K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 324: 2003. g. 27. novembris - 3. decembris Eiropas Savienība Itālija ņem vērā Latvijas nostāju ES konstitūcijas jautājumā NRA 11/27/03 Premjers Einars Repše 26. novembrī Romā tikās ar Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni. Itālijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūra ir ņēmusi vērā Latvijas pozīciju valstij svarīgajos ES konstitūcijas projekta jautājumos, vēsta Valsts kancelejas Komunikācijas departaments. "Sarunu laikā Latvijas delegācijai kļuva skaidrs, ka Itālijas ES prezidentūra ir ņēmusi vērā Latvijas pozīciju valstij svarīgajos ES konstitūcijas projekta jautājumos," teikts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta paziņojumā. Valsts kanceleja arī norāda, ka "ir palielināju- šās izredzes panākt visām ES pašreizējām un topošajām dalībvalstīm pieņemamu risinājumu un slēgt starpvaldību konferenci Itālijas ES prezidentūras laikā". Taču ES dalībvalstis un kandidātvalstis ir vienojušās ar ES prezidentūru, ka netiks izpaustas prezidentūras piedāvāto kompromisu detaļas līdz brīdim, kad būs panākta galīgā vienošanās par ES konstitucionālo līgumu. Tikšanās notika pēc S. Berluskoni kā ES prezidējošās valsts premjerministra uzaicinājuma, lai pārrunātu starpvaldību konferences jautājumus. Sarunās piedalījās arī ārlietu ministre Sandra Kalniete. E. Repše izteica atzinību Itālijas premjerministram par lielo ieguldījumu visām valstīm pieņemama kompromisa rašanā. Jāatgādina, ka 30. septembrī valdība apstiprināja Latvijas pozīciju starpvaldību konferencei par Eiropas konstitucionālā līguma projektu. Starpvaldību konference ir ES valstu un valdību vadītāju veidots forums, kam vienīgajam ir tiesības izdarīt izmaiņas esošajos vai pieņemt jaunus Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumus. Pašlaik ir plānots, ka konference strādās līdz šā gada decembrim, līdz Itālijas prezidentūras beigām. Kopumā Latvija atbalsta Eiropas konventā sagatavoto ES konstitucionālā līguma projektu. Tomēr Latvijas valdība uzskata, ka vairāki punkti ir diskutējami un precizējami, lai nodrošinātu visu dalībvalstu vienlīdzību ES. Latvija uzskata, ka no katras dalībvalsts EK ir jābūt vienam komisāram ar pilnām balsstiesībām un noteiktu atbildības jomu. EK ir koleģiāla, dalībvalstu kopējās intereses pārstāvoša institūcija, kurā visiem komisāriem ir jābūt līdztiesīgiem. Latvija uzskata, ka pārstāvniecībā Eiropas parlamentā jāsaglabā Nicas līgumā noteiktais un mazākajām valstīm Eiropas parlamentā nedrīkst būt mazāk par 5 vietām. Pašlaik Nicas līgumā ir noteikts, ka Latvijai būs astoņi parlamentārieši. Līdz 2009. gadam, kad notiks kārtējās Eiropas parlamenta vēlēšanas, Latvijai būs deviņas vietas Eiropas parlamentā, kas ir saistīts ar iepriekš kandidātvalstīm Bulgārijai un Rumānijai paredzēto parlamentāriešu vietu pārdali. Taču konstitūcijas projekta 19. punktā par Eiropas parlamentu ir norādīts, ka tā sau- ktais minimuma slieksnis, kuru piemēro mazākajai dalīb- valstij, nebūs pieci parlamentārieši, kā bija līdz šim, bet gan četri. Tātad arī pārējām valstīm tiks samazināts par- lamentāriešu skaits. Ja šī norma paliek konstitūcijas projektā, Latvija pēc 2009. gada varētu zaudēt divas vai trīs vietas Eiropas parlamentā. Latvija uzskata, ka ir nepieciešami precizējumi Eiropadomes (ES valstu un valdību vadītāju līmeņa padomes) prezidenta funkciju darbībā, lai nepārklātos Eiropadomes prezidenta, Eiropas Komisijas prezidenta un ES ārlietu ministra pilnvaras. Tāpat nepieciešami precizējumi Ministru padomes prezidentūrā. Pašlaik ES ir deviņas nozaru ministru padomes. To sanāksmju vadību jeb prezidēšanu uz līdztiesīgiem principiem jāuztic visām dalībvalstīm. Kritizē ES konstitucionālo līgumu NRA 11/27/03 Slovākijas Republikas parlamenta (Nacionālās padomes) priekšsēdētāja Pavola Hrušovskija vadībā vakar Rīgā uzturējās šīs valsts delegācija. Viesis tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī uzrunāja Saeimas deputātus. Tikšanās laikā ar Valsts prezidenti abas puses pārrunāja Latvijas un Slovākijas ārpolitisko mērķu kopīgos izaicinājumus un darbu jaunās Eiropas stiprināšanā pēc 2004. gada 1. maija - pilntiesīgas valstu dalības Eiropas Savienībā (ES), vēsta Valsts prezidenta preses dienests. V. Vīķe-Freiberga un P. Hrušovskijs uzsvēra Eiropas drošības, stabilitātes un pārticības stiprināšanas nozīmi jaunajā Eiropā un šā mērķa garantēšanas kontekstā - tā dēvētās jauno kaimiņu iniciatīvas īstenošanu, veidojot pragmatiskas attiecības ar ES kaimiņos esošajām valstīm. Uzrunājot Saeimu, Slovākijas Republikas Nacionālās padomes priekšsēdētājs Pavols Hrušovskijs kritizēja Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu, kurā pietiekamā mērā neesot īstenots Lākenas sammita aicinājums novērst demokrātijas deficītu un stiprināt nacionālo parlamentu lomu. "Konvents varēja piedāvāt nacionālajiem parlamentiem vēl lielāku ietekmi un vēl stabilāku vietu. Daudzi dokumentā iekļautie priekšlikumi, kuri iztēloti kā revolucionāras pārmaiņas, neko būtisku nemaina - tikai ievieš jaunus terminus," secināja P. Hrušovskijs. Viņš atgādināja, ka nacionālajiem parlamentiem arī līdz šim "faktiski nav bijusi dota gandrīz nekāda iespēja ietekmēt tūkstošiem ES regulu un direktīvu - ne esošo, ne gatavoto". Slovākijas pārstāvis personiski atbalstot Lielbritānijas parlamenta pārstāves konventā un nacionālo parlamentu darba grupas priekšsēdētājas Žizeles Stjuartes priekšlikumu ieviest dzelteno un sarkano kartīšu sistēmu. Tas nozīmētu: ja viena trešdaļa nacionālo parlamentu neatbalsta kādu likumprojektu, tam tiktu piešķirts dzeltenās kartītes statuss un tas būtu jāpārstrādā, bet, ja likumprojektu neatbalsta divas trešdaļas, - likumprojektam būtu sarkanā kartīte un tas būtu jāatceļ. Neatbilstība starp Lākenas sammitā doto uzdevumu un konventa darba rezultātu - konstitucionālo līgumu - esot radusies, meklējot kompromisu starp efektīvu lēmumu pieņemšanu no vienas puses un valstu suverenitātes un proporcionālas ietekmes principu ievērošanu no otras puses. Pēc P. Hrušovskija domām, efektivitāte šajā gadījumā nebūtu jāizceļ kā prioritāte, bet drīzāk jādomā par demokrātisku un pareizu lēmumu pieņemšanu. Arī Saeimu viņš aicināja aktīvi aizstāvēt nacionālo parlamentu pilnvaru palielināšanu ES. Eiropas naudas sadalītas integrētājiem Diena 11/28/03 Nākamgad tiks veicināta gan rūpju bērnu integrācija, gan naturalizācija un mazākumtautību stiprināšana. Bērns ar īpašām vajadzībām vairs nebūs "profesionāls" pabalstu saņēmējs, bet gan viņam pavērsies iespēja iegūt profesiju, sākt mācīties parastā vai speciālā skolā - tā par savu projektu, ko, dalot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, nule atbalstījis Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), stāsta Latvijas Portidžas mācībsistēmas asociācijas priekšsēdētāja Ineta Kursiete. Viņas organizācija strādā ar bērniem, kam ir attīstības traucējumi, un ES nauda tiks izmantota, lai ir atvērtu rūpju bērnu mācību centrus Latvijas novados. Kopumā SIF divos ES konkursos piešķīris aptuveni 2 miljonus eiro jeb aptuveni 1,3 miljonus latu. No tiem 31 etniskās integrācijas projektam ticis 1,28 miljoni eiro jeb 0,8 miljoni latu, bet pilsoniskās sabiedrības attīstības 18 projektiem - 790 000 eiro jeb 518 240 latu. Līgumi ar SIF organizācijām jānoslēdz līdz 1.decembrim, bet projekti realizējami līdz nākamā gada 1.septembrim. Ceturtdien SIF parakstīja jau pirmo līgumu ar Liepājas pašvaldību etniskās integrācijas jomā. Projektā, kam piešķirti Ls 56 950, Liepājas dome sadarbībā ar pilsētas nevalstiskajām organizācijām (NVO) sekmēs Liepājas nepilsoņu naturalizāciju. Portidžas asociācijas projekts pilsoniskās sabiedrības attīstības konkursā izcīnījis maksimālo piešķiramo naudas summu - 100 000 eiro (Ls 65 600) - un ir vienīgais, kas guvis tik lielu SIF finansējumu. "Pēc sešu gadu nopietna darba tas ir loģisks solis uz priekšu, un tas mums ir ārkārtīgi svarīgi. Projekts ir fundamentāls akmens, ko ieliekam pakāpienam, lai veidotu jaunu priekšstatu par agrīnās korekcijas nepieciešamību," stāsta I.Kursiete. Viņas organizācijas aprūpē un apmācībā patlaban ir 250 bērnu visā Latvijā, taču tikai Rīgā ir īpašs centrs, kur jau no zīdaiņa līdz septiņu gadu vecumam bērniņi ar attīstības traucējumiem tiek īpaši mācīti, lai mazinātu viņu aizkavē- jušos attīstību un to veicinātu. Tam vajadzīgs īpašs aprīkojums, īpašas rotaļlietas un mācību materiāli, atbilstošas telpas, kādas patlaban ir tikai Rīgā, kaut gan jau agrāk ar Sorosa fonda- Latvija atbalstu Portidžas asociācija sagatavojusi speciālistus darbam ar rūpju bērniem arī reģionos. Taču SIF piešķirtā nauda noderēs specializēto centru izveidei Daugavpilī, Liepājā, Gulbenē un Valmierā. Otrs ieguvums - kopā ar somu partneriem tiks radīta arī īpaša mobilā izvērtēšanas komanda, kurā strādās pieredzējuši darbinieki, palīdzot kolēģiem reģionos izvērtēt, kāda mācību programma konkrētam bērnam vajadzīga, jo Portidžas mācību sistēmā bērns tiek mācīts individuāli. Projektam SIF saskaņā ar ES nosacījumiem dod 90% finansējuma, bet 10% jāsameklē pašiem, un to I.Kursiete patlaban arī dara. Saka - pašmāju uzņēmēji neesot īpaši atsaucīgi ziedot cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un labprātāk atbalstot, piemēram, sportu, tāpēc viņa meklē starptautiskus partnerus. Otra lieta - projektu sarežģītā administrēšana, ievērojot Briseles skrupulozo birokrātiju. SIF direktors Nils Sakss stāsta - pat pretendējot uz naudu konkursā, ļoti daudzi projektu pieteicēji bijuši nevērīgi un neprecīzi aizpildījuši dokumentus. Tāpēc viņam ir bažas, ka organizācijas tikpat nevērīgi izturēsies arī pret projektu grāmatvedību, kas var būt par iemeslu piešķirtās naudas atdošanai ES. Tiesa, SIF finansu kontrole esot pietiekami spēcīga, lai to laikus novērstu. Tomēr kopumā N.Sakss vērtē, ka pilsoniskās sabiedrības konkursā projektu iesniedzējiem ir laba izpratne par sāpīgajiem sociālās integrācijas jautājumiem, kas jārisina. "Acīmredzot sociālajā sektorā NVO strādā pietiekami ilgi, lai tām būtu informācija, kas vairāk vajadzīgs," - tā N.Sakss. Attiecībā uz etniskās integrācijas konkursu, kas šogad tika izsludināts pirmoreiz, viņš apmierināts konstatē - aptvertas visas jomas, kas Latvijā etniskajai saliedētībai ir svarīgas. Ministru finālcīņa par ES konstitūciju sākas smagi Diena 11/29/03 Sarunām par ES konstitūciju ieejot finiša taisnē, Savienības ārlietu ministri pirmo Neapoles sanāksmes dienu pavadījuši cīņās par tehniskām detaļām, sarežģītākos jautājumus - vai katram būs balsstiesīgs komisārs, kāds būs valsts balss svars ES galvenajā lēmējinstitūcijā, vai lēmumus par ārpolitiku un nodokļiem arī turpmāk pieņems vienbalsīgi - atstājot uz sestdienu. Pretrunu pilno gaisotni par konstitūcijas tekstu vēl vairāk nokaitējusi mazo valstu neapmierinātība ar Vācijas un Francijas nesodāmību eiro stabilitātes pakta pārkāpšanas dēļ. Pret to, ka visi nav vienlīdzīgi eirozonas stabilitātes pakta priekšā, piektdien sanāksmē skaļi iebilda Nīderlande un vairākas citas valstis. "Pēc tā, kas ir noticis, daudzi vairs negribēs sevi nodot lielo valstu rokās," presei paziņoja Nīderlandes finanšu ministre. Arī Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete atzina, ka notikušais sarunas nepadara vieglākas. "Ir sajūta, ka tas nebija taisnīgi. Mūs tas dara jūtīgākus," viņa Dienai teica pa tālruni no Neapoles. Taču atšķirībā no iepriekšējām sanāksmēm šoreiz gaisotne esot lietišķāka. Lai arī Itālija savā kompromisa priekšlikumā neko nav piedāvājusi strīdīgākajos jautājumos par komisāru skaitu, balsu svaru, kristietības pieminēšanu u.c., S.Kalniete prognozēja, ka sestdien tie varētu parādīties. Taču piektdien neformālās sarunas par kristietību parādījušas, ka kompromisu atrast būs grūti. Smagi sarunas rit par ideju ES iekšienē veidot militāras alianses. Līdz šim pastāvējušajām bažām par nevajadzīgu konkurenci ar NATO piektdien pievienojās Somijas, Zviedrijas, Austrijas un Īrijas uztraukums, ka savstarpējas drošības garantijas apdraud to tradicionālo neitralitāti. Francijas ārlietu ministrs paziņojis, ka Berlīne, Parīze un Londona ir panākušas kompromisu, taču tā detaļas pagaidām nav zināmas. Latvijas ārlietu ministre saglabā optimismu, ka sarunas izdosies pabeigt vēl šogad. Itālija cer, ka galīgais kompromiss tiks panākts valstu vadītāju sanāksmē Briselē 12. un 13.decembrī. Atšķirīga motivācija dalībai referendumā par ES NRA 12/01/03 Trešdaļa Latvijas balstiesīgo iedzīvotāju, ejot uz referendumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) cerēja uz labāku nākotni, bet nepilna trešdaļa vienkārši pildīja pilsoņa pienākumu. Nepiedalīšanās referendumā biežāk tiek skaidrota ar aizņemtību, kā arī ar pārliecību, ka viss jau tāpat ir izlemts iepriekš un iestāšanās ES diez vai kaut ko būtisku mainītu un ka viena balss neko neietekmētu, liecina kompānijas SKDS oktobrī veiktā Latvijas pilsoņu aptauja. 16,9 procenti aptaujāto iedzīvotāju referendumā nebija piedalījušies, bet 83,1 procents - bija. Oficiālie referenduma dati liecina, ka tautas nobalsošanā piedalījušos ir mazāk - 71,49 procents; no tiem par Latvijas iestāšanos ES nobalsoja 66,97 procenti, bet pret - 32,26 procenti balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Kalniete diskusijas par ES konstitūciju vērtē cerīgi NRA 12/01/03 Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri nedēļas nogalē Itālijas pilsētā Neapolē gandrīz vienojušies par Eiropas Komisijas lielumu par labu mazo valstu viedoklim - lai katrai dalībvalstij būtu savs komisārs. Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete diskusijas par ES konsti- tūciju vērtē pozitīvi, vēsta Ārlietu ministrijas (ĀM) preses centrs. Sestdien Neapolē beidzās Starpvaldību konferences sanāksme,kurā ES valstu ārlietu ministri apsprieda ES konstitucionālā līguma projektu. Pēc piektdien notikušajām diskusijām par ES kopējo aizsardzības politiku Itālijas prezidentūra ir sagatavojusi jaunu priekšlikumu, kuru ĀM iz- vērtēs un par kuru diskusijas turpināsies nākamajā Starpvaldību konferences sanāksmē ārlietu ministru līmenī 9. decembrī. Neapolē notika diskusijas arī par ES institūciju jautājumiem. Arī par šiem jautājumiem Starpvaldību konferences sarunas turpināsies decembra sākumā un 12. un 13. decembrī ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē. Itālijas prezidentūra ir piedāvājusi jaunus labojumus ES konstitucionālā līguma projekta tekstā un sagatavojusi protokola projektu par nosacījumiem, ar kādiem valstis var iesaistīties ciešākā sadarbībā aizsardzības jomā. Latvijas ārlietu ministre pozitīvi vērtē diskusiju ievirzi, jo jau pašlaik lielākā daļa valstu atbalsta divus galvenos Latvijai svarīgos principus: NATO joprojām paliks Eiropas valstu kolektīvās aizsardzības garants, un jebkāda sadarbība aizsardzības jomā starp Eiropas valstīm būs atvērta visām valstīm, kas vēlas tajā piedalīties. Šādas sadarbības mērķi būtu krīžu operācijas un civilās aizsardzības pasākumi. Diskusijās par ES institūcijām S. Kalniete atkārtoja Latvijas iepriekš pausto pozīciju, prasot Eiropas Komisijā katrai dalībvalstij dot iespēju nominēt savu komisāru ar pilnām balsstiesībām un Eiropas parlamentā paaugstināt minimālo deputātu vietu skaitu no 4 uz 5. Tas mazajām valstīm nodrošinātu lielāku pārstāvniecību šajā institūcijā. Aģentūra Reuters vēsta, ka ministri jau ir vienojušies palielināt vietu skaitu parlamentā. Kopumā ES ārlietu ministri guvuši lielāku progresu grūtajās sarunās par bloka jauno konstitūciju, nekā daudzi cerēja, tomēr galvenā cīņa par balsošanas sistēmu nav tuvojusies atrisinājumam. Itālijas prezidentūra atbalsta konventa ierosināto risinājumu, kas paredz, ka vairākums lēmumu jāpieņem ar tā dēvēto divkāršo vairākumu - vismaz pusi dalībvalstu, kas pārstāv 60% ES iedzīvotāju. Taču Polija un Spānija atbalsta vienošanos, kura tika panākta 2000. gada Nicas galotņu apspriedē un kurā tās saņem gandrīz tikpat daudz balsu kā Vācija, kurā ir divreiz vairāk iedzīvotāju. Eiroparlamenta vēlēšanu likumu virza bez konceptuālas skaidrības NRA 12/02/03 Saeima 1. lasījumā atbalstījusi Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanu likumprojektu, kurā jāizšķiras par būtisku konceptuālu jautājumu - ļaut piedalīties vēlēšanās bijušajiem VDK darbiniekiem un komunistiem, kas tādi bija vēl pēc 1991. gada janvāra, vai ne. Iepriekš likumā noteiktais 10 gadu ierobežojumu darbības termiņš beidzas jau 2004. gada 3. jūnijā, bet koalīcija jautājumu vēl nav nedz izdiskutējusi, nedz par kaut ko vienojusies. Vispirms būtu jāpieņem konceptuāls lēmums par turpmāko attieksmi pret minētajiem ierobežojumiem likumā Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu un izmantošanu, personu sadarbības ar VDK konstatēšanu, un, ņemot vērā to, jāattiecina šīs normas uz EP, kā arī Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumiem. Jau pirms pusotra gada, kad Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) no deputātu kandidātu saraksta svītroja Jāni Ādamsonu, pamatojoties uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centra informāciju par viņa darbošanos VDK un tiesas dažādi traktēto atzinumu par to, ka PSRS robežsardze, kurā dienējis J. Ādamsons, bijusi VDK struktūrvienība, tieslietu eksperti politiķiem ieteica laikus rosināt diskusiju par dažādu politisko ierobežojumu nepieciešamību demokrātijas attīstības un ārpolitiskajos apstākļos. Jau 2000. gadā Satversmes tiesai (ST) izskatot Saeimas opozīcijas deputātu sūdzību par ierobežojumiem deputātu kandidātiem, tiesnešu viedoklis bija pretrunīgs, lai arī ar vienas balss vairākumu sūdzība tomēr tika noraidīta. Pamatojot to, ka "spriedumā nav pierādīts, ka apstrīdētajās normās noteiktie cilvēktiesību ierobežojumi ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā", ST spriedumu kritizēja un tam nepiekrita ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš un tiesneši Anita Ušacka un Juris Jelāgins. Salīdzinot situāciju, kādā Latvija atradās, un iespējamos draudus tās valstiskumam Satversmes tapšanas laikā un tagad, neesot pamata uzskatīt, ka desmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un sāktajām sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, Latvija būtu vairāk apdraudēta, lai saglabātu šos ierobežojumus. Tiesneši uzsvēra - "arī spriedumā konstatēts, ka pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi var pastāvēt tikai noteiktu laiku". Tiesnešu viedoklim piekrita arī Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele, tiesa, jau pirms gada pieļaujot, ka Latvijas politiķi nelabprāt kustinās šo jautājumu un centīsies izvairīties pieņemt nepopulāru lēmumu. Koalīcijā analītiskas diskusijas par šo tēmu nav notikušas. Pirmie par nepieciešamību pagarināt šo lus- trācijas termiņu vēl par 10 gadiem un attiecīgus grozījumus likumā iesniedza tēvzemieši, un, kā tas bija gaidāms, PCTVL rosinājusi ierobežojumu darbību pārtraukt nākamā gada 1. maijā, līdz ar Latvijas iestāšanos ES. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai atzina, ka frakcija par šo jautājumu vēl nav diskutējusi, bet Jaunā laika (JL) deputāte, Juridiskās komisijas vadītāja Solvita Āboliņa pauda, ka JL vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu, bet sliecoties atbalstīt tēvzemiešu priekšlikumu. Likuma grozījumi komisijā tiks skatīti nā- kamnedēļ. Viņa pieļāva, ka komisija izvērtēs arī 2000. gada ST sprieduma un tā apstrīdētāju argumentācija, bet, jautāta par Latvijas apdraudētību no bijušo čekistu un komunistu puses pēc iestāšanās ES, viņa sacīja, ka pašreizējā iekšpolitiskā situācija un asā Krievijas reakcija uz daudziem Latvijas iekšpolitiskajiem jautājumiem tomēr "neliecina par to, ka Satversmē un citos dokumentos likumos noteiktie Latvijas ideāli nebūtu apdraudēti". Saeimai pieņemot 1. lasījumā EP vēlēšanu likumu, klaigāšana izcēlās tieši par ierobežojumiem. PCTVL deputāts Jakovs Pliners likumprojektu dēvēja par neatbalstāmu, jo tas nepasaka, vai ierobežojumi darbosies vai ne, bet komisija esot izvairījusies atbildēt uz PCTVL vairākkārtējiem jautājumiem. EP vēlēšanām jau tiek virzīta Tatjana Ždanoka. TB/LNNK deputāta Jura Dobeļa huligāniskie izkliedzieni no vietas, sūtot J. Plineru mājās un kur citur, viņu savukārt izprovocēja piedraudēt J. Dobelim: "Aizver muti!" Ierobežojumu saglabāšanu un piemērošanu EP un pašmāju vēlēšanās solās atbalstīt Tautas partija (TP). "Nevajag domāt, ka tautas atmiņa ir tik īsa!" sacīja TP deputāts Juris Dalbiņš. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka uz "EP tagad raujas cilvēki, kas balsoja pret Latvijas neatkarību." JL EP vēlēšanu likumu solījās papildināt ar normu: ja kādam Latvijas pilsonim ir liegta iespēja tikt ievēlētam Saeimā un pašvaldībās, viņu nevar ievēlēt arī EP. Tā gan pilnībā neatbild uz jautājumu par ierobežojumu turpmāko darbības laiku. "Pašlaik kreisās opozīcijas priekšlikumi neskar tikai ekonomiskus un sociālus jautājumus, bet bieži vērsti pret Latvijas valsts neatkarību un Satversmē deklarētajiem principiem," nepiekāpīgi noskaņota S. Āboltiņa. Viņa atgādināja, ka katrai valstij ir tiesības pašai, izvērtējot situāciju, lemt par lustrācijas termiņa pagarināšanu vai nepagarināšanu. EP vēlēšanās varēs balsot un tikt ievēlēti arī ES pilsoņi. Saeimas un pašvaldību deputātiem, valdības locekļiem, Valsts prezidentam ievēlēšanas gadījumā būs jānoliek iepriekšējās pilnvaras neatkarīgi no gatavības strādāt EP. Partijām būs jāpārvar 5% ievēlēšanas barjera, lai arī ES valstīs tās ir atšķirīgas. Vēlētāji gan EP, gan pašmāju vēlēšanās turpmāk būs piesaistīti konkrētam vēlēšanu iecirknim, kurā viņi varēs balsot. EP vēlēšanas Latvijā notiks 2004. gada 12. jūnijā. Eiropas politiku kūrēs bijusī Kehra sekretāre NRA 12/02/03 Kopš vakardienas Latvijas interešu Eiropas Savienībā (ES) formulēšana, koordinēšana un valstiski cienīga aizstāvēšana nonākusi jaunizveidotā Eiropas lietu biroja (ELB) ziņā, kurš pakļauts tieši premjeram Einaram Repšem. Par biroja vadītāja pienākumu pildītāju kļuvusi bijusī Latvijas ceļa valdes locekļa Ojāra Kehra sekretāre Elīna Melngaile. Aptaujātie lietpratēji jaunizveidoto biroju vērtē ļoti līdzīgi: tā ir vajadzīga institūcija Latvijas politikas formulēšanai ES. Arī vērtējot biroja sastāvu, zinātāji ir vienisprātis: birojā būtu jāstrādā Latvijas vislabākajiem ES lietu zinātājiem. Savukārt, ņemot vērā pašreizējo jaunizveidotās institūcijas kadru sastāvu, tā darba efektivitāte tiek prognozēta zema. Atbilstīgi šā gada oktobra Ministru kabineta rīkojumam kopš vakardienas pie Valsts kancelejas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā izveidots ELB "nacionālās politikas Eiropas Savienībā koordinācijas funkciju veikšanai". E. Melngaile, kas tagad ir arī E. Repšes padomniece ES lietās, apstiprināja, ka ELB četru cilvēku sastāvā jau sācis darbu. Premjera padomniece kā galvenos biroja uzdevumus nosauca nacionālās politikas stratēģijas izstrādi, politikas koordināciju, premjera konsultēšanu ES jautājumos, viņa sagatavošanu darbam Eiropas Padomē un citās ES institūcijās, kā arī ministriju sagatavoto pozīciju un atzinumu uzraudzību ES kontekstā. "Birojs orientēts uz aktīvu Latvijas dalības nodrošināšanu ES," skaidroja E. Melngaile. Bez viņas birojā strādā vēl trīs cilvēki - likvidētā Eiropas integrācijas biroja darbinieki Esmeralda Balode, Juris Gromovs un Inese Šulce. E. Melngaile pastāstīja, ka, ieskaitot biroja vadītāju, tajā paredzētas astoņas štata vietas. Gan uz biroja vadītāja amatu, gan uz pārējām brīvajām štata vietām decembrī tikšot izsludināts konkurss. E. Melngaile plānojot kandidēt uz biroja vadītāja amatu. Viņa atzina, ka kopš 1996. gada strādājusi Latvijā pazīstamā politiķa un uzņēmēja O. Kehra vadītajā sabiedriskajā organizācijā Ekonomistu apvienība 2010 - sākumā par sekretāri, vēlāk par projektu vadītāju, pēc tam par izpilddirektori. Viņai esot Latvijas Universitātes bakalaura grāds vēstures zinātnēs, un drīzumā viņa nokārtošot bakalaura grādu arī tiesību zinātnēs. Padomniece pastāstīja, ka esot iepazinusies ar līdzīgu biroju darbību Dānijā, Somijā un Lielbritānijā. Viņa atzina, ka šādos birojos strādā augstas klases speciālisti - savas valsts interešu formulētāji un interešu lobiji ES. E. Melngaile uzsvēra, ka ELB darbiniekiem Valsts kanceleja pi- esolījusi cienīgu atalgojumu, taču par konkrēto summu esot pāragri runāt - to noteikšot pārbaudes laiks biroja darbiniekiem. Likvidētā Eiropas integrācijas biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Ivo Rollis apstiprināja, ka šādas koordinējošas institūcijas darbojas visās pašreizējās kandidātvalstīs un arī citur tās pakļautas premjeram. Runājot par darbinieku kvalifikāciju šajās institūcijās, I. Rollis teica: "Tiem jābūt pašiem labākajiem speciālistiem, kas teicami pārzina ES jautājumus, kuriem ir liela darba pieredze, tiem jābūt gan politologiem, gan ekonomistiem, gan juristiem, gan arī stratēģiem." Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, runājot par jaunizveidoto biroju, izsaucās: "Šai institūcijai ir lieli uzdevumi. Tai ir jāaizpilda robs mūsu administratīvajā kapacitātē un valsts institūciju savstar- pējā sadarbībā." Tomēr par jaunā biroja iespējām šo robu aizpildīt G. Krasts bija skeptisks. Viņaprāt, birojam skaitliski jābūt daudz lielākam un tā darbiniekiem jābūt ar teicamām Eiropas lietu zināšanām un pieredzi. "Eiropas Savienības dalībvalstīs šāda institūcija parasti ir komplektēta no augstākās klases speciālistiem dažādās ES kompetenču jomās. Tie ir labākie no labākajiem. Tie ir speciālisti ar ārkārtīgi augstu atalgojumu. Tā ir nacionālā elite, kur strādā labākie ekonomisti un juristi. Biroja pašreizējā kapacitāte nozīmē to, ka vismaz uz gadu aizkavēsies efektīva Latvijas iesaiste ES procesos," teica G. Krasts. O. Kehris atminējās, ka E. Melngaile viņa dibinātajā sabiedriskajā organizācijā tiešām strādājusi par sekretāri: "Atceros, ka viņa pieteicās konkursā uz šo amatu un uzvarēja. Viņa ir savas paaudzes cilvēks. Viņai patīk sabiedriskais darbs." Vaicāts, vai viņa bijusī darbiniece uzvaras gadījumā konkursā uz ELB vadītāja vietu spēs tikt galā ar godpilno amatu, O. Kehris teica : "Viss atkarīgs no tā, vai viņa spēs nokomplektēt augstas klases ekspertu komandu. Es ELB veidotu kā konsultatīvo padomi, kur darbotos pārstāvji no atbildīgām ministrijām. Viņai nevajadzētu būt visgudrākajai visos jautājumos." O. Kehris brīdināja, ka jaunatne bieži vien ir ambicioza, kas nepatīk ministrijām, un ar laiku var rasties konflikti. No otras puses, pēc O. Kehra domām, "mums ES lietās nemaz milzīgu speciālistu nav. Ja arī tādi ir, tad valdība viņiem diezin vai var samaksāt. Bijušais Eiropas integrācijas biroja vadītājs atstāja labu iespaidu", atminējās O. Kehris. Satiksmē cer uz Eiropas naudu NRA 12/03/03 Rīgas dome otrdien akceptēja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) nacionālo programmu Rīgas transporta sistēmas uzlabošanai. Tā paredzēta, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus satiksmes in- frastruktūras uzlabošanai galvaspilsētā. Rīgas dome apstiprināja programmu transporta sistēmas uzlabošanai, atbalstot arī nepieciešamo domes līdzfinansējuma apjomu šajā programmā iekļauto projektu realizācijai 2004.-2006. gadā. No 2004. gada Latvijai būs pieejami ES strukturālo fondu līdzekļi. ERAF atsevišķa sadaļa paredz finansējumu satiksmes infrastruktūrai. Šajā sadaļā atsevišķa programma iecerēta transporta sistēmas uzlabošanai no 2004. līdz 2006. gadam. Lai ERAF līdzekļi kļūtu pieejami Rīgai, nepieciešams iesniegt Satiksmes ministrijai domes apstiprināto programmu. Par prioritāriem atzīti septiņi projekti, no kuriem Satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba īpaši uzsvēra luksoforu sistēmas modernizācijas un luksoforu vadības apakšsistēmas izveides nepieciešamību. Šim projektam plānots tērēt arī vislielākos līdzekļus. Pašlaik Rīgā ir 244 luksoforu objekti un joprojām darbojas vēl 1984. gadā izveidotais luksoforu vadības centrs, kura galvenais uzdevums ir zaļo viļņu nodrošināšana trijos ielu posmos - A. Čaka ielā no Marijas ielas līdz Pērnavas ielai, Brīvības ielā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai un K. Valdemāra ielā no Kalpaka bulvāra līdz Senču ielai. Tikai ceturtās daļas luksoforu objektu vecums ir mazāks par astoņiem gadiem, lielākajai daļai luksoforu ir novecojis tehniskais risinājums. Esošo kontrolieru darbības programma nenodrošina pārslēgšanos uz citu atkarībā no diennakts stundas, nedēļas dienas vai satiksmes plūsmas intensitātes. Programmā minēts, ka liela daļa satiksmes negadījumu Rīgā ir tieši saistīti ar krustojumu šķērsošanu, jo pašlaik luksofori nenodrošina labu gaismas signāla redzamību dienas apstākļos. Avāriju skaits ir iespaidīgs 1998. gadā Rīgā reģistrēti 11 865 satiksmes negadījumi, 2002. gadā - jau 21 070. Rīgā notiek puse no valstī reģistrētajiem negadījumiem, 2002. gadā vien tajos cietuši 2323 cilvēki. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, 1998. gadā ceļu satiksmes negadījumu tautsaimniecībai nodarītie zaudējumi tiek lēsti aptuveni 140 miljonu latu apmērā. Tos veido zaudējumi saistībā ar cietušajiem, kuriem iestājas darbnespēja, papildu sastrēgumu veidošanās, kas nozīmē laika zudumu satiksmes dalībniekiem un reālus finansiālos zaudējumus ekonomikai. Tātad, ja Rīgā notiek vidēji puse no visiem negadījumiem, bet to skaits pēdējos gados ir dubultojies, tad 1998. gada cenās Rīgai tie ir tie paši 140 miljoni latu jeb 4,6 procenti no pilsētas iekšzemes kopprodukta, teikts minētajā programmā. Pilsētā identificēti vairāki krustojumi jeb tā saucamie melnie punkti, kuros avārijas notiek īpaši bieži. Tie ir Brīvības un Juglas ielas, Lubānas un Deglava ielas, kā arī Tadaiķu un Valdeķu ielas krustojums. Pašlaik sagatavošanas stadijā atrodas šo satiksmes mezglu rekonstrukcijas projekti, kurus pakāpeniski realizējot, varētu uzlabot satiksmes drošību Rīgā. Brīvības un Juglas ielas apkaimē plānots izveidot divlīmeņu krustojumu. Tas ir pirmais būtiskais krustojums, iebraucot Rīgā no Siguldas puses, kā arī ir Via Baltica ceļa ievads Rīgā. Pēc jaunākajiem satiksmes intensitātes mērījumiem, šā gada 29. septembrī vidējā dienas satiksmes intensitāte šajā krustojumā Brīvības ielā aiz Juglas ielas virzienā no centra ir 29 100 mašīnas, savukārt pirms šī krustojuma - 26 100 auto. Krustojuma caurlaidība ir tikai 1800 automašīnas stundā, tāpēc šajā krustojumā regulāri veidojas garas automašīnu rindas, tiek tērēta degviela un papildus piesārņots gaiss. Pēc Satiksmes departamenta pasūtījuma ir izstrādāts Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu krustojuma skiču projekts. Ja šo projektu realizētu, satiksmes drošība šajā satiksmes mezglā ievērojami uzlabotos. Pašlaik Rīgā reģistrēti 285 transportlīdzekļi uz 1000 iedzīvotājiem, bet tiek prognozēts to skaita pieaugums līdz pat 450 transportlīdzekļiem. Salīdzinot transporta plūsmu 93 ielu posmos 1996. gadā un 2002. gadā, vieglo mašīnu sa- tiksmes intensitātes pieaugums ir 29 procenti, kravas automašīnu - 51 procents. Līdz ar to par vienu no satiksmes uzlabošanas prioritātēm noteikta arī sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana. Par vienu no soļiem šajā virzienā varētu kļūt autobusu aprīkošana ar globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) iekārtām. Tas ļautu dispečeriem redzēt, kurā vietā atrodas katrs konkrētais autobuss un regulēt autobusu plūsmas at- karībā no pasažieru skaita. Programmā norādīts, ka sākta autobusu aprīkošana ar GPS iekārtām, kas saslēgtas vienotā dispečerdienestā. Pašlaik GPS iekārtas uzstādītas 60 autobusiem, ar laiku šīs sistēmas paredzēts izvietot visos autobusos, trolejbusos un tramvajos. Pašlaik pilsētas infrastruktūras lielākie trūkumi ir maģistrālo ielu fragmentārā izbūve, neatrisinātie esošo Daugavas tiltu pieslēgumi ielu tīklam, kā arī papildu šķērsojumu vietu izbūves nepieciešamība. Daudzi krustojumi un vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuves ir izsmēlušas caur- laides spēju. Satiksmes departaments norāda, ka Rīgā ir tikai trīs tilti, kas atrodas centrā, līdz ar to centrs tiek noslogots ar tranzīta satiksmi. Tomēr visas infrastruktūras problēmas tiltu uzcelšana atrisināt nevar. Nākamā nozīmīgā problēmu grupa ir saistīta ar maģistrālo ielu tīklu, kas nespēj uzņemt pa Eiropas nozīmes tranzīta ceļiem pilsētā ienākošās satiksmes plūsmas un nodrošināt tām netraucētu pieeju ostai. ES maksājumiem reģistrējušies 35 000 lauksaimnieku NRA 12/03/03 Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai divu mēneša laikā ir reģistrējušies vairāk nekā 35 000 pretendentu - gan fiziskas, gan juridiskas personas. Tiem, kuri nav paguvuši, palicis vairs tikai mēnesis laika. Zemniekiem, kuri 2004. gadā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) vēlēsies saņemt tiešos maksājumus, laikposmā no šā gada 1. oktobra līdz 31. decembrim jāpiesakās un jāreģistrē apsaimniekojamās platības Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās pārvaldēs. Līdz novembra beigām to ir izdarījušas 29 014 fiziskas un 6126 juridiskas personas. Pieteikšanās un platību reģistrēšana vajadzīga, lai LAD laikus varētu nodrošināt pieteikumu pieņemšanu ES tiešajiem maksājumiem 2004. gadā, kā arī aprēķināt un izmaksāt apsaimniekojamām platībām atbilstošās summas, Neatkarīgo in- formēja Zemkopības ministrija. Reģistrējoties lauksaimnie- kiem jāaizpilda anketa, kurā jānorāda apsaimniekojamās platības, kā arī cita informācija, kas sākotnēji būs vajadzīga tiešo maksājumu administrēšanai. Ierodoties uz reģistrāciju, lauksaimniekam līdzi jāņem personu apliecinoši dokumenti, kā arī dokumenti, kas apliecina tiesības apsaim- niekot zemes platības, piemēram, zemesgrāmata, līgums ar īpašnieku un citi. Reģistrējoties zemnieks saņems arī savu apsaimniekoto lauku kartes, kuras pēc precizēšanas būs jāi- esniedz LAD. Lauku reģistra veidošanā par pamatu izmanto ortfoto. Pašreiz pieejamās ortofotokartes ir novecojušas, jo tika veidotas laika periodam no 1994. līdz 2001. gadam, bet ES prasības paredz, ka ortfoto nedrīkst būt vecāks par pieciem gadiem. Lai iegūtu precīzu informāciju par situāciju dabā, LAD speciālisti veiks pārbaudes uz lauka, konstatējot un precizējot faktiskās izmaiņas zemes gabalā. Tiešo maksājumu apjoms tiks noteikts, vadoties no Lauku reģistrā esošās informācijas un kartēm, kas būs precizētas saskaņā ar zemes apsaimniekotāja informāciju. Sakārtojot Lauku reģistru atbilstoši ES prasībām, sekmīgi tiks pabeigts viens no svarīgākajiem posmiem Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (IAKS) izveidošanā, uzsver ZM. Ar šīs sistēmas palīdzību visās ES valstīs aprēķina, kontrolē un izmaksā atbalsta summas lauk- saimniekiem. Priekšreģistrācijas anketu un skaidrojošus dokumentus no 1. oktobra ir iespējams saņemt LAD reģionālajās pārvaldēs, to rajonu sektoros un Latvijas lauksaimniecības konsultāciju atbalsta centra rajonu birojos. Latvijas vētītājai EP bažas par valsts administrācijas vājumu un sabiedrības integrāciju Diena 12/03/03 Eiroparlamenta (EP) deputāte Elizabete Šrotere (Zaļo/Eiropas Brīvā alianse, Vācija), kas gatavo EP pēdējo pārskata ziņojumu par Latviju, ir patīkami pārsteigta par korupcijas apkarošanu, taču viņai raizes radot valsts administrācijas vājums, sabiedrības integrācija un atsevišķu cilvēku turēšanas pamatotība nelegālo imigrantu pagaidu uzturēšanās centrā Olainē, deputāte vizītes noslēgumā atzina Dienai. Eiropas Komisija (EK) pēdējā progresa ziņojumā par Latviju minoritāšu problēmām nepievērsās, paziņojot, ka Latvija izpilda visus politiskos kritērijus dalībai ES, bet kritizēja muitas gatavību, dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādi, diplomu savstarpējo atzīšanu. Taču E.Šrotere apgalvo, ka krievu minoritāte ir pirmais jautājums, kas debatēs par Latviju vienmēr parādās EP, tāpēc viņa uzskata par svarīgu tam pievērsties. "Es neteiktu, ka esmu guvusi ļoti labu iespaidu - virziens ir pareizs, bet ir sajūta, ka valstij nav vēlēšanās akceptēt krievu minoritāti kā daļu Latvijas jaunajā sejā, bet krievi jūtas atstumti no jaunā posma Latvijas vēsturē," viņa teica. Tipisks piemērs esot bijis Saeimas lēmums atsaukt novērotāju EP Martijanu Bekasovu vēstules dēļ, kurā kritizēta krievu minoritātes situācija - lai gan fakti izklāstīti vienpusēji, M.Bekasovs esot darījis to, ko dara opozīcija katrā valstī, un reakcija bijusi emocionāli pārspīlēta, uzskata E.Šrotere. Konkrētus trūkumus sabiedrības integrācijā viņa Dienai neminēja, taču pirms vizītes izteikusies, ka neatbalsta izglītības reformu un valodas prasmes līmenis pilsonības iegūšanai esot par augstu. Bažas radot valsts administrācijas vājums, kas varētu traucēt valstij apgūt ES naudu. Galvenās administrācijas problēmas esot nepabeigtā administratīvi teritoriālā reforma un atalgojums civildienestā, kam jābūt pietiekamam, lai spētu tajā paturēt ES lietās zinošus speciālistus. Patīkami pārsteigta E.Šrotere bijusi par KNAB darbu, taču par nepareizu viņa uzskatot biroja kontroles uzticēšanu vienam cilvēkam - premjeram. "Tas ir par vāju. Ir jāatrod cits risinājums," viņa teica. E.Šrotere sagatavos īsu pārskatu par Latviju, ko iekļaus ziņojumā par 10 jaunajām valstīm. EP to varētu skatīt martā. Gribīgo koalīcija Latvijas students Irākā apcietināts kā "iespējams ārvalstu kaujinieks" LETA 11/27/03 Latvijas students Māris Bergholds Irākā apcietināts kā "iespējams ārvalstu kaujinieks" (possible foreign fighter), šodien pēc ierašanās Rīgā žurnālistiem paskaidroja students. Puisis Irākā ieradies no Turcijas. Viņš vēlējies apmeklēt Kurdistānu, kā arī uzzināt, vai iespējams šķērsot Irāku, lai nonāktu Jordānijā. Kad Bergholds vērsies pēc palīdzības pie kurdu policistiem, viņš ticis aplaupīts un "pārdots" par 100 ASV dolāriem (aptuveni 55 latiem) koalīcijas spēkiem. Viņa ceļojuma mērķis bija iepazīt islama kultūru, apmeklēt muzejus un vēsturiskas vietas, lai pēc tam rakstītu grāmatu. Bergholds sūdzējās par paviršo attieksmi no ASV armijas puses, sakot, ka amerikāņu karavīri uz viņu klieguši, raustījuši aiz bārdas un situši. "Viņi vienkārši neievēro cilvēktiesības," sacīja puisis. "Esmu pret karavīru patvaļu. Tur ir amerikāņu karavīri, kas domā, ka tas ir karš pret islamu," sacīja Bergholds. "Viņi man jautāja, kam es strādāju, kur ir Sadams Huseins, kad es pēdējo reizi biju Afganistānā". "Koalīcijas spēku karavīri mani sita. Man nepateica ne reizi, ka esmu arestēts. To sapratu, kad viņi sāka nevis vienkārši runāt ar mani, bet kliegt, draudēt un sist. Nedaudz vēlāk aizsēja acis un pavadāja ar armijas džipu. Tās sejas, kuras es neredzēju, tajās acīs es gribētu ieskatīties," sacīja Bergholds. Atrodoties apcietinājumā amerikāņu zonā, Bergholds "izbaudījis" ne vien pastiprinātu uzmanību no ASV karavīru puses, bet arī ticis pakļauts nesanitāriem apstākļiem cietumā. Pēc Bergholda vārdiem, kopā ar viņu apcietinājumā atradās arī cilvēki, kas "jūk prātā, jo viņi ir iemesti cietumā bez īstas tiesas uz astoņiem mēnešiem, tur ir cilvēki, kas raud vakaros... tur ir svētceļnieki, 75 gadus vecs vecītis, kam trīc rokas, tur ir puikas, cilvēks bez kājām". Nav būtiski, kas ir šie ļaudis - viņi visi apcietināti tādēļ, ka viņiem ir ārzemnieku pases, sacīja puisis. Arī viņš pats ticis aizturēts tieši tādēļ, ka bijis ārzemnieku pases īpašnieks. "Amerikāņi nedomā, ka esmu īsts terorists, tā ir vienkārši sistēma," viņš sacīja. Cietumā viņš pārticis no rīsu un gaļas maisījuma un zupas. Pirms apcietināšanas Bergholds Irākā uzturējies četras dienas. Lai arī viņš bija tērpies vieglās austrumnieku biksēs, T-kreklā un viņa mati bijuši saulē izbalējuši, amerikāņi viņu uzskatījuši par vietējo, kas maskējas par eiropieti. Kā pastāstīja Bergholds, amerikāņi viņu esot "slēpuši", lai arī viņš pastāvīgi lūdzis tos sazināties ar Latvijas valdību, ko viņi ne reizi neesot darījuši. Apcietinātais pat pašuvis īpašus apavus, kas viņam palīdzētu izbēgt no cietuma, jo, pēc viņa teiktā, tas nebijis stingri apsargāts. Katrai koalīcijas spēku aizturētajai personai tiek noformēta lieta, pastāstīja Bergholds. Viņš ticis aizturēts kā iespējams kaujinieks no ārvalstīm, kādai citai personai aizturēšanas iemesls bijis "antiamerikānisks protests". Pēc Bergholda vārdiem, tas liecinot, "cik daudz viņi tur demokrātiju grib būvēt". "Ja Amerika grib cīnīties pret terorismu, no pirmajām desmit raķetēm divas vajadzēja aizsūtīt uz Balto namu Vašingtonā," sacīja Bergholds. Ar vietējiem students sazinājies angļu valodā, bijuši gan daudzi, kas vēlējušies ar viņu draudzēties, taču pratuši runāt tikai arābu valodā. Kā socioloģijas students Bergholds alkstot iepazīties ar dažādām pasaules kultūrām. Viņš at- zīst, ka Eiropā "cilvēki ir tādi paši, kā mēs, tikai bagātāki", bet, redzējis Irāku, viņš ir uzzinājis vairāk par musulmaņu sabiedrību, par citu kultūru kopumā. "Esmu izlasījis Korānu, tā ir gaisma, tā ir reliģija bez problēmām," sacīja Bergholds, atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, kas viņu saista islama kultūrā. Jau ziņots, ka pēc atbrīvošanas Bergholds kopā ar Latvijas diplomātisko pārstāvi uzturējās Kuveitā, kur viņu nogādāja Latvijas Bruņotie spēki. Bergholds cietumnieka kombinezonā atgriežas Rīgā NRA 11/28/03 Students Māris Bergholds, kurš bija apcietināts Irākā, vakar, pateicoties Latvijas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas aktīvai rīcībai, atgriezās mājās. "Dēls zvanīja no Kuveitas un teica, ka ir atbrīvots. Nezinām, kā viņš izskatīsies, varbūt būs noaudzis ar bārdu," gaidot Māri lidostā, Neatkarīgajai sacīja viņa māte Regīna Bergholde. Pēc mirkļa parādījās arī puisis - oranžā kombinezonā, ar guļammaisa somu rokās. Pārējā mantība, arī fotofilmas, palikušas pie kāda tirgotāja Irākas dienvidos. "Kad mani aizturēja, biju ģērbies Irānā pirktās biksēs un T kreklā," atceras puisis. 23 gadus vecais jaunietis Irākā iekļuva no Turcijas. Viņš vēlējies apmeklēt Kurdistānu, kā arī uzzināt, vai iespējams šķērsot Irāku, lai nonāktu Jordānijā. Pēc tam, kad M. Bergholds vērsies pēc palīdzības pie kurdu policistiem, viņš ticis aplaupīts un, kā pats saka, "pārdots" par 100 ASV dolāriem amerikāņiem. Viņš saka - ceļojuma mērķis bija iepazīt islāma kultūru, apmeklēt vēsturiskas vietas, lai pēc tam rakstītu grāmatu. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai koalīcijas spēku karavīri viņu situši, Māris atbildēja apstiprinoši: "Man nepateica ne reizi, ka esmu arestēts. Sapratu, ka ir problēmas, kad viņi sāka kliegt un sist. Nedaudz vēlāk man aizsēja acis un pavadāja ar armijas džipu. Tajās acīs, kuras es neredzēju, es gribētu gan ieskatīties," sacīja M. Bergholds. Viņš ticis aizturēts kā iespējams kaujinieks no ārvalstīm. Kā jau Neatkarīgā rakstīja, pēc atbrīvošanas M. Bergholds kopā ar Latvijas diplomātisko pārstāvi Uldi Simsonu uzturējās Kuveitā, kur viņu nogādāja Latvijas bruņotie spēki Irākā. Vakar viņš no Frankfurtes Vācijā ieradās Latvijā. Otrreiz atgriezties Irākā viņš nedomājot, jo "tad mani atkal ieliks cietumā". "Pašuvu kurpes bēgšanai. Ja ir palīdzība no ārpuses, to varēja izdarīt, cietums nebija pietiekami labi apsargāts," M. Bergholds stāstīja. Jautāts par attieksmi pret karu Irākā, viņš sacīja: "Esmu pret karavīru patvaļu." "Ja Amerika grib cīnīties pret terorismu, pirmās divas no desmit raķetēm vajadzēja aizsūtīt uz Balto namu," tā viņš raksturoja savu galveno atziņu. "Esmu pateicīgs tiem diviem Latvijas karavīriem, kuri mani no turienes izvilka un nodeva Ārlietu ministrijas diplomātam," sacīja M. Bergholds. Ārlietu ministrija (ĀM) pielika lielas pūles, lai puisi atbrīvotu tik ātri. Parasti, ja cilvēkam nav naudas, lai viņš varētu atgriezties, viņa tuvinieki dodas uz Konsulāro departamentu un iemaksā avansā naudu. Šajā gadījumā ĀM nāca pretī, avanss netika iemaksāts, tomēr vecākiem nāksies atlīdzināt no nodokļu maksātāju naudas segtos ceļa izdevumus. ĀM pagaidām nevēlējās izpaust summu, kura vecākiem būs jāmaksā par M. Bergholda atgādāšanu mājās. "Tā ir bezatbildība pašam pret sevi, pret vecākiem, pret tuviniekiem un pret valsti," studenta rīcību Neatkarīgajai raksturoja ĀM preses sekretārs Rets Plēsums. Jāpiebilst, ka M. Bergholda gaitas Irākā varēja beigties arī citādi: Ungārijas Ārlietu ministrija 21. novembrī paziņoja, ka ASV karavīri pirmdien nošāvuši ungāru studentu Irākā, kad viņš nepiebremzēja savu automašīnu, tuvojoties ASV militārajam kontrolpunktam. Puisis bija devies uz Irāku kā brīvprātīgais. Māra vecāki, jautāti, vai ir gatavi dēlu atkal aizgādāt uz Bauskas šoseju kādam tālākam ceļojumam, atbildēja, ka Māris ir pilngadīgs. "Es par to nelemju. Tā ir viņa izvēle," sacīja māte. Tagad Māris plāno turpināt mācības universitātē un rakstīt grāmatu. Latvijas Universitātē ir noteikts, ka, uzsākot studijas jaunā mācību gadā, studentam ir jāreģistrējas, atgādina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas vadītājs, profesors Tālis Tisenkopfs. "Objektīvi izskatās, ka viņam ir jāņem studiju pārtraukums, jo nevar braukt vilcienā, kurš jau ir aizgājis," Neatkarīgajai pieļāva T. Tisenkopfs. Jautāts, vai M. Bergholdam jau pirms tam bija pastiprināta interese par islāma valstīm, profesors atbildēja noliedzoši. Māris pie viņa ir rakstījis kursa darbu, taču tas bijis par pavisam citu tematiku. Valdība un partijas Ietekmīgas organizācijas aicina atcelt amatpersonu goda īpašo aizsardzību Diena 11/27/03 Panti par amatpersonu goda aizskaršanu ir jāsvītro no krimināllikumiem Ziemeļamerikā un Eiropā, lai tos nevarētu izmantot, aizliedzot žurnālistiem izteikties un noslāpējot preses brīvību. Šādu paziņojumu izteikušas divas ietekmīgas organizācijas - EDSO un starptautiskā žurnālistu organizācija Reporters without Borders (RSF), ziņo aģentūra Reuters. Minētās apvienības uzskata, ka amatpersonu goda un cieņas nostatīšana augstāk par vienkārša cilvēka godu un cieņu īpaši aktuāla ir Austrumeiropas valstīs un bijušās Padomju Savienības republikās, kur vēl joprojām amatpersonas izmanto savu varu, lai ierobežotu preses brīvību. Latvijā par minēto jautājumu plašākas diskusijas sākās, laikrakstam Diena iesniedzot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par divu Krimināllikuma (KL) pantu, kas īpaši aizsargāja politiķu un amatpersonu godu, neatbilstību Satversmei. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi - amatpersonu un politiķu kritikas robežas ir plašākas nekā pārējiem valsts iedzīvotājiem. Vienu pantu politiķi paši svītroja no KL, bet par otru - 271.pantu - ST lēma: ja Saeima līdz nākamā gada 1.februārim nekonkretizēs amatpersonu loku, 271.pants zaudēs likumisko spēku. Deputātiem par minētā panta nākotni vienprātības nav, taču pagaidām deputāti nav ķērušies pie minētā panta labošanas. EDSO un RSF ir pārliecinātas - ja krimināllikumos iekļauts pants, kas īpaši aizsargā amatpersonas vai politiķa godu, to izmanto, lai pasargātu amatpersonas un tieši ierobežotu preses brīvību. "Šādi likumi spiež žurnālistiem ievērot pašcenzūru un izvairīties no korupcijas pētniecības, jo viņi baidās tikt apsūdzēti," teicis EDSO mediju brīvības uzraudzītājs Freimūts Duve. Savukārt RSF ģenerālsekretārs Roberts Menards uzskata: "Tie ir likumi no cita gadsimta, kas nav derīgi mūsdienīgā demokrātijā." Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sacīja, ka nekādus grozījumus KL saistībā ar 271.pantu deputāti nav iesnieguši. Par KL atbildīgās Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēža biedre Linda Mūrniece (JL) stāstīja, ka komisijā minētais jautājums vēl nav skatīts, taču "1.februāris ir pietiekami tālu, lai to paspētu pietiekami izdiskutēt". "Jebkura cilvēka gods ir vienlīdzīgs neatkarīgi no tā, vai tas ir deputāts vai pārdevējs. Izņēmums varētu būt Valsts prezidente, kuras godu aizskarot, automātiski grautu arī Latvijas tēlu," domā L.Mūrniece. Arī Juridiskās komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (JL) ir pārliecināta - amatpersonu gods un cieņa nav vērtējami augstāk par citu personu godu un cieņu. L.Mūrniece saka - grūti noteikt, pie kuras amatpersonas novilkt robežu un pateikt, ka uz to attiecas īpaši goda un cieņas nosacījumi. Tādēļ viņa pieļauj, ka 271.pantu no KL svītro, taču konkrētu amat- personu goda un cieņas īpašo aizsardzību jāiekļauj citos likumos, līdzīgi kā policistus aizstāv likums par policiju. TP vēstules pagastiem izbrīna premjera partiju Diena 11/27/03 Tautas partijas izsūtītās vēstules pašvaldībām, kurām koalīcija šā gada budžeta grozījumos nodrošināja finansējumu dažādiem projektiem, ir pārsteigušas premjera vadīto partiju Jaunais laiks. TP nebalsoja par šiem budžeta grozījumiem, taču TP frakcijas vadītāja Aigara Kalvīša parakstītajā vēstulē, piemēram, Sēmes pagasta vadībai, sacīts: "Esam gandarīti, ka mums izdevās panākt koalīcijas partiju atbalstu priekšlikumiem par līdzekļu piešķiršanu 11 450 latu apmērā Sēmes pagasta siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai. Varam apsolīt arī turpmāk panākt jums valsts atbalstu." JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars, kas pats ir bijis pagastā un novērtējis līdzekļu nepieciešamību vēlāk koalīcijas atbalstītajam priekšlikumam, uzskata: "Tautas partija veido savu sabiedrisko attiecību kampaņu, kas bal- stīta uz nepatiesām ziņām." TP deputāts Gundars Bērziņš, lūgts komentēt vēstules, uzreiz paziņoja, ka to autors esot nevis A.Kalvītis, bet gan viņš pats. Turklāt tādas TP rakstot jau piekto gadu. Par budžeta priekšlikumiem, pret kuriem neviens neiebilst, balsots netiek, līdz ar to nekas neesot melots, un TP var sacīt, ka tos ir atbalstījusi. "Viņi vēl nav aizbraukuši uz tiem pagastiem, kuriem nosūtījām vēstules par priekšlikumiem, kurus ierosinājām mēs, bet, kurus JL neatbalstīja. Mēs viņus brīdinājām, ka tauta visu uzzinās," iepriecināts sacīja G.Bērziņš. JL reitings lielāks nekā vēlēšanu laikā Diena 11/27/03 Krietnu lēcienu reitingos novembrī piedzīvojis Jaunais laiks (JL), un šī ir pirmā reize, kad reitinga punkti pārsnieguši atbalstītāju procentu, kādu JL sasniedza Saeimas vēlēšanās, liecina socioloģiskās firmas Latvijas fakti (LF) aptaujas dati no 14. līdz 24.novembrim. LF direktors Aigars Freimanis lēš - tas tādēļ, ka digitālās televīzijas lietā ir pirmais apcietinātais un tas attaisno cilvēku cerības par valdības cīņu ar noziedzību un korup- ciju. Toties par fenomenālu A.Freimanis sauc kreisās apvienības PCTVL ierindošanos reitingu saraksta otrajā vietā un pieļauj - kreiso elektorāts tomēr vēl nav sapratis, ka Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija (TSP) sen jau no PCTVL izstājusies. TSP joprojām buksē pie 4% robežas. A.Freimanis lēš, ka viena no problēmām TSP neatpazīstamībā ir tā, ka ar kreiso vēlētājiem ir apgrūtināta komunikācija, jo viņi tik daudz neizmanto vietējos medijus, bet gan dzīvo Krievijas informācijas telpā, tādēļ nav pamanījuši pārmaiņas PCTVL. Turklāt šīs apvienības vārds ir iedzīvināts krietni agrāk un ir pietiekami skanīgs, lai to vieglāk atminētos. Cits pēc cita pauž neuzticību Circenei NRA 11/28/03 Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) lūdz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju izvērtēt veselības ministres Ingrīdas Circenes kompetenci, Rīgas lielākās slimnīcas nav pārliecinātas par paredzēto 3,1 miljona latu izlietojumu, lai apmaksātu slimnīcu parādus. Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā norādījusi uz nepamatotiem I. Circenes pārmetumiem Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) direktorei Inārai Bluķei, vien deputāti, šķiet, atbalsta veselības ministres darbību. Mediķu arodbiedrība grasās rīkot piketu. Ģimenes ārsti satraukušies par vienota ambulatorās aprūpes modeļa ieviešanu visā valstī, līdz šim laukos un Rīgā tie bija atšķirīgi. LĢĀA prezidente Sarmīte Veide pārliecināta, ka viņu bažas par I. Circenes nekompetenci ir pamatotas, ja reiz "tādas neatkarīgas institūcijas kā Valsts kontrole izvērtējums par Veselības ministriju norāda, ka ģimenes ārstu Rīgas modelis nav vēl izvērtēts un salīdzināts ar lauku modeli". VK ziņojumā norādījusi, ka Veselības ministrija (VM) pati kavējusi rīkojumu pieņemšanu un izpildi un neprecīzi rīkojumos norādījusi veicamos uzdevumus, liedzot VOAVA sagatavot prasītos datus, dažbrīd pat nesamērīgi īsā laika periodā. Ar šādiem argumentiem, iespējams, pret savu atlaišanu no darba tiesā vērsīsies VOAVA direktore I. Bluķe. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, tiekoties ar Rīgas lielāko slimnīcu vadītājiem, vienojies par priekšlikumiem, kurus izteikt I. Circenei par neatliekamās medicīniskās palīdzības finansēšanu, lūdzot atdalīt līgumos paredzēto naudu neatliekamajai un plānveida medicīniskajai palīdzībai, kā arī finansējumu pārskatīt reizi trijos mēnešos, piešķirot papildu finansējumu pēc faktiskās izpildes. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome 4. decembrī pie VM rīkos piketu, izsakot neuzticību veselības ministrei un prasot saīsināt veselības aprūpes darbiniekiem darba laiku. Arodbiedrības padome VM rīcību atzīst par nekonsekventu, jo neievēro savus solījumus saīsināt darba laiku, kas panākts iepriekšējā streika rezultātā. VM atgādina, ka "medicīnas darbinieki pasaulē strādā 40 stundu darba nedēļu un ilgāk", piebilstot, ka nav solījusi ieviest saīsināto darba laiku, bet šo jautājumu ir gatava risināt, nākamgad plānojot budžetu. Muižnieks dalās personiskajā pieredzē identitātes saglabāšanā BNS 11/28/03 Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks piektdien konferencē par mazākumtautību identitātes saglabāšanu Latvijā atzina, ka arī pats, dzīvodams ārpus Latvijas, pielicis lielas pūles, lai uzturētu savu nacionālo identitāti un valodu. Atklājot konferenci, Muižnieks norādīja, ka pirms 15 gadiem atmoda sākusies ne tikai latviešiem, bet arī mazākumtautībām - tās sākušas veidot biedrības un apvienības, kā arī atvērt savas skolas. Ministrs arī pauda prieku, ka "izejas punkts" diskusijām par mazākumtautību identitātes saglabāšanu ir Satversme, kas nosaka mazākumtautību tiesības uz savas identitātes, valodas, etniskās un kultūras savdabības saglabāšanu. Konferencē piedalās arī mazākumtautību organizāciju un kopienu līderi, pētnieki un eksperti. Konferences "Mazākumtautību etniskās identitātes saglabāšana un attīstība Latvijā: iespējas un vajadzības" mērķis ir rosināt nacionālo minoritāšu pārstāvju, pētnieku un politiķu diskusiju par pašreizējo situāciju mazākumtautību integrācijā, saglabājot savu identitāti. Šī konference iesāk īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta rīkoto diskusiju un konferenču ciklu, kura mērķis ir sekmēt mazākumtautību sabiedrisko organizāciju, pētnieku, mediju un sabiedrības dialogu par mazākumtautību tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanu un etniskās identitātes saglabāšanu. Ziedošana no pēdējo gadu ienākumiem ļaus kontrolēt partiju finanses BNS 11/28/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietas izpildītāja Juta Strīķe ir pārliecināta, ka Saeimas komisijas atbalstītais priekšlikums, kas partiju labvēļiem ļauj ziedot tikai no līdzekļiem, kuri gūti pēdējo triju gadu laikā un no kuriem nomaksāti nodokļi, ļaus reāli kontrolēt partiju ziedotājus un viņu pārbaudes būs efektīvākas. Strīķe intervijā aģentūrai BNS ļoti pozitīvi vērtēja KNAB ierosināto un vēlāk deputātu iesniegto un atbalstīto priekšlikumu atļaut ziedot tikai no pierādāmiem ienākumiem. "Ja ievieš šo normu, ka ziedotājs var ziedot tikai no tām summām, kas ir pierādāmas, būtu šis caurspīdīgums un šīs pārbaudes būtu daudz efektīvākas," sacīja KNAB priekšnieka vietas izpildītāja. Viņa pastāstīja, ka partiju finanšu pārbaudes ir parādījušas, ka vairāk nekā 65% partiju ziedotāju "atsaucas uz iepriekšējiem ienākumiem", taču viņu reālie ienākumi nebūt neliecina par iespēju dāsni finansiāli atbalstīt partijas. "Ļoti daudzi [ziedotāji] atsaucās uz uzkrājumiem, kas bijuši bezmaz vai padomju laikos, un pārbaudīt, vai šie ziedotāju paskaidrojumi atbilst patiesībai vai ne, vienkārši nav iespējams. Viņu pašreizējie ienākumi - bezdarbnieks, pensionārs - nu nekādi neatbilst ziedojamajai summai un atšķiras ļoti būtiski," teica Strīķe. Viņa atzina, ka, tieši pateicoties mediju un sabiedrības aktīvam atbalstam, tik būtiskus labojumus izdevies panākt, jo sākotnēji likumdevēji ar sajūsmu KNAB ieceres neuzņēma. Viņa atgādināja, ka sākumā Saeimas Pretkorupcijas komisijā kritiski uztverts arī KNAB priekšlikums aizliegt ziedot juridiskajām personām. "Sākumā ļoti skeptiski uztvēra šos priekšlikumus, bet tad, kad prese aktīvi rakstīja un mēs centāmies izskaidrot, kāpēc tie ir vajadzīgi, gūstam atbalstu," viņa klāstīja. Strīķe pauda pārliecību, ka nākamajās vēlēšanās gan partijas, gan ziedotāji daudz atbildīgāk "pieies šim naudas līdzekļu iegūšanas procesam". KNAB vadītāja vietas izpildītāja atzina, ka nebūtu pareizi likumā noteikt konkrētus termiņus, kuru laikā KNAB ir jāpublisko partiju finanšu pārbaužu rezultāti. "Šis jautājums ir izvirzīts, un mēs negribētu, lai tiktu ieviesti konkrēti termiņi pārbaudes veikšanai, jo tas prasīs štatu palielināšanu. Turklāt, ja tiks ieviesti noteikti termiņi, parādās jautājums, ko darīt, ja pārkāpumi tiks konstatēti vēlāk. Kas tad notiek? Juridiski nebūs saprotams, kas notiek pēc šā termiņa," sacīja Strīķe. Viņa norādīja, ka KNAB aicinās deputātus, lai konkrēti termiņi likumā netiktu noteikti. "Mēs varam apņemties, ka šīs pārbaudes veiksim pēc iespējas ātrāk, taču nebūtu pareizi konkrētu laiku paredzēt likumā. Saprotu, kāpēc partijas grib šādu normu, lai šis process nebūtu bezgalīgs," teica Strīķe. Jau ziņots, ka trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija atbalstīja vairākus būtiskus priekšlikumus grozījumiem partiju finansēšanas likumā, tostarp partijas "Jaunais laiks" deputāta Ainara Latkovska iesniegto priekšlikumu, ka ziedotājiem būs atļauts dāvāt naudu tikai no tiem līdzekļiem, kas gūti pēdējo triju gadu laikā un par kuriem nomaksāti nodokļi. "Tēvzemiešu" deputāts Māris Grīnblats arī ierosināja noteikt konkrētus termiņus, kuru laikā birojam ir jāpublisko partiju deklarāciju un finanšu pārbaužu rezultāti, taču šie priekšlikumi neguva komisijas atbalstu. Deputāti daļēji at- balstīja tikai vienu Grīnblata priekšlikumu, kas paredz, ka KNAB partiju priekšvēlēšanu perioda deklarāciju pārbaude jāveic 90 dienu laikā un atzinums par pārbaudi jāpublisko visām partijām vienlaikus. Par grozījumiem otrajā lasījumā Saeima lems ceturtdien. Mīlētākie politiķi - Vīķe-Freiberga, Krasts, Kariņš NRA 11/29/03 Novembrī iedzīvotāji bijuši labvēlīgāki ne tikai pret valdības locekļiem, bet augstāk nekā oktobrī un septembrī vērtējuši arī Saeimas politiķu un partiju vadītāju, kā arī valsts institūciju darbu. Attieksme pret lielāko daļu politiķu tomēr izteikti pretrunīga, liecina Latvijas faktu veiktā aptauja. No trim augstākajām valsts varu pārstāvošajām amatpersonām visaugstākais reitings gan viņu, gan visu pārējo politiķu vidū ir Valsts prezidentei Vairai Vīķei- Freibergai, kuras darbu pozitīvi vērtē 79,7%, negatīvi - 15,7% iedzīvotāju. Viņas reitings - 64,0 procenta punkti salīdzinājumā ar premjera Einara Repšes 20,8 un Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres mīnus 1,7, ko veido 40,2% iedzīvotāju dotais pozitīvais viņas darbības novērtējums, 42,0% - negatīvais. 13,5% nezināja, kā novērtēt Saeimas priekšsēdētājas darbu, bet 4,3% līdz šim nebija dzirdējuši I. Ūdres vārdu. Otrs mīlētākais politiķis ar 26,4 punktu reitingu aiz prezidentes izrādījies tēvzemietis Guntars Krasts. Neraugoties uz to, pilsoņu vidū viņa pozīcijas ir vēl pārliecinošākas (reitings 32,9). Iecīnītāko politiķu trijnieku noslēdz Jaunais laiks (JL) frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, kura nepazinēju rādītājs tomēr ir viens no augstākajiem - neraugoties uz atvēlēto nozīmīgo lomu Saeimā frakcijas un koalīcijas vadībā, neko par viņu nav dzirdējuši 19,7% iedzīvotāju. Apmēram piektdaļa iedzīvotāju neko nav dzirdējusi arī par Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani, 15% - arī par Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītāju Oskaru Kastēnu un jau vairākus gadus Saeimas prezidijā sēdošo Tautas saskaņas partijas deputātu Aleksandru Bartaševiču. Vairāk nekā 10% nepazīst arī Tautas partijas priekšsēdētāju Ati Slakteri un LPP priekšsēdētāju Ēriku Jēkabsonu. Ē. Jēkabsons turklāt ir trešais nemīlētākais politiķis uzreiz aiz tradicionāli pēdējās vietas rezervējušajiem interfrontes varoņiem Tatjanas Ždanokas un Alfrēda Rubika. Būtiskākais reitinga pieaugums novembrī ir ZZS deputātam Vilim Krištopana, kurš paziņojis par vēlmi atbrīvoties no kalpošanas tautai, - 9,3 punkti, bet salīdzinājumā ar septembri - pat par 15,8 punktiem. Negatīvo reitingu ievērojami samazinājis Ē. Jēkabsons no mīnus 24,2 uz 10,4 punktiem, arī I. Ūdre - no mīnus 10,5 uz mīnus 1,7. Par 13,3 punktiem kāpis jeb atgriezies iepriekšējās pozīcijās O. Kastēna reitings - netika aizmirsts arī par pašreklāmas lomu. Lai arī sabiedrība joprojām vairāk uzticas masu medijiem un baznīcai, salīdzinot ar laiku pirms gada un viena mēneša - iepriekšējās valdības un Saeimas laiku -, paaugstinājusies uzticēšanās valsts institūcijām. Piemēram, Ministru kabineta reitings, kas tagad ir 24,7, pagājušā gada oktobrī bija 7,5, Saeimas reitings no mīnus 5,8 pakāpies līdz 9,9, Valsts kontroles - no 1,7 līdz 20,7, robežsardzes - no 11 uz 20,1. Beidzot pozitīvu reitingu guvis arī tradicionāli kritizētais Valsts ieņēmumu dienests, kas ziņu aģentūras pastāvīgi pār- plūdina ar ziņojumiem par savu aktīvo rosīšanos. Negatīvs reitings joprojām ir Privatizācijas aģentūrai, muitai un tiesai, taču arī šo iestāžu kritiķu skaits samazinājies. Nedaudz devalvēta arodbiedrību loma. Tautas partija samaksā uzreiz NRA 12/01/03 Vienīgi Tautas partija (TP) spējusi uzreiz atmaksāt nelikumīgos ziedojumus 21 000 latu apmērā. Pārējās - valdošās partijas Saeimā un Rīgā - nespēj savākt naudu, un dažas grasās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju lūgt pagarināt atmaksas laiku. Līdz 2. decembra darba dienas beigām Jaunajam laikam jāatmaksā 11 500 latu, Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai - 18 455 lati, bet Zaļo un zemnieku savienība, kurai pēc jau nokavētā termiņa jāatmaksā kopumā 55 900 latu, pagaidām no saviem biedriem spējusi savākt un atmaksāt tikai nedaudz vairāk par desmit tūkstošiem latu. Uzvirmo kaislības ap pašvaldību informatizāciju NRA 12/01/03 Pētot Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) projekta īstenošanu, atklājās krasa viedokļu atšķirība gan par projektā tērēto līdzekļu lietderību, gan par projekta īstenošanas metodēm. Spriežot pēc amatpersonu izteikumiem, arī šajā jomā gaidāmi jaunie laiki. Turklāt laikraksts Dienas Bizness informē, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konkursā par PVIS vienotā datu centra izveidi uzvarējis dārgākais Lattelekom 119 000 latu vērtais piedāvājums, bet bez ievērī- bas palicis citas firmas 51 000 latu projekts. Mēģinot noskaidrot, cik lietderīgi tērējas valsts nauda PVIS projektam, vispirms atklājās, ka no publiski pieejamiem avotiem pilna informācija par šo dārgo projektu nemaz nav iegūstama. Aptaujājot kompetentās amatpersonas, atklājās viedokļu dažādība, bet, aptaujājot pašvaldību vadītājus, nācās sadzirdēt pārmetumus par projekta realizācijas dārdzību un metodēm. Bez tam atklājās, ka vairākas pašvaldības, nespējot sagaidīt valstiski svarīgās idejas īstenošanu, informātikas tīklu sākušas veidot pašu spēkiem. RAPLM statistika rāda: kopš 2000. gada PVIS projektam no valsts investīciju programmas piešķirti 2,17 miljoni latu. Reģionālas attīstības un pašvaldības lietu ministrs Ivars Gaters atzina, ka ar PVIS projekta realizāciju "pilnīgi ap- mierinoši nav gājis". Viņš kā galveno problēmu min līdzekļu trūkumu. Par projekta realizāciju atbildīgā amatpersona RAPLM Informatizācijas departamenta direktors Ivars Kalniņš iemeslu lēnajai projekta realizācijai saskata nepietiekamajā finansējumā un intrigās, kuras vērpj un uztur dažādas informātikas biznesā ieinteresētās kompānijas. Savukārt jaunizveidotā Sabiedrības informācijas biroja vadītāja Ina Gudele spriež: galvenā problēma ir tā, ka joprojām nav vienotas pašvaldību informatizācijas stratēģijas. Pēc viņas domām, RAPLM Informatizācijas departamenta uzraudzītajā projektā konkursos uzvar nesamērīgi dārgi piedāvājumi un atsevišķu apakšprogrammu realizācija ir priekšlaicīga. I. Gudele īpašu uzmanību pievērsa pašvaldību vienotā portāla izveidei, kurš izmaksājis nepilnus 40 000 latu, un 119 000 latu vērtā pašvaldību vienotā datu centra izveidei. Runājot par pirmo, I. Gudele uzskata, ka "tas ir milzīgs sadārdzinājums". "Salīdzinājumam varu minēt Eirovīzijas portālu, kurš izmaksāja 23 000 latu un bija daudz sarežģītāks. Tiek veidots pašvaldību vienotais portāls, tikmēr daudzām pašvaldībām nav pat savas mājaslapas. Vai tad ir pakalpojumi, ko šajā portālā izvietot? Piemēram, kāpēc lai Daugavpils iedzīvotāji interesētos, kādi pakalpojumi tiek sniegti Liepājā?" retoriski vaicāja I. Gudele. Runājot par centrālā datu centra izveides projektu, I. Gudele teica: "Joprojām nav īsti skaidrs, kas tur tiks darīts. Manuprāt, datu centrs dublēsies ar valstī jau esošajiem datu serveriem. Projektu vajadzētu virzīt daudz citādāk." Pēc vi- ņas domām, PVIS projektam pamazām jāpārtop par e-pārvaldes projektu. Amatpersona uzskata, ka daļa no PVIS projekta neveiksmēm slēpjas tā uzrauga I. Kalniņa emocionālajā darba stilā. "Viņš reiz ar papīra lapām mani gribēja pat iepļaukāt. Viņš paķēra lapas un vicināja man gar seju, kliedzot, kas tā par viņa apmelnošanu." Turpretī I. Kalniņš uzskata, ka PVIS projekta pilnīgai īstenošanai nepieciešams gan vienotais pašvaldību portāls, gan arī vienotais datu centrs. "Tas ir gan uz iekšu, gan uz āru vērsts instruments, un tas nozīmēs, ka iedzīvotājs, atrodoties kaut vai otrā pasaules malā, spēs iegūt informāciju par viņa interesējošās pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem." Kā galveno argumentu vienotā pašvaldību portāla izveidei I. Kalniņš minēja to, ka ne visas pašvaldības naudas ziņā spēj izveidot portālus vai pat mājaslapas. Vienotajā pašvaldību portālā būs iespējas izvietot arī to pašvaldību informāciju, kurām nav līdzekļu iegādāties dārgos serverus un programmatūras. Pēc I. Kalniņa domām, diskusijas par PVIS projektu rodas tāpēc, ka ikviena informācijas tehnoloģiju firma vēlas iegūt valsts pasūtījumu. Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders PVIS projektus "idejiskā līmenī" uzskata par valsts attīstībai nepieciešamiem. "Vienots tīkls un informācijas sistēma ir būtisks valsts instruments. Diemžēl projekta realizācija varēja būt veiksmīgāka. Nemitīgi viss mainās un visi strīdas," sūrojās G. Šķenders. Tā kā pašvaldībās ir dažāda rocība un kadru resursi, pēc G. Šķendera domām, lietderīgi būtu atsevišķiem rajoniem veidot lokālos tīklus, kur pašvaldību cilvēkiem iegūt darba prasmi. Ogres rajona padomes un Suntažu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Petrovičs pastāstīja, ka ogrēnieši paši saviem spēkiem izveidojuši savu datu pārraides tīklu. "Mums arī pirmajiem izdevās veikt būtisku lēcienu - apvienojām skolu un pašvaldību tīklus." Viņaprāt, nelaime ir tā, ka valstī joprojām nav vienota tīkla. "Cik ilgi skraidīsim apkārt ar disketēm? Kāpēc valstī lobē tikai Lattelekom?" vaicāja J. Petrovičs. Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis domā, ka PVIS projekts ir vajadzīga lieta, "taču tā līdz šim ne visai veiksmīgi ir vadīta - brīžiem ambiciozi un aizspriedumaini. Ir iztērēts daudz naudas, bet rezultāta nav". Esošās programmas viņš nodēvēja par smagnējām un neefektīvām. A. Okmanis cer, ka PVIS projekta nodošana Sabiedrības informācijas biroja pārziņā ļaus lietas sakārtot, zudīs ambīcijas un aizspriedumi. Mediji neiesniedz priekšlikumus valdības rosinātajam ētikas kodeksam Diena 12/01/03 Līdz noteiktajam termiņam - 28.novembrim - neviens no Latvijas plašsaziņas līdzekļiem ar saviem priekšlikumiem nebija atsaucies uz Valsts kancelejas aicinājumu iesaistīties valdības iecerētās ētikas padomes izveidē un mediju ētikas kodeksa sagatavošanā valdības vadībā. Laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte vēstulē kancelejai norādījusi, ka šāda padome radītu no- pietnus draudus vārda brīvībai Latvijā. Līdzīgu viedokli, kritizējot valdības iniciatīvu žurnālistu vietā rakstīt ētikas kodeksu, Dienai izteikuši arī vairāki mediju spe- ciālisti, valdības vēlmi nosaucot par politiskas cenzūras mēģinājumu aiz garīguma saukļiem un skaidru varas vēlmi regulēt medijus. Tomēr, pat neraugoties uz mediju protestiem, valdība nav atkāpusies no domas par virsuzraudzību plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksa radīšanā. Premjera biedra padomnieks reliģiskajos jautājumos Jānis Šmits sacīja, ka rakstisku piekrišanu darboties ētikas padomē izteikuši visu televīziju vadītāji. Premjera biedra Aināra Šlesera (LPP) birojā tapušo noteikumu projekts par ētikas padomes izveidi izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Ideja par nepieciešamību valdībai uzņemties mediju ētikas kodeksa sagatavošanu radusies Garīgo lietu padomē, kur ietilpst lielāko konfesiju pārstāvji un politiķi. "Valdības vai Saeimas veidota, ietekmēta vai apstiprināta ētikas padome, kas koordinētu vai kontrolētu plašsaziņas līdzekļus, var veicināt tikai vienu: cenzūru - izteiksmes brīvības ierobežošanu, vēršanos pret asu un kritisku politiķu darbības izvērtējumu. (..) Tāpēc aicinu atteikties no jebkādas valsts ietekmētas plašsaziņas līdzekļu ētikas padomes veidošanas," vēstulē Valsts kancelejai raksta S.Ēlerte. Arī Latvijas radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts šaubās, vai valdības iesaiste ceturtās varas ētikas kodeksa radīšanā nestu labumu, jo "ētika, kas uzlikta uz valsts veidlapas, pārvēršas par etiķi". Dienai ir savs ētikas kodekss, bet Dz.Kolāts teic - LR bez kodeksa "lielas kolīzijas līdz šim nav raisījušās, jo zināma principu daļa ir Radio un televīzijas likumā un par to, kā likumā nav, mediji vienojas iekšēji". Tomēr viņš atzīst, ka Latvijas mediju vidē ir pārāk liela savrupība un neiecietība citam pret citu, un vēl nav pienācis laiks vienotu kritēriju saskaņošanai. J.Šmits gan neredz "šeit nedz cenzūru, nedz draudus demokrātijai vai tamlīdzīgi", jo, piemēram, vardarbību TV vajagot uzraudzīt un ierobežot. Uz Dienas iebildi, ka to jau dara Radio un televīzijas likums, par kura pārkāpumiem saņem sodu, kamēr ētikas kodekss ir tikai labas gribas izpausme, J.Šmits tomēr paliek pie sava: "Likumi ir viena lieta, bet kodekss vai principi, kas regulē mūsu iekšējo rīcību, pavisam cita." Viņš uzsver, ka kodekss būs kopdarbs, un neredz iemeslu, lai no tā atkāptos, īpaši, ja telasabiedrību vadītāji piekrituši strādāt ētikas padomē. LNT ģenerāldirektora palīdze Alīna Sīkstule apliecina, ka A.Ēķis piekritis piedalīties kodeksa izstrādāšanā, jo "labāk piedalīties, nekā vienkārši būt informētam post factum". Arī TV3 direktors Kaspars Ozoliņš atzīst: "Savādāk šajā komisijā nebūs neviena mediju pārstāvja, un nebūs iespējas nekādi ietekmēt komisijas darbību." Iedzīvotāji joprojām nepazīst vairākus ministrus LETA 11/30/03 Lai arī pašreizējā valdība strādā jau ilgāk nekā gadu, daudzi iedzīvotāji joprojām neko nav dzirdējuši par vairākiem ministriem. Kā liecina novembrī veiktā "Latvijas faktu" aptauja, 18,5% aptaujāto neko nav dzirdējuši par vides ministru Raimondu Vējoni (ZZS), 17,6% - par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru (JL), 14,1% - par īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku (LPP), 11,6% - par īpašu uzdevumu ministru bērnu un ģimenes lietās Aināru Baštiku (LPP), 11,1% - par zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS). Labklājības ministri Dagniju Staķi (ZZS) un tieslietu ministru Aivaru Aksenoku (JL) nepazīst 9,6%, satiksmes ministru Robertu Zīli (TB/LNNK) - 8%, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (JL) - 7,8%, kultūras ministri Ingūnu Rībenu (JL) - 7,7%, finanšu ministru Valdi Dombrovski (JL )- 6,9% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt par Ministru prezidentu Einaru Repši (JL) neko nebija dzirdējis tikai 0,1% aptaujāto. Diezgan populārs ir aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK), par kura darbiem nav informēti tikai 2,6%, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LPP) un iekšlietu ministrs Māris Gulbis (JL), kurus nepazīst tikai 3,6% aptaujāto. Eigims turpinās vadīt partiju 'Latgales gaisma' LETA 11/30/03 Sestdien pēc partijas "Latgales gaisma" (LG) kongresa notikušajā partijas jaunievēlētās valdes sēdē par LG priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Daugavpils domes deputāts Rihards Eigims. Kongresā runājot par lielākajiem partijas sasniegumiem, kā galveno Eigims minēja AS "Lokomotīve" parādu norakstīšanu. Liela loma partijai esot bijusi arī vietējā transporta mezgla, stadiona "Spīdveja centrs" 2.kārtas un sporta internātskolas būvniecībā, pensionāru dienas centra, dienas centra invalīdiem "Cerība", pensionāru atbalsta fonda, darba grupas, kas nodarbosies ar iedzīvotāju dzīvokļu problēmām saistīto jautājumu risināšanu, izveidē, pensionāru atbrīvošanā no pacientu iemaksām un bezmaksas tramvaja ieviešanā pensionāriem pilsētā. Kā būtisku Eigims minēja arī to, ka, pretēji skeptiķu prognozēm, arī pēc nonākšanas opozīcijā partija ir nevis izjukusi, bet gan palielinājusi savu biedru skaitu par aptuveni 300 cilvēkiem. Šobrīd partija, pēc tās līdera domām, ir realizējusi aptuveni 70% no visiem saviem priekšvēlēšanu solījumiem. LG kongresā tika pieņemta rezolūcija, kurā partija iestājas par vispārēju bezmaksas medicīnu. "Veselības aprūpe ir un būs viena no partijas prioritātēm. Valstij ir jānodrošina mierīgas vecumdienas un tiesības saņemt medicīnisko palīdzību bez maksas. Steidzīgi jāatrisina jautājums par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iedzīvotājiem, kuri, maksājot nodokļus, nevar apmaksāt obligāto veselības apdrošināšanas polisi, to ir jānodrošina valstij," teikts rezolūcijā. Par ģimenes ārstu praksēm rezolūcijā teikts, ka tām ir jāattīstās, ievērojot principu: ārsts priekš pacientiem, nevis pacienti priekš ārsta. Partija uzskata, ka nav pieļaujama arī situācija, ka pietrūkst līdzekļu bezmaksas ambulatorās ārstēšanas medikamentu iegādei. Lai gan ambulatorā ārstēšana vienmēr ir lētāka nekā stacionārā, finansiālais aspekts nedrīkst būt par iemeslu atteikumam ārstēties stacionārā, teikts rezolūcijā. LG iestājas arī par darba algas paaugstināšanu medicīnas darbiniekiem, sekmējot viņu profesionālā līmeņa izaugsmi un progresīvu mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanu visos veselības aizsardzības līmeņos. Kongresa delegātu pieņemtajā deklarācijā "Par pašvaldībām" teikts, ka partija "Latgales gaisma" iestājas par divu līmeņu vietējām pašvaldībām. Pirmā līmeņa pašvaldības, īstenojot tām uzliktās funkcijas, tuvinātu publisko pārvaldi cilvēkiem, bet otrā līmeņa pašvaldības, strādājot ar Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, nodrošinātu savas pilsētas un reģiona attīstību. PLG iestājas arī pret valdības mēģinājumu ar jaunā Pašvaldību likuma palīdzību pakļaut pašvaldības Ministru kabinetam un par likumdošanas normu pieņemšanu, kas ļautu ievēlēt pašvaldības priekšsēdētāju tiešās vēlēšanās. Kongresa laikā tika apstiprināts partijas revīzijas komisijas ziņojums un partijas statūtu jaunā redakcija. Nepieciešamība veikt izmaiņas statūtos bija radusies tādēļ, ka LG vecie statūti un struktūra esot ierobežojusi partijas tālāko attīstību. Statūtos ieviestās izmaiņas palielinās LG nodaļu tiesības, dos ierindas biedriem lielākas iespējas piedalīties partijai svarīgo problēmu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī nostiprinās partijas organizatorisko struktūru. Šobrīd partijā "Latgales Gaisma" ir 1110 biedri. LG nodaļas darbojas praktiski visos Latgales rajonos. LSDSP atmaksās nelikumīgi saņemtos ziedojumus LETA 11/30/03 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) domes sēdē vakar nolemts atmaksāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklātos, nelikumīgos ziedojumos saņemtos 18 455 latus, aģentūrai LETA pastāstīja partijas ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs. Lai varētu atmaksāt minēto summu, dome izteikusi aicinājumu ziedot partijai, lūdzot palīdzēt šajā "kļūmīgajā situācijā", sacīja Dinēvičs. Domes sēdē arī ticis akceptēts sadarbības līguma teksts ar Jaunatnes sociāldemokrātisko savienību, kura, kā iepriekš ziņots, nolēmusi pārtraukt sadarbību ar Sociāldemokrātu savienību (SDS) un turpmāk sadarboties ar LSDSP. Kā sacīja Dinevičs, paredzams, ka līgumu abas puses parakstīs nākamnedēļ. Papildus vakar LSDSP domes sēdē apskatīti arī jautājumi par Eiroparlamenta vēlēšanu kārtību, kā arī pensiju un pabalstu sistēmu. Jau ziņots, ka KNAB konstatēja divus ziedojumus LSDSP, kuros saņemtie 18 455 lati jāpārskaita Finanšu ministrijas kontā līdz šā gada 2.decembrim. Vienā gadījumā tēva uzdevumā LSDSP esot ziedojis dēls, bet otrs ziedojums esot neskaidras izcelsmes. ZZS šaubīgo ziedojumu atmaksai saziedoti 14 000 latu BNS 12/01/03 Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas lēmuma visiem deputātiem un ministriem uzlikt par obligātu pienākumu ziedot savienībai, lai varētu atmaksāt šaubīgi saņemtos ziedojumus, novembrī ZZS saziedoti 14 370 lati. Vislielāko summu novembrī ZZS atvēlējis Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Indulis Emsis, kurš savienībai ziedojis 1100 latu. Devīgi bijuši arī ZZS pārstāvošie ministri - labklājības ministre Dagnija Staķe ziedojusi 700 latu, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze - 850 latu, savukārt vides ministrs Raimonds Vējonis - 980 latu. Arī Saeimas deputāti dāsni ziedojuši partijai - Jānis Strazdiņš atvēlējis 800 latu, ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis - 850 latu, Staņislavs Šķesters - 900 latu, Leopolds Ozoliņš - 860 latu, Vilnis Edvīns Bresis - 600 latu, Andris Bērziņš - 900 latu, Andis Kāposts - 600 latu, Pāteris Kalniņš - 700 latu, Vilis Krištopans - 1000 latu, Arvīds Ulme - 380 latu. Novembrī nauda ziedota arī ZZS pārstāvētajām partijām atsevišķi - Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība novembrī ziedojumos saņēmusi 532 latus, savukārt Latvijas Zaļā partija (LZP) - 500 latu. Vējonis novembrī ziedojis ne vien ZZS, bet 200 latu atvēlējis arī LZP. Jau ziņots, ka, pārbaudot ZZS pagājušajā gadā saņemtos ziedojumus, KNAB konstatēja nelikumīgi saņemtus ziedojumus gandrīz 75 000 latu apjomā un šo summu septembra sākumā lūdza pārskaitīt Finanšu ministrijas norādītajā kontā, taču visa nauda joprojām nav pārskaitīta. KNAB pēc ziedotāju iztaujāšanas konstatēja, ka četras personas pārskaitījušas sešus ziedojumus ZZS - kopsummā 36 300 latu - kā starpnieki, kas ir pretrunā ar likumu, jo partijas aizliegts finansēt ar trešo personu starpniecību. Tāpat KNAB secinājis, ka četras personas, pretēji ZZS deklarācijā minētajam, nav ziedojušas savienībai 38 350 latu. Biroja veiktajā pārbaudē atklājies, ka četri partijas ziedotāju sarakstā minētie cilvēki nav ziedojuši ZZS, un, iepazīstoties ar bankas dokumentiem, konstatēts, ka arī paraksti ir viltoti un izmantoti tikai personu dati. Ierosināta krimināllieta par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu. Tā kā ZZS nav izpildījusi KNAB prasību atmaksāt daļu no šaubīgajiem ziedojumiem - 55 950 latus - KNAB lūdza tiesu sodīt ZZS līderi Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, taču deputāti Ūdri sodīšanai neizdeva. Bojārs sašutis par tieslietu ministra gatavību pārkāpt likumu NRA 12/03/03 Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs paudis sašutumu par šobrīd Ministru prezidenta pienākumus pildošā tieslietu ministra Aivara Aksenoka publiski pausto gatavību pārkāpt likumu par ostām. G. Bojārs uzskata, ka no tieslietu ministra puses, kurš turklāt pilda premjera pienākumus, šādi izteikumi nav pieļaujami - valdībai un tās vadītājam ir jāievēro likums bez dažādu attaisnojumu meklēšanas, ziņo domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa. "Diemžēl mūsu valdība nereti rīkojas sev vien zināmu mērķu, nevis likuma vārdā, un tas jau ir novedis pie pilnīgas Rīgas brīvostas valdes darba bloķēšanas. Rezultātā Rīgas brīvostai un visai pilsētai rodas lieli zaudējumi," teica G. Bojārs. Viņš uzsvēra, ka, piemēram, kruīza kuģis Cinderella jau ir atteicies no plāna ienākt ostā uz Ziemassvētkiem, jo brīvostas valdei nav bijusi iespēja lemt par atlaidēm. G. Bojārs arī atgādināja, ka Ministru prezidents Einars Repše 25. novembrī nosūtījis domes priekšsēdētājam vēstuli, lūdzot nodrošināt likumā par ostām doto uzdevumu - iesniegt Ministru kabinetam (MK) apstiprināšanai Rīgas ostas pārval- des nolikumu, tomēr "pats E. Repše, kavējoties ar dokumentu tālāko virzību, pārkāpj likumu". Neatkarīgā jau rakstīja, ka pirmdien beidzās termiņš, kurā likumā par ostām MK bija jālemj par valsts pārstāvju apstiprināšanu Rīgas un Vetntspils ostu valdēs, taču joprojām nav skaidrs, kad tas tiks izdarīts. Tieslietu ministrs A. Aksenoks pat atzinis, ka "formāli vajadzēs nedaudz pārkāpt likumu", taču svarīgāk esot sabiedrībā apspriest izvirzītos kandidātus darbam ostu valdēs. Arī E. Repše uzskata, ka nav nepieciešama "speciāla steiga vai ārkārtas pasākumi", lai amatos apstiprinātu ostu valžu locekļus, premjera viedokli pauda viņa preses sekretāre Kristīne Jučkoviča. Savukārt satiksmes ministrs Roberts Zīle paudis neizpratni, kādēļ nav atbalstīts viņa priekšlikums sasaukt valdības ārkārtas sēdi, kurā apstiprinātu valsts pārstāvjus ostu valdēs. Viņš arī izteicies, ka diskusija sabiedrībā par valsts izvirzītajām kandidatūrām, ko aicina rīkot premjers E. Repše, diez vai ir nepieciešama, jo darbam ostās lielākoties izvirzīti iepriekšējie valsts pārstāvji. LSDSP lūgs pagarināt nelikumīgi saņemto ziedojumu atmaksas termiņu NRA 12/03/03 Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) nelikumīgi saņemto ziedojumu atmaksu noteiktajā laikā nav veikusi, bet gatavojas lūgt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pagarināt atmaksas termiņu. Finanšu ministrijas (FM) kontā nelikumīgi saņemtos ziedojumus pilnībā pārskaitījušas Tautas partija (TP) un partija Jaunais laiks (JL), bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) daļēji veikusi atmaksu. Vakar partijām Finanšu ministrijas (FM) kontā bija jāpārskaita nelikumīgi saņemtie ziedojumi. Tautas partija (TP) uzreiz atmaksāja nelikumīgos ziedojumus 21 000 latu apmērā, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai pēc nokavētā termiņa jāatmaksā kopumā 55 900 lati, pagaidām spējusi atmaksāt nepilnus 13 000 latu, Neatkarīgo informē KNAB sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. "LSDSP FM kontā nav pārskaitījusi nelikumīgi saņemtos ziedojumus 18 455 latu apmērā," stāsta D. Kurpniece. Viņa informē, ka FM kontā vakar naudu ir pārskaitījusi tikai partija JL. LSDSP nolēmusi lūgt KNAB par trim nedēļām pagarināt termiņu nelikumīgi saņemto ziedojumu atmaksai, informē partijas ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs. J. Dinevičs norāda, ka no prasītajiem 18 455 latiem partijas kasē ir tikai aptuveni 5000 latu. LSDSP esot nolēmusi darīt visu iespējamo, lai apmaksātu visu prasīto summu trīs nedēļu laikā. "Mēs nelūgsim KNAB pagarināt atmaksas termiņu, bet pēc iespējām turpināsim atmaksāt nelikumīgos ziedojumus," uzsver ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš piebilst, ka ZZS apmēram gada laikā varētu atmaksāt visus nelikumīgi saņemtos ziedojumus. "Mani interesē, kurš partijai JL ir ziedojis naudas summu, lai tik ātri spētu atmaksāt nelikumīgos ziedojumus," jautā A. Brigmanis. "Šodien pārskaitījām Finanšu ministrijas (FM) norādītajā kontā nelikumīgi saņemtos ziedojumus 11 000 latu apmērā, taču, iespējams, vērsīsimies tiesā pret cilvēkiem, kuri atzinušies, ka bijuši starpnieki ziedojumu nodošanā," norāda partijas JL ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. Viņš piebilst, ka partijas valde vēl lems, vai vērsties tiesā, bet, visticamāk, tas tikšot darīt. IeM darbiniece informāciju esot nopludinājusi vīra firmai NRA 12/03/03 Rīgas apgabaltiesa vakar atcēla Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas noteica apcietinājumu Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra Uzskaites nodaļas priekšniecei 1958. gadā dzimušajai Vijai Jermačenko. Līdz ar to LR Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Sergejs Petruhno vakar viņai kā drošības līdzekli noteica policijas uzraudzību. Acīmredzot nu jau bijušo IeM darbinieci tur aizdomās par neizpaužamu ziņu izpaušanu, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā radījusi smagas sekas vai izdarīta mantkārīgā nolūkā. Kā jau rakstīts, V. Jermačenko 22. novembrī aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju. Savukārt krimināllieta par neizpaužamu ziņu izpaušanu, ja to izdarījusi amatpersona, kura brīdināta par ziņu neizpaušanu, tika ierosināta jau 5. novembrī. V. Jermačenko tiesai teica, ka pilnībā ir atzinusi savu vainu, tomēr noliedz mantkārīgu nolūku. Viņa solījās netraucēt izmeklēšanu un ierasties pēc pirmā prokurora uzaicinājuma izmeklēšanas darbību veikšanai. Aizdomās turamā klāstīja, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā pret viņu ir pārkāptas kriminālprocesa normas - viņa pratināta bez advokāta, kam viņa piekritusi, jo KNAB darbinieki solījuši nelūgt viņas apcietināšanu. V. Jermačenko arī uzsvēra, ka viņas apgādībā ir 16 gadus veca meita un māte - 2. grupas invalīde. Prokurors S. Petruhno bija citās domās, skaidrojot tiesai, ka vēl nav izzināti aizturētās līdzdalībnieki, kurus bijusī amatpersona neatklāj. Tādēļ pagaidām nav iespējams noteikt to personu loku, ar kuriem V. Jermačenko nedrīkstētu satikties. Turklāt viens no galvenajiem lieciniekiem ir viņas vīrs, un nav saprotams, kā varētu viņai liegt tikties ar pašas vīru, ar kuru V. Jermačenko dzīvo kopā. Prokurors minēja, ka tālākajā lietas izmeklēšanas gaitā varbūt radīsies iespēja drošības līdzekli mainīt, taču pašlaik izmeklēšana tikai uzsākta, tāpēc izraudzītais drošības līdzeklis ir adekvāts. Neatkarīgās informācija, ko Ģenerālprokuratūras preses centrs pagaidām ne apstiprina, ne noliedz, liecina, ka V. Jermačenko informāciju par iedzīvotāju sodāmībām un pārkāpumiem nopludinājusi sava vīra firmai, kas nodarbojusies ar biznesa drošības konsultācijām un bija noslēgusi virkni līgumu ar līzinga kompānijām, kuras savukārt interesēja iespējami plašāka informācija par potenciālajiem klientiem un viņu uzticamību. Turklāt šis ģimenes bizness vērienīgi plaucis jau vairākus gadus. Aiz- turētā IeM darbiniece Informācijas centrā strādā no 1990. gada, bet iekšlietu sistēmā - jau kopš 1978. gada. Valdība nespēj izpildīt ostu likuma prasības NRA 12/03/03 Lai gan jau vakar beidzās termiņš, līdz kuram atbilstoši Likumam par ostām Ministru kabinetam (MK) bija jālemj par valsts pārstāvju apstiprināšanu Rīgas un Ventspils ostu valdē, joprojām nav skaidrs, kad tas varētu tikt izdarīts. Tostarp Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs pieļāvis iespējamību Rīgas brīvostas valdes sēdi sa- saukt jau šonedēļ. Pagaidām netiek prognozēts, kad valdība varētu lemt par Rīgas un Ventspils ostas valdes locekļu apstiprināšanu. Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks aģentūrai BNS atzinis, ka "formāli vajadzēs nedaudz pārkāpt likumu", taču svarīgāk esot sabiedrībā apspriest izvirzītos kandidātus darbam ostu valdēs. Jāpiebilst, ka pašlaik A. Aksenoks ir Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs, jo premjers Einars Repše vēl vakar bija komandējumā, savukārt no šodienas līdz nākamajai pirmdienai viņam būs atvaļinājums. E. Repše uzskata, ka nav vajadzīga "speciāla steiga vai ārkārtas pasākumi", lai amatos apstiprinātu ostu valžu locekļus, premjera viedokli Neatkarīgajai pauda viņa preses sekretāre Kristīne Jučkoviča. Savukārt satiksmes ministrs Roberts Zīle pauda neizpratni, kādēļ nav atbalstīts viņa priekšlikums vakar sasaukt valdības ārkārtas sēdi, kurā apstiprinātu valsts pārstāvjus ostu valdēs. Viņš arī izteicās, ka diskusija sabiedrībā par valsts izvirzītajām kandidatūrām, ko aicina rīkot premjers Einars Repše, diezin vai ir nepieciešama, jo darbam ostās lielākoties izvirzīti iepriekšējie valsts pārstāvji. "Ja valdība neapstiprinās izvirzītos pārstāvjus darbam ostās, savā ziņā tā ir neuzticības izteikšana ministriem, jo valsts pārstāvjus ir ieteikuši tieši ministri," teica R. Zīle. Arī Rīgas mērs Gundars Bojārs "ir neizpratnē, kādēļ valdības vadītājs vilcinās ar valsts pārstāvju apsti- prināšanu dalībai Rīgas brīvostas valdē," ziņo domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa. Neskatoties uz to, ka pašvaldībā jau apstiprināto brīvostas nolikumu valdība vēl nav skatījusi, spēkā joprojām ir esošais Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums, ciktāl tas nav pretrunā ar jauno likumu par ostām, uzsvēra G. Bojārs. Tādejādi viņš norādīja, ka arī šobrīd ir iespējams sasaukt valdes sēdes. Kopš jūlija ir sakrājušies vairāki svarīgi jautājumi, kurus valdei vajadzētu skatīt, tajā skaitā brīvostas pārvaldes nākamā gada budžets. Šī iemesla dēļ G. Bojārs izvērtē iespēju šonedēļ sasaukt Rīgas brīvostas valdes sēdi. Viņš aicina arī ministrijas nozīmēt ostas valdē savus pārstāvjus, nevis destruktīvi bloķēt valdes darbību, pamatojoties uz to, ka jaunais nolikums nav apstiprināts MK. Finanšu ministra Valda Dombrovska padomniece Žanete Lūse aģentūrai LETA skaidrojusi, ka Finanšu ministrijai jau nominējusi savu pārstāvi brīvostas valdē, un "tagad jāgaida, kad valdība izlems jautājumu par jaunās valdes apstiprināšanu. 'Jaunais laiks' atmaksājis šaubīgos ziedojumus BNS 12/02/03 Partija "Jaunais laiks" (JL) otrdien Finanšu ministrijas norādītajā kontā pārskaitījusi šaubīgos ziedojumus - 11 tūkstošus latu, informēja JL ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. JL ģenerālsekretārs atzina, ka nepieciešamo summu partijai nebija pārāk grūti savākt. "Ja jau laicīgi naudu pārskaitām, tad jau veicās labi," sacīja Krupņikovs. Jāatgādina, ka novembra beigās KNAB publiskoja piecu partiju finanšu pārbaužu rezultātus un trijām partijām, to vidū partijai JL, līdz 2.decembrim uzdeva pārskaitīt nelikumīgi saņemtos ziedojumus. JL birojs līdz otrdienai lika pārskaitīt 11 000 latu. JL jau oktobrī pārskaitīja 11 500 latus Finanšu ministrijas (FM) kontā, pēc tam kad divi JL ziedotāji - advokāts Aināra Dzelzes un Valentīna Kļavas - publiski paziņoja, ka viņi partijai JL ziedojuši sev nepiederošus līdzekļus. JL iesniedza prasību tiesā par šo līdzekļu piedziņu no ziedotājiem. KNAB un ECT Pumpurs atstāj amatu NRA 11/27/03 Uz dienesta izmeklēšanas laiku no amata atstādinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks Valdis Pumpurs vakar iesniedzis atlūgumu. Šādu lēmumu V. Pumpurs pieņēmis pēc iepazīšanās ar KNAB izveidotās dienesta izmeklēšanas komisijas slēdzienu. Viņš norādīja, ka slēdziens ir konfidenciāls dokuments, kura saturu nevar atklāt. Kā ziņo LETA, tajā norādīts uz viņa it kā pieļautajiem pārkāpumiem, tomēr materiāla pēdējā punktā atzīts, ka V. Pumpura darbību dēļ nav reģistrēta valsts noslēpumu saturošas informācijas nozaudēšana vai noplūde. KNAB priekšnieka vietnieks informēja, ka jau šonedēļ slēdziens tiks nosūtīts Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kam jāpieņem lēmums par pielaides atjaunošanu valsts noslēpumu saturošai informācijai. Ņemot vērā, ka SAB lēmumu var pieņemt ilgā laika periodā un šajā laikā V. Pumpuram nav iztikas avotu, viņš bijis spiests uzrakstīt atlūgumu, lai meklētu citu darbu. V. Pumpurs darbu KNAB vēlas atstāt no šodienas, 27. novembra. KNAB Sabiedrisko attiecību un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece pastāstīja, ka birojs pašlaik nekomentē un neatklāj dienesta pārbaudes rezultātus, kas ir konfidenciāla informācija. Atsaucoties uz personu datu aizsardzību, KNAB nesniedz arī informāciju par V. Pumpura iesniegto atlūgumu. Prokuratūra kritizē KNAB sākotnējo darbu digitālās TV lietas izmeklēšanā Diena 11/28/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pagaidu priekšniece Juta Strīķe ceturtdien publiski kritizēja par krimināllietu izmeklēšanu atbildīgo bijušo vietnieku Valdi Pumpuru par vilcināšanos digitālās televīzijas afēras izmeklēšanā, kā dēļ esot zaudēti vairāki mēneši pierādījumu vākšanai, taču nesaistīja to ar viņa atstādināšanu. Arī Ģenerālprokuratūra, kas uzrauga lietas izmeklēšanu, atzīst - sākumā izmeklēšana nav notikusi pietiekami aktīvi. V.Pumpurs pārmetumus neatzīst. "Ir pazaudēts laiks. Dažu mēnešu garumā bija aktīvi jāvāc pierādījumi, bija jāizmeklē lieta. Tā vietā, lai aktīvi izmeklētu šo lietu, cik es saprotu, viņš [Pumpurs] staigājis pa Ministru kabinetu un meklējis, no kā ietekmēties," J.Strīķe teikusi BNS. Kad Diena centās precizēt, ko tieši V.Pumpurs nav izdarījis, J.Strīķe ar preses pārstāves starpniecību paziņoja, ka tas esot viņas kā profesionāles viedoklis par izmeklēšanu, nevis apsūdzības V.Pumpuram. Viņa uzskatot, ka aktīva pierādījumu vākšana bija jāsāk līdz ar pirmajiem signāliem par nelikumībām, jo tad "KNAB nebūtu spiests meklēt naudu pa visu pasauli". Arī krimināllietu vajadzējis ierosināt ātrāk. Jau vēstīts, ka jūlija sākumā premjers vērsās KNAB par digitālās TV ieviešanu. Pārbaudi birojs sāka 10.jūlijā un pēc mēneša paziņoja, ka vismaz viena līguma slēgšanā amatpersonas varētu būt pārsniegušas pilnvaras. Taču krimināllietu par amatpersonu bezdarbību un pilnvaru pārsniegšanu ierosināja tikai pēc pusotra mēneša - 1.septembrī. "Sākotnēji pieteikuma pārbaude nenotika pietiekami intensīvi, izmantojot visas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās iespējas," Dienai ceturtdien komentēja prokuratūras pārstāve Dzintra Šubrovska, taču konkretizēt atteicās, jo rit izmeklēšana. Sākotnēji krimināllieta par digitālās televīzijas afēru bija V.Pumpura pārraudzībā, bet septembrī pēc stāšanās amatā to savā pārraudzībā pārņēma J.Strīķe. KNAB un prokuratūras noslēpumainība liedz saprast, ko izmeklētājiem vajadzējis darīt citādi. Neoficiāli Diena agrāk dzirdējusi pieņēmumu, ka apjomīgajai lietai sākumā bijis piesaistīts par maz cilvēku - trīs izmeklētāji un viens operatīvais darbinieks, ko apstiprināja arī V.Pumpurs, bet, viņaprāt, tas bijis pietiekami, jo sākumā vākti tikai dokumenti. Otra mīkla ir jautājums, kāpēc KNAB neapturēja ap 1,3 no 4 miljoniem latu, kas no digitālās TV ieviesēja Kempmayer Media Limited Latvijas meitasuzņēmuma konta Pareksa bankā uz Maltu aizceļoja īsi pēc krimināllietas ierosināšanas. V.Pumpurs teica, ka lieta ierosināta par amatpersonu darbībām un viņam šķietot - par kontiem KNAB tajā brīdī ziņu neesot bijis. No prokuratūras aizrādījumu izmeklēšanā neesot bijis, un viņš neuzskatot, ka būtu to vilcinājis. "Es nesaprotu, par ko ir runa," teica V.Pumpurs. Pumpuram atjauno pielaidi valsts noslēpumiem LETA 12/02/03 Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir nolēmis nepieciešamības gadījumā atjaunot pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniekam Valdim Pumpuram. Kā informēja SAB preses sekretārs Dainis Miķelsons, Pumpuram gan tiktu pazemināta atļaujas kategorija no "sevišķi slepenas" uz "slepenu", nosakot, ka turpmāk viņš nevarēs ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst arī slepenības režīma nodrošināšana. Šādu lēmumu SAB pieņēma, izvērtējot KNAB izveidotās dienesta izmeklēšanas komisijas atzinumu un tam pievienotos materiālus. Kā skaidroja SAB pārstāvis, no dienesta izmeklēšanā savāktajiem materiāliem ir redzams, ka KNAB pieļauti vairāki dažādi pārkāpumi saistībā ar Valsts no- slēpuma aizsardzības noteikumiem, bet disciplinārā atbildība par tiem būtu piemērojama ne tikai Pumpuram, bet, iespējams, arī vairākiem citiem KNAB darbiniekiem. Zviedrijas pilsonis ECT no Latvijas prasa 7 miljonus eiro LETA 12/02/03 Pie kārtējās prasības pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā novedusi pirms aptuveni desmit gadiem Ģenerālprokuratūrā ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un grāmatvedības datu sagrozīšanu. Zviedrijas pilsonis Grigorijs Bobovičs, kurš tiek apsūdzēts šajā krimināllietā par, viņaprāt, cilvēktiesību pārkāpumiem, ar ECT starpniecību no Latvijas valsts vēlas piedzīt septiņu miljonu eiro (4,6 miljonu latu) materiālo kompensāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Tiesā aģentūrai LETA prasības summu ne apstiprināja, ne arī noliedza. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis pārbaudi par iespējamiem korupcijas gadījumiem šīs krimināllietas izmeklēšanā, taču, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, pārbaudi nav izdevies pilnvērtīgi pabeigt, jo prokuratūra atteikusi KNAB izsniegt visus lietas materiālus. Boboviča lieta nonākusi arī Satversmes tiesas (ST) redzeslokā. ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš prognozēja, ka, Bobovičam vēršoties ECT, Latvija procesu zaudētu un vajadzētu maksāt kompensāciju. Ministru prezidentam Einaram Repšem (JL) šā gada 26.septembrī adresētā vēstulē Bobovičs pauž viedokli: ja lēmums ECT būs Latvijai nelabvēlīgs, par vainīgiem materiālo zaudējumu nodarīšanā Latvijas valstij var uzskatīt Ģenerāl- prokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurori Dagmāru Ušču un viņas padoto prokuroru Ivaru Krauzi. Ģenerālprokuratūra nekomentēs prognozes par ECT iespējamajiem nolēmumiem, sacīja Ģenerālprokuratūras Preses centra vadītāja Dzintra Šubrovska. Kā informēja ECT, Bobovičs tiesā vērsies šā gada 14.martā, uzskatot, ka Latvija pārkāpusi viņa tiesības pēc vismaz četriem Cilvēktiesību konvencijas pantiem. Viņš sūdzas, ka Latvija pārkāpusi konvencijas 5.pantu, kas nosaka brīvības un drošības garantijas, 7.pantu, kas nosaka, ka li- kumu nevar piemērot ar atpakaļejošu datumu, 6.pantu, kas nosaka tiesības uz taisnu tiesu, un 13.pantu, kas nosaka tiesības par pārkāpumu sūdzēties nacionālā instancē. Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine sacīja, ka ECT par šo lietu ar Latvijas valdību vēl nav sazinājusies. Tas liecina, ka lietu pēc būtības ECT vēl nav skatījusi. Bobovičs pastāstīja, ka ECT vērsies pēc kārtējā prokuratūras atteikuma izbeigt pret viņu sākto kri- minālvajāšanu. Jau vēstīts, ka 1994.gadā ierosināta krimināllieta pēc Kriminālkodeksa 148.panta 1.daļas un 147.panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 168 000 latu apmērā un grāmatvedības datu sagrozīšanu. Līdz pat šai dienai krimināllietā vienīgais aizdomās turamais ir Bobovičs. Viņš vēl pirms lietas ierosināšanas vairs neatradās Latvijā un arī turpmāk valsti nav apmeklējis, Latvijas prokurori šo personu ne reizi nav nopratinājuši. Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes 1997.gada 9.jūlijā paziņoja Bobovičam par Latvijas Ģenerālprokuratūras lūgumu viņu izdot, kā arī nodeva lēmuma kopiju par saukšanu pie kriminālatbildības. Vienlaikus Zviedrijas varas iestādes atteica izdot Boboviču Latvijai. Bobovičs, kurš sevi neuzskata par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās, vairākus gadus arī, neatrodoties Latvijā, centies panākt, lai krimināllieta pret viņu tiktu izbeigta nozieguma sastāva neesamības dēļ. Viņš prokuratūrai iesniedzis vairākas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Uzņē- mumu reģistra (UR) izziņas, kas liecina, ka VID nav nekādu pretenziju pret šo personu, turklāt tāds uzņēmums, kura dēļ prokuratūra viņam izvirza apsūdzības, nekad nav bijis reģistrēts. Kad šie Boboviča centieni ilgstoši izrādījušies neveiksmīgi, viņš aicinājis prokuratūru krimināllietu iz- beigt vismaz tāpēc, ka iestājies noilguma termiņš. Bobovičs, kā arī viņa pārstāvis Latvijā zvērināts advokāts Uģis Grūbe pauda viedokli, ka pēc jaunā Krimināllikuma stāšanās spēkā lieta noilguma termiņa dēļ bija jāizbeidz jau 1999.gada 1.aprīlī. Taču prokuratūra uzskata, ka lietā noilgums nav iestājies. Šis viedoklis tika pamatots ar noilguma termiņa aprēķināšanas kārtību nosakošās Krimināllikuma 56.panta 2.daļas interpretāciju, proti, prokuratūra, tāpat kā savulaik Augstākās tiesas plēnums, uzskata: "Ja apsūdzētais slēpjas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana, noilguma termiņš tiek pārtraukts ar oficiālā lūguma paziņošanu apsūdzētajai personai." Par oficiālu paziņošanu prokuratūra uzskata zviedru varas iestāžu Bobovičam izsniegto dokumenta kopiju. Savukārt ST vienā no spriedumiem šādu interpretāciju atzīst par "priekšrakstu, ko nevar uzskatīt par vispārsaistošo tiesību normu konkretizāciju". ST norāda, ka Krimināllikuma 56.pantā, uz ko attiecas šis skaidrojums, nav paredzēts šāds noilguma termiņa pārtraukšanas iemesls. Tagad gan prokuratūra izvirzījusi vēl vienu argumentu, kādēļ nav iestājies noilgumu termiņš: "Krimināllietas izbeigšanai sakarā ar noilguma iestāšanos nav likumīga pamata, jo šis nodarījums ir formāls ilgstošs noziegums, tātad tas [noziegums] ir pabeigts ar dienu, kad personai radās pienākums nomaksāt nodokļus. Kamēr personai saglabājas pienākums nomaksāt nodokļus, nevar sākties noilguma tecējums," pauž prokuratūra. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kas iegūta no drošiem avotiem tiesībsargājošajās institūcijās, šā gada vasarā pēc Boboviča iesnieguma KNAB uzsāka pārbaudi par iespējamo korupciju Ģenerālprokuratūrā šīs lietas iz- meklēšanā. Pārbaudes laikā KNAB darbinieki saņēmuši dokumentus, pēc kuru analīzes pieļauta iespēja par korupciju prokuratūrā. Birojs arī ņēmis vērā, ka aprīlī par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tika aizturēts prokurors Staņislavs Nazarovs, kurš strādāja tajā pašā Ģenerālprokuratūras pārvaldē, kuras pārziņā atrodas Boboviča lieta. Pilnīgas informācijas pārbaudei KNAB bijis nepieciešams iepazīties ar šīs krimināllietas materiāliem, taču tas birojam atteikts. Prokuratūra atteikumu pamatojusi ar likumu "Par prokuratūru". Nespējot pilnvērtīgi veikt pārbaudi, KNAB secinājis, ka tas nevar saistībā ar šo gadījumu konstatēt korupcijas pazīmes, par ko informēts arī Bobovičs. Daļēji šo faktu KNAB amatpersonas aģentūrai LETA apstiprināja arī oficiāli, norādot, ka 12.novembrī viņam sniegta atbilde. Taču tās saturu, pamatojoties uz Personas datu aizsardzības likumu, birojs nepublisko. Šubrovska aģentūrai LETA sacīja, ka šā gada 24.septembrī Ģenerālprokuratūra saņēmusi rakstisku KNAB pieprasījumu ar krimināllietas materiāliem un, "rīkojoties atbilstoši likumam, sniedza motivētu atbildi". Viņa gan nekonkretizēja, kas atbildē bija teikts. Citus papildus pieprasījumus no KNAB par šo lietu prokuratūra neesot saņēmusi. "Prokuratūra nekad nav atteikusies KNAB sniegt tās rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama birojam, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziegumus valsts institūciju dienestā, ja tie saistīti ar korupciju," norāda Šubrovska. Cenšoties panākt krimināllietas izbeigšanu Bobovičš ar vēstuli vērsies arī pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas. Prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka, tāpat kā premjers Repše, Boboviča vēstules nosūtīja ģenerālprokuroram. Tādejādi Bobovičs saskārās ar Latvijas likumu normu, kas paredz, ka pirmstiesas izmeklēšanā krimināllietā prokurora lēmumu var pārsūdzēt tikai augstākstāvošam prokuroram, bet galējā instance ir ģenerālprokurors. Iespējas pārsūdzēt šos lēmumus tiesā nav paredzētas. Endziņš atzīst, ka šādā situācijā prokurors pats atbild par pieņemtajiem lēmumiem. Tomēr ST priekšsēdētājs prognozē, ka nākotnē šajā jautājumā varētu tik ieviesti citi mehānismi, jo no cilvēktiesību viedokļa var rasties sarežģījumi. Agrāk vai vēlāk šo normu Latvijā vajadzēs at- celt, sacīja Endziņš. Saimniecība Strauji aug privātpersonu kredītu apjoms mājokļu iegādei BNS 11/28/03 Latvijas komercbanku privātpersonām mājokļu iegādei izsniegto aizdevumu apjoms šā gada pirmajos desmit mēnešos palielinājies par 81,2% jeb 193,024 miljoniem latu un oktobra beigās bija 430,605 miljonu latu apjomā. Tā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija. Tajā skaitā oktobrī privātpersonām mājokļu iegādei izsniegto aizdevumu apjoms palielinājies par 5,4% jeb 22,136 miljoniem latu. Visvairāk privātpersonām mājokļu iegādei kredītos oktobra beigās bija izsniegusi "Hansabanka" - 100,477 miljonus latu, kas ir par 60,1% jeb 37,73 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada beigās. Savukārt "Hansabankas" tirgus daļa privātpersonām mājokļu iegādei izsniegtajos kredītos oktobra beigās bija 23,3%. "Latvijas Unibankas" privātpersonām mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms oktobra beigās bija 79,763 miljoni latu, kas ir par 60,2% jeb 29,985 miljoniem latu vairāk nekā 2002.gada beigās, bet bankas tirgus daļa privātpersonām mājokļu iegādei izsniegtajos kredītos oktobra beigās bija 18,5%. Savukārt "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") privātpersonām mājokļu iegādei aizdevumos oktobra beigās bija izsniegusi 51,412 miljonus latu, kas ir par 46,9% jeb 16,413 miljoniem latu vairāk nekā aizvadīta gada beigās. "Hipotēku bankas" tirgus daļa privātpersonām mājokļu iegādei izsniegtajos kredītos oktobra beigās bija 11,9%. Tādējādi trīs visaktīvāk privātpersonu mājokļu iegādi kreditējošo komercbanku kopējā tirgus daļa oktobra beigās bija 53,7%. Oktobrī "Hansabankas" izsniegto aizdevumu apjoms privātpersonām mājokļu iegādei palielinājies par 6,7% jeb 6,332 miljoniem latu, "Latvijas Unibankas" - par 5% jeb 3,813 miljoniem latu, bet "Hipotēku bankas" - par 2,8% jeb 1,416 miljoniem latu. Oktobra beigās Latvijā darbojās 23 komercbankas, tajā skaitā "Nordea Bank Finland" Latvijas filiāle. Savukārt privātpersonām mājokļu iegādei kredītus oktobra beigās saviem klientiem nebija izsniegušas vienīgi "Latvijas Tirdzniecības banka" un banka "Paritāte". Oktobrī iztikas minimums vienam iedzīvotājam Ls 94,56 LETA 12/01/03 Šā gada oktobrī viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība bijusi 94,56 lati, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē. Salīdzinot ar septembri, iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam pieaudzis par 82 santīmiem. Savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada septembri, šā gada septembrī viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība pieaugusi par 5,86 latiem. Šā gada septembrī iztikas minimums bija 93,74 lati, augustā - 93 lati, jūlijā - 94,14 lati, jūnijā - 94,75 lati, maijā - 94,09 lati, aprīlī - 93,21 lats, martā - 92,40 lati, feb- ruārī - 91,70 lati, bet janvārī - 91,16 lati. Pērn vidējais mēneša iztikas minimums vienam valsts iedzīvotājam bija 88,76 . Roze kritizē lielveikalus par tirgus kropļošanu LETA 12/01/03 Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) vēstulē ekonomikas ministram Jurim Lujānam (LPP) vērš uzmanību uz izveidojušos situāciju iekšējā tirgū un atsevišķu lielveikalu tirdzniecības politiku, kura diskriminē vietējos ražotājus un izkropļo pārtikas tirgu. Zemkopības ministrs īpašu uzmanību lūdz veltīt lielveikaliem, kuros notiek lauksaimniecības un to pār- strādes produktu tirdzniecība par dempinga cenām. Roze sacīja, ka nav pieņemama situācija, ka lielveikalos vietējie pārtikas produkti tiek pārdoti par cenu, kas zemāka par pašizmaksu. Tas saistīts ar tajos notiekošajām akcijām, kas notiek uz pārtikas produktu ražotāju rēķina. Pēc ministra domām, šobrīd notiek lielveikalu imidža veidošana un cīņa par ietekmes sfēru. Roze atzīst, ka no šādām akcijām iegūst patērētājs, taču tās var radīt situāciju, kad Latvijas veikalos vietējo produkciju iegādāties vairs nebūs iespējams. Ministrs sacīja, ka šobrīd Ekonomikas ministrija izstrādājot Tirdzniecības likumu. Ņemot to vērā, Roze vēstulē ekonomikas ministram pauž viedokli un lūdz pievērst uzmanību situācijai, kāda ir izveidojusies iekšējā lauksaimniecības preču tirgū. Roze piebilda, ka vēlas, lai ar jauno regulējumu "šādas bezjēdzības", savu vietu iekarošana uz vietējo ražotāju rēķina nebūtu iespējama. Latvijā nogādās digitālos raidītājus LETA 12/01/03 Digitālās jeb ciparu televīzijas projekta īstenotājas, Lielbritānijā reģistrētās kompānijas "Kempmayer Media Ltd" ("Kempmayer") meitas uzņēmums Latvijā SIA "Kempmayer Media Latvia" (KML) gatavojas uz Latviju vest digitālās apraides iekārtas, jo uzskata, ka līgums par ciparu televīzijas projektu starp "Kempmayer" un AS "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) aizvien ir spēkā, apliecināja KML finanšu direktors Jānis Svārpstons. "Esam saņēmuši apstiprinājumu, ka raidītāji kopā ar komplektējošām daļām ir iepakoti un gatavi nosūtīšanai. Pašreiz tiek risināts transportēšanas jautājums. Ja negadīsies neparedzēti šķēršļi, tad raidītāji tiks nogādāti Rīgā pēc iespējas ātrāk," skaidro Svārpstons. Viņš atgādina, ka līgums par šo iekārtu iegādi tika parakstīts 4.jūnijā, saskaņā ar darba plānu. Šādas iekārtas parasti tiek gatavotas tikai pēc pasūtījuma un atbilstoši konkrētām vajadzībām - minēto raidītāju izgatavošana prasīja gandrīz sešus mēnešus. "Kempmayer" pilda savas līgumsaistības pilnā apjomā, jo līgums nav lauzts, uzsvēra Svārpstsons. Kā ziņots, atbilstoši Svārpstona un uzņēmuma "Thales Broadcast &Multimedia" programmu menedžera Erva Kompjeņa sarakstei pieci raidītāji un nepieciešamais aprīkojums tiks pilnībā nokomplektēts līdz 21.novembrim, savukārt sestais raidītājs - līdz 28.novembrim. KML izvēlētajam transportuzņēmējam tiek piedāvāts 24.novembrī saņemt piecus raidītājus, sesto piegādājot atsevišķi, vai arī visus sešus raidītājus un attiecīgo aprīkojumu saņemt 1.decembrī. Jau vēstīts, ka Latvijas valdība vērsusies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā, lai lūgtu atzīt DLRTC un "Kempmayer" līgumu par nelikumīgu. "Kempmayer" savukārt iesniedza pretprasību un lūdza tiesai Latvijā apķīlāt DLRTC valdījumā esošās SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) 23% kapitāla daļas. Tieši šo kapitāldaļu iegūšana jeb slēpta privatizācija bijusi par mērķi tā dēvētajai digitālai afērai. Aizdomās par tās organizāciju aizturēts ekspremjera Andra Šķēles finanšu padomnieks Harijs Krongorns. Izstrādāta jauna digitālās televīzijas koncepcija NRA 12/02/03 Vakar visām potenciāli ieinteresētajām institūcijām Satiksmes ministrija izsūtītījusi digitālās (ciparu) televīzijas ieviešanas koncepciju. Savukārt 17. decembrī visi interesenti tiks aicināti šo koncepciju apspriest. Šajā koncepcijā (virszemes televīzijas un radio apraides attīstības koncepcija) tiek uzsvērta nepieciešamība ieviest digitālo televīziju. Tās autori izvirza divus iespējamos variantus, kā varētu šo ciparu tehnoloģiju ieviest. Pirmais piedāvā, ka digitālo televīziju ievieš Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Un šim variantam tiek piedāvāti trīs iespējamie finansējuma avoti: pirmais ir dividendes, ko LVRTC saņem no tam piederošajām Latvijas Mobilā telefona kapitāldaļām; otrais - komerciāli pieejamo finanšu instrumentu izmantošana un trešais - ieņēmumi no pamatdarbības pēc ciparu apraides uzsākšanas. Jāatgādina gan, ka pašlaik LMT akciju turētājs ir LVRTC meitasuzņēmums Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs. Koncepcijā norādīts, ka ciparu televīzijas apraides tīkla un infrastruktūras izveidei plānotie ieguldījumi esot 15-18 miljonu latu apmērā. Otrs variants paredz, ka digitālo televīziju varētu ieviest privātuzņēmēji. Tiesa gan, atšķirībā no pirmā varianta šim klāt vēl minēti vairāki iespējamie negatīvie faktori. Piemēram, tas, ka privātie varētu nebūt ieinteresēti nodrošināt ciparu televīzijas infrastruktūras attīstību visā Latvijas teritorijā, respektīvi, laukos. Tāpat arī, ja tiek izsniegtas vairākas licences, tad paralē- lu apraides tīklu izveide veicinātu situāciju, ka tiek aizņemtas un neefektīvi izmantotas frekvences. Jaunajā koncepcijā uzsvērta nepieciešamība pēc digitālās televīzijas ieviešanas. Pašlaik televīzijas programmu pārraide notiek analogajā tīklā un viena televīzijas kanāla pārraide aizņem vienu frekvenču kanālu. Izmantojot ciparu tehnoloģiju, vienā frekvenču kanālā būtu iespējams pārraidīt četras līdz sešas TV programmas un vienlaik arī vēl trīs līdz četras radio programmas. Koncepcijā teikts, ka jaunās tehnoloģijas ļautu efektīvāk izmantot frekvences, jo to re- surss ir ierobežots, un Latvijā, pēc koncepcijas autoru teiktā, jau tagad tas esot turpat vai izsmelts. "Ciparu TV ieviešana ir aktualitāte visā Eiropā; dažās valstīs tā jau darbojas, citur Eiropas Savienībā tā atzīta kā labākais risinājums nākotnes televīzijai. Diemžēl Latvijā diskusiju par ciparu TV ir degradējuši tās bijušie ievie- sēji," uzskata satiksmes ministrs Roberts Zīle. Būtiskākais esot nepieļaut Kempmayer 2. Nedrīkstot pieļaut iepriekšējās situācijas atkārtošanos, kad sabiedrība par LVRTC plāniem uzzina tikai pēc līgumu noslēgšanas, par ko pašlaik jau ir ierosinātas krimināllietas. Līgums ar Kempmayer divkārt pārsniedz iedzīvotāju vajadzības Diena 12/03/03 Ņemot vērā, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jau patlaban izmanto kabeļtelevīzijas vai satelītu, kuros pieejami gan pašmāju, gan ārzemju kanāli, puse solīto digitālās televīzijas uztvērēju varētu izrādīties lieki, jo piedāvātie pakalpojumi, visticamāk, būs līdzīgi. Noslēgtajā vairāk nekā 80 miljonu latu līgumā ar Kempmayer Media Limited (KML) lielāko izdevumu daļu veido tieši uztvērēju (dekoderu) piegāde. Saskaņā ar jauno digitālās televīzijas ieviešanas koncepciju zināms, ka pati digitālā apraide (signāls un raidītāji) izmaksā ap 15-18 miljoniem latu, savukārt dekoderu iegāde koncepcijā uzticēta pašiem skatītājiem. Līgumā, ko pērn parakstīja Lielbritānijā reģistrētais Kempmayer Media Limited (KML) un valstij pastarpināti piederošais Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC), teikts - Lielbritānijas uzņēmuma pienākums ir Lat- vijas pusei piegādāt 800 000 dekoderu, kas ir Latvijas mājsaimniecību skaits. Precīzi dekoderu cena nav minēta - vien norādīts, ka KML saņemtu noteiktu atlīdzību par vienas mājsaimniecības pieslēgšanu apraides tīklam. Piegādājot vienkāršākos dekoderus, šī summa sasniegtu 186 ASV dolārus (102 lati), bet par sarežģītākām ierīcēm nāktos maksāt 348 dolārus (191 lats). Lai arī digitālās iespējas paredz visā Latvijā četrās frekvencēs līdzšinējo četru kanālu vietā raidīt divdesmit četrus, satelītu un kabeļtelevīzijas lietotājiem jaunas iespējas tā nedod. Pašmāju kanālu jaunveidotās programmas tām būtu izdevīgi izvietot arī kabeļtīklos, turklāt par tām skaidru plānu televīzijām vēl nav, savukārt ārzemju kanāli ir jau pieejami. To, ka digitālās televīzijas nekonkurētu ar kabeļu un satelītelevīzijām, Dienai apstiprināja arī Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis. Līdz ar to Dienas aprēķini liecina, ka vismaz sākotnēji būtu pieticis ar divas reizes mazāku skaitu dekoderu. Rēķinot pēc līgumā noteiktajām izmaksām, un pieņemot, ka apdzīvotākajā Rīgā kabeļtelevīziju īpatsvars ir vēl lielāks nekā vidēji valstī, tiktu ietaupīti vismaz 40,8 miljoni latu. Jāatgādina, ka jaunā digitālās apraides koncepcija vispār neparedz iegādāt dekoderus par valsts līdzekļiem, to darītu skatītāji. Šaubīgajā līgumā dekoderu iegāde bija paredzēta, lai gan vienošanās, kā tos tālāk iegūst skatītāji - vai kā dāvinājumu vai tie būtu jāatpērk, nebija panākta. Izglītība un ģimenes Jaunā izglītības politika apdraud valsts un baznīcas nošķirtību Diena 11/27/03 Nosakot par obligātu valsts pamatizglītības standarta sastāvdaļu kristīgo mācību, valsts, visticamāk, ne tikai pārkāpusi savu šķirtību no baznīcas, bet arī pasludinājusi, ka apmaksās vienas konkrē- tas konfesiju grupas mācību, diskriminējot pārējās. Šaubas rada Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) spēja atrast līdzsvaru starp to, lai netiktu ierobežota katra cilvēka reliģijas brīvība un vienlaikus starp reliģijām būtu ievērota vienlīdzība, uzskata Valsts Cilvēktiesību biroja juriste Anita Kovaļevska. Reliģijas brīvība nozīmē, ka valsts nevienam nedrīkst uzspiest un praktizēt kādu vienu reliģiju. Tiem, kuri to nevēlas, jāpiedāvā alternatīva. Stundu plānā iekļaujot kristīgo mācību un saliekot to pārī ar ētiku, IZM cilvēktiesības uz reliģijas brīvību un vienlīdzību ievērojusi tikai daļēji, uzskata Dienas izvaicātie eksperti. Kā ziņots, no 2004.gada 1.septembra pirmklasnieku vecākiem obligāti būs jāizvēlas - vai savu bērnu vienreiz nedēļā sūtīt uz kristīgās mācības vai nekristīgas ētikas stundām. Rīgas Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits skaidro: cilvēktiesības no starptautisko cilvēktiesību standarta pozīcijas ir ievērotas, piedāvājot izvēli starp abiem jaunajiem priekšmetiem, kaut arī tie skolas satura pamatdokumentā jeb standartā noteikti obligāti. Neizpratni rada divi aspekti: valsts atbalsts tikai vienas reliģijas grupai - četru konfesiju sastādītai kristīgai mācībai - un fakts, ka juristu, amatpersonu, valdības rindās nav vienotas izpratnes par valsts šķirtību no baznīcas. "Ar pašreizējo lēmumu valsts būtībā apmaksā konkrētas reliģijas indoktrināciju," uzskata Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta reliģiju zinātniece Agnese Misāne. Arī A.Kovaļevska norāda, ka Latvijā ir "abso- lūta neviendabība uz dažādām lietām". Kā pietiekami sevi pierādījušu reliģiju Latvijā juriste min jūdaismu, bet M.Mits uzsver - arī kristīgo virzienu ir daudz vairāk nekā četras satura jautājumu veidošanā iekļautās konfesijas. Reliģija skolā ir jāmāca, jo cilvēki ir reliģiski nekompetenti, bet tas jādara pietiekami korekti, uzsver eksperti. "Tāda kristīgā mācība vispār neeksistē, ir tikai noteikts veids kā mācīt par kristietību," teic A.Misāne. Kristīgā mācība arī nav ētikas alternatīva pēc būtības, jo ētika tomēr ir šaurāks jēdziens. Pētniece min trīs veidus, kā var stāstīt par reliģiju, lai, piemēram, pateiktu, kam tic kristietis. Pirmais variants ir "Kristietis tic, ka Dievs ir trīsvienīgs", otrais - "Mēs, kristieši, ticam, ka Dievs ir trīsvienīgs", bet trešais - "Dievs ir trīsvienīgs". "Pēc tā, kas zināms par IZM kristīgās mācības saturu, manuprāt, izvēlēts ir trešais veids. Tad jau otrais būtu godīgāks," saka A.Misāne. Kā Diena jau rakstīja, pirmo reizi jaunā priekšmeta satura galvenos kritērijus IZM prezentēja ap 800 kristīgo pedagogu forumā 22.novembrī, bet līdz plašākai sabiedrībai tie varētu nonākt nākamgad pēc 1.marta. Tos sagatavojusi ministra padomnieces Anitas Kalniņas (JL, iepriekš katoļu kūrijas pārstāve) vadīta konsultatīvā padome ar pārstāvjiem no luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu konfesijām. Priekšmeta trīs galvenie uzdevumi ir: gūt zināšanas un iz- pratni par Dievu un viņa radīto kārtību, veidot kristīgās prasmes - lūgšana, kalpošana, sadraudzība, veidot kristīgo vērtību pamatotu rīcības motivāciju ikdienas situācijās. A.Misāne norāda uz vēl kādu interesantu faktu: atsevišķu valdības pārstāvju daudz skandētā argumentācija, ka kristīgā izglītība cels tautas morāli un garu, pasaules pētījumos nav apstiprināta. "Vai IZM ir painteresējusies, kāda ir patiesā korelācija starp kristīgās mācības pasniegšanu skolās un morālā klimata uzlabošanu sabiedrībā? Ietekmi uz jauniešu alkoholismu, narkomāniju, noziedzību? Pamatā atbilde ir: ko- relācijas nav." Latvijā to neviens arī neesot pētījis. Mazos bērnu namus slēdz NRA 11/28/03 Valdība nolēmusi no nākamā gada 1. janvāra slēgt bērnu bāreņu aprūpes centru Inčukalns. Bērnu namu slēgs, jo tajā ir samazinājies bērnu skaits, kā arī tas ļaus ietaupīt budžeta līdzekļus. Tas ir pretrunā ar citas ministrijas - Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās - uzskatu, ka bērnu namos jādzīvo pēc iespējas mazākam skaitam bērnu. Mazā bērnu skaita dēļ jau slēgts bērnu nams Kalupe un dzirdamas runas par Vangažu bērnu nama slēgšanu. Likvidēt bērnu bāreņu aprūpes centru ierosināja Labklājības ministrija, kuras pārziņā tas darbojās. Min- istrijas pārziņā ir arī krāšņais nams, kur bērnu nams mitinās. Pēc Labklājības ministrijas datiem, Latvijā piecu gadu laikā bērnu skaits aprūpes centros ir samazinājies par vairāk nekā 150 bērniem. Bērnu bāreņu aprūpes centros dzīvo no dzimšanas līdz četru gadu vecumam. Latvijā ir seši bērnu bāreņu aprūpes centri. Sasniedzot četru gadu vecumu, mazuļi nonāk pašvaldības bērnu namos vai arī specializētajos bāreņu aprūpes centros. Pašlaik Inčukalnā dzīvo 38 bērni, bet līdz gada beigām būs tikai 29. Inčukalna likvidēšana ļaus ietaupīt no budžeta 185 769 latus. Bērnus pēc iestādes likvidēšanas pārvietos uz līdzīgiem centriem Rīgā - Teika un Rīga. Pēc Inčukalna direktora Imanta Lāča sniegtās informācijas, Inčukalna vietā arī pēc centra likvidācijas būs iestāde bērniem, tikai cita profila. Tur dzīvos bērni ar garīgās un citas attīstības traucējumiem, kuri ir vecāki par trim gadiem. Centrā turpinās strādāt visi pedagogi un tiks pieņemti arī jauni. Iepriekš masu medijiem I. Lācis izteicās, ka ziņas par centra likvidēšanu viņš uzzinājis tikai no žurnālistiem, jo neviena no ministrijas amatpersonām viņu par to nebija informējusi. Kā Neatkarīgo informēja Labklājības ministrijā, Inčukalna direktors laikus tika informēts par centra likvidāciju. Ēka arī turpmāk būs ministrijas īpašums, ministrija to izīrēs, un pašlaik notiek sarunas ar iespējamiem īrniekiem. Noteikti šajā ēkā arī turpmāk tiks sniegti sociālie pakalpojumi. Kādi - to ministrija nekonkretizēja. Latvijā bez Inčukalna vēl ir pieci bērnu bāreņu aprūpes centri - Rīga, Teika, Kalkūni Daugavpilī un Liepāja. Šī Labklājības ministrijas ideja - slēgt bērnu namu, lai ietaupītu naudu - nesaskan ar citas ministrijas - Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās - viedokli. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks uzskata, ka bērnu namos nedrīkst dzīvot pārāk liels skaits bērnu. Tāpēc viņa vadītā ministrija veidos darba grupu, kas noteiks, kāds ir maksimālais bērnu skaits bērnu namā, lai tas nekaitētu bērniem, un cik speciālistiem jāstrādā uz noteiktu skaitu bērnu. No naudas viedokļa izdevīgi ir uzturēt pēc iespējas lielākus bērnu bāreņu centrus. Neatkarīgās informācija liecina, ka jau ir slēgts bērnu nams Daugavpils rajonā Kalupe un par slēgšanu runā arī Vangažu bērnu namā. Kalupes bērnu nama bijusī direktora vietniece, tagad pansionāta Kalupe, kas gan pagaidām vēl nestrādā, direktore Ināra Nešpure Neatkarīgajai teica, ka bērnu namu slēdza nepietiekamā skaita dēļ - tajā dzīvoja tikai 46 bērni. Daugavpils rajona padome nolēma, ka rajonā pietikšot ar vienu - Naujienas bērnu namu, un otru slēdza. "Tā tiešām ir, ka mazu bērnu namu uzturēt nav izdevīgi," sacīja I. Nešpure. Savukārt Vangažu bērnu nama direktore Ilze Hlevicka atzina, ka runas par bērnu nama slēgšanu jau sen klīstot, bet oficiāla lēmuma nav. Arī šo bērnu namu varētu slēgt mazā bērnu skaita dēļ - tajā pašlaik dzīvo 36 bērni. Bērnu nams pakļauts pašvaldībai. Vardarbība pret sievieti nav tikai ģimenes lieta NRA 11/28/03 Latvijā gada laikā 120 sievietes tiek smagi piekautas savās ģimenēs un 35 sievietes tiek nogalinātas. Lai pievērstu sabiedrības un valsts amatpersonu uzmanību vardarbībai pret sievieti, ceturtdien pie Saeimas aptuveni 30 jaunas sievietes piketēja. Vardarbība pret sievieti, vardarbība pret bērnu ģimenē - tā nav tikai šīs ģimenes lieta, arī to uzsver piketētājas. Laika posmu no 25. novembra līdz 10. decembrim Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir noteikusi kā Starptautiskās dienas cīņai ar vardarbību pret sievieti. Krīzes centrs Skalbes šogad organizēja piketu, lai aktualizētu šo problēmu Latvijā un pievērstu sabiedrības un likumdevēju uzmanību. Šāds pikets, kurā sievietes aicina domāt par vardarbību un arī rīkoties, Latvijā notika pirmo reizi. Sievietes simboliski bija uzvilkušas bokseru cepures un rokās turēja plakātus, kuri vēstīja: Ja sit, tātad nemīl. Sievietes ģimenēs tiek nosistas. Repšes kungs, kurš dzemdēs un citus. Pēc piketētāju domām, vardarbība nav tikai ģimenes iekšējā problēma un tie nav tikai ģimenes skandāli, par kuriem nereti pasmejas. Vardarbība ģimenē ir valsts problēma. Pagājušā gada laikā krīzes centrā Skalbes pēc palīdzības vērsās 530 sievietes un bērni, kuri bija cietuši no vardarbības ģimenē. Aptuveni 120 sievietes gadā smagi tiek piekautas pašu ģimenēs, 35 - nonāvētas. Tā ir tikai statistika par smagākajiem gadījumiem. Eksperti atzīst, ka daudz vairāk ir tādu gadījumu, kad sievietes tiek iekaustītas un emocionāli pazemotas regulāri, bet policija neiejaucas, jo nav smagu miesas bojājumu. Skalbes speciālisti uzskata, ka vispirms šīm sievietēm ir nepieciešama psiholoģiskā palīdzība, jo, dzīvojot vardarbīgās attiecībās, sievietes izjūt milzīgu kauna un vainas izjūtu. Otrkārt, sievietēm, ja viņas tiek piekautas ģimenē, nav kur patverties, ja viņas izdomā pārtraukt vardarbīgās attiecības. Tāpēc bieži vien sievietes turpina dzīvot kopā ar varmāku. Sievietēm trūkst naudas, lai varētu sākt šķiršanās procesu vai aizstāvēt savas tiesības uz kopējo īpašumu, jo dzīvoklis ir uz vīra vārda. Lai pārtrauktu vardarbību, ir nepieciešama iejaukšanās no varas institūcijām, uzskata Skalbes. Tas parādītu vīrietim, ka viņam nav patvaļas - ka ir cits spēks, kas var viņu ierobežot. Ja šāda kontroles sistēma pastāvētu, arī sievietes justos daudz drošāk, lai aizstāvētu pašām sevi. "Es nekad neesmu saņēmusi cilvēcīgu attieksmi no policijas puses. Labākajā gadījumā viņi teikuši, ka tā ir jūsu ģimenes lieta. Kaut arī mēs ar vīru jau divus gadus esam šķīrušies!" tā saka viena no Skalbes klientēm Ilze. Jau gadiem tiek runāts par patvēruma vietu - diennakts palīdzības centru, kurā varētu nokļūt jebkurā laikā, kad sieviete būtu apdraudēta. Šāda centra pašreiz Rīgā nav. Nav arī valsts palīdzības programmas sievietēm, kuras cietušas no vardarbības. "Rīgā, kur dzīvo ap 800 tūkstošu iedzīvotāju, nav nevienas patversmes sievietēm, kas cietušas no vardarbības - tas ir absurds. Cietušās izmitināt var tikai bēgļu patvēruma meklētāju centrā, taču tur nav iespējams saņemt nedz sociā- lu, nedz psiholoģisku palīdzību," vakar konferencē Var- darbība ģimenē ar sašutumu sacīja krīzes centra Skalbe vadītāja Ieva Bite. Sabiedriskās organizācijas Lauku sieviete pret vardarbību rīkotās konferences Vardarbība ģimenē mērķis bija aktualizēt to sieviešu problēmas Latvijā, kuras cietušas no vardarbības. Pašlaik valstī ir tikai trīs patversmes sievietēm, kas cietušas no vardarbības - Sieviešu un bērnu krīzes centrs Talsos, Ģimenes atbalsta centrs Dobelē un līdz šim arī patversme no vardarbības cietušām sievietēm un sievietēm ar bērniem Ozolniekos. Top rezolūcija par mūzikas izglītību Diena 11/28/03 Nepieciešamību mainīt mūzikas izglītības, kā arī mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darba statusu vispārizglītojošajās skolās pauda konferences Ceļš uz Dziesmu svētkiem dalībnieki, kuri trešdien un ceturtdien Kongresu namā izvērtēja XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus un aktuālās problēmas svētku procesa nepārtrauktības nodrošinājumā. V/A Tautas mākslas centrs organizētajā konferencē tautas mākslas kolektīvu vadītāji, svētku virs- diriģenti, virsvadītāji, režisori, nozaru speciālisti izstrādā rezolūciju par mūzikas izglītības jautājumiem, lai iesniegtu to Ministru kabinetā. "Meklējot pareizāko veidu, kā saglabāt un attīstīt Dziesmu svētkus, gribam uzsvērt, ka tradīcijas saknes ir skolās. Vēlamies pateikt, ka nepieciešams atjaunot mūzikas mācību vidusskolās, ieviest kora nodarbības stundu sarakstos," Dienai teica diriģents un XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku darba grupas vadītājs Romāns Vanags. Viņš arī uzsvēra, ka pazemojoša ir pašreiz skolās ne- pieciešamā rakstiskā vecāku atļauja bērniem dziedāt korī. Pēc Valsts jaunatnes iniciatīvu centra datiem, patlaban tikai 40% no Latvijas 1095 vispārizglītojošajām skolām darbojas 1.-4.klašu kori, jau mazāk nekā trešdaļā skolu ir 5.-9.klašu kori, bet zēnu koru ir tikai 0,8%. No 360 vidusskolām tikai 21% ir jauktie kori, turklāt pēdējos tri- jos gados koru skaits visās grupās ievērojami sarucis. "Pārmaiņas skolās nepieciešamas nekavējoties, jo kopš 90. gadu vidus, kad mūzikas mācība vidusskolās kļuva par fakultatīvu izvēles priekšmetu, koru skaits skolās satraucoši sarūk. Nepieciešama valdības programma par Dziesmu svētkiem kā procesu," uzskata Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Juris Karlsons. Pa Ogri ceļo Bibliobuss NRA 12/02/03 Līdz ar pašvaldību publisko bibliotēku pilotprojektu īstenošanu ir noslēdzies pirmais posms Valsts vienotās bibliotēkas informācijas sistēmas (VVBIS) jeb Gaismas tīkla izveidē. Šajā projektā piedalījās arī Ogres centrālā bibliotēka, kā rezultātā tika radīts Bibliobuss. Ceļojošā bibliotēka savu kursēšanu uzsāka 1996. gadā. Šobrīd Bibliobusam ir pieci maršruti, no kuriem divi aptver Ogres pilsētas nomales. Apceļojot Ogres rajonu, iedzīvotājiem tiek dota iespēja meklēt informāciju internetā. Interneta pieeja Bibliobusā tiek nodrošināta, izmantojot portatīvo datoru un iezvana pieeju caur mobilo tālruni. Bez interneta resursiem Bibliobusā lasītājiem ir pieejamas arī 3000 grāmatas. Kā informēja Ogres Centrālās bibliotēkas direktores vietniece un projekta vadītāja Jautrīte Mežjāne, katrā apstāšanās vietā Bibliobuss atrodas no 15 minūtēm līdz vienai stundai. Tuvākais Bibliobusa brauciens uz Ogres nomalēm notiks 3. un 5. decembrī, bet 9. decembrī tas kursēs maršrutā Krape- Glāžšķūnis-Lobe-Dzelmes-Kaibala. Vidusskolēniem jau jāizvēlas centralizētie eksāmeni NRA 12/03/03 Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem studentus uzņems tikai pilna laika pamatstudiju programmās. Tuvākajā laikā vidusskolu 12. klašu skolēniem ir jāizvēlas, kuros mācību priekšmetos kārtot valsts centralizētos eksāme- nus. Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska parakstītā instrukcija par uzņemšanas kārtību Latvijas augstskolās paredz, ka no nākamā gada studentu uzņemšana pilna laika pamatstudiju programmās notiks konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. "Jau pagājušajā nedēļā mums bija jāinformē skolas vadība, kurus centralizētos eksāmenus gatavojamies kārtot," Neatkarīgajai atklāj Tukuma Jāņa Raiņa ģimnāzijas 12. klases skolniece Lelde. Viņa piebilst, ka izvēlējusies kārtot eksāmenus matemātikā, vēsturē, latviešu valodā un svešvalodā, bet pagājušajā gadā jau nokārtojusi eksāmenu ekonomikā. Izglītības un satura eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietniece administratīvajos jautājumos Anitra Irbe norāda, ka šogad pirmo gadu vidusskolas 12. klases skolēniem ir jākārto centralizētais latviešu valodas un literatūras eksā- mens. "Nākamā nedēļa ir pēdējā, kad varam izvēlēties mācību priekšmetus, kuros kārtot centralizētos eksāmenus," saka 12. klases skolniece Elīna Kleinberga. Viņa norāda, ka savu nākotni saista ar mākslas dizainu, tāpēc izvēlējusies kārtot eksāmenu vizuālajā mākslā. A. Irbe informē, ka pirmā pieteikšanās centralizētajiem eksāmeniem ir līdz 15. decembrim, kad datiem ar vidusskolēnu sarakstiem jābūt izglītības pārvaldēs, bet skolās datu apkopošana notiekot nedaudz agrāk, lai tos sagatavotu nosūtīšanai. "Martā vidusskolēniem būs iespēja izdarīt labojumus savos izvēlētajos mācību priekšmetos, jo ir tādi gadījumi, kad vidusskolēniem mainās vēlmes, kur kārtot eksāmenu," secina ISEC vadītāja vietniece. Viņa piebilst, ka 20. jūlijā eksāmenu rezultāti nonāk topošo studentu rokās. Pēc izglītības un zinātnes ministra rīkojuma augstskolās tiekot noteikts datums, kad sākas uzņemšana, kas ir saskaņota ar centralizēto eksāmenu rezultātu saņemšanu. "Vidusskolas absolventiem centralizēto eksāmenu kārtošanai ir jāpiesakās jau tuvākajā laikā, bet mēs nezinām, kuri divi centralizētie eksāmeni būs vajadzīgi, lai iestātos augstskolā," saka Banku augstskolas (BA) Kursu un reklāmas daļas vadītājs Jānis Strautmanis. Viņš norāda, ka BA vispār varētu iztikt bez centralizētajiem eksāmeniem, jo tāpat tikšot rīkoti papildu uzņemšanas pārbaudījumi. "Mēs esam nokļuvuši zem āmura, jo topošos studentus nevaram informēt, kuri eksāmenu rezultāti būs vajadzīgi, jo ir ne- pieciešams sasaukt augstskolas senātu, lai apspriestu šo jautājumu, kas savukārt tik ātri nav izdarāms," uzstāj J. Strautmanis. BA Kursu un reklāmas daļas vadītājam piekrīt arī Tukuma Jāņa Raiņa vidusskolas pēdējās klases skolniece Lelde. "Es gribu stāties BA augstskolā, bet nezinu, kuri eksāmeni man ir jākārto, tāpēc nācās pieteikties vairākiem, lai būtu pilnīgi droša par savu kandidatūru," secina Lelde. Ventspils augstskolas (VEA) mācību prorektore Māra Leitāne stāsta, ka jaunie studenti tiks uzņemti augstskolā, vadoties tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. VEA mājas lapa informē, ka centralizētie eksāmeni, kurus ņems vērā, stājoties Ventspils augstskolā 2004. gadā vadībzinātnes bakalaura un informācijas tehnoloģiju profesionālajā bakalaura un IT koledžas līmeņa profesionālajā studiju programmā, ir matemātikā un angļu vai vācu valodā. Savukārt tulkošanas studiju programmās būs nepieciešami latviešu valodas un svešvalodu eksāmenu ser- tifikātu rezultāti. "Ministra precizēto informāciju no IZM es vēl neesmu saņēmis, tāpēc precīzi par uzņemšanas noteikumiem nevaru pateikt," pauž LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis. LU gala lēmumu šajos jautājumos vēl neesot pieņēmusi. LU mājas lapā izvietotā informācija liecina - lai iestātos Juridiskajā fakultātē, ir nepieciešams kārtot centralizētos eksāmenus latviešu valodā, vēsturē un kādā no svešvalodām. Savukārt, lai iestātos LU Ekonomikas un vadības fakultātē, ir nepieciešami eksāmenu rezultāti latviešu valodā un matemātikā. Izglītības un zinātnes ministra K. Šadurska instrukcija nosaka, ka uzņemšanai pilna laika pamatstudiju programmā augstskola nosaka ne mazāk kā divus centralizētos eksāmenus. Augstskolā uzņem personu, kura augstskolas noteiktajos centralizētajos eksāmenos ieguvusi vērtējumu - A, B, C, D vai E līmenis. Uzņemšana nepilna laika pamatstudiju programmās, kā arī pilna un nepilna laika augstākā līmeņa studiju programmās notiek saskaņā ar augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Instrukcija nosaka, ka personas, kas ieguvušas vidējo izglītību un pretendē uz studijām pilna laika pamatstudiju programmās, bet nav nokārtojušas centralizēto eksāmenu, kas kalpo kā konkursa atlases kritērijs uzņemšanai studiju pro- grammā, centralizēto eksāmenu kārto augstskolā. Paredzēts, ka centralizētais eksāmens augstskolās notiek vienlaikus ar vidējās izglītības apguves noslēgumā organizēto atbilstošā mācību priekšmeta eksāmenu. Centralizētā eksāmena kārtošanai pieteikums augstskolā jāiesniedz līdz 1. aprīlim. Augstskolu uzņemšanas noteikumos jāparedz uzņemšanai konkrētā studiju programmā nepieciešamie centralizētie eksāmeni un kārtība tiem reflektantiem, kuri nav kārtojuši nepieciešamos eksāmenus. Vidusskolēni lūdz IZM neatņemt izlaidumu Diena 12/03/03 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar savu lēmumu atestātus vidusskolas beidzējiem izsniegt nevis kā gadiem ierasts - pirms Jāņiem, bet tikai jūlijā kopā ar centralizēto eksāmenu sertifikātiem samulsinājusi un apbēdinājusi vismaz daļu vidusskolēnu. Viņi uzskata, ka IZM tiem atņem paaudzēs iesakņoto tradīciju - izlaiduma svinības. IZM gan saka - katras skolas lemšanā paliek, vai izlaidumu bez atestātiem rīkot ierastajā laikā, vai arī sagaidīt visus skolas beigšanas dokumentus un svinēt jūlijā. Nepieciešamība vidusskolas beigšanas atestātu ar atzīmju izrakstu un sertifikātu par centralizēto eksāmenu rezultātiem izsniegt vienlaikus radusies, jo šogad augstskolām, uzņemot potenciālos studentus, obligāti būs jāņem vērā centralizētā eksāmena rezultāti. Ja vidusskolas beidzējs izrādīsies nesekmīgs mācību priekšmetos vai arī centralizēto eksāmenu vērtējums būs zemāks par 4 ballēm, viņam izsniegs nevis atestātu, bet liecību. Taču tas, kāds dokuments saņemams, būs zināms tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātu apkopošanas, tas ir, jūlijā. Tāpēc var veidoties situācija - ja atestāts izsniegts agrāk, tas nesekmīgu centralizēto eksāmenu dēļ jaunietim būtu jāatņem, skaidro IZM sabiedrisko attiecību pārzinātājs Artis Jurkevics. Viņš arī norāda - maijā skolu direktoru sanāksmēs neviens no skolu vadītājiem pret IZM lēmumu neesot protestējis. Tomēr interneta portālā Delfi Rīgas 85.vidusskolas 12.a klases skolēni uzrakstījuši atklātu vēstuli ar nosaukumu Neatņemiet mums izlaidumu!. "Ar izlaidumu beidzas nozīmīgs posms mūsu dzīvē. Galu galā mēs šo mirkli esam gaidījuši un domās izsapņojuši jau, skolu sākot, pirmajā klasītē. (..) Mēs esam pelnījuši izjust to svinīgo brīdi, kad visas skolas priekšā mums katram personīgi tiek izsniegts atestāts," teikts vēstulē. Skolas direktors Ilgvars Celmiņš Dienai apliecina, ka vidusskolēni pārdzīvo par atņemto izlaidumu. Skola patlaban meklējot izeju no situācijas, taču atbildes vēl neesot. Ja izlaidumu rīkotu ap Jāņiem, "vismaz kaut kā- dam dokumentam jābūt, lai būtu svētku izjūta", bet jūlijā svinības esot tikpat kā neiespējamas, jo skolotāji devušies atvaļinājumā un skolās - remonts. Ebreju lietas Ebreji piemin Rumbulas geto bojā gājušos un izdzīvojušos LETA 11/30/03 Šodien tika atzīmēta 62.gadadiena kopš ebreju masu nošaušanas 1941.gada rudenī Rumbulā. Piemiņas pasākumu Ebreju kopienas telpās ievadīja sēru lūgšanas un turpināja piemiņai veltīts koncerts, kurā tika atskaņoti holokausta laikā tapušie un atskaņotie darbi. Koncertā izpildītajos darbos tika akcentēts optimisms un cerība, kas palīdzējusi ieslodzītajiem izdzīvot. Holokaustu pārdzīvojušajiem, pieminot izciesto, tika pasniegts izdevums "Izcilas ebreju personības Latvijā", ko Pētera Apiņa vadībā izdevis Nacionālais apgāds. Izdevumā apkopotas liecības par ebreju tautības cilvēku lielo ieguldījumu Latvijas attīstībā, kas ar Gunta Ulmaņa fonda atbalstu tapis kā pateicība par šo ieguldījumu. Pasākumā tika atstāstīts notikumu aculiecinieku piedzīvotais, pausta pateicība, tiem, kas šajā smagajā laikā spējuši palīdzēt ebreju tautai. "Mūsu uzdevums ir dzīvot tālāk un nekad nepieļaut, ka kaut kas tāds atkārtotos," uzsvēra atcerei veltītā pasākuma vadītāji. Kā ziņots, ebreju pārstāvji uzskata, ka Rumbula ir Rīgas "Babij Jar", briesmīgs ebreju mocekļu masu kaps. 1941.gada 30.novembrī un 8.decembrī tur tika nošauti vairāk nekā 25 000 cilvēki - praktiski visi iedzīvotāji no "Lielā geto", kuru 1941.gada augustā izveidoja nacisti. Neskaitot Rīgas ebrejus, šeit gāja bojā 942 cilvēki no pirmā "ebreju vilciena", kurus piegādāja no Berlīnes 30.novembra rītausmā. Bojā gājušo piemiņai veltīto Rumbulas memoriālu atklāja 2002.gadā. Memoriāls pēc sava plāna atkārto geto karti, akmeņiem iezīmējot mājas. Uz akmeņiem ir iecirsti bojā gājušo vārdi. No tiem ebrejiem, kas gāja bojā Rumbulā, šodien ir zināmi 1300 cilvēku vārdi. Latvija turpina rūpīgi izvērtēt nacisma noziegumus NRA 12/01/03 Simona Vīzentāla centra Jeruzālemes biroja direktors Efraims Zurofs, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Latviju, Ģenerālprokuratūrai bija iesniedzis deviņu personu sarakstu, lūdzot pārbaudīt to saistību ar nacisma noziegumiem. Par trim personām vēl turpinās pārbaude, bet sešām Ģenerālprokuratūra nav atradusi nekādu saistību ar kara un genocīda noziegumiem. "Jebkuru šāda rakstura informāciju prokuratūra ir pārbaudījusi, pārbauda un darīs to arī turpmāk," norādīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska. E. Zurofs pagājušajā nedēļā tikās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Tikšanās laikā ģenerālprokurors pauda prokuratūras attieksmi un pārliecību par to, ka ir rūpīgi jāizvērtē katra informācija par kara un genocīda noziegumiem neatkarīgi no tā, kāda totalitārā režīma pārstāvji Latvijas teritorijā tos pastrādājuši, norādīja Dz. Šubrovska. Viņa uzsvēra, ka prokuratūra ir veikusi apjomīgu darbu attiecībā uz E. Zurofa iesniegto deviņu personu sarakstu, izpētot muzeju un arhīvu materiālus, aptaujājot personas, veicot saraksti ar citām Latvijas un ārvalstu kompetentām institūcijām. Par trim sarakstā minētajām personām pārbaudes vēl turpinās, un attiecībā uz divām no tām prokuratūra gaida atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem no ārvalstīm. "Attiecībā uz sešām personām nav konstatēta nekāda viņu saistība ar kara un genocīda noziegumiem," informē Ģenerālprokuratūra. Tāpēc ir atteikts ierosināt krimināllietu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums. Prokuratūra konstatējusi, ka viena no E. Zurofa iesniegtajā sarakstā minētām personām, uz kurām norādīts kā uz iespējamiem kara un genocīda noziegumus pastrādājušiem cilvēkiem, 1941. gadā bija 13 gadus veca un vienīgie savstarpēji saistītie informācijas avoti ir persona, kura šajā laika periodā bijusi 10 gadus veca, bet otra - dzimusi 1945. gadā. Neraugoties uz to, arī šo informāciju prokuratūra rūpīgi pārbaudījusi un konstatējusi, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums. E. Zurofs Rīgā ieradās kampaņā Operācija "Pēdējā iespēja". Vīzentāla centrs solīja 10 000 ASV dolāru (ap 5750 latu) atlīdzību par nacistisko noziegumu pastrādātāju uzrādīšanu. Viņš pagājušajā nedēļā apmeklēja Bauskas iedzīvotāju Larisu Grekovu, kura Vīzentāla centram sniegusi informāciju par Kārli Bražus, turot viņu aizdomās par dalību ebreju nonāvēšanā Otrā pasaules kara laikā. E. Zurofs uzskata, ka Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāve ir ietekmējusi Bauskas iedzīvotāju L. Grekovu. Viņš žurnālistiem stāstīja, ka pie L. Grekovas ieradusies Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas prokurore Vija Popova un likusi parakstīt dokumentu, kurā ziņotāja noliegtu, ka viņas rīcībā būtu pierādījumi par K. Bražus līdzdalību kara noziegumos. Vīzentāla centra pārstāvis stāstīja, ka L. Grekovai arī jautāts, vai viņa ir ebrejiete, vai viņas māte bijusi ebrejiete. Prokurore likusi L. Grekovai saprast, ka viņas liecības varētu kaitēt Latvijas tēlam. Tāpēc E. Zurofs iesniedzis Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim protesta vēstuli. "Runa ir par Ģenerālprokuratūras pārstāvju attieksmi. Jautājums ir, vai šī ir persona, kas darbojusies individuāli vai arī tas liecina par vispārēju domāšanas veidu. Mēs uz to skatāmies ļoti nopietni," sacīja E. Zurofs, pieļaujot, ka pastāv bažas - šis gadījums liecina par kaut ko vairāk nekā tikai individuālu rīcību. Dz. Šubrovska norādīja, ka informāciju par K. Bražus kā iespējamu kara vai genocīda noziegumus izdarījušu personu Bauskas iedzīvotāja E. Zurofam sniegusi pēc tam, kad viņai nav izdevies panākt K. Bražus īpašuma denacionalizācijas atzīšanu par nelikumīgu, lai viņa varētu privatizēt dzīvokli K. Bražum piederošā mājā. Prokuratūra noskaidrojusi, ka K. Bražus Otrā pasaules kara laikā nav dienējis ne vācu armijā, ne drošības vai policijas dienestos. Šajā periodā viņš ir strādājis par maiznieku savā maizes ceptuvē. Pārbaudē nav iegūti nekādi dati par viņa iespējamu saistību ar kara vai genocīda noziegumiem. K. Bražus ir miris jau pirms vairākiem gadiem. "Prokurores Vijas Popovas rīcība šā materiāla pārbaudes gaitā ir rūpīgi izvērtēta dienesta izmeklēšanā, kurā ir konstatētas atsevišķas atkāpes no kriminālprocesa normu prasībām, un tās rezultāti tiks izvērtēti prokuroru atestācijas komisijā. Šādas viena prokurora atsevišķas atkāpes no kriminālprocesa normu prasībām nevar ietekmēt ne prokuratūras veicamo darbu kopumā, ne prokuratūras attieksmi pret totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanu," sacīja Dz. Šubrovska. Jāuzsver, ka dati par Latvijā nogalinātajiem ebrejiem atšķiras un vēl joprojām tiek precizēti un papildināti. Tautas skaitīšanas dati liecina, ka 1935. gadā Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Vairāk nekā 2000 no viņiem deportēja uz Sibīriju. Ap 10 līdz 12 tūkstošiem izdevās izbēgt, taču arī to nevar precīzi konstatēt. Vācieši jau okupētās Latvijas teritorijā bija reģistrējuši ap 75 000 ebreju. Vēsturnieks, muzeja Ebreji Latvijā direktors Marģers Vestermanis lēš, ka no Latvijas ebrejiem holokaustu pārdzīvoja tikai 1200-1300 cilvēku. Ap 400 ebreju tika slēpti un izdzīvoja Latvijā, nepilns 1000 izdzīvoja Vācijas koncentrācijas nometnēs. Čeka jau padomju gados aktīvi strādāja, lai tiesātu tos, kas pastrādājuši nacistiskos noziegumus. Grūti nosaukt precīzu skaitu, cik jau notiesāti padomju gados; tie varētu būt ap 70 procentiem. Latvijas augstākās amatpersonas vairākkārt uzsvēra, ka genocīdā un kara noziegumos vainīgās personas ir jātiesā neatkarīgi no ideoloģijas, kuras vārdā veikti noziegumi, un neatkarīgi no vainīgo tautības. Taču, lai viņus tiesātu, ļoti svarīgi ir fakti un pierādījumi. Holokausta pētniecībā lielu ieguldījumu pēdējos gados devusi Latvijas Vēsturnieku komisija, holokausta izpētē piedalās arī Latvijas novadpētniecības muzeji, pašvaldības un Latvijas skolas. Visu laiku turpinās darbs arhīvos un izpētot neapzinātās kapu vietas. Piemēram, šā gada 9. oktobrī Putnumežā, četrarpus kilometrus no Dobeles, atklāja piemiņas plāksni kapos, kur apglabāti ap 100 nogalināto Auces ebreju. Līdz šim nezināmo kapavietu izdevās atklāt, pateicoties muzeja Ebreji Latvijā ārštata daļas vadītāja Meijera Mellera pētījumiem. Rīgas egle Bojārs izvēlas Rīgas galveno egli BNS 11/28/03 Rīgas mērs Gundars Bojārs Ropažu pagastā piektdien izvēlējās slaidāko un skaistāko egli, kuru Ziemassvētku laikā uzstādīs Doma laukumā. Savukārt, iepriekš nolūkotā Rātslaukuma egle ceturtdien nozagta. Bojāra un pilsētas mežu aģentūras direktora Jāņa Vazdiķa kopā ar žurnālistiem noskatītā egle ir 22 metrus augsta un 80 gadu veca. Tā noskatīta jau pērn, kad mērs izvēlējās pagājušā gada Rīgas galveno egli. Kokam gan ir neliels vizuāls defekts, tāpēc tai papildus būs jāiesien viens zars. Uz jautājumu, vai nolūkotā egle būs vislabākā uzstādīšanai Doma laukumā, Rīgas mērs žurnālistiem atbildēja, ka nav iespējams atrast ideālu koku. "Šī egle ir kuplāka nekā pagājušā gada, tai gan ir neliels defekts, bet tas ir novēršams, piesienot zaru un piemēroti izdekorējot," sacīja Bojārs. Paredzēts, ka egli cirtīs ceturtdien, bet jau rotātu iedegs 7.decembrī. Šo egli rotās ar bērnu iesūtītajiem zīmējumiem un atklātnītēm. Piektdien plānots nolūkot vēl divas egles - novietošanai pie Kongresu nama un Rātslaukumā. Kongresu nama egle noskatīta un to uzstādīs nākamnedēļ. Nepatīkamu pārsteigumu pilsētas vadībai sagādāja vēl nezināmi ļaundari sarkanos formas tērpos, kas ceturtdien nozaguši Rātslaukumam noskatīto aptuveni 60 gadus veco egli, tādēļ jauna eglīte bija jāved no Olaines apkārtnes. Šo koku Rīgā nogādās jau piektdien un svētdien svinīgi atklās. Rīgas galvenās egles tradicionāli izvēlas domes vadība kopā ar Rīgas Mežu aģentūras speciālistiem un žurnālistiem. Tradīcija doties uz mežu kopīgi ar mediju pārstāvjiem radās, kad kāds no iepriekšējiem pilsētas vadītājiem izvēlējās šķību egli, bet žurnālisti mēra izvēli asi kritizēja. Iepriekšējā gadā Rīgas galvenā egle atrasta Tīreļu mežniecībā, tā bija 60 gadu veca un 20 metru gara. Pirms adventes rotā Rātslaukuma egli NRA 11/28/03 Iepriekšējās dienās nozagta un no meža izvesta Rātslaukumam nolūkotā aptuveni 60 gadu vecā egle. Lai to nozagtu, mežā ieradusies zāģētāju komanda sarkanās vestēs ar ceļamkrānu, noziegums izdarīts dienas laikā. Taču nu jau ir atrasta jauna egle Olaines apkārtnē, un tā jau vakar uzstādīta, informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Sandra Grīnberga. Šodien Rātslaukuma egli dekorēs. Rīgas Meža aģentūras direktors Jānis Vazdiķis uzsver, ka katru gadu svētku egles izraudzīties kļūst arvien grūtāk. Ar to vien, ka egles mežā ir izaugušas, nepietiek, jāatrod tādi koki, kuri ir tuvu ceļam, lai tiem var tikt klāt ar tehniku un pēc iespējas mazāk tos bojātu, nozāģējot un izvedot no meža. Ar laiku, iespējams, svētku egles tiks speciāli audzētas. Pēc J. Vazdiķa domām, tas varētu notikt aģentūrai piederošajā audzētavā Ogrē, Norupēs. Lai izaudzētu lielu svētku egli, nepieciešams jau iepriekš sagatavot stādāmo koku, un tad vairākus gadu desmitus tas jāaudzē. Ārzemēs, piemēram, Vācijā, šādi izaudzē lielas svētku egles, regulāri veidojot tām vainagus. Rīgas galvenās egles tradicionāli izvēlas domes vadība kopā ar Rīgas Mežu aģentūras speciālistiem un žurnālistiem. Tradīcija doties uz mežu kopīgi ar mediju pārstāvjiem radās, kad kāds no iepriekšējiem pilsētas vadītājiem izvēlējās šķību egli, bet žurnālisti mēra izvēli asi kritizēja, ziņo LETA. Rīgas Doma laukumam nolūkota 22 metrus augsta, aptuveni 80 gadu veca egle. Tuvāko dienu laikā tā tiks nozāģēta un atvesta uz Rīgu. S. Grīnberga informēja, ka Doma laukuma egli rotās ar bērnu zīmējumiem un rakstītiem novēlējumiem. Iededz Rīgas egli BNS 12/01/03 30.novembra vakarā Rīgas mērs Guntars Bojārs un no Lapzemes atbraukušais Santa Klauss svētdien Rātslaukumā iededza Rīgas egli un atklāja piemiņas plāksni pirmajai Jaungada eglei Rīgā 1510. gadā. Bojārs, uzrunājot vairāk nekā simts sanākušos rīdziniekus, norādīja, ka šī egle ir pirmā Rīgas domes dāvana rīdziniekiem. "Katrā adventes svētdienā iedegsies viena svētku egle. Noslēgumā iedegsies arī lielā Latvijas egle Doma laukumā, " solīja pilsētas mērs. Bojārs mudināja mazos rīdziniekus būt čakliem un kopā ar Santa Klausu apbalvoja trīs viņaprāt čaklākos bērnus - Dailu Strožu, Aivi Tretjaku un Ēriku Ignatjevu. Santa Klauss, kurš svētdien beidza savu trīs dienu vizīti Latvijā somiski jautāja bērniem, vai tie bijuši paklausīgi un mudināja viņus "kārtīgi ēst un klausīt vecākus." Lielu sajūsmu klātesošos radīja Bojārā aktīvā līdzdalība tautas dziesmas "Seši mazi bundzinieki" atskaņošanas laikā. Rīgas mērs ne vien sparīgi dziedāja līdz, bet arī centās ar kustībām atraktīvi attēlot dziesmas vārdus. Rātslaukumā uz Ziemassvētku Brīnumauto skatuves bērnus un pieaugušos izklaidēja Ziemassvētku vecītis, Rūķu meitene Ieviņa, Rūķi Plampačs un Rūgumzefs. Uzstājās bērnu ansambļi "Dzintariņš" un "Podziņas". Ar mazajiem rīdziniekiem spēlēja spēles un organizēja atrakcijas Labais Klauns, Kaķis Roberts, Sniega Trusis, Sivēns Reperis un Garkājkamene. Pasākumu noslēdza neliela uguņošana. Pirms Ziemassvētkiem pastiprināti uzraudzīs Rīgas mežus BNS 12/01/03 Tuvojoties Ziemassvētkiem un palielinoties iedzīvotāju vēlmei izdekorēt savus mājokļus, Rīgas mežu aģentūras darbinieki pilsētas mežus uzmanīs rūpīgāk, lai pasargātu tos no postījumiem. Rīgas mežu aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Elga Zēģele informēja, ka mežziņi jau novembrī pieķēruši vairākas sievietes, kas "ar entuziasmu aplauza dzīvo priedīšu zarus un galotnes", lai vēlāk no tiem veidotu Adventes vainagus. Ziemassvētku gaidīšanas laikā inspektori un mežsargi biežāk dosies apgaitās pa mežiem un pastiprināti pievērsīs uzmanību tajos notiekošajam. Viņa ieteica iedzīvotājiem Adventes vainagu pīšanai un mājokļa dekorēšanai meklēt vēja nolauztos egļu un priežu zariņus vai ar mežsargu sarunāt zarus rotājumiem lasīt vietās, kur notikušas mežu kopšanas cirtes. Savukārt vienu eglīti svētkiem valsts un pašvaldības mežos atļauts nocirst katrai ģimenei. Kociņus drīkst cirst stigās, grāvmalās un ap komunikāciju trasēm. Eglītes celma diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 centimetriem. Zēģele norādīja, ka iedzīvotājiem, kas vēlas eglītes cirst pārdošanai, par to jāvienojas mežniecībā. Par eglīšu ciršanu pārdošanai jāsamaksā nauda, un mežsargs ierādīs, kur kociņus drīkst ņemt. Iepriekšējos gados mežsargi vairākkārt atklājuši, ka Rīgas mežos eglītes tiek cirstas nelikumīgi. Arī pagājušajā nedēļā no meža nozuda Rātslaukuma rotāšanai paredzēta egle. Citas ziņas 70% iedzīvotāju negribētu dzīvot kaimiņos dzērājiem un narkomāniem BNS 11/30/03 70% Latvijas iedzīvotāju negribētu dzīvot kaimiņos dzērājiem un narkomāniem, 56% - cilvēkiem ar noziedzīgu pagātni, bet 45% - homoseksuāļiem, teikts īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta izdotajā bukletā par kultūru daudzveidību un iecietību Latvijā. Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktā aptauja liecina, ka 34% iedzīvotāju negribētu dzīvot kaimiņos emocionāli nestabiliem kaimiņiem, 29% - AIDS slimniekiem, bet 27% iedzīvotāju nevēlami kaimiņi būtu čigāni. 25% iedzīvotāju par nevēlamiem kaimiņiem atzinuši kreisos ekstrēmistus, bet pret labējiem ekstrēmistiem iedzīvotāji ir nedaudz labvēlīgāk noskaņoti - viņus par kaimiņiem nevēlētos 21% aptaujāto. Musulmaņi nevēlami kaimiņi būtu 14% iedzīvotāju, imigranti un viesstrādnieki - 9%, bet ebreji - 5%. iedzīvotāju. Labvēlīgāk Latvijas iedzīvotāji noskaņoti pret citas rases cilvēkiem un lielām ģimenēm - viņiem kaimiņos dzīvot nevēlētos 4% aptaujāto. Atzīmē arhibīskapa Vanaga desmit gadu darbību LETA 11/30/03 Svētdien, 30.novembrī Rīgas Doma baznīcā notiek Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga konsekrācijas - ievešanas amatā - desmit gadu jubilejas Pateicības dievkalpojums. LELB ārkārtas Sinodē 1993.gada 26.janvārī Vanags tika ievēlēts par arhibīskapu un tā paša gada 29.augustā Rīgas Domā konsekrēts arhibīskapa amatā, kuru pirms tam pildīja traģiski mūžībā aizgājušais arhibīskaps Kārlis Gailītis. Konsekrācijas dievkalpojumā Jānis Vanags devis īpašu solījumu "uzraudzīt baznīcu un draudzes un atbildēt par to, ka Dieva vārds tiek pasludināts tīri un skaidri, Sakramenti pareizi pārvaldīti un to žēlastība lietota pēc Dieva gribas". Solījumi arī nosaka, ka "bīskapam ir jāordinē, jāvizitē, jāapmeklē, jādod padoms, jāuzklausa, jālemj; visā, ko viņš dara, viņam jāstiprina Dieva tauta, jātulko laiku zīmes un jāliecina par Dieva varenajiem darbiem visā radībā". Vanags 1976.gadā absolvēja Liepājas 5.vidusskolu, bet 1982.gadā - Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultāti. LELB Teoloģijas semināru Vanags absolvējis 1989.gadā. No 1982. līdz 1985.gadam viņš strādājis par ķīmijas un fizikas skolotāju Rīgas Viļa Lāča vārdā nosauktajā 31.vidusskolā. 1985.gada 1.decembrī viņš ordinēts mācītāja amatā. Kalpojis Saldus Sv.Jāņa, Saldus M.Lutera, Gaiķu, Skrundas, Lutriņu draudzēs. Šobrīd arhibīskaps ir vairāku LELB padomju un komisiju loceklis, kā arī Lutera akadēmijas Kuratorijas un Latvijas Jūrnieku misijas valdes loceklis. Prezidenti sveic dzimšanas dienā LETA 12/01/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šorīt saņēmusi vairākus dzimšanas dienas apsveikumus, informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Prezidenti šorīt apsveicis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL), kā arī vairākas privātpersonas. Gaidāmi apsveikumi arī no Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem. Rozenberga piebilda, ka prezidentei nav paredzētas īpašas svinības. Šodien Vīķe-Freiberga sniedz pāris intervijas, kā arī strādā ar dokumentiem. Izklāstot savas turpmākās radošās ieceres laikrakstam "Latvijas Avīze", prezidente atzinusi, ka vēlas turpināt savu "Saules dainu" ciklu. "Gadi iet, un saules dainām veltīto grāmatu ciklu es savā mūžā vēl gribētu pabeigt," atzīst Vīķe-Freiberga, kurai ir liela pieredze folkloras un mitoloģijas pētniecībā. Prezidente cer izdot arī saules dziesmu melodijas, tām pievienojot dziesmu tekstu tulkojumus angļu valodā. "Tad tās varētu izmantot arī folkloristi un citi interesenti un šīs dziesmas varētu ieiet arī starptautiskajā mūzikas apritē," norāda dainu pētniece un valsts vadītāja. Vīķe-Freiberga dzimusi 1937.gada 1.decembrī Rīgā, 2.Pasaules kara beigās devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam pārcēlusies uz Kanādu. 1999.gada vasarā ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti. Notiek gadskārtējā balsošana par Eiropas cilvēku Latvijā BNS 12/02/03 Iedzīvotāji aptaujā par Eiropas cilvēku Latvijā visbiežāk minējuši ārlietu ministri Sandru Kalnieti, Latvijas izlases futbolistu Māri Verpakovski un dzejnieci Māru Zālīti. Eiropas kustība Latvijā informēja, ka starp pretendentiem aptaujas dalībnieki bieži minējuši žurnālistu Aināru Dimantu, bijušo Eiropas Integrācijas biroja direktoru Edvardu Kušneru un 2001.gada Eiropas cilvēku Latvijā Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Kā vienu no iespējamajiem balvas ieguvējiem iedzīvotāji minējuši arī populāro jokdari no "Radio SWH" Andri Freidenfeldu jeb Fredi. Piesakot aptaujā dzejnieci Māru Zālīti, kāda pensionāre no Preiļu rajona minēja, ka "viņas literārie darbi ir latviešu tautas spogulis gan vēsturiski, gan šodienas neatkarīgajā brīvajā Latvijā". Savukārt raksturojot Verpakovski, kāds aptaujas dalībnieks minēja, ka "Latvijas futbolistu lieliskā spēle sajūsmināja miljoniem sporta līdzjutēju Anglijā, Turcijā, visā Eiropā un pat aiz tās robežām, neskaitāmiem cilvēkiem pirmo reizi atrodot Latviju Eiropas kartē". Akcija, lai noteiktu Eiropas cilvēku Latvijā, notiek jau sesto gadu pēc kārtas, un iedzīvotāji, viņuprāt, piemērotākos balvas saņēmējus var pieteikt līdz 15.decembrim Eiropas kustībā Latvijā. 2002.gadā par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva dziedātāja Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja Marija Naumova, 2001.gadā titulu ieguva Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga, 2000.gadā - mūziķis Renārs Kaupers un grupa "Prāta vētra", 1999.gadā - politiķis Valdis Birkavs, bet 1998.gadā - zinātnieks un publicists Eiropas Komisijas administrācijas darbinieks Eduards Bruno Deksnis. Aicina par Eiropas cilvēku Latvijā atzīt futbolistu Verpakovski LETA 12/02/03 Ārlietu ministre Sandra Kalniete uzskata, ka par gada Eiropas cilvēku Latvijā jākļūst futbolistam Mārim Verpakovskim, tādēļ aicina atbalstīt šā titula piešķiršanu futbolistam, informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Rets Plēsums. Kā ziņots, Eiropas kustības Latvijā (EKL) rīkotajā balsošanā par 2003.gada Eiropas cilvēku Latvijā pašreiz vadībā ir dzejniece Māra Zālīte, Kalniete un Verpakovskis. Jau vēstīts, ka Latvijas izlase iekļuva 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, kvalifikācijas "play off" spēlēs Latvijas izlasei divu spēļu summā ar 3:2 pārspējot pēdējā pasaules čempionāta futbolā trešās vietas ieguvējus - Turcijas izlasi, tādējādi izcīnot nozīmīgāko panākumu valsts sporta vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas. Divus no trim vārtiem Latvijas izlases labā guva tieši Verpakovskis. Pēc šā vēsturiskā panākuma dažādi ārvalstu mediji vēstīja, ka par Rīgas "Skonto" spēlējošā Verpakovska iegādi interesi izrādījuši tādi Eiropā un pasaulē pazīstami klubi kā Minhenes "Bayern, Londonas "Arsenal", "Barcelona", "Roma" un citi. Kā iepriekš informēja EKL, aptaujā daudzi balso arī par bijušo EKL prezidentu Aināru Dimantu, bijušo Eiropas Integrācijas biroja direktoru Edvardu Kušneru, kā arī Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura Eiropas cilvēka Latvijā titulu jau ieguva 2001.gadā. Papildus minēts arī radio SWH programmu vadītājs Andris Freidenfelds jeb Fredis. Eiropas kustība Latvijā jau sesto gadu rīko konkursu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā", kas līdz šim guvis plašu sabiedrības atsaucību. Tajā tiek noskaidrots cilvēks, kurš ar saviem darbiem un idejām aizvadītajā gadā visvairāk tuvinājis Latviju Eiropai. Par 2003. gada Eiropas cilvēku Latvijā ir iespējams nobalsot līdz 15.decembrim. Rakstiski balsojumi tiek gaidīti EKL birojā, Basteja bulvārī 14, LV1050, Rīgā. Elektroniski balsojumu var nosūtīt uz adresi ekl@parks.lv vai caur EKL mājas lapu internetā "www.eiropaskustiba.lv". 2002.gadā par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva dziedātāja, Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja Marija Naumova. 2001.gadā titulu ieguva Vaira Vīķe-Freiberga, 2000.gadā - mūziķis Renārs Kaupers un grupa "Prāta vētra", 1999.gadā politiķis un valstsvīrs Valdis Birkavs, bet 1998.gadā zinātnieks un publicists, Eiropas Komisijas administrācijas darbinieks Eduards Bruno Deksnis. Saldā Brīvības statuja kārumniekiem liks domāt par patriotismu NRA 11/27/03 Lai rosinātu sabiedrību domāt, kas ir patriotisms un kas ir valsts simbolika un tās zaimošana, mākslinieks Kristaps Gulbis 26. novembrī iepazīstināja ar jaunu, saldu produktu - cukurgaili Brīvības statujas veidolā. Šoreiz daudz svarīgāk par to, kā šis kārums garšo, ir tā konteksts, par kuru jāpadomā katram cukurgaiļa baudītājam. "Vai cukurgailis, kas veidots Brīvības statujas formā, ir lielāka zaimošana nekā tas, ka daudzi cilvēki Latvijā nezina latviešu valodu, nezina, kāds izskatās latviešu karogs vai ģerbonis, kur nu vēl runāt par valsts prezidentiem," stāsta mākslinieks K. Gulbis. Viņš atzīst - neizpratni par patriotismu rosina fakts, ka mēs dzīvojam divkopienu valstī, kurā ir divas informācijas telpas. Cits iemesls, kas mākslinieku pamudināja izveidot cukura Mildu, ir aktuālais pieminekļu jautājums Rīgā. "Strīdi, kādi pieminekļi mums vēl ir vajadzīgi, kādi tie būtu jāveido - ar cepuri, bez cepures vai ar vijoli! Taču cilvēki vislabprātāk gribētu vēl kaut ko līdzīgu Brīvības piemineklim, tikai mazāku. Tagad katram būs pieejams šāds mazs, salds piemineklītis, un es ceru, ka strīdi beigsies," K. Gulbis skaidro mākslas darba simbolismu. Saldo Mildas statuju izgatavojis uzņēmums Lielauces kliņģeris. Projekta kurators Pēteris Selga pastāstīja, ka, iespējams, šo produktu ar laiku iegādāties varēs arī veikalos. Līdz šim, iepazīstinot cilvēkus ar jauno simbolisko cukurgailīti, novērotas pozitīvas emocijas, taču P. Selga sacīja, ka rēķinoties arī ar šīs idejas kritizētājiem. Nīcas pagastā uzziedējušas mārpuķītes LETA 12/02/03 Liepājas rajona Nīcas pagastā uzziedējušas baltās un rozā mārpuķītes, ko tautā mēdz saukt arī par āboliņiem vai dāboliņiem, informēja Nīcas pagasta padomes pieaugušo izglītības koordinatore Gunita Šime. Nīcas pašvaldības darbiniece Astrīda Čirkše pamanījusi, ka zālienā pie Nīcas pagastmājas lielā daudzumā uzziedējušas baltās un rozā mārpuķītes, kas parasti gan notiek pavasarī. Lieli pumpuri esot arī ceriņiem un forsītijām, kas pavasarī zied koši dzelteniem ziediem. Arī pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis novērojis piebriedušus pumpurus savā īpašumā augošajiem bērziem. Savukārt pagasta daiļdārzniece Valda Čaure pamanījusi koši zaļus pumpurus arī aiz loga augošajām kļavām. Čaure kā speciāliste atzīst, ka dabā novērotais rada satraukumu, jo iespējams, ka ziedpumpuri var aiziet bojā un pavasarī ar savu skaistumu mūs vairs neiepriecinās, jo sakrātās barības vielas būs jau iztērētas.