K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 356: 2004. g. 9. - 21. jūlijs Latvija Eiropā un pasaulē Latvijas iedzīvotāji vienaldzīgi pret dalību ES Apollo 07/12/04 Pētījumu centra SKDS ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Valsts kancelejas atbalstu jūnijā veiktais pētījums liecina, ka 46% iedzīvotāju pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) attiecas vienaldzīgi vai nespēj paust nostāju. Aptaujas dalībnieki jūnijā tika lūgti raksturot, kādi ir viņu uzskati par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Respondenti visbiežāk pauduši neitrālu attieksmi: Latvijas dalību ES par "labu lietu" uzskata 30,9% (maijā 30,1%) iedzīvotāju, bet 22,7% (maijā 24,4%) to vērtē kā "sliktu lietu". Savukārt atbildi "ne laba, ne slikta" atzīmējuši 39,4% (maijā 40,1%) aptaujāto. Konkrē tu nostāju nepauda 7% (maijā 5,4%) aptaujas dalībnieku. Slakteris dodas uz Afganistānu LETA 07/12/04 Vakar (11. jūlijā) Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku delegācija aizsardzības ministra Ata Slaktera (TP) vadībā ir devusies uz Afganistānu, lai apmeklētu Latvijas kontingenta karavīrus. Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis pastāstīja, ka ministrs un viņu pavadošā delegācija tiksies arī ar Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF), kuru sastāvā ietilpst Latvijas vienība, vadību. Tikšanās Afganistānā notiks 12.jūlijā, un otrdien, 13.jūlijā. Latvijā delegācija atgriezīsies ceturtdien, 15.jūlijā. Kopā ar ministru uz Afganistānu ir devušies Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma speciālisti, vairāki žurnālisti u.c. Jūnijā uz misiju Afganistānā devās jauna Latvijas karavīru vienība, kurā ir bruņoto spēku štāba virsnieks un septiņi autovadītāji. Misiju vada virsleitnants Raivis Ušackis. Plānots, ka augustā uz Afganistānu dosies vēl divi Latvijas karavīri - viens štāba virsnieks un viens štāba instruktors. Putins apbalvo Bojāru un Dolgopolovu Rīgas Balss 07/12/04 Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs Rīgas mēram Gundaram Bojāram un vicemēram Sergejam Dolgopolovam pasniedza Sanktpēterburgas trīssimtgades piemiņas medaļas. Apbalvojumu pērn nodibināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un tas tiek pasniegts ar kaimiņvalsts prezidenta rīkojumu. Rīgas mērs un vicemērs kaimiņzemes apbalvojumu saņēma ne tikai par Rīgas un Sanktpēterburgas sadarbības veicināšanu saimnieciskajā un kultūras jomā, bet arī par līdzdalību Rīgas prospekta Sanktpēterburgā izveidi. Krievijas prezidents apbalvojumu piešķīra vēl vienam rīdziniekam - uzņēmējam Jevgeņijam Gombergam par 1910. gadā Rīgā atklātā, bet Pirmajā pasaules kara laikā bojā gājušā pieminekļa Krievijas caram Pēterim I atjaunošanu. Pērn pieminekļa kopiju uzstādīja vienā no Sanktpēterburgas laukumiem. Latvija gatavojas iestāties OECD LETA 07/13/04 Latvija sagatavojusi pirmo dokumentu iestājai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kurā noteikti vienoti rīcības virzieni un galvenie valdības uzdevumi šī mērķa sasniegšanai. Šis dokuments ir šodien Ministru kabineta komitejā apstiprinātās Latvijas un OECD sadarbības politikas pamatnostādnes. Latvijas tautsaimniecības sekmīgai un ilgtspējīgai attīstībai ir būtiska sadarbība ar globālām ekonomiskām organizācijām, tai skaitā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD), norāda Ārlietu ministrija (ĀM). OECD dalībvalsts statusa iegūšana perspektīvā kļūst par vienu no Latvijas ārējās ekonomiskās politikas loģiskiem virzieniem pēc politisko, ekonomisko un administratīvo reformu veikšanas Latvijā, kuru rezultātā valstī pamatā ir noslēdzies pārejas periods uz brīvā tirgus ekonomiku. To apliecina Latvijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kā arī pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai. Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, īpaši aktuāls kļūst jautājums par tās statusu OECD, jo 19 no pašreizējām ES dalībvalstīm ir arī OECD dalībvalstis. Šobrīd OECD dalībvalsts statusu nav ieguvušas Latvija, Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Malta un Kipra. Jāņem vērā, ka ES dalībvalsts statuss Latvijai negarantē automātisku uzaicinājumu dalībai OECD. Šī gada maijā OECD dalībvalstu samitā ir publiskota organizācijas paplašināšanās stratēģija, kas paredz tās paplašināšanos līdz 45 dalībvalstīm, to skaitā uzņemot arī Baltijas valstis. OECD paplašināšanās tiek prognozēta divos periodos: īstermiņa (2-5 gadu laika posmā) vai vidēja termiņa (5-10 gadu laika posmā). Saskata draudu Krievijai BNS 07/14/04 Eiropas valstis, "kas neievēro vispārpieņemtās demokrātijas un cilvēktiesību normas, Krievija uztver kā draudu", paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs, kā piemērus minot Latviju un Igauniju. Ar šiem izteikumiem Ivanovs nāca klajā, sakot runu Londonas Starptautiskajā stratēģisko pētījumu institūtā. "Valstis, kas atkāpjas no demokrātijas un cilvēka brīvību normām, nenovēršami kļūst par draudu avotu savām kaimiņvalstīm, jo, kas nav mazsvarīgi, tām piemīt nosliece provocēt militāri politisku saspīlējumu," uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs. "Tieši tāpēc es, aizsardzības ministrs, esmu spiests runāt par demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Latvijā, Igaunijā un atsevišķās citās alianses (NATO) dalībvalstīs," sacīja Ivanovs. "Bumba tagad ir pie mūsu Eiropas partneriem, kam ar saviem pūliņiem un apmācot dažas jaunās dalībvalstis elementāru demokrātijas un militāri poliskās atklātības principu ievērošanā jāpierāda Krievijai sava uzticība stabilitātes un sadarbības principiem Eiropas drošības garantēšanā. Mēs esam neapmierināti ar to, ka pagaidām viss aprobežojas tikai ar solījumiem un apliecinājumiem," teica Ivanovs. Baltijas valstis turpinās augt visstraujāk Diena 07/15/04 Straujākā ekonomiskā izaugsme starp jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm arī turpmākajos gados, visticamāk, būs trijās Baltijas valstīs, norādīts Pasaules Bankas (PB) pētījumā. Lai arī Baltijas valstīs joprojām ir zems valsts parāda apjoms, Latvijā bažas radot salīdzinoši augstā inflācija. Turklāt PB ekonomisti ziņojumā, kas īpaši veltīts reģionālajai politikai, norāda, ka jaunajām ES dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš reģionu centru attīstīšanai. Būtiskās atšķirības starp jauno ES dalībvalstu izaugsmes tempiem nākamo gadu laikā tomēr varētu samazināties. Piemēram, šogad Latvijā iekšzemes kopprodukta pieaugums plānots 6,7%, bet vidēji jaunajās dalībvalstīs tas varētu būt 4,7%. 2007.gadā Latvija plāno 6,5% IK pieaugumu, bet vidēji jaunajās dalībvalstīs tas jau būs 5,1%. PB pētījumā norādīts, ka valstu reģionālo attīstību iespējams veicināt, atbalstot jau veiksmīgākos, stiprākos un investīcijām labvēlīgākos reģionu centrus. Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte norāda, ka ES kopumā jaušama tendence netieši ieguldīt ekonomiski spēcīgajos reģionu centros. "Šie centri atpakaļ valsts ekonomikā uzreiz sniedz lielu atdevi, un šī nauda tālāk tiek iedalīta mazāk attīstītajiem reģioniem," skaidro R.Karnīte. Šis ir otrais PB pētījums par astoņu ES jauno dalībvalstu attīstību, kurā gan nav analizēta Malta un Kipra. Līdzīgus pētījumus PB turpmāk veiks reizi ceturksnī. ANO ziņojums: Latvija 50. vietā pēc attīstības LETA 07/15/04 Norvēģija, Zviedrija, Austrālija, Kanāda un Nīderlande ir piecas iedzīvotājiem vislabvēlīgākās valstis, bet pati nelabvēlīgākā situācija ir Āfrikas valstīs Sjerraleonē, Nigērā un Burkinafaso, liecina ANO Attīstības programmas ceturtdien publiskotais 2004.gada Cilvēku attīstības indeksa saraksts. Latvija sarakstā starp 177 pasaules valstīm ieņem 50.vietu. Indekss tiek sastādīts katru gadu, balstoties uz ienākumu apjomu valstī uz vienu iedzīvotāju, izglītības līmeni, veselības aprūpi un dzīves ilgumu. Latvija Cilvēku attīstības indeksa sarakstā atrodas 50.vietā, kamēr Igaunija šajā sarakstā ieņem 36.vietu un Lietuva - 41.vietu. No jaunajām Eiropas Savienības valstīm visaugstāk ir ierindojusies Slovēnija, kas ieņem 27.vietu, 31.vietā atrodas Malta un 32.vietā Čehija. 57.vietu pasaules attīstītāko valstu sarakstā ieņem Krievija. Latvija kūtri ievieš ES iekšējā tirgus likumus Diena 07/16/04 Latvija ir viena no trim jaunajām ES valstīm, kas viskūtrāk iestrādā savos likumos Savienības noteikumus par iekšējā tirgus darbību. Kopumā situācija ES pēdējā pusgadā nav uzlabojusies, un vidēji 2,2% direktīvu palikušas neieviestas, šonedēļ paziņoja Eiropas Komisija (EK), brīdinot, ka kavētājas tradicionāli ir tās pašas valstis un pārāk daudz lietu saistībā ar ES likumu nepildīšanu nonāk Eiropas tiesā. No jauno desmitnieka, kam tūkstošiem direktīvu jāiestrādā likumos nesalīdzināmi īsākā laikā, Latvija kavē gandrīz ar piekto daļu - 19% jeb 290 direktīvu. Sliktāk ir Maltā (40,4% jeb 617) un Čehijā (23,6% jeb 360), bet Lietuva pārņēmusi gandrīz visas ES prasības. Vecajās ES valstīs skaits ir stipri mazāks - Francijā, kas kavējas visvairāk, tās ir 62 direktīvas jeb 4,1% no visām. "Iekšējais tirgus ir kopīgs risks, un ir svarīgi, lai dalībvalstis laikus ieviestu likumus, par ko ir vienojušās. Ja tā nenotiek, tās atņem ekonomiskās kopējā tirgus priekšrocības saviem uzņēmējiem un pilsoņiem," teica komisārs Fritss Bolkešteins. Eiropas lietu biroja direktore Sanita Deslandes skaidroja, ka neieviesto direktīvu skaits esot mazāks, jo daļa Latvijas likumos ir, bet ministrijas par to nav laikus paziņojušas komisijai. Ja valsts ES likumus laikus neiestrādās savos, sliktākajā variantā EK to var iesūdzēt Eiropas kopienu tiesā un tas beigties ar naudas sodu, taču līdz tam nonāk reti. 43% iedzīvotāju uzskata, ka ārpolitikai vajadzētu būt aktīvai Apollo 07/16/04 Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2004. gada maijā veiktās aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsts iesaistīšanos dažādos starptautiskos notikumos nav viennozīmīga - tikai nedaudz vairāk kā 2/5 respondentu atbalsta aktīvu Latvijas iesaistīšanos dažādos starptautiskos notikumos, bet apmēram tikpat pauduši viedokli, ka labāka būtu "atturīga politika". Pētījums liecina, ka, lai gan gada laikā aktīvās ārpolitikas atbalstītāju skaits ir pieaudzis, tas vēl aizvien ir mazāks kā 2002. gadā, pirms bija sācies karš Irākā un ar to saistītās debates par Latvijas iesaistīšanos. Dati liecina, ka iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību dažādos starptautiskajos notikumos nav viennozīmīga - 43% respondentu atbalsta valsts aktīvu iesaistīšanos dažādos starptautiskos notikumos, bet 42% uzskata, ka Latvijai dažādos starptautiskos notikumos vajadzētu iesaistīties pēc iespējas mazāk. Pētījumu centra SKDS rīcībā ir arī 2002. un 2003. gadā veikto pētījumu rezultāti. Raksturojot izmaiņas, var secināt, ka 2004. gadā iedzīvotāji biežāk (43%) kā 2003. gadā (37%) ir izteikuši atbalstu Latvijas aktīvai dalībai starptautiskajos notikumos. Jāatzīmē, ka 2002. gadā vairāk kā puse (52%) iedzīvotāju atbalstīja Latvijas aktīvu dalību starptautiskajos pasākumos. Latvija pieprasa Krievijas skaidrojumu par Sergeja Ivanova izteikumiem LETA 07/17/04 Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) pieprasījusi Krievijas oficiālu paskaidrojumu par aizsardzības ministra Sergeja Ivanova izteikumiem 13.jūlijā Londonas Stratēģisko pētījumu starptautiskajā institūtā, informēja ĀM. Kā ziņots, Ivanovs otrdien paziņoja, ka vispārpieņemto demokrātijas un cilvēktiesību normu "neievērošanu" Latvijā un Igaunijā Krievija uztver kā savas drošības apdraudējumu. Ministrs uzsvēra, ka "valstis, kas atkāpušās no demokrātijas un cilvēka brīvību normām, kļūst par draudu avotu saviem kaimiņiem, jo tām piemīt nosliece provocēt militāri politisku spriedzi". Krievijas paskaidrojumi pieprasīti šodien ĀM valsts sekretāra vietnieka Andra Teikmaņa un Krievijas vēstnieka Latvijā Igora Studeņņikova tikšanās laikā. Teikmanis vērsa uzmanību uz to, ka Ivanova "ekstrēmie apgalvojumi" ir pilnībā nepamatoti un krasā pretrunā ar Eiropas Savienības un Krievijas un NATO sadarbības partnerības garu. Pēc Latvijas ārlietu resora domām, šādi izteikumi neveicina labu kaimiņattiecību veidošanos. Ņemot vērā, ka Krievijas aizsardzības ministrs ne pirmo reizi starptautiskai auditorijai demonstrē "agresīvu attieksmi pret kaimiņvalstīm", ĀM aicina Krieviju pārstāvošās amatpersonas "civilizēti un demokrātiski risināt aktuālus jautājumus". Ārlietu ministrs un topošais Eiroparlamenta deputāts Rihards Pīks (TP) Ivanova izteikumus novērtējis kā "bīstamus un aukstā kara retoriku atgādinošus". Latvija ekonomiskās brīvības reitingā pakāpusies uz 36.vietu LETA 07/17/04 Kanādas Freizera ekonomikas institūta veidotajā ekonomiskās brīvības reitingā par 2002.gadu Latvija ir ierindota 36.vietā pasaulē, kamēr Igaunija sarakstā atrodas 11.vietā, bet Lietuva - 44.vietā. Latvijai ekonomiskās brīvības indekss ir septiņi punkti no desmit iespējamajiem un ir tikpat liels kā Itālijai, Japānai, Jordānijai un Norvēģijai. Igaunijas indekss ir 7,7 punkti, bet Lietuvas - 6,8 punkti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvija šajā reitingā ir pakāpusies par 15 vietām, Igaunija - par piecām vietām, bet Lietuva - par 25 vietām. Visaugstākais ekonomikas brīvības indekss - 8,7 punkti no desmit - ir Honkongai. Nākamās valstis Freizera institūta izstrādātajā ekonomiskās brīvības sarakstā ir Singapūra ar 8,6 punktiem un Jaunzēlande, Šveice, Lielbritānija un ASV ar 8,2 punktiem. Pirmajā desmitniekā ietilpst arī Austrālija, Kanāda, Īrija un Luksemburga. Viszemākais ekonomikas brīvības līmenis no 123 apskatītajām pasaules valstīm ir Mjanmā, Zimbabvē un Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur indekss bijis attiecīgi 2,5 punkti, 3,4 punkti un 4,4 punkti. No Eiropas Savienības valstīm visaugstāko vietu ekonomikas brīvības reitingā ieņem Lielbritānija, kas ar 8,2 punktiem dala trešo vietu. Īrija ar 7,8 punktiem dala 9.vietu ar Luksemburgu, bet nākamās augstākās vietas ieņem Igaunija, Somija un Nīderlande, kas ar 7,7 punktiem dala 11.vietu. Austrumeiropas reģionā visbrīvākā ekonomika pēc Igaunijas ir Ungārijā, kas ar 7,3 punktiem dala 22.vietu, un Latvijā, kas dala 36.vietu. Savukārt Krievija ar pieciem punktiem reitingā ierindojas 114.vietā pasaulē. Freizera institūts pētījumus par ekonomiskās brīvības līmeni veic kopš 1996.gada. Kopējais ekonomikas brīvības indekss sastāv no apakšindeksiem, kas raksturo brīvības pakāpi piecās sfērās - valdības lielums (izdevumi, nodokļi un uzņēmumi), tiesiskā bāze un īpašuma tiesību garantijas, pieeja finanšu resursiem, brīvība darījumos ar ārvalstniekiem un kredītu, darbaspēka un biznesa regulācija. Ždanoka karjeru EP sāk ar piketu pret skolu reformu Diena 07/19/04 Šonedēļ uz pirmo plenārsēdi Strasbūrā pulcēsies 732 jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti Kad jaunievēlētie 732 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šonedēļ pulcēsies uz pirmo plenārsēdi Strasbūrā, pie parlamenta viņus sagaidīs skolēnu un viņu vecāku grupa, kas ar deputātes Tatjanas Ždanokas palīdzību un EP finansiālu atbalstu būs ieradušies piketēt pret krievu skolu reformu. T.Ždanoka kā zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte kopā ar viesiem arī rīkos preses konferenci par to, kā Latvijā tiek "iznīcināta minoritāšu skolu sistēma". "Jā, es domāju, ka reformas kritizēšana šobrīd ir mans svarīgākais uzdevums, jo tas ir primārs visai krievu kopienai. Mana grupa par to ir informēta un šo braucienu atbalsta," Dienai teica T.Ždanoka. EP deputātam ir atļauts gadā uzaicināt uz parlamentu noteiktu skaitu viesu (jaunajiem deputātiem tas ir 41 cilvēks līdz šā gada beigām), un, kā Diena uzzināja Parlamentā, viņiem subsidē ceļu - aptuveni 330 eiro cilvēkam - un piešķir vienreizēju ēdināšanas pabalstu 35 eiro katram. "Autobusam pietiek, un viņi nakšņos kempingā," teica T.Ždanoka. Otrdien skolēni, vecāki un krievu skolu atbalsta štāba pārstāvji piketēšot pie Eiropas Padomes, kur viņiem paredzētas vairākas tikšanās, trešdien pie EP, kur ar viņiem tiksies T.Ždanokas politiskā grupa, kā arī zaļo pārstāve Elizabete Šrotere, kas sagatavoja Latvijā kritizēto pārskatu par valsts gatavību ES. Pārējie Latvijas deputāti par T.Ždanokas aktivitātēm ir informēti, taču no viņu atbildēm netop skaidrs, cik vienoti viņi skaidros savu viedokli. "Mēs mēdzam sanākt kopā pārējie astoņi deputāti no Latvijas, un šis varētu būt viens no jautājumiem," saka JL deputāts Valdis Dombrovskis. Viņa partijas biedrs Aldis Kušķis apgalvo, ka gatavojot materiālu par mazākumtautību reformas patieso stāvokli un organizējot, lai T.Ždanokas preses konferencē zālē būtu pārējie Latvijas deputāti, kas varētu paust žurnālistiem savu viedokli. TB/LNNK deputāti, kuri ievēlēti uz nacionālo uzskatu platformas, uz Dienas zvaniem piektdien neatbildēja. Svarīgākais EP pirmās sesijas uzdevums būs balsojums par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidātu, bijušo Portugāles premjeru Žozē Manuelu Barrozo, kurš iepriekšējā nedēļā apmeklēja parlamenta grupas, meklējot atbalstu. Taču līdz piektdienas vakaram skaidru jā viņam bija teikusi tikai Eiropas Tautas partiju grupa (ETP), kurā no Latvijas strādā trīs deputāti - Valdis Dombrovskis (JL), Aldis Kušķis (JL) un Rihards Pīks (TP). Lai gan tā ir lielākā no EP grupām (ap 280), Ž.Barrozo apstiprināšanai vajadzīgs vairākums, tāpēc viņa likteni lielā mērā izšķirs sociālisti (PSE) un liberāļi (ALDE, 88 deputāti, Latviju pārstāv Georgs Andrejevs, LC), bet ne viena, ne otra grupa savu viedokli līdz galam nav formulējusi. Taču tiek minēts, ka apmaiņā pret EP prezidenta posteni sociālisti - vismaz daļa - varētu atbalstīt Ž.Barrozo ievēlēšanu, kurš parlamentam divas dienas prezentēs savu Eiropas vīziju. Četri tēvzemieši - Guntars Krasts, Roberts Zīle, Ģirts Valdis Kristovskis un Inese Vaidere - darbojas Eiropas Nāciju grupā (kopā 29 deputāti), bet T.Ždanoka zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā (42 deputāti). EP pirmajā sesijā ievēlēs arī Parlamenta vadību, un paredzams, ka saskaņā ar abu lielāko grupu vienošanos šajā krēslā uz divarpus gadiem nonāks spāņu sociālists Josē Borels, bet uz nākamajiem divarpus - ETP grupas līderis, vācietis Hanss Gerts Poterings. Liberāļi augstajam amatam izvirzījuši austrumeiropieti, bijušo Polijas ārlietu ministru un agrāko disidentu Broņislavu Geremeku, bet viņam faktiski nav izredžu. J.Borelam ierodoties uz iztaujāšanu ETP frakcijā, JL pārstāvji viņam lūguši izteikt attieksmi pret totalitārā komunisma nosodīšanu, uz ko viņš atbildējis, ka jāsoda jebkura režīma noziegumi. Tāpēc, pēc V.Dombrovska vārdiem, JL virzīšot tālāk komunisma nosodīšanas deklarācijas pieņemšanu EP, kuru līdz šim - un ne bez iekšējām debatēm - atbalstījusi ETP grupa. Lai gan EP sesija vēl nav sākusies, ievēlētie deputāti jau vismaz divas nedēļas piedalās grupu sēdēs, kurās dala arī pārstāvniecību Parlamenta komitejās, taču pilnīga skaidrība par iespējām būs tikai nākamnedēļ, kad par tām balsos. T.Ždanokai grupa apsolījusi, ka viņa varēs būt novērotāja Ārlietu komitejā un strādāt kārotajā Tieslietu komitejā un tās cilvēktiesību apakškomitejā, uz ko pretendē arī Ģ.Kristovskis. V.Dombrovskis varētu iegūt vietu Budžeta komitejā, A.Kušķis pretendē uz Vides un patērētāju tiesību aizsardzības komiteju, R.Pīks vēlas strādāt ārlietās, R.Zīle runājis par transportu, G.Krasts par vidi vai ekonomiku, bet Ģ.Kristovskis par ārlietām un drošības politiku. A.Kušķis arī cenšas iegūt viceprezidenta amatu vienā no parlamentārajām sadarbības grupām, iespējams, ar Ukrainu. Neviens no jaunajiem deputātiem nesūdzas, ka būtu grūti orientēties, turklāt vairāki no viņiem iepriekš bijuši novērotāji un var palīdzēt kolēģiem. "Vienīgā izmaiņa, kas ir jūtama - poļu valoda, viņu ir daudz, un viņi ir skaļi," saka bijušais ārlietu ministrs R.Pīks, uz atvadām izstāstot kāda bijušā EP deputāta viņam stāstītu stāstu. "Sākumā sabrauc visi tādi svarīgi, atbrauc un grozās, ministri, ilgu laiku strādājuši deputāti, pat prezidenti - high chickens* - un tur pēkšņi daudz tādu. Tad viņi kādā brīdī sāk paniski sekot līdzi visiem likumiem, bet to ir tāda gūzma, ka citādi nevar, un tad vēl pēc pāris mēnešiem viņi sāk domāt - kur es esmu nokļuvis..." * šajā kontekstā - lieli vīri (angļu val.) Pīks: Mūs apdraud globalizācija LETA 07/19/04 Latviešu un vispār eiropiešu identitāti apdraud vispasaules globalizācijas process, savukārt Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) Latvijai dos iespēju nacionālo identitāti nostiprināt, pateicoties ES kultūru dažādības politikai, šādu viedokli pauda ārlietu ministrs Rihards Pīks. Pīks uzskata, ka ceļš uz ES valstu ciešāku integrāciju ir dzīves nepieciešamība, ko nosaka vispasaules globalizācijas process. Vienlaikus ES ir unikāla, suverēnu valstu savienība, kurā svarīgu vietu ieņem kultūru un valodu dažādības uzturēšana un nostiprināšana. "Cilvēki Latvijā satraucas par identitātes zaudēšanu," atzīst Pīks. "Mums jau tā ir grūti nacionālo identitāti nostiprināt, jo mums ir sekas no dalības Padomju Savienībā." "Taču atbilde ir viennozīmīga - identitātei ir draudi, taču ne no ES puses, bet gan no vispārējās globalizācijas puses," uzsver Pīks. Viņš norādīja, ka Latvija un latvieši, kā arī eiropieši kopumā nevar past āvēt atrauti no plašākiem procesiem, kas ietekmē viņu dzīvi, kā piemērus minot holivudizāciju un popkultūras izplatīšanos pasaulē, kā arī angļu valodas dominējošo lomu. "Raugoties no globāla redzespunkta, Eiropas valstīm ir jāsadarbojas un jāmeklē kopīgi risinājumi," norāda Pīks. Pēc viņa v ārdiem, ir svarīgi paturēt globālo redzējumu, jo ES jāspēj darboties kā konkurētspējīgam spēlētājam globālā mērogā. "ASV, Krievija un Ķīna - tās nav tikai valstis, tie ir ģeopolitiski jēdzieni, arī ES ir ģeopolitisks jēdziens," sacīja ministrs.] Izveido centru ES problēmu risināšanai Diena 07/19/04 Lai risinātu strīdus un problēmas, kas iedzīvotajiem, to skaitā uzņēmējiem, radušās, darbojoties citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidots koordinācijas centrs Solvit. Ja kādas ES valsts iestādes, uzliekot administratīvos šķēršļus, pārkāpušas preču, personu, pakalpojumu vai kapitāla brīvās pārvietošanās principus, Solvit šo problēmu bez maksas sola atrisināt desmit nedēļu laikā, tādējādi pie reāla rezultāta iespējams nonākt ievērojami ātrāk nekā tiesājoties. Solvit tīkls kā alternatīvs bezmaksas strīdu risināšanas mehānisms tika izveidots 2002.gadā, un tajā apvienojušās ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Latvijā Solvit centrs izveidots kā nodaļa Ekonomikas ministrijā, kuras mājaslapā internetā www.em.gov.lv ir sūdzību iesnieguma forma. To elektroniski aizpildot, informācija automātiski nonāks Solvit nodaļā. Kad sūdzība nosūtīta, vietējais Solvit koordinācijas centrs izvērtē iesniegto informāciju, lai pārliecinātos, ka jautājums tiešām attiecas uz ES tiesību nepareizu piemērošanu un ir iesniegta visa nepieciešamā informācija lietas izskatīšanai. Tad sūdzība tiek ievietota Solvit interneta datubāzē, kur informāciju atrisināšanai nosūta tās valsts Solvit koordinācijas centram, kuras valsts pārvaldes iestādes dēļ ir radusies problēma. Par Eiroparlamenta vadītāju ievēlēts spāņu sociālists Hoseps Boreljs LETA--REUTERS 07/20/04 "Eiropā ar 9% bezdarbu un 50 miljoniem nabadzīgu cilvēku mums nepieciešams nodrošināties, lai cilvēki saprot, cik svarīgas ir [Eiropas] politikas," Boreljs paziņoja parlamentā pēc vairākuma iegūšanas jaunā sasaukuma asamblejas pirmajā balsojumā. Bijušais transporta, sabiedriskā darba un vides aizsardzības ministrs vadīs 732 deputātu asambleju no paplašinātās Eiropas Savienības (ES) 25 dalībvalstīm. 57 gadus vecais katalonietis ieguva 388 balsis, pateicoties vienošanās panākšanai starp Eiropas Tautas partiju (EPP) un Eiropas Sociālistu partiju (PSE) sadalīt piecu gadu termiņu savā starpā. Saskaņā ar vienošanos Boreljam piecu gadu termiņa pusē ir jāatkāpjas, lai uz Eiroparlamenta prezidenta amatu varētu kandidēt EPP grupas līderis, vācietis Hanss-Gerts Peterings. Bijušais Polijas ārlietu ministrs Broņislavs Geremeks ieguva 208 balsis, bet franču komunists Fransis Vurcs - 51 balsi. Boreljs savā inaugurācijas runā uzsvēra nepieciešamību panākt mieru Tuvajos Austrumos. "Mums būs jāpievēršas valstīm, kas atrodas tuvu mums, īpaši Eiropas Vidusjūras reģionā," sacīja Boreljs. Viņa pazinēji minēja, ka Boreljs nebūs tik enerģisks prezidents kā īru liberālis Pats Kokss. Boreljs desmit gadu vecumā pameta skolu un vidusskolas izglītību ieguva mājās, vienlaicīgi strādājot ģimenes maiznīcā savā dzimtajā ciematā Katalonijas Pirenejos. Viņš ieguva grādu aeronautikas inženierzinātnē, doktora grādu ekonomikā un divus maģistra grādus ASV un Francijas augstskolās. 1974.gadā viņš pievienojās Spānijas Sociālistu partijai un laika posmā no 1991. līdz 1996.gadam divreiz bija sabiedriskā darba, transporta un vides aizsardzības ministrs. "Eiropa man ir vairāk nekā politiskā pieredze, tas ir vitāls projekts. Es esmu eiropietis, spānis un katalonietis. Bet es neesmu ne no vecās vai jaunās Eiropas. Es esmu tikai vienkāršs eiropietis," sacīja Boreljs. Otrdien sākās 732 deputātus lielā Eiroparlamenta ievadsesija. Eiroparlaments ir vienīgā tieši vēlētā ES institūcija, kas pārstāv paplašinātās ES aptuveni 450 miljonus pilsoņu. Tajā ievēlētie deputāti pārstāv 25 ES dalībvalstis, un viņu darbs noritēs 20 valodās. Nākamais būtiskākais likumdevēju sapulces deputātu uzdevums ir balsot par ES dalībvalstu līderu nominēto kandidātu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam - bijušo Portugāles premjerministru Žozē Manuelu Durau Barozu. Šīs nedēļas laikā tiks ievēlēti arī dažādu komiteju vadītāji, kā arī Eiroparlamenta viceprezidents. Vēl nebijusi zemā vēlētāju līdzdalība Eiroparlamenta vēlēšanās jūnijā, kā arī pieaugušais eiroskeptiski noskaņoto deputātu skaits vēl vairāk apēno jau iepriekš apšaubīto ES likumdevēju sapulces leģitimitāti. Daži no eiroskeptiķiem ir pat solījuši "sagraut" Eiroparlamenta darbu. Mānīgais miers Irākā liek būt modriem Atis Klimovičs, Diena 07/20/04 Laiks, kad koalīcijas spēku karavīriem tika veltīti labvēlīgi rokas mājieni, Irākā ir pagājis. Tagad vairs tikai bērneļi sveicina svešos karavīrus un prasa ūdeni, naudu, šokolādi. Varbūt tas arī parāda, ka viņu ģimenēs nemaz tik liela naida pret koalīcijas spēkiem nav. Vismaz tajā šiītu apdzīvotajā teritorijā, kur nepilnus simt kilometrus uz dienvidiem no Bagdādes darbojas Latvijas armijas otrā kājnieku bataljona pirmā rota. Kopš radikālais šiītu garīgais līderis Moktāds es Sadrs pārtrauca aktīvu bruņotu cīņu, arī latviešu karavīru darbības zonā starp apdzīvotajām vietām Hillu, Ibrahimiju, Hašimiju, Kāsimu, Taliju un Kiflu valda relatīvs miers. Pat vietējie tulki, kas aprīlī pārtrauca darbu, jo tolaik bija sākta bruņotā cīņa pret koalīcijas spēkiem, tagad vēlas atgūt šo darbu. Tomēr viņi tiek noraidīti, jo diezin vai šiem cilvēkiem iespējams uzticēties. Nosacītais miers nedrīkst iemidzināt karavīru modrību. To arī apstiprināja nesenais nakts uzbrukums mūs rotas pirmā vada karavīriem pie apsargājamajiem tiltiem uz stratēģiskā ceļa, kas savieno valsts dienvidus ar galvaspilsētu. Līdz šim ne reizi posteņi pie latviešu apsargātajiem tiltiem nav apdraudēti. Iespējams, ka uzbrukumus pie tiltiem veikuši sunnīti, jo arī iedzīvotāji šajā teritorijā - uz ziemeļiem no karavīru bāzes pie Hillas jeb Camp Charle - ir sunnīti. Tiek spriests, ka nelielas karotāju vienības vadot bijušie Sadāma Huseina armijas virsnieki, kas nav apmierināti ar bijušā stāvokļa zaudēšanu. Kā stāsta karavīri, grūti iedomāties vēl vienmuļāku dienestu par to, ko pilda šeit izvietotie Mongolijas karavīri. Sešus mēnešus dienu no dienas viņi kāpj novērošanas posteņos un apsargā nometni, kur izvietoti vairāku valstu karavīri - poļi, amerikāņi, lietuvieši, slovāki, ungāri, latvieši. Bija arī filipīnieši, taču viņi jau atstājuši bāzi, lai saskaņā ar savas valdības rīkojumu mēģinātu glābt dzīvību teroristu rokās esošajam filipīnietim. Nereti nometnē var dzirdēt īsu automāta kārtu. Tie ir mongoļu sargu raidītie šāvieni, kas brīdina netuvoties nometnei. Iespējams, tieši kādam mongoļu karavīram par savas dzīvības glābšanu var pateikties arī daudzi latviešu karavīri no rotas, kas šeit dienēja iepriekšējo pusgadu un kopš jūlija sākuma jau atrodas mājās. Šīs rotas komandieris virsleitnants Sandris Gaugers divas nedēļas pēc Irākas misijas beigām stāstīja, ka tikpat kā nemaz nedomājot par to, kas pieredzēts grūtajos sešos mēnešos. "Varbūt, ka vēlāk par to domāšu vairāk, bet tagad es Irāku kaut kā esmu izstūmis no sevis. Pats galvenais, ka visi rotas karavīri ir dzīvi atgriezušies mājās," teica virsleitnants. 18.februārī Camp Charle mēģināja iebraukt islāmistu pašnāvnieks ar sprāgstvielām pildītā automašīnā. Uzbrukums bijis iecerēts brokastu laikā, kad nometnē ir visvairāk karavīru, kas mazgājas, dodas brokastot lielā brezenta teltī, gatavojas norīkojumiem. Sākumā pašnāvnieks piebraucis pie nometnes un izkrāvis pie vecās ķieģeļu sienas sprāgstvielas, kuras pēc tam ar tālvadības pulti uzspridzinājis. Pa caurumu sienā mēģinājis iebraukt nometnē, lai uzspridzinātos starp karavīriem, tomēr tas viņam nav izdevies. Pašnāvnieku nošāvis mongoļu sargs, kas vēlāk saņēmis vienu no augstākajiem Polijas armijas apbalvojumiem. Mašīna ar sprāgstvielām eksplodēja. "Es nācu no dušas ar dvieli pār plecu, kad atskanēja pirmais sprādziens. Sapratu, ka tas nav mīnmetējs, jo sprādziens bija daudz spēcīgāks. Tad arī nāca atziņa, uzreiz sapratu, kur atrodos, jo līdz tam viss bija mierīgi. Tikai tad, kad kaut kas notiek, sāc saprast, kādos apstākļos atrodies. Tad arī visus pārējos aizdzinu uz slēptuvi." S.Gaugers uzskata, ka torīt daudziem paveicies - pašnāvnieks tika apturēts tikai divus simtus metru no ēdnīcas, kur tobrīd brokastojuši vairāki latviešu karavīri. Jau vairāk nekā gadu ar latviešu karavīriem Hillā strādā vietējais iedzīvotājs Abramzī, kas astoņdesmitajos gados mācījies Ļeņingradā, kur kļuvis par elektroinženieri. Dienai Abramzī stāstīja, ka pavasarī viņam draudējuši, viņa sievai pat pielikuši pistoli pie galvas, pieprasot, lai tulks vairs nestrādātu latviešu vienībā. Neesot ļāvies iebiedēšanai, jo piederot pie visai autoritatīvas un spēcīgas lielģimenes jeb cilts, kas turklāt spējusi viņu aizsargāt. Divi citi tulki, kas strādājuši kopā ar latviešiem, darbu pārtraukuši. Tagad vēloties atgriezties darbā, taču latvieši viņus vairs nepieņemot. Abramzī gribētu saņemt lielāku algu, jo pašreiz pelnot tikai trīs simtus dolāru mēnesī. Tulks parasti ierodas nometnē no rīta un lielākoties dodas kopā ar mūsu karavīriem motorizētajās patruļās, kurās jātiekas ar dažādu apdzīvoto vietu policistiem, pašvaldību vadītājiem. "Tulks man nozīmēja ļoti daudz, viņš bija manas acis, manas ausis. Viņš, protams, redzēja un zināja vairāk. Bija pat tā, ka viņš nakts laikā piezvanīja un teica - tur nebrauciet, tur jūs gaidīs slēpnis," stāstīja līdz šim vissmagākajos apstākļos dienējušā latviešu kaujas kontingenta komandieris. Reizumis viņi ieklausījušies tulka brīdinājumos, ņēmuši tos vērā, reizēm ne, taču vienmēr rēķinājušies ar viņa sniegtajām ziņām. Var pat teikt, ka no tulka ir atkarīga mūsu karavīru dzīvība. Patlaban Kifla ir viena no bīstamākajām apdzīvotajām vietām, kur darbojas latviešu rota. Iespējams, tas saistīts arī ar to, ka Kiflas mērs tiek turēts aizdomās par līdzdalību uzbrukuma organizēšanā latviešu karavīriem. Tas norisinājies vēl M.es Sadra sāktās bruņotās cīņas laikā. Latviešu patruļa, arī rotas komandieris S.Gaugers, viesojusies pie Kiflas mēra. Kad latvieši jau grasījušies doties projām, mērs viesmīlīgi aicinājis viņus uzkavēties un kopīgi paēst pusdienas. Nedaudz aizdomīgi licies, ka maltītes laikā mērs ik pa brīdim atstājis galdu un gājis zvanīt. Arī atvadoties pārāk sirsnīgi skāvis virsleitnantu, kā tas parasti tiek darīts satiekoties. Pēc tam patruļai uzbrukts no slēpņa. S.Gaugers, redzēdams, kā viņa automašīnas virzienā lido izšauta granāta, nodomājis, ka tagad visam beigas. Par laimi, lādiņš pārlidojis pāri, tomēr tik tuvu, ka sakarsējis mašīnas jumtu. Visi mūsējie laimīgi tikuši cauri sveikā. Viena lode pat skārusi kāda karavīra automāta stobru. S.Gaugeru nomainījis kapteinis Vents Lapsenbergs, kura vadītajai rotai Hillā jāpavada četri mēneši. Ir pagājušas tikai dažas dienas, kopš tika apšaudīti pirmā vada karavīri. Kapteinis sarunājas ar bataljona komandieri, kas viņam piezvanījis no Latvijas un izvaicā, kā klājas karavīriem. V.Lapsenbergs stāsta, ka apšaudē pabijušos nolemts nosūtīt citu uzdevumu pildīšanai, lai nedaudz atgūstas pēc pirmā pārbaudījuma. Uz kādu no jautājumiem kapteinis atbild: "Morāle ir augsta. Viss kārtībā, visi turas." Nedaudz vēlāk V.Lapsenbergs piezvana savai mātei, kura taujājusi, kā karavīriem klājas, un likusi visus sveicināt. Kapteiņa norūpējies vaigs skaidri rāda, ka ir vēl tikai pats misijas sākums. Problēmas sagādā sakari un apgāde. Tieši tur armijas apakšvienībā - reālos kaujas apstākļos - kļūst redzams, cik nederīgi ir šai rotai izsniegtie divdesmit gadu vecie (tiesa, atjaunoti) zviedru automāti, kuru aptverē ir tikai divdesmit ložu, turklāt tie ir par garu un nav parocīgi šaušanai no automašīnas. Beidzoties munīcijai, neviens mūsu karavīriem nespēs palīdzēt - poļiem un amerikāņiem nav šāda kalibra ieroču. Vardarbība pret sievietēm Latvijā pievērš ANO ekspertu uzmanību Sanita Upleja, Diena 07/21/04 Pēc vairāk nekā 100 papildjautājumiem, ko Latvijas delegācijas vadībai uzdeva ANO eksperti Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejā, Latvija saņēma rekomendāciju sakārtot likumdošanu, lai aizsargātu sievietes pret vardarbību ģimenē. Latvija ratificējusi konvenciju par visu veidu diskriminācijas pret sievietēm izskaušanu pirms vairāk nekā desmit gadiem, bet ANO izvērtēšanai ziņojums iesniegts pirmo reizi. Nevalstiskās organizācijas ANO bija iesniegušas alternatīvu ziņojumu, kas arī licis ekspertiem uzdot tik daudz jautājumu. Ekspertu uzmanību pievērsušas arī cilvēku tirdzniecības problēmas un citi dzimumu līdztiesības jautājumi Latvijā. Ziņojumu Ņujorkā ANO ekspertiem aizstāvēja delegācija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdes Inas Druvietes vadībā. Pirms Latvijas valdības ziņojuma apspriešanas komiteja uzklausīja arī Latvijas nevalstisko organizāciju sastādīto alternatīvo ziņojumu. "Aizrādījumi ir uzskatāmi par noderīgiem un būs pamats mūsu turpmākajam darbam," Dienai pirmdien sacīja I.Druviete. Viņa teica, ka Latvija ir darījusi ļoti daudz dzimumu līdztiesības nodrošināšanai likumdošanā, ko varētu uzskatīt par gandrīz sakārtotu. I.Druvieti nav pārsteiguši ekspertu daudzie jautājumi par vardarbību ģimenē, jo arī, viņasprāt, Latvijā attieksme pret to ir nenopietna. "Nav normāli, ka gadā iet bojā vairāk nekā 50 sieviešu no savu ģimenes locekļu rokas un nedēļā tiek saņemti aptuveni 100 ziņojumi par vardarbību ģimenē," uzsvēra I.Druviete. "Šāds ziņojums ANO komitejā visvairāk ir vajadzīgs mums pašiem," sacīja deputāte un piebilda, ka ziņojuma sagatavošanā valdībai beidzot bija iespēja koordinēt dažādu resoru darbību, iesaistot arī nevalstiskās organizācijas. I.Druviete atzina, ka ziņojums ANO kavējies ne tik daudz politiskās gribas trūkuma, cik pārslogotības dēļ. Resursu centra sievietēm Marta valdes priekšsēdētāja Iluta Lāce Dienai teica, ka alternatīvais ziņojums atklājis citus jautājumus un problēmas, ko nebija parādījis valdības ziņojums. "Mēs ļoti skaidri pateicām, ka vardarbība ģimenē nav definēta, tāpat kā nav definēta izvarošana ģimenē, nav arī aizsargmehānismu gadījumos, kad sievietes ziņo par šādiem gadījumiem." Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības, kas ir valdības labā roka dzimumu līdztiesības politikas īstenošanā, valdes priekšsēdētāja Edīte Kalniņa teica, ka valdība rada ļoti daudz dokumentu un programmu, kas ļoti labi izskatās starptautiskajām institūcijām, bet pēc tam netiek piešķirti līdzekļi to īstenošanai. "Dzimumu līdztiesības padome būtībā nestrādā, arī Labklājības ministrijā ir pārāk maz darbinieku, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem," sacīja E.Kalniņa. Valsts neatvēl arī līdzekļus nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas sieviešu tiesību aizsardzībā un rehabilitācijā. Pamatā viss finansējums nācis no Eiropas Savienības vai starptautiskajiem donoriem, kas tagad atstāj Latviju. Latvijas eiroparlamentārieši kopīgā paziņojumā nosoda Ždanokas kampaņas pret izglītības reformu BNS 07/21/04 Astoņi Latvijas Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētie deputāti saviem kolēģiem izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā nosoda eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas organizētās kampaņas pret izglītības reformu, tostarp pie Eiroparlamenta ēkas Strasbūrā rīkoto krievu skolēnu piketu. Latvijas deputāti uzsver, ka, tāpat kā iepriekšējām Ždanokas rīkotajām akcijām, arī viņas organizētajam izglītības reformas pretinieku piketam pie Eiroparlamenta ēkas "nav nekā kopīga ar patiesām rūpēm par Latvijas mazākumtautību dzīvi", teikts aģentūras BNS rīcībā esošajā paziņojumā. Latvijas eiroparlamentārieši paziņojumā norāda uz Krievijas "impērisko aprindu" iesaistīšanos šo aktivitāšu atbalstīšanā, jo tās vēlas "legalizēt okupācijas sekas". Deputāti atzīmē, ka Krievijā, kas "mēģina uzņemties Latvijas mazākumtautību patrona lomu, minoritātes var tikai sapņot par tādām tiesībām, kādas ir Latvijas mazākumtautībām". Kopīgajā paziņojumā Latvijas eiroparlamentārieši vēršas pret "atsevišķu politikāņu nerimstošajiem centieniem šķelt Latvijas sabiedrību, mēģinot ekspluatēt Latvijas mazākumtautību izglītības reformu savtīgiem politiskiem mērķiem un diskreditēt Latviju starptautiskās sabiedrības acīs - šoreiz Eiropas Savienībā". Deputāti uzsver, ka Latvijas izglītības reforma ir zinātniski pamatota un balstīta uz pasaulē izmantotiem bilingvālās izglītības modeļiem. Latvijā īstenotais mazākumtautību izglītības modelis atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, dod iespējas mazākumtautībām piedalīties valsts dzīvē un kopt savu identitāti un "dod skolām daudz plašākas iespējas mācīties dzimtajā valodā nekā vairumā Eiropas valstu". Parlamentārieši arī atgādina, ka izglītības likuma atbilstību starptautiskajiem standartiem apstiprinājušas starptautiskās cilvēktiesību organizācijas. "Piecdesmit padomju okupācijas gados īstenotā rusifikācijas politika iedragāja latviešu valodas pozīcijas.. Latvija ir uzņēmusies bezprecedenta uzdevumu - integrēt vardarbīgās okupācijas laikā iepludinātos iedzīvotājus. Latvijas konsekventi īstenotā mazākumtautību izglītības reforma ir pareizais ceļš, veidojot stipru Latvijas tautu, kurā visi cilvēki spēs atrast kopīgu valodu," pauž pārliecību Latvijas deputāti. Aģentūra BNS jau vēstīja, ka apmēram 40 krievu skolēnu, viņu vecāku un studentu no Latvijas trešdien pēc Ždanokas ielūguma pie Eiroparlamenta ēkas Strasbūrā piketēs pret Latvijā plānoto izglītības reformu, tiksies ar deputātiem un rīkos arī preses konferenci. Ždanokas viesu vizīti un ēdināšanu apmaksā Eiropas Parlaments. Līdz piektdienai notiekošā jaunievēlētā EP sesija ir pirmā, kurā piedalās arī deviņi no Latvijas ievēlētie eiroparlamentārieši. Valdība un partijas TP un LPP, iespējams, pārdalīšot ministru amatus Diena 07/12/04 Tautas partija (TP) pagājušajā nedēļā esot atteikusies pretendēt uz satiksmes ministra krēslu, pretī saņemot Latvijas Pirmās partijas (LPP) solījumu nodot tautpartijiešiem Iekšlietu ministrijas (IeM) vadību. Tādējādi satiksmes ministra amatā varētu turpināt strādāt premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP), bet par debašu priekšmetu starp valdošajām partijām, iespējams, kļūtu Ministru prezidenta biedra amats, liecina Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija, ko sniedza partiju pārstāvji, kuri nevēlējās sevi atklāt. Ne TP, ne LPP šādu informāciju neapstiprināja. Arī aģentūra LETA svētdien (11.jūlijā) ziņoja, ka, tiekoties ar koalīcijas partneriem, TP nav devusi skaidru atbildi, vai virzīs satiksmes ministra amatam savu kandidātu. TP Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis Dienai gan teica, ka par satiksmes ministra vakanci TP nav ne lēmusi, ne atteikusies, ne pieteikusies uz to. "Šis jautājums nav pat dienas kārtībā. Šobrīd svarīgākais ir saņemt vairākuma atbalstu valdībai, bet runas par amatu pārdalīšanu nav," uz baumām reaģēja A.Kalvītis. Toties pēc parlamenta kuluāru informācijas var secināt, ka vairākuma valdības izveide ir atkarīga no svarīgo posteņu sadales. Lai saglabātu satiksmes ministra amatu LPP pārziņā, iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP) varētu piekrist atstāt posteni IeM, lai nodrošinātu partijas stratēģiskās intereses. Tad TP par iekšlietu ministru varētu virzīt Juri Dalbiņu vai Mareku Segliņu, kuriem ir pieredze šajā jomā. Tālāk abu partiju ekonomisko interešu spēlēs varot tikt izspēlēts arī premjera biedra amats, vēstī avoti. Ē.Jēkabsons Dienai teica, ka partijas biedri nav viņu informējuši par aprakstīto scenāriju. "Par šim baumām jau agrāk tika runāts kuluāros, bet es tām neredzu nopietna pamata, it īpaši tāpēc, ka daudzi ir atvaļinājumos un pārrunas nenotiek. Vēl ir cita versija, ka Satiksmes ministrija esot apsolīta TP, ko Kalvītis jau noliedza žurnālistiem," skaidro Ē.Jēkabsons. Premjera biedrs A.Šlesers sarunā ar Dienu nevēlējās komentēt kuluāru versijas, jo par iespējamām pārbīdēm vasaras laikā neviens nerunājot, "pagaidīsim rudeni". Pabrikam maz izredžu BNS 07/12/04 Koalīcijai, visticamāk, neizdosies apstiprināt ārlietu ministra amatā potenciālo Tautas partijas (TP) ārlietu ministra kandidātu Arti Pabriku. Opozīcijā esošās labējās frakcijas kategoriski izslēdz iespēju, ka varētu atbalstīt Induļa Emša valdības ministra apstiprināšanu, un arī Tautas saskaņas partija (TSP) apšauba iespēju, ka varētu atbalstīt, liecina veiktā aptauja. Pabriks pauda cerību, ka opozīcijā esošās partijas balsojumā neskatīsies tikai uz partejisko piederību. "Ja partijai "Jaunais laiks" un "tēvzemiešiem" nebija problēmu balsot kopā ar šo valdību pirms 1. maija par Latvijai nepieciešamiem likumu labojumiem saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, neredzu problēmas, kāpēc viņi nevarētu par mani balsot, ja viņus apmierinātu mana personība un izvirzītie mērķi. Es būtu lielā neizpratnē, ja vienīgais arguments balsošanai pret mani būtu tas, ka viņi atrodas opozīcijā," sacīja Pabriks. Savukārt pretējās domās ir "JL" un apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvji. "JL" Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka "JL" "nekādā gadījumā nebalsos par šīs valdības ministriem". "Politika nenotiek starp indivīdiem, bet politiskām organizācijām. Ja Pabrika kungs vēlas "JL" atbalstu, lai panāk, ka TP veido kopīgu valdību ar "JL"," sacīja Kariņš. Emsis sola panākt labējā vairākuma atbalstu valdībai BNS 07/13/04 Valdību veidojošo partiju vadība ir pārliecināta, ka jau tuvākajā laikā premjera Induļa Emša mazākumvaldība kļūs par labēju vairākuma valdību. Emsis pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem aģentūrai BNS atklāja, ka šobrīd notiek neformālas sarunas ar Saeimas politisko spēku pārstāvjiem. "Esmu pārliecināts, ka šai valdībai būs vairākums,"sacīja Emsis. Viņš gan nevēlējās atklāt, ar kuriem politiķiem koalīcija neformāli kontaktējas, vien sacīja, ka galvenā prioritāte ir nodrošināt stabilu valdības darbu. Viņš arī nenoliedza, ka sarunas notiek gan ar atsevišķiem Saeimas deputātiem, gan politiskajiem spēkiem. Premjers arī sacīja, ka valdība negrasās mainīt savus iepriekš definētos mērķus un uzdevumus, kā arī uzsvēra, ka valdība paliks labēja. Arī Latvijas Pirmās partijas valdes priekšsēdētājs un premjera biedrs Ainārs Šlesers aģentūrai BNS atzina, ka ir ļoti optimistisks par valdības nākotni. Viņš neslēpa, ka koalīcija intensīvi domā par iespējām saņemt labē jā vairākuma atbalstu. "Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jau pavisam drīz šī būs vairākuma valdība un visi tie, kas nodarbojas ar spekulācijām par šīs valdības galu, sapratīs, ka šī valdība ir vēl stabilāka nekā iepriekšējās," sacī ja Šlesers. Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzina, ka jautājums par labējā vairākuma atbalsta nodrošināšanu valdībai ir prioritāte, taču nevēlējās komentēt, kad un kā tas varētu notikt. "Šīs ziņas nevaru ne apstiprināt, ne noliegt. Acīmredzot 20.jūlijā premjers mūs ar to iepazīstinās," sacīja Kalvītis. Viņš uzsvēra ka šobrīd TP neizvirza nekādas prasības, lai palielinātu savu ietekmi valdībā. "Mūsu prioritāte ir labējā vairākuma atbalsta valdībai nodrošināšana," teica Kalvītis. Ar demokrātiju Latvijā apmierināti 35% valsts iedzīvotāju LETA 07/13/04 Ar demokrātiju Latvijā ir apmierināta nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 35% valsts iedzīvotāju, liecina "Eurobarometer" pavasarī veiktais pētījums. Lielu apmierinātību ar demokrātiju Latvijā pauduši 3% iedzīvotāju, bet 32% ir daļēji apmierināti. 39% iedzīvotāju atzinuši, ka ar demokrātijas procesiem valstī ir ne īpaši apmierināti, bet 18% ir pavisam neapmierināti. Vēl 8% nevarēja sniegt savu vērtējumu. Aptauja liecina, ka latvieši un Latvijas pilsoņi biežāk nekā cittautieši un nepilsoņi ir apmierināti ar demokrātiju valstī. Pētījumā arī noskaidrots, ka Latvijas valdībai uzticas 28% iedzīvotāju, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā pērn rudenī, kad izpildvarai uzticējās 46% valsts iedzīvotāju. Samazinājusies uzticība arī Saeimai - no 30% valsts iedzīvotāju pērn rudenī līdz 20% šā gada pavasarī. Politiskajām partijām uzticas 9% iedzīvotāju jeb par 3% mazāk nekā pērn rudenī. Vislielāko uzticību joprojām bauda televīzija - 69%, radio - 67%, prese - 52%. Armijai uzticas 47% valsts iedzīvotāju, Apvienoto Nāciju organizācijai - 45%, reliģiskām institūcijām - 44%, labdarības un brīvprātīgajām organizācijām - 44%, Eiropas Savienībai - 39%, policijai - 34%, lielajām kompānijām - 32%, tiesai un Latvijas likumu sistēmai - 29%, arodbiedrībām - 21%. Partijas deklarē tēriņus Diena 07/13/04 Līdz pirmdienas vakaram, kad beidzās termiņš partiju atskaišu iesniegšanai par Eiropas Parlamenta vēlēšanu izdevumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saņēma 12 partiju deklarācijas. Vēl četru organizāciju finanšu dokumenti līdz birojam nebija nonākuši. No deklarācijas iesniegušajām partijām vislielākie tēriņi EP kampaņai bijuši Tautas partijai - 65 178 lati, Konservatīvajai partijai - Ls 54 826 un Jaunajam laikam - Ls 49 869. Vairākas partijas ir iztērējušas mazāk, nekā plānoja, kad aprīlī iesniedza par to paziņojumu. Var secināt, ka kopumā EP vēlēšanām atvēlētas nesalīdzināmi mazākas summas nekā pirms 8.Saeimas vēlēšanām, kad lielākās partijas kā TP, Latvijas ceļš un TB/LNNK tērēja 300-500 tūksto šu līdz pat miljonam latu. 12.jūlijā deklarācijas nebija iesniegusi politisko organizāciju apvienība PCTVL, Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija, Latgales gaisma un politiskā organizācija Eiroskeptiķi. Opozīcijas partijas pārliecinātas par savu saliedētību BNS 07/14/04 Opozīcijā esošās frakcijas ir pārliecinātas, ka viņu rindās valdošajai koalīcijai neizdosies atrast deputātus, kuri palīdzēs stiprināt šo koalīciju un izveidot vairākuma valdību, liecina aģentūras BNS veiktā aptauja. Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats aģentūrai BNS pauda pārliecību, ka "tēvzemiešu" rindas ir saliedētas. "Neveiksme Saeimas vēlēšanās mūs jau bija saliedējusi, savukārt Eiroparlamenta vēlēšanu spožie rezultāti mums ir likuši noticēt nākotnei un tam, ka viss vēl priekšā," sacīja Grīnblats. Viņš arī atzina, ka būtu grūti saprast to cilvēku, kurš šobrīd atstātu apvienību, lai dotos pie partijām, kuras nebauda sabiedrības uzticību. Grīnblats gan pieļāva iespēju, ka valdošo partiju pārstāvji mēģina pārvilināt labējo partiju deputātus, taču bija pārliecināts, ka galvenokārt koalīcija koncentrē spēkus uz partijas "Jaunais laiks" sašķelšanu. "Kaut gan šīs baumas jau dzirdu tik sen, ka nu tās uzskatu par stipri pārspīlētām," sacīja Grīnblats. Arī partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Artis Kampars pauda pārliecību, ka JL frakcijas rindās nav vērojama nekāda šķelšanās. "Šādām runām šobrīd nav nekāda pamata," sacīja Kampars. Viņš atzina, ka šādu baumu parādīšanos uzskata par valdošo partiju apzināti nopludinātu informāciju, lai partiju rindās sētu savstarpēju neuzticēšanos un sabiedrībai dotu signālu, ka partijās kaut kas nav kārtībā. Arī Kampars atzina, ka racionāli būtu grūti izskaidrot to cilvēku rīcību, kuri pamestu sabiedrībā populāru partiju, lai dotos pie vēlēšanu "neveiksminiecēm". "Tās būtu šo cilvēku politiskās karjeras beigas," vērtēja Kampars. Savukārt Tautas saskaņas partijas līderis Jānis Jurkāns bija pārliecināts, ka runām par atsevišķu opozīcijā esošu deputātu iespējamo pievienošanos valdībai, varētu būt pamats. "Es ne par ko nebrīnītos, jo par šādām neformālām sarunām esmu dzird ējis," sacīja Jurkāns. Viņš gan atzina, ka par savas frakcijas rindām neuztraucas. "No mums jau paņēma, un partijas saprata, ka politiski ar to vinnēt nevar," vērtēja Jurkāns, atgādinot par piecu TSP deputātu pievienošanos Latvijas Pirmajai partijai. Arī Jurkāns atzina, ka, visticamāk, valdošās partijas visvairāk cenšas sašķelt tieši JL frakciju. "Tas viņiem politiski būtu visizdevīgāk," vērtēja Jurkāns. Jau ziņots: ministru prezidents Indulis Emsis pirmdien aģentūrai BNS pauda pārliecību, ka drīzumā viņa valdībai būs labējā vairākuma atbalsts. Viņš pastāstīja, ka notiek neformālas sarunas ar atsevišķiem Saeimas deputātiem, un bija pārliecināts, ka tās vainagosies ar panākumiem. Krupņikovs aiziet no JL ģenerālsekretāra amata LETA 07/14/04 Viens no "Jaunā laika" (JL) dibinātājiem, uzņēmējs un par ietekmīgu spēlētāju partijā uzskatītais Grigorijs Krupņikovs pēc nepilniem diviem gadiem nolēmis pamest JL ģenerālsekretāra amatu, pamatojot to ar nespēju biznesa interešu dēļ veltīt tam pietiekami daudz laika. Kā ziņo laikraksts "Diena", vairāki JL valdes pārstāvji, kuras rokās ir ģenerālsekretāra izvēle, par iespējamo maiņu sauc bijušo LTV vadītāju, JL attīstības direktoru Uldi Gravu, kurš savas izredzes vēl apspriest nevēlas un pieļauj, ka varētu būt arī citi pretendenti. Krupņikovs sacījis, ka par nodomu pamest amatu izteicies jau rudenī. Partijas organizatoriskie darbi, tādi kā sēžu gatavošana, saiknes ar rajonu nodaļām nodrošināšana u.tml., aizņemot 20 - 30 stundas nedēļā, un, ja vidējā darba nedēļa ir 40 stundu, biznesam atliekot maz laika. Ārlietu ministra amatu varētu piedāvāt Jurkānam BNS 07/15/04 Tautas partijas (TP) iespējamā ārlietu ministra amata kandidāta Arta Pabrika apstiprināšana Saeimā būšot tikai teātris un valdošā koalīcija nebūt necerot, ka šim kandidātam izdosies iegūt Saeimas atbalstu. Pēc Pabrika izbalsošanas šo amatu grasoties piedāvāt Tautas saskaņas partijas (TSP) līderim Jānim Jurkānam, ceturtdien, atsaucoties uz tās rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ziņo "Latvijas Avīze". Valdošās koalīcijas pārstāvji pašam laikrakstam gan šādu ārlietu ministra apstiprināšanas scenāriju kategoriski noliedz un pauž cerību, ka par Pabriku tomēr nobalsos valdības satelīta TSP pārstāvji vai arī labējās opozīcijas "Jaunā laika" deputāti. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, komentējot šo neoficiālo informāciju, sacīja: "Tās ir absolūtas muļķības, pilnīgi neapstiprināmas un nepamatotas baumas. ZZS nebalsos par ministru no TSP ne tuvākā, ne tālākā nākotnē." Līdzīgi izteicās arī Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. "Ja Saeimā nepietiks balsu par Pabriku, tad nebūs arī šīs valdības," draudīgi piebilda tautpartijietis. Savukārt Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns vispirms par Jurkānu kā ārlietu ministru pasmējās, bet pēc tam teica: "Dzīvē viss var gadīties, Pabriku var arī neapstiprināt. Atbildēšu diplomātiski - neapsteigsim notikumus". Kastēns atgādināja, ka saskaņā ar valdošo partiju vienošanos ārlietu ministra postenis pienākas TP. Tāpēc Jurkāns varētu kļūt par ārlietu ministru tikai tad, ja šo posteni viņam piedāvātu tautpartijieši. "Ja TP gribētu, lai viņš kļūst par ārlietu ministru, mums pret Jurkānu nebūtu nepārvaramu pretenziju, taču viņa iecelšana šajā amatā būtu uz TP atbildību," skaidrojis Kastēns. Arī pašas TSP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Klementjevs pieļāva, ka reālāk TSP būtu iegūt kādu saimniecisku posteni valdībā - zemkopības, ekonomikas vai satiksmes ministra krēslu. Ārlietas esot pārāk politisks un pārāk jūtīgs jautājums, lai pašreizējā politiskajā situācijā tās uzticētu TSP pārstāvim. Avīze arī raksta, ka bijuš politiķi, kuri atzinuši, ka bijusi runa par to, ka TSP varētu nobalsot par Pabriku apmaiņā pret Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja posteni jau minētajam Jurkānam. Klementjevs teicis, ka viņam ļoti gribētos, lai Jurkāns kļūtu ministrs, bet realitāte ir tāda, ka "mēs labāk varētu paņemt Ārlietu komisiju". Tajā pašā laikā viņš atzina, ka būtu grūti sadarboties ārlietu ministram Pabrikam ar attiecīgās komisijas vadītāju Jurkānu. Klementjevs arī apgalvoja, ka nekādas aizkulišu sarunas par šo jautājumu nav bijušas. Pretēji izteicās Kalvītis, kurš atzina, ka tautpartijiešiem piedāvāts šāds variants, taču viņi kategoriski atteikušies atbalstīt Jurkānu kā Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. JL ģenerālsekretāra amatā vienbalsīgi ievēlē Uldi Gravu LETA 07/15/04 Trešdien par partijas "Jaunais laiks" (JL) ģenerālsekretāru partijas valde vienbalsīgi ievēlējusi bijušo Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru, JL attīstības direktoru Uldi Gravu, informēja partijas valdes loceklis Ainārs Latkovskis. JL ģenerālsekretārs amatā tiek iecelts uz neierobežotu pilnvaru termiņu. Latkovskis sacīja, ka ģenerālsekretāra maiņa partijā briedusi jau labu laiku, tāpēc Gravam šodien nekādi jautājumi neesot uzdoti. Partijas priekšsēdētājs Einars Repše pateicies Krupņikovam par ieguldīto darbu. Grava sacīja, ka iecerējis strādāt, ne tikai lai palielinātos partijas biedru skaits, bet arī lai JL sludinātās vērtības gūtu arvien lielāku popularitāti sabiedrībā. Grava jau tagad iecerējis, ka pirms pašvaldību vēlēšanām Latvijas pilsētās notiks dažādas partijas rīkotas konferences. "Visas mūsu darbības pamatā jābūt godīgumam un atklātībai," sacīja Grava, uzsverot, ka to arī centīsies nodrošināt. Jurkāns liedzas LETA 07/16/04 Tautas Saskaņas partijas (TSP) priekšsēdētājs Jānis Jurkāns noliedz vēlmi iegūt ārlietu ministra vai Saeimas Ārlietu komisijas amatu apmaiņā pret atbalstu Induļa Emša (ZZS) mazākuma valdībai. Kā sacīja TSP priekšsēdētā js, "šis nav nekāds tirgus, man nevajag ne komisijas vadītāja, ne ministra amatus, jo ministrs jau esmu bijis." Jurkāns uzsvēra, ka, viņaprāt, iespējamais ārlietu ministra amata kandidāts Artis Pabriks (TP) neatbilst ministra amatam, jo neesot diplomāts. Jurkāns pauda viedokli, ka, visticamāk, Tautas partija ir nokārtojusi, ka Pabriks tiks amatā, jo "būtu muļķīgi nominēt cilvēku, ja viņš nedabūs balsis". Jau ziņots, ka nākamnedēļ paredzētais balsojums par ārlietu ministru būs izšķirošais šai valdībai, - ja netiek apstiprināts ministrs, TP uzskata, ka šai valdībai vairs nav jēgas strādāt. Delnai bažas par Strīķes dienesta pārbaudi Diena 07/16/04 Sabiedrības par atklātību Delna jaunais vadītājs Roberts Putnis ir norūpējies par Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ieilgušo dienesta izmeklēšanu biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes lietā. Bažas ir par to, vai pārbaudei nav politiskais zemteksts, Dienai teica R.Putnis, kurš šonedēļ ticies ar KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu. Biroja vadītājam politiskais zemteksts J.Strīķes izmeklēšanā esot jaunums, jo viņš nesekojot politiskajām batālijām. "Neviens politiķis man padomus nav sniedzis, bet izmeklēšana tika pagarināta pēc komisijas iniciatīvas," A.Loskutovs teica Dienai. Jau ziņots, ka A.Loskutovs ierosinājis dienesta izmeklēšanu par savu priekšteci, tagadējo vietnieci korupcijas apkarošanas daļā J.Strīķi, lai izvērtētu viņas tiesības parakstīt operatīvo informāciju saturošus dokumentus, tos nosūtot drošības institūcijām. Pēc pārbaudes komisijas (to vada J.Strīķes padotais) lūguma A.Loskutovs pagarināja izmeklēšanas termiņu līdz 23.jūlijam, lai pieprasītu papildu informāciju no šīm institūcijām. Kā Dienai norādīja R.Putnis, Delnai būtiski ir redzēt, ka KNAB ir parauginstitūcija sabiedrības uzticībai, tomēr pret J.Strīķi uzsāktā izmeklēšana netika publiski pamatota pat pēc publikācijām medijos. "Ja personāla vadībā tiek pieņemts tik jutīgs lēmums, jānovērš jebkādas bažas, ka tas tika politiski manipulēts. Tāpēc no A.Loskutova es sagaidu, ka viņš novērsīs sabiedrības bažas, ka viņam aizmugurē ir kāda partija, kuras ietekmē KNAB notiek noslēpumainas iekšējās izmeklēšanas," teica R.Putnis. Viņš arī pauda neizpratni par to, ka KNAB, kas ierosina krimināllietas par ierēdņu korumpētību, J.Strīķes likumā un amata aprakstā noteiktās tiesības parakstīt dokumentus vērtēs trīs nedēļas. TP: ja Pabriku neapstiprina, būs jādomā par citu valdību Diena 07/18/04 Tautas partijas (TP) valde par ārlietu ministra kandidātu piektdien izvirzīja asociēto politoloģijas profesoru un Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Arti Pabriku (TP). Nākamnedēļ Saeimā gaidāmais balsojums varētu būt izšķirošs Induļa Emša (ZZS) mazākumvaldībai, jo TP stingri pateikusi, ka citu kandidātu nevirzīs un, ja Saeima A.Pabriku ministra amatā neapstiprinās, būs jādomā par citu valdību. Gan labējā opozīcija: Jaunais laiks (JL) un TB/LNNK, gan arī mazākumvaldības līdzšinējie atbalstītāji no kreiso nometnes Tautas saskaņas partija (TSP) jau izteikušies, ka par A.Pabriku nebalsos. Bet Latvijas Sociālistiskās partijas un PCTVL frakcijas pieļauj, ka balsojumā varētu nepiedalīties, tā netieši atbalstot ārlietu ministra apstiprināšanu, ziņo LETA. Ja arī labējā opozīcija izdomātu balsojumā nepiedalīties, tad A.Pabrika apstiprināšanai trūktu kvoruma. 20.jūlijā, vēl pirms balsojuma par ārlietu ministru, TP tiksies ar I.Emsi, un TP Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis piektdien Dienai sacīja, ka prasīs no premjera skaidru risinājumu par labējo vairākumu. TP, ieejot I.Emša valdībā, deva viņam 100 dienu laika, lai to nodrošinātu, taču vēl tas nav izdarīts. TP uzskata, ka īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka rudenī gaidāms balsojums par budžetu. Piektdien I.Emša preses sekretāre Ilona Līce Dienai apgalvoja, ka gan balsojums par A.Pabriku būs pozitīvs, gan arī premjeram ir konkrēti priekšlikumi labējā vairākuma nodrošināšanai, taču, "kamēr notiek politiskās konsultācijas, par balsojuma nodrošināšanu izteikties nebūtu vēlams". "Domāju, ka A.Pabriku apstiprinās. Ja nē, tad skaidrs, ka šai valdībai nav balsu un tā nevarēs darboties tādā izskatā kā tagad," sacīja A.Kalvītis. Viņš gan pieļauj, ka par TP ārlietu ministra kandidātu varētu nobalsot arī kāds no labējās opozīcijas. Tāpat iespējams nepieciešamo balsu vairākumu iegūt, ja visi deputāti nepiedalās plenārsēdē. "Vasara, tādēļ ļoti neskaidrs, cik deputātu vispār piedalīsies," teica A.Kalvītis. Tomēr viņš noraidīja pirms dažām dienām kuluāros pavīdējušās ziņas, ka TSP par A.Pabriku varētu balsot, ja tās līderim Jānim Jurkānam atvēlētu Ārlietu komisijas vadītāja posteni. "Mēs to neatbalstīsim, un nekādi papildu noteikumi vai tirgus nenotiks," solīja A.Kalvītis. JL grasās nākamnedēļ uz pārrunām aicināt TP, jo vēlas saņemt atbildi uz JL un TB/LNNK savulaik izteikto priekšlikumu veidot kopīgu valdību, ziņo LETA. Arī TP valdes pārstāvis Gundars Bērziņš izteicās, ka TP jāturpina sarunas ar JL. Tikmēr A.Pabriks Dienai ieskicē savas prioritātes iespējamajā ministra amatā: Latvijas ekonomisko interešu intensīvāka aizstāvība caur diplomātiskajām pārstāvniecībām, aktīvāka pozīcija Eiropas Savienības kaimiņpolitikā un līdz 2007.gadam noņemt no starptautiskām diskusijām Latvijas mazākumtautību jautājumu. Jau mēnesi prokuratūra un KNAB pārbauda Repšes finanšu darījumus BNS 07/18/04 Jau mēnesi turpinās bijušā premjera Einara Repšes finanšu darījumu pārbaude, kuru veic gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan prokuratūra. Abu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki gan neizpauž, cik ilgi vēl vilksies Repšes darījumus izmeklējošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā minēto faktu pārbaude. Gan KNAB, gan prokuratūrā aģentūrai BNS paskaidroja, ka "izmeklēšana turpinās". Parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā norādīts uz vairākiem iespējamiem pārkāpumiem Repšes finanšu darījumos. Tajā teikts, ka bijušais Ministru prezidents pieņēmis ziedojumus no personām, par kurām kā bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents pieņēmis lēmumus, kā arī paustas aizdomas, ka Repše nav samaksājis visus likumā noteiktos nodokļus un, iespējams, ietekmējis atsevišķu pašvaldību amatpersonu lēmumus attiecībā uz viņa iegādātās zemes lietošanas mērķu noteikšanu. Izmeklēšanas komisija starpziņojumā kritizē KNAB veikto pārbaudi par Repšes finanšu darījumiem ar nekustamo īpašumu. "Komisija uzskata, ka KNAB veiktā pārbaude ir apliecinājums šīs iestādes darbinieku nekompetencei, profesionālai mazspējai.. KNAB nav sniedzis tiesisku vērtējumu par Repšes finansiālajām darbībām, nav analizējis saistību starp saņemtajiem labumiem un viņa kā augstas valsts amatpersonas rīcību, nav kritiski vērtējis no kredītiestādēm saņemto informāciju. Pārbaude nav veikta vispusīgi, bet aprobežota vienīgi ar jautājumu par kredītu procentu likmju apjomu," minēts starpziņojumā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā sacīts, ka "vairāk nekā 90% no Repšes saņemtās naudas kopsummas [partijas "Jaunais laiks" veidošanas laikā] viņa kontā iemaksājušas apmēram 60 fiziskas un juridiskas personas, no kurām vairākas ir savstarpēji saistītas". "Šo personu skaitā bija gan Repšes pārraugāmo kredītiestāžu īpašnieki, gan amatpersonas, gan arī uzņēmumu amatpersonas, kas piedalījušās valsts iepirkumos LB vajadzībām un arī tādu uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas." Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Repšem, izpildot likumā noteiktos ierobežojumus kā bijušajam LB prezidentam, bija tiesības pieņemt naudu no sarakstā minētajām personām agrāk kā 2003.gada 20.decembrī un vai viņš nav pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Deputāti norāda, ka atbilstoši likumam minētās summas ir piekritīgas valstij. Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Repše kredītu iegūšanai ir likumīgi saņēmis galvojumu no fiziskas personas - bijušā LB darbinieka Ulda Mārtiņa Klausa, kurš savulaik bijis LB ieceltais akciju sabiedrības "Banka Baltija" administrators un attiecībā uz kuru Repše realizēja kontroles funkcijas. "Komisija uzskata par vismaz neētisku Repšes rīcību vēl iepriekš LB prezidenta amatā, jo viņš bija saņēmis no Klausa kredītu vismaz 23 tūkstošu latu apjomā." Starpziņojumā arī minēts, ka pēc Repšes apstiprināšanas premjera amatā viņš piedalījies "administratīvu aktu izdošanā, kas attiecas uz juridiskajām personām, kuru naudu viņš ir pieņēmis 2002.gada aprīlī". Informācija par ziedojumiem liecina, ka divus tūkstošus eiro un 1500 dolāru Repše saņēmis no SIA "Vincents", savukārt 2003.gada nogalē ar valdības lēmumu tika grozīta Rīgas brīvostas teritorijas robeža, tādējādi atvieglojot SIA "Vincerts" iecerētā būvniecības projekta realizāciju. Komisija norāda, ka par neētisku uzskata Repšes rīcību, augstos politiskos valsts vai saimnieciskos amatos virzot personas, kas viņam devušas naudu. Šo personu vidū ir Grigorijs Krupņikovs, Kārlis Šadurskis, Pāvels Redenoks un citi. "Par klaju interešu konfliktu, pēc komisijas domām, uzskatāms Repšes atbalsts Viļa Vītola, kura kompetenci komisijai nav pamata apšaubīt, iecelšanai amatos valsts akciju sabiedrībās, jo, būdams premjers, Repše saņēmis Vītolam piederošajā bankā kredītus - 116 406 eiro un 75 239 dolārus." Starpziņojumā arī aprēķināti Repšes zaudējumi, nodarbojoties ar vērtspapīriem. "2002.gada 31.decembrī Repšes aktīvu tīrā vērtība atbilstoši viņa iesniegtajai deklarācijai bija aptuveni 105 150 latu, tātad viena gada laikā Repše bija zaudējis vismaz 30 tūkstošus latu savas mantas, ko nespēja segt pat viņa kā premjera alga un ienākumi no mantas pārdošanas." Komisija norāda, ka "augstas valsts amatpersonas atkarība no riskantu darījumu veiksmes var apdraudēt valsts pārvaldības kvalitāti". Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Repše nav pārkāpis likumu, pieņemot aizdevumus no "Nord LB Latvija" - 75 996 dolārus un 269 234 eiro, kā arī no "Hansabankas" - 259 300 eiro. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti vērš uzmanību uz to, ka "Hansabanka" sāka 259 300 eiro kredīta izsniegšanu Repšem pērnā gada 10.septembrī, nosakot, ka visa šī kredīta pamatsumma ir jāatmaksā "vienā paņēmienā, proti 2008.gada 10.septembrī, visu šo periodu maksājot vien procentus par kredītu". "Kredīta atmaksas grafiks neļauj pienācīgi kontrolēt maksājuma disciplīnu, neļauj gūt pārliecību, ka Repšes rīcībā būs pietiekami līdzekļi kredīta pamatsummas atmaksai.. Vienlaikus komisija pauž bažas, ka abas komercbankas parasti būtu piešķīrušas šādus kredītus, zinot, ka Repše vienlaikus ir saņēmis vairākus simtus tūkstošu naudas vienību lielus kredīti citās bankās un no ASV vērtspapīru tirgus brokeriem." Komisija konstatē, ka KNAB secinājums par kredītprocentu likmēm banku sektorā neatbilst LB publicētajai oficiālajai statistikai. Izmeklēšanas komisija vēstī, ka Repše daudzkārt izmantojis Ministru kabineta telpas savu biznesa darījumu kārtošanai. Komisijas ziņojumā publiskotas ziņas par atsevišķiem Repšes darījumiem, kuros izmeklēšanas komisijas pārstāvji saskata iespējamus likuma pārkāpumus un pašvaldību amatpersonu lēmumu iespējamu ietekmēšanu. Ziņojumā norādīts, ka Kolkas pagasta padome pērn 2.septembrī atteikusies no pirmpirkuma tiesībām uz zemi, par kuras īpašnieku vēlāk kļuva Repše. Vienlaikus padome bija lēmusi par šī zemesgabala zemes lietošanas mērķu maiņu, nosakot, ka tur var būvēt ģimeņu māju. Ziņojumā uzsvērts, ka zeme atrodas Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā. Uz līdzīgu gadījumu komisija norāda saistībā ar Repšes nekustamā īpašuma iegādi Istras pagastā, kur arī padome lēma par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. "Komisija uzskata, ka Repšes ieguldījumi zemes īpašumos varēja radīt interešu konfliktu gadījumos, kad viņš vai viņa ietekmē esošas amatpersonas lemtu par zemes lietošanas mērķiem gan Slīteres parka ainavu aizsardzības zonā, gan Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas liegumā, gan attiecībā uz tiešo maksājumu apjomu par zemes platībām lauku apvidos, jo šādi lēmumi būtiski ietekmētu Repšes īpašumu vērtību," teikts ziņojumā. Koalīcijas partijas pārliecinātas par valdības stabilitāti LETA 07/19/04 Lai gan Tautas partija (TP) pirms rīt gaidāmās tikšanās ar premjeru Induli Emsi sola neatkāpties no prasības nodrošināt valdībai labējo vairākumu, koalīcijas partijas ir pārliecinātas par valdības stabilitāti un prognozē, ka tā turpinās strādāt vēl ilgi. "Ja Emsis rīt nevarēs skaidri parādīt un pateikt, kā nodrošināt labējo vairākumu, mēs paši pie tā sāksim strādāt," aģentūrai LETA sacīja Saeimas TP frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis, tā netieši apstiprinot neoficiālo informāciju, ka pēc TP un Emša sarunām labējā vairākuma meklēšanā iesaistīsies arī TP. "Vienīgā atšķirība būs, ka līdz šim Emsis viens pats meklēja labējo vairākumu, bet tagad to darīs arī TP, un meklēt jau var ilgi," aģentūrai LETA sacīja kāds par sarunām informēts valdības partiju pārstāvis. Viņš nenoliedza, ka valdības partijas vienojušās kopīgi strādāt tālāk un var būt runa tikai par to, ka kāds pievienojas valdībai, nevis to pamet. Pēc Kalvīša teiktā, TP nepārmet Emsim to, ka valdībai nav labējā vairākuma, taču, ja premjeram nav plāna, kā to panākt, pie šī jautājuma risināšanas sāks strādāt arī TP. "Tad var būt dažādas amatu pārbīdes, bet tas vēl nenozīmē valdības krišanu," sacīja Kalvītis, atsakoties sīkāk komentēt iespējamās izmaiņas. Emša partijas biedrs, Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA uzsvēra, ka Emsim ir idejas, kuras piedāvāt TP. "Varētu to saukt arī par piedāvājumu," sacīja Brigmanis, gan nevēloties sīkāk izklāstīt šī piedāvājuma būtību. ZZS frakcijas vadītājs pauda pārliecību, ka valdība strādās vēl ilgi, jo to neviens nevarot "apgāzt", un rītdienas sarunas notikšot "uz pozitīvas nots". Labējie balsos pret Pabriku LETA 07/19/04 Saeimas opozīcijas labējās partijas balsos pret Tautas partijas izvirzīto ārlietu ministra amata kandidātu Arti Pabriku, informēja partiju vadītāji. Savukārt Latvijas Sociālistiskās partijas un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ("PCTVL") frakcijas pieļauj, ka balsojumā varētu nepiedalīties, tādējādi netieši atbalstot ārlietu ministra apstiprināšanu. Savukārt Tautas saskaņas partija (TSP) balsos pret Pabrika kandidatūru. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Jānis Straume norādīja, ka partija konceptuāli neatbalsta premjera Induļa Emša (ZZS) valdību, tādēļ neatbalstīs arī ārlietu ministra apstiprināšanu. Galīgais lēmums vēl tiks pieņemts frakcijas sēdē. Straume sacīja, ka viņam personīgi ir grūti spriest par Pabriku un viņa nacionālo nostāju, "jo viņš sevi vēl ir pārāk maz parādījis politikā". Partijas "Jaunais laiks" frakcijas vadītāja vietnieks Artis Kampars pauda līdzīgu viedokli - partija neatbalsta šo valdību un nevar atbalstīt arī tās ministru. "Nevar būt runa, ka mēs varētu atbalstīt izņēmuma gadījumā vienu ministru," sacīja Kampars. TSP arī neatbalstīs Pabrika apstiprināšanu, jo viņa rīcība neatbilst TSP programmai, informēja partijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns. Līdz ar to TSP nedarīs neko, kas palīdzētu Pabrikam kļūt par ministru. Savukārt "PCTVL" frakcijas vadītājs Jakovs Pliners neizslēdza iespēju, ka frakcija varētu balsojumā nepiedalīties, tādējādi netieši atbalstot Pabrika apstiprināšanu amatā. Ministra iecelšanai amatā ir nepieciešams tikai balsu vairākums. "Manuprāt, Pabriks ir pārāk nacionāli radikāli noskaņots. Tas nedos mums nekādu labumu, tādēļ mēs viņu neatbalstīsim vai arī balsojumā nepiedalīsimies," sacīja Pliners. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vadītājs Aleksandrs Golubovs atzina, ka sociālisti balsojumā varētu nepiedalīties. "Kā rīkoties lietderīgāk, mēs izlemsim frakcijā," sacīja Golubovs. Gan Pliners, gan Golubovs noliedza, ka ar viņiem būtu runājis kāds valdības partiju pārstāvis, aicinot balsojumā nepiedalīties, lai sekmētu Pabrika apstiprināšanu. Balsojums par Pabrika iecelšanu amatā paredzēts 21. jūlija Saeimas ārkārtas sēdē. Koalīcijas partijām Saeimā ir 47 balsis. Nepiedaloties balsojumā vismaz četriem opozīcijas deputātiem, ir iespējama Pabrika apstiprināšana ārlietu ministra amatā. Tautas partijas politiķi atzinuši: ja neizdosies Pabriku apstiprināt amatā, Emša valdība darbu neturpinās. Raksta prezidentei BNS 07/19/04 Valsts prezidenta kanceleja šogad sešos mēnešos saņēmusi gandrīz 4300 iedzīvotāju un juridisko organizāciju vēstules, tostarp arī 58 materiālās palīdzības lūgumus kopumā par 7990 latiem. Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāre Aiva Rozenberga pastāstīja, ka iedzīvotāji ar prezidenti dalās pārdomās par notikumiem sabiedrības dzīvē, politikā un ekonomikā, kā arī lūdz viņas palīdzību dažādos jautājumos. Prezidente šogad saņēmusi 406 palīdzības lūgumus, no kuriem 102 vēstulēs lūgta viņas palīdzība dzīvojamās platības jautājumos. Iedzīvotāji rakstījuši prezidentei, jo viņiem draudējusi izlikšana no dzīvokļa namīpašnieka mājās, sūdzējušies par mākleru izkrāptiem dzīvokļiem un lūguši palīdzēt saņemt dzīvokli. Kāda Jūrmalas iedzīvotāja lūgusi Vīķes-Freibergas palīdzību, lai neizliktu no dzīvokļa, jo kaimiņi sūdzējušies, ka sieviete tecinot kandžu. Iedzīvotāji vēstulēs arī lūguši prezidenti palīdzēt atjaunot vai iegūt zemes un ēku īpašuma tiesības. Kāds zemes īpašnieks no Latgales lūdzis Vīķes-Freibergas palīdzību noteikt robežas ceļam, kas atrodas starp trim zemes īpašniekiem, jo īpašnieki nevar vienoties par ceļa koplietošanu. Prezidente arī saņēmusi sociālās palīdzības lūgumus no maznodrošinātajiem iedzīvotājiem un ģimenēm, kā arī palīdzības lūgumus pilsonības un migrācijas jautājumos. Valsts prezidenta kancelejai šajā pusgadā pienākušas arī 1380 vēstules, kurās iedzīvotāji prezidentei klāsta savas pārdomas par sabiedriski politiskiem notikumiem, kā arī izsaka ierosinājumus un sūdzības. Politiski represētie Ikšķilē tā arī nesagaida prezidenti NRA 07/20/04 Sestais Latvijas politiski represēto salidojums Ikšķilē sestdien pulcēja gandrīz 4000 cilvēku. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pasākuma rīkotāji mērķtiecīgi izvairījušies no politiķu aicināšanas, tādējādi neskanēja citkārt ierastās politiskās runas. Uz salidojumu nebija ieradusies vienīgā lūgtā amatpersona - Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas sarūgtinājis un aizvainojis daudzus represētos. Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) ielūgumu V. Vīķei-Freibergai nosūtījusi laikus - apmēram trīs nedēļas pirms pasākuma, informēja organizācijas valdes sekretāre Dagnija Liepiņa. Tikai ceturtdienas pēcpusdienā - pusotru dienu pirms salidojuma - saņemts atteikums no Valsts prezidentes, kurā nebija paskaidrots, kādēļ Latvijas augstākā amatpersona neieradīsies. V. Vīķe-Freiberga nav ieradusies uz politiski represēto salidojumu, jo tajā pašā laikā viņai bijis ieplānots atklāt Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posma sacensības jāšanas sportā, atzina Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Šā pasākuma apmeklējums ieplānots, pirms saņemts ielūgums no LPRA, apgalvoja preses sekretāre. Viņa tomēr atzina, ka prezidentes darba kārtība netiekot plānota, šķirojot ielūgumus pēc to saņemšanas savlaicīguma. "Būtu neloģiski tā teikt," uzsvēra A. Rozenberga. "Prezidente ik dienu saņem neskaitāmus uzaicinājumus, un nav viegli izšķirties, kuru apmeklēt, lai pabūtu pie dažādām sabiedrības grupām. Jāšanas sporta pasākumus prezidente iepriekš nebija apmeklējusi," skaidroja preses sekretāre. LPRA valdes sekretāre D. Liepiņa informēja, ka ielūgums apmeklēt politiski represēto salidojumu V. Vīķei-Freibergai nosūtīts arī iepriekšējos gadus, bet neviens no tiem nav guvis atsaucību. "Šogad jau nu vajadzēja atbraukt, jo šis salidojums bija īpašs - tika iesvētīts apvienības karogs, turklāt ar katru gadu represēto kļūst arvien mazāk un mazāk," pauda D. Liepiņa. "Prezidente vienmēr ir morāli un starptautiski atbalstījusi politiski represētos, apmeklējot piemiņas pasākumus Latvijā un starptautiskos forumos teiktās runās atgādinot par komunistiskā režīma noziegumiem," uzsvēra A. Rozenberga. Tādēļ, viņasprāt, "būtu negodīgi un nepareizi prezidenti apvainot par to, ka viņa nav pievērsusi uzmanību šiem cilvēkiem vai jautājumiem". Vēl sestdienas rītā plašsaziņas līdzekļos skanēja informācija, ka Valsts prezidente ieradīsies, tādējādi daudziem represētajiem saglabājusies cerība satikt viņu un aprunāties. "Kā kāda mašīna norūcās vai piestāja pie Ikšķiles estrādes, daudziem galva tā vien griezās tajā virzienā, cerot, ka atbraukusi prezidente," politiski represēto noskaņojumu apraksta D. Liepiņa. Valsts prezidente bijusi vienīgā lūgtā amatpersona, jo LPRA izvairījusies aicināt politisko partiju pārstāvjus. D. Liepiņa atzina, ka politiķi nav aicināti mērķtiecīgi, jo "šis bija pasākums, kurā satikties, parunāties un atcerēties pārdzīvoto, nevis taisīt politiku". Pabrikam labas izredzes NRA 07/20/04 Rīt Saeima ārpuskārtas sēdē lems par Tautas partijas (TP) izvirzītā kandidāta Arta Pabrika apstiprināšanu ārlietu ministra amatā. Koalīcijas partijām balsojot par, A. Pabriks gūtu tikai 47 balsu atbalstu vismaz no 51 apstiprināšanai nepieciešamās balss. Saeimas frakcija Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) un Latvijas Sociālistiskā partija nenoliedz, ka daži deputāti uz balsojumu varētu neierasties, tā netieši atbalstot A. Pabriku. Lai apstiprinātu ministru, nepieciešams balsu vairākums. Lai arī Ministru prezidents Indulis Emsis TP bija solījis rast labējo vairākuma atbalstu valdībai, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Neviena no opozīcijas partijām - ne Jaunais Laiks (JL), ne Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) - A. Pabriku ārlietu ministra amatā neatbalstīs. "Mēs šo valdību neatbalstījām tās veidošanas brīdī un arī tagad neatbalstīsim nevienu tās virzītu indivīdu," saka JL Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš. PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners neizslēdz iespēju, ka frakcija varētu balsojumā nepiedalīties, tādējādi netieši atbalstot A. Pabrika apstiprināšanu amatā. "Manuprāt, Pabriks ir pārāk nacionāli radikāli noskaņots. Tas nedos mums nekādu labumu, tādēļ mēs viņu neatbalstīsim vai arī balsojumā nepiedalīsimies," aģentūrai LETA sacīja J. Pliners. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vadītājs Aleksandrs Golubovs atzīst, ka sociālisti balsojumā varētu nepiedalīties. Gan J. Pliners, gan A. Golubovs noliedza, ka ar viņiem būtu runājis kāds valdības partiju pārstāvis, aicinot balsojumā nepiedalīties, lai sekmētu A. Pabrika apstiprināšanu. ZZS tiesā uzvar pretkorupcijas biroju Diena 07/20/04 Administratīvā rajona tiesa otrdien apmierināja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un tajā ietilpstošo Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības (LZS) prasības atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu pārskaitīt valsts budžetā partiju nelikumīgi saņemtos ziedojumus. ZZS tiesai pierādīja, ka juridisko kļūdu dēļ lēmums bija nelikumīgs, taču partija nenoliedz ziedojumu nelegālo raksturu. Saskaņā ar administratīvās tiesas lēmumu ir atcelts KNAB pagājušā gada lēmums, pēc kura zaļajiem bija jāatmaksā valsts budžetā nelikumīgi saziedotie līdzekļi - kopsummā 90 755 lati. Līdz šā gada jūnijam ZZS jau atmaksāja vairāk nekā 47 tūkstošus latu, bet, kad sākās tiesas prāva, pārtrauca to darīt. ZZS advokāts Juris Narkēvičs tiesai norādīja uz lēmumā pieļautajām kļūdām, atsaucoties uz Partiju finansēšanas likumā neesošiem pantiem, kā arī neskaidrībām, uz kuru kontu partijām bija jāatmaksā nauda - valsts budžeta vai Finanšu ministrijas. Ņemot vērā šīs neprecizitātes, tiesa ir atcēlusi KNAB lēmumu. KNAB izlems par administratīvās tiesas lēmuma pārsūdzēšanu pēc tam, kad tiks apzināti visi iespējamie argumenti, Dienai teica biroja preses sekretāre Ilze Leimane. Kopumā KNAB ir uzdevis 25 partijām atmaksāt valstij no labvēļiem nelikumīgi saņemto naudu - 289 875 latus, no kuriem līdz šim atmaksāti 116 406 lati. Emsis: Valdības stabilitāte balstās uz opozīcijas nestabilitāti LETA 07/20/04 Valdības stabilitāte balstās uz opozīcijas nestabilitāti, šodien pēc tikšanās ar Tautas partiju intervijā "Radio SWH" atzina Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS). "Valdība ir stabila, kamēr mums abās pusēs ir neapmierināti opozīcijas partneri. Valdības stabilitāte sakņojas mūsu opozīcijas nestabilitātē," sacīja premjers. Kā skaidroja Emsis, opozīcija nav "viengabalaina", tā ir sadalījusies divās "savstarpēji neatzīstošās nometnēs". "Tāda opozīcija šo valdību gāzt nevar," uzsvēra premjers, prognozējot, ka viņa valdība nekritīs, izņemot gadījumu, ja kāds no partneriem izies no koalīcijas. Pēc Emša teiktā, valdības mērķis joprojām ir nodrošināt labējo vairākumu un piesaistīt papildu partnerus, lai valdība būtu stabilāka. Tādēļ premjers iecerējis doties pie visām Saeimas frakcijām, tai skaitā arī pie visām labējām frakcijām, ja tās izrādīs interesi, un informēt par 2005.gada budžeta programmu un iecerētajām izmaiņām šā gada budžetā. Ar to Ministru prezidents Saeimas labējām frakcijām vēlas parādīt, ka izstrādātais budžets ir "labējs". "Tas man arī jāizskaidro citiem, kā budžetā izpaužas kreisā politika un labējā politika. To es labprāt darīšu, lai [visi] saprastu, ka šī ir sociāli atbildīga politika, bet tā ir labēja politika," skaidroja premjers. Emsis arī ierosinās uzsākt sarunas ar labējām partijām, lai pārrunātu viņu redzējumu, nākotni. "Sarunas mums var veikties tad, ja mēs paši, tas ir, trīs koalīcijas partneri, beigsim šaubīties par to, ka šī valdība ir stabila," sacīja premjers. "Kā gan var runāt par koalīcijas paplašināšanu, ja mēs paši neesam pārliecināti par savu stabilitāti." Pēc Emša domām, vispirms ir jābeidz šaubīties un jāgūst pārliecība, ka pašreizējā valdība var strādāt pašreizējā sastāvā. "Pie stiprajiem pieslienas, no vājajiem bēg," sacīja Ministru prezidents. "Tāpēc burvju atslēga ir vārdiņā "mēs esam stabili, stipri, un nekas mums nedraud". [Arti] Pabriku mēs apstiprināsim, budžetu mēs pieņemsim." Emsim nav labējā vairākuma Diena 07/21/04 Tautas partijas paziņojums par sarunu sākšanu ar Einara Repšes vadīto Jauno laiku norāda uz iespējamo valdību maiņu rudenī, bet to noteiks šo sarunu rezultāts. Tas izriet no TP līderu sacītā otrdien pēc tikšanās ar premjeru Induli Emsi (ZZS), kurš nav spējis nodrošināt prasīto labējo vairākumu. "TP ir apmierināta ar šīs valdības darbu, bet tā ir mazākuma valdība, kas balstās uz kompromisiem. Valstī ir jārisina ļoti daudz nozīmīgu problēmu, ko nav iespējams izdarīt šādā kompromisu spēlē," paziņoja TP frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis. TP deputātu neoficiāli sacītais liecina, ka viņi nav pārliecināti, vai mazākums I.Emša vadībā spēs īstenot lielās reformas, piemēram, veselības aprūpē un novadu veidošanā, tāpēc tiek pieļauta valdības maiņa rudenī. Taču, ja sarunas ar JL būs neveiksmīgas, tā var būt arī šī pati koalīcija ar TP premjeru, pieaicinot TB/LNNK, un tad daļa JL deputātu varot paši izrādīt interesi piebiedroties. TP sarunās ar JL, kura līderis E.Repše tām jau ir piekritis, vēloties nevis veidot citu valdību, bet gan saprast, kas ir JL, tā redzējums par stratēģiskām lietām un vai abu politisko spēku sadarbība vispār iespējama. "Kas to zina, varbūt nākotnē mēs ar JL kopā veidojam valdību, bet mēs nevēlamies valdību, kas var būt acīmredzami sliktāka nekā pašreizējā," sacīja TP līderis Atis Slakteris, kura teikto papildināja arī A.Kalvītis: "Mēs nemainīsim valdību mainīšanas dēļ, mums vajag pārliecību, ka ir iespējams izveidot kādu citu - labāku valdību." JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš uzskata, ka sarunas par sadarbības nosacījumiem var sākties tikai tad, kad I.Emša valdība kritusi, kas ir pretrunā ar TP pieeju. K.Kariņš arī atkārtoja, ka valdība jāveido JL, TB/LNNK un TP, kas savukārt par stabilitātes priekšnoteikumu uzskata vismaz četru partiju koalīciju ar izteiktāku vairākumu. Uz vaicāto, vai sarunas nevarētu apgrūtināt JL ultimāti, K.Kariņš norādīja: "Tās ir tikai atrunas. Mums ir piedāvājums, nevis ultimāts." JL frakcijas vadītājs arī neredz iespēju balsot par šīs valdības budžeta grozījumiem, lai cik pieņemami tie būtu, jo "atbalstīt šīs valdības budžetu nozīmētu pagarināt tās mūžu". Premjera I.Emša plāns vairākuma nodrošināšanā sastāv no opozīcijas - tajā skaitā labējo frakciju, piebilda I.Emsis, - iepazīstināšanas ar budžeta grozījumiem un pārliecināšanas, ka tajos ir īstenota labējā politika. Šā plāna sastāvdaļa esot arī šaubu kliedēšana koalīcijā par valdības stabilitāti, jo "pie stiprajiem piesliesies, no vājajiem - bēg". Uz vaicāto, vai viņš cer uz pārbēdzējiem no opozīcijas, I.Emsis atzina, ka tāda parādība Saeimas vēsturē neesot nekas jauns, un "es arī tādu variantu negribētu izslēgt, lai gan labāk mums runāt ar veselu politisko spēku, jo, raugi, opozīcijā arī nav nekādas jēgas dzīvot". Premjers bija pārliecināts, ka šī koalīcija spēs trešdien nodrošināt atbalstu ārlietu ministra kandidātam Artim Pabrikam, kas "ir profesionālis, un tiem, kas par viņu nebalsos, būs smagi jāskaidro vēlētājiem, kāpēc viņi neatbalsta labu ārlietu ministra kandidātu, jo balsojums nav par valdību, bet par vienu ministru". I.Emsis nevēlējās atšifrēt balsu nodrošināšanas mehānismu, lai pretinieki to neuzzinātu. TSP atkal glābšot Emša valdību Latvijas Avīze 07/21/04 Vakar pēc sarunas ar Ministru prezidentu Induli Emsi lielākais valdošās koalīcijas spēks - Tautas partija - valdības līdzšinējo darbu novērtēja pozitīvi, tomēr atzina, ka mazākumvaldība ilgstoši nevar strādāt sekmīgi. Tikmēr Tautas saskaņas partija šodien grasās pievienoties valdošajai koalīcijai, atbalstot pašu peltā tautpartijieša Arta Pabrika iecelšanu ārlietu ministra amatā. Pēc aptuveni stundu ilgas sarunas, kurā TP centās noskaidrot, kā premjers nodrošinās Saeimas labējā vairākuma atbalstu valdībai, I. Emsis pavēstīja: - Tautas partijas frakcijas novērtējums manai darbībai bija iepriecinošs. Mums bija konstruktīva, labvēlīga saruna. Es izanalizēju, kādu pašlaik redzu šo valdības stabilitāti. Gribu teikt: kamēr mums abās pusēs būs neviengabalaina opozīcija, valdība būs stabila, jo šāda opozīcija nevar gāzt valdību. I. Emsis: - Tātad, politiski analizējot, šāda valdība nevar krist, ja no tās neiziet kāds no partneriem. Mans mērķis vēl arvien ir stabilizēt valdību. Viņš grasās sākt sarunas ar visām Saeimā pārstāvētajām labējām partijām par nākotnes redzējumu. TP priekšsēdētājs Atis Slakteris un Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis piekrita, ka valdības darbība bijusi sekmīga, taču taupartijieši nebija tik mierīgi kā premjers. - Mums izdevās noskaidrot, ka izskatās: šī valdība būs mazākumvaldība arī nākotnē un tā balstīsies uz kompromisiem. Taču, balstoties uz kompromisiem, ir grūti pieņemt valstiski svarīgus lēmumus veselības aprūpes, fiskālās politikas, izglītības, ārpolitikas jomā. Tāpēc Tautas partija ir gatava uzņemties iniciatīvu un sākt sarunas par sadarbību ar "Jauno laiku", lai varētu risināt šos valstiski svarīgos jautājumus. Gribam noskaidrot, kā "JL" var palīdzēt risināt šajā jomā esošās problēmas. Ceram sagaidīt no šīs partijas kādu piedāvājumu, - skaidroja A. Kalvītis, neprecizējot, vai TP cer uz "JL" iesaistīšanos I. Emša valdībā, par ko gan "JL" jau ir pateikuši skaidru "nē", vai jaunas valdības veidošanu. A. Slakteris piebilda, ka TP ar "JL" ekspertu līmenī vēlas diskutēt par valstiski svarīgām problēmām. TP līderi norādīja, ka konservatīvi politiķi nemainīs valdību, ja nebūs pārliecināti, ka nākamā iespējamā valdība būs labāka par esošo. "JL" priekšsēdētājs, bijušais premjers Einars Repše ziņu aģentūrai BNS izteicis gandarījumu par TP piedāvājumu, bet kārtējo reizi piebildis, ka nav iespējams runāt par "JL" atbalstu I. Emša valdībai. Viņš paudis uzskatu, ka TP vēlme sākt sarunas, vienlaikus strādājot valdībā, varētu būt "mēģinājums sēdēt uz diviem krēsliem un nodrošināties jebkurā gadījumā". Tikmēr premjers vēl arvien pauda cerību, ka labējie opozicionāri varētu pieslieties valdībai, ja vien trīs esošās koalīcijas partijas pašas nešaubīsies par valdības stabilitāti. - Ceru, ka man šodien daudzmaz izdevās kliedēt TP šaubas par valdības stabilitāti, - sacīja I. Emsis. Jautāts, vai no labējās opozīcijas uz valdošās koalīcijas nometni varētu pāriet atsevišķi pārbēdzēji, I. Emsis atbildēja: - Pārbēdzēji Latvijas Saeimā nav nekas jauns. Tādu variantu negribētu izslēgt, bet tā nav laba politiskā prakse. Tomēr jāsaprot, ka opozīcijā dzīvot arī nav nekāda prieka: darba mazāk, bet arī jēgas mazāk. Premjers pieļāva: kad mandātus iegūs tie četri opozīcijas deputāti, kas nāks Eiroparlamentā ievēlēto parlamentāriešu vietā, sarunas ar "JL" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ievirzīsies citā gultnē. Taču konkrēti viņš neminēja, kuri gaidāmie deputāti varētu būt labvēlīgi viņa valdībai. I. Emsis vakar arī bija pārliecināts, ka šodienas balsojums par A. Pabriku būs pozitīvs. - Vairākums Pabrikam jau ir nodrošināts, jo viņš ir profesionāls politiķis. Tādu cilvēku Saeima nevar neapstiprināt amatā. Tiem, kuri nebalsos par Pabriku, būs ļoti smagi izskaidrot saviem vēlētājiem, kādēļ viņi tā rīkojušies, - viņš pavēstīja. Taču, jautāts, kurš tad, viņaprāt, nobalsos par A. Pabriku, ja vismaz pagaidām neviena no opozīcijas partijām nav solījušas viņu atbalstīt, premjers atteica: - Es izvairīšos publiski apsvērt taktiskus jautājumus, lai nedotu taktiskas zināšanas mūsu pretiniekiem. Pēcpusdienā premjera noskaņojumu zināmā mērā izskaidroja Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Klementjevs, kurš man atzina, ka TSP, visticamāk, tomēr atbalstīs A. Pabrika iecelšanu par ārlietu ministru. Jāatgādina, ka saskaņieši aptuveni nedēļu dažādās intervijās rāja A. Pabriku par to, ka viņš nosaucis Krieviju par marginālu valsti, saukāja par pārāk nacionālu un draudēja par viņu nebalsot, ja vien A. Pabriks nenāks uz TSP frakciju "nolūgties". Taču vakar A. Klementjevs sacīja: - Personīgi man nepatīk, ka būs jābalso par Pabriku, bet situācija ir tāda, ka tas būs jādara. Mēs tā balsosim tāpēc, ka TP patlaban strādā ar ultimātiem: nebūs Pabrika, nebūs valdības. Mēs negribam, lai krīt Emša valdība, jo tādā gadījumā nākamajā valdībā būs desmit tādi pabriki. Turklāt mums patīk šīs valdības izstrādātais sociāli atbildīgais valsts budžeta grozījumu projekts. Tautas partija meklēs vairākumu NRA 07/21/04 Vakar pēc sarunām ar Tautas partiju (TP) Ministru prezidents Indulis Emsis atzina, ka valdības stabilitāte nav apdraudēta un ka tiks turpinātas sarunas ar opozīcijā esošajām labējām partijām Jaunais laiks un TB/LNNK, kuras kategoriski noliedz iespēju pievienoties šai valdībai. Par iesaistīšanos kompromisu meklējumos, lai izveidotu vairākumvaldību, paziņoja arī TP. Iemesls nepieciešamībai pēc labējā vairākuma atbalsta valdībai meklējumiem ir šodienas balsojums par TP deputāta Arta Pabrika apstiprināšanu ārlietu ministra amatā. Ja A. Pabriku neapstiprinās, TP darbu I. Emša mazākumvaldībā neturpinās. I. Emsis uzsver, ka valdība var krist tikai tad, ja to pamet kāda no koalīcijas partijām. TP līderi vakar atzina, ka pozitīvi vērtē šīs valdības izdarīto un ir gatavi turpināt darbu I. Emša valdībā, kurai tomēr būtu jārod vairākuma atbalsts "stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanai". "Lai sekmīgi noritētu veselības aprūpes, izglītības un pašvaldību reforma, valdībai ir jābūt vairākuma atbalstam," neslēpa TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, liekot cerības uz opozīcijā esošajām JL un TB/LNNK. "Sarunās ar JL mēs nerunāsim par jaunu valdību. Mēs nemainīsim valdību mainīšanas dēļ. Gribam noskaidrot, vai iespējama sadarbība," sacīja A. Kalvītis. TP un JL tikšanās varētu notikt nākamnedēļ. JL retoriskie atgādinājumi par to, ka visas citas partijas, izņemot TB/LNNK, ir JL politiku "nodevušas un rīkojušās neprognozējami", ļauj domāt, ka JL, visticamāk, savu nostāju nemainīs un I. Emša valdību neatbalstīs. JL vadītājs Einars Repše aģentūrai BNS atzina, ka ir gandarīts par TP piedāvājumu sākt sarunas par iespējamo sadarbību, tomēr piebilda, ka nebūtu "politiski loģiski" ar TP runāt par atbalstu šai valdībai. E. Repše atzina, ka JL būtu izdevīgi abi varianti - gan iespējami ātri izveidot labēju nacionālu valdību, gan, iespējams, gaidīt līdz 9. Saeimas vēlēšanām. TP vadītājs Atis Slakteris sacīja, ka sarunās ar JL uzsvars netiks likts uz amatu un ministru krēslu sadali vai pārdali. "Mēs nerunāsim par to, vai viņi atbalsta Emša valdību, bet gan par stratēģiskajiem jautājumiem, kam ir vajadzīgs spēcīgs vairākums. Piedāvāsim konkrētus priekšlikumus," akcentēja A. Slakteris, norādot, ka "TP nekad neies sliktākā valdībā par šo". JL Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka joprojām ir spēkā aicinājums veidot kopīgu valdību - JL, TP un TB/LNNK, bet nekādā gadījumā viņi neatbalstīs ne I. Emša valdību, ne tās lēmumus, ne arī budžetu. I. Emsis pieļauj, ka labējo vairākumu varētu nodrošināt "pārbēdzēji no citām Saeimas frakcijām". Opozīcijas labējās partijas šādu iespēju noliedz. Saeimas deputāta mandātus saņem četri deputāti LETA 07/21/04 Saeima šodien apstiprināja mandātus jaunajiem deputātiem, kuri ieņems Eiroparlamentā ievēlēto deputātu vietas. Pēc Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas Saeima darbojās nepilnā sastāvā, jo deputātu mandātus bija zaudējuši "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNKK) deputāti Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle un "Jaunā laika" pārstāvis Valdis Dombrovskis. Krasta vietā deputātu pienākumus pildīs Juris Dobelis, kurš tika ievēlēts Rīgas vēlēšanu apgabalā. Kristovska vietā strādās no Vidzemes apgabala ievēlētais komponists Imants Kalniņš, bet Zīles vietā - no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētais Dzintars Rasnačs. Savukārt Dombrovska vietā deputāta pienākumus veiks no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētais Guntis Bērziņš, kuram jau ir parlamentārā darba pieredze 8.Saeimā. Jaunie deputāti pirms mandātu apstiprināšanas saskaņā ar Satversmi deva svinīgo solījumu strādāt Latvijas labā. Saeima ārlietu ministra amatā ieceļ Pabriku BNS 07/21/04 Saeima trešdien ārlietu ministra amatā ievēlēja Tautas partijas (TP) virzīto kandidātu Arti Pabriku. Par Pabriku nobalsoja 55 deputāti, pret - 33 deputāti. Par bija 46 koalīcijas deputāti un lielākā daļā Tautas saskaņas partijas (TSP) deputātu. Pret - "Jaunā laika" (JL) deputāti un kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), savukārt visi septiņi apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) deputāti balsojumā atturējās. Sociālisti balsojumā nepiedalījās. Debates par Pabrika ievēlēšanu amatā trešdien izvērtās gandrīz divu stundu garumā, taču tās galvenokārt bija saistītas nevis ar Pabriku, bet valdības stabilitāti. Opozīcijā esošās labējās frakcijas debatēs atzina, ka nebalsos pret Pabriku, bet balsos pret Emša valdību. Gan JL, gan "tēvzemiešu" deputāti atzina, ka Pabriku uzskata par piemērotu šim amatam, tomēr nevar viņu atbalstīt, jo neatbalsta šo Ministru kabinetu. TB/LNNK Saeimas frakcijas deputāts Juris Dobelis debatēs pauda cerību, ka "šis pats kandidāts varētu veikt ārlietu ministra pienākumus, darbojoties daudz spēcīgākā komandā". Arī JL līderis Einars Repše atzina, ka partijas balsojums ir vērsts pret valdību, kas, viņaprāt, atkarīga no promaskaviskiem spēkiem. Repše arī runāja par valdības stabilitāti un TP pozīciju šajā valdībā. Viņš uzsvēra, ka joprojām ir spēkā JL piedāvājums TP veidot kopā visu laiku stabilāko valdību. Arī TP Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis debatēs balsojumu par Pabriku saistīja ar politiskām aktualitātēm, aicinot JL balsot kā konstruktīvai opozīcijai, izvērtējot kandidāta piemērotību, nevis "akli balsot pret jebkuru valdības piedāvājumu tikai tāpēc, ka JL nav valdībā". Kalvītis arī atgādināja, ka vēl pavisam nesen TP nolēma atbalstīt Sandras Kalnietes virzīšanu eirokomisāres amatam. "Tas taču būtu tikai normāli viņu neatbalstīt, jo viņa ir no opozīcijas un strādājusi iepriekšējā valdībā," sacīja Kalvītis. Izmantojot savulaik JL lietoto politisko retoriku, Kalvītis sacīja: "Es nesaukšu šo balsojumu par eksāmenu JL, bet par iespēju spert solīti pretim sadarbībai." Debatēs par valdības stabilitāti iesaistījās arī kreisās frakcijas. PCTVL deputāts Nikolajs Kabanovs pauda pārliecību ka TSP, solot balsot par Pabriku, ir rīkojusies kā nodevēja un "arī jūsu arguments par to, ka nākamajā valdībā varētu būt 15 tādi Pabriki, neiztur kritiku, jo šī valdība nav ne par matu labāka par iepriekšējo". Savukārt TSP frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs debatēs pauda pārliecību, ka TSP ir vienīgā, kas Saeimā spēj pacelties pāri savas frakcijas interesēm, domājot valstiski. Šī nav pirmā reize, kad kaitējam saviem reitingiem, izvēloties valstisku pozīciju. Urbanovičs atzina, ka TSP augstu novērtē Pabrika kandidatūru un balsos par Emša valdības stabilitāti. "Taisnība, ka šoreiz ir runa par valdību," sacīja Urbanovičs, paužot pārliecību, ka Emša valdība daudz veiksmīgāk risina ekonomiskos un integrācijas jautājumus. Iepriekš valdība, viņaprāt, saasinājusi etnisko konfliktu un neko nav darījusi, tikai devusi nepamatotus solījumus. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis no tribīnes ironiski vērsās pie radioklausītājiem, sakot, ka visas labējo opozicionāru runas ir "politiķu izrādīšanās un tukša muldēšana". Pabriks dzimis 1966.gadā un ir beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, savukārt 1996.gadā - Orhūsas universitāti, kur ieguvis politikas zinātņu doktora grādu. Pabriks strādājis arī Vidzemes augstskolā par asociēto profesoru. Līdzšinējais ārlietu ministrs Rihards Pīks (TP) ievēlēts Eiropas Parlamentā un kopš otrdienas oficiāli sācis pildīt eiroparlamentārieša pienākumus. Centrālajā vēlēšanu komisijā aģentūra BNS uzzināja, ka Pabrika vietā deputāta amata pienākumus pildīt tiesības ir bijušajam izglītības ministram un pašreizējam izglītības ministra padomniekam Kārlim Greiškalnam. Iepriekš gan izsaknēja, ka valdošajai koalīcijai neizdosies apstiprināt Pabriku ārlietu ministra amatā, jo atbalstu viņam nesolīja neviena no opozīcijā esošajām partijām. Kreisie Pabrikam pārmeta pārāk nacionāli radikālus uzskatus, savukārt labējie uzvēra, ka nebalsos par Induļa Emša valdības ministru apstiprināšanu. Tautas partija paziņoja, ka balsojums par Pabriku varētu būt izšķirošs Emša vadītajai mazākuma valdībai - ja Pabriku ārlietu ministra amatā neapstiprinātu, šī valdība varētu krist. TP arī stingri paziņoja, ka citu kandidātu ārlietu ministra amatam nevirzīs. Emsis gan jau iepriekš medijiem pauda pārliecību, ka Saeima Pabriku amatā ievēlēs, taču nevēlējās atklāt, kur mazākuma valdība dabūs trūkstošās balsis. Naudas lietas un bizness Latvijā ir zemākā minimālā alga ES BNS 07/09/04 Latvijā ir pati zemākā minimālā alga starp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Turklāt Latvijā ir arī vislielākais darbinieku īpatsvars, kas saņem tikai minimālo algu, liecina Eiropas statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati. Latvijā minimālā mēneša alga ir 80 latu jeb 121 eiro, un tas ir pats zemākais apjoms ES. Nedaudz priekšā Latvijai ir Lietuva ar 125 eiro (83 latiem), Slovākija ar 148 eiro (98 latiem) un Igaunija ar 159 eiro (103 latiem) minimālo mēnešalgu. Savukārt vislielākā minimālā alga ES ir Luksemburgā - 1403 eiro (926 lati), Nīderlandē - 1265 eiro (835 lati) un Beļģijā - 1186 eiro (783 lati). Turklāt Latvijā ir arī vislielākais darbinieku īpatsvars, kas tiek nodarbināti par minimālo algu - 15,4% no strādājošajiem. Nākamais lielākais par minimālo algu strādājošo īpatsvars ir Luksemburgā - 15,1%, kā arī Francijā - 14%. Eksperti gan šo rādītāju skaidro arī ar to, ka Latvijā joprojām ir izplatītas tā dēvētās "aplokšņu algas", kad darbinieks oficiāli saņem minimālo algu, bet pārējo atalgojuma daļu - nelegāli bez nodokļu nomaksas. Jau vēstīts, ka valdība ir vienojusies minimālo algu Latvijā pakāpeniski palielināt, 2010.gadā sasniedzot 140 latu mēnesī. Pirmajaa pusgadā inflācija Latvijā - 5,5% LETA 07/09/04 Pirmajā pusgadā patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pagājušajā gadā pirmajos sešos mēnešos cenu pieaugums bija 3%. Vislielākā ietekme uz cenu pieaugumu šā gada pirmajā pusgadā bija uztura produktu cenu kāpumam par 8,3%. Cenas pieauga augļiem, dārzeņiem, kartupeļiem, pienam, piena produktiem, saldumiem un cukuram. Cenas cēlās arī degvielai, medikamentiem, cigaretēm un laikrakstiem. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenas paaugstinājās par 0,6%. Precēm cenas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem - par 0,2%. Jūnijā vislielākā ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija pārtikas preču cenu pieaugumam par 1,7%. Cenas pieauga augļiem, dārzeņiem, kartupeļiem, pienam, piena produktiem, maizei, labības produktiem, saldumiem, sieram un gaļai. Turpināja pieaugt degvielas cenas - par 1,9%, un medikamentu cenas - par 0,7%. Līdz ar pārtikas preču cenu pieaugumu dārgāki kļuva arī ēdināšanas pakalpojumi - par 0,3%. No pārtikas precēm lētāki kļuva tomāti, gurķi un paprika. Atlaižu ietekmē cenas pazeminājās apaviem, sadzīves tehnikai un TV, videoaparatūrai un audioaparatūrai. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, šā gada jūnijā Latvijā patēriņa cenas pieauga par 6,1%, precēm - par 6,4%, pakalpojumiem - par 5,4%. (LETA) Loskutovs: Nav samērības starp atbildības līmeni un atalgojumu LETA 07/12/04 Latvijā vairākās jomās ir izteikta nesamērība starp atbildības līmeni un atalgojumu, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs. Viņš arī atzīmē, ka daudzas interešu konflikta situācijas rodas nevis ļaunprātības, bet nezināšanas dēļ. "Neapšaubāmi bīstamākā ir korupcija, kura ietekmē valstisku lēmumu pieņemšanu, ko pieskaita pie valsts sagrābšanas. Taču arī ikdienas korupcija, administratīvā korupcija ir ļoti bīstama. Tā izdzēš robežas starp pieļaujamo un nepieļaujamo uzvedību. Nav nejaušība, ka viens no vārda "korupcija" tulkojumiem ir samaitāšana. Cilvēki sāk uzskatīt, ka pieļaujams ir viss, kas darbojas mērķa sasniegšanai," intervijā saka Loskutovs. KNAB vadītājs atzīst, ka Latvijā vairākās jomās ir izteikta nesamērība starp atbildības līmeni un atalgojumu. Loskutovs atzīmē, ka vairākas funkcijas KNAB veic labi - korupcijas apkarošanu, amatpersonu interešu konflikta novēršanu, politisko partiju finansēšanas kontroli. Taču gribētos, lai KNAB ne tikai sodītu un apkarotu, bet arī plašāk pievērstos korupcijas novēršanai. Ja nenovērš koruptīvu situāciju veidošanās pamatus, vienas atlaistas un sodītas amatpersonas vietā nāks cita, kas strādās pēc tās pašas shēmas. Sabiedrības izglītošana nepieciešama, lai cilvēki apzinātos to ļaunumu, ko korupcija rada sabiedrībai. "Ir uzskats, ka izglītošana nav nekas cits kā tukša salmu kulšana, jo mūsu sabiedrība ir diezgan ciniska. Taču es negribētu, lai pret izglītošanas pasākumiem izturētos ar ironiju, tie ir vienlīdz nepieciešami. Kā rāda KNAB pieredze, daudzas interešu konflikta situācijas un pārkāpumi partiju finansēšanas kārtībā ir radušies nevis ļaunprātības, bet nezināšanas dēļ," teic Loskutovs. Viņš atzīst, ka pārbaudīt visas valsts amatpersonas nebūtu spējīga ne tikai viena, bet pat vairākas tiesībsargājošās iestādes kopā. Taču tehnoloģijas attīstās, un neesot tālu laiks, kad būs kompleksas datu bāzes, kas ļaus viegli kontrolēt, vai amatpersona saņem nesamērīgus ienākumus, vai tās izdevumi ievērojami nepārsniedz ienākumus. "Šodien pārbaudām amatpersonu tad, kad ir pamats - ir iesniegums, informācija, publikācijas masu medijos, kas liecina, ka amatpersona varētu gūt nelikumīgus vai neoficiālus ienākumus. KNAB plānveidā pārbauda arī amatpersonu faktiskā mantiskā stāvokļa atbilstību deklarācijām. Šeit ir noteiktas prioritātes, vispirms strādājam ar augstāko amatpersonu ienākumu deklarācijām un to amatpersonu deklarācijām, kuras pieder pie riska grupas, piemēram, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Mēs strādājam, sākot ar augstākajām amatpersonām. Būtu dīvaini, ja mēs sāktu ar ierindas darbiniekiem, kuru skaits ir mērāms tūkstošos," stāsta Loskutovs. Latvijas Banka palielina obligāto rezervju normu komercbankām LETA 07/16/04 Latvijas Bankas padome šodien nolēmusi par vienu procentpunktu jeb līdz 4% palielināt komercbanku obligāto rezervju normu, ar mērķi mazināt kreditēšanas tempus Latvijā, tādējādi nodrošinot cenu stabilitāti valstī. Kredītiestāžu obligātās rezerves ir daļa no uzņēmumiem un iedzīvotājiem piesaistītajiem noguldījumiem, kas jāglabā Latvijas Bankā. Latvijas Bankas lēmums par obligāto rezervju normas palielināšanu stāsies spēka no 24.jūlija. Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs žurnālistiem skaidroja, ka Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī bijis novērots neparedzēti augsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, augsts bijis arī maksājumu bilances tekošā konta deficīta līmenis un strauji pieaugusi inflācija. Šos rādītājus ietekmējis augstais iekšzemes patēriņš, turklāt arī valdība nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu stingrāku fiskālo politiku, samazinot valsts budžeta deficītu. Rimšēvičs atgādināja, ka Latvijas Banka, lai ierobežotu straujā iekšzemes patēriņa kāpumu, pavasarī no 3% līdz 3,5% palielināja refinansēšanas likmes. Tomēr tas būtiski neietekmēja izsniegto kredītu apjomu pieauguma tempu, jo arvien vairāk aizņēmēju izvēlējās kredītus ārvalstu valūtās, nevis latos, un līdz ar bankām uzņēmās tā saucamo valūtas risku. Lai gan latu likmes tirgū pēc Latvijas Bankas refinansēšanas likmes celšanas īslaicīgi pieauga, tomēr pēc nozīmīgām ārvalstu valūtas ieplūd ēm tās ir atgriezušās iepriekšējā līmenī. Līdz ar to centrālajai bankai nācies meklēt citas iespējas, kā samazināt augsto iekšzemes pieprasījumu un tā ietekmi uz cenu kāpumu. Latvijas Banka uzskata, ka obligāto rezervju normas palielināšana palīdzēs mazināt kreditēšanas pieauguma tempus, kas šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, bija 42,8%. Ja arī šis pasākums nesniegs gaidīto efektu, Latvijas Banka neizslēdz iespējas turpināt obligāto rezervju normas palielināšanu, jo citu monetārās politikas instrumentu, kas palīdzētu mazināt augsto iekšzemes pieprasījumu, centrālās bankas rīcībā nav. Arodbiedrības aicina palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu LETA 07/16/04 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka ir nepieņemami atteikties no minimālās darba algas un ar nodokli neapliekamā algas minimuma vienlaicīgas palielināšanas no nākamā gada. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata, ka valdības vienpusēja atkā pšanās no minimālās algas paaugstinājuma, par ko jūlija sākumā vienojās sociālie partneri, būs "trīspusējā dialoga un sociālā miera nopietns pārkāpums, un nav pieļaujams". LBAS paziņojumā teikts, ka dzīves dārdzība šā gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada decembri, ir pieaugusi par 5,5%, tādējādi darba alga kļūst mazvērtīgāka un iedzīvotāju pirktspēja strauji krīt. Tāpēc LBAS aicina valdību jau šogad paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu darbiniekam un apgādībā esošai personai. Tirgotāji: Noteikti jāpaceļ ar nodokļiem neapliekamais algas minimums LETA 07/19/04 No nākamā gada noteikti ir jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums, jo minimālās algas pacelšana ir otršķirīgs jautājums, domā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. Ja valdība izšķirtos nepalielināt neapliekamo minimumu, tas nozīmētu, ka tā uzskata, ka darba cilvēkam nav jākompensē papildu cenu pieaugums un izmaksas, kas iedzīvotājus skāra, iestājoties Eiropas Savienībā, savu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda Danusēvičs. Neapliekamais minimums ir jāpaceļ obligāti, uzskata LTA priekšsēdētājs. Viņaprāt, minimālās algas pacelšana ir otršķirīga, jo vairumā uzņēmumu tiek maksāts vairāk nekā minimālā alga. "Tas vairāk ir finanšu sakārtošanas uzdevums nekā nodokļu politikas jautājums," teica Danusēvičs. Savukārt Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektore Arlita Sedmale norādīja uz faktu, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada pirmajā ceturksnī privātā sektorā strādājošo darba samaksa bija Ls 184. "Tas ir krietni vairāk nekā valstī noteiktās minimālās algas lielums," sacīja Sedmale, norādot, ka Latvijā patērētāju pirktspēja joprojām saglabājas zemā līmenī. Valsts attīstībai ir nozīmīgi, lai augtu to iedzīvotāju ieņēmumi un labklājības līmenis, uzsvēra Sedmale, norādot, ka minimālās algas un iztikas minimuma palielināšana ir tikai viens no labklājības pieauguma veicinošajiem faktoriem. Kā ziņots, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) un premjers Indulis Emsis (ZZS) izteikušies, ka nākamā gada budžetā nebūs iespējams atrast finansējumu gan neapliekamā algas minimuma, gan minimālās algas palielināšanai plānotajā apjomā. Ar grozījumiem šā gada budžetā prioritātēm plānots atvēlēt Ls 54,5 miljonus LETA 07/19/04 Ar iecerētajiem grozījumiem šā gada valsts budžetā prioritātēm plānots atvēlēt 54,4 miljonus latu, kas ir trīs reizes mazāka summa nekā ministrijas pieprasījušas, šodien (19. jūlijā) preses konferencē informēja finanšu ministrs Oskars Sprudziņš (TP). Trīs prioritātes, kurām saskaņā ar valdības vienošanos visvairāk tiks atvēlēti līdzekļi topošajos budžeta grozījumos, ir izglītība, lauksaimniecība un veselības aizsardzība, sacīja ministrs. Pedagogu algu paaugstināšanai nepieciešami 9,6 miljoni latu, tādejādi vidēji pedagogu darba alga paaugstināsies par 65 latiem pirms nodokļu nomaksas. Subsīdijām lauksaimniekiem un akcīzes nodokļa atmaksai šogad un nākamgad nepieciešami 35-40 miljoni latu. Savukārt 2-4 miljoni latu šogad nepieciešami medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai. 2004.gada budžeta grozījumi valdībai Saeimā jāiesniedz līdz 12.augustam. Aizsardzībai - 50 miljoni LETA 07/19/04 Valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO šā gada pirmajos sešos mēnešos tērēti 49,43 miljoni latu jeb 40,5% no gada plāna, liecina Valsts kases apkopotā informācija. Programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" šim gadam paredzētais finansējums sasniedz 121,96 miljonus latu. Vislielākos līdzekļus programmas ietvaros sešos mēnešos iztērējusi Aizsardzības ministrija - 35,4 miljonus latu no šogad budžetā paredzētajiem 91,39 miljoniem latu. Ministru kabineta ietvaros strādājošā Krīzes kontroles centra un Tulkošanas un terminoloģijas centra darbības nodrošināšanai pusgada laikā bijis nepieciešams 126 051 lats, Ārlietu ministrijai rīcības plāna dalībai NATO izpildei un NATO pārstāvniecības uzturēšanai - 487 714 lati, Valsts zemes dienestam karšu izgatavošanai - 214 603 lati. Iekšlietu ministrija, īstenojot programmu "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO", sešos mēnešos iztērējusi 9,48 miljonus latu. Hipotēku banka spēlē uz dolāra kāpumu NRA 07/20/04 Valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka pirmo reizi Latvijā ir izlaidusi hipotekārās ķīlu zīmes 10 miljonu ASV dolāru nominālvērtībā. Pēc šiem kredītiem īpaši liela interese esot ārvalstīs, un klientu piesaistīšanai ieguldīt tiek piedāvāts uz mainīgām likmēm. Hipotekārās ķīlu zīmes tiek piedāvātas ar dzēšanas termiņu septiņi gadi, un izlaisto vērtspapīru ienesīgumu veido sešu mēnešu LIBOR likme + 0,8%. Ķīlu zīmēm ir nekustamā īpašuma nodrošinājums, un pēc sākotnējās izplatīšanas termiņa beigām tās tiks iekļautas regulētā tirgū Rīgas Fondu biržā. Vērtspapīru sākotnējo izplatīšanu, kas sāksies rītdien un turpināsies 20 dienas, veiks Latvijas Unibanka. Tās viceprezidents Ansis Grasmanis stāstīja, ka interese tieši par ķīlu zīmēm dolāros esot diezgan liela. Unibanka uzskata, ka ar šo vērtspapīru pārdošanu ārpus Latvijas vispār nebūšot problēmu, taču A. Grasmanis norāda, ka viņš vēlētos, lai pēc iespējas lielāka daļa ieguldījumu tiktu veikti Latvijā. Neskatoties uz pagājušajā gada samērā neveiksmīgo pēdējo ķīlu zīmju izsoli, kad visas nemaz netika pārdotas, šoreiz baņķieri cer piesaistīt investorus ar mainīgām procentu likmēm. Tādējādi ieguldītājs nezaudē naudu, esot kāpjošām dolāra procenta likmēm. Unibanka uzskata, ka interese par šīm ķīlu zīmēm varētu būt gan juridiskām, gan fiziskām personām. Tas ir samērā konservatīvs ieguldījuma veids ar minimālu risku. Jānorāda, ka starptautiskās reitingu aģentūra Moody"s Latvijas Hipotēku un zemes bankai piešķīrusi A1 reitingu, kas šobrīd ir līdzvērtīgs Latvijas valstij. Ķīlu zīmes ir ilgtermiņa parāda vērtspapīri ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu. Tās ir vērtspapīri ar augstu nodrošinājumu, ko lielā mērā nosaka Hipotekāro ķīlu zīmju likumā ietverto prasību izpilde. Šobrīd Latvijas Hipotēku un zemes banka ir vienīgā banka Latvijā, kas emitējusi hipotekārās ķīlu zīmes. Iepriekšējos gados banka veikusi vairākas ķīlu zīmju emisijas 23,6 miljonu latu apjomā. Līdz šim tās pamatā izpirkuši vietējie Latvijas investori. Pircēju vidū 60% ir bankas, 30% - pensiju fondi un apdrošinātāji, privātpersonas - aptuveni 5%. Unibanku kā vērtspapīru izplatīšanas organizētāju Hipotēku banka izvēlējusies tāpēc, ka tai vairāk ir pieredzes arī ārpus Latvijas. Nodokļus iekasē labāk nekā pērn NRA 07/20/04 Valsts ieņēmuma dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajā pusgadā izpildīts par 110,3%. Šis skaitlis vakar preses konferencē ļāva finanšu ministram Oskaram Spurdziņam (Tautas partija) pārliecinoši noraidīt iepriekšējā finanšu ministra Valda Dombrovska (Jaunais laiks) publiski paustos pārmetumus par it kā pieļauto nodokļu iekasēšanas pasliktināšanos. Vēl vairāk, finanšu ministrs V. Dombrovska pārmetumus nosauca par "zema līmeņa manipulācijām ar cipariem, kas nav bijušā finanšu ministra cienīgas". To, ka ar nodokļu piedziņu O. Spurdziņam veicas labāk nekā V. Dombrovskim, pierāda arī valsts budžeta ieņēmumu rādītāju analīze. Uzkrītoši ir tas, ka plānotais budžeta pieaugums šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošu periodu pirms gada, ir apbrīnojami mazs - tikai par 3,2%. Proti, ievērojami zemāks nekā vispesimistiskākā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze. Tā kā šāgada budžetu pilnībā vēl gatavoja un pieņēma Einara Repšes valdība, tad acīmredzot tā jau iepriekš pieņēma, ka šis gads no nodokļu iekasēšanas viedokļa būs sarežģīts. Taču tas netraucēja VID vadībai iekasēt nodokļos par 13,9% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Par sekmīgu darbu sarežģītajos apstākļos O. Spurdziņš personīgi pateicās VID līdzšinējai vadītājai Nellijai Jezdakovai. Būtiskākās problēmas bija gaidāmas ar iestāšanos Eiropas Savienībā 1. maijā. Pilnībā mainījās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība, kas radīja šī nodokļa iekasēšanas kritumu no 49 miljoniem latu aprīlī līdz 21 miljonam latu maijā. Tieši šis ievērojamais nodokļu iekasēšanas samazinājums izraisa vislielākos V. Dombrovska protestus. Taču viņa vadībā izstrādātajā budžeta plānā ir apstiprināti daudz mazāki skaitļi. Tur tiek plānots maijā iekasēt tikai septiņus miljonus latu. Ja V. Dombrovskis gribētu būt objektīvs, tad viņš tikai paslavētu pašreizējo ministru par veiksmīgu darbu. Tāpat V. Dombrovska neapmierinātību izraisa akcīzes nodokļa kritums maijā. Tas patiešām ir būtisks - gandrīz par četriem miljoniem latu. Taču atkal tiek aizmirsts elementārais fakts, ka aprīlī daudzi, ne tikai naftas produktu tirgotāji, veidoja preču uzkrājumus pirms iestāšanās ES. Interesanta aina parādās, ja tiek salīdzināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un sociālās apdrošināšanas iemaksu (SOC) iekasēšana. Gan šogad, gan pērn no 1. janvāra tika palielināta minimālā alga. Pērn par 16,7%, šogad par 14,3%. Abos gadījumos IKP pieaugums bija identisks - 8,8% pirmajā ceturksnī. Pagaidām dati par gada otro ceturksni nav zināmi, bet sarežģījumu dēļ iestāšanās ES sakarā grūti teikt, ka tie būs šogad lielāki nekā pērn. Taču gan IIN, gan sevišķi SOC iekasēšana šogad pieaugusi straujāk. IIN iekasēšana pieaugusi par 19,6% šogad un 14,4% pērn, SOC - attiecīgi par 15,1% un 5,8%. Runājot par šāgada budžeta grozījumiem, kuri valdībā jāiesniedz līdz 12. augustam, valdība vienojusies papildus sadalīt 54,4 miljonus latu, kas gan ir trīs reizes mazāka summa, nekā bija pieprasījušas ministrijas. Jāpiebilst, ka šajā summā jau ir iekļauti plānotie 10 miljoni latu no Lattelekom dividendēm, kuras gan vēl nav līdz galam apstiprinātas. Trīs prioritātes, kurām visvairāk tiks atvēlēti līdzekļi topošajos budžeta grozījumos, ir - izglītība, lauksaimniecība un veselības aizsardzība. "Pedagogu algu paaugstināšanai vien nepieciešami 9,6 miljoni latu. Un te es atļaušos izteikt teju vai sensacionālu paziņojumu, ka šīs valdības iecerētā pedagogu algas paaugstināšana būs pati vērienīgākā neatkarīgās Latvijas vēsturē, jo vidēji pedagogu darba alga paaugstināsies par 65 latiem pirms nodokļu nomaksas," lepni paziņoja O. Spurdziņš. Te gan jāpiebilst, ka ierindas pedagogi saņems tikai 25 latu pielikumu. Subsīdijām lauksaimniekiem un akcīzes nodokļa atmaksai šogad un nākamgad nepieciešami 35 līdz 40 miljoni latu. Daļa no šīs summas tiks paredzēta šāgada budžetā, lai arī pagaidām valdība vēl nav nolēmusi, cik liela daļa no šiem līdzekļiem tiks paredzēta šogad. Tāpat 2 līdz 4 miljoni latu nepieciešami medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai. Jūnijā novērots straujākais ražotāju cenu kāpums kopš 1996.gada LETA 07/20/04 Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā gada laikā, salīdzinot ar 2003.gada jūniju, palielinājušās par 8,1%, kas ir straujākais ražotāju cenu kāpums Latvijā kopš 1996.gada. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā šā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,9%. Maijā ražotāju cenas, salīdzinot ar aprīli, pieauga par 0,7%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, - par 7,4%. Analizējot ražotāju cenu pārmaiņas atkarībā no produkcijas realizācijas virzieniem, Centrālā statistikas pārvalde secina, ka šā gada jūnijā un otrajā ceturksnī kopumā eksportētās produkcijas cenas cēlās straujāk. Tā jūnijā, salīdzinot ar maiju, vietējā tirgū realizētā produkcija pieaugusi par 0,8%, bet eksportētā produkcija - par 3,5%. Pieaugums ir attiecīgi 7,5% un 8,9%, ja salīdzina ar 2003.gada jūniju. Salīdzinot šā gada otrā ceturkšņa datus ar pirmā ceturkšņa datiem, vietējā tirgū realizētā produkcija pieaugusi par 2,2%, bet eksportētā - par 4,7%. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk - par 0,74 procentpunktiem - paaugstināja cenu kāpums metālu ražošanā. Cenu celšanās apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,19 procentpunktiem, koksnes, koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā - par 0,17 procentpunktiem. Par 0,16 procentpunktiem ražotāju cenu līmeni paaugstināja cenu pieaugums pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, kā arī elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā, par 0,13 procentpunktiem - citu transportlīdzekļu ražošanā, par 0,1 procentpunktu - gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu, ražošanā, par 0,09 procentpunktiem - izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, par 0,06 procentpunktiem - iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Savukārt lielākā pazeminošā ietekme - par 0,05 procentpunktiem - bija tarifu samazinājumam elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē. Valdība piekrīt Latvenergo sadalīšanai NRA 07/21/04 Ministru kabinets vakar apstiprināja tā sauktās pamatnostādnes par Latvijas elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveidi, kas cita starpā paredz Latvenergo sadalīšanu meitasuzņēmumos. Atbilstoši valdības lēmumam līdz 2005. gada 1. martam visas pārvades sistēmas operatora funkcijas paredzēts nodot Latvenergo pilnībā piederošajai akciju sabiedrībai Augstsprieguma tīkls, bet līdz 2005. gada 1. janvārim izveidot Latvenergo struktūrvienību, kas veiks divas aktivitātes - sniegs sadales pakalpojumus un pildīs visas publiskā tirgotāja funkcijas. Šai struktūrvienībai varētu izveidot septiņas sadales tīkla filiāles, tādējādi saglabājot ģeogrāfisko sadalījumu. Savukārt līdz 2007. gada 1. jūlijam sadales sistēmas operatora un publiskā tirgotāja funkcijas paredzēts nodot divām jaunām Latvenergo pilnībā piederošām akciju sabiedrībām. Valdības apstiprinātajās pamatnostādnēs arī noteikts, ka 2007. gada 1. jūlijā ikvienam Latvijā reģistrētam elektroenerģijas lietotājam jāiegūst juridiskas tiesības izvēlēties jebkuru elektroenerģijas piegādātāju no Eiropas Savienības. Tā arī ir galvenā ideja, ar ko Ekonomikas ministrija (EM) pamato paredzētās izmaiņas, vadoties pēc pieņēmuma, ka enerģijas pārvades tīkla un ražošanas uzņēmumu atrašanās vienotā Latvenergo šo procesu var bremzēt. Tiesa gan, līdz minēto operāciju īstenošanai nepieciešams veikt izmaiņas likumos. Kā zināms, Enerģētikas likumā sabiedrības spiediena rezultātā 2000. gadā tika ierakstīts, ka Latvenergo ir vienots neprivatizējams uzņēmums. EM līdz šā gada 1. decembrim ir jāizstrādā jauns Elektroenerģijas tirgus likums, kurā noteiks tiesisko regulējumu uz divpusējiem darījumiem balstītajam Latvijas elektroenerģijas tirgus modelim. Likumā arī iecerēts ievērot jau noteiktos principus attiecībā uz Latvenergo saglabāšanu valsts īpašumā, novēršot iespēju, ka varētu atsavināt vai ieķīlāt pašreiz īpašumā esošās elektrostacijas, elektroenerģijas pārvades, sadales un telekomunikāciju tīklus un iekārtas. Jāatgādina, ka Valsts kanceleja vēl Einara Repšes valdības laikā piedāvāja citu enerģijas tirgus pārveides modeli, izveidojot trīs neatkarīgus valsts uzņēmumus, kuri attiecīgi pildītu enerģijas ražošanas, pārvades un sadales funkcijas. Tam pamatā bija juridiskā analīze - proti, no likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās izriet, ka valsts uzņēmumu meitasuzņēmumi pieder nevis valstij, bet attiecīgajam valsts uzņēmumam. Juridiski tie ir privāto tiesību subjekti, bet to izveides process uzskatāms par privatizāciju. Tas nozīmē, ka citā likumā neesot iespējams atrunāt, ka jaunizveidotās Latvenergo meitassabiedrības nedrīkst privatizēt. Rekordaugsts ražotāju cenu pieaugums NRA 07/21/04 Jūnijā ražotāju cenas Latvijā, salīdzinot ar maiju, pieaugušas par 1,9%, un tas ir straujākais cenu kāpums kopš 1996. gada janvāra. Salīdzinot ar pērnā gada jūniju, cenas kāpušas par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šoreiz vislielākā ietekme uz ražotāju cenu pieaugumu ir metālu ražošanai. Šajā nozarē ražotāju cenas mēneša laikā pieaugušas par 15,1%, bet kopš gada sākuma pat par 53%. Tas saistīts ar metālu cenu kāpumu pasaules tirgū, kuru izraisa pieprasījuma pieaugums Ķīnā un ASV. Latvijā lielākais ieguvējs no šī cenu kāpuma ir uzņēmums Liepājas metalurgs. No ekonomiskās teorijas viedokļa ražotāju cenu pieaugums jāvērtē divējādi. Kā Neatkarīgajai pastāstīja Ekonomikas ministrijas Makroekonomiskās analīzes un prognožu nodaļas vadītāja Gunta Piņķe, no ražotāju viedokļa cenu kāpums ir iepriecinošs. Ja reiz ir iespējas paaugstināt cenas, tad tas liecina par konkurētspējas palielināšanos. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma ir lielāks nekā piedāvājums un ir iespējas paplašināt ražošanu. Taču, no otras puses, ražotāji iepērk preces no citiem ražotājiem, un, pieaugot cenām, pieaug arī izmaksas, kas pastiprina spiedienu uz patēriņa cenām. Līdz ar to parasti ražotāju cenas iet tuvu līdzās patēriņa cenām. Tāpēc, pēc G. Piņķes domām, ir svarīgi salīdzināt, kā pieaug cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai un eksportam paredzētajai produkcijai. Analizējot ražotāju cenu pārmaiņas atkarībā no produkcijas realizācijas virzieniem, redzams, ka jūnijā, salīdzinot ar maiju, daudz straujāk cēlušās eksportētās produkcijas cenas. Tās jūnijā pieauga par 3,5%, kamēr vietējā tirgū realizētās tikai par 0,8%. Salīdzinot šā gada jūnija cenas ar pērnā gada jūnija cenām, redzam, lai gan eksportam paredzētajām precēm ražotāju cenas augušas straujāk, atšķirība vairs nav tik liela. Eksportpreču ražotāju cenas augušas par 8,9%, kamēr vietējam tirgum domātās - par 7,5%. Vietējā tirgū visvairāk tiek realizēta pārtikas rūpniecības produkcija, un šajā nozarē ražotāju cenas jūnijā, salīdzinot ar maiju, cēlušās par 0,7%, bet, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, - par 7,7%. Latvijas eksportam svarīgajā koksnes pārstrādes nozarē ražotāju cenas augušas attiecīgi par 0,9% un 8,0%. No Latvijas ekonomikai būtiskām nozarēm ražotāju cenas jūnijā par 0,4% kritušās vienīgi tekstilizstrādājumu ražošanā. Gada laikā tekstilizstrādājumu ražožanas cenas cēlušās par 1,8%. Gada laikā ražotāju cenas kritušās vienīgi tādām nozarēm kā apģērbu ražošana, ķīmisko preču un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tas norāda, ka šīs nozares pārdzīvo ne tos labākos laikus. Viedokļi Līvija Raģe, Liepājas domes Ekonomiskās analīzes nodaļas vadītāja: - To, ka Liepājas metalurgam pašreiz ir labvēlīga pasaules tirgus konjunktūra, var vērtēt tikai atzinīgi. Par uzņēmuma nozīmi pilsētai jau liecina tas, ka tajā strādā 2000 cilvēku un tas ir lielākais nodokļu maksātājs. Mums ir prieks, ka uzņēmums tagad strādā stabili, palielina ražošanu un pieņem darbā jaunus cilvēkus. Oļegs Baranovs, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors: - Līdz 1. maijam ražotāju cenu kāpumu lielā mērā ietekmēja vieni faktori, bet tagad jau citi. Pēc viena vai diviem mēnešiem vēl neko nevar pateikt. Jāskatās, kādas būs tendences. Ja ražotāju cenu kāpums turpināsies, tad būs liels spiediens arī uz patēriņa cenām. Ir milzīgs dārgās degvielas spiediens. Arī citu izejvielu cenas pasaules tirgos ir augstas. Celulozes rūpnīcai vairāk pretinieku nekā piekritēju NRA 07/21/04 Akciju sabiedrības Baltic Pulp plānotajai celulozes rūpnīcai Ozolsalā ir gan pretinieki, gan piekritēji. Šīs idejas atbalstītāji iesniedza Ministru prezidentam Indulim Emsim savāktos parakstus celulozes rūpnīcas celtniecības atbalstam. Savukārt Vides aizsardzības klubs (VAK) jau pagājušogad savāca 8771 parakstu pret šīs rūpnīcas būvi, un arī tie ir iesniegti valdībai. Vidusdaugavas attīstības kustība celulozes rūpnīcas projekta atbalstam Ozolsalā savākusi ap 2400 iedzīvotāju parakstu, Neatkarīgo informēja Vidusdaugavas attīstības kustības valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kalniņš. Viņš stāstīja, ka celulozes rūpnīcas projektu atbalstījuši iedzīvotāji ne tikai no Jēkabpils rajona, bet arī no Ogres, Daugavpils, Krāslavas, Rīgas un citām pilsētām. Visaktīvāk savu pozitīvo nostāju esot pauduši jaunieši, kuri ar rūpnīcas celtniecību saista nākotni un darba iespējas. Vides aizsardzības kluba jau pagājušajā gadā savāktie paraksti - kopumā 8771 - pret celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā tika iesniegti toreizējam ministru prezidentam Einaram Repšem. Domas par nepieciešamību būvēt celulozes rūpnīcu Ozolsalā atšķiras arī starp pašvaldībām. Aizkraukles novada domes deputāti pretstatā Jēkabpils domniekiem, kuri atbalsta rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, nobalsoja pret šīs rūpnīcas būvi. Arī daļa Rīgas domes deputātu ir pret celulozes rūpnīcas būvi Ozolsalā, jo rūpnīcas notekūdeņi varētu pasliktināt ūdens kvalitāti Daugavā, no kuras ar dzeramo ūdeni tiek apgādāta puse Rīgas iedzīvotāju. Pašlaik celulozes rūpnīcas projekta virzība ir apstājusies, jo Vides ministrijai jāsniedz atzinums, vai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja noteiktais aizliegums iecerētās celulozes rūpnīcas darbībā izmantot celulozes balināšanas metodi ar hlora dioksīdu ir pamatots. Lēmumu apstrīdēja celulozes rūpnīcas projekta īstenotājs Baltic Pulp. Ulmanis atzīst, ka Multihalle bija avantūra NRA 07/21/04 Viena no 2006. gada pasaules čempionāta organizēšanas sākumā pieļautajām kļūdām bija tā, ka Multihalles projekts nebija dzīvotspējīgs. "Tas bija tikai uz papīra, turklāt esmu pārliecinājies, ka šo cilvēku mērķis nebija sarīkot 2006. gada pasaules čempionātu. Par to esmu drošs. Šī organizācija nevēlējās, lai šis pasākums notiktu Latvijā noteiktajos termiņos," intervijā Sporta Avīzei atzīst Latvijas bijušais prezidents Guntis Ulmanis, kas pēc papīriem ir tikai orgkomitejas valdes pārstāvis. Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) jūlija sākumā apstiprināja, ka Latvijas amatvīri pietiekami strādājuši, lai saglabātu 2006. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības. Būvēšana teju teju sāksies, tāpat kā turnīra organizatoriskais darbs, visi šie jautājumi gulsies uz G.Ulmaņa pleciem. Viņš ir pārliecināts, ka "acīmredzot mūsu valsts sistēma vēl nav tik spēcīga, lai politiskie spēki neizmantotu arī sporta notikumus savas popularitātes paaugstināšanā un savā labā. Arī pasaules hokeja čempionātu skārušas šādas lietas. Turnīra rīkošana sākās Andra Bērziņa laikā, šogad tika atsaukts premjera biedrs, argumentējot to ar neizdarību čempionāta rīkošanā". Arī pašlaik esot zināma pasivitāte no valdības puses to jautājumu risināšanā, kas skar pasaules hokeja meistarsacīkstes. Pamatots esot jautājums, kāpēc valdības un domes cilvēki nevarētu korekti un solidāri savstarpēji vienoties izcilas programmas labā, kurai ir arī sociāls raksturs. "Mēs cīnāmies par pensijām un pabalstiem. Simboliski domājot: kur varētu būt vēl lielākas "pensijas un pabalsti" kā hokeja čempionāts, kurā lielākā daļa valsts iedzīvotāju gūs prieku un baudījumu," saka G. Ulmanis. Bija izveidojusies dīvaina situācija: Multihalle nevēlējās rīkot čempionātu, bet viens no tās biedriem bija orgkomitejas pirmais cilvēks Kirovs Lipmans. "Juzdams, ka Multihallē darbi neiet uz priekšu, viņš vienubrīd no tās aizgāja. Taču tad viņš atgriezās ar domu, ka izdosies visu organizācijas mehānismu pagriezt čempionāta rīkošanas labā, un tas neizdevās. Neuzskatu, ka K.Lipmana iesaistīšanās Multihallē bija kļūda, bet gan mēģinājums pavērst šīs organizācijas darbību ar seju pret pasaules meistarsacīkstēm. Viņam neļāva to izdarīt, turklāt vēl nav skaidrs, kas notiks tālāk. Cik zinu, K.Lipmans ieguldījis lielu naudu Multihallē, un pagaidām neatbildēts jautājums ir tas, vai izdosies šīs finanses atgūt," stāsta G. Ulmanis. Multihallei bijuši arī lobētāji, lai tā kļūtu par tik nozīmīgu organizāciju. Sākumā galvenais bijis atrast kompāniju, kas būvēs halli. "Pieteicās vairāki ārzemju investori. Kāpēc dot viņiem, ja var piešķirt šīs tiesības latviešiem - G. Indriksonam, O. Kehrim un K. Lipmanam. Dosim viņiem! Ļoti labs lozungs, kuram arī es piekritu. Taču izrādījās, ka šī latviešu kompānija ir bez finansiāla seguma. Viņiem nebija ne santīma pie dvēseles, kuru ieguldīt halles celtniecībā. Multihalles projekts zināmā mērā bija avantūra. Tagad mēs varam tā teikt, stāvot pie saplēstiem traukiem. Halles būvniecība bija hokeja jautājums, tāpēc nekas labs nebija gaidāms, ja pēkšņi Futbola, Basketbola un Hokeja federācijas prezidenti sāk strādāt hokeja labā. Tas ir neloģiski, tāpēc šī organizācija jau sākotnēji tika lemta neveiksmei. Ikviens no viņiem strādā savās interesēs, nevis hokeja, kā tas bija nepieciešams. Taču viņi bija Rīgas domē saņēmuši visus bonusus, līgumus un atļaujas, tāpēc mēs visi nonācām zināmā atkarībā no šīs savienības. Dome bija iedevusi Multihallei tiesības uz zemes iznomāšanu, un tas bija lielākais šķērslis - kā atgūt no viņiem šīs tiesības, ja tās jau juridiski viņiem tika pārdotas," atzīst G.Ulmanis. Tomēr bija vajadzīgs ilgs laiks, lai saprastu, ka kopā ar Multihalli čempionāta nebūs. "Grūti teikt. Varbūt bija pārāk liels darbs ieguldīts, lai tā vienkārši visu pamestu. Varbūt bija pārāk daudz kas citiem sasolīts, lai pēkšņi atkāptos no šā projekta. Tās ir tikai vīzijas un mūsu priekšstati. Jau diezgan pasen paziņoju, ka Multihalle ir bezcerīgs pasākums, jo redzēju, ka tur nav darba mehānisma. Lēnām ieklausījās manā viedoklī," saka G. Ulmanis. Tagad G.Ulmanis cer, ka hokeja čempionāts Rīgā notiks, jo "kad Merks noslēdza līgumu ar Rīgas domi un Hokeja federāciju, turklāt starptautiskā federācija deva galavārdu šajā lietā, kas mums bija labvēlīgs, tad vairs nedomāju, darīt vai nedarīt, bet gan tikai par to, ka tagad tikai jāiet uz priekšu un jāstrādā. Jā, šajā laikā mums ar K.Lipmanu bija skarbas vārdu apmaiņas, taču tam bija pamatojums. Tie arēnas būvniecības mēģinājumi, kuri tika izvērsti pirms Merks piedāvājuma, manuprāt, bija tikai un vienīgi savtīgu interešu lobēšana. To esmu teicis publiski gan televīzijā, gan radio, un tagad var teikt - paldies Dievam, viss palicis aiz muguras. Sabiedrība un integrācija Adopciju gaida 1055 bērni visā Latvijā LETA 07/12/04 Šā gada 1.jūlijā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas datu bāzē bija ziņas par 1055 adoptējamiem bērniem. Visvairāk jeb 645 adoptējamie bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Tomēr iespēja, ka tik lielus bērnus kāds adoptēs, ir maza, aģentūrai LETA atzina Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Adopcijas nodaļas vecākā referente Ineta Pikše, norādot, ka šiem bērniem diemžēl būs jāpaliek bērnunamos vai arī atliek cerēt uz audžuģimeni. 131 bērns ir vecumā no sešiem līdz desmit gadiem, bet 125 - vecumā no trīs līdz sešiem gadiem. Pa 55 bērniem ir vecuma grupā no gada līdz diviem gadiem un vecumā no diviem līdz trīs gadiem. Savukārt 44 bērni, kas gaida adopciju, ir vecumā līdz gadam. Datu bāzē ir ziņas par pieciem adoptētājiem no Latvijas, kuri vēlētos adoptēt bērnu, bet nav vēl viņu izvēlējušies. Kopumā adopcijas procesu uzsākusi 31 persona no Latvijas. Datu bāzē ir ziņas par 206 bērniem, kurus var adoptēt uz ārvalstīm, tai skaitā ir arī smagi slimi bērni. Vēlmi adoptēt bērnus izrādījuši 250 ārvalstu adoptētāji. Kā norādīja Pikše, ārvalstu adoptēju ir vairāk nekā bērnu, ko piedāvāt. Arī ārvalstnieki lielākoties vēlas adoptēt bērnus vecumā līdz sešiem gadiem, taču mazu bērnu adopcijā prioritāte ir vietējai adopcijai. Vienojas par mazākumtautību izglītības programmu LETA 07/13/04 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) darba grupa šodien sēdē vienojās par četriem vienlīdz svarīgiem principiem mazākumtautību izglītības mācību programmā. Kā aģentūrai LETA pastāstīja LAŠOR valdes loceklis Igors Pimenovs, pirmais princips ir patriotisma audzināšana mazākumtautību skolās. Patriotisma audzināšana ir universāls princips, ko īsteno arī skolās ar latviešu mācību valodu. Otrs princips ir latviešu valodas prasmes augsta līmeņa nodrošināšana, trešais - dzimtās valodas prasmes augsta līmeņa nodrošināšana. Ceturtais princips ir multikulturāla apmācība. Kā skaidroja Pimenovs, par šo principu vēl tiks diskutēts, taču galvenais šeit ir neatkarīgi no tautības ieviest mūsdienu eiropeiskas izglītības tradīcijas. Nākamā darba grupas sēde notiks 4. augustā. Pēc Pimenova teiktā, tālāk darba grupa apspriedīs un analizēs konkrētu mācību priekšmetu paraugplānus. Jau ziņots, ka IZM un LAŠOR darba grupa izveidota mazākumtautību pamatizglītības un vispārējās izglītības programmas pilnveidošanai. Programma tiks izstrādāta nākotnei, un tas varētu būt 2005./2006. mācību gadam. Darba grupā ietilpst septiņi LAŠOR pārstāvji, IZM, Izglītības valsts inspekcijas un Izglītības satura un eksaminācijas centra pārstāvji. Iedzīvotāji nākotnē redz divas kopienas Diena 07/13/04 Vairāk nekā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā nākotnē būs savstarpēji pretrunīgas latviešu un cittautiešu kopienas, un tā domā līdzīgs skaits gan latviešu, gan cittautiešu, liecina socioloģiskās firmas SKDS maijā veiktā aptauja. Pētnieki secina, ka tieši ievērojamie protesti pret mazākumtautību izglītības reformu bijuši par iemeslu šādai iedzīvotāju pārliecībai, jo salīdzinoši 1998. un 2003.gadā krietni mazāk pauduši skeptisku attieksmi pret valsts sabiedrības integrācijas politiku. Biežāk divas pretrunīgas kopienas nākotnē saskatījuši 35- 44 gadus veci aptaujātie, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, respondenti bez Latvijas pilsonības. Valodas eksāmenu nokārto 90% BNS 07/14/04 Naturalizācijas pārvaldes (NP) rīkotos latviešu valodas eksāmenus pilsonības iegūšanai ar pirmo reizi šogad nokārtojuši 90% pretendentu. NP preses sekretāre Līga Lukšo informēja, ka vēl sekmīgāk pilsonības pretendentiem sokas ar zināšanu pārbaudi, - to pirmajā reizē veiksmīgi nokārto 97% cilvēku, kas vēlas iegūt pilsonību. Latviešu valodas eksāmenu šogad kārtoja 5240 cilvēki un ar to netika galā 545 pilsonības pretendenti. Savukārt 374 cilvēki, kas pieteicās eksāmeniem, uz tiem neatnāca. Zināšanu pārbaudi no 5240 cilvēkiem nenokārtoja 177 pretendenti. Lukšo norādīja, ka šogad būtiski palielinājies naturalizācijas temps, - eksāmenus pusgadā kārtojuši gandrīz tikpat daudz cilvēku cik pērn un aizpērn visa gada laikā. Kā pozitīvu tendenci viņa minēja, ka krietni samazinājies uz pārbaudēm neatnākušo cilvēku skaits. Lai kļūtu par Latvijas pilsoni, jāiesniedz NP pieprasītie dokumenti, jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai, jāsamaksā valsts nodeva, kā arī jānokārto divi eksāmeni - latviešu valodā un Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude. Repatriantu no rietumvalstīm kļūst vairāk NRA 07/17/04 Šāgada pirmajā pusē uz dzīvi Latvijā pārcēlušies 86 repatrianti, no kuriem 44 personas jeb 52 procenti pārcēlās no rietumu reģiona valstīm, bet 41 jeb 48 procenti no austrumu valstīm. Par repatriantu saskaņā ar Repatriācijas likumu tiek uzskatīta persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. 2003. gada pirmajā pusē uz dzīvi Latvijā pārcēlās 125 repatrianti, no rietumu valstīm tikai 35 procenti. Rietumnieku intereses palielināšanos par Latviju ietekmē Latvijas iedzīvotāju balsojums par dalību Eiropas Savienībā, situāciju vērtē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Šāgada pirmajā pusgadā visvairāk pārceļotāju bija no Krievijas - 14, ASV - 11 un Vācijas - 10. Latvijas valsts materiāli palīdzējusi 80 repatriantiem, izmaksāti 24 272 lati. Pārceļotājiem segti ceļa izdevumi 19 434 latu apmērā, piešķirti pabalsti bezdarba gadījumā 3888 latu apmērā, latviešu valodas apguvei - 500 lati, kā arī sniegta finansiāla palīdzība citos īpašos gadījumos. Plāno izstrādāt čigānu tiesības aizsargājošu programmu LETA 07/18/04 Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts iecerējis izstrādāt čigānu programmu, kas sekmētu čigānu kopienas tiesību ievērošanu. Pirms šādu programmu izstrādāt, sekretariāts pēta situāciju, lai apzinātu čigānu kopienas gatavību sadarboties. Kā aģentūrai LETA pastāstīja sekretariāta speciāliste Gunta Kāle, izstrādāt speciālu programmu nebūtu jēgas, ja pati čigānu kopiena nevēlētos sadarboties. Līdz ar to sekretariāta pārstāvji tiekas gan ar Latvijas čigānu kopienas organizācijām, gan arī Eiropas čigānu līderiem, lai apzinātu situāciju un šādas programmas nepieciešamību. Situācijas izpēte plānota līdz rudenim, kad tiks rīkota konference par čigānu izglītības iespējām. Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāts paredzējis izstrādāt čigānu programmu, lai veicinātu čigānu mazākumtautības līdzdalību, kultūras un etniskās identitātes saglabāšanu un attīstību Latvijā. Samazina alternatīvā dienesta termiņu BNS 07/20/04 Valdība otrdien samazināja alternatīvā militārā dienesta termiņu, kā to rekomendē ANO Cilvēktiesību komiteja. Alternatīvā dienesta ilguma saīsināts līdz vienam gadam. ANO Cilvēktiesību komiteja 2003.gada 6.novembra secinājumos norādīja, ka alternatīvā dienesta izpildes termiņš Latvijā ir garāks par obligātā militārā dienesta izpildes termiņu, un līdz ar to tas neatbilst Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasībām. Komiteja secināja, ka atšķirīgu alternatīvā dienesta un obligātā militārā dienesta izpildes termiņu pastāvēšana ir diskriminējoša. Līdz šim alternatīvā dienesta ilgums bija 24 mēneši, bet personām, kuras ieguvušas augstāko izglītību - 18 mēneši. Obligātā militārā dienesta ilgums ir 12 mēneši. Līdz 2003.gadam alternatīvajā dienestā karavīri nedienēja. Kopš 2003.gada alternatīvajā dienestā dien pieci karavīri, no kuriem trīs kopš 2003.gada, bet divi dienestu uzsāka šogad. Alternatīvais dienests pastāvēs līdz 2007.gadam, kad plānota pilnīga pāreja uz profesionālo militāro dienestu. Rindā uz augstskolu Latvijas Avīze 07/21/04 Par spīti pieaugošajai studiju maksai arī šogad augstskolās vēlas iestāties ļoti daudz pirmkursnieku. Valsts lielākajā augstskolā Latvijas Universitātē (LU) plānots, ka dokumentus iesniegs aptuveni desmit tūkstoši reflektantu studētgribētāju. Jau pirmajā dokumentu pieņemšanas rītā nākamie studenti ļoti savlaicīgi drūzmējās pie LU durvīm - līdz atvēršanai bija vēl stunda. Iemeslu, kāpēc uz augstskolu jānāk jau pirmajā dokumentu pieņemšanas dienā, pačukstēja viena no nākamajām LU studentēm: - Dzirdēju, ka studiju programmās, kurās ir konkurss, labāki rezultāti būs tiem, kas dokumentus iesnieguši pirmajās dienās. LU sabiedrisko attiecību direktors Jānis Palkavnieks noliedza šādu iespēju: - Nepamatotas baumas! Konkursā ir vienalga, dokumenti iesniegti pirmajā vai pēdējā dienā. Ieva Lūse kādreiz studējusi Rīgas Tehniskajā universitātē, bet šogad vēlas iestāties LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes vizuālās mākslas un mākslas vēstures skolotāju profesionālajā programmā. - Tas ir nepieciešams, lai es varētu turpināt savu darbu. Nauda studiju apmaksai jau ir iekrāta, ceru, ka iestāšos, - teic Ieva. LU mājaslapā www.lu.lv var sekot līdzi notiekošajam dokumentu uzņemšanas vietā - Lielajā aulā, kā arī vērot konkursa lielumu uz budžeta un uz maksas vietām visās studiju programmās. Lai arī vakar bija tikai pirmā dokumentu iesniegšanas diena, jau pēcpusdienā uz vienu budžeta vietu Juridiskajā fakultātē startēja divi cilvēki, bet uz maksas vietu konkursa vēl nebija (šajā fakultātē par pilna un nepilna laika studijām jāmaksā 800 lati gadā). Toties uz psiholoģijas studiju programmu jau vakar bija pieteikušies vairāk nekā 60 cilvēki, bet budžeta vietas psihologos ir tikai desmit. Konkurss ir pat maksas grupā, viens studiju gads šajā programmā izmaksās 600 latu. Moderno valodu fakultātē vispieprasītākā studiju programma ir angļu filoloģija. Te konkurss budžeta grupā jau vakar bija vairāk nekā 4 cilvēki uz vienu vietu, studiju maksa - 800 lati gadā. Tikpat liels pieteikumu skaits uz vienu budžeta vietu ir arī ekonomikas studiju programmā (studiju maksa - 600 lati gadā), bet vadības zinību bakalaura programmā jau vakar konkurss bija 7 cilvēki uz vietu. LU dokumentus pieņems līdz 29. jūlijam, tātad konkursantu skaits uz vienu budžeta vietu vēl augs. Arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) šodien dokumentus vēlējās iesniegt ļoti daudz topošo studentu, par spīti tam, ka arī šajā augstskolā ir kāpusi studiju maksa. RTU mājas lapas sadaļā: http://info.rtu.lv/uk/report/statistics var sekot līdzi konkursam uz budžeta vietām. RTU dokumentus pieņems līdz 30. jūlijam. Vakar dokumentus sāka pieņemt arī Vidzemes augstskolā (ViA). Dokumentus vēl varēs iesniegt līdz 23. jūlijam. Studiju maksa - 570 lati gadā, populārākās programmas: komunikācija un sabiedriskās attiecības un tūrisma organizācija un vadība. Kultūra Sliktā stāvoklī vairāk nekā trešdaļa valsts kultūras pieminekļu BNS 07/12/04 Lai arī kopumā valsts kultūras pieminekļu tehniskais stāvoklis uzlabojas, vēl joprojām 32% no valsts aizsardzībā esošajiem kultūras pieminekļiem ir sliktā stāvoklī. Savukārt 4% pieminekļu ir avārijas stāvoklī, bet 1% jau daļēji vai pavisam gājuši bojā, liecina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2003.gada publiskais pārskats. Vislielākā grupa ir pieminekļi, kuru stāvoklis atzīts par apmierinošu (45%), bet 18% pieminekļu stāvoklis ir labs. Pavisam Latvijā ir 8423 valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, kas sadalīti piecās grupās - arheoloģiskie pieminekļi, arhitektūras pieminekļi, mākslas pieminekļi, teritoriālie un pilsētbūvniecības pieminekļi un vēstures pieminekļi. Apdraudēto pieminekļu grupā ir seši - Bramberģes muižas apbūve Jelgavas rajonā, kur kāpnēm, durvīm un paneļiem steidzīgi vajadzīga konservācija, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavpils cietoksnis, Gaujas - Daugavas kanāls, kurš atrodas avārijas stāvoklī, Kokneses viduslaiku pils un Rīgas koka apbūve. Īpaši aizsargājamas kultūrvēsturiskas teritorijas Latvijā ir Lībiešu krasts, Turaidas muzejrezervāts, Vārnu māju kalēja sēta un Abavas ieleja, bet Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Rīgas vēsturiskajam centram draud izslēgšana no kultūras mantojumu saraksta LETA 07/14/04 Rīgas vēsturiskā centra (RVC) izslēgšana no UNESCO kultūras mantojuma saraksta ir realitāte, šodien preses konferencē sacīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga. "Esmu pārliecināta, ka tā ir realitāte. Šī realitāte nespēja pildīt konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, pildīt to, ko paši esam apņēmušies," sacīja Neiburga. Viņa uzsvēra, ka galvenā problēma RVC saglabāšanā un aizsardzībā ir atbildības trūkums par likumu ievērošanu. Tas bijis viens no iemesliem, kādēļ bijis iespējams realizēt vairākus RVC aizsardzības prasībām neatbilstošus projektus. Neiburga apgalvoja, ka neatbilstošo projektu akceptēšanā ir vainojama korupcija. "To gan nevaru pierādīt, bet esmu pārliecināta, ka Latvijā ir liela korupcija būvniecības jautājumos," sacīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre. Valodas kausējamais katls Guna Kalniņa, Rīgas Laiks 07/18/04 Latviešu drukātā uzziņu literatūra beidzot ar platu soli iekāpusi XXI gadsimtā, kur jau pierasti visapkārt redzama moderna daiļliteratūra un prese, un saziņas līdzekļi, datormedijus ieskaitot. Baidos kļūdīties, taču kļūdas procents nevarētu būt visai liels - visas līdz šim izdotās vārdnīcas ir pagājušā gadsimta pārspiedumi ar maziem pielabojumiem. Kaut vai tāpēc vien, ka vārdnīcas sastādīšana ir pārāk apjomīgs un mūsdienām nepiemēroti pacietību, izglītību un redzesloku pieprasošs darbs. Alternatīva vārdnīcām jēdzienu un vārdu noskaidrošanā ir interneta pārlūkprogrammas, bet ar tām ir citas problēmas. Tās darbojas demokrātiski - vairākums tur ir svarīgāks. Ja kāds, drošs paliek drošs, grib uzzināt, kā pareizi raksta kādu vārdu, tad meklētājs, piemēram, pastāsta, ka Wolksvagen minēts viņa avotos desmit reižu, bet Volkswagen - vismaz 10 tūkstoš reižu. Nuja, vairākumam taisnība. Un mazākumā paliek nevis autobūves milzis, bet kādas autodarbnīciņas Lietuvā un Latvijā, kur čaklas rokas prot salabot tādas jocīgas markas automobiļus. Taču, ja, piemēram, kinokritiķe ir precīzi noskaidrojusi kāda režisora uzvārdu un savos tekstos raksta to pareizi, bet filmas izplatītāju un pieminētāju vairākums lieto neprecīzu atveidojumu, meklētājs nav patiesības pusē. Platais uzziņu literatūras solis nākotnē ir izdevies Intai Rozenvaldei ar Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcu 2004. Šajā vārdnīcā ir apvienotas labākās vārdnīcu veidošanas kvalitātes ar inernetmeklētāja šarmanto bezrūpību - ir jauns vārds, paņemam un pieskaitām pie pārējiem. Šīs abas pieejas apvienojusi vārdnīcas sastādītāja, jo Intai Rozenvaldei ir gan enciklopēdiju un zinātniskās literatūras rediģēšanas pieredze, gan arī azarts un uzņēmība vienai pašai sastādīt vārdnīcu, ievērojot iepriekš neredzētus principus. Protams, ka to var izdarīt tikai tad, ja jaunu vārdu kolekcionēšana kļūst par vaļasprieku un ikdienas dzīvesveidu. Tāpēc nemaz nebūs pārspīlēti turpmāk to saukt par Rozenvaldes, nevis "preses lasītāja" vārdnīcu, lai gan tieši to jau sastādītāja intensīvi ir darījusi šajos trijos gados, kamēr svešie vārdi tika krāti, - lasījusi presi. Pateicoties I.R., tapusi vārdnīca, kurā apkopoti presē pamanītie jaunie jēdzieni, pārsvarā paši ar saviem jauniem vārdiem. Piemēram, "Enerdžeizers - bateriju lādētājs" (139.lpp.). Sastādītāja ir saskatījusi presē un ievietojusi savā alfabētiskajā sarakstā arī jaunus jēdzienus, izteiktus ar veciem vārdiem: "Kausējamais katls - valsts, apvidus vai situācija, kur intensīvi notiek tautu un rasu sajaukšanās" (243.lpp.). Vārdnīcā atrodami arī veci svešvārdi, ko ļoti jauni lasītāji varētu nezināt: "Sutkas - soda veids Padomju Savienībā - 15 diennaktis arestā, parasti par sīko huligānismu u.tml." (454.lpp.). Man reiz tika aizrādīts: "Esmu skolotājs, bet jūtos draņķīgi, ja, lasot jūsu žurnālu, nevienā vietā neatrodu atšifrējumu, kas tas bieži pieminētais PR īsti ir!" Lasiet vārdnīcas 378.lappusē: "PR - abreviatūra no angļu public relations - sabiedriskās attiecības." Vārdnīcu ar prieku var tāpat vien palasīt, jo lielu teksta daļu aizņem pēc sastādītājas prāta un labās gaumes izvēlētie ilustratīvie citāti no preses. Piemēram, vārdam "hronogrāfs" I.Rozenvalde piemeklējusi šādu citātu: "Šis vīrieša mehāniskais hronogrāfs ir veidots no tērauda" (206.lpp.). Lasot pārliecinos, ka ar jauniem jēdzieniem latviešu valodu visvairāk apgādā laikraksts Diena, Neatkarīgā Rīta Avīze, diezgan pamanāms ir arī žurnāls Rīgas Laiks. Tas nemaz nav priecīgs pārsteigums, bet gan personiska atbildība katram rakstītājam, kuru darbus publicē šie preses izdevumi - kā tu pateiksi, kā izstāstīsi kaut ko jaunu, tā to nodrukās un tā to visi turpmāk arī zinās. No vārdnīcas uzzinu, ka Rīgas Laiks iepazīstinājis plašāku loku ar senajiem mūzikas instrumentiem, piemēram, "lautas līdzinieku - ūdu", publicējis teikumu "Šajā laikā [pirms harakiri izdarīšanas] parasti tika uzrakstīta atvadu haika, kurai visbiežāk gan nebija mākslinieciskas vērtības" (186.lpp.), un, protams, kurš gan cits būtu pieminējis arī koprolītus un koprofilus. Šajā vārdnīcā preses darbinieku izglītības līmenis ir kā uz delnas. Ja kāds autors lāga nav zinājis, par ko viņš raksta un kā rakstīt, vārdnīcā ievietots citāts tāds, kāds nu tas ir. "1998.gadā Penelope beidzot arī pati saņēma Goiju kā labākā spāņu aktrise" (175.lpp.). Taču gan mākslinieka vārds, gan tāda paša nosaukuma Spānijas kinobalva Goya jāatveido tieši no spāņu valodas kā "Goja", bez iepriekšējos laikos ievazātās krievu valodas starpniekformas. Šķirkļavārdiem sastādītāja ir sameklējusi cilmi un skaidrojumu, gribas pieminēt redaktores Ildzes Jurisones nopietno profesionālo līdzdalību šajā piņķerīgajā uzdevumā, tas vis nav Vollesu sagatavot izdošanai. Rūpīgi ir sakrāti un precīzi minēti visi atrastie atšķirīgie lietojumi - "afrodīzijs, afrodiziaks, afrodīziaks" vai "frisbijs, frīsbijs, frīzbijs". Loģiski un vienkārši. Tik vienkārša šķiet arī pati vārdnīca, kad lielais darbs ir padarīts un visi svešie vārdi, kurus kā svešus subjektīvi ir saskatījusi filozofe Inta Rozenvalde, ievietoti līdz šim nebijušos, bet vārdnīcas lietošanai ideāli piemērotos pusmīkstos vākos. Par to jāpateicas papīra magnātam Jurim Lapam. Jāpatur grāmata rokās, lai to novērtētu. Skatīsimies pēc laika, kuri vārdi un kādās formās ieviesīsies latviešu valodā un nebūs vairs tik sveši, kuri netiks vairs lietoti, aizmirsīsies un paliks tikai šajā vārdnīcā. Šī nav normējoša vārdnīca, tajā ir uzrādīta valodas attīstības situācija, kāda tā ir 2004.gadā. Apzināti lietoju atgriezenisko formu "ieviesīsies", jo tiešām uzskatu, ka jaunu vārdu nostiprināšanās ir pašplūsmas process, ka tas ir valodas lietotāju ziņā un ka normējošā valodniecība pašlaik netiek līdzi valodas attīstībai. Varu tikai vēlēties, lai sadzirdamākā balss un lielākās tirāžas būtu gudri veidotām svešvārdu formām, kas nekrīt laukā no latviešu valodas sistēmas. Atbalstu savām domām negaidīti atradu tepat Rīgas Laikā, kur jūlija numurā Tālis Tisenkopfs rakstā par 1962.gadu saka: "Arī partijas dekrēti un plēnumu lēmumi kļuva par dzīvu sociālu faktu tikai tad, kad cilvēki no tiem ietekmējās, kad to sekas apzināti vai neapzināti kļuva par rīcības motīvu. Ikdienas dzīve parāda, cik lielā mērā cilvēki paši līdzdarbojās sabiedrības veidošanā un bija atbildīgi par to. Ko viņi varēja vai nevarēja, gribēja vai negribēja darīt." 3X3 - tas ir svarīgi Anda Līce, Diena 07/19/04 Mēs visi aizgūtnēm izslimojam virtuālo realitāti. Datorspēles, e- pasts, finanšu darījumi ar datora starpniecību, bankomāti, automatizētā sadzīves tehnika rada ilūziju par tehnoloģiju visvarenību un cilvēka pilnīgu atkarību no tām. Nākamo paaudžu apziņā veidojas priekšstats - visa dzīve notiek kā pēc burvju mājiena, vajag tikai iemācīties nospiest pareizās pogas. Taču, kad pogas ir gana spaidītas, kas ir diezgan vienmuļi un nogurdinoši, cilvēks sāk ilgoties pieskarties pasaulei pa īstam. Mēs ar īpašu interesi un aizkustinājumu aplūkojam senos darba rīkus un pētām senos amatus. Mūs kā magnēts pievelk tā bijuma daļa, kurā tik daudzveidīgi ir izpaudies daudzu paaudžu radošais gars. Lietas, kurām ir nestandarta zīmogs, šķiet iekārojamākas par sērijveida ražojumiem. To, ko apzīmē ar vārdu "eksotisks", cilvēki galvenokārt meklē nevis nākotnē, bet pagātnē. Laikam gan ikviens savā bērnībā noslēpuma gaidās ir vēris vaļā vecāsmātes kumodi un cēlis pūra lādes vāku. No modernā noguruši, mēs atgriežamies pie senā elementiem interjeros, apģērbā, mūzikā un citās mākslās. Pat gribēdami mēs nespējam aiziet no gadsimtos sakrātā mantojuma. Un kurp gan vajadzētu iet? Spriežot pēc plašsaziņas līdzekļu visai virspusējās intereses par tādu parādību kā jau kopš 1990.gada Latvijā notiekošo 3x3 nometni, jāsecina - sabiedrība to vēl nav pilnībā novērtējusi un valsts no savas puses tās nerosina un finansiāli neatbalsta. Bet žēl gan - novārtā tiek atstāta viena no ļoti nopietnām sabiedrības vienošanas iespējām. No latviešu mītnes zemēm Latvijā ienākusī nometnes ideja, ar tautiešu visādu veidu morālo un materiālo atbalstu attīstās tālāk. Ja svešumā ar nolūku kopt savu identitāti nometnes dzīve no apkārtējās sabiedrības bija jānošķir, tad Latvijā gluži otrādi - vietējo sabiedrību nometnes dzīvē iesaista, un ieguvums ir abpusējs. Pašvaldības to ir sapratušas un iespēju robežās nometnes atbalsta. Tajās ik reizi kopā sanāk vismaz divi simti dažādu paaudžu cilvēku no visām pasaules malām ar domu bagātināt sevi, kopt sevī un citam citā latvisko patību un līdz ar to stiprināt un atjaunot savstarpējās attiecības ģimenē. Tas notiek it kā pats no sevis savstarpējas labvēlības gaisotnē, caur senajiem amatiem un kultūras mantojumu, ko zinātāji nodod no rokas rokā, caur dabu, dzīvojamās vides iekārtojumu un pašu veidoto sadzīvi. Ar paša rokām izkaltu sudraba gredzentiņu ne viens vien glabā kā piemiņu par kaut ko pirmreizēju un skaistu. Tikko ir beigusies divdesmit septītā (!) nometne. Tās dalībniekiem Ērgļi vairs nebūs jāmeklē uz kartes, ikviens ir paņēmis sev līdzi kaut ko no Ērgļu apkaimes bagātās kultūrvides un novada īpatnībām. Un arī kādu daļiņu savas sirds tur atstājis. Lai kādreiz atgrieztos. Varbūt. Septiņu dienu garumā šīs mazās dzīvi apliecinošas domāšanas un darbošanās saliņas gaišus nospiedumus atstāj visos Latvijas novados. Lieki teikt, cik tas ir svarīgi šajā depresīvajā laikā, kad valsts sevi no tautas patiesībā ir nošķīrusi. Rīga pārtop par Eiropas kultūras centru NRA 07/20/04 Eiropiādes starptautiskās komitejas prezidents Bruno Pēters atzīst, ka Rīga ir gatava uzņemt viesus Eiropas tautu kultūras un mākslas festivālā Eiropiāde 2004, kas Rīgā norisināsies no 21. līdz 25. jūlijam. "Lai kurā Eiropas valstī tiktu rīkota Eiropiāde, es vienmēr apbrīnoju Baltijas valstu cilvēku dziedāt un dejot prasmi, kā arī uzdrīkstēšanos mērot pat tālus ceļus pa Eiropu, lai savu folkloru nestu pasaulē," sacīja B. Pēters. Visi Eiropiādes dalībnieki maksā dalības maksu - 80 eiro par pasākumu, kas sedz aptuveni 30 procentus no visiem tiem izdevumiem, ar kuriem jārēķinās pilsētai, kurā Eiropiāde notiek. Dalībnieki, kuri piedalījušies Eiropiādē, tiek aicināti arī uz nākamajiem festivāliem. "Tādējādi ir izveidojies zināms kultūras klubs," sacīja B. Pēters. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs apstiprināja, ka Eiropas tautu kultūras un mākslas festivāla Eiropiāde 2004 Rīgas domes organizācijas komitejas sēdē nekādas izmaiņas vai precizējumi līdzšinējā pasākuma programmā nav ieviesti. Pirmā Eiropiāde notika 1964. gadā. Par to, kurā valstī nākamreiz norisināsies šis pasākums, tiek domāts jau piecus gadus pirms plānotā pasākuma. Tādējādi šobrīd jau ir zināms, kurā valstī dziedātāji un dejotāji no visas Eiropas pulcēsies nākamos piecus gadus. Tomēr neatklāja, kurai valstij Rīga šogad nodos Eiropiādes rīkošanas karogu, saglabājot intrigu. "Rīgai ir ļoti laba reputācija lielu pasākumu organizēšanā. Spriežu pēc Rīgai 800 un dziesmu un deju svētkiem, jo pats uz šiem pasākumiem esmu bijis," saka Eiropiādes starptautiskās komitejas prezidents Bruno Pēters. Jaunas izstādes šonedēļ NRA 07/20/04 Liepājā, Karostā, vakar darboties sācis tirgus, kurā mākslinieki no Berlīnes apmaiņai piedāvās vārdus, ticējumus, dziesmas un sakāmvārdus, pretim gaidot šīs puses dziesmas, vārdus un fotogrāfijas, kā arī citas materiālas un nemateriālas lietas. Karostas tirgū mainīties varēs līdz 27. jūlijam. Majoru kultūras namā šodien atklāj mūsu fotomākslas vecmeistara Gunāra Bindes septiņdesmit gadu jubilejas cikla Subjektīvā enciklopēdija kārtējo izstādi. Kā solījis, mākslinieks jubilejas retrospekciju rīko visu gadu un šoreiz kārta erotiskām, saulainām noskaņām sievietes ķermenī. Līdz augusta vidum Majoros būs skatāmas piecdesmit Gunāra Bindes melnbalto fotogrāfiju autorkopijas. Nenokavējiet! Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē 21. jūlijā atklās Lietuvas Nacionālās bibliotēkas sagatavotu izstādi Drukas aizlieguma laika dokumenti un izdevumi Lietuvā (1864 -1904). Izstāde iepazīstina ar drukas aizlieguma vēsturi, nozīmīgākajām izdevumu grupām - graždankām (kirilicas modifikācija), kontrafakcijām (izdevumi ar falsificētām ziņām par to izdošanas laiku, vietu utt.) un elementāriem (ābecēm), tā laika periodiskajiem izdevumiem. Lietuviešu grāmatniecības attīstību 19. gs. otrajā pusē ietekmēja divi notikumi - dzimtbūšanas atcelšana 1861. gadā un aizliegums iespiest lietuviešu grāmatas un periodiku tradicionālajā latīņu rakstībā. Visas lietuviešu grāmatas un periodika bija jāiespiež kiriliskajā rakstībā. 1904. gada 7. maijā lietuviešu sabiedriskie darbinieki panāca impērijas valdības piekrišanu drukāt ar latīņu burtiem. 2004. gadā Lietuva atzīmē drukas aizlieguma ar latīņu burtiem atcelšanas simtgadi ar Valodas un grāmatas gadu. Galerijā Māksla XO 22. jūlijā atklās Ināras Petrusēvičas gleznas Sapņu teātris. Ināra Petrusēviča: "No rīta pamostoties prātā nāk nosapņotais - mūs piemeklējušās izjūtas. Realitāte un sapņi nav atdalāmi. Viņi ir tikpat mainīgi kā mūsu ikdienas dzīve, un mūsu spēkos nav tos paturēt." Mākslinieks sapņus var pārvērst aizraujošā ceļojumā, kas sākas gleznās un ļauj zemapziņas impulsiem un ilūzijām pārtapt realitātē. Lielvārdē, A. Pumpura muzejā, no 22. jūlija būs skatāma izstāde Līgavas kleita. Kādās kleitās līgavas tērpjas šodien, kādas līgavas kleitas savos skapjos glabā mūsu māmiņas vai pat vecmāmiņas. Muzeja darbinieki aicinājušie lielvārdiešus, Ogres rajona iedzīvotājus aizdot muzejam savas atmiņas - līgavas tērpus, vecāku un jaunāku laiku kāzu fotogrāfijas. Muzeja darbinieki cer, ka starp līgavas kleitām iegadīsies arī kāds līgavaiņa uzvalks, smokings vai fraka. Stikla mākslas galerijā 22. jūlijā atklās Kristīnas Sunepas-Celmiņas personālizstādi Piecpadsmit... Veidot darbus mākslinieci iedvesmojusi K. Skalbes pasaka Piecpadsmit. Melnbaltajos kausētā stikla objektos sastingušas mākslinieces sajūtas par pasaku, par vērtībām, kas svarīgas cilvēkiem, kas atsakās skaitīt tālāk par piecpadsmit. Vēl pēdējās dienas pirms izstādes stikla darbus papildinās mākslinieces uzņemtas fotogrāfijas. Fotoklubā Rīga no 23. jūlija būs skatāma Eiženijas Freimanes personālizstāde. Fotomākslinieces darbi tapuši Rīgā, skatot pilsētu ne gluži no parādes puses. Darbi ir kā dokumentāls apliecinājums, ka pilsēta top. Galerijā Mākslas dārzs 23. jūlijā atklās fotogrāfa Kārļa Lakšes 110 gadu jubilejai veltītu izstādi Vērotājs. Kārlis Lakše (1892-1949) ir viens no izcilākajiem 1920.- 40. gadu latviešu fotogrāfiem, kuru var dēvēt par 20. gadsimta pirmās puses subjektīvo dokumentālistu. Klāt Saulkrastu džeza festivāls NRA 07/21/04 Nākamo nedēļu mūzikas cienītājiem būs iespēja pavadīt džeza ritmos. Jau septīto reizi Saulkrastos notiks starptautiskais džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz"2004. Atgriežoties pie festivāla sākotnējām tradīcijām, tā būs džeza mūzikas un improvizācijas piesātināta nedēļa, kurā uz vienas skatuves kopā spēlēs džeza mūziķi no visas pasaules, kā arī nometnes audzēkņi. Saulkrasti Jazz"2004 laikā notiks mācības jaunajiem džeza interesentiem vokālajā, sitaminstrumentu, saksofona, taustiņinstrumentu, ģitāras un šogad arī pirmo reizi metāla pūšaminstrumentu klasē. Nometnei pieteikušies krietni vairāk nekā 100 interesentu. Tā kā tas ir vairāk, nekā var izmitināt nometnes atrašanās vietā Saulkrastos, atpūtas kompleksā Minhauzena Unda, tiks celta arī telšu pilsētiņa. Mācīties džeza spēli uz Latviju brauks arī jaunie mūziķi no Ukrainas, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas. Klausītāji ik vakaru no 26. līdz 30. jūlijam pulksten 20 turpat Minhauzena Undā tiek aicināti uz koncertiem un Jam Session. Muzicēs Latvijas džeza grupas Cool Jazz, Nick Gotham&Abi Gali, Sky Groove, Gulf Stream. Vakara Jam Session satiksies un muzicēs festivāla viesi un pasniedzēji Stīvs Logans (basģitāra, ASV), Tena Palmere (vokāls, Kanāda), Mihaels Kītners (sitamie instrumenti, Vācija), Kšištofs Zavadskis (sitamie instrumenti, Polija), Miklošs Birta (ģitāra, Ungārija), Olga Pīrāgs (vokāls, Latvija), Vladimirs Sollaniks (taustiņinstrumenti, Ukraina), Vladimirs Ugoļņikovs (ģitāra, Baltkrievija), Gregorijs Nemirovskis (trompete, Ukraina), Inga Bērziņa (vokāls, Latvija), Niks Gothems (saksofons, Latvija) u.c. Saulkrasti Jazz"2004 noslēguma koncerts notiks 31. jūlijā pulksten 19, kā allaž, Saulkrastu estrādē. Koncerta īpašais viesis būs Šveices ekstravagantais bundzinieks, drum"n"bass virtuozs Džo Džo Meiers, kurš tiek atzinīgi vērtēts avangarda cienītāju aprindās, pateicoties viņa unikālajām performancēm, kurās tiek sintezēta elektronika ar dzīvajām bungām. Džo Džo Meiera uzstāšanos papildinās R&B-bop Trio (Stīvs Logans, Miklošs Birta, Kšištofs Zavadskis). Noslēguma koncertā īpaši tiks godināta arī Latvijas džeza mūzikas dziedātāja Olga Pīrāgs, kura tieši uz Saulkrastu skatuves atzīmēs savu skatuves gaitu 30 gadu jubileju. Pašā noslēgumā - dejas Latīņamerikas ritmos ar Jelgavas bigbendu. Citas ziņas Latviju Olimpiskās spēlēs pārstāvēs 32 sportisti LETA 07/16/04 Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) izpildkomitejas sēdē ceturtdien apstiprināja komandas sastāvu dalībai XXVIII Olimpiskajās spēlēs Atēnās. Latviju Olimpiādē pārstāvēs 32 sportisti. Latvija tiks pārstāvēta 11 sporta veidos - delegācijā būs 14 vieglatlēti, seši peldētāji, divi vingrotāji, divi riteņbraucēji, divi modernās pieccīņas sportisti un pa vienam pārstāvim svarcelšanā, kanoe airēšanā, džudo, grieķu-romiešu cīņā, burāšanā un šaušanā. VCP: Korupcija ierēdņu vidū nemazinās, jo nav ticības par iespējām tikt pieķertiem LETA 07/19/04 Korupcija ierēdņu vidū nemazinās, jo nav ticības par iespējām tikt pieķertiem, atzina Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) Civildienesta kontroles departamenta vadītājs Māris Knoks. Knoks uzskata, ka ierēdņu korumpētību varētu mazināt vairāk atklāto kukuļošanas lietu. "Amatpersonas netic, ka tiks noķertas, ņemot kukuļus," norādīja VCP pārstāvis, piebilstot, ka līdz ar to ierēdņiem nav bail pārkāpt likumu. Jau 2001.gadā ar Ministru kabineta lēmumu tika nolemts ieviest ētikas kodeksus valsts pārvaldes iestādēs. Dažās no tām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā un muitā, ētikas kodeksi ir specifiskāki un padziļināti. Knoks tomēr uzskata, ka ar ētikas kodeksu palīdzību ierēdņu korumpētību mazināt neizdosies. Šis varētu būt tikai viens no veidiem problēmas risināšanā. "Informēšana par to, ka naudu ņemt ir slikti, var būt viens no soļiem, kam ir maza ietekme," skaidroja VCP pārstāvis. Knokam esot grūti izvērtēt korupcijas līmeni Latvijas valsts pārvaldes iestādēs, jo šādas lietas nonāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, nevis VCP. Arī tas, ka VCP nestrādā ar iedzīvotājiem, bet tikai amatpersonām, neļaujot "izbaudīt" naudas došanu. Atsaucoties uz vairākiem pētījumiem, VCP pārstāvis pieļauj, ka korupcija ierēdņu vidū ir problēma. Knoks uzskata, ka vislabāk šī negatīvā parādība ir novērojama būvniecības nozarē, kur pastāv kontroles trūkums, kas "ir laba augsne korupcijai". "Ierēdņi tāpat kā iedzīvotāji neizprot likumu normas un to piemērošanu," novērojis Knoks. Viņš skaidroja, ka, pastāvot "šādam haosam", iedzīvotāji ir spiesti maksāt, lai atrisinātu sev nepieciešamos jautājumus. Būvniecībā esot arī novērojams tas, ka iestādes nemācās no iepriekš pieļautajām kļūdām, tās atkārtojot. Jau ziņots, ka Eiropas Padomes pretkorupcijas eksperti publicētajā ziņojumā par situāciju korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā iesaka valdībai uzlabot likumdošanu, lai novērstu ierēdņu korumpētību, kā arī ieviest ētikas kodeksus visās valsts un pašvaldības institūcijās. Par šo rekomendāciju izpildi Latvijai ir jāinformē līdz 2005.gada beigām. 2002.gadā pieņemtajā pirmās kārtas ziņojumā novērtēšanas speciālisti no Somijas un Čehijas pauda sašutumu par korupcijas apmēriem Latvijā un sabiedrības mierīgo attieksmi pret to. Toreiz Latvijas varas iestādēm tika ieteikts uzlabot pretkorupcijas operatīvās metodes, policijas darba kontroli, kā arī nodrošināt kārtību, kādā Saeimas deputātiem, Valsts prezidentam un tiesnešiem var tikt atņemta imunitāte gadījumā, ja amats izmantots savtīgās interesēs. Viena no traģiskākām nedēļas nogalēm uz Latvijas ceļiem LETA 07/19/04 Aizvadītās brīvdienas bijušas viena no pēdējā laika traģiskākajā m nedēļas nogalēm uz Latvijas autoceļiem - ar daudzām smagām avārijām, kurās gājuši bojā kopumā 10 cilvēki un vēl daudzi guvuši ievainojumus. Policija brīvdienās reģistrējusi kopumā 48 avārijas ar cietušajiem un bojāgājušajiem, liecina Valsts policijas apkopotā statistika. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija liecina, ka daudzas avārijas bijušas ļoti smagas un vajadzējis cietušos un bojāgājušos ar speciālu tehniku "izgriezt" no samīcītajām automašīnām. Ceļu policijas priekšnieks Visvaldis Puķīte lielo avāriju skaitu skaidroja ar "totālu" ceļu satiksmes noteikumu ignorēšanu un pat elementāro prasību neievērošanu no transportlīdzekļu vadītāju puses. Puķīte aģentūrai LETA sacīja, ka ir šokā par šādu ceļu satiksmes dalībnieku attieksmi pret braukšanas noteikumiem. Pie lielā traģisko avāriju skaita esot vainojama tieši klaja satiksmes noteikumu ignorēšana. Policija no savas puses esot izdarījusi visu, lai mazinātu traģisko negadījumu skaitu. Pieņemta jauna likumdošana, veikta kontrole, taču likumsargu spēkos nav katrā spēkratā ielikt pa policistam, norādīja Puķīte. Tieši jūlija trešās nedēļas nogalē jau otro gadu pēc kārtas uz Latvijas ceļiem bijušas īpaši daudz smagas avārijas. Šogad bojā gājuši četri bruņoto spēku virsnieki LETA 07/19/04 Šā gada sešos mēnešos, pildot dienesta pienākumus, gājuši bojā četri Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsnieki. Savukārt pagājušā gada laikā nevienam NBS karavīram un virsniekam dienesta laiks nebeidzās letāli, apliecināja NBS Preses un Informācijas nodaļas pārstāve seržante Aļona Ņikitina. Jau ziņots, ka, pildot profesionālā militārā dienesta pienākumus starptautiskajā misijā Irākā, šā gada 8.jūnijā munīcijas neitralizēšanas operācijas laikā gāja bojā NBS Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas rotas vada komandiera vietnieks virsleitnants Olafs Baumanis. Savukārt 20.janvārī Liepājā, veicot Jūras spēku Kara kuģu flotiles mīnu meklētāja M-03 "Namejs" zemūdens daļas apskati, bojā gāja 23 gadus vecais Ūdenslīdēju komandas komandieris leitnants Aivis Doniks, kurš Jūras spēkos dienēja no pagājušā gada maija. Ņikitina pastāstīja, ka vēl viens NBS Gaisa spēku virsnieks gāja bojā šā gada maijā Ungārijā. Viņš bijis nosūtīts uz angļu valodas apmācībām, bet pēkšņi miris no sirdslēkmes. Tāpat pēkšņi ar kādu sirdskaiti šogad miris Drošības dienesta virsnieks. Ņikitina par šo gadījumu plašāku informāciju nevarēja sniegt. Šā gada sešos mēnešos bruņotajos spēkos ir reģistrēti 706 militārās disciplīnas pārkāpumi. No tiem 325 gadījumos ir bijusi dienesta pienākumu nolaidīga izpilde. Reģistrēti 108 pārkāpumi, pildot iekšējo un sardzes dienestu, 99 neattaisnoti dienesta kavējumi, daļas patvaļīga atstāšana vai nesavlaicīga atgriešanās dienesta vietā, kā arī ir konstatēti 38 pārkāpumi, kas saistīti ar alkohola lietošanu. Visvairāk uzskaitīto pārkāpumu ir konstatēti obligātā militārā dienesta karavīru vidū. Vidusskolēni saņem atestātus NRA 07/20/04 Vakar vidusskolu absolventi saņēma sertifikātus par centralizēto eksāmenu kārtošanu. Šogad nesekmīgi kārtojot eksāmenus un neiegūstot nevienu punktu, vidējās izglītības sertifikātu nesaņēma 51 skolēns. Kopumā sagatavoti 45 tūkstoši sertifikātu. Pagaidām vēl nav zināms, cik no visiem vidusskolu beidzējiem centralizētajos eksāmenos izdevies saņemt visaugstāko vērtējumu, proti, A līmeni, un cik daudzi saņēmuši vismazāko punktu skaitu - F līmeni. Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājs Māris Krūmiņš sacīja, ka apkopotie rezultāti būs zināmi tikai septembrī. "Visi iegūtie dati vēl ir jākvalificē un pēc tam korekti jāinterpretē, tad arī varēs spriest, vai vispārējais vidusskolēnu zināšanu līmenis ir cēlies. Zināms tikai tas, ka 51 vidusskolēns, nesekmīgi kārtojot centralizētos eksāmenus, vidējās izglītības sertifikātu šogad nesaņems," sacīja M. Krūmiņš. Viņš pastāstīja, ka esot bijušas arī tādas augstskolas, kurām reflektantu eksāmenu rezultāti bija jāzina jau pirms oficiālās rezultātu paziņošanas. "Tāda bija Banku augstskola, kura uzņem arī studentus no Lietuvas un Igaunijas. Uz īpašas vienošanās pamata to reflektantu angļu valodas un matemātikas eksāmenu rezultātus, kuri vēlējās iestāties Banku augstskolā, mēs sagatavojām ātrāk," sacīja M. Krūmiņš. Centralizēto eksāmenu labošanā bija iesaistīti daudzi pedagogi. Angļu valodas skolotāja Maija Grauziņa laboja un vērtēja vairāk nekā 100 vidusskolēnu angļu valodas runātprasmi. "Jāsecina, ka skolēniem ir labas angļu sarunvalodas prasmes. Tomēr tika konstatēts gadījums, kad skolotājs uztraukumā audioiekārtai nospiedis nevis audio ierakstīšanas pogu, bet gan taustiņu play. Līdz ar to bija tukšas audiokasetes un vairāku skolēnu runātprasme svešvalodā netika izvērtēta," sacīja M. Grauziņa. M. Krastiņš pieļauj, ka konkrētajā gadījumā pēc ISEC ieteikuma rasts risinājums, jo kļūme nav radusies skolēnu vainas dēļ. Āgenskalna valsts ģimnāzijas skolotāja Ilze France piedalījās matemātikas centralizēto eksāmenu labošanā un atzīst, ka nevar objektīvi spriest, vai vidusskolu beidzēji ir kļuvuši zinošāki, jo katru gadu viņai jālabo citas skolas skolēnu darbi. Šogad vidusskolēniem bija jāliek pavisam pieci centralizētie eksāmeni. Divi eksāmeni - latviešu valodas un svešvalodas - bija obligāti, vienu izvēlējās mācību iestāde, divus - skolēns pats. Centralizēto eksāmenu labošanā tika iesaistīti gandrīz 2500 pedagogu. Ir cerība redzēt olimpiskās spēles NRA 07/21/04 Lai līdz 13. augustam Latvijas Televīzija (LTV) pagūtu iegādāties nepieciešamo videotehniku olimpisko spēļu translācijai, valdība vakar ļāva šo tehniku iegādāties nevis atklātā konkursā, bet sarunās, ziņo BNS. Kā jau Neatkarīgā rakstīja, steiga ir tāpēc, ka iepriekš izsludinātā atklātā konkursa uzvarētāja SIA Eksperts pro saistībā ar firmas reorganizāciju atteikusies slēgt iepirkuma līgumu. Pamatojoties uz šo informāciju un ņemot vērā, ka pārējo pretendentu piedāvājumi neatbilst nolikuma prasībām, iepirkuma komisija pieņēma lēmumu izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Rezerves daļas videokamerām, videomagnetofoniem un televīzijas tehnikai LTV nepieciešamas olimpisko spēļu pārraides nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka olimpiskās spēles sākas 2004. gada 13. augustā, radusies steidzamības situācija, kuras dēļ LTV nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Tāpēc televīzija lūdza atļauju piemērot sarunu procedūru. Trūkst ārstu LETA 07/21/04 Valstī patlaban trūkst 444 dažādu specialitāšu ārstu, liecina Veselības ministrijas apkopotā statistika. Visvairāk trūkst pamata specialitāšu mediķu tajās nozarēs, kur ir liels darba apjoms un kur palīdzība iedzīvotājiem ir visvairāk nepieciešama - ģimenes ārsti un neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi, pastāstīja Sabiedrības veselības departamenta veselības aprūpes resursu nodaļas vadītājs Andis Viļums. Patlaban trūkst 63 ģimenes ārstu, 52 neatliekamās palīdzības ārstu un 35 anesteziologu-reanimatologu. Pārējās nozarēs speciālistu trūkums ir mazāks. Šaurās specialitātēs, kur gadā nepieciešams sagatavot tikai vienu vai divus ārstus, mediķu skaits tiek nodrošināts, pastāstīja Viļums. Visvairāk speciālistu trūkst Latgales reģionā un mazāk apdzīvotos lauku rajonos. Rīgā, lielajās pilsētās un rajona centros mediķu skaits ir pietiekams. Lielupē ielaiž zandartus Latvijas Avīze 07/21/04 Vakar (otrdien) Jūrmalas dome par saviem līdzekļiem Lielupē ielaida 32 tūkstošus vienas vasaras vecuma zandartu, tādējādi dodot cerību uz nedaudz lielākiem lomiem piekrastes zvejniekiem un makšķerniekiem. Valsts zivsaimniecības pārvaldē pieejamā informācija liecina, ka pēdējos gados Lielupē pārsvarā ielaisti taimiņi un laši, bet zandarti pēdējo reizi ielaisti pirms diviem gadiem. Jūrmalas domes Vides komisijas speciāliste Gunta Cēbere teic, ka domes plānos gan bijis upē ielaist 250 tūkstošus zandartu mazuļu, taču Doles zivaudzētava, kur zandartu mazuļus audzē, tik lielu apjomu atteikusi. Iemesls vienkāršs - vispirms jāizpilda valsts pasūtījums par zivju ielaišanu publiskajos ūdeņos un, ja zivju mazuļu paliek pāri, pie tiem tiek arī pašvaldības. Valsts zivsaimniecības pārvaldes speciāliste Gunta Ozoliņa stāsta, ka valsts plānos šogad ir publiskajos ūdeņos ielaist kopumā 1,05 miljonus zandartu mazuļu, ap miljonu vimbu mazuļu, tādu pašu apjomu plaužu mazuļu, arī vairāk nekā miljonu lašu, kā arī taimiņu mazuļu. Vēl tiek atražoti nēģi, līdakas un citas zivis. Kopumā šogad valsts ūdeņos tiks izlaisti ap 10 miljoniem dažādu zivju mazuļu. Speciālisti cer, ka plānus izdosies izpildīt, neskatoties uz to, ka pērn un šogad sarežģīto laika apstākļu dēļ zvejniekiem un zivaudzētavu speciālistiem bija grūti savākt nepieciešamo daudzumu zivju ikru, kas tālāk tiek izaudzēti par mazuļiem un ielaisti atpakaļ ūdeņos. Turklāt pašvaldību interese par iekšējo ūdeņu papildināšanu ar zivju mazuļiem ir liela. Tā, piemēram, pērn Zivju fonds izskatīja un atbalstīja 16 projektus 26,5 tūkstošu latu vērtībā par zivju ielaišanu iekšējos ūdeņos. Šā gada piecos mēnešos fonds saņēmis deviņus projektus. Beidzot esam sagaidījuši īsti vasa- rīgu laiciņu - dienā gaisa tempera- tūra ir ap + 25oC līdz + 29oC, naktīs gan ir vēsāks - ap + 15oC. Par saulīti priecājamies un baudām to katru dienu, taču ar peldēšanos gan vēl ir kā ir - īsti nesanāk, jo ūdens vēl samērā auksts. Nu bet ir daži drosminieki, kuri ir jau peldējušies ... Pateicoties saulainajām dienām, zemnieki bei- dzot varēja nopļaut pļavas un savākt sienu, bet citādi - nu jau atkal varētu uzlīt lie- tutiņš, lai noskalotu pilsētas putekļus. Anda Jansone, trešdien, 21. jūlijā