu ministram - īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam - plaši veltīto kritiku. Padziļinās plaisa starp Repši un Šleseru NRA 09/03/03 Lai gan koalīcijas pārstāvji turpina apgalvot, ka valdība joprojām ir stabila, atklātībā parādās aizvien jauni fakti, kas apliecina pieaugošo neuzticību un domstarpības partijas Jaunais laiks (JL) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) starpā. Pagājušajā nedēļā ekonomikas ministrs Juris Lujāns adresējis vēstuli Valsts kancelejai, kurā pausts sašutums par vēlmi būvniecības nozares uzraudzībai Valsts kancelejas paspārnē veidot vēl vienu institūciju. J. Lujāns uzskata, ka šādas struktūras dibināšana ir pretrunā ar likumdošanu un lieka līdzekļu šķērdēšana. Pēc ministra paustā, būvniecības uzraudzībai pietiek ar Ekonomikas ministrijas paspārnē esošo Būvniecības padomi. Jāatgādina, ka pagājušā gada pašās beigās būvniecības nozares uzraudzība tika atņemta Vides ministrijai, kuru vada Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, un atdota Ekonomikas ministrijai, kuru vada LPP pārstāvis. Šādas izmaiņas tika pamatotas ar politisku vienošanos starp LPP un JL, kuras tobrīd vēl darbojās vienotā blokā un valdībā varēja pārbalsot pārējos koalīcijas partnerus. Savukārt šā gada augusta sākumā pēc premjera Einara Repšes iniciatīvas Valsts kancelejas paspārnē sāka veidot jaunu valsts būvuzraudzības struktūrvienību. Loģiski, ka šo E. Repšes iniciatīvu var uzskatīt par premjera neuzticēšanos ekonomikas ministra pārraudzītajai būvuzraudzības institūcijai. Par to liecina arī satrauktā ministra vēstule. Pats J. Lujāns Neatkarīgajai atturējās komentēt, vai jaunā institūcija nozīmē neuzticības izteikšanu viņa pārraudzītās ministrijas struktūrvienībai un līdz ar to arī viņam. "Es pašlaik īsti nesaprotu sistēmu - kādu lomu spēlēs pie Valsts kancelejas esošais būvuzraudzības departaments, kādas būs tā funkcijas. Būvniecības kontroli vai arī valsts pasūtījumu kontroli taču nosaka likumdošana. Es kā būvniecības padomes priekšsēdētājs atbilstoši būvniecības likumam esmu nosūtījis vēstuli, jo būvniecības padomes locekļi man kā ministram uzdeva šo jautājumu - kādas būs šā institūta funkcijas," uz Neatkarīgās jautājumu, vai jaunās institūcijas veidošana nav neuzticības izteikšana viņam, skaidroja J. Lujāns. Līdzīgs apliecinājums premjera neuzticībai LPP pārraudzītajām struktūrvienībām izpaudās pagājušās nedēļas valdības sēdē, kur tika caurskatīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu uzraudzības un sadales mehānismi. E. Repše sēdē izteica nepārprotamas šaubas, vai Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas Attīstības aģentūra spēs godīgi sadalīt mūsu uzņēmējiem gaidāmās Eiropas subsīdijas. E. Repše paudis pārliecību, ka Eiropas naudas godīgu sadali var uzticēt Finanšu ministrijai. "Mūsos radīja izbrīnu, ka Attīstības aģentūrai it kā nav vēlēšanās uzticēties. To mēs jutām un bijām aizvainoti. Bet beigās finanšu ministrs Valdis Dombrovskis sacīja, ka viņš uz to neuzstāj. Ivars Gaters teica, ka viņš arī tā nav domājis. Beigās mums nekļuva skaidrs, kurš tad gribēja ierobežot Attīstības aģentūras darbību," tā pagājušās nedēļas valdības sēdē notikušo atminējās premjera biedrs Ainārs Šlesers. Vaicāts, vai tas nenozīmē neuzticības paušanu Attīstības aģentūrai un līdz ar to LPP, kura ir politiski atbildīga par šo institūciju, viņš atbildēja: "To mēs tā negribam saistīt, jo premjers bieži vienkārši ne pārāk precīzi pasaka vienu vai otru lietu, un tad rodas pārpratumi. Es tur neatceros visas lietas. Galvenais, ka vienošanās pēc diskusijām ir panākta, bet redzēs, kas būs nākamais, tā teikt, jautājums." Jautājumā par premjera neuzticēšanos Latvijas Attīstības aģentūrai un LPP izvairīgs bija arī J. Lujāns: "Man ir grūti komentēt premjera izteicienus tajā brīdī, un nedomāju, ka tie bija konkrēti adresēti." No ministra atbildes var spriest, ka premjers ir pateicis kaut ko ļoti skarbu, ko apstiprināja arī citi valdības locekļi - neviens no viņiem gan nevēlējās nedz minēt savu vārdu, nedz precīzi atkārtot premjera teikto. Pirmā partija izstājas no bloka ar 'Jauno laiku' LETA 09/02/03 Latvijas Pirmā partija (LPP) nolēmusi izstāties no bloka ar premjera Einara Repšes vadīto partiju "Jaunais laiks" (JL), šodien ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA). LPP valdes priekšsēdētājs, premjera biedrs Ainars Šlesers laikrakstam apstiprinājis politiskajos kuluāros izskanējušās runas par to, ka LPP pārtraukusi kopdarbību ar JL politiskajā blokā, kas tika nodibināts valdības veidošanas pirmsākumos pagājušā gada oktobrī. Arī valdības darbības sākumā abas partijas bieži atsaukušās uz kopīgo bloku un pat apgalvojušas: ja valdība kritīs, tad LPP un JL to atstās kopīgi. Šlesers NRA skaidrojis, ka tagad situācija ir mainījusies. "Kad veidojās valdība, Pirmā partija un "Jaunais laiks" vienojās, ka mēs strādāsim kopā vienotā blokā un veidosim valdības kodolu. Ņemot vērā to, ka "Jaunais laiks" nav ieinteresēts šāda bloka esamībā, ko pierāda tas, ka daudzi no "Jaunā laika" puses nākušie lēmumi nav bijuši saskaņoti ar Pirmo partiju, un tādējādi šī vienošanās dzīvē netika pierādīta, mēs pateicām to, ka mūsu bezierunu atbalsts "Jaunajam laikam" ir beidzies. Pirmo pusgadu pēc valdības veidošanas arī grūtajos laikos Pirmā partija vienmēr atbalstīja "Jauno laiku", un "Jaunajam laikam" šķita, ka šāds atbalsts būs mūžīgi," laikrakstam sacījis premjera biedrs. Aizvainojumu LPP radījuši JL pieņemtie lēmumi, "nekonsultējoties ar bloka partneriem", virknē budžeta jautājumu, lēmums veidot 33 reģionus, lēmums par Rīgas brīvostas valdes pilnvaru pārtraukšanu un grozījumiem Rīgas brīvostas likumā, jautājums par iespējamo īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka (LPP) sekretariāta likvidēšanu, neuzticēšanās Latvijas Attīstības aģentūrai par tās spēju godprātīgi sadalīt Eiropas Savienības subsīdiju līdzekļus un daudzi citi jautājumi. Milzu sarūgtinājumu budžeta sastādīšanas laikā LPP izraisījusi Repšes no Saeimas tribīnes paustā pateicība par atbalstu budžeta sastādīšanā Zaļo un zemnieku savienībai. "Bet nevienā vārdā netika pieminēta Pirmā partija, kura to ir atbalstījusi pašā pamatā," uzsvēris Šlesers. Sašutumu izraisījušas arī baumas par iespējamo Jāņa Jurkāna (Tautas saskaņas partija) aicināšanu valdībā un Šlesera izmešanu no tās. Kā brīdinājis premjera biedrs, JL Saeimā vairs nav 36 balsis, bet paliek tikai 26, "un viņiem jārēķinās ar to, ka turpmāk arī mūs būs jāpārliecina par savu iniciatīvu". Viņš tomēr noliedzis, ka LPP pozīcija ietekmēs koalīcijas stabilitāti. Repše ar preses sekretāres Kristīnes Jučkovičas starpniecību laikrakstam noliedzis, ka valdībā iestājusies jauna situācija: "Ministru prezidents domā, ka situācija koalīcijā ir iepriekšējā - tā ir stabila, visi "Jaunā laika" partneri ir vienlīdzīgi, jo strādājam komandā." Sociologs Aigars Freimanis radušos situāciju NRA raksturojis kā problemātisku. Viņaprāt, iemesls LPP lēmumam atteikties no bloka ar JL ir Repšes autoritārais un patvaļīgais valdības vadīšanas stils. "Nosacīti var runāt par jauna sadarbības modeļa meklējumiem koalīcijā. Ja sadarbības iespējas būs izsmeltas un atklāsies nepārvaramas pretrunas, tad fonā notiks jaunas valdības koalīcijas modeļa meklējumi," pieļāva Freimanis. Opozīcijā esošās Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis bija konkrētāks: "Neredzu nākotni Repšes valdībai pēc 20.septembra. To saprotot, Šlesers atkabinājās no bloka, lai meklētu politiskā manevra iespējas nākotnei. "Zaļie zemnieki" šobrīd ir pazemoti, bet "Tēvzeme" jau sen ir neapmierināta." Repšes un Šlesera bloka izjukšana nenozīmējot valdības krīzi Diena 09/03/03 Jaunā laika vadītājs un premjers Einars Repše agrāk tuvāko domubiedru Latvijas Pirmās partijas paziņojumu, ka vairs nepastāv JL un LPP bloks, neuztver kā draudus valdības stabilitātei. "Nekas nav mainījies, mūsu sadarbība ir stabila un koleģiāla, bet tā pastāv visas koalīcijas ietvaros," Dienai otrdien sacīja E.Repše. Taču šo mieru valdībā var satricināt šonedēļ Saeimā gaidāmais balsojums par izmaiņām Rīgas brīvostas likumā, kas paredz ostā pastiprināt valsts ietekmi. Pret grozījumiem premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP) bija iebildis valdībā, rosinot attiecināt nosacījumus uz visām brīvostām, to skaitā Ventspilī. Atzīstot, ka LPP ir tiesības iesniegt izmaiņas likumā, premjers nepieļauj, ka to dēļ varētu kavēt grozījumu pieņemšanu Saeimā. "Tā bija padomju laikā, kad deficīta preci šķīstošo kafiju saiņoja kopā ar tādu neejošu lietu kā Ļeņina raksti. Mēģinājumu vienlaikus iesniegt uz visām ostām vienādus nosacījumus es uztveru kā manas iniciatīvas Rīgas brīvostas sakarā sabotēšanu, un to es tā nevaru pieļaut," sacīja E.Repše. Uz jautājumu, kas sagaida LPP vai kādu citu frakciju, ja tā savā nostājā paliks nepiekāpīga, premjers teica: "Katram nodarījumam ir svarīgs gan nodoms, gan tā sekas. Paskatīsimies. Atkarībā no rezultāta būsim gatavi izdarīt secinājumus. Es tā viegli to neatstāšu." Taču premjers vēl neatklāja, kādu lēmumu viņš varētu pieņemt. LPP atbalstīs minēto projektu konceptuāli, taču prasīs laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai sagatavotu izmaiņas likumos, uz visām ostām attiecinot līdzīgus nosacījumus, Dienai sacīja LPP frakcijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns. Savukārt LPP valdes priekšsēdis A.Šlesers nevēlējās komentēt premjera iespējamo aso reakciju, nosakot, ka koalīcijas stabilitāte būs atkarīga no premjera vēlmes koleģiāla dialoga ceļā sagatavot lēmumus. E.Repše ir gatavs atbalstīt sarunas, taču atzīst, ka ne vienmēr tām pietiek laika, un esot gadījumi, kad lēmumi jāpieņem strauji, kā tas esot par Rīgas brīvostu. Diena jau rakstīja, ka premjera nevēlēšanās saskaņot jautājumus ar LPP mudināja to paziņot, ka faktiski abu partiju bloks, kam ir 36 balsis, vairs nepastāv. Tas savulaik tika izveidots kā kodols jebkurai valdībai un garants tam, ka E.Repše būs premjers. Blokam izjūkot, pastāvot arī risks E.Repšem zaudēt šo amatu valdības krīzes gadījumā. Tajā pašā laikā A.Šlesers otrdien atkārtoja, ka partija negatavojas pamest valdību, piebilstot, ka tās likteni noteikšot premjera spēja veidot attiecības ar partneriem, saskaņot jautājumus koalīcijas ietvaros un ar ministriem, atrodot vairāk laika sarunām ar viņiem. Citas ziņas Rīgas domes ēka var palikt neapdzīvota NRA 08/30/03 Šodien Rīgas dome rīko atvērto durvju dienu, kuras laikā katrs var tuvāk iepazīties ar pašvaldības darbu. Šo iespēju vajadzētu izmantot kaut vai tāpēc, lai faktiski pēdējoreiz uzmestu aci pašreizējai domes ēkai - no nākamā gada tā pāriet Ārlietu ministrijas (ĀM) īpašumā, taču ministrija atturas prognozēt, kad un vai vispār tā spēs pārcelties uz jauno mājvietu. Jādomā, ka vismaz gadu pašreizējai Rīgas domes ēkai K. Valdemāra ielā 3 būs lemts palikt neapdzīvotai. “Viss atkarīgs no finansējuma, lai [ēku] pielāgotu ĀM vajadzībām,” Neatkarīgajai atzina ĀM valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars. Lai gan ēka ĀM īpašumā pāriet nākamgad, optimistiskākās prognozes liecina, ka ministrija uz namu K. Valdemāra ielā varētu pārcelties tikai 2005. gada janvārī. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, domes ēkas pielāgošana ĀM prasībām varētu prasīt aptuveni astoņus miljonus latu. P. Vaivars atturējās nosaukt konkrētu summu, taču teica, ka pārbūvei vajadzīgās “summas nav nemaz tik astronomiski lielas”. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka būs vajadzīgi lieli līdzekļi, jo ēka tikpat kā nav remontēta, funkcionāli pašvaldības vajadzībām pielāgotais nams ĀM neder (jāpārveido kabineti, sēžu zāle un tamlīdzīgi), turklāt liels darbs būs vajadzīgs, lai ministrijas jauno mājvietu sagatavotu atbilstoši NATO un Eiropas Savienības (ES) drošības prasībām. Ēka Brīvības bulvārī sagatavota, lai atbilstu pašām minimālākajām NATO un ES drošības prasībām, ņemot vērā, ka ĀM no tās drīzumā izvāksies. Jāpiebilst, ka 2004. gada ĀM budžetā nav paredzēti līdzekļi jaunā īpašuma sakārtošanai. Pašlaik nepieciešams izstrādāt ēkas K. Valdemāra ielā 3 pārbūves tehnisko projektu un noteikt tā realizēšanas izmaksas, tad būs iespējams strādāt pie finanšu meklējumiem, stāstīja P. Vaivars. P. Vaivars nenoraidīja iespēju, ka ĀM finanšu trūkuma dēļ varētu nepārcelties uz jauno mājvietu, tomēr raksturoja to kā uz “absolūti neloģisku variantu” - ĀM pašlaik aizņemtās telpas ir vajadzīgas Tieslietu ministrijai, savukārt domes ēka vēsturiski bijusi ĀM īpašums. Rīgas domes jaunā mājvieta rātsnamā esot tādā stadijā, lai jau 1. oktobrī uz to varētu sākt pārvest mēbeles, Neatkarīgajai pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss. Viņš domā, ka līdz valsts proklamēšanas svētkiem 18. novembrī Rātsnamā varētu notikt pirmā komiteju sēde, savukārt līdz jaunajam gadam uz šo ēku varētu pārvākties visas domes struktūras. Pārvākšanās tiks veikta tā, lai tas notiktu saskaņoti, piemēram, domes vadība, acīmredzot, pārcelsies uz rātsnamu reizē ar Juridisko pārvaldi un Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļu, ar kurām ikdienā ir vislielākā saskarsme darbā. Par Rātsnama funkcionalitāti pašvaldībai bažu nav, vienīgi, kā izteicās vicemērs, “varēja lietas ātrāk sakārtot ar pagrabu un ēdināšanas kompleksu”. Jau tagad ir skaidrs, ka jebkurš apmeklētājs varēs ietikt rātsnama pirmajā stāvā, kur atradīsies Vienas pieturas aģentūra, taču namā dziļāk varēs iekļūt tikai speciālu magnētisko karšu īpašnieki. Šodien gan vēl visiem domniekiem būs iespējams piekļūt, un arī pašvaldības pašreizējā ēkā izstaigājama no Rīgas mēra kabineta līdz pat bijušā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa kādreizējam dzīvoklim. Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns domes sēdē aicināja visus deputātus piedalīties šajā atvērto durvju dienā, tādējādi var prognozēt, ka šodien būs sastopama lielākā daļa no tautas kalpiem. Rīgas domes atvērto durvju diena sākas pulksten 10 un ilgs līdz pat pulksten 15. Apmeklētāju grupas 20-25 cilvēku skaitā pavadīs domes darbinieki, kuru uzdevums būs sniegt pēc iespējas plašāku ieskatu gan Rīgas pašvaldības vēsturē, gan domes ikdienas darbā. Apmeklētājus pieņems pats mērs, pilsētas izpilddirektors, kā arī domes departamentu pārstāvji un deputāti. Rīgas mēra kabinetā būs iespējams nofotografēties ar domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, kā arī viņa krēslā. Pie Rīgas domes ēkas būs skatāma pilsētas ielu uzkopšanas tehnikas, bet pie Kongresu nama - municipālās policijas ekipējums. Turpat paredzēta arī neliela kultūras programma. Modernākā publiskā bibliotēka - Līvānos NRA 09/01/03 Īstenojot astoņus projektus un izmantojot esošās iespējas, četru gadu laikā Līvānu novada centrālā bibliotēka, pārvietojot to uz bijušo novada domes ēku, ir pārtapusi un apmeklētājiem vērusi durvis kā modernākā publiskā bibliotēka Latvijas novados. “Īstajā brīdī izdevās veiksmīgi ielēkt finanšu piesaistes vilcienā, un tagad baudām šīs veiksmes augļus,” Neatkarīgajai atzina Līvānu novada centrālās bibliotēkas direktore Inta Vērdiņa. Atbalstīti visi izstrādātie modernizācijas projekti, un katrs nākamais attīstības solis balstījās uz iepriekš paveikto. Galvenais ieguvums - daudzkārt augstāka bibliotēkas darba kvalitāte; tas panākts ne statistikai un ambīcijām, bet gan lasītāju ērtībām, un bibliotēkas apmeklētāji to prot novērtēt. Piecus iepriekšējos gadus Līvānu bibliotēka bija nepiemērotā, avārijas stāvoklī esošā ēkā. Iepriekš dienā bibliotēku apmeklēja kādi 50 lasītāji, tad jaunajās telpās bibliotēkā ik dienu iegriežas ap 250 apmeklētāju. Apgūtas visas tehniskās iespējas, lai bibliotekārā darba procesi būtu pilnīgi datorizēti un automatizēti. Bibliotēkas darbinieku skaits nav samazinājies, bet iespējas paplašinājušās. Lasītāju automatizētā apkalpošana nodrošina ātrumu un precizitāti - atrast vajadzīgo grāmatu un nodrošināt informācijas pieejamību var dažās sekundēs. Repše pieprasa krimināllietu par digitālās televīzijas līgumu LETA 09/01/03 Par pagājušā gada rudenī starp "Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru" (DLRTC) un Lielbritānijas kompāniju "Kempmayer Media Ltd." (KML) noslēgto, daudzmiljonu vērto digitālās televīzijas ieviešanas līgumu jau sen vajadzēja ierosināt krimināllietu, svētdien Latvijas Televīzijas tiešaridē paziņoja Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks"). Viņš nepārprotami lika saprast, ka no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagaida krimināllietas ierosināšanu jau tuvākajā laikā. Pēc Repšes domām, krimināllieta ir jāierosina, jo līgums noslēgts "acīmredzami pretēji Latvijas valsts interesēm", un tajā saskatāmas korupcijas pazīmes. Premjers uzsvēra, ka ir jāizmanto visi iespējami resursi, lai šajā lietā noskaidrotu vainīgos. Viņš ir pārliecināts, ka tie ir Latvijā labi pazīstamas personas. Repše šīs lietas risināšanā cer "uz drīziem rezultātiem" KNAB darbā. Premjers solīja, ka Latvija rīkosies, lai pret valsti netiktu vērstas kārtējās miljonu sankcijas, kas paredzētas līgumā ar KML. Viņš gan atzina, ka "soļi jāsper uzmanīgi", jo pretējās puses rīcībā ir tai labvēlīgie līguma nosacījumi. Jau ziņots, ka 2000.gada sākumā VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) izveidoja meitas uzņēmumu DLRTC digitālās televīzijas ieviešanai. Lai īstenotu šo projektu, DLRTC rīcībā tika nodoti 23% LMT kapitāldaļu, kuru vērtība, pēc ekspertu viedokļa, varētu būt no 150 līdz 200 miljoniem ASV dolāru (ap 86 līdz 114 miljoniem latu). Pagājušā gada rudenī DLRTC, neinformējot valdību, noslēdza 30 miljonu latu vērtu līgumu ar Lielbritānijas kompāniju par digitālās televīzijas ieviešanu. DLRTC noslēgto līgumu izvērtēja LVRTC padome, kura nolēma ierosināt valdībai apsvērt vairākus tālākas rīcības variantus saistībā ar digitālās televīzijas projekta īstenošanu, tai skaitā apsverot iespēju pārdot DLRTC akcijas vai arī panākt DLRTC un KML līguma grozīšanu Latvijas valsts interešu ievērošanai. Vēl pirms LVRTC padomes priekšlikumu saņemšanas Repše izdeva rezolūciju, kurā pieprasīja atstādināt uzņēmuma padomi un iecelt jaunu, kas arī tika izdarīts. Jaunā LVRTC padome savā pirmajā sēdē pieprasīja no LVRTC panākt, lai tās meitas kompānija DLRTC nekavējoties sāk sarunas ar britu kompāniju par līguma nosacījumu grozīšanu. Ierosina krimināllietu pret digitalizētājiem BNS 09/01/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis krimināllietu par amatpersonu rīcību digitālās televīzijas projekta ieviešanā. Krimināllieta ierosināta gan par tīšām darbībām, gan par amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījušas smagas sekas. Birojs secinājis, ka pārbaudes materiālos ir pietiekami fakti, kas liecina par krimināllikumā paredzētajām nozieguma pazīmēm. Tādēļ KNAB uzsācis krimināllietas izmeklēšanu. Lietas ierosināšana ir saskaņota ar Ģenerālprokuratūru. Izvērtējot materiālus par digitālās televīzijas ieviešanu, KNAB konstatējis, ka valsts amatpersonas veikušas tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz tām piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, noslēdzot līgumus un tādējādi apdraudot valsts intereses. Savukārt citas valsts amatpersonas neko nav darījušas, lai to novērstu. Par dienesta pilnvaru pārsniegšanu amatpersonas var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām. Savukārt par bezdarbību draud sods ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem vai arī naudas sods līdz simts minimālajām mēnešalgām. Satiksmes ministrijā pagaidām nevēlējās komentēt ierosināto krimināllietu, tomēr piebilda, ka šāds iznākums bija gaidāms. Ministrija no amata digitālās televīzijas projekta dēļ ir atbrīvojusi Sakaru departamenta direktori Ināru Rudaku, kā arī "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) padomi. Jau vēstīts, ka valdībai vēl būs jāizšķiras, ko darīt ar DLRTC un Lielbritānijas kompānijas "Kempmayer Media Limited" (KML) noslēgto vērienīgo līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu. Viena no iespējām, kas valdībai tiks piedāvāta, būs līgumu lauzt. Savukārt, ja valdība nolems, ka projekts ir realizējams un līgumu ar KML nav nepieciešams lauzt, noteikti būs jāmaina DLRTC un KML līguma nosacījumi, lai abas projekta realizācijā iesaistītās puses kļūtu līdztiesīgas un padarītu pārskatāmu projekta ieviešanas procedūru, iepriekš atzina satiksmes ministrs Roberts Zīle. Jau ziņots, ka valdība ir uzdevusi izvērtēt DLRTC noslēgto līgumu ar plašai sabiedrībai mazzināmu firmu KML, kura apjoms ir 53 miljoni ASV dolāru, jo tas izdarīts, neinformējot valdību, un radušās nopietnas bažas par līguma izdevīgumu Latvijai. Pašlaik valdībai priekšlikumus pārņemt digitālās televīzijas ieviešanas projektu izteicis no politikas aizgājušais bijušais Tautas partijas līderis un ekspremjers Andris Šķēle un uzņēmējs telekomunikāciju holdinga "Alīna" valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre. DLRTC ir izveidots 2000.gada maijā, lai visā Latvijā izveidotu digitālo jeb ciparu televīzijas apraides tīklu, izmantojot uzņēmuma mātes kompānijas "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" infrastruktūru. Tajā skaitā jau 2003.gadā ir iecerēts sākt digitālās televīzijas apraidi Rīgā, bet līdz 2006.gadam nodrošināt digitālās televīzijas programmu uztveršanu 97% Latvijas teritorijas. Savukārt analogās apraides slēgšana Latvijā ir paredzēta līdz 2010.gadam. Digitālā televīzija iedzīvotājiem nodrošinās iespēju pārraidīt daudz plašāku programmu klāstu, kā arī piedāvās dažādu interaktīvu pakalpojumu veikšanas iespējas ar televizoru. Citas ne tik svarīgas ziņas Laiks sarūpējis sēņu pārbagātību NRA 09/01/03 Kamēr lauksaimnieki gaužas, ka nevar novākt labības ražu un sākt ziemāju sēju, gavilē sēņotāji - lietainais laiks parūpējies par bagātīgu sēņu ražu. Meži pilni ne tikai ar gailenēm, baravikām un bekām, sākušas augt arī vēlās rudens sēnes - bērzlapes un cūcenes. Atšķirībā no pērnā gada, kad lielā sausuma dēļ sēnes praktiski nebija atrodamas, šogad mežos ir sēņu pārbagātība. Kā aģentūrai LETA atzinis Latvijas Augļkopju asociācijas vadītājs Pēteris Skrastiņš, lietaino laika apstākļu ietekmē šovasar mežos ir daudz gaileņu. Sēņu laiks parasti sākas jūlija sākumā, kad pirmās parādās gailenes, savukārt šovasar gailenes mežos parādījušās augusta pirmajā dekādē. Iespējams, gaileņu ražas kavēšanās saistīta ar sauso laiku. Kad atjaunojās mitrums augsnē, sākās sēņu augšana. Sēņotājiem tagad ir īstais ražas laiks. Labi aug arī bekas un baravikas. Aug arī vēlās rudens sēnes - cūcenes, bērzlapes, villenes un rudmieses. Neatkarīgās aptaujātie sēņotāji atzina, ka tagad noteikti jāzina, kur sēņot, pretējā gadījumā jāatgriežas ar tukšu grozu. Vērienīgā mežu izzāģēšana darījusi savu. Arī tirgos iespējams nopirkt ne tikai gailenes, bet arī bekas un baravikas, cūcenes un bērzlapes. Pēc aģentūras LETA informācijas, vietējā tirgū gailenēm šogad ir augsta cena - Rīgas tirgos tās vidēji maksā no 2 līdz 3,5 latiem kilogramā. Neatkarīgā pārliecinājās, ka citur sēnes ir daudz lētākas. Liepājas tirgū kilograms gaileņu vidēji maksā 1,5 latus, bet kilograms baraviku - 2 līdz 2,5 latus. Bērzlapes, cūcenes, bekas - nopērkamas pat par santīmiem. Piemēram, kilograms bērzlapju maksā no 30 līdz 60 santīmiem. Pieprasījums pēc sēnēm esot ievērojams. Latvijā, tāpat kā iepriekšējos gados, joprojām plaši izplatīts ir gaileņu bizness - vietējie salasītās sēnes pārdod uzpircējiem, bet tālāk tās no Latvijas tiek izvestas uz Somiju, Lietuvu, Igauniju, kā arī uz vairākām citām Eiropas valstīm. Kad ir silts un mitrs laiks, Latvijas mežos dienā tiek salasītas 10-15 tonnas gaileņu. Šogad Eiropā karstā laika dēļ gailenēm sezonas sākumā bijusi ļoti augsta cena - 15 eiro (aptuveni 9,5 lati) par kilogramu. Tagad gaileņu cena eksporta tirgos ir samazinājusies aptuveni piecas reizes un vienu kilogramu gaileņu ārpus valsts var pārdot par aptuveni 3 eiro (aptuveni 1,9 latiem). Kurzemē sēņotāji, no kuriem liela daļa ir maznodrošinātie, kam šis praktiski ir vienīgais ienākumu avots, pelna visai maz - patlaban uzpircēji par vienu kilogramu gaileņu maksā latu. Turklāt netiek ņemtas pretī visas sēnes - pāraugušās izbrāķē. Lietus mērcē labību un kartupeļu laukus NRA 09/01/03 Lietainais augusta vidus dara raizes lauku saimniekiem, jo aizkavējas graudu novākšana, daudzviet labība gulst veldrē, no pārliekā mitruma cieš kartupeļi. Tomēr situācija pagaidām nav tik kritiska, lai zemnieki lūgtu valsts palīdzību. Arī par pārtikas graudu trūkumu nevar sūdzēties. Augusta otrajā dekādē lija daudz un spēcīgi. Visvairāk nokrišņu bija Pāvilostā - 275 procenti no augusta otrās dekādes normas. Tur 15. augustā diennakts laikā nolija 48 mm, kas ir divas dekādes normas. Savukārt vismazāk nokrišņu bija Ainažos - tikai 32 procenti no dekādes normas, novērojuši hidrometeorologi. Augusta otrās dekādes sākumā gaisa temperatūra Latvijā bija nedaudz zem normas, turpmāk tā svārstījās ap normu un dekādes beigās pacēlās nedaudz virs normas. Dekādes pirmajā pusē lietus bija atsevišķās vietās, turpmāk lielākajā teritorijas daļā lija gandrīz katru dienu. Dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija vidēji +16 °C, kas ir ap normu. Dekādes sākumā, kad valdīja vēsāks laiks, Stendē zāles virskārtā pat tika novērota salna līdz -0,5 °C. Kurzemes zemnieks Valters Bruss Neatkarīgajai atzina, ka laika apstākļi šogad nav labvēlīgākie graudu novākšanai. Lietus neļauj novākt labību laikā, un tas savukārt rada bažas par graudu kvalitāti. Kartupeļu audzētājs Vitauts Grēviņš Neatkarīgajai sacīja, ka pagaidām kartupeļiem lietus nav kaitējis, taču, ja tā turpinās līt līdz kartupeļu novākšanas laikam un pašā novākšanas laikā, tad kartupeļi varētu sliktāk glabāties. Neraugoties uz lielo karstumu jūlijā, viņa saimniecībā kartupeļi esot labi auguši, un viņš cerot noņemt labu ražu. Arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons Neatkarīgajai atzina, ka pēdējo dienu laika apstākļi ir kavējuši graudu novākšanu. Ziemāji tikpat kā jau ir novākti, palikušas nelielas platības, un lauksaimnieki izmanto katru cik necik piemērotu brīdi, lai nokultu arī šos laukus. Šobrīd lielākās bažas ir par vēl nenovāktajiem rudziem, jo lietainā laika dēļ to graudi varētu būt nekvalitatīvāki. Jūlijā Zemkopības ministrija (ZM) prognozēja, ka graudu kopraža šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu būt mazāka par 17 procentiem. Pērn tika novākta graudu rekordraža - miljons tonnu graudu. Arī šobrīd J. Sietiņsons lēš, ka jūlija prognozes piepildīsies, varbūt pat būs par dažiem procentiem labākas. Viņa optimisms balstās uz faktu, ka jau ir novākti aptuveni 60 procenti iesētās labības un graudu novākšana sākās labos laika apstākļos. ZM speciālists arī uzsvēra - nav pamata bažām, ka varētu trūkt pārtikas graudu, jo tie tika novākti vēl labos laika apstākļos. J. Sietiņsons vakar apmeklēja Zemgali, kur vērtēja Sējēja pretendentus. Viņš sacīja, ka šajā pusē kartupeļi vagās neslīkstot un pagaidām lietavas nav nekādu postu nodarījušas. Drīzāk otrādi, papildu mitrums dod iespēju kartupeļu bumbuļiem nobriest. Turaidas pilskalnā atkal zemes nogruvums Diena 09/01/03 Svētdien ap pusdienlaiku Turaidas pilskalnā noticis kārtējais zemes nogruvums. Zeme ir aizšķērsojusi ceļu Inciems-Sigulda, un satiksme uz laiku ir ierobežota, tomēr neviens šajā incidentā nav cietis. Arī pati pils nav apdraudēta, un tūristi muzeju var apmeklēt, Dienai apliecināja Siguldas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Čivčs. Taču netiek noliegts, ka varētu notikt jauni zemes noslīdējumi. Jau tuvākajās dienās, iespējams, pirmdien, tiks sasaukta speciālistu ārkārtas sēde, lai lemtu, kā rīkoties tālāk. Pirmdien varētu būt zināms arī ekspertu atzinums, kādā stāvoklī atrodas pilskalns pēc kārtējā zemes noslīdējuma. Lai arī kā galvenais nelaimes cēlonis minēts pēdējo dienu lietavas, J.Čivčs bilst, ka daļa atbildības jāuzņemas pilskalna nostiprinātājiem. Viņš uzskata, ka darbi pilskalna nostiprināšanā veikti nemākulīgi. Diena jau rakstīja, ka pagājušā gada februāra sākumā Turaidas pilskalnā bija divi lieli grunts noslīdējumi. Tie apdraudēja Turaidas pils rietumu torni un aizsargsienu. Tika veikti virkne darbu, lai nostiprinātu pilskalnu un pasargātu vēsturisko pieminekli no jaunām nelaimēm. Toreiz arī izveidoja speciālu valdības darba grupu un darbu veikšanai piešķīra līdzekļus no valsts budžeta. Šogad augusta sākumā tika sākta Turaidas pilskalna otrā noslīdeņa nostiprināšana un to bija plānots pabeigt līdz novembra beigām. Vēl tikai 12.augustā tika noslēgts līgums par rietumu nogāzes nostiprināšanas pabeigšanu ar Ventspils uzņēmumu Diāna par vairāk nekā 164 000 latu. Turpinot agrāk sākto pilskalna nostiprināšanu, bija plānots izbūvēt otrā noslīdeņa meliorācijas sistēmu, izveidot akmens krāvumus un apzaļumot pilskalnu. “Darba temps varēja būt lielāks,” uzskata Siguldas domes pārstāvis J.Čivčs. Viņš piebilst, ka darbi neesot pareizi veikti arī organizatoriski: “Par ceļu atbild Satiksmes ministrija, muzejs ir Kultūras, bet Gaujas nacionālais parks - Vides ministrijas pārziņā. Katrs velk deķīti uz savu pusi. Vienam vajadzēja uzņemties ģenerālvadību, lai visu savestu kārtībā.” Gaujas Nacionālā parka (GNP) direktora vietnieks Māris Mitrēvics BNS uzsvēris, ka Siguldā nogruvumi nav nekāds retums: “Brēka ir lielāka nekā tā būšana.” Jau pirmdien agri no rīta būšot gatavs speciālistu atzinums par nogruvuma sekām. GNP direktora vietnieks arī pastāstīja, ka svētdien, iepazīstoties ar pilskalna stāvokli, konstatētas vēl vairākas plaisas zemē. Tas liecina, ka varētu būt jauni nogruvumi. Latviju apmeklējis Kurzemes hercoga pēctecis LETA 08/28/03 Latvijā bija ieradies un līdz 25.augustam uzturējās Kurzemes hercoga pēctecis - princis Ernsts Johans Bīrons, kurš apmeklēja Rundāles un Jelgavas pili, informēja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Princis Ernsts Johans, kas dzimis 1940.gadā, ir hercoga Ernsta Johana mazmazmazdēls no jaunākā dēla Kārļa Ernsta puses. Pašlaik viņš ir Bīronu dzimtas galva. Kopš 1804. gada visiem pēcnācējiem pasē rakstīts "Prinz Biron von Curland" (Kurzemes princis Bīrons). "Princis Latvijā viesojās jau piekto reizi. Viņš bija ieradies, lai apspriestu rakstu par Bīronu dzimtas vēsturi laika posmā no troņa zaudēšanas līdz mūsdienām," sacīja Lancmanis. E.J. Bīrons vēlējies arī apskatīt heraldikas izstādi, kas ir atvērta no maija līdz oktobrim. Princis bijis patīkami pārsteigts par Rundāles pilī pēdējos divos gados paveiktajiem restaurācijas darbiem hercogienes apartamentos - guļamistabā un tualetē. Pils muzejam viesis uzdāvinājis četras porcelāna tases - 19. gadsimta pirmās puses Krievijas ķeizariskās porcelāna fabrikas ražojumu. Tās paredzēts izvietot muzeja ekspozīcijā "Rundāles pils dārgumi". Pēdējoreiz Bīronu pēctecis Latvijā bija 2000.gadā, kad Rundāles pils muzejā tika sarīkota pēdējam Kurzemes un Zemgales hercogam Pēterim Bīronam veltītā izstāde. Tagadējais Bīronu dzimtas galva Rundāles pils muzejam un arī tā filiālei Jelgavas pils Kurzemes hercogu kapenēm daudz palīdzējis gan finansiāli, gan ar interesantiem materiāliem. Princis finansējis Rundāles pils hercoga audiences kabineta pabeigšanu. Tas svinīgi tika atklāts 1999. gadā. Viņš dāvinājis arī salveti ar hercogienes Johannas ģerboni, sudraba kausu, monētas un citas vērtīgas lietas. Pirms hercoga Ernsta Johana Bīrona 300 gadu jubilejas izstādes ar prinča atbalstu Kurzemes hercogu kapenēs restaurēja pirmā Bīronu dinastijas pārstāvja un viņa sievas hercogienes Benignas Gotlības sarkofāgus. Pagājušās nedēļas nogalē princis Rundāles pils muzeja direktora pavadībā ieradās Jelgavā, lai apmeklētu pili un hercogu kapenēs apbedīto vecvecvectēvu un vecvecvecmāti. Apciemojot Jelgavas pili, princis kā patīkamu pārsteigumu novērtēja pagalma fasādes restaurācijas darbus un sakopto pils apkārtni. Lancmanis ciemiņu iepazīstināja ar kapeņu vēsturi, pārmaiņām kapenēs, to saglabāšanas problēmām, kas rodas, rādot hercogistes valdnieku atdusas vietu. Šā gada 14. jūnijā apritēja 265 gadi, kopš likts pamatakmens Jelgavas pilij - Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona rezidencei. Nākamgad princis atkal plāno ierasties Latvijā, lai piedalītos Zaļā teātra atklāšanā Rundāles pils parkā. Topošie ārzemju arhitekti Rīgu redz modernu LNT Ziņas 08/29/03 Rīgas Akmens tilta pārvēršana par gājēju tiltu, kas vestu uz Daugavas kreisā krasta promenādi. Strēlnieka laukuma pārveidošana par amfiteātrim līdzīgu izklaides un sportošanas vietu. Tās ir tikai dažas no Rīgas vēsturiskā centra attīstības vīzijām, kuras tikko skicēs iemūžinājuši arhitektūras studenti Rīgas Tehniskās universitātes rīkotajā starptautiskā plenēra laikā Latvijā. 44 arhitektūras studentiem no Baltijas, Eiropas, Tālajiem Austrumiem un Āfrikas bija tikai četras dienas laika uz papīra izlikt savas vīzijas par Rīgas vēsturiskā centra arhitektūras un vides attīstību. Viņu acīs pilsēta ir izteikti konservatīva. Bet tai esot liels potenciāls kļūt par Eiropas metropoli. Taču tas šobrīd esot mūsu rokās, vai pilsētai palikt tādai kā tagad vai ļaut kļūt modernākai. Šie divi Vācijas studenti strādāja pie publiskās telpas attīstības Daugavas krastmalā, pretī Strēlnieku piemineklim. Viņi tajā piedāvā izveidot plašāku zaļo zonu. Tims Bauerfeīns, students no Vācijas: "Mums ir divi priekšlikumi - transports vairs nekursētu pāri Akmens tiltam, bet gan caur tuneli. Tad tilts paliktu gājējiem, kuri pa to varētu pāriet uz otru Daugavas krastu. Un tur, kur būs Nacionālā bibliotēka, varētu pie upes izveidot promenādi, kur būtu zaļā zona un dažas ēkas." Savukārt par Kaļķu ielu Vecrīgā ne mazāk radikālu vīziju redz portugāļi. Iela esot pārāk haotiska ar sajauktiem stiliem, slēgtiem un atklātiem laukumiem. Portugāļi domā, ka ielu būtu jāpadara harmoniskāku, tās galā pie Daugavas paredzot novitātes. Hose Paiksao, students no Portugāles: "Mēs piedāvājam Strēlnieku laukumu atdalīt no Rātslaukuma, paaugstināt to un tur būtu kāpnes, kas izskatītos pēc amfiteātra. Tur varētu sportot, skeitot, arī rīkot šovus un koncertus. Skvērs turpinātos līdz Akmens tiltam, pie kura varētu pārcelt Strēlnieka pieminekli. Savukārt Kaļķa iela šajā vietā būtu gājēju iela līdz tiltam." Plenērā koka arhitektūrai un Melngalvja ielai pievērsās divas ķīnietes, kuras studē Anglijā. Komponista Melngalvja vārdā nosaukto ielu tās skicējušas modernā formā, lai ielu izveidotu par dzīvojamo māju kvartālu, kuru fasāžu elementi izskatītos kā pabeigts mūzikas skaņdarbs. Studente Enija Čenga stāsta, ka, jaunās ēkas ceļot, trīs mājām būtu jāveido noslēgts pagalms, kur uzdevums būtu vienot māju iedzīvotājus. RTU Arhitektūras fakultātes docents Uģis Bratuškins uzskata, studenti tomēr nav centušies postīt mūsu arhitektūras mantojumu, bet gan bijuši pret to saudzīgi. Universitātes pārstāvji pieļauj, ka studentu idejas nākotnē varētu realizēt, pie tam, tās radušās no cita skatu punkta nekā Rīgu redzam mēs. Visus studentu darbus līdz 12.septembrim var aplūkot Latvijas Arhitektu savienības telpās, kur piektdienas vakarā atklāja izstādi. Atrod unikālu apbedījumu LETA 08/30/03 Veicot arheoloģiskos izrakumus seno zemgaļu kapulaukā Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā, šomēnes atrasts unikāls kādas jaunas zemgaļu sievietes un zīdaiņa apbedījums. Arheologs Guntis Zemītis to uzskata par vienu no divu gadu arheoloģisko izrakumu ievērojamākajiem atradumiem. Šodien preses konferencē Zemītis un antropologs Guntis Gerhards informēja, ka sieviete ir apbedīta ar pilnu rotu komplektu un unikālu galvas segu - spirālīšu rindu uz auduma, nevis zemgaļiem tradicionālo vainagu. Sieviete bijusi pārsegta arī ar zemgaļiem neraksturīgu villaini. Sieviete apbedīta uz augšu paceltām rokām, uz kurām atrastas 12 aproces. Atrasti arī divi bronzas kakla riņķi, spirālgredzens, krustadatas, lieli važturi, rotāti ar saules rakstiem un važiņām. Apbedījumā atrasts arī īlens un nazis, kā arī maza bērna aprocīte. Zīdainis apbedījumā likts uz sievietes kājām. Šis ir arī pirmais gadījums šajā kapulaukā, kad ir saglabājušās koka bluķa šķirsta koka daļas. Antropologs Gerhards pastāstīja, ka aptuveni 20 gadus vecā sieviete, iespējams, mirusi dzemdībās, kas tajā laikā bijis galvenais jaunu zemgaļu sieviešu mirstības cēlonis. Arī bērnu mirstība tolaik bijusi 30 - 40%. Greznās rotas liecina, ka mirusī sieviete ir no bagātas ģimenes ar salīdzinoši augstu dzīves līmeni. Raksturīgi, ka bagāto zemgaļu apbedījumi ir dziļāki. Viņa ir arī tam laikam neparasti gara auguma - vairāk nekā 1,70 metri. Arheoloģiskie izrakumi veikti bijušā Saeimas deputāta Joahima Zīgerista īpašumā "Šauvas" Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā. Mēneša laikā kapulaukā arheologi atraduši 16 iezīmētas kapavietas ar 17 apbedījumiem. Līdz ar to divu gadu laikā izrakumos seno zemgaļu kapu laukā pavisam jau ir atrastas 47 kapavietas un 49 apbedījumi. Šovasar atrastie cilvēku kauli ir samērā slikti saglabājušies, bet kā iespējamo atrasto apbedījumu vecumu speciālisti nosauca 9.gadsimta beigas un 10.gadsimta sākumu. Seklie apbedījumi ir vairākkārt postīti un uzarti ar lauksaimniecības tehniku. Kaulu saglabāšanos ietekmējis arī augsnes sastāvs un skābums. Daudzi apbedījumi ir arī izlaupīti. Par ievērības cienīgu speciālisti atzīst arī šovasar atrasto kāda tirgotāja apbedījumu, par kura nodarbošanos liecina apbedījumā atrastie tirgotāju svaru fragmenti un atsvariņi, par kuriem izmantoti arī stopsaktu un krustadatu gali. Atrastas aptuveni 50 senlietas, no kurām ievērības cienīgākās ir 10.gadsimta beigu vai 11.gadsimta sākuma pakava sakta, važiņrotas un bronzas sudrabadata ar sudrabotu galviņu, kas varētu būt saglabājusies no 9. vai 10.gadsimta. Izrakumos atrasti arī gredzeni un īlens, ko vēsturiski mēdza likt sieviešu kapavietās. Savukārt vīriešu kapavietās atrasti šķēpu uzgaļi, kaujas naži, īpatnējas formas vīriešu stopsakta, bronzas aproces un jostas sadalītājs, skaidroja Zemītis. 5.augustā Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā, bijušā Saeimas deputāta Joahima Zīgerista īpašumā "Šauvas", atsākās pagājušajā gadā iesāktie arheoloģiskie izrakumi. Šogad tika precizētas pērn atklāto vidēji vēlā dzelzs laikmeta zemgaļu kapulauku robežas. To ziemeļu robežas ir skaidras, bet šovasar turpinājās rakšanas darbi apbedījuma dienvidu virzienā. Pērn tika apgūta apbedījumu vietas ziemeļu daļa - kopā aptuveni 200 kvadrātmetru. Pagājušajā gadā arheoloģisko izrakumu laikā "Šauvās" tika atklāti 8.-9.gadsimta zemgaļu apbedījumi - 31 kapavieta ar 32 cilvēku mirstīgajām atliekām, kā arī atrastas 80 senlietas. No tām ievērības cienīgākās bija šķēpu gali, stopsakta, vainadziņš ar sudraba apvalku un krama nazis, kas uzskatāms par unikālu, jo liecina par vēl senāku šīs vietas apdzīvotību - pat no akmens laikmeta. Tika ievērota sieviešu un vīriešu apbedījumu orientācija. Vīrieši ierakti ar galvām uz austrumiem, bet sievietes - uz rietumiem. Tas novērojams pat mazu bērnu apbedījumos. Antropologi pēc Jaunsvirlaukā atrasto cilvēku mirstīgo atlieku izpētes secinājuši, ka zemgaļi, tāpat kā žemaiši, kuri dzīvojuši Lietuvas teritorijā, bijuši tiem laikiem ražena auguma - 174 - 176 centimetri, kas tolaik bijis lielākais vīriešu augums Eiropā. Mūsdienās tas ir tikai pāris centimetru lielāks. Izrakumos atrastās cilvēku mirstīgās atliekas nonāks Latvijas Universitātes Vēstures institūtā, bet senlietas pēc rūpīgas izpētes tiks nodotas Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejam. Izrakumi ir sākums, lai "Šauvās" izveidotu vēsturisku muzeju un tūrisma objektu. Ieceres autors un arheoloģisko izrakumu darbu finansētājs ir Joahims Zīgerists. Berlīne dāvinās divus metrus augstu lāča skulptūru NRA 08/30/03 Lai stiprinātu līdzšinējo sadarbību, attīstītu ekonomiskās saiknes un piedalītos Berlīnes dienās, Latvijā nākamnedēļ, 3. septembrī, ieradīsies Berlīnes pilsētas delegācija. To vadīs pilsētas birģermeistars Klauss Voveraits, vēl sastāvā būs arī ekonomikas, darba un sieviešu lietu senators Haralds Volfs, Jaunķelnes rajona birģermeistars Haincs Buškovskis un citas amatpersonas. Jāpiebilst, ka Berlīnes delegācija Rīgai iecerējusi dāvināt aptuveni divus metrus augstu lāča skulptūru, jo tāds ir šīs pilsētas simbols. Kaupers nepaliek bez dāvanām Diena 09/02/03 “Brīvdienas nav manas laimīgās dienas...” ne bez pamata dzied grupas Prāta vētra solists Renārs Kaupers. Viņš, būdams vienīgais bērns ģimenē, vasaras brīvlaikā esot juties diezgan vientuļš, bet, ar ziediem rokās dodoties uz skolu, viņš zinājis, ka sastaps draugus, sveiks skolotāju un, visticamāk, arī mājās nāks ar puķu pušķi rokās, stāsta grupas Prāta vētra menedžere Guna Zučika. 1.septembris jeb Zinību diena ir Renāra Kaupera dzimšanas diena. Kopš skolas beigšanas kādreiz apzinīgais un cītīgais skolnieks, kura burtnīcas vienmēr bijušas ļoti kārtīgas, savu dzimšanas dienu visbiežāk svin koncertējot. Reiz Lietuvā, dziedot Happy birthday to you, viņu sveica pat 40 tūkstoši koncerta apmeklētāju. Salīdzinoši mazāk, tomēr Latvijas apmēriem rekordliels skaits apmeklētāju mūziķi sveica arī šogad Skonto stadionā. Jau pirmdienas pēcpusdienā bija pārdots aptuveni piecpadsmit tūkstoši biļešu, Dienu informēja grupas koncertu rīkotāju BDG koncerts sabiedrisko attiecību menedžere Dace Podkalne. D.Podkalne ir pārliecināta, ka koncertu noteikti apmeklējis lielākais skaits cilvēku, ko latviešu grupai jebkad izdevies pulcēt Skonto stadionā. Viņa arī pieļauj, ka Prāta vētra sasniegusi Depeche Mode rekordu, kad grupas uzstāšanos Skonto stadionā noskatījās aptuveni 22 tūkstoši cilvēku. Sava veida rekords sasniegts arī koncerta tehniskā nodrošinājuma ziņā. Skaņas un gaismas nodrošinātāji jau iepriekš uzsvēra, ka izmantotas jaunākās tehnoloģijas, kas Latvijā redzētas reti - tikai ārvalstu mūziķu koncertos. Lai pārvadātu visu koncertam nepieciešamo, bija vajadzīgi septiņi kravas furgoni, turklāt par koncerta nodrošināšanu rūpējās 50 Latvijas labākie tehniskie darbinieki, stāsta D.Podkalne. Pasniedzot kreklu ar uzrakstu Paldies par draudzību, Renāru Kauperu sveica viņa grupas biedri, dzimšanas dienas svinībās piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Viņai ar Prāta vētras mūziķiem esot draudzīgas attiecības, BNS pastāstīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Prezidentei patīk Prāta vētra un labvēlīgais noskaņojums, kādā mūziķi redz pasauli. Runājot par valsts vadītājas ielūgšanu uz koncertu, Prāta vētras menedžere Aija Grimze teica, ka grupa uz koncertu ielūgusi savus draugus un “gribam ticēt, ka prezidente ir viens no mūsu draugiem”. Vēl 1100 biļešu no Prāta vētras saņēma Rīgas skolu labākie skolēni, turklāt koncertu apmeklēja arī lielākā daļa no 2500 grupas faniem, kuru plānus ieklausīties Prāta vētrā pēkšņi izjauca pavisam reāla vētra, kas koncerta dienā plosījās Jelgavā. "Prāta Vētras" koncertu Rīgā apmeklēja 25 000 cilvēku LETA/TVNET 09/02/03 Neskatoties uz "Skonto" sporta kompleksam raksturīgajām rindām, pārpildītā stadionā vakar noritēja grupas "Prāta vētra" koncerts. Negaidītu laimes brīdi vakardienas jubilāram Renāram Kauperam sagādāja Valsts prezidente, pasniedzot saulespuķu pušķi. Tomēr, pēc TVNET vērotā, atšķirībā no koncerta Viļņā, kas pērn arī notika 1.septembrī, latviešu publika mūziķu atbalstīšanā izrādījās negaidīti klusa. "Prāta Vētras" koncertā uzstādīts "Skonto" stadiona apmeklētības rekords. Koncerta rīkotāju "BDG Koncerts" sabiedrisko attiecību menedžere Dace Podkalne pavēstīja, ka "Prāta Vētras" koncertu apmeklēja vairāk nekā 25 000 skatītāju, kas ir lielākais stadiona un latviešu grupas koncerta apmeklētāju skaits. Sākotnēji bija apgrūtināta ieeja koncertā, jo veidojās pamatīga laužu drūzma. Tās iemesli bija pastiprinātā biļešu kontrole, jo iepriekš tika saņemtas ziņas par viltotām koncerta biļetēm. Zināms, ka tiešām tika konstatētas viltotas biļetes un vairākiem apmeklētājiem bijusi liegta iespēja iekļūt koncerta teritorijā. Tāpat pirms koncerta bija vērojamas garas rindas pie biļešu kasēm. Pirmo reizi tika novērota situācija, ka vairāki tūkstoši biļešu tiek nopirktas īsi pirms koncerta. Tas veicināja problēmas ērti izmantot tirdzniecības pakalpojumus un tualetes. Pēc koncerta mūzikas ierakstu kompānija "Mikrofona ieraksti" grupai pasniedza Zelta diskus par albuma "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls" panākumiem. Tāpat klātesošie sumināja grupas solistu Renāru Kauperu dzimšanas dienā. Viņš atzina, ka šī esot bijusi viena no labākajām dzimšanas dienām. Cilvēkiem, kuri vakar "Skonto" stadionā apmeklēja grupas "Prāta vētra" koncertu, bija jāstāv rindā. Tie, kuri nebija iegādājušies koncerta biļetes iepriekš, izveidoja rindu no ieejas "Skonto" stadionā Melngaiļa ielā līdz pat K.Valdemāra ielai. Biļešu īpašnieki koncerta norises vietā iekļuva raiti. Stadiona teritorijā bija iespējams iegādāties uzkodas, atspirdzinošos un alkoholiskos dzērienus un, lai izmantotu šo piedāvājumu, arī jāstāv rindā. Arī pie labierīcībām domātajām būdiņām, izvietotām pie "Skonto" halles, vajadzēja stāvēt rindā. Aptuveni plkst.20 uz skatuves uzstājās poļu grupa "Myslovitz". Skatītāji bija aizņēmuši apmēram pusi tribīņu un lielāko daļu stadiona. "Prāta vētras" koncerta sākumā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sveica grupas līderi Renāru Kauperu dzimšanas dienā. Prezidente Kauperam dāvāja ziedu pušķi un "Prāta vētrai" vēlēja vēl ilgi mirdzēt gan Latvijā, gan arī Eiropā. Kaupers, saņemot saulespuķu pušķi, atjokoja: "Atnāciet kāds un iekniebiet, vai tas tiešām tā ir?" Uz "Prāta vētras" koncertu ieradās ar kultūras ministre Inguna Rībena ar ģimeni. Viņa pacietīgi gaidīja rindā. Lai gan Rībena ir Ministru kabineta locekle, apsardze rūpīgi pārbaudīja rokassomiņu, vai tajā nav kāds koncertā aizliegts priekšmets. Izcilo ķīmiķi Ostvaldu godinot NRA 09/03/03 Vakar Vērmanes parkā tika nolikti ziedi un mazliet apcerēts zinātnieka darbīgais mūžs. V. Ostvalds dzimis Rīgā, studējis Tērbatā un sava mūža raženākos gadus aizvadījis Leipcigā. 1909. gadā viņš, vairs nebūdams Latvijā, saņēma Nobela prēmiju par katalīzes pētījumiem. Vakar uz svinīgo brīdi viņa 150. dzimšanas dienā bija ieradušies LZA prezidents Jānis Stradiņš, RTU rektors Ivars Knēts, akadēmiķi un a/s Grindeks pārstāvji. Ziedi ar pateicības vārdiem uz lentes pie pieminekļa bija nolikti arī no "Ostvalda ģimnāzijas": klātesošie zinātnieki sprieda, ka tai jābūt Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijai, kur izcilais vācu tautības ķīmiķis savulaik mācījies. Kā stāstīja akadēmiķis J. Stradiņš, V. Ostvalda ģimene dzīvojusi K. Barona ielas 10. namā un Rīgā viņš bijis ieradies vēl 1900. gadā uz savu vecāku zelta kāzām. Šonedēļ lietus tikpat kā nav lijis, vairāk pat ir saulains laiks. Vie- nīgi ar katru dienu kļūst arvien auk- stāks. Naktī ir manītas jau pirmās sal- nas, taču tās gan nav kaitējušas skaista- jām rudens puķēm, kuras jo krāšņi rotā mūsu dārzus... un pīlādžogas, salnu ie- spaidā, kļuvušas pavisam sarkanas... un dažu koku zaros parādās jau pirmās sārtās lapas. Anda Jansone