K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 326: 2003. g. 11. - 17. decembris Eiropas savienība Katrai Baltijas valstij savi celmi ceļā uz ES naudu Diena 12/11/03 Sakāpināta interese un cerības, ka jau nākamgad pieejamā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu nauda palīdzēs realizēt daudzus plānus, - tā var raksturot situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā īsi pirms gadumijas. Kaimiņvalstu ierēdņi teic, ka pirmos projektus sāks pieņemt jau gada sākumā, savukārt Latvijas amatpersonas norāda: mēs būsim vieni no pirmajiem, taču, visticamāk projektus varēs sākt iesniegt martā. Neviena no valstīm nav gatava izmantot ES piedāvājumu - projektu realizāciju ar ES atbalstu sākt no nākamā gada 1.janvāra. Latvijā vislielākās bažas - vai nākamā gada valsts budžetā rezervētie 30,8 miljoni latu būs gana projektu pirmsfinansēšanai un priekšfinansēšanai. Gan Latvijā, gan Lietuvā par savām finansiālajām iespējām piedalīties ES naudas sadalē satrauktas ir pašvaldības. Igaunijā šī problēma ir atrisināta, jo pašvaldībām ar īpašiem noteikumiem atļauts ņemt kredītus. Tur vairāk uztraucas par valsts iestāžu gatavību naudu dalīt un uzraudzīt. Latvija joprojām gaida oficiālu attīstības plāna apstiprināšanu ES, kas ļaus turpmāko triju gadu laikā saņemt vairāk nekā pusmiljardu latu ES strukturālo fondu līdzekļu. Atbildīgais par fondu apguvi Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis atzīst, ka tikai februāra sākumā iecerēts apstiprināt plāna papildinājumu, kurā būs to projektu apraksts, kas varēs pretendēt uz ES naudu. Tad arī apstiprinās projektu atlases kritērijus. Gan uzņēmēji, gan pašvaldības vairākkārt teikušas, ka bez konkrētiem nosacījumiem projektus izstrādāt grūti. To pašu atzīst bankas, kas būtu gatavas projektus finansēt. Patlaban tās var vien pastāvīgi konsultēties ar saviem klientiem, taču līdz galam pieņemt lēmumu par naudas piešķiršanu nav iespējams, jo nav zināmi nosacījumi, uzsvēra Nordea Bank Finland Latvijas filiāles vadītāja vietnieks Ēriks Plato. G.Freimanis gan uzsver, ka jau tagad ir virkne darbu, kas ļauj projektus sagatavot tik tālu, lai vēlāk būtu nepieciešams laiks tikai pieteikumu anketas aizpildīšanai. Piemēram, pašvaldības un uzņēmēji varot jau tagad veikt projektu aprēķinus, sagatavot biznesa plānu. "Projektus netaisa Eiropai, bet gan, lai realizētu savas idejas," uzsvēra ierēdnis. Ja kāds vēlas saņemt ES atbalstu, projektu var sākt realizēt tikai tad, kad akreditēta valsts iestāde būs to izskatījusi un apstiprinājusi. FM gan plāno valsts iestāžu akreditāciju sākt tikai janvārī, un, visticamāk, tā ilgs līdz pat aprīlim. G.Freimanis piebilst - ņemot vērā, ka arī izvērtēšanai būs vajadzīgs laiks, reāli darbi pie projektu realizācijas varētu sākties tikai vasarā vai pat rudenī. Jautāts, vai FM nav savus darbus krietni vien iekavējusi, G.Freimanis tam nepiekrīt un piebilst: "Cilvēki strādā. Visu vienā dienā nevar izdarīt." Latvijā joprojām nav apstiprināti nosacījumi, kādā veidā valsts piedalīsies ES projektu pirmsfinansēšanā un līdzfinansēšanā. Nav arī izlemts, cik lielu atbalstu pašvaldībām sniegs valsts. FM piedāvā projektos piedalīties ar 10%, pašvaldības vēlas vismaz 20 procentus. Lai arī Latvijā par iestāžu spējām sadalīt naudu vēl skaļi nerunā, Igaunijā to uzskata par būtisku šķērsli. Akreditācija tur sākusies trijās no desmit naudas dalīšanas iestādēm, taču Igaunijas Finanšu ministrijas Ārvalstu finansējuma departamenta vecākā referente Kadri Reinthala ir pārliecināta, ka visām iestādēm noteikti būs jāveic kādi uzlabojumi, jāpielāgojas prasībām. Tas var aizkavēt akreditāciju. Pēc tagadējiem plāniem, tā pilnībā varētu beigties tikai nākamā gada maijā. Taču jau līdz Ziemassvētkiem plānots pabeigt programmas papildinājumus. Kaimiņvalstu valdība arī ļauj pašvaldībām ņemt kredītus ar īpašiem noteikumiem, bet atšķirībā no Latvijas valdība tām neparedz sniegt palīdzību projektu pirmsfinansēšanā. No 2004.gada Igaunijā stāsies spēkā labojumi likumā par valsts iepirkumu, kas noteiks stingrākas iepirkuma prasības valsts institūcijām. Viņa uzskata, ka ES prasībām atbilstošie nosacījumi sagādās nopietnas raizes projektu rakstīšanā. Lietuvas Finanšu ministrijas pārstāve Ana Stankaitiene Dienai apgalvoja, ka jau decembra beigās kļūs zināma projektu pieteikumu forma, kas nepieciešama, lai saņemtu līdzekļus no strukturālajiem fondiem. Projektus var izstrādāt jau iepriekš, jo iesākumā vajag veikt ietekmes uz apkārtējo vidi un projekta izdevumu analīzi. Informāciju par to, kā un kādi dokumenti jāsagatavo, jau tagad var iegūt administrēšanas aģentūrās, Finanšu ministrijas un citu valsts iestāžu interneta mājaslapās. Latvijas FM interneta mājaslapu ar jaunumiem sola atvērt nākamnedēļ. Lietuvieši iecerējuši, ka naudu izmaksās Lauksaimniecības ministrija, kas apsaimniekos lauksaimniecības un zivsaimniecības fondu, un Finanšu ministrija, kas apsaimniekos ES Reģionālās attīstības un Sociālo fondu. Bet ES strukturālo fondu naudas iegūšanu organizēs un koordinēs vēl piecas aģentūras un viena direkcija. Tām būs arī jāpalīdz projektu rakstīšanā. A.Stankaitiene atzīst, ka varētu rasties problēmas ar pašvaldībām, kas žēlosies, ka to budžetā trūkst naudas projektu līdzfinansējumam. Taču, pēc viņas domām, neapmierinātie būs vienmēr. Viņa uzsver, ka lauvastiesa līdzfinansējuma tiks nodrošināta no valsts budžeta, tāpēc pašvaldībām lielu problēmu nebūs. Prezidentūra piedāvā pēdējos kompromisus konstitūcijā Diena 12/11/03 Pēdējās dienās pirms ES galotņu tikšanās arvien skaļāk izskan aicinājumi konstitūcijas sarunas pabeigt jau šonedēļ, taču pirmā daļa no Itālijas prezidentūras piedāvātajiem strīdīgo pantu formulējumiem liecina, ka valstu vadītājiem nedēļas beigās būs smags darbs. Itālija trešdien publiskoja galapiedāvājumu aizsardzības sadaļā, pretēji vairāku valstu iebildumiem saglabājot tajā savstarpējās palīdzības nosacījumu, kas tiek salīdzināts ar NATO līguma piekto pantu. Projektā iekļautais punkts ES valstīm liek steigties palīgā ES dalībvalstij, kas kļuvusi par militāras agresijas upuri, savukārt tradicionāli neitrālo valstu tiesības aizstāvētas ar īpašu piebildi. Itālija nav ņēmusi vērā Latvijas un citu NATO uzticīgāko valstu vēlmi jebkuru lēmumu, kas saistīts ar strukturēto aizsardzību atsevišķu dalībvalstu vidū, pieņemt ar visu ES valstu vienbalsīgu lēmumu. Itālijas priekšlikumā nevienai valstij nav plānotas veto tiesības - par strukturētās sadarbības izveidošanu piedāvāts lemt ES valstīm ar kvalificēto vairākumu, taču vēlāk par jaunu valstu iesaistīšanu - tikai šajā struktūrā jau esošajām. Trešdienas priekšlikumos Itālija piedāvājusi atvieglotu konstitūcijas labošanas procedūru pēc tās pieņemšanas, atsakoties no prasības ratificēt katru grozījumu visos nacionālajos parlamentos. Taču pašās strīdīgākajās - institūciju lietās Itālijas galīgie priekšlikumi vēl tiek gaidīti. Joprojām atklāts ir jautājums par Eiropas Komisijas sastāvu, lai gan prezidentūras pārstāvji likuši manīt, ka vismaz sākotnēji katrai valstij varētu tikt balsstiesīgs komisārs. Paredzams, ka grūtāk būs vienoties par balsošanu ES Padomē - Spānija un Polija joprojām prasa palikt pie Nicas līguma, savukārt Francijas un Vācijas līderi ļāvuši saprast, ka tam nepiekritīs. Valstu vadītāju sarunas, kurās būtu jāpanāk galīgais kompromiss, notiks piektdien un sestdien un, ja nepieciešams, tiks pagarinātas līdz svētdienai. Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete izteikusies, ka Latvija turpinās uzstāt, lai turpmāk EK katru valsti pārstāvētu viens balsstiesīgs komisārs un lai mazākā pārstāvniecība Eiroparlamentā būtu pieci deputāti. Kalniete pieļauj veto izmantošanu konstitūcijas sarunās Diena 12/12/03 Joprojām bez skaidriem piedāvājumiem, kā atrisināt pašas lielākās pretrunas, Eiropas Savienības valstu līderi piektdien Briselē sāks pēdējo sarunu posmu, kuram vajadzētu beigties ar vienošanos par pirmā ES konstitucionālā līguma tekstu. Vairākām valstīm, kas publiski nosaukušas "sarkanās līnijas", no kurām tās nav gatavas atkāpties, pievienojusies arī Latvija, paziņojot, ka bez balsstiesīga komisāra posteņa saņemšanas Latvija nebūs gatava sarunas pabeigt un nesamierināsies ar piedāvājumu komisāra posteni iegūt tikai uz laiku. "Izmantot veto tiesības ir ļoti smaga atbildība, taču Latvija nepiekāpsies - līdz pat nepieļaušanai konferenci pabeigt - jautājumā par komisāru," pirms došanās uz Briseli presei ceturtdien paziņoja ārlietu ministre Sandra Kalniete. Lai gan gaidāms, ka precīzi formulētus piedāvājumu tekstus Itālijas prezidentūra uz sarunu galda liks tikai sestdien, ceturtdien tā apstiprināja, ka visām valstīm balsstiesīgu komisāru ieteiks dot tikai uz noteiktu laiku un vēlētos redzēt konkrētu gadu, pēc kura Eiropas Komisijas (EK) kolēģija būtu samazināma. Itālija norādījusi, ka grib atbilstoši reaģēt uz mazo valstu uztraukumu par pārstāvniecību, taču vienlaikus izvairīties no riska, ka "ilgā laika posmā tāda kārtība apdraudēs citu būtisku prasību - efektīvu EK darbu". Pašlaik konstitūcijas projektā paredzēts komisārs katrai valstij, bet no tiem tikai 15, kas mainās noteiktā secībā - ar balstiesībām. Prezidentūras dotās norādes liecina, ka labvēlīgi varētu tikt risināta otra Latvijas prasība - minimālā deputātu skaita palielināšana Eiropas Parlamentā (EP) no 4 uz 5. "Prezidentūra neizslēdz iespēju šo slieksni paaugstināt, tajā pašā laikā saglabājot kopējo pieeju EP uzbūvei," teikts Itālijas norādēs. S.Kalniete uzskata, ka šajā lietā ir "labas cerības", taču atteicās prognozēt, ko Latvija darīs, ja kompromisā būs tikai viena no abām lietām - tad lēmumu uz vietas pieņemšot premjers Einars Repše (JL). Itālija neatklāj, kā tā cer atrisināt šobrīd pašu smagāko jautājumu - Polijas un Spānijas iecirtību, prasot saglabāt tām Nicas līguma iedoto balsu skaitu. Katrai no tām ir ap 40 miljoniem iedzīvotāju un 27 balsis ES Padomē - tikai par divām mazāk nekā 80 miljonu Vācijai. Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis vēl ceturtdien atkārtojis: ja tās ietekme tiks mazināta, Polija var izmantot veto tiesības, kā arī licis manīt, ka atbalstītu jautājuma atlikšanu, pret ko savukārt iebilst ne tikai Vācija vien. Ar īpašu piedāvājumu strīda izšķiršanā teicies nākt klajā Itālijas premjers Silvio Berluskoni, sakot tikai to, ka tas ļaus atzīt abas strīdnieces par lielvalstīm. Pie smagākajām lietām Itālija ierindojusi arī katoļticīgo valstu prasību pēc atsauces uz kristietību konstitūcijas preambulā, un jautājums paliek atklāts. S.Kalniete pirms sarunām, kas solās būt smagas, centās saglabāt optimismu. "Vai nu mēs pabeigsim divu gadu procesu un Eiropai būs konstitucionālais līgums, vai arī nevienojamies, un tad ir divas iespējas - atteikties no konstitūcijas un pārsvītrot divu gadu darbu, vai turpināt sarunas Īrijas prezidentūrā," viņa teica. Nespējot panākt vienošanos, ES līderi beidz sarunas par balsu sadalījumu LETA--REUTERS/DPA 12/13/03 Eiropas Savienības (ES) līderi nav spējuši vienoties par balsu sadalījumu pēc ES paplašināšanās un gatavojas paziņot par sarunu atlikšanu uz nenoteiktu laiku, paziņoja Itālijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. ES līderi pašlaik gatavo ziņojumu par padarīto divu dienu sammitā. "Šoreiz konference beidzas ar faktu, ka nav panākta vienošanās. Viņi pašlaik vienojas par paziņojumu par to, kas līdz šim ir panākts," sacīja amatpersona. "Viss ir beidzies," sacīja viens no diplomātiem. Diplomāti izteikušies, ka sarunas par konstitūciju, kas nonāca strupceļā sakarā ar nevienprātībām par balsu sadalījuma sistēmu, atliktas, nenosakot nekādu termiņu to atsākšanai. Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni agrāk izteicās, ka ja netiks panākta nekāda vienošanās, sarunas nāksies turpināt nākamajā gadā, kad ES prezidentūru pārņems Īrija. Balsu sadalījums ES pēc paplašināšanās bloka līderu sarunas noveda strupceļā, katrai nometnei aizstāvot savas pozīcijas un sammita dalībniekiem paužot neticību par iespējām panākt kādu vienošanos. Saskaņā ar pašreizējo sistēmu Spānijai un Polijai, kuru iedzīvotāju skaits ir uz pusi mazāks nekā Vācijai, katrai piešķirtu 27 balsis, salīdzinot ar Vācijas un Francijas 29 balsīm. Francija un Vācija pieprasa jaunu "dubultā vairākuma" balsu sistēmu, kas valstīm ar lielu iedzīvotāju skaitu dotu lielāku ietekmi. Šis plāns paredz, ka lielākā daļa ES lēmumu jāpieņem ar vienkāršu vairākumu dalībvalstu vidū, pārstāvot vismaz 60 procentus no bloka iedzīvotājiem. Šādai formulai priekšroku dod lielās valstis. Taču Madride un Varšava norāda, ka šī sistēma novedīs pie lielo valstu tirānijas ES lēmumu pieņemšanā. Georgs Andrejevs piekrīt kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās LETA 12/13/03 Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs piekritis "Latvijas ceļa" (LC) piedāvājumam kandidāt no šīs partijas saraksta Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās, šodien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA). Vēstulē "LC" Andrejevs raksta, ka viņš "ar saviļņojumu un pateicību" uzņēmis ziņu, ka partija vēlas viņu iekļaut EP vēlēšanu sarakstā. Vēstnieks esot gatavs dot savu ieguldījumus "LC" popularitātes atjaunošanā un palīdzēt tai atgriezties Saeimā un valdībā. "Latvijai lojālajiem pilsoņiem ir jāapzinās, ka bez "LC" pārstāvētās un vadītās ārpolitikas laika posmā no 1993. līdz 2002. gadam Latvija, visticamāk, netiktu uzaicināta pievienoties Eiropas Savienībai un NATO," uzskata Andrejevs. Turklāt, viņaprāt, Latvijai esot vajadzīgs pārstāvis EP Liberālo partiju grupā, uz kuru neviena cita Latvijas partija pagaidām nepretendē. Andrejevs gan atzīmē, ka pēc Ārlietu ministrijas lūguma viņam līdz 2004.gada vasarai jāturpina pildīt vēstnieka pienākumi Eiropas Padomē, tāpēc aktīvi piedalīties pirmsvēlēšanu kampaņā viņš nevarēs. Kā zināms, Andrejevs pirms kļūšanas par vēstnieku bija "LC" biedrs un Valda Birkava valdībā bija ārlietu ministrs. Kopš 1995.gada Andrejevs darbojies kā diplomāts - vispirms Latvijas vēstnieks Kanādā, bet kopš 1998.gada - vēstnieks Eiropas Padomē. Jau ziņots, ka partijas "Latvijas ceļš" Rīgas nodaļas kopsapulcē decembra sākumā kā deputātu kandidāti Eiroparlamenta vēlēšanām izvirzīti aptuveni 20 cilvēki, taču LC Rīgas nodaļa vēl pārbaudīs viņu atbilstību amatiem un tad rakstveidā lūgs pašu izvirzīto piekrišanu. Eiroparlamenta vēlēšanām tika virzīti Andrejevs, Inese Birzniece, Karina Pētersone, Ivars Godmanis, Andris Gūtmanis, Rita Strode, Romualds Ražuks un citi. LA raksta, ka no kandidēšanas atteicies vēstnieks Dānijā Indulis Bērziņš un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES jautājumos Andris Piebalgs. TP un JL nepieļauj iespēju kopā startēt Eiroparlamenta vēlēšanās BNS 12/14/03 Lai gan Eiroparlaments ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu partijas apsvērt iespēju Eiroparlamenta vēlēšanām veidot kopīgus sarakstus partijām, kas pretendē uz vienu politisko nišu, partija "Jaunais laiks" (JL) un Tautas partija (TP) nepieļauj iespēju vēlēšanās piedalīties kopā. TP Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis atzina, ka starp JL un TP, kas pēc partiju ideoloģijas pretendē uz vienu Eiroparlamentā šobrīd visplašāk pārstāvēto tautas partiju un kristīgo demokrātu politisko grupu iekšpolitiski abām partijām, visticamāk, vienoties par kopīga saraksta izveidi neizdosies. "Antagonisms starp JL un mums ir tik liels, ka tas būtu praktiski neiespējami," atzina Kalvītis. Arī JL valdes loceklis Edgars Jaunups aģentūrai BNS pastāstīja, ka partija šo jautājumu jau iepriekš ir apspriedusi un nolēmusi, ka Eiroparlamenta vēlēšanās startēs atsevišķi. Viņš gan pieļāva - ja šo jautājumu kāda cita partija aktualizētu, par to JL varētu lemt, taču par gandrīz pilnīgi izslēdzamu atzina iespēju, ka JL varētu startēt kopā ar TP. "Man ir grūti iedomāties, ka ar TP politiķiem varētu būt vienā sarakstā," sacīja Jaunups. Viņa viedoklim piekrita arī JL Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Artis Kampars. No parlamentā pārstāvētajām partijām JL, TP un Latvijas Pirmā partija (LPP) Eiroparlamenta vēlēšanās pretendēs uz tautas partiju un kristīgo demokrātu politisko grupu, un, ja šo partiju pārstāvjus ievēlēs Eiroparlamentā, viņi darbosies vienā frakcijā. Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā paredzēts 2004.gada 12.jūnijā. Latvija pretendēs uz 9 deputātu vietām parlamentā. JL ir lielākā koalīcijā pārstāvētā partija, kuru Saeimā pārstāv 26 deputāti, savukārt TP - lielākā opozīcijas partija, kuru pārstāv 20 parlamentāriešu. Komercbankas kritizē ES struktūrfondu ieviešanas sistēmu LETA 12/15/03 Šobrīd nav informācijas vai valsts institūcijas būs pilnvarotas 2004.gadā slēgt līgumus ar pieteicējiem par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētu projektu ieviešanu un garantēt viņiem izdevumu atmaksu 2005.gadā, 2006.gadā un turpmākajos gados. Nav zināms, kādā apmērā institūcijas drīkstēs uzņemties saistības pret uzņēmējiem, piektdien Latvijas inteliģences 57.konferencē norādīja komercbanku pārstāvji. AS "Parekss - banka" viceprezidenta vietniece, kādreizējā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba, norādīja, ka nav zināms, cik ļoti uzņēmēji var būt droši, ka valsts spēs viņiem laikā atmaksāt pienākušos dāvinājuma daļu. "Vai valsts institūcijām ir dots skaidrs uzdevums - būt gatavām sākt administrēt Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus, vai ir kāds, kas seko līdzi, kā institūcijas attīsta savu kapacitāti?" vaicāja Sudraba. Savukārt AS "Hansabanka" valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma atzina, ka joprojām liela daļa uzņēmēju nav pietiekoši informēti par fondu līdzekļu saņemšanas kārtību, kas arī nav pārsteidzoši. "Kaut gan runāts par šo tēmu ir ļoti daudz, informācija ir vispārēja un konkrētu atbilžu par to "kam" un "kā" joprojām nav, jo šie jautājumi vēl joprojām tiek lemti valdības institūcijās," norādīja Blūma. Viņa atgādināja, ka uz valsts atbalstu uzņēmēji šajā procesā arī īsti nepaļaujas. Bankas veiktajā aptaujā valsts institūcijas ir nosauktas, kā vismazāk piemērotais informācijas saņemšanas avots par ES, ievērojami atpaliekot no interneta, masu medijiem un bankām. Sudraba norādīja, ka ir izveidojusies paradoksāla situācija - 2004.gada valsts budžetā plānotie ES struktūrfondu līdzekļu apguves apjomi nestimulē institūcijas būt gatavām administrēt šos līdzekļus jau no nākamā gada 2.janvāra. "Uzņēmējiem jārūpējas par uzņēmuma attīstību, jāslēdz līgumi par produkcijas un pakalpojumu piegādēm, atbilstoši tām jāplāno uzņēmuma jauda un uzņēmuma gatavība ieviest vides, sanitāri higiēniskos un citus standartus. Lai sagatavotu pieteikumu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumam, uzņēmējam nepietiek ar to, ka tiek pateikts - decembrī būs projekta pieteikuma forma, janvārī vēl kādas prasības pateiksim, nezinām, kad un kādus grozījumus pieņemsim," ironizē bankas pārstāve. Viņa uzsvēra, ka tikai zinot visus spēles noteikumus, uzņēmējs var uzsākt projekta pieteikuma gatavošanu, apsverot, kuram projektam un kādā veidā izmantot ES līdzekļus. Sudraba uzskata, ka ir jābūt tādiem spēles noteikumiem, kas nediskriminē Latvijas uzņēmējus attiecībā pret konkurentiem Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Īrijā, Zviedrijā, Francijā, Lielbritānijā vai jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Viņa norādīja, ka daudz atkarīgs no tā, kādā redakcijā Eiropas komisijas prasības tiek dublētas Latvijā - vai prasības tiks paaugstinātas, ir pašu valstu ziņā. "Ja tiek paaugstinātas prasības vietējiem uzņēmējiem, tas nozīmē, ka valsts padara savus uzņēmējus mazāk konkurētspējīgus. Kāpēc Latvijas uzņēmējiem būtu jārīko atklāts konkurss par preču un pakalpojumu iepirkumu, ja to vērtība pārsniedz 10 000 latu, ja Eiropas Savienības valstīs uzņēmējam šī summa ir 162 tūkstoši eiro (Ls 108 050)?" vaicāja Sudrba. Tāpat viņa pauda neizpratini, kāpēc Latvijas uzņēmējam, realizējot ES līdzfinansētu projektu, jārīko atklāts konkurss par būvdarbiem, ja to vērtība pārsniedz 50 tūkstošus latu, bet konkurentam Eiropas Savienības dalībvalstīs - 6,2 miljonus eiro. (4 miljonus latu). "Reti, kurš projekts būs lētāks par desmit tūkstošiem latu, tādēļ jebkuram uzņēmējam - zemniekam, mazas ražotnes īpašniekam, veicot iepirkumu, būs jāpārvar milzīga birokrātija un jāpatērē lieks laiks," atzīst finanšu speciāliste. Blūma savukārt norādīja, ka vislielākais šķērslis atbalsta fondu finansējumu izmantošanai būs tieši kvalitatīvu projektu trūkums. "Ar kvalitāti es saprotu gan lielisku biznesa ideju gan arī prasmi to parādīt labi izstrādātos projektos," skaidro bankas vadītāja. Viņa ir gandarīta, ka liela daļa uzņēmēju šo problēmu apzinās un vēlētos no bankām arī šajā jomā saņemt palīdzību. "Mani kā baņķieri, protams, iepriecina uzņēmēju uzticība bankām kā labam sadarbības partnerim šajā procesā, taču vienlaikus tas ir arī kārtējais pierādījums, ka Latvijā lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu trūkst kapacitātes un atbilstošas pieredzes attīstības projektu sagatavošanā un baidos, ka bieži nav arī ilgtermiņa vīzijas par sava uzņēmuma attīstību," pauda "Hansabankas" prezidente. Pēc konstitūcijas sarunu izgāšanās apjukums par nākotni Diena 12/15/03 Konstitūcijas sarunu izgāšanās, valstu līderiem nespējot vienoties par ietekmi galvenajā ES lēmējinstitūcijā, neatbildētu atstājusi jautājumu, kad un cik lielā mērā tās projektā paredzētās reformas stāsies spēkā. Par skumju šādu iznākumu sauc arī Latvijas premjers Einars Repše, taču atgādina - arī bez konstitūcijas paplašinātajai ES ir likumiskā bāze, pat ja atsevišķos pantos Latvijai neizdevīgāka. Starpvaldību konferences fiasko arī no jauna uzjundījis lielvalstu mājienus par divu ātrumu Eiropas attīstību - pēc E.Repšes teiktā, šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevarot, tomēr sarunu gaisotne esot liecinājusi par vēlmi uzklausīt visus viedokļus. Piektdienas vakarā Briselē galvenokārt ar divpusējām sarunām sākušās, pēc līdzīga scenārija sarunas turpinājās līdz sestdienas pusdienlaikam, meklējot kompromisus pašā smagākajā jautājumā - par balsošanu ES Padomē. Paredzētās kopīgās darba sesijas vietā dažādās kombinācijās savā starpā tikās vidutāja Itālija un lielākie strīdnieki - Polija un Spānija, kas prasa saglabāt Nīcas līgumā noteikto balsu sadalījumu, un Vācija un Francija, kas līdzīgi kā Latvija un pārējās valstis aizstāv lēmumu pieņemšanu ar vairākumu valstu balsīm, kas pārstāv 50% vai 60% to iedzīvotāju. Rīta pusē no sarunu telpām nāca neoficiālas ziņas, ka Spānija un Polija stingro pozīciju nedaudz mīkstinājušas, piedāvājot vai nu Vācijas balsu skaita palielināšanu Nīcas līguma sistēmā, vai nu dubultā vairākuma metodes ieviešanu, piemēram, 2014.gadā. Taču šāds kompromiss netika pieņemts, un ap pusdienlaiku Itālijas prezidentūra paziņoja, ka sarunas tiek pārtrauktas, jo nav iespējams rast vienošanos. E.Repše vēlāk atzina, ka visi sestdien piedāvātie kompromisi būtu Latvijai pieņemami, diemžēl citas valstis vienoties nevarēja. Lai gan Itālijas premjers Silvio Berluskoni presei atteicās izpaust, tieši kuras valstis kompromisu nepieņēma, diplomāti norāda uz Franciju un Vāciju, kas pēdējā laikā atklāti demonstrējušas īpašas draudzības saites. Izlemjot sarunas pārtraukt, valstu līderi nenoteica laiku, kad tās varētu turpināt. Īrijas prezidentūrai oficiāli tiek lūgts uz konsultāciju pamata izvērtēt, kā rīkoties turpmāk, un nākamgad martā sniegt Padomei ziņojumu. Bažas par to, ka nepiepildīsies plāni konstitūciju parakstīt pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām kopā ar ES paplašināšanos, apstiprinājis Īrijas premjers Bertijs Ahērns, sakot, ka, viņaprāt, līdz martam vienošanās nebūs, jo trūkst politiskās gribas to meklēt. Atklāts bijis arī Zviedrijas premjers Jērans Pēršons, apgalvojot, ka nopietnas sarunas diez vai atsāksies agrāk par 2005.gada pusi, ziņo Reuters. Kā zināms, konstitūcijai pēc tās saskaņošanas politiskā līmenī jāiet caur juristu un tulku rokām, kam nepieciešami mēneši, bet šis Eiropas Parlaments strādā tikai līdz nākamā gada jūnijam, savukārt gada otra puse paies, gatavojot jauno Eiropas Komisiju. Tiek pieminētas arī martā gaidāmās vēlēšanas Spānijā, kas, iespējams, varētu mainīt šīs valsts stingro nostāju. Taču, ja konstitūcijas sarunas patiesi turpināsies tikai 2005.gadā, pat par vairākiem gadiem var tikt attālināta būtisku jauninājumu ieviešana ES darbā. Konstitūcijas lielākajai daļai, tai skaitā jaunajai balsošanas kārtībai ES Padomē, pastāvīgajam ES prezidentam un ārlietu ministram saskaņā ar līdzšinējiem plāniem bija jāstājas spēkā 2009.gadā. Taču, tā kā vismaz sešas valstis paziņojušas par referendumu rīkošanu un ratifikācija visās var prasīt divus trīs gadus, šis termiņš var tikt neievērots. "Nav jau tā, ka mums nebūtu Eiropas. Mums ir Nīcas līgums, (..) par kādu esam referendumā balsojuši un kādu esam parakstījuši, kur Latvijai ir savs komisārs un jā - mazlietiņ sarežģīta balsošanas sistēma," sacīja E.Repše. Ārlietu ministre Sandra Kalniete iepriekš atzinusi, ka konstitūcijas projekts Latvijai būtu izdevīgāks. Nīcas līgums (stāsies spēkā nākamgad) mums piešķir četras svērtās balsis, kas ietekmes ziņā ir 1,1% (ja vien par balsojušas valstis, kas pārstāv 62% ES iedzīvotāju), bet konstitūcijas projektā Latvijai tāpat kā pārējām valstīm plānota viena balss un 3,7% ietekmes (tikai tad, ja par balso valstis, kas pārstāv 60% iedzīvotāju). Lai gan arī Nīcas līgums paredz katrai valstij vienu balsstiesīgu komisāru, tajā teikts, ka viņu skaits tiks samazināts, kad ES būs 27 valstis (plānots 2007.gadā), savukārt sestdienas sarunās, pēc S.Berluskoni teiktā, panākta vienošanās, ka konstitūcijā jāparedz balsstiesīgs komisārs visām valstīm bez samazināšanas vēlāk. Arī EP minimālais deputātu skaits nesamazinātos un būtu pieci - tas tāpat esot norunāts sestdien, lai gan uz papīra līdzīgi kā vienošanās par mazajām valstīm pieņemamu EK sastāvu tas redzams nav. Taču Latvija turpmākajās sarunās centīšoties aizstāvēt domu, ka panāktās vienošanās vairs vaļā nav jāver. Sarunu izgāšanās nekavējoties raisīja runas, ka tas var būt labs iemesls, lai dažas valstis sāktu stiprāku sadarbību, veidojot ne reizi vien minēto "divu ātrumu Eiropu" ar priekšgalā ejošu pionieru grupu, kurā būtu sešas ES dibinātājvalstis. "Tā būs motors. Tā rādīs paraugu un ļaus Eiropai darboties ātrāk un labāk," Francijas prezidentu Žaku Širaku citē AP. Arī Vācijas kanclers Gerhards Šrēders sacījis, ka divu sliežu Eiropa būtu loģiskas sekas, ja konstitūcija netiek apstiprināta. Pagaidām gan netiek norādīts, tieši kā šī sadarbība varētu izpausties, un šo scenāriju noraidījuši arī citu valstu, to skaitā Lielbritānijas un Itālijas līderi. "Neredzu, ka līdz ar pašreizējo situāciju briesmas būtu īpaši pieaugušas," komentēja S.Kalniete, norādot, ka dažādu valstu grupu sadarbība nav nekas ārkārtējs un notiek arī patlaban. Savukārt premjers atzina, ka ir daži "zemūdens straumju riski, kādu nebūtu cita iznākuma gadījumā", tomēr viņš domājot, ka ir labas cerības darbu turpināt. Puse mazo un vidējo uzņēmumu tēmēs uz ES fondiem LETA 12/16/03 Aptuveni 50% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir pozitīvi noskaņoti attiecībā pret Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu saņemšanu, liecina SIA "Baltijas datu nams" veiktais pētījums. Novembrī veiktās MVU aptaujas mērķis bija noskaidrot uzņēmumu interesi un informētību par ES fondiem. Kā žurnālistus informēja pētījumu pasūtījušās AS "Hansabanka" valdes loceklis Druvis Mūrmanis, pētījuma mērķa grupa bija uzņēmumi, kuru gada apgrozījums ir no 100 000 līdz pieciem miljoniem latu un nodarbināto skaits no viena līdz 49. Puse aptaujāto atrodas Rīgā, puse ārpus Rīgas. Kopējais aptaujāto skaits bija 203 uzņēmēji, no kuriem 101 bija pozitīvi noskaņots attiecībā uz ES finansējuma saņemšanu. Kā iepriekš Latvijas Inteliģences 57.konferencē atzina "Hansabankas" valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, pētījums liecina, ka aktīvāki ir lauku uzņēmēji. Rīgā par ES fondiem interesējas - 42%, ārpus Rīgas - 46 % aptaujāto uzņēmēju. "Tas, iespējams, skaidrojams ar uzņēmēju neticību, ka līdzekļus tieši viņi un tieši viņu biznesam spēs reāli saņemt," norādīja Blūma. Viņasprāt, līdz ar to ir saprotama lielāka interese no laucinieku puses, kas, iespējams, ir saistīta ar kaut arī nedaudzajiem, tomēr visai redzami veiksmīgajiem SAPARD finansējumu saņēmušajiem kredītiem lauku attīstībai. SAPARD līdzekļu izmantošanas pieredze rāda, ka sākotnēji projektu ir maz, naudas apgūšana notiek ļoti lēni, līdz programmas beigās nonāk pie ierastā līdzekļu deficīta. SAPARD darbības pirmajā gadā tika iesniegti 30 projekti, nākamajā gadā jau 559 un trešā gada deviņos mēnešos pat 1443 projekti, no kuriem vairāki netika pieņemti, jo finansējums atsevišķām apakšprogrammām jau bija aizvērts. Kā uzsvēra Mūrmanis, tikai 22% uzņēmumu pārstāvji atzina, ka tiem ir savi līdzekļi projekta uzsākšanai, tādēļ lielākā daļa, 68 procenti, no aptaujātajiem uzņēmumiem projekta uzsākšanai plāno ņemt kredītu kādā bankā, bet 10% respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. "Aptaujā secināts, ka šobrīd uzņēmējiem pietrūkst informācijas par fondu līdzekļu saņemšanas kārtību un tikai 31% uzņēmumu viņu rīcībā esošo informāciju atzina par pietiekamu. Par vispiemērotākajiem informācijas kanāliem uzņēmēji uzskata internetu, masu medijus un bankas," skaidro bankas pārstāvis. Vispopulārākās nozares, kurās uzņēmēji būtu gatavi izstrādāt projektus ES fondu līdzekļu saņemšanai, ir transporta un pārvadājumu, būvniecības un lauku attīstības nozares. Projektus uzņēmēji plāno izstrādāt arī lauksaimniecības, tirdzniecības, kokapstrādes nozarēs, kā arī citās. Kopumā tika nosauktas 16 nozares. Tikai divos procentos gadījumu gadījumos uzņēmums nevarēja minēt konkrētu nozari. Visvairāk uzņēmēju ar ES fondu līdzekļu palīdzību vēlas attīstīt infrastruktūru, izveidot jaunus produktus un pakalpojumus, izglītot darbiniekus, kā arī ieguldīt naudu mārketinga un tirgus izpētei, uzņēmumu un uzņēmumu datorizācijai. "Hansabankas" ES projektu vadītāja Ieva Vērzemniece norāda, ka šobrīd uzņēmējiem saistībā ar ES projektiem visvairāk nepieciešamas vispārējas konsultācijas un konsultācijas konkrētu projektu izstrādē, kā arī palīdzība biznesa plānu izstrādē. Uzņēmēji ieinteresēti iegūt zināšanas par ES arī speciāli šim mērķim organizētos semināros. Aptaujājot uzņēmumus par plānotā projekta apjomu, noskaidrojās, ka 17% uzņēmumu plāno īstenot projektus naudas apjomā līdz 30 000 latu, 35% no 30 000 līdz 100 000 latu, 21% - no 100 000 līdz 500 000 latu, savukārt 16% iecerējuši īstenot projektus par vairāk nekā 500 000 latu. 12% uzņēmējiem bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Bankas pārstāvji kā interesantu pētījuma atzinumu minēja, ka lielākā daļa uzņēmumu, lai saņemtu ES fondu līdzekļus, ir gatavi mainīt vai paplašināt pašreizējo darbības virzienu. Gatavību to darīt izteicis 81% aptaujāto. Eiropas Savienība savilks jostas LTV Panorāma 12/16/03 No 2007. gada Eiropas Savienībai vajadzētu krietni samazināt budžetu. Ar šādu ierosinājumu klajā nākuši Eiropas Savienības 6 lielāko maksātājvalstu vadītāji. Reāli šis ierosinājums nozīmē samazināt dotācijas reģionu attīstībai un sociālajai jomai, kā arī ierobežot dažas Eiropas Savienības 10 jaunajām valstīm plānotās Briseles piemaksas. Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Austrijas un Nīderlandes premjeri ierosinājuši par aptuveni 25 miljardiem eiro samazināt summu, ko šīs valstis iemaksā Briseles kopbudžetā. Finansiālais pamatojums ir ieilgusī Vācijas un Francijas ekonomikas stagnācija, tādēļ līdzšinējā 1,3 procentu likme no savienības nacionālā iekšzemes kopprodukta būtu krietni jāsamazina. Ja nākamgad sāktajās debatēs par jauno Eiropas Savienības budžeta periodu no 2007. līdz 2013. gadam šis princips tiks iestrādāts, tad arī Latvija, protams, Briselei maksās mazāk. Tomēr šīs monētas otra puse ir nepatīkamāka - Latvija un citas tā sauktās Eiropas Savienības pabalstu tērētājas nesaņems vairs tik lielas summas strukturālajos fondos. Eiropas Komisijas prezidents jau noraidījis budžeta samazinājuma ideju ar vārdiem "Es nemāku radīt brīnumus", skaidrojot, ka, samazinot savienības budžetu, Eiropas Savienība nespēs attīstīt stipru ārējo robežapsardzi, ārpolitiku, zinātni un nespēs sasniegt savu šīs desmitgades plānu - ekonomiskās ietekmes ziņā apsteigt Amerikas Savienotās Valstis. Nevar nepamanīt, ka šī sešu premjerministru vēstule tikusi publiskota tikai pāris dienu pēc neizdevušās vienošanās par Eiropas Savienības Konstitūciju, kurā galvenokārt tiek vainota Polija un Spānija - lielākās Eiropas Savienības fondu tērētājas. Kaut arī diplomāti liedzās, ka šī būtu bagāto valstu atriebība, Polijas ārlietu ministrs Vladislavs Cimo to komentējis ar rūgtumu, sakot, ka Eiropa nevar pastāvēt pēc burkāna un pātagas principa. Latvijas diplomāti no oficiāliem komentāriem šodien atturējās. Ilgās sarunās vienojas par ES struktūrfondu līdzfinansējumu NRA 12/17/03 Valdība vakar apstiprināja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansēto projektu plānošanas valsts budžetā un maksājumu veikšanas kārtību. Tā paredz noteikt pašvaldībām ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai valsts budžeta dotāciju līdz 15 procentiem no nepieciešamā nacionālā finansējuma. Latvijas Pašvaldību savienība iepriekš pieprasīja 25 procentu līdzfinansējumu no budžeta, bet Finanšu ministrija - 10 procentu līdzfinansējumu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai mēneša laikā uzdots izstrādāt kritērijus, pēc kādiem pašvaldības var saņemt valsts budžeta dotāciju Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, komentējot valdības noteikto budžeta dotāciju līdz 15 procentiem, sacīja, ka tas ir kompromiss starp Finanšu ministrijas prasītajiem desmit procentiem un pašvaldību prasītajiem 25 procentiem, turklāt svarīgi esot, ka process vispār ir iekustināts. Būtisks faktors šajā gadījumā bija arī tas, vai šo naudu varēs izmantot priekšfinansēšanai, jo pašvaldībām ir ierobežotas tiesības aizņemties. Sākumā bija runa tikai par līdzfinansēšanu, bet tādā gadījumā daudzus fondus pašvaldības nevarētu izmantot, stāstīja M. Pūķis, piebilstot, ka panāktā vienošanās valdībā ir ilgu sarunu rezultāts. Valdības pieņemtā instrukcija nosaka kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai un kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai. ES līdzfinansējumu plānos tās ministrijas budžetā, kuras padotībā vai pārziņā ir attiecīgā starpniekinstitūcija, atsevišķā valsts budžeta programmā vai apakšprogrammā. Valsts budžeta līdzekļu pieprasījumā nozares ministrija iekļaus informāciju par attiecīgā struktūrfonda piešķirtā finansējuma apjomu attiecīgajā gadā, prognozēto naudas plūsmas plānu un izdevumu prognozes par fondu kopumā. Pēc projekta saskaņošanas vadības komitejā starpniekinstitūcija un palīdzības saņēmējs vienosies par struktūrfondu līdzekļu atmaksas pieprasījumu iesniegšanas kārtību. Tas varēs būt gan viens beigu maksājums pēc pilnas projekta īstenošanas vai arī vairāki starpposma maksājumi projekta īstenošanas laikā. Pirmajos gados pēc Latvijas iestāšanās ES strukturālo fondu līdzfinansētajiem projektiem būs pieejami 829,96 miljoni eiro (539,5 miljoni latu). No tiem 625 miljoni eiro (406,3 miljoni latu) būs ES nauda, bet 204,96 miljoni eiro (133,22 miljoni latu) - Latvijas finansējums. Nākamgad Latvija varētu izlietot 59,76 miljonus eiro (38,9 miljoni latu) - tikai 7,2 procentus no kopējās summas. Viena gada struktūrfondu finansējumu varēs tērēt triju gadu laikā. Valdība un partijas TP prasa Repšes paskaidrojumu par helikopteru skandālu BNS 12/12/03 Saeimas opozīcijā esošās Tautas partijas (TP) deputāti prasa premjera Einara Repšes paskaidrojumu par skandalozo helikopteru konkursu, lūdzot atbildēt, kas Repši mudinājis "publiski izteikt atbalstu uzņēmumam "Spark", kura piedāvājumu konkursa komisija vienbalsīgi atzinusi par noraidāmu". TP deputāti Aigars Kalvītis, Mihails Pietkevičs, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Lagzdiņš un Dzintars Ābiķis piektdien nosūtījuši vēstuli Repšem, kurā prasa atbildēt uz vairākiem jautājumiem par šo konkursu, liecina mūsu rīcībā esošā vēstule premjeram. Kalvītis nosūtījis vēstuli arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktora pienākumu izpildītājai Jutai Strīķei. Kalvītis vēlas uzzināt vai KNAB ir veicis darbības, lai pārbaudītu publiski izskanējušās ziņas par Repšes iespējamo iejaukšanos Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotajā helikopteru iegādes konkursā. Vēstulē premjeram deputāti grib noskaidrot premjera motivāciju, publiski izsakot atbalstu vienai no helikopteru iegādes konkursā pieteiktajām firmām, un, ja tas tā nav bijis, kāpēc viņš nav prasījis atsaukt šo masu mediju izplatīto informāciju. TP pārstāvji vēlas arī zināt, kāpēc premjers pieprasījis aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim "vēl pirms sarunu procedūras noslēgšanas informēt par tās rezultātiem", un jautā, vai, viņaprāt, šādas darbības būtu "vērtējamas kā klaja iejaukšanās" helikopteru iegādes konkursā. Deputāti arī jautā, vai Gaisa spēku komandiera atlaišana no amata nav saistīta ar šo konkursu un vai no konkursa komisijas atstādinātais Aizsardzības ministrijas darbinieks Leonīds Lavrovs ir to ekspertu vidū, kuri premjeram rekomendēja uzņēmuma "Spark" helikopterus. "Vai jūs ar Lietuvas prezidentu Rolandu Paksu viņa vizītes vai citā laikā esat pārrunājis jautājumus, kas tieši vai netieši attiecas uz šo konkursu?" vēstulē premjeram vaicā deputāti. Viņi arī vēlas uzzināt, vai Repše vai kāds no premjera partijas biedriem ir pazīstams ar Paksa sponsoru uzņēmuma "Spark" īpašnieku Juriju Borisovu. Jau vēstīts, ka saistībā ar šo konkursu Latvijā medijos izcēlās pamatīga ažiotāža un Repšem pārmesta "Spark" tehnikas slavēšana. Repše noliedz, ka būtu iejaucies armijas konkursā. Viņš neatceroties, ka valdības sēdē būtu slavējis "Spark". Premjers vienlaikus tomēr atzina, ka viņš interesējies par šo jautājumu. Iepriekš viņš žurnālistiem teica, ka vienīgās bažas esot bijušas "par to, ka tiks palaists garām kāds labs piedāvājums". Repše informāciju par firmām, kas piedalās helikopteru iegādes konkursā, esot saņēmis no Gaisa spēku pilota Vaira Elkšņa. Šim lidotājam parasti uztic valsts augstāko amatpersonu vizināšanu. Viņš arī vadīja helikopteru reizē, kad ar to lidoja Repše un Pakss. Aģentūra BNS vēstīja, ka valdība septembrī atbalstīja sarunu procedūras sākšanu par divu helikopteru iegādi armijas vajadzībām kopumā par 1,799 miljoniem latu no "Spark". Repše valdības sēdē pavēstīja, ka pie "kompetentiem speciālistiem" noskaidrojis, ka "tur ir ļoti labas mašīnas par saprātīgu cenu". Premjers toreiz arī lūdza aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski vēl pirms sarunu procedūras noslēgšanas informēt viņu par rezultātiem. Lai arī 14.oktobrī AM par atbilstīgāko helikopteru piegādei atzina Ulanudes rūpnīcu, 23.oktobrī sarunu procedūru pēkšņi pārtrauca, bet 4.decembrī - atjaunoja. Tomēr konkursā par divu MI-8 MTV-1 helikopteru piegādi Aizsardzības ministrijai uzvarējusi cita Krievijas firma - "Ulanudes avioremonta rūpnīca". Borisovs bija Paksa priekšvēlēšanu kampaņas lielākais sponsors. Viņam piederošais Kauņas helikopteru remonta uzņēmums "Avia Baltika" Paksa priekšvēlēšanu kampaņai oficiāli piešķīra 1,2 miljonus litu (230 000 latu), tomēr prese ziņo, ka neoficiāli šī summa bijusi lielāka. Pašvaldību likumu dos vērtēt sabiedrībai Diena 12/13/03 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija jaunajā pašvaldību likuma redakcijā ir samazinājusi iedzīvotāju vēlētas domes kompetenci un palielinājusi valdībai padota izpilddirektora pilnvaras kā agrākajos izpildkomiteju laikos, uzskata Latvijas Pašvaldību savienība. Ministrija pašvaldību pretestību likumam saista ar tajā paredzēto lielāku atbildību vietējiem deputātiem. Piektdien pēc darba grupas sēdes, kurā puses nevienojās par likuma tālāku virzīšanu, pašvaldību ministrs Ivars Gaters (JL) secināja, ka darba grupas tālāka darbība vairs nav lietderīga un likumu jādod izvērtēt sabiedrībai. Ministrija vēl konsultēsies ar Lielo pilsētu asociāciju, taču, visticamāk, tās sagatavotā pašvaldību likuma jaunā redakcija drīzumā tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai. Projektu publicēs vairākās interneta mājaslapās, avīzēs un nosūtīs pašvaldībām. Pēc šīs apspriešanas projektu iesniegs valdībā, kas to vēlāk varētu nosūtīt uz Saeimu. Taču Latvijas Pašvaldību savienības sagatavoto alternatīvo pašvaldību likumu koalīcijā pārstāvētā Latvijas Zemnieku savienība jau ir oficiāli atbalstījusi un gandrīz izšķīrās to pirmdien iesniegt Saeimā, ja vien pašvaldību darbā pieredzējušais zemsavietis Jānis Līpacis LZS padomes sēdē nebūtu norādījis uz LPS projekta vājajām vietām. Tagad par tā iesniegšanu Saeimā Zaļo un Zemnieku savienība lems janvārī, cerot, ka līdz tam laikam ministrija ar pašvaldībām būs vienojusies par vienu likuma redakciju. "Ja pieņem ministrijas sagatavoto likumu, novadu vēlēšanas vairs nav nepieciešamas, jo domei tajā paredzētas reprezentācijas funkcijas, bet visas lietas ir izpilddirektora kompetencē. Vai valstī ir tik briesmīga situācija, ka vajadzīgas tik radikālas izmaiņas?" LZS sēdē vaicāja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Likuma jaunajā redakcijā ir nodalīta lēmējvara no izpildvaras un precizētas pašvaldību funkcijas, kas bija viens no iemesliem, kāpēc tika gatavots jauns likums. Ministrija piedāvā noteikt, ka dome lemj par kārtību, kādā tiek nodrošināta autonomo funkciju izpilde, bet izpilddirektors organizē deleģēto valsts funkciju un uzdevumu izpildi, par ko ir atbildīgs ministrijas priekšā. Pildot deleģētās funkcijas, pašvaldība atrodas Ministru kabineta padotībā. Līdz šim likumā funkcijas bija noteiktas vispārīgāk, neparedzot šādu pašvaldību padotību. Ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka Dienai atzina, ka jautājumā par izpilddirektora pilnvaru samazināšanu ministrija varētu daļēji piekāpties, lai arī uzskata, ka saimnieciskie jautājumi vai, piemēram, dzīvesvietas deklarēšanas organizēšana varētu būt izpilddirektora kompetencē. Piektdien ministrija ir piekāpusies pašvaldībām vairākos jautājumos, piemēram, paredzot, ka nevis izpilddirektors, bet dome iecels amatā administrācijas darbiniekus. Tā arī lems par amatpersonu atalgojumu pretēji projektā paredzētajam, ka algas apjomus nosaka valdība. Pašvaldības budžets tomēr netiks uzskatīts par saistošajiem noteikumiem, kurus izvērtē ministrija. LPS arī aicina paredzēt domei ekskluzīvās kompetences saglabāšanu, bet ministrijas projektā neesot nevienas normas, kurā minēts, ka "attiecīgo darbību var veikt tikai dome". A.Jaunsleinis pretēji ministrijas juristu viedoklim uzskata, ka vārds "tikai" ir būtisks, lai "dome ar nolikumu starpniecību nevarētu deleģēt jautājumus izskatīšanai šaurākā cilvēku lokā". I.Gaters Dienai atzina, ka LPS alternatīvajā likumprojektā "pašvaldību atbildība jeb bezatbildība saglabājas tāda pati kā līdz šim". Tās pastiprināšanu ministrs jau agrāk minēja kā vienu no iemesliem pašvaldību pretestībai ministrijas piedāvājumam. Tajā noteikts, ka par domes lēmumu tiesiskumu atbild deputāti, kas balsojuši, izņemot tos, kuri īpaši pieprasījuši protokolā norādīt izteiktos iebildumus un balsojuši pret lēmumu. Balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska, izņemot gadījumus, kad lemj par domes vadību, mandātu anulēšanu vai ja divas trešdaļas deputātu ierosina aizklātu balsošanu. Tas ir nepieciešams, lai varētu fiksēt katra deputāta balsojumu. Ministrijai ir arī agrāk neparedzētās tiesības vērsties tiesā, ja pašvaldības pieņēmušas nelikumīgu lēmumu, un tad deputātus, kas par to balsojuši, var saukt pie atbildības un prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, paskaidroja A.Stucka. Likumā arī noteikta lielāka priekšsēdētāja atbildība par domes lēmumiem. I.Gaters, vērtējot Pašvaldību savienības izstrādāto projektu, arī norādīja uz vairākām vispārīgām normām tajā, piemēram, ja LPS paredz, ka pašvaldības pārzinās būvniecības procesu, ministrija nosaka, ka tām jānodrošina šā procesa tiesiskums. LPS uzsvēra, ka valdības deklarācijā ministri ir solījuši tikai precizēt pašvaldību funkcijas, nevis rakstīt jaunu likumu, savukārt ministrs uzskata, ka valdībai nevar liegt paplašināt darba apjomu, "jo visas labās lietas jau deklarācijā nevarēja paredzēt". *** Ministrijas projektā - ir nodalītas pašvaldību autonomās funkcijas, par kuru nodrošināšanu pašvaldības lemj pašas. Tās ir, piemēram, komunālo pakalpojumu organizēšana iedzīvotājiem, teritorijas labiekārtošana, izglītības un veselības aprūpes pieejamība, sociālo pakalpojumu nodrošināšana, sabiedriskā transporta organizēšana, teritorijas būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana, rūpes par pašvaldības kultūras iestāžu darbības pieejamību, kultūras vērtību saglabāšanu utt; - ar likumu pašvaldībām var deleģēt atsevišķu valsts pārvaldes funkciju izpildi, nodrošinot to finansēšanas avotus. Pildot deleģētās funkcijas un pārvaldes uzdevumus, pašvaldības atrodas Ministru kabineta padotībā; - likums paredz pakāpenisku pāreju uz civildienesta ieviešanu pašvaldībā; - paredzēti pašvaldību veidi: pilsētu pašvaldības, novadu pašvaldības, apriņķu pašvaldības. Dolgopolovu izslēdz no TSP LETA 12/15/03 Tautas saskaņas partijas (TSP) dome šodien nolēmusi no partijas izslēgt Rīgas vicemēru Sergeju Dolgopolovu, informēja partijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns. Dolgopolovs no partijas izslēgts par partijas programmas neievērošanu un statūtu graušanu. Jurkāns skaidroja, ka Dolgopolovs publiski grauj partijas tēlu un tādēļ viņš no tās izslēgts. Pats Dolgopolovs šodien domes sēdē nepiedalījās, jo atrodas komandējumā. Jau ziņots, ka Dolgopolovs bija paziņojis, ka nākamā gada sākumā plānojot veidot partiju, kas apvienotu kreisos spēkus un varētu startēt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Jurkāns nevarēja komentēt, vai no partijas pēc Dolgopolova izslēgšanas aizies arī citi tās biedri, taču neoficiāli izskanējis, ka tie varētu būt Rīgas domnieki Oļegs Ščipcovs, Normunds Ozoliņš un Leonīds Kurdjumovs. Līdz ar to iespējams, aizejot minētajiem cilvēkiem, izjuktu TSP Rīgas domes frakcija, kurā paliek tikai divi deputāti - Jānis Ločmelis un Ivans Klementjevs. Frakcijas veidošanai Rīgas domē nepieciešami trīs cilvēki. Bojārs nepieļauj Rīgas vicemēra Dolgopolova nomaiņu amatā LETA 12/16/03 Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs nepieļauj iespēju, ka Sergejs Dolgopolovs pēc viņa izslēgšanas no Tautas saskaņas partijas (TSP) varētu zaudēt pilsētas vicemēra amatu. Bojārs šodien teica, ka par šādu iespēju vispār nevēlas diskutēt un ka notiks pārrunas gan ar Rīgas domē esošajiem TSP biedriem, gan ar deputātiem, kuri no šīs partijas aizgājuši. Šodien žurnālistiem par savu izstāšanos no partijas paziņoja TSP biedrs Leonīds Kurdjumovs, kurš informēja, ka ir partijai iesniedzis attiecīgu iesniegumu. Viņš informēja, ka līdz ar to nevarēs piedalīties Rīgas domes TSP frakcijas darbā, jo frakcijas biedriem ir jāpilda partijas uzdevumi. Kā teica Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs, pagaidām vēl nevar spriest par kādām pārmaiņām koalīcijā, jo vispirms ir nepieciešamas sarunas. Viņš uzsvēra, ka politiskā situācija domē ir stabila un par to liecina šodien Rīgas domē pieņemtie lēmumi par budžetu. JL prasa LPP uzņemties atbildību par Šlesera teikto Diena 12/16/03 Būdams neizpratnē, kā interesēs strādā premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP), Jaunā laika (JL) frakcijas priekšsēdis Krišjānis Kariņš pirmdien aicināja Latvijas Pirmās partijas frakciju uzņemties atbildību par A.Šlesera aicinājumu svītrot no Latvijai nevēlamo personu saraksta Krievijas politiķi Vladimiru Žirinovski. A.Šlesers bija neizpratnē par K.Kariņa medijiem pausto ieteikumu LPP ierobežot sava valdības pārstāvja tiesības brīvi izteikties demokrātiskā valstī, tāpēc A.Šlesers aicinās uz tikšanos JL frakciju, kas viņu pašu uzklausīt nav vēlējusies. JL frakcija A.Šlesera izteikumus pirmdien izvērtēja, viņam klāt neesot. Sēdē nebija arī iekšlietu ministra Māra Gulbja (JL), kas bija piedalījies valsts drošības iestāžu koordinācijas padomes sēdē, kurā A.Šlesers esot rosinājis diskusiju par V.Žirinovska svītrošanu no melnā saraksta. Viņš Dienai stāstīja, ka to skatījis kontekstā ar Šengenas valstu vīzu režīmu, jo no sēdē dzirdētā secinājis, ka V.Žirinovski Latvijā neielaiž politisku motīvu dēļ. Iekšlietu ministrs viņam ieteicis vērsties ministrijā ar rakstisku iesniegumu. Kā sēdes vadītājs A.Šlesers arī esot informējis presi par tajā runāto - tā viņš paskaidroja, atbildot, kāpēc uzreiz ar savu ideju vērsies pie medijiem. M.Gulbis Dienai apstiprināja, ka lūdzis kolēģi sagatavot argumentētu vēstuli par V.Žirinovska svītrošanu no šī saraksta, jo tikai uz tās pamata var lūgt drošības iestādes to izvērtēt. "Aināram Šleseram ir jāapzinās, ka viņš ir premjera biedrs un, ja viņš vēlējās noskaidrot iemeslus, tad to varēja izdarīt, nesatracinot sabiedrību," uzskata K.Kariņš, norādot, ka vēlas saņemt skaidrojumu no LPP. Savukārt šīs partijas frakcijas priekšsēdis Oskars Kastēns arī pēc koalīcijas kopsēdes presei neko nevarēja paskaidrot, jo tas esot A.Šlesera, nevis partijas viedoklis un, viņaprāt, premjera biedrs šo jautājumu ir skatījis kontekstā ar Latvijas un Krievijas attiecībām. To Dienai uzsvēra arī A.Šlesers, ar to vēlēdamies atbildēt uz JL jautājumu, kā interesēs viņš strādā. "Es strādāju Latvijas valsts interesēs un domāju par valstu attiecībām, bet Jaunajam laikam varētu ieteikt kritiskāk pavērtēt arī savu vadošo cilvēku izteikumus," teica premjera biedrs. A.Šlesera nostāju iepriekš atbalstījis arī LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons. Premjers Einars Repše, lūgts vērtēt šo situāciju, presei atzina, ka par A.Šlesera iniciatīvu ir bijis pārsteigts. Diena jau rakstīja par A.Šlesera tikšanos ar Krievijas uzņēmēju Šabtaju fon Kalmanoviču, kas bijis tiesāts par spiegošanu PSRS labā un agrāk arī bija Latvijai nevēlamo personu sarakstā. A.Šlesers paskaidroja, ka viņš šo uzņēmēju saticis festivāla Jaunais vilnis laikā šovasar Jūrmalā, taču neko daudz par viņu neesot zinājis, tikai vēlāk izlasījis presē. Šlesers oficiāli aicina JL uz sarunu par Latvijas un Krievijas attiecībām BNS 12/16/03 Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LPP) nosūtījis Saeimas frakcijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam vēstuli, kurā aicina JL uz atklātu sarunu par Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību sakārtošanu un ekonomiskās sadarbības stiprināšanu, uzzinājām Ministru prezidenta biedra birojā. Šlesers ar JL arī vēlas runāt par tā saukto Latvijai nevēlamo personu melno sarakstu, "lai nepastarpināti, tiešā sarunā uzklausītu viens otra argumentus". JL valdes loceklis Jānis Reirs pagaidām nevēlējās komentēt, kāda būs JL atbilde Šleseram. Viņš sacīja, ka frakcija pagaidām ar Šlesera vēstuli nav iepazinusies. "Sākumā iepazīsimies ar vēstuli un pēc tam arī lemsim," teica Reirs. "Labu kaimiņattiecību un ekonomisko sakaru uzturēšana ar Krieviju ir gan Latvijas, gan Eiropas Savienības interesēs. Un esmu pārliecināts, ka gaidāmā Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, kā arī vēlēšanu rezultātā izveidojusies jaunā situācija Krievijas Valsts domē paver jaunas perspektīvas Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību attīstībā, kuras nepieciešams izvērtēt un aktīvi izmantot," vēstulē raksta Šlesers. Aģentūra BNS jau ziņoja, ka asā vārdu apmaiņa starp divām koalīcijā pārstāvētajām partijām - JL un LPP - sākās pēc Šlesera aicinājuma iekšlietu ministram Mārim Gulbim apsvērt iespēju politiķi Vladimiru Žirinovski svītrot no Latvijai nevēlamo personu saraksta un neliegt viņam iespēju iebraukt Latvijā. JL šādus premjera biedra izteikumus asi kritizēja. Šlesers pirmdien aģentūrai BNS pauda sašutumu par JL Saeimas frakcijas vadītāja Kariņa izteikumiem aicināt Šlesera pārstāvēto Latvijas Pirmo partiju ierobežot LPP ministriem iespēju brīvi izteikt savu viedokli. "Esmu pārsteigts par Kariņa aicinājumu LPP ierobežot ministra izteikumus, jo tas tikai parāda, kāda šajā partijā ir izpratne par demokrātiju, ja jau viņi var aicināt ierobežot cilvēku brīvi izteikties," sacīja Šlesers. Sašutumu Šlesers pauda arī par Kariņa izteiktajām šaubām par to, kā interesēs Šlesers darbojas. Lūdz izvērtēt ostu likuma izpildi NRA 12/17/03 Valsts prezidenta kanceleja vērsusies pie Ministru prezidenta Einara Repšes (JL) ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra (LSDSP) iesniegumā valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai izklāstīto situāciju saistībā ar Likuma par ostām izpildi. Jau ziņots, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs pirms nedēļas nosūtīja vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, lūdzot valsts vadītāju izmantot savu autoritāti, lai nodrošinātu likuma izpildi, ziņo LETA. Ministru kabinets arī otrdien vēl neiecēla valsts pārstāvjus Rīgas un Ventspils ostas valdēs. Atbilstoši Saeimas pieņemtajam likumam valdībai savi pārstāvji darbam ostā bija jādeleģē līdz 1. decembrim. Saeimas deputāti: Gravam jāatkāpjas BNS 12/16/03 Gan "Jaunā laika" (JL) koalīcijas partneri, gan opozīcijā esošo partiju pārstāvji uzskata, ka pēc informācijas publiskošanas par Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoram Uldim Gravam izteikto darba piedāvājumu viņam būtu jāatkāpjas no amata. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzina, ka pašreizējā situācijā "Grava nešaubīgi atrodas interešu konfliktā". Brigmanis norādīja, ka Gravam nekavējoties skaidri jāpasaka, vai viņš piekrīt darboties JL, un jebkurā gadījumā jāatstāj sabiedriskās televīzijas vadītāja amats. "Nevar būt runa, ka viens no vadošās partijas pārstāvjiem ir atbildīgs par tik svarīga medija kā LTV vadību," viņš sacīja. Brigmanis uzsvēra, ka principiāli ir nepieļaujama dažādu baumu izplatīšanās ar LTV šefa politisko angažētību. Arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns pauda pārliecību, ka Gravam "maksimāli ātri jāpaziņo par savu lēmumu". "Sabiedriskās televīzijas vadībā, kurai ir jābūt politiski neitrālai, nevar būt cilvēks, kurš risina sarunas ar kādu politisku partiju," sacīja Kastēns. Viņš norādīja, ka "nav pieļaujama situācija, ka tiek mesta šaubu ēna pār visu LTV". Vēl skarbāks izteikumos par radušos situāciju bija opozīcijā esošās Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis, kurš pauda pārliecību, ka Grava arī līdz šim atklāti darbojies "Jaunā laika" interesēs. "Ne no šā, ne no tā cilvēkam nepiedāvā atbildīgu amatu partijā," sacīja Kalvītis. Viņš arī uzsvēra, ka šobrīd, kad informācija par piedāvājumu izskanējusi publiski, nav pieļaujama Gravas atrašanās LTV direktora amatā. Savukārt opozīcijā esošās Tautas saskaņas partijas līderis Jānis Jurkāns pauda pārliecību, ka Grava ir godprātīgs cilvēks, un apšaubīja iespēju, ka viņš varētu savtīgi izmantot esošo situāciju. Tomēr arī Jurkāns atzina, ka Gravam LTV vadītāja amats būtu jāatstāj, jo viņš ar saviem pienākumiem netiek galā. "Tas, ko viņš šobrīd dara LTV, principā ir nebaudāmi," atzina Jurkāns. Viņš arī norādīja, ka tieši organizatoriskais darbs ir Gravas stiprā puse un JL viņš varētu "savu talantu parādīt daudz veiksmīgāk". JL valdes loceklis Jānis Reirs otrdien atzina, ka partija Gravam piedāvājusi nodarboties ar tās darba organizāciju - Grava aicināts kļūt par JL "reģionālo koordinētāju". Viņam būtu jākoordinē partijas reģionālās nodaļas, kā arī jāapzina jauni cilvēki, kurus varētu piesaistīt partijai, un "jāuztur saikne starp partijas biedriem". Reirs paskaidroja, ka Gravam amats piedāvāts privātā sarunā, un noliedza medijos izskanējušās ziņas, ka Gravam piedāvāts partijas ģenerālsekretāra amats vai vēlēšanu kampaņas vadītāja darbs. "Ne pušplēstu vārdu ar viņu nerunāju par kampaņas organizāciju," sacīja Reirs. Grava JL pārstāvjiem esot sacījis, ka šādu piedāvājumu uzskata par nopietni apsveramu, taču atbildi nesniedza. Uz jautājumu, vai partija devusi termiņu, kurā jāizlemj, Reirs atbildēja, ka tāds nav noteikts. Jaunā laika aicinājums Gravu nostāda divdomīgā situācijā Diena 12/17/03 Premjera partijas Jaunais laiks pārstāvji otrdien apliecināja, ka aicinājuši Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Uldi Gravu palīgā stiprināt partiju. To nenoliedz arī pats U.Grava, līdz ar to nonākot divdomīgā situācijā, jo Radio un TV likums prasa, lai LTV stūrmanis ir bezpartijisks. Arī otrdien U.Grava teic - JL ir partija, "kas man ir pieņemama", tomēr vienlaikus uzsver, ka, atrodoties LTV ģenerāldirektora amatā, viņš paliekot partiju nepiejaucējams, un lemt par iespēju atstāt sabiedriskās TV vadītāja krēslu sola tikai tad, kad būs saņēmis oficiālu JL uzaicinājumu. No šīs situācija izeja būtu viena - izšķiršanās par labu vienam vai otram darbam, un vēlams, ja tas notiktu pēc iespējas ātrāk, atzīst Dienas aptaujātie mediju speciālisti. Līdzīgu viedokli BNS pauduši arī Saeimas pozīcijas un opozīcijas deputāti. JL valdes locekļi Krišjānis Kariņš un Jānis Reirs stāsta, ka privātā sarunā ar U.Gravu viņam izteikuši piedāvājumu piedalīties partijas organizatoriskajā veidošanā. Taču abi politiķi noliedz presē izskanējušo informāciju, ka U.Grava varētu ieņemt ģenerālsekretāra amatu. Šo cilvēku no sava vidus izvēlas partijas vadītāja Einara Repšes aicinātie valdes locekļi. U.Gravam nav arī izteikts priekšlikums stāties partijā, taču viņš Dienai agrāk atzinis - ja strādātu kādai partijai, kļūtu par tās biedru. LTV vadītājs atzīst, ka laikā, kamēr vēl viņš nav devis jāvārdu partijai, bet atrodas pašreizējā amatā, nokļuvis kompromitējošā situācijā, taču demisionēt netaisās un jaunlaiciešiem pateicis: "Kamēr esmu LTV, stāvu un krītu par neatkarīgu žurnālistiku". Vienlaikus viņš caur presi cenšas pasteidzināt JL, sakot: ja šīs nedēļas laikā JL viņam oficiālu piedāvājumu neizteiks, viņš to vispār nepieņems. "Viņam nevis jāuzstāda ultimāti, bet pašam sev jāpieņem lēmums, kas noteikti ietver atteikšanos no vienas iespējas. Šauro, sārto līniju viņš jau ir pārkāpis, tādēļ var tikai iedomāties, kā jūtas viņa padotie, zinot vadītāja prioritātes," saka LU pasniedzēja un žurnāla Santa redaktore Anda Rožukalne. Bet žurnāliste un sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētāja Inese Voika atzīst, ka politiskās simpātijas var būt ikvienam, jautājums tikai, cik viņš tās publisko un kā tās atspoguļojas viņa darbā. Pagaidām, viņasprāt, nav manīts, ka LTV uzkrītoši simpatizētu konkrētai partijai. Arī informācijas zinātņu doktors Sergejs Kruks atzīst, ka vismaz Panorāmā žurnālisti kļuvuši brīvāki un analizē un kritizē valdības darbu. Vienlaikus viņš atzīst, ka notiekošais skaidrojams kā politiķu vēlme ietekmēt LTV, un E.Repši salīdzina ar Ļeņinu, kas "sāka ar pasta un telegrāfa ieņemšanu". U.Grava nesola, ka tūlīt pēc iespējamā piedāvājuma pieņemšanas atkāpsies, jo rīkošoties pēc Darba likuma prasībām. Tas paredz, ka pēc darba uzteikuma vēl jānostrādā mēnesis, un NRTVP priekšsēdis I.Rākins teic - viņš vēlētos, lai U.Grava šo prasību izpilda un šajā laikā "nodod lietas". U.Grava jau meklē vietniekus, kas pēc viņa aiziešanas varētu kļūt par LTV vadītāja pienākumu izpildītājiem. Viņš runājis ar reklāmas sabiedrības Labvakar direktoru Edgaru Kotu, kādreizējo Latgales TV vadītāju Uldi Dvinski, Invest-Rīga preses sekretāru Aldi Vaivaru un Latvijas radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, taču lēmumu pieņems tikai pēc citu iespējamo kandidātu aptaujāšanas. I.Rākins pieļauj, ka NRTVP vispirms izvērtēs U.Gravas atrasto kandidātu un tikai pēc tam apsvērs, vai sludināt konkursu uz LTV vadītāja vietu. TSP pamet vēl divi Rīgas domnieki BNS 12/17/03 Protestējot pret Tautas saskaņas partijas (TSP) vadības darba stilu, otrdien no TSP nolēma izstāties Rīgas domnieki Leonīds Kurdjumovs un Normunds Ozoliņš. Kurdjumovs sacīja, ka iesniegumu par izstāšanos no partijas viņš plāno uzrakstīt otrdien. Kurdjumovs uzsvēra, ka viņam nav pieņemams partijas vadības darba stils. Viņš atsaucās uz TSP domes lēmumu no partijas izslēgt Rīgas vicemēru Sergeju Dolgopolovu, viņam pašam klāt neesot. "Nevar no partijas izslēgt cilvēku tikai par viņa izteikumiem, turklāt, ja viņš pats ir atzinis, ka nekādu jaunu partiju dibināt negrasās," sacīja Kurdjumovs. Viņš norādīja, ka partija pat nav devusi iespēju Dolgopolovam paust savu viedokli. Kurdjumovs sacīja, ka nevienā citā partijā iestāties neplāno. "Es esmu vecs cilvēks, pensionārs, nav ko lēkāt pa jaunām partijām," teica domnieks. Arī Ozoliņš sacīja, ka joprojām nav oficiāli informēts par Dolgopolova izslēgšanu no partijas, un šo neinformēšanu viņš uzskata par "neoficiālu mājienu, ka es šai partijai neesmu vajadzīgs". Arī Ozoliņš uzskata, ka Dolgopolova izslēgšana bijusi netaisnīga. Iespēju pamest TSP apsver arī vēl viens domnieks Oļegs Ščipcovs. Ja Ščipcovs to izlems darīt, TSP frakcija Rīgas domē varētu izjukt, jo tajā paliks mazāk nekā trīs deputāti - Ivans Klementjevs un Jānis Ločmelis. TSP dome Dolgopolovu no partijas izslēdza par "partijas šķelšanu". Dolgopolovs iepriekš atzina, ka nākamā gada sākumā plāno veidot kreisos spēkus vienojošu sabiedrisku organizācija, kas ar laiku varētu pārtapt par kreisi orientētu partiju un startēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Pēc TSP kongresā februārī pieņemtā lēmuma izstāties no kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) kreisajā spārnā notikušas daudzas izmaiņas. Drīz pēc TSP izstāšanās no PCTVL izstājās arī LSP, atstājot apvienībā vienīgi Tatjanas Ždanokas vadīto partiju "Līdztiesība". Lai saglabātu PCTVL nosaukumu, tika izveidota jauna partija "Brīva izvēle tautu Eiropā" (BITE), par kuras līderi kļuva bijušais TSP pārstāvis Jakovs Pliners. BITE šobrīd iestājusies PCTVL un kopā ar "Līdztiesību" darbojas apvienībā. Nesen no TSP izstājās Saeimas deputāts Andrejs Aleksejevs, kurš paziņoja par pievienošanos PCTVL Saeimas frakcijai, līdz ar to TSP Saeimā šobrīd pārstāv tikai 14 deputāti. Sasauks Pašvaldību savienības ārkārtas kongresu BNS 12/17/03 Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) otrdien ārkārtas domes sēdē nolēmusi sasaukt organizācijas ārkārtas kongresu, lai lemtu par jaunā pašvaldību likumprojekta virzīšanu, informēja LPS preses sekretāre Olga Kokāne. LPS ārkārtas domes sēdē apspriests LPS izstrādātais Pašvaldību likumprojekts un lemts par tā virzību izskatīšanai Saeimā kā alternatīvu tam likumprojektam, ko varētu iesniegt Ministru kabinets. Aktīvu rīcību pašvaldības sola, ja netiks pildīti līdz šim pieņemtie valdības izveidotās darba grupas lēmumi konceptuālos jautājumos. Kā norādīja Kokāne, LPS neapmierina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera (JL) vadībā izstrādātais pašvaldību likumprojekta variants. LPS uzskata, ka tas radikāli atšķiras no spēkā esošā likuma "Par pašvaldībām", kas Latvijā darbojas kopš 1994.gada un tiek uzskatīts par vienu no progresīvākajiem pašvaldību likumiem Eiropā. Otrdien LPS dome arī nolēma pilnvarot organizācijas valdi, apkopot un izvērtēt pašvaldību piedāvātos grozījumus un papildinājumus domes sēdē izskatītajā alternatīvajā likumprojektā. Nolemts arī - ja ministrijas sagatavotais likumprojekts netiek koriģēts atbilstoši darba grupas konceptuālajiem lēmumiem, bet virzīts sabiedriskajai apspriešanai, tai tiks nodots arī LPS sagatavotais alternatīvais likumprojekts. Neizpratni par LPS ieceri rīkot ārkārtas kongresu pauž Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Tās preses sekretārs Ansis Pūpols norādīja, ka likuma projekts tiks pārstrādāts, samazinot izpilddirektoru pilnvaras, neieviešot pašvaldībās civildienestu, kā arī nākot pretī pašvaldībām citās normās, kas neapmierināja Latvijas lielo pilsētu asociāciju. LPS valde ieteikusi Ministru kabineta izveidotajai darba grupai turpmākajā darbā ņemt par pamatu LPS izstrādāto alternatīvo Pašvaldību likumprojektu un aicināt Ministru prezidentu Einaru Repši (JL) uz pārrunām par likumprojekta izstrādi. Valdības deklarācija paredz, ka likumā "Par pašvaldībām" skaidri un precīzi jāformulē pašvaldībām deleģētās funkcijas un uzdevumi, kā arī jānosaka to veikšanai atbilstošs finansējums. LPS valde uzskata, ka šā jautājuma risināšana netiek virzīta uz priekšu, jo Finanšu ministrija nespēj vienoties ar nozaru ministrijām par to, kas vērtēs funkciju pārmaiņu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu. Korupcija u.t.t. Repše liecina par BB bankrotu Diena 12/12/03 "Savu darbinieku pārbaudi Bankā Baltija (BB) neuzskatīju par pašu kompetentāko, jo viņi objektīvi bija jauni un nepieredzējuši," ceturtdien tiesai vaļsirdīgi atzina premjers, bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Einārs Repše, pamatojot LB vilcināšanos ierobežot BB darbību, tiklīdz banku uzraugs zināja par tās finanšu problēmām. E.Repšes liecība Stokholmas arbitrāžas tiesā vēlreiz apstiprināja, ka LB jau gadu pirms postošā BB kraha zināja par tās finansiālo nestabilitāti. Rīcības trūkumu E.Repše pamatoja ar vēlmi sagaidīt pieredzējušu auditoru, kvalitatīvu un neatkarīgu slēdzienu, un, tā kā ar novēlošanos iesniegtais starptautiskās auditorfirmas Coopers&Lybrand (C&L) ziņojums par BB 1993.gada finanšu pārskatu bija pozitīvs, LB nekādas sankcijas pret BB nepiemēroja. E.Repše liecības sniedza prāvā, ko pret C&L (tagad - PricewaterhouseCoopers) ierosināja BB likvidators, uzskatot, ka optimistiskais C&L ziņojums, kurā nekas neliecināja par BB finanšu problēmām, kādreiz lielākās Latvijas bankas noguldītājiem nodarīja zaudējumus. Prasības summa pret C&L ir 150 miljoni ASV dolāru, kuru apmierinot, noguldītājiem būtu iespēja atgūt vēl kādu daļu BB pazaudētās naudas. Premjers liecības tiesā sniedza pēc BB likvidatoru pārstāvja advokāta Hansa Bagnera uzaicinājuma. Taču viņam nācās atbildēt arī uz C&L advokāta Torgnija Veterberga jautājumiem, kuros tika apšaubīta LB vilcināšanās piemērot sankcijas pret BB. Bankas likvidatoru pārstāvis centās izvilināt atbildes, kas liecinātu par C&L neadekvāto ziņojumu un tā lomu LB lēmumos, savukārt C&L centās pierādīt, ka centrālās bankas rīcībā bija pietiekama informācija, lai pieņemtu atbilstošus lēmumus, neatkarīgi no auditora, kura ziņojumus tā joprojām uzskata par profesionāliem. C&L sīki izprašņāja par konkrētiem BB darījumiem un LB reakciju uz tiem, ko E.Repše teicās pēc astoņiem gadiem ne vienmēr atcerams un atbildēja vispārīgi, izpelnoties tiesneša aizrādījumu uz konkrētiem jautājumiem atbildēt tieši. Tiesas sēde, kurā liecināja tikai E.Repše, sākās deviņos no rīta un ievilkās līdz puspieciem vakarā. Likvidatora pārstāvis iesniedzis tiesā vēl vienas auditorfirmas KPMG ziņojumu, kurš izanalizē to pašu informāciju par BB, kas bija pieejama C&L, un sniedzis pretēju, proti, negatīvu slēdzienu BB 1993.gada finanšu pārskatam. E.Repše tiesai sacīja, ka, saņemot šādu ziņojumu, LB reakcija būtu citāda - tā nekavējoties sāktu vai nu BB bankrota procedūru, vai rehabilitācijas pasākumus. C&L advokāts Larss Gotlins Dienai pēc tiesas sēdes sacīja, ka E.Repšes liecība nepierāda C&L izvirzītās apsūdzības, toties parāda, ka Latvijas Bankai bija informācija par situāciju BB, bet tā nekādus pasākumus neveica. BB likvidatora BDO Invest Rīga pārstāvis Andris Deniņš Dienai sacīja, ka premjers tiesas sēdei bija labi sagatavojies un precīzi formulēja toreizējo situāciju Latvijas banku sistēmā un BB. Šajā tiesas prāvā patlaban liecības sniedz BB likvidatora uzaicinātie liecinieki. Pēc tam savus lieciniekus aicinās atbildētājs C&L. Liecinieku iztaujāšana varētu beigties nākamā gada martā, un sagaidāms, ka pēc tam vēl paies pāris mēneši, kamēr tiesnesis uzrakstīs spriedumu. Prokuratūra ciparu TV lietā apsūdz Krongornu Diena 12/13/03 Izvērtējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savāktos pierādījumus, prokuratūra pieņēmusi lēmumu digitālās televīzijas lietā saukt pie kriminālatbildības pirmo personu - ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) piederošās firmas Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultantu Hariju Krongornu, Dienu informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska. KNAB šonedēļ lūdza saukt pie atbildības 10 personas, bet pārējo aizdomās turamo vārdi tiks izpausti tikai tad, kad prokuratūra būs pieņēmusi lēmumu sākt kriminālvajāšanu. Tas jāizdara nākamās nedēļas laikā. Krimināllieta ierosināta pēc četriem pantiem, bet H.Krongorns pagaidām tiek vainots krāpšanā lielos apjomos. Kaut gan KNAB lietu nosūtījis prokuratūrai, tajā joprojām turpinās izmeklēšana. Prokuratūra vērsusies pēc palīdzības arī pie citu valstu likumsargiem. Neoficiāli minēts, ka pie atbildības tiks saukti Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) bijušie valsts pilnvarnieki un tā vadītājs Māris Pauders, kā arī LVRTC meitasuzņēmuma Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra ģenerāldirektors Guntars Spunde. Nozīmīgu loma, ļaujot pieņemt vairākus ciparu TV projektam būtiskus lēmumus, bijusi arī bijušajam satiksmes ministram Anatolijs Gorbunovs. KNAB: Ventspils nafta privatizēta likumīgi NRA 12/16/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc rūpīga izvērtējuma atzinis, ka a/s Ventspils nafta (VN) un a/s LaSam privatizācija notikusi likumīgi un valsts ir ieguvusi paredzētos ienākumus. Lai piedzītu visa gada garumā izvērstās nopulgošanas rezultātā radītos morālos un materiālos zaudējumus, VN amatpersonas pieļauj iespēju pret apmelotājiem vērsties tiesā. "Par to, ka zaudējumi ir jāpiedzen, tiek domāts. Valsts interesēs būtu noskaidrot autorus, kas radīja šo precedentu," sacīja VN padomes priekšsēdētājs Mamerts Vaivads. "Par šo jautājumu apsveram iespēju vērsties tiesā," teica a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) valdes priekšsēdētāja vietnieks un VN padomes loceklis Vladimirs Solomatins. Pagājušā gada martā masu medijos tika aizsākta plaša kampaņa, apšaubot VN privatizācijas likumību. Tas notika, balstoties uz anonīmu, aptuveni 100 lappuses garu juristu sastādītu vēstuli. Taču šobrīd KNAB izplatītais 60 lappuses garais atzinums skaidri norāda - privatizācija notikusi likumīgi, to apliecinājusi arī Ģenerālprokuratūra. "Mani mulsina tas, ka valsts amatpersonas, nesagaidot atbilstošo instanču slēdzienus, caur presi lika saprast, ka Ventspils naftas privatizācija notikusi nelikumīgi un valstij nodarīti būtiski zaudējumi - šāds solis nebija īpaši korekts," sacīja M. Vaivads. Viņš norādīja, ka ar presē izplatīto nepatieso informāciju VN ir nodarīts būtisks zaudējums gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. "Gribam, lai šis būtu pēdējais tāda veida gadījums. Ar šādām metodēm, nepārbaudītu informāciju var radīt būtisku kaitējumu jebkuram uzņēmumam," teica M. Vaivads. "Visi zina, kādā sarežģītā situācijā gada sākumā strādāja Ventspils nafta. Mēs kā liels svarīgu tautsaimniecības jomu pārstāvošs uzņēmums cerējām, ka valdība mums palīdzēs, bet saņēmām pretējo - iniciētu kampaņu presē. Un kurš nopietns kompanjons gan pēc tā visa parakstīs ilgtermiņa līgumus?" radušos situāciju skaidroja V. Solomatins. Viņš norādīja, ka tā visa rezultātā VN radīti nopietni zaudējumi, kurus veido nesaņemtā peļņa, līdz ar to arī valsts budžetā iemaksātie nodokļi, taču kopējie zaudējumu aprēķini vēl nav veikti. Ne mazums nepelnītu pārmetumu VN privatizācijas sakarā šogad saņēmis arī Ventspils mērs, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un bijušais VN valsts pilnvarnieks Aivars Lembergs. "Mediju kampaņa ap Ventspils naftu un mani ir šī gada brends, viens no šī gada topa notikumiem. Taču festivāls turpinās, prokuratūra turpina pārbaudīt materiālus, aicinot mani sniegt liecības. Krimināllieta pret mani nav ierosināta," sacīja A. Lembergs. Viņš aicina izvērtēt, kādi tad bijuši šīs apmelošanas kampaņas politiskie, saimnieciskie mērķi. "Neraugoties uz skaidro politisko pasūtījumu, rezultāts izrādījās ne tāds, kā pasūtītāji to vēlējās. Taču uz Ventspils naftas darbības rezultātiem šī kampaņa rezultātu atstāja. Tā kā Ventspils nafta ir lielākais nodokļu maksātājs Ventspilī, notikušais sāpīgi ietekmēs arī pilsētu un katru ventspilnieku," teica A. Lembergs. 27. martā Ģenerālprokuratūrā no Ministru prezidenta tika saņemta uz anonīmo juristu vēstuli balstīta informācija par iespējamiem pārkāpumiem SIA LatRosTrans dibināšanā un ar to saistītajā a/s LaSam un VN valsts kapitāla daļu privatizācijas procesā. Prokuratūrā tika saņemti arī uz šo informāciju balstīti anonīmu autoru izstrādāti dokumentu projekti iespējamai a/s LaSam un VN privatizācijas apstrīdēšanai. Vienlaikus analogu informāciju un uzdevumu veikt pārbaudi saņēma KNAB, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija, kā arī vēlāk - Ekonomikas ministrija, ziņo LETA. Maija beigās, premjera Einara Repšes uzdevumā izvērtējot iespēju apstrīdēt a/s LaSam un VN valsts kapitāla daļu privatizāciju, arī Ģenerālprokuratūra konstatēja, ka nav pietiekama tiesiska pamata, lai valsts kā darījuma puse varētu celt un uzturēt tiesā prasību par Privatizācijas aģentūras (PA) noslēgto pirkuma nomaksas, pievienošanās un pirkuma pārjaunojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Liecinieks KNAB izmeklēšanu uzskata par formālu Diena 12/17/03 Uzklausot bijušā LNNK vadītāja Andreja Krastiņa liecības par kapitāldaļām, kas uzņēmuma Ventspils nafta (VN) privatizācijā esot bijušas iecerētas politiskajām partijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekus vairāk interesējuši kādreizējā politiķa izteikumi plašsaziņas līdzekļos, nevis notikumi ap VN privatizāciju. Tā Dienai otrdien apliecināja A.Krastiņš, izmeklētāju pieeju, uzklausot liecību, raksturodams kā sausu un formālu. Par spīti tam, ka KNAB neesot atklājis partiju līdzdalību VN privatizācijā, šis jautājums vēl paliks atklāts līdz brīdim, kamēr izmeklēšanas iestādes nebūs noskaidrojušas, kas slēpjas aiz daudzajām Ventspils ārzonām un kas ir to patiesie saimnieki. Jau ziņots, ka, pārbaudot VN un a/s LaSam privatizācijas, kā arī SIA LatRosTrans dibināšanas likumību un izvērtējot valsts amatpersonu darbību, KNAB nav konstatējis pārkāpumus. Par spīti tam, ka par VN iecerētajām "politiskajām akcijām" vasaras sākumā Dienai apliecināja piecas personas, KNAB pārbaudē secinājis, ka "VAS Ventspils nafta un a/s LaSam privatizācijā valsts ieguvusi paredzētos ienākumus, kuri nav izmantoti partiju finansēšanā, turklāt partijas privatizācijas procesā nav piedalījušās". Jāatgādina, ka par akcijām, ko politiskās partijas saņemtu no VN stratēģiskā investora - uzņēmuma Latvijas naftas tranzīts (LNT) - līdzdalības VN, pirmais sāka runāt SIA Man-Tess īpašnieks Jūlijs Krūmiņš. Kādreizējais LNNK līderis Andrejs Krastiņš liecināja, ka no 1995. līdz 1997.gadam sarunās par VN privatizāciju piedalījušies partiju pārstāvji - bez A.Krastiņa arī Atis Sausnītis, Ziedonis Čevers un Ivars Ķezbers no Demokrātiskās partijas Saimnieks un Ojārs Kehris no Latvijas ceļa. Apspriedes vadījis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kam vienmēr bijis noteicošais vārds. Sarunu laikā nolemts, ka politiskajām partijām pienāksies "potenciālie procenti" no LNT līdzdalības VN: LNNK - 6%, Saimniekam un Latvijas ceļam - pa 7%. Kā skaidroja A.Krastiņš, toreiz bijis paredzēts, ka partijas nesaņems akcijas, bet gan varēs ieteikt firmas, kas iegādātos attiecīgās kapitāldaļas - vēlāk šie uzņēmumi sponsorētu politiskās partijas. 1997.gada pavasarī A.Lembergs paziņojis, ka LNNK pilnvaras pārņems apvienība Tēvzemei un brīvībai, kuru sarunās pārstāvējis Normunds Lakučs. Kopš tā brīža LNNK sapulcēs vairs nav piedalījusies, tāpēc A.Krastiņš nezinot, kā process attīstījies turpmāk. A.Krastiņa teikto apstiprināja arī kādreizējie LNT līdzīpašnieki - SIA LatWestEast līdzīpašnieki Vladimirs Komogorcevs un Jurijs Šabašovs, kā arī uzņēmējs Ainārs Gulbis. Patlaban LNT kontrolpakete pastarpināti pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam Yelverton Investments. Prokuratūra t.s. Ventspils lietā vēl turpina noskaidrot tranzītpilsētā aktīvo ofšoru patiesos saimniekus. KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Leimane Dienai otrdien pastāstīja, ka liecinieki nav varējuši atklāt konkrētus faktus par politisko partiju līdzdalību. Vienīgi A.Krastiņš liecinājis, ka esot kaut ko tādu dzirdējis, taču to viņš izteicis pieļāvuma formā, jo pats neesot bijis klāt. Līdz ar to A.Krastiņa liecību neesot iespējams uzskatīt par pierādījumu, teica I.Leimane. A.Krastiņš teica, ka informācija, kuru viņš sniedzis KNAB, nav atšķīrusies no medijos publicētajām ziņām. "Nekādas oficiālas nopratināšanas tur nebija - tikai paskaidrojuma formā, kuru es pašrocīgi uzrakstīju, atbildot uz jautājumiem," stāstīja A.Krastiņš. "Tie [jautājumi] bija pamatā saistīti nevis ar procesiem vai notikumiem, bet ar to, kas bija publicēts (..), cik es to apstiprinu vai neapstiprinu." Bijušais LNNK līderis apliecināja, ka neatsakās no liecībām, kuras laikrakstam bija sniedzis vasaras sākumā. Kā uzsvēra A.Krastiņš, viņš nekad neesot teicis, ka VN privatizācijā būtu pieļauti pārkāpumi: "Es esmu pārliecināts, ka viss noteikti atbilda likumam, citādi privatizācija nebūtu notikusi." Tāpat esot skaidrs, ka politiskās partijas nebija privatizācijas subjekti. Viņš pieļāva iespēju, ka būtu nepieciešama arī dokumentu pārbaude, jo, pamatojoties vienīgi uz liecībām, partiju saikni ar VN privatizāciju neesot iespējams pierādīt. Taču pārbaudes gaitu A.Krastiņam esot grūti komentēt, jo viņam nav zināms, kāds uzdevums KNAB dots un cik lielā apjomā izmeklēšana bija jāveic. "Liecības ir tikai viens no pierādīšanas līdzekļiem," atzina A.Krastiņš un piebilda, "cik es skatos pēc Latvijas prakses, atkarīgs ir, kas pasūta lietu. Tā tas diemžēl mums ir, jo vienās lietās pietiek ar liecībām, bet citās lietās ar to galīgi nepietiek." Gan V.Komogorcevs, gan J.Šabašovs telefonsarunā ar Dienu pavēstīja, ka atrodas ārzemju komandējumā, komentārus jebkurā jautājumā varot sniegt, tikai tiekoties aci pret aci. Savukārt ar J.Krūmiņu un A.Gulbi Dienai otrdien sazināties neizdevās. Atstādinātais dārznieks gatavs vērsties tiesā NRA 12/17/03 No amata atstādinātais Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Juris Liepa gatavs vērsties tiesā par atjaunošanu amatā, ja dome neuzklausīs viņa argumentus. Pēc gandrīz pusgada ilgas slimošanas pirmdien J. Liepa ieradās darbā, un automātiski stājās spēkā Rīgas domes Vides departamenta Askolda Kļaviņa jau maijā izdotais rīkojums par viņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas sakarā ar atklātajiem pārkāpumiem Uzvaras parka rekonstrukcijā. Par dārznieka atbrīvošanu no amata būs jālemj domei. "Es uzskatu, ka visi apvainojumi, kas vērsti pret mani, ir safabricēti," Neatkarīgajai teica J. Liepa. "Visiem argumentiem man ir, ko likt pretī," viņš uzsvēra. Par radušos konfliktsituāciju dārznieks rakstiski jau informējis domes Revīzijas komisiju un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru, taču atbilde pagaidām vēl nav saņemta. J. Liepa vispirms ar saviem argumentiem grasās iepazīstināt domes Vides komiteju, pēc tam tos izklāstīt domes sēdē, ja tas būs vajadzīgs. "Ja [dome] neņems vērā šos argumentus, tad neapšaubāmi vērsīšos tiesā," apliecināja J. Liepa. Revīzijas komisija atklājusi līdzekļu izsaimniekošanas mēģinājumu Uzvaras parka labiekārtošanas gaitā, taču revidentu slēdziens un arī paša J. Liepas paskaidrojumi liecina, ka ēna par šo faktu krīt uz pavisam citu amatpersonu - rīkojumu par cenu aptaujas Uzvaras parka labiekārtošanai rīkošanu parakstījis Vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Petrēvics. Arī cenu aptaujas noslēguma sēdē J. Liepa nav piedalījies. Dabas resursu pārvaldes priekšnieks U. Petrēvics tomēr ticis cauri tikai ar rājienu. Kā zināms, pēc revidentu izvērtētā parka labiekārtošanas darbu pieņemšanas-nodošanas akta konstatēts, ka dažas aktā minētās pozīcijas ir lielākas, nekā faktiski paveikts. Neizpildīto un nekvalitatīvo remontdarbu izmaksas vērtējamas 28 372 latu jeb 58 procentu apjomā. Revidenti uzskata, ka U. Petrēvics un J. Liepa nav noskaidrojuši darba apjomus, veicot cenu aptauju bez defektācijas aktiem, jo tehniskās apsekošanas akts satādīts pēc līguma parakstīšanas, savukārt būvuzraugs Sergejs Meierovics pieņemis darbus, kuri faktiski nav izpildīti vai ir veikti nekvalitatīvi. Viedokļi, reitingi, statistika Šogad Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies par 12 000 LETA 12/11/03 Centrālā statistikas pārvalde (CSP) prognozē, ka šogad Latvijas iedzīvotāju skaits būs samazinājies par aptuveni 12 000 un 2004.gada sākumā valstī būs 2,319 miljoni iedzīvotāju, uzzinājām pārvaldē. Iedzīvotāju skaita izmaiņām CSP prognozē, ņemot vērā datus par dabisko pieaugumu un migrācijas saldo. Dabiskais pieaugums - jaundzimušo un mirušo iedzīvotāju skaita starpība - šogad turpinājis būt negatīvs, 11 300. Arī migrācijas saldo saglabājies negatīvs - no Latvijas aizbraukuši par 900 cilvēkiem vairāk, nekā iebraukuši. CSP uzsver, ka iedzīvotāju skaita samazinājuma temps katru gadu palēninās. Šogad iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,52%, savukārt pērn samazinājums bija par 0,61%. No pašvaldību dzimtsarakstu iestādēm šogad saņemtā informācija liecina, ka turpinās 2002.gadā iezīmējusies dzimstības pieauguma tendence. Demogrāfisko situāciju raksturojošie statistikas dati par šā gada desmit mēnešiem un vērtējums par novembri un decembri ļauj prognozēt, ka šogad dzimušo skaits būs aptuveni 21 100 jeb par 1100 bērniem vairāk nekā 2002.gadā. Dzimstības relatīvais rādītājs - dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem - būs 9,1. Ja 2002.gadā dzimstība, salīdzinot ar 2001.gadu, pieauga par 4%, šogad pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs par 6%. Stabilizējies arī mirstības līmenis. Mirušo skaits šogad varētu būt nedaudz vairāk par 32 000 jeb par apmēram 100 cilvēkiem mazāk nekā 2002.gadā. Mirstības relatīvais rādītājs - 13,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem - atbilst iepriekšējā gada mirstības līmenim. Tomēr tas gandrīz 1,5 reizes pārsniedz Eiropas Savienības valstu vidējo mirstības līmeni. Pēdējos trīs gados Latvijā pieaug arī reģistrēto laulību skaits. Šogad Latvijā varētu tikt reģistrētas no 9900 līdz 10 000 laulību. Pērn tika reģistrētas 9738 laulības. Arī relatīvais laulības rādītājs būs nedaudz augstāks kā 2002. gadā - 4,3 laulības uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar 4,2 laulībām 2002.gadā. Šogad, tāpat kā vairākos iepriekšējos gados, statistikas dati apliecina tradīcijas turpināšanos: visvairāk laulību reģistrēts augustā - 1764, jūlijā - 1158 un septembrī - 1081. CSP norāda, ka laulību skaita pieaugums varētu būt veicinošs faktors dzimstības pieauguma tendences saglabāšanai arī turpmākajos gados. Tomēr dati rāda, ka Latvijā ir ļoti augsts ārlaulībā dzimušo bērnu īpatsvars - 43% līdz 44% no visiem dzimušajiem. Diezgan būtiskas pārmaiņas pēdējos gados notikušas starpvalstu migrācijas procesos. Migrācijas apjoms kļūst aizvien mazāks. Turpinās iepriekšējos gados iezīmējusies tendence - ilgtermiņa emigrācijas pārsvars pār imigrāciju. CSP vērtējumā ilgtermiņa imigrantu skaits šogad būs aptuveni 1400, bet emigrantu - 2300, salīdzinot ar attiecīgi 1400 un 3300 2002.gadā. Šā faktora dēļ valsts iedzīvotāju skaits šogad samazināsies par nepilnu tūkstoti cilvēku. Dati par iedzīvotāju skaita pārmaiņām republikas pilsētās un rajonos šā gada deviņos mēnešos liecina, ka visās lielākajās pilsētās, izņemot Jelgavu un Jūrmalu, un rajonos, izņemot Rīgas un Ogres rajonu, iedzīvotāju skaits kopš gada sākuma ir samazinājies. Mirušo skaits visās republikas pilsētās un visos rajonos ir lielāks par jaundzimušo skaitu. Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo, kas teritoriālā skatījumā ietver arī pastāvīgās dzīvesvietas maiņu mūsu valstī no vienas pilsētas, novada vai pagasta uz citu, šā gada deviņos mēnešos ar plus zīmi bija Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, kā arī Rīgas, Ogres, Tukuma, Valmieras, Aizkraukles un Daugavpils rajonā. Iedzīvotāju migrācija uz valsts galvaspilsētu Rīgu, vairākām citām lielākajām pilsētām un valsts centrālās daļas rajoniem liecina, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likuma īstenošanas dēļ pakāpeniski tiek mazināta atšķirība starp faktisko un deklarēto dzīvesvietu. Tas ļaus turpmāk nodrošināt precīzāku statistisko informāciju par iedzīvotāju teritoriālo izvietojumu, secina CSP. Pasaules Bankas pētījums: Latvijas iedzīvotāji ir izglītoti LETA 12/13/03 Latvijas iedzīvotāji ir labi izglītoti, bet trūkst organizatoriskās un rūpnieciskās kapacitātes, lai šos resursus efektīvi izmantotu, tā šodien Pasaules Bankas (PB) pētījuma "21.gadsimta Nacionālā inovāciju sistēma Latvijas 21.gadsimta ekonomikai" prezentācijā sacīja viens no šī darba autoriem, PB pārstāvis Alfrēds Vatkins. Viņš norādīja, ka daudzi uzņēmumi atrodas vērtību ķēdes posmā, kur ir zems atalgojums, maza pievienotā vērtība, zema tehnoloģija, zema prasmju intensitāte. Pēc Vatkina teiktā, Latvijas uzdevums ir izmantot zinātniskās pētniecības izcilo mantojumu, lai radītu konkurētspējīgu augsta ražīgumu tautsaimniecību, kas var nodrošināt dzīves līmeņa paaugstināšanu vairumam iedzīvotāju. Latvijai ir vienreizēja iespēja nodrošināt spožu nākotni, kas balstīta uz paaugstinātu ražīgumu, augstāku dzīves līmeni un uzlabotu konkurētspēju. Šī iespēja kļūs iespējama pēc dažiem mēnešiem ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), izmantojot strukturālajos fondos pieejamos līdzekļus. Taču iestāšanās ES valstij negarantēs automātisku veiksmi, Latvijai būs jāsastopas arī ar unikāliem izaicinājumiem, sacīja Vatkins. Pēc speciālista domām, Latvijai būtu jākomercializē pētniecības un izstrādes darbu, izveidojot sakarus ar dinamiskiem globālajiem tirgiem, kā arī jāmodernizē rūpniecības tehnoloģija, lai palielinātu konkurētspēju un ražīgumu gan augsto tehnoloģiju, gan citās nozarēs. PB pārstāvis norādīja, ka uzdevumi saistībā ar konkurētspēju noved pie vairākām politikas dilemmām. Latvija nevar atļauties likt uzsvaru uz pētniecību un izstrādi un vienlaikus ignorēt citas nepieciešamās lietas tehnoloģijas modernizācijai, piemēram, operatoru prasmes, tehniskās un amata prasmes, projektēšanu un inženieriju. Pēc speciālista teiktā, vairums Latvijas firmu neveic pētniecības un izstrādes darbu, nedz arī izmanto citās valstīs veikto. Mūsu uzņēmumu tehnoloģijas ir novecojušas un zemais ražīgums mazina to konkurētspēju. Pētnieciskā un izstrādes darba komercializācija un industriālo inovāciju veicināšana var būt svarīgi uzdevumi, jo īpaši, kamēr Latvijas firmas atrodas aiz tehnoloģiskās robežas. Vairums nākamo ES dalībvalstu uzņēmumi lielākoties domā par darbagaldu un iekārtu iegādi, kas ražotas citās valstīs, mazāk - par pētniecisko un izstrādes darbu, kā arī inovācijām. Pēc PB pārstāvja teiktā, lai modernizētu tehnoloģiju, uzņēmumiem ir jāapzinās savi tehnoloģijas izaicinājumi un iespējas un jāspēj ieviest vajadzīgos risinājumus. Vatkins sacīja, ka ir liela kļūda domāt, ka tikai augstās tehnoloģijas ir vienīgais ceļš uz bagātību. Piemēram, tradicionālajā meža nozarē Somijā darbiniekiem ir augstas algas un tehnoloģiskās prasmes. Savukārt Latvijā ir pretēja situācija. "Latvijai šajā ziņā ir vislielākais potenciāls uzlabot standartus un produktivitāti," sacīja speciālists, piebilstot, ka tas neattiecas tikai uz meža nozari, bet arī uz citām - pārtikas, tekstilrūpniecību u.c. Tāpat dinamiskiem ir jābūt maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tiem ir jābūt iestrādātiem reģionālajās vai nacionālajās vērtību ķēdēs ar dinamiskiem klientiem un piegādātājiem. MVU rada dinamiskus saiknes ar lieliem un maziem, vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem. Pretējā gadījumā MVU cīnīsies par izdzīvošanu un apgrozāmais kapitāls nedarbosies. Pēc PB speciālista teiktā, dinamisku starpnozaru uzņēmumu sakaru veidošana ir atslēga uz spēcīgu MVU sektoru, sekmīgām riska kapitāla ieguldīšanas iniciatīvām, jaunu darba vietu radīšanu utt. Iestāšanās ES automātiski neradīs šīs saiknes vai spēju tās izmantot, piebilda Vatkins. Latvijai un pārējām ES kandidātvalstīm ir augsti rādītāji attiecībā uz zinātniekiem un inženieriem, bet relatīvi zemi rādītāji citās pozīcijās. Tām problēma ir relatīvā iespēja izmantot esošās zināšanas - sociālā un organizatoriskā, nevis cilvēku kapitāla deficīts. Speciālists norādīja, ka Latvijai ir svarīgas strukturālās reformas, pretējā gadījumā strauja ieguldījumu palielināšana pētniecībai un izstrādēm būs naudas izšķiešana. Latvijai ir jāveic vairāki pasākumi pētnieciskā un izstrādes darba sasaistē ar tirgiem, tehnoloģijas komercializācijā un modernizācijā. Taču iespējama Latvijas, ES un PB partnerība, lai veicinātu inovācijas un konkurētspēju. Pēc Vatkina teiktā, lai sasniegtu valdības mērķus un iegūtu ES struktūrfondus, Latvijai ir jāizstrādā konkrētas, detalizētas tehnoloģijas komercializācijas, konkurētspējas un tehnoloģiju modernizācijai. Iedzīvotāji uzskata, ka valstij jāpiedalās Rīgas lielo infrastruktūras projektu īstenošanā LETA 12/14/03 Iedzīvotāji uzskata, ka valstij ir jāpiedalās Rīgas lielo infrastruktūras projektu īstenošanā, liecina sabiedrisko pētījumu firmas SKDS veiktā aptauja. Kopumā 85% aptaujāto atbildējuši, ka valstij ir jāpiedalās tiltu, tuneļa, ceļu pārvadu un citu lielo projektu īstenošanas finansēšanā. Savukārt tikai 9,1% atbildējuši noliedzoši. Pārējie aptaujātajie nav zinājuši ko atbildēt. Kā jau ziņots, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Guntis Kreituss starptautiskajā konferencē "Valsts un privātā partnerība - efektīvs instruments valsts un pašvaldību projektu īstenošanā" norādīja, ka Rīga nevar iztikt arī bez privātuzņēmēju finansiālas līdzdalības projektos, kuros varētu izmantot valsts un privātās partnerības principus. Pēc viņa domām, lielu projektu realizēšanai Rīgas domes budžets ir pārāk mazs. Kreituss skaidroja, ka, piemēram, Dienvidu tilta projekta pirmā kārta izmaksās aptuveni 85 miljonus latu, savukārt daļēja Ziemeļu tuneļa projekta realizācija varētu izmaksāt 130 miljonus latu. Dome projektu realizācijas izmaksas varētu segt pakāpeniski, katru gadu atmaksājot uzņēmējiem noteiktu naudas summu. Popularitāte pieaug gan Rīgas domei, gan tās amatpersonām NRA 12/13/03 Lielākajai daļai Rīgas domes vadības amatpersonu novembrī pieaudzis reitings. Arī visai domei kopumā reitings pieaudzis par 5,3 punktiem, novembrī sasniedzot +19,8 punktu atzīmi. Lielāko popularitātes kāpumu novembrī piedzīvojis domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, kura reitings, salīdzinot ar oktobri, palielinājies par 8,6 punktiem. Iespējams, ka tā novērtēta D. Īvāna aktīvā darbība pilsētas izstāžu zāles projektā zem Rātslaukuma. Tiesa, tas nav ļāvis D. Īvānam domes vadības popularitātes reitingā pacelties augstāk par vairākus mēnešus iesildīto trešo vietu. Pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, iecienītākās domes amatpersonas joprojām ir Rīgas mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs (novembrī +33,7 punkti) un pats mērs Gundars Bojārs (+30,5 punkti). Ievērojamu reitinga kāpumu piedzīvojis arī Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, kam izdevies pacelties par vairākām vietām, pateicoties novembrī pieplusotajiem 7,9 punktiem. Pagājušajā mēnesī reitinga kritumu piedzīvojušas tikai trīs no domes vadības amatpersonām. Kuriozākais ir tas, ka lielākais reitinga kritums bijis Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājam Jānim Karpovičam (mīnus 4,3 punkti), kam novembrī bija darba nespējas lapa, - viņa vietā komiteju vadīja deputāts Orvils Heniņš. Vēl dziļākos mīnusos novembrī iedzīvojušies divi kreiso politisko spēku pārstāvji, proti, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (Tautas saskaņas partija), kā arī Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Sergejs Zaļetajevs (Līdztiesība), kuriem vienīgajiem no domes vadības novembrī bijis negatīvs reitings. Interesanti, ka no aptaujātajiem respondentiem 1,2 procenti nav pat dzirdējuši G. Bojāra vārdu, liecina SKDS aptauja. S. Dolgopolova vārds neko nav izteicis 3,4 procentiem, bet D. Īvāna - 4,4 procentiem. Bēdīgākie rādītāji šajā jomā ir Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas vadītājam Guntaram Jirgensonam, par kuru neko nebija dzirdējuši 18,6 procenti. Diezgan svešs bijis arī jau minētā S. Zaļetajeva vārds - 15,5 procenti respondentu raustījuši plecus, izdzirdot šādu uzvārdu. Kopumā Rīgas domes darbību novembrī pozitīvi vērtējuši 52,6 procenti, negatīvi - 32,8 procenti, bet konkrēta viedokļa nav bijis 14,6 procentiem aptaujāto. Latvieši par galveno drošības garantu uzskata paši sevi BNS 12/14/03 Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka galvenokārt pašiem ir jāatbild par savu drošību, un vismazāk šajā jautājumā uzticas starptautiskajām organizācijām, liecina ANO Attīstības programmas "Pētījums par cilvēkdrošību Latvijā 2002". Septiņu punktu sistēmā, kurā viens nozīmē - visnozīmīgākais, bet septiņi -visnenozīmīgākais, vīrieši sevi kā galveno drošības gādnieku novērtējuši ar 1,82 punktiem, savukārt sievietes - 1,94. Rīgas iedzīvotāji - 1,76, bet lauku iedzīvotāji sevi kā galveno drošības gādnieku novērtējuši ar 1,87 punktiem. Ar 2,24 punktiem iedzīvotāji kopumā drošības jomā uzticas radiniekiem, draugiem - 2,9, bet darba kolēģu uzticamību drošības jomā novērtējuši ar 4,52 punktiem. Savukārt valsts un pašvaldību iestādes kā drošības gādnieku Latvijas iedzīvotāji vērtē ar 4,73 punktiem. Vismazāk valstij drošības ziņā uzticas galvaspilsētas iedzīvotāji ar 5,03 punktiem, bet visvairāk valsts iestādēm uzticas Kurzemes iedzīvotāji, viņi drošību no šīm iestādēm ir novērtējuši ar 3,97 punktiem. Nevalstisko organizāciju lomu drošības aspektā iedzīvotāji novērtējuši ar 5,26 punktiem, savukārt starptautisko organizāciju lomu - tikai ar 6,38 punktiem. Latvijas un Krievijas attiecības ir atkarīgas no ASV BNS 12/14/03 Pavērsiens Latvijas un Krievijas attiecībās varētu notikt tikai uz Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) attiecību fona, šādu viedokli pauda aģentūras LETA aptaujātie politologi. Politologs Kārlis Daukšts atzina, ka Latvijas un Krievijas attiecības tik ātri neuzlabosies, jo tam nepieciešama politiski ekonomisko attiecību pārorientācija. Pēc Daukšta domām, pavērsiens abu valstu attiecībās varētu notikt tikai uz Krievijas un ASV attiecību fona, bet ne saistībā ar Eiropas Savienību (ES). "Pēdējie signāli rāda, ka jābūt ASV sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai noregulētu mūsu attiecības," sacīja Daukšts. Līdzīgu viedokli aģentūrai LETA izteica arī politologs Jānis Ikstens, norādot, ka ASV varētu būt svarīgāka nekā ES, pie nosacījuma, ja ASV prezidenta vēlēšanās nākamā gada novembrī pie varas nenāks "Berluskoni tipa cilvēks", kurš īslaicīgu uzlabojumu dēļ gatavs pieņemt pārsteidzīgus lēmumus attiecībā uz Krieviju. Ikstens uzskata, ka ES ir ļoti neviendabīgs politiskais spēlētājs, kurā ir daudz dažādu interešu, līdz ar to ASV šeit varētu spēlēt izšķirīgāku lomu. Taujāts komentēt atsevišķu politiķu izteikumus par to, ka Latvijas un Krievijas attiecības uzlabosies pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām un ticamās Putina pārvēlēšanas, Ikstens uzsvēra, ka neredz nekādu iemeslu, lai tā notiktu. "Tās jau sen vairs nav tikai Latvijas un Krievijas attiecības, bet ir Krievijas un ES, un Krievijas un ASV attiecības un šie būs nozīmīgi faktori, kas varētu ietekmēt arī Latvijas un Krievijas attiecības," sacīja politologs. Ikstens arī piebilda, ka vienas vai otras personas izslēgšana no valstij nevēlamu personu saraksta attiecības nemainīs, bet ir tikai pašu politiķu "šaušana sev kājā", kas liecina vai nu par situācijas nesaprašanu vai nu kāda pasūtījuma pildīšanu. Politologs Artis Pabriks aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijai turpmāk veidojot attiecības ar Krieviju, būtu jāmeklē kontakti ar Krievijas prezidenta biroju vai Krievijas Ārlietu ministriju, nevis ar atsevišķiem, skandaloziem Krievijas domes politiķiem, kā Rogozins vai Žirinovskis. Pēc viņa teiktā, Krievijas domes vēlēšanas parāda, ka dome tagad pilnībā atrodas Putina kontrolē, un tajā nav prezidentam izteiktas opozīcijas. "Domē valda nacionālistiskas tendences ar mērķi atjaunot Krievijas lielvaru," sacīja Pabriks. "Mēs esam tik ilgi gaidījuši nopietnus kontaktus ar Krievijas politiķiem, ka varam vēl mazliet pagaidīt," sacīja Pabriks. Latvijai nav vajadzības pēc kontaktiem ar "klaigājošiem, populistiskiem nacionālistu populistiem", jo šādi politiķi nevar daudz ko izlemt, bet tikai radīt publisko iespaidu. Viņš arī paredzēja, ka Krievijas attieksmē pret Latviju "nesekos nekādas krasas filozofiskas izmaiņas", un Krievija joprojām pie katras tuvākās izdevības turpinās Latvijai pārmest "cilvēktiesību neievērošanu" ar mērķi šķelt Latvijas sabiedrību un politiķus, tādējādi cenšoties iegūt lielāku ietekmi reģionā. "Šobrīd mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk likt Krievijai saprast, ka vēršoties ar savām apsūdzībām pret Latviju, tā vienlaikus vēršas pret visu ES," norāda Pabriks. Viņaprāt, Latvijai jāizmanto viss diplomātiskais un politiskais potenciāls, lai skaidrotu Latvijas problēmas Briselei un atsevišķām ES valstīm. Tādējādi jebkura Latvijas diskusija ar Krieviju notiks caur ES institūcijām. "Ja saprātīgi izmantosim šos instrumentus, mūsu ietekme var pieaugt," sacīja Pabriks. Nedrīkst pieļaut situāciju, kad kāda no Eiropas institūcijām, īpaši Eiropas Komisija, ieņemtu Latvijai nelabvēlīgu pozīciju, norādīja politologs. Latvijā mazākā bruto darba alga Baltijas valstīs BNS 12/14/03 Šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija mazākā vidējā bruto darba alga Baltijas valstīs, liecina "Latvijas Unibankas" speciālistu apkopotā informācija. Bankas sagatavotajā Latvijas makroekonomikas apskatā sacīts, ka Latvijā bruto alga šogad trešajā ceturksnī bija 300 eiro, Lietuvā - 340 eiro, bet Igaunijā - 410 eiro. Salīdzinot ar gada pirmajiem ceturkšņiem, Latvijā bruto darba alga eiro izteiksmē ik ceturksni pieaug par 10 eiro - pirmajā ceturksnī tā bija 280 eiro, bet otrajā - 290 eiro. Savukārt Lietuvā vidējā bruto darba alga eiro izteiksmē auga otrajā ceturksnī un šajā līmenī saglabājās trešajā ceturksnī. Lietuvā bruto daba alga pirmajā ceturksnī bija vidēji 330 eiro, bet otrajā - 340 eiro. Igaunijā otrajā ceturksnī bija liels vidējās bruto darba algas pieaugums eiro izteiksmē, bet trešajā ceturksnī tā atkal samazinājās. Igaunijā bruto darba alga pirmajā ceturksnī bija vidēji 400 eiro, otrajā - 440 eiro. Jāpiebilst, ka darba algas aprēķinus eiro izteiksmē ietekmē nacionālo valūtu kursa izmaiņas attiecībā pret šo Eiropas vienoto valūtu. Telefonakcijā mēģinās noskaidrot skolēnu nesekmības cēloņus BNS 12/15/03 Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centrs aicina iedzīvotājus laika posmā no otrdienas līdz 23. decembrim zvanīt pa īpašu tālruņa numuru un stāstīt, kāpēc, viņuprāt, skolēni mācībās ir nesekmīgi. Iemeslus apzināt ir nepieciešams, jo skolēnu nesekmība, palikšana uz otru gadu ir kļuvusi par aktuālu problēmu mācību iestādēs. Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centrā informēja, ka tālrunis 7334441 darbosies visu diennakti. Akcijas nolūks ir dzirdēt nesekmības iemeslus gan no skolēniem, gan no pedagogiem, gan no vecākiem un citiem speciālistiem. Reģioni Balvas par tūrisma veicināšanu saņem Liepāja un Cēsu rajons Diena 12/15/03 Šogad Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā par tūrismā aktīvāko rajonu un republikas pilsētu pirmo vietu ieguvis Cēsu rajons, savukārt aktīvākās tūrisma pilsētas statuss piešķirts Liepājai. Sestdien naudas prēmijas un balvas saņēma ne tikai aktīvāko tūrisma reģionu pārstāvji, bet arī konkursa Latvija fotoattēlos laureāti. Konkursa Tūrismā aktīvākais rajons un republikas pilsēta mērķis bija noteikt tūrisma jomā aktīvāko Latvijas rajonu un valsts nozīmes pilsētu, kā arī popularizēt veiksmīgākos projektus, kas veicina tūrismu. Uzvarētājus noteica divās kārtās, izvērtējot katras pašvaldības darbību tūrisma jomā, tūrisma infrastruktūru (tūrisma informatīvās zīmes, ēdināšanas vietas, naktsmītnes), informācijas centru darbību, sagatavotos iespiedmateriālus un informācijas tehnoloģiju izmantošanu iepazīstināšanā ar tūrisma iespējām, kā arī velotūrisma maršrutus rajonos un pilsētās. Veicināšanas balvas saņēma arī konkursa finālisti - Ventspils pilsēta, Preiļu, Jēkabpils, Talsu un Rīgas rajons. Konkurss Latvija fotoattēlos tika rīkots, lai apzinātu labākos fotoattēlus, kurus varētu izmantot mūsu valsts reprezentatīvo materiālu sagatavošanā. Pirmā vieta šajā konkursā netika piešķirta, taču otro ieguva Daiga Kalniņa, trešo - Snežana Poļakova. "Konkursu organizēšana kļuvusi par tradīciju, kas ne tikai ļauj noskaidrot tūrisma attīstības gaitu Latvijā, bet palīdz aktivizēt tūrisma informācijas centru darbu, piedāvājot arvien jaunas iespējas un informāciju Latvijas apceļotājiem," ir pārliecināta TAVA direktore Marika Zante. Rēzeknē sveic Spīdolas balvas laureātus Diena 12/15/03 Latvijas Kultūras fonda (LKF) Spīdolas balvas šogad tiek pasniegtas radošām personībām, kuru darbība nav iesakņota tikai šajā laikmetā, - tā svētdien Rēzeknes domes zālē notikušajā LKF akadēmiskajā sanāksmē godinātos balvas laureātus raksturoja fonda prezidents Pēteris Bankovskis. Spīdolas balva par 2003.gada spilgtāko sasniegumu humanitārajās zinātnēs tika pasniegta muzikoloģei Zanei Gailītei par izcilu ieguldījumu Rīgas XVI-XVIII gadsimta mūzikas vēstures izpētē un monogrāfiju Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli. Spīdolas balvu mākslā par mūsdienīgu un mākslinieciski pārliecinošu vizuāli plastisko piedāvājumu publiskajai telpai saņēma piemiņas vietas komunistiskā režīma upuriem Melnais slieksnis pie bijušās drošības komitejas ēkas Rīgā, Stabu ielā 16, autori tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis. Rēzeknes domes balvu par mūža ieguldījumu kora mākslas attīstībā saņēma kordiriģente, tautas kora Medicus veidotāja un ilggadēja vadītāja Emīlija Slišāne. LKF akadēmiskās sanāksmes noskaņa šogad bija caurausta ar latviešu un latgaliešu kultūras identitātes meklējumiem vēsturiskajā un bioloģiskajā kontekstā, kam bija veltīti habilitētā vēstures zinātņu doktora profesora Kārļa Poča un bioloģijas zinātņu doktora Induļa Muižnieka nolasītie pētījumi, bet sarīkojumu ievadīja garīgās mūzikas koncerts pārpildītajā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē. Fonds vieš ticību pašu varēšanai Diena 12/15/03 Talsenieki lepojas, ka pirms nepilna gada pirmie Latvijā nodibināja pašmāju filantropijas jeb kopienas fondu, un ir gandarīti, ka tam līdzīgs šomēnes radies arī Lielvārdē - tātad vietējās labdarības idejai ir sekotāji arī citviet un tā varētu vērsties plašumā. Īpaša nozīme šim procesam būs, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kad dažādu projektu īstenošanā vajadzēs paļauties ne vairs uz turīgās Eiropas palīdzību vājākajiem šīs organizācijas kandidātiem, bet pašiem kļūt pārticīgiem un paļauties uz saviem spēkiem. Tāda doma sestdien izskanēja, Talsu novada fonda (TNF) aktīvistiem savās mājās tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Viņa Talsos bija ieradusies ne vien iedegt pilsētas galveno egli un novēlēt kurzemniekiem strādāt Latvijas labā, bet caur TNF paveikto un iecerēto uzzināt, kā tas īstenojas dzīvē. Par to, ka fonda aktīvistu paveikto V.Vīķe-Freiberga uzskata par atbalstāmu un turpināmu, liecināja viņas gatavība būt starp Talsu novada labvēļiem un kopienas labumam ziedot Ls 100. Akciju Simts draugu Talsu novadam TNF iecerējis rīkot tikai nākamajā gadā, bet fonda aktīvisti ar aplausiem apstiprināja, ka prezidente šai sarakstā tiks ierakstīta pirmā. TNF vēl nav ne gads - tas dibināts februārī, lai ar reālu rīcību un darbu piepildītu pilsētas un novada labumam izteiktās idejas, kas izskanēja pirms tam sasauktajā Talsu iedzīvotāju forumā. TNF vadībā tika ievēlēti novadā pazīstami cilvēki - par valdes priekšsēdētāju kļuva pašvaldības iestādes Eiromāja vadītāja Solvita Ūdre, bet direktora pienākumi uzticēti Ziemeļkurzemes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra (NVO) direktoram Marekam Indriksonam. Priekšlikumu, kā saviem spēkiem un līdzekļiem uzlabot vides aizsardzību, risināt sociālos, izglītības un citus talseniekiem svarīgus jautājumus, forumā bija ap pieciem desmitiem. Sākotnējos fonda līdzekļus veidoja Baltijas - Amerikas partnerattiecību programmas, Talsu pilsētas domes, NVO atbalsta centra finansējums, Hansabankas Talsu filiāles un uzņēmējas Olgas Bāres ziedojumi, kā arī TNF biedru iemaksas. No šiem pieticīgajiem līdzekļiem tika nolemts finansēt septiņus konkrētus, pilsētas ļaužu labumam paredzētus projektus, ko varēja ieteikt, izstrādāt un realizēt gan paši fonda dalībnieki, gan jebkurš ziedojuma devējs vai novada iedzīvotājs. Priekšroka tikusi dota rotaļu laukumu labiekārtošanai divos bērnudārzos, sporta laukuma tapšanai pie Talsu 2.vidusskolas, Starptautiskā pūtēju orķestru salidojuma organizēšanai - tie visi jau īstenoti. Turpinās projekti Talsu bēbīšu skoliņa, futbola laukuma ierīkošana, nodarbības ar bērniem, kam ir īpašas vajadzības. Tieši šai apstāklī fonda lielo lietderību saskatīja arī V.Vīķe-Freiberga, sarunā ar talseniekiem atzīmējot, ka cilvēkus visvairāk nospiež un degradē bezspēcības un bezcerības apziņa, doma, ka viņi nevar ietekmēt sabiedriskās un sociālās norises. "Rezultatīva darbošanās kopienas labā vieš uzticēšanos savai varēšanai. Tas ir taisni labi, ka esat izvēlējušies savām iespējām samērīgus, paveicamus projektus, tāds darbs dod gandarījumu un pašapziņu gan darītājiem, gan visiem iedzīvotājiem," uzteica valsts vadītāja. Viņa atcerējās savu darbošanos līdzīgā joprojām strādājošā kopienas fondā Kanādā, savukārt M.Indriksons atklāja, ka talsenieki ir studējuši un izmantojuši tā pieredzi. Fonda direktors teica, ka turpinās konkursi projektiem par atbalstu pensijas vecuma iedzīvotājiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, citu iedzīvotāju forumā izteikto ideju piepildīšanai. TNF nākamā gada iecerēs ir strādāt pie Talsu novada stipendiātu programmas, veikt akciju Simts draugu Talsu novadam, jaunu ideju ģenerēšanai un paveiktā izvērtējumam sasaukt nākamo pilsētas iedzīvotāju forumu, bet jau 2004.gada februārī noorganizēt Talsos starptautisku kopienu filantropijas jautājumiem Baltijas valstīs veltītu konferenci. Uz tādu soli talseniekus mudinājusi ar faktiem pamatota atziņa, ka viņi šai ziņā ir paveikuši vairāk nekā kaimiņi, lai gan tur šī kustība sākusies pat agrāk. Nākamgad iecerēts TNF biedru skaitu palielināt līdz 100, bet 2008.gadā sasniegt vismaz 325 dalībnieku robežu, vienlaikus piesaistot fondam tik daudz līdzekļu, lai to pietiktu ne tikai "ātrajiem" darbiem, bet varētu veidot arī uzkrājumu, no kura procentiem apmaksātu gan tūlītējos, gan ilgtermiņa projektus. "Būtiskākais - caur fondu mēs īstenosim projektus, kas cilvēkiem tiešām un tūlīt ir vajadzīgi un derīgi," Dienai teica fonda biedre un viena no aktīvākajām tā dalībniecēm, Hansabankas Talsu filiāles vadītāja Inita Lūka, piebilstot, ka viņai patīk arī atklātums, ar kādu tiek īstenoti projekti un kontrolēts līdzekļu izlietojums. Uzņēmēja Jeļena Lasmane fonda darbībā saskatīja iespēju aicināt cilvēkus kaut ko konkrētu darīt pilsētas labā, nevis sūkstīties, ka "pie mums jau nekas nenotiek. Te veidojas labs tandēms, jo kopā ir cilvēki, kas var un grib dot līdzekļus, un tie, kas tos prot maksimāli efektīvi izlietot kopējam labumam." Rīgas pašvaldība pirks zemi zem 'Gaismas pils' BNS 12/17/03 Rīgas dome otrdien nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības un par 94 tūkstošiem latu iegādāties zemes gabalu Pārdaugavā, kur iecerēts būvēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jauno ēku. Pašvaldība piekrita no SIA "Īpašumu projekti" iegādāties zemes gabalus Kuģu ielā 4 un Kuģu ielā 6 par lielāku cenu, nekā noteikta zemes kadastrālā vērtība. Apmēram 1000 kvadrātmetru plašajā teritorijā pašlaik atrodas kantoru divstāvu mūra ēka, vienstāva darbnīca un koka nojume. Kultūras ministrija noskaidrojusi, ka LNB celtniecības teritorijā atrodas 22 zemes gabali, no kuriem valsts īpašumā ir deviņi, bet pašvaldības - trīs. LNB jauno ēku, kuras projektu par velti jau 1991.gadā radīja slavenais arhitekts Gunārs Birkerts, iecerēts celt Pārdaugavā. Tajā plānots izveidot 1000 pilnībā aprīkotu darba vietu ar pieeju tradicionāliem informācijas resursiem, internetu un vietējām datu bāzēm. Pēc vairāku gadu diskusijām Saeima pērnā gada jūnijā beidzot pieņēma LNB projekta īstenošanas likumu, kas paredz, ka gaismas pils projektu pabeigs līdz 2008.gada 18.novembrim. Lai novērstu pretrunas un atvieglotu vairāku likuma nosacījumu realizāciju, valdība šogad pieņēma jaunu likuma redakciju. UNESCO 1999.gada rudenī nolēma, ka LNB celtniecības projekts ir atbalstāms. Tas nozīmē, ka organizācija piedalīsies līdzekļu iegūšanā celtniecībai, vēršoties pie citām organizācijā esošajām valstīm. Pieņemts Rīgas pilsētas nākamā gada budžets BNS 12/17/03 Rīgas dome otrdien akceptēja pilsētas nākamā gada budžetu, kurā deficīts plānots 13,138 miljonu latu apjomā, kas ir daudz mazāks nekā šogad plānotais. Nākamgad Rīgas pilsētas budžeta ieņēmumi paredzēti 207,414 miljoni latu, bet izdevumi - 222,552 miljoni latu. Budžeta ieņēmumi nākamgad būs par 6,6% lielāki, bet izdevumi - par 3,4% mazāki nekā šogad. Savukārt mērķdotācijas no valsts budžeta pilsētas budžetā plānotas 34,839 miljonu latu apjomā. No nodokļiem Rīgas pašvaldība nākamgad paredzējusi iekasēt 144,813 miljonus latu, kas ir par 9% vairāk nekā šogad. Iedzīvotāju ienākuma nodoklī Rīgas pašvaldība iecerējusi iekasēt 121,944 miljonus latu, nekustamā īpašuma nodoklī par zemi - 9,217 miljonus latu, bet par ēkām un būvēm - 12,512 miljonus latu. Nenodokļu ieņēmumi budžetā paredzēti 13,5 miljonu latu apjomā. Rīgas pilsētas pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 193,162 miljoni latu, bet speciālā budžeta ieņēmumi - 14,252 miljoni latu. Pamatbudžeta izdevumi iecerēti 201,894 miljoni latu, bet speciālā budžeta izdevumi - 20,658 miljoni latu. Savukārt pašvaldības investīciju programma nākamgad paredzēta 17,799 miljonu latu apjomā, kas gan ir par 52,8% mazāk nekā šogad. No tā izglītības projektiem tērēs 3,455 miljonus latu, veselībai - 1,023 miljonus latu, satiksmes infrastruktūrai - 6,836 miljonus latu, sabiedriskajam transportam - 1,06 miljonus latu. Atzinīgus vārdus nākamā gada budžetam otrdien veltīja ne tikai pozīcijas deputāti, bet arī daži no opozīcijas. Tautas partijas domnieks Edmunds Krastiņš sacīja, "man ir gandarījums, ka budžets pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sakārtots un sagatavots atbilstoši visiem likumiem un prasībām". Savukārt "Latvijas ceļa" frakcijas vadītāja Aija Poča 2004.gada budžetu nosauca par "izdzīvošanas budžetu" vai "nerealizēto iespēju budžetu", norādot, ka ievērojami samazinājies investīciju apjoms, turklāt turpina augt domes kredītsaistības. Viņa prognozēja, ka 2006.gadā kredītu un to procentu apmaksai nāksies tērēt 106 miljonus latu. Poča arī norādīja, ka nav racionāli tik daudz naudas tērēt zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta uzņēmumos un tā vietā vajadzētu padomāt par "tik nepopulāru lēmumu kā biļešu cenu paaugstināšana". Citas ziņas Raimonds Staprāns - starp nozīmīgākajiem Kalifornijas gleznotājiem LETA 12/11/03 University of California Press" izdotajā grāmatā "Ne-tik-klusā daba" ASV dzīvojošais latviešu gleznotājs Raimonds Staprāns "ar savu izsmalcināto reālisma un abstrakcijas harmoniju, izmeklēti niansēto krāsas teoriju un dabas pamata formu psiholoģisko izpratni" atzīts par vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem Kalifornijas gleznotājiem. Kā informēja sabiedrisko attiecību speciālists Ēriks Matulis, grāmatā apskatīta pēdējo simts gadu laikā radītās klusās dabas glezniecībā un skulptūras, to vieta kultūras vēsturē. Grāmatā iekļautas vairākas Staprāna gleznu reprodukcijas, tai skaitā "Way Too Many Unruly Oranges" ("Pārāk daudz neklausīgu apelsīnu") reprodukcija, kura ir arī uz grāmatas pēdējā vāka. Grāmatas izdošanu pavada izstāde "Ne-tik-klusā daba", kuru novembra beigās atklāja prestižajā Silikona ielejas muzejā "San Jose Museum of Art" (Sanhosē mākslas muzejs). Vēlāk šī izstāde būs skatāma Losandželosas muzejā. Grāmata un izstāde pēta kluso dabu kā sensenis nenovērtētu mākslas žanru, kas pēdējo simts gadu laikā ir radikāli transformējies, kļūstot par vienu no mūsdienu mākslas centrāliem žanriem. Šī transformācija ir spilgti attīstījusies tieši Kalifornijā. Šajā procesā aktīvi līdzdarbojušies divi latviešu gleznotāji. Vija Celmiņa 60. gados savā karjeras sākumā gleznoja klusās dabas "pop" stilā. Pēc pārcelšanās uz Ņujorku viņa pilnībā mainīja savu stilu. Savukārt Raimonds Staprāns gandrīz 50 gadus, izsmalcināti sapludinot reālismu un abstrakciju, ir devis lielu ieguldījumu šī žanra attīstībā. Staprāns ir slavens ar savu izsmalcināto reālisma un abstrakcijas harmoniju, izmeklēti niansēto krāsas teoriju un dabas pamata formu psiholoģisko izpratni. 2005.gadā par godu mākslinieka 80. jubilejai Pasadēnas mākslas muzejs organizēs retrospektīvu izstādi un izdos grāmatu. Izstāde apskatīs vairāk kā pusgadsimtu garo Staprāna radošo karjeru glezniecībā. Izstāde apceļos nozīmīgākos ASV muzejus. Plānots izstādi eksponēt Latvijas Valsts Mākslas muzejā. Miris Māris Čaklais LETA 12/13/03 Pēc smagas slimības mūžībā aizgājis pazīstamais dzejnieks un prozaiķis Māris Čaklais, apstiprināja Kultūras ministrijā. Māris Čaklais dzimis 1940.gada 16.jūnijā Saldū, beidzis Latvijas Valsts universitāti, strādājis par laikraksta "Literatūra un Māksla" galveno redaktoru, piedalījies "Radio Brīvā Eiropa" programmas veidošanā, strādājis par žurnāla "Karogs" galveno redaktoru. 2000.gadā Māris Čaklais iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, šā gada pavasarī Vīnē saņēmis Herdera balvu, darbojies Nacionālajā kultūras padomē, liecina aģentūras LETA arhīvs. Pēdējos gados Māris Čaklais ražīgi darbojās prozā. Viņš sarakstījis grāmatas par komponistu Imantu Kalniņu, arhitektu Gunāru Birkertu. Šoruden izdevniecība "Pētergailis" laida klajā Māra Čaklā grāmatu par Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu "Izaicinājums. Latvijas valsts pirmā prezidente". Plānots noslēgt pirmās viendzimuma laulības Baltijas valstīs BNS 12/14/03 Vienīgās Latvijas geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupas vadītājs Oskars Krūmiņš un viņa draugs Aigars Rubezis 14.decembrī gatavojas noslēgt pirmās viendzimuma laulības Baltijas valstīs. Krūmiņš informēja, ka laulības bija plānotas jau novembrī, tomēr, aktīvi palīdzot organizēt Pasaules AIDS dienu, ceremonija bija jāatliek. "Ja kaut kas pēkšņi nenotiks, tad laulības būs 14. decembrī," apstiprināja Krūmiņš. Viņš atklāja, ka jauno pāri salaulās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Māris Sants, kurš tika atstādināts pēc tam, kad publiski atzina savu homoseksualitāti. "Viņš ir piekritis mūs salaulāt," sacīja Krūmiņš. Latvijā viendzimuma laulības oficiāli nav iespējams reģistrēt, taču Krūmiņš paskaidroja, ka, abi ar draugu salaulājoties, "vēlētos viens otram apliecināt savas jūtas". Savukārt īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks aģentūrai BNS paskaidroja, ka viņam nešķiet pieņemamas viendzimuma pāru attiecības, kā arī šo pāru iespējas adoptēt bērnus, jo tas, viņaprāt. ir pretdabiski. "Kur tad mums tie bērni nākotnē radīsies, vai tad stārķis tos atnesīs?" teica Baštiks. Oskars Krūmiņš ir 24 gadus vecs, savukārt Aigaram Rubezim ir 18 gadi. Norvēģi nopērk interneta portālu Delfi NRA 12/16/03 Par lielākā Baltijas valstu portāla operatora - a/s Delfi jauno īpašnieku kļuvusi viena no lielākajām Norvēģijas medijkompānijām Findexa, portālu operatoru no kompānijas Microlink iegādājoties par 3,4 miljoniem latu. Delfu redaktors Ingus Bērziņš Neatkarīgajai atzina, ka pēc jauno īpašnieku solījumiem saturiskas pārmaiņas portālā pagaidām nav gaidāmas. Microlink valdes priekšsēdētājs Alans Martinsons norādījis, ka Delfi kā medijkompānija nav Microlink kā IT uzņēmuma pamatbizness, tāpēc par loģisku uzskatāma Delfu pārdošana norvēģiem. Delfu direktors Juris Mendziņš pastāstīja, ka principiālas izmaiņas Delfus negaida: "Norvēģu investori ir skaidri pateikuši, ka pērk mūs ne tāpēc, lai mūs izformētu, bet gan tāpēc, ka viņus interesē šis uzņēmums. Un mēs saglabājam uzņēmumam statusu ar visām no tā izrietošajām sekām. Vienīgi atskaites tagad sūtīsim uz Norvēģiju." Nākotnē Delfu piederība norvēģu medijkompānijai sola lielākus resursus attīstībai, kā arī portālu atvēršanu citās valstīs. Findexa viceprezidents, starptautisko operāciju vadītājs Magnuss Sonorps atzinis, ka Delfu iegāde ir loģisks kompānijas Findexa solis, lai paplašinātu klātbūtni Baltijas valstu interneta tirgū. M. Sonorps uzsvēris, ka tiks stiprinātas Delfu pozīcijas Baltijas valstīs. Delfu izvēlētais biznesa modelis - bezmaksas satura piedāvāšana internetā un auditorijas piesaiste, lai veiktu reklāmas darbību, esot sekmīgs, un kompānijai Findexa neesot nekādu iemeslu to mainīt. Sorbonas universitātes doktors, mediju eksperts Sergejs Kruks intervijā Neatkarīgajai izteicās, ka mediju tirgus Latvijā neesot sakārtots un Latvijā šai ziņā vēl daudz kas gaidāms. S. Kruks uzskata, ka skandināvu interese par Baltijas valstu tirgu drīzāk ir izskaidrojama ar peļņas iespējām, nevis ar vēlmi kontrolēt mediju saturu. "Mūsu valstī mediju tirgus ir neapstrādāts, neuzarts, iespējams, viņi vienkārši eksperimentē, mēģina apgūt jaunu tirgu. Manuprāt piesātināšana ar interneta resursiem jau ir notikusi, un tie, kam ir datori, tiem ir, un es nedomāju, ka tuvākajā laikā Latvijā interneta lietotāju skaits strauji palielināsies, šai jomā ir iestājusies zināma stabilitāte," teica S. Kruks. 1999. gadā Microlink atvēra Delfu portālus Igaunijā un Latvijā, bet 2000. gadā - Lietuvā. Portāli ātri kļuva par vienu no populārākajiem ziņu un pakalpojumu avotiem Baltijas valstu interneta vidē. Delfu auditorija Baltijā ir vairāk nekā 1,1 miljons apmeklētāju. Delfu portāli ir populārākie interneta resursi Latvijā - ik dienas tos apmeklē gandrīz 100 tūkstoši apmeklētāju. J. Mendziņš uzsvēra, ka Delfi ir netipisks medijs, kas iepērk saturu no citiem medijiem. Līdz ar kopējo interneta lietotāju skaita pieaugumu pieaug arī Delfu apmeklētāju skaits, reklāmdevēju interese, aug arī portāla peļņa. Delfi informē, ka pērn viņu peļņa pārsniegusi 15 tūkstošus latu, bet šī gada piecos mēnešos jau sasniegusi 26 tūkstošus latu. Trešā daļa sieviešu - fiziski ietekmētas BNS 12/17/03 Vidēji trešā daļa sieviešu Latvijā vismaz vienreiz piedzīvojušas fizisku vardarbību no sava partnera. Šādu informāciju otrdien Saeimas Dzimumu līdztiesības apakškomisijā, atsaucoties uz pētījumiem, sniedza krīzes centra "Skalbes" pārstāvji. Apakškomisijas vadītāja Ināra Ostrovska ("Jaunais laiks") pastāstīja, ka krīzes centrs apakškomisiju iepazīstinājis ar šokējošiem statistikas datiem, tāpēc komisija apņēmusies pievērsties problēmas par vardarbību ģimenē risināšanai kopā ar tiesībsargājošajām institūcijām. Krīzes centra "Skalbes" apkopotā statistika liecina, ka pagājušajā gadā centrā pēc palīdzības vērsušās 513 sievietes, kuras saskārušās ar savu partneru vai vīru vardarbību. Statistika liecina, ka ceturtā daļa no Rīgas pašvaldības policijas nedēļas izsaukumiem saistīta ar vardarbību ģimenē. Pagājušajā gadā valstī kopumā notikušas 207 slepkavības, no kurām 107 notikušas sadzīves iemeslu dēļ. 72 no 102 slepkavībām mirušas sievietes. Psiholoģijas doktores Ievas Bites pētījums liecina, ka Latvijā trešā daļa sieviešu ir cietušas no vīriešu vardarbības. Ostrovska atzina, ka vardarbība pret sievieti Latvijā ir ārkārtīgi aktuālas jautājums, ko pierāda arī šausminošā statistika. Ostrovska pauda nožēlu, ka Latvijā ir tikai viens krīzes centrs, kur pēc palīdzības var vērsties no vardarbības cietušās sievietes, un nav nevienas patversmes, kurā sievietes vismaz uz laiku varētu aizmukt no varmākām. Ostrovska sacīja, ka apakškomisija iecerējusi ziemas sesijā uzreiz pēc Ziemassvētku brīvdienām tikties ar tiesībsargājošajām institūcijām un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, lai runātu par iespējām risināt šo aktuālo problēmu. Nemaz nemanījām, ka sniga... bet šorīt zemi klāj plāna, plāna sniega kārtiņa. Laikam stiprais vējš, kas vakar pūta visu dienu, būs paplūkājis kādu sniega mākoni . . . ir kļuvis nedaudz aukstāks. Taču kas tā par ziemu bez jaukā, pūkainā sniedziņa . . . Bet nupat skatos pa logu un neticu savām acīm! - no gaisa krīt mazas, smukas sniegpārsliņas. Tās krīt un krīt un zeme kļūst arvien baltāka... Anda Jansone, 17. decembrī