K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 347: 2004. g. 6. - 12. maijs Eiropas savienībā Apliecina Latvijas ieinteresētību drīzā ES konstitūcijas apstiprināšanā NRA 05/07/04 Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis, vakar tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Īrijas premjerministru Bertiju Ahernu, apliecināja gatavību no savas puses darīt visu, lai līdz jūnijam tiktu panākta vienota pozīcija jautājumā par ES konstitūciju, solot Latvijas "intereses vērtēt pietiekami augstu". B. Aherns ir apņēmības pilns līdz jūnija ES sanāksmei panākt visu dalībvalstu kopēju pozīciju, lai varētu tikt pieņemta ES konstitūcija. Īrijas premjers teicās saprotam, ka Latvijai, tāpat kā Īrijai, "ir bažas, jo mazās valstis grib redzēt stipru Eiropas komisiju, institūciju līdzsvaru un vienlīdzīgu rotāciju". B. Aherns sapratis, ka Latvijai jūtīgākie punkti ir nodokļu sistēma un sociālā aizsardzība. I. Emsis atgādināja par Latvijas vēlmēm - katrai ES dalībvalstij pa vienam komisāram un mazajām dalībvalstīm izdevīgu balsošanas sistēmu. EP aprīlī iekļūtu piecas partijas NRA 05/07/04 Divus mēnešus pirms Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām tikai piecas no 16 vēlēšanām reģistrētajām partijām spētu pārvarēt arī šajās vēlēšanās noteikto piecu procentu atbalsta barjeru. Atbalstītāju īpatsvars visvairāk - par 4,8% - sarucis Jaunajam laikam (JL), bet par 2,7% pieaudzis TB/LNNK, liecina no 13. līdz 25. aprīlim veiktā SKDS aptauja. Pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš Neatkarīgajai sacīja, ka visas izmaiņas nevar skaidrot tikai ar iedzīvotāju attieksmes maiņu pret partijām, jo mainīta aptaujas metodoloģija, respondentiem aprīlī piedāvājot izvēlēties tikai no to partiju saraksta, kas pieteiktas EP vēlēšanām. Tas gan neļaujot noliegt JL popularitātes samazināšanās tendenci, ko apliecina arī atbalsta sarukums JL aptaujā par izvēli Saeimas vēlēšanās, kas gan ir nedaudz mazāks. TB/LNNK reitinga kāpums, pēc A. Kaktiņa domām, skaidrojams ne tikai ar nenoliedzami veiksmīgi izvēlētajiem spēcīgajiem EP vēlēšanu kandidātiem, bet arī ar nemieriem ap mazākumtautību izglītības reformu, kas veicina daļas sabiedrības uzskatu radikalizēšanos, no kā TB/LNNK tikai iegūst. Par popularitātes augšupejošu tendenci varot runāt Zaļo un zemnieku savienības gadījumā. Kā izteikta varas partija tā atbalstu smeļoties no tradicionālā sabiedrības uzticēšanās kredīta valdīšanas pirmajos mēnešos. A. Kaktiņš teic, ka reālu atdevi sabiedrība parasti sāk prasīt valdīšanas piektajā sestajā mēnesī, kad visbiežāk vērojams varas partiju reitinga kritums. A. Kaktiņš brīdina, ka vēlēšanās varētu vispār nepiedalīties liela daļa no tiem, kas pašlaik nezina, par ko balsot, gan no tiem, kas pauduši atbalstu kādai no partijām. Tādējādi iepriekš paustais atbalsts realitātē var izrādīties mazāks un politiķiem nāksies aicināt vēlētājus ne tikai balsot par noteiktu sarakstu, bet arī vispār piedalīties vēlēšanās. Latviešiem eiro būs vēlāk nekā kaimiņiem NRA 05/06/04 Četras no desmit jaunajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tostarp mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva jau šogad varētu spert pirmo soli eiro ieviešanai un pievienoties valūtas kursa regulēšanas mehānismam ERM2, kas ļautu šīm valstīm eiro ieviest 2007. gadā, raksta Financial Times. Latvija labākajā gadījumā eiro varētu ieviest tikai 2008. gadā. Latvijas Banka (LB) gan uzskata, ka eiro ieviešana ar pusgada vai gada atstarpi trijās Baltijas valstīs neradīs nekādas nelabvēlīgas sekas Latvijas ekonomikai: investoru acīs nešaubīgi skaidra ir Baltijas valstu virzība uz dalību Ekonomikas un monetārajā savienībā un eiro ieviešanu. Tomēr, kā uzskata ekonomisti, jo agrāk mūsu valsts ieviestu eiro, jo tas labvēlīgāk ietekmētu ekonomiku. Parekss Asset Managament prezidents Roberts Idelsons Neatkarīgajai apliecināja, ka, ieviešot eirovalūtu, redz tikai ieguvumus un neredz mīnusus. "Ja jau mūsu nacionālā valūta būs piesaistīta eiro, tad ātrāka pāreja uz eiro ir pozitīvs faktors investīciju piesaistei, tirdzniecībai un dod arī praktiskas ērtības," uzskata R. Idelsons. Izvirzās pamatots jautājums: kāpēc mūsu valsts uz eiro būs gatava pāriet vēlāk nekā mūsu kaimiņi? LB, atbildot uz šo jautājumu, atgādina, ka Latvija bija beidzamā kandidātvalsts, kurā notika referendums par dalību ES, bet uzņēmēju un banku aptaujas liecina, ka tautsaimniecībai vēlams vismaz gads, lai sagatavotos lata pārsaistei no SDR valūtu groza pie eiro. 2005. gada sākums ir ātrākais, kad varam piesaistīt latu eiro; seko vismaz divi pārbaudes gadi pirms novērtējuma un iespējamā uzaicinājuma ieviest eiro. Ja uzaicinājumu saņemam 2007. gada vidū, mūsu rīcībā ir tikai pusgads, lai nokaltu Latvijas eiro monētas un iegādātu banknotes, jo pirms uzaicinājuma to nedrīkstam darīt. Cits jautājums ir, vai Latvija būs gatava pāriet uz eiro jau 2008. gadā, tas ir, gadu pēc tam, kad šī valūta jau atradīsies mūsu kaimiņu maciņos. R. Idelsons uzsver, ka tas lielā mērā atkarīgs no mūsu politiskās gribas. Viņaprāt, liels drauds varētu būt tas, ka arvien biežāk dzirdamas runas, ka ekonomikas stimulēšanas nolūkos jāpalielina valdības izdevumi. Citiem vārdiem, budžeta deficīts. Pašlaik gan lielākais drauds eiro ieviešanai ir augstais inflācijas līmenis Latvijā. Māstrihtas kritēriji šajā jautājumā ir sevišķi stingri. Valsts var pievienoties eiro zonai, ja tās vidējā inflācija divu gadu laikā nepārsniedz 1,5 procentus no Eiropas Savienības trīs pēc šī rādītāja zemākā līmeņa valstu rādītājus. Pērn Latvijā inflācija bija 2,9 procenti, bet šogad tiek prognozēta vēl lielāka. Tomēr R. Idelsons uzskata, ka, pieturoties pie stingras fiskālās un finanšu politikas, inflāciju var iegrožot. Arī Latvijas Banka pieturas pie līdzīga uzskata, norādot, ka, turpinot kāpt neapstrādātās pārtikas un administratīvi regulējamajām cenām, 2004. un 2005. gads varētu uzrādīt inflācijas pieauguma tendenci, apsteidzot beidzamajos gados ierastos līmeņus. Tomēr sagaidāms, ka 2006. gadā - periodā, kad mūs pastiprināti vērtēs pirms gaidāmās pārejas uz eiro - inflācija Latvijā varētu atgriezties Māstrihtas kritēriju noteiktajās robežās. Kas attiecas uz trešo kritēriju, kas ļautu Latvijai iestāties eirozonā - valdības parādu, tad par to jāuztraucas vismazāk, jo Māstrihtas kritēriji paredz 60 procentu lielu parādu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas valdības parāds ir tikai kādi 20 procenti no IKP. Iestājoties ERM2 valūtas kursa regulēšanas mehānismā, valstīm būs jāfiksē savas valūtas kurss attiecībā pret eiro, pieļaujot svārstības 15 procentu robežās. Latvija cer, ka šajā mehānismā varētu iestāties jau nākamgad. Tāpat LB neuzskata, ka tagad var droši teikt - Igaunija un Lietuva ieviesīs eiro jau 2007. gadā. Te ir vietā atgādināt, ko Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē 22. martā teica Igaunijas valsts TV intervijā. Proti, Igaunijas pievienošanās ES būs atkarīga nevis no kalendāriem un grafikiem, bet gan no reāla valsts ekonomikas snieguma. Otrs, ko šī jautājuma sakarā ir vērts atcerēties, ir nesenais pirmsiestāšanās maratons Eiropas Savienībā. Daudziem tas būs palicis prātā ar sava veida sacensību starp Baltijas valstīm - vai tikai kāda neiekuģos ostā pirmā? Arī eiro ieviešanas sakarā redzama vēlme nevajadzīgi nostādīt jaunās dalībvalstis sacensības situācijā. Jāapzinās arī, ka pašlaik definētie jauno dalībvalstu eiro plāni tik tiešām ir tikai plāni, kas vēl saskaņojami ar Eiropas partneriem un īstenojami dzīvē. Latvijas plāns pārejai uz eiro izstrādāts ar domu, lai uz Eiropas kopīgo valūtu valsts pārietu bez nevajadzīgas steigas, liekas atlikšanas vai nepamatotas sacensības, iespējams, 2008. gadā. Eiro kredīti paliks tikpat lēti NRA 05/08/04 Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar nolēma nemainīt refinansēšanas likmi, saglabājot to 2% apmērā. Tas nozīmē, ka eiro izsniedzamie kredīti vismaz tuvāko mēnešu laikā nesadārdzināsies. Pēdējo reizi ECB procentu likmi mainīja pagājušā gada jūnijā, samazinot to par 0,5 procentpunktiem. Analītiķi jau iepriekš prognozēja, ka banka nolems nemainīt procentu likmi, lai arī jaunākie dati parāda, ka eirozonas ekonomikā sācies mērens pieaugums. Savukārt Lielbritānijas centrālā banka ceturtdien paaugstināja refinansēšanas likmi par 0,25 procentpunktiem - līdz 4,25 procentiem. Īrijas premjers uzklausa Latviju Latvijas Avīze 05/07/04 Eiropas Savienības prezidējošās valsts Īrijas premjers Bertijs Aherns vakar tikās ar Latvijas premjerministru Induli Emsi, lai uzzinātu mūsu valsts viedokli šobrīd aktuālajos jautājumos. Abu valstu vadītāji pārrunāja, kas varētu būt nākamais Eiropas Komisijas prezidents. Īrijas premjers vēlas uzzināt visu 24 valstu viedokļus. - Tuvāko 5 - 6 nedēļu laikā izskanēs daudzu to vārdi, kas vēlas kandidēt uz šo amatu, tomēr galīgo vērtējumu es pateikšu tikai nākamā mēneša vidū, - norādīja B. Aherns. Eiropas Savienības konstitūcija ir nākamais svarīgais jautājums, par kuru diskutēja premjeri. Tā kā martā starpparlamentārajā sanāksmē valsts vadītāji vienojās ES konstitūcijas projektu apstiprināt šā gada jūnijā, tad ir lielas cerības, ka tas tiešām tā notiks, uzskata Īrijas premjerministrs. Viņš cer, ka būs iespējams progress strīdīgajos jautājumos - par to kāda būs Eiropas Komisija nākotnē, vai katrai dalībvalstij būs savs komisārs, kā arī par balsošanas sistēmu, tādējādi, lai mazās valstis nepaliktu atstumtas malā. - Šī tikšanās ļāva man saprast, kas ES konstitūcijā ir vissvarīgākais Latvijai, - atzina B. Aherns. Šobrīd visu ES dalībvalstu vadītāji gatavojas ES un Krievijas galotņu sanāksmei, kas notiks jau pēc dažām nedēļām. Arī šo jautājumu pārrunāja abu valstu premjeri. Viņi secināja, ka ir apmierināti ar parakstīto ES un Krievijas sadarbības un partnerības līgumu. Balsojot Eiroparlamenta vēlēšanās, Latvijas iedzīvotājiem vissvarīgākie - nacionālie jautājumi LETA 05/08/04 Balsojot Eiroparlamenta vēlēšanās, Latvijas iedzīvotājiem vissvarīgākā būšot kandidātu nostāja nacionālajos jautājumos, liecina "Eurobarometer" jaunākais pētījums. Nozīmīgs faktors, izvēloties Eiroparlamenta deputātus, iedzīvotājiem būšot arī viņu personība un realizētā politika, mazāk svarīga esot deputātu kandidātu partejiskā piederība un viedoklis par Eiropas Savienības (ES) jautājumiem. Caurmērā 10 jauno ES valstu iedzīvotājiem, balsojot Eiroparlamenta vēlēšanās, vissvarīgākā būšot deputātu kandidātu realizētā politika, personība un nostāja nacionālajos jautājumos. No izvaicātajiem Latvijas iedzīvotājiem šā gada pavasarī gatavību balsot Eiroparlamenta vēlēšanās izteikuši 48%. Vidēji jaunajās ES dalībvalstīs vēlēšanās plāno piedalīties 44% iedzīvotāju, tai skaitā lielākais Eiroparlamenta vēlētāju skaits varētu būt Maltā, kur piedalīties vēlēšanās plāno 74% iedzīvotāju, bet mazākais Igaunijā - 35%. Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņā Latvijas iedzīvotāji pārsvarā vēlētos, lai uzsvars tiktu likts uz nodarbinātības, lauksaimniecības un Latvijai specifiskiem jautājumiem. Līdzīgu viedokli pauduši arī citu ES jauno valstu iedzīvotāji, kuri bez šiem jautājumiem vēlētos, lai priekšvēlēšanu kampaņā tiktu runāts arī par noziedzību, dabas aizsardzību, kā arī ES pilsoņu tiesībām. To, ka Eiroparlamenta vēlēšanas ir patiesi svarīgas, atzīst 39% Latvijas iedzīvotāju, 29% ir nedaudz skeptiskāk noskaņoti, 10% šādam apgalvojumam nevēlētos piekrist, bet 6% - tam pilnībā nepiekrīt. Vidēji jaunajās ES valstīs Eiroparlamenta vēlēšanas par patiesi svarīgām atzīst 40% iedzīvotāju. 31% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Eiroparlamentam ir vairāk varas nekā Saeimai. "Eurobarometer" pētījums veikts šā gada februārī un martā, izvaicājot 12 124 iedzīvotāju jaunajās ES dalībvalstīs, tai skaitā 1006 Latvijas iedzīvotājus. Mazajām piena saimniecībām dos sakārtošanās laiku ES prasību ieviešanai, tomēr neļaus realizēt pienu LETA 05/08/04 Mazajām piena ražošanas saimniecībām tiks dots sakārtošanās laiks Eiropas Savienības (ES) prasību ieviešanai dzīvnieku novietnēs, taču šajā laikā zemniekiem būs liegta piena realizācija. Atļauja piena pārdošanai pārstrādē vai sabiedriskajā ēdināšanā tiks dota tikai pēc trūkumu novēršanas. Kā ziņots, iepriekšējos Ministru kabineta (MK) izdotajos "Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumos" bija noteikts, ka piena ieguves telpās no šā gada 1.maija nedrīkst turēt mājputnus un cūkas. Pārejas periods - līdz 2006.gada 1.janvārim - šīs normas ieviešanai tika noteikts mazajām saimniecībām, kuru kūtīs nav vairāk par septiņiem dzīvniekiem. Savukārt jaunajos "Piena un piena produktu aprites noteikumos", kas tika pieņemti šā gada 6.aprīlī, šāda norma nav paredzēta. Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, šā gada 6.aprīlī valdībā pieņemtajos noteikumos paredzēts: lai saimniecība varētu pārdot pienu pārstrādes uzņēmumam, telpās vai kūtī, kur slauc govis, nedrīkst turēt cūkas, putnus vai citus dzīvniekus. Šī prasība noteikumos iestrādāta, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselībai drošas pārtikas ražošanu un apriti, kas ir galvenā ES prasība pārtikas ražošanā. Turklāt šis punkts kā obligāts ir iekļauts ES direktīvās, ar kurām saskaņoti šie MK noteikumi. Latvijas pievienošanās līgumā ES norādīts, ka saimniecībai pievienošanās brīdī jābūt gatavai strādāt atbilstoši ES prasībām. Līdz līguma parakstīšanai, kas notika 2003.gada sākumā, zemnieki regulāri tika informēti par šo normu. Turklāt jauno piena aprites noteikumu projekts tika vairākkārtīgi saskaņots ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP). Par grozījumiem MK noteikumos, kas nosaka prasības piena pārdošanai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, iebildumi no piena ražotājiem netika saņemti, apgalvo atbildīgās ministrijas pārstāvji. Jaunie piena apriti regulējošie noteikumi šā gada 1.maijā ir stājušies spēkā, tādēļ zemniekiem piens jārealizē likumā noteiktajā kārtība. Taču tiem piena ražotājiem, kuri vēl nav paspējuši kūti pārveidot, norobežojot mājlopus, satraukumam neesot pamata, uzskata ZM amatpersonas. Pēc ministrijas speciālistu teiktā, likumā "Par uzņēmuma, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību", saskaņā ar kuru rīkosies Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektors, pārbaudot saimniecību, paredzēts noteikt laiku konstatēto trūkumu novēršanai. Līdzko mājlopi būs norobežoti kaut vai ar starpsienu, kā arī izpildītas pārējās prasības, PVD inspektors dos atļauju realizēt pienu gan pārstrādei, gan sabiedriskajā ēdināšanā, norāda atbildīgās ministrijas pārstāvji. LETA jau ziņoja, PVD pārstāvji šonedēļ LOSP Piena un gaļas grupas sanāksmē solīja būt pretimnākoši mazo saimniecību pārbaudē. Viņi gan norādīja, ka būs trīs izņēmuma gadījumi, kuros dienesta darbinieki saimniecību pārbaudē strikti sodīs dzīvnieku novietņu īpašniekus un kādos jautājumos piekāpšanās nebūs. Zemnieki stingri tiks sodīti par mājlopu novietņu un dzīvnieku nereģistrēšanu. Neizpildot šo prasību, tiks sodītas visas saimniecības, nevis tikai tās, kuras savu produkciju nodod realizācijai. Cietsirdīgas un nolaidīgas attieksmes pret dzīvniekiem gadījumā dienests vai pat policija piemēros sankcijas. "Ja dzīvniekam kaklā ieaugusi ķēde vai kājās pinekļi, tad nevar nebūt sankcijas," sanāksmē sacīja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktors Mareks Samohvalovs, piebilstot, ka arī par nereģistrētu zāļu iegādi atkāpes nebūs. Savukārt LOSP pārstāvji sēdē sacīja, ka ar pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir radīta situācija, ka zemnieks ir atkarīgs no tā, kā PVD inspektors interpretēs konkrēto normu. "Mums ir jācer, ka pārbaudītāji pareizi sapratīs," LOSP Piena un gaļas grupas sēdē sacīja Cēsu rajona zemniece Aija Balode. Svinīgi aizsāk Eiroparlamenta vēlēšanu informatīvo kampaņu BNS 05/09/04 Ar tēlnieka Gļeba Panteļejeva un vides mākslinieces Egitas Lubiņas veidotā vides mākslas objekta atklāšanu Stacijas laukumā, Rīgā svētdien Eiropas dienā aizsākta Eiroparlamenta vēlēšanu informatīvā kampaņa "Eiropas Parlaments - Tava balss Eiropā!". Uz objekta atklāšanu bija pulcējušies ap 30 cilvēku, tostarp Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars. Viņš uzrunā aicināja Latvijas iedzīvotājus aktīvi piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās un norādīja, ka "Latvijas vēlētāji līdz šim ir bijuši vieni no apzinīgākajiem un nav iemesla domāt, ka tā tas nebūs arī šoreiz". Cimdars un Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja vadītājs Filips Kamariss (Philippe Kamaris) simboliski iestādīja izveidotajā mākslas objektā pēdējos ziedus. Vides mākslas objekta "Lidojums uz Eiropu" nolūks ir pievērst uzmanību 12.jūnijā Latvijā paredzētajām vēlēšanām un aicināt ikvienu vēlētāju tajās piedalīties. Objekts izvietots Stacijas laukumā, kur no improvizēta skrejceļa gaisā paceļas zila lidmašīna. Ar vides objekta "Lidojums uz Eiropu" atklāšanu sākusies EP Informācijas biroja visā Latvijā rīkotie pasākumi, lai aicinātu vēlētājus piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās. Kravu rindas nemazinās Diena 05/11/04 No amata atstādinot līdzšinējo Galvenās muitas pārvaldes (GMP) direktoru Mārtiņu Tolu, kura pienākumu izpildītājs kopš pirmdienas ir līdzšinējais Rīgas muitas vadītājs Andis Drulle, neatrisinās muitas problēmas, uzskata vairākums Dienas aptaujāto uzņēmēju. Kaut gan desmit dienas pēc Latvijas iestāšanās ES joprojām muitas darbs nav pilnvērtīgs un muitas noliktavās veidojas kravu sastrēgumi, par labu M.Tolam liecina tas, ka Galvenā muitas pārvalde (GMP) nepilnības ir atzinusi un iesaistās to risināšanā - skaidro muitas brokeri, kravu pārvadātāji un loģistikas speciālisti. Daudzi no viņiem netic, ka jauna vadītāja iecelšana situāciju būtiski uzlabos. "Mēs jau 11 dienas esam ES, bet uzņēmēji netiek līdz galam informēti, kas mainījies un kā tagad jāstrādā," ir sašutis transporta un ekspedīcijas uzņēmuma Sonora Ekspedīcija ģenerāldirektors Jānis Mozga. Galvojumu sistēma uzņēmējiem nav izskaidrota, veterināro kravu kontrole arī ir paralizēta, joprojām aktuālo problēmu uzskaitījumu turpina Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru asociācijas direktors Raimonds Toms. Raimonds Toms uzsver - nav apstiprinājies arī iepriekš solītais, ka, ievedot dzīvnieku izcelsmes kravas no ES valstīm, problēmu nebūšot - to pierāda kuģu aģentūras Astramar Liepāja K. A. gadījums, kad viņu vestās kravas no ES valstīm tika pārsūtītas uz Kaļiņingradu. Latvijas starptautisko auto pārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš uzsver, ka Latvijai problēmas ir lielākas nekā citur. No Vācijas līdz pat Latvijai visas muitas procedūras izdodas nokārtot raiti: "Līdz Latvijas robežām, kur viss apstājas, iespējams ietaupīt pat trešdaļu laika." Loģistikas un muitas brokeru asociācijas prezidents Aivars Tauriņš Dienai stāsta, ka M.Tols, būdams labs profesionālis, tomēr izrādījies vājš vadītājs. Vēl pirms iecelšanas muitas vadītāja amatā viņš darīja daudz, lai atvieglotu uzņēmēju darbu. "Ticu, ka viņš, kā pats uzsvēris, tiešām strādājis pēc labākās sirdsapziņas," teic uzņēmējs, tomēr piebilst, ka M.Tols pārlieku uzticas padotajiem, pats nepārbaudot viņu stāstīto. Iespējams, tieši tāpēc muitas vadība tik ilgstoši noliedza jebkādas problēmas, kas tai būtu radušās pēc iestāšanās ES. M.Tols datorvīrusa izraisītus elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas bojājumus atzina tikai nedēļu pēc Latvijas iestāšanās ES. Līdz tam, pretēji uzņēmēju teiktajam, viņš apgalvoja, ka grūtību neesot, un tas, ka uz robežām neveidojoties sastrēgumi, to apliecinot. Uzņēmēji gan tūlīt iebilda, ka sastrēgumi veidojas muitas noliktavās, kur kravu pārvadātāji uzkavējas muitas procedūru kārtošanas brīdī. Jautāta par muitnieku neprasmi tikt galā ar deklarēšanas sistēmām, GMP preses sekretāre Marika Līdaka paskaidroja, ka faktiski M.Tols par to nav atbildīgs. Reģionālās muitas iestādes ir pakļautas nevis GMP, bet gan reģionālajām VID iestādēm, tātad GMP par to darbu tieši nav atbildīga. "Galvenā pārvalde rūpējas tikai par procedūru metodikas izstrādāšanu," viņa skaidroja. Bijušais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, kas, nākot pie varas, par vienu no uzdevumiem nosauca VID un muitas nošķiršanu, atzina, ka to neesot veicis līdzekļu trūkuma dēļ, taču, viņaprāt, šim jautājumam joprojām jābūt Finanšu ministrijas darba kārtībā. Jaunieceltais muitas vadītājs A.Drulle, pēc M.Līdakas teiktā, uzskatot, ka pašreiz ir svarīgi turpināt muitas iesāktos darbus, kā arī maksimāli atvieglot darbu uzņēmējiem, tāpēc viņš jau drīzumā tikšoties gan ar muitas, gan uzņēmēju pārstāvjiem. M.Tola pienākumu vietas izpildītāja pausto nostāju strādāt uzņēmēju interesēs profesionālo asociāciju pārstāvji nosauc par simpātisku. Taču, nenosaucot savu vārdu, viens no viņiem gan pauž bažas, ka A.Drulle parasti darbojies "visai izvairīgi un nav reformators". "Viņš sistēmai ļauj darboties, kā tā darbojusies, un pats iet tai līdzi," teica speciālists, skaidrojot, ka diez ko necer uz būtiskām pārmaiņām. "Interesanti gan, ka pirmo reizi muitas kontekstā tiek runāts par uzņēmēju interesēm," Dienai teica Loģistikas un muitas brokeru asociācijas prezidents Aivars Tauriņš. Līdz šim muitas koncepcija bijusi "ķert kontrabandistus un blēžus. (..) Muita nekad nav bijusi servisa iestāde," uzsvēra A.Tauriņš un piebilda, ka tas ne reizi vien bijis šķērslis Latvijas uzņēmēju konkurētspējai. Kā piemēru viņš min vienoto Baltijas tranzīta procedūru, ko Igaunija pratusi izmantot godam, turpretim Latvija, kas parakstījusi šo pašu dokumentu, baidoties kaut nedaudz zaudēt kontroli un uzticēties uzņēmējiem, to iztulkojusi daudz stingrāk, krietni apgrūtinot galvojumu izsniegšanu. Tādējādi Latvijas uzņēmēji vienkāršoto sistēmu, kam Baltijas valstis bija jāsagatavo tranzītam ES, tikpat kā nav izmantojuši. To, vai tieši M.Tola neprasme koordinēt muitas darbu ir problēmu pamatā pēc iestāšanās, noteiks disciplinārā pārbaudē. Nepieciešamību atstādināt M.Tolu pauda finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, izvērtējot informāciju par Latvijas muitas sistēmas slikto gatavību darbam ES. M.Tols muitā strādā kopš 1995.gada. Par muitas vadītāju viņš kļuva pēc iepriekšējā muitas vadītāja Kalvja Vītoliņa pazemināšanas amatā 2003.gada aprīlī, uzvarot VID rīkotajā konkursā uz šo amatu. *** Viedokļi par muitas darbību Romiels Kinbers, DHL Latvia izpilddirektors: Lielākās galvassāpes uzņēmējiem sagādā tranzīta kravu noformēšanas jaunās datorsistēmas (NCTS), maigi izsakoties, rīcībnespēja. "Kā kopumā strādājošu" var nosaukt importa kravu noformēšanu jeb visu procedūru bloku, kas saistīts ar sistēmas ASYCUDA izmantošanu. No saviem DHL ārvalstu kolēģiem zinu, ka ne viss ar importa kravu apstrādi ir nevainojami arī citās jaunajās ES dalībvalstīs. Un uz šā fona Latvija neizskatās kā zaudētāja. Pozitīvi, ka muitas speciālisti ir gatavi risināt problēmas, kas saistībā ar Latvijā ievedamajām kravām parādās katru dienu. Didzis Kraulis, Alfa kuģu aģentūras aģentēšanas daļas vadītājs: Vairums no muitas problēmām ir tādas mācību slimības, ar laiku jau tās tiks pārslimotas. Taču pagaidām muitas iekšējās koordinācijas trūkums kuģu aģentu darbu sarežģī un kavē. Tā kā ir informācijas aprites problēmas un dažādas muitas zonas tepat Rīgā savā starpā vispār nesazinās, kuģim, piestājot vairākās piestātnēs, gandrīz katru reizi jāgatavo jauns uzskaites dokuments. Tas prasa laiku un resursus, pirms 1.maija būtu pieticis ar vienu pašu deklarāciju. Aivars Tauriņš, Loģistikas un muitas brokeru asociācijas prezidents: Ik dienu atklājas jaunas nianses, kas kavē darbu, taču nenoliedzami var runāt par zināmiem uzlabojumiem muitā, tāpēc, manuprāt, Tola atlaišana ir priekšlaicīga. Skaidrs, ka Tols ir labs profesionālis, taču vājš vadītājs. Vēl pirms iecelšanas muitas vadītāja amatā viņš darīja daudz, lai atvieglotu uzņēmēju darbu, un ticu, ka viņš tiešām strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Taču viņš pārlieku uzticas padotajiem. Pārāk bieži viņš saka - man teica, ka viss darbojas - tā vietā, lai aizbrauktu un pārliecinātos, vai tā patiešām ir. Gribīgo koalīcijā Slakteris dodas apciemot Latvijas karavīrus Irākā LETA 05/09/04 Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) ir devies uz Irāku, lai tiktos ar Latvijas karavīriem un iepazītos ar situāciju šajā valstī, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Anda Baraškina. Slakteri vizītē Irākā pavada Saeimas deputāts un Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Juris Dalbiņš, Nacionālo bruņoto spēku Štāba priekšnieks pulkvedis Juris Kiukucāns un nākamais Latvijas karavīru vienības Irākā vadītājs, Sauszemes spēku 1.kājinieku bataljona virsseržants Aivars Krjukovs. Vizīte Irākā ilgs līdz 12.maijam. Latvijas delegācijai Irākā plānotas tikšanās ar Latvijas karavīriem, koalīcijas spēku komandieri ASV ģenerāli Rikardo Sančesu un Irākas civilās pārvaldes vadītāja vietnieku Džefriju Osteru. Lai informētu par Irākā redzēto, rīt plkst.15 AM plānota video konference, kurā varēs iztaujāt Irākā esošo Slakteri un pašreizējo Latvijas vienības Irākā komandieri Igoru Rajevu. Kā ziņots, pašlaik Irākā dien 116 Latvijas karavīri: 105 Hillas pilsētā, 7 - Babilonā un pa diviem - Bagdādē un Kerbelā. Ārvalstu masu mediji ziņo, ka pēdējā laikā šiītu nemiernieku dēļ situācija Irākā ir saspringta. Šādos apstākļos vairākkārt ir tikuši apšaudīti arī Latvijas karavīri. Pēdējās dienās ziņas par bruņotām sadursmēm Irākā gan vairāk nomāc arvien pieaugošā informācija par gadījumiem, kad ASV un arī britu karavīri ir spīdzinājuši un ņirgājušies par ieslodzītajiem Irākas cietumos. Slakteris: Irākiešu attieksmi pret Latvijas karavīriem vardarbība cietumos nav mainījusi LETA 05/10/04 Pēc tam, kad atklājās ASV un britu karavīru vardarbības gadījumi pret irākiešu ieslodzītajiem, Irākas vietējo iedzīvotāju attieksme pret Latvijas karavīriem nav mainījusies, šodien video konferencē no Irākas paziņoja aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP). To pašu apgalvoja arī pašreizējais Latvijas vienības Irākā komandieris Igors Rajevs, kurš stāstīja, ka Latvijas karavīri pēc iespējas vairāk vietējiem iedzīvotājiem mēģina skaidrot, ka atklātā vardarbība cietumos ir tikai atsevišķi gadījumi, nevis ASV attieksme pret irākiešu tautu. Rajevs norādīja, ka katrā sabiedrības slānī ir kāds slikts cilvēks. Atklātos vardarbības gadījumus Slakteris pārrunājis ar koalīcijas spēku komandieri ASV ģenerāli Rikardo Sančesu un Irākas civilās pārvaldes vadītāja vietnieku Džefriju Osteru. ASV amatpersonas norādījušas, ka tiek veikta izmeklēšana un vainīgie tiks sodīti. Slakteris teica, ka pēc tikšanās ar Sančesu viņš sapratis: "kāda problēma tur kādam ir". "Ceru, ka amerikāņi ar savām problēmām tiks galā," piebilda ministrs. Tiekoties ar Polijas brigādes komandieri Mečislavu Bjeneku, aizsardzības ministrs esot daudz runājis par iepriekš izteikto pieļāvumu, ka no Irākas varētu aiziet arī Polijas karavīri. Bjeneks apliecinājis, ka tuvākajā laikā netiek plānots no Irākas izvest poļu militāristus. Tāpat kā Latvijai, arī Polijai jūlijā plānota kārtējā karavīru rotācija. Polijas spēku komandieris atzīmējis, ka viņu valsts Irākā paliks vismaz tik ilgi, kamēr tiks izveidota civilā pārvalde. Tiekoties ar dažāda ranga militārpersonām, Slakteris uzklausījis "daudzos komplimentus mūsu karavīriem". Latvieši tiek "ļoti augstu vērtēti, sevišķi viņu savaldība un drosme", Latvijas karavīrus slavēja Rajevs. Gan ministrs, gan Latvijas vienības komandieris apliecināja, ka Latvijas karavīri esot morāli stipri un labi sagatavoti, viņiem neesot arī nekādu citu problēmu - nedz sadzīvisku, nedz morālu. Slakteris gan piebilda, ka misija kļūstot arvien grūtāka, jo tuvojas vasara un jau patlaban Irākā ir ļoti liels karstums. Ministrs pastāstīja, ka, iestājoties siltam laikam, karavīrus sākot apdraudēt arī dažādi rāpuļi, kukaiņi un čūskas. Kā ziņots, aizsardzības ministrs ir devies uz Irāku, lai tiktos ar Latvijas karavīriem un iepazītos ar situāciju šajā valstī. Slakteri vizītē Irākā pavada Saeimas deputāts un AM parlamentārais sekretārs Juris Dalbiņš, Nacionālo bruņoto spēku Štāba priekšnieks pulkvedis Juris Kiukucāns un nākamais Latvijas karavīru vienības Irākā vadītājs, Sauszemes spēku 1.kājinieku bataljona virsseržants Aivars Krjukovs. Vizīte Irākā ilgs līdz 12.maijam. Kā ziņots, pašlaik Irākā dien 116 Latvijas karavīri: 105 Hillas pilsētā, septiņi - Babilonā un pa diviem - Bagdādē un Kerbelā. Ārvalstu masu mediji ziņo, ka pēdējā laikā šiītu nemiernieku dēļ situācija Irākā ir saspringta. Šādos apstākļos vairākkārt ir tikuši apšaudīti arī Latvijas karavīri. Pēdējās dienās ziņas par bruņotām sadursmēm Irākā gan vairāk nomāc arvien pieaugošā informācija par gadījumiem, kad ASV un arī britu karavīri ir spīdzinājuši un ņirgājušies par ieslodzītajiem Irākas cietumos. Latviešu karavīri nosoda vardarbību pret ieslodzītajiem NRA 05/11/04 Irākas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas karavīriem pēc tam, kad atklājās ASV un britu karavīru vardarbības gadījumi pret irākiešu ieslodzītajiem, nav mainījusies. Taču dažādu rangu militārpersonas augstu vērtē latviešu karavīru savaldību un drosmi. Jautājums ir aktuāls, un arī Irākā dienējošie mūsu karavīri pārrunās ar vietējiem iedzīvotājiem skaidro, ka tie ir tikai atsevišķi slikti gadījumi, kurus izdarījuši atsevišķi cilvēki, par ko viņi arī saņems sodu, video konferencē no Irākas pilsētas Babilonas vakar stāstīja Latvijas vienības komandieris Igors Rajevs. Viņš apliecināja, ka Latvijas karavīri esot morāli stipri un labi sagatavoti un viņiem neesot arī citu problēmu - nedz sadzīvisku, nedz morālu. "Ar psiholoģisko stāvokli mūsu karavīriem ir viss kārtībā, un morālais klimats mūsu kontingentā tiek raksturots kā labs," uz Neatkarīgās jautājumu par karavīru sagatavotību atbildēja Latvijas vienības komandieris. Arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) nosoda ASV un britu karavīru vardarbību pret irākiešu ieslodzītajiem. Par tiem A. Slakteris runājis ar koalīcijas spēku komandieri ASV ģenerāli Rikardo Sančesu un Irākas civilās pārvaldes vadītāja vietnieku Džefriju Osteru. ASV amatpersonas norādījušas, ka tiek veikta izmeklēšana un vainīgie tiks sodīti. Ministrs pauda cerību, ka amerikāņi ar savām problēmām Irākā tiks galā. Tiekoties ar Polijas brigādes komandieri Mečislavu Bjeneku, A. Slakteris daudz runājis par iepriekš izteikto pieļāvumu, ka no Irākas varētu aiziet arī Polijas karavīri. M. Bjeneks apliecinājis, ka tuvākajā laikā netiek plānots no Irākas izvest poļu militāristus. Tāpat kā Latvijai, arī Polijai jūlijā plānota kārtējā karavīru rotācija. Polijas spēku komandieris piebildis, ka viņu valsts Irākā paliks vismaz tik ilgi, kamēr tiks izveidota civilā pārvalde. Tiekoties ar militārpersonām, A. Slakteris dzirdējis daudzus komplimentus par mūsu karavīriem. Latvieši tiekot ļoti augstu vērtēti. A. Slakteris nenoliedza, ka misija kļūstot arvien grūtāka, jo tuvojas vasara un jau tagad Irākā ir ļoti liels karstums. Ministrs pastāstīja, ka, iestājoties siltam laikam, mūsu karavīrus sākot apdraudēt arī dažādi rāpuļi, kukaiņi un čūskas. Pašlaik Irākā dienē 116 Latvijas karavīru: 105 Hillas pilsētā, septiņi - Babilonā un pa diviem - Bagdādē un Kerbelā. Sašutums par irākiešu pazemošanu Latvijas karavīrus pagaidām neskarot Diena 05/12/04 Latvijas karavīri Irākā nevar būt iesaistīti šausmu ainās ar apcietināto irākiešu pazemošanu koalīcijas apsargātajos cietumos, par ko arvien biežāk runā pasaules masu medijos, jo latviešu vienībai nav tiešas saskares ar ieslodzītajiem - viņi vienīgi ir eskortējuši koalīcijas militārās policijas vienības, kas pārvadā apcietinātos no cietuma uz cietumu. Lai gan, atklājoties jauniem faktiem, aug starptautiskās sabiedrības un irākiešu sašutums, pagaidām nav jūtamas nekādas izmaiņas vietējo attieksmē pret latviešu vienību, pirmdien videokonferencē no Irākas, kur patlaban vizītē ir aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), sacīja vienības komandieris majors Igors Rajevs. "Taču jautājums ir gaisā (..), un mēs mēģinām vietējiem skaidrot, ka tas ir viens vai divi atsevišķi gadījumi un vainīgie saņems sodu," viņš teica. Arī A.Slakteris teica, ka notiekošais nodarījis neatgriezenisku kaitējumu koalīcijas spēku tēlam, taču atsauksmes par latviešiem no spēku vadības esot labas, sevišķi par sapieriem. "Cerams, ka amerikāņi ar savām problēmām tiks galā. Protams, kaut kādā veidā tās attiecas arī uz mums, bet jāsaprot, ka visā pasaulē laiku pa laikam gadās cilvēki, kas varas apziņā izdara kaut ko nepieņemamu," viņš sacīja. Taču arī pēc ministra sarunām ar koalīcijas spēku komandieri Rikardo Sančesu un Polijas brigādes komandieri Mečislavu Bjeneku nav skaidras atbildes, cik ilgi poļi, kuru vienības sastāvā dienē arī vairāk nekā 100 Latvijas pārstāvju, grasās palikt Irākā. A.Slakteris noliedza iepriekš izskanējušās ziņas, ka arī Polija apsver aiziešanu - viņi gatavojot vēl vismaz vienu rotāciju vasarā, kas nozīmē vismaz pusgadu, taču lielāka skaidrība varētu būt pēc 30.jūnija, kad plānots daļu pārvaldes nodot irākiešu rokās. I.Rajevs apliecināja, ka pēc Spānijas, Dominikānas Republikas un Hondurasas lēmuma atsaukt spēkus no Irākas tas neesot radījis grūtības poļu kontingentam, jo atbildības zonas pārņemšot amerikāņi. Valdība un partijas Maziem soļiem pretī e-pārvaldei Latvijas Avīze 05/07/04 E-pārvaldei arvien ir visai neskaidras aprises, taču pēc Informācijas sabiedrības biroja (ISB) vadītājas amatā aizvadītā pusgada INA GUDELE šā gada beigās sola beidzot ieviest e-parakstu un visās Latvijas skolās interneta pieslēgumu. - Kāpēc ar e-pārvaldi līdz šim mums nav veicies? - Es gan negribētu teikt, ka mums nav gājis. Varbūt nelaime bija tāda, ka līdz ISB izveidošanai nebija nevienas koordinējošas institūcijas, kas noteiktu, kur e-pārvaldes jomā mēs ejam un ko darām. Protams, ir politiskais dokuments "Koncepcija par elektronisko pārvaldi", kas arī nosaka galvenos virzienus, bet vēl joprojām nav apstiprināts e-pārvaldes funkcionālais modelis. Domāju, ka tuvāko divu mēnešu laikā valdība to apstiprinās. Un trešais solis ir vienotais e-pārvaldes ieviešanas projekts, kas stingri pateiktu tās aktivitātes, kas veicamas, sadalītu atbildību un funkcijas, noteiktu, kādus pakalpojumus attīstīt pirmām kārtām. Projektu varētu apstiprināt rudens pusē. Pašlaik ir apzināta situācija, kāda ir Latvijas pašvaldībās. Skaidri zinām, cik katrā pašvaldībā ir datoru, vai ir interneta pieslēgums, kādas programmatūras viņi izmanto u. tml. Bet skaidrs, ka jāpalielina pašvaldību darbinieku kompetence. Ļoti daudziem iedzīvotājiem un arī pašiem pašvaldību darbiniekiem joprojām nav saprotams, ko e- pārvalde viņiem dos. - Kā ISB strādā ar cilvēkiem un to skaidro? - Iedzīvotājiem mēs to pagaidām skaidrojam tikai ar mediju palīdzību. Savukārt ar pašvaldībām mums ir cieša sadarbība, braucu uz reģioniem un tiekos ar pašvaldību pārstāvjiem. - Kāds tad būs ikviena iedzīvotāja ieguvums? - Pēdējo mēnešu nopietnākais darbs ir pie informācijas sabiedrības nacionālās programmas izstrādes. Programmas rezultātus jutīs tieši lauku iedzīvotāji, redzot, ka viņu skolas ir pieslēgtas pie interneta, ka pagastā būs apmācīti speciālisti, kas parādīs, kā nosūtīt vēstuli un pievienot elektronisko parakstu. Būs izveidoti publiskie interneta pieejas punkti - apmēram 500 - tuvāko divu ar pusi gadu laikā. ISB uzdevums ir veidot tādu sabiedrības attīstības modeli, kas brīvi izmanto pieejamo informāciju. Dot cilvēkiem iespēju mācīties un tiekties uz to mērķi, kas saucas zināšanu sabiedrība. Tehnoloģijas ir tikai līdzeklis. Ir svarīgi, lai zustu atšķirība starp dzīves līmeni pilsētās un laukos. Internets lauž šīs robežas. Svarīgi, lai jebkur, piemēram, zemnieku saimniecībā, būtu vienlīdzīgas iespējas informāciju saņemt, mācīties un apgūt sev nepieciešamās zināšanas. - Cik populāra šobrīd ir interneta lietošana? - Pēc Interneta asociācijas datiem, pašlaik internetu lieto 37 - 40% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Savukārt Igaunijas firmas "Emor" veiktais pētījums liecina, ka internetu izmanto 23% no visiem iedzīvotājiem. Tas principā ir ļoti labs rādītājs. Svarīgi, ka pēdējos divos gados ļoti strauji pieaug datoru skaits mājsaimniecībās. Protams, bērni skolās aktīvi izmanto internetu. Šā un nākamā gada laikā visām Latvijas skolām jābūt pastāvīgam interneta pieslēgumam. Un tas noteikti būs. To es varu solīt, un to man solīja arī izglītības un zinātnes ministrs. Turklāt, neskatoties uz to, ka komercuzņēmumi un bankas atraduši dažāda veida risinājumus, kā veicināt datoru izplatību, proti, piedāvā līzingu un kredītu, arī valsts institūcijām jāpārņem Eiropas valstu labākā pieredze. Piemēram, Zviedrijā uzņēmumi, kas saviem darbiniekiem dod bezprocentu kredītu mājas datora iegādei, saņem sociālā nodokļa atlaidi. ISB izpētīs šo pieredzi un sagatavos priekšlikumus līdzīgas sistēmas ieviešanai Latvijā. - Kā savietosies pašvaldību veidotās autonomās informācijas sistēmas? - Tā pašreiz Latvijā tiešām ir problēma. Jautājums gan tiek risināts, un pie tā strādā pašvaldības un valsts institūcijas. Jāveido vienota valsts sistēma, kurā notiek brīva datu apmaiņa. Pašlaik dažādās pašvaldībās ir dažādas sistēmas - gan lokālās, gan sazinoties ar dažiem atsevišķiem reģistriem. Galvenais uzdevums ir izveidot vienotu projektu un sasaistīt visas informācijas sistēmas kopā. ISB nesen darbu sācis speciālists, kas strādās tieši pie vienotā projekta izstrādes. Pašvaldībās e-pārvalde ir ļoti dažādās stadijās - citās šie procesi vēl nav uzsākti, bet tādās pašvaldībās kā Liepājā, Cēsīs, Rīgā tie jau attīstīti pietiekami labā stadijā. Domāju, ka sistēmas, lai tās savietotu, nebūs jāpārveido. Un līdz šim iztērētais nebūs zemē nomests un atkal dārgi pārtaisāms. - Līdz šim jau projektos ieguldīta liela nauda, bet atdevi ieraudzīt ir visai grūti... - Informācijas tehnoloģijas maksā diezgan daudz, bet tajā pašā laikā tās ir investīcijas, kas atmaksājas. Parasti mēs nerēķinām, cik maksā mūsu laiks, nervi, transporta izdevumi, piemēram, tradicionālās izziņas saņemšanai. Pirms gada es izrēķināju, cik man izmaksāja zemes gabala reģistrācija zemesgrāmatā. Bez oficiālajām valsts nodevām summa iznāca iespaidīga, jo process bija ilgs - dzīvoju Dobelē, strādāju Rīgā, zemesgrāmata, izrādās, jākārto ne tikai Dobelē, bet arī Aucē un Salaspilī. Arhīvs savukārt Rīgā. Ļoti plaša ģeogrāfija. Konkrēts piemērs, kā investīcijas informācijas tehnoloģiju jomā nāk atpakaļ, ir VID informācijas sistēma. Mēs secinājām, ka katru mēnesi pieaug nodokļu apjoms. Turklāt tas pieaug nevis tāpēc, ka godprātīgāk visu nomaksā, bet gan tāpēc, ka informācijas sistēma jau burtiski trīs dienu laikā spēj apsekot nesamaksātos nodokļus un brīdina nodokļu nesamaksātāju. Paziņojumu izsūta elektroniski. Ja pie tā strādātu nevis sistēma, bet cilvēks, domāju, ka tikai pāris mēnešu laikā būtu pamanīts, kurš nav samaksājis nodokļus, jo maksātāju ir ļoti daudz. - Pakalpojumus elektronizējot, samaksa samazināsies? - Aprēķini vēl nav veikti, tāpēc nevaru komentēt, kāda būs valsts nodeva katram pakalpojumam. Bet nedomāju, ka tā varētu īpaši samazināties, jo cilvēkiem tā vai tā būs jāstrādā un tehnika arī jāuztur. Iespējams, atsevišķi pakalpojumi kļūs lētāki. Bet samazināsies netiešie izdevumi. Elektroniskā pārvalde zināmā mērā ir arī korupcijas apkarošana. Lai pasteidzinātu vai novilcinātu kāda cilvēka darbu, nav nepieciešami piecīši vai konfekšu kastes. Nevaru pagaidām gan teikt, ka Latvijā tas ir aktuāli, taču kolēģi citās valstīs atzīst, ka vidējā līmeņa ierēdņi visvairāk pretojas e-pārvaldes ieviešanai. E-pārvalde nenozīmē, ka iedzīvotājam būs liegts iet uz pašvaldību un jautājumus kārtot klātienē. Vienkārši būs lielāka izvēles brīvība. Iedzīvotājs varēs nākt, piemēram, uz pašvaldību, bet tajā pašā laikā ierēdnim nebūs tiesības viņu sūtīt no viena kabineta uz otru. Būs jāapkalpo pašam. - Kad beidzot izdosies sagaidīt elektronisko parakstu? - E-paraksts varētu būt uz šā gada beigām. Galvenais iemesls, kāpēc līdz šim tā vēl nav, nebija nevienas komerciālas iestādes, kas uzņemtos izsniegt šo elektronisko parakstu. Tajā pašā laikā nebija arī pieprasījuma no tirgus puses - maz elektronisko pakalpojumu, kur šo parakstu varētu izmantot. Igaunijā pirms diviem gadiem ieviesa elektronisko parakstu, bet neviens to neizmantoja, jo nebija pakalpojumu, kur to izmantot. Pašlaik par sertificētu pakalpojumu sniedzēju pieteicies kļūt "Latvijas pasts" kopdarbībā ar "Lattelekom". Domāju, ka tas ļoti loģiski, jo daudzās valstīs e-parakstu izsniedz tieši pasts. Turklāt pasts ir katrā pagastā. Personas apliecinošu dokumentu vai tā saucamo identifikācijas karti, kurā būs čipa veidā iestrādāts elektroniskais paraksts, varēs ielikt arī naudas makā. To varēs izmantot no tiem datoriem, kur būs tā saucamais speciālais e-paraksta nolasītājs - datoram pieslēgta neliela ierīce. Domāju, ka tā būs visos publiskās pieejas interneta punktos un arī pašvaldībās. Varēs nopirkt arī mājas datoram. - Cik e-paraksts iedzīvotājiem izmaksās? - Precīzi nav aprēķināts, bet pēc analoģijas ar Igaunijas e-paraksta izsniegšanu varētu maksāt ap 3 latiem. Par lietošanu nebūs jāmaksā. SKDS: turpina sarukt "Jaunā laika" atbalstītāju skaits LETA 05/06/04 Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ir samazinājies partijas "Jaunais laiks" (JL) un Tautas partijas (TP) atbalstītāju skaits, bet pārējo lielāko partiju atbalstītāju pulks uz Eiropralamenta vēlēšanām ir palielinājies, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aprīlī veiktā aptauja. Visbūtiskāk vēlētāju atbalsts ir samazinājies JL - no 19,9% martā līdz 15,1% aprīlī. TP reitings ir samazinājies salīdzinoši nedaudz - no 10,9% līdz 10,6%. Par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) Eiroparlamenta vēlēšanās gatavojas balsot 10,7% vēlētāji, par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) - 7,7%, par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) - 7,5%. Savukārt par "Latvijas ceļu" Eiroparlamenta vēlēšanās gatavojas balsot 4,8% vēlētāju, par Tautas saskaņas partiju - 4,4%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) - 4,1%, bet par Latvijas Pirmo partiju (LPP) - 3,6%. Visbūtiskāk atbalstītāju skaits aprīlī ir palielinājies TB/LNNK - par 2,7 procenta punktiem, ZZS - par 1,1, LC un LSDSP - par 0,8, TSP - par 0,2 un PCTVL - par 0,1 procenta punktu. Pārējo partiju atbalstītāju skaits ir ievērojami mazāks. Par Apvienoto sociāldemokrātisko labklājības partiju Eiroparlamenta vēlēšanās ir gatavi balsot 0,6% vēlētāju, par Sociāldemokrātu savienību (SDS) - 0,5%, par "Latgales gaismu" - 0,3%, par Kristīgi demokrātisko savienību (KDS) - 0,1%, par politisko organizāciju "Eiroskeptiķi" - 0,1%, par Latvijas Sociālistisko partiju (LSP) - 0,1%, par Konservatīvo partiju - 0%. 20,3% aptaujāto ir atbildējuši, ka nezina, par ko balsos Eiroparlamenta vēlēšanās, bet 9,5% plāno nepiedalīties vēlēšanās. Reitingu procenti attiecas uz visiem balsstiesīgajiem, nevis uz tiem, kam aptaujas brīdī bija noteikta izvēle. Aptaujas veikta laikā no 13. līdz 25.aprīlim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāts 1031 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Latvijai līdz 1.jūlijam jāpierāda spēja sarīkot pasaules hokeja čempionātu LETA 05/07/04 Šodien Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā Latvijai saglabāta iespēja līdz šā gada 1.jūlijam pierādīt spēju sarīkot 2006.gada pasaules čempionātu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Guntis Kreituss (Darba partija). Latvijas pārstāvji IIHF kongresā ziņoja par līdz šim paveikto hokeja čempionāta rīkošanā. Kā atzina Kreituss, IIHF kongresa delegāti bija labvēlīgi noskaņoti pret Latviju. Ticis arī uzsvērts, ka Prāgā, kur čempionāts notiek šogad, ieradušies 8000-10 000 Latvijas hokeja fanu. Kreituss pastāstīja, ka IIHF kongresa delegātus ar Latvijas veikumu iepazīstinājis Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans, kā arī 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas vadītājs Guntis Ulmanis. Savukārt Kreituss informējis par domes un Ministru kabineta lēmumiem saistībā ar hokeja čempionāta organizēšanu. Rīgas domnieks piebilda, ka šodien no sava nodoma pārņemt hokeja čempionāta rīkošanu 2006.gadā atteikusies Somija. Savu piedāvājumu joprojām uztur Zviedrija, taču šodien par Zviedrijas piedāvājuma apstiprināšanu lēmums netika pieņemts. IIHF vēlas 1.jūlijā redzēt visus līgumus starp LHF, Ministru kabinetu, Rīgas domi un būvniekiem par čempionātam nepieciešamo haļļu būvniecību, arī projektu apstiprinājumus, būvatļaujas, būvniecības plānus un citu nepieciešamo dokumentāciju, kā arī finanšu dokumentāciju, kas apstiprinātu šo projektu finansēšanas avotus. Tajā pašā dienā IIHF pārstāvji ieradīsies Latvijā pārbaudē. Valdība vakar apstiprināja darba grupu, kura koordinēs gatavošanos 2006.gada pasaules hokeja čempionātam Latvijā. Par darba grupas vadītāju apstiprināts Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LPP), viņa vietnieks būs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs ("Cita politika"). Valdība uzdeva darba grupai risināt jautājumus par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta organizēšanu, čempionāta rīkošanai nepieciešamo haļļu būvniecību un to pilnvērtīgai funkcionēšanai izbūvējamo pievedceļu un inženierkomunikāciju infrastruktūru. Būvnieku lēmums par čempionātam nepieciešamās daudzfunkcionālās halles projekta īstenošanu būs atkarīgs no valdības izveidotās darba grupas rīcības rezultātiem, aģentūrai LETA atzina SIA "Latvijas būvnieku stratēģiskā partnerība" (LBSP) pārstāvis, kompānijas "Skonto būve" viceprezidents Ivars Millers. Uzņēmējs brīdināja, ka līdzekļi projektā pagaidām netiks ieguldīti un pāļus pagaidām arī nedzīs, kamēr nebūs atrisināti būvnieku uzdotie jautājumi par zemes nomu, bankas garantijām un soda naudu. Nepiekrīt ratificēt nacionālo minoritāšu konvenciju NRA 05/07/04 Saeima kārtējo reizi noraidījusi jau 1995. gadā parakstītās Eiropas Padomes vispārējās nacionālo minoritāšu konvencijas ratifikāciju pilnā apjomā. Sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks (LPP) Neatkarīgajai pauda, ka Latvijas likumdošana jau atbilst visām konvencijas prasībām, tādējādi tās ratificēšanai nav juridisku šķēršļu, bet ir politiski apsvērumi. Konvencijas ratificēšanas izvērtēšanu Saeimas komisijās atbalstīja tikai PCTVL, Sociālistiskās partijas un Tautas saskaņas partijas deputāti, bet visas labējās partijas šo PCTVL iniciatīvu noraidīja. PCTVL frakcijas vadītājs Jakovs Pliners atgādināja, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības jaunā dalībvalsts, kas nav ratificējusi konvenciju. Arī Eiropas institūcijas vairākkārt ieteikušas to ratificēt. Viņš pauda, ka Igaunijā konvencijas ratificēšana 2001. gadā nav radījusi negatīvas sekas, bet veicinājusi sabiedrības saliedēšanos. to ratificējusi arī Lietuva. Pēteris Tabūns (TB/LNNK) turpretim bilda, ka bezprecedenta gadījums ir tas, ka Latvijā iebraukuši tik daudz cittautiešu. Tā kā konvencijas nolūks esot novērst mazākumtautību diskrimināciju, Latvijā konvencijas ratificēšana neesot obligāta, jo šāda veida diskriminācijas Latvijā neesot. Bez iespējas mazākumtautību valodā izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumus un citus topogrāfiskos apzīmējumus vietās, kur tradicionāli vai lielā skaitā dzīvo nacionālās minoritātes, ratificējot konvenciju, valstij būtu jānodrošina arī minoritāšu tiesības to valodā oficiāli izmantot savu vārdu un uzvārdu, saņemt un izplatīt informāciju, paust uzskatus. Valstij jāreaģē arī uz pietiekamu pieprasījumu apgūt minoritātes valodu un iegūt tajā izglītību, kas bija viens no konvencijas ratifikācijas noraidīšanas argumentiem Saeimā. Labējo partiju deputāti uzskata, ka tādējādi tiek aplinkus mēģināts atcelt panākt mazākumtautību izglītības reformu. N. Muižnieks teic, ka konvencijas ratificēšana nevar ietekmēt izglītības reformu, jo tā atbilst konvencijas prasībām, bet cits jautājums esot - kā reformas pretinieki to varētu izmantot savā politiskajā retorikā. Strīdīgākais jautājums, viņaprāt, būtu par valodas lietošanu pašvaldībās saskarsmē ar mazākumtautību iedzīvotājiem: opozīcijas pārstāvji sacīs, ka konvencija skaidri paredz iespējas sazināties ar pašvaldībām mazākumtautību valodā, aizmirstot, ka neskaitāmās atrunas, kas šādu praksi paredz, ja, piemēram, ir pietiekams pieprasījums, ja tā nekaitē valsts valodai. "Daļa cilvēku par daudz baidās no šīs konvencijas, daļa savukārt nepamatoti sacerējusies, ka konvencija ko būtiski mainīs. Konvencija ir principu uzskatījums, un katrai valstij ir ļoti liela rīcības brīvība to ieviešanā likumdošanā," uzsver N. Muižnieks. Mazās partijas likvidējas un maina partnerus NRA 05/10/04 Tikko likvidētās Latvijas Demokrātiskās partijas (LDP) pārstāvji izteikuši vēlēšanos sadarboties ar Latvijas Pirmo partiju (LPP), savukārt LPP līdzdibinātāja - Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS) - pēc Jaunā laika (JL) un LPP laulības šķiršanas nolēmusi nostāties JL pusē. LDP kongress piektdien atbalstīja partijas valdes iepriekš lemto - likvidēt partiju. LDP priekšsēdētājs, Rīgas domnieks Andris Ameriks Neatkarīgajai skaidroja, ka par šādu soli licis izšķirties gan tas, ka ir izpildīti partijas programmas galvenie uzdevumi - Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO -, gan sīvā politiskā konkurence, gan jaunie partiju finansēšanas nosacījumi, kas apgrūtina līdzekļu piesaisti ideju realizēšanai. A. Ameriks pieļauj, ka daļa LDP biedru, kas vēlas palikt politikā, varētu pievienoties, piemēram, sociāldemokrātiem, Citai politikai, LPP vai kādai citai partijai, daļa - sekot viņam, bet, ko A. Ameriks darīs turpmāk, viņš pagaidām neatklāj. Viņš vēlas turpināt darboties politikā. Aprīlī A. Ameriks LDP valdes vārdā piedāvāja sadarbību LPP, pamatojoties uz abu partiju "programmatisko tuvību un līdzīgu izpratni par politiskās darbības mērķiem un līdzekļiem" Arī KDS savu vēlmi pieslieties populārākajai JL skaidro ar programmatisko tuvību, kopīgo izpratni par kristīgajām vērtībām, kā arī vilšanos sadarbībā ar LPP, kas pretēji partijas dibināšanas mērķim - kristīgo politisko spēku konsolidācijai - priekšroku devusi pragmatiskākiem darbiem. KDS priekšsēdētājs Andris Teikmanis Neatkarīgajai kā iespējamo sadarbības un elektorāta konsolidēšanas veidu minēja kopīgu startu pašvaldību vēlēšanās 2005. gadā. JL valdes loceklis Krišjānis Kariņš vēlmi KDS sadarboties ar JL, kad tā atrodas opozīcijā, uztver kā komplimentu un vienlaikus signālu tam, ka "LPP notiekošās izmaiņas acīmredzot ir krietni lielākas, nekā tās pamanāmas ārpusē". JL savās rindās jau uzņēmusi bijušo LPP deputātu Pauli Kļaviņu, kurš savulaik bija arī KDS biedrs. Jaunais laiks sāk kustēties reģionos Diena 05/10/04 Reģionālās konferences ar vietējiem viedokļu līderiem ir viens no Jaunā laika Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas veidiem, vienlaikus tās tiek rīkotas nolūkā pārvērst JL par plašu masu partiju. Sestdien Tukumā vērotais vēl neliecināja, ka šis būtu efektīvākais veids otrā mērķa sasniegšanai, lai arī JL pārstāvji to cer īstenot ar uzaicināto cilvēku starpniecību - ja izdosies ieinteresēt viņus, tad tie savukārt kā līderi pārliecināšot citus. "Mēs sākam kustēties un ejam uz priekšu. Šis ir pats sākums un vēl jau nav sasniegts tas līmenis, kad cilvēki lauztin lauztos pie mums," Dienai sacīja JL attīstības direktors Uldis Grava. Dažviet konferencēs piedalās arī partijas vadītājs Einars Repše, bet nekas neliecina, ka JL rindu papildināšana novados tiks organizēta viņa vadībā. E.Repše tiekot taupīts lieliem uznācieniem, bet partijā veidojas arī citi līderi, atzina kāds Saeimas deputāts. No intervijām medijos var noprast, ka šai lomai tiek gatavots JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš. Taču, šķiet, arī viņš nebūs tas, kas praktiski organizēs partijas paplašināšanos, ko pašlaik visaktīvāk dara reģionālo konferenču rīkotājs, Saeimas frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars. Konferences tiek organizētas, nosūtot epasta vēstules un cita veida uzaicinājumus uzņēmumu vadītājiem, skolu direktoriem un citiem ietekmīgiem cilvēkiem, piedāvājot tikšanos ar JL politiķiem. Tukumā uz diskusiju bija ieradušies arī triju banku filiāļu vadītāji. Šo sarunu interesantāku vērta Latvijas ceļa EP vēlēšanu kandidātu Aijas Miezītes un Rolanda Repšas klātbūtne. Jāatgādina, ka LC biedrs agrāk bija arī bijušais Tukuma mērs Juris Šulcs, kas tagad vada jaunu partiju Tukuma pilsētai un novadam. "Tā ir Jaunajam laikam draudzīga partija," atzina Tukuma domes izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis. JL situāciju pirms EP vēlēšanām neapskaužamāku dara atrašanās opozīcijā, ko, iespējams, tālredzīgi bija paredzējuši E.Repšes valdības gāzēji. Tā kampaņā JL sevi piesaka ar bijušajiem ministriem, kuriem vairs nav varas sviru un iespējas solīt, lai arī bijušais ministrs Ivars Gaters vairākkārt optimistiski teica, ka JL drīz atkal būšot pie varas. JL kandidāts ar pirmo numuru EP vēlēšanās, bijušais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, kas tagad ir Saeimas deputāts, sevi bija ierobežojis agrākā amata rāmī un uzstājās ar lekciju par ES strukturālo fondu izmantošanu, lai gan vēlētājiem varētu būt interesanti ieraudzīt V.Dombrovskis arī kā politiķi ar savu viedokli par partijas attīstību. Bijušais Saeimas deputāts Aldis Kušķis gaidāmās EP vēlēšanas saistīja ar uzticības balsojumu par JL, "kas partijai ir vajadzīgs, lai konkurentiem parādītu, ka aiz mums stāv vēlētāji". Tas gan varētu būt svarīgi arī citiem un būs īpaši izšķirīgi LC pastāvēšanai, kas atspoguļojās arī ceļinieku asajos jautājumos. Uz R.Repšas vaicāto, kāpēc JL premjera valdība neveica visu nepieciešamo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nostiprināšanai, V.Dombrovskis atbildēja, ka tā ir bijusi Latvijas Pirmās partijas vadītās Ekonomikas ministrijas kompetence. Ar teikto viņš izpelnījās pārmetumus par sadarbības trūkumu JL valdībā, kas bijis par iemeslu neprasmei vairākus ar iestāšanos ES saistītus jautājumus pacelt valdības līmenī. A.Miezīte atzina, ka "bez autoritāra līdera JL ir arī daudzi normāli cilvēki", vienlaikus norādot - JL pats ir vainīgs ar savu noliedzošo attieksmi pret citiem, ka vairs nav pie varas. Par šo tematu bija dažādi viedokļi. A.Kušķis citēja E.Repšes agrāk teikto: "Ja es būtu aizbraucis pie Šķēles un teicis - mums būs šitais, bet jums tas, mēs būtu valdībā. Taču mēs esam pret šādiem spēles noteikumiem." Tas saskanēja ar kāda partijai simpatizējoša uzņēmēja sacīto: "Kad JL bija valdībā, bija strīdi. Tagad ir klusums, bet tas rada sajūtu, ka pie varas esošie kaut ko klusām sadalīs, bet pēc tam atkal palaidīs JL valdībā." A.Kampars paškritiski norādīja uz kļūdām, kuru dēļ JL zaudēja varu, ieskaitot pieredzes trūkumu un nepietiekamo komunikāciju. Taču viņš arī uzsvēra darbus, ar kuriem JL varot lepoties. To vidū esot arī partiju finansēšanas likums, saskaņā ar kuru vēlēšanās vairs nenotiks naudas, bet gan intelekta un piedāvājuma sacensība. Taču galvenais jauno laiku sasniegums esot KNAB darbības sākšana, jo "līdz tam KNAB bija kā tāds bezzobains vilks, kas to aitu noķēra, bet nevarēja ne nodīrāt, ne apēst", sacīja A.Kampars. Laksa gatavojas aiziet no LPP un politikas Diena 05/10/04 Bijušais Saeimas deputāts Arnolds Laksa, kas pagājušā gada nogalē negaidīti nolika deputāta mandātu, nolēmis tuvākajās nedēļās izstāties arī no Latvijas Pirmās partijas, kurā pēc aiziešanas no Saeimas nav darbojies. To A.Laksa Dienai arī minēja kā galveno iemeslu savam lēmumam, ko konkrētāk komentēšot pēc tā īstenošanas. LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons Dienai šo ziņu novērtēja ar teikto: "Tas ir zaudējums mūsu partijai, jo Arnolds Laksa ir talantīgs un godprātīgs cilvēks, taču es respektēju viņa izšķiršanos, kas ir saistīta ar nevēlēšanos darboties politikā vispār." Jāatgādina, ka A.Laksa un Jānis Peters bija pirmie pazīstamākie cilvēki, kas izvēlējās LPP, par kuras dibināšanu pirms 8.Saeimas vēlēšanām bija paziņojis Ē.Jēkabsons un kuras aktīvs veidotājs bija Ainārs Šlesers. Pirms šīs politiskās izšķiršanās A.Laksa jau bija sponsorējis Jauno laiku. Pērnā gada nogalē viņš aiziešanu no parlamenta skaidroja ar nevēlēšanos mainīt savu sirdsapziņu pret vietu Saeimā un pārvērsties par balsošanas mašīnu. Aģentūrai BNS A.Laksa ir teicis, ka laikā pēc viņa aiziešanas no Saeimas būtiski ir mainījies ne tikai JL, kas vairs neesot viena cilvēka partija, bet arī LPP, taču viņš nevēloties izplūst plašos komentāros. Skaidrs esot tas, ka viņš vairs negribot saistīties ne ar šo, ne ar kādu citu partiju. A.Laksa, kas tagad vairāk laika pavada savās lauku mājās Latgalē un sācis nodarboties ar nekustamā īpašuma biznesu, nevēloties atgriezties politikā, kamēr "tajā darbojas cilvēki bez ilgtermiņa politiskās vīzijas, bet tikai īstermiņa interešu vadīti", vēsta BNS. Vismazāk uzticas partijām LETA 05/10/04 Latvijas iedzīvotāji joprojām visvairāk uzticas masu medijiem - televīzijai, radio un presei, liecina "Eurobarometer" jaunākais pētījums. Televīziju par uzticamāko atzīst 68% aptaujāto, radio - 67%, bet presi - 52%. Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, uzticamība medijiem ir mazinājusies, tajā skaitā visvairāk - par 13 procentpunktiem - televīzijai. Armijai uzticas 47% Latvijas iedzīvotāju, brīvprātīgo organizācijām, ANO un reliģiskajām organizācijām - 44%, Eiropas Savienībai - 39%, policijai - 34%, lielajiem uzņēmumiem - 32%, valsts tiesu sistēmai - 29%, valdībai - 28%, arodbiedrībām - 21%, Saeimai - 20%. Vismazāko uzticamību bauda politiskās partijas - tām uzticas tikai 9% valsts iedzīvotāju. Desmit turīgākās Latvijas amatpersonas Latvijas Avīze 05/09/04 Bez komentāriem publicējam amatpersonu kārtējā gada deklarāciju kopsavilkumu par 2003. gadu. TOP 10 - tā tagad mēdz sarindot gan dziesmas, gan partijas, gan auto modeļus. TOP 10 no 250 redakcijas rīcībā esošajām amatpersonu ienākumu deklarācijām katrā no aizpildāmajām ailītēm. Šis ir kopsavilkums ne pēc amatiem vai popularitātes, bet gan pēc absolūtiem lielumiem, kuri izteikti ciparos. Skaitļi nemelo. Bet amatpersonas? Ja nosaukušas visus skaitļus - tad it kā ne. Kāpēc tikai it kā? Tāpēc, ka pagaidām neviens nav uzņēmies (arī KNAB - ne) pārbaudīt, vai tiešām mājās zeķē ir nosauktie skaidrās naudas uzkrājumi un vai zem minētajiem aizņēmumiem vai aizdevumiem neslēpjas citas finansiālas atkarības, kas saistītas ar amatpersonu pienākumu izpildi. Jāņem vērā, ka te amatpersonu amati ir minēti kā deklarācijās, tas ir, tādi, kādi bija pagājušajā gadā, nevis pašlaik. Ne visi cipari ataino patieso turības līmeni. Piemēram, lielākos zemes īpašniekus nebūtu korekti mērīt pēc zemes gabalu skaita, taču deklarācijās hektāri visiem nav minēti. Arī īpašumā esošo dzīvokļu skaits nenorāda to patieso vērtību. Skaidrības labad skaidrās naudas uzkrājumi ir konvertēti latos pēc valūtas kursa, kādu Latvijas Banka bija noteikusi 1. janvārī. LIELĀKIE DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKI 1. Oskars Kastēns, Saeimas dep.- 3 dzīvokļi 2. Staņislavs Šķesters, Saeimas dep.- 3 3. Guntis Gladkins, Rūjienas domes pr-js- 3 4. Gaidis Andrejs Zeibots, NBS štāba komandieris- 3 20 amatpersonām pieder pa 2 dzīvokļiem LIELĀKIE AKCIONĀRI 1. Aivars Lembergs, Ventspils domes pr-js- 5 594 112 LVL 2. Vilis Krištopans, Saeimas dep.- 159 900 LVL 3. Andrejs Žagars, LNO direktors- 95 500 LVL 4. Atis Slakteris, Saeimas dep.- 94 362 LVL 5. Ainars Šlesers, Ministru prez. biedrs- 169 000 USD 6. Arturs Krišjānis Kariņš, Saeimas dep.- 54 440 LVL 7. Artis Kampars, Saeimas dep.- 33 880 LVL 8. Dzintars Zaķis, Saeimas dep.- 28 665 LVL 9. Juris Vēveris, Varakļānu domes pr-js- 28 308 LVL 10. Roberts Zīle, Saeimas dep.- 18 850 LVL LIELĀKIE NAUDAS AIZDEVĒJI 1. Ainars Šlesers, Ministru prez. biedrs- 5 528 853 USD 2. Dzintars Jaundžeikars, Saeimas dep.- 299 605 LVL 3. Aivars Lembergs, Ventspils domes pr-js- 133 947 LVL 4. Edijs Kizenbahs, "Latvijas gaisa satiksmes" prez.- 96 237 LVL 5. Roberts Zīle, Saeimas dep.- 85 000 LVL 6. Andrejs Žagars, LNO direktors- 78 453 LVL 7. Aivars Lembergs, Ventspils domes pr-js- 110 100 USD 8. Dzintars Zaķis, Saeimas dep.- 43 100 LVL 9. Uldis Līkops, Veselības min. valsts sekr.- 21 500 LVL 10. Gints Šķenders, Cēsu domes pr-js- 19 000 LVL JAUNĀKO AUTOMAŠĪNU ĪPAŠNIEKI 1. Aigars Pētersons, Saeimas dep.- 2003 VOLVO S 80 2. Māris Gulbis, Saeimas dep.- 2003 HONDA 3. Mārtiņš Roze, Zemkopības min.- 2003 PEUGEOT 206 SW 4. Vitālijs Orlovs, Saeimas dep.- 2003 TOYOTA COROLLA 5. Aivars Endziņš, Satversmes tiesas pr-js- 2003 OPEL VECTRA 6. Viktorija Zefīrova, VOAVA dir.- 2003 MAZDA 6 7. Juris Spručs, Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūras dir. 2003* 8. Juris Ekmanis, LZA Fizikālās enerģētikas institūta dir.- 2003 VW POLO 9. Ainars Šlesers, Ministru prez. biedrs- 2002 MITSUBISHI PAJERO Vilis Krištopans, Saeimas dep.- 2002 Ansis Zeltiņš, Latvijas Jūras administrācijas dir.- 2002 Valērijs Karpuškins, Saeimas dep.- 2002 RENAULT MEGANE Vilnis Jēkabsons, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pr-nieks- 2002 Jānis Esta, Saeimas dep.- 2002 MAZDA 6 Jānis Straume, Saeimas dep.- 2002 MITSUBISHI PAJERO Juris Kanels, Latvijas Attīstības aģentūras dir.- 2002 TOYOTA RAV 4 Atis Slakteris, Saeimas dep.- 2002 CITROEN * - ne visi deklarācijā norādījuši auto marku LIELĀKIE ZEMES ĪPAŠNIEKI 1. Gundars Bērziņš, Saeimas dep.- 14 zemes gabalu 2. Dzintars Jaundžeikars, Saeimas dep.- 12 3. Aija Rozena, Valsts Kancelejas parl. sekretāre- 8 4. Valdis Kalnozols, RD dep.- 7 5. Aivars Lembergs, Ventspils domes pr-js- 6 6. Atis Slakteris, Saeimas dep.- 6 7. Edijs Kizenbahs, "Latvijas gaisa satiksmes" prez.- 5 8. Jānis Tračums, Krāslavas novada domes pr-js- 5 9. Vilis Krištopans, Saeimas dep.- 4 Leopolds Ozoliņš, Saeimas dep.- 4 Augusts Brigmanis, Saeimas dep.- 4 Vilnis Plūme, Aizkraukles domes pr-js- 4 Andris Vaivods, Līvānu domes pr-js- 4 Staņislavs Šķesters, Saeimas dep.- 4 LIELĀKIE PARĀDNIEKI 1. Einars Repše, Saeimas dep.- 637 899 USD 2. Roberts Zīle, Satiksmes min.- 249 000 LVL 3. Ainars Šlesers, Ministru prez. biedrs- 476 672 USD 4. Vilis Krištopans, Saeimas dep.- 359 394 USD 5. Gundars Bojārs, Rīgas domes pr-js- 310 000 USD 6. Andrejs Tiknuss, Iepirkumu uzraudzības bir. vad.- 100 000 LVL 7. Andrejs Žagars, LNO dir.- 205 298 USD 8. Dzintars Jaundžeikars, Saeimas dep.- 80 000 LVL 9. Juris Lujāns, Ekonomikas min.- 72 428 LVL 10. Jānis Straume, Saeimas dep.- 60 000 LVL LIELĀKIE SKAIDRAS NAUDAS GLABĀTĀJI (Ls) 1. Ainars Šlesers, Ministru prez. biedrs- 254 350 2. Aivars Lembergs, Ventspils domes pr-js- 228 690 3. Gints Šķenders, Cēsu pils. domes pr-js 148 543 4. Edijs Kizenbahs, "Latvijas gaisa satiksmes" prez.- 138 496 5. Ziedonis Ziediņš, Mājokļu aģentūras pr-js- 79 110 6. Vilis Krištopans, Saeimas dep.- 78 697 7. Jānis Reirs, Saeimas dep.- 67 000 8. Guntis Gladkins, Rūjienas pils. domes pr-js- 49 190 9. Valdis Kalnozols, Rīgas domes dep.- 48 115 10. Kārlis Miķelsons, "Latvenergo" valdes pr-js- 46 828 LIELĀKIE BEZSKAIDRAS NAUDAS GLABĀTĀJI (summas pārrēķinātas latos) 1. Aivars Lembergs, Ventspils domes pr-js- 3 230 611 2. Ainars Šlesers, Ministru prez. biedrs- 404 063 3. Guntis Bērziņš, Saeimas dep.- 294 608 4. Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prez.- 261 905 5. Uldis Mārtiņš Klauss, Saeimas dep.- 129 713 6. Raimonds Pauls, Saeimas dep.- 91 287 7. Pēteris Vilks, Konkurences padomes pr-js- 75 872 8. Ivars Golsts, LVRTC ģenerāldirektors- 74 094 9. Jānis Reirs, Saeimas dep.- 61 715 10. Arturs Krišjānis Kariņš, Saeimas dep.- 59 100 LIELĀKIE IENĀKUMU GUVĒJI GADĀ (Ls) 1. Aivars Lembergs, Ventspils domes pr-js- 851 156 2. Roberts Zīle, Saeimas dep.- 194 193 3. Ainars Šlesers, Ministru prez. biedrs- 162 997 4. Valdis Kalnozols, Rīgas domes dep.- 124 409 5. Gundars Bojārs, Rīgas domes pr-js- 96 949 6. Atis Slakteris, Aizsardzības min.- 84 382 7. Vigo Legzdiņš, Satiksmes min. valsts sekretārs- 80 129 8. Dzintars Pomers, lidostas "Rīga" valdes pr-js- 78 991 9. Kārlis Miķelsons, "Latvenergo" valdes pr-js- 76 118 10. Vilis Krištopans, Saeimas dep.- 72 781 LIELĀKĀS MĒNEŠALGAS (Ls) 1. Leonīds Loginovs, Rīgas brīvostas pārvaldnieks- 9 007 2. Kārlis Miķelsons, "Latvenergo" valdes pr-js- 6 510 3. Andris Zorgevics, "Latvijas dzelzceļa" ģen.direktors- 5 603 4. Gundars Strautmanis, "Lattelekom" prezidents - 5 516 5. Uldis Cērps, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pr-js- 5 136 6. Dzintars Pomers, lidostas "Rīga" prezidents- 4 457 7. Uldis Pētersons, "Latvijas dzelzceļa" valdes pr-ja vietn.- 4 455 8. Edijs Kizenbahs, "Latvijas gaisa satiksmes" prez.- 4 009 9. Raitis Černajs, Valsts kontroles vadītājs- 3 570 10. Inna Šteinbuka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pr-ja- 2 382 Jaunais laiks EP piedāvā Repšes faktoru NRA 05/11/04 Gan programmā, gan speciāli informēšanai par startu Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās sasauktā preses konferencē Jaunais laiks (JL) izvairās no konkrētiem solījumiem, ko partija panāks EP, tā vietā aicina vēlētājus balsot par partijas līderi Einaru Repši, kurš uz EP nekandidē. Lai gan EP dalībvalstu iekšpolitiku ietekmē vairāk netieši, JL priekšvēlēšanu kampaņā uzsvērs, ka "EP vēlēšanas uzskatāmas par iekšpolitiskām, nevis ārpolitiskām". Politologi jau iepriekš Neatkarīgajai prognozēja, ka E. Repšes faktors EP vēlēšanās arī bez viņa kandidēšanas ietekmēs vēlētāju attieksmi pret JL. Partija to steidz izmantot, pasludinot EP vēlēšanas "par uzticības balsojumu E. Repšes komandai un tās principiem iekšpolitikā". Paša nekandidēšanu vēlēšanās E. Repše neuzskata par sabiedrības mānīšanu, jo viņa komanda un JL "ir sinonīmi". JL sarakstā ir pieci Saeimas deputāti - vēlēšanu lokomotīve Valdis Dombrovskis, arī Ainārs Latkovskis, Liene Liepiņa, Guntis Bērziņš un Sarmīte Ķikuste. Pēc Repšes domām, nav negodīgi attiecībā pret vēlētājiem uz EP sūtīt politiķus, kas ievēlēti darbam Saeimā, jo "vēlētāji balsojuši par partijas sarakstu", turklāt EP varēšot izdarīt daudz vairāk. Acīmredzot šādas pārliecības vadīti, JL pārstāvji priekšvēlēšanu programmā sola arī lietas, kuru īstenošanā vairāk jāstrādā Latvijā, piemēram, uzlabot demogrāfisko situāciju, nodrošināt kvalitatīvu izglītību ikvienam, pilnveidot izglītības informatizāciju, nostiprināt latviskumu un pat "cilvēka cienīgu dzīvi arī vecākajai paaudzei". Lūgts konkretizēt, cik lielu pensiju pieaugumu, cik ilgā laikā un kā ar atsevišķu EP deputātu palīdzību JL spēs panākt, V. Dombrovskis izvairījās no konkrētas atbildes, vien bilda, ka pensiju palielināšanu veicinās vispārējā Latvijas ekonomikas attīstība, ko sekmēs struktūrfondu līdzekļu piesaiste. Lielākas ES budžeta daļas novirzīšana struktūrfondiem un kohēzijas fondam arī JL programmā minēta kā viena no prioritātēm. V. Dombrovskis bilda, ka vajadzētu arī atcelt fondu līdzekļu apgūšanas griestus. JL eiroparlamentārieši rūpēšoties arī par šo līdzekļu neizzagšanu Latvijā. Tā arī vārdā nenosaukto "nacionālo interešu" aizstāvība, tāpat kā citām partijām, ir arī JL programmas neatņemama sastāvdaļa. Līdzīgi kā uz Saeimas vēlēšanām, JL cer, ka korupcijas apkarotāja zīmols būs ietekmīgs arī EP vēlēšanās, solot sadarbībā ar ES tiesībsargājošām struktūrām cīņu ar korupciju, uzlabot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) efektivitāti. Jautāts par iespējām ar EP starpniecību to nodrošināt, bijušais KNAB priekšnieka vietnieks, ilggadējais Kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs Neatkarīgajai sacīja, ka ES ir spēcīgas institūcijas Eiropols, Eurojust (ES prokuroru organizācija), OLAF (Antikrāpšanas birojs), bet Latvijas sadarbība ar tām, izņemot Eiropolu, ir nepietiekama. Teorētiski ar Latvijas pārstāvju rosīgu darbošanos arī ar EP starpniecību var aktivizēt sadarbību ar šīm struktūrām, kuras arī no Latvijas netieši varētu prasīt darba rezultātus. JL kandidāts Ainārs Latkovskis teic, ka OLAF izmeklētāji varētu, piemēram, ierasties Latvijā un izmeklēt noteiktas lietas, noteikt nodokļu uzrēķinu vai citu sodu, sniegt palīdzību nacionālajām tiesībsargājošajām iestādēm. Skeptiskāks pret JL pārstāvju EP iespējām panākt programmā solītos līdzvērtīgus nosacījumus darbam un konkurētspējai ES Latvijas uzņēmējiem ar citām dalībvalstīm un mazo un vidējo uzņēmēju atbalstu ir Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konfederācijas prezidents Ēriks Rozencveigs. "No EP deputātiem tur nekas nebūs atkarīgs - tā ir pašmāju darbība. Kā mēs strādāsim, tāds rezultāts arī būs," Neatkarīgajai sacīja Ē. Rozencveigs. Lai arī visas partijas pirms Saeimas vēlēšanām solījušas MVU atbalstu, E. Repšes valdība parādījusi, ka tā bijusi vien ziepju burbulis, un neesot nejaušība, ka tas pārsprādzis. Lai arī E. Repše pirms EP vēlēšanām apgalvo, ka "JL vienmēr ir pildījis, to ko sola", JL programmas un valdības deklarācijas izpildes analīze par to neliecināja. Partijas pilnsapulcē februārī A. Latkovskis aicināja - ja jau virkne solījumu, kas programmā minēti kā "tuvākie darbi", joprojām nav īstenoti, tad vai nu jāpārskata programma, vai arī solījumi jāpilda. E. Repšes komentārs par nepildītajiem solījumiem - "kā var nesolīt" - savukārt jau folklorizējies. Iecerēto priekšvēlēšanu budžetu JL atklāt atsakās. Valsts ir parādā daudziem sportistiem LETA 05/11/04 Iepriekšējā valdība nav samaksājusi sportistiem par viņu sniegumu tā, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to valsts ir palikusi daudziem sportistiem parādā, šodien intervijā "Radio SWH" atzina Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS). To premjers uzzinājis nesen, kad valdība sāka rūpēties par finanšu resursiem Latvijas izlases hokejistu prēmēšanai par sniegumu pasaules hokeja čempionātā. Tad noskaidrojies, ka vairāki sportisti nav vēl saņēmuši sev piekrītošo prēmiju, sacīja premjers. Līdz ar to pašreiz ir nepieciešami papildu finanšu resursi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latvijas Sporta padome un sporta pārvalde ir izvērtējusi savas iespējas. Pašreiz finanšu resursi ir nepietiekami visiem sportistiem, kuriem pienākas prēmija. Lai varētu sportistus prēmēt, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam (TP) lūgts izvērtēt iespējas, kā Finanšu ministrija var palīdzēt IZM šajā situācijā pirms budžeta grozījumiem. "Tā ir mūsu vēlme," sacīja premjers. IZM Sporta pārvaldes vadītājs Einārs Fogelis aģentūrai LETA sacīja, ka pagājušā gada decembrī valdība pieņēma lēmumu sportistus prēmēt reizi gadā, izvērtējot visa iepriekšējā gada veikumu sportā. Tie sportisti, kuriem valdība nolēma piešķirt prēmijas pērn decembrī, tās nekavējoties jau ir saņēmuši. Fogelis norādīja, ka šogad uz prēmijām varētu pretendēt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs par pērn pasaules čempionātā iegūto ceturto vietu, kas pēc sudraba medaļas ieguvēja, ukraiņa Artjoma Udačnija diskvalifikācijas kļuva par trešo vietu, kā arī par šā gada veikumu Eiropas čempionātā. Šogad atzinīgi startējuši arī bobslejists Jānis Miņins un kamaniņbraucējs Mārtiņš Rubenis. Sporta pārvaldes vadītājs uzsvēra - ja valdība vēlas mainīt pagājušā gada nogalē iedibināto sportistu prēmēšanas kārtību, to var darīt. Sporta pārvaldei un Finanšu ministrijai jau ir nosūtīta ministru prezidenta rezolūcija un tiek gatavoti dokumenti par sportistu, tai skaitā, hokejistu prēmēšanu. Emsis teica, ka viņš sekojis līdzi Latvijas hokejistu spēlei pasaules čempionātā. "Patika gaužām labi," atzina Ministru prezidents, "es domāju, ka Latvijas komanda rādīja labas spējas, labu hokeju." Pēdējā spēle ar Zviedrijas izlases hokejistiem nebija tik saskaņota, kā vēlētos, tomēr tā bija interesanta, aizraujoša, dinamiska un savā ziņā atraktīva. "Tā kā nevar neko hokejistiem pārmest par šo rezultātu. Es domāju, ka tas arī ir pietiekoši reprezentabls," vērtēja premjers, paužot viedokli, ka šī spēle bija ļoti saistoša. Ministru prezidents uzskata, ka Latvijas hokeja izlases panākums pasaules čempionātā šogad ir pietiekami liels. "Tur nav vārdam vietas," sacīja premjers, piebilstot, ka hokejisti pelnījuši atbalstu. KNAB nekonstatē pārkāpumus, Repšem saņemot aizdevumus īpašumu iegādei LETA 05/11/04 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atklājis pārkāpumus bijušā premjera Einara Repšes (JL) darbībās, ar labvēlīgiem nosacījumiem saņemot aizdevumus nekustamo īpašumu iegādei. KNAB uzskata, ka kredītiestādes nav izsniegušas aizdevumus Repšem ar labvēlīgiem nosacījumiem kā dāvanu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, aģentūru LETA informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. KNAB secinājis, ka aizdevumu izsniegšana notikusi vispārējā kārtībā atbilstoši banku kredītprocentu noteikšanas metodikai. Piešķirto aizdevumu kredītprocentu likmes atbilstot vidējiem statistiskajiem rādītājiem valstī. Pārbaudē noskaidrots, ka Repše saņēmis no kredītiestādēm vairākus aizdevumus ar mainīgu procenta likmi. To veido konkrētās bankas noteiktā nemainīgā papildu procentu likme atbilstoši klienta riska izvērtējumam un starpbanku tirgū noteiktajām mainīgajām bāzes likmēm LIBOR un EURIBOR. Iepazīstoties ar banku sniegto informāciju par klienta riska izvērtējumu un nemainīgās papildu procentu likmes piemērošanu, KNAB konstatējis, ka lēmumi par aizdevumu piešķiršanu Repšem ir pieņemti, pamatojoties uz šo banku kredītkomiteju izvērtējumu, kā arī saskaņā ar banku kredītprocentu noteikšanas metodikām ilgtermiņa kredītiem, ievērojot kredīta lielumu, valūtu, termiņus un nodrošinājuma tirgus vērtību, klienta kredītvēsturi un maksātspēju. Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas sniegto informāciju par vidējām mainīgajām kredītu procentu likmēm, kādas pērn tika noteiktas fiziskajām personām ilgtermiņu aizdevumiem, KNAB konstatējis, ka Repšem piešķirto aizdevumu kredītprocentu likmes atbilst vidējiem statistiskajiem rādītājiem valstī. Repše: izmeklēšanas komisija vēlas izrēķināties LETA 05/11/04 Parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura pēta bijušā premjera Einara Repšes finansiālos darījumus, pēc viņa domām, tika izveidota, lai grautu viņa un partijas "Jaunais laiks" prestižu, un to apliecinot arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja šīsdienas atzinums, ka Repšes darbībās pārkāpumu nav. "Komisija tika veidota ar ieganstu, lai gāztu valdību, un to sauc par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu jeb apzinātu citu politiķu nomelnošanu," sacīja Repše. Viņš pauda izbrīnu, kā "tie sprukstiņi no Tautas partijas varēja nesaprast, ka savulaik nelikumīgi ir rīkojušies šīs partijas ministri, ņemot valsts garantētus kredītus par lielām summām". Repše pauda izbrīnu arī par "nodevīgajiem kolēģiem", kuri nesaskatot nekādus pārkāpumus premjera biedra Aināra Šlesera (LPP) veiktajos darījumos ar SIA "Ķīpsalas Saules akmens" daļām. "Komisija ir nodarbojusies ar apzinātu manis nomelnošanu, tagad tā turpina saņemt valsts naudiņu un izrēķināties ar konkurentiem," sacīja Repše. Saimniecība un bizness Jelgavas motors iedarbināts Guntis Bojārs, Diena 05/07/04 Motors salabots, uz priekšu iet, taču pasažieru labsajūtai steidzami nepieciešams virsbūves remonts un salona labiekārtojums - tā auto terminoloģijā varētu raksturot Latvijas ceturto lielāko pilsētu Jelgavu. Mašīnas un eļļas ar vairāk nekā desmit gadu pārtraukumu šīs pilsētas attīstībā atkal ir ieņēmušas svarīgāko lomu - mašīnbūves nozarei piesaistīti ārvalstu uzņēmēji, pielāgotas izglītības programmas un izmantoti Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Taču, padarot pilsētu par darba zirgu, bez ievērības atstāta mērķtiecīga pilsētvides plānošana. Jelgavā vēl aizvien trūkst vietu, kas iedvesmotu sapņus par nākotni. "Šeit ir sēdekļi, šeit ir radiatori, mēs šeit nākam iekšā," ar lepnumu kāda nākamā mašīnbūves investora teikto atstāsta Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Aiz viņa muguras pilsētas pievārtē, Aviācijas ielas rajonā, plešas uzņēmējiem atvēlēts būvlaukums. Tur ilgi lolotajām ražotnēm būs pievadceļš, ko pašvaldība būvē par savu naudu. Mašīnu radiatorus šeit ražos vācu AKG, sēdekļus - beļģu Ass Car design, krievu Ferrus liks kopā pat nelielas kravas mašīnas. Salīdzinot ar situāciju pirms trīsarpus gadiem, kad Diena apmeklēja Jelgavu, uzņēmējdarbība pilsētā ir uzņēmusi pavisam citus apgriezienus. Līdzās tradicionālajiem pārtikas ražotājiem un Jelgavas cukurfabrikai izveidojušās daudzas citas ražotnes un atdzimušas vecās. Bezdarba līmenis trijos gados gan nav mazinājies un turas virs 8%, taču aptuveni par 20 latiem pieaugusi vidējā alga, jaunu uzņēmumu dibināšanas ziņā pilsēta nostājusies pirmajā vietā valstī, pilsētas budžets palielinājies par aptuveni 50% jeb 5 miljoniem latu. Priekšplānā izvirzījusies eksportspējīga rūpniecība un mašīnbūve. Padomju Jelgavas flagmaņi RAF un Lauktehnika gan ir palikuši vēsturē, taču renesanse izdevusies Jelgavas mašīnbūves rūpnīcai, kas ar bremžu iekārtām apgādā gan rietumu autokoncernus, gan tērauda lietuves austrumos. A.Rāviņš rūpniecības izaugsmi skaidro gan ar vēsturiski labvēlīgo vidi, gan lētāku darbaspēku un infrastruktūru. Tas saista gan rietumniekus, gan rīdziniekus. Ar uzvarētāja apziņu viņš min dārza tehnikas ražotāju TS Rīga, kas no Rīgas savu ražotni pārcēlis uz Jelgavu. Galvenais attīstības iemesls, pēc A.Rāviņa domām, bijusi apzināta pašvaldības stratēģija. 2001.gadā nomainot astoņu partiju pārstāvēto 15 domes deputātu sastāvu, pirmais darbs bija investīciju biroja izveide, un, lai arī pašlaik politiskais spektrs domē nav daudz šaurāks, attīstības vārdā izdevies vienoties. Mašīnbūves prioritātes balstam sagatavota laba izglītības aizmugure. Pērnā gada nogalē par ES, pašvaldības un valsts naudu (kopumā ieguldīts ap 700 000 latu) Jelgavas pieaugušo izglītības centra paspārnē izveidots metālapstrādes mācību centrs. "Mašīnbūve vairs nenozīmē smagu fizisku darbu, tagad tas ir darbs ar smadzenēm," par centra izveidi sajūsmā ir uzņēmējs Pēteris Bila, Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas lielākais īpašnieks. Viņa rūpnīcā strādā aptuveni trešā daļa kursantu, un viņu māc neliela biznesa skaudība, ka tik labi mācīti darbinieki būs pieejami arī potenciālajiem konkurentiem. Otrs Jelgavas solis tehniskās izglītības virzienā, kas arī īstenots par ES naudu, ir Lauksaimniecības universitātē izveidotā Informācijas tehnoloģiju fakultāte. Arī šis vairāk nekā miljona latu ieguldījums modernā datortehnikā un mācībās ir rūpīgi izkalkulēts kā noderīgs uzņēmējiem. Ražošana un laba izglītība ir divi galvenie balsti, ar ko Jelgava konkurēs ES, saka A.Rāviņš. Lokālās uzdevums ir būt labam Zemgales reģiona centram, savukārt pilsētas mērogā Jelgavas mērķis ir mazināt aptuveni 12 000 jeb aptuveni trešās daļas darbspējīgo jelgavnieku ikdienišķo došanos strādāt uz Rīgu. Lai arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieplūst Jelgavas kasē, tas nav tas skaitlis, ar ko gribam lepoties, atzīst A.Rāviņš. Turklāt Rīgā paliek šo jelgavnieku ikdienas tēriņi. Pretēji rūpīgi īstenotajai stratēģijai uzņēmēju labā vide pilsētā četru gadu laikā būtiski nav mainījusies. Pašvaldība cīnās ar bedrainām ielām, vecpilsēta guļ pamesta, bet Jelgavas gods - Svētā Trīsvienības baznīca uz Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa fona ar nodedzināto torni - atgādina baisu ugunsdzēsēju treniņstabu. Atšķirībā no Liepājas un Ventspils, kur tiek rīkoti arhitektu plenēri un abās pilsētās celtās būves regulāri nominē arhitektūras balvām, par kara un padomju rēga aizdzīšanu Jelgavā nav domāts. Jelgavniekiem trūkst arī atpūtas iespēju. Uzņēmēju interese par šo jomu aug lēnām. Visā pilsētā, nemot vērā arī aptuveni desmit tūkstošus studentu, ir divi pārpildīti naktsklubi, viens kinoteātris, viena slidotava un viena boulinga zāle. "Es gribu arī dzīvot," skarbi saka kāds ārvalstu uzņēmējs, kurš strādā Jelgavā, tomēr par dzīvesvietu izvēlējies Rīgu. Viens nākotnes pamats jelgavnieku labsajūtai jau ielikts. Pērn rudenī ar lielās zāles atjaunošanu pamodināts kultūras nams. Jaunā zāle ar marīnzilu polsterējumu, modernām gaismas iekārtām un īpaši akustisku sienu ne tikai pievilinājusi lielus apmeklētāju pulkus, bet arī radījusi lielāku interesi par iespējām tajā koncertēt. "Šī koncertzāle varētu kļūt pievilcīga arī rīdziniekiem. Te biļete uz Mondrusas koncertu maksāja piecus latus, Rīgā - piecpadsmit. Turklāt ērti var novietot auto," uzsver pašvaldību aģentūras Kultūra direktora vietniece Inta Englande, ar savu aicinājumu kārtējo reizi apliecinot, ka par mašīnām Jelgavā tiek domāts īpaši. Investīcijas Lielākie plānotie investīciju projekti Jelgavā - Par pašvaldības līdzekļiem - Hercoga Jēkaba laukuma un Raiņa parka rekonstrukcija, brīvdabas estrādes izbūves projekta izstrāde, pilsētas kultūras nama ēkas renovācijas otrā kārta, pieaugušo izglītības centra ēkas rekonstrukcijas otrais posms, Mātera ielas remonts un Uzvaras parka rekonstrukcija, daudzfunkcionāla sporta halle pie Jelgavas ģimnāzijas - Ar ES atbalstu* - Rīgas ielas remonts, Dobeles šosejas pārbūve, sociālais projekts Pieaugušo izglītības iespēju veidošana invalīdiem un atkarīgiem cilvēkiem, projekts dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai (turpinājums, kopā 44 mlj. latu), LLU projekti laboratoriju izveidei * Pašvaldības pašreizējās parādsaistības atļauj ES līdzfinansējumam šogad izmantot aptuveni 1,2 miljonus latu Fakti - Attālums līdz Rīgai: 42 km - Iedzīvotāju skaits: 60 000 - Studentu skaits pilsētā: ap 10 000 - Jelgavnieki, kas brauc strādāt uz Rīgu: 12 000 Bezdarbs Jelgavā Maijā 2001 8,5% 2002 7,6% 2003 9,2% 2004 9%* * martā Rīga lētākā Baltijas pilsēta BNS 05/07/04 Pēdējā gada laikā Viļņa apsteigusi Rīgu dzīves dārdzības ziņā, bet Tallina joprojām ir dārgākā galvaspilsēta Baltijas valstīs, liecina trešais gadskārtējais pētījums, ko veikušas Baltijas valstu biznesa avīzes. Cenas Viļņā ceļas otro gadu pēc kārtas, raksta Lietuvas biznesa avīze "Veršlo Žinios". Viļņā un Tallinā pēdējā gadā cenas pieaugušas gandrīz visās preču un pakalpojumu kategorijās, savukārt Rīgā daudzu produktu un pakalpojumu cenas nav mainījušās. Tomēr visās trijās Baltijas valstīs augušas tabakas izstrādājumu un viesnīcu pakalpojumu cenas, kā arī soda naudas apjoms par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Vienlaikus samazinājušās procentlikmes, bet banku pakalpojumu tarifi pieauguši. Saskaņā ar pētījuma datiem patēriņa cenu izmaiņas Baltijas valstu galvaspilsētās neatbilst makroekonomiskajām tendencēm valstu mērogā, jo gada inflācija Latvijā bija augstākā Baltijā - 2,9% -, savukārt Lietuvā fiksēja 1,1% lielu deflāciju. Būvnieki paši ražos paneļus Latvijas Avīze 05/07/04 Vakar svinīgi tika atklāta dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca "Baltijas betons", kuras akcionāri ir četras lielākās pašmāju būvniecības firmas - "RBS Skals", "Re&Re", "Skonto būve" un "Kalnozols celtniecība". Sākotnēji paredzēts ražot vien pārseguma paneļus, sijas un kolonnas, taču nākotnē paredzēts investēt rūpnīcas paplašināšanā, un tad ražojumu klāstu papildinās vēl citas celtniecības detaļas. Šābrīža nominālā rūpnīcas jauda ir 140 000 kvadrātmetru pārsegumu paneļu un 6000 kubikmetru siju, kolonnu gadā. Pašreizējā ražošanas platība ir 3080 kvadrātmetru, bet bijušajā TEC-2 celtniecības materiālu sagatavošanas laukumā ir atstāta vieta vēl vienai šādai rūpnīcas hallei, informēja rūpnīcas rīkotājdirektors Andris Patmalnieks. Iekārtas un tehnoloģijas jaunajai rūpnīcai nodrošināja Somijas uzņēmums "X-TEC OY" , un tās pārstāvji jau izteikuši apmierinātību gan ar iekārtu uzstādīšanas sadarbību, gan pirmo eksperimentālo pārseguma paneļu kvalitāti. Hallē uzstādītas četras 130 metru garas paneļu ražošanas līnijas un darba process ir aptuveni desmit stundu ilgs. Kā smēja akcionāri, viņiem katram būšot sava līnija, tāpēc strīdu par to, kurš pirmais tiks pie paneļiem, nebūšot. Lai gan rūpnīcas īpašnieki paši būs lielākie produkcijas noņēmēji, produkcija ar elastīgu cenu politiku lielajiem pasūtītājiem būs pieejama jebkuram būvniekam. Cena akcionāru uzņēmumiem un citiem klientiem būšot absolūti vienāda, vienā balsī uzsvēra gan rūpnīcas vadītājs, gan akcionāri. No sākotnējās ieceres piedalīties kā akcionāram atteikusies būvfirma "Velve", ko klātesošie skaidroja ar īpašnieku maiņu šajā uzņēmumā un nerādīja pārāk saskumušu vaigu, jo jau tagad uz "Velvei" paredzēto akciju daļu pretendējot vairāki kandidāti. - Piektais kompanjons būs pavisam drīz. Mēs to rūpīgi izvēlēsimies, jo nedomājam akcijas pārdot kādai bankai, bet gan ražošanas attīstībā investēt ieinteresētai personai, - paziņoja G. Rāvis. "Skonto būve" prezidents Guntis Rāvis atzina, ka ideja par šādas ražotnes nepieciešamību radusies, būvējot tirdzniecības centru "Olympia", kad kolonnas veduši gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Taču, ņemot vērā šo detaļu lielumu un svaru, tas nav bijis finansiāli izdevīgāks darījums. Uzceļot rūpnīcu Rīgas pievārtē, celtnieki aprēķinājuši, ka šādu konstrukciju izmaksas samazināsies par aptuveni 30%. "Kalnozols celtniecība" valdes priekšēdētājs Ojārs Bite atzina, ka līdzšinējie aprēķini liecinot, ka lielo dzelzsbetona konstrukciju pārvadāšana atmaksājas vien 50 km rādiusā, tāpēc šī rūpnīca būšot krietns atspaids celtniecības darbu izmaksu samazināšanā. Apmierināts ar jauno ražotni ir arī Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājs Juris Putniņš. Uzceļot rūpnīcu, sakārtotāka kļuvusi arī kādreiz nolaistā teritorija, darbu atraduši vairāki vietējie iedzīvotāji, un pilsētas budžetā gaidāmi jauni ienākumi. J. Putniņš klātesošos informēja, ka dome šādu ražotņu celtniecību atbalstot, bet tās attīstības plānā vairs neesot palicis pārāk daudz vietu rūpniecības nozares uzņēmumiem. Ierodoties uz preses konferenci, G. Rāvis apzināti skaļi ļāva vaļu burkšķēšanai, ka rūpnīcas atklāšanu nav pagodinājuši ne galvaspilsētas, ne valdības pārstāvji, kaut šādu objektu atklāšana nenotiek katru dienu. Mirkli vēlāk viņš lūdza preses pārstāvjus neuzdot jautājumus, kas saistīti ar hokeju. Taču atklāšanas ceremonijā A. Patmalnieks jau bija paspējis paziņot - ja valdība un Rīgas dome celtniecības darbiem iedegs zaļo gaismu, tad "BB" ražotā produkcija nonāks arī daudzfunkcionālajā hokejhallē. Nespēj ierobežot azartspēļu izplešanos Latvijas Avīze 05/07/04 Grozījumi izložu un azartspēļu likumā, kas pērnvasar izraisīja gan sajūsmas saucienus, gan skaļus protestus, pie vēlamā iznākuma nav noveduši - samazinās tikai bāru un kafejnīcu skaits, kuros izvietoti spēļu automāti, nevis pašu iekārtu un azartspēļu objektu skaits. Rīga, varētu teikt, ir azartspēļu lielpilsēta. No visiem 10 835 spēļu automātiem, kas ir Latvijā, to absolūtais vairākums ir izvietoti Rīgā - 6651 jeb 66% no visām iekārtām. Tas nozīmē, ka uz 1000 rīdziniekiem ir teju vai deviņi spēļu automāti. Lēmumprojekti par azartspēļu ierobežošanu Rīgas domē cirkulē regulāri, tiek gatavots arī jauns izložu un azartspēļu likums. Pagaidām gan Rīgas domnieku un Saeimas deputātu labie nodomi ierobežot azartspēļu pie-ejamību un iedzīvotāju atkarības mazināšanu noveduši vien pie iekārtu un spēļu zāļu skaita pieauguma. Arī apgrozījums azartspēļu organizētājiem ar katru gadu tikai un vienīgi palielinās. Pērn visskaļākās diskusijas izvērtās par spēļu automātiem - būt vai nebūt tiem gandrīz katrā kafejnīcā vai bārā? Kā to izvietošanu bāros padarīt mazāk izdevīgu azartspēļu organizētājiem? Tomēr jāatzīst, ka cilvēki ir izdomas bagāti un atrod iespēju savu biznesu turpināt... Tā bāri un kafejnīcas ļoti veiksmīgi pārtop par spēļu zālēm. Rīgā šā gada sākumā salīdzinājumā ar pagājušo gadu spēļu zāļu skaits palielinājies no 221 uz 267, bet iekārtu skaits no 3900 uz 5000. Līdzīga situācija ir visā Latvijā. Latvijā 2002. gada 1. martā bija 176 spēļu automātu zāles, pērn martā jau 408, bet šogad 519. Un tas situācijā, kad izložu un azartspēļu likums ar nodomu ierobežot spēļu ellīšu izplatību un palielināt kontroli ir labots un pārlabots jau neskaitāmas reizes. Spēļu zāļu rašanās un to skaita pieaugums ir arī pašvaldību nopelns. Spēļu zāles ierīkošanai nepieciešama pašvaldības piekrišana. Likums nosaka, kurās vietās pašvaldībām pēc noteiktiem kritērijiem atļauts organizēt azartspēles. Izložu un azartspēļu inspekcijas vadītāja Signe Birne atzīst, ka pašvaldības savas iespējas ierobežot azartspēļu izplatīšanu izmanto galvenokārt tā, lai spēļu iekārtas būtu izvietotas spēļu zālēs un kazino, nevis bāros vai kafejnīcās. Pašvaldību aktivitāšu dēļ spēļu iekārtu īpatsvars nevis samazinās, bet pat pieaug, samazinās vienīgi bāru un kafejnīcu skaits, kur tās ir. Ja iekārtu un objektu skaits nesamazinās, nemazinās arī pieejamība. Līdz ar pēdējiem grozījumiem izložu un azartspēļu likumā tika noteiktas arī atšķirīgas likmes spēļu zālēs un bāros, kafejnīcās. Kāpēc gan neizveidot spēļu zāli, ja kafejnīcās vai bāros laimestos jāizmaksā lielāka daļa no ienākošās naudas? Nosacīti azartspēļu organizētājus var iedalīt lielajos un mazajos - citiem spēļu zāļu ir desmitiem, citiem tikai pāris. Vislielākais spēļu zāļu skaits Rīgā šobrīd ir "Admirāļu klubam" - 50 spēļu zāles, seko "Joker" ar 39 spēļu zālēm, "Favorīts Favr" - 35 zāles. Pārējiem trīspadsmit azartspēļu organizētājiem ir mazāk par 30 spēļu zālēm katram. Paši spēļu organizētāji sadalījušies divās frontēs - vienā "Admirāļu klubs" ar Jāni Dāvi priekšgalā un otrā - pārējie, kuriem J. Dāvja metodes biznesa attīstībai nešķiet civilizētas. Izskan pat pieņēmumi, ka "Admirāļu klubs" ir draugos ar Krieviju un tā uzdevums ir iznīdēt konkurentus, lai pēc tam Krievijas uzņēmēji "Admirāļu klubu" pārpirktu un noteiktu toni azartspēļu biznesā Latvijā. Pašlaik nav arī tā, ka ar azartspēlēm naudu Latvijā pelna vietējie uzņēmēji. Ja spēļu organizētājam ir Latvijas izcelsmes kapitāls, visbiežāk pārējie uzņēmuma dalībnieki ir ārvalstu kompānijas. Piemēram, "Bliks" pieder pašiem Latvijas uzņēmējiem, "Alfor" kapitāls ir Latvijas un Austrijas izcelsmes, "Favorīts Favr" - Latvijas, Vācijas un ASV, bet "Altea" - Latvijas, Polijas, Kubas un Spānijas. "Amugames" īpašnieki meklējami Beļģijā, bet par "PostNevada" īpašnieku kļuvusi Kiprā reģistrēta uzņēmējsabiedrība "Ritzo LV Limited", kuras kapitāla reālo izcelsmi pārbaudīja pat prokuratūra. Jaunas firmas azartspēļu biznesā gan neienāk, lielākā daļa pašreiz licencēto spēļu organizētāju darbojas jau kopš 1992. gada. 2003. gada pirmajā ceturksnī apgrozījums no izlozēm un azartspēlēm bija 10 miljoni latu, bet šogad jau 13,8 miljoni latu. Apgrozījums no spēļu automātiem pērn pirmajos trīs mēnešos 8,1 miljoni latu, šogad jau 10,8 miljoni latu. Apgrozījums katru gadu aug. Vai tas nozīmē, ka mēs katru gadu arvien vairāk nospēlējam? Vai arī to, ka ir lielāka kontrole? Dzīves līmenis, protams, tomēr ceļas un līdz ar to automātos un kazino atstāto latu skaits aug. Jāatzīst arī, ka spēļu zāļu un automātu nebūtu tik daudz, ja nebūtu pieprasījuma. Tiesa, arī nosacījumi kļūst arvien stingrāki, uzraudzība tiek pastiprināta un licencēšanas kārtība pēdējā laikā ir mainīta. No 1. janvāra stājusies spēkā vienotā grāmatvedības sistēma, kas nozīmē, ka uzskaiti vairs nevar veikt mīklainā rūtiņu kladē un tikai reizi desmit dienās sagatavot pārskatu. Pārkāpumi, ko konstatē inspekcija, visbiežāk saistīti ar dokumentācijas nepilnībām. Piemēram, neprecīza inkasācijas veidlapu aizpildīšana. Tāpat visai bieži ir marķēšanas pārkāpumi. Neesot tā, ka kāds no spēļu organizētājiem apzināti un sistemātiski pārkāpj likumu, jo sodu samaksāt viņam nesanāktu lētāk kā izpildīt likuma prasības. Ieņēmumi valsts specializētajā budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa šā gada pirmajā ceturksnī bija 2,2 miljoni latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vērojams kāpums - 2003. gada pirmajā ceturksnī bija 1,6 miljoni latu. Kaimiņvalstu pieredze liecina, ka labāk, ja azartspēļu bizness ir kontrolējams un pārskatāms un visiem uzņēmējiem ir vienādi nosacījumi. Igaunijā iekārtu un zāļu skaits ir mazāks nekā Latvijā, bet tur nekad nav bijis atļauts bāros un kafejnīcās izvietot automātus. Lietuvā likumu par azartspēlēm pieņēma tikai 2001. gada vasarā un trīs gados tas jau ir vairākas reizes grozīts. Tas tāpēc, ka ļoti ilgi zēla un plauka nelegālais azartspēļu bizness. Tikai pavisam nesen, burtiski pirms mēneša, Lietuvā tika slēgts pēdējais nelegālais kazino. *** Spēļu zāļu un iekārtu skaits Rīgā Azartspēļu organizētājs; Iekārtu skaits; Spēļu zāļu skaits Admirāļu klubs 770 50 Baltic Gaming 270 11 Alfor 777 34 Altea 441 15 Amugames 115 3 Barklajs spēles 246 10 Bliks 97 5 Casino Olympic 58 DLV 515 27 Favorīts Favr 735 35 Furors 184 10 Garkalns 90 5 Joker 742 39 NB 141 7 NeuGao 175 3 Niks 489 21 Post Nevada 776 25 Spēļu nams 390 9 Kopā 7011 309 Dati: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija Martā iztikas minimums Latvijā sasniedz jaunu rekordu - 97,71 latu BNS 05/07/04 Martā iztikas minimums Latvijā turpināja pieaugt un sasniedza jaunu rekordu - 97,71 latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Salīdzinot ar februāri, kad iztikas minimums Latvijā bija 96,24 lati, februārī tas pieauga par 1,47 latiem, kas ir straujākais mēneša pieaugums kopš 2001.gada, kad septembrī, salīdzinot ar augustu, iztikas minimums Latvijā pieauga par 1,52 latiem. Savukārt salīdzinājumā ar 2003.gada martu iztikas minimums Latvijā šogad attiecīgajā mēnesī bija par 5,31 latu lielāks. Pagājušajā gadā kopumā iztikas minimums Latvijā bija vidēji 93,54 lati - par 5,4% jeb 4,78 latiem lielāks nekā 2002.gadā. Statistikas pārvaldes dati liecina, ka vecuma pensijas Latvijā ir gandrīz 30 latu zem iztikas minimuma, veidojot tikai 70% no šī rādītāja, bet vidējā neto darba alga iztikas minimumu pārsniedz par gandrīz 45 latiem jeb gandrīz 1,5 reizes. Pērn vecuma pensija Latvijā bija vidēji 64,34 lati mēnesī, bet neto darba samaksa - vidēji 138,07 lati mēnesī, tostarp sabiedriskajā sektorā 159,91 lats mēnesī un privātajā sektorā - 124,29 lati mēnesī. Bruto darba samaksa Latvijā pērn bija vidēji 192,49 lati. Atklāj Latvijas vēsturē lielāko viltotu latu naudas zīmju apjomu LETA 05/07/04 Šonedēļ konstatēts Latvijas vēsturē lielākais viltotu latu naudas zīmju apjoms - AS "Hansabanka" no kādas Lielbritānijas kredītiestādes saņēmusi gandrīz 30 000 latu lielu summu viltotās 100 latu banknotēs. Bankas preses sekretārs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka par saņemto viltoto naudu "Hansabanka" ir informējusi policiju un Latvijas Banku. Sīkākus komentārus "Hansabanka" par šo darījumu nesniegs. Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis aģentūrai LETA sacīja, ka no 1994.gada maija, kad emitētas 100 latu naudas zīmes, Latvijā ir konstatēti 40 šo banknošu viltojumi, ieskaitot 17 gadījumus pērn. No banknotēm biežāk tiek viltotas piecu latu naudas zīmes, bet no monētām - divlatnieki. Pērn kopumā atklāti Latvijas naudas viltojumi 6291 lata vērtībā, bet no 1994.gada - 83 771 lata vērtībā. Latvijas Bankas praksē "Hansabankā" atklāto viltojumu skaits ir lielākais gan pēc apjoma, gan kopējās summas, atzina centrālās bankas pārstāvis. Viņš norādīja, ka pagaidām Latvijas Bankas ekspertiem nav bijusi iespēja šīs viltotās banknotes aplūkot, lai noteiktu to kvalitāti. "Hansabankas" atklātās viltotās naudas zīmes ir nodotas policijai kā pierādījumi izmeklēšanā. Par banknošu iznīcināšanu tiks lemts saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa prasībām. Pasaules banka: kāpiniet investīcijas NRA 05/08/04 Savā ikgadējā ziņojumā Globālās attīstības finansējums Pasaules banka informējusi, ka 2004. gads būs sevišķi labvēlīgs investīcijām jaunattīstības valstu ekonomikā. Šogad būšot sasniegta ekonomiskās augšupejas virsotne, jo pasaules iekšējā kopprodukta pieaugums tiek lēsts 3,7, bet jaunattīstības valstīs 5,4 procenti. Iepriekšējais rekords bija 2000. gadā, kad jaunattīstības valstu IKP sasniedza 5,2 procentu atzīmi. Tomēr jau 2005.-2006. gadā pieauguma temps var samazināties, kam par iemeslu būs iespējamā naftas cenu samazināšanās. PB galvenais ekonomists Hanss Timmers īpašu uzmanību veltījis investīcijās iesaistītajām finanšu plūsmām. Viņš atzīst, ka jaunattīstības valstis, kas agrāk bija kapitāla importētāji, tagad pārvērtušās tā eksportētājos. Lielā mērā šo procesu ietekmē ASV vēl nebijušais budžeta deficīts - 540 miljardi dolāru, ko sedz, izlaižot valsts kases nodrošinātus vērtspapīrus. Tieši tos vislabprātāk pērk jaunattīstības valstis, lai nodrošinātu savas rezerves. Tomēr amerikāņu grūtības, kuru rezultātā valsts uzsūc ārvalstu finanšu plūsmas, šīm valstīm nenodrošina pastāvīgu un stabilu attīstību. Pasaules banka atzīst, ka budžeta proficīta saglabāšana ir sapratīga finanšu politika, bet tā neder ilgstošam laika periodam, jo ir dārga un nestabila. Procentu likmes par ASV valsts vērtspapīriem ir pārāk mazas, it sevišķi ja tās salīdzina ar procentiem, kas jaunattīstības valstīm jāmaksā par saviem ārējiem parādiem. Vēl vairāk - tās liekas nožēlojamas, salīdzinot ar tām, ko varētu nopelnīt, īstenojot savus iekšzemes projektus. Vēl viens mīnuss ir tas, ka, palielinot zelta un valūtas rezerves, nav iespējams nepalielināt savas naudas masas pieaugumu. Piemēram, Ķīnā, rezervēm pieaugot par 10 procentiem, apgrozībā esošā naudas masa palielinājās par 20 procentiem. Tieši tāpēc Ķīna, un pēdējā gada laikā arī Indija, cenšas samazināt savas zelta un valūtas rezerves. Jāpiebilst, ka viņu paraugam pagaidām neseko Krievija, kur 2003. gadā zelta un valūtas rezerves palielinātas par 30 miljardiem dolāru. Latvijas kaimiņvalsts ziņojumā minēta arī sakarā ar ārvalstu investīcijām, kuru apjoms ir apmēram 20 procenti no IKP. Tas ir ļoti maz valstij, kuras iekšzemes kopprodukts gadā palielinās par vairāk nekā 5 procentiem, turklāt šāds temps paredzēts uz ilgu laiku. PB ekonomistu aprēķini rāda, ka investīcijām šādā valstī jāsasniedz 60-70 procenti no IKP. Turklāt Krievijā, tāpat kā lielākajā daļā jaunattīstības valstu, ekonomikas attīstība zināmā mērā rit tukšgaitā, jo lielākā daļa investīciju nav tiešas, bet aizņēmumi par parādzīmēm (kompāniju izlaistajām obligācijām) un kredītiem. Krievijā attiecīgi 8,5 un 6,5 miljardi dolāru. Tiešās investīcijas ir tikai 4 miljardi, turklāt puse gan aizņēmumu, gan tiešo ieguldījumu tiek novirzīti naftas sektoru attīstībai, kas neveicina ekonomikas diversifikāciju. Dolāru spekulantiem dzīres NRA 05/08/04 Katra mēneša pirmo piektdienu valūtas spekulanti visā pasaulē sagaida kā iespēju izvilkt lielo laimestu vai arī tieši otrādi - ļoti daudz zaudēt. Tieši tad ASV Darba lietu ministrija publicē nodarbinātības datus par iepriekšējo mēnesi, un pēdējā laikā tieši šie rādītāji visspēcīgāk ietekmē valūtu kursu svārstības. Arī vakar eiro kurss pret dolāru pulksten 16.29 pēc Latvijas laika bija pakāpies līdz atzīmei 1,2158 dolāri par eiro, bet jau pēc minūtes, kad tika publicēti dati par nodarbinātību ASV, kurss nokritās līdz 1,1993. Nodarbinātības radītāji jau otro mēnesi pēc kārtas izrādījās labāki, nekā tika prognozēts, un ASV Darba lietu ministrija paziņoja, ka nodarbinātība pieaug rekordaugstos tempos. Aprīlī ASV ekonomika radīja 288 000 jaunu darba vietu un bezdarba līmenis samazinājās no 5,7% martā līdz 5,6% aprīlī. Analītiķi bija prognozējuši, ka aprīlī darba vietu skaits palielināsies par 170 000 vietu. Darba tirgus rādītāji pēdējā laikā skaitās galvenais faktors, prognozējot brīdi, kad Federālā rezervju sistēma (Fed) sāks palielināt bāzes procentu likmi. Ja agrāk analītiķi sprieda par to, kad Fed palielinās likmi - jūnijā vai augustā, tad tagad viņi jau sāk domāt, par cik lielu procentu šī likme jūnijā tiks palielināta - vai par 25 vai 50 punktiem. Bāzes likmes palielināšana nozīmēs, ka lētā dolāra laiks ir beidzies. Tieši šā iemesla dēļ obligāciju cena vakar pēc nodarbinātības rādītāju paziņošanas strauji kritās, bet dolāra kurss auga. Pulksten 20 pēc Latvijas laika, dolāra kurss bija pakāpies līdz 1,1879 dolāriem par eiro. Eiro kursa kritumu zināmā mērā noteica arī negaidīti zemie Vācijas rūpnieciskās ražošanas rādītāji. Kā ziņo Vācijas Finanšu ministrija, tad rūpnieciskās produkcijas izlaide martā samazinājusies salīdzinājumā ar februāri par 2,3%, kamēr analītiķi prognozēja pieaugumu par 0,6%. Galvenais samazinājuma iemesls, pēc ekspertu domām, bija būvniecības apjomu ievērojams samazinājums. Šajā sektorā apjomi martā samazinājušies par 10,2%. Tāpat rūpnieciskās ražošanas apjomu kritumu izraisa patērētāju nevēlēšanās palielināt izdevumus, kas tiek skaidrots ar pieaugošo bezdarba līmeni valstī. "Mēs turpinām izteikt ļoti piesardzīgas ekonomiskās izaugsmes prognozes," saka Grammer AG izpilddirektors Hanss Otto. "Daudzi patērētāji baidās zaudēt savas darba vietas." Rūpnieciskās produkcijas izlaide martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu samazinājās par 0,8% iepretim gaidāmajam pieaugumam - par 1,9%. Vācija ir ekonomiski visietekmīgākā eiro zonas valsts, un tās vājie ekonomikas rādītāji nevar neietekmēt eiro kursu, kuram pēdējā laikā ir tendence pavājināties. Latvijas enerģētika varētu saslēgties ar Rietumeiropu NRA 05/08/04 Pēdējā laikā aktualizējušās iniciatīvas, kas saistītas ar Baltijas valstu enerģētikas infrastruktūras - elektrības un gāzesvadu - saslēgšanu vienotā sistēmā ar Eiropas valstīm. Pēdējā laikā aktualizējušās iniciatīvas, kas saistītas ar Baltijas valstu enerģētikas infrastruktūras - elektrības un gāzesvadu - saslēgšanu vienotā sistēmā ar Eiropas valstīm. Abās jomās vēl šobrīd Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgus ir saistīts tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, jo gāzes un elektroenerģijas vadu uz citām valstīm nav. A/s Latvenergo padome trešdien nolēma atbalstīt energokompānijas dalību zemūdens kabeļa Estlink projektā, kurā piedalīsies arī pārējo divu Baltijas valstu energokompānijas un Somijas firmas Pohjolan Voima un Helsingin Energia. Galīgais lēmums par Latvenergo iesaistīšanos minētajā projektā un veidu, kā kompānija tajā piedalīsies, būs jāpieņem Latvenergo akcionāru pilnsapulcei, proti, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram. Projekts paredz uzbūvēt 350 megavatu zemūdens kabeli starp Igauniju un Somiju, kas varētu sākt darboties līdz 2005. gada beigām. Tuvākajā laikā iecerēts pieņemt lēmumu investīciju jomā. Projektam nepieciešamās investīcijas ir 110-120 miljoni eiro (75-82 miljoni latu). Kabeļa izbūves galvenais nolūks ir Igaunijā un Latvijā saražotās elektrības eksports uz ziemeļvalstu tirgu. Savukārt Somijas dabasgāzes apgādes un sadales kompānija Gasum plāno sadarbībā ar Igaunijas uzņēmumu Eesti Gaas uzbūvēt gāzesvadu starp Tallinu un Helsinkiem. Gasum pārstāvis Tuomo Sārni Somijas avīzei Turun Sanomat atzinis, ka jaunais gāzesvads izveidotu alternatīvu maršrutu Krievijas gāzes piegādēm uz Somiju, ziņo BNS. Turklāt Tallinas-Helsinku cauruļvads savienotu Somiju arī ar Baltijas gāzes cauruļvadu tīklu, kas savukārt dotu Somijai iespēju izmantot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Latvijā. Tallinas-Helsinku cauruļvada projekts pagaidām ir tikai izstrādes sākumposmā, vēl nav veikti arī attiecīgi pētījumi, kas saistīti ar gāzesvada izbūvi jūrā. T. Sārni prognozēja, ka cauruļvads varētu sākt darboties desmit gadu laikā. Somu avīze raksta, ka tiekot arī plānots savienot Baltijas gāzes cauruļvadus ar Polijas gāzesvadiem, lai izveidotu gāzesvadu tīklu, kas aptvertu visu Baltijas jūras reģionu. Baltijas cauruļvads šķērso Baltkrievijas teritoriju, apejot Poliju. Liels skaits viltotu simtlatnieku BNS 05/10/04 Hansabanka no kādas Lielbritānijas bankas saņēmusi nepilnus 30 tūkstošus latu viltotās 100 latu banknotēs, un tā ir lielākā viltotās naudas summa Latvijas vēsturē. Hansabankas preses sekretārs Artūrs Eglītis paskaidroja, ka "tas notika ikdienas procesā un inkasācijas laikā tika konstatētas vairākas viltotas 100 latu banknotes". Eglītis teica, ka Hansabanka ir informējusi gan tiesībsargājošās iestādes, gan arī Latvijas Banku par notikušo. Rūpniecība uzņem apgriezienus NRA 05/11/04 Martā turpināja pieaugt rūpnieciskās ražošanas pieauguma tempi. Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, ražošanas apjomi pieauguši par 14,8%, kas ir augstākais rādītājs kopš 1998. gada marta. Kopš 2000. gada Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicē arī sezonāli izlīdzinātos datus, kas koriģē dažādu darba dienu skaitu salīdzināmos periodos. CSP dati liecina, ka 2004. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi par 11,8%. Tai skaitā pieaugums apstrādes rūpniecībā bija par 12,5%. Gada pirmajā ceturksnī rūpnieciskās ražošanas apjomi pieauguši par 9,4%. Visās Latvijas rūpniecības svarīgākajās nozarēs vērojama sen nebijusi izaugsme. Kopš gada sākuma lielākajā pārstādes rūpniecības nozarē - pārtikas rūpniecībā - vērojams apjomu pieaugums par 12,6%. Koksnes apstrādes rūpniecībā, kas ir mūsu galvenā eksporta nozare, pirmajā ceturksnī pieaugums bijis par 15,4%. Taču visstraujāk pieauguši apjomi metālu ražošanā, kas saistīti ar strauji augošo pieprasījuma pieaugumu visā pasaulē. Metāla ražošanā apjomi pirmajā ceturksnī pieauguši par 36,9 %, bet martā pat par 65,1%. Joprojām augsti saglabājas pieauguma tempi gatavo metālizstrādājumu ražošanā - pirmajā ceturksnī par 20,9%, bet martā par 24,6%. Augsti pieauguma tempi vērojami arī tādās tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs kā elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā, pieaugums martā - par 21,2% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 11,5%. Apjomu pieaugums bijis arī apģērbu ražošanā - par 20,1% - un būvmateriālu ražošanā - par 12,8%. Ražošanas apjomi sarukuši vienīgi tekstilizstrādājumu ražošanā - par 6,7% - un papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 2,7%. Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē apjomi martā pieauguši par 8,7%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi samazinājās par 13,3%. Mazumtirdzniecības apjomi stabili pieaug NRA 05/11/04 Latvijas iekšzemes kopproduktā vislielāko īpatsvaru, vairāk nekā 20%, veido tirdzniecība, kuras apjomi pēdējos gados pieaug ar apbrīnojamu stabilitāti. Arī martā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums, salīdzinot ar 2002. gada martu, pieaudzis par 15% (salīdzināmās cenās). Martā katru gadu mazumtirdzniecības apjoms pieaug, salīdzinot ar īso februāri. Arī 2004. gada martā, salīdzinot ar februāri, salīdzināmās cenās tas ir pieaudzis par 14%. Tomēr sezonāli izlīdzinātie dati liecina, ka faktiski martā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums, salīdzinot ar februāri, pieaudzis tikai par 1%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, 2004. gada pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums (salīdzināmās cenās) pieaudzis par 13%. Šāgada martā sevišķi pieaudzis to uzņēmumu apgrozījums, kuru pamatdarbība ir automobiļu, motociklu un to rezerves daļu pārdošana. 2004. gada martā, salīdzinot ar februāri, tas pieaudzis par 38% (jeb par 30%, ja lieto sezonālās izlīdzināšanas metodi), bet, salīdzinot ar atbilstošo laika posmu pērn, - par 36%. Tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka tirgū bija izplatījušās baumas, ka pēc iestāšanās ES strauji augšot lietoto automašīnu cenas un daudzi vēlējās iegādāties automašīnas vēl par vecajām cenām. Kopumā 2004. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2003. gada pirmo ceturksni, šo uzņēmumu apgrozījums cēlies par 19%. SVF brīdina Latviju par iespējamu ekonomikas 'pārkaršanu' LETA 05/10/04 Atzinīgi novērtējot līdz šim veiktās reformas un ekonomikas izaugsmi, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdina Latviju par vidējā termiņā iespējamu tautsaimniecības "pārkaršanu" un augošā ārējā tekošā konta deficīta risku, pastāstīja Latvijas Bankā. SVF misijas galā ziņojumā prognozēts, ka Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts nākamgad varētu turpināt pieaugt, un tas rada draudus nepārtrauktai stabilai ekonomiskai darbībai. Tautsaimniecības "pārkaršanas" risks varētu pieaugt, palielinoties kapitāla ieplūdei un samazinoties procentu likmju starpībai. "Tā kā monetārā politika arvien vairāk zaudē savu pieprasījuma pārvaldīšanas instrumenta lomu, šādi riska faktori prasa nepārtrauktu fiskālo konsolidāciju un piesardzīgas kontroles pastiprināšanu. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, korupcijas apkarošana un Latvijas veiksmīgai darbībai Eiropas Monetārajā savienībā nepieciešamās reālās konverģences sekmēšana arī turpmāk jāizvirza par strukturālo reformu galveno uzdevumu," uzsver SVF. Pašlaik pazīmes, kas liecinot par ekonomikas "pārkaršanu", neesot viendabīgas. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pārsniedz prognozēto, inflācijas līmeņa pazemināšanās ir apturēta, bet bezdarbnieku skaits turpina sarukt, turklāt paātrinājies darba samaksas pieauguma temps. Pēdējo divu gadu laikā dzīvokļu cenas Rīgā ir ievērojami kāpušas, bet trīs gadu laikā privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikums audzis vidēji par 40%. Vērtējot tautsaimniecības līdzšinējo attīstību, SVF norāda, ka noris aktīva ekonomiskā darbība, bet inflācija pēdējā laikā nedaudz ir palielinājusies. 2003.gadā reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniedza 7,5%, un to veicināja augsts patēriņa līmenis un eksports. Tekošā konta deficīts turpināja palielināties, 2003.gadā sasniedzot 9% no IKP. SVF prognozē, ka šogad reālais IKP pieaugs par 6,25% un to noteiks augsts iekšējais pieprasījums. Samazinoties psiholoģiskajai ietekmei, ko radīja iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), inflācija būs aptuveni 4%, atspoguļojot nepieciešamo administratīvi regulējamo cenu un nodokļu likmju saskaņošanu ar ES prasībām, akcentē SVF. Paredzams, ka tekošā konta deficīts turpinās palielināties, pieaugot importam no ES valstīm, un dažu tuvāko gadu laikā saglabāsies diezgan augstā līmenī. SVF eksperti uzskata, ka Latvijas iestāšanās ES varētu izraisīt lielu kapitāla ieplūdi un pastiprināt kreditēšanas kāpumu. "Mēs iesakām valdībai stingri sekot norisēm algu un kredītu jomā, noteikt stingrākas regulējošās vadlīnijas finanšu sektoram un būt gatavai reaģēt uz vērtības paaugstināšanas gadījumiem nekustamā īpašuma tirgū. Fiskālajai politikai jābūt pietiekami ierobežojošai, lai mazinātu iekšzemes pieprasījumu fiksēta valūtas kursa apstākļos, strukturālās reformas jāpadziļina, lai palielinātu tautsaimniecības elastību," teikts ziņojumā. SVF atzinīgi vērtē 2003.gada un šā gada sākuma fiskālos rezultātus, kas ir labāki, nekā tika prognozēts. Valsts budžeta deficīts ir 1,8% no IKP - gandrīz par vienu procenta punktu mazāks nekā 2002.gadā un ievērojami mazāks par budžeta papildu mērķi - 3,1%. "Tas liecina, ka budžeta izdevumi ir mazāki par plānoto apjomu un nodokļu ieņēmumi ir negaidīti augsti. Mūs īpaši pārliecina tas, ka nesen ieviestie avansa maksājumus ierobežojošie mehānismi nodrošināja, ka neatkārtojās 2002.gada beigu posmam raksturīgie pārmērīgie izdevumi," raksta SVF. Ievērojot 2003.gada ražošanas apjomu un iespējamās "pārkaršanas" risku, SVF aicina valdību izskatīt visas stingrākas fiskālās politikas iespējas šogad un izmantot vismaz visus budžeta papildu ieņēmumus deficīta samazināšanai. Ietaupījumi varētu veidoties, samazinot izdevumus par precēm un pakalpojumiem pamatbudžetā, kas ir par 25% lielāks nekā 2003.gadā. Vidējā termiņā SVF aicina valdību plānot bezdeficīta budžetu, kas palīdzētu samazināt lielo tekošā konta deficītu. "Tā kā makroekonomiskā situācija ir labvēlīga, "pārkaršanas" riska draudu mazināšanai mēs iesakām 2005.gadā par mērķi izvirzīt budžeta deficītu 1,25% no IKP. Tā kā 2005.gadā netiek plānota tālāka nodokļu likmju pazemināšana, stabilā ieņēmumu tendence un ES finansiālā palīdzība nodrošinās pietiekamus resursus svarīgāko izdevumu segšanai," norāda SVF. Tomēr, ievērojot prasību pēc liela līdzfinansējuma un aizkavēto ES fondu apgūšanu, valdībai būtu jāpieņem vairāki stingri lēmumi, lai mazinātu nepārdomātu izdevumu kāpumu. SVF valdībai rekomendē paātrināt pārstrukturēšanas procesu un atlikušo valsts koncernu privatizāciju. Pēc nesen atrisinātās tiesvedības starp "Lattelekom" īpašniekiem valdībai vajadzētu turpināt pasākumus, lai pabeigtu valsts īpašuma daļu pārdošanu, valdības uzdevums ir arī nekavējoties izstrādāt un īstenot "Latvenergo" tiesiskās sadalīšanas programmu, uzskata SVF eksperti. Ziņojumā arī uzsvērts, ka cīņai ar korupciju un nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanu joprojām jābūt starp valdības prioritātēm. Tiek norādīta, ka politiski apsvērumi nedrīkst traucēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktora izvēli un jānodrošina biroja neatkarība. SVF arī akcentē, ka, lai gan bezdarba līmenis krītas, tomēr tas ir saglabājis augstu rādītāju, un to daļēji nosaka darbaspēka neatbilstošā sagatavotība. "Ir ļoti būtiski izstrādāt programmas izglītības sistēmas kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Vienlaikus jāsaglabā darba tirgus elastība - arī atalgojuma noteikšanas procedūras ziņā," teikts ziņojumā. Analītiķi pārkaršanas draudus uzskata par nepamatotiem NRA 05/11/04 Banku analītiķi nepiekrīt monetāro institūciju viedoklim, ka Latvijas ekonomikai draud pārkaršana. Kā būtiskākā problēma tiek uzsvērta ārējo maksājumu konta deficīts, kas pamatā izriet no lielā importa pārsvara pār eksportu, kurš savukārt netiek nosegts ar pietiekamām investīcijām. "Šķiet, ka pašlaik inflācija nav lielākā problēma. Daudz svarīgāks uzdevums ir kontrolēt un samazināt ārējās maksājumu bilances nestabilitāti, jo tekošā konta deficīta apmēri varētu kļūt par lielu problēmu, ja likviditāte globālajos tirgos samazināsies," secina Hansabank Markets analītiķi. Latvija ir maza valsts un, ja kas sāk pietrūkt, tad šis papildus patēriņš pamatā tiek segts no importa precēm, paskaidroja Hansabank Markets vadošā analītiķe Liene Kūle. Tas varot negatīvi attiekties uz tekošo kontu, no kura pagaidām tikai viena trešdaļa tiek segta ar ārvalstu investīcijām. Līdz šā gada beigām attiecībā uz eksportu Latvija varētu iegūt no tālākas eiro vērtības celšanās (Hansabank Markets prognozē, ka eiro kurss pret dolāru turpinās pieaugt). Taču no 2005. gada šī priekšrocība zudīs, jo lats tiks piesaistīts eiro. Kā secina bankas analītiķi, skatoties ilgākā termiņā, Latvijas eksportētājiem nākotnē lielāks uzsvars jāliek uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu. Arī monetārās institūcijas norāda uz augošo ārējo maksājumu konta deficīta risku, taču vairāk tās uzsver ekonomikas pārkaršanas draudus, ko varētu izraisīt straujais patēriņa pieaugums. Mājsaimniecību patēriņš pamatā balstās uz kredītlīdzekļu ieplūšanu mājsaimniecības budžetos. Hansabank Markets analītiķi atzīst, ka Baltijas valstīs pastāv kreditēšanas buma iezīmes, taču, viņuprāt, lielākā daļa no iespējamajiem riskiem pašreizējā situācijā esot nebūtiski. Patēriņa pieauguma sakarā dažkārt tiek norādīts arī uz problēmu, ka iedzīvotāju ienākumi aug straujāk nekā produktivitāte. Piemēram, Latvijā pēdējos divos gados oficiālais algas pielikums ir bijis lielāks par produktivitātes izaugsmi. Taču, kā apgalvo Hansabank Markets analītiķi, paļaujoties uz oficiālajiem datiem par atalgojuma palielināšanos Latvijā, jāuzmanās, jo daļa no palielinājuma varētu būt aplokšņu algu legalizēšana. Pēc viņu domām, lielais atalgojuma pieaugums nav galvenais buma iemesls. Monetārie mehānismi Baltijas valstu apstākļos nav īpaši efektīvi lietojami, lai samazinātu patēriņu, tādēļ tiek norādīts, ka nepieciešams iejaukties ar fiskālās politikas instrumentiem, respektīvi - samazināt valdības izdevumus. Tiesa gan, to, ka Latvijas valdība tiešām varētu samazināt valsts izdevumus, analītiķi apšauba. Laikā, kad tuvojas vēlēšanas un valdībai trūkst stabilitātes, politiķi visticamāk nebūšot gatavi pieņemt nepopulārus lēmumus. Latvijas Banka iesaka samazināt valsts tēriņus vismaz par vienu procentpunktu. Taču viens procents no valsts budžeta ir aptuveni 60 miljoni latu, bet pērn izsniegtais kredītu apjoms - aptuveni 330 miljoni latu. Līdz ar to valsts budžetam arī nav tik liela ietekme. Inflācijas pieaugums ir izrādījies negaidīti straujš pat pieredzējušu ekspertu skatījumā. Tas rada sociālo spriedzi un vieš bažas par iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomikas pieaugumu, norāda Unibankas tirgus un nozaru analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks. Viņš uzskata, ka šogad Latvijā sagaidāms viens no lielākajiem inflācijas līmeņiem Eiropas Savienības kandidātvalstīs - ap 5% (no 4,8 līdz 5,2%). Arī Hansabank Markets analītiķi palielinājuši savu inflācijas prognozi, tomēr tikai līdz 4,5%, bet, pēc viņu domām, situācija gada otrajā pusē stabilizēsies. Inflācija aprīlī - 0,6% BNS 05/11/04 Patēriņa cenas Latvijā aprīlī pieauga par 0,6% salīdzinājumā ar martu, bet gadā - šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 2003.gada aprīli - par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Patēriņa cenu kāpumu aprīlī visvairāk ietekmēja uztura produktu cenu pieaugums. Kopumā precēm cenas aprīlī pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem - par 0,3%. Aprīlī salīdzinājumā ar martu uztura produktu cenas pieauga par 0,6%. Vidējā cenu līmeņa pieaugumu pārtikas grupā galvenokārt izraisīja labības produktu sadārdzināšanās par 3,8% (īpaši grūbu, rīsu, mannas un miltu), kā arī cukura cenu kāpums par 3,3% un saldumu - par 2,4%. Pēc pārvaldes datiem, joprojām vērā ņemams ir piena un tā produktu cenu kāpums - par 1,1%. Aprīlī sadārdzinājās arī eļļa - par 3,2%, margarīns - par 1,6%, sviests - par 1,1%, desas un žāvējumi - par 0,6%, zivju konservi - par 1,1%. Aprīlī pieauga alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas - attiecīgi par 1,3% un 0,9%. Savukārt lētāki kļuva augļi, kuru cenas kritās par 4,5%, un dārzeņi - par 2,2%. No nepārtikas precēm cenas pieauga apģērbam par 2,1%, apaviem - par 2,3%, degvielai - par 1,2%, medikamentiem - par 1,3%. Aprīlī dārgāki kļuva arī ēdināšanas iestāžu, ārstu, frizieru, banku un tūrisma pakalpojumi. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, šogad aprīlī patēriņa cenas pieauga par 5%, tostarp precēm - par 5,3%, pakalpojumiem - par 4,2%. Tik liels gada patēriņa cenu kāpums Latvijā nav bijis kopš 1998.gada jūnija. 'Parekss banka' maina nosaukuma rakstību BNS 05/11/04 "Parekss banka" pārreģistrējusies Komercreģistrā ar oficiālo nosaukumu "Parex banka", pavēstīja bankas Sabiedrisko attiecību un komunikācijas nodaļas vadītājs Viktors Zaķis. "Nosaukuma izmaiņas nenozīmē, ka notikusi bankas reorganizācija. "Parex banka" arī pēc pārreģistrācijas Komercreģistrā ir tas pats tiesību subjekts, un visas esošās tiesības un pienākumi paliek negrozīti," uzsvēra Zaķis. Komercreģistrā iegrāmatots, ka "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Kargins, savukārt līdzšinējais bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Krasovickis turpmāk būs bankas prokūrists, jo statūti neparedz tādu akciju sabiedrības pārvaldes institūciju kā direktoru padome. Komercreģistrā iegrāmatota arī "Parex bankas" padome, kurā ir padomes priekšsēdētājs Guntars Grīnbergs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Bērziņš, kā arī Gints Poišs, Karina Pētersone un Hans Eberhards Bernts, un valde - Valērijs Kargins (valdes priekšsēdētājs), Viktors Krasovickis, Aleksandrs Kvasovs, Arnis Lagzdiņš, Jānis Skrastiņš, Vladislavs Skrebelis un Gene Zolotarevs. "Parex banka" ir lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apjoma. Tās lielākie īpašnieki ir Kargins un Krasovickis. "Melno mākleru" bizness zeļ Rīgas Balss 05/11/04 Ar nekustamo īpašumu darījumu starpniecību joprojām var nodarboties jebkurš, kam tas ienāk prātā, un bez lielām bažām tikt sauktam pie atbildības apkrāpt īpašumu pircējus, pārdevējus un īrētājus. Tiek lēsts, ka no visiem darījumiem ar īpašumiem ar "melno mākleru" starpniecību ir bijusi teju puse. Pērn īpašumu tirgus sasniedzis 255 miljonus latu - tātad valsts nelegālo starpnieku dēļ zaudējusi vairākus miljonus latu, jo tie, protams, nemaksā nekādus nodokļus. Reklāmas izdevumos joprojām tiek publicēti simtiem dažādu starpniekkantoru sludinājumu, kuros piedāvā visvairāk pieprasītos īpašumus par neticami zemām cenām. Taču, kad lētticīgais pircējs vai īrētājs aizgājis uz šādu "mākleru" biroju, samaksājis 10-15 latus un parakstījis līgumu par informācijas saņemšanu, firmas darbinieku interese par viņu zūd. Tiek iedotas adreses, kur dzīvokli sen neviens neizīrē vai kādu vispār nav, īpašnieku telefona numuri, uz kuriem neviens neatbild. Kā RB pastāstīja rīdziniece Guna, kura ar firmas "Introserviss 2002" starpniecību bija meklējusi īres dzīvokli, kantorī nosauktas viņas vajadzībām it kā atbilstošu četru dzīvokļu adreses, bet pirms īpašnieku tālruņu saņemšanas pieprasīti Ls 15. Kad parakstīts līgums par informācijas sniegšanu par izīrējamām platībām, adrešu skaits sarucis līdz divām, un šiem saimniekiem drīkstēja zvanīt tikai pēc plkst. 17. Guna pie kārotā dzīvokļa netika ne tovakar, ne nākamajās dienās, jo firmas darbinieces allaž atteikušas, ka viņai piemērotu variantu nav. Firmas sludinājumi avīzē ar Gunas prasībām atbilstošiem it kā brīviem dzīvokļiem tiekot likti pusgadu uz priekšu, paskaidrojušas darbinieces. Uzņēmuma īpašnieci un rīkotājdirektori sameklēt RB neizdevās, tālruni pacēlusī darbiniece teicās nezinām, kur priekšnieci meklēt. Bet "Lursoft" datu bāzēs pieejamās ziņas liecina, ka "Introserviss 2002" pagājušonedēļ sākta likvidācija. Taču reklāmas avīzēs atrodami vēl daudzi citi starpniekfirmu sludinājumi, kuros minētās 7-20 latu īres dzīvokļu piedāvājumi ir tikpat nepatiesi. Lētākie labiekārtotie 1-2 istabu dzīvokļi nomalēs īrējami vismaz par 60-70 latiem, bet tādu ļoti trūkst, turklāt lielās nekustamo īpašumu firmas, kuras rūpējas par sava darba labo slavu, ar lētajiem īres dzīvokļiem strādā nelabprāt. Krāpnieki to izmanto, un neko daudz pret tādiem nevar iesākt arī tiesībaizsardzības iestādes. Pērn Rīgā policija saņēmusi ap 900 sūdzību par starpniekiem, kas klientiem izkrāpuši naudu vai īpašumus, bet tikai 30 gadījumos ierosinātas krimināllietas un 10 nosūtītas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Kā pastāstīja Ekonomikas policijas pārvaldes nodaļas priekšnieks Ēvalds Karitons, daļa sūdzību ir par viltus mākleriem vai īpašnieka uzticību ļaunprātīgi izmantojušām pilnvarotām personām, bet pēdējā laikā parādījušās lietas par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu darījumos ar zemi. Lai blēdīgie darboņi neapkrāptu un viņus varētu saukt pie atbildības, Ē. Karitons iesaka pirms jebkādu līgumu parakstīšanas tos uzmanīgi izlasīt un apkrāpšanas gadījumā vērsties policijā arī tad, ja zaudētas mazas summas. Jo šiem starpniekiem var atklāties arī citi pārkāpumi, un viņus varēs saukt pie atbildības. Lai likumīgi drīkstētu sniegt starpnieka pakalpojumus, māklerim jāreģistrējas kā saimnieciskas darbības veicējam, jo viņa mērķis ir gūt peļņu, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga. Viņa neizslēdz, ka daļa mākleru nav reģistrējusies. Par normatīvu trūkumu raizējas likumīgi strādājošu starpnieku organizācijas. Kā korporācijas NĪMA kopsapulcē sacīja tās vadītājs Raitis Kalniņš, gandrīz visās Eiropas valstīs ir likumi, kas regulē starpnieku darbību - licence vai sertifikāts tiek izsniegts noteiktu izglītību un pieredzi ieguvušajiem. Asociācijas LANĪDA pārstāvis SIA "Nordhaus" direktors Jānis Goba pieļauj, ka aptuveni puse tirgus darījumu notiek ar "melno mākleru" starpniecību. Tie parasti aprobežojas tikai ar īpašumu pircēja un pārdevēja atrašanu, bet neinteresējas, lai darījums notiktu tā, lai abas puses būtu apmierinātas, tiem trūkst arī juridisku zināšanu. Valsts nav atrisinājusi starpnieku licencēšanu vai sertificēšanu, un pakalpojumus var netraucēti piedāvāt jebkurš. Tas nozīmē, ka spēles noteikumi šādā tirgū nav par labu legāli strādājošajiem, kuri maksā nodokļus. Pirms gada valsts Mājokļu aģentūras vadītājs Normunds Pēterkops solīja līdz rudenim starpnieku darbību regulējošu likumu, bet no tā vēl nav ne vēsts. Vaina esot divu ministriju nespējā vienoties, kuras pārraudzībā tiks izstrādāts šis normatīvs. N. Pēterkops arvien uzskata, ka tam jātop Mājokļu aģentūrā, jo īpašumu tirgus lielu daļu aizņem mājas un dzīvokļi. Aģentūra pie likuma izstrādes varētu ķerties, vai nu saņemot politiķu uzdevumu to darīt, vai ja lielāku aktivitāti izrādītu abas starpnieku asociācijas, sacīja N. Pēterkops. Fakti - Nekustamo īpašumu starpnieku organizācijās iesaistījušies ap 300 mākleru un aģentu. - Starpnieku biroju skaits izziņu dienestu datu bāzēs - 580- 870. - Policijā pērn reģistrēts ap 900 iesniegumu par starpnieku darbībām. Par LTV vadītāju izraugās Holšteinu Diena 05/12/04 It kā izpildot Latvijas televīzijas (LTV) darbinieku vēlēšanos sabiedriskās televīzijas vadības priekšgalā redzēt kādu no "pašmāju" cilvēkiem, Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) pirmdien LTV stūri uzticēja līdzšinējam LTV1 vadītājam Jānim Holšteinam. Viņš salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem LTV ģenerāldirektora konkursā savācis visvairāk punktu un līgumu ar NRTVP plāno noslēgt jau nākamās nedēļas beigās. Viens no J.Holšteina galvenajiem mērķiem - kvalitatīva programma un raita raidījumu ražošanas sistēma, tāpēc, stājoties amatā, kā vienu no pirmajiem darbiem min raidījumu kritisku izvērtēšanu. LTV darbinieku atlaišanu nesola, bet, apzinoties, ka valsts dotācija nepalielināsies, ieņēmumus cer palielināt no reklāmām. Viņš būs labs vadītājs, apgalvo Dienas aptaujātie J.Holšteina kolēģi, ar kuriem kopā viņš ilgi strādājis LTV. Tā cer arī NRTVP priekšsēdis Imants Rākins, taču bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve saka - viens pats LTV vadītājs neko nevar mainīt, ja sistēma paliek vecā: bez neatkarīga finansējuma un neatkarīgas LTV pārraudzības. NRTVP, vērtējot kandidātu izglītību, pieredzi, spēju izprast finanšu dokumentus un LTV attīstības koncepciju, J.Holšteins ieguvis visvairāk punktu - 7,6. Tūlīt aiz viņa ar 7,5 punktiem seko žurnālists Arnis Terzens. J.Holšteina un A.Terzena minimālās punktu starpības dēļ nesaprašanās izvērsusies starp NRTVP pārstāvjiem. Kaut arī konkursa nolikums paredz, ka par LTV galveno stūrētāju kļūst pretendents, kam ir visvairāk punktu, Dace Ķezbere ierosinājusi balsot arī par A.Terzenu. Pārējie tam nav piekrituši, tādēļ D.Ķezbere palika "ar savām domām" un balsojumā nepiedalījās. Tā J.Holšteins ieguva astoņas no deviņām NRTVP balsīm. "Vēl šobrīd uzskatu, ka Terzens būtu tikpat labs vadītājs," pēc balsojuma Dienai stāsta D.Ķezbere. Viņa J.Holšteinu pazīstot pietiekami ilgi, lai publiski pateiktu - viņš nebūšot labākais vadītājs. "Viņš pietiekami ilgi strādājis LTV, bijis producēšanas direktors un varēja ietekmēt LTV darbu," uzskata D.Ķezbere, kurai atmiņā laiks pirms gada, kad J.Holšteins blakus toreizējam LTV ģenerāldirektoram Uldim Gravam NRTVP aizstāvējis viedokli par LTV raidlaika samazināšanu. Tagad J.Holšteins saka - tas nav racionāli un raidlaiku dienvidū gatavojas aizpildīt ar raidījumiem. "Tas bija vadības stratēģiskais lēmums, lai pierādītu, ka LTV nepietiek naudas," tagad skaidro J.Holšteins. I.Rākins stāsta, ka J.Holšteina vērtējumā visos kritērijos bijis līdzīgs punktu skaits. Intervijā J.Holšteins "ārkārtīgi konkrēti" izklāstījis, ko uzlabot LTV programmā. Ļoti nozīmīga bijusi arī viņa pieredze, jo no malas nākušie pretendenti, lai izprastu situāciju LTV, solījuši sākt finanšu auditu un analīzi, kam būtu nepieciešams vismaz gads. "Mums nav laika, mums vajag sākt strādāt tūlīt," saka I.Rākins. LTV arodbiedrības priekšsēdētāja Baiba Šmite, kas novērotāja statusā piedalījās darba intervijā NRTVP, apliecina - J.Holšteina programmas redzējums bijis viens no spēcīgākajiem. Vēl tikpat līdzvērtīgs bijis LTV ziņu dienesta direktoram Gundaram Rēderam. LTV arodbiedrības biedri pēc tikšanās ar pretendentiem vienprātīgi balsojuši par abiem minētajiem kolēģiem, vairāk balsu piešķirot J.Holšteinam. "Jānis šajā vidē ir audzis, viņš ir studijas cilvēks," saka LTV producente Daina Dumpe. Viņa baidījusies, ka nāks kāds no malas ar reformām, jo "mēs esam dzīvi cilvēki un tik noguruši no pārmaiņām", tādēļ "ļoti gribas cerēt, ka beidzot mums būs normāla dzīve un darbs". Bijušais LTV ģenerāldirektors Uldis Grava augstu vērtē to, ka J.Holšteins zina LTV specifiku. "Viņam ir nesatricināma miera sajūta jebkurā komplicētā situācijā, viņš pārzina producēšanu, ko pats izveidoja," saka U.Grava. Viņš J.Holšteinu atminas kā "ļoti labsirdīgu, kas LTV, kas cīnās ar naudas trūkumu, ne vienmēr ir tas labākais". Taču, viņaprāt, šo trūkumu var kompensēt tandēms ar ģenerāldirektora vietas izpildītāju Edgaru Kotu, ko U.Grava vēlējās atstāt savā vietā, taču E.Kota izglītības trūkums neļāva viņam piedalīties konkursā. J.Holšteins labprāt strādātu kopā ar E.Kotu, taču par pārējo komandu vēl atturas runāt. Jānis Holšteins Biogrāfija - Dzimis 1958.gadā - 1998.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra nodaļu - Profesija: teātra režisors - 1978.-1989.g. sācis LTV strādāt par apgaismotāju, vēlāk - par literatūras un mākslas redakcijas režisora palīgu, arī režisora asistentu - 1987.-1996.g. dibinājis Neatkarīgo teātri Kabata, bijis tur režisors, arī direktors - No 1996.g. LTV kultūras programmu daļas vadītājs - No 1999.g. LTV galvenais režisors - No 2001.g. LTV producēšanas direktors - No 2003.g. LTV programmu direktores vietnieks - Kopš 2004.g. 5.maija - LTV1 vadītājs Piedāvātā LTV attīstības koncepcija - Sabiedriskās TV galvenais uzdevums - apmierināt sabiedrības vajadzības pēc informācijas, izglītības, izklaides - LTV aktīvāk jāiesaistās valstiski svarīgu jautājumu aktualizēšanā, kļūstot ne tikai par notikumu atspoguļotāju, bet arī virzītājspēku - Programmu plānošanā būtiski jāmaina attieksme pret ilgtermiņa plānošanu, programmas tīklu veidojot gadu uz priekšu - Jāsaglabā ieviestais sleju princips, lai skatītāji labāk orientētos programmā - Jāveic kritisks raidījumu izvērtējums, pievēršot uzmanību sleju kvalitatīvajam saturam - LTV1 galvenie stūrakmeņi: ziņas, informatīvi dokumentālie, kultūras, bērnu raidījumi un lielo pasākumu atspoguļojums - LTV7 jāorientē uz sportu, izklaidi un mazākumtautību raidījumiem - Finanšu problēmas jārisina ar uzņēmuma darbības ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas palīdzību un panākot valsts investīciju regulāru atjaunošanu - Jāsaglabā jauktais finansējums: valsts budžeta dotācija, pašu ieņēmumi no reklāmām, jācīnās par abonentmaksas ieviešanu - Reklāmas ieņēmumi jāpalielina, mārketinga nodaļai strādājot ciešā sazobē ar programmu direkciju - Pakāpeniski jāpāriet uz neatkarīgo producentu raidījumu pirkšanu, pārņemot šo produktu sponsorus un reklāmdevējus KNAB KNAB vadības konkursā maz jaunu seju Diena 05/10/04 Galvenā pretkorupcijas sargsuņa vadību meklējošajai komisijai trešdien sanākot uz pirmo sēdi pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, nebūs daudz pārsteigumu - no 20 pieteikumiem uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu 16 cilvēki ir piedalījušies kādā no iepriekšējiem četriem konkursiem. Starp tiem, kas konkursā piedalās pirmo reizi, nav ar izciliem izmeklēšanas rezultātiem vai vadītāja pieredzi pazīstamu personu, un vairāki Dienas aptaujātie komisijas locekļi un eksperti lielākās izredzes paredz biroja pašreizējai vadībai - Saeimā divas reizes izgāztajai iepriekšējā konkursa uzvarētājai Jutai Strīķei un viņas vietniekam Alvim Vilkam, labas atsauksmes ir arī par kukuļņemšanā apsūdzētā Staņislava Nazarova lietas prokuroru Aldi Punduru. Iepriekšējos konkursos ar labiem rezultātiem startējuši arī Jaunajam laikam (JL) pietuvinātais advokāts Oskars Rode, KNAB darbinieks un akadēmiķis Aleksejs Loskutovs, tagadējais finanšu policijas priekšnieks Juris Timšans. "Būsim reālisti - neviens nevar konkurēt ar cilvēkiem, kas jau strādā biroja vadībā, ņemot vērā, ka starp pārējiem pretendentiem nav tādu, kuriem būtu spīdoša pieredze līdzīga līmeņa darbā," saka sabiedriskās organizācijas Delna vadītāja Inese Voika, kura konkursa komisijā piedalās kā novērotāja. Arī konkursa komisijā esošais Saeimas pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JL) piekrīt, ka šie abi ir reālākie kandidāti, lai gan pieļauj, ka varētu nenovērtēt kādu tiesībsargājošo struktūru pārstāvi, jo viņi nav bijuši tik augstos amatos, lai būtu pamanīti. Taču I.Voika atzīst, ka, Delnai uzrunājot vairākus potenciālos kandidātus, kas varētu piedalīties konkursā, viņi atteikušies to darīt. "Šī nav labvēlīga situācija, kurā varētu atrast kādu, kas gribētu to darīt - pat ja komisija domātu, ka viņš ir labs, nevienam negribas pakļaut sevi līdzīgam procesam, kāds bija jāiziet Strīķei," viņa saka. Liela nozīme pretendentu izredžu vērtēšanā būs komisijas lēmumam, kas īsti tiek meklēts. J.Strīķe par labāko iepriekšējā konkursā tika atzīta pēc tam, kad pretendentu vērtētāji vienojās - mums ir vajadzīgs korupcijas apkarotājs, nevis novērsējs vai sabiedrības izglītotājs, vai teicama publiskā seja un menedžeris. Komisijas vadītāja, premjera Induļa Emša (ZZS) preses pārstāve Ilona Līce informēja, ka komisija par to vēl nav vienojusies - tāpat kā par sistēmu, kādā pretendenti tiks vērtēti un kādi būs galvenie kritēriji. Taču viņa pieļāva, ka trešdien komisija jau varētu sākt caurlūkot kandidatūras. Konkurss būs divās kārtās - pirmajā izskatīs tikai CV un motivācijas vēstules, bet otrajā būs intervijas ar pretendentiem. "Sabiedrībai ir vajadzīgs apkarotājs, un man nav iemesla teikt, ka kopš iepriekšējās reizes kaut kas būtu mainījies - gribētu redzēt, ko sabiedrība teiktu, ja mēs nolemtu "paķerstījām un pietiks, tagad sāksim izglītot par to, cik korupcija ir slikta"," teica A.Latkovskis. I.Voika norāda, ka atšķirībā no iepriekšējiem konkursiem šajā lielākais labums ir mazāk politizētais komisijas sastāvs - I.Emsis un A.Latkovskis ir vienīgie politiķi, bet pārējie ir ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Valsts kontrolieris un Valsts kancelejas direktora vietniece. Politiķiem būšot grūtāk atrast iemeslus kandidatūras noraidīšanai, kuru par labu atzinuši tik augsta līmeņa profesionāļi. Pagaidām gan nav piepildījušies valdības vadītāja solījumi līdz ar jauno direktoru mainīt arī biroja pakļautību. Patlaban tā ir premjera rokās, bet I.Emsis nav slēpis, ka šo sistēmu vēlas mainīt. Saeimā ir iesniegti vairāki priekšlikumi - biroju noteikt par neatkarīgu institūciju, pakļaut Nacionālās drošības padomei, domāts tiek par ideju noteikt tam parlamentāru kontroli un atņemt valdībai tiesības lemt par tā budžetu, taču pagaidām nav zināms, kad deputāti varētu ķerties pie izmaiņām. Konkursā pieteikušies (alfabēta secībā): Armands Agrums (1961), uzņēmējs, bijušais Einara Repšes ārštata padomnieks pretkorupcijas jautājumos (nācās aiziet dēļ skandāla par parādu neatdošanu), augstāko izglītību ieguvis Sanktpēterburgas Tirdzniecības institūtā, JL biedrs * Raimonds Avdejevs (1967), strādā Saeimas un prezidenta drošības dienestā, jurista kvalifikāciju ieguvis Sociālo tehnoloģiju augstskolā * Gunārs Cāzers (1969), apdrošināšanas eksperts, absolvējis Rīgas juridisko koledžu * Uģis Dzintarnieks (1958), filozofijas diploms LU, bijis bibliotēkas vadītājs, medicīnas statistiķis, sociologs, gada zinātniski pedagoģiskais darbinieks Latvijas Kara muzejā, kopš 1985.gada - vadošā darbā bibliotēku sistēmā * Vita Džarcāne, LU iegūts matemātikas bakalaura grāds un skolotājas kvalifikācija, citu ziņu nav Aigars Evardsons (1962), Valsts policijas ekspertīžu pārvaldes priekšnieka vietnieks, studē LPA doktorantūrā, absolvējis Volgogradas augstāko izmeklētāju skolu * Gunārs Heinsbergs, jurista kvalifikācija iegūta Turībā, citu ziņu nav Jānis Ievītis, prokurors, augstāko izglītību ieguvis Minskas augstākajā milicijas skolā, LU Juridiskajā fakultātē maģistra grādu, studē doktorantūrā Janeks Kants, plaša profila mašīnists traktorists * Gvido Ķilla, LLU Ekonomikas fakultātes maģistrs, citu ziņu nav Leonīds Lasmanis (1959), uzņēmējs, bijušais robežsardzes komandieris (nācās aiziet skandāla dēļ saistībā ar ieroču pazušanu vienā vienībā), bijis Rīgas domes deputāts no sociāldemokrātiem, ko vēlāk pametis, tāpat kā marģinālo Labklājības partiju. Izglītību ieguvis Daugavpils kara aviācijas inženieru augstskolā, studē LU Juridiskajā fakultātē Aleksejs Loskutovs (1962), KNAB analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītājs, asociētais profesors Latvijas Policijas akadēmijā * Vitālijs Platpirs (1980), advokāta palīgs, absolvējis LU Juridisko fakultāti, Turībā studē maģistrantūrā * Aldis Pundurs (1965), Ģenerālprokuratūras krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors * Oskars Rode (1968), zvērināts advokāts, pirms tam strādājis dažādās prokuratūrās, JL biedrs * Juta Strīķe (1970), KNAB pagaidu priekšniece, iepriekšējā konkursa uzvarētāja, divreiz izgāzta Saeimā, pirms tam strādājusi drošības policijā, LU Juridiskās fakultātes diploms* Juris Timšans (1975), VID Finanšu policijas direktors, jurista un ekonomista izglītība, pirms tam strādājis par inspektoru ekonomikas policijā * Nauris Vaļums (1961), RTU iegūta inženiera mehāniķa kvalifikācija, direktors SIA Antaras * Alvis Vilks (1970), KNAB priekšnieka vietnieks, pirms tam strādājis VID, LU tiesību zinātnes maģistrs Ervīns Zorgenfreijs (1969), strādā NBS štābā, pirms tam bijis Militārās policijas priekšnieks, no kā atcelts pēc dienesta izmeklēšanas saistībā ar pārkāpumiem darbinieku prēmēšanā. Ieguvis jurista specialitāti LU un sporta pedagoga - LSPA * Avots: Valsts kanceleja, Dienas un LETA arhīvi, jo atšķirībā no iepriekšējiem konkursiem Valsts kanceleja nesniedz ziņas par pretendentu nodarbošanos un dzimšanas gadu. * piedalījies kādā no iepriekšējiem konkursiem Strīķes izredzes atkarīgas no formulas Māra Libeka, Latvijas Avīze 05/10/04 Trešdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentu atlases komisija spriedīs, kādā ceļā meklēt direktora kandidātu. Uz amatu šobrīd pieteikušies 20 kandidāti. Atrast labāko veidu kandidātu izvērtēšanai nav nemaz tik vienkārši. Iepriekšējā reizē konkursa komisijas locekļi pēc kandidātu izvaicāšanas viens otram atklāti izklāstīja savu viedokli par amatam atbilstošāko pretendentu un, sasummējot visus plusus un mīnusus, balsoja. Kā zināms, virsotnē nokļuva Juta Strīķe, kura tomēr amatu nesaņēma, jo nebija pa prātam Saeimas deputātiem. Tagad J. Strīķe kandidē atkārtoti, un daži viņas atbalstītāji ārpus komisijas locekļu vidus izteicās, ka ir iespējams atrast tādu direktora kandidāta meklēšanas formulu, kas dotu Strīķei lielas izredzes. KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājai varētu veikties, ja kandidātus vērtētu pēc tā sauktās punktu sistēmas, kas varētu būt diezgan objektīvs kritērijs. Bet sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Voika, kura komisijas sēdēs piedalās novērotājas statusā, tomēr šim viedoklim nepiekrīt. I. Voika: - Konkursam pieteikušies četri KNAB darbinieki - ne tikai Strīķes kundze, bet arī KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, KNAB korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītājs Aleksejs Loskutovs un KNAB ziņojumu centra galvenā speciāliste Vita Džarcāne. Ja izmantos punktu sistēmu, vairāk punktu dabūs tas, kurš labāk runās, bet tas taču nav pats noteicošākais šim amatam. Vērtējums ar vai bez punktu sistēmas tik un tā būs ar zināmu subjektīvisma pieskaņu, kas ir pilnīgi normāli. Jo komisijā ir sabiedrībai uzticami cilvēki, turklāt divi no viņiem - premjers Indulis Emsis un Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis - ir tautas ievēlēti deputāti Saeimā, tātad ar pamatīgu uzticības kapitālu, tāpēc pats par sevi saprotams, ka tā būs augstākā līmeņa profesionāļu subjektīva izvēle. Ir svarīgi apzināties, ka tā nav premjera Induļa Emša komisija, kur darbojas tikai politiķi. Atgādināšu, ka KNAB vadītāja izvēle būs ne tikai jau minēto komisijas locekļu Induļa Emša (ZZS) un Aināra Latkovska ("Jaunais laiks") rokās, bet arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna, valsts kontroliera Raita Černaja un Valsts kancelejas direktores vietnieces Unas Klapkalnes atbildības nasta. Pirmajā komisijas sēdē, kur izšķīrās jautājums - būt vai nebūt atklātam konkursam - par atklātību bija tikai trīs komisijas locekļi: A. Guļāns, J. Maizītis un A. Latkovskis. Premjers, iekams nebija noskaidrojis visu komisijas locekļu viedokli, ieņēma atturīgu pozīciju. Valsts kontrolieris R. Černajs bija aktīvākais atklāta konkursa pretinieks, jo atklātus konkursus uzskata par apšaubāmi rezultatīviem un pārāk ilgiem. R. Černajs iepriekš pauda, ka "šādos pirmā līmeņa valsts amatos varētu izmantot pazīstamu, profesionālu cilvēku rekomendēšanas un uzaicināšanas procedūru". Taču, kā izteicās J. Maizītis, KNAB ir vienīgā iestāde valstī, kas veic partiju finanšu pārbaudes, lai noskaidrotu, cik tīra ir politika. Atklāts konkurss nepieciešams, lai nevarētu baumot, ka KNAB vadībā tiek apstiprināta kāda politiski ieinteresēta persona. I. Emsis, noklausījies šos argumentus, savu neitrālo pozīciju aizstāja ar drosmīgu - par. Tagad R. Černajs ir mainījis savu nostāju un iesaka katram komisijas loceklim izvēli par labu vienam vai otram kandidātam publiskot ārpus komisijas darba telpas sienām. - Lai sabiedrībai nebūtu aizdomu par interešu konfliktiem, izvēloties kandidātu KNAB vadītāja amatam, komisijas locekļiem vajadzētu balsot atklāti un atklāti paust sabiedrībai arī savu izvēli, - saka R. Černajs. Valsts kontrolieris uzskata, ka nav nepieciešams komisijai lūgt palīgā valstī zināmas firmas, kas palīdzētu noteikt, kurš kandidāts būs visatbilstošākais iestādes vadītāja amatam. R. Černajs: - Esmu pietiekami ilgi strādājis vadītāja amatā, lai spētu kandidātiem uzdot jautājumus un noskaidrot viņu spējas. Tieši vadītāja darba pieredze, vadot iestādi, nevis kādu nodaļu, departamentu vai izmeklēšanas grupu, varētu kļūt par noteicošo kritēriju. Iepriekšējos konkursos mēs šim jautājumam nepievērsām tik lielu uzmanību, un, iespējams, tā bija konkursa komisijas locekļu kļūda. Svarīgi, protams, lai kandidāts būtu politiski neietekmējams. "Jaunā laika" pārstāvis A. Latkovskis ir par atklātu punktu sistēmu un tāpat kā R. Černajs nevēlas, lai komisijai palīdzētu kādas firmas, kas pēc speciāliem testiem nosaka, kurš kandidāts ir vispiemērotākais vadītāja amatam. Arī viņš ir pārliecināts, ka komisijā ir augsta ranga profesionāļi, kuri paši spēj izraudzīties profesionālāko KNAB vadītāju. - Galvenais akcents ir jāliek uz iemaņām tieši iestādes, nevis mazākas struktūrvienības vadībā. No visiem kandidātiem visatbilstošākā šai prasībai ir J. Strīķe, - saka A. Latkovskis. Bet I. Voika norādīja, ka KNAB vadītāja amata pretendentu meklēs politiska komisija, vārda "politiski" vislabākajā nozīmē, jo ir valstiski domājošu personu komanda, nevis profesionāla amata kandidāta atlases komisija, kurai tas vien rūp, kurš kandidāts varētu būt labākais vadītājs. No neoficiāliem, bet premjeram diezgan tuvu stāvošiem avotiem uzzināju, ka I. Emša klusās simpātijas piederot KNAB korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītājam, juridisko zinātņu maģistram Aleksejam Loskutovam. Viņa izstrādāto KNAB stratēģiju ekspremjers Einars Repše valdības sēdē kritizēja kā pārlieku "ūdeņainu". Tieši A. Loskutovs nosūtīja I. Emsim sūdzības par J. Strīķi, pēc kā premjers apšaubīja viņas atbilstību ieņemamajam amatam. Atgādināšu, ka konkursa nolikumā ir norādīts, ka pretendentam jāatbilst KNAB likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām, jābūt izpratnei par korupcijas novēršanu un apkarošanu, par izziņas iestāžu darbību, kā arī nepieciešama pieredze vadošā darbā un laba reputācija. KNAB vadītāja atalgojums ir 1200 latu mēnesī. Aizvadītajā nedēļā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc tikšanās ar premjeru I. Emsi žurnālistiem atzina, ka KNAB vadītājam jābūt inteliģentam, ar labu izglītību, politiski neatkarīgam un spējīgam izturēt gan politiķu, gan sabiedrības un žurnālistu spiedienu. KNAB ir notikusi informācijas noplūde NRA 05/10/04 Lai arī KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe apgalvo, ka viņas vadības laikā klasificētās informācijas noplūde no KNAB nav notikusi, to apšauba gan bijušais IeM valsts sekretārs Andris Staris, gan bijušais SAB direktors Lainis Kamaldiņš. Lai arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe apgalvo, ka viņas vadības laikā klasificētās informācijas noplūde no KNAB nav notikusi, to apšauba gan bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris, gan bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Lainis Kamaldiņš, gan Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš, un arī bijušais KNAB priekšnieka vietnieks Valdis Pumpurs. Turklāt līdztekus tiesībsargājošo iestāžu ekspertiem to apšauba arī Pareksa bankas prezidents Valērijs Kargins, kurš intervijā Neatkarīgajai (J. Paiders, 29. 03. 2004.) saka: "Es pat uzrakstīju atklātu vēstuli par to, ka informācija, kuru no mums saņēma KNAB, divas dienas vēlāk sagrozītā veidā tika publiskota TV Panorāmā. Par kādu aizsardzību gan te var runāt? Es uzskatīju par savu pilsoņa pienākumu informēt sabiedrību par šo notikumu, jo šāda rīcība rada kaitējumu gan mūsu klientiem, gan arī bankas sistēmas reputācijai kopumā. Es nevaru pat pieļaut domu, ka kaut kas tāds varētu notikt Šveicē." Neatkarīgā jau rakstīja (05. 05. 2004.) par KNAB iespējamo iesaistīšanu politiskajās spēlēs un tai sekojošu klasificētās informācijas noplūdi, ko J. Strīķe kategoriski noliedza. Taču, runājot konkrēti par iespējamo politisko spiedienu digitālās televīzijas lietā un informāciju, kas "no drošiem un ticamiem avotiem" tika izmantota žurnālistes Ilzes Jaunalksnes veidotajos sižetos LTV Panorāmā, to apšauba bijušais KNAB priekšnieka vietnieks V. Pumpurs. Viņš uzsver: "Tas, ko rādīja Panorāma, dabiski, nāk no KNAB." Arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J. Dalbiņš bija nobažījies par KNAB: "Vai tur viss ir kārtībā ar šīs attiecīgās informācijas pareizu apriti". Savukārt J. Strīķe, atkārtoti lūgta komentēt konkrētus LTV Panorāmas citātus, Neatkarīgajai atteica, ka nekādus komentārus par to viņa nevarot sniegt, jo kopš 2003. gada 1. decembra konkrētā krimināllieta esot prokuratūras lietvedībā un saskaņā ar likumu informāciju var sniegt tikai izziņas izdarītājs. Viņa vēlreiz uzsvēra jau iepriekšējās atbildēs teikto, ka I. Jaunalksnei KNAB nekad (!) nav sniedzis izmeklēšanas materiālus vai dokumentus, kas figurē šajā konkrētajā krimināllietā, un "KNAB neesot korekti vērtēt un analizēt I. Jaunalksnes veidotajos sižetos publiskoto informāciju". Turklāt Informācijas atklātības likuma 16. pants uzliekot pienākumu iestādei aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc "šajā gadījumā runāt par klasificētās informācijas noplūdi no KNAB puses būtu nekorekti". Kā Neatkarīgā jau rakstīja, I. Jaunalksne noliedz, ka būtu izmantojusi klasificētu informāciju: "Katrs var izveidot šādas attiecības, ja viņa profesionalitāte līdz tam ir izaugusi." Bijušajam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram A. Starim, analizējot to informāciju, kas parādās plašsaziņas līdzekļos - gan presē, gan TV -, ir nešaubīgi skaidrs, ka klasificētas informācijas noplūde diemžēl notiek. Dažreiz šādas informācijas noplūde esot tiesībsargājošo institūciju stratēģija un taktika; tas zināmā mērā esot saistīts ar politiskiem pasūtījumiem, dažreiz tas esot arī lietas labā, bet tad tas tiekot darīts ļoti filigrāni. "Bet, runājot konkrēti par KNAB, es apšaubu pilsones Strīķes apgalvojumu, ka no viņiem nekas nenāk. Jo, ja paskatās Ilzes Jaunalksnes veidotos sižetus par tā saucamo TV digitalizācijas lietu - es ļoti cienu žurnālisti Ilzi Jaunalksni, man patīk viņas darba stils, kas gan vienu otru reizi varbūt ir pārspīlēts un pārāk uzbrūkošs - cilvēki jau iepriekš tiek padarīti bez vainas vainīgi -, man nav nekādu šaubu, ka to informāciju Ilzīte varēja dabūt tikai (!) no iestādes, kuru sauc par KNAB. Jo tur parādās pārāk sīkas detaļas. Protams, tas ir tikai mans pieņēmums, man nav pierādījumu," saka A. Staris un piebilst: "Es nenoliedzu, ka Ilzīte strādā profesionāli. Bet... nu tur taču ir skaidra tā bilde, no kurienes tas nāk. Es jau nesaku, ka to darījusi Strīķe. Tur ir pietiekami daudz interesantu darbinieku, par kuru profesionalitāti esmu diezgan labi pārliecinājies vienā otrā reizē. Jā, šīs iestādes darbinieku profesionalitāti man ir pamats apšaubīt." Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs zina stāstīt, ka dažreiz operatīvie darbinieki, izplatot kādu informāciju, izmanto masu medijus - tā teikt, uz aklo. Bet TV digitalizācijas lietā medijs esot izmantots, lai radītu sabiedrisko viedokli, lai pateiktu: viņš ir tas sliktais, viņš ir tas ir vainīgais... Lai pateiktu: visas iepriekšējās valdības ir vainīgas, un tāpēc, cilvēki, jūs tik slikti dzīvojat... jo tur visi bijuši blēži... "Dažreiz man kļūst bail, kādā valstī mēs dzīvojam: ar tautu ir tik viegli manipulēt. Izmantojot plašsaziņas līdzekļus, var panākt tādus rezultātus, tādu efektu, tādu sabiedriskās domas viedokli, ka pēc tam paši varam būt nelaimīgi." Bijušais SAB direktors L. Kamaldiņš Neatkarīgajai skaidro, ka viena un tā pati informācija vienā gadījumā var būt operatīva, līdz ar to tai ir klasificētas informācijas statuss, un tikpat labi tā var atrasties krimināllietā, kur tā jau ir izmeklēšanas noslēpums. "Neesot tieši klāt pie šiem procesiem un vēl ņemot vērā, ka šīs abas pozīcijas atrodas vienā iestādē, ir grūti pateikt, no kurienes informācija aiziet. Bet nu, cik es esmu publiski redzējis, viena otra informācija, protams, noplūst no KNAB," apgalvo L. Kamaldiņš, kā vienu no uzskatāmākajiem piemēriem minot to pašu digitalizācijas gadījumu. "Katrā ziņā tur izmantota tāda informācija, kas it kā nav citiem pieejama. Ir vēl arī tāda teorētiska iespējamība, ka šī informācija tiek kādam ziņota, kam to pienākas ziņot, un šī noplūde notiek tur tālāk. Un, ja nav veikta kaut kāda objektīva pārbaude, to arī nevar izslēgt," domā L. Kamaldiņš. Viņš uzskata, ka KNAB vadītājam vajadzētu saprast un mācēt nodalīt savos ziņojumos sniegto informāciju. Un, ja arī ir situācija, kad kaut kāda informācija pilnīgi detalizēti ir jāsniedz, vadītājam ir jānodrošina zināmas garantijas, ka šī informācija neaizies nekur tālāk. Taujāts, vai KNAB ir politiski neitrāls, A. Staris atteic: "Vērojot no malas, kādā veidā piespieda aiziet Rutka kungu, kas notika, pirms Strīķi apstiprināja amatā... Nu, ziniet, ja kāds apgalvo, ka KNAB ir politiski neitrāls... protams, šeit es domāju KNAB vadību un tā pirmo personu... atļaujiet man to apšaubīt." A. Stara šaubu pamatā pirmkārt un galvenokārt esot J. Strīķes nonākšana šajā amatā, neskatoties uz tautas priekšstāvju neuzticību. "Divas reizes balsojot pret, tā taču ir neuzticība, vai ne? Domāju, ja man tādā situācijā liktu ieņemt pienākumu izpildītāja amatu, nu es laikam tīri ētisku un morālu apsvērumu dēļ būtu atteicies gan," uzskata A. Staris. Arī L. Kamaldiņš domā, ka par KNAB politisko neitralitāti ir ļoti grūti runāt. "Es pieļauju, ka šajā iestādē strādā cilvēki, kas ir politiski neitrāli, bet par pašreizējo vadītāju tā, protams, nevar teikt. Tas taču bija acīmredzami, kā viņu stūma, bīdīja un cēla amatā. Un objektīvu skaidrojumu, kāpēc šajā amatā vajadzīgs tieši šis cilvēks, taču nav." Par to, ka KNAB ir problēmas - ar darbinieku profesionalitāti, ar vadības stilu -, A. Staris spriež pēc J. Strīķes izteikumiem presē, pēc dažādām publiskām intervijām, pēc saskarsmes ar padotajiem, kā arī pēc tā, ko viņa apgalvoja, stājoties amatā. "Toreiz Strīķes kundze teica, ka ir pārāk daudz priekšnieku, bet nav reālo strādātāju, bet pēdējā Dombura kunga raidījumā (Kas notiek Latvijā? - S. R.) par šo tēmu, kāpēc viena vai otra lieta nevirzās uz priekšu, viņa aizbildinājās, ka ir pārāk maz darbinieku. Bet es ļoti labi atceros, kā plašsaziņas līdzekļos izskanēja viņas solījumi, ko viņa šajā amatā vispirms grasās darīt, ka būs vairāk strādātāju un mazāk priekšnieku. Visi trumpji un groži bija kundzes rīcībā: lūdzu, uz priekšu, rīkojies... Var jau būt, ka es pārāk saasināti to uzņemu," domā A. Staris. Viņš arī uzskata, ka KNAB nodarbojas ar sīkumiem, ar rajona līmeņa lietām. Jo tie skaitļi, ka 60 procenti lietu nosūtīti uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai, neko vēl neliecinot. Jo tikai tiesas rezultāts: "vainīgs", "nevainīgs" vai "attaisnots" norādot uz to, vai birojs strādā ar atdevi vai tukšgaitā. "Visu cieņu Strīķes kundzei kā izpildītājai, okei, bet viņa kā vadītāja... nē, nejūtu. Tāpēc tādi tie rezultāti - jo viņas darbība ir pārāk haotiska," saka A. Staris, uzzinājis, ka savu pieteikumu konkursam uz KNAB priekšnieka vietu iesniegusi arī J. Strīķe. "Viņa jau arī publiski ir paudusi, ka uzskata sevi par spējīgu vadītāju, bet es tiešām domāju, ka, izejot no profesionālajām un cilvēciskajām īpašībām, viņas līmenis ir tikai izpildītāja līmenis, un tad vēl ir dažas zināmas problēmas. Kaut vai par to pašu koncepciju (KNAB izstrādātā korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija - S. R.), kas bija izstrādāta. Tas jau arī norāda par cilvēku: kā kaut kas, es kratos nost, es esmu svētā Indijas govs, bet vainīgi ir visi pārējie. Manuprāt, tas ir ne sevišķi ētiski," uzskata A. Staris. Lūgts paust savu viedokli par J. Strīķes atkārtotu pretendēšanu uz KNAB priekšnieka vietu, L. Kamaldiņš sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka vēl esot grūti spriest, "uz ko tā spēle iet". "Protams, var jau būt, ka spēle ir uz to pašu uzpūsto cīņu pret korupciju. Es gan neredzu, ka tur būtu kaut kādi diži rezultāti." L. Kamaldiņš uzskata: nebūtu KNAB, ar visām tām pašām lietām tiktu galā arī Drošības policija un Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde. "Un, ja Strīķe sēdētu Drošības policijā, viņa pati to, iespējams, arī varētu mēģināt realizēt. Tikai jautājums ir par to, vai viņa ir spējīga vadīt tik lielu un tik nopietnu struktūru." *** Viedokļi Andris Staris, bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs: - Apšaubu pilsones Strīķes apgalvojumu, ka no viņiem nekas nenāk. Jo, ja paskatās Ilzes Jaunalksnes veidotos sižetus par tā saucamo TV digitalizācijas lietu, man nav nekādu šaubu, ka to informāciju Ilzīte varēja dabūt tikai (!) no iestādes, kuru sauc ar KNAB. Juta Strīķe, KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja : - Informācijas atklātības likuma 16. pants uzliek pienākumu iestādei aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc šajā gadījumā runāt par klasificētās informācijas noplūdi no KNAB puses būtu nekorekti. Lainis Kamaldiņš, bijušais SAB direktors: - Man nav tādas informācijas, ka Juta pati būtu gājusi un kaut ko stāstījusi mediju pārstāvjiem vai arī kādam citam, kam nav pielaides šai informācijai. Es nevaru teikt, ka šajos gadījumos ir iesaistīta pati Strīķe, bet kā vadītājai viņai par šo situāciju kopumā tomēr būtu jāatbild. KNAB nekonstatē pārkāpumus Repšes saņemtajos aizdevumos nekustamo īpašumu iegādei LETA 05/11/04 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atklājis pārkāpumus bijušā premjera Einara Repšes (JL) darbībās, saņemot aizdevumus nekustamo īpašumu iegādei ar īpaši labvēlīgiem nosacījumiem. Kā informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, KNAB nav konstatējis, ka kredītiestādes būtu izsniegušas aizdevumus Repšem uz īpaši labvēlīgiem nosacījumiem kā dāvanu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē. KNAB secinājis, ka aizdevumu izsniegšana notikusi vispārējā kārtībā atbilstoši banku kredītprocentu noteikšanas metodikai. Piešķirto aizdevumu kredītprocentu likmes atbilst vidējiem statistiskajiem rādītājiem valstī. Pārbaudes rezultātā tika noskaidrots, ka Repše saņēmis no kredītiestādēm vairākus aizdevumus ar mainīgu procenta likmi. Mainīgo procentu likmi veido konkrētās bankas noteiktā nemainīgā papildu procentu likme atbilstoši klienta riska izvērtējumam un starpbanku tirgū noteiktajām mainīgajām bāzes likmēm LIBOR un EURIBOR. Iepazīstoties ar banku sniegto informāciju par klienta riska izvērtējumu un nemainīgās papildu procentu likmes piemērošanu, KNAB konstatējis, ka lēmumi par aizdevumu piešķiršanu Repšem ir pieņemti, pamatojoties uz šo banku kredītkomiteju izvērtējumu, kā arī saskaņā ar banku kredītprocentu noteikšanas metodikām ilgtermiņa kredītiem, ievērojot kredīta lielumu, valūtu, termiņus un nodrošinājuma tirgus vērtību, klienta kredītvēsturi un maksātspēju. Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas sniegto informāciju par vidējām mainīgajām kredītu procentu likmēm, kādas pērnajā gadā tika noteiktas fiziskajām personām ilgtermiņu aizdevumiem, KNAB konstatējis, ka Repšem piešķirto aizdevumu kredītprocentu likmes atbilst vidējiem statistiskajiem rādītājiem valstī. Krievvalodīgo nemieri Krievu skolu aizstāvji liek saspringt likumsargiem NRA 05/07/04 Krievu valodā runājošie iedzīvotāji "vēlas revanšu par 13 gadus ilgušo krievvalodīgo tiesību ignorēšanu un interešu neievērošanu", tāpēc Krievu skolu aizstāvības štābs sola mierīgo protestu pāraugšanu agresīvos protestos. Likumsargi jau gatavojas novērst iespējamās provokācijas. Drošības policija (DP) jau bija paredzējusi šādu notikumu pavērsienu un gatavojas iespējamos nemiera cēlājus "saukt pie atbildības". DP priekšnieka Jāņa Reinika palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa Neatkarīgajai sacīja, ka DP jau iepriekš prognozēja, ka krievu skolu aizstāvju akcijas paliks arvien agresīvākas. "Situāciju nopietnāku padara dažādu ekstrēmu organizāciju iesaistīšana šajās akcijās," norādīja DP pārstāve, kā piemēru minot 1. maija notikumus Liepājā, kad policija aizturēja Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas līderi Jevgēņiju Osipovu. Kautiņu uzskata par izglītības reformas pretinieku darbības augli Diena 05/08/04 Dienu pēc izglītības reformas pretinieku brīdinājuma, ka viņu akcijas pāraugs agresīvos protestos, atklātībā parādījusies informācija par nedēļas sākumā notikušu konfliktu Pļavniekos, kur vairāki krieviski runājoši jaunekļi piekāvuši 20 gadu veco Aleksandru. Cietušais un viņa māte uzskata, ka uzbrukums ir reformas pretinieku darbības rezultāts, taču policijai kaušļus vēl nav izdevies aizturēt, tāpēc kautiņa motīvs nav zināms. Tikmēr iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona aicinājums vecākiem pārdomāt, vai viņu bērniem būtu jāatrodas reformas pretinieku protestu norises vietās, uzskatāms par apliecinājumu tam, ka policija iespējamo nekārtību novēršanai varētu lietot spēku. Incidents noticis 4.maija pēcpusdienā A.Deglava ielā, kad Aleksandru Vaganovu un divus viņa draugus ielenkuši 10 jauni cilvēki, no kuriem daži pirms tam viņiem sekojuši. Ielencēji krieviski teikuši, ka trijotne viņus apvainojusi. "Es tā arī nesapratu, par ko," Dienai apgalvoja Aleksandrs. Tajā brīdī abiem viņa draugiem izdevies aizbēgt, un Aleksandrs palicis viens. Uz jautājumu, vai viņš ciena krievus, Aleksandrs atbildējis apstiprinoši. "Es teicu - jā, es cienu, es runāju jūsu valodā." Tomēr sākusies grūstīšanās, viens no bara pieskrējis pie Aleksandra, sācis viņu sist, nogrūdis zemē un spārdījis. "Kad jau gulēju, viņš pārstāja un teica - tagad tu cienīsi krievus," stāsta cietušais. Kad Aleksandrs piecēlies, no mugurpuses pieskrējis vēl viens un divas reizes iesitis, atkārtojot teikto par krievu cienīšanu. Aleksandra mājas iedzīvotāji izsaukuši ātro palīdzību un policiju. Likumsargi mēģinājuši kaušļus atrast, taču neveiksmīgi. Vienu uzbrucēju Aleksandrs teicās esam redzējis Pļavniekos, bet pārējie bijuši sveši. Pēc kautiņa mediķi jauneklim konstatējuši asinsizplūdumu zem labās acs un galvas sasitumus. Aleksandrs stāsta, ka Pļavniekos nekādu konfliktu iepriekš nav bijis, bet pēc izglītības reformas pretinieku aktivitātēm pie Pļavnieku skolām, kurās mācības notiek krieviski, garāmgājējiem izteikti draudi un aizvainojošas piezīmes. Aleksandra māte, Rīgas domes saimniecības pārzine Ausma Vaganova uzskata, ka notikušais ir izglītības reformas pretinieku darbības rezultāts: "Cita motīva tur nav, jo viņš tos cilvēkus nezina. (..) Liela prāta nevajag, lai pusaudzi uzkūdītu." Arī A.Vaganova zināja teikt, ka pusaudži Pļavniekos pēdējā laikā saņēmuši aizskarošas piezīmes. "Vai tas mums ir vajadzīgs - nacionālais naids? Mēs taču ļoti normāli satikām, mums ir draugi krievi," stāstīja Aleksandra māte. "Ļoti bēdīgi, ka savā zemē mūs sit vienkārši par to, ka mēs esam latvieši." Krievu skolu aizstāvības štāba līderis Jurijs Petropavlovskis Dienai teica, ka sabiedrību uzkurina pati izglītības reforma, nevis tās pretinieki, tāpēc cilvēki staigājot nikni. "Katrs cilvēks pauž savu neapmierinātību tā, kā viņš prot un atbilstoši savam līmenim," pavēstīja aktīvists un pieļāva, ka jaunieši, zaudējuši ticību, ka kaut ko var mainīt mītiņojot, varētu kļūt agresīvāki. Valsts policijas preses sekretāre Ieva Zvīdre Dienu informēja, ka likumsargi šo gadījumu pārbauda. Neilgi pēc incidenta aizturētas divas personas, taču noskaidrots, ka tās ar notikušo nav saistītas. Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks apliecināja, ka DP ir informēta par šo gadījumu. DP pārstāvji sazinājušies ar izmeklētājiem un aicinājuši strādāt aktīvāk. Taču, kā uzsvēra J.Reiniks, kārtības sargiem pirmām kārtām ir rūpīgi jāpārliecinās, vai Aleksandra stāstītais atbilst patiesībai. Ē.Jēkabsons ar preses sekretāra Krista Leiškalna starpniecību Dienai izteica cerību, ka šis ir atsevišķs gadījums, kas neliecina par sistēmu. Ministru ļoti satraucot publiski izskanējušie paziņojumi, ka reformas pretinieku protesti kļūšot agresīvāki un nekontrolējamāki, tāpēc Ē.Jēkabsons vērsās pie skolēnu vecākiem ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt, vai viņu bērniem būtu jāpiedalās protestos. Pāris tūkstoši cilvēku Rīgā atzīmē Uzvaras dienu LETA 05/09/04 Šodien pie pieminekļa Padomju armijas karavīriem, padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem ir pulcējušies pāris tūkstoši cilvēku, lai nosvinētu savulaik Padomju Savienībā un pašlaik vēl Krievijā atzīmēto Uzvaras dienu. Pasākums sākās plkst.11, bet arī plkst.12 pie pieminekļa turpināja pulcēties arvien jauni svinētāji. Pasākuma rīkošanas pieteikumā Rīgas domei tā rīkotāji bija solījuši, ka pasākumā piedalīsies vien ap 400 dalībnieku. Uz pasākumu galvenokārt ir pulcējušies gados vecāki cilvēki, daudzi ar medaļām apbalvoti kara veterāni. Pasākuma dalībnieki pie pieminekļa noliek ziedus, galvenokārt neļķes un tulpes. Pasākums, kuru organizē Latvijas Sociālistiskā partija (LSP), tika atklāts ar klusuma brīdi otrajā pasaules karā kritušajiem. Ar uzrunām veterānus sveica LSP līderi Alfrēds Rubiks, Martijans Bekasovs un citi. Tajā runāja arī Tautas saskaņas partijas un Apvienotās sociāldemokrātiskās labklājības partijas politiķi. Runās pasākuma dalībnieki aicināja mainīt Latvijas oficiālo politiku Irākas jautājumā, jo mūsu karavīru nosūtīšana uz šo valsti neatbilstot valsts interesēm. Tāpat tika izteikti pārmetumi ASV, kuras "ar savu imperiālistisko politiku uzkundzējas Eiropai un arī Latvijai". Pasākumā valsts tika pelta arī par to, ka Latvijā tiek atļauti leģionāru pasākumi, bet dažs runātājs sūrojās, ka ar iestāšanos Eiropas Savienībā 1.maijā Latvija esot zaudējusi neatkarību. Kā novēroja aģentūra LETA, pasākumā piedalās arī Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvisti, kuri vāc parakstus Latvijas krievu kopienas reģistram. "Mēs esam 900 000 un mūsu valoda ir krievu! Mēs esam kopā un tā ir mūs valsts!" ar šādiem plakātiem pasākuma norises vietā staigāja štāba pārstāvji. Pasākumam ir pievērsta pastiprināta Valsts policijas uzmanība. Rēzeknē protestē pret reformu LETA 05/10/04 Vakar uz krievu skolu aizsardzības štāba Rēzeknē rīkoto sapulci Festivāla parkā bija pulcējušies apmēram 300 krievu skolu audzēkņi, viņu vecāki un citi iedzīvotāji. Kā novēroja notikuma vietā, apmēram 40 jaunieši bija ieradušies ar autobusu no Rīgas, kā arī uz sapulci bija ieradušies vairāki krievu skolu audzēkņi no Ludzas un Daugavpils. Sapulcē piedalījās krievu skolu aizsardzības štāba Rēzeknē pārstāvji, kā arī Saeimas deputāts Jakovs Pliners ("PCTVL"). Pasākuma dalībnieki aicināja apturēt mazākumtautību izglītības reformu, minot dažādus iemeslus. Piemēram, kāda Rēzeknes 2. vidusskolas pārstāve pauda pārliecību, ka skolā ne visi pasniedzēji ir gatavi mācīt latviešu valodā. Plānotais gājiens līdz piemineklim "Aļoša", pēc pasākumu organizatoru teiktā, netika atļauts, tāpēc turp netika iets organizētā kolonnā. Pirms došanās pie pieminekļa vairākiem skolēniem pasākuma organizatori iedeva ziedus. Pie pieminekļa tobrīd pulcējās kara veterāni. Kā ziņots, vietējā laikrakstā "Panorama Rezekne" piektdien bija ievietots aicinājums piedalīties mītiņā pret mazākumtautību izglītības reformu. Sapulces organizators un pieteicējs bija Rēzeknes pilsētas domes deputāts, domes jurists un krievu skolu aizsardzības štāba Rēzeknē priekšsēdētājs Vitālijs Petrovs. Jau ziņots, ka 16. aprīlī pie Rēzeknes pilsētas domes nesankcionēti bija sapulcējušies apmēram 40 krievu skolu audzēkņi, lai protestētu pret izglītības reformu. Savukārt dažas dienas iepriekš kādā pilsētas skolā bija atrastas informatīvas lapeles par izglītības reformu, kuras, pēc krievu skolu aizsardzības štāba Rēzeknē priekšnieka vārdiem, izplatījis saviem aktīvistiem, bet par to, kurās skolās vēl tās ir izplatītas, informācijas viņa rīcībā neesot. Radzevičs: Izglītības reformas pretinieki nevēlas uzņemties atbildību LETA 05/11/04 Vērtējot situāciju saistībā ar krievu skolu aizstāvības štāba rīkotajām akcijām, izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs (LPP) uzskata, ka izglītības reformas pretinieki par rīkotajiem pasākumiem nevēlas uzņemties atbildību. Problēmas, pēc ministra domām, radot arī tas, ka pieaugušie varot pārāk brīvi iekļūt skolās. Šodien Saeimas Aizsardzības un iekšlietu un Nacionālās drošības komisijas kopsēdē Radzevičs norādīja, ka bieži skolēni neiet uz mītiņu, bet, lai nerastos konflikts ar reformas pretiniekiem, viņi paliek mājās, tādēļ skolās ir tukšas klases. Bieži ir arī gadījumi, kad skolēni tiekot pārķerti pa ceļam uz skolu un to veicot "apmācīti cilvēki". Radzevičs atzina, ka daudzi krievu skolu pedagogi esot saņēmuši draudus no reformas pretiniekiem. Lielākoties tie esot izskanējuši telefoniski, tādēļ tos nav izdevies fiksēt un skolotāji par izteiktajiem draudiem nav oficiāli vērsušies tiesībsargājošās iestādēs. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) kā bīstamu minēja tendenci, ka aktivitātes no skolām ir pārgājušas uz kultūras namiem, kur tiek organizētas vecāku padomes un runāts par valdības gāšanu un ārkārtas vēlēšanām. Štābistu savaldīšanai jāmaina likumi Latvijas Avīze 05/12/04 Lai ierobežotu skolēnu iesaistīšanu mītiņos un izsekotu štāba aktivitātēm, Saeimā jāmaina likumi, kas noteiks atbildību par nepilngadīgo iesaistīšanu administratīvajos pārkāpumos un piespiedīs štābu reģistrēties kā sabiedrisku organizāciju. Šādus priekšlikumus atbalstīja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija un Nacionālās drošības komisija kopīgajā sēdē pēc pieaicināto tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju uzklausīšanas. Pašreiz likumi paredz atbildību par nepilngadīgo iesaistīšanu kriminālos pārkāpumos, taču par iesaistīšanu administratīvos pārkāpumos nekas nedraud. Nesen Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina štābistu Juriju Petropavlovski par krievu skolu aizstāvības štāba vadītāju un sodīja viņu ar 100 latu naudas sodu par to, ka štābs nav reģistrēts uzņēmumu reģistrā kā sabiedriska organizācija, taču organizē dažādas protesta akcijas. J. Petropavlovskis toreiz iebilda, ka štābam neesot nedz valdes, nedz biedru naudas, nedz statūtu, tāpēc to nevarot uzskatīt par sabiedrisku organizāciju. Pašreizējie likumi nedod iespēju piespiest štābu reģistrēties kā sabiedrisku organizāciju. Komisiju sēde notika divās daļās. Atklātajā daļā tiesībsargājošo iestāžu vadītāji sniedza informāciju par situāciju. Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks informēja, ka 1. maija pasākums pie Uzvaras pieminekļa pulcējis ap 20 000 cilvēku, taču sabiedriskās kārtības pārkāpumu, par laimi, neesot bijis. Tiesa, organizētāji pārkāpuši likumu, jo gājiens uz Uzvaras laukumu neesot bijis iepriekš saskaņots. 9. maija pasākums turpat izvērties par pretreformas propagandas mītiņu, tur cilvēki lietojuši alkoholu tik lielos apmēros, ka tuvējā benzīntankā "Dinaz" beigušies grādīgā krājumi. J. Reiniks teica, ka štābisti reformas jautājumos patiesībā nav iedziļinājušies un skolēnus izmanto kā politisko kapitālu nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Viņam zināms, ka pēdējā štābistu sanāksmē pieņemts lēmums atteikties no jebkāda dialoga ar valsti reformas jautājumos un gada beigās organizēt kārtējo kongresu, kurā pieprasīs pilsonības nulles variantu un otru valsts valodu. - Jaunieša piekaušana Pļavniekos liecina par skolēnu vidū radušos neiecietību pret cittautiešiem, cilvēkos parādās nelojalitāte pret savu valsti. Štābs vairs nespēj kontrolēt akcijās notiekošo. Turklāt štābistu aktivitātes un to bezmaksas atbalsts krievu presē pieaug, - teica J. Reiniks. Viņš atzina, ka politisko partiju naudas plūsmu var kontrolēt, taču nereģistrētai organizācijai to nevar izdarīt. J. Reiniks atzina, ka apzinīgo skolu direktori baidās no štābistiem, kas viņiem draud ar diskreditāciju presē un citādi. Gadījumos, kad akcijas nesasniedz vēlamo rezultātu, tajās iesaista ekstrēmistus, kā, piemēram, Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas līdera Jevgeņija Osipova iesaistīšanās akcijā Liepājā. Drošības policija uz Saeimu nosūtījusi dokumentus ar lūgumu izdot administratīvai sodīšanai deputātus Vladimiru Buzajevu, Andri Tolmačovu un Jakovu Plineru. Izglītības ministrs Juris Radzevičs teica, ka direktoriem tiešām draud, taču viņi neziņo policijai, jo draudus grūti pierādīt. Daudzi skolēni neiet uz mītiņiem, bet gan dodas mājās, lai nerastos konflikts ar reformas pretiniekiem, tādēļ skolās bieži ir tukšas klases. Turklāt bieži skolēnus pārķer ceļā uz skolu un aizvelk uz mītiņu. Problēmas rada arī tas, ka pieaugušie aģitatori var brīvi iekļūt skolās. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aivars Grigulis informēja, ka parasti mītiņotāji izdara šādus pārkāpumus: zaļās zonas nobradāšana, ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, piegružošana, mītiņošana tuvāk par 50 metriem no likumā noteiktām valsts iestādēm, nepilngadīgie lieto alkoholu. Pēdējā laikā akcijas aizgājušas pašplūsmā ar skolēnu agresivitāti un alkohola lietošanu. Par sēdes slēgtajā daļā spriesto žurnālistus informēja Nacionālās drošības komisijas pārstāve Linda Mūrniece. Komisija uzklausīja Valsts un drošības policijas informāciju par to, kādus pasākumus tuvākajā laikā organizēs reformas pretinieki, un informēja, ka drošības iestādes ir gatavas nodrošināt kārtību. Ir izstrādāts konkrēts plāns, kas balstīts uz jau izskanējušiem draudiem. Komisija gatavo lēmumu, ka policijas uzdevums ir nodrošināt kārtību pasākumos un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu nekārtības. Komisija aicinājusi atklāt patiesos pasākumu organizatorus un saukt pie atbildības. - Izglītības ministrija uzskata, ka vajag ieviest atbildību par iesaistīšanu administratīvos pārkāpumos. Komisija lūgs skolu direktorus, kas neatbalsta reformas pretinieku akcijas, vērsties ar iesniegumiem policijā, lai varētu atklāt patiesos akciju organizētājus. Skolēni savās mācību iestādēs joprojām nejūtas droši, tāpēc mēs aicināsim Iekšlietu ministriju un pašvaldības policiju domāt par skolu apsardzi, - teica L. Mūrniece. Papētot esošos likumus, varētu atrast veidu, kā regulēt šādu organizāciju reģistrēšanu vai sodīšanas mehānismu, ja organizācija nereģistrējas. L. Mūrniece skaidroja, ka štābs nav reģistrēts, lai varas iestādēm būtu grūtāk saukt pie atbildības protesta akciju rīkotājus: - Acīmredzot viņiem ir izdevīgāk nereģistrēties, jo tad ir grūtāk noskaidrot, kurš galu galā ir atbildīgs par to, kas notiek. Ja viņi būtu reģistrējušies, tad organizācija būtu reģistrēta uz kāda konkrēta cilvēka vārda, viņš nestu pilnu atbildību par to, kas notiek. Pašlaik neviens nevarēs pateikt, ka tieši šis cilvēks ir vainīgs, jo uz viņu šī organizācija nav reģistrēta. Sēdē piedalījās arī "PCTVL" deputāti A. Tolmačovs un Nikolajs Kabanovs, kuri izteicās sēdes slēgtajā daļā. N. Kabanovs pēc sēdes Pirmajam Baltijas kanālam sacīja, ka štābistiem izvirzītās apsūdzības ir "pilnīgs murgs" un notiekošais esot izrēķināšanās ar politiskajiem pretiniekiem, izmantojot tiesībsargājošās iestādes. Runa vairs nav tikai par izglītību Latvijas Avīze 05/12/04 "1. septembrī reformas dēļ būs tukšas skolas!" tā sabiedrībai draud krievu skolu "aizstāvības" štābisti. Dzejniece un tulkotāja Ludmila Azarova 7. maijā intervijā "LA" jautāja, kā vispār var tā pateikt - "tukšas skolas": ja skola ir tukša, tā jāslēdz. Ko par štābistu draudiem saka Izglītības un zinātnes ministrijā, kā rīkosies ministrs Juris Radzevičs? J. Radzevičs: - Mēs nevienu krievu skolu neesam paredzējuši slēgt, tāds nav mūsu mērķis. Bet, ja būs organizēta akcija, tad jāskatās, kāda vajadzība uzturēt tādu izglītības iestādi, kurā nenotiek mācību process. Jo viena no tās sastāvdaļām ir attieksmes veidošana. Līdz 1. septembrim vēl ir laiks. Domāju, ka reāli tāda akcija nenotiks. Mums tagad draud, bet kam tad radīsies ļaunums? Tikai bērniem, kuri kavēs skolu un neiegūs izglītību. Skolēni ir pietiekami saprātīgi, un arī mums vēl ir pietiekami daudz laika rīcībai. - Pēc 15. aprīļa skolēnu streikošanām apspriedē Rīgas domē Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grīnpauks teica, ka viena skola paziņojusi - nav gatava reformai "politisku iemeslu" dēļ. Streika dienā Rīgas 17. vidusskolā ieradās tikai katrs desmitais skolēns. J. Radzevičs: - No tiesiskā viedokļa viss ir ļoti vienkārši: izglītības programmas ir jālicencē. Apmācība notiek pēc licencētām programmām. Ja programmas nelicencēs, tā nebūs skola, bet tāda klubiņam līdzīga vieta, kur var nākt, kā grib. Klubiņam valsts mērķdotācijas pedagogu algām nedos. Pašvaldība to var uzturēt, ja vēlas, taču skolēni izglītības dokumentu nesaņems. Es nedomāju, ka vecāki ir tādi pašnāvnieki, lai liegtu bērniem izglītību. Sūtīs uz citu skolu. - Rīgas pilsētas mazākumtautību skolām Izglītības departamenta vadītājs Elmārs Vēbers ir devis rīkojumu visiem devīto klašu skolēna vecākiem iedot rokā lapiņu, kur rakstīts, kādus priekšmetus kādā valodā un pie kura skolotāja bērns apgūs 10. klasē. Bet uz žurnālistu jautājumiem par to, kāpēc tik konkrēti reformu skaidro par vēlu, atbilde bija: mēs gaidījām kādu valstisku kampaņu. - Tagad notiek šī programmu licencēšana, skola pati izvēlas, kurā valodā kurus priekšmetus mācīt. Notiks sabiedriskās domas pētījumi par attieksmi. Es turpinu skolās tikties, skaidrot, uzklausīt. Ir vairāki konkrēti priekšlikumi, piemēram, par slodzes palielināšanu. Varētu palielināt latviešu valodas stundu skaitu. Tā kā licencēta tiek vidusskolas programma kopumā, 10. klasē var palielināt tieši latviešu valodas stundu skaitu un citus priekšmetus pārcelt uz vēlāku laiku. Arī tas ir risinājums. Pat priekšmetus, kurus mācīs bilingvāli, ir precīzi jānorāda stundu plānā, kuras stundas kādā valodā būs, lai inspekcija precīzi var pārbaudīt, kā skola izpilda izglītības likumu. - Tomēr - ko darīsiet, ja štābisti turpinās musināt? - Iespējams, ka līdz 1. septembrim šī diskusija mainīsies un tās raksturs būs pavisam cits. Tie jautājumi, kurus man uzdod, vairs nav ar izglītību saistīti jautājumi. Ir runa par pavisam ko citu. - Jā, piemēram, par drošību skolās, lai sveši cilvēki neierastos un neizjauktu skolas kārtību. Ludmila Azarova pat teica plašāk: izdemolē skolu sistēmu. - Kad es diskusijās saku: mēs taču skolēnus gatavojam tā, lai viņi varētu iestāties valsts augstskolās, kur mācības notiek latviešu valodā, - man iebilst: nē, nē, mēs par to vēlāk runāsim, prasīsim, lai ir arī krieviski. Tātad - prasīs divas valsts valodas. Politiskās diskusijas brīdī, kad sākam profesionāli pārspriest izglītības kvalitāti un saturu, runas aiziet jau citā gultnē. Pirmais jautājums - ko darīt ar skolēnu, kurš basto un vispār nerespektē skolu? Otrais jautājums - likumos ir paredzēta atbildība par nepilngadīgo iesaistīšanu noziedzīgās darbībās, par iesaistīšanu, teiksim, žūpošanā. Bet līdz šim nav bijis atbildības par tiešu aicināšanu nepakļauties valsts likumiem, piedalīties nesankcionētos pasākumos, izdarīt administratīvus pārkāpumus. Saeimas komisiju sēdē izteicu priekšlikumu - paredzēt sodu par tādām darbībām. Piemineklis uzvarai Artis Svece, filosofs, Diena 05/11/04 Pirmdienas rītā no mājām izgāju gana agri, lai līdz centram varētu aiziet kājām. Tas nozīmē iet gar Uzvaras pieminekli. Iepriekšējā dienā te pulcējās liels skaits svinētāju, kuri neatzīst oficiālo Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu un kuriem 9.maijs vēl arvien ir īstā Uzvaras diena. Laukums ap pieminekli bija gandrīz tukšs, vienīgi daži strādnieki vāca kopā masu pasākumiem raksturīgos blakusproduktus: papīrus, pudeles, maisiņus. Tomēr visvairāk uzmanību saistīja iespaidīgais pavasara ziedu klājiens, kurā, protams, dominēja sarkanā krāsa. Kā lai neatceras mūžsenos upurēšanas rituālus, kad uz altāra guldītā upura lielums apliecināja ziedotāja nopietnos nolūkus. Jāsaka, ka man vairākkārt ir gadījies kļūt par nejaušu liecinieku pasākumiem, kas šeit laiku pa laikam tiek rīkoti. Sajūta ir diezgan spocīga. Piemēram, dienā, kad tika svinēta Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā, bet pie Uzvaras pieminekļa notika protesta akcijas, iekļuvu cilvēku straumē, kas devās no pieminekļa uz centru. Kad visapkārt ir ļaudis, kas rotājušies ar uzrakstiem Alien jeb "Svešais", tu pats jūties kā svešais, un tādās situācijās nākas konstatēt, ka intelekta spējai kontrolēt prātu un jūtas ir savas robežas. Kad sastopies ar skolēniem, kas krieviski skandē saukļus pret skolu reformu, atziņas par reformas paviršību nobīdās otrajā plānā, bet par sevi liek manīt kaut kādas kolektīvās pieredzes pēdas, aizvainojums un bailes, ko grūti tā vienkārši nolikt malā, lai cik pragmatiska šāda amnēzija varētu būt. Droši vien līdzīgas izjūtas pazīstamas arī tiem cilvēkiem, kas sanāk kopā Pārdaugavā, vienīgi viņiem šādas emocijas izraisa citas vietas un citi pasākumi. Te gan gribas jautāt, ko šiem cilvēkiem varētu nozīmēt tas, ka viņi pulcējas tieši pie Uzvaras pieminekļa. Neapšaubāmi, šī vieta ir ieguvusi papildu nozīmi, kas nav saistīta ar Otro pasaules karu. Var jau būt, ka lielai daļai rīdzinieku, kas piedalās šajos masu pasākumos, cīņa ar nacistisko režīmu Vācijā ieņem īpašu lomu personiskajā biogrāfijā, ģimenes vēsturē vai ideoloģisko nostāju vidū. Tomēr, raugoties uz nelielajām tīņu grupiņām, uz jaunajām ģimenēm, kas šo pasākumu apmeklēšanu apvieno ar pastaigu pa Arkādijas parku, uz dažu labu tipāžu, par kuru varētu būt nopietnas šaubas, vai viņam vispār ir jebkāda pārliecība, no tā visa rodas iespaids, ka Uzvaras piemineklis ir kļuvis nevis par pagātnes pieredzes, bet šodienas pieredzes simbolu un darbojas kā telpa, kur ar šo pieredzi apmainīties. Tādā ziņā šo pašu funkciju varētu izpildīt arī daudz kas cits, teiksim, pareizticīgo Katedrāle. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir pulcēšanās brīvība, un tāpat kā man patīk Haidparka tradīcija, kurā ir atvēlēts savs stūrītis brīvai un nepastarpinātai domu apmaiņai, man patīk doma par tādu vietu Rīgā, kur cilvēki var pēc savas iniciatīvas sanākt kopā un apspriest jautājums, kas viņiem šķiet svarīgi. Vienīgi simboliskā ziņā ir liela atšķirība starp Haidparku un Uzvaras parku, un šī atšķirība varbūt tālākā perspektīvā var Rīgas versijas piekritējiem atspēlēties. Daudz kas liecina par to, ka Latvijas krievi nav vairs Krievijas krievi. Tomēr, izvēloties par simbolisko centru Uzvaras pieminekli, Latvijas krievi, manuprāt, sasaista savu identitāti nevis ar savu nacionalitāti, bet ar koloniālo pagātni, ar laiku, kad Latvija tika atkārtoti iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Man ir aizdomas, ka savas identitātes sasaistīšana ar šo notikumu nevar nākt par labu nevienam no Latvijas iedzīvotājiem. Kutūra Vai mums ir eiromāksla? Diena 05/07/04 Kā iestāšanās Eiropas Savienībā ietekmē Latvijas mākslas dzīvi? Diskusijā piedalās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese, neatkarīgā mākslas kuratore Māra Traumane, fotogrāfs Kaspars Goba un modes māksliniece Simona Veilande Tā jau reiz ir bijusi - ģeopolitisku izmaiņu izraisīta interese par Austrumeiropas, Latvijas mākslu. Tās saviļņota, XX gs. 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā šejienes mākslas vide cēla gaisa pilis, jo, kā sarunā atzīst Andris Breže, "likās, ka tā būs vienmēr". Ideoloģija bez vispārcilvēciski konvertējamas mākslas seguma izrādījās pārāk nedrošs balsts Latvijas lielajam izrāvienam starptautiskajā mākslas vidē. Tāpēc ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) saistīto atkārtoto starptautisko intereses uzplūdu šejienes mākslas vide sagaida skeptiski. Tomēr konjuktūra rosina jaunas situācijas, kas ietekmē mūsu mākslas virzības trajektoriju. Piemēram, ES fondu finansējums dod iespēju organizēt lieliskus starptautiskus mākslas notikumus (re:public, Atvērtā koda mediju arhitektūra, Eiropas telpa u.c.), bet dažkārt arī par prioritāti padara formālus apsvērumus, ne māksliniecisko kvalitāti. Daudzinot jaunos brāļus un māsas, Rietumeiropa, arī ASV rīko izstādes, kurās iepazīstina ar jauno desmitnieku. Dažas no tām paver iespēju uzrunāt ieinteresētu auditoriju, bet citu (laikam jau vairuma) efekts ir kā izstādīšanās Eiropas Padomes ēkā Strasbūrā - institucionāla vide, kurā patiesā (vērtēt un maksāt spējīgā un gribošā) mākslas publika kāju nesper. Uz jaunās Eiropas tēmu reaģē arī starptautiskā mākslas prese, piemēram, žurnāls Flash Art jūlija/augusta numuru velta jauno dalībvalstu mākslai. Kādu iespaidu uz Latvijas mākslas vidi rada šis vēstures brīdis? Vai rodas hibdrīdmāksla (kā lielākā daļa sociālā reālisma mākslas), kas pašreizējo ideoloģisko situāciju apgādā ar mākslas piemēriem, (tāda kā) eiromāksla? Piemēram, Flash Art interesējās tieši par māksliniekiem, kritiķiem un teorētiķiem, kas strādā ar jaunās Eiropas jautājumiem: tās jauno konfigurāciju, daudzšķautņaino identitāti u.c. Vai Latvijas māksla vispār pievēršas ES tēmai? Kā jaunās Eiropas situācija ietekmējusi jūsu darbu? Solvita Krese. Pēc jaunā gada Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs piedzīvoja ārzemju ekspertu un kuratoru uzlidojumu. Parasti tie ir divi trīs ārzemju viesi mēnesī, kas dažādu iemeslu pēc interesējas par Latvijas laikmetīgo mākslu, bet tagad tie bija kādi desmit: žurnālisti, kuratori no Vācijas, Itālijas, Francijas. Var just, ka viņi vadās pēc stereotipiem - meklē atsauces uz postpadomju situācijas izjūtu. Bet īstenībā nav jau tik daudz tā specifiskā. Mums nav mākslinieku, kas tā diezgan apzināti censtos fiksēt kādus postpadomju laika nospiedumus. Ārzemju kuratori taujā pēc darbiem, kas raksturotu šejienes specifisko vidi. Reizēm viņi ir vīlušies, konstatējot, ka tās atšķirības nav tik lielas. Ko tādā gadījumā viņi izvēlas? S.K.: Kaspara Gobas darbi par minoritātēm un Simonas Veilandes pensionāru Rīgas modes ir vieni no saistošākajiem. Gabrāna Starix ir ļoti "ejošs" darbs. Lai gan autors saka, ka tas galīgi nav sociāls darbs, tur ir runa par mediju stratēģiju dekonstruēšanu, tomēr tas sevī ietver pietiekami daudz sociālā vēstījuma. Tagad ir interese par Kaspara Podnieka darbiem, kuros viņš reflektē par lauku tematiku. Ir arī interese par Liepājas Karostas projektiem - tādiem darbiem, kur var nolasīt vietējo unikalitāti. Māra Traumane. Mākslas pasauli interesē lokālais. Tā var būt starptautiska forma un tematika, bet bieži ir svarīga piesaiste videi un personiskajam. Kaspars Goba. Mana pieredze liecina, ka viņi (manā gadījumā dāņi un vācieši) no mums joprojām sagaida kaut ko nedaudz freaky (dīvains - angļu val. A.K.). Kāds vācu producents, minēdams filmas no bijušās PSRS ar finansiālu veiksmi Rietumos, nosauca tieši tās, kurās dīvainības koeficients ir augsts. Šis viņu sagrozītais skatījums uz lietām, manuprāt, Rietumos ir radījis lielu pārpratumu par maniem darbiem. Es esmu biologs. Mani šie fotogrāfijās redzamie cilvēki interesē kā iespēja pētīt dažādas populācijas. Tas, ka tie tiks vērtēti kā māksla, man ne prātā nenāca. Arī filmu par Sedas ļaudīm es sāku filmēt šejienes latviešu un krievu publikai, bet manus Rietumu kolēģus tā ļoti spēcīgi uzrunāja, un viņi aicināja veidot versiju arī viņu televīzijām. Simona Veilande. Rīgas modes veidojām kā projektu par pensionāru apģērbu kultūru. Bet Eiropas, arī Latvijas kuratorus un publiku tas saistīja tieši ar savu sociālo nozīmi. Es domāju, ka arī sociālā māksla no mūsu reģiona Rietumos interesēs tikai šos pāris mēnešus. Mākslas darbi tiek uztverti kā ieskats konkrētās valsts situācijā. Droši vien ir labi, ka interese vispār parādās, nav svarīgi, kas tieši liek veidot izstādi - akadēmiskais zīmējums, utopija... M.T. Mēs nevaram teikt, ka viņi visi no mums pieprasa šokējošu sociālo mākslu. Mums ir citas tradīcijas un cita sabiedrība. Vācija ir pieradusi, ka sabiedrībā tiek diskutēts par sociālajiem un politiskajiem jautājumiem. Protams, ir tēmas, kas ir tabu, bet noteicošs ir pieņēmums, ka par visu ir jārunā. Tāpēc vāciešiem šķiet dīvaini, ka te saruna nenotiek. Tas nav tikai mākslas, bet visas mūsu sabiedrības simptoms. Ja viņi ierauga kādu retu šādas ievirzes darbu arī šeit, viņi to atpazīst un atzīst par interesantu, un veidojas diskusija. S.K. Man šķiet svarīgi atskatīties, kā kritiskā diskusija ir veidojusies Rietumos - no marksistiskām idejām, caur Frankfurtes skolu līdz šodienai, kad gandrīz katrs intelektuāli ievirzīts mākslinieks darbojas šajā virzienā. Latvijā šīs marksistiskās idejas padomju laikā ir tik ļoti deformējušās, ka no tām bēg, nevis integrē mākslas praksē. Mums nav tās likumsakarīgās ideju attīstības, kas bija Rietumos, tāpēc mums ir dažādi skatpunkti. Ja neskaita Ingūnas Eleres izstādē Daba.Vide.Cilvēks.2004 uzcelto pieminekli Eiropas Savienībai, šim notikumam veltīti kritiski vai cildinoši mākslas darbi Latvijā neparādās. M.T. Igauņiem ir darbi, kas diskutē par Eiropas Savienības tēmu, bet tie radušies nevis pēdējos mēnešos, bet piecu, septiņu gadu posmā. Tas būtu dīvaini, ja ap 1.maiju Latvijā sevi pieteiktu vairāki šādas ievirzes mākslas darbi. S.K. Pat salīdzinot ar igauņiem un lietuviešiem, latviešu mākslinieki ir sociāli ļoti pasīvi. Tomēr ir nomanāma refleksija par kaut kādu sociālo un ideoloģisko situāciju. Latvijas mākslai vispār nav kritiskās intences - nedz mākslā, nedz mākslas kritikā. Varbūt tas saistīts ar mūsu izglītības sistēmas specifiku. Šejienes mākslas vidi nav skāris politiskais aktīvisms, kas bija iezīmīgs aizvadīto gadu pasaules mākslai. Man ir radies iespaids, ka mākslinieki uzskata - ir nestilīgi norādīt uz politiski sociālām problēmām. Tas labi saskatāms arī izstādē Daba.Vide.Cilvēks.2004. Normāla izstāde, bet kritiski orientētu diskusiju, kā varbūt to varētu sagaidīt no šādas izstādes, tur neatradīsi. 1984.gada izstādes dalībnieki apgalvo, ka nekāda protesta tur nebija, bet tomēr tajā bija slēpta pretestība. Jaunā izstāde, kuras virstēma ir arī ekoloģija un kurā taču varētu rast aktīva protesta vai pat agresijas vērtas tēmas, tomēr ir pārsteidzoši mierīga un klusa. Tajā absolūti nejūt pretestības garu. M.T. Nedz sabiedrībai, nedz mākslai nav viedokļa par jauno Eiropu. Iespējams, tas saistīts arī ar to, ka māksla jebkurā gadījumā ir biogrāfiska. Ja šie jautājumi nav mākslinieku skāruši personiski, viņam ir grūti par to runāt. Varbūt vēlāk varēsim sastapties ar darbiem, kuros būs runa par sabiedrības transformācijām, kas neizbēgami mūs skars. Vai ar ES paplašināšanu apvītie notikumi jums piespēlē jaunas idejas mākslai? S.V. Nē. (Pārējie smejas.) S.K. Šorīt automašīnā klausījos radio Naba pārraidi, kur kāda meitene stāstīja par Valpurģu nakti Kultūras akadēmijā. Programmas vadītājs viņai jautāja - ja tas notiek 1.maijā, vai tam būs kāds sakars ar iestāšanos ES? Viņa atbildēja: nē, nē, Kultūras akadēmijas studenti domā par daudz augstākām lietām. Šis moments, manuprāt, labi ilustrē mūsu kultūras vides attieksmi pret ES. S.V. ES tēma mākslai nav pietiekami dziļa. M.T. Tā varētu būt, ja tas būtu pasūtījums. Vai terminam "eiromāksla" ir segums? Vai ES finansējums un ideoloģija ir veicinājusi šāda fenomena rašanos šeit vai citviet Eiropā? S.K. Tas ir mediju mākslīgi radīts mutants, kas balstās uz šābrīža Eiropas finansējuma kājām. Paskatieties, ko dara mūsu tēlniecības kvadriennāle Eiropas telpa. Nu, kāda Eiropas telpa!? Labi mākslinieki vienkārši izstādīs savus darbus. Jebkurš no mums būtu piemeklējis tikpat atbilstīgu nosaukumu, lai rastos iespēja iegūt finansējumu tādam vērienīgam pasākumam. Kā vērtējamas jauno dalībvalstu izstādes, kas šogad notiek Eiropā? S.K. Jā, šogad šādas ievirzes izstādes notiek Londonā, Dženovā, Berlīnē, citviet Vācijā. Šo izstāžu kvalitāte lielākoties atkarīga no kuratora: vai tas ir konjunktūras diktēts ķeksītis vai arī vēlme radīt labu izstādi. Zīmīgi, ka uz izstādi New Ten Vācijā mākslinieku grupa F5 ved videoinstalāciju - zārku ar nosakumu Time Will Show. (Visi skaļi smejas.) Darbs netapa ar šādu domu, bet tas labi strādā dažādos kontekstos. S.V. Lietuvieši izstādē 2Show šajā darbā sazīmēja domu par Paksu. M.T. Šo izstāžu pamatā ir diezgan mākslīga Latvijas mākslas integrēšana Rietumeiropas mākslas vidē, jo tādā nozīmīgā mākslas aprites infrastruktūrā kā galerijas Latvijas māksla tik pat kā nav pārstāvēta. Es domāju, ka turpmākā pasaules interese par mūsu mākslu ir atkarīga no tā, cik interesanta, atvērta, idejām bagāta un spējīga veidosies šejienes mākslas vide. Ja mums pašiem šeit nav interesanti, kādēļ gan lai Eiropa pastiprināti interesētos par mums? Kā jutāties, piedaloties konjunktūras ierosinātās izstādēs Rietumeiropā - Berlīnē Welcome Europe! un Londonā Welcome? S.V. Cilvēki bija ļoti zinātkāri, patiesi ieinteresēti mākslā, nevis iemeslā, kāpēc izstāde notiek. Vācieši Rīgas modes ideju saprata labāk nekā Rīgas publika, saskatīja tajā vizuālu spēli, ne tikai sociālu rūpi. Man ir patīkamāk runāt ar cilvēkiem, kas domā līdzīgi. Taču, no citas puses, atrodoties izstādē, kur mākslas darbos ir attēloti deklasēti elementi, ir grūti cilvēkus uzrunāt ar modīgu estētiku un piedāvāt viņiem saskatīt to, ko redzam mēs. Man likās, uz šā fona Rīgas modes izskatījās kā ņirgāšanās par nabadzību, jo mūsu skaidrojumu par apģērbu fenomenu vairāk uztvēra kā smagu sociālu faktu. Īstenībā es nemaz nezinu, kā ir labāk: ar vai bez sociāli politiskajiem aspektiem. K.G. Londonas galerijas īpašnieks atzina, ka uz izstādi nav atnākusi ierastā atklāšanas publika. Es domāju, ka šī britu attieksme labi parāda - nav jau viņi ļoti ieinteresēti mūs labāk iepazīt ne caur mākslu, ne vēl kā. Arī BBC interese par filmām no šā reģiona ir minimāla, kamēr Vācijas kanāli diezgan aktīvi iepērk Austrumeiropas filmas. Nav tādas vienotas Eiropas telpas. Tie, ar kuriem mums ir kāda vēsturiska vai mentāla saikne, interesēsies par mums arī turpmāk, tie, kuriem tās nav, ignorēs mūs kā līdz šim. Es arī sapratu, ka dāņi neko no manas filmas nesaprata. Katrs no ekrāna nolasījām kaut ko savu. Man radies priekšstats, ka viņiem ir uzskats - šeit ir baigi drūmā vieta. Kā filmā Atvadas no Lasvegasas, kur suteners bija no Rīgas. Viņi sagaida apstiprinājumu tam un jūtas samulsuši, kad ierauga - Latvija ir skaista vieta. M.T. Es domāju, ka tie ir abpusēji stereotipiem pilni priekšstati. Vai Latvijas mākslas organizācijas un personības pietiekami aktīvi un pamatīgi ir izmantojušas dažādos ES fondus? (Visi saskatās un smaida.) S.K. Vairāk vai mazāk visas tās organizācijas, kurām ir bijusi tāda varēšana, ir kaut ko realizējušas uz šo līdzekļu bāzes. Jo ne visām mākslas iestādēm ir tik spēcīga un liela komanda, birokrātiskā varēšana, lai piesaistītu un uzņemtos saistības par ES finansējumu. Lietuvieši ar visai lieku skepsi gaida mākslas objekta, kas veidots par godu jaunajai Eiropai, parādīšanos Viļņā. Nav zvanīts, ka tādam būtu jāparādās arī Latvijā, tomēr šķiet ticami, ka tāds taps. Kādam tam būtu jābūt? M.T. Pieminekļu birums man liekas ļoti dīvains. Tāda savāda pašapliecināšanās tieksme. S.K. Pārsteidzošākais, ka ikkatram, kam ir vēlme un līdzekļi, ir iespēja dabūt pieminekli gatavu, lai kam domāts un kādā kvalitātē tas būtu. Tas spilgti apliecina, ka pilsētai nav nekādas vienotas attīstības vīzijas. Un diemžēl dominē tikai divu veidu publiskie mākslas darbi: ar ideoloģiski memoriālo un dekoratīvo funkciju. Konceptuāli orientēti, kontekstuāli mākslas darbi, kas ietver ja ne kritisku, tad vismaz jautājošu un interaktīvu momentu, praktiski nav. S.V. Sevišķi to - ar ironiju vai cinismu. S.K. Kā Ērika Boža lineāls virs Somijas pilsētiņas domes ieejas durvīm - reizē atjautīgs un kritisks komentārs. Tiesa, māksla pilsētvidē prasa lielu naudu, sevišķi, ja tas ir pastāvīgs objekts, laikam jau tāpēc pie mums kaut kas tāds sastopams tik reti. Viedokļi Ko jūs sagaidāt no ES paplašināšanas uzjundītā intereses viļņa par Latvijas mākslu? Solvita Krese. Man nav ilūziju, ka Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai milzīgi ietekmēs mākslas procesus. Protams, mobilitāte, komunikācija būs lielāka. Tagadējo interesi par Austrumeiropas mākslu ietekmē arī diezgan pragmatiski un ideoloģiski iemesli, īpaši finansējuma fondi ar nosaukumu Jaunais desmitnieks, kas mums un Rietumeiropai paver jauna finansējuma iespējas. Tā ir konjunktūra. Man nav pārliecības, ka kaut kas īpaši mainītos pašos māksliniekos. Viņi vienkārši vēlas izmantot šīs situācijas sniegtās finansiālās iespējas. Māra Traumane. Eiropas jēdziens mākslas nozarē joprojām ir visai paviršs vispārinājums, tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir grūti runāt par kādu īpašu Latvijas mākslas integrāciju Eiropā. Rietumeiropu, protams, interesē cita sabiedrība, tās vēsturiskais mantojums un iespēja to salīdzināt ar sevi. Tas bija labi saskatāms Berlīnē izstādē Berlīne - Maskava. Attiecībā uz laikmetīgām norisēm atšķirības nav tik lielas, lai varētu lietot to pašu modeli. Viņus interesē talantīgas atklāsmes. Kaspars Goba. Es uzskatu, ka šajā notikumā esmu iesaistīts pārpratuma dēļ. Nekad nebiju domājis, ka mani darbi, kuru pamatā drīzāk ir zinātnieka interese, tiks vērtēti kā māksla. Īpaši tas aktualizējās tieši pēdējā pusgadā, kad mani darbi par čigānu un Sedas purva ļaudīm izrādījās ļoti piemēroti izstādēm par ES paplašināšanās tēmu - tie parāda Latviju atšķirīgu no Rietumeiropas. Es piedalos, bet uz to visu raugos ar distancētu smaidu. Simona Veilande. Mani jaunā situācija saista ar iespējām iegūt jaunus kontaktus, parādīt savu mākslu citai publikai. Tādā ziņā līdzšinējās izstādes bija ļoti veiksmīgas gan publicitātes, gan jaunu sadarbības partneru ziņā. Taču kopumā par šo situāciju domāju, ka Latvijas mākslas vidē nav daudz izmaiņu. Tas ir bums, kas tūdaļ beigsies. Piedzīvosim Jāņus! Ilga Reizniece, Diena 05/08/04 Tāpat kā pagājušogad, arī šogad Diena kopā ar Ilgu Reiznieci un reģionālajiem laikrakstiem aicinās jūnijā sanākt kopā un mācīties līgot. Jāņu mācības notiks daudzreiz un daudzviet, par to ziņosim vēlāk. Taču vispirms folkloras ansambļus un folkloristus, kuri zina, prot un grib dalīties savā pieredzē un vadīt mācīšanos, lūdzam atsaukties akcijas koordinācijas centrā Barona muzejā (K.Barona iela 3-5, Rīga, LV-1070, tālr.7284265, e-pasts ruta_karklina@hotmail.com) Šogad, pirms jūnijā sāksim mācīt citus, divreiz seminārā tiksimies paši. Īsfilmu Meka Oberhauzene Anita Uzulniece, Diena 05/08/04 Pirms 50 gadiem Vācijas vidienē, Rūras novada pilsētā Oberhauzenē tika dibināts pasaulē pirmais īsfilmu festivāls, tolaik tas bija tikai trešais festivāls Vācijā. Vecāki ir Berlīnes (kopš 1950) un Manheimas (kopš 1951) kinofestivāli. Kopš 1958.gada Oberhauzenes festiāla moto ir "Ceļš pie kaimiņa", un tas kļuva par īsfilmu Meku - arī vienīgo vietu, kur varēja redzēt tā sauktā Austrumu bloka filmas. Kinopazinēju prātos šis vārds saistās galvenokārt ar slaveno 1962.gadā pieņemto Oberhauzenes manifestu, kurā 26 jaunie vācu režisori (Edgars Reics, Aleksandrs Klūge, Pēters Šamonī u.c.) pasludināja "opapu kino par mirušu" un apņēmās radīt jauno vācu filmu, kā "sekas" tad nu bija Vims Venderss, Rainers Verners Fasbinders, Verners Hercogs un Folkers Šlēndorfs. 60.gadi bija laiks, kad kino atbrīvojās no konvencijām un vislabāk šie procesi atspoguļojās īsfilmās - Oberhauzenē tika demonstrētas Sābo, Polaņska, Skorsēzes, Vardā, Hercoga, Markera filmas. 80.gados festivāls atvērās arī jaunajiem medijiem, notika integrācija ar video. Kad atkrita Austrumu-Rietumu konflikts, zuda arī Oberhauzenes īpašā loma - būt par "logu uz Austrumiem". Festivāls koncentrējās uz jaunā meklējumiem. Avangards kā starpnieks starp reklāmu un īsfilmu, kā ceļa rādītājs uz mākslu? No 1990. līdz 1997.gadam, kad festivālu vadīja Angela Hārta, izkristalizējās koncepcija, ko turpina tagadējais vadītājs Larss Henriks Gass: starptautisks konkurss ar atšķirīgu kultūru un sociālo izcelsmju filmām, vācu filmu konkurss un tematiskas programmas vai retrospektīvas. Latvijā ar Oberhauzeni saistās viena no pirmajām (bez Dzidras Ritenbergas Volpi kausa Venēcijā) un tolaik vienīgā starptautiskā balva: 1973.gadā Hercs Franks saņēma Galveno balvu par filmu Mūžs. Pagājušajā gadā līdzīgs gods bija Lailai Pakalniņai - par filmu Papa Gena. 1991.gadā tur speciālā sadaļā Info Lettland rādīja Ligitas Vidulejas filmu Disko ēnā, kas Latvijā toreizējā Telefilmā - Rīga tika aizliegta. Oberhauzenes piecdesmito, jubilejas festivālu, kas noslēdzās 4.maijā, atklāja Gerhards Šrēders. Starptautiskā konkursa programmā bija 68 īsfilmas no 35 valstīm. To vērtēja starptautiska piecu cilvēku žūrija, kuras sastāvā bija arī angļu māksliniece, tēlniece un režisore Džeine Pārkere, kuras filmas demonstrētas arī Arsenālā. Oberhauzenē varējām skatīties arī Pārkeres darbu retrospektīvu. Otra retrospektīva bija veltīta japāņu scenogrāfa, kolāžu un mākslas objektu autora un kino režisora Jamadas Isao daiļradei. Žūrija piešķīra Oberhauzenes pilsētas Lielo balvu (katrai 3 750 eiro) divām filmām: kolumbiešu režisora Martina Mejia 36 min. darbam Iela (Od - El camino) un franču mākslinieces Irisas Sars Šilleres 13 min. filmai Manas mātes bize (La Tresse de ma Mere). Abi darbi ir bez teksta - pirmais ir ceļojums pasaulē, kur realitāte savīta ar sapņiem, kāda vīra domas par viņa dēla slimību un šīs pasaules lietu kārtību. Otrā - mātes un meitas attiecību izspēlēšana noslēgtā telpā - caur žestiem, pozām, mājieniem - kultūras slāņu un simbolu daudznozīmības un asociāciju paraugs. Vienu no divām Galvenajām žūrijas balvām, kā arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ministriju balvu un ekumēniskās žūrijas atzinību saņēma angļu filma, kas arī uz mani atstāja vislielāko iespaidu. Andrea Arnolda savā 23 min. garajā filmā Lapsene (WASP) labākajās britu kino tradīcijās pārsteidz, liek just līdzi, baidīties, gandrīz sākt nosodīt un tad... laimīgi uzelpot, sekojot kādas vientuļas četru bērnu mātes piedzīvojumiem. Sociālās vides raksturojums un vienlaikus cilvēka psiholoģijas studijas. Vācijas filmu konkursā - 27 filmas četrās programmās. Balvu par labāko sniegumu (5000 eiro) speciālā žūrija piešķīra Korīnas Šnites 13 min. filmai Living a Beautiful Life. Paradīzes ainas, kur līdzās spēlējas cilvēku un zvēru mazuļi (no vecas DEFA filmas), pāriet perfektā ieskatā kāda Losandželosas amerikāņu pāra dzīvē kā no kataloga un izteikumos kā no reklāmas klipiem. Viss "kā pie cilvēkiem" - american life-stil - iespēja padomāt, kas tad ir tas, pēc kā mēs (varbūt?) dzenamies? Vienu no 3 SAT veicināšanas balvām (1250 eiro) ieguva 20 min. filma Frizētavas politiķi (Barbershop Politics). Tās veidotāji filmējuši intervijas ar mazas Kašmiras frizētavas apmeklētājiem - šīs melnīgsnējās, skaistās sejas spēj pateikt tik daudz par karu un mieru, lielo valstu attieksmi pret šo Indijas provinci un mazajām, Austrumu tautām vispār, arī mīlestību, laimi un citām eksistenciālām lietām. Arī savā ziņā - "brīnišķīgā dzīve". Festivālā bija arī starptautisks bērnu un jaunatnes filmu konkurss un pirmo reizi tika piešķirta balva par labāko mūzikas video, uz kuru pretendēja 12 labākie videoklipi. Iespēja piedalīties 50.Oberhauzenes festivālā bija īpaši vērtīga tāpēc, ka tā bijusī vadītāja Angela Hārta bija izveidojusi 17 tematiskas programmas ar nosaukumu Eine andere Geschichte (vāciski Geschichte - gan stāsts, gan vēsture), kas 120 filmās atspoguļoja gan festivāla demokratizēšanās, gan kino formas un satura individualizēšanās tendences. Katru no 17 seansiem ievadīja attiecīga laikmeta un stila mūzika. Var tikai piekrist A.Hārtas uzskatam, ka šodien, kad gandrīz katrs var ar lētu digitālo kameru uzņemt savu stāstu, ir vēl svarīgāk no lielās attēlu masas izfiltrēt talantus. Kuratori - Gertjans Zuighofs no Roterdamas, Astria Superaka no Monreālas/Ņujorkas un Jans Šuijrens no Amsterdamas bija izveidojuši, viņuprāt, nākamo 50 gadu filmu programmu: Reālā sajūta, Nāc, pamēģināsim! un imaginary.life. Zīmīgi, ka pēdējais šīs programmas bloks sākās ar Valtera Rutmana 1930.gada filmu Nedēļas nogale (Weekend), kurā ir tikai skaņu celiņš - attēlu varam iztēloties paši... Kino nākotne, attīstības tendences gandrīz vienmēr vispirms parādās īsfilmās. Kad man jautā par šāgada Oberhauzenes īsfilmu festivāla tendencēm, varu atbildēt ar tipisko vācu teicienu - Kurz un būndig (īsi un saistoši). Eiropas vīzijas Diena 05/08/04 Larsa fon Trīra dibinātajā studijā Zentropa tapusi jauna filma Eiropas redzējums/ Visions of Europe. Tajā apkopotas Eiropas Savienības valstu režisoru īsfilmas, kuri visai radoši traktējuši jaunās Eiropas tēlu. Režisorus, kuru uzdevums bija izveidot 5 minūšu garu īsfilmu, dalībai projektā izvēlējās studija Zentropa. Patīkami, ka līdzās pasaulslavenajiem režisoriem - britam Pīteram Grīnevejam, kurš projektā reprezentē Lielbritāniju, un Aki Kaurismeki, kurš pārstāv Somiju, Latviju Eiropas redzējumā pārstāv režisore Laila Pakalniņa. Projekta idejas - aicināt 25 Eiropas valstu režisorus veidot savu vīziju par Eiropas savienību - autori ir divi ietekmīgu TV kanālu - ARTE (Francija) un ZDF (Vācija) pārstāvji, šīs TV ir arī līdzproducējušas filmu un to arī demonstrēs. Projekta ambīcija: "Parādīt Eiropas valstu kultūras atšķirības, spītējot globalizācijas idejai, kā arī atzīmēt radošās izteiksmes brīvību..." ir izpildīta ne tikai formāli, bet arī gana interesanti. Protams, 25 īsfilmas atšķiras gan mākslinieciskā līmeņa, gan tēlainības, gan arī autoru emocionālās attieksmes ziņā. Zviedrs Jans Troels ir radījis ironisku šaržu, ironizējot par ES direktīvu, kas ļauj likvidēt mājdzīvniekus, kuri nenēsā ES identifikācijas zīmes - dzeltenus plastmasas čipsus ausī. Turklāt savu īsfilmu noslēdz ar melnmēteļotu Briseles ierēdņu "lietu" - slavenās R.Magrita sirreālās gleznas atdzīvinājumu. Savukārt Pīters Grīnevejs filmā Eiropas duša/ The European Showerbath filmē kailus cilvēkus, kuri omulīgi ņemas pa ūdeni - mazgājas, beržas, sarunājas, un viņu ķermeņus rotā uzzīmēti ES valstu karogi. Ūdensstraume no dāsnās dušas apsīkst, kad tai tuvojas jauniņie - dušas kārie, uz kāda jaunpienācēja ķermeņa atpazīstams Igaunijas karogs. Virkne filmu veidotas kā ironiski skeči par Eiropas birokrātijas tēmu (arī igauņa Arvo Iho darbs), vēl citi - kā politiskais plakāts, nereti par tēmu - bēgļi no trešās pasaules valstīm laimes zemē ES. Taču Eiropas redzējumā atrodami arī vizuāli skaisti un jēgā ietilpīgi darbi. Tāds ir ungāru režisora Bēlas Tāra (kādreizējā Arsenāla zvaigzne) Prologs un arī jaunās vācu/turku režijas zvaigznes Faita Atkina darbs Ļaunās vecās dziesmas. Lailas Pakalniņas īsfilma Viss būs labi /It will be fine ir tuvāka abām minētajām filmām -- vizuāli smalkām jēgas spēlēm; tā iezīmējas gan ar režisores atšķirīgo rokrakstu, gan neviltoti optimistisko skatījumu uz jauno Eiropu. Olu sabozēji Laima Muktupāvela, Diena 05/08/04 Mēs, latvieši, visu sen jau darām eiropeiskāk. Sen! Maza atkāpe. Kad mācījos skolā vēl padomju laikos, pajautāju vēstures skolotājai - kāpēc nedrīkst likt puķes pie Čakstes kapa? Skolotāja pieminēto valstsvīru nosauca par diktatoru, bija sašutusi, ka es laikam jau nestu puķes arī Pinočetam un Musolīni. Pēc tam sākās represijas. Skolotāja mani stundā izsauca ik mīļu brīdi. Lai ko arī es atbildētu, atzīme bija iznīcinoši zema. Pirmajā stundā biju šokā. Otrajā, kad man tika ielikts vārgulīgs "3", biju neizpratnē. Drīz man atausa gaisma. Uz trešo vēstures stundu es jau gatavojos īpaši. Nevis nolīdu kaktiņā vai dusmojos uz skolotāju, bet uzasināju cīņas ieročus. Ceturtajā stundā pieteicos referēt. Biju sagatavojusi tabulas, shēmas, materiālus, lai vēstures stundā viss būtu godam. Mani skolasbiedri Rīgas Lietišķas mākslas vidusskolā šim duelim bija liecinieki! Es centos. Galvā sabāzu datumus, vietas un personālijas. Stāstot par vēsturiskiem notikumiem, uzbūru ainas no kaujām. Pati jutos it kā klāt stāvējusi. Toreiz neapzinājos, jo kā ar bomi pa galvu man tika iemācīta latviešiem tipiskā spēja sakost zobus un principa pēc pierādīt, ka var caur akmeni diegu izvērt un veikt vēl citas maģiskākas darbības. Šo savu jaunības pieredzi man nācās atcerēties nesen. Tas bija pagājušajā nedēļā - 1.maijā, kad Īrijā tika svinēta The Welcoming Day jeb, kā jau rakstīju, LaipniIelūdzamDiena. Katra jauniestājusies valsts tika uzņemta vienā no sadraudzības pilsētām. No Latvijas puses bijām aizsūtījuši vislabāko, kas mums ir - rudzu maizi, medu, melno balzamu. Bija paredzēts, ka koncertēs Valsts koris. Tad arī sākās pirmās kulturālās atšķirības starp jau esošo Eiropu un jauno. Premjerministri bija sabraukuši Dublinā. Man nav zināms mūsu premjerministra lietderības koeficients Īrijā, jo avīžu kopbildēs viņš bikli stāvēja maliņā. Atpazīstamību Latvijai deva koristi. No Latvijas puses tas bija lielākais pagodinājums Īrijai, jo Valsts koris ir labākais! Taču tiem īriem, kuri jauniešu hotelī uzņēma kori, tas bija pilnīgi vienaldzīgi. Katram koristam pusdienu vietā iedeva sviestmaizes trīsstūrīti. Welcome! Bā! Latvijas Vides veselības centra speciālistus tajā hostelī ķertu trieka. Te nu bija Eiropas standarti! Vecā Eiropa dzīvo savādāk, nekā pieprasa no jaunās. Viņi domāja, ka atbrauks mazs baznīcas draudzes korītis, un tā arī mūsējos uzņēma... Ak, meitenēm jādzīvo pa pieci vienā būcenītī? Ak, atejas podam ūdeni nevar nolaist? Nav dušas? Nav dvielīšu? Tad ta nelaime! Nu, sorry, šie atsaka, īri ir dzīvojuši vēl dievamžēlāk... (Es pat zaudēju derībās, samiernieciski sakot, ka īri sendviču šķīvjus virtuvītē vienā mierā novāks vismaz pēc divām stundām. Nekā - nākamajā rītā pēc brokastīm...) Taisnība Kārlim Leiškalnam, kurš vienā no publiskiem pasākumiem izteicās apmēram tā: "Eiropieši čakarē viens otru, bet mums viņi jāapčakarē vēl labāk!" Tad nekas cits neatlika kā sabozt olas, uzasināt ieročus un organizētājiem teikt: "Cik jauki tikt uzņemtiem zemē, kur viesmīlības tradīcijas ir senas un pamatīgas. Zinām, ka īru senie ēdieni ir spēcinoši, veselīgi un garšīgi - kartupeļi, gaļa un dārzeņi. Meitenēm būtu nepieciešams daudz salātu, bet par jūsu izslavētajiem desertiem Latvijā stāsta leģendas!" Īri saņēmās! Mūsu koris dziedāja tā, ka īru publika neticēja dzirdētā esamībai - klasikas pērles skanēja tik pārpasaulīgi. Pieciešot dažādas sadzīves grūtības, mūsējie Eiropā dziedāja dziesmas, kuras, kā apgalvoja īru mūziķi, īri izdziedāt vienkārši nevar. Bet mēs varam! Atgriežos pie sākuma. Ko tik mēs, latvieši, varam, uzzināju, atbraucot mājās. Līdz pat smieklīgumam varam vairāk, labāk, eiropeiskāk! Izrādās, ka latviešu ierēdņi, lai pierādītu, ka Latvijas darbaļaudis ir Eiropas augsto standartu cienīgi, parakstījuši likumus, ko Eiropā neviens i netaisās pildīt. Bet iespītējušies un principiālie olu sabozēji latvieši var. Ja kāds eiroierēdnis kā ieēdusies skolotāja pieprasa zemniekiem atsevišķi turēt suķi no gos, tad mēs to varēsim. Par spīti izpildīsim viņu idejas! Un tagad - skumjākais. Diemžēl tā bija PSRS vēsture, laika periodā līdz 1945.gadam. Ar visu ideoloģisko stulbumu, kuru es vārds vārdā biju iemācījusies, lai panāktu saniknotās skolotājas labvēlību. Tas bija galīgi šķērss vēstures traktējums, kā zinām. Man negribētos, lai latvieši savā iespītībā un vēlmē apgūt visus iespējamos struktūrfondus Latviju padarītu par šķērsu Eiropu. Akcija Atver sirdi katram bērnam! Diena 05/10/04 Latvijas Koncertdirekcijas organizētais Senās mūzikas festivāls no 10. līdz 16.maijam rīko muzikālu akciju bērniem ar īpašām vajadzībām Atver sirdi katram bērnam! Koncertdirekcijas bērnu un jauniešu koncertu producentes Karinas Bērziņas iniciētā akcija domāta bērnunamu, speciālo skolu, internātskolu audzēkņiem un bērniem invalīdiem. Tajā iesaistījušās vairāk nekā 50 specializētās skolas. Koncertzālēs satiksies 2500 bērnu no visas Latvijas. Bērni, kuri nedzird, kuriem ir kustību traucējumi, liegta vecāku mīlestība, kuri dzīvo citā realitātē vai kuru mājas ir kolonija. Akcija notiks Rīgā, Vaivaros, Druvienā un Cēsīs. Skanēs labākie no aizvadītās koncertsezonas skolu abonementu koncertiem. Nobeigumā Cēsu pils dārzā 16.maijā plkst.16 senās mūzikas pavadījumā būs bērnu darināto tērpu skate Balle pilī. Tērpus vērtēs Burda Rīga direktore Gunta Brūmane, modes mākslinieki Dāvids un Sonita Pāvuliņa, Bauskas pils muzeja speciāliste Taiga Skane, Latvijas Koncertdirekcijas direktors Uldis Lipskis. Sarūpētas arī jaukas balvas. Kolekciju rādīs arī Senās mūzikas festivāla gājienā Bauskā 3.jūlijā, kur labāko tērpu izraudzīsies un balvu pasniegs pats Kurzemes hercogs Jēkabs. Gleznotājs Repše Jēkabpilī Latvijas Avīze 05/10/04 Sestdien 8. Saeimas deputāts, partijas "Jaunais laiks" līderis Einars Repše Jēkabpils luterāņu baznīcā - tajā pašā dievnamā, kurā viņš pirms trim nedēļām runāja par politiku - tikās ar savas gleznu izstādes "Nepabeigtās studijas" skatītājiem. "Latvijas Avīze" 3. maijā jau rakstīja, ka E. Repšes klusās dabas un kailu sieviešu gleznojumi - pavisam vairāk nekā 20 darbu - izvietoti baznīcas divās telpās. Tagad, kad cilvēki par izstādi interesi izrādījuši jau nedēļu, gleznu autors izvērsa domu, ka Dievs devis cilvēkam loģisko jeb virknes domāšanu un bildes veida domāšanu. Un runāja par eksperimentēšanu glezniecībā, par izlaušanos no pierastā, no dabas priekšā pateiktā, par mākslinieka personību un to, kā viņš redz pasauli. Par redzēšanu ar sirdi, par to, ka gleznošanā ir iespējami ātri jāatradina sevi no loģiskās domāšanas. - Kad tu glezno, pēkšņi visas tās loģiskās raizes aizmirstas un pazūd, tu esi nonācis pavisam citā pasaulē. Un tas ir tik relaksējoši, tik patīkami, - teica ekspremjers. Skatītājiem bija interesanti uzzināt, ka E. Repše sevi glezniecībā, tāpat kā visās citās jomās, uzskata par neatkarīga ceļa gājēju un lielu brīvdomātāju. Ka skolotāji glezniecībā viņam bijuši Imants Vecozols, Irēna Lūse, Anita Meldere un Aleksandrs Naumovs. Ka Repše gleznošanā, domājot par rakursiem, kompozīciju un formātu, ņem talkā datoru. Ka viņam ļoti mīļi ir franču impresionisti, no latviešiem - Leo Svemps, Imants Vecozols un daudzi citi. Ka pašam patīk gleznot klusās dabas un aktus: - Kad ir attiecīgais dvēseles stāvoklis, ņemu otu un lieku krāsas uz nebēdu - zaļu, sarkanu, baltu, dzeltenu... E. Repše bija aizkustināts par skatītāju lielo atsaucību un Jēkabpils mākslas skolas audzēkņa 11 gadus vecā Edgara Eglīša dāvanu - darbu no Eiropas Savienībai veltītās plakātu izstādes. E. Repšes gleznu izstāde būs atvērta līdz 16. maijam. Pēc tam tā ceļos uz Līvāniem. Jaunas izstādes šonedēļ NRA 05/11/04 Liepājas muzejā vakar atklāja māksliniekam Staņislavam Diņģelim (1899 - 1988) veltītu piemiņas izstādi. Mākslinieks autodidakts no Daugavpils, kurš no 1922. gada līdz mūža beigām dzīvojis Liepājā. 1930. gados apmeklēja Liepājas Mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas un gleznošanas studiju, bet vēlāk ainavista meistarību pilnveidoja pie Konrāda Ubāna. Ainavās viņš visvairāk rādījis mežu, bet gleznoja arī portretus, klusās dabas, Liepājas ieliņas, ostas, parka un jūras ainavas, rādot ļoti labu krāsu izjūtu, brīvi un gleznieciski tēlojot gaismu un gaisu. Galerijā Bastejs vakar atklāja izstādi Ceļojums Rīga- Pēterburga-Rīga. Jauno latviešu mākslinieku glezniecības darbu izstāde ir galerijas veidots projekts sadarbībā ar Sanktpēterburgas mākslas galeriju Arka. Jūnija beigās izstāde būs skatāma Sanktpēterburgā. Galerijā AG7 šodien atklās Valta Ernštreita dzejas izstādi Inter/rational. Vienlaikus notiks tāda paša nosaukuma dzejas grāmatas atvēršana. Izstādē skatāmi fragmenti no grāmatas - mākslinieces Zanes Graudiņas fotogrāfijas un V. Ernštreita dzeja. Grāmata apkopo dzeju, kas tapusi no 1989. līdz 2003. gadam. 2003. gadā grāmatas Inter/rational manuskripts ieguvis Klāva Elsberga prēmiju. Šī ir pirmā grāmata sērijā Nepazīstamo dzejnieku darbi. Drīzumā gaidāma ceļojošā dzejas izstāde ārpus Rīgas, oktobrī tā dosies uz Tallinu. Dailes teātrī no 12. maija būs apskatāma izstāde Mākslas meistari. Tajā piedalās mākslas vecmeistari Jēkabs Spriņģis, Jāzeps Pīgoznis, Auseklis Baušķenieks, Biruta Delle, Aija Baumane un citi. Izstādi var aplūkot katru dienu no pulksten 12 līdz 17. Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 12. maijā atklās Andra Vītoliņa izstādi Urban Space. Versijas par pilsētu veido industriālās būves, pamestas fabrikas un ostu konstrukcijas, viņš ar glezniecisku interesi ielūkojas arī dzīvokļos un krogos, un vizualizē pilsētas radītās emocijas luminiscējošās krāsās. Agijas Sūnas galerijā 12. maijā atklās gleznotājas Signes Vanadziņas kluso dabu izstādi. Skolā māksliniecei nācies saņemt pārmetumus par košajām krāsām, bet profesors Indulis Zariņš iemācījis prasmi krāsas valdīt. Latvijas Dabas muzejā no 13. līdz 16. maijam skatāma ikgadējā tulpju un narcišu izstāde. Vairāk nekā 400 tulpju un narcišu šķirnes no selekcionāru un audzētāju Ēvalda Paupera, Jāņa Salena, Vitauta Skujas, Mārtiņa Erminasa, kā arī trīs zemnieku saimniecību - Dzintarlāči, Ķikši un Purkalni - kolekcijām. Izstāde veltīta selekcionāra Vitauta Skujas 80. dzīves jubilejai. Savukārt Rundāles pils muzejs vasaras sezonu sāks 15. maijā ar selekcionāra Jāņa Salena sarūpētu tulpju izstādi. Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 13. maija skatāma izstāde Portreti. Privātkolekcija. Pirmoreiz Latvijā izstādīta mākslas fotogrāfiju privātkolekcija, to organizē latviešu izcelsmes ASV jurists Vilis Inde. Kolekcijā slaveni vārdi, daudzi Latvijā pirmoreiz - Mens Rejs, Filips Halsmans, Aleksandrs Rodčenko, Eduards Vestons, Benerisa Abota, Doroteja Lange, Nana Goldina. Dažu 19.gs. attēlu tehnika tuva litogrāfijai. Uz bijušajā Rīgas domes ēku 14. maijā gadu pēc atklāšanas Vācijā būs atceļojuši darbi no starptautiskās fotoizstādes ARS Baltica. Vienlaikus atklās fotoprojektu Kas ir svarīgi?, kas nav tematiska izstāde, taču pauž māksliniecisku nostāju. Daudziem māksliniekiem 90. gados, cenšoties apliecināt fotogrāfiju kā mākslu, viena no radošajām stratēģijām ir māksla ar fotogrāfiju. Mākslinieki izvairās no viena attēla, formas jautājumi ir mazāk svarīgi nekā centieni fiksēt realitāti. Latvijas fotoizstāde mēģina apzināt jaunos māksliniekus, kas izmanto fotogrāfiju un demonstrē līdzīgu domāšanas platformu. Sabiles mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrā Sinagoga 14. maijā atklās izstādi Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana. Latvijas ebreju kopienas vēsture no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, liecības par Otrā pasaules kara laika holokaustu un ebreju glābējiem Latvijā, kā arī valsts politiku pašreiz, pētot un pieminot holokaustu. Izstādi sagatavojusi LR Ārlietu ministrija sadarbībā ar muzeju Ebreji Latvijā un Latvijas Vēstures institūtu. Tā jau bijusi vairākās Latvijas pilsētās. Rīgas Porcelāna muzejā 14. maijā atklās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu diplomdarbu (1996 - 2004) izstādi. Porcelāna šķīvju un servīžu apgleznojumu kompozīcijās audzēkņi pievērsušies stabilām Latvijas un pasaules mākslas vēstures vērtībām - Japānas glezniecībai, Gustava Klimta jūgendstila krāšņumam, latviešu mākslinieku Sigismunda Vidberga un Borisa Bērziņa daiļrades mantojumam, kā arī Rīgas Doma baznīcas vitrāžu tēmai. Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 15. maijā atklās izstādi Suitu pūra lāde. Izrādīt suitu bagātības muzeja ļaudis rosinājis TV raidījums Klēts, kas tapis pēc Latvijas Universitātes studentu ekspedīcijas uz šo Kurzemes vietu. Aplūkojamas gan vairākas suitu pūra lādes, gan tajās liekamā manta. Paredzēts demonstrēt studentu uzņemtos videomateriālus un rīkot studentu lasījumus. Dzelzceļa muzejā skatāma Hansabank Grupas mākslas gada balvas laureāta Artura Railas (Lietuva) personālizstāde Roll Over Museum / Railway version. Mākslinieks veidojis trīs interpretācijas izstādei - Apgāzt muzeju. Muzej, pavirzies! Muzej, mainies!, katrai Baltijas valstij citu. Viņš raksta: "Muzejs ir atmiņa; kā muzeja akadēmiskajā diskursā iekļaut populāro kultūru, kas saistīta ar cilvēka individuālo telpu?" Rīgas galerijā Ausekļa Baušķenieka darbu izstāde Blēņu stāsti. Izstādi veido veci un jauni darbi, kā allaž izturēti sociāli kritiskajā un ironiskajā stilā. Valmierā, galerijā Laipa, apskatāma jaunās igauņu gleznotājas Rīnas Nēmes personālizstāde. Tās pārsvarā ir dekoratīvas, vispārinātas ainavas, kurās dominē sarkanais, oranžais krāszieds Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izstāde Latgaliešu grāmatniecības pieminekļi. Latgaliešu latīņu drukas aizlieguma (1865-1904) atcelšanas 100 gadu atcerei eksponētas grāmatas un rokraksti latgaliešu rakstu valodā no LNB. Akcentēti drukas aizlieguma laika ar roku rakstītie unikālie pieminekļi. LNB glabā lielāko daļu Andriva Jūrdža saglabājušos rokrakstu un viņa ģimenes bibliotēkas iespieddarbus. Pirmajā Latvijas vīru koru konkursā uzvar 'Gaudeamus' LETA 05/11/04 Svētdien notikušajā 1.Latvijas vīru koru konkursā spēcīgākajā grupā uzvarēja Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris "Gaudeamus" (diriģents Ivars Cinkuss). Kā informēja festivāla preses sekretārs Andris Saulītis, spēcīgākajā (A) grupā "Gaudeamus" ieguva 94,6 punktus no 100. Otrajā vietā ar 91 punktu ieguva vīru koris "Forte" no Daugavpils Latviešu kultūras centra (diriģents Jevgēņijs Ustinskovs), bet trešajā vietā - kultūras un atpūtas centra "Imanta" vīru koris "Absolventi" ( diriģenti Pauls Kvelde un Arvīds Platpers, kas ieguva 88,2 punktus. B grupā pirmo vietu ieguva kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" vīru koris "Tēvzeme" (diriģents Andris Jansons), otro vietu - koncertorganizācijas "Ave sol" vīru koris "Dziedonis" (diriģents Roberts Liepiņš), bet trešo vietu - vīru korim "Silvicola" (diriģenti Pauls Kvelde, Ilga Radziņa, Aivars Opincāns un Ēriks Derums). C grupā pirmo vietu nepiešķīra, otro vietu ieguva Talsu tautas nama vīru koris "Dziedonis" (diriģents Dainis Stroža) un Krimuldas pagasta vīru koris "Vecie draugi" (diriģente Ieva Putniņa), bet trešo vietu - vīru koris "Cēsis" (diriģente Marika Slopina-Brante). Vīru koris "Gaudeamus" ieguva speciālbalvu no firmas "Relaks tūre", "Tēvzeme" saņēma alus mucu no "Piebalgas alus", bet Prezidiju konventa vīru korim (diriģents Edgars Linde) Rīgas domes Kultūras pārvalde dāvināja Ls 100 radošu ieceru īstenošanai. Vīru korus vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija slavenā Zviedrijas vīru kora "Orphei Drängar" diriģents Roberts Sunds un Igaunijas vīru koru biedrības valdes loceklis Juri Rents. Latviju žūrijā pārstāvēja diriģenti Imants Kokars, Sigvards Kļava un Aira Birziņa, kā arī muzikologi Rūta Paula un Valdis Bernhofs. Ventspilī atzīmēs Dalī simtgadi BNS 05/11/04 Ventspilī otrdien ar dažādiem atraktīviem pasākumiem atzīmēs spāņu populārā sirreālista Salvadora Dalī 100.dzimšanas dienu. Ventspils skolēnu jaunrades nama Modernās mākslas kluba vadītāja Mārīte Kluša pastāstīja, ka pasākuma galvenais notikums būs skolu performanču skate "A la Dali". Performance ir mākslas forma, kurā mākslinieks savas idejas un priekšstatus pasniedz, izmantojot ķermeņus. "Visi teorētiski zina, kas ir performance, bet praksē ar to nav saskārušies, tādēļ pasākumā mēģināsim iemācīties šo mākslas veidu," stāstīja Kluša. Visas vidusskolēnu izveidotās performances ierakstīs video, un vēlāk tās vērtēs mākslas zinātniece, perfomanču dalībniece Zane Matule, kura pasākumā piedalīsies arī ar savu performanču grupu, kas dosies savdabīgā gājienā pa pilsētas ielām. Pasākumā Kultūras centrā interesenti varēs noskatīties filmu par Dalī "Andalūzijas suns", iepazīties ar pilsētas bibliotēkas izstādītajām grāmatām par ekscentrisko mākslinieku un par performanci, noklausīties Matules vadīto lekciju par šo mākslu, kā arī aplūkot Jaunrades nama audzēkņu radītos mākslas darbus. Dalī bija ievērojams sirreālisma pārstāvis, kurš savos emocionāli ekspresīvajos un asociatīvajos darbos tiecās atspoguļot procesus cilvēka zemapziņā, absurdās kombinācijās un situācijās apvienoja reālistiski un naturālistiski gleznotus motīvus. Dalī mantojumā atstājis aptuveni 1200 gleznu, tūkstošiem zīmējumu, gravīras, grāmatu ilustrācijas, skulptūras, sienu un griestu freskas, kā arī vairāk nekā 20 literāru darbu - romānus, dzeju, kinoscenārijus un baleta libretu. Mākslinieks uzņēma sirreālistiskas filmas, ilustrēja grāmatas, darināja juvelierizstrādājumus, rīkoja teātra izrādes un modelēja tām tērpus. Alūksnē atzīmēs Glika dienas DELFI 05/11/04 Jau desmito gadu Alūksnē notiks Ernsta Glika ( 1654 - 1705) atceres dienas, kas šoreiz iecerētas īpaši vērienīgas, jo 2004. gads ir Glika 350. dzimšanas diena un reizē aprit 310 gadi kopš Glika latviski tulkotās Bībeles izdošanas. Glika dienas šogad noritēs no 4. līdz 6. jūnijam, bet ieskaņas pasākumi jau nedēļu agrāk, 30. maijā, informēja pasākuma rīkotāji. Glika dienas sāksies piektdien, 4. jūnijā, kad apbalvos Ernstam Glikam veltīto radošo darbu un jauno izpildītāju konkursa "Es atveru Bībeli..." godalgoto vietu ieguvējus. Šajā konkursā piedalījās Alūksnes rajona bērni un jaunieši vizuālās mākslas, mūzikas un literārajā virzienos. Ar Alūksnes baznīcu zvanu skaņām sāksies sestdienas, 5. jūnija, svētku norises. Rīta pusē pie Glika stādītajiem ozoliem ļaudis pulcēs tradicionālais svētbrīdis, ar ko tiks atklātas Glika dienas. Svētbrīža laikā prezentēs līdz šim vēl neapzinātu E. Glika Bībeles tulkojuma pirmā izdevuma oriģinālu eksemplāru. Pēc tam interesenti aicināti piedalīties zinātniski izglītojošā konferencē "Ernstam Glikam 350". Dienas gaitā tiks atklāta daudz atzinības guvusī Livara Jankovska foto izstāde "Latvijas dievnami", kā arī Latvijas vienīgā Bībeles muzeja atjaunotā ekspozīcija "Ernsta Glika Bībeles ceļš". Pēcpusdienā luterāņu baznīcā koncertēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pūtēju grupa un koris "Atzele", bet katoļu baznīcā - bērnu kolektīvi. Diena noslēgsies ar ekumēnisko nakts dievkalpojumu luterāņu baznīcā un atraktīvo Livara Jankovska nakts izstādi. Svētdien, 6. jūnijā, diena sāksies ar dievkalpojumiem Alūksnes svētnamos. Pēcpusdienā luterāņu baznīcu pieskandinās trīs īpaši koncerti - uzstāsies Slokas ev.-lut. draudzes Zvanu ansamblis, Alūksnes mūzikas skolas koklētāju ansamblis "Saulīte" un dūdu un bungu mūzikas grupa "Auļi". Vakarā Alūksnes baznīcas atkal skandinās zvanus, tādējādi aizvadot Glika dienas līdz nākamajam gadam. Ausekļa Baušķenieka "Blēņu stāsti" Latvijas Avīze 05/12/04 Vakar Rīgas galerijā Aspazijas bulvārī 20 atklāja Ausekļa Baušķenieka personālizstādi "Blēņu stāsti", kura būs atvērta līdz 22. maijam. Ienācis ļaužu pilnajā Rīgas galerijā, meistars ar viņam raksturīgo ironiju tikko dzirdami apvaicājās, sak, kas te nu šodien notikšot, ja tik daudz cilvēku klāt. Pats galvenais jau izstādē esot skatītājs. Tieši viņš pasakot, patīk glezna vai ne. Bet māksliniekam gan pie tās ilgi jāstrādā. Tad meistars palūkojās, vai uz galdiņa stūrī ir "sūdzību grāmata". Tajā viņš labprāt redzētu kādus ierakstus pēc darbu aplūkošanas. Ausekļa Baušķenieka rokraksts komentārus neprasa. Arvien jauneklīgs, azartisks. Kur viņš smeļ saviem darbiem iedvesmu? Kad tā pavaicāju, meistars man atbildēja, ka visnotaļ brīnišķīgiem notikumiem pilna mūsu tautas dzīve, un tad jau arī avīzēs vai ik mīļu brīdi var izlasīt visādas notikušas negantības. Šī ir Ausekļa Baušķenieka piektā mākslas darbu skate Rīgas galerijā. Iepriekšējā personālizstāde še bija skatāma 1994. gadā. Patlaban šņorēs iekārti, kā teica mākslinieks, vairāk nekā trīsdesmit darbi. Vissenākais tapis 1973. gadā, bet pieci vai tikko noņemti no molberta. Tie radīti pērnā gada beigās un šā gada sākumā. Kā man sacīja meistars, pats pēdējais darbs saucas "Augļi sausos zaros". No audekla raugās vīrs ar glāzīti rokā, sievai actiņas skumjas, skumjas, bet ozola kuplajos zaros viņu nedzimušie bērneļi. Gleznotājs sacīja, ka daudz ko izsakot jau katras bildes nosaukums vien. Latvieši iet mazumā. Auseklis Baušķenieks (dz. 1910.), kuru var uzskatīt par vienu no latviešu laikmetīgās mākslas patriarhiem, ir godam pelnījis arī avangardista vārdu. Viņš piedalījies arī izstādēs ārzemēs "Rīga - Lettische Avantgarde" Vācijā, pilsētas mākslas galerijā "Im Sophienhof" Ķīlē, izstāžu zālē "Weserburg" Brēmenē. Personālizstādē Rīgas galerijā mūsu priekšā ir 30 gadu radošais sniegums. Māksliniekam piemīt īpašs labsirdīgs humors, un ar tā palīdzību viņš radījis sociāli nopietnus darbus. Viņam raksturīga īpašība kritizēt, tomēr piedot cilvēkiem viņu vājības. Izstādē skatāms arī Ausekļa Baušķenieka dēla Ingus attēlojums gleznā "Es un Ingus" (1991). Citas ziņas 800 dienu līdz Cēsu 800. dzimšanas dienai NRA 05/07/04 Ar Cēsu pilsētas pulksteņa atklāšanu Vienības laukumā 7. maijā pulksten 23 aizsāksies 800 dienu skaitīšana līdz Cēsu astoņsimt gadu jubilejai. Muzicēs Siguldas Valsts ģimnāzijas un mūzikas skolas pūtēju orķestris Sudrabskaņa, tiks demonstrēta videofilma Cēsu pulksteņu stāsti, spēlēs grupa Time After Time ar muzikālo projektu Sweet Waterz. Kā jau šādos svētkos, neizpaliks arī salūts. Astoņsimt gadu ieskandināšanas svinības notiks 7., 8. un 9. maijā, un šajās dienās ikviens varēs iepazīties arī ar jaunizvēlēto pilsētas simbolu - lukturīti, būs iespējams arī nogaršot īpašu Cēsu vīnu. Vēl pirms sāksies stundu un minūšu skaitīšana līdz 2006. gadam, kad Cēsis svinēs 800. dzimšanas dienu, pulksten 21 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā notiks mācītāja Krista Kalniņa vadīts aizlūgums un Pils kora koncerts. Pulksten 22 laukums Raunas ielā līdzās kultūras centram oficiāli iegūs nosaukumu - Četru vēju laukums; tiks atklāta skulptūra - strūklaka Ūdens stabs, ko veidojusi tēlniece Olga Šilova. Par to, lai Cēsīs taptu jauna skulptūra un tai apkārt labiekārtots jauns laukums, finansiāli gādājuši vairāki pilsētas uzņēmumi. Atklāšanā ar īpašu iestudējumu uzstāsies perkusionists Nils Īle, kurš spēlēs vargānu, vēja stabules un bungas. 8. maijā pulksten 12 svētku programma sāksies jau plkst. 12 ar viduslaiku tirgu un lustīgām izdarībām Pils laukumā kopā ar vienu no Cēsu pilsētas astoņsimt gadu krusttēviem - Kasparu Upacieri. Svētku krustēvs ne tikai izklaidēs publiku, bet arī solās savos rīta raidījumos Radio SWH informēt par pilsētu un tās kultūras norisēm. Sestdien beigsies izstāžu nama sienu apgleznošanas akcija un mākslas skolas akcija Dažu skaistu ziedu savai pilsētai, kuras laikā no dažādiem materiāliem tiks veidoti ziedi Pils laukuma rotāšanai. Piedalīsies bērnu un jauniešu interešu centra, skolu audzēkņi, kori, pūtēju orķestri un deju kolektīvi. Cēsu jaunās pils Lademahera zālē no plkst. 13 varēs noskatīties mākslas filmas Vella kalpi vella dzirnavās un Vilkatis Toms, savukārt plkst. 15 starp Valmieras, Niniera un Festivāla ielu notiks Hipotēku bankas rīkota talka Avotu ielejas parkā, kur atrodami deviņi avoti un aug dažādu retu sugu koki. Vakara pasākumā pulksten 21 pilsētas stadionā notiks grupas Prāta vētra koncerts. Cēsīs tradicionāli notiek dažādi skrējieni, arī pilsētas jubilejas ieskaņas pasākumi beigsies ar Eiropas skrējienu, kam tiks dots starts 9. maijā pulksten 11. Skrējiens norisināsies Pils parkā. Vecāki aktīvāk steidz reģistrēt bērnus pilsonībā Diena 05/07/04 Pēc integrācijas un bērnu lietu ministru aicinājuma vēstules saņemšanas ievērojami aktivizējušies vecāki, kas vēlas pēc neatkarības dzimušos bērnus reģistrēt Latvijas pilsonībā. Pirmajās divās pēcsvētku dienās ap 150 vecāku Naturalizācijas pārvaldē (NP) interesējušies par bērnu reģistrācijas iespējām, un tas ir ievērojami vairāk nekā līdz šim, Dienai stāsta NP priekšniece Eiženija Aldermane. Vēl gan neviens no interesentiem bērnus piereģistrējis nav, jo naturalizācijas tempu kāpuma dēļ NP nodaļas ir noslogotas, un lai reģistrētu bērnus pilsonībā arī nākas gaidīt. Šonedēļ pieteikušies vecāki bērnus varēs reģistrēt, sākot no pirmdienas. NP sola - ja vecāku interese saglabāsies tikpat liela, reģionālajās nodaļās viens cilvēks strādās tikai ar bērnu pilsonības lietām. Eiženija Aldermane stāsta, ka kopš februāra audzis vecāku iesniegumu skaits, un viņa to, līdzīgi kā naturalizācijas tempu trīskāršošanos (mēnesī vairāk par 2000 iesniegumiem), skaidro ar Latvijas iestāšanos ES. Taču vecāku aktivitāte pēdējās divās dienās ļauj secināt, ka ministru vēstule, kurā izteikts aicinājums reģistrēt pilsonībā bērnus un ko ģimenes saņem tieši šajā laikā, devusi pozitīvu stimulu. "Cilvēki jūtas pagodināti, ka viņus personīgi uzrunā par viņu bērnu iespējām," secina E.Aldermane. Vecāku aktivitāte visvairāk jaušama Rīgā. Integrācijas ministrs Nils Muižnieks ir priecīgs par vecāku aktivitāti un saka - tas tikai pierāda, ka problēma ir nevis valsts politikā, bet cilvēku galvās. Kā atzīmēt Viļa Lāča simtgadi Latvijas Avīze 05/07/04 Nākamnedēļ latviešu rakstniekam Vilim Lācim, kurš ir arī viena no pretrunīgākajām politiskajām personībām Latvijas vēsturē, aprit 100 gadu. Vakardienas "Latvijas Avīzē" varējāt lasīt Ilgas Kreituses rakstu "Mainīt to nevar, bet mācīties gan...", kurā politoloģe asi izsakās par Viļa Lāča jubilejas atzīmēšanu. "Vai populāra rakstnieka tituls var noslēpt un piesegt nodevību, kura prasa tūkstošiem cilvēku dzīvību? Pasaule uz šo jautājumu ir atbildējusi sen ar viennozīmīgu nē!" tā uzskata I. Kreituse. Jautāju rakstniekiem un dzejniekiem, vai, viņuprāt, vajadzētu svinēt šo simtgadi. Ja jā, tad kādā veidā to darīt? - Gundega Repše: - Svinēt to kā jubileju man liekas pilnīgi amorāli. Taču, piemēram, izpētes darbs, ja tāds pat eksistē, par Vili Lāci līdz šim plašākai publikai nebija pieejams. Tas, ka par šo tēmu netiek diskutēts, manuprāt, ir ļoti slikti, kaut gan atbilde mums ir zināma - tā ir viennozīmīgais "nē". Tomēr ir daudz cilvēku, kuri nezina par Viļa Lāča politisko darbību. Par šo jautājumu vajadzētu runāt plašāk, ne tikai pagātnes formā. Starp citu, Viktors Avotiņš savā rakstā par Vili Lāci saka: "Tas ir jāvērtē no tāda viedokļa, cik Vilis Lācis katrā no mums." - Knuts Skujenieks: - Protams, var to atzīmēt, pieminot tieši šos momentus un, protams, neaizmirstot viņa populāros romānus, kuri taču ir un paliek. Viena lieta ir rakstnieka grāmatas un otra - viņa biogrāfija. Ir daudz līdzīgu piemēru, teiksim, Norvēģijā Knuts Hamsuns. Taču tas nenozīmē, ka Viļa Lāča grāmatas būtu jāizmet vai jāsadedzina. Es nerunāju par to, ko viņš sarakstīja padomju laikā, jo tā ir vienkārši makulatūra. Taču par tām dažām vērtīgākajām grāmatām, vajadzētu atgādināt. Izsvītrot Lāci no literatūras nav iespējams un arī nav vajadzīgs. Runājot par viņa biogrāfiju, noklusēt šos nepatīkamos momentus vai apiet tos arī nevajadzētu. Vispār domāju, ka nekādām svinībām nevajadzētu notikt, taču būtu jārunā par viņu tieši literatūras sakarā. Nav svarīgi, ka viņam paliek 100 gadu. Svarīgas ir viņa sarakstītās grāmatas. Taču neko sevišķi plaši nevajadzētu rīkot. - Māra Zālīte: - Domāju, ka svinēt te nav ko, jo šis vārds "svinēt" saistās ar prieku, līksmību, goda parādīšanu kādai personībai. Tātad svinēt mēs šeit diemžēl neko nevaram. Taču atzīmēt to noteikti vajag, kaut vai tādēļ, lai diskutētu par šo personību, kura ir nospēlējusi tik negatīvu politisku lomu, bet kuras romāni nav noliedzami. Tie ir un būs populāri. Te ir pamats nopietnai diskusijai par kolaboracionismu un nedomāju, ka šeit jāuzsver rakstnieks, jo tas cilvēks, kurš kļuva par daudzu nelaimju cēloni, varēja būt tikpat labi gleznotājs, slavens aktieris, jebkurš populārs tā laika cilvēks. Taču ir jautājums par to, kāpēc tie citi nekļuva, bet Vilis Lācis kļuva. Līdz ar to interesanti diskutēt, kas ir tie faktori cilvēka dabā, kas vienam liek uzupurēties un nolikt galvu un tēvzemes altāra, bet otram darīt ko pilnīgi pretēju. Tāpēc domāju, ka atzīmēšana varētu notikt konferences veidā, kur tiktu pārrunāti visi šie aspekti. Turklāt konferences rīkotājiem būtu jāparūpējas, lai šī vēsts izietu ārpus konferences sienām, jo no jaunās paaudzes daudzi nemaz nezina par Viļa Lāča nodarījumiem. - Valdis Artavs: - Es uzskatu, ka Vilis Lācis latviešu literatūrā izdarījis tik daudz, ka viņa nopelnus nevar ne izdzēst, ne aizmirst. Tas, ka viņš iekļuva politiski sarežģītajā laikā dažādās kolīzijās, vēl nenozīmē, ka viņu var svītrot no Latvijas literatūras vēstures. Visas šīs runas par Vili Lāci, manuprāt, ir ļoti pārgudras. Ja mēs būtu viņa vietā tajā laikā, tad jautājums - ko darītu mēs ar visu to gudrību, kas mums piemīt šodien. Pēc notikuma visi ir gudri. Uzskatu, ka Vilis Lācis bija godīgs cilvēks. Kad strādāju pie filmas par Vili Lāci, man stāstīja, ka viņš bija cerējis uz pavisam citu padomju Latviju, nevis uz tādu, kāda tā izveidojās. Viņš domāja, ka padomju Latvija būs demokrātiska valsts, nevis Krievijas guberņa. Savos pamatos viņš saglabāja latviskumu un uzticību Latvijai. Manuprāt, tagad klaigāt par to, ka viņš kaut ko parakstīja un ir vainīgs pie tā un šitā, nav taktiski un pareizi. Viņa vietā jebkurš cits arī būtu to parakstījis, ieņemot tādu amatu. Viņš bija spiests tā rīkoties, un viņu vara izmantoja kā izkārtni, zinot ka Lācis ir populārs tautā. Turklāt viņš nebija vienīgais. Manuprāt, Lāča jubileja jāsvin. Viņš jāciena un jāgodā kā īsts tautas rakstnieks. - Jānis Peters: - Esmu informēts par to, ka maijā notiks speciāla konference. Ja tas ir kā disputs un konference, tas ir pieņemami. Protams, ir vajadzīga dziļa diskusija par šo personību Latvijas vēsturē. Par to laiku, kurš ir galīgi neizpētīts un mums atklājas tikai publicistiskās klišejās. Protams, tas, par ko runā Kreituse, ir pierādīts un šie paraksti tur ir. Tomēr visu šo problēmu vajadzētu pētīt dziļāk, tā laikmeta kontekstā. Lieta, kas mani satrauc, ir tāda, ka mēs nerunājam par kaut kādu lielāko vaininieku, NKVD darbinieku, kura vārdu pat nezinām un par viņa nodarījumiem, bet gan, iespējams, trieksim visas šīs bultas Viļa Lāča "miesā". Latvijas Universitātē notiks Vilim Lācim veltīts pāsākums DELFI 05/10/04 2004. gada 12. maijā plkst. 13.00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē notiks Komunikācijas studiju nodaļas zinātnisko rakstu "Agora" 2. sējuma prezentācija. Krājuma tēma "Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms". Tajā apkopoti zinātniski raksti, kas tapuši īstenojot LU Komunikācijas studijas nodaļas pasniedzēju un studentu kopējo zinātnisko projektu par masu kultūras diskursu un kultūras lomu sovetizācijā problemātiku. Šoreiz pētījumus vieno šā gada simtgadnieka Viļa Lāča klātesamības Latvijas kultūrtelpā analīze, informēja universitātes pārstāvji. 270 lappušu apjomīgajā krājumā publicēti 16 dažādi raksti un pētījumi par V.Lāci. Vienlaikus ar krājuma prezentāciju notiks arī zinātniskā konference "Naratīvs par/pret Latviju", kurā izskanēs LU Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēju un studentu ziņojumi, kuru pamatā ir krājumā publicētie raksti. Konferences uzdevums ir veidot Latvijas vēstures un kultūrvēstures neērto problēmu atvērto sarunu, informē rīkotāji. 30 tūkstoši dubultpilsoņu BNS 05/10/04 Vairāk nekā 30 tūkstošiem ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu varētu būt dubultpilsonība, šādu apkopojumu pēc Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lūguma veikusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). PMLP "apkopojusi kopējo Latvijas pilsoņu skaitu, kuriem atbilstoši likumam ir pieļaujama dubultpilsonība", visvairāk - 12 455 - no viņiem dzīvo ASV, 4281 - Kanādā, 2751 - Anglijā, 1598 - Vācijā, 1346 - Krievijā, 1315 - Zviedrijā, savukārt 1250 - Izraēlā. Pilsonības likuma izpildes komisijas vadītāja saskaņā ar PMLP sniegto informāciju Latvijas pilsoņi dzīvo arī tādās tālās valstīs kā Brazīlija, kur dzīvo 238 Latvijas pilsoņi, Venecuēlā - 163, Argentīnā - 148, bet Jaunzēlandē - 130 Latvijas pavalstnieku. [Kur palikuši Austrālijas latvieši? J.Ž] Ventspilī plāno izveidot oficiālu nūdistu pludmali BNS 05/11/04 Ventspils pašvaldība apsver iespēju pilsētas pludmalē izveidot oficiālu nūdistu pludmali, kā arī noteiks nesmēķētāju zonu, pavēstīja Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks. Viņš pastāstīja, ka pludmales garums pilsētas administratīvajā teritorijā ir 2,5 kilometri, no tiem 1,3 kilometru garā posmā atrodas Zilā karoga pludmale, bet 1,2 kilometru gara piekraste ir brīva. "Šajā teritorijā jau tagad neoficiāli iet sauļoties nūdisti, tādēļ pašvaldība apsver iespēju to izveidot par oficiālu nūdistu pludmali, ņemot vērā pasaules pieredzi," paskaidroja Kausenieks. Jau šogad šajā teritorijā varētu uzstādīt informācijas zīmes, kā arī pašvaldība izstrādās pludmales noteikumus. Plānots, ka nūdistu pludmalē nedrīkstēs ieiet bērni līdz 18 gadiem, izņemot kopā ar vecākiem, nevarēs fotografēt un filmēt, teritorija būs iežogota un aprīkota ar soliņiem un tamlīdzīgi labiekārtota. Kausenieks arī pastāstīja, ka pašvaldība patlaban gatavo izmaiņas Zilā karoga pludmales noteikumos, paredzot smēķēšanas ierobežošanu. Izmaiņas paredz, ka smēķēt nedrīkstēs posmā no Medņu ielas līdz molam, bet no Medņu ielas uz otru - kreiso - pusi smēķēt drīkstēs. Noteikumu ievērošanu kontrolēs pašvaldības policija. Noteikumi vēl būs jāapstiprina domes sēdē, un tie spēkā varētu stāties jūnijā vai jūlijā. Mātes diena Valsts prezidente sveic Latvijas mātes LETA 05/09/04 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien, Mātes dienā, plkst.12.30 apmeklēs Vecumnieku pagasta "Robežnieku" mājas, lai tiktos ar Reitmaņu ģimeni un lauku sieviešu klubu "Maijas", kas ir aktīvs dažādu izglītības projektu īstenošanā pagastā. Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta Preses dienests, "Robežnieku" saimniece Leontīne Grīnberga ir ieguvusi pagasta cieņu, izveidojot krājaizdevu sabiedrību, kas izsniedz mikrokredītus, kā arī enerģiski darbojoties sabiedrības dzīvē. Sagaidot Mātes dienu, Valsts prezidente visām Latvijas mātēm vēl veselību, spēku un izturību, mīlestību un uzmanību pret saviem bērniem, savukārt bērniem - atcerēties savas mātes. Jūras spēku karavīri uzņem visdārgākos viesus - mātes NRA 05/10/04 Liepājā dislocēto Jūras spēku karavīrus sestdien apciemoja māmiņas un citi tuvinieki. Sarunas mijās ar smiekliem un asarām. Mātes dienas pasākumi Jūras spēkos ir jauka tradīcija kopš 1996. gada. Šogad ciemos bija ielūgtas visas obligātā militārā dienesta matrožu māmiņas, pastāstīja Jūras spēku kapelāns Viesturs Kalniņš. Pasākuma laikā bija gan Jūras spēku orķestra koncerts, gan karakuģu apskate, kuras laikā dēli ar lepnumu savus tuviniekus iepazīstināja ar dienesta apstākļiem, gan tikšanās ar kuģu komandieriem, gan pusdienas, kurās tuviniekiem bija iespējams pārliecināties, ka puišus Jūras spēkos baro gana labi. Pēc tam obligātā militārā dienesta matrožiem bija atvaļinājumi, ko viņi varēja pavadīt kopā ar saviem ciemiņiem pēc pašu ieskatiem. Vecāki, kaut arī skumst par to, ka dēlu nav mājās, ir apmierināti un lepojas ar saviem lolojumiem. Visas māmiņas, kā arī daži tēvi, kas bija atbraukuši ciemos, kā vienā balsī skandināja, ka dienests vajadzīgs - puši kļūst vīrišķīgāki, staltāki, iznesīgāki. Sveic dzīvnieciņu māmiņas NRA 05/10/04 Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza dzīvniekmāmiņas vakar lepni demonstrēja savas atvases jo kuplam apmeklētāju pulkam. Šogad Rīgas zoodārzā pasauli ieraudzījuši jau vairāki desmiti palielāku dzīvnieku mazuļu - svētie ibisi, apkakles pekari, pundurkazas, sardīnijas mufloni, huzārpērtiķēns, ronēns, kā arī neskaitāms daudzums sīkdzīvnieku. Perē melnie stārķi, Japānas dzērves. Tomēr galvenais pasākums bija apsveikumu gatavošana Rīgā dzimušajai, bet kopš 1996. gada Japānas pilsētā Kobē mītošajai ziloņmātei Zuzannai. Viņa 2. martā kļuva par jaukas snuķainītes māti, bet 5. aprīlī viņai bija 14 gadu jubileja. Kā teica zoodārza runasvīrs Ingmārs Līdaka, snuķainīte no Latvijas projup devusies vēl kā lasīt nepratēja, tāpēc apguvusi vien japāņu rakstu zīmes. Par tulkojumu parūpējās austrumzemju speciālists Edgars Katajs, japāņu valodas zinātājs Māris Cars, kā arī viņu palīdzes no Rīgas Kultūras vidusskolas un bērnu un jaunatnes atturības organizācijas Juventa. 11. maijā uz Kobi par godu Rīgas un Kobes sadraudzības 30. gadadienai dosies Rīgas domes delegācija, un tajā iekļauts arī Zoodārza direktors Rolands Greiziņš. Turp viņš aicināts uz svinībām, kas veltītas ziloņmeitiņas vārda došanai. Līdz šim kobieši sazvērnieciski klusējuši, tālab Zuzes meitiņas vārds zināms tikai no neoficiālas informācijas; japāņi viņu gribot saukt par Momo, kas latviski nozīmē "persiks". Pulcējas karavīru mātes Latvijas Avīze 05/11/04 Vairāki desmiti starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās dienošo karavīru māšu, kā arī daudz piederīgo piedalījās aizsardzības ministra Ata Slaktera svinīgā pieņemšanā Kara muzejā. Kā sacīja aizsardzības ministrs Atis Slakteris, tā nu ir sanācis - kaut arī lēmumu par došanos misijā katrs karavīrs pieņēma patstāvīgi, arī viņu mātes gribot negribot ir iesaistītas šajā pasākumā un varbūt tieši viņām šobrīd ir visgrūtāk, jo karavīrs jau dara tikai savu darbu, bet mātes pārdzīvo un gaida. 1. kājnieku bataljona komandieris majors Ēriks Naglis uzsvēra, ka, neskatoties uz vienu otru viedokli, kas pavīd avīzēs un televīzijā, mātēm jābūt lepnām par saviem dēliem, kas pilda pienākumu pret savu valsti, un varbūt tieši tagad, kad mēs te mierīgi sēžam, kāda irākiešu māmiņa lūdz palīdzību un aizstāvību kādam no latviešu karavīriem, teica majors. Pasākumā piedalījās arī Skaidrīte Kukute, kuras abi dēli šobrīd atrodas misijās - vecākais Edgars dien Irākā, jaunākais Ēriks - Kosovā: - Abi dēli profesionālā karavīra darbu izvēlējās apzināti, un esmu lepna par viņiem. Protams, es negribēju, ka Edgars brauc uz Irāku, taču tā bija viņa izvēle, ko respektēju. Nebiju domājusi, ka man būs tik grūti, sevišķi tad, kad saskatos televīzijā ziņas un sadomājos. Dēli gan man ik nedēļu zvana un mierina, bet man vienalga ir bail par viņiem. Labi, ka strādāju aptiekā: tur katru dienu nāk cilvēki ar savām problēmām, kurās man jāiedziļinās, un tad es aizmirstos. Bet, kad atnāku mājās, palieku viena ar savām domām par mīļajiem bērniem.