K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 321: 6. - 12. novembris Eiropas Savienība Norādot vēl uz daudzām problēmām, EK tomēr slavē jaunās dalībvalstis Diena 11/06/03 "ES paplašināšana ir tik labi sagatavota, cik vien var būt," ar uzslavām jaunajām dalībvalstīm un pašai Eiropas Komisijai (EK) trešdien pēc pēdējo monitoringa ziņojumu publicēšanas neskopojās ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens. Lai gan visām topošajām dalībvalstīm līdz iestāšanās brīdim vēl jāatrisina kopā 39 nopietnas problēmas, EK esot pārliecināta, ka tas ir izdarāms un, pat ja ne, ES no tā necietīšot, jo zaudētāja katrā atsevišķā gadījumā būs konkrētā valsts. Kā jau prognozēts, Latvijai galvenā kritika izteikta par muitas informācijas sistēmu (IT) saslēgšanu ar ES, pievienotās vērtības nodokļa administrēšanu un informācijas apmaiņu, ar izglītības dokumentu atzīšanu saistīto likumu sakārtošanu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu iznīcināšanu. EK prognoze esot, ka visas desmit valstis līdz nākamā gada maijam būs pilnībā gatavas. "Es gaidīju vairāk problēmu," neslēpa komisārs, pēc ziņojumu nodošanas Eiropas Parlamentam (EP) atzīstot, ka tie esot pārsteidzoši labi. Jau tagad droši varot teikt, ka ES vēsturē lielākā paplašināšanās būs bez riska savienības funkcionēšanai un tās darbs pēc desmitnieka pievienošanās turpināsies tikpat gludi. G.Ferhoigena pavadvārdi ziņojumiem vienlaikus kalpoja kā iedrošinājums tiem deputātiem, kuri vēl trešdien pauda bažas par visām ES normām neatbilstošu valstu uzņemšanu. Viena no lielākajām eiropiešu rūpēm - vai līdz ar paplašināšanos ES tirgū nenonāks visiem drošības standartiem neatbilstoši produkti, jo tieši lauksaimniecības produktu drošības garantiju trūkums ir viens no kopīgajiem pārmetumiem vairākām valstīm. Tas nekādā ziņā nenotikšot, jo pat tad, ja šī vai kāda cita problēma netikšot novērsta, Komisijas rīcībā esot virkne līdzekļu (piemēram, ES līgumos paredzētie sodi, kādas valsts izslēgšana no kopējās politikas attiecīgajā nozarē), kā ar tām tikt galā. Komisārs pats gan esot pārliecinājies, ka valstu valdības ļoti nopietni uzsver EK ziņojumus un arī šoreiz ar lielu enerģiju centīšoties trūkumus novērst. Arī pati Komisija, lai arī vairāk ziņojumus negatavos, ļoti rūpīgi sekošot tam, kas tiek darīts, un mudināšot problēmas atrisināt. Ziņojumi rāda, ka teju visām valstīm visgrūtāk jaunajiem apstākļiem un gaidāmajam līdzekļu pieaugumam bijis pieskaņot lauksaimniecības nozari - izveidot spēcīgas lauksaimniecības finansējuma sadales un kontroles struktūras, kā arī nodrošināt jau minēto pārtikas produktu atbilstību drošības standartiem. Latvijai šādu pārmetumu nav, toties tā, tāpat kā vairākas citas valstis, vēl nav atradusi risinājumu dzīvnieku izcelsmes atkritumu drošai iznīcināšanai. Arī cita Latvijas problēma - nesagatavotība profesionālās kvalifikācijas atzīšanai citās valstīs - ir kopīga vismaz sešām valstīm. Pārējie nepadarītie darbi ir katrai valstij savi. Polijai, kas izrādījusies sliktāk sagatavotā, teju visi aizrādījumi attiecas uz lauksaimniecību, un kā aizstāvoši norādīja G.Ferhoigens, nereti saistīti ar valsts lielo teritoriju. Vairākas valstis nav atrisinājušas konkurences ierobežojumus, bet Latvija ir vienīgā, kas kavējas muitas un nodokļu uzskaites sistēmu uzstādīšanā. Īsajās parlamenta debatēs ariī izskanējušo jautājumu par izturēšanos pret minoritātēm Baltijas valstīs, G.Ferhoigens komentēja, norādot, ka nekādu pārkāpumu šajā jomā neesot. Vienlaikus ar monitoringa ziņojumiem EK publicēja arī progresa ziņojumus kandidātvalstīm Rumānijai, Bulgārijai un Turcijai. Lai gan G.Ferhoigena komentāri bija visai diplomātiski, EK faktiski atzinusi, ka Rumānijas ekonomikā vēl daudz jādara, lai to uzskatītu par pilnībā atbilstošu tirgus principiem, savukārt Turcijai pat nav zināms gads, kad tā varētu tikt aicināta pievienoties. Sešos mēnešos līdz iestājai ES jāstrādā ar pilnu sparu NRA 11/06/03 Latvija spējusi veiksmīgi tikt galā ar daudziem trūkumiem, atzīst Eiropas Komisija (EK). Tomēr Latvija, izpelnoties piecus nopietnus aizrādījumus, ir trešā kritizētākā valsts aiz Polijas un Maltas, liecina vakar publiskotais EK monitoringa ziņojums. Valsts augstākās amatpersonas un atbildīgo nozaru ministri ir pārliecināti, ka Latvija līdz nākamā gada 1. maijam spēs novērst trūkumus, kas uzrādīti ziņojumā. Valsts augstākās amatpersonas - Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un premjerministrs Einars Repše - pauda pārliecību, ka Latvija līdz nākamā gada 1. maijam spēs novērst ziņojumā minētos trūkumus. Savukārt Ārlietu ministrija (ĀM) pauda gandarījumu, ka EK ir atzinīgi novērtējusi Latvijas sasniegto ES likumdošanas pārņemšanā un ieviešanā. Kopumā, EK vērtējumā, Latvijas valsts pārvalde un tiesas spēs nodrošināt ES likumdošanas ieviešanu. Latvijas ekonomikā ir stabila izaugsme. Tomēr pusgada laikā līdz iestāšanās brīdim Latvijai ir aktīvi jārīkojas, lai novērstu EK norādītos trūkumus. Līdz pat iestāšanās brīdim Eiropas Komisija turpinās uzraudzīt, kā jaunās dalībvalstis gatavojas dalībai ES. Ja tā uzskatīs, ka kāda dalībvalsts līdz 2004. gada 1. maijam nav spējusi pilnībā nodrošināt ES likumdošanas ieviešanu, tā var rīkoties, lai pasargātu pārējās dalībvalstis un ES iekšējo tirgu no negatīvām sekām, liecina ĀM preses centra sniegtā informācija. Ziņojumā EK norāda, ka Latvija vēl līdz galam nav īstenojusi visus darbus, lai nodrošinātu brīvu personu kustību, kas attiecas uz reglamentēto profesiju un izglītības diplomu savstarpēju atzīšanu, īpaši veselības aprūpes jomā. Proti, jāsakārto likumdošana, lai izglītības iestāžu izdotie diplomi tiktu atzīti arī citās valstīs. Konkrēti ziņojumā norādīts uz medicīnas diplomu atbilstības problēmām. Būtiski aizrādījumi ir vēl neīstenotā ar citu valstu informācijas iekārtām savietojamu sistēmu ieviešanā muitā un ES atbilstošas sistēmas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu administrēšanā. EK ziņojumā norādīts uz nesakārtotību aizsardzībā pret liellopu spongiozo encefalopātiju (BSE) jeb tā dēvēto govju trakumsērgu. Tāpat tiek norādīts, ka dzīvnieku izcelsmes atkritumi jāiznīcina atbilstoši ES standartiem. Īpaša uzmanība jāpievērš tiesu reformai, arī cīņai ar korupciju turpmāk jābūt valdības prioritātei. EK ziņojumā arī teikts, Latvijai jāveic lielāks darbs tādās jomās kā konkurences politika, lauksaimniecība, zivsaimniecība, nodokļu politika, sociālā politika un nodarbinātība, reģionālā politika, patērētāju un veselības aizsardzības jautājumi, tieslietas un iekšlietas, ārējās attiecības un finanšu kontrole. Valdība atzinusi, ka nopietni kavējas muitas informāciju tehnoloģiju sistēmu savietojamība ar ES sistēmām, tai skaitā nav nodrošināta kompjuterizētās tranzīta sistēmas darbība un sasaiste ar uzņēmējiem. Lai nodrošinātu ES prasībām atbilstošu muitas un nodokļu informācijas sistēmu ieviešanu, intensīvs darbs tika sākts 2003. gadā, kad šim mērķim tika piešķirts finansējums. No 2004. gada 1. maija Latvijas muita sāks izmantot ES prasībām atbilstošas muitas informācijas sistēmas, un nodrošinās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas darbību. No 2004. gada 1. maija, visiem uzņēmumiem, kas deklarē preces tranzītam, tiks nodrošinātas elektroniskās deklarēšanas iespējas. Vērtējot pašreizējo situāciju, Latvija spēs izpildīt šo prasību no 2004. gada 1. maija, valdības vadītāja Einara Repšes viedokli pauda viņa palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča. Valdības vadītājs secinājis, ka, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju un izvērtējot šīs sistēmas Ieviešanas plānu, no 2004. gada 1.maija Latvijas nodokļu informācijas sistēmas būs saslēgtas kopējā ES nodokļu un muitas informācijas apmaiņas tīklā. Savstarpējā diplomu salīdzināšana un izvērtēšana ir notikusi lēni, bet Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", kas tiks iesniegts Ministru kabinetā izskatīšanai līdz.šā gada15. decembrim, līdz ar to nodrošinot pilnīgu likumdošana pārņemšanu atbilstoši ES prasībām līdz 2004. gada 1. maijam. Valdība sola, ka līdz iestājai ES tiks nodrošināta dzīvnieku izcelsmes atkritumu produktu savākšanas, pārstrādes un iznīcināšanas sistēma atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas prasībām. Šī mērķa īstenošanai tiks izmantoti vai nu Latvijā darbojošies dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes, vai kaimiņvalstu uzņēmumi. Monitoringa ziņojumā deviņas kritiskās norādes no EK saņēmusi Polija, sešas - Malta, piecas - Latvija, četras - Slovākija, Ungārija un Čehija, trīs - Igaunija. Lietuvai tikuši divi būtiski aizrādījumi, bet viena norāde - Slovēnijai. ES desmit nākamajām dalībvalstīm jāveic "nekavējošas un izšķirošas darbības", lai ES 39 svarīgākos likumus iekļautu pašmāju likumdošanā, teikts Eiropas Komisijas (EK) pēdējā monitoringa ziņojumā, vēsta LETA-DPA. EK atzinusi, ka jaunpienācējas valstis panākušas lielu progresu ES noteikumu ieviešanā, taču brīdināja par nopietnām bažām 39 konkrētos sektoros, kas attiecas uz cilvēku brīvu pārvietošanos, maksājumiem lauksaimniecībā, kā arī veselības aprūpes un sanitārajiem standartiem. "Bez nekavējošas un izšķirošas rīcības minētās valstis, visticamāk, nespēs izpildīt savas dalības saistības šajās specifiskajās sfērās, un to pilsoņi un ekonomikas personas nebaudīs ES dalības pilnīgus labumus," uzsvērts ziņojumā. EK pauda bažas par pārtikas drošības kontroli un higiēnas standartiem Polijā, kā arī par kavējumiem datorizētas lauksaimniecības datubāzes izveidē tiešiem lauksaimniecības palīdzības maksājumiem fermeriem. Polija atpaliek cilvēku brīvās pārvietošanās sagatavošanā ES ar savstarpēju kvalifikācijas atzīšanu. Ungārija un Slovākija kritizētas četros punktos, ieskaitot par maksājumu sistēmas izveidi lauksaimniecību subsīdijām un veselības standartiem lauksaimniecības un pārtikas veidojumos. Čehija kritizēta par problēmām diplomu atzīšanā, ceļu transportā un lauksaimniecības palīdzības sistēmā. Par vislabāk sagatavojušos kandidātvalsti atzīta Slovēnija, par kuru bažas paustas tikai vienā punktā - personāla apmācībā un profesionālās kvalifikācijas savstarpējā atzīšanā. EK monitoringa ziņojums ir pēdējais pirms jauno ES dalībvalstu uzņemšanas 2004. gada 1. maijā. Einars Repše, Ministru prezidents: - Sākot ar 2004. gada 1. maiju Latvijas muita sāks izmantot Eiropas Savienības prasībām atbilstošas muitas informācijas sistēmas un nodrošinās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas darbību. Visiem uzņēmumiem, kas deklarē preces tranzītam, tiks nodrošinātas elektroniskās deklarēšanas iespējas. Latvija spēs izpildīt šo prasību līdz ar iestāšanos ES. Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju un izvērtējot šīs sistēmas ieviešanas plānu, sākot ar 2004. gada 1. maiju Latvijas nodokļu informācijas sistēmas būs saslēgtas kopējā ES nodokļu un muitas informācijas apmaiņas tīklā. Savstarpējā diplomu un kvalifikāciju salīdzināšana un izvērtēšana ir notikusi lēni, bet Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", kas tiks iesniegts Ministru kabinetā izskatīšanai līdz šā gada 15. decembrim, līdz ar to nodrošinot pilnīgu likumdošanas pārņemšanu atbilstoši ES prasībām. Vaira Vīķe-Freiberga, Valsts prezidente: - Ziņojumā minētie pieci sarkanie karodziņi ir tieši tie paši, kas tika minēti iepriekšējā ziņojumā. Tas nozīmē, ka Latvija šajā laika posmā nav spējusi līdz galam panākt šo uzdevumu izpildi, taču, kā sarunās ar mani ir apliecinājis Ministru prezidents, attiecīgie ministri un dienestu, piemēram - muitas, vadītāji, Latvija ir spējīga šo darbu paveikt līdz 2004. gada 1. maijam. Pirms kāda laika man bija nopietnas bažas par muitas savietojamību, jo, ja Latvija nebūs gatava, tas mums dārgi maksās. Šie pieci uzdevumi ir prioritāri, un ir iepriecinoši, ka Ministru prezidents un valdība ir gatava sekot tiem līdzi. (Prezidentes teiktais vakar preses brīfingā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Einaru Repši. ) Steigšus novērsīs kavēkļus darbam ārzemēs Diena 11/07/03 Līdz decembra vidum Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola sakārtot profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas kārtību atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām, lai tā dēvēto reglamentēto profesiju pārstāvji bez problēmām varētu pretendēt uz darbu ārzemēs vai ārvalstnieki - Latvijā. Spēkā esošo attiecīgo jumta likumu Eiropas Komisijas (EK) eksperti jau pērn kritizēja kā nesaprotamu, nekonkrētu, pretrunīgi traktējamu, ko labot cenšas IZM veidota starpinstitūciju darba grupa. Latvijā starp 76 reglamentētajām jeb tādām profesijām, kurās var strādāt tikai pēc īpašas atļaujas un iekļaušanas attiecīgā praktizējošo personu reģistrā, ir ārsti, arhitekti, advokāti, virkne transporta jomas speciālistu. Brīdinājums par nesakārtoto likumdošanu attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas savstarpējo atzīšanu izteikts trešdien publiskotajā EK pēdējā Latvijas progresa ziņojumā. Tas neattiecas uz jau sakārtoto diplomu akadēmisko atzīšanu - kvalifikācijas izvērtējumu studiju turpinājumam. EK eksperti kritizē likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" neprecīzi formulētās prasības veselības aprūpes reglamentēto speciālistu un arhitektu profesijai, kā arī nepilnīgo ES dalībvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšanas sistēmu. Nule pabeigtajos likuma grozījumos, kuri lielākoties ar ekspertiem esot saskaņoti, IZM atteikusies no iepriekš gari izplūdušajiem skaidrojumiem par atsevišķu profesiju izglītošanās starpposmiem, piemēram, rezidentūru medicīnā, stāstīja IZM ierēdne Gunta Arāja. Attiecībā uz ārstiem turpmāk likums noteiks tikai konkrētas prasības tam brīdim, kad ārsts var veikt patstāvīgu darbību, kā to prasa ES direktīvas. "Par rezidenta statusu Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Veselības ministrijai jāvienojas atsevišķi un jāprecizē Ārstniecības likums," skaidroja G.Arāja. RSU rektors Jānis Vētra uzskata, ka speciālistu kustību šīs nianses likumos neierobežos. Virkne precizējumu veikta attiecībā uz ārvalstīs iegūtas kvalifikācijas atzīšanu, paredzot arī dažu līdz šim trūkstošo profesiju, piemēram, ārsts, zobārsts, farmaceits, arhitekts un citu automātisku (bez papildu prasībām) atzīšanu. Saraksts jāapstiprina valdībai un arī tas, kuru ES valstu institūciju izsniegtie dokumenti apliecinās uz Latviju atbraukušā speciālista izvirzīto prasību izpildi viņa mītnes valstī. Latvijā vēl nenovērtē pašvaldību iespējas ES Diena 11/10/03 Ierēdņu pilsētā Briselē ir vairāk nekā 250 Eiropas pilsētu un reģionu pārstāvniecību un to skaits turpina augt tik strauji kā sēnes pēc lietus. Skaidrojums ir vienkāršs - ES institūcijas, kas ik gadu sadala desmitiem miljardu eiro, ir labākā vieta, kur stāstīt par savām idejām, veidot kontaktus un atrast mājās pat nenojaušamus naudas avotus savu pašvaldību vajadzībām. Labi iemīto taciņu jau pāris gadus min arī jauno dalībvalstu pašvaldības, taču Rīgas lobija ES centrā, šķiet, tik drīz nebūs - pilsētas amatpersonas runā par naudas trūkumu, neskaidriem mērķiem un atkārto vajadzību pētīt, skatīties un vēlreiz visu apsvērt. "Kad Somija iestājās ES, Helsinku pilsētas dome pārrakstīja savu attīstības stratēģiju. Tika secināts, ka nepieciešams izpētīt jaunās iespējas, un šeit tika atsūtīti pirmie cilvēki," Dienai stāsta Helsinku pilsētas un tai apkārtējā Ūsimā reģiona ES biroja vadītāja Eija Nīlunda. Savu biroju pilsēta atvēra 1996.gadā - gadu pēc Somijas iestāšanās ES. Pa šo laiku Briselē darbu sākušas astoņas Somijas reģionu pašvaldības, un nenoklāta palikusi vairs neliela ziemeļvalsts dienvidrietumu daļa. Helsinku birojā, kam pievienojusies arī Helsinku universitāte, pašlaik pastāvīgi strādā divi cilvēku, vēl četri - kā stažieri uz līguma pamata. Katrs no viņiem specializējies vienā vai vairākās jomās un ikdienā apmeklē dažādus seminārus, tiekas ar ES institūciju ierēdņiem un raksta ziņojumus. Tie pēc tam tiekot ievietoti elektroniskā datu bāzē, ko izmanto 600-700 cilvēku no Helsinku domes institūcijām, Ūsimā reģiona pašvaldībām un universitātes. Lielākā daļa no tiem stāsta par jaunām sadarbības iespējām konkrētās nozarēs, mācību iespējām un, kas ļoti būtiski, - pieejamām finanšu programmām. Helsinki un tās apkārtne ir ekonomiski attīstīta un četru struktūrfondu naudu tāpēc saņemt nevar. "Taču ES ir milzīgs daudzums zinātnes, izglītības, sociālo un citu programmu, kur varam atrast finansējumu saviem projektiem, un tas tiek izlemts Briselē. Ja mūsu te nebūtu, līdz Helsinkiem šī informācija, iespējams, bieži vien nenonāktu," saka biroja vadītāja. Viņa arī apgāž priekšstatu, ka EK ir noslēgta un nepieejama institūcija: "Komisija ļoti labprāt uzklausa mūsu viedokļus, un tur ir viegli satikt cilvēkus. Viņi ir ierēdņi, kas raksta plānus, bet nezina realitāti, un mēs to parādām." Helsinku pārstāve pēc pieredzes saka, ka Eiropas Parlamentā lobēt savas intereses ir par vēlu, jo šajā stadijā lēmumi jau sagatavoti. Tāpēc esot svarīgi maksimāli iesaistīties laikā, kad notiek politikas izstrāde. 1999.gadā Briselē bijušas 160 pašvaldību vai reģionālās pārstāvniecības, un pašlaik to skaits tuvojas 300. Jau pāris gadu savs birojs ir Tallinai, pārstāvniecību atvērusi Prāga, te strādā arī cilvēki no Viļņas, bet viens no mācekļiem Helsinku birojā uz pusslodzi strādā Budapeštai. E.Nīlunda ir pārliecināta, ka vismaz galvaspilsētām Briselē ir jābūt, turklāt jaunajām dalībvalstīm tas ir īpaši svarīgi, jo paveras arvien jaunas un jaunas iespējas. Viņa ir pārliecināta, ka jāsāk ar darbinieku mācībām, jo ES institucionālā struktūra un lēmumu pieņemšanas shēma ir ļoti sarežģīta. Rīgas domē (RD) ideja par pārstāvniecību ES centrā parādījusies jau pirms vairākiem gadiem, bet šopavasar tā konkretizējusies nu jau darbu domē atstājušās Violas Lāzo gatavotajā ārvalstu sakaru pilnveidošanas stratēģijā. Kā Dienai stāstīja V.Lāzo, dokumentā norādītas dažādās iespējas, ko šāds birojs dotu, analizēts, kā tas varētu sākt darbu un kādi būtu ieguvumi. Viņa cerējusi, ka biroju varētu atvērt jau pirms ES referenduma, taču, lai arī RD attīstības komiteja ieceri konceptuāli atbalstījusi, tā apstājusies. Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP) ideju atbalstot, taču pirms lemšanas, esot jāzina, ar ko tas nodarbotos, Dienai skaidroja mēra preses sekretāre Brigita Višņevska, vienlaikus apstiprinot, ka nākamā gada budžeta projektā tam nauda nav plānota. Arī projekta izpēte neturpinoties. Mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs (TSP) atzina, ka, viņaprāt, atsevišķa pārstāvniecība Rīgai Briselē nav vajadzīga "gan naudas, gan rīcības un loģikas dēļ". Viņš skaidroja, ka dome pati bez valsts atļaujas nevarot pat aizņēmumu paņemt un lietderība esot apšaubāma. Taču esot sāktas sarunas par kopēju pārstāvniecību Lielo pilsētu asociācijā - viņš gan nezinot, cik tālu ideja pavirzījusies. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis pauda pārliecību, ka nekas netiks nokavēts. Nākamajā LPS kongresā tikšot nopietnāk pārspriesta iecere sūtīt uz Briseli LPS pārstāvi, taču līdz tam esot jānodrošinās ar pienācīgiem argumentiem, lai pierādītu savienības biedriem, ka aptuveni 150 000 latu gada ieguldījums ir tā vērts un būs redzami rezultāti. E.Nīlunda Dienas jautājumu, vai Helsinkiem kādreiz nav licies, ka uzturēt biroju Briselē ir nelietderīgi, sākumā, šķiet, pat nesaprot. "Var jau ļoti viegli rēķināt - viens 10 miljonu projekts, un atdeve ir acīmredzama, bet tā nekad netiek darīts. Mēs vienmēr esam bijuši pārliecināti, ka Helsinkiem jāstrādā starptautiski un būt Briselē ir starp pilsētas augstākajām prioritātēm. Ja tā nedomājam, sēžam savā Lapzemē un tur arī paliekam," viņa saka. Gaidāmā Latvijas iestāja ES palielina vēlmi naturalizēties Diena 11/11/03 Pēc lielā lēciena tūlīt pēc referenduma par Latvijas iestāju Eiropas Savienībā (ES) arī oktobrī ievērojami audzis naturalizēties gribētāju skaits - Naturalizācijas pārvalde (NP) pagājušajā mēnesī saņēmusi 1371 Latvijas pilsonības pretendenta iesniegumu. Tas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā pērn šajā laikā un apliecina jau agrāk prognozēto - valsts pievienošanās ES varētu paātrināt naturalizācijas tempus un mazināt arī starptautisko institūciju pārmetumus Latvijai par nepilnu pusmiljonu lielo nepilsoņu skaitu. "Naturalizācijas temps ir pieaudzis, un var runāt par pastiprinātu motivāciju, ko radījuši vairāki faktori. Pirmais no tiem - referendums," saka NP priekšnieces vietnieks Jānis Kahanovičs. Viņaprāt, nepilsoņi, kurus vēl pirms 20.septembra musināja daļas kreiso politiķu izplatītie viltus solījumi, ka Latviju ar tik lielu nepilsoņu skaitu ES neuzņems, tagad sapratuši - viņu cerības nav attaisnojušās un cita ceļa, izņemot naturalizāciju, nav. Naturalizāciju veicina arī NP organizētie latviešu valodas kursi, kur ik mēnesi 400 cilvēku apgūst valsts valodu, lai varētu nokārtot naturalizācijas pārbaudījumu. Tomēr J.Kahanovičs stāsta - pēdējos mēnešos naturalizācijas pretendentu dati liecina - tie ir 50.-60.gados dzimuši cilvēki ar labām latviešu valodas zināšanām, kam nebūtu bijis problēmu naturalizēties arī līdz šim. Gribīgo koalīcija Ščecinā apbedīts Irākā nogalinātais poļu virsnieks LETA-DPA 11/10/03 Pirmdien Ščecinā, Polijas ziemeļrietumos, tika apbedīts pirmais Irākā nogalinātais poļu karavīrs. 44 gadus veco majoru Hieronimu Kupčiku, kurš dienēja Irākā dislocētajā 2500 vīru lielajā poļu karaspēka kontingentā, ceturtdien nāvējoši ievainoja snaipera lode uzbrukumā viņa motorizētajai patruļai netālu no Kerbelas. Runādams bēru ceremonijā, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis pirmdien paziņoja, ka poļu karavīri Irākā paliks uzticīgi uzdevumam "nest brīvību un mieru" šai valstij. "Mēs palīdzam irākiešiem atgūt kontroli pār savu zemi pēc gadu desmitiem ilgās tirāna valdīšanas, un mēs turpināsim šo misiju," teica Kvasņevskis, uzsverot, ka Polija ir "droša" un "nopietna" sabiedrotā. Sabiedriskās domas aptaujā pirms majora Kupčika nāves vairākums poļu iebilda pret Polijas klātbūtni Irākā. Sagaidāms, ka Polijas premjerministrs Lešeks Millers, kurš devies četru dienu braucienā pa Tuvajiem Austrumiem, otrdien, Polijas Neatkarības dienā, apmeklēs Kempbabilonā netālu no Bābilas pilsētas Irākas centrālajā daļā dislocētos poļu karavīrus. Millers ieradās Kuveitā pirmdien un risināja sarunas ar šīs valsts valdnieku šeihu Džaberu al Ahmedu. Polija bija viena no ASV vadītā kara un Irākas okupācijas stingrākajām atbalstītājām, un tās pārziņā ir daudznacionāls aptuveni deviņu tūkstošu vīru karaspēka kontingents. Latviešu karavīru dienestu Irākā grib pagarināt vēl par gadu LETA 11/11/03 Drīzumā Saeimai jālemj, vai pagarināt Irākā dienošo Latvijas karavīru mandātu, jo pašreizējais beidzas gada pēdējā dienā. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK) apliecinājis, ka ieteiks valdībai pagarināt mandātu vēl uz gadu, šodien vēsta laikraksts "Diena". Šis jautājums jau apspriests Nacionālajā drošības padomē. To atbalsta arī premjers Einars Repše (JL), kura preses pārstāve paziņoja - mūsu karavīri arī nākamgad paliks Irākā, kamēr tikšot izpildīta ANO Drošības padomes rezolūcija par pārvaldes atdošanu irākiešiem. Aizsardzības ministrija (AM) ar citām ministrijām lēmumu saskaņos šonedēļ, un Saeimā tas varētu nonākt mēneša beigās vai decembra sākumā. Miera uzturēšana ārzemēs nav lēta - vairāk nekā 200 cilvēku nosūtīšana uz Irāku, Kosovu un Afganistānu nākamgad izmaksās 5,7 miljonus latu. Koalīcijas partijas par savu attieksmi vēl nav lēmušas, taču no sarunām ar JL, LPP un TB/LNNK pārstāvjiem laikraksts secina, ka tās mandāta pagarinājumu Irākas misijai varētu atbalstīt. Par labu tam izteikušies arī Tautas partijas pārstāvji. Neskaidra ir ZZS nostāja. "Mēs gribētu uzklausīt kādu parastu karavīru, kas tur ir dienējis. Es nemāku teikt, kāda būs mūsu nostāja, pagaidām tas ir šaubīgi," teica ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Kristovskim argumenti ir skaidri - ja Latvija vēlas, lai kāds garantētu tās drošību, valstij pašai jābūt gatavai ieguldīt. Turklāt līdz ar armijas profesionalizāciju, kura plānota no 2007.gada, karavīriem svarīgi iemaņas apgūt ne tikai teorijā. "Mūsu drošības garantēšanas mehānisms ir dalība NATO un stabili partneri. Mums sava drošība ir jāsaņem, līdzdarbojoties starptautiskās operācijās. Mēs nevaram spekulēt ar cīņu pret terorismu, kā viena otra liela valsts to dara, - mēs varam būt vai nu par, vai pret," teica Kristovskis. Viņš cerot, ka 2004.gads Latvijai Irākā būs pēdējais. Kamēr politiskais lēmums vēl top, jau atlasīti brīvprātīgie profesionāļi otrajai rotai, kam uz Irāku būtu jādodas februārī. Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandieris majors Ēriks Naglis stāsta, ka jau bijušas taktiskās mācības, šonedēļ sākšoties specifiskās - kaujas apdzīvotās vietās, kontrolpunktu veidošana, ēku pārmeklēšana. NATO vēlas, lai 40% dalībvalsts bruņoto spēku ir ātri izvietojami misijās ārvalstīs. AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs stāsta, ka pirmo NATO prasībām atbilstošo bataljonu (ap 700 cilvēku) Latvija plāno izveidot līdz 2004.gada beigām. Par turpmākajiem plāniem vēl ritot sarunas ar NATO, bet iecere ir, ka Latvija izveidos brigādi ar trim bataljoniem, no kuriem viens dien ārzemēs, otrs gatavojas un trešais atpūšas pēc misijas. Pagājušajā nedēļā vairākas augstas Latvijas militārpersonas apmeklēja Irākā dienošos Latvijas karavīrus. Šis vizītes laikā Kristovskis tikās ar Irākas pagaidu pārvades vadītāju Polu Brēmeru un apvienoto spēku Irākā komandieri ģenerālleitnantu Rikardo Sančesu, kuri izteica vēlēšanos redzēt Latvijas pārstāvjus piedalāmies Irākas valsts veidošanā, jo latviešiem ir pieredze, piemēram, privatizācijas jautājumos, kā arī citās jomās, kas skar jaunas demokrātiskas valsts veidošanu. Latvijas aizsardzības speciālisti apmeklēja Latvijas kontingenta karavīrus Irākas pilsētas Kirkūkas tuvumā dislocētajā ASV Gaisa spēku bāzē, kur tikās ar bāzes komandiera vietnieku pulkvedi Kevinu Viljamsu. Viņš augstu vērtējis Latvijas karavīru profesionalitāti un koleģialitāti. Viljamss arī uzsvēris, ka darbs kopā ar Latvijas kontingenta karavīriem bijusi abpusēja mācīšanās, kur ASV kareivji ir varējuši daudz iegūt no Latvijas kolēģiem. Latvijas students nokļūst cietumā Irākā Diena 11/12/03 Savu dēlu Māri Bergholdu Regīna pēdējoreiz redzēja 1.jūnijā uz Bauskas šosejas, bet pirms nedēļas viņa saņēma puiša 22.septembrī rakstītu vēstuli, kas sūtīta ar Sarkanā Krusta starpniecību un kurā viņš ziņo - esot cietumā Irākā, amerikāņu zonā. Trūkst informācijas, kas ar Māri noticis, kur viņš ir patlaban un kāpēc apcietināts. Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuru karavīri patlaban atrodas Irākā un inspicē arī cietumus, cenšas noskaidrot, kas noticis ar Māri un kā viņam palīdzēt. ĀM lūgusi arī ASV vēstniecību pārbaudīt vēstulē minētos faktus un sniegt informāciju. Tomēr ĀM vēlreiz uzsver - Irāka, ar kuru Latvijai nav diplomātisko attiecību, ir bīstama ceļošanai, tāpēc valsts neiesaka saviem iedzīvotājiem tur iebraukt. Dienas žurnālists Atis Klimovičs, kurš, gatavojot reportāžas, kara laikā un arī pēc tam uzturējies Irākā, saka - šis ir visprātīgākais veids, kā puisi sameklēt, jo amerikāņu rīcībā ir datorizēta informācija, tāpēc, ja vien Māris nav pieņēmis islāmu un līdz ar to - citu vārdu, viņu noteikti atradīs. "Mans uzdevums patlaban - pēc iespējas ātrāk Māri dabūt ārā no cietuma, jo viņš nav ārzemju spiegs, bet tur pilnīgi nejauši iekļuvis," saka Regīna Bergholde. Viņa noliedz, ka dēls būtu pārgājis islama ticībā. Māris ir LU socioloģijas students, kuram patlaban bija jāklausās 4.kursa lekcijas. Bet viņš gandrīz pusgadu ir austrumzemēs, kur, pēc mātes stāstītā, vācis materiālus bakalaura darbam un, iespējams, grāmatai vai publikācijām Latvijas presē par austrumzemju tautu sadzīvi, kultūru, islāmu. "Tas bija tikai izzinošiem mērķiem, jo viņam ir pārliecība, ka Latvijā joprojām ir maz informācijas par islāmu," apgalvo māte. Toties LU Socioloģijas nodaļas vadītāja Tāļa Tisenkopfa pirmā reakcija, no Dienas uzzinot par Māra iespējamo atrašanās vietu, ir - puisis braucis cīnīties par taisnu lietu. Pasniedzējs nav novērojis Māra pastiprinātu interesi par austrumvalstīm, toties jaunekli sauc par taisnīguma ideju pārņemtu. Tas parādījies studiju darbos, piemēram, par cilvēktiesībām. R.Bergholde teic - Māris bijis pret karu Irākā, jo viņš pēc būtības esot brīvības sludinātājs un varmācības pretinieks. Kursabiedri Māri raksturo kā dedzīgu savu ideju aizstāvētāju, kurš apkārtējos allaž šokējis ar izteikti atšķirīgu viedokli. Ceļojumam uz Tuvajiem Austrumiem Māris gatavojies ilgi - meklējis sponsorus, taču tas nav izdevies, tāpēc braucis ar stopiem. Vecāki dēlu aizveduši uz Bauskas šoseju, kur viņš sācis ceļojumu uz Tuvajiem Austrumiem caur Lietuvu, Poliju, Ungāriju. Kādā vēstulē Māris rakstījis, ka 18.augustā ir Turcijā, Ankarā, bet jau 22.augustā - Irākas ziemeļos, kurdu daļā. "Es viņam lūdzu nelīst Irākā, bet viņš teica, lai neuztraucoties, jo kurdu daļā ir droši un tur ar viņu nekas slikts notikt nevar," stāsta Regīna. Pēdējā vēstulē jau no cietuma Māris rakstot, ka viņam nozagta fotokamera, tāpēc puisis devies pie vietējās policijas, kas viņu apcietinājusi. Tas noticis jau valsts dienvidos, amerikāņu kontrolētajā teritorijā. ĀM Konsulārā departamenta direktora pienākumu pildītāja Vija Buša saka - patlaban nav iespējams noteikt, kādā veidā Māris nokļuvis Irākā. A.Klimovičs stāsta, ka valstī legāli iekļūt ir viegli - robežsargiem tikai jāuzrāda pase, un ieeja Irākā brīva. Viņš arī apliecina, ka vienkāršie cilvēki austrumvalstīs ir atsaucīgi, tāpēc ar stopiem pārvietoties ir iespējams. Tomēr žurnālists Māri sauc par ļoti drosmīgu cilvēku, jo, ceļojot Tuvajos Austrumos, jāzina, kur iet, un "tas nav tik vienkārši". Negribīgo koalīcija Mācītājpartija mobilizējas vēlētāju uzticības atgūšanai NRA 11/06/03 Ja Latvijas Pirmās partijas (LPP) darbību Saeimā pirms pusgada skeptiski vērtēja gan eksperti, gan sabiedrība, tad pēc gada darba par savu apņēmību jau izdevies pārliecināt dažu labu speciālistu. Vēlētāju atbalsts LPP oktobrī gan noslīdējis līdz zemākajai robežai - 2,4 procentiem. Pamanītākās LPP aktivitātes ir bērnu tiesību un interešu aizsardzības jomā, šo problēmu aktualizēšanā un nopietnā uztverē, lai arī būtiskākie darbi vēl atstāti īstenošanai priekšdienām. Daži vēlētājiem dotie solījumi vēl nav kustināti, bet lielākoties par vairākiem priekšlikumiem LPP nav spējusi pārliecināt koalīcijas partnerus. Tādējādi nav izdevies panākt, piemēram, būtisku bērnu un vecāku pabalstu palielinājumu, ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu līdz minimālās algas apmēram, mūža ieslodzījumu narkotiku izplatītājiem, kristīgās ticības un kristīgās ētikas mācīšana skolās, 9% PVN likmes atcelšanu medikamentiem un grāmatām, samazināt uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) likmi līdz 10%. Arī LPP frakcijas vadītājs Oskars Kastēns vispirms pie gada laikā paveiktajiem darbiem Neatkarīgajai nosauc Saeimas vairākuma neatbalstītos priekšlikumus par neapliekamo minimumu un sodiem narkotiku izplatītājiem. Interesanti, ka par vienu no lielākajiem panākumiem viņš min iecirkņu darbalaika pagarināšanu par divām stundām referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Uz Neatkarīgās piezīmi, ka to jau partija vēlētājiem nav solījusi, O. Kastēns bilda, ka "tas tomēr ir labais darbs". Turpinot uzskaiti, tiek minēti pašvaldību projekti, kam pēc LPP iniciatīvas, sadalot katrai Saeimas frakcijai atvēlēto līdzekļu kvotu šā gada budžeta grozījumos, piešķirts finansējums - dažu baznīcu, bērnu izglītības un aprūpes iestāžu, arī Talsu domes vajadzībām, teju 60 000 latu integrācijas sekretariātam. No nākamā gada budžeta līdzekļiem, kas atstāti sadalīšanai koalīcijā, LPP atbalstījusi līdzfinansējuma piešķiršanu krīzes centra Skalbes bērnu uzticības tālruņa nodrošināšanai, lai organizācija pēc tam varētu saņemt naudu no kādas Šveices organizācijas, kā arī dažiem citiem bērnu un kristīgajām iestādēm. LPP gandarīta par alimentu fonda izveidi nākamgad (tos varēs saņemt ap 12 000 sieviešu, kam vīri nemaksā alimentus), kā arī par UIN samazināšanu likumā plānotajā apjomā līdz 15%, lai gan pārējie koalīcijas partneri pieprasīja to saglabāt 19% apmērā. LPP bija to nākamgad solījusi 10% apmērā. Panākta arī 1,8 miljonu latu piešķiršana Ekonomikas ministrijai (EM) investīciju piesaistīšanai. Ģimeņu ar bērniem ikdienas atvieglošana, bērnu pabalstu būtiska palielināšana vēl ir nākotnes jautājums. Decembrī ģimenes un bērnu lietu ministrs Ainars Baštiks prezentēs koncepciju demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, uz kuras pamata varēs praktiski risināt šo jautājumu. Jau ziņots, ka finansējums šiem pasākumiem nākamā gada budžetā nav paredzēts, un, ja tiks pildīti solījumi, tas, iespējams, tiks piešķirts 2005. gadā. "LPP prioritātes bijušas sabiedrības integrācijas, ģimenes un bērnu lietas un valsts ekonomiskā attīstība, uz ko bijušas vērstas arī visas mūsu likumdošanas iniciatīvas. Atbalstītas citu partiju iniciatīvas, lemjot par dažādu atkarību mazināšanu," secina O. Kastēns. Glābiet bērnus! vadītāja Inguna Ebela Neatkarīgajai atzinīgi vērtēja atsevišķu LPP deputātu un A. Baštika ieinteresētību bērnu interešu aizstāvībā, likumu sakārtošanā. Lai arī sākotnēji viņa skeptiski raudzījās uz ģimenes un bērnu lietu sekretariāta izveidi, tam iestrādājoties, bērnu tiesību aizsardzības organizācijām tas kļuvis par balstu. No LPP deputātiem kā dzirdīgāko pret bērnu problēmām I. Ebela min Inesi Šleseri. Bijusi gan arī programmai pretēja rīcība, piemēram, lai gan bija solīts likumos noteikto vienlīdzības principu reāli īstenot dzīvē, LPP iestājās pret Jaunā laika ierosinājumu noteikt Krimināllikumā vienādu sodu par personas un amatpersonas goda aizskaršanu, kā to tagad prasījusi arī Satversmes tiesa. LPP iestājusies par valsts galvojumu piešķiršanu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanai. Valdībā atbalstīta MVU kreditēšanas programma, nākamajos trīs gados kā valsts budžeta galvojumu paredzot 20 miljonus latu. Tā piešķiršana ekonomikas ministra iepriekš vadītajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai radīja konkurentu sašutumu par nepamatotu priekšrocību radīšanu vienai bankai. Pieņem grozījumus šī gada budžetā BNS 11/06/03 Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus, palielinot budžeta ieņēmumu prognozi par deviņiem miljoniem latu. Vislielāko summu grozījumos - piecus miljonus latu - saņems zemnieki kompensācijām par rudens lietavās nodarītajiem zaudējumiem. Par budžeta grozījumu piešķiršanu balsoja 63 deputāti, pret nebija neviena, bet atturējās - 21 tautas priekšstāvis. Parlaments arī piešķīra 1,634 miljonus latu mērķdotācijām pašvaldībām - kopumā 121 projektam, no kuriem lielākā daļa paredz naudu skolu, ceļu, slimnīcu un kultūrvēsturisko objektu remontiem. Līdzekļi, piemēram, piešķirti Pētera Stradiņa slimnīcas operāciju bloka remontam, Krāslavas pilsētas slimnīcas apkures sistēmas rekonstrukcijai, Liepājas rajona Virgas pagasta pamatskolas jumta remontam u.c. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze plenārsēdē pauda gandarījumu, ka valdošā koalīcija vienojās par līdzekļu piešķiršanu lauksaimniekiem. "Šāda veida kompensācijas ir nepieciešamas lauksaimniecībai un, nepiešķirot finansējumu, nozare varētu būt apdraudēta," sacīja Roze. Arī "Jaunā laika" frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka otrie šā gada budžeta grozījumi, kuros ir iespējams piešķirt papildus līdzekļus lauksaimniekiem un pašvaldībām, ir "laba ziņa". Opozīcijā esošās Tautas partijas deputāts Gundars Bērziņš gan vairākkārt prasīja piešķirt lielākus līdzekļus gan zemniekiem, gan pašvaldībām. Taču uz Bērziņa priekšlikumiem Kariņš atbildēja: "strādāsim ar to, ko varam", norādot, ka opozīcijas priekšlikumi gan ir dāsni, taču neiespējami. Saeima tomēr noraidīja valdības koncepciju pārnest šogad neiztērētos valsts iestāžu līdzekļus uz nākamā gada valsts budžetu, jo tas ir pretrunā Satversmei. Šāds priekšlikums tika izteikts, lai ministrijas būtu drošas, ka neiztērēto naudu nezaudēs un tādējādi tiktu ierobežoti bieži nelietderīgie tēriņi gada beigās. Kopumā valsts budžeta ieņēmumi pēc grozījumiem būs 1,703 miljardi latu, bet izdevumi - 1,871 miljards latu, kas ir par 19,343 miljoniem latu lielāki nekā iepriekš. Valsts budžeta finansiālais deficīts palielināsies par 10,3 miljoniem latu - līdz 168,7 miljoniem. Savukārt fiskālais deficīts, kas ietver arī valsts saistības, samazināsies par 7,5 miljoniem latu - līdz 168,9 miljoniem latu, kas ir 2,78% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir mazāk nekā iepriekš noteiktie 2,94%, jo Finanšu ministrija no 5,612 miljardiem latu līdz 5,664 miljardiem latu budžetā palielinājusi arī šā gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi. Saeimai nepietiekama informācija par Ūdres sodīšanu NRA 11/07/03 Saeima saņēmusi KNAB vēstuli par vēršanos tiesā, lai administratīvi sodītu Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) finanšu pārkāpumiem. Kā Neatkarīgajai sacīja Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, to, vai, ņemot vērā deputātu imunitāti, KNAB bija šādas tiesības un vai piekrist nepieciešamības gadījumā I. Ūdres sodīšanai, izlems Saeima uz Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumprojekta pamata. Komisijas vadītāja Ingrīda Labucka sacīja, ka jautājums tiks izskatīts, kad komisija saņems visus nepieciešamos dokumentus, ne tikai mazu vēstulīti uz vienas lapas, kā tas ir pagaidām. Jaunie laiki izrādījušies pieticīgāki, nekā solīts Diena 11/07/03 Skaļākais Einara Repšes (JL) vēl pirms Saeimas vēlēšanām izskanējušais nodoms nelegālajam biznesam atņemt valsts kasei garām plūstošos vismaz 400 miljonus latu, gadu viņam esot pie valdības stūres, vainagojies vien ar divreiz grozītu valsts budžetu, kur ieņēmumu prognoze palielināta par nedaudz vairāk kā 40 miljoniem latu. Augošā ekonomika, cīņa ar nodokļu nemaksātājiem un pieticīga ieņēmumu prognoze - tie minēti kā galvenie iemesli, kāpēc tagad valdība var lepoties ar lieliem ieņēmumiem valsts budžetā. Šie papildu ieņēmumi valdībai arī galvenokārt deva iespēju atvēlēt līdzekļus algu palielināšanai skolotājiem, mediķiem, policistiem un tiesās strādājošajiem, palielināt pensijas, pabalstus un minimālo algu. Valdība gan tā arī nekur tālu nav tikusi ar valsts pārvaldes reformu, kura, pēc iepriekšējās valdības aplēsēm, ierēdņu atalgojumam vien prasītu vairāk nekā 40 miljonu latu. Ar izstieptu roku palikušas daudzas pašvaldības, kuras noticēja valdības solījumiem, ka investīcijas nesamazināsies. Joprojām nav skaidrs, cik īsti valsts budžetam varētu izmaksāt novadu reforma, kuras galvenais uzdevums būtu realizēt pašas valdības noteikto prioritāti - Latvijas reģionu līdzsvarotu attīstību. Veidojot 2003.gada budžetu, ik pa laikam izskanējušais aicinājums savilkt jostas un mazināt tēriņus ir iegājies un tika pielietots, dalot arī 2004.gada valsts naudu. Par tradīciju sāk kļūt arī solījumi, papildus līdzekļu nepieciešamiem pasākumiem atvēlēt, jau grozot valsts budžetu. Šogad šādi solījumi vien bija par 140 miljoniem latu. No šīs summas vislielākais - solījums 102 miljonus latu papildus atvēlēt veselības aprūpei - šovasar tika izpildīts tikai par nepilniem 13 miljoniem latu. Tas nav ļāvis realizēt vienu no retajiem konkrētajiem solījumiem valdības deklarācijā - veselības aprūpei piešķirt 7% no iekšzemes kopprodukta (IK). "Nekur nebija solīts, ka tas būs viena gada laikā. Deklarācija ir rakstīta četriem gadiem," skaidro finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL). Gaisā izkūpējis arī solījums, grozot šā gada budžetu, kino veidotājiem atvēlēt 1,28 miljonus latu. No papildu apsolītajiem 10,7 miljoniem pašvaldību investīcijām tās saņēma vien 6,6 miljonus latu. Valdība sola, ka, grozot jau 2004.gada budžetu, tā vairāk nekā 30 miljonus latu atvēlēs lauksaimniekiem, lai izmaksātu tiešos maksājumus jau nākamā gada beigās. Papildu nauda tiek solīta projektiem, kurus īstenos ar ES fondu atbalstu. Ja ieņēmumi tik strauji nebūs auguši, iespējams, lielāks kļūs tagad plānotais 2% budžeta deficīts. Ieņēmumu pieaugumu par aptuveni 11% šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu, valdības pārstāvji steidz izmantot kā galveno argumentu, norādot uz pozitīviem rezultātiem cīņā ar kontrabandu un nodokļu nemaksātājiem. Opozīcija gan norāda uz labo Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un to, ka, veidojot jau šī gada budžetu, nodokļu ieņēmumu prognoze bijusi krietni vien zemāka par reāli iespējamo. "Tā joprojām ir nepamatoti pazemināta. Domāju, ka labā tautsaimniecības izaugsme ļauj vēl papildu iekasēt ap 25 miljoniem latu," lēš opozīcijā esošās Tautas partijas pārstāvis, ekonomists Edmunds Krastiņš. Viņš ir visai skeptisks, vērtējot, vai ieņēmumu pieaugumu radījusi cīņa ar kontrabandistiem un nodokļu nemaksātājiem. "Vai esat dzirdējuši par kādām lielām atklātām kontrabandas kravām? Tādu nav bijis," piebilst E.Krastiņš. "Mēs netaisām šovu, bet strādājam, lai kontrabandu lielos mērogos vispār nepieļautu," uzsver ministrs V.Dombrovskis. Iespējams, valdībai izdosies samazināt arī šogad plānoto budžeta deficītu - 3% no iekšzemes kopprodukta (IK). Patlaban valsts kase pildās labi, un pēc ilgāka pārtraukuma šā gada deviņos mēnešos valsts konsolidētais budžets ir bijis bez deficīta, pat ar 9,22 miljonu latu atlikumu. Grozot budžetu, atbalsta zemniekus un pašvaldības Diena 11/07/03 Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus šā gada valsts budžetā, kas paredz 5 miljonus latu atvēlēt zemniekiem lietavu radīto zaudējumu kompensēšanai, kā arī 1,8 miljonus latu - pašvaldību investīciju projektiem. Koalīcijas priekšlikumu daļēji segt zemniekiem klimatisko apstākļu nodarītos zaudējumus atbalstīja visi klātesošie Saeimas deputāti, izņemot vienu - par to nobalsoja 91 parlamentārietis. Taču tieši šis priekšlikums izraisīja visasāko vārdu apmaiņu debatēs. Tautas partijas pārstāvji piešķirto summu novērtēja kā nepietiekamu, ierosinot šim mērķim paredzēt 7,6 miljonus latu. Savukārt Jaunā laika frakcijas priekšsēdis Krišjānis Kariņš uzrunāja Saeimu ar vārdiem: "Par ko te vispār runā?! Mēs varam darīt tikai to, ko varam, un ne vairāk. Piešķirti 5 miljoni - tā, draugi mīļie, ir ļoti laba ziņa." Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis aicināja TP atskatīties uz laiku, kad viņi bija uzņēmušies atbildību par zemkopību un kad tai atvēlēts mazāk līdzekļu. "Tās gaudu runas ir nevietā, mūsu nākotne un koalīcija ir stabila," sacīja A.Brigmanis. Šo uzstāšanos TP priekšsēdis Atis Slakteris novērtēja, nosaucot zaļos zemniekus par "šaušalīgu liekulības piemēru". Saeimas pieņemtie grozījumi šā gada valsts budžetā paredz budžeta ieņēmumu prognozi palielināt par 9 miljoniem latu. No siltiem amatiem izstumtie sāk pierādīt savu taisnību NRA 11/10/03 Pēdējās dienās iezīmējusies savdabīga tendence - Jaunā laika pārstāvju no amatiem atceltās vai izstumtās veco laiku amatpersonas, kurām iepriekš tika inkriminēti visdažādākie grēki, sākušas gan tiesas, gan dienesta izmeklēšanas ceļā pierādīt savu nevainību. Vakar Rīgas Centra rajona tiesa atcēla bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes direktoram Dzintaram Jakānam uzlikto disciplinārsodu - piezīmi par it kā novēlotu degvielas tirdzniecības licences anulēšanu SIA Farmus. Tiesā Dz. Jakāns VCP uzlikto sodu neatzina, uzskatot to par nepamatotu un viņa godu un cieņu aizskarošu, jo sešu gadu laikā, kas pavadīti darbā VID, viņa darbībā ne reizi nav konstatēti pārkāpumi, ziņo BNS. "Lieta tapa laikā, kad finanšu ministrs Valdis Dombrovskis man sacīja, ka jāraksta atlūgums. Uzskatu, ka lieta pret maini ir safabricēta," teica bijušais Akcīzes preču pārvaldes direktors. Pēc finanšu ministra Valda Dombrovska izteiktajiem pārmetumiem Dz. Jakāns labprātīgi atstāja savu amatu. Līdzīgs gadījums iznācis ar bijušo Privatizācijas aģentūras (PA) valdi. Jaunā laika pārstāvji PA padomē septembra beigās panāca, ka tiek izveidota izmeklēšanas komisija, kurai vajadzēja atklāt PA valdes pieļautos pārkāpumus un nesaimniecisku rīcību. Toreiz tika panākta vienošanās, ka PA valdes locekļi Arnis Ozolnieks, Viktors Šadinovs un Uldis Kriķis labprātīgi atstāj amatus, bet Imants Mantiņš, kas iespītējās un nepiekrita labprātīgi atstāt amatu, uz izmeklēšanas laiku no tā tika atstādināts. Tagad ekonomikas ministra Jura Lujāna izveidotā komisija ir beigusi darbu un nekādus pārkāpumus PA valdes darbā nav atklājusi. Savukārt trīs no iepriekšējās valdes locekļiem ir darbu atstājuši un viņu vietā veiksmīgi darbojas Jaunā laika virzītie pārstāvji. Joprojām neskaidrs ir I. Mantiņa liktenis. Pēc likuma, viņam būtu jāatgriež tiesības pilnvērtīgi darboties PA valdē, taču pats I. Mantiņš par to nav tik pārliecināts. "Mūsu valstī nekas nav garantēts. Lietu kārtība nenotiek pēc loģikas likumiem un nav nekādas garantijas, ka tieku atjaunots savās tiesībās," Neatkarīgajai atzina I. Mantiņš. Jautājums par I. Mantiņa tālāko atrašanos PA valdē tiks lemts nākamajā PA padomes sēdē. Tā paredzēta 14. novembrī. Tiesa, izšķirošais vārds par I. Mantiņa tālāko likteni pieder PA akcionāru pilnsapulcei, proti, ekonomikas ministram. Ar komisijas slēdzienu ļoti neapmierināti ir Jaunā laika PA padomes locekļi. Galvenais nemiera cēlājs Arilds Bethers Neatkarīgajai paziņoja, ka viņa partijas pārstāvji padomē noteikti balsošot par to, ka komisija savu darbu nav izpildījusi un tai jāturpina darbs. Galvenais pārmetums ir tas, ka visuzskatāmākais pārkāpums, proti, nama Smilšu ielā 2 privatizācija par nepamatoti zemu cenu, komisijas ziņojumā neesot pieminēts. Nama Smilšu ielā 2 privatizācija bija galvenais iegansts, lai padzītu veco PA valdi. Nams, kurā nepārprotami notiek komercdarbība, ticis privatizēts kā objekts, kurā tiek veikta sabiedriskā darbība, kas savukārt nozīmē četras reizes mazāku privatizācijas cenu. Uzklausot pašvaldības, novērš būtiskāko iebildumu pret likumu Diena 11/10/03 Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) veidojošās organizācijas vēstulē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram (JL) šonedēļ ir norādījušas, ka pašvaldību likuma jaunajā redakcijā nav ievērota Satversme. Īpaši uzsvērtas paredzētās valdības pilnvarotā ministra tiesības atlaist pašvaldības domi. Ņemot vērā šo iebildumu, projektā jau ir noteikts, ka domi var atlaist Saeima, kā tas ir arī tagad. Pašvaldības arī uzskata, ka valdībai būs nepamatoti lielas tiesības regulēt pašvaldību kompetencē esošus jautājumus, vienlaikus ierobežojot pašvaldību tiesības vairāk, nekā to pieļauj Eiropas Pašvaldību harta. LPS informācijā presei, ko Diena saņēma piektdien, ir sacīts, ka pašvaldības ir gatavas konstruktīvai sadarbībai ar ministriju projekta sagatavošanā, ja tā izvērtēs iespējamo pašvaldību definīcijas, pašvaldību veidu maiņu, kā arī domes kompetences izmaiņas. LPS iebilst pret pašvaldību iekļaušanu valsts pārvaldes sistēmā. Tas tiek pamatots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto pašvaldību statusu - lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesiskās intereses, pašvaldības tiek iekļautas valsts pārvaldes sistēmā kā atvasinātas publiskās personas. Tā teikts ministrijas atzinumā, ar kuru Dienu iepazīstināja Juridiskā departamenta vadītājs Artis Stucka. Tajā arī sacīts, ka pašvaldības realizē valsts pārvaldes funkcijas un, pildot to autonomās funkcijas, atrodas valdības pārraudzībā. Tai ir jāvērtē pašvaldību darbības likumība. Autonomās kompetences jomā tās darbojas patstāvīgi, taču valsts uzņemas atbildību par tām deleģēto funkciju izpildi. Ministrija vai nu atspēko iebildumus, vai arī ir ņēmusi tos vērā, koriģējot projektu. Pēc Lielo pilsētu asociācijas ierosinājuma labots, ka, deleģējot pašvaldībām valsts pārvaldes funkcijas vai atsevišķus uzdevumus, ir nevis jāparedz finansēšanas avoti, bet jānodrošina tie. Pretenzijas bija arī pret valdības tiesībām noteikt pašvaldību deputātu atlīdzību, aicinot to atstāt domes kompetencē. Projektā tagad ir teikts, ka valdība paredz deputātiem izmaksājamo atlīdzības maksimālo apmēru, bet līdz šai summai dome pastāvīgi lemj par atalgojumu. Noraidīts aicinājums noteikt divu līmeņu - vietējās un reģionālās - pašvaldības, jo likums reglamentējot tikai vietējo - pilsētu un novadu - pašvaldību darbību. Netiek atbalstīts arī ieteikums saglabāt republikas pilsētas statusu. Tas ir mantots no padomju laikiem un noteikts 1991.gadā vēl pirms 21.augusta konstitucionālā likuma pieņemšanas, kad pilnībā tika atjaunota valstiskā neatkarība. Projektu darba grupa paredzējusi sagatavot nodošanai sabiedriskai apspriešanai novembrī, kad arī sāksies nopietna tā izvērtēšana. Saeimas opozīcija dzīvo no valdošo kļūdām NRA 11/1103 Tā kā opozīcijas partijām nav izdevies izpildīt priekšvēlēšanu solījumus, pie lielākajiem panākumiem gada laikā kopš 8. Saeimas darbības sākuma tās min novērstās valdošo kļūdas. Izpildīti nav nedz kreiso frakciju, nedz Tautas partijas (TP) solījumi, neraugoties uz pēdējās nosacītu ideoloģisko līdzību ar valdošo koalīciju. Opozīcijas deputāti stāsta, ka šajā Saeimā kā nevienā citā to iniciatīvas tiek ignorētas a priori, neizvērtējot būtību, un noraidītas tikai tāpēc, ka tās iesniegusi opozīcija. TP frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis min, ka "vēl nevienā no iepriekšējām Saeimām nav bijis tā, ka opozīcijai netiek atvēlēta nevienas komisijas vadība". Salīdzinājumi ir dažādi: A. Kalvītis teic, ka "šī Saeima nepieļauj nekādu viedokļu dažādību", PCTVL frakcijas vadītājs Juris Sokolovskis runā par totalitārismu, kad "ir tikai divi viedokļi: manējais un nepareizais", bet Tautas saskaņas partijas (TSP) vadītāja vietnieks Jānis Urbanovičs opozīcijas ignorēšanu sauc par nedemokrātisku un nelietderīgu, "jo katras demokrātiskās valsts parlamenta rota ir spēcīga opozīcija". Visas opozīcijas frakcijas uzsver, ka ne bez to palīdzības valdība atbrīvojusies no negodīga ministra (Āra Audera), nav pieļauta priekšlaicīga un konstitucionāli apšaubāma Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atkārtota ievēlēšana amatā, novērsts, ka premjers savās rokās sagrābj ostu pārvaldes, bet jautājumā par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz Irāku izslēgta iespēja, ka mūsu karavīri piedalās militārās operācijās. J. Sokolovskis gan izteic nožēlu, ka karavīri vispār sūtīti uz Irāku, jo, "izņemot zarnu infekcijas, neko citu viņi nav saņēmuši". J. Urbanovičš teic, ka Latvija sava pārsteidzīgā atbalsta dēļ ASV, kā arī ņemot vērā notikumu attīstību, starptautiskajā arēnā tagad izskatās pat neglīti. Bez jau minētajiem TP darbiem, A. Kalvītis uzsver arī cītīgo valsts budžeta analīzi un norādīšanu uz trūkumiem, pamudinājumu izmaksāt subsīdijas lauksaimniekiem un valdības piespiešanu realizēt iepriekš pieņemto skolotāju algu palielināšanas programmu, neraugoties uz to, ka sākotnēji šim mērķim nauda netika iedalīta. Lai arī nav izdevies no amata atstādināt tieslietu ministru Aivaru Aksenoku "par viņa vēlmi ietekmēt tiesu", TP pievērsusi sabiedrības uzmanību "Krājbankas privatizācijai, kurā saskatītas valsts nozagšanas pazīmes". Atzīstot, ka opozīcija vairāk spējusi ko panākt, darbodamās pret un neitralizējot apšaubāmas iniciatīvas, TP frakcijas vadītājs teic, ka tomēr aktualizētas arī tēmas par, kuras koalīcija sākotnēji noraida, bet pēc tam modificētā veidā iekļauj savos priekšlikumos. Pašlaik TP mēģinot pārdot ideju par sociālajām garantijām studentiem. Lai arī A. Kalvītis teic, ka ar tās palīdzību valdību izdevies noturēt uz nodokļu samazināšanas kursa, uzņēmumu ienākuma nodoklis tomēr nav samazināts tādā apmērā, kā to dāsni pirms vēlēšanām solīja TP (l0% - 2004. gadā), arī ar nodokļiem neapliekamais minimums nav paaugstināts, līdzīgi kā nav panākta virkne citu visnotaļ sociāldemokrātisku solījumu par transporta pabalstiem darba meklētājiem laukos, valsts garantētām algām ģimenes ārstam 250 latu apmērā, valsts apmaksātām ģimenes ārsta vizītēm attālos lauku apvidos, priekšlaicīgu pensionēšanos zemniekiem u. c. No noraidītajām iniciatīvām TP visvairāk žēl, ka nav noteikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarība. Runājot par ignoranci pret opozīciju, J. Urbanovičs un J. Sokolovskis min kreiso divreiz iesniegto priekšlikumu par sertifikātu termiņa pagarināšanu, kas tika noraidīts, bet pēc tam, tiesa, novēloti, Saeima atbalstīja līdzīgu valdības priekšlikumu. "Tas tikai lieku reizi apliecina, ka koalīcijas deputātu galvenais darba orgāns ir nevis smadzenes, bet pirksts balsošanas pogas spiešanai," teic J. Sokolovskis. PCTVL tomēr izdevies arī ko panākt - atbalstīts priekšlikums likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, valdībai liekot finansiāli palīdzēt pašvaldībām municipālo māju būvniecībā. Tiesa, nākamā gada valsts budžetā nauda šim mērķim vēl nav paredzēta. Toties iniciatīvas par denacionalizēto namu īrnieku pasargāšanu no cenu brīvlaišanas šajos namos 2005.gadā nav guvušas atbalstu. J. Urbanovičs uzskata, ka kreisās opozīcijas panākumi nav tik mazi, turklāt tagad sāk ienākties ilgā darba augļi - ANO cilvēktiesību komitejas rekomendācijās Latvija tiek uzslavēta par cilvēktiesību sadaļas iekļaušanu Satversmē, ko 6. Saeimā iniciēja TSP, par sabiedrības integrācijas koncepcijas un fonda izveidi, bet kritizēts tas, par ko trauksmes zvanu skandina arī kreisie - Latvija aicināta apsvērt iespēju ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, veicināt, lai vecāki savus bērnus reģistrē kā Latvijas pilsoņus. Pēc TSP iniciatīvas atsākta parlamentāro izmeklēšanas komisiju likuma izskatīšana, kas beidzot arī tika pieņemts, atbalstīta sociālās palīdzības saņemšana trūcīgiem cilvēkiem, bet nav atbalstīta samazinātas PVN likmes piemērošana medikamentiem. Šajā, tāpat kā jautājumā par grozījumiem ostu likumā TSP vērsās pie valsts prezidentes, lūdzot neizsludināt likumu, stāstīja J. Urbanovičs. TSP ir žēl, ka nav izdevies panākt būtiskas izmaiņas Izglītības likumā, kā arī jautājumā par nepilsoņu tiesību paplašināšanu, ko prasot starptautiskie standarti. TSP 8. Saeimā iesniegusi ap 90 likumprojketu. Lai arī galvenās kreiso iniciatīvas bijušas saistītas ar mazākumtautību, nepilsoņu un sociāli mazaizsargāto cilvēku interešu aizsardzību, no solītā nav panākts teju nekas. TSP, Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) un Līdztiesība vēlēšanās vēl startēja ar kopīgu īso programmu apvienībā PCTVL , kas šogad sašķēlās. Īsā programma bija visu partiju kompromisa rezultāts, un J. Urbanovičs teic, ka to nevar uzskatīt par katras partijas programmu, tajā pašā laikā tajā nav nekā, kas būtu pretrunā ar atsevišķajām programmām. TP nerealizētie solījumi uzņēmuma ienākuma nodoklis (nākamgad -15%); tiks samazināts līdz 10% 2004. gadā vairāk naudas atstāt cilvēku pašu rīcībā, lielāku ar nodokli neapliekamo minimumu; subsīdijas zemniekiem pilnā apmērā (piešķirtas daļējā apmērā); un ražošanas kvotas iekšējā patēriņa līmenim darbu meklējošiem lauku cilvēkiem jāievieš transporta pabalsti iespēja zemniekiem priekšlaicīgi pensionēties no 55 gadu vecuma; par profesionālu armiju un trīs mēnešu obligāto apmācību visiem (valdībā atbalstīta pakāpeniska pāreja uz profesionālo armiju līdz 2006. gadam, bet nav paredzēta trīs mēnešu obligātā apmācība visiem); valsts garantēta alga ģimenes ārstam - Ls 250; attālos lauku apvidos valstij jāapmaksā ģimenes ārsta mājas vizītes. PCTVL, TSP, LSP nerealizētie solījumi samazināt ienākuma nodokli līdz 10% mazajiem uzņēmumiem, kas rada augstu pievienoto vērtību; valsts monopols alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecībā; ministra amats Latgales attīstībai; pabalsti ģimenēm, kurām komunālie maksājumi pārsniedz 1/3 no ienākumiem; iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresīvā likme; minimālo darba algu un pensiju paaugstināšana līdz iztikas minimumam - ap Ls 94 (valdība palielinājusi minimālo darba algu no 60 līdz 70 latiem, nākamgad - līdz 80 latiem, pensijas nav palielinātas); veselības aprūpes budžetam 6-8% no IKP (solījis arī Jaunais laiks, bet nav izdevies pat tam); bez atrunām ratificēt un iedzīvināt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (nav ratificēta ne ar atrunām, ne bez); oficiāls statuss krievu valodai pašvaldībās, kur tā ir dzimtā valoda vismaz 20% iedzīvotāju; pilsonības beznosacījumu piešķiršana visiem nepilsoņiem, kuri to vēlas; pašvaldību vēlēšanu tiesības visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Paraksta koalīcijas saprašanās memorandu BNS 11/11/03 Visu četru Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji otrdien draudzīgā gaisotnē parakstīja ilgās diskusijās tapušo saprašanās memorandu un lielā vienprātībā apgalvoja, ka dokuments būs labs pamats koalīcijas darbībai turpmākajos gados. "Jaunā laika", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Pirmās partijas (LPP) un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakciju vadītāji norādīja uz memoranda parakstīšanas simbolisko laiku. "Jaunā laika" frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš pieminēja, ka "šī ir dubultīgi jauka diena", jo 11.novembrī Lāčplēša dienā piemin Latvijas karavīrus un koalīcija beidzot ir vienojusies par turpmākajiem sadarbības pamatprincipiem. Savukārt ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka saprašanās memorands parakstīts Latvijas Republikas 85.gadadienas priekšvakarā. Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Oskars Kastēna par simbolisku šo laiku nodēvēja tāpēc, ka nule kā aizritējis pirmais koalīcijas darba gads. Runājot par memoranda parakstīšanas galveno mērķi, Kariņš tēlaini teica, ka memorands "neziņas brīdī var kalpot kā ceļvedis". Savukārt Kastēns atzina, ka memoranda parakstīšana padarīs skaidrāku koalīcijas sadarbību, un pat pieļāva, ka jau iepriekš, parakstot šādu memorandu, partijas būtu varējušas izvairīties no nesaskaņām koalīcijā. Savukārt "tēvzemiešu" frakcijas vadītājs Māris Grīnblats akcentēja, viņaprāt, svarīgākos memoranda punktus, kas paredz visu koalīcijas partneru vienlīdzību un nepieciešamību vienmēr argumentēt savu viedokli. Grīnblats arī vērsa uzmanību, ka dokumentā iekļauta nodaļa par ētiku, kas, salīdzot ar iepriekšējo valdību laikā noslēgtajiem koalīcijas līgumiem, ir jaunums. Ētikas sadaļā paredzēts, ka frakciju deputāti un Ministru kabineta locekļi nedrīkst paust kritiku par kādu no koalīcijas partneriem masu informācijas līdzekļos, ja šādai kritikai nav objektīva un ar faktiem apstiprināta pamata. Koalīcijas deputāti arī apņemas viens par otru publiski neizplatīt aizskarošas ziņas. Ja tomēr kāds no deputātiem vai valdības locekļiem aizskars vai apvainos noziedzīgos nodarījumos koalīcijas partnerus, viņa pārstāvētās frakcijas pienākums ir aicināt šādi izteikušos cilvēku nekavējoties sniegt ziņojumu Saeimas pretkorupcijas, nacionālās drošības vai aizsardzības komisijai. Neviens no koalīcijas frakciju pārstāvjiem nevarēja pateikt, kā koalīcija citos gadījumos vērsīsies pret memoranda pārkāpējiem. Kastēns uzsvēra, ka memorandam drīzāk ir koordinējošs, nevis represīvs raksturs. Savukārt Brigmanis norādīja, ka frakcijas ir apņēmušās memoranda nosacījumus pildīt. Memorandā arī ietverts punkts, kas uzliek pienākumu premjeram personīgi un savlaicīgi informēt frakciju vadītājus par nodomu pieprasīt kāda ministra vai parlamentārā sekretāra demisiju, kā arī citām izmaiņām valdības sastāvā. Komentējot premjera Einara Repšes iepriekš teikto, ka saprašanās memorands viņam nebūs saistošs, Kariņš izvairīgi atbildēja, ka šobrīd koalīcijā valda saskaņa un jautājums par kāda ministra atstādināšanu nav aktuāls. Ministru prezidents Einars Repše koalīcijas parakstīto memorandu komentēja īsi, vien sakot, ka ciena "frakciju vadītāju pausto vēlmi nodrošināt sekmīgu sadarbību koalīcijā". "Nu, paskatīsimies, kā tā lieta strādā," piebilda premjers. Koalīcijas saprašanās memorands arī paredz lielu frakcijas vadītāju atbildību par balsojumiem un uzliek par pienākumu frakcijas priekšsēdētājam nodrošināt deputātu disciplīnu. Uz jautājumu par iespēju nodrošināt plenārsēžu "bastotāja" Arvīda Ulmes piedalīšanos balsojumos, ZZS frakcijas vadītājs ar smaidu atzina, ka Ulme ir "zaļas dabas cilvēks" un viņa nepiedalīšanās balsojumos "drīzāk ir iekšējās nesakārtotības dēļ, nevis apzināti". Brigmanis solīja atrisināt arī šo jautājumu. Saeimas koalīcijas frakcijas saprašanās memorandu sāka izstrādāt uzreiz pēc referenduma, kad triju koalīcijas partiju vadītāji izteica neuzticību Ministru prezidentam un pauda neapmierinātību ar viņa darba stilu. Asas diskusijas koalīcijā izvērtās arī par to, vai memorandā jābūt regulētiem valdības locekļu un premjera pienākumiem. Apšaubīta efektivitāte koalīcijas līgumam starp frakcijām NRA 11/12/03 Valdību veidojošo Saeimas frakciju vadītāji beidzot parakstījuši saprašanās memorandu, kurā paredzēts pieņemt lēmumus tikai, ja tos atbalsta visi četri koalīcijas partneri. Bet valdības un tā vadītāja norobežošanās no līguma, pēc ekspertu domām, vienošanos padara par formālu deklarāciju. Memorands paredz, ka valdības locekļiem ne vēlāk kā dienu pirms Ministru kabineta sēdes jānodrošina frakciju vadītāju informētība arī par steidzami virzītiem jautājumiem, bet premjeram laikus jāinformē par nodomu pieprasīt kāda ministra, parlamentārā sekretāra vai savu demisiju. "Cienu frakcijas vadītāju vēlmi nodrošināt sekmīgu sadarbību, mūsu frakcija ir darījusi visu iespējamo, lai tā notiktu. Paskatīsimies, kā šī iniciatīva darbosies," komentēja E. Repše. Bet E. Repše izvairījās atbildēt uz Neatkarīgās jautājumu, vai premjers no savas puses viņiem ļaus īstenot šo apņemšanos, ievērojot uz valdību attiecinātos punktus, un sacīja: "Ja vairāk jautājumu nav, tad paldies!" Politologs Aigars Freimanis Neatkarīgajai atzina: memorands pastāvēs tik ilgi, kamēr tas netraucēs E. Repšem pamatvirzienos realizēt savus mērķus. Patiesa, nevis deklaratīva nozīme tam būtu, ja tiktu regulētas attiecības ar izpildvaru. Kā būtiskāko memorandā politologs novērtēja lēmumu pieņemšanu pēc vienprātības principa. Domstarpību gadījumos to uzdos panākt deputātu darba grupai. Frakcijas vadītājam partneri jāinformē par deputātu atšķirīgajiem viedokļiem, bet, ja cits viedoklis par kādu Saeimas darba kārtības jautājumu ir visai frakcijai, tai jāpiedāvā izskatīšanai savs risinājuma variants. Respektējami ir lūgumi atlikt uz laiku līdz divām nedēļām kāda jautājuma izlemšanu valdībā vai Saeimā. Koalīcijas kopsēdes notiks ik pirmdienu; ārkārtas sēdes sasaucamas arī pēc viena frakcijas vadītāja pieprasījuma, bet lēmuma pieņemšana ir iespējama, klāt esot visu frakciju vadītājiem. Kopsēdes vadīs pārmaiņus katras frakcijas vadītājs vai tā pārstāvis, un tās tiks protokolētas. Līgumā noteikts, ka pirms lēmuma pieņemšanas kopsēdē deputāti nerosinās un neatbalstīs aicinājumus Valsts prezidentei neizsludināt likumu, rīkot referendumu, veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vērsties Satversmes tiesā. Koalīcijas partneri uzņemšoties solidāru atbildību gan par populāriem, gan nepopulāriem lēmumiem. Kamēr deputātu ētikas kodekss vēl tikai top, atsevišķas normas iekļautas līgumā: nepaust medijiem ar faktiem apstiprinātu kritiku par partneriem, publiski neizplatīt citus aizskarošas ziņas, bet deputātam vai valdības loceklim, kas vainos kolēģus noziedzīgos nodarījumos vai saistību ar tiem, nekavējoties būs jāsniedz ziņojums Pretkorupcijas un/vai Nacionālās drošības un/vai Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Ētikas normas attiecinātas arī uz valdības locekļiem. "Lai arī koalīcija cenšas memorandu pārdot sabiedriskajai domai kā kaut ko jaunu, kas nekādā veidā nav saistāms ar līdzšinējiem koalīcijas līgumiem, tie daudz neatšķiras: ir gan konsensa princips, gan sēžu protokolēšana. Vienīgā atšķirība - līgums darbojas tikai Saeimā, un sakars ar valdību nodrošināts caur tām," sprieda A. Freimanis. Ar līgumu cerības sadarbības uzlabošanā saista koalīcijas mazās frakcijas, bet JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš nav pārliecināts, "ka memorands kaut ko mainīs" - pēdējos mēnešos darbība arī bez tā esot sekmīga. "JL nekad nav domājis, ka konsensa principa uzrakstīšana uz papīra, kā to ļoti gribēja partneri, būs garants viedokļu saskaņai. Prakse rāda, ka vienprātība ir iespējama tad, kad nav dziļi paslēptāki interešu konflikti, un neticu, ka šāds papīrs īpaši līdzēs tos pārvarēt," Neatkarīgajai sacīja K. Kariņš. Par sadarbību JL frakcijas vadītājs spriedis arī ar Tautas partijas (TP) priekšsēdi Ati Slakteri. Kā skaidroja A. Slakteris, tā bijusi divu Eiropas lietu komisijas locekļu saruna. JL un TP kā labējās partijas var sadarboties, īpaši ekonomiskos jautājumos opozīcijas un pozīcijas attiecību kontekstā. K. Kariņš apstiprināja, ka "īpaša sadarbība ar TP netiek plānota, bet kaut kad Latvijā ir jāaktualizē jautājums, vai tās partijas, kas vismaz ārēji ir labēji konservatīvas, jebkad var atrast kopēju valodu". Digitalizācija Digitalizētājiem samaksātie četri miljoni palikuši bez vērības Diena 11/06/03 Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā iesniedzot prasību atzīt par spēkā neesošu desmitiem miljonu latu vērto līgumu par televīzijas digitalizāciju, Latvijas amatpersonas otrajā plānā atstājušas 4 miljonus latu, kas ciparu TV ieviesējiem jau pārskaitīti - neoficiāli zināms, ka sūdzībā nav atsevišķa punkta par jau pārskaitīto līdzekļu piedziņu. Cerības tiek liktas uz tiesu, kas galavārdu varētu teikt tikai pēc pāris gadiem, lai arī vēl septembra sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varēja mēģināt apturēt 1,3 miljonus latu, kas tobrīd vēl atradās Latvijā, bet tagad gandrīz nesasniedzami aizplūduši uz Maltu. Kā Diena jau ziņoja, miljonus atgūt būtu iespējams tad, ja Lielbritānijas uzņēmums Kempmayer Media Limited (KML), kura īpašnieki nav zināmi, pats piekristu naudu atmaksāt. Latvijas puses pārstāvji arī neuzskata, ka prasībā obligāti būtu jāmin nosacījums piedzīt naudu - tas izrietētu jau no līguma pārtraukšanas vien. Līdz šim KML par saņemto avansu piegādājusi vienīgi tā dēvēto "galvas staciju", kuru Latvijas puse turklāt atteikusies izņemt no muitas. "Atzīstot līgumu par spēkā neesošu, loģiski, katrai pusei tiek atgriezts tas, kas ir sākotnēji veikts," Dienai sacīja sūdzības iesniedzēja valstij pastarpināti piederošā Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektore Inga Jansone. Līdzīgi domā arī citi, kas deva savu piekrišanu prasībai tiesā, - DLRTC īpašnieks Valsts radio un televīzijas centrs, kā arī satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK). Advokāts Ziedonis Ūdris, kurš Latvijai palīdzējis sagrieztā zviedru kuģa lietā Stokholmas šķīrējtiesā, Dienai gan pauda pārliecību, ka prasībā būtu jāparedz atsevišķs punkts par līdzekļu piedziņu - pretējā gadījumā līgums gan tiktu atzīts par spēkā neesošu, bet Latvijai varētu nākties sākt vēl vienu procesu par miljonu atgūšanu. Aptuveni 1,3 miljonus latu KNAB, iespējams, būtu varējis apturēt īsi pēc krimināllietas ierosināšanas augusta beigās - tobrīd šāda summa vēl atradās KML meitasuzņēmuma kontā Pareksa bankā, bet drīz pēc tam aizceļoja uz kādu banku Maltā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis pieļauj, ka KNAB kontu varēja arestēt - ja Latvijas amatpersonas nelikumīgi noslēgušas apjomīgo līgumu, nelikumīgi pārskaitīti būtu arī četri miljoni latu. Kā ziņots, KNAB lietu ierosināja tieši par amatpersonu bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Vaicāti, kādēļ KNAB nav rosināts meklēt jau pārskaitīto naudu, gan DLRTC, gan tā mātesuzņēmuma pārstāvji norāda - digitālo centru nauda atstājusi vēl uzņēmumu iepriekšējās vadības laikā, turklāt bijis nepieciešams laiks, lai saņemtu informāciju. 'Kempmayer' sūdzas tiesā par KNAB kratīšanām BNS 11/10/03 "Kempmayer Media Latvia" vadības pārstāvji vērsušies tiesā ar sūdzībām par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajām kratīšanām viņu dzīvesvietās un birojā, apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Ulmanis. Viņš sacīja, ka viņam un valdes locekļiem Jānim Zipam un Jānim Svārpstonam principā nav pieņemama KNAB rīcība, uz kaut kādu aizdomu pamata pārmeklējot darba un dzīvesvietas. "Tas ir šausmīgi.. Viņi pie manis mājās ieradās ap plkst.8 no rīta, kad bērni bija jāved uz skolu," atcerējās Ulmanis divas nedēļas vecos notikumus. Pēc BNS rīcībā esošās informācijas, Rīgas apgabaltiesa otrdien lems par drošības līdzekļa piemērošanu Lielbritānijas kompānijas "Kempmayer Media Limited" meitas kompānijas "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam. Ulmanis to nevarēja komentēt, jo par to neko nezinot. "Kempmayer Media Latvia" ir meitas kompānijas Lielbritānijas kompānijai "Kempmayer Media Limited" ar kuru valstij pastarpināti piederošā a/s "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) pērnā gada 14.novembrī noslēdza digitālās televīzijas ieviešanas līgumu, saskaņā ar kuru par digitālās televīzijas ieviešanu bija paredzēts, ka DLRTC par to maksātu vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru. KNAB par līguma noslēgšanu šā gada septembra sākumā ierosinājis krimināllietu par amatpersonu rīcību digitālās televīzijas projekta ieviešanā, tostarp arī par līguma noslēgšanu ar Lielbritānijas kompāniju. Krimināllieta ierosināta gan par tīšām darbībām, gan par amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījušas smagas sekas. Minētās krimināllietas ietvaros KNAB sadarbībā ar citām tiesībsargājošām institūcijām pirmdien aizturējusi ekspolitiķim un uzņēmējam Andrim Šķēlem piederošās konsultāciju kompānijas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) darbinieku Hariju Krongornu. Aizturētās personas darba un dzīves vietās ir veiktas kratīšanas. To sankcionējusi Ģenerālprokuratūra. KNAB pagaidām šo informāciju ne apstiprina, ne arī noliedz. Savukārt Šķēle pirmdien vakarā žurnālistiem paziņoja, ka Krongorna aizturēšana liecina par premjera Einara Repšes spēka demonstrēšanu saviem politiskajiem oponentiem, jo kratīšanu UVK birojā ieradušies veikt maskās tērpti vīri ar automātiem, kaut arī neviens izmeklētājiem negrasījās pretoties. Tas, pēc bijušā Tautas partijas līdera domām, vedina uz salīdzinājumiem ar nesen Krievijā notikušo JUKOS vadītāja arestu. Digitālās televīzijas ieviešanas projekts šovasar izpelnījās valdības kritiku un tika apturēts, bet par digitālās televīzijas ieviešanu atbildīgais "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) augusta beigās Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsās ar prasību pret uzņēmumu "Kempmayer Media Limited" (KML), lūdzot tiesai atzīt par spēkā neesošu iepriekš noslēgto līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā. Ciparu televīzijas lietā aizturēts Harijs Krongorns LETA 11/10/03 Saistībā ar tā dēvēto digitālās televīzijas afēru tiesībsargājošās iestādes ir aizturējušas ekspremjera Andra Šķēles (Tautas partija) biznesa partneri Hariju Krongornu, pirmien ziņo Latvijas Televīzija. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece šo informāciju oficiāli neapstiprināja. Saistībā ar digitālās televīzijas lietu ir notikusi kratīšana Šķēlem piederošā SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK), kuras vadītājs ir Krongorns. Deviņdesmito gadu vidū Krongorns bija ārzonas kompānijas "Quainton Limited", kas ieguldīja līdzekļus "Ave Lat grupas" (ALG) pārtikas uzņēmumos, direktors, ALG finansu direktors. "Quainton Limited" jau 1997.gadā masu medijos tika saistīta ar Šķēli. 2000.gadā Krongorns kļuva par ALG (tolaik tās nosaukums jau bija AS "New Technology and Business Development Corporation" (NTBDC)) pārstāvi, 2001.gadā - par NTBDC likvidatoru. Gan pats Šķēle, gan viņa preses pārstāvji kategoriski nolieguši, ka 1999.gada darījumi, kuru rezultātā Šķēlem piederošā UVK kļuva par ALG īpašniekiem, bet vēlāk Šķēle ieguva 29 miljonus ASV dolāru vērto vekseli, bija viņa īpašumu legalizēšana. Esot noticis pilnīgi reāls darījums, un visi citi apgalvojumi esot apmelošana. Savulaik Latvijas lielākajā pārtikas koncernā ALG ietilpa AS "Latvijas balzams", AS "Laima", AS "Rīgas alus", AS "Hanzas maiznīcas", AS "Rīgas piena kombināts", AS "Balticovo", AS "Kaija", AS "Salacgrīva '95", kā arī apsardzes firma SIA "Ave Lat sargs". Pagājušajā nedēļā Šķēle paziņoja, ka digitālās televīzijas projekta izpētes gaitā esot pārliecinājies - aiz projekta ieviesēja "Kempmayer Media Ltd." ("Kempmayer") nestāv "latviešu bāleliņi", kā to pieļāvis premjers Einars Repše ("Jaunais laiks"). Atbildot uz jautājumu, vai "Kempmayer" pieder Šķēlem, ekspremjers raidījumā "Kas notiek Latvijā?" bija lakonisks: "Nepieder. Un nav piederējis." Šķēle ironizēja par plaši apspriesto pieļāvumu, ka viņš ir tieši ieinteresēts digitālās televīzijas projekta realizācijā. Ekspremjers norādīja: šādu baumu ir daudz, turklāt tiek runāts, ka šajā projektā ir ieinteresēti Latvijas Televīzijas cilvēki, "citas televīzijas" pārstāvji, Satiksmes ministrijas darbinieki utt. "Versijas ir dzirdētas - vismaz 10 000," sacīja ekspremjers. Kā ziņots, digitālās televīzijas afēras krimināllietā pirmien aizturētā persona, visticamāk, tiks paturēts apcietinājumā uz trim diennaktīm, kā to paredz Kriminālprocesa kodeksa 120.pants. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs informēja, ka pašlaik krimināllietas ietvaros tiek veiktas izmeklēšanas darbības un, visticamāk, aizturētais, kura personība joprojām tiek turēta noslēpumā un netiek atklāta, tiks paturēts apcietinājumā vēl uz 72 stundām. Izmeklēšanas interesēs detalizētāka informācija par aizturēto personu, tās darbavietu un saistību ar izmeklējamo krimināllietu pagaidām netiks publiskota. Aizturētās personas darbavietā un dzīvesvietā, saskaņojot to ar Ģenerālprokuratūru, ir veikta kratīšana. Krongornam inkriminē mēģinājumu piesavināties LMT daļas LETA 11/11/03 Digitālās jeb ciparu televīzijas afēras izmeklēšanā vakar aizturētajam Harijam Krongornam tiek inkriminēta krāpniecība, lai, izmantojot īpašnieku uzticību, piesavinātos valstij piederošās SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāla daļas, kas reģistrētas uz valstij pastarpināti piederošās AS "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) vārda. Par to informēja Krongorna advokāts Aivo Leimanis, kurš gan uzskata, ka, visticamāk, viņa klients tiek turēts ieslodzījumā nevis it kā veiktās krāpniecības dēļ, bet gan, lai viņu varētu ērtāk nopratināt un iegūt informāciju par citiem lietā iesaistītajiem. Presē izteikti minējumi, ka viens no ciparu televīzijas afēras nolūkiem, iespējams, bijis iegūt LMT kapitāla daļas, par kurām izmaksātās dividendes kalpoja digitalizācijas projekta finansēšanai. DLRTC un projektu konsultējošās Lielbritānijā reģistrētās kompānijas "Kempmayer Medai Ltd." ("Kempmayer") līgums pieļāva iespēju apķīlāt LMT kapitāla daļas, lai garantētu saistību izpildi. DLRTC rīcībā tās mātes kompānija AS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" ir nodevusi 23% LMT kapitāldaļu, kuru vērtība, pēc ekspertu viedokļa, varētu būt no 150 līdz 200 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 86-114 miljoniem latu). "Mans klients nav parakstījis nevienu līgumu, viņš tikai konsultēja darījumā iesaistītos uzņēmumus ["Kempmayer" un DLRTC], līdz ar to viņš nevar būt atbildīgs par šo kompāniju darbībām pēc līguma noslēgšanas," norāda Leimanis. Kā pieļauj Leimanis, tiesībsargājošās iestādes, pirmkārt, ciparu televīzijas afēru izmeklējošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka Krongorns varētu zināt "Kempmayer" patiesos īpašniekus. "Viņam [Krongornam] uzticēto funkciju ietvaros pieejamā informācija praktiski neatšķiras no tās, kas jau izplatīta masu medijos. Līdz ar to diez vai viņš varēs pastāstīt izmeklētājiem, ko jaunu," teica advokāts. Trešdien, 12.novembrī, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiks izskatīts jautājums par drošības līdzekļa piemērošanu Krongornam. Pēc advokāta teiktā, nav pamata domāt, ka viņa klients izvairīsies no izmeklēšanas, piemēram, pametot valsti, tādēļ Leimanis lūgs tiesu kā drošības līdzekli nepiemērot apcietinājumu. Leimanis aģentūrai LETA atzina, ka pazinis Krongornu iepriekš, tomēr atteicās stāstīt, kā viņš kļuvis par aizturētā interešu pārstāvi. Kā ziņots, Krongorns ir ilglaicīgs ekspremjera Andra Šķēles (Tautas partija) biznesa partneris. Šobrīd viņš ir Šķēlem piederošā SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) projektu vadītājs. Cits Šķēles padomnieks un "Kempmayer" meitas uzņēmumu SIA "Kempmayer Media Latvia" konsultējušais Jurģis Liepnieks aģentūrai LETA atzina, ka nav nobažījies par savu iespējamo arestu, lai arī tāds liktenis jau piemeklējis citu konsultantu - Krongornu. "Es apzinos, ka neesmu darījis neko nelikumīgu, un šajā ziņā jūtos drošs. Protams, ja kādu politisku interešu kontekstā tas [aizturēšana] notiks, jāsaka - ļoti žēl, bet ilgtermiņā es domāju, ka man negatīvas sekas nav sagaidāmas," sacīja Liepnieks. Šķēle uzskata, ka kratīšana UVK un Krongorna aizturēšana ir valdības vadītāja Eināra Repšes (Jaunais laiks) izrēķināšanās ar politiskajiem oponentiem. "Repše un viņa padomnieks Dans Titavs izdara tiešu spiedienu uz KNAB darbiniekiem, draudot ar represijām līdz pat atstādināšanai no amata, lai tiktu panākta viņu nodomu izpilde," vakar paziņoja Šķēle. Premjers aizdomas par viņa centieniem izrēķināties ar politiskajiem oponentiem noraida kā nepamatotas. Gan KNAB, gan prokuratūra joprojām atsakās oficiāli izpaust Krongorna aizturēšanas iemeslus. Šodien vienīgi KNAB oficiāli apstiprināja, ka aizturētais patiešām ir Krongorns. Tiesa: Kempmayer kratīšana bijusi likumīga Diena 11/12/03 Noraidot visas uzņēmuma Kempmayer Media Latvia (KML) pārstāvju iesniegtās sūdzības, Rīgas apgabaltiesa otrdien atzinusi - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas biroja telpās un firmas amatpersonu dzīvesvietās bijušas likumīgas. "Acīmredzot Rīgas apgabaltiesa nenovērtēja pilsoņu tiesības, un mēs apsvērsim jautājumu, kādā institūcijā mums tagad griezties," Dienai sacīja KML valdes priekšsēdētājs Juris Ulmanis. Viņš gan nevēlējās atklāt, kā tieši kratīšanas laikā pārkāptas viņa tiesības: "Es patiešām negribu par to runāt un gribu šo murgu aizmirst." Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Sūdzības iesniedzēju pārstāvis Jānis Rozenbergs tiesai norādīja, ka ne KNAB lūgumā, ne Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas dotajā kratīšanas atļaujā nav norādīts, kādu tieši priekšmetu atsavināšana paredzēta, ziņo LETA. Tiesa ļāvusi veikt kratīšanu, lai "izņemtu dokumentus un citus priekšmetus, kuri var būt svarīgi krimināllietas izmeklēšanā" - pēc J.Rozenberga domām, tas būtu ļāvis no mājām izņemt pilnīgi visu. Viens no sūdzības iesniedzējiem KML valdes loceklis Jānis Zips aģentūrai LETA iepriekš stāstījis, ka kratīšanas viņa, J.Ulmaņa un firmas finanšu direktora Jāņa Svārpstoņa dzīvesvietā un KML birojā notikušas pirms pāris nedēļām. Tās veikuši KNAB darbinieki. J.Zips un viņa kolēģi uzskata, ka kratīšanā nav ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību, turklāt par kratīšanu viņi sūdzējušies arī KML mātesfirmā - Lielbritānijā reģistrētajā Kempmayer Media Limited, kuras patiesie īpašnieki nav zināmi. Ciparu TV lietā aizturēto vaino krāpšanā Diena 11/12/03 Ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) piederošās firmas Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) finanšu konsultants Harijs Krongorns tiek turēts aizdomās par krāpšanu lielā apmērā - KNAB "uzskata, ka viņš ar viltu, izmantojot uzticību, ir centies izkrāpt Latvijas valstij piederošos 23% LMT akciju", Dienai sacīja viņa advokāts Aivo Leimanis. Pratināšanā gan jautājumi tiekot uzdoti "pilnīgi ne pēc būtības" - tie saistīti ar "citiem cilvēkiem, citiem faktiem". H.Krongornu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki pirmdien aizturēja lidostā Rīga īsi pirms došanās uz Londonu. Trešdien tiesai jālemj - atbrīvot H.Krongornu vai tomēr paturēt nebrīvē, bet KNAB jau atzinis, ka lūgs aizturēto paturēt apcietinājumā. "Mani tas pārsteidz - es šaubos, vai viņam kā konsultantam bija tāda iespēja," par H.Krongorna izredzēm piesavināties miljoniem latu vērtās LMT daļas sacīja Policijas akadēmijas docents Andrejs Judins, pieļaujot, ka aizturēšana varētu būt saistīta ar vēlēšanos iegūt informāciju. "Es šaubos, vai tas vajadzīgs, lai atklātu noziegumu, - vienkārši tā ar viņu vieglāk strādāt." Tiesa, ciparu TV lietā iesaistīto cilvēku teiktais vedina domāt, ka H.Krongorna konsultācijas nebija saistītas ar viņa tiešajiem darba pienākumiem. Kaut gan A.Leimanis Dienai apgalvoja, ka H.Krongorns kā UVK pārstāvis vēl šogad konsultējis gan Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru (DLRTC), gan Lielbritānijas uzņēmuma Kempmayer Media Limited (KML) Latvijas meitasfirmu, pārējās iesaistītās puses šīs ziņas noliedza. "No manā rīcībā esošās informācijas varu teikt, ka nē," uz jautājumu, vai DLRTC sadarbojies ar H.Krongornu vai UVK, atbildēja centra ģenerāldirektore Inga Jansone. Arī Kempmayer Media Latvia valdes priekšsēdētājs Juris Ulmanis Dienai sacīja, ka par 1968.gadā dzimušo rīdzinieku nav dzirdējis. UVK direktors Edgars Šķenderis turklāt apgalvoja, ka viņa uzņēmums nekad nav sniedzis konsultācijas abiem A.Leimaņa minētajiem uzņēmumiem, un H.Krongorns šādus pakalpojumus, iespējams, sniedzis uz savu roku - darba līgums viņam to neesot liedzis. Ja H.Krongorns patiešām konsultējis gan DLRTC, gan KML, tad viņš vienlaikus strādājis ar abām vienā darījumā iesaistītām pusēm un būtu varējis vienai pusei būtisku informāciju izpaust otrai - kā zināms, valstij pastarpināti piederošais centrs un noslēpumainais KML pirms gada noslēdza miljoniem latu vērtu līgumu par ciparu apraides ieviešanu Latvijā. Darījums būtu ietekmējis arī miljoniem vērto LMT daļu likteni - saskaņā ar līgumu DLRTC savu vērtīgāko īpašumu būtu nācies ieķīlāt kādā komercbankā, bet KML saņemtu tās galvojumu par vairāk nekā 15 miljoniem latu. Kaut gan toreizējais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs (LC) deva jāvārdu daļu ieķīlāšanai, tas tomēr netika izdarīts. Tagad Ģenerālprokuratūra apstrīdējusi virkni darījumu, kuru rezultātā 23% LMT daļu 2000.gada septembrī nonāca DLRTC īpašumā, un tiesa tās apķīlājusi, padarot iespējamiem tīkotājiem nepieejamas. A.Leimanis apgalvo, ka H.Krongorns abus uzņēmumus konsultējis šogad. Šajā laikā redzamas darbības ar LMT daļām nav veiktas, lai gan jau agrāk izskanējušas aizdomas - līguma ar KML patiesais mērķis ir tieši vērtīgās mobilo sakaru operatora īpašuma daļas. Kā ziņots, interesi par projektu izrādījis arī UVK īpašnieks A.Šķēle - vispirms paziņojis par vēlmi pirkt DLRTC ar visām tā saistībām, vēlāk bijušais premjers pavēstīja, ka apsver iespēju iegādāt noslēpumaino KML, kura patiesie īpašnieki nav zināmi. Saņēmis Londonas advokātu biroja Simmons&Simmons atzinumu par firmu, viņš no ieceres tomēr atteicās. Ar A.Šķēli saistīti cilvēki jau iepriekš izrādījušies saistīti ar KML - tā, piemēram, viņa ilggadējā runasvīra Jurģa Liepnieka firma Sofists konsultējusi Kempmayer Media Latvia, bet pats J.Liepnieks - uzņēmuma mātesfirmas iespējamo pircēju A.Šķēli, savukārt ekspremjera advokāts Jānis Loze nodarbojies ar KML reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Pats A.Šķēle gan vairākkārt noliedzis, ka būtu KML patiesais īpašnieks - publiski pieejamās ziņas liecina, ka firma pieder septiņiem Londonā un ārzonā piederošiem uzņēmumiem. Viens no tiem reģistrēts Daglasā Menas salā - turpat, kur H.Krongorna savulaik pārstāvētais Quainton Limited. Tostarp KNAB paziņojis, ka augusta beigās ierosinātā krimināllieta pārkvalificēta - līdzās pantiem par amatpersonas bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu tā papildināta ar krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apjomos vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Pedofīlija Ādamsona lietā min Lembergu un šantāžu Diena 11/11/03 Tiesai pirmdien sākot skatīt bijušā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona (LSDSP) krimināllietu par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, lielāko ievērību izpelnījās ne paša tiesājamā, bet cietušo sacītais - kādreizējais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks apgalvoja, ka viņam piedāvāts izpirkt savu vārdu no pedofilijas skandāla, bet bijušais tieslietu ministrs Valdis Birkavs (LC) trīsarpus gadu veco pedofilijas lietu saistīja ar Ventspils mēra Aivara Lemberga vārdu. "Būs Šķēles valdība - būs pedofilijas skandāls, nebūs Šķēles valdības - nebūs arī skandāla," kādas neoficiālas tikšanās laikā V.Birkavam sacījis A.Lembergs, ziņo LETA. Bijušais ministrs tiesai atzina, ka politiskā gaisotne LC tolaik bijusi saspringta un partijas biedrs Edvīns Inkēns kādā partijas sanāksmē pat esot izteicies: "Valdi, tu jau esi zilajos sarakstos kopš čekas laikiem!" Tieši E.Inkēns arī esot piedāvājis A.Sončikam pasaudzēt viņa vārdu no nepatikšanām - bijušais VID vadītājs tiesai stāstīja, ka raidījuma Nedēļa producents piedāvājis viņu neminēt saistībā ar pedofilijas lietu, taču par to pieprasījis atcelt nodokļu uzrēķinu firmai Lido nafta. E.Inkēns Dienai noliedza, ka šāda saruna būtu notikusi. Pirms trīsarpus gadiem, runājot kā pedofilijas lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs, J.Ādamsons no Saeimas tribīnes paziņoja, ka iespējamā nozieguma pastrādāšanā iesaistītas arī augstas amatpersonas: "Ne vienreiz vien ir minētas tādas amatpersonas kā Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Sončiks, tieslietu ministrs Valdis Birkavs un Ministru prezidents Andris Šķēle." Vairāki komisijas locekļi gan bija iebilduši pret uzvārdu nosaukšanu, un arī Ģenerālprokuratūras veiktajā pārbaudē vēlāk konstatēts, ka šis apgalvojums bijis nepatiess, jo J.Ādamsona vadītās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā šādu liecību nebija. To starpziņojumā bija atzinusi arī pati komisija. Gandrīz pusgadu vēlāk, neņemot vērā ierosināto krimināllietu un ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu, Saeima atteica izdot J.Ādamsonu kriminālvajāšanai, iedzenot izmeklēšanu strupceļā. Tā savu ritējumu atsāka tikai pēc Saeimas vēlēšanām, kad arī tika uzrādīta apsūdzība. Kā Dienai pastāstīja A.Sončiks, 1999.gadā aptuveni nedēļu pirms pedofilijas skandālu izraisījušā LNT raidījuma Nedēļa pārraides viņam zvanījis E.Inkēns un piedāvājis satikties. Tikšanās laikā VID ģenerāldirektors uzzinājis, ka "raidījumā un vēlāk arī komisijā grasās pieminēt manu uzvārdu". Lai tas nenotiktu, viņam piedāvāts atlaist aptuveni 200 000 latu lielu Lido naftas nodokļu parādu - šis uzņēmums ziedojis naudu E.Inkēna pārstāvētajam LC, bet 2000.gadā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka toreizējais Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns īrē auto no sava drauga Lido naftas īpašnieka Vladimira Čebotarjova. A.Sončiks šo piedāvājumu noraidījis un kopš tā laika ar E.Inkēnu neesot ticies. LC pārstāvis kategoriski noliedza, ka būtu ko tādu piedāvājis. J.Ādamsons, kurš varētu tikt sodīts pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, pirmdien tiesā savu vainu noliedza. Lembergs nekomentē Birkava izteikumus saistībā ar pedofilijas skandālu LETA 11/11/03 Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs nekomentē bijušā Saeimas deputāta Valda Birkava (Latvijas ceļš) izteikumus Jāņa Ādamsona (LSDSP) krimināllietā saistībā ar pedofilijas skandālu. Lembergs pauda neizpratni, kāpēc "Birkavam bija jārunā tādas muļķības, tādas jau arī nav ko komentēt". Kā jau ziņots, Birkavs vakar tiesas sēdē liecināja, ka pirms Ādamsona paziņojuma viņam bijusi neoficiāla tikšanās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš esot izteicis savādu frāzi: "Būs Šķēles valdība - būs pedofilijas skandāls, nebūs Šķēles valdības - nebūs arī skandāla." Bijušais politiķis sacīja, ka viņš nekādā mērā nav saistījis savu vārdu ar masu medijos izskanējušo informāciju par pedofilijas lietu. "Es pat iedomāties nevarēju, ka tas kaut kādā veidā mani varētu skart, tādēļ arī šai informācijai līdzi nesekoju," teica Birkavs. Viņš nenoliedza, ka tobrīd politiskā gaisotne savienībā "Latvijas ceļš" bijusi saspringta. Kādā partijas sanāksmē, kad apspriests mediju paziņojums par iespējamo valdības locekļu saistību ar pedofiliju, viņa partijas biedrs Edvīns Inkēns esot izteicies: "Valdi, tu jau esi zilajos sarakstos kopš "čekas" laikiem!" Par šādu paziņojumu Birkavs bijis ļoti pārsteigts. Bijušais tieslietu ministrs atzina, ka Ādamsona paziņojums būtībā ir bijusi "politiskā nāve" viņam kā politiķim. "Neslēpšu, ka tieši pēc šī skandāla es sāku domāt par politiskās karjeras beigšanu," teica Birkavs. Ādamsons savu vainu neatzīst un tiesā izteicās, ka nesaprot viņam celtās apsūdzības jēgu. Lietas izskatīšana turpināsies piektdien, 14.novembrī, kad uz tiesu liecinieku statusā tiks aicināti Saeimas deputāti, kuri 1999. un 2000.gadā bija Ādamsona vadītās izmeklēšanas komisijas locekļi. Kā ziņots, Rīgas Centra rajona tiesa vakar sāka skatīt krimināllietu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēts Ādamsons. Viņam celta apsūdzība par to, ka, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski izplatīja toreizējo premjeru Šķēli, tieslietu ministru Birkavu un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Sončiku aizskarošas un viņiem neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas. Ādamsons apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kam bijušas smagas sekas. Prokuratūra uzskata, ka viņa rīcība radījusi smagas sekas, jo rupji pārkāptas Satversmē garantētās personas pamattiesības uz goda un cieņas valsts aizsardzību. Sociāldemokrātu deputāts 2000.gada 17.februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot deputātiem par parlamentārās izmeklēšanas komisijas pedofilijas lietā darbu, paziņoja, ka ar pedofilijas lietu, iespējams, saistīti Šķēle, Birkavs un Sončiks. Ģenerālprokuratūra tā paša gada augusta sākumā izbeidza krimināllietu par šo trīs amatpersonu saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Šķēle, Birkavs un Sončiks tika atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona publisko paziņojumu no Saeimas tribīnes. Iespēja saukt Ādamsonu pie kriminālatbildības radās, beidzoties viņa Saeimas deputāta pilnvarām. Iepriekš, 2000.gada 7.septembrī, Saeima noraidīja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai. Ādamsons lūdza izbeigt krimināllietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, jo uzskata, ka krimināllietā nav motivācijas par viņam inkriminēto noziegumu, veikti arī procesuāli pārkāpumi. Maizītis noraidīja Ādamsona lūgumu. Apliecina Sončika un Inkēna tikšanos pedofilijas skandāla laikā Diena 11/12/03 Lai arī raidījuma Nedēļa producents Edvīns Inkēns turpina noliegt, ka īsi pirms pedofilijas skandāla būtu ticies un lūdzis agrāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Andreju Sončiku atlaist degvielas tirgotājam Lido nafta nodokļa parādus apmaiņā pret viņa vārda nenosaukšanu saistībā ar smago noziegumu, 1999.gada rudenī vai 2000.gada sākumā tikšanās starp abām personām ir notikusi, Dienai apliecināja VID komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Kļaviņa-Lauberte. Turklāt citi avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, Dienai apliecināja - A.Sončiks nebūt nav vienīgais, ar ko E.Inkēns pārrunāja Lido naftas problēmas. Kā ziņots, pirmdien tiesa sāka skatīt bijušā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona (LSDSP) krimināllietu par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli. Lielāko ievērību tiesā izpelnījās ne tiesājamā, bet cietušo sacītais - kādreizējais VID ģenerāldirektors A.Sončiks apgalvoja, ka viņam piedāvāts izpirkt savu vārdu no pedofilijas skandāla, bet bijušais tieslietu ministrs Valdis Birkavs (LC) trīsarpus gadu veco pedofilijas lietu saistīja ar Ventspils mēra Aivara Lemberga vārdu. Kā cietušais tiesā piedalījās arī bijušais premjers Andris Šķēle. "Sončiks mani informēja, ka zvanījis Inkēns un grib ar viņu satikties. Tā kā viņš bija Nedēļas producents un manos pienākumos ietilpa darbs ar plašsaziņas līdzekļiem, mēs pārrunājām iespējamos jautājumus, kas varētu Inkēnu interesēt," stāstīja D.Kļaviņa-Lauberte. Taču viņa nezina, kas īsti pārrunāts un kā saruna beigusies, jo pati nav bijusi klāt. Viņa arī precīzi neatceras datumu, kad saruna notikusi, taču piebilst: "Es sāku strādāt 1999.gada rudenī. Tātad tā bija ap šo laiku." "Skandāla laikā noteikti neesmu ticies. Man būtu bijis grūti to izdarīt," uzsvēra E.Inkēns. Taču pēc tam, kad Diena informēja par liecinieces stāstīto, ka šāda tikšanās tomēr bijusi, viņš sākotnēji lūdza nosaukt konkrētu datumu un vēlāk pieļāva: "Iespējams, kāda tikšanās arī bija, bet tā notika 1999.gada pavasarī, vasarā. Tomēr tās laikā noteikti netika runāts par šīm lietām," uzsvēra E.Inkēns. Kā Diena jau rakstīja, A.Sončiks tiesā atzina, ka 1999.gadā, aptuveni nedēļu pirms pedofilijas skandālu izraisījušā LNT raidījuma Nedēļa pārraides, viņam zvanījis E.Inkēns un piedāvājis satikties. Tikšanās laikā VID ģenerāldirektors uzzinājis, ka "raidījumā un vēlāk arī komisijā grasās pieminēt manu uzvārdu". Lai tas nenotiktu, viņam piedāvāts atlaist aptuveni 200 000 latu lielu Lido naftas nodokļu parādu. Šis uzņēmums ziedojis naudu E.Inkēna pārstāvētajam LC, bet 2000.gadā mediji ziņoja, ka toreizējais Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns īrē auto no sava drauga Lido naftas īpašnieka Vladimira Čebotarjova. Ventspils nafta Ventspils naftas akcijas izmūk no aresta Diena 11/06/03 Ārzonu firmu izmantošana Ventspils tranzīta uzņēmumu darījumos ir ļāvusi ne tikai noslēpt ienesīgo Ventspils uzņēmumu patiesos īpašniekus un samazināt valstij nodokļos samaksātās summas, bet izvairīties arī no iespējamiem zaudējumiem tiesas prāvā. Kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, naftas biznesā iesaistītajai SIA Puses piederošās Ventspils naftas (VN) akcijas savu ceļu pie nezināmās ārzonas firmas Global Oil Service (GOS) sākušas vienā dienā ar Kurzemes apgabaltiesas lēmumu aizliegt Pusēm rīkoties ar šīm akcijām. Proti, dienā, kad tiesa šīm akcijām uzlika arestu, tās vienlaikus tika ieķīlātas Hansabankā kā kredīta nodrošinājums, un, Pusēm kredītu neatdodot, ķīlas līgums kļuva par pamatu darījumiem, kuru rezultātā tās vēlāk nonāca GOS īpašumā. SIA Puses līdzdibinātājs Valentīns Kokalis agrāk Dienai teica, ka GOS pieder tām pašām Latvijas personām, kurām pieder Puses un kuru vārdus viņš vēl nav gatavs nosaukt. Tādā gadījumā VN akciju īpašniekiem, izmantojot ārzonas firmas, faktiski ir izdevies saglabāt akcijas, kuras tiesa bija noteikusi kā prasības nodrošinājumu ieilgušā tiesvedībā. Puses direktors Uldis Pumpurs Dienai apgalvoja, ka akciju ieķīlāšana vienā dienā ar tiesas lēmumu ir sakritība, jo par šādu rīcību uzņēmums bija izlēmis jau labu laiku pirms tam. Pirms diviem gadiem sāktās tiesvedības iemesls ir Pušu un ASV reģistrētas naftas firmas Joy LUD strīds par 809 tūkstošu latu atmaksu. Deviņdesmito gadu beigās Puses pārdeva Joy LUD piederošu dīzeļdegvielu, kas atradās Pušu noliktavā, trešajai firmai bez Joy LUD atļaujas. Pārdot degvielu ierosināja starpniekfirma, kas nevarēja norēķināties ar Pusēm par kravas pārkraušanu, apgalvojot, ka tai savukārt nav samaksājis Joy LUD. Joy LUD to noliedza un pieprasīja Pusēm atdot neatļauti pārdoto degvielu vai kompensāciju. Nesaņēmis ne vienu, ne otru, 2001.gada vasarā tas pret Pusēm vērsās tiesā. Šajā laikā Puses īpašnieki bija VN padomes locekļi Uldis Pumpurs un Mamerts Vaivads, V.Kokalis un divas ārzonas firmas - Annapolis Anstalt un Delvar Invest, kuras, pēc V.Kokaļa vārdiem, pieder Latvijas personām. Pēc gada Pušu kapitāls tika palielināts un M.Vaivadu nomainīja vēl viena ārzonas firma Annlisa Ltd. Vēl pirms šīm pārmaiņām, 2001.gada 27.septembrī, Kurzemes apgabaltiesa noteica ASV naftas firmas prasības nodrošinājumu, aizliedzot Pusēm rīkoties ar tai piederošajām 182 839 jeb 1,75% VN akcijām un 549 VN lielākā privātīpašnieka Latvijas naftas tranzīta (LNT) akcijām. Lēmums par prasības nodrošinājumu stājās spēkā nekavējoties. Tiesāšanās joprojām turpinās, un nākamā tiesas sēde paredzēta šā gada 19.decembrī, taču Pušu pērnā gada pārskatā atklājies, ka prasības nodrošinājums vairs neeksistē. Dienas rīcībā esošā gada pārskata kopija liecina, ka 2001.gada 27.septembrī - tieši tajā pašā dienā, kad Pusēm piederošajām akcijām tiesa uzlika arestu - tās noslēdza kredītlīgumu ar Hansabanku. Kredītlīnijas limits ir divi miljoni latu, bet nodrošinājums - uzņēmumam piederošās VN, LNT, kā arī Baltijas Tranzītu bankas (BTB) akcijas. 2002.gada laikā Puses aizņēmās no bankas 768 tūkstošus latu papildu 52 LNT akciju iegādei, taču savas saistības pret banku neizpildīja, un bankas prasījums 2002.gada augusta beigās cedēts Scipio Securites LLC, kas nav atrodama ne Uzņēmumu reģistra datu bāzē Lursoft, ne citos interneta resursos. Visas ieķīlātās Pušu akcijas Scipio Securites ieguva pērn decembrī. Šā gada februārī šī firma VN akcijas pārdeva tālāk GOS, tādējādi Pusēm uz šīm akcijām vairs nav nekādu tiesību. Joy LUD advokāts Uģis Grūbe Dienai sacīja, ka par akciju ieķīlāšanu bankā tajā laikā ne viņš, ne viņa klients nezināja un faktiski tagad prasība palikusi bez nodrošinājuma. Advokāts sacīja, ka teorētiski iespējams apšaubīt akciju ieķīlāšanu un no tās izrietošos tālākos darījumus, bet par to viņš vēl konsultēsies ar klientu. U.Grūbe arī nezināja, kādā veidā izdevās akcijas ieķīlāt, par spīti tiesas lēmumam, taču pieļāva, ka informācija līdz Uzņēmumu reģistram nepaguva nonākt vai arī "negribēja pagūt". Bankas, izsniedzot kredītus, parasti pārbauda Uzņēmumu reģistrā kredīta izsniegšanai svarīgu informāciju. Bankai zinot par tiesas lēmumu, arestētās akcijas, visticamāk, netiktu pieņemtas kā kredīta ķīla. Puses gan varēja rēķināties ar iespējamo akciju arestu, jo Dienai zināms, ka tiesa pēc Joy LUD lūguma vienreiz jau bija lēmusi par akciju arestu. Šis lēmums tika pārsūdzēts un atcelts, bet Joy LUD ar savu prasību tiesā vērsās atkārtoti. Savukārt U.Pumpurs Dienai sacīja, ka stratēģisks lēmums par akciju ieķīlāšanu bija pieņemts jau agrāk un tas nav saistīts ar tiesvedību. "Es kā direktors pildīju lēmumu un nevaru atbildēt, ja kāds laikus nav kaut ko izdarījis," viņš sacīja. Par Pusēm piederošo akciju nonākšanu ārzonas firmas rokās sūdzību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam plāno iesniegt V.Kokalis, jo tas noticis bez viņa ziņas, turklāt uzņēmējs uzskata, ka darījuma dēļ viņš cietis zaudējumus. Pēc konsultācijām ar biroju uzņēmējs gatavo lūgumu ierosināt krimināllietu par interešu konfliktu un krāpšanu. Kā ziņots, Pusēm piederēja 14% LNT, kura lielākais akcionārs ir citas ārzonas firmas Yelvertone kontrolētais Ventspils uzņēmums Ventbunkers. Šā uzņēmuma padomē amatus ieņem Ventspils mēra Aivara Lemberga bērni Anrijs un Līga, bet A.Lembergu kā Ventspils uzņēmumu patieso saimnieku ir nosaukuši vairāki naftas tranzītā iesaistīti uzņēmēji. Savukārt LNT ir lielākais privātais VN akcionārs - tam pieder 42% VN kapitāla. Izglītība Nepilnības izglītības normatīvos sola novērst līdz gada beigām NRA 11/06/03 Attiecībā uz izglītību Eiropas Komisija (EK) vērsa uzmanību, ka Latvijai līdz iestāšanās laikam Eiropas Savienībā (ES) ir jāsakārto likumdošana, lai izglītības iestāžu izdotos diplomus atzītu arī citās valstīs. Darbs pie nepilnību novēršanas jau gandrīz pabeigts, un problēmas būs nokārtotas, apliecina izglītības speciālisti. Jau pērn EK norādījusi Latvijai uz problēmām likumdošanā attiecībā uz reglamentētajām profesijām, tā minot, ka Latvija nedara visu, lai nodrošinātu izglītības diplomu atzīšanu citās valstīs. "Saņēmām norādījumus, bet tie pārsvarā ir redakcionāli labojumi, ko kopīgi ar EK speciālistiem arī novēršam," apliecināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Eiropas integrācijas departamenta direktore Gunta Arāja. Viņa stāstīja, ka izmaiņas likumdošanā attiecas ne tikai uz augstākās izglītības, bet arī uz profesionālās izglītības iestāžu izsniegtajiem diplomiem. Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra norādīja, ka, viņaprāt, praksē problēmas nav attiecībā uz akadēmisko atzīšanu citās valstīs, jo šī joma ir viena no sakārtotākajām un par to liecina ne tikai kādi formāli akti. EK ekspertu grupas viesošanās laikā pērn neizteica nevienu aizrādījumu, ka Latvijas profesiju speciālisti būtu neatbilstīgi no izglītības jomas. EK ziņojumā konkrētāk norādīts uz problēmām medicīnas diplomu atbilstībā. EK jau pērn vērsa uzmanību, ka Latvijas likumdošanā nav pietiekami atšifrēts, ko nozīmē ārsta grāds un kas ietilpst grāda saņēmēja pienākumos un tiesībās. J. Vētra sacīja, ka ārsta grādu ir grūti reglamentēt, bet ideja ir tāda, ka šīs persona, iegūstot ārsta grādu, turpina strādāt un mācīties sertificētu personu uzraudzībā. Un šāda likuma problēma nav tikai Latvijas, bet arī jau esošajās ES valstīs. IZM Neatkarīgā uzzināja, ka arī šis jautājums tiek risināts. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pārliecināts, ka problēmas līdz nākamā gada maijam, kad Latvija iestāsies ES, būs jau novērstas. "Esam gatavi grozījumus iesniegt Ministru kabinetā un plānojam, ka tos izskatīs jau 15. decembra sēdē," informēja ministrs. Kārlis Šadurskis, Izglītības un zinātnes ministrs: - Jautājumu par reglamentētajām profesijām, diplomu un kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu esam divas reizes pārrunājuši ar Eiropas Komisiju. Ir jau sagatavoti grozījumi likumā par reglamentētajām profesijām, un pašlaik notiek to saskaņošana ar nevalstiskajām organizācijām. Paredzu, ka 15. decembrī tos varētu pieņemt valdībā. Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai precizētu vairāku jomu, īpaši mediķu un arhitektu, kvalifikāciju atzīšanu. Juridiski jau šobrīd esam gatavi darbam ES, un varu teikt, ka izglītības jomā esam pat labāk sagatavoti nekā vairākas Rietumeiropas valstis. Praktiskajā ziņā mums ir jācenšas, lai nacionālā izglītības sistēma, īpaši augstākajā izglītībā un zinātnē, gūtu maksimālu labumu. Mums ir jācīnās, lai mūsu izglītība būtu pievilcīga. Sāk pievērsties nelikumīgo augstskolu izskaušanai BNS 11/06/03 Latvijā bez izglītības programmu licencēm darbojas desmit dažādu Krievijas augstskolu filiāles, no kurām daļa pat nav reģistrētas izglītības iestāžu reģistrā. Analizējot Igaunijas pieredzi, kura visas nelikumīgās iestādes iesūdzējusi tiesā un nesen lauzusi savstarpējās diplomatzīšanas līgumu ar Krieviju, nelikumīgos darboņus sākusi apkopot arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ceturtdien raksta "Diena". Tuvākajos mēnešos ministrija sola izšķirties, vai sekot igauņu pieredzei un nelikumības sākt izskaust tiesas ceļā. "Vēl ceram uz vienošanos ar Krievijas attiecīgajām institūcijām, lai ieviestu kārtību sarunu ceļā. Igaunija šo ceļu jau izgājusi," sacīja IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste. Starp 14 nelicencētajiem ārvalstu augstākās izglītības piedāvātājiem desmit ir no Krievijas. Oktobrī sarakstu ar šo augstskolu darbošanos Latvijā Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) direktors Juris Dzelme iesniedzis kaimiņvalsts Izglītības ministrijas ierēdņiem. "Vairāku augstskolu filiāļu darbība tur bija pārsteigums," stāstījis Dzelme. Tomēr pagaidām tālākas virzības šai lietai nav. Tiesāšanās ar nelikumīgās izglītības piedāvātājiem varētu izrādīties sarežģīta, jo filiāles nereti slēpjas aiz kursu izkārtnēm, tālmācības un eksternāta formām. Čakste izpētījis: atsevišķi izsniegtie diplomi juridiski ir likumīgi, bet kopumā degradē Latvijas augstāko izglītību, jo neatbilst noteiktajam studiju ilgumam un saturam. Ikviens mācīties gribētājs ziņas par nereģistrētām un nelicencētām augstākās izglītības iestādēm var iegūt Akadēmiskās informācijas centrā un AIKNC. Sola ieviest studiju kredīta piešķiršanu bez galvotājiem NRA 11/07/03 Nākamajā mācību gadā jauniešiem studiju kredīta saņemšanai, iespējams, galvotāji nebūs vajadzīgi, jo Izglītības un zinātnes (IZM) ministrija iecerējusi šādā veidā palielināt augstākās izglītības pieejamību. "Lielākās raizes bez galvotāju modelī rada parādnieku saslēgšana ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuras atrisinot šo modeli būtu iespējams realizēt pavisam ātri," atklāja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš stāsta, ka kredītu vienkāršotu saņemšanu plānots ieviest kā izmēģinājuma projektu un studenti varēs izvēlēties saņemt kredītu, par galvotāju izraugoties vienu cilvēku, vai iztikt bez galvotājiem. Unibankas studējošo kredītu projektu vadītājs Jānis Lielāmers stāsta, ka viena galvotāja modelis sāks darboties no 2004. gada sākuma, bet modelis, kurš paredz studiju kredīta piešķiršanu bez galvotājiem, varētu sākt darboties no nākamā mācību gada sākuma. Vaicājot par kritērijiem, kuri nosaka studiju kredītu piešķiršanu, J. Lielāmers atbild, ka pagaidām kredītu bez galvojuma dod bāreņiem un bez vecāku aizbildniecības palikušiem bērniem līdz 24 gadu vecumam. "Vienojoties par vienu galvinieku, prasības pret studentiem palika tādas pašas kā iepriekš, tikai studiju kredīts studentiem būs daudz pieejamāks," stāsta J. Lielāmers. Viņš norāda, ka studiju kredīta procentu likme varētu celties tikai nedaudz, jo banku savstarpējā konkurence to nepieļauj. "Mēs panācām, ka galvotājam viena galvinieka modelī jābūt algai minimālās mēnešalgas apmērā un ka netiks izvirzītas nekādas papildu prasības," norāda Latvijas Studentu apvienības sociālā virziena vadītājs Ivars Lukašēvičs, piebilstot, ka sākotnēji bijuši modeļi ar nesamērīgi stingrām prasībām. Viņš stāsta, ka modelī bez galvotājiem galvenais uzdevums ir radīt noteiktu kredītu atmaksas sistēmu. Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons skaidro, ka viena galvotāja modelis ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un notiek saskaņošana. "Savukārt modelī bez galvotāja ir jānodrošina tas, kā līdzekļi tiks atgūti," skaidro J. Ķirsons. Kredīta ņēmējam acīmredzot būs jāpiekrīt, ka no viņa ienākumiem tiks atvilkta zināma naudas summa kredīta segšanai, piebilst Studiju fonda vadītājs. Jelgavā - Studentu diena 2003 NRA 11/12/03 Jau 11. gadu Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) notiek Latvijas Studentu diena, kurā piedalīsies aktīvākie studenti. "Pulksten 10 sāksies sporta sacensības strītbolā, volejbolā un ūdenspolo sacensībās, kā arī vairākās individuālās sacensībās, piemēram, izspēlēs balvas zolītē, šautriņu mešanā, armrestlingā, galda hokejā un citos aizraujošos sporta veidos," stāsta viens no svētku organizatoriem Uldis Timma. Būs studentu gājiens kopā ar Talantu fabrikas dalībniekiem uz Jelgavas kultūras namu, kur būs arī sacensību fināla norises vieta. Kultūras namā notiks Jautro un asprātīgo pasākums, kur piedalīsies Latvijas augstskolu studentu komandas, kuras cīnās par Latvijas jautrākās un asprātīgākās augstskolas titulu. Veselība Pirmā partija sašutusi par Circenes veiktajiem abortiem NRA 11/06/03 Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcija uzskata, ka veselības ministre Ingrīda Circene rīkojas klaji neētiski, joprojām veicot abortus Aizputes zonālajā slimnīcā. LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons pēc partijas valdes sēdes sacīja, ka nekāds lēmums nav pieņemts, tomēr neapmierinātība ar I. Circenes darbību neesot zudusi. "Mūsu uzvara ir tāda, ka politiska spiediena rezultātā viņa vairs neveiks abortus, bez šī spiediena, iespējams, tas būtu turpinājies," Neatkarīgajai atzina Ē. Jēkabsons. Viņš uzsver, ka I. Circene "ar savu pārāk vieglo solījumu abortus turpmāk neveikt gan nav izpelnījusies lielu respektu", jo nav pieņemams, ka "kliedzošas demogrāfiskās krīzes laikā veselības ministre ir tā, kura izdara abortus". LPP Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns Neatkarīgajai atzina, ka valdības apņemšanās veicināt dzimstību esot pretstatā ar I. Circenes ginekoloģes darbu. "Abortu veikšana nav savienojama ar veselības ministres darbu, viņai jārēķinās ar to, ka valdība sludina pavisam ko citu." Saeimas Demogrāfijas veicināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste (Jaunais laiks) uzskata, ka ministres rīcībā nav nekā pretlikumīga, šīs rīcības ētisko pusi atsakoties komentēt. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts ārsts Jānis Strazdiņš uzsver, ka "jebkurā ginekoloģiskajā praksē ir jāstrādā ar meitenēm, kuras kļūdījušās, un ārstam ir tiesības veikt abortus". Viņš Neatkarīgajai atzina, ka ormāli I. Circeni var vainot, "ja grib sašūpot valdību". Ē. Jēkabsons Neatkarīgajai atklāja, ka valdes sēdē ir radušies arī citi neskaidri jautājumi, piemēram, par veselības aprūpes reformu, par ko I. Circenei būšot jāatbild jau šodien. Jāpiebilst, ka arī Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis ir norādījis, ka ministrei vajadzētu vairāk nodarboties ar veselības aprūpes reformu, jo "situācija medicīnas aprūpē paliek arvien sliktāka". Circene: LPP pārmetumi ir liekulīgi LETA 11/06/03 Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārmetumi par neētisku rīcību, veicot grūtniecības pārtraukšanas operācijas, ir liekulīgi, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Ingrīda Circene ("Jaunais laiks"). "Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā sievietei sniegtas iespējas izvēlēties. Es aizstāvu gan sieviešu, gan ģimenes tiesības izvēlēties. Mans pienākums gan ir izskaidrot aborta iespējamās sekas, sniegt atbalstu, taču nav tiesību atteikt veikt abortu," preses konferencē uzsvēra "Jaunā laika" pārstāve. Uz jautājumu, vai viņa turpinās veikt abortus, Circene atbildēja: "Turpināšu veikt savu darbu". Ministre gan vakar LPP frakcijas sēdē apliecinājusi, ka turpmāk vairs neveiks abortu operācijas. Jau ziņots, ka LPP valde vakar paudusi atbalstu partijas priekšsēdētāja Ērika Jēkabsona izteiktajiem pārmetumiem veselības ministrei par neētisku rīcību, veicot grūtniecības pārtraukšanas operācijas. LPP valde atbalstījusi Jēkabsona viedokli, ka Circene, veicot abortus, rīkojas pretēji valdības deklarācijai paustajam, ka dzimstības palielināšana ir prioritāte. "Jaunā laika" pārstāve, vakar, viesojoties LPP Saeimas frakcijas sēdē, atzinusi, ka turpina praktizēt kā ginekoloģe Aizputes slimnīcā un veic arī abortus. Jēkabsons uzsvēra, ka, viņaprāt, veselības ministre, kas vienlaikus arī veic abortus, nevar palikt šajā amatā un viņai būtu jāatkāpjas. Savukārt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) direktore Ināra Bluķe vairākkārt Veselības ministrijai (VM) sniegusi neprecīzu informāciju, preses konferencē atzina Circene. "Ministrei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju. Piekrītu, ka ar mani strādāt nav viegli, jo manas prasības ir augstas. Vēlējos saņemt informāciju tieši tad, kad biju to lūgusi, tieši tādu, kādu biju prasījusi," skaidroja ministre. Savukārt Ēriks Jēkabsons, komentējot Circenes paziņojumu, "Delfi" norādīja, ka viņu kā politiķi un cilvēku pārsteidz veselības ministres izteikumi, saucot LPP kā kristīgas partijas pozīciju abortu jautājumā par liekulīgu. "Veselības ministre runā par ētiku un tiesībām izvēlēties. Mums visiem ir tiesības izvēlēties un paust savus uzskatus, arī man," sacīja Jēkabsons. Liekulība ir strādāt valdībā, kuras vadītājs, atbalstot LPP priekšlikumus, ir pasludinājis dzimstības veicināšanu par šīs valdības prioritāti, un turpināt veikt abortus. Viņš atzīmēja, ka arī Circenei tāpat ir tiesības izvēlēties un atteikties veikt grūtniecības pārtraukšanas operācijas. Un tā, viņaprāt, būtu ētiska rīcība, kas ļautu izvairīties no divkosības. LPP uzskata, ka efektīvs līdzeklis, kas palīdzētu samazināt dramatiski lielo abortu skaitu valstī ir pēcdzemdību atvaļinājuma pabalstu palielināšana, ko atbalstījušas visas koalīcijas partijas. Tā būtu reāla palīdzība, daudz ētiskāka nekā abortu veikšana. Bet ja veselības ministre tā vietā, lai meklētu politisku risinājumu, izsaka publiskus apvainojumus LPP, viņa noliedz ne tikai partijas priekšsēdētāja un LPP, bet visas kristīgās pasaules uzskatus. Kristīgās ētikas uzskats pret grūtniecības pārtraukšanu nav bāzēts "viduslaiku tumsonībā", bet tā pamatotību apstiprina arī mūsdienu zinātne. Circenes kā valdības locekļa attieksme, kā arī LPP rīcībā esošā informācija par veselības aprūpēs reformas gaitu valstī, vēlreiz liek apšaubīt Circenes atbilstību veselības ministres amatam. Jau ziņots, ka Circene parakstījusi rīkojumu par Bluķes atbrīvošanu no ieņemamā amata. Ministres rīkojums paredz uzteikt darba līgumu Bluķei. Taču tā kā VOAVA direktore joprojām saslimusi, viņa rīkojumu joprojām nav parakstījusi. VM preses sekretāre Zaiga Barvida iepriekš skaidroja, ka Bluķes atbrīvošanas iemesls ir VOAVA neprecīzā, nepilnīgā un tās nolikumam neatbilstošā informācija, kas sniegta, atbildot uz Circenes pieprasījumu. Šī informācija bija nepieciešama VM, lai iesniegtu priekšlikumus šā gada valsts budžeta grozījumiem un nākamā gada valsts budžetam. Vecākajai latviešu studentu korporācijai savs nams NRA 11/10/03 Vecākajai latviešu studentu korporācijai Lettonia sestdien bija liels notikums - Rīgā atklāja korporācijas namu. "Lettonia ieiet savā jaunajā namā, un katram letonim tagad ir savs nams Rīgā. Mēs gribam, lai tas būtu par svētību mums katram, kas nāks un ies," atklāšanā teica arhibīskaps Elmārs E. Rozītis. Lettonia seniors Fil! Aldis Austers sacīja, atklāšana ir svarīgs notikums - un visu Latvijas studentu un studenšu korporāciju dzīvē. Nams celts ar mērķi, lai tas tiktu izmantots akadēmisku un saviesīgu pasākumu rīkošanai, tā popularizējot korporāciju ideālus akadēmiskās jaunatnes vidū. Tajā būs telpas sapulču un pasākumu noturēšanai, bibliotēkai, sporta aktivitātēm, atpūtai un arī dzīvošanai. Divu stāvu ēku, kas pašlaik ir pilnībā pielāgota studentu korporācijas vajadzībām, Lettonia iegādājās 2002. gada aprīlī un par biedru saziedotajiem līdzekļiem veica tās kapitālo pārbūvi. Korporācijas, kuras tradicionāli ieņēma prominentu vietu Latvijas sabiedrībā, smagi cieta no padomju represijām - daudzi biedri gāja bojā vai bija spiesti doties trimdā, īpašumus nacionalizēja vai iznīcināja. Lettonia un citu korporāciju atjaunošana pagājušā gadsimta 80. gadu beigās bija nozīmīgs izaicinājums to agrākajiem dalībniekiem Latvijā un citur. Pašlaik biedru skaits pārsniedz 500, un organizācijas mērķis ir pulcināt latviešu studentus, lai dotu ieguldījumu akadēmiskās inteliģences veidošanā, stiprinātu pilsonisko apziņu un nodrošinātu draudzību starp paaudzēm. Par Latvijas vizītkarti piedāvā intelektu NRA 11/10/03 Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki 8. novembrī nodibinājuši Zīmes fondu, kas vēlas sekmēt, lai par Latvijas vizītkarti pasaulē un pašu mājās kļūtu intelekts un latviešu savpatība. Fonda ideja radusies no divu informācijas tehnoloģiju speciālistu Modra Tenisona un Armanda Strazda projekta Zīme, ko veiksmīgi izmantoja Latvijas ekspozīcijā pasaules izstādē Hannoverē EXPO 2000. Autori to raksturo kā moderno tehnoloģiju, seno tradīciju un komunikāciju sintēzi, kad cilvēka datorā ierakstīta informācija ar speciālas programmas palīdzību atšifrēta etnogrāfiskā zīmē. Fonds iecerējis līdz šim radītās virtuālās zīmes materializēt austā jostā, kā arī ļaut Latvijas viesiem sevi identificēt ar Latviju ar Zīmes palīdzību, to izdrukājot kādā no termināļiem, ko plānots uzstādīt Latvijas pilsētās. Zīmes autori turpina attīstīt tehnoloģiju un pieļauj, ka ar tās palīdzību varēs vizualizēt elektronisko parakstu, marķēt elektroniski parakstītu dokumentu un arī izstrādājumus, lietot kā zīmogu, nest informāciju nākotnē. Fonds iecerējis sniegt arī atbalstu perspektīviem projektiem identitātes, intelekta un inteliģento tehnoloģiju attīstības jomā. Viens no fonda dibinātājiem, Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju asociācijas prezidents Imants Freibergs sacīja, ka fonda darbība veicinās informācijas sabiedrības attīstīšanos Latvijā, bet informācija un smadzenes šajā laikā un valstī, kas nevar lepoties ar derīgajiem izrakteņiem, ir attīstības atslēga. "Nest Latvijas vārdu savpatnā veidā pasaulei," kā vienu no būtiskākajiem fonda uzdevumiem noformulēja zinātnieks Andrejs Buiķis. Pēc mūziķa Valda Muktupāvela domām, saistoši ir arī tas, ka vēl nevar prognozēt, kā šīs tehnoloģijas un fonda darbība attīstīsies - saistībā ar mākslām, mūziku, jaunām valodām, komunikācijām. Par fonda prezidentu ievēlēts M. Tenisons. Onkologi draud nesadarboties ar RSK Diena 11/12/03 Neapmierinātas ar apdrošināšanas akciju sabiedrības Rīgas slimokase (RSK) nosacījumu maiņu veselības apdrošināšanas polišu īpašniekiem, Latvijas lielākās onkoloģiskās slimnīcas draud nākamgad nepagarināt līgumattiecības ar šo apdrošināšanas sabiedrību, lai gan tas var sagādāt neērtības pacientiem. Pārmetumi balstīti uz brīvprātīgās apdrošināšanas principu nepārzināšanu, uzskata RSK. No 1.novembra RSK lētāko - zaļo un sarkano - apdrošināšanas polišu īpašniekiem noteikts ierobežojums - ārstēšanās slimnīcā divas reizes polises darbības laikā, turklāt apdrošināšana stāsies spēkā trīs nedēļas pēc polises iegādes. Izmaiņas attiecas tikai uz tām polisēm, kas nopirktas pēc šā datuma. Līdz šim cilvēki varēja izmantot polises neierobežoti un tās iegādājās tikai tad, kad jau zināja par gaidāmo ārstēšanos, tāpēc RSK radās zaudējumi. "Tas ir pretrunā apdrošināšanas biznesa būtībai, jo kompānija nevar apdrošināt jau iestājušos risku," skaidroja RSK pārstāve Laine Kučinska. Savulaik Rīgas domes dibinātais pašvaldības uzņēmums RSK ir vienīgā sabiedrība, kas apdrošina fizisko personu veselību - ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Lētākās polises iegādājušies ap 58 000 cilvēku. Pēc RSK datiem, šogad 20% zaļo polišu īpašnieku ārstējušies slimnīcā vairāk nekā divas reizes. Onkoloģiskajiem slimniekiem uz slimnīcu jādodas 5-6 reizes gadā, pastāstīja Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) ārste Ludmila Eņģele. Lētās polises sedz pacienta iemaksas - par iestāšanos un uzturēšanos stacionārā. Nosakot ierobežojumus, RSK slimnīcai uzliek papildu pienākumus - jāuzskaita, cik reižu kurš cilvēks jau ārstējies, jāgatavo detalizēta informācija par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem. Lai atbrīvotos no liekās slodzes, LOC plāno nākamgad neslēgt līgumu ar RSK, atsakoties no savstarpējiem norēķiniem. Līdzīgi domā rīkoties arī onkoloģiskās slimnīcas Liepājā un Daugavpilī. Tas nozīmē, ka turpmāk šajās iestādēs pacientiem ar RSK polisēm pašiem būs jāmaksā par ārstēšanos, bet vēlāk ar čeku jāiet pēc kompensācijas uz RSK. "Protams, tas nebūs ērti, bet mums nav jānodrošina RSK bizness," pauda L.Eņģele. Viņa pastāstīja, ka vēl paredzētas LOC un RSK vadības sarunas. Ja apdrošinātājs atcels ierobežojumus, arī LOC varētu mainīt nostāju. Bērnunami Valdības locekļi ierosina slēgt bērnunamus Diena 11/10/03 Ilgākais piecu gadu laikā bērnunami ir jāslēdz un pašvaldībām jāizveido audžuģimeņu tīkls, paziņojuši Latvijas Pirmo partiju (LPP) pārstāvošie Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainārs Baštiks. Lai spriestu par bērnunamu slēgšanu pirmdien, iespējams, pat tiks sasaukta valdības ārkārtas sēde. Pašlaik Latvijas bērnunamos un internātos dzīvo aptuveni 4000 bērnu, taču uz Dienas jautājumu, ko darīt ar tiem bērniem, kuriem šo gadu laikā neizdosies atrast audžuģimeni, A.Šlesers atbildi nesniedz. Ar ierosinājumu slēgt bērnunamus A.Baštiks un A.Šlesers nāca klajā pēc tam, kad apmeklēja Ķemeru bērnunamu Sprīdīši, kur piektdien diskotēkas laikā kāds deviņus gadus vecs bērns tik ļoti pārdzēries, ka saindējies ar alkoholu un nogādāts slimnīcā. Kad A.Baštiks un A.Šlesers ieradušies bērnunamā, atklājies, ka dzēruši arī citi bērni un alkoholu viņi lieto daudz un regulāri. A.Šlesers Dienai stāstīja, ka līdzīga situācija ir arī citos Latvijas bērnunamos, taču audzinātāji lietas labā neko nedarot. "Sprīdīšu audzinātāji stāstīja, ka nekas traks jau nav noticis un bērni iedzēruši tikai alu. Taču paši audzēkņi teica, ka dzēruši arī degvīnu un dara to bieži," sašutis skaidroja A.Šlesers. Viņš uzskata, ka valstī piecu gadu laikā jārada audžuģimeņu tīkls un bērnunami, kas, viņaprāt, ir bankrotējusi pēckara sistēma, jāslēdz. Tomēr uz jautājumu, kas notiks ar tiem bērniem, kuri šajā laikā netiks adoptēti, A.Šlesers atbildi nesniedz, vien stāsta, ka jācīnās par katru bērnu. Viņš arī norāda, ka jāuzlabo adopcijas sistēma kopumā, jo daudzus bērnus nav iespējams adoptēt tāpēc, ka viņi nav juridiski brīvi. "Zinu kādu zēnu, kuru adoptēt nedrīkst, jo viņam ir tēvs. Taču tēvs sēž cietumā par to, ka nositis puikas māti," klāstīja A. Šlesers. Viņaprāt, likumos jāparedz, ka cilvēkiem, kuri pamet savus bērnus, tiek piemērots reāls cietumsods vai piespiedu darbs. Savukārt Ķemeru bērnunama direktore Kristiāna Andersone aģentūrai LETA paudusi viedokli, ka ap viņas vadīto iestādi saceltā ažiotāža ir nepamatota. Bērnunamā pavisam ir 58 bērni, no kuriem jaunākajam ir astoņi, bet vecākajam astoņpadsmit gadi. Pusaudži ballītēs mēdzot lietot alu, taču ne stipros alkoholiskos dzērienus. Direktore uzsvērusi, ka slimnīcā nogādātajam deviņgadīgajam bērnam jau agrāk bijušas problēmas ar narkotikām un alkoholu, viņš ārstējies gan stacionāri, gan arī viņam bijusi nozīmēta medikamentozā terapija un psihiatra apmeklējumi. Līdzīga rakstura problēmas Ķemeru bērnunamā ir citiem bērniem, taču deviņgadīgais zēns bijis vienīgais, kura situācija bijusi tik smaga. "Problēmas ir visiem, jo viņi nāk no sociāli nelabvēlīgas vides, kur smēķēšana un dzeršana ir norma," aģentūrai LETA teikusi K.Andersone. Atbalstu bērnunamu slēgšanai paudusi arī organizācijas Glābiet bērnus vadītāja Inguna Ebela, kura izteikusi cerību, ka lielu daļu Latvijas bērnu adoptēs ārzemnieki. Arī A.Šlesers uzskata, ka bērnus varētu adoptēt ārzemnieki. Bērnunamiem pagaidām vājas alternatīvas Diena 11/11/03 Bērnunamus varētu izskaust, agrākais, piecos gados, bet, visticamāk, paies desmit vai pat vairāk gadu. Minēt konkrētus termiņus atturas gan bērnu tiesību aizsardzības teorētiķi, gan praktiķi, lai arī vienlaikus atzīst: audzināt nepilngadīgos ārpus ģimenes ir dārgi un bērna attīstībai nelabvēlīgi. Vispirms jārada stabila aizbildņu, audžuģimeņu un adopcijas kārtība, bet arī tam paralēli būs vajadzīgi dažādi krīžu centri un atsevišķas sociālās aprūpes mājas, atzīst eksperti. Valdība par turpmākajiem pasākumiem bērnu stāvokļa uzlabošanai lems otrdien. Pēc nedēļas nogalē īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Ainara Baštika un premjera biedra Ainara Šlesera (abi LPP) paziņojuma, ka valdībai vajadzētu nolemt slēgt bērnunamus, ministri valdības komitejā pirmdien to tomēr neakceptēja. Kā jau rakstīts, abi mācītāju partijas pārstāvji Jūrmalas bērnunama Sprīdīši audzēkņus diskotēkā pārsteiguši piedzērušos, bet kāds deviņgadīgais vēlāk ar ātro palīdzību nogādāts slimnīcā. "Bērnunamiem jāslēdzas dabiskā ceļā, nevis no augšas," žurnālistiem pirmdien sacīja premjers Einars Repše (JL). Galvenās ministru iebildes ir par vājajām alternatīvām bērnunamiem, piemēram, audžuģimeņu kustību un adopciju vietējās ģimenēs. "Latvijas sabiedrība tagad tam vēl nav gatava. Diemžēl pieredze liecina, ka arī adoptēti bērni dažkārt cieš no vardarbības," sacīja labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS). Ministri vienojušies otrdien ar valdības lēmumu noteikt, kas valstij turpmāk jāizdara, lai maksimāli samazinātu bērnu skaitu bērnunamos un uzlabotu darba kvalitāti. Pašlaik ārpusģimenes aprūpes iestādēs dzīvo ap 3500 bērnu. "Tā uzreiz ar lielo atslēgu bērnunamus aizslēgt nevarēs," atzina UNICEF nacionālās komitejas izpilddirektore Ilze Doškina. Viņa un komitejas prezidents Ilmārs Geige min trīs galvenos darbus: atbalstu un sadarbību ar pašvaldībām, lai pēc iespējas vairāk bērnu atgrieztu viņu bioloģiskajās ģimenēs, attīstītu audžuģimeņu kustību, maksimāli veicinātu vietējo adopciju. No bērnunamos dzīvojošajiem bērniem vecāki ir miruši tikai ap 5%, oficiāli reģistrētas tikai 15 audžuģimenes (ģimene uz laiku, līdz bērns var atgriezties savā ģimenē, bērnu adoptē vai ņem aizbildnībā), liecina A.Baštika sekretariāta statistika. Adopcijas kārtību par sakārtotu uzskata bērnu sociālās aprūpes iestāžu vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Guntis Lučins un kā problēmu, kas jārisina, min ko citu: gandrīz neviens negrib adoptēt par desmit gadiem vecākus bērnus, bet jaunākie nereti nav juridiski brīvi. "Māte pie bērna tikpat kā nenāk, bet atņemt viņai mātes tiesības pagasttiesai arī neizdodas," sava vadītā bērnunama ikdienu raksturo G.Lučins. Misijas Pakāpieni direktors Viljams Šulcs uzskata, ka pusaudžiem un māsām un brāļiem teju vienīgā ideālā aprūpes forma ir tā dēvētie ģimenes bērnunami. Vairāki izvaicātie speciālisti par bērnu aprūpes "sistēmas vājumu" min arī sociālos dienestus, kas neprot laikus un profesionāli panākt, lai bērns ģimeni nezaudētu. Šo un pašvaldību kūtrumu ar kādu piemēru raksturo LM Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja vietnieks Ilgonis Leišavnieks: "Zinu vienu iestādi Latgalē, kurā, ja nemaldos, ir deviņi bērni, 12 darbinieki un 300 latu par viena bērna uzturēšanu. Neticu, ka rajonā nav deviņu ģimeņu, kurām šos bērnu atdot." Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariāts pie saviem jau paveiktajiem darbiem min jauno audžuģimeņu koncepciju, kura iesniegta Ministru kabinetā, un grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Saeimā iesniegtais likumprojekts ģimenei, kas izšķīrusies par bērna adopciju, paredz vienreizēju 1000 latu pabalstu. Arī audžuģimeņu koncepcija paredz materiālu ieinteresētību bez bioloģiskajiem vecākiem palikušo bērnu audzināšanai. Visu institūciju optimālu sadarbību bērnu tiesību un stāvokļa uzlabošanai sekretariāts nolēmis izmēģināt divus gadus ilgā pilotprojektā Liepājā. Sākums gadiem kopto bērnunamu tradīciju laušanai tomēr ir nopietna sabiedrības informēšana par to, kā dzīvo bērnunama bērns, kā kļūt viņam par krustvecāku, kā par audžuvecākiem, adopcijas kārtību Latvijā un to, kas no tā var mainīties, uzskata visi Dienas izvaicātie speciālisti. Baštika vadībā izstrādās rīcības plānu bez vecākiem palikušo bērnu audzināšanai ģimenē BNS 11/11/03 Valdība otrdien uzdeva bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam sadarbībā ar pārējiem ministriem izstrādāt rīcības plānu, lai veicinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanu ģimenē. Valdība arī piekrita 2004.gadu pasludināt par bērnu un ģimenes gadu. Diskusiju par bērnunamu likteni un nepieciešamību bāreņus audzināt ģimenē valdība sāka pēc Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera un Baštika vizītes bērnunamā "Sprīdītis", kur bērni, viņu vidū kāds deviņgadīgs zēns, bija piedzērušies. Ministri pirmdien pēc ilgām diskusijām vienojās atbalstīt bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanu ģimenēs, taču tas nenozīmē, ka visus bērnunamus slēgs. Valdības locekļi pieļāva, ka tie bērni, kuriem vietas ģimenē neatradīsies, dzīvos bērnunamos, taču bērnunamu sistēma kā tāda būtu likvidējama. Baštiks uzskata, ka Latvijā no bērnunamu sistēmas varētu atteikties tuvāko desmit gadu laikā. Ministrs gan sacīja, ka tūlītēja visu bērnunamu slēgšana nav iespējama un pārejai ir jānotiek pakāpeniski. Viņš uzsvēra, ka problēmas nav tikai ar šo vienu bērnunamu, bet sistēmu kopumā. Premjers Einars Repše atzina, ka "bērnu attīstība tiek būtiski traucēta, un tas ir ļoti nopietns, traģisks signāls". Arī Šlesers pievienojās valdības vadītāja teiktajam un sacīja, ka "katra diena bērnunamā tuvina bezdibenim". Savukārt Jūrmalas dome veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu situāciju bērnunamā "Sprīdītis" un darbinieku atbildību par notikušo. Citas ziņas Klāt ziemas sākums - Mārtiņdiena NRA 11/10/03 Lai ieskandinātu ziemas un budēļos iešanas sākumu, sestdien Vārnu mājās atklātais sabiedriskais fonds Austras fonds un vairāku folkloras kopu dalībnieki rīkoja Mārtiņdienas pasākumu. Viss kā pienākas - ar maskām, ugunskuru, Mārtiņtēva daudzināšanu un svētku mielastu. Pasākuma koordinators un Austras fonda viceprezidents Aivars Janovičs gan atzina, ka pilsētnieki ir kūtri Mārtiņdienas svinētāji. Pēc senā tautas kalendāra, starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem, kad ir visgarākā nakts un visīsākā diena, svin Mārtiņus. Ar šiem svētkiem un pēdējiem rudens darbiem noslēdzas saimnieciskais gads un var sākt gaidīt nākamos svarīgākos svētkus - Ziemassvētkus. Vārnu mājās jau iepriekš svinēja gan Ūsiņa dienu, gan Meteņus; nolemts šeit ieskandināt arī ziemas sākumu. Te bija pulcējušies tie, kuriem nav vienaldzīgas tradīcijas un dziesmas, arī folkloras kopas Skandinieki, Laiksne, Vilkači un Trejasmens. "Tradīcija vēsta, ka pirms masku gājiena nedrīkst atklāt, par ko būsi pārģērbies. Ir jābūt pilnīgi nepazīstamam," sacīja A. Janovičs un pastāstīja, ka savu masku izgatavojis no materiāliem, kas viņam bijuši. Senajā Svētkalnā Mārtiņdienas svinētāji un folkloras kopa Vilkači daudzināja Pērkonu. Kādreiz Mārtiņi ievadīja kara gaitu laiku ziemā, kad karavīri pielūdza dievības - Mārtiņu un Pērkonu. Spriežot pēc tautasdziesmām, Pērkons un Mārtiņš latviešu folklorā un mitoloģijā pildījis līdzīgas funkcijas. A. Janovičs pastāstīja, ka viņam patīk Mārtiņdienas tautas dziesmas: "Tādas dziesmas ar tik savdabīgām melodijām dzied tikai un vienīgi Mārtiņdienā. Tāpēc ir žēl, ka tās skan tikai vienreiz gadā." Viņš atzīst, ka pēdējos gados latvieši Mārtiņdienas svinēšanas tradīcijas ir piemirsuši: "Parasti novembrī ir vēss un ir nelabvēlīgi laika apstākļi. Pilsētnieki ir pārāk kūtri, lai vēsā laikā kaut kur izbrauktu ārpus pilsētas, laukos svinēšana notiek aktīvāk. Desmitā daļa strādājošo ir priekšnieki LETA 11/06/03 Apmēram desmitā daļa no visiem Latvijā strādājošiem ir menedžeri vai dažādi priekšnieki, liecina Eiropas Savienības (ES) veiktais pētījums par darba apstākļiem ES kandidātvalstīs. Savukārt Igaunijā šis īpatsvars ir 12,2 procenti, kas ir augstākais rādītājs Austrumeiropā, vēsta laikraksts "Eesti Ekspress". Šīs valsts priekšnieku ir vairāk nekā pārdevēju un klientu apkalpošanas personu kopumā. Kā liecina pētījuma rezultāti, Polijā priekšnieku daļa no visiem strādājošajiem ir 6,1%, Čehijā - 5,5%. Pašreizējās ES dalībvalstīs vidējais līmenis ir 8,1%. Valsts prezidente izsludina grozījumus strīdīgajā ostu likumā BNS 11/06/03 Valsts prezidente ceturtdien izsludinājusi grozījumus ostu likumā, kurā pēc ilgiem strīdiem saglabāts vienāds valsts un pašvaldības locekļu skaits Rīgas un Ventspils ostu valdēs. Iepriekš grozījumi ostu likumā paredzēja palielināt valsts ietekmi, taču šos grozījumus Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga neizsludināja un nodeva otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. Saeimas 23.oktobrī pieņemtie un ceturtdien Valsts prezidentes izsludinātie ostu likuma grozījumi paredz, ka Rīgas un Ventspils ostu valdēs ir kopumā astoņi locekļi - četri valsts un četri pašvaldību pārstāvji. Noteikts, ka ostu valdes priekšsēdētājus atklātā balsojumā ieceļ ostas valdes locekļi no sava vidus. Kvoruma nodrošināšanai ostu valdēs nepieciešami seši cilvēki, un lēmumu varēs pieņemt ar piecu balsu vairākumu. Tautsaimniecības komisijas izstrādātie grozījumi ostu likumā, kurus pieņēma Saeima, arī paredz, ka tikai uz Rīgas ostu attieksies publisko tiesību juridiskās personas statuss, kas nozīmē, ka valsts būs atbildīga par visām Rīgas ostas saistībām un būs galvenā lēmumu pieņemšanā. Savukārt Ventspils un mazās ostas paliks pašvaldību pārziņā, bet Liepājas osta saglabās speciālās ekonomiskās zonas statusu, un tās pārvaldē nekas nemainīsies. Ministru kabinetam ostu likuma grozījumos uzticētas tiesības atcelt ostu valdes pieņemtu prettiesisku lēmumu. Tostarp pašvaldības saglabās tiesības izstrādāt ostu nolikumus. Latvijas ostu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns žurnālistiem pēc grozījumu apstiprināšanas pauda, ka būtiskākais ir Rīgas ostas statusa maiņa. "Ja agrāk tā bija pašvaldības izveidota iestāde, tad tagad ostas pārvalde ir pielīdzināta pašvaldībai. Rīgas osta ir kļuvusi daudz neatkarīgāka un atbildīgāka," sacīja Leiškalns. Viņš arī uzskata, ka pareizi ir ievēlēt valdes priekšsēdētāju atklātā valdes balsojumā, jo valdība iegūtu ļoti lielu ietekmi ostās, ja viņu apstiprinātu Ministru kabinets, kā bija ierosināts. Partijas "Jaunais laiks", kas līdz šim visasāk iestājās par valsts kontroles palielināšanu ostās, frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš žurnālistiem arī norādīja, ka ļoti būtisks ir jaunais Rīgas ostas pārvaldes statuss, uz kuru attieksies valsts iepirkumu likums un palielināsies Rīgas ostas darbības pārskatāmība. Viņš arī pauda - kaut arī nav panākta valsts kontrole Rīgas ostā, pieņemtais likumprojekts ir solis uz priekšu. "Mēs atradīsim laiku pārliecināt kolēģus un spersim nākamos soļus," solīja Kariņš. "Jaunais laiks" gan balsojumos noraidīja gandrīz visus būtiskākos likuma grozījumiem iesniegtos priekšlikumus, taču kopumā likuma grozījumus atbalstīja. Arī Rīgas mērs un ostas valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs ir atzinis, ka pašvaldība pieņems jaunos grozījumus ostu likumā un vairs nelūgs Valsts prezidenti tos neizsludināt. Tāpat grozījumus kā pieņemamus žurnālistiem novērtēja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sormulis. Tostarp Rīgas domei līdz šā gada 1.decembrim valdībai apstiprināšanai ir jāiesniedz Rīgas ostas pārvaldes nolikums, un valdībai ir jāieceļ amatā ministru izvirzītos Rīgas un Ventspils ostu valžu locekļus. Savukārt līdz 1.janvārim valdībai ir jāapstiprina Rīgas ostas pārvaldes nolikums un jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai grozījumi likumos, lai sakārtotu ostu pārvalžu statusu atbilstoši valsts pārvaldes iekārtas likumam. Jaunie grozījumi ostu likumā stāsies spēkā 1.decembrī. Iepriekš likuma grozījumos bija noteikts, ka valsts loma lēmumu pieņemšanā tiktu palielināta abās brīvostās - gan Rīgas, gan Ventspils brīvostu valdēs turpmāk būtu septiņi locekļi, tostarp četri no valsts un trīs no pašvaldības. Savukārt Liepāju, kas nav brīvosta, bet speciālā ekonomiskā zona, minētās izmaiņas neskāra, jo tās ostas pārvaldes modeli arī turpmāk noteiks Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums. Taču šos likuma grozījumus Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga neizsludināja un atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Līdz šim visās lielajās ostās valdēs bija desmit locekļu, no kuriem pieci pārstāv valsti, bet pieci - attiecīgo pašvaldību. Izmaiņas valdība ierosināja tādēļ, ka Rīgas ostas valde ir atbalstījusi vairākus apšaubāmus lēmumus par zemes iznomāšanu un kredītu galvojumiem. Pašlaik valdība ir atsaukusi visus savus locekļus no Rīgas ostas valdes un tā ir lemtnespējīga. Vēlētājus uzskaitīs reģistrā Diena 11/07/03 Drīzumā varētu sākt veidot vēlētāju reģistru, jo likumprojekts par to sasniedzis valdību. Reģistrs būs vajadzīgs pavisam drīz - kad nākamā gada jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Paredzēts, ka vēlētāju reģistra izveidei vajadzēs 400 000 latu, stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis Arnis Cimdars. Vēlētāju reģistrā tiks iekļautas ziņas par rīcībspējīgiem Latvijas pilsoņiem, kas vēlēšanu dienā sasniegs 18 gadu vecumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ziņo, ka vēlētāju reģistrs nepieciešams, lai nodrošinātu principu "viens vēlētājs - viena balss". Līdz šim to garantēja spiedogs pasē, taču, pārejot uz dubulto personu apliecinošo dokumentu sistēmu (būs pase un ID karte), tas vairs nebūs iespējams. Pēc likumprojekta, vēlētājiem būs jābalso noteiktā iecirknī, kas apkalpo pašvaldības teritoriju, kur deklarēta personas dzīvesvieta. A.Cimdars skaidro - pirms vēlēšanām katrs vēlētājs pa pastu saņems izziņu, kur atrodas viņa iecirknis. Ja šāda informācija netiks saņemta, personas rīcībā būs divi mēneši, lai sazinātos ar vēlēšanu organizētājiem un noskaidrotu, kādēļ viņa vārds nav iekļauts reģistrā, un, ja nepieciešams, šajā laikā varēs deklarēt faktisko dzīvesvietu. Paredzēta arī iespēja, ka persona var mainīt vēlēšanu iecirkni, iepriekš par to paziņojot pašvaldībai. Plānota arī iepriekšēja nobalsošana un balsošana pa pastu. Pret vēlēšanu kārtības maiņu protestē Saeimā neiekļuvušais Latvijas ceļš, izsakot bažas, ka jaunradītā sistēma, kas vēlētāju piesaista konkrētam iecirknim, mazinās balsotāju aktivitāti. Dziesmu svētkus iekļauj UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā TVNET/BNS/LETA 11/07/03 UNESCO starptautiskā žūrija piektdien Parīzē paziņoja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dziesmu un deju svētki iekļauti cilvēces radošā mantojuma sarakstā. Par to pavēstīja UNESCO Latvijas nacionālās komitejas vadītāja Dace Neiburga, kura piedalās vērtību pasludināšanas pasākumā Parīzē. Līdz ar to līdzekļus dziesmu svētku popularizēšanai varēs saņemt arī no starptautiskās organizācijas, taču iekļūšana sarakstā radīs arī papildu pienākumus svētku saglabāšanai. Svētku rīkošanai UNESCO naudu gan nevarēs piešķirt. Neiburga sacīja, ka līdz ar iekļaušanu sarakstā "dziesmu svētki ir saņēmuši starptautisku atzīšanu", taču tas arī uzliek daudz pienākumu. "Pasaule ir pateikusi, ka šie svētki ir svarīga tradīcija, un mums tā ir jāsargā ar likumu un aizsargāšanu," stāstīja Neiburga. Viņa norādīja, ka "mūsdienu modernajā laikmetā dziesmu svētkiem jākonkurē ar daudzām modernām izklaidēm". No 56 valstu pieteikumiem žūrija sarakstā iekļāva 28 kultūras vērtības, to vidū Igaunijas Kihnu salas nacionālās tradīcijas, Beļģijas karnevālu, vairāku Latīņamerikas valstu karnevālus, Japānas leļļu teātri u.c. Astoņpadsmit cilvēku žūriju, kas izvēlējās sarakstā iekļaujamās vērtības, vada rakstnieks no Spānijas Huans Gojtisolo (Juan Goytisolo). Žūrijā darbojas arī Apvienoto Arābu Emirātu Mantojuma un vēstures centra direktors Hasans al Nabūdahs (Hassan M. Al-Naboodah), bijusī UNESCO izpildkomitejas prezidente no Marokas Aziza Bennani (Aziza Bennani), kultūras antropologs no Francijas Žoržs Kondominā (Georges Condominas), folklorists no Gruzijas Anzors Erkomaičvili (Anzor Erkomaichvili), meksikāņu rakstnieks Karloss Fuentess (Carlos Fuentes) un Bugandas karalis Rolands Muwenda Mutebi II(Ronald Muwenda Mutebi II) u.c. Pirms diviem gadiem pirmajā pasludināšanā sarakstā iekļāva 19 kultūrvēsturiskas vērtības, tostarp krustu izgatavošanas tradīciju Lietuvā, Oruro karnevālu Bolīvijā, Zaparas cilts kultūras mantojumu, gruzīnu polifoniskos dziedājumus, sicīliešu leļļu teātri, Nakgaku teātri Japānā. Latvija, Lietuva un Igaunija šogad UNESCO kopīgi iesniedza pieteikumu, lai dziesmu un deju svētkus iekļautu cilvēces radošā mantojuma sarakstā. Dziesmu svētki dziļi sakņojas senajā mutvārdu kultūrā un spēcīgās kopdziedāšanas tradīcijās, tie saistīti arī ar 19.gadsimta nacionālās atmodas kustībām ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā. Tomēr tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šī tradīcija izdzīvoja, jo lielā mērā bija vienīgais nacionālās pašapziņas un izpausmes veids. Ideja par dziesmusvētku iekļaušanu pasaules nemateriālā mantojuma radās 2000. gadā, strādājot pie Latviju dainu pieteikuma veidošanas. Dainu pieteikumā bija jāuzrāda arī citas nemateriālās kultūras izpausmes Latvijā, kas atbilst UNESCO žūrijas izstrādātajiem kritērijiem un kas nākotnē varētu tik sagatavotas iesniegšanai sarakstā . Eksperti norādījuši, ka Baltijas valstis ir gandrīz vienīgās valstis pasaulē, kas līdz mūsdienām saglabājušas dziesmu svētku tradīcijas. Turklāt Latvijas dziesmu svētku "spēks" ir latvju dainās, kuras izmanto svētkos, un arī faktā, ka svētkus organizē un vada valsts labākie diriģenti un komponisti. Pirmie dziesmu svētki Latvijā notika 1873.gadā, bet šogad notika jau 23. dziesmu svētki. Dziesmu svētki ir ne tikai vienreizēja tautas kultūras tradīcija, bet tiem ir arī nozīmīga loma Latvijas valstiskuma apzināšanā, uzskata Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pēc prezidentes domām, Dziesmu svētku iekļaušana UNESCO nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā ir liels gods un sasniegums un Latvija šo godu ieguvusi sīvā konkurencē, sacīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. "Šis panākums ir arī zīme ciešajai Baltijas valstu sadarbībai šī projekta īstenošanā. Projekts atspoguļo to vienreizējo dziedāšanas tradīciju, ko Baltijas tautas spējušas uzturēt, bet kas citās pasaules valstīs nav saglabājusies tādā apjomā," uzsver prezidente. Dziesmu svētki Latvijai nozīmē ko vairāk - tie ir bijuši pie nacionālās valsts idejas šūpuļa un uzturējuši valstiskuma ideju caur grūtajiem okupācijas gadiem. Dziesmu svētkiem bija svarīga loma arī Atmodas laikā un neatkarības atjaunošanā, uzskata Vīķe-Freiberga. Polijas valsts neatkarību svin Rēzeknē NRA 11/10/03 Rēzeknē augstākos Polijas apbalvojumus saņēma Latvijas izglītības un kultūras darbinieki sestdien rīkotajās svinībās par godu Polijas valstiskās neatkarības atgūšanas 85. gadadienai. Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs sacīja, 1918. gads bija Polijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas tautu vienlaicīga pacēluma laiks. Svinības, kas iesākās ar dievkalpojumu Jēzus Sirds katedrālē, visas dienas garumā noritēja vēstures, izglītības un poļu un latviešu tautu gara stiprināšanas zīmē. Viens no centrālajiem notikumiem bija atskats uz S. Batorija Rēzeknes poļu vidusskolas desmit gadu pastāvēšanu. Tās telpās atklāja fotoizstādi Poļu akcenti Latvijā. Kā teica viens no darbu autoriem Juris Kuprijanovs, viņam bijis gods pieskarties poļu kultūras vērtībām ilgākā laikaposmā. Ekspozīcija ir slavenu poļu sava veida galerija mūsu zemē, sākot ar pāvesta Jāņa Pāvila II ierašanos Rīgā un Latvijas zemes noskūpstīšanu 1993. gada 8. septembrī un beidzot ar daudzkārtējā olimpiskā čempiona Roberta Kožeņovska startu 2002. gadā. Rēzeknes poļu skola pēc neatkarības atjaunošanas 1993. gadā sākās ar 22 skolēniem, tagad tajā mācās 424 audzēkņi. Vidusskolas direktore Valentīna Šidlovska lepojas, ka pedagogu kolektīvā strādā arī četri skolotāji no Polijas, kas līdzās pārējiem poļu valodas un poliskās piederības kopējiem sarīkojumā kultūras namā tika skaisti godināti. Vēstnieks T. Fišbahs, klātesot Rēzeknes pilsētas vadītājiem, pāris parlamentāriešiem un daudziem muzicējošiem viesiem no Polijas pilsētām Bjalistokas un Čenstohovas atklāja skolas muzeju, kurā atspoguļota poļu izglītības pēctecība Rēzeknē kopš 1921. gada. "Pie vēstures mums jāatgriežas nepārtraukti," savā uzrunā akcentēja 8. Saeimas deputāte novadniece Ināra Ostrovska. Kā Neatkarīgajai skaidroja Čenstohovas pilsētas vicemērs Bogumiļs Sobušs, šai Polijas pilsētai ar 260 tūkstošiem iedzīvotāju kultūras sakari ar Rēzekni jau ir tradicionāli. Pašvaldība atsakās izpildīt prasību par dīķī mītošo ūdru nogalināšanu NRA 11/09/03 Trakumsērgas karantīnas dēļ Gulbenē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzdevis pašvaldībai iznīcināt visus ūdrus, kuri mīt Dzirnavu dīķī, kas, pēc veterinārārstu domām, ir sērgas pārņemta ūdenskrātuve. Pašvaldība prasību iznīcināt aizsargājamos dzīvniekus atsakās izpildīt. Gulbenes mēra vietnieks Valts Krauklis domē bija saaicinājis atbildīgo valsts dienestu pārstāvjus, lai apspriestu rīcības plānu. Sarunā visi vienojās, ka PVD prasība par ūdru populācijas likvidēšanu nav izpildāma. Veterinārārste Ilze Mezīte uzsvēra, ka satraukumam ir pamats, jo triju mēnešu laikā Gulbenē no Dzirnavu dambja iznācis jau otrs ar trakumsērgu slims ūdrs. Turklāt pirmajā gadījumā augustā dzīvnieks bija sevišķi agresīvs - metās pakaļ sunim, kas iebēga mājā, taču ūdrs vēl skrēja pakaļ pa kāpnēm. Mezīte pauda, ka ir reāli draudi trakumsērgas izplatībai mājdzīvnieku vidū, bet tie, kā zināms, var inficēt cilvēkus, ziņo BNS. Klātesošie apsprieda trīs iespējas, kā iznīcināt ūdrus: ar slazdiem, izlikt ap dīķi žurku indi un nošaut dzīvniekus. Indēšanu vairākums uzreiz noraidīja, tāpat arī šaušanu tāpēc vien, ka ūdrs ir grūti notverams. Vienīgā iespēja ir ķert ūdrus ar slazdiem tāpat kā bebrus, taču Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis iebilda, ka ūdru medībām atļaujas nekad nav dotas. Turklāt izlikt slazdus publiskas ūdenskrātuves tuvumā nav droši. PVD Gulbenes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala uzstāja, ka trakumsērga ir ārkārtēja situācija un likums pilnvaro šo iestādi izvirzīt prasības pašvaldībai, kas nav apšaubāmas. A. Caunītis klāstīja, ka neredz pamatu iznīcināt visu ūdru populāciju tāpēc, ka divi šīs sugas dzīvnieki izrādījušies slimi. "To darīt, lai tiktu vaļā no trakumsērgas, ir absolūtas muļķības," viņš sacīja. Atbilstoši sugu un biotopu aizsardzības likumam ūdrs ir īpaši aizsargājams dzīvnieks, tāpat tas esot arī pēc Eiropas Savienības direktīvām. Tāpēc arī PVD rīkojums par ūdru populācijas likvidēšanu ir pretrunīgs. "Šajā gadījumā visa atbildība gulstas uz PVD, kā konkrēti rīkoties šajā situācijā. Medību likums arī nepieļauj šaut aizsargājamu dzīvnieku, turklāt cilvēku apdzīvotā vietā. Vienīgais risinājums ir oficiāls dokuments - rīkojums šai izņēmuma situācijai -, kuru pēc saviem ieskatiem šim konkrētajam gadījumam sagatavotu PVD, saskaņojot ar Vides ministriju," sacīja Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes nodaļas speciāliste Inese Sedleniece. Viņa pauda viedokli, ka ideja par ūdru populācijas iznīcināšanu ir absurda. "Tad jau jānolaiž dīķī ūdens un jāiznīcina visa dzīvā radība, kas tur mīt. Vai tas būtu normāli? Mežā lapsas arī ir trakas, vai tāpēc tās visas jāiznīcina?" teica I. Sedleniece. Turaidas pilskalna nostiprināšana ir pabeigta LETA 11/10/03 Turaidas pilskalna nostiprināšanas darbi pēc tajā notikušajiem nogruvumiem pamatā ir pabeigti, tāpēc var teikt, ka "iespēju robežās" ir garantēta tā drošība pret jauniem negadījumiem, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Gaujas Nacionālā parka darbinieks Centis Apenītis, kurš koordinē pilskalna nostiprināšanas darbu veikšanu. Apenītis tomēr atzina, - lai arī ticis darīts viss maksimālais, neviens ģeologs nedotu 100% drošības garantiju, ka jauni nogruvumi pilskalnā nav iespējami. "Jebkuri ūdeņi kaut ko ietekmē, taču tagad šāda iespēja ir mazāka," tā Apenītis vērtēja pēdējo nedēļu lietainā laika iespējamo negatīvo ietekmi uz pilskalna drošību. Pilskalna nostiprināšanas otrajā kārtā galvenie darbi bija avotu ūdens savākšana un novadīšana, kā arī atbalsta būvju izbūve - tas nozīmē, ka ir ierīkoti akmens krāvumi, uzbūvētas sētas un likvidēti atsevišķi koki, šādi veicinot pilskalna stabilitāti. Otrās kārtas darbi izmaksāja Ls 164 000. Turaidas muzejrezervāta direktore Anita Jurkāne atzīmēja, darbu laikā arī ir iztīrīta caurteka zem Turaidas- Siguldas ceļa, tādējādi pilskalnam bīstamie ūdeņi tiek novadīti uz tuvējo upīti. Caurtekas tīrīšana nebija veikta astoņus gadus. Jurkāne norādīja, - lai gan situācija ir uzlabojusies, tomēr vēl būtu jāuzlabo Siguldas-Turaidas ceļš, jo tas radot draudus satiksmei. Apenītis gan domā, ka ceļa stāvoklis nerada jaunas nogruvuma briesmas. Noslīdējumi radās tādēļ, ka bija pārmitrināta augsnes virskārta, līdzīgu viedokli pauda VAS "Latvijas Autoceļu direkcijas" Ceļu uzturēšanas daļas priekšnieks Aldis Lācis. Apenītis nezināja, vai un kādi pilskalna stiprināšanas darbi tiks turpināti. Sākotnējais projekts bija plānots divās kārtās, lai pamatā novērstu divu noslīdeņu radītās briesmas pilskalna drošībai. LETA jau ziņoja, ka pirmie Siguldas pilskalna noslīdējumi bija 2002.gada februārī un tie radīja draudus Turaidas pilij. KNAB amatpersonām būs stingrāka atlase BNS 11/08/03 Valdība otrdien plāno noteikt stingrākus kritērijus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku izvēlē, BNS uzzināja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā. Biroja izstrādātie grozījumi KNAB likumā īpaši nosaka, ka birojā nevarēs strādāt bijušie PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbinieki, kā arī ārpus Eiropas Savienības un NATO esošo valstu drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. KNAB norādīja, ka stingrāki noteikumi nodrošinās, lai birojā "nekādos apstākļos" nestrādātu šo organizāciju pārstāvji. Šobrīd pastāvošās normas KNAB darbinieku atlasē pieļauj iespēju Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšniekam dot pieeju valsts noslēpumam personām, uz kurām attiecas ierobežojumi. KNAB nevarēs strādāt par noziegumiem sodītie un pie kriminālatbildības sauktie. Īstenojot stingrākus kritērijus, būs izslēgta iespēja, ka birojā strādā cilvēki, kuru pagātne saistīta ar kādu noziegumu. KNAB informēja, ka, piemēram, likuma par valsts noslēpumu nosacījumi šajā jautājumā nav tik stingri - pieeja valsts noslēpumam liegta cilvēkiem, kuri ir krimināli sodīti un bijuši notiesāti par tīšu noziegumu vai valsts noslēpuma izpaušanu neuzmanības dēļ. Lai biroja amatpersonām un darbiniekiem noteiktie kritēriji nebūtu stingrāki nekā biroja priekšniekam, attiecīgi papildināti arī KNAB priekšniekam noteiktie atbilstības kritēriji. KNAB likums noteic, ka biroja amatpersonai vai darbiniekam jāatbilst paredzētajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lai izvērtētu, vai persona atbilst nepieciešamajām prasībām un saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, jāievēro tādi likumā par valsts noslēpumu noteiktie kritēriji, piemēram, rīcībspēja, Latvijas pilsonība un citi. Pašlaik KNAB likums paredz, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām tā ir ierobežota, ja nav izdarīts smags noziegums un sodāmība ir dzēsta. Jaunais Rīgas portāls pieejams tikai "Explorer" lietotājiem LETA 11/10/03 Rīgas pašvaldības portāls "www.riga.lv" pieejams tikai jaunākās interneta pārlūkprogrammas "Explorer" versijas lietotājiem, liecina sarakste ar portāla atbalsta centru. Portālā, kura izmēģinājuma jeb beta versiju Rīgas dome prezentēja 3.novembrī, nav iespējams aplūkot kalendāra notikumus, ja datoram nav uzstādīta "Explorer 6" versija. Portāla atbalsta centrs tiem, kas vēlas iepazīties ar kalendāra notikumiem, iesaka ""uzlikt" uz datora jaunāku pārlūkprogrammas versiju (6.0)". Informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas "IT Alise" mārketinga direktors Jurģis Ķiršakmens pauda, ka šāda pieeja publisku interneta lapu veidošanā ir tuvredzīga un pretēja labajai praksei. "Laba prakse paredz, ka interneta lapu veidotājs rēķinās, lai tā būtu apskatāma ar pēc iespējas vairāk interneta pārlūkprogrammām," sacīja IT eksperts. Pēc viņa domām, informācijas sniedzējam ir jārūpējas, lai lapa būtu pieejama pēc iespējas plašākam interesentu lokam. Lai gan jaunāko "Explorer" versiju var bez maksas ielādēt datorā no "Microsoft" mājas lapas internetā, jaunākās pārlūkprogrammas versijas ierīkošana datorā nav lietotāja atbildība, uzskata Ķiršakmens. "Nevar prasīt, lai katrs, kurš vēlas iepazīties ar Rīgas domes informāciju, prastu arī instalēt programmas," sacīja speciālists. Kā sacīja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Krieviņš, "www.riga.lv" resursi ir pieejami, izmantojot pārlūkprogrammas "Internet Explorer 5.0" un "Netscape Navigator 6.0" vai to jaunākas versijas, kā arī "Opera" un "Mozzila". Pirmās nedēļas statistika liecinot, ka 90% apmeklētāju izmantojuši "Interneta Explorer 5.0". Krieviņš norādīja, ka vecāku pārlūkprogrammu versiju izmantošana nevar kavēt interneta mājas lapā izvietotās jaunākās informācijas aplūkošanu, izņemot atsevišķas specifiskas lietas, kuru izmantošanai nepieciešamas modernākās versijas. Preses konferencē, kas bija sarīkota par godu portāla atklāšanai, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP) pauda ieceri, ka nākotnē portāls varētu kļūt par iecienītu rīdzinieku un galvaspilsētas vietas satikšanās laukumu. Kā ziņots, Rīgas dome solīja, ka "Microsoft Latvia" uzvara konkursā par stratēģiskā partnera statusu projekta e- Rīga realizācijai nenozīmēs, ka projektā tiks izmantotas tikai "Microsoft" tehnoloģijas. Pirmā prezidenta piemineklis uzstādīts NRA 11/11/03 Vakar uz Jelgavu atvests un uzstādīts pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes piemineklis. Līdz pieminekļa svinīgajai atklāšanai 14. novembrī Jānis Čakste būs apklāts ar necaurredzamu audeklu, to noņems valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Pieminekļa uzstādīšanas procesam sekoja pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis, pieminekļa autore tēlniece Arta Dumpe, kas šo projektu realizēja sadarbībā ar Vecumnieka arhitektu biroju. Rīgas osta uzstāda rekordu NRA 11/12/03 Rīgas ostā desmit mēnešos pārkrauti 18,05 miljoni tonnu kravu, kas ir par 23,1% vairāk nekā pērn šajā laikā un gandrīz tikpat daudz, cik 2002. gadā kopumā. Līdz ar to droši var prognozēt, ka līdz gada beigām Rīgas osta sasniegs rekordlielu pārkraušanas apjomu. Joprojām visvairāk Rīgas ostā tiek pārkrautas beramkravas - 7,925 miljoni tonnu, kas ir par 49,3% vairāk nekā pērn šajā laikā, ziņo BNS. No tām vislielākie pārkraušanas apjomi bija oglēm - 4,222 miljoni tonnu (2,2 reizes vairāk nekā pērn) - un ķīmiskajām kravām (minerālmēsliem) - 1,659 miljoni tonnu (par 16,12% vairāk). Pieaudzis arī Rīgas brīvostā pārkrauto ģenerālkravu apjoms - kopumā tās desmit mēnešos caur ostu vestas 5,821 miljona tonnu apjomā, kas ir par 16,6% vairāk nekā 2002. gadā šajā laikā. Tajā skaitā visvairāk pārkrauti kokmateriāli - 3,893 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 11,7%. Savukārt Rīgas brīvostā pārkrauto lejamkravu - pārsvarā naftas produktu - apjoms šogad desmit mēnešos bija nedaudz mazāks nekā pērn. Līdzīga tendence šogad ir vērojama visu Baltijas valstu ostās. Kopumā desmit mēnešos Rīgas ostā lejamkravas pārkrautas 4,305 miljonu tonnu apjomā, kas ir par 1,2% mazāk nekā pagājušajā gadā attiecīgajā laika periodā. Gandrīz visu šo kravu apjomu veidoja naftas produkti - 4,179 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 0,3%. Tajā skaitā dīzeļdegviela pārkrauta 1,437 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 37,3%. Streiks paralizē Jelgavas autobusu satiksmi Diena 11/12/03 Nepatīkamu pārsteigumu otrdienas rītā vairākiem tūkstošiem jelgavnieku un Jelgavas rajona iedzīvotāju sagādāja Jelgavas autobusu parka (JAP) šoferi, kas negaidīti pieteica streiku, prasot noslēgt ar viņiem darba līgumus. JAP autobusu vadītāji vienīgie Latvijā jau no 1995.gada ir pašnodarbinātie, kas nomā transportu no autoparka. Viņu nesankcionēta streika dēļ lauku rajonos bērni nevarēja nokļūt skolā un daudzi Rīgā strādājošie jelgavnieki bija spiesti kavēt darbu. Satiksmi uz Rīgu atjaunoja pirms plkst.9, bet pilnībā JAP autobusu satiksme tika atjaunota plkst.14. JAP par notikušo vērsās policijā. JAP valdes priekšsēdētāja vietniece Viktorija Ļubļinska Dienai pastāstīja, ka četros no rīta autoparka vārtus nobloķējuši streikotāji, kas nav ļāvuši izbraukt arī citiem autobusiem. Ar Jelgavas mēra Andra Rāviņa palīdzību pašvaldībai piederošā autoparka un šoferu sarunās izdevās vienoties par pakāpenisku pāreju uz darba līgumu attiecībām - no nākamā gada janvāra slēgs līgumus ar rajonu maršrutu autobusiem, tad pakāpeniski ar pilsētas autobusu vadītājiem, Dienai pavēstīja Jelgavas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Iveta Šurma. Šoferu vēlme noslēgt darba līgumus izteikta jau augustā, savukārt septembra beigās viņi rīkojuši piketu, jo kā pašnodarbinātās personas viņi paši pilnībā maksā sociālo nodokli un nesaņem atvaļinājuma naudu. Jelgavā atjaunota satiksme visos autobusu maršrutos LETA 11/11/03 Šodien plkst.13 atjaunota satiksme visos Jelgavas pilsētas un rajona autobusu maršrutos, kas šorīt bija pārtraukta Jelgavas autobusu parka (JAP) šoferu streika dēļ. Kā informēja JAP valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs, viņš apņemas arī rīt un turpmāk nodrošināt autobusu satiksmi. Salkazanovs pieļauj iespēju, ka streika dēļ šorīt ap 10 000 cilvēku nenokļuva tur, kur bija vēlējušies. Sīkāka informācija par streika radītajiem materiālajiem zaudējumiem varētu būt zināma rīt pēcpusdienā. Preses konferencē Salkazanovs arī informēja, ka šodien JAP valdes sēde pieņēmusi lēmumu no 2004.gada 1.janvāra pāriet uz darba attiecībām ar rajona maršrutu šoferiem. Ar pārējiem autobusu vadītājiem turpināsies jaunu nomas līgumu slēgšana, tajos iekļaujot punktu, ka autobusu remontus turpmāk finansēs JAP. Ar mikroautobusu vadītājiem šādi līgumi jau ir noslēgti. Streikojošie šoferi savas prasības ir noformulējuši un iesnieguši rakstiski, taču viņu attieksme nav vienprātīga, tāpēc vēl nav saņemta atbilde, vai viņi piekrīt šādam valdes lēmumam. Pēc JAP vadības iesnieguma, lai sniegtu paskaidrojumus, Valsts policijā nogādāta Latvijas Neatkarīgās transporta arodbiedrības vadība. Preses konferencē Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš informēja, ka šodien streikā piedalījās aptuveni 60 no 250 JAP šoferiem. Daudziem šoferiem, kas tomēr vēlējās izbraukt maršrutos, tika izteikti draudi, viens no viņiem pat tika izrauts no autobusa un streikotāji ar viņu mēģināja vardarbīgi izrēķināties. "Tiesībsargājošās iestādes noteiks katra streika organizatora vainas pakāpi. JAP ir nodarīti materiālie zaudējumi, un kādam par to būs jāatbild un jāsaņem sods," sacīja Rāviņš. Viņš norādīja, ka pašvaldības sarunās ar JAP vadību panākta vienošanās par turpmāko rīcību, - JAP būs jāizstrādā vairāki modeļi, lai izlīdzinātu šoferu ienākumus. Pēc domes priekšsēdētāja rīcībā esošās informācijas, septembrī maršruta Jelgava-Rīga šoferu ienākumi bijuši Ls 350 - 400, bet citos maršrutos tie ir mazāki. Salkazanovs uzsvēra, ka, piemēram, lauku maršrutos tie ir Ls 200 - 300. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc valde pieņēma lēmumu pāriet uz darba attiecībām rajonu maršrutu šoferiem. Turklāt visi šos maršrutus apkalpojošie autobusi ir aprīkoti ar kases aparātiem, kas atvieglo ienākumu uzskaiti. Lai izpildītu ar Jelgavas rajona padomi, pilsētas domi un Satiksmes ministriju noslēgto līgumu nosacījumus, kā arī saskaņā ar likumu par streikiem, kas nosaka, ka streika laikā transporta pakalpojumu nodrošināšanai var pieaicināt citu licencētu pārvadātāju, JAP vadība šorīt streikojošos šoferus uzaicināja aizvietot Jelgavas SIA "Autobusu tehniskais centrs" autovadītājus. Salkazanovs norādīja, ka ar viņiem noslēgtos līgumus var anulēt jebkurā brīdī, kad situācija normalizēsies. Arī pats valdes priekšsēdētājs šorīt sēdies pie "Ikarusa" stūres. Savukārt laukumā pie JAP vārtiem sapulcējušies streikojošie JAP autobusu šoferi aģentūrai LETA sacīja, ka šorīt aptuveni 15 -20 šoferiem uzņēmuma vadība likusi atdot autobusu atslēgas, bet vairākiem mutiski uzteikts darbs. Šoferi sacīja, ka ir ar mieru strādāt par valsts noteikto minimālo algu Ls 70, lai tikai ar viņiem tiktu noslēgti darba līgumi un viņi saņemtu sociālās garantijas. Šo prasību viņi ir noformējuši rakstiski, iesnieguši Jelgavas domes priekšsēdētājam. Prasību parakstījuši 89 autobusu vadītāji. Pie streika dalībniekiem bija ieradies arī Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās iestādes inspektors Alberts Suveizda. Viņš šo pasākumu raksturoja kā "nesankcionētu nepakļaušanos uzņēmuma vadībai", par kuru tā organizatori - Latvijas Neatkarīgās transporta darbinieku arodbiedrības pārstāvji - var tikt administratīvi sodīti. Suveizda norādīja, ka no cilvēcīgā viedokļa viņš šoferus saprotot. Uzņēmums, viņus nodarbinot 12 -14 stundas dienā, rīkojas nelikumīgi, jo autobuss ir paaugstinātas bīstamības objekts un vairāk par astoņām stundām šoferi strādāt nedrīkst. Tāpēc JAP būtu jāveic darba dienas laika hronometrāža. Kā ziņots, šorīt JAP šoferi negaidot bija sākuši brīdinājuma streiku, kas varētu turpināties divas dienas. JAP šoferiem bija tikai viena prasība - pieņemt viņus darbā un noslēgt darba līgumus. Atkal ir aukstāks... Termometra stabiņš šonedēļ acīmredzami slīd uz leju - pagājušo nakti bija salna un šodien jau ir vairs tikai 0oC. Arī vējš vairs nav tik maigs kā pagājušonedēļ - nu pūš aukstais ziemelis... Koki palikuši bez krāšņās lapu rotas, tagad gaida silto sniega sedziņu... Anda Jansone