K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 319: 2003. g. 23. - 29. oktobris Eiropas Savienība Valdība sola naudu pašvaldībām ES fondu apguvei Diena 10/26/03 Lielo pilsētu vadītāji piektdien no finanšu un ekonomikas ministriem saņēma solījumus, ka valsts noteikti finansiāli palīdzēs pašvaldībām realizēt ES strukturālo fondu atbalstītos projektus un bažām par priekšfinansējuma un līdzfinansējuma trūkumu neesot pamata. Mehānisms, kādā veidā tas varētu notikt, joprojām tikai top. Šai procesā turpmāk aktīvi iesaistīsies arī lielo pilsētu pārstāvji. Taču patlaban piedāvātās naudas saņemšanas iespējas pašvaldību vadītājiem liek izteikt pirmos pieļāvumus, ka tiek radīta smagnēja un birokrātiska sistēma. Līdz šim pašvaldības satrauca, vai tās spēs realizēt lielus projektus, jo Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā ES fondu līdzekļu maksāšanas kārtībā bija paredzēts, ka pašvaldībām idejas jārealizē tikai par savu naudu. Pēc tam, kad projekts realizēts, pašvaldība varētu saņemt naudu no ES. Pašvaldību vadītāji brīdināja, ka vietējām varām naudas trūkst un šādā gadījumā daudzi projekti vispār netiks sākti. Nākamgad Latvija dažādiem strukturālajiem projektiem varētu saņemt 110,7 miljonus latu ES līdzekļu. Lai tos apgūtu, valstij jāparedz arī ap 37 miljonu latu līdzfinansējums. Visi projekti no sākuma ir jārealizē un tikai pēc tam ir iespēja saņemt Eiropas naudu. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) uzsvēra, ka, tāpat kā valsts projekti, arī pašvaldības ar savējiem var pretendēt gan uz valsts budžetā speciāli ES strukturālo fondu projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai rezervētajiem 30,8 miljoniem latu, gan arī uz dažādu ministriju budžetos šiem mērķiem rezervētajiem vairākiem miljoniem latu. To, kādā veidā īsti pašvaldība varēs piekļūt valsts līdzekļiem, vēl nav īsti skaidrs, taču finanšu ministrs pieļauj, ka šī sistēma varētu būt tuva tai, kāda patlaban valstī jau darbojas, realizējot Valsts investīciju programmā iekļautos pašvaldību projektus. Pašlaik paredzēts, ka pašvaldības projektus varēs iesniegt speciāli izveidotajās starpniekinstitūcijās (patlaban zināmas četras, kuras būs atbildīgas par četru struktūrfondu līdzekļu sadali), kuras atradīsies arī reģionu centros. Projekti, kuru realizācijai pašvaldībai trūks naudas un būs nepieciešams valsts atbalsts, nonāks ministrijās, kas tos iesniegs apstiprināšanai valdībā. Ja valdība projektu atbalstīs, pašvaldība saņems mērķdotāciju no valsts budžeta un varēs sākt tā realizāciju. V.Dombrovskis uzsvēra, ka uz valsts naudu varēs pretendēt kā lieli, tā mazi projekti. "Sistēma varētu būt pārāk sarežģīta. Taču patlaban ir svarīgi, lai būtu vismaz kaut kāds mehānisms. Kardināli kaut ko mainīt nebūtu lietderīgi, jo citādi mēs pie naudas tiksim krietni vēlāk, nekā varētu," Dienai atzina Jelgavas mērs Andris Rāviņš. "Īsti skaidrs, kādā veidā fondu apguve notiks, būs tikai tad, kad ES tiks apstiprināts Latvijas attīstības plāns (LAP). Pēc tam izstrādātajos LAP pielikumos jābūt skaidri uzrakstītam, gan kādiem mērķiem īsti ES fondu naudu varēs tērēt, gan kāda būs projektu atlases kārtība," uzsver Ventspils domes vadītāja vietnieks Jānis Vītoliņš. Sarunas par LAP ar Eiropas Komisiju (EK) iecerēts noslēgt jau nākamnedēļ, plānu oficiāli varētu apstiprināt līdz gada beigām. Latvijai ir iespēja sākt fondu apguvi jau no nākamā gada sākuma - vēl pirms oficiālās iestāšanās ES. "Domāju, ka galvenā nebūs naudas problēma, bet gan - vai būs pietiekami kvalitatīvi projekti, kuri spēs pretendēt uz ES fondu atbalstu," uzskata ekonomikas ministrs Juris Lujāns. ERAB ģenerālsekretārs iesaka rūpīgi apsvērt eiro ieviešanas termiņu LETA 10/27/03 Latvijai nebūtu jāsteidzas ar pāreju uz eiro, un, kad pienāks noteiktais brīdis, rūpīgi jāapsver, vai to ir vērts darīt tieši tagad, jo pastāv risks, atsakoties no savas monetārās politikas, izjust nevienlīdzīgās tautsaimniecības attīstības iespaidu, salīdzinot ar līdzšinējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Šādu ieteikumu šodien Rīgā notiekošajā konferencē "Bankas un finanses Baltijā - 2003" sniedza Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ģenerālsekretārs Džonijs Akerholms. "Dzīves līmenis jūsu valstī ir mazāks par pusi no ES dalībvalstu līmeņa. Četru gadu laikā, kad plānojat ieviest eiro, dzīves līmeņa rādītājs vēl nebūs izlīdzinājies. Nokļūstot monetārajā savienībā, jums makroekonomiskās situācijas stabilizācijai atliks vien fiskālās politikas instrumenti, kas var izrādīties par maz, lai izsargātos no augošas inflācijas vai banku aktīva burbuļa," norādīja Akerholms. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aģentūrai LETA pauda viedokli, ka riski, ko piemin ERAB ģenerālsekretārs, nav tik lieli, lai ap eiro ieviešanas laiku 2007., 2008.gadā būtu jādomā par termiņu pagarināšanu. "Tas var radīt nevēlamas spekulācijas, piemēram, jūs vilcināties, tātad neesat gatavi. Finansu tirgū sekas var būt negatīvākas par tiem zaudējumiem, kas potenciāli var rasties, ieviešot eiro. Ikvienā gadījumā cīnīties pret ekonomikas pārkaršanu ir patīkamāk nekā pret stagnāciju, no kā cieš Eiropa," sacīja Rimšēvičs. Izstrādāts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts Kurzemnieks 10/27/03 Tieslietu ministra Aivara Aksenoka vadībā izveidotā darba grupa, kas izstrādā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumprojektu, otrdien to iecerējusi iesniegt valsts sekretāru sanāksmē, un ministrs plāno lūgt valdību projektu izskatīt jau nākamnedēļ. Aksenoks pastāstīja, ka darba grupa gandrīz pilnībā pabeigusi darbu pie EP vēlēšanu likumprojekta, pirmdien vēl tiek veikti tikai daži "tehniski labojumi" un jau otrdien projektu iecerēts iesniegt valsts sekretāru sanāksmē. Tā kā jautājums par EP vēlēšanām ir ļoti aktuāls un vēlama pēc iespējas ātrāka likuma stāšanās spēkā, ministrs nolēmis lūgt valdību likumprojektu izskatīt jau nākamās nedēļas valdības sēdē. Komentējot galvenās likumprojekta jaunās nianses, Aksenoks pastāstīja, ka, atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, EP vēlēšanās varēs balsot un tik ievēlēti Eiropas Savienības pilsoņi. Aksenoks pastāstīja, ka darba grupa arī atbalstījusi priekšlikumu, ka tiem Saeimas, pašvaldību vai valdības locekļiem, kā arī Valsts prezidentam, kurus ievēlēs EP, būs jānoliek iepriekšējās pilnvaras neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona piekrīt vai nepiekrīt strādāt EP. Ministrs skaidroja, ka šāda norma likumā paredzēta, lai izvairītos no iespējas, ka partijas kandidātu sarakstos izvirzīs partiju lokomotīves, kuras sabiedrībā ir labi atpazīstamas, taču pēc ievēlēšanas šie cilvēki no mandāta EP atsacīsies. Sagatavotais likumprojekts paredz, ka vēlēšanās varēs piedalīties partijas un partiju apvienības un, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, partijām būs noteikta 5% ievēlēšanas barjera. Atšķirīga būs arī balsošanas kārtība, jo EP vēlēšanas būs vēlēšanas, kurās visi balsstiesīgie būs reģistrēti speciālā vēlētāju reģistrā. Līdz ar jauno kārtību būs atvieglota balsošana pa pastu, jo nebūs jāsūta pase, un šī iemesla dēļ iecerēts attiekties no balsošanas organizēšanas ārvalstu vēstniecībās. Paredzēts, ka EP vēlēšanās notiks arī iepriekšēja balsošana. Sagatavotais likumprojekts paredz, ka iepriekšējā balsošana vēlēšanu iecirkņos notiks 9., 8. un 7. dienā pirms oficiālā vēlēšanu datuma. Vēlētāju balsis šajā laikā nemetīs urnās, bet ievietos speciālās aploksnēs, kuras atvērs tikai vēlēšanu dienā. Aksenoks pastāstīja, ka vēlētāju reģistra likumprojektu viņa vadītā ministrija neizstrādā un, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, likumprojekts vēl nav sagatavots, un paredzēts, ka tam jābūt gatavam līdz 1.decembrim. EP vēlēšanas paredzētas nākamā gada 12.jūnijā. Eiropas Savienība nespēj savākt pietiekami daudz latviešu tulku Diena 10/29/03 ES institūciju izsludinātajā konkursā uz tulku, tulkotāju un juristu lingvistu vietām no Latvijas pieteicies par maz cilvēku, kas var nozīmēt - maijā, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti un latviešu valoda par vienu no oficiālajām savienības valodām, vienkārši trūks cilvēku, kas spēj tajā runāt un tulkot dokumentus. Tāpēc Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Nīls Kinnoks otrdien Rīgā mudināja latviešus aktīvāk izmantot jaunās darba iespējas un apgalvoja, ka jauno valstu desmitnieks varēs saziņā izmantot dzimto valodu no pirmās uzņemšanas dienas, jo darba apjoms pieaugšot pakāpeniski un sākotnējo problēmu risināšanai gatavots pašreizējais tulkošanas dienests. Lai gan administratīvās spējas ES min kā Latvijas problēmu ik gadu, N.Kinnoks nenosauca konkrētas problēmu jomas, izņemot tieslietu reformu, taču izteica pārliecību, ka Latvija visu atrisinās līdz iestāšanās brīdim vai pārejas posmā īsi pēc tam. EK neesot satraukuma arī par Latvijas spējām apgūt ES fondu naudu, jo tas esot vienādi grūti kā vecajām, tā jaunajām valstīm. Komisiju interesējis, vai Latvijā ir reģioni, kas pārredzamā laika posmā nespētu naudu absorbēt, un atbilde esot nē. Taču esot lieki domāt, ka no pirmās dienas viss ritēšot kā pulksteņa mehānismā - Velsai, kam ir ilgāka pieredze kā demokrātijā, tā administrācijā, iestrādāšanās paņēmusi trīs gadu. Pagaidām uz Latvijai paredzētajām 50 tulku un tulkotāju vietām pieteikušies 43 kandidāti, uz juristu lingvistu 40 vietām - 29 cilvēki. Nav garantijas, ka visi iztur konkursu. "Bijām rēķinājušies ar lielāku atsaucību," atzina N.Kinnoks. Statistika liecina, ka līdzīgas problēmas ES ir arī pārējām Baltijas valstīm, Maltai un Slovēnijai. Vēl pirms jauno valstu iestāšanās ES pagaidu vietām meklēja 500 cilvēku (27 no Latvijas) un līdz 2008.gadam pastāvīgam darbam pieņems vēl 3400 austrumeiropiešu (155 vietas Latvijai). ES īpaši interesē administrācijas, ekonomikas, jurisprudences speciālisti, konkursos aicināti pieteikties arī kvalificēti citu profesiju pārstāvji. N.Kinnoks stāsta, ka smadzeņu aizplūšanas jeb labāko speciālistu pārcelšanās risks ir neliels. "Cilvēku kustība būs, bet to nevajag jaukt ar smadzeņu aizplūšanu," teic N.Kinnoks un norāda, ka pēdējā nozīmētu valsts administrācijas nespēju funkcionēt, bet tas nedraudot. Taču vairākas iestādes, piemēram, Tulkošanas un terminoloģijas centrs, to jau ir skarbi izjutušas. Divos gados no 39 cilvēkiem uz ES pārcēlušies strādāt 9. "Aiziet vieni no labākajiem. Pagaidām tas neapdraud centra darbu, jo mēs tam laikus gatavojāmies," stāsta direktore Marta Jaksona. Ir vairāki iemesli, kāpēc ES grūti sameklēt latviešu tulkus - bez dzimtās ļoti labi jāzina vēl divas svešvalodas, bet latviešiem trešā tradicionāli ir krievu mēle un daudziem ir problēmas ar dzimtās valodas zināšanām. Tagad lēnām sāk ienākt franču valoda. "Mīti, ka ir ļoti daudz tulku un katrs, kas zina svešvalodas, var tulkot, ir sagruvuši," saka M.Jaksona. Valdība atrod miljonu Eiroparlamenta vēlēšanām Diena 10/29/03 Eiroparlamenta vēlēšanām, kurām jānotiek nākamgad 12.jūnijā, 2004.gada budžetā atrasts viens miljons latu. Miljonu gatava atvēlēt Iekšlietu ministrija (IeM) no saviem plānotajiem ieņēmumiem, kurus veidos naudassodi un valsts nodevas maksājumi par pasu izsniegšanu, otrdien nolēma valdība. Līdz ar to vismaz daļēji novērst viens no opozīcijas būtiskākajiem iebildumiem pret nākamā gada valsts budžeta projektu. Valdība otrdien izskatīja ministriju un Saeimas Budžeta komisijā iesniegtos priekšlikumus par naudas sadali nākamā gada valsts budžeta projektā, ko plānots apstiprināt 13.novembrī. Nolemts atbalstīt tikai tos ministriju un deputātu priekšlikumus, kas nepalielina nākamgad plānoto valsts budžeta deficītu - 2% no iekšzemes kopprodukta. Kopumā no 363 deputātu saņemtajiem priekšlikumiem atbalstīti 108, ko iesniegušas valdības koalīcijas partijas. Atbalstu nav guvis neviens no Tautas partijas 127 priekšlikumiem. Valdība ir atbalstījusi 83 ministriju priekšlikumus no 103 iesniegtajiem. IeM saņēma valdības solījumu, ka aizdoto miljonu tā saņems atpakaļ, tiklīdz radīsies iespēja grozīt 2004.gada budžetu. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars pagaidām nevarēja pateikt, vai ar vienu miljonu latu vēlēšanām pietiks. Iepriekšējie aprēķini rādīja, ka būtu vajadzīgi vismaz 1,4 miljoni latu. "Viss ir atkarīgs no tā, kāds būs Eiroparlamenta vēlēšanu likums. Taču šķiet, ka ir nedaudz par maz," piebilda A.Cimdars. Tautas nobalsošana par ES šogad vien izmaksājusi 1,125 miljonus latu. Saimniecība Atkal pieaug iedzīvotāju iztikas minimuma apjoms LETA 10/23/03 Pēc divu mēnešu krituma šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pieaugusi viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība, informē Centrālā statistikas pārvalde. Septembrī viena Latvijas iedzīvotāja iztikas minimums bijis 93,74 lati jeb par 74 santīmiem lielāks nekā augustā. Augustā, salīdzinot ar jūliju, iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam samazinājās par 1,14 latiem līdz 93 latiem, bet jūlijā, salīdzinot ar jūniju, samazinājums bija par 61 santīmu - līdz 94,14 latiem. Šā gada jūnijā iztikas minimums vienam iedzīvotājam Latvijā bija 94,75 lati, maijā - 94,09 lati, aprīlī - 93,21 lats, martā - 92,40 lati, februārī - 91,70 lati, bet janvārī - 91,16 lati. Pērn vidējais mēneša iztikas minimums vienam valsts iedzīvotājam bija 88,76 lati. Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts kopš 1991.gada aprīļa. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksuspreces. Groza vērtību atbilstoši tajā iekļauto preču un pakalpojumu cenu izmaiņām ik mēnesi aprēķina Centrālā statistikas pārvalde. Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība tiek aprēķināta vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nešķirojot tos pēc dzimuma, vecuma vai teritoriālā iedalījuma. Cīņai pret celulozes rūpnīcu dibinās sabiedrisku organizāciju LETA 10/24/03 "Lai nodrošinātu Daugavas saglabāšanu" un nepieļautu celulozes rūpnīcas celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā, 1.novembrī tiks dibināta sabiedriska organizācija "Par tīru Daugavu". Organizācijas dibinātāji uzskata, ka celulozes rūpnīcas celšana pakāpeniski saindēs Daugavas ūdeni, radīs kaitīgas nogulsnes un pārvērtīs Daugavu par mirušu upi. Tā kā Rīgas iedzīvotāju ūdens apgāde ir cieši saistīta ar Daugavas ūdens izmantošanu, organizācijas dibinātāji domā, ka tādējādi pasliktināsies arī rīdzinieku veselības stāvoklis. Sabiedriskās organizācijas dibinātāji ierosina celulozes rūpnīcu apvienot ar papīrfabrikas celšanu un pārcelt to uz mežiem bagātu apvidu Kurzemē, pie Baltijas jūras. "Par tīru Daugavu" dibināšanas sapulces dalībnieku reģistrācija 1.novembrī sāksies plkst.9 Rīgas Tehniskajā universitātē. Nodibina Latvijas riska kapitāla asociāciju BNS 10/24/03 Lai veicinātu riska kapitāla nozares attīstību Latvijā, nodibināta Latvijas riska kapitāla asociācija, kura informēs uzņēmējus un sabiedrību par riska kapitāla finansēšanas iespējām, kā arī sadarbosies šajā jomā ar citām valstīm un starptautiskajām institūcijām, informēja Latvijas Attīstības aģentūrā (LAA). Asociācijas dibinātāji ir LAA un seši lielākie uzņēmumi, kas darbojas riska kapitāla nozarē Latvijā - "Baltcap Management Latvia", "EKO Investors", "Hanseatic Capital Latvia", "NCH Advisors INC.", Norvēģijas-Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonds un "Small Enterprise Assistance Funds". Pēc LAA sniegtā skaidrojuma, riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums uzņēmumu pašu kapitālā vai ar pašu kapitālu saistīts aizdevums, lai veicinātu uzņēmumu straujāku izaugsmi un attīstību. Riska kapitāla fonds, investējot naudas līdzekļus uzņēmumā, kļūst par tā līdzīpašnieku, līdz ar to uzņemoties daļu no uzņēmējdarbības riska, bet arī sagaidot paaugstinātajam riskam atbilstošu atdevi. Fonds tāpat kā pārējie līdzīpašnieki ir tieši ieinteresēts uzņēmuma vērtības pieaugumā. Uzņēmumu īpašnieki un vadība, kas izvēlas šo finansējuma veidu, papildus finanšu ieguldījumam saņem arī riska kapitāla fonda pieredzi, zināšanas un sakarus, tādējādi veicinot panākumus. Leģendārais ziedu tirdziņš joprojām plēvju būdās NRA 10/25/03 Aprit pieci gadi, kopš Rīgas dome pieņēma lēmumu, ar kuru tika nolemts iznomāt Vērmanes dārzu. Pa šiem gadiem pārveidojumi parku skāruši visai minimāli, un patlaban tas grimst tumsā. Saktas ziedu tirdziņš ir izcīnījis tiesības pastāvēt, taču nožēlojamās plēvju būdas pārveidot par modernām tirdzniecības vietām puķiniekiem neļauj neskaidrības ar parka apsaimniekošanu. Rīgas dome 1998. gada 27. oktobrī pieņēma lēmumu par pilsētai piederošā zemesgabala - Vērmanes dārza - iznomāšanu. Ar to šī teritorija uz 25 gadiem tika iznomāta SIA Raimonda Paula muzikālais centrs "Vernisāža" parka rekonstrukcijai, labiekārtošanai un apsaimniekošanai. Apsaimniekotājiem tika uzdots arī "apstādījumu un pazemes komunikāciju rekonstrukcijas projektā paredzēt ziedu tirdzniecības vietas saglabāšanu Tērbatas ielā, nodrošinot tās labiekārtošanu par apakšnomnieka līdzekļiem". Lai nodrošinātu tiesības pastāvēt, puķiniekiem vajadzēja ilgi un grūti cīnīties, līdz domes lēmumā tika iekļauts šis punkts. Kā zināms, tā sauktais Saktas ziedu tirdziņš savulaik atradās Merķeļa ielā iepretim Vernisāžai. Tas pastāv kopš 70. gadiem, un iegādāties ziedus uz to brauca cilvēki no visas pilsētas, pat toreizējā ASV prezidenta Bila Klintona vizītes Latvijā laikā viņa sieva Hilarija šeit nopirka puķzirnīšu pušķi. Taču 90. gadu beigās vēlmi pārņemt Vernisāžu un arī parku izteica uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš (starp citu, arī bijušais puķinieks), un viņam šis tirdziņš bija kā dadzis acīs. Pēc vairākiem piketiem un protestu rakstīšanas pašvaldībai ziedu tirdziņa aizstāvji panāca, ka to nelikvidē vai nepārceļ uz K. Barona ielas un Aspazijas bulvāra krustojumu, bet ierāda vietu pie Tērbatas ielas. A/s Saktas ziedi vadītājs Harijs Japiņš informēja, ka pašlaik tirdziņā darbojas 42 nomnieki, kas katrs mēnesī maksā aptuveni 120 latu. Tātad gadā puķinieki nomā maksā vairāk nekā 60 000 latu, kas gan vairs nenonāk pašvaldības, bet gan Vērmanes dārza apsaimniekotāju kasē. H. Japiņš pastāstīja, ka puķinieki būtu gatavi "uz ātru roku saslietās lupatu būdas" pārveidot par mūsdienīgām tirdzniecības vietām, lai vasarā šajās plēvju siltumnīcās nevīstu ziedi, ziemā pārdevējām nesaltu rokas un iepretim Ārlietu ministrijai neizskatītos pēc krāmu tirgus. Pat izstrādātas skices ziedu tirdziņa pārbūvei, taču tā arī palikušas skiču līmenī. Vērmanes dārza pārveidi bija plānots pabeigt līdz 2001. gadam, diemžēl lielie plāni nav realizējušies. "Šis ir viens no neveiksmīgākajiem piemēriem, kad pašvaldība iznomājusi kādu no publiskajiem parkiem," atzina domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks. "Tas tikai pierāda, ka nevar tik vienkārši atdot publiskās zonas." A. Ameriks norādīja, ka "puķu tirgum tur ir jāpaliek", un ziedu tirgotāji labprāt nonāktu tiešās nomas attiecībās ar pašvaldību. Pret to iebildumu nav arī domei, taču pagaidām tas nav iespējams, kamēr nebūs sakārtotas attiecības ar parka apsaimniekotājiem. Tas pats attiecas arī uz iespējamo modernizāciju. Patlaban parks un arī ziedu tirgus teritorija formāli iznomāta SIA Izklaides centrs. 2002. gada 6. decembrī Izklaides centrs iesniedza prasību tiesā atzīt savu maksātnespēju, un šovasar administratori sāka bankrota procedūru. Jau pirms gada domes pastāvīgās komitejas lēma par nepieciešamību izbeigt zemes nomas līgumu ar šo firmu, taču līdz domes sēdei šis jautājums tā arī nenonāca. SIA Izklaides centrs lūgums izbeigt zemes nomas līgumu bija pamatots ar to, ka Arhitektūras pārvalde nesaskaņoja ģimenes atpūtas centra būvniecību Vērmanes dārzā, tāpēc nomnieks esot zaudējis vienīgo reālo iespēju atpelnīt parka rekonstrukcijā ieguldītos līdzekļus un maksāt nolīgto zemes nomas maksu pēc rekonstrukcijas pabeigšanas - 280 250 latu gadā. Dome norādīja, ka nomniekam netika garantēta atļauja parka teritorijā būvēt apakšzemes autostāvvietu vai citu objektu. Taču firma lūdz atlīdzināt izdevumus parka rekonstrukcijā atlikušās vērtības apjomā, kas pēc zemes nomas maksas atrēķināšanas veidotu 739 606 latus. Pēc Izklaides centra aprēķiniem, parka rekonstrukcijā ieguldīti 924 508 lati, savukārt, pēc neatkarīgo ekspertu no Eiroeksperts Rīga vērtējuma, kopējā ieguldījumu summa varētu būt 680 642 lati. Pēc A. Amerika domām, pašreiz vienīgais loģiskais risinājums būtu izbeigt zemes nomas līgumu bez pretenzijām no abām pusēm. Rīgas dome negrasās maksāt Izklaides centra pieprasīto summu tikai par čuguna žogu un bruģētiem celiņiem, teica domnieks. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Jānis Zviedris pastāstīja, ka notiek nebeidzama sarakste starp Vērmanes dārza apsaimniekotājiem un pašvaldību, bet parkā nav pat apgaismojuma. Viņš stāstīja, ka Izklaides centram jau sen bija jāiesniedz ieguldījumu tāme, taču firma to joprojām nav izdarījusi. J. Zviedris atzina, ka labākais variants būtu Vērmanes dārzu nodot pašvaldības uzņēmuma Rīgas dārzi un parki apsaimniekošanā, taču droši vien vēl būs jātiesājas ar Izklaides centru. Lai cik tas būtu dīvaini, taču par šīs firmas maksātnespēju departamenta direktors uzzināja tikai no Neatkarīgās. "Tātad atkal nāksies turpināt saraksti, šoreiz jau ar kādu trešo personu," rezumēja J. Zviedris. Rīgas ielām vērienīgi pārbūves plāni NRA 10/29/03 Līdz piektdienai Rīgas domes Satiksmes un Pilsētas attīstības departamentos iespējams iepazīties ar autoceļa Via Baltica ievada plāniem Rīgā. Ja šī iecere realizēsies, no transporta kustības ievērojami tiks atslogota Brīvības iela, turklāt beidzot loģiskā ķēdē sāks veidoties pilsētas centru apejošo maģistrāļu savienojums ar Daugavas ziemeļu un dienvidu šķērsojumu vietām. Satiksmes ministrija (SM) un Rīgas dome noslēgusi sadarbības līgumu par Via Baltica ievada priekšizpētes izstrādāšanu Rīgā posmā Jaunciema gatve (Bukulti)-Jugla- Vairoga iela. Mērķis ir izvērtēt projekta tehniski ekonomisko, kā arī ekoloģisko iespējamību, noteikt šim ceļam optimālo maršrutu, lietderību un iespējamo būvniecības laiku. SM savā autoceļu nozares stratēģijā ietvērusi arī Via Baltica attīstību cauri Rīgai, un šajā gadījumā tas ir Baltezera rietumu apvedceļa ievads, kas minētā maršruta ievadu Rīgā savienotu ar tā saukto Brīvības ielas dublieri. Pašreizējā Via Baltica ievadā galvaspilsētā Brīvības gatvē vērojami milzīgi transporta kustības sastrēgumi, kas pagarina brauciena laiku un rada bīstamas situācijas, ko izraisa paaugstinātā satiksmes intensitāte. Jauna ceļa izbūve uzlabotu satiksmes plūsmu, samazinātu braukšanas laiku un negadījumu iespējamību, nodrošinātu labāku nokļūšanu centrā un izbraukšanu cauri Rīgai, kā arī uzlabotu apkārtējo vidi Brīvības gatves tuvumā dzīvojošajiem. Šā projekta priekšizpēti veic britu firma Halcrow kopā ar a/s Ceļuprojekts un SIA Elle. Kā pastāstīja Ceļuprojekta direktors Anatolijs Gulbis, autoceļa Via Baltica ievada un Brīvības ielas dubliera izbūvei no Jaunciema gatves līdz Vairoga ielai iespējami vairāki maršruti, kuriem gan ir tikai nelielas atšķirības. Šo ceļu plānots izveidot līdz 2010. gadam, to savienojot ar autoceļu A2 (Rīga-Sigulda- Igaunijas robeža) un Via Baltica Baltezera rietumu pusē. Savukārt no Brīvības ielas dubliera tiks meklēti pieslēgumi austrumu maģistrālei, kā arī ziemeļu un dienvidu šķērsojumu vietām pāri Daugavai. Iespējamās ceļa būvniecības izmaksas varētu svārstīties 30-40 miljonu latu robežās, tāpēc finansēšanai tiks piesaistīti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietnieks tehnoloģiskajos jautājumos Edgars Strods uzsvēra, ka pašreiz sabiedrība tiek informēta ar minētās priekšizpētes variantiem, bet tā vēl nav publiskā apspriešana, un katrs ierosinājums varētu palīdzēt veiksmīgāk izanalizēt situāciju, piemēram, jauno trasi virzīt tuvāk Bābelītei vai Ķīšezeram un tamlīdzīgi. E. Strods pastāstīja, ka dubliera izveidē, visticamāk, tiks izmantotas arī esošās ielas, piemēram Vairoga ielas galā esošā Ķīšezera iela, kas gan droši vien vēl būs jāpaplašina. Plānots, ka uz Brīvības ielas dublieri attieksies ātrgaitas ielas nosacījumi, tāpēc tā būs "būve ar vietējās satiksmes joslām, nebūs arī pieļaujami krustojumi vienā līmenī, taču tas nenozīmē, ka tiem, kas dzīvo šajā apkaimē, radīsies problēmas, kuras nevarēs atrisināt," solīja E. Strods. Pēc Satiksmes departamenta ieceres, Brīvības ielas dublieris savienosies ar ziemeļu tiltu vai tuneli ar tā pievedceļiem. Savukārt austrumu maģistrāle kalpos par perpendikulāri savienojošo ielu ar dienvidu tiltu. Tiesa, šīs maģistrāles, kas pašlaik noslāpst pie Vairoga ielas, pabeigšanai būs vajadzīgi 65-70 miljoni latu, atzina E. Strods. Šīs maģistrāles izbūvē nepieciešama vairāku krustojumu rekonstrukcija, no kuriem sarežģītākais būs Slāvu rotācijas aplis - šeit situācija netiks atrisināta, pat izbūvējot divlīmeņu krustojumu. Taču visi minētie pasākumi ļautu novirzīt kravas transporta kustību no 11. novembra krastmalas, mazināt satiksmes plūsmu uz Brīvības un citām pilsētas centra ielām, paredzot tajās prioritāti sabiedriskajam transportam, kā arī atrisināt virkni citu sasāpējušu Rīgas transporta jautājumu. "Būtiski, lai mēs nebūvētu tikai šodienai, bet ar nelielu perspektīvu," norādīja E. Strods. Protams, smags būs šo apjomīgo projektu finansēšanas jautājums. Satiksmes departamenta amatpersona pauda, ka to realizēšanai varētu izmantot dažādus finansiālos instrumentus. Piemēram, Brīvības ielas dubliera izveidi plānots apmaksāt no ES kohēzijas fonda ar valsts līdzfinansējumu, bet no pašvaldības tiek prasīts tikai morāls atbalsts priekšizpētes veikšanai. Iespējams pretendēt uz līdzekļiem arī no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, turklāt arī ziemeļu šķērsojuma trases izveidē stratēģiski tiks piesaistīti kohēzijas fonda līdzekļi. Mēģinās vienoties par uzņēmējdarbības principiem Latvijā NRA 10/29/03 Lai izstrādātu Latvijas uzņēmējdarbības ētikas standartus un ieviestu tos praksē, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iniciatīvas, sākts uzņēmējdarbības ētikas ieviešanas projekts. Šā projekta nosaukums ir BETIL (Better Business Ethics in Latvia - labāka uzņēmējdarbības ētika Latvijā). Tas tiek finansēts par Zviedrijas valdības līdzekļiem. Projekta izpildes laikā notikšot konsultācijas ar uzņēmējiem, lai noskaidrotu vērtības, kas Latvijas uzņēmējiem ir svarīgas, un to, kas traucē rīkoties saskaņā ar šīm vērtībām. Tikšot noskaidrots arī tas, ko Latvijas uzņēmēji paši (neatkarīgi no valdības) grib un spēj izdarīt ētiskas uzņēmējdarbības vides izveidošanas labā. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta arī nākotnes sadarbības iespēju veidošanai gan Latvijā, saliedējot ieinteresētus uzņēmumus latviešu un krievu uzņēmējdarbības vidē, gan arī Eiropas Savienībā, iepazīstinot uzņēmējus ar Eiropas Savienības partneru uzskatiem par sadarbības un uzticības savstarpēju atkarību. Pēc projekta autoru ieskatiem, uzņēmējdarbības ētika ir Latvijas iekšējā problēma. Latvijas uzņēmējdarbības vidē šobrīd visi tās dalībnieki nevarot izteikt un aizstāvēt savu viedokli par uzņēmējdarbības mērķiem. Viena Latvijas uzņēmēju daļa uzskata, ka uzņēmējdarbības mērķis ir tikai peļņas gūšana, un negodīga rīcība var tikt attaisnota, ja tā sniedz īstermiņa peļņu. Šo cilvēku viedoklis esot ļoti plaši pārstāvēts gan uzņēmējdarbības vidē, gan plašākā sabiedrībā. Bet projekta autori norāda, ka eksistē arī cita Latvijas uzņēmēju daļa, kas uzskata, ka uzņēmējdarbības mērķi ir plašāki, un kuri rīkojas saskaņā ar šo uzskatu. Šie uzņēmumi tic, ka negodīgai rīcībai ir postošas sekas. Taču viņu uzskati bieži tiekot ignorēti un pretējais viedoklis tiek vispārināts. Kā rakstīts BETIL projekta aprakstā, Latvijā uzņēmēji bieži vien baidās izteikties par uzņēmējdarbības ētiku, jo uzskata, ka neviens nav ētiski nevainojams baltais gulbis, kam būtu tiesības izteikt nosodījumu citiem tirgus dalībniekiem par neētisku rīcību. Taču projekta autori norāda, ka uzņēmējdarbības ētikā šādam apgalvojumam nav jēgas, jo tā meklē nevis perfektu, bet gan saprātīgu problēmu risinājumu. Uzņēmējdarbības standarta izveidošanai atbalstu izteikušas un projekta realizācijā piedalīsies Tautsaimniecības padome, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome Latvijā, UNDP Latvija un sabiedrība par atklātību Delna. SVF pārstāvji uzteic Latvijas fiskālo politiku LETA 10/28/03 Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas pārstāvji, tiekoties ar finanšu ministru Valdi Dombrovski ("Jaunais laiks"), izteica Latvijai atzinību par stingro fiskālo politiku - par budžeta deficīta līmeņa samazināšanu 2004.gada budžetā līdz 2% no IKP, informēja Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Tāpat SVF misijas speciālisti atzina, ka šogad Latvijā ir labi veicies ar nodokļu iekasēšanu un tas ļauj ar pārliecību raudzīties uz nākamā gada budžetā paredzēto nodokļu ieņēmumu prognožu izpildi. Dombrovskis informēja SVF pārstāvjus par pašreizējo labo budžeta izpildi, paredzētajiem 2003.gada budžeta grozījumiem, kā arī 2004.gada budžeta projektu un tajā paredzētajām prioritātēm. Finanšu ministrs uzsvēra, ka 2003.gada pirmos deviņus mēnešus valsts konsolidētais kopbudžets beidzis nevis ar fiskālo deficītu, bet tieši pretēji - ar fiskālo pārpalikumu 9,22 miljonu latu apmērā. Tas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgajai nodokļu iekasēšanai. Īpaši labi VID veicies ar sociālo iemaksu, PVN un akcīzes administrēšanu. Tā PVN ieņēmumi deviņos mēnešos pārsniedz plānu par 10 miljoniem latu, bet, salīdzinot ar pērno gadu, pieaugums ir 21%. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns deviņos mēnešos izpildīts par 102,6%. Pērnā gada ieņēmumi pārsniegti par 18%. Savukārt naftas produktu akcīzes deviņu mēnešu ieņēmumi ir pat par 24% lielāki nekā pērn. Tādējādi ekonomikas attīstības tempi un nodokļu iekasēšanas uzlabošanās ir ļāvusi valdībai gatavot 2003.gada budžeta grozījumus un paredzēt nodokļu ieņēmumu prognozes palielinājumu par 8,1 miljonu latu. Tas ļauj plānot arī finansējuma pieaugumu - 2,37 miljoni latu jau ir paredzēti papildu subsīdijām zemniekiem un par 6,8 miljonu latu līdzekļu sadali prioritārām jomām lems Saeimas deputāti. Šie grozījumi ir būtiski speciālajiem budžetiem, jo paredz palielināt to izdevumus par summām, kas bija uzkrājušās un neizlietotas kā līdzekļu atlikums uz 2003.gada sākumu. Speciālo budžetu finansējums kopumā palielinās par 21,5 miljoniem latu, papildu līdzekļus saņems autoceļu fonds, sociālās apdrošināšanas speciālais budžets, veselības aprūpes speciālais budžets un Kultūrkapitāla fonds. Tāpat finanšu ministrs SVF misijai norādīja, ka valdība ir iesniegusi Saeimā arī 2004.gada budžeta projektu, kas paredz kopējos valsts budžeta ieņēmumus 1,92 miljardu latu apmērā, izdevumus - 2,07 miljardu latu apmērā. Valsts budžeta deficīts tiek noteikts 2% apmērā no IKP. Ar 2004.gada valsts budžeta projektu valdība ir plānojusi piešķirt papildu finansējumu prioritārām nozarēm - ES fondu līdzfinansēšanai, programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO", kā arī sociāli atbildīgai politikai - valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālo pensiju palielināšanai, minimālās algas palielināšanai, jaunveidojamam Uzturlīdzekļu fondam. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti jau 2003.gada laikā veikto algu palielinājumu nodrošināšanai - mediķiem, pedagogiem, policistiem, prokuroriem, tiesnešiem un tiesu darbiniekiem), kā arī bērnu invalīdu pabalstu palielinājumam. 2004.gadā paredzēts turpināt nodokļu samazināšanas politiku - uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks samazināts no pašreizējiem 19% uz 15%. Kā ziņots, šonedēļ Latvijā uzturas SVF misija, kas ar atbildīgiem valsts un privātā sektora pārstāvjiem pārrunā gaidāmās izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un attiecībās ar SVF saistībā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Jauno vienlatnieku rotās sēne BNS 10/28/03 Latvijas Banka (LB) izlaidīs jaunu viena lata apgrozības monētu ar sēnes attēlu, BNS uzzināja centrālajā bankā. Paredzams, ka monētu izkals un laidīs apgrozībā 2004.gada pirmajā ceturksnī. Tās tirāža būs 500 000 monētu. Viena lata monēta ar sēni, līdzīgi kā vienlatnieki ar stārķa un skudras attēliem, būs īpaša apgrozības monēta, un tās tirāža netiks papildināta, kā tas notiek ar citām dažādu nominālu apgrozības monētām. Pēc LB uzskata, pusmiljons šādu monētu ir pietiekami, lai to iegūtu cilvēki, kuri monētu vēlēsies uzglabāt, taču norēķinos tā parādītos reti. Sēne uz jaunā vienlatnieka būs, jo Latvijas Bankas papildus rīkotajā konkursā par monētas dizainu galveno prēmiju piešķīra darbam ar devīzi "Tikušam sēnes aug, netikušam kāti vien", kura autors ir mākslinieks Guntars Sietiņš. Pēc LB atgādinātā, ņemot vērā popularitāti, ko iemantoja iepriekš kaltās apgrozības monētas ar stārķa un skudras attēlu, Latvijas Banka nolēma turpināt dažādot lata veidolu un šogad izsludināja viena lata apgrozības monētu reversa grafiskā dizaina atklātu konkursu. Tajā bija aicināti piedalīties profesionāli mākslinieki un mākslas studenti. Izvērtējot iesniegtos 195 darbus, žūrijas komisija nolēma pirmo prēmiju nepiešķirt. Tika piešķirta viena otrā prēmija, viena trešā prēmija un trīs veicināšanas prēmijas. Dizaina izstrādei, pamatojoties uz konkursam iesniegtajiem ideju priekšlikumiem, Latvijas Banka rīkoja papildu slēgto konkursu par tēmu "Sēnes". Slēgtajā konkursā bija aicināti piedalīties četri mākslinieki - Edgars Folks, Frančeska Kirke, Gunārs Lūsis, Guntars Sietiņš, kā arī autoru grupa Māris Putns, Dāvids Rubins, Artis Zvirgzdiņš. Šobrīd apgrozībā ir viena lata monētas ar laša, stārķa un skudras attēlu. Oktobra sākumā apgrozībā kopumā bija 10,9 miljoni viena lata monētu, veidojot 37% no monētu kopsummas. Gribīgo Koalīcija, NATO NATO norāda nepieciešamību palielināt izdevumus armijas attīstībai NRA 10/25/03 Aizsardzības ministrija (AM) no NATO saņēmusi brīdinājumu par nepieciešamību pakāpeniski palielināt izdevumus bruņoto spēku attīstībai, samazinot budžeta līdzekļus tām institūcijām, kuras patlaban iekļautas AM finansējuma programmā Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO. "Līdz ar mūsu dalības NATO sākumu mainās arī visa valsts aizsardzības koncepcija - parādās kolektīvās drošības, kolektīvās aizsardzības tendences, kas nomaina līdz šim dominējošo teritoriālo aizsardzību un drošību," atzina aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis. Kā vakar preses konferencē skaidroja ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, jau pēc Prāgas sammita alianse nāca klajā ar paziņojumu, ka nepieciešams nopietni reformēt bruņotos spēkus un vismaz 40% no armijas jābūt spējīgiem darboties NATO vadītajās operācijās ārpus valsts. Nākamā gada budžeta projekts paredz, ka AM finansējuma daļa veido 75% no minētas programmas. Savukārt 17% - Iekšlietu ministrijai, 4% - Latvijas Bankas apsardzei, 3% -Satversmes aizsardzības birojam un divi procenti citām iestādēm, ziņo LETA. E. Rinkēvičs norādīja, ka pašlaik šāds finansējuma sadalījums atbilst NATO definīcijai, taču jau tagad ir skaidrs, ka definīcija tiks mainīta, tādēļ Latvija, tāpat kā citas NATO uzaicinātās valstis, saņēmusi brīdinājumus laikus. Ģ. V. Kristovskis preses konferencē uzsvēra, ka viena no aizsardzības sistēmas attīstības prioritātēm 2004. gadā ir sagatavot bruņoto spēku vienības atbalsta nodrošināšanai NATO vadītajās operācijās, taču, pēc pašreizējām aplēsēm, tam vēl būtu nepieciešami 35 miljoni latu. Ministrs teica, ka nākamgad budžets vēl īpaši šīs summas nepieciešamību nejutīs, taču tas varētu skart 2005., 2006. gada budžetus. Līdz ar gaidāmo dalību NATO un arī Eiropas Savienībā mainās Latvijas aizsardzības koncepcija, kas pamatota ar kolektīvās dalības aspektiem. Latvijā viens kareivis gadā izmaksā 1600 latu; ASV - 61 000 dolāru LETA 10/24/03 Latvijai viens obligātā militārā dienesta kareivis izmaksā 1600 latu gadā, bet ASV - 61 000 dolāru jeb aptuveni 34 000 latus. Kā šodien preses konferencē stāstīja Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks Kārlis Krēsliņš, par 1600 latiem kareivis gadā tiek nodrošināts ar formas tērpu, personiskās higiēnas priekšmetiem, ēdināšanu, medicīnisko aprūpi. Šajā summā tiek ierēķināta kazarmās patērētā elektrība, tālruņa un televīzijas izmaksas. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK) piekrīt, ka šis finansējums ir par mazu - karavīri nav nodrošināti ar atbilstošu ekipējumu, taču valsts aizsardzības sistēmas koncepcija paredz bruņoto spēku attīstību, tādēļ pastāv cerība, ka apstākļi varētu uzlaboties. Ministrs zināja teikt, ka amerikāņu armijai, piemēram, viens karavīrs misijā Irākā gadā izmaksā 70 000 dolāru jeb aptuveni 39 000 latu. Par 850 000 latu vērta konkursa neizdošanos ierosina disciplinārlietu pret vairākām AM amatpersonām LETA 10/24/03 Pēc Aizsardzības ministrijas (AM) dienesta izmeklēšanas par vairāk nekā 850 000 latu vērta auduma piegādes konkursa neizdošanos, ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs ierosinājis disciplinārlietu pret vairākām AM amatpersonām un izmeklēšanas rezultātus nodevis pārbaudes veikšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Kā informēja AM Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis, dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka konkursa iepirkumu komisijas locekļu darbībā ir saskatāmas disciplinārpārkāpuma pazīmes. Lai tālāk noteiktu amatpersonu vainas pakāpi, Rinkēvičs ierosinājis disciplinārlietu pret AM Iegādes un apsaimniekošanas departamenta direktora pienākumu izpildītāju Ilzi Angeri, kā arī citām šī departamenta un Juridiskā departamenta amatpersonām. Rikveilis pastāstīja, ka vienlaicīgi AM dienesta izmeklēšanas komisija ir uzdevusi Nacionālo bruņoto spēku(NBS) komandierim kontradmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam izvērtēt iespējamo NBS amatpersonu līdzatbildību minētā konkursa komisijas darbā. Dienesta izmeklēšanas materiāli pārbaudei nosūtīti arī Iepirkumu uzraudzības birojam. Dienesta izmeklēšana ministrijā tika ierosināta 22.septembrī. Jau ziņots, ka aprīlī izsludinātajā konkursā par trīs dažādu audumu piegādi AM par uzvarētāju atzina firmu "Neja & Ko", kas par saviem pakalpojumiem līdz 2005.gada beigām saņemtu 857 050 latus. Pārējo uzņēmumu piedāvājumi tika noraidīti pirms cenu vērtēšanas - tie neesot atbilduši nolikuma prasībām. Vēlāk gan atklājies, ka lēmuma pieņemšanā pieļautas nepilnības, tādēļ līgums pagaidām nav noslēgts un ministrija nosūtījusi vēstuli IUB, ar kuru iecerējusi saskaņot turpmāko rīcību. "Neja & Ko", kuras vienīgā īpašniece ir kāda privātpersona, līdz šim uzvarējusi vairākos AM rīkotajos konkursos. Aprīlī tā ieguva tiesības ministrijai piegādāt formastērpus par vairāk nekā 800 000 latu, taču IUB, atklājot pārkāpumus konkursā, aizliedza slēgt līgumu. AM saņēma atļauju uzsākt sarunas un arī tajā starp četriem citiem piedāvājumiem par labāko tika atzīts "Neja & Ko", ar kuru tika noslēgts 82 767 latus vērts līgums. Arī šo lēmumu konkurenti apstrīdēja IUB, taču birojs izrādījās bezspēcīgs - ministrija jau bija noslēgusi līgumu, iepriekš rakstīja laikraksts "Diena". Jau iepriekš ziņojām, ka aprīlī par konkursu sūdzējušās SIA "Lola dizains", SIA "Aus" un SIA "Proniks". Toreiz AM Iegādes un apsaimniekošanas departamenta Valsts pasūtījumu nodaļas vadītāja Ilze Angere skaidroja, ka "Neja&Ko" bijis vienīgais pretendents, kas varēja uzvarēt konkursā, jo citu pretendentu iesniegtie piedāvājumi neesot atbilduši likuma prasībām. Latvija plāno nebijušas ieroču iegādes Diena 10/26/03 Aizsardzības ministrija (AM) nākamgad plāno iegādāties modernas prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmas, un darījuma apjoms ir aptuveni 32 miljoni latu, kas ir līdz šim dārgākais ieroču pirkums atjaunotās Latvijas armijas vēsturē, Dienai apstiprināja AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Latvija grasās iepirkt ASV ražojuma prettanku raķetes Javelin un pretgaisa aizsardzības raķetes RBS7O. Ja valdība piekritīs, tās, iespējams, iegādāsies bez konkursa, nevis no firmām, bet ar līgumiem starp valdībām un par tām maksās aptuveni sešus gadus. "Darījumi starp valdībām ir izdevīgāki gan ieguldīto resursu ziņā, gan arī tā tomēr ir lielāka garantija, nekā pērkot no firmām," vēlmi iegādāties ieročus bez konkursa skaidroja E.Rinkēvičs. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis pamatoja, ka iekārtas būtu nepieciešamas gan pašas Latvijas aizsardzībai, gan līdz ar dalību NATO, gan terorisma apkarošanai. No Vācijas valdības, iespējams, tiks pirkts arī bruņojums, piemēram, zenītlielgabali, artilērijas bataljonam, kas varētu maksāt ap 8 miljoniem latu. Pašlaik Latvijas spējas prettanku un pretgaisa aizsardzībā un artilērijā esot ierobežotas vai nekādas. Jauna bruņojuma iegāde ir viena no aizsardzības sistēmas prioritātēm 2004.gada budžetā - citas ir bruņoto spēku vienību sagatavošana dalībai NATO operācijās un militāro spēju pārveidē, komandcentra un drošu sakaru sistēmas izveide, personāla profesionalizācija u.tml. Ģ.Kristovskis uzsvēra, ka NATO vēlme ir redzēt, lai vismaz 40% no dalībvalsts bruņotajiem spēkiem būtu gatavi starptautiskām operācijām, un Latvija domājot, ka šo mērķi spēj sasniegt. Nākamgad ārpus Latvijas dienēs līdz šim lielākais karavīru skaits - ja Saeima piekritīs, vēl uz gadu tiks pagarināts karavīru dienests Irākā, kur saglabātos kājnieku rota, sapieri un komandsastāvs - vairāk nekā 100 cilvēku. Rota (ap 100 cilvēku) uz pusgadu tiktu nosūtīta arī miera uzturēšanas misijā uz Kosovu, jo katru gadu to dara cita Baltijas valsts un nākamgad ir Latvijas kārta. "Cerams, ka Kosova būs pēdējo reizi," teica Ģ.Kristovskis. Vēl 18 cilvēku (mediķi un militārie policisti) dienēs Afganistānā. Miera uzturētāji ārzemēs Latvijai izmaksās 5,7 miljonus latu. Pagaidām vēl nav skaidrs, kad un cik lielas vienības Latvija varētu piedāvāt NATO ātrās reaģēšanas spēkiem, kuri darbu svinīgi sāka šomēnes. Ģ.Kristovskis prognozēja, ka Latvijas devums varētu būt rotas lielumā un ap 2008.gadu, taču, ja NATO vēlēsies redzēt Latvijas dalību agrāk, iespējams, varētu piedāvāt sapierus, atbalsta vienības. AM ir viena no divām ministrijām (otra ir Kultūras), uz kurām 2004.gadā neattiecas taupības režīms, jo integrācija NATO pasludināta par vienu no valsts prioritātēm. Otro gadu pēc kārtas tās finansējums ir 2% no iekšzemes kopprodukta (121 miljons latu - par 11 miljoniem vairāk nekā pērn). AM no šīs summas saņem 74%, jo pārējais ir Satversmes aizsardzības birojam, Iekšlietu ministrijas robežsardzei, Latvijas Bankas apsardzei u.c. No NATO nesen esot saņemti iebildumi, ka aizsardzības budžetā iekļautas struktūras, kam tur nevajadzētu būt, piemēram, robežsardze. Robertsons neizslēdz, ka Krievija varētu kļūt par NATO dalībvalsti LETA 10/27/03 Aizejošais NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons svētdien paziņoja, ka Krievija k ādu dienu varētu kļūt par NATO dalībvalsti, lai cīnītos pret kopējo ienaidnieku - "starptautisko terorismu". Robertsons intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag" pauda pārliecību, ka NATO paplašināšanās turpināsies, kad viņš atstās savu amatu šā gada beigās. Viņa vietā stāsies Nīderlandes ārlietu ministrs Jāps de Hops Šefers. "Es neizslēdzu iespēju, ka pēc dažiem gadiem Krievija pievienosies NATO. Mums ir kopīgs ienaidnieks - starptautiskais terorisms," teica Robertsons, kurš februārī kļūs par britu telekomunikāciju firmas "Cable & Wireless" priekšsēdētāja vietnieku. Pagājušajā gadā NATO 19 dalībvalstis vienojās uzņemt aliansē līdz 2004.gada maijam septiņas jaunas dalībvalstis - Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Patlaban NATO ik mēnesi rīko tikšanās Briselē ar Krievijas Ārlietu ministrijas un aizsardzības resora pārstāvjiem. Intervijā Robertsons atkārtoja brīdinājumu sakarā ar priekšlikumiem Eiropas Savienībai veidot pašai savu aizsardzības komandstruktūru. Pēc viņa teiktā, Eiropai galvenā uzmanība būtu jāpievērš aizsardzības potenciāla nostiprināšanai. "NATO Eiropas dalībvalstīm kopā ir 1,4 miljoni karavīru un vēl viens miljons rezervē. Taču tikai 55 tūkstošus var izmantot misijām ārvalstīs. Šādas armijas pastāv tikai uz papīra," teica Robertsons. "ES un NATO konkurence būs kaitīga abām organizācijām. Tā būs veltīga l īdzekļu un enerģijas tērēšana. ES savām misijām var izmantot NATO resursus. Balkānos alianse un ES ir pierādījušas, ka tās var darboties kopīgi. Tās cietīs neveiksmi, ejot katra savu ceļu," viņš piebilda. Valdība un partijas Koalīcija saķeras par papildu naudas sadalīšanu NRA 10/23/03 Neraugoties uz iepriekšējo koalīcijas pārstāvju neformālo vienošanos, Jaunais laiks (JL) paudis neizpratni par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) paziņojumu par budžeta grozījumu neatbalstīšanu, ja lietavu radīto zaudējumu segšanai lauksaimniekiem netiks atvēlēti pieci miljoni latu. Balsojums par steidzamiem grozījumiem šāgada budžetā Saeimā paredzēts šodien. Saeimai atvēlēts šogad sadalīt vēl 6,8 miljonus latu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis koalīcijas frakciju kopsēdē paziņoja, ka "pieci miljoni latu ir zemākā robeža, pretējā gadījumā neesam gatavi balsot par budžetu". Neatkarīgajai viņš skaidroja, ka tas ļaus izmaksāt Latgales un Vidzemes zemniekiem kompensācijas nedaudz virs 20 latiem par hektāru, Zemgales un Kurzemes zemniekiem - ap 11-12 latu kompensācijas. JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš sacīja - viņš nevarot vien beigt brīnīties par to, ka pēc visa tā, kam koalīcija pēdējā mēnesī izgājusi cauri, pirms diskusijas var paust šādu ultimātu, kas izslēdz koalīcijas diskusiju. "Žurnālisti man uzbruka un prasīja, ko budžeta grozījumos JL atbalstīs. Es speciāli četrreiz smaidīju un teicu, ka JL atbalstīs koalīcijas viedokli," sacīja K. Kariņš, bilstot, ka arī JL ir savas idejas par valdības budžetā papildus rastās naudas (palielinot ieņēmumu prognozi) izlietošanu. Turklāt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iesniegusi sarakstu ar virkni priekšlikumu, aicinot sniegt atbalstu projektiem, kas, pēc Finanšu un budžeta komisijas vadītājas Baibas Brigmanes (JL) teiktā, "šogad jāpabeidz". "Kā, piemēram, Priekules pagasta padomes autobusu iegāde," norādot uz LPS priekšlikumiem, citēja TB/LNNK deputāte Anna Seile. Viņa atgādināja, ka arī tēvzemieši pauduši atbalstu piecu miljonu latu kompensācijām lauksaimniekiem, arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns minēja, ka tas tiešām atbalstīts, vienlaikus apmēram ar pusotra miljona latu piešķiršanu pašvaldību investīcijām un ap 50 000 latu atvēlēšanu sabiedrības integrācijas ministra sekretariātam. Koalīcija vienojās, ka LPS iesniegtais projektu saraksts, kurā ir investīciju piedāvājumi pat kopumā par 12 miljoniem latu, ir tikai vēlmju saraksts, kura sīkākai vētīšanai deputāti pievērsīsies rīt darba grupas sēdē. Koalīciju varētu klupināt valsts drošības iestāžu reforma NRA 10/23/03 "Kā vienmēr bija ļoti laba saruna, galvenokārt runājām par nācijas izdzīvošanas un valsts sakārtošanas jautājumiem," pēc tikšanās ar pēdējo no koalīcijas partneriem - TB/LNNK - žurnālistiem, pievienojoties viņu nenovaldītajiem smiekliem, sacīja Jaunā laika vadītājs premjers Einars Repše. Arī TB/LNNK frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats apliecināja partijas uzticību E. Repšes vadītajai valdībai un pauda apmierinātību ar vienošanos rūpīgāk saskaņot koalīcijas viedokļus nekā līdz šim. Lai arī sadarbības memorandu iecerēts attiecināt tikai uz frakciju darbību, tēvzemieši cer, ka lēmumi, kas tiek virzīti valdībā un Saeimā, un to argumentācija iepriekš būs zināma arī koalīcijas partneriem. Līdz šim tas tā neesot bijis, tāpēc arī atbalsts daudziem lēmumiem bijis tikai šķietams, teic M. Grīnblats. Lai arī TB/LNNK priekšsēdis Jānis Straume kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Latvijas Pirmo partiju bija parakstījis paziņojumu par nepieciešamību nomainīt amatā diktatoru E. Repši, šis pagātnes fakts sarunās palika neskarts. M. Grīnblats skaidroja, ka "katram no dokumenta parakstītājiem bija sava motivācija to darīt". Tēvzemiešiem - valdības deklarācijas preambulas neievērošana par nepiekāpšanos minoritāšu izglītības reformā, kas tika pārkāpta, pieņemot kompromisu par valsts un mazākumtautību valodas proporcijām 60:40. Prognozējams, ka par vienu no nākamajiem klupšanas akmeņiem koalīcijai varētu kļūt valdības virzīto valsts drošības iestāžu (VDI) reformu izskatīšana Saeimā. ZZS jau paudusi, ka tā šajā jomā neatbalstīs neko, kas vēl vairāk koncentrēs varu premjera rokās. M. Grīnblats bilda, ka par šo jautājumu vēl būtu jādiskutē Saeimas komisijās un baltajā istabā, kas kļuvusi par koalīcijas diskusiju, strīdu un samierināšanās vietu. Premjers tēvzemiešus lūdzis neatkārtot tādus gājienus kā pagājušonedēļ, kad arī divi TB/LNNK deputāti, iepriekš neinformējot kolēģus, atbalstīja opozīcijas priekšlikumu par piecu procentu pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu medikamentiem nākamgad valdības plānoto deviņu procentu vietā. E. Repše aicināja "konsekventi balsot pret opozīcijas priekšlikumiem". JL piedāvā ierobežot kampaņu izmaksas un partijas finansēt no valsts Diena 10/23/03 Jaunā laika (JL) valde trešdien vienbalsīgi nolēma piedāvāt valdības partneriem radikālas izmaiņas partiju finansēšanā: limitus priekšvēlēšanu kampaņu izmaksām, reklāmas apjoma ierobežošanu visos medijos un daļēju valsts finansējumu partijām pēc 9. Saeimas vēlēšanām. "Ierosinājumi ir lieliski, jo uzrunā smagākās problēmas - tēriņu dubultošanos no vēlēšanām uz vēlēšanām un vajadzību mangot naudu no sponsoriem," vērtē partiju finanšu pētniece Lolita Čigāne. Viņa atzīst, ka ierosinājumi varētu būt efektīvi, bet ne tik radikāli, kā piedāvāja nevalstiskās organizācijas, kas rosināja reklāmas aizliegt vispār. Saeimas pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JL) informēja, ka partijas valde piedāvā vēlēšanu kampaņās atļaut tērēt 22 santīmus uz balsstiesīgo (pašreiz Latvijā ir 1 414 133 balsstiesīgie, summa veidojas ap 311 tūkstošu latu katrai partijai). Lai kampaņā būtu mazāk reklāmu, bet vairāk politiska satura diskusiju, un kompensējot zaudējumus no reklāmu apjoma samazināšanas, JL piedāvā vēlēšanu gados budžetā paredzēt naudu sabiedriskajam radio un TV analītisko un diskusiju raidījumu veidošanai, kā arī paredzēt noteiktu summu, uz ko konkursa kārtībā var pretendēt privātie elektroniskie mediji. Taču nosacījums būtu, ka raidījumiem jābūt "skatāmā laikā", ko partija gan nav definējusi. Prognozējams, ka preses pretestību varētu izraisīt ideja ierobežot reklāmas arī drukātajos medijos, jo to zaudējumi no reklāmas zuduma netiek kompensēti, turklāt partija nevar piedāvāt argumentus, kāpēc presei būtu piemērojami no TV un radio atšķirīgi noteikumi. "Jautājums ir ļoti loģisks. Mēs to izskatīsim diskusijā, var apdomāt visādas iespējas," izvairīgs ir A.Latkovskis. L.Čigāne norāda, ka pēc likuma atvēršanas labošanai arī izdevējiem jādod iespēja nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. JL arī piedāvā pēc 9.Saeimas vēlēšanām ievēlētās partijas daļēji finansēt no valsts budžeta, sākot ar 20% izdevumu un vēlākajos gados daļu pakāpeniski palielinot. Tiesa, pagaidām nav skaidrības, pēc kāda principa - vietu skaits, vēlētāju balsis - to aprēķinās un vai tas attieksies arī uz pašvaldībās ievēlētajām partijām. Partija piedāvāšot partneriem līdztekus apspriest iespēju atteikties no juridisku, bet ne fizisku personu ziedojumiem, taču skaidri nesaka, vai būtu gatava tos aizliegt. Koalīcijas partnerus ar idejām iepazīstināšot pirmdien. "Cerams, šis nebūs otrs ostu likums," saka A.Latkovskis un atgādina par situāciju, kad partneri JL idejas apturēja. Dzimstības veicināšana - valdības prioritāte LETA 10/24/03 Dzimstības veicināšanas jautājumi šobrīd ir valdības absolūti svarīgākā prioritāte, jo tauta faktiski izmirst, ņemot vērā negatīvo dabisko pieaugumu pēdējo gadu laikā, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Einars Repše. Valdības vadītājs uzsvēra, ka Latvijas teritoriju var uzskatīt par neapdzīvotu. Lai gan mūsu valsts teritorija ir divreiz lielāka par Beļģiju, tomēr iedzīvotāju skaits Latvijā ir gandrīz četras reizes mazāks nekā šajā zemē, viņš skaidroja. Nepieciešamību risināt dzimstības veicināšanas jautājumus premjers arī pamatoja ar to, ka arī turpmāk būs jāmaksā pensijas veciem ļaudīm, bet, ja nebūs jauno cilvēku, kas stādā, nebūs iespējas maksāt pensijas. Repše stāstīja, ka, pēc speciālistu vērtējuma, bērni nerodas galvenokārt tāpēc, ka netiek pienācīgi novērtēta bērnu audzināšanas nozīme - netiek dota iespēja bērnu tēvam vai mātei saņemt kompensāciju par bērnu audzināšanu. "Bērna audzināšana netiek pielīdzināta nopietnam un svarīgam darbam," atzina valdības vadītājs. Tāpat dzimstību neveicina neattīstītais pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu tīkls, arī administratīvā likumdošana nav attīstīta tā, lai dotu iespēju vecākiem strādāt mājās vai pusslodzi. Premjers arī norādīja, ka visā pasaulē ir vērojama tendence, ka bērni vairāk dzimst mazāk attīstītās valstīs un mazāk attīstītām tautām. "Arī pie mums bērni dzimst vairāk tā sauktajās nelabvēlīgajās ģimenēs," piebilda Repše. Šo tendenci valdības vadītājs skaidroja ar to, ka neattīstītās tautās un kultūrās, kur nav daudz ceļošanas, karjeras vai citu vilinošu iespēju, cilvēki vairāk vai mazāk ir piesieti pie savas sētas, ģimenes, un viņi tajā arī redz savu lielāko dzīves jēgu un atbalstu. Valstīs ar zemu attīstības līmeni cilvēki vairāk rada bērnus arī tādēļ, lai vecumdienās būtu kāds, kas par viņiem rūpējas, uzskata Repše. "Savukārt attīstītajās valstīs cilvēks jūt, ka viņš zināmā mērā ir neatkarīgs no saviem bērniem un ģimenes un ka par viņu valsts parūpēsies. Tur ir arī daudz dažādu karjeras iespēju, sevišķi jauniem cilvēkiem, kuriem gribas sevi apliecināt," skaidroja valdības vadītājs. "Te parādās vāveres ritenis - bērns kļūst par traucēkli," uzsvēra premjers. Repše uzskata, ka valsts dzimstības veicināšanu demokrātiskā veidā var attīstīt, pielīdzinot bērnu radīšanu un audzināšanu nopietnam un valsts atbalstītam darbam. "Tāpēc es šobrīd runāju par māmiņu algām - algas ģimenē vismaz viena gada garumā māmiņai vai nu tēva, vai mātes iepriekšējā gada ar nodokļu apliktiem ienākumiem apmērā," sacīja premjers. Viņš atzina, ka impulsu idejām dzimstības veicināšanas jomā devusi arī Igaunijas pieredze šo jautājumu risināšanā. Tajā pašā laikā Repše kategoriski noliedz, ka viņa aktivitātes dzimstības jautājumu risināšanā rosinātu kādas politiskas vienošanās. "Esmu laimīgs, ka varu atbalstīt savu partneru iniciatīvas, kas atbilst visas valsts attīstības nepieciešamībai," sacīja valdības vadītājs norādot, ka "šī nav tikai mana, bet visas valsts un nācijas prioritāte". Māmiņu algām gadā būtu papildus valsts budžetā nepieciešami aptuveni 30 miljoni latu, jo šobrīd jau dažādi pabalsti tiek maksāti. Repše atzina, ka nepieciešamā summa nav maza, tomēr tā neesot nesasniedzama. "Tāpēc arī turpmāk mums vajag taupīt un izvairīties no nelietderīgiem tēriņiem, rūpēties par papildu nodokļu ieņēmumiem. Šis ir tas lielais mērķis kādēļ krāt līdzekļus, lai varētu sākot, piemēram, ar 2005.gadu šo programmu iedarbināt," uzsvēra premjers. Repše neuzskata, ka lielāki pabalsti jaunajiem vecākiem tūlīt pēc bērnu piedzimšanas, bet mazāks valsts atbalsts vēlākajos gados varētu veicināt nevēlamu bērnu dzimšanu. "Tieši tāpēc mēs nenosakām vispārēji lielu bērnu dzimšanas pabalstu, kas visiem būtu vienāds, bet nosakām māmiņu algas atkarībā no iepriekšējiem ienākumiem," pauda premjers, norādot: "ja tas ir cilvēks, kas nav vīžojis strādāt, ja tā ir nelabvēlīga ģimene, bomzis, tad viņš saņems minimālo, bet, ja tā ir, piemēram, jauno inženieru ģimene vai jauno speciālistu ģimene, tad svarīgi, lai tā bērna piedzimšanas gadā neciestu". "Mūsu mērķis ir panākt, lai bērns ģimenē nav traucēklis karjerai, lai bērns ģimenē nav traucēklis ģimenes finansiālai labklājībai, lai bērns valstiski tiktu pielīdzināts ļoti nopietnam un svarīgam darbam," skaidroja valdības vadītājs, uzsverot, ka bērna dzimšana nav tikai vienas ģimenes interesēs. Piesardzīgi vērtē kārtējo dzimstības veicināšanas pieteikumu NRA 10/28/03 Statistikas datu analīze liecina, ka Latvijas katastrofālās demogrāfiskās situācijas iemesli nav meklējami tikai par bērnu saņemtā pabalsta lielumā. Trešdaļa noslēgto laulību tiek šķirtas, teju trešdaļa bērnu aug tikai mātes aprūpē, bet piektdaļai laulāto pāru nav bērnu - ne vienmēr pēc pašu gribas. Tajā pašā laikā vietvalži nereti spiesti domāt, kā ierobežot bērnu dzimstību nelabvēlīgās ģimenēs. Lielākā riska grupa ir ģimenes ar diviem un vairāk bērniem, pat pensionāriem ienākumi, tos rēķinot uz vienu cilvēku, ir lielāki. Liela ir jaundzimušo mirstība. Laukos bērni dzimst divreiz mazāk nekā pilsētās, bet arī pilsētās jaundzimušo skaits, salīdzinot ar 1990. gadu, pēdējos gados ir divas reizes mazāks. Mirstība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā, ik dienas iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par 40 cilvēkiem. Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra demogrāfiskās attīstības prognozes reālistiskais variants paredz, ka līdz 2025. gadam iedzīvotāju skaits samazināsies par 300 tūkstošiem jeb par 12%, optimistiskais variants paredz samazinājumu par 10, pesimistiskais - par 18%. Pēc holandiešu speciālistu prognozēm, veco cilvēku īpatsvars Latvijā pēc 2025. gada būs visaugstākais Eiropā, bet pašmāju speciālisti lēš, ka, situācijai nemainoties, 2050. gadā Latvijā uz vienu strādājošo jau būs 0,9 pensionāri. Kamēr citur pasaulē vidējais neauglības rādītājs ir 10-15%, Latvijā, pēc speciālistu aplēsēm, tas ir pat 19%. Viens no iemesliem - augstais abortu skaits. Tāpēc dzimstības uzlabošana prasa virkni investīciju, arī jauniešu, vecāku izglītībā, kulturālas dzīves telpas veidošanā, taisnīgas pabalstu sistēmas izveidē, karjeras turpināšanas nodrošināšanā un citviet. Un tāpēc speciālisti kārtējo reizi politiķu paziņojumus par dāsnajiem bērnu pabalstiem uztver rezervēti. Kā jau rakstīts, premjers Einars Repše atbalstu bērna kopšanas pabalstu izmaksāšanai kāda no vecāku mēnešalgas apmērā pauda pirms un pēc tikšanās ar Latvijas Pirmās partijas (LPP) politiķiem pagājušonedēļ, lāpot irstošo koalīciju. Pabalstu paaugstināšanai būtu vajadzīgi 30 miljoni latu, bet naudu E. Repše solīja - ja labi pildīsies budžets - nākamā gadā beigās, ja ne - 2005. gadā. Ideju konceptuāli atbalsta visa koalīcija. Jāteic, tikai Andra Bērziņa vadītā valdība nostrādāja divarpus gadus, pārējo valdību vidējais mūžs bija aptuveni gads. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanas programmu radīšana ir tikpat ierasta, cik to neīstenošana. 1995. gadā ar zinātnieku palīdzību tika izstrādāta visaptveroša nacionāla programma, nākamā - 1998. gadā, to demogrāfi gan paspēja novērtēt kā nenopietnu, 2002. gadā - apstiprināta ģimenes valsts politikas koncepcija. Programmām nebija ne naudas, ne atbildīgo. Vērotājiem dāsnie solījumi un politiskais konteksts izraisījis aizdomas, ka tāpat kā līdz šim jūtīgais jautājums tiks izmantots tikai kā politiskās krīzes mazināšanas instruments. "Ar solījumu nepildīšanu mums ir liela pieredze, un 30 miljoni ir pietiekami liela summa, lai varētu atrunāties, ka uzreiz to iedot nevar," teic Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta profesore, demogrāfijas pētniece Pārsla Eglīte. Viņa domā - ja politiķi patiesi kaut ko grib darīt, tad "nevajag gaidīt to brīdi, kad varēs piedāvāt visu, ko premjeram ienāk prātā sasolīt, bet sākt ar atsevišķiem pasākumiem". Vairākas potenciālās māmiņas, izdzirdot valdības vīru dāsnos solījumus, Neatkarīgajai sacīja, ka pārdomās, vai neplānot bērnu nedaudz vēlāk - kad būs tie lielie pabalsti. Tādējādi politiķiem jāapzinās arī risks, ka solījumu nepildīšana demogrāfiju var iedragāt vēl vairāk. Arī politiķi aptvēruši, ka dzimstības jautājums jārisina kompleksi un vienu pabalstu palielināšana, kas tiek izmests tā tautai pievilcīgākais āķis, situāciju būtiski nelabos. Pie šāda secinājuma nonākuši arī Igaunijas pētnieki, vērtējot valdības likumprojektu par bērnu pabalstu piesaistīšanu vecāku algai. Pabalsta maksimālo apjomu nākamgad plānoja noteikt trīs vidējo algu apmērā, bet vidēji - 194 latus līdzšinējo 145 latu vietā. Igaunijas demogrāfi pauda viedokli, ka, veicinot dzimstību, jārisina arī problēmas, kas saistītas ar vecāku darba turpināšanu, dzīvokļiem, bērnu audzināšanas neprivileģētā stāvokļa labošanu. Saeimas demogrāfiskās apakškomisijas vadītāja ārste Sarmīte Ķikuste (JL) bilda, ka pirms pabalstu solīšanas nepieciešams veikt konkrētus aprēķinus, izsvērt, vai vajadzīgas nodokļu atlaides ģimenēm. Veselības ministre Ingrīda Circene (JL) ieminējās arī par valsts palīdzības sniegšanu neauglības novēršanai, par ko, jāteic, valsts nav interesējusies jau vairākus gadus un nav piešķīrusi ne santīma. Piemēram, veidojot pašreiz finansiālās grūtībās nonākušo spermas banku, valsts ne vien nepalīdzēja finansiāli, bet sākotnēji atteica atļauju jaunu tehnoloģiju izmantošanai. Pašām ģimenēm segt dārgās operācijas ne vienmēr ir pa spēkam, piemēram, ārpusorganisma apaugļošana izmaksā 500 latu, vēl tikpat jāiztērē medikamentiem. Ģimenes un bērnu lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP) uzsvaru liek uz pabalstiem, sakot, ka Skandināvijas pieredze rāda - pabalsts kāda vecāka algas apmērā ir efektīvākais līdzeklis dzimstības veicināšanai. Atsevišķi speciālisti un politiķi gan norāda, ka tādējādi tiek sodītas tās māmiņas, kas mācību vai citu iemeslu dēļ pirms bērna piedzimšanas nav strādājušas. Ministrs atzīst, ka visaptverošas demogrāfiskās programmas rezultāti redzami tikai pēc gadiem, tāpēc nevienai valdībai nav bijusi vēlme to īstenot. Šī valdība varētu "ideālajā variantā pateikt, ka dzimstība nākamgad ir prioritāte, un mēģināt programmu sākt īstenot nākamā gada pēdējā ceturksnī". Jautāts par attieksmi pret jauno prioritāti, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis kolēģiem bilda, ka viņu drīzāk nodarbina jautājums, kā panākt, lai cilvēki nebrauc prom uz Īriju, Vāciju un citām zemēm. TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats piesardzīgi sacīja, ka "mērķis ir atbalstāms, bet jānonāk pie rezultāta", tāpat jāpārdomā pabalstu noteikšanas mehānismi un ar nodokļiem neapliekamā minimuma noteikšana atkarībā no bērnu skaita. Nākamā gada budžetam iesniegti priekšlikumi par 122 miljoniem latu LETA 10/25/03 Saeimas deputāti iesnieguši 366 priekšlikumus nākamā gada budžetam par aptuveni 122 miljoniem latu, aģentūra LETA uzzināja Budžeta un finanšu komisijas vecākais konsultants Jānis Šints. Visvairāk priekšlikumus iesniegusi Tautas partija - 127, Tautas Saskaņas partijas deputāts Jānis Urbanovičs iesniedzis 38 piedāvājumus, "Jaunais laiks" - 36, "tēvzemieši" - 26, Zaļo un zemnieku savienības deputāts Leopolds Ozoliņš - 20, bet frakcijas PCTVL deputāti - 15. 173 priekšlikumi paredz sadalīt Saeimai pēc ieceres sadalāmos 500 000 latus. Priekšlikumi iesniegti par 5 miljoniem latu. 114 priekšlikumos palielināta ieņēmumu prognoze par kopējo summu 61 miljonu latu. 25 priekšlikumos samazināta nauda Aizsardzības ministrijai par 29,5 miljoniem latu. Uz armijas rēķina glābt kultūras pieminekļus un palīdzēt sociāli neaizsargātajai sabiedrības daļai vēlas Ozoliņš un PCTVL. Urbanovičs ierosinājis palielināt budžeta deficītu par 20 miljoniem latu, lai būtu vairāk naudas Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam. Deputāti 216 priekšlikumos 15 miljonus latu vēlējušies piešķirt pašvaldībām. Skolotājiem un citiem izglītības darbiniekiem ar 7,8 miljoniem latu palīdzēt vēlas 29 iesniedzēji. Savukārt par kultūru rūpējas 22 priekšlikumu autori - šai nozarei vēlas palīdzēt teju par miljonu latiem. Kā jau ziņots, kopējie valsts budžeta ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti 1,92 miljardu latu apmērā, savukārt plānotie valsts budžeta kopējie izdevumi - 2,07 miljardi latu, kas ir par 220,5 miljoniem vairāk nekā šogad. Tādējādi 2004.gadā valsts budžeta deficīts tiek saglabāts 137,15 miljonu latu jeb 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Piemēram, "Jaunais laiks" vēlas piešķirt 18 000 latus Alūksnes jumta rekonstrukcijai, 19 000 latus Latgales attīstības programmai, 10 000 latu datoru iegādei skolām un 12 000 latus veselības un sociālā aprūpes centra izveidei Lubānā. Zaļo zemnieku savienības deputāti galvenokārt piešķīruši līdzekļus lauku skolām, kultūras namiem un kultūras pieminekļiem. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK rosinājusi piešķirt naudu skolām, kultūras namiem, nacionālo partizānu biedrībai, Okupācijas muzejam, kā arī Mores un Lestenes leģionāru kapavietai. Īpaši tiks atbalstītas Latgales skolas. Pirmā partija naudu nolēmusi piešķirt baznīcu restaurācijai, skolu remontiem un citām salīdzinoši nelielām vajadzībām. Tautas partijas (TP) vecākais konsultants Guntis Gūtmanis aģentūrai LETA teica, ka frakcija ierosinājusi piešķirt līdzekļus lauku izglītības iestādēm, Eiroparlamenta vēlēšanām un subsīdijām lauksaimniekiem. Galvenie TP finanšu avoti ir cerības uz lielāku uzņēmuma ienākuma nodokļa un PVN iekasēšanu. Arī TP vēlas lemt par kādu daļu no parlamenta 500 000 latu kvotas. TP arī uzskata, ka labs līdzekļu avots būtu tā nauda, kas ietaupītos, no nākamā gada 1.maija likvidējot robežu ar Igauniju un Lietuvu sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā jau ziņots, Saeima budžetu konceptuāli pieņēma 9.oktobrī. Galīgajā lasījumā to izskatīt iecerēts 13.novembrī. Koalīcijas cerību memorandā iekļauti pienākumi Repšem Diena 10/29/03 Koalīcijas saprašanās memorands bija valdības partiju cerība, lai izvairītos no konfliktiem lēmumu saskaņošanā un savstarpējās attiecībās. Memorands ir gandrīz sagatavots, un drīzumā to paredzēts parakstīt. Frakciju pārstāvji ar to ir apmierināti, lai arī vēl nav panākta vienošanās par kārtību, kādā deputāti uzzinās par valdības sēdē iekļautajiem, iepriekš komitejā neskatītiem jautājumiem. Dokuments nosaka - frakcijas ir atbildīgas, lai memorandu ievēro premjers Einars Repše un ministri. Premjeram arī ir personīgi un laikus jāinformē frakciju vadītāji par nodomu pieprasīt kāda ministra demisiju. Lielā mērā nosacījumi dokumentā iekļauti premjera dēļ, bet E.Repše nepiekāpīgi uzskata, ka viņa darbību nedrīkst iegrožot šādi noteikumi. Dienai otrdien šķita, ka valdības vadītājs vēl nav lasījis memorandu, kura projektu viņa pārstāve bija tikko kā saņēmusi. Taču E.Repše bija gatavs to komentēt: "Es par to jau esmu izteicies. Es nepieļaušu nevienu dokumentu, kas sašaurina likumā paredzētās Ministru prezidenta tiesības. Sadarbība ir labas gribas jautājums." Nesen Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēdis Jānis Straume partijas domes sēdē sacīja, ka ir nepieciešama abpusēja izpratne, jo Satversme un likumi jau arī nenosaka, ka 50 Saeimas deputātiem ir jāatbalsta valdības iniciatīvas. "Pilnīgi pareizi. Ja deputāti nevēlas balsot, tad viņus piespiest neviens nevar," sacīja E.Repše un piebilda, ka tomēr cer uz sekmīgu sadarbību koalīcijā. JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars arī bija pārliecināts, ka premjers nesagādās problēmas - problēma varbūt bijusi tā, ka E.Repše esot ļoti spēcīgs vadītājs, kura priekšā ministri nav varējuši tik izlēmīgi izvērtēt jautājumus un izteikt skaidru viedokli, ko pēc tam izdarījušas viņu frakcijas. JL atzīstot, ka lēmumu izskatīšanas temps bijis pārāk straujš, un tas tikšot samazināts. Memorandā iekļautie LPP priekšlikumi rada iespaidu, ka tie tapuši, kavējoties atmiņās par domstarpībām ar E.Repši, kura izteikumi par "korumpēto politisko eliti" daudzus bija aizskāruši. "Par deputātu vai valdības locekļu goda un cieņas aizskaršanu, apvainojot kriminālnoziegumos vai saistībā ar tiem, frakcijas pienākumus ir aicināt savu pārstāvi sniegt paskaidrojumus Pretkorupcijas komisijā, Nacionālās drošības vai Aizsardzības un iekšlietu komisijā," sacīts dokumentā. Šis priekšlikums ir iekļauts ētikas sadaļā, kas ir būtiskākā vienošanās atšķirība no agrākajiem koalīcijas līgumiem, kuros tādas normas nebija. Dokumentā arī teikts, ka deputāti un ministri nevar kritizēt partnerus, ja kritikai nav ar faktiem apstiprināta pamata. Koalīcija arī apņemas ievērot pieklājības normas savstarpējās diskusijās un neizplatīt cits par citu aizskarošas ziņas. Juris Dobelis (TB/LNNK), kas ir viens no asākajiem debatētājiem, Dienai sacīja, ka dokumenta iecere esot pozitīva, taču: "Uz papīra jau var visu ko uzrakstīt, bet deputātam muti neviens neaizbāzīs - gan jau atradīšu veidu, kā pateikt savu domu." Memorandu politiķi sāka rakstīt jau pirms valdības krīzes uz TB/LNNK piedāvātā projekta bāzes, tā savu versiju piedāvāja JL, kā arī LPP, kuras projekts lielākoties atspoguļoja krīzes laikā atklātās problēmas. Saprašanās memoranda projekts paredz saskaņotu sadarbību Saeimā un mijiedarības nodrošināšanu starp Saeimu un valdību. Visi jautājumi tiek saskaņoti pēc vienprātības principa, un frakcijām ir vienlīdzīgas tiesības izteikt savu viedokli. Partneri respektē ikvienas frakcijas vai to pārstāvju valdībā lūgumu atlikt jautājuma izskatīšanu līdz divām nedēļām, lai tuvinātu viedokļus. Ja vienotu viedokli neizdodas panākt, tiek veidotas darba grupas. Lēmumu saskaņošana notiek visu koalīcijas deputātu kopsēdē pirmdienās Baltajā istabā, kas jau vairākas nedēļas tiek praktizēts. Memorands arī paredz "koalīcijas partneru solidāru atbildību par valdībā un Saeimā pieņemtajiem lēmumiem neatkarīgi no to popularitātes sabiedrībā". Attiecības ar Krieviju Repše: šī brīža situācija Latvijas un Krievijas attiecībās ir neizprotama LETA 10/22/03 Šī brīža situācija Latvijas un Krievijas attiecībās ir, "maigi izsakoties, neizprotama", sacīja Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks"). Otrdien pēc Krievijas iniciatīvas kārtējo reizi tika atcelta Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Ainara Šlesera (LPP) un Aleksandra Počinoka tikšanās, kas bija paredzēta 27.oktobrī. Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs norādījis, ka, "ņemot vērā pēdējā laika notikumus", Krievija šo tikšanos uzskata "par nelaikā esošu". "Kā var būt tāda pozīcija, ka, no vienas puses, it kā vārdos norāda uz vēlmi uzlabot starpvalstu attiecības, bet, no otras puses, nenāk uz sarunām, atsauc iepriekš plānoto vizīti. Tā ir neizprotama demonstrācija, kas nav nekādā veidā no mūsu puses izprovocēta vai izskaidrojama," sacīja Repše. Viņš norādīja, ka Latvijas pārstāvji uz šo situāciju raugās ar "dziļu neizpratni", kā arī cer, ka "vistuvākajā laikā Krievija, kas vārdos pauž vēlēšanos runāt, uzlabot attiecības, meklēt risinājumus, vismaz tik daudz spēs, kā nozīmēt personu sarunām un šī persona arī ieradīsies vizītē". Pēc Repšes vārdiem, arī jautājumā par Latvijas un Krievijas robežlīgumu nav "nekādas kustības", tieši otrādi - izskanot visnotaļ neizprotama retorika. "Grūti saprast, vai tas būtu izskaidrojams ar vēlēšanu tuvošanos Krievijā vai citiem faktoriem, bet [Krievijas] pozīcija šobrīd ir nenopietna," sacīja premjers, vienlaikus paužot cerību, ka šāda attieksme beigsies un kļūs iespējams gan noslēgt robežlīgumu, gan nodibināt normālas starpvalstu attiecības. "No mūsu puses tur nav nekādu šķēršļu - mēs vienmēr esam bijuši gatavi sarunām," norādīja Repše. Latvijas un Krievijas attiecības premjers šodien pārrunāja arī tikšanās laikā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Prezidente: daži Krievijas politiķi sagroza vēstures faktus BNS 10/24/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka atsevišķu Krievijas politiķu neobjektīva un sagrozīta vēstures interpretācija rada problēmas Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībās. Šādu viedokli prezidente piektdien pauda Starptautiskās vēsturnieku komisijas rīkotajā holokausta izpētei veltītajā starptautiskajā konferencē. Vīķe-Freiberga norādīja, ka Krievijas Ārlietu ministrijas un atsevišķu politiķu interpretācijas par Latvijas un Krievijas attiecībām skar vēstures jautājumus, kaut gan pasaules demokrātiskās valstis atzinušas, ka 1940.gada jūnijā Padomju Savienība okupēja Latviju, lai arī Krievija to nevēlas atzīt. Prezidente pauda, ka neobjektīva vēstures interpretācija novedusi pie pārmetumiem Latvijai par nepilsoņu lielo skaitu, kā arī domstarpībām valodas un izglītības jautājumos. "Vēstures slogs un interpretācija kļuvuši par aktuālu jautājumu Latvijas un Krievijas attiecībās," sacīja Vīķe- Freiberga. Viņa norādīja, ka "atklāti, godīgi un taisnprātīgi jārunā par savu pagātni" un jādara viss iespējamais, lai "necilvēcīgais ļaunums [holokausts] nekad vairs neatkārtotos". Tostarp Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka Latvija pēdējā laikā veikusi vairākus soļus, kas noveduši pie Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību sarežģīšanās. Krievijas ĀM pauž viedokli, ka Latvijas ĀM izteiktā vēlme veidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju neīstenojas darbos. Jau vēstīts, ka pēdējā laikā Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības ir saspringtas - abas valstis vairākkārt apmainījušās notām un dažādiem paziņojumiem. Krievija Latvijai pārmet cilvēktiesību pārkāpumus un mazākumtautību tiesību neievērošanu. Abu valstu saspīlēto attiecību dēļ Krievija atcēla Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas tikšanos, kas jau vairākkārt dažādu iemeslu dēļ atcelta. Repše aicina stiprināt ES, NATO un Krievijas sadarbību LETA 10/27/03 Svētdien Oslo notiekošās Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmes laikā Latvijas Ministru prezidents Einars Repše aicināja stiprināt Eiropas Savienības (ES), NATO un Krievijas sadarbību. Apspriežot ES un Krievijas attiecības, Repše atzīmējis, ka ir nepieciešams sakārtot jautājumu par robežas apsardzību, lai sadarbība starp Krieviju un ES iekšlietu un tieslietu jomā būtu ieguvums visam reģionam. Latvija ir ieinteresēta dialoga attīstībā enerģētikas jautājumos starp ES un Krieviju, norādīja premjers. Latvijas Ministru prezidents arī pauda pārliecību, ka attiecībām starp ES un Krieviju jābalstās uz dialogu un konstruktīvu kopīgo prioritāšu īstenošanu. Tikšanās laikā premjerministri pārrunāja Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbību, Ziemeļu dimensijas jautājumu, jauno partnerību veselības un sociālās labklājības jomā, Eiropas transporta un enerģijas tīkla attīstību, naftas pārvadāšanas drošību Baltijas jūrā, kā arī Baltijas Padomes aktuālos jautājumus. Uzmanība tika veltīta arī ES Starpvaldību konferencei un turpmākai sadarbībai Eiropas Ekonomiskās telpas ietvaros. Pārrunātas arī NATO un transatlantiskās attiecības, kā arī citi starptautiskie jautājumi. Repše sanāksmes laikā paudis Latvijas gatavību pievienoties Ziemeļvalstu Investīciju bankai (ZIB). Baltijas un Ziemeļvalstu premjeri vienojušies uzdot saviem ekonomikas un finanšu ministriem izstrādāt Baltijas valstu pievienošanās ZIB līgumu un nosacījumus. Ja šie nosacījumi būs Latvijai pieņemami, mūsu valsts pievienosies starptautiskajai finanšu institūcijai. Kā informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā, Ziemeļvalstis aicinājušas Baltijas valstis pievienoties ZIB uz vienlīdzīgiem noteikumiem. 27.oktobrī, Repše piedalīsies 55.Ziemeļu Padomes sesijas atklāšanā un Norvēģijas Karaļa Haralda V sniegtajās pusdienās Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministriem. Latvijā Ministru prezidents atgriezīsies 27.oktobra vakarā. Izglītība Lembergs asi kritizē izglītības reformu LETA 10/25/03 Izglītības reforma tiek īstenota politisku iemeslu dēļ, tā nav pārdomāta un būtu atliekama līdz 2008.gadam, intervijā laikrakstam "Čas" atzīst Ventspils mērs Aivars Lembergs. "Tā ir stulba politiska kampaņa," uzsver Ventspils mērs, norādot, ka situācija ir atšķirīga pat dažādās vienas skolas klasēs. "Tādos jūtīgos humanitāros jautājumos kā izglītība un valodas kultūra nevar darboties ar metodēm, kādas izmantoja Staļins, visus sadzenot kolhozos un saskatot ienaidniekus tajos, kuri tam nebija gatavi." Pašvaldības vadītājs atzīst, ka valsts ir ļoti slikti sagatavojusies reformai, par kuras īstenošanu tika paziņots jau sen. Nav izstrādātas metodikas, nav kvalitatīvu mācību grāmatu, nesekmīgi veikta reformas izskaidrošana. Turklāt ierēdņi nespēj pamatot, kāpēc latviešu un krievu valodu attiecība mācībās būs 60% pret 40%. Kā norāda Lembergs, administratīvu pasākumu vietā būtu jāizmanto atbalsta pasākumi. Ja kāda skola ir gatava pāriet uz mācībām latviešu valodā, tas jāatļauj, ja kāda skola nav gatava - jāļauj tai sagatavoties. Ventspils mērs pamato, ka reforma līdz 2008.gadam jāatliek, jo līdz šim laikam līdz vidusskolai izaugs tie bērni, kuri 1999.gadā sāka mācīties pēc jaunās metodikas, izmantojot bilingvālās izglītības principus. Ja reforma tomēr tiks uzspiesta, tā tiks īstenota tikai uz papīra, prognozē pašvaldības vadītājs. Lembergs arī norāda, ka izglītības reformas jautājumi kavē Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. ASV no ārzemju studentiem plāno iekasēt reģistrācijas maksu NRA 10/23/03 ASV nesen ieviesa studentu ārzemnieku obligātu reģistrāciju, kas viņiem jāveic, ierodoties Savienotajās Valstīs. Tiek plānots ieviest vienreizēju reģistrācijas maksu 100 dolāru jeb 56 latu apmērā katram studentam ārzemniekam, kas reģistrējas Studentu un apmaiņas viesu informācijas sistēmā. Kā informēja ASV vēstniecības Latvijā preses nodaļa, pagaidām reģistrācijas maksa praktiski vēl nav ieviesta. "Iespējams, ka tiem, kuri vēlas studēt ASV universitātēs, reģistrācijas maksu 100 dolāru apmērā vajadzēs maksāt, sākot no nākamā gada," pastāstīja ASV vēstniecības Latvijā preses dienests. Šobrīd ASV studē aptuveni 300 studenti no Latvijas. Skolēni kļūst atbildīgāki par savu veselību LETA 10/24/03 Veselību veicinošo skolu projekta rezultātā skolēni kļuvuši atbildīgāki par savu veselību, šodien pēc konferences "Veselību veicinošās skolas Baltijas valstīs: attīstība un iespējas" atzina Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājs Māris Krastiņš. Veselību veicinošo skolu projekts aizsākās 1993.gadā, un tad tajā piedalījās desmit Latvijas skolas. Šogad projektā piedalās jau 120 skolas un vairāk nekā 5500 skolēnu. Vēlmi projektam pievienoties izteikušas vēl 40 skolas, šodien stāstīja Krastiņš. Lietuvā Veselību veicinošo skolu tīklā darbojas 109 vispārizglītojošās skolas un 127 pirmskolas izglītības iestādes. Igaunijā tīkls aptver 63 vispārizglītojošās skolas. Kā šodien stāstīja Igaunijas Veselību veicinošo skolu tīkla pārstāve, Igaunijā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī vardarbībai skolā, noziedzībai un narkomānijai. Konferenci rīkoja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju. Tās mērķis - analizēt Veselību veicinošā skolu tīkla darbību desmit gadu laikā, kā arī noteikt nākotnes attīstību un iespējamos sadarbības virzienus starp projektā iesaistītajām skolām Baltijas valstīs. Veselības ministre Ingrīda Circene, šodien uzstājoties ar uzrunu konferencē, norādījusi: lai sabiedrība būtu vesela, izglītota un varētu pastāvēt, nepieciešams stabils un veselīgs tās pamats, un šis pamats ir un vienmēr būs jaunieši, kuri ar savām zināšanām veido tālāku sabiedrības pastāvēšanas pamatu. Veselību veicinošo skolu projekta būtība ir skolēnos veidot izpratni par veselību kā vienu no cilvēka pamatvērtībām, tādēļ arvien no jauna ir jāaktivizē darbs, lai uzlabotu skolēnu un jauniešu veselību, kā arī maksimāli efektīvi jācīnās pret veselībai riskantu faktoru izplatību sabiedrībā, sacījusi Circene. Pašlaik nozīmīgas problēmas esot pusaudžu mirstība un invaliditāte ārējo cēloņu dēļ, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas pieaugumus, salīdzinoši lielais nepilngadīgo dzemdētāju skaits. Lai strauji mainītu situāciju uz labo pusi, skolās ir iespējams veselības izglītību cieši sasaistīt ar veselības veicināšanu, izmantojot mūsdienīgus un pedagoģiski labi izstrādātus mācību materiālus veselības izglītībā, informējusi ministre. VCB palīdz atrisināt skolotājas un skolēnu konfliktu BNS 10/28/03 Tikai pēc Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) iejaukšanās izdevies atrisināt konfliktu starp Rīgas 63.vidusskolas latviešu valodas skolotāju un 12.klases skolēniem, kuri iepriekš publiski sūdzējās par pedagoģes aizvainojošo attieksmi un atteicās apmeklēt stundas. Lai risinātu konfliktu starp skolēniem un viņu latviešu valodas skolotāju, trešdien VCB direktors Olafs Brūvers apmeklēja Rīgas 63.vidusskolu, kurā mācības notiek krievu valodā. VCB norāda, ka apmeklējuma laikā panākts mierizlīgums starp konfliktā iesaistītajiem. Skolēni pauduši nožēlu, ka sagādājuši ciešanas pedagoģei un izteikuši nepārbaudītu informāciju, ko nav iespējams pierādīt. Savukārt skolotāja jauniešu atvainošanos ir pieņēmusi, līdz ar to konfliktu var uzskatīt par izbeigtu. VCB konstatēja, ka konflikts starp 12.klases skolēniem un viņu latviešu valodas skolotāju bijis saistīts ar pedagoģiskām un psiholoģiskās saskarsmes problēmām, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka tas saistīts ar nacionālo neiecietību. Septembrī vairāki mediji ziņoja par konfliktu Rīgas 63. vidusskolā, kur kādas 12. klases skolēni atteicās apmeklēt latviešu valodas stundas. Savukārt oktobrī VCB saņēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārsūtīto šīs skolotājas iesniegumu, kurā norādīts uz viņas pamattiesību - goda un cieņas - aizskārumu no skolēnu puses, publiski izsakoties par skolotāju. "Viens no veidiem, kā aizsargāt savu godu un cieņu, ir iespēja vērsties tiesā, ko mēs atbildē šai pedagoģei norādījām," paudis Brūvers. "Taču mēs arī uzskatām, ka, izlemjot jautājumu, vai savas aizskartās pamattiesības aizsargāt krimināltiesiskā ceļā, būtu jāņem vērā, ka pārkāpēji ir bērni, un būtu jāizvērtē, vai ir saskatāma samērība starp bērna izdarīto pārkāpumu un tiesībsargājošo institūciju lēmumu - bērna saukšanu pie kriminālatbildības. Bērni pirms savas rīcības - viedokļa paušanas plašsaziņas līdzeklim - neiedomājās, kādas sekas tā varētu atstāt uz viņu turpmāko dzīvi." LLU gaidāms doktora grāda ieguvēju rekordskaits LETA 10/28/03 Ceturtdien, 30.oktobrī, un piektdien, 31.oktobrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) promocijas darbu zinātņu doktora grāda iegūšanai plāno aizstāvēt seši doktorantūras studenti. Ja aizstāvēšana būs sekmīga, šogad augstskolā tiks sasniegts doktora grāda ieguvēju rekordskaits, informēja LLU Preses daļas vadītājs Juris Kālis. Gada pirmajā pusē jau ir aizstāvēti trīs promocijas darbi doktora grāda iegūšanai. Šonedēļ paredzēts aizstāvēt sešus darbus zinātņu doktora grāda iegūšanai, no tiem divus darbus aizstāvēs ekonomikas nozarē, divus - ekonomikas nozares agrārās ekonomikas un reģionālās ekonomikas apakšnozarē un vēl divus - lauksaimniecības nozares laukkopības apakšnozarē. Doktora grāda pretendentu vidū trīs zinātnieki - Aina Muška, Andra Zvirbule-Bērziņa un Aija Eglīte ir LLU mācību spēki, divi - Ilze Skrabule un Linda Legzdiņa pārstāv Priekuļu selekcijas staciju, bet Preiļu novada domes priekšsēdētājs Jānis Eglītis - pašvaldību darbiniekus. Izstrādāto darbu tematika ir plaša un aktuāla. Piemēram, LLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības katedras lektore Aina Muška savā darbā pētījusi tūrisma produktu un tā kvalitāti Latvijas reģionos. Viņas darba kolēģe Andra Zvirbule-Bērziņa ir pievērsusies gaļas ražošanas integrācijas problēmām, bet Ekonomikas katedras docente Aija Eglīte - Latvijas lauku privātās mājturības analīzes modeļiem. Savukārt Priekuļu selekcijas stacijas zinātniece Ilze Skrabule veikusi pārstrādes prasībām atbilstošu pazīmju izpēti kartupeļu selekcijas izejmateriālā. Otra šīs iestādes darbiniece Linda Legzdiņa pievērsusies kailgraudu miežu agrobioloģiskajam vērtējumam un selekcijas perspektīvām. LLU doktorantūrā pavisam ir 113 pilna laika un 22 nepilna laika studenti. No tiem visvairāk - 43 - apgūst agrāro un reģionālo ekonomiku, 23 - lauksaimniecības, bet 13 - pārtikas zinātni. 2002. gadā LLU pavisam zinātņu doktora grādu ieguva četri doktorantūras studenti, bet šogad plānots, ka šis skaits vismaz divkāršosies. LLU Doktorantūras daļas darbinieki atsevišķā brošūrā ir publicējuši augstskolā iegūstamo zinātnisko grādu nomenklatūru, studiju programmu standartu, kā arī 12 doktora studiju programmas. Struktūrvienība ir sākusi arī gatavošanos kārtējai gadskārtējai starptautiskajai doktorantūras studentu zinātniskajai konferencei, kas notiks nākamā gada pavasarī. Balvas un ordeņi Pasniedz Aleksandra Čaka balvas NRA 10/28/03 Par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā Aleksandra Čaka balvu vakar Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē saņēma dzejnieks Uldis Bērziņš; fotogrāfe Māra Brašmane apbalvojumu saņēma par nozīmīgu veikumu Čaka daiļrades izpētē, par Čaka daiļrades popularizēšanu vai tulkošanu balvu ieguva Čaka memoriālā muzejdzīvokļa vadītāja Andra Konste. Balva pirmo reizi pasniegta 2001. gadā dzejnieka Aleksandra Čaka 100. dzimšanas dienā. Par balvas pirmajiem laureātiem kļuva dzejnieks Jānis Rokpelnis, rakstnieks un Čaka pētnieks Valdis Rūmnieks un aktieris Imants Skrastiņš. Speciālbalvu par novatorismu - dzeju elektroniskā forma - saņēma jaunā dzejniece Gundega Karalde. Piešķirs 41 Triju Zvaigžņu ordeni BNS 10/28/03 Triju Zvaigžņu ordeņa dome nolēmusi piešķirt valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni - 41 sabiedrībā zināmam cilvēkam, tostarp vēstniekam Eiropas Savienībā (ES) Andrim Ķesterim, Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāram Mārim Riekstiņam, vēstniekam ASV Aivim Ronim, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram Jānim Osim un bijušajam Latvijas basketbola izlases trenerim Armandam Krauliņam. Valsts prezidenta preses dienests otrdien informēja, ka ordeņa dome nolēma III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni piešķirt Finanšu ministrijas valsts sekretārei Valentīnai Andrejevai, Ķesterim un Riekstiņam. Ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos filozofu Robertu Mūku, sabiedrisko un kultūras darbinieci Edīti Āpši, kinorežisoru un operatoru Uldi Braunu, scenogrāfu Andri Freibergu, teātra režisori, Latvijas Kultūras akadēmijas profesori Māru Ķimeli un vēstnieku NATO Imantu Lieģi. Tāpat IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni saņems sabiedriskie un kultūras darbinieki Anita un Guntis Liepiņi, Andris Ritmanis, Osis, ĀM valsts sekretāra vietnieks Andris Piebalgs, bijušais vēstnieks ANO Ņujorkā Jānis Priedkalns, Ronis un "Lauku Avīze" valdes priekšsēdētājs Viesturs Serdāns. Ordeņa dome ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni nolēma apbalvot arī Liepājas mēru Uldi Sesku, aktieri Imantu Skrastiņu, kinorežisori un animācijas filmu producenti Rozāliju Stiebru, Katastrofu medicīnas centra direktoru Mārtiņu Šicu, bijušo goda konsulu Venecuēlā Vili Vītolu un medicīnas zinātņu doktoru, asinsvadu ķirurģijas profesoru Kristapu Kristoferu Zariņu. Savukārt V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni piešķirs bijušajam Latvijas Nacionālās operas solistam Maiguram Andermanim, sabiedriskajam un kultūras darbiniekam Vilnim Āpšem, ārstam nefroķirurgam Jānim Bicānam, koncertmeistarei Vilmai Cīrulei, teātra režisoram Feliksam Deičam, Tautas deju ansambļa "Dzintariņš" mākslinieciskajai vadītājai Olgai Freibergai un medicīnas doktorei, neiroloģei Mārai Godļevskai. Ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos arī pedagogu un muzeju darbinieku Hariju Grāvi, kinooperatoru Mārtiņu Kleinu, Krauliņu, sabiedriskos un kultūras darbiniekus Ināru un Uldi Matīsus, Jāni Mežaku, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru kordiriģentu Arvīdu Platperu, aktieri Rihardu Rudāku, Jaunogres vidusskolas direktori Ludmilu Sokolovu, medicīnas doktoru, endokrinologu Agni Štiftu un Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūta mācību direktoru Māri Vītiņu. Ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi ordeņa dome nolēma apbalvot sabiedrisko darbinieci Elsi Ingejērdu Andersoni (Else Ingegärd Andersson), radio režisori Antoniju Apeli, uzņēmēju, kultūras mecenātu Torildu Barbinu, 1918. līdz 1920.gada Atbrīvošanas cīņu dalībniekus Antonu Brūveri un Arnoldu Hofmani un Latvijas Nacionālās operas baleta pedagogu, repetitoru Modri Ceru. Tāpat ar ordeņa Zelta goda zīmi apbalvos sabiedriskos un kultūras darbiniekus Robertu Freimutu, Āriju Kalpaku- Grundmani, sabiedriski politisko darbinieku Bruno Javoišu, mācītāju Čārlzu Deividu Kelliju (Charles David Kelley), izglītības, kultūras un sabiedrisko darbinieku Jāni Kindzuli, sabiedrisko darbinieci Ciemaldu Lūkinu, diriģentu un komponistu Ēriku Ozoliņu, arhitektu, bijušo pedagogu Tālivaldi Pavāru, selekcionāru Vitautu Skuju, sabiedrisko un kultūras darbinieku Juri Valaini un bioloģijas zinātņu doktori selekcionāri Veltu Zvirgzdiņu. Ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi apbalvos sabiedriskos un kultūras darbiniekus Valentīnu Bruzguli, Pēteri Keišu, Ēriku Krūmiņu, Mariannu Lipki, Arvīdu Šneperu un Gunāru Tamsonu, pedagogu Anatoliju Cauni, Bauskas pilsētas pamatskolas direktori Izoldi Krāģi un kultūras darbinieku, mecenātu Induli Lāci. Triju Zvaigžņu ordeņa Bronzas goda zīmi ordeņa dome nolēma piešķirt medicīnas māsām Irēnai Greierei un Lūcijai Janovskai, bijušajam pedagogam Vladislavam Mežulim, lauksaimniecības darbiniecei Agitai Pāvulei un sabiedriski politiskajai darbiniecei Dainai Ziemelei. Triju Zvaigžņu ordenis ir Latvijas valsts augstākais un pagaidām arī vienīgais apbalvojums. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tas piešķirts 1039 cilvēkiem, to skaitā daudzu valstu augstākajām amatpersonām, piemēram, bijušajam ASV prezidentam Bilam Klintonam, Lielbritānijas karalienei Elizabetei II, bijušajam Francijas prezidentam Fransuā Miterānam un citiem. Augstāko ordeņa pakāpi - pirmās šķiras ordeni ar ķēdi - piešķīra arī bijušajam Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam, kurš gan no apbalvojuma atteicās. Ordeni piešķir par nopelniem valsts un sabiedrības labā, kā arī augstiem valsts viesiem. Tam ir piecas šķiras, no kurām augstākā ir pirmā šķira ar ķēdi, kuru piešķir valstu vadītājiem. Ordenim ir arī triju pakāpju goda zīmes - zelta, sudraba un bronzas. Triju Zvaigžņu ordeņa domes priekšsēdētāja ir Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Ordeni pasniedz Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā 18.novembrī. Piešķir Ministru kabineta balvas LETA 10/28/03 Valdība šodien atbalstīja Apbalvošanas padomes ierosinājumu diviem kultūras pārstāvjiem, diviem zinātniekiem un valsts akadēmiskajam korim "Latvija" piešķirt Ministru kabineta balvas. Balvu piešķirs Latvijas Vēstures institūta profesoram, emeritētajam zinātniekam Jānim Graudonim par mūža ieguldījumu Latvijas senvēstures izpētē un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, habilitētajam inženierzinātņu doktoram profesoram Rolandam Rikardam par nozīmīgu ieguldījumu materiālu zinātnē un tehnoloģijā, dzejniekam Andrejam Eglītim par nacionālās apziņas uzturēšanu un mūža ieguldījumu latviešu literatūrā, kā arī operas solistei Žermēnai Heinei-Vāgnerei par mūža ieguldījumu latviešu opermākslā. Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" Ministru kabineta balvu pasniegs par izcilu sniegumu kora mākslā. Kopumā Ministru kabineta balvai šogad bija pieteikti 15 pretendenti. Ministru kabineta balvu veido naudas summa 5000 latu apmērā, Goda diploms un krūšu nozīme. Balva par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās dibināta ar 1995.gada 8.augusta valdības lēmumu. Šo apbalvojumu piešķir par darbiem, kas pabeigti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā. Ministru prezidents pasniedz balvu svinīgā pasākumā 18.novembrī vai citā nozīmīgā dienā. Citas ziņas Par 3,1 procentu palielinās noziegumu skaits NRA 10/27/03 Šogad deviņos mēnešos Latvijā kopumā policija fiksējusi 37 668 noziegumus, un tas ir par 3,1% jeb 1115 noziegumiem vairāk nekā attiecīgajā laikposmā pērn. Pieaudzis arī policijas atklāto noziegumu skaits - likumsargi atrisinājuši par 4,2 procentiem vairāk noziedzīgo nodarījumu nekā pērn. Likumsargi kopējā noziedzības līmeņa pieaugumu daļēji skaidro ar pastiprināto cīņu pret nelegālo narkotiku apriti - saistībā ar to gada deviņos mēnešos reģistrēts par 259 noziegumiem vairāk nekā pērn, - Neatkarīgo informēja Valsts policijas (VP) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa. Kopumā par nelegālu narkotiku iegādi, glabāšanu un realizāciju šogad reģistrēti 727 noziegumi. Šogad VP struktūrvienības atklājušas 17 074 noziedzīgus nodarījumus (45,3%) jeb par 2033 gadījumiem (4,2%) vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. Turklāt atklāts liels skaits iepriekšējos gados reģistrētu noziedzīgo nodarījumu - 2912. Lauku rajonos kopumā atklāti 54,1% noziegumu, pilsētās - 49,3%. Rīgā atklāti 4486 jeb 32,8% likumpārkāpumu, tas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par 5,7% vairāk. Ekonomikas jomā policija fiksējusi par 430 noziegumiem vairāk, pērn deviņos mēnešos tādu bijis 1678, šogad - 2108 noziegumi. Par 53 palielinājies arī neatļautu šaujamieroču izgatavošanas, iegādes, glabāšanas un realizācijas gadījumu skaits, pērn fiksēti 299, šogad - 353 tādi gadījumi. Tā kā šie noziedzīgie nodarījumi attiecināmi uz latento noziedzību, pieaugums skaidrojams ar policijas aktivitātes pieaugumu un sabiedrības uzticības palielināšanos policijai, uzskata policijā. No visiem noziegumiem 28 286 reģistrējusi Kriminālpolicija, un tas salīdzinājumā ar attiecīgo laikposmu pērn ir par 289 gadījumiem jeb 1% vairāk. Rīgā Kriminālpolicija reģistrējusi 11 001 noziegumu - par 703 jeb 6% mazāk nekā pērn šajā laika periodā. Latvijā joprojām turpina samazināties smago noziegumu skaits, policijas apkopotā statistika liecina, ka šāda tendence valstī novērojama jau desmit gadu pēc kārtas. Šogad deviņos mēnešos no valstī reģistrētajiem kriminālnoziegumiem 2869 ierindojami sevišķi smagu noziegumu kategorijā,un tas ir par 482 mazāk nekā attiecīgajā laikposmā pērn. Laupīšanu skaits no 1971 gadījuma pērn deviņos mēnešos samazinājies līdz 1858 gadījumiem šogad, arī smagi miesas bojājumi šogad nodarīti mazāk nekā pērn - šogad 271, par 60 gadījumiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Šogad sarucis arī zādzību kopskaits, gada deviņos mēnešos valstī reģistrētas 19 649 zādzības - par 799 mazāk nekā pērn. Tostarp mazāk kļuvis zādzību no tirdzniecības objektiem un automašīnām, bet vairāk bijis auto un dzīvokļu zādzību. Tirdzniecības objekti gada deviņos mēnešos apzagti 1839 reizes, pērn - 2012, bet automašīnas pērn deviņos mēnešos apzagtas 3280 gadījumos, šogad - 2160. Dzīvokļu zādzību skaits no 3900 gadījumiem pērn šogad palielinājies līdz 3985, bet automašīnu zādzības šogad bija 2351, un tas ir par 261 vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos. Diemžēl šogad pieaudzis tīšu slepkavību skaits - deviņos mēnešos reģistrētas 182 slepkavības jeb par 30 vairāk nekā pērn. Policija to daļēji skaidro ar sirmgalvju slepkavību sēriju Rīgā, kurā aizdomās turētais nogalinājis vairāk nekā desmit padzīvojušas sievietes. VP priekšnieka vietnieks Arvīds Marhels Neatkarīgajai uzsvēra, ka lielākā daļa slepkavību šogad izdarītas alkohola reibumā. "Kopējas dzeršanas laikā kāds no pudeles brāļiem nosit otru ar āmuru vai cirvi. Šādu gadījumu ir ļoti daudz, un tas liecina par alkoholisma problēmu sabiedrībā," stāsta A. Marhels. Salīdzinājumā ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem palielinājies noziegumu skaits, ko izdarījušas personas alkohola reibumā - 5823 (pērn - 5252), un to īpatsvars ir 34,1%. Palielinājies arī likumpārkāpumu skaits, kurus izdarījušas personas, kas nemācās un nestrādā - 10 089 (2002. gadā - 9554). Tāpat vairāk noziegumu izdarīts narkotisko un toksisko vielu ietekmē. Šā gada deviņos mēnešos reģistrēti 500 šādi noziegumi, un tas ir par 21 gadījumu vairāk nekā pērn, liecina policijas apkopotā statistika. A. Marhels uzsver, ka noziegumu skaita pieaugums šogad skaidrojams tieši ar sociālo situāciju Latvijā. "Kā redzat, arvien palielinās noziedznieku skaits, kas nelikumības pastrādā alkohola vai narkotiku reibumā, vai arī viņi nekur nestrādā un nemācās. Gan šņabim, gan narkotikām naudu vajag, tāpēc viņi izdara noziegumu," komentē A. Mahels. Viņš atzīst, ka tā nav tikai policijas darba joma, alkoholiķu, narkomānu un bezdarbnieku problēma jārisina visas valsts mērogā. Nepilngadīgie šogad izdarījuši jau 3003 noziegumus, par 473 vairāk nekā pagājušajā gadā. Grupā veikti 1282 noziegumi (2002. gadā - 1183.) Alkohola reibumā izdarīti 615 likumpārkāpumi (539), narkotiku reibumā - 46 (2002. gadā - 59). 1034 noziedzīgus nodarījumus izdarījuši nepilngadīgie, kas nemācās un nestrādā. 2002. gada deviņos mēnešos to skaits bija 1021. No reģistrētajiem noziegumiem 1744 bijušas zādzības (2002. gadā - 1634). "Arī nepilngadīgo noziedzība skaidrojama ar sabiedrības materiālo stāvokli. Jaunietis aiziet uz veikalu un ierauga kādu dārgu preci. Viņš zina, ka to vecāki nekad nevarēs atļauties nopirkt. Ja šis jaunietis ir mazāk noturīgs pret kārdinājumu, minēto preci viņš nozog," skaidro VP priekšnieka vietnieks. A. Marhels atgādina, ka daudzi nepilngadīgie neapmeklē skolu un tas pamudina viņu stāties uz noziedzības ceļa. KNAB nevarēs nekontrolēti prasīt ziņas no bankām Diena 10/25/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu iegūt tiesības pieprasīt ziņas no bankām par fizisku un juridisku personu darījumiem arī bez krimināllietas ierosināšanas, taču ne tik brīvi, kā birojs bija iecerējis sākumā. Izmaiņas, ko drīzumā izskatīs valdība, paredz, ka KNAB priekšnieks un vietnieki ar prokurora atļauju var pieprasīt banku ziņas krimināllietu izmeklēšanā, bet ar tiesneša - operatīvajās lietās un gadījumos, kad sāktas pārbaudes, kā arī, ja jāpārbauda amatpersonu iespējamie interešu konflikti un partiju saņemtie ziedojumi. Tagad likums ļauj ziņas prasīt ar ģenerālprokurora atļauju un tikai ierosinātās krimināllietās, bet KNAB sākumā gribēja pieprasīt ziņas arī bez krimināllietu ierosināšanas un bez prokurora vai tiesneša atļaujām, jo arī šie cilvēki varot nonākt biroja darbības lokā un pašreiz ziņas varot saņemt pārāk lēni. Valsts cilvēktiesību birojs KNAB vēlmi neuzskata par pārlieku iejaukšanos cilvēku privātajā dzīvē, jo tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību neesot absolūtas un birojam ziņas nepieciešamas cīņai pret korupciju, amatpersonu un partiju naudas kontrolei. "Šis variants mums patīk labāk, jo sākumā KNAB gribēja tiesības prasīt informāciju bez ierobežojumiem un kontroles," teica Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Taču esot vēl divas lietas, ko bankas vēlētos ieteikt - uzdot amatpersonu deklarācijām pievienot bankas izziņu par kontiem un darbībām, jo tad KNAB nebūtu vajadzības bankām to prasīt, turklāt amatpersonām varētu rasties mazāks kārdinājums nedeklarēt kontus ārzemēs. Tāpat bankas vēlētos skaidrāku formulējumu, ko nozīmē pārbaudes lieta. Sagatavotas arī likuma izmaiņas, kas neļaus KNAB padomei, kurā ir biroja priekšnieks, vietnieki un nodaļu vadītāji, atcelt jebkuru priekšnieka lēmumu. Paredzēts, ka padomes viedoklis ir tikai ieteikums. Ģimenes ārsti, speciālisti un VM varas krustcelēs NRA 10/28/03 Gan lauku, gan Rīgas ģimenes ārstu finansēšanas modelim ir savs ekonomiskais pamatojums, tāpat atšķiras ģimenes ārstu, speciālistu un Veselības ministrijas (VM) domas par iespējamo labumu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka VM ir piedāvājusi jaunu finansēšanas modeli, kas, pēc ārstu domām, tikai dažos punktos atšķiras no vēl aprobācijas periodā esošā Rīgas modeļa un nebūt neatrisina finanšu problēmas. Valsts obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), izvērtējot abus modeļus, aicināja vai nu atbalstīt vienotas sistēmas izveidi uz lauku modeļa pamata, vai nākamajā gadā atstāt abus finansēšanas modeļus. VOAVA direktore Ināra Bluķe Neatkarīgajai atzina, ka "laikam ministrija gaidīja ieteikumus, kuri nepārprotami liecinātu par labu Rīgas modelim". Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) ir pārliecināta, ka VM stūrgalvīgi cīnās tikai par vienu iespējamu variantu - Rīgas modeli, neņemot vērā ārstu un VOAVA argumentus. VM preses sekretāre Laura Bundule Neatkarīgajai atzina, ka aģentūrai un ārstiem bija iespēja savu kardināli atšķirīgo viedokli izteikt darba grupā, taču darba grupā skaļi nekas netika pausts. VM ir pārliecināta, ka vienotais kapitācijas modelis ir abu pašreizējo modeļu labāko punktu apvienojums. "Jāveido situācija, kad nauda nav ģimenes ārstu rokās, Rīgas modelī šis princips lieliski darbojas," teica L. Bundule. Ministrija uzskata, ka lauku ārsti nesūta savus pacientus pie speciālistiem, tā paturot pie sevis naudu, kas paredzēta speciālista apmeklējumiem. Vidrižu pagastā strādājošā ģimenes ārste Edīte Vītola tam iebilst: "Dakteri var savus pacientus nesūtīt pie speciālistiem, taču līdzekļus par to viņi nesaņem." Ārste interesējas, kur paliek nenosūtīšanas gadījumā pāri paliekošā nauda. L. Bundule uz to Neatkarīgajai atbildēja viennozīmīgi - nauda paliekot pie ģimenes ārstiem, tā viņi arī nopelnot. Lauku modelī naudu nodod ģimenes ārsta rokās, viņa kompetencē ir lēmuma pieņemšana par pacienta (ne)sūtīšanu pie speciālista. LĢĀA prezidente Ilze Kozlovska atzīst, ka šādā veidā ģimenes ārsts veic nepieciešamo uzrauga funkciju, kas iespējama tikai caur jau laukos esošo finansēšanas sistēmu. "Nosūtījumu sistēma veido atgriezenisko saiti starp speciālistiem un ģimenes ārstiem. Kādam ir jābūt atbildīgam par pacientu." L. Bundule Neatkarīgajai apliecināja, ka Rīgas modelī šāda uzraudzība notiek. "Speciālistu slēdzieni galu galā nonāk pie ģimenes ārstiem, atšķirība tikai tāda, ka viņi nav izmeklējumu ierobežotāji." I. Kozlovska Neatkarīgajai atzina, pašlaik patiešām izveidojusies situācija, ka "ģimenes ārsts Rīgas modelī ir tas labais", taču iemesls, ka ārstam nav jābūt atbildīgam par speciālistiem virzīto naudu, rada minētā modeļa vienu no mīnusiem - garās rindas pie speciālistiem, jo speciālisti bieži kāpj primārās veselības aprūpes lauciņā. "Veicot sīkus darbiņus paši, nesūtot pacientus pie speciālista, ģimenes ārsti ceļ savu kvalifikāciju un ir ekonomiski izdevīgāki valstij." Piemēram, ausu skalošana, ko var veikt lielākā daļa ģimenes ārstu, pie speciālista maksā aptuveni četrus latus, taču ģimenes ārstam pacients maksā tikai pacienta nodevu - piecdesmit santīmu. Lauku modelī nosūtījumu izmaksas uz vienu pacientu ir divi lati un sešpadsmit santīmu, turpretī Rīgā - četri lati un astoņdesmit seši santīmi. Tas pierāda, ka ģimenes ārsts laukos dara divreiz vairāk nekā Rīgā. Tomēr zemākas izmaksas nenozīmē labāku pacienta veselību. L. Bundule Neatkarīgajai atzina, ka ģimenes ārsts nevar būt kompetents visās jomās, tāpēc sūtīt pacientus pie speciālistiem ir pacienta veselības interesēs. Tiesām nepieciešams remonts, mēbeles un datortehnika NRA 10/28/03 Vairāku rajonu un pilsētu tiesu priekšsēdētāji tiesnešu konferencē atzina, ka tiesu telpām ir vajadzīgs remonts, jo esošās ēkas ir nolietojušās. Savukārt datortehnika un mēbeles ir nepieciešamas, lai varētu pilnvērtīgi pildīt darba pienākumus. "Tiesā ir nepieciešams remonts, jo telpas ir nolietojušās," norādīja Jēkabpils rajona tiesas priekšsēdētāja Virgīnija Baltiņa. Arī Dobeles rajona tiesas priekšsēdētāja Ērika Gulbe atklāja, ka tiesā sienas ir sašķiebušās un remonts nav bijis jau desmit gadu. Par remonta nepieciešamību un piecu datoru piegādi runāja arī Ventspils tiesas priekšsēdētāja Maija Cara. Jelgavas un Krāslavas rajonu tiesas priekšsēdētāji teica, ka tiesā ir nepieciešamas mēbeles, jo darbinieki šobrīd izlīdzoties ar vecām un nolietotām mēbelēm. Gandrīz visi rajonu tiesu priekšsēdētāji sūdzējās, ka ir nepieciešami datori, jo uz vairākiem tiesu darbiniekiem esot tikai viens. Tieslietu ministrijas (TM) Administratīvi saimnieciskā departamenta direktors Andrejs Šantars norādīja, ka nezina, kad plānots veikt nepieciešamos remontdarbus, jo šobrīd neesot līdzekļu, taču investīciju projekti esot iesniegti izskatīšanai. "Investīciju projektiem naudas nebūs, bet remontiem nākamajā gadā ir atvēlēti 50 000 latu, būs jāsavelk jostas," secina TM Plānu un finanšu departamenta direktore Ligita Lapinska. Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks norādīja: "Lai atrastu naudu algām, kā arī Rēzeknes tiesas rekonstrukcijai, kapitālizdevumus nācās samazināt." Viņš uzsvēra, ka svarīgi ir risināt problēmas un vairāk tās aktualizēt pašiem tiesu priekšsēdētājiem. 30. oktobrī tikšot nodota jaunā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa Lomonosova ielā, kā arī Abrenes ielā tikšot celti divi jauni tiesu ēkas korpusi. Vienā korpusā atradīšoties Rīgas apgabaltiesa, bet otrā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa. Remontdarbi tikšot veikti arī Rīgas apgabaltiesas esošajā mītnē Brīvības ielā, kur vēlāk plānots izvietot Administratīvo tiesu. Jaunajā tiesu namā Abrenes ielā pirmais piebūves korpuss tikšot pabeigts 2005. gada beigās, bet otrs 2006. gada beigās. 'Newsweek' kritizē Lembergu LETA 10/28/03 Žurnāls "Newsweek" interneta versijā publicējis rakstu "Baltijas striptīzs?", kurā raksta par korupcijas un atklātības problemātiku Latvijā, saistībā ar šo jautājumu pievēršoties Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Eiropas Savienības (ES) institūcijas Latvijai "vienmēr ir teikuši - jums nepieciešams tikt galā ar korupcijas problēmu, lai iestātos šajās organizācijās," stāstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Starptautisko un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. "Newsweek" atgādina, ka Latvija pēc sešiem mēnešiem gatavojas iestāties NATO un ES un pēc tam valstī ieplūdīs finansējums no Rietumeiropas un ASV - vairāk nekā 500 ASV dolāru (aptuveni 280 latu) uz valsts iedzīvotāju. "Kur šī nauda nonāks, un kā tā tiks izlietota, ir daļa no KNAB pienākumiem - pašlaik KNAB darbs ir vērsts pret Ventspili, Lemberga vienpersoniski vadīto karalisti," raksta izdevums. Izdevums raksta, ka Lemberga kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz miljonu ASV dolāru, lai arī domes priekšsēdētāja algā viņš saņēmis vien 7112 ASV dolārus. "Viņš nekad nav notiesāts par kādiem pārkāpumiem, taču, ņemot vērā Latvijas galvaspilsētā Rīgā sacelto kņadu, šī diena varbūt nav pārāk tālu. Jebkurā gadījumā KNAB izmeklēšana Ventspilī būs piemērs lielākai daļai jauno demokrātiju, kas iestāsies ES," turpina "Newsweek". Sarunā ar žurnālu "par sevi pārliecinātais un pieklājīgais" Lembergs sevi aizstāvējis, apgalvojot, ka apsūdzības pret viņu ir politiskas un vērstas uz to, lai panāktu viņa gāšanu no Ventspils mēra amata. Lembergs, pēc žurnāla rakstītā, "īgni atteicies atbildēt" uz ziņām, ka viņa bērnu vārdi ir atrodami ofšoru kompāniju labirintu vadībā, kas kontrolē Ventspils naftas tranzīta biznesu. "Lembergs ir spējis palikt Ventspils mēra amatā 15 gadus. Lemberga politiskā nākotnē ir atkarīga no tā, vai izmeklētāji atklās korporāciju mudžekli, kas varētu slēpt Ventspils kompāniju patieso īpašnieku," žurnālam izteicies laikraksta "Diena" komentāru nodaļas vadītājs Pauls Raudseps. Izdevums tomēr uzsver, ka, neskatoties uz Lembergam izteiktajiem pārmetumiem, Ventspils iedzīvotāji mīl savu mēru. "Braucot cauri 700 gadus vecajai pilsētai, nav grūti saprast, kāpēc. Pilsēta ir sakopta un tīra, tajā izveidoti moderni un labi uzturēti bērnu spēļu laukumi, un moderna mašīna ielās savāc vecās lapas," raksta "Newsweek". "Mēs Ventspilī dzīvojam labi. Par pilsētu rūpējas. Te nav bedres," žurnālam izteicies partijas "Jaunais laiks" Ventspils nodaļas vadītājs Ojārs Grīnbergs. "Pilsētas ielas varbūt ir tīras, bet politika - pavisam noteikti nav. Saistībā ar korupciju latvieši uzskata, ka viņiem ir daudz korumpētāka valdība nekā Lietuvā vai Igaunijā," raksta izdevums. "Neskatoties uz visām slēptajām blēdībām Lemberga rātsnamā, Ventspilī relatīvi nav vērojamas daudz pierastākas korupcijas formas, kas parasti redzamas daudzās bijušajās komunistiskajās valstīs," izteikusies organizācijas "Transparency Interntational" pārstāve Latvijā, organizācijas "Delna" vadītāja Inese Voika, skaidrojot, ka Ceļu policijas un komunālo jautājumu amatpersonu piekukuļošana Ventspilī tikpat kā nenotiek, vēlēšanas ir brīvas un demokrātiskas, tādēļ Ventspils iedzīvotāji "neizjūt demokrātijas trūkumu". "Newsweek" atgādina, ka Krievija jau ilgāku laiku ir apturējusi jēlnaftas tranzītu caur Ventspils ostu, kā dēļ "Ventspils naftas" peļņa kritās no 4,5 miljoniem ASV dolāru 2002.gadā līdz plānotiem 30 000 ASV dolāru šogad. Krievijas lielākā naftas kompānija "Jukos" nosūtīja vēstuli Latvijas premjerministram Einaram Repšem, piedāvājot palīdzību, taču vispirms pieprasot caurskatāmību Ventspilī - kompānija vēlējās zināt, "kam un kas pilsētā pieder". Žurnāls uzsver, ka Ventspils mērs to darīt atteicās, norādot, ka "Jukos" "gudrā prasība pēc caurskatāmības parāda vēl vienu neapdomātu mēģinājumu iejaukties Latvijas politikā". "Caurskatāmība nenozīmē, ka katrai personai ir jānovelk savas drēbes. Tas ir striptīzs. To nevajag jaukt," sacījis Lembergs. "Iespējams. Bet tas, ko Lembergs uzskata par "striptīzu", Eiropā tiek uzskatīs par sabiedrisko atbildību. Līdz 1.maijam, kad Latvija iestāsies ES, viņam labāk vajadzētu būt tam gatavam," "Newsweek" atbild ar repliku. PBLA spriež par jaunām prioritātēm NRA 10/23/03 Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēdes Latvijā notiek kopš 1991. gada. Vakar Rīgā tā sāka savu gadskārtējo trīs dienu sesiju kopā ar Latvijas Brīvības fonda (LBF) padomi. PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis (ASV) savā uzrunā iezīmēja apvienības tālākās darbības vīziju četros virzienos. Viņš akcentēja latviešu organizāciju lomu korupcijas apkarošanā un integrācijas veicināšanā Latvijā. Nozīmīga vieta nākotnes skatījumā ierādīta arī rietumvalstu atbalsta saglabāšanai Latvijas politiskajiem mērķiem. "Mums labi zināmais ASV NATO komitejas priekšsēdis Brūss Džeksons tagad vairāk interesējas par Gruziju un Baltkrieviju nekā par Baltijas valstīm," vēlāk sarunā ar Neatkarīgo atzina J. Kukainis. Saskaņā ar PBLA tradīciju uzrunas teica arī bijušie apvienības priekšsēži Gunārs Meierovics, Uldis Grava un Oļģerts Pavlovskis, pārējie bija atsūtījuši apsveikumus. Viens no viņiem, proti, Andrejs Ozoliņš (Lielbritānija), bija nosūtījis vēstuli Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram Alvaro Roblesam, atgādinot, ka britu cenzs pavalstniecības iegūšanai ir krietni stingrāks par Latvijas pilsonības likuma prasībām. Valdes sēdē arī godināja šāgada PBLA balvas laureātu Vili Vītolu, novērtējot viņa lomu Venecuēlas latviešu sabiedriskajā dzīvē un darbu Latvijas labā. Virsleitnants Lauris ar militāru godu izvadīts Katskiļos NRA 10/23/03 Prāvests Oļģerts Sniedze Katskiļu Brāļu kapos pie Ņujorkas īpašā ceremonijā izvadījis pēdējā (no sākotnējiem 2144) ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvotā latviešu karavīra pelnu urnu. Šī ordeņa un arī Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris virsleitnants Arvīds Lauris mira šī gada 14. augustā 102 gadu vecumā. A. Laura pelnu urna tika izvadīta kopā ar dažu dienu pirms viņa mirušā dēla Sigurda un jau agrāk mirušās sievas Ērikas urnām. Katskiļu Brāļu kapos, kur ir apglabātas gandrīz 4200 latviešu mirstīgās atliekas, bija ap 100 klātesošo. Par pienācīgu militāru godu pēdējam no šī kaluma lāčplēšiem rūpējās Latvijas militārais atašejs komandkapteinis Ingus Vizulis ar savu vietnieku virsleitnantu Kārli Līdaku no vēstniecības Vašingtonā, kā arī Latviešu virsnieku apvienības biedri atv. rezerves brigādes ģenerāļa Vilmāra Kukaiņa izkārtojumā. Karognesējos goda sardzē piedalījās arī Jānis Andersons no Latviešu kara invalīdu apvienības valdes. A. Lauris bija smagi ievainots leģendārajās 1919. gada Cēsu kaujās un tādēļ bija šīs apvienības biedrs. Militāro atvadu ceremoniju noslēdza trompetists Jānis Lukstiņš no Monreālas ar Svētā mantojuma izjustu atskaņojumu. Jau pirms izvadīšanas kapiem gandrīz blakus esošajā latviešu kara invalīdu atpūtas nama Rota augstajos karogmastos svinīgi pusmastā uzvilka lielformāta Latvijas un ASV karogu. Kapos pie galvenās ieejas blakus abiem karogiem bija novietots arī greznais Latviešu kara invalīdu apvienības karogs, tāpat arī goda sardzē pie urnām. Kapos pēdējos sveicienus nesa arī aizgājēju draudzes priekšnieks Gunārs Bērziņš un Daugavas vanagu vārdā simboliski ar trīs smilšu saujām no Rīgas Brāļu kapiem Viktors Zemesarājs. Rainim meklēs vietu rātsnamā NRA 10/28/03 Rīgas domes struktūras pašlaik ir nodarbinātas ar pārcelšanos no savas pašreizējās mītnes K. Valdemāra ielā un jauno rātsnamu. Kā viens no pēdējiem uz to, iespējams, pārcelsies domes vestibilā esošais dzejnieka Jāņa Raiņa krūšutēls, kam vēl nav piemeklēta vieta. Pagaidām "jautājums [par Raiņa krūšutēlu] ir atklāts, tam meklē vietu," atzina domes saimniecības nodaļas vadītāja vietniece Valija Straupe. Rīgas dome vēlētos krūšutēlu pārvietot uz rātsnamu, taču nav zināms, ko par šo ieceri teiks rātsnama interjeristi. "Ja īsi un kodolīgi - jautājums vēl nav atrisināts," teica V. Straupe. Savukārt pilsētas izpilddirektora Māra Tralmaka preses sekretārs Dzintars Zaļūksnis apliecināja, ka Raiņa krūšutēls "noteikti pārcelsies" uz jauno domes mītni. Pašlaik pilsētas galvenais mākslinieks Leonards Laganovskis piemeklē tam vietu, taču līdz 4. novembrim, kad notiks rātsnama svinīgā atklāšana, tā būs atrasta. Likumā paredz aizliegt stiprā alus tirdzniecību naktī Diena 10/25/03 Līdz ar degvīnu, liķieri un citiem grādīgajiem dzērieniem visā Latvijā naktīs būtu aizliedzama arī stiprā alus tirdzniecība, - tā paredz Alkohola aprites likuma jaunā redakcija, kuru sagatavojusi Finanšu ministrija (FM). Priekšlikumus atbalsta Narkoloģijas centra vadība, kas uzskata, ka alus pārdošana naktīs būtu jāaizliedz pilnībā. Kā noteikts likumprojektā, no pulksten 22 līdz pulksten 8 valstī aizliedzama tāda alus tirdzniecība, kura absolūtais spirta daudzums pārsniedz 5,5 tilpumprocentus. Stipro bairīti būs ļauts pārdot vienīgi mazumtirdzniecības iestādījumos, kuros tiek realizēti dzērieni izlejamā veidā un kur tiek nodrošināta alus patērēšana turpat uz vietas. Likumprojektā paredzēts aizliegt arī alus pārdošanu tirgos. Pēc ES likumdošanas alus ir alkoholisks dzēriens, bet Latvijā reibinošo dziru pārdošana tirgos jau ir aizliegta, - tā ieceri skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Likumprojekts aizstās pašreizējo Alkohola aprites likumu un MK noteikumus par alus apriti. Kā Dienai pastāstīja FM preses sekretāre Baiba Melnace, likumprojektu ir izsludinājusi valsts sekretāru sanāksme, un tagad tiek gaidīti priekšlikumi no ministrijām. Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna atzinīgi novērtēja stiprā alus tirdzniecības aizliegumu naktīs: "Domāju, ka tas ir pareizi." Kā uzskata narkologi, stiprais alus nav mazāk kaitīgs par citiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sidru, kura tirdzniecība naktīs aizliegta. Laši neatgriežas Daugavā Diena 10/25/03 Par spīti tam, ka ik gadu Daugavas grīvā tiek izlaisti simtiem tūkstošu lašu mazuļu, kuriem ģenētiski iekodēts, ka jāatgriežas vietā, kur tie palaisti brīvībā, pēc liela loka apmešanas atpakaļ atgriežas vien neliels skaits. Zivsaimniecības institūta pārstāvis Jānis Birzaks pauž, ka tik neveiksmīgs lašu gads kā šis nav pieredzēts kopš padomju laikiem, un pieļauj, ka vainojami varētu būt dažādi apstākļi no roņu skaita pieauguma līdz nozvejas palielināšanai citās valstīs. Biologs Māris Olte savukārt ir pārliecināts, ka Daugavas grīvā atlaisti tiek dzīvotnespējīgi un antibiotikām piebaroti lašu mazuļi. Lai kāds būtu iemesls, sekas visasāk izjūt piekrastes zvejnieki, kas par velti piegādā lašu ikrus un pieņus zivaudzētājiem un nesagaida atpakaļ kārotos lašus. "Faktiski vēl nekad neesam bijuši tik tuvu bankrotam," atzīst lielākā piekrastes zvejniecības uzņēmuma Vecdaugava valdes priekšsēdētājs Normunds Innus. Līdz ar Rīgas HES uzcelšanu Daugavā vairs nenotiek dabīgais lašu nārsts, tāpēc jau kopš padomju laikiem Daugavas grīvā izaudzētie laši tiek notverti, izslaukti un mākslīgi pavairoti, vēlāk mazuļus izlaižot Daugavas grīvā. Izmetot lielu loku Baltijas jūrā, dažkārt pat līdz Botnijas līcim, tie atgriežas atpakaļ nārstot. Šādu mākslīgi pavairotu lašu zvejniecība uzņēmumiem rudenī nav aizliegta, un uz to neattiecas ierobežojumi, kādi ir upēs, kur notiek dabīgais lašu nārsts. Diemžēl nedz pērn, nedz šogad laši Daugavā atgriezties nevēlas, un šogad, kā pārliecinājās Diena, ar zvejniecību sokas pavisam vāji. Izbraukumā ar uzņēmuma Vecdaugava zvejniekiem pirmo divu murdu izcelšana gan viesa cerības - tajos bija pieci laši, kas, kaut ne pārāk lieli, tomēr izrādījās derīgi pavairošanai. Taču trešais murds izrādījās roņa "aptīrīts". "Tā ir liela problēma. Aptuveni pusi no ienākošajiem lašiem apēd roņi," ir pārliecināts Vecdaugavas zvejnieks Uldis. Vēl vājāk veicās komandai, kuras laivā bija Dienas fotogrāfs. Tā nedabūja nevienu lasi, toties murdā atrada dzīvu un diezgan neapmierinātu roni. Roņi varētu būt būtisks faktors, kas traucē lašiem atgriezties dzimtajos ūdeņos, atzīst J.Birzaks, tomēr pieļauj arī citu faktoru ietekmi, piemēram, lašu nozveju pie citu valstu krastiem. Latvijas zvejnieki lašu nozvejas kvotas no citām valstīm iemainījuši pret reņģu kvotām, kas ekonomiski, iespējams, ir izdevīgāk. M.Olte savukārt uzskata, ka Latvijas zivaudzētavās audzētie lašu mazuļi ir ģenētiski nepilnvērtīgi un nespēj izdzīvot atklātā jūrā. Tam par iemeslu esot mazuļu pārbarošana ar antibiotikām. "Ir atšķirība starp mazuļiem, kas attīstās brīvā dabā, un mākslīgi pavairotajiem," saka M.Olte. N.Innus gan apgalvo, ka to nevar attiecināt uz visām zivaudzētavām, jo tajās audzētie mazuļi atšķiroties. Katrā gadījumā zaudētāji ir pircēji, kuri nevar iegādāties Latvijas ūdeņos legāli ķertu lasi. Kritiku zvejnieki velta arī akcijai Lašiem būt, kas aicina nepirkt bālo lasi, lai gan tas var būt legāls. "Par laimi, tas nesit pa kabatu, taču tikai tāpēc, ka lašu šogad nav," rezumē uzņēmuma Vecdaugava direktors Uģis Tētiņš. Rīgas jūras līcī ieklīdis cūkdelfīns Diena 10/25/03 Zvejnieku tīklā Rīgas jūras līcī, aptuveni divus kilometrus no Daugavas ziemeļu mola, ceturtdien iekļuvis cūkdelfīns. Mūsu pusē tas ir rets gadījums ne tikai Rīgas jūras līcī, bet arī atklātā Baltijas jūrā. Ieklīdušā delfīna atveidojumu varēs aplūkot Latvijas Dabas muzejā. "Sākumā domāju, ka tīklā iekļuvis ronis. Taču izrādījās, ka tas ir delfīns, kas tīklā bija ieķēries gan aiz mutes, gan aiz astes. Diemžēl jau miris, atpakaļ atlaist nevarēja," stāsta delfīna izvilcējs firmas Vecdaugava zvejnieks Edmunds Leimanis. Retā jūras dzīvnieka iekļūšana tīklā sakrīt ar zvejnieka dēla piedzimšanu, tāpēc tagad E.Leimanim jāklausās kolēģu zobgalībās, ka stārķa vietā viņam ģimenes papildinājumu atnesis delfīns. Noķertais cūkdelfīns ir aptuveni 24 kilogramus smags un, kā novēroja Diena, pēc izskata atšķiras no tiem delfīniem, kādus pierasts redzēt filmās. Tam ir daudz strupāks purns un arī muguras spura nav tik izteikta. Mirušā delfīna āda bija līdzīga gumijveidīgam materiālam. "Šajā gadsimtā tas ir pirmais zināmais gadījums, kad tiek noķerts cūkdelfīns," stāsta roņu un delfīnu pētnieks Valdis Pilāts, kurš bija ieradies izpētīt arī šo eksemplāru. 1993.gadā cūkdelfīns iekļuvis mencu tīklos pie Liepājas, bet 1974.gadā - reņģu tīklos pie Rojas. Neviens šāds dzīvnieks līdz šim nav noķerts Rīgas jūras līcī tik tuvu Rīgai. Nejauši tīklos iekļuvušais delfīns tika nogādāts Dabas muzejā, kur tiks izliets viņa veidols, jo izbāšana neesot iespējama. Cūkdelfīns jeb jūrascūka (Phocoena phocoena (lat.)) ir viens no mazākajiem delfīniem. Ķermeņa garums nepārsniedz 2 m, masa vidēji 50 - 60 kg, nepārsniedz 90 kg, turklāt mātīte ir lielāka par tēviņu, informēja V.Pilāts. Baltijas jūrā sastopami 16 sugu delfīni, taču tie, tostarp cūkdelfīni, ir diezgan reti sastopami un līdz Latvijai atklīst reti. Biežāk tie konstatēti Polijas piekrastē. V.Pilāts uzsver - noķertais dzīvnieks neapliecina, ka delfīnu skaits Baltijas jūrā būtu palielinājies. Tie joprojām ir aizsargājami. Par atrastajiem beigtajiem delfīniem lūgums ziņot Latvijas Dabas fondam vai Latvijas Zivsaimniecības institūtam. Satrauc gulbju liktenis Diena 10/28/03 Par spīti tam, ka, uzsniegot pirmajam sniegam, Latvijā vēl palikušie gulbji cilvēkos rada īpašas emocijas, ornitologi aicina iedzīvotājus neuztraukties par cēlo putnu izdzīvošanas spējām, jo tie ceļā dosies, kad sajutīs briesmas. Lai arī speciālisti neiesaka barot putnus, ja kāds tomēr tos sācis ēdināt, to jāturpina darīt visu ziemu. Pirmdien Dienai satraukumu par diviem gulbjiem pauda Salaspils pievārtē esošās firmas Antikors darbiniece Līvija Dzintare. Putni dīķī netālu no uzņēmuma nolaidušies pagājušajā nedēļā. Pirmdienas rītā, laužoties pret plāno ledu, tie mēģinājuši pacelties spārnos, taču nesekmīgi. Kolēģiem šķitis, ka mazākais putns ir savainots, tāpēc L.Dzintare vērsusies pēc palīdzības Rīgas zoodārzā, Latvijas Ornitologu biedrībā un pie ugunsdzēsējiem, taču nekur nav saņēmusi atbalstu. "Drausmīgi skatīties," teica L.Dzintare. Viņa baidās, ka putni iesals dīķī un nespēs aizlidot uz tām vaļējām ūdenstilpēm, kurās pulcējas viņu sugas brāļi un māsas. Diena pirmdien pusdienlaikā aplūkoja abus cēlos putnus, kuri bija piepeldējuši pāris metru no krasta, un vismaz ārēji tie izskatījās veseli. Gulbji peldēja, stingri turot kaklu, arī spārni un pleznas par traumām neliecināja. Dīķa plānajā ledū putni bija izveidojuši celiņus, pa kuriem tie pārvietojās šurpu turpu. Zooloģiskā dārza ornitoloģijas nodaļas vadītāja Agnija Graubica Dienai teica, ka iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas par gulbjiem, kuri vēl nav devušies ceļā uz siltajām zemēm, jo veseli putni paši var par sevi parūpēties un aizlidos, kad tiem draudēs briesmas. Palīdzību pie ornitologiem vajadzētu meklēt vienīgi tad, ja ir skaidri redzams, ka ar putnu kaut kas nav kārtībā. Tādos gadījumos slimās radības pie speciālistiem nogādās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ar kuru zoodārzs noslēdzis vienošanos. Līdz šim neesot bijis nevienas ziemas, kad iedzīvotāji nezvanītu un nestāstītu par gulbjiem, kas, viņuprāt, iet bojā, stāstīja A.Graubica. Sākotnēji zoodārza darbinieki pārbaudījuši katru izsaukumu, taču, kad izrādījies, ka putni lielākoties ir "visnotaļ dzīvelīgi", speciālisti notikuma vietā ierodoties tikai smagākajos gadījumos. Tāpēc, lai cik nežēlīgi tas arī izklausītos, zoodārza speciālisti iesaka - lai dabā viss notiek tā, kā tam jānotiek. Tomēr, ja iedzīvotāji ir pārāk nobažījušies par cēlo putnu stāvokli, tos var piebarot. A.Graubica gan uzsvēra, ka cilvēkiem tādā gadījumā jāuzņemas atbildība un barošana jāturpina visu ziemu. Arī ornitologs Jānis Ķuze Dienai pauda uzskatu, ka būtu korekti, ja cilvēki, kas sākuši barot gulbjus, to darītu līdz galam. Tiesa, viņš piebarošanu neatbalstot, jo pareizāk būtu ļaut putniem pašiem rūpēties par sevi. Papes ornitologu punktā Diena uzzināja, ka pašlaik lielākā daļa zosu esot aizlidojušas, arī lakstīgalas un dzeguzes "jau sen ir Āfrikā".