K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 323: 2003. g. 20. - 26. novembris Gribīgo koalīcija Bušs daļēji atceļ militārās palīdzības ierobežojumus Latvijai NRA 11/24/03 ASV prezidents Džordžs Bušs piektdien daļēji atcēla militārās palīdzības ierobežojumus Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Slovākijai, Slovēnijai un Bulgārijai, atalgojot šīs Eiropas sabiedrotās par dalību karā pret terorismu, ziņo LETA-REUTERS. ASV jūlijā apturēja militārās palīdzības sniegšanu 47 valstīm, to skaitā Latvijai un nosauktajām piecām citām valstīm, jo tās nenoslēdza vienošanos par ASV pilsoņu un militārpersonu neizdošanu Starptautiskajai krimināltiesai (SKT). ASV ir atteikušās pievienoties SKT un cenšas noslēgt divpusējus līgumus par imunitāti pret SKT vajāšanu ar valstīm, kas slēgušas līgumu par šīs tiesas izveidošanu. Vašingtona to pamato ar bažām, ka pret ASV karavīriem ārvalstīs var izvirzīt politiski motivētas apsūdzības kara noziegumos un cilvēktiesību pārkāpumos. Tomēr Baltā nama izlaistajā memorandā Dž. V. Bušs paziņoja, ka "ASV nacionālajās interesēs ir svarīgi" atcelt palīdzības ierobežojumus "tikai noteiktiem specifiskiem projektiem, kuri, kā esmu nolēmis, ir nepieciešami", lai atbalstītu NATO paplašināšanu, kā arī ASV militārās operācijas Irākā un Afganistānā. Latvija oficiāli vēl nav saņēmusi informāciju par ASV prezidenta lēmumu, aģentūrai LETA atzinis Ārlietu ministrijas preses sekretārs Rets Plēsums. Viņš pieļāvis, ka Latvija par militārās palīdzības atjaunošanu tiks informēta ar Latvijas vēstniecības ASV vai ASV vēstniecības Latvijā starpniecību. Šonedēļ no Irākas atgriezīsies Latvijas bēdubrālis NRA 11/25/03 Ar paceltu īkšķi nezināmos apstākļos augustā Irākā nonākušais un pēc tam šajā valstī apcietinātais Māris Bergholds vakar atbrīvots un šās nedēļas beigās ar lidmašīnu varētu atgriezties Latvijā. Irākā apcietinātais Latvijas Universitātes (LU) students Māris Bergholds vakar pēcpusdienā atbrīvots, apliecināja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Rets Plēsums. Latvijas misijas Irākā karavīri vakar devās uz nometni, kur atrodas students, lai vēlāk viņu nodotu ĀM pārstāvim, kas rūpēsies par M. Bergholda atgriešanos Latvijā. Puisis ar sauszemes transportu nogādāts Irākas kaimiņvalstī Kuveitā, jo apcietinājuma vieta ir netālu no tās. Kuveitā atrodas Latvijas diplomāts, Latvijas vēstniecības Vācijā 1. sekretārs Uldis Simsons, kurš atbrīvoto puisi pavadīs līdz Vācijai. ĀM preses sekretārs pieļāva, ka M. Bergholds varētu atgriezties Rīgā šīs nedēļas beigās. Latvijas mediji pēdējās divas nedēļas plaši atspoguļoja LU socioloģijas 4. kursa studenta M. Bergholda autostopētāja ceļojumu uz Irāku un nokļūšanu cietumā; notikušā apstākļi gan pagaidām nav skaidri. Kā Neatkarīgajai pastāstīja ĀM Konsulārā departamenta 2. sekretāre Nora Labanovska, visas amatpersonas un žurnālisti, kuri līdz šim devušies uz Irāku, iekļuvuši šajā valstī caur Kuveitu un viņiem ir bijušas Kuveitas vīzas, ko Latvijas iedzīvotāji var iegūt Kuveitas vēstniecībā Berlīnē. Tālāk, lai iekļūtu Irākā, ir vajadzīgas atļaujas. Māris Irākā, visticamāk, iekļuvis no Turcijas. Māra māte Regīna Bergholde dēlu pēdējo reizi redzēja šā gada 1. jūnijā uz Bauskas šosejas, kur vecāki viņu nogādāja, lai dēls tālāk ar gadījuma automašīnām dotos ceļojumā uz Tuvo Austrumu valstīm. 6. novembrī ar Sarkanā Krusta palīdzību māte no Māra saņēma 22. septembrī rakstītu vēstuli, kurā viņš rakstīja, ka atrodas cietumā amerikāņu zonā. Māris rakstīja, ka atrodas dažādos cietumos no 25. vai 26. augusta. Pirms tam māte pēdējo ziņu no dēla saņēma 22. augustā. Puisim Irākā nozagts fotoaparāts, tāpēc viņš griezies pēc palīdzības pie policijas, taču varas iestādes viņu apcietinājušas. Māris vēstulē rakstīja, ka patiešām briesmīgi juties tad, kad amerikāņu karavīri triekuši pret viņa galvu armijas džipa durvis. Puisis vēl piebilda, ka viņš tiek apsūdzēts kā iespējamais ārvalstu karavīrs. Māte nepieļāva domu, ka Māris uz Irāku devies kā ārvalstu karavīrs un uzsvēra, ka dēls gribējis vairāk izzināt islāma valstu sadzīvi un kultūru, savākt materiālus mācībām un, iespējams, vēlāk uzrakstīt grāmatu. Māte gan teica, ka puisis bijis pret karu Irākā, jo esot noskaņots pret jebkādu vardarbību. 14. novembrī ĀM ziņoja, ka Irākā dislocētā Latvijas kontingenta karavīriem pārrunu ceļā ar ASV militārpersonām izdevās noskaidrot M. Bergholda atrašanās vietu un tikties ar viņu. Tikšanās laikā Latvijas kontingenta kājnieku rotas vada komandieris leitnants Raivo Zemīts konstatējis, ka ieslodzītā puiša veselības stāvoklis ir apmierinošs. Tajā pašā dienā, 14. novembrī, starptautisko tiesību profesore Ineta Ziemele intervijā Latvijas televīzijas raidījumam Mūsu cilvēks, runājot par M. Bergholda atbrīvošanu, arī atgādināja, ka Latvijas valstij ir pienākums, "kurš ir nostiprināts Satversmes 98. pantā un kurš runā par visu Latvijas iedzīvotāju ar Latvijas pasi aizsardzību. Tas pilnīgi obligāti izriet no Satversmes - pienākums aktīvi un noteikti darboties. Valdība piekrīt pagarināt misiju Irākā Diena 11/26/03 Nevienam neiebilstot, valdība bez garām debatēm otrdien piekrita pagarināt Latvijas karavīru misiju Irākā līdz nākamā gada oktobra vidum, pamatojot to ar cīņu pret terorismu un ANO Drošības padomes atzinumu par starptautisko spēku nepieciešamību Irākas stabilizācijas posmā. Arī Saeimā, kurai būs jāsaka galavārds, pašlaik jūtams pārliecinošs atbalsts misijas pagarināšanai. "Irāka ir kļuvusi par perēkli starptautiskajam terorismam, kas apdraud visu reģionu," pauda ārlietu ministre Sandra Kalniete. Viņa arī noraidīja rietumos populāros kara pretinieku pārmetumus, ka Irākā joprojām nav atrasts viens no oficiālajiem kara sākšanas iemesliem - masu iznīcināšanas ieroči (MII), jo to meklēšana turpinoties. Runā Latvijas parlamentā, viņai un premjeram martā aizstāvot karavīru nosūtīšanu, izmantotie fakti par Sadama Huseina MII esot nākuši no ANO pārskatiem, turklāt lēmumā atbalstīt ASV iebrukumu Irākā Latvija vairāk esot uzsvērusi nevis ieročus, bet totalitāra režīma nomaiņu pret demokrātiju, uzskata S.Kalniete. Taču pierādījumu trūkums apgalvojumiem par Irākas ieročiem dažus satrauc. "Tas ir viens faktors, kas man ne pārāk patīk, jo liecina, ka militārā darbība nebija pilnībā attaisnojama. Bet ko tad - izvākt karaspēku, lai Irākā sākas anarhija un pārsviežas uz kaimiņvalstīm?" teica Oskars Kastēns, kura vadītā Latvijas Pirmās partijas frakcija tomēr balsošot par misijas pagarinājumu, jo Latvijai vajadzīga NATO piedāvātā kolektīvā drošība, bet tās nodrošināšanā jāpiedalās arī pašiem. Pret solās vienoti balsot kreisā opozīcija, uzskatot Irākas okupāciju par nelikumīgu un iebilstot pret karaspēka sūtīšanu uz ārzemēm principā. Par solās balsot JL un TB/LNNK, nenoteikta nostāja ir ZZS. Viņu pārstāvis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vienīgais no valdības S.Kalnieti iztaujāja par nostāju saistībā ar neatrastajiem ieročiem. M.Roze pēc sēdes sacīja, ka frakcija gribēs sīkāku pārskatu, ko latviešu karavīri Irākā darījuši. Taču vairākumu valdībai arī bez ZZS nodrošinātu Tautas partija, kas solās balsot par, taču ne bez pamatīgas valdības kritikas. Ministrus diskusijas trūkums valdībā par argumentiem misijas pagarināšanai nesatrauca. "Galīgo lēmumu pieņem parlaments, un tā arī ir īstā debašu vieta," teica ekonomikas ministrs Juris Lujāns (LPP). Latvijas karavīru skaits Irākā saglabāsies nedaudz virs simta - kājnieku rota un seši sapieri, vairāk nosūtīt neesot plānots. Tas nākamgad izmaksās ap 3,5 miljonus latu. ES atsakās no jēdziena "preventīva darbība" savā drošības stratēģijā NRA 11/26/03 Brisele, 25.nov., LETA--REUTERS. Eiropas Savienība (ES) atteikusies no jēdziena "preventīva darbība" savā pirmajā drošības stratēģijā, šādi distancējot sevi no ASV militāro preventīvo uzbrukumu politikas, pirmdien paziņoja ES ārpolitikas vadītāja Havjera Solanas pārstāve Kristina Gallača. Tomēr drošības politikas dokumentā, ar kuru decembrī paredzētajā sammitā tiks iepazīstināti ES līderi, saglabāta norāde par preventīviem pasākumiem, lai novērstu konfliktus un krīzes. Gallača norādīja, ka šīs izmaiņas vairāk ir vārdiskas, taču atzīstot, ka "preventīva darbība" ir provokatīvs termins, jo angļu valodā tas vienmēr nozīmē militāru darbību. Solana ES vadītājus ar pirmo dokumenta versiju iepazīstināja jūnija sammitā Grieķijā un Briseles sammitā 12. un 13. decembrī viņš mēģinās iegūt galīgo apstiprinājumu ES drošības stratēģijai. Izlabotais teksts, kura kopija nonākusi aģentūras "Reuters" rīcībā, ir ļoti līdzīgs oriģinālajam 10 lapu dokumentam, kurā bija iekļauts ASV apkopojums par jaunajiem globālajiem drošības draudiem no terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatību. Tomēr pēc dokumenta pārstrādes tajā teikts, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatība ir "potenciāli lielākie draudi mūsu drošībai" agrākā teksta "vienīgie visnopietnākie draudi" vietā. Kā draudi, kas varētu iespaidot Eiropas intereses, minēti reģionālie konflikti Tuvajos Austrumos, Kašmirā un Korejas pussalā, daļēji tādēļ, ka tie varētu veicināt ekstrēmismu, radītu iespējas organizētai noziedzībai un palielinātu pieprasījumu pēc masu iznīcināšanas ieročiem. Dokuments aicina dalībvalstis palielināt savas militārās iespējas un apkopot aizsardzības resursus, taču nesatur nekādus noteiktus norādījumus spēka pielietojumam. Vislielākais uzsvars likts uz mierīgiem līdzekļiem, kā diplomātijas, ekonomiskā, tirdzniecības un vides aizsardzības politika un humānā palīdzība, lai novērstu un risinātu konfliktus. Valdība un partijas Norāda uz valdības kūtrumu bērnu tiesību sakārtošanā NRA 11/20/03 Joprojām valdība ir kūtra un nedarbojas efektīvi bērnu adopcijas jautājumu risināšanā,- norāda organizācijas Glābiet bērnus! vadītāja Inguna Ebela. Valstiskā līmenī amatpersonas neveicina apstākļus, lai bērni nenonāktu bērnunamos, to adopciju ģimenēs un audžuģimeņu atsaucību. "Bērnu adopcija valstī tiek bremzēta jau kopš deviņdesmito gadu sākuma," vakar valdības darbu komentēja I. Ebela saistībā ar ANO konvencijas par bērna tiesībām un ANO rekomendāciju ignorēšanu. Rekomendācijā noteikts, ka ir jānodrošina katra bērna tiesības augt ģimenē, samazinot milzīgo bērnu skaitu aprūpes iestādēs, un katra bērna tiesības būt pasargātam no jebkāda veida vardarbības iestādēs un ģimenēs, arī no fiziskas sodīšanas. Ilgu laiku Latvijā nebija vienkāršota adopcijas kārtība, taču joprojām netiek darīts pietiekami daudz, un bērni gadiem ilgi nav juridiski brīvi. "Ir daudzas ģimenes, kurās bērni nemūžam neatgriezīsies. Atbildīgās institūcijas teica, ka jādara viss, lai bērni atgrieztos ģimenēs, bet neko jau nedarīja," sašutumu pauda I. Ebela. Jau vairākus gadus runāts, ka dati par adoptējamo bērnu skaitu nav precīzi, tomēr nekas nav mainījies. Pašlaik nav reģistrēti vairāk nekā 300 bērnu, kurus varētu nodot adopcijā. Šā gada rudenī Latvijā bija vairāk nekā 600 bērnu, kurus varētu nodot audžuģimenes aprūpē, turklāt bērnu skaits nepārtraukti aug. Glābiet bērnus! aicina amatpersonas vairāk popularizēt un veicināt bērnu pilnvērtīgu izaugšanu ģimenēs, nevis bērnunamos. "Nedrīkst pieļaut, ka bērni bērnunamos uzturas gadiem ilgi un neviens nerūpējas, lai viņi pēc iespējas ātrāk sāktu dzīvot normālu dzīvi," skaidroja I. Ebela. Pieļaujama arī adopcijas popularizēšana uz ārvalstīm, ņemot vērā Latvijas situāciju un to, ka gados vecākus bērnus mūsu valstī vispār nevēlas adoptēt. Labāk būtu veicināt adopciju uz valstīm, kuras bērniem pēc mentalitātes ir tuvākas, piemēram, uz Eiropas ziemeļvalstīm. Vairāki ārzemnieki esot izteikuši vēlmi adoptēt bērnus ar Dauna slimību, jo ārzemniekiem ir cita attieksme pret slimiem bērniem. Viņi atzīst, ka šie bērni ir strādīgi un mīlīgi, nevis norakstāmi, tomēr saskarsmē ar viņiem ir jābūt pacietīgam. Glābiet bērnus! ir sašutusi, ka valsts pietiekamā daudzumā nesniedz sociālo palīdzību ģimenēm ar bērniem. Pēc I. Ebelas teiktā, valsts par viena bērna uzturēšanu bērnunamā maksā aptuveni 200 latus mēnesī, turpretī aizbildnis saņem tikai 38 latus. "Kāpēc valsts nevarētu daļu no tā, ko dod bērnunamiem, atdot ģimenēm?" retoriski vaicāja I. Ebela, piebilstot, ka ģimenes izliek no dzīvokļiem, bet bērnus valsts institūcijas iesaka nodot bērnunamā, jo tur viņi būs apģērbti un paēduši. Tuvākajā laikā organizācijas plāno veidot informatīvu kampaņu Nepametīsim nevienu bērnu novārtā, aicinot sabiedrību vairāk adoptēt vai ņemt aizbildniecībā bērnus. "Nenoliedzami bērnam vislabāk būtu augt bioloģiskajā ģimenē, tomēr, ja tas vairāku iemeslu dēļ nav iespējams, ir jāveicina iespēja šādiem bērniem iegūt audžuģimeni," pārliecināti teica I. Ebela. JL politiķi Ūdres runā saskata vienpusēju kritiku Diena 11/20/03 Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres (ZZS) runa Latvijas valsts proklamēšanas 85.gadadienā, kurā Jaunā laika un premjera Einara Repšes virzienā bija raidīti vairāki kritiski mājieni, pārsteigusi JL politiķus. JL frakcijas vadība domā, ka valsts svētkos šāda runa ar vienpusēju kritiku neesot īsti iederējusies un vairākas lietas, par ko runājusi I.Ūdre, būtu bijis labāk pārrunāt koalīcijas kopsēdē Baltajā istabā. Tā Dienai atzina frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars, kas gan nevēloties saasināt attiecības koalīcijā. E.Repše uzstāšanos nevēlējās komentēt, taču saskaņā ar novēroto viņš pēc runas neaplaudēja. "Man šķita savādi, ka tik nozīmīgos valsts svētkos Saeimas priekšsēdētāja uzstājās ar vienpusēji kritizējošu runu, it kā viņa pati nebūtu politiķe un koalīcijā," Dienai atzina JL frakcijas priekšsēdis Krišjānis Kariņš. Viņa vietnieks A.Kampars arī sacīja, ka, piemēram, runājot par novadu veidošanu, I.Ūdre ir parādījusi, ka "viņa neorientējas valstiski tik svarīgā jautājumā un nav sekojusi līdzi, cik tālu process ir pavirzījies uz priekšu". Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera preses sekretārs Ansis Pūpols informē, ka ministrs ir pateicīgs Saeimas priekšsēdei par ieinteresētību novadu veidošanā un ir gandarīts, ka tai būs arī ZZS atbalsts, jo iepriekš bija izskanējis, ka šī frakcija varētu reformai iebilst. Runā Saeimas priekšsēde arī atgādināja kādu premjera Einara Repšes izteikto frāzi "Kā var nesolīt", aicinot to aizvietot ar vārdiem "Kā var nedarīt". Viņa runāja arī par uzticības deficītu ne tikai varas un sabiedrības, bet arī partneru attiecībās. Saeima nepiekrīt sodīt Ūdri LETA 11/20/03 Saeimas deputāti šodien nepiekrita Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājas un parlamenta priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres izdošanai saukšanai pie administratīvās atbildības par politiskās organizācijas nelikumīgi saņemto ziedojumu nepārskaitīšanu Finanšu ministrijas (FM) norādītajā kontā. Par Ūdres izdošanu administratīvajai sodīšanai balsoja 27 deputāti, pret - 12, atturējās - 49 deputāti. Jau ziņots, ka Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) lūdza izdot Ūdri naudas soda uzlikšanai līdz Ls 250, ņemot vērā Administratīvā pārkāpumu kodeksa 175.2 pantu par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu. ZZS nav pakļāvusies biroja prasībai novērst konstatētos pārkāpumus un pārskaitīt FM kontā pretlikumīgi ziedojumos saņemtos Ls 55 950. Atbilstoši Satversmei Saeimas deputātu sodīšanai var izdot tikai ar Saeimas piekrišanu. Tādējādi KNAB lūgums izdot Ūdri ir jāapstiprina Mandātu un iesniegumu komisijai un Saeimai. Ūdres neizdošana tiesai - cinisms PBLA 11/21/03 Pirmo reizi balsojot par atļauju sodīt kādas partijas priekšsēdētāju saistībā ar pārkāpumiem partijas kasē, vairākuma koalīcijas un opozīcijas deputātu kopīgiem spēkiem parlaments ceturtdien neizdeva administratīvai sodīšanai Zaļo un Zemnieku savienības līderi (ZZS), Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Lēmumu kritizēja gan daži deputāti, gan pretkorupcijas speciālisti, uzskatot, ka Saeima ļaunprātīgi izmantojusi sev dotās tiesības izlemt par deputātu izdošanu administratīvai sodīšanai un traucē tiesībsargājošajām iestādēm darīt savu darbu bez politiskas iejaukšanās. Saeima atteicās izdot I.Ūdri tikai dienu pirms tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) solās paziņot visu parlamenta partiju pārbaužu rezultātus, un deputātu neskaidrās atbildes neļauj secināt, kā parlamentārieši balsos, ja nelikumīgi ziedojumi atklāsies arī citu partiju kasēs un tās atteiksies noteiktajā laikā tos atdot, kas bija KNAB lūguma pamatā tiesai sodīt I.Ūdri. Lēmumu vairums partiju pamatoja ar vajadzību sakārtot caurumainos partiju finansēšanas likumus, kam I.Ūdre esot kritusi par upuri, partiju nespēju kontrolēt ziedotāju naudas izcelsmi un ZZS grūtības atmaksāt piecās dienās tik daudz naudas, cik partijām starpvēlēšanu periodā nemēdz būt. Par I. Ūdres izdošanu sodīšanai balsoja tikai Jaunā laika deputāti, Ēriks Jēkabsons (LPP), Ingrīda Labucka (LPP), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Anna Seile. (TB/LNNK Portāla politika.lv redaktore un politiķe Nellija Ločmele šādu Saeimas rīcību vakar nosauca par klaju cinismu. "Ja pavisam īsi jāsaka - tas ir vienkārši cinisms. Saeima, lemjot likumus, nosaka kārtību, kādu viņa pati attiecībā uz partiju finansēšanu respektēs. Šis ir tas gadījums, kad partija ir pieķerta pie rokas, pārkāpjot noteikumus, par kuriem, pieņemot likumu, ir teikusi, ka tie ir saistoši visiem. Šajā mirklī tā vietā, lai nodotu šo jautājumu izskatīt tiesā, ietu tiesisku ceļu, Saeima pasaka: nē, mēs tomēr neiesim šo tiesisko ceļu. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā deputāts, kuram jāatbild, mēs viņu neizdodam." Uz žurnālistes jautājumu, vai kritiku iztur deputātu arguments, ka vispirms ir jāsakārto likumi un tikai tad var ķerties pie sodiem, politoloģe sacīja: "Protams, šajos likumos ir konstatētas nepilnības un šī nav pirmā reize, kad šīs nepilnības tiek konstatētas. Likumi tiek uzlaboti nemitīgi. Bet tas, ka likumi ir nepilnīgi, neatbrīvo no atbildības par to pildīšanu. [..] Likumi visiem ir vieni, un tie ir jāpilda. Ja nestrādā, tad ir jāgroza. Bet, kamēr tie nav grozīti, tie jāpilda tādā veidā, kādā tie ir teikti. Te gribētu citēt teikumu, ko pati Ūdres kundze ir teikusi aizvakar, valsts svētkos runājot par parlamentāro demokrātiju un tās briedumu. Viņa teica: visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Runājot par partiju finansēšanas lietu, viņa teikusi, ka būtu nepieciešams, lai sabiedrība noticētu, ka augstākā vara valstī atklāti, publiski un nedalīti pārstāv visas sabiedrības intereses. Šāds lēmums, ko Saeima ir pieņēmusi, man kā vēlētājai uzticību politiskajai elitei pilnīgi sagrauj." Pretkorupcijas speciālists Valts Kalniņš Saeimas lēmumu novērtēja kā ļaunprātīgu procedūras izmantošanu, kura parlamentam dod tiesības izdot vai neizdot deputātu. "Cīņa pret korupciju, ko vārdos gatavi aizstāvēt visi šie deputāti, prasa ļaut tiesībsargiem darīt savu darbu bez politiskas iejaukšanās," viņš teica. Satversmē tiesības Saeimai lemt par deputāta izdošanu sodīšanai eksistē kopš pirmās brīvvalsts laika, taču iepriekšējās Saeimās bijuši vismaz divi mēģinājumi no tā atteikties, pamatojot ar deputātu nespēju būt objektīviem pret saviem biedriem, bet tie neīstenojās. Diena arhīvos atrada trīs gadījumus, kad deputāti nav izdoti sodīšanai, - Pēteris Apinis par ātruma pārsniegšanu, Juris Vidiņš par braukšanu dzērumā, Andrejs Požarnovs par ceļu satiksmes negadījumu. Tēvzemieši Rīgas mēram grib atrast krēslu Ministru kabinetā NRA 11/21/03 Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniegtais projekts likumam Par galvaspilsētu Rīgu paredz, ka Rīgas mērs vienlaikus būtu arī Ministru kabineta loceklis un paliktu šai amatā, arī valdībām mainoties. Pašlaik apspriešanai nodoti divi izstrādātie likumprojekti par galvaspilsētu Rīgu - vienu no tiem izstrādājusi pati Rīgas dome, otru, krietni radikālākas pārmaiņas paredzošo, veidojuši un parakstījuši TB/LNNK locekļi. Tēvzemieši piedāvā samazināt deputātu skaitu no 60 līdz 30, kā arī ieviest 5% barjeru pašvaldības vēlēšanās. Taču vislielākās diskusijas izraisījis tēvzemiešu ierosinājums - Rīgas domes priekšsēdētājs reizē ir arī Ministru kabineta loceklis, kas vienlaikus var saņemt tikai vienu algu, bet saglabā savu amatu valdībā arī pēc kārtējā Ministru kabineta demisijas. Rīgas mēram būtu arī parlamentārais sekretārs. Tēvzemieši uzskata, ka Ministru kabinetam būtu jānosaka arī Rīgas domes deputātu amata algu un piemaksu maksimālais lielums un Rīgas domei ar Ministru kabinetu būtu jāsaskaņo pilsētas attīstības plāns, ekonomiskās attīstības un vides plāni, pilsētas ikgadējais budžets un citi jautājumi, kas skar abu pušu intereses. Viens no likumprojekta izstrādātājiem TB/LNNK valdes loceklis un Rīgas domes deputāts Einārs Cilinskis, Neatkarīgās jautāts par strīdīgo Rīgas mēra iecelšanu Ministru kabineta sastāvā, taisnojās: "Tas nav centrālais šī dokumenta punkts un ir apspriežams. Tā galvenā likumprojekta doma bija veicināt sadarbību starp valsti un galvaspilsētu. Svarīgākais būtu ar šo likumu Rīgas domē nodalīt lēmējvaru no izpildvaras, samazinot deputātu skaitu, deputāti kļūtu profesionālāki; aizliedzot savienot amatus, tiktu novērsti interešu konflikti. Paredzēta arī Rīgas lielāka iesaistīšanās valstisku dokumentu komentēšanā, savukārt Rīgas centrālie dokumenti, kā, piemēram, attīstības plāns būtu apstiprināmi valdībā." E. Cilinskis neuzskata, ka, ļaujot Ministru kabinetam noteikt Rīgas domnieku algas, tā būtu kāda iejaukšanās pašvaldības neatkarībā. TB/LNNK deputāte Anna Seile, komentējot konkrēto likumprojektu, sacīja: "Jautājums par Rīgas mēra pārstāvniecību Ministru kabinetā ir diskutējams. Laika gaitā, ja tas Rīgas statuss tā tiktu nostiprināts, tas varbūt nebūtu nemaz tik slikti, ja Rīgas mērs varētu būt klāt Ministru kabinetā visu lielo projektu apspriešanā. Bet tā nav kategoriska prasība, bet drīzāk izvirzīta diskusijai." Rīgas domes izstrādātais likumprojekts kā būtiskāko jaunumu paredz gadskārtēju līgumu slēgšanu ar Ministru kabinetu par galvaspilsētas funkciju izpildi. Saskaņā ar šo līgumu tiktu noteikts valsts dotācijas apjoms kārtējam gadam galvaspilsētas funkciju nodrošināšanai, pašvaldības līdzfinansējuma apjoms, valstij svarīgu pasākumu nodrošinājuma izmaksas. Rīgas domes izstrādātais likumprojekts paredz, ka pašvaldība turpinātu atbalstīt centrālās valsts institūcijas, piedalīties starptautiski un nacionāli nozīmīgu pasākumu organizēšanā, uzturēt valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektus, kā arī valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūru. Taču, ja Rīga piedalās kā lielākais donors pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tad tā no valsts vēlas arī saņemt pretī adekvātu labumu. Rīgas dome uzskata, ka Rīgai jāļauj, piemēram, ilgtermiņā skatīt pilsētas budžeta jautājumu, pieņemot šo budžetu nevis uz vienu gadu kā līdz šim, bet trīs, četriem vai pat septiņiem gadiem. Rīgas attīstības finansēšanai jānotiek ciešā sadarbībā ar valsti, balstot šo sadarbību uz līgumattiecībām. Rīgas dome vēlētos arī slēgt ar Ministru kabinetu vai Finanšu ministriju vienošanās līgumu par Rīgai pieejamo kredītresursu apjomiem, investīcijām un sadarbību nodokļu administrēšanā. Rīgas dome rosina veidot galvaspilsētas funkciju veikšanas koordinācijas padomi, kuru vadītu Rīgas pilsētas izpilddirektors, un tās sastāvā darbotos seši pārstāvji no prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Ārlietu, Iekšlietu un Kultūras ministrijas un pieci Rīgas pašvaldības pārstāvji. Muižnieks ilgi iešūpojies amatā Diena 11/21/03 Integrācijas eksperti Nila Muižnieka pirmo gadu ministra amatā kritizē, bet atzīst - sekretariāts vajadzīgs Pēc pirmā gada, kopš darbojas sabiedrības integrācijas ministra postenis un viņa sekretariāts (ĪUMSILS), integrācijā nodarbinātie atzīst - šāda institūcija vajadzīga kaut vai valsts starptautiskajam prestižam, tikai ministram gada laikā nav izdevies pieķerties lietām, kas Latvijā aktuālas. Starptautiskā publika uzmanību pievērš lēnajai naturalizācijas gaitai un lielajam bērnu nepilsoņu skaitam, bet integrācijas ministrs Nils Muižnieks tikmēr brauc pie Sibīrijas latviešiem un dibina darba grupu, lai izskaustu neiecietību. Ir novecojusi integrācijas programma, pēc kuras Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) jāpiešķir nauda projektiem. Joprojām nav izstrādāta ilglaicīga sekretariāta darbības stratēģija ar konkrētiem mērķiem un termiņiem, kas būtu par pamatu ja ne sekretariāta darbības gada novērtējumam, tad vismaz saprašanai par tā plāniem nākotnē. Dienas aptaujātie sabiedrības saliedētāji pieļauj - N.Muižnieka vājums ir neveiksmīga komandas izvēle un biroja ne īpaši profesionālā administrācija. Ministrs to noraida un saka - ilgs laiks veltīts sekretariāta izveidei un šī struktūra pilnasinīgi sākusi strādāt vien jūnijā. Komandu N.Muižnieks uzskata par profesionālu, ievirzītu pareizajās sliedēs, lai nu īstenotu prioritātes: bērnu un jauniešu naturalizāciju, izglītības reformu, NVO sektora stiprināšanu un tolerances un iecietības veicināšanu. Integrācijas ministra amats tika radīts pēc LPP iniciatīvas, un tā amatam deleģēja N.Muižnieku. Sekritariāta nodibināšana norādīja ārzemēm - sabiedrības saliedētības jautājums Latvijai ir aktuāls, atzīst visi Dienas aptaujātie. Sekretariāta aptuvenais budžets gadam - 340 00 latu, un tur strādā 21 darbinieks. Problēma tikai - ja ĪUMSILS neparādīs aktīvu darbu, starptautiskais kredīts tiks izsmelts un atbalsta nebūs, saka Vidzemes augstskolas asociētais profesors Artis Pabriks (TP). Vājais punkts - nav ilgtermiņa stratēģiskā plāna ar konkrētiem mērķiem un īstenošanas termiņiem, uzskata Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore Ilze Brands-Kehre. Tas bremzē integrācijas programmas atjaunošanu, ko N.Muižnieks solīja šā gada sākumā. "Integrācijas programma ir novecojusi, un to sen vajadzēja modernizēt," apgalvo I.Brands-Kehre. Arī SIF direktors Nils Sakss būtu vēlējies, lai programmas atjaunošana sāktos agrāk, ne tikai rudenī, jo SIF jau decembrī jāplāno, kādos virzienos nākamgad koncentrēt finansējumu. ĪUMSILS gan solījis SIF ieteikt integrācijas prioritātes 2004.gadam. N.Muižnieks skaidro - saturiskais darbs iekavējies, kamēr viņš apguvis, kā funkcionē valsts pārvalde. Izrādījies - dokuments ilgi maļas birokrātiskajās dzirnavās, tādēļ sekretariāts pie budžeta ticis tikai 1.aprīlī. Programmas atjaunošanai nepieciešams ziņojums valdībai par tās izpildi, ko ĪUMSILS iesniegs decembra vidū, un tad sāks atjaunot programmu. A.Pabriks domā - sekretariātam nav izteiktas kompetences, tādēļ jānodarbojas ar drumslām, piemēram, uzmanību pievēršot rasisma un diskriminācijas novēršanai. N.Muižnieks skaidro - līdz maijam jāsaskaņo Latvijas un ES likumi šajā jomā. Patlaban šķiet, ka minētais nav aktuālākais jautājums, tomēr nākotnē par tādu kļūs, un ĪUMSILS iecerētā programma pret neiecietību ir profilaktiska. Ministrs atzīst, ka nav paspējis rosināt jauniešus nepilsoņus naturalizēties un vecākus - pilsonībā reģistrēt pēc neatkarības dzimušos bērnus. Taču nu priekšdarbi veikti, lai sāktu šo sen iecerēto projektu. Augustā četras Saeimas komisijas kritizēja N.Muižnieka darbu, solot prasīt viņa demisiju. Pēc tam bezpartejiskais ministrs iestājās LPP. I.Brands-Kehre teic - politiķu uzbrukumi traucējuši N.Muižniekam strādāt. Arī Saeimas opozīcijas deputāts Boriss Cilevičs (TSP) uzskata - N.Muižnieks ir piemērots šim amatam, jo viņam ir dziļas akadēmiskās zināšanas un demokrātijas izpratne, taču koalīcijas partneri ministram neļaujot īstenot labos nodomus. N.Muižnieks smej - opozīcija gaidījusi, ka viņš atbalstīs tās nostāju, kritizējot izglītības reformu. Viņš aizstāvējis valsts politiku un ir pilnīgi pārliecināts - ĪUMSILS nav vienas valdības institūcija, jo tā politiskā cena ir augusi un to būtu grūti likvidēt, īpaši kad Krievija izvērsusi savu kampaņu pret Latviju. Dirjē: Latvija nepārkāpj cilvēktiesības minoritāšu jautājumā NRA 11/21/03 Latvijā nav tādu minoritāšu problēmu, kas būtu saistītas ar cilvēktiesību neievērošanu, - uzskata Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EP PA) Pārraudzības komitejas vadītāja Žozete Dirjē. "Šajā valstī nav minoritāšu problēmu, kas saistītas ar cilvēktiesību neievērošanu," vakar preses konferencē uzsvēra Ž. Dirjē. Ž. Dirjē stāstīja, ka pēc tikšanām ar dažādu nevalsts organizāciju pārstāvjiem un Latvijas amatpersonām, arī Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, guvusi pārliecību, ka minoritāšu izglītības jautājumā ir panākts kompromiss un pret to nav spēcīgas opozīcijas. EP PA Pārraudzības komitejas vadītājai trešdien bija tikšanās arī ar Krievijas vēstnieku Latvijā Igoru Studeņņikovu. Uz Neatkarīgās jautājumu, ko Ž. Dirjē pārspriedusi ar vēstnieku, viņa atbildēja, ka runājusi par nepilsoņu tiesībām, izglītības jautājumiem, naturalizācijas gaitu. "Viņam [Krievijas vēstniekam] nebija gluži tie paši skaitļi, kas man, droši vien viņam nebija tie paši informācijas avoti, kas bija man," sacīja Ž. Dirjē. Viņa sarunās izteikusi arī viedokli, ka Krievija varētu iedrošināt nepilsoņus naturalizēties, piemēram, pašreizējie atvieglojumi vīzu saņemšanas kārtībā uz Krieviju var mudināt daļu nepilsoņu saglabāt viņu pašreizējo statusu. "Domāju, arī Krievija no savas puses varētu ieguldīt spēkus, lai paātrinātu naturalizācijas procesu," sacīja EP PA pārstāve. Ž. Dirjē uzsvēra, ka, viņasprāt, naturalizācijas process ir jāpaātrina un jāatvieglo. Viņu izbrīnot tas, ka apmēram trešdaļa nepilsoņu, kuru skaits ir ap 500 000, apzināti pretojas naturalizācijai, ieņemot protesta pozīcijas. EP PA pārstāve aicināja motivēt nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību un atvieglot naturalizācijas procesu, sevišķi valsts valodas pārbaudījumu, kurš ir pietiekami sarežģīts. Ž. Dirjē mudināja Latviju piešķirt pilsonību tiem aptuveni 17 000 nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada. Viņa uzskata, ka pilsonību varētu piešķirt jaundzimušajiem reizē ar reģistrāciju, ja vecāki to pieprasa. Ž. Dirjē īpaši mudināja sekot mazākumtautību skolu pedagogu pārkvalificēšanas procesam, jo no 900 skolotājiem attiecīgos kursus ir beiguši 700; 100 skolotāji turpina izglītoties, un 100 pedagogi vēl ir jāpārkvalificē. Viņa aicināja arī ratificēt mazākumtautību aizsardzības konvenciju. Jurkāns vairs neslavē Repšes valdības darbu BNS 11/22/03 Tautas saskaņas partijas (TSP) priekšsēdētājs Jānis Jurkāns, kurš vairākkārt uzteicis Einara Repšes vadītās valdības darbu, sestdien partijas kongresā kritizēja premjera vadīto "Jauno laiku" (JL) par priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. "Pirmais Repšes valdības gads pierādījis, ka brīnumu nebūs. Nekas no solītā nav piepildījies," sacīja TSP priekšsēdētājs. Kā vienīgo pozitīvo valdības darbu viņš atzīmēja iekasēto nodokļu apjoma pieaugumu. Tāpat Jurkāns uzsvēra, ka JL "galvenajai tēmai - cīņai pret korupciju - pagaidām rezultātus neredzam. Neredzam tiesas prāvas un likumus, kas tuvina cīņas galvenajam uzdevumam". Runājot par izskanējušo iespēju TSP strādāt Repšes valdībā, viņš sacīja: "Sapratām, ka Repšes vārdi par TSP valdībā bija domāti nevis mums pašiem, bet koalīcijas partneriem kā brīdinājums." Izredzes strādāt valdībā Jurkāns raksturoja kā niecīgas. "Mēs esam spitālīgie," viņš sacīja. Partijas priekšsēdētājs tomēr pauda TSP vēlmi strādāt valdībā un norādīja uz atbalstu Repšem centienos sakārtot valsti. "Bet pašreizējā koalīcijā tas nav iespējams," viņš teica. Jurkāns partijas rīcību, atsakoties izteikt neuzticību Repšem, kad to ierosināja opozicionāri Tautas partija, vērtēja kā pareizu, jo tas ir pareizi, "pierādījums, ka esam konstruktīva opozīcija". Tāpat kā pareizu viņš vērtēja TSP atbalstu Jutas Strīķes kandidatūrai virzīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājas amatā, jo tādējādi TSP parādījusi, ka tai ir svarīga cīņa pret korupciju. Viņš arī pieminēja TSP atbalstu valsts budžeta pieņemšanai un ostu likumam. Jau vēstīts, ka Jurkāns iepriekš vairākkārt paudis atbalstu Repšes īstenotajai cīņai pret korupciju. Viņa vadītā Saeimas frakcija atbalstījusi daudzus valdības lēmumus. Valdība izšķiras par 102 novadu veidošanu LETA 11/25/03 Šodien Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par novadu izveidošanas modeli, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) uzdodot precizēt 102 novadu izveidošanas projektu, veicot sarunas ar pašvaldībām. Ministrija divu trīs mēnešu laikā uzaicinās uz sarunām domju priekšsēdētājus un deputātus no plānotajā novada teritorijā ietilpstošajām pašvaldībām, kā arī no pašvaldībām, kuras izteikušas vēlēšanos papildus iekļauties attiecīgajā novadā. Par sarunu norises datumu, vietu, laiku, darba kārtību viņi tiks rakstveidā informēti 10 dienas pirms sarunu sākuma. Sāksies sarunas ar 102 potenciālajiem novadiem Diena 11/26/03 Valdība otrdien atbalstīja sarunu sākšanu ar 102 potenciālajiem novadiem, un šo lēmumu premjers Einars Repše (JL) novērtēja kā vēsturisku. Šī valdība nolēmusi līdz 2005.gada pašvaldību vēlēšanām pabeigt gadiem ilgo, gauso novadu veidošanu, par spīti pašvaldību lielajai pretestībai. Arī sarunas ar katru novadu, kādas nekad agrāk nav bijušas, ir pašvaldību izcīnītas. Valdība vietējiem līderiem, kas, tāpat kā iepriekšējā reizē, otrdien Ministru kabinetā bija ieradušies ļoti kuplā skaitā, piekāpās arī tagad. Ministri piekrita, ka vajadzības gadījumā notiek vairāki sarunu raundi un sarunās jau tiek piedāvāts paredzamais valsts atbalsts novadu infrastruktūras attīstībai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL) šai pašvaldību prasībai piekrita tikai mīļā miera labad, lai nevilcinātu sarunu sākšanu. Viņš uzsvēra, ka valsts atbalsta pasākumus varēs noteikt tikai tad, kad būs panākta vienošanās par precīzām katra novada robežām. Taču ministrija varot arī sagatavot prasīto uz 102 novadu modeļa bāzes, kas gan būšot lieks darbs. Sarunās var vienoties arī par citu novadu modeli, ja savu viedokli maina vai nu pašvaldība, vai ministrija. Ja vienošanās netiek panākta, sarunu protokolam tiek pievienots rakstiski argumentēts atšķirīgais viedoklis. Premjers E.Repše sēdē izteica cerību, ka var nonākt arī pie mazāka novadu skaita, ja pašvaldības apzināsies lielāku novadu priekšrocības. 102 novadu modelī paredzētas pašvaldības ar ne mazāk kā 5000 iedzīvotāju, taču mazākajā Mazsalacas novadā būtu 4650 iedzīvotāju. Modelī ir iekļauta arī Rīga ar 788 283 iedzīvotājiem. Vides aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš tāpat kā pārējie Zaļo un Zemnieku savienības ministri nostājās vietējo līderu pusē, sacīja, ka pašvaldībām vajadzētu ļaut apvienoties pēc brīvprātības principa. Tad E.Repše teica: "Tā jau novadu veidošana var ilgt bezgalīgi un folklorizēties kā Nacionālā bibliotēka, kļūstot par mūžīgo projektu." Taču premjers aicināja valdību meklēt kompromisus. Valdības rīkojums arī paredz, ka ministrijai līdz nākamā gada 1.martam ir jāsagatavo novadu veidošanas likums. Sarunas ir iecerēts pabeigt triju mēnešu laikā, pirmā tikšanās būs Aglonas novadā decembra vidū, informē ministrijas preses sekretārs Ansis Pūpols. Uz to būs aicināti novadā ietilpstošo Aglonas, Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagasta visi deputāti. Aglona kā pirmā ir izraudzīta tāpēc, ka "šovasar, desmit gadus pēc Romas pāvesta vizītes, Aglona pulcēja lielu daļu tautas, un mēs vēlējāmies, lai šī gaišā novada cilvēkiem par savu nākotni būtu skaidrība jau šogad", sacīja I.Gaters. Kaimiņattiecības Krievijas portāls norāda uz iespējamu Repšes saistību ar krievu oligarhiem Diena 11/20/03 Ar pretenciozu virsrakstu Latvijas premjeru sagaida Lietuvas prezidenta liktenis Krievijas interneta portālā utro.ru parādījusies kāda Nikolaja Kornana publikācija, kurā autors aprakstījis Ministru prezidenta Einara Repšes saistību ar Krievijas oligarhiem, kas it kā esot finansējuši E.Repši un viņa partiju Jaunais laiks (JL). Kā galvenie finansētāji tiek minēts odiozais uzņēmējs Grigorijs Lučanskis un Krievijas naftas uzņēmums JUKOS, bet īstenais sakaru veidotājs ar oligarhiem un JL naudas meklētājs esot premjera palīgs Dans Titavs. Arī minētajā rakstā viņš līdzīgi kā neoficiālās sarunās Latvijā ir nodēvēts par premjera "pelēko kardinālu". E.Repše ar preses sekretāres starpniecību paziņoja, ka šāds materiāls neesot viņa uzmanības un komentāra vērts, savukārt D.Titava viedokli Dienai neizdevās noskaidrot, jo viņš patlaban ir ārpus Latvijas. Portālā utro.ru aprakstīts, kā E.Repše, veidojot JL, vācis naudu no atbalstītājiem un kā viņam no sava mazumiņa ziedojuši pat pensionāri. Tikmēr D.Titavs uz saviem pleciem uzņēmies galvenā pirmsvēlēšanu finansējuma piesaisti. Tieši viņš runājis ar G.Lučanski par shēmām, kā JL piesaistīt G.Lučanska naudu, taču tas neesot izdevies sarunās ar JUKOS. Tādēļ pašam E.Repšem bijis jāpiedalās sarunās "konspiratīvajā villā" ar JUKOS interešu pārstāvjiem Latvijā - uzņēmuma Vudisona terminālis īpašniekiem Juriju Šabašovu un Vladimiru Komogorcevu. It kā eksistējot arī šo sarunu ieraksti, kas saturot "premjeram reāli bīstamus pierādījumus". Tiek arī norādīts, ka tieši JL finansētāju dēļ E.Repše par varītēm vēlējies, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas pārbauda partiju finanses, vadītāja amatā apstiprinātu Jutu Strīķi, ko it kā atradis D.Titavs. Portāls utro.ru pieder Krievijas informācijas aģentūrai RosBusinessConsulting, un abi šie uzņēmumi izvietojušies vienā namā Maskavā, Profsojuznajas ielā 78. Interesanti, ka turpat atrodama arī kāda firma Gamma, kas sniedz pakalpojumus informācijas drošības jomā. Savukārt, apskatoties utro.ru interneta mājaslapā, var pārliecināties, ka starp portāla žurnālistu vārdiem minētā raksta autora vārds nav atrodams. Utro.ru galvenais redaktors Aleksandrs Nazarovs aģentūrai LETA teicis, ka pats šo publikāciju nav rediģējis un par to atbildīgs esot politikas nodaļas redaktors Aleksandrs Agamovs. Sīkākus komentārus par avotiem, kas izmantoti, gatavojot publikāciju, A.Azarovs nevēlējies sniegt, solot, ka ar A.Agamovu būšot iespējams sazināties ceturtdien. Latvijas premjeru gaida Lietuvas prezidenta liktenis Nikolajs Kornans, www.utro.ru 11/20/04 Pagājušajā nedēļā Latvijā plaši tika atzīmēti kalendārā vēl neierakstītie svētki - Eināra Repšes vadītās valdības pirmā gadadiena. Ministru kabineta pirmais darba gads oficiāli aizritēja zem korupcijas apkarošanas zīmes. Faktiski visi Repšes aparāta spēki tika veltīti daudz ienesīgākajam, līdz ar to arī daudz aizraujošākajam īpašumu pārdales procesam. Līdz 2002. gada 7. novembrim, kuram ir visas iespējas ieiet vēsturē kā lielajai Latvijas revolūcijai, kuru paveica Repše un viņa kolēģi, Latvijas ekonomiskie resursi bija sadalīti trīs galveno spēlētāju starpā - starp Latvijas bagātākā cilvēka ekspremjera Andra Šķēles impēriju, Latvijas naftas tranzīta karali Aivaru Lembergu un Latvijas valsti, kuras rokās vēl bija tādi gardi kumosi kā Latvijas Krājbankas, naftas termināla "Ventspils nafta" un "Latvenergo" akciju pakete. Valsts īpašuma paliekas Latvijas oligarhi Šķēle un Lembergs gatavojās klusi un mierīgi sadalīt savā starpā. Laika viņiem bija gaužām maz - 2004. gada 1. maijā Latvijai bija jāiestājas ES, kas Rietumeiropas kompānijām atvērtu tiešo ceļu uz Latvijas privatizāciju izsolēm. Taču oligarhu plānus iztraucēja pagājušā gada oktobrī notikušās Saeimas vēlēšanas. Oligarhi uz tām gāja lielām diversificētām kolonnām. Andris Šķēle bez savas Tautas partijas kūrēja vienu no mazākumtautību partijām, salika savus cilvēkus "mācītāju partijā". Daudz pieticīgākais Lembergs aprobežojās ar ietekmi "zaļo" partijā un atsevišķiem pārstāvjiem TB/LNNK. Partija "Jaunais laiks", kuru izveidoja bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einārs Repše, kuram, lai arī piemita augsts personiskais reitings, taču ne tik lieli naudas resursi, no Latvijas oligarhu viedokļa nebija bīstama. Nekontrolētu finanšu un mediju resursu, kas būtu pietiekami, lai tiktu pie varas, Latvijā nebija. Viņi vēl nezināja, ka Eināra Repšes "Jaunais laiks" spēlēs pēc pilnīgi jauniem, partijas līdera noteiktiem likumiem. Neatkarības tēma bijušajās padomju republikās joprojām ir tik jūtīga, ka neviena no triju Baltijas valstu valdībām līdz šim nav uzskatījusi par pieļaujamu Krievijas lielo spēlmaņu ielaišanu savos tirgos. Par vienīgo izņēmumu līdz šim uzskatīja "JUKOS" privatizēto Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu. Bet par to vēlāk. Savukārt Krievijas biznesam Baltijas valstis jau izsenis ir bijušas visai pievilcīgas sava kapitāla ieguldīšanai. Krievijas kapitāls Baltiju vienmēr ir uzskatījis par veidu legālai savu līdzekļu izvešanai uz ES ekonomiku. Šodien vērīgās ES valstu instances, ja arī ļaus kādam no Krievijas oligarhiem ieguldīt naudu, tad tas visdrīzāk būs kāds Anglijas premjerlīgas futbola klubs vai tamlīdzīgs aktīvs. Nekustamie īpašumi taču, bet pamēģiniet, piemēram, nopirkt banku kādā Rietumeiropas valstī. Grigorijs Lerners pamēģināja un rezultātā septiņus gadus nosēdēja Izraēlas cietumā. Mihails Čornijs mēģināja piedalīties telekomunikāciju kompāniju privatizācijā un tūlīt pat mīklainā veidā tika aizturēts uz Lielbritānijas robežas ar viltotu poļu pasi. Kā izrādās Baltijas valstis ir burtiski oāze šajā investīciju tuksnesī. Šodien, nopērkot Latvijas banku vai Lietuvas naftas pārstrādes rūpnīcu, jau 2004. gadā jūsu legālie līdzekļi atradīsies Eiropas Savienībā. Ieguldiet Baltijas ekonomikā, un ES nāks pretim jūsu investīcijām. Tieši šādu mērķu dēļ arī tika veidota Eināra Repšes partijas priekšvēlēšanu kase no Krievijas. 2002. gada deviņos mēnešos partijas oficiālajā priekšvēlēšanu kontā parādījās 508 623 latu liela summa. Oficiāli visu šo naudu bija ziedojuši godīgie Latvijas darbaļaudis un uzņēmēji. Pat vienkāršie pensionāri Repšes partijā ieguldīja savus 10 000 latu. Vairāk viņiem neļāva ziedot Latvijas Republikas likumi. Aptuveni pusmiljonu dolāru izdevās savākt Repšes personiskajā kontā, turklāt pilnīgi likumīgi. Vēlēšanu priekšvakarā Repše paziņoja, ka vēloties dzīvot pēc sirdsapziņas, un palūdza pilsoņiem saziedot viņam vienu miljonu latu. Un pilsoņi atkal sasita savas krājkasītes. Kamēr Repše ar televīziju starpniecību aicināja pilsoņus ieguldīt savus ietaupījumus partijas kasē un viņa personiskajā kontā, viņa tuvākais līdzgaitnieks, pašreizējās partijas pelēkais kardināls Dans Titavs uzņēmās rūpes par priekšvēlēšanu līdzekļu pieplūdumu. Izglītību nepabeigušā ekonomista, bijušā žurnālista, bijušā Anonīmo alkoholiķu biedrības locekļa Dana Titava nopelnu sarakstā bija tikai viena rindiņa, kura tad arī noteica viņa iecelšanu sākotnēji par partijas "Jaunais laiks" preses sekretāru, bet pēc tam par premjerministra Eināra Repšes palīgu. Danam Titavam bija tas gods būt par Repšes bijušās sievas brāli. Līdzekļu vākšanas kampaņas laikā Repšem bija vajadzīgs tieši tāds cilvēks, ģimenes loceklis, jo bija gaidāmas pārrunas, kurās topošais premjerministrs pats nedrīkstēja piedalīties. Šodien Repše to atklāj vienā no savām intervijām: "Es izmantoju Danu Titavu tiem mērķiem vai sarunām, kurās pats nevaru piedalīties laika trūkuma dēļ vai arī to nepieļauj mans statuss, vai arī es vienkārši to nevēlos darīt." Repše patiešām ļoti negribēja piedalīties sarunās ar bijušo Latvijas Komjaunatnes Centrālkomitejas atbildīgo darbinieku, bet tagad biznesmeni Grigoriju Lučanski. Taču arī atteikties no šādas tikšanās nedrīkstēja. Grigorijs Lučanskis ne vienu vien reizi ir palīdzējis cilvēkiem kļūt par premjeriem un prezidentiem. Skaļākais no Lučanska nopelniem priekšvēlēšanu lauciņā ir Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vēlēšanas 1996. gadā. Mēnesi pirms vēlēšanām zaudējis pēc visiem aptauju rezultātiem, Netanjahu finiša taisnē negaidīti apsteidza Šimonu Peresu. Kā vēlāk noskaidroja kāda izraēliešu avīze, palīdzēja Lučanska ziedotie 5 miljoni dolāru. Pašu Lučanski no Izraēlas drošības dienestu rokām izglāba bijušais ASV prezidents Bils Klintons, kurš tajā pašā gadā kandidēja uz otro termiņu. Klintona kasē no Lučanska tika ieskaitīti 20 miljoni dolāru. Tieši šo īpašo nopelnu dēļ galveno likmi priekšvēlēšanu līdzekļu vākšanā un vēlēšanu stratēģijas izstrādē Einārs Repše lika uz Grigorija Lučanska cilvēkiem. Lučankska cilvēku un Titava tikšanās laikā tika panākta vienošanās par finansēšanas shēmu. Ieinteresēto Krievijas biznesmeņu līdzekļiem caur Lučanska cilvēkiem bija jānonāk Repšes fondos, lai maksimāli samazinātu topošajam premjeram bīstamo kontaktu skaitu. Par lielu nožēlu Titavam vienoties par šīs shēmas lietošanu neizdevās ar vienu no spēcīgākajiem Krievijas spēlmaņiem - ar "JUKOS". Uz to brīdi "JUKOS" jau bija veiksmīga pieredze ar Baltijas valstu premjerministriem. Lietuvas prezidents Rolands Pakss, būdams vēl Lietuvas premjerministrs, vēlējās pārskatīt Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas privatizācijas rezultātus. Par spīti tam Baltijā lielākā naftas pārstrādes rūpnīca no spēcīgajām amerikāņu rokām nonāca "JUKOS" īpašumā. Paksam šī operācija maksāja premjera krēslu. Taču jau pēc trim gadiem viņš atgriezās lielajā politikā, bet šoreiz jau kā prezidents un sāka draudēt "JUKOS" ar jaunu Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas privatizācijas pārskatīšanu. Tādēļ Latvijā "JUKOS" piekrita runāt tikai ar pirmo personu. Rezultātā Repšem nācās atkāpties no principa izmantot Titavu šīm tikšanās reizēm un piedalīties sarunās ar "JUKOS" interešu pārstāvjiem Latvijā - bijušajiem VDK virsniekiem, bet šobrīd uzņēmuma "Vudisona termināls" līdzīpašniekiem Šabašovu un Kolmogorcevu. Tikšanās reizē Repše ilgi neaizkavējās, atrādījās un uzticēja Titavam pārrunāt sadarbības iespējas ar kungiem no "JUKOS". Mazajā Latvijā, kur visi viens par otru zina visu, pietika pat ar šo vienu tikšanās reizi, lai Repšes oponentam Andrim Šķēlem būtu kompromats - Repšes, Šabašova un Kolmogorceva sarunas ieraksts. Šis ieraksts uzpeldēs pēc gada - jaunās valdības gadadienas svinībās. Dana Titava patiesā meslu vācēja loma netiek afišēta, taču arī ne īpaši slēpta, viņš pats regulāri parādās televīzijas ziņās, bet daudzi ministri pat žēlojas žurnālistiem par to, ka Dans "kā kas, tā sola tos atlaist", bet viņa tuvākā drauga, agrāk pazīstamā diplomāta Aivara Markota darba pienākumus vispār nenosaka nekādas instrukcijas. Ja Titavs ir "pelēkais kardināls" Repšes galmā, tad Markots ir pelnījis "melnā kardināla" nosaukumu. Ar šā kunga starpniecību Repšes kasē ieplūst vairs nebūt ne Krievijas legālā un puslegālā kapitāla līdzekļi. Ar vienu no šādiem kungiem - starptautiskajā meklēšanā pasludināto "Sojuzplodimport" direktoru padomes priekšsēdētāju Juriju Šefleru Aivars Markots tikās šai pavasarī kādā Londonas klubā. Interesanti, ka agrāk Juriju Šefleru pazina kā Andra Šķēles darījumu partneri, taču, kad Šeflers iegādājās Šķēlem piederošo uzņēmumu "Latvijas balzams", viņu ceļi šķīrās un Šeflers ar Markota starpniecību uzticēja sava Latvijas īpašuma aizsardzību pašreizējam premjeram Einaram Repšem. Turpat Londonā parādās arī Pēteris Šmidre, kabeļtīkla "Baltcom" īpašnieks, kura loma digitālās televīzijas skandālā ir pilnīgi neskaidra, taču netiek arī izmeklēta. Zinoši cilvēki runā, ka tas ir saistīts ar caur Londonu finansētajām "Jaunā laika" vajadzībām. Pirmajā savas valdības darbības gadā Repšes valdība ir paveikusi Krievijas kapitāla ienākšanai Latvijā vairāk nekā visas iepriekšējās valdības 12 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas. Negaidīti izrādījās valsts rīcībā palikušo Latvijas Krājbankas akciju privatizācijas konkursa rezultāti. Akcijas, kuras Ventspils mērs Aivars Lembergs jau uzskatīja par savām, negaidīti nonāca kādas līdz tam nepazīstamas ofšora kompānijas rokās. Tikai pēc trim mēnešiem, kad laikrakstā "Dienas Bizness" parādījās ziņa, ka pazīstamais Krievijas oligarhs Oļegs Boiko iegādājies vērā ņemamu Latvijas Tranzīta bankas akciju paketi un ka šo darījumu akceptējis Latvijas valsts regulators, kļuva pavisam skaidrs, kurš tagad ir jaunais Latvijas banku karalis. Pienāca laiks atdot parādus arī "JUKOS". Sākumā ar aktīvu Dana Titava dalību caur Saeimu tika bīdīts likums par lietošanai Latvijas teritorijā atļauto naftas produktu kvalitātes regulēšanu. Par laimi, šā likuma piemērošanas rezultātā pārdošanai Latvijas teritorijā izrādījās derīgs tikai viens "JUKOS" piederošajā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā ražotās degvielas veids. Pēc tam centās bloķēt Lemberga grupas mēģinājumu atpirkt no valsts 5% "Ventspils naftas" akciju. Tiesības uz šo akciju paketi tika nodotas Lemberga struktūrām saskaņā ar privatizācijas līgumu, taču tieši minētie 5% padarīja Lembergam piederošās akcijas par kontrolpaketi. Tā rezultātā Repše personīgi nosūtīja privatizācijas līgumu izmeklēšanai KNAB. Nākamgad gaidāma krietni vērienīgākas 38% paketes privatizācija, un nav grūti paredzēt šīs izsoles rezultātus. Pagaidām Repše palīdz "JUKOS". Patlaban izskatīšanā pie premjera atrodas "JUKOS" viceprezidenta Mihaila Brudno vēstule ar lūgumu piešķirt Krievijas naftas gigantam īpašus tarifus "Ventspils naftas" jaudu izmantošanā. Tikai pirms divām nedēļām Einars Repše sāka izšķirošu cīniņu ar savu visnopietnāko oponentu, visbagātāko Latvijas cilvēku Andri Šķēli. Šim konfliktam var būt tikai divējāds atrisinājums. Šķēlem zaudējums nozīmētu labākajā gadījumā emigrāciju uz Londonu, bet sliktākajā - atrašanos izmeklēšanas izolatorā, kur nedēļu jau uzturas viņa tuvākais līdzgaitnieks Harijs Krongorns. Savukārt Repšem zaudējums nozīmētu ne tikai priekšlaicīgu premjera posteņa atstāšanu un politiskās karjeras galu, bet, iespējams, arī jau minēto izmeklēšanas izolatoru. Par galveno ieroci karā pret Šķēli Einars Repše izvēlējās KNAB Latvijas biroju. Šāda lēmuma pieņemšanu veicināja arī tas, ka KNAB, kurā reāls spēks joprojām bija Šķēles cilvēki, sāka "rakt" zem paša premjera. Un šo to arī atrada. Saskaņā ar KNAB atskaiti liela "Jaunā laika" priekšvēlēšanu kampaņai ziedoto līdzekļu daļa ienākusi no fiktīvām personām. Naudu uz banku nesa aktīvisti pensionāri, bet šo naudu viņi ņēma ne jau no personīgajiem ietaupījumiem, bet gan no kungiem, kuru rīcībā bija krietni lielāki finansu resursi. Pazīstamais Latvijas advokāts Ainārs Dzēle pat atzinās, ka pēc kāda sava klienta, kurš vēlējās palikt nezināms, lūguma pārskaitījis uz Repšes privāto kontu 2500 latus. Latvijas politiskajās aprindās šo advokāta paziņojumu tiecas uzskatīt tikai par premjeram izteiktu brīdinājumu no viņa apšaubāmo sponsoru puses. Pēc dažiem datiem jau minētā Dzēles seifā glabājas dokumenti, kas apliecina ziedojumus ar nedaudz lielāku nuļļu skaitu. Taču gadījumā, ja Repše sāks pildīt ar sponsoriem pirms vēlēšanām panāktās vienošanās, dokumenti tur arī paliks. Kandidāti uz KNAB vadītāja posteni pie Repšes atveda tas pats Dans Titavs - lai nepārkāptu ģimeniskuma principu īpaši pietuvināto kadru atlasē, par KNAB priekšsēdētājas amata kandidāti izvirzīja Jutu Strīķi, Titava brāļa klases biedreni. Strīķes kundzes biogrāfijā ir tik daudz tumšu plankumu, ka iepriekšējās pārrunās drošības dienestā, kurās jāpiedalās katram augsta spēku struktūru ranga amata kandidātam, Juta Strīķe atteicās stāstīt savu biogrāfiju, atsaucoties uz privātās dzīves konfidencialitāti. Kā noskaidrojās, Strīķes kundzei bija ko slēpt. Kaut vai to, ka par Jutu Strīķi viņa kļuva pavisam nesen, bet vidusskolas diplomu viņa savulaik saņēmusi nebūt ne Latvijas pilsētā Maskavā uz Annas Potapovas vārda. Saskaņā ar pašas Strīķes paskaidrojumiem viņa pieņēmusi vīra uzvārdu, bet vārds Anna viņas atestātā ierakstīts kļūdas pēc. Sapratis, ka Repšes ģimenes paplašināšanās var sagādāt viņam nopietnas nepatikšanas, Šķēles kungs nobloķēja Strīķes apstiprināšanu Saeimā. Strīķi izvirzīja divreiz, un abas reizes balsu vairākums slēgtajā balsošanā izrādījās pret Annu Potapovu. Tad Repšem nācās burtiski savām rokām, apejot likumu, iesēdināt Strīķi KNAB priekšsēdētājas krēslā. Latvijas televīzijās vairākas dienas rādīja unikālus kadrus, kā premjers aizved Strīķi uz KNAB ēku savā mašīnā, personīgi pavada viņu līdz kabinetam un stāda priekšā darbiniekiem kā KNAB priekšsēdētāja vietnieci. Ņemot vērā to, ka iepriekšējo priekšsēdētāju Repše atstādināja no amata, Strīķe automātiski kļūst par biroja priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Tālāk viss notika pēc Titava rakstītā un Repšes apstiprinātā scenārija. Ziedojumu lietu piebremzēja, toties aktīvi šķetināja jaunu lietu par Šķēles kunga struktūru veikto visienesīgākā Latvijas uzņēmuma LMT valstij piederošo akciju daļas nelikumīgas privatizācijas mēģinājumu. Vienā no Šķēles ofisiem ielauzās vietējais OMON (līdz šim Latvijā nepieredzēta lieta) un arestēja Šķēles līdzgaitnieku Hariju Krongornu. Tas viss, dabiski, notika nolūkā atgūt nolaupīto. Minētā versija pastāv vien dažas dienas. Vienas no Latvijas lielākajām avīzēm - "Neatkarīgās Avīzes" žurnālistu rīcībā nonāk Šķēles ofisā veiktās kratīšanas detaļas. Noskaidrojas, ka kratīšanā konfiscē nebūt ne materiālus LMT lietā, bet gan premjerministra Einara Repšes noklausīto telefona sarunu ierakstus. Pēc dažādiem avotiem Šķēles kasešu vidū esot Repšes sarunas ar Šabašovu un Kolmogorcevu, Titava telefona saruna ar Lučanska pārstāvi un daudz citu premjeram patiesi bīstamu pierādījumu. Ir skaidrs, ka šādas lietas nemēdz glabāt vienā eksemplārā un ka nebūs ilgi jāgaida jauns posms Krievijas kapitāla ielikteņa Einara Repšes karā pret Latvijas oligarhu Andri Šķēli. AFP: Latvija attīstās ar Krievijas naudu LETA, AFP 11/25/03 Bijusī PSRS republika Latvija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) piedzīvo ekonomikas uzplaukumu un lielākā daļa no šīs valsts 300 miljonāriem savu bagātību ir nopelnījuši, pateicoties kontaktiem ar Krieviju, raksta Francijas ziņu aģentūra AFP. Publikācijā izmantots žurnāla "Klubs" veidotais Latvijas miljonāru saraksts, kurā, kā norāda AFP, no 2,3 miljoniem valsts iedzīvotāju ir iekļauti 300 biznesmeņi, kam likumīgi pieder vismaz viens miljons dolāru (553 000 latu). Bijušais premjerministrs, populāru restorānu tīkla īpašnieks, divas hokeja zvaigznes un uzņēmēji transporta, enerģētikas, banku un nekustamā īpašuma sektoros - viņiem visiem ir ienākumi, kas tālu pārsniedz vidējo Latvijas bruto mēnešalgu - 200 latus, raksta AFP. Franču žurnālistu taujāti, kā viņiem tas izdevies, daudzi atzīst, ka viņi šodien nebūtu tik bagāti, ja viņiem nebūtu saišu ar Krieviju un viņi nebūtu bijuši īstajā vietā īstajā laikā, kad sabruka Padomju Savienība. "No kāda VDK aģenta es ieguvu ļoti labu dzīvokli Rīgā un tur iesāku savu biznesu," AFP stāsta stividorkompānijas "Man-Tess" prezidents Jūlijs Krūmiņš. "Latvijai ir izdevīga ģeogrāfiskā situācija starp Krieviju un Rietumiem," teicis Krūmiņš. Viņš franču žurnālistiem nav nosaucis savus īpašumus, taču norādījis, ka kāds Anglijas institūts viņa biznesu ir novērtējis par 50 miljoniem eiro (28,4 miljoni latu). Bijušā premjera un pašreizējā konsultantfirmas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) īpašnieka Andra Šķēles (Tautas partija) īpašumi, pēc "Kluba" datiem, ir vismaz 15 miljoni latu. Kā atzīmē AFP, tiek apgalvots, ka viņš savu starta kapitālu ir nopelnījis padomju laikā, pārdodot Krievijā puķes. "Lido" restorānu tīkla īpašnieks Gunārs Ķirsons naudu pelna galvenokārt Latvijā, tomēr arī viņš plāno paplašināt uzņēmuma darbību, raksta Francijas aģentūra, norādot, ka "Lido" jau ir pārdevis savu ideju un zināšanas Baltkrievijā un Lietuvā. Izsūtījumā Omskā dzimušais uzņēmējs ir sācis sarunas arī ar Krieviju, Norvēģiju, Kanādu, Saūda Arābiju un citām valstīm un sapņo atvērt lielu izklaides centru Latvijas laukos, Ķirsona plānus raksturo AFP. "Liela daļa no šodienas miljonāriem 90.gadu sākumā, kad Latvija atguva neatkarību, bija tuvi politiskajām aprindām. Viņi bez lielām pūlēm ieguva informāciju un speciālas viņiem radītas vienošanās," franču žurnālistiem teikusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte. "Bez šaubām, kapitāla uzkrāšanā izšķiroša loma bija Krievijas tuvumam un sakariem," atzīmē Karnīte. Lai gan Latvijas uzņēmēji neslēpj, ka darbojas roku rokā ar Krieviju, un daudzi vadītāji atzīst sakarus ar bijušo VDK, viņi neprognozē, ka Latvijā varētu atkārtoties Krievijas oligarha Mihaila Hodorkovska liktenis, jo viņa krišana ir bijusi politiski motivēta, raksta AFP. Tomēr Latvijas un Krievijas saites joprojām rada galvassāpes Latvijai, kas gatavojas iestāties ES, jo Krievija izmanto savu rietumu kaimiņvalsti kā izeju uz ES, norāda Francijas aģentūra. "Mums ir informācija, ka dažas kompānijas tiek atpirktas, tiek pirkti nekustamie īpašumi," AFP sacījis iekšlietu ministrs Māris Gulbis ("Jaunais laiks"). "Sliktākais ir tas, ka šie darījumi notiek caur trešajām personām un ir grūti konstatēt, vai šīm personām nav kriminālas pagātnes. Mums ir liecības, ka Krievijas kriminālās aprindas mēģina iegūt ietekmi, līdz ar to nākamgad viņiem var būt īpašumi ES," norādījis Gulbis, piebilstot, ka šī tendence parādījās pirms diviem gadiem un pašlaik ir intensīva. Saimniecība Jaunatklātais pievedceļš - daļa no Latvijas vizītkartes NRA 11/20/03 Trešdien svinīgi tika atklāts rekonstruētais lidostas Rīga pievedceļš un ceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. Rekonstrukcija tika uzsākta 2003. gada 26. jūnijā un pabeigta pirms līgumā noteiktā termiņa. Lidostas pievedceļa un ceļa pārvada pār K. Ulmaņa gatvi projekts aizsākās jau 1999. gadā. Tika sastādīts shematisks projekta izklāsts un galveno pasākumu saraksts, lai sagatavotu pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības (ES). Projektā ir veikta lidostas pievedceļa abu brauktuvju seguma pārbūve, labota šķembu pamata kārta. Lai uzlabotu satiksmes drošību, izveidots pārskatāms krustojums ar bremzēšanas un pagrieziena joslām. Pirmo reizi valstī izmantoti sadursmes trieciena kinētiskās enerģijas absorbējošie elementi, nākotnē krustojumu paredzēts aprīkot ar luksoforiem. Izmantotas arī dažāda tipa aizsargbarjeras un pārbūvētas sabiedriskā transporta pieturvietas. Kaut arī kopējās projekta izmaksas vēl nav precizētas, rekonstrukcijai tika izlietoti aptuveni 2,76 miljoni eiro. Šobrīd ir izsludināts konkurss lidostas pievedceļa otrās kārtas būvniecības darbiem, lai sakārtotu K. Ulmaņa gatvi, uzlabotu satiksmes drošību un jauna pārvada izveidošanu pār Zolitūdes ielu. Aprīlī varētu sākties būvdarbi, un pašreiz ieplānotais finansējums ir pieci miljoni, no kuriem lielāko daļu segs ES. Ventspils naftai ieilgusi precinieku meklēšana NRA 11/20/03 Tuvākajā laikā a/s Ventspils nafta (VN) valstij piederošo 38% akciju privatizācija nesāksies, jo šobrīd nav piemērotākais laiks uzņēmuma privatizācijai, vakar paziņoja ekonomikas ministrs Juris Lujāns. "Kamēr ir tukša truba, grūti lemt par šo jautājumu," BNS sacīja ministrs, norādot, ka uzņēmuma pārdošanas cena ir augstāka, ja tiek izmantoti visi tā resursi, kas pašlaik netiek darīts. Ekonomikas ministrija gan gatavo ziņojumu par VN iespējamo privatizāciju, un J. Lujāns apgalvoja, ka minētajā ziņojumā esot tikai tehnisks pārskats par valsts kā akcionāra situāciju uzņēmumā, kā arī par uzņēmuma darbību pēc akcionāru līguma atcelšanas. Tikmēr presē regulāri parādās dažādi minējumi par iespējamām kompānijām, kurām VN varētu pārdot savas kapitāla daļas nesen izveidotajā SIA Ventspils naftas terminālis (VNT). Laikraksts Komersant Baltic vakar ziņoja, ka VN privātie akcionāri šajā sakarā esot minējuši Krievijas kompānijas Transņeftj, Rosņeftj, TNK-BP, kā arī Kazahstānas kompāniju KazTransOil. VN padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs laikrakstam atzinis, ka oktobra sākumā saņemts Kazahstānas kompānijas pieprasījums sniegt informāciju par termināļa iegādes nosacījumiem. KazTransOil divu nedēļu laikā bija jāsniedz atbilde, vai viņi iegādāsies VNT daļas. "Šīs divas nedēļas ir pagājušās, taču atbilde joprojām nav saņemta," aģentūrai LETA teica U. Pumpurs. Pagaidām neviens cits konkrēts piedāvājums iegādāties VNT daļas neesot saņemts. Izsolē pārdod visas 'Latvijas kuģniecības' valsts akcijas BNS 11/20/03 Latvijas kuģošanas kompānijas a/s "Latvijas kuģniecība" atlikušo valsts akciju izsolē ceturtdien par minimālo cenu - 0,34 lati par akciju - pārdeva visas piedāvātās akcijas. Tādējādi no pārdotajām akcijām iegūti gandrīz 294 tūkstoši latu. Kopumā izsolē piedāvāja iegādāties 863 688 akcijas jeb 0,43% no kompānijas kopējā akciju skaita. Pēc izsoles valsts īpašumā vairs nav nevienas privatizējamās kuģniecības akcijas. Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Krista Grīntāle informēja, ka kopējais investoru pieprasītais vērtspapīru daudzums bija 1,5 reizes lielāks nekā piedāvājums, proti, tika pieprasītas 1 325 772 akcijas. Privatizācijas aģentūras valde ceturtdien jau apstiprināja izsoles rezultātus. Aģentūrā tos vērtē kā apmierinošus, jo "varēja vēlēties, ka akciju cena izsolē kāps". "Latvijas Krājbankas" brokeris Andrejs Martinovs atzinīgi vērtēja izsoles rezultātus un to, ka pieprasījums pēc akcijām būtiski pārsniedza piedāvājumu. Pēc viņa domām, izsoles rezultāti liecina, ka biržā varētu pieaugt kuģniecības akciju cena. Martinovs uzskata, ka vienas "Latvijas kuģniecības" akcijas minimālā pārdošanas cena noteikta pareizi, jo iepriekšējā izsolē, kurā vienas akcijas minimālā pārdošanas cena arī bija 0,34 lati, neizdevās pārdot visas valsts akcijas. Tāpat speciālists uzsvēra, ka bija grūti prognozēt tik lielu pieprasījumu pēc kuģniecības akcijām, jo līdz izsolei akciju tirdzniecība biržā liecināja par samērā zemu pieprasījumu pēc tām. Iepriekšējā "Latvijas kuģniecības" valsts akciju izsole biržā notika 15.septembrī. Tajā par minimālo pārdošanas cenu - 0,34 lati par akciju - neizdevās pārdot visas akcijas. No piedāvātajām 11 515 086 kuģniecības akcijām jeb 5,75% no kompānijas kopējā akciju skaita izsolē pārdeva 10 651 398 uzņēmuma akcijas. No pārdotajām akcijām valsts ieguva 3,62 miljonus latu. "Latvijas kuģniecības" akcijas kotē Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā. Kompānijas kopējais akciju skaits ir 200 miljoni. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir naftas tranzīta kompānija "Ventspils nafta". Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras īpašumā bez atlīdzības ir nodoti 10% uzņēmuma akciju, bet šīs akcijas nav paredzēts privatizēt. LNB projekta virzību aizvien kavē nesakārtotie zemes jautājumi NRA 11/22/03 Piektdien Finanšu ministrijā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēde, kuras laikā tika akceptēts ziņojums Ministru kabinetam par LNB projekta realizāciju līdz 2003. gada 1. novembrim. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, sēdē tika izskatītas arī izmaiņas LNB projekta finansēšanas plānā, taču pēc finanšu ministra Valda Dombrovska norādījumiem uz vairākām izdevumu pozīciju neskaidrībām Kultūras ministrijai uzdots šo plānu precizēt un apstiprināšanai iesniegt nākamajā padomes sēdē. Kā viena no galvenajām problēmām LNB projekta virzībā ir nesakārtotais zemes īpašumtiesību jautājums. Kaut arī ir sagatavots detalizēts atlikušo LNB projektēšanas būves vadības darba uzdevums, būvdarbi nevar sākties, pirms nav skaidrības zemes īpašumtiesībās. Pagaidām visi darbi, kas veikti attiecībā uz LNB ēkas būvniecību, ir vērsti uz sagatavošanos būvniecības fāzei. Kā informēja Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, LNB projekta realizācijai nepieciešamie zemes gabali vēl nav ierakstīti zemesgrāmatā un nav reģistrēti uz Kultūras ministrijas vārda. "Paredzēts, ka bibliotēka atradīsies Daugavas kreisajā krastā starp Dzelzceļa un Akmens tiltu. Projekta īstenošanai nepieciešamo zemi var sadalīt trīs grupās - privātpersonām, pašvaldībai un valstij piederošā zeme. Lai sekmīgi novērtētu un atsavinātu privātpersonām piederošo zemi, tiek gatavots darba uzdevums un atklāta konkursa dokumentācija juridisko pakalpojumu iegādei," stāsta D. Pavļuts. Strādājot pie LNB projekta, līdz šim vislielākās problēmas sagādājusi administratīvā bāze, uz kuras pamata jārealizē šis projekts. D. Pavļuts pastāstīja, ka Kultūras ministrijai un projekta vadības grupai bija jāizveido projekta īstenošanas modelis, lai radītu valsts vienotas bibliotēkas informācijas sistēmu un rekonstrētu LNB grāmatu krātuvi. Liels darbs tiek ieguldīts, lai pilnībā ievērotu visas likumdošanas prasības attiecībā uz iepirkumu veikšanu visās projekta sadaļās. Tomēr, kā atzina D. Pavļuts, līdz šim nav konstatēti īpaši problemātiski jautājumi, kas liktu apšaubīt LNB būvniecības projekta realizāciju. Latvijas viesnīcās uzturas vismazāk tūristu ES kandidātvalstīs BNS 11/23/03 Latvijā ir vismazākais tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu tūristu skaits Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs, tomēr tas ar katru gadu palielinās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes izdotais ES kandidātvalstu statistikas biļetens. Šogad pirmajā pusē tūristu mītņu pakalpojumus Latvijā ir izmantojuši tikai 169 tūkstoši ārvalstu tūristu, kas ir vispieticīgākais rādītājs kandidātvalstīs. Tomēr tūristu mītnēs palikuši par 13,4% vairāk viesu nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Turklāt tūristu skaita pieaugums vērojams jau vairākus gadus - ja 2000.gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits bija 268 tūkstoši, tad 2001.gadā jau 323 tūkstoši, bet pērn - 361 tūkstotis tūristu. Tomēr tas ir daudz mazāk nekā citās kandidātvalstīs, līdzīgi rādītāji vēl ir tikai Lietuvā. Tur pērn tūristu mītnēs apkalpoja 395 tūkstošus viesu, bet šogad pirmajā pusē - 180 tūkstošus. Daudz labāki rādītāji ir Igaunijai. Pērn tās tūristu mītņu pakalpojumus izmantojuši 1,003 miljoni ārzemnieku, bet šogad pirmajā pusē - 432 tūkstoši. Līderis starp kandidātvalstīm ir Čehija, kam pērn izdevies piesaistīt 4,579 miljonus tūristu. Ar 3,15 miljoniem viesu seko Polija, bet ar 3,013 miljoniem - Ungārija. Tostarp pērn Latvijas tūristu mītnēs ārvalstu tūristi uzturējušies vidēji 2,4 diennaktis, kas ir nedaudz labāk nekā pārējās Baltijas valstīs - vidēji divas diennaktis Igaunijā un 2,1 diennakts Lietuvā. Līderis ārvalstu viesu uzturēšanās ilguma ziņā ir Kipra - tās viesnīcās viesi paliek vidēji 11,1 diennakti. Eiropas Komisija Latvijai atņem 3,3 miljonus eiro NRA 11/26/03 Eiropas Komisija (EK) nolēmusi, ka pretēji Latvijas lūgumam nepagarinās Eiropas Savienības (ES) 2001. gada PHARE kohēzijas programmas darbības termiņu, tādēļ no tās neizlietoti paliks vairāk nekā trīs miljoni eiro, vakar paziņoja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Kopumā PHARE 2001. gada Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmā tika pieteikti seši nacionālas nozīmes investīciju projekti - Latvijas Universitātes Rīgas zinātnes un tehnoloģiju parka projekts, Liepājas domes Karostas industriālā parka attīstības projekts, Daugavpils domes Daugavpils industriālā parka attīstības projekts, Jēkabpils domes Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parka projekts, Jelgavas domes informācijas tehnoloģiju attīstības Zemgales reģionā projekts, kā arī Valmieras domes projekts par Baltijas kiberpilsētu Valmierā. No tiem finansējumu saņēmis tikai viens - Jēkabpils domes projekts, kura izmaksas sasniedz 4 miljonus eiro (2,6 miljoni latu). Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas preses sekretārs Ansis Pūpols aģentūru LETA informēja, ka Eiropas Komisijas paplašināšanās komisārs Ginters Ferheigens ierosina projektus realizēt nākamgad jau par Eiropas savienības strukturālo (pēciestāšanās) fondu līdzekļiem. Atteikumu pagarināt PHARE 2001. gada programmas līdzekļu izmantošanu EK pamato ar projektu nepietiekamo sagatavotību. Sāpīgākais Latvijai varētu būt naudas trūkums Rīgas zinātnes un tehnoloģiju parka projektam, kas paredzēja izveidot zinātnes un tehnoloģiju centrus kā bāzi augsto tehnoloģiju kompāniju attīstībai, infrastruktūru inovāciju radīšanai un komercializācijai, kā arī zinātnes līmeņa paaugstināšanai un akadēmiskās izglītības sasaistei ar augsto tehnoloģiju nozarēm. Reģionālās attīstības ministrija tomēr esot panākusi, ka aptuveni pusmiljons eiro tiks izmantoti vēl neapstiprināto projektu attīstībai un uzlabošanai. Visi pieci neapstiprinātie projekti tiks pilnveidoti, lai varētu pretendēt uz PHARE 2003. gada programmas vai ES struktūrfondu finansējumu nākamajā gadā, teica A. Pūpols. Kopumā 2001. gada PHARE kohēzijas fondā bija paredzēti deviņi miljoni eiro, no kuriem tieši investīcijām ir paredzēti astoņi miljoni, bet viens - tehniskajai palīdzībai, semināriem un citiem projektiem. Ziemeļvalstu investori gaida sakārtotu biznesa vidi NRA 11/26/03 Ārvalstu uzņēmējiem, izvērtējot darbības iespējas Latvijā, interesē stabila uzņēmējdarbības vide, sakārtota valsts pārvaldes sistēma, vienkāršāk izprotama likumdošana, aktīvāka cīņa pret korupciju - diskutējot par Latvijas izaugsmes iespējām nākotnē, stāstīja Ziemeļvalstu uzņēmēju organizāciju pārstāvji. Ziemeļvalstu investīcijas Latvijā pašlaik veido 700 miljonus latu, kas ir gandrīz 40% no kopējā tiešo ārvalstu investīciju apjoma Latvijā. Kopš 2000. gada Ziemeļvalstu investīcijas pieaugušas par 34%, turpretim kopējais tiešo ārvalstu investīciju apjoms palielinājies par 27 procentiem. Ziemeļvalstu uzņēmēju organizāciju pārstāvji prognozē, ka nākotnē šo valstu uzņēmumu veikto investīciju īpatsvars Latvijā arvien pieaugs. Sagaidāms, ka 2010. gadā Ziemeļvalstis veidos vismaz 50% no kopējā tiešo ārvalstu investīciju apjoma, šo valstu uzņēmējiem ieguldot līdzekļus telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, ražošanas, tirdzniecības un citās nozarēs. Ziemeļvalstu uzņēmēji akcentēja, ka Latvijā noteikti jāuzlabo ostu darbība, jo tās ir priekšnosacījums eksporta un tranzīta izaugsmei. Junior Shipping Dānijas Tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvis Larss Lundgards Simonsens pauda, ka līdz ar iestāšanos ES Latvijā uzlabosies investīciju klimats, tomēr Latvijai būtiski ir sakārtot gan valsts pārvaldi, gan likumdošanu tā, lai uzņēmējiem nebūtu bail šeit investēt. Viņš akcentēja, ka viens no svarīgākajiem ir arī korupcijas novēršanas jautājums, un, lai arī pašlaik norit aktīvs darbs, uzņēmēji gaida labākus rezultātus. Arī Latvija Statoil izpilddirektore, Norvēģijas uzņēmēju apvienības Latvijā pārstāve Baiba Rubesa uzsvēra, ka ārvalstu uzņēmējus, raugoties no investīciju viedokļa, visvairāk interesē vienkārši biznesa procesi un skaidri izprotama likumdošana. Ernst&Young Baltija, Zviedrijas Tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvis Montijs Akesons pozitīvi novērtēja līdzšinējo Latvijas ekonomikas izaugsmi, taču piebilda, ka tagad svarīgs ir jautājums - vai pieaugums tupināsies. Viņš minēja divus atšķirīgus piemērus - Grieķiju, kuras izaugsme pēc iestāšanās ES nebija tik laba, kā gaidīts, un Īriju, kas panāca ievērojamus attīstības tempus. Nordea bankas Somijā galvenais ekonomists Juha Ahtola prognozē, ka nākamajos 2-7 gados Latvijā turpināsies ekonomikas pieaugums, par ko liecina pašreizējā spēcīgā izaugsme, neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi citur pasaulē. J. Ahtola uzskata, ka Latvijai nākotnē īpaši būtiskas būs divas nozares: kokapstrāde un tranzīts. Bez kokzāģētavām, celulozes un papīra rūpnīcām, kas kļūst arvien kapitālietilpīgākas jomas, tieši koksnes apstrāde var kļūt par tiešām augstas pievienotās vērtības nozari, akcentēja ekonomists. Viņš arī skaidroja, ka Baltijas jūras reģions austrumos un ziemeļaustrumos ir strauji augoša tranzīta pārvadājumu joma. Droša tranzīta loģistika uz un no Krievijas ir galvenais šīs darbības jomas veicinošais faktors, un Latvijai šajā ziņā ir stratēģiski ideāls izvietojums. KNAB u.c. Trīs krimināllietas par dokumentu viltošanu, ziedojot partijām LETA 11/24/03 Pārbaudot politisko partiju finanšu atskaites, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis trīs gadījumus, kad ziedojot partijām naudu, iespējams, notikusi dokumentu viltošana. Kā piektdien preses konferencē informēja KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, par šiem trim gadījumiem ierosinātas krimināllietas pēc Krimināllikuma 275.panta 2.daļas. Citu personu datu izmantošanu, veicot ziedojumus, KNAB konstatējis Tautas partijas (LSDSP), Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un partijas "Jaunais laiks" (JL) ziedojumu sarakstos. Kā preses konferencē stāstīja KNAB pārstāve Inga Jaunskunga, JL finanšu atskaitē konstatēti ziedojumi 9000 latu apmērā no personas, kuru nevar identificēt jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ziņas par šādu personu nav, bet persona ar analogu vārdu un uzvārdu apliecinājusi, ka šādu ziedojumu nav veikusi. LSDSP konstatēts ziedojums 9050 latu apmērā no personas, kura mirusi pirms ziedojuma veikšanas. Partijas finanšu atskaitē minētā ziedojuma veicēja sieva KNAB paskaidrojusi, ka neko nezina par šādu ziedojumu un, ka ģimenē nemaz neesot tādu naudas līdzekļu. Pēc KNAB sniegtās informācijas, TP ziedojumu sarakstā konstatētas divas summas - katra 5000 latu, taču uzrādītais ziedotājs skaidrojis, ka šādas summas partijai nekad nav atvēlējis. Abi ziedojumi TP kontā ieskaitīti pagājušā gada maijā. Vilks atteicās sniegt detalizētāku informāciju par krimināllietām, jo tas varot traucēt izmeklēšanu. KNAB uzdevis trim partijām atmaksāt nelikumīgi saņemtos ziedojumus, informēja KNAB pārstāve Inga Jaunskunga. Atklāj pārkāpumus Finanšu departamenta darbībā NRA 11/25/03 Valsts kontroles (VK) Pašvaldību revīzijas departamenta veiktajā pārbaudē atklāti pārkāpumi Rīgas domes Finanšu departamenta darbībā 2002. gadā. Turpinot sadarbību ar Unibanku, bijušais Finanšu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš vairākkārt bez Rīgas domes atļaujas noslēdzis papildu vienošanos par izmaiņām un papildinājumiem līgumā par domes norēķinu kases budžeta kontu apkalpošanu, pakāpeniski palielinot overdrafta limitu līdz 12 miljoniem latu. Tāpat Finanšu departamenta vadība bez domes lēmuma noslēgusi līgumu ar Parekss banku par domes norēķinu kases kontu apkalpošanu. Pamatojoties uz šo līgumu, vairākkārt noslēgti vienošanās protokoli par grozījumiem, fiksējot overdrafta limitu 2001. gadā līdz 14,5 miljoniem latu. Abos gadījumos nav ievērots likums par pašvaldību budžetiem, konstatē VK. VK arī atklājusi, ka domes norēķinu kases darbība, apkalpojot pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību kontus, atbilst kredītiestādes darbībai, līdz ar to ir pārkāpts likums par kredītiestādēm. Finanšu departamentā bijuši pārkāpumi arī grāmatvedības darbā, fiksēti arī citi pārkāpumi. VK gan atzīst, ka domes Finanšu departamenta gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par departamenta finansiālo stāvokli 2003. gada 1. janvārī un tā darbības rezultātiem 2002. gadā. Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacs aģentūrai LETA atgādināja, ka iepriekšējais departamenta direktors R. Krūmiņš atlaists no darba tieši atklāto pārkāpumu dēļ. Pašlaik departamenta darbs sistematizēts un šādi pārkāpumi netiek pieļauti. R. Krūmiņš apgalvoja, ka domes vadība ir zinājusi par overdraftu limitu palielināšanu un tas nav noticis bez domes ziņas. R. Krūmiņš uzskata, ka overdraftu palielināšanai saņemts arī domes akcepts saskaņā ar noteikumiem par budžetu, jo bez overdraftiem nebūtu iespējams pildīt domes pieņemto budžetu. Jaunas liecības par Krištopana un Ēķa varbūtējo saistību ar ciparu TV Diena 11/25/03 Desmitiem miljonu latu vērtā digitālās televīzijas ieviešanas līguma parakstītājs Tonijs Flanagans nav vienīgais, kas LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi un Saeimas deputātu, ekspremjeru Vili Krištopanu (ZZS) vieno ar vērienīgo projektu - ar abiem vīriem saistīti cilvēki un uzņēmumi digitalizācijā pirms pāris gadiem iesaistījušies gan tepat Latvijā, gan ārzonā. 2001.gadā ciparu TV projekta virzītājs, valstij pastarpināti piederošais Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) noslēdza līgumus ar trim uzņēmumiem, kuru īpašnieki agrāk sadarbojušies ar V.Krištopanu - 6.februārī DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde ar līgumsabiedrības Heidelberga KS pārstāvi Pēteri Rubeni vienojās par "juridisko apkalpošanu", liecina centrā veiktās Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projekts. Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem Heidelbergu 1993.gadā dibinājusi Vācijas-Latvijas banka. Tās padomes priekšsēdētājs un galvenais akcionārs bija V.Krištopans. Tā paša gada augustā DLRTC parakstīja vēl vienu līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu - šoreiz ar kādreizējā Vācijas-Latvijas bankas darbinieka un Heidelbergas līdzīpašnieka Laura Liepas advokātu biroju. L.Liepa Dienai nevarēja pateikt, kuras DLRTC amatpersonas viņu uzmeklējušas, taču noliedza, ka tas būtu bijis V.Krištopans. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1997.gadā, vēl būdams satiksmes ministrs, V.Krištopans ar L.Liepu noslēdza līgumu par sava biznesa pārvaldīšanu. L.Liepa gan Dienai sacīja, ka V.Krištopanam sniedzis vienīgi juridiskas konsultācijas. Jau iepriekš - 2.aprīlī - digitālais centrs bija noslēdzis līgumu ar bijušā Vācijas-Latvijas bankas viceprezidenta Valda Purvinska uzņēmumu VP Partneri. Vēl februārī V.Purvinskis kā konsultants pārstāvēja DLRTC, un viņš arī minēts kā kontaktpersona centra konsultāciju līgumā ar Lielbritānijas uzņēmumu BBC Technology. Šā gada oktobrī V.Purvinskis kļuva par Latvijas čempionu apvidus rallijā - viņa līdzbraucējs bija A.Ēķa vadītā LNT līdzīpašnieks Jānis Āzis. Pats A.Ēķis ir firmas Mediju inovāciju fonds (MIF) dalībnieks. Pērn jūnijā DLRTC ar šo firmu, kuras īpašnieks ir arī Baltkom TV vadītājs Pēteris Šmidre, parakstīja līgumu par jaunveidojamās ciparu televīzijas programmu paketēšanu. A.Ēķis 1998.gadā bija V.Krištopana ārštata padomnieks, bet gadu vēlāk ekspremjera draugs un biznesa partneris Anatolijs Bliks - cilvēks, kura vārds nav atrodams ne LNT īpašnieku, ne amatpersonu vidū - sarunās ar Skandināvijas koncerniem pārstāvēja A.Ēķa vadīto telekompāniju. Tās dibināšanas brīdī lielākā daļa LNT kapitāla daļu piederēja jau minētajai Vācijas-Latvijas bankai. Jau ziņots, ka tieši A.Bliks bijušo satiksmes ministru V.Krištopanu saista ar Lielbritānijā reģistrētā Kempmayer Media Latvia (KML) direktoru T.Flanaganu - pēdējais vēl šogad pārstāvējis arī uzņēmumu Baltic Forest Investments Limited. Šai firmai vēl pirms mēneša piederēja lielākā daļa kokrūpniecības uzņēmuma Rīgas tonis, kura valdi pirms nepilna mēneša atstāja A.Bliks. B.Krištopans Dienai noliedza, ka pazītu T.Flanaganu. Tikmēr Dienas rīcībā nonākusi papildu informācija, kas apliecina saikni starp uzņēmumiem Kempmayer Media Limited un Grafton Entertainment Limited. Bez tā, ka viens no Kempmayer Media Limited līdzīpašniekiem - firma Patton Securities Limited Īrijas galvaspilsētā Dublinā atrodas vienā adresē ar Grafton Entertainment, T.Flanagana kolēģi no Wilton Secretaries Limited Lī Fokss un Džoanna Redmeina ieņem Grafton Entertainment direktora amatus. Grafton Entertainment pieder 75% TV5 pamatkapitāla, turklāt Īrijā reģistrētā firma Latvijā izveidojusi interneta portālu Tvnet. Grafton un TV5 vārds līdz šim bieži minēts līdzās A.Ēķim, taču tiešu pierādījumu viņa saistībai ar noslēpumaino uzņēmumu nav. Pirms pāris gadiem gan prese ziņoja, ka viņš bijis Grafton Entertainment pilnvarotais pārstāvis, taču pats A.Ēķis savu saistību ar TV5 noliedzis. Dienai pirmdien neizdevās ar viņu sazināties. Rīgas dome slēpj informāciju par darbinieku prēmijām LETA 11/25/03 Sabiedrība par atklātību "Delna" pārmet Rīgas domei neattaisnotu atteikšanos izpaust informāciju par domes darbinieku saņemtajām prēmijām. Vilcinoties sniegt informāciju par prēmijām, Rīgas domes atbildīgās amatpersonas balansē uz trauslas robežas - sargājot savu darbinieku un amatpersonu tiesības uz personiskās dzīves neaizskaramību, tās faktiski liedz sabiedrībai, jo īpaši saviem nodokļu maksātājiem, tiesības uz informāciju, paziņojumā medijiem norāda "Delnas" pārstāvji. Šajā gadījumā - zināt to, vai un cik viņu naudas ticis iztērēts, un līdz ar to izvērtēt un veidot savu attieksmi un viedokli par Rīgas domes darbu. Jāatzīmē, ka sabiedrība par atklātību "Delna" arī agrāk ir interesējusies un arī saņēmusi līdzīga veida informāciju. Domes amatpersonu un darbinieku tiesības palikt "anonīmiem" nevar tikt vērtētas kā būtiskākas par, piemēram, rīdzinieka tiesībām zināt, kas un par ko saņem prēmiju no viņu pašu ievēlētas domes priekšsēdētāja rokām, atzīst "Delna". Tiek norādīts, ka atsaukšanās uz personas datu aizsardzību ir iespējama gandrīz vienmēr, kad informācija satur ziņas par fizisku personu, kuru, izmantojot izpaustās ziņas, iespējams identificēt. Jāatzīmē, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka gadījumus, kad personas datus tomēr drīkst apstrādāt un tātad arī izpaust, tai skaitā - ja šāda rīcība ir sabiedrības interesēs, atgādina atklātības aizstāvji. "Gadījumā, ja domes atbildīgās amatpersonas uzskata, ka konkrēto ziņu nesniegšana ir pilnībā pamatota, uzskatām, ka to pienākums ir atrast šādai rīcībai pietiekami izsvērtu pamatojumu, kā arī to saprotami izskaidrot sabiedrībai, tai skaitā saviem vēlētājiem," skaidro "Delna". Sabiedriskā organizācija uzsver, ka informācijas pieejamības nodrošināšana šajā gadījumā ir vienīgā iespēja pārliecināties, ka prēmijām atvēlētā naudas summa sadalīta vismaz proporcionāli vai ka visa minētā summa tiešām samaksāta prēmijās. Iespējams, ka Rīgas iedzīvotāji domes amatpersonām un darbiniekiem prēmijas piešķirtu pavisam citu iemeslu dēļ! Iespējams, dažiem no prēmiju saņēmējiem prēmijas vispār netiktu piešķirtas, izvērtējot to darbību no iedzīvotāju skatu punkta. Turklāt jānorāda, ka gadījumā, ja informācija par saņemto prēmiju apmēru un saņēmēju vai vienu no tiem domē tiek uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju, saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, šādai rindiņai noteikti būtu jābūt iekļautai Rīgas domes ierobežotas informācijas sarakstā, atgādina "Delna". Jau ziņots, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP) izdevis rīkojumu par visu pašvaldības darbinieku prēmēšanu, iepriekš informēja domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā. Saskaņā ar rīkojumu domes darbiniekiem, kuru algu uzskaiti veic domes Finanšu departaments, paredzēts izmaksāt prēmijas 75% apmērā no mēnešalgas. Vienlaikus struktūrvienību vadītājiem dotas tiesības noteikt saviem padotajiem prēmijas arī pilnas mēnešalgas apmērā. Prēmiju izmaksa rīkojumā tiek pamatota ar "sekmīgu darbu 2003.gada desmit mēnešos un paaugstinātu darba intensitāti". VK saskata pārkāpumus digitalizācijā, Gorbunovu nevaino Diena 11/26/03 Kaut gan Dienas rīcībā nonākušajā Valsts kontroles (VK) ziņojuma projektā par ciparu TV ieviesēju darbību nav atsevišķi vērtēta amatpersonu atbildība, tā secinājumos saistībā ar vairākiem pārkāpumiem minēts vienīgi Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) bijušā ģenerāldirektora Guntara Spundes vārds, taču pārējie lēmumu pieņēmēji - to skaitā arī bijušais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs (LC) - nav nosaukti. VK revidentu ziņojumu pagaidām nekomentē - tas vēl nav apstiprināts, un otrdien nolemts revīziju turpināt, Dienai pastāstīja valsts kontroliera padomniece Indira Ozola. Bijušais satiksmes ministrs A.Gorbunovs deva savu piekrišanu visiem būtiskākajiem lēmumiem, kas uzskaitīti arī VK revidentu ziņojuma projektā - DLRTC izveidei, desmitiem miljonu latu vērto mobilo sakaru operatora LMT daļu pārdošanai šai firmai, to ieķīlāšanai un arī līguma slēgšanai ar skandalozo Kempmayer Media Limited (KML). Tikai pēc tam DLRTC mātesuzņēmuma Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarnieki attiecīgajām amatpersonām deva konkrētus uzdevumus. "Nekādām darbībām es iniciators nebiju, nekādu noziedzīgu nolūku man nebija, esmu gatavs stāstīt, ko es zinu, un arī esmu gatavs atbildēt," Dienai sacīja A.Gorbunovs. Vaicāts, kādēļ piekritis DLRTC izveidei un LMT daļu pārdošanai, vēl pirms valdība bija apstiprinājusi ciparu apraides koncepciju, A.Gorbunovs atbildēja: "Ja man toreiz būtu tik daudz informācijas, cik Dienai, KNAB un visiem pārējiem, tad es, protams, padomātu." Ziņojuma projektā teikts: digitālā centra straujā izveide, LVRTC pērkot uzņēmumu Berģu akcijas un vēlāk dodot tam pašreizējo nosaukumu, liecina "vairāk par mērķtiecīgu, iepriekš paredzētu darbību, lai rīcība ar valsts īpašumu būtu maksimāli necaurskatāma". VK arī norāda - darījums veikts, neievērojot vairākus likumus. Kaut gan VK, kas pēc valdības lūguma pārbaudi DLRTC sāka septembra beigās, analizējusi tā darbību kopš centra izveides līdz šā gada rudenim, ziņojuma projektā tikpat kā nav skarts pirms gada noslēgtais līgums ar KML un lēmums ieķīlāt LMT daļas - abos gadījumos valsts pilnvarnieki pozitīvu lēmumu pieņēma pēc A.Gorbunova piekrišanas. "Es patiešām ticēju, ka digitālā TV tādā veidā varētu tikt realizēta, tāpēc arī piekritu, un mani arī pārliecināja," sacīja toreizējais ministrs. Kā "pārliecinātājus" viņš minējis valsts pilnvarniekus Ojāru Rubeni un Ināru Rudaku, kā arī LVRTC vadītāju Māri Pauderu un ģenerāldirektoru Guntaru Spundi. VK ziņojuma projekta secinājumos minēts vienīgi pēdējais - viņš, slēdzot līgumus par dažādām konsultācijām un tā lietojot LMT daļu nestās dividendes, "nav vadījies pēc labas saimniekošanas pamatprincipiem". Dažos gadījumos G.Spunde parakstījis līgumus, kas "neuzliek vienlīdzīgus noteikumus abām līgumslēdzējpusēm", viņš arī "nav veicis darbības, kas liecinātu, ka rīcība ar valsts mantu ir likumīga un lietderīga". Ar bijušo DLRTC vadītāju Dienai neizdevās sazināties. VK revīzija pagaidām nav uzskatāma par pabeigtu, un LVRTC pieprasīti papildu dokumenti. I.Ozola izteica cerību, ka pārbaudi pabeigs līdz gada beigām. Ārzonas sīpolā atklājas jaunas saites ar Latviju Diena 11/26/03 Digitālās televīzijas afēra izrādījies kārtējais ārzonu firmu sīpols, kura daudzās kārtas uzņēmumu patiesie īpašnieki izmantojuši, lai vēl labāk noslēptos nodokļu paradīžu siltākajos stūrīšos - Bahamu salās, Gērnsi un Menas salā. Iespējams, tieši šo ofšoru advokātu birojos gulst dokumenti ar to personu vārdiem, kas ciparu televīzijas lietā būtu guvušas lielāko peļņu. Taču tai pašā laikā aizvien vairāk atklājas kopsakarības par ārzonas kompāniju ciešajām saitēm ar Latviju. Uz jautājumu, vai krimināllietas izmeklēšanā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūgs ārvalstu kolēģu palīdzību, lai noskaidrotu, kādi cilvēki slēpjas aiz ārzemju firmu tīkla, biroja pagaidu vadītāja Juta Strīķe Dienai atbildēja: "Krimināllietas ietvaros tiek izmeklēti visi apstākļi, tai skaitā jūsu minētie." KNAB jau esot vērsies prokuratūrā ar vairākiem lūgumiem, tai skaitā arī pēc tiesiskās palīdzības. Tomēr no sīkāka izklāsta J.Strīķe atturējās, paskaidrojot, ka pārāk ātri izteikti komentāri traucēs izmeklēšanai. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska Dienai apliecināja, ka digitalizācijas lietā Latvija lūgusi ārzemju kolēģus arestēt tos kontus Maltas bankā, uz kuriem ciparu televīzijas idejas īstenotājs uzņēmums Kempmayer Media Latvia pārskaitīja no Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) saņemtos divus miljonus latu, un tas neesot bijis vienīgais tiesiskās palīdzības lūgums. Tomēr arī prokuratūra šajā izmeklēšanas posmā no komentāriem atturas. Tikmēr jau nešaubīgi var teikt, ka pastāv ciešas saiknes starp Kempmayer Media Latvia mātesfirmu Londonā reģistrēto Kempmayer Media Limited un Īrijā mītošo uzņēmumu Grafton Entertainment Corporation, kura meitasfirmai SIA Grafton Entertainment Latvijā pieder portāls Tvnet un 75% TV5 pamatkapitāla. Bez tā, ka Grafton Entertainment Corporation ir viena adrese Dublinā ar Kempmayer Media Limited pastarpināto īpašnieku Patton Securities, pēdējā ir arī Grafton Entertainment akciju turētāja. Savukārt Patton Securities un Grafton Entertainment akcijas pieder divām Menas salas firmām. To nosaukums - Wilton (IOM) un Wilton Secretaries - tieši norāda uz Londonā reģistrēto Wilton Secretaries, kas apkalpo Kempmayer Media Limited un ar to saistītos uzņēmumus. "Ir tur tādi zēni," - tā laikraksts Dienas Bizness citē LNT ģenerāldirektora Andreja Ēķa atbildi uz vaicājumu par Grafton Entertainment īpašniekiem. Par spīti tam, ka A.Ēķis noliedzis savu saistību gan ar Grafton Entertainment, gan TV5, laikraksta rīcībā nonākusi dokumenta kopija, kas liecina par pretējo. 2000.gada 18.augustā SIA Grafton Entertainment izpilddirektors Ivars Bauls pilnvarojis A.Ēķi pārstāvēt firmu darījumos par TV5 75% kapitāla daļu pirkumu. A.Ēķim dotas plašas pilnvaras, arī "veikt jebkuras darbības pēc pilnvarnieka ieskata, iesniegt, saņemt un parakstīt jebkurus dokumentus, tai skaitā rokasnaudas līgumu un kapitāla daļu pirkuma līgumu". A.Ēķis šos faktus vēl nav komentējis. Par vienu no būtiskākajiem spēlētājiem digitalizācijas lietā uzskatāms Kempmayer Media Limited vadītājs Maikls Flanagans, kurš saskaņā ar Dublinas UR pieejamajām ziņām ieņem amatus nepilnā simtā firmu, tai skaitā arī vairākās Wilton grupas kompānijās. Lai gan M.Flanagans tieši nav saistīts ar tādu uzņēmumu kā Baltic Forest Investments, tas nav traucējis Kempmayer Media Limited ar to dalīt jumtu vienā Londonas adresē, 26 Grosvenor Street, ne arī šā gada martā firmas padomes vārdā parakstīt 2002.gada pārskatu. Līdz šā gada 30.oktobrim Baltic Forest Investments piederēja nepilni 95% sabiedrības Rīgas tonis akciju, un līdz tam pašam laikam uzņēmuma valdes priekšsēža amatu ieņēma Anatolijs Bliks, kura biznesa partneris vismaz pirms dažiem gadiem bija Vilis Krištopans. Savukārt cita V.Krištopana darījumu biedra Edgara Jansona vadītajā uzņēmumā Rēzeknes investīciju aģentūra gandrīz 48% daļu pieder firmai Cornerlight Electrical - šī kompānija apmetusies tai pašā Menas salas adresē, kur reģistrēta Kempmayer Media Limited līdzīpašniece Sterling Securities. Līdz šim V.Krištopans noliedzis, ka pazīst T.Flanaganu vai ka viņš būtu saistīts ar digitālās televīzijas lietu. Jāpiebilst, ka svarīgākos juridiskos pakalpojumus ciparu televīzijas projekta virzītājam DLRTC sniegušas personas, kas savulaik sadarbojušās ar V.Krištopanu. Piemēram, kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, biroju Heidelberga, ar kuru DLRTC šā gada sākumā noslēdza līgumu par juridisko palīdzību, 1993.gadā dibināja Vācijas-Latvijas banka, kuras galvenais akcionārs un padomes priekšsēdis bija V.Krištopans. Līgumu ar DLRTC juridiskā biroja vārdā parakstīja zvērināta advokāta palīgs Mārtiņš Kvēps. Turklāt centrs noslēdza vienošanos arī ar zvērināta advokāta Laura Liepas biroju - viņš savulaik strādājis gan Vācijas-Latvijas bankā, gan Heidelbergā. LETA ziņu krātuvē norādīts, ka 1997.gadā V.Krištopans noslēdzis līgumu ar L.Liepu par sava biznesa pārvaldīšanu, taču advokāts Dienai norādīja, ka bijušajam satiksmes ministram sniedzis vienīgi juridiskas konsultācijas. Atskatoties uz "Kempmayer shēmā" iesaistīto firmu pagātni, uzmanību piesaista jau minēto Patton Securities un Grafton Entertainment dibinātāju Equity Trust Corporation un Fiduciary Trust Company trešais lolojums - Dublinā reģistrētā kompānija Damicon International. Jāatgādina, ka 1995.gada nogalē, pirmo reizi stādamies Ministru prezidenta amatā, kā arī vēlāk tālaika premjers Andris Šķēle savās deklarācijās norādīja, ka viņam pieder viena Damicon International akcija. Tiesa, Dublinas Uzņēmumu reģistra izziņās ekspremjera vārds gan nav atrodams, jo Equity Trust un Fiduciary Trust savas akcijas nodevušas citām personām, taču vēl pirms četriem gadiem Damicon International gada pārskatu kā direktori parakstījuši divi A.Šķēles radinieki - brālis Edgars un dzīvesbiedre Dzintra. Kad Diena vēlējās uzzināt sīkākas ziņas Damicon International dzimšanu, A.Šķēle ar sava runasvīra Jurģa Liepnieka starpniecību pavēstīja, ka viņš Damicon dibināšanas apstākļus neatceroties. Turklāt A.Šķēle nevēloties iesaistīties diskusijās, jo nedomājot, ka tās varētu būt auglīgas. KNAB aiztur Iekšlietu ministrijas darbinieci LETA 11/25/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) sestdien, 22.novembrī, aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu aizturējuši Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra (IC) Uzskaites nodaļas priekšnieci. Aizdomās par dienesta informācijas izpaušanu aizturēta IeM darbiniece Neoficiāla informācija liecina, ka aizturētā darbiniece, kura iekšlietu sistēmā strādāja no 1978.gada, bet IC no 1990.gada, nelikumīgi kredītiestādēm izpaudusi ziņas par cilvēku sodāmību. Arī iepriekš likumsargiem jau bijušas aizdomas, ka sieviete, iespējams, veic kādas nelikumīgas darbības ar informāciju, kas viņai saistībā ar dienesta pienākumiem ir pieejama, taču to likumiski nav bijis iespējams pierādīt. KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece aģentūru LETA informēja, ka sieviete aizturēta krimināllietas ietvaros, kuru KNAB ierosināja 2003.gada 5.novembrī par Krimināllikuma 318.panta un 329.pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Pašlaik plašāku informāciju par ierosināto krimināllietu un aizturēto personu birojs nesniedz. Savukārt IeM valsts sekretāra vietnieks Mārtiņš Bičevskis aģentūrai LETA sacīja, ka ministrija, visticamāk, jau rīt pēc oficiālu ziņojumu saņemšanas no KNAB ierosinās dienesta izmeklēšanu un IC vadība lems par aizturētās atstādināšanu no darba. Bičevskis arī uzsvēra, ka pēc šī nepatīkamā gadījuma, kurš IC vēsturē ir pirmais, tiks rūpīgi izanalizēta situācija un veikti drošības pasākumi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgus pārkāpumus. Taču Bičevskis nevēlējās atklāt apstākļus, kāpēc sieviete aizturēta. Kā liecina IeM interneta mājas lapa, IC nodrošina ministrijas un tās sistēmas iestāžu informācijas sistēmu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vienotās informācijas sistēmas un tehnoloģiju attīstību, kā arī koordinē, kontrolē un konsultē informācijas sistēmu organizācijas par to īpašumā vai valdījumā esošo informācijas sistēmu uzturēšanu un drošības nodrošināšanu. IC arī uzkrāj, aktualizē un izsniedz ziņas par valstī aizturētām, apcietinātām, apsūdzētām, notiesātām personām; reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem un administratīviem pārkāpumiem un personām, kas tos izdarījušas, par meklēšanā izsludinātām personām, meklējamiem transportlīdzekļiem, reģistrētiem šaujamieročiem, kā arī nozagtām, izņemtām, atrastām un nozaudētām mantām. IC uzdevumos ietilpst arī uzkrāt likumpārkāpēju un atsevišķu personu kategoriju fotouzņēmumus, apkopot un sniegt informāciju par noziedzības stāvokli Latvijā, kā arī nodrošināt Iekšlietu ministrijas arhīva dokumentu saglabāšanu un izmantošanu noteiktajā kārtībā. IC nodrošina IeM optiskā datu pārraides tīkla datu pārraides drošību, IeM centrālā aparāta un Informācijas centra serveru un lokālā datortīkla infrastruktūras darbību, kā arī lietotāju datortehnikas nepārtrauktu funkcionēšanu, programmlīdzekļu un informācijas sistēmu izveidošanu, kas nepieciešams kompleksai un drošai datu apstrādei, glabāšanai un izsniegšanai no Informācijas centra datu bāzēm. Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem partiju finansēšanas likumā BNS 11/25/03 Koalīcijas partiju izveidotā darba grupa izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz aizliegt ziedot juridiskām personām un nosaka maksimālo priekšvēlēšanu tēriņu limitu - 20 santīmi uz vienu balsstiesīgo pilsoni. Likums arī paredz ieviest ziedotāju deklarācijas - ja fiziska persona partijai gada laikā izdara dāvinājumu, kas pārsniedz 100 latu, ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc dāvinājuma izdarīšanas šai personai jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) deklarācija, kurā tā apliecina, ka dāvinājumu izdara no saviem līdzekļiem un tie iegūti legāli. Ja KNAB šādu deklarāciju laikus nesaņems, tas rakstiski par to informēs attiecīgo partiju. Koalīcijas sagatavotie priekšlikumi arī precizē likuma normu, ka partijas biedra ziedojumi, biedra nauda un iestāšanās nauda kalendārā gada laikā kopumā nedrīkst pārsniegt 10 000 latu. Paredzēts ieviest arī normu par partiju priekšvēlēšanu izdevumu limitu. Koalīcijas iesniegtais priekšlikums paredz, ka partijas, kas Saeimas vēlēšanās piedalās tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, nedrīkst tērēt vairāk nekā 20 santīmus uz katru attiecīgajos vēlēšanu apgabalos reģistrēto vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās. Līdzīga norma paredzēta arī attiecībā uz pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanās partijas varēs tērēt summu, kas nepārsniedz 20 santīmu uz katru pēdējās pašvaldību vēlēšanās attiecīgajā teritorijā reģistrēto vēlētāju. Izstrādātie priekšlikumi arī paredz, ka par politisko apvienību priekšvēlēšanu izdevumiem uzskatāmi tie izdevumi, kurus šiem nolūkam veikušas attiecīgajā apvienībā ietilpstošās partijas. Noteikts arī, ka KNAB vadītājam ir pienākums uzdot partijai 30 dienu laikā pretlikumīgos līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā, taču pēc partijas motivēta lūguma termiņu var pagarināt, taču ne ilgāk kā par 90 dienām. Priekšlikumus grozījumiem partiju finansēšanas likumā iesniedza arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija. Arī ZZS ierosina no likuma svītrot juridisku personu tiesības ziedot un ieviest deklarācijas. Taču, atšķirībā no koalīcijas kopīgā priekšlikuma, izdevumu limitu ZZS ierosina noteikt 100 000 latu apjomā, turklāt partijas biedra naudām un iestāšanās samaksai būtu jāveido puse no summas. ZZS arī ierosina papildināt likumu ar normu, ka KNAB ir pienākums visu partiju finanšu pārbaužu rezultātus paziņot vienlaikus. Arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats iesniedzis priekšlikumus, kas paredz, ka KNAB veic pārbaudes gan par partiju finansiālās darbības deklarācijām, gan priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijām, gan vēlēšanu deklarācijām un pārbaužu rezultātus publisko visām partijām vienlaicīgi, turklāt viņa priekšlikumi arī nosaka laiku, līdz kuram KNAB pārbaužu rezultāti ir jāpublisko. Pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis iesniedzis priekšlikumu, kas paredz, ka turpmāk partijām līdzīgi kā uzņēmumiem būs jāiesniedz finanšu pārskati un arī uz partijām attieksies tās pašas grāmatvedību regulējošās normas, kas uz citām juridiskajām personām un uzņēmumiem, vienlaicīgi gan saglabāsies nepieciešamība partijām iesniegt deklarācijas. Latkovskis arī ierosina, ka ziedotāji varēs sponsorēt partijas tikai no tiem līdzekļiem, kas iegūti pēdējo triju gadu laikā un par kuriem nomaksāti nodokļi. "Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu KNAB darbu un lai viņiem ziedotāji nepaziņotu, ka ziedojuši no ienākumiem, kurus mantojuši no vecmāmiņas vai pirms vairākiem gadiem ieguvuši, pārdodot puķes. Tāds diezgan asiņains priekšlikums, bet citādi nevar," atzina Latkovskis. Savukārt opozīcijā esošās Tautas partijas (TP) deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumi neparedz aizliegumu ziedot juridiskajām personām. Lagzdiņš ierosina, ka valsts budžetā jāpārskaita tikai anonīmi saņemtie līdzekļi, savukārt pārējie nelikumīgi saņemtie ziedojumi partijām 30 dienu laikā būtu jāpārskaita ziedotājiem. Arī Lagzdiņš ierosina ieviest ziedotāju deklarācijas, kas apliecina līdzekļu izcelsmes likumību, taču tikai tādos gadījumos, ja ziedojuma summa pārsniedz ienākumus, ko ziedotājs guvis attiecīgā kalendārā gada laikā. Viņš arī ierosina, ka KNAB informāciju par ziedotājiem var pieprasīt tikai gadījumos, ja ziedotājs, veicot dāvinājumu, pārkāpis likumu, vai ziedojuma summa pārsniedz ienākumus attiecīgajā gadā. Par iesniegtajiem priekšlikumiem trešdien lems atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija. Izvirza stingrākas prasības ziedotājiem Diena 11/26/03 Iespējams, ka pirms nākamajām vēlēšanām partiju donoru sarakstos vairs nebūs politiskus spēkus mīloši uzņēmumi, no kuriem daļa reģistrēta dzīvokļos vai kuru īpašnieki nav atrodami. Aizliegums biznesam ziedot partijām ir viena no būtiskām izmaiņām, par ko kopējos priekšlikumos partiju finansēšanas likuma grozījumiem vienojusies koalīcija. Citāda ir izdevumu limita noteikšana ar katru gadu dārgākajām vēlēšanu kampaņām un stingrākas prasības ziedotājiem, lai aiz viņiem būtu grūtāk noslēpt svešu naudu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija darbu pie grozījumu sagatavošanas 2.lasījumam sāks trešdien. Patlaban uzņēmumi vai fiziskās personas drīkst ziedot 10 000 latu gadā, un jautājums par naudas legalitāti rodas tikai tad, ja par to interesējas tiesībsargi. Koalīcija piedāvā, ka 10 dienās pēc Ls 100 pārsniedzoša ziedojuma tā devējam jāaizpilda un jānosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) deklarācija. Ja tas nenotiek, birojam par to jābrīdina partija. Taču nav pateikts, vai tas tiek uzskatīts par anonīmu ziedojumu, kas obligāti jāatdod. Ieteikts anonīmos ziedojumus skaitīt nevis speciālā kontā, kuru dala visām Saeimas partijām, bet valsts budžetā. Deputāts Ainārs Latkovskis (JL) papildus iesniedzis, pēc paša vārdiem, "diezgan asiņainu" priekšlikumu, kas ļautu ziedot tikai no pēdējo triju gadu ienākumiem, lai beigtu stāstus par uzkrājumiem padomju laikos, puķu tirgošanu, sievasmāšu mājām utt. Ieteikts, ka biedranaudās un ziedojumos cilvēks nevar gadā atvēlēt vairāk par Ls 10 000. Pašreizējais likums biedru naudu lielumu neierobežo. Nākamā būtiskā izmaiņa ir ideja, ka priekšvēlēšanu kampaņās partijai atļauts tērēt ne vairāk kā Ls 0,20 uz katru Latvijas balsstiesīgo, ja tā startē visos piecos apgabalos. Ja tikai dažos, tad limits ir Ls 0,20 uz katru apgabala balsstiesīgo. Tas pašreiz ļautu partijām izdot ap Ls 280 000. Ar to nav apmierināta koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un atsevišķā priekšlikumā ierosina to noteikt 100 tūkstošu latu robežās, no kā puse ir biedrunaudas. Šis priekšlikums sagādātu būtiskas problēmas partijām ar mazu biedru skaitu, piemēram, JL (ap 400). "Pārāk mazs limits var novest pie pastiprinātas slēptās reklāmas," rezervēts ir A.Latkovskis. Taču varot izmēģināt, kā vienās vēlēšanās strādā lielāks limits, un tad skatīties, vai jāsamazina. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vēl nevar pateikt, kā partija rīkosies, ja partneri neatbalstīs tik zemus kampaņu griestus. Mācoties no pieticīgās pieredzes, kas sakrājusies pirmajā KNAB darbības gadā, tēvzemieši ierosina likumā noteikt, ka birojs partiju pārbaužu rezultātus paziņo vienlaikus un ne vēlāk kā pusgada laikā. Piecu dienu termiņš, kurā tagad jāatmaksā šaubīgā nauda, pagarināts līdz 30 dienām ar iespēju vienoties par pagarinājumu pat līdz 90 dienām. Opozīcijā esošā Tautas partija neslēpj dusmas. "Mēs nonāksim uz Itālijas ceļa - tur arī ir ļoti stingri ierobežojumi likumā, un tie, kas grib veidot politiku, to dara, nevis finansējot partijas, bet pērkot medijus - Berluskoni vai kaut vai Lembergs," teica TP deputāts Jānis Lagzdiņš. Viņš iesniedzis ierosinājumu atcelt ziedojumu lieluma limitu, jo tad īstajiem naudas devējiem vairs nevajadzēšot slēpties. Arī TP iesaka ieviest ziedotāju deklarācijas, taču, KNAB līdzšinējo darbību vērtējot kā ziedotāju vajāšanu, ierosina noteikt, ka papildu deklarācijas no ziedotājiem birojs drīkst pieprasīt, ja summa pārsniedz attiecīgā gada ienākumus. Pagaidām grozījumos nekur neparādās premjera lobētā ideja par valsts finansējumu partijām, ko likuma formā cenšas pārvērst Valsts kanceleja, taču likuma izmaiņas jāpieņem trijos lasījumos, tāpēc tai vēl ir laiks. Veselības aprūpe Speciālisti: medicīnas nozare pamazām grimst NRA 11/20/03 Veselības aprūpes sistēma ir kā maģiskais aplis - rindas uz plānveida operācijām un izmeklējumiem mērāmas mēnešos un pat gados, arī neatliekamajai palīdzībai paredzētie naudas resursi iztērēti, turklāt tā vēl atņem hronisko pacientu līdzekļus. Pieaug slimnieku skaits, īpaši to, kuri, gaidot uz plānveida operācijām, kļuvuši nu jau par akūtiem pacientiem. Slimnīcas ir parādā valstij (vai otrādi) un piegādātājiem, tiek pārkāptas pacientu tiesības attiecībā uz veselības brīvu pieejamību. Tiek palielinātas mediķu algas un pakalpojumu cenas, bet kvotas paliek iepriekšējās. Speciālisti atzīst, ka medicīnas nozare pamazām grimst. Valsts noteiktā summa, ko tā maksā par medicīnisko pakalpojumu, nav adekvāta reālajām pakalpojumu izmaksām, uzskata P. Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas direktors Māris Pļaviņš. Slimnīcu vadītāji atzīst, ka pakalpojums tiek sniegts pat par dempinga cenām. "Īpaši attiecībā uz neatliekamo palīdzību, tās pakalpojumu cena ir vēl zem pašizmaksas," Neatkarīgajai uzsver slimnīcas Gaiļezers direktors Edvīns Platkājis. Neko nenopelnot, slimnīcas grimst parādos, par ko tās vaino gan sabiedrība, gan valsts. Veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka nav pareizi vainot arī valsti, jo tā slēdz līgumus ar veselības aprūpes iestādi par konkrētu medicīniskās aprūpes apjomu. "Mēs nevaram maksāt vairāk, kā mēs varam atļauties." Ministrija norāda, ka pakalpojuma cena tiek regulāri pārskatīta, tā ir palielināta pat divas reizes. Tiesa, uz mediķu algu paaugstināšanas rēķina, nevis palielinot kvotas. M. Pļaviņš atzīst, ka arī algas vajadzēja palielināt, taču ir jādomā arī par ko citu, proti, amortizāciju. "Tas ir absolūts idiotisms, ka neatliekamajai palīdzībai ir noteiktas kvotas," pārliecināts Rīgas 1. slimnīcas direktors Andrejs Pavārs. To, ka neatliekamajai palīdzībai vajadzētu atcelt jebkādus ierobežojumus, lai normāli darbotos veselības aprūpes sistēma, uzsver ikviens speciālists. Valsts apmaksā noteiktu daudzumu pacientu ārstēšanas izdevumu, pārējais jāapmaksā slimnīcai pašai, tomēr pieprasījumam pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības ir tendence pieaugt, to neviens nekur neparedz. "Tā ir nopietna problēma, kvotas neļauj nopelnīt, jo akūto pacientu skaits ir lielāks nekā paredzētā nauda," atzīst M. Pļaviņš. E. Platkājis stāsta par Gaiļezera praksi - rinda ir arī mikroķirurģijas nodaļā. Piemēram, norauta pirksta vai rokas gadījumā pirmā operācija ir neatliekama, savukārt nākamā, kas ir vajadzīga, lai pirksts vai roka normāli kustētos un cilvēks varētu atgriezties darbā, netiek plānota kā neatliekamā palīdzība. "Valstij laikā, kamēr pacients izstāv rindu, ir jāmaksā invaliditātes pabalsts, lētāk būtu izoperēt kā akūto pacientu, kāds viņš būtībā arī ir, lai cilvēks varētu pats strādāt." Rīgas lielākās slimnīcas valsts iedalītos līdzekļus bija pārtērējušas jau gada vidū. "Pārstrāde veidojas pat pusotra mēneša apjomā, tad vai nu ir jāatrod nauda, lai pārstrādi nosegtu, vai iestāde jātaisa ciet," atklāj Gaiļezera ekonomikas daļas vadītāja Liene Kažokniece. Pakalpojuma cenā nav iekļauta ne medicīnisko tehnoloģiju, ne pašas veselības aprūpes iestādes amortizācija un uzturēšanas izdevumi. Netiek ņemts vērā, ka paaugstinās gāzes un elektrības, ar pieņemtajiem likuma grozījumiem par pievienotās vērtības nodokli arī zāļu cenas. "Mēs ar grūtībām nosedzam vienkāršos uzturēšanas izdevumus, par attīstību vai atjaunošanos nemaz nerunājot," bilst M. Pļaviņš. Arī slimnīcas Linezers galvenais ārsts Aivars Lejnieks amortizācijas izdevumu nesegšanu sauc par sāpīgu punktu. "Amortizācijai vajadzētu būt vismaz piecpadsmit procentu apmērā, tikai tā iespējams sakārtot nodaļas un slimnīcas infrastruktūru." Ministre nenoliedz, ka amortizācija nekad nav bijusi iekļauta pakalpojuma cenā, bet tiek solīts par to domāt. Slimnīcu vadītāji uzskata, ka tā ir viena no pirmajām lietām, kas būtu jāsakārto. Neatliekamā palīdzība iebrauc arī plānveida operācijām un izmeklējumiem paredzētajā naudā, kas rada garās rindas pie speciālistiem un neapmierinātību pacientos par veselības aprūpes nepieejamību. "Visvairāk cieš terapeitiskie pacienti, kuriem iekšķīgās kaites var jebkurā brīdī saasināties," saka A. Lejnieks. Ja pacients, gaidot uz plānveida operāciju, kļūst par akūtu slimnieku, viņš tiek operēts. Šādā gadījumā ārsts var pacienta veselības stāvokli novērtēt par smagāku, nekā tas ir patiesībā, lai pacients saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. A. Lejnieks neslēpj, ka tā arī tiek darīts. "Sistēma dažreiz piespiež formēt dokumentus tā, lai izskatās, ka pacientam vajadzīga neatliekamā palīdzība, pretējā gadījumā viņš netiek ārstēts." Tas savukārt veicina kļūdainus aprēķinus un datus par patieso sabiedrības veselības stāvokli, uz kuru pamata tiek aprēķināti izdevumi veselības aprūpei. Saeima vēlreiz atsakās samazināt PVN zālēm NRA 11/21/03 Neraugoties uz Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aicinājumu valdībai un Saeimai "nekavējoties uzsākt darbu pie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pārskatīšanas un samazināšanas iespējām attiecībā uz medikamentiem, grāmatu piegādēm, zīdaiņu specializētajiem produktiem un veterinārajiem medikamentiem", Saeimā valdošā koalīcija noraidījusi opozīcijas priekšlikumu minētajiem produktiem 9% vietā PVN noteikt 5% apmērā. 12. novembrī prezidente tomēr izsludināja grozījumus likumā par PVN, kas paredz no nākamā gada 1. maija medikamentiem 9% likmi. Prezidenti neizsludināt likumu lūdza arī vairākas nevalsts organizācijas, divas ministrijas, Saeimas opozīcija, iedzīvotāji, kuru iebildumus prezidente atzina par pamatotiem, īpaši situācijā, kad nav radīts optimāls kompensācijas mehānisms mazturīgo nodrošināšanai; 5% PVN likme noteikta arī Lietuvā un Igaunijā. Neraugoties uz argumentu trūkumu 9% PVN likmes nepieciešamībai, tās saglabāšanu rātni atbalstīja arī tēvzemieši un Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kas sākotnēji likuma otrajā lasījumā bija atbalstījuši opozīcijas priekšlikumu par 5% PVN, pret 9% PVN neiebilda Latvijas Pirmā partija, kas sākotnēji sliecās atbalstīt samazinājumu. Pārliecinātākā 9% likmes atbalstītāja bija un ir Jaunā laika frakcija. Tās deputāte, Budžeta komisijas vadītāja Baiba Brigmane bilda, ka opozīcija pastāvīgi tikai biedē tautu, ka netiks izskatīts samazināts PVN, taču koalīcija vēl pirms prezidentes vēstules saņemšanas nosūtīja prasību Finanšu ministrijai veikt aprēķinus, "vai aplikt un ar kādu procentu aplikt katru no šīm medikamentu grupām; kā tas ietekmēs valsts budžetu un arī iedzīvotājus", kā arī to, "kādi kompensācijas mehānismi nepieciešami, ja kādai no šīm preču grupām nodoklis tiek piemērots atšķirīgs no pārējām". Tomēr solījums pārskatīt šo likmi tā arī netika dots, bet atbildība kārtējo reizi deleģēta valdībai. Kā atgādināja B. Brigmane, arī prezidente "norādījusi, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā šīs normas un jāuzņemas atbildība par to, kā tiek tālāk sabalansēta visa mūsu valsts finanšu vadība", bet "Saeimai ir jāizšķiras - vai mēs atbalstām to politiku, kuru ir izstrādājis Ministru kabinets, vai ne". JL deputāte uzsvēra, ka prezidente aicinājusi samazinātās likmes noteikšanai izmantot laiku līdz 2004. gada 1. maijam, bet Tautas partijas deputāts Gundars Bērziņš brīdināja, ka piemērot samazinātās likmes noteiktiem produktiem iespējams tikai, ja Saeima to ar savu lēmumu formulē līdz šī gada 31. decembrim. Prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule sarunā ar Neatkarīgo atzina - lai neietekmētu nākamā gada budžetu, jautājums būtu jāizlemj jau šogad, taču Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija iepriekš apliecināja, ka jautājumu var risināt budžeta ietvaros, jo 5% likmes piemērošana no 1. janvāra vai 9% no 1. maija budžetu būtiski neietekmē. Padomniece atgādināja, ka ES dod iespēju dalībvalstīm pašām izvēlēties PVN amplitūdu medikamentiem no 5 līdz 15%. Lai arī, piemēram, Anglijā un Īrijā tas ir 0%, šīs valstis maksā soda naudu par ES direktīvas pārkāpšanu; tas, iespējams, tām ir pat izdevīgāk. Rīgas piesārņotais gaiss var izraisīt slimības NRA 11/24/03 Pašreizējā gaisa kvalitāte Rīgā nav satraucoši bīstama, tomēr gaisa piesārņojums ir tik liels, lai izraisītu dažādas veselības problēmas un slimības, secinājuši Darba un vides veselības institūta speciālisti. Rīgas domes Vides departamenta Rīgas vides centra Agenda 21 vadītājs Juris Putriņš stāsta, ka 26 pasaules pilsētās veiktais pētījums liecina - no gaisa piesārņojuma izraisītām slimībām cilvēki mirst četras reizes vairāk nekā ar AIDS un 1,5 reizes biežāk nekā iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Rīga gan nav piesārņotākā pilsētā pasaulē un jau pērn ir iesaistījusies pasaules veselīgo pilsētu projektā, informēja Rīgas domes Labklājības departamenta speciāliste Elīna Vingre. Gaisa piesārņojumu Rīgā piecās vietās nepārtraukti mēra, skaidroja Darba un vides institūta speciāliste Māra Biķe. Piesārņojums ar sēra dioksīdu, ko lielākoties rada kravas automašīnas, autobusi, tankkuģi un apkures ierīces, vislielākais ir Rīgas centrā. Sēra dioksīda koncentrācija pilsētas centrā ir četras reizes lielāka nekā Imantā. Arī Mīlgrāvī un Sarkandaugavā šā piesārņojuma koncentrācija ir samērā augsta. Mērījumi liecina, ka Rīgas centrā, Imantā un Ķengaragā pēdējos trijos gados šis piesārņojums ar katru gadu samazinās, savukārt Mīlgrāvī - palielinās. Piesārņojums palielinās ziemā - apkures sezonas laikā. Arī slāpekļa dioksīda lielākā koncentrācija konstatēta Rīgas centrā - pat vairāk nekā deviņas reizes lielāka nekā, piemēram, Imantā, bet Sarkandaugavā ar katru gadu vēl palielinās. Slāpekļa dioksīda koncentrācija Rīgas centrā 2000. gadā bija krietni pārsniegusi cilvēka veselības aizsardzības robežlielumu. Augsta slāpekļa dioksīda koncentrācija, lai arī nepārsniedzot robežlielumu, bijusi arī Olainē, Liepājā, Rēzeknē, Jūrmalā un Ventspilī. Pēc M. Biķes teiktā, 2000. gadā Rīgas centrā reģistrēti 60 gadījumi, kad pārsniegts cilvēka veselības aizsardzības robežlielums, liecina Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes dati. 2000. gadā 14 šādi gadījumi bijuši Olainē, 18 - Liepājā. Lielākā ozona koncentrācija reģistrēta 2000. gadā Rīgas centrā un 2001. un 2002. gadā Imantā. Darba un vides veselības institūta profesore Maija Eglīte stāstīja, ka, pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, pasaulē vairāk nekā 1500 miljonu cilvēku dzīvo pilsētās ar ļoti augstu gaisa piesārņojumu. Par laimi, Rīga pagaidām nav to vidū. "Latvijā biežāk ir notikusi akūta saindēšanās ar amonjaku, slāpekļa oksīdiem, hloru (pie avārijām). Tomēr visbiežāk novērojama hroniska kairinoša iedarbība uz elpošanas orgānu sistēmu. Īpaši jāuzsver sēra dioksīds un oglekļa oksīdi, kas galvenokārt rodas, sadegot kurināmajam," skaidroja M. Eglīte. Gaisa piesārņotājus cilvēki ieelpo, un pirmām kārtām tie iedarbojas uz augšējo elpceļu gļotādu, tāpēc tajā var rasties patoloģiskas pārmaiņas. Ozons un slāpekļa dioksīds bez kairinošas iedarbības pastiprina alerģiskas reakcijas elpošanas ceļos, uzsvēra Darba un vides veselības institūta speciāliste. Epidemioloģiskajos pētījumos, kas veikti Latvijā, Vācijā, Polijā, ir pierādīts, ka bērni rūpnieciski piesārņotākajos rajonos biežāk slimo ar augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, hronisku bronhītu, bronhiālo astmu, asinsrites sistēmas slimībām, imūnās sistēmas traucējumiem, stāstīja M. Eglīte. Bērniem, kuru asinīs konstatēts paaugstināts svina līmenis, biežāk novēroti centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi. Pētījumā, kurā tika analizēts svina daudzums bērnu matos, konstatēts, ka svins mazo rīdzinieku matos ir divas reizes lielāks nekā, piemēram, Ainažos dzīvojošo bērnu matos. Arī dzelzs, vara un cinka koncentrācija Rīgā dzīvojošo bērnu matos ir augstāka, liecina pētījums. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā svina koncentrācija pieaugušu cilvēku asinīs 1988. gadā bija trīs reizes augstāka nekā Dānijā un Zviedrijā, skaidroja M. Eglīte. Rīgā viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem ir transportlīdzekļi. Pētījuma dati liecina, ka slāpekļa dioksīda koncentrācija 11. novembra krastmalā bijusi visaugstākā, kad mašīnu plūsmas intensitāte uz Akmens tilta bijusi vislielākā. Pētījumiem izraudzītajā dienā no pulksten 18 līdz 19 pāri Akmens tiltam pārbraukušas 4000 automašīnas, un tad arī ir bijusi visaugstākā slāpekļa dioksīda koncentrācija - 100 mikrogramu kubikmetrā. Pēc M. Biķes teiktā, 1985. gadā automašīna bija aptuveni desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju, 2001. gadā - jau trešajai, bet 2015. gadā, pēc pētījuma autoru domām, automašīna būs pusei Latvijas iedzīvotāju. Visvairāk Latvijā ir reģistrētas vieglās automašīnas - turpat 80 procentu no visu mašīnu kopskaita. Kravas mašīnu ir 12, autobusu - 2 procenti. Visvairāk Latvijā ir 10-22 gadus vecas mašīnas (73%), bet maz ir piecus gadus vecu un jaunāku mašīnu (tikai 5%), neliels ir arī vecāku par 20 gadiem mašīnu skaits - 14 procentu. Latvijā veic unikālu operāciju NRA 11/25/03 Slimnīcā Gaiļezers veikta unikāla operācija - kādam vīrietim pēc darba traumas rokai piešūti kāju pirksti. Vīrietis darbā bija zaudējis četrus pirkstus labajai plaukstai. Lai cilvēks arī turpmāk ar labo roku varētu saņemt priekšmetus un rakstīt, bija jāpārstāda rokai kājas pirksti. Operācija esot izdevusies labi, pašlaik pacients iziet rehabilitācijas kursu, aģentūrai pastāstījis plastikas ķirurgs Aivars Tihonovs, uzsverot, ka operācija ir unikāla, jo pēdējos astoņos gados Latvijā tāda vispār neesot veikta. Arī pasaulē šādas procedūras veic reti - apmēram vienu līdz divas operācijas divos gados, jo, pirmkārt, nav daudz tādu gadījumu, kad cilvēks zaudē visus rokas pirkstus, un, otrkārt, cilvēkiem ir psiholoģiska aizture, domājot par to, kā tas izskatās. Ticības lietas Baznīcu līderi aicina ES pamatlīgumā pieminēt kristīgās vērtības Diena 11/24/03 Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdis Ēriks Jēkabsons un četru lielāko kristīgo baznīcu - luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu - līderi nosūtījuši vēstules premjeram Einaram Repšem un ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei. Viņi aicina Ārlietu ministriju un Latvijas pārstāvjus Eiropas Savienības starpvaldību konferencē aizstāvēt atsauces iekļaušanu uz kristietību ES konstitucionālā līguma preambulā. Šādu nostādni jau atbalstījis katoļu pāvests Jānis Pāvils II, un tam pievienojušās daudzas ES valstis, kas uzskata - kristīgo vērtību pieminēšana ES pamatlīgumā liktu skaidrāk apzināties eiropeiskās civilizācijas etnisko pamatu un nostiprinātu tādas vērības kā cilvēka cieņa, likuma vara, brīvība, demokrātija un solidaritāte. "Pieņemot konstitucionālo līgumu, nedrīkst aizmirst, ka Eiropa ir priekšstatu par cilvēku un tā brīvībām šūpulis un ka šīs pamatvērtības radās kristietības iespaidā," teikts baznīcu līderu parakstītajā vēstulē. Turpat arī norādīts, ka liela daļa Eiropas sasniegumu likumdošanas, mākslas, literatūras un filozofijas jomā ir kristīgā mantojuma ietekmēti, turklāt ne tikai vēsturiski, bet arī tagad kristietība ir būtiska ES misijas veikšanai. Latvijas kristīgo baznīcu pārstāvji uzskata - Eiropas attīstība balstās vēsturiskajā kristīgajā izcelsmē, kas dara skaidru tās nākotnes vīziju, un atteikums pieminēt kristietību vismaz Eiropas vēstures kontekstā liecinātu par ideoloģiskiem aizspriedumiem. IZM prezentē kristīgās mācības saturu, ētika atpaliek Diena 11/24/03 Jaunajā kristīgās mācības priekšmetā pirmklasnieki no 2004.gada 1.septembra skolosies trīs galvenajos virzienos: izzinās Dievu un viņa radīto kārtību, apgūs lūgšanas un kalpošanas prasmes, izzinās kristīgās vērtības. Priekšmeta satura projektu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sestdien prezentēja kristīgo skolotāju pirmajā forumā. Pasākuma laikā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pedagogiem atzinās, ka tic Dievam, un Dienai neapmierināts skaidroja, ka nav domājis, vai arī otra jaunā priekšmeta - ētikas - skolotājus sauks kopā īpašā forumā. Pasākums pierādīja: līdz pedagogiem IZM jau vasarā izsludinātās pārmaiņas par diviem jauniem priekšmetiem - kristīgo mācību un ētiku - nonākušas minimāli. Skaidrību ministrs sola viest līdz martam. Kā jau rakstīts, no 2004.gada 1.septembra pirmklasnieku vecākiem obligāti būs jāizvēlas - vai savus bērnu vienreiz nedēļā sūtīt uz kristīgās mācības vai nekristīgas ētikas stundām. Ņemot vērā, ka to saturu reglamentējošie dokumenti IZM nav izstrādāti, viena daļa skolotāju ir pārliecināti, ka skolēniem tiks piedāvāta kristīgā mācība un kristīgā ētika. Citi domā, ka mazākais pēc 10 skolēnu vecāku iesniegumiem turpinās mācīt ticības mācību kā līdz šim. Izskanēja arī jautājumi, vai jāmāca kristīgā ētika, ja pagastā jau ir vairākas svētdienas skolas, un vai skola pēc saviem ieskatiem var vienoties sākumskolā mācīt tikai kristīgo mācību? "Mūsu skolā jau vairākus gadus viena pirmā klase tiek veidota kā kristīgā, tāpēc nākamgad būtiski nekas nemainīsies," stāsta Alūksnes sākumskolas kristīgās mācības skolotāja Aina Albertiņa. Otra tātad būs nekristīgā. Viņa nevar iedomāties, kas mācīs tos bērnus, kuru vecāki izvēlēsies ētiku. "Pārējie pedagogi tikai met ar roku - vēl jau likums nav pieņemts," neslēpj A.Albertiņa. A.Albertiņas kolēģes uzskata, ka ētika nav priekšmets, kuru sākumskolā varētu atsevišķi izraut no sociālo zinību, audzināšanas vai citas stundas konteksta. Tāpēc tā būs jāmāca integrēti. Līdzīgas neskaidrības ir arī par pedagogiem nepieciešamo izglītību. Rembates pamatskolas skolotāja Jolanta Andersone ir pārliecināta, ka varēs mācīt gan kristīgo mācību, gan ētiku, jo abi priekšmeti balstās uz vienām vērtībām. Taču viņu neviens nav brīdinājis par nepieciešamo augstāko izglītību: "Man tam nav naudas." K.Šadurskis Dienai atzina, ka ētikas satura dokumenti top "soli iepakaļ", savukārt pedagogiem atklāja, ka katru dienu atrast laiku lūgšanām viņam neiznākot, bet Tas Kungs esot klāt viņa darbos ikdienu kā sarunu biedrs un konsultants. Jau no agra rīta daudzi dodas uz kapiem, pieminot mirušos tuviniekus LETA 11/23/03 Šodien, svecīšu vakarā jeb Mirušo piemiņas dienā, jau no agra rīta cilvēki dodas uz kapiem, lai pieminētu mirušos tuviniekus un draugus, aizdedzot svecītes. Latvijā, kā arī citās valstīs Mirušo piemiņas dienā iededz svecītes aizgājušo ļaužu piemiņai, kā arī dodas uz atceres dievkalpojumiem. Pirmajos un Otrajos Meža kapos, kā arī Ulbrokas kapos daudzi simti laužu ir devušies uz savu tuvinieku un draugu atdusas vietām. Cilvēki labprāt izmanto sabiedrisko transportu, kas kursē bieži un nav pārpildīts. Savukārt braukšana ar automašīnu ir apgrūtināta - pie kapiem rodas nelieli satiksmes sastrēgumi, kā arī ir grūtības novietot automašīnu stāvēšanai. Pie kapiem ļoti aktīvi tiek tirgotas skujas, puķes, svecītes u.c. Policijas darbinieki pārbauda, vai pārdevējiem ir nepieciešamie dokumenti tirdzniecības veikšanai. Jau ziņots, ka mirušo piemiņas diena ir Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcija, un tā sakrīt ar baznīcas kalendāra pēdējo svētdienu. Turpretī katoļu baznīca mirušo piemiņu jau kopš 10.gadsimta ik gadu godina 2.novembrī - Visu dvēseļu dienā. Baznīcas liturģiskais gads beidzas Mirušo piemiņas dienā ar pārdomām par laika galu un mūžību, arī par cilvēka mirstību. Kā skaidro Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, būtiski esot tas, ka baznīca nesaista nāvi ar pilnīgu iznīcību, bet redz to kā vārtus uz jaunu realitāti mūžībā pie Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus. Mirušo piemiņas dienai tāpēc ir arī otrs, trāpīgāks nosaukums Mūžības svētdiena, un šajā dienā dievkalpojumos paredzēts lietot liturģiskās drānas, kuru krāsa ir balta. Kopš 20.gadsimta sākuma daudzās Latvijas evaņģēliski luteriskajās draudzēs Mirušo piemiņas dienas vai tās priekšvakara dievkalpojumā tiek iedegtas sveces skuju vainagā, pieminot draudzes aizgājušos. Šo paradumu varot tulkot saistībā ar Jāņa Atklāsmes grāmatā pieminēto godības vainagu, kuru saņems, tie, kas pēc šīszemes cīņām sasniedz mūžību. Sveces tiek iedegtas arī pie aizgājušo draugu un tuvinieku kapiem, tādējādi apliecinot, ka viņu vieta ir Kristus mūžīgās godības gaismā. Gaismas simbolika esot tā, kas vieno Liturģiskā gada sākumu un beigas. Tumšajās un drēgnajās vēlā rudens dienās tā norādot uz cerību, ko baznīca saskata savā Kungā un Pestītājā Jēzū Kristū. Citas ziņas Balsot varēs tikai tuvākajā iecirknī LNT 11/25/03 Turpmāk iedzīvotāji varēs balsot tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kas atrodas vistuvāk dzīvesvietai. To paredz Vēlētāju reģistra likumprojekts, kuru pirmdien akceptēja Ministru kabineta komiteja. Būs iespēja vēlēšanu iecirkni izvēlēties arī pēc sirds patikas, kā līdz šim, taču tas būs jāizlemj laikus - mēnesi iepriekš, paziņojot klātienē, ne pa tālruni. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars paredz iedzīvotāju pretestību, jukas jaunās sistēmas ieviešanā, kā arī varbūtēju vēlētāju skaita samazin āšanos. Pasē vairs nespiestais zīmogs par dzīvesvietu un piedalīšanos vēlēšanās, kā arī n ākamgad paredzētā identifikācijas karšu ieviešana - tie ir iemesli, kādēļ bija nepieciešama jauna balsošanas kārtība vēlēšanās. Katrs vēlētājs tagad būs iekļauts vēlētāju reģistra sarakstā. Ierobežo kompensācijas repatriantiem NRA 11/25/03 Ministru kabineta (MK) komitejas akceptētie grozījumi repatriācijas likumā paredz atcelt kompensācijas izceļotājiem no valsts un divkārt - no 1000 līdz 500 latiem - samazināt maksimālo ceļa izdevumu kompensāciju cilvēkiem, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Repatriantu finansiālai palīdzībai, dzīvojamās platības nodrošināšanai un adaptācijai un integrācijai domāto repatriācijas fondu likvidē. Šādas izmaiņas gan ieviestas nevis tāpēc, ka repatriantu kļuvis mazāk, bet gan tāpēc, ka valsts finansiāli nevar nodrošināt likuma izpildi. Kopš 1999. gada, kad tika akceptēta izceļošanas izdevumu kompensēšanas kārtība, nauda šim mērķim tā arī nekad nav piešķirta. Lai izceļotājiem nodrošinātu kompensācijas, ik gadus valstij būtu nepieciešami 126 000 latu, bet līdz šim tie ir bijuši aptuveni 50 tūkstošu latu līmenī. Sākotnēji pret izceļotāju kompensāciju svītrošanu iebilda izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, sakot, ka tas atturēs izbraukt no Latvijas tās ģimenes, kas Latvijā nevēlas dzīvot, bet valsti nepamet tikai naudas trūkuma dēļ. "Jā, bet solīt, zinot, ka līdzekļu tik un tā nebūs, diez vai ir pareizi," iebilda premjers Einars Repše. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Juris Dombrovskis argumentēja, ka kompensējamo ceļa izdevumu limita samazināšana ļaus sniegt vairāk palīdzības tiem, kas atgriežas Latvijā no austrumvalstīm un kam šī palīdzība vairāk nepieciešama. Viņiem ceļa izdevumi jau nepārsniedz 500 latu, bet rietumniekiem prioritāra ir nevis materiālās palīdzības saņemšana, bet informācija, kur un kā nopirkt māju vai dzīvokli. Šā gada desmit mēnešos Latvijā atgriezušies 252 repatrianti, no tiem 148 - no austrumvalstīm, 104 - no rietumvalstīm. Akceptē Valsts valodas aģentūras dibināšanu BNS 11/24/03 Valdības komiteja pirmdien akceptēja rīkojuma projektu, kas paredz no 24.novembra izveidot Valsts valodas aģentūru (VVA), uzzinājām valdības Komunikācijas departamentā. Rīkojuma projekts vēl jāskata valdībā. Aģentūra darbosies Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē un būs galvenā valsts valodas politiku koordinējošā institūcija. Valsts valodas aģentūras atrašanās vieta, darbinieku skaits, kā arī vadība vēl nav zināma, šos jautājumus plānots risināt pēc tam, kad rīkojuma projektu izskatīs valdībā, skaidroja izglītības un zinātnes ministra palīdze Linda Grundsakmene. Ar ideju par šādas aģentūras nepieciešamību pērn klajā nāca pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvas izveidotā Valsts valodas komisija (VVK), norādot, ka aģentūra varētu risināt ar latviešu valodu saistītus jautājumus un īstenot valodas attīstības un izpētes valsts programmu. Jaunveidojamās aģentūras funkcijās ietilps latviešu valodas attīstības un izpētes valsts programmu īstenošana, valsts valodas attīstības informācijas tehnoloģiju sfērā veicināšana un projekta "Eiropas valodu portfelis" īstenošana. Ar šo funkciju īstenošanu šobrīd nenodarbojas neviena valsts iestāde. Paredzēts, ka aģentūrai būs arī jāanalizē valsts valodas situācija, jāsniedz konsultācijas valsts valodas jautājumos, izveidojot attiecīgu konsultāciju dienesta tīklu, šīs funkcijas aģentūra gatavojas pārņemt no Valsts valodas centra (VVC). Aģentūras uzdevumos būs arī veicināt un popularizēt latviešu valodas apguvi un lietošanu. Šobrīd VVC skaidro un popularizē valodu funkcionēšanas pamatprincipus Latvijā. VVA funkcijās ietilptu arī metodisko un informatīvo materiālu izstrādes un izdošanas organizēšana, kas daļēji tiktu pārņemta no VVC. Aģentūrai paredzēts arī uzdot nodrošināt valsts valodas terminoloģijas attīstību, veidojot terminu datu bāzes un apkopojot esošo valsts institūciju tulkojumu datu bāzes. Kā viena no aģentūras funkcijām paredzēta mūsdienu prasībām atbilstošu un atjauninātu valsts valodas normu avotu (vārdnīcas, rokasgrāmatas) izveides un izdošanas veicināšana. Izglītības un zinātnes ministrijai uzticēs latviešu valodas politikas izstrādi, vienlaikus saglabājot Valsts valodas centru Tieslietu ministrijas paspārnē kā valsts valodas inspekcijas funkciju veicēju. VVA darbībai šogad valsts budžetā paredzēti 121 867 lati, bet nākamgad - 167 629 lati. Trešdaļa iedzīvotāju labprāt emigrētu uz rietumvalstīm LETA 11/24/03 Aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju labprāt dotos dzīvot uz kādu Rietumvalsti, ja viņiem būtu tāda iespēja, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS oktobrī veiktās aptaujas rezultāti. Dati liecina, ka no jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem emigrēt vēlētos pat vairāk nekā puse - 57%. Savukārt no respondentiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, šādu viedokli pauda tikai 15%. Salīdzinot atbildes citās sociāldemogrāfiskajās grupās, var secināt, ka biežāk nekā parsti, ka iespējas gadījumā labprāt pārceltos uz dzīvi Rietumvalstīs, uzsvēruši vīrieši, respondenti bez Latvijas pilsonības un citu tautību pārstāvji, privātajā sektorā nodarbinātie, aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz Ls 42 vai ir virs Ls 85. Inona aplaudē Latvijai Diena 11/20/03 Latvijas futbola izlases galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam, tāpat kā futbolistiem, funkcionāriem un līdzjutējiem, pēc vēsturiskā panākuma Stambulā (2:2 un summā 3:2) vēl vajadzīgs laiks, lai aprastu ar jauno situāciju. "Nevaru noticēt un nezinu, kā izturēties. Puišiem jokojot teicu, ka viņi laikam grib mani atbrīvot no darba, jo sasniegumu latiņu pacēluši tik augstu, ka šādu panākumu būs grūti atkārtot. Šodien pierādījām, ka esam vienota komanda, neviens nenolaida rokas pat pie 0:2. Ticējām izdevībām, jo pretuzbrukumu iespējas bija visu laiku, un savu sagaidījām," Starkova komentāra lietišķums disonēja ar vēsturiskā mirkļa emocijām. 5.decembrī Lisabonā notiks finālturnīra grupu izloze, kuru Latvijā tagad gaidīs ar tādu pašu nepacietību kā Portugālē, Francijā, Itālijā, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, Šveicē, Spānijā, Horvātijā, Nīderlandē un Krievijā. Trešdiena Konstantinopolē bija silta un saulaina. Kioskos izliktās avīzes pat bez turku valodas zināšanām ļāva saprast, par ko tajās ir runa. Visur figurēja vārds Portekiz (Portugāle). Tomēr rīta pusē daudzi turki vēl bija iepriekšējā vakara šoka varā - Eiropas U-21 čempionāta atlases spēlē Turcija nospēlēja neizšķirti ar Vāciju (izbraukumā turki bija zaudējuši ar 0:1). Fenerbahce stadionā bija apmēram 40 000 skatītāju, otrā puslaika vidū turki panāca 1:0, bet kompensācijas laika 3.minūtē slaveno Vācijas futbola veterānu Uli Štīlikes un Horsta Hrubeša (Stambulā ieradies arī Vācijas izlases galvenais treneris Rūdijs Fellers, kurš novēlēja veiksmi LFF ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim) vadītā jaunā maiņa burtiski ienesa bumbu vārtos un pēc gaviļu mirkļa metās uz ģērbtuvēm. (Miera nebija arī tur - vācieši paziņojuši, ka turku apsargi fiziski aizskāruši spēlētājus.) Latvijas futbolisti drāmu Fenerbahce stadionā (gandrīz visi turki laukumā raudāja) noskatījās viesnīcas istabiņās, bet trešdien gribētāji devās nelielā izbraucienā pa Stambulu. Treneru kolektīvs mudināja spēlētājus domāt tikai par spēli, nepakļauties provokācijām un nedot ne mazāko ieganstu tām no turku puses. Tā varētu tiesnešus vēl vairāk noskaņot par labu sev (klīda baumas, ka turki esot lūguši UEFA nomainīt mača galveno tiesnesi Andersu Frisku). Tiesa, abu delegāciju oficiālās pusdienas esot pagājušas negaidīti draudzīgā gaisotnē, un pie galda par futbolu gandrīz neviens nav runājis (domāja gan). Turki izvēlējās izteiktu uzbrukuma taktiku: 3-4-1-2, laukumā sūtot arī Hakanu Šukuru. Latvijas treneri mājiniekus mēģināja pārsteigt, radikāli izmainot (pareizāk, atjaunojot) aizsardzības līniju: centrā Igoram Stepanovam līdzās Mihails Zemļinskis, labajā malā Aleksandrs Isakovs, kreisajā - Dzintars Zirnis. Gaidīto turku masveidīgo spiedienu spēles sākumā īsti nesagaidījām, kaut arī pirmajās minūtēs vairākkārt uzbrukumu smailē pazīmējās Šukurs, un jau 3.minūtē mājinieki tika pie bīstama soda sitiena (bumba atsitās pret mūri). Latvijas futbolistu darbība lika noprast, ka A.Starkovs piekodinājis nekādā gadījumā neatsist bumbu uz dullo, bet gan mēģināt to pieturēt, lai veidotu sakarīgus pretuzbrukumus. Diemžēl labo ieceri pirmajā puslaikā traucēja īstenot lēnīgums un tehniskais brāķis, ko papildināja mūsējo biežā slīdēšana pa Inonu laukuma zālāju (varbūt nepareizi bija izvēlēti apavu korķi?). Tādi kā pārlieku bikli Latvijas futbolisti izskatījās arī epizodē, ko 21.minūtē noslēdza Ilhana rezultatīvais sitiens, - septiņi vīri soda laukumā noraudzījās, kā turks ar raidījumu no gaisa pārsteidza Koļinko... Tūlīt pēc tam mūsējiem izdevās sakarīgākais uzbrukums spēles pirmajā pusē, kad pa laukuma vidu labā sitiena pozīcijā nonāca Laizāns, taču turku vārtsargs kritienā bumbu novirzīja garām vārtiem. Pārtraukumā visiem bija skaidrs, ka mūsējie netiek līdz Rīgā demonstrētajam spēles līmenim, taču arī turki trijās dienās nav sasnieguši ārkārtēju progresu. Kad 64.minūtē Šukurs vārtu priekšā apsteidza Stepanovu un Koļinko, jau šķita, ka Latvijas futbols savu vienreizējo izdevību būs palaidis garām - 0:2. Taču futbola dievs, kas sarkanbaltsarkano tērpu bija pielaikojis jau pirms gada, to nenovilka arī šoreiz. Pēc divām minūtēm par Rubīna nogāšanu sekojošais soda sitiens no laukuma malas neizskatījās turkiem bīstams, taču Verpakovskis ar partneriem sāncenšu vārtu laukumā sagrieza tādu karuseli, ka vārtsargam Omeram apreiba galva un Laizāna viltīgi sistā bumba ielidoja vārtu stūrī - 1:2. Tā bija auksta duša karstasinīgajiem dienvidniekiem, no kuras neatguvās ne futbolisti, ne līdzjutēji (Rimkusa prieka deju ar stūra karodziņu pārtrauca skatītāju mestā pudele). Atkārtotai ofensīvai turkiem manāmi trūka organizētības un veiksmes (Šukura raidījums satricināja pārliktni), un to pārtrauca Māra Verpakovska sprints pāri visam laukumam pēc Koļinko piespēles, ko noslēdza meistarīgs sitiens - 2:2! Futbola Eiropa ir šokā, savukārt Inona tribīnēs varēja ne tikai sadzirdēt mūsējo fanu skandēto: "Latvija!" - bet arī turku līdzjutēju aplausus viesu meistarībai. Pēc mača viņus atalgoja Rubīns, iemezdams kreklu tribīnēs. Tagad tas ir suvenīrs ar Eiropā konvertējamu vērtību. Verpakovski savā sastāvā vēlas redzēt arvien jauni klubi LETA 11/25/03 Slavenais Spānijas pirmās divīzijas futbola klubs "Barcelona" tuvākajās dienās gatavojas uzsākt sarunas ar Latvijas čempionvienību "Skonto" par 24 gadus vecā uzbrucēja Māra Verpakovska iegādi, vēsta "tribalfootball.com". Tikmēr Krievijas premjerlīgas futobola kluba Samaras "Kriļja Sovetov" prezidents Germans Tkačenko paziņojis, ka viņa komandai ir savi trumpji cīņā par Latvijas izlases uzbrucēju, par kuru interesi izrāda arī tādi Eiropas futbola grandi kā Romas "AS Roma", Londonas "Arsenal" un Minhenes "Bayern". Tomēr par vienu no reālākajiem latviešu futbolista pircējiem tiek uzskatīts kāds cits Anglijas premjerlīgas klubs, kura nosaukums pagaidām netiek izpausts, vien zināms, ka tas šobrīd ir viens no vadošajiem līgā. "Tribalfootball.com" raksta, ka divus miljonus angļu mārciņu (1,888 miljoni latu) lielā transfēra summa, kas tiek minēta saistībā ar Verpakovska pārdošanu, neradīs problēmas Barselonas klubam, kura rezultāti pēdējo sezonu laikā ir ievērojami pasliktinājušies. Savukārt "Kriļja Sovetov" prezidents Tkačenko intervijā izdevumam "Sport-Express" sacījis, ka komanda jau jūlijā uzsākusi pārrunas ar Verpakovska aģentu par pārnākšanu uz Samaras klubu. "Mēs esam gatavi izturēt konkurenci no Rietumeiropas klubu puses cīņā par Verpakovski. Ticiet man, mums ir savi trumpji šajā "konkursā"," piebilda "Kriļja Sovetov" prezidents. Verpakovski savā sastāvā labprāt redzētu arī Grieķijas čempionvienība "Olympiakos". "Skonto" kluba prezidents Guntis Indriksons paziņojis, ka Verpakovska cena nav mazāka par diviem miljoniem eiro (1,3 miljoni latu) un nav lielāka par pieciem miljoniem eiro (3,28 miljoni latu). Savukārt "Skonto" un Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs, atzīstot, ka Verpakovska vērtība pēdējā laikā ir krasi palielinājusies, intervijā "Sporta Avīzei" saka: "Ticiet man - Māris tiks pārdots labai komandai ar labiem finansiālajiem noteikumiem." Tāda esot Indriksona politika - ja spēlētāju pārdot, noteikumiem jābūt ļoti labiem, lai futbolists būtu labi nodrošināts. Latvija Ginesa rekordu grāmatā iekļauta ne tikai ar "Spilvas" rasolu LETA 11/23/03 Latvijas vārds Ginesa rekordu grāmatā atrodams ne tikai saistībā ar pērn 1.septembrī SIA "Spilva" 10 gadu jubilejā pagatavoto 3277 kilogramus smago rasolu, liecina Ginesa rekordu grāmatas mājas lapa internetā. Kā norādīts mājas lapā, Latvijā 1998.gadā konstatēts zemākais dzimstības līmenis - astoņi bērni uz 1000 iedzīvotājiem - pasaulē, neskaitot Vatikānu, kurā šis rādītājs ir niecīgs. Rekordu Latvija uzstādījusi arī pēc cita demogrāfiskā rādītāja - sieviešu un vīriešu proporcijas sabiedrībā. 2000.gadā šī attiecība bija 53,97% sieviešu un 46,03% vīriešu. 1989.gadā fiksēts rekords - garākā cilvēku ķēde. Tā gada 23.augustā akcijas "Baltijas ceļš" laikā gandrīz divi miljoni cilvēku Igaunijā, Latvijā un Lietuvā sadevās rokās 595 kilometru garumā, lai pieminētu Molotova-Ribentropa paktu, kas valstīm atņēma neatkarību. Katru gadu notiek desmitiem tūkstošu mēģinājumu sasniegt Ginesa rekordu kādā jomā. Ideja par Ginesa rekordiem radās seram Hjūdžam Bīveram, iesaistoties strīdā par to, kurš ir ātrākais medību putns Eiropā. Sekoja apjausma, ka grāmata ar atbildēm uz šādiem jautājumiem varētu kļūt populāra. Sera Hjūdža ideja realizējās 1955.gadā, kad Londonā tika uzsākts darbs pie pirmās Ginesa rekordu grāmatas. Izveidota arī Latvijas Ginesa rekordu grāmata.