K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 312: 2003. g. 4. - 10. septembris Eiropas savienība Joprojām daudz svārstīgo ES jautājumā NRA 09/05/03 Pagājušās nedēļas aptaujas dati liecina, ka augusta beigās par Latvijas dalību Eiropas Savienībā balsotu 48,6% (pagājušajā nedēļā - 49,6 %). Pagājušās nedēļas aptaujas dati liecina, ka augusta beigās par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) balsotu 48,6% (pagājušajā nedēļā - 49,6 %). Pretējs viedoklis ir 25,5% (24,8%) balsstiesīgo ie- dzīvotāju. Neizlēmušo pilsoņu īpatsvars ir 25,9% (25.6%). Pētījumu pagājušajā nedēļā veica SIA InMind, telefoniski aptaujājot 619 Latvijas pilsoņus balsstiesīgā vecumā,), in- formē valdības grupas Latvija Eiropā sabiedrisko attiecību projektu koordinatore Vija Kasakovska. Kā jau ziņots, līdz referendumam ik nedēļu tiks veiktas sabiedriskās domas aptaujas. Referendumā gatavi piedalīties 84,6% pilsoņu, to negrasās darīt 6,8%, bet nav izlēmuši 8,6% balsstiesīgo iedzīvotāju. No tiem pilsoņiem, kas plāno piedalīties referendumā, 53,2% gatavi balsot par, 26% - pret, bet 20,8%vēl nav izlēmuši, kā balsot. Lauksaimnieki apvienojas balsojumam 'par' LETA 09/05/03 Uzskatot, ka lauksaimniecības nozare un lauku teritoriju iedzīvotāji kopumā būs ieguvēji no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina lauksaimniecības nozares ražotājus, viņu ģimenes locekļus un lauku iedzīvotājus piedalīties 20.septembra referendumā, izdarīt pārdomātu un atbildīgu izvēli un balsot par Latvijas pievienošanos ES. Kā teikts LOSP paziņojumā, Latvijas lauksaimniecības attīstībai un lauku sakārtošanai nepieciešami ievērojami fi- nanšu ieguldījumi. Lai palīdzētu laukiem, Latvijas budžeta iespējas patlaban ir ierobežotas, savukārt ES lauksaimniecī- bas un lauku atbalstam tiek novirzīta aptuveni puse no ES kopējā budžeta. Aprēķini liecina, ka, iestājoties ES, kopā ar valsts puses līdzfinansējumu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsts palielināsies vismaz 3,5 - 4 reizes. Aicinājumam pievienojušies Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Zemnieku federācijas, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas, Zemnieku saeimas, asociācijas "Latvijas dārznieks", asociācijas "Latvijas sēklas", asociācijas "Lauku ceļotājs", Latvijas Aitu audzētāju asociācijas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības, Latvijas Biškopības biedrības, Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas, Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācijas, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas, Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienības, Latvijas Holšteinas lopu šķirnes audzētāju asociācijas, Latvijas Kazu audzētāju apvienības, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītāji un citi, kopumā 38 LOSP organizāciju pārstāvji. Eiroskeptiķi Igaunijā negūst panākumus Diena 09/06/03 Eirooptimistiem publiski sekmīgi atspēkojot Igaunijas eiroskeptiķu argumentus, valstī palielinājies Eiropas Savienības (ES) piekritēju skaits, liecina statistikas dati un igauņu presē publicētie materiāli. Kreisās Centra partijas negatīvā nostāja ES referenduma jautājumā, kuru tā izteica savā kongresā 9.augustā, nav spējusi ietekmēt sabiedrības kopējo viedokli un atbalsts valsts integrācijai Savienībā kopš augusta sākuma ir audzis par vienu procentu. Tajā pašā laikā ES pretinieki uz diskusiju aicina valsts augstākās amatpersonas un cieš sakāvi argumentu karā. Vienas nedēļas laikā Igauniju apmeklēja ES komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens un Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, lai pārliecinātu igauņus, ka ES ir ceļš, kurš mums kopīgi ir jāiet. Īsi pirms referenduma Tallinā ie- radīsies igauņu vidū populārā Somijas prezidente Tarja Halonena. Aģitē arī uzņēmēji, inteliģence, skolotāji, arodbiedrība un masu saziņas līdzekļi. Ielās uz katra stūra redzami plakāti ar uzrakstiem "Jah" Euroopa Liit (Jā Eiropas Savienībai). Eiropesimistu līderim Uno Silbergam vien nākas atzīt, ka konstruktīvs dialogs ar ES atbalstītājiem nav iespējams, jo valdības propaganda ir ņēmusi virsroku. Diena jau rakstīja, ka Igaunijas valdība solīja ieturēt neitrālu pozīciju pirms gaidāmā referenduma, taču iekšpolitikas eksperti atzinuši, ka tā jau sen ir nosliekusies par labu ES atbalstītāju pulkam. Kustības Nē ES argumentu, ka Savienībā Igaunija zaudēs savu suverenitāti, otrdien desmitiem tūkstošu lielas televīzijas auditorijas priekšā veiksmīgi atspēkoja premjerministrs Juhans Partss. ES kvēlākais pretinieks, profesors un bijušais parlamenta deputāts Ivars Raigs uzskata, ka lēmumu pieņemšanas mehānisms ES ir balstīts uz vairākuma principu, kamēr J.Partss centās pārliecināt, ka Briseles birokrātu lēmumu pieņemšanas pamatā ir vienprātības mehānisms. Vienīgais arguments, kur valdošā vara piekāpās opozīcijai, bija pārmetumi par nepilnīgo ES konstitūcijas melnraksta tulkojumu. Arī premjers uzskata, ka igauņu versi- jā šis dokuments ir nedaudz neprecīzs un speciālistiem pie tā vēl būtu jāpiestrādā. Divu stundu ilgās debates tā dalībnieki izmantoja, lai runātu par sekām, ko varētu izraisīt negatīvs balsojums referendumā. Studijā klātesošie atzina, ka ne viena, ne otra puse nav spējusi sniegt konkrētu atbildi. J.Partss teica, ka negatīvs referenduma iznākums Igauniju atsviedīs atpakaļ sākuma pozīcijās attiecībās ar ES. Savukārt ES pretinieki uzskata, ka tauta, sakot nē, noraidīs iestāšanās līgumu, nevis anulēs lūgumu par Igaunijas uzņemšanu ES. I.Raigs, kurš savulaik sagatavoja projektu par Igaunijas iestāšanās plānu ES, uzskata, ka Igaunijai nevajadzētu sasteigt integrācijas procesu. "Līgava vēl nav gatava precībām," saka I.Raigs. Abas puses piekrita apgalvojumam, ka negatīvs balsojums referendumā nenozīmētu protestu pret pašreizējo valdību. Pēc socioloģisko aptauju kompānijas EMOR šonedēļ publicētajiem datiem 70 procenti Igaunijas iedzīvotāju nobalsotu par valsts iestāšanos ES. Sociologs Juhans Kivirēks pirms divām nedēļām Dienai prognozēja, ka Tallinas mēra un eiroskeptiķa Edgara Savisāra partijas negatīvā nostāja varētu mazināt iedzīvotāju atbalstu ES, taču piepildījās sociāldemokrātu partijas pārstāves, Tartu universitātes profesores un bijušās Tautas frontes līderes Marju Lauristinas izteikumi, ka noraidošais partijas kongresa balsojums piespiedīs neizlēmīgos igauņus ieņemt savu pozīciju un saliedēs ES atbalstītājus. Valdības vadītājs J.Partss, laikrakstam Postimees komentējot pēdējās aptaujas rezultātus, atzinies, ka ir patīkami pārsteigts. Arī viņš ticējis, ka opozīcijas viltīgais gājiens nostrādās un ES atbalstītāju skaits līdz referendumam varētu mazināties. Centristu preses sekretāre un parlamenta deputāte Evelīna Sepa uzsver, ka socioloģiskās aptaujas Igaunijā jau ir pierādījušas, ka ir neprecīzas un maldīgas, kā piemēru minot prognozes pirms parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Aptaujājot dažādu prestižu profesiju pārstāvjus, uzņēmējus un viedokļu līderus Igaunijā, Diena noskaidroja, ka ar retiem izņēmumiem visi atbalsta Igaunijas integrāciju ES. To Postimees galvenais redaktors Urmass Klāss skaidro ar efektīvo kampaņu. Viņa laikraksta ap- taujātie mediju un reklāmas eksperti gan domā savādāk. Piektdienas Postimees numurā šīs nozares profesionāļi asi kritizē radio un televīzijā pārraidītās reklāmas, sakot, ka tās mulsina sabiedrību, nevis vieš skaidrību un pārliecību. ES kampaņā iesaistījušies arī gandrīz visi lielākie uzņēmumi, rosinot savus darbiniekus 14.septembrī nobalsot par. Tā vairāk nekā trīsdesmit Igaunijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju uzņēmumi, kuru vidū ir tādi pazīstami vārdi, kā MicroLink, Radiolinija, Helmes un Eesti Telecom, pirms nedēļas vienojās par kopēju paziņojumu, kas atbalsta Igaunijas iestāšanos ES. Viņi lūguši savus kolēģus un darbiniekus, kā arī viņu radiniekus doties uz referendumu un nobalsot par. Tas nozīmē "balsot par pozitīvu Igaunijas nākotnes attīstības modeli", paziņojumā raksta lielo kompāniju vadītāji. Par ES aģitē arī Igaunijas arodbiedrību apvienība, kuras pārstāvji norāda uz straujo atalgojuma pieaugumu. Igaunijas iedzīvotājiem nevajadzētu baidīties no augstajām cenām Eiropā, jo tās augs līdz ar dzīves līmeni, uzskata arodbiedrību apvienības valde. Valsts prezidenta Arnolda Rītela bieži presē pieminētais teiciens "ES būs grūti tikai sliņķiem" jau ir folklorizējies, uzskata U.Klāss. Atbalstu ES pauduši arī visi lielie uzņēmumi, kuru īpašnieks ir kāda no ES dalībvalstu kompānijām. Sakoptākais Latgales pagasts nākotnes vīzijās rēķinās ar Eiropas Savienību Diena 09/05/03 "Kāds būs Višķu pagasts pēc desmit gadiem?" domīgi pārjautā pagasta priekšsēdētājs Jānis Kudiņš un pasmīn savu āķīgo smaidiņu. "Višķi vienmēr kārpīsies uz augšu. Tikai - ja Latvija neiestāsies Eiropas Savienībā, tad gan tikai lēnītēm rāposim, jo daudzi mūsu iecerētie projekti vienkārši uzkārsies," pārliecināts saka pagastvecis, kura ilgus gadus vadītais Daugavpils rajona pagasts vienmēr ir bijis gatavs jaunām un trakām idejām. Gan ar valsts investīcijām, kredītiem, gan ar ES finansējumu īstenoti vairāki projekti infrastruktūras sa- kārtošanā, izpelnīts sakoptākā Latgales pagasta nosaukums, saglabāta laba vidusskola. Sava pagasta reklāmas nolūkos višķēnieši bija ar mieru ņemt ciet arī rīdzinieku negribēto Pētera I pieminekli (kā nekā esam ķeizarienes Katrīnas dzimtene!), kā arī uzstādīt savā lidlaukā tālās darbības radaru, pret ko tik sīvi pretojās audriņieši. Kaut arī šīs vēlmes palika neīstenotas (nekas, mēs vienalga dabūsim radaru, kaut arī mazāku!), J.Kudiņš daudz neskumst, jo ir gatavs arī turpmāk attīstīt savu pagastu, maksimāli izmantojot ES piedāvātās iespējas. Tomēr, kā uzskata Latgales attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, šo iespēju izmantošana pašvaldībām var būt ierobežota un ES nauda līdz reģioniem var arī nenonākt. "Pašlaik sagatavotie ES fondu izmantošanas plāni liecina, ka pieeja šiem fondiem būs ļoti centralizēta un par to, kam nepieciešama šī nauda, lems nozaru ministrijas, nevis reģi- oni," stāsta I.Goldberga. Višķu pagastā ir četri ciemati, kuru daudzdzīvokļu mājām jānodrošina apkure, tāpēc jau tagad tiek domāts, kā dabūt naudu lauksaimniecības tehnikuma katlu mājas rekonstrukcijai. "Jāsakārto ūdenssaimniecība, attīrīšanas iekārtas, siltumtrases, jāremontē jumti, ceļi, sakaru sistē- mas. Višķiem vēl nav pieejams pat internets, jo telefoni vēl nav pieslēgti ciparu sistēmai. Ja pašvaldībām būs iespēja izmantot ES fondu naudu, cerams, pēc desmit gadiem kaut kas jau būs panākts," optimistiski cer J.Kudiņš. Taču I.Goldberga ir noskaņota skeptiski. "Vai Višķu pagasts varēs īstenot projektus ar tādiem nosacījumiem, kādi pašlaik valdībā tiek izvirzīti - projekts jāsagatavo par savu naudu, simtprocentīgi jānodrošina priekšfinansējums un līdzfinansējums, bet naudu saņemsiet atpakaļ tikai pēc diviem trim gadiem?" Kā domā J.Kudiņš, pašvaldības tad būs spiestas lūgt aizdevumu valsts kasē, taču lielākajai daļai no tām kredītiespējas jau ir izsmeltas. Višķu pagasts Latgalē ir neparasts - vietējās ražotnēs pietrūkst strādnieku un tos jāaicina no kaimiņpagastiem, taču pašu pagasta ļaudis brauc strādāt uz Daugavpili vai Rīgu, bet daudzi višķēnieši iedzīvojušies Itālijā un Londonā. "Neceru, ka viņi brauks atpakaļ, jo tādu algu, kā tur, viņi te arī pēc desmit gadiem nez vai nopelnīs," apgalvo J.Kudiņš un bažīgi piebilst, ka pagasta iedzīvotāju skaits turpina sarukt, jo ik gadu nomirst desmit reizes vairāk cilvēku, nekā piedzimst, bet trešdaļa no višķāniešiem ir pensionāri. Jaunos ļaudis piesaistīt Višķiem izdosies tikai tad, ja viņi varēs tepat uz vietas veidot savus uzņēmumus un labi nopelnīt. I.Goldberga domā, ka tas būtu iespējams tikai tad, ja pašvaldības spētu atbalstīt arī uzņēmējdarbību veicinošus projektus, taču patlaban tās ar saviem niecīgajiem līdzekļiem spēs līdzfinansēt tikai pašu nepieciešamāko - skolas, sociālo sfēru un atkritumu izvešanu. J.Kudiņš uzskata, ka viena no Višķu lielākajām bagātībām ir brīnišķīgā dabas ainava un tīrie ezeri, tomēr, kaut arī pats jau gadus desmit nodarbojas ar tūristu uzņemšanu, nākotnē nevēlas tūrismu pārvērst par industriju. "Tad būs kā ar Sauleskalnu vai Velnezeru, kur nekontrolētās tūristu plūsmas dēļ daba jau ir noplicināta. Nē, ezera krastos neko būvēt neļausim," pārliecināts J.Kudiņš. Zemes cenas Višķos pašlaik jau sasniedz 10 000 latu par hektāru, bet arī par tādu naudu vietējie vairs negrib savu zemi pārdot. Pagastā ir septiņas viesu mājas un vasarās tūristu skaits daždien tuvojies trim tūkstošiem. Latvijai iestājoties ES, tūristu skaits acīmredzot pieaugs. "Višķi atrodas Pēterburgas šosejas malā, tāpēc jādomā, kā paēdināt tranzīta braucējus. Ar pašreizējiem diviem ceļmalas krogiem vairs nepietiek," stāsta J.Kudiņš un pasmej, ka eiropieši gan pavisam neprot braukt pa Višķu kalnainajiem zemesceļiem. Lauku ceļu sakārtošanai viņš cer tikai uz ES fondiem, taču, kā atzīst I.Goldberga, lauku ceļu atbalstam ES paredzētā nauda ir visai niecīga. Vairāk norūpējies pagasta saimnieks ir par saviem zemniekiem, jo uzskata, ka iespējas izdzīvot mazajām saimniecībām ES būs mazas. Izņemot lielo Luknas cūkkopības kompleksu, Višķos pārsvarā ir tikai mazās zemnieku saimniecības, vai arī vienu - divu govju piemājas saimniecības, kurām jau tagad tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā lielajām fermām. "Ja pie manis atnāk noraudājusies vecenīte un stāsta, ka viņai par katru piena kannu nesienu pieprasa rakstīt pavadzīmi, kūtī ieviest barības uzskaites, dezinfekcijas un žurku deratizācijas žurnālu, bet akas ūdeni par lielu naudu sūtīt analīzēm uz Rīgu, tad tas ir absurds, un es neticu, ka arī ES to visu pieprasa," sašutis stāsta J.Kudiņš. J.Kudiņš atzīst, ka liela daļa Višķu iedzīvotāju pašlaik pret ES ir noskaņoti visai skeptiski, jo ir norūpējušies gan par valdības izdomāto un, viņuprāt, nevajadzīgo administratīvi teritoriālo reformu, gan arī par sakāpinātajām prasībām un gaidāmo cenu celšanos. Arī J.Kudiņš domā, ka šoka terapija pēc Latvijas iestāšanās ES vēl kādu laiku turpināsies, taču ir pārliecināts, ka pretējā gadījumā Latvijas nākotne būs līdzīga murgam. "Ja mēs neiestājamies, Latvija būs Eiropas Savienības Kaļiņingrada! Cenas tāpat te celsies, pensijas un algas nepalielināsies, bet mūsu pašu Višķi būs pelēkā zona starp Krieviju un Eiropu, kur ieplūdīs ne jau tas labākais bizness. Arī ES te nebūs nekāda Saules pilsēta, toties plusu būs vairāk," pārliecināts apgalvo J.Kudiņš. Par Eiropas Savienību balsos arī Inga Goldberga, taču viņu satrauc, vai Latvija spēs mērķtiecīgi izmantot ES piedāvāto strukturālo fondu finansējumu 625 miljonus eiro, jo nosacījumi, kā varēs tikt pie šīs naudas, vēl joprojām nav skaidri. "Politiķiem, valdībai, lēmējinstitūcijām ir jārada tādi nosacījumi, lai jebkurš enerģisks pagastvecis varētu iesniegt savus projektus un panākt to īstenošanu. Ja mūsu pašu valdības atbalsta nebūs, Latgale arī pēc desmit gadiem būs tas pats atpalikušākais ES reģions," skumji teic I.Goldberga. Latvijā uzsvars uz infrastruktūras projektiem Diena 09/08/03 Pirmajos trijos gados pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Latvija vairāk nekā miljardu eiro no strukturālo fondu līdzekļiem tērēs lielākoties infrastruktūras projektiem. Galvenokārt šāds attīstības virziens izvēlēts, lai ātrāk uzlabotu Latvijas makroekonomiskos rādītājus. Turklāt tiek arī minēts, ka lielos projektus ir vieglāk uzrakstīt, tiem vieglāk paņemt ES naudu un arī izkontrolēt to izlietojumu. Prioritāšu maiņa tiek plānota ne ātrāk kā pēc trim gadiem, kad vairāk līdzekļu varētu atvēlēt cilvēku izglītošanai. Cik daudz līdzekļu no katra ES strukturālā fonda un kuriem mērķiem tērēt, izvēlējās Latvijas valdība. No kopējās saņemamās struktūrfondu naudas Eiropas Reģionālās attīstības fonds (galvenokārt finansē infrastruktūras un uzņēmējdar- bības projektus) sasniedz ap 60% (ap 334 milj.eiro ES naudas), Eiropas Sociālais fonds (cilvēkresursu attīstība) - 21% (ap 116 milj. eiro), Lauksaimniecības un lauku attīstības, kā arī zivsaimniecības fonds - ap 19% (ap 104 milj. eiro). Kā Dienai atzina atbildīgais par ES fondiem Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis, citas kandidātvalstis esot izvēlējušās līdzīgu proporciju. Lai arī ES pēdējā laikā norādījusi, ka vairāk būtu jādomā par cilvēkresursu attīstību, šiem mērķiem vairāk naudas tiks atvēlēts pēc trim gadiem, kad Latvijai atkal būs jānosaka jaunas prioritātes. Pašreizējās iekļautas Latvijas Attīs- tības plānā, par kuru konsultācijas ar ES tiks sāktas nākamnedēļ. Iespējams, finansējuma sadalījums vēl var mainīties. Ekonomists Aigars Štokenbergs uzsver: "Latvija ir panākusi vairākus pārejas periodus kvalitātes, sanitāro, ūdenssaimniecības, atkritumu pārstrādes u.c. jautājumos, kuri kā jebkurš līgums ir jāpilda. Latvijai nav juridisku saistību uzlabot cilvēkresursus." Cilvēku izglītības ziņā Latvija daudz neatpaliekot no Eiropas. Latvijā augstākā izglītība ir 20% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet ES - 24%. Savukārt drošs dzeramais ūdens ir pieejams tikai 35% Latvijas iedzīvotāju, tiek savākti tikai 50-60% atkritumu. "Tas nenozīmē, ka nevajag investēt inovācijās, kur mūsu atpalicība ir sešas reizes pret ES vidējo. Taču 70% no šīm investīcijām Eiropā finansē privātais sektors (lielie koncerni), kurus te vajag ievilināt ar zemiem nodokļiem un labu infrastruktūru," uzsver ekonomists. Repše drošs par Latvijas izvēli Diena 09/09/03 "Ļaujiet cerēt, ka pēc 20.septembra mēs būsim atgriezušies Eiropā!" tā, pirmdien uzrunājot studentus un mācībspēkus Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) vadības grupas Latvija Eiropā rosinātajā pirmsreferenduma aģitācijas pasākumā Jelgavā, sacīja premjers Einars Repše (JL). Tomēr viņš uzskata, ka valdībai nebūtu jāuzņemas at- bildība, ja tauta 20.septembrī pateiktu nē Latvijas dalībai Eiropas Savienībā (ES). Pretējs viedoklis ir JL koalīcijas partneriem Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) un Latvijas Pirmajai partijai (LPP). "Es neredzu nekādas saiknes starp Latvijas pilsoņu izvēli vienā valstiski svarīgā jautājumā, kur tautai izvēle deleģēta no valsts Satversmes, un konkrētās, laicīgās valdības darba turpināšanu vai neturpināšanu," sacīja E.Repše, atbildot uz Dienas jautājumu, vai viņa vadītā val- dība darbu turpinātu arī pēc negatīva referenduma iznākuma. Premjers gan akcentēja, ka šāds jautājums patiesībā esot stipri hipotētisks, jo, viņaprāt, Latvijas pilsoņi tomēr nobalsos par, apzinoties priekšrocības, ko ES dod. "Ja strādāsim, labklājība augs ne pa gadiem, bet pa mēnešiem," tā ES priekšrocības premjers aprakstīja jelgavniekiem, ko viņam izdevās sastapt īsajā pārskrējienā starp LLU un Jelgavas mašīnbūves rūpnīcu. Tomēr ZZS un LPP uzskata - negatīva referenduma iznākuma gadījumā valdībai ir jāuzņemas politiskā atbildība un jāatkāpjas. LPP valdes priekšsēdis Ainārs Šlesers ir pārliecināts, ka balsojums būs pozitīvs, taču pretējā gadījumā, viņaprāt, valdībai būtu jādemisionē, jo iestāja ES bija lielais mērķis un valdības prioritāte, tāpēc tai jāuzņemas atbildība. Līdzīgi uzskata arī ZZS frakcijas va- dītājs Augusts Brigmanis, norādot, ka valdība ir uzņēmusies atbildību arī par referenduma kampaņu. E.Repše gan uzskata, ka tautai ir pilnīgas tiesības lemt arī pretēji valdības gribai, taču arī šāda balsojuma rezultātā valdība paliks savā vietā. "Tas nu nav valdības uzdevums katram pateikt, kā viņam būtu jābalso," - tā premjers. Agrāk viedokli par nepieciešamību atkāpties negatīva referenduma rezultāta dēļ bija izteicis arī TB/LNNK priekšsēdis Jānis Straume, taču viņa partijas biedrs frakcijas vadītājs Māris Grīnblats pirmdien Dienai sacīja, ka valdības pastāvēšanas un referenduma rezultāta jautājumus nevajadzētu saistīt, lai cilvēki, kas ir neapmierināti ar valdību, šo attieksmi nepamatoti nepaustu balsojumā par dalību ES. M.Grīnblats pieļauj, ka referenduma rezultāti valdībā būs jāizvērtē, taču sekas, kādas var izraisīt negatīvs balsojums, esot daudz plašākas un nebūtu saistāmas ar valdības pastāvēšanu. Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau vairākkārt lūgusi attieksmi pret valdību nepaust referendumā un nesen presei vēlreiz sacīja: "Aicinu neizmantot referendumu, lai izpaustu savu vilšanos vai savu žulti, vai pretenzijas pret dzīvi vai pret pašreizējo valdību. Ja mēs pateiksim nē, paies ļoti ilgs laiks, lai mēs varētu koriģēt tās negatīvās sekas." Līdzīgu vēlējumu jelgavniekiem izteica arī premjers, akcentējot - spītēšana valdībai balsojumā nozīmētu to pašu, ko nozāģēt sev roku, lai ieriebtu kaimiņam. Viņš aicināja jelgavniekus domāt par Latvijas nākotni un mašīnbūves rūpnīcas strādniekiem taujāja, vai viņi rūpnīcā jau arī jūtot Eiropas ietekmi. Strādnieki atzinās - tomēr ne, jo algas nelielas un pasūtījumu arī maz. Un premjers, kurš pirms tam jau bija iepazinies ar rūpnīcas pirmajiem soļiem, ES naudu izmantojot tehnoloģiju modernizācijai, centās uzburt nākotnes vīziju - būs ES, būs modernizācija, būs pasūtījums, būs algas un labklājība. "Mēs esam gatavi ES, tādēļ es domāju - ES ir ceļš, pa kuru Latvijai jāiet," Dienai vēlāk sacīja rūpnīcas darbinieks Oļegs Čirkuns. Viņam gan šāda pārliecība izveidojusies krietni sen, nevis premjera vizītes iespaidā. Taču O.Čirkuns piebilst - valdībai vajadzētu tautai skaidri pateikt, vai pēc iestāšanās ES Latvijā prioritāte būs lauksaimniecība vai rūpniecība, jo tad būtu skaidrs, vai viņa darbs ES būs vajadzīgs. Atvadoties E.Repše strādniekiem novēlēja lielākas algas un saņēma tikpat draudzīgu sveicinājumu: "Jums tāpat!" Somu eiroreālisti: ES varas struktūras ir nedemokrātiskas LETA 09/08/03 Eiropas Savienības (ES) varas struktūras ir nedemokrātiskas - tām trūkst atklātības, saiknes ar sabiedrību, daudzi lēmumi tiek pieņemti aizklāti, uzskata somu eiroreālisti, kuri pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā. "Eiropas Savienības varas elite jums klāsta tikai pozitīvās lietas, mēs vēlamies pateikt patiesību par Eiropas Savienību," savas vizītes mērķi žurnālistiem skaidroja organizācijas "Alternatīva Eiropas Savienībai Somijā" pārstāve Ulla Kotzera. Eiroskeptiķu grupā, kas uzturējās Latvijā, bija pārstāvēti dažādu slāņu, politisko pārliecību un profesiju cilvēki, tai skaitā skolotāji, studenti, zemnieki, pensionāri un mazie uzņēmēji. Latvijā bija ieradušies eiroskeptiķi no vairākām organizācijām - "Alternatīva Eiropas Savienībai", "Līga par brīvu Somiju", "Sieviešu alternatīva Eiropas Savienībai", "ES kritiskā jaunatne". Skandināvu eiroskeptiķu organizācijas savstarpēji vienojušās, ka dāņi un norvēģi dosies uz Igauniju, lai uzrunātu sabiedrību par ES jautājumiem šajā valstī, bet somi apmeklēs Latviju, sacīja Kotzera. Somu eiroskeptiķi savas viesošanās laikā izgāja Rīgas ielās, diskutēja ar iedzīvotājiem, kā arī apmeklēja valsts iestādes, lai skaidrotu savu pozīciju. Šādas aktivitātes tika īstenotas sadarbībā ar Latvijas sabiedrisko organizāciju "Neatkarība ārpus ES". "Jūs droši vien brīnieties, kādēļ mēs esam ieradušies Latvijā, jo balsojums referendumā ir jūsu pašu rokās," preses konferencē sacīja Kotzera. "Taču mums ne visai patīk, ka Somijas amatpersonas ierodas Latvijā un māca ļaudis, kā viņiem balsot. Ja šeit ierodas Somijas premjerministrs, tad uzskatām, ka arī parastajiem pilsoņiem vajadzētu dalīties ar jums savā pieredzē." Somu eiroskeptiķi uzskata, ka viņu valsts pievienošanās ES un kopīgās valūtas eiro ieviešana ir veicinājusi tradicionālā ziemeļvalstu labklājības modeļa iziršanu. Tā gaitā visvairāk cietušas sabiedrības neaizsargātākās grupas - pensionāri, bezdarbnieki, sievietes un bērni. Pēc Kotzeras teiktā, savienība, par kuru Latvijas pilsoņi balsos 20.septembra referendumā, būs pavisam citāda pēc tam, kad stāsies spēkā jaunā Eiropas konstitūcija. "Jūs balsosit par pievienošanās līgumu, bet nākotnē ietekmīgie vīri ierādīs jums, kā savienība darbosies," prognozēja somiete. Kotzera apgalvoja, ka 70% Somijas iedzīvotāju vēlas, lai par Eiropas konstitūcijas ieviešanu tiktu rīkots referendums, taču valdība šo balsošanas iespēju nolēmusi liegt. Somu eiroskeptiķi žurnālistiem norādīja, ka deviņdesmito gadu sākumā, pirms valsts vēl bija pievienojusies ES, Somija 64% no iekšzemes kopprodukta izmaksāja algās saviem iedzīvotājiem. Pēc šī rādītāja valsts bija trešajā vietā Ei- ropā, patlaban Somija šajā rādītājā esot noslīdējusi uz 12.vietu. Kotzera uzsvēra, ka visaugstākais labklājības līmenis ES ir Dānijā, Zviedrijā un Lielbritānijā - valstīs, kuras vēl nav ieviesušas eiro. Būtisks faktors esot arī pensijas vecuma palielināšana. Pēc Kotzeras teiktā, Somija sākotnēji, pirms iestāšanās ES, gatavojusies pazemināt pensionēšanas vecumu līdz pat 62 gadiem, taču šos plānus nācies pārskatīt. Savukārt somu studenti sacīja, ka valsts pabalsti studējošajiem nav cēlušies kopš deviņdesmito gadu sākuma, lai arī cenas transportam, kā arī citiem pakalpojumiem ir augušas par gandrīz 20%. Norādot uz vispārējām saimnieciskajām grūtībām viņu valstī, somu eiroskeptiķi atzīmēja, ka slimnīcās ir pieaugušas rindas, trūkst apkalpojošā personāla, tiekot slēgtas bibliotēkas un mazās skolas, katrā piektajā Somijas pašvaldībā trūkst pasta nodaļu. Esot arī jūtama iedzīvotāju sociālā noslāņošanās. Latviešu valodas aizsardzībai jāapvieno Latvijas un ES spēki LETA 09/07/03 Lai nodrošinātu latviešu valodas aizsardzību, ir jāapvieno Latvijas valsts darbība ar iespē- jām, ko sniedz Eiropas Savienība (ES), uzskata Saeimas deputāte Ina Druviete ("Jaunais laiks"). Uzstājoties konferencē "Eiropas Savienība - tuvāk sabiedrībai", Druviete norādīja, ka iespējamais nacionālais identitātes zudums ir arguments, ko bieži min eiroskeptiķi. Taču, pēc Druvietes domām, šis arguments reti tiekot atšifrēts. Valsts pienākums esot gādāt par visu tautību identitāšu saglabāšanos tās ietvaros, savukārt latviešu un lībiešu identitātes saglabāšana esot "svēts pienākums". Pēc Druvietes teiktā, nacionālo identitāti veido tautas mentalitāte, kultūra un valoda. Mentalitāte cilvēka gēnu atmiņā varot saglabāties ilgi pēc tam, kad pārējie tautiskās izcelsmes elementi ir zuduši, savukārt kultūra esot identitātes kodols, ap kuru var slāņoties citas, dzīves gaitā pieņemtas identitātes. Vienīgi valoda kā identitātes elements ir slēgta sistēma, akcentēja deputāte. "Šeit nevar būt runa par kompromisiem, valoda ir nepieciešama pašaizsardzības sistēma," sacīja Druviete. Daudzkārt tiekot uzsvērts, ka latviešu valoda vēstures gaitā spējusi izdzīvot daudz nelabvēlīgākos apstākļos nekā šobrīd, taču, pēc deputātes domām, šim argumentam nav pamata. "Pasaule ir mainījusies un valodu konkurences no- sacījumi ir daudz stingrāki, mēs vairs nedzīvojam lingvistiskā un kultūras izolācijā, kas tik tiešām ļauj saglabāt valodu, tiesa gan - ģimenes un sadzīves līmenī, neierobežoti gandrīz jebkādos apstākļos," sacīja Druviete, skaidrojot, ka mūsdienās nepieciešami jauni valodu aiz- sardzības mehānismi. "Globalizācija, integrācija, urbanizācija un citas "ācijas" pašlaik izvirza daudz atšķirīgākus nosacījumus. Valodām ar mazāku ekonomisko vērtību, respektīvi, valodām, ar kuru palīdzību mēs nevaram iegūt daudz ekonomisku un garīgu labumu, aktīvi jācīnās par savu eksistenci un jāveido solidāra mazo valodu aizsardzības sistēma," sacīja Druviete. Pēc viņas vārdiem, Latvijas uzdevums ir raudzīties, lai šāda aizsardzības sistēma būtu stabila, un nopietni jāizvērtē priekšrocības, ko šinī jomā var sniegt ES. Kā norādīja Druviete, latviešu valodai ES, pirmkārt, būs skaidri noteikts darba valodas statuss. "Katrai valodai atkarībā no tās oficiālā statusa un valodas situācijas ir nepieciešama atšķirīga aizsardzības sistēma. Mēs taču nevaram runāt par vienotu sistēmu, piemēram, angļu un korniešu, krievu vai lībiešu valodu kā eventuālo Eiropas Savienības mazāklietoto valodu aizsardzībai," sacīja Saeimas pārstāve. Viņa atgādināja par tulkošanas noteikumiem, kas attiecināmi uz ES oficiālajām valodām. "Latviešu valodas kā starptautiskas valodas statusu garantēs mums labi zināmie likumi. Mums ne tikai palīdzēs, bet no mums pat prasīs at- tīstīt un pilnveidot savu valodu," apgalvoja deputāte. Druviete atgādināja, ka ES valodu daudzveidības saglabāšana ir apzināta un finansiāli nodrošināta. ES mērķis ir stiprināt pārliecību, ka visas Eiropas valodas ir vienlīdz vērtīgas un cienījamas, tās uzskatāmas par Eiropas identitātes neatņemamu sastāvdaļu, sacīja Druviete. Saeimas deputāte arī norādīja, ka vienlīdzīga valodu statusa jautājums ir cieši saistīts ar finansiālu līdzekļu atvēlēšanu šim mērķim. "Visu neregulē brīvais tirgus. Jo mazāka valoda, jo lielāka aizsardzība tai nepieciešama," uzsvēra Druviete. Viņa norādīja, ka ir valodas, kas saglabāsies neatkarīgi no tā, vai to valstis būs ES locekles vai ne, bet būs arī valodas, kuru drūmo likteni nenovērsīs pat iestāšanās ES. Latviešu valoda nepieder ne pie vienas, ne otras grupas, atzīmēja Druviete. "Mums ir nepieciešams apkopot visus spēkus - gan pašu darbību Latvijā, gan arī radošu ES piedāvāto iespēju izmantošanu. Tad tik tiešām latviešu valoda būs viena no tām nedaudzajām valodām, kas droši sagaidīs ne vien 22., bet arī 23.gadsimtu," sacīja deputāte. Studenti kūtri piedalās savā ES referendumā Diena 09/10/03 Studenti, visticamāk, ir nobalsojuši par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), otrdien vēlu vakarā Dienu informēja studējošo referenduma izspēles organizators Andris Millers. Tiesa, līdz redakcijas slēgšanai vēl nebija saskaitītas divu lielāko augstskolu - Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) - studentu balsis, kas rezultātu var būtiski ietekmēt. Kopumā nobalsojuši ap 10 000 jauniešu, kas ir aptuveni desmitā daļa no Latvijas studentu kopskaita. No augstskolām visaktīvākā izrādījusies Vidzemes augstskola - balsošanā piedalījušies 45% studējošo. Referenduma oficiālo iznākumu studenti publiskos trešdien. Studentu interesi izteikt savu viedokli par vai pret Eiropas Savienību Diena novēroja gan RTU, gan LU - lekciju starplaikos urnas strauji pildījās ar balsošanas biļeteniem. "Īpaši aktīvi ir pirmkursnieki, bet nāk arī pārējie," stāstīja RTU studentu pašpārvaldes pārstāves Inga Vīksna un Diāna Ļvova. Tā kā lapiņas ar jautājumu "Vai Jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?" studenti lielākoties aizpilda turpat uz balsošanas organizētāju galda, abas jaunietes zināja teikt - no aptuveni simts jau iemestajiem balsojumiem par un pret būšot skaita ziņā ļoti līdzīgi. "Vispār pārsteidzoši, bet diezgan daudz ir pret. Bet daudz jau ir arī par!" smaida LU galvenajā ēkā satiktā Ance Bērziņa, kura balsošanu koordinēja topošo juristu, teologu, fiziķu un matemātiķu mājvietā. Aptuveni uz pusēm daloties tiesību zinību studentu domas, vairāk ar pret nākot fizmati, stāsta Ances palīgs Gatis Litvins. "Studentiem vispār patīk protestēt, varbūt tāpēc daudzi ir pret," domā Vēstures un filozofijas fakultātes studente Anna Platpīre. Viņu uztrauc kas cits - diezgan daudzi studējošie ir pārliecināti, ka, nobalsojot šeit, viņiem mazinās pienākums balsot 20.septembrī. Diezgan manāmi studentu viedokli ietekmējot arī mācībspēku lekcijās izteiktais personīgais noskaņojums, Dienai stāstīja vairāki studenti. Viņi novērojuši, ka arī pasniedzēju domas dalās uz pusēm - vieni aģitē par, otri pret. Līdzīgi kā Latvijas Studentu apvienība ar savu referendumu 27 no 34 augstskolām mēģināja izzināt teju 119 000 studentu kā vienota kopuma attieksmi pret ES, jauniešu klubs Māja. Jaunatne vienotai Eiropai pagājušajā nedēļā izvaicāja jauniešus, kuri 20.septembra referendumā piedalī- ties nevarēs, jo ir jaunāki par 18 gadiem. Par ES balsotu 62%, bet pret - 36% vidusskolēnu vecumā no 12 līdz 17 gadiem. Vislielākais eirooptimistu skaits ir Zemgalē (73%), bet pesimistu - Rīgā un Rīgas rajonā (42%). Aptaujā piedalījās teju 2000 jauniešu no visas Latvijas. Aptaujās grūti rast priekšstatu par ES balsojumu Diena 09/10/03 Nedēļas laikā nedaudz pieaudzis Eiropas Savienības atbalstītāju un samazinājies eiropesimistu skaits, taču teju ceturtā daļa iedzīvotāju nepilnas divas nedēļas pirms referenduma arvien apgalvo, ka par savu izvēli vēl nav izšķīrušies, liecina septembra sākumā veikta aptauja. Tomēr pēdējā mēnesī dažādu firmu aptauju rezultāti bijuši mulsinoši atšķirīgi, ko paši veicēji skaidro ar metodikas niansēm un straujiem pagriezieniem sabiedriskajā domā, ko rada gan informācijas intensitāte, gan tādi notikumi kā Valsts prezidentes iesaistīšanās kampaņā. Firmas InMind veiktā telefonaptauja (4.-7.septembris) rāda, ka šonedēļ dalību ES gatavi atbalstīt 51,3% pilsoņu (+2,7 salīdzinājumā ar iepriekšēju nedēļu), pret ir 23,8% (- 1,7), nav izlēmuši 24,9% (-1). Līdz 87% audzis cilvēku skaits, kuri gatavojas piedalīties referendumā (+2,4). Arī šīs grupas vidū aug par balsotāju skaits - 55,2% (+2), pret 22,8% (-3,2), nav izlēmuši - 22% (+1,2). "Uz šī pamata mēs pavisam droši varam teikt, ka rezultāti rāda strauju atbalsta palielināšanos iedzīvotāju vidū. Prezidente ir gandarīta, ka, iespējams, daudzo skaidrojumu ietekme ir parādījusi savus rezultātus," sacīja Vairas Vīķes-Freibergas pārstāve Aiva Rozenberga. Prezidente pieļaujot, ka straujo atbalstītāju skaita kritumu vasarā radījusi cilvēku nodošanās atpūtai, kuras laikā viņi sevi nav nodarbinājuši ar ES jautājumiem. Tomēr, tuvojoties referendumam, dažādu firmu veiktajās socioloģiskajās aptaujās parādās krasi atšķirīgi rezultāti. Tā SKDS augustā izdarītajā aptaujā eirooptimistu skaits ir stipri lielāks, neizlēmušo skaits daudz mazāks nekā Latvijas faktu (LF) aptaujā, kur savukārt parādās sen neredzēti zems Eiropas Savienības atbalstītāju skaits. "Hronoloģiski tie ir veci dati, pēc tam ir bijušas vēl telefonaptaujas, kas rāda citu tendenci. Jūlijā iezīmējās krass kritums, augustā tas turpinājās ar mazāku intensitāti, bet mēneša beigās, kad visi notikumi sasniedza apogeju, cilvēku viedoklis sāka mainīties," skaidro LF direktors Aigars Freimanis. Viņš neesot pētījis, kāpēc atšķiras LF un SKDS dati, bet tas neesot nekas neparasts intensīvas informācijas plūsmas apstākļos. Arī SKDS direktors Arnis Kaktiņš datu atšķirību skaidro ar atšķirīgiem aptaujas laikiem, jo LF aptauja ilgusi nedēļu, SKDS - divas un vidū bijis būtisks notikums - Valsts prezidentes aicinājums nesodīt valdību un aizrādījumi valdībai par budžetu. "Tas ir atstājis iespaidu uz sa- biedrisko domu, jo jūlijā ir kritums, tad valstī sākās haoss, prezidente uzstājās ar runu - un augusta dati jau rāda citus ciparus. Jaunās aptaujas vedina domāt, ka atbalstītājiem ir augšupejoša dinamika," teica A.Kaktiņš. Apkopojot datus, rodoties iespaids - lai gan vasaras vidū bijuši dramatiski notikumi, situācija atgriezusies tās sākuma līmenī. KNAB Repše sajūsmā par Strīķi kā KNAB vadītāju Diena 09/05/03 Ja Saeima Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā apstiprinās Jutu Strīķi, premjers iegūs tādu pretkorupcijas iestādi, kādu vienmēr vēlējies redzēt, - ar uzsvaru uz krimināllietām un sabiedrībai atrādāmiem rezultātiem pieķertu blēžu izskatā, jo tā ir Drošības policijas darbinieces stiprā puse. Vienīgās pagaidām izskanējušās bažas ir par kandidātes pieredzes trūkumu lielas iestādes vadīšanā un saskarsmi ar plašāku korupcijas izpratni - amatpersonu deklarācijām, partiju ziedojumiem. Kolēģi oficiāli par J.Strīķi saka vai nu labu, vai neko, savukārt viņa apgalvo, ka ceļu uz KNAB šefa krēslu neaizšķērsos "skelets skapī", jo tāda neesot. KNAB komisijai reālākie šķituši trīs - J.Strīķe, vēstnieks ANO Gints Jegermanis un KNAB darbinieks Aleksejs Loskutovs, dažiem advokāts Oskars Rode. J.Strīķe uzvarējusi ar pieredzi reālā korupcijas apkarošanā un skaidru skatīju- mu, kas jāmaina biroja darbā. Einars Repše (JL) Dienai neslēpj, ka J.Strīķe bijusi viņa favorīte, ko viņš pirms slēgtā balsojuma paziņojis arī pārējiem. "Pirms intervijām man likās, ka viņa ir viena no, bet pēc tam man bija skaidrs, ka viņa ir vislabākā. Īsts atradums, es uz tādu veiksmi pat nebiju cerējis," teica premjers. J.Strīķei bijis skaidrs redzējums par korupcijas apkarošanas un novēršanas saistību, godīga cilvēka reputācija un izteikta motivācija uzņemties KNAB vadīšanu. E.Repše viņu pirms tam saticis vienu reizi saistībā ar specdienestu operāciju un pārliecinājies, ka viņa ir spējīga darbiniece un bauda padoto uzticību. J.Strīķe teic, ka viņas pagātnē nav nekā amatam traucējoša: "Man nav no kā baidīties." Ja viņu apstiprinās, vispirms tikšot sakārtota biroja struktūra - "šobrīd uz vienu priekšnieku ir 2-3 padotie, un tas nav lietderīgi", novērsta funkciju dublēšanās un darbiniekiem maksāts pēc padarītā. Viena prioritāte būšot arī "fundamentāla informācijas pārbaude" par tām personām, kas pieņem sabiedrībai nozīmīgus lēmumus. Par savu komandu viņa vēl neesot domājusi. Var noprast, ka par KNAB darbu viņa labi nedomā un viens no ie- mesliem ir nelielais ierosināto lietu skaits. J.Strīķe iekšlietu iestādēs strādā desmit gadu. DP darbojusies gan ekonomisko noziegumu izmeklēšanas, gan pretizlūkošanas, gan aktīvo izstrāžu jomā, atklājot korupciju iekšlietu iestādēs. Viņa vadījusi izmeklēšanu Lata International krimināllietā, lietā par Valsts ieņēmumu die- nesta (VID) darbinieka veiktu izspiešanu no Philips Latvia, LU Juridiskās fakultātes prodekāna aizturēšanā, kā arī vairāku narkotiku tirdzniecībā iesaistītu policistu aizturēšanā. DP viņa strādājusi "jaunajos laikos" nežēlastībā kritušā Didža Šmitiņa pakļautībā, taču presei viņa teica, ka ar D.Šmitiņu nekontaktējoties. Cilvēkiem, kas darbā ar J.Strīķi saskārušies, ir krasi polarizēta attieksme. "Melot negribas, bet taisnību teikt grūti," teica bijušais DP priekšnieks Jānis Apelis. Tie, kas piekrīt runāt, saka tikai labu, kas vēlas palikt anonīmi - kritizē, minot, ka personīgo un profesionālo īpat- nību viņa dēļ nevar vadīt kolektīvu, nespēj mainīt viedokli, piemin dienesta izmeklēšanu, kas gandrīz beigusies ar atlai- šanu, bet konkrētāk runāt nevarot. Pati J.Strīķe bilst, ka lietu vārgi atminoties, jo tas bijis vēl 90.gadu beigās, bet darbā neesot pazemināta un disciplinārsodu arī neesot. "Viņa vienkārši ir personība, tāpēc neviennozīmīga attieksme," saka tagad KNAB strādājošais bijušais J.Strīķes priekšnieks Māris Kaļinko. "Lietās, ko kopā izmeklējām, viņa bija profesionāls un godīgs cilvēks, kam var uzticēties. Vienīgais mīnuss ir milzīgā emocionalitāte," stāsta DP strādājušais Raimonds Mūrnieks. DP priekšnieks Jānis Reiniks uzskata, ka viņa ir viens no profesionālākajiem korupcijas apkarotājiem Latvijā, strādā pašaizliedzīgi un darbam ziedo arī brīvo laiku. "Labāku kandidātu es nevaru iedomāties," atzīst Lata lietas prokurors Edvīns Piliksers. "Viņai netrūkst drosmes un neatlaidības, un viņa nebūs tā, kas atkāpsies grūtību vai spiediena priekšā." Strīķe sāktu ar KNAB struktūras izvērtēšanu BNS 09/05/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidāte Juta Strīķe par pirmajiem uzdevumiem, stājoties biroja vadītāja amatā, uzskata KNAB administratīvās struktūras, darbinieku profesi- onālās atbilstības un atalgojuma izvērtēšanu. Strīķe, kura gan vēl nav guvusi valdības un Saeimas atbalstu, ceturtdien žurnālistiem norādīja, ka, ie- pazīstoties ar biroja struktūru, viņa secinājusi - "uz katriem diviem trim padotajiem ir pa vienam priekšniekam". "Ir apšaubāma nodaļas priekšnieku lietderība.. Pašlaik redzu zināmu funkciju dublēšanos dokumentu apritē. Vieni un tie paši dokumenti tiek reģistrēti vairākas reizes," norādīja Strīķe. Viņa nevēlējās jau pašlaik izvērtēt konkrētu KNAB amatpersonu darbu, taču solīja to darīt pēc stāšanās amatā. Savukārt, runājot par savu iespējamo "nākotnes komandu", Strīķe uzsvēra, ka birojā vēlas redzēt cilvēkus, kuriem uzticas. Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem Strīķe minēja nepieciešamību panākt korupcijas novēršanas un apkarošanas bloka konsolidētu sadarbību, lai korupcijas apkarošanas procesā konstatētie apstākļi, kas to veicinājuši, tiktu rūpīgi izanalizēti korupcijas novēršanas blokā un tiktu izstrādāti nepieciešamie grozījumi likumos to novēršanai. Par vienu no galvenajām biroja darba prioritātēm Strīķe minēja korupcijas apkarošanu visaugstākajos amatpersonu slāņos. "Par vienu no KNAB prioritātēm uzskatu fundamentālu informācijas pārbaudi attiecībā uz personām, kuras pieņem valstiski svarīgus lēmums, vai no viņu pieņemtajiem lēmumiem atkarīga lielu līdzekļu sadale," sacīja Strīķe. Viņa arī solīja, ka īpašā KNAB uzmanībā viņas vadības laikā būs arī tiesneši, "kuri izšķir cilvēku likteņus". Iespējamā KNAB vadītāja atzina, ka darbs galvenās korupcijas apkarošanas iestādes vadībā nebūs viegls, taču uzsvēra, ka viņa nekad no grūtībām nav izvairījusies. "Par ko, manuprāt, liecina mana līdzšinējā darba pieredze," viņa sacīja. KNAB vadītāja amata kandidāte uzsvēra, ka pārliecību uzņemties šādus amata pienākumus viņai devusi esošā pieredze korupcijas apkarošanā. Viņa pastāstīja, ka līdz šim viņas vadītā Drošības policijas Aktīvo izstrāžu nodaļa atklājusi vairākas skaļas korupcijas lietas, turklāt viņai ir vairāku gadu pieredze iekšlietu struktūrās - Strīķe izmeklējusi lietas gan par izspiešanu, gan naftas kontrabandu, gan automašīnu zādzībām. Strīķe atzina, ka tieši korupcijas apkarošanas darbs Drošības policijā viņu iedrošinājis kandidēt uz KNAB vadītāja amatu un tas ir bijis viņas personiskais lēmums. Viņa atzina, ka KNAB veidošanas laikā Drošības policija (DP) likusi lielas cerības uz jaunizveidoto institūciju, kas tomēr nav piepildījušās. Biroja vadītāja amata kandidāte norādīja, ka DP, kuras pienākumos korupcijas apkarošana ir tikai viens no uzdevumiem, triju gadu laikā par aizdomām saistībā ar korupciju aizturējusi 63 cilvēkus, savukārt KNAB, kam tas ir centrālais uzdevums, "visa tā darbības laikā bijušas tikai dažas lietas". Konkursa komisijas atbalstītā kandidāte arī pauda pārliecību, ka birojs arī premjera pārraudzībā būs politiski neitrāls, jo, pēc Strīķes domām, biroja vadītāja iecelšana Saeimā nodrošina tā neatkarību, turklāt "ietekmēt var tikai to, kas ir gatavs ietekmēties". Strīķe pauda gatavību tikties ar visām Saeimas frakcijām, kas izteiks šādu vēlēšanos. Palielinās Strīķes izredzes vadīt KNAB Diena 09/10/03 Pēc vienprātīga valdības atbalsta saņemšanas un uzstāšanās Saeimas komisijā palielinājušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātes Jutas Strīķes izredzes sagaidīt pozitīvu balsojumu par viņas iecelšanu. Saeima par to varētu lemt ātrākais nākamnedēļ. Valdībai otrdien vajadzēja tikai piecas minūtes, lai atbalstītu pašreizējās drošības policijas aktīvo izstrāžu nodaļas vadītājas iecelšanu KNAB šefa amatā. Nevienam ministram nebija jautājumu konkursa komisijas izvēlētajai kandidātei. Pati viņa teica, ka apzinās, cik lielu atbildību uzņemas valdības un sabiedrības priekšā, un solīja cīņai pret korupciju veltīt visus spēkus. Pozitīvas atsauksmes bija dzirdamas arī pēc viņas uzstāšanās Saeimas Pretkorupcijas komisijā. "Kandidāte ir stipra rakstura cilvēks, dāma ar raksturu, kas vispārējos mīkstčaulības apstākļos ir iepriecinoši," teica opozīcijā esošās Tautas partijas deputāts Jānis Lagzdiņš. Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JL) paudis, ka J.Strīķe atstājusi profesionāla cilvēka iespaidu un īpaši simpātiska viņam likusies viena no viņas prioritātēm - nevis cīņa pret korupciju atsevišķos sektoros, piemēram, ceļu policijā vai valsts iepirkumos, bet amatpersonu kontrole. Iebildumus pret J.Strīķi pagaidām nav izteikusi neviena frakcija, taču tas izskaidrojams ar faktu, ka viņi kandidāti nepazīstot. Tikties ar kandidāti frakcijas gatavojas nākamnedēļ. Ekonomika Premjeri vienojas attīstīt Baltijas infrastruktūru vienojošus projektus LETA 09/05/03 Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šodien notiekošajā Baltijas Ministru padomes sēdē panākta vienošanās attīstīt Baltijas valstu infrastruktūru vienojošus projektus, informēja Valsts kancelejas Komuni- kācijas departamentā. Baltijas valstu, Somijas un Polijas premjeri vienojušies par nepieciešamību drīzākā laikā veikt kopīgus precizējumus "Rail Baltica" dzelzceļa projektam, kā arī atzinīgi novērtējuši sasniegto "Via Baltica" autoceļa projekta virzībā, kā arī uzsvēruši nepieciešamību to turpināt. Tāpat panākta vienošanās veikt nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai attīstītu autostrādes starp Baltijas jūras reģiona valstīm. Lai turpinātu attīstīt transporta ceļus, paredzēts sadarboties arī ar reģiona kaimiņvalstīm. Premjeri nolēmuši arī turpināt darbu pie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētikas sistēmu integrācijas vienotā Eiropas enerģētikas tirgū. Tiek uzsvērts, ka enerģētikas un transporta jomās pastāv nepieciešamība attīstīt jaudas un vairot savstarpējo sadarbību starp Baltijas jūras reģiona valstīm, lai samazinātu iespējamos naftas produktu un ķīmisko vielu piesārņojuma riskus reģionā. Latvijas Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") šodien uzrunā Baltijas Ministru padomes sēdē atzīmēja, ka Baltijas reģiona turpmākās sadarbības enerģētikā un transportā veicināšanā izšķiroša nozīme būs dalībai Eiropas Savienībā. Latvijas premjers apliecināja, ka Baltijas reģiona turpmākā sadarbība enerģētikas un transporta jomā būs prioritāte arī nākamajā gadā, kad Latvija pārņems Baltijas Ministru padomes vadību. Latvijas ekonomikas ministrs Juris Lujāns (LPP), kurš arī piedalās Baltijas Ministru padomes paplašinātajā sēdē, šodien Viļņā panākto vienošanos nosaucis par vēsturisku, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Iveta Balode. "Kā ekonomikas ministrs vienošanos uzskatu par ārkārtīgi svarīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībai. Tas, ko, realizējot šos projektus, piemēram, "Rail Baltica" paredzēto ātrvilciena kustību no Tallinas līdz Parīzei, iegūs Latvijas tautsaimniecība, šobrīd pat skaitļos un procentos nav definējams," norādījis Lujāns. Ministrs uzskata, ka, realizējot kopējos Baltijas jūras reģiona infrastruktūras projektus, radīsies gan jaunas darba vietas, ieplūdīs investīcijas, sagaidāms ražošanas apjomu kāpums. Paredzama arī atsevišķu tautsaimniecības nozaru - būvniecības, rūpniecības, tūrisma - strauja attīstība. Prasa tautas nobalsošanu par celulozes rūpnīcas projektu LETA 09/06/03 Piektdien konferences "Celulozes rūpnīcas ietekme uz vidi" dalībnieki pieņēma rezolūciju, kurā prasa tautas nobalsošanu par celulozes rūpnīcas projektu. Rezolūcijā norādīts, ka AS "Baltic Pulp" jaunceļamā celulozes rūpnīca skar ievērojamas Latvijas iedzīvotāju daļas intereses, tādēļ obligāti nepieciešama Latvijas tautas nobalsošana par rūpnīcas celtniecības pieļaujamību Ozolsalas teritorijā. Konferences dalībnieki vēršas pie Saeimas, Ministru kabineta un visiem politiskajiem spēkiem, lai tie nepieļautu rūpnīcas celtniecību bez Latvijas iedzīvotāju piekrišanas. Rezolūcijā arī norādīts, ka celulozes rūpnīca saražos Daugavas baseinam nepieļaujami lielu kaitīgo izmešu daudzumu, tostarp15 miljonus kubikmetru augsti piesārņotu notekūdeņu, dzeršanai nederīgus padarot 120 miljardus ku- bikmetru ūdens un palielinot skābekļa patēriņu Daugavas ūde- nī par 6,3 miljardiem litru. Šādi procesi notiks, jo Daugavā tiks ievadītas vismaz 120 tonnas bīstamo hlororganisko savienojumu, sēru, slāpekli un fosforu saturošie ķīmiskus savienojumi. Minētais piesārņojums atbilst 2321 tonnai nātrija salpetra, 1265 tonnām kalcija sulfāta un 64 tonnām superfosfāta. Tas izsauks pastiprinātu ūdensaugu un aļģu, tostarp arī zilaļģu vairošanos Daugavas baseina ūdenskrātuvēs, tādējādi būtiski apdraudot iedzīvotāju un dzīvnieku veselību, norāda konferences dalībnieki. Savukārt gaisā celulozes rūpnīca izmetīs 409 miljonus litru slāpekļa oksīdu, 420 miljonus litru sēra dioksīda un līdz 80 000 kilogramiem aktīvā hlora. Veidosies skābie nokrišņi, kas nodarīs ievērojamu ļaunumu apkārtnes mežiem, florai un faunai. Konferences dalībnieki uzskata, ka zemes vidienē uzcelta celulozes rūpnīca būtiski apdraudēs gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju un apkārtējo vidi posmā no Rīgas līdz Ozolsalai ar iespējamām bīstamo kravu autotransporta avārijām. Uzceļot Ozolsalā rūpnīcu, ir paredzami 4200 autoreisi ar bīstamajām ķīmikālijām - ūdeņraža peroksīdu, nātrija hlorātu, sēra dioksīdu, koncentrētu sērskābi, koncentrētu nātrija sārmu, metanolu u.c. Celulozes rūpnīcu nekādā gadījumā nedrīkst celt Latvijas vidienē pie Daugavas, jo rūpnīcas izmeši nopietni apdraudēs Daugavas pašattīrīšanās spējas, kas ilgākā perspektīvā izsauks būtisku ūdens kvalitātes pasliktināšanos Daugavā un vēlāk arī Rīgas jūras līcī, un tas ietekmēs ļoti lielas daļas Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, teikts rezolūcijā. Kā norāda konferences dalībnieki, valsts un pašvaldību budžeta ieguvums neattaisno kaitējumu, ko rūpnīca nodarīs videi, un potenciālo risku, kas attiecas uz iespējamām avārijām kā pašā rūpnīcā, tā arī bīstamo kravu pārvadāšanas procesā. Projekta realizācijas gadījumā arī tiks pārkāpta virkne Latvijas Republikas likumu un iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, teikts rezolūcijā. Jau ziņots, ka šodien sanāksmē "Celulozes rūpnīcas ietekme uz vidi" tika izvērtēta iecerētās rūpnīcas Krustpils pagasta Ozolsalā ekonomiskā lietderība un ietekme uz vidi. Konferenci rīkoja Latvijas Inteliģences apvienība, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas dome. Augustā - deflācija BNS 09/08/03 Patēriņa cenas Latvijā augustā, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 1,1%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums augļiem, dārzeņiem un kartupeļiem, pastāstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Tajā skaitā precēm cenas saruka par 1,5%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas dārzeņiem augustā pazeminājās par 39,6%, kartupeļiem - par 11,9%, augļiem - par 13,5%. Tāpat cenas kritās cukuram - par 6,5%, sieram - par 1,7% un olām - par 1,6%. Atlaižu ietekmē cenas pazeminājās arī apģērbam un apaviem - par 1,9%, kosmētikai un individuālās aprūpes precēm - par 1%. Savukārt cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, zivīm, degvielai, alum un cigaretēm. Gada laikā - šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu - patēriņa cenas Latvijā ir pieaugušas par 3,5, tajā skaitā precēm - par 3,9%, pakalpojumiem - par 2%. Jāpiebilst, ka deflācija augustā Latvijā ir lielāka nekā analītiķu prognozētie 0,3-06%. Tāpat patēriņa cenas šogad augustā ir samazinājušās straujāk nekā pērn šajā mēnesī, kad kritums bija 0,8%. Straujākais patēriņa cenu kritums Latvijas nesenajā vēsturē NRA 09/10/03 Augustā salīdzinājumā ar jūliju gandrīz katru gadu vērojams patēriņa cenu kritums, taču šogad tas ir lielākais atjaunotās Latvijas vēsturē - 1,1%. Līdz šim straujākais patēriņa cenu kritums bija 1999. gada jūlijā - 0,9%. Precēm šāgada augustā cenas saruka par 1,5%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,2%. Tajā pašā laikā, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu ir pieaugušas visai ievērojami - par 3,5%. Tātad bažām par deflāciju nav nekāda pamata. Tas ir krietni vairāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Lietuvā patēriņa cenas, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, samazinājušās par 1,1%, bet Igaunijā pieaugušas par 1,3%. Salīdzinot ar jūliju, Igaunijā patēriņa cenu līmenis nemainījās, Lietuvā samazinājās par 0,7%. Augustā lielākā ietekme uz patēriņa cenu pazeminājumu bija augļu, dārzeņu un kartupeļu cenu kritumam. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas dārzeņiem pazeminājās par 39,6%, kartupeļiem - par 11,9%, augļiem - par 13,5%. Cenas kritās arī cukuram - par 6,5%, sieram - par 1,7%, un olām - par 1,6%. Atlaižu ietekmē cenas pazeminājās apģērbam un apaviem - par 1,9%, kosmētikai un individuālās aprūpes precēm - par 1%. Savukārt cenas pieaugušas gaļai un gaļas izstrādājumiem, zivīm, degvielai, alum un cigaretēm. Parekss Asset Management prezidents Guntars Vītols uzskata, ka tuvākajos gados tieši augsta inflācija būs Latvijai visgrūtāk izpildāmais Māstrihtas kritēriju punkts, jo galvenajās Eiropas valstīs ekonomiskā situācija ir visai bēdīga un inflācijas līmenis zems. Māstrihtas kritēriji jeb Eiropas stabilitātes un izaugsmes pakts noteic, ka inflācijas līmenis nevar būt augstāks kā 1,5% virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Pēc G. Vītola domām, šogad inflācijas līmenis būs augstāks, nekā sākotnēji bija prognozēts, un gaidāms tuvs 4%. Tāds pats vai pat augstāks tas saglabāsies arī turpmākos gadus, jo, integrējoties Eiropas tirgū, nenovēršami celsies cenas. Viņaprāt, lielu ietekmi uz inflācijas līmeni šogad radījis augstais eiro kurss, jo Latvijas imports pārsvarā nāk tieši no eirozonas valstīm. G. Vītols pieturas pie pārliecības, ka arī turpmāk eiro kurss pieaugs un eiro spiediens uz inflācijas līmeni saglabāsies. Tāpat lielu ietekmi atstāj administratīvo cenu pieaugums. Gāzes tarifu pieaugums, gaidāmais elektroenerģijas tarifu kāpums un ak- cīzes nodokļa pieaugums degvielai jau nākamgad izraisīs vēl straujāku inflācijas līmeņa pieaugumu. Patēriņa cenu kāpumu, pēc G. Vītola domām, var izraisīt arī E. Repšes valdības sāktā cīņa pret nodokļu nemaksātājiem un minimālās algas maksātājiem, jo, ja uzņēmējus patiešām piespiedīs samaksāt visus nodokļus un darbiniekiem maksāt vairāk, tad neglābjami augs pakalpojumu cenas. Atsevišķa runa ir par optimālo inflācijas līmeni, jo pārāk zema inflācija vai pat deflācija neveicina ražošanu un patēriņu, savukārt liela inflācija rada sociālo spriedzi. Pēc G. Vītola domām, Latvijas gadījumā optimāls būtu 2-2,5% liels patēriņa cenu pieaugums gadā. Šobrīd ir skaidrs, ka tuvākajos gados inflācijas līmenis būs augstāks. Valdība un pašvaldības Bojārs ierosmi Rīgas mēram paredzēt vietu valdībā uzskata par absurdu BNS 09/04/03 Rīgas mērs Gundars Bojārs apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) priekšlikumu galvaspilsētas vadītājam nodrošināt vietu valdībā uzskata par absurdu. Bojāra preses sekretāre Brigita Višņevska pauda, ka, paredzot mēram vietu valdībā, viņš tā vai citādi būtu pakļauts premjeram, bet "citas institūcijas vēlēts pārstāvis nevar tikt pakļauts premjeram vai valdības stabilitātei". Mērs uzskata, ka ideja par Rīgas vadītāja iespējamo dalību valdības darbā nav slikta, taču tai jābūt ar konsultatīvu raksturu un bez balsošanas tiesībām. Arī citās valstīs pilsētu mēri darbojas valsts pārvaldē, taču tur ir cits darbības princips. Savukārt citai "tēvzemiešu" idejai - arī Rīgas pašvaldībā ieviest 5% barjeru - Bojārs jau iepriekš paudis atbalstu. BNS jau vēstīja, ka TB/LNNK izstrādājuši savu Rīgas likuma variantu, kas ierosina ne tikai uz pusi samazināt domnieku skaitu pašvaldībā, bet arī paredzēt Rīgas mēram vietu valdībā. Likumprojektu Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās. Lai novērstu iespējamus interešu konfliktus, "tēvzemieši" vēlas Rīgas deputātiem noteikt tādus pašus ierobežojumus kā ministriem un Saeimas deputātiem, tādējādi domnieki nevarētu būt amatpersonas Rīgas domes izpildinstitūcijās. Likumprojektā noteikta arī domes priekšsēdētāja atbildība. Plānots, ka viņa atbrīvošanu no amata var ierosināt ne tikai trešdaļa pašvaldības deputātu, bet arī Saeima vai premjers. Pēc "tēvzemiešu" ieceres, likums varētu stāties spēkā pēc nākamajām pašvaldību velēšanām - 2005.gadā. Savukārt vairāku valsts funkciju nodošana Rīgai varētu notikt 2006.gadā. Savu Rīgas likuma variantu sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izstrādā arī Rīgas dome un sola pabeigt līdz 1.oktobrim. Atliek paredzēto pašvaldību sanāksmi NRA 09/05/03 Panākot kompromisu ar valdību par novadu veidošanu, piektdien atlikta paredzētā sanāksme Ogrē. Valdība ir ievērojusi visus trīs pašvaldību aicinājumus attiecībā uz tālāku darbību novados. Panākot kompromisu ar valdību par novadu veidošanu, šodien atlikta paredzētā sa- nāksme Ogrē. Valdība ir ievērojusi visus trīs pašvaldību aicinājumus attiecībā uz tālāku darbību novados. Latvijas Pagastu apvienības ārkārtas valdes sēdē, kura notika pirms nedēļas, piedalījās arī reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Ivars Gaters. Sēdē nolemts, kādas ir pagastu galvenās prasības novadu veidošanā. Gadījumā, ja šīs nedēļas otrdienas sēdē netiktu iekļauts jautājums par novadu veidošanu un netiktu akceptētas pašvaldību prasības, šodien Ogres kultūras namā notiktu plaša sanāksme. Tobrīd I. Gaters izteica, ka diez vai izdosies tik ātri valdības darba kārtībā iekļaut jautājumu par pašvaldībām, tomēr tas tika iekļauts, un sanāksme Ogrē ir atlikta. Uz valdības sēdi šootrdien ieradās 25 pagastu apvienības valdes locekļi, divi rajonu, pilsētu savienības priekšsēži, kā arī novadu apvienības priekšsēdētāji. Latvijas Pagastu apvienības valde Ministru kabinetu aicināja izskatīt trīs prasības. "Valdība akceptēja, ka būs sarunas procedūra ar jebkuru pašvaldību un tālākie soļi reformā nebūs iespējami bez pašvaldību lēmumiem," Neatkarīgajai stāsta Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš stāsta, ka ir uzdots izstrādāt procedūras šīm sarunām. Tāpat valdība akceptē, ka līdz decembrim ir jāizstrādā konkrēta programma saistībā ar novadu veidošanas atbalsta pasākumiem, kur būtu atspoguļots, kā šie pasākumi tiks finansēti. Trešais pašvaldību aicinājums bija saistībā ar nākamā gada budžetā esošo naudu, kas paredzēta Eiropas Savienības programmu projektu līdzfinansēšanai. "Tā būs domāta ne tikai valdībai, ministrijām, bet arī valsts un pašvaldību pro- jektiem," saka M. Pūķis. Daugavpils pašvaldību vadīs Rita Strode BNS 09/05/03 Par trešo Daugavpils domes priekšsēdētāju šajā sasaukumā kļuvusi "Latvijas ceļa" (LC) pārstāve Rita Strode, kuru pilsētas mēra amatā ievēlēja ceturtdien ārkārtas sēdē. Strode bija vienīgā kandidāte, par viņas ievēlēšanu balsoja 11, pret - četri deputāti, informēja Daugavpils domes preses sekretāre Līga Korsaka. Par domes priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta Daugavpils Pilsētas partijas (DPP) pārstāve Eleonora Kleščinska, bet domes izpilddirektora amatā iecelts bijušais SIA "Latgales Avio" prezidents Andris Upīts, kuru šim amatam izvirzīja Strode. Strode (1955) absolvējusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu (1979), Daugavpils domē strādājusi vēl padomju laikos, kopš 1995.gada ir LC biedre, izvirzīta 6.Saeimas vēlēšanām, taču uz Saeimu nolēma nekandidēt, 1994., 1997. un 2001.gadā ievēlēta Daugavpils domē, bijusi ilggadēja domes priekšsēdētāja vietniece. Jaunā pašvaldības vadītāja nomainīs tikai dažus mēnešus domes priekšsēdētāja amatā nostrādājušo bezpartejisko Ivaru Šķinču, kurš augusta beigās iesniedza atlūgumu. Šķinčs lēmumu aiziet no mēra amata skaidroja ar vēlmi turpināt darbu izglītības laukā, viens no atlūguma iemesliem esot arī pilsētas parādsaistības "Latvijas gāzei". Šķinču kā kompromisa kandidatūru mēra amatam izvirzīja aprīlī pēc tam, kad iepriekšējam domes priekšsēdētājam Rihardam Eigimam ("Latgales Gaisma"- LG) izteica neuzticību. To ierosināja deviņi deputāti, tajā skaitā trīs Eigima toreizējie partijas biedri - Šķinčs, Viktors Butāns un Valentīna Ivanova (Šķinčs un Butāns vēlāk no LG izstājās). Tāpat par mēra atstādināšanu iestājās LC pārstāvji Jānis Dukšinskis un Strode, kā arī viņu sadarbības partneri no Daugavpils Pilsētas partijas Eleonora Kleščinska un Rišards Draba, sociāldemokrāts Andrejs Dauksts un Iļja Podkolzins no kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Lat- vijā". Eigims par Daugavpils mēru ievēlēts 2001.gada pašvaldību vēlēšanās, stājoties ilggadējā pilsētas domes priekšsēdētāja Alekseja Vidavska vietā. Strode kļuvusi par piekto pilsētas vadītāju Daugavpilī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Pirmais pilsētas domes priekšsēdētājs pēc 1991.gada augusta puča bija Valdis Lauskis, kas šobrīd pārstāv Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Ūdres lielība ar personīgo arhīvu liek bažīties par ētikas ievērošanu Diena 09/08/03 Tagadējā Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līdere, agrāk zvērināta revi- dente Ingrīda Ūdre savulaik publiski izteikusies, ka viņai pieder arhīvs, kurā ir arī dokumentāli fiksēti fakti, kas saistīti ar viņas agrāko darbu auditorfirmā. Privātu arhīvu veidošana, kur savākta konfidenciāla informācija, pildot tiešos darba pienākumus, zvērinātam revidentam nav pieļaujama, Dienai uzsvēra vairāki aptaujātie auditori. Žurnālā Privātā Dzīve (PDz) 2000.gada augustā, lepni izrādot jauno mitekli, I.Ūdre piemin arī personisko arhīvu: "Tajā ir daudz interesantas informācijas, par ko nekad neesmu runājusi un kas lielā mērā saistīta ar manu iepriekšējo darbu auditorfirmā PriceWaterhouse Cooper, ar daudziem pazīstamiem un diezgan skandaloziem cilvēkiem: dokumentāli fiksēti fakti, preses izgriezumi, sarunu pierak- sti. Ja pēc gadiem kāds uzņemsies pētīt un analizēt kaut vai privatizācijas procesus valstī, te ir visdetalizētākā informācija." Latvijas Zvērināto revidentu asociācijā (LZRA), kas seko līdzi šā aroda pratēju likumīgajai darbībai, šie izteikumi nav izvērtēti, jo neviens nav iesniedzis pretenziju. Taču īsi pēc raksta publicēšanas žurnālā toreizējai PriceWaterhouse Cooper (PWC) vadībai bijušas pārrunas ar I.Ūdri, kurās saņemts apliecinājums, ka nekādā veidā viņas kā zvērinātas revidentes darbības laikā uzņēmumā saņemtā informācija netiks publiskota un noteiktā prasība pēc konfidencialitātes tiks ievērota. To Dienai atzina PWC partneris Juris Lapše. Viņš nevēlējās sīkāk komentēt I.Ūdres izteikumus un vēlējās no tiem norobežoties. Auditorkompānija darot visu, lai tiktu ievēroti konfidencialitātes principi. Diena no I.Ūdres vēlējās uzzināt un tā arī nesaņēma atbildes, vai žurnālā pieminētais arhīvs joprojām ir saglabājies, vai kādreiz tajā sakrātā informācija ir izmantota un kā viņa pati vērtē šāda arhīva veidošanu, vai nav pārkāptas viņas kādreizējā aroda ētiskās un Latvijas li- kumdošanas normas. I.Ūdres palīdze Dina Balode Dienai pa elektronisko pastu pavēstīja, ka komentāri netiks sniegti. Konfidenciālas informācijas publiskošana zvērinātam revidentam draud ne tikai ar licences zaudēšanu, bet pat ar tiesas procesiem, ja tos ierosina klients, kam nodarīts pāri, Dienai atzina Ernst&Young partneris Egons Liepiņš. "Nedrīkst pat domāt, ka katram revidentam ir savs arhīvs. Tas ir tik nepieņemami," uzsvēra E.Liepiņš. Pat tad, ja zvērināts revidents jau strādā citur, klientu no informācijas izpaušanas sargā noslēgtais līgums. LZRA izpilddirektors Kaspars Slavinskis par žurnālā publicēto teic: "Tie ir tikai izteikumi. Kas tie par do- kumentiem, nav īsti skaidrs." Viņš piebilst, ka tikai tad, ja ir kādas trešās puses iesniegums par revidenta pārkāpumiem, var runāt par disciplinārlietas ierosināšanu. PDz publicētajā materiālā nav minēti konkrēti darījumi un nosaukti uzvārdi. I.Ūdre, sākot strādāt Saeimā, apturējusi sava sertifikāta darbību, neviena sūdzība no bijušajiem klientiem nav saņemta, apliecināja K.Slavinskis. Likumā par zvērinātiem revidentiem ir minēts, ka šajā amatā var strādāt personas ar nevainojamu reputāciju. Jurkāns vislabāk saprastos ar Pirmo partiju un 'Jauno laiku' LETA 09/08/03 Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija (TSP) vislabāk spētu rast kompromisus tai svarīgos jautājumos ar Latvijas Pirmo partiju (LPP) un "Jauno laiku" (JL) - gan jautājumos par izglītības reformu, gan arī par naturalizācijas procesu, sabiedrības integrāciju, nepilsoņu jautājumos un citos. Kā intervijā laikrakstam "Telegraf" saka TSP priekšsēdētājs Jānis Jurkāns, ar LPP sadarbība varētu būt pat labāka, jo "tur ir daudz mācītāju, kam saskaņa nav sveša". Savukārt ar JL Jurkāns būtu gatavs sadarboties korupcijas apkarošanā. Šobrīd premjers Einars Repše esot veiksmīgi sācis cīņu ar korupciju, bet viņam nepieciešami "politiskie spēki un cilvēki, kas būtu spējīgi cīnīties ar šo parādību". Pēc TSP vadītāja domām, ar šo problēmu necīnīsies "tēvzemieši", "zaļie zemnieki" un Tautas partija, jo viņi "jau neliks cietumā paši sevi". Jurkāns norāda, ka JL un LPP "nav tādu cilvēku, kas bijuši citās valdībās, tātad nav arī sazagušies". Pašreizējās JL un LPP domstarpības Jurkāns skaidro ar biznesa klātbūtni politiskajās attiecībās. "Slikti, ka šajā partijā ir cilvēki, kas nodarbojas ar biznesu un kuru ekonomiskās intereses nesakrīt ar to, kā premjers Repše redz valsts ekonomisko attīstību," saka Jurkāns, norādot uz LPP politiķiem Ainaru Šleseru un Arnoldu Laksu. Pēc viņa domām, biznesa iesaistīšana politikā skaidri redzama Rīgas brīvostas jautājumu risināšanā. Kā ziņots, TSP jau vairākkārt Saeimas balsojumos ir atbalstījis JL. Jurkāna vietnieks Jānis Urbanovičs to skaidroja ar partijas atbalstu korupcijas apkarošanā. Jurkāns arī prognozē, ka šī valdība noturēsies līdz Ziemassvētkiem, un kritīs, visticamāk, ekonomisku iemeslu dēļ. JL, LPP un TSP kopā Saeimā ir 51 deputāta balss. Reitings noslīd Jaunajam laikam un jurkāniešiem NRA 09/09/03 Augusta beigās un septembra pirmajās divās dienās veiktā SKDS iedzīvotāju aptauja vislielāko reitinga kritumu kopš jūlija uzrāda Jaunajam laikam (JL). Atbalstītāju skaitam nokrītoties par četriem procentiem, JL tomēr saglabā populārākās partijas titulu, baudot ceturtdaļas pilsoņu atbalstu. Nedaudz - par 1,3 procentiem - reitings krities arī Tautas saskaņas partijai, ko gan varētu uzskatīt par reitinga svārstībām, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Gandrīz nemainīgs palicis iepriekšējā jurkāniešu sadarbības partnera apvienībā PCTVL - Līdztiesības - un Latvijas Soci- ālistiskās partijas reitings, kas neliecina par spēju pārvarēt piecu procentu vēlēšanu barjeru. Lielākais ieguvējs no JL reitinga krituma ir Zaļo un zemnieku savienība, kuras reitings palielinājies par 1,3 procentiem. Par 1,5 procentiem palielinājies arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) reitings, taču uz iepriekšējā salīdzinoši nelielā reitinga fona iespējamas lielākas kļūdas robežas. Otrā populārākā ir opozīcijā esošā Tautas partija, bet potenciālo parlamentāro partiju septītnieku noslēdz LSDSP, kuras reitings, tāpat kā LPP, tikko sniedzas pāri piecu procentu vēlēšanu robežai. TB/LNNK ierosina tikties ar vēlētājiem tikai telpās LETA 09/09/03 Lai novērstu gadījumus, kad tikšanās ar deputātiem pārvēršas mītiņos, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši grozījumus likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem nosakot, ka tikšanās ar deputātiem var notikt tikai telpās. Saeimas prezidijs otrdien nolēma, ka par minēto grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijām ceturtdien lems parlaments. Pret projekta izskatīšanu šonedēļ balsoja tikai Tautas saskaņas partijas deputā ts un Saeimas sekretāra biedrs Aleksandrs Bartašēvics, jo minētie priekšlikumi esot strīdīgi un ir jādod laiks deputātiem ar tiem labāk iepazīties. Pašlaik nav noteikti ierobežojumi deputātiem tikties ar vēlētājiem. Viens no priekšlikuma autoriem deputāts Dobelis sacīja, ka grozījumi tapuši pēc pēdējā laika notikumiem, kad deputātu tikšanās ar vēlētājiem pā rvērtušās par mītiņiem. Septembra sākumā, pēc vairākkārtējiem Rīgas pašvaldības atteikumiem rīkot mītiņu, izglītības reformas pretinieki 4.septembrī Esplanādē sarīkoja tikšanos ar vēlētājiem. ZZS nepārskaitīs apstrīdēto ziedojumu summu LETA 09/09/03 Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nepārskaitīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par nelikumīgiem atzītos ziedojumus 74 650 latu apmērā, informēja Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Partija šodien vienojusies ar zvērinātu advokātu Juri Narkēviču par ZZS pārstāvību finanšu jautājumos. Viņš jau šodien esot nosūtījis vēstuli KNAB, kurā juridiski pamatojis partijas lēmumu nepārskaitīt naudu - ZZS apgalvo, ka pildījusi likumu, tādēļ neesot iemesla ziedojumus nekavējoties atdot. Partija esot gatava sadarboties ar KNAB visos jautājumos, kas saistīti ar biroja uzsākto partijas ziedotāju pārbaudi, savukārt katras personas vainu un to, vai kāds ziedojums ir nelikumīgs, jānosaka tiesai, uzsver partija. Jau ziņots, ka šodien bija pēdējā diena, kad ZZS varēja veikt naudas pārskaitījumu. KNAB draud partijai piemērot administratīvo sodu, kā arī vērsties tiesā. Birojs konstatējis, ka partija saņēmusi ziedojumus 74 650 latu vērtībā pretēji Politisko organizāciju finansēšanas li- kuma prasībām - daļu summas ziedojuši starpnieki, bet vairākas personas atzinušas, ka nav ziedojušas vispār. Ierosināta krimināllieta par dokumentu viltošanu, KNAB uzdeva nelikumīgi saziedoto summu pārskaitīt Finanšu ministrijas norādītajā kontā. Kā aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāve Diāna Kurpniece, birojs rīt, 10.septembrī, lems, vai ZZS līderei Ingrīdai Ūdrei piemērot administratīvo sodu. Ja KNAB saņems partijas skaidrojumu par atsacīšanos maksāt, rīt arī tikšot lemts, vai politisko organizāciju sūdzēt tiesā. Izglītība Izglītības reformas pretinieki cer uz dievpalīgu NRA 09/05/03 Protesta mītiņā pret daļējo pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību vidusskolās, kas ie- cerēta no 2004. gada, lielākā daļa runātāju pieminēja Dievu, lai tas dod Latvijas valstsvīriem "prātu atteikties no izglītības reformas". Šiem saukļiem sekoja arī darbi - pie skatuves piesietie gaisa baloni ar pārsvītrotu uzrakstu Reforma 2004 tika palaisti debesīs, cerot uz Dieva palīdzību cīņā par iespēju mācīties krievu valodā. Uz nesankcionēto mītiņu bija pulcējušies aptuveni 4000 cilvēku, un visā Esplanādes ap- kaimē varēja sastapt desmitiem policistu, kas ar suņiem un rācijām uzraudzīja sanākušos protestētājus. Esplanādē tika vākti paraksti akcijai Tukšās skolas, kā arī dalītas reformas pretinieku avīzes. Krievu skolu aizstāvji pārliecināti par izglītības reformas atcelšanu BNS 09/07/03 Krievu skolu aizstāvības štāba pārstāvji ir pilnīgi pārliecināti, ka ar savām aktivitātēm viņiem tomēr izdosies "vest valstsvīrus pie prāta" un panākt izglītības reformas atcelšanu. Rīgas domnieks Genādijs Kotovs (apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", PCTVL) pauda, ka štābam jau pašlaik ir izdevies panākt daudz - no izglītības likuma svītrots vārds "tikai", runājot par mācībām latviešu valodā, noteikts, ka latviešu valodā būs jāmācās 60% no mācību priekšmetiem. "Tas nav daudz, bet tas tomēr ir vairāk nekā nekas," viņš sacīja. Vismaz tuvākā mēneša laikā jaunas protesta akcijas nav ieplānotas, jo mītiņa vai piketa sagatavošanai vajadzīgs daudz laika un līdzekļu. Taču pirmdien štāba aktīvisti pulcēsies uz sanāksmi, lai vērtētu līdz šim notikušos pasākumus un lemtu par tālāko rīcību. Domnieks atzīmēja, ka nozīmīgs panākums ir arī visas sabiedrības, it īpaši ārvalstu, uzmanība krieviski runājošo problēmām Latvijā. "Man atkārtoti jāsaka, ka šī reforma nav racionāla, jo izglītības sistēma krievu valodā labi funkcionē un ir konkurētspējīga. Tas nav gudri šo sistēmu izjaukt, turklāt reforma ir pretrunā ar starptautiskajām normām. Citur pasaulē notiek mazākumtautību tiesību paplašināšana, bet pie mums tieši otrādi - sašaurina," pauda Kotovs. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis reformas atcelšanu uzskata par pilnīgi neiespējamu. Ministrs sacīja, ka deputāti, kas šonedēļ piedalījās pasākumā ar nosaukumu "deputātu tikšanās ar vēlētājiem", "acīmredzot ir aizmirsuši, kuras valsts deputāti viņi ir. Ja pasākumā plīvo gan Krievijas, gan Krievijas kara flotes karogi, tad es laikam kaut ko nesaprotu". Savukārt komentējot Saeimas deputāta Jakova Plinera (PCTVL) aicinājumu atcelt reformu un citus izteikumus šo- nedēļ notikušajā protesta akcijā, ministrs pauda: "Šeit nu man jārunā ar diženā vācu dzejnieka Henriha Heines vārdiem - "Šeit naids ar muļķību kopojas kā suņi uz atklātas ielas"". Pliners ceturtdien akcijā pauda, ka reforma pasliktinās krievu bērnu zināšanu līmeni, līdz ar to palielinās bezdarbu un veicinās noziedzību. Līdz šim notikušas jau vairākas krievu skolu aizstāvju organizētas akcijas pret izglītības reformu. Skaļākās no tām - 23. maija un 4.septembra pasākumi Esplanādē pie Raiņa pieminekļa. Abos no tiem piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Izglītības reforma paredz, ka no desmitās klases katru mācību gadu mazākumtautību skolās apgūs ne mazāk kā piecus mācību priekšmetus latviešu valodā, neskaitot latviešu valodu un literatūru. Mazākumtautību valodā varēs apgūt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā. Neapmierina latviešu valodas apmācība naturalizācijai NRA 09/08/03 50 000 latu finansējumu no valsts saņēmusī Naturalizācijas pārvalde turpina piedāvāt pilsonības pretendentiem bez maksas apgūt latviešu valodu. Taču vairāki latviešu valodas lekciju apmeklētāji pauž neapmierinātību ar valodas mācību kvalitāti un produktivitāti. "Mācoties latviešu valodas kursos, mēs redzam, ka mācību firma Lated, kuru mums piedāvāja Naturalizācijas pārvalde, nav sagatavojusi nekādu programmu, pēc kuras būtu iespējams pilnvērtīgi apgūt valodu, lai pēcāk būtu iespējams nokārtot naturalizācijas eksāmenu," ar nožēlu stāsta Mihails Pusvacets, kas naturalizācijas kārtībā grib nokārtot pilsonības iegūšanas eksāmenu. Jeļena Kudrjavceva un Irina Ivanova, kas arī vēlas naturalizēties, ir neizpratnē, kāpēc notiek tik sarežģītas latviešu valodas mācības, ja nav saprotama vienkārša latviešu valoda. "Mēs brīnāmies, kur paliek tie valsts atvēlētie līdzekļi, jo līdz šim esam sapratuši, ka firma, kas mūs māca, nav spējīga pilnvērtīgi sagatavot naturalizācijas eksāmenam," secina J. Kudrjavceva. Naturalizācijas pārvaldes preses sekretāre Līga Luško Neatkarīgajai skaidro: lai cilvēks varētu mācīties šajos kursos, viņam ir vajadzīgas priekšzināšanas, jo divarpus mēnešos nav iespējams no pašiem pamatiem apgūt latviešu valodu. "Cilvēkam latviešu valoda ir jāmāk tik daudz, lai nebūtu jāsāk valodas apguve ar burtiem, cipariem vai, piemēram, ģimenes locekļus skaidrojošo vārdu apguvi," skaidro L. Luško. Viņa atklāj, ka ir divas latviešu valodas mācību skolas. Viena ir Tautas skola, ar kuru noslēgts līgums par 660 la- tiem vienas grupas apmācībai, bet otra ir minētā Lated. Ar firmu Lated līgums par vienas grupas apmācībām ir noslēgts par 399 latiem. Vienā grupā mācās 15 studenti, bet lielo naudas starpību L. Luško skaidro ar to, ka vairāk līdzvērtīgu firmu konkursā nav pieteikušās, tāpēc arī izvēlētas minētās. "Šīs programmas, kuras mēs piedāvājam, ir intensīvās apmācības kursi, tāpēc arī daļēji izprotu pārmetumus, jo in- tensīvajos kursos nav iespējams iemācīties valodu no pašiem pamatiem," Neatkarīgajai skaidro Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces vietnieks Jānis Kahanovičs. Viņš piebilst, ka pārmetumi par programmu ir nepamatoti, jo, sākoties konkursam, visu valodu mācību firmu piedāvātās programmas tikušas izskatītas. Formāli programma eksistē, jo viens no konkursa noteikumiem bija sastādīt programmu. "Otrajā kārtā esam pārtraukuši sūtīt mācīties latviešu valodu pie vienas konkrētas pasniedzējas, par kuru pauž neapmierinātību, un ko arī firmas Lated direktors apsolīja izdarīt," paskaidro J. Kahanovičs. Viņš meklējot citu pasniedzēju, ko piedāvāt studentiem, bet, ja tāda netiks atrasta, līgums otrajā kārtā tikšot lauzts. Lated direktors Pēteris Pundurs komentēja: "Es nedomāju, ka latviešu valodas apmācībā ir kādas lielas problēmas, bet atkarībā no tā, kādi būs eksāmenu rezultāti, tiks izskatīts jautājums par pasniedzējas atstādināšanu". Lated direktors atzīst, ka minētā skolotāja turpina un turpinās mācīt latviešu valodu, jo tāds esot Naturalizācijas pārvaldes lē- mums. "Neatkarīgi no tā, kurš pasniedzējs mācītu latviešu valodu, vienalga tiktu atrasti iebildumi," apgalvo P. Pundurs. Ar pašu firmas Lated latviešu valodas pasniedzēju neizdevās sazināties viņas aizņemtības dēļ. Citas ziņas Topošo Čakstes pieminekli tā veidotāji atzīst par vietai piemērotu Diena 09/10/03 Nākamgad augustā atklājamais nacionālās pretestības kustības un tās vadītāja Konstantīna Čakstes piemineklis pēc gabarītiem un novietojuma iederēsies tam paredzētajā vietā - Elizabetes ielas un Brīvības bulvara krustpunktā. Tā, apskatot pieminekļa silueta maketu, otrdien konstatēja pats tēlnieks Ojārs Feldbergs un arī pieminekļa iniciatīvas grupas pārstāvji. Piemineklim paredzētajā vietā silueta makets gan atradās tikai vienu dienu, jo tas bija nepieciešams mākslinieka darba procesā, lai pārliecinātos par pieminekļa lieluma, augstuma un platuma samērotību ar tam paredzēto vietu. Tomēr Dienas aptaujātie mākslinieki, mākslas zinātnieki un arhitekti nav tik vienprātīgi, kā piemineklis varētu iekļauties tam atvēlētajā pilsētvidē. Daļa no viņiem atbalsta gaidāmā pieminekļa formas un novietojumu, bet daļa šaubās, vai mūslaikiem piederas tik liels piemineklis, vai bronza tam būs īstais materiāls un varbūt tas būs pārāk smagnējs, aizsegs Brīvības bulvāra liepu aleju un izjauks vietas līdzsvaru. "Iederēsies," saka pats O.Feldbergs un skaidro, ka piemineklim noskatītā vieta diktē zināmus noteikumus, kam vajadzējis pielāgot tēlu. "Tā kā aleja, kas sākas no Brīvības pieminekļa, ir kā ceļš, kas izvijas starp kokiem, tad tas ir arī kā saules gaita. Kā tautas, valsts, cilvēka likteņa ceļš," viņš skaidro pieminekļa novietojuma simbolismu. Privātpersonu iniciatīvas grupas, kas nāca klajā ar pieminekļa ideju, izveidoja līgumsabiedrību un ziedoja naudu pieminekļa radīšanai, pārstāvis advokāts Andris Grūtups saka - lielums ir optimāls, īpaši pret divdesmit sešstāvu viesnīcu. "Nekādā gadījumā nevajag mazāku. To mazvērtības sajūtu, kas ir latviešiem, vajag pārvarēt," - tā A.Grūtups. Iniciatīvas grupas eksperta statusā pieaicinātais arhitekts Dainis Bērziņš uzskata, ka kopumā pieminekļa autoru izvēlētā lodes forma ir pašpietiekama un pabeigta, un nekonkurē ar tuvākajiem objektiem - Brīvības un Barklaja de Tolli pieminekli. Viņaprāt, arī saturiski un telpiski šāds veidojums noslēgtu asi ar Brīvības pieminekli vienā, bet K.Čakstes pieminekli otrā galā. Radusies ideja ar granītu nobruģēt aleju no K.Čakstes līdz Brīvības piemineklim, ziņo LETA. Nākamais solis ceļā uz īsteno pieminekli būs drīzumā iecerētā digitālā attēla veidošana, pēc tam sekos piecreiz mazāka par oriģinālu maketa izgatavošana, ko decembrī noslēgs pieminekļa atliešana bronzā. Čakstes pieminekli pielāgo vietai Diena 09/08/03 Lai pārliecinātos, vai vidē iederas iecerētais nacionālās pretestības kustības un tās vadītāja Konstantīna Čakstes pieminekļa projekts Saule, vēlā pirmdienas vakarā Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā sākās tā dēvētā pieminekļa silueta maketēšana. Tēlnieks Ojārs Feldbergs un arhitekts Juris Gertmanis pieminekļa modeli sola pabeigt līdz gada beigām, lai varētu sākt tā atliešanu bronzā. Augstuma, platuma un citu parametru samērību ar vietu var konstatēt tikai, izveidojot pieminekļa siluetu reālā izmērā, Dienai sacīja O.Feldbergs. Ar Rīgas domes atļauju pirmdien šim nolūkam Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā esošā vieta tika atbrīvota no tur līdz šim novietotās Rīgas 800 gadu svētku zīmes. Pieminekļa celtniecība, pēc autoru aplēsēm, maksās ap 197 000 latu. Tā atklāšanu celtniecībai dibinātā privātpersonu līgumsabiedrība paredzējusi 21.augustā - dienā, kad parakstīta Latvijas Valsts neatkarības atjaunošanas deklarā- cija. Par aizskarošo reklāmu 30 latu sods LTV Panorāma 09/09/03 Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien atzina par aizskarošu Brīvības partijas (BP) reklāmu un nolēma piedzīt 30 latu par labu Latvijā dzīvojošajam amerikānim Džordžam Stīlam. Gan TV reklāmas klipos, gan izplatītajās reklāmas lapiņās bija redzams pie Brīvības pieminekļa Latvijas armijas uniformā godasardzē stāvošs melnādains vīrietis. Uz materiāla uzdrukāts: "Šodien - Latvijas sargs, rīt - varbūt tavs znots?". Pirmdien BP pārstāvji tiesā nebija ieradušies. Vienīgi partijas biedrs Armands Stumbergs bija atnācis kā klausītājs. Pēc tiesas sēdes viņš sacīja LTV, ka tiesa reklāmas nozīmi iztulkojusi nepareizi, jo tā neesot domāta kā rasistiska, bet rosinoša domāt par integrācijas problē- mām. Hokeja hallē ieguldīs 25 miljonus eiro BNS 09/09/03 Daudzfunkcionālās 2006.gada pasaules hokeja čempionātam paredzētās halles būvniecībā kopumā paredzēts ieguldīt aptuveni 25 miljonus eiro (ap16 miljoniem latu), no kuriem 10 līdz 12 miljoni eiro būs kredītresursi, otrdien preses konferencē žurnālistiem pavēstīja SIA "Multihalle", kas ir viens no hokeja halles projekta realizētājiem, valdes priekšsēdētājs Ojārs Kehris. Viņš pastāstīja, ka kopā ar tirdzniecības vietām hallē un ap to ieguldītos līdzekļus varētu atpelnīt aptuveni astoņu gadu laikā, taču bez tirdzniecības objektiem ap hokeja halli ie- guldītos līdzekļus hokeja halles celtniecībā atpelnīt būs ļoti grūti. Paredzēts, ka līdz nākamā gada martam arhitektu birojs "Evata" izstrādās daudzfunkcionālās halles tehnisko pro- jektu. Šobrīd notiek jau sagatavošanas darbi, lai nākamā gada sākumā varētu sākt būvdarbus, kuru veikšanai tiks izsludināts konkurss. Hokeja halli plānots atklāt 2005.gada 1.septembrī. Hokeja halles projekta īstenotājus jau konsultē Somijas "JHC Arena Holding Oy", kas ir vairāku līdzīgu hokeja haļļu celtniecības konsultanti. Kompānijas vadītājs Harri Harkimo žurnālistiem norādīja, ka hokeja hallē varēs notikt dažādas sporta sacensības, koncerti, kā arī konferences un izstādes, tostarp hallē būs arī restorāni un tirdzniecības vietas, kas kopumā varētu dot aptuveni 30% no halles kopējiem ieņēmumiem. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans žurnālistiem uzsvēra, ka nav pamata bažām par to, ka hokeja halles celtniecība netiks pabeigta laikā, un viņš pauda pārliecību, ka līdz pasaules čempionātam hokejā celtniecība beigsies. Jau ziņots, ka šogad maijā tika ieguldīts topošās multifunkcionālās halles pamatakmens. Halles būvniecību paredzēts pabeigt 2005.gadā, lai 2006. gadā tur varētu notikt pasaules čempionāts hokejā. Jaunā halle būs viena no modernākajām tāda veida būvēm Eiropā un tajā būs vairāk nekā 11 000 skatītāju sēdvietu. Jauno halli diennakts laikā būs iespējams pārveidot dažādiem pasākumiem, ja nepieciešams - arī mazākam skatītāju skaitam. Kompleksā paredzēts arī izbūvēt 50 ložu ar 15 skatītāju vietām katrā, kā arī četrus restorānus ar kopējo ietilpību 2000 vietām. Nacionālās bibliotēkas projektam šajā un nākamajā gadā atvēlēs gandrīz 6 miljonus latu BNS 09/06/03 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēdē piektdien apstiprināts finansējuma plāns šim un nākamajam gadam - 5,944 miljoni latu no "Latvijas kuģniecība" privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem. Kultūras ministrijas preses sekretāre Gundega Blumberga pavēstīja, ka u zraudzības padomes priekšsēdētājs finanšu ministrs Valdis Dombrovskis sēdē skaidroja, ka plāns vēl tiks precizēts, taču pašreizējais padomes lēmums ļauj sākt šāgada svarīgāko darbu - valsts vienotās bibliotēku in- formācijas sistēmas (VVBIS) izveides, Silakroga grāmatu krā- tuves otrās kārtas izbūves un zemes īpašuma lietu sakārtošanas - finansēšanu. No šāgada budžetā sākotnēji paredzētajiem 2,4 miljoniem latu LNB projekta īstenošanai atbilstoši apstiprinātajam finansējumam izlietos tikai 389 539 latus, ko iespējams apgūt ja šogad, no tiem 217 000 - VVBIS projekta realizācijai (bibliotēku darbinieku un lietotāju apmācībai, elektronisko katalogu veidošanai un bibliotēku portāla izstrādei). Ministrijas preses sekretāre norādīja, ka nākamgad LNB projekta īstenošanai ieplānots 5 604 461 lats. Līdzekļus paredzēts izlietot Latvijas bibliotēku datorizācijai - datortehnikas un programmatūru iegādei, interneta pieslēgumu, lasītāju reģistra izveidei, kā arī zemes īpašuma lietu sakārtošanai, bibliotēkas ēkas skiču projekta pabeigšanai un tehniskā projekta izstrādei. Tiks pabeigta arī Silakroga grāmatu krātuves otrās kārtas izbūve. Jūlija sākumā apstiprinātajā LNB Uzraudzības padomē darbojas Dombrovskis, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Zviedris un LNB Atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs. Padomē iekļauta arī bijusī Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Nora Ikstena. Paredzēts, ka LNB jāpabeidz līdz 2008.gada 18.novembrim, taču nenokārtotā zemes jautājuma dēļ radušās bažas par bibliotēkas laicīgu pabeigšanu. Nacionālajā teātrī aizdomas par izsaimniekošanu, kurā iesaistīts deputāta Jaunupa tēvs LETA 09/07/03 Kultūras ministrijas (KM) rīcībā nonākusi informācija par iespējamām nesaimnieciska rakstura darbībām Latvijas Nacionālajā teātrī - vadības maiņas brīdī, sestdien raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA). Pēc NRA rīcībā esošās informācijas, aizdomu ēna gulstas pār teātra saimniecības daļas vadītāju Modri Jaunupu, kura dēls Edgars Jaunups ir KM parlamentārais sekretārs. KM rīcībā esot informācija, ka Latvijas Nacionālā teātra saimnieciskajā darbībā ir pārkāpumi, tos izvērtēs teātra vadība, laikrakstu informējusi KM preses sekretāre Gundega Blumberga. KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts vakar nosūtījis Latvijas Nacionālā teātra vadībai vēstuli, kurā tiek vēstīts, ka saskaņā ar noslēgto darba līgumu teātra vadībai ir pašai tiesības izvērtēt jebkurus darbinieku pārkāpumus. "KM audita un finanšu speciālisti ir gatavi sniegt konsultācijas, lai nepieļautu līdzīgus pārkāpumus," norādījusi KM pārstāve. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, pārbaude tiek veikta par Modra Jaunupa darbību. Blumberga kategoriski noliedza iespējamību, ka teātra vadībai uzticēts izvērtēt minētos pārkāpumus tikai tāpēc, ka dēlam ministrijā ir augsts amats. Latvijas Nacionālā teātra direktors Viesturs Rieksts NRA izvairīgi atzinis, ka tiek gaidīti KM konsultatīvie ieteikumi, kā rīkoties šajā situācijā. Viņš nenoliedza, ka teātra saimnieciskajā darbībā bijuši pārkāpumi, taču nevēlējās minēt konkrētus iespējamo vaininieku uzvārdus. Pārbaude esot ierosināta, lai vērstu KM uzmanību "uz dažām neskaidrām lietām, kas bijušas saimnieciskajā darbī- bā", atzinis Rieksts. Kā teikts aģentūras LETA rīcībā nonākušajā teātra direktora vietnieces finanšu jautājumos Baibas Ābeles iesniegumā Riekstam, Modris Jaunups izmantojis teātra īrētu autotransportu atvaļinājuma laikā, izmantota arī degvielas debetkarte, turklāt nav sniegtas atskaites par izmantoto degvielu. Modrim Jaunupam arī tiek pārmests tas, ka SIA "Lejupe" sniegtie autotransporta pakalpojumi izmantoti, neievērojot likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" prasības. Likuma prasības neesot ievērotas arī, saņemot pa- kalpojumus no SIA "BEL & MDK", SIA "LML Grupa", SIA "Brase", SIA "Infoserviss Baltija". Sanktpēterburgā atklāj Rīgas skvēru BNS 09/09/03 Ar svinīgu koncertu un Sanktpēterburgas gubernatora Aleksandra Beglova uzrunu otrdien Krievijas ziemeļu galvaspilsētā atklāja Rīgas skvēru. Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs, kurš skvēra atklāšanā pārstāvēja Rīgu, pastāstīja, ka svinīgajā pasākumā pie- dalījušies vairāki Sanktpēterburgas pašvaldības pārstāvji, pilsētas iedzīvotāji un visi bijuši ļoti priecīgi par skvēru un to, "cik tas skaists". "Skvērs atrodas ļoti labā vietā, tas ir mazs, bet ļoti skaists. Strādnieki un dizaineri patiešām labi pastrādājuši," pauda Dolgopolovs. Rīgas skvērs veidots "Rīgas dārzu un parku" speciālistu uzraudzībā kā dāvinājums Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejā. Aptuveni 1500 kvadrātmetru plašajā skvērā izveidoti pastaigu celiņi, iekārtota autobusa pietura un uzliktas vairākas laternas. Skvērā tāpat sastādīti skuju koki un dekoratīvie lapu krūmi, izveidotas arī puķu dobes. Interesantākais skvēra elements ir mākslinieku apgleznotā mūra siena. Latvijas mākslas akadēmijas prorektors Aleksejs Naumovs un Glezniecības nodaļas vadītājs Kristaps Zariņš vasaras sākumā uz sienas uzgleznojuši greznu pili. Skvērs atrodas Rīgas prospektā, vienā no centrālajiem pilsētas rajoniem. Pavisam netālu no skvēra atrodas nupat atjaunotā Krievijas prezidenta vasaras rezidence ar Rīgai piederošās Pētera I skulptūras kopiju tās priekšā. Skvēra iekārtošanai vairāk nekā 43 tūkstošus latu piešķīra no Rīgas pilsētas Attīstības fonda. Pagājušā gada vasarā par skvēra veidošanu vienojās Rīgas izpilddirektors Māris Tralmaks un Sanktpēterburgas admiralitātes rajona vadītājs. Rīdzinieks sācis bada streiku pie Eiropas Padomes ēkas Strasbūrā BNS 09/05/03 Rīdzinieks Ainars Briedis piektdien pie Eiropas padomes ēkas Strasbūrā uzsācis bada streiku, protes- tējot pret vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumiem, kā arī atteikšanos reģistrēt tiesai nosūtītās sūdzības par Latvijas amatpersonu un iestāžu iespējamiem pārkāpumiem. Eiropas Padomes un ECT preses dienestos apliecināja, ka Briedis atrodas pie Padomes ēkas uz kāpnēm. Viņam esot divi plakāti ar uzrakstiem angļu un franču valodā, kas liecina par bada streika uzsākšanu. Eiropas Padomes preses dienestā BNS paskaidroja, ka Briedim oficiāli nav jāpiesaka bada streiks, jo viņš to organizē publiskā vietā, ārpus padomes ēkas. BNS rīcībā esošajos dokumentos Briedis norāda, ka sūdzas par tīšiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pauž uzskatu, ka nereģistrētās sūdzības būtu jāpieņem izskatīšanai ECT. "Sūdzībām ir visi priekšnoteikumi uz veiksmīgu atrisinājumu, lai Eiropas Cilvēktiesību tiesa taisītu iesniedzējam labvēlīgu atrisinājumu," ir pārliecināts Briedis. Viņš norāda, ka vēlas panākt iesniegto sūdzību atjaunošanu ECT izskatāmo lietu sarakstā un taisnīgus spriedumus. Vīrietis ir sašutis, ka ECT nav paziņojusi viņam lēmumus vairākās lietās un nav atbildējusi uz viņa vēstulēm. Streikotājs ECT sūdzējās par vairāku Satversmes pantu pārkāpšanu, kā arī par Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja vietnieku Viktoru Šadinovu, kurš nav atbildējis uz Brieža iesniegumu. Briedis par Šadinova rīcību sūdzējies Latvijas tiesās, taču visās instancēs viņa prasība atstāta bez izskatīšanas. Tāpat Briedis tiesā iesniedza sūdzību par viesnīcas "Latvija" privatizācijā, viņaprāt, pieļautajiem pārkāpumiem. Briedis savulaik Rīgas apgabaltiesā lūdza atzīt par spēkā neesošu PA līgumu ar a/s "RI-OS" par viesnīcas akciju kontrolpaketes pārdošanu, kā arī piedzīt no Ekonomikas ministrijas, PA padomes un valdes locekļiem un a/s "RI-OS" par labu Latvijas valstij 1,7 miljonus latu. Arī šo prasības pieteikumu visu instanču tiesas atstāja neizskatītu. Tāpat Briedis ECT sūdzējās par Augstākās tiesas rīcību, neatbildot uz viņa iesniegumu un nenosūtot viņam spieduma kopiju "Bankas Baltija" prasībā pret uzņēmumu "Latvenergo". Atkal sekoja sūdzība tiesā, kuru visu instanču tiesas ne- pieņēma izskatīšanai. Briedis ECT sūdzas arī par, viņaprāt, nepareizi aprēķinātu darba samaksu laikā, kad viņš strādājis Vācijā. Briedis uzskata, ka viņam nav izmaksāta visa alga, kā arī nepareizi aprēķināti nodokļi. Notiks jauno literātu tikšanās BNS 09/09/03 Valmieras rajonā "Dzejas dienu 2003" ietvaros trešdien norisināsies jauno literātu tikšanās, pavēstīja rajona centrālās bibliotēkās vadītāja Daiga Rokpelne. Viņa pastāstīja, ka kopīgi ar Valmieras skolu jaunajiem literātiem norisināsies dzejas stundas Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, Viestura vidusskolā, 5.vidusskolā un Vakara (Maiņu) vidusskolā, kā arī bērnu bibliotēkā. Valmierā viesosies dzejnieki Edvīns Raups, Ieva Melngalve, Agita Draguna, Andris Zeibots, Inga Gaile, Tamāra Skrīna, Juris Helds, Andris Briedis un Viks. Savukārt pēcpusdienā notiks sarīkojums "Dzejas mirklis" Zilajā kalnā. Dzejas dienu noslēgs pasākums Valmieras integrētajā bibli- otēkā. Pasākumu organizē Valmieras centrālā bibliotēka sadarbībā ar rajona Latviešu valodas skolotāju metodisko apvienību, bērnu un Vidzemes augstskolas bibliotēkām. Cūku smakas ierobežojumi vēl jāgaida Diena 09/10/03 Uzklausot iedzīvotāju sūdzības, cilvēku nāsis nepatīkami kairinošais smārds no daudzām ražotnēm Latvijā pakāpeniski tiek atzīts par nopietnu, veselību skarošu problēmu, taču izmaiņas likumdošanā vēl tikai top, un, kad būs gatavas, nav zināms. Pievērst uzmanību Cēsu rajona Priekuļu pagasta iedzīvotājus satraucošajai aso smaku izplatīšanās novēršanai no SIA Gaižēni cūku nobarošanas kompleksa Smurģi, kura līdzīpašnieks un vadītājs ir dāņu uz- ņēmējs Alekss Rasmusens, otrdien nolēmis vides ministrs Raimonds Vējonis. Uzņēmumam vajadzēs ātrāk, nekā to plānojuši, rast risinājumu galvenajai problēmai - smakas novēršanai, kas rodas no ventilācijas sistēmas, kā arī pārklāt mēslu krātuvi ar smaku aizturošu plēvi, kas bija solīta jau līdz 1.jūnijam, un izmantot modernākus risinājumus mēslu izkliedēšanai uz lauka, otrdien Dienai sacīja R.Vējonis. Eiropas Savienība nav ieviesusi kopīgas direktīvas vai citas regulācijas, kas ierobežotu smaku izplūdi no lauksaimniecības ražotnēm, Diena uzzināja Eiropas Komisijā. Taču katra valsts varot šāda veida ierobežojumus noteikt pati, un viena, kas to jau izdarījusi, ir Dānija. Tur ie- dzīvotāji no kaimiņu saimniecībās radītajām smakām tiek aizsargāti jau kopš astoņdesmito gadu vidus, un pirms pāris gadiem normas padarītas vēl stingrākas, Dienai stāstīja Dānijas Mežu un dabas aģentūras lauksaimniecības radītā piesārņojuma nodaļas pārstāve Sofija Vintere. Tā kā izmērīt smakas stiprumu varētu būt ļoti grūti, likumdošanā ir noteikti attālumi, kādiem jābūt starp fermām un vietām, kur uzturas vietējie iedzīvotāji. Piemēram, ferma nedrīkst būt tuvāk par 50 metriem no atsevišķas dzīvojamās mājas, bet attālumam starp fermu un mazu ciematiņu vai arī vasaras kotedžu kompleksu jābūt vismaz 300 metriem. Ja ferma jau vēsturiski atradusies tuvāk dzīvojamajām mājām, tad pēc iedzīvotāju sūdzību saņemšanas iejaucoties pašvaldību amatpersonas. Tās varot likt fermas īpašniekiem ievērot stingrākas sanitārās normas un veikt citas darbības, lai smakas mazinātu. "Dānijā tā ir ļoti liela problēma, jo ar- vien vairāk cilvēku pārceļas dzīvot uz laukiem. Bet lop- kopība ir izplatīta nozare, un mēs bieži saņemam sūdzības par pārāk lielu smaku," stāstīja S.Vintere. Smurģi no tuvākajām dzīvojamām mājām atrodas 200-300 metru attālumā. Latvijas valdība ir akceptējusi Vides ministrijas sagatavotos grozījumus, kas paredz likumu "Par piesārņojumu" papildināt ar normu, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izrai- sīto smaku izplatīšanos. Ja Saeima izmaiņas apstiprinās, tiks izstrādāti atbilstoši MK noteikumi, kuri regulēs smaku novērtēšanu, ierobežošanu un kontroli. Nesakārtojot "smaku jautājumu", Smurģi nevarēs saņemt atļauju A kategorijas piesārņojošai darbībai. Šī atļauja ir jāsaņem, ja fermā mīt vairāk nekā 2000 gaļas cūku ar svaru virs 30 kilogramiem. Smurģos līdz ar trešās kūts nodošanu vienlaikus nobaro 3000 rukšu līdz 100 kilogramiem. Ar trīsreizēju aprites ciklu gadā kompleksā tagad izaugs 9700 dzīvnieku. Atbildot uz pārmetumu par mēslu krātuvju nepārsegšanu ar speciālo aizsargplēvi, SIA Gaižēni direktora vietniece Dace Stangaine uzskata, ka uzņēmums, kas pirmais sācis sarežģīto ceļu atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošai darbībai, tagad nonācis peramā zēna lomā. D.Stangaine skaidroja, ka uzņēmums labprāt centīsies novērst visas pre- tenzijas, ja vien to finansiāli būs iespējams izdarīt īsākā laikā, nekā tas solīts atļaujas saņemšanas pieteikumā. Smakas mazināšanai kompleksā veikti vairāki uzlabojumi, kā arī pasūtīta moderna tehnika, lai mēslus ātrāk iestrādātu augsnē. Tikusi izmainīta arī cūku ēdienkarte, lai virca un mēsli neostu tik kodīgi. "Tiek pētīts, kāpēc dažkārt rodas saasinātā smaka. Mēs veiksim visu tās novēršanai. Lai tikai kāds pasaka, kas ir jādara," solīja D.Stangaine. Pēc Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja daļas vadītājas Indras Kramzakas informācijas, valstī ir vēl 22 cūku un mājputnu fermas, kam līdz 31.decembrim jāiesniedz pieteikumi A kategorijas atļaujas saņemšanai. Viņa neslēpa, ka šis process esot grūts, taču tas arī piespiežot uzņēmējus strādāt labāk. Valmieras reģionālās vides pārvaldes (VRVP) vadītāja Inga Zudāne uz Dienas jautājumu, vai nevarētu lemt par fermas darba apturēšanu smakas dēļ, ja tā nomoka iedzīvotājus, atbildēja, ka tad neapmierinātajai pusei šīs civiltiesiskās attiecības vajadzētu risināt tiesiskā ceļā. Viņa stāstīja, ka no četrām reizēm, kad pati apmeklējusi Smurģus, tikai vienā īstā bula dienā, kad gaiss stāv uz vietas, tur jutusi smaku. Mēslu vešanas laikā tur bijusi arī VRVP inspektore, kura konstatējusi, ka smaka izplatījusies tikai brīdī, kad mēsli izlieti uz lauka, taču tūlīt arī traktors tos iearis zemē. Līdz 12.septembrim VRVP vēl gaida iedzīvotāju vai institūciju priekšlikumus. Pēc minētā datuma VRPV dokumentus nodos SIA Gaižēni, lai uzņēmums izdarītu savus secinājumus. Ja vien nevajadzēšot vēl kādas ekspertīzes vai speciālistu pieaicināšanu, tad atļauja Smurģiem A kategorijas piesārņojošai darbībai varētu tikt izsniegta līdz oktobra vidum, prognozēja I.Zudāne. Smaku standartus valstī Vides ministrijas uzdevumā pašlaik izstrādā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (CFI), kura darbinieki jau sešus gadus turpina smaržu, ožas un elektroniskā deguna pētījumus. Eksperti ar īpaši trenētu ožu, smaku pētīšanas metodika un mērierīces - tas viss Latvijas zinātnei pieejams jau vairākus gadus, līdz ar to izstrādāt smakas ierobežojošus normatīvus nebūs pārāk sarežģīti, atzīst pētnieki. Turklāt viens no olfaktronikas - smaržu un smaku pētniecības - dibinātājiem ir ASV Ilinoisas Tehnoloģiskajā institūtā strādājušais latviešu zinātnieks Andrejs Dravnieks. Daudzas viņa izstrādātās metodes kļuvušas par standartiem. CFI Sensoru laboratorijas vadītājs Jānis Kleperis atzīst, ka cūku fermu smaka darot ļaudis agresīvus. Zinātnieks skaidro, ka ierobežot rūpniecisku vai lauksaimniecisku smaku izplatību iespējams, ieviešot noslēgtu vai vismaz labi ven- tilētu ražošanu, kūtīs jārūpējas par tīrību. Ja viela ir atpazīta, tad ir iespējams pētīt, kurā uzņēmuma vai fermas darbības brīdī tā nonāk gaisā un kā samazināt tās izplūšanu. Pastāv arī dažādi nepatīkamu smaržu absorbētāji, bet, ja nekas cits nelīdz un smakas cēloni noteikt neizdodas, var lietot smakas "maskētājus" - citas, spēcīgākas vielas, kas smaržo patīkami un nomāc kaitinošo smārdu. Lielākās sēnes ne vienmēr tās labākās NRA 09/10/03 Līdz ar rudens sezonas sākšanos aktuāls ir kļuvis arī jautājums par to, kuru sēni likt grozā un kuru ne. Šogad Valsts Toksikoloģijas centrā jau ir reģistrēti divi gadījumi, kad notikusi saindēšanās ar sēnēm. Kā informēja Rīgas Stradiņa universitātes docents Viesturs Li- guts, saindēšanās gadījumi neesot bijuši smagi un šobrīd abi pacienti jau ir izrakstīti no slimnīcas. Pēdējo gadu laikā ir novērojama tendence samazināties gadījumiem, kad cilvēki saindējas, lietojot uzturā sēnes. 2000. gadā Valsts Toksikoloģijas centrā reģistrēja četrus, bet pērn trīs saindēšanās gadījumus. Lai izvairītos no saindēšanās, nepietiek ar to, ka varam atšķirt, kuras ir indīgās un kuras - uzturā lietojamās sēnes. Saindēties var arī ar ēdamajām sēnēm. Uzmanība jāpievērš vietai, kurā paredzēta sēņošana. Docents V. Liguts neiesaka sēņot tuvu autoceļiem, jo izplūdes gāzes satur smagos metālus, kuri tiek absorbēti ceļmalās augošās sēnēs. Tāpat nevajadzētu lasīt sēnes, kas aug izgāztuvju tuvumā. Prātā jāpatur, ka lielākās sēnes ne vienmēr ir tās labākās. Pāraugusi, veca sēne cilvēka veselībai var būt bīstama. "Lielo sēņu dzīve bijusi ilga un droši vien arī sarežģīta, un tās sevī ir uzsūkušas daudzas cilvēka organismam kaitīgas vielas. Tāpat nebūtu vēlams iegādāties sēnes tirgū pat tad, ja tirgotāja rokās tās izskatās nevainojamas. Tomēr nav zināms, kur tās ir lasītas, un līdz ar to nav garantijas, ka pēc garšīgajām pusdienām jūs nesaindēsieties," pastāstīja V. Liguts. Sēņu toksīni nav iznīcināmi termiskas apstrādes rezultātā. Pat tad, ja sēnes tiek rūpīgi vārītas, ceptas vai konservētas, toksīni ir izturīgi, un, ja grozā būs gadījusies kaut vai viena indīga sēne, saindēšanās ir gandrīz garantēta. Izšķir vairākas toksīnu grupas. Daži no toksīniem saindēšanos izraisa tikai gadījumā, ja nonāk saskarē ar alkoholu, citi savukārt traucē centrālās nervu sistēmas darbību. Visdrošāk uzturā ir lietot šampinjonus, jo tos parasti audzē zināmā vidē un šampinjoni nesatur toksīnus. Šampinjonus var lietot uzturā arī svaigā veidā, ko nedrīkst darīt ar mežā salasītajām sēnēm. Svarīgi ir pašam apzināties, vai organisms sēnes spēs viegli pārstrādāt. Tā kā sēnes ir grūti sagremojams produkts, bieži vien pirmie saindēšanās simptomi ir kuņģa un zarnu trakta izraisītā pretestība pret šo produktu. V. Liguts pastāstīja, ka arī ēdamajās sēnēs ir sastopami tok- sīni, taču tie ir nelielā daudzumā, tāpēc saindēšanās pazīmes nespēj izraisīt. Uzturā ilgstoši lietojot sēnes, šie toksīni uzkrājas un var izraisīt gremošanas trakta kairinājumu. Pirmie simptomi, kas liecina par saindēšanos ar sēnēm, var būt dažādi. Visbiežāk pirmos saindēšanās signālus raida gremošanas sistēmas orgāni - slikta dūša, caureja, vemšana. Iespējamas arī galvas sāpes. Pēc tam var iestāties klusuma periods un liekas, ka veselība ir atjaunojusies, taču pēc kāda laika sākas aknu vai nieru bojājumi. Iespējamas arī halucinācijas, bezsamaņa, intensīva un nekoriģējama caureja. Pirmie simptomi pēc saindēšanās parādās visbiežāk dažu stundu laikā, dažkārt tie aizkavējas līdz pat 12 stundām. "Ja pēc saindēšanās laikus nevēršas pēc ārsta palīdzības, var iestāties nāve. Vācijā bija gadījums, kad cilvēks apēdis indīgu sēni, kas satur amatoksīnu, kā re- zultātā aknas aiziet bojā. Lai glābtu šo cilvēku, kurš saindējies ar sēni, bija nepieciešama aknu pārstādīšana. Vācijā to ir iespējams izdarīt, taču Latvijā ne. Ja tāds gadījums atgadītos mūsu valstī, cilvēks nomirtu," stāsta V. Liguts. Tā kā šis rudens ir lietains un laika apstākļi ir labvēlīgi sēņu ražai, V. Liguts prognozē, ka, iespējams, tiks reģistrēts vēl pāris saindēšanās gadījumu. Jau četrdesmito reizi notiek dāliju izstāde NRA 09/05/03 Līdz 6. septembrim Latvijas Dabas muzejā aplūkojama 600 šķirņu dāliju izstāde. Dāliju kolekcionārs, Rīgas Dārzkopības biedrības dāliju sekcijas vadītājs Aivars Baroniņš izteic nožēlu par rudens salnām, kas vienas nakts laikā pilnībā nopostījušas dāliju ziedus Vidzemes audzētāju dārzos, tādējādi izstādē iespējams aplūkot krietni mazāk ziedu, nekā iepriekš tika plānots. "Tālu pagātnē, kad domāju, kā uzturēt ģimeni, gluži nejaušības dēļ sāku audzēt dālijas. Tas man labi izdevās, šī kultūra labi aug, pēc gada jau ir redzams rezultāts, tāpēc sāku kolekcionēt dālijas. Tagad esmu ļoti apmierināts," izstādes organizators Aivars Baroniņš stāsta par savu aizraušanos mūža garumā. "Jāsaka, ne visas sievietes ir kaprīzas, tāpat arī visas dālijas nav cimperlīgas un grūti audzējamas. Katrai puķei ir savs raksturs, dažas mīl saulainas vietas, dažas ne, citām patīk lietus un mitrākas vietas, citām ne. Audzēšanas pieredze nāk ar gadiem. Pēdējos gados vasaras dāliju audzētājus nelutina. Iepriekšējā bija pārlieku karsta, arī šajā vasarā bija periodi, kad sausums negatīvi ietekmēja dālijas, tad sākās lietus periods, arī stiprais vējš sabojāja daudzus ziedus," saka A. Baroniņš. Uz ziemošanas vietām devušās svīres, dzeguzes un baltie stārķi BNS 09/07/03 Latvijā mītošie putni jau sākuši ceļu uz ziemošanas vietām, tomēr pagaidām gājputnu migrācija ir ļoti vāja un projām devušās vien svīres, dzeguzes un baltie stārķi. Latvijas putnu gredzenošanas centra laboratorijas vadītājs Juris Kazubiernis, kurš šajā nedēļas nogalē vēro putnu aizceļošanu Liepājas rajona Papes ornitoloģiskajā stacionārā, pastāstīja, ka intensīva mazo putnu migrācija varētu būt gaidāma no 10. līdz 15.septembrim, bet zosis, kas no ziemeļiem ceļo cauri Latvijai, lielā skaitā varētu būt redzamas ap 25.septembri. Meža zosis, kas perē Latvijā, jau devušās projām - uz Vāciju, Nīderlandi un Dāniju. Šobrīd projām nelielā skaitā dodas žubītes, zvirbuļvanagi un nedaudz vairāk - bezdelīgas. Zvirbuļvanagi un bezdelīgas migrēs vēl visu septembri un, iespējams, arī visu oktobri. Tāpat sākuši aizceļot tālie migranti, kas ziemu pavada Āfrikā, piemēram, sarkanrīklītes. Interesantākais novērojums šoruden ir meža zīlīšu invāzija, kas nebija novērota vairākus gadus. Meža zīlītes ļoti lielā skaitā dodas uz ziemošanas vietām Polijā un Vācijā. "Bariņš pēc bariņa iet," novērojumos dalījās Kazubiernis. Intensīvā migrācija liecinot, ka šie putni šogad savairojušies lielā skaitā. "Viņi ir tik daudz, ka viņiem jāmeklē telpa, kur dzīvot," skaidroja Kazubiernis, norādot, ka nospiedošais vairākums aizceļojošo meža zīlīšu ir jaunie putni, bet vecie paliek ziemot Latvijā. Arī šonedēļ pārsvarā bija saulains, bet vēss laiks. Gaisa temperatūra dienā pieturējās ap +14oC, naktī +6oC ... . . . un mēs, baudot īsti rudenīgu laiku, lasam mežā baravikas un citas sēnes, kas šogad ir saaugušas tik daudz kā vēl nekad, un domājam par jauko atvasaru, kas vēl tikai būs... Anda Jansone