K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

 

Nr. 421: 2005. g. 18. - 24. novembris

 

 

Valsts svētkos...

 

Ar ģimeni skatīt Latvijas sargus

Aija Bambale,  NRA  11/19/05    Pirmo reizi militārajā parādē Latvijā piedalās NATO iznīcinātāji.

Vakar, Latvijas valsts 87. dzimšanas dienā, 11. novembra krastmalā pulcējās ļaudis, lai noskatītos militāro parādi. Tās laikā stipri putināja, bet sniegs netraucēja vairākiem tūkstošiem ļaužu klausīties valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas svētku uzrunu, ar pārliecību dziedāt līdzi valsts himnu, vērot militāro vīru soļošanā un noskatīties kara tehnikas parādē.

Daudzi parādes vērotāji bija ieradušies ar savu ģimeni. Mazi bērni sasēduši tētiem un mammām uz kakliem, valsts karodziņiem rokās, sarkaniem deguniem un smaidu uz lūpām. Aprunājos ar vairākām ģimenēm, un visas kā viena atzina, ka jūtoties ļoti labi un iekšēji esot svētku sajūta. Dainis Zauls ar savu mazo meitiņu Elīzu jau baudījuši svētku brokastis, atnākuši uz parādi paskatīties kareivjus un militāro tehniku, bet vakarā vēl plāno doties skatīties salūtu. "Mums 18. novembris nozīmē valsts un mūsu pašu svētku dienu, dienu, kad Latvijas ieguva savu neatkarību," stāsta nedaudz sabijušās Elīzas tētis Dainis. Divu dēlu mamma Evita Dāve ieradusies kopā ar saviem puikām – Ivo un Danielu. "Mēs mājās daudz runājam par šādām svētku un atzīmējamām dienām, lai viņi, vēl maziņi būdami, jau zina ne tikai to, ka kaut ko svin, bet arī kādēļ šos svētkus svin," pastāstīja Evita. Viņi nolēmuši arī apmeklēt svētku salūtu vakarā, ja vien bērni nebūšot noguruši un negribēšot gulēt. Mazais Ivo mammai uz pleciem ļoti uzmanīgi un lielu interesi vēroja bruņu tehniku. Savukārt mazais Ralfs, kurš lielām vaļējām acīm skatījās, kas apkārt notiek, diez vai saprata, kas par svētkiem, gluži vienkārši tāpēc, ka vēl ļoti maziņš. Ralfa tētis Gints Berveiko stāsta, ka citus pasākumus gan neapmeklēšot, jo dēls vēl ļoti maziņš.

Ņikitrenko ģimene – māte Evita, tēvs Agris, un bērni Marta un Artūrs – svētku programmu baudīšot pilnībā, došoties vēl pie Brīvības pieminekļa, vakarā noteikti arī uz salūtu.

Pirms parādes aprunājos ar kareivi, kurš šādā pasākumā pats piedalās pirmo reizi un izjūt sevī lielu godu tajā piedalīties. Jānis Iesalnieks ir students, bet papildus studijām augstskolā apgūst militārās iemaņas Studentu mācību daļā, kas ir pakļauta Cēsīs bāzētajai Instruktoru skolai, studentu vidū vēl joprojām saukts par Studentu bataljonu jeb Studbatu. Jānis pat ar lielīguma sajūtu stāsta: "Parādē piedalīšos pirmo reizi un esmu ļoti lepns par to. Esmu liels Latvijas patriots, tādēļ jūtos ļoti pagodināts. Vismaz vienu reizi mūžā gribējās to piedzīvot – pašam kā kareivim piedalīties 18. novembra parādē." Jautāju viņam, ko viņš saprot ar vārdu patriots un kā viņš to izjūt sevī.

"Ar patriotismu es saprotu cieņu, lojalitāti un patiesu, nevis samākslotu mīlestību pret savu valsti, pret savu tautu. Uzskatu, ka tikai patriotisks valsts kareivis ir kareivja vārda cienīgs. Man, piemēram, patriotisms ir cieši savijies kopā ar nacionālismu," ar lepnumu sirdī stāsta patriotiski noskaņotais kareivis. Šā jaunieša vēlme piepildījās, parādē starp daudziem citiem kareivjiem viņš soļoja lepni paceltu galvu un, šķiet, 18. novembri sirdī. Puisis ar pārliecību stāsta: "18. novembris man nozīmē gadsimtiem ilgu tautas cerību piepildījumu – pašiem sava, neatkarīga valsts. Valsts ir katras tautas identitātes, kultūras un valodas garants. Ja vien, protams, tā spēj arī nosargāt šo iegūto neatkarību." Ar skumjām viņš vēl piebilst: "Mūsdienās tas latviešiem pieaugošās globalizācijas draudu un slikto demogrāfisko situāciju dēļ, kā arī tāpēc, ka daudzi latvieši izceļo un apmetas uz dzīvi ārzemēs, ir ļoti aktuāli. Ja valsts nerūpēsies par tautas patriotismu, tad šādai valstij un tautai nebūs lemts ilgs mūžs." Daudzi cilvēki ieradušies, lai Rīgas centrā un Vecrīgā pavadītu visu dienu, piedaloties dažādos pasākumos.

Arī Jānis pastāsta, ka ieplānojis apmeklēt vēl arī citus pasākumus, lai sajustu svētku noskaņu pilnībā: "Vakarā vēl piedalīšos jauniešu apvienības "Visu Latvijai! rīkotajā tradicionālajā lāpu gājienā. Tieši 18. novembra lāpu gājienā pulcējas ļoti daudz Latvijas patriotu. Tas ir ļoti skaists un brīnišķīgs pasākums. Gājiens, kas klāts ugunīm, dziesmām un sarkanbalti sarkanām krāsām. Vakarā noskatīšos arī salūtu. Valsts prezidente: Latvijā vietas pietiek ikvienam

Gunta Sloga,  Diena  11/19/05    Ar karodziņiem un baloniem rokās, smaidu un prieku sejās piektdien vecpilsētā pulcējās gan lieli, gan mazi valsts dzimšanas dienas svinētāji.

"Jūrnieki — tie parādē bija vislabākie, vai ne?" 15 gadu vecā Sanita jautā savai draudzenei Santai. Meitenes pēc valsts svētku parādes 11.novembra krastmalā kopā ar pāris draugiem pastaigājas pa Vecrīgu, kur valsts svētkus atzīmēt izgājuši lielāki un mazāki pulciņi svinētāju. Šī četrotne jau vairākus gadus sākot svētku svinības ar parādes skatīšanos, bet beigās nāk prezidentes runa un salūts. Šoreiz, mācoties no iepriekšējiem gadiem, pusaudži silti saģērbušies.

Taču, ja gados jaunākie svētku svinētāji Vecrīgā parādās ap pusdienlaiku un pievakarē viņu kļūst aizvien vairāk, tad vecāka gada gājuma cilvēki dominē rīta dievkalpojumā Doma baznīcā. Te ne mācītāju, ne Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas teiktajā neiztiek bez pēdējā laika aktualitātēm. Tā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, netieši atgādinot uzvirmojušās diskusijas par homoseksuālismu, uzsver, ka katram bērnam ir nepieciešama "normāla ģimene". Savukārt V.Vīķe–Freiberga aizlūdz par saticību un iecietību starp Latvijas iedzīvotājiem. Kā atgādinot par pretrunīgi vērtēto Saeimas lēmumu dienu iepriekš, arhibīskaps arī norāda uz lielo postu, ko nodara azartspēles.

Iznākot no Dievnama, turpina snigt pirmais šāgada sniegs, valsts amatpersonas un diplomāti dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tad viņi mēro ceļu uz Saeimu, kur parlamenta priekšsēde Ingrīda Ūdre (ZZS) uzsver, ka neviens Latvijas iedzīvotājs nedrīkst justies kā "iegātnis, laisks sezonas strādnieks vai vīzdegunīgs patērētājs". Kamēr daļa no Saeimā pabijušajiem stundu vēlāk iekārtojas Daugavas krastmalas tribīnē, gar abām ielas pusēm parādes vērošanai jau sapulcējušies lieli un mazi.

Sniegs pamazām pierimst, no mākoņu malas spraucas saule. 10 gadus vecajam Ričardam, kurš kopā ar ģimeni vēro parādi, vislabāk patīk helikopteri, kas velk lielu Latvijas karogu. Taču vēl interesantāk esot bijis redzēt divus amerikāņu iznīcinātājus F16. Tās ir pirmās NATO lidmašīnas, kas, pārslīdēdamas sniega mākoņu pavērtajai debess zilgmei, piedalās militārajā parādē Rīgā.

Tikmēr Sanita gaida prezidentes runu pie Brīvības pieminekļa, jo viņa "vienmēr no sirds runā". Pamājusi pretim karodziņus un lāpas vicinošajiem svinētājiem, prezidente sāk runu, kuras laikā uzsver — Latvijā pietiek vietas ikvienam, lai viņš piederētu pie kādas tautības, ticības vai pārliecības. Vietas pietiek arī tiem, kas vēl nav valsts pilsoņi vai ir aizceļojuši strādāt citur, viņa apgalvo. Iespējas šajā valstī ir, tikai "gribēsim, mīlēsim, darīsim", saka prezidente.

Pēc viņas runas ļaužu pūlis palēnām plūst uz krastmalu. Ugunspuķu uzliesmošanu Rīgas debesīs gaida arī Ričards. "Jā, salūts ir visskaistākais," saka zēns. Ko viņš novēl Latvijai dzimšanas dienā? Lai cilvēkiem būtu labāk dzīvot. "Lai valdība vairāk domā par nabadzīgajiem, lai soda tās mammas, kas var pamest savus bērnus," nopietni nosaka puika, un šie vārdi izklausās daudz patiesāki, nekā no dažas labas amatpersonas mutes nākušais laba vēlējums svētkos.

 

Kur vēsture satiekas ar mūsdienām

Jānis Zvērs,  NRA  11/19/05    Uz valsts svētkiem atklāj skatu torni Ložmetējkalnā.

Atjaunojot skatu torni Ložmetējkalnā, a/s Latvijas valsts meži (LVM) sniedz iespēju visiem interesentiem iepazīt latviešu tautas vēsturē nozīmīgās Ziemassvētku kauju vietas, kā arī aplūkot plašo panorāmu.

Vietā, kur pirms 88 gadiem norisinājās niknās Ziemassvētku kaujas, apmeklētājus atkal priecē skatu tornis, ko atjaunojusi a/s Latvijas valsts meži. "Tas ir mazākais, ko mēs varējām dāvināt Latvijai brīdī, kad ir ārkārtīgi svarīgi atcerēties tos, kam esam parādā par brīvību," skatu torņa atklāšanā Ložmetējkalnā sacīja LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Atklāšanas laikā amatpersonas un pārējie sanākušie nolika ziedus pie piemiņas akmens strēlniekiem, apmeklēja jaunatklāto torni un pēcāk, malkojot karstvīnu, sildoties pie ugunskuriem un ēdot desiņas, kavējās pārdomās par valsts vēsturi. Par svētku gaisotni rūpējās Nacionālo bruņoto spēku orķestris.

"Lai mūs visus kopā tur Latvijas svētais vārds," pārgriežot zaļo atklāšanas lenti pie ieejas jaunajā skatu tornī sacīja tautā pazīstamā patriota, strēlnieka Ēvalda Valtera atraitne Vera Valtere. Viņa novēlēja Latvijai saules mūžu un aicināja visus klātesošos, it sevišķi jauniešus, no torņa paskatīties uz apkārtni un padomāt par tiem cilvēkiem, kuri ziedojuši savu dzīvību Latvijas brīvības vārdā.

"Šī ir vieta, kur vēsture satiekas ar mūsdienām," atklāšanas runā uzsvēra zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš izteica gandarījumu, ka LVM ir izveidojuši skatu torni pēc savas iniciatīvas un līdzekļiem: "Man ir liels prieks, ka Latvijas valsts meži rūpējas ne tikai par peļņu, bet arī par cilvēku atpūtu un izglītību. Sevišķi svarīga šī vieta ir mūsu jaunatnei." Ministrs aicināja ikvienu izmantot iespēju atpūsties dabā, pie reizes uzzinot noderīgas lietas par savas valsts vēsturi. Netālu no torņa novietota liela karte, kurā atrodama informācija par strēlnieku cīņām.

LVM Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis informēja, ka 27 metrus augstais tornis celts uz vecā torņa pamatiem divus gadus. "Veco skatu torni, kurš gan bija mazāks, atklāja 1989. gadā. Tas godam kalpoja 13 gadu, un pēc tam tika nojaukts." Viņš stāstīja, ka pēc vecā objekta nojaukšanas daudzi cilvēki esot zvanījuši un burtiski pieprasījuši, lai būvē jaunu. "Tā nu griezāmies pie vadības un saņēmām simtprocentīgu atbalstu," stāsta I. Rozītis. Viņš uzsvēra, ka LVM izveidojuši ne tikai skatu torni, bet arī atjaunojuši piebraucamos ceļus, kas pamatīgi atvieglo piekļūšanu šai vēsturiskajai vietai. Skatu torni jau pirms atklāšanas aplūkojuši daudzi cilvēki – sākot no vietējiem iedzīvotājiem līdz skolnieku grupām un tūristiem. Vēl nepabeigtais tornis guvis rūdījumu, veiksmīgi pārciešot lielo janvāra vētru.

Arī Neatkarīgā paviesojās uz jaunatklātā skatu torņa platformas. Tiesa gan, mērojot 130 koka pakāpienus, varēja just, ka celtne nedaudz šūpojas, taču, kā vēlāk paskaidroja celtnes būvnieki, tas ir tikai normāli: "Tornis ir no koka – līdz ar to neliela šūpošanās ir pilnīgi normāla parādība. Vēl jo vairāk – ja tornis nešūpotos, tad tas šāda veida koka būvei būtu aizdomīgi." Uz platformas torņa galā izvietota liela un pārskatāma karte, kas palīdz orientēties apkārtnē. Pie ieejas tornī ir informācija, kas jāievēro, būvi apmeklējot. Tornī nedrīkst atrasties reibuma stāvoklī, un uz platformas drīkst būt ne vairāk kā piecpadsmit cilvēku.

LVM ir viens no efektīvākajiem un straujāk augošajiem meža apsaimniekošanas uzņēmumiem Eiropā, kura pamatuzdevums ir sniegt īpašniekam un sabiedrībai lielāko vērtību, ko var radīt ilgtspējīga meža īpašuma apsaimniekošana. LVM īsteno meža īpašnieka funkcijas valsts mežu apsaimniekošanā un aizsardzībā. Viens no būtiskākajiem akciju sabiedrības uzdevumiem ir nodrošināt sabiedrībai daudzveidīgas atpūtas iespējas valsts mežos, tāpēc uzņēmums atklāj un labiekārto arvien jaunus nozīmīgus kultūrvēstures un rekreācijas objektus, kurus ikviens Latvijas iedzīvotājs var izmantot gan atpūtai, gan izziņai. Līdz šim LVM jau paspējusi izbūvēt līdzīgu skatu torni Dienvidlatgalē – Egļukalnā Sventes ezera tuvumā.

***

Fakti

- Ložmetējkalns atrodas Valgundes pagasta ziemeļu daļā pie Rīgas rajona Babītes pagasta robežas

- Ziemassvētku kaujas notika 1917. gada 5.–11. janvārī jeb pēc vecā stila 1916. gada 23.–29. decembrī. Šajās kaujās vienīgo reizi Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulki, apvienoti divās brigādēs, spēja pārraut vācu armijas fronti, taču tālākie panākumi nesekoja cariskās Krievijas karaspēka vadības pasivitātes dēļ

- Ar laiku latviešu strēlnieku pulku virsnieki – L. Bolšteins, K. Gopers, J. Ozols un citi – kļuva par jaunās brīvās Latvijas armijas veidotājiem

- Ložmetējkalns ir vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā

- Kopš 1975. gada šī teritorija tiek aizsargāta kā kultūrvēsturisks piemineklis

- Janvāra otrajā sestdienā – 8. janvārī – ik gadu Jelgavas rajona Valgundes pagastā notiek Ziemassvētku kauju atceres pasākumi

(Avots: latviatourism.lv, Tēvijas Sargs)

Svētku dienās daudz traumu guvuši bērni

LETA  11/20/05    Svētku dienās Latvijā visai daudz traumu guvuši bērni, pastāstīja Katastrofu medicīnas centrā (KMC). Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18.novembrī, Bērnu slimnīcas traumpunktā nokļuvuši vairāk nekā 30 bērni, informēja KMC direktors Mārtiņš Šics. Speciālists pieņem, ka lielais traumatisms skaidrojams ar to, ka laiks kļuvis aukstāks un ielas piektdien bijušas slidenas.Traumas, ko svētkos būtu izraisījuši alkohola reibumā esoši cilvēki, šogad nav bijušas izteiktas. Šics izteica prieku, ka pēdējā laikā svētkus Latvijas iedzīvotāji prot svinēt arī pozitīvā gaisotnē, bez agresivitātes un sasitumi un lūzumi kautiņu vai uzbrukumu rezultātā nav bieži novērojami.

Kopējais ātrās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits nedēļas nogalē ir lielāks nekā darba dienās, jo ikdienā strādājošās medicīniskās palīdzības iestādes brīvdienās ir slēgtas, līdz ar to lielāka slodze ir slimnīcām un neatliekamās palīdzības dienestam, skaidro speciālists.

Operatīvu darbu vakar prasījusi palīdzības sniegšana ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem, kur vienlaicīgi bijis jāapkalpo septiņi dažādas traumas guvušie. Tomēr Šics negadījumu vērtē kā salīdzinoši laimīgu, jo automašīnas avārijā cietušie pasažieri bijuši piesprādzējušies un tādēļ guvuši tikai smagus zilumus un krūšukurvja traumas.

LETA jau ziņoja, ka vakar uz ceļa Ķekava - Skaistkalne ap plkst.12 notika avārija, kurā cieta septiņi cilvēki - sešiem pieaugušajiem medicīniskā palīdzība tika sniegta uz vietas, bet slimnīcā tika nogādāts četrus gadus vecs zēns, kuram ārsti konstatēja smadzeņu satricinājumu un sasitumus.

Kopumā ceļu satiksmes negadījumos vakar bojā gāja divi cilvēki.

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

Atklāti slepeni CIP izlūktīkli

Jānis Buholcs,  NRA  11/19/05     CIP ārzemju izlūkdienestus apgādā ar nepieciešamajiem līdzekļiem , pārējo ASV interesēs tie veic paši.

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) ir izveidojusi pretterorisma izlūkošanas tīklu, un tā uzturēšanā sadarbojas ar vairāk nekā 20, arī Eiropas, valstīm, vakar ziņoja laikraksts Washington Post.

Slepenos pretterorisma centrus finansē CIP, un to rīcībā ir labākās spiegošanas tehnoloģijas, arī pieeja CIP datu bāzēm. Šie vienotā tīklā savienotie centri īsteno CIP galveno un veiksmīgāko stratēģiju cīņā ar starptautisko terorismu. Stratēģija paredz, ka CIP galvenais uzdevums ir tikai pārliecināt un apgādāt ar nepieciešamajiem līdzekļiem ārzemju izlūkdienestus. Kā norāda Washington Post, kopš 2001. gada 11. septembra gandrīz visu Irākas teroristu sagūstīšana vai nogalināšana, kopskaitā tādu ir ap trim tūkstošiem, bijusi ārvalstu izlūkdienestu un CIP sadarbības rezultāts. Arī cīnoties pret Al Qaeda teroristu tīklu, sākotnējās norādes par aizdomās turamo slēpšanās vietu varētu sniegt CIP, savukārt sagūstīšanas operācijas plāno un realizē vietējie drošības dienesti.

Par CIP slepeno darbību liecina daži laikrakstā minēti piemēri: lai gan Baltais nams pagājušajā gadā kritizēja Uzbekistānas prezidentu Islamu Karimovu par demokrātijas trūkumu un disidentu vajāšanu, tomēr uzbeku un amerikāņu kopējās izlūkoperācijas notikušas vēl šogad. Indonēzijas cīņai pret korupciju un par cilvēktiesībām ASV Valsts departaments piešķīra niecīgus līdzekļus, tanī pašā laikā CIP dāsni plūdinājusi naudu uz Džakartu, lai Indonēzija varētu attīstīt izlūkdienestu darbību. Līdzīgi bijis Francijā – lai gan pēc ASV iebrukuma Irākā Parīze bija viena no ASV politikas kritizētājām, tomēr CIP un Francijas izlūkdienesti tai laikā kopīgi izveidojuši pasaulē vienīgo multinacionālo operāciju centru.

Šādu informāciju laikraksts Washington Post ieguvis, intervējot vairākus desmitus CIP darbinieku, no kuriem lielākā daļa piekrituši runāt tikai tādā gadījumā, ja netiks atklāti viņu vārdi. Laikraksts norāda, ka CIP un vietējo izlūkdienestu sadarbība atšķirībā no šī paša laikraksta atklātās slepeno Austrumeiropas cietumu lietas ir legāla. Slēptās izlūkdienestu sadarbības paplašināšana gadu desmitiem ir bijusi ārlietu politikas "saspraude", ar ko stiprināt starpvalstu attiecības, norāda laikraksts.

ASV nerimst arī skandāls par CIP slepenajiem cietumiem Austrumeiropā. Brukingsas pētniecības centra direktors Džeremijs Šapiro intervijā AFP norādīja, ka cietumu lieta kārtējo reizi ir iedragājusi ASV tēlu Eiropā, kas ir svarīgs transatlantisko attiecību elements. Šis skandāls ir Eiropas valstīs radījis skaļu un publisku protestu, turklāt atbildība par ASV darbību, visticamāk, būs jāuzņemas Eiropas valstu līderiem, nevis Vašingtonai. "Šī varētu būt pārbaude Eiropas Savienībai," norādīja eksperts. "Nedomāju, ka skandāls varētu būt nopietna problēma ASV valdībai, tā drīzāk kļūs vai nu par dažu Eiropas valstu pašmāju problēmu, vai arī par Eiropas mēroga jautājumu. Būs jārod atbilde, ko Eiropas Savienība savām dalībvalstīm atļauj un ko ne." Vašingtona joprojām atturas no komentāriem saistībā ar šo skandālu.

Savukārt amerikāņu žurāls Forbes šonedēļ rakstīja, ka cietumu lietā Eiropas Komisijas sāktās izmeklēšanas laikā, visticamāk, nekas nozīmīgs netiks konstatēts. Polijā un Rumānijā – valstīs, kurās, pēc cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch datiem, atrodas CIP slepenie cietumi – politiskā situācija ir gana nestabila, lai ES "negribētu tur atklāt" kaut ko nozīmīgu. Polijā pie varas nākusi mazākuma valdība, savukārt Rumānijas valdība ir nestabila, turklāt abās šajās valstīs pastāv spēcīgs pretamerikāņu noskaņojums. Šīs valstīs "nevar atļauties" politiskās sekas, kas rastos, ja informācija par slepenajiem cietumiem apstiprinātos, raksta Forbes. Žurnāls raksta, ka visvairāk no izmeklēšanas būtu jābaidās ASV amatpersonām, jo ir jūtams nākamajā gadā plānoto Kongresa vēlēšanu tuvums. Drošība un NATO mērķi izmaksā 110 miljonus latuLETA  11/20/05    Valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO šā gada desmit mēnešos iztērēti 110,46 miljoni latu, liecina Valsts kases apkopotie dati.

Kopumā šim mērķim budžeta likumā šogad paredzēti 155,02 miljoni latu. Desmit mēnešos izlietoti 71,3%.

Budžeta programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" ietvaros Aizsardzības ministrijas tēriņi desmit mēnešos bija 80 miljoni latu, bet Iekšlietu ministrijas - 21,76 miljoni latu, tai skaitā robežsardzes - 14,38 miljoni latu, valsts aizsardzības un apsardzības infrastruktūras izbūvei - 3,39 miljoni latu, Drošības policijas - 2,66 miljoni latu.

Satversmes aizsardzības biroja izdevumi desmit mēnešos bijuši 2,88 miljoni latu, Latvijas Bankas apsardzei tērēti 2,53 miljoni latu.

Katastrofu medicīnas centrs, īstenojot budžeta programmu, desmit mēnešos izlietojis 958 920 latus, Ārlietu ministrija rīcības plāna integrācijai NATO izpildē un NATO pārstāvniecības uzturēšanai - 812 890 latus, 527 051 lats bijis nepieciešams Satiksmes ministrijai krasta automātiskās identifikācijas sistēmai, 371 487 lati - Tieslietu ministrijai karšu izgatavošanai Valsts zemes dienestā, 286 665 lati - Vides ministrijai hidrometeoroloģijas radaram.

Informācijas analīzes dienests desmit mēnešos tērējis 193 217 latus, bet Tulkošanas un terminoloģijas centrs - 130 410 latus.

Frundisms

Aivars Ozoliņš,  Diena  11/21/05    Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības komiteja 23.novembrī Parīzē var nobalsot, ka ar Latviju jāturpina tā dēvētais pēcuzraudzības dialogs mazākumtautību tiesību ievērošanā. Ka tā varētu notikt, zināms vismaz kopš komitejas jaunā priekšsēdētāja Georgija Frundas vizītes Latvijā oktobra vidū. Diemžēl Saeimas delegātiem EPPA citi darbi laikam šķituši svarīgāki; diemžēl no ārlietu ministra, kam šādā situācijā būtu bijis jāuzņemas Latvijai labvēlīga iznākuma panākšanai nepieciešamo darbu vadīšana un koordinēšana, laikam atkal sagaidīsim tikai komentārus par iznākumu.

EPPA uzraudzība Latvijai ir noņemta un arī pēcuzraudzības procedūras atcelšanas nosacījumus — Mazākumtautību konvencijas ratificēšana, naturalizācijas procesa norise, izglītības reformas nodrošinājums — Latvija ir izpildījusi. Taču Frunda, kas martā kļuva par komitejas vadītāju un savu piederību Rumānijas ungāru minoritātei acīmredzot uzskata par pietiekamu kvalifikāciju minoritāšu tiesību jomā, vēlētos izvirzīt Latvijai virkni jaunu (patiesībā gan — Krievijas veco) prasību un droši vien ieteiks turpināt pēcuzraudzību. Komiteja pieņems lēmumu balsojot, taču tās vadītāja viedoklis būs svarīgs, ja klātesošo deputātu vairākums nebūs pārliecināts, ka tas ir aplams.

Diemžēl Latvijas delegācijas vadītājam Andrim Bērziņam (ZZS) svarīgāk laikam šķiet nepieļaut azartspēļu aizliegšanu Rīgā, bet citi Latvijas pārstāvji — Juris Dobelis (TB/LNNK), Anta Rugāte (TP), Ingrīda Circene (JL), Oskars Kastēns (LPP) — nav bijuši tik aktīvi kā Boriss Cilevičs (SC), kas strādā, lai uzraudzība Latvijai tiktu saglabāta.

Frunda oktobrī Rīgā ieradās ar iepriekš gatavu pārliecību, ka Latvijā minoritātes (proti, krievi jeb nepilsoņi — šie trīs jēdzieni viņam šķiet esam sinonīmi) tiek apspiestas. Un paziņoja, ka nepilsoņiem jāpiešķir tiesības vēlēt pašvaldības un lietot tajās krievu valodu, ka ielu nosaukumi jāraksta divās valodās, vecākiem cilvēkiem jāatceļ naturalizācijas pārbaudījumi, bet nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada, pilsonība jāpiešķir automātiski. Tā kā šādi nosacījumi Latvijai agrāk netika izvirzīti, bet iepriekšējā komitejas vadītāja Žozete Dirjē savā ziņojumā bija secinājusi, ka pēcuzraudzības dialogu var slēgt, Frundas galvenais arguments pret to acīmredzot būs atrunas, kuras Saeima pieņēma, ratificējot konvenciju. Ja šo atrunu atsaukšanu komiteja piekristu izvirzīt par nosacījumu pēcuzraudzības procedūras slēgšanai, šī procedūra turpinātos, iespējams, pat desmitiem gadu.

Var sašust par EPPA atbildīgās komitejas vadītāja nekompetenci un prasībām. Var sevi mierināt, ka komitejas lēmums turpināt pēcuzraudzības procesu nebūtu nekāda traģēdija. Taču, pirmkārt, tas Krievijai būtu papildu arguments, vainojot Latviju cilvēktiesību pārkāpumos, turklāt nākamā gada otrajā pusē Krievija būs Eiropas Padomes prezidējošā valsts. Otrkārt — tas būtu vēl viens posms ārpolitisko neveiksmju ķēdē, kas papildinātu mūsu ES partneru arvien augošo priekšstatu par Latviju kā nenopietnu valsti, kuras ārpolitika ir tikai kašķēšanās ar Krieviju, tāpēc viedokli var neņemt vērā.

Robežlīguma parakstīšanu ar Krieviju premjerministrs Kalvītis un ārlietu ministrs Pabriks ir izgāzuši Maskavai visizdevīgākajā veidā un turpina blefot, ka mūsu sabiedrotie pret to attiecoties "ar izpratni"; gatavošanās Šengenas līgumam ir katastrofāli aizkavējusies; valsts enerģētiskās drošības politikas vietā valdībai ir ilūzijas, ka Krievija un Vācija varbūt nebūvēs gāzesvadu Baltijas jūrā, un ministrs Pabriks, kas visus Eiropas politiķus, kurus vien bija iespējams nolamāt par šo projektu, ir publiski nolamājis. Pēcuzraudzības procedūras turpināšana (pašlaik tā nav pabeigta vēl tikai Slovākijai) uz šāda fona būtu papildu zīmogs Latvijai kā izņēmuma valstij Eiropas Savienībā. To vēl var novērst, taču Latvijas deputātiem tad ir jāspēj pārliecināt tos apmēram 20 no 83 komitejas locekļiem, kuri ieradīšoties uz sēdi Parīzē, bet ārlietu ministram būtu jāstrādā ar attiecīgo valstu vēstniekiem un jākoordinē koalīcijas partijām veicamais, strādājot ar EPPA partiju grupām.

 

Ekskursijā pie eiroparlamentārieša

Agnese Margēviča,  NRA  11/22/05    Vismērķtiecīgāk viesus uz Eiroparlamentu aicina Tatjana Ždanoka.

Ārsti, aktieri, partijas atbalstītāji, vēlētāji, mūziķi, kuri uzstājušies priekšvēlēšanu kampaņas laikā, nacionālie partizāni un skolu olimpiāžu uzvarētāji – tik raiba ir publika, ko par ES naudu uz Briseli vizina mūsu eiroparlamentārieši.

Atšķirībā no eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas, kura Eiropas Parlamenta (EP) sniegto privilēģiju – par tā budžeta līdzekļiem ik gadu uz Briseli aizvizināt 90 viesu – izmantojusi visai mērķtiecīgi un efektīgi, piemēram, organizējot tur viesu piketus par sev politiski tuvām tēmām, no labējām partijām ievēlēto Latvijas eiroparlamentāriešu organizētās ciemošanās iespiedušās vien pašu viesu atmiņā. Uz Briseli pārsvarā tiek vizināti partijas atbalstītāji un personiski tuvu profesionālu slāņu pārstāvji.

Tiesa, EP deputāts Rihards Pīks (Tautas partija), atlasot viesus, allaž cenšoties tos pieaicināt no kādas sociālas vai profesionālas iedzīvotāju grupas, kuras intereses skarošs jautājums tobrīd ir EP dienaskārtībā, norāda viņa palīdze Iveta Uzule. Piemēram, EP diskutējot par deklarāciju totalitārisma nosodījumam, R. Pīks uz Briseli uzaicinājis grupu politiski represēto personu un parlamentā izplatījis viņu izstrādātu dokumentu, kurā pausts Latvijā no totalitārisma cietušo viedoklis.

Nākamgad R. Pīks uz Briseli iecerējis aicināt Okupācijas muzeja pārstāvjus un vienlaikus organizēt muzeja ekspozīcijas izstādīšanu EP, iecerēta arī mazākumtautību pārstāvju vizīte. Bet vēl šogad Briselē ieradīšoties grupa ar sieviešu apvienības pārstāvēm un pensionāru organizācijas biedri.

Jauniešus no piecām Latvijas augstskolām, tostarp arī reģionālajām, uz Briseli decembra sākumā plānojis aizvizināt arī EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK). Viņus sagaida ne tikai EP apskate, bet arī ekskursija pa Antverpeni. Iepriekš pēc viņa ielūguma EP viesojušies Nacionālā teātra aktieri (deputāta sieva, starp citu, ir šī teātra aktrise Ilze Rūdolfa), skolēnu grupa, mūziķi, kuri uzstājušies tēvzemieša priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tostarp, Ieva Akurātere, stāsta Ģ. V. Kristovska palīdze Baiba Sējāne. "Vadmotīvs pirmām kārtām ir iepazīt EP, kā arī radīt iespaidu par valsti, kurā tas atrodas, par tās kultūru," viesošanās mērķi skaidro eirodeputāta palīdze.

"Ja tas būtu izklaides brauciens, EP to nekādā gadījumā nefinansētu," uzsver EP deputātes Ineses Vaideres (TB/LNNK) palīdze Inga Žaimude. Lai gan braucienā iekļauta arī Briseles apskate, tas notiekot vienīgi tad, ja palicis brīvs laiks, un šī ekskursija esot tikai otrajā plānā. Deputātes palīdze skaidro, ka galvenais viesošanās mērķis esot parādīt, "kāds izskatās EP, kā strādā Latvijas deputāti, jo parasti cilvēkiem par to nav izpratnes vai izpratne ir ačgārna".

EP deputāts Roberts Zīle (TB/ LNNK), aicinot viesus, cenšoties, lai tiktu pārstāvēti cilvēki no provinces, ne tikai no Rīgas, stāsta viņa palīdze Ilze Viņķele. Pārsvarā aicinot studentus, kurus iesakot augstskolu vadība, tradicionāli uz Briseli braucot TB/LNNK ierindas biedri. R. Zīlem neesot padomā braucējus atlasīt ar īpaša konkursa palīdzību, kā to nule ar Radio SWH līdzdalību iecerējis cits eiroparlamentārietis Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks), tomēr nereti par iespēju paviesoties Briselē informējot skolas, kuras tad deleģējot bērnus, kuri, piemēram, uzrakstījuši veiksmīgu referātu par ES tēmām.

Decembrī pēdējo viesošanās iespēju šā gada kvotas ietvaros ar EP deputāta, pēc profesijas ārsta, Georga Andrejeva (Latvijas ceļš) svētību steigs izmantot grupa mediķu – gan praktizējoši speciālisti un ģimenes ārsti, gan ārsti rezidenti un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes pēdējo kursu studenti (kopumā 47 cilvēki). Iepriekš braukuši pašvaldību pārstāvji un G. Andrejeva partijas biedri no LC, bet pirms tam – jauniešu grupa. Tieši jauniešu aizvizināšanu uz Briseli eirodeputāta palīdze Inese Žurovska vērtē kā īpaši svētīgu, jo tas dodot reto iespēju pacelt galvu un paskatīties uz pasauli, ko lauku jaunieši, kuru vairākums neko vairāk par kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju nav redzējuši, par saviem līdzekļiem diez vai redzēšot.

***

Fakti

EP deputāts kalendārā gada laikā par parlamenta līdzekļiem var uzaicināt 90 viesus.

Budžets, ko var iztērēt viena viesa uzņemšanai ir aptuveni 300 eiro (ap 200 lati).

Viesu grupā jābūt vismaz 20 cilvēkiem.

Grupai jābūt ne lielākai par 45 cilvēkiem.

Ciemoties var viesis, kas nav jaunāks par 14 gadiem. Ļauj pirkt vēstnieka rezidenci ASV par 1,5 miljoniem latuDELFI  11/22/05    Ministru kabinets otrdien akceptēja rīkojuma projektu, kas ļauj Ārlietu ministrijai Latvijas vēstnieka ASV rezidences vajadzībām pirkt nekustamo īpašumu Vašingtonā par 2,6 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 1,53 miljoni latu), informēja ministrijas Preses centrā.

Latvijas vēstniecība ASV ir veikusi nekustamo īpašumu tirgus apsekošanu Vašingtonā un konstatējusi, ka vēstnieka rezidences vajadzībām atbilstošu nekustamo īpašumu ir iespējams iegādāties cenu robežās no diviem līdz trim miljoniem ASV dolāru. Ministru kabinets nolēma, ka minētā nekustamā īpašuma pirkuma summa nedrīkst pārsniegt 2,6 miljonus ASV dolārus.

Pašlaik telpas vēstnieka rezidences vajadzībām tiek īrētas un izmaksu apjoms sasniedz 69 600 ASV dolārus gadā. Esošās telpas neatbilst reprezentācijas vajadzībām un apgrūtina diplomātisko pieņemšanu rīkošanu. Īrējot citas, atbilstošākas telpas rezidences vajadzībām, ikgadējās izmaksas vēl vairāk pieaugtu, kas kopumā valstij būtu finansiāli neizdevīgāk.

Ēku vēstnieka rezidences vajadzībām paredzēts izvēlēties rajonā, kur atrodas citu valstu diplomātiskās pārstāvniecības.

Zviedru narkomāni brauks ārstēties uz Latviju

Ieva Valaine Stokholmā, Zane Lase,  Diena  11/23/05

Latvijas veselības darbinieku zemās algas vedinājušas Stokholmas pašvaldību ietaupīt līdzekļus veselības aprūpē un 2007.gadā Saulkrastos izveidot rehabilitācijas centru narkomāniem un alkoholiķiem. Turklāt Saulkrastu slimnīca, kuras paspārnē būs centrs, apņēmusies uzbūvēt to par saviem līdzekļiem, un Zviedrijas puse projektā piedalīsies, nodrošinot centru ar klientiem un darbiniekus ar mācībām. Idejas realizācija pilnībā tiks apstiprināta nākamā gada februārī. Tā ir pirmā reize, kad kāda zviedru veselības aprūpes institūcija tiek veidota ārpus Zviedrijas.

"Zviedru slimnieki maksās vairāk, un viņi būtu ar mieru palīdzēt arī Latvijas grūtdieņiem," Dienai stāsta Saulkrastu slimnīcas vadītājs un projekta koordinators no Latvijas puses Oskars Leinerts, kurš pirmdien un otrdien tiekas ar Stokholmas pašvaldības sociālo lietu nodaļas vadītāju Justusu Bergstremu. "Rupji rēķinot, vienas vietas izmaksas samazināsies uz pusi," laikraksts Dagens Nyheter citē J.Bergstremu. O.Leinerts norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu bažīties par drošību, jo cilvēki šeit ārstēsies brīvprātīgi, turklāt "pacienti visu laiku atradīsies zem darbinieku novērošanas".

Projekta mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Centrā vienlaikus varēs atrasties līdz 30 pacientiem, no kuriem puse būs latvieši, puse — zviedri. Rehabilitācijā, kas ilgs divus trīs mēnešus, tiks izmantotas pārrunas un fiziskais darbs — centra teritorijas un jūras malas apkopšana. Paredzēts, ka personāls lielākoties būs latvieši — aptuveni 13—14 speciālistu, kurus apmācīs Zviedrijā.

Ideju atbalsta gan narkologs un Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš, gan Narkoloģijas valsts aģentūras direktore Aelita Vagule. Zviedru arodbiedrības gan paziņojumu par narkomānu rehabilitācijas centra izveidi Latvijā uztver pretrunīgi. Pašvaldību darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Elizabete Hammastrēde iebilst: "Kur mēs nonāksim, ja pašvaldības atbildībā esošās iestādes darbosies ārpus valsts ar ārvalstu algu dempinga palīdzību?" Viņai nepiekrīt par sociālajām lietām atbildīgā Stokholmas pašvaldības deputāte Margarēta Ulausone: "Tas ir sadarbības projekts, par kuru mēs maksājam. Ārstēties var arī latviešu narkomāni. Tas nav arī jautājums par darba vietu tīšu pārcelšanu uz Latviju."

 

ES direktīva mazinās motivāciju naturalizētiesDELFI  11/23/05    Janvārī spēkā stāsies Eiropas Savienības direktīva, kas paplašina nepilsoņu tiesības strādāt, mācīties un dzīvot ES dalībvalstīs tāpat kā citu dalībvalstu pilsoņiem. Igaunija šī direktīva izraisīja bažas par to, ka nepilsoņiem tiks atņemta motivācija naturalizēties. Arī Latvijas integrācijas ministrs Ainārs Latkovskis atzīst, ka direktīvas ieviešana atcels vieno no naturalizācijas iemesliem, taču cer, ka tas būtiski neietekmēs naturalizācijas tempus.

Latvija arī apņēmās ieviest direktīvu un tā stāsies spēkā 23.janvārī. Iekšlietu ministrija jau oktobrī sagatavojusi neieciešamos grozījumus nacionālajā likumdošanā, kas paredzēs ieviest jaunu statusu - Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja - statusu Latvijā.

Šādu statusu citās valstīs varēs iegūt arī Latvijas nepilsoņi, tiesa, viņiem arī varēs ieprasīt, piemēram, vācu valodas zināšanas Vācijā. Statusu ieguvušajai personai nebūs atvieglojumu vīzu režīmā ar Eiropas Savienības valstīm, tomēr ievērojami atvieglojumi būs attiecībā uz uzturēšanos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Statuss dos tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju uzturoties dalībvalstī, un pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju arī gadījumā, ja personai ir pietiekams iztikas nodrošinājums un nav citu iemeslu uzturēties šajā valstī. Turklāt, pēc viena gada uzturēšanās Eiropas Savienības dalībvalstī, varēs strādāt pie jebkura darba devēja.

Igaunijas laikraksts “Eesti Paevaleht” pagājušajā nedēļā rakstīja, ka direktīva daudzajiem Igaunijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem nepilsoņiem nozīmēs motivācijas zaudēšanu naturalizēties.

Latkovskis portālam “Delfi” atzina, ka nevajag “mēģināt sev iestāstīt, ka visi, kas iegūst Latvijas pilsonību, to dara aiz mīlestības pret Latviju”, protams, daļai nepilsoņu darbs un dzīvošana ES valstīs ir viens no argumentiem. “Un tas nebija slikti, ja vismaz šī iemesla dēļ cilvēki piespieda sevi iemācīties latviešu valodu un Latvijas vēsturi un iegūt pilsonību,” sacīja īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās.

Viņš atzina, ka direktīva atņem vienu no priekšnoteikumiem, tomēr neuzskata, ka tas būtiski ietekmēs naturalizāciju un ar to būtu jāuztraucas. Pašlaik visvairāk naturalizējas 20 –30 gadus veci cilvēki, viņi savu dzīvi saista ar Latviju, nevis glabā nostalģiskās jūtas pret PSRS un uzskata tās sabruku un Latvijas neatkarību par traģēdiju, klāstīja Latkovskis.

Viņš uzsvēra, ka jaunie cilvēki mācās valodu un ir ieinteresēti iegūt pilsonību arī tāpēc, lai būtu konkurētspējīgi Latvijas tirgū, nevis tikai, lai aizbrauktu prom.

EK aicina atbalstīt daudzvalodību

LETA  11/23/05    Pirmajā paziņojumā Eiropas Komisija (EK) šodien apstiprinājusi atbalstu daudzvalodībai, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā. EK dokumentā apskatīti vairāki aspekti un norādīti priekšlikumi turpmākajai daudzvalodības stratēģijai. Tie skar trīs atšķirīgas jomas, kur valodām Eiropas Savienībā (ES) ir nozīme cilvēku dzīvē - sabiedrību, tautsaimniecību un EK attiecības ar ES pilsoņiem. EK aicina dalībvalstis iesaistīties valodu mācīšanas, apguves un lietošanas veicināšanā. ES starpiestāžu interneta mājaslapā "Europa" ir atklāts jauns tīmekļa portāls par valodām ar piekļuvi visās 20 oficiālajās valodās.

Tas būs viegli pieejams plašākai sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem un studentiem, un tajā varēs iegūt ziņas par ES valodām. Tajā atrodama plaša informācija, sākot no ES politikas, kas mudina apgūt valodas un sekmē valodu daudzveidību, sniedzot pārskatu par valodu prasmēm ES šodien, līdz noteikumiem par ES oficiālo valodu lietošanu un profesionālo valodnieku darba iespējām ES iestādēs.

Saskaņā ar nesen veiktu "Eurobarometer" pētījumu puse ES pilsoņu apgalvo, ka spēj līdztekus dzimtajai valodai risināt sarunu arī otrā valodā. Šodien izdotajā paziņojumā valodu mācēšana uzlūkota par visiem ES pilsoņiem vēlamu dzīves prasmi un minētas dažādas EK aizsāktas darbības, kas vēl vairāk sekmē un attīsta valodu prasmes un valodisko daudzveidību. Piemēram, ar izglītības programmām "Socrates" un "Leonardo da Vinci" EK ik gadu iegulda 30 miljonus eiro apmācībā, izglītojamo un izglītotāju mobilitātē un klašu apmaiņu finansēšanā.

Paziņojumā uzsvērts, cik nozīmīga valodu prasme ir darba ņēmēju mobilitātē un ES ekonomikas konkurētspējā. Nākamgad EK publicēs pētījumu par valodu prasmju trūkuma iespaidu uz Eiropas ekonomiku.

Lai sagādātu pilsoņiem labāku piekļuvi informācijai par ES viņu pašu valodā, it īpaši informācijai par tiesību aktiem, procedūrām un politiku, EK sola daudzas savas interneta mājaslapas padarīt daudzvalodīgākas un ieviest aktīvu daudzvalodīgas saziņas politiku saziņas uzlabošanai ar pilsoņiem un konkrētām aprindām, piemēram, žurnālistiem, valodas nozari, skolām un augstskolām.

EK vairāk ieguldīs valodnieciskos pētījumos par to, kā pārvarēt valodas barjeras ar jaunām informācijas un saziņas tehnoloģijām, kā arī sabiedrisko un humanitāro zinātņu jomā.

Dalībvalstīm EK ierosina pieņemt valsts rīcības plānu daudzvalodības veicināšanai, tālāk uzlabot valodu skolotāju izglītošanu, piemērotā veidā organizēt agrīnu valodas mācīšanos un vairāk mācību priekšmetu pasniegt svešvalodās.

Drīzumā tiks sarīkota ministru konference par daudzvalodību, kas ļaus dalībvalstīm dalīties paveiktajā un plānot turpmāko darbu.

Eiropas padome atceļ pēcmonitoringu Latvijai  

LETA  11/23/05    Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības (Monitoringa) komiteja trešdien Parīzē atcēlusi pēcmonitoringa dialogu ar Latviju, jo Latvija ir izpildījusi galvenos nosacījumus minoritāšu tiesību jomā, tajā skaitā naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos.

"Latvija visu laiku tika kritizēta no Krievijas puses, divas reizes tika rosināts pat atjaunot monitoringu, un šīsdienas komitejas lēmums apliecina, ka Latvija iet pa demokrātijas ceļu," norādīja Latvijas delegācijas vadītājs EP Andris Bērziņš (ZZS).

Latvijai bija noteikts pēcmonitoringa uzraudzības laiks jeb pēcpārraudzības dialogs. Iestājoties Eiropas padomē, katrai valstij jāiziet divas procedūras, kuras sauc par monitoringa režīmu un pēcmonitoringa režīma dialogu. Pirmo no tām Latvija pabeidza 2001.gadā.

Ppēcmonitoringa atcelšana nozīmē, ka Latvija ir izpildījusi galvenos nosacījumus minoritāšu tiesību jomā, tajā skaitā naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos, kā arī ratificējusi mazākumtautību konvenciju.

Par pēcmonitoringa atcelšanu no Latvijas delegācijas trešdien iestājās Bērziņš un Juris Dobelis (TB/LNNK), bet pret bijis Boriss Cilēvičš (SC), kurš aicinājis šo jautājumu skatīt pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

"Pēcmonitoringa atcelšana ir visas Latvijas delegācijas, Saeimas, valdības un Ārlietu ministrijas nopelns," uzsvēra Bērziņš. Viņš gan piepilda, ka Latvijai tomēr nevajag "sapriecāties", jo pēcmonitoringa procedūru var atsākt.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns (LPP) pauda gandarījumu par komitejas lēmumu un norādīja, ka Latvija ir izpildījusi visas saistības pret Eiropas padomi. "Tas ir liels panākums," uzsvēra Kastēns.

Sīkāk par komitejā pieņemto lēmumu Bērziņš un Dobelis informēs piektdien, 24.novembrī preses konferencē. Ar Cilēviču pagaidām nav izdevies sazināties.

Oktobra vidū Latvijā vizītē ieradās EPPA Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs Georgijs Frunda, lai sagatavotu rakstveida ziņojumu Pārraudzības komitejai par situāciju mūsu valstī pēcpārraudzības dialoga kontekstā.

Pēc vizītes viņš uzsvēra, ka pusotra gada laikā, kopš Latviju apmeklēja viņa priekšgājējs, valsts ir spējusi sasniegt lielu progresu cilvēktiesību jomā. Tomēr Frunda norādīja arī uz atsevišķiem trūkumiem, piemēram, aicināja Latvijā nepilsoņiem piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības un atvieglot naturalizācijas procesu gados vecākiem cilvēkiem.

Pēcmonitoringa procedūra EP ietvaros kopš 1997.gada ir darbojusies attiecībā uz daudzām EP valstīm. Latvijai tā bija spēkā no 2001.gada un tās laikā EP Parlamentāras asamblejas deputāti pārraudzīja sabiedrības integrācijas procesus Latvijā, informēja Ārlietu ministrijā.

Šodienas komitejas sēdē parlamentārieši izskatīja komitejas priekšsēdētāja Georgija Frundas ziņojumu. Kā zināms, tā sagatavošanas procesā komitejas priekšsēdētājs uzturējās vizītē Latvijā no šī gada 17.līdz 19.oktobrim. Ārlietu ministrijas viedoklis gan vizītes laikā, gan pēc tās ir bijis konsekvents – līdz ar EP Vispārējās minoritāšu aizsardzības konvencijas ratifikāciju Latvija ir izpildījusi visus nosacījumus pēcmonitoringa procedūras izbeigšanai.

Ārlietu ministrija pateicas Eiropas Padomes parlamentāriešiem par komitejas vairāku gadu darbu un vērtējumu attiecībā uz Latvijas paveikto sabiedrības integrācijas jomā.

Ministrija uzskata, ka parlamentāriešu šodienas lēmums apliecina, ka valsts un tās likumdevēja pūliņi Latvijas likumdošanas attīstīšanā un valstiskuma stiprināšanā atrodas uz pareizā ceļa.

 

Prezidente: Valdībai jāmēģina izceļotājus noturēt Latvijā

LETA  11/23/05    Latvija nevar un tai nevajadzētu liegt cilvēkiem iespējas izceļot no valsts, tomēr valdībai būtu jāmēģina ieinteresēt viņus palikt, uzskata Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Par migrācijas problēmām un darba spēka trūkumu Latvijā prezidente šodien apspriedās ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP), kurš pēc sarunas žurnālistiem solīja, ka valdība ieguldīs līdzekļus pētījumos par cilvēku motivāciju doties prom no Latvijas.

Vīķe-Freiberga žurnālistiem atzina, ka Latvija nespēj darbiniekiem piedāvāt tādas algas kā lielākajās Eiropas valstīs, turklāt, visticamāk, nespēs tādas nodrošināt ne pēc pieciem, ne desmit gadiem. Tomēr viņa uzskata, ka kvalificēts darbaspēks vienmēr būs labi atalgots arī Latvijā: "Latvijā darba netrūks visiem tiem, kam būs izglītība."

Prezidente uzskata, ka valstij jāiegulda līdzekļi pētniecībā, lai noskaidrotu, kas mudina cilvēkus doties uz ārzemēm un kādas ir iespējas, ka viņi atgriezīsies.

Kalvītis žurnālistiem pauda viedokli, ka Latvijā attīstās konkurētspējīgs darba tirgus. Pēc viņa domām, darba devējiem jādomā, kā apmierināt darbiniekus, piedāvājot tiem pienācīgas algas un darba apstākļus.

Politiķis piekrita prezidentei, - lai īstenotu efektīvu migrācijas politiku, vispirms jāsaprot cilvēku motivācija doties prom no Latvijas. Premjers solīja, ka valdība ieguldīšot līdzekļus šī jautājuma izpētē.

Kalvītis izteicās, ka tagad, kad cilvēkiem ir radusies iespēja aizbraukt, valstij ir "jāatrod zāles, lai šo motivāciju apturētu".

 

Īrijā un Lielbritānijā varētu būt pat 100 000 latviešu

Agnese Margēviča,  NRA  11/24/05    Latvijas viesstrādnieku skaits Īrijā un Lielbritānijā kopumā varētu tuvoties 100 000 cilvēku. Īrijā vien no pērnā gada maija līdz šā gada oktobrim oficiāli darbam reģistrējušies ap 14 000, bet Lielbritānijā šajā pašā laika posmā – ap 19 000 mūsējo.

Tomēr, ja tic Latvijas vēstniecības Īrijā aplēsēm, ka patiesībā šajā valstī varētu būt pat 40 000 Latvijas iedzīvotāju, var secināt, ka oficiālais skaits (ap 34 000 abās valstīs kopā) droši reizināms ar trīs.

Laikā no 2004. gada maijam līdz 2005. gada oktobrim Lielbritānijā valsts apdrošināšanas numura saņemšanai pieteikušies 18 835 viesstrādnieki no Latvijas, liecina šīs valsts Iekšlietu ministrijas (IeM) Darba un pensiju departamenta 22. novembrī publicētais svaigākās statistikas apkopojums.

Gandrīz tikpat daudz mūsu tautiešu (13 984) šajā laika posmā reģistrējušies Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijā, informē Latvijas vēstniecības Dublinā pirmais sekretārs Ivars Lasis. Tomēr vēstniecība atzīst, ka patiesībā Latvijas iedzīvotāju skaits Īrijā varētu sasniegt 40 000 cilvēku. Tādējādi var lēst, ka reģistrējies ir vien aptuveni katrs trešais. Ja šāda attiecība starp oficiāli reģistrētajiem un faktiski strādājošajiem eksistē arī Lielbritānijā, tur strādājošo skaits patiesībā varētu būt ap 57 000 mūsu tautiešu. Šādi rēķinot, Īrijā un Lielbritānijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju skaits kopumā varētu tuvoties 100 000 cilvēku. Vēl pirms gada – 2004. gada decembrī – Latvijas vēstniecības pārstāve sarunā ar Neatkarīgo lēsa, ka šajā valstī varētu uzturēties 12 līdz 15 tūkstoši latviešu. Audzis arī Īrijā dzimušo bērnu skaits, kuri reģistrēti Latvijas pilsonībā – 2004. gadā tādu bija 30, bet šogad to jau ir 107. Tomēr I. Lasis uzsver, ka šis skaitlis neatspoguļo reālo situāciju, jo ir cilvēki, kuri izmanto tiesības Īrijā dzimušu bērnu reģistrēt šīs valsts pilsonībā, vēl viena kategorija jaundzimušo gan reģistrē Īrijā, iegūstot tiesības bērnu izvest no valsts, tomēr dzimtenē bērnam pieprasa Latvijas pilsonību.

2004. gadā oficiāli darbam Īrijā bija reģistrējušies tikai 4500 Latvijas iedzīvotāju. I. Lasis norāda, ka kopumā, sākot no 2000. gada, Īrijas varas iestādēs tā saukto sociālās aizsardzības numuru pieprasījuši teju 25 000 tautiešu. Tomēr šo numuru piešķirot ne tikai tiem, kuri vēlas strādāt un no nopelnītās naudas maksāt nodokļus, bet arī bērniem un citiem strādājošo ģimenes locekļiem, ja ir vēlme pretendēt uz kādu pabalstu vai finansiālu atvieglojumu, skaidro I. Lasis. Tomēr Lielbritānijas IeM statistika liecina, ka vismaz šajā valstī 99 procenti no pieteikumiem valsts apdrošināšanas numuru saņemšanai iesniegti tieši ar mērķi sākt strādāt.

Statistika rāda, ka tikai niecīga daļa – 184 jeb mazāk par procentu – no oficiāli reģistrētajiem Latvijas viesstrādniekiem Lielbritānijas varas iestādēs pieteikušies dažādu pabalstu un finansiālu atvieglojumu saņemšanai. Arī pārējo ES jauno valstu iedzīvotāji, kuri maksā nodokļus no Lielbritānijā nopelnītās algas, ir kūtri sociālo labumu pieprasītāji – attiecīgus iesniegumus laikā no pērnā gada maijam līdz šā gada oktobrim iesnieguši vien 0,9 procenti no kopumā 277 060 reģistrētajiem jauno ES dalībvalstu viesstrādniekiem.

Lai gan Latvijas iedzīvotāji sastāda tikai 7 procentus no visiem šai laika posmā reģistrētajiem viesstrādniekiem, mūsu tautieši tomēr šajā ziņā ir ceturtajā vietā no jaunajām ES dalībvalstīm. Lauvas tiesa no Lielbritānijā oficiāli strādājošajiem viesstrādniekiem – 58 procenti – ir poļi, kuriem seko lietuvieši (14 procenti) un slovāki (11 procenti). Vairākums šo viesstrādnieku ir neprecējušies, un 82 procenti no viņiem – vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Tikai 3 procentiem no Lielbritānijā oficiāli reģistrētajiem viesstrādniekiem sev līdzi paņēmuši kādu apgādājamo jaunāku par 17 gadiem, liecina britu IeM dati.

Darbam ārzemēs mācieties valodas

Inga Balode,  NRA  11/24/05     Daudzi darba meklētāji ir pieredzējuši profesionāļi, kas Latvijā finansiāli un morāli nejūtas novērtēti

"Pēdējā laikā ārzemju darba devēji izvirza augstākas prasības angļu sarunvalodas zināšanām, taču tiek piedāvātas arī augstākas kvalifikācijas vakances, piemēram, tirdzniecības menedžeriem, klientu apkalpošanas speciālistiem vai dažādu darbu vadītājiem," atzīst SIA Eurowork izpilddirektors Mihails Savickis.

Arī Lattanza Recruitment Ltd. menedžere Baiba Streļeca norāda, ka ar labu angļu valodas prasmi un labu pieredzi konkrētajā specialitātē darbiniekiem ir izredzes saņemt daudz lielāku atalgojumu, piemēram, 6–10 sterliņu mārciņas vai 8–14 eiro stundā. Visbiežāk šādu atalgojumu saņemot augsti kvalificēti būvdarbu speciālisti, autovadītāji, mehāniķi un metinātāji.

Joprojām visvairāk cilvēku esot ieinteresēti doties strādāt uz Lielbritāniju un Īriju, galvenokārt, lai uzlabotu savu vai ģimenes finansiālo stāvokli. Darbu ārzemēs meklējot dažādu sociālo grupu pārstāvji. "Darba meklētāju vecums ir ļoti atšķirīgs, sākot no skolu absolventiem, beidzot ar pensijas vecuma darba meklētājiem. Lielākā daļa kandidātu ir ar vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību, pa reizei ir kandidāti ar nepabeigtu izglītību. Šādiem kandidātiem iesakām pastrādāt ārzemēs, nopelnīt naudu un atgriezties, lai pabeigtu sāktās mācības vai studijas," informē M. Savickis.

B. Streļeca norāda, ka visaktīvāk darbu ārzemēs meklē cilvēki vecumā no 18 līdz 45 gadiem, lai gan dažkārt darbā tiekot iekārtoti arī 50–55 gadus veci speciālisti. "Darbu ārzemēs meklē gan tādi, kas tikko beiguši vidusskolu un vēlas braukt uz ārzemēm papildināt valodas zināšanas un nopelnīt naudu turpmākajām studijām vai patstāvīgas dzīves sākšanai, gan cilvēki ar augstāko izglītību, kas nevar atrast sev pienācīgi atalgotu darbu Latvijā un ir spiesti doties strādāt ārzemēs. Visbiežāk gan aizbraucēji ir cilvēki ar vidējo vai pamatizglītību, kuri dodas uz ārzemēm, lai nopelnītu iztiku savām ģimenēm," savos vērojumos dalās Lattanza Recruitment Ltd. menedžere.

Dažkārt darba meklētāji sevi novērtējot par zemu un meklējot nekvalificētu darbu. Esot arī pretēji gadījumi, kad darba meklētājs sevi pārvērtējot.

"Daudzus darba meklētājus var raksturot kā pieredzes bagātus profesionāļus savā jomā, kas Latvijā jūtas gan finansiāli, gan morāli nenovērtēti. Ir arī speciālisti, kuri vēlas doties uz ārzemēm, lai iegūtu jaunu pieredzi, papildinātu esošās profesionālās un svešvalodu zināšanas. Ja šie speciālisti atgriežas Latvijā, vietējais darba tirgus iegūst darbiniekus ar starptautisku darba pieredzi," norāda SIA Eurowork izpilddirektors.

Tiem, kuri meklē darbu ārzemēs, M. Savickis iesaka būt pacietīgiem, jo darbā iekārtošanas process ir laikietilpīgs, it īpaši, ja darba devēji ierodas Latvijā uz intervijām, būt psiholoģiski gataviem dzīvot un strādāt svešā vidē, veidot pozitīvas attiecības ar darba devēju un atcerēties, ka attiecīgā valstī jāievēro pastāvošās morāles un likuma normas. "Darba meklētajiem ārzemēs vajadzētu atkārtot un papildināt angļu valodas zināšanas, piemēram, apmeklējot intensīvos sarunvalodas kursu. Jo labākas būs angļu valodas zināšanas, jo cilvēks jutīsies drošāk, iebraucot svešā valstī, turklāt, nemitīgi tās papildinot, radīsies iespēja nodrošināt sev karjeras un atalgojuma izaugsmi. Visbiežāk problēmas un pārpratumi rodas tieši valodas barjeras dēļ," uzskata B. Streļeca.

***

Fakti

minimālā alga Lielbritānijā – 5,05 sterliņu mārciņas stundā, Īrijā – 7,65 eiro stundā;

Lielbritānijā un Īrijā profesionāli sagatavoti kandidāti ar angļu sarunvalodas prasmi parasti saņem 6–9 sterliņu mārciņas stundā, nekvalificēti strādnieki saņem 5,05–6,50 sterliņu mārciņas stundā;

darbam ārzemēs tiek meklēti metinātāji, galdnieki, celtnieki, namdari, apkalpojošās jomas speciālisti – viesnīcās, restorānos, sociālās aprūpes darbinieki – pansionātos, mājas aprūpē, autovadītāji, tirdzniecības menedžeri, kā arī nekvalificētie darbinieki – strādnieki rūpnīcās, fabrikās;

darba līgumi visbiežāk tiek slēgti uz sešiem mēnešiem un gadu;

ir atsevišķas programmas, kas paredz, ka par attiecīgām prasībām (tās var būt noteikta profesionālā pieredze, izglītība, valodas prasme) atbilstošu darbinieku atlasi un darbā iekārtošanas izdevumus sedz pilnībā vai daļēji darba devējs. Šīs ir aprūpes darbinieku, autovadītāju, menedžeru, auklīšu, mājkalpotāju vakances. Regulāri personāla atlases procesā iesaistās darba devēji vai to pārstāvji, veicot telefonintervijas vai arī paši ierodoties Latvijā;

maksa par iekārtošanu darbā ārzemēs atkarībā no vakances un darba ņēmēja atbilstības darba devēja prasībām ir 20–500 latu.

Avots: SIA Eurowork, Lattanza Recruitment.Ltd.

***

Darba piedāvājumi*

Vācija 110 523

Beļģija 15 170

Austrija 10 597

Čehija 9777

Nīderlande 9605

Zviedrija 7875

Dānija 5655

Īrija 4684

Norvēģija 4634

Lielbritānija 3763

Grieķija 1487

Polija 991

Slovēnija 964

Ungārija 345

Kipra 328

Slovākija 320

Šveice 319

Itālija 287

Malta 160

Francija 119

Islande 110

Somija 42

Spānija 37

Portugāle 32

Luksemburga 21Lihtenšteina 11

* skaits pēdējā mēneša laikā

Avots: http://europa.eu.int/eures/

Kopš iestāšanās ES darbu Lielbritānijā meklējuši 20 000 latviešiLETA  11/24/05    Kopš Eiropas Savienības paplašināšanās pagājušā gada maijā pieteikumus darbam Lielbritānijā iiesnieguši aptuveni 20 000 latviešu un 40 000 lietuviešu, liecina Lielbritānijas valdības oficiālie dati, ko trešdien publicējusi britu avīze "Guardian".

Kopumā šai laikā vēlēšanos strādāt Lielbritānijā izteikuši 293 000 jauno ES dalībvalstu iedzīvotāji, tai skaitā 170 000 poļi, 31 000 slovāki un 17 000 čehi. Lielākā daļa no viņiem ir vientuļi vīrieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kas nodarbināti galvenokārt mazkvalificētā roku darbā un aizpilda brīvās darba vietas visā Lielbritānijā. Londonā darbu atraduši mazāk par piekto daļu no šiem cilvēkiem.

Kā atzinis Lielbritānijas imigrācijas lietu ministrs Tonijs Maknaltijs, strādnieki no Austrumeiropas valstīm "jau šobrīd dod ieguldījumu britu ekonomikā, maksājot nodokļus un aizpildot svarīgu vietu darba tirgū".

 

Polītikā...

 

Repše zākā partnerus, bet valdību nepamet

Agnese Margēviča,  NRA  11/19/05   Par spīti Jaunā laika līdera Einara Repšes skaļajiem draudiem par valdības drīzo galu, jo Tautas partija pēdējā brīdī ierosināja jaunlaiciešiem nepieņemamu normu jaunajā azartspēļu likumā, viņa partija koalīciju vēl nepamet. Veiksmīgi manipulējot ar sabiedrības viedokli un radot šaubas par TP iespējamo atkarību no azartspēļu biznesa, kā arī partnerus apvainojot korupcijā un krāpniecībā, JL ir lielāks vinnētājs, nekā priekšlaikus aizejot opozīcijā, spriež eksperti.

JL vēl 15. novembrī, Rīgas domei balsojot par priekšlikumiem Rīgas pilsētas attīstības plānā 2006.–2018. gadam, ignorēja koalīcijas vienošanās un bloķējās ar kreisajiem, tā panākot iespēju apbūvēt 49 hektārus plašo bijušā hipodroma teritoriju Kleistu ielā. Tomēr pāris dienu vēlāk jau attiecībā uz balsojumu Saeimā par jauno azartspēļu likumu JL pārmetumus par koalīcijas līguma iemešanu papīrgrozā raidīja TP virzienā.

Par spīti JL draudiem, Saeima 17. novembrī ar 47 balsīm pa", 37 balsīm pret un astoņām – atturoties, atbalstīja TP pēdējā brīdī iesniegto priekšlikumu, kas pašvaldībām liedz noteikt ierobežojumus azartspēļu biznesam, šo funkciju uzticot valstij. Vienotas nostājas nebija Latvijas Pirmās partijas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām, jo daļa to deputātu balsojumā piekrita JL, daļa – TP nostājai.

JL līderis E. Repše, komentējot balsojumu par jauno azartspēļu likumu, pat paguva paziņot, ka TP ir rīkojusies krāpnieciski un "naudas vara lielu dara". Vārdu korupcija pēc balsojuma piesauca arī JL frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

"Šī atgriešanās pie JL retorikas premjeru apbēdina," aģentūrai LETA teica Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, norādot, ka TP nepārmet JL atrašanos spēļu biznesa ietekmē tikai tāpēc, ka šai partijai azartspēļu rīkotāji ir sponsori. Tāpat JL spēļu biznesa atbalstīšana netiekot pārmesta, lai gan viņu pārstāvja Aivara Aksenoka pirmie lēmumi, stājoties Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, bija saistīti ar azartspēļu ierobežojumu atcelšanu galvaspilsētā.

Tas, kādā veidā TP iesniedza un aizstāvēja grozījumus likumā par azartspēlēm, bija tik neveiksmīgi no sabiedrisko attiecību viedokļa, ka publiku vairs neinteresē izprast priekšlikuma būtību, jo JL to jau paguvis izskaidrot no savu interešu viedokļa, norāda sociologs Aigars Freimanis.

Lai gan JL līdera izteikumi vairāk atbilstu opozīcijas, nevis valdības partneru retorikai, no koalīcijas jaunlaicieši vēl neaiziet. Uzvara vārdu karā, sabiedrībai radot aizdomas par TP korumpētību, un apjausma, ka vēl ir par agru aiziet opozīcijā, jo līdz vēlēšanām atlicis vēl gandrīz vesels gads, JL pagaidām tur A. Kalvīša valdībā, spriež A. Freimanis. "JL šoreiz ir ieguvēji tik un tā," viņš uzsver. Sociologs nevar nosaukt īsto brīdi, kad JL būtu izdevīgāk aiziet opozīcijā, tomēr norāda, ka E. Repše visticamāk gaidīs momentu, kad to varēs pasniegt kā aiziešanu piespiedu kārtā, radot sabiedrībā iespaidu, ka "mēs jau gribējām strādāt, bet mums neļāva".Aksenoks konfliktē ar domes darbiniekiem

Sandris Vanzovičs,  NRA  11/20/05    Protestējot pret, pēc viņu domām, netaisnīgo atalgojumu sistēmu, Rīgas domes darbinieki ignorēja vadības uz valsts proklamēšanas svētkiem uzsaukto šampanieti. Savukārt mērs Aivars Aksenoks uz pieaugošo neapmierinātības gruzdoņu reaģēja visai savdabīgi – ar uzrunu domes mājas lapā. Lai gan ierasti darbiniekiem uz valsts proklamēšanas svētkiem izmaksā prēmijas, šoreiz viņi palika bešā.

Vadība 17. novembrī rātsnama vestibilā savējiem noorganizēja nelielu svētku pasākumu. Uz to ieradās vien daži desmiti, kuri piestāja uz glāzi šampanieša, noklausīties vicemēra Andra Ārgaļa uzrunu (amatpersona nebija par lepnu, lai ar katru saskandinātu, taču galvenā priekšnieka novēlējumu gan viņam nācās ieteikt lasīt internetā, jo A. Aksenoks bija devies komandējumā).

Kā Neatkarīgajai pastāstīja daži domes darbinieki, kuri saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt anonīmi, domes vadībai atalgojums tiek rēķināts, vadoties pēc speciālas koeficientu sistēmas, kas piesaistīta minimālā atalgojuma līmenim valstī, bet ierindas darbiniekiem tās ir fiksētas. Līdz ar to inflācijas iespaidā darbinieku atalgojums lielāks nekļūst, kamēr vadība jau drīz vien varēs tikt pie ievērojami lielākām algām. Domes priekšsēdētāja alga ir pielīdzināta 20 minimālajām mēnešalgām, tātad A. Aksenoks drīz vien saņems (pēc šo griestu pacelšanas no 80 uz 90 latiem) ne tikai 1400 latu uz papīra.

Vēl viens aizvainojuma iemesls – mēra Aivara Aksenoka attieksme. Proti, koalīcijas padomes sēdē viņš esot bildis, ka nevienam domes darbiniekam prēmija uz svētkiem nepienākoties, jo neviens no tiem... neesot piedalījies valsts proklamēšanā 18. novembrī. Neatkarīgās informācijas avoti arī vēsta, ka dažiem no savējiem mērs tomēr esot radis iespēju prēmiju izmaksāt, taču apstiprinājumu šādai versijai neizdevās gūt. Svētku priekšvakarā mērs bija ievietojis Rīgas domes mājas lapā internetā savu skaidrojumu par prēmiju neizmaksāšanu, taču domes darbinieki (17. novembrī daudziem uz datorekrāna bija manāma tieši šī uzruna) to uztvēra kā aizvainojumu, "Es vēlos, lai jūsu godprātība un radošā attieksme būtu samērojama ar algu, kuru katru mēnesi saņemat savā kontā," šajā paziņojumā cita starpā norāda A. Aksenoks.

Prēmijas Rīgas domē tiek maksātas saskaņā ar noslēgto koplīgumu "par kvalitatīvu darbu un paaugstinātu darba intensitāti," informēja mēra preses sekretāre Laila Spaliņa. Motivējot darbiniekus, "ne retāk kā reizi ceturksnī tiek piešķirtas prēmijas ne mazāk kā 50 procentu apjomā no darba algas". Pēdējā ceturkšņa prēmijas tiks izmaksātas decembrī, norādīja L. Spaliņa. Deputāti neatsakās no imunitātes

Ināra Egle,  Diena  11/19/05    Saeima ir noraidījusi iespēju saukt deputātus pie administratīvās atbildības bez parlamenta piekrišanas. Pret šiem Jaunā laika ierosinātajiem grozījumiem Satversmē balsoja arī Jānis Šmits (LPP), Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme (ZZS), kuriem pamatlikumā noteiktā imunitāte ir ļāvusi izvairīties no soda. Saeima Satversmes grozījumu izskatīšanai nepieciešamajam kvorumam reģistrējās tikai trešajā mēģinājumā pēc tam, kad informācija par deputātu reģistrāciju ceturtdien beidzot bija publiski pieejama, ko arī panāca JL. Taču projekts konceptuāli neguva nepieciešamo divu trešdaļu deputātu atbalstu.

Par grozījumu pieņemšanu 1.lasījumā bija 52 deputāti no Jaunā laika, Tautas partijas, TB/LNNK, kā arī Latvijas Sociālistiskās partijas. Pret balsoja 22 deputāti, kas pārstāvēja ZZS un LPP, kā arī atsevišķi parlamentārieši no PCTVL, TB/LNNK, divi neatkarīgi deputāti. Atturējās 15 tautas kalpi no Saskaņas centra un jau iepriekš minētām frakcijām. Taču iepriekš Saeima bija atbalstījusi ar šiem pamatlikuma grozījumiem saistītas izmaiņas Saeimas kārtības rullī. Tāpēc JL apsver iespēju šo jautājumu aktualizēt vēlreiz.

Indulis Emsis (ZZS) Saeimas sēdē sacīja, ka pamatlikumu vajadzētu grozīt tikai ļoti īpašos gadījumos, imunitātes atcelšana arī liegšot deputātiem iespēju no Saeimas tribīnes sevi aizstāvēt, ja sods šķitīšot nepelnīts. Savukārt Kārlis Strēlis (JL) norādīja, ka brīvvalsts laikā, kad tapa Satversme, deputāti uz Saeimas namu gāja kājām un toreiz neviens neesot varējis paredzēt, ka būšot tik daudz automašīnu. Pārvietošanās ar tām arī izraisa lielāko pārkāpumu daļu. Šajos gadījumos, kādi 8.Saeimā ir bijuši 19 no 22, deputāti parasti piekrīt kolēģu administratīvai sodīšanai. Taču Linda Mūrniece (JL) sēdē nosauca daudz lielāku skaitli — par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem patiesībā esot sodīti 72 deputāti, bet lielākā daļa no viņiem acīmredzot nav darījusi zināmu to, ka ir parlamentārieši un sodu samaksājuši, apejot Saeimu. "Tad kāda jēga ir runāt par izdošanu, vai neizdošanu, ja mēs lieliski Satversmes 30.pantu apejam dzīvē," teica L.Mūrniece.

 

JL vērtēs ģenerālsekretāra amata pretendentusLETA  11/20/05     Partija "Jaunais laiks" (JL) nākamnedēļ izvērtēs ģenerālsekretāra amata pretendentus, bet lēmumu par piemērotāko partijas biedru šim amatam pieņems pašās novembra beigās, informēja partijas valdes locekle Linda Mūrniece.

JL valdes sēdē otrdien, 22.novembrī, apspriedīs iespējamās kandidatūras ģenerālsekretāra amatam, kuras būs ieteikuši partijas biedri. Savukārt lēmumu šajā jautājumā ir plānots pieņemt vēl pēc nedēļas - partijas valdes sēdē 29.novembrī.

Mūrniece uzsvēra, ka partijas valde līdz šim vēl nav saņēmusi nevienu rakstisku ieteikumu kādu partijas biedru iecelt JL ģenerālsekretāra amatā.

Līdzšinējais ģenerālsekretārs Uldis Grava pēc pēdējā JL kongresa paziņoja, ka ir nolēmis atkāpties no šī amata. Politiķis uzskata, ka viņam "ir laiks šo amatu atstāt".

Kaislības Saeimā – kā spēļu zālē

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  11/20/05    Tautas partija apmuļķojusi "Jauno laiku" — tāds secinājums daudziem radies pēc Saeimas lēmuma neļaut pašvaldībām ierobežot azartspēļu izplatību.Jauno azartspēļu un izložu likumu, kas paredzēja noteikt pašvaldībām tiesības regulēt azartspēles, bija izstrādājusi TP vadītā Finanšu ministrija. Sākotnēji šis likumprojekts paredzēja, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas, kurās aizliegtas azartspēles. Gada laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas attiecīgajās teritorijās būtu jādemontē azartspēļu automāti, kas atrodas ārpus spēļu zālēm un kazino, bet trīs gadu laikā jāslēdz arī šajā teritorijā pārējie kazino, spēļu un bingo zāles. Kā zināms, Jūrmalā un Rīgā pašvaldības jau bija izplānojušas, kurās teritorijās azartspēles būtu aizliedzamas. Rīgas domē azartspēļu ierobežojumus aktīvi aizstāvējis arī tautpartijietis Edmunds Krastiņš, kurš tagad izsaka neizpratni par TP Saeimas biedru rīcību.

Nauda kampaņai būs?

"JL" piekrita TP vēlmei skatīt šo likumprojektu Saeimā steidzamības kārtā, tātad tikai divos lasījumos. Taču uz otro lasījumu TP frakcijas deputāts Mihails Pietkevičs negaidīti iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja izņemt no likuma pašvaldību tiesības liegt azartspēles noteiktās teritorijās.

Ne tikai "JL", bet arī citu frakciju deputāti plenārsēdē centās aizstāvēt pašvaldību tiesības ierobežot azartspēles.

"Tikai pašvaldība redz, kur drīkst un kur nedrīkst pieļaut šo spēlēšanu," teica Pēteris Simsons (Latvijas Pirmā partija).

"Visās valstīs šo ļaunumu cenšas iegrožot, kā vien iespējams. Arī mums jādara tāpat. Pašvaldības varēs vērsties pret to, ka uz katra stūra, katra likvidētā veikala vietā ir zaudētava," piebilda Jānis Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienība). Stāstot par azartspēļu radīto postu, viņš teica, ka daudzi spēlmaņi zaudē dzīvokļus, noved nabadzībā savas ģimenes un pat ņem bankās kredītus, lai nospēlētu naudu azartspēlēs.

"Nabagu graši turpinās aizripot spēļu automātos. Katrs, kurš, parādu mākts, aizies no dzīves, būs arī uz jūsu sirdsapziņas, un mēs neaizmirsīsim jums to atgādināt," vēršoties pie TP, sacīja "JL" frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Vēl asāks bija viņa vietnieks Artis Kampars: "Te ir redzama skaidra metode, kā ar Saeimas palīdzību veic ko līdzīgu politiskajai korupcijai. TP valdošo koalīciju slaidi nometusi uz ruletes galda."

"Balsojums parāda, ka šie jautājumi tiek lemti ārpus Saeimas. Partiju kases tagad papildināsies, nauda priekšvēlēšanu kampaņai būs. Iesaku "JL" parādīt stingru mugurkaulu un gāzt Kalvīša valdību," teica ārpusfrakciju deputāts Māris Gulbis.

Likums tik un tā esot stingrs

M. Pietkeviča ierosinājuma atbalstītāji turpretī apgalvoja, ka ļaut katrai pašvaldībai pieņemt savus nosacījumus par azartspēlēm nozīmētu veicināt korupciju vietējo varu līmenī. Turklāt pašvaldībām tiekot atstātas tiesības izsniegt atļaujas azartspēļu rīkošanai, tās tikai nedrīkstot šo rūpalu pavisam aizliegt.

Turklāt tika norādīts, ka jaunais likums jau tā paredz stingrākas prasības azartspēļu organizētājiem nekā līdzšinējie nosacījumi. Piemēram, noteikts, ka uzņēmumam, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu, jābūt vismaz vienu miljonu latu lielam pamatkapitālam. Turklāt kafejnīcās un bāros spēļu automāti vairs nedrīkstēs atrasties. Tie varēs būt tikai spēļu zālēs, kurās ir vismaz 20 spēļu automāti. 700 kafejnīcas tikšot atbrīvotas no spēļu automātiem, uzvaroši teica Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris (TP).

Azartspēļu noliedzēji iebilda. "Finanšu spaidi situāciju pēc būtības neuzlabos. Tikai vienu azartspēļu firmu vietā stāsies citas – spēcīgākas. Bet tādēļ no azartspēlēm atkarīgo cilvēku mazāk nekļūs," teica P. Simsons.

Pēc debatēm tikai ar divu balsu pārsvaru pašvaldībām tika liegts regulēt azartspēles. Par M. Pietkeviča ierosinājumu nobalsoja 47 deputāti – no TP, frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", sociālistiem, tēvzemiešiem, zemsaviešiem un pat četri LPP deputāti, kaut LPP vienmēr stingri uzstājusies par azartspēļu ierobežošanu. Pret šo ierosinājumu, tātad par lielākām pašvaldību tiesībām bija 37 deputāti pārsvarā no "JL", daļa pirmpartijiešu un "Saskaņas centra" pārstāvju un tikai viens zemsavietis – J. Strazdiņš. Astoņi deputāti, pārsvarā no "Saskaņas centra", atturējās.

"JL" arī neizdevās panākt, lai Saeima noraida šo likumprojektu kopumā.

"Cik brīnišķīgs bija šis likumprojekts, kad finanšu ministrs Spurdziņš to iesniedza! Tagad redzam, ka esam vienkārši apmuļķoti," teica K. Šadurskis. Viņaprāt, azartspēļu biznesu tikai tad varētu tā īsti kontrolēt, ja tā regulēšanā iesaistītos ne vien valsts, bet arī pašvaldības.

"JL" vairs neuzskatīšot TP par prognozējamu koalīcijas partneri un vairs nedošot atbalstu likumprojektu skatīšanai steidzamības kārtā, lai atkal nenonāktu šādā situācijā.

"Acīmredzot azartspēļu organizētājiem bija spēcīgi argumenti un pietiekamā skaitā," pauda K. Šadurskis, tādējādi atkal norādot uz iespējamo korupciju.

TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš noliedza "JL" izteiktās aizdomas par tautpartijiešu korumpētību. "TP nav saņēmusi ne santīma un tie ir absolūti meli.""JL" satraukumu J. Lagzdiņš skaidroja ar šīs partijas vēlmi pievērst sev uzmanību, tuvojoties vēlēšanām. Viņš izteica aizdomas, ka "JL" cilvēki pašvaldībās, liekot azartspēlmaņiem doties uz viesnīcām, lobējuši viesnīcu biznesu.

LPP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits, vaicāts, kā vērtē savu frakcijas biedru balsojumu, sacīja, ka nevarot LPP deputātus "vardarbīgi padarīt par balsošanas mašīnām un liegt balsot pēc sirdsapziņas". Bet vēl trešdien J. Šmits solīja, ka LPP vienoti atbalstīs visstingrākos ierobežojumus azartspēlēm. "Mēs varam runāt par partijas disciplīnu, bet nevajag no tā taisīt traģēdiju," attrauca J. Šmits.

Paši pretbalsotāji Valērijs Karpuškins un Vjačeslavs Stepaņenko nemaz nedomāja taisnoties par savu balsojumu – LPP bijis brīvais balsojums un pašvaldību iesaistīšanās azartspēļu regulēšanā veicinātu birokrātiju.

Toties Spēļu biznesa asociācijas prezidents Ģirts Ludeks no Saeimas aizgāja apmierināts: Saeimas balsojumi bijuši pareizi. Jaunais likums, lai gan esot bargs, taču izpildāms.

Toties "JL" apsver iespēju sūdzēties Satversmes tiesā, pamatojoties uz to, ka jaunais likums sašaurinot pašvaldību tiesības.

Diplomāts Ronis ASV pārstāvēs Latvijas bankas

Agris Blūmfelds,  NRA  11/21/05    Politiķu aprindās augstu vērtētais diplomāts Aivis Ronis, iespējams, pēc darba uzteikuma Latvijas vēstniecībā NATO dosies uz ASV, lai tur veidotu Latvijas banku un finanšu sistēmas tēlu.

A. Ronis veiks labi atalgotu darbu Latvijas un ASV Finanšu forumā; tā ir jaunveidojama organizācija, kas spodrinās Latvijas banku tēlu ASV, ziņoja Latvijas Neatkarīgā televīzija. A. Ronis Neatkarīgajai šo informāciju nedz noliedza, nedz arī apstiprināja. Tomēr šāda iespēja ir visai ticama, jo A. Ronis savulaik sekmīgi darbojies ASV kā Latvijas vēstnieks un viņam šajā valstu apvienībā palikuši labi un ietekmīgi draugi dažādās nozarēs.

Turklāt A. Ronis, visticamāk, uz ASV dodas arī politiski atbalstīts, jo aprīļa beigās, kad ASV finanšu institūcijas Latvijas valdībai pārmeta augstu korumpētības līmeni un nepietiekamu nelegālu darījumu kontroli banku sistēmā, ministru prezidents Aigars Kalvītis šos pārmetumus kategoriski noraidīja un solīja rīkoties, lai tos atspēkotu. Premjera padomnieks Jurģis Liepnieks gan aogalvo, ka nekāda palīdzība vai atbalsts A. Ronim neesot sniegts, bet darbu viņš mainot pēc savas iniciatīvas. J. Liepnieks gan piebilda, ka šī doma – Amerikas Savienotajās Valstīs spodrināt Latvijas banku tēlu – neesot peļama.

Aprīļa beigās ASV Valsts kase divas Latvijas bankas – VEF banku un Multibanku – novērtējusi kā finanšu institūcijas, kas rada "primāras bažas par naudas legalizēšanu". Saistībā ar šo lēmumu finanšu noziegumu apkarošanas speciālisti no ASV Valsts kases ierosināja pieņemt noteikumus, kas aizliegs ASV finanšu institūcijām atvērt, uzturēt, administrēt vai pārvaldīt jebkādus šo divu banku korespondentkontus ASV.

Ja A. Ronis piekristu darboties jaundibināmajā forumā, šādu soli apsveiktu arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons: "Citādi no ASV nāk tikai negatīva informācija, un būtu labi, ja šāda personība, kāds ir Aivis Ronis, iesaistītos darbībā." Runājot par pašas organizācijas darbības virzieniem, T. Tverijons uzsvēra, ka tās uzdevums ir popularizēt Latvijas bankas ASV, un paskaidroja, ka foruma izveide neesot bijusi visu, bet gan tikai atsevišķu banku iniciatīva. T. Tverijons to nosaukumus neatklāja. "Naudas atmazgāšanas novēršanā Latvija ir soli priekšā daudzām citām Eiropas valstīm, jo esam pieņēmuši visas direktīvas, un bankas ir daudz darījušas, cīnoties pret šo noziegumu. Tagad vajadzīga šīs darbības reklāma," piebilst T. Tverijons.

Naudas atmazgāšanā vainotās VEF bankas attīstības nodaļas vadītājs Pēteris Gubko uzsvēra, ka neesot informēts par šāda jaunveidojama foruma darbību un apgalvoja, ka banka to neesot iniciējusi. Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis informēja, ka Latvijas Banka nav informēta par šādas organizācijas eksistenci un Latvijas komercbanku mārketinga plāniem. Einars Repše sniedz ekskluzīvu interviju Neatkarīgajai

Sandris Točs,  NRA  11/22/05     Aizsardzības ministrs Einars Repše pēc atkārtotas ievēlēšanas Jaunā laika priekšsēdētāja amatā solīja, ka "nācijas vienotības vārdā turpmāk runās arī ar Neatkarīgo". Laikraksts turēja partijas līderi pie vārda un aicināja uz interviju.

– Jaunais laiks ienāca politikā ar izteiktu pretnostatījumu vecajiem spēkiem, īpaši Tautas partijai. Tagad visi strādājat kopā. Vai JL attiecības ar TP ir kļuvušas tuvākas?

– Politikā ļoti svarīgu lomu spēlē ne tikai politiskā pieredze, bet arī tas, ko mēs varētu saukt par dzīves pieredzi. Dzīves izpratne pa šiem četriem intensīvas politiskās darbības gadiem mums ir krietni pilnveidojusies. Galvenais secinājums ir tas, ka dzīvi cilvēki vien visi esam. Visi esam vienas tautas pārstāvji – labi, slikti, kreisi vai labēji, visi dzīvojam vienā valstī, kuras liktenis un dzīves kvalitāte ir atkarīgi no tā, kā mēs spēsim sastrādāties un Latvijas valsti pārvaldīt. Man tas bija ļoti būtisks pagrieziena punkts, kad sapratu diplomātijā pazīstamā teiciena nozīmi, ka vissliktākais miers vienmēr būs labāks par vislabāko karu. Cilvēki strīdas pat savās ģimenēs. Neskatoties uz to, ka nesen bija mīļi draugi, strīda brīdī viņi ir visnāvīgākie ienaidnieki, kad strīds beidzas, atkal viss ir labi. Tik tiešām politikā mēs ienācām, nesaprazdami, kā var pārvaldīt valsti tā, kā to redzējām pirms tam. Un tam kā pretnostatījumu gribējām veidot savu politiku. Nācām ar ļoti asiem uzstādījumiem. Bijām jauns spēks, tāpēc pret mums bija pretdarbība, ne vienmēr ar tīriem līdzekļiem, kas konfrontāciju tikai pastiprināja. Jā, mēs nostājāmies uz kara takas, izveidojām vienu nometni. JL bija dots vislielākais mandāts, tomēr pārstāvējām tikai ceturto daļu no Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tādēļ mēs veidojām blokus. Mums bija bloks ar Pirmo partiju, bija savienība ar TB/LNNK, bija sadarbība arī ar LZS. Tie bija mūsu draugi, bet TP tajā laikā bija politiskie pretinieki – ļoti nikni, kas cīnījās ļoti asi. Pēc tam iznāca gandrīz otrādi, uzticamākie draugi mūs pameta, apvienojās ar mūsu ciešākajiem ienaidniekiem TP, gāza mūsu valdību. Jaunajā koalīcijā vēl būtu ļoti izvērtējams, kuri partneri mums ir tuvākie.

– Tātad JL attiecības ar TP ir kļuvušas siltākas?

– Par siltām es šīs attiecības nedēvētu, bet par konstruktīvām, tā varētu runāt. Mēs arvien esam politiskie pretinieki, cīnāmies par noteiktiem uzstādījumiem, politiku, likumprojektiem. Bieži esam cīnījušies ļoti principiāli. Te jāpiemin privatizācijas pabeigšanas likums, kas tika nolikts gandrīz vai uz kanti, vai ir tā, kā vienojāmies, vai nevaram palikt vienā valdībā. Tāpat bija ar kriminālprocesa kodeksu. Tagad atkal ir kārtējā pretstāvēšana, jo TP pārstāvji iesniedza azartspēļu likumā priekšlikumu, kurš mums nav pieņemams, kas faktiski atgriezīs azartspēles Rīgā un traucēs tām pašvaldībām, kuras ar azartspēļu ierobežošanu ir sekmīgi tikušas galā. Ar TP saglabājam savu atšķirīgo viedokli un politiskā pretinieka statusu, bet mēs esam mācījušies sadarboties. Jā, šajā koalīcijā JL pragmatiskākās attiecības ir ar TP, kad zinām, ko var sagaidīt, kad zinām, ka vienošanās tiks pildītas, ja ir panāktas. Mēs esam politikā apmetuši lielu kūleni, kas man ir licis padomāt, ka laikam labāk ir nenonākt galējībās. Mūsu tauta ir pārāk maza, un viņai priekšā stāv pārāk nopietni uzdevumi, lai mēs šķaidītu savu spēku nevajadzīgā un destruktīvā pretstāvēšanā.

– Vai uzskatāt, ka nākamajās vēlēšanās JL var iegūt vairāk par 50% balsu, kā to cerējāt kādreiz?

– Laikā, kad tika gāzta mūsu valdība, sabiedrības atbalsts bija tiešām fenomenāls. Tādu atbalstu var salīdzināt tikai ar Atmodas pirmajiem gadiem. Piemēram, britu premjers var uzsaukt vēlēšanas jebkurā brīdī, kad vien tas šķiet izdevīgi. Ja mēs tobrīd varētu uzsaukt nākamās vēlēšanas, mēs droši vien tuvinātos šiem 50%. Tagad ir pagājuši vairāki gadi, cilvēki daudz ko ir aizmirsuši, neapšabāmi labi ir strādājusi pret mani personiski vērstā propaganda. Ja šodien būtu vēlēšanas, mēs varētu cīnīties par to pašu rezultātu, ko saņēmām iepriekšējās vēlēšanās. Tagad es neņemos apgalvot, ka mēs varētu iegūt 51%. – Vai jūs uztrauc iespējamā Aivara Lemberga iesaistīšanās vēlēšanu cīņā?

– Mani tas neuztrauc, nav par ko uztraukties, kamēr vien tiek nodrošinātas demokrātiskas vēlēšanas. Īstenībā jebkurš jauns starts politikā ir vēlētājiem vērtējams. Ja Ventspils mērs Lemberga kungs var iegūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, kas gan būtu es, kas teiktu, ka šo vēlētāju izvēle ir kļūdaina? Kaut gan es arvien aicinātu balsot par mūsu partiju. Kamēr vēlēšanās netiek lietoti nepieņemami politiski paņēmieni vai likumos neatļauta finansēšanas vai reklāmas forma, tikmēr varam teikt – lūdzu, ja kāds jauns dalībnieks grib nākt politikā, lai vēlētājs lemj. Lemberga kungs nekādā gadījumā nav nepazīstama persona Latvijas politikā. Cilvēki zina gan viņa labos darbus, gan varbūt ne tik labos. Zina Aivaru Lembergu jau no deviņdesmito gadu sākuma. Cilvēkiem iespēja viņu izvērtēt tātad ir bijusi pietiekami liela. Tas nav kaut kāds no jauna parādījies jauneklis baltā zirgā. Mums stratēģiski daudz svarīgāk izaudzināt Latvijas vēlētāju, lai viņš spēj pieņemt demokrātijai nepieciešamus lēmumus, nekā izvairīties no viena otra politiskā kūleņa. Taču tikai tāda tauta var pati pārvaldīt valsti, kas ir pietiekami norūdīta, gudra un spēj pieņemt atbildīgus politiskus lēmumus. Neskatoties uz reklāmtrikiem, kas, protams, pavada katras preces, arī politiskas preces, pārdošanu. Jo vairāk Latvijā būs politiķu un partiju, kuras savā starpā var salīdzināt, jo politiskās izglītības pakāpe palielināsies. Ļoti gribu cerēt, ka nākamajās vēlēšanās meistarīgi organizēta reklāma būs mazāk nozīmīga nekā iepriekšējās. Ievēlēti tiek nevis reklāmas firmu pārstāvji vai vienkārši bagāti cilvēki, kas reklāmas var apmaksāt, bet vēlēti tautas priekšstāvji, parlaments un valdība. Pārvērst vēlēšanas par sabiedrisko attiecību vai reklāmas firmu sacensību nav pareizi.

– Viena no svarīgām JL tēmām iepriekšējā politiskajā cīņā bija cīņa pret oligarhiem. Vai uzskatāt, ka joprojām cīnāties ar oligarhiem?

– Kas ir oligarhs? Oligarhs ir bagātnieks, kuram ir būtiska ietekme politikā un kurš vērš savu darbību uz politiskās ietekmes iegūšanu. Oligarhs finansē savas politiskās partijas, sev padevīgus politiķus un caur to īsteno savas intereses. Kamēr Latvijā nebūs pilnīgas kārtības politisko partiju finansēšanas jomā, kamēr nebūs no budžeta finansētas politiskas partijas, tikmēr no oligarhiem vaļā netiksim. Tas ir vispārzināms, ka partijām mēdz būt kreisais finansējums, kas nāk no sponsoriem, labvēļiem vai oligarhiem. Ir taisnība, ka pašreizējā finansēšanas sistēma partijām bez nelegālajiem finansējumiem padara diezgan grūtu dzīvi. Arī kontroles sistēma un sodi par nelikumīgu finansēšanu pagaidām ir salīdzinoši bezzobaini.

– Cik Latvijā ir oligarhu? Vai varat nosaukt viņu vārdus?

– Vai tiešām nepieciešams, lai es intervijā nosaucu vārdus, ko arī iepriekš esmu minējis, varbūt ne visus, un provocēju nākamo jautājumu – bet vai jūs varat to pierādīt. Nē, es to nevaru pierādīt, un acīmredzot arī kompetentas valsts iestādes to pagaidām nevar pierādīt, jo pretējā gadījumā sekotu sodi un likumīgas represijas. Latvijas oligarhi ir visiem labi zināmi, viņi ir kādi trīs četri. Daži noiet no skatuves, daži nāk skatuvei tuvāk.

– Par Baltic international bank īpašnieku Valēriju Belokoņu dažkārt mēdz teikt, ka viņam ir džentlmeņa komplekts, proti, banka, avīze un partija. Viņš varētu labi atbilst JL izpratnei par to, kas ir oligarhi. Savukārt Einaram Repšem Belokoņam piederošajā bankā ir ieķīlāti īpašumi vairāku miljonu latu vērtībā. Vai neuzskatāt, ka esat politiski ietekmējams no šā cilvēka puses?

– Man ar Belokoņa kungu attiecības ir kā klientam ar baņķieri. Es kreditējos viņam piederošajā bankā, un šie kredīti ir pilnā mērā nodrošināti ar pretī stāvošo nekustamā īpašuma ķīlu. Jebkuras attiecības, gan no bankas puses, gan no manas puses, ir pilnīgi skaidras. Vai nu es paredzētajā termiņā atdodu bankā aizņemto naudu, vai banka var realizēt ķīlu, kas ir šim aizdevumam pretī. Procenti, ko es maksāju šai bankai, ir vieni no lielākajiem, kādus es pēdējos gados Latvijas kredītiestādēs esmu maksājis. Tāpēc šeit runāt par kādu īpaši labvēlīgu sadarbību īsti nav pamata. Tad jau es tāpat varētu būt ietekmējams no maizes pārdevēja, pie kura es katru dienu pērku sev nepieciešamo maizes kukulīti, vai arī no jebkura cita. Ja runājam par oligarhiem, tad nekad ne no šīs bankas, ne no Belokoņa kunga personiski nav bijusi ne mazākā vēlēšanās iesaistīties jebkādos politiskajos procesos.

– Mēs visi taču televīzijā vēlēšanu naktī Belokoņa kungu redzējām tieši JL birojā?

– Vēlēšanu naktī mūs apmeklēja ļoti daudzi mūsu atbalstītāji. Tas, ka Valērija Belokoņa politiskās simpātijas varbūt ir JL, par to es tikai priecājos un ne no viena neslēpju. Ja palasām bagātnieku sarakstus, tad šķiet, ka Latvijā viņu ir simtiem. Droši vien katram ir savas politiskās simpātijas. Tāpēc jau mēs katru bagātu cilvēku nesaucam par oligarhu. Oligarhs ir cilvēks, kurš mērķtiecīgi īsteno savas naudas ietekmi uz politiskajiem procesiem un kurš mērķtiecīgi īsteno varas iegūšanas stratēģiju. Tik tiešām, cik man ir pieredze ar manas bankas vadītāju Belokoņa kungu, viņš nekad nav izrādījis ne mazākās politiskās ambīcijas, intereses vai mēģinājumus jebkā jaukties politiskajos procesos. Cita starpā, oligarhi parasti vairās no mediju uzmanības un nekādā gadījumā nebūtu nākuši vēlēšanu naktī uz partijas biroju. Tas, ka cilvēks atnāk apsveikt kādu viņam simpātisku partiju, nav nekas nosodāms. Citādi būtu, ja Belokoņa kungs mēģinātu ietekmēt kādus JL politiskus lēmumus vai kādus politiskus lēmumus Aizsardzības ministrijā, Ministru kabinetā vai Saeimā. Ja kaut kas tāds notiktu, es būtu pirmais, kas teiktu – pagaidiet, tas nav pieņemami. Šīs lietas ir jānodala, tad es eju uz citu banku. Bet nekā tāda nav. Līdz ar to dēvēt viņu par oligarhu būtu nepamatoti un nepareizi. Ceru, ka drīzumā varēšu noņemt jebkurus jautājumus no šīs problēmas, sašaurinot savu saimniecisko darbību, atmaksājot kredītu bankai ar visiem procentiem un pasakot paldies par sekmīgo sadarbību.

– Vai cerat tik ļoti izdevīgi pārdot sev piederošos īpašumus, ka spēsiet bez problēmām atdot kredītus?

– Neapšaubāmi. Latvietim nav jāvairās būt saimnieciski aktīvam un uzņēmīgam. Tikai, protams, šī saimnieciskā darbība jādara godīgi un likumīgi. Tās ir divas elementāras pamatprasības. Latviešu cilvēkam vajadzētu būt daudz aktīvākam un mācīties no tiem Rietumu pasaulē ļoti populārajiem padomdevējiem, kuri saka, domājiet par sevi nevis: es nevaru to atļauties un punkts, bet domājiet – kā es to varētu atļauties. Tas nav mans padoms, to es izlasīju grāmatā Bagātais tētis, nabagais tētis, ko sarakstījis Roberts Kijosaki. Atšķirība ir ļoti būtiska. Pirmais domāšanas veids es to nevaru atļauties, nevarēšu atļauties, punkts, un es vairs par to nedomāju ir tāds kā kapa vāks, kā punkts uz i, kā vakars uz ezera. Ja noskaņo sevi uz aktīvu pozīciju, kā es to varu atļauties, tiek rosinātas smadzenes, cilvēks domā un izdomā, ko viņam darīt, lai viņš varētu atļauties to, ko grib. Tas vedina uz uzņēmību, uz saimniecisku rosību, uz attīstību. Jo vairāk izdotos šādu pieeju mūsu tautā propagandēt, jo mums vairāk būtu rītdienas bagātu cilvēku. Līdz ar to par savu saimniecisko rosību nekaunos. Manas saimnieciskās rosības pamatā ir bijuši ieguldījumi. To naudu, ko esmu paņēmis kredītā, neesmu tērējis izpriecām vai rotaļlietām. Pamatā esmu to ieguldījis zemē un nekustamajos īpašumos, un to attīstībā. Ja kāds grib redzēt mana darba augļus, tad var apmeklēt atpūtas kompleksu Rāznas ezera krasā un redzēt, ko no gruvešu kaudzes var pāris gadu laikā izveidot, protams, tur ieguldot naudu un laiku. Es nebūtu pārdevis neko no saviem pašreizējiem īpašumiem, ja mani uz to nespiestu, pirmkārt, vajadzība, otrkārt, arī zināmā mērā politiskais process, kas liek, lai es būtu pilnīgi netraucēts savā politiskajā darbībā. Ņemot vērā to, ka visi mani kredīti ir ieguldīti saimnieciskos pasākumos, man nav nekādu problēmu pārdot savas saimnieciskās darbības galarezultātu – savus īpašumus, lai nokārtotu visas saistības ar banku. Un ceru, ka paliks vēl pašam pāri.

– Kad aicinājāt cilvēkus saziedot jums to vienu miljonu, jūs jau tad solījāt, ka Einars Repše visiem spēkiem pievērsīsies tikai politiskajai darbībai, taču jūs tā vietā sākāt saimnieciski rosīgi iegādāties nekustamos īpašumus. Man šķiet, tāpēc jums pārmet to saimniecisko darbību.

– Jā, nu redziet, es tūliņ labprāt un izsmeļoši atbildēšu. Tātad, pirmkārt, es jau savu apņemšanos neesmu lauzis un tik tiešām savu pilnu laiku veltu politikai un valsts darbam. Un to var simtprocentīgi teikt par to laiku, kad biju ministru prezidents, tad es veltīju varbūt pat simt piecdesmit procentus no sava laika un spējām politiskajam darbam. Arī atbildot uz otro jautājumu, vai man tajā laikā netraucēja tas, ka toreiz savus brīvos līdzekļus un arī bankā aizņemtos līdzekļus ieguldīju nekustamajos īpašumos? Nē, tas man netraucēja, jo pilnībā šo darbu biju uzticējis profesionālām nekustamo īpašumu firmām. Un nevis es strādāju, bet mana nauda strādāja un šīs firmas strādāja. Es šīm firmām maksāju komisiju, lai tās atrod man labu ieguldījumu un to priekš manis arī nopērk. Es kā ministru prezidents tur neieguldīju gandrīz nemaz no sava brīvā laika, enerģijas un spēka. Es tur ieguldīju savu naudu. Bet tad atkal. Vai tad tiešām būtu bijis labāk, ka es šo naudiņu, ko saņēmu, būtu vienkārši notērējis? Manuprāt, tā ir ļoti saprotama un pat apsveicama rīcība naudu ieguldīt nākotnē. Jo, redziet, nesaņēmu jau es gluži miljonu, es saņēmu 312 tūkstošus, no kuriem ceturto daļu nomaksāju valstij ienākuma nodokļa veidā. Tas, kas palika pāri, bija liela un ievērojama nauda, bet tā nespēj nodrošināt politisko darbību uz visu atlikušo mūžu. It īpaši, ja to neuzmanīgi vai bezatbildīgi iztērētu. Tāpēc, manuprāt, es izvēlējos pareizo ceļu. Nevis šo tautas doto kapitālu tērēt, bet ieguldīt. Ieguldīt, lai nākotnē vairotu savu finansiālo neatkarību un vairotu savu spēju nodarboties tieši ar sabiedrisko darbu un politiku.

– Jūs uzskatāt, ka jūsu ienākums no nekustamo īpašumu pārdošanas atļaus jums visu mūžu nodarboties ar politiku. Vai jūs pats tad nekļūsiet par oligarhu?

– Jā, es ļoti labprāt atbildēšu uz visiem jūsu jautājumiem, arī uz šiem. Tas tiešām ir un bija mans slēptais mērķis, lai es varētu caur saviem veiksmīgiem ieguldījumiem panākt tādu stāvokli, ka es varu visus savu spēkus un enerģiju vērst sabiedriskam un valsts darbam. Ja Dievs dos, tad vismaz daļēji tas būs īstenojies, kad man izdosies sekmīgi pārdot savus ieguldījumus. Tādā gadījumā tik tiešām savas dzīves laikā varēšu vairs neraizēties par dienišķo maizīti un jumtu virs savas galvas. Vai es nekļūšu par oligarhu? Pirmkārt, tik bagāts gan nebūšu, lai mani varētu pielīdzināt dažam labam, ko mēs mēdzam saukt par oligarhiem. Un galvenokārt tāpēc, ka savu naudu es būšu ieguvis pilnīgi godīgā veidā un nebūt ne vieglā ceļā. Liela nauda no debesīm nekrīt, vai vismaz par brīvu nekrīt. Otrkārt, oligarhs ir cilvēks, kurš ar savu naudu mēģina taisīt politiku. Man nav nolūka ar savu naudu taisīt politiku, jo politiku es varu pietiekami labi taisīt ar savu galvu, ar savām rokām, ar savām organizatora prasmēm un varbūt runas dāvanām. Ar to man pilnīgi pietiek, lai es varētu vadīt partiju un sekmīgi strādāt politikā un valsts darbā. Man nav nepieciešama nauda, lai ietekmētu politiku.

– Vēl viena jūsu problēma, kas saistās ar Belokoņa kungu. Belokoņa kungs tiek uzskatīts par tuvu cilvēku persona non grata sarakstā iekļautajam krievu oligarham Borisam Berezovskim. Savukārt ar šo cilvēku, proti, Belokoņa kungu, tuvas attiecības ir arī jūsu biroja vadītājam Danam Titavam.

– Redziet, man par to ir teikuši. Jāsaka tā, citu cilvēku personiskajās lietās nejaucos. Ar to šobrīd domājot Belokoņa kungu. Lai gan man pašam kā viņa bankas klientam ir labas attiecības ar Belokoņa kungu, taču tas nenozīmē, ka man savukārt ir jebkādas attiecības ar citiem Belokoņa kunga paziņām. Un es arī negrasos ne jaukties, ne pētīt, vai tas ir taisnība, vai nav taisnība, ko runā par Berezovski. Cita lieta, ka man nepatīk šīs saiknes, kas tiek vilktas. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es saku – labi, mēģināšu savu saimniecisko darbību sašaurināt un savas saistības ar banku nokārtot, lai tur nevarētu vilkt pat šķietamas paralēles. Taču, kā viduslaikos mēdza teikt, mana vasaļa vasalis nav mans vasalis, un mana drauga draugs nav mans draugs.

– Redziet, problēma ir tā, ka šī ir Aizsardzības ministrija un šeit ir pielaide valsts noslēpumam. Berezovskis ir iekļauts persona non grata sarakstā. Iekšlietu ministra biroja vadītājas Ilonas Līces vīra sakari ar Berezovski maksāja amatus gan viņai, gan, iespējams, iekšlietu ministram. Varbūt jums tomēr vajadzētu vismaz pajautāt jūsu biroja vadītājam Titava kungam, ko viņš apspriež ar Belokoņa kungu?

– Neielaižoties detaļās, kurās mums nav tiesību ielaisties, ja mēs runājam par Līci un citām dīvainām parādībām, kas tik tiešām saistās ar Berezovski un Latvijas valsti. Tur strādā kompetentas valsts iestādes, viņu rīcībā ir nepieciešamā informācija, un ticiet man, ka šis jautājums tiek profesionāli izskatīts.

– Vai jūs uzskatāt, ka tas bija pareizi, ka Boriss Berezovskis tika iekļauts persona non grata sarakstā? Kā jūs pats balsojāt Nacionālās drošības padomē?

– Tas, kas tiek runāts Nacionālās drošības padomē, ārpus tās sienām netiek komentēts. Līdz ar to uzskatu, ka tas ir ļoti nožēlojami, ka no Nacionālās drošības padomes vispār jebkāda informācija par šo lietu ir izskanējusi. Ja to ir devis kāds no Nacionālās drošības padomes locekļiem, tad tas ir vairāk nekā nožēlojami. Es ļoti ceru, ka ministru prezidenta ierosinātā izmeklēšana vainagosies panākumiem. Jūs sapratīsiet, ka arī šo lietu es nekomentēšu, nevis tāpēc, ka man nebūtu ko teikt, bet tāpēc, ka tas neatbilst pareizai praksei.

Tomēr domāju, ka ir pieņemts izsvērts lēmums, un pagaidām lietas ir tādas, kādas viņas ir. Vai nu ir jārunā skaidri un gaiši par visām tēmām, bet es to nedarīšu, jo to ierobežo apstākļi, vai jāaprobežojas ar konstatējumu, ka kompetentas Latvijas institūcijas ir pieņēmušas lēmumu, kurš ir spēkā un acīmredzot ir pamatots. JL un sabiedrības reakcija piespiež premjeru piekāpties

Ināra Egle,  Diena  11/22/05     Premjers piekrīt azartspēļu likuma pārskatīšanai un grib uzņemties iniciatīvu, ko izdara citi.

Premjers Aigars Kalvītis (TP), kas pirms nedēļas īpašā ārkārtas tikšanās reizē kategoriski noraidīja Jaunā laika lūgumu uz nedēļu atlikt izložu un azartspēļu likuma izskatīšanu, pirmdien paziņoja, ka piekrīt diskusijai par šo likumprojektu, tā atvēršanai un skatīšanai parastajā kārtībā, nevis kā steidzamu. "Koalīcija ir sadalījusies divās daļās, šis jautājums netika izdiskutēts un ir ieguvis milzīgu emocionālu fonu," sacīja A.Kalvītis, atzīstot, ka pēc atvaļinājuma nebija objektīvi izvērtējis situāciju. Tagad viņš esot gatavs vadīt darba grupu un uzņemties personīgu atbildību par likuma labojumu sagatavošanu.

Taču koalīcijas partneri ideju par darba grupu neuzskatīja par lietderīgu. Viens no LPP līderiem Ainārs Šlesers bija ieradies uz koalīcijas padomi ar LPP sagatavotajām izmaiņām izložu un azartspēļu likumā un ieguva JL pārstāvju atbalstu to tūlītējai iesniegšanai Saeimā. LPP piedāvājums līdzinās tiem šā biznesa nosacījumiem, kas ir noteikti ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem galvaspilsētā. LPP paredz, ka kazino var izvietot tikai viesnīcās ar vairāk nekā simt guļvietām, kā arī liedz azartspēles personām, kas nav sasniegušas 21 gada vecumu (likumā ir atļauts no 18 gadu vecuma). Lai arī koalīcijas partneri nav gatavi piekrist visiem LPP ierosinājumiem, viņi šo projektu izmantos, lai pēc iespējas drīzāk atvērtu pagājušajā ceturtdienā pieņemto likumu.

Uz jautājumu, vai tas nemazina premjera vadītās darba grupas lomu, JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis atbildēja: "TP finanšu ministrs šo likumprojektu sagatavoja, un toreiz tas bija labs. Pēc tam TP deputāts [Mihails Pietkevičs] projektu sagandēja, bet TP premjers tagad veidos darba grupu. Tā, manuprāt, nav nepieciešama. Ir jāatver likums, un deputātiem jādara darbs." JL pārstāvis uzskata, ka likumā var pastiprināt valsts tiesības regulēt šo biznesu, taču tajā pašā laikā ir jādod tiesības arī pašvaldībām noteikt ierobežojumus atbilstoši savas teritorijas specifikai.

Arī Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji, kuru lielākā daļa pārstāv ar Tautas partiju un Zaļo un Zemnieku savienību saistītās pašvaldības, cer — Saeima veiks izmaiņas likumā. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis ir lūdzis Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kas atdotu pašvaldībām atņemtās tiesības. Prezidente tomēr nesteigsies to darīt, norādot, ka tas būtu populistiski nākamajā rītā pēc tam, kad savu gribu ir paudis Saeimas vairākums. "Ir jāmeklē līdzsvars, lai neapdraudētu uzņēmējdarbību, bet arī nepakļaujot sabiedrību atkarībai no azartspēlēm," teica prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, norādot, ka prezidente nopietni sekos līdzi šim jautājumam.

Ventspils dome, kuras izveidotā darba grupa ir sākusi gatavot saistošos noteikumus par azartspēļu izvietojumu pilsētā, nedomā šo darbu pārtraukt, Dienai sacīja darba grupas vadītājs, domes izpilddirektora vietnieks Aldis Ābele. "Mēs noteiksim šīs teritorijas un savu viedokli nemainīsim," sacīja pašvaldības pārstāvis. Viņš pauda, ka "Ventspilī tā nav kliedzoša problēma, jo skolēnu vidē pārkāpumu nav un veiktajā monitoringā ir novērota ļoti neliela spēļu namu noslodze — zālē ar 20 spēļu automātiem ir trīs četri cilvēki." Ventspils, Valmieras un vēl vairāku pašvaldību pārstāvji apšaubīja iespējas azartspēles izvietot viesnīcās. Savukārt JL pārstāvis K.Šadurskis sacīja: "Ja lielie spēlmaņi gribēs spēlēt Ventspilī un Valmierā, tad lai uzceļ tur arī viesnīcas."

Premjers A.Kalvītis nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc TP nav konsultējusies ar savu pašvaldību vadītājiem, kas turklāt dažas dienas pirms projekta izskatīšanas Saeimā bija uzaicināti frakcijā uz sapulci. Premjers esot tajā laikā bijis atvaļinājumā un uz tikšanos ar JL ieradies tieši no lidmašīnas. Taču A.Kalvītis apsolīja, ka likuma pilnveidošanas laikā tiks uzklausīts arī pašvaldību viedoklis.

***

VIEDOKĻI: Kā vērtējat aizliegumu pašvaldībām regulēt azartspēļu izvietojumu?

Andrejs Ceļapīters (TP), Madonas mērs:

Mēs esam noteikuši teritorijas, kur drīkst atrasties azartspēļu zāles un kur tās ir aizliegtas. Noteikumus pieņēmām pirms gada. Ja kvalitatīvs regulēšanas mehānisms ir nodrošināts likumā ar tendenci samazināt šā biznesa attīstību, nebūs problēmu, bet, ja ir kāda brīva teritorija, problēmas sāksies. Šā biznesa izvietošanu pieļaujam vienā ielā, kur ir darījumu rajons un nedzīvojamais fonds.

Aivars Lācaruss (TP), Talsu mērs:

Mani Saeimas lēmums sarūgtināja, jo pašvaldības noteikumi ir pieņemti pēc ilgām diskusijām un viedokļu saskaņošanas ar azartspēļu biznesa pārstāvjiem, lai nosacījumi apmierinātu visas puses. Publiski tas ir ļoti jutīgs likums, kas gan skar nelielu sabiedrības daļu, bet kāpēc bija jāiegulda tik liels darbs, ja šīs pašvaldību tiesības ir atceltas? Nav skaidrs, kāpēc vienas pilsētas un varbūt viena kvartāla dēļ tagad jācieš visai Latvijai.

Inesis Boķis (TP), Valmieras mērs:

Valmieras dome ir noteikusi vietas, kur var atrasties spēļu zāles, un pašvaldībām tiesības regulēt azartspēļu biznesu ir jāsaglabā. Vietējie deputāti vislabāk var izvērtēt, kur spēļu zāles varētu atrasties, lai netraucētu sabiedrības interesēm. Šis būs viens no jautājumiem arī pilsētas teritoriālā plānojuma apspriešanas gaitā. Par azartspēļu izvietošanu viesnīcās var runāt Rīgā, tas ir tīrs rīdzinieku skatījums. Te es redzu trešo grāvi — ja ieliks spēļu zāles mūsu viesnīcās, kur tām nemaz nav vietas, kur liksim ciemiņus?

Andris Rāviņš (ZZS), Jelgavas mērs:

Es jau savai partijai pateicu, ko par viņiem domāju pēc balsojuma, kas liedz pašvaldībām izdot noteikumus par azartspēļu vietām. Mums bija paredzēts ceturtdien domes sēdē tos skatīt, lai ierobežotu azartspēļu izvietojumu pilsētas centrā. Tagad jautājumu izņēmām no darba kārtības. Katra pašvaldība ir tiesīga par savu teritoriju uzņemties atbildību, un nevar visām ar vienu likumu noteikt šā biznesa vietas.

Uldis Sesks (Liepājas pilsētas partija), Liepājas mērs:

Liepāja ir pirmā pašvaldība, kas jau kopš 2002.gada ierobežojusi spēļu zāļu izplatību savā teritorijā, lai aizsargātu pilsētas centru. Vairākas Saeimas komisijas ir braukušas iepazīties ar mūsu pieredzi. Ceru, ka Saeima pārskatīs savu lēmumu — mums ir divas gājēju ielas, un mēs nevēlamies, lai tās pārvērstos par spēļu elli. Pašvaldībām ir jāatstāj tiesības pašām lemt, kur būs gājēju ielas un kur izvietot azartspēļu biznesu.

 

Neatbalsta partiju dibinātāju skaita palielināšanuLETA  11/22/05    Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien, divas reizes balsojot, noraidīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu palielināt partiju dibinātāju minimālo skaitu no līdzšinējiem 200 līdz 500 Latvijas pilsoņiem.

Izskatot jaunā Politisko partiju likuma projektu, pret šo TB/LNNK priekšlikumu kopā ar kreiso partiju frakciju deputātiem nobalsoja arī Tautas partijas frakcijas deputāti Jānis Lagzdiņš un Vineta Muižniece. Skaidrojot savu nostāju Muižniece sacīja, ka TP iestājas par partiju biedru skaita palielināšanu, bet "to nedrīkst darīt administratīvām metodēm".

Komisija atbalstīja partijas "Jaunais laiks" frakcijas priekšlikumu noteikt, ka politiskā partija ir tiesīga piedalīties vēlēšanās ne agrāk kā gadu pēc reģistrācijas. Šī norma attiektos uz Saeimas, pašvaldību, domju vai padomju, kā arī uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Politisko partiju likumā plānots noteikt, ka partiju apvienību var dibināt divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas, tomēr partiju apvienībai būs aizliegts dibināt citu partiju apvienību.

Jaunajā likumā iecerēts noteikt stingrākus nosacījumus partiju darbībai. Likums paredz, ka partijas darbība tiks izbeigta ar valdes lēmumu, ja tās biedru skaits samazināsies un būs mazāks par 150 biedriem.

Partijas darbība tiks izbeigta arī, ja kopš savas dibināšanas tā nebūs iesniegusi kandidātu sarakstu pēc kārtas divās Saeimas kārtējās vēlēšanās un divās pašvaldību kārtējās vēlēšanās.

Biedru sapulces lēmums par partijas darbības izbeigšanu būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.

Kā līdz šim, partijas darbību varēs izbeigt arī ar tiesas nolēmumu, ja partija neizpildīs tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērsīs likuma pārkāpumu, kura dēļ tās darbība būs apturēta.

Repše vairs necer uz 51% Saeimā un gatavs kompromisiemDELFI  11/22/05     Partijas “Jaunais Laiks” (JL) līderis Einars Repše, kas 8.Saeimas vēlēšanās startēja kā nesamierināms cīnītājs pret pastāvošo politisko sistēmu, gadu pirms 9.Saeimas vēlēšanām atzīst, ka JL politikā ienācis, nesaprotot “kā var pārvaldīt valsti tā, kā to redzējām pirms tam”, un vairs necer uz 51% vēlētāju balsu.

Repše intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” atzina – “ja šodien būtu vēlēšanas, mēs varētu cīnīties par to pašu rezultātu, ko saņēmām iepriekšējās vēlēšanās. Tagad es neņemos apgalvot, ka mēs varētu iegūt 51%”.

JL līderis atzina, ka “dzīves izpratne pa šiem četriem intensīvas politiskās darbības gadiem mums ir krietni pilnveidojusies. Galvenais secinājums ir tas, ka dzīvi cilvēki vien visi esam. Visi esam vienas tautas pārstāvji – labi, slikti, kreisi vai labēji, visi dzīvojam vienā valstī, kuras liktenis un dzīves kvalitāte ir atkarīgi no tā, kā mēs spēsim sastrādāties un Latvijas valsti pārvaldīt”.

“Man tas bija ļoti būtisks pagrieziena punkts, kad sapratu diplomātijā pazīstamā teiciena nozīmi, ka vissliktākais miers vienmēr būs labāks par vislabāko karu. Cilvēki strīdas pat savās ģimenēs. Tik tiešām politikā mēs ienācām, nesaprazdami, kā var pārvaldīt valsti tā, kā to redzējām pirms tam. Un tam kā pretnostatījumu gribējām veidot savu politiku,” laikrakstam klāstīja Repše.

“Nācām ar ļoti asiem uzstādījumiem. Bijām jauns spēks, tāpēc pret mums bija pretdarbība, ne vienmēr ar tīriem līdzekļiem, kas konfrontāciju tikai pastiprināja. Jā, mēs nostājāmies uz kara takas, izveidojām vienu nometni. JL bija dots vislielākais mandāts, tomēr pārstāvējām tikai ceturto daļu no Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tādēļ mēs veidojām blokus,” JL politisko darbību skaidroja partijas līderis.

JL vadītājs atzina, ka partija “politikā apmetuši lielu kūleni, kas man ir licis padomāt, ka laikam labāk ir nenonākt galējībās. Mūsu tauta ir pārāk maza, un viņai priekšā stāv pārāk nopietni uzdevumi, lai mēs šķaidītu savu spēku nevajadzīgā un destruktīvā pretstāvēšanā”.

Zemnieku Savienībai būs jāatmaksā nelikumīgie ziedojumiDELFI  11/22/05    Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments otrdien atzina par nepamatotu un noraidīja Centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” kasācijas sūdzību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu, ar kuru LZS tika uzdots atmaksāt 2002.gadā pretrunā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu saņemtos ziedojumus 55 120,80 latu apmērā. AT Senāta spriedums nav pārsūdzams.

KNAB Sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka, veicot LZS iesniegtās 2002.gada finansiālās darbības deklarācijas un saņemto ziedojumu likumības pārbaudi, KNAB konstatēja, ka pretrunā ar likumu (spēkā līdz 26.06.2002.) saņemti ziedojumi kopsummā par 32 769,68 latiem, kuri skaidrā naudā iemaksāti tieši partijas kasē.

Savukārt finanšu līdzekļi kopsummā par 22 360,12 latiem saņemti ziedojumos, kuri arī iemaksāti nevis bankas kontā, bet tieši partijas kasē skaidrā naudā un kuri pārsniedza 100 latus, tādējādi pārkāpjot likumā (spēkā no 27.06.2002.) noteikto limitu ziedojumiem skaidrā naudā.

Ar KNAB lēmumu partijai tika uzdots atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus valsts budžetā. Šo lēmumu LZS pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā un tā apmierināja partijas sūdzību. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa – apelācijas instancē un AT Senāta Administratīvo lietu departaments – kasācijas instancē to noraidīja, atzīstot KNAB lēmuma tiesiskumu.

Pirms tam visās trīs tiesu instancēs tika izskatīta arī Latvijas Zaļās partijas sūdzība par KNAB lēmumu uzdot atmaksāt pretrunā ar likumu saņemtos ziedojumus 6 445 latu apmērā. Pēdējā – kasācijas instancē AT Senāta Administratīvo lietu departaments 7.jūnijā noraidīja LZP sūdzību un partija atmaksājusi valsts budžetā pretlikumīgos ziedojumus.

Savukārt 29.novembrī kasācijas instancē tiks skatīta Zaļo un zemnieku savienības sūdzība par KNAB lēmumu uzdot atmaksāt pretrunā ar likumu saņemtos ziedojumus 29 100 latu apmērā. Arī šajā gadījumā Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi, bet Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi ZZS sūdzību.

Kalvītis: pirms vēlēšanām partijas grib tērēt miljonusLETA  11/22/05     Pirms 9.Saeimas vēlēšanām gaidāmi daudzi partiju priekšlikumi, kuru realizēšana būtu nepieciešami miljoni latu, otrdien intervijā "Radio SWH" izteicās Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Runājot par pretrunu pastiprināšanos starp koalīcijas partneriem pirms vēlēšanām, premjers sacīja, ka valdības darba kārtībā ir daudzi jautājumi, īpaši saistībā ar inflācijas ierobežošanu un konkurētspējas palielināšanu.

Patlaban ir grūti novērtēt, kādos jautājumos un kā partijas pirmsvēlēšanu laikā pozicionēsies. Pašlaik ir vērojamas dažādas iniciatīvas, kas parādās katru dienu. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība vakar nāca klajā ar iniciatīvu panākt, lai pamatskolas audzēkņi saņemtu mācību grāmatas bez maksas.

"Mēs zinām, cik tas maksā. Mēs jau vienu daļu valsts naudas šādiem mērķiem ziedojam. Es domāju, ka nāks daudz šādi priekšlikumi, kuri prasīs miljoniem daudz naudas, bet kuri diezin vai būs viegli realizējami," sacīja politiķis.

Jaundžeikars: prioritāte ir sociālo parādu segšana

DELFI    11/22/05    Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars, tiekoties ar Latvijas Policistu biedrības (LPB) pārstāvjiem, atzina, ka ministrijas prioritāte ir sociālo garantiju parādu darbiniekiem segšana, jo neviena cita valsts iestāde nav parādā darbiniekiem tādos apjomos un tik ilgi.

Ministrijas Preses centrā informēja, ka tikšanās laikā ministrs ar LPB pārstāvjiem pārrunāja Iekšlietu ministrijas (IeM) kadru politiku, iespējas mazināt un apturēt darbinieku aizplūšanu no policijas, atalgojuma un sociālo garantiju, kā arī policijas darbinieku apmācības jautājumus. Tāpat apspriestas likumdošanas aktualitātes – IeM iestāžu darbinieku dienesta gaitu reglamentējošā likumdošana un jaunā Kriminālprocesa likuma ieviešana.

LPB pārstāvji norādīja, ka galvenā policijas ierindas darbinieku problēma šobrīd ir neskaidrība par nākotni – atalgojumu, sociālajām garantijām un vietu un lomu policijas attīstībā kopumā.

Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka galvenā IeM prioritāte pašlaik ir sociālo garantiju parādu darbiniekiem segšana. “Neviena cita valsts iestāde nav parādā saviem darbiniekiem, īpaši tādos apjomos un tik ilgu laiku,” sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka process ir jau veiksmīgi uzsākts – jau šogad darbiniekiem izmaksās bērna piedzimšanas pabalsta parādus un daļu atvaļinājuma pabalsta parādu, taču vēl jāsedz atlikusī atvaļinājuma pabalsta parāda daļa par kopumā 7,5 miljoniem latu.

Tāpat nozīmīga iekšlietu ministra darbības prioritāte būs panākt skaidru policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju atalgojuma pieauguma perspektīvu, lai esošie un potenciālie darbinieki skaidri zinātu, cik viņi saņems turpmākajos gados.

TB/LNNK pieļauj referendumu par Pilsonības likumu

DELFI  11/23/05    Apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK tuvāko nedēļu laikā ierosinās Saeimai grozīt Pilsonības likumu, lai noteiktu stingrākās prasības naturalizācijas procesam, apturētu naturalizācijas tempus un noteiktu arī stingrākās prasības pilsonības pretendentiem. “Tēvzemieši” neizslēdz, ka Saeimas noraidošās nostājas gadījumā, varētu ierosināt rīkot referendumu par šiem grozījumiem, tiesa, pašlaik šīs variants netiek apspriests.

Apvienības frakcijas vadītājs Māris Grīnblats portālam “Delfi” sacīja, ka šonedēļ paredzēta partijas konference par pilsonības likuma jautājumiem un kad diskusija partijā noslēgsies, apvienība sniegs savus priekšlikumus Saeimā. Tas varētu notikt decembrī.

“Tēvzemieši” vēlas veicināt diskusiju arī Saeimā un cer, ka nacionāli domājošie deputāti atbalstīs TB/LNNK ierosinājumus. “Ja mūsu priekšlikumi tiks noraidīti, tad vēlāk var rasties jautājums arī par tautas nobalsošanu,” pieļāva Grīnblats.

Viņš nevarēja prognozēt, kā apvienība rīkosies, ja Saeima atbalstīs tikai dažus priekšlikumus, uzsverot, ka par to TB/LNNK varēs lemt pēc grozījumi izskatīšanas parlamentā.

Negūst pietiekamus pierādījumus kriminālprocesa uzsākšanai par informācijas noplūdi no NDP sēdesLETA  11/23/05    Izvērtējot iespējamo informācijas noplūdi no Nacionālās drošības padomes (NDP) sanāksmes, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav guvis pietiekamus pierādījumus kriminālprocesa uzsākšanai par valsts noslēpuma izpaušanu, trešdien pēc NDP sēdes informēja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītājs Jurģis Liepnieks.

Jau ziņots, ka pēc iepriekšējās NDP sēdes, kurā tika lemts par uzņēmēja Borisa Berezovska iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, no viņa pēc tam publiskajiem izteikumiem varēja noprast informētību par slepenajā padomē spriesto.

Berezovskis gan vēlāk noliedza, ka viņam kāds no padomes locekļiem būtu stāstījis par sēdē runāto. Arī demisionējušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kas tika minēts kā iespējamais informācijas paudējs, to noliedza.

Kalvītis bija uzdevis SAB pārbaudīt iespējamo informācijas noplūdi no NDP sēdes. SAB atzinums ir slepens.

NDP sēdes ir slēgtas, to diskusijas ir valsts noslēpums.

Jēkabsona gods nomazgāts balts

Māra Jansone, LNT Ziņas  11/23/05    Ērika Jēkabsona gods nomazgāts balts. Uz bijušā iekšlietu ministra sirdsapziņas vairs neguļ valsts noslēpuma izpaušana. Kopš dienas, kad radās aizdomas, ka Jēkabsons skandalozajam miljardierim Borisam Berezovskim izstāstījis par norisēm Nacionālās drošības padomē pagājis mēnesi. Iespējamo pārkāpumu izvērtējis SAB. Tomēr tikai trešdien biroja secinājumi nonāca atklātībā.

Līdz ar Maskavas nemīlētā uzņēmēja Borisa Berezovska, šogad jau otro Latvijas apmeklējumu, tieši pirms diviem mēnešiem, sākās arī bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkambsona melnās dienas – viņš zaudējis gan amatu, gan partiju. Par bijušo ministru klājās nelāga aizdomu ēna par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu. Proti, Jēkabsons it kā izstāstījis Brezovskim, kas runāts Nacionālās drošības padomes sēdē, kad tā lēma par uzņēmēja iekļaušanu valstij nevēlamo cilvēku sarakstā.

SAB premjeram ziņojumu par to vai Jēkabsons ir vai nav izpaudis valsts noslēpumus sniedza jau oktobra beigās. Tomēr premjers šo informāciju neizpauda, jo arī tā esot valsts noslēpums. Skaidrību Aigars Kalvītis solīja pēc Nacionālās drošības padomes sēdes, kuru pirmo valdības vadītājs grib iepazīstināt ar biroja atzinumu. Trešdien Jēkabsona gods nomazgāts balts. Premjers publiski paziņoja, ka pierādījumu par noslēpuma izpaušanu nav.

Aigars Kalvītis, Ministru prezidents: „Izmeklēšanas gaitā nav gūti pietiekami pierādījumi, lai varētu ierosināt krimināllietu par valsts noslēpuma izpaušanu. Līdz ar to šis jautājums tiek noslēgts.”

Report.: Jēkabsons no amata atkāpās pirms mēneša. Viņš atzina, ka šis lēmums daļēji saistīts ar ažiotāžu, ka bija sacelta ap viņa un Brezovska attiecībām. Savukārt pirms nedēļas Jēkabsons aizgāja no paša savulaik vadītās Pirmās partijas, jo tā grasījās pati atbrīvoties no savas melnās avis.

 

Kučinskis neatsauks reģionu likumu

Ināra Egle,  Diena  11/24/05    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) nepiekāpsies Zaļo un Zemnieku savienībai, kas prasa atsaukt reģionu veidošanas likumu. Ministrs plāno to iesniegt valdībā pēc divām nedēļām. Likums paredz piecu reģionu izveidošanu, un pret to skaitu iebildusi Lielo pilsētu asociācija. Taču M.Kučinskis, kam piektdien paredzēta tikšanās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, cer vienoties ar ietekmīgo pašvaldības vadītāju par visiem pieņemamu risinājumu.

ZZS frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim nekas nebija zināms par minēto tikšanos, taču lielo pilsētu viedoklis frakcijai esot bijis svarīgs lēmuma pieņemšanā. ZZS, kas vienmēr bijusi par vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām (projektā paredzētas deleģētās), nepiekrīt arī funkciju sadalījumam un citām projekta normām, jo uzskata, ka tās vērstas uz centralizāciju. Līdz ar reģionu pašvaldību izveidi darbību beigtu tagadējās 26 rajonu padomes.

M.Kučinskis norādīja, ka ir daži rajoni, kuros paredzēti daži novadi un kuru padomē darbotos divi vai trīs tās locekļi. Rajonu padomi veido vietējo pašvaldību priekšsēži. Ministrs uzskata, ka reģionālā attīstība nav iespējama bez vidējā — reģiona posma. Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Pašvaldību savienībai, kas, tāpat kā Pilsētu savienība, Novadu apvienība, Pagastu apvienība, piekritusi reģionu veidošanai. Piecus reģionus atbalsta arī lielākā koalīcijas frakcija — Jaunais laiks. Tas nozīmē, ka projektu iespējams pieņemt arī bez ZZS balsīm.

 

 

 

 

 

 

Gadsimta prāvā...

 

Gadsimta prāva – pēdējā cerība BB kreditoriem

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  NRA  11/23/05     Šodien paredzēts sākt gadsimta prāvu – Rīgas apgabaltiesa sāk skatīt Bankas "Baltija" (BB) likvidatora prasību par 185 596 155 latu piedzīšanu no Latvijas Bankas.

Tik liela summa līdz šim Latvijas tiesās nav dzirdēta. Iepriekš lielākā summa, kas pieteikta Latvijas tiesās, ir bijusi BB likvidatora 26,9 miljonu latu civilprasība krimināllietā pret bijušajiem BB vadītājiem Aleksandru Laventu un Tāli Freimani, kā arī viņu darījumu partneri Alvi Līdumu. Tiesa šo prasību atstāja bez izskatīšanas.

Tomēr vēl nav zināms, vai prāva šodien tiešām sāksies, jo BB likvidators Latvijas Bankas advokātu Romualdu Vonsoviču ir apsūdzējis interešu konfliktā un pāriešanā pretējā pusē. Ja tiesa atzīs, ka R. Vonsovičs tiešām ir nonācis interešu konfliktā, tad process tiks atlikts uz ilgu laiku, dodot Latvijas Bankai iespēju izvēlēties citu advokātu, bet advokātam iepazīties ar visai apjomīgo un nopietno lietu. Par lietas nopietnību liecina kaut vai tas, ka prasība ir uz 52 lapām, bet pievienotie dokumenti – uz 1536 lapām. Dokumenti visticamāk atspoguļo vairāk nekā desmit gadu senus notikumus – BB kraha aizmetņus, kas meklējami jau 1993. gadā, amatpersonu riņķadanci bankas agonijas laikā 1995. gada ziemā un pavasarī, kā arī to, kā atbildīgās amatpersonas glāba savu ādu un mundiera godu, sākot no 1995. gada maija beigām.

Lai gan kopš BB darbības apturēšanas 1995. gada 22. maija ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi un zaudējuma sāpes (savus ietaupījumus BB zaudēja katra ceturtā Latvijas ģimene) lielākoties ir izsāpētas, vecie parādi nav un nevar būt aizmirsti. Pasaules prakse liecina, ka parādi nekad netiek aizmirsti un tiek atminēti pat pēc daudziem gadu desmitiem.

Jāatceras kaut vai daži pēdējā laika skaļākie notikumi, kad bankas un arī valstu valdības ir piedalījušās pat grūti fiksējamu, pirms 50 gadiem ietaisītu parādu maksāšanā. 1998. gadā Šveices bankas paredzēja 1,25 miljardus dolāru izmaksāt holokausta upuriem un viņu tuviniekiem kā kompensāciju par kara laikā ebrejiem atņemto vērtību noguldījumiem šajās bankās. Savukārt 2003. gadā Vācijas valdība piekrita izmaksāt kompensācijas par vergu darbu (nesamaksāto algu) kara laikā kopumā – 5,1 miljardu eiro.

BB likvidatora, kura funkcijas tiesa uzticējusi SIA BDO Invest Rīga, prasība pret Latvijas Banku faktiski ir ceturtais mēģinājums iegūt naudu, lai beidzot varētu norēķināties ar BB kreditoriem.

Pirmais mēģinājums bija uzreiz pēc BB kraha 1995. gada maijā, kad Latvijas Banka un Finansu ministrija uzņēmās drosmi "garantēt noguldījumu saglabāšanu" un "nodrošināt nepieciešamo finansējumu". Šis mēģinājums tūlīt arī izgāzās – Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes padomnieks Uldis Klauss kļuva par BB vienīgo pārvaldītāju (prezidentu, padomi un akcionāru pilnsapulci vienā personā) un pēc īslaicīgas iepazīšanās ar situāciju paziņoja, ka "banka ir tukša" un ka tās zaudējumi tuvojas 200 miljoniem latu. Valsts tobrīd, protams, nevarēja pildīt solījumus un tiešām izmaksāt "garantētos noguldījumus", jo tas padziļinātu finanšu krīzi un novestu pie hiperinflācijas. Salīdzinājumam – valsts kopbudžets 1994. gadā bija 890 miljoni latu.

Tomēr šīs 1995. gadā dotās garantijas nepārprotami tiks cilātas gadsimta prāvā, tāpat kā tiks ķidāta U. Klausa līdz šim nezināmā darbība bankā – BB likvidatora prasībā ir norādīts, ka šajā laikā no bankas pazuduši daudzi ļoti svarīgi dokumenti.

Otrs mēģinājums atgūt naudu ilga vairākus gadus, kuru laikā tika atgūti daudzi nelieli kredīti un divas lielas summas no kredītu galvotājiem – Latvenergo (5 miljoni latu) un Ventspils naftas (4,5 miljoni dolāru). Šīs summas BB izdevās atgūt, lai gan kredītgarantijas no abiem valsts uzņēmumiem tika nepārprotami izkrāptas.

Vairākus šo notikumu dalībniekus piemeklēja traģisks liktenis – ar sirdstrieku mira Latvenergo prezidents Gunārs Koemecs, vēlāk no lapsenes kodiena mira energokompānijas galvenais grāmatvedis Leons Marcinkuss (neviens netic, ka šie cilvēki miruši dabīgā nāvē). Tika notiesāts bijušais enerģētikas ministrs Andris Krēsliņš, vairākus gadus cietumā nosēdēja uzņēmējs Armands Stendzenieks. Pārējie gan tika cauri ar izbīli.

No iekasētajām summām 1999. gadā noguldītājiem sāka izmaksāt kompensācijas. To summa vienam noguldītājam nepārsniedza 140 latu.

Trešais mēģinājums atgūt naudu bija bankas likvidatoru vēršanās pret BB auditoru Coopers&Lybrand Stokholmas apgabaltiesā ar aptuveni 150 miljonu latu prasījumu. Šis mēģinājums izgāzās, jo tiesa atzina, ka auditori nav vainīgi un atbildība jāuzņemas tam, kuram ar likumu bija uzlikts pienākums uzraudzīt banku sektoru – Latvijas Bankai.

Pēc šāda Stokholmas apgabaltiesas sprieduma loģisks ir ceturtais mēģinājums atgūt BB kreditoru naudu – prasība pret Latvijas Banku.

Stokholmas apgabaltiesas materiāli, kas plašākai publikai kļuva zināmi tikai pirms gada, atklāja šokējošus faktus. Tie pilnībā disonēja ar to informāciju, kas palikusi atmiņā 1995. gada notikumu laikabiedriem – ka Latvijas Banka nav bijusi informēta par briestošo banku krīzi un Lavents ar Freimani noziedzīgi izmantojis augsto valsts amatpersonu uzticēšanos.

Patiesībā Latvijas Banka par BB bēdīgo stāvokli zinājusi jau kopš 1994. gada sākuma (pusotra gada pirms BB darbības pārtraukšanas!), tomēr nav darījusi neko, lai ierobežotu tās darbību.

Tas, piemēram, noveda pie tā, ka 1994. gadā dažu mēnešu laikā noguldījumu apjoms BB palielinājās par 62 miljoniem latu.

Ko nozīmē šī summa? Ja Latvijas Banka būtu pildījusi savus pienākumus un reaģējusi uz BB slikto stāvokli, aizliedzot tai pieņemt noguldījumus, vismaz šī summa būtu palikusi iedzīvotāju rīcībā.

Tāpat 1994. gada 9 mēnešu laikā kredītu apjoms palielinājās par 40 miljoniem latu. Ko nozīmē šī summa? Lielākā daļa BB izsniegto kredītu bija "uzraugāmie", "zemstandarta", "šaubīgie" un "zaudētie". Ja Latvijas Banka būtu aizliegusi izsniegt kredītus, lielākā daļa no minētajiem 40 miljoniem latu būtu saglābti.

Stokholmas apgabaltiesas materiāli arī parādīja gļēvo Latvijas Bankas vadības rīcību 1995. gada ziemā un pavasarī, kad bija pilnīgi skaidrs, ka BB nav glābjama. Par BB krahu liecināja kaut vai tādi fakti, ka tā jau gada sākumā prasīja no Latvijas Bankas 32 miljonu kredītu; ka Coopers&Lybrand ziņoja par "ekstrēmi nopietnu finanšu pozīciju", ka pats Latvijas Bankas prezidents Einars Repše auditoriem par BB atzina – "brīnums ir mūsu vienīgā cerība".

Arī 1995. gada sākumā vēl daudzus desmitus miljonu latu varēja saglābt, tomēr Latvijas Banka gaidīja to brīdi, kad – kā to formulē gadsimta prāvas prasības pieteicējs – BB "sekmīgi" būs izdevies izšķērdēt visu naudu.

Ja BB likvidatora prasība tiks apmierināta pilnībā, naudas pietiks visu bankas kreditoru prasību apmierināšanai. BDO Invest Rīga biroja vadītājs Gunārs Perlbahs skaidroja: "Pagājuši jau desmit gadi, un lielākā daļa no nopietniem kreditoriem bankrotējuši, pazuduši vai kā citādi pārstājuši eksistēt. Mums neviena tiesa par piedziņu nav zaudēta, taču arī vinnējot pēc tam no tiesu izpildītāju kantora atnāk izziņa, ka mantas nav."

Viņš atgādināja, ka likvidatoram, ja parādās nauda, vispirms ir jāapmierina fizisko personu prasījumi, kuri nepārsniedz 500 latu. "Šīs kategorijas kreditoriem jau ir izmaksāti vairāk nekā astoņi miljoni latu no atgūtajiem līdzekļiem un vēl atlicis izmaksāt 24 miljonus 900 tūkstošus," teica G. Perlbahs.

"Nākamā pozīcija ir nodokļi un parādi valsts budžetam – 3,5 miljoni. Naudu BB zaudēja lielākā daļa pašvaldību – dažas pat desmitos un līdz pat simt tūkstošiem latu, jo toreiz BB maksāja lielus procentus un pašvaldības uz to arī uzķērās. Ekonomikas un Finanšu ministrijām pazuda nodokļu nauda. Par lielāko zaudētāju valsts uzņēmumu grupā uzskatāms Latvenergo. Savus aizdevumus zaudējusi arī Latvijas Banka – aptuveni miljonu latu. Arī daža laba fiziskā persona BB pazaudējusi pat līdz simt tūkstošiem latu. No juridiskajām personām zaudētāju līderpozīcijas ieņem Latvijas kuģniecība un Latvenergo, kā arī daudzas tādas kompānijas, kuras šodien jau ir bankrotējušas." BB likvidatori tiesvedībā pret Latvijas Banku izsaka noraidījumu advokātam

LETA  11/23/05    "Bankas Baltija" (BB) likvidators "BDO Invest Rīga" šodien Rīgas apgabaltiesā tiesvedībā pret Latvijas Banku (LB) par 185,6 miljonu latu piedziņu izteica noraidījumu LB advokātam šajā procesā Romualdam Vonsovičam.

Lai izvērtētu BB advokātu Viktora Tihonova un Andra Grūtupa pieteikto noraidījumu Vonsovičam, tiesa izsludināja pārtraukumu līdz rītdienai. Advokāti lūdza pirms uzsākt lietas izskatīšanu izlemt, vai Vonsovičam ir tiesības pārstāvēt LB šajā lietā.

Tihonovs tiesas sēdē uzturēja jau iepriekš BB likvidatoru publiski paustos apsvērumus LB advokāta noraidīšanai. Viņš pārmeta Vonsovičam advokāta ētikas neievērošanu un vairāku citu likuma normu pārkāpumus, jo Vonsovičs savulaik bijis biroja "Lejiņš, Torgāns, Vonsovičs" partneris, bet birojs sniedzis juridisko palīdzību BB. Birojs par pakalpojumiem no BB saņēmis arī samaksu - aptuveni 40 000 latu, sacīja Tihonovs.

Strādājot birojā, Vonsovičam varētu būt bijusi pieejama slepena informācija par BB, kas tagad, tiesas procesā aizstāvot LB, varētu tikt izmantota pret kādreiz centrālās bankas uzraudzīto bankrotējušo kredītiestādi, uzskata Tihonovs.

Prasība pret BB auditoriem Stokholmas tiesā, kurā juridisko palīdzību BB sniedzis Vonsoviča kādreizējais advokātu birojs, un patlaban Rīgas apgabaltiesā iesniegtā prasība esot saistītas un tajās LB pārmesta nepietiekama BB uzraudzība. Tihonovs sacīja, ka advokāts nevar uzņemties lietas, kas ir saistītas ar procesiem, kuros viņš iepriekš aizstāvējis pretējās puses intereses.

"Tas ir pats lielākais advokāta grēks," par Vonsoviča rīcību, aizstāvot LB intereses, sacīja Grūtups. Viņš teica, ka cilvēks var būt pilnīgi atklāts, ejot pie mācītāja un pie advokāta, un tā rīkojies arī BB likvidators, jo uzticējies birojam "Lejiņš, Torgāns, Vonsovičs" un atklāti stāstījis par faktisko situāciju, tiesvedību Stokholmā, kā arī pārrunājis iespēju celt tiesā prasību pret LB.

Tagad BB esot pamats būt sašutušai, jo "ar visu šo bagāžu" advokāts Vonsovičs pārgājis pretējā pusē. Grūtups arī piebilda, ka neatceras citu gadījumu, vismaz publiskajā tiesvedībā, kad advokāts pretēji advokāta ētikas kodeksā norādītajam uzņemas aizstāvēt kādreizējā biroja klienta oponenta intereses.

BB advokāti piebilda, ka Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) ir lūgts izvērtēt Vonsoviča rīcību un šajā lietā sēde paredzēta decembrī.

Vonsovičs oponentu teiktajam nepiekrita un uzsvēra, ka nav pieļāvis nekādus pārkāpumus. Visi dokumenti par tiesvedību Stokholmā bijuši pieejami tikai viņa partneriem Ģirtam Lejiņam un Kalvim Torgānam, kuri prāvā snieguši atzinumus un nodarbojušies ar šo lietu.

Vonsovičs sacīja, ka nav pētījis kolēģiem uzticētos dokumentus šajā lietā. Atbildot uz BB advokātu pārmetumiem par konfidenciālas informācijas izmantošanu, viņš demonstrēja divas kastes ar dokumentiem, kuri šādu informāciju saturot un kurus iecerēts izmantot tiesas procesā pret BB.

Šajos dokumentos, kas tika iesniegti tiesā aplūkošanai, no LB servera esot izdrukāta sarakste starp BB likvidatoru advokātu Stokholmas prāvā - Hansu Vingi - un vairākiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, LB un advokatūras pārstāvjiem, to vidū advokāta Vaira Brīzes pārstāvētā biroja "Brīze, Eglītis un partneri" darbiniekiem. Advokāts Brīze šajā lietā ir trešais advokāts, kas pārstāv BB likvidatorus.

Vonsovičs un pārējie LB interešu aizstāvji tiesā - Bruno Mačs un Ilze Kosuma - arī atzina, ka LB rīcībā patiesi bijusi informācija par BB, turklāt to sniegusi gan pati kredītiestāde, gan tās likvidatori.

LB advokāts arī uzsvēra, ka banka iesniegusi sūdzību ZAP par Grūtupa biroja advokāta Tihonova rīcību.

Vonsovičs sacīja, ka nav pamata runāt par "pirmo gadījumu Latvijas vēsturē", kad advokāts uzņēmies pārstāvēt viņa klienta oponenta intereses, jo deviņdesmito gadu vidū LB toreizējā prezidenta Einara Repšes personā uzticējusi savu interešu aizstāvību advokāta Grūtupa birojam, tostarp uzticējusi centrālās bankas intereses aizstāvēt tiesvedībā ar likvidējamo Depozītu banku. Šis process ir saistīts ar BB un LB strīdu, norādīja Vonsovičs.

Grūtups gan šos apsvērumus noliedza un apgalvoja, ka pārstāvētas LB intereses strīdā ar advokātu Modri Supi par goda un cieņas aizskārumu.

Grūtups sacīja, ka visi šie argumenti neatspēko to, ka Vonsovičs tomēr neesot ievērojis advokāta ētikas kodeksa prasības.

Pretēji LB pārstāvja teiktajam BB sāktā tiesvedība Stokholmā un Rīgā esot saistīta. Ja Stokholmā noguldītāju interesēs tika lūgts piedzīt atlīdzību no BB auditoriem, tad Rīgā - no BB uzrauga LB. Grūtups minēja piemēru ar bankas apzagšanu. Viņš sacīja: ja no bankas tiek nesta laukā nauda, bet sargs tajā laikā guļ, tad šis sargs arī vainojams zādzībā. Sarga lomā konkrētajā situācijā esot bijusi LB, tāpēc arī iesniegta prasība tiesā.

LETA jau informēja, ka BB prasību pret LB tiesā iesniedza šā gada maijā. Galvenie iebildumi BB radušies pret LB rīcību deviņdesmito gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušajām kredītiestādēm.

Prasības pieteikumā norādīts, ka LB nepienācīgi īstenojusi Latvijas likumos noteiktos kredītiestāžu uzraudzības pienākumus un nepietiekami reglamentējusi bankas darbības vidi, ļaujot bankai ar pārlieku lieliem procentiem piesaistīt juridisku un fizisku personu noguldījumus un tos neadekvāti izlietot, proti, pārskaitīt noguldījumus BB vadībai vai tās kontrolētām personām piederošu firmu kontos.

BB norāda, ka LB, neskatoties uz situāciju bankā, vilcinājusies piemērot konkrētas sankcijas. Jau 1994. un 1995.gada sākumā LB bija zināms par problēmām BB, tāpēc centrālajai bankai jāuzņemas zināma atbildība par radušos situāciju un noguldītājiem neatmaksātajiem līdzekļiem, uzskata "BDO Invest Rīga".

Ja centrālā banka būtu piemērojusi BB tādas pašas sankcijas kā citām kredītiestādēm, proti, apturējusi vai ierobežojusi tās darbību, BB nebūtu varējusi realizēt iespēju nepienācīgi rīkoties ar naudu un vēlāk nerastos problēmas, prasībā tiesai norāda BB likvidatori.

Prasība tika pieņemta izskatīšanai, un LB iesniedza savus paskaidrojumus Rīgas apgabaltiesā, taču līdz lietas izskatīšanai savu pozīciju nevēlējās atklāt.

LETA jau informēja, ka Rīgas apgabaltiesa 6.maijā pasludināja otro spriedumu BB krimināllietā un bijušajam bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam piesprieda brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un septiņiem mēnešiem, bijušajam BB prezidentam Tālim Freimanim - uz sešiem gadiem, bet trešajam šajā lietā apsūdzētajam - Alvim Līdumam - uz trim gadiem un trim mēnešiem.

BB un tās likvidatora "BDO Invest Rīga" pieteiktās civilprasības apgabaltiesa atstāja bez izskatīšanas, šādi dodot iespēju iesniegt prasību un lūgt tiesu zaudējumus piedzīt civilprocesā noteiktajā kārtībā.

 

BB pret Latvijas Banku: kaislības iet pāri malām

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  speciāli NRA   11/24/05     Gadsimta prāva Rīgas apgabaltiesā vakar iesākās ar milzu kaislībām, tomēr pie Bankas "Baltija" (BB) likvidatora 185,6 miljonu latu prasības pret Latvijas Banku skatīšanas pēc būtības tiesa vēl netika.

Abu pušu advokāti viens otru apvainoja gan pāriešanā pretinieku pusē, gan bailīgumā, gan mantkārībā, gan neatļautu paņēmienu izmantošanā (piemēram, izspiegošanā, konfidencialitātes pārkāpšanā). Iesildīšanās sēdē publiski izskanēja arī būtiska, līdz šim sabiedrībai nezināma informācija, kas ļauj cerēt, ka process atklās ne vienu vien noslēpumu.

Kā zināms, prasība pret Latvijas Banku izvirzīta sakarā ar to, ka tā neapmierinoši uzraudzījusi savulaik Aleksandra Laventa un Tāļa Freimaņa vadīto BB, ļaujot to iztukšot, kas Latvijas iedzīvotājiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem radīja turpat 200 miljonu latu zaudējumus.

Kā jau bija gaidāms, BB likvidatora prasības izskatīšana sākās ar noraidījumu. Proti, BB likvidatora pārstāvji – advokāts Viktors Tihonovs un viņa patrons Andris Grūtups – lūdza nepielaist tiesas procesam Latvijas Bankas advokātu Romualdu Vonsoviču sakarā ar to, ka viņš, zinot BB konfidenciālu informāciju, pārgājis pretējā pusē. Šādu pāriešanu aizliedz gan elementāra advokātu ētika, gan Advokatūras likums. Kā to formulēja A. Grūtups, "tas ir pats lielākais advokāta grēks". Cilvēkiem ir jābūt iespējai vismaz pie mācītāja un advokāta izstāstīt visu, nebaidoties, ka tas tiks atstāstīts viņa ienaidniekiem. Prasītāji arī uzsvēra – ja ir kaut mazākās šaubas par interešu konfliktu, advokātam ir no lietas jāatkāpjas pašam.

Prasītāju noraidījuma pamatā ir fakts, ka BB likvidators SIA BDO Invest Rīga uz procesu Stokholmas apgabaltiesā bija nolīdzis divus advokāta biroja Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai. Lai gan R.Vonsoviča uzvārds dokumentos nefigurē un viņš uz Stokholmu nav braucis, BB likvidators uzskata, ka līgums slēgts un informācija sniegta visam birojam – tātad arī R.Vonsovičam ir bijusi iespēja to zināt. To apliecina arī šā advokātu biroja nolikums, kurā paredzēts, ka starp biroja advokātiem pastāv partnerība un viens advokāts var aizvietot otru. Līdz ar to R.Vonsovičs ir interešu konfliktā un tagad nevar identiskā procesā nostāties pretējā pusē un cīnīties pret BB likvidatoru.

Tiesas zālē izskanēja arī līdz šim publiski nezināma, bet ļoti būtiska informācija – jau gatavojoties Stokholmas procesam (kā zināms, tajā tika prasīti aptuveni 150 miljoni dolāru no auditorfirmas Coopers&Lybrand par nekvalitatīvu BB auditu), BB likvidators ir domājis arī par procesu pret Latvijas Banku. V. Tihonovs tiesā norādīja, ka šāda iespēja jau tolaik ir pārrunāta arī ar advokātu biroju Lejiņs, Torgāns un Vonsovičs. Šo informāciju Neatkarīgajai apstiprināja arī BB likvidatora SIA BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

Šī jaunā informācija dod iespējas vairāku teoriju izvirzīšanai. Piemēram, ja šī informācija nonāca Latvijas Bankas rīcībā, tad tai radās gan iespēja laikus gatavoties iespējamam procesam, gan darīt visu, lai to nepieļautu (piemēram, mēģinot paildzināt Stokholmas procesu līdz brīdim, kad iestāsies 10 gadu noilgums).

R. Vonsovičs emocionālā runā skaidroja, ka viņš nav piedalījies Stokholmas procesa gatavošanā un arī viņa partneri patiesībā tajā nav snieguši juridisko palīdzību BB likvidatoram. Viņi uzstājušies kā eksperti, par to gan saņemot samaksu no BB. Tātad viņš neesot interešu konfliktā.

Kā trumpi R. Vonsovičs tiesas zālē izvilka divas milzu kastes ar konfidenciāliem dokumentiem, kurus BB likvidatora Stokholmas procesam nolīgtais zviedru advokāts Hanss Bagners un birojs Vinge bija nosūtījuši Latvijas Bankai. Ar to R. Vonsovičs acīmredzot gribēja parādīt – pārmetumam par konfidenciālas informācijas izmantošanu nav jēgas, jo visa konfidenciālā informācija jau arī bez R. Vonsoviča palīdzības ir nonākusi viņa klienta Latvijas Bankas rīcībā.

BB likvidatora pārstāvji Neatkarīgajai norādīja, ka ar šo šovu R. Vonsovičs pats ir pierādījis, ka izmanto BB konfidenciālo informāciju. Tāpat BB slepenās informācijas nonākšana pie Latvijas Bankas varētu mest tumšu ēnu uz zviedru advokātiem, kuri par zaudēto prāvu pēc Latvijas Bankas iniciatīvas ir saņēmuši nesamērīgi lielu samaksu – ap 3 miljoniem latu – no BB kreditoru kabatām.

A. Deniņš vaicāts, vai viņa pārstāvētā kompānija savulaik ir devusi pilnvarojumu zviedru advokātiem sniegt informāciju Latvijas Bankai, atbildēja: "Tādas pilnvaras nav, bet advokāti ar Latvijas Banku kontaktējās – konkrēti Hanss Bagners ar Ilmāru Rimšēviču. Tāds fakts bija. Bez šaubām, sarakste arī notika, jo tolaik Latvijas Bankai bija uzraudzības funkcijas.

Iesildīšanās sēde beidzās ar vēl vienu sensāciju. V. Tihonovs atzina, ka A. Grūtupa birojam ar šo lietu nav viegli strādāt, jo tā logu priekšā regulāri stāv "viena, otra, trešā KNAB mašīna". Mašīnas esot bijušas ar antenām, kurās "sēž purni tādi".

KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs, vaicāts, kādēļ viņa pārstāvētā iestāde veic ārējo novērošanu pret advokāta Andra Grūtupa biroju, atbildēja: "Saskaņā ar operatīvās darbības likumu mēs esam operatīvās darbības subjekts un atbilstoši šā likuma 10. pantam veicam šādas darbības. Bet likums par valsts noslēpumu nosaka, ka noslēpums ir arī operatīvā darbība, līdz ar to visu, kas saistīts ar šādām darbībām, nekomentējam. Uzraudzību par šo darbību likumību veic ģenerālprokurors.

 

Saimniecībā un biznesā...

 

Reklāmā aicina skolotājus uz labāk atalgotu darbuLETA  11/19/05    Informācijas grupa SIA "Latvijas Tālrunis" izplatījusi drukāto reklāmu, kurā aicina atteikties no skolotāja darba par labu atalgotākajam mediju konsultanta amatam.

Reklāma aicina pievienoties "Latvijas Tālruņa" kolektīvam. Tajā norādīts, ka sākumskolas skolotāja gada ieņēmumi ir 2000 latu, un, lai skolotājam nebūtu jādodas veikt "melno" darbu ārzemēs, tiek piedāvāts "veiksmīga mediju konsultanta" darbs, kur gada laikā varot saņemt 8000 latus. Tāpat reklāmā sacīts, ka darbs ir "interesants, dinamisks un radošs, kurā pedagoģiskā izglītība un pieredze ir teicams sabiedrotais".

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Miervaldis Mozers sacīja, ka reklāma uzskatāma par maldinošu un neētisku.

Viņš uzsvēra, ka Reklāmas likums aizliedz šādus nekorektus salīdzinājumus. Skolotāja darbs un darbs sabiedrisko attiecību sfērā ir nesalīdzināmi lielumi, skaidroja Mozers. Skolotājs strādā valsts darbā, tādēļ ir iespējams noskaidrot šī amata vidējo atalgojumu, savukārt darbs sabiedrisko attiecību sfēra pārsvarā ir privāts bizness un norādīto algu nav iespējams pārbaudīt.

Šādu reklāmu var sacerēt tikai cilvēks, kuram nav "valstiska redzējuma", uzskata Mozers. Skolotāji dara nenovērtējamu darbu un viņu atalgojums ir valstiska problēma. Reklāma šo profesiju tikai vēl vairāk degradē.

Par nekorektu šo reklāmu uzskata arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Ministres padomnieks Andis Geižāns sacīja, ka skolotāja profesija ir konkurētspējīga un patlaban ministrija dara visu, lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā un nodrošinātu atbilstošu atalgojumu. Skolotāja profesija nav salīdzināma ne ar vienu citu, uzsvēra Geižāns.

"Latvijas Tālruņa" mārketinga direktore Ieva Ozoliņa aģentūrai LETA skaidroja, ka reklāmas galvenais mērķis bijis aicināt cilvēkus palikt strādāt Latvijā, nevis doties uz ārzemēm. Skolotāja profesija neesot vienīgā, kas izmantota šāda veida salīdzinājumā. Tāpat mediju konsultanta darbam pielīdzinātas grāmatveža un mūziķa profesijas.

Uzņēmumā esot vairāki darbinieki ar pedagoģisko izglītību. Tas nosakot, ka šie cilvēki ir erudīti, izglītoti, nebaidās no cilvēkiem un prot pārdzīvot arī neveiksmes. Ozoliņa pauda viedokli, ka nav speciālas mācību iestādes, kas sagatavotu tieši mediju konsultantus, tādēļ darbā tiekot aicināti dažādu profesiju pārstāvji.

Šīs reklāmas veidošanā neesot piedalījušās profesionālas reklāmas aģentūras, tā tapusi uzņēmumā, norādīja Ozoliņa.

Piecu gadu laikā cenas Latvijā augušas par 24,9%LETA  11/20/05    Piecu gadu laikā patēriņa cenas Latvijā augušas par 24,9%, tai skaitā visstraujāk - par 49,3% - pieaugušas ar veselības aprūpi saistītās izmaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ja salīdzina šā gada oktobra patēriņa cenas ar 2000.gada oktobri, no kopumā 12 preču un pakalpojumu grupām cenas samazinājušās vienīgi sakariem - šā gada oktobrī tās veidoja 82,4% no 2000.gada oktobra cenām. Pasta pakalpojumi piecu gadu laikā ir palikuši par 1,7% dārgāki, telefonu iekārtas - par 45,1% lētākas, bet telefonu pakalpojumu izmaksas samazinājušās par 15,9%.

Veselības aprūpes jomā visstraujāk iedzīvotājiem sadārdzinājušies slimnīcu pakalpojumi - par 63,3%, ambulatoru pacientu aprūpe - par 48,7%, bet medicīniskie produkti piecu gadu laikā palikuši par 47,3% dārgāki.

Ar izglītību saistītas izmaksas piecu gadu laikā palielinājušās par 39,7%, tai skaitā visstraujāk - par 65,9% - augusi augstskolu mācību maksa, par 39,7% pieauguši izdevumi saistībā ar bērnudārziem, par 33,6% sadārdzinājušies maksas kursi, bet vispārizglītojošās skolās izglītības ieguve palikusi par 22,8% dārgāka.

Piecu gadu laikā strauji augušas arī transporta izmaksas - par 35,9%. Tai skaitā personisko transportlīdzekļu ekspluatācija sadārdzinājusies par 50,4%, jo degvielas cenas kāpušas par 68,1%. Transporta līdzekļu iegāde piecu gadu laikā kļuvusi par 24,7% dārgāka, bet par transporta pakalpojumiem nākas maksāt par 15,1% vairāk nekā 2000.gadā.

Viesnīcu, kafejnīcu un restorānu pakalpojumi pēdējo piecu gadu laikā sadārdzinājušies par 35,8%, tai skaitā ēdināšanas pakalpojumi kļuvuši par 36% dārgāki, bet viesnīcu pakalpojumi - par 18,9%.

Pārtika piecu gadu laikā palikusi par 33,1% dārgāka, tai skaitā piens un piena produkti - par 54,6%, dārzeņi - par 49,3%, zivis un zivju izstrādājumi - par 45,3%, gaļas un gaļas izstrādājumi - par 21,5%, maize un labības produkti - par 21,1%. Bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājušies par 5%, alkoholiskie dzērieni - par 11,5%, bet tabakas izstrādājumi - par 38,5%.

Maksājumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju gāzi un citu kurināmo piecu gadu laikā palikuši par 28,9% lielāki. Tai skaitā ūdens piegādes un citu ar mājokli saistīto pakalpojumu izmaksas palielinājušās par 34,5%, īres maksa - par 29,9%, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā cenas - par 27,1%, bet mājokļa uzturēšanas un remonta izmaksas - par 21,2%.

Ar atpūtu un kultūru saistītie tēriņi kopš 2000.gada palielinājušies par 14,9%, piemēram, tūrisma pakalpojumi sadārdzinājušies par 70,5%, bet preses izdevumi, grāmatas un kancelejas preces - par 29,5%.

Apģērbi un apavi piecu gadu laikā kļuvuši par 11,5% dārgāki. Gatavie apģērbi sadārdzinājušies par 10,2%, apģērbu šūšana un tīrīšana - par 15,5%, apavi - par 14,8%, bet to remonts - par 14,4%.

Mājokļa iekārtošana un uzkopšana kopš 2000.gada sadārdzinājusies par 10,9%, tai skaitā trauki un mājturības piederumi maksā par 22,2% vairāk, preces un pakalpojumi mājas uzkopšanai - par 16,1%, mēbeles un grīdas segumi - par 11,6%.

Pārējās preces un pakalpojumi piecu gadu laikā sadārdzinājušās par 24,7%, tai skaitā dažādu finanšu pakalpojumu izmaksas ir dubultojušās, frizētavas un personīgās aprūpes iestādēs nākas maksāt par 53,8% vairāk, apdrošināšana kļuvusi par 28,1% dārgāka.

Juris Birznieks par izglītības biznesu

Juris Paiders,  NRA  11/21/05    "Tas, ka esmu pārdevis akcijas Turībā, nenozīmē, ka esmu pilnībā prom no augstskolas un no biznesa."

Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild uzņēmējs Juris Birznieks.

– Kāpēc izlēmāt pārdot savas kapitāla daļas? Vai tiešām šajā biznesa jomā viss ir izdarīts un sasniegts? Vai Turībā nekas nav uzlabojams?

– Protams, nekas nav tik ideāls, lai to nevarētu uzlabot. Tas vienlīdz attiecināms uz augstskolu Turība. Taču katrs cilvēks konkrētā jomā var padarīt tieši tik, cik viņš var. Viss, ko es varēju dot šajā organizācijā, tās pilnveidošanā un uzlabošanā, ir sasniegts. Tas nenotika pēkšņi, tas ir labi pārdomāts un ilgi apsvērts lēmums. Pirms diviem gadiem, kad mēs sākām gatavot stratēģiju līdz 2010. gadam, es secināju, ka iepriekšējās stratēģijas mērķi ir sasniegti un man nav iekšēja motīva izvirzīt jaunus mērķus un censties tos sasniegt. Sapratu, ka šajā organizācijā esmu lieks, jo varu izrādīties bremze uzņēmuma attīstībā.

Pusotra gada garumā tika meklēti modeļi, kā veikt pārmaiņas. Tagad tas ir izdarīts. Taču tas, ka esmu pārdevis akcijas Turībā, nenozīmē, ka esmu pilnībā prom no augstskolas un no biznesa. Esmu palicis Turības padomnieku konventā. Es turpinu izteikt padomus. Tik ilgi esot uzņēmumā, es varu kaut vai atgādināt, vai kādreiz piedāvātās pārmaiņas jau ir mēģinātas un kādi tolaik bija rezultāti. Mani uzdevumi ir tīri konsultatīvi.

– Jūs vienmēr uzsvērāt, ka valsts politika attiecībā pret izglītību ir neskaidra, ka valstij pret izglītību jāizturas kā pret biznesu, nevis kā pret obligātu valsts pakalpojumu. Vai šajos gados augstskolu padomē jums izdevās kaut ko mainīt izglītības nozarē?

– Latvijas lēmējiem būtu jāsaprot, kas vispār ir augstākā izglītība.

Attieksmei pret izglītību jābūt tādai, lai katrs cilvēks, kurš iegulda laika un finansiālos resursus (mācību masku) savā izglītībā, jūt atdevi. Izglītībā cilvēkam jāiegūst papildu vērtība, kas ļautu viņam izdevīgāk sevi pārdot darba tirgū. Tas ir pamatu pamats. Ja tā būtu pie mums, Latvijas izglītība būtu vairākas pakāpes augstāka. Pie mums tagad ir kaut kāds hibrīds. Izglītība ir it kā valsts funkcija, it kā bizness. Cita starpā no likumdošanas sakārtotības viedokļa izglītībā valda nekārtība. Vienā punktā ir diskriminētas valsts augstskolas, citā punktā – privātās utt. Līdz ar to konkurence tiek galīgi sakropļota. Valsts augstskolu vadība nav ieinteresēta, nav motivēta attīstīt izglītība eksportu.

Turklāt izglītība eksports būtu jāattīsta valsts politikas līmenī. Ja kāda privāta augstskola nopirks lielus reklāmas laukumus citas valsts presē un gaidīs lielu studentu pieplūdumu, šāda sistēma nedarbosies. Ir jābūt valsts politikai, kad ir gan valstsvizītes, gan augstskolu aktivitātes. Tad var dabūt studentu plūsmu. ASV to dara ilgtermiņā un mērķtiecīgi, un ir rezultāti. Pagājuša gadsimta sākumā no Amerikas brauca studēt uz Eiropu, tagad process ir pretējs – no Eiropas un citām zemēm brauc studēt uz Ameriku. Noteicošais ir valsts politika, kas atbalsta šādu izglītība eksportu.

– Ja valsts atvērs savu izglītības sfēru ārvalstu studentiem, tas ir diezgan liels migrācijas faktors. Cilvēki veidos ģimenes, atradīs darbu utt. Krievijā no ārvalstu studentiem 65% vēlas palikt un turpināt strādāt. Latvijas sabiedrības attieksme pret migrāciju varētu būt negatīva.

– Šie procesi jāuztver citādi. Ja kādā valstī izglītoti cilvēki vēlas palikt, tas ceļ šīs zemes intelektuālo potenciālu. Tas būtu pat jāveicina. Tas ir smadzeņu imports, nevis smadzeņu eksports. Labāk lai pie mums paliek augsti izglītoti speciālisti, nevis no citām valstīm atbraukušie celtniecībā nodarbināti zemas kvalifikācijas strādnieki. Vai Latvijai būt par izglītotu cilvēku vai melnstrādnieku zemi?

– Demogrāfijas rādītāji ļauj izteikt visai negatīvas prognozes attiecībā uz izglītības biznesu. Četrus piecus gadus studentu pietiks, bet pēc septiņiem gadiem augstskolās stāsies deviņdesmito gadu sākumā dzimusī paaudze. Tolaik dzima ļoti maz bērnu. Vai, pārdodot savu biznesu Turībā, neņēmāt vērā arī šādus apsvērumus? Pēc septiņiem gadiem studentu skaits samazināsies.

– Pircēji ir labi informēti par situāciju tirgū, un es domāju, ka nauda tiks atpelnīta līdz plānotajam kritumam. Tirgus sašaurināsies, bet grūtības palīdzēs sistēmai nostiprināties.

– Man gan šķiet, ka sekas būs ļoti negatīvas. Augstskolas cīnīsies par studentu, izmantojot dažādas metodes. Pat tagad parādās augstskolas, kuras par maksu ļauj pabeigt un diplomu izsniedz ikvienam, kurš ir iestājies un labi maksā. Vai šāda konkurence nepazeminās izglītības kvalitāti?

– Problēmas būs ne tikai privātām augstskolām, studentu skaits samazināsies arī valsts augstskolās. Šāda situācija traucēs fokusēties uz galarezultātu. Manuprāt, arī pašlaik uz galarezultātu – augstskolas beidzēju – valsts īpaši nefokusējas. Izglītība pie mums ir pārāk reglamentēta nozare, pat tiktāl, ka tiek definēts – lekcijai jābūt tieši 45 minūtes un ne minūti vairāk vai mazāk. No vienas puses, tiek sludināta akadēmiskā brīvība, bet, no otras puses, viss līdz pēdējam sīkumam tiek reglamentēts. Es pat brīžiem sev jautāju: kur tad ir tā brīvība? Enerģija ir iztērēta, sekojot līdzi pat detaļām visam studiju procesam, un tās vairs nepietiek, lai vērtētu galaproduktu – augstskolas beidzēju un viņa kvalitāti, cik viņš ir piemērots darba tirgus prasībām. Manuprāt, labāk ir nereglamentēt procesa vidusposmu, bet vērtēt galarezultātu. Izvirzīt nevis reglamentāciju mācību procesam, bet stingri vērtēt kvalifikācijas un diploma piešķiršanas nosacījumus. Varētu būt vienota eksaminācijas sistēma. Kvalifikāciju varētu piešķirt darba devēji. Citādi sanāk tā – augstskolas pašas māca un pašas piešķir kvalifikāciju. Dažās jomās pretēja pieeja jau darbojas. Ir valstis, kurās konkrētās nozarēs piemēram, mārketingā, nevis augstskolas, bet profesionālās asociācijas piešķir kvalifikāciju.

– Privātās augstskolas atpaliek tādā jomā kā doktoru sagatavošana. Kas traucē privātajiem jau tagad gatavot doktorus?

– Latvija ievērojami atpaliek doktorantu sagatavošanā, taču tas ir tikai līdz tam brīdim, kamēr šajā jomā ielauzīsies privātie. Pagaidām Latvijā tas ir valsts monopols.

Privātajiem uzņēmumiem viņu pakalpojumu klāstu nosaka piedāvājums un pieprasījums, kā arī izmaksas. Sākumā privātie gatavoja bakalaurus, tad maģistrus. Kad būs pietiekami daudz maģistru, no šīs augstskolas sagatavotajiem maģistriem būs vajadzība studēt doktorantūrā, un tā process sāksies.

– Vai Turībai ir pietiekami daudz maģistru?

– Tuvākajā laikā tas būs loģisks solis. Turības maģistri jautā, kāpēc viņiem jāiet studēt doktorantūrā uz Universitāti, kāpēc nevar to darīt turpat augstskolā, kuru pabeiguši. Tiklīdz ir pietiekami liela maģistru masa, tas būs loģisks solis katras augstskolas attīstībā. Protams, ja likumdevēji neizdomās to aizliegt. Vienā no augstākās izglītības likuma projekta variantiem jau bija iestrādāta norma noteikt, ka Latvijā var būt tikai piecas universitātes, un viss. Nevar arī mesties tādās galējībās. Pasludināja, ka valstij ir vajadzīgi inženieri, un šo normu izmantoja, lai līdzekļus pārdalītu par labu valsts augstskolām. Tas nenozīmē, ka es uzskatītu, ka valstij nav vajadzīgi inženieri. Lēmums par inženieriem tika pieņemts šādi. Valstī ienāca Eiropas fondi, tad valdība nolēma ES fondus piešķirt tikai valsts augstskolām. Bija jāatrod iemesls, kāpēc tieši tām piešķirt ES naudu. Tad nolēma atbalstīt inženierus un fondus draudzīgi sadalīja starp valsts augstskolām. Ir jābūt izsvērtai attieksmei.

Inženieru trūkumam jau ir dziļākas saknes, nevis tikai līdzekļu sadalījums starp augstskolām. Daudzviet nav svarīga augstskolas beidzēja kvalitāte, bet, lai pretendētu uz amatu, jābūt ķeksītim ailītē "augstākā izglītība". Tas, kāda ir tā izglītība, kurā augstskolā iegūts diploms, nevienu vairs neinteresē, ķeksītis ir, vari pretendēt. Tāpēc daudzi izvēlas iegūt šo papīru pēc iespējas vieglākā veidā. Tāpēc uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmas programmas, par kurām var teikt: grūti mācībās, viegli kaujā.

– Augstskolas uzdevums ir iemācīt strādāt, iemācīt mācīties. Biznesā ik dienu rodas jaunas situācijas, un augstskolai būtu jāsagatavo cilvēks, kurš zina, kā apgūt no nulles pilnīgi nezināmu jomu. Šajā ziņā es kā negatīvu neuzskatu marksisma izglītību PSRS laikā. Cilvēki, kas pamatīgi iemācījās vienu filozofijas virzienu, vienlaikus apguva zināšanas, no kādiem elementiem jāsastāv katram filozofijas virzienam. Uz kādiem jautājumiem katram filozofijas virzienam būtu jāatbild.

– To pierāda kaut vai tas, ka bijušie partijas vadītāji, komjaunatnes līderi ir guvuši vērā ņemamus panākumus dažādās biznesa jomās. Kapitālisms dod vairāk iespējas vadīt. Viens no PSRS sabrukuma cēloņiem bija motivācijas trūkums uzņēmumu vadītājiem. Finālā pamazām katrs uzņēmuma vadītājs nespēja motivēt sevi, kāpēc viņam būtu kvalitatīvāk jāstrādā. Finālā visa valsts bankrotēja. Tieši tāpēc mēs tik vienkārši no Savienības nonācām citā ekonomiskajā sfērā. Taču vecie elementi ir saglabājušies arī mūsdienu izglītības sistēmā. Valsts nespēj un nevēlas atrast veidu, kā motivēt valsts augstskolu vadītājus strādāt labāk un kvalitatīvāk. Vienas augstskolas rektors man atklāti pateica – augstskolas vadītājam nav motivācijas, lai valstij piederoša augstskola pēc pāris gadiem varētu uzņemt desmit tūkstošus ārvalstu studentu. Kā sabiedrība uztvers, ja augstskolas rektors pēc šāda uzdevuma sekmīgas izpildes kļūs miljonārs. Man ir aizdomas, ka sāksies kliegšana – kā var tā pelnīt par valsts naudu? Nav motivācijas, un tā ir milzīga problēma. Ja valsts neradīs iespēju motivēt valsts augstskolu vadītājus, tad valsts augstskolas tikai veģetēs.

Valstij augstskolu sistēmā būtu jāformulē mērķis, uz ko mēs tiecamies. Ar skolotājiem ir kārtējā nejēdzība. Nauda tiek ieguldīta procesā. Ja skolotājiem būtu labas algas, nebūtu vajadzības skolotājiem nodrošināt bezmaksas izglītību. Studijas ir, bet atalgojums ir tāds, katrs cenšas atrast citu darbu.

– Cik jūs saņēmāt par savām akcijām Turībā? Vai joprojām paliksiet Kluba miljonāru topā?

– Mēs ar pircējiem esam vienojušies neatklāt darījuma summu, taču darījums bija interesants abām pusēm. Es jebkurā gadījumā palieku šajā Kluba miljonāru topā.

Es palieku arī biznesā. Turpinu darbu Lietišķās informācijas dienestā. Darbojos arī sporta biznesā – man pieder kartinga trase, un ziemā mēs pabeigsim ūdensslēpošanas trasi. Tagad piedalos arī izdevējdarbības projektā – žurnāla Dadzis izdošanā. Pieaug rūpnieciskās ražošanas apjomi

Lelde Petrāne,  NRA  11/23/05     Rūpniecības produkcijas izlaide šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem pieauga par pieciem procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē rūpniecības produkcijas izlaide deviņos mēnešos pieauga par 21,8%, apstrādes rūpniecībā – par 5,6%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 2,2%.

Parex Asset Management (PAM) tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norādīja, ka rūpniecībai ir ļoti grūti sacensties pieauguma tempos, piemēram, ar mazumtirdzniecību, "tomēr piecu procentu pieaugums deviņos mēnešos ir apsveicams sasniegums, īpaši, ja salīdzina ar gada sākumu – pirmajā pusgadā +3,8% un 1. ceturksnī +1,1%". Z. Vaikulis uzskata, ka tuvāko mēnešu laikā Latvijas rūpniecības nozare spēs saglabāt tempu un šo gadu kopumā sektors beigs ar 5,5–6% pieaugumu. "Gribu teikt, ka tas nozīmētu papildus 0,85–0,92 procenta punktus IKP pieauguma rādītājā," akcentēja analītiķis.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana šā gada deviņos mēnešos pieauga par 24,3%, citu transportlīdzekļu (kuģu un laivu būve un remonts) ražošana – par 19,1%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana – par 18,9%, bet tekstilizstrādājumu ražošana – par 15,3%. Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds, komentējot pieaugumu tekstilizstrādājumu ražošanā, sacīja, ka tam pamatā ir vairāki faktori, lai gan nekādas izteiktas izmaiņas nozarē nav notikušas – tā attīstās stabili. Galvenais ražošanas apjomu pieauguma iemesls esot tas, ka lielākā daļa uzņēmumu atraduši savu vietu tirgū, kas palīdz tiem strādāt ar peļņu.

 

Luterāņu baznīcā...

 

Padzītajam mācītājam Cālītim draudze nesekošot

Agnese Margēviča,  NRA  11/19/05    Nevēloties, lai sabiedrībā rastos priekšstats, ka Latvijas luteriskā baznīca pieņem homoseksuālu dzīvesveidu kā normālu, tās kapituls šonedēļ izslēdza no savu mācītāju rindām Juri Cālīti, kurš šovasar piedalījās šīsvasaras geju un lesbiešu pasākuma Rīgas Praids 2005 dalībniekiem notikušajā dievkalpojumā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags mācītāja publiskos izteikumus sauc par provokatīviem, savukārt J. Cālīša aizstāvji arhibīskapam pārmet tumsonību. LELB vadības un mācītāju aizstāvju diskusija norāda uz domstarpībām, vai baznīcā pieļaujama brīvdomība un kur slēpjas patiesas ticības būtība – citāduma pieņemšanā, no kura norobežojas LELB, vai atvērtībā tam, ko atļāvies J. Cālītis.

"Mums arī sāp sirds un ir nepatīkami šādu lēmumu pieņemt. Cālītis neatstāja nekādu iespēju rīkoties citādi. Ir runa par notikumu secību, kur mācītājs provokatīvi un publiski uzstājās un pauda viedokli, kas nav saskaņā ar LELB nostāju," pēc lēmuma teicis J. Vanags.

"Tas ir tumsonības pēdējais kalngals," savukārt teic Juris Balodis – draudzes priekšnieks Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā, kur J. Cālītis turpināšot būt mācītājs arī pēc LELB lēmuma, jo tas Anglikāņu baznīcai neesot saistošs.

Samulsuši un sarūgtināti par sava mācītāja zaudēšanas ir Rīgas Reformatoru brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes locekļi. Baumu līmenī tiek runāts, ka daļa luterāņu draudzes varētu pāriet uz Anglikāņu baznīcu. "Ir jau dzirdēts par draudzēm, kuras seko savam mācītājam, bet mēs luterāņu baznīcu nepametīsim, citā ticībā nepāriesim un cīnīsimies par Cālīša atjaunošanu," Neatkarīgajai teic reformatoru draudzes loceklis Rolands Štubis.

Viņš mācītāja atstādināšanu uztver kā lielu netaisnību un uzteic J. Cālīša lielo ticību un "taisnumu", kā arī atvērtību citādajam. Kāds LELB kapitula loceklis vēl pirms lēmuma pieņemšanas, tiekoties ar draudzi, it kā esot uzsvēris, ka viduslaikos tādi kā J. Cālītis tiktu sadedzināti Doma laukumā. "Viņi (LELB vadība) savu taisno ticību kā mūri uzcēluši sev apkārt," teic R. Štubis.

J. Cālītis no LELB oficiālās nostājas atšķirīgu nostāju izrādījis ne tikai attiecībā uz homoseksuāla dzīvesveida pieņemamību, bet arī jautājumā par sieviešu ordināciju mācītāja kārtā, kam iebilst J. Vanags. Arhibīskapa kritiku izsauca arī J. Cālīša nesenā piedalīšanās mūnistu rīkotā pasākumā. LELB šo kustību uzskata par bīstamu sektantismu, kamēr J. Cālītis kā teoloģijas zinātnieks pret to attiecas ar izpratni. No mācītāja amata atstādinātā Cālīša draudze uzskata sevi par izraidītu no Baznīcas

DELFI  11/20/05 Rīgas reformātu – Brāļu evaņģēliski luteriskās draudze uzskata, ka saistībā ar mācītāja Jura Cālīša atstādināšanu no Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīca (LELB) mācītāja amata no LELB ir izraidīta visa draudze, tāpēc lūdz LELB Kapitulu “risināt jautājumu par draudzes atjaunošanu LELB sastāvā”, informēja draudzes valde.

Draudze svētdien pilnsapulcē nolēma, ka “draudze, draudzes kalpošanas darbs, draudzē mācītā mācība un mācītājs veido vienu nedalāmu vienību. Tas nozīmē, ka, atstādinot draudzes mācītāju, no LELB tiek izraidīta visa draudze, tās kalpošana un tai mācītā mācība.”

Tāpēc draudze pilnvaro savus pārstāvjus Sandru Dzenīti, Inesi Riežnieci, Kasparu Gobu un Rolandu Štubi “risināt jautājumu ar LELB Kapitulu par mūsu atjaunošanu ar LELB sastāvā”

Par šādu lēmumu bija vienprātība no visu balsotāju puses. Balsoja 70 draudzes locekļi un 59 draudzes atbalstītāji.

Jau ziņots, ka LELB Kapituls nolēma atcelt no mācītāja amata Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes dekānu Juri Cālīti. Taču atlaišana no amata nenozīmē izslēgšana no Baznīcas un viņam arvien pastāv iespēja tikt atjaunotam amatā. Savukārt Krusta draudzes mācītājam Varim Bogdānovam izteica disciplināro sodu.

mācītāji sodīti saistībā ar šā gada 23.jūlijā notikušo geju un lesbiešu organizēto gājienu “Rīgas Praids 2005” un pēc tam notikušo dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā. Toreiz mācītājs Juris Cālītis bija atļāvis no LELB izslēgtajam mācītājam Mārim Santam un vienam no šī pasākuma organizatoriem noturēt dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā. Cālītis informē, ka LELB mēģināja panākt dievkalpojuma aizliegšanu.

Baznīca: Cālīša draudzei ir tiesības aiziet

Agnese Margēviča,  NRA  11/22/05     No Latvijas luterāņu mācītāju rindām izslēgtā Jura Cālīša draudze jūtas izraidīta līdz ar mācītāju un nav gatava pieņemt jaunu dvēseļu ganu.

Tiek pat pieļauta iespēja, ka Rīgas reformātu – Brāļu evaņģēliski luteriskā baznīca paliks bez saviem baznīcēniem. "Atstādinot draudzes mācītāju, no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas tiek izraidīta visa draudze, tās kalpošana un tai mācītā mācība," pausts Rīgas reformātu – Brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes pirmdien izplatītajā paziņojumā, kas tapis pēc tam, kad teju vai visi tās locekļi (vairāk nekā 100 cilvēku) nobalsojuši par palikšanu kopā ar savu mācītāju. Draudze acīmredzot nav teoloģiski izvērtējusi Jura Cālīša darbību, spriež Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers.

Šādu baznīcēnu nostāju viņš skaidro ar nekritisku pakļaušanos J. Cālīša personībai. Pirmdien tika izplatīta elektroniskā pasta vēstule ar aicinājumu parakstīties J. Cālīša un otra LELB sodītā mācītāja Vara Bogdānova atbalstam, kā arī par to, "lai mūsu baznīcā būtu vairāk demokrātijas".

Reformātu draudze pilnvarojusi četrus tās locekļus "risināt jautājumu ar LELB Kapitulu par mūsu atjaunošanu LELB sastāvā". Tomēr draudzes pārstāvis Rolands Štubis teica, ka prātā paliekot arī pēdējā no iespējām – "sliktākajā gadījumā" pamest luterisko baznīcu, lai meklētu "kaut ko citu". "Draudzei ir tādas suverēnas tiesības," situāciju komentēja P. Brūvers, piebilstot, ka jau pirms lēmuma par J. Cālīša izslēgšanu no mācītāju rindām, tiekoties ar draudzi Kapitula pārstāvjiem tapis skaidrs: draudze nav gatava pieņemt jaunu dvēseļu ganu.

P. Brūvers ar pārliecību pauž, ka atsvešinātība, kas iemājojusi reformātu draudzes locekļu sirdīs, kā sērga neizplatīsies citu luterticīgo vidū: "Tas ir viens izņēmums, fenomens. Lai gan mūsu baznīcā ir vēl citi mācītāji – spēcīgas personības, ļoti retās draudzēs ir izplatīts personības kults." Lai J. Cālītis varētu atgriezties LELB mācītāju rindās un savas draudzes galvgalī, no viņa tiekot prasīts tikai viens – apņemšanās publiski neatkāpties no LELB nostājas.

Klusu!

Ilze Grīnuma,  Diena  11/24/05    Autoritārisma gars luterāņu baznīcā, bailes no bezdarba daudzus mācītājus piespiež klusēt un samierināties

Kas tur tā noklaudzēja? Mēs taču vienojāmies, ka jūs neierakstīsiet [diktofonā]! — "Es neierakstu." — "Jūs kaut ko klikšķināt datorā?" Šī ir tikai viena no epizodēm, kuru Dienai nācās piedzīvot, runājot ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītājiem pēc sabiedrībā pazīstamā mācītāja Jura Cālīša atlaišanas. Reliģiju pētniece Agita Misāne pieļauj, ka tagad no baznīcas varētu aiziet tās liberālākā daļa, jo atbirums bijis nepārtraukts jau līdz šim. Tiesa, mācītāji par to tik pārliecināti nav — autoritārisma gars baznīcā, bailes no bezdarba daudzus varētu piespiest klusēt un samierināties.

Ap 300 cilvēku, lielākoties Latvijas un ārzemju draudžu locekļi, trīs dienu laikā parakstījuši internetā izplatīto atklāto paziņojumu pret autoritārismu. Viņuprāt, baznīca, kurai būtu jāsniedz savs patvērums un mīlestība dažādībai, nodarbojas ar draudiem, represijām, atstumšanu. Kā rakstīts, par piedalīšanos geju un lesbiešu dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā un mūnistu pasākumā no mācītāja amata atstādināts Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes dekāns J.Cālītis. 1996.gadā LELB pasludināja, ka homoseksualitāte ir grēks, tāpēc mācītāji to nedrīkst atbalstīt un propagandēt.

"Es pieļauju, ka baznīcu gaida grūti laiki," saka LU Filozofijas un socioloģijas institūta reliģiju pētniece Agita Misāne. Līdzīgi domā LELB ārpus Latvijas (LELBĀL) prāveste Ieva Graufelde. Pēdējos gadus baznīca ir spēlējusi savdabīgu dubultās morāles spēli: uz ārpusi vienmēr apliecinājusi, ka daudzveidība ir tās vērtība jeb tā ir heterodoksa, bet iekšienē bijusi ļoti konservatīva. A.Misāne min piemēru: "LELB ir sadraudzības attiecībās ar Zviedrijas luterisko baznīcu, kas nozīmē — viņu mācītāji var sludināt šeit, mūsējie tur, bet tā tikko savā sinodē pieņēmusi geju laulāšanu."

Līdzīgi ir arī ar Jura Cālīša atstādināšanu par dalību homoseksuāļu dievkalpojumā. Kā norāda A.Misāne, LELB pati pieļāva, ka J.Cālītis vienlaikus ir gan baznīcas paspārnē esošās Rīgas Reformātu brāļu baznīcas, gan citādās anglikāņu baznīcas (kurai, piemēram, ir homoseksuāls bīskaps) mācītājs. "Cālītis anglikāņu draudzes teritorijā nedarīja neko tādu, ko anglikāņu baznīca neatļauj," saka pētniece.

LELB ar savām vairāk nekā 300 draudzēm (pēc jaunākajiem datiem par luterāņiem sevi uzskata pusmiljons iedzīvotāju) ir liberālās, dažādiem uzskatiem atvērtās Pasaules luterāņu baznīcas locekle. Gan LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, gan I.Graufelde stāsta — viņu baznīcas ir atvērtas arī homoseksuāļiem. Bībeli, pēc I.Graufeldes domām, var tulkot burtiski, bet var arī kontekstā, no mūsdienu dažādās pasaules pozīcijām. E.E.Rozītis nosūtījis LELB Konsistorijai un J.Cālītim vēstuli ar lūgumu sniegt "autentisku informāciju" par notikušo atlaišanu.

Neoficiāli homoseksuāļu un sieviešu ordinācijas jautājums bieži minēts kā tāds savdabīgs LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga karogs. Ja ne saistībā ar kategoriski noliedzošo attieksmi pret sieviešu ordināciju, tad homoseksuāļu jautājumā nereti tiek pieļauts arī kādas izteikti konservatīvas mācītāju grupas spiediens uz arhibīskapu. J.Cālītis stāsta — viņa gadījumā arhibīskaps nav slēpis saņemto brīdinājumu: vai nu aiziet J.Cālītis, vai arī daļa mācītāju pievienojas izteikti konservatīvajai Augsburgas konfesijas baznīcai.

"Iespējams, bet es nevaru pareģot nākotni, tagad var rasties drauds, ka aiziet liberālākā daļa un izveido savu organizāciju," — tā A.Misāne. Viņa atgādina, ka jau 1996.gadā viena daļa "atšķēlās" un izveidoja savu luterisko baznīcu, un "nobirums" bijis arī pēc tam. J.Cālīša stāstītais ļauj noprast, ka pagaidām viņš par savu dibinājumu nedomā: "Es tā ļoti ceru, ka nozudīšu no redzamības un tie visveselīgākie, atjautīgākie prāti sāks sevi pieteikt."

"Ceru, ka LELB nesašķelsies," — tā Jēkabpils Sv.Miķeļa baznīcas mācītājs Modris Plāte. Kuluāros viņš nereti minēts kā mācītājs, ar kura viedokli rēķinās, kurš varētu nebaidīties to paust, tomēr pašreiz arī M.Plāte no Konsistorijas jau saņēmis nopietnu brīdinājumu par atlaišanu. Viņš medijiem iepriekš pauda gatavību piedalīties jau pieminētajā homoseksuāļu dievkalpojumā. Tomēr, ja viņu neizslēgšot, pats M.Plāte LELB nekad neatstās. Viņaprāt, baznīcu vajag kritizēt, nevis atstāt. Savukārt Talsu mācītājs Māris Ludvigs, kurš J.Cālīti pazīst vēl kopš viņa kalpošanas laika Kanādā, uzskata — nevajadzīgi sacelta ažiotāža ap vienu cilvēku.

No M.Ludviga stāstītā var noprast, ka diskusijas baznīcā turpināsies, bet kardināla rīcība nav gaidāma. Savukārt citi izsaka cerību, ka tagad "tās slūžas" būs vaļā. "Es tā ļoti vienkārši darbojos kā zibensnovedējs daudzām problēmām. Tā tagad nav," piemin J.Cālītis. M.Plāte saka — J.Cālītis jau kopš 80.gadu vidus bijis unikāls pozitīvu pārmaiņu gars LELB.

I.Graufelde prognozē, ka būs arī klusētāji, kuri samierināsies. "Jā, ar zināmām sankcijām no LELB vadības puses jārēķinās. Diemžēl baidos arī es," atzīst M.Plāte. Viņš piekrīt, ka, no vienas puses, LELB ir tiesības noteikt savus noteikumus tai kalpojošajiem mācītājiem. "No otras puses, paliek jautājums, vai mūsu, uzsveru, mūsu, baznīca nav šodien pārāk noslēgta, pašpārliecināta, neatvērta, tiesājoša, farizejiska?" spriež M.Plāte.

Par neveselīgo atmosfēru baznīcā stāsta arī LELBĀL mācītājs, kurš izvēlas palikt anonīms. Viņa amata brāļi ārpus Latvijas nereti paužot daudz brīvākus, atvērtākus uzskatus, bet atbraukuši atpakaļ kļūst pavisam citādi. "Tas laikam ir izdzīvošanas jautājums. Tas ir tas autoritārisms," domā mācītājs. Kāda ārpus baznīcas stāvoša persona stāsta, ka tos, kuri nepakļaujas, "augšas" var nosūtīt uz nabadzīgām draudzēm dziļi laukos, kuru baznīcām "ir cauri, piloši jumti".

 

 

Kultūrā un izglītībā...

 

5000 studentu pārņem Jelgavu

Kristīne Langenfelde, NRA  11/19/05    Jelgava tiek dēvēta par studentu galvaspilsētu, un reizi gadā tas noteikti gūst arī apstiprinājumu – ceturtdien uz Studentu dienu pilsētā ieradās ap 5000 jauniešu no 20 augstskolām.

Šogad Studentu diena Jelgavā tika svinēta jau 13. reizi, un, kā saka paši studenti, tā ir tāda kopības izjūta, ko nav iespējams izteikt vārdos – to var izjust tikai piedaloties.

"Visa pilsēta ir studentu pilna, un tas ir tāds vienotības spēks. Protams, tā ir liela jautrība, interesanti pasākumi un vakara ballītes, taču vienlaikus arī iespēja satikt studentus no visas Latvijas. Šajā dienā nopietnās lietas tiek piemirstas. Diemžēl pēdējā laikā šis pasākums kļūst arvien komerciālāks un ne visi studenti var atļauties apmeklēt katru no pasākumiem – biļetes ir diezgan dārgas," spriež Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti Agris Barovskis un Jānis Porietis.

Viņi atzīst, ka ikdienas mācību darbā, iespējams, šī vienotība ir mazāka, jo tad vairāk valda sacensības gars, bet vismaz reizi gadā tas tiek aizmirsts.

"Jelgavā ir laba dzīve," saka Agris, kurš pirms diviem gadiem šeit ieradies no Maltas, un Jānis, kura mājas ir Balvos. "Šobrīd gan mēs vairāk par savām mājām dēvējam Jelgavu, jo bieži neiznāk mērot garo ceļu pie ģimenes."

Abi jaunieši šobrīd vēl nezina, ko darīs pēc trim gadiem, kad studijas būs beiguši. "Iespējams, paliksim Jelgavā, iespējams, meklēsim vieglākas peļņas iespējas ārzemēs, bet varbūt būsim vajadzīgi savai pilsētai," spriež Agris, kurš studē sociālās zinātnes.

Studentu dienas svinēšanas tradīciju pirms 13 gadiem aizsāka LLU Studentu klubs. Pēdējos gados organizēšanu pārņēmusi LLU Studentu pašpārvalde, sadarbojoties ar LLU un Jelgavas domi. To neiztrūkstoša sastāvdaļa ir svētku gājiens, sporta sacensības, konkurss, kura laikā tiek noskaidrota jautrākā un asprātīgākā Latvijas augstskola – šoreiz Vidzemes augstskola, kā arī vakara ballītes dažādās pilsētas vietās.

Pašpārvaldes vadītājs Gints Kukainis Neatkarīgajai atzina, ka svinības notikušas bez nozīmīgiem starpgadījumiem un organizatoru ieguldītās pūles, gādājot par drošību, ir atmaksājušās. JAUNĀS GRĀMATAS

Diena  11/19/05

Viljams R.Troters

Krievu—somu 1939.—1940.gada Ziemas karš

Atēna, 2005, 302 lpp.

Partizāni uz slēpēm, varonīgi vienpatņu uzbrukumi tankiem, apbrīnojama izturība, patiesu militāro ģēniju harismātiska vadība — tādas bija Somijas īslaicīgās uzvaras sastāvdaļas. Krievi novēloti saprata, ka gaidītais triumfs pār skaitliski nelielo pretinieku pārvērties slaktiņā. Autors pauž savu mīlestību pret somiem, viņa skaidrā valoda apvienojumā ar dziļu tēmas pārzināšanu atdzīvina cīņu, ko nevar aizmirst. No angļu valodas tulkojis Haralds Matulis.

Mārgareta Atvuda

Pēnelopiāde

Mīts par Pēnelopi un Odiseju

Jāņa Rozes apgāds, 2005, 179 lpp.

Rakstniece, pievēršoties klasiskajam mītam, ievadā raksta: "Esmu izvēlējusies stāstīt šo stāstu Pēnelopes un divpadsmit pakārto kalpoņu skatījumā. Kalpoņu koris dziedot pievēršas diviem jautājumiem: kāpēc kalpones pakāra un kas patiesībā Penelopei bija prātā? Odisejā šis stāsts šķiet baltiem diegiem šūts: tajā ir pārāk daudz pretrunu." No angļu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.

Anna Gavalda

Es gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida

Atēna, 2005, 164 lpp.

Rakstniece ir tikai trīsdesmit vienu gadu veca, bet viņa precīzi izjūt un meistarīgi apraksta cilvēku slēptās ilgas. Viņas tēlotie raksturi ir apveltīti ar gallu dzedro humora izjūtu un gandrīz nevilšu eleganci. Divpadsmit stāsti, cits par citu dzīvāki, izaicinošāki, dzēlīgāki. No franču valodas tulkojusi Līga Kalniņa.

Paulu Koelju

Zahir

Jāņa Rozes apgāds, 2005, 362 lpp.

Koelju romāns Zahir ir vēstījums par ilgām, mīlestību un apmātību, tas liek domāt par dzīves jēgu. Arābu valodā zahir nozīmē — redzams, klātesošs, pamanāms. Kas ir tas, kas reizēm pilnībā pārņem mūsu prātu, līdz mēs vairs nespējam domāt par kaut ko citu? To var saukt gan par svētlaimi, gan vājprātu. No portugāļu valodas tulkojis Edvīns Raups.

Inese Zandere

Limonāde

Liels un mazs, 2005, 32 lpp.

Limonāde ir Ineses Zanderes dzejoļu un Edmunda Jansona zīmējumu cikls bērniem. Grāmatas varoņi ir puikas, kas dzīvo kādā Rīgas piepilsētā — Bolderājā, Vecāķos vai Mangaļsalā, tas ir stāstiņš mazajam šodienas puikam par to, kā tētim gāja, kad viņš auga. Grāmata izplaucē raibas, izdomas un izjūtu pārpilnas, "burbulīgas" vasaras tēlu.

Dace Rukšāne

Simts seksīgas sestdienas

Dienas Grāmata, 2005, 286 lpp.

Kopš pirmās slejas 2002.gada novembrī SestDienā Daces Rukšānes raksti ir visvairāk lasītie un atsauksmes guvušie materiāli. Apkopoti grāmatā, tie veido gudru, labestīgu un aizraujošu cilvēku savstarpējo attiecību stāstu. Autore neuzplijas ar padomiem, viņa ir sarunu biedre, kas aicina dalīties pieredzē, nenosodīt un nešausmināties, bet mīlēt dzīvi.

 

1987

Pauls Bankovskis,  Diena  11/19/05

Tikai daudz vēlāk es aptvēru, cik daudz noticis šajā vienā gadā. Visu šo notikumu jūras šalkoņa, manuprāt, iezīmēja patiesās XX gadsimta beigas un XXI gadsimta sākumu

Tas notika togad, kad Tauriņš lielo piecstāvu māju pastkastītēs meta tās lapiņas. Tās esot bijušas pret krieviem. Tauriņš rakstījis, ka viņiem jābrauc prom. Lapiņas viņš sviedis tieši krievu dzīvokļu pastkastītēs. Vēl lapiņās bijis pieminēts, ka latvieši sargājuši Ļeņinu.

Neviens īsti nezināja, vai tā tiešām noticis. Tāpat nebija saprotams, kāda velna pēc tur bijusi pieminēta tā Ļeņina sargāšana. Taču tā runāja. Pašam Tauriņam pavaicāt vairs nevarēja. Viņš vienkārši vairs nenāca uz skolu. Bet vēl pēc kāda laika visi zināja, ka mūsu skolā viņš vairs nemācīsies. Un pilsētā vairs nedzīvos. Tauriņa ģimene pārcēlās uz citu vietu. Es nezinu, uz kurieni. Patiesībā mani tas diez ko neinteresēja.

Varbūt krietni vairāk par Tauriņa likteni manu iztēli nodarbināja Atis. Arī viņš mūsu skolā vairs nemācījās. Viņš bija vienīgais sarkanmatainais puika skolā. Un vienīgais ar vasarraibumiem. Vēl viņam bija brilles. Un pirms vairākiem gadiem nodega viņu māja. Bet ne jau tāpēc viņš pazuda no mūsu skolas. Viņa ģimene pārcēlās dzīvot uz Ameriku. Un tas nu gan bija kaut kas. Bet tas notika krietni agrāk, 8O.gadu sākumā.

Ja par Ata aizbraukšanu zināja visi, par Tauriņu un viņa lapiņām klīda tikai baumas. Neviens nebija nekā nedz dzirdējis, nedz redzējis. Varbūt vienīgi skolas direktors, viņš mums mācīja arī ģeogrāfiju.

Droši vien tāpēc vienu no ģeogrāfijas stundām direktors veltīja tādai kā politinformācijai. Stāstīja, ka Latvijai, ja vien tā sadomātu atdalīties no PSRS, nebūtu ne mazāko izdzīvošanas iespēju. Mums neesot pašiem savu dabas resursu.

Kā, bet daudzām citām valstīm arī nav, iebilda Roberts no pēdējā sola. Direktora caurspīdīgais, organiskā stikla obeliskam līdzīgais rādāmkociņš pret galda virsmu klaudzēja arvien skaļāk un skaļāk. Tas viņam bija tāds ieradums —balstīties uz rādāmkociņa kā uz maza spieķa. Kolīdz viņš tam uzgūlās ar pietiekamu spēku, kociņa gals pa pulēto galda virsmu aizslīdēja sāņus un direktors sazvārojās. Tad izslējās taisns un atbalstījās no jauna. Un runāja un runāja.

Roberts vispār bija nemiera gars. Viņš grasījās 18.novembrī braukt uz Rīgu. Un mājās pats taisīja sarkanbaltsarkano karogu. Mammai nospēris palagu. Sarkano krāsošot ar grunteni. Gruntene bija tāda sarkanbrūna krāsa, to izmantoja metāla priekšmetu gruntēšanai pirms krāsošanas. Es vaicāju, vai viņš maz zina, ka vidējā, baltā svītra ir šaurāka par abām sarkanajām.

Kā tu to zini? viņš prasīja. Es biju redzējis filmā par buržuāziskās Latvijas dzīvi. Filmā Akmeņainais ceļš. Un biju dzirdējis pieaugušo runas par dažādās vietās it kā manītiem sarkanbaltsarkaniem karodziņiem, kurus likts aizkrāsot. Kas tos tur manījis un kas licis aizkrāsot, nevarēja saprast. Vārdā neviens netika saukts. Uz ansambļa Ornaments skaņuplates vāka bija uzzīmēts tāds vīriņš ar svītrainu šallīti. Un šallīte esot sarkanbaltsarkanā karoga krāsās. Un plate esot gandrīz aizliegta. Bet tās bija tikai tādas runas. Es nelauzīju galvu par to, vai kaut kur kāds ar to visu patiesi nodarbojas. Piemēram, redaktors saskata pārāk divdomīgas detaļas Andra Brežes zīmējumā uz žurnāla Avots pirmā numura vāka un pašrocīgi ķeras pie to aizkrāsošanas. Par daudz ko man nebija ne jausmas. Tolaik es pat uz Rīgu viens pats vēl nebiju braucis.

Roberts gan bija. Reiz viņi aizbrauca abi ar Valdi un aizgāja pie Rīgas friziera. Skolā atgriezās divi panki. Aizmugurē no pagarajiem matiem pāri bija palikusi tikai tieva astīte. Uz pieres mati bija sakasīti un izbalināti. Matemātikas skolotāja bija stāvās šausmās. Tāda frizūra skolniekam neesot piemērota. Lai tūdaļ pat visu griežot nost. Skaidrs, ka Valdis un Roberts neko negrieza. Viņiem bija rūtainas bikses, banānenes. Roberts valkāja šauras melnas saulesbrilles jeb kaķenes. Un tas vien jau nozīmēja, ka viņi, visticamāk, ir narkomāni.

Patiesībā arī nevienu īstu narkomānu tajā laikā es vēl nebiju saticis. Šķiet, ka tuvējā apkārtnē neviens narkomāns nedzīvoja. Taču žurnālā Liesma par tādām lietām rakstīja. Tur turpinājumos varēja lasīt Radeka Jona romānu Memento — stāstu par čehu narkomāniem. Un vēl visu ko par seksu. Tur drukāja Edgara Ozoliņa zīmētās seksa pozas, tās, kas bija domātas Jāņa Zālīša grāmatai Mīlestības vārdā un aizliegtas. Un vispār visādas tumšas lietas nāca gaismā —avīzēs rakstīja par taksometru šoferu slepkavībām, par viltotu džinsu un kurpju ražotājiem un par izvarošanu pašā Rīgas centrā, kafejnīcas Lācītis pagalmā. Padomju Jaunatnē parādījās raksts par pretvalstiski noskaņotu mācītāju sazvērestību — daži no viņiem bija nodarbojušies pat ar karatē. Vēstures skolotāja stāstīja, ka daži no mūsu skolas arī esot manīti ejam baznīcā. Vārdā es nevienu nesaukšu, viņa daudznozīmīgi sacīja. Viņi baznīcā "visādi tur daroties", un tā nu gan nevajagot. Taču daudz vairāk par "darīšanos" baznīcā mani interesēja Liesmā lasāmie un bezgala vilinošie pedagoga Andreja Dripes ceļojumu apraksti par Rietumberlīnē pieredzētajām kapitālistiskās pasaules baismām. Tas viss manu un pārējo skolas puiku iztēli nodarbināja ne mazāk par nacionāliem ideāliem, ierakstiem meiteņu atmiņu kladēs vai jautājumu un atbilžu klažu izgatavošanu. Jautājumu un atbilžu kladēs bija vesela virkne ar standarta jautājumiem —piemēram, kura meitene tev patīk. Lappuses ar atbildēm tika aizlocītas un pat aizlīmētas. Skaitījās, ka atbildes pieejamas tikai klades īpašniekam, taču informācija vienmēr noplūda, un visi ātri vien uzzināja, kurš kuram patīk un kurš nepatīk.

Un tad vēl žurnāls Avots – tas vispār izskatījās kā ievests no citas pasaules. Mani vecāki bija neizpratnē — kāpēc tam tāds saķēpāts vāks, vai tik ar to nav noticis kāds negadījums. Mani mazāk satrauca tā izskats, vairāk nodarbināja saturs.

Ainars Mielavs rakstīja par U2, Bono un dziesmu With or Without You, Valdis Birkavs aprakstīja šausmas, kas padomju valstī gāžas iekšā kopā ar amerikāņu videofilmām —žurnālā bija pat ielikta bildīte no filmas Teksasas motorzāģa slaktiņš.

Televīzijā raidījumā Videoritmi Ābrams Kļockins, Artēmijs Troickis un Daiga Mazvērsīte gari un plaši sprieda, kas tad īsti ir videoklips. Arvīds Mūrnieks radioraidījumā Būsim pazīstami savā zem spilvena palīduša cilvēka balsī, kā to nodēvēja kāda aizgrābta klausītāja, stāstīja par ārzemju popmūzikas jaunumiem. Aldis Ermanbriks raidījuma Varavīksne noslēgumā allaž atkārtoja to iepriekšējā raidījuma dziesmu, par kuru skatītāji bija iesūtījuši visvairāk vēstuļu. Jānis Šipkevics īpašā raidījumā par nelāgākajām tendencēm Rietumu popmūzikā pamanījās parādīt gabaliņu no Sigue Sigue Sputnik videoklipa.

Un tikai daudz vēlāk es aptvēru, cik daudz noticis šajā vienā gadā un cik tīras un asas sajūtas šajā gadā dzimušas. Laikā, kad Padomju armija vēl vienmēr karoja Afganistānā, bet 14.jūnijā organizācijas Helsinki—86 dalībnieki nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Laikā, kad dzejnieks Imants Ziedonis vēl vienmēr rīkoja dižkoku glābšanas talkas. Tajās piedalījās mans brālis Pēteris, pāris reižu aizbrauca arī tēvs. Jā, pareizi, arī grupa Jauns mēness tika dibināta tieši tajā gadā.

Visu šo notikumu jūras šalkoņa, manuprāt, iezīmēja patiesās XX gadsimta beigas un XXI gadsimta sākumu. Un pavisam personiski, atbalsojoties manī kā tukšā gliemežvākā — brīdi, kad es pats kļuvu par to, kas nu esmu.

Paskatieties enciklopēdijās! Togad nomira Endijs Vorhols. Cietumā pakārās Rudolfs Hess. Josifam Brodskim tika piešķirta Nobela prēmija. Traģiski gāja bojā Klāvs Elsbergs. No izsūtījuma Gorkijā atļauts atgriezties Andrejam Saharovam. Nevadas tuksnesī vēl vienmēr izmēģināja atomieročus. ASV jau rosījās Unabombers. Tika tiesāts par Lionas miesnieku sauktais Klauss Barbjē. 28.maijā Matiass Rusts ar mazu lidmašīnīti nolaidās Maskavas Sarkanajā laukumā. Vēl vienmēr turpinājās Irānas — Irākas karš. PSRS dibināja pirmos kooperatīvus, Mihails Gorbačovs paziņoja, ka līdz 1991.gadam jāpaveic ekonomikas pārbūve. Padomju diplomāti pirmoreiz kopš 1967.gada viesojas Izraēlā. Iznāca Alberta Bela romāns Cilvēki laivās. ASV aptiekās beidzot parādījās Prozaks. Sākās Lamanša tuneļa rakšana. Iznāca Pink Floyd albums A Momentary Lapse of Reason, The Sisters of Mercy albums Floodland un U2 The Joshua Tree. Tajā gadā Latvijā tika reģistrēts pirmais HIV vīrusa upuris. Un žurnāls Zvaigzne tiražēja aizdomas, ka AIDS patiesībā ir ASV slepenajās laboratorijās mākslīgi radīta slimība.

Skolas diskotēkās un tāpat vien skanēja kasetēs un lentēs no radiopārraides "Būsim pazīstami atbalsis" ierakstītas dziesmas. Robija Nevila C'est La Vie, Samantas Foksas Touch Me, Pītera Geibriela Big Time, Europe — The Final Countdown, Genesis — Tonight, Tonight, Tonight, Vitnijas Hjūstones I Wanna Dance With Somebody (who loves me), Džordža Maikla I Want Your Sex, Pola Saimona You Can Call Me Al, Suzannes Vegas Luka, Whitesnake — Here I Go Again, Belindas Kārlailas Heaven Is A Place On Earth un Midnight Oil – Beds Are Burning. Un vēl pavisam nesen žurnālā Liesma bija rakstīts, ka Saulkrastu diskotēkā spēlētas mūsu jauniešiem nepiemērotas Rietumu dziesmas, piemēram, grupas Eurythmics skaņdarbs Sex Crime.

Līdz pirmajai ārstu komisijai, kas noteiks, vai esmu derīgs dienestam padomju armijā, bija atlicis viens gads. Pēc gada mamma pirmoreiz mūžā izbrauca uz ārzemēm —viņa devās uz Zviedriju ciemos pie tēva, kuru nebija sastapusi 44 gadus. Pēc gada žurnālā Avots turpinājumos sāka drukāt Džordža Orvela Dzīvnieku fermu.

Pēteris no Rīgas man veda plakātus — tolaik vispār bija kaut kāda plakātu mākslas mānija. Uz Ļeņina un Kirova ielas stūra taču bija pat plakātu veikals. Līdzās no poļu žurnāliem izgrieztām popmūziķu bildītēm uz manas istabas sienām bija salīmēti Jura Dimitera, Miervalža Poļa, Lamoņa Šēnberga, Jura Putrāma plakāti. Kad aptrūkās vietas pie sienām, līmēju uz griestiem.

Tajā gadā sākās protesti pret metro celtniecību Rīgā. Un notika Mākslas dienas. Ar Kristapa Ģelža un Aijas Zariņas instalācijām, ar Oļega Tillberga, Sarmītes Māliņas un Sergeja Davidova akciju Būri. Māksla iekļuva pat stacijas tunelī. Zinību namā jeb Planetārijā notika NSRD Aptuvenās mākslas izstāde, Hardijs Lediņš sludināja binokulārās dejas, bet pa Rīgas centru pastaigājās Miervalža Poļa Bronzas cilvēks.

Kaut kas no tā visa līdz manai apziņai nonāca, taču es tikai brīnījos un bolījos. Un būdams viens no labākajiem zīmētājiem klasē, apmeklēju mākslinieciskās stikla apstrādes pulciņu skolas pagrabā. Mufeļa krāsniņā kausēju uz parastām vannas istabas flīzītēm saliktus krāsainus stikliņus un meitenei no septītās klases mēģināju darīt zināmu, ka viņa man patīk. Un diskotēkā centos sadūšoties uzlūgt viņu uz deju.

Tajā gadā skolas sporta zālē Jānis mani mēģināja pierunāt tomēr stāties komjaunatnē. Viņš bija iestājies. Starpbrīdī tāds apjucis pienāca klāt un teica — varbūt tomēr ir vērts. Tas tev vēlāk noderēs. Armijā, piemēram. Atbildēju, ka vēl padomāšu. Tieši to pašu pirms tam biju sacījis klases audzinātājai. Droši vien tāpēc viņa bija lūgusi Jāni ar mani parunāt.

Bet Roberts 18.novembrī gatavojās braukt uz Rīgu, un ar paštaisītu karogu iet pie Brīvības pieminekļa.

Es pat īsti nezināju, ar ko iezīmīga šī diena. Man bija tikai neskaidra nojausma, ka tai kāda saistība ar Ulmaņa laikiem. Un to karogu. Ar laikiem pirms padomju laika. Ar tā laika himnu Dievs, svētī Latviju! Vēl daži skolā apgalvoja, ka esot arī tāda dziesma: "Lai dzīvo Kārlis Ulmanis un ģenerālis Balodis". Tādu gan es nezināju.

Ļaujoties gaisā jaušamajam noskaņojumam, piezīmju kladē zīmēju pretvalstiskus zīmējumus. Nē, patiesībā es pat nedomāju, ka tie ir pretvalstiski. Vienkārši zīmēju. Viens no tiem izskatījās aptuveni tā:

Zābaks, protams, simbolizēja Krieviju. Par to, kas varētu būt tas mazais knariņš, es īpaši nedomāju.

Reizi gadā piezīmju klades bija jānodod. Skolotājas tās savāca un pārbaudīja, cik cītīgi esam pierakstījuši viņu stāstīto. Klades pēdējās lappusēs sazīmēto tobrīd jau biju aizmirsis. Tā bija krievu valodas klade.

Savus zīmējumus ieraudzīju jau mājās. Izplēstus. Atdotus tēvam. Uz galda. Tēvs tos rūpīgi atlocīja un izgludināja. Un teica, lai kladēs tādus nekad vairs nezīmējot. Viņš runāja tādā pavisam klusā balsī. Un es sapratu, ka laikam jau tas ir ļoti nopietni.

Dīvainā kārtā par maniem zīmējumiem bija informēts arī stikla pulciņa vadītājs, zīmēšanas skolotājs. Arī viņš piekodināja tā vairs nedarīt. Viņam esot prasīts, vai tikai es tos neesot zīmējis viņa pulciņa nodarbību laikā. Jo arī tas Tauriņš bija nācis mūsu pulciņā. Un visi zina, kas notika pēc tam.

Taču Roberts gatavoja karogu. Lai gan labi zināja, ka tas var beigties pagalam slikti. Iešana pie Brīvības pieminekļa. Un vēl ar karogu. Tur noteikti būs miliči. Tāpat kā 23.augustā. To taču rādīja pat pa televizoru. Un runāja tas žurnālists. Kā viņu sauca? Inkēns kaut kāds? Vēstures skolotāja nosodoši purināja galvu. Viss bija aplami. I rādītais, i žurnālista runātais. Tā vienkārši nedrīkst, viņa teica.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojā nolēma uzlikt par pienākumu partijas Rīgas pilsētas komitejai un Rīgas pilsētas partijas rajonu komitejām rūpīgi izanalizēt mācības, ko devuši šā gada 23.augusta notikumi pie Brīvības pieminekļa. Un veikt nepieciešamo izskaidrošanas un profilakses darbu strādājošo kolektīvos, mācību iestādēs un cilvēku dzīves vietās, apspriežot konkrēto dalībnieku pretsabiedrisko rīcību šajā akcijā, kam bija nacionālistiska, pretpadomju nokrāsa.

Tomēr visi bija redzējuši, visi dzirdējuši. Tos dzeltenos autobusus, kas visapkārt piemineklim rūca un pūta gaisā melnus dūmus. Lai traucētu nacionālistu un pretvalstiski noskaņotu elementu saujiņas pulcēšanos.

Par saujiņu to dēvēja vēl labu laiku.

Tā nav nekāda saujiņa, Roberts skolotājai iebilda. Bet tas jau bija vēlāk. Viņš pat bija no Padomju Jaunatnes izgriezis fotogrāfiju ar ļaudīm strēlnieku laukumā. Un rūpīgi saskaitījis, ik galviņu apvelkot ar zilu pildspalvu.

Bet vispirms vēl bija jāsagaida tas 18.novembris.

7.novembra vakarā es tēvam palīdzēju noņemt karogus — padomju Latvijas sarkanos ar zili baltiem vilnīšiem. Viens no tēva darba pienākumiem bija valsts svētkos izkarināt karogus pie Lauktehnikas daudzdzīvokļu mājām. Man patika iet viņam talkā. Mēs gājām pa tumsu. Lauktehnikas centrā pie mehāniskajām darbnīcām bija uzstādīta elektriskā loka spuldze, taču tas spožums līdz namu pagalmiem netika. Man līdzi bija kabatas baterija. Karogus saritinājām un pārmetuši pār plecu nesām uz kantora pagrabu. Dažkārt satikām pa kādam vēlīnam gājējam. Un es jutos bezgala pieaudzis un svarīgs.

***

Kad nākamajā dienā pēc 18.novembra — tā bija ceturtdiena — atnācām uz skolu un vaicājām Robertam, kā gājis, viņš atzinās, ka nav nekur aizbraucis. Mamma esot atņēmusi gan paštaisīto Latvijas karogu, gan bikses. Un tā nu viņš nav ticis laukā pat no mājas.

***

1987.gadā raksta autoram bija 14 gadu.

Raksts tapis Laikmetīgās mākslas centra projekta Robežpārkāpēji ietvaros organizētajai konferencei par 80. gadu mākslu starpdisciplinaritāti, dažādo kultūras jomu mijiedarbību un paralēlēm, kas notika šā gada 16.novembrī.

 

Kā pieveikt Raini

NRA  11/21/05     Par Nacionālā teātra izrādi Jāzeps un viņa brāļi.

Jāzeps un viņa brāļi Māras Ķimeles režijā. Scenogrāfs Gints Sippo, kostīmu māksliniece Večella Varslavāne.

Zane Radzobe:

Māra Ķimele iestudējusi Raiņa Jāzepu un viņa brāļus. Izrādē tautas gaviles, kurām jādemonstrē Jāzepa gods Ēģiptē, ierakstā atskan no kulisēm. Bez jebkāda pamatojuma Ditas Lūriņas Asnate krīt ceļos, dziedot ēģiptiešu valodā, vai arī, pacēlusi rokas pret debesīm, melodiski izsaucas: "Ak, Izīda!" Jāzepa (faraona labā roka!) galvassega atgādina sanitāra vai pavāra mici. Dekorācijas pustumsā pārbīda saliekušies skatuves strādnieki, kurus režisore mēģinājusi neitralizēt, liekot aktieriem proscēnijā veidot skulpturālas grupas bez teksta (un arī bez loģikas). Divas galvenā varoņa ekstāzes – mīlestību un atriebību – režisore uzdevusi attēlot nevis aktieriem, bet gan Nacionālā teātra lielās skatuves podestiem. Tie klusi ceļas un grimst, ilustrējot Jāzepa (Ainārs Ančevskis) un Dinas (Inga Misāne) mīlas pacilājošo spēku vai Jāzepa Ēģiptē (Ivars Puga) morālo krišanu, īstenojot atriebi... Vai izrādes radošā grupa būtu uzjautrinājusies, pēc iespējas nejēdzīgāk ietērpjot un izvietojot aktierus uz skatuves, lai tiem būtu grūtāk atklāt Raiņa lugu? Zālē sēžot, smiekli nenāk. Pārņem vilšanās un neizpratne, ko viena no latviešu labākajām režisorēm ir spējīga (ne)izdarīt ar vienu no latviešu labākajām lugām.

Iestudējot Jāzepu, režisoram jāatbild uz vairākiem ar sadzīvi un psiholoģiju saistītiem jautājumiem, bez kuriem neiespējami interpretēt lugas filozofiju. Kāds ir Jāzeps, kādi – viņa brāļi? Kas ir naida pamatā? Kādu jūtu vadīts, Jāzeps izšķiras piedot? Vai piedošana iezīmē viņa uzvaru vai sakāvi? M. Ķimelei Jāzeps ir pozitīvais tēls, kura raksturā nav nekā nosodāma vai vismaz divdomīgi vērtējama. Aktieri brāļu lomās kolorīti spēlē "sliktos" – runā rupjās balsīs, bez jebkādas loģikas stumj un grūsta cits citu pa skatuvi. Skaidrs, viņi ir nelieši, tāpēc arī ienīst. (Vienīgais izņēmums – Andris Bērziņš, kura Juda ir pretrunīgs un dzīvs cilvēks, nevis ilustratīva marionete.) To, ka Rainis lugā ierakstījis arī Jāzepa tumšās puses – augstprātību un rafinētu nežēlību pret mazattīstītiem un rupjiem, bet tomēr cilvēkiem – režisore pilnīgi ignorējusi. Līdz ar to zudusi gan sadzīves līmeņa loģika, gan noplicināts lugas filozofijas slānis. Jāzeps pazemojas un finālā aiziet nāvē, izpērkot cilvēces grēkus. Bet varbūt pats savējos, ja saprot, ka, pazemojot jau tā nožēlojamos, ir kritis nesalīdzināmi zemāk par tiem, kas savu varas darbu pastrādāja pret nesaprastu, bet intuitīvi apjaustu augstāku būtni? Notikušais brāļus ir mainījis – viņi saudzē Benjamiņu un raizējas par tēvu, kas iepriekš tiem bijis vienaldzīgs. Vai un kā ir mainījies Jāzeps – tas ir sarežģītākais un interesantākais lugas uzdotais jautājums, uz kuru (tāpat kā visiem citiem) izrāde atbildi nesniedz. Ja M. Ķimele uzskata, ka Jāzeps ir mesija un tāpēc visā attaisnojams (par to liek domāt intervija ar režisori Kultūras Dienā š. g. 4. novembrī), kāpēc viņa šo viedokli (vai jebkuru citu) nav parādījusi uz skatuves, bet ļāvusi Raiņa tekstiem skanēt tukši, nedzīvi un vecmodīgi?

Ingrīda Vilkārse:

Viena no lugām, kas pēc sava gara lieluma un tēmas aktualitātes var pretendēt uz pasaules klases dramaturģiju, pierādot, ka Raiņa personiskie dramatiskie pārdzīvojumi (aizvainojums, naids, savas izredzētības izjūta u.tml.), kas sublimējušies pārlaicīgās idejās un bībeliskās patiesībās, ir aktuāli joprojām. Citu nesamīt, nesavtīgi piedot, atrast iekšējo spēku būt patiesi lielam, cēlam un godprātīgam, nevis sīki nicināmam un visvarošā iznīcināt kārē pļaut atriebības ražu. Režisore centusies ideju drāmā atrast un atdzīvināt reālus un ievainojamus cilvēkus (pamatojot viņu darbības reālpsiholoģiski). Viņu lielākā iekšējā traģika slēpjas savas niecības apziņā, nespējā pieņemt citam citu un kopējā vienojošā aizvainojumā, kas pāraug neizdzēšamā naidā pret izredzēto/vienīgo/svētīto (lasi – talantīgo). Pilnīgi saprotama ir vēlme zem idejām iekodēt dzīvus cilvēkus, taču šajā gadījumā izrāde ieguvusi tik sadzīvisku piezemētību, ka lielās/nesošās Raiņa idejas nepāraug Vecās un Jaunās derības tēmu fūgās, bet tā arī sabirst sadzīvisku sarunu nesvarīgos putekļos, un izrādes finālā izpaliek kulminācijas triumfs kā cilvēciskā lieluma apogejs cēlajā piedošanas brīdī. Lai gan ir bijis arī svētā vakarēdiena galds – ir ēsta maize, kas "par jums top dota", un dzerts vīns, kas "ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas", tomēr Lieldienu augšāmcelšanās un piedošana izrādē netop piedzīvota. Šoreiz režisori pievīlis arī telpiskās vides iekārtojums, kas veidots nekonsekventās nosacītības koordinātās, tā arī nekļūstot ne par līdzvērtīgu partneri aktieriem, ne viņu iekšējās pasaules emocionālā stāvokļa vizuālo liecinieku. Raudu mūra stilizācijai (tiesa, to var sazīmēt tikai ar lielas iztēles palīdzību, jo nezin kāpēc tas veidots no sarkaniem ķieģeļiem?), iespējams, būtu pietiekami nozīmīga loma, ja dekoratīvie sānu aizslietņi/stalažas un aizmugures siena nepaliktu par nedzīvu, ilustratīvu fona zīmējumu. Arī kā Jāzepa iekšējās pasaules ciešanu atspulgs šī raudu siena tomēr nenostrādā, un gandrīz par uzmācīgu jāsauc manipulēšana ar skatuves tehniskajām iespējām otrajā cēlienā – nemitīgas rotācijas, podestūras maiņas, kas nepalīdz idejām aktualizēties, bet gan kopā ar sadzīviskajām sarunām saskalda tās vēl vairāk un paliek vientuļi pašmērķīgas.Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  11/21/05    

Viljams R. Troters Krievu – somu 1939.–1940. gada Ziemas karš. Tulkojis Haralds Matulis. Atēna, 2005

Iepriekšējais darbs, kas latviešu valodā ticis izdots par šo tēmu, ir somu virsleitnanta Erki Palolampi dienasgrāmata Kolla turas, kas publicēta Otrā pasaules kara laikā, kad Latvija atradās vācu okupācijā. Viljama R. Trotera grāmata vēsta par to, ko nespēja izdarīt trīs Baltijas valstis 1940. gadā. Pētījumā aprakstītas ne vien somu tautas varonīgās cīņas pret padomjzemes atbrīvotājiem, bet arī kara priekšvēsture, sākot no 1905. gada. Grāmatas ilustratīvajos materiālos iespējams aplūkot pat t.s. Mannerheima līniju – nocietinājumus, par kuriem Latvijas pirmās brīvvalsts prese un politiķi reizumis atļāvās pavīpsnāt, bet kuri izglāba somus no piecdesmit komunisma celtniecības gadiem.

Eva Hereinova, Barbara Hoheima Vācu valodas pašmācība. Tulkojusi Inese Miesniece. Zvaigzne ABC, 2005

Noderīga un praktiska pašmācības grāmata tiem, kam nav laika vai vēlēšanās apmeklēt kursus. Izdevums piedāvā visu nepieciešamo, lai apgūtu vācu valodas pamatus. Tajā vienviet atrodama ne vien tekstuālā daļa, gramatiskais materiāls un uzdevumi, bet arī uzdevumu atbildes, neregulāro darbības vārdu saraksts un vārdnīca. Vienīgais, kas papildus nepieciešams potenciālajiem studēt gribētājiem, ir kompaktdisku atskaņotājs, jo grāmatai pievienoti arī divi CD – tie atrodami kabatiņās, kas piestiprinātas pie abiem grāmatas iekšvākiem.

Dagmāra Geislere Vondas slepenās piezīmes. Tulkojusi Iveta Galēja. Jāņa Rozes apgāds, 2005

Šo grāmatu kategoriski aizliegts lasīt paipuisīšiem un deguna urķētājiem! Visi pārējie laipni lūgti mazās Vondas pasaulē, un, rādās, šim ņiprajam meitēnam ir nešpetns raksturiņš, jo desmitgadīgā jaunkundze nolēmusi izsvēpēt jaunos kaimiņus, īpaši jau neciešamo Fabiānu Šilingu. Pirmais punkts viņas plānā ir beigtas zivs noslēpšana jauno kaimiņu mājoklī.

Ērihs Bauers Astroloģiskā karma. Tulkojusi Irīda Miska. Jumava, 2005

Pazīstamais vācu astrologs Ērihs Bauers, žurnāla Astrowoche vadošais speciālists, skaidro, kā, pamatojoties uz horoskopu, iespējams izdarīt secinājumus par iepriekšējām dzīvēm un nākamībā ejamajiem ceļiem. Grāmatā sniegti skaidrojumi un tabulas, ar kuru palīdzību iespējams aprēķināt sev svarīgās planētu pozīcijas un karmas nodomus.

Kirstena Torupa Pamestā zeme. Tulkojusi Inga Bertholde. Atēna, 2005

Svētki visiem Kirstenas Torupas un viņas pirms dažiem gadiem latviski izdotā romāna Bonsai cienītājiem. Rakstniece ir atgriezusies ar romānu Pamestā zeme – smalki mežģīņotu lietiņu par vientulību un paaudžu atsvešinātību. Karls Sērensens ir ievietots veco ļaužu mītnē. Viņš grib apmeklēt sievas kapu, bet viņam to neļauj. Tad vecais vīrs atbrīvojas no sava ķermeņa un ienirst pagātnē... Pērn romāns ieguvis vienu no prestižākajām dāņu literārajām godalgām, kuras laureātu nosaka dāņu lasītāji.Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  11/22/05

- Latvijas konsulātā Pleskavā aplūkojama mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes personālizstāde Mirdzošā pasaule, kas tika atvērta par godu Latvijas valsts dzimšanas dienas svinībām.

- Rīgas pasažieru terminālī (Eksporta ielā 3a) šodien atklās Indras Sproģes gleznu izstādi Zīmes ūdenī. Izstāde ir kā vizuālā komunikācija ar tiem, kas nonākuši Rīgas ostā. Kuģu ziņojuma karogi bijuši par iedvesmas avotu 24 akrila gleznu tapšanai, un I. Sproģes gleznas arī nes kādu vēstījumu. Zinot starptautisko kuģu ziņojuma karogu alfabētu (izstādes apmeklētājiem tas būs pieejams), varēs atšifrēt teikumu, kuru veido mākslinieces gleznas.

- Klasiskās mākslas galerijā Antonija trešdien pulksten 17.30 atklās mākslinieka Indriķa Zeberiņa (1882–1969) darbu izstādi. I. Zeberiņš latviešu mākslā pazīstams kā izcils grāmatu ilustrators, karikatūrists un satīriķis. Mākslinieks dienējis armijā, ilustrējis žurnālu Strēlnieks, pēc tam iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidzis 1925. gadā. Stājgrafikā I. Zeberiņš darbojies kokgrebuma, kokgriezuma, linogriezuma, litogrāfijas, oforta tehnikā, viņš atstājis arī vairākus ar zīmuli, tušu, sanginu, ogli, akvareli darinātus darbus. Mākslinieks ilustrējis J. Zeibolta Trakais barons Bunduls (1925), A. Brigaderes Dievs, Daba, Darbs (1927), A. Upīša Sūnu ciema zēni (1940), Zaļā zeme (1947), latviešu tautas pasakas: Skaistākās latviešu pasakas un teikas (1934), Zelta putns (1946) un daudzas citas.

- Galerijā Carousell piektdien atklās mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas personālizstādi Es satiku Parīzi. Šoruden jaunā māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas 3. kursa studente K. L. Avotiņa kopā ar gleznotāju Ilzi Avotiņu strādāja Cite Internationale des Arts darbnīcā Parīzē. Tās laikā tapuši vairāki portreti, figurālas kompozīcijas, kā arī daudz strādāts plenērā – pie Sēnas uz Cite un Saint – Louis salām, jardin du Luxembourg (Luksemburgas dārzā), jardin des Plantes (augu dārzā), dārzā pie Notre – Dame katedrāles, parc Monceau (Mansū parkā), jardin des Tuileries (Tilerī dārzā) un arī Versaļas pils dārzā.

- Izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā piektdien tiks atklāta izstāde Mākslas darbs kā valsts pasūtījums (1970. gada tematiskās izstādes). LNMM padomju mākslas kolekcijas lielāko daļu veido LPSR Kultūras ministrijas ekspertu komisijas izstādēm pasūtīto un no izstādēm pirkto darbu klāsts. Bijušajā Padomju Savienībā valsts pasūtījums tēlotājā mākslā visbiežāk bija saistīts ar vērienīgām tematiskajām izstādēm, kas tika veltītas politiski nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem – Komunistiskās partijas kongresiem, partijas vadoņu dzimšanas dienām, valsts pastāvēšanas gadadienām un tml. Pēc iepriekš izstrādātiem izstāžu plāniem ministrija rīkoja mākslas darbu skiču konkursus. Ar 1970. gadu muzejā rīkoto tematisko izstāžu glezniecības un tēlniecības darbu paraugiem izstādē Arsenālā atspoguļots valsts pasūtījums kā totalitāras sistēmas mākslas dzīvi raksturojošs fenomens.

- Liepājas muzejā sestdien pulksten 15 tiks atklāta ikgadējā vizuālās un lietišķās mākslas izstāde Liepājas rudens 2005. Piederības apziņa. Izstādei izraudzītā koncepcija piederības apziņa ikvienam māksliniekam ļauj definēt vietu un laiku, kam viņš šobrīd jūtas piederīgs.Vārdi kā draugi

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  11/22/05    Reiz mazs puisītis par mūsu draugiem teica: "Cik labi, ka mums ir draugi!" Nu puisītis krietni paaudzies, un es viņam saku: "Cik labi, ka ar tevi var parunāties par vārdiem!" Jo mēs abi esam vienisprātis, ka vārdi ir kā draugi. Un nu viņš un viņa draugi man jautā: "Vai izlasījāt? Cik tālu tikāt?" Viņi piesēžas pie galda, un tā ir nopietna zīme, ka viņi grib zināt, ko teikšu par grāmatu, kuru tagad lasot viņi visi. Tā ir Ingūnas Beķeres no japāņu valodas tulkotā Haruki Murakami Aitas medīšanas piedzīvojumi (A Wild Sheep Chase). Grāmata ir nopietna — par draugiem un draudzību, izziņas alku trūkumu un to iemantošanu, par dzīvi bez pienākumiem un pienākuma uzticēšanu, par izredzētības alkām un izredzētības lāstu. Lasīju vērīgi, jo vērīgi bija mani klausītāji. Vienlaikus vēroju to, kā tulkotāja tulkotā teksta vārdus padarījusi par draugiem un kā panākusi, lai vārdi nezaudē tiem uzticēto jēgu, ko darījusi, lai starp rindiņām nepazūd tiem uzticētā noskaņa.

Vispirms par to, kā darīts, lai nepazustu rakstnieka ar vārdiem uzburtā vide, tik nepieciešamais vārdisko tēlu fons, lai, lasot tulkoto tekstu, es tam cauri redzētu un dzirdētu autoru. Lūk, frāze: "Domājām vienu un to pašu. Tā kā Groucho un Harpo no Duck Soup." Gan šis piemērs, gan citi līdzīgi no citiem tulkotiem tekstiem veic tiem uzticēto stilistiski ekspresīvo uzdevumu — vēstī par vidi, kurā mīt stāsta cilvēki. Latviešu pareizrakstības noteikumiem nepielāgoti personvārdi, konkrētu vietu nosaukumi, reālijām piešķirtie simboliskie vārdi parādās tekstos arvien vairāk. Jauki ir tad, kad tiek ievērots šķīrums — stilistiski attaisnotais un saglabātais oriģinālrakstījums, un skumji tad, kad vērojami pieņemto pareizrakstības normu pārkāpumi. Šoreiz tulkotājai šis zīmējums iznācis smalks un gaumīgs. Jūt samēru starp autora ieceres īstenošanu un tulkotājas attieksmi pret valodu. Vārdi ir draugi.

Ka nav pazaudēta autora tekstā iepītā noskaņa, kas mīt starp vārdiem, starp to formām — tas droši vien dažkārt ir grūti darāms darbs. Bet man šķiet, ja es, lasītāja, oriģinālteksta nepārzinātāja, tomēr lasīdama redzu, dzirdu un uztveru tulkotājas veiksmes, nu, ko tad vairāk. Kādu piemēru? Minēšu pavisam vienkāršu, tādu mazu nieku. Kādas mājvietas aprakstā minēta japāņiem tik raksturīgā ogļu krāsniņa. Tulkotāja tā arī dara — dod mums iespēju latviski izlasīt tās nosaukumu — hibuči. Vai nav draudzīgs piedāvājums? Kad esam labā noskaņā, un vēl tieši tagad, kad daudzi no mums iemet pa pagalei mazajās, siltumu sološajās krāsnītēs (nē, nē, es zinu gan, kādi ir normatīvie noteikumi — atvasinājums no 6.deklinācijas lietvārda ir tikai un vienīgi krāsniņa). Ja zinām noteikumus, tad varam ar variantiem parotaļāties, ja vēlamies papildināt vārdu krājumu, tad varam pamēģināt, vai kādu retāku, nedzirdētu, svešāku vārdu nevaram padarīt par valodiskajai videi draudzīgu?

Tas būtu par to, cik nopietni ir jāstrādā, lai tulkojumā nepazustu un nepazaudētos, jā, tieši tā, nepazaudētos oriģināltekstā iecerētais. Ir vēl kāda nianse — kā tulkotāja panāk, lai tulkojumā ietulkotu to īpašo, tikai kādas konkrētas valodas konkrētam vārdam piemītošo. Šajā tekstā tāds vārds, protams, ir virsrakstā minētā mājdzīvnieka nosaukums. Latviešu valodā ir virkne dzīvu radību nosaukumu, kuros ikdienas vai neitrālais lietojums labi sader ar neikdienišķo, piemēram, gulbis, stirna, arī I.Ziedoņa iedzīvinātais teliņš Poēmā par pienu. Vārds aita daļu no savas poētiskās, neikdienišķās slodzes jau sen it kā atdevis variantam avs. Bet iespējams, ka tulkotājas nodoms palikt pie vārda aita ir ļoti pārdomāts. To rāda tā teksta vieta, kurā stāstīts par cilvēkā iemītošo apjausmu par vienkopus esošo, prātam neaptveramo skaistumu un šausmīgo ļaunumu. Šo īpašo valodisko matēriju — J.Petera vārdiem runājot — īpašo valodisko tēlainību, kas mājo mūsu zemapziņā. Ja tā, tad izvēlētais vārds der.

Un pārsteidzošā kārtā arī mums visiem tik labi zināmais vārds draugs ietver šādu sākotnēju divdabību — spēju apzīmēt labo, cēlo un vienlaikus arī naidīgo, zvērīgo, dēmonisko.

Tādi, lūk, ir mūsu draugi — vārdi. Nu brīžiem gluži kā mēs paši.

 

Aizsargājamo aleju sarakstā iekļauj 51 alejuDELFI  11/22/05     Valdība otrdien akceptēja noteikumus par aizsargājamām alejām, kas paredz piešķirt aizsargājamās alejas statusu 51 alejām, bet 11 alejas no saraksta tika svītrotas pēc Satiksmes ministrijas iebildumiem.

Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz noteikt dabas pieminekļu – aizsargājamo aleju sarakstu, informēja ministrijas Komunikācijas departamentā.

Šī noteikumu projekta izstrādes laikā tika izvērtētas vairāk nekā 300 lauku alejas. No tām aizsargājamo aleju sarakstā tika iekļautas 62 alejas. Satiksmes ministrija iebilda 11 aleju iekļaušanai aizsargājamo aleju sarakstā, jo tas traucētu ceļu remontdarbiem. Tāpēc pašlaik ir apstiprināta 51 aizsargājama aleja. Par pārējām 11 alejām diskusija ar Satiksmes ministriju vēl turpināsies.

Galvenie kritēriju to izvērtēšanas procesā bija aleju ainaviskā (piemēram, īpaši aizsargājamu sugu, dižkoku esamību) un dendroloģiskā (alejas koku vecumu un izmērus) vērtība. Tāpat tika izvērtēta aleju saimnieciskā nozīme un to kultūrvēsturiskā vērtība.

Noteikumu projekta sagatavošanas ietvaros norisinājās konsultācijas ar pašvaldībām. Tāpat Reģionālās vides pārvaldes ir informējušas iesaistītās puses par priekšlikumu sarakstā iekļauto aleju vietās izveidot aizsargājamās teritorijās. Izveidotais aizsargājamo aleju saraksts, kā arī izstrādātais noteikumu projekts ir saskaņots ar pašvaldībām.

Aizsargājamo aleju sarakstā nav iekļautas alejas, kas kā muižu vai parku kompleksu sastāvdaļa ir iekļautas kultūras pieminekļu sarakstā vai jau tiek aizsargātas ar citiem normatīvajiem aktiem.

KultūrziņasLīvija Dūmiņa,  11/23/05    

- Iznākusi Mārtiņa Zīverta lugu izlase. Šodien pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē notiks Mārtiņa Zīverta lugu izlases Rīga dimd un citas lugas atvēršanas svētki. Šis ir ceturtais apgāda Valters un Rapa izdotais Mārtiņa Zīverta darbu krājums, un tajā iekļautās lugas M. Zīverts rakstījis Zviedrijas un Vācijas latviešu teātra kolektīviem. Lasot fragmentus no lugām Kurrpurrū un Rīga dimd, pasākumā piedalīsies aktieri Lāsma Kugrēna un Jānis Skanis, bet par dramaturga trimdas lugām stāstīs literatūrzinātnieki Viktors Hausmanis un Benedikts Kalnačs.

- Muzeja laiks kataloga atvēršana. Piektdien pulksten 17 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks muzeja simtgades izstādes Muzeja laiks kataloga atvēršana. 44 lapaspušu katalogā reproducēti visu izstādes dalībnieku mākslas darbi un muzeja vēstures apraksti. Katalogs pieejams latviešu un angļu valodā, to sastādījusi Elita Ansone. Ar kataloga atvēršanas svētkiem tiek pielikts punkts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja simtgades atzīmēšanā.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  11/24/05   

Kristofs Kērs Spāņu valoda pēdējā brīdī, Zvaigzne ABC, 2005

Pašmācības kursu autors nodēvējis par "valodas kursu nevaļīgiem cilvēkiem". Diezin vai to apguvušam jums pietiks zināšanu, lai lasītu Servantesa Parauga noveles oriģinālā, tomēr grāmata sniegs pietiekami, lai, dodoties ceļojumā uz Spāniju – zemi, kurā ar ierastajām angļu vai krievu valodas zināšanām tālu netikt –, jūs neapmulstu un prastu orientēties.

Dīns Fosters Lietišķā etiķete Eiropā. Tulkojis Jānis Markots. Zvaigzne ABC, 2005

Noderīgs ceļvedis Eiropas lietišķajā etiķetē, ja vien tā lietotājs pārlieku nesasprings un neuztvers grāmatā teikto par vienīgo iespējamo patiesību augstākajā instancē. Lietišķā etiķete Eiropā aplūko uzvedības normas un paražas dažādās zemēs, uzņēmēju vajadzības un ierastākās kļūmes ārzemēs, ēšanas paradumus, viesu uzņemšanu, dāvanu pasniegšanu, sniedz īsu ieskatu Eiropas tautu kultūrās. Kā teikts uz grāmatas ceturtā vāka: "Tas, kas ir piedienīgs un pieņemams Francijā, var izjaukt darījumu Zviedrijā."

Šandors Mārai Zāļu grāmata. Tulkojusi Elga Sakse. Atēna, 2005

Trešā izcilā 20. gadsimta ungāru klasiķa grāmata latviešu valodā. Romāniem Esteres mantojums un Sveces izdeg līdz galam seko dzīves atziņu krājums, kas tapis Šandora Mārai mūža nogalē. Jāatgādina, ka pēc bēdīgi slavenajiem Ungārijas notikumiem rakstnieks devās trimdā un savus darbus publicēja vācu valodā. Š. Mārai tos bija uz visstingrāko aizliedzis izdot dzimtenē, kamēr tur pie varas ir komunisti.

Džila Mensela Pilna karote mīlestības. Tulkojusi Dina Kārkliņa. Kontinents, 2005

Pirmskāzu ballītē jaukā Popija Danbara iepazīstas ar seksīgo Tomu Kenediju. Lai gan viņa nespēj aiziet uz norunāto randiņu un turpinājums neseko, romāna varone atceļ kāzas un dodas uz Londonu. Tur meitene apmetas kādā bohēmiskā mājoklī pie mākslinieka ar siržu lauzēja slavu. Džilas Menselas romānu raksturo divas kvalitātes – sirsnība un jautra rotaļība.

Anna Gavada. Es gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida. Tulkojusi Līga Kalniņa. Atēna, 2005

Latvijas jaunāko laiku tulkoto grāmatu kopskatā sastopams ļoti maz mūsdienu Francijas rakstnieku darbu izdevumu, radot iespaidu, ka šīs valsts rakstniecība ir apstājusies ar Kamī un Prustu. Annas Gavadas stāstu krājums ir viena no retajām bezdelīgām šai jomā: jauna, mūsdienu rakstniece (1970), debijas darbs (2000), kas saņēmis lieliskas atsauksmes. Zīmīgi, ka pirmais krājuma stāsts sākas ar atsauci uz latviešu lasītāju iecienīto F. Sagānu – A. Gavadai ir visas iespējas savu slaveno priekšgājēju pārspēt.

Iva Dostalova, Šārka Zelenkova, Džeimss Brenems Angļu valodas pašmācība. Tulkojusi Rita Ruduša. Zvaigzne ABC, 2005

"Angļu valoda ir viegla," – tā apgalvo briļļains, zīmēts vīriņš uz grāmatas vāka. Nekas īpaši grūts jau tas nav – ja vien ir laiks un vēlme to apgūt. Pašmācības kurss piedāvā labu starta komplektu: teksti, vārdnīca, gramatika, uzdevumi un to atbildes. Īpašs bonuss ir divi pievienotie kompaktdiski, kuri meklējami pie iekšvākiem pielīmētās kabatiņās.

Labākie spēlmaņi

Henrieta Verhoustinska,  Diena  11/24/05    «Arvien vairāk saprotu, ka Spēlmaņu nakts — tie ir svētki, nevis sacensība. Tā ir kā teātra cilvēku Ziemassvētku eglīte, kur visi sanāk priecāties un svinēt,» saka Labākā režisora titula ieguvēja Māra Ķimele. Viņas iestudētā izrāde Mēnesis uz laukiem Jaunajā Rīgas teātrī ieguvusi balvu kā labākā dramatiskā teātra izrāde, par labākajiem aktieriem atzīti arī galveno lomu tēlotāji Sandra Zvīgule un Andris Keišs.

Saņemtas Spēlmaņu nakts balvas astoņpadsmit nominācijās.

Labākie no labākajiem teātra mākslā pagājušajā — 2004./2005.gada sezonā vakar tika noskaidroti Spēlmaņu nakts ceremonijā Dailes teātrī. Par tiem, kuri saņēma balvu — mākslinieka Jura Gagaiņa veidoto Skatuves naglu un Latviešu Teātra darbinieku savienības sarūpēto naudas prēmiju (Ls 200—800), lēma žūrija: Valda Čakare, Maija Svarinska, Līga Ulberte, Ingrīda Vilkārse, Jānis Siliņš, kā arī pieaicinātie eksperti Inese Lūsiņa, Ausma Dragone, Juris Kaprālis, Gunta Bāliņa un Mārtiņš Kalseris.

- Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņēma aktieris Jānis Kubilis

- Par labāko dramatiskā teātra izrādi atzīta I.Turgeņeva Mēnesis uz laukiem, JRT*, rež. M.Ķimele

Nominēti bija arī Latviešu stāsti (JRT, rež. A.Hermanis), H.Ibsena Heda Gablere (Valmieras drāmas teātris, rež. O.Kroders), Raiņa Pūt, vējiņi! (LNT, rež. G.Poļiščuka) un V.S.Moema Penelope un Diks (DT, rež. Dž.Dž.Džilindžers)

- Labākā izrāde bērniem ir Saldais sapnis, Liepājas leļļu teātris, rež. D.Skadiņa

Nominētas bija arī izrādes: H.K.Andersena Sniega karaliene (VLT, rež. M.Koristins), Pasaka par mežģīņu darinātāju Marfu un kalēju Ivanu (RKDT, rež. M.Mamedovs), E.Blaitones Pauks un Šmauks (VDT, rež. V.Brasla), P.S. Sprīdītis (UI, režisors A.Jarovojs)

- Labākais latviešu literatūras iestudējums — Latviešu stāsti, JRT, rež. A.Hermanis

Nominēti tika arī Raiņa Pūt, vējiņi!, G.Priedes Zilā (LT, rež. M.Eihe), M.Zālītes Visi cilvēki ir kaķi (RKDT, rež. F.Deičs), R.Blaumaņa Aizbirušais avots (VDT, rež. F.Deičs)

n Par labāko režisoru žūrija atzinusi Māru Ķimeli. (Mēnesis uz laukiem, JRT)

Nominēti tika arī Oļģerts Kroders (Heda Gablere, VDT), Gaļina Poļiščuka (Pūt, vējiņi!, LNT), Alvis Hermanis (Latviešu stāsti, JRT), Indra Roga (Nora, LNT un Akīds un Galateja, LNO)

- Labākās aktrises titulu ieguvusi Sandra Zvīgule (Natālija Petrovna, Mēnesis uz laukiem un Katrīna, Līze Luīze, JRT)

Nominētas arī Rēzija Kalniņa (Klāra, Klāras sakari, Penelope, Penelope un Diks, Daktere, Striptīzs, DT; Hanija, Vulfa kundzes nebaidos, RKDT), Ieva Puķe (Heda, Heda Gablere, Anna, Aizbirušais avots, Pelīte Minniņa, Pauks un Šmauks, VDT), Mirdza Martinsone (Ursula Loiere, Vinsents Brikstonā, Fulvija–Flora–Frančeska, Tāpat kā agrāk, tikai labāk, misis Bristola, Klondaika, DT) un Lāsma Kugrēna (Margrieta Ezertēva, Aicinājums uz pērienu, Tīna, Asperna vēstules, LNT)

- Labākais aktieris pagājušajā sezonā — Andris Keišs (Latviešu stāsti, Rakitins, Mēnesis uz laukiem, Stefans, Līze Luīze, JRT)

Nominēti arī Egons Dombrovskis (Leofrolds Brempelis, Par purna tiesu, LT), Vilis Daudziņš (Latviešu stāsti, JRT), Gundars Āboliņš (Latviešu stāsti un Špigeļskis, Mēnesis uz laukiem, JRT), kā arī Artūrs Skrastiņš (Emīls, Melanholiskais valsis, Mīlnieks atgriežas nozieguma vietā, DT un Ranks, Nora, LNT)

- Par labāko aktrisi otrā plāna lomā atzīta Astrīda Kairiša (Džuliāna, Asperna vēstules, Tante Taņa, Galka Matalka, LNT)

Nominētas arī Ludmila Golubeva (Ģertrūde Eka, Jasmīns, RKDT), Anna Klēvere (Anda, Pūt, vējiņi!, LNT), Daiga Gaismiņa (Kristīne, Nora, LNT) un Inese Jurjāne (Linda, Zilā, LT)

- Labākais aktieris otrā plāna lomā — Normunds Laizāns (Krogstadts, Nora, LNT)

Nominēti arī Uldis Anže (Ranks, Nora, Mikus, Pazudušais dēls, LNT), Jānis Reinis (Frenks, Mollija Svīnija, LNT), Pēteris Šogolovs (Šir Hans, Mauglis, VLT), un Juris Lisners (Sprinta treneris, Galka Matalka, Vidvuds, Zilā, LNT)

- Nominācijā Labākais operas mākslā balvu ieguva Kristīne Opolais (Liza, Pīķa dāma, LNO)

Nominēta tika arī Andžella Goba (Atslēdzniece, Jenūfa, LNO, Aleksandrs Antoņenko (Hermanis, Pīķa dāma, LNO), Krišjānis Norvelis (Polifēms, Akīds un Galateja, LNO) un Jānis Kurševs (Deimons, Akīds un Galateja, LNO)

- Par labāko baleta mākslā atzīts Pāvels Vasiļčenko (Pjotrs, Gaišais strauts, LNO)

Vēl nominēti Aleksejs Avečkins (Baletdejotājs, Gaišais strauts, LNO) un Agnese Andersone (Gaļina, Gaišais strauts, LNO)

- Labākais kustību režisors pagājušajā sezonā — Ilona Petrika (Penelope un Diks un Melanholiskais valsis, DT)

Nominēti arī Agris Daņiļēvičs (Mauglis, VLT, Par purna tiesu, LT), Alla Sigalova (Vulfa kundzes nebaidos, RKDT)

- Labākā kostīmu māksliniece — Ieva Kundziņa (Mēnesis uz laukiem, JRT; Tāpat kā agrāk, tikai labāk, DT; Pauks un Šmauks, VDT)

Nominētas arī Kristīne Abika (Heda Gablere, VDT), Elita Patmalniece (Sniegbaltīte un septiņi rūķīši, LNO), Ilze Vītoliņa (Burvis no Oza zemes, Penelope un Diks, DT) un Anita Znutiņa (Karmena. Versija un Sniega karaliene, VLT)

- Labākais scenogrāfs — Andris Freibergs (Mēnesis uz laukiem, JRT; Akīds un Galateja, LNO)

Vēl nominēti — Monika Pormale (Pūt, vējiņi!, LNT), Gints Sippo (Nora un Pazudušais dēls, LNT), Gints Gabrāns (Klāras sakari, DT), Mārtiņš Vilkārsis (Melanholiskais valsis, DT; Heda Gablere, VDT)

- Par labāko gaismu mākslinieku atzīts Gļebs Fiļštinskis (Pīķa dāma, LNO). Vēl nominēti Vlads Šerstabojevs (Klāras sakari, DT), Igors Kapustins un Māra Vaļikova (Klondaika, DT), Harijs Zālītis (Melanholiskais valsis, DT), Juris Skuja un Māra Pontāga (Nora, LNT)

- Labākais mūzikas autors dramatiskajā teātrī ir Raimonds Pauls un Juris Vaivods (improvizācijas un mūzikas režija, Melanholiskais valsis, DT). Pārējie nominanti: Ainars Virga (Akmeņi, LT), Uldis Marhilēvičs (Klondaika, DT), Valts Pūce (Burvis no Oza zemes, DT), Anta Enģele, Ilze Grunte, Matīss Akuraters un Uģis Vītiņš (mūzikas noformējums Pūt, vējiņi!, LNT)

- Spilgtākā debija teātrī bijusi režisors Mārtiņš Eihe (E.E.Šmits Noslēpumainās variācijas, G. Priede Zilā, LT)

Šajā nominācijā nosaukti arī aktrise Marija Bērziņa (Kaķīte, Par sunīti un kaķīti, teātris Skatuve; Svetlana Kometova, Galka Matalka, LNT), režisors Andrejs Jarovojs (V.Sigarevs Plastilīns, JRT; P.S. Sprīdītis, UI), baletdejotāja Evija Martinsone (Galateja, Akīds un Galateja, LNO), kā arī marionešu izrādes Karmena.Versija aktieru ansamblis (VLT)

- Labākais jaunais skatuves mākslinieks pagājušajā sezonā — Arturs Krūzkops (Kajs, Cietsirdīgās spēles, Gatiņš, Pūt, vējiņi!, LNT) un Iveta Pole (Līze Luīze, Līze Luīze, Latviešu stāsti, Veročka, Mēnesis uz laukiem, JRT). Nominēti arī Gundars Silakaktiņš (Vinsents van Gogs, Vinsents Brikstonā, DT), Kristīne Nevarauska (Elvstēdes kundze, Heda Gablere, VDT), Inga Misāne (Gaļina Motalko, Galka Matalka, Zane, Pūt, vējiņi!, LNT), Ivars Krasts (Beļajevs, Mēnesis uz laukiem, JRT) un Andris Gross (Juris, Aizbirušais avots, Kārlēns, Skroderdienas Silmačos, VDT)

- Labākais darbs radioteātrī ir Vitas Vārpiņas Klaudija Prokula Pilāta evaņģēlijs

Nominēti arī Gundars Āboliņš — kolēģiju asesors Kovaļovs un Deguns Deguns un Normunds Laizāns — Viņš Pulss

- Žūrijas speciālbalvu saņēma marionešu izrādes Karmena.Versija aktieru ansamblis (VLT)

*Saīsinājumi: VDT — Valmieras drāmas teātris; UI — United Intimacy; LNT — Latvijas Nacionālais teātris; LT — Liepājas teātris, DT — Dailes teātris; LNO — Latvijas Nacionālā opera; RKDT — Rīgas Krievu drāmas teātris, VLT — Valsts leļļu teātris; LLT — Liepājas leļļu teātris; JRT — Jaunais Rīgas teātris

 

Šur tur nedaudz
 ir sniedziņš, bet citur tas nav nemaz...
...Šodien viss ir biezā miglā tīts – jau no paša
rīta. Sakarā ar miglu ir jūtams liels mitrums gaisā.
Arī temperatūra krītas arvien straujāk  –  naktī ter-
mometra stabiņš apstājas uz  -4oC  atzīmes, bet die-
nā tas pakāpjas tikai līdz +2oC.  Dienas vēl jopro-
jām ir apmākušās, visapkārt ir drūms un pelēks...
Vien gaišāk sirsniņai kļūst, kad iedomājamies
par gada sirsnīgāko un jaukāko
svētku tuvošanos...

Anda Jansone
ceturtdien, 2005. g. 23. novembrī