K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 327: 2003. g. 18. - 24. decembris Eiropas Savienība Latvijas Attīstības plāns apstiprināts Eiropas Komisijā DELFI 12/18/03 Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Latvijas Attīstības plānu, un tas no 2004.gada 1.maija oficiāli kļūs par Vienoto programmdokumentu. EK reģionālās politikas komisārs Mišels Barnjē ceturtdien, 18.decembrī ir parakstījis apstiprinājuma vēstuli Finanšu ministrijai (FM), ar ko tiek oficiāli atzīts Latvijas pamatdokuments ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanai un izmantošanai, informēja FM preses sekretāre Baiba Melnace. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis jau paudis savu gandarījumu par plāna apstiprināšanu: "Pēc ilga un saspringta darba Attīstības plāna gatavošanā esam saņēmuši šī darba kvalitātes apstiprinājumu. Līdz ar Attīstības plāna jeb Vienotā programmdokumenta oficiālu akceptu ir paveikts pirmais darba posms, gatavojoties ES struktūrfondu līdzekļu apgūšanai un ir radīts oficiāls pamats tālākām darbībām. Jau janvāra beigās vai februāra sākumā Finanšu ministrija gatavojas apstiprināt Vienotā programmdokumenta Programmas papildinājumu, kurā būs jau daudz detalizētāk aprakstīti visi prioritātēs iekļautie pasākumi un to realizācijas ceļi." Attīstības plāns jeb Vienotais programmdokuments ir programmēšanas dokuments ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai 2004.-2006.gadā, kurā ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kurām novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Latvijas galvenie mērķi, kas definēti Attīstības plānā, ir līdzsvarotas valsts attīstības veicināšana, infrastruktūras attīstība, biznesa vides, cilvēkresursu attīstība, kā arī lauksaimniecības, lauku un ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana. Trīs gadi ES fondu apgūšanai ir nodrošināti, taču neskaidrība valda par tālāku nākotni Diena 12/19/03 ES kandidātvalstu, to skaitā arī Latvijas attīstības plāns saņēmis labas atsauksmes un oficiāli apstiprināts Eiropas Komisijā laikā, kad bagātākās "vecās" ES valstis sāk runāt par nepieciešamību samazināt naudas tēriņus strukturālajiem pārkārtojumiem. Turpmākajos trijos gados Latvija saņems vairāk nekā pusmiljardu latu no četriem ES strukturālajiem fondiem, lai risinātu savas infrastruktūras, uzņēmējdarbības, izglītības un nodarbinātības problēmas un lēnām tuvotos ES valstu attīstības līmenim. Patlaban vēl grūti prognozēt, cik lielus līdzekļus savai attīstībai Latvija varētu saņemt pēc 2007.gada, kad ES būs jauns budžets, jo diskusijas ES par struktūrfondu lielumu nākamgad tikai sāksies. Pašlaik ES reģionālajai politikai tērē aptuveni trešo daļu visa sava budžeta. Nākamgad tie būs 36 miljardi eiro (ap 24 miljardi latu), ko tērēs galvenokārt desmit jaunās dalībvalstis. Ū Taču nākotnē summa varētu būt krietni mazāka, ja tiks ieviests šonedēļ izskanējušais sešu "maksātājvalstu" (valstis, kas iemaksā ES budžetā vairāk, nekā saņem atpakaļ) priekšlikums samazināt tēriņus šiem mērķiem. ES reģionālās politikas komisārs Mišels Barnjē sacīja, ka par šādu priekšlikumu nav izbrīnīts, taču viņš piebilst: "Es nevaru iedomāties, ka 2007.gada janvārī reģionālajā politikā tiks tērēts daudz mazāk nekā 2006.gada decembrī." M.Barnjē gan neatklāja, kādi būs viņa priekšlikumi, kad janvārī EK jau sāks plānot savus izdevumus nākamajiem gadiem. Par sagatavotajiem kandidātvalstu attīstības plāniem M.Bernjē saka: "Ir sagatavoti augstas kvalitātes dokumenti." EK ir oficiāli apstiprināta visu desmit kandidātvalstu strukturālo fondu apgūšanas stratēģija līdz 2006.gadam, un līdz ar to sarunas ir veiksmīgi pabeigtas. Tas nozīmē, ka jau no nākamā gada 1.janvāra valstis var sākt apgūt ES fondus, negaidot oficiālu iestāšanos ES. M.Barnjē norādīja, ka valstīm svarīgi struktūrfondu apgūšanu sākt pēc iespējas agrāk, lai rezultāts būtu pēc iespējas efektīvāks, turklāt tām jānodrošina visas nepieciešamās likumdošanas pieņemšana un ieviešana praksē. Tas attiecas arī uz iepirkuma procedūru, kas ne visās valstīs ir pilnībā sakārtota. Latvijas amatpersonas prognozē, ka pirmos projektus, kas varētu pretendēt uz ES struktūrfondu atbalstu, valsts iestādes varētu sākt pieņemt gan tikai nākamā gada martā aprīlī. Tagad, pēc Latvijas attīstības plāna (LAP) apstiprināšanas, Finanšu ministrijai (FM) jāpabeidz izstrādāt tā saukto plāna papildinājumu, kurā jau konkrēti būs aprakstītas projektu prasības un vērtēšanas kritēriji. Nepieciešams arī akreditēt tās valsts iestādes, kuras būs iesaistītas projektu pieņemšanā un izvērtēšanā. Patlaban ir zināms, ka infrastruktūras projekti būs jāiesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (FM), par izglītības projektu pieņemšanu atbildīgā būs Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra (Izglītības un zinātnes ministrija), savukārt par nodarbinātības un cilvēku apmācību projektiem - Nodarbinātības valsts dienests (Labklājības ministrija). Lauksaimniekiem un zivsaimniekiem savi projekti būs jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (Zemkopības ministrija), bet uzņēmējiem savi - Latvijas Attīstības aģentūrā (Ekonomikas ministrija). Projektus varēs iesniegt ministrijas, kuras ir atbildīgas par visai valstij atbildīgu projektu realizāciju, pašvaldības, kas apzināsies savas vietējās vajadzības. Uz atbalstu varēs pretendēt arī augstskolas un sabiedriskās organizācijas, uzņēmēji. Vairākumā gadījumu Latvijai ir jāpiedalās ar 25% savas naudas, un pārējos līdzekļus pēc projekta pilnīgas vai daļējas realizācijas būs iespēja saņemt no ES fonda kā dāvinājumu, taču uzņēmējiem jārēķinās, ka viņiem būs iespēja saņemt tikai 50% Eiropas Savienības neatmaksājamā atbalsta. FM lēš, ka nākamgad Latvija paspēs apgūt tikai trešdaļu no 2004.gadā piešķirtajiem līdzekļiem, kas ir ap 40 miljoniem latu. Tā kā viena gada naudu drīkst tērēt triju gadu laikā, FM īpaši neuztraucas par šādu summu. "Kamēr viss sāks strādāt, paies laiks. Turklāt pieļauju, ka projektu sākumā nebūs nemaz tik daudz," uzskata FM valsts sekretāres vietnieks un atbildīgais par plāna izstrādi Gints Freimanis. Nākamā gada valsts budžetā ir rezervēti 30,8 miljoni latu, lai varētu sākt realizēt ES projektus un garantēt nepieciešamo līdzfinansējumu. Daudzu pašvaldību vadītāji, kā arī ekonomisti un uzņēmēji uzsver, ka šī summa var izrādīties pārāk niecīga. *** Kādas iespējas Latvijai pavērs ES struktūrfondi? Ieva Jaunzeme, Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: - Pirmo reizi Latvijā būs tik nopietni līdzekļi cilvēku apmācībai un pārkvalifikācijai. Būs arī iespēja sakārtot infrastruktūru, ko Latvijai vienai pašai būtu grūti paveikt. Cilvēki ir gana uzņēmīgi, lai izmantotu ES sniegtās iespējas. Nav šaubu, ka projekti būs. Taču viss atkarīgs no tā, cik veiksmīgi šos līdzekļus spēs administrēt valsts iestādes. Man ir ļoti lielas bažas par Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministrijas spējām, kuras ir tieši atbildīgas par cilvēku apmācību. Andris Miglavs, ekonomists: - Tiek dota iespēja ieguldīt miljoniem latu infrastruktūrā, uzņēmējdarbībā, pētniecībā. Eiropas Savienības nauda radīs motivāciju aktīvi domāt par iespējām, liekot cilvēkiem sākt kustēties un strādāt. Tagad viss galvenokārt ir atkarīgs no Latvijas institūciju saskaņotas un aktīvas darbības. Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdis: - Jelgavā tas ļaus attīstīt uzņēmējdarbības infrastruktūru, salabot ceļus, turpināt līdzekļus ieguldīt pieaugošo apmācībā. Vai mēs spēsim veiksmīgi līdzekļus apgūt, tas ir atkarīgs gan no cilvēkiem, kas projektus izstrādās, pieņems un izvērtēs, gan no naudas daudzuma, ar ko spēsim piedalīties šajos projektos. Latvija nedrīkst neizmantot šo iespēju. Tagad vairs nav laika apspriest un kritizēt LAP, tagad jāsāk tas realizēt dzīvē. Izveidota jauna mājas lapa par ES struktūrfondiem DELFI 12/19/03 Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunu mājas lapu par Eiropas Savienības (ES) fondiem - gan pirmsstrukturālajiem fondiem, gan struktūrfondiem un kohēzijas fondu. Mājas lapa sāk darboties 18.decembrī un tās adrese ir www.esfondi.lv , informēja ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Šajā lapā ir pieejama informācija par ES pirmsstrukturālajiem, strukturālajiem fondiem un Kohēzijas fondu. Mājas lapā papildus vispārīgai informācijai par struktūrfondiem ievietots Attīstības plāns - Latvijas valdības stratēģija un prioritātes 2004.-2006.gadam struktūrfondu finansējuma saņemšanai. Programmas papildinājums - dokuments, kas detalizēti skaidro Attīstības plānā ietvertos pasākumu un aktivitātes un nosaka projektu atlases kritērijus, šobrīd tiek precizēts atbilstoši Attīstības plāna pēdējai versijai. Pēc precizēšanas tas tiks ievietots mājas lapā. Mājas lapā tiks ievietoti dokumenti struktūrfondu projektu pieteikumu sagatavošanai: projektu pieteikumu veidlapas, vadlīnijas projektu pieteikumu veidlapas aizpildīšanai, projektu atlases kritēriji pēc to apstiprināšanas. Mājas lapā ir ievietota informācija par saistošiem nacionāliem un ES tiesību aktiem, Latvijai pieejamiem līdzekļiem un iemaksām ES, saistītiem resursiem internetā gan Latvijā, gan pasaulē. Mājas lapā ir ievietotas saites uz struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju mājas lapām. Mājas lapu papildina ievietotās ziņas presei un informācija par semināriem, ko organizēs struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas. Projektu ieviešanas laikā mājas lapā tiks ievietota informācija par projektu ieviešanas gaitu, izmantoto un atlikušo finansējumu, veiksmīgiem projekta piemēriem u.tml. Mājas lapā ir norādīta kontaktinformācija gan Finanšu ministrijā, gan struktūrfondu vadībā iesaistītajās institūcijās. Papildu iespēja apmeklētājam ir uzdot savu jautājumu elektroniski. FM iebildumu dēļ neapstiprina subsīdijas lauksaimniekiem NRA 12/23/03 Ministru kabineta komiteja vakar vēl neapstiprināja un uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2004. gadam. Zemkopības ministrijai tā vēl ir jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, kurai bija vairāki iebildumi pret izstrādāto projektu. Nākamgad subsīdijās bija plānots atvēlēt 27 507 722 latus. Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu valsts atbalsts lauksaimniecībai subsīdijās nedrīkst būt mazāks par trijiem procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Nākamā gada lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā augšņu kaļķošanai un monitoringam plānoti 434 000 latu, lopkopības attīstībai - 4 487 000 latu, augkopības attīstībai - 1 092 000 latu, izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai - 984 000 latu. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansēšanai paredzēti 200 000 latu, lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijai - 1 300 000 latu, lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalstam - 477 000 latu, bioloģiskās lauksaimniecības attīstības atbalstam - 300 000 latu un tirgus veicināšanai - 640 000 latu. Lauksaimniecības nozaru stabilizācijai plānoti 500 000 latu, kas tiks maksāti pārstrādes uzņēmumiem cukura cenas daļējai segšanai. Šie atbalsta maksājumi paredzēti līdz nākamā gada 1. maijam. Savukārt 590 000 latu iecerēts atvēlēt kritušo dzīvnieku un atliekvielu utilizācijai. Pagaidu atbalsta maksājumiem saskaņā ar ES līgumu paredzēts atvēlēt 3 786 232 latus. 8 887 578 lati plānoti SAPARD programmas līdzfinansējumam, 2 800 000 latu - pārejošiem maksājumiem par 2003. gadu un 1 029 912 lati - daļējai ES fondu līdzfinansēšanai. Gribīgo koalīcija Prezidente kritizē Huseina rādīšanu medijos LETA 12/19/03 Irākas bijušā vadītāja Sadama Huseina notveršanas demonstrēšana pasaules masu saziņas līdzekļos bija nekorekta, uzskata Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. "Uzskatu, ka nav korekti medijos prezentēt tādu lietu kā kāda indivīda medicīnisko pārbaudi. Cilvēka veselības un fiziskais stāvoklis pieder pie individuālām, personīgām cilvēka tiesībām, kuras aizskart publiski nav korekti," šodien intervijā Latvijas Radio sacīja Vīķe- Freiberga. Huseina aizturēšanu prezidente novērtēja kā nozīmīgu soli, jo tā sagrauj bijušā diktatora atbalstītāju pretošanās spēju un cerību, ka viņu līderis kādreiz atgriezīsies. Diktatūras laikā Huseins bija pamanījies ar propagandas palīdzību pacelt savu personu "pārcilvēka mītiskos augstumos", bet šobrīd viņa notveršana atgādina Irākas tautai, ka viņš ir "tāds pats cilvēks kā citi, lai gan ilgu laiku bijis tirāns un mēģinājis sevi prezentēt kā pārcilvēks", skaidroja Vīķe-Freiberga. "Tas atgādina, ka šis cilvēks ir zaudējis savā politiskajā cīņā, viņš pieņēmis lēmumus, kas bijuši kaitīgi Irākas tautai, un ka viņiem ir pēdējais laiks atsacīties no viņa kā no vadoņa, meklēt sev jaunus vadoņus un jaunus pārvaldes mehānismus savai valstij," sacīja prezidente. Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka pie bijušā irākiešu līdera atrasti arī saraksti ar aģentiem, kas tiek iefiltrēti Irākas jaunveidotajās pārvaldes struktūrās. Jauno struktūru uzdevums ir ļaut irākiešiem pārņemt savas zemes pārvaldi ar nākamā gada jūniju. "Ja vecās tirānijas spiegi un pārstāvji tur darbojas, tad viņi tīšām sabotēs šo pasākumu un centīsies to izgāzt," sacīja Vīķe-Freiberga. Viņasprāt, Huseins jātiesā pašai Irākas tautai, jautājums esot tikai par to, kādā veidā šo tiesu noturēt, vai tauta un pasaule uzticēsies diktatora tiesātājiem. "No profesionālā viedokļa, tīri juridiski uzskatu, ka Hāgas tiesa būtu piemērotākā vieta, kur viņu tiesāt," norādīja Vīķe-Freiberga. Valdība un partijas Svītros pantu, kas paredz amatpersonu aizstāvēšanu NRA 12/18/03 Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti vakar vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu no Krimināllikuma svītrot 271. pantu par amatpersonu goda un cieņas aizstāvēšanu. Komisijas deputāti nolēmuši, ka aizsargājamais amatpersonu saraksts netiks veidots. Krimināllikuma 271. pants nosaka, ka par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. "Komisija vienbalsīgi nolēma svītrot šo pantu un ierosināt izņemt to no Krimināllikuma," atklāja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK). Komisijas deputāti atzina, ka būtu ļoti sarežģīti izveidot sarakstu ar tām personām, kuru gods un cieņa būtu īpaši aizstāvama, turklāt pēc tam sarežģīta būtu likuma izpilde. Partijas Jaunais laiks deputāte Linda Mūrniece atklāja, ka komisijas konsultanti esot solījuši precizēt, vai priekšlikums likuma pantu izslēgt Saeimai ir jāapstiprina vai nav. Satversmes tiesas lēmums paredz, ka krimināllikuma 271. pants zaudē savu spēku nākamā gada 1. februārī, ja līdz tam laikam netiek noteikts personu loks, uz ko attiecināms šis pants. Repše ziedojumus iegulda nekustamajā īpašumā NRA 12/18/03 Ministru prezidents Einars Repše šogad ir iegādājies vairākus nekustamos īpašumus - zemi Kurzemes jūrmalā, pamestu viesnīcu pie Rāznas ezera, dzīvokli Ziepniekkalnā un citus. Ja vēl 2001. gada beigās premjera parādsaistības bija 30 000 latu un 73 000 ASV dolāru, tad jau pagājušajā gadā parādsaistību vairs nebija un ienākumi jau pārsniedza 300 000 latu. Lielāko ienākumu daļu pērn veidoja honorārs par politiskās partijas dibināšanu. Šā gada pavasarī E. Repše iegādājās dzīvokli Rīgā, Ziepniekkalnā. Šis dzīvoklis ir izvietots divos stāvos. Tas maksājis 50 000 latu, Neatkarīgajai sacīja premjera palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča. Šo dzīvokli E. Repše iegādājies, jo viņa māja Ikšķilē vēl neesot pabeigta. Oktobrī premjers iegādājies zemes īpašumu Talsu rajonā, Ziemeļkurzemes jūrmalā. K. Jučkovičas rīcībā nebija ziņu, par cik lielu naudas summu šī zeme ir iegādāta un kādam nolūkam tā pirkta. E. Repše Rēzeknes rajona Kaunatas pagastā ir iegādājies arī pamestu viesnīcu Rāznas ezera krastā. Šo īpašumu premjers pircis par 37 000 latu, un tajā ir vairākas ēkas, skaidroja K. Jučkoviča. E. Repše šo viesnīcu ir iegādājies ar nolūku veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā. Firma Latvijas metāls savulaik tur uzcēlusi divas divstāvu ķieģeļu viesnīcas. Kaunatas pagasta padome atteikusies no pirmpirkuma tiesībām un atdevusi E. Repšem iegādāties vienu divstāvu viesnīcas ēku. K. Jučkoviča sacīja, ka tie nav vienīgie nekustamie īpašumi, kurus šogad iegādājies premjers. Viņa gan neatklāja, kādi tie ir. Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu liecina, ka E. Repšes ienākumi 2002. gadā, tostarp par vērtspapīru pārdošanu ASV tirgū, bijuši 314 564 lati, no kuriem lauvas tiesu veido honorārs par politiskās partijas dibināšanu 312 053 latu apmērā. Saeimas maksātā alga bijusi 201 lats un kompensācijas 18 latu apmērā, Ministru kabineta maksātais atalgojums - 1468 latu apmērā. Tāpat saņemti arī procentu maksājumi par 18 457 latu noguldījumu a/s Hansabanka 107 latu apmērā, kā arī procenti par a/s Latvijas Krājbanka noguldītajiem 350 latiem - 60 santīmu. Ministru prezidentam pērn piederēja 26 dažādu uzņēmumu akcijas, kuru kopējā vērtība - 94 017 ASV dolāru (apmēram 55 282 lati). Par vērtspapīru pārdošanu ASV tirgū E. Repše guvis ienākumus 609 ASV dolāru apmērā (358 lati ). Skaidrā naudā viņš pērn bija uzkrājis 500 latu. Deklarēti arī procentu maksājumi no ASV vērtspapīriem 245 ASV dolāru (144 lati) apmērā un dividendes no šiem vērtspapīriem 364 ASV dolāru (214 latu) apmērā. Pārskata periodā Ministru prezidents veicis divus darījumus, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, - saņēmis honorāru par politiskās partijas dibināšanu un pircis un pārdevis vērtspapīrus ASV tirgū. Deklarācijā norādīts, ka Repšem pieder divas vieglās automašīnas - 1991. gadā ražota Mitsubishi Pajero un 2001. gadā ražotā Renault Laguna. Premjera īpašumā ir arī jaunbūve un zeme Ikšķilē. Savukārt 2001. gada nogalē viņa parādi bijuši 30 381,32 lati un 72 999,97 ASV dolāri, liecina viņa ienākumu deklarācija. E. Repše par darbu Latvijas Bankā kopumā bija saņēmis 95 312,18 latu, savukārt ienākumi no ASV vērtspapīru pārdošanas un dividendēm bijuši 248,93 ASV dolāri. 2000. gada ienākumu deklarācijā Repše norādījis, ka viņa īpašumā ir 31 dažāda Amerikas Savienoto Valstu uzņēmuma akcijas, kuru kopējā tirgus vērtība 2000. gada nogalē bijusi 19 709,39 ASV dolāri. Deklarācijā viņš norādījis uzkrājumus Hansabankā 1292,74 latu apmērā. Par SIA Via Rīga pārdoto Rotorway Exec helikopteru viņš 2000. gadā saņēma 45 000 latu. Pirmo reizi budžetā fiskālais deficīts Diena 12/18/03 Tuvojoties gada izskaņai, pirmo reizi šogad valsts kopējā budžetā ir radies fiskālais deficīts. Vienpadsmit mēnešos tas sasniedzis 5,23 miljonus latu. Visu gadu valsts kopbudžets ir turējies godam - ieņēmumu prognozes pārpildītas un deficīts bijis tikai tā pamatbudžetā, ko ar uzviju nosedza pārpildītais sociālās apdrošināšanas budžets. Valsts kases (VK) dati gan liecina, ka kopumā budžeta deficīts ir mazāks, nekā plānots, un to, kā skaidro Finanšu ministrija (FM), nodrošinājuši veiksmīgie nodokļu administrēšanas rādītāji. Kopbudžeta (valsts pamatbudžets + speciālie budžeti + pašvaldību budžeti) kopējie ieņēmumi šā gada 11 mēnešos bijuši 1,9 miljardi latu, kas ir par 11% vairāk nekā pērn šajā laikā. Kopbudžeta izdevumi bijuši 1,914 miljardi latu. Valsts lielākajā sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ieņēmumi 11 mēnešos ir bijuši 520,58 miljoni latu, kas ir par 21,1 miljonu latu vairāk, nekā bija plānots. Tādējādi sociālajā budžetā ir izveidojies fiskālais pārpalikums - 39,36 miljonu latu. Lai arī valsts iestāžu tēriņi pēdējā laikā ir palielinājušies, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) neuzskata, ka nauda pēdējos mēnešos tiks tērēta nelietderīgi. Ja VK konstatēs, ka kāda iestāde naudu izmanto nelietderīgi, nākamgad šo iestāžu budžets par šādu summu kļūs mazāks, atgādina ministrs. Šogad plānotais valsts budžeta deficīts ir 2,9% no iekšzemes kopprodukta. Ministrs prognozē, ka tik liels budžeta parāds visdrīzāk nebūs. Konkurence saņemt naudu rada bažas par ministrijas ietekmi KKF Diena 12/18/03 Jaunais Latvijas Kultūrkapitāla fonda (KKF) likums un nolikums būs galvenie aizsardzības mūri, aiz kā KKF nākamgad patverties no naudas maka turētājas - Kultūras ministrijas (KM) ietekmes. Sākot ar nākamo gadu, tieši ministrija lems par fonda līdzekļu palielinājumu. Jaunais likums būtiski samazina ministrijas ietekmi fonda darbībā, neļaujot kultūras ministram vadīt tā padomi, taču izstrādātais fonda nolikuma projekts, kura saskaņošana valdībā tūliņ sāksies, ministra ietekme, iespējams, var realizēties pastarpināti, ar citu rokām. Ja pirmsākumos dibinot fondu, tā svarīgākais mērķis bija atbalstīt jaunrades projektus, kuri bieži pārsteidz ar savu uzdrīkstēšanos un līdz šim nebijušu pasaules redzējumu, tad, laikam ritot, uz daļu līdzekļu pretendē arī tie valstiski svarīgie un nozīmīgie pasākumi, kam finansējums drīzāk būtu jāatrod pašas KM budžetā. Kā uzskata Dienas aptaujātie kultūras eksperti, niecīgais naudas daudzums kultūrai ir viens no iemesliem, kas rada bažas, vai KKF līdzekļu sadale notiks bez būtiskas valsts iejaukšanās. Gan valsts, gan jaunrades projekti ir konkurenti saņemt KKF piecu miljonu latu vērto budžetu. Kā līdz šim, tā arī no 1.janvāra, kad stāsies spējā jaunais KKF darbības likums, fondu pārvaldīs padome. Tajā, tāpat kā iepriekš, darbosies ministriju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī KKF nozaru ekspertu komisiju priekšsēdētāji. Līdz šim KKF padomi vadīja kultūras ministrs, taču ar jauno likumu šāda iespēja liegta. Lai arī padome pieņem gala lēmumu par līdzekļu sadali, fondā iesniegtos projektus vērtē KKF nozaru ekspertu komisijas. To, kādi cilvēki tajās būs, saskaņā ar jaunizstrādāto fonda nolikumu būs atkarīgs no kultūras ministra speciāli izveidotas vērtēšanas komisijas, kas izvētīs iespējamās kandidatūras. Kultūras ministre Ingūna Rībena (JL) noraida pieļāvumu, ka šādi viņa palielina savu ietekmi KKF. Pašreizējais pārvaldes variants tapis pēc tam, kad KKF direktors, pēc KM sacītā, atteicies pats veidot vērtēšanas komisiju. I.Rībena uzsver, ka varēja atstāt arī līdzšinējo sistēmu, kad ekspertus izvērtēja un izvēlējās pati padome. "Taču tad var rasties situācija, ka tā izvēlas sev tīkamus cilvēkus," uzskata ministre. KKF direktors Edgars Vērpe uzskata - tā kā viņš ir pakļauts padomei, tad nevar piedalīties tās veidošanā. Jautāts, vai šādas vērtēšanas komisijas iecelšana ar ministres lēmumu nevar ietekmēt ekspertu komisiju darbu, E.Vērpe saka: "Pārlieku lielas briesmas nesaskatu. Vērtēšanas komisija tikai ieteiks kandidatūras padomei. Padomē ministrijai ir tikai viena balss. Tas, kādus lēmumus cilvēki pieņem, ir atkarīgs no tā, kā viņi izprot atbildību." Jauno nolikumu iecerēts apstiprināt drīz vien pēc tam, kad 1.janvārī spēkā būs stājies jaunais likums. Tagad tas jau nodots saskaņošanai ministrijām. Jau tagad mākslinieku vēlmes saņemt atbalstu saviem projektiem no KKF aptuveni trīs reizes pārsniedz fonda iespējas. KKF direktors E.Vērpe uzsver, ka fonda mērķis nav realizēt visas radošo cilvēku ieceres: "Ir jābūt veselīgai konkurencei." Taču vienlaikus viņš atzīst, ka teju piektā daļa no fonda līdzekļiem aiziet mērķiem, kas faktiski būtu jāfinansē no valsts budžeta. KM galvenokārt savus vairāk nekā 32 miljonus latu spiesta tērēt kultūras iestāžu ikdienas uzturēšanas izdevumiem un algām māksliniekiem un darbiniekiem, tāpēc kaut kāda daļa no naudas neatliekamākajiem pasākumiem tiek ņemta no KKF. To cilvēku izvirzīšana un apstiprināšana, kas pieņems lēmumus par projektu atbalstu un naudas sadali, nav vienkārša, taču tā nav galvenā problēma," uzskata līdzšinējais Nacionālā kinematogrāfijas centra direktors Bruno Aščuks, kas ir arī KKF kinonozares ekspertu komisijas vadītājs. Lai arī likumā KKF darbība tiek vairāk nodalīta no valsts, reālajā dzīvē viss var izrādīties citādi. "Psiholoģiski fonds paliek vairāk atkarīgs no KM. Tikai no ministra lēmuma būs atkarīgs, vai fondam nākotnē būs vairāk naudas. Ja ministrs līdzekļus nepalielinās, tas nozīmē, ka izaugsmes iespēju nav," uzsver B.Aščuks. KKF līdz šim saņēma noteiktu daļu no akcīzes nodokļa tabakai un alkoholam, kā arī no azartspēļu nodevas. "Iezīmētie" nodokļi fondam savulaik tika piesaistīti ar domu atstumt politiķus no lemšanas par kultūras projektiem domāto naudu, nododot to zinātāju rokās. Tagad fonda ieņēmumus veidos ikgadējais piešķīrums no valsts pamatbudžeta. Taču jaunais likums noteic, ka tas nevarēs būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Bijusī kultūras ministre Ramona Umblija uzskata, ka KKF būtu jāfinansē vairāk radošie projekti. Savukārt valstiski svarīgiem pasākumiem, piemēram, tautas mākslas atbalstam, kas vēlāk kā rezultāts redzams Dziesmu svētkos, būtu jāparedz līdzekļi no KM budžeta. Fondam vairāk būtu jāattīsta kultūras daudzveidība, uzsver arī Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Baiba Tjarve. "Fondam nenoliedzami ir jāveido sadarbība ar ministriju. Tas jau notiek tagad, reizēm labāk, reizēm sliktāk. Taču KKF jāspēj darboties neatkarīgi. Kopumā fonds līdz šim ir spējis savu neatkarību saglabāt, vai tas būs arī turpmāk, to rādīs laiks," uzskata B.Tjarve. Prezidente iestājas pret balss tiesībām nepilsoņiem BNS 12/18/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga neuzskata, ka Latvijā vajadzētu piešķirt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, jo tā šiem cilvēkiem zustu motivācija naturalizēties. Valsts prezidente Vaira-Vīķe Freiberga pēc tikšanās ar Krievijas parlamenta augšpalātas starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu teica, ka nepilsoņiem jau ir ļoti daudz privilēģiju un iespēju, līdzīgi kā pilsoņiem. "Viņiem īstenībā nav motivācijas," viņa teica. Prezidente uzsvēra, ka balsstiesības un iespēja piedalīties vēlēšanās ir viena no motivācijām, lai papūlētos un naturalizētos. Margelovs vizītes laikā Rīgā vairākkārt pauda, ka vēlēšanu ierobežojuma atcelšana palīdzētu arī uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības. Viņš arī minēja, ka šajā ziņā palīdzētu arī iespēja jauniešiem vidējo izglītību apgūt krievu valodā. Vīķe-Freiberga žurnālistiem sacīja, ka viņa minējusi piemēru par savu brālēnu, kurš precējies ar krievu sievieti, taču viņa Latvijas pilsonību nevēlas iegūt. "Es viņai prasīju, kamdēļ viņa nav ieguvusi pilsonību, bet viņa sacīja - mani tas neinteresē un neliekas svarīgi," stāstīja prezidente. "Ja viņš vēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, laipni lūdzu, lai piedalās kā pilsonis, un viss būs kārtībā," pauda Vīķe-Freiberga. Viņa Margelovam arī izskaidrojusi, ka izglītības reformas nolūks ir sniegt vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem darba tirgū. "Mēs vēlamies, lai viņi būtu spējīgi darboties latviešu valodā gan šeit, gan arī dodoties uz Briseli, kur latviešu valoda būs viena no oficiālajām valodām, sacīja prezidente, piemetinot, ka jebkuram Latvijas bērnam jābūt sagatavotam ar labu latviešu valodu, lai viņš dzīvē tiktu uz priekšu. Prezidente pēc sarunas ar Margelovu atzina, ka viņa attieksme bijusi citāda nekā citu Krievijas politiķu iepriekš. "Tā ir tiešām tāda jauna bezdelīga tīri pēc attieksmes un sarunu toņa, taču sakāmvārds saka, ka no vienas bezdelīgas vēl nav pavasaris. Tātad redzēsim - pavasaris nāks vai nenāks," sacīja prezidente. Arī Margelovs pēc sarunas atzina, ka abu valstu attiecībām laiks ieiet jaunā attīstības posmā un tās jārisina uzmanīgi un bez savstarpējiem apvainojumiem. "Pietiek vienam otru slānīt ar veseri, jāsāk darboties uzmanīgi, ar pinceti," viņš sacīja. Krievijas parlamentāriešu delegācija Latvijā ieradās svētdien. Pirmdien Margelovs tikās ar Saeimas Latvijas - Krievijas parlamentu sadarbības grupu, Ārlietu komisiju, Saeimas priekšsēdētājas biedru Ēriku Jēkabsonu un Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. trdien viņš iepazinās ar ārlietu ministri, bet trešdien delegācija devās uz Daugavpili. Circene apelē pie ģimenes ārstu sirdsapziņas NRA 12/20/03 Veselības ministre Ingrīda Circene, kuras demisiju pieprasa Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), ģimenes ārstu prasību uzskata par nepamatotu, apelējot pie ģimenes ārstu sirdsapziņas. Nepanākot demisiju, ģimenes ārsti draudējuši jaunajā gadā neslēgt līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu pirkšanu. Citas mediķu biedrības izteikušas atbalstu veselības ministrei. I. Circene norāda uz proporcionalitāti starp tiem ārstiem, kas atbalsta demisijas pieprasījumu, un tiem, kas neatbalsta: Latvijā ir 32 000 medicīnas darbinieku, 100 profesionālo asociāciju, 8000 ārstu, no kuriem vairāk par tūkstoti ir Ģimenes ārstu asociācijā, - un tikai 176 ir parakstījuši rezolūciju par demisijas pieprasījumu. "Tā daļa nav sevišķi liela. Tas, ka var būt dažādi viedokļi, ir normāli," piebilstot, ka gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Slimnīcu biedrība ir atzinušas, ka "Latvijas medicīnā ir sācies pavērsiens uz reālu atbalstu medicīnai". Veselības ministre neuzskata, ka "labākais variants, kā veidot konstruktīvu dialogu un risināt problēmas, ir saņemt paziņojumus un rezolūcijas caur masu medijiem". Pretēji LĢĀA viedoklim, I. Circene uzskata, ka ir dots pietiekami daudz iespēju problēmas risināt publiskās apspriedēs. LĢĀA pauž, ka viņi uz darba grupām nav ne aicināti, ne arī uzklausīts viņu viedoklis. I. Circene apgalvo, ka "jau 10. novembrī viņiem visi darba grupā sagatavotie materiāli tika iesniegti izvērtēšanai". I. Circene, komentējot LĢĀA draudus no nākamā gada neslēgt līgumus par valsts pakalpojumiem, apelē pie medicīnas darbinieku atbildības izjūtas: "Ģimenes ārsti ir uzņēmušies atbildību par iedzīvotājiem. Katrs ģimenes ārsts vai speciālists, kurš ir izvēlējies šo profesiju un pie kura ir pierakstīti iedzīvotāji, pirmām kārtām ir atbildīgs par to, ka viņš šajā līgumā paredzētajā kārtībā nes atbildību par veselības aprūpi". Baldzēns, Kreituss un Kalnozols veidos jaunu organizāciju BNS 12/21/03 Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki un politiķi, tostarp Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns, Rīgas vicemērs Aivars Kreituss un Rīgas domnieks Valdis Kalnozols tuvākajā laikā iecerējuši dibināt jaunu sabiedrisku organizāciju "Es Latvijai". Badzēns pastāstīja, ka jaunā sabiedriskā organizācija, visticamāk, tiks izveidota jau šogad. Viņš sacīja, ka šajā organizācijā varētu darboties cilvēki, kuri pārstāv dažādas partijas. "Šajā organizācijā būs atsevišķi cilvēki no "tēvzemiešiem", no partijas "Latvijas ceļš", Sociāldemokrātu savienības un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, kā arī vairāki bezpartejiski cilvēki," klāstīja Baldzēns. Viņš nevēlējās atklāt konkrētu personu vārdus, jo pagaidām organizācija vēl nav dibināta un viņš nav saņēmis šo personu atļauju viņu vārdus saistīt ar jaunveidojamo organizāciju, taču nenoliedza, ka sabiedriskajā organizācijā darbosies bijušais "tēvzemietis" Kalnozols un Darba partijas līderis Kreituss. Baldzēns neizslēdza iespēju, ka nākotnē sabiedriskā organizācija varētu pārtapt par politisku partiju. "Tas var būt un var arī nebūt," sacīja Baldzēns. Viņš uzsvēra, ka sabiedriskās organizācijas nolūks ir panākt Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos. "Latvijā valda sociālā dialoga trūkums, dialoga trūkums starp partijām, etniskām grupām un atšķirīgām sabiedrības daļām, mēs vēlamies šo plaisu mazināt," stāstīja Baldzēns. Viņš pauda pārliecību, ka organizācija stāvēs pāri partiju interesēm, par ko liecinot dažādo politisko spēku plānotā pārstāvniecība organizācijā, un tās nolūks būs valsts intereses kopumā. Komentējot iespējamību, ka jaunveidojamā sabiedriskā organizācija varētu sadarboties ar vēl vienu jaunveidojamu sabiedrisku organizāciju, kuras priekšgalā būs nesen no Tautas saskaņas partijas (TSP) izslēgtais Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs, Baldzēns atzina, ka "tas ir vairāk atkarīgs no Dolgopolova". Viņš gan teica, ka Dolgopolova veidotā sabiedriskā organizācija tiešāk orientēta uz politisko darbību un, visticamāk, pārtaps par "vienas lielas ideoloģijas partiju", savukārt Baldzēna jaunveidojamajā organizācijā "cilvēki saglabās savu partejisko pārliecību". "Es arī turpmāk būšu sociāldemokrāts, savukārt Kalnozols - konservatīvais, tāpēc ka arī Latvijai ir vajadzīgi dažādi domājoši cilvēki," viņš klāstīja. Baldzēns iepriekš bija viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līderiem, kurš no partijas izstājās un kopā ar domubiedriem no LSDSP izveidoja Sociāldemokrātu savienību (SDS). SDS neveiksmīgi startēja 8.Saeimas vēlēšanās un pēc tam Baldzēns atkāpās no partijas vadības, kļūdams par SDS ierindas biedru. Kalnozols savukārt šogad tika izslēgts no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai". Kalnozols iepriekš medijos pieļāvis iespēju dibināt nacionālu partiju. Savukārt Kreituss ir vienīgais Darba partijas pārstāvis Rīgas domē. Ne Darba partija, ne SDS, ne LSDSP, ne partija "Latvijas ceļš" nav pārstāvētas Saeimā. Partijas pārskaitījušas 80 tūkstošus šaubīgo ziedojumu BNS 12/22/03 Finanšu ministrijas (FM) norādītajā kontā, kurā tiek pārskaitīti partiju nelikumīgi saņemtie ziedojumi, šobrīd jau ieskaitīti 80 719 lati, pastāstīja Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Paredzēts, ka kontā ienākošo naudu uzkrās līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām un tā netiks sadalīta starp 8.Saeimā pārstāvētajām partijām, vai arī gadījumā, ja tiks pieņemti grozījumi likumā par partiju finansēšanu, šī nauda tiks pārskaitīta valsts budžetā. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš pastāstīja, ka Saeimas Juridiskais birojs Finanšu ministrijai nosūtījis vēstuli, kurā pauž pārliecību, ka likuma nolūks nav nelikumīgi ieskaitītos līdzekļus sadalīt starp tā paša sasaukuma Saeimā pārstāvētām partijām, jo šādā gadījumā nevar izslēgt iespēju, ka daļu no nelikumīgajiem ziedojumiem partijas legāli saņem atpakaļ. Šobrīd Saeimā otrajā lasījumā akceptēti grozījumi likumā par partiju finansēšanu, kas paredz, ka nelikumīgi saņemtie līdzekļi jāieskaita valsts budžetā, nevis jāsadala starp parlamentā pārstāvētām partijām, kā tas likumā paredzēts šobrīd. Melnace pastāstīja, ka pēc 8.Saeimas vēlēšanām parlamentā ievēlētajām partijām proporcionāli pārstāvniecībai tika sadalīta līdz vēlēšanām kontā no partijām ienākusī nauda - 2161 lats. Jau vēstīts, ka šogad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pārbaudot partiju finanses, atklājis būtiskus pārkāpumus un vairākām partijām lūdzis pārskaitīt nelikumīgi saņemtos ziedojumus. KNAB pieprasīto summu Finanšu ministrijas kontā jau pārskaitījušas vairākas partijas. Vairāk nekā 23 000 kontā iemaksājusi TP, 22 500 latu pārskaitījusi partija "Jaunais laiks", 18 400 latu - Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, apmēram 15 000 - Zaļo un zemnieku savienība. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis neslēpa, ka ZZS no pieprasītās summas vēl nav atmaksājusi apmēram 40 000 latu, taču uzsvēra, ka partija to ir apņēmusies izdarīt un visi ziedojumi šobrīd tiek novirzīti šim mērķim. Strīķe KNAB vadībā joprojām bez Saeimas uzticības Diena 12/22/03 Ziemassvētku priekšvakarā paies trīs mēneši, kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājas amatā bez Saeimas mandāta strādā premjera Einara Repšes (JL) ieceltā Juta Strīķe. Valdības vadītāja mēģinājums sarunā ar koalīcijas frakcijām vienoties par J.Strīķes atkārtotu virzīšanu uz Saeimu beidzās bez rezultāta, jo kolēģi šo ierosmi uzņēma bez atsaucības, bet Latvijas Pirmās partijas līderis Ēriks Jēkabsons skaidri pateica, ka joprojām nav gatavs balsot par kandidāti. Tajā pašā laikā opozīcijā esošās Tautas partijas līderis Atis Slakteris uzskata - kamēr KNAB vadībā nebūs Saeimas apstiprināta vadītāja, vienmēr varēšot apšaubīt tiesiskās paļāvības principu KNAB darbībā, un tai nebūšot uzticības. "Juta Strīķe nav naiva meitene un zina, ka ir iecelta amatā pret Saeimas gribu ar premjera rīkojumu, tāpēc viņai ir jāpilda Einara Repšes uzdevums. Tā ir valsts problēma, jo tikai Saeimas mandāts dotu iespēju būt neatkarīgam amatā un noņemtu aizdomas," Dienai sacīja A.Slakteris. Viņa partijas biedrs Gundars Bērziņš, atgādinot par neatbildētajiem jautājumiem saistībā ar KNAB vadītājas biogrāfiju, sacīja: "Ja kāds par viņas pagātni zina vairāk, nekā J.Strīķe grib atklāt, tad viņa var atrasties ietekmējamā stāvoklī." Pēc koalīcijas kopsēdes pagājušās nedēļas sākumā premjers E.Repše savu ierašanos tajā tikai cita starpā saistīja ar nodomu noskaidrot, vai frakcijas būtu gatavas atkārtoti balsot par J.Strīķi. "Bija doma KNAB pagaidu vadītāju nostiprināt likumīgi. Teicu, ka katrā laikā esmu gatavs nākt valdībā un Saeimā ar atkārtotu priekšlikumu, bet es nevēlos nevienu steidzināt, ja deputāti vēl grib izvērtēt J.Strīķes darbu vai uzdot papildu jautājumus," sacīja E.Repše un uzsvēra, ka nekur neesot jāsteidzas, jo KNAB strādājot un turpināšot strādāt. Koalīcijas kopsēde bija slēgtā, un saskaņā ar neoficiālu informāciju tajā premjers līdzīgi kā iepriekš nevēlēšanos balsot par J.Strīķi bija saistījis ar nevēlēšanos cīnīties pret korupciju. LPP līderis Ē.Jēkabsons, kas septembrī atklāti paziņoja, ka nebalsos par J.Strīķi, frakciju kopsēdē atkārtoja, ka savu viedokli nav mainījis. "Tas nenozīmē, ka es šo viedokli nevarētu pārskatīt, ja, atkārtoti tiekoties ar J.Strīķi, pārliecināšos par viņas atbilstību amatam," Dienai teica Ē.Jēkabsons. Neviena koalīcijas frakcija gan nepateica, ka būtu pret KNAB vadītāju, taču, izņemot Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jauno laiku, arī nepauda viņai pārliecinošu atbalstu. "KNAB vadības vēlēšanas ir saistītas ar stresiem, un nebūtu labi pirms svētkiem tādu jautājumu skatīt. Aizklātais balsojums tomēr ir aizklātais balsojums," teica ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Viņš un arī LPP frakcijas priekšsēdis Oskars Kastēns atzina - premjers skaidri ir pateicis ka neatkarīgi no deputātu lēmuma J.Strīķe turpināšot strādāt, tādējādi balsojumam Saeimā piešķirot tikai formāla žesta nozīmi. Par J.Strīķes iecelšanu amatā Saeima aizklāti balsoja dažas dienas pirms referenduma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Kandidāte neguva nepieciešamo balsu vairākumu, lai arī pat opozīcijā esošā Tautas saskaņas partija gan toreiz, gan arī tagad apgalvo, ka nešaubīgi atbalsta visu, ko E.Repše dara korupcijas apkarošanā. Dažas dienas pēc referenduma valdības krīzes gaisotnē pēc triju partiju paziņojuma par neuzticēšanos premjeram E.Repše 23.septembrī iecēla J.Strīķi par KNAB vadītāju. Šī rīcība nebija pretrunā ar likumu, taču eksperti šaubījās, vai tas ir ētiski. Delnas vadītāja Inese Voika toreiz uzsvēra, ka KNAB pēc iespējas drīzāk vajadzētu vadīt Saeimas apstiprinātam vadītājam, jo tikai tad šī iestāde varēs pilnvērtīgi strādāt. Ministrija vēlas noteikt lielāku pašvaldību atbildību Diena 12/22/03 Cīkstēšanos starp pašvaldību likuma jaunās redakcijas autoriem un pašvaldībām pamatā ir izraisījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēlme likumā noteikt pašvaldībām lielāku atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to stingrāku kontroli, atsaucoties uz iedzīvotāju interesēm. Vietējie līderi to uztver kā centienus ierobežot vēlētas pašvaldības domes patstāvību. Valsts tiesību speciālisti uzsver - valsts pienākums ir nodrošināt demokrātisku pašvaldību darbības tiesiskuma kontroli, vienlaikus panākot, ka pašvaldība var netraucēti veikt autonomās funkcijas, kur valsts politiski nevarētu iejaukties. Izmaiņas pašvaldību likumā vispirms bija nepieciešamas, lai nodalītu pašvaldībai deleģētās valsts funkcijas no autonomajām funkcijām - uzdevumiem, par kuru nodrošināšanu pašvaldības lemj pašas, piemēram, komunālo pakalpojumu organizēšana, teritorijas labiekārtošana, transporta organizēšana, izglītības pieejamība. Saskaņā ar ministrijas projektu dome pārvalda autonomo funkciju izpildi, bet izpilddirektors organizē valsts deleģēto uzdevumu īstenošanu un līdz ar to atrodas valsts institūciju padotībā. "Tas ir vērsts nevis uz iedzīvotāju interešu aizstāvību, bet gan valdības iespējamo vēlmi politiski kontrolēt pašvaldības, kur Jaunajam laikam nav ietekmes," Dienai sacīja Valkas mērs Vents Krauklis. Viņa vadībā ir izveidota Tautas partijas darba grupa, kas līdzīgi kā Zaļo un Zemnieku savienība apsver iespēju iesniegt Saeimā uzlabotu Latvijas Pašvaldību savienības alternatīvo pašvaldību likumu. "Tajā nostiprināta vēlētas pašvaldību domes patstāvība, kas ministrijas projektā ir nepamatoti sašaurināta," uzsvēra V.Krauklis. Atsaukšanos uz pašvaldību atbildību Valkas mērs saista ar populismu. Viņaprāt, būs grūti izvērtēt, vai pašvaldības lēmums, piemēram, uzcelt stadionu vai samazināt komunālo pakalpojumu tarifus ir vai nav nesis zaudējumus, ja lēmums pieņemts iedzīvotāju interesēs, bet ir negatīvi ietekmējis pašvaldības budžetu. Ministrijas Juridiskā departamenta vadītājs Artis Stucka Dienai uzsvēra, ka pretēji pašvaldību uzskatam ministrija ir ņēmusi vērā Eiropas Pašvaldību hartu un rēķinājusies ar to, ka valsts neiejaucas pašvaldību darbībā autonomo funkciju izpildē, pašvaldību pārvaldes organizēšanā, kā arī neierobežo domes lēmumu pieņemšanu. A.Stucka uzsvēra, ka pēc Lielo pilsētu asociācijas ierosinājuma pretēji sākotnējām iecerēm valsts neiejauksies arī pašvaldību budžetu pieņemšanā. Taču viņš oponē Pašvaldību savienības līdera Andra Jaunsleiņa teiktajam medijos, ka pašvaldības vairs nevarēšot noteikt pakalpojumu centru skaitu. Ministrija iebildīs tikai tad, ja būs vēlme nepamatoti šo centru skaitu samazināt. Eiropas Pašvaldību harta paredz valsts tiesības pārraudzīt pašvaldību darbību un tās tiesiskuma kontroli, taču lēmumu lietderīguma kontrole ir noteikta tikai attiecībā uz deleģēto funkciju izpildi. "Valsts pienākums ir nodrošināt pašvaldību efektīvu pārraudzību, jo valsts uzņemas atbildību, ja tās darbojas prettiesiski," Dienai sacīja jurists Egils Levits. Domes izpilddirektoram vajadzētu atrasties domes priekšsēdētāja pakļautībā, bet, pildot deleģētās funkcijas - valsts centrālās iestādes padotībā. Tādā gadījumā varētu panākt gan pašvaldības netraucētu autonomu darbību, kur valsts politiski nevar iejaukties, gan pilsoņu interesēs pašvaldības darbības tiesiskuma kontroli, atzina eksperts. Taču par pārspīlētu viņš uzskata nepieciešamību prasīt deputātu individuālo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, jo valsts uzdevums ir uzraudzīt, lai prettiesiski lēmumi netiktu īstenoti. Jau ziņots, ka projektā ir paredzēts fiksēt katra deputāta balsojumu, lai varētu prasīt deputātiem individuāli segt zaudējumus gadījumā, ja lēmuma rezultātā tādi radušies. Valsts tiesību eksperts Arvīds Dravnieks arī piebilda - kļūdaini būtu iedomāties, ka pašvaldības ir privāto tiesību subjekts - tiesiskas valsts principi paredz nepieciešamību veidot sistēmu, lai varētu uzraudzīt, kā pašvaldības rīkojas ar valsts varu. Viņaprāt, šajā cīņā abām pusēm ir sava taisnība, taču nespēja atturēties no spēka pozīciju ieņemšanas un neprasme pēc būtības mierīgi izvērtēt argumentus šo dialogu ir apgrūtinājusi. Lielākais deficīts pašvaldībās izveidojies Daugavpils budžetā BNS 12/22/03 Šogad vienpadsmit mēnešos pirmo reizi lielākais fiskālais deficīts ir nevis Rīgas, bet gan kādas citas pašvaldības pamatbudžetā. Ar 2,12 miljonu latu fiskālo deficītu par līderi kļuvusi Daugavpils pilsēta, liecina Valsts kases dati. Daugavpils pamatbudžeta ieņēmumi vienpadsmit mēnešos ir 19,568 miljoni latu, bet izdevumi - 21,689 miljoni latu. Deficītu dome galvenokārt segusi, izmantojot banku aizņēmumos saņemto naudu. Rīgas pamatbudžetā izveidojies 1,833 miljonu latu fiskālais deficīts. Rīgas pamatbudžeta ieņēmumi vienpadsmit mēnešos bijuši 171,328, bet izdevumi - 173,16 miljonu. Pārējās lielās pilsētas strādājušas bez deficīta, un Ventspils pamatbudžetā pat ir 1,6 miljonu latu pārpalikums. Kopumā lielo pilsētu pamatbudžetos izveidojies 992 tūkstošu latu fiskālais deficīts. Tomēr, ņemot vērā, ka rajonu pašvaldību pamatbudžetos ir 6,623 miljonu latu pārpalikums, kopumā pašvaldību pamatbudžeti gada vienpadsmit mēnešos strādājuši ar 5,63 miljonu latu pārpalikumu. Kopējie pašvaldību ieņēmumi bijuši 521,1 miljons latu, bet izdevumi - 515,478 miljoni latu. Pašvaldību speciālajos budžetos izveidojies 3,183 miljonu latu fiskālais pārpalikums, kopējiem ieņēmumiem veidojot 51,351 miljonu, bet izdevumiem - 49,49 miljonus latu. Dolgopolovs izveido jaunu frakciju Rīgas domē LETA 12/22/03 Šodien Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs un domnieki Leonīds Kurdjumovs, Oļegs Ščipcovs un Normunds Ozoliņš paziņoja par jaunas neatkarīgo deputātu frakcijas izveidošanu. Dolgopolovs, kurš pagājušajā nedēļā tika izslēgts no Tautas Saskaņas partijas (TSP), preses konferencē norādīja, ka jaunā deputātu frakcija Rīgas domē turpinās pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus un darīt to, ko deputāti veica iepriekšējos trīs gadus. Vicemērs apstiprināja, ka viņam ir notikušas pārrunas ar koalīcijas partneriem par jauna koalīcijas līguma slēgšanu, taču viņš izvairījās nosaukt šo pārrunu rezultātus. Dolgopolovs uzsvēra, ka viņam nav informācijas par izmaiņām domes vadošajos amatos. Tikai izteica cerību, ka jaunas frakcijas deputāti saglabās savus līdzšinējos amatus. Rīgas vicemērs akcentēja, ka uz jaunās frakcijas pamata nākotnē varētu būt izveidota politiskā organizācija. Taču, pēc Dolgopolova teiktā, šīs jautājums "nav jāplāno šodien uz rītdienu". Dolgopolovs kategoriski iebilda, "ka jaunās politiskās organizācijas veidošana ir oligarhu grupas pasūtījums", un piebilda, ka informācija par ziedotājiem jaunai organizācijai būs publiski pieejama. Savukārt Kurdjumovs uzsvēra, ka viņš izstājās no TSP frakcijas, lai panāktu politisko neatkarību no TSP vadības, kura nerespektē partijas biedru viedokli. Savukārt Ščipcovs argumentēja savu izstāšanos no TSP domes frakcijas ar to, ka tās darbs domē nebija produktīvs. Domnieks raksturoja TSP darbu pēdējā laikā kā "onānismu bez orgasma". Kurdjumovs kritiski raksturoja TSP vadības darbu un noradīja uz to, "ka Jurkāns un citu vadītāju darbība veicina to, ka līdz 2005.gada pašvaldības vēlēšanām mēs pazaudēsim visus mūsu vēlētājus". Ar to, pēc domnieka domām, Jurkāns atbrīvo vietu "Jaunajam laikam" pirms 2005.gada pašvaldības vēlēšanām Rīgā. Līdz ar jaunās deputātu frakcijas izveidošanu savu darbību beigs TSP frakcija Rīgas domē. Saskaņā ar domes nolikumu frakciju var veidot ne mazāk kā trīs vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti. Pēc četru domnieku izstāšanās no TSP frakcijas tajā palikuši tikai divi deputāti - Jānis Ločmelis un Ivans Klementjevs. Ostas un nafta Bojārs lūdz ierosināt krimināllietu pret valdību BNS 12/18/03 Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs ceturtdien nosūtījis vēstuli Ģenerālprokuratūrai, kurā lūdz ierosināt krimināllietu pret valdības amatpersonām, kuras kavē valsts pārstāvju iecelšanu Rīgas ostas valdē un tādējādi rada zaudējumus ostai. Rīgas mērs atgādina, ka likuma par ostām grozījumu pārejas noteikumos paredzēts, ka valdībai līdz 1.decembrim jāapstiprina pārstāvji darbam Rīgas ostas valdē, taču tas nav izdarīts joprojām. Tādēļ Rīgas ostas valde nespēj pieņemt lēmumus jau kopš augusta, kad visi valsts pārstāvji no valdes tika atsaukti. "Sakarā ar valsts amatpersonu bezdarbību Rīgas brīvostai ir radušies lieli materiālie zaudējumi, kā arī netika piesaistītas iespējamās un plānotās investīcijas, līdz ar to tiek apdraudēta ostas attīstības programmas realizācija," teikts vēstulē. Rīgas mērs lūdz Ģenerālprokuratūru veikt pārbaudi, lemt par krimināllietas ierosināšanu un saukt vainīgās personas pie atbildības. Jau vēstīts, ka valdība augustā atsauca savus pārstāvjus no Rīgas ostas valdes, jo uzskatīja, ka valde apstiprinājusi vairākus apšaubāmus lēmumus par zemes iznomāšanu ostā un kredītu galvojumiem, kas var radīt zaudējumus ne tikai ostas pārvaldei, bet arī valstij. Pēc tam Saeima pieņēma grozījumus ostu likumā un, kaut arī premjera pārstāvētajai partijai "Jaunais laiks" neizdevās panākt valsts pārstāvju pārsvaru Rīgas ostas valdē, tika nolemts mainīt valdes struktūru, desmit locekļu vietā ieceļot astoņus, kas uz pusēm pārstāvētu valsti un pašvaldību. Valdība lemšanu par saviem pārstāvjiem Rīgas ostas valdē ir atlikusi vairākkārt, jo vēlas rūpīgi izvērtēt kandidātus. Tostarp Rīgas pašvaldība sūdzas, ka kopš augusta ostas valdes lēmumu gaida ap 70 projektiem, nav apstiprināti vairāki sadarbības priekšlikumi u.c. Valdība lemj par ostu valdēm NRA 12/18/03 Ministru kabinets šodien pēc ilgstošas vilcināšanās beidzot varētu lemt, vai apstiprināt ministriju izvirzītos pārstāvjus darbam Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs. Nozares eksperti domā, ka daži jaunie amata kandidāti uzskatāmi par tīri politiski izbīdītām figūrām, jo valdošajām aprindām pietrūcis sev uzticamu cilvēku, kas vienlaikus būtu arī nozares profesionāļi. Rīgas brīvostas valdes locekļu amatiem Ekonomikas, Vides un Finanšu ministrijas gan izvirzījušas kandidātus, kas jau iepriekš pārstāvēja valsti ostas valdē, - Ekonomikas ministrija izvirzījusi ekonomikas ministra padomnieku Viesturu Koziolu, Finanšu ministrija - ministra padomnieku Gintu Celmiņu, bet Vides ministrija - Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju Viesturu Silinieku. Savukārt Satiksmes ministrija darbam Rīgas brīvostas valdē izvirzījusi iepriekšējo valsts pārstāvi Ventspils brīvostas valdē Vladimiru Makarovu. Toties Ventspils brīvostā ir izmaiņas valsts pārstāvju sastāvā. Ventspils brīvostā valsti arī turpmāk pārstāvēs ekonomikas ministra padomnieks Juris Avotiņš, Vides ministriju - Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Vilis Avotiņš, savukārt Finanšu ministrija Ventspils brīvostas valdē izvirzījusi jaunu pārstāvi - premjera ārštata padomnieku ostu jautājumos Pāvelu Rebenoku. Satiksmes ministrija darbam ostas valdē izvirzījusi Gati Deksni, kas iepriekš pārstāvēja valsti Rīgas brīvostā. Vislielākos nozares ekspertu iebildumus izraisījis fakts, ka Ventspils ostas valdē valsts intereses turpmāk pārstāvēs premjera uzticības persona, iespējams, viens no skandalozo Ostu likuma grozījumu izstrādātājiem Pāvels Rebenoks. Viņam ir tikai 23 gadi un nav nekādas pieredzes vadošajos amatos. P. Rebenoks faktiski ir viens no Jaunā laika jaunās paaudzes darbiniekiem, līdzīgi kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklis Madars Lasmanis un Saeimas deputāts Edgars Jaunups. Septiņpadsmit gadu vecumā P. Rebenoks iestājās tolaik daudzsološajā Latvijas Sociāldemokrātiskajā partijā. Taču pēdējās Saeimas vēlēšanas atklāja, ka šī partija, par spīti skanīgajam nosaukumam, Latvijā nav pietiekami populāra, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Jaunais censonis tūdaļ iestājās Einara Repšes dibinātajā Jaunajā laikā, kam bija visaugstākais reitings un droša pārstāvniecība valsts elitē. Latvijas Kuģu īpašnieku asociācijas prezidents Antons Ikaunieks, vaicāts, kā vērtē P. Rebenoka virzīšanu Ventspils brīvostas valdē, bija kategorisks: "Tas ir tīri politisks, nevis ekonomisks lēmums. Es neatbalstu tādu cilvēku virzīšanu amatos, kuriem nav pieredzes attiecīgajā nozarē. Punkts." Bijušais Latvijas Stividorkompāniju asociācijas priekšsēdētājs Aivars Borovkovs, atzīstot, ka cilvēka jaunība pati par sevi nenozīmē neko sliktu, uzsvēra: "Jautājums ir cits - vai nenotiek personāliju maiņa tikai tādēļ, lai amatos ieliktu kādam vajadzīgās figūras, nevis pozitīvā virzienā mainītu sistēmu. Protams, ja šāda maiņa vispār ir nepieciešama." Ilggadējais Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs, kam darbā daudzkārt nācies vērot dažādu valsts uzņēmumu vadības locekļu nomaiņu, atzina: "Cilvēki ir dažādi. Teorētiskās zināšanas arī 23 gadu vecumā var būt spīdošas. Vienlaikus ir apšaubāmi, ka šādā vecumā cilvēka praktiskā pieredze var būt pietiekama tik atbildīga amata ieņemšanai." Bijušais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis par P. Rebenoka iecelšanu iepriekš izteicās visnotaļ sarkastiski: "Kas tas par divdesmit trīs gadus vecu valdes locekli? Viņš taču nekur nav strādājis un neko nesaprot. Jaunie laiki ar vēl nekaunīgākām metodēm īsteno veco laiku politiku - par katru cenu iestumt savus cilvēkus atbildīgās struktūrās. Viņi jau gatavoja apvērsumu Rīgas brīvostā, tur nesanāca, tagad to pašu mēģina Ventspilī. 'BroadStreet Group' skaidro plānus Ventspilī LETA 12/19/03 ASV investoru grupa "BroadStreet Group" (BSG), kas pagājušajā nedēļā izteica priekšlikumu iegādāties visas valstij piederošās AS "Ventspils nafta" akcijas, vēlas kļūt par šī uzņēmuma ilgtermiņa investoru, atzina investoru grupas pārstāvis Latvijā Hamids Ladživardi. Ladživardi, kas pārstāv arī SIA "Apvienotais Baltijas fonds" (ABF) lielāko investoru, ASV uzņēmēju Ladjevardianu Mohammadu (Ladjevardian Mohammad), sacīja, ka par BSG nākotnes plāniem attiecībā uz VN nevēlētos stāstīt plašāk bez konsultēšanās ar pašiem investoriem. Uzņēmējs atzina, ka patlaban ir grūti prognozēt Krievijas naftas plūsmas atjaunošanu uz Ventspils ostu pa cauruļvadu, tomēr, vērtējot ekonomisko situāciju, investori sagaida, ka naftas ražotāji izmantos visus iespējamos veidus, lai transportētu naftu, to arī pa cauruļvadu uz Ventspili. Kā ziņots, Ministru prezidents Einars Repše (JL) ir uzdevis atbildīgajiem ministriem izvērtēt pagājušajā nedēļā saņemto priekšlikumu. BGS piedāvā iegādāties visus valstij piederošos 38,6% VN akciju, maksājot 0,87 latus par akciju. Tādā gadījumā valsts par savām akcijām saņemtu 35 miljonus latu. Kā informēja laikraksts "Diena", BGS arī sola izveidot speciālu uzņēmumu, kas uzraudzīs un pārvaldīs VN lietas. BSG savu piedāvājumu balsta uz diviem nosacījumiem - Krievijas naftas plūsmas atjaunošanu uz Ventspils ostu pa cauruļvadu un VN akcionāru līguma laušanu. Līgums ar LNT gan šoruden ir lauzts pēc paša LNT iniciatīvas, bet par Krievijas naftas plūsmas atjaunošanu ventspilnieki bez jebkādiem panākumiem cīnās jau no gada sākuma, kad Krievijas cauruļvadu sistēmas monopoluzņēmums "Transņeftj", aizbildinoties ar jaudu trūkumu, pārtrauca naftas transportēšanu uz Ventspili, atgādina laikraksts. Jauni pretendenti Ventspils naftas privatizācijai NRA 12/23/03 Pagājušo piektdien Ministru prezidentam Einaram Repšem iesniegts jauns a/s Ventspils nafta valstij piederošo 38,6 procentu akciju privatizācijas piedāvājums. Vēlmi pirkt valstij piederošās akcijas izteicis SIA Mediju nams Informācijas pētniecības nodaļas vadītājs Uldis Dreiblats un darbinieks Ritums Rozenbergs. Kā Neatkarīgajai atzina U. Dreiblats, "ja premjers Einars Repše par nopietnu un vērā ņemamu uzskatīja kompānijas BroadStreet Group piedāvājumu, tad viņam vajadzētu vēl augstāk novērtēt mūsējo". Jaunie investori ir gatavi VN akcijas iegādāties nevis par 87 santīmiem gabalā kā BroadStreet Group, bet par 88 santīmiem, kas kopumā Latvijas valsts budžetam dotu par 403 291 latu vairāk. Tāpat U. Dreiblats un R. Rozenbergs - pretēji ASV reģistrētajai kompānijai - ir gatavi darboties pēc Latvijas, nevis ASV likumdošanas. Kandidāti atšķirībā no amerikāņiem arī neprasa lauzt līgumu starp Latvijas valsti un Ventspils naftu; par to pirms BroadStreet Group izteiktā piedāvājuma E. Repšem gan publiski nekas nebija zināms. Akcionāru līgums starp Privatizācijas aģentūru un VN lielāko privāto īpašnieku Latvijas naftas tranzīts šogad pēc abu pušu vienošanās tika lauzts. U. Dreiblats atzina, ka šobrīd esot grūti konkrēti runāt par tālāko VN akciju privatizācijas gaitu, jo - pretēji Latvijas likumiem - nav apstiprināti nedz VN privatizācijas jaunās kārtas nosacījumi, nedz privatizācijas noteikumi. Uz jautājumu, vai abiem jaunajiem pretendentiem uz VN akcijām ir pietiekams kapitāls akciju iegādei, U. Dreiblats norādīja, ka viņam esot desmit gadu pieredze, darbojoties vērtspapīru tirgū, savulaik piederējis savs privātais uzņēmums, bet VN akciju iegāde no biznesa esot tik drošs pasākums, ka viņš nešauboties par Latvijas vai ārvalstu banku gatavību izsniegt tam kredītu. "Ja Arnolds Laksa Latvijas Krājbankas akcijas 1999. gadā nopirka, pirms tam tās ieķīlājot, tad mūsu gadījumā arī nevajadzētu rasties problēmām saņemt bankas aizdevumu akciju pirkšanai," uzsvēra U. Dreiblats. Pēc viņa domām, Latvijas Krājbankas gadījumā tam vajadzēja būt krietni sarežģītāk, jo banku likumdošana Latvijā pieprasa akciju pircējam noteiktus kapitāla pietiekamības kritērijus. Tranzītbiznesa uzņēmumiem šādas prasības nepastāv. Pastāv kāda zīmīga nianse - abi jaunie VN akciju pretendenti tāpat kā iepriekš BroadStreet Group kā nosacījumu dalībai privatizācijā valdībai izvirza no Krievijas puses slēgtā naftas cauruļvada darbības atjaunošanu. Eksperti iepriekš uzsvēruši, ka cauruļvada slēgšana ir politisks nevis ekonomisks Krievijas valdības lēmums, kas, iespējams, vērsts uz VN termināļa atdošanu Krievijas kompānijām ja ne par velti, tad vismaz par pusvelti. Aģentūra LETA Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā uzzināja, ka premjers, visticamāk, U. Dreiblata un R. Rozenberga iesniegto VN valsts kapitāla daļu privatizācijas priekšlikumu nodos izvērtēšanai vairākiem ministriem. Līdzīgi premjers rīkojās arī gadījumā ar BroadStreet Group piedāvājumu. Uldis Grava Jaunais laiks oficiāli aicina darbā Gravu Diena 12/18/03 Jaunā laika valde trešdien nolēma oficiāli un publiski aicināt Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru Uldi Gravu darbā, lai "veicinātu partijas kā demokrātiska, sabiedrībai atvērta labēja politiskā spēka nostiprināšanu," Dienu informēja JL valdes loceklis Jānis Reirs. LTV ģenerāldirektors Dienai sacīja, ka arī viņam vēlu trešdienas vakarā piezvanījis JL vadītājs premjers Einars Repše un oficiāli piedāvājis darbu partijā. U.Grava priekšlikumu solīja apdomāt un savu lēmumu pirmajai pateikt LTV valdei ceturtdien paredzētajā sēdē pulksten 10. "Zvaniet pēc valdes, tad arī jūs uzzināsiet," sacīja U.Grava. Viņam gan jau Saeimas pozīcijas un opozīcijas pārstāvji, kā arī mediju eksperti norādījuši - cilvēkam, kurš izteicis iespēju saistīties ar kādu partiju, nav iespējams palikt darbā sabiedriskajā TV, kuras vadītājam Radio un TV likums prasa bezpartejiskumu. Tagad tikai jautājums, kad U.Grava pēc iespējami partijai labvēlīgā lēmuma pieņemšanas varētu atstāt krēslu LTV. Viņš pats savulaik teica, ka darīšot to tā, kā nosaka Darba likums, kas paredz vēl mēnesi pēc darba uzteikuma strādāt vecajā amatā. JL vadītājs E.Repše ziņu aģentūrai BNS vēl pirms valdes lēmuma ir sacījis, ka U.Gravam būtu pamats atkāpties no amata tikai tad, ja viņš izlemtu pieņemt partijas piedāvājumu. Komentējot politiķu pārmetumus U.Gravam par politisko angažētību, E.Repše ir sacījis: "Pilnīgas blēņas. Tā ir opozīcijas un citu politiķu muldēšana." Par U.Gravas amata pienākumiem tiks lemts kopā ar viņu tad, ja U.Grava dos pozitīvu atbildi, Dienai norādīja valdes loceklis Edgars Jaunups, atgādinot jau partijas agrāk izteikto vēlmi nostiprināt JL nodaļas. "Augstu vērtējot viņa pieredzi, mēs gaidām intelektuālo pienesumu partijas stiprināšanā, lai Jaunais laiks izveidotos par plašu, stabilu sabiedrisko kustību, kas balstās uz skaidru ideoloģiju," sacīja E.Jaunups. LTV ģenerāldirektors par savu pēcteci izvēlējies "Labvakar" direktoru Kotu LETA 12/23/03 Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Uldis Grava par savu pēcteci izvēlējies reklāmas sabiedrības "Labvakar" direktoru Edgaru Kotu, aģentūru LETA informēja LTV sabiedrisko lietu vadītāja Ingrīda Šmite. Kots LTV ģenerāldirektora vietnieka amatu ir pieņēmis un darbu uzsāks 2004.gada 5.janvārī, informēja Šmite. Grava uzskata, ka Kotam no visiem iespējamajiem kandidātiem ir vislielākā televīzijas darba pieredze, gan tieši LTV, gan ārpus tās. "Ir svarīgi, lai visas lietas es varētu nodot zinošam speciālistam un vadītājam, kurš labi pārzina sabiedriskās televīzijas specifiku, darbu ēterā un ārpus tā un kurš manu iesākto reformu darbu varētu arī turpināt," sacījis Grava. Kā ziņots, Grava pieņēmis partijas "Jaunais laiks" (JL) piedāvājumu iesaistīties JL darbā, veidojot to par "paliekošu un sabiedrībai atvērtu politisku partiju". Grava Nacionālā radio un televīzijas padomē iesniedzis atlūgumu un darbu LTV grasās pamest 16.janvārī. Kots dzimis 1967.gada 24.decembrī Rīgā. Ar LTV Kots ir saistīts kopš 1990.gada, viņš bijis jaunatnes, vēlāk - kultūras programmu vecākais administrators, radošo grupu apvienības režisora asistents, divus gadus vadījis LTV Sabiedrisko programmu daļu, gandrīz gadu - arī informatīvi dokumentālo raidījumu daļu. Kopš 1997.gada aprīļa viņš vada reklāmas sabiedrību "Labvakar". Lemberga likstas Lembergs uzbrūk prokuratūrai Diena 12/19/03 Nedēļu pēc liecību sniegšanas prokuratūrā Ventspils mērs Aivars Lembergs paspējis sarīkot jau divas preses konferences. Pirmdien viņš pauda viedokli par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudi, kurā nav atklātas nelikumības uzņēmuma Ventspils nafta privatizācijā - tiesa, lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu KNAB pieņēma novembra sākumā. Ceturtdien tranzīta galvaspilsētas galva steidzās paziņot, ka tiesiskās palīdzības lūgumā Šveicei prokuratūra norādījusi melīgu un sagrozītu informāciju. Četru gadu laikā, kopš tiesībaizsardzības iestādes vairākkārt ķērušās pie tā sauktās Ventspils lietas, šī bija pirmā reize, kad A.Lembergs ne tikai noliedza pārmetumus, bet arī kritizēja prokuratūras darbu, nosaucot pārbaudi par safabricētu. Kā žurnālistiem stāstīja A.Lembergs, otrdien viņa rīcībā nonācis Latvijas prokuratūras tiesiskās palīdzības lūgums Šveices kolēģiem, kuru sagatavojis prokurors Andis Mežsargs. Šo dokumentu A.Lembergs esot saņēmis no saviem Šveices advokātiem, kuru vārdus viņš nenosauca. "Pēc tam, kad es izlasīju ievada daļu, konstatējošo daļu, man kļuva skaidrs, kā tiek fabricētas lietas. Jo tie nodarījumi, kuri tiek minēti kā arguments, kāpēc vajadzīga tiesiskā palīdzība, ir balstīti uz meliem," pavēstīja A.Lembergs. Par nepatiesiem viņš uzskatot četrus tiesiskās palīdzības lūguma punktus. Piemēram, patiesībai neatbilstot prokurora izklāsts, ka 1998.gada 23.februārī un 1999.gada 22.novembrī A.Lembergs Ventspils domes vārdā pieņēmis lēmumu par pašvaldībai piederošo uzņēmuma Kālija parks (KP) akciju pārdošanu, daļu no kurām, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādājusies firma Multinord - viena no KP akcionārēm. Lai arī 1998.gadā dome tiešām nolēmusi kapitāldaļas realizēt, neviens uz tām neesot pieteicies. 1999.gadā akcijas tika pārdotas, taču tās nav iegādājies Multinord. "Nav tāda darījuma, neeksistē! Nav pārdots!" sacīja Ventspils mērs. Par absurdu viņš nosauca arī epizodi ar firmas SWH Riga Zurich akcijām, kuras 1993.gadā viņam nodevis SWH Rīga prezidents Ainārs Gulbis un par kurām A.Lembergs neesot samaksājis 11 318 latus. Kā norādīja Ventspils galva, 1996.gadā A.Gulbis tiesā iesniedzis prasību, taču vēlāk to atsaucis, skaidrojot, ka kļūdas dēļ akciju reģistrā kā šo vērtspapīru īpašnieks norādīts A.Lembergs. Kā izteicās ostas pilsētas mērs, viņš tikai akcijas saņēmis, lai nodotu tās tālāk uzņēmējam Vladimiram Krastiņam. "Iesniedza prasību, atsauca prasību, viss - ar to tiesvedība beigta. (..) Tagad pēkšņi prokuratūra apgalvo, ka es vēl Gulbim esmu parādā!" A.Lembergs apgalvoja, ka patiesībā A.Gulbis esot parādā viņam - to apliecinot A.Lemberga rīcībā esošs vekselis par 113 tūkstošiem latu, kuru tas mantojis no drauga Vitāla Lejiņa. "Man diezgan paliek skaidrs, kādā veidā var safabricēt lietu," izteicās Ventspils vadītājs. Uz savu jautājumu, kāds varētu būt safabricēšanas motīvs, A.Lembergs pats arī atbildēja, ka viens no variantiem varētu būt politisks pasūtījums vai arī prokurora politiskas antipātijas. Taču ticamākais varētu būt "kaut kāds pasūtījums". "Man ir aizdomas, ka tas pasūtījums nāk no Aināra Gulbja, ar kuru mums ir sens, noturīgs, ilglaicīgs naids. (..) Jo vairāk tāpēc, ka viņš man ir parādā." A.Lembergs arī atzina, ka viņa attiecības ar A.Gulbi neesot vienkāršas: "Tur iemeslu ir daudz. (..) Tas ir stipri garāks stāsts." "Viņa izteikumus - tikai tādēļ, ka šis cilvēks jūtas šinī valstī visuvarens - es nekomentēšu," Dienai teica A.Gulbis un paskaidroja, ka prokuratūras pārbaude nav pabeigta, tāpēc jebkurus komentārus var uzskatīt par mēģinājumu izdarīt spiedienu uz izmeklēšanas iestādēm, un aicināja ikvienu atturēties no jebkādas viedokļa paušanas, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti. "Ja viņš nervozē, lai viņš komentē. Ja viņš jūtas visuvarens, lai viņš tādā veidā mēģina kādu ietekmēt," piebilda A.Gulbis. "Lembergs savā filozofijā uzskata tā: ja viņš kādu nav nopircis, tad to ir nopircis kāds cits. Viņam trešā varianta nav. Viņš šajā valstī ir vainīgs pie tā, ka ir pazuduši tādi jēdzieni kā profesionālā ētika, cilvēka pašcieņa, gods, brīvība, neuzpērkamība," - tā A.Gulbis. A.Lembergs stāstīja, ka tiesiskās palīdzības lūgumā minēts - viņu varētu saukt pie atbildības par mantas vai tiesību iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticību vai ar viltu nolūkā iegūt mantu lielā apmērā. Tiekot arī izteiktas aizdomas par viņa saistību ar noziedzīgā ceļā iegūtas naudas atmazgāšanu. Ceturtdien A.Lembergs ģenerālprokuroram Jānim Maizītim nodevis iesniegumu, protestējot pret tiesiskās palīdzības lūgumā minētajiem faktiem un lūdzot izvērtēt prokurora A.Mežsarga rīcību. Pēc tam, kad prokuratūra uz iesniegumu būs sniegusi atbildi, A.Lembergs domāšot, ko darīt tālāk. Ģenerālprokuratūras preses centrs apstiprināja, ka A.Lemberga sūdzība tiks pārbaudīta. Taču tā kā atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem vēl nav saņemtas, prokuratūra nekomentēs A.Lemberga iesnieguma un pārbaudes saturu. Izmeklēšanas iestāde arī nepubliskos un neapspriedīs jebkādus dokumentus, kas saistīti ar pārbaudi, lai neaizskartu personu nevainīguma prezumpciju. Prokuratūras vēstulē Šveicei minēts, par ko tur aizdomās Lembergu LETA 12/23/03 Lūdzot Šveices tiesībaizsardzības iestādes sniegt tiesisko palīdzību, lai noskaidrotu Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamo saistību ar ostas pilsētas uzņēmumiem, prokuratūra norādījusi, ka viņš varētu tikt saukts pie atbildības par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros un nodokļu nemaksāšanu, ziņo laikraksts "Diena". Latvijas izmeklētāju rīcībā esošie dokumenti ļaujot izdarīt "ticamu pieņēmumu", ka Lembergs kā valsts amatpersona vairākām Šveices kompānijām, kuru dibināšanā bija piedalījies, ļāvis iesaistīties Ventspils uzņēmumos un kā kukuli saņēmis to akcijas, par dokumentu informē laikraksts. Kā liecina "Dienas" rīcībā nonākusī tiesiskās palīdzības lūguma kopija, šā gada 10.novembrī prokuratūra lūgusi Šveices kolēģiem sniegt tiesisko palīdzību lietā, kurā Lembergs varētu tikt saukts pie atbildības par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros un nodokļu nemaksāšanu, slēpjot patiesos ienākumus un izcelsmi, kā arī par mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticību vai krāpšanu. Prokuratūras rīcībā esošie dokumenti netieši norādot, ka 1992. un 1993.gadā, zinot, ka valsts uzņēmumos Ventspilī privatizācijas laikā tiks ieguldīts ārvalstu privātais kapitāls, Lembergs, uzņēmēji Māris Forsts, Ainārs Gulbis un Ventspils uzņēmējsabiedrību atbildīgie darbinieki Oļegs Stepanovs, Valentīns Kokalis, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs un Jānis Blažēvics Šveicē nodibinājuši firmas, kuras par starpniecības pakalpojumiem starp ražotājiem un Ventspils uzņēmumiem "ieguva tiesības uz daļu no peļņas, kuru saņēma un vērsa sev par labu". Prokuratūras rīcībā arī esot dokumenti par to, ka Lembergam kā kukulis piešķirtas "Ventk Co" un "Ventrans AG" akcijas par šo firmu iesaistīšanu Ventspils uzņēmumu dibināšanā. Tāpat Ventspils mērs piedalījies arī "Ost Services Zurich" izveidē. Lai pārbaudītu Lemberga saistību ar "Multinord" un pārējām Šveices firmām, prokuratūra Šveices kolēģus lūdz gan nopratināt vairākus advokātus, tostarp Rūdolfu Meroni, pieprasīt izrakstus no firmu akcionāru reģistrācijas žurnāliem un izdrukas no banku kontiem, kā arī veikt citas darbības. Saimniecība Latvijas zivrūpnieki uztraukušies par zivju importu no Lietuvas NRA 12/19/03 Saskaņā ar Valsts zivsaimniecības pārvaldes datiem, zivju produkcijas īpatsvars iekšzemes kopproduktā pēdējos gados samazinās. Par trešdaļu ir krities zivju konservu eksports uz Krieviju, tajā pašā laikā uz ES valstīm - dubultojies. Savukārt par lielāko zivju importētāju šogad ir izvirzījusies kaimiņzeme Lietuva. Zivrūpnieki pieļauj, ka no Lietuvas nākušās zivis īstenībā ir citu valstu, nevis Lietuvas zvejnieku nozvejotas. Šā gada deviņos mēnešos Baltijas jūrā un Rīgas līcī kopā ir nozvejots 57 500 tonnu zivju, Latvijas Zivrūpnieku savienības padomes sēdē informēja Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš. Tas ir par aptuveni 10 procentiem mazāk nekā pagājušogad tādā pašā laika posmā. Mazāk nekā pērn ir nozvejotas reņģes, brētliņas un laši. Savukārt mencu nozveja ir pagājušā gada līmenī - 3750 tonnu. Īpaši labi šogad ķērušās plekstes - šogad noķerts par 20 procentiem vairāk šo zivju nekā pērn. Tajā pašā laikā tāljūras zvejas apjomi šā gada deviņos mēnešos ir pieauguši. Pērn tāljūras zvejā tika nozvejotas 15 300 tonnas zivju, šogad - 21 700 tonnu. Iekšējos ūdeņos noķerto zivju daudzums nav īpaši mainījies: pērn tika izvilktas 533 tonnas, šogad - 610 tonnu. Šogad zivju produkcijas imports un eksports ir aptuveni pagājušā gada līmenī. Deviņos mēnešos ir eksportēta zivju produkcija par 38,1 miljonu latu (pērn tādā pašā laika posmā par 37,2 miljoniem latu), importēta par 12,1 miljonu latu (pērn par 12,3 miljoniem latu). Mazāk nekā pērn šogad tiek eksportēti konservi, savukārt zivju produkcijas eksports ir krietni pieaudzis. Šogad deviņos mēnešos uz citām valstīm ir aizvesti zivju konservi par 52,4 miljoniem latu (pērn par 66,4 miljoniem latu), bet zivju produkcija šogad ir eksportēta par 53,8 miljoniem latu (pērn par 32,6 miljoniem latu). N. Riekstiņš skaidroja, ka zivju konservu un zivju produkcijas eksportā ir vērojama šāda tendence - jo tiek mazāk eksportēti konservi, jo vairāk uz ārzemēm tiek aizvesta zivju produkcija. Latvijas zivju konservu lielākais noņēmējs joprojām ir Krievija. Šogad uz Krieviju ir eksportēti 57,2 procenti no kopējā zivju konservu eksporta. Tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir mazāk, jo tad Krievijā nonāca gandrīz 65 procenti no kopējā zivju eksporta. Naudas izteiksmē samazinājums ir par trešdaļu (no 42 600 līdz 29 950 latiem). Savukārt konservu eksports uz ES valstīm ir dubultojies. Lai gan pagaidām apjoms ir ļoti niecīgs - viens procents (pērn 0,5 procenti), tomēr ES valstis pamazām izrāda interesi par Latvijas zivju konserviem, jo naudas izteiksmē eksports pieaudzis 1,5 reizes. Savukārt zivju produkcijas importa sadalījumā starp valstīm lielākās izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo gadu notikušas importā no Lietuvas. Patlaban tā ieved Latvijā gandrīz trešo daļu no visām importētajām zivīm - 26,7 procentus (pērn - 16,4 procentus), apsteidzot Norvēģiju un ES. Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Inārijs Voits skaidroja, ka pirms pieciem sešiem gadiem Lietuvā, Klaipēdā, sāka celt lielas saldētavas un tagad acīmredzot tās sākušas dot atdevi. N. Riekstiņš gan minēja, ka pārvaldes rīcībā nav datu, vai visas saldētās zivis no Lietuvas tiesām ir nākušas no Klaipēdas. Zivrūpnieki izteica bažas, ka diez vai visa zivju produkcija, kas nonāk no Lietuvas Latvijā, tiešām ir Lietuvas zvejnieku nozvejota. Visticamāk, tā ir ievesta no kādas citas valsts, nogulējusi kādu laiku Klaipēdas saldētavās un pēc tam nonākusi Latvijā kā Lietuvas prece. Latvijas zivrūpnieki bija sašutuši, jo arī viņi gribējuši savulaik Liepājā būvēt zivju saldētavas, bet toreiz neesot atradusies brīva vieta šādai celtnei, un tagad lietuvieši mūs ir apsteiguši. Mazināsies individuālo mākleru skaits BNS 12/19/03 Paredzams, ka tuvāko triju līdz četru gadu laikā nekustamā īpašuma tirgū samazināsies individuālo starpnieku skaits un palielināsies nekustamā īpašuma uzņēmumu ietekme. Šādu prognozi, izvērtējot Latvijas nekustamā īpašuma tirgus tendences, izteikuši "Nordea" bankas analītiķi. Paredzams, ka starpniecības pakalpojumu uzņēmumu darījumu apjomi palielināsies arī specializējoties - investīciju projektu attīstībā, tostarp daudzdzīvokļu namu, māju un ciematu būvniecībā, kā arī īres un nomas darījumos, nekustamā īpašuma vērtēšanā un apsaimniekošanā. "Nordea" bankas Klientu apkalpošanas tīkla direktors Ingus Grasis norādīja, ka bankas "prognožu piepildījums ir lielā mērā atkarīgs no nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem. Paredzam, ka nākotnē mājokļu mākleri rūpīgāk ievēros pārdevēju ētiku - izprotot klienta un pārstāvētās nekustamā īpašuma firmas, ne savas personiskās intereses. Veidotā uzticība ir pamats starpnieku tirgus daļas pieaugumam pār tiešo pārdošanu". Grasis norādīja, ka paredzama arī nekustamā īpašuma starpniecībā iesaistīto firmu savstarpēja aktīvāka konkurence ar sniegto pakalpojumu diversifikāciju, ietverot nekustamā īpašuma vērtēšanu un juridiskos pakalpojumus, piedāvājot klientu prasībām atbilstošu apdrošināšanas aģentūru un kredītiestāžu alternatīvu piemeklēšanu. Apkopojot nekustamā īpašuma tirgus speciālistu un daudzu notāru pieredzi, "Nordea" bankas speciālisti secinājuši, ka starpnieki kontrolē 60% no visiem nekustamā īpašuma darījumiem, no tiem 35% - nekustamā īpašuma firmas, bet pārējo - individuālie starpnieki. "Nordea" pētījumā teikts, ka Latvijas mājokļu tirgus īpatnība ir tā, ka daudz darījumu notiek bez starpniecības, vienojoties pircējam ar pārdevēju - tiešā pārdošana pašreiz veido apmēram 40% no darījumu skaita. Bankas analītiķi arī secinājuši, ka līdz šim Latvijā nekustamā īpašuma tirgus mākleri galvenokārt veica vienkāršu starpnieka funkciju - klientiem pārdeva tos mājokļus, par kuriem informācija atradās viņu datu bāzēs. Speciālisti prognozēja, ka šāda sistēma turpmāk vairs nedarbosies un mākleriem būs aktīvi jāmeklē klientu vēlmēm atbilstošākais mājoklis. Citas ziņas Vairāki simti cilvēku atvadās no dzejnieka Māra Čaklā NRA 12/18/03 Rīgas Latviešu biedrības namā trešdien ieradās vairāki simti cilvēku, lai atvadītos no dzejnieka Māra Čaklā. Godināt dzejnieka piemiņu ieradās sabiedrībā pazīstami cilvēki, kultūras darbinieki, politiķi, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pieminot dzejnieku, V. Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka viņa darbs būs nemirstīgs, jo tas paliek tautas dziedātās dziesmās, lietotās frāzēs un teicienos, un izteica līdzjūtību par dzejnieka zaudējumu M. Čaklā ģimenei, draugiem un paziņām, kā arī visai latviešu inteliģencei. Prezidente ar M. Čaklo kā cilvēku iepazinusies, viņam viesojoties Monreālā: "Es biju pārsteigta par to, cik viņš kā dzejnieks bija spējīgs interesēties par visu - ne tikai par dzeju un literatūru, viņš gribēja redzēt, kāda izskatās pilsēta, kurā viņš viesojās, vēlējās redzēt gleznu galerijas, muzejus. Laiks bija īss, bet viņam bija šī atvērtība, vēlme visu redzēt." Dzejnieks V. Vīķei-Freibergai teicis, ka jūtas labi. "Viņš jutās labi, man šķiet, tamdēļ, ka uzskatīja - tas vien, ka viņa laicīgajam apvalkam daba nav paredzējusi ilgāk kalpot, nav tas būtiskākais. Viņš vēlējās uzsvērt to, ka viņš - Māris kā personība - ir un paliek tāds, kā viņš ir bijis, un, ja arī viņa miesīgais apvalks ir no mums šķīries, viņa gars vēl arvien paliks ilgstoši ar mums kopā," sacīja prezidente. M. Čaklais pēc ilgstošas slimības mūžībā aizgāja šā gada 13. decembrī. Pazīstamais literāts dzimis 1940. gada 16. jūnijā Saldū, beidzis Latvijas Valsts Universitāti, strādājis par laikraksta Literatūra un Māksla galveno redaktoru, piedalījies Radio Brīvā Eiropa programmas veidošanā, strādājis par žurnāla Karogs galveno redaktoru. 2000. gadā Māris Čaklais iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, šopavasar Vīnē saņēmis Herdera balvu, darbojies Nacionālajā kultūras padomē. Šogad Latvijā konstatētas divas jaunas putnu sugas DELFI 12/18/03 2003.gadā Latvijā konstatētas divas jaunas putnu sugas: īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) un tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti), informē Latvijas putnu vērotāju interneta vēstkopas putni.lv veidotājs Agris Celmiņš. Pirmo reizi Latvijā konstatētā īsknābja zoss novērota šā gada 2. aprīlī uz lauka pie Praviņām Tukuma rajonā, kur Latvijas ornitofaunai netipiskais putns uzturējās kopā ar aptuveni 400 baltpieres un sējas zosīm. Dažas dienas vēlāk vēl 2 īpatņi novērti Svētes grīvas laukos Jelgavas rajonā. "Īsknābja zosis ligzdo tikai Grenlandē, Islandē un Špicbergenā. Latvijā novērotie putni bija noklīduši no savas normālās migrācijas trases, kas virzās pāri rietumu Skandināvijai ceļā uz Špicbergenu. Visticamāk, šie putni ziemošanas vietās bija biedrojušies ar citām zosu sugām (baltpieres, sējas), kas ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos, un, sākoties migrācijai, devušās tām līdzi," skaidro Agris Celmiņš. Savukārt šā gada vēlā rudenī - 22.novembrī - Liepājas ostas liedagā pie Ziemeļu mola pirmo reizi Latvijā putnu vērotāji konstatēja tuksneša čakstīti. "Šī suga Latvijā ir tāla ieceļotāja, jo Eiropā tā neligzdo vispār! Vistuvākās vietas Latvijai no tuksneša čakstītes dabiskās izplatības areāla ir Ziemeļāfrika un Kaspijas jūras apkārtne, no kurienes šis putns, visticamāk, ieceļojis. Putns turpat Liepājas liedagā uzturējās divas nedēļas, tāpēc to "klātienē" paguva novērot vairāki Latvijas putnu vērotāji," par interesanto novērojumu stāsta putni.lv veidotājs. Agris Celmiņš norāda, ka nozīmīga šovasar bijusi arī visnotaļ eksotiskā paskata putnu - bišu dzeņu (Merops apiaster) - pirmās ligzdošanas pierādīšana Latvijas teritorijā - Saraiķu apkārtnē Liepājas rajonā, kas ir viena no ziemeļos tālākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. "Nekļūdīšos, ja teikšu, ka katra putnu vērotāja mērķis un sapnis ir konstatēt jaunu putnu sugu savā valstī, reģionā, apgabalā, rajonā vai vienalga kādā citā teritorijā. Te ir vieta gan veiksmei, gan zināšanām par putnu uzvedību un izplatību. Ir vairākas līdz šim pie mums nesastaptas, taču kaimiņvalstīs jau vairākkārt novērotas putnu sugas, kas Latvijā vēl nav konstatētas, jo pagaidām putnu vērošana kā vaļasprieks šeit vēl ir "bērna autiņos". Katrs jaunas sugas atklājums Latvijas teritorijā ir nozīmīgs, jo papildina mūsu zināšanas gan par putnu izplatības areālu izmaiņām, gan migrācijām," stāsta Agris Celmiņš. Bez jaunu sugu konstatēšanas Latvijas teritorijā bijuši vēl vairāki citi interesanti, šim reģionam neraksturīgu putnu sugu novērojumi. Piemēram, baltgalvas grifs (Gyps fulvus), kas novērots 31.jūlijā Medzes apkārtnē Liepājas rajonā. Šis bija septītais baltgalvas grifa novērojums Latvijā. "Šā gada 25.maijā Nagļu zivju dīķos Rēzkenes rajonā tikai novērots tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus). Šis bija tikai otrais šīs sugas - tāla ieceļotāja no Centrālās Sibīrijas - novērojums Latvijā. Savukārt Baltijas jūras rietumu piekrastē Papē Liepājas rajonā 2.septembrī novērots platknābja pūslītis (Phalaropus fulicaria) - arī tikai otrais šās sugas, kas ligzdo Arktikā un ziemo Rietumāfrikas piekrastē, konstatācijas gadījums Latvijā! Platknābja pūslītis no ligzdošanas uz ziemošanas vietām ceļo virs jūrām, galvenokārt gar Skandināvijas rietumu piekrasti virs Atlantijas. Latvijas teritorijā šos putnus parasti iepūš, proti, vislielākās cerības platknābja pūslīšus novērot ir tieši pēc vasaras beigu un rudens sākuma vētrām," par neparastajiem novērojumiem stāsta Agris Celmiņš. Ik mēnesi notiek ap 18 slepkavību LETA 12/18/03 Latvijā ik mēnesī notiek vidēji nedaudz vairāk par 18 slepkavībām, liecina Valsts policijas statistika. Šā gada pirmajos 11 mēnešos reģistrētas 203 tīšas slepkavības, kas ir par 16 slepkavībām vairāk nekā analogā laika posmā pērn. Līdz 336 noziegumiem samazinājies smagu miesas bojājumu nodarīšanas skaits, kas ir par 65 gadījumiem mazāk nekā pērn. Statistikas dati liecina, ka samazinājies arī laupīšanu skaits. 2002.gada 11 mēnešos tika reģistrētas 2425 laupīšanas, šogad - 2256. Palielinājies ir automašīnu zādzību skaits. Šā gada 11 mēnešos reģistrētas 3025 auto zādzības, kas ir par 460 gadījumiem vairāk nekā pērn. Policijas informācija liecina, ka šā gada 11 mēnešos likumsargi no reģistrētajiem 46 489 noziedzīgajiem nodarījumiem atklājusi 21 575 jeb 46,4%. Atklāto noziegumu īpatsvars, salīdzinot ar 2002.gada 11 mēnešiem, palielinājies par 4,2%. Kriminālpolicijas jomā no 34 833 šogad reģistrētajiem noziegumiem atklāti 14 625 noziegumi jeb 42%. Rīgā no 13 730 Kriminālpolicijas jomā reģistrētajiem noziegumiem atklāti 4092 jeb 29,8%. Kukula un Bojāra nami gatavi Diena 12/19/03 Gandrīz divus gadus pēc tam, kad Rīgas mēra Gundara Bojāra (LSDSP) bijušais padomnieks un partijas biedrs Guntars Kukuls par trim sertifikātiem privatizēja pusotra hektāra lielu, desmitiem tūkstošus latu vērtu zemesgabalu Ādažos, uz tā galīgās aprises ieguvuši abu vīru nami. Rīgas galva sola Ziemassvētkus sagaidīt jau jaunajā mājā, bet no visām sāktajām pārbaudēm tiek turpināta tikai viena - tajā jānoskaidro, vai G.Kukuls bija amatpersona. Ceturtdien, kad Diena aplūkoja baltas koka sētas iejoztās būves, G.Bojāra Zīlēs vēl turpinājās pēdējie būvdarbi, bet pie G.Kukula Ozollīčiem rosību nemanīja. Vaicāts, vai ēka gatava, bijušais Rīgas domes informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs atbildēja: "Tuvu tam, varētu teikt. Māja tā kā Rīga - nekad nav pilnīgi gatava." Sēta abus īpašumus slēpj no ziņkārīgo acīm, taču vienu no otra neatdala - par iespējamo robežu vismaz pagaidām liecina vien zems zedeņu žogs un Vējupītes krastā ierīkots akmeņu "stāvkrasts" ar soliņu. Pārdodot daļu īpašuma savam toreizējam priekšniekam, G.Kukuls nopelnīja tūkstoškārt - viņš pats 1,4 ha lielo zemesgabalu privatizēja par trim sertifikātiem, bet vēlāk mazliet vairāk nekā pusi tā par 40 000 latu pārdeva G.Bojāram. "Viņš īpaši nekaulējās, teiksim tā," sacīja G.Kukuls un piebilda, ka uz zemes atradusies arī jaunbūve, kas tagad pārtapusi Rīgas mēra mājā. Kā liecina zemesgrāmatā atrodamās ziņas, šā gada 30.jūnijā G.Bojārs zemesgabalu ar jaunbūvi no sava padomnieka nopircis par 40 000 latu. Rīgas mērs arī ņēmis kredītu - viņam būs jāatmaksā 145 440 latu. Īpašums pērn gada sākumā tika privatizēts kā lauksaimniecībā izmantojama zeme - šāds statuss ļāva tā cenu samazināt aptuveni 10 reižu. G.Kukuls apgalvoja, ka zemes darbi patiešām tiekot veikti - jau iestādīti vairāki augļukoki un ogu krūmi. Pavasarī iecerēts tuvējā upē ielaist zivis - karpas, karūsas un foreles. Abu kungu darījums pērn vasarā izpelnījās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību - likums amatpersonām liedz pieņemt dāvanas, bet G.Bojāra nams tapa jau tad, kad zemes vienīgais īpašnieks bija G.Kukuls. VID G.Bojāram noteica 150 latu naudassodu, taču viņš lēmumu pārsūdzēja tiesā, kas divas reizes lēma par labu Rīgas mēram. Tiesa gan nevērtēja, kādas attiecības starp priekšnieku un padoto izveidojušās pēc nomas līguma noslēgšanas 2002.gada septembrī - likums amatpersonām liedz arī stāties darījumu attiecībās ar saviem padotajiem. To izvērtēt apņēmās KNAB, bet biroja pārstāve Ilze Leimane Dienai pavēstīja, ka pārbaudē noskaidrots - G.Bojārs kā Rīgas domes priekšnieks nevarot vienpersonīgi pieņemt lēmumus, kas būtiski skartu tās darbinieku G.Kukulu. KNAB un VID turpina cīņu ar Rīgas domi, kas nevēlējās G.Kukulu atzīt par amatpersonu - pašvaldībai esot jāpapildina amatpersonu saraksti, taču tas pagaidām nav izdarīts. "Nav nekāda interešu konflikta. Neviena institūcija nav varējusi to tā pierādīt," Dienai sacīja pats G.Kukuls, kurš savulaik uzmanību izpelnījās ar sievai dāvināto Jaguar sporta auto un citiem vērienīgiem īpašumiem, bet augustā atstāja darbu domē. Savu tagadējo nodarbošanos viņš nevēlējās atklāt. Pasniegti Nikolaja Brīnumdara ordeņi NRA 12/20/03 Pieci Latvijas pārstāvji - pirmais atjaunotās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Maestro Raimonds Pauls, televīzijas raidījuma vadītāji Igors Proņins un Svetlana Ivaņņikova un mediķis Aleksejs Ņemčenko - vakar apbalvoti ar Nikolaja Brīnumdara ordeni Par labsirdības vairošanu uz Zemes. Nikolaja Brīnumdara ordenis ir dibināts Ukrainā un iesvētīts Itālijas pilsētā Bari, kur dus svētā Nikolaja Brīnumdara mirstīgās atliekas. Ordenis ir atzīts Ženēvā, un to pasniedz par labsirdības vairošanu uz Zemes. Ar šo ordeni ir apbalvoti 164 mūsdienu vadošie sabiedriskie darbinieki 39 pasaules valstīs. To vidū ir Nobela prēmijas laureāte Māte Terēze, Romas Pāvests, amerikāņu astronaute Kaplana Čavala, ķirurgs Kristiāns Bernards, itāļu dziedātājs Robertino Loreti, Japānas nacionālais varonis Takao Doi, itāļu aktrise Sofija Lorēna, Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Kalmikijas prezidents Kirsans Iļjumžinovs, kā arī populārā dziedātāja Alla Pugačova, Josifs Kobzons, Jurijs Ņikuļins, Vahtangs Kikabidze u.c. Un tagad ordenis pirmoreiz atnācis arī līdz Latvijai. Apbalvošanas ceremonijā, kas vakar notika viesnīcā Grand Palace, no Latvijas pārstāvjiem pirmais ordeni saņēma Guntis Ulmanis. Viņš jau iepriekš bija iepazinies ar ziņu aģentūrās izplatīto informāciju, kurā bija teikts, ka Nikolaja Brīnumdara ordenis esot veidots no zelta, sudraba un briljantiem, tāpēc, saņēmis to, viņš smaidot teica: "Žurnālisti ir kļūdījušies - zelts un briljanti neslēpjas ordeņa materiālajā daļā. Zelts un briljanti ir ordeņa dibinātāju un veidotāju idejā. Tajā ticībā un mīlestībā, ko mēs, kas šo apbalvojumu saņemam, varam dot cilvēkiem Latvijā un visā pasaulē." Savā runā G. Ulmanis vēl atzina, ka šis augstais novērtējums tagad viņam uzliek vēl lielāku pienākumu - domāt tikai par labo un darīt tikai labu. Arī Maestro Raimonds Pauls jutās gandarīts par viņam izrādīto godu: "Ja tas, ko daru uz skatuves, cilvēkiem ir noderīgs un raisa viņos labestību, varu būt priecīgs, ka savu mērķi esmu sasniedzis. Ko esmu darījis, darīšu arī tālāk." Savukārt Igors Proņins atzina, ka viņam pasniegtais ordenis ir kā avanss - tam, kas vēl jāizdara. Jo viņš nedomā, ka ir izdarījis daudz. "Kad saņem ordeni, ir jānoliec galva - to cilvēku priekšā, kas arī dara ļoti daudz laba, bet ordeņus nekad nesaņem. Eiropas cilvēks Latvijā - Māris Verpakovskis NRA 12/20/03 Par 2003. gada Eiropas cilvēku Latvijā atzīts Latvijas futbola valstsvienības uzbrucējs Māris Verpakovskis. Viņu apsveica Marija Naumova, kas ir 2002. gada Eiropas cilvēks Latvijā. Šogad šim titulam Latvijā nosaukti 63 kandidāti. Kopā saņemti 844 balsojumi. Visvairāk tika balsots par Latvijas ārlietu ministri Sandru Kalnieti, dzejnieci Māru Zālīti, bijušo Eiropas integrācijas biroja informācijas departamenta vadītāju Lindu Jākobsoni, bijušo Eiropas integrācijas biroja direktoru Edvardu Kušneru un Māri Verpakovski. Kopumā visvairāk ir balsots par (alfabētiskā secībā) bijušo Eiropas integrācijas biroja Informācijas departamenta vadītāju Lindu Jākobsoni, Latvijas ārlietu ministri Sandru Kalnieti, bijušo Eiropas integrācijas biroja direktoru Edvardu Kušneru, Latvijas futbola valstsvienības uzbrucēju Māri Verpakovski un dzejnieci Māru Zālīti. Eiropas Kustības Latvijā rīkotajā aptaujā tiek noskaidrots cilvēks, kurš aizvadītajā gadā visvairāk tuvinājis Latviju Eiropai un Eiropu Latvijai. Tikumības policija: Latvija nav sekstūrisma zeme BNS 12/22/03 Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) Tikumības policijas nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa ir pārliecināts, ka Latvija nav uzskatāma par sekstūrisma zemi. Vaišļa intervijā aģentūrai BNS norādīja, ka Latvijā "cīņa ar sutenerismu vienmēr bijusi samērā labā līmenī, turklāt Latvijas policija šajā jomā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, ir nepiekukuļojama". "Līdz ar to Latvijā nopietna seksindustrija nav attīstījusies un tā nav uzskatāma par ārvalstu klientūras mērķa zemi," norāda viņš. "Cik man zināms no neoficiāliem avotiem, piemēram, Izraēlā un kaut vai Spānijai piederošajā Maljorkas salā šis jautājums tiek risināts daudz savādāk," klāstīja Vaišļa. "Tur vietējais policijas komisārs reizi nedēļā pats aiziet uz labāko bordeli izklaidēties ar meitenēm, pie viena papusdieno, bet mājās katru reizi dodas ar tik lielu "dāvinātas" naudas daudzumu, kam kabatas ir par mazu un nākas nest koferītī," turpināja Tikumības policijas priekšnieks. Tāpat sava īpaša stratēģija, pēc Vaišļas stāstītā, šajā jomā ir Vācijai. Turienes varas iestādēm seksindustrijas "viesstrādnieces" ir pat ļoti izdevīgas, jo viņas atbrauc "svaigas un mazlietotas", līdz ar to ir saistošas klientiem, tostarp - tūristiem, kuri savu naudiņu atstāj ne tikai bordeļa saimniekiem, bet arī valsts budžetā. "Turklāt pašas meičas no valsts neprasa pensijas un citas sociālās garantijas. Bet, tikko ar kādu no viņām rodas kādas problēmas, šo te sievieti vienkārši izraida no valsts par strādāšanu bez darba atļaujas," klāstīja Vaišļa. "Bet pie mums - kas tad tie par sekstūristiem, kaut kādi sagrabējuši skandināvi, kuri, ja arī brauc, tad regulāri pie vienām un tām pašām meičām, turklāt atved viņām ne tikai naudu un dāvanas, bet arī slimības," klāstīja viņš. Esot pat tādas meičas, kurām šajā ziņā ir "slīdošais grafiks" - kā viens klients aizbrauc, tā nākamais atbrauc. "Un cik nav gadījies redzēt, ka lidostā Rīgā apaļīgu onkulīti ar pliku galvas virsu raudādamas pavada pārītis meiteņu, uz kuru nodarbošanos nepārprotami norāda viņu izskats, bet otrā galā sagaida smaidoša sieviete un pāris bērneļu," atzina Vaišļa. Zemessardzes Studentu rotai - 85 NRA 12/22/03 Par godu Zemessardzes Studentu rotas dibināšanas 85. gadadienai Rīgas Brāļu kapos sestdien pieminēja kritušos karavīrus. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā godināti Studentu bataljona un Zemessardzes veidotāji. Iecere dibināt vienību, kas būtu 1918. gada 20. decembrī izveidotās Atsevišķās studentu rotas tradīciju un ideju mantiniece, radusies jau Zemessardzes veidošanas pirmsākumos. 1991. gadā notikusi pirmā Rīgas Tehniskās universitātes studentu organizatoriskā sapulce par stāšanos Zemessardzē. Palielinoties rotas personālsastāvam un pieaugot studējošās jaunatnes interesei par militārajām zināšanām, 1997. gadā izveidots bataljons, kuru vēlāk nodēvēja par Zemessardzes 65. Atsevišķo studentu bataljonu. Atvērta Regīnas Ezeras intīmā grāmata NRA 12/22/03 20. decembrī, dienā, kad Regīnai Ezerai būtu apritējuši 73 gadi, pirmo reizi atvērts rakstnieces mīlestības vēstuļu izdevums ...pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis. Grāmatā, uz kuras vāka lasāma šī Basjo Macuo haiku rinda, apkopotas R. Ezeras uzrakstītas, bet tā arī nenosūtītas mīlestības vēstules. Tās tapušas, rakstniecei domās uzrunājot cilvēku, kuram septiņus gadus bijusi liela nozīme viņas dzīvē. Grāmata ...pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis, pēc R. Ezeras drauga, rakstnieka Ērika Hānberga vārdiem, ir "Regīnas intīmā grāmata". Tā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdota Māras Caunes grāmatu apgādā Priedaines. Vēstuļu izdevumu sakārtojusi un ievadvārdus tam rakstījusi R. Ezeras meita Aija Vālodze. Viņa kopā ar citiem rakstnieces tuviniekiem un draugiem - literātiem, izdevējiem, bijušajiem kaimiņiem un daiļrades cienītājiem - 20. decembrī Tomes kapos aizdedza svecītes pie R. Ezeras atdusas vietas. "Katru savu grāmatu viņa sagaidīja ar lielu prieku un cerībām, tā, it kā tā būtu pirmā, otrā vai trešā," pamatojot izvēli grāmatu atvērt tieši R. Ezeras dzimšanas dienā, tādējādi sagādājot viņai simbolisku dāvanu, teica rakstnieces meita A. Vālodze. Zelta un sudraba pūces sadalītas NRA 12/22/03 Publiskās akciju sabiedrības Grindeks un Zinātņu akadēmijas balvas Latvijas Nacionālajā operā sestdien saņēma trīs ievērojami zinātnieki, kā arī četri jaunās paaudzes pētnieki. Par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā Jāņa Strupuļa veidoto goda zīmi Zelta pūce un 1000 latu prēmiju saņēma akadēmiķe Emīlija Gudriniece. Tādu pašu augstu atzinību izpelnījušies LZA goda loceklis tautsaimnieks Pēteris Guļāns, starptautiski pazīstamais matemātiķis un datorzinātnieks Rūsiņš Mārtiņš Freivalds. Kā sacīja LZA prezidents Jānis Stradiņš, akadēmiķis Freivalds ir viens no pasaulē visvairāk citētajiem Latvijas zinātniekiem. Sudraba pūce un 250 latu prēmija piešķirta divām jaunajām dabas zinātniecēm - Agritai Puzukai (LU) un Tatjanai Bogučarskai (RTU). Balva šogad pirmo reizi piešķirta arī Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pārstāvim - virsleitnantam Edmundam Svenčam - par darbu Strarppersonālie konflikti un to risināšanas iespējas Latvijas armijā. Vēstures institūta jaunā pētniece Ilze Boldāne laureātu saimē iekļuvusi ar darbu kopu Etnisko stereotipu pētīšana vēsturiskajā kontekstā. Skanēja daudz suminājuma vārdu Grindeks ļaudīm, visu paaudžu zinātniekiem, LNO mākslinieku koncerts, kā arī jauneklīgs Gods kalpot Latvijai. Folkloras gada balvas sadalītas Diena 12/22/03 Vairāk nekā 20 tautas kultūras kopēju un atbalstītāju 12 nominācijās svētdien Latviešu biedrības namā saņēma atzinību par dažādu veidu ieguldījumu tautas mākslā. Lielā folkloras gada balva 2003 šogad papildināta ar nominācijām Gada ieraksts, Gada etnogrāfiskais ansamblis un Dižā balva, ko saņēma Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Par tradicionālās kultūras atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos atzinību guva arī Ilgas Reiznieces, K.Barona muzeja un laikraksta Diena organizētā akcija Piedzīvosim Jāņus. "Folklorai un tautas garamantām esmu kalpojusi visu mūžu un arī turpināšu to darīt. Mans mērķis ir ieviest starptautiskā apritē dainas kā zinātniskās pētniecības objektu," pēc balvas saņemšanas sacīja V.Vīķe-Freiberga. Balva viņai gan atgādinot par tiem nepabeigtajiem darbiem, kas palikuši atvilktnē pēc tam, kad viņa pieņēmusi piedāvājumu kļūt par Valsts prezidenti. Viņa uzsvēra, ka pētnieciskie darbi par dainām pagaidām ir izkaisīti pa dažādām grāmatām, kuras vajadzētu apvienot un pārtulkot, lai tās kļūtu starptautiski pieejamas. Dažas grāmatas pieejamas tikai angļu vai franču valodā, un tās savukārt vajadzētu pārtulkot latviski, sacīja V.Vīķe-Freiberga, pateicības runu nobeidzot ar dziesmu. To darīja ne viens vien apbalvotais un pat grupas, bet īpašus aplausus izpelnījās Valda Muktupāvela kokles spēle. Viņš ieguva balvu nominācijā Gada ieraksts CD. Ar šim gadalaikam pavisam neparastu dziesmu - līgodziesmu - par balvu pateicās I.Reizniece. Tā bija viņas ideja šovasar aicināt folkloras ansambļus, korus, muzikantus, dziesmu teicējus un citus dalīties pieredzē ar visiem, lai palīdzētu sagatavoties Jāņiem. Ar Dienas atbalstu telpas nodarbībām Latvijā atvēlēja gan kultūras nami, gan bibliotēkas, muzeji, skolas, izstāžu zāles un zemnieku sētas. Balvu saņēmēji - Dižā balva - Vaira Vīķe-Freiberga - Atzinība par mūža ieguldījumu - Indulis Ranka, Emīlija Kantiķe, Rozālija Rudzīte, Katrīna Antonoviča, Līvija Otaņķe - Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana - Rasma Noriņa, Judīte Timma, Inta Viļuma - Zinātniskā izpēte un dokumentēšana - Mārtiņš Boiko, Juris Urtāns - Tradicionālās kultūras materiālu vai to radošu pārveidojumu publicēšana - krājuma Baltās pēdas darba grupa, Latvijas Vēstures muzeja izdevums Latviešu tautas tērpi. 1., 2., 3.sējums, Māra Vīksna, Mākslas albuma Meistari. Latviešu tautas lietišķā māksla 20.-21.gs mijā izveides radošā grupa - Izglītības veicināšana - Māra Mellēna - Tradicionālās kultūras dzīves - svētku, koncertu, sarīkojumu, festivālu un citu radošu projektu organizēšana - Iveta Dukaļska - Tradicionālās kultūras atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos - laikraksts Vaduguns, akcija Piedzīvosim Jāņus, Ilga Reizniece, K.Barona muzejs un laikraksts Diena - Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade - vizuālajā mākslā, literatūrā, mūzikā, teātrī un kino - Mārtiņš Heimrāts, Zigurds Vidiņš - Gada etnogrāfiskais ansamblis - Medņevas etnogrāfiskais ansamblis - Gada folkloras kopa - folkloras kopa Dimzēns - Gada skaņu ieraksts CD - Latviešu rotaļas un rotaļspēles, Valdis Muktupāvels. Kokles, Dzied un spēlē Skandinieki Ranču ciema špetnais gariņš Diena 12/22/03 Valentīna Kopeiko ir vienīgā medicīnas darbiniece, kas gada nogalē saņem Ludzas rajona augstāko balvu. Padrūmā divstāvu silikātķieģeļu ēka Ludzas rajona Mežvidu pagasta Ranču ciema nomalē ir kā liels glābšanas šķirsts - te, bijušajā kolhoza valdes mājā, iekārtota pasta nodaļa, veikaliņš, bet otrajā stāvā, uz kuru var nokļūt pa stindzinoši drēgnām kāpnēm, iekārtojies feldšeru punkts, kur saimnieko Valentīna Kopeiko. Apaļa un omulīga, gluži kā krāsniņa, kas dzīvīgi sprēgā silti sakurinātajā istabiņā, viņa sagaida jebkuru ciemiņu. Šogad lauku feldšere Valentīna Kopeiko bija vienīgā medicīnas darbiniece, kas gada nogalē izpelnījās Ludzas rajona augstāko apbalvojumu - Atzinības rakstu. "Laba viņa mums ir," par Valentīnu vienkārši saka satiktie ciema ļaudis, savukārt jaunākie atbild, ka esot špetna. Jau trīsdesmit piecus gadus Ranču feldšeru punkts ir viņas pirmā un vienīgā darbavieta. Valentīna pazīst jebkuru ciema iedzīvotāju no maza līdz lielam. "Lauku feldšerim jau nākas būt gan psihoterapeitam, gan kārtībniekam, gan baznīckungam," smejas Valentīna. "Atnāk cilvēki, parunājas, pastāsta savas bēdas, paraud i aiziet mierīgāki." Reizi nedēļā uz ciematu no Kārsavas atbrauc ģimenes ārste, taču pārējā laikā Valentīnai jāsaimnieko vienai pašai. Izdara profilaktiskās potes bērniem un pieaugušajiem, pieņem ciema ļaudis, kas nāk ar visādām vainām, izklaušina, izmēra asinsspiedienu, iešpricē, izraksta medikamentus. Vienkāršākas zāles var iegādāties arī tepat uz vietas feldšeru punktā. Iedzīvotāji pie Valentīnas droši nāk arī tad, ja nav naudas, jo tiks pieņemti un arī dabūs zāles uz parāda. Lauku feldšeru punktā ir arī tādas lietas kā aizvēsturiski koka skaitāmkauliņi un parādu burtnīciņa. "Es jau te visus pazīstu, zinu - saņems pensiju, bērnu pabalstu un noteikti atdos," saka Valentīna un atzīst, ka mēdzot būt arī špetna un patrenkāt mātes, kuras ieskatās glāzītē un nepietiekami aprūpē savus bērnus. Tad labsirdīgā feldšerīte pārvēršas par niknu pūķi, sevišķi, ja ir aizdomas par to, ka vecāki dara pāri bērniem. "Ja kaut ko padzirdu no kaimiņiem, tad tūlīt pat aizstaigāju, paskatos, pabļaustos arī, ja vajag. Mani klausa tomēr." Valentīna ir norūpējusies, ka cilvēki tagad esot slimāki nekā agrāk. Jau pat jauni ļaudis sūdzoties par kaulu sāpēm, augstu asinsspiedienu, ātri saaukstējas. Savulaik viņa daudz mācījusies no šīspuses leģendārajiem feldšeriem, patiesiem ģimeņu ārstiem - brālēniem Kazimira un Andreja Pukstiem, kuri veiksmīgi diagnosticējuši un ar lauku zālēm ārstējuši visas kaites gan cilvēkiem, gan lopiņiem, taču domā, ka mūsdienās ģimenes ārsts vairs nevar būt tik universāls un uzņemties uz sevis Dieva Tā Kunga lomu. Daudzas ielaistas kaites rodoties no tā, ka cilvēki nevar apmeklēt neirologu vai ausu, kakla, deguna ārstu tieši, negaidot ģimenes ārsta norīkojumu, jo staigāšana pa kabinetiem un papīra meklēšana aizņem laiku un nogurdina jau tā slimo cilvēku. Valentīna parasti ir klāt pie saviem ciema ļaudīm arī tajā brīdī, kad viņi aiziet aizsaulē. Mirklis, kad dvēsele šķiras no miesas, esot svēts. "Pasēžu, ja var, parunājos, paturu svecīti, pēc tam apmazgāju un apģērbju, kā nākas. Vienādu nāvju nav, cik cilvēku, tik aiziešanu. Nereti cilvēks, kurš dzīvē nav bijis labs, arī aiziešanas brīdī mokās un nevar nomirt, bet ir cilvēki, kuri no šīs dzīves šķiras ar vieglu nopūtu un smaidu." Ziemassvētkos Valentīna gaidīs ziņas no dēla, Latvijas armijas virsnieka, kas patlaban mācās Kanādā, un meitas, viņa strādā Rīgā. Bērni nav izvēlējušies ārsta profesiju. "Laikam jau tāpēc, ka ir redzējuši - man nekad dzīvē nav bijis miera," smejas Valentīna Kopeiko un piemet krāsnī vēl vienu sveķainu pagali. KNAB skolu datoru piegādātāju atzīst par pamatoti izvēlētu Diena 12/23/03 Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotā skolu datortehnikas iepirkumu komisija dažādi interpretējusi konkursa nolikumā noteiktās normas, firmu piedāvājuma saturu tas nav ietekmējis un sarunu ceļā izvēlētais uzvarētājs noteikts pamatoti. To secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), izvērtējot datorfirmas Sonex Rīga iesniegumu. Firma sarunu procedūru uzskata par neobjektīvu un vēl šogad izšķirsies, vai to pierādīt tiesas ceļā. Galvenais Sonex piedāvājuma noraidīšanas iemesls ir nepārliecinošs tā pieredzes apliecinājums līdzīga rakstura un apjoma projektos, Dienai sacīja KNAB sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs. Izskatot konkursa dokumentāciju, KNAB secinājis, ka tas ir pamatoti. Tāpēc, lai arī Sonex Rīga mātesuzņēmuma Lietuvas Sonex Kompiuteriai piedāvājums bija vislētākais, uzvarētājs ir SIA BIT. Tās piedāvājums bija trešais lētākais, sarunu laikā cenu pazeminot līdz otrajam. "Ar mūsu piedāvājumu valsts būtu ietaupījusi 100 000 latu," Dienai sacīja Sonex Rīga direktors Jānis Ušvils. Neraugoties uz KNAB atzinumu, firma, iespējams, taisnību meklēs tiesā un balstīsies uz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) oktobra sākumā sniegto atzinumu: Sonex un SIA IBM Latvija piedāvājumu noraidīšanas iemesli nav pietiekami pamatoti un ir formāli. Datortehniku iepirkt sarunu ceļā valdība IZM atļāva veikt pēc tam, kad tā šim nolūkam pārāk vēlu piešķīra nepieciešamo finansējumu. Savukārt IUB solīja rūpīgi sekot līdzi tās godīgai gaitai. Skolās septembrī uzstādīti 1111 jauni datori aptuveni 400 000 latu vērtībā. Reorganizēs Pedagoģijas augstskolu Diena 12/23/03 Lai novērstu pedagogu izglītības programmu sadrumstalotību un lietderīgāk izmantotu valsts resursus, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) nolēmis reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu (RPIVA). Ministra izveidotajai darba grupai līdz 15.janvārim jāizlemj, kā to vislabāk izdarīt, vienlaikus pārskatot pārējo augstskolu skolotāju un izglītības darba vadītāju studiju programmas. "Spriest par rerganizācijas variantiem, pirms darba grupa vēl ne reizi nav kopā sanākusi, ir pāragri," Dienai sacīja grupas vadītājs Jānis Čakste. Ieplānotā reorganizācija nenozīmē, ka augstskola tiks slēgta, bet nav izslēgts, ka nākotnē to pievienos vai apvienos ar kādu citu. Lēmumu pieņems pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Augstākās izglītības padomes, Latvijas Universitātes (LU), Latvijas Studentu apvienības. Imantā atrodas gan LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, gan RPIVA, uzsvēra J.Čakste. Tāpēc IZM iecerējusi salīdzināt skolām nepieciešamo pedagogu skaitu ar augstskolās pašreiz šīs programmas studējošajiem, lai izstrādātu skolotāju un izglītības darba vadītāju ilgtermiņa attīstības stratēģiju atbilstoši izglītības sistēmas vajadzībām. "Es pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu," pārsteigts par reorganizāciju bija RPIVA rektors Juris Stabiņš. Viņš atgādināja, ka šādu iespēju IZM pieļāva jau pirms vairākiem gadiem, bet nerealizēja. RPIVA uz reorganizāciju neesot noskaņota, jo strādājot ļoti labi. Dienas rīcībā ar 15.decembri datētais rīkojums parakstīts pēc saņemtajām studentu un mācībspēku sūdzībām par augstskolas darbu un tajā veikto pārbaudi. IZM konstatējusi, ka J.Stabiņš pirms pāris mēnešiem pats iesācis augstskolas reorganizāciju, izveidojot jaunu fakultāti un vienpersoniski mainot augstskolas vadības sastāvu. "Jā, maija vai aprīļa senātā jau pieņēma lēmumu augstskolas struktūras sakārtošanai. Viens piemērs: mūsu uzņēmējvadības programmas absolventus neapmierināja, ka diplomus tiem izdod Pedagoģijas un skolvadības fakultāte," pārkāpumus savā darbā nesaskata J.Stabiņš. Tagad ir izveidota Vadības un ekonomikas fakultāte, un "jaunie dekāni jau iestrādājas". Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju tic pārdabiskām parādībām BNS 12/23/03 Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju tic ļaunai acij, burvestībām, horoskopiem un nākotnes pareģošanai, bet vairāk nekā trešdaļa - sliktām un labām zīmēm, telepātijai un ekstrasensorikai. Sabiedriskās domas pētījumu centrā SKDS uzzinājām, ka šā gada oktobrī veiktās aptaujas dati liecina, ka 46% iedzīvotāju tic ļaunai acij un burvestībām, 46% - astroloģiskām prognozēm, 42% - nākotnes pareģošanai, 40% - tam, ka piepildās sliktas un labas zīmes, 38% - telepātijai, 37% - ekstrasensorikai, 18% - citplanētiešu darbībai uz Zemes, bet 17% - garu izsaukšanai. Sievietes vecumā no 35 līdz 54 gadiem un Zemgalē dzīvojošie biežāk atzinuši, ka tic ļaunai acij un burvestībām. Gandrīz vienlīdz bieži ļaunai acij un burvestībām tic gan aptaujātie ar pamata, gan augstāko izglītību. Citplanētiešu darbībai uz Zemes tic lielākoties 15 līdz 24 gadus veci jaunieši, kā arī 45 līdz 55 gadus vecas personas. Citplanētiešiem galvenokārt tic iedzīvotāji ar vidējo izglītību, latvieši un Vidzemē dzīvojošie. Ar nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1066 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Ziemassvētku gaidās LTV Ziemassvētku vakarā neraidīs reklāmas LETA 12/18/03 Arī šogad, tāpat kā pērn, Latvijas Televīzija (LTV) Ziemassvētku vakarā neraidīs reklāmas, informēja LTV tirgzinības direktors Ivo Kušķis. Plānots, ka reklāmas LTV ēterā nebūs no plkst.18 līdz programmas beigām, izņemot gadījumus, kad reklāma ir piesaistīta raidījumam. Kušķis atzina, ka reklāmas neraidīšana LTV rada aptuveni 10 000 latu zaudējumu, kurus pēc tam atgūt nevar, jo Ziemassvētkos reklāmdevēji ir īpaši aktīvi. Reklāmas Ziemassvētku vakarā nebūs, lai skatītājiem nebojātu svētku noskaņu. Svētkos prognozē miljonu vēstuļu dienā BNS 12/22/03 Valsts a/s "Latvijas pasts" prognozē, ka tuvojoties svētkiem vienā dienā nosūtīto vēstuļu apjoms varētu sasniegt pat miljonu, kas būtu lielākais vēstuļu skaits vienā dienā šogad. Pasta sabiedrisko attiecību konsultante Evita Matisone paskaidroja, ka speciālisti paredz, ka vislielākais svētku apsveikumu pieplūdums varētu būt vai nu 19. vai 23.decembrī. Šādas aplēses "Latvijas pasts" veicis, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi klientu apkalpošanā pirms Ziemassvētkiem, jo tad iedzīvotāji un uzņēmumi visaktīvāk nosūta apsveikumus gan Rīgā, gan lauku rajonos. Viņa arī pastāstīja, ka, lai nodrošinātu klientu apkalpošanu, vēstuļu šķirošanu un piegādi, darbā tiks iesaistīti papildu darbinieki - Rīgas pasta nodaļās svētkos strādās papildus 117 darbinieki, bet šķirošanas cehos - aptuveni 30 darbinieku. Vairākās pasta filiālēs papildus tiks pieņemti līdz pat desmit darbiniekiem. "Latvijas pasts" ir viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī. "Latvijas pastam" ir 964 pasta nodaļas, no kurām Rīgā atrodas 49. "Latvijas pastā" strādā aptuveni 7,5 tūkstoši darbinieku. Rīga rotājas pēdējā brīdī Diena 12/23/03 Svētku noskaņas radīšanai paredzētos greznojumus uzstādīs īsi pirms Ziemassvētkiem. Jau uzstādītas vairākas svētku egles, pie Brīvības pieminekļa un uz laternas stabiem pie kanāla tiltiņiem sakārti adventes vainagi, tomēr par iespaidīgākajiem rotājumiem - gaismas dekorācijām - tikai otrdien beidzas cenu aptauja. Atbildīgās amatpersonas uzsver, ka pretendentiem, kas jau pieteikušies, ir visas nepieciešamās dekorācijas, tāpēc izgreznot Rīgu pirms Ziemassvētkiem pagūšot. Vajagot vien izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Notiks Ziemassvētku kauju atceres pārgājiens LETA 12/22/03 Nākamā gada 3.janvārī latviešu strēlnieku kauju vietās Tīreļpurvā atklātais sabiedriskais fonds "Austras fonds" organizē Ziemassvētku kauju atceres sarīkojumu pārgājienu "Ziemassvētku kaujas - 2004". Kā šodien preses konferencē pastāstīja fonda viceprezidents Aivars Jakovičs, pārgājiens plānots 15-18 kilometru garš, tādēļ tajā aicināti piedalīties vidusskolēni un pamatskolas vecāko klašu skolēni. Pārgājiens tiek rīkots, lai jaunieši redzētu Latvijas vēsturi dabā ne tikai grāmatās. Pēc Jakoviča domām, šādi pasākumi un tajos redzētais un stāstītais paliek daudz labāk atmiņā. Pārgājienā tiks izsekotas latviešu strēlnieku gaitas pirms 87 gadiem, tikai veicot šo ceļu dienas laikā. Pasākums 3.janvārī plkst.10 sāksies ar piemiņas brīdi Silenieku brāļu kapos, bet pēc tam tiks veikts garais pārgājiens cauri mežiem un purviem. Plānots, ka pārgājiens beigsies aptuveni plkst.17. Jakovičs stāstīja, ka pasākumu atbalsta Aizsardzības ministrija, kas, iespējams, pārgājiena dalībniekus iepriecinās ar lauku virtuvi, taču fonds iesaka katram pārgājiena dalībniekam tomēr paņemt līdzi kādu sviestmaizi un atbilstoši saģērbties. Pasākumā piedalīsies folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači", Latvijas jaunsargi, Vides aizsardzības klubs un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, uz pasākuma atklāšanu solījies ierasties arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK). Ziemassvētki būs auksti un balti, makšķernieki kāpj uz ledus NRA 12/22/03 Nelielos ezeros Vidzemē un Latgalē makšķernieki jau satupuši uz ledus, tikmēr sinoptiķi nedēļas pirmās dienas sola siltas, bet Ziemassvētkos gaidāms sals un sniegs. Hidrometeorologi sola, ka šodien un rīt gaidāms sniegs, piesals 24. un 25. decembrī. Uz svētkiem gaidāms sals, kas naktī sasniegs -10 līdz -14 grādus, bet dienā būs līdz -7 grādiem. Taču no 26. decembra atkal pastiprināsies rietumu vēji, kas pēc svētkiem veicinās siltāka laika atgriešanos. Bļitkošanas sezonas atklāšana visbiežāk minēta Latgalē ap Rēzekni, kur atsevišķos līdz diviem metriem dziļos ezeros esot pat 7-9 centimetrus biezs ledus, atsaucoties uz interneta mājas lapas www.zive.lv informāciju, ziņo LETA. Par dižiem bļitkotāju lomiem gan ziņu neesot. Esot norādes par Bērzgales ezeru, kur esot ķerti smuki asari, taču pēc dažām dienām asaru cope apsīkusi. Aizgājušajā nedēļas nogalē pirmie organizētie makšķernieku autobusi no Rīgas devušies arī uz Igaunijas ezeru Peipusu, kur jau esot labi asaru lomi. Makšķernieki pieļauj, ka ledus uz mazajiem ezeriņiem uzsalst ļoti ātri pat niecīgā salā, jo ūdens jau esot atdzisis. Šodien gaidāms slapjš sniegs, autovadītāji tiek brīdināti par slideniem ceļiem, lai gan dienā gaiss sasils līdz +4 grādiem. Otrdienas naktī Latgalē un Vidzemē gaidāms sniegputenis, bet dienā nokrišņi netiek solīti. Tomēr ceļi būs slideni, jo naktī būs līdz -8 grādiem, un dienā īpaši siltāks nekļūs. Pūtīs ziemeļrietumu vējš 6-11 m/s, naktī ar brāzmām 15-19 m/s. 24. decembri sinoptiķi sola pārsvarā bez nokrišņiem, lēnu vēju un salu līdz -14 grādiem naktī un -6 grādiem dienā. Ziemassvētku dienā piekrastes rajonos būs slapjš sniegs un pūtīs dienvidu, dienvidrietumu vējš, kad dienā sasniegs 6-11 m/s. Gaisa temperatūra no -11 grādiem naktī līdz -6 grādiem dienā, bet jūras piekrastē būs ap +2 grādiem. Brīžiem sniegs arī otrajos Ziemassvētkos, kad autovadītāji tiek brīdināti par slideniem ceļiem, savukārt gaiss dienā sasils līdz +4 grādiem. Savukārt nedēļas nogalē smidzinās lietus un dienā būs līdz +6 grādiem. Ziemassvētku naktī un svētkos prognozē vētru LETA 12/23/03 Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra brīdina Ziemassvētku priekšvakarā, naktī uz 25.decembri un arī Pirmajos Ziemassvētkos, 25.decembra dienā, Latvijā gaidāma vētra. Jau no 24.decembra Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš, kas vietām sasniegs vētras stiprumu. Hidrometeorologi prognozē, ka stipras vēja brāzmas līdz 24-26 metriem sekundē gaidāmas šīs dienas vakarā Kurzemes rietumu un ziemeļu piekrastē un citviet Kurzemē. Arī Vidzemes rietumu daļā un Rīgā gaidāmas vēja brāzmas no 18 līdz 20 metriem sekundē. Ziemassvētku naktī visā Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš brāzmās līdz 20 metriem sekundē, Kurzemē un Vidzemes piekrastē vēja ātrums sasniegs 23 metrus, bet Kurzemes piekrastē - pat 26 metrus sekundē. Šajā naktī no Latvijas ziemeļu rietumu rajoniem ir gaidāma sniega vētra. Kurzemē sniegs pāries lietū. Dažos Latvijas rajonos iespējams slapja sniega apledojums un atkala, līdz ar to ceļi būs slideni. Gaisa temperatūra Kurzemē paaugstināsies līdz plus pieciem grādiem, bet Latgalē gaidāms sals līdz mīnus septiņiem grādiem. Ceturtdien, 25.decembrī, visā Latvijā joprojām pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš brāzmās līdz 21 metram sekundē, Kurzemes piekrastē - līdz 27 metriem sekundē. Latvijas dienvidaustrumu un austrumu rajonos snigs un putinās, citviet Latvijā gaidāms slapjš sniegs un lietus, Kurzemē un vietām Vidzemē stipri līs. Arī ceļi daudzviet būs slideni. Maksimālā gaisa temperatūra būs no mīnus diviem grādiem Latgalē līdz plus septiņiem grādiem Ziemeļkurzemē. Vējš sāks pierimt naktī uz piektdienu, 26.decembri. Iedzīvotāji neplāno lielus tēriņus dāvanām LETA 12/23/03 Tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanu iegādei plāno tērēt vairāk nekā 20 latus, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS decembrī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Neskatoties uz valsts ekonomisko izaugsmi, iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādei neplāno tērēt vairāk naudas kā iepriekšējos gados. SKDS aptauja rāda, ka nedaudz vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanu iegādei plāno tērēt naudas summu, kas nav lielāka par desmit latiem, savukārt summu, kas lielāka par 20 latiem, gatavi tērēt 21% respondentu. Salīdzinot ar iepriekšējo četru gadu rezultātiem, iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka dāvanām tērēs summu līdz pieciem latiem. Salīdzinoši nelielu summu, līdz pieciem latiem, Ziemassvētku dāvanu iegādei biežāk plāno tērēt iedzīvotāji virs 55 gadu vecuma, ar pamatizglītību, nestrādājoši, ar zemiem ienākumiem un lauku apvidos dzīvojošie. Savukārt dāvanu iegādei vairāk nekā 20 latus plāno tērēt aptaujātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošie. Liepājā Ziemassvētkos izgaismos baznīcas BNS 12/23/03 Ziemassvētku vakarā liepājniekus pārsteigs Trīsvienības baznīca, Annas baznīca un Lutera baznīca - to fasādes uz nakts fona atmirdzēs gaišāk nekā šajā laikā pērn. Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls informēja, ka pirmdien pabeigts pilsētas dievnamu izgaismošanas projekta otrais posms. Katras baznīcas tuvumā uzstādītas stacionāras izgaismošanas iekārtas, kuras turpmāk ieslēgs diennakts tumšajā laikā. Baznīcu izgaismošanas darbus veikusi SIA "Liepājas Energomontāža". Šī projekta īstenošanā piedalījies Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs, Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke un māksliniece Inga Auziņa, būvdarbus uzraudzīja Komunālās pārvaldes speciālisti. Katras baznīcas izgaismošanas tāme ir līdz vienam tūkstotim latu. Arī šo projekta posmu finansēja pilsētas dome no rezerves fonda līdzekļiem. Baznīcu izgaismošana ir turpinājums darbiem, kas aizsākās Karostā pie Sv. Nikolaja Jūras katedrāles. Decembra sākumā domes priekšsēdētājs Uldis Sesks un Sv. Nikolaja Jūras katedrāles priesteris tēvs Aleksandrs oficiāli atklāja dievnama izgaismošanas iekārtu ar astoņiem prožektoriem, kas uzstādīti par pašvaldības ziedoto naudu, atzīmējot katedrāles 100. gadadienu. Dome septembrī nolēma piešķirt no pašvaldības budžeta līdzekļiem 2000 latu katedrāles izgaismošanas projekta īstenošanai. Par piešķirtajiem līdzekļiem izgaismoti kupoli virs galvenās ieejas portāliem, kā arī fasādes ziemeļu, rietumu un austrumu puse un pieejas celiņi.