K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 314: 2003. g. 18. - 24. septembris Referendums Steigā jālabo pretrunas likumā par tautas nobalsošanu NRA 09/18/03 Divas dienas pirms referenduma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ir konstatētas tehniskas kļūdas likumā par tautas nobalsošanu. Divas dienas pirms referenduma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ir konstatētas tehniskas kļūdas likumā par tautas nobalsošanu - Saeimas veiktajos grozījumos dažādos pantos ir noteikti atšķirīgi vēlēšanu iecirkņu darba laiki, un šī iemesla dēļ varētu tikt apšaubīti referenduma rezultāti, ziņo LETA. Valdību veidojošās partijas vakar vienojās, ka šodien steidzamības kārtā likumā tiks veikti labojumi, lai jau referenduma dienā tajā vairs nebūtu apšaubāmo normu. Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, kas paredz, ka vēlēšanu iecirkņiem tautas nobalsošanas dienā jāstrādā no pulksten 7 līdz 22, tomēr tehniskas kļūdas dēļ divos pantos Saeima nav veikusi nepieciešamās izmaiņas, un tajos ir saglabājies iepriekšējais vēlēšanu iecirkņu darba laiks - no pulksten 8 līdz 20. Latvieši trimdā gaida referendumu NRA 09/18/03 "20. septembrī katra latvieša balss par Eiropas Savienību nozīmēs ciešāku kopību ar Eiropu un labākas iespējas nosargāt demokrātiju un brīvību," teikts Zviedrijas latviešu organizāciju izplatītajā paziņojumā. "20. septembrī katra latvieša balss par Eiropas Savienību nozīmēs ciešāku kopību ar Eiropu un labākas iespējas nosargāt demokrātiju un brīvību," teikts Zviedrijas latviešu organizāciju izplatītajā paziņojumā. To parakstījusi Zviedrijas Latviešu centrālā padome, Latviešu nacionālais fonds un Daugavas Vanagi Zviedrijā. Līdzīgu aicinājumu šīs valsts Latviešu akadēmiskās organizācijas vārdā sniedzis tās priekšsēdis Andrievs Eiche. Domu par referenduma pozitīvu iznākumu pauduši arī latviešu trimdas organizāciju pārstāvji citās pasaules valstīs. No Klīvlendas (ASV) Latvijā viesojās atvaļinātais rezerves brigādes ģenerālis Vilmārs Kukainis, kurš neslēpa bažas, ka balsošanu var ietekmēt striktais nosacījums šajā dienā no visas Amerikas doties uz Vašingtonu. Tomēr jāprecizē, ka vēlēšanu iecirknis būs arī ANO pārstāvniecībā Ņujorkā. Balsošana bija iespējama arī pa pastu, bet tikai līdz 22. augustam. Savu izvēli gatavi izdarīt Austrālijā dzīvojošie Latvijas pilsoņi. Viņi balsos vēlēšanu iecirknī Melburnā, kas izveidots LR goda ģenerālkonsulātā. "Tā distance [starp Austrāliju un Eiropu] reizēm ne tikai šķir, bet arī vieno. Domāju, ka Austrālijas un ārzemju latvieši vispār vairākumā nobalsos par ES. Tā atbilde ir gluži vienkārša: mēs reiz savā pastāvēšanas laikā lūkojām būt neitrāli, bet, redz, kas iznāca, paliekot starp diviem akmeņiem. Mums neglābjami jābūt pareizā pusē," pastāstīja Latvijas goda ģenerālkonsuls Emīls Dēliņš. Balsot Austrālijā varēs arī goda konsulātos Adelaidā un Sidnejā. 'Par' nobalsojuši 67% BNS 09/21/03 Latvijas iedzīvotāji referendumā par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pateikuši pārliecinošu "jā" - atbalstu eirointegrācijai pauduši 67 % valsts pilsoņu jeb 674 562 cilvēki, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Pret Latvijas iestāšanos ES nobalsoja 32,4%, bet 0,7% biļetenu bija nederīgi. Latvijas galvaspilsētā Rīgā par iestāšanos ES nobalsojuši 59,1% jeb 162 877 pilsoņi. Līdz plkst.6.28 apkopoti rezultāti no visiem 1006 iecirkņiem. No lielākajām Latvijas pilsētām divās - Daugavpilī un Rēzeknē - referenduma iznākums ir negatīvs. Daugavpilī par nobalsoja tikai 31%, bet Rēzeknē - 43%. Lielo pilsētu vidū vislielākais eirooptimistu īpatsvars ir Liepājā - 77% un Ventspilī - 73,2%. Jelgavā par nobalsojuši 64,4%, Jūrmalā - 62,7% Referendumā kopumā nobalsojuši 1 002 256 jeb 72,53% pilsoņu. Rīgā, kur ir 370 617 balsstiesīgi iedzīvotāji, nobalsojuši 277 004 jeb 74,74% balsstiesīgo. Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgas rajonā, kur nobalsojuši 81,36% balsstiesīgo, Jūrmalā - 79,44% un Ogres rajonā - 77,61%. Viskūtrāk balsojuši Ludzas rajonā - 44,74% balsstiesīgo un Rēzeknes rajonā - 60,16%. Latvijas Banka sāks gatavoties eiro ieviešanai LETA 09/21/03 Tautas balsojums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) ietekmēs arī Latvijas Bankas darbību. Pēc nākamā gada maija, proti, Latvijas iestāšanās ES, Latvijas Banka gatavosies Eiropas kopīgās valūtas eiro ieviešanai Latvijā. "Latvija ir nostiprinājusies uz stabila attīstības ceļa. Esam bijuši konsekventi, īstenojot Atmodas gados spraustos valsts stratēģiskos mērķus," komentējot referenduma rezultātu, saka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Lielie atskaites punkti pārejā uz eiro būs 2005., 2007. un 2008.gads, atzīmē Rimšēvičs. Bankas rīcības plāns eiro ieviešanai paredz, ka 2005.gada 1.janvārī Latvijas Banka latu piesaistīs eiro. 2007.gada sākumā Latvija noslēgs nepieciešamo divu gadu periodu dalībai Valūtas kursa mehānismā II un vasaras beigās uzzinās tās snieguma vērtējumu. Ja vērtējums būs pozitīvs, tad no 2008.gada 1.janvāri Latvijā sāks ieviest eiro un tas pakāpeniski aizstās latu. Rimševics uzsver, ka tā nebūs naudas reforma, bet gan vienkārša naudas apmaiņa. Ikviens visus savus latus varēs apmainīt pret eiro un neko nezaudēs. "Eiro valūtai būs objektīvas priekšrocības gan no makroekonomiskās stabilitātes, gan lielāku ekonomiskās izaugsmes iespēju viedokļa. To lieto arvien plašāks tirgus: ap 300 miljoniem eiropiešu šobrīd un 380 miljoniem jau diezgan tuvā nākotnē," skaidro Latvijas Bankas prezidents. Latvijas Banka nākamā gada maijā kļūs par Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieci. Arī pēc iestāšanās ES un eiro ieviešanas valstī Latvijas Banka turpinās īstenot un skaidrot monetāro politiku Latvijā, veiks makroekonomisko analīzi, pārraudzīs maksājumu un norēķinu sistēmu darbību, atbildēs par skaidrās naudas apgrozību un maksājumu bilances sastādīšanu. ES balsojums Rīgā un Latgalē mulsina speciālistus Diena 09/23/03 Lielais Eiropas Savienības (ES) pretinieku skaits dažviet Latvijā, īpaši Latgalē, samulsinājis sabiedrības integrācijas speciālistus, un viņiem nav vienas atbildes par tā iemesliem. Lai gan aptaujas pirms referenduma rādīja, ka atbalsts ES cittautiešu vidū ir zemāks nekā starp latviešiem un pret ES vairāk balsojuši vietās ar mazāku latviešu īpatsvaru, speciālisti no etniskā faktora cenšas izvairīties un aicina integrācijas lietu ministru Rīgas un Latgales balsojumu izpētīt sīkāk. "Latgale ir diezgan atrauta no notikumiem. Cilvēki nebija informēti, un viņi jūtas stipri nedroši. Rīga bija pārsteigums, bet tur notika diezgan spēcīga aģitācija pret," skaidrojumu meklē Latviešu valodas apguves valsts programmas vadītāja Aija Priedīte. "Nevajadzētu pāragri teikt, ka balsojumā noteikti ir etnisks iespaids. Pat ja tā ir, mūsu uzdevums ir pie tā strādāt, nevis pārmest šiem cilvēkiem." Ar sabiedrības integrāciju mums iet smagi, un tagad tam pievienosies arī Eiropas integrācija, viņa saka. Diena jau vēstīja, ka visvairāk ES pretinieku bija Latgalē - Daugavpilī un tās rajonā, Rēzeknē, taču tas nebija viendabīgs visā Latgalē. Pēc Latgales nākamais lielākais ES pretinieku skaits bija Rīgā, savukārt divas citas cittautiešu plaši apdzīvotas pilsētas Ventspils un Liepāja pārliecinoši nobalsoja par. Latvijas faktu aptauja augustā liecināja, ka pret ES būtu 62,1% nepilsoņu, par - 24,7%. Pret balsotu 51,1% cittautiešu un 32,5% latviešu, bet par ES - 51,6% latviešu un 27,7% cittautiešu. Eiroskeptiķu skaits Latgalē bija liels (44,3%), bet Rīgā bija vairāk (44,4%), sevišķi neatpalika arī Zemgale (40,3%). Naturalizācijas pārvaldes vadītāja Eiženija Aldermane sākumā vispār nevēlas analizēt negatīvā balsojuma iemeslus, jo "kopumā Latvija uzvarējusi" un neesot vajadzības gudrot par pārējo. Sarunas gaitā viņa tomēr atzīst, ka to nepieciešams sīkāk izpētīt. "Tā var būt liela kļūda, ja mēs atbildību par to uzkraujam cittautiešiem, jo mēs redzējām masu saziņas līdzekļos, cik daudz latviešu bija pret," viņa saka. E.Aldermanei gribētos domāt, ka Latgalē visu noteikuši sociāli ekonomiskie apstākļi - atstumtība un bezdarbs, informācijas kampaņas trūkums, bailes. Arī politoloģe Maija Golubeva uzskata, ka balsojums saistīts ar integrācijas trūkumu, bet Latgalē sociālais faktors esot svarīgāks par etnisko. "Par Daugavpili un tās rajonu es nebrīnos, tur ir intensīva Krievijas masu mediju un organizāciju ietekme. Par pārējiem gan, jo tur ir spēcīga katoļu baznīca," viņa saka. Sabiedrības integrācijas fonda vadītājs Nils Sakss ir tiešāks - krievvalodīgie iedzīvotāji pret ES acīmredzami ir bažīgāk noskaņoti. Līdzīga situācija bijusi arī Igaunijā. Viņš nepiekrīt skaidrojumam, ka Latgales balsojums būtu skaidrojams vien ar ekonomisko un sociālo situāciju, jo arī citur Latvijas laukos cilvēki nedzīvo pārticībā. Tāpēc ticamāks skaidrojums esot piederības sajūta. "Ir tikai viens risinājums - pietiekami mērķtiecīgs dialogs ar šiem cilvēkiem, mēģinot pārliecināt, ka, dzīvodami šeit, viņi ir piederīgi. Bet tas ir laika jautājums - domāt, ka vērtību maiņas var notikt īsā laikā, ir ļoti labi, taču nereāli," saka N.Sakss. Arī integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks piekrīt, ka pētījums būtu laba lieta, bet to noteiks budžeta iespējas. Valdības krīze Koalīcija nevienojas par atbalstu Strīķei NRA 09/18/03 Latvijas Pirmās partijas un Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas pusstundu ilgā sarunā ar Jutu Strīķi nav spējušas gūt pārliecību par viņas atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktora amatam. Latvijas Pirmās partijas (LPP) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas pusstundu ilgā sarunā ar Jutu Strīķi nav spējušas gūt pārliecību par viņas atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktora amatam. Par viņas apstiprināšanu amatā un par jautājuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā koalīcijas partijas plāno šodien izlemt īsi pirms sēdes. Vienbalsīgi atbalstīt Jutu Strīķi gatavi tikai Jaunais laiks, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un opozīcijā esošā Tautas saskaņas partija, taču ar šīm balsīm ir par maz viņas apstiprināšanai, turklāt koalīcija nevēlas paļauties uz opozīciju. Savukārt Tautas partija (TP), kuras deputāts Jānis Lagzdiņš pēc tikšanās ar kandidāti pretkorupcijas komisijā viņu slavēja, J. Strīķi neatbalstīšot. TP frakcijas priekšsēdis Aigars Kalvītis argumentēja, ka nav saņemtas atbildes no drošības iestādēm par viņas dzīvi un darbību, kandidāte neesot atbildējusi uz virkni nepatīkamu jautājumu par savu iepriekšējo darbību, par to, vai viņa noplūdinājusi operatīvo informāciju, par ko TP esot ziņas. J. Strīķe teikusi, ka baumas nekomentēšot. Ar nevēlēšanos lemt steigā un bez pilnīgas informācijas par J. Strīķes un viņas vecāku biogrāfijas datiem aizbildinās arī LPP un ZZS, kas aicināja koalīcijas partnerus lemšanu atlikt uz vienu nedēļu. Jāatgādina, ka laikā, kad aizvien aktīvāk runā par iespējamo valdības krišanu pēc referenduma, koalīcija uz nākamo nedēļu jau atlikusi virkni sāpīgu jautājumu, piemēram, par izmaiņām ostu likumos, jautājumus, kas saistīti arī ar nākamā gada budžetu. Turklāt pa Saeimas gaiteņiem sākuši klejot kompromati un baumas par J. Strīķi un viņas tuvinieku nodarbošanos. Par aizdomīgumu liecināja arī ZZS uzdotie jautājumi, LPP un TP komentāri. J. Strīķe apgalvoja, ka viņai skapī nekādu skeletu neesot, un, ja kāds vēlas viņu apmelot, tad tos nāktos zīmēt. "Ir nekorekti atsaukties uz to, ka viņai līdzi nebija CV, ja tas jau iepriekš ir iesniegts gan Valsts kancelejā, gan no Ministru kabineta kopā ar visiem pārējiem dokumentiem nosūtīts uz Saeimu. Tas liecina tikai par iegansta meklēšanu," vērtēja JL deputāts, premjera padomnieks Edgars Jaunups. Pēc LPP deputāta Pētera Simsona teiktā, bez CV neuzrādīšanas viņa nav atbildējusi arī uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kur dzimusi, augusi, kas ir viņas vecāki, radinieki, kad un kāpēc uzturējusies ārzemēs. Kā publiskai personai viņai esot jāsniedz arī šāda rakstura informācija. ZZS par līdzīga satura jautājumiem J. Strīķi vēloties iztaujāt atkārtoti, bez preses klātbūtnes, tas varbūt ļaušot viņai būt vaļsirdīgākai. J. Strīķe ZZS atzina, ka viņa dzimusi Maskavā, jo tēva specifiskā darba dēļ ģimenei nācies ceļot. Viņa noraidīja baumas par viņas vecāku strādāšanu PSRS drošības iestādēs, sakot, ka vecāku nodarbošanās saistīta ar būvniecību un arhitektūru. No citām atbildēm par viņas dzīvi, kas nav saistīta ar darbu un iespējamo darbošanos KNAB, viņa izvairījās, nevēloties publiskot privāto dzīvi. Komentējot LPP deputātu iespējamās neapmierinātības cēloņus, viņa sacīja, ka LPP frakcijā tika uzdoti jautājumi, kas saistīti ar aktuālo politisko situāciju, un viņa no tiem norobežojusies apzināti, uzskatot, ka no tiem jānorobežojas arī KNAB. Tiekoties ar deputātiem, J. Strīķe ieskicēja virkni nepieciešamo izmaiņu, lai uzlabotu korupcijas novēršanu un apkarošanu. Tās novēršanā liela uzmanība veltāma ne tikai likumdošanai un sabiedrības informēšanai, bet arī iestāžu iekšējo normatīvo aktu, dokumentu aprites kārtības pārskatīšanai, jo bieži garais dokumenta aprites ceļš ir augsne korupcijai. Vienlaikus augstāko amatpersonu un nozīmīgu lēmumu pieņēmēju kontrolei jābūt KNAB darbības prioritātei. "Jāpiemēro visas iespējas, ko ļauj likums, operatīvās darbības laikā, nevis jāmeklē pierādījumi tad, kad noziegums jau noticis," sacīja J. Strīķe. KNAB likumā, pēc viņas domām, ir daudz trūkumu, iestāde veidojusies stihiski, darbinieku atlases kritēriji ir pārāk zemi, KNAB uzdevumi - neprecīzi formulēti. Noziegumu apkarošanā steidzami nepieciešamas pārmaiņas. "Ja KNAB ir tikai 5-8 izmeklētāji un smagnēja dokumentu aprite, to nemainot, nevar uzlabot darbu." Neizprotama esot KNAB 19 cilvēku padomes darbība, kura var pārbalsot jebkuru lēmumu, arī biroja priekšnieka kompetences jautājumus, par kuriem tam arī jāuzņemas atbildība. Deputāti dievojas: balsojuši par. Strīķi neapstiprina NRA 09/19/03 Meli, spiediens, likuma piemērošana politiskiem mērķiem un protests pret premjera Einara Repšes lēmumu uzspiešanu Saeimai pavadīja Jutas Strīķes neievēlēšanas procesu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktores amatā. Premjers Einars Repše uzskata - deputāti uzpirkti, bet J. Strīķe neizprot viņas noraidīšanas iemeslus. Pēc atkārtotas koalīcijas partiju tikšanās ar J. Strīķi pirms Saeimas plenārsēdes tika panākta koalīcijas vienprātība par balsojuma iekļaušanu darba kārtībā un atbalstu kandidātei. Pirms aizklātā balsojuma viņu atbalstīt solīja visas koalīcijas partijas, arī Tautas saskaņas partija (TSP) un PCTVL, bet balsot pret - Tautas partija, nepiedalīties - sociālisti. Neviens no koalīcijas deputātiem nebrīdināja, ka balsos pret J. Strīķi, izņemot Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdi Ēriku Jēkabsonu. JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš komentēja, ka J. Strīķes virzīšana uz Saeimu jau vakar nav bijis mēģinājums panākt viņas ievēlēšanu par katru cenu, jo visa koalīcija apliecināja, ka to darīs. Pēc balsošanas visu frakciju pārstāvji apgalvoja, ka balsots, kā solīts, taču rezultāti liecināja par ko citu. Ticot deputātu teiktajam, atbalstam J. Strīķei vajadzētu sasniegt ap 65 balsīm, taču par viņu nobalsoja tikai 41 deputāts, pret - 48. Vēl pirms rezultātu oficiālas paziņošanas (tātad tos noplūdināja balsu skaitīšanas komisija) JL frakcijas telpās sanāca koalīcijas pārstāvji un premjera palīgs Dans Titavs (kura pavadībā Saeimā ieradās J. Strīķe). Lai arī neizdevās uzzināt, kuri koalīcijā ir nodevēji (aptuveni 12, ja tic, ka TSP tomēr balsojusi pret, vairāk nekā 20, ja TSP atbalstījusi J. Strīķi), vēl pirms rezultātu oficiālās paziņošanas tā vienojās par otrreizēju balsošanu. Izpētot Saeimas kārtības rulli, tika atrasta iespēja lēmumu pārbalsot, - tas jādara stundas laikā no balsošanas rezultātu paziņošanas. Par to, lai koalīcija varētu ilgāk lemt par tālāko scenāriju, parūpējās balsu skaitīšanas komisija un Saeimas vadība, kas paziņoja, ka sēdes atsākšana tiek atlikta par pusstundu "tehnisku iemeslu dēļ". Pēc rezultātu paziņošanas koalīcija pieprasīja pārbalsošanu. Tribīnē tika sūtīts tēvzemietis Juris Dobelis, kuru, kā novēroja Neatkarīgā, īsi pirms tam noinstruēja premjera padomnieks, JL deputāts Edgars Jaunups, stāstot, kas viņam būs jāsaka. " Uzskatu, ka ir pamatota šī pārbalsošana sakarā ar to, ka, pirmkārt, vairāki deputāti nebija; otrkārt, tāpēc, ka bija kļūdījušies, neizprazdami balsošanu. It īpaši tas attiecas uz TP deputātiem. Vairāki no viņiem teica, ka balsošot par, bet nobalsojuši it kā esot pret," no tribīnes sacīja J. Dobelis. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gunārs Kusiņš atteicās vērtēt to, "vai ir pamatota pārbalsošanas pieprasīšana vai nav, bet saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pamatotību izvērtē pati Saeima". Tiesa, sākotnēji pārbalsošanas iespēja tika paredzēta, ja gadās kāda tehniska kļūda, parādās acīmredzami jocīgi skaitļi uz balsošanas tablo. "Protams, šā panta interpretācija pēdējā laikā dažādu iemeslu dēļ ir paplašinājusies," skaidroja G. Kusiņš. Otrās balsošanas rezultāti bija vēl pārsteidzošāki: 42 par, 51 pret, ņemot vērā, ka atkal visu frakciju pārstāvji dievojās, ka balsojuši par, lai arī slēgtajā balsojumā to neesot iespējams izkontrolēt. Arī TSP vadītājs Jānis Jurkāns, viņa vietnieks Jānis Urbanovičs apgalvoja, ka frakcija balsojusi par J. Strīķi. Cik zināms, pret viņu otrajā kārtā nobalsoja arī sociālisti un TP. Zīmīgi, ka tikai šonedēļ Saeimas prezidija un frakciju padome mainīja slēgtās balsošanas reglamentāciju, lai maksimāli izvairītos no personu izvēles atklāšanas. Par nederīgām atzītas tādas zīmes, "kurās izdarītas papildu atzīmes, vai arī kā citādi zīme ir iezīmēta ar nolūku padarīt iespējamu deputātu vai noteikt deputātu grupas identificēšanu". G. Kusiņš atzina, ka arī šis formulējums ir pietiekami elastīgs, lai rastu kādus citus risinājumus. Aizkulisēs J. Strīķes noraidījuma režisēšanā tika vainota gan TP, azartspēļu īpašnieki un viņu atbalstītāji, gan arī meklēti plankumi J. Strīķes biogrāfijā, kas varētu būt neiepatikušies atsevišķiem deputātiem, arī no JL, kuri nav spējuši atzīt savu nepatiku. E. Repše pieļauj, ka atsevišķi koalīcijas deputāti uzpirkti. TP priekšsēdētājs Atis Slakteris savukārt stāstīja, ka dzirdējis runas - deputātiem piedraudēts, ja viņi neatbalstīs J. Strīķi. Gan deputāti, gan politologi norāda, ka J. Strīķes noraidīšana negatīvi ietekmē valdības stabilitāti, kuras krišana jau iepriekš tika prognozēta pēc 20. septembra. D. Titavs atzina, ka negatīvā balsojuma dēļ rodas jautājums par koalīcijas darbspēju, bet LPP deputāts Arnolds Laksa izteicās, ka valdība saļodzījusies "ātrāk, nekā bija domāts". Lai arī politologi notikušo traktē kā neuzticības balsojumu E. Repšem un viņa darba stilam, premjers no amata neatkāpšoties. JL analizēšot situāciju koalīcijā, kā sacīja E. Jaunups - pētīs, vai šī valdība ir gatava pildīt deklarācijā pausto nežēlīgo cīņu pret korupciju. Pētīta tikšot arī iespēja atkārtoti virzīt J. Strīķi apstiprināšanai Saeimā, bet Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks paudis, ka J. Strīķei neapstiprināšanas gadījumā par darba zaudēšanu DP Aktīvo izstrāžu nodaļā, kas tieši nodarbojas ar korumpantu ķeršanu, neesot jābaidās. E. Repše aicinājis J. Strīķi sadarboties un atvainojies par ievilināšanu "politiskā veļas mašīnā". Strīķe kļūst par KNAB priekšnieka vietnieci LETA 09/19/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks šodien, pildot premjera Einara Repšes ("Jaunais laiks") rīkojumu, apstiprinājis Jutu Strīķi par KNAB priekšnieka vietnieci. Kā informēja KNAB pārstāve Diāna Kurpniece, Strīķe būs KNAB priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos. Nepieciešamās formalitātes, lai pārietu darbā no Drošības policijas uz KNAB, Strīķe kārto šodien. Sarunā Strīķe atzina, ka jaunais amats dod viņai iespēju realizēt vismaz daļu ieceru, lai samazinātu korupciju valstī. Iepriekšējā darba vietā - Drošības policijas Aktīvo izstrāžu nodaļas vadītājas amatā - šo iespēju bijis mazāk. Strīķe uzskata, ka viņai ir pietiekamas zināšanas un pieredze korupcijas apkarošanā, lai varētu strādāt sekmīgi. Kā pirmos uzdevumus, stājoties amatā, Strīķe minēja iepazīšanos ar KNAB personālsastāvu un darba specifiku. Viņa joprojām uzskata, ka korupcijas apkarošana ir cīņa ar sekām, tādēļ prioritātei jābūt korupcijas novēršanai. Savukārt personāla politiku Strīķe mainīt negrasoties, jo tas neesot viņas pienākumos. Stājoties jaunajā amatā, Strīķe atzīst, ka viņai paticis darbs Drošības policijā, kur ir labs kolektīvs, tomēr dzīvē ir jāiet tālāk. Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse- Krūmiņa apstiprināja, ka Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks ir parakstījis Strīķes iesniegumu ar lūgumu pārcelt viņu darbā uz KNAB, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 38.pantu. Iepriekš KNAB priekšnieka vietnieka amatu korupcijas novēršanas jautājumos ieņēma Rūdolfs Kalniņš, kuram amats bija jāatstāj pēc atteikuma viņam piešķirt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Satversmes aizsardzības biroja preses sekretārs Dainis Miķelsons sacīja, ka Strīķei 1999.gadā birojs piešķīris 1.kategorijas pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Pielaide Strīķei beigsies nākamā gada vasarā. Repše atzīst, ka pēc vakardienas "piedzīvojumiem" Saeimā nevēlas Strīķi kā pieredzējušu un godīgu korupcijas apkarošanas speciālisti zaudēt. Repše uzskata, ka, strādājot KNAB, Strīķe spēs labāk realizēt savas prasmes korupcijas apkarošanā, nekā esot Drošības policijas Aktīvo izstrāžu nodaļas vadītājas amatā, jo Drošības policijas galvenais uzdevums nav apkarot korupciju, bet gan nodarboties ar valsts drošības jautājumu risināšanu. Tāpat premjers norāda, ka Strīķes virzīšanu darbam KNAB vienbalsīgi ir atbalstījusi gan pretendentu izvērtēšanas konkursa komisija un valdība, gan arī mutvārdos atspaidu izteikuši visu koalīcijas frakciju vadītāji. Tāpēc Repše nesaskata šķēršļus viņas darbam KNAB. Kā ziņots, Saeima vakar par Strīķes iecelšanu KNAB vadībā balsoja divas reizes, taču nevienā no balsojumiem viņas atbalstam netika nodots pietiekams balsu skaits - pirmajā balsojumā "par" viņu nobalsoja 41, bet "pret" - 48 deputāti, savukārt otrajā balsojumā "par" bija 42, bet "pret" - 51 tautas kalps. Lai arī tikai 42 no klātesošajiem 93 deputātiem Saeimas balsojumā atbalstīja Strīķes iecelšanu KNAB vadītājas amatā, visu koalīcijas partiju un arī opozīcijā esošās Tautas saskaņas partijas deputāti pēc balsojuma apgalvoja, ka viņu pārstāvēto spēku politiķi ir balsojuši par KNAB vadības uzticēšanu valdības virzītajai kandidātei Strīķei un noliedza, ka būtu izgāzuši balsojumu. Pēc šā balsojuma premjers paziņoja, ka šī Saeima šādi ir apliecinājusi, ka nav nopietni noskaņota apkarot korupciju, jo vēlas to darīt tikai vārdos. Savukārt vairāki politologi un arī Tautas partijas politiķi pauda viedokli, ka balsojums nav bijis pret Strīķi, bet gan pret Repšes valdību un iezīmē pašreizējās koalīcijas iespējamo galu. Repše tur aizdomās TP par balsu pirkšanu BNS 09/19/03 Premjers sarunā ar žurnālistiem atzina, ka tur aizdomās Tautas partiju par balsu pirkšanu un negatīvā balsojuma organizēšanu. Repše pauda, ka šajā sazvērestībā varētu būt iesaistīti arī atsevišķi koalīcijas partneri ar frakciju vadītāju ziņu, taču iespējamos "aizdomās turamos" nenosauca. Ministru prezidents sacīja, ka otrajā balsojumā par Strīķi Tautas partijas pārstāvji bijuši "sanervozējušies". "Ir daudz cilvēku, kas baidās no reālas KNAB darbības," teica Repše un pieminēja, ka arī Tautas partijai varētu būt iemesli baidīties no KNAB. Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis, BNS komentējot Repšes pausto, sacīja, ka lielākais ienaidnieks Repše esot pats sev. "Ja viņam rādās tādi murgi, tad mums nav ko komentēt," izsaucās Kalvītis un norādīja, ka "tās ir muļķības", ka Tautas partija būtu pirkusi vai citādi ietekmējusi deputātus. Viņš uzsvēra, ka Tautas partija jau iepriekš esot norādījusi, ka balsos pret Strīķi. Repše esot arī dzirdējis, ka "Jaunā laika" deputātiem piedāvāti 50 000 līdz 100 000 latu par aiziešanu no partijas vai kādiem konkrētiem balsojumiem. Tāpat lielas summas piedāvātas, lai sašūpotu valdību, nomainītu premjeru. Repše pauda, ka šie spēki būtu gatavi ziedot 10 miljonus, "lai noņemtu Repši no trases". "Tautas partija raujas pie ietekmes un varas. Tā ir destruktīva opozīcija," klāstīja Repše. Viņaprāt, Saeimā ir cilvēki, kam korupcija ir "bizness un tiešā nodarbošanās", jo parlamenta lēmums par Strīķi nozīmē, ka Saeima nav gatava cīnīties un korupcija var "plaukt un zelt". Pēc premjera vārdiem, Saeimas balsojums ir gļēvulība, jo "trausla meitene nobiedējusi Saeimu" tik ļoti, ka deputāti balsoja pret. Premjeram ceturtdien bija aptuveni pusstundu gara saruna ar Strīķi. Repše sacīja, ka sarunas laikā atvainojies Strīķei, ka ievilinājis viņu "politiskā veļas mašīnā", un runājis arī par iespējamiem sadarbības variantiem nākotnē. Premjers gan nekonkretizēja, kādi tie varētu būt, bet teica, ka Strīķe ir vērtīgs kandidāts un viņš vēlētos turpināt ar viņu sadarbību. Repše vēl pārdomājot, vai virzīt Strīķes kandidatūru otrreizējai apstiprināšanai Saeimā. Premjers ceturtdienas vakarā Ministru kabinetā tikās arī ar partijas biedriem, lai pārrunātu radušos situāciju pēc Saeimas negatīvā balsojuma par Strīķi, BNS informēja premjera palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča. BNS redzēja premjera kabinetā ieejam finanšu ministru Valdi Dombrovski, JL Saeimas frakcijas vadītāju Krišjāni Kariņu, deputātu Edgaru Jaunupu, Saeimas prezidija sekretāru Jāni Reiru un deputātu Gunti Bērziņu. Saruna notika gandrīz divas stundas. Jučkoviča pastāstīja, ka visi klātesošie pauduši atbalstu Strīķes kandidatūrai. Jau vēstīts, ka, pretēji koalīcijas frakciju solījumam atbalstīt Strīķes kandidatūru, Saeima ceturtdien divas reizes nobalsoja pret viņas iecelšanu KNAB vadītājas amatā. Jautājumu par Strīķes apstiprināšanu amatā ceturtdienas plenārsēdes darba kārtībā iekļāva tikai pēc koalīcijas partneru sarunām, jo iepriekš šī jautājuma izlemšanu atlikt aicināja Zaļo un zemnieku savienība. KNAB priekšnieka amata konkursa komisija Drošības policijas Aktīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Strīķi (1970) izvirzīja vienbalsīgi 3.septembrī no desmit konkursa otrajā kārtā iekļuvušajiem amata pretendentiem. Viņas kandidatūru atbalstīja arī valdība. Atzinīgus vārdus viņai veltīja arī Repše. Naktī uzplēš Repšes valdības augoni Diena 09/21/03 Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja Ērika Jēkabsona aicinājums nomainīt Jaunā laika līderi Einaru Repši premjera amatā, saglabājot esošo valdības koalīciju, bija negaidīts tikai no tā viedokļa, ka šāda apspriešana vairāku stundu garumā televīzijas tiešraidēs un daudzu ārvalstu žurnālistu klātbūtnē referenduma naktī aizēnoja prieku par tā rezultātu. Citādi krīze valdībā nebija negaidīta, ko presei atzina arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: "Tā ir mazliet novēlota reakcija uz premjera aizvadītās nedēļas komentāriem, bet paldies politiķiem, ka līdz referendumam briestošās nesaskaņas tika pieklusinātas, lai arī labāk būtu bijis pagaidīt līdz pirmdienai." Vēlāk LTV1 tiešraidē pēc pārraides vadītāja secinājuma, ka notikušais atgādinājis valdības krīzes realitātes šovu, V.Vīķe-Freiberga sacīja: "Latvijā nekad nav garlaicīgi, tas būtu pārāk vienkārši, ja mēs tikai priecātos, vajag jau kādu drāmu." Šī drāma beidzās ar abu pušu secinājumu, ka varbūt tomēr var strādāt kopā. Taču tās priekšvēstnesis bija kuluāros izplatītā ziņa, ka LPP priekšsēdis Ē.Jēkabsons sniegs kādu paziņojumu. Viesnīcā Rīdzene, kur LPP gaidīja referenduma rezultātus, viņš ieradās drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, kur, atbildot uz ziņu aģentūras LETA jautājumu, tiešām sniedza paziņojumu, kas drīz kļuva par centrālo ziņu. "Es nevaru samierināties ar Einara Repšes un viņa palīga Dana Titava darba stilu, kurā valda šantāža, draudi un savstarpēja sarīdīšana - es te redzu diktatūras pazīmes. Repše un Titavs ved kuģi pretim sēklim," pāris stundu vēlāk arī Dienai atzina Ē.Jēkabsons, sakot, ka tikai paudis savu personīgo viedokli, atbildot uz vaicāto par situāciju valdībā. LPP līderis uzskata, ka līdzīga neapmierinātība ir arī partneros, īpaši pēc tam, kad premjers ar saviem paziņojumiem metis ēnu uz visiem, vainojot noziedzīgos nodarījumos. Taču E.Repše presei sacīja: "Kas vainīgs, tas bailīgs. Tāpēc jau es nesaucu nevienu vārdā, lai viņi neapvainotos." Arī LPP līdera paziņojumus E.Repše saistīja galvenokārt ar netīriem motīviem un stāšanos ceļā cīņai ar korupciju. "Jēkabsons ir tikai izkārtne visā šajā biznesa projektā," sacīja E.Repše. Iespējams, ka LPP ar savu paziņojumu pasteidzās, pirms kādu radikālu soli spertu premjers, ja nākamajā ceturtdienā koalīcija nespētu vienoti atbalstīt izmaiņas Rīgas brīvostas likumā. Lai arī LPP politiķi izlikās nezinām par Ē.Jēkabsona domu nākt klajā ar paziņojumu, viņi kolēģi atbalstīja. A.Šlesers izteica nožēlu, ka E.Repše nevienam neuzticas un pēdējās nedēļās, "kas bija pietiekami jocīgas, tieši premjers izraisīja nesaskaņas - nevar celt savu popularitāti, nomelnojot kolēģus". Arī ekonomikas ministrs Juris Lujāns sacīja: "Man kā ideālistiskam cilvēkam ir grūti klausīties, ka es esot kaut kādā biznesa projektā, jo mani neviens nav pircis." J.Lujāns ir pilnīgi pārliecināts par iespējām saglabāt esošo koalīciju un uzskata, ka Jaunajā laikā ir cilvēki, kas varētu ieņemt premjera amatu. Aptaujātie JL politiķi noliedza, ka partija varētu piekrist premjera nomaiņai, lai arī kuluāros jau agrāk kontekstā ar šo amatu minēts, piemēram, Māris Gulbis, Kārlis Šadurskis un vēl daži politiķi. K.Šadurskis presei sacīja: "LPP paziņojums ir bezatbildīgs un stulbs. Mūsu partijai šobrīd nav spēcīgāka premjera kandidāta par Einaru Repši, un par viņu nav bijis spēcīgāka premjera visas atjaunotās brīvvalsts laikā." M.Gulbis, kas bija viens no nedaudzajiem ministriem, kurš nesagaidīja referenduma rezultātus kopā ar partijas biedriem, Dienai izvairījās atbildēt uz vaicāto, vai viņš varētu ieņemt premjera amatu. Viņš domā, ka E.Repše varētu turpināt strādāt, taču viņam vajag "jaunu, politiski spēcīgu padomnieku". M.Gulbis ar to nedomājot D.Titava nomaiņu, savukārt A.Šlesers neatbildēja uz vaicāto, vai par kompromisa atslēgu nevarētu kļūt D.Titava ietekmes mazināšana. Taču M.Gulbis skaidri pateica, ka redz sevi tikai labējā valdībā pretēji E.Repšes iepriekš pieļautajai sadarbībai ar kreiso Tautas saskaņas partiju, kas jau paguva paziņot par atbalstu E.Repšem. Tādu sadarbību par neiespējamu uzskata arī Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienība. E.Repše pieļāva dažādas iespējas - arī strādāt mazākumvaldības apstākļos, ko grūti uzskatīt par risinājumu, redzot pārējo partneru solidarizēšanos ar LPP. Aptaujātie JL politiķi vēl nespēja pateikt, kāda būs partijas tālākā rīcība, Guntis Bērziņš izteica nožēlu, ka LPP līdera paziņojums "ir tautai sabojājis pelnīto prieku par referenduma rezultātiem". Koalīcijas liktenis - Jaunā laika rokās Diena 09/22/03 Premjera un Jaunā laika vadītāja Einara Repšes pozīcijas pēc Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja Ērika Jēkabsona aicinājuma pašreizējā koalīcijā nomainīt premjeru ir palikušas nedrošākas. Par to liecina tas, ka sava līdera sacīto jau kā partijas viedokli LPP pirmdien piedāvās izvērtēt partneriem, Dienai atzina LPP valdes priekšsēdis Ainārs Šlesers. Sabiedroto izteikumi liecina par šaubām pēc tik dziļa saspīlējuma un vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt dialogu vēl strādāt tagadējā premjera vadībā. Drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas referenduma vakarā LPP priekšsēdis Ē.Jēkabsons, sakot, ka valsts ir diktatūras priekšā un "E.Repše un viņa palīgs Dans Titavs vada kuģi uz sēkli", aicināja JL izvirzīt citu premjera kandidātu, ko JL līdz svētdienai uzskatīja par pilnīgi neiespējamu. Arī E.Repše svētdien Dienai sacīja: "Es pats neatkāpšos, jo esmu solījis tautai strādāt. No nodevējiem instrukcijas nepieņemšu, un viņi man nekādus noteikumus nestādīs. Cita lieta, cik ilgi man tādos apstākļos izdosies strādāt. Ja neizdosies, tad nebūs šīs valdības." E.Repše uzsvēra, ka pretrunīgs esot bijis ne tikai LPP politiķu, bet arī Ē.Jēkabsona teiktais "un viņu vairs nevarēšu ņemt par pilnu, ja nespēj skaidri pateikt, ko īsti grib". Pirmdien E.Repše strādāšot parastajā režīmā. Savukārt A.Šlesers, vaicāts, vai piedalīsies valdības komitejas sēdē, pieļāva, ka neiesaistīsies tās darbā. Ē.Jēkabsona paziņojums un diskusijas ap to aizēnoja iedzīvotāju prieku par pozitīvo referenduma iznākumu. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ziņu aģentūrai BNS svētdien norādīja: "Ja kāds izsaka nepatiku par valdību vai tās stilu, manuprāt, ir nelaimīgi izvēlēts laiks darīt to tieši referenduma naktī, kad Latvijā no visas pasaules ir sabraukuši žurnālisti un, kas nav īstais brīdis, lai mazgātu savu netīro veļu visas pasaules priekšā." Nesaucot vārdā, prezidente bija kritiska arī pret premjera paziņojumiem pirms referenduma, kas bija viens no iemesliem partneru un arī Ē.Jēkabsona aizvainojumam, jo E.Repše atšķirīgo kolēģu rīcību saistīja ar aizdomām par noziedzīgiem nodarījumiem vai uzpirkšanas mēģinājumiem. "Saprotu, ka, no vienas puses ir vēlme cīnīties pret korupciju, kas mums ir problēma un, ko mēs atzīstam, taču tas nedrīkst kļūt par attaisnojumu, lai tādā veidā būtu pārkāptas parlamenta tiesības un cieņa pret parlamentu. Ir jārespektē Saeimas viedoklis, un viņiem ir tiesības balsot tā, kā viņi izvēlas," aģentūrai BNS sacījusi prezidente. Pēc Ē.Jēkabsona negaidītā paziņojums premjers naktī atzina: "Jā, es esmu kaismīgs, diezgan ciets un strauji eju uz mērķi, bet, ja runa ir tikai par raksturu un stila nesaderību, tad to vēl var labot. Taču man ir aizdomas, ka patiesie iemesli slēpjas biznesa interesēs." E.Repše nesteidza sasaukt partijas biedrus situācijas izvērtēšanai, un premjera domubiedrus Diena svētdien sazvanīja dažādās atpūtas vietās. "Ceturtdien pēc balsojuma par Rīgas brīvostas likumu būs redzams, vai mums ir vai nav koalīcija, bet tagad nav pamata runāt par premjera maiņu," teica Saeimas deputāts Edgars Jaunups. Jau ziņots, ka LPP paziņojumu var tulkot arī kā apsteidzošu gājienu, pirms par radikālu rīcību nebija izšķīries E.Repše, ja nepieņem grozījumus brīvostas likumā. Guntars Krasts (TB/LNNK) uzskata, ka pēc visu partiju darba grupas kopīgi sagatavota varianta, nevajadzētu būt problēmām. Lūgts to komentēt, E.Repše teica: "Priecājos, ka mana iniciatīva uzvar." Taču ne tikai LPP, bet arī TB/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji neticīgi vērtē iespēju rast tādus kompromisus, lai turpinātu strādāt E.Repšes vadībā. "Šī koalīcija ir optimālā, bet jautājums par pirmo personu ir atklāts," svētdien sacīja tēvzemiešu līderis Jānis Straume. Arī ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis atzina: "Tik daudz jau ir runāts, ka laikam citas izejas nav, kā kaut ko mainīt." Partneri uzsver, ka turpmākais ir atkarīgs no JL un tās biedru spējas atklāti ar savu līderi pārrunāt šo situāciju. Tā var radīt partijas šķelšanos gan tad, ja JL nolemj aiziet opozīcijā, gan arī ja izšķiras par sadarbību ar Tautas saskaņas partiju. Partneri vēlētos JL sastāvā vairākus premjera kandidātus, piemēram, izglītības ministru Kārli Šadurski un iekšlietu ministru Māri Gulbi, frakcijas priekšsēdi Krišjāni Kariņu, Saeimas sekretāru Jāni Reiru. Lūgts to komentēt, M.Gulbis Dienai svētdien sacīja: "Pagaidām es nevēlos spekulēt ar prognozēm. Ir gandarījums par atbalstu, bet ceru, ka tas nav gājiens, lai sašķeltu Jauno laiku." Jāatgādina, ka M.Gulbis nav premjera domubiedru komandā un ir viens no retajiem, kas uzdrošinājies par premjera rīcību izteikt arī kritiku. Jau agrāk JL politiķi par neiespējamu uzskatīja sadarbību ar Tautas partiju, jo tad būšot apgrūtināta iesāktā cīņa ar korupciju. Taču TP sekošana notikumiem liecina, ka tā atgādinās par sevi, līdzko četras partijas nespēs vienoties. Uz to norāda arī TP frakcijas priekšsēža Aigara Kalvīša sacītais, ka "esošā koalīcija pretrunas neatrisinās, jo valdībā vienalga valdīs JL diktāts". JL nepiekrīt nomainīt premjera amatā Einaru Repši LETA 09/22/03 Partija "Jaunais laiks" (JL) izslēdz iespēju Ministru prezidenta amatā nomainīt Einaru Repši, pēc paplašinātās JL Saeimas frakcijas sēdes, kurā piedalījās arī partijas pārstāvji valdībā, žurnālistiem sacīja JL Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš. "JL ir ļoti vienots un turēsies kopā," norādīja Kariņš, norādot, ka neizprotot koalīcijas partneru rīcību, kuri ne reizi neesot vēlējušies izrunāties par problēmām koalīcijā. Partijas valdes locekle Ausma Kantāne sacīja, ka pirmo reizi Latvijā ir ideāls premjers "un es redzu, ka tauta ir izsalkusi pēc tāda ideālista". Viņa atzina, ka partija varētu samazināt premjera palīga Dana Titava ietekmi, kā arī noteikti varētu uzlabot komunikāciju ar citiem valdības locekļiem. Savukārt JL valdes loceklis Edgars Jaunups aģentūrai LETA norādīja, ka Repše simbolizē cīņu ar korupciju un tagad notiekot mēģinājumi šīs cīņas dēļ "spieķos likt sprunguļus". Viņš kategoriski noraida iespēju, ka JL varētu būt cits premjera amata kandidāts. JL frakcijas deputāts Aigars Pētersons aģentūrai LETA pauda līdzīgu viedokli. "Var runāt par pieredzes trūkumu, taču es viņam ticu. Einars ir krietns vīrs, un es neuzskatu, ka viņš ir jāmaina tikai tāpēc, ka tā vēlas koalīcijas partneri. Es atnācu ar Einaru un kopā ar Einaru arī aiziešu," sacīja Pētersons, atzīstot, ka cita lieta būtu, ja Repše pats nolemtu atkāpties, tad būtu jāievēro partijas disciplīna. Deputāte Solvita Āboltiņa uzskata, ka koalīcijas partiju vadītāji rīkojušies neadekvāti kopējā vēstulē paziņojot, ka neuzticas Repšem. Āboltiņa ir pārliecināta, ka tā nedomā visi koalīcijas partneri. Viņa uzsvēra, ka uz JL ir nākusi idejas vadīta, "idejas, ko deklarēja Repše". Frakcijas deputāte Liene Liepiņa arī būtu kategoriski pret ministru prezidenta nomaiņu. "Viņš šo partiju izveidoja, un viņa dēļ mūs ievēlēja," sacīja Liepiņa. Repše: koalīcijas partneri - nodevēji LETA 09/22/03 Einars Repše (Jaunais laiks (JL)) pats no Ministru prezidenta amata nav plānojis atkāpties. Šodien žurnālistiem Repše atzina, ka pagaidām neviens no koalīcijas partneriem viņu nav oficiāli uzrunājis. "Es arī, redzot šo nodevību, pie viņiem pats neskriešu," sacīja premjers. Valdības vadītājs atzina, ka sestdienas naktī ar koalīcijas partneriem ir bijušas "daudz un dažādas interesantas sarunas", bet nekādi konkrēti risinājumi nav pārrunāti. Repše arī uzsvēra, ka koalīcijas saglabāšana nav pašmērķis. "Nav nolūka to saglabāt amatu vai varas dēļ. Esmu pret varu imūns, man galvenais ir darīt darbu," sacīja Repše, piebilstot, ka krēsla un algas dēļ viņam premjera amats neesot vajadzīgs. Premjers nevēlas komentēt, vai viņa vadītajā partijā JL ir kādas citas kandidatūras valdības vadītāja amatam. Par to koleģiāli ir jāvienojas pašai partijai. "Es nestādu sevi augstāk par citiem," sacīja Repše. Viņš arī pieļāva iespēju, ka JL varētu darboties opozīcijā. Ja partija nevarēs darīt iecerēto korupcijas apkarošanā un valsts sakārtošanā, citas iespējas nebūšot. "Paši nepadosimies un rīkosimies, lai varētu strādāt. Bet ne par katru cenu," sacīja premjers. Kā ziņots, šodien Latvijas Pirmās partijas, apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Zaļo un zemnieku savienības vadītāji paziņoja, ka Repše ir pilnībā zaudējis koalīcijas partneru uzticību un turpmāks darbs pašreizējā premjera vadībā nav iespējams. Vīķe-Freiberga pauž nožēlu par koalīcijas 'netīrās veļas mazgāšanu' referenduma naktī BNS 09/22/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda nožēlu par koalīcijas "netīrās veļas mazgāšanu" referenduma naktī, publiski apmainoties ar apvainojumiem un radot sliktu priekšstatu par politisko kultūru Latvijā. "Ja kāds izsaka nepatiku par pašreizējo valdību vai valdības stilu, man šķiet ir nelaimīgi izvēlēts laiks darīt to tieši referenduma naktī, kad Latvijā ir no visas pasaules sabraukuši žurnālisti, un man šķiet tas nav īstais brīdis, lai mazgātu savu netīro veļu visas pasaules priekšā," sarunā ar BNS svētdien sacīja prezidente. Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka arī ārvalstu žurnālisti pēc svētdienas nakts notikumiem bieži viņu izvaicājuši par politiskās kultūras līmeni Latvijā. " Es domāju mūsu politiķiem un visiem visos līmeņos vienmēr būtu rūpīgi jāizsver katrs savs vārds, ko viņi saka publiski un it īpaši ārzemju žurnālistu priekšā," pauda prezidente. Īpaši viņa uzsvēra vairākkārt izskanējušos parlamentam veltītos neglaimojošos izteikumus. " Es saprotu, ka, no vienas puses, ir šī lielā vēlme cīnīties pret korupciju, par kuru mums visi atgādina, mums tā ir problēma, un mēs to arī atzīstam. Bet tas nedrīkst kļūt par attaisnojumu, lai tādā veidā būtu pārkāptas parlamenta tiesības un cieņa pret parlamentu. Ir jārespektē Saeimas viedoklis, un viņiem ir tiesības balsot tā, kā viņi izvēlas," teica Vīķe-Freiberga. Uz BNS jautājumu, vai ar to prezidente domājusi premjerministra Einara Repšes pēdējā laika kritiskos izteikumus par Saeimu, viņa sacīja, ka "es domāju, ka valstī jebkurai amatpersonai ir jābūt ļoti uzmanīgai par jebkādiem apvainojumiem citai amatpersonai un tiem jābūt ļoti izsvērtiem un pārdomātiem". Prezidente gan atzina, ka balsojums pretēji iepriekšējai būtiskai norunai " ir problēma koalīcijas iekšienē", kas jārisina valdības, frakciju un partiju līmenī. Tikai pāris minūtes pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas sestdien Latvijas Pirmās partijas (LPP) līderis Ēriks Jēkabsons paziņoja, ka, viņaprāt, valdība ir nonākusi uz sēkļa un vienīgā izeja ir mainīt tās vadītāju. Repše nekavējoties paziņoja, ka līdz ar šiem izteikumiem jāuzskata, ka LPP ir ārpus valdības. Pēc vairāku stundu garas vārdu pārmaiņas Repše gan atzina, ka, iespējams, nesaskaņas vēl atrisināsies. Aizvadītajā nedēļā parlaments divas reizes balsojot noraidīja Jutas Strīķes kandidatūru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatam, kaut valdošā koalīcija iepriekš bija vienojusies par atbalstu viņai. Pēc Saeimas balsojuma premjerministrs Einars Repše parlamentam veltīja neglaimojošus izteikumus. Viņaprāt, Saeimā ir cilvēki, kuriem korupcija ir "bizness un tiešā nodarbošanās", jo parlamenta lēmums par Strīķi nozīmē, ka Saeima nav gatava cīnīties un korupcija var "plaukt un zelt". TB/LNNK paziņo par vēlmi saglabāt pašreizējo koalīciju BNS 09/22/03 Pēc gandrīz četru stundu garām diskusijām apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) valde un frakcija pirmdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka vēlas saglabāt esošo koalīciju un sarunām par amatpersonu nomaiņu jānotiek tikai koalīcijas partneru starpā. TB/LNNK līderis Jānis Straume žurnālistiem uzsvēra, ka sestdien referenduma naktī izskanējusī iespēja, ka Ministru prezidenta Einars Repšes vadītā valdība varētu strādāt mazākumā, "tēvzemiešiem" radījusi bažas, ka valdība varētu kļūt atkarīga no Tautas saskaņas partijas (TSP). Straume atgādināja, ka koalīcijas partneri bez "tēvzemiešu", bet ar TSP atbalstu pieņēmuši grozījumus izglītības likumā, kas paredzēja vārda "tikai" svītrošanu. Straume nevēlējās prognozēt, kā situācija atrisināsies tālāk, un uzsvēra, ka TB/LNNK nebūs pirmie, kas oficiāli izteiks neuzticību Repšem un pieprasīs viņa demisiju. Komentējot iespēju, ka situācija valdībā paliek nemainīga un premjers paliek tas pats, Straume atzina: "Man grūti iedomāties šādu situāciju, taču nekad nevajag teikt nekad." Arī "tēvzemiešu" līderis norādīja, ka apvienība partijā "Jaunais laiks" redz vairākas spilgtas personības, kuras varētu uzņemties premjera amatu, tomēr nevēlējās konkretizēt personālijas. Straume uzsvēra, ka "triju partiju vadītāju paziņojums devis iespēju saprast situācijas nopietnību. Kad vairs nepietiek ar populistiskiem un uz sabiedrību vērstiem izteikumiem, ir jāsāk kaut kas reāli darīt". Arī Straume, līdzīgi kā citi koalīcijas partneri, uzsvēra, ka koalīcijas partijas apzināti gaidījušas referendumu, lai tikai pēc tam nāktu klajā ar ultimatīviem paziņojumiem. Taču situācija koalīcijā bija nokaitēta jau sen. Tautas partija: stabilu valdību bez mums nevar izveidot LETA 09/22/03 Tautas partija (TP) ir pārliecināta, ka bez tās nav iespējams izveidot stabilu valdību, kas varētu strādāt ilgāk par gadu, sacīja TP Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis. Kalvītis uzskata: nevar būt ne runas, ka valdībā, kurā būs TP, premjera amats būtu partijai "Jaunais laiks" (JL). "[Ministru prezidents Einars] Repše jau ir parādījis, ka JL ir vienas personas partija un JL citu līderu vispār nav," norādīja TP frakcijas vadītājs. TP Saeimas frakcijas vadītājs arī sacīja, ka, viņaprāt, par premjera amata kandidātu būtu jāvienojas trim mazajām partijām - apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Latvijas Pirmajai partijai (LPP). Neoficiāli jau izskanējusi informācija, ka minētās partijas premjera amatam varētu virzīt LPP valdes locekli Ainaru Šleseru, ņemot vērā viņa pieredzi premjera biedra amatā. Savukārt Šlesers šodien norādīja, ka premjers jaunajā valdībā būtu jāizvirza JL, ja tā piekrīt Repšes nomaiņai. Kā ziņots, šodien LPP, TB/LNNK un ZZS vadītāji paziņoja, ka Repše ir pilnībā zaudējis koalīcijas partneru uzticību un turpmāks darbs pašreizējā premjera vadībā nav iespējams. ZZS neizslēdz sadarbību ar Tautas partiju LETA 09/22/03 Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neizslēdz sadarbības iespēju ar Tautas partiju, šodien žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. "Mēs varam sadarboties arī ar Tautas partiju, kāpēc ne," sacīja Brigmanis. ZZS nekādā gadījumā nevarētu būt vienā valdībā ar Tautas saskaņas partiju, piebilda ZZS pārstāvis. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs norādīja, ka tagad partija gaidīs partijas "Jaunais laiks" (JL) viedokli par triju pārējo koalīcijas partiju izteikto neuzticību premjeram Einaram Repšem (JL). "Tā [JL] ir ar cilvēkiem bagāta, lai atrastu piemērotāko premjera amata kandidātu," sacīja Brigmanis. Brigmanis norādīja, ka stabilitātes vārdā valdībā ir jābūt JL, jo JL ir visaugstākie reitingi. Savukārt JL priekšsēdētājam Repšem reitingi esot vieni no zemākajiem. ZZS pārstāvis uzsvēra, ka ZZS ministri paliek strādāt valdībā, jo viņiem ir jāizdara darbs līdz galam, kamēr vien šī valdība pastāv. Repše: esmu stingrs, bet ne diktatorisks vadītājs LETA 09/23/03 "Esmu stingrs vadītājs, un tāds šai valstī ir nepieciešams, citādi valdību pie kaut kāda darba piedabūt ir grūti un panākt kaut kādas pārmaiņas ir ļoti grūti, bet es nekad neesmu bijis netaisnīgs, ne arī diktatorisks vadītājs," šodien intervijā "Radio SWH" sacīja Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks"). Kā sacīja premjers, ja kādam nepatīk tagadējā valdība un tās vadītājs, ir visas iespējas izmantot Satversmē noteiktās iespējas un situāciju mainīt. "Taču, kamēr mums ir uzticēta valsts un valdības vadīšana, tikmēr mēs to darīsim pēc labākās sirdsapziņas un darīsim tā, lai šī valdība būtu arī rezultatīva," uzsvēra Ministru prezidents. Repše sacīja, ka ir grūti komentēt, kas notiks šajā situācijā, taču valdības turpmākais darbs ir būtiski atkarīgs no koalīcijas partneru attieksmes. "Vai viņi varēs atrast sevī spēkus atzīt, ka ir kļūdījušies un ir mēģinājuši šinī gadījumā spēlēt kaut kādu pavisam nesaprotamu spēli un smagi izgāzušies, un vai viņi būs gatavi turpināt strādāt patiesi valsts interesēs?" jautāja premjers. Kļaviņš nepiekrīt savas partijas viedoklim par Repši LETA 09/23/03 Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcijas deputāts Paulis Kļaviņš nepiekrīt savas partijas viedoklim, ka nav iespējams turpmāks darbs valdībā, kuru vada Einars Repše ("Jaunais laiks" (JL)), sacīja Kļaviņš. Atbildot uz jautājumu, vai Kļaviņš varētu pāriet uz Repšes vadīto partiju, Kļaviņš sacīja: "Par to ir vērts padomāt." Deputāts uzsvēra, ka JL nav šķirams no sava premjera. Kļaviņš sacīja: ja tiks atlaista Saeima, "tad tik mēs redzēsim numurus". Jau ziņots, ka pēc LPP ierosinājuma arī pārējo divu koalīcijas partiju - "tēvzemiešu" un "zaļo zemnieku" - vadītāji ir paziņojuši, ka vairs neuzticas premjeram un prasa JL šim amatam izvirzīt citu kandidātu. Ikstens šaubās par Repšes palikšanu amatā LETA 09/23/03 Einara Repšes ("Jaunais laiks" (JL)) iespējas palikt Ministru prezidenta amatā vērtējamas kā niecīgas, atzina politologs Jānis Ikstens. "Nezinu, kam būtu jānotiek, lai Repše paliktu amatā," sacīja Ikstens. "Iespējams, var piesaistīt PCTVL bloku, bet tad tā vairs nebūs šī valdība, un tas būs kompromitējoši JL kā partijai." Kā ziņots, apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK paziņojusi, ka negrasās prasīt Repšes demisiju un balsot pret valdību. Arī Zaļo un zemnieku savienība atzinusi, ka pati nepieprasīs neuzticības izteikšanu premjeram. Politologs norādīja, ka "tēvzemiešu" paziņojums nebūt nenozīmē, ka strīds par koalīcijas saglabāšanu un Repšes paturēšanu premjera amatā tuvojas risinājumam. Tā drīzāk izskatās pēc manevrēšanas pietiekami sarežģītā situācijā, kad neviens nevēlas būt "sliktais". Kā uzskata Ikstens, "tēvzemiešiem" ir būtiski saglabāt kaut cik "jēdzīgas attiecības" ar JL, jo apvienības septiņas balsis koalīcijā nespēlē tik lielu lomu. Politologs pieļāva, ka stratēģiski "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK solis varētu nozīmēt vēlmi atbrīvoties no valdības gāzēju statusa, kuru apvienība izpelnījās pagājušajā Saeimā. Izskatās, ka "tēvzemieši" vēlas saglabāt koalīciju, taču tai pašā laikā arī gaida premjera nomaiņu. "Taču jaunu premjeru klusiņām un mierīgi iecelt neizdosies," sacīja Ikstens. Savukārt politoloģe Daina Bāra uzskata, ka "tēvzemiešu" paziņojums neliecina par stingru politisko nostāju. "Politiķis nevar rīkoties tā, ka šodien saka vienu lietu, bet rīt - jau kaut ko citu, tas tikai traucē situācijas risinājumam," sacīja Bāra. Viņa arī norādīja, ka šobrīd ir grūti izvērtēt Repšes iespējas palikt premjera amatā. Pēc Bāras teiktā, viss atkarīgs no Saeimas -, ja Repšem būs parlamenta uzticība, tad viņš varēs turpināt darbu kā Ministru prezidents. "Parlamentārā republikā valdībai ir jāsaņem Saeimas akcepts, citādi valdība nemaz nevar strādāt. Ja neviens neprasīs premjera demisiju, tad viņš arī varēs turpināt strādāt," sacīja politoloģe. Ko par referendumu un valdības krīzi raksta ārzemēs Diena 09/23/03 Latvijā turpinot pienākt apsveikumiem ar pārliecinošo ES referenduma rezultātu, apsveicēju korim pievienojušies arī ASV aizsardzības sekretāra par "veco Eiropu" nodēvētās Vācijas un Francijas līderi, ANO, Somija, Austrija, Luksemburga un citi. Taču ārvalstu medijos uzmanība pievērsta arī valdības krīzei. Ārzemju prese plaši citē Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vārdus, ka balsojums likvidējis Otrā pasaules kara sekas un dzēsis Ribentropa - Molotova pakta radītās dalījuma līnijas Eiropā. "Latvija cer, ka dalība ES nodrošinās tās neatkarību no Krievijas, kalpos kā ekonomikas izaugsmes katalizators vienā no nabadzīgākajām kandidātēm. (..) Tas kopā ar strukturālajiem fondiem, šķiet, ir nosvēris svaru kausus pāri bailēm no augstākām cenām un suverenitātes zuduma," tā Latvijas balsojumu redz Financial Times. Avīze arī norāda, ka Latvija ar Igauniju ES ienesīs ap miljonu etnisko krievu, kas, pēc austriešu Der Standard vārdiem, novedīs pie jauna izmēģinājumu laukuma ES un Krievijas attiecībās. Suddeutsche Zeitung norāda, ka Briselei radīsies divi ļoti sarežģīti uzdevumi - ES esot jāraugās, lai krieviem patiesi tiktu dotas labākas izredzes dabūt pilsonību, proti, būtu finansējums mācību programmām un investīcijas infrastruktūrā krievu apdzīvotos rajonos. "Krievija ļoti uzmanīgi sekos tam. (..) To atrisinājumam būs milzīga signālveida ietekme, un tāpēc Brisele nedrīkst atstāt latviešus un igauņus vienus pašus." Wall Street Journal atzīmē, ka atbalsts ES nabadzīgajās jaunajās valstīs asi kontrastē ar izjūtām vecajās, kurās cilvēki dzīvo labi un ES ieguvumus pieņem kā pašsaprotamus un kuras uztraucas vairāk par dāsnu sociālo sistēmu aizstāvību nekā ES budžeta noteikumu ievērošanu. BBC atzīmē, ka paplašināšanās apstiprināšana jauno valstu referendumos ES trāpījusies vētrainā laikā - starp veco valstu rūgtiem cīniņiem par Irāku, attiecībām ar ASV un jauno ES konstitūciju. "ES ir daudz darba, bet pirmo reizi jaunajām valstīm, no kurām lielākā daļa desmitiem gadu pavadījušas komunismā, būs pilnīga noteikšana par nākotni," uzskata britu raidorganizācija. Taču lielākajā daļā ārvalstu masu mediju arī piebilsts, ka pozitīvs referenduma iznākums ir vājš mierinājums Latvijas premjeram, kura koalīcija ir uz izjukšanas robežas. Frankfurter Allgemeine Zeitung uzsver, ka 13 gados Latvijai bijušas 10 valdības un daudzi cilvēki uzskata - neviena nav turējusi solījumus. Baltijā vēl arvien neesot pabeigta politiskās elites izveidošana, taču Latvijā "pārspīlēta provinciāla nodarbošanās pašiem ar sevi" esot izteiktāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Pamiers koalīcijā NRA 09/24/03 Pēc kopīgas tikšanās valdību veidojošās partijas vakar vienojās par pamieru, norādot, ka nemainās viņu kritiskā attieksme pret premjerministru Eināru Repši (Jaunais laiks) un ka prognozējams darbs saspringtā gaisotnē. Eksperti uzskata, ka samierināšanās bija gaidāma, jo jauni varianti koalīcijas izveidei pie pašreizējā vietu sadalījuma ir praktiski neiespējami. Partijas par izveidojušos situāciju turpinās lemt frakcijās un valdē. Jaunais laiks(JL)iespējas vienoties un turpināt darbu pie esošā premjera uzskata par visai lielām, taču mazie koalīcijas partneri ir skeptiski noskaņoti. Situācijas stabilitāti apdraud arī E. Repšes vakar izteiktais paziņojums par neuzticības izteikšanu Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei. "Es vairs nevaru ticēt tādiem cilvēkiem, kas vienreiz savu vārdu ir lauzuši, kuri man zem četrām acīm ir teikuši vienu un solījuši atbalstu, un vēl izrunājušies tā un citādi par citiem godājamiem koalīcijas partneriem," intervijā Radio SWH norādījis premjers, ziņo LETA. "Mēs nekādas kritiskas piezīmes par premjeru nedosim, turklāt vēl izsakot neuzticību Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, mūsu acīs viņš neko sliktāku izdarīt nevar. Mēs vienkārši strādāsim un par jautājumiem, kas nāks no valdības, balsosim tā, kā uzskatīsim par vajadzīgu," Neatkarīgajai sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdis A. Brigmanis. Viņš uzskata, ka šī situācija ir līdzīga kā ar bijušo veselības ministru Āri Auderu, kura atbrīvošanu no amata JL sākotnēji nepieļāva, bet vēlāk to vienalga nācās izdarīt. "Lai Jaunais laiks pats tiek ar Repši galā, mēs nebūsim tie, kas viņa demisiju rosinās, bet ja kāds cits to darīs, mums visticamāk būs brīvais balsojums, un katrs varēs Repšes paveikto novērtēt pēc saviem ieskatiem," sacīja A. Brigmanis. Skeptisks par situāciju valdībā ir arī ZZS frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Indulis Emsis, kurš žurnālistiem teica, ka sarunas laikā tā arī neesot saņemta atbilde uz jautājumu, vai E. Repše spēs laboties. I. Emsis uzsvēris, ka premjers ir pakļauts Saeimai un viņam būtu jābauda Saeimas uzticība, nevis otrādi. Pirmo piekāpšanās soli vakar spēra tēvzemieši, izplatot TB/LNNK ministra Ģirta Valda Kristovska aicinājumu valdību veidojošās partijas novērst valdības nestabilitātes cēloņus. Vēl pirmdien tēvzemieši kopā ar ZZS un LPP izteica neuzticību E. Repšem. Pēc Ģ. V. Kristovska domām, attiecību pasliktināšanās cēloņi nav un nevar būt tik vienpusēji. Viņš ir pārliecināts, ka darbība valdībā bijusi pietiekami koleģiāla un šī valdība ir rīcības spējīga, un ir iespējams uzlabot sadarbību starp valdību veidojošajām politiskajām partijām, saglabājot E. Repši kā Ministru prezidentu kopējo interešu vārdā. Vairākums tēvzemiešu Ģ. V. Kristovska paziņojumu novērtējuši kā izsvērtu. TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats paziņojis, ka apvienība nebalsotu pret valdību, kurā ir, kā viņš teica, "mūsu ministri". Opozīcijā esošā Tautas saskaņas partija, kam Saeimā ir 15 vietas, ministru demisiju pagaidām pieprasīt negrasās, uz notiekošo vienkārši noskatīties un nogaidīt izvēlējušies arī tautpartijieši, kuriem Seimā ir 20 vietas. Savukārt LPP, iespējams, zaudējusi vienu no savām desmit vietām Saeimā, jo LPP frakcijas deputāts Paulis Kļaviņš iztiecies, ka nepiekrīt savas partijas viedoklim, ka nav iespējams turpināt darbu E. Repšes valdībā, un pat pieļāvis iespēju pāriet uz JL. Valdībā iestājies pamiers Diena 09/24/03 Otrdien kļuva skaidrs, ka neuzticību premjeram Einaram Repšem (JL) nerosinās ne valdības partijas, kas nevar nostāties pret saviem ministriem, ne opozīcija, kurai situācija vairākumā šķiet tik neskaidra, ka tā nogaidīs, "kamēr viņi paši tajā dubļu vannā izcīnīsies", sacīja Gundars Bērziņš (TP). E.Repše pats neatkāpsies, un JL pat nepieļauj, ka varētu nomainīt premjeru, kā to aicināja Latvijas Pirmā partija, Zaļo un Zemnieku savienība un Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Partijas otrdien arī pēc sarunām ar Jaunā laika pārstāvjiem, ar kuriem nolemts izvērtēt krīzes iemeslus, savu nostāju nebija mainījušas, taču viņu pozīcija vairs nebija tik pārliecinoša. Valdības darbu notikušais nebija iespaidojis - ministri strādāja draudzīgi un konstruktīvi. "Mēs nebūsim tie, kas rosinās demisiju, un savus ministrus neatsauksim. JL pats būs spiests izšķirties, un premjeram būs jāsaprot, ka ir jādemisionē. Ja valdības projekti Saeimā netiks atbalstīti, tas nebūs kvalitatīvs darbs," presei sacīja Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Viņš nebija saņēmis atbildi no JL, vai E.Repše spēs mainīties un mainīt vadības stilu. "Cilvēki jau tik viegli nemainās, bet mēs varam kopīgi mainīt darba stilu," presei atzina JL frakcijas priekšsēdis Krišjānis Kariņš. Viņš risinājumu redz lēmumu saskaņošanas procedūras noteikšanā, uz to partijas bija aicinājušas jau sen. Nemainīga ir arī LPP nostāja, kuras pārstāvis Arnolds Laksa paziņoja, ka viņam "ir grūti iedomāties konstruktīvu darbu E.Repšes vadībā, jo pārāk liela ir negatīvā pieredze". Viņš, tāpat kā ZZS pārstāvji, atcerējās apvainojumu virkni, ko premjers veltīja partijām pirms referenduma, saistot viņu aicinājumu nesteigties mainīt Rīgas brīvostas likumu ar noziedzīgiem nodarījumiem, gan ar paziņojumu, ka par valdības gāšanu ir piesolītas milzu summas. Politiķi nejūtas vainīgi un ir satraukti, ka šī informācija izskan ārvalstīs. Jau paziņojumā viņi, norādot uz diktatūras pazīmēm, bija sacījuši, ka "šantāža, draudi un apmelojumi kļuvuši par E.Repšes ikdienas darbarīkiem, kas tiek vērsti pret katru, kam ir atšķirīgs viedoklis". Otrdien Radio SWH intervijā, kā ziņo LETA, E.Repše paziņojis, ka viņa uzticību zaudējusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS), kas parakstījusi partiju paziņojumu. A.Brigmanis to novērtēja ar vārdiem: "Valstī vairs ir tikai viena persona, kurai premjers vēl nav izteicis neuzticību, un šie izteikumi pasliktina iespēju saglabāt valdību." Visatturīgākie otrdien bija tēvzemieši, kurus, tāpat kā LPP, bija skārusi nevienprātība partijas rindās attieksmē pret E.Repšes nomaiņu. TB/LNNK priekšsēdis Jānis Straume otrdien sarunās nepiedalījās un nebija sazvanāms, bet viņam pretēju viedokli pauda aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis. Viņš apliecināja uzticību E.Repšem, aicināja partijas izvērtēt krīzes iemeslus un novērst tās cēloņus. Jautāts, vai viņam ir piedāvāts stāties JL, Ģ.Kristovskis atbildēja: "Negribu neko teikt. Tas nav nepieciešams." Uz jautājumu, vai viņš paliks TB/LNNK, ministrs atbildēja: "Es esmu šīs partijas biedrs." Jāatgādina, ka savulaik viņš bija Latvijas ceļā, bet šai partijai kritiskā situācijā atzina, ka viņam tuvākas ir tēvzemiešu politiskās nostādnes. TB/LNNK frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats bija ļoti atturīgs: "Mēs pieņēmām zināšanai ministra viedokli un viņu neatsauksim. Viņam ir vēlme šo darbu turpināt." Līdzīgi uzticību premjeram pauda arī Paulis Kļaviņš (LPP). Viņš apgalvoja, ka pagaidām esot šīs partijas biedrs, bet pirms tam jau par apsveramu bija atzinis iespēju pāriet arī uz JL. Opozīcijā esošās Tautas saskaņas partijas priekšsēža vietnieks Jānis Urbanovičs presei paredzēja, ka JL rindas varētu kļūt plašākas ar politiķiem, kas tagad ir citās partijās. Viņaprāt, E.Repše paliks premjers, "bet viņš būs nevis koalīcijas, bet JL premjers". Tradicionālās brokastis valdības namā premjers otrdien ēda tikai kopā ar saviem domubiedriem, jo pārējo koalīcijas partiju pārstāvji tajā laikā tikās citā vietā. Taču krīze koalīcijā vismaz ārēji nebija atstājusi jūtamu iespaidu uz valdības sēdi. Uz to bija ieradušies visi ministri, izņemot komandējumā esošos. Viņi draudzīgi sasveicinājās cits ar citu un jau otro dienu sveica iekšlietu ministru Māri Gulbi, kuram pēc vārdadienas seko dzimšanas diena. Ministri bija smaidīgi, izņemot rezervēto premjera biedru Aināru Šleseru (LPP). E.Repše sēdi sāka ar atziņu: "Nu ko, esam diezgan kuplā skaitā." Premjers sēdi vadīja diezgan meistarīgi, cenšoties nodrošināt, lai neviena puse nebūtu apbēdināta, un arī pats mēģināja nevienu neaizskart, kā tas nereti ir bijis agrāk. Būtiskākā atšķirība bija tā, ka premjera palīgs Dans Titavs, kas agrāk pirms sēdes aktīvi sarunājās ar ministriem, tagad tikai īsu brīdi bija vērojams pie zāles durvīm. Neoficiāla informācija liecina, ka premjers slēgtajā valdes sēdē ir apstiprinājis Ausmas Ziedones- Kantānes presei jau iepriekš teikto, ka D.Titava ietekme tiks samazināta un "viņš publiskajā politikā vairs nebūs tā vērojams". Pārāk lielo pilnvaru uzticēšana palīgam bija viens no iemesliem, kas radīja citu partiju neapmierinātību. M.Gulbis Dienai sacīja, ka E.Repšem ir nepieciešams ļoti spēcīgs politiskais padomnieks. Ministrs ir viens no retajiem, kas ir gatavs atzīt, ka JL ir paškritiski jāizvērtē situācija un jāmācās no savām kļūdām. Starpbrīdī varēja vērot, ka E.Repše uzrunā A.Šleseru, ar kuru viņam bija diezgan ilga saruna. A.Šlesers pēc tās, vaicāts, vai ir iespējams, ka kompromisu rezultātā E.Repše saglabā amatu, atbildēja: "Ir vajadzīga rīcības spējīga valdība. Nav nozīmes risinājumam, kas notur šo valdību vēl pāris mēnešu. Te ir jautājums, vai mēs varam vienoties par tādu sadarbību, kas garantē valdības darbu līdz Saeimas pilnvaru beigām." Saeimā par neiespējamu uzskata E.Repšes palikšanu amatā, bet valdībā politiķi neoficiāli izsaka prognozes, ka tagadējā premjera izredzes ir vērtējamas par 50%. VVF Iesaka Repšem nejaukt valdības grūtības ar konstitucionālu krīzi Diena 09/24/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga patlaban nesaskata neko tādu, lai pašreizējā Saeima nevarētu turpināt darbību. "Nav pat kritusi valdība," viņa sacīja Dienai. Jautāta, vai prezidente ir gatava riskēt ar savu amatu gadījumā, ja tautas izlemšanai tiek nodots jautājums par Saeimas atlaišanu, V.Vīķe-Freiberga atgādināja, ka Satversme "mudina prezidentu neiejaukties parlamenta darbā" un tās gars ir tāds, lai Saeimas atlaišana notiktu tikai ļoti ārkārtējos vai ekstremālos apstākļos. Uz jautājumu, kā Valsts prezidente vērtē premjera izteikumus par barikādēm un tautas mobilizēšanos, V.Vīķe- Freiberga atbildēja, ka pēc Satversmes tauta pauž atbalstu tautas nobalsošanā īpašos gadījumos, kā nesenais referendums vai "normālā ikdienas gaitā" vēlēšanās. Pērn bija Saeimas vēlēšanas, un šis parlaments ir ievēlēts uz četriem gadiem. "Tautai drīz vien būs iespēja paust savu attieksmi pret partijām pašvaldību vēlēšanās. Starplaikā valdībai ir jāvalda ar parlamenta atbalstu," sacīja prezidente. Arī eksprezidents Guntis Ulmanis un atzīti juristi neredz iemeslu runām par Saeimas ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību un iesaka premjeram Einaram Repšem (JL) nejaukt valdības grīļošanos ar konstitucionālu krīzi. "Es nevaru atrast pat vienu argumentu. Tādas ir vajadzīgas tad, ja ir katastrofa, kas ved valsti postā, bet pašlaik situācija ir ideāla darbam. Te vienkārši politiķiem ir jāsāk sarunāties - nav nopietna dialoga, tikai mētāšanās ar neargumentētām savstarpējām rupjībām un biedēšana ar kaut kādiem terora un šausmu scenārijiem," cenšoties valdīt dusmas, Dienai teica G.Ulmanis. "Mums ir bijušas daudz dramatiskākas situācijas valdības līmenī, bet izeja ir atrasta, nevis atbildība novelta uz tautas pleciem un politiskās kultūras vietā spekulēts uz instinktiem," uzskata eksprezidents. Gan LU Juridiskās fakultātes dekāns Kaspars Balodis, gan Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzsver - ir valdības krīze, kādas Latvija jau agrāk piedzīvojusi, nevis konstitucionālā, kas būtu, ja Saeima nevarētu izveidot darbspējīgu valdību. Ārkārtas vēlēšanas nav premjera, bet gan prezidenta kompetence, un likmes ir augstas - ja ideju atlaist Saeimu referendumā neatbalsta, amatu zaudē prezidents. Tas paņemtu daudz laika valstij kritiskā brīdī, kad jāgatavojas iestājai ES. "Tā ir tikai asa vārdu pārmaiņa, nav pat Saeimas lēmuma par neuzticības izteikšanu. Tādā gadījumā prezidents konsultējas ar partijām, un, ja nekādi nevar izveidot darbspējīgu valdību, prezidents pie ārkārtas vēlēšanām var nonākt," skaidro A.Endziņš. Lai gan pašreizējā valdības krīze tiek uztverta dramatiski, to pilnībā iespējams atrisināt Satversmes ietvaros, jo nav izsmeltas jaunas valdības veidošanas iespējas, uzskata K.Balodis. Latvijas vēsturē ir tikai viens gadījums, kad atlaista Saeima, - 1934.gadā parlamentu atlaida Kārlis Ulmanis. Strīķe tomēr vadīs KNAB - vismaz pagaidām Diena 09/23/03 Nespēdams panākt Saeimas atbalstu Jutas Strīķes iecelšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājas amatā, premjers Einars Repše (JL) tomēr atradis veidu, kā pagaidām nodot biroja vadības grožus viņas rokās. Eksperti premjera rīcību uzskata par likumiem atbilstošu, taču nav pārliecināti par tās ētiskumu. KNAB kopš maija ir bez vadītāja, bet jaunu ieceļ Saeima, tāpēc pagaidu vadītāja izvēles tiesības ir premjera rokās, un viņš pirmdien atcēlis no priekšnieka pienākumu pildītāja amata Alvi Vilku un iecēlis J.Strīķi. Viņas karjera ieguvusi galvu reibinošus apgriezienus, jo tikai piektdien viņu iecēla par biroja priekšnieka vietnieci, bet jau pirmdien - par pagaidu vadītāju. E.Repše, kura politiskais pamats kritiski sagrīļojies, uzskata, ka J.Strīķes iecelšana nepieciešama, lai viņa varētu konkursā paustās idejas pierādīt darbā, un ļautu viņam izlemt, kā rīkoties tālāk - rīkot jaunu KNAB vadītāja konkursu vai virzīt citu no pēdējā konkursa dalībniekiem. Arī pašu J.Strīķi premjera metodes nesatrauc. Viņa saka, ka nekādas norunas par viņas jauno amatu pēc izgāšanas Saeimā nav bijis, taču viņa nekā nelikumīga tajā neredzot. "Es biju noskaņota strādāt korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, un man vienalga, kā es varu to darīt," viņa teica. Arī A.Vilkam, kurš turpinās strādāt kā vietnieks sabiedrības izglītošanas jautājumos, nekas neesot iebilstams - viņam kā izpildītājam politiskas amatpersonas doti rīkojumi neesot jāapspriež, bet jāpilda. Valdības gāzēju Latvijas Pirmās partijas (LLP) deputātu rindās J.Strīķes iecelšana izraisījusi pārsteigumu un šoku, jo esot līdzvērtīga neuzticības izteikšana Saeimai, deputāta Arnolda Laksas teikto atstāsta LETA. Vienīgās iespējas esot pieprasīt E.Repšes demisiju vai pasludināt Saeimu par pašlikvidējušos. Valsts pārvaldes iekārtas speciālists jurists Arvīds Dravnieks vērtēja, ka premjera lēmumi ir tiesiski, jo par KNAB darboties spēju politiski atbild premjers, un birojs ir viņa pakļautībā. "Šeit jānodala tiesiskuma un ētikas kategorijas, jo tur darbojas dažādi kritēriji," viņš sacīja. Delnas vadītāja Inese Voika atzīst, ka situācija ir divdomīga - J.Strīķes atrašanās birojā neapšaubāmi tam nāks par labu, jo iestāde ilgi bijusi bez vadības un pat pagaidu vadītājs varētu to kaut nedaudz sakārtot. Savukārt tas, ka viņu iecēlis valdošās partijas vadītājs un premjers, mazinot ja ne spēju, tad priekšstatu par KNAB iespējām cīnīties ar politisku korupciju. Turklāt kāds, kas nāk E.Repšes vietā, tikpat ātri var J.Strīķi atcelt, jo partiju viņai uzdotie jautājumi neliecinot par vēlmi iecelt profesionālu KNAB vadītāju. "Būtiskākais ir tas, ka KNAB vajag likumīgi apstiprinātu vadītāju pēc iespējas ātrāk, jo tikai tad viņi varēs strādāt. Vai tas ir iespējams pie tādas Saeimas, es nezinu," teica I.Voika. Jēkabsons: arī 'Jaunajā laikā' ir ar Repši neapmierināti LETA 09/24/03 Arī partijā "Jaunais laiks" (JL) ir ar Ministru prezidenta Einara Repšes (JL) politiku neapmierināti cilvēki, šodien intervijā laikrakstam "Lauku Avīze" apgalvo Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons. "Es, protams, nesaukšu nevienu vārdu, taču JL man personīgi ir daudz draugu, domubiedru. Taču es neņemos šobrīd komentēt, vai kāds no viņiem varētu pārnākt pie mums," norāda LPP vadītājs. Viņš piebilst, ka ir vesela virkne JL cilvēku, kas grib reāli strādāt, kas nav nākuši, lai sēdētu opozīcijā. "JL nav monolīts, bet grūti pateikt, kas notiks. Esmu šobrīd runājis ar vairākiem JL cilvēkiem, kuri jūtas ļoti nospiesti un skumji un nezina, ko darīt," intervijā atklāj Jēkabsons. Jēkabsons arī noliedz, ka LPP būtu vērojama šķelšanās pēc Saeimas deputāta Paula Kļaviņa (LPP) paustā atbalsta Repšem. "Pirmdien ļoti emocionāli un godīgi izrunājāmies par visu notikušo. Un viņš teica, ka viņu neapmierina tas viss, kas tik emocionāli un spontāni pēdējās dienās ir noticis. Taču mūsu partijā nav nekādas šķelšanās un manai rīcībai ir diezgan viennozīmīgs atbalsts," skaidro LPP vadītājs. Komentējot, ko - Tautas partiju vai Tautas saskaņas partiju - LPP labprātāk izvēlētos par partneri valdībā, Jēkabsons norāda: "Par to, ka mēs varētu iet kopā ar [Tautas saskaņas partijas līderi Jāni] Jurkānu, nevar būt ne runas. Gluži otrādi, mani vairākkārt ir pārsteidzis premjera teiktais par to, ka Jānis [Jurkāns] ir labāks nekā Andris [Šķēle]." Tomēr ar Tautas partiju LPP nav runājusi par jaunas valdības veidošanu. Kā ziņots, vakar pēc kopīgas sēdes JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka starp partijām ir iestājies pamiers. Pēc Kariņa teiktā, iespējas vienoties un turpināt darbu esošā premjera vadībā esot lielas. Pārējo koalīcijas partiju pārstāvju izteikumi gan to vēl neapstiprina. Visskeptiskākā par tālāko darbu Repšes valdībā ir LPP, kura šodien valdes sēdē lems par izveidojušos situāciju un formulēs viedokli par to, ar kurām partijām būtu gatava sadarboties, ja šī valdība demisionēs. Koziols: Repše baidās Ventspilij ķerties klāt LETA 09/24/03 "Būsim godīgi - [Ministru prezidents Einars] Repše baidās Ventspilij ķerties klāt. Vai tad var ķerties klāt [Ventspils mēram Aivaram] Lembergam - ārprāts!" intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" apgalvo ar Latvijas Pirmo partiju saistītais uzņēmējs, bijušais Rīgas brīvostas valdes loceklis Viesturs Koziols. Uzņēmējs norāda, ka valsts ietekmes ostā palielināšana nav problēma, galvenais, lai šie nosacījumi tiktu attiecināti arī uz Ventspils un Liepājas ostām. Taču ceturtdien politiķiem būtu jārisina nopietnāki jautājumi - jātiek skaidrībā ar turpmāko valdības darbu, uzsver Koziols. "Tas būtu būtiskāk, nekā tagad ņemties ar brīvostas jautājumu, kaut arī tas nenoliedzami ir aktuāls," skaidro uzņēmējs. Koziols apgalvo, ka pašreizējā valdības nestabilitāte nav saistīta ar Rīgas ostas jautājumu. "Es apbrīnoju Repšes demagoģijas spējas, kad viņš stāsta, ka ostas jautājums būs kaut kāda tur robežšķirtne. Tā ir cilvēku maldināšana, meli. Tikpat "labs" ir viņa paziņojums, ka aiz attiecīgajiem politiskajiem spēkiem stāv noziedzīgi grupējumi. Tas varbūt nozīmē, ka es tagad esmu noziedzīgs grupējums?!" norāda uzņēmējs. Viņš atzīst, ka peripetijām ap Rīgas brīvostu ir politiski iemesli. "Diemžēl no Repšes kunga puses priekšroka tika dota politiskam risinājumam, tieši pateicoties viņam, ostas darbība ir paralizēta, kas ostas darbībai par labu nav nācis it nemaz," intervijā norāda Koziols. Uzņēmējs kā "bērnu spēles" novērtē premjera argumentus, pieprasot atsaukt ostas valdi un mainīt pārvaldes struktūru. "Man ir bail, ka aiz šā premjera soļa attiecībā uz Rīgas brīvostu stāv "Jaunā laika" atbalstītāju, sponsoru intereses," viņš piebilst. Koziols apgalvo, ka bija divi iemesli, kādēļ patiesībā atsaukta ostas valde. Viens esot ostas valdes nodoms atcelt 12 miljonu latu galvojuma piešķiršanu SIA "Rīgas pasažieru termināls", kas liegtu Repšem iemeslus atlaist ostas valdi. Otrs iemesls esot brīvostas un SIA "Neste Latvija" nesaskaņas, taču neesot normāla prakse, kad premjers iejaucas saimniecisku strīdu risināšanā. "Repše pārkāpj gan savas pilnvaras, gan veselo saprātu," norāda uzņēmējs, runājot par notikumiem ostā un koalīcijas partiju aicinājumu Repšem atkāpties no Ministru prezidenta amata. Bijušais ostas valdes loceklis arī pauž viedokli, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs ir "visnotaļ profesionāls darbinieks ar augstu atbildības sajūtu". Arī Loginova nopelns esot tas, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostai kā vienīgajai Latvijā palielinājies apgrozījums. Koziols arī apgalvo, ka viņam neesot nekādas intereses Rīgas brīvostā, neesot arī nākotnes ieceru šajā sfērā. "Es vispār nekad neesmu strādājis ne tranzītbiznesā, ne ostu biznesā," viņš norāda. Darbs ostas valdē uzņēmējam bijis izaicinājums, valdes locekļa alga pārskaitīta kādai skolai. Uzņēmējs nenoliedz draudzīgās attiecības ar premjera biedru Ainaru Šleseru (Latvijas Pirmā partija). "Es nekad neesmu slēpis ne savas biznesa attiecības, ne arī draudzību ar Šleseru. Mēs esam biznesa partneri un draugi. Bet man nav intereses Rīgas brīvostā!" apgalvo Koziols, atzīstot, ka ar Šleseru biznesa partneri viņi esot joprojām, kopīgas daļas ir uzņēmumos AS "Tritan Group" Norvēģijā, SIA "Tritan Real" Rīgā, SIA "Pleskodāle" u.c. Tomēr Latvijas Pirmās partijas lēmumus Koziols neietekmējot. "Mana saikne ir tik liela, ka es reizi divās nedēļās satieku Šleseru, lai parunātos par lietām, kas mūs abus skar. Protams, viņš ir mans draugs. Taču nav tā, ka es aizietu uz Pirmās partijas sēdi, lai pateiktu, kā vajag pieņemt lēmumus," apgalvo uzņēmējs. Viņš uzsver, ka kā uzņēmējs vēlētos stabilu valdību, kurai būtu vismaz 60 Saeimas deputātu atbalsts. "Tādējādi es neredzu problēmu piesaistīt koalīcijai Tautas partiju," norāda bijušais ostas valdes loceklis. Citas ziņas "Delna" neredz LPP, ZZS un TB/LNNK sadarbību korupcijas apkarošanā LETA 09/22/03 Nevar runāt par Latvijas Pirmās partijas (LPP), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TN/LNNK) kopējo ieguldījumu korupcijas novēršanā, jo šāda trīs partiju sadarbība nav manīta, atzina Sabiedrības par atklātību "Delna" valdes priekšsēdētāja Inese Voika. Kā ziņots, LPP, ZZS un TB/LNNK paziņojumā šodien teikts, ka "kopš valdības pirmās dienas mēs vēlamies beidzot aktivizēt cīņu pret korupciju un kontrabandu, taču neadekvātas rīcības, nepareizas situācijas novērtēšanas un vienkārši augstprātības dēļ problēmas šajās sfērās tiek ignorētas". Visi mērķi esot pārāk svarīgi, lai viena cilvēka īpašību dēļ tos padarītu par apsmieklu. Voika norādīja, ka, apsverot visus par un pret, vairāk "plusu" korupcijas apkarošanā tomēr pienākas "Jaunajam laikam" (JL) un tās līderim Einaram Repšem, kamēr, piemēram, tai pašai ZZS var atgādināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu ignorēšanu attiecībā uz nelikumīgi pieņemtajiem ziedojumiem. "Pirmo reizi Saeimā ir izveidota pretkorupcijas komisija, bet tā bija JL iniciatīva, no Repšes esam redzējuši labas idejas un iniciatīvas korupcija apkarošanā, kas gan ne vienmēr ir realizētas," analizēja "Delnas" vadītāja. Ideju nenovešanu līdz galam Voika skaidroja ar premjera komandas nespēju tās realizēt, kā arī ar komunikācijas trūkumu. Pašvaldībām jānoskaņojas 102 novadu modelim Diena 09/24/03 Pašvaldību protestu iespaidā, kas bija pamatoti ar aicinājumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai noteikt sarunu sistēmu ar pašvaldībām, valdība otrdien vēl neizlēma atbalstīt pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera (JL) aicinājumu novadu veidošanā par pamatu ņemt 102 novadu modeli. Taču faktiski gan sarunu sistēmas principi, gan ar novadu veidošanu saistītās izmaiņas likumos tiks gatavotas, orientējoties uz šo modeli. Tā paziņoja premjers Einars Repše (JL), kad neviens no vairākiem desmitiem valdības sēdē klātesošo pašvaldību pārstāvju neatbildēja noraidoši uz premjera jautājumu, vai kādam ir iebildes pret 102 novadu variantu. Tajā pašā laikā premjers arī nodrošināja, ka tiek respektēts vietējo varu aicinājums mēneša laikā ar tām saskaņot sarunu procedūru. Pagastu apvienības valdes priekšsēža vietnieks Ziedonis Rubezis aicināja valdību atlikt šā jautājuma izskatīšanu, kamēr nav noteikta sarunu procedūra, kā novadu veidošana tiks saskaņota ar katru pašvaldību, norādot, ka tai ir jānotiek pēc brīvprātības principa. Ministrs I.Gaters atzina: "Aicinājums uz nebeidzamām konsultācijām ir aicinājums uz šī procesa vilcināšanu." Premjers tam daļēji piekrita, pieļaujot, ka "nevar bezgalīgi runāt un diskutēt, tā mēs nekad nevirzīsimies uz priekšu". Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (JL) pat lēsa, ka, līdzšinējā tempā veidojot novadus, tam būs nepieciešami 40 gadu. Taču, kā jau vairākkārt norādījis I.Gaters, efektīvākas pārvaldes izveidošana lielākā teritorijā ir aktuāla pēc iestāšanās Eiropas Savienībā arī no strukturālo fondu apgūšanas viedokļa. Ministrija vēl šajā gadā sagatavos grozījumus likumos, novadu vēlēšanu likumu, kā arī valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras attīstībai. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis aicināja rūpīgi izsvērt novadu vēlēšanu principus, "jo partiju sistēma nav ieguvusi lielu autoritāti". E.Repše tam daļēji piekrita: "Pašvaldību vadītāji ir mākslīgi sadzīti partijās, un mēs redzam, kas notiek, kad tās partijas pazūd no politiskās skatuves." Rendā septiņi saraksti septiņiem krēsliem Diena 09/18/03 Atšķirībā no pārējās Latvijas Kuldīgas rajona Rendas pagasta iedzīvotājiem 20.septembris būs dubultas izšķiršanās diena. Viņiem vajadzēs balsot ne tikai par vai pret mūsu valsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), bet arī jāizvēlas, kam līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām uzticēt sava pagasta vadīšanu. Atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad sev tīkamos ļaudis vietējās varas realizēšanai rendenieki varēja izraudzīties no pieciem vēlētāju apvienību sarakstiem, tagad tādu būs septiņi, un trīs no tiem ir veidojušas valsts lielās partijas - Tautas partija, Latvijas Zaļā partija un Latvijas Pirmā partija. Neparasts ir arī pats vēlēšanu iemesls - iepriekšējā šī pagasta padome ar Saeimas speciāli pieņemtu likumu tika atlaista jūlijā kā lemt nespējīga, jo opozīcijas deputāti, kas tajā bija ieguvuši vairākumu, apzināti boikotēja sēdes, un tādēļ nebija iespējams apstiprināt pat pašvaldības budžetu. Tagad viņi visi, tāpat kā izbijušo pozīciju pārstāvošie, ir atrodami kandidātu sarakstos. Izņemot vēl agrāk padomes priekšsēdētāja amatā pabijušo Alvi Ausmani, pret kuru ierosināta krimināllieta. Toreiz, būdams priekšsēdētājs, viņš kolēģa deputāta Jāņa Daģa vadītajai SIA Renda it kā nelikumīgi pārdevis pagasta visvērtīgāko īpašumu - Ozolu kūdras purvu. Galvenokārt par un ap šo faktu tad arī sākusies deputātu savstarpējā rīvēšanās, kuras rezultātā toreizējās pozīcijas lokomotīve Juris Freibergs pārmeties pie opozīcijas. Arī viņš šajās vēlēšanās nekandidē - vilcējas lomu vienā no sarakstiem uzņēmusies viņa dzīvesbiedre Inta Freiberga. Tik radikāli pašvaldības darbā likumdevējs iejaucies pirmo reizi Latvijas vēsturē, vēlētās varas vietā uz laiku Rendā ieceļot pagaidu administrāciju. Par tās vadītāju tika norīkots reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra padomnieks Ainārs Zābers. Vairākus Dienas uzrunātos rendeniekus domīgus bija darījusi tieši bijušo varasvīru un sievu klātbūtne, kuru atkalievēlēšanas gadījumā nesaskaņas droši vien turpinātos ar jaunu sparu. Iemesls varētu būt kaut vai iepriekšējās padomes vadības piedāvātais un jau izsolei izsludinātais Ozolu kūdras purva pārdošanas variants, pret kuru daļa kandidātu kategoriski iebilst, bet citi tikpat dedzīgi atbalsta, saskatot tajā vai vienīgo iespēju uzlabot pašvaldības finanšu situāciju. "Jāizbeidz vienreiz politiskās spēles un jāsāk strādāt," tā atzīts pat vienā no bijušo opozicionāru programmām, bet vienā no pirmsvēlēšanu sapulcēm Diena dzirdēja vēl asākus vārdus: "Mēs taču neesam galīgi stulbi, lai kašķētos pasaulei par apsmieklu!" Tajā pašā laikā tika atgādināts, ka atlaistās padomes priekšsēdētāja vietniece Mirta Jansone un pēdējais pagasta priekšsēdētājs Dainis Bergmanis ir un būs vainojami pašvaldības novešanā līdz bankrotam, savukārt viņu atbalstītāji oponēja, ka finansiālo un citu grūtību sakne meklējama vēl agrākas pagasta vadības rīcībā. Šo un daudzu citu deputātu savstarpējo pārmetumu šķetināšanā bijušas iesaistītas ne vien vairākas ministrijas, ģenerālprokuratūra un KNAB, polārās nometnēs sadalījušies arī iedzīvotāji, pat radu starpā nonākot līdz savdabīgam "pilsoņu karam", kā to raksturoja atkal uz varu kandidējošais bijušais opozicionārs 77 gadus vecais Kārlis Jurkovskis. Pretešķību ugunskuram malka tiek gādāta arī tagad - konkurenti ir mēģinājuši apstrīdēt gan sarakstu, gan atsevišķu tā dalībnieku reģistrēšanas likumību kā tiesas ceļā, tā Centrālajā vēlēšanu komisijā. Bet "īstais karš", kā Dienai izteicās viens no kandidātiem, sāksies pašās pēdējās dienās, jo "tieši tad vēl baigi daudz var ietekmēt". Pagasts emocionāli tomēr nav nomierinājies gandrīz trīs mēnešus ilgajā "pagaidu valdības" laikā, novērojumā ar Dienu dalījās A.Zābers, izsakot bažas, ka nesaskaņas tādā gadījumā var pārmantot arī šādā gaisotnē ievēlētā jaunā padome. Viņa administrēšanas laiks lielākoties pagājis, rūpējoties, lai starpvaru periodā normāli funkcionētu un ziemai sagatavotos pašvaldības iestādes. Par principā pareizu un turpināmu viņš kopumā atzina arī iepriekšējās padomes darbu, tajā skaitā Ozolu kūdras purva izsoles organizēšanu. Kā sarēķinājusi M.Jansone, purva vērtība tiek lēsta uz Ls 6,5 miljoniem, iestājoties ES, tā varētu pat trīskāršoties. Pārdošanas piekritēji vērtē, ka izsolē purva sākumcena varētu būt no Ls 750 000, no iegūtās summas būtu iespējams atdot ne vien iekrājušos pagasta parādus, bet arī realizēt vairākus vērienīgus projektus, tajā skaitā sociālajā un izglītības jomā. Dažu sarakstu programmās jau iekļauti tādējādi iegūtās naudas tēriņi, citi viņiem pārmet nenomēdīta lāča ādas dalīšanu. Bijušās opozīcijas deputāti uzskata, ka purvu daudz izdevīgāk ir iznomāt. Starp kandidātu sarakstiem tāpat kā viņreiz vienu veido tikai dāmas. Kopumā šoreiz sieviešu īpatsvars gandrīz divkāršojies un veido vairāk nekā pusi no kandidātu kopskaita. Arī par nākamo pagasta padomes priekšsēdētāju divi saraksti nosaukuši sievieti - tā ir I.Freiberga. M.Jansone atcerējās, ka šī individuālā uzņēmuma īpašniece, kura strādā par istabeni vīra vadītajā Ventspils naftas konferenču un atpūtas centrā Lejastiezumi, bijusi gana enerģiska, lai jau agrāk ierastos padomes sēdēs un runātu vīra vietā. Savukārt TP saraksts pagasta vadītājas krēslā gribētu redzēt Ivetu Valtmani, kura šo amatu jau kādreiz Rendā ieņēmusi. Neoficiāli Dienai zināms, ka šo kandidatūru varētu atbalstīt vēl vismaz divi saraksti. Atšķirība starp partiju un vēlētāju apvienību sastādītajām programmām ir acīs krītoša: Renda - mūsu mājas, Rendas Tautsaimnieku apvienību un Par Rendu solās risināt galvenokārt sociālos un komunālos jautājumus, izmantojot vietējos resursus, kamēr lielās partijas visnotaļ akcentē vajadzību un iespējas pagasta attīstībai sadarboties ar starptautiskām organizācijām, piesaistot šim mērķim ārvalstu finansējumu, to skaitā no ES fondiem. Valsts pamazām atsakās no ekonomistu, juristu un politologu bakalauru finansēšanas NRA 09/22/03 Izglītības un zinātnes ministrija valsts augstskolās turpina samazināt no budžeta finansējamo studiju vietu skaitu tik pieprasīto sociālo zinātņu bakalaura programmās. Izglītības un zinātnes ministrija valsts augstskolās turpina samazināt no budžeta finansējamo studiju vietu skaitu tik pieprasīto sociālo zinātņu bakalaura programmās, bet rada jaunas budžeta vietas dabas zinātņu, matemātikas un inžinierzinātņu studiju virzienos, uzskatot, ka ar šādam metodēm izdosies Latviju pasargāt no pakalpojumu sabiedrības veidošanās. "Latvijā katrs otrais students studē sociālās zinātnes, bet tas neatbilst esošajai valsts infrastruktūrai un nākotnes vīzijai, tāpēc izvēlamies finansēt tās programmas, kuru absolventi Latvijai vairāk būtu nepieciešami. Manuprāt, no jauniešu puses tas ir naivisms - iet un studēt sociālās zinātnes domājot, ka tas tevi automātiski pataisīs bagātu. Katrs prātīgs jaunietis apdomās vai studēt par valsts naudu vai par savējo," Neatkarīgajai komentējot budžeta vietu pieaugumu matemātikas un inženierzinātnes studijām, sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas augstākās izglītības nodaļas vadītāja Velta Vikmane. Viņa norādīja, ka no 110 000 studiju vietām valstī tikai ap 20 000 ir valsts budžeta vietas. "Sociālās zinātnes aizpilda tirgus, un es nedomāju, ka to, ko aizpilda tirgus, valstij vēl vajadzētu īpaši atbalstīt. Valsts ir ieinteresēta maģistru, doktorantu atbalstīšanā, šīs kritiskās masas uzturēšanā par budžeta līdzekļiem. Valsts politika ir devusi pozitīvus rezultātus, un vidusskolēni sāk izprast, ka studēt Rīgas Tehniskajā universitātē ir perspektīvi; šajā augstskolā studējošo līkne iet uz augšu," sacīja V. Vikmane. Bažas par šādu valsts politiku pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše; interneta portālā Delfi publicētajā komentārā viņa apgalvo, ka budžeta vietu skaita samazinājums liks vēl vairāk samazināt budžeta vietu skaitu ekonomikas, politikas zinātnes, socioloģijas un psiholoģijas bakalaura studijās vai arī paredzēt mazāku budžeta vietu skaitu studentu rotācijai vecākajos kursos, lai ietaupītu budžeta vietas pirmkursniekiem. Ja loģika un arguments šiem soļiem ir tikai tas, ka programmas ir tik pieprasītas, ka tās spēs pašfinansēties, tad tas ir valsts cinisms pret saviem pilsoņiem, uzskata I. Brikše. Viņa norāda uz nepieciešamību valsts pasūtījumu balstīt uz tautsaimniecības reālā pieprasījuma analīzi un prognozēt speciālistu pieprasījumu nākotnē. I. Brikše aicina padomāt, vai Latvijai ir lietderīgi par savu nelielo budžetu apmācīt dārgajās inženierzinātnēs speciālistus tik lielos daudzumos, kas mūsu valstij nemaz nav vajadzīgi. Daudz lietderīgāk būtu veidot ciešākas saites ar industrijām, kas speciālistus pasūta, iespējams - viņu studijas apmaksājot vai arī saņemot no valsts nodokļu atlaides par investīcijām izglītībā, atzīst I. Brikše. Viņa informē, ka salīdzinājumā ar 2003. gadu bakalaura, profesionālajās un maģistra studiju programmās RTU inženierzinātnes un tehnoloģijas studijās budžeta studiju vietu skaits palielinājies par 70, bet dabas zinātnes un matemātikas studijās - par 25, Ventspils Augstskolai datorzinātnēs par 90 vietām un Vidzemes augstskolai - par 50 vietām. Toties citām augstskolām gan nekāds jauns atbalsts no valsts puses eksaktajām zinātnēm nav gaidāms. LU saglabāts iepriekšējā gada budžeta vietu skaits, bet DU tas pat samazināts par 42 vietām. Bakalaura un profesionālajās studiju programmās LU paredzēts samazināt 40 budžeta studiju vietas, RTU - 162, DU - 26 utt. Vidzemes augstskolas rektors Pēteris Cimdiņš sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka samazināt budžeta vietu skaitu sociālajās zinātnēs Latvijā kopumā nav prātīgs gājiens, jo Latvija nebūt nav sasniegusi to tirgus ekonomikas attīstības līmeni, lai būtu konkurētspējīga Eiropā. "Ar budžeta vietām sociālajās zinātnēs mēs spējam nodrošināt cik necik mērķorientētu izglītību. šo finansējumu novirzīt eksaktajām zinātnēm nav risinājums, jo ar to naudu eksaktās zinātnēs konkurētspējas līmenis sasniegt vienalga nevarēs. Eksaktās zinātnes ir ļoti dārgas, pats par sevi saprotams, ka šīm zinātnēm nauda ir jānovirza, bet atņemot vienam un iedodot otram, problēmu neatrisina. Būtu jānodrošina eksakto zinātņu absolventiem labi apmaksāts darba tirgus - pašlaik tāda nav," teica P. Cimdiņš. "Esmu pret to, ka vispār samazina budžeta līdzekļus augstskolām. Valsts par maz atbalsta izglītību un zinātni kopumā," Neatkarīgajai sacīja Daugavpils universitātes mācību prorektore Irēna Kaminska. Viņa norādīja, ka sociālās zinātnes jauniešu vidū ir populāras, bet eksaktie priekšmeti jauniešus nepiesaista. "Es ar šausmām domāju, kāda Latvija izskatīsies pēc 20 gadiem. Vienmēr esmu bijusi pret to, ka vidusskolēniem ļauj izvēlēties starp humanitāro un dabaszinātņu virzienu, jo cilvēks 10. klasē vēl nav spējīgs izlemt kuri priekšmeti viņam dzīvē būs vajadzīgi un kuri ne. Dabaszinātnes ir jāattīsta, jo - kas notiks, kad aizies pensijā padomju laikā gatavotie inženieri? Bez jauniem speciālistiem inženiertehniskajās zinātnēs Latvijā apstāsies infrastruktūras attīstība. Iespējams, šis budžeta vietu pārdalījums par labu eksaktajām varbūt palīdzēs jauniešiem noorientēties," teica I. Kaminska. DU gan daudz krasāk izjūt skolotāju budžeta vietu samazinājumu - šogad par 117 vietām. Salīdzinājumam - sociālajās zinātnēs budžeta vietu skaits par 26 šogad samazināts DU. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts sarunā ar Neatkarīgo aicināja pievērst uzmanību Latvijā vērojamai tendencei, ka 60 procenti studentu mācās sociālās zinātnes, savukārt no maksas studentiem ap 70 procenti studē sociālās zinātnes. "Šeit rodas izkropļota shēma: Latvija pēc pāris gadiem izskatīsies kā jocīgs cilvēks ar vienu milzīgu kāju - tās ir sociālās zinātnes - un ar vairākām mazām ļipiņām, viena no tām būs lauksaimniecība, otra - medicīna." I. Knēts atzina, ka valsts nevar ietekmēt maksas studentus, kurus pēc gadiem nebūs, kur likt, bet uzsvēra, ka valstij vajadzīgi arī mediķi, informācijas tehnoloģiju pārstāvji, būvnieki, enerģētiķi, telekomunikāciju speciālisti, tāpēc arī valsts apmaksā vairāk budžeta vietu eksakto zinātņu apguvē. Vidusskolas sistēma ļauj skolēnam izvēlēties, un nav daudz to kuri izvēlas dabaszinātnes. Iepriekšējā vasarā centralizēto eksāmenu fizikā no vairāk nekā 35 000 vidusskolas beidzēju kārtoja tikai 80 skolēni. Tas parāda, cik izkropļota ir šī sistēma. Tāpēc arī ministrs tagad pieņēmis, ka vidusskolās turpmāk būs visiem jāmācās gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. "Inženieraugstskolas beigušie neviens nav bezdarbnieks; viņus ķertin izķer un pat aicina uz ārzemēm strādāt," sacīja I. Knēts. Viņš uzsvēra, ka augstskolas sūtība ir gatavot augstas klases speciālistus, tāpēc atbalstāma ir valsts budžeta vietu palielināšana tieši maģistratūras un doktorantūras studentiem. RTU arī sekmīgi realizējot sadarbību ar darba devējiem, kurus gan neizdodas nodrošināt ar visiem nepieciešamajiem speciālistiem. SAB apstiprināta jauna struktūra LETA 09/21/03 Lai uzlabotu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbības efektivitāti, birojam apstiprināta jauna struktūra, par to žurnālistus informēja SAB preses sekretārs Dainis Miķelsons. SAB struktūras izmaiņas ir saistītas ar gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO, proti, šo organizāciju drošības prasībām. Jau ziņots, ka patlaban tiek veikts intensīvs darbs, lai nostiprinātu un attīstītu SAB kā nacionālo drošības institūciju, kuras uzdevums ir aizsargāt NATO un ES klasificēto informāciju Latvijā. Gatavojoties darbam NATO, birojs ir arī sakārtojis pretizlūkošanu. Miķelsons informēja, ka ir novērsta SAB, Drošības policijas un Militārās pretizlūkošanas dienesta, kā arī citu funkciju dublēšanās. Jaunās struktūras izstrādē priekšroka dota administratīvā aparāta, tas ir, birokrātijas, samazināšanai un operatīvo spēju palielināšanai. Jauno struktūru ir apstiprinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija. Vīķe-Freiberga ar Kofi Annanu pārrunā Latvijas un ANO sadarbības iespējas LETA 09/23/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Ņujorkā tikšanās laikā ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu pārrunāja ANO aktualitātes, Latvijas ieguldījumu ANO darbā un turpmākās abu pušu sadarbības iespējas, informēja Valsts prezidenta preses dienests. Annans sveica Latvijas prezidenti ar svarīgo lēmumu, ko referendumā apstiprinājusi Latvijas tauta par labu savas valsts dalībai Eiropas Savienībā. Viņš uzsvēra straujo attīstību un sacīja, ka labprāt apmeklētu Latviju, kas varētu uz pasaules notikumu fona kalpot par piemēru "mierīgai, labai valstij, kurā nav nekādu nopietnu problēmu un kas iet uz priekšu savā attīstībā". Prezidente sacīja, ka Latvija būs pagodināta un priecīga uzņemt viesos ANO ģenerālsekretāru. Viņš sarunā pateicās Latvijai par tās ieguldījumu starptautiskā miera un drošības garantēšanā Kosovā, Afganistānā un citur pasaulē. Annans uzsvēra, ka ANO būtisks ir katras valsts devums - gan mazām, gan lielām valstīm ir sava būtiska nozīme starptautisku jautājumu risināšanā. Puses bija vienisprātis, ka jāmeklē jauni veidi un jāīsteno reformas, lai starptautiskā sabiedrība spētu efektīvi risināt jaunus drošības izaicinājumus. Šajā saistībā tika apspriesti ANO Drošības padomes jautājumi. Apspriežoties par terorisma apkarošanu pasaulē, Vīķe- Freiberga vēlreiz pauda dziļu līdzjūtību ANO saimei par uzbrukumu ANO pārstāvniecībai Irākā, kas prasīja daudzu tās darbinieku dzīvību. Puses bija vienisprātis, ka šodien terorisms var uzbrukt ikvienam, "arī tam, kas vēlas palīdzēt", tāpēc daudz pūliņu veltāmi terorisma cēloņu apzināšanai. Grāmatā apkopo dažādas valsts attīstības vīzijas NRA 09/19/03 Vēl pirms tautas nobalsošanas sabiedriskā organizācija Baltijas forums Ābrama Kleckina vadībā izdevusi grāmatu Dienas kārtība Latvijai - 2004, kas pretēji valdības kampaņām nesaka priekšā, ka referendumā jābalso par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), bet atspoguļo vairāk nekā 50 Latvijā pazīstamu cilvēku visdažādākos viedokļus par valsts attīstību un piedāvā spriest pašiem. Ā. Kleckins grāmatas atvēršanas svētkos stāstīja, ka krājums ir pirmais mēģinājums sniegt sabiedrībai pārskatu par valsts attīstības problēmām un to risināšanas iespējām. "Mēs domājam tikai par to, kā iestāsimies Eiropas Savienībā (ES), bet ne par to, kā mēs tur dzīvosim. Latvijā nav izstrādāta platforma par valsts attīstību ES. Valsts nav izveidojusi nevienu zinātniskās pētniecības struktūru, kas formulētu valsts mērķus un to prioritātes, noteiktu nepieciešamos resursus to īstenošanai un to iegūšanas iespējas," pauda Ā. Kleckins. Arī Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš atzina, ka projekta autori mēģina veidot dienas kārtību Latvijai, kuras nav valdības līmenī. Viņš salīdzināja, ka Latvijā par prioritāti valdība atzinusi vien iestāju ES un NATO, bet, piemēram, Igaunijā tā ir zinātniskās tehnoloģijas, izglītība. "ES ir tikai iespēja," uzsvēra gan J. Stradiņš, gan Ā. Kleckins. Atspoguļojot krājumā visdažādākos viedokļus, tā veidotāji cer ieviest Latvijas sabiedrībā "tādu diskusiju tradīciju par visbūtiskākajiem Latvijas attīstības jautājumiem, kas balstītos uz argumentiem, nevis apgalvojumiem", rosināt sabiedrību veidot savu viedokli, pirms tiek pieņemts lēmums. Jāpiebilst, ka par šādas kultūras trūkumu aktuālas ir diskusijas arī valdošās koalīcijas iekšienē. Muižnieks: mazākumtautībām jāmācās latviešu valoda LETA 09/24/03 Latvijā dzīvojošajiem mazākumtautību jauniešiem vajadzētu apgūt latviešu valodu, jo tas ilgtermiņā nodrošinās viņu spēju konkurēt darba tirgū un izglītības jomā, tiekoties ar NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Demokrātiskās pārvaldes apakškomitejas deputātiem, uzsvēra Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Pēc viņa domām, integrācija ir saistīta ar līdzdalību un sadarbību, un latviešu valodas zināšanas ir kā atslēga uz līdzdalību. Kā informēja ministra preses sekretāre Ilze Vītola, tikšanās laikā Muižnieks īpašu uzmanību veltīja naturalizācijas jautājumiem un nepilsoņu situācijai Latvijā, kā arī iepazīstināja PA deputātus ar panākumiem sabiedrības integrācijas jomā. Ministrs uzskata, ka Latvijai ir vajadzīgs ikviens tās iedzīvotājs, īpaši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Viņš izteica vēlmi, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justos piederīgs valstij, jo reliģiskā un kultūras dažādība to stiprina. Minimālo algu palielina par 10 latiem NRA 09/24/03 Valdība šodien apstiprināja noteikumus par minimālo mēneša darba algu normālajā darba laikā un minimālo stundas tarifa likmi. Minimālā mēneša darba alga, strādājot normālu darba laiku, būs 80 latu, minimālā stundas tarifa likme - 0,474 lati. Pusaudžiem minimālā stundas tarifa likme būs 0,542 lati. Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuriem normālais darba laiks ir septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, minimālā stundas tarifa likme būs 0,542 lati. Minimālā mēneša darba alga pēc nodokļu atskaitīšanas - 59,85 lati. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība vidēji mēnesī 2003. gada pirmajā ceturksnī bija 91,75 lati, tātad darbinieki reāli saņems minimālo mēneša darba algu, kas ir tikai 65,2 procenti no iztikas minimuma. Par pieciem latiem tirgo latviešu meitenes NRA 09/23/03 Katru mēnesi no Latvijas uz Eiropas valstīm, galvenokārt Vāciju, Spāniju, Šveici, Dāniju, Itāliju, Portugāli un Izraēlu, dodas apmēram 100 sieviešu, lai nodarbotos ar prostitūciju. Vakar diskusijā par cilvēku tirdzniecības ierobežošanu Tikumības policijas priekšnieks Arturs Vaišļa atklāja, ka viņa pieredzē ir gadījums, ka par divu meiteņu savervēšanu samaksāti pieci lati. Viena no šīm meitenēm bijusi mazgadīga, otra - nepilngadīga. Par katru Latvijā savervēto un nosūtīto prostitūtu vervētāji saņemot vienreizēju atlīdzību aptuveni 1000 ASV dolāru vai noteiktu procentu no savervētās personas ienākumiem, kas pārsvarā ir no 5% līdz 10%, ziņo LETA. Kartē, kuru demonstrēja A. Vaišļa, policijas pārstāvis rādīja, ka Latvijas sievietes seksuālai izmantošanai tiek nosūtītas ne tikai uz Vāciju, Spāniju, Šveici un Dāniju, bet nonāk arī Itālijā, Portugālē, Izraēlā, Grieķijā un Islandē. Vervētāji galvenokārt darbojoties Rīgā un Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, bet ir atklāti arī gadījumi, kad grupas darbojušās mazpilsētās, piemēram, Tukumā un tā apkārtnē. Diskusijā, kurā apsprieda valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai projektu, izskanēja asa kritika no nevalsts organizācijām (NVO). Tika norādīts uz vairākiem neskaidriem jautājumiem, pārāk īso laiku diskusijām un nepilnībām programmas projektā. Vairāki NVO pārstāvji pauda nostāju, ka ar šādu attieksmi nekas nemainīsies. Atbildot uz NVO pārstāvju pārmetumiem, darba grupas locekļi norādīja, ka tas ir tikai projekts un vēl ir iespēja sniegt ieteikumus un priekšlikumus. Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane diskusijā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvei Kristīnei Tjarvei norādīja, ka programma ir pārāk abstrakta un negūs nekādu rezultātu. Bet K. Tjarve sacīja, ka programma paredz izplatīt informāciju par cilvēku tirdzniecību visās sabiedrības grupās, īpaši izceļot galvenās riska grupas un speciālistus, kuri strādā ar cilvēku tirdzniecības jautājumiem. Valsts programmā iekļautos pasākumus paredzēts sadalīt četrās apakšnodaļās - likumdošanas pilnveidošana, informatīvi analītiskais darbs un tiesību sargājošo iestāžu darbība, izglītība un atbalsta pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem jeb rehabilitācija. Priekšlikumu izstrādei katrai no valsts programmas apakšnodaļām ir izveidotas četras apakšgrupas. Programmu paredzēts izskatīt valdībā pēc 1. novembra. Piešķir 3,5 miljonus Bibliotēkas projektam BNS 09/24/03 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanai nākamajā gadā valdība otrdien piešķīra 3,554 miljonus latu no "Latvijas kuģniecības" privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem. LNB projekta īstenošanai no "Latvijas kuģniecības" privatizācijas ieņēmumiem kopumā paredzēti 5,994 miljoni latu. No šīs summas 2,440 miljoni latu jau ieskaitīti Kultūras ministrijas (KM) kontā Valsts kasē, bet atlikusī nauda Ekonomikas ministrijai (EM) vēl jāieskaita līdz šā gada beigām. EM atzinumā finansējums 2004.gadā no "Latvijas kuģniecības" privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem LNB projekta īstenošanai prognozēts līdz 9 128 000 latu, ko veido KM kontā Valsts kasē uzkrātie 2 050 461 lati, 3 554 000 latu, kas atrodas Privatizācijas aģentūras kontos un ko paredzēts pārskaitīt KM, kā arī 3 523 539 latu apjomā prognozējamie ieņēmumi no "Latvijas kuģniecības" vēl neprivatizēto akciju pārdošanas. Likumā par valsts budžetu šim gadam LNB projekta īstenošanai paredzēti 2,440 miljoni latu, kas šogad atbilstoši projekta darbu plānam un grafikam tiks izlietoti tikai 389 539 latu apjomā. Neizlietotos finansējumu liks lietā nākamgad atbilstoši projekta darbu plānam un grafikam, ko apstiprinājusi LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome. Krasnojarskas vidusskolā atklāj latviešu klasi LETA 09/23/03 2003. gada 23.septembrī, Krasnojarskas 6.vidusskolā svinīgi tika atklāta latviešu klase. Latviešu diasporas pārstāvjiem: gan bērniem, gan pieaugušajiem minētās klases ietvaros tiks sniegta iespēja apgūt latviešu valodu, kultūras mācību, tautiskās dejas. Latviešu klasē tiks uzņemti arī vietējie krievu bērni, kas paudīs šādu interesi. Nodarbības notiks skolotājas Ārijas Brūniņa vadībā. Latviešu klases izveide Krasnojarskā bija iespējama, pateicoties Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības, Latvijas Luteriskās Baznīcas ārzemēs un Sabiedrības Integrācijas fonda atbalstam. Atklāšanā piedalījās Latvijas vēstnieks Krievijā Normans Penke ar kundzi, Latvijas Prezidentes padomniece diasporas jautājumos, PBLA valdes locekle Lauma Vlasova un Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta Integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule. Delegācija dosies arī tālāk uz senāko latviešu ciemu Krievijā - Lejas Bulāniem, kur apciemos vietējo latviešu skolu. Kronos izdevis Vaska 4. stīgu kvartetu NRA 09/23/03 Slavenais stīgu kvartets Kronos izdevis latviešu komponista Pētera Vaska 4. stīgu kvarteta ierakstu, bet albuma vāka noformējumā izmantoti ASV dzīvojušās latviešu mākslinieces Vijas Celmiņas darbi. Kompozīcija tapusi pēc mūziķu pasūtījuma tieši šim izpildītāju sastāvam, un kvartets to pirmatskaņoja 2000. gadā Parīzē. Vēlāk tā skanējusi vairākos koncertos ASV, Japānā, Turcijā, Meksikā, Lielbritānijā un arī Rīgā. Albumu laidusi klajā Warner Music klasiskās mūzikas ierakstu kompānija Nonesuch. Veicinās jauniešu atgriešanos novadā NRA 09/22/03 Ar projekta Līvānu novada un blakus esošo teritoriju ekonomiskajai attīstībai palīdzību, sagaidot atbalstu no PHARE 2001 pārrobežu sadarbības programmas, Līvānu novada dome cer novērst intelektuālā potenciāla aizplūšanu no Līvānu novada uz lielajām pilsētām vai citām valstīm, kā arī veicināt efektīvu akadēmisko zināšanu nodošanu pašvaldībai. Projekta iniciatori cer, ka tas nodrošinās uz zināšanām balstītu ekonomisko attīstību novadā un visā Latgalē, studentiem piedaloties ilgtspējīgas attīstības programmas izstrādē. Izmantojot projekta īstenošanai atvēlētos 60 000 eiro, 20 studentiem, kas nākuši no Līvānu novada, tiks dota iespēja izstrādāt kursa, bakalaura un maģistra darbus par tēmām, kas saistītas ar Līvānu novadu - vide, sociālā joma, ekonomika, demogrāfija, kultūra vai citu. Plānots izveidot virtuālas reģionālās attīstības un inovāciju centru internetā, kas kalpos kā zināšanu krātuve praktiskai lietošanai. Latvijas upēs agrāk ienākušos lašus ķer maluzvejnieki NRA 09/22/03 Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem un piemērotam ūdens līmenim, Latvijas upēs pirms nārsta no jūras atgriezušies laši, kurus aktīvi izķer maluzvejnieki. Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem un piemērotam ūdens līmenim, Latvijas upēs pirms nārsta no jūras atgriezušies laši, kurus aktīvi izķer maluzvejnieki. Kā vēsta interneta portāls zive, Kuldīgā, Ventā, laši tiekot ķerti uz nebēdu visos iespējamos veidos. Šogad ar svaigo ūdeni laši ienākuši krietni agrāk nekā pērn. Citi makšķerēšanas aktīvisti ziņo par atrastiem lašu tīkliem, zemūdens lašu medniekiem un citām maluzvejnieku aktivitātēm un aicina ātrāk sākt ikrudens akciju Lašiem būt. Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Makšķernieku asociācijas prezidents Egons Simsons, arī šogad akcija sāksies 1. oktobrī un ilgs divus mēnešus, lašveidīgo zivju saudzēšanas laikā. Agrāk akciju sākt neesot iespējams, jo tas prasītu papildu līdzekļus, kuru asociācijai nav. Pērn, kad lašu sargāšanas akcija tika pagarināta, jo laši nenāca upēs zemā ūdens līmeņa dēļ, viens telefona rēķins, koordinējot pasākumus, sasniedzis vairākus simtus latu. Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts zivsaimniecības pētniecības institūtā, lašu parādīšanās upēs jau septembrī esot normāla parādība. Labvēlīgos apstākļos zivis ienāk upēs agrāk un uzturas līdz nārsta laikam, taču tās ķert esot aizliegts. Katrs lasis, kas pieķēries makšķerei vai spininga māneklim, uzmanīgi jāatbrīvo no āķa un jāpalaiž brīvībā. Makšķernieks Jānis Neatkarīgajai atklāja, ka braucis pa Daugavu ar savu motorlaivu un sapinies tīklā, no kurā pēc tam izvilkta lašu mamma. Viņš pauda nožēlu par to, kā notiek lašu malu zvejniecība, neapzinoties reālās sekas. Kā vēstīts portāla zive forumā, akcijas Lašiem būt! atklāšana paredzēta 4. oktobrī. Neticamais noticis - Marka Rotko darbi Latvijā Diena 09/19/03 Zilās milzu kastēs kā senos vecmāmiņas koka skapjos uz Rīgu atceļojušas un Valsts Mākslas muzeja Baltajā zālē vietu jau ieņēmusi 21 izcilā amerikāņu abstraktā ekspresionista Marka Rotko glezna. Vašingtonas Nacionālās mākslas galerijas speciālists Gērijs Vēbers baltos cimdos lūko, lai mākslas darbi saņemtu atbilstošu aprūpi. Izstāde Marks Rotko: Simtgade durvis vērs pirmdien, 22.septembrī, plkst.17. Vēl pirms gada iespēja, ka Daugavpilī dzimušā un Amerikā dzīvi pavadījušā ebreju izcelsmes mākslinieka (īstajā vārdā Markusa Rotkoviča) darbu izstāde viņa simtgades jubilejā varētu būt apskatāma Latvijā, raisīja tikai smaidu. M.Rotko (1903-1970) ir viens no visrūpīgāk lolotajiem Amerikas modernajiem māksliniekiem, kura darbi eksponēšanai citās valstīs tikpat kā netiek aizdoti. Tomēr ar Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja, Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Kultūras ministrijas aktīvu iniciatīvu un milzīgu ASV vēstniecības (īpaši jāizceļ ASV vēstnieka Latvijā kundze Mārča Karlsone) darbu un atbalstu šis projekts ir īstenots. ASV kuratore Renē Maurere 26.septembrī plkst.15 Valsts Mākslas muzejā tiksies ar skatītājiem. Līdz izstādes beigām turpat muzejā norisināsies izglītības projekts Iepazīsti Marku Rotko. 22.oktobrī notiks Latvijas Radio kora koncerts Veltījums Marka Rotko simtgadei. Izstāde būs apskatāma līdz 30.novembrim. Tā ir veidota speciāli Rīgai, taču vēlāk būs apskatāma arī Sanktpēterburgā Ermitāžā. Nākamajā nedēļas nogalē Daugavpilī notiks starptautiska konference Marks Rotko: Dvinska - Daugavpils. Atskaites punkts ar pasaules ievērojamāko gleznotāja daiļrades pētnieku piedalīšanos. Tējas namiņu iedēsta kanālmalas apstādījumos NRA 09/18/03 Rīgas kanālmalas apstādījumos, Raiņa bulvāra un K. Barona ielas stūrī, sākta Apsaras tējas namiņa būvlaukuma sagatavošana. Rīgas kanālmalas apstādījumos, Raiņa bulvāra un K. Barona ielas stūrī, sākta Apsaras tējas namiņa būvlaukuma sagatavošana. Pret šā projekta realizāciju kategoriski iebilst Latvijas Ainavu arhitektūras biedrība. Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Andrim Amerikam nosūtītajā, aptuveni 60 ainavu arhitektu parakstītajā vēstulē teikts, ka tējas namiņš "dabā nebūs tikai gaisīga būve - tas būs nevietā iebūvēts divstāvīgs un no visām pusēm pāri pilsētas kanāla ūdens spogulim labi redzams atgādinājums par lēmējinstanču nekompetenci un padošanos privātpersonu spiedienam". Šai vēstulei pievienojušies pat Igaunijas un Lietuvas ainavu arhitekti. Vēl atgādināts, ka kanālmalas apstādījumu izveide sākta jau 1857. gadā un tas ir izcils 19. gadsimta pilsētbūvniecības un dārzu mākslas piemineklis, kas kā Rīgas vēsturiskā centra sastāvdaļa iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ainavu arhitekte Gundega Lināre norādīja, ka šos apstādījumus projektējis izcilais ainavu arhitekts Georgs Kūfalts un tajos nedrīkstētu atļaut izvietot ne vasaras kafejnīcas, ne alus dārzus, ne tējas terases. Izvērstās būvniecības vieta nav tukša lauce - pāri zālienam stiepjas vairāk nekā simts gadus vecas platlapu liepas vainags, tātad nāksies apzāģēt koka zarojumu un bojāt saknes. Tāpat tiks bojātas 110 centimetrus resna ozola saknes, nemaz nerunājot par zālienu. "Turklāt ziemā un vasarā lietojamā divstāvīgā celtne būs jāapgādā ar tualeti, apkuri un visu veidu komunikācijām, kuru tranšejas bojās koku saknes un zālienu," uzskata G. Lināre. Viņa piebilda, ka šis var būt bīstams precedents uzņēmējiem arī citviet iekārot kanālmalas apstādījumus. "Parkus radījuši pilskungi un muižkungi, un vienmēr tajos bijušas izvietotas tējnīcas," pauda SIA Apsara prezidents Ikars Keišs. "Nedomāju, ka šī tējnīca varētu sabojāt parku." I. Keišs solīja, ka neviens koks netiks nocirsts, turklāt arhitektu sargātās liepas zars tiks noenkurots, paceļot to nedaudz augstāk. Arī tranšeju rakšanas vieta izvēlēta tā, lai būtu pa vidu kokiem, bet vispār no būves tuvākais koks atradīsies 13 metru attālumā. Tējnīca aizņems astoņreiz astoņus metrus lielu teritoriju, tā sliesies 4,5 metru augstumā, bet būvkonstrukcijas tiks izvietotas uz punktveida nostiprinājumiem. "Kad darbi beigsies, tur viss būs tāpat kā iepriekš, tikai parkā būs stiklots namiņš," teica I. Keišs. Rīgas dome Apsarai iznomājusi zemesgabalu tējas terases būvniecībai Raiņa bulvāra un K. Barona ielas stūrī uz pieciem gadiem ar noteikumu, ka tā būs īslaicīga rakstura būve. Pat Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai (VKPAI) pret to nebija iebildumu, turklāt projekta saskaņošanas jautājums, pēc I. Keiša stāstītā, šajā institūcijā skatīts trīs reizes. Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Andris Cinis atzina, ka inspekcijas slēdziens šajā jautājumā tapis pēc domes komiteju akcepta tējas namiņa projektam un VKPAI atzinuma saņemšanas. "Redzēsim, kāds būs projekta risinājums," teica A. Cinis, kas iecerēto namiņu raksturoja kā "vieglu stiklveida būvi no dažām konstrukcijām". Inspekcija savā saskaņojumā iekļāvusi piebildi, ka asu sabiedrības protestu rezultātā tā patur sev tiesības pieprasīt nojaukt īslaicīgā rakstura būvi. Paužot personīgo viedokli, A. Cinis teica, ka šādam objektam kanālmalas apstādījumos nevajadzētu atrasties. Cieš no pārēšanās ar sēnēm NRA 09/23/03 Pēdējo nedēļu laikā Jēkabpils rajona centrālajā slimnīcā pēc palīdzības vērsušies daudzi jēkabpilieši, kuri sūdzējušies par gremošanas sistēmas traucējumiem pēc pārlieku ilgas un nepārdomātas sēņu lietošanas uzturā. Ikvienam bez maksas pieejamā mežu bagātība - sēnes, ko dabas māte tik dāsni šoruden atvēlējusi, var sagādāt arī nepatīkamus brīžus. Kā pastāstīja Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas infekciju nodaļas vadītāja Ilga Upeniece, nācies sniegt palīdzību vairākiem pacientiem, kuri, ietaupīdami uz maltītes daudzveidības rēķina, ilgstoši uzturā lietojuši sēnes, kā arī ēduši tās, trekni pagatavotas. Cepot sēnes, izdalās šo augu sula, kas savienojumā ar taukiem un krējumu ir smags ēdiens, ko lielos daudzumos ne katra cilvēka organisms spēj panest. Cietušie sūdzējušies par galvas reiboni, sliktu dūšu, caureju vai smaguma sajūtu pakrūtē un vēderā. Ārste iesaka minēto produktu nelietot vakariņās, kā arī visas sēnes, tajā skaitā baravikas, pirms mērces, zupas vai salātu pagatavošanas noteikti novārīt. Saindēšanās gadījumu, ar indīgām sēnēm to skaitā, nav bijis. Arī šonedēļ laiks ir silts un saulains. Un pat līdz ar rudens iestāšanos – 23.septembrī – nekas īpaši nav mainījies, nolija gan lietutiņš, bet no solītās vētras ne mi- ņas, vienīgi šodien ir par dažiem grādiem kļu- vis vēsāks . . . Bet visādi citādi baudām rudens labumus – ēdam tikko novāktos dārzeņus – kar- tupeļus, bietes, burkānus, kāpostus u.c., mie- lojamies ar pēdējiem āboliem, bumbieriem, plūmēm. . . . un priecājamies par kokiem, kuru lapas nupat sāk krāsoties. Anda Jansone