K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 349: 2004. g. 20. - 26. maijs Latvija Eiropā Latviju min kā Eiropas valsti, kas cieš no bada LETA 05/21/04 Centrālajā un Austrumeiropā badu cieš 30 miljoni cilvēku, intervijā Francijas laikrakstam "Liberation" izteicies ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) eksperts Deivids Sediks. Viņš uzskata, ka divas Eiropas valstis, kas ļoti cieš no bada, ir arī Latvija un Slovākija, kur badā esot nonākuši 5-6% iedzīvotāju. Vairākās citās Centrāleiropas valstīs šis rādītājs svārstās ap 2%, teica Sediks. Nelabvēlīga zona ir daudzas Balkānu valstis, it īpaši Horvātija, kur šī problēma aptverot 12% iedzīvotājus. Polijā šis līmenis atbilst tikai 1% iedzīvotāju, taču tur esot vērojama satraucoša tendence - pēdējos 10 gados valdībai neizdodas panākt, lai to cilvēku skaits, kuri nespēj nodrošināt sev normālu pārtiku, būtu mazāks par 300 000. Citu Eirāzijas valstu vidū, kurās iedzīvotāji ļoti cieš no nepilnvērtīga pārtikas patēriņa, FAO eksperts minēja Armēniju un Tadžikistānu. Mazliet mazākā mērā - 20 līdz 35% līmenī - šī parādība vērojama Gruzijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā un Uzbekistānā. Investīciju plūsmas Latvijai var iet secen NRA 05/21/04 Eiropas Savienības (ES) paplašināšana pretēji vispārpieņemtajam viedoklim neradīs ārvalstu tiešo investīciju jaunu pieplūdumu astoņās Austrumeiropas valstīs, kas maijā pievienojās ES, un šīm valstīm būs smagi jāstrādā, lai piesaistītu jaunas investīcijas. To savā 2004. gada pasaules investīciju prognozē secina Londonas ietekmīgais ekonomisko pētījumu centrs Economist Intelligence Unit (EIU). EIU norāda, ka Austrumeiropas valstis lielāko labumu no ārvalstu investīcijām jau ir saņēmušas un pēc šo valstu iestāšanās ES gaidāmas tikai nelielas pozitīvas izmaiņas biznesa vidē. Pozitīvo ietekmi, ko radīs biznesa risku samazināšanās un pievienošanās ES vienotajam tirgum, lielākoties nosegs augstāku algu, biznesu bremzējošu ES noteikumu un iespējamās reformu palēnināšanās negatīvā ietekme. Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Juris Kanelis šiem apgalvojumiem negrib piekrist. Runājot par līdzīgu pētījumu ticamību, viņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka tikko kā ticies ar Latvijas triju lielāko ostu pārstāvjiem un tur cita starpā minēts kāds pirms desmit gadiem veikts Vācijas Ekonomikas institūta pētījums, kurā pavēstīts, ka pēc 2000. gada kravu apgrozījums Latvijas ostās kritīsies un, piemēram, Rīgas ostā tas būs 7 miljoni tonnu. Patlaban kravu apgrozījums Rīgas ostā katru gadu pieaug par 18-20 procentiem un gada apgrozījums ir virs 20 miljoniem tonnu. "Tā ka šiem pētījumiem ne vienmēr var ticēt. Es negribu nekādi apšaubīt EIU pētnieku profesionalitāti un godaprātu, taču neviens pētījums nevar pretendēt uz absolūtu patiesību," uzsver J. Kanels. Viņa pieredze liecina, ka patlaban ir ļoti liela investoru interese tieši par Baltijas reģionu "un mums ir jāstrādā ļoti enerģiski, lai šos investorus pārliecinātu, ka esam labāki par kaimiņiem". Pieskaroties pētījumā paustajai atziņai, ka investīcijas aizplūdīs uz Krieviju, NVS, Balkānu valstīm vai tālāk uz Āziju, J. Kanels arī to apšauba. "Tieši turpmākie pieci gadi ir mūsu laiks. Varbūt pēc tam, kad pie mums būs cēlušās darba algas, investīciju vilnis varētu aizvelties kaut kur tālāk, kur darbaspēka izmaksas būs mazākas. Bet tagad, kad esam ES dalībvalsts ar salīdzinoši zemām algām, mums ir milzu priekšrocības," apgalvo J. Kanels. Patiesības labad jāpiebilst, ka arī EIU pētījumā uzsvērts - Baltijas valstu ekonomika attīstās ļoti strauji, un šādās mazās valstīs dažiem lieliem darījumiem var būt ļoti liela ietekme. Pēc EIU analītiķu domām, investīcijās lielākās potenciālās problēmas var skart trīs lielākās jaunās ES valstis: Ungāriju, Poliju un Čehiju. Ne pārāk optimistisku viedokli pauž ekonomists Uldis Osis, arī viņš ir pārliecināts, ka nekāds papildu investīciju pieplūdums nav gaidāms. "Investīciju konjunktūra ir mainījusies. Austrumāzija ļoti strauji attīstās, un tas pievelk investorus. Tur ir nesalīdzināmi lielāks tirgus, un lieli tirgi pievelk daudz vairāk nekā mazi. Tāpēc nekas dižs nav gaidāms. Ja investīcijas drusku palielināsies, tas jau būs labi," uzskata U. Osis. Pēc EIU datiem, astoņas Austrumeiropas valstis, kas maijā pievienojās ES, no 1990. līdz 2003. gadam ir saņēmušas 158 miljardu ASV dolāru (87,37 miljardi latu) ārvalstu tiešās investīcijas, kas veido vairāk nekā 60% no visām investīcijām, ko saņēmušas 27 Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstis. Tomēr 2003. gadā ārvalstu tiešo investīciju pieplūdums - 11,4 miljardi dolāru - šajās astoņās valstīs bija uz pusi mazāks nekā 2002. gadā sasniegtais maksimums (23,6 miljardi dolāru). Pērn būtisks ārvalstu tiešo investīciju samazinājums tika fiksēts Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Lietuvā, kas daļēji bija saistīts arī ar privatizācijas procesu kavēšanos un atlikušo valsts īpašumā palikušo aktīvu pārdošanas atlikšanu. Šo samazinājumu var uzskatīt arī par investīciju plūsmu izmaiņu vēstnesi, atzīmē EIU. Neatkarīgā jau rakstījusi, ka pērn arī Latvijā par 16,8% samazinājušies ārvalstu tiešo investīciju apjomi. Tajā pašā laikā EIU analītiķi uzsver, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ārvalstu tiešās investīcijas Austrumeiropas valstīs palielināsies un stabilā biznesa vide šīm valstīm dos priekšrocības, salīdzinot ar daudzām citām attīstības valstīm. Viena no šo valstu būtiskākajām priekšrocībām ir to ģeogrāfiskā situācija, kas rada tām priekšrocības salīdzinājumā ar tādām ES valstīm kā Grieķija, Portugāle un Spānija. Tomēr privatizācijas iespējas lielākajā daļā jauno ES valstu ir izsmeltas, un būtiskais algu pieaugums pēdējos gados ir mazinājis to pievilcību investoriem. EIU atzīmē, ka šādu konkurētspējas kritumu nav kompensējusi pietiekami strauja pārorientēšanās uz augstākās vērtības preču ražošanu, kas ir mazāk jutīga pret darbaspēka izmaksu izmaiņām. EIU prognozē, ka no 2004. līdz 2008. gadam astoņas jaunās ES valstis vidēji gadā saņems 20 miljardu dolāru ārvalstu tiešās investīcijas. Šo investīciju īpatsvars visās investīcijās, ko saņems 27 Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstis, kļūs mazāks par 50%, salīdzinot ar 60% no 1990. līdz 2003. gadam. Eiropā kopā ar antikomunismu un tečerismu NRA 05/22/04 Latvijas un Igaunijas parlamentu spēcīgākās partijas - Einara Repšes vadītais Jaunais laiks (JL) un kaimiņvalsts valdības vadītāja Juhana Partsa vadītā Res Publica vakar noslēdza līgumu par abu turpmāko sadarbību Eiropas Parlamentā. Par sadarbības galvenajiem vektoriem partijas atzina nepiekāpīgu labējo ekonomisko politiku un nelokāmu antikomunismu, lai piespiestu apvienoto Eiropu beidzot nosodīt totalitārās PSRS noziedzīgo režīmu. Tāpēc arī simboliskais pasākums abu valstu robežpilsētās Valkā un Valgā notika ar svētbrīžiem represēto cilvēku piemiņas vietās Sādes parkā un pie preču stacijas. Tajās bez abu partiju līderiem klātesošos uzrunāja arī Igaunijas organizācijas Memento vadītājs un politiski represēto biedrības vadītājs Gunārs Resnais. Igaunijas premjers šo apņēmību nokārtot vēstures rēķinus nosauca par parādu, kas viņa un "mana drauga Einara" paaudzei ir jāatmaksā saviem vecākiem. Tāpat viņš, vēršoties pie potenciālajiem vēlētājiem valdzēniešiem, skaidroja, ka tagad Res Publica būs divkārt stipra, jo katru šīs partijas iniciatīvu Eiropas Parlamentā atbalstīs arī Latvijas partneris JL. (Un, protams, otrādi.) Abu partiju kopējās deklarācijas parakstīšanu Valgas muzejā raksturoja varbūt arī teatrāla, bet pārliecinoša brālīguma demonstrācija. Ja Einara Repšes vadītās partijas antikomunistiskās deklarācijas Latvijas sabiedrībai jau ir zināmas, tad abu partiju kopējās nostādnes ekonomiskajā un eirocentriskajā politikā pat spēja pārsteigt ar savu kaujinieciskumu - prasībām abu valstu zemnieku pielīdzināt veco valstu lauksaimniekiem finansiālo labumu saņemšanā, neieviest vienotas ES nodokļu likmes, pilnībā pārskatīt koptirgus uzņēmējdarbības regulāciju u. tml. Neatkarīgās vaicāts, vai šāda Eiroparlamenta jaunpienācēju uzstājība nevarētu nodarīt tiem vairāk ļaunuma nekā labuma, Saeimas deputāts un finanšu eksministrs Valdis Dombrovskis teica, ka ikkatrā savā radikālajā prasībā JL un Res Publica noteikti atradīs sabiedrotos no citu valstu pārstāvjiem. Igauņu valdības vadītājs Neatkarīgajai atzina, ka tieši tādai - uzbrūkošai un skaidrai - arī jābūt partiju attieksmei. Jaunajam ES likumdevējam ekonomiskās problēmas būs vissvarīgākās, pārējās būs otršķirīgas. Res Publica, pēc J. Partsa domām, varētu pat izcīnīt trīs no sešām vietām, taču arī divas būtu lielisks rezultāts. Latvija Briseles zupas šķīvī Latvijas Avīze 05/24/04 Briselē, Eiropas Komisijā, šodien sākusies Latvijas nedēļa, kuras laikā eiroierēdņiem mācīs latviešu valodu, pasniegs latviskus ēdienus, iepazīstinās ar mākslu, filmām un visādi citādi mācīs viņus pazīt mūsu valsti. Šodien "Latvijas nedēļu" ar Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mākslinieku izstādi un svinīgu uzrunu atklās Latvijas Eiropas komisāre Sandra Kalniete. Izstādē uzstāsies arī mūzikas grupa "Cosmos". Bet EK paplašināšanās ģenerāldirektorāta iemītnieku acis priecēs Edgara Miķelsona gleznas. Lai eiroierēdņiem neatkarīgi no to ranga tuvāks taptu arī Latvijas vārds, šonedēļ Eiropas Komisijā darbosies Latvijas tūrisma informācijas stends. Visu nedēļu EK viesi un darbinieki pusdienās varēs baudīt latviskus ēdienus. Bet gardēži līdz ar Eiropas komisāriem varēs doties uz EK restorānu, lai baudītu Mārtiņa Rītiņa pavārmākslu. Savukārt vakaros tiks atrādītas vairākas latviešu dokumentālās un spēlfilmas. Proti, uz Briseli dosies Lailas Pakalniņas "Pitons", Vara Braslas "Ūdensbumba resnajam runcim", Unas Celmas "Olu tante" un Askolda Saulīša "Smaidi". Latviešu valodas pulciņu vadīs Ilga Seboka, kura ikdienā Briselē vada latviešu valodas skoliņu diplomātu bērniem. Īso valodas kursu mērķis ir eiroierēdņiem iemācīt atpazīt latviešu valodu un atšķirt to no lietuviešu vai poļu, kā arī mācēt pateikt "labdien", "paldies" vai "lūdzu". Savukārt LR pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītājs Andris Ķesteris un vēstnieks Eduards Stiprais paplašināšanās ģenerāldirektorātā skaidros "Latvijas veiksmīgo ceļu uz ES". Daugavu neraks ciet Latvijas Avīze 05/24/04 Nedēļas otrajā pusē pie ārlietu ministra Riharda Pīka ieradās Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vadims Lamkovs. Vadims Lamkovs ministram pastāstīja par gaidāmajām Baltkrievijas parlamenta vēlēšanām, uzsverot, ka Baltkrievijas puse uzskata, ka tās vēlēšanu likumdošana saskan ar starptautiski atzītajiem principiem. Vēstnieks pauda Baltkrievijas ieinteresētību, lai Latvijas pārstāvji piedalītos gaidāmo vēlēšanu novērošanā. Savukārt ministrs pauda bažas, kas saistītas ar bijušā Baltkrievijas vēstnieka Latvijā, aktīva baltkrievu politiskā darbinieka, sabiedriskās organizācijas "Lietišķā iniciatīva" vadītāja Mihaila Mariniča arestu. Tāpat sarunas gaitā tika pieminēta Baltkrievijas muitas darbības uz robežām (no tās ir cietuši Latvijas uzņēmēji) sarežģījumi 1995. gada konvencijas īstenošanā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un valsts robežas demarkācijas darbu kavēšanās Baltkrievijas pusē. Vēl vēstnieks sacīja, ka presē izskanējušās ziņas par Baltkrievijas nodomiem uzbūvēt četras hidroelektrostacijas uz Daugavas ir pārspīlētas. Šobrīd nav apstiprināts neviens HES būvniecības projekts uz Daugavas, sacīja V. Lamkovs, apliecinot, ka bez iepriekšējām konsultācijām ar Latvijas pusi Baltkrievija šajā jomā lēmumus nepieņems. ES ignorē Latvijas intereses NRA 05/25/04 Pirms Latvijas iestāšanās ES mūsu amatpersonas kā vienu no argumentiem iestāšanās nepieciešamībai minēja iespējas ietekmēt procesus. Piektdien Kremlī parakstītā ES vienošanās ar Krieviju par noteikumiem tās uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā liecina, ka Latvijas un citu mazo valstu iespējas ko ietekmēt ir minimālas. Runājot par Krievijas iestāšanos PTO, Latvija vienmēr uzsvērusi divas iebildes. Tie ir diskriminējošie dzelzceļa pārvadājumu tarifi un brīva pieeja Krievijas jēlnaftas un naftas produktu cauruļvadu sistēmai. Diemžēl ES un Krievijas sarunās par iestāšanos PTO šo jautājumu nebija pat dienas kārtībā. Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups Neatkarīgajai teica: "Šie jautājumi, kā skaidroja diplomāti, tiek apspriesti cita līmeņa sarunās. Gribu cerēt, ka vēl varēsim par tiem runāt un viss vēl nav zaudēts." Piesardzīgu optimismu ļauj uzturēt fakts, ka, piemēram, par dzelzceļa tarifiem ieinteresētību ir izrādījusi arī Francija. Tomēr arī A. Maldups ir noraizējies, ka tikai mēnesi pēc iestāšanās ES esam spiesti saņemt signālus, kuri neliecina par mūsu interešu ievērošanu. Vēl skarbāk par ES nostāju sarunās ar Krieviju izteicies Ventspils mērs, Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs, kas šo nostāju uzskata par gļēvu Latvijas interešu nodevību. Pēc pašvaldības vadītāja teiktā, šie iebildumi skar ne tikai Latviju, bet arī vairākas jaunās ES valstis. Savukārt lielās ES valstis, piemēram, Vāciju, Franciju, Itāliju un citas vairāk interesēja tirdzniecības aspekti, nevis tranzīta pakalpojumi pēc Krievijas iestāšanās PTO. "Tāpēc sarunās ES visu uzmanību vērsa uz tirdzniecības aspektiem, ignorējot Latvijas intereses," uzskata A. Lembergs. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts Neatkarīgajai uzsvēra: "Nekas nenotiek tāpat. Lai kaut kādi jautājumi tiktu iekļauti sarunās, par tiem nopietni jācīnās. Ar nopietnu attieksmi. Jāvērtē, cik izvērsta ir bijusi mūsu puses argumentācija, lai par šiem Latvijai sāpīgajiem jautājumiem iestātos augstas ES amatpersonas." Savukārt Ārlietu ministrija vakar vakarā izplatīja paziņojumu, apgalvojot, ka "daudzpusējās sarunās par Krievijas likumdošanas atbilstību PTO prasībām kā līdz šim, tā arī turpmāk tiks risināti tādi Latvijai būtiski jautājumi kā Krievijas diskriminējošā dzelzceļa tarifu politika, kā arī Krievijas saistības cauruļvadu pieejamības jomā. Eiropas Komisijas pārstāvji ir apstiprinājuši, ka šie Latvijai būtiskie jautājumi tiks risināti pirms Krievijas uzņemšanas PTO". Analītiķi norāda, ka sarunās ar ES Krievija nav piekāpusies gandrīz nevienā jautājumā. Kad Latvija centās iestāties PTO, tad viens no nosacījumiem bija telekomunikāciju demonopolizācija. Šāds nosacījums tika izvirzīts arī Krievijai, taču piektdien parakstītajā vienošanās protokolā par Rostelekom monopolstāvokļa likvidāciju nav minēts ne vārds. Tas pats sakāms par lauksaimniecības subsidēšanas pārtraukšanu, ievedmuitas atcelšanu daudzām precēm, banku un apdrošināšanas sistēmas atvēršanu ārzemju investoriem u.c. Formāli Krievija ir piekāpusies jautājumā par gāzes cenas paaugstināšanu iekšējiem lietotājiem, taču to grūti nosaukt par piekāpšanos, jo Krievija ir apsolījusi pakāpeniski līdz 2010. gadam palielināt gāzes cenu iekšējiem lietotājiem līdz 40% no pasaules gāzes cenas. Patlaban Krievija pārdod gāzi iekšējā tirgū pat piecas reizes zemāku cenu, nekā to eksportē. Latvija sola aizstāvēt mazo ES valstu ietekmi balsošanā Diena 05/25/04 Latvija līdzīgi kā citi mazie ES konstitūcijas sarunu dalībnieki neplāno piekāpties dažu valstu prasībai ieviest tām izdevīgāku balsošanas modeli ES Padomē, kas ir galvenā ES lēmumu pieņemšanas institūcija. Tā pirmdien atzina ārlietu ministrs Rihards Pīks. Balsu svars ES Padomē ir strīdīgākais konstitūcijas jautājums, un tieši tā dēļ ar neveiksmi beidzās starpvaldību sarunas pērn decembrī. Konstitūcijas projektā paredzēts, ka lēmums tiek pieņemts, ja par ir vairāk nekā puse valstu un vairāk nekā 60% to iedzīvotāju. Šāds modelis neapmierina Poliju un Spāniju, kas otro skaitli vēlas redzēt lielāku, lai, dažām lielajām valstīm bloķējoties, varētu vieglāk apturēt nevēlamus lēmumus. Pirmdienas ārlietu ministru sanāksmē lēmumi pieņemti netika, taču Spānijas pārstāvji joprojām izrādīja vēlmi panākt savu. Kā sacīja R.Pīks, Latvija nevēlas, lai sadalījums būtu augstāks par 55% pret 55%, un savu nostāju nemainīs, turklāt līdzīgu viedokli pirmdien formulējušas vēl 12 mazās valstis, kurām tā būtu vieglāk aizstāvēt savas intereses balsojumos. Taču galapozīcija būšot atkarīga no citiem institucionālajiem jautājumiem, piemēram, no tā, kā tiek lemts par Eiropas Komisijas lielumu, kurā Latvija ir viena no retajām, kas vēl arvien stingri prasa savu pastāvīgu komisāru. Noprotams, ka arī Īrija kā prezidējošā valsts negrasās piekāpties Spānijai un Polijai, jo, kā norādīja tās ārlietu ministrs Braiens Kovens, pārlieku palielinot proporcijas, var tikt apdraudēta lēmumu pieņemšanas efektivitāte. Pirmdien ar septiņu valstu, arī Lietuvas un Polijas, vēstuli prezidentūrai atjaunojās arī iepriekš norimusī diskusija par atsauci uz kristietību konstitūcijas preambulā. "Latvija to atbalstīs, taču neuzstās," sacīja R.Pīks. B.Kovens norādīja, ka preambulai jābūt tādai, ar ko var identificēties jebkurš ES iedzīvotājs, un to panākt varētu būt grūti, jo vieniem ir būtiskākas kristīgās, citiem - laicīgās vērtības. Eiroparlamentā milzīgas piemaksas Latvijas Avīze 05/25/04 Pēdējos gados Eiroparlamenta deputāti ir pieņēmuši virkni stingru likumu, kas ietekmē saimniecisko un sabiedrisko dzīvi 350 miljoniem iedzīvotāju Eiropas Savienībā, - no aizlieguma izmantot vienkorpusa tankkuģus līdz strupam brīdinājumam, ka smēķēšana nogalina, - taču nav sakārtojuši eiroparlamentāriešu piemaksu samudžināto sistēmu. Strīdi par eiroparlamentāriešu saņemamajiem atvieglojumiem un piemaksām uzjundījuši ar jaunu sparu pirms 13. jūnijā paredzētajām Eiroparlamenta vēlēšanām. Eirobirokrāti ir izveidojuši labi ieeļļotu piemaksu un priekšrocību sistēmu: auto ar šoferi; dienas un mēneša pabalsti, kas pievieno desmitiem tūkstošu eiro pie pamatalgas; darbi radiniekiem, kas saņem sekretariātam paredzētos 150 000 eiro gadā; bezmaksas veselības aprūpe; ārkārtīgi devīga pensiju sistēma un, visuzkrītošākā, ceļojumu izdevumu atmaksas kārtība, kas dod likumdevējiem iespēju saņemt vismaz desmit reizes lielāku summu, nekā maksā lidmašīnas biļetes. Desmitiem eiroparlamentāriešu no Francijas, Grieķijas, Beļģijas, Itālijas, Britānijas un Īrijas savos birojos algo radiniekus. Žurnālistiem izdevies iegūt algu un izdevumu sarakstus, kas liecina, ka Eiroparlamenta deputāts pēc visu bezmaksas priekšrocību aprēķināšanas var pievienot pamatalgai krietni vairāk nekā 100 000 eiro. Eiroparlamenta sociālistu grupas deputāts skots Bils Millers atzīst, ka vēlētāji un pat viņa paša leiboristu partijas biedri viņu apsūdz negodīgumā un savtīgumā, dēvējot par "dēli" un "parazītu". Viņa kolēģe Eluneda Morgāne no Velsas brīdinājusi eiroparlamentāriešus: "Ja mēs neveiksim izdevumu atmaksas reformu, tad tiksim sisti krustā nākamajās vēlēšanās." Vēlēšanas tuvojas, taču reforma nav veikta. No 10. līdz 13. jūnijam paplašinātās Eiropas Savienības vēlētāji 25 valstīs izraudzīs 732 delegātus, kas noteiks likumus gandrīz pusmiljardam Eiropas iedzīvotāju. Līdz ar politiskiem un saimnieciskiem jautājumiem vēlētāji uzdod jautājumus, piemēram, par 262 eiro piemaksu katru dienu, ko deputāti saņem pēc reģistrēšanās Eiroparlamenta sēdekļos Briselē vai Strasbūrā. Daļa parlamentāriešu jau dažas minūtes pēc dienas naudas saņemšanas steidzas uz lidostu, lai dotos mājās. Mihels van Hultens, holandiešu sociālists, kas atbalsta deputātu apmaksas reformu, uzskata, ka "šis jautājums ir ļoti svarīgs ES, jo sabiedrības atbalsta iegūšanai vajadzīgas iestādes, kam pilsoņi varētu ticēt". Vēlētāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās ir samazinājusies no 63 procentiem 1979. gadā līdz 49 procentiem 1999. gadā. Daudzi novērotāji uzskata, ka vēlētāji ir neapmierināti ar eiroparlamentāriešu izveidoto "pašapdāvināšanās" sistēmu. Smeļot no ES aptuveni 100 miljardu eiro budžeta, eiroparlamentārieši ir sev nodrošinājuši lielākas piemaksas nekā jebkuras ES dalībvalsts parlamentā. Somu sociālists Reino Pāsilinna paudis šaubas, vai iekāros darbu jaunajā Eiroparlamentā, ja nāksies zaudēt papildu ienākumus, kas veido aptuveni 20 000 eiro mēnesī, turklāt bez nodokļiem. Viņa mēnešalga ir 5000 eiro, 3700 eiro citiem izdevumiem, 10 000 eiro lidojumiem no Helsinkiem uz Briseli. Par lielāko daļu šīs summas nav jāatskaitās, un tā netiek aplikta ar nodokļiem, bet tūrisma klasē var nopirkt daudz lētākas biļetes, nekā apmaksā Eiroparlaments. Internetā var nopirkt divvirziena biļetes no Helsinkiem līdz Briselei par aptuveni 200 eiro, bet saņemt kompensāciju par aptuveni 2000 eiro. Gadā ienākums no transporta kompensācijām var būt desmitiem tūkstošu eiro. Eiroparlamenta deputāts no Somijas Zaļās partijas Esko Sepanens atzīst, ka "mūsu algas lielāko daļu veido lidošana, tāpēc vēlētāji neatbalsta šādu pārstāvniecību". Somu parlamentārieši atbalstot piemaksu reformu, taču, "kamēr to maksā, katrs to saņem". Īrijas deputāts Džons Makartins parasti jau pirms astoņiem rītā cenšas saņemt dienas naudu Strasbūrā, lai 9.30 pagūtu uz lidmašīnu, kas dodas uz Dublinu. Ja kasieris aizkavējas kaut par dažām minūtēm, viņš atstāj zīmīti un steidzas uz lidostu, jo "septiņas minūtes ir liels laika zaudējums". Lai nenokavētu agros reisus, tagad dienas naudu deputātiem izmaksā jau no septiņiem rītā. Nīna Gila no Eiroparlamenta budžeta komitejas tika kolēģu nozākāta, jo bija atļāvusies izteikties pret 50 eiro nedēļas piemaksas ieviešanu par taksometra izmantošanu, jo likumdevēji jau tā saņem daudz piemaksu. Eiroparlamenta deputāti no Vācijas un Austrijas, vēloties izvairīties no kritikas plašsaziņas līdzekļos par izšķērdību, nesen augstsirdīgi apņēmās atteikties saņemt lielāku apmaksu par ceļa izdevumiem, nekā norādīts biļetēs. Eiroparlamentārieši ne tikai saņem 5000 eiro gadā valodas mācībām, bet arī divus apmaksātus lidojumus uz Eiropas valstīm, lai "iegremdētos valodas atmosfērā", saņemot 131 eiro pabalstu dienā. Dzīves līmeņa un atalgojuma atšķirības dažādās ES valstīs mudina eiroparlamentāriešus izmantot piemaksu palielināšanu ienākumu izlīdzināšanai. Deputātiem pamatalgu maksā katras valsts parlaments, un parasti tā līdzinās vietējo parlamentāriešu ienākumiem. 2003. gadā Itālijas deputāti saņēma 131 700 eiro, bet Spānijas parlamentārieši - 36 672 eiro. Ungārijas deputātu alga pērngad bija 9 660 eiro. Lēmumus par piemaksu sistēmu nepieņem ar balsojumu Eiroparlamentā, bet par to lemj tikai piecu cilvēku kvestoru kolēģija, ko vada britu konservatīvais Ričards Balfs un kam nav jāatskaitās sabiedrībai. Par kvestoriem senajā Romā sauca impērijas kases pārraugus. Balfs uzskata, ka daudzi iedzīvotāji nepiedalās Eiroparlamenta vēlēšanās, jo sabiedrībā valdot "apmierinājuma kultūra". Jāšaubās, vai viņam piekritīs Latvijas vēlētāji. Uz Eiroparlamentu ar dažādiem saukļiem BNS 05/25/04 Uz katrām vēlēšanām politiskās partijas savus potenciālos vēlētājus cenšas uzrunāt ar reklāmu saukļiem, kuru mērķis ir "aizķert" ikviena cilvēka jūtīgākās dvēseles stīgas un pozicionēt partiju pēc iespējas labākā gaismā. Arī Eiroparlamenta vēlēšanas nebūs izņēmums, liecina aģentūras BNS veiktā aptauja. Pagājušo vēlēšanu uzvarētāja partija "Jaunais laiks" ("JL") uz Eiroparlamentu ies ar devīzi "Dabūsim vairāk naudas Latvijai no Eiropas Savienības un neļausim to izzagt", pastāstīja "JL" Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņas organizators Aldis Kušķis. Viņš arī pastāstīja, ka nemainīgi aktuāls uz šīm vēlēšanām paliks arī "JL" sauklis - "Gods kalpot Latvijai". Savukārt Tautas partija savu vēlēšanu kampaņu sola balstīt uz vārdiem "Labklājība, drošība un latviskums". Zaļo un zemnieku savienība šajās vēlēšanās iedzīvotājus uzrunās ar vārdiem "Par drošu un bagātu Latviju", savukārt Latvijas Pirmās partijas Eiroparlamenta vēlēšanu "lokomotīve" Oskars Kastēns skatītājiem un klausītājiem partijas reklāmas rullīšos atklās - "Eiropu es cienu, Latviju es mīlu". Savukārt nacionāli noskaņotie tēvzemieši vēlētājus centīsies pārliecināt balsot par viņu sarakstu ar vārdiem "Cienīgi pārstāvēt Latviju". Agresīvāks reklāmas sauklis būs kreiso spēku apvienībai ""'Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ("PCTVL"). "PCTVL" Eiroparlamenta deputātu kandidāts Jurijs Sokolovskis apstāstīja, ka centrālais apvienības sauklis būs - "Krievi nāk!". Savukārt viņu lielākajiem konkurenti - Tautas saskaņas partija (TSP) vēlētājus centīsies paliecināt ar vārdiem - "Kopā Eiropa sadzirdēs" un "Saskaņa ir vajadzīga gan Latvijā, gan Eiropā". Savukārt ar pirmo numuru Eiroparlamenta vēlēšanās startējošā Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) nāks klajā ar lozungu "Par Eiropu darba cilvēka labā". Nacionālo politiku netaisīs Latvijas Avīze 05/25/04 Aizvadītās nedēļas nogalē bijusī Latvijas diplomāte un ārlietu ministre Sandra Kalniete nu jau kā Eiropas Savienības komisāre iepazinās ar lauksaimniecību Kurzemē. Viņa Ventspils, Kuldīgas un Tukuma rajonos apmeklēja vairākas lauku saimniecības un mājlopu kautuves, kā arī piedalījās Pārtikas un veterinārā dienesta Kuldīgas rajona pārvaldes jauniekārtotās ēkas atklāšanā. Ap pārdesmit lauku saimnieku un uzņēmēju Eiropas Savienības komisāri satikt bija braukuši uz vienu no viņas pieturpunktiem - Alda un Igitas Kociņu saimniecību "Zāģeri" Kuldīgas rajona Ivandē. Komisāre neslēpa, ka uz novadiem dodas, lai labāk iepazītu lauksaimniecību un lauku apstākļus un lai raudzītu, kā, Eiropas Komisijā (EK) lemjot par viņai uzticētajiem lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumiem, efektīvāk palīdzēt savai valstij. Atšķirībā no Eiropas Parlamenta deputātiem EK komisāri tieši pārstāvēt savas valsts intereses nedrīkst, jo viņu misija ir lemt par visas savienības stratēģiskiem jautājumiem. S. Kalniete: - Esmu jau guvusi skaidrību par to, cik lielā mērā mana nostāja var ietekmēt Eiropas Komisijas galīgo lēmumu. Līdz lēmuma pieņemšanai EK nonāk tikai tie jautājumi, kurus neizdodas saskaņot dažādos dienestos. Trīs nedēļu laikā, kopš esmu apstiprināta savā amatā, lauksaimniecības jomā apspriesti vairāki jautājumi. Svarīgākais no tiem bija par finanšu izmantošanu no 2007. līdz 2012. gadam. Tur ietverta arī visa tā nauda, ko varēs saņemt Latvija savai lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Vienojāmies par kontrolskaitļiem, jo budžeta galīgo variantu pieņem ES Padome. Šajos kontrolskaitļos kopā ar Franci Fišleru strikti iestājāmies par to, lai netiktu samazināta lauksaimniecībai un lauku attīstībai paredzētā nauda, jo ir zināms, ka pilnīgi visas ES budžeta pozīcijas plānots samazināt par 3%. Tādā veidā grib nodrošināt naudas rezerves, ko vajadzības gadījumā "piespēlēt" tai vai citai jomai. Mēs pat rakstījām paziņojumu, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai šāda rezerve nav jāveido, jo nav zināms, cik efektīvi jaunās valstis šo naudu apgūs. Un, ja daļa naudas paliks neizmantota, to tik un tā atdos citām vajadzībām. Pieņēmām arī lēmumu ES teritorijā atļaut tirgot ģenētiski modificētu (pārveidotu) kukurūzu. Es biju starp tiem sešiem (no 30) komisāriem, kas iebilda pret šo atļauju, diemžēl mēs palikām mazākumā. Uzņēmējus galvenokārt interesēja divi jautājumi. Pirmais: kāda būs Latvijas ekonomiskā stratēģija ES sastāvā, un otrais: kā pastāvēt un konkurēt uzņēmējdarbību apgrūtinošo nozaru prasību un vispārējā sadārdzinājuma apstākļos. Kazdangas piena pārstrādes SIA "Elpa" valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis: - 20. maijā piedalījos Pasaules bankas un Latvijas Zemkopības ministrijas rīkotajā sanāksmē Rīgā. Tur bija dalībnieki no 11 ES valstīm un runās izkristalizējās divas tendences. Pirmā: struktūrfondu nauda jāiegulda tur, kur tā dod lielāku atdevi. Tātad tie naudas saņēmēji atkal būs rajoni un reģioni ar jau attīstītu infrastruktūru. Kautrīgāk izskanēja otrs viedoklis, proti, ka jāsaglabā valstī esošā vide, agrovide, saimnieciskās tradīcijas un viss pārējais. Baidos, ka tajā jaunajā programmā, ko ES gatavo darbam pēc 2006. gada, virsroku gūs tieši tā naudas taisīšanas konvencija. Sanāksmē jau dominēja mēģinājums pierādīt, ka mazām saimniecībām nav perspektīvas. Tur runāja par noteiktiem apjomiem, ko sasniedz, sākot vismaz ar 400 ha lielu zemes platību, un tas nozīmē, ka saimniekošanas pamatā tiek likts kapitāls, nevis cilvēks un vide. Ar šādu saimniekošanu, kur galvenie skaitļi ir minerālmēslu un pesticīdu daudzums uz hektāru zemes, lai no tās izsūktu pēc iespējas lielākas ražas, vecā Eiropa jau ir nonākusi strupceļā. Vai arī mums tur jānonāk? Kā pierādīt, ka labs un skaists var būt arī tas, kas ir mazs? S. Kalniete: - Tāda pati diskusija notiek visās ES valstīs. Un jautājums par to, vai laukus gribam redzēt kā vietu lielražošanai vai arī kā dzīvesveidu, kur tiek saglabātas tradīcijas un tās vērtības, kas raksturīgas tikai laukiem un pilsētās vairs nav iespējamas, ir katras nacionālās valdības stratēģiska izšķiršanās. Personīgi es un liela daļa pilsētnieku domājam, ka Latvijai ir jāsaglabā tai raksturīgā vide un cilvēki tajā. Citādi būs tāpat kā jau ir Nīderlandē, Vācijā, Francijā - var braukt un braukt, bet cilvēku nekur vairs nav, ir tikai lielsaimniecību apsēti lauki vai milzīgi mājlopu ganāmpulki. Eiropas Savienībā 2003. gadā pieņemtais lēmums par kopējās lauksaimniecības politikas reformu šādu vides saglabāšanas iespēju paredz. Tāpēc jau līdztekus lauksaimniecības atbalstam ir paredzēti atsevišķi līdzekļi tieši lauku attīstībai, kas gadu no gada palielināsies. Un tieši nacionālās valdības uzdevums ir domāt, kas būs lauku prioritātes. Sandra Kalniete arī skaidroja, ka patlaban Latvijā ir tāds kā amortizācijas periods, kad tiek atbalstīts vai viss, ko cilvēki izdomā darīt. ES komisāres skatījumā tā gan ir sociāli saudzējoša pieeja (visiem tiek dotas iespējas), bet no ekonomiskā viedokļa - tuvredzīga politika, jo perspektīvā neiezīmēto prioritāšu trūkums iekļaušanos Eiropas ekonomiskajā un tirgus apritē padarīs grūtāku un ilgāku, kā arī kavēs valsts attīstību. Lauku uzņēmēji oponēja komisārei, ka viņu vēlme strādāt un konkurēt Eiropas Savienības apstākļos tiek ierobežota gan ar pārmērīgām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasībām, gan ar dempinga cenām lielveikalos, gan ar ražošanas resursu sadārdzināšanos. Kautuves īpašniece Vera Ņevzorova (attēlā) no Ventspils rajona: - Kopš 1. maija ir nebeidzamas problēmas ar mazjaudas kautuvi, ko pirms trim gadiem uzbūvējām ne visas valsts, bet gan tikai savas un kaimiņsaimniecības vajadzībām. Bet PVD tik un tā prasīja papildus ierīkot dušu. Par 1000 latiem to ierīkojām. Tagad liellopu kautķermeņiem jāizņem mugurkauls, tāpēc vajag lielāku platību un speciālas ierīces. Nu jau vairs ar 1000 latiem vien cauri netiks. Kāpēc PVD nepateica agrāk, ka būs jāveic mugurkaula izņemšana? Kautuvē algojām savu neatkarīgo ekspertu. Tagad PVD prasa, lai mēs algotu viņu ekspertu un maksātu tam algu - Ls 7,50 stundā. Tas jau ir vairāk nekā ministram! Sākot ar 1. maiju, cūkām jāveic analīzes trihinelozes pārbaudei. Tāpēc man kautuvē vajagot speciālu laboratoriju vai arī paraugi jāved uz pilsētas laboratoriju. Laboratorijas iekārta maksā ap 1800 latu, tāpēc paraugus vedu uz 16 kilometrus attālo pilsētu un par katru analīzi maksāju ap Ls 2,70. Turpretī, ja es to laboratoriju ierīkotu uz vietas un PVD eksperts tur taisītu analīzes, man par katru no tām veterinārajai pārvaldei būtu jāmaksā Ls 11,25. Ar Valmieras uzņēmumu jāslēdz līgums par lopu atlikumu savākšanu, bet vispirms jānopērk speciāls konteiners, kas maksā Ls 360. Ar lieljaudas kautuvēm tas pats gals, - kolēģi teica, ka mēnesī visu prasību izpildīšanai aizejot 8000 latu! Tomēr lieljaudas kautuvēm ir lielāks naudas apgrozījums, ar ko var atļauties lielākus izdevumus. Es ņēmu kredītu specializētas automašīnas iegādei. Ar ko lai parādu atdodu, ja visa nauda aiziet tikai par to, lai kautuvi neaizslēgtu ciet? S. Kalniete: - Prasība par mugurkaula izņemšanu liellopu kautķermeņiem ir obligāta visā Eiropas Savienībā un noteikta tādēļ, lai pasargātu cilvēkus no ļoti bīstamajām slimībām, kas var attīstīties tieši mugurkaulā. Taču pārējais gan man izklausījās kā šausmu pilns stāsts. Zinu, ka viena daļa tarifu ir ES noteikta, bet otru daļu nosaka uz vietas katrā valstī. Par kūtīm arī daudz atkarīgs no tā, kā vietējais ierēdnis interpretē noteikumus. Savukārt par veterinārajām prasībām kautuvēs es šobrīd nezinu, bet apsolu, ka noskaidrošu, kas to sakarā ir noteikts Eiropas Komisijā un ko lemj nacionāli. Arī atbildot uz bioloģisko un citu lauksaimnieku jautājumu, kāpēc Latvijā joprojām liek šķēršļus mājās ražotu produktu tirdzniecībai, komisāre varēja atbildēt tikai to, ka tā acīmredzot ir nacionālā politika, jo, cik viņa ceļojusi pa citām ES dalībvalstīm, mājas apstākļos ražotus pārtikas produktus pārdot nav liegts, arī ražošanas un higiēnas prasības tādām ražotnēm ir viegli nodrošināmas. Diskusijas nobeigumā Sandra Kalniete uzsvēra, ka ikviens lauku apmeklējums un ikviena saruna ar lauku cilvēkiem viņai ir nenovērtējama mācībstunda, kas lieti noderēs darbā Briselē. Taču uz lauksaimnieku lūgumu "pielikt Briselē mazo pirkstiņu" kaut vai kooperācijas veicināšanai Latvijā, S. Kalniete atbildēja: - Ne es, ne kāds cits uz Briseli nav aizsūtīts tādēļ, lai kārtotu tās lietas, kas darāmas Zemkopības ministrijai un valdībai tepat uz vietas! Konkrēti mans pienākums ir gādāt, lai tie jautājumi, kuru lemšanā piedalos, ES mērogā tiktu korekti pildīti. Valsts propagandas aparāts maldinājis tautu Rīgas Balss 05/25/04 Valsts izveidotais propagandas aparāts, kas pērn pirms referenduma un šogad pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) skandēja slavas dziesmas ES, apzināti maldinājis tautu, stāstot, ka cenas celsies pamazām un visiem būs laba dzīvošana.Šāda dezinformācija joprojām tiek izplatīta, tikai ar to atšķirību, ka tagad kļūst skaidri redzams, cik tālu solītais ir no dzīves realitātes. RB uzmanību piesaistīja viena no aģitācijas lapiņām — tajā skaidrots, kā mainīsies cenas pēc Latvijas iestāšanās ES. Solīts, piemēram, ka cukura un konditorejas izstrādājumu cenas kritīsies, tāpat kritīsies no ES valstīm importēto preču cenas, bet alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu cenas paliks tādas pašas. Īpaši izceļas frāze: "Tiek prognozēts, ka līdz 2009. gadam ierastajam cenas kāpumam degvielas litra cena papildus varētu kāpt par 1–2 santīmiem." Acīmredzot lapiņas veidotājiem nekas nav bijis zināms par akcīzes nodokļa pieaugumu, kura dēļ degviela jau tagad maksā krietni dārgāk, līdz ar to turpina sadārdzināties visas pārējās preces un pakalpojumi. Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs, kas bija viens no bukletiņa gatavotājiem, RB stāstīja, ka ir pamanījis centienus vērtēt situāciju pārlieku optimistiski. Gaidāmais cenu kāpums atsevišķām precēm uz muitas nodevu rēķina bijis zināms iepriekš, taču Zemkopības ministrija, no kuras saņemta bukletiņam domātā informācija, to nav ierēķinājusi. H. Danusēvičs atzina, ka aģitatori mēģināja noslēpt dažas no negatīvajām sekām, iestājoties ES. Zemkopības ministrijā kā galveno atbildētāju par sniegto informāciju RB minēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāju Ingūnu Gulbi. Arī viņa uzsvēra, ka valstsvīri tiešām mēģinājuši stāstīt tikai par ES gaišajām pusēm un lielā cenu kāpuma nepieminēšana esot bijis "politisks jautājums". Eiroskeptiķi alkst iekarot Eiroparlamentu Diena 05/26/04 Tikko uzņemti Eiropas Savienībā, jauno dalībvalstu iedzīvotāji jūnijā varētu izgāzt dusmas par cenu pieaugumu un citām ar šo organizāciju it kā saistītām nedienām, nosūtot uz Eiropas Parlamentu pret ES naidīgi noskaņotas partijas, uzskata vairāku ES valstu preses izdevumu komentētāji un aptaujātie eksperti. Ja panākumus gūs arī populistu partijas vecajās dalībvalstīs, Eiroparlaments var pārvērsties par eiroskeptiķu midzeni un tā sekmīga darbošanās būs apgrūtināta. EP daudzās Savienības valstīs, īpaši tikko uzņemtajās, kļuvis par pievilcīgu mērķi viendienas, populistiskajām un izteikti eiroskeptiskajām partijām, raksta The Times. Dažas nedēļas pirms vēlēšanām labas izredzes iekārtot savus cilvēkus Strasbūrā ir Polijas, Čehijas, Ungārijas un Slovākijas partijām ar juceklīgu programmu un apšaubāmu izpratni par demokrātiju. Pamazām eiroskeptiķu grupas pieņemas spēkā arī Dānijā, Zviedrijā un Nīderlandē, bet vēlēšanās Vācijā un Francijā var atspoguļoties dažu sabiedrības grupu dusmas par ES paplašināšanas nestajiem draudiem. Eiropas Komisijas veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka tikai 48% Savienības iedzīvotāju uzskata, ka dalība ES ir vērtīga. Desmit jaunajās valstīs noskaņojums ir vēl skeptiskāks, tur ES atbalsta vien 43% iedzīvotāju. Dānijas parlamentārietis Jenss Pēters Bonde, kurš vada Eiropas eiroskeptiķu partiju jumta organizāciju - Eiropas Demokrātiju un dažādību grupu - saka: "Šis būs daudz eirokritiskāks parlaments. Parlamenta eiroskeptisko dalībnieku skaits divkāršosies, dodot spēcīgu balsi. Daudzos jautājumos mums jau ir izšķirīga loma, taču mums tā būs vēl vairākos jautājumos." Viena no spilgtākajām pretendentēm uz vietu Eiroparlamentā ir Polijas kreisā spārna populista Andžeja Lepera Pašaizsardzības partija, kas sola izstāties no ES, ja Polijai neļaus grozīt iestāšanās noteikumus. Eiroskeptisko kustību atbalsta aptuveni 17% vēlētāju, lai gan martā tā nopietni pretendēja pat uz vispopulārākās partijas statusu. Pēdējā mēneša laikā "protesta partijas" reitings ir nokrities par septiņiem procentiem, galvenokārt tāpēc, ka uzlabojies ekonomiskais stāvoklis valstī un samazinājies neapmierināto daudzums. Tomēr kādreizējā cūkkopja vadītajai partijai joprojām ir labas izredzes iegūt nozīmīgu vietu skaitu Strasbūras apaļajā ēkā. Čehijā uz otro lielāko balsu skaitu pagaidām cer Komunistiskā partija, kuras pārstāvju retorikā var saklausīt aicinājumus uz šķiru cīņu un Austrumu bloka vienotību. Pēdējā partijas sanāksmē tā saņēma veiksmes vēlējumus no biedriem Kubā un Ziemeļkorejā. Komunistu rindās uz vietu Strasbūrā kandidē vienīgais čehu kosmonauts Vladimirs Remeks. Slovākijā vēlēšanās piedalīsies pat divi pārbaudīti populisti, kuru partijas kopā varētu savākt pat vairāk nekā pusi balsu. Viens ir kādreizējais valsts vadītājs Vladimirs Mečjars, kurš pirms mēneša guva labus rezultātus valsts prezidenta vēlēšanās, bet otrs - Roberts Fičo, kurš tiek uzskatīts par slovāku diktatora vieglāku versiju un īpaši naidīgi izsakās par čigāniem un ungāru minoritāti. Bijušajam Ungārijas premjeram Viktora Orbānam, kurš izraisīja kaimiņvalstu sašutumu ar palīdzības piedāvājumiem ārzemēs dzīvojošajiem ungāriem un tagad brīdina par ārzemju kompāniju pārlieku lielo ietekmi uz valsts ekonomiku, sabiedriskās domas aptaujas paredz pārliecinošu uzvaru. Tiesa, viņš nav bīstamākais no Austrumeiropas populistiem. Politologi eiroskeptiķu un populistu gaidāmos panākumus skaidro ar neapmierināto cilvēku balsojumu. Viņi lēš, ka Austrumeiropas valstīs iestāšanās ES radīja papildu grūtības 20 -30% iedzīvotāju - galvenokārt bezdarbniekiem, pensionāriem, zemniekiem un mazpilsētu iemītniekiem. Zaudētāji īpaši nadzīgi varētu doties uz iecirkņiem, lai izgāztu dusmas par nespēju uzlabot savu dzīvi. "Izmaiņas sabiedrībā notika daudz ātrāk nekā izmaiņas galvā," žurnālam Der Spiegel vēlētāju niknuma iemeslu skaidro Austrumeiropas eksperts Kais Olafs Langs. Viņš populistu panākumus saskata veiksmīgā aģitācijā un iebiedēšanā. Cilvēki atskatās uz šķietami nodrošināto pagātni sociālismā un notic aģitatoru vārdiem. Populisti izmanto ideoloģiju sajaukumu, lai stiprinātu bailes no nākotnes. Piesauc nacionālismu vēlētāju pašapziņas celšanai, bet ES pozicionē kā nežēlīgu globalizācijas institūciju. Tam pievienojot sociālismam raksturīgos solījumus par darbu un maizi, kā arī valdošās elites kritizēšanu, vēlētāji tiek samulsināti un saskata glābējus eiroskeptiķos. Tā kā postkomunistiskajās valstīs stabilas partijas ar nemainīgu vēlētāju loku ir retums, turklāt pie varas pabijušie parasti iedzīvojas korupcijas skandālos, populistiem nemaz nenākas grūti uz vienām vēlēšanām piesaistīt ievērojamu atbalstītāju pulku. Eiroskeptiķi rosās ne tikai jaunās dalībvalstīs, bet arī Rietumeiropas ziemeļos, tiesa, ne tik vērienīgi. Dānijā divas lielākās eiroskeptiķu partijas vēlēšanās varētu iegūt ceturto daļu balsu, bet tās kaimiņvalstī pamazām popularitāti iekaro kādreizējā Zviedrijas Centrālās bankas vadītāja Larsa Volina nodibinātā eiroskeptiķu partija June List. Partijas vadītājs paziņojis, ka vēlas ES redzēt kā valstu sadraudzību, nevis Eiropas savienotās valstis. "Mēs ticam kopīgam preču un pakalpojumu tirgum, taču mums nešķiet, ka ir nepieciešams ieviest ES noteikumus darba tirgum, sociālās nodrošināšanas sistēmai un valūtai," partijas nostāju deklarē L.Volins. Pat viena no sešām ES dibinātājvalstīm Nīderlande, kur tradicionāli ir augsts atbalsts Savienības idejai, ir kļuvusi ievērojami kritiskāka. Pat mēreno partiju biedri Briselei reizēm mēdz veltīt neglaimojošus vārdus, kā to izdarīja Darba partijas kandidāts Makss van den Bergs. Viņš paziņoja, ka ES kļuvusi traka. Konkurējošā liberālā VVD partija vēlēšanās startē ar saukli: "Eiropa ar mēru." Tik neuzticīga attieksme pret ES Nīderlandē nav novērota nekad, un politologi to skaidro ar vienotās valūtas ieviešanu, kā rezultātā pieauga cenas. Pirmoreiz ES sastāvā nīderlandieši ir piedzīvojuši nopietnu problēmu, kas skar katru personīgi, tāpēc daudzi nepatikšanās vaino ES. Lielbritānijā redzamākā eiroskeptiķu apvienība - Neatkarības partija, kas vēlas panākt izstāšanos no ES, cenšas kļūt populārāka, piesaistot sabiedrībā pazīstamus cilvēkus. Nesen to rindas papildināja bijušais televīzijas moderators Roberts Kilrojs -Silks, bet otrdien par pievienošanos grupai paziņoja arī aktrise Džoanna Kolinsa. Aptaujas liek domāt, ka pirmo pārstāvi EP varētu iegūt Britu Nacionālā partija, bet mēreni eiroskeptiskā Konservatīvā partija gūs pat ļoti labus panākumus. "Pirms kāda laika dažās valstīs pastāvēja uzskats, ka Eiropas sadarbība pati par sevi ir laba, taču varbūt tas bija naivs spriedums," britu laikrakstam The Times saka Eiropas politisko pētījumu centra vecākais analītiķis Bens Krams. "Tagad dominē vairāk reālisma. Vairums vidusmēra partiju tiecas būt proeiropeiskas, taču ir nonākušas līdz punktam, kad tas vairs nav neapspriežams jautājums." Eiroparlamenta vēlēšanās - vislielākās izredzes 'Jaunajam laikam' BNS 05/26/04 Ja Eiroparlamenta vēlēšanas notiktu maijā, vislielākās izredzes pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā (EP) būtu opozīcijas partijām - "Jaunajam laikam", "tēvzemiešiem" un kreiso spēku apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), liecina "Latvijas faktu" maijā veiktā aptauja. Par "Jauno laiku" EP vēlēšanās balsotu 14,6% aptaujāto, par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK balsis atdotu 11,2%, bet par PCTVL - 8,2%. Maijā iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pārvarētu arī valdošajā koalīcijā pārstāvētās Tautas partija (7,9%) un Zaļo un zemnieku savienība (5,1%), kā arī 8.Saeimā neiekļuvušais "Latvijas Ceļš" (5,3%) un Rīgas domē valdošā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (5%). Nedaudz līdz iekļūšanai EP maijā pietrūktu koalīcijā pārstāvētajai Latvijas Pirmajai partijai, par kuru balsotu 4,7% vēlētāju. Opozīcijā esošā Tautas saskaņas partija maijā var rēķināties ar 3,8% vēlētāju atbalstu, Jurija Žuravļova vadītā Sociāldemokrātiskā labklājības partija - 1,2%, bet opozīcijā esošā Latvijas Sociālistiskā partija - ar 1,1%. Par pārējām partijām, kas piedalīsies EP vēlēšanās, balsotu mazāk par 1% vēlētāju. EP vēlēšanas Latvijā notiks 12.jūnijā un tajās piedalīsies arī Konservatīvā partija, "Latgales gaisma", Kristīgo demokrātu savienība, Sociāldemokrātu savienība - SDS un "Eiroskeptiķi". EK sola aizstāvēt Latviju PTO sarunās ar Krieviju Diena 05/26/04 Eiropas Savienības (ES) un Krievijas noslēgtās divpusējās sarunas saistībā ar tās dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) skar tikai preču un pakalpojumu tirgu, bet jautājumi, kas ir svarīgākie Latvijai - nediskriminējoši dzelzceļa tarifi un pieeja tās cauruļvadiem - tiks risināti daudzpusējās sarunās jūlijā. Eiropas Komisija (EK), kurai Latvija līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā deleģējusi savu balsi PTO, sola pastāvēt uz šo prasību ievēro šanu. Pagājušonedēļ ES un Krievijas pārstāvji Maskavā pabeidza divpusējās sarunas, kurās varēja spriest tikai par preču un pakalpojumu tirgus nosacījumiem. Latvija līdz ar iestāšanos ES tai deleģējusi arī tiesības sevi pārstāvēt, tādēļ veto tiesību PTO mums nav, Dienai skaidroja Ārlietu ministrijas ES ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktore Maija Manika. Latvijas diplomātu uzdevums tagad esot uzmanīt, lai valsts intereses būtu iekļautas kopējos ES pozīcijas dokumentos un netiktu aizmirstas pie sarunu galda. Tas, visticamāk, nebūšot viegli, jo sarunu process solās būt gana grūts, turklāt savas prasības ir arī citām valstīm. Viņa arī pieļauj, ka no taktikas viedokļa dažos jautājumos Latvijai var būt izdevīgāk sagaidīt Krievijas iestāšanos PTO, lai tad nekavējoties sūdzētu to tiesā par dalības nosacījumu nepildīšanu, taču pašlaik konkrētus plānus rakstīt esot pāragri. Putins negaidīti sola ratificēt Latvijas robežlīgumu Diena 05/26/04 Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušonedēļ ES un Krievijas sammitā solījis, ka Krievija ratificēs tās robežlīgumus ar Latviju un Igauniju, liecina ES prezidējošās valsts Īrijas sniegtā informācija. Atgādinot teicienu "nesaki hop, pirms nav pārlēkts", Latvijas pastāvīgais pārstāvis ES Andris Ķesteris notikušo tomēr sauc par panākumu - jau pirmajā sammitā pēc Latvijas iestāšanās ES no Krievijas ir sadzirdēts tas, kas velti tika gaidīts gadiem. "Mūsu mērķis šim sammitam ir izpildīts par 120%," gandarīts ir A.Ķesteris. 100% būtu sasniegti tad, ja ES par robežlīguma jautājumu būtu Krieviju tikai uzrunājusi, savukārt 20% esot pielīdzināma Krievijas prezidenta pozitīvā atbilde. Lai gan tā vēl negarantē ātru risinājumu, A.Ķesteris paredz, ka ES neļaus Krievijai solījumu aizmirst un atgādinās par to katrās nākamajās sarunās. Latvija rūpēšoties, lai tas tā notiktu. Par iemesliem, kāpēc Krievija šādu soli spērusi, varot tikai spekulēt, un daļēji tas uzskatāms par pārsteigumu. Krievija vēlas panākt vīzu režīma atvieglojumus ar ES valstīm, kā arī bezvīzu režīmu tālākā nākotnē, un tam robežlīgums ir viens no daudzajiem oblig ātajiem nosacījumiem. Diskusija par robežlīguma parakstīšanu neveiksmīgi rit jau kopš 90.gadu vidus, un arī ES un Krievijas sarunās Krievija par šo jautājumu parasti runāt izvairījusies vai saistījusi to ar mazākumtautību situāciju Latvijā. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Čižovs vēl pirms pāris mēnešiem intervijā Dienai sacīja, ka Latvija ratifikāciju varētu pasteidzināt ar "pretsoļiem", piemē ram, naturalizācijas atvieglošanu vai atliktu skolu reformu. Valdībā un partijās Izgāžas PCTVL nodoms pieprasīt Emša valdības demisiju LETA 05/19/04 Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) Saeimas frakcijas nodoms pieprasīt premjera Induļa Emša (ZZS) demisiju ir izgāzies, jo PCTVL ierosmi nav atbalstījušas citas kreisās partijas, bet ar pašas frakcijas sešu deputātu balsīm nepietiek demisijas pieprasījuma iesniegšanai. Demisijas pieprasījuma iesniegšanai ir nepieciešami desmit deputātu paraksti. Demisijas pieprasījuma parakstu vākšanas iniciators Jakovs Pliners pauda nožēlu par saviem kreisā bloka kolēģiem, kuri šādi demonstrējot atbalstu labējai valdībai. Skaidrojot atteikumu pievienoties PCTVL iniciatīvai, Latvijas Sociālistiskās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Aleksandrs Golubovs apgalvoja, ka šī valdība tomēr runā ar opozīciju, un apšaubīja, vai to darīs nākamā, kas arī būtu labēja. Golubovs pauda cerību, ka valdība virzīs ratificēšanai minoritāšu konvenciju un sociālo hartu, kā arī tiks iesaldēta "īres griestu" atcelšana. Pliners piebilda, ka lēmumprojektu par neuzticības ierosināšanu atteikusies parakstīt arī Tautas saskaņas partija, kā arī partija "Jaunais laiks". Jēkabsons nožēlo "grēkus" Latvijas Avīze 05/21/04 Tautas saskaņas partijas Saeimas frakcija izsaukusi Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāju, iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu, lai prasītu viņam paskaidrojumus par TSP biedra Borisa Cileviča kritizēšanu intervijā "Latvijas Avīzē" (10. marts). Ē. Jēkabsons pēkšņi atzinās, ka viņš sarunājis to, ko nemaz nav domājis, un Cileviču novērtēja kā valstij draudzīgu politiķi. Lūk, pirms diviem mēnešiem publicētais Ē. Jēkabsona viedoklis: "Kaut gan Cilevičs ir pietiekami gudrs un inteliģents, tomēr pastāv viedoklis, ka viņa politiskā filozofija valstij ir bīstamāka nekā Rubika un Ždanokas politiskā nostāja, kas ir daudz primitīvāka." TSP frakcijas sēdē ministrs ir paziņojis, ka B. Cileviča politiskā filozofija nemaz nav bīstama valstij un ka ministrs, sniegdams interviju "Latvijas Avīzē", tomēr bijis pārāk subjektīvs. Tas tādēļ, ka Jēkabsons, formulējot savas domas par Cileviču, vadījies galvenokārt pēc publikācijām latviešu avīzēs. Iekšlietu ministrs aicinājis TSP frakcijas deputātus aizmirst par viņa vārdiem un sākt konstruktīvu sadarbību. Īpaši, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā par izglītības reformas ieviešanu. Interesanti, ka šī krasā viedokļa maiņa notikusi tieši tajā laikā, kad premjers Indulis Emsis tuvinās Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājam Jānim Jurkānam, un sabiedrībā paklīdušas baumas par LPP un TSP apvienošanos. Grūti noticēt, ka Jēkabsons, kurš ir ne tikai partijas līderis, bet arī mācītājs, turklāt ar labām iemaņām boksā, būtu tik viegli iespaidojams, ja pats to nevēlētos. Vai no Jēkabsona nākušie glaimi Cilevičam ir vēl viens LPP solis tuvāk TSP? Ē. Jēkabsons: - Raksturojot Cileviču, es vēlos nodalīt viņa politisko pārliecību no valsts drošības apdraudējuma. Tās tomēr ir divas atšķirīgas lietas. Es nepiekrītu dažādiem Cileviča izteikumiem par Latvijas identitāti, valstij pievienojoties Eiropas Savienībai, arī par Latvijas vajadzību atvērt savas durvis imigrantiem utt. Viņa politiskie izteikumi ir subjektīvi un es tos nepieņemu. Bet pavisam cits jautājums ir par Cileviča un Tautas saskaņas partijas it kā nopietnajiem draudiem valsts drošībai. Frakcijas sēdē es apliecināju, ka ne iekšlietu ministrs, ne arī drošības policija neuzskata, ka Cilevičs un viņa partija kaut kādā veidā kaitē valsts drošībai. Viņi nav draudi Latvijai. Tautas saskaņas partiju nevar pielīdzināt ne štābam, ne citiem ekstrēmistiem, kas kurina nacionālo naidu. Šī partija neaicina uz barikādēm, bet gan uz dialogu. Kā valdības pārstāvis uzskatu, ka multikulturālā sabiedrībā konsultācijas ir vajadzīgas. Skaidrs, ka dialoga ir pietrūcis. TSP frakcijas sēdē jurkānieši ar iekšlietu ministru apspriedušies arī par "situāciju ap izglītības reformu". Jēkabsons norādījis, ka Iekšlietu ministrijā trūkstot speciālistu, kas spētu tikt galā ar izglītības reformas visām niansēm. B. Cilevičs piedāvājis ministram šo jautājumu risināt ar TSP ekspertu palīdzību, kam ministrs piekritis. B. Cilevičs pastāstīja, ka TSP eksperts Jēkabsonam nesniegšot padomus, kā vadīt ministriju, bet gan "piedalīšoties izglītības jautājumu risināšanā un principiālu konfliktu novēršanā". - Ar Iekšlietu ministrijas raksturīgajām metodēm ir grūti mazināt spriedzi sabiedrībā, kas radusies izglītības reformas dēļ, tādēļ ir vajadzīgas citas metodes. Pastāv zinātnes nozare konfliktoloģija, kas māca, kā tikt galā ar konfliktiem. Iekšlietu ministrijai trūkst konfliktu atrisināšanas speciālistu, tāpēc Jēkabsona kungs labprāt pieņēma mūsu piedāvājumu palīdzēt šajā jomā, - teica B. Cilevičs. Kā notiks eksperta iesaistīšana, par to vēl lemšot. Arī premjers Indulis Emsis šonedēļ piekrita izmantot TSP pieredzi, iesaistot slepenā darba grupā TSP ekspertu izglītības jautājumos. Šī vienošanās panākta premjera rīkotajās brokastīs kopā ar TSP priekšsēdētāju J. Jurkānu un TSP frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču. "Jaunā laika" Saeimas frakcijas deputāti vakar Saeimas prezidijam iesniedza Ministru prezidentam I. Emsim adresētos jautājumus par saskaņiešu izglītības ekspertu. Premjeram būs jāsniedz atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Kāds ir šīs darba grupas apskatāmo jautājumu loks? 2. Kāpēc šīs darba grupas darbība tiek klasificēta kā slepena? 3. Kāpēc izglītības reforma tiek saistīta ar nacionālās drošības jautājumiem? 4. Kāpēc darbībai šajā darba grupā tiek izvirzīts TSP pārstāvis, liedzot iespēju citām Saeimā pārstāvētajām partijām piedalīties tās darbībā? 5. Kāpēc sabiedrībai tiek liegtas tiesības uzzināt vairāk par izglītības reformas attīstību un TSP pārstāvja viedokli šajos jautājumos, jo, neizpaužot tā identitāti, šīs tiesības zūd? LPP: Muižniekam nav jāatbild par Šadurska neizdarību un kļūdām LETA 05/20/04 Latvijas Pirmā partija (LPP) ceturtdien izplatīja paziņojumu par "Jaunā laika" (JL) pieprasīto īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka demisiju, kurā apgalvo, ka "Muižniekam nav jāatbild par bijušā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (JL) neizdarību un kļūdām". LPP ziņojumā teikts, ka "JL politikāņu vēlme savas kļūdas uzvelt ministram, kurš divu valdību laikā ir pierādījis savu spēju dialoga formā reāli risināt sabiedrības integrācijas jautājumus un mazināt mākslīgi uzkurināto nacionālo spriedzi, ir skaidrs apliecinājums opozīcijas destruktīvajai politikai". Partija arī apgalvo, ka "JL, kas vārdos norobežojas no kreiso ekstrēmistu centieniem apturēt izglītības reformu, darbos pievienojas politiskajiem šantāžistiem, kuri krāj savu politisko kapitālu, šķeļot Latvijas sabiedrību". "Tikai mākslīgi uzkurinātā naida un neiecietības atmosfērā JL līderi cer apmuļķot cilvēkus, kuri sāk kritiski izvērtēt šīs partijas izdarīto Einara Repšes nemākulīgās vadīšanas laikā," teikts LPP paziņojumā. Tiek arī atgādināts, ka LPP "ir parādījusi savu drosmi, uzņemoties politisku atbildību par izglītības jomu laikā, kad tūkstošiem skolēnu un vecāku bija sakūdīti dalībai ielu gājienos". Pēc LPP domām, tieši JL izglītības ministrs Šadurskis ir personīgi atbildīgs par ekstrēmistu organizēto skolēnu akciju eskalāciju. "Šadurska politiskās kļūdas un atkāpšanās no iepriekš panāktā kompromisa deva zaļo gaismu krievu skolu aizsardzības štāba akcijām." Šadurskis "bijušā valsts galvenā baņķiera bezdeficīta budžeta vīzijas nav aptumšojis ar līdzekļu pieprasīšanu reformas realizēšanai un informēšanas kampaņai krievu skolās, radot labvēlīgu augsni bērnu iesaistīšanai politiskajā cīņās". Repšes atzīšanās, ka Muižnieka demisijas pieprasīšana ir kārtējais mēģinājums gāzt valdību, pēc LPP domām, liecina, ka "savās politiskajās spēlēs JL līderi ir gatavi bloķēties ar Rubiku un Ždanoku, nododot tautas intereses", apgalvots LPP paziņojumā. Kā LETA jau ziņoja, 18.maijā JL frakcija iesniedza Saeimas prezidijam lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Muižniekam. Iesniegumu par neuzticības izteikšanu Muižniekam ir parakstījuši arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas deputāti. JL frakcija uzskata, ka līdzšinējā īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās darbība nav attaisnojusi sekretariāta izveidošanas ieceri - sabiedrības integrācijas veicināšanu Latvijā. Muižnieka "politiskās varēšanas trūkums un bezdarbība izglītības reformas protestu novēršanā ir veicinājusi sabiedrībā šķelšanos", apgalvo JL. Saeima par ierosinājumu izteikt neuzticību Muižniekam varētu lemt nākamnedēļ. Muižnieks spriež par dzimumiem un kikboksu BNS 05/21/04 Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks novērojis, ka Latvijas politiķu stiprā dzimuma pārstāvji dižojas ar dažādu cīņas mākslu prasmēm, lai politikā pierādītu sevi kā īstus vīriešus. Muižnieks ceturtdien seminārā par dzimumu līdztiesību konstatēja, ka Latvijas politikā dominē tradicionālie priekšstati par dzimumu lomām un "vīrieši lepojas, ka nodarbojas ar cīņas mākslu, lai būtu īsti vīrieši politikā". Kā piemērus viņš minēja iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona, bijušā premjera Einara Repšes, bijušā aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska, partijas "Latvijas ceļš" līdera Jāņa Nagļa, krievu skolu aizstāvības štāba aktīvista Jurija Petropavlovska un citu politiķu kaislīgo aizraušanos ar dažādiem sporta veidiem - kikboksu, boksu, teikvando, šķēpmešanu, ralliju un citām aktivitātēm. "Ja neesi sportists vai kaislīgs fans, tad neiederies tradicionālajos vīriešu politikas rāmjos," secināja Muižnieks. Runājot par vīriešu stereotipiem politikā, ministrs izvirzīja jautājumu arī par sieviešu izteiksmīgumu un sievišķumu politikā. Viņš pauda uzskata, ka Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre "ar savu stilisti pastiprināja stereotipu, kādai jābūt sievietei politikā". Muižnieks slavēja opozīcijā esošās partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieces Lindas Mūrnieces politiķes tēlu. "Īsi mati, ādas jaka, tetovējums - man patīk! Pavisam jauns un negaidīts politiķes tēls," viņš neslēpa sajūsmu. Muižnieku aicina piedalīties TSP priekšvēlēšanu pasākumos namu pagalmos LETA 05/21/04 Tautas saskaņas partija (TSP) nosūtījusi atklātu vēstuli īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam (LPP), aicinot viņu piedalīties TSP priekšvēlēšanu pasākumos namu pagalmos. TSP informē ministru, ka TSP Saeimas un Rīgas domes deputāti jau ir noorganizējuši 17 šādas tikšanās, lai "identificētu akūtākās problēmas, kas uztrauc iedzīvotājus, atbildētu uz viņu jautājumiem un sniegtu viņiem plašu informāciju par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā". Tikšanās laikā viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem esot par pilsonību. Ļoti daudzi nepilsoņi norādot, ka, saskārušies ar grūtībām, "mēģinot reģistrēt savus jaundzimušos bērnus kā nepilsoņus". Lai atrisinātu ar pilsonības iegūšanu saistītās problēmas, pēc TSP domām, nepieciešams neaprobežoties ar vispārējām deklarācijām un aicinājumiem, bet gan jānodrošina, lai nepilsoņu bērnu reģistrācijas procedūra būtu vienkāršāka un nepazemotu cilvēkus, lai viņi izjustu valsts pretimnākšanu, nevis pretestību. Lai labāk izprastu problēmas šajā jomā, TSP aicina Muižnieku piedalīties TSP organizētajās tikšanās ar iedzīvotājiem, "lai tiktos ar cilvēkiem tur, kur viņi dzīvo, nevis lepnās konferenču zālēs". Muižnieks, komentējot TSP aicinājumu, norādīja, ka viņam pašam ir sava programma divām nedēļām un tikšanās ar cilvēkiem notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. "Ja varēšu vienu savu tikšanos iespraust, tad es to darīšu," ironiski sacīja Muižnieks, piebilstot, ka viņš ir gatavs tikties ar visiem cilvēkiem. Muižnieks ir Latvijas Pirmās partijas Eiroparlamenta deputātu kandidāts. Novadu veidošanai piekrīt 86% pašvaldību LETA 05/21/04 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) apkopotie sarunu rezultāti ar pašvaldībām liecina, ka 86% pašvaldību principā piekrītot novadu veidošanai, informēja ministrijas preses sekretārs Ansis Pūpols. 157 pašvaldības jeb 30% piekrīt veidot novadu saskaņā ar 102 novadu projektu, no tām 64 pašvaldības jeb 12% - izvirzot savus nosacījumus. 154 pašvaldības jeb 29% vēlas veidot novadu atšķirīgi no 102 novadu projekta. 139 pašvaldības jeb 26% piekrīt nākotnē veidot novadus, bet pašreiz vēlas saglabāt esošo statusu, bet 78 pašvaldības jeb 15% nepiekrīt apvienoties un vēlas saglabāt esošo statusu. Līdz ar to 450 pašvaldības jeb 86%, RAPLM vērtējumā, būtībā atbalstot novada izveidi tuvākā vai tālākā nākotnē. Pagājušā gada vasarā novadu izveidi atbalstīja 391 pašvaldība jeb 72%. RAPLM organizētās sarunas par 102 novadu projekta precizēšanu notika laikā no pērnā gada 11.decembra līdz šā gada 30.martam. Sarunas tika organizētas 92 pašvaldību grupās, tajās piedalījās 520 vietējās pašvaldības. Sarunas nenotika ar sešām republikas pilsētām - Rīgu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni, Ventspili, divām rajona pilsētām - Valmieru un Jēkabpili, kā arī Iecavas novadu un Ikšķiles pilsētu ar lauku teritoriju. Ar Jūrmalas pilsētu un Lapmežciema pagastu notika sarunas par Jūrmalas pilsētas teritorijas paplašināšanas iespējām. Sarunās nepiedalījās Valmieras rajona Zilākalna pagasts, Balvu rajona Tilžas pagasts un Valkas rajona Brantu pagasts. RAPLM prognozē, ka netiks izveidoti 11 no agrāk plānotajiem novadiem, bet to teritorijas iekļausies lielākos novados. Tie ir Apes, Cesvaines, Ezeres, Jaunpils, Krimuldas, Lejasciema, Madlienas, Maltas, Sēlpils, Viļakas un Zasas novads. Ministrija solās respektēt pašvaldību vēlmi saglabāt esošo statusu Brocēnu, Sabiles novadam, Baložu un Vangažu pilsētām un respektēt vēlmi veidot Burtnieku novadu, kaut arī tas atšķiras no valdības akceptētā 102 novadu modeļa. RAPLM ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, saskaņā ar kuru pašvaldības, uzsākot apvienošanās projekta izstrādi, saņems 40% finansējumu no pieprasītās mērķdotācijas summas, bet atlikušos 60% - pēc lēmumu pieņemšanas par apvienošanos. Atbalsta Pīka ierosinājumu LETA 05/24/04 Saeimas Ārlietu komisijas deputāti atbalsta ārlietu ministra Riharda Pīka (TP) iepriekš izteikto ierosinājumu izstrādāt valstiski koordinētu pieeju, lai sniegtu informāciju starptautiskajai sabiedrībai par krievvalodīgo iedzīvotāju problēmām Latvijā, liecina veiktā politiķu aptauja. "Jaunā situācija [dalība Eiropas Savienībā un NATO] pieprasa un dod iespējas mums būt daudz aktīvākiem nekā līdz šim," komentējot Pīka ierosinājumu, sacīja komisijas vadītājs Artis Pabriks (TP). ĀM rada "jaunu vēsmu" Latvijas ārpolitikā, jo esam nolēmuši no pasīvas, ne vienmēr koordinētas darbības pāriet uz aktīvu un strikti koordinētu, atzīmēja Pīks. "Tas prasa zināmas pūles, jo ne visas aktivitātes ārpolitikas laukā veic ĀM." Valsts prezidente dodas uz ASV BNS 05/24/04 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien dosies darba vizītē uz ASV un Meksiku, kur tiksies ar Teksasas štata politiķiem un uzņēmējiem, bet Meksikā piedalīsies Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu sanāksmē. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga pastāstīja, ka no pirmdienas līdz trešdienai Vīķe-Freiberga uzturēsies Hjūstonā Teksasas štatā, kur tiksies ar ietekmīgiem politiķiem, uzņēmējiem, kā arī vietējiem latviešiem. Prezidente Hjūstonā tiksies ar Kongresa republikāņu līderi Tomu Dileju, senatoru Džonu Kornimu un citiem politiķiem. Pēc viesošanās ASV Vīķe-Freiberga dosies uz Meksiku, lai piedalītos ES un Latīņamerikas valstu sanāksmē. Rozenberga atzīmēja, ka šī būs pirmā prezidentes oficiālā vizīte Latīņamerikā. Viņa norādīja, ka šajā sanāksmē "Latvijai būs iespēja būt par jaunās Eiropas balsi". Valstu līderi sanāksmē spriedīs par Latīņamerikas un ES valstu sadarbību. Grantu apstiprina par PA ģenerāldirektoru NRA 05/26/04 Valdība trešdien par Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoru apstiprināja konkursa komisijas izraudzīto Arturu Grantu, kurš patlaban ir Jūrmalas domes izpilddirektors un pirms vairākiem gadiem ir strādājis PA valdē, taču štatu samazināšanas dēļ no tās atlaists. A. Grants BNS atzina, ka pašlaik vēl nav gatavs runāt par savām iecerēm par privatizāciju, bet to varētu atklāt pēc šodien paredzētās tikšanās ar ekonomikas ministru. Lai jaunais PA vadītājs varētu stāties amatā, Uzņēmumu reģistrā jāieraksta izmaiņas aģentūras vadībā. 1999. gadā Grants jau bija PA valdes loceklis, taču toreizējais ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs viņu nolēma no amata atbrīvot, par iemeslu minot štatu samazināšanu. Konkursā uz PA ģenerāldirektora amatu bija pieteikušies četri pretendenti. Šis bija jau trešais Ekonomikas ministrijas rīkotais PA ģenerāldirektora amata konkurss. Abi iepriekšējie beidzās bez rezultātiem, jo pretendenti neatbilda konkursa kritērijiem - pieredze privatizācijas jomā, likumu pārzināšana un pieredze atbildīgā amatā. Valdība runā par Lattelekom privatizāciju NRA 05/26/04 Jau šodien valdības pārstāvji sāks sarunas ar skandināvu kompāniju TeliaSonera par Lattelekom valsts kapitāla daļu pārdošanu, Neatkarīgā noskaidroja no ticamiem, bet publiskošanu nealkstošiem avotiem. Aptaujātie politiķi gan ir vienisprātis - šobrīd kompānijas privatizācija nav vēlama. Ministru prezidenta Induļa Emša padomniece preses jautājumos Ilona Līce apstiprināja, ka premjeram šodien paredzēta tikšanās ar TeliaSonera pārstāvjiem. Viņa teica, ka sarunu gaitā premjers uzklausīs skandināvu priekšlikumus par Lattelekom valsts kapitāla daļas privatizāciju, kā arī pārrunās aktuālos jautājumus, kas saistīti ar mierizlīguma dokumentu atslepenošanu un kompānijas peļņas sadali. I. Līce nezināja teikt, kura konkrēti persona pārstāvēs skandināvu kompāniju. Jāatgādina, ka Lattelekom valsts kapitāla daļas privatizācijas jautājums jau vairākus gadus ir satraucis ne tikai politisko eliti, bet arī Latvijas sabiedrību, jo iepriekš tik vērtīgs (vismaz vairāki simti miljonu, ja ne miljards latu) uzņēmums Latvijā vēl nekad nav ticis privatizēts, turklāt privatizācijas rezultāts (skandināvu monopola nostiprināšana jeb konkurences attīstība) vistiešākajā veidā skar visu valsts iedzīvotāju intereses. Lattelekom privatizācijas jautājumu aktualizēja un vienlaikus arī sarežģīja Einara Repšes valdības noslēgtais mierizlīgums. Proti, līdz ar mierizlīgumu tika parakstīts arī t. s. sadarbības memorands, kurā iezīmētas Latvijas valdības un TeliaSonera iespējamās darbības, lai skandināvi tiktu pie Lattelekom un SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) kontrolpaketēm. Interesanti, ka atšķirībā no paša mierizlīguma teksta, kas ir daudzu žurnālistu rīcībā (lai gan joprojām ir konfidenciāls), sadarbības memoranda teksts tiek turēts īpaši stingrā slepenībā. Kompetentu personu stāstītais par šo dokumentu būtiski atšķiras vairākās detaļās, līdz ar to nav saprotams, cik tas ir saistošs Latvijai un vai par tā nepildīšanu (lasi - par Lattelekom un LMT neatdošanu skandināviem) nedraud jaunas tiesas prāvas un daudzmiljonu soda sankcijas. Piemēram, mierizlīguma parakstītājs, E. Repšes valdības tieslietu ministrs Aivars Aksenoks un ārštata padomnieks Viesturs Šutko publiski stāstīja - ja Lattelekom valsts kapitāla daļu pārdošanas darījums notiks, tad Latvijas puse saņems papildus deviņus miljonus latu. Savukārt citi avoti skaidro, ka atbilstīgi sadarbības memorandam deviņus miljonus latu Latvijas puse varētu saņemt pat tad, ja līdz 30. jūnijam tikai tiks sāktas sarunas ar skandināviem par Lattelekom valsts kapitāla daļas privatizāciju. Vēl būtiski atšķiras viedokļi par to, kas tad ir galvenais no abiem A. Aksenoka parakstītajiem dokumentiem - mierizlīgums vai sadarbības memorands. A. Aksenoks stāstīja, ka sadarbības memorands esot pielikums mierizlīgumam, bet citi avoti skaidro, ka patiesībā esot tieši otrādi - mierizlīgums esot tikai sadarbības memoranda pielikums (angļu valodā - attachment). Ja patiess ir otrais variants, tad E. Repšes valdība Latvijas valsti ir pilnībā atdevusi skandināviem par ķīlniekiem, jo - ja Lattelekom vai LMT netiek atdots TeliaSonera, tad nav spēkā arī noslēgtais mierizlīgums. No Neatkarīgās rīcībā esošiem dokumentiem (kas gan arī it kā esot konfidenciāli) precīzi zināms, ka sadarbības memorandā ir iezīmēti šādi Lattelekom vai LMT kapitāla daļu "nodošanas" (tieši šāds termins tur tiek lietots) varianti: 1) TeliaSonera pārņem 100% Lattelekom un/vai LMT kapitāla daļu; 2) TeliaSonera pilnībā pārņem LMT, pretī atdodot sev piederošos 49% Lattelekom; 3) TeliaSonera pilnībā pārņem LMT un "iegādājas visas Lattelekom sastāvdaļas, izņemot fiksēto tīklu, t. i., platjoslas pakalpojumu biznesu, datu sakarus utt., un atsakās no saviem ieguldījumiem Lattelekom par labu Latvijas Republikai". Jebkurā gadījumā Lattelekom privatizāciju (galvenais - kompānijas cenu) pilnībā nodiktēs skandināvi, jo pēc mierizlīguma noslēgšanas spēkā palika Lattelekom jumta līgums, kurā ir precīzi noteikts, ka bez skandināvu piekrišanas Lattelekom pārdošana citiem pretendentiem nav iespējama. Varbūt tieši šis apstāklis bija pamatā Saeimas absolūtā vairākuma balsojumam, kas E. Repšes valdības noslēgto mierizlīgumu novērtēja kā "valsts nozagšanai" līdzīgu darījumu. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai šādos apstākļos Lattelekom vajadzētu privatizēt, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis teica: "Spriežot pēc pašreizējās informācijas, nekāda privatizācija šobrīd nav iespējama. Vispirms taču jāizvērtē mierizlīguma aspekti. Valdības rīcībā ir mierizlīgums un saprašanās memorands - varbūt šajos dokumentos atklājas šantāža pret Latvijas valsti, kas mums liek atdot Lattelekom par cenu, ko piedāvā zviedri. Varbūt pat par velti. Šāda pozīcija mums nav pieņemama." Zaļo un zemnieku savienības partijas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda: "Pirms lemšanas par Lattelekom privatizāciju vajadzētu ievērot, ka līdz galam nav izvērtēts, vai iepriekšējā vadoņa noslēgtais mierizlīgums atbilst nacionālajām valsts interesēm." Latvijas Pirmās partijas līderis premjera biedrs Ainārs Šlesers teica: "Pamatproblēma ir tāda, ka nav precīzas informācijas par to, kādas sekas valsts interesēm radījis noslēgtais mierizlīgums un vai šis mierizlīgums nav apgrūtinājis tālāko Lattelekom privatizāciju, un vai vispār šī privatizācija normālā veidā ir iespējama. Mēs nezinām, kas notiks tālāk, ja nepiekritīsim zviedriem saistībā ar deviņiem miljoniem." Partijas Jaunais laiks (JL) frakcijas priekšsēdētāja vietniece Linda Mūrniece sacīja: "Tā kā informācija par notikušo Lattelekom mierizlīguma sarunās līdz šim ir slepena, tad arī nebūtu korekti pieņemt lēmumus par tālāko uzņēmuma likteni. Vispirms sabiedrībai jānodrošina iespēja objektīvi izvērtēt informāciju." TB/LNNK pārstāvis Guntars Krasts: "Šobrīd nebūtu lietderīgi veikt privatizāciju. Vispirms jābūt skaidrai stratēģijai par telekomunikāciju tirgu valstī. Privatizācijai jānotiek vienlaikus ar strukturālajām izmaiņām telekomunikācijās, lai nenotiktu tā, ka uz LMT un Lattelekom bāzes izveidojas supermonopols. Čekas maisi Saeima atbalsta čekas maisu atvēršanu LETA 05/20/04 Saeima 19. maijā atbalstīja tā saukto čekas maisu atvēršanu, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu". Saeima noteica, ka PSRS VDK materiāli un informācija ir izmantojama un publicējama bez ierobežojumiem, kas nozīmē, ka čekas maisi būs pieejami ikvienam. Par čekas maisu atvēršanu balsoja 78 deputāti, bet pret - deviņi. Priekšlikumu atbalstīja Tautas partijas (TP) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, daļa partijas "Jaunais laiks" (JL), Latvijas Pirmās partijas, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti. Savukārt "pret" balsoja deviņi Tautas saskaņas partijas deputāti, bet atturējās divi JL pārstāvji. Lai arī sākotnēji vairāki JL deputāti debatēs uzstājās pret čekas maisu publiskošanu, tomēr balsojumā 22 frakcijas deputāti bija "par", ieskaitot ārpus Latvijas esošo Dzintaru Zaķi. Kā aģentūrai LETA apliecināja JL frakcijā, Zaķis uz ārvalstīm devies komandējumā. Debatēs TP deputāts Dzintars Ābiķis uzsvēra, ka "JL ir divkoši, jo viņi balsoja par čekistu kandidēšanu Eiroparlamenta vēlēšanās, tādēļ tagad vajadzētu "turēt muti"". Savukārt JL frakcijas deputāts Artis Kampars pauda viedokli, ka TP mēģina spodrināt "savas paplukušās spalvas", tādēļ tikai šodien iestājusies par maisu publiskošanu. Cits JL frakcijas deputāts Paulis Kļaviņš norādīja, ka publiskošana nedos nekādu labumu un dokumentiem ir jāpaliek tur, kur tie ir. Pretēju viedokli pauda JL deputāts Ainars Latkovskis, kurš sacīja, ka tiem, kuri piekrita sadarboties, tagad ir jāsniedz paskaidrojumi. Arī TP frakcijas deputāts Artis Pabriks norādīja - lai arī informācija maisos nav pilnīga, tā būtu jāpublisko. Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Šis Saeimas lēmums jau sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi. Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurors Pēteris Dzalbe jau paspējis paziņot, ka likums par čekas maisu publiskošanu pašreizējā redakcijā nav pieņemams, savukārt Valsts prezidents V. Vīķe - Freiberga rītdien sasauks darba grupu, lai apsvērtu visus par un pret likuma izsludināšanā. Maisu atvēršana raisa bažas Diena 05/21/04 Ja sabiedrības acīm atvērsies bijušo VDK aģentu kartotēka, no tajā esošajiem 4300 vārdiem tikai nedaudz vairāk nekā 600 būs to, kuri nodarbojās ar "ideoloģisko pretdarbību" jeb ziņu pienešanu par komunistu režīmam naidīgām izpausmēm, un kuru dēļ cietuši viņu līdzcilvēki. Citi būs aģenti, kas darbojušies izlūkošanā un pretizlūkošanā, ekonomisko noziegumu atklāšanā, vākuši ziņas par zinātniskajiem atklājumiem ārzemēs u.c. Turklāt tā būs aptuveni sestā daļa no visiem čekas aģentiem, kas Latvijā darbojušies kopš 50.gadiem. Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga ceturtdien pirmajos publiskajos komentāros pēc Saeimas negaidītā un arī viņu pārsteigušā lēmuma ļāva noprast, ka likumu varētu atdot parlamentam pārstrādāšanai vai prasīt precizēt vairākus aspektus. "VDK kartotēku identificē ar ideoloģisko pretdarbību, bet tā daļa kopš 60.gadiem vienmēr bijusi tikai 15%. Pārējie būs aģenti, kas darbojušies izlūkošanā, pretizlūkošanā, valsts noslēpuma aizsardzībā, daļā, kas cīnījās pret organizēto noziedzību, korupciju milicijā. Varu saderēt, ka tie, kurus viņu darba rezultātā iesēdināja, ļoti priecāsies uzzināt šos vārdus," saka kartotēkas glabātājs, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte. "Mēs atpirksimies par visiem pāri darījumiem ar šo mazo gabaliņu. Neviens man neiestāstīs, ka morālā atbildība par visu nodarījumiem nefokusēsies tikai uz šiem cilvēkiem. Tā būs paraugprāva." Kartotēkas nepilnīgums ir viens no galvenajiem iebildumiem tās publiskošanai - otrs ir fakts, ka Latvijas rīcībā esošie dokumenti neļauj noskaidrot katra cilvēka sadarbības pakāpi. Intervijā Latvijas TV V.Vīķe-Freiberga kritizēja likumdevējus ne vien par to, ka lēmumam publiskot kartotēku nav norādīts mērķis un arī iemesls, kāpēc tas vajadzīgs šobrīd. Neloģiski šķietot līdztekus tam vēl par 10 gadiem pagarināt aizliegumu eksčekistiem ieņemt noteiktus amatus. "Tas ir kā cilvēku vienreiz sodīt pakarot un otrreiz - nošaujot," viņa teica. Likumdevējs nav izskaidrojis, kāpēc pirms 10 gadiem noteiktajam aizliegumam vajadzīgs vēl tikpat ilgs pagarinājums un kā tas saistīts ar valsts drošību. Tāpat vajadzējis noteikt kārtību, kādā publiskošana notiks - kā atzinis Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP), pie pašreizējās likuma redakcijas nākamajā dienā pēc tā spēkā stāšanās katrs iedzīvotājs var iesniegt Totalitārisma seku dokumentēšanas centram (TSDC) pieprasījumu izsniegt sarakstus publicēšanai, un tas būs jādara. Prezidenta kancelejā piektdienas rītā aicināta ekspertu sanāksme, un pēc tās V.Vīķe-Freiberga paziņos savu lēmumu. Kad atjaunotās valsts pārstāvji 1991.gadā ieradās čekas mājā Stabu ielā, viņi atrada divus čekistu aizzīmogotus diplomātus ar statistisko kartotēku, kurā aģenti sarindoti pēc nodaļām, kurās tie darbojas, un citā telpā, koka skapīšos, alfabētisko kartotēku, ko sabēra divos maisos, cauršuva un aizzīmogoja paši. Kartotēkā ir ap 4300 vārdu - aģentūra, kas bija aktīva tajā brīdī, plus simts kartīšu ar uzrakstiem "pastāvīgai glabāšanai" no vecākiem laikiem, kurās bija aģenti ar īpašiem nopelniem. TSDC vadītājs I.Zālīte stāsta, ka ap 400 cilvēku ir sadaļā "kandidāti vervēšanai īpašā periodā" - personas, kuras veselības problēmu dēļ nevar iesaukt armijā un kuri varētu noderēt kara gadījumā. Viņi par to nezināja. Vēl aptuveni 100 ir vervēšanai noskatītie, kurus čeka nav paspējusi savervēt un kuri arī to nezināja. Kartotēkā nav aģentu, kas izslēgti no aktīvās aģentūras. "Mums ir balts plankums no piecdesmitajiem līdz astoņdesmito beigām. Par to, ko Jānis Peters aprakstīja kā gaļēdāju periodu, 40.-50.gadiem, mums ir simboliskas 100 kartītes. Vairāk nekā," viņš saka. Ļoti aptuvenas aplēses liecina, ka līdz 1953.gadam, kad notika VDK reforma, tās rindās kā aģenti varēja būt ap 50 000 cilvēku. Laika posmā starp 1953. un 1991.gadu aģentu skaits lēšams 24-25 tūkstošos. Tāpat kartotēkā nav tā saucamo uzticamības personu - cilvēku, kas bija svarīgos amatos institūtos, arodbiedrībās, partijā, nomenklatūrā, radošajās savienībās, ko regulāri informācijas nolūkos apciemoja VDK kurators un kuru vārdi nekur nav reģistrēti - ziņojumos viņus identificē pēc vārda, uzvārda un tēvavārda pirmā burta, jauktā secībā, taču viņu sniegtā informācija nereti vērtēta augstāk nekā parasto aģentu ziņas. Precīzs skaits nav zināms, bet dažās struktūrvienībās tas bijis trīsreiz lielāks par aģentu skaitu. I.Zālīte atzīst, ka neliela daļa kartotēkā minēto par to var nezināt. Ir zināmi gadījumi, ko sauc par "brāķi" - VDK darbiniekam licies, ka cilvēks sadarbosies, bet viņš atteicies. Lai nebojātu karjeru sev, čekists aizpildījis kartiņu uz cilvēka vārda, bet pēc laika, attaisnojoties, ka aģents slikti strādā, no sarakstiem izslēdzis. Iespēja nezināt visvairāk attiecoties uz zinātnē strādājošajiem. Tieši kāds zinātnieks 1994.gadā, uzzinot, ka viņa vārds ir kartotēkā, uz debašu fona par iespēju to publiskot pārgrieza vēnas. Palika nenoskaidrots, vai viņš sadarbojies apzināti. Viedokļi Vai, publiskojot čekas maisus, var pavilkt svītru vēsturei? Inesis Feldmanis, vēsturnieks: - Neatbalstu šo lēmumu, jo tas neko nedod vēstures patiesības noskaidrošanā. Ja tas būtu pieņemts pirms 12-13 gadiem, tad būtu cita situācija, un es to apsveiktu. Tad tie maisi vismaz bija pilnāki. Tie, kas zināja, ka viņi tur ir, zināja arī ceļus, kā savu vārdu laukā dabūt. Nav garantijas, ka tās kartītes ir īstas vai nav speciāli atlasītas. Nav arī izslēgta varbūtība, ka maisi ar īpašu nolūku tika atstāti. Arī sabiedrība patlaban jau tāpat ir elektrizēta, tad kāpēc vēl kāpināt nevajadzīgas emocijas? Anda Līce, dzejniece: - Viens likums nevar pavilkt svītru. To pavelk reālas darbības, bet pēkšņi, negaidīti lēmumi asociējas ar zemstrāvām. Čekas maisu atvēršana vieniem liks berzēt rokas, citiem - dzert sirdszāles, zaudēt amatus, žurnālistiem būs darbiņš. To vajadzēja darīt agrāk. Un tad viss ir tāds atdzisis kā uzsildīti, piededzināti kāposti - nelaba smaka, dūmi, nekāda gandarījuma, vien mieles. Ja agrāk būtu šī informācija publiskota, gan uz lielā valsts, gan mazajiem pašvaldību šaha galdiņiem būtu cits figūru izkārtojums. Pirms gadiem desmit es būtu vēlējusies, lai šos maisus atver, bet tagad man vienkārši vairs nav nekādu sajūtu. Un nav arī konkrētu cilvēku, kas manas ģimenes liktenī vainojami. Ja seku ir tik daudz kā mums, tad tās lēnām veselai paaudzei ir jāizdzīvo. Juris Rubenis, teologs: - Tas ir šausmīgi nokavēts solis, to vajadzēja darīt 10 gadus agrāk vai arī īstenot lustrācijas procesu. To, kas pieteiktos un apņemtos vairs nesadarboties, uzvārdi paliktu neizpaužami. Šobrīd grūti saprast publicēšanas jēgu, jo nav 100% skaidrības par katra ieraksta īstumu un sadarbības kvalitatīvo raksturu. Šis var darboties kā faktors, lai latviešu sabiedrībai būtu iemesls paplēsties. Domājot par visas Latvijas sabiedrības integrācijas nepieciešamību, tagad, kad mums tik sarežģīti apstākļi ar krievu skolu aizsardzības štābu, rodas sajūta, ka kādam gribas sašķelt arī latviešus. Piedošana un izlīdzināšanās bija kārtojama lustrācijas ceļā, dodot katram iespēju nožēlot, un tad redzētu, kas grib un kas negrib ar savu pagātni izlīdzināties. Georgs Andrejevs, Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē, pirmais no Saeimas deputātiem atzinis sadarbību ar VDK: - Domāju, ka nevar pavilkt svītru, jo tie maisi nav pilnīgi. Vēsture ir daudz pilnīgāka nekā maisi. Vienmēr esmu bijis par variantu, kāds bija Igaunijā - lustrāciju. Tas būtu bijis vispareizākais ceļš, izvērtējot katru individuāli. Lustrācija vēl tagad būtu iespējama. Labāk strādāt, katru aktīvi aicinot un pieņemot skaidrojumus no cilvēkiem, bet vispirms - divpusējās pārrunās. Bet tagad būs tādi, kas maldīgi iekļauti. Kā viņi pierādīs, ka nav sadarbojušies, kur ies, ko darīs? Prezidente prasa Saeimai pārstrādāt VDK kartotēkas likumu Diena 05/22/04 Lūdzot vēlreiz pārdomāt vajadzību vēl uz 10 gadiem pagarināt aizliegumu bijušās VDK darbiniekiem un aģentiem ieņemt noteiktus amatus un noteikt tādu čekas maisu publiskošanas kārtību, kas pasargā cilvēkus, kuri nav nodarbojušies ar ziņošanu par padomju režīma pretiniekiem, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien atdeva parlamentam pārstrādāšanai steigā pieņemtās likuma izmaiņas. "Tas ir politiķu jautājums," par iespēju principiāli mainīt lēmumu publicēt Latvijas rīcībā esošo kartotēkas daļu Dienai teica prezidentes padomniece Sandra Kukule. "Galvenā problēma ir princips atklāt visu par visiem. Eksperti, kas pētīja citu valstu pieredzi, mums norādīja, ka tā nav nevienā no bijušās Austrumeiropas valstīm. Lielākais risks ir cilvēki, kas ir zinoši par organizēto noziedzību, ekonomiskajiem noziegumiem, zinātnisko pētniecību - tie nebija ziņotāji par režīma ideoloģiskajiem pretiniekiem vai disidentiem." Prokuratūra informējusi, ka pēc Saeimas lēmuma viņiem zvanījuši bijušie aģenti, kas uztraucas par dzīvību. Prezidente vēstulē Saeimai norāda, ka likums izraisa "divus ārkārtīgi strīdīgus jautājumus". Pirmais ir aizliegums bijušajiem čekistiem ieņemt noteiktus amatus. Ja Saeima uzskata, ka pēc 10 gadiem aizliegums jāpagarina vēl uz tādu laiku, jābūt skaidrībai, kāds sabiedrības interešu apdraudējums ar to tiek novērsts, lai valsts varētu to pārliecinoši argumentēt, piemēram, starptautiskās tiesu prāvās. Prezidente atgādina Satversmes tiesas spriedumu, ka ierobežojumi palaikam jāpārskata un tie nevar pastāvēt bezgalīgi. Ja Saeima uzskatot, ka tie jāpatur, V.Vīķe- Freiberga aicina pārdomāt, vai tiešām visos 14 likumos. V.Vīķe-Freiberga uzskatot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt vēstures tumšās lappuses, arī VDK darbības apjomus, taču esot svarīgi atcerēties, ka ne visi aģenti darbojās pret disidentiem. Diena jau rakstījusi, ka no 4300 vārdiem kartotēkā tādu varētu būt nedaudz virs 600. Turklāt Latvijas rīcībā esošā kartotēka ir nepilnīga - 90% gadījumu kartītēs ir tikai personas vārds un nekādu norāžu uz kontekstu, kādā tas parādījies kartotēkā. No Latvijai pieejamajiem dokumentiem neesot iespējams gūt objektīvu ieskatu VDK darbības virzienos un sekās. Tāpēc jāizstrādā precīza kārtība, kāds informācijas apjoms sabiedrībai būs pieejams, lai neapdraudētu to cilvēku privāto dzīvi un drošību, kuri nebija saistīti ar politiskām represijām un vēršanos pret Latvijas neatkarības atgūšanu. Partijas spriež ko darīt ar prezidentes neizsludināto likuma grozījumu par "čekas maisu" atvēršanu LETA 05/23/04 Aģentūras LETA aptaujātie Saeimas frakciju vadītāji, pretrunīgi vērtē Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas lēmumu neizsludināt grozījumus likumā par tā saucamo "čekas maisu" atvēršanu. Tautas partijas (TP) pārstāvis Jānis Lagzdiņš norādīja, ka Valsts prezidentei ir tiesības likumu neizsludināt un partija rūpīgi iepazīsies ar viņas iebildumiem. "Es esmu pārlecināts, ka Saeimai būtiski grozījumi šajā likumā nav jāizdara un TP neveiks nekādas konceptuālas izmaiņas" sacīja Lagzdiņš. Savukārt "Jaunais laiks" (JL) frakcijas vadītāja vietnieks Artis Kampars pauda gandarījumu par prezidentes lēmumu, jo pēc JL domām esot nepieciešamas mehānisms, kā aizsargāt nevainīgus cilvēkus. "Prezidente izdarīja, to ko mēs gaidījām," sacīja Kampars. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Saeimā Augusts Brigmanis uzsvēra, ka viņš nesaredzot nekādu problēmu, ka tagad Saeimai likuma grozījumu būs jāskata otreiz. "Mēs izvērtēsim visus iebildumus, un frakcijā nonāksim pie konkrēta viedokļa", solīja Brigmamins. Tautas saskaņas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Andrejs Kļemeņtjevs sacīja, ka partijai nav iebildumu, ka tiek atvērti "čekas maisi", taču tajos esot ap 80% cilvēku, kas nav veikuši ideoloģiskus pārkāpumus, bet cīnījušies pret ekonomiskajiem noziegumiem, tādēļ Saeimai vajadzētu izlemt, kā aizsargāt minētos cilvēkus. Visa minētās frakcijas prezidentes iebildumus izskatīs tuvākajās nedēļas frakciju sēdēs. Valsts prezidente aizvadītajā nedēļā nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu". Saeima 19.maijā atbalstīja tā saukto "čekas maisu" atvēršanu, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu". Saeima noteica, ka PSRS Valsts drošības komitejas materiāli un informācija ir izmantojama un publicējama bez ierobežojumiem, kas nozīmē, ka "čekas maisi" būtu pieejami ikvienam. Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei (ZZS) nosūtītajā vēstulē prezidente uzsver, ka sabiedrībai ir būtiski zināt arī Latvijas vēstures sarežģītās un dramatiskās lappuses. "Cilvēkiem ir tiesības uzzināt patiesību par Valsts drošības komitejas darbību Latvijā, tajā skaitā par tās aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un uzticības personām," norāda Vīķe-Freiberga. Taču tikpat svarīgi esot panākt, lai sabiedrībai tiktu sniegta uzticama un nesagrozīta informācija, no kuras būtu iespējams gūt priekšstatu par minētās iestādes darbību un konkrētu cilvēku lomu tajā. Pēc prezidentes domām, 19.maijā pieņemtais likums izraisa divus "ārkārtīgi strīdīgus jautājumus". Pirmais jautājums attiecoties uz grozījumu pantu, kas paredz pagarināt ierobežojumus tiesiskajās attiecībās VDK darbiniekiem un informatoriem vēl uz desmit gadiem. Bet otrs prezidentes izvirzītais jautājums attiecas uz grozījumu pantu, saskaņā ar kuru VDK dokumentus varētu izmantot un publicēt bez ierobežojumiem. Valsts vadītāja norāda - ja likumdevējs uzskata, ka 1994.gadā Saeimas noteiktie desmit gadi nav bijis pietiekams laiks, lai novērstu bijušo VDK darbinieku un informatoru ietekmi uz nacionālo drošību un Latvijas teritoriālo vienotību, likumdevējam skaidri ir jānorāda mērķis, kura sasniegšanai tiek pagarināts minēto ierobežojumu termiņš. Jābūt skaidrībai, kāds sabiedrības interešu apdraudējums ar to tiek novērsts, lai Latvijas valsts varētu pārliecinoši argumentēt gan par šāda risinājuma samērīgumu, gan tā piemērotību likumdevēja noteiktajam mērķim. Saskaņā ar ekspertu sniegto informāciju no aptuveni 4 000 VDK aģentu kartiņām tikai daļa attiecas uz personām, kuras darbojas ideoloģiskajā jomā. Pēc prezidentes domām, īpaši jāņem vērā, ka Latvijas valsts rīcībā esošais VDK dokumentu apjoms ir nepilnīgs un nesniegs vispusīgu un objektīvu ieskatu par VDK darbību un sekām. Turklāt, kā norāda Vīķe-Freiberga, aptuveni 90 procentos gadījumu, aģentu kartiņas saturot tikai norādi uz personas vārdu bez jebkādas norādes uz to notikumu kontekstu, kādā šis vārds ir parādījies VDK kartotēkā. Līdz ar to šāda informācija nav uzskatāma par pilnīgu un var izsaukt tās ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc ir svarīgi noteikt precīzu informācijas apjomu un kārtību, kādā tā tiek publiskota, lai neapdraudētu to personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un fizisko drošību, kuras nebija saistītas ar politiskajām represijām un vēršanos pret Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Visiem čekas maisus nerādīs Latvijas Avīze 05/26/04 Saeimas Juridiskā komisija vakar uzklausīja vairāku tiesību speciālistu viedokļus par čekas maisu atvēršanu. Pēc sēdes komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (Tautas partija) teica: ja Valsts drošības komitejas dokumentus publiskos, visu par visiem sabiedrībai nevajadzētu uzzināt. Vēl trešdienas plenārsēdē TP pārstāvji visaktīvāk uzstājās par čekas maisu atvēršanu, tādējādi panākot, ka arī citas labējās partijas nobalsoja par to. Taču Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", kas paredzēja nodot atklātībai VDK dokumentus un noteikt amatu un pilsonības iegūšanas ierobežojumus VDK darbiniekiem un aģentiem vēl uz desmit gadiem, atteicās izsludināt Valsts prezidente un nodeva tās otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Tagad deputātiem vēlreiz mierīgākā gaisotnē būs jāpārdomā, vai un kā atvērt čekas maisus. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte vakar komisijas sēdē uzsvēra: - VDK nenodarbojās tikai ar citādi domājošo vajāšanu un politiskajām represijām, bet arī ar citiem valsts drošību apdraudošiem jautājumiem, piemēram, ekonomikas jomā: cīnījās pret organizēto noziedzību, pret sabotāžām, pret mākslas darbu kontrabandu, pret korupciju iekšlietu sistēmā. Manuprāt, tie cilvēki, kuri piedalījās šādu noziegumu atklāšanā, būtu pasargājami no viņu vārdu publiskošanas. Viņš norādīja, ka arī VDK 5. daļas, kas cīnījās pret ideoloģisko diversiju, tātad pret režīma pretiniekiem, aģentu vārdu publiskošana varētu radīt problēmas, jo "nevar pateikt: šie bija labie un šie sliktie". No aģenta kartītes vien nevarot secināt, ar ko tieši viņš nodarbojies. Ar ideoloģiskām lietām no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem, Zālītesprāt, darbojušies tikai 15 procenti aģentu. - Demokrātiski un taisnīgi būtu īstenot principu, ka tiesības saņemt informāciju ir tikai politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem savas lietas ietvaros, - teica I. Zālīte, piebilstot, ka necik plašu informāciju šie cilvēki tik un tā nevarēs saņemt, jo krimināllietas toreiz tika rakstītas tā, lai par aģentiem, kas darbojušies šajā lietā, nekas nebūtu nojaušams, bet operatīvo lietu centra rīcībā ir ļoti maz. Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurors Pēteris Dzalbe sacīja, ka jābūt aizsardzības mehānismam, lai pasargātu no atriebības bijušos aģentus: - Visus vārdus pēc kārtas publiskot - tas nav pieļaujams no starptautisko tiesību viedokļa: ir jāievēro personas datu aizsardzība. Latvijas valdības pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Inga Reine, teica, ka, lemjot par VDK dokumentu atklāšanu, jāņem vērā gan vārda brīvība, gan personas datu aizsardzība, gan valsts drošības intereses. Viņa uzskata, ka Saeimas pieņemtā likuma norma par čekas maisu atvēršanu "pārāk dziļi iejaucas personas privātajā dzīvē". M. Segliņš, kurš vēl trešdien balsoja par čekas maisu atvēršanu bez īpašas to publiskošanas kārtības noteikšanas, pēc komisijas sēdes paziņoja: - Man ir simtprocentīga pārliecība, ka nevar likumā saglabāt formulējumu "visi var uzzināt par visiem". Jautāts, kāpēc tad viņš vēl pirms nepilnas nedēļas balsojis par šādu formulu, M. Segliņš atbildēja: - TP balsoja tāpat kā citas partijas. Es atzīstu, ka likuma redakcija, kas tika pieņemta plenārsēdē, nebija veiksmīga. Komisijas sēdē tika runāts par to, vai vajag vēl uz desmit gadiem noteikt ierobežojumus bijušajiem čekistiem. I. Reine norādīja, ka ieteicamais ierobežojumu termiņš esot pieci gadi: - Vācijā ir 20 gadu ilgi ierobežojumi, bet likumdevējs bija ļoti rūpīgi izskaidrojis, kāpēc šie ierobežojumi nepieciešami. Viņa pauda viedokli, ka ierobežojumus čekistiem varētu saglabāt tikai attiecībā uz tiem amatiem, kas saistīti ar valsts noslēpumu. Patlaban dažādi ierobežojumi čekistiem kopumā noteikti 14 likumos. I. Reine uzskata, ka visi šie likumi būtu jāpārskata un jāizvērtē, vai "vienkāršs VDK ziņotājs vēl arvien ir bīstams". M. Segliņš viņai vaicāja: - Vai, jūsuprāt, nebūtu nekādas vainas, ja bijušais čekists pieteiktos darbā Satversmes aizsardzības birojā? - Ja tas būtu tikai ierindas ziņotājs, kas ziņojis par vienu cilvēku, tad pieļauju tādu iespēju. Jums jāpatur prātā, ka šos ierobežojumus ar katru gadu kļūst arvien grūtāk starptautiski aizstāvēt, - pauda I. Reine. Valsts prezidentes padomniece Sandra Kukule piemetināja, ka tāpat jau drošības iestādes filtrē cilvēkus, kurus pieņem darbā. SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis iebilda, ka katrai valstij ir tiesības likumos noteikt, ka drošības iestādēs var strādāt tikai attiecīgās valsts pilsoņi, kuri nav bijuši saistīti ar citu valstu specdienestiem. - Ja jūs šo normu no likuma izsvītrosiet, praksē tā tik un tā saglabāsies, bet mēs negribētu būt atbildētāji kādā civillietā par personas nepieņemšanu darbā, - teica U. Dzenītis. Taču viņš uzskata, ka atsevišķos gadījumos bijušajiem čekistiem varētu dot pielaidi valsts noslēpumam. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš deputātus brīdināja, ka, izskatot Valsts prezidentes noraidīto likumprojektu, līdz 3. jūnijam, kad beidzas patlaban spēkā pašreizējā likumā noteiktais ierobežojumu termiņš, tā pagarinājums nepagūs stāties spēkā. Aptuveni pusstundu spriežot, kā izvairīties no šā juridiskā kalambūra, komisijas locekļi secināja, ka vajadzētu sagatavot vēl vienu likumprojektu par grozījumiem VDK dokumentu saglabāšanas un izmantošanas likumā un jau ceturtdienas plenārsēdē pieņemt likumprojektu steidzamības kārtā. Kāda būs šī likumprojekta redakcija, to komisija lems tikai šodien. Jāatgādina, ka saskaņā ar Satversmi steidzamā kārtā pieņemtus likumus prezidente nevar nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. M. Segliņš uzskata, ka ierobežojumus varētu pārskatīt: - Pareizi ir tas, ka bijušais VDK darbinieks vai aģents nevar strādāt SAB, bet, iespējams, pareizi nav tas, ka viņš nevar būt ugunsdzēsējs. Čekas maisus varētu atvērt represētajiem un pretošanās kustības dalībniekiem Diena 05/26/04 Iespēja politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un viņu pirmās pakāpes radiniekiem iepazīties ar visām Latvijas rīcībā eso šajā VDK kartotēkā un citos dokumentos atrodamajām ziņām par viņu lietām, ieskaitot aģentu vārdus, ir iespējamais risinājums situācijai, ko radījis Saeimas negaidītais lēmums publiskot "čekas maisu saturu". Pārējo acīm VDK kartotēka ar 4300 kart ītēm, no kurām uz cīņu pret padomju režīma pretiniekiem attiecas tikai nedaudz virs pustūkstoša, paliktu slēgta. Taču uz galīgo lēmumu par VDK kartotēkas likteni vēl kādu laiku būs jāpagaida, jo parlamentam šonedēļ jāmēģina tikt galā ar citu likuma aspektu - aizliegumu pagarināšanu ieņemt amatus civildienestā, drošības iestādēs un vēlētās institūcijās uz vēl 10 gadiem. Valsts prezidente, atdodot likumu Saeimai pārstrādāšanai, prasīja argumentēt, kā bijušie VDK aģenti un darbinieki v ēl 10 gadu pēc likuma pieņemšanas apdraud valsts drošību. Prezidente prasīja arī izvērtēt, vai aizliegumi nepieciešami visos 14 likumos, kas ietver arī aizliegumu naturalizēties, strādāt par ugunsdzēsēju u.c. Problēma slēpjas faktā, ka 3.jūnijā beidzas iepriekš likumā noteiktie ierobežojumi un Saeimai līdz tam vajadzētu pagūt steidzamības kārtā izšķirties par to pagarinājumu. Taču tas ir sarežģīti lielā deputātu skaita dēļ, kas nepieciešams to steidzamai pieņemšanai. Pieņemamu risinājumu Juridiskā komisija cer atrast trešdien, lai jau ceturtdien to piedāvātu Saeimas balsojumam. Ticams scenārijs ir tāds, ka aizliegumu termiņš tiek pagarināts uz pagaidām nenoteiktu laiku, bet valdībai pēc tam jāizšķiras, kuros likumos tos var svītrot. Jautājums par VDK kartotēkas atvēršanu atvirzītos nezināmā nākotnē. KNAB Staris: lielākā daļa KNAB izmeklēto lietu ir policijas rajona pārvaldes līmenī LETA 05/22/04 Lielākā daļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēto lietu ir policijas rajona pārvaldes līmenī un šīs struktūras līdzšinējo darbu nevar vērtēt kā veiksmīgu, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) atzīst bijušais Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Andris Staris. Bijušais IeM valsts sekretārs atzīmē, ka vienmēr bijis pret šīs vēl vienas institūcijas veidošanu, ja ar to pašu darbu var mierīgi tikt galā jau esošās spēka struktūras. Viņš gan atzīst, ka valstij bija jāpadomā, kā kontrolēt partiju finansēšanu un šajā jomā ir paveikts "zināms darbs". "Šeit var likt plus zīmi, bet viss pārējais, kas saistīts ar KNAB darbu, diemžēl ir gandrīz nekas," saka Staris. "Tāpat nedomāju, ka nebūtu to krimināllietu, kuras tagad pacēla KNAB - tikai ar tām nodarbotos citas institūcijas. Būtu gan Audera lieta, gan prokurora Nazarova, gan digitalizācijas lieta, būtu austrumu robežas lieta, kura, domāju, ir ierosināta nepamatoti - pēc politiskā pasūtījuma," uzskata Staris. Viņš domā, ka neveiksmīgi izvēlēts ceļš, kādā tiek meklēti KNAB vadītāji: "Vai ir prātīgi tādas institūcijas vadītājam amatam rīkot konkursu? Vai Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Ģenerālprokuroru arī meklēsim ar konkursa palīdzību? Tādēļ šie konkursi uz KNAB vadītāja amatu nebija veiksmīgi. Un, domāju, arī šis nebūs veiksmīgs." Taujāts, kā vērtē KNAB vadītāja pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes atkārtoto kandidēšanu uz KNAB priekšnieka amatu pēc tam, kad divas reizes Saeima neapstiprināja viņas kandidatūru, Staris saka: "Es personīgi trešo reizi uz to pašu amatu nekandidētu. Bet cilvēki ir dažādi. Parādās jau arī tādi argumenti, ka tie neesot bijuši Saeimas balsojumi pret Strīķi, bet pret Repši, kas viņu virzīja." Runājot par Strīķi kā profesionāli, Staris bilst: "Kā bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs varu teikt, ka nebiju pārāk lielā sajūsmā par viņas darbu. To pašu caur puķēm ir pateikuši arī viņas bijušie priekšnieki - gan ģenerālis Apelis, gan ģenerālis Reiniks. Viņa ir vienkārša izpildītāja līmenī. Kā ar vadītāju, nu, tur ir zināmas problēmas. Tās bija tad, kad viņa vadīja nelielu kolektīvu, un ir it sevišķi tagad, kad, viņai, kā Dieva dāvana iekrita KNAB priekšnieka amats. Saskatu profesionāla rakstura problēmas šajā iestādē." Lūgts novērtēt KNAB līdzšinējo darbu, Staris teic: "Lielākā daļa KNAB izmeklēto lietu ir tādā policijas rajona pārvaldes līmenī. KNAB darbībā ir daudz profesionālas un procesuālas dabas pārkāpumu. To varu apliecināt kā klātesoša persona kratīšanā tajā pat nelaimīgajā digitalizācijas lietā. Ja netiek protokolā norādītas visas personas, kas piedalās kratīšanā no vienas un otras puses, ja tiek iekļūts datoros, bet tas netiek fiksēts protokolā, disketes samestas lielā kaudzē, kaut gan katra ir jāiereģistrē un jāapzīmogo. Maigi izsakoties nevērība. Tad parādās spekulācijas masu medijos, ka esot atrasti kaut kādi telefonsarunu ieraksti. Nu nevar tikt rupji strādāt! Vajag smalkāk." Uz jautājumu vai KNAB tika iesaistīts politiskās propagandas mērķu sasniegšanai, Staris atbild lakoniski: "Tas ir mans pieļāvums, kas balstīts uz publiskas informācijas analīzi." Valdība KNAB priekšnieka amatam izvirza Alekseju Loskutovu LETA 05/25/04 Ministru kabinets šodien vienbalsīgi nolēma apstiprināšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā virzīt pašreizējo biroja Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītāju Alekseju Loskutovu. Ministru balsojums bija vienbalsīgs - par Loskutova kandidatūru nobalsoja 14 valdības locekļi. Loskutova kandidatūru šim amatam atbalstīja arī divi no sešiem KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisijas locekļiem - Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS) un valsts kontrolieris Raits Černajs. 1962.gadā dzimušais Loskutovs ir tiesību zinātņu doktors. 1984.gadā viņš ar izcilību ir absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. 1991.gadā Loskutovs Krievijas Iekšlietu ministrijas Augstākajā Juridiskajā neklātienes skolā aizstāvējis juridisko zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1993.gadā Helsinku universitātē - maģistra darbu. Sākotnēji Loskutovs strādājis Latvijas iekšlietu sistēmā, kur bijis gan izmeklētājs, gan instruktors. No 1991. līdz 2003.gadam viņš strādājis Latvijas Policijas akadēmijā, ieņemot asistenta, lektora, docenta un asociētā profesora amatus. Amatu savienošanas kārtībā viņš bijis vadošais kriminologs Latvijas Kriminoloģisko pētījumu centrā. Par Loskutova apstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā vēl būs jālemj Saeimai. Parlaments biroja priekšnieku pēc valdības ieteikuma var iecelt amatā uz pieciem gadiem. Kā ziņots, šis bija jau piektais konkurss KNAB priekšnieka amatam. Iepriekšējā konkursā par labāko no 50 pretendentiem tika atzīta Juta Strīķe, kuras kandidatūru Saeima, divreiz balsojot, noraidīja. Neskatoties uz to, toreizējais premjers Einars Repše (JL) Strīķi iecēla par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju. Šodien valdībai kandidāts KNAB priekšnieka amatam bija jāizvēlas starp trīs pretendentiem - Loskutovu, Strīķi un viņas vietnieku Alvi Vilku. Strīķe arī pēc neizvirzīšanas KNAB priekšnieka amatam saglabā KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos posteni. Tieši Loskutova kandidatūru atbalstīja premjers Emsis. Valdības vadītājs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņa rīcībā ir klasificēta informācija par Strīķi, kas liecina, ka KNAB vadītāja pienākumu izpildītāja ir "angažēta". Savukārt Loskutovam esot "pareiza izpratne par politisko virzību un viņam visas partijas ir vienādas". "Cilvēkam, kas pretendē uz šo amatu, ir jābūt politiski neitrālam un jāskatās uz visām partijām ar vienādu skatu," sacīja Emsis. Valts Kalniņš pārmet politiķiem sabiedriskās domas ignorēšanu LETA 05/25/04 Līdzšinējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Juta Strīķe biroja priekšnieka amatam ir daudz piemērotāka par valdības atbalstīto Alekseju Loskutovu, šādu viedokli pauda KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, politologs Valts Kalniņš. "Patiesi žēl, ka politiķi bez acīmredzamu argumentu paušanas atteicās no pašreizējās KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes, tās vietā apstiprināšanai izvirzot Loskutovu," paskaidroja Kalniņš. Politologs uzskata, ka Saeimas vairākuma viedoklis diez vai atšķirsies no valdības lēmuma un Loskutovu, visticamāk, šajā amatā arī apstiprinās. "Strīķe ir populāra, taču diemžēl nekas neliecina par to, ka Saeimas vairākums būtu jutīgs pret sabiedrības vairākuma viedokli, tāpēc Loskutova kandidatūra tiks apstiprināta," prognozēja Kalniņš. Jau ziņots, ka Ministru kabinets šodien vienbalsīgi nolēma apstiprināšanai KNAB priekšnieka amatā virzīt pašreizējo biroja Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītāju Loskutovu. Ministru balsojums bija vienbalsīgs - par Loskutova kandidatūru nobalsoja 14 valdības locekļi. Loskutova kandidatūru šim amatam atbalstīja arī divi no sešiem KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisijas locekļiem - Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS) un valsts kontrolieris Raits Černajs. Loskutova liktenis kreiso rokās Diena 05/26/04 Pēc valdības lēmuma Aleksejs Loskutovs atturējās runāt par pirmajiem darbiem, jo vēloties iepazīties ar biroja paveikto jau no vadītāja pozīcijām, un iespējām birojā paturēt A.Vilku un J.Strīķi, par kuru rakstīja sūdzības I.Emsim. J.Strīķe ironiski vērtēja, ka "tagad korupcijas novēršanas un apkarošanas vietā būs lekcija piecu gadu garumā". Induļa Emša (ZZS) mazākuma valdībai vajadzēs kādas kreisās opozīcijas partijas atbalstu, lai slēgtā balsojumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā apstiprinātu ministru vienbalsīgi izraudzīto teorētiķi, biroja darbinieku Alekseju Loskutovu. Kreisie lēmumu solās paziņot trešdien, līdz ar to KNAB ir izredzes jau ceturtdien iegūt parlamentā apstiprinātu vadītāju, vienlaikus ar jautājuma zīmi atstājot abu pārējo - Jutas Strīķes un Alvja Vilka - iespējas turpināt darbu birojā, jo viņi nav slēpuši profesionālas nesaskaņas ar valdības favorītu. "Ir labā un sliktā ziņa. Visiem trim kandidātiem ir izpratne par korupcijas novēršanu un apkarošanu, viņi ir no jaunās paaudzes, kas nav bijuši saistīti un balstījuši korupcijas apkarošanu gadiem ilgi (..) Sliktā ziņa ir tā, ka valdība no trim izvēlējās to, kam ir mazākā pieredze vadībā, prioritāte un pieredze ir fokusējusies uz korupcijas novēršanu," vilšanos neslēpa konkursa novērotāja, nevalstiskās organizācijas Delna vadītāja Inese Voika. Aģentūrai LETA viņa sacījusi, ka valdība pieņēmusi politisku, nevis profesionālu lēmumu. "Mēs nedzirdējām nevienu argumentu - bija lapiņas, ko klusu aizpildīja. Saeimā no argumentiem un atbildības nevarēs izvairīties. Ja mēs nedabūsim labu KNAB vadītāju, mēs vismaz uzzināsim visu par šo te valdošo koalīciju." Viņa kritizēja gan faktu, ka valdība nav uzklausījusi konkursa komisijā pārstāvētos profesionāļus, gan to, ka argumentu vietā ministri uzdevuši jautājumus, kas tobrīd viņus personīgi interesējuši, nenodrošinot vienādu attieksmi pret visiem konkursantiem. KNAB sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, politologs Valts Kalniņš LETA paudis, ka J.Strīķe biroja priekšnieka amatam ir daudz piemērotāka par valdības atbalstīto A.Loskutovu. Valdībā notiekošais atgādināja iestudētu realitātes šovu - pirms sēdes dievodamies, ka izvēli nav izdarījuši un starp partijām nav vienošanās, par kuru kandidātu jābalso, pēc triju pretendentu uzklausīšanas stundas laikā visi nobalsoja par A.Loskutovu. "Man kā vecmodīgam cilvēkam labu iespaidu rada nopietns teorētisks un akadēmisks pamats, un tas, ka jums ir trīs bērni, man vieš cieņu. Sakiet, kas ir lielākās biroja veiksmes un neveiksmes?" A.Loskutovam jautāja kultūras ministre Helēna Demakova (TP). "Ir jau labi būt atklātam - ja esat apmierināts ar savu sievu, tad būsiet labs valsts darbā," kandidāta pirms vairākiem gadiem sniegto interviju erotiskam žurnālam par savu seksuālo dzīvi atzinīgi komentēja bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks (LPP). Arī atbildes, ar ko A.Loskutovs bijis labāks par pārējiem, bija gandrīz identiskas - akadēmiska izglītība, plašs skatījums. Lai gan slavējuši A.Loskutova akadēmisko izglītību, ko papildina izmeklēšanas darbs, ministri nezināja, ka viņš nekad nav izmeklējis korupcijas noziegumus, bet autoavārijas ar noziedzīgām sekām. Valdības redzējums atšķiras no Augstākās tiesas vadītāja Andra Guļāna un ģenerālprokurora Jāņa Maizīša viedokļa, kas A.Loskutovu atzina par trešo labāko, priekšroku dodot J.Strīķei. Atzīstot, ka KNAB spētu vadīt visi trīs, J.Maizītis vērtēja, ka A.Loskutovs ir viens no labākajiem krimināltiesību teorētiķiem Latvijā, bet viņam ir maza praktiskā darba un vadītāja pieredze. A.Guļāns atzina, ka A.Loskutovam ir ļoti laba izglītība un spēja zinātniski pamatot savu nostāju, bet maza praktiskā pieredze, un viņam personīgi nav pārliecības, ka kandidāts spētu vadīt KNAB. A.Loskutovs presei atzina, ka lielākais cilvēku skaits, ko viņš vadījis, ir trīs, taču pašam nav šaubu par 40 reižu lielāka kolektīva vadīšanas spēju. Viens no pirmajiem paziņojumiem bija pieļāvums, ka iepriekšējā vadība varēja būt politiski angažēta. Piemērs esot A.Vilka lēmums pēc ekspremjera Einara Repšes rīkojuma pieņemt J.Strīķi darbā, kas nav noticis likumam atbilstoši, kas liecinot - A.Vilks nav izturējis politisko spiedienu. Jautāts, vai tas var būt arguments, lai J.Strīķi atbrīvotu, viņš atbildēja: "Nav izslēgts." A.Vilks teica, ka J.Strīķi pieņēmis kā pazīstamu korupcijas apkarotāju un juridiski "pietiekami korekti". "Un nevienu brīdi neesmu to nožēlojis," viņš teica. Ne viņš, ne J.Strīķe negrasoties iesniegt atlūgumu. Trešdien kandidātus uzklausīs frakcijas. JL un TB/LNNK jau ir pateikušas, ka nevar atbalstīt valdības izvēli. Kreisie politiskie spēki vispirms vēlas A.Loskutovu iztaujāt un tad pieņemt lēmumu. Taču koalīcijas partneru pārliecinošā izturēšanās otrdien koalīcijas padomes sēdē liecinājusi, ka šis balsojums mazākumā esošajām valdības partijām nevarētu sagādāt nekādas raizes, apstiprināja kāds padomes pārstāvis. Atgādinājums Trīs labākie, pēc KNAB vadītāja konkursa komisijas locekļu vērtējuma - Ģenerālprokurors Jānis Maizītis: Juta Strīķe, Alvis Vilks, Aleksejs Loskutovs - Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns: Juta Strīķe, Alvis Vilks, Aleksejs Loskutovs - Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis (JL): Juta Strīķe, Alvis Vilks, Aleksejs Loskutovs - Valsts kontrolieris Raitis Černajs: Aleksejs Loskutovs, Alvis Vilks, Juris Timšans - Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS): Aleksejs Loskutovs, Alvis Vilks, Juris Timšans - Valsts kancelejas direktores vietniece Una Klapkalne: Alvis Vilks, pārējie nav zināmi Par Loskutovu sola balsot arī TSP un sociālisti BNS 05/26/04 Gan Tautas saskaņas partija (TSP), gan Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) sola atbalstīt valdības izvirzīto Alekseju Loskutovu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktora amatā, līdz ar to ceturtdienas slēgtajā balsojumā Loskutovs varētu iegūt parlamenta vairākuma atbalstu. TSP vadītājs Jānis Jurkāns aģentūrai BNS norādīja, ka frakcijas vēlas, lai birojs pēc iespējas ātrāk sāktu reālu darbu, un TSP rīcībā nav informācijas, ka Loskutovs šim amatam būtu nepiemērots. "Nav jau arī citas alternatīvas," sacīja Jurkāns. Lai gan TSP iepriekš solīja par savu attieksmi pret Loskutovu izšķirties tikai pēc kandidāta iztaujāšanas, frakcija trešdien ar Loskutovu nemaz netikās. TSP pārstāvis Aleksandrs Bartaševičs aģentūrai BNS sacīja, ka šādai sarunai nav bijis laika, savukārt cits TSP deputāts Andrejs Klementjevs žurnālistiem atzina, ka Loskutova biogrāfija bijusi pārliecinoša arī bez papildu jautājumiem. Arī LSP frakcijas vadītājs Aleksandrs Golubovs aģentūrai BNS sacīja, ka frakcija Loskutova iecelšanu atbalstīs, taču frakcijas nostāju nespēja argumentēt. "Atbalstīsim tāpēc, ka tāda kandidatūra. Beidzot ir atrasts cilvēks, kurš strādās," pauda Golubovs. Par savu lēmumu vēl nav paziņojusi kreiso spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", taču arī bez šīs frakcijas atbalsta, kā arī "Jaunā laika" un "tēvzemiešu" balsīm Loskutovs ceturtdienas balsojumā var cerēt uz 61 balsi. Pilnīgi vienprātīgu atbalstu pēc tikšanās ar Loskutovu viņam pauda Zaļo un zemnieku savienība. Jau vēstīts, ka valdība otrdien nolēma uz KNAB priekšnieka amatu virzīt biroja darbinieku Loskutovu, kuru par piemērotāko šim amatam jau iepriekš atzina premjers Indulis Emsis. Par piemērotāko KNAB vadītāju ministri izšķīrās aizklātā balsojumā. Par Loskutovu balsoja premjers un visi 13 ministri, kas piedalījās valdības sēdē. Valdošā koalīcija otrdien solīja Loskutovu atbalstīt, savukārt opozīcijā esošais "Jaunais laiks" un "tēvzemieši" norādīja, ka Loskutovs uz viņu atbalstu var necerēt. Kreisā opozīcija par savu rīcību sola izšķirties tikai pēc kandidāta iztaujāšanas frakciju sēdēs. KNAB priekšnieks amatā jāapstiprina Saeimai, un paredzams, ka balsojums varētu notikt jau ceturtdien. Delna: Loskutova virzīšana - politisks teātris LETA 05/26/04 Valdība, atzīstot Alekseju Loskutovu par piemērotāko Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja kandidātu, pieņēmusi politisku, nevis profesionālu lēmumu, uzskata sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Voika. Viņa vakar žurnālistiem arī norādīja, ka tieši, lai izvairītos no aizdomām par manipulācijām ar KNAB vadītāju, esot izveidota konkursa komisija, kas varētu pieņemt profesionālu lēmumu. "Delnas" pārstāve vakar notikušo nosauca par politisku teātri, proti, valdības sēdē noticis "diskusiju klubiņš" par korupcijas novēršanas un apkarošanas tēmām. "Uz visiem uzdotajiem jautājumiem korupcijas eksperti vai, piemēram, es varētu atbildēt tikpat labi, bet vai tāpēc es varētu vadīt šo biroju?" retoriski jautāja Voika, atgādinot, ka ir arī daudzi citi apstākļi, kuri nosaka spēju vadīt KNAB, nevis ministru uzdotie jautājumi. Viņa arī neuzskata, ka visiem kandidātiem uzdoti vienlīdzīgi jautājumi - tie bijuši krasi atšķirīgi un saistīti ar katra ministra privāto interesi. Voika atzina, ka pēc valdības lēmuma "ir labā ziņa un sliktā ziņa". Pēc viņas teiktā, labā ziņa saistīta ar to, ka visi trīs kandidātiem ir izpratne par korupcijas novēršanu un apkarošanu, viņi pārstāv "jauno paaudzi un nav saistīti ar visām struktūrām, kuras atbalstīja korupcijas pastāvēšanu gadiem ilgi". Savukārt sliktā ziņa esot tā, ka no trim kandidātiem valdība izvēlējusies to, kuram ir vismazākā pieredze vadībā un kura prioritāte esot fokusēšanās uz korupcijas novēršanu (citi uzskata, ka biroja vadītājam par prioritāti jāliek nevis korupcijas novēršana, bet gan apkarošana). Voika pauda cerību, ka, apstiprinot Loskutovu Saeimā, notiks diskusija par šo kandidātu un deputātiem neizdosies izvairīties no argumentu izteikšanas par šo kandidātu, jo valdības sēdē viņa tādus nav dzirdējusi. Saimniecība Valstī sen neredzēts ražotāju cenu kāpums NRA 05/22/04 Šis gads iesācies ar sen nebijušu ražotāju cenu kāpumu. Gada pirmajos četros mēnešos ražotāju cenas pieaugušas par 4,8%, kas lielākais pieaugums kopš 1996. gada. Aprīlī ražotāju cenas, salīdzinājumā ar martu, pieaugušas par 1,2%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli, par 6,8 procentiem. Ekonomikas ministrijas Makroekonomiskās analīzes un prognožu nodaļas vadītāja Gunta Piņķe uz straujo ražotāju cenu kāpumu raugās divējādi. Viņa domā, ka no ražotāju viedokļa cenu pieaugums vienmēr jāvērtē pozitīvi. Ja reiz ir iespējas paaugstināt cenas, tad tas liecina par konkurētspējas palielināšanos. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma ir lielāks nekā piedāvājums un līdz ar to iespējams gūt lielāku peļņu. Taču, no otras puses, ražotāji iepērk preces no citiem ražotājiem, un, pieaugot cenām, pieaug arī izmaksas. Tāpēc, pēc G. Piņķes domām, ir svarīgi salīdzināt, kā pieaug cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai un eksportam paredzētajai produkcijai. Analizējot ražotāju cenu pārmaiņas atkarībā no produkcijas realizācijas virzieniem, ir redzams, ka aprīlī, salīdzinot ar martu, daudz straujāk cēlās eksportētās produkcijas cenas. Tās aprīlī pieauga par 1,8%, kamēr vietējā tirgū realizētās tikai par 0,7 procentiem. Tādējādi ir pamats secinājumam, ka tendence, kas iezīmējās gada pirmajos trijos mēnešos, kad vietējā tirgū realizēto preču cenas auga straujāk nekā eksporta preču cenas, ir beigusies. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, cenu kāpums produkcijai, kuru realizēja vietējā tirgū, nedaudz apsteidza eksportētās produkcijas cenu pieaugumu - ražotāju cenas gada laikā palielinājušās attiecīgi par 6,9% un 6,7 procentiem. Runājot par ražotāju cenu kāpumu gada pirmajos mēnešos, tad G. Piņķe uzsver, ka tas tomēr lielā mērā bija saistīts ar pirmsiestāšanās cenu kāpuma gaidām un nepamatotu ažiotāžu attiecībā uz atsevišķām preču grupām. Viņasprāt, ražotāji pacēla cenas un tad gaidīja vai ekonomika tās akceptēs. Tas ir, ja pieprasījums cenu celšanās rezultātā samazināsies, tad ražotāji būs spiesti pazemināt cenas. Dati par aprīli liecina, ka visticamāk ekonomika patvaļīgi paaugstinātās cenas nav pieņēmusi. Kaut kopēji skaitļi liecina it kā par pretējo, jāatzīmē, ka gandrīz visu lielo ražotāju cenu pieaugumu izraisījis nepieredzēti straujais metāla cenu pieaugums. Aprīlī metālu cenas salīdzinājumā ar martu pieaugušas par 30,1 procentu. Šis cenu kāpums izskaidrojams ar metāla cenu strauju kāpumu pasaules tirgos. Vienlaikus citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās nozarēs vērojams ražotāju cenu kritums; pārtikas produktu un dzērienu ražošanā cenas kritušās par 0,9%, tekstilizstrādājumu ražošanā - par 0,4%, ķīmisko vielu ražošanā - par 2,3%, būvmateriālu ražošanā - par 4,3%, iekārtu, mašīnu mehānismu ražošanā - par 1,6% un mēbeļu ražošanā - par 0,3 procentiem. Tas, ka vairākās nozarēs, pirmām kārtām pārtikas produktu ražošanā, ražotāju cenu pieaugumu ir nomainījis samazinājums, liecina, ka bažas par to, ka straujais ražotāju cenu pieaugums atraisīs inflācijas spirāli un turpinās pieaugt arī patēriņa cenas, kļūst mazākas. Degvielas cenu kāpums maijā var šajā jomā ieviest kārtējās korekcijas. Lujāns aicina baltkrievus ražot traktorus Latvijā NRA 05/22/04 Ekonomikas ministrs Juris Lujāns piektdien Gulbenes apmeklējuma laikā Minskas traktoru rūpnīcas vadību, kas arī viesojās Gulbenē, aicināja pārcelt kādu no traktoru ražošanas posmiem uz Latviju, BNS informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā. Šo aicinājumu apmeklējuma laikā ministrs izteica SIA M.T.Z.- serviss, kas nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas tirdzniecību un servisa pakalpojumu sniegšanu un ir Minskas traktoru rūpnīcas vienīgais un oficiālais pārstāvis Latvijā. Rūpnīcas pārstāvji izteicās, ka šāda ideja Baltkrievijas rūpnīcai ir aktuāla, stāstīja ministrijā. J. Lujāns piektdien Gulbenē apmeklēja arī zemnieku saimniecību Avoti, kas nodarbojas ar kokrūpniecību, ražojot un piegādājot mēbeļu sagataves zviedru koncernam IKEA, kura veikalu tīkls ir izplatīts visā pasaulē. Pētījums: Latvijas nodokļu sistēma ir īpaši labvēlīga lielu algu īpašniekiem Diena 05/22/04 Ja jūs gadā nopelnāt vienu miljonu eiro, Latvija ir sestā izdevīgākā vieta, kur par šo summu maksāt nodokļus, liecina žurnāla Forbes un auditorfirmas Ernst&Young 51 pasaules valstī veiktais nodokļu pētījums. Aprēķinot, cik naudas algotam darbiniekam paliek pēc nodokļu nomaksas, redzams, ka Latvija ir īpaši draudzīga lielu algu īpašniekiem, taču, sarūkot darbinieka algai, arī Latvijas pozīcija kļūst proporcionāli zemāka. Latvijā, pretēji vairumam pasaules valstu, nav progresīvās nodokļu likmes - respektīvi, "vienādu daļu savu ienākumu nodokļos maksās gan galīgi nabagi, gan miljonāri", skaidro Finanšu ministrijas tiešo nodokļu speciāliste Daina Robežniece. Gan Lietuvā, gan Igaunijā un citur nodokļos no lieliem ienākumiem būtu jānomaksā līdz pat 40-50%, taču, ja ienākumi nav augsti, jāšķiras tikai no procentiem 10. Latvijā visi maksā 25%. Tomēr Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir viena no zemākajām arī to darbinieku grupā, kuru alga ir 50 tūkstoši eiro gadā. Izdevīgāka darba ņēmējam tā būtu vēl tikai piecās valstīs, to skaitā Krievijā, kur tā ir 13%, un Apvienotajos Arābu Emirātos - 0%. Taču, nomaksājot visus pārējos nodokļus un nodevas, kas katrā valstī ir specifiski, Latvija no sestās pozīcijas noslīd līdz 29. Mazākus ienākumus pētījums neapskata. Latvija sākotnēji no progresīvās nodokļu likmes atteikusies, lai atvieglotu nodokļu administrēšanu. Tagad sistēmu teorētiski varētu mainīt, taču lēmumu pieņēmējiem - politiķiem - ir lieli ienākumi, un progresīvie nodokļi nebūtu viņu interesēs, uzskata D.Robežniece. Ernst&Young partneris Egons Liepiņš piebilst, ka cilvēkiem ar lielu darba samaksu Latviju pievilcīgu padara arī sociālā nodokļa griesti - nodoklis jāmaksā tikai no ienākumiem, kas nepārsniedz 19 900 latu. Savukārt salīdzinoši niecīgais neapliekamais minimums, kas citur daudz neatpaliek no oficiāli noteiktā iztikas minimuma, nav izdevīgs Latvijas darbiniekam ar mazāku darba algu, saka D.Robežniece. Viņa uzskata, ka darba ņēmēju situāciju nedaudz varētu uzlabot valdības konceptuālais atbalsts pakāpeniskai neapliekamā minimuma palielināšanai. "Mūžīgs ir jautājums - veicināt turību vai nodrošināt spēcīgu sociālo aizsardzību. Var izvēlēties Amerikas pieeju, var iet otrā - Skandināvijas, Kanādas galējībā," saka Ārvalstu Investoru padomes pārstāve un Latvija Statoil prezidente Baiba Rubesa. Viņa tomēr šaubās, ka lielāka vai mazāka darba ņēmēju nodokļu nasta varētu īpaši piesaistīt ārvalstu investorus. Arī E.Liepiņš, nodēvējis Latviju par "paradīzi miljonāriem" un secinājis, ka "miljonāri Latvijā tiešām var dzīvot zili zaļi", tomēr norāda, ka cerēt uz turīgu cilvēku pieplūdumu Latvijā ir iluzori. Turīgs anglis, protams, daudz labprātāk nodokļus maksātu Latvijā, taču tā sauktais 183 dienu princips nosaka, ka tieši tik dienu reāli jāuzturas valstī, kurā tiek maksāti nodokļi. Ja Rīga kļūtu par pasaules mēroga metropoli, lieli uzņēmumi varbūt tiešām šeit atvērtu savus galvenos birojus - nodokļu sistēma būtu tam draudzīga, prāto E.Liepiņš. Tomēr realitāte ir tāda, ka "nodokļu likmes šeit Latvijā vairāk attiecas uz mums pašiem". Ja amatpersonas prastu paskaidrot, ka Latvija pret cilvēkiem, kas saņem lielu darba samaksu, izturas ļoti iejūtīgi un ja nodokļu administrācija būtu spēcīga un izvērstu nopietnu kontroli, iespējams, šāda nodokļu politika veicinātu ieņēmumu legalizāciju, kas Latvijai ir nozīmīga problēma, uzskata E.Liepiņš. Pašlaik sistēma ienākumu aplikšanai ar nodokļiem Latvijā joprojām nav izstrādāta, un tie, kuru ieņēmumi ir lieli, atrod citus ceļus, ne darba algu, kā tos saņemt. Kāds var izkārtot pārdošanas darījumus, jo personiskā īpašuma pārdošana ar nodokļiem nav apliekama, taču sistēmas, kā izvērtēt, vai darījums saucams par biznesu vai nē, pagaidām nav. Tāpat, lai izvairītos no nodokļiem, naudu var saņemt dividendēs un izmantot ārzonas firmas. Darbinieku nodokļu indekss - Alga: 50 000 eiro gadā Valsts; Neto alga; Vieta ? AAE; 47 500; 1. ? Honkonga; 46 511; 2. ? Krievija; 43 500; 3. ? ASV; 43 480; 4. ? ASV(Teksasa); 43 480; 4. ? Taivāna; 43 042; 5. ? Luksemburga; 42 740; 6. ? ASV(Ilinoisa); 42 173; 7. ? Japāna; 41 510; 8. ? Singapūra; 41 189; 9. ? Šveice (Cīrihe); 41 181; 10. ? Dienvidkoreja; 40 819; 11. ? ASV (Ņujorka); 40 430; 12. ? Slovākija; 40 341; 13. ? Šveice (Ženēva); 39 778; 14. ? Kipra; 39 700; 15. ? Īrija; 39 540; 16. ? Ķīna; 39 510; 17. ? Taizeme; 39 086; 18. ? Spānija; 37 900; 19. ? Brazīlija; 37 399; 20. ? Francija; 37 179; 21. ? Meksika; 36 622; 22. ? Lielbritānija; 36 496; 23. ? Kanāda; 36 266; 24. ? Malta; 36 184; 25. ? Igaunija; 36 169; 26. ? Indonēzija; 36 004; 27. ? Vācija; 35 898; 28. ? Latvija; 35 484; 29. ? Argentīna; 35 378; 30. ? Austrālija; 34 916; 31. ? Norvēģija; 34 885; 32. ? Nīderlande; 34 856; 33. ? Dānija; 34 805; 34. ? Malaizija; 34 694; 35. ? Portugāle; 34 689; 36. ? Indija; 34 185; 37. ? Dienvidāfrika; 33 923; 38. ? Turcija; 33 843; 39. ? Polija; 32 689; 40. ? Lietuva; 32 366; 41. ? Čehija; 31 852; 42. ? Zviedrija; 31 602; 43. ? Grieķija; 31 350; 44. ? Somija; 31 343; 45. ? Beļģija; 31 214; 46. ? Itālija; 31 122; 47. ? Austrija; 31 025; 48. ? Izraēla; 30 034; 49. ? Ungārija; 28 193; 50. ? Slovēnija; 26 767; 51. - Alga: 1 000 000 eiro gadā Valsts; Neto alga; Vieta ? AAE; 950 000; 1. ? Krievija; 870 000; 2. ? Honkonga; 840 000; 3. ? Slovākija; 809 844; 4. ? Singapūra; 786 933; 5. ? Latvija; 747 984; 6. ? Brazīlija; 726 149; 7. ? Dānija; 718 078; 8. ? Kipra; 704 700; 9. ? Meksika; 673 121; 10. ? Indija; 670 686; 11. ? Indonēzija; 653 802; 12. ? ASV; 653 784; 13. ? ASV(Teksasa); 653 784; 13. ? Malta; 653 684; 14. ? Argentīna; 652 099; 15. ? Lietuva; 640 366; 16. ? Taizeme; 640 067; 17. ? Dienvidkoreja; 628 203; 18. ? ASV(Ilinoisa); 623 978; 19. ? Malaizija; 614 264; 20. ? Luksemburga; 613 426; 21. ? Dienvidāfrika; 603 923; 22. ? Turcija; 600 077; 23. ? Lielbritānija; 597 473; 24. ? Čehija; 597 298; 25. ? Polija; 584 090; 26. ? Ungārija; 579 229; 27. ? Taivāna; 579 147; 28. ? Īrija; 571 326; 29. ? Ķīna; 569 532; 30. ? Austrija; 567 134; 31. ? Spānija; 561 135; 32. ? Japāna; 552 236; 33. ? Itālija; 551 509; 34. ? Kanāda; 545 930; 35. ? Portugāle 544 395 36. ? Šveice; 543 621; 37. ? Vācija; 540 387; 38. ? ASV(Ņujorka); 533 910; 39. ? Austrālija; 524 166; 40. ? Izraēla; 512 869; 41. ? Grieķija; 510 150; 42. ? Šveice (Ženēva); 503 469; 43. ? Nīderlande; 490 977; 44. ? Francija; 489 398; 45. ? Norvēģija; 462 803; 46. ? Zviedrija; 459 100; 47. ? Somija; 456 401; 48. ? Beļģija; 415 428; 49. ? Slovēnija; 396 956; 50. ? Igaunija; 383 958; 51. Dati: Forbes, Ernst&Young Skolu interneta konkurss iet šaubīgās pēdās Diena 05/24/04 Atvēlot 120 Rīgas skolu internetizāciju un gandrīz divarpus miljonus latu ārzonu firmu kontrolētajam uzņēmumam Telecentrs, Rīgas dome gājusi pirms diviem gadiem izsludinātā un vēlāk apšaubītā konkursa pēdās - arī toreiz tādā pašā konkursā uzvarēja Telecentrs, un arī tolaik viņu piedāvājums bija miljonu dārgāks par lētāko. Pagaidām vēl nav zināms, vai iezīmēsies arī trešā līdzība - aizpērn pēc konkurentu sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza domei slēgt līgumu ar uzvarētājiem. Latvenergo preses pārstāvis Andris Siksnis Dienai sacīja, ka uzņēmums vēl turpina vērtēt - apstrīdēt konkursa rezultātus vai ne. Elektrības ražotāju filiāle Tehniskais centrs (TC) konkursā startēja ar 1,39 miljonus latu vērtu piedāvājumu, bet komisija to noraidīja, pat neizvērtējot pēc būtības. Par uzvarētāju tika atzīts Telecentrs, kas par saviem pakalpojumiem prasa 2,46 miljonus latu. "Viņu piedāvājums atbilda tehniskajām prasībām, tas pēc būtības ļauj saņemt vajadzīgo tīkla risinājumu," Dienai sacīja Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Gints Bukans, kurš kā eksperts konkursa komisijai deva savu vērtējumu par firmu tehniskajām spējām paveikt prasītos darbus. Vienlaikus viņš gan atzina, ka tajā TC solītā cena šķitusi "pārāk laba" un par dažiem piedāvājuma punktiem varētu strīdēties. Piemēram, no iesniegtajiem dokumentiem tā arī neesot tapis skaidrs, vai nepieciešamā infrastruktūra jau izbūvēta, vai tas vēl tikai tiks darīts. Viņaprāt, domes un TC speciālistiem vajadzētu sēsties pie galda un pēc būtības izvērtēt, vai lētākais piedāvājums ir reāli īstenojams. Domes informācijas tehnoloģiju centra preses pārstāvis Mārtiņš Krieviņš savukārt sacīja, ka TC noraidīšanas iemeslus nekomentēs. Kā ziņots, konkursā par datu pārraides nodrošināšanu vairāk nekā 120 galvaspilsētas skolās ar 2,46 miljonus latu vērtu piedāvājumu uzvarēja firma Telecentrs, kas par labāko tika atzīta arī pirms diviem gadiem. Toreiz neapmierinātie konkurenti iesniedza sūdzību IUB, un šāgada sākumā pēc vairākām tiesas prāvām Augstākā tiesa pieņēma galīgo lēmumu, aizliedzot domei parakstīt līgumu. IUB sākotnēji norādīja - daži nolikuma punkti bijuši neprecīzi formulēti, bet Telecentra konkurentu noraidīšana nepareizi noformētu dokumentu dēļ nav attaisnojama, jo arī uzvarētāju piedāvājums nebija nevainojams. TC, kas pirmajā konkursā nepiedalījās, atkārtotajam iepirkumam pieteica vislētāko piedāvājumu, taču tas neizturēja pat kvalifikācijas pārbaudi - kā redzams konkursa dokumentācijā, Latvenergo filiāles piedāvājums atzīts par nepamatoti lētu, turklāt tā nav varējusi apliecināt trīs līdzīgu tīklu izveidi Latvijā. Pavisam konkursam pieteicās piecas firmas, taču kvalifikācijas pārbaudi izturēja tikai divas - Telecentrs un Telia, kuras piedāvājums ar 2,76 miljoniem latu gan bija dārgāks. Telecentrs saņēma teju lielāko iespējamo punktu skaitu - 99,3 no 100. Telecentrs pieder trim ārzonas uzņēmumiem un Latvijas firmai Future Consultings, ar kuru savukārt saistīti skandalozās ciparu TV ieviesēju vārdi - tajā vēl šā gada aprīlī darbojās digitalizētāju Kepmayer Media Latvia bijušais tehniskais direktors Jānis Zips, bet agrāk tajā daļas piederējušas ciparu TV lietā apsūdzētajam Guntaram Spundem. LBSP pārmet Rīgas mēram demagoģiju LETA 05/24/04 Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra (LSDSP) izteikumi par piecu būvuzņēmumu apvienības "Latvijas būvnieku stratēģiskā partnerība" (LBSP) piedāvājumu 2006.gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās daudzfunkcionālās halles būvniecībai ir demagoģiski, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norāda LBSP pārstāvis, "Skonto būve" prezidents Guntis Rāvis. Bojārs atzina, ka Rīgas dome nevar piekrist LBSP piedāvājumam būvēt halli par 31-35 miljoniem eiro (20,52- 23,17 miljoniem latu), jo pašvaldībai šāda summa ir pārāk liels slogs un par šādiem līdzekļiem dome var paveikt daudz ko izglītības, sociālajā un citās jomās. Līdz ar to pagājušajā nedēļā tika panākta vienošanās, ka daudzfunkcionālo halli būvēs SIA "Merks". "Es uzskatu, ka mūsu priekšlikums šā projekta realizācijai bija vispareizākais, lai mēs varētu uzbūvēt halli līdz čempionāta sākumam. (...) Ja Bojāra kungs saka, ka 30 miljoni ir jāatņem skolotājiem, ārstiem un visiem pārējiem, tad tas kaut kā jocīgi izklausās. Zeme, kas tiks pārdota, maksā naudu. Visiem saprotams variants būtu pārdot šo zemi reālā izsolē, un lai to nopērk attiecīgā celtniecības kompānija. Tādējādi tiktu iegūti līdzekļi, ko varētu novirzīt halles būvniecībai, un nevajadzētu nekādu naudu atņemt ne skolotājiem un ārstiem, ne arī tramvajiem un trolejbusiem," norāda Rāvis. LBSP pārstāvis uzsver, ka halles izmaksas nebūtu pilsētas budžetam apgrūtinošas, jo nepieciešamo naudu varētu iegūt, izsolē pārdodot zemi Skanstes ielas rajonā, kur paredzēts būvēt halli, kā arī halli pārdodot operatoram. Rāvis pauž viedokli, ka pilsētai bija jāpasūta šādas halles būvniecība. "Tā notiek pārsvarā visās Eiropas valstīs, ka pilsēta šādai būvei ir pasūtītājs un īpašnieks. Šāda halle būtu vienīgā Latvijas valstī - otrai tādai šeit nebūtu vietas, otras celtniecībai nebūtu jēgas. Rīga ir miljona iedzīvotāju pilsēta, un šai pilsētai, manuprāt, ir pienākums šādu halli būvēt," uzsver būvnieks. Skaidrojot, kāpēc LBSP pēc pieteikšanās realizēt šo projektu sāka izvirzīt dažādas prasības, Rāvis norāda, ka, izvērtējot dokumentus, secināts, ka zeme Skanstes ielā nav tik likvīda, lai nomas tiesības varētu ieķīlāt bankā. Kā norāda LBSP pārstāvis, sākotnēji bija teikts, ka pieejami ir 30 hektāri zemes pilsētas centrā. Neskaitot ielas, sarkanās līnijas un dabas pamatnes, palika 17 hektāri daļēji likvīdas zemes. Turklāt vienā no šiem zemesgabaliem pilsēta ir paspējusi privatizēt dārza mājiņas, tur ir 600 neapmierināti dārziņu apsaimniekotāji, Izglītības un zinātnes ministrijas celtnes. "Turklāt, kad mēs pieteicāmies būvēt šo halli, nebija tādu prasību, ka mums būs jāsniedz trīs miljonu latu garantija par kaut ko nesaprotamu," uzsver uzņēmējs. Vērtējot SIA "Merks" iespējas laikā uzbūvēt halli, Rāvis atzīst, ka daudz kas būs atkarīgs no veiksmes. "Tas viss nupat ir diezgan liels risks, kas ir atkarīgs no veiksmes. Ja domei būs labs kontakts ar kompāniju, kas būvēs šo halli, tad varbūt arī paspēs, varbūt paveiksies," norāda LBSP pārstāvis. Latvenergo sāk piedāvāt interneta pakalpojumus NRA 05/26/04 Valsts a/s Latvenergo, izmantojot savus optiskos kabeļus, kas ievilkti energoapgādes vajadzībām, uzsākusi interneta pakalpojumu piedāvāšanu. Tomēr vismaz pagaidām uzņēmums apkalpos tikai lielos klientus, kuriem šā gada beigās plānots piedāvāt arī balss telefonijas pakalpojumus. Lai sniegtu interneta pakalpojumus visiem iedzīvotājiem, Latvenergo esot nepieciešams savu optisko tīklu izvērst plašāku. "Kā valsts uzņēmumam Latvenergo būtu ļoti grūti pierādīt, ka nepieciešams investēt tā saucamās pēdējās jūdzes (tīkls līdz attiecīgajam klientam) kabeļu ievilkšanā, bet mēs esam gatavi sadarboties ar citiem uzņēmumiem," pastāstīja uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons. Līdz ar to Latvenergo potenciālie klienti ir biznesa un korporatīvie klienti, kuriem ir nepieciešams liels starptautiskā interneta pieslēguma ātrums: tie ir interneta, kabeļtelevīziju un telekomunikāciju operatori, lielie un vidējie uzņēmumi, kā arī valsts pārvaldes institūcijas un sabiedriskās organizācijas. Nopietniem korporatīvajiem klientiem sadarbībā ar citiem uzņēmumiem tiek piedāvāta arī pēdējā jūdze. Tomēr tas, ka Latvenergo sāk piedāvāt internetu, var dot savu labumu interneta pakalpojumu jomā arī mazajiem lietotājiem, jo ir parādījies vēl viens alternatīvs interneta vairumtirgotājs. Turklāt Latvenergo sadarbībā ar Somijas telekomunikāciju operatoru Finnet International ir arī neatkarīgs savienojums ar starptautisko interneta tīklu. Kādu laiku izeju uz starptautisko internetu piedāvāja tikai zviedru Telia un Lattelekom, kura daļu īpašnieks Sonera tagad ir apvienojies ar Telia. Līdz ar to pastāvēja bažas par monopolsituācijas izveidošanos. Datu pārraidei Lattelekom izmanto Baltijas valstīs izveidoto MPLS tīklu, kas esot pasaulē atzīts un kurā darbojoties lielākie interneta piegādātāji. Latvenergo ienākšanu interneta pakalpojumu tirgū atzinīgi novērtējuši arī nozares pārstāvji, jo pagaidām Latvijā komunikāciju pakalpojumi ir vieni no dārgākajiem Eiropā. Ar konkurences palielināšanos var cerēt arī uz cenu samazināšanos. Izskatās, ka konkurentu spiedienu jau izjūt arī Lattelekom, kas vakar paziņoja par abonēšanas maksas samazināšanu atsevišķiem Apollo interneta pakalpojumiem. Jāteic, ka Latvijā, salīdzinot ar Baltijas valstīm, ir vismazākā interneta izplatība. Turklāt lielākajai daļai interneta lietotāju mājās internets nav pieejams. Līdz šim Latvenergo klientiem piedāvāja nomāto līniju pakalpojumus Latvijā un Baltijā, kā arī publiskos datu pārraides pakalpojumus - Ethernet datu pārraidi un IP vienoto privāto tīklu risinājumus. Ķemeru sanatorijai jauns vārds un solījumi Diena 05/26/04 "Aizmirstiet par Ķemeru sanatoriju, tagad tā būs Ķemeri Kempinski Palace," - tā, iepazīstinot ar pēdējiem sanatorijas atjaunotāju Ominasis plāniem, otrdien paziņoja uzņēmuma pārstāvis Latvijā Tofiks Kavars. Lepnajai viesnīcai tās operators Kempinski jau izraudzījis ģenerālmenedžeri, vienu no saviem speciālistiem, kas pašlaik strādā Grieķijā, Dunkanu Orurku. Izraudzīts arī ūdens ārstnieciskā kompleksa jeb SPA izbūvētājs - American Leisure Corporation, kuras valdes priekšsēdētājs Stīvs Kāss žurnālistiem sacīja, ka viņam jau ir idejas par Ķemeru resursu izmantošanu un SPA kompleksa padarīšanu par unikālu visā reģionā. Tiesa, Ominasis Latvija joprojām nav atrisinājis jautājumu par sanatorijas apkārtnes apsaimniekošanu. Parks pie sanatorijas pieder Jūrmalas domei, un tā nodevusi apsaimniekošanas tiesības privātuzņēmumam Dubultu dārzs. Zemes gabals jau ierakstīts zemesgrāmatā, kas vēl pagājušajā vasarā nebija izdarīts, taču par apsaimniekošanu Ominasis no pašvaldības atbildi nav saņēmis. Jūrmalas dome jau agrāk pauda, ka par zemes iznomāšanu varēs spriest, kad redzēs sanatorijas atjaunošanas rezultātus. Ominasis sola jaunās, dārgās luksusa viesnīcas durvis atvērt nākamā gada sākumā. Pašlaik Latvijas arhitektu birojs Arhiideja izstrādājis 2-5 stāva pārplānošanas projektu, un šiem darbiem jau saņemta būvatļauja, taču darbs pie pirmā un pagraba stāva plāniem vēl turpinās. Tajā piedalās arī starptautiskā dizaina firma Di Leonardo, kuras pārstāvis Klods Karons klāstīja, ka pirmajā stāvā tiks saglabāts vēsturiskais izskats - koka kolonas un citas konstrukcijas. Arhiideja pārstāvis Ēriks Grūbe Dienai atzina, ka projekta izstrādē īpaši rūpīgi tiek ņemtas vērā vēsturiskās detaļas, par kurām saglabājies plašs fotomateriāls. "Piemēram, mēs konstatējām, ka tur bija marmora grīdlīste, un pieprasījām to saglabāt," sacīja Ē.Grūbe. Kopumā sanatorijas atjaunošanā investoriem jāiegulda desmit miljoni latu, taču Ominasis prezidents Omars el Hamdijs atzīst, ka investīciju summa var būt lielākā, ņemot vērā arī SPA kompleksa izbūvi. Līdz šim privatizētajā sanatorijā ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni latu, un sanatorijas atjaunošana vairākkārt ir novilcināta. Ieguvis ēku, investors solīja līdz 2003.gada rudenim Ķemeros investēt desmit miljonus latu, taču solījumus nespēja izpildīt gan projektu pārstrādāšanas, gan ieilgušās saskaņošanas dēļ. Privatizācijas aģentūra pat savulaik apsvēra iespēju lauzt privatizācijas līgumu, taču līdz tam nenonāca - uzņēmumam noteica soda naudu par kavējumiem, un pērn pavasarī tas aktīvi sāka rekonstrukciju, tādēļ PA pagarināja investīciju ieguldīšanas termiņu līdz 2007.gadam. Rīgas dome pret celulozes rūpnīcu NRA 05/26/04 Rīgas dome vakar pieņēma lēmumu, ar kuru atkārtoti pausta pašvaldības noraidošā attieksme pret plānoto sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecību Ozolsalā, kā arī aicināts pieņemt valdības lēmumu šā projekta realizācijas sakarā. Domes lēmums balstās uz Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroja noslēguma ziņojumu par celulozes rūpnīcas būvniecību, kā arī Latvijas Zinātņu Akadēmijas un domes neatkarīgo ekspertu grupas atzinumu. Ministru kabinetam ierosināts pieņemt lēmumu par "paredzētās darbības, kas saistīta ar celulozes rūpnīcas būvniecību Ozolsalā, akceptēšanu vai neakceptēšanu". Neatkarīgā rakstīja, ka IVN valsts birojs atzinumā par jaunās celulozes rūpnīcas būvniecību konstatēts, ka vides aizsardzības ziņā ražotnei ir neveiksmīgi izvēlēta vieta. Apstiprina mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu BNS 05/26/04 Valdība otrdien apstiprināja mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu 2004.- 2006.gadam, kas paredz pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, sekmēt finanšu pieejamību šādiem uzņēmumiem, atbalstīt jaunos uzņēmumus, kā arī īpaši sekmēt mazo uzņēmumu darbību reģionos, kuros ir zemāks attīstības līmenis. Lai sasniegtu minētos mērķus, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmā paredzēts veikt pētījumus par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību nozaru un teritoriju skatījumā, likumu ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī nodarbinātības pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Izstrādās arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu, kā arī izveidos informācijas un konsultāciju centru. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmā arī paredzēts sekmēt finanšu pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai - veicināt aizdevumu piešķiršanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzlabot riska kapitāla finansējuma pieejamību u.c. Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka 2002.gadā Latvijā bija 42,5 tūkstoši ekonomiski aktīvu uzņēmumu, no kuriem 99% bija mazie un vidējie. Turklāt no tiem 76% bija mikrouzņēmumi, kuros strādā līdz desmit darbiniekiem un neto gada apgrozījums nepārsniedz 0,5 miljonus latu, 20% ir uzskatāmi par maziem uzņēmumiem, kuros ir līdz 50 darbiniekiem un neto gada apgrozījums nepārsniedz 4 miljonus latu, bet 4% - par vidējiem uzņēmumiem, kuros strādā līdz 250 darbiniekiem un neto gada apgrozījums nepārsniedz 23 miljonus latu. Mazajos un vidējos uzņēmumos nodarbināti 69,9% no privātajā sektorā strādājošajiem. Tomēr Latvijā uz 1000 strādājošajiem ir tikai 18,14 mazo un vidējo uzņēmumu, kas būtiski atpaliek no vidējā ES līmeņa, kur šis rādītājs ir 51 uzņēmums. Turklāt lielākā daļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu jeb 43% nodarbojas ar tirdzniecību un tikai 15% - ar ražošanu. Ļoti maz uzņēmumu ir reģionos. Uzņēmēji sūdzas, ka attīstību galvenokārt kavē augstie nodokļi, apgrozāmo līdzekļu un investīciju trūkums, kā arī nepietiekamais finansējums uzņēmējdarbības sākšanai. Integrācija/Štābs Štābisti pulcina gvardi Latvijas Avīze 05/21/04 Lai varētu sapulcēt skolēnus mītiņiem arī vasaras brīvdienu laikā, krievu skolu "aizstāvības" štābs veido jauniešu "gvardi", kuru nepieciešamības gadījumā sasauks ar mobilo telefonu palīdzību. Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis ar priekšnieka palīdzes Kristīnes Apses starpniecību informēja, ka štābs visur cenšas izmantot militāro terminoloģiju, taču policijas rīcībā neesot ziņu, ka štābs grasās veidot kādu militāru vienību. - Štāba vadītāji ir nobažījušies, ka, iestājoties vasaras brīvdienām, viņi nevarēs savākt pietiekami lielu atbalstītāju loku, tāpēc viņi izvēlējušies šādu metodi. Drošības policija seko procesiem un, tikko konstatēs likuma pārkāpumus, vainīgie tiks saukti pie atbildības, - teica I. Ulmanis. Valsts policijas Galvenās pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Aivars Grigulis teica, ka viņa rīcībā neesot vairāk ziņu par štābistu aktivitātēm kā citiem. Akcijas prognozēt neesot iespējams, tāpēc policija rīkosies, ja manīs kādas pretlikumības. Pašreiz neviens štābistiem nevarot liegt organizēt šādu "gvardi". Viens no štāba akciju organizētājiem Saeimas deputāts Jakovs Pliners pastāstīja, ka pirmais "gvardietis" esot Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs, kuru 13. maijā izslēdza uz sešām Saeimas sēdēm par Saeimas kārtības neievērošanu. Tai pašā dienā pēc izjukušās Saeimas sēdes V. Buzajevs īsā laikā sasauca apmēram 30 aktīvistu protesta akcijai pie Rīgas domes pulksten 16. Pliners šo gadījumu minēja kā piemēru, kā darbosies gvarde: - Buzajevs ir pirmais gvardietis, kas ir ar mieru atsaukties uz jebkuru aicinājumu. Pēc štāba ieceres skolas brīvlaikā Rīgā dzīvojošos jauniešus varēšot ātri mobilizēt mītiņiem, dodot ziņu uz viņu mobilajiem telefoniem. Štābistu interneta mājas lapā publicētajā uzsaukumā par gvardes veidošanu teikts: "Cīņa par krievu skolām turpinās. Tā tiks aktīvi turpināta arī vasaras brīvlaikā. Papilnam gaidāmi gājieni, piketi un non- stop akcijas un būs gvarde. Informēšana par akciju norisi (norādīti to mērķi, datumi, vietas un laiki) notiks ar īsziņu starpniecību." Uzsaukumā teikts, ka gvardes sastāvā laipni lūgti "vecāko klašu skolēni, kā arī pieaugušie, kas vēlas regulāri piedalīties nevardarbīgās protesta akcijās, kuras organizē štābs". Lai pieteiktos "gvardē", uz noteiktu mobilā telefona numuru (numura īpašnieku man noskaidrot neizdevās, jo tas neatbild uz zvaniem) jānosūta īsziņa, kurā jānorāda mobilā telefona numurs, dzimšanas gads, skolas numurs, kurā mācās, jānorāda arī, vai ir štābista T krekls, un visbeidzot vārds un uzvārds. J. Pliners apgalvoja, ka "gvarde" darbošoties likuma ietvaros un bez agresijas. Deputāts arī pauda, ka bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis esot pirmais, kurš izglītības reformas sakarā esot lietojis militārus formulējumus, Jelgavas laikrakstā "Novaja gazeta" krievu skolas nosaucot par "mūsu pēdējo bastionu". Štābisti sekojuši viņa piemēram un jaunos triecienniekus nodēvējuši par gvardi. Minoritātes Latgalē - dubultizaicinājums? Latvijas Avīze 05/22/04 Daugavpilī notika konference "Nacionālās minoritātes Latgalē: vakar, šodien, rīt", ko organizēja Dienvidlatgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs sadarbībā ar Naturalizācijas pārvaldi. Lai gan Latgalē ir 47 mazākumtautību sabiedriskās organizācijas, bet Daugavpilī vien dzīvo 34 tautību cilvēki un darbojas vairāk nekā 10 nacionālo kultūras biedrību, tomēr visas Latgales mēroga forumā piedalījās tikai dažu organizāciju pārstāvji. No lielās Rēzeknes bija ieradušies pieci pārstāvji, no Preiļiem, Krāslavas - pa vienam. Ieskaitot pašus konferences rīkotājus, zālē kopā bija tikai 35 cilvēki. Ne velti Daugavpils pilsētas ukraiņu kultūras biedrības "Mrija" vadītāja Nadežda Stahovska no tribīnes teica: -- Man kauns, ka šeit nav neviena pārstāvja no daudzām Daugavpils mazākumtautību organizācijām. Redzu tikai poļus, lietuviešus, mēs, ukraiņi, esam astoņi cilvēki. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere uzsvēra, ka sabiedrības integrācija, vienkāršā valodā runājot, ir dzīvošana un strādāšana kopā, nevis blakus. Dažviet Latgalē, īpaši Daugavpilī, atsevišķas mazākumtautību organizācijas patiešām meklē ceļus kopdarbībai. Kopdarbībai arī ar pašvaldībām un mazākumtautību skolām. Bet konferencē neviens pat necentās meklēt atbildes uz jautājumiem, kāpēc liela daļa organizāciju turas savrup. Konferencē izskanēja satraukums par to, ka šobrīd Latvijā nav vienota un skaidra mehānisma, kā finansēt un atbalstīt sabiedriskās organizācijas. Mazākumtautību biedrībām nav ne telefona, ne datortehnikas, ne telpu. Daudzas darbojas dzīvokļos. Piemēram, Preiļos mazākumtautību aktivitātēm ar datortehniku izpalīdz vietējais muzejs un tūrisma informācijas centrs. Savā ziņojumā "Pilsoniskas sabiedrības veidošanās daudznacionālā valstī" Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane uzsvēra: - Jā, mazākumtautību biedrības līdz šim galvenokārt izsaka savas primārās intereses - mums nav iedotas telpas, mēs vairāku gadu garumā nevaram atrisināt tērpu jautājumu un tamlīdzīgi. Ja mazākumtautības turpinās vairāku gadu garumā runāt tikai par primārajām interesēm, tad mums arī nākotnē būs tikpat tukšas zāles kā šodien. Nekur pasaulē nav tā, ka mazākumtautību kultūras biedrības risina tikai savas izdzīvošanas jautājumus un kultūras jautājumus nacionālās identitātes ietvaros. Pasaulē mazākumtautību biedrībām primārais ir iekļaušanās pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Arī Latvijā mazākumtautību darbā atslēgas vārdiem jābūt - līdzatbildība un līdzdarbība. Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes rajona nodaļas informācijas centra vecākais referents Voldemārs Ivdris runāja par to, ka mazākumtautību apvienību loma jāpalielina arī pašvaldību darbā. Interesantu ainu par sabiedrības integrācijas procesu pētījumiem Daugavpilī deva Daugavpils domes sabiedrības integrācijas komisijas vadītāja Līvija Jankovska. Piemēram, aptaujā uz jautājumu, kāpēc nepilsoņi iegūst pilsonību, pirmajā vietā ir atbilde, ka no tā atkarīga nākotne, otrajā vietā - vēlme piedalīties politiskajos procesos, trešajā vietā - tas ir pienākums. Konferences nobeigumā tika runāts arī par Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratificēšanas nepieciešamību. E. Aldermane: - Konvenciju ratificēs, tas ir neizbēgami, it īpaši pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Bet, visticamāk, ratificēs ar noteiktām atrunām. Taču uzskatu, ka šobrīd šo jautājumu uz laiku vajadzētu atlikt, turpināt diskusijas, jo nekad nevienu svarīgu, nopietnu dokumentu diez vai var pieņemt tik politiski saspringtā situācijā, kāda ir šobrīd. Arī pilsonības likumu šobrīd nevajag aiztikt, kamēr nenomierināsies, piedodiet, šīs sabiedriskās jukas. Štābisti draud badoties LETA 05/24/04 1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, iecerēta masveida protesta akcija pie Rīgas domes, bet vakarā pikets turpināsies pie Ministru kabineta ēkas. Akcija turpināsies līdz 12. jūnijam, Eiroparlamenta vēlēšanu dienai, turklāt pēdējo nedēļu piketi turpināsies visas diennaktis, organizējot štāba pasākumu fotogaleriju, izdalot informācijas materiālus krievu, latviešu un angļu valodā, sacīja viens no krievu skolu aizstāvības štāba līderiem, Krievijas radikālā politiķa Dmitrija Rogozina palīgs Aleksandrs Kazakovs. Ja likumam par izglītības reformu netiks noteikts moratorijs, 1. septembra vakarā notiks masu manifestācija pret izglītības reformu, kurā štābs sola sapulcēt ap 100 000 cilvēku. Pēc Kazakova vārdiem, skolēnu vecāki esot gatavi no 1. septembra uzsākt "pilnīgu bada streiku pie Ministru kabineta ēkas". Dzimtene, integrācija un "specifiskā situācija" Latvijas Avīze 05/24/04 Latviešu skolēnu vidū 78 procenti uzskata, ka ir izdevīgi būt par Latvijas Republikas pilsoni, bet krievu vidū - 58 procenti. Tādi ir secinājumi pēc skolēnu aptaujas, ko projektā "Esam dažādi, bet vienoti Latvijā" veica sabiedriskā organizācija "Latvijas jaunatnes centrs EJAM". Projekta galvenais finansētājs ir Eiropas Komisija. Projektu atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds. 16 Latvijas skolu vecāko klašu skolēni no astoņām Latvijas pilsētām noklausījās lekcijas par to, kas ir svarīgs pilsoniskās sabiedrības loceklim, un piedalījās divos piecu dienu ilgos praktiskos semināros. Lekciju laikā 595 skolēni atbildēja, ko viņi domā par sabiedrības integrāciju - vai uzskata, ka sabiedrība ir etniski sašķelta, un citiem jautājumiem. Rezultāti, ko apkopojusi Baltijas sociālo zinātņu institūta pētniece Inese Šūpule, ir izpētes vērti. Tā, piemēram, 71 procents latviešu, 36 procenti krievu un 33 procenti citu tautību skolēnu vārdu "dzimtene" saista ar Latviju. Citas visbiežāk minētās atbildes: dzimtā pilsēta, ciemats, "kur ir labi, tur dzimtene", "Krievija". Ar Latviju savus nākotnes nodomus saista 63 procenti latviešu skolēnu, 49 procenti krievu un 42 procenti citu tautību jauniešu. 31 procents aptaujāto nav Latvijas pilsoņi. Lielākā daļa no viņiem - 55 procenti - vēlētos iegūt Latvijas pilsonību, 34 procenti - nevēlētos. Uz jautājumu "ja tev būtu iespēja izvēlēties kādas valsts pilsonību, kura tā būtu?" viena ceturtā daļa atbild - Latvijas, 12 procenti - Krievijas, 10 procenti - ASV, Kanādas vai Austrālijas, septiņi - Vācijas, 5 - Lielbritānijas, bet astoņi procenti izvēlētos kādas citas Rietumeiropas valsts pilsonību. Šā paša projekta ietvaros sabiedriskās organizācijas "Baltijas juristu perspektīvas" dalībniece juriste politikas zinātņu maģistre Inta Miklūna ir veikusi "Latvijas Republikas normatīvo aktu un starptautisko tiesību avotu izpēti sabiedrības integrācijas un pilsoniskās līdzdalības veicināšanas jomā". Lasot autores secinājumus un priekšlikumus, rodas vairāki jautājumi. Pēdējā rindkopa secinājumu daļā skan tā: "Latvijā nav Latvijas Republikas Satversmes 114. pantā nostiprināto mazākumtautību tiesību (tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību) realizācijas mehānismu. Likums "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju" šādu mehānismu nepiedāvā. Arī "Vispārējās konvencijas par mazākumtautību aizsardzību" ratifikācija neatrisinās jautājumu, kādā veidā indivīds varēs aizsargāt savas aizskartās minoritāšu tiesības". Par kādām "aizskartām" tiesībām īsti ir runa? Preses konferencē I. Miklūnas vietā atbildēja "Baltijas juristu perspektīvas" valdes locekle Irina Aņikanova, sacīdama, ka pētījumā nav analizēts, vai ir aizskartas vai ne tiesības, nav analizēta pārkāpumu esamība vai neesamība, bet runa esot par aizsardzības mehānismu. Bet kāpēc tādā gadījumā ir jālieto tik noteikts vārds kā "aizskartās", ja aizskārumi nav uzrādīti un pierādīti? Pret to, ka Latvijā reiz skaidri un precīzi vajadzētu definēt, kas pieder pie mazākumtautībām, gan I. Miklūna iebilst, minot neizprotamu argumentu: "Latvijai būtu jāizvairās no mēģinājumiem definēt, kas tad pieder pie mazākumtautībām, jo Latvijas specifiskās etniskās situācijas dēļ definēšanas rezultātā "aiz borta" var nonākt liels iedzīvotāju skaits." Tikpat lielu neizpratni rada cits secinājums: "Jāatzīmē, ka pie Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos piedalījās izglītības reformas apspriešanā, tomēr tai neizdevās panākt sev pozitīvu jautājuma risināšanu." Vai pozitīvs risinājums būtu reformas moratorijs, ko prasa štābisti? Secinājumu I. Aņikanova komentēja tā - tas tapis februārī, kad bijušas vēl neskaidrības formulējumos. Politiski represētie uztraukušies www.liepajniekiem.lv 05/24/04 Pavisam drīz, 5.jūnijā, Liepājas Politiski represēto klubs atzīmēs savas organizācijas 15 gadadienu. Taču prāts lielai daļai kluba locekļu nav sevišķi priecīgs. Kā informēja kluba priekšsēdētājs Arnolds Treide, satraukumu ne tikai Liepājas klubā, bet visā Latvijas Politiski represēto apvienībā izraisījuši krievu skolēnu protesti pret latviešu valodas apgūšanu. Tāpēc apvienība izplatījusi paziņojumu Latvijas valdībai un latviešu tautai. Tajā norādīts, ka "ar bērnu protestiem piesedzas atdzimstošā interfronte", kā arī politiķi, kuri neatzīst latviešu tiesības uz savu valsti, valsts valodu un integrētu sabiedrību vienotajā Eiropā. Apvienība aicina Latvijas politiķus un tiesībsargājošās iestādes uzņemties solidāru atbildību par šo situāciju, reālajiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iedzīvotāju saskaņai, bet katru Latvijas pilsoni veicināt cittautiešu integrāciju latviskajā vidē. "Es runāju krievu valodā" LETA 05/25/04 Kampaņa "Es runāju krievu valodā" nav pret latviešu valodu - tā ir kampaņa, lai apzinātos, kas īsti ir krievu valoda un kādā stāvoklī tā šobrīd ir Latvijā, apgalvoja kampaņas rīkotāji, Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR) un Krievu skolu skolotāju apvienība. Projekta koordinators Igors Vatoļins žurnālistiem stāstīja, ka akcijas mērķi ir celt lepnumu par krievu valodu un kultūru, iesaistīt krievvalodīgos skolēnus, pedagogus, skolu administrācijas, vecākus, ierēdņus un politiķus krievu valodas un kultūras saglabāšanā un attīstīšanā, popularizēt krievu valodu un kultūru latviešu vidū u.c. Runājot par šīs akcijas saistību ar Krievu skolu aizstāvības štāba aktivitātēm - ielu protestiem, Vatoļins skaidroja, ka LAŠOR atbalsta šīs protesta akcijas, bet šī kampaņa tiekot rīkota tādēļ, lai protestētāji paši skaidrāk apzinātos, par ko viņi cīnās. "LAŠOR nav "pret", bet gan "par". Par krievu valodas saglabāšanu un attīstību. Diemžēl protestos biežāk un skaļāk izskan tieši arguments "pret kaut ko", mēs gribam parādīt, par ko tad īsti cīnāmies - par savu valodu, kultūru," sacīja Vatoļins. Skolēnu musinātāji sauc palīgos Puškinu Rīgas Balss 05/25/04 Krievvalodīgo skolu izglītības reformas pretinieki plānojuši saukt skolēnus ielu akcijās arī skolas brīvlaikā, bet, lai labāk pārliecinātu par nepieciešamību tās turpināt, sākuši jaunu kampaņu "Es runāju krieviski". Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) valdes priekšsēdētāja pienākumu pildītāja Olga Isakova informēja, ka akcija ilgs no 23. maija līdz 19. oktobrim. Cita starpā akcijas mērķis ir arī uzsvērt krievu valodas un kultūras nozīmi ielu protesta akciju dalībniekiem. Kampaņas ietvaros plānoti dažādi konkursi, piemēram, "Pie mums apkalpo krievu valodā" valsts un pašvaldību, kultūras, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu kategorijās. Savukārt 6. jūnijā būs Puškina diena, kad paredzēts sākt dzejoļu, fotogrāfiju un kolāžu konkursu. O. Isakova paskaidroja, ka kampaņa ir ar literāri māksliniecisku ievirzi, bet rīkotāji nenorobežojas no skolēnu mītiņiem ielās, gluži otrādi - tās atbalsta, jo runāt ar Latvijas valdību nozīmējot to pašu ko runāt ar sienu. Nākamais lielais protesta pasākums plānots 1. jūnijā. Saeimas deputāts Jurijs Sokolovskis jau iesniedzis Rīgas domei lūgumu atļaut šajā dienā rīkot mītiņu Rātslaukumā, nodēvējot to par Bērnu aizsardzības dienai veltītu pasākumu. Galvaspilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks līdz nedēļas beigām pieņems lēmumu par tā saskaņošanu. Rīkotāji neslēpj, ka sauks ļaudis protestēt pret reformu. Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Vilks RB sacīja, ka pašvaldība pati rīko daudzus bērnu tiesību aizsardzībai veltītus pasākumus un vēl viens diez vai būs vajadzīgs, turklāt Rātslaukums nebūt nav tam pati piemērotākā vieta. Tikmēr Krievu skolu aizstāvības štābs no saviem aktīvistiem veido "gvardi", kas turpināšot aizstāvības kustību arī vasaras brīvdienās, rīkojot masu protesta akciju arī 12. jūnijā, Eiroparlamenta vēlēšanu dienā. 1. septembrī aktīvisti piedraudējuši ar 100 tūkstošu cilvēku manifestāciju, bet pēc tam - ar akciju "tukšās skolas". A. Vilks uzskata, ka ir pamats uztraukties par šādas "gvardes" veidošanu - viņa rīcībā ir ziņas, ka tiek apmācītas operatīvās grupas, kas varētu organizēt provokācijas, konfliktus vai arī aizsargāt akciju dalībniekus. "Iesaistītie jaunieši tiek sagatavoti fiziski, taktiski un psiholoģiski. Kā viņi tiks izmantoti - nav zināms. Bet, ja viņi ir prettiesiski tendēti, tāpat kā LAŠOR, tas būtu jākontrolē Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam," uztraucas A. Vilks. Domes komiteja šonedēļ iesniegs Saeimā grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā, paredzot pastiprināt sankcijas par neatļautu masu pasākumu rīkošanu. Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze Kristīne Apse - Krūmiņa informēja, ka DP seko "gvardes" veidošanai. DP atzīst, ka "štābs" visur izmanto militāro terminoloģiju un tas vērtējams negatīvi, jo skolēni šādi tiek virzīti it kā uz militāru darbību veikšanu. "Diemžēl skolēnu dalību šādos pasākumos ar administratīvām metodēm nav iespējams novērst," secina DP pārstāve. Pārāk dārga pilsonība? Latvijas Avīze 05/25/04 Tautas saskaņas partija kopā ar sabiedrisko organizāciju "Prāta spēks" grib saskaitīt nepilsoņus, kuri būtu spējīgi nolikt naturalizācijas eksāmenu, bet nevar samaksāt 20 latu lielo valsts nodevu. TSP un "Prāta spēks" kopīgi nodrukājušas skrejlapas, kurās tiek jautāts: "Gribat kļūt par Latvijas pilsoni, bet nepietiek 20 latu naturalizācijai?" un aicināts: "Risināsim šo problēmu kopā!" "Prāta spēks" esot vērsies pie visām Saeimas frakcijām, lūdzot palīdzēt nabadzīgajiem nepilsoņiem, taču no visām, izņemot TSP, saņemtas vien formālas atbildes. Savukārt TSP pārstāvji jautājumu par lielajām naturalizācijas nodevām uzdevuši arī uz Saeimas Pieprasījumu komisiju aicinātajiem ierēdņiem. - Ierēdņiem diemžēl nelikās, ka 20 lati ir liela nauda par naturalizāciju, - teica TSP Saeimas frakcijas deputāts Vitālijs Orlovs. Arī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane apgalvojusi, ka 80 procentiem nepilsoņu nav finansiālu šķēršļu naturalizācijai, kam akcijas organizatori nepiekrīt. - 20 lati - tas ir viens no naturalizācijas tempus bremzējošiem faktoriem, - paziņoja "Prāta spēka" pārstāvis Aleksandrs Sakovskis. - Ja šo cilvēku, kas finansiālu apsvērumu dēļ nevar naturalizēties, būs maz, tad mēs meklēsim sponsoru, kas viņiem varēs apmaksāt naturalizāciju. Ja šo cilvēku būs vairāk, tad būs jāmeklē kāds risinājums valstiskā līmenī. Tomēr nodrukātās 10 000 skrejlapas jau tiek un tiks dalītas, tieši TSP Eiroparlamenta deputātu kandidātiem tiekoties ar vēlētājiem. Jāpiebilst, ka patlaban daudzām personu grupām jau ir paredzētas naturalizācijas nodevas atlaides. Nemaz par to nav jāmaksā politiski represētajiem, pirmās grupas invalīdiem, bāreņiem un bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, kā arī valsts un pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs uzņemtajām personām. Tikai trīs lati par naturalizāciju jāmaksā trūcīgajiem, bezdarbniekiem, daudzbērnu ģimeņu locekļiem, pensionāriem, otrās un trešās grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem. TSP un "Prāta spēka" pārstāvji par atlaidēm nebija īsti informēti, kā arī norādīja, ka ne visi patiesie bezdarbnieki ir reģistrēti kā bezdarbnieki. Jautāju, kā akcijas organizatori nodrošinās, ka piesakās tikai tie nepilsoņi, kuriem tiešām trūkst naudas, nevis arī tie, kuri visu naudu atstāj, piemēram, krogos. A. Sakovskis atbildēja: - Gan jau atradīsies tādi, kas mēģinās šo akciju izmantot savā labā, bet tāpēc vien mēs neatteiksimies no problēmas risināšanas. V. Orlovs teica, ka visi, kas pieteiksies, tiks reģistrēti datu bāzē, tomēr akcijas organizētāji uz katru gadījumu raudzīsies arī individuāli. Jāpiebilst, ka "Prāta spēks", ar ko gatava sadarboties TSP, vēl nesen aktīvi cīnījās pret Latvijas iestāšanos NATO. Kā atzina A. Sakovskis, organizācija vēl arvien ir pret NATO, taču šobrīd neredz jēgu organizēt protesta pasākumus. A. Dātavs arī pauda viedokli, ka Pilsonības likums būtu jāatver un jālabo, kā arī pārmeta valdošajām partijām bailes ķerties klāt šim likumam. TSP vēlas, lai pēc 1991. gada Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni pilsonību iegūtu tāpat vien, pat bez jebkādas reģistrācijas, kas tiek prasīta tagad. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte (Tautas partija), vērtējot TSP aktivitātes, teica: - Tā ir kārtējā cilvēku tracināšana un vaimanas, kas saistītas ar gaidāmajām vēlēšanām. Ir jāsaprot, ka tādas lietas kā pilsonību par velti neviens nekur nedod. 20 lati ir ļoti niecīga summa, bet tiem, kuri pat to nespēj samaksāt, ir iespēja saņemt atlaides. Valsts ir izdarījusi visu, kas ir tās spēkos, lai atvieglotu naturalizācijas procesu, bet bļaustīties nevienam nevar aizliegt. Vēršas Satversmes tiesā LETA 05/26/04 Saeimas deputāti no Tautas saskaņas partijas (TSP) Boriss Cilevičs un Vitālijs Orlovs Satversmes tiesai iesnieguši sūdzību par izglītības reformu mazākumtautību skolās, informēja TSP frakcijā. Konstitucionālā sūdzība ir iesniegta par Izglītības likuma pārejas noteikumu 9. punkta 3. apakšpunktu, kas nosaka spēkā stāšanās termiņu - 2004. gada 1. septembri - likuma prasībai par izglītības ieguves valodu mazākumtautību skolās. Iesniedzēji uzskata, ka apakšpunkts neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām, un lūdz atzīt to par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža. Apakšpunkts nosaka, ka 2004. gada 1. septembrī valsts un pašvaldību skolās, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar 10. klasi, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam, bet valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar 1. kursu, valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam. Šie standarti noteic, ka mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un nodrošina ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi mazākumtautības valodā, teikts apstrīdētajā likuma pārejas noteikumu punktā. Iesniegums Satversmes tiesai esot sagatavots "pēc ilgstošas juridiskās analīzes un situācijas izvērtēšanas", kuru veikuši TSP "eksperti" Cilevičs, Orlovs un Aivars Dātavs, kā arī "pieaicinātie speciālisti izglītības jautājumos" Igors Pimenovs un Jolanta Leitlande, kuri esot secinājuši, ka "dažas Izglītības likuma normas, kuras izraisīja lielu spriedzi sabiedrībā, neatbilst Satversmei un starptautiskajām saistībām". Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka strīda izskatīšana Satversmes tiesā varētu palīdzēt atrisināt mazākumtautību izglītības problēmu mierīgā ceļā un veicināt saskaņu sabiedrībā. Apakšpunktu lūgts atzīt par neatbilstošu Satversmes 1., 91. un 114. pantam, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 2. pantam un 14. pantam (saistībā ar 1.p rotokola 2. pantu), Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26. un 27. pantam, Starptautiskās konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu 5. pantam, Konvencijas par bērna tiesībām 2. un 30. pantam, kā arī Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18. pantam. Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 91. pants - ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, 114. pants - ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Izglītība Pamatskolēniem centralizētie eksāmeni NRA 05/21/04 Valsts līmenī centralizētu eksāmenu latviešu valodā šogad pirmo reizi kārtos visi devīto klašu mazākumtautību skolu skolēni. Pārbaudījumam pieteikušies 11 500 devīto klašu audzēkņu. Latviešu mācībvalodas skolām 9. klases latviešu valodas eksāmens šogad valsts līmenī centralizēti organizēts netiks. Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājs Māris Krastiņš preses konferencē informēja, ka šis ir vienīgais valsts līmenī centralizētais eksāmens, iegūstot pamatizglītību. Mazākumtautību skolām centralizēti vērtēts eksāmens latviešu valodā, beidzot pamatskolu, būs kritērijs valsts valodas prasmes pakāpes piešķiršanai. Eksāmens ir veidots atbilstoši pamatizglītības standartam Latviešu valoda un literatūra 1.-9.klasei mazākumtautību izglītības programmā. Latviešu mācībvalodas skolām 9. klases latviešu valodas eksāmens šogad valsts līmenī centralizēti organizēts netiks, taču daļa skolu ir izvēlējušās to centralizēt rajona līmenī. Pēc ISEC sniegtās informācijas, 14 rajonos 9. klases eksāmenu latviešu valodā pilnībā centralizēs rajona līmenī, desmit rajonu skolās eksāmenu centralizēs daļēji - tikai rakstu daļu, bet 12 rajonu skolās eksāmenu pagaidām necentralizēs. Kā stāstīja M. Krastiņš, šogad ISEC organizē divus centralizētos eksāmenus latviešu valodā un literatūrā 12. klašu beidzējiem. Līdz šim latviešu mācībvalodas skolu beidzēji rakstīja domrakstu, tagad viņiem būs jāapliecina savas zināšanas trīsdaļīgā eksāmenā, kurā pārbaudīs lietišķo rakstu lietošanu, tēžu veidošanu, pieturzīmju lietošanu, teksta rediģēšanu, leksikoloģiju, teksta veidošanu, daiļdarba analīzi. Skolu, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, beidzējiem būs jāapliecina lasītprasme, rakstītprasme, runātprasme un zināšanas un prasmes latviešu valodā un literatūrā. Vidusskolas beidzējiem šogad domraksta vietā jāliek trīsdaļīgs latviešu valodas eksāmens BNS 05/20/04 Latviešu vidusskolu beidzējiem šogad domraksta vietā latviešu valodas prasme būs jāapliecina trīsdaļīgā eksāmenā, kurā bez gramatikas zināšanām pārbaudīs arī skolēnu prasmi veidot lietišķos rakstus, analizēt daiļdarbus, kā arī skolēnu vārdu krājumu,žurnālistiem ceturtdien stāstīja Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājs Māris Krastiņš. Mazākumtautību 12.klašu skolēniem paredzētais latviešu valodas eksāmens praktiski neesot mainījies, taču pārmaiņas skars latviešu skolu 12.klašu skolēnus, kam tagad būs jāapliecina prasme veidot lietišķos rakstus, veidot tēzes, lietot pieturzīmes, rediģēt un veidot tekstu, kā arī analizēt daiļdarbu un orientēties leksikoloģijā. Līdz ar latviešu valodas eksāmena ieviešanu līdzšinējā domraksta vietā pabeigta centralizēto eksāmenu sistēmas veidošana, kurā kopā tiek piedāvāti centralizētie eksāmeni 15 priekšmetos. Tā kā centralizētie eksāmeni šogad būs arī iestājeksāmeni augstskolās, un latviešu valodas eksāmens jākārto gandrīz visās studiju programmās, tad bijis nepieciešams eksāmens, kas sniedz objektīvāku priekšstatu nekā domraksts, aģentūrai BNS sacīja ISEC vadītāja vietniece Anita Irbe. Skolēnu sasniegumus vērtēs līmeņos no A līdz F, kur A ir augstākais, bet F zemākais līmenis. Līdz ar eksāmena līmeni sertifikātā procentos būs norādīts, cik labi, salīdzinot ar maksimālo iespējamo rezultātu, skolēns izpildījis katru eksāmena daļu. Visiem centralizētajiem eksāmeniem ir vairākas daļas, bet svešvalodu eksāmeniem pat piecas. Šogad paredzētas arī izmaiņas mazākumtautību skolu devīto klašu skolēniem - viņi šogad pirmo reizi kārtos centralizēto eksāmenu latviešu valodā. Latviešu valodas eksāmens šogad ir vienīgais centralizētais eksāmens, kas jākārto devīto klašu skolēniem. Mazākumtautību skolēni, kārtojot eksāmenu, reizē saņems arī valsts valodas prasmes novērtējumu, kas interesē darba devējus, žurnālistiem stāstīja Krastiņš. Skolēniem atšķirībā no pagājušā gada šogad ir iespēja saņemt arī visaugstāko valodas prasmes novērtējumu, kas ļauj darboties vadītāja profesijās un citos amatos, kuros darbs ir saistīts ar cilvēkiem, taču cits jautājums ir, cik skolēni šādu novērtējumu ir spējīgi saņemt, aģentūrai BNS teica Krastiņš. Eksāmenu sesija sākas 26.maijā, kad notiks angļu valodas eksāmens 12.klasēm, bet beigsies ar ķīmijas eksāmenu 18.jūnijā. Sertifikātus eksāmenu licēji saņems no 19. līdz 23.jūlijam. Šogad labojamo darbu skaits pieaudzis par 45 000 - līdz 125 000. Nedēļas laikā pēc sertifikātu izsūtīšanas skolēns ar skolotāja atbalstu var iesniegt sūdzību ISEC. Jau ziņots, ka Izglītības satura un eksaminācijas centrā no 24.maija sāks darboties arī centralizēto eksāmenu uzticības tālrunis 8960002, pa kuru skolēni, skolotāji vai vecāki var izteikt iebildumus par centralizēto eksāmenu norisi skolās. Mazākumtautību skolēniem ir grūtības apgūt priekšmetus valsts valodā LETA 05/23/04 Aptuveni 80% mazākumtautību skolēnu ir grūtības apgūt priekšmetus valsts valodā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas veiktās Rīgas mazākumtautību skolu audzēkņu anketēšanas rezultāti. Kā norāda inspekcija, šajā mācību gadā 10.-12.klases skolēniem mazākumtautību programmās valsts valodā bija jāapgūst vismaz trīs mācību priekšmeti. No anketētajiem 1268 10.klases skolēniem 20,8% apgalvojuši, ka viņiem nav grūtību mācīties priekšmetus valsts valodā. 45,8% skolēnu ir atzinuši, ka viņiem ir daļējas grūtības apgūt priekšmetus latviešu valodā. Savukārt aptuveni trešdaļa 10.klašu mazākumtautību izglītības iestāžu audzēkņu sacīja, ka viņiem ir grūtības apgūt mācību priekšmetus valsts valodā. Anketēšanas rezultātā tika noskaidrota mazākumtautību 10.klašu skolēnu latviešu valodas prasme. 57,1% jauniešu anketās apliecinājuši, ka labi prot valsts valodu, 33% skolēnu atzina, ka viņi daļēji prot to, un tikai 9,9% skolēnu norādīja, ka viņu valsts valodas zināšanas ir nepietiekošas. Inspekcija atzīmē, ka visskeptiskāk noskaņoti pret pāreju uz mācībām vidusskolā pamatā valsts valodā ir vecāki. No 9.klases 992 skolēnu vecākiem saņemtajām anketām 59,4% neatbalsta reformu, 22,6% daļēji atbalsta un tikai 16,3% atbalsta. Kā ziņots, šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas vadītājas vietniece Valda Puiše informēja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas deputātus par to, ka lielākā daļa Rīgas mazākumtautību skolu ir gatavas izglītības reformai. To apliecinājuši Rīgas mazākumtautību izglītības iestāžu direktori, sniedzot pašnovērtējumu par gatavību sākt pāreju uz mācībām valsts valodā 10.klasē ar šā gada 1.septembri. Kopumā 2003./2004.mācību gadā mazākumtautību vidējās izglītības programmas īsteno 60 Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādes. Uz brīdi par skolmeistaru Diena 05/24/04 Aizvien biežāk uzņēmēji piekrīt augstskolu studentiem akadēmiķu teorijas komentēt ar stāstījumu par biznesa realitāti Vienmēr aizņemti un skrejoši, līdz pēdējam noslogoti biznesa vadītāji reizi no reizes ir gatavi atteikties no darījuma pusdienām, atlikt svarīgu sapulci, tāpat arī atturēties no golfa spēles vai citas patīkamas izklaides - to visu viņi gatavi mainīt pret darbu augstskolā. Lasot lekcijas, vadot seminārus un pētnieciskus projektus, uzņēmēji atsvaidzina ikdienas rutīnā aizmirstas teorijas, vienlaikus apzinot arī noderīgas studentu idejas un atsauksmes par pašu biznesu. Dažu labu var vadīt arī misijas apziņa - izaudzināt labus speciālistus nozarei, kas bez uzņēmēju atbalsta, iespējams, strauji degradētos. "Nu kurš tad cits tiem jaunajiem kaut ko iemācīs, ja ne mēs? Pasniedzējiem ir tik zemas algas, ka tie, kas nav biznesā, laikam jau ir tik veci, ka no realitātes jau tālu," par nozares specifiku joko Būvnieku asociācijas vadītājs Viktors Puriņš, kas lekcijas studentiem lasa bez maksas. Viņš par nepieciešamību audzināt jaunos būvniekus atgādinot arī kolēģiem, jo tas ir uzņēmēju interesēs. "Kas gan labāk varētu zināt ražošanas uzņēmumu vajadzības," viņš retoriski vaicā. Tādēļ, "lai jaunie kadri nebrauktu no viena grāvja otrā", būvuzņēmējiem pašiem būtu jāparūpējas par sev piemērotu darbinieku sagatavošanu. "Augstskola ir kā serveris starp studentu un uzņēmēju vidi," būvnieka stāstīto papildina biznesa konsultāciju uzņēmuma Tilpro īpašnieks Aivars Timofejevs, kas Rīgas Ekonomikas augstskolā pasniedzis mārketinga un tirgus izpētes kursus. "Gandrīz dziestoša ir robeža starp zinātni, izpēti un praksi," tēlaini spriež uzņēmējs. "Jebkuram biznesam nemitīgi ir jāuzlabo sava darbība, lai to darītu, jāzina - kā. Vajag izpētes darbu. Skolā varam komunicēt, attīstīt domu apmaiņu, un, kas nav izslēgts, iegūt arī sadarbības partneri," klāsta A.Timofejevs. Inpoc Latvia direktors Mārtiņš Grandāns, lūgts pastāstīt par savu pasniedzēja pieredzi, sākumā ironizē - tā esot nožēlojama - viena pati vieslekcija biznesa stratēģijas kursā Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem. "Gribētos vēl, noteikti," saka jaunais uzņēmējs, kurš līdzīgu kursu vēl tikai pirms pāris gadiem klausījies pats. M.Grandāns ar sava uzņēmuma piemēru studentiem stāstījis, kā attīstīt finanšu, mārketinga stratēģiju, kā pieņemt lēmumus, kā virzīt jaunus produktus. "Ceru, ka viņiem tas bija tikpat interesanti kā man!" saka M.Grandāns. Inpoc Latvia piedāvā visu veidu mobilās izklaides pakalpojumus, Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti varētu būt uzņēmuma labākā mērķauditorija. Vadot lekciju šādai nosacīti palielinātai fokusa grupai, uzņēmējs guvis perfektu atgriezenisko saiti. "Stāstot vēroju, kā viņi reaģē, kā vērtē mūsu koncepciju. Mēģināju uzķert domas, idejas, ko viņi saka," atceras uzņēmējs. Tikai viņa paškritika vēl neļaujot pieteikties kāda bakalaura darba vadīšanai. "Nedaudz pamācīšos, tad gan!" prāto M.Grandāns. "Reālā pieredze ļauj ar lielāku pārliecību komentēt dažādas teorijas," spriež Fontes R&I valdes loceklis un vecākais konsultants Uldis Pāvuls, kas lasa lekcijas Latvijas Universitātē. Viņa biznesa pieredze un pasniedzēja darbs gājis roku rokā - sociālās un organizāciju psiholoģijas specializācijas maģistrantūras studentiem viņš pasniedz kursu par organizāciju attīstību, kas ir viena no jomām, kurās viņš konsultē savus klientus. "Ja būtu savādāk, šaubos, vai strādātu arī par pasniedzēju." Pateicoties saiknei ar akadēmisko vidi, arī viņa darbs vadības konsultācijās vairākkārt ieguvis neatsveramu, empīriskos pētījumos iegūtu teorētisko pamatojumu. "Lekciju lasīšana ir labs treniņš konsultēšanā. Tā notiek jau septīto gadu," nosaka U.Pāvuls. "Vislielākā motivācija ir iespēja attīstīt savas zināšanas un prasmes, gan gatavojot kursus, gan arī domu apmaiņā ar studentiem, apstiprina arī A.Timofejovs. M.Grandāns uzskata: "Studenti ar uzņēmēja stāstīto var aizpildīt grāmatās atrasto ideālo uzņēmuma moduli. Tas ir abpusēji izdevīgs darījums." Līdzīgi domā A.Timofejevs: "Studentiem patīk mācību uzdevumi, kuros apskatīti reāli uzņēmumi no Latvijas biznesa vides." Viņš, analizējot akadēmiskas teorijas, vienmēr cenšoties dot kādu reālu piemēru, ar ko pašam nācies saskarties. Tēmas, ko A.Timofejevs piedāvā studentu pētnieciskajiem un bakalaura darbiem, vienmēr esot praktiski izmantojamas. Apziņa, ka darbs var sniegt reālu ieguldījumu kādā biznesa sektorā, studentam var sniegt papildu motivāciju, viņš novērojis. Tā, piemēram, kāds students aizstāvējis vērtīgu bakalaura darbu par konferenču tūrismu Latvijā. "Tas ir interesanti, jo atbild uz jautājumu, kā Latvijai piesaistīt tūristus. Izpētes projekti par nekustamā īpašuma tirgu, kas arī liktos ievērības cienīgi, pagaidām gan nevienam nav tā īsti padevušies," stāsta A.Timofejevs. Rīgā viena skola neesot gatava mācībām valsts valodā NRA 05/25/04 Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas (IVI) analīze par Rīgas izglītības iestāžu gatavību mazākumtautību izglītības reformai liecina, ka nav ne pedagoģisku, ne finansiālu argumentu, lai no 1. septembra skolas nevarētu sākt pāreju uz mācībām valsts valodā. Rīgas domē vakar notika apspriede par izglītības reformas īstenošanu. Pēc IVI vadītāja Zigfrīda Grinpauka teiktā, tikai vienas Rīgas izglītības iestādes direktors ir paziņojis, ka viņa vadītās skolas izglītības programma vēl neatbilst Izglītības likumā noteiktajai prasībai, saskaņā ar kuru ne mazāk kā 60 procenti priekšmetu ir jāpasniedz valsts valodā. Z. Grinpauks Neatkarīgajai sacīja, ka sarežģījumi ir vienīgi ar Rīgas 20. vidusskolu, kura atbilst likuma prasībām, bet pašlaik skolas vadība nav vienojusies, kā pasniegt vienu vakarskolas programmu. Divas skolas - Rīgas 34. vidusskola un Rīgas Anniņmuižas vidusskola - ir izteikušas subjektīvu viedokli, ka nav gatavas pārejai uz mācībām latviešu valodā, jo vecāki un skolēni subjektīvi uzskata, ka reformu nevajag uzsākt. Dati par mazākumtautību skolotāju latviešu valodas prasmi rāda, ka pēdējos gados tā ir samazinājusies. Z. Grinpauks norāda, ka šī atšķirība skaitļos radusies tādējādi, ka 2003. gadā aptaujāti skolotāji no visām vidusskolas klasēm, bet 2004. gadā tikai tie pedagogi, kuri pasniegs stundas desmitajās klasēs. Pēc viņa teiktā, šie pedagogi ir apmācīti papildu kursos, tādēļ atšķirība ir tik liela. Latviski - bez bailēm Diena 05/25/04 Šis ir pirmais gads, kad mazākumtautību skolu devīto klašu beidzēji centralizēti kārtos latviešu valodas un literatūras eksāmenu. Īpašu problēmu nav, un šis saturiski nebūs grūtāks eksāmens kā agrāk, tāpēc vienīgais klupšanas akmens varētu izrādīties pašu eksaminējamo uztraukums vai vieglprātība, saka Dienas aptaujātajās Rīgas skolās. Šāgada devītklasnieki būs tie, kuri nākamgad, ja vien turpinās mācības vidusskolā, pirmie izjutīs mazākumtautību izglītības reformu. Pašas skolas to nemin kā problēmu, bet Rīgas domes izglītības, jaunatnes un sporta departamentam daži skolotāji pa telefonu izteikuši bažas, ka audzēkņu attieksme, iespējams, aktīvās pretdarbības pret latviešu valodas mācīšanos dēļ pasliktinājusies. Vai tas atspoguļosies eksāmenā - to varēs spriest tikai pēc pārbaudījuma, šāgada rezultātus salīdzinot ar iepriekšējiem, saka departamenta preses pārstāve Inguna Almbauere. Bet pirmdien gaisotne skolās ir mierīga - devītklasnieki nāk uz konsultācijām un kārto dažādas ieskaites. "Mums problēmu nebūs, jo jau pagājušajā gadā bija piloteksāmens. Zinām, kā tas notiek, skolotājiem vēl ir speciāli semināri, vienīgi pirms tam nav bijis eksāmenu, kur sēž novērotāji," stāsta Zinaīda Medvedjeva, Rīgas 95.vidusskolas direktora vietniece 5.-9.klašu mācību darbā. Salīdzinot viņa saka - nekas grūtāks bērnus negaida. Centralizētie eksāmeni no parastajiem atšķiras ar to, ka ir veidoti pēc īpašas metodikas, noris vienlaikus un arī laboti tiek vienoti. Eksāmenam ir divas daļas: rakstu un mutvārdu. Rakstu daļā pārbauda skolēnu lasīšanas, klausīšanās, rakstīšanas un valodas lietojuma (gramatikas) prasmes, un eksāmens ilgst 3,15 astronomiskās stundas. Runātprasmi pārbauda, eksaminētājam sarunājoties ar diviem skolēniem, un tam maksimāli atvēlētas 15 minūtes. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem to fiksēs magnetofona lentē un ieslēgtais magnetofons vairo bērnu uztraukumu, stāsta Marina Grečaņina, Rīgas 34.vidusskolas mācību pārzine. Ierakstu kā satraukuma vairotāju min arī Rīgas 13.vidusskolas latviešu valodas skolotāja Anna Dzerkale. Vēl viņa, tāpat kā 40.vidusskolas direktors Romāns Alijevs, saka - dažkārt arī klausīšanās bērniem sagādā grūtības slikti saprotamo ierakstu dēļ. "Tur jau pat latviešu cilvēkam dažreiz grūti saprast," saka A.Dzerkale. Viņa arī novērojusi - devītklasniekus satrauc, ka pārbaudījuma darbus nelabos pašu skolā, jo centralizētajā eksāmenā darbus labo citi skolotāji un skolēna vārds neparādīsies nekur, viņu identificēs pēc īpaša koda. Taču skolotāja saka - arī uz vietas labojot, eksāmenu vērtēšanas sistēma ir tik precīza, ka grūti ielikt labāku vai sliktāku atzīmi. Viņai bažas rada skolēnu steiga un neuzmanība, jo eksāmenā vairs nevarēšot iespējamo kļūdu vienkārši pārsvītrot, bet labojumiem paredzēta īpaša ailīte. Taču skolotāja teic - devītklasniekiem vēl nav raksturīga pārlieka uzmanība, tāpēc viņi pat negribētas kļūdas var pieļaut vieglprātības dēļ. Skolas - spēs, vecāki - skeptiski Latvijas Avīze 05/25/04 Mērķtiecīgi un sekmīgi skolas gatavojas Izglītības likuma prasību izpildei, secinājusi Izglītības valsts inspekcija, saņemot informāciju no 132 mazākumtautību skolām, intervējot 876 skolotājus un vērtējot mācību stundas. Ir mazākumtautību skolas, kur jau tagad ne mazāk kā 60 procentu mācību stundu notiek valsts valodā kā, piemēram, Rīgas Ukraiņu vidusskola, Rīgas Herdera vidusskola, Rīgas 30. vidusskola, Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola, Rīgas vakara ģimnāzija un Rīgas 66. speciālā vidusskola. Jau pašlaik pilnīgi sagatavojušās izglītības reformas prasībām ir arī Rīgas Itas Kozakevičas poļu vidusskola, Rīgas 33., 57., 96. vidusskola un vēl citas mācību iestādes - kopā 27 procenti jeb vairāk nekā ceturtā daļa. Izglītības valsts inspekcijas ziņojumā teikts arī, ka no tiem 1016 pedagogiem, kuri līdz šim mācīja 10. klašu skolēnus, 55 procenti pedagogu mācību stundu vada valsts valodā, 20 procenti - bilingvāli. Rīgā tomēr katrs divdesmitais pedagogs domā, ka nav gatavs savu priekšmetu mācīt valsts valodā. 73 procenti valsts valodu prot labi. Analizējot situāciju visā Latvijā, ir tāda kopaina: brīvi pārvalda valsts valodu 71 procents skolotāju (iepriecinoši, salīdzinot ar iepriekšējā gada 54 procentiem), par pedagoģijas tematiem var sarunāties 18 procenti skolotāju. Latviski tikai sarunvalodas līmenī var sazināties 11 skolotāji (bet arī viņiem savulaik bija jāapliecina valsts valodas prasme trešajā līmenī!). Tā dēvētā krievu skolu aizsardzības štāba musināšana savu ļaunumu skolēnu un vecāku prātos ir nodarījusi. Inspekcijas ziņojumā secināts: "Štāba aktivitāšu un krievu valodā iznākošo plašsaziņas līdzekļu ietekmes rezultāts uzskatāmi redzams 9. klases atbilžu dinamikā. 2003. gadā 29 procenti 8. klases skolēnu apliecināja, ka jau tagad var apgūt mācību priekšmetu valsts valodā, bet tikai 26 procenti uzskatīja, ka viņi nav tam gatavi, bet tie paši skolēni tagad 9. klasē atbildējuši, ka tikai 13,7 procenti var mācību priekšmetu apgūt valsts valodā, 44,1 procents, ka daļēji var, bet 42,2 procenti - ka nevar. Vislielāko skepsi pret pāreju uz mācībām vidusskolā pamatā valsts valodā izsaka vecāki. No 9. klases skolēnu vecāku saņemtajām anketām 59,4 procenti (iepriekšējā gadā - 49 procenti) neatbalsta reformu, 22,6 procenti (2003. gadā - 25 procenti) daļēji atbalsta un tikai 16,3 (2003. gadā - 23 procenti) atbalsta." Izglītības valsts inspekcija secina, ka skolām, kurās vēl ir kādas problēmas reformas sakarā, kopā ar pašvaldību, Izglītības un zinātnes ministriju, iesaistot pedagogus, skolēnus un vecākus, ir jāsagatavo pasākumu plāns un tā izpildes grafiks, par ko skolas vadībai jāsniedz ikmēneša pārskats līdz 1. septembrim vai arī vēlāk. Vilis Lācis Varām izdevīgais zvejnieka dēls Diena 05/21/04 Vanadziņš nebija putnēns, bet gan zēns, kura tēti Viļa Lāča rakstnieka spalva lēma jūrai. Viņa Padomju Latvijas iekšlietu ministra un vēlāk valdības vadītāja paraksts lēma vairs ne literāru tēlu, bet jau dzīvu cilvēku likteni PSRS okupētajā Latvijā. Vieni saka: viņš ir kolaboracionists - tautas nodevējs, un tas beidzot jāpasaka skaļi, jo V.Lācim, kaut arī jau gadus četrdesmit viņš vairs nespēj sevi attaisnot, tomēr arī pēc nāves jāuzņemas politiskā atbildība. Citi V.Lāča politisko darbību skaidro ar padomju varas uzliktajiem rāmjiem un Ulmaņa autoritārisma veicināto neziņu un neizpratni par staļinisma postu. Kad V.Lācis attapies, bijis jau par vēlu, un vienīgā izeja, izkrītot no padomju rāmjiem, bijusi iznīcība. Daudzi to izvēlējās. Taču ne V.Lācis. Viņa simtgade šajā maijā rosina jautāt - cik liela ir indivīda politiskā atbildība savas tautas priekšā un vai kļūdas, pat ja pieņemam, ka tās sākotnēji bijušas neapzinātas, varam attaisnot ar frāzi "tāds bija laiks"? Uz šo jautājumu, Dienas aicināti, atbildi mēģina rast trīs vēsturnieki - Ilga Kreituse, Vita Zelče, Arturs Žvinklis. Cilvēki, vismaz daļa, V.Lācim ticēja, kad viņš 1940.gadā kļuva par vienu no iekšzemiešiem - okupācijas varas pārstāvētājiem. Jo grūti bija atrast vēl otru tautā tik populāru rakstnieku. Tikko bija lauztas kinoteātra Splendid Palace kases, lai dabūtu biļetes uz filmu Zvejnieka dēls, kas veidota pēc V.Lāča romāna motīviem. Un vēl nesen pati Jaunāko Ziņu izdevēja Benjamiņa kundze V.Lācim bija maksājusi 500 latu mēnesī tikai par to, lai viņš savus darbus nepublicē nekur citur, tikai Benjamiņu preses izdevumos. Bet jau 1940.gada jūnijā tikai dienu pēc Latvijas okupācijas V.Lācis kļuva par Tautas valdības iekšlietu ministru. "Viņu ielika ļoti smagā un drausmīgā postenī, jo mēs zinām, ko nozīmē pie tā laika staļiniskās padomju varas iekšlietu struktūru vadīt," saka A.Žvinklis. Tas bija V.Lāča pirmais amats Latvijas sovetizācijas pašā sākumā, kad padomju varas institūcijas vēl nemaz nebija nodibinājušās. Vēl it kā bija Latvijas Republika, un V.Lācis bija it kā pēctecis iekšlietu ministriem, kas Latvijā bijuši pirms tam, jo vismaz ārēji pārvaldības struktūra tobrīd mainīta netika. Kāpēc padomju vara izvēlējās tieši V.Lāci un kāpēc viņš piekrita - versijas ir dažādas tāpat kā dažādiem laikiem pielāgotās V.Lāča biogrāfijas un dažādām varām pielāgotie viņa literārie darbi, bet viennozīmīgas atbildes nav. I.Kreituse vērš uzmanību, ka V.Lācis ir viens no tiem cilvēkiem, kam kompartijas stāžs ir senāks par 1940.gadu. "Lācim partijas stāžu ieskaitīja ar atpakaļejošu datumu, no 1928.gada, teikdami, ka viņš partijā bijis, tikai nav izrādījis aktīvu darbību. Vēl 1991.gadā sev uzdevu šo jautājumu - kas īsti bija šī marionešu valdība? Un tad atklājās interesanti dati - praktiski visi, kas darbojās Kirhenšteina valdībā, bija zināmu laiku padzīvojuši Padomju Krievijā. Vai nu bijuši evakuācijā jau Pirmā pasaules kara gados un pēc tam nonākuši padomju režīmā, vai kādu laika posmu pavadījuši Padomju Krievijā 20.-30.gados, būdami tur komandējumos. Praktiski visi šie cilvēki savdabīgā veidā bija saistīti ar PSRS drošības sistēmām, viņi faktiski visi bija savervēti. Mēs vēl līdz galam neesam novērtējuši to, cik precīzi Latvijā strādāja Padomju Krievijas un pēc tam arī PSRS struktūras, kas šeit veidoja vietējos tīklus. Vislabāk to aprakstījis vēlākais Novika līdzgaitnieks Latkovskis, ka viņam 1920.gadā pirms atgriešanās Latvijā bija saruna un vienošanās par sadarbību un pēc tam tika dots uzdevums atgriezties. Latkovskis bija aizsargos, arī ļoti iecienīts skolotājs, un 1939.gadā viņu, kā saka, iedarbināja," stāsta I.Kreituse. Viņa uzskata, ka V.Lāča klātbūtni padomju varā lielā mērā noteica viņa brālēns Elmārs Briedis - trīsdesmito gadu nelegālists, kurš 1940.gadā kļuva par Latvijas PSR VDK partijas komitejas sekretāru. Jau trīsdesmito gadu beigās E.Brieža mājās norisinājušās tikšanās ar PSRS vēstniecības Latvijā pārstāvjiem. "Tas izlasāms Brieža atmiņās un nav nekāds noslēpums. Arī 16., 17., 18.jūnijā Lācis turpat apgrozās, un Briedis kārto lietas. Es domāju, Lācim bija piedāvājums," - tā I.Kreituse. Savukārt vēsturniece Vita Zelče saka - pagaidām atbildes uz to, kādēļ izvēlēts tika tieši V.Lācis, eksistē tikai minējumu un pieļāvumu līmenī. Viņa atgādina, ka padomju varas ieviesēji Latvijas okupācijas scenāriju izveidoja perfekti. "Tas ir viens no, varētu teikt, vēsturē ļoti labiem varas pārņemšanas scenārijiem, kas tika īstenots, lai aizsegtu okupācijas faktu ar Latvijas brīvprātīgu inkorporāciju Padomju Savienībā. Šeit parādās Viļa Lāča īpašā nozīme, jo viņš caur saviem darbiem ir publiski visatpazīstamākais, ierindas cilvēkam vistuvāk esošais varas personāžs. Padomju sabiedrisko attiecību speciālisti ļoti labi izmantoja Lāča figūru, imidžu, personisko pievilcību. Te aktualizēta tēma, ka Lācis vizuāli ir arī ļoti izskatīgs un ļoti labi varēja veikt publiskā reprezentanta lomu - radīt stabilitātes, inteliģences, drošuma sajūtu," domā V.Zelče. Tomēr A.Žvinklis "negribētu teikt, ka absolūti viss ir pieļāvumu līmenī, jo ir dokumenti, kas liecina, ka valdības saraksts izstrādāts Maskavā". Viņaprāt, oficiālajai Maskavai bija pietiekami ilgs laiks, gatavojot okupāciju, un viņi teicami zināja situāciju Latvijā un V.Lāča popularitāti: "Tieši šādi cilvēki arī viņiem bija vajadzīgi. Un Lācis bija ārkārtēji populārs". "Cik katrs mēs esam populārs un mīlēts lielā mērā atkarīgs no tā, cik mūs padara populārus un mīlētus. Izņemiet kādu rakstnieku no apcerēšanas un slavināšanas avīzē, un viņa popularitāte ir tikai zinātāju un profesionāļu līmenī. Ielieciet kādu priekšplānā un slaviniet, un viņš kļūs slavens," saka I.Kreituse, jautāta par V.Lāča izšķiršanās motivāciju. Viņasprāt, Zvejnieka dēlā ir perfekti ielikta Latvijas politiskās dzīves stratēģija un taktika trīsdesmito gadu beigās, jo tas faktiski atbilst visām prasībām, kādas izvirzīja autoritārais Kārlis Ulmanis. Piemēram, stiprais, noteiktais, stingrais darbarūķis Oskars un "plānā galdiņa urbējs" viņa brālis students Roberts. "Tad atcerēsimies, ka Ulmani savā laikā neuzņēma korporācijā, jo viņam nebija akadēmiskās izglītības, un viņš nodibināja speciālu korporāciju. Zvejnieka dēls faktiski ir politiskais pasūtījums, un Lācis padomju laikā neko citu nedarīja kā turpināja tādā pašā garā, tikai nomainīja saimnieku, kuram viņš raksta," saka I.Kreituse. Pēc viņas domām, V.Lāča traģiskajā personībā ir daļēji tas pats spožums un posts, kas viņa kādreizējai maizes devējai Emīlijai Benjamiņai. "Arī viņa gribēja visādā veidā pierādīt, ka nav vienkārša kalpone, kas kļuvusi bagāta. Viņa gribēja aizmirst par to. Arī Lācis no vienas puses tiek glorificēts caur to, ka nāk no strādnieku aprindām - redz, cik viņš augstu izsities un kāpis!" Tomēr V.Zelče pieļauj, ka virzītājs zināmā mērā bija V.Lāča uzskats, ka līdzīgi kā viņa literārajiem varoņiem arī pašam jāveic "noteiktas darbības vispārības labā", un, iespējams, autoritārisma likvidācija un demokrātijas vizulis "varbūt viņu iekārdināja un ieveda maldu jūrā". Viņa arī pieļauj, ka V.Lāča personiskā motivācija varētu būt atzinības trūkums, jo viņam bijis uzkrājies liels aizvainojums, ka viņa literāros sasniegumus kultūras elite vai nu noklusējusi, vai nopēlusi. "Lācis uz rakstniecību varēja just aizvainojumu, bet attiecībā uz varu nebija nekāda pamata. Vara viņu pacēla īpaši augstu," saka A.Žvinklis. Bet I.Kreituse atceras, kā operdziedātājs Mariss Vētra savā atmiņu grāmatā Lāci vienkārši bija nosaucis par dendiju: "Tas ir cilvēks, kas iet pa dzīvi ar puķi pogcaurumā, spīdošām kurpēm un meklēdams iespēju nodrošināt sev labumu." Tikai vienu lietu, šķiet, viņš neizprata līdz galam - atbildību, kas sākas brīdī, kad cilvēks kaut ko izdara. Īpaši, ja izdara tautas rakstnieks, iecienīts cilvēks. I.Kreituse savulaik runājusi ar vienu no Latvijas galvenajiem mežkopjiem Jāni Kronīti, kurš 1940.gada jūlijā, vēl būdams jauns mežsargs Mērsragā, tika ievēlēts Saeimā. "Ļoti solīds, cienījams cilvēks. Un es viņam jautāju: Kronīša kungs, kā jūs tur nokļuvāt, jo nebijāt taču ne komunists, ne aktīvists?" Un J.Kronītis stāstījis: V.Lācis, vecs paziņa, atbraucis pie viņa uz Mērsragu un aicinājis kandidēt vēlēšanās. Mežsargs tam ātri piekritis, jo ticējis V.Lācim, kurš viņam nekādi nav asociējies ar komunistiem un to darbību. "Un te parādās otra lieta - ticība tam, ko mums saka," - tā I.Kreituse. Bet V.Zelče un A.Žvinklis apgalvo - V.Lācis nezināja, neizprata. "Nedrīkstam ekstrapolēt tā laika cilvēku uztveri un tā laika sabiedrību uz šodienu. Tā ir mūsu lielākā un galvenā kļūda. Viņi nevarēja darīt savādāk, jo vispārējais viedoklis, atmosfēra, audzināšana caur ikdienas dzīvi virzīja cilvēkus, ieskaitot inteliģenci, tieši šādā ceļā," skaidro A.Žvinklis. Viņaprāt, autoritārismā cilvēkam visu laiku tika apgalvots, ka viņa interesēs ir tas, ka zemei ir viens saimnieks. Kas atliek pārējiem? Priecāties, slavēt vadoni un dzīvot laimīgi, jo vadonis par visu gādā. Protams, tas gan nenozīmē, ka K.Ulmanim nebija iekšējās opozīcijas pat augstākajās varas aprindās, taču tā bija vāja. Un ārējā ienaidnieka tēls vēl vēsturiski no XIII gadsimta bija un palika Vācija, bet austrumu kaimiņš aizklīda kaut kur otrajā plānā. V.Zelče min, ka arī V.Lāča darbos jaušama zināma nepatika pret vāciešiem, bet krievi uz tā fona liekas simpātiskāki, tuvāki, pieņemamāki: "Tas ir vispārējais noskaņojums, ka labāk iet kopā ar krieviem nekā vāciešiem. Mums tagad ir dzīves bagāža un zināšanas, bet cilvēku dzīves prakse līdz 1940.gadam bija Krievijas absolūtā monarhija, kur lēmumi nāca no augšas, tad varmācība un Pirmā pasaules kara laiks, tad relatīvi ļoti īsais demokrātijas posms un vēlreiz autoritārisms. Tas cilvēkus pieradina domāt vienādi, tā ir unifikācija - viena, oficiāli pieņemta viedokļa akceptēšana, jo opozīcija ir ikdienības līmenī, bet ne rīcībā". Te visi trīs vēsturnieki akcentē trīsdesmito gadu preses vājumu. Prese nav brīva. Saskaņā ar autoritārās varas veikto preses unifikāciju par lielajām kaimiņvalstīm, potenciālajiem agresoriem, Latvijā bija jāraksta tikai labi, mazākais - neitrāli, jo K.Ulmanis paniski baidījās no abām lielvarām: nacistiskās Vācijas un staļiniskās PSRS. K.Ulmanim bija tieksme nedarīt neko tādu, ko varētu iztulkot par naidīgu vēršanos pret attiecīgo kaimiņvalsti. Bet rezultātā abas valstis apauga ar mītiem. Cilvēki prātos konstruēja iztrūkstošo informāciju: ka PSRS nav bezdarba, kas trīsdesmito gadu cilvēkiem varēja būt ļoti simpātiski, ka ir bezmaksas izglītība, ka tur cilvēki dzīvo draudzīgi un laimīgi, kā tas parādās atsevišķos informatīvos fragmentos, domā V.Zelče. Un atgādina - četrdesmitajos gados, mainoties varām, medijos nenotiek dramatisks pārrāvums, bet autoritārā prese mierīgi pāraug padomju presē. Lasītājs, paņemot Jaunākās Ziņas, neuzzina īstenību, kas notiek. Parādās divas realitātes: viena, ko uzkonstruējusi prese, un cita, kas norisinās dzīvē. I.Kreituse atgādina arī tā laika inteliģences vājumu, ko viņa daļēji skaidro ar dzīvošanu citā laikā un telpā. Liela daļa 20.-30.gadu Latvijas inteliģences izglītību bija ieguvusi Pēterburgā, Maskavā, Kijevā un pazina citu, ne Padomju Krieviju. "Zinu, ka mākslinieks Vidbergs arī teicis: nu sliktāk pie krieviem nebūs. Bet viņam pietika ar pāris mēnešiem, lai redzētu to, kas notiek. Un te varbūt izskaidrojama atšķirība starp īstu, izjustu intelektuāli, kas patiešām var uzņemties atbildību, un cilvēku, kas varu izmanto savu ambīciju apmierināšanai. Vidbergs pēc tam mums radīja kolosālas grafikas, kur iemūžinātas tautas ciešanas, bet Lācis uzrakstīja Uz jauno krastu. Pirmais brīdis izpratnē varēja būt līdzīgs, bet tad parādās politiskās atbildības un līdzdalības moments," domā I.Kreituse. V.Zelče un A.Žvinklis gan oponē - jāņem vērā, ka V.Lācis bija sociāli atbildīgs par saviem tuviniekiem. Viņam atsakoties no varas, staļiniskās represijas skartu viņa tuvākus un tālākus radus, draugus - viņu liktenis būtu izlemts. "Jāatceras, ka viena no svarīgākajām lietām, ko mums vajadzētu novērtēt un par ko vajadzētu slavēt iepriekšējās paaudzes, ir tas, ka viņi saglabāja savu dzīvību staļinismā. Pēc Otrā pasaules kara varēja būt nosacītā nulles stunda, kad atlikušajiem cilvēkiem bija jāsāk dzīvot no jauna - saglabāt savu dzīvi tā laika apstākļos un atstāt aiz sevis nākamās paaudzes," saka V.Zelče. Tomēr I.Kreituse par kolaboracionistiem uzskata ne jau kolhoza priekšsēdētājus vai pionieru vadītājus, bet gan tos, kuri varas augšgalā Latvijā darbojās 1940.-1941.gadā - izšķiršanās laikā. "Viņi izvēlējās šo ceļu, šo represīvo sistēmu." Un tas bija V.Lāča laiks. *** Viedokļi par Vili Lāci 1. Kāpēc Vilis Lācis no tautā populāra rakstnieka kļuva par tautas nodevēju, kurš sadarbojās ar okupācijas varu un ieņēma ļoti augstu posteni? 2. Kāda ir indivīda atbildība? Ilga Kreituse, vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas katedras vadītāja: 1. Lāci neviens ar varu nepiespieda iet iekšā varā, tā bija viņa izvēle. Kāpēc viņš tādu izvēli izdarīja? Vai aiz savas nezināšanas? Neticu. Viņš nebūt nebija tas dendijs, kurš rakstīja galma romānus un apkalpoja Benjamiņa kundzi. Tas bija labi informēts cilvēks, kas regulāri satikās ar PSRS pārstāvniecības darbiniekiem un diezgan labi orientējās visā, kas notiek. Atšķirībā no daudziem viņš bija redzējis, ko boļševisms nozīmē dzīvē, un to aprakstīja Zītaru dzimtā. Ja vēl pēc visa tā ļāvās sevi savervēt, tad arī jāprasa - kā dēļ? Varas dēļ? Vara un nauda pārbauda cilvēkus, un ne jau tikai šodien, bet arī tajā laikā. Man šķiet, ka Vilis Lācis daļēji izbaudīja to, ka viņš var būt pārāks pār tiem, kas iepriekš viņu nebūt neielaida savās aprindās. 2. Es Lāci pieskaitu pie kolaboracionistiem, un viņš ir atbildīgs par to, kas Latvijā notika 1940.-1941.gadā. Es neprasu, lai kādu tiesā, tomēr lietas jānosauc īstajos vārdos, jo politiskajai atbildībai ir jābūt. Tie ir izšķirošie brīži, kad personība var ļoti daudz ko noteikt, un, es domāju, diezgan daudzu cilvēku traģēdija saistās ar to, ka viņi ticēja Vilim Lācim. Tā ir viņa smagākā atbildība - ne tikai par to, ko es daru pats, bet te ir tas jautājums: kas atbild par to, ka tauta domā tā, kā tā domā, ka tauta rīkojas tā, kā tā rīkojas. Tā ir smagākā atbildība tieši par to, ka Lācis aicināja šos cilvēkus, noslēpjot, kas ir PSRS. Vita Zelče, vēsturniece, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja: 1. Pamats varētu būt zināms sociālais aizvainojums un otrs - nezināšana, jo Latvija 1940.gadā nezināja, kas ir staļinisms. Sociālais aizvainojums pret varu, iespējams, nāk no dziļākām saknēm, jo jāatceras tomēr smagais fiziskais darbs, ko Vilis Lācis, lai izdzīvotu, veica jaunībā: mežstrādnieka, kurinātāja palīga, ostas krāvēja darbs cilvēkam nesola sociālos panākumus. Iespējams, tādēļ sociālā pieredze ir viens no motīviem, kas veido viņa tālākās attiecības ar varām. 2. Protams, mēs varam nosodīt cilvēkus, tā ir mūsu laika priekšrocība un zināšanas, bet tad, protams, mēs varam nosodīt visus un ikvienu. Es neuzņemtos Dieva tā Kunga lomu lemt likteni. Lācis nezināja un nevarēja pieņemt pietiekami atbildīgu lēmumu. Viņš bija ielikts laikmeta rāmī - staļinisms ir konstrukcija, ko indivīds nevar pārvarēt. Lācim bija divas izvēles - jāsadarbojas ar padomju varu vai jāmirst. Arturs Žvinklis, vēsturnieks, Latvijas Vēstures institūta pētnieks: 1. Vilis Lācis nekādi nevarēja apjēgt, kur viņš iesaistās, kas tā par varu, kuru nāksies pārstāvēt un reprezentēt. Ulmaņa režīms Latvijā daudziem bija apnicis - ļoti gribējās pārmaiņas, vienalga, kādas. Un bija iespēja ar iepriekš aizliegtiem lozungiem iziet ielās, atsākās ierindas pilsoņu politiskā darbība, kas Ulmaņa laikā faktiski nevarēja pastāvēt. Kādu brītiņu valdīja eiforija, un šajā brīdī daudzi paspēja ieskriet apkampienos, no kuriem vairs vaļā tikt nevarēja. Šajos apkampienos ieskrēja visa tauta, bet izdzīvot vajadzēja. Lācis apjēdza, ka kļuvis par marioneti, jo bija intelektuāli pietiekami attīstīta personība, bet bija par vēlu, jo staļiniskajā iekārtā iziešana no nomenklatūras faktiski nozīmēja ceļu uz Gulagu vai bedri. 2. Lācis, tāpat kā mēs visi, atbildēs Dieva priekšā. Te, uz zemes, spriest viņam tiesu es neuzdrīkstētos. Vajājams un nosodāms arī pēc nāves Lācis būtu tikai tad, ja viņš būtu izprojektējis, izdomājis izsūtīšanas, ja tā būtu viņa iniciatīva. Šādu dokumentu nav, un tādi nekad netiks atklāti, to mēs droši varam pateikt, jo tā nebija ne viņa, ne vietējo komunistu iniciatīva. Simt gadi kopā ar Vili Lāci NRA 05/24/04 Otrdien Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar LU Latvijas vēstures institūtu, LU Filoloģijas fakultāti, Latvijas Kultūras akadēmiju un Misiņa bibliotēku rīkos konferenci Simt gadi kopā ar Vili Lāci. Tā risināsies Misiņa bibliotēkas zālē Rūpniecības ielā 10. Konferences organizētāji cer, ka, pievēršot uzmanību Vilim Lācim kā sava laikmeta simbolam, personībai, kuru latvieši min starp desmit populārākajiem 20. gadsimta tautiešiem, pārraus klusēšanas barjeru un sniegs jaunas liecības par traģiskajiem vēstures notikumiem, kuros rakstnieks bijis vistiešākajā veidā iesaistīts. Kļūstot pieejamam strīdīgo čekas maisu saturam, Viļa Lāča platā mugura atstās mazāku iespēju slēpt personisko neizdarību vai ieguldījumu padomju režīma stiprināšanā. Kā apgalvo rīkotāji - konference vajadzīga ne tik daudz Vilim Lācim, cik mums, šodien dzīvojošajiem, jo, dzejnieces Liānas Langas vārdiem runājot - Lācis, tas ir katrs no mums, un kamēr mēs to nesapratīsim, sabiedrības attīrīšanās un attīstība nav iespējama. Konferencē gaidīti visi interesenti. V. Lācim veltītās konferences programma ? Ievaddaļa. 9.30 Ģirta Nagaiņa kinoatmiņas par Vili Lāci Atvadīties neatvadoties. 10.15 Inese Zandere: Ko mēs šodien gribam no Lāča? ? Referāti. 1. daļa. 10.15-10.30 Igvars Butulis. 30. gadu ideoloģija Latvijā. 10.30-10.45 Ainārs Dimants. Vilis Lācis - preses karaļa pavalstnieks vai nedemokrātisku režīmu balsts. 10.45-11.00 Aivars Stranga. Vilis Lācis - dažas politiskās biogrāfijas lappuses. 11.00-11.15. Ilga Kreituse. Personība un kolaboracionisms. 11.15-11.30 Daina Bleiere. Vilis Lācis - valstsvīrs? Diskusija 10 min. Kafijas pauze 20 min. ? Referāti. 2. daļa. 12.00-12.15 Raimonds Briedis. Vilis Lācis un cenzūra. 12.15-12.30 Ilgonis Bērsons. Vilis Lācis atklātībā un slepenībā. 12.30-12.45 Dace Lūse. Vilis Lācis kā literarizēta persona. 12.45-13.00 Viesturs Vecgrāvis. Viļa Lāča Vecā jūrnieka ligzda - mākslas darbs vai tā imitācija. 13.00-13.15 Silvija Radzobe. Vilis Lācis un sociālistiskā reālisma kanons. Daži aspekti. 13.15-13.30 Arno Jundze. Triviālliteratūras meistars. Diskusija 10 min. Pusdienas pārtraukums 13.40-14.40 ? Atmiņas. 3. daļa. 14.40-14.55 Zigmunds Skujiņš. Liecinājums Viļa Lāča lietā. 14.55-15.10 Ingrīda Sokolova. Mazliet par Lāci. 15.10-15.25 Eduards Berklavs. V. Lācis - valsts darbinieks, cilvēks. 15.25-15.40 Dace Bula. Vilis Lācis un zvejniecības diskurss Latvijā. Diskusija 20 min. Konferences noslēgums. Kultūra Pārtop Pentuļu laukakmeņi NRA 05/22/04 No 17. maija Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja teritorijā pirmajā starptautiskā akmens tēlniecības simpozijā strādā tēlnieki no Latvijas, Igaunijas, Vācijas, Ungārijas, Lietuvas, Japānas un Zviedrijas. Ventspils pilsētas galvenais dārznieks Didzis Ošenieks ir arī viens no šī simpozija rīkotājiem. Viņš pastāstīja, ka gandrīz visi mākslinieki, kuri simpozijā piedalās, ir guvuši atzinību ne tikai savas valsts teritorijā, bet arī starptautiskā līmenī. Līdz šim Ventspilī tika rīkotas koktēlnieku darbnīcas, kurās radīti vairāki mākslas darbi. "Strādāt ar akmeni tehniskajā ziņā ir daudz sarežģītāk. Vienmēr ir jāstrādā putekļos un ir vairāk jākoncentrējas uz akmeni kā materiālu, jo tas var negaidīti saplaisāt, līdz ar to māksliniekam ir jābūt elastīgam un jāpiemēro sava ideja deformētajam materiālam," stāsta D. Ošenieks. Visi laukakmeņi, ar kuriem patlaban strādā tēlnieki, ir atvesti no Pentuļiem, kur tiek veidota jauna atkritumu izgāztuve. "Tēlnieku rīcībā ir nepilnas 11 dienas, un visi mākslinieki labprāt gribētu strādāt līdz vēlam vakaram. Taču līdzās muzejam ir kempings, tāpēc vakaros darbināt trokšņainos tēlnieku darbarīkus nav vēlams," stāsta D. Ošenieks un piebilst, ka tēlnieki pagaidām neatklāj savu mākslas darbu ieceri un apgalvo, ka koptēls tiks radīts tikai darba gaitā. Tomēr mākslinieki Neatkarīgajai labprāt izklāstīja savas radošās ieceres. Pašmāju tēlnieks Pauls Jaunzems simpozijā veido divdaļīgu skulptūru Ziedi. "Šeit, simpozijā, mēs viens no otra varam daudz mācīties un apmainīties gan ar akmens apstrādes, gan kultūras tradīcijām. Es nešaubos, ka simpozijam būs pozitīvs rezultāts un esmu pārliecināts, ka pasākums kļūs par vienu no Ventspils tradīcijām arī turpmāk," pastāstīja P. Jaunzems, piebilstot, ka desmit dienu ir pietiekami ilgs laiks profesionālam tēlniekam, lai iesākto skulptūru pabeigtu. Savukārt tēlnieks Jagi Jošio no Japānas pirmo reizi nokļuvis tik tālu uz ziemeļiem un simpozijā izvēlējies izgatavot vienu no apmēros apjomīgākajiem mākslas darbiem. "Mans darbs vēsta par to, ka daba dažkārt mēdz cilvēkam iedzelt. Starp diviem akmeņiem esmu iecerējis izvietot dzīvi simbolizējošu akmens ābolu. Desmit dienas, kurās iecerētais darbs ir jāpabeidz, protams, nav pietiekami ilgs laika posms, taču mēs to spēsim paveikt," stāsta J. Jošio. Īens Ņūberijs no Zviedrijas savam darbam izvēlējies nosaukumu, kas vienlaikus vēsta arī par darba procesu, kādā skulptūra tapusi. "Nosaukums ir Sašķelts akmens. Nekad nevar zināt, kas notiks ar akmeni. Mana sākotnējā iecere likās nedaudz garlaicīga, taču tagad, kad akmens tā negaidīti sadalījies, mans darbs arī kļuvis aizraujošāks," pastāstīja J. Ņūberijs. Starptautiskā simpozija dalībnieku veikumu izvērtēs žūrijas komisija, bet katrs tēlnieks saņems arī garantēto balvu 1100 latu apmērā. D. Ošenieks teica, ka starptautiskais tēlnieku simpozijs arī nākamgad tiks rīkots Ventspilī. Iespējams, nākamreiz tiks izsludināts atklāts konkurss, lai iesaistītu vēl vairāk mākslinieku. Jaunradītie mākslas darbi tiks izvietoti Laikraksta alejā, tādējādi tie papildinās un izdaiļos Ventspils pilsētvidi. Rīgas Operas festivāla vēsture LNO 05/24/04 Kad 1997.-1998. gada sezonā radās doma par Rīgas Operas festivāla (ROF) nepieciešamību, tā iniciatorus vadīja ideja vienkopus rezumēt sezonas veikumu, kā arī vēlme pavērst opernama fasādi ar skatu uz pasauli un (nenoliegsim) Rīgas ģeogrāfisko koordināšu ērtums, kas, starp citu, licis vācu žurnāla "Opernwelt" korespondentam Villemam Brulsam (Willem Bruls) izteikt tālākai nākotnei adresētu prognozi par Rīgas iespējamu pārtapšanu austrumu Zalcburgā. Vairāki prominenti opermūzikas pasaules eksperti pauduši viedokli par ROF eksotiskumu: "drosmīgi inscenējumi", "donkihotiska apņēmība", "vēlme riskēt, lai sajustu mākslas utopiju" - šie daži izteikumi spilgti raksturo "Arena di Verona", Savonlinnā un Glaindbornā (Glyndborne) rūdīto opermīļu gatavību apgūt jaunus spēles laukumus. Uztverot ROF kā Latvijas Nacionālās operas apņēmību aicināt ciemos Eiropu, festivāla programma ik gadus tiek rūpīgi sastādīta tā, lai ārvalstu interesentiem būtu iespēja novērot Baltā nama radošā rokraksta attīstību un mākslinieciskās prioritātes. Pirmais festivāls ar pieciem iestudējumiem notika 1998. gada jūnijā. 2000. gads kļuva par rekordistu ar sešām izrādēm un Verdi Rekviēma iekļaušanu programmā. ROF daudzveidīgajā programmā līdzās "Aīdas" gleznieciskajam krāšņumam stājusies proletāriskā "Karmena", līdzās "Salomes" makabrajai notumsai - "Seviļas bārddziņa" viegli šķebinošais rozīgums, Romualda Kalsona "Pazudušā dēla" salmu jumtus nomainījuši "Jevgeņija Oņegina" ekstravagantie ievārījuma trauki, un "Cosi fan tutte" amerikāniskais kopmītņu dizains mijies ar "Masku balles" zeltīto monumentālismu. Šogad ROF programmā iekļauti divi LNO direktora Andreja Žagara inscenējumi: askētiskais R. Vāgnera "Klīstošais holandietis" un šosezon tapušais deromantizētais A. Rubinšteina "Dēmons". Tiem līdzās stāsies Maskavas Helikon- opera mākslinieciskā vadītāja Dmitrija Bertmana nule pavasarī inscenētā "Toska" un Britena operas "Skrūves pagrieziens" Prāgas inscenējuma pielāgojums mūsu opernamam (šī izrāde saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrijas 2003. gada prēmiju). Būtiski atzīmēt, ka ROF vēsturē ir vērā ņemami viesu uzņemšanas precedenti - aizpērn skatījāmies Gidona Krēmera & Co piedāvāto Pjacollas tango operu "Maria de Buenos Aires", bet pagājušā gada jūnijā mums bija gods vērot Maskavas Lielā teātra viesizrādes - Prokofjeva "Mīlu uz trim apelsīniem" un "Turandotu". Šogad festivālu krāšņos Maskavas K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Akadēmiskā muzikālā teātra divas izrādes - ar '"Zelta Masku 2003" godalgotā Dž. Pučīni opera "Madama Butterfly" un S. Prokofjeva pikantā draiskulība ar nosaukumu "Laulības klosterī". Salacgrīvā notiek folkloras svētki "Pulkā eimu, pulkā teku" LETA 05/23/04 Vēl šodien Salacgrīvā notiks folkloras svētki "Pulkā eimu, pulkā teku", kuros piedalīsies 1000 bērnu no visiem Latvijas novadiem, pārsvarā no latviešu un krievu folkloras kopām. Kā informēja Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centrā, šogad par godu festivāla 20.dzimšanas dienai izvēlētā svētku tēma ir "Es piedzimu māmiņai". Paredzētas gan senas dziesmas par cilvēka dzimšanu un šūpuļdziesmas, gan draiski un muzikāli apsveikumi. Šodien možākie svētku dalībnieki saullēktu sagaidīs Salacgrīvas pilskalnā. Pilsētas vecajā stadionā būs "Piedzimšanas mēneša darbnīcas", kurās festivāla dalībnieki stāstīs par dzimšanas dienās piedzīvoto. Svētki beigsies ar novadu koncertu Salacgrīvas vecajā stadionā. Latviešu literatūras kvalitāti ārzemēs novērtē NRA 05/25/04 Tulkotājs Matiass Knolls saskata latviešu literatūras lielo potenciālu un, par spīti dažām ķibelēm, turpina tulkot un popularizēt latviešu literatūru Vācijā, Austrijā un Šveicē. Viņš rīko literāras pastaigas pa Rīgu, dzejas lasījumus ar latviešu literātiem un pārsteidz cilvēkus ar latviešu literatūras bagātībām. Baiba Pare: - Jūs aktīvi nodarbojaties ar latviešu literatūras popularizēšanu vācvalodīgajā vidē. Kāpēc esat sācis tulkot latviešu literatūru? Matiass Knolls: - Sākumā tulkoja manus dzejoļus no vācu valodas uz latviešu valodu, tikai pēc kāda laika kļuva aktuāls jautājums, vai es nevarētu tulkot no latviešu valodas uz vācu. Tulkošanu sāku diezgan negribīgi, jo tā ir māksla, kas jāmāk. Bet Pēteris Pētersons savulaik uzstāja, ka man teātra vakaram Bonnā jāiztulko četru latviešu dzejnieču un rakstnieku tekstu kolāža. Viņš teica, ka man tas vienkārši būšot jādara un viņš man palīdzēšot. Tā es sāku tulkot. - Vai jūsu skatījumā latviešu literatūra spēj ieinteresēt pasauli? - Noteikti ne, ja mēs paši necenšamies panākt to, lai cilvēki interesējas! Pasaule ir pilna ar tik daudzām valodām un tautām - kurš gan pats interesēsies par latviešu literatūru? Mums bija lieliska iespēja šo interesi panākt globālā līmenī - tas bija aicinājums Latvijai prezentēt savu literatūru un kultūru Frankfurtes grāmatu mesā 2002. gadā kā goda viesim. Ja tas būtu noticis, tad mūsu situācija būtu kā Polijai vai Ungārijai, kas piedalījās Frankfurtes grāmatu mesā kā goda viesi - šīm valstīm šis gods bija kā atspēriena punkts, bez kura tās nespētu tik veiksmīgi iznest savu literatūru pasaulē. Bet diemžēl šo aicinājumu saņēma Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un noraidīja, jo uzskatīja par izdevējiem neizdevīgu. Un ja ne man, tad arī nevienam citam! Par ielūgumu nezināja ne Valsts prezidente, ne kultūras ministre, ne Rakstnieku savienības priekšsēdis. Frankfurtes grāmatu mesā prezentēties kā Zemei - viešņai (Gastland) būtu bijis svarīgi ne tikai latviešu literatūrai, bet arī Latvijai kā zemei, kā nācijai ar bagātu kultūru un intelektuālu potenciālu. Frankfurtes grāmatu mesā ir akreditēti apmēram desmit tūkstoši masu mediju pārstāvju... Bet iespēja tika zaudēta. Un tāpēc, ka mēģināju šo skandalozo gadījumu publiskot - kas man neizdevās -, esmu iemantojis arī ienaidniekus. - Pēdējos gados Vācijas izdevniecībās iznākušas tikai dažas grāmatas ar latviešu literatūras tulkojumiem. Kāpēc tas tā ir, un kas interesējas par latviešu literatūru? - Tas vienkārši ir mārketinga jautājums. Pašreiz ārzemēs ir situācija, ka viss, ko "zina" par Latviju, ir tas, ka te dzīvo galvenokārt fašisti, kuri apspiež krievus. Un tādas valsts literatūru neviens negrib lasīt. Ārzemju mediji neko labu par Latviju neraksta, jo ir pakļauti mērķtiecīgai propagandai - Latvijai paredzēts kalpot par Krievijas logu uz ES. Un šīs politiskās norises ietekmē arī visu pārējo. Mums vienīgi atliek iekarot auditoriju pa ļoti nelielām daļām - piemēram, var publicēt dzejoļus kādā ārzemju literatūras žurnālā ar 1000 eksemplāru metienu, var rīkot lasījumus, kurus apmeklē labi ja 100 cilvēku. Tagad mums ir jāpārliecina katrs cilvēks atsevišķi par to, ka mūsu literatūru ir vērts lasīt. - Aprīļa beigās jūs kopā ar latviešu dzejniekiem devāties lasījumu ceļojumā uz Austriju un Šveici. Kā vērtējat šo braucienu un vai domājat, ka tas ir izdevies? - Protams, tas ir izdevies! Tajā brīdī, kad klausītāji lasījumos dzird rūpīgi atlasītu, profesionāli pasniegtu latviešu literatūru, viņi ir apburti ar tās kvalitāti. Mums bija trīs ļoti dažādas uzstāšanās. Latvijas goda konsula mājās pie Grācas bija pulcējušies apmēram septiņdesmit cilvēki. Sanktgāllenē bija tikai ap piecpadsmit, bet tur kāds slavens Šveices dzejnieks izdevējs atzina, ka mūsu lasījums ir bijis viens no visskaistākajiem. Piedalījāmies Austrijas dzejas festivālā Poesie International, kurā ir ļoti cienījama sabiedrība. Mūsu uzstāšanās bija vienīgās, kurās klausītāji aplaudējot piecēlās kājās. - Kā prognozējat latviešu literatūras izdošanu ārzemēs nākotnē? - Runājot par Vāciju, liela problēma ir kardinālās pārmaiņas lielajās izdevniecībās. Literatūra tiek aizvien vairāk komercializēta, pieprasījums pēc vieglās literatūras aug. Tomēr bija paredzēts izdot Sandras Kalnietes grāmatu Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegā vienā no labākajām Vācijas izdevniecībām Suhrkamp, bet, kad Kalniete martā Leipcigas grāmatu mesas atklāšanā uzdrošinājās atgādināt, ka totalitārisms arī pēc Hitlera sakāves turpināja pastāvēt Eiropā (proti, PSRS), Vācijas Ebreju centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieks protestējot atstāja zāli un pēcāk publicēja rakstu, kurā bija daudz kas slikts uzrakstīts par latviešiem. Neviens uz šo rakstu tā arī neatbildēja, jo latvieši nemēdz precizēt aplamus rakstus par Latviju, kas iznāk ārzemēs. Tā tiek veidots publiskais viedoklis, kuram ir ļoti liela nozīme. Un rezultātā Suhrkamp vairs neuzdrošinājās izdot Kalnietes grāmatu. - Jūs esat izveidojis vācu valodā tulkotās latviešu literatūras interneta mājas lapu www.literatur.lv. Vai šī mājas lapa ir nesusi gaidītos rezultātus? - Noteikti, jā. Piemēram, visi trīs lasījumi mūsu ceļojumā uz Austriju un Šveici notika, pateicoties mājas lapai, caur kuru nodibinājām kontaktus ar austriešiem un šveiciešiem. Ir bijuši gan literāro tekstu pirkšanas gadījumi, gan latviešu rakstnieku eseju pasūtījumi. www.literatur.lv pēdējo divu gadu laikā ir bijuši ap 380 tūkstoši apmeklētāju, no kuriem 15 tūkstoši nonāca līdz centrālajam satura rādītājam. - Ko vēl esat iecerējis veikt, lai popularizētu latviešu literatūru ārpus Latvijas? - Pērn es Leipcigas grāmatu mesā veidoju Latvijas nacionālo stendu, ko mesas vadītājs Olivers Cille ļoti atzinīgi novērtēja, teikdams, ka tas esot paraugs visiem nacionālajiem stendiem - nevis stends ar grāmatām kaut kādā vāciešiem nesaprotamā svešvalodā, bet gan ar komunikablām, vācu valodā runājošām autorēm un viņu tekstu tulkojumiem. Lielu uzmanību veltīju stenda noformējumam, jo 2000 stendu vidū tam bija jāizceļas, pirmām kārtām, vizuāli. Mūsu stendu, kas atgādināja Latvijas karogu, ārkārtīgi daudzi apmeklētāji uzskatīja par skaistāko stendu visā mesā! Interesanti, ka par mūsu panākumiem tā arī neviena Latvijas avīze nerakstīja - bija tikai žēlabas no latviešu izdevēju puses, jo viņiem mūsu stendā nebija vietas. Bet šogad atkal viss bija pa vecam. Pat par www.literatur.lv stendā nebija ne mazākās norādes. Es tagad vairs nejaucos Latvijas kultūrpolitikā, par ko dažs izdevējs ļoti priecājas. Vasaras mēnešos Rīgas vācvalodīgiem viesiem rīkoju LiteraTūri - kā gids citēju latviešu dzeju, prozu un drāmu atbilstošās vietās Vecrīgā. Daļu no mana honorāra saņem autori, jo viņiem Latvijā neiet spoži. Nesen runāju ar ceļojuma aģentūru Vācijā, kas organizē kultūras ceļojumus - nākamgad viņi piedāvās literāros ceļojumus uz Latviju, kurās es veselas sešas dienas vedīšu pēc literatūras slāpstošus cilvēkus pa visu Latviju un lasīšu viņiem ne tikai latviešu mūsdienu literatūru, bet arī teikas un pasakas. Mans darbs ir apburt cilvēkus ar latviešu literatūru. Šeit Latvijā ir tik brīnišķīgi dzejnieku un rakstnieki, tik fantastiski teksti! Es jūtos nonācis ļoti bagātā vidē. Izstādes šonedēļ NRA 05/25/04 Kopš pirmdienas Rundāles pilī apskatāma Šuvalova telpa. Telpa veidota un iekārtota, lai parādītu 19. gadsimta mākslas gaisotni, kad valdīja neorokoko stils. Šim laikam raksturīga pārbagātība: bagātīgi apdares materiāli, bagātīgi mēbelētas istabas, gleznas pie sienām vairākās rindās. Tikpat bagātīgi istabas bijušas piepildītas ar ziediem, gan mākslīgiem, gan dabiskiem. Telpa nosaukta par Šuvalova telpu, jo 19. gadsimtā pils piederēja Šuvalovu ģimenēm, arī Krievijas ģenerālgubernatora Pjotra Andrejeviča Šuvalova ģimenei. Liepājā, laicīgās mākslas galerijā K. Mākslas, vakar atklāja fotogrāfa Valerija Borjajeva fotoizstādi Salons. Izstādei ne velti dots šāds nosaukums, jo māksliniekam tuvs retro salonfotogrāfijas stils, cilvēku iemūžināšana mākslinieciskā pozā uz kāda noteikta fona. Latgales Kultūrvēstures muzeja izstāžu zālē no šodienas skatāma fotoizstāde Kaisles važās. Tā veltīta somu kinorežisoram, noslēpumainam un talantīgam aktierim, producentam Teuvo Tulio (1912-2000), kura dzimtas saknes meklējamas Latgalē. Izstādes ekspozīcijā iekļautas lielformāta fotogrāfijas - kadri no T. Tulio filmām, filmu plakāti un režisora portreti. Aizvadītajā nedēļā, kad Rēzeknē notika konference Reģionālās valodas mūsdienu Eiropā, Izstāžu namā atklāja izstādi, veltītu latgaliešu drukas aizlieguma atcelšanas simtgadei. Izstādē skatāmas grāmatas, kas iespiestas latgaliešu valodā krievu burtiem, dažādi izdevumi un sabiedrisko darbinieku portreti. Rīgā, Vaļņu ielā 23, trešdien atklāja fotoizstādi Ūdeņi. Tā ir starptautiskā foto projekta Ūdens un sliekšņi noslēdzošais posms - radošās foto darbnīcas rezultātus apkopojoša izstāde. Izstādē piedalās vairāk nekā 10 Latvijas jaunās paaudzes fotomākslinieku - Alnis Stakle, Everita Upeniece, Gunda Balode, Gunta Riekstiņa, Ilze Zilgalve, Inese Apse, Ivars Grāvlejs, Laila Halilova, Līga Laurenoviča, Reinis Hofmanis, Vita Upeniece, kā arī Emma Strangveisa-Būta no Londonas. Autori radošajā darbnīcā gadu strādāja, lai fotogrāfijās atklātu tēmu Cilvēks un ūdens. Latvijas Dabas muzejā no 28. līdz 30. maijam būs aplūkojama 5. floristikas izstāde Ziedu pušķis skolotājai. Izstādē vairāk nekā 50 Latvijas labāko floristu un ziedu salonu demonstrēs apsveikuma pušķus, galda dekorus un florālos traukus, kā arī ziedu kārtošanas mākslu. Izstādi papildinās mākslinieces Dzintras Cepītes ziedu akvareļi. Pirmo reizi izstādē varēs apskatīt florālos traukus - traukus, kuri veidoti no dažādiem floristikas materiāliem. Floristu paraugdemonstrējumi izstādes laikā katru dienu no plkst. 15 līdz 16. Ārzemju mākslas muzejā no 25. maija izstāžu ciklā Holandes zelta laikmets būs apskatāma izstāde Animatismus. Izstādes nosaukumā izmantots tēlotājas mākslas žanra, kas pievēršas dzīvnieku attēlošanai, latīniskais nosaukums animatismus. Šis žanrs Holandes 17. gadsimta mākslā ir ļoti izplatīts un izceļas ar īpašu reālistiskumu un formu atraisītību. Dzīvnieku, konkrētāk - mājdzīvnieku, attēlojums atsevišķās kompozīcijās varēja būt gan kā pašmērķis, gan kā palīglīdzeklis vai studija plašākas kompozīcijas veidošanai. Izstādes Animatismus kodolu veido divu slavenu šā žanra meistaru - Klāsa Berhēma un Paula Potera - gleznas un grafikas. Pārējo izstādē redzamo autoru - Karela Dižardēna, Jana Bota, Jana Sonjes, Ālberta Klompa, Dirka Stopa, Kornelisa Fišera, Lodeveika Tīlinga - darbi norāda uz plašo ietekmju loku, sakritībām vai atšķirībām skolnieku un skolotāju darbos, dažādībām stila traktējumā, kā arī saistību ar abiem iepriekšminētajiem māksliniekiem. Galerijā Daugava no 26. maija būs skatāma glezniecības vecmeistara Laimdota Mūrnieka darbu izstāde Mana Rīga. Šī būs dzimšanas dienas dāvana pašam māksliniekam, jo dažas dienas pirms izstādes viņš nosvinēja 82. dzimšanas dienu. Viņa darbu rokraksts ir pazīstams - pilsētas ainavas, saule, Rīga un neiztrūkstošie kailie koki. Valsts Mākslas muzejā no 28. maija būs apskatāmi izstāžu plakāti no muzeja kolekcijas. Plakāts kā atsevišķa grafiskās mākslas joma sāka savu attīstību 20. gadsimta sākumā. Izstādei, kas veidota no Valsts Mākslas muzeja kolekcijas, izvēlēti 26 plakāti, kuri sniedz nelielu ieskatu kultūras plakāta nozares - izstāžu plakāta - attīstībā 1910.-1930. gados. Izstāde iepazīstinās ar vēl kādu mazāk zināmu lappusi muzeja vēsturē - ekspozīcijā iekļauta daļa ārzemju izstāžu plakātu, jo Rīgas Pilsētas (tagad Valsts) Mākslas muzejā 1920.-1930. gados tika sarīkotas daudzas nozīmīgas ārzemju mākslas izstādes. Plakātus gan savām, gan citu mākslinieku personālizstādēm, kā arī lielām reprezentatīvām skatēm ir darinājuši daudzi ievērojami mūsu mākslinieki - Janis Rozentāls, Konrāds Ubāns, Sigismunds Vidbergs, Ansis Cīrulis, Jānis Kuga, Kārlis Padegs, Oskars Norītis. Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs 29. maijā atsāks jauno sezonu Teritorija, kas noslēgs muzeja četru gadu projektu Pasaules pirmelementi - uguns, ūdens, gaiss, zeme. Projektā Teritorija šogad Pedvāles radošais darbs tiek veltīts zemes elementam. Sezonas iecere ir meklēt, atklāt un apdzīvot zemi gan kā dzīvības procesus uzturošu augsni, gan fiziskās un garīgās eksistences telpu, pārvēršot to radošas domas teritorijā. Pasākums sestdien sāksies ar Ojāra Feldberga performanci, pēc kuras skatītāji tiks aicināti pastaigā pa Pedvāles parku, lai iepazītos ar jaunajiem mākslas darbiem. Maija sākumā Pedvālē notika vides objektu simpozijs, kura laikā muzeja brīvdabas ekspozīcija tika papildināta ar 17 zemes tēmai veltītiem mākslas darbiem. Latvijas Mākslas akadēmijas aulā 29. maijā atklās Florences grupas darbu izstādi Firenze 04. Balstoties uz Rīgas un Florences sadraudzības līgumu, Latvijas Mākslas akadēmija un Istituto d"Arte di Porta Romana 2004. gada aprīlī noslēdza līgumu par četrus gadus ilgu studentu un pasniedzēju apmaiņu. Līguma ietvaros trīs nedēļas gadā 25 studentiem un diviem pasniedzējiem būs iespēja radoši strādāt Istituto d"Arte di Porta Romana un iepazīties ar Florences mākslas muzejiem, savukārt Florences studenti studēs Latvijas Mākslas akadēmijā. Ekspozīcijā iekļautas gleznas, tēlniecības darbi, fotogrāfijas, stikla, tekstila, metāla un porcelāna izstrādājumi, kā arī apģērbi, interjera objekti un instalācijas. Darbi veidoti kā ceļojuma piezīmes, paužot izjūtas un attieksmi pret redzēto. Klasiskās mākslas galerijā Antonija 29. maijā atklās mākslinieka Riharda Delvera darbu izstādi. Būs aplūkojami aptuveni 20 pēdējos gados tapušu darbu. Mākslinieku saista pasaules telpas uzbūve. Svarīgas ir atšķirības mērogos, tāpēc Visuma ainaviskais attēlojums ir uztverams no skatītāja paša izraudzīta redzes leņķa. Ikviena detaļa satur informāciju par bezgalīgo telpu un laiku. Darbos nav noteiktu robežu starp abstraktu un reālistisku redzējumu. Latviešu literatūra astoņās valodās Latvijas Avīze 05/25/04 Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotajā latviešu rakstnieku darbu tulkojumu konkursā atbalstīti 13 no 19 iesniegtajiem projektiem par kopējo summu 4000 latu. Katru gadu KKF rīkos divus konkursus latviešu daiļdarbu tulkošanai. Šāgada pirmos rezultātus Latvijas Literatūras centra direktore Marta Dziļuma vērtē optimistiski: - Manuprāt, konkurss bija veiksmīgs gan no autoru, gan tulkotāju viedokļa, turklāt pirmo reizi bija tik daudz pieteikumu. Lielākā daļa atbalstīto darbu tulkos paraugam izmantošanai grāmatu tirgos, periodiskiem izdevumiem vai ārvalstu izdevējiem, kuri kādreiz varētu tos izdot grāmatā. Jau zināms, ka Laimas Muktupāvelas romānu "Cilpa", ko tulkojusi Dzintra Elga Staniuliene-Irbite, izdos Lietuvā, bet Mihala Škrabala tulkoto Sandras Kalnietes atmiņu stāstu "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" - Čehijā. Trīs lugas gaida iestudējumu svešā mēlē. Evitas Sniedzes "Kreiso pagriezienu" vāciskojis Matiass Knolls, Ingas Ābeles "Jasmīnu" iestudēšanai Krievijā tulkojis Roalds Dobrovenskis, bet Paula Putniņa lugu "Zelta koki, zelta skaidas" angļu valodā pārlicis Ričards Edvards Kalniņš. Jura Kronberga veiktajiem "Jasmīna" un "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" tulkojumiem zviedru valodā izdevējs vēl jāmeklē. Ikstena kļūst par Hansa Kristiana Andersena vēstnieci Diena 05/26/04 "Šis ir pirmais diplomātiskais amats manā mūžā, un es pieņemu to ar prieku, jo par Andersena politiku man nav jākaunas," ar šādiem vārdiem rakstniece Nora Ikstena otrdien pieņēma Dānijas vēstnieka Latvijā paziņojumu, ka viņa iecelta par dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena vēstnieci sakarā ar viņa 200.jubileju, ko svinēs 2005.gada 2.aprīlī. Tai par godu tiks iestudētas H.K.Andersena pasakas, Artūrs Maskats komponēs skaņdarbu Palaidnīgais zēns, tiks izdots H.K.Andersena pasaku krājums, veidota instalācija, rādītas filmas, izrādīta izstāde, organizēts Dienas konkurss pasaku rakstīšanā, notiks daudz citu pasākumu. Citas ziņas Globālo tīmekli izmantojam maz LETA 05/21/04 Latvijā pērnā gada beigās internetu izmantoja 24% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, un tas bija zemākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina socioloģisko pētījumu firmas "TNS Emor" dati. Līderpozīcijas Baltijā interneta lietotāju skaita ziņā saglabā Igaunija, kur globālo tīmekli 2003. gada beigās izmantoja 46% iedzīvotāju. Savukārt visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums pērn bijis Lietuvā, kur tagad globālo tīklu lieto 28% iedzīvotāju. Vairāk izklaides NRA 05/25/04 Aptaujājot iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 34 gadiem, secināts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par pieciem procentiem pieaudzis aptaujāto skaits, kuru ģimenes var atļauties izklaidei tērēt vairāk naudas. Tomēr joprojām lielākā daļa respondentu norāda, ka pilnībā nepiekrīt apgalvojumam, ka ģimene izklaides pasākumiem var tērēt vairāk nekā pirms gada. Aptaujas dati rāda, ka tādu ir vairāk nekā puse no aptaujātajiem. Vairāk naudas izdot par izklaidēm var vīrieši, respondenti ar augstāko izglītību, gan valsts, gan privātajā sektorā nodarbinātie, kā arī aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz 85 latus. Aujam kājas vasaras takām NRA 05/25/04 Latvijā pēdējo gadu laikā aizvien vairāk tiek attīstīti dabas parki un domāts par tūristu komfortu. Gaidot tūristus, dabas parkos ierīkotas dažādas takas, kas rada iespēju iepazīt savu zemi. Sākoties jaunai tūrisma sezonai, visā Eiropā, arī Latvijā, pirmdien atzīmēja Eiropas Dabas un nacionālo parku dienu. Sestdien to svinēja arī Slīteres nacionālajā parkā, kur apmeklētājus veda uz laupītāja Dāvida alu. Viņš senos laikos dzīvojis Slīteres Zilajos kalnos. "Ir vairāki nostāsti par to, ka šeit, Zilo kalnu kraujā, bijusi laupītāja Dāvida pils. Zilo kalnu krauja atrodas vairāk nekā 70 metru virs jūras līmeņa un aptuveni piecus kilometrus līdz jūrai. Dāvids mēdzis maldināt kuģus, kurinot ugunskurus. Kuģi uzskrējuši uz Kolkas sēkļa, un pēc tam Dāvids ar saviem biedriem tos aplaupījis," stāsta Slīteres nacionālā parka sabiedrisko attiecību speciāliste Ingūna Pekmane. Mūsdienās teiksmainā Dāvida ala atrodas stingrā lieguma zonā, kur apmeklētājiem ir aizliegts iet. Taču šogad saistībā ar dabas dienām parka administrācija bija nolēmusi iedzīvotājiem sniegt iespēju apmeklēt nostāstiem apvīto laupītāja alu. I. Pekmane stāsta, ka šāda iespēja tiks sniegta arī nākamā gada dabas dienās. Par Slīteres nacionālā parka rašanās laiku var saukt 1921. gadu, kad tika nošķirts dabas piemineklis 1100 hektāru platībā un teritorijā pārtraukta saimnieciskā darbība. Laika gaitā, mainoties gan politiskajai, gan arī ekonomiskajai situācijai Latvijā, Slīteres nacionālā parka teritorija vairākkārt tikusi izmainīta, līdz 2000. gadā tā sasniedza 16 360 hektāru. Slīteres nacionālais parks dabas daudzveidības ziņā ir viens no bagātākajiem Baltijas jūras piekrastē. Te var aplūkot Slīteres bāku, no kuras paveras iespaidīga piejūras zemienes ainava. Turklāt skaidros laika apstākļos ir iespējams saskatīt pat Sāremā salā esošās mājiņās. Slīteres Nacionālā parka direktors Elmārs Pēterhofs atzīst, ka liela mēroga pasākumi šogad vairs nav plānoti. Taču, kā ierasts, būs putnu vērošanas dienas, dzīvnieku barošanas dienas un līdzīgas ik gada aktivitātes. Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju organizācija EUROPARC ar mērķi veicināt Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju popularitāti un palielināt sabiedrības atbalstu to darbības mērķiem 24. maiju ir izsludinājusi par Eiropas Dabas un nacionālo parku dienu. Šogad 24. maijā Eiropas Dabas un nacionālo parku diena tika atzīmēta jau piekto reizi. Šā gada tēma ir Aizsargājamās dabas teritorijas un ilgtspējīga attīstība - iespēja iepazīstināt sabiedrību ar ieguldījumu dabas aizsardzībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā attīstībā. Datums - 24. maijs - ir izvēlēts, lai atgādinātu par pirmo deviņu Eiropas nacionālo parku izveidošanu Zviedrijā 1909. gada 24. maijā. Murkšķu parādīšanās Latvijā raisa bažas Diena 05/25/04 "Vai Dieviņ, kā mēs visi mukām ar tirpām pa kauliem, un viņš riedams mums pakaļ," bebram līdzīgā baibaka jeb stepes murkšķa gūstīšanu savu māju pagalmā Erberģē atceras Aizkraukles rajona Mazzalves pagasta Krūmiņu māju saimniece Dzidra Ruka. Pagājušajā nedēļā noķertais murkšķis, izrādās, nācis no Erberģes otra gala - Priedkalnu mājām, kur saimniece Līga Lamaga tos pirms diviem gadiem ievedusi, lai pavairotu, bet tie aizmukuši un iedzīvojušies savvaļā. Šis dzīvnieks, kuru māju bērni jau nodēvējuši par Zaķi, visticamāk, nonāks Rīgas Zooloģiskajā dārzā, taču zoodārza informācijas daļas vadītājs Ingmars Līdaka norāda, ka murkšķu parādīšanās Latvijas dabā jāuztver kā brīdinājuma signāls, jo jaunu sugu izplatīšanās sekas esot grūti prognozējamas. Līdzšinējie piemēri - niknā Amerikas ūdele un jenotsuns Latvijas dabai sagādājuši tikai postu. Murkšķis gan ir grauzējs, taču aizsargājoties kļūst ļoti agresīvs. Murkšķis, kurš rudenī pamatīgi uzbarojas, lai ziemas guļā pavadītu līdz sešiem mēnešiem, un ar skaļu kaucienu mostas orientējoši aprīlī, Dz.Rukas mājās pamanīts pirms trim nedēļām. Pirmajā reizē suņiem nav izdevies dzīvnieciņu sagūstīt, taču otrais mēģinājums izrādījās veiksmīgs. Tad nu nedaudz bebram līdzīgais radījums ievietots būrī un mājinieki ķērušies pie enciklopēdiju pārlapošanas, lai noskaidrotu nepazīstamā viesa izcelsmi. I.Līdaka stāsta, ka stepes murkšķa jeb baibaka dzimtene ir Dienvidsibīrija un Ziemeļkazahstāna, bet astoņdesmitajos gados gardās gaļas un ādiņu dēļ sākta to izplatīšana zvēraudzētavās. Biznesa vadīta, no Valmieras zvēraudzētavas murkšķus iegādājusies arī erberģniece Līga Lamaga, taču dzīvnieki pamukuši. Viena murkšķu ģimenīte iemājojusi turpat Lamagu mājas pagalmā, un izraktajās alās pērn piedzimuši seši bērniņi. Lai gan pagaidām kaimiņi neesot sūdzējušies, agrāk vai vēlāk tas varētu notikt, jo murkšķi rokot alas, klūpot virsū suņiem un pat lapsām un skaļi svilpjot, tāpēc L.Lamaga sola šoruden murkšķus izķert. Pagasta priekšsēdētāja Emīlija Zariņa, kura murkšķus L.Lamagas pagalmā vērojusi ar binokli, uzskata, ka izmukušie dzīvnieciņi apkārtējos neapdraud, taču piekrita, ka tie nebūtu vēlami. I.Līdaka atgādina, ka Latvijā vairākas ievesto dzīvnieku sugas ir ienākušas izbēgot - Amerikas ūdele, jenotsuns, kas nopietni izmainījuši Latvijas dabu. "Jāatceras kaut vai Austrālija, kur ievazāja trušus, kas vēlāk kļuva par nacionālo nelaimi, jo tos nekādi nevarēja apkarot," sacīja I.Līdaka. Viņš norāda, ka Latvijā ar likumu aizliegts izlaist savvaļā mūsu dabai nepiederošas sugas, bet ar likuma pārkāpēju sodīšanu neviens gan tā īsti nenodarbojas. Sēnes aug, vasaras nebūs Rīgas Balss 05/25/04 Pierīgas mežos izaugušas pirmās bekas, un arī tuvākajās nedēļās sēņošanai būs īsti piemērots rudenīgs, lietains laiks. Meteorologi vasaras priekus diemžēl nesola - vien dažas dienas jūnija sākumā kļūs karstāks, bet pēc tam laiks atkal kļūs vēss. Jūrmalnieks Guntis Sutta savā dārzā Asaros, Zemgales ielā, svētdien zem simtgadīgām eglēm atrada divas beciņas. Viņa sieva Inese atradumu nodēvēja par "dabas brīnumu", jo iepriekšējos gados maija beigās par sēņošanu vēl nebija sākusi pat domāt. Dabas muzeja botāniķe Ineta Dāniele gan norāda, ka tas nav nekāds dabas brīnums. Katru gadu ziņas par pirmo sviesta beku atrašanu muzeja speciālisti saņem maija otrajā pusē, bet īstais sēņošanas laiks sagaidāms tikai pēc mēneša - ap Jāņiem. Šogad vienīgi pirmo beciņu atrašanu saista ar maija beigām nepierastiem laika apstākļiem - lietainu un vēsu laiku, tāpēc to arī uzskata par anormālu parādību. Hidrometeoroloģijas aģentūras sinoptiķe Dana Eisaka šomēnes vasaras tveici un saulainu laiku nesola. Līdz piektdienai būs apmācies, lietains laiks, bet dienā vidējā temperatūra būs plus 16 grādi. Sestdien kļūs mazliet siltāks un mākoņi pazudīs. Īsta vasara iestāsies jūnija pirmajās dienās, kad būs tikpat karsts kā maija sākumā un gaiss dienas laikā sasils pat līdz plus 29 grādiem. 6. jūnijā prieki beigsies, brīdina D. Eisaka, un atkal iestāsies drēgns, vējains laiks, naktī maksimālā temperatūra būs plus 9, bet dienā plus 16 grādi. Arī jūnija nogalē un Jāņos līs, tomēr mazliet siltāks - dienā gaiss sasils no plus 15 līdz plus 20 grādiem. Vēsais laiks rīdziniekiem liek drebināties aukstajos dzīvokļos, jo gandrīz visos pašvaldības namos jau mēneša sākumā atslēdza centrālapkuri. Uzņēmums "Rīgas siltums" aicina namu apsaimniekotājus atjaunot siltumapgādi un ēkas apkurināt vismaz naktī, kad temperatūra ir mazliet virs 0 grādiem. "Rīgas siltums" atgādina, ka apkure namos jāatjauno, ja diennakts vidējā temperatūra trīs dienas pēc kārtas ir zemāka par plus 8 grādiem. Šis rekords jau ir sasniegts. Pašlaik no centrālapkures nav atslēgušies apmēram 375 no 7500 namiem, ko apkurina "Rīgas siltums". Neizbraucamais vēsturiskais mantojums Latvijas Avīze 05/25/04 "Tu pabrauc ar mašīnu pa Barona ielu vai pāri tam pašam VEF tiltam - 10 metrus nenobrauksi, trīsreiz nenolamājoties. Aizej un paskaties uz Maskačkas bruģi - tas ir piecas reizes trakāks," apmēram tā daļa Rīgas autobraucēju komentēja vēstures pieminekļu sargātāju iebildumus pret pilsētas saimnieku vēlmi Maskavas priekšpilsētā vienā ielas posmā bruģi nomainīt pret asfaltu. Kā šī iestāžu saķeršanās ir beigusies? Rīgas domes Satiksmes departaments iecerējis 700 metrus garo, vietumis caurumoto un grūti izbraucamo Maskavas ielas bruģēto posmu no Turgeņeva līdz Lāčplēša ielai aizstāt ar asfaltu. Remontdarbu projekta izstrādei jau iztērēti 11 000 latu. Pašvaldības budžetā rekonstrukcijas darbiem jau paredzēti 304 040 lati, veiktas ekspertīzes un iepirkumu procedūras, kā arī izsludināts konkurss remontdarbu veikšanai, kurā uzvarējusi a/s "Ceļu pārvalde". Kaut arī patlaban starp Satiksmes departamentu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju jau panākts kompromiss, sākotnēji inspekcija iebilda pret bruģa nomaiņu. Atsaucoties uz Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības noteikumiem, kas paredz šajā aizsardzības zonā saglabāt vēsturisko zemes virsmas segumu, inspekcija pārmeta Satiksmes departamentam izstrādātā projekta nesaskaņošanu ar vēstures pieminekļu sargiem. Rīgas domes Satiksmes departaments neesot arī ņēmis vērā likumu "Par kultūras pieminekļiem", kurā teikts, ka kultūras pieminekļus iznīcināt ir aizliegts un to pārveidošana vai oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām ir pieļaujama tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstisku atļauju. Taču Satiksmes departaments, iecerot remontdarbus, vairāk domājis par pilsētnieku dzīves kvalitāti, jo braukšana pa izdangāto bruģi nav īpaši gluda. Ielas braucamā daļa sagādā milzīgas neērtības ne tikai autobraucējiem, bet arī apkārtējo namu iedzīvotājiem ar vibrāciju un lielo troksni. Kaut arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija minēja, ka šī ir viena no retajām vietām Rīgā, kur saglabājies autentisks segums, inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris tomēr solās Satiksmes departamenta projektu vērtēt pielaidīgi. - Minētā teritorija no Turgeņeva līdz Lāčplēša ielai ir UNESCO aizsargāto vietu buferzona, bet ne pati aizsargājamā zona, - atzina J. Asaris. Viņš ieteica, ka vēsturisko segumu varētu nevis aizvietot ar asfaltu, bet tikai remontēt. - Lēmums būs analogs jau Rīgas vēsturiskā centra attīstības un saglabāšanas padomes sēdē nolemtajam, proti, ka inspekcija ar dažiem nosacījumiem atbalsta Satiksmes departamenta izstrādāto projektu, - informēja J. Asaris. Viens no šiem nosacījumiem ir, ka remontdarbu laikā kaltie bruģakmeņi, kas tiks aizstāti ar asfaltu, jāpārvieto starp tramvaju sliedēm, jau paredzēts Satiksmes departamenta projektā. Tomēr inspekcija ir kategoriski pret betona apmalēm, ko iecerēts izveidot starp brauktuvi un ietvi, tā vietā ieteikts pāreju atstāt no vēsturiskā bruģa. Lai novērstu iespējamību, ka vēsturiskais bruģis no Rīgas ielām nonāk un rotā lepnu savrupmāju pagalmus, kā tas reizēm noticis, inspekcija pieprasa precīzu akmeņu uzskaiti un saglabāšanu. Bruģis, kas paliek pāri pēc remontdarbiem, jāatdod vecpilsētas ielu remontdarbiem vai rekonstrukcijai. Kaut arī neesot veikta precīza uzskaite, Satiksmes departamenta pārstāvis A. Pudāns atzina, ka līdzīgi neizbraucamu vietu Rīgā ir daudz, bet viens posms esot īpaši aktuāls un autovadītājiem labi zināms - Vienības gatvē posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Ģimnastikas ielai. - Šis bruģētais ielas posms ir kļuvis par maģistrāli, jo saistīts ar iebraukšanu Rīgā no Jelgavas puses. Tas vairs neatbilst mūsdienu satiksmes drošības un kustības organizācijas prasībām, - atzina A. Pudāns. Uz ielām pilsētas centrā Satiksmes departaments veic pretēja rakstura darbus, piemēram, Grēcinieku ielā asfalts tiek nomainīts pret bruģa segumu. A. Pudāns informēja, ka notiek projekta izstrāde asfalta nomaiņai pret bruģi arī Kungu ielā, kur remontdarbus iecerēts uzsākt jau šogad. Ķirurgu kongress LETA 05/25/04 No 27. maija līdz 29. maijam Liepājā notiks 4. Baltijas Ķirurgu asociācijas kongress, informēja Liepājas centrālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase. Kongress norisināsies Liepājas teātri un kinoteātrī "Balle". Plānots, ka tajā piedalīsies aptuveni 200 ārsti no trīs Baltijas valstīm, aicināti piedalīties speciālisti arī no Krievijas, Polijas, Zviedrijas un Vācijas. Kongresa laikā savā pieredzē dalīsies arī aptuveni 100 operāciju māsas. Grase uzsvēra, ka šis būs specifisks ķirurgu kongress, kurā runās par problēmām, kas skar ķirurgu darbu. Piemēram, tiks runāts par laparaskopisko ķirurģiju, traumām, onkoloģiju. Šāda veida pasākums notiek otro reizi Latvijā un pirmo reizi Liepājā. Pabeigts latviešu diasporas atbalsta programmas rīcības plāns BNS 05/26/04 Latviešu diasporas atbalsta programmas projekta izstrādes darba grupa pabeigusi rīcības plāna izstrādi ārzemju latviešu nacionālās identitātes saglabāšanai. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā aģentūra BNS uzzināja, ka darba grupas pēdējā 6. sanāksmē pārrunāti galvenie pasākumi programmas rezultātu sasniegšanai. Izstrādātais rīcības plāns paredz īstenot vairākus pasākumus ārzemju latviešu etniskās, valodas, kultūras identitātes un reliģiskās piederības saglabāšanai un attīstīšanai. Paredzēts rīkot intensīvus valodas kursus repatriantiem Latvijā, kā arī valodas nometnes, administratīvi un finansiāli atbalstīt latviešu biedrības, apvienības un centrus ārvalstīs. Iecerēts arī organizēt latviešu kultūras un informācijas centrus. Plānā arī uzsvērts, ka jānodrošina informācijas pieejamība par latviešu diasporu - jāizstrādā informatīvi materiāli par latviešu biedrībām, apvienībām un centriem ārvalstīs, jāizveido datu bāze un jāveic pētījums par latviešu diasporas situācijas dinamiku. Paredzēts arī nostiprināt un uzturēt tautiešu regulārus sakarus ar Latviju, popularizēt latviešu kultūru, tradīcijas un mākslu kā būtiskas Latvijas tēla sastāvdaļas pasaulē. Rīcības plāns arī paredz nodrošināt starpinstitūciju sadarbību latviešu diasporas atbalstam - Latvijas un ārvalstu valsts un pašvaldību institūciju sadarbību ar ārvalstīs esošām konkrētām administratīvajām teritorijām, kurās dzīvo latvieši diasporas pārstāvji. Darba grupas vadītāja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere norādījusi, ka vēl šogad jāveic pētījumus "par latviešu diasporas situāciju un tās dinamiku piecu gadu laikā". Jāizveido arī informatīva datu bāze par latviešu diasporas organizācijām un jāizdod "Rokasgrāmata latviešiem ārzemēs", kas kalpotu kā ceļvedis par Latviju, aprakstītu situāciju Latvijā un sniegtu informāciju par iespējām repatriēties, latviešu biedrībām, apvienībām un centriem ārvalstīs, kā arī citu ar latviešu diasporas jautājumiem saistītu informāciju. Darba grupa latviešu diasporas atbalsta valsts programmas projekta izstrādei izveidota ar premjera Induļa Emša rīkojumu, lai izstrādātu latviešu diasporas atbalsta programmas projektu turpmākajiem pieciem gadiem. Darba grupā darbojas Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes locekļi Andrejs Ozoliņš un Lauma Vlasova, Latvijas vēstniecības Krievijā pirmā sekretāre Elita Gavele, Cēsu pilsētas domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina, Saeimas deputāts Māris Kučinskis, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Naturalizācijas pārvaldes, Sabiedrības integrācijas fonda, Pilsonības un migrācijas lietu un sekretariāta pārstāvji. Gan aizvadītās nedēļas nogale, gan šīs nedēļas sākums bija lietains. Vakar pēcpusdienā noskaidrojās un pat saulīte izspraucās gar mākoņu maliņu, taču šodien jau no paša rīta atkal līst. Gaiss ir mitrs un drēgns, jo arī ter- mometra stabiņš spītīgi turas uz +10oC atzīmes un ne par ko negrib pa- kāpties uz augšu... Anda Jansone, trešdienā