K a s j a u n s L a t v i j ā ?
Nr. 421: 2005. g.
18. - 24. novembris
Valsts svētkos...
Ar ģimeni skatīt
Latvijas sargus
Aija
Bambale, NRA 11/19/05 Pirmo reizi
militārajā parādē Latvijā piedalās NATO iznīcinātāji.
Vakar, Latvijas
valsts 87. dzimšanas dienā, 11. novembra krastmalā pulcējās ļaudis, lai
noskatītos militāro parādi. Tās laikā stipri putināja, bet sniegs netraucēja
vairākiem tūkstošiem ļaužu klausīties valsts prezidentes Vairas
Vīķes-Freibergas svētku uzrunu, ar pārliecību dziedāt līdzi valsts himnu, vērot
militāro vīru soļošanā un noskatīties kara tehnikas parādē.
Daudzi parādes
vērotāji bija ieradušies ar savu ģimeni. Mazi bērni sasēduši tētiem un mammām
uz kakliem, valsts karodziņiem rokās, sarkaniem deguniem un smaidu uz lūpām.
Aprunājos ar vairākām ģimenēm, un visas kā viena atzina, ka jūtoties ļoti labi
un iekšēji esot svētku sajūta. Dainis Zauls ar savu mazo meitiņu Elīzu jau baudījuši
svētku brokastis, atnākuši uz parādi paskatīties kareivjus un militāro tehniku,
bet vakarā vēl plāno doties skatīties salūtu. "Mums 18. novembris nozīmē
valsts un mūsu pašu svētku dienu, dienu, kad Latvijas ieguva savu
neatkarību," stāsta nedaudz sabijušās Elīzas tētis Dainis. Divu dēlu mamma
Evita Dāve ieradusies kopā ar saviem puikām Ivo un Danielu. "Mēs mājās
daudz runājam par šādām svētku un atzīmējamām dienām, lai viņi, vēl maziņi
būdami, jau zina ne tikai to, ka kaut ko svin, bet arī kādēļ šos svētkus
svin," pastāstīja Evita. Viņi nolēmuši arī apmeklēt svētku salūtu vakarā,
ja vien bērni nebūšot noguruši un negribēšot gulēt. Mazais Ivo mammai uz
pleciem ļoti uzmanīgi un lielu interesi vēroja bruņu tehniku. Savukārt mazais
Ralfs, kurš lielām vaļējām acīm skatījās, kas apkārt notiek, diez vai saprata,
kas par svētkiem, gluži vienkārši tāpēc, ka vēl ļoti maziņš. Ralfa tētis Gints
Berveiko stāsta, ka citus pasākumus gan neapmeklēšot, jo dēls vēl ļoti maziņš.
Ņikitrenko ģimene
māte Evita, tēvs Agris, un bērni Marta un Artūrs svētku programmu baudīšot
pilnībā, došoties vēl pie Brīvības pieminekļa, vakarā noteikti arī uz salūtu.
Pirms parādes
aprunājos ar kareivi, kurš šādā pasākumā pats piedalās pirmo reizi un izjūt
sevī lielu godu tajā piedalīties. Jānis Iesalnieks ir students, bet papildus
studijām augstskolā apgūst militārās iemaņas Studentu mācību daļā, kas ir
pakļauta Cēsīs bāzētajai Instruktoru skolai, studentu vidū vēl joprojām saukts
par Studentu bataljonu jeb Studbatu. Jānis pat ar lielīguma sajūtu stāsta:
"Parādē piedalīšos pirmo reizi un esmu ļoti lepns par to. Esmu liels
Latvijas patriots, tādēļ jūtos ļoti pagodināts. Vismaz vienu reizi mūžā
gribējās to piedzīvot pašam kā kareivim piedalīties 18. novembra
parādē." Jautāju viņam, ko viņš saprot ar vārdu patriots un kā viņš to
izjūt sevī.
"Ar patriotismu
es saprotu cieņu, lojalitāti un patiesu, nevis samākslotu mīlestību pret savu
valsti, pret savu tautu. Uzskatu, ka tikai patriotisks valsts kareivis ir
kareivja vārda cienīgs. Man, piemēram, patriotisms ir cieši savijies kopā ar
nacionālismu," ar lepnumu sirdī stāsta patriotiski noskaņotais kareivis.
Šā jaunieša vēlme piepildījās, parādē starp daudziem citiem kareivjiem viņš
soļoja lepni paceltu galvu un, šķiet, 18. novembri sirdī. Puisis ar pārliecību
stāsta: "18. novembris man nozīmē gadsimtiem ilgu tautas cerību
piepildījumu pašiem sava, neatkarīga valsts. Valsts ir katras tautas
identitātes, kultūras un valodas garants. Ja vien, protams, tā spēj arī
nosargāt šo iegūto neatkarību." Ar skumjām viņš vēl piebilst:
"Mūsdienās tas latviešiem pieaugošās globalizācijas draudu un slikto
demogrāfisko situāciju dēļ, kā arī tāpēc, ka daudzi latvieši izceļo un apmetas
uz dzīvi ārzemēs, ir ļoti aktuāli. Ja valsts nerūpēsies par tautas patriotismu,
tad šādai valstij un tautai nebūs lemts ilgs mūžs." Daudzi cilvēki
ieradušies, lai Rīgas centrā un Vecrīgā pavadītu visu dienu, piedaloties
dažādos pasākumos.
Arī Jānis pastāsta,
ka ieplānojis apmeklēt vēl arī citus pasākumus, lai sajustu svētku noskaņu pilnībā:
"Vakarā vēl piedalīšos jauniešu apvienības "Visu Latvijai! rīkotajā
tradicionālajā lāpu gājienā. Tieši 18. novembra lāpu gājienā pulcējas ļoti
daudz Latvijas patriotu. Tas ir ļoti skaists un brīnišķīgs pasākums. Gājiens,
kas klāts ugunīm, dziesmām un sarkanbalti sarkanām krāsām. Vakarā noskatīšos
arī salūtu. Valsts prezidente: Latvijā vietas pietiek ikvienam
Gunta
Sloga, Diena 11/19/05 Ar
karodziņiem un baloniem rokās, smaidu un prieku sejās piektdien vecpilsētā
pulcējās gan lieli, gan mazi valsts dzimšanas dienas svinētāji.
"Jūrnieki tie
parādē bija vislabākie, vai ne?" 15 gadu vecā Sanita jautā savai
draudzenei Santai. Meitenes pēc valsts svētku parādes 11.novembra krastmalā
kopā ar pāris draugiem pastaigājas pa Vecrīgu, kur valsts svētkus atzīmēt
izgājuši lielāki un mazāki pulciņi svinētāju. Šī četrotne jau vairākus gadus
sākot svētku svinības ar parādes skatīšanos, bet beigās nāk prezidentes runa un
salūts. Šoreiz, mācoties no iepriekšējiem gadiem, pusaudži silti saģērbušies.
Taču, ja gados
jaunākie svētku svinētāji Vecrīgā parādās ap pusdienlaiku un pievakarē viņu
kļūst aizvien vairāk, tad vecāka gada gājuma cilvēki dominē rīta dievkalpojumā
Doma baznīcā. Te ne mācītāju, ne Valsts prezidentes Vairas VīķesFreibergas
teiktajā neiztiek bez pēdējā laika aktualitātēm. Tā Latvijas Evaņģēliski
luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, netieši atgādinot uzvirmojušās
diskusijas par homoseksuālismu, uzsver, ka katram bērnam ir nepieciešama
"normāla ģimene". Savukārt V.VīķeFreiberga aizlūdz par saticību un
iecietību starp Latvijas iedzīvotājiem. Kā atgādinot par pretrunīgi vērtēto
Saeimas lēmumu dienu iepriekš, arhibīskaps arī norāda uz lielo postu, ko nodara
azartspēles.
Iznākot no Dievnama,
turpina snigt pirmais šāgada sniegs, valsts amatpersonas un diplomāti dodas
nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tad viņi mēro ceļu uz Saeimu, kur
parlamenta priekšsēde Ingrīda Ūdre (ZZS) uzsver, ka neviens Latvijas
iedzīvotājs nedrīkst justies kā "iegātnis, laisks sezonas strādnieks vai
vīzdegunīgs patērētājs". Kamēr daļa no Saeimā pabijušajiem stundu vēlāk
iekārtojas Daugavas krastmalas tribīnē, gar abām ielas pusēm parādes vērošanai
jau sapulcējušies lieli un mazi.
Sniegs pamazām
pierimst, no mākoņu malas spraucas saule. 10 gadus vecajam Ričardam, kurš kopā
ar ģimeni vēro parādi, vislabāk patīk helikopteri, kas velk lielu Latvijas
karogu. Taču vēl interesantāk esot bijis redzēt divus amerikāņu iznīcinātājus
F16. Tās ir pirmās NATO lidmašīnas, kas, pārslīdēdamas sniega mākoņu pavērtajai
debess zilgmei, piedalās militārajā parādē Rīgā.
Tikmēr Sanita gaida
prezidentes runu pie Brīvības pieminekļa, jo viņa "vienmēr no sirds
runā". Pamājusi pretim karodziņus un lāpas vicinošajiem svinētājiem,
prezidente sāk runu, kuras laikā uzsver Latvijā pietiek vietas ikvienam, lai
viņš piederētu pie kādas tautības, ticības vai pārliecības. Vietas pietiek arī
tiem, kas vēl nav valsts pilsoņi vai ir aizceļojuši strādāt citur, viņa
apgalvo. Iespējas šajā valstī ir, tikai "gribēsim, mīlēsim, darīsim",
saka prezidente.
Pēc viņas runas ļaužu
pūlis palēnām plūst uz krastmalu. Ugunspuķu uzliesmošanu Rīgas debesīs gaida
arī Ričards. "Jā, salūts ir visskaistākais," saka zēns. Ko viņš novēl
Latvijai dzimšanas dienā? Lai cilvēkiem būtu labāk dzīvot. "Lai valdība vairāk
domā par nabadzīgajiem, lai soda tās mammas, kas var pamest savus bērnus,"
nopietni nosaka puika, un šie vārdi izklausās daudz patiesāki, nekā no dažas
labas amatpersonas mutes nākušais laba vēlējums svētkos.
Kur vēsture satiekas
ar mūsdienām
Jānis
Zvērs, NRA 11/19/05 Uz valsts
svētkiem atklāj skatu torni Ložmetējkalnā.
Atjaunojot skatu
torni Ložmetējkalnā, a/s Latvijas valsts meži (LVM) sniedz iespēju visiem
interesentiem iepazīt latviešu tautas vēsturē nozīmīgās Ziemassvētku kauju
vietas, kā arī aplūkot plašo panorāmu.
Vietā, kur pirms 88
gadiem norisinājās niknās Ziemassvētku kaujas, apmeklētājus atkal priecē skatu
tornis, ko atjaunojusi a/s Latvijas valsts meži. "Tas ir mazākais, ko mēs
varējām dāvināt Latvijai brīdī, kad ir ārkārtīgi svarīgi atcerēties tos, kam
esam parādā par brīvību," skatu torņa atklāšanā Ložmetējkalnā sacīja LVM
valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Atklāšanas laikā amatpersonas un
pārējie sanākušie nolika ziedus pie piemiņas akmens strēlniekiem, apmeklēja
jaunatklāto torni un pēcāk, malkojot karstvīnu, sildoties pie ugunskuriem un
ēdot desiņas, kavējās pārdomās par valsts vēsturi. Par svētku gaisotni rūpējās
Nacionālo bruņoto spēku orķestris.
"Lai mūs visus
kopā tur Latvijas svētais vārds," pārgriežot zaļo atklāšanas lenti pie
ieejas jaunajā skatu tornī sacīja tautā pazīstamā patriota, strēlnieka Ēvalda
Valtera atraitne Vera Valtere. Viņa novēlēja Latvijai saules mūžu un aicināja
visus klātesošos, it sevišķi jauniešus, no torņa paskatīties uz apkārtni un
padomāt par tiem cilvēkiem, kuri ziedojuši savu dzīvību Latvijas brīvības
vārdā.
"Šī ir vieta,
kur vēsture satiekas ar mūsdienām," atklāšanas runā uzsvēra zemkopības
ministrs Mārtiņš Roze. Viņš izteica gandarījumu, ka LVM ir izveidojuši skatu
torni pēc savas iniciatīvas un līdzekļiem: "Man ir liels prieks, ka
Latvijas valsts meži rūpējas ne tikai par peļņu, bet arī par cilvēku atpūtu un
izglītību. Sevišķi svarīga šī vieta ir mūsu jaunatnei." Ministrs aicināja
ikvienu izmantot iespēju atpūsties dabā, pie reizes uzzinot noderīgas lietas par
savas valsts vēsturi. Netālu no torņa novietota liela karte, kurā atrodama
informācija par strēlnieku cīņām.
LVM Zemgales
mežsaimniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis informēja, ka 27 metrus
augstais tornis celts uz vecā torņa pamatiem divus gadus. "Veco skatu
torni, kurš gan bija mazāks, atklāja 1989. gadā. Tas godam kalpoja 13 gadu, un
pēc tam tika nojaukts." Viņš stāstīja, ka pēc vecā objekta nojaukšanas
daudzi cilvēki esot zvanījuši un burtiski pieprasījuši, lai būvē jaunu.
"Tā nu griezāmies pie vadības un saņēmām simtprocentīgu atbalstu,"
stāsta I. Rozītis. Viņš uzsvēra, ka LVM izveidojuši ne tikai skatu torni, bet
arī atjaunojuši piebraucamos ceļus, kas pamatīgi atvieglo piekļūšanu šai
vēsturiskajai vietai. Skatu torni jau pirms atklāšanas aplūkojuši daudzi
cilvēki sākot no vietējiem iedzīvotājiem līdz skolnieku grupām un tūristiem.
Vēl nepabeigtais tornis guvis rūdījumu, veiksmīgi pārciešot lielo janvāra
vētru.
Arī Neatkarīgā
paviesojās uz jaunatklātā skatu torņa platformas. Tiesa gan, mērojot 130 koka
pakāpienus, varēja just, ka celtne nedaudz šūpojas, taču, kā vēlāk paskaidroja
celtnes būvnieki, tas ir tikai normāli: "Tornis ir no koka līdz ar to
neliela šūpošanās ir pilnīgi normāla parādība. Vēl jo vairāk ja tornis
nešūpotos, tad tas šāda veida koka būvei būtu aizdomīgi." Uz platformas
torņa galā izvietota liela un pārskatāma karte, kas palīdz orientēties
apkārtnē. Pie ieejas tornī ir informācija, kas jāievēro, būvi apmeklējot. Tornī
nedrīkst atrasties reibuma stāvoklī, un uz platformas drīkst būt ne vairāk kā
piecpadsmit cilvēku.
LVM ir viens no
efektīvākajiem un straujāk augošajiem meža apsaimniekošanas uzņēmumiem Eiropā,
kura pamatuzdevums ir sniegt īpašniekam un sabiedrībai lielāko vērtību, ko var
radīt ilgtspējīga meža īpašuma apsaimniekošana. LVM īsteno meža īpašnieka
funkcijas valsts mežu apsaimniekošanā un aizsardzībā. Viens no būtiskākajiem
akciju sabiedrības uzdevumiem ir nodrošināt sabiedrībai daudzveidīgas atpūtas
iespējas valsts mežos, tāpēc uzņēmums atklāj un labiekārto arvien jaunus
nozīmīgus kultūrvēstures un rekreācijas objektus, kurus ikviens Latvijas
iedzīvotājs var izmantot gan atpūtai, gan izziņai. Līdz šim LVM jau paspējusi
izbūvēt līdzīgu skatu torni Dienvidlatgalē Egļukalnā Sventes ezera tuvumā.
***
Fakti
- Ložmetējkalns
atrodas Valgundes pagasta ziemeļu daļā pie Rīgas rajona Babītes pagasta robežas
- Ziemassvētku kaujas
notika 1917. gada 5.11. janvārī jeb pēc vecā stila 1916. gada 23.29.
decembrī. Šajās kaujās vienīgo reizi Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku
pulki, apvienoti divās brigādēs, spēja pārraut vācu armijas fronti, taču
tālākie panākumi nesekoja cariskās Krievijas karaspēka vadības pasivitātes dēļ
- Ar laiku latviešu
strēlnieku pulku virsnieki L. Bolšteins, K. Gopers, J. Ozols un citi kļuva
par jaunās brīvās Latvijas armijas veidotājiem
- Ložmetējkalns ir
vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā
- Kopš 1975. gada šī
teritorija tiek aizsargāta kā kultūrvēsturisks piemineklis
- Janvāra otrajā
sestdienā 8. janvārī ik gadu Jelgavas rajona Valgundes pagastā notiek
Ziemassvētku kauju atceres pasākumi
(Avots:
latviatourism.lv, Tēvijas Sargs)
Svētku dienās daudz
traumu guvuši bērni
LETA 11/20/05 Svētku
dienās Latvijā visai daudz traumu guvuši bērni, pastāstīja Katastrofu medicīnas
centrā (KMC). Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18.novembrī, Bērnu
slimnīcas traumpunktā nokļuvuši vairāk nekā 30 bērni, informēja KMC direktors
Mārtiņš Šics. Speciālists pieņem, ka lielais traumatisms skaidrojams ar to, ka
laiks kļuvis aukstāks un ielas piektdien bijušas slidenas.Traumas, ko svētkos
būtu izraisījuši alkohola reibumā esoši cilvēki, šogad nav bijušas izteiktas.
Šics izteica prieku, ka pēdējā laikā svētkus Latvijas iedzīvotāji prot svinēt
arī pozitīvā gaisotnē, bez agresivitātes un sasitumi un lūzumi kautiņu vai
uzbrukumu rezultātā nav bieži novērojami.
Kopējais ātrās
palīdzības brigāžu izsaukumu skaits nedēļas nogalē ir lielāks nekā darba
dienās, jo ikdienā strādājošās medicīniskās palīdzības iestādes brīvdienās ir
slēgtas, līdz ar to lielāka slodze ir slimnīcām un neatliekamās palīdzības
dienestam, skaidro speciālists.
Operatīvu darbu vakar
prasījusi palīdzības sniegšana ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem, kur
vienlaicīgi bijis jāapkalpo septiņi dažādas traumas guvušie. Tomēr Šics
negadījumu vērtē kā salīdzinoši laimīgu, jo automašīnas avārijā cietušie
pasažieri bijuši piesprādzējušies un tādēļ guvuši tikai smagus zilumus un
krūšukurvja traumas.
LETA jau ziņoja, ka
vakar uz ceļa Ķekava - Skaistkalne ap plkst.12 notika avārija, kurā cieta
septiņi cilvēki - sešiem pieaugušajiem medicīniskā palīdzība tika sniegta uz
vietas, bet slimnīcā tika nogādāts četrus gadus vecs zēns, kuram ārsti
konstatēja smadzeņu satricinājumu un sasitumus.
Kopumā ceļu satiksmes
negadījumos vakar bojā gāja divi cilvēki.
Eiropā un citur
pasaulē...
Atklāti slepeni CIP
izlūktīkli
Jānis
Buholcs, NRA 11/19/05 CIP ārzemju
izlūkdienestus apgādā ar nepieciešamajiem līdzekļiem , pārējo ASV interesēs tie
veic paši.
ASV Centrālā
izlūkošanas pārvalde (CIP) ir izveidojusi pretterorisma izlūkošanas tīklu, un
tā uzturēšanā sadarbojas ar vairāk nekā 20, arī Eiropas, valstīm, vakar ziņoja
laikraksts Washington Post.
Slepenos
pretterorisma centrus finansē CIP, un to rīcībā ir labākās spiegošanas
tehnoloģijas, arī pieeja CIP datu bāzēm. Šie vienotā tīklā savienotie centri
īsteno CIP galveno un veiksmīgāko stratēģiju cīņā ar starptautisko terorismu.
Stratēģija paredz, ka CIP galvenais uzdevums ir tikai pārliecināt un apgādāt ar
nepieciešamajiem līdzekļiem ārzemju izlūkdienestus. Kā norāda Washington Post,
kopš 2001. gada 11. septembra gandrīz visu Irākas teroristu sagūstīšana vai
nogalināšana, kopskaitā tādu ir ap trim tūkstošiem, bijusi ārvalstu
izlūkdienestu un CIP sadarbības rezultāts. Arī cīnoties pret Al Qaeda teroristu
tīklu, sākotnējās norādes par aizdomās turamo slēpšanās vietu varētu sniegt
CIP, savukārt sagūstīšanas operācijas plāno un realizē vietējie drošības
dienesti.
Par CIP slepeno
darbību liecina daži laikrakstā minēti piemēri: lai gan Baltais nams pagājušajā
gadā kritizēja Uzbekistānas prezidentu Islamu Karimovu par demokrātijas trūkumu
un disidentu vajāšanu, tomēr uzbeku un amerikāņu kopējās izlūkoperācijas
notikušas vēl šogad. Indonēzijas cīņai pret korupciju un par cilvēktiesībām ASV
Valsts departaments piešķīra niecīgus līdzekļus, tanī pašā laikā CIP dāsni
plūdinājusi naudu uz Džakartu, lai Indonēzija varētu attīstīt izlūkdienestu
darbību. Līdzīgi bijis Francijā lai gan pēc ASV iebrukuma Irākā Parīze bija
viena no ASV politikas kritizētājām, tomēr CIP un Francijas izlūkdienesti tai
laikā kopīgi izveidojuši pasaulē vienīgo multinacionālo operāciju centru.
Šādu informāciju
laikraksts Washington Post ieguvis, intervējot vairākus desmitus CIP
darbinieku, no kuriem lielākā daļa piekrituši runāt tikai tādā gadījumā, ja
netiks atklāti viņu vārdi. Laikraksts norāda, ka CIP un vietējo izlūkdienestu
sadarbība atšķirībā no šī paša laikraksta atklātās slepeno Austrumeiropas
cietumu lietas ir legāla. Slēptās izlūkdienestu sadarbības paplašināšana gadu
desmitiem ir bijusi ārlietu politikas "saspraude", ar ko stiprināt
starpvalstu attiecības, norāda laikraksts.
ASV nerimst arī
skandāls par CIP slepenajiem cietumiem Austrumeiropā. Brukingsas pētniecības
centra direktors Džeremijs Šapiro intervijā AFP norādīja, ka cietumu lieta
kārtējo reizi ir iedragājusi ASV tēlu Eiropā, kas ir svarīgs transatlantisko
attiecību elements. Šis skandāls ir Eiropas valstīs radījis skaļu un publisku
protestu, turklāt atbildība par ASV darbību, visticamāk, būs jāuzņemas Eiropas
valstu līderiem, nevis Vašingtonai. "Šī varētu būt pārbaude Eiropas
Savienībai," norādīja eksperts. "Nedomāju, ka skandāls varētu būt
nopietna problēma ASV valdībai, tā drīzāk kļūs vai nu par dažu Eiropas valstu
pašmāju problēmu, vai arī par Eiropas mēroga jautājumu. Būs jārod atbilde, ko
Eiropas Savienība savām dalībvalstīm atļauj un ko ne." Vašingtona joprojām
atturas no komentāriem saistībā ar šo skandālu.
Savukārt amerikāņu
žurāls Forbes šonedēļ rakstīja, ka cietumu lietā Eiropas Komisijas sāktās
izmeklēšanas laikā, visticamāk, nekas nozīmīgs netiks konstatēts. Polijā un
Rumānijā valstīs, kurās, pēc cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human
Rights Watch datiem, atrodas CIP slepenie cietumi politiskā situācija ir gana
nestabila, lai ES "negribētu tur atklāt" kaut ko nozīmīgu. Polijā pie
varas nākusi mazākuma valdība, savukārt Rumānijas valdība ir nestabila, turklāt
abās šajās valstīs pastāv spēcīgs pretamerikāņu noskaņojums. Šīs valstīs
"nevar atļauties" politiskās sekas, kas rastos, ja informācija par
slepenajiem cietumiem apstiprinātos, raksta Forbes. Žurnāls raksta, ka
visvairāk no izmeklēšanas būtu jābaidās ASV amatpersonām, jo ir jūtams nākamajā
gadā plānoto Kongresa vēlēšanu tuvums. Drošība un NATO mērķi izmaksā 110
miljonus latuLETA 11/20/05 Valsts aizsardzībai, drošībai un
integrācijai NATO šā gada desmit mēnešos iztērēti 110,46 miljoni latu, liecina
Valsts kases apkopotie dati.
Kopumā šim mērķim
budžeta likumā šogad paredzēti 155,02 miljoni latu. Desmit mēnešos izlietoti
71,3%.
Budžeta programmas
"Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" ietvaros
Aizsardzības ministrijas tēriņi desmit mēnešos bija 80 miljoni latu, bet
Iekšlietu ministrijas - 21,76 miljoni latu, tai skaitā robežsardzes - 14,38
miljoni latu, valsts aizsardzības un apsardzības infrastruktūras izbūvei - 3,39
miljoni latu, Drošības policijas - 2,66 miljoni latu.
Satversmes
aizsardzības biroja izdevumi desmit mēnešos bijuši 2,88 miljoni latu, Latvijas
Bankas apsardzei tērēti 2,53 miljoni latu.
Katastrofu medicīnas
centrs, īstenojot budžeta programmu, desmit mēnešos izlietojis 958 920 latus,
Ārlietu ministrija rīcības plāna integrācijai NATO izpildē un NATO
pārstāvniecības uzturēšanai - 812 890 latus, 527 051 lats bijis nepieciešams
Satiksmes ministrijai krasta automātiskās identifikācijas sistēmai, 371 487
lati - Tieslietu ministrijai karšu izgatavošanai Valsts zemes dienestā, 286 665
lati - Vides ministrijai hidrometeoroloģijas radaram.
Informācijas analīzes
dienests desmit mēnešos tērējis 193 217 latus, bet Tulkošanas un terminoloģijas
centrs - 130 410 latus.
Frundisms
Aivars
Ozoliņš, Diena 11/21/05 Eiropas
Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības komiteja 23.novembrī
Parīzē var nobalsot, ka ar Latviju jāturpina tā dēvētais pēcuzraudzības dialogs
mazākumtautību tiesību ievērošanā. Ka tā varētu notikt, zināms vismaz kopš
komitejas jaunā priekšsēdētāja Georgija Frundas vizītes Latvijā oktobra vidū.
Diemžēl Saeimas delegātiem EPPA citi darbi laikam šķituši svarīgāki; diemžēl no
ārlietu ministra, kam šādā situācijā būtu bijis jāuzņemas Latvijai labvēlīga
iznākuma panākšanai nepieciešamo darbu vadīšana un koordinēšana, laikam atkal
sagaidīsim tikai komentārus par iznākumu.
EPPA uzraudzība
Latvijai ir noņemta un arī pēcuzraudzības procedūras atcelšanas nosacījumus
Mazākumtautību konvencijas ratificēšana, naturalizācijas procesa norise,
izglītības reformas nodrošinājums Latvija ir izpildījusi. Taču Frunda, kas
martā kļuva par komitejas vadītāju un savu piederību Rumānijas ungāru
minoritātei acīmredzot uzskata par pietiekamu kvalifikāciju minoritāšu tiesību
jomā, vēlētos izvirzīt Latvijai virkni jaunu (patiesībā gan Krievijas veco)
prasību un droši vien ieteiks turpināt pēcuzraudzību. Komiteja pieņems lēmumu
balsojot, taču tās vadītāja viedoklis būs svarīgs, ja klātesošo deputātu
vairākums nebūs pārliecināts, ka tas ir aplams.
Diemžēl Latvijas
delegācijas vadītājam Andrim Bērziņam (ZZS) svarīgāk laikam šķiet nepieļaut
azartspēļu aizliegšanu Rīgā, bet citi Latvijas pārstāvji Juris Dobelis
(TB/LNNK), Anta Rugāte (TP), Ingrīda Circene (JL), Oskars Kastēns (LPP) nav
bijuši tik aktīvi kā Boriss Cilevičs (SC), kas strādā, lai uzraudzība Latvijai
tiktu saglabāta.
Frunda oktobrī Rīgā
ieradās ar iepriekš gatavu pārliecību, ka Latvijā minoritātes (proti, krievi
jeb nepilsoņi šie trīs jēdzieni viņam šķiet esam sinonīmi) tiek apspiestas.
Un paziņoja, ka nepilsoņiem jāpiešķir tiesības vēlēt pašvaldības un lietot
tajās krievu valodu, ka ielu nosaukumi jāraksta divās valodās, vecākiem
cilvēkiem jāatceļ naturalizācijas pārbaudījumi, bet nepilsoņu bērniem, kuri
dzimuši pēc 1991.gada, pilsonība jāpiešķir automātiski. Tā kā šādi nosacījumi
Latvijai agrāk netika izvirzīti, bet iepriekšējā komitejas vadītāja Žozete
Dirjē savā ziņojumā bija secinājusi, ka pēcuzraudzības dialogu var slēgt,
Frundas galvenais arguments pret to acīmredzot būs atrunas, kuras Saeima
pieņēma, ratificējot konvenciju. Ja šo atrunu atsaukšanu komiteja piekristu
izvirzīt par nosacījumu pēcuzraudzības procedūras slēgšanai, šī procedūra
turpinātos, iespējams, pat desmitiem gadu.
Var sašust par EPPA
atbildīgās komitejas vadītāja nekompetenci un prasībām. Var sevi mierināt, ka
komitejas lēmums turpināt pēcuzraudzības procesu nebūtu nekāda traģēdija. Taču,
pirmkārt, tas Krievijai būtu papildu arguments, vainojot Latviju cilvēktiesību
pārkāpumos, turklāt nākamā gada otrajā pusē Krievija būs Eiropas Padomes
prezidējošā valsts. Otrkārt tas būtu vēl viens posms ārpolitisko neveiksmju
ķēdē, kas papildinātu mūsu ES partneru arvien augošo priekšstatu par Latviju kā
nenopietnu valsti, kuras ārpolitika ir tikai kašķēšanās ar Krieviju, tāpēc
viedokli var neņemt vērā.
Robežlīguma
parakstīšanu ar Krieviju premjerministrs Kalvītis un ārlietu ministrs Pabriks
ir izgāzuši Maskavai visizdevīgākajā veidā un turpina blefot, ka mūsu sabiedrotie
pret to attiecoties "ar izpratni"; gatavošanās Šengenas līgumam ir
katastrofāli aizkavējusies; valsts enerģētiskās drošības politikas vietā
valdībai ir ilūzijas, ka Krievija un Vācija varbūt nebūvēs gāzesvadu Baltijas
jūrā, un ministrs Pabriks, kas visus Eiropas politiķus, kurus vien bija
iespējams nolamāt par šo projektu, ir publiski nolamājis. Pēcuzraudzības
procedūras turpināšana (pašlaik tā nav pabeigta vēl tikai Slovākijai) uz šāda
fona būtu papildu zīmogs Latvijai kā izņēmuma valstij Eiropas Savienībā. To vēl
var novērst, taču Latvijas deputātiem tad ir jāspēj pārliecināt tos apmēram 20
no 83 komitejas locekļiem, kuri ieradīšoties uz sēdi Parīzē, bet ārlietu
ministram būtu jāstrādā ar attiecīgo valstu vēstniekiem un jākoordinē
koalīcijas partijām veicamais, strādājot ar EPPA partiju grupām.
Ekskursijā pie
eiroparlamentārieša
Agnese
Margēviča, NRA 11/22/05
Vismērķtiecīgāk viesus uz Eiroparlamentu aicina Tatjana Ždanoka.
Ārsti, aktieri,
partijas atbalstītāji, vēlētāji, mūziķi, kuri uzstājušies priekšvēlēšanu
kampaņas laikā, nacionālie partizāni un skolu olimpiāžu uzvarētāji tik raiba
ir publika, ko par ES naudu uz Briseli vizina mūsu eiroparlamentārieši.
Atšķirībā no
eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas, kura Eiropas Parlamenta (EP) sniegto
privilēģiju par tā budžeta līdzekļiem ik gadu uz Briseli aizvizināt 90 viesu
izmantojusi visai mērķtiecīgi un efektīgi, piemēram, organizējot tur viesu
piketus par sev politiski tuvām tēmām, no labējām partijām ievēlēto Latvijas
eiroparlamentāriešu organizētās ciemošanās iespiedušās vien pašu viesu atmiņā.
Uz Briseli pārsvarā tiek vizināti partijas atbalstītāji un personiski tuvu
profesionālu slāņu pārstāvji.
Tiesa, EP deputāts
Rihards Pīks (Tautas partija), atlasot viesus, allaž cenšoties tos pieaicināt
no kādas sociālas vai profesionālas iedzīvotāju grupas, kuras intereses skarošs
jautājums tobrīd ir EP dienaskārtībā, norāda viņa palīdze Iveta Uzule.
Piemēram, EP diskutējot par deklarāciju totalitārisma nosodījumam, R. Pīks uz
Briseli uzaicinājis grupu politiski represēto personu un parlamentā izplatījis
viņu izstrādātu dokumentu, kurā pausts Latvijā no totalitārisma cietušo
viedoklis.
Nākamgad R. Pīks uz
Briseli iecerējis aicināt Okupācijas muzeja pārstāvjus un vienlaikus organizēt
muzeja ekspozīcijas izstādīšanu EP, iecerēta arī mazākumtautību pārstāvju
vizīte. Bet vēl šogad Briselē ieradīšoties grupa ar sieviešu apvienības
pārstāvēm un pensionāru organizācijas biedri.
Jauniešus no piecām
Latvijas augstskolām, tostarp arī reģionālajām, uz Briseli decembra sākumā
plānojis aizvizināt arī EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Tēvzemei un
Brīvībai/ LNNK). Viņus sagaida ne tikai EP apskate, bet arī ekskursija pa
Antverpeni. Iepriekš pēc viņa ielūguma EP viesojušies Nacionālā teātra aktieri
(deputāta sieva, starp citu, ir šī teātra aktrise Ilze Rūdolfa), skolēnu grupa,
mūziķi, kuri uzstājušies tēvzemieša priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tostarp,
Ieva Akurātere, stāsta Ģ. V. Kristovska palīdze Baiba Sējāne. "Vadmotīvs
pirmām kārtām ir iepazīt EP, kā arī radīt iespaidu par valsti, kurā tas
atrodas, par tās kultūru," viesošanās mērķi skaidro eirodeputāta palīdze.
"Ja tas būtu
izklaides brauciens, EP to nekādā gadījumā nefinansētu," uzsver EP
deputātes Ineses Vaideres (TB/LNNK) palīdze Inga Žaimude. Lai gan braucienā
iekļauta arī Briseles apskate, tas notiekot vienīgi tad, ja palicis brīvs
laiks, un šī ekskursija esot tikai otrajā plānā. Deputātes palīdze skaidro, ka
galvenais viesošanās mērķis esot parādīt, "kāds izskatās EP, kā strādā
Latvijas deputāti, jo parasti cilvēkiem par to nav izpratnes vai izpratne ir
ačgārna".
EP deputāts Roberts
Zīle (TB/ LNNK), aicinot viesus, cenšoties, lai tiktu pārstāvēti cilvēki no
provinces, ne tikai no Rīgas, stāsta viņa palīdze Ilze Viņķele. Pārsvarā
aicinot studentus, kurus iesakot augstskolu vadība, tradicionāli uz Briseli
braucot TB/LNNK ierindas biedri. R. Zīlem neesot padomā braucējus atlasīt ar
īpaša konkursa palīdzību, kā to nule ar Radio SWH līdzdalību iecerējis cits
eiroparlamentārietis Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks), tomēr nereti par
iespēju paviesoties Briselē informējot skolas, kuras tad deleģējot bērnus,
kuri, piemēram, uzrakstījuši veiksmīgu referātu par ES tēmām.
Decembrī pēdējo
viesošanās iespēju šā gada kvotas ietvaros ar EP deputāta, pēc profesijas ārsta,
Georga Andrejeva (Latvijas ceļš) svētību steigs izmantot grupa mediķu gan
praktizējoši speciālisti un ģimenes ārsti, gan ārsti rezidenti un Rīgas
Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes pēdējo kursu studenti (kopumā 47
cilvēki). Iepriekš braukuši pašvaldību pārstāvji un G. Andrejeva partijas
biedri no LC, bet pirms tam jauniešu grupa. Tieši jauniešu aizvizināšanu uz
Briseli eirodeputāta palīdze Inese Žurovska vērtē kā īpaši svētīgu, jo tas
dodot reto iespēju pacelt galvu un paskatīties uz pasauli, ko lauku jaunieši,
kuru vairākums neko vairāk par kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju nav redzējuši,
par saviem līdzekļiem diez vai redzēšot.
***
Fakti
EP deputāts kalendārā
gada laikā par parlamenta līdzekļiem var uzaicināt 90 viesus.
Budžets, ko var
iztērēt viena viesa uzņemšanai ir aptuveni 300 eiro (ap 200 lati).
Viesu grupā jābūt
vismaz 20 cilvēkiem.
Grupai jābūt ne
lielākai par 45 cilvēkiem.
Ciemoties var viesis,
kas nav jaunāks par 14 gadiem. Ļauj pirkt vēstnieka rezidenci ASV par 1,5
miljoniem latuDELFI 11/22/05 Ministru kabinets otrdien akceptēja
rīkojuma projektu, kas ļauj Ārlietu ministrijai Latvijas vēstnieka ASV
rezidences vajadzībām pirkt nekustamo īpašumu Vašingtonā par 2,6 miljoniem ASV
dolāru (aptuveni 1,53 miljoni latu), informēja ministrijas Preses centrā.
Latvijas vēstniecība
ASV ir veikusi nekustamo īpašumu tirgus apsekošanu Vašingtonā un konstatējusi,
ka vēstnieka rezidences vajadzībām atbilstošu nekustamo īpašumu ir iespējams
iegādāties cenu robežās no diviem līdz trim miljoniem ASV dolāru. Ministru
kabinets nolēma, ka minētā nekustamā īpašuma pirkuma summa nedrīkst pārsniegt
2,6 miljonus ASV dolārus.
Pašlaik telpas
vēstnieka rezidences vajadzībām tiek īrētas un izmaksu apjoms sasniedz 69 600
ASV dolārus gadā. Esošās telpas neatbilst reprezentācijas vajadzībām un
apgrūtina diplomātisko pieņemšanu rīkošanu. Īrējot citas, atbilstošākas telpas
rezidences vajadzībām, ikgadējās izmaksas vēl vairāk pieaugtu, kas kopumā
valstij būtu finansiāli neizdevīgāk.
Ēku vēstnieka
rezidences vajadzībām paredzēts izvēlēties rajonā, kur atrodas citu valstu
diplomātiskās pārstāvniecības.
Zviedru narkomāni
brauks ārstēties uz Latviju
Ieva Valaine
Stokholmā, Zane Lase, Diena 11/23/05
Latvijas veselības
darbinieku zemās algas vedinājušas Stokholmas pašvaldību ietaupīt līdzekļus
veselības aprūpē un 2007.gadā Saulkrastos izveidot rehabilitācijas centru
narkomāniem un alkoholiķiem. Turklāt Saulkrastu slimnīca, kuras paspārnē būs
centrs, apņēmusies uzbūvēt to par saviem līdzekļiem, un Zviedrijas puse projektā
piedalīsies, nodrošinot centru ar klientiem un darbiniekus ar mācībām. Idejas
realizācija pilnībā tiks apstiprināta nākamā gada februārī. Tā ir pirmā reize,
kad kāda zviedru veselības aprūpes institūcija tiek veidota ārpus Zviedrijas.
"Zviedru slimnieki
maksās vairāk, un viņi būtu ar mieru palīdzēt arī Latvijas grūtdieņiem,"
Dienai stāsta Saulkrastu slimnīcas vadītājs un projekta koordinators no
Latvijas puses Oskars Leinerts, kurš pirmdien un otrdien tiekas ar Stokholmas
pašvaldības sociālo lietu nodaļas vadītāju Justusu Bergstremu. "Rupji
rēķinot, vienas vietas izmaksas samazināsies uz pusi," laikraksts Dagens
Nyheter citē J.Bergstremu. O.Leinerts norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem
nevajadzētu bažīties par drošību, jo cilvēki šeit ārstēsies brīvprātīgi,
turklāt "pacienti visu laiku atradīsies zem darbinieku novērošanas".
Projekta mērķa grupa
ir jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Centrā vienlaikus varēs atrasties līdz
30 pacientiem, no kuriem puse būs latvieši, puse zviedri. Rehabilitācijā, kas
ilgs divus trīs mēnešus, tiks izmantotas pārrunas un fiziskais darbs centra
teritorijas un jūras malas apkopšana. Paredzēts, ka personāls lielākoties būs
latvieši aptuveni 1314 speciālistu, kurus apmācīs Zviedrijā.
Ideju atbalsta gan
narkologs un Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš, gan Narkoloģijas valsts
aģentūras direktore Aelita Vagule. Zviedru arodbiedrības gan paziņojumu par
narkomānu rehabilitācijas centra izveidi Latvijā uztver pretrunīgi. Pašvaldību
darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Elizabete Hammastrēde iebilst:
"Kur mēs nonāksim, ja pašvaldības atbildībā esošās iestādes darbosies
ārpus valsts ar ārvalstu algu dempinga palīdzību?" Viņai nepiekrīt par
sociālajām lietām atbildīgā Stokholmas pašvaldības deputāte Margarēta Ulausone:
"Tas ir sadarbības projekts, par kuru mēs maksājam. Ārstēties var arī
latviešu narkomāni. Tas nav arī jautājums par darba vietu tīšu pārcelšanu uz
Latviju."
ES direktīva mazinās
motivāciju naturalizētiesDELFI
11/23/05 Janvārī spēkā
stāsies Eiropas Savienības direktīva, kas paplašina nepilsoņu tiesības strādāt,
mācīties un dzīvot ES dalībvalstīs tāpat kā citu dalībvalstu pilsoņiem.
Igaunija šī direktīva izraisīja bažas par to, ka nepilsoņiem tiks atņemta
motivācija naturalizēties. Arī Latvijas integrācijas ministrs Ainārs Latkovskis
atzīst, ka direktīvas ieviešana atcels vieno no naturalizācijas iemesliem, taču
cer, ka tas būtiski neietekmēs naturalizācijas tempus.
Latvija arī apņēmās
ieviest direktīvu un tā stāsies spēkā 23.janvārī. Iekšlietu ministrija jau
oktobrī sagatavojusi neieciešamos grozījumus nacionālajā likumdošanā, kas
paredzēs ieviest jaunu statusu - Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja -
statusu Latvijā.
Šādu statusu citās
valstīs varēs iegūt arī Latvijas nepilsoņi, tiesa, viņiem arī varēs ieprasīt,
piemēram, vācu valodas zināšanas Vācijā. Statusu ieguvušajai personai nebūs
atvieglojumu vīzu režīmā ar Eiropas Savienības valstīm, tomēr ievērojami
atvieglojumi būs attiecībā uz uzturēšanos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Statuss dos tiesības
pieprasīt uzturēšanās atļauju uzturoties dalībvalstī, un pieprasīt
termiņuzturēšanās atļauju arī gadījumā, ja personai ir pietiekams iztikas
nodrošinājums un nav citu iemeslu uzturēties šajā valstī. Turklāt, pēc viena
gada uzturēšanās Eiropas Savienības dalībvalstī, varēs strādāt pie jebkura
darba devēja.
Igaunijas laikraksts
Eesti Paevaleht pagājušajā nedēļā rakstīja, ka direktīva daudzajiem Igaunijā
dzīvojošajiem krievvalodīgajiem nepilsoņiem nozīmēs motivācijas zaudēšanu
naturalizēties.
Latkovskis portālam
Delfi atzina, ka nevajag mēģināt sev iestāstīt, ka visi, kas iegūst Latvijas
pilsonību, to dara aiz mīlestības pret Latviju, protams, daļai nepilsoņu darbs
un dzīvošana ES valstīs ir viens no argumentiem. Un tas nebija slikti, ja
vismaz šī iemesla dēļ cilvēki piespieda sevi iemācīties latviešu valodu un
Latvijas vēsturi un iegūt pilsonību, sacīja īpašu uzdevumu ministrs
integrācijas lietās.
Viņš atzina, ka
direktīva atņem vienu no priekšnoteikumiem, tomēr neuzskata, ka tas būtiski
ietekmēs naturalizāciju un ar to būtu jāuztraucas. Pašlaik visvairāk
naturalizējas 20 30 gadus veci cilvēki, viņi savu dzīvi saista ar Latviju,
nevis glabā nostalģiskās jūtas pret PSRS un uzskata tās sabruku un Latvijas
neatkarību par traģēdiju, klāstīja Latkovskis.
Viņš uzsvēra, ka
jaunie cilvēki mācās valodu un ir ieinteresēti iegūt pilsonību arī tāpēc, lai
būtu konkurētspējīgi Latvijas tirgū, nevis tikai, lai aizbrauktu prom.
EK aicina atbalstīt
daudzvalodību
LETA 11/23/05 Pirmajā paziņojumā
Eiropas Komisija (EK) šodien apstiprinājusi atbalstu daudzvalodībai, informēja
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā. EK
dokumentā apskatīti vairāki aspekti un norādīti priekšlikumi turpmākajai
daudzvalodības stratēģijai. Tie skar trīs atšķirīgas jomas, kur valodām Eiropas
Savienībā (ES) ir nozīme cilvēku dzīvē - sabiedrību, tautsaimniecību un EK
attiecības ar ES pilsoņiem. EK aicina dalībvalstis iesaistīties valodu
mācīšanas, apguves un lietošanas veicināšanā. ES starpiestāžu interneta
mājaslapā "Europa" ir atklāts jauns tīmekļa portāls par valodām ar
piekļuvi visās 20 oficiālajās valodās.
Tas būs viegli
pieejams plašākai sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem un studentiem, un tajā
varēs iegūt ziņas par ES valodām. Tajā atrodama plaša informācija, sākot no ES
politikas, kas mudina apgūt valodas un sekmē valodu daudzveidību, sniedzot
pārskatu par valodu prasmēm ES šodien, līdz noteikumiem par ES oficiālo valodu
lietošanu un profesionālo valodnieku darba iespējām ES iestādēs.
Saskaņā ar nesen
veiktu "Eurobarometer" pētījumu puse ES pilsoņu apgalvo, ka spēj
līdztekus dzimtajai valodai risināt sarunu arī otrā valodā. Šodien izdotajā
paziņojumā valodu mācēšana uzlūkota par visiem ES pilsoņiem vēlamu dzīves
prasmi un minētas dažādas EK aizsāktas darbības, kas vēl vairāk sekmē un
attīsta valodu prasmes un valodisko daudzveidību. Piemēram, ar izglītības
programmām "Socrates" un "Leonardo da Vinci" EK ik gadu
iegulda 30 miljonus eiro apmācībā, izglītojamo un izglītotāju mobilitātē un
klašu apmaiņu finansēšanā.
Paziņojumā uzsvērts,
cik nozīmīga valodu prasme ir darba ņēmēju mobilitātē un ES ekonomikas
konkurētspējā. Nākamgad EK publicēs pētījumu par valodu prasmju trūkuma
iespaidu uz Eiropas ekonomiku.
Lai sagādātu
pilsoņiem labāku piekļuvi informācijai par ES viņu pašu valodā, it īpaši
informācijai par tiesību aktiem, procedūrām un politiku, EK sola daudzas savas
interneta mājaslapas padarīt daudzvalodīgākas un ieviest aktīvu daudzvalodīgas
saziņas politiku saziņas uzlabošanai ar pilsoņiem un konkrētām aprindām,
piemēram, žurnālistiem, valodas nozari, skolām un augstskolām.
EK vairāk ieguldīs
valodnieciskos pētījumos par to, kā pārvarēt valodas barjeras ar jaunām
informācijas un saziņas tehnoloģijām, kā arī sabiedrisko un humanitāro zinātņu
jomā.
Dalībvalstīm EK
ierosina pieņemt valsts rīcības plānu daudzvalodības veicināšanai, tālāk
uzlabot valodu skolotāju izglītošanu, piemērotā veidā organizēt agrīnu valodas
mācīšanos un vairāk mācību priekšmetu pasniegt svešvalodās.
Drīzumā tiks sarīkota
ministru konference par daudzvalodību, kas ļaus dalībvalstīm dalīties
paveiktajā un plānot turpmāko darbu.
Eiropas padome atceļ
pēcmonitoringu Latvijai
LETA 11/23/05 Eiropas
padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības (Monitoringa) komiteja
trešdien Parīzē atcēlusi pēcmonitoringa dialogu ar Latviju, jo Latvija ir
izpildījusi galvenos nosacījumus minoritāšu tiesību jomā, tajā skaitā
naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos.
"Latvija visu
laiku tika kritizēta no Krievijas puses, divas reizes tika rosināts pat
atjaunot monitoringu, un šīsdienas komitejas lēmums apliecina, ka Latvija iet
pa demokrātijas ceļu," norādīja Latvijas delegācijas vadītājs EP Andris
Bērziņš (ZZS).
Latvijai bija
noteikts pēcmonitoringa uzraudzības laiks jeb pēcpārraudzības dialogs.
Iestājoties Eiropas padomē, katrai valstij jāiziet divas procedūras, kuras sauc
par monitoringa režīmu un pēcmonitoringa režīma dialogu. Pirmo no tām Latvija
pabeidza 2001.gadā.
Ppēcmonitoringa
atcelšana nozīmē, ka Latvija ir izpildījusi galvenos nosacījumus minoritāšu
tiesību jomā, tajā skaitā naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos, kā
arī ratificējusi mazākumtautību konvenciju.
Par pēcmonitoringa
atcelšanu no Latvijas delegācijas trešdien iestājās Bērziņš un Juris Dobelis
(TB/LNNK), bet pret bijis Boriss Cilēvičš (SC), kurš aicinājis šo jautājumu
skatīt pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.
"Pēcmonitoringa
atcelšana ir visas Latvijas delegācijas, Saeimas, valdības un Ārlietu
ministrijas nopelns," uzsvēra Bērziņš. Viņš gan piepilda, ka Latvijai
tomēr nevajag "sapriecāties", jo pēcmonitoringa procedūru var atsākt.
Saeimas Eiropas lietu
komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns (LPP) pauda gandarījumu par komitejas
lēmumu un norādīja, ka Latvija ir izpildījusi visas saistības pret Eiropas
padomi. "Tas ir liels panākums," uzsvēra Kastēns.
Sīkāk par komitejā
pieņemto lēmumu Bērziņš un Dobelis informēs piektdien, 24.novembrī preses
konferencē. Ar Cilēviču pagaidām nav izdevies sazināties.
Oktobra vidū Latvijā
vizītē ieradās EPPA Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs Georgijs Frunda, lai
sagatavotu rakstveida ziņojumu Pārraudzības komitejai par situāciju mūsu valstī
pēcpārraudzības dialoga kontekstā.
Pēc vizītes viņš
uzsvēra, ka pusotra gada laikā, kopš Latviju apmeklēja viņa priekšgājējs,
valsts ir spējusi sasniegt lielu progresu cilvēktiesību jomā. Tomēr Frunda
norādīja arī uz atsevišķiem trūkumiem, piemēram, aicināja Latvijā nepilsoņiem
piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības un atvieglot naturalizācijas procesu
gados vecākiem cilvēkiem.
Pēcmonitoringa
procedūra EP ietvaros kopš 1997.gada ir darbojusies attiecībā uz daudzām EP
valstīm. Latvijai tā bija spēkā no 2001.gada un tās laikā EP Parlamentāras
asamblejas deputāti pārraudzīja sabiedrības integrācijas procesus Latvijā,
informēja Ārlietu ministrijā.
Šodienas komitejas
sēdē parlamentārieši izskatīja komitejas priekšsēdētāja Georgija Frundas
ziņojumu. Kā zināms, tā sagatavošanas procesā komitejas priekšsēdētājs
uzturējās vizītē Latvijā no šī gada 17.līdz 19.oktobrim. Ārlietu ministrijas
viedoklis gan vizītes laikā, gan pēc tās ir bijis konsekvents līdz ar EP
Vispārējās minoritāšu aizsardzības konvencijas ratifikāciju Latvija ir
izpildījusi visus nosacījumus pēcmonitoringa procedūras izbeigšanai.
Ārlietu ministrija
pateicas Eiropas Padomes parlamentāriešiem par komitejas vairāku gadu darbu un
vērtējumu attiecībā uz Latvijas paveikto sabiedrības integrācijas jomā.
Ministrija uzskata,
ka parlamentāriešu šodienas lēmums apliecina, ka valsts un tās likumdevēja
pūliņi Latvijas likumdošanas attīstīšanā un valstiskuma stiprināšanā atrodas uz
pareizā ceļa.
Prezidente: Valdībai
jāmēģina izceļotājus noturēt Latvijā
LETA 11/23/05 Latvija
nevar un tai nevajadzētu liegt cilvēkiem iespējas izceļot no valsts, tomēr
valdībai būtu jāmēģina ieinteresēt viņus palikt, uzskata Valsts prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga.
Par migrācijas
problēmām un darba spēka trūkumu Latvijā prezidente šodien apspriedās ar
premjeru Aigaru Kalvīti (TP), kurš pēc sarunas žurnālistiem solīja, ka valdība
ieguldīs līdzekļus pētījumos par cilvēku motivāciju doties prom no Latvijas.
Vīķe-Freiberga
žurnālistiem atzina, ka Latvija nespēj darbiniekiem piedāvāt tādas algas kā
lielākajās Eiropas valstīs, turklāt, visticamāk, nespēs tādas nodrošināt ne pēc
pieciem, ne desmit gadiem. Tomēr viņa uzskata, ka kvalificēts darbaspēks
vienmēr būs labi atalgots arī Latvijā: "Latvijā darba netrūks visiem tiem,
kam būs izglītība."
Prezidente uzskata,
ka valstij jāiegulda līdzekļi pētniecībā, lai noskaidrotu, kas mudina cilvēkus
doties uz ārzemēm un kādas ir iespējas, ka viņi atgriezīsies.
Kalvītis žurnālistiem
pauda viedokli, ka Latvijā attīstās konkurētspējīgs darba tirgus. Pēc viņa
domām, darba devējiem jādomā, kā apmierināt darbiniekus, piedāvājot tiem pienācīgas
algas un darba apstākļus.
Politiķis piekrita
prezidentei, - lai īstenotu efektīvu migrācijas politiku, vispirms jāsaprot
cilvēku motivācija doties prom no Latvijas. Premjers solīja, ka valdība
ieguldīšot līdzekļus šī jautājuma izpētē.
Kalvītis izteicās, ka
tagad, kad cilvēkiem ir radusies iespēja aizbraukt, valstij ir "jāatrod
zāles, lai šo motivāciju apturētu".
Īrijā un
Lielbritānijā varētu būt pat 100 000 latviešu
Agnese
Margēviča, NRA 11/24/05 Latvijas
viesstrādnieku skaits Īrijā un Lielbritānijā kopumā varētu tuvoties 100 000
cilvēku. Īrijā vien no pērnā gada maija līdz šā gada oktobrim oficiāli darbam
reģistrējušies ap 14 000, bet Lielbritānijā šajā pašā laika posmā ap 19 000
mūsējo.
Tomēr, ja tic
Latvijas vēstniecības Īrijā aplēsēm, ka patiesībā šajā valstī varētu būt pat 40
000 Latvijas iedzīvotāju, var secināt, ka oficiālais skaits (ap 34 000 abās
valstīs kopā) droši reizināms ar trīs.
Laikā no 2004. gada
maijam līdz 2005. gada oktobrim Lielbritānijā valsts apdrošināšanas numura saņemšanai
pieteikušies 18 835 viesstrādnieki no Latvijas, liecina šīs valsts Iekšlietu
ministrijas (IeM) Darba un pensiju departamenta 22. novembrī publicētais
svaigākās statistikas apkopojums.
Gandrīz tikpat daudz
mūsu tautiešu (13 984) šajā laika posmā reģistrējušies Īrijas Sociālo un
ģimenes lietu ministrijā, informē Latvijas vēstniecības Dublinā pirmais
sekretārs Ivars Lasis. Tomēr vēstniecība atzīst, ka patiesībā Latvijas
iedzīvotāju skaits Īrijā varētu sasniegt 40 000 cilvēku. Tādējādi var lēst, ka
reģistrējies ir vien aptuveni katrs trešais. Ja šāda attiecība starp oficiāli
reģistrētajiem un faktiski strādājošajiem eksistē arī Lielbritānijā, tur
strādājošo skaits patiesībā varētu būt ap 57 000 mūsu tautiešu. Šādi rēķinot,
Īrijā un Lielbritānijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju skaits kopumā varētu
tuvoties 100 000 cilvēku. Vēl pirms gada 2004. gada decembrī Latvijas
vēstniecības pārstāve sarunā ar Neatkarīgo lēsa, ka šajā valstī varētu
uzturēties 12 līdz 15 tūkstoši latviešu. Audzis arī Īrijā dzimušo bērnu skaits,
kuri reģistrēti Latvijas pilsonībā 2004. gadā tādu bija 30, bet šogad to jau
ir 107. Tomēr I. Lasis uzsver, ka šis skaitlis neatspoguļo reālo situāciju, jo
ir cilvēki, kuri izmanto tiesības Īrijā dzimušu bērnu reģistrēt šīs valsts
pilsonībā, vēl viena kategorija jaundzimušo gan reģistrē Īrijā, iegūstot
tiesības bērnu izvest no valsts, tomēr dzimtenē bērnam pieprasa Latvijas
pilsonību.
2004. gadā oficiāli
darbam Īrijā bija reģistrējušies tikai 4500 Latvijas iedzīvotāju. I. Lasis
norāda, ka kopumā, sākot no 2000. gada, Īrijas varas iestādēs tā saukto
sociālās aizsardzības numuru pieprasījuši teju 25 000 tautiešu. Tomēr šo numuru
piešķirot ne tikai tiem, kuri vēlas strādāt un no nopelnītās naudas maksāt
nodokļus, bet arī bērniem un citiem strādājošo ģimenes locekļiem, ja ir vēlme
pretendēt uz kādu pabalstu vai finansiālu atvieglojumu, skaidro I. Lasis. Tomēr
Lielbritānijas IeM statistika liecina, ka vismaz šajā valstī 99 procenti no
pieteikumiem valsts apdrošināšanas numuru saņemšanai iesniegti tieši ar mērķi
sākt strādāt.
Statistika rāda, ka
tikai niecīga daļa 184 jeb mazāk par procentu no oficiāli reģistrētajiem
Latvijas viesstrādniekiem Lielbritānijas varas iestādēs pieteikušies dažādu
pabalstu un finansiālu atvieglojumu saņemšanai. Arī pārējo ES jauno valstu
iedzīvotāji, kuri maksā nodokļus no Lielbritānijā nopelnītās algas, ir kūtri
sociālo labumu pieprasītāji attiecīgus iesniegumus laikā no pērnā gada maijam
līdz šā gada oktobrim iesnieguši vien 0,9 procenti no kopumā 277 060 reģistrētajiem
jauno ES dalībvalstu viesstrādniekiem.
Lai gan Latvijas
iedzīvotāji sastāda tikai 7 procentus no visiem šai laika posmā reģistrētajiem
viesstrādniekiem, mūsu tautieši tomēr šajā ziņā ir ceturtajā vietā no jaunajām
ES dalībvalstīm. Lauvas tiesa no Lielbritānijā oficiāli strādājošajiem
viesstrādniekiem 58 procenti ir poļi, kuriem seko lietuvieši (14 procenti)
un slovāki (11 procenti). Vairākums šo viesstrādnieku ir neprecējušies, un 82
procenti no viņiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Tikai 3 procentiem no
Lielbritānijā oficiāli reģistrētajiem viesstrādniekiem sev līdzi paņēmuši kādu
apgādājamo jaunāku par 17 gadiem, liecina britu IeM dati.
Darbam ārzemēs
mācieties valodas
Inga
Balode, NRA 11/24/05 Daudzi
darba meklētāji ir pieredzējuši profesionāļi, kas Latvijā finansiāli un morāli
nejūtas novērtēti
"Pēdējā laikā
ārzemju darba devēji izvirza augstākas prasības angļu sarunvalodas zināšanām,
taču tiek piedāvātas arī augstākas kvalifikācijas vakances, piemēram,
tirdzniecības menedžeriem, klientu apkalpošanas speciālistiem vai dažādu darbu
vadītājiem," atzīst SIA Eurowork izpilddirektors Mihails Savickis.
Arī Lattanza
Recruitment Ltd. menedžere Baiba Streļeca norāda, ka ar labu angļu valodas
prasmi un labu pieredzi konkrētajā specialitātē darbiniekiem ir izredzes saņemt
daudz lielāku atalgojumu, piemēram, 610 sterliņu mārciņas vai 814 eiro
stundā. Visbiežāk šādu atalgojumu saņemot augsti kvalificēti būvdarbu
speciālisti, autovadītāji, mehāniķi un metinātāji.
Joprojām visvairāk
cilvēku esot ieinteresēti doties strādāt uz Lielbritāniju un Īriju,
galvenokārt, lai uzlabotu savu vai ģimenes finansiālo stāvokli. Darbu ārzemēs
meklējot dažādu sociālo grupu pārstāvji. "Darba meklētāju vecums ir ļoti
atšķirīgs, sākot no skolu absolventiem, beidzot ar pensijas vecuma darba
meklētājiem. Lielākā daļa kandidātu ir ar vidējo, profesionālo vai augstāko
izglītību, pa reizei ir kandidāti ar nepabeigtu izglītību. Šādiem kandidātiem
iesakām pastrādāt ārzemēs, nopelnīt naudu un atgriezties, lai pabeigtu sāktās
mācības vai studijas," informē M. Savickis.
B. Streļeca norāda,
ka visaktīvāk darbu ārzemēs meklē cilvēki vecumā no 18 līdz 45 gadiem, lai gan
dažkārt darbā tiekot iekārtoti arī 5055 gadus veci speciālisti. "Darbu
ārzemēs meklē gan tādi, kas tikko beiguši vidusskolu un vēlas braukt uz ārzemēm
papildināt valodas zināšanas un nopelnīt naudu turpmākajām studijām vai
patstāvīgas dzīves sākšanai, gan cilvēki ar augstāko izglītību, kas nevar
atrast sev pienācīgi atalgotu darbu Latvijā un ir spiesti doties strādāt ārzemēs.
Visbiežāk gan aizbraucēji ir cilvēki ar vidējo vai pamatizglītību, kuri dodas
uz ārzemēm, lai nopelnītu iztiku savām ģimenēm," savos vērojumos dalās
Lattanza Recruitment Ltd. menedžere.
Dažkārt darba
meklētāji sevi novērtējot par zemu un meklējot nekvalificētu darbu. Esot arī
pretēji gadījumi, kad darba meklētājs sevi pārvērtējot.
"Daudzus darba
meklētājus var raksturot kā pieredzes bagātus profesionāļus savā jomā, kas
Latvijā jūtas gan finansiāli, gan morāli nenovērtēti. Ir arī speciālisti, kuri
vēlas doties uz ārzemēm, lai iegūtu jaunu pieredzi, papildinātu esošās
profesionālās un svešvalodu zināšanas. Ja šie speciālisti atgriežas Latvijā,
vietējais darba tirgus iegūst darbiniekus ar starptautisku darba
pieredzi," norāda SIA Eurowork izpilddirektors.
Tiem, kuri meklē
darbu ārzemēs, M. Savickis iesaka būt pacietīgiem, jo darbā iekārtošanas
process ir laikietilpīgs, it īpaši, ja darba devēji ierodas Latvijā uz
intervijām, būt psiholoģiski gataviem dzīvot un strādāt svešā vidē, veidot
pozitīvas attiecības ar darba devēju un atcerēties, ka attiecīgā valstī
jāievēro pastāvošās morāles un likuma normas. "Darba meklētajiem ārzemēs
vajadzētu atkārtot un papildināt angļu valodas zināšanas, piemēram, apmeklējot
intensīvos sarunvalodas kursu. Jo labākas būs angļu valodas zināšanas, jo
cilvēks jutīsies drošāk, iebraucot svešā valstī, turklāt, nemitīgi tās
papildinot, radīsies iespēja nodrošināt sev karjeras un atalgojuma izaugsmi.
Visbiežāk problēmas un pārpratumi rodas tieši valodas barjeras dēļ,"
uzskata B. Streļeca.
***
Fakti
minimālā alga
Lielbritānijā 5,05 sterliņu mārciņas stundā, Īrijā 7,65 eiro stundā;
Lielbritānijā un
Īrijā profesionāli sagatavoti kandidāti ar angļu sarunvalodas prasmi parasti
saņem 69 sterliņu mārciņas stundā, nekvalificēti strādnieki saņem 5,056,50
sterliņu mārciņas stundā;
darbam ārzemēs tiek
meklēti metinātāji, galdnieki, celtnieki, namdari, apkalpojošās jomas
speciālisti viesnīcās, restorānos, sociālās aprūpes darbinieki pansionātos,
mājas aprūpē, autovadītāji, tirdzniecības menedžeri, kā arī nekvalificētie
darbinieki strādnieki rūpnīcās, fabrikās;
darba līgumi
visbiežāk tiek slēgti uz sešiem mēnešiem un gadu;
ir atsevišķas
programmas, kas paredz, ka par attiecīgām prasībām (tās var būt noteikta
profesionālā pieredze, izglītība, valodas prasme) atbilstošu darbinieku atlasi
un darbā iekārtošanas izdevumus sedz pilnībā vai daļēji darba devējs. Šīs ir
aprūpes darbinieku, autovadītāju, menedžeru, auklīšu, mājkalpotāju vakances.
Regulāri personāla atlases procesā iesaistās darba devēji vai to pārstāvji,
veicot telefonintervijas vai arī paši ierodoties Latvijā;
maksa par iekārtošanu
darbā ārzemēs atkarībā no vakances un darba ņēmēja atbilstības darba devēja
prasībām ir 20500 latu.
Avots: SIA Eurowork,
Lattanza Recruitment.Ltd.
***
Darba piedāvājumi*
Vācija 110 523
Beļģija 15 170
Austrija 10 597
Čehija 9777
Nīderlande 9605
Zviedrija 7875
Dānija 5655
Īrija 4684
Norvēģija 4634
Lielbritānija 3763
Grieķija 1487
Polija 991
Slovēnija 964
Ungārija 345
Kipra 328
Slovākija 320
Šveice 319
Itālija 287
Malta 160
Francija 119
Islande 110
Somija 42
Spānija 37
Portugāle 32
Luksemburga
21Lihtenšteina 11
* skaits pēdējā
mēneša laikā
Avots:
http://europa.eu.int/eures/
Kopš iestāšanās ES
darbu Lielbritānijā meklējuši 20 000 latviešiLETA 11/24/05 Kopš Eiropas Savienības paplašināšanās
pagājušā gada maijā pieteikumus darbam Lielbritānijā iiesnieguši aptuveni 20
000 latviešu un 40 000 lietuviešu, liecina Lielbritānijas valdības oficiālie
dati, ko trešdien publicējusi britu avīze "Guardian".
Kopumā šai laikā
vēlēšanos strādāt Lielbritānijā izteikuši 293 000 jauno ES dalībvalstu
iedzīvotāji, tai skaitā 170 000 poļi, 31 000 slovāki un 17 000 čehi. Lielākā
daļa no viņiem ir vientuļi vīrieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kas nodarbināti
galvenokārt mazkvalificētā roku darbā un aizpilda brīvās darba vietas visā
Lielbritānijā. Londonā darbu atraduši mazāk par piekto daļu no šiem cilvēkiem.
Kā atzinis
Lielbritānijas imigrācijas lietu ministrs Tonijs Maknaltijs, strādnieki no
Austrumeiropas valstīm "jau šobrīd dod ieguldījumu britu ekonomikā,
maksājot nodokļus un aizpildot svarīgu vietu darba tirgū".
Polītikā...
Repše zākā partnerus,
bet valdību nepamet
Agnese
Margēviča, NRA 11/19/05 Par spīti
Jaunā laika līdera Einara Repšes skaļajiem draudiem par valdības drīzo galu, jo
Tautas partija pēdējā brīdī ierosināja jaunlaiciešiem nepieņemamu normu jaunajā
azartspēļu likumā, viņa partija koalīciju vēl nepamet. Veiksmīgi manipulējot ar
sabiedrības viedokli un radot šaubas par TP iespējamo atkarību no azartspēļu
biznesa, kā arī partnerus apvainojot korupcijā un krāpniecībā, JL ir lielāks
vinnētājs, nekā priekšlaikus aizejot opozīcijā, spriež eksperti.
JL vēl 15. novembrī,
Rīgas domei balsojot par priekšlikumiem Rīgas pilsētas attīstības plānā
2006.2018. gadam, ignorēja koalīcijas vienošanās un bloķējās ar kreisajiem, tā
panākot iespēju apbūvēt 49 hektārus plašo bijušā hipodroma teritoriju Kleistu
ielā. Tomēr pāris dienu vēlāk jau attiecībā uz balsojumu Saeimā par jauno
azartspēļu likumu JL pārmetumus par koalīcijas līguma iemešanu papīrgrozā
raidīja TP virzienā.
Par spīti JL
draudiem, Saeima 17. novembrī ar 47 balsīm pa", 37 balsīm pret un astoņām
atturoties, atbalstīja TP pēdējā brīdī iesniegto priekšlikumu, kas
pašvaldībām liedz noteikt ierobežojumus azartspēļu biznesam, šo funkciju
uzticot valstij. Vienotas nostājas nebija Latvijas Pirmās partijas un Zaļo un
zemnieku savienības frakcijām, jo daļa to deputātu balsojumā piekrita JL, daļa
TP nostājai.
JL līderis E. Repše,
komentējot balsojumu par jauno azartspēļu likumu, pat paguva paziņot, ka TP ir
rīkojusies krāpnieciski un "naudas vara lielu dara". Vārdu korupcija
pēc balsojuma piesauca arī JL frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
"Šī atgriešanās
pie JL retorikas premjeru apbēdina," aģentūrai LETA teica Aigara Kalvīša
biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, norādot, ka TP nepārmet JL atrašanos spēļu
biznesa ietekmē tikai tāpēc, ka šai partijai azartspēļu rīkotāji ir sponsori.
Tāpat JL spēļu biznesa atbalstīšana netiekot pārmesta, lai gan viņu pārstāvja Aivara
Aksenoka pirmie lēmumi, stājoties Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, bija
saistīti ar azartspēļu ierobežojumu atcelšanu galvaspilsētā.
Tas, kādā veidā TP
iesniedza un aizstāvēja grozījumus likumā par azartspēlēm, bija tik neveiksmīgi
no sabiedrisko attiecību viedokļa, ka publiku vairs neinteresē izprast
priekšlikuma būtību, jo JL to jau paguvis izskaidrot no savu interešu viedokļa,
norāda sociologs Aigars Freimanis.
Lai gan JL līdera
izteikumi vairāk atbilstu opozīcijas, nevis valdības partneru retorikai, no
koalīcijas jaunlaicieši vēl neaiziet. Uzvara vārdu karā, sabiedrībai radot
aizdomas par TP korumpētību, un apjausma, ka vēl ir par agru aiziet opozīcijā,
jo līdz vēlēšanām atlicis vēl gandrīz vesels gads, JL pagaidām tur A. Kalvīša
valdībā, spriež A. Freimanis. "JL šoreiz ir ieguvēji tik un tā," viņš
uzsver. Sociologs nevar nosaukt īsto brīdi, kad JL būtu izdevīgāk aiziet
opozīcijā, tomēr norāda, ka E. Repše visticamāk gaidīs momentu, kad to varēs
pasniegt kā aiziešanu piespiedu kārtā, radot sabiedrībā iespaidu, ka "mēs
jau gribējām strādāt, bet mums neļāva".Aksenoks konfliktē ar domes
darbiniekiem
Sandris
Vanzovičs, NRA 11/20/05 Protestējot
pret, pēc viņu domām, netaisnīgo atalgojumu sistēmu, Rīgas domes darbinieki
ignorēja vadības uz valsts proklamēšanas svētkiem uzsaukto šampanieti. Savukārt
mērs Aivars Aksenoks uz pieaugošo neapmierinātības gruzdoņu reaģēja visai
savdabīgi ar uzrunu domes mājas lapā. Lai gan ierasti darbiniekiem uz valsts
proklamēšanas svētkiem izmaksā prēmijas, šoreiz viņi palika bešā.
Vadība 17. novembrī
rātsnama vestibilā savējiem noorganizēja nelielu svētku pasākumu. Uz to ieradās
vien daži desmiti, kuri piestāja uz glāzi šampanieša, noklausīties vicemēra
Andra Ārgaļa uzrunu (amatpersona nebija par lepnu, lai ar katru saskandinātu,
taču galvenā priekšnieka novēlējumu gan viņam nācās ieteikt lasīt internetā, jo
A. Aksenoks bija devies komandējumā).
Kā Neatkarīgajai
pastāstīja daži domes darbinieki, kuri saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt
anonīmi, domes vadībai atalgojums tiek rēķināts, vadoties pēc speciālas
koeficientu sistēmas, kas piesaistīta minimālā atalgojuma līmenim valstī, bet
ierindas darbiniekiem tās ir fiksētas. Līdz ar to inflācijas iespaidā
darbinieku atalgojums lielāks nekļūst, kamēr vadība jau drīz vien varēs tikt
pie ievērojami lielākām algām. Domes priekšsēdētāja alga ir pielīdzināta 20
minimālajām mēnešalgām, tātad A. Aksenoks drīz vien saņems (pēc šo griestu
pacelšanas no 80 uz 90 latiem) ne tikai 1400 latu uz papīra.
Vēl viens
aizvainojuma iemesls mēra Aivara Aksenoka attieksme. Proti, koalīcijas
padomes sēdē viņš esot bildis, ka nevienam domes darbiniekam prēmija uz
svētkiem nepienākoties, jo neviens no tiem... neesot piedalījies valsts
proklamēšanā 18. novembrī. Neatkarīgās informācijas avoti arī vēsta, ka dažiem
no savējiem mērs tomēr esot radis iespēju prēmiju izmaksāt, taču apstiprinājumu
šādai versijai neizdevās gūt. Svētku priekšvakarā mērs bija ievietojis Rīgas
domes mājas lapā internetā savu skaidrojumu par prēmiju neizmaksāšanu, taču
domes darbinieki (17. novembrī daudziem uz datorekrāna bija manāma tieši šī
uzruna) to uztvēra kā aizvainojumu, "Es vēlos, lai jūsu godprātība un
radošā attieksme būtu samērojama ar algu, kuru katru mēnesi saņemat savā
kontā," šajā paziņojumā cita starpā norāda A. Aksenoks.
Prēmijas Rīgas domē
tiek maksātas saskaņā ar noslēgto koplīgumu "par kvalitatīvu darbu un
paaugstinātu darba intensitāti," informēja mēra preses sekretāre Laila
Spaliņa. Motivējot darbiniekus, "ne retāk kā reizi ceturksnī tiek
piešķirtas prēmijas ne mazāk kā 50 procentu apjomā no darba algas". Pēdējā
ceturkšņa prēmijas tiks izmaksātas decembrī, norādīja L. Spaliņa. Deputāti
neatsakās no imunitātes
Ināra
Egle, Diena 11/19/05 Saeima ir
noraidījusi iespēju saukt deputātus pie administratīvās atbildības bez
parlamenta piekrišanas. Pret šiem Jaunā laika ierosinātajiem grozījumiem
Satversmē balsoja arī Jānis Šmits (LPP), Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme (ZZS),
kuriem pamatlikumā noteiktā imunitāte ir ļāvusi izvairīties no soda. Saeima
Satversmes grozījumu izskatīšanai nepieciešamajam kvorumam reģistrējās tikai
trešajā mēģinājumā pēc tam, kad informācija par deputātu reģistrāciju
ceturtdien beidzot bija publiski pieejama, ko arī panāca JL. Taču projekts
konceptuāli neguva nepieciešamo divu trešdaļu deputātu atbalstu.
Par grozījumu
pieņemšanu 1.lasījumā bija 52 deputāti no Jaunā laika, Tautas partijas,
TB/LNNK, kā arī Latvijas Sociālistiskās partijas. Pret balsoja 22 deputāti, kas
pārstāvēja ZZS un LPP, kā arī atsevišķi parlamentārieši no PCTVL, TB/LNNK, divi
neatkarīgi deputāti. Atturējās 15 tautas kalpi no Saskaņas centra un jau
iepriekš minētām frakcijām. Taču iepriekš Saeima bija atbalstījusi ar šiem
pamatlikuma grozījumiem saistītas izmaiņas Saeimas kārtības rullī. Tāpēc JL
apsver iespēju šo jautājumu aktualizēt vēlreiz.
Indulis Emsis (ZZS)
Saeimas sēdē sacīja, ka pamatlikumu vajadzētu grozīt tikai ļoti īpašos
gadījumos, imunitātes atcelšana arī liegšot deputātiem iespēju no Saeimas
tribīnes sevi aizstāvēt, ja sods šķitīšot nepelnīts. Savukārt Kārlis Strēlis
(JL) norādīja, ka brīvvalsts laikā, kad tapa Satversme, deputāti uz Saeimas
namu gāja kājām un toreiz neviens neesot varējis paredzēt, ka būšot tik daudz
automašīnu. Pārvietošanās ar tām arī izraisa lielāko pārkāpumu daļu. Šajos
gadījumos, kādi 8.Saeimā ir bijuši 19 no 22, deputāti parasti piekrīt kolēģu
administratīvai sodīšanai. Taču Linda Mūrniece (JL) sēdē nosauca daudz lielāku
skaitli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem patiesībā esot sodīti 72
deputāti, bet lielākā daļa no viņiem acīmredzot nav darījusi zināmu to, ka ir
parlamentārieši un sodu samaksājuši, apejot Saeimu. "Tad kāda jēga ir
runāt par izdošanu, vai neizdošanu, ja mēs lieliski Satversmes 30.pantu apejam
dzīvē," teica L.Mūrniece.
JL vērtēs
ģenerālsekretāra amata pretendentusLETA
11/20/05 Partija
"Jaunais laiks" (JL) nākamnedēļ izvērtēs ģenerālsekretāra amata
pretendentus, bet lēmumu par piemērotāko partijas biedru šim amatam pieņems
pašās novembra beigās, informēja partijas valdes locekle Linda Mūrniece.
JL valdes sēdē
otrdien, 22.novembrī, apspriedīs iespējamās kandidatūras ģenerālsekretāra
amatam, kuras būs ieteikuši partijas biedri. Savukārt lēmumu šajā jautājumā ir
plānots pieņemt vēl pēc nedēļas - partijas valdes sēdē 29.novembrī.
Mūrniece uzsvēra, ka
partijas valde līdz šim vēl nav saņēmusi nevienu rakstisku ieteikumu kādu
partijas biedru iecelt JL ģenerālsekretāra amatā.
Līdzšinējais
ģenerālsekretārs Uldis Grava pēc pēdējā JL kongresa paziņoja, ka ir nolēmis
atkāpties no šī amata. Politiķis uzskata, ka viņam "ir laiks šo amatu
atstāt".
Kaislības Saeimā kā
spēļu zālē
Ilze Kuzmina,
Latvijas Avīze 11/20/05
Tautas partija apmuļķojusi "Jauno laiku" tāds secinājums
daudziem radies pēc Saeimas lēmuma neļaut pašvaldībām ierobežot azartspēļu
izplatību.Jauno azartspēļu un izložu likumu, kas paredzēja noteikt pašvaldībām
tiesības regulēt azartspēles, bija izstrādājusi TP vadītā Finanšu ministrija.
Sākotnēji šis likumprojekts paredzēja, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt
teritorijas, kurās aizliegtas azartspēles. Gada laikā pēc šāda lēmuma
pieņemšanas attiecīgajās teritorijās būtu jādemontē azartspēļu automāti, kas
atrodas ārpus spēļu zālēm un kazino, bet trīs gadu laikā jāslēdz arī šajā
teritorijā pārējie kazino, spēļu un bingo zāles. Kā zināms, Jūrmalā un Rīgā pašvaldības
jau bija izplānojušas, kurās teritorijās azartspēles būtu aizliedzamas. Rīgas
domē azartspēļu ierobežojumus aktīvi aizstāvējis arī tautpartijietis Edmunds
Krastiņš, kurš tagad izsaka neizpratni par TP Saeimas biedru rīcību.
Nauda kampaņai būs?
"JL"
piekrita TP vēlmei skatīt šo likumprojektu Saeimā steidzamības kārtā, tātad
tikai divos lasījumos. Taču uz otro lasījumu TP frakcijas deputāts Mihails
Pietkevičs negaidīti iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja izņemt no likuma
pašvaldību tiesības liegt azartspēles noteiktās teritorijās.
Ne tikai
"JL", bet arī citu frakciju deputāti plenārsēdē centās aizstāvēt
pašvaldību tiesības ierobežot azartspēles.
"Tikai
pašvaldība redz, kur drīkst un kur nedrīkst pieļaut šo spēlēšanu," teica
Pēteris Simsons (Latvijas Pirmā partija).
"Visās valstīs
šo ļaunumu cenšas iegrožot, kā vien iespējams. Arī mums jādara tāpat.
Pašvaldības varēs vērsties pret to, ka uz katra stūra, katra likvidētā veikala
vietā ir zaudētava," piebilda Jānis Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienība).
Stāstot par azartspēļu radīto postu, viņš teica, ka daudzi spēlmaņi zaudē
dzīvokļus, noved nabadzībā savas ģimenes un pat ņem bankās kredītus, lai
nospēlētu naudu azartspēlēs.
"Nabagu graši
turpinās aizripot spēļu automātos. Katrs, kurš, parādu mākts, aizies no dzīves,
būs arī uz jūsu sirdsapziņas, un mēs neaizmirsīsim jums to atgādināt,"
vēršoties pie TP, sacīja "JL" frakcijas priekšsēdētājs Kārlis
Šadurskis.
Vēl asāks bija viņa
vietnieks Artis Kampars: "Te ir redzama skaidra metode, kā ar Saeimas palīdzību
veic ko līdzīgu politiskajai korupcijai. TP valdošo koalīciju slaidi nometusi
uz ruletes galda."
"Balsojums
parāda, ka šie jautājumi tiek lemti ārpus Saeimas. Partiju kases tagad
papildināsies, nauda priekšvēlēšanu kampaņai būs. Iesaku "JL" parādīt
stingru mugurkaulu un gāzt Kalvīša valdību," teica ārpusfrakciju deputāts
Māris Gulbis.
Likums tik un tā esot
stingrs
M. Pietkeviča
ierosinājuma atbalstītāji turpretī apgalvoja, ka ļaut katrai pašvaldībai
pieņemt savus nosacījumus par azartspēlēm nozīmētu veicināt korupciju vietējo
varu līmenī. Turklāt pašvaldībām tiekot atstātas tiesības izsniegt atļaujas
azartspēļu rīkošanai, tās tikai nedrīkstot šo rūpalu pavisam aizliegt.
Turklāt tika
norādīts, ka jaunais likums jau tā paredz stingrākas prasības azartspēļu
organizētājiem nekā līdzšinējie nosacījumi. Piemēram, noteikts, ka uzņēmumam,
kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu, jābūt vismaz vienu miljonu latu
lielam pamatkapitālam. Turklāt kafejnīcās un bāros spēļu automāti vairs
nedrīkstēs atrasties. Tie varēs būt tikai spēļu zālēs, kurās ir vismaz 20 spēļu
automāti. 700 kafejnīcas tikšot atbrīvotas no spēļu automātiem, uzvaroši teica
Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris (TP).
Azartspēļu noliedzēji
iebilda. "Finanšu spaidi situāciju pēc būtības neuzlabos. Tikai vienu
azartspēļu firmu vietā stāsies citas spēcīgākas. Bet tādēļ no azartspēlēm
atkarīgo cilvēku mazāk nekļūs," teica P. Simsons.
Pēc debatēm tikai ar
divu balsu pārsvaru pašvaldībām tika liegts regulēt azartspēles. Par M.
Pietkeviča ierosinājumu nobalsoja 47 deputāti no TP, frakcijas "Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", sociālistiem, tēvzemiešiem,
zemsaviešiem un pat četri LPP deputāti, kaut LPP vienmēr stingri uzstājusies
par azartspēļu ierobežošanu. Pret šo ierosinājumu, tātad par lielākām
pašvaldību tiesībām bija 37 deputāti pārsvarā no "JL", daļa
pirmpartijiešu un "Saskaņas centra" pārstāvju un tikai viens
zemsavietis J. Strazdiņš. Astoņi deputāti, pārsvarā no "Saskaņas
centra", atturējās.
"JL" arī
neizdevās panākt, lai Saeima noraida šo likumprojektu kopumā.
"Cik brīnišķīgs
bija šis likumprojekts, kad finanšu ministrs Spurdziņš to iesniedza! Tagad
redzam, ka esam vienkārši apmuļķoti," teica K. Šadurskis. Viņaprāt,
azartspēļu biznesu tikai tad varētu tā īsti kontrolēt, ja tā regulēšanā
iesaistītos ne vien valsts, bet arī pašvaldības.
"JL" vairs
neuzskatīšot TP par prognozējamu koalīcijas partneri un vairs nedošot atbalstu
likumprojektu skatīšanai steidzamības kārtā, lai atkal nenonāktu šādā
situācijā.
"Acīmredzot
azartspēļu organizētājiem bija spēcīgi argumenti un pietiekamā skaitā,"
pauda K. Šadurskis, tādējādi atkal norādot uz iespējamo korupciju.
TP Saeimas frakcijas
priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš noliedza "JL" izteiktās aizdomas par
tautpartijiešu korumpētību. "TP nav saņēmusi ne santīma un tie ir absolūti
meli.""JL" satraukumu J. Lagzdiņš skaidroja ar šīs partijas
vēlmi pievērst sev uzmanību, tuvojoties vēlēšanām. Viņš izteica aizdomas, ka
"JL" cilvēki pašvaldībās, liekot azartspēlmaņiem doties uz viesnīcām,
lobējuši viesnīcu biznesu.
LPP frakcijas
priekšsēdētājs Jānis Šmits, vaicāts, kā vērtē savu frakcijas biedru balsojumu,
sacīja, ka nevarot LPP deputātus "vardarbīgi padarīt par balsošanas
mašīnām un liegt balsot pēc sirdsapziņas". Bet vēl trešdien J. Šmits
solīja, ka LPP vienoti atbalstīs visstingrākos ierobežojumus azartspēlēm.
"Mēs varam runāt par partijas disciplīnu, bet nevajag no tā taisīt
traģēdiju," attrauca J. Šmits.
Paši pretbalsotāji
Valērijs Karpuškins un Vjačeslavs Stepaņenko nemaz nedomāja taisnoties par savu
balsojumu LPP bijis brīvais balsojums un pašvaldību iesaistīšanās azartspēļu
regulēšanā veicinātu birokrātiju.
Toties Spēļu biznesa
asociācijas prezidents Ģirts Ludeks no Saeimas aizgāja apmierināts: Saeimas
balsojumi bijuši pareizi. Jaunais likums, lai gan esot bargs, taču izpildāms.
Toties "JL"
apsver iespēju sūdzēties Satversmes tiesā, pamatojoties uz to, ka jaunais
likums sašaurinot pašvaldību tiesības.
Diplomāts Ronis ASV
pārstāvēs Latvijas bankas
Agris
Blūmfelds, NRA 11/21/05 Politiķu
aprindās augstu vērtētais diplomāts Aivis Ronis, iespējams, pēc darba uzteikuma
Latvijas vēstniecībā NATO dosies uz ASV, lai tur veidotu Latvijas banku un
finanšu sistēmas tēlu.
A. Ronis veiks labi
atalgotu darbu Latvijas un ASV Finanšu forumā; tā ir jaunveidojama
organizācija, kas spodrinās Latvijas banku tēlu ASV, ziņoja Latvijas Neatkarīgā
televīzija. A. Ronis Neatkarīgajai šo informāciju nedz noliedza, nedz arī
apstiprināja. Tomēr šāda iespēja ir visai ticama, jo A. Ronis savulaik sekmīgi
darbojies ASV kā Latvijas vēstnieks un viņam šajā valstu apvienībā palikuši
labi un ietekmīgi draugi dažādās nozarēs.
Turklāt A. Ronis,
visticamāk, uz ASV dodas arī politiski atbalstīts, jo aprīļa beigās, kad ASV
finanšu institūcijas Latvijas valdībai pārmeta augstu korumpētības līmeni un
nepietiekamu nelegālu darījumu kontroli banku sistēmā, ministru prezidents
Aigars Kalvītis šos pārmetumus kategoriski noraidīja un solīja rīkoties, lai
tos atspēkotu. Premjera padomnieks Jurģis Liepnieks gan aogalvo, ka nekāda
palīdzība vai atbalsts A. Ronim neesot sniegts, bet darbu viņš mainot pēc savas
iniciatīvas. J. Liepnieks gan piebilda, ka šī doma Amerikas Savienotajās
Valstīs spodrināt Latvijas banku tēlu neesot peļama.
Aprīļa beigās ASV
Valsts kase divas Latvijas bankas VEF banku un Multibanku novērtējusi kā
finanšu institūcijas, kas rada "primāras bažas par naudas
legalizēšanu". Saistībā ar šo lēmumu finanšu noziegumu apkarošanas
speciālisti no ASV Valsts kases ierosināja pieņemt noteikumus, kas aizliegs ASV
finanšu institūcijām atvērt, uzturēt, administrēt vai pārvaldīt jebkādus šo
divu banku korespondentkontus ASV.
Ja A. Ronis piekristu
darboties jaundibināmajā forumā, šādu soli apsveiktu arī Latvijas Komercbanku
asociācijas prezidents Teodors Tverijons: "Citādi no ASV nāk tikai
negatīva informācija, un būtu labi, ja šāda personība, kāds ir Aivis Ronis,
iesaistītos darbībā." Runājot par pašas organizācijas darbības virzieniem,
T. Tverijons uzsvēra, ka tās uzdevums ir popularizēt Latvijas bankas ASV, un
paskaidroja, ka foruma izveide neesot bijusi visu, bet gan tikai atsevišķu
banku iniciatīva. T. Tverijons to nosaukumus neatklāja. "Naudas
atmazgāšanas novēršanā Latvija ir soli priekšā daudzām citām Eiropas valstīm,
jo esam pieņēmuši visas direktīvas, un bankas ir daudz darījušas, cīnoties pret
šo noziegumu. Tagad vajadzīga šīs darbības reklāma," piebilst T.
Tverijons.
Naudas atmazgāšanā
vainotās VEF bankas attīstības nodaļas vadītājs Pēteris Gubko uzsvēra, ka
neesot informēts par šāda jaunveidojama foruma darbību un apgalvoja, ka banka
to neesot iniciējusi. Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis
informēja, ka Latvijas Banka nav informēta par šādas organizācijas eksistenci
un Latvijas komercbanku mārketinga plāniem. Einars Repše sniedz ekskluzīvu
interviju Neatkarīgajai
Sandris
Točs, NRA 11/22/05
Aizsardzības ministrs Einars Repše pēc atkārtotas ievēlēšanas Jaunā
laika priekšsēdētāja amatā solīja, ka "nācijas vienotības vārdā turpmāk
runās arī ar Neatkarīgo". Laikraksts turēja partijas līderi pie vārda un
aicināja uz interviju.
Jaunais laiks
ienāca politikā ar izteiktu pretnostatījumu vecajiem spēkiem, īpaši Tautas
partijai. Tagad visi strādājat kopā. Vai JL attiecības ar TP ir kļuvušas
tuvākas?
Politikā ļoti
svarīgu lomu spēlē ne tikai politiskā pieredze, bet arī tas, ko mēs varētu
saukt par dzīves pieredzi. Dzīves izpratne pa šiem četriem intensīvas
politiskās darbības gadiem mums ir krietni pilnveidojusies. Galvenais
secinājums ir tas, ka dzīvi cilvēki vien visi esam. Visi esam vienas tautas
pārstāvji labi, slikti, kreisi vai labēji, visi dzīvojam vienā valstī, kuras
liktenis un dzīves kvalitāte ir atkarīgi no tā, kā mēs spēsim sastrādāties un
Latvijas valsti pārvaldīt. Man tas bija ļoti būtisks pagrieziena punkts, kad
sapratu diplomātijā pazīstamā teiciena nozīmi, ka vissliktākais miers vienmēr
būs labāks par vislabāko karu. Cilvēki strīdas pat savās ģimenēs. Neskatoties
uz to, ka nesen bija mīļi draugi, strīda brīdī viņi ir visnāvīgākie
ienaidnieki, kad strīds beidzas, atkal viss ir labi. Tik tiešām politikā mēs
ienācām, nesaprazdami, kā var pārvaldīt valsti tā, kā to redzējām pirms tam. Un
tam kā pretnostatījumu gribējām veidot savu politiku. Nācām ar ļoti asiem
uzstādījumiem. Bijām jauns spēks, tāpēc pret mums bija pretdarbība, ne vienmēr
ar tīriem līdzekļiem, kas konfrontāciju tikai pastiprināja. Jā, mēs nostājāmies
uz kara takas, izveidojām vienu nometni. JL bija dots vislielākais mandāts,
tomēr pārstāvējām tikai ceturto daļu no Latvijas balsstiesīgajiem
iedzīvotājiem. Tādēļ mēs veidojām blokus. Mums bija bloks ar Pirmo partiju,
bija savienība ar TB/LNNK, bija sadarbība arī ar LZS. Tie bija mūsu draugi, bet
TP tajā laikā bija politiskie pretinieki ļoti nikni, kas cīnījās ļoti asi.
Pēc tam iznāca gandrīz otrādi, uzticamākie draugi mūs pameta, apvienojās ar
mūsu ciešākajiem ienaidniekiem TP, gāza mūsu valdību. Jaunajā koalīcijā vēl
būtu ļoti izvērtējams, kuri partneri mums ir tuvākie.
Tātad JL attiecības
ar TP ir kļuvušas siltākas?
Par siltām es šīs
attiecības nedēvētu, bet par konstruktīvām, tā varētu runāt. Mēs arvien esam
politiskie pretinieki, cīnāmies par noteiktiem uzstādījumiem, politiku,
likumprojektiem. Bieži esam cīnījušies ļoti principiāli. Te jāpiemin
privatizācijas pabeigšanas likums, kas tika nolikts gandrīz vai uz kanti, vai
ir tā, kā vienojāmies, vai nevaram palikt vienā valdībā. Tāpat bija ar
kriminālprocesa kodeksu. Tagad atkal ir kārtējā pretstāvēšana, jo TP pārstāvji
iesniedza azartspēļu likumā priekšlikumu, kurš mums nav pieņemams, kas faktiski
atgriezīs azartspēles Rīgā un traucēs tām pašvaldībām, kuras ar azartspēļu
ierobežošanu ir sekmīgi tikušas galā. Ar TP saglabājam savu atšķirīgo viedokli
un politiskā pretinieka statusu, bet mēs esam mācījušies sadarboties. Jā, šajā
koalīcijā JL pragmatiskākās attiecības ir ar TP, kad zinām, ko var sagaidīt,
kad zinām, ka vienošanās tiks pildītas, ja ir panāktas. Mēs esam politikā
apmetuši lielu kūleni, kas man ir licis padomāt, ka laikam labāk ir nenonākt
galējībās. Mūsu tauta ir pārāk maza, un viņai priekšā stāv pārāk nopietni
uzdevumi, lai mēs šķaidītu savu spēku nevajadzīgā un destruktīvā pretstāvēšanā.
Vai uzskatāt, ka
nākamajās vēlēšanās JL var iegūt vairāk par 50% balsu, kā to cerējāt kādreiz?
Laikā, kad tika
gāzta mūsu valdība, sabiedrības atbalsts bija tiešām fenomenāls. Tādu atbalstu
var salīdzināt tikai ar Atmodas pirmajiem gadiem. Piemēram, britu premjers var
uzsaukt vēlēšanas jebkurā brīdī, kad vien tas šķiet izdevīgi. Ja mēs tobrīd
varētu uzsaukt nākamās vēlēšanas, mēs droši vien tuvinātos šiem 50%. Tagad ir
pagājuši vairāki gadi, cilvēki daudz ko ir aizmirsuši, neapšabāmi labi ir
strādājusi pret mani personiski vērstā propaganda. Ja šodien būtu vēlēšanas,
mēs varētu cīnīties par to pašu rezultātu, ko saņēmām iepriekšējās vēlēšanās.
Tagad es neņemos apgalvot, ka mēs varētu iegūt 51%. Vai jūs uztrauc iespējamā
Aivara Lemberga iesaistīšanās vēlēšanu cīņā?
Mani tas neuztrauc,
nav par ko uztraukties, kamēr vien tiek nodrošinātas demokrātiskas vēlēšanas.
Īstenībā jebkurš jauns starts politikā ir vēlētājiem vērtējams. Ja Ventspils
mērs Lemberga kungs var iegūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, kas gan būtu es,
kas teiktu, ka šo vēlētāju izvēle ir kļūdaina? Kaut gan es arvien aicinātu
balsot par mūsu partiju. Kamēr vēlēšanās netiek lietoti nepieņemami politiski paņēmieni
vai likumos neatļauta finansēšanas vai reklāmas forma, tikmēr varam teikt
lūdzu, ja kāds jauns dalībnieks grib nākt politikā, lai vēlētājs lemj. Lemberga
kungs nekādā gadījumā nav nepazīstama persona Latvijas politikā. Cilvēki zina
gan viņa labos darbus, gan varbūt ne tik labos. Zina Aivaru Lembergu jau no
deviņdesmito gadu sākuma. Cilvēkiem iespēja viņu izvērtēt tātad ir bijusi
pietiekami liela. Tas nav kaut kāds no jauna parādījies jauneklis baltā zirgā.
Mums stratēģiski daudz svarīgāk izaudzināt Latvijas vēlētāju, lai viņš spēj
pieņemt demokrātijai nepieciešamus lēmumus, nekā izvairīties no viena otra
politiskā kūleņa. Taču tikai tāda tauta var pati pārvaldīt valsti, kas ir
pietiekami norūdīta, gudra un spēj pieņemt atbildīgus politiskus lēmumus.
Neskatoties uz reklāmtrikiem, kas, protams, pavada katras preces, arī
politiskas preces, pārdošanu. Jo vairāk Latvijā būs politiķu un partiju, kuras
savā starpā var salīdzināt, jo politiskās izglītības pakāpe palielināsies. Ļoti
gribu cerēt, ka nākamajās vēlēšanās meistarīgi organizēta reklāma būs mazāk
nozīmīga nekā iepriekšējās. Ievēlēti tiek nevis reklāmas firmu pārstāvji vai
vienkārši bagāti cilvēki, kas reklāmas var apmaksāt, bet vēlēti tautas
priekšstāvji, parlaments un valdība. Pārvērst vēlēšanas par sabiedrisko
attiecību vai reklāmas firmu sacensību nav pareizi.
Viena no svarīgām
JL tēmām iepriekšējā politiskajā cīņā bija cīņa pret oligarhiem. Vai uzskatāt,
ka joprojām cīnāties ar oligarhiem?
Kas ir oligarhs?
Oligarhs ir bagātnieks, kuram ir būtiska ietekme politikā un kurš vērš savu
darbību uz politiskās ietekmes iegūšanu. Oligarhs finansē savas politiskās
partijas, sev padevīgus politiķus un caur to īsteno savas intereses. Kamēr
Latvijā nebūs pilnīgas kārtības politisko partiju finansēšanas jomā, kamēr
nebūs no budžeta finansētas politiskas partijas, tikmēr no oligarhiem vaļā
netiksim. Tas ir vispārzināms, ka partijām mēdz būt kreisais finansējums, kas
nāk no sponsoriem, labvēļiem vai oligarhiem. Ir taisnība, ka pašreizējā
finansēšanas sistēma partijām bez nelegālajiem finansējumiem padara diezgan
grūtu dzīvi. Arī kontroles sistēma un sodi par nelikumīgu finansēšanu pagaidām
ir salīdzinoši bezzobaini.
Cik Latvijā ir
oligarhu? Vai varat nosaukt viņu vārdus?
Vai tiešām
nepieciešams, lai es intervijā nosaucu vārdus, ko arī iepriekš esmu minējis,
varbūt ne visus, un provocēju nākamo jautājumu bet vai jūs varat to pierādīt.
Nē, es to nevaru pierādīt, un acīmredzot arī kompetentas valsts iestādes to
pagaidām nevar pierādīt, jo pretējā gadījumā sekotu sodi un likumīgas
represijas. Latvijas oligarhi ir visiem labi zināmi, viņi ir kādi trīs četri.
Daži noiet no skatuves, daži nāk skatuvei tuvāk.
Par Baltic
international bank īpašnieku Valēriju Belokoņu dažkārt mēdz teikt, ka viņam ir
džentlmeņa komplekts, proti, banka, avīze un partija. Viņš varētu labi atbilst
JL izpratnei par to, kas ir oligarhi. Savukārt Einaram Repšem Belokoņam
piederošajā bankā ir ieķīlāti īpašumi vairāku miljonu latu vērtībā. Vai
neuzskatāt, ka esat politiski ietekmējams no šā cilvēka puses?
Man ar Belokoņa
kungu attiecības ir kā klientam ar baņķieri. Es kreditējos viņam piederošajā
bankā, un šie kredīti ir pilnā mērā nodrošināti ar pretī stāvošo nekustamā
īpašuma ķīlu. Jebkuras attiecības, gan no bankas puses, gan no manas puses, ir
pilnīgi skaidras. Vai nu es paredzētajā termiņā atdodu bankā aizņemto naudu,
vai banka var realizēt ķīlu, kas ir šim aizdevumam pretī. Procenti, ko es
maksāju šai bankai, ir vieni no lielākajiem, kādus es pēdējos gados Latvijas
kredītiestādēs esmu maksājis. Tāpēc šeit runāt par kādu īpaši labvēlīgu
sadarbību īsti nav pamata. Tad jau es tāpat varētu būt ietekmējams no maizes
pārdevēja, pie kura es katru dienu pērku sev nepieciešamo maizes kukulīti, vai
arī no jebkura cita. Ja runājam par oligarhiem, tad nekad ne no šīs bankas, ne
no Belokoņa kunga personiski nav bijusi ne mazākā vēlēšanās iesaistīties
jebkādos politiskajos procesos.
Mēs visi taču
televīzijā vēlēšanu naktī Belokoņa kungu redzējām tieši JL birojā?
Vēlēšanu naktī mūs
apmeklēja ļoti daudzi mūsu atbalstītāji. Tas, ka Valērija Belokoņa politiskās
simpātijas varbūt ir JL, par to es tikai priecājos un ne no viena neslēpju. Ja
palasām bagātnieku sarakstus, tad šķiet, ka Latvijā viņu ir simtiem. Droši vien
katram ir savas politiskās simpātijas. Tāpēc jau mēs katru bagātu cilvēku
nesaucam par oligarhu. Oligarhs ir cilvēks, kurš mērķtiecīgi īsteno savas
naudas ietekmi uz politiskajiem procesiem un kurš mērķtiecīgi īsteno varas
iegūšanas stratēģiju. Tik tiešām, cik man ir pieredze ar manas bankas vadītāju
Belokoņa kungu, viņš nekad nav izrādījis ne mazākās politiskās ambīcijas,
intereses vai mēģinājumus jebkā jaukties politiskajos procesos. Cita starpā,
oligarhi parasti vairās no mediju uzmanības un nekādā gadījumā nebūtu nākuši
vēlēšanu naktī uz partijas biroju. Tas, ka cilvēks atnāk apsveikt kādu viņam
simpātisku partiju, nav nekas nosodāms. Citādi būtu, ja Belokoņa kungs mēģinātu
ietekmēt kādus JL politiskus lēmumus vai kādus politiskus lēmumus Aizsardzības
ministrijā, Ministru kabinetā vai Saeimā. Ja kaut kas tāds notiktu, es būtu
pirmais, kas teiktu pagaidiet, tas nav pieņemami. Šīs lietas ir jānodala, tad
es eju uz citu banku. Bet nekā tāda nav. Līdz ar to dēvēt viņu par oligarhu
būtu nepamatoti un nepareizi. Ceru, ka drīzumā varēšu noņemt jebkurus
jautājumus no šīs problēmas, sašaurinot savu saimniecisko darbību, atmaksājot
kredītu bankai ar visiem procentiem un pasakot paldies par sekmīgo sadarbību.
Vai cerat tik ļoti
izdevīgi pārdot sev piederošos īpašumus, ka spēsiet bez problēmām atdot
kredītus?
Neapšaubāmi.
Latvietim nav jāvairās būt saimnieciski aktīvam un uzņēmīgam. Tikai, protams,
šī saimnieciskā darbība jādara godīgi un likumīgi. Tās ir divas elementāras
pamatprasības. Latviešu cilvēkam vajadzētu būt daudz aktīvākam un mācīties no
tiem Rietumu pasaulē ļoti populārajiem padomdevējiem, kuri saka, domājiet par
sevi nevis: es nevaru to atļauties un punkts, bet domājiet kā es to varētu
atļauties. Tas nav mans padoms, to es izlasīju grāmatā Bagātais tētis, nabagais
tētis, ko sarakstījis Roberts Kijosaki. Atšķirība ir ļoti būtiska. Pirmais
domāšanas veids es to nevaru atļauties, nevarēšu atļauties, punkts, un es vairs
par to nedomāju ir tāds kā kapa vāks, kā punkts uz i, kā vakars uz ezera. Ja
noskaņo sevi uz aktīvu pozīciju, kā es to varu atļauties, tiek rosinātas
smadzenes, cilvēks domā un izdomā, ko viņam darīt, lai viņš varētu atļauties
to, ko grib. Tas vedina uz uzņēmību, uz saimniecisku rosību, uz attīstību. Jo
vairāk izdotos šādu pieeju mūsu tautā propagandēt, jo mums vairāk būtu
rītdienas bagātu cilvēku. Līdz ar to par savu saimniecisko rosību nekaunos.
Manas saimnieciskās rosības pamatā ir bijuši ieguldījumi. To naudu, ko esmu
paņēmis kredītā, neesmu tērējis izpriecām vai rotaļlietām. Pamatā esmu to
ieguldījis zemē un nekustamajos īpašumos, un to attīstībā. Ja kāds grib redzēt
mana darba augļus, tad var apmeklēt atpūtas kompleksu Rāznas ezera krasā un
redzēt, ko no gruvešu kaudzes var pāris gadu laikā izveidot, protams, tur
ieguldot naudu un laiku. Es nebūtu pārdevis neko no saviem pašreizējiem
īpašumiem, ja mani uz to nespiestu, pirmkārt, vajadzība, otrkārt, arī zināmā
mērā politiskais process, kas liek, lai es būtu pilnīgi netraucēts savā
politiskajā darbībā. Ņemot vērā to, ka visi mani kredīti ir ieguldīti
saimnieciskos pasākumos, man nav nekādu problēmu pārdot savas saimnieciskās
darbības galarezultātu savus īpašumus, lai nokārtotu visas saistības ar
banku. Un ceru, ka paliks vēl pašam pāri.
Kad aicinājāt
cilvēkus saziedot jums to vienu miljonu, jūs jau tad solījāt, ka Einars Repše
visiem spēkiem pievērsīsies tikai politiskajai darbībai, taču jūs tā vietā
sākāt saimnieciski rosīgi iegādāties nekustamos īpašumus. Man šķiet, tāpēc jums
pārmet to saimniecisko darbību.
Jā, nu redziet, es
tūliņ labprāt un izsmeļoši atbildēšu. Tātad, pirmkārt, es jau savu apņemšanos
neesmu lauzis un tik tiešām savu pilnu laiku veltu politikai un valsts darbam.
Un to var simtprocentīgi teikt par to laiku, kad biju ministru prezidents, tad
es veltīju varbūt pat simt piecdesmit procentus no sava laika un spējām
politiskajam darbam. Arī atbildot uz otro jautājumu, vai man tajā laikā
netraucēja tas, ka toreiz savus brīvos līdzekļus un arī bankā aizņemtos
līdzekļus ieguldīju nekustamajos īpašumos? Nē, tas man netraucēja, jo pilnībā
šo darbu biju uzticējis profesionālām nekustamo īpašumu firmām. Un nevis es
strādāju, bet mana nauda strādāja un šīs firmas strādāja. Es šīm firmām maksāju
komisiju, lai tās atrod man labu ieguldījumu un to priekš manis arī nopērk. Es
kā ministru prezidents tur neieguldīju gandrīz nemaz no sava brīvā laika,
enerģijas un spēka. Es tur ieguldīju savu naudu. Bet tad atkal. Vai tad tiešām
būtu bijis labāk, ka es šo naudiņu, ko saņēmu, būtu vienkārši notērējis?
Manuprāt, tā ir ļoti saprotama un pat apsveicama rīcība naudu ieguldīt nākotnē.
Jo, redziet, nesaņēmu jau es gluži miljonu, es saņēmu 312 tūkstošus, no kuriem
ceturto daļu nomaksāju valstij ienākuma nodokļa veidā. Tas, kas palika pāri,
bija liela un ievērojama nauda, bet tā nespēj nodrošināt politisko darbību uz
visu atlikušo mūžu. It īpaši, ja to neuzmanīgi vai bezatbildīgi iztērētu.
Tāpēc, manuprāt, es izvēlējos pareizo ceļu. Nevis šo tautas doto kapitālu
tērēt, bet ieguldīt. Ieguldīt, lai nākotnē vairotu savu finansiālo neatkarību
un vairotu savu spēju nodarboties tieši ar sabiedrisko darbu un politiku.
Jūs uzskatāt, ka
jūsu ienākums no nekustamo īpašumu pārdošanas atļaus jums visu mūžu nodarboties
ar politiku. Vai jūs pats tad nekļūsiet par oligarhu?
Jā, es ļoti labprāt
atbildēšu uz visiem jūsu jautājumiem, arī uz šiem. Tas tiešām ir un bija mans
slēptais mērķis, lai es varētu caur saviem veiksmīgiem ieguldījumiem panākt
tādu stāvokli, ka es varu visus savu spēkus un enerģiju vērst sabiedriskam un
valsts darbam. Ja Dievs dos, tad vismaz daļēji tas būs īstenojies, kad man
izdosies sekmīgi pārdot savus ieguldījumus. Tādā gadījumā tik tiešām savas
dzīves laikā varēšu vairs neraizēties par dienišķo maizīti un jumtu virs savas
galvas. Vai es nekļūšu par oligarhu? Pirmkārt, tik bagāts gan nebūšu, lai mani
varētu pielīdzināt dažam labam, ko mēs mēdzam saukt par oligarhiem. Un
galvenokārt tāpēc, ka savu naudu es būšu ieguvis pilnīgi godīgā veidā un nebūt
ne vieglā ceļā. Liela nauda no debesīm nekrīt, vai vismaz par brīvu nekrīt.
Otrkārt, oligarhs ir cilvēks, kurš ar savu naudu mēģina taisīt politiku. Man
nav nolūka ar savu naudu taisīt politiku, jo politiku es varu pietiekami labi
taisīt ar savu galvu, ar savām rokām, ar savām organizatora prasmēm un varbūt
runas dāvanām. Ar to man pilnīgi pietiek, lai es varētu vadīt partiju un
sekmīgi strādāt politikā un valsts darbā. Man nav nepieciešama nauda, lai
ietekmētu politiku.
Vēl viena jūsu
problēma, kas saistās ar Belokoņa kungu. Belokoņa kungs tiek uzskatīts par tuvu
cilvēku persona non grata sarakstā iekļautajam krievu oligarham Borisam
Berezovskim. Savukārt ar šo cilvēku, proti, Belokoņa kungu, tuvas attiecības ir
arī jūsu biroja vadītājam Danam Titavam.
Redziet, man par to
ir teikuši. Jāsaka tā, citu cilvēku personiskajās lietās nejaucos. Ar to šobrīd
domājot Belokoņa kungu. Lai gan man pašam kā viņa bankas klientam ir labas
attiecības ar Belokoņa kungu, taču tas nenozīmē, ka man savukārt ir jebkādas
attiecības ar citiem Belokoņa kunga paziņām. Un es arī negrasos ne jaukties, ne
pētīt, vai tas ir taisnība, vai nav taisnība, ko runā par Berezovski. Cita
lieta, ka man nepatīk šīs saiknes, kas tiek vilktas. Tas arī ir viens no
iemesliem, kāpēc es saku labi, mēģināšu savu saimniecisko darbību sašaurināt
un savas saistības ar banku nokārtot, lai tur nevarētu vilkt pat šķietamas
paralēles. Taču, kā viduslaikos mēdza teikt, mana vasaļa vasalis nav mans
vasalis, un mana drauga draugs nav mans draugs.
Redziet, problēma
ir tā, ka šī ir Aizsardzības ministrija un šeit ir pielaide valsts noslēpumam.
Berezovskis ir iekļauts persona non grata sarakstā. Iekšlietu ministra biroja
vadītājas Ilonas Līces vīra sakari ar Berezovski maksāja amatus gan viņai, gan,
iespējams, iekšlietu ministram. Varbūt jums tomēr vajadzētu vismaz pajautāt
jūsu biroja vadītājam Titava kungam, ko viņš apspriež ar Belokoņa kungu?
Neielaižoties
detaļās, kurās mums nav tiesību ielaisties, ja mēs runājam par Līci un citām
dīvainām parādībām, kas tik tiešām saistās ar Berezovski un Latvijas valsti.
Tur strādā kompetentas valsts iestādes, viņu rīcībā ir nepieciešamā
informācija, un ticiet man, ka šis jautājums tiek profesionāli izskatīts.
Vai jūs uzskatāt,
ka tas bija pareizi, ka Boriss Berezovskis tika iekļauts persona non grata
sarakstā? Kā jūs pats balsojāt Nacionālās drošības padomē?
Tas, kas tiek
runāts Nacionālās drošības padomē, ārpus tās sienām netiek komentēts. Līdz ar
to uzskatu, ka tas ir ļoti nožēlojami, ka no Nacionālās drošības padomes vispār
jebkāda informācija par šo lietu ir izskanējusi. Ja to ir devis kāds no
Nacionālās drošības padomes locekļiem, tad tas ir vairāk nekā nožēlojami. Es
ļoti ceru, ka ministru prezidenta ierosinātā izmeklēšana vainagosies
panākumiem. Jūs sapratīsiet, ka arī šo lietu es nekomentēšu, nevis tāpēc, ka
man nebūtu ko teikt, bet tāpēc, ka tas neatbilst pareizai praksei.
Tomēr domāju, ka ir
pieņemts izsvērts lēmums, un pagaidām lietas ir tādas, kādas viņas ir. Vai nu
ir jārunā skaidri un gaiši par visām tēmām, bet es to nedarīšu, jo to ierobežo
apstākļi, vai jāaprobežojas ar konstatējumu, ka kompetentas Latvijas institūcijas
ir pieņēmušas lēmumu, kurš ir spēkā un acīmredzot ir pamatots. JL un
sabiedrības reakcija piespiež premjeru piekāpties
Ināra
Egle, Diena 11/22/05 Premjers
piekrīt azartspēļu likuma pārskatīšanai un grib uzņemties iniciatīvu, ko izdara
citi.
Premjers Aigars
Kalvītis (TP), kas pirms nedēļas īpašā ārkārtas tikšanās reizē kategoriski
noraidīja Jaunā laika lūgumu uz nedēļu atlikt izložu un azartspēļu likuma
izskatīšanu, pirmdien paziņoja, ka piekrīt diskusijai par šo likumprojektu, tā
atvēršanai un skatīšanai parastajā kārtībā, nevis kā steidzamu. "Koalīcija
ir sadalījusies divās daļās, šis jautājums netika izdiskutēts un ir ieguvis
milzīgu emocionālu fonu," sacīja A.Kalvītis, atzīstot, ka pēc atvaļinājuma
nebija objektīvi izvērtējis situāciju. Tagad viņš esot gatavs vadīt darba grupu
un uzņemties personīgu atbildību par likuma labojumu sagatavošanu.
Taču koalīcijas
partneri ideju par darba grupu neuzskatīja par lietderīgu. Viens no LPP
līderiem Ainārs Šlesers bija ieradies uz koalīcijas padomi ar LPP sagatavotajām
izmaiņām izložu un azartspēļu likumā un ieguva JL pārstāvju atbalstu to
tūlītējai iesniegšanai Saeimā. LPP piedāvājums līdzinās tiem šā biznesa
nosacījumiem, kas ir noteikti ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem
galvaspilsētā. LPP paredz, ka kazino var izvietot tikai viesnīcās ar vairāk
nekā simt guļvietām, kā arī liedz azartspēles personām, kas nav sasniegušas 21
gada vecumu (likumā ir atļauts no 18 gadu vecuma). Lai arī koalīcijas partneri
nav gatavi piekrist visiem LPP ierosinājumiem, viņi šo projektu izmantos, lai
pēc iespējas drīzāk atvērtu pagājušajā ceturtdienā pieņemto likumu.
Uz jautājumu, vai tas
nemazina premjera vadītās darba grupas lomu, JL frakcijas vadītājs Kārlis
Šadurskis atbildēja: "TP finanšu ministrs šo likumprojektu sagatavoja, un
toreiz tas bija labs. Pēc tam TP deputāts [Mihails Pietkevičs] projektu
sagandēja, bet TP premjers tagad veidos darba grupu. Tā, manuprāt, nav
nepieciešama. Ir jāatver likums, un deputātiem jādara darbs." JL pārstāvis
uzskata, ka likumā var pastiprināt valsts tiesības regulēt šo biznesu, taču
tajā pašā laikā ir jādod tiesības arī pašvaldībām noteikt ierobežojumus
atbilstoši savas teritorijas specifikai.
Arī Dienas aptaujātie
pašvaldību vadītāji, kuru lielākā daļa pārstāv ar Tautas partiju un Zaļo un
Zemnieku savienību saistītās pašvaldības, cer Saeima veiks izmaiņas likumā.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis ir lūdzis Valsts
prezidenti Vairu VīķiFreibergu nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kas
atdotu pašvaldībām atņemtās tiesības. Prezidente tomēr nesteigsies to darīt,
norādot, ka tas būtu populistiski nākamajā rītā pēc tam, kad savu gribu ir
paudis Saeimas vairākums. "Ir jāmeklē līdzsvars, lai neapdraudētu
uzņēmējdarbību, bet arī nepakļaujot sabiedrību atkarībai no azartspēlēm,"
teica prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, norādot, ka prezidente
nopietni sekos līdzi šim jautājumam.
Ventspils dome, kuras
izveidotā darba grupa ir sākusi gatavot saistošos noteikumus par azartspēļu
izvietojumu pilsētā, nedomā šo darbu pārtraukt, Dienai sacīja darba grupas
vadītājs, domes izpilddirektora vietnieks Aldis Ābele. "Mēs noteiksim šīs
teritorijas un savu viedokli nemainīsim," sacīja pašvaldības pārstāvis.
Viņš pauda, ka "Ventspilī tā nav kliedzoša problēma, jo skolēnu vidē
pārkāpumu nav un veiktajā monitoringā ir novērota ļoti neliela spēļu namu
noslodze zālē ar 20 spēļu automātiem ir trīs četri cilvēki." Ventspils,
Valmieras un vēl vairāku pašvaldību pārstāvji apšaubīja iespējas azartspēles
izvietot viesnīcās. Savukārt JL pārstāvis K.Šadurskis sacīja: "Ja lielie
spēlmaņi gribēs spēlēt Ventspilī un Valmierā, tad lai uzceļ tur arī
viesnīcas."
Premjers A.Kalvītis
nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc TP nav konsultējusies ar savu pašvaldību
vadītājiem, kas turklāt dažas dienas pirms projekta izskatīšanas Saeimā bija
uzaicināti frakcijā uz sapulci. Premjers esot tajā laikā bijis atvaļinājumā un
uz tikšanos ar JL ieradies tieši no lidmašīnas. Taču A.Kalvītis apsolīja, ka
likuma pilnveidošanas laikā tiks uzklausīts arī pašvaldību viedoklis.
***
VIEDOKĻI: Kā vērtējat
aizliegumu pašvaldībām regulēt azartspēļu izvietojumu?
Andrejs Ceļapīters
(TP), Madonas mērs:
Mēs esam noteikuši
teritorijas, kur drīkst atrasties azartspēļu zāles un kur tās ir aizliegtas.
Noteikumus pieņēmām pirms gada. Ja kvalitatīvs regulēšanas mehānisms ir
nodrošināts likumā ar tendenci samazināt šā biznesa attīstību, nebūs problēmu,
bet, ja ir kāda brīva teritorija, problēmas sāksies. Šā biznesa izvietošanu
pieļaujam vienā ielā, kur ir darījumu rajons un nedzīvojamais fonds.
Aivars Lācaruss (TP),
Talsu mērs:
Mani Saeimas lēmums
sarūgtināja, jo pašvaldības noteikumi ir pieņemti pēc ilgām diskusijām un
viedokļu saskaņošanas ar azartspēļu biznesa pārstāvjiem, lai nosacījumi
apmierinātu visas puses. Publiski tas ir ļoti jutīgs likums, kas gan skar
nelielu sabiedrības daļu, bet kāpēc bija jāiegulda tik liels darbs, ja šīs
pašvaldību tiesības ir atceltas? Nav skaidrs, kāpēc vienas pilsētas un varbūt
viena kvartāla dēļ tagad jācieš visai Latvijai.
Inesis Boķis (TP),
Valmieras mērs:
Valmieras dome ir
noteikusi vietas, kur var atrasties spēļu zāles, un pašvaldībām tiesības
regulēt azartspēļu biznesu ir jāsaglabā. Vietējie deputāti vislabāk var
izvērtēt, kur spēļu zāles varētu atrasties, lai netraucētu sabiedrības
interesēm. Šis būs viens no jautājumiem arī pilsētas teritoriālā plānojuma
apspriešanas gaitā. Par azartspēļu izvietošanu viesnīcās var runāt Rīgā, tas ir
tīrs rīdzinieku skatījums. Te es redzu trešo grāvi ja ieliks spēļu zāles mūsu
viesnīcās, kur tām nemaz nav vietas, kur liksim ciemiņus?
Andris Rāviņš (ZZS),
Jelgavas mērs:
Es jau savai partijai
pateicu, ko par viņiem domāju pēc balsojuma, kas liedz pašvaldībām izdot
noteikumus par azartspēļu vietām. Mums bija paredzēts ceturtdien domes sēdē tos
skatīt, lai ierobežotu azartspēļu izvietojumu pilsētas centrā. Tagad jautājumu
izņēmām no darba kārtības. Katra pašvaldība ir tiesīga par savu teritoriju
uzņemties atbildību, un nevar visām ar vienu likumu noteikt šā biznesa vietas.
Uldis Sesks (Liepājas
pilsētas partija), Liepājas mērs:
Liepāja ir pirmā
pašvaldība, kas jau kopš 2002.gada ierobežojusi spēļu zāļu izplatību savā
teritorijā, lai aizsargātu pilsētas centru. Vairākas Saeimas komisijas ir
braukušas iepazīties ar mūsu pieredzi. Ceru, ka Saeima pārskatīs savu lēmumu
mums ir divas gājēju ielas, un mēs nevēlamies, lai tās pārvērstos par spēļu
elli. Pašvaldībām ir jāatstāj tiesības pašām lemt, kur būs gājēju ielas un kur
izvietot azartspēļu biznesu.
Neatbalsta partiju
dibinātāju skaita palielināšanuLETA
11/22/05 Saeimas Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija šodien, divas reizes balsojot, noraidīja
apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu palielināt
partiju dibinātāju minimālo skaitu no līdzšinējiem 200 līdz 500 Latvijas
pilsoņiem.
Izskatot jaunā Politisko
partiju likuma projektu, pret šo TB/LNNK priekšlikumu kopā ar kreiso partiju
frakciju deputātiem nobalsoja arī Tautas partijas frakcijas deputāti Jānis
Lagzdiņš un Vineta Muižniece. Skaidrojot savu nostāju Muižniece sacīja, ka TP
iestājas par partiju biedru skaita palielināšanu, bet "to nedrīkst darīt
administratīvām metodēm".
Komisija atbalstīja
partijas "Jaunais laiks" frakcijas priekšlikumu noteikt, ka politiskā
partija ir tiesīga piedalīties vēlēšanās ne agrāk kā gadu pēc reģistrācijas. Šī
norma attiektos uz Saeimas, pašvaldību, domju vai padomju, kā arī uz Eiropas
Parlamenta vēlēšanām.
Politisko partiju
likumā plānots noteikt, ka partiju apvienību var dibināt divas vai vairākas
likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas, tomēr partiju apvienībai būs
aizliegts dibināt citu partiju apvienību.
Jaunajā likumā
iecerēts noteikt stingrākus nosacījumus partiju darbībai. Likums paredz, ka
partijas darbība tiks izbeigta ar valdes lēmumu, ja tās biedru skaits
samazināsies un būs mazāks par 150 biedriem.
Partijas darbība tiks
izbeigta arī, ja kopš savas dibināšanas tā nebūs iesniegusi kandidātu sarakstu
pēc kārtas divās Saeimas kārtējās vēlēšanās un divās pašvaldību kārtējās
vēlēšanās.
Biedru sapulces
lēmums par partijas darbības izbeigšanu būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to
nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.
Kā līdz šim, partijas
darbību varēs izbeigt arī ar tiesas nolēmumu, ja partija neizpildīs tiesas
nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērsīs
likuma pārkāpumu, kura dēļ tās darbība būs apturēta.
Repše vairs necer uz
51% Saeimā un gatavs kompromisiemDELFI
11/22/05 Partijas
Jaunais Laiks (JL) līderis Einars Repše, kas 8.Saeimas vēlēšanās startēja kā
nesamierināms cīnītājs pret pastāvošo politisko sistēmu, gadu pirms 9.Saeimas
vēlēšanām atzīst, ka JL politikā ienācis, nesaprotot kā var pārvaldīt valsti
tā, kā to redzējām pirms tam, un vairs necer uz 51% vēlētāju balsu.
Repše intervijā
Neatkarīgajai Rīta Avīzei atzina ja šodien būtu vēlēšanas, mēs varētu
cīnīties par to pašu rezultātu, ko saņēmām iepriekšējās vēlēšanās. Tagad es
neņemos apgalvot, ka mēs varētu iegūt 51%.
JL līderis atzina, ka
dzīves izpratne pa šiem četriem intensīvas politiskās darbības gadiem mums ir
krietni pilnveidojusies. Galvenais secinājums ir tas, ka dzīvi cilvēki vien
visi esam. Visi esam vienas tautas pārstāvji labi, slikti, kreisi vai labēji,
visi dzīvojam vienā valstī, kuras liktenis un dzīves kvalitāte ir atkarīgi no
tā, kā mēs spēsim sastrādāties un Latvijas valsti pārvaldīt.
Man tas bija ļoti
būtisks pagrieziena punkts, kad sapratu diplomātijā pazīstamā teiciena nozīmi,
ka vissliktākais miers vienmēr būs labāks par vislabāko karu. Cilvēki strīdas
pat savās ģimenēs. Tik tiešām politikā mēs ienācām, nesaprazdami, kā var
pārvaldīt valsti tā, kā to redzējām pirms tam. Un tam kā pretnostatījumu
gribējām veidot savu politiku, laikrakstam klāstīja Repše.
Nācām ar ļoti asiem
uzstādījumiem. Bijām jauns spēks, tāpēc pret mums bija pretdarbība, ne vienmēr
ar tīriem līdzekļiem, kas konfrontāciju tikai pastiprināja. Jā, mēs nostājāmies
uz kara takas, izveidojām vienu nometni. JL bija dots vislielākais mandāts,
tomēr pārstāvējām tikai ceturto daļu no Latvijas balsstiesīgajiem
iedzīvotājiem. Tādēļ mēs veidojām blokus, JL politisko darbību skaidroja
partijas līderis.
JL vadītājs atzina,
ka partija politikā apmetuši lielu kūleni, kas man ir licis padomāt, ka laikam
labāk ir nenonākt galējībās. Mūsu tauta ir pārāk maza, un viņai priekšā stāv
pārāk nopietni uzdevumi, lai mēs šķaidītu savu spēku nevajadzīgā un destruktīvā
pretstāvēšanā.
Zemnieku Savienībai
būs jāatmaksā nelikumīgie ziedojumiDELFI
11/22/05 Augstākās
tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments otrdien atzina par nepamatotu
un noraidīja Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība kasācijas
sūdzību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu, ar kuru
LZS tika uzdots atmaksāt 2002.gadā pretrunā ar Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumu saņemtos ziedojumus 55 120,80 latu apmērā. AT Senāta
spriedums nav pārsūdzams.
KNAB Sabiedrisko
attiecību nodaļā informēja, ka, veicot LZS iesniegtās 2002.gada finansiālās
darbības deklarācijas un saņemto ziedojumu likumības pārbaudi, KNAB konstatēja,
ka pretrunā ar likumu (spēkā līdz 26.06.2002.) saņemti ziedojumi kopsummā par
32 769,68 latiem, kuri skaidrā naudā iemaksāti tieši partijas kasē.
Savukārt finanšu
līdzekļi kopsummā par 22 360,12 latiem saņemti ziedojumos, kuri arī iemaksāti
nevis bankas kontā, bet tieši partijas kasē skaidrā naudā un kuri pārsniedza
100 latus, tādējādi pārkāpjot likumā (spēkā no 27.06.2002.) noteikto limitu
ziedojumiem skaidrā naudā.
Ar KNAB lēmumu
partijai tika uzdots atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus valsts
budžetā. Šo lēmumu LZS pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā un tā
apmierināja partijas sūdzību. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa apelācijas
instancē un AT Senāta Administratīvo lietu departaments kasācijas instancē to
noraidīja, atzīstot KNAB lēmuma tiesiskumu.
Pirms tam visās trīs
tiesu instancēs tika izskatīta arī Latvijas Zaļās partijas sūdzība par KNAB
lēmumu uzdot atmaksāt pretrunā ar likumu saņemtos ziedojumus 6 445 latu apmērā.
Pēdējā kasācijas instancē AT Senāta Administratīvo lietu departaments
7.jūnijā noraidīja LZP sūdzību un partija atmaksājusi valsts budžetā
pretlikumīgos ziedojumus.
Savukārt 29.novembrī
kasācijas instancē tiks skatīta Zaļo un zemnieku savienības sūdzība par KNAB
lēmumu uzdot atmaksāt pretrunā ar likumu saņemtos ziedojumus 29 100 latu
apmērā. Arī šajā gadījumā Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi, bet
Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi ZZS sūdzību.
Kalvītis: pirms
vēlēšanām partijas grib tērēt miljonusLETA 11/22/05 Pirms 9.Saeimas vēlēšanām gaidāmi daudzi
partiju priekšlikumi, kuru realizēšana būtu nepieciešami miljoni latu, otrdien
intervijā "Radio SWH" izteicās Ministru prezidents Aigars Kalvītis
(TP).
Runājot par pretrunu
pastiprināšanos starp koalīcijas partneriem pirms vēlēšanām, premjers sacīja,
ka valdības darba kārtībā ir daudzi jautājumi, īpaši saistībā ar inflācijas
ierobežošanu un konkurētspējas palielināšanu.
Patlaban ir grūti
novērtēt, kādos jautājumos un kā partijas pirmsvēlēšanu laikā pozicionēsies.
Pašlaik ir vērojamas dažādas iniciatīvas, kas parādās katru dienu. Piemēram,
Zaļo un zemnieku savienība vakar nāca klajā ar iniciatīvu panākt, lai
pamatskolas audzēkņi saņemtu mācību grāmatas bez maksas.
"Mēs zinām, cik
tas maksā. Mēs jau vienu daļu valsts naudas šādiem mērķiem ziedojam. Es domāju,
ka nāks daudz šādi priekšlikumi, kuri prasīs miljoniem daudz naudas, bet kuri
diezin vai būs viegli realizējami," sacīja politiķis.
Jaundžeikars:
prioritāte ir sociālo parādu segšana
DELFI 11/22/05 Iekšlietu
ministrs Dzintars Jaundžeikars, tiekoties ar Latvijas Policistu biedrības (LPB)
pārstāvjiem, atzina, ka ministrijas prioritāte ir sociālo garantiju parādu
darbiniekiem segšana, jo neviena cita valsts iestāde nav parādā darbiniekiem
tādos apjomos un tik ilgi.
Ministrijas Preses
centrā informēja, ka tikšanās laikā ministrs ar LPB pārstāvjiem pārrunāja
Iekšlietu ministrijas (IeM) kadru politiku, iespējas mazināt un apturēt
darbinieku aizplūšanu no policijas, atalgojuma un sociālo garantiju, kā arī
policijas darbinieku apmācības jautājumus. Tāpat apspriestas likumdošanas
aktualitātes IeM iestāžu darbinieku dienesta gaitu reglamentējošā likumdošana
un jaunā Kriminālprocesa likuma ieviešana.
LPB pārstāvji
norādīja, ka galvenā policijas ierindas darbinieku problēma šobrīd ir
neskaidrība par nākotni atalgojumu, sociālajām garantijām un vietu un lomu
policijas attīstībā kopumā.
Iekšlietu ministrs
uzsvēra, ka galvenā IeM prioritāte pašlaik ir sociālo garantiju parādu
darbiniekiem segšana. Neviena cita valsts iestāde nav parādā saviem
darbiniekiem, īpaši tādos apjomos un tik ilgu laiku, sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka
process ir jau veiksmīgi uzsākts jau šogad darbiniekiem izmaksās bērna
piedzimšanas pabalsta parādus un daļu atvaļinājuma pabalsta parādu, taču vēl
jāsedz atlikusī atvaļinājuma pabalsta parāda daļa par kopumā 7,5 miljoniem
latu.
Tāpat nozīmīga
iekšlietu ministra darbības prioritāte būs panākt skaidru policistu, robežsargu
un ugunsdzēsēju atalgojuma pieauguma perspektīvu, lai esošie un potenciālie
darbinieki skaidri zinātu, cik viņi saņems turpmākajos gados.
TB/LNNK pieļauj
referendumu par Pilsonības likumu
DELFI 11/23/05 Apvienība
Tēvzemei un brīvībai/LNNK tuvāko nedēļu laikā ierosinās Saeimai grozīt
Pilsonības likumu, lai noteiktu stingrākās prasības naturalizācijas procesam,
apturētu naturalizācijas tempus un noteiktu arī stingrākās prasības pilsonības
pretendentiem. Tēvzemieši neizslēdz, ka Saeimas noraidošās nostājas gadījumā,
varētu ierosināt rīkot referendumu par šiem grozījumiem, tiesa, pašlaik šīs
variants netiek apspriests.
Apvienības frakcijas
vadītājs Māris Grīnblats portālam Delfi sacīja, ka šonedēļ paredzēta partijas
konference par pilsonības likuma jautājumiem un kad diskusija partijā
noslēgsies, apvienība sniegs savus priekšlikumus Saeimā. Tas varētu notikt
decembrī.
Tēvzemieši vēlas
veicināt diskusiju arī Saeimā un cer, ka nacionāli domājošie deputāti atbalstīs
TB/LNNK ierosinājumus. Ja mūsu priekšlikumi tiks noraidīti, tad vēlāk var
rasties jautājums arī par tautas nobalsošanu, pieļāva Grīnblats.
Viņš nevarēja
prognozēt, kā apvienība rīkosies, ja Saeima atbalstīs tikai dažus
priekšlikumus, uzsverot, ka par to TB/LNNK varēs lemt pēc grozījumi
izskatīšanas parlamentā.
Negūst pietiekamus
pierādījumus kriminālprocesa uzsākšanai par informācijas noplūdi no NDP sēdesLETA 11/23/05 Izvērtējot iespējamo informācijas noplūdi
no Nacionālās drošības padomes (NDP) sanāksmes, Satversmes aizsardzības birojs
(SAB) nav guvis pietiekamus pierādījumus kriminālprocesa uzsākšanai par valsts
noslēpuma izpaušanu, trešdien pēc NDP sēdes informēja Ministru prezidenta
Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītājs Jurģis Liepnieks.
Jau ziņots, ka pēc
iepriekšējās NDP sēdes, kurā tika lemts par uzņēmēja Borisa Berezovska
iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, no viņa pēc tam publiskajiem
izteikumiem varēja noprast informētību par slepenajā padomē spriesto.
Berezovskis gan vēlāk
noliedza, ka viņam kāds no padomes locekļiem būtu stāstījis par sēdē runāto.
Arī demisionējušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kas tika minēts kā
iespējamais informācijas paudējs, to noliedza.
Kalvītis bija uzdevis
SAB pārbaudīt iespējamo informācijas noplūdi no NDP sēdes. SAB atzinums ir
slepens.
NDP sēdes ir slēgtas,
to diskusijas ir valsts noslēpums.
Jēkabsona gods
nomazgāts balts
Māra Jansone,
LNT Ziņas 11/23/05
Ērika Jēkabsona gods nomazgāts balts. Uz bijušā iekšlietu ministra
sirdsapziņas vairs neguļ valsts noslēpuma izpaušana. Kopš dienas, kad radās
aizdomas, ka Jēkabsons skandalozajam miljardierim Borisam Berezovskim
izstāstījis par norisēm Nacionālās drošības padomē pagājis mēnesi. Iespējamo
pārkāpumu izvērtējis SAB. Tomēr tikai trešdien biroja secinājumi nonāca
atklātībā.
Līdz ar Maskavas
nemīlētā uzņēmēja Borisa Berezovska, šogad jau otro Latvijas apmeklējumu, tieši
pirms diviem mēnešiem, sākās arī bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkambsona
melnās dienas viņš zaudējis gan amatu, gan partiju. Par bijušo ministru
klājās nelāga aizdomu ēna par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu. Proti,
Jēkabsons it kā izstāstījis Brezovskim, kas runāts Nacionālās drošības padomes
sēdē, kad tā lēma par uzņēmēja iekļaušanu valstij nevēlamo cilvēku sarakstā.
SAB premjeram
ziņojumu par to vai Jēkabsons ir vai nav izpaudis valsts noslēpumus sniedza jau
oktobra beigās. Tomēr premjers šo informāciju neizpauda, jo arī tā esot valsts
noslēpums. Skaidrību Aigars Kalvītis solīja pēc Nacionālās drošības padomes
sēdes, kuru pirmo valdības vadītājs grib iepazīstināt ar biroja atzinumu.
Trešdien Jēkabsona gods nomazgāts balts. Premjers publiski paziņoja, ka
pierādījumu par noslēpuma izpaušanu nav.
Aigars Kalvītis,
Ministru prezidents: Izmeklēšanas gaitā nav gūti pietiekami pierādījumi, lai
varētu ierosināt krimināllietu par valsts noslēpuma izpaušanu. Līdz ar to šis
jautājums tiek noslēgts.
Report.: Jēkabsons no
amata atkāpās pirms mēneša. Viņš atzina, ka šis lēmums daļēji saistīts ar
ažiotāžu, ka bija sacelta ap viņa un Brezovska attiecībām. Savukārt pirms
nedēļas Jēkabsons aizgāja no paša savulaik vadītās Pirmās partijas, jo tā
grasījās pati atbrīvoties no savas melnās avis.
Kučinskis neatsauks
reģionu likumu
Ināra
Egle, Diena 11/24/05 Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) nepiekāpsies Zaļo
un Zemnieku savienībai, kas prasa atsaukt reģionu veidošanas likumu. Ministrs
plāno to iesniegt valdībā pēc divām nedēļām. Likums paredz piecu reģionu
izveidošanu, un pret to skaitu iebildusi Lielo pilsētu asociācija. Taču
M.Kučinskis, kam piektdien paredzēta tikšanās ar Ventspils mēru Aivaru
Lembergu, cer vienoties ar ietekmīgo pašvaldības vadītāju par visiem pieņemamu
risinājumu.
ZZS frakcijas
vadītājam Augustam Brigmanim nekas nebija zināms par minēto tikšanos, taču
lielo pilsētu viedoklis frakcijai esot bijis svarīgs lēmuma pieņemšanā. ZZS,
kas vienmēr bijusi par vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām (projektā paredzētas
deleģētās), nepiekrīt arī funkciju sadalījumam un citām projekta normām, jo
uzskata, ka tās vērstas uz centralizāciju. Līdz ar reģionu pašvaldību izveidi
darbību beigtu tagadējās 26 rajonu padomes.
M.Kučinskis norādīja,
ka ir daži rajoni, kuros paredzēti daži novadi un kuru padomē darbotos divi vai
trīs tās locekļi. Rajonu padomi veido vietējo pašvaldību priekšsēži. Ministrs
uzskata, ka reģionālā attīstība nav iespējama bez vidējā reģiona posma.
Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Pašvaldību savienībai, kas, tāpat kā Pilsētu
savienība, Novadu apvienība, Pagastu apvienība, piekritusi reģionu veidošanai.
Piecus reģionus atbalsta arī lielākā koalīcijas frakcija Jaunais laiks. Tas
nozīmē, ka projektu iespējams pieņemt arī bez ZZS balsīm.
Gadsimta prāvā...
Gadsimta prāva
pēdējā cerība BB kreditoriem
Ritums
Rozenbergs, Uldis Dreiblats, NRA 11/23/05 Šodien
paredzēts sākt gadsimta prāvu Rīgas apgabaltiesa sāk skatīt Bankas
"Baltija" (BB) likvidatora prasību par 185 596 155 latu piedzīšanu no
Latvijas Bankas.
Tik liela summa līdz
šim Latvijas tiesās nav dzirdēta. Iepriekš lielākā summa, kas pieteikta
Latvijas tiesās, ir bijusi BB likvidatora 26,9 miljonu latu civilprasība
krimināllietā pret bijušajiem BB vadītājiem Aleksandru Laventu un Tāli
Freimani, kā arī viņu darījumu partneri Alvi Līdumu. Tiesa šo prasību atstāja
bez izskatīšanas.
Tomēr vēl nav zināms,
vai prāva šodien tiešām sāksies, jo BB likvidators Latvijas Bankas advokātu
Romualdu Vonsoviču ir apsūdzējis interešu konfliktā un pāriešanā pretējā pusē.
Ja tiesa atzīs, ka R. Vonsovičs tiešām ir nonācis interešu konfliktā, tad
process tiks atlikts uz ilgu laiku, dodot Latvijas Bankai iespēju izvēlēties
citu advokātu, bet advokātam iepazīties ar visai apjomīgo un nopietno lietu.
Par lietas nopietnību liecina kaut vai tas, ka prasība ir uz 52 lapām, bet
pievienotie dokumenti uz 1536 lapām. Dokumenti visticamāk atspoguļo vairāk
nekā desmit gadu senus notikumus BB kraha aizmetņus, kas meklējami jau 1993. gadā,
amatpersonu riņķadanci bankas agonijas laikā 1995. gada ziemā un pavasarī, kā
arī to, kā atbildīgās amatpersonas glāba savu ādu un mundiera godu, sākot no
1995. gada maija beigām.
Lai gan kopš BB
darbības apturēšanas 1995. gada 22. maija ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi un
zaudējuma sāpes (savus ietaupījumus BB zaudēja katra ceturtā Latvijas ģimene)
lielākoties ir izsāpētas, vecie parādi nav un nevar būt aizmirsti. Pasaules
prakse liecina, ka parādi nekad netiek aizmirsti un tiek atminēti pat pēc daudziem
gadu desmitiem.
Jāatceras kaut vai
daži pēdējā laika skaļākie notikumi, kad bankas un arī valstu valdības ir
piedalījušās pat grūti fiksējamu, pirms 50 gadiem ietaisītu parādu maksāšanā.
1998. gadā Šveices bankas paredzēja 1,25 miljardus dolāru izmaksāt holokausta
upuriem un viņu tuviniekiem kā kompensāciju par kara laikā ebrejiem atņemto
vērtību noguldījumiem šajās bankās. Savukārt 2003. gadā Vācijas valdība
piekrita izmaksāt kompensācijas par vergu darbu (nesamaksāto algu) kara laikā
kopumā 5,1 miljardu eiro.
BB likvidatora, kura
funkcijas tiesa uzticējusi SIA BDO Invest Rīga, prasība pret Latvijas Banku
faktiski ir ceturtais mēģinājums iegūt naudu, lai beidzot varētu norēķināties
ar BB kreditoriem.
Pirmais mēģinājums
bija uzreiz pēc BB kraha 1995. gada maijā, kad Latvijas Banka un Finansu
ministrija uzņēmās drosmi "garantēt noguldījumu saglabāšanu" un
"nodrošināt nepieciešamo finansējumu". Šis mēģinājums tūlīt arī
izgāzās Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes padomnieks Uldis Klauss
kļuva par BB vienīgo pārvaldītāju (prezidentu, padomi un akcionāru pilnsapulci
vienā personā) un pēc īslaicīgas iepazīšanās ar situāciju paziņoja, ka
"banka ir tukša" un ka tās zaudējumi tuvojas 200 miljoniem latu.
Valsts tobrīd, protams, nevarēja pildīt solījumus un tiešām izmaksāt
"garantētos noguldījumus", jo tas padziļinātu finanšu krīzi un
novestu pie hiperinflācijas. Salīdzinājumam valsts kopbudžets 1994. gadā bija
890 miljoni latu.
Tomēr šīs 1995. gadā
dotās garantijas nepārprotami tiks cilātas gadsimta prāvā, tāpat kā tiks ķidāta
U. Klausa līdz šim nezināmā darbība bankā BB likvidatora prasībā ir norādīts,
ka šajā laikā no bankas pazuduši daudzi ļoti svarīgi dokumenti.
Otrs mēģinājums atgūt
naudu ilga vairākus gadus, kuru laikā tika atgūti daudzi nelieli kredīti un
divas lielas summas no kredītu galvotājiem Latvenergo (5 miljoni latu) un
Ventspils naftas (4,5 miljoni dolāru). Šīs summas BB izdevās atgūt, lai gan
kredītgarantijas no abiem valsts uzņēmumiem tika nepārprotami izkrāptas.
Vairākus šo notikumu
dalībniekus piemeklēja traģisks liktenis ar sirdstrieku mira Latvenergo
prezidents Gunārs Koemecs, vēlāk no lapsenes kodiena mira energokompānijas
galvenais grāmatvedis Leons Marcinkuss (neviens netic, ka šie cilvēki miruši
dabīgā nāvē). Tika notiesāts bijušais enerģētikas ministrs Andris Krēsliņš,
vairākus gadus cietumā nosēdēja uzņēmējs Armands Stendzenieks. Pārējie gan tika
cauri ar izbīli.
No iekasētajām summām
1999. gadā noguldītājiem sāka izmaksāt kompensācijas. To summa vienam
noguldītājam nepārsniedza 140 latu.
Trešais mēģinājums
atgūt naudu bija bankas likvidatoru vēršanās pret BB auditoru
Coopers&Lybrand Stokholmas apgabaltiesā ar aptuveni 150 miljonu latu
prasījumu. Šis mēģinājums izgāzās, jo tiesa atzina, ka auditori nav vainīgi un
atbildība jāuzņemas tam, kuram ar likumu bija uzlikts pienākums uzraudzīt banku
sektoru Latvijas Bankai.
Pēc šāda Stokholmas
apgabaltiesas sprieduma loģisks ir ceturtais mēģinājums atgūt BB kreditoru
naudu prasība pret Latvijas Banku.
Stokholmas
apgabaltiesas materiāli, kas plašākai publikai kļuva zināmi tikai pirms gada,
atklāja šokējošus faktus. Tie pilnībā disonēja ar to informāciju, kas palikusi
atmiņā 1995. gada notikumu laikabiedriem ka Latvijas Banka nav bijusi
informēta par briestošo banku krīzi un Lavents ar Freimani noziedzīgi
izmantojis augsto valsts amatpersonu uzticēšanos.
Patiesībā Latvijas
Banka par BB bēdīgo stāvokli zinājusi jau kopš 1994. gada sākuma (pusotra gada
pirms BB darbības pārtraukšanas!), tomēr nav darījusi neko, lai ierobežotu tās
darbību.
Tas, piemēram, noveda
pie tā, ka 1994. gadā dažu mēnešu laikā noguldījumu apjoms BB palielinājās par
62 miljoniem latu.
Ko nozīmē šī summa?
Ja Latvijas Banka būtu pildījusi savus pienākumus un reaģējusi uz BB slikto
stāvokli, aizliedzot tai pieņemt noguldījumus, vismaz šī summa būtu palikusi
iedzīvotāju rīcībā.
Tāpat 1994. gada 9
mēnešu laikā kredītu apjoms palielinājās par 40 miljoniem latu. Ko nozīmē šī
summa? Lielākā daļa BB izsniegto kredītu bija "uzraugāmie",
"zemstandarta", "šaubīgie" un "zaudētie". Ja
Latvijas Banka būtu aizliegusi izsniegt kredītus, lielākā daļa no minētajiem 40
miljoniem latu būtu saglābti.
Stokholmas
apgabaltiesas materiāli arī parādīja gļēvo Latvijas Bankas vadības rīcību 1995.
gada ziemā un pavasarī, kad bija pilnīgi skaidrs, ka BB nav glābjama. Par BB
krahu liecināja kaut vai tādi fakti, ka tā jau gada sākumā prasīja no Latvijas
Bankas 32 miljonu kredītu; ka Coopers&Lybrand ziņoja par "ekstrēmi
nopietnu finanšu pozīciju", ka pats Latvijas Bankas prezidents Einars Repše
auditoriem par BB atzina "brīnums ir mūsu vienīgā cerība".
Arī 1995. gada sākumā
vēl daudzus desmitus miljonu latu varēja saglābt, tomēr Latvijas Banka gaidīja
to brīdi, kad kā to formulē gadsimta prāvas prasības pieteicējs BB
"sekmīgi" būs izdevies izšķērdēt visu naudu.
Ja BB likvidatora
prasība tiks apmierināta pilnībā, naudas pietiks visu bankas kreditoru prasību
apmierināšanai. BDO Invest Rīga biroja vadītājs Gunārs Perlbahs skaidroja:
"Pagājuši jau desmit gadi, un lielākā daļa no nopietniem kreditoriem
bankrotējuši, pazuduši vai kā citādi pārstājuši eksistēt. Mums neviena tiesa
par piedziņu nav zaudēta, taču arī vinnējot pēc tam no tiesu izpildītāju
kantora atnāk izziņa, ka mantas nav."
Viņš atgādināja, ka
likvidatoram, ja parādās nauda, vispirms ir jāapmierina fizisko personu
prasījumi, kuri nepārsniedz 500 latu. "Šīs kategorijas kreditoriem jau ir
izmaksāti vairāk nekā astoņi miljoni latu no atgūtajiem līdzekļiem un vēl
atlicis izmaksāt 24 miljonus 900 tūkstošus," teica G. Perlbahs.
"Nākamā pozīcija
ir nodokļi un parādi valsts budžetam 3,5 miljoni. Naudu BB zaudēja lielākā
daļa pašvaldību dažas pat desmitos un līdz pat simt tūkstošiem latu, jo
toreiz BB maksāja lielus procentus un pašvaldības uz to arī uzķērās. Ekonomikas
un Finanšu ministrijām pazuda nodokļu nauda. Par lielāko zaudētāju valsts
uzņēmumu grupā uzskatāms Latvenergo. Savus aizdevumus zaudējusi arī Latvijas
Banka aptuveni miljonu latu. Arī daža laba fiziskā persona BB pazaudējusi pat
līdz simt tūkstošiem latu. No juridiskajām personām zaudētāju līderpozīcijas
ieņem Latvijas kuģniecība un Latvenergo, kā arī daudzas tādas kompānijas, kuras
šodien jau ir bankrotējušas." BB likvidatori tiesvedībā pret Latvijas
Banku izsaka noraidījumu advokātam
LETA 11/23/05 "Bankas
Baltija" (BB) likvidators "BDO Invest Rīga" šodien Rīgas
apgabaltiesā tiesvedībā pret Latvijas Banku (LB) par 185,6 miljonu latu
piedziņu izteica noraidījumu LB advokātam šajā procesā Romualdam Vonsovičam.
Lai izvērtētu BB
advokātu Viktora Tihonova un Andra Grūtupa pieteikto noraidījumu Vonsovičam,
tiesa izsludināja pārtraukumu līdz rītdienai. Advokāti lūdza pirms uzsākt
lietas izskatīšanu izlemt, vai Vonsovičam ir tiesības pārstāvēt LB šajā lietā.
Tihonovs tiesas sēdē
uzturēja jau iepriekš BB likvidatoru publiski paustos apsvērumus LB advokāta
noraidīšanai. Viņš pārmeta Vonsovičam advokāta ētikas neievērošanu un vairāku
citu likuma normu pārkāpumus, jo Vonsovičs savulaik bijis biroja "Lejiņš,
Torgāns, Vonsovičs" partneris, bet birojs sniedzis juridisko palīdzību BB.
Birojs par pakalpojumiem no BB saņēmis arī samaksu - aptuveni 40 000 latu,
sacīja Tihonovs.
Strādājot birojā,
Vonsovičam varētu būt bijusi pieejama slepena informācija par BB, kas tagad,
tiesas procesā aizstāvot LB, varētu tikt izmantota pret kādreiz centrālās
bankas uzraudzīto bankrotējušo kredītiestādi, uzskata Tihonovs.
Prasība pret BB
auditoriem Stokholmas tiesā, kurā juridisko palīdzību BB sniedzis Vonsoviča
kādreizējais advokātu birojs, un patlaban Rīgas apgabaltiesā iesniegtā prasība
esot saistītas un tajās LB pārmesta nepietiekama BB uzraudzība. Tihonovs
sacīja, ka advokāts nevar uzņemties lietas, kas ir saistītas ar procesiem,
kuros viņš iepriekš aizstāvējis pretējās puses intereses.
"Tas ir pats
lielākais advokāta grēks," par Vonsoviča rīcību, aizstāvot LB intereses,
sacīja Grūtups. Viņš teica, ka cilvēks var būt pilnīgi atklāts, ejot pie
mācītāja un pie advokāta, un tā rīkojies arī BB likvidators, jo uzticējies
birojam "Lejiņš, Torgāns, Vonsovičs" un atklāti stāstījis par faktisko
situāciju, tiesvedību Stokholmā, kā arī pārrunājis iespēju celt tiesā prasību
pret LB.
Tagad BB esot pamats
būt sašutušai, jo "ar visu šo bagāžu" advokāts Vonsovičs pārgājis
pretējā pusē. Grūtups arī piebilda, ka neatceras citu gadījumu, vismaz
publiskajā tiesvedībā, kad advokāts pretēji advokāta ētikas kodeksā norādītajam
uzņemas aizstāvēt kādreizējā biroja klienta oponenta intereses.
BB advokāti piebilda,
ka Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) ir lūgts izvērtēt Vonsoviča rīcību un šajā
lietā sēde paredzēta decembrī.
Vonsovičs oponentu
teiktajam nepiekrita un uzsvēra, ka nav pieļāvis nekādus pārkāpumus. Visi
dokumenti par tiesvedību Stokholmā bijuši pieejami tikai viņa partneriem Ģirtam
Lejiņam un Kalvim Torgānam, kuri prāvā snieguši atzinumus un nodarbojušies ar
šo lietu.
Vonsovičs sacīja, ka
nav pētījis kolēģiem uzticētos dokumentus šajā lietā. Atbildot uz BB advokātu
pārmetumiem par konfidenciālas informācijas izmantošanu, viņš demonstrēja divas
kastes ar dokumentiem, kuri šādu informāciju saturot un kurus iecerēts izmantot
tiesas procesā pret BB.
Šajos dokumentos, kas
tika iesniegti tiesā aplūkošanai, no LB servera esot izdrukāta sarakste starp
BB likvidatoru advokātu Stokholmas prāvā - Hansu Vingi - un vairākiem Finanšu
un kapitāla tirgus komisijas, LB un advokatūras pārstāvjiem, to vidū advokāta
Vaira Brīzes pārstāvētā biroja "Brīze, Eglītis un partneri"
darbiniekiem. Advokāts Brīze šajā lietā ir trešais advokāts, kas pārstāv BB
likvidatorus.
Vonsovičs un pārējie
LB interešu aizstāvji tiesā - Bruno Mačs un Ilze Kosuma - arī atzina, ka LB
rīcībā patiesi bijusi informācija par BB, turklāt to sniegusi gan pati
kredītiestāde, gan tās likvidatori.
LB advokāts arī
uzsvēra, ka banka iesniegusi sūdzību ZAP par Grūtupa biroja advokāta Tihonova
rīcību.
Vonsovičs sacīja, ka
nav pamata runāt par "pirmo gadījumu Latvijas vēsturē", kad advokāts
uzņēmies pārstāvēt viņa klienta oponenta intereses, jo deviņdesmito gadu vidū
LB toreizējā prezidenta Einara Repšes personā uzticējusi savu interešu
aizstāvību advokāta Grūtupa birojam, tostarp uzticējusi centrālās bankas
intereses aizstāvēt tiesvedībā ar likvidējamo Depozītu banku. Šis process ir
saistīts ar BB un LB strīdu, norādīja Vonsovičs.
Grūtups gan šos
apsvērumus noliedza un apgalvoja, ka pārstāvētas LB intereses strīdā ar
advokātu Modri Supi par goda un cieņas aizskārumu.
Grūtups sacīja, ka
visi šie argumenti neatspēko to, ka Vonsovičs tomēr neesot ievērojis advokāta
ētikas kodeksa prasības.
Pretēji LB pārstāvja
teiktajam BB sāktā tiesvedība Stokholmā un Rīgā esot saistīta. Ja Stokholmā
noguldītāju interesēs tika lūgts piedzīt atlīdzību no BB auditoriem, tad Rīgā -
no BB uzrauga LB. Grūtups minēja piemēru ar bankas apzagšanu. Viņš sacīja: ja
no bankas tiek nesta laukā nauda, bet sargs tajā laikā guļ, tad šis sargs arī
vainojams zādzībā. Sarga lomā konkrētajā situācijā esot bijusi LB, tāpēc arī
iesniegta prasība tiesā.
LETA jau informēja,
ka BB prasību pret LB tiesā iesniedza šā gada maijā. Galvenie iebildumi BB
radušies pret LB rīcību deviņdesmito gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi
kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik
strādājušajām kredītiestādēm.
Prasības pieteikumā
norādīts, ka LB nepienācīgi īstenojusi Latvijas likumos noteiktos kredītiestāžu
uzraudzības pienākumus un nepietiekami reglamentējusi bankas darbības vidi,
ļaujot bankai ar pārlieku lieliem procentiem piesaistīt juridisku un fizisku
personu noguldījumus un tos neadekvāti izlietot, proti, pārskaitīt noguldījumus
BB vadībai vai tās kontrolētām personām piederošu firmu kontos.
BB norāda, ka LB,
neskatoties uz situāciju bankā, vilcinājusies piemērot konkrētas sankcijas. Jau
1994. un 1995.gada sākumā LB bija zināms par problēmām BB, tāpēc centrālajai
bankai jāuzņemas zināma atbildība par radušos situāciju un noguldītājiem
neatmaksātajiem līdzekļiem, uzskata "BDO Invest Rīga".
Ja centrālā banka
būtu piemērojusi BB tādas pašas sankcijas kā citām kredītiestādēm, proti,
apturējusi vai ierobežojusi tās darbību, BB nebūtu varējusi realizēt iespēju
nepienācīgi rīkoties ar naudu un vēlāk nerastos problēmas, prasībā tiesai
norāda BB likvidatori.
Prasība tika pieņemta
izskatīšanai, un LB iesniedza savus paskaidrojumus Rīgas apgabaltiesā, taču
līdz lietas izskatīšanai savu pozīciju nevēlējās atklāt.
LETA jau informēja,
ka Rīgas apgabaltiesa 6.maijā pasludināja otro spriedumu BB krimināllietā un
bijušajam bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam
piesprieda brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un septiņiem mēnešiem,
bijušajam BB prezidentam Tālim Freimanim - uz sešiem gadiem, bet trešajam šajā
lietā apsūdzētajam - Alvim Līdumam - uz trim gadiem un trim mēnešiem.
BB un tās likvidatora
"BDO Invest Rīga" pieteiktās civilprasības apgabaltiesa atstāja bez
izskatīšanas, šādi dodot iespēju iesniegt prasību un lūgt tiesu zaudējumus
piedzīt civilprocesā noteiktajā kārtībā.
BB pret Latvijas
Banku: kaislības iet pāri malām
Ritums
Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli
NRA 11/24/05
Gadsimta prāva Rīgas apgabaltiesā vakar iesākās ar milzu kaislībām,
tomēr pie Bankas "Baltija" (BB) likvidatora 185,6 miljonu latu
prasības pret Latvijas Banku skatīšanas pēc būtības tiesa vēl netika.
Abu pušu advokāti
viens otru apvainoja gan pāriešanā pretinieku pusē, gan bailīgumā, gan
mantkārībā, gan neatļautu paņēmienu izmantošanā (piemēram, izspiegošanā,
konfidencialitātes pārkāpšanā). Iesildīšanās sēdē publiski izskanēja arī
būtiska, līdz šim sabiedrībai nezināma informācija, kas ļauj cerēt, ka process
atklās ne vienu vien noslēpumu.
Kā zināms, prasība
pret Latvijas Banku izvirzīta sakarā ar to, ka tā neapmierinoši uzraudzījusi
savulaik Aleksandra Laventa un Tāļa Freimaņa vadīto BB, ļaujot to iztukšot, kas
Latvijas iedzīvotājiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem radīja turpat 200 miljonu
latu zaudējumus.
Kā jau bija gaidāms,
BB likvidatora prasības izskatīšana sākās ar noraidījumu. Proti, BB likvidatora
pārstāvji advokāts Viktors Tihonovs un viņa patrons Andris Grūtups lūdza
nepielaist tiesas procesam Latvijas Bankas advokātu Romualdu Vonsoviču sakarā
ar to, ka viņš, zinot BB konfidenciālu informāciju, pārgājis pretējā pusē. Šādu
pāriešanu aizliedz gan elementāra advokātu ētika, gan Advokatūras likums. Kā to
formulēja A. Grūtups, "tas ir pats lielākais advokāta grēks".
Cilvēkiem ir jābūt iespējai vismaz pie mācītāja un advokāta izstāstīt visu,
nebaidoties, ka tas tiks atstāstīts viņa ienaidniekiem. Prasītāji arī uzsvēra
ja ir kaut mazākās šaubas par interešu konfliktu, advokātam ir no lietas
jāatkāpjas pašam.
Prasītāju noraidījuma
pamatā ir fakts, ka BB likvidators SIA BDO Invest Rīga uz procesu Stokholmas
apgabaltiesā bija nolīdzis divus advokāta biroja Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs
advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai. Lai gan R.Vonsoviča uzvārds
dokumentos nefigurē un viņš uz Stokholmu nav braucis, BB likvidators uzskata,
ka līgums slēgts un informācija sniegta visam birojam tātad arī R.Vonsovičam
ir bijusi iespēja to zināt. To apliecina arī šā advokātu biroja nolikums, kurā
paredzēts, ka starp biroja advokātiem pastāv partnerība un viens advokāts var
aizvietot otru. Līdz ar to R.Vonsovičs ir interešu konfliktā un tagad nevar
identiskā procesā nostāties pretējā pusē un cīnīties pret BB likvidatoru.
Tiesas zālē izskanēja
arī līdz šim publiski nezināma, bet ļoti būtiska informācija jau gatavojoties
Stokholmas procesam (kā zināms, tajā tika prasīti aptuveni 150 miljoni dolāru
no auditorfirmas Coopers&Lybrand par nekvalitatīvu BB auditu), BB
likvidators ir domājis arī par procesu pret Latvijas Banku. V. Tihonovs tiesā
norādīja, ka šāda iespēja jau tolaik ir pārrunāta arī ar advokātu biroju
Lejiņs, Torgāns un Vonsovičs. Šo informāciju Neatkarīgajai apstiprināja arī BB
likvidatora SIA BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.
Šī jaunā informācija
dod iespējas vairāku teoriju izvirzīšanai. Piemēram, ja šī informācija nonāca
Latvijas Bankas rīcībā, tad tai radās gan iespēja laikus gatavoties iespējamam
procesam, gan darīt visu, lai to nepieļautu (piemēram, mēģinot paildzināt
Stokholmas procesu līdz brīdim, kad iestāsies 10 gadu noilgums).
R. Vonsovičs
emocionālā runā skaidroja, ka viņš nav piedalījies Stokholmas procesa
gatavošanā un arī viņa partneri patiesībā tajā nav snieguši juridisko palīdzību
BB likvidatoram. Viņi uzstājušies kā eksperti, par to gan saņemot samaksu no
BB. Tātad viņš neesot interešu konfliktā.
Kā trumpi R.
Vonsovičs tiesas zālē izvilka divas milzu kastes ar konfidenciāliem
dokumentiem, kurus BB likvidatora Stokholmas procesam nolīgtais zviedru
advokāts Hanss Bagners un birojs Vinge bija nosūtījuši Latvijas Bankai. Ar to
R. Vonsovičs acīmredzot gribēja parādīt pārmetumam par konfidenciālas
informācijas izmantošanu nav jēgas, jo visa konfidenciālā informācija jau arī
bez R. Vonsoviča palīdzības ir nonākusi viņa klienta Latvijas Bankas rīcībā.
BB likvidatora
pārstāvji Neatkarīgajai norādīja, ka ar šo šovu R. Vonsovičs pats ir
pierādījis, ka izmanto BB konfidenciālo informāciju. Tāpat BB slepenās
informācijas nonākšana pie Latvijas Bankas varētu mest tumšu ēnu uz zviedru
advokātiem, kuri par zaudēto prāvu pēc Latvijas Bankas iniciatīvas ir saņēmuši
nesamērīgi lielu samaksu ap 3 miljoniem latu no BB kreditoru kabatām.
A. Deniņš vaicāts,
vai viņa pārstāvētā kompānija savulaik ir devusi pilnvarojumu zviedru
advokātiem sniegt informāciju Latvijas Bankai, atbildēja: "Tādas pilnvaras
nav, bet advokāti ar Latvijas Banku kontaktējās konkrēti Hanss Bagners ar
Ilmāru Rimšēviču. Tāds fakts bija. Bez šaubām, sarakste arī notika, jo tolaik
Latvijas Bankai bija uzraudzības funkcijas.
Iesildīšanās sēde
beidzās ar vēl vienu sensāciju. V. Tihonovs atzina, ka A. Grūtupa birojam ar šo
lietu nav viegli strādāt, jo tā logu priekšā regulāri stāv "viena, otra,
trešā KNAB mašīna". Mašīnas esot bijušas ar antenām, kurās "sēž purni
tādi".
KNAB preses sekretārs
Andris Vitenburgs, vaicāts, kādēļ viņa pārstāvētā iestāde veic ārējo novērošanu
pret advokāta Andra Grūtupa biroju, atbildēja: "Saskaņā ar operatīvās
darbības likumu mēs esam operatīvās darbības subjekts un atbilstoši šā likuma
10. pantam veicam šādas darbības. Bet likums par valsts noslēpumu nosaka, ka
noslēpums ir arī operatīvā darbība, līdz ar to visu, kas saistīts ar šādām
darbībām, nekomentējam. Uzraudzību par šo darbību likumību veic
ģenerālprokurors.
Saimniecībā un
biznesā...
Reklāmā aicina
skolotājus uz labāk atalgotu darbuLETA
11/19/05 Informācijas
grupa SIA "Latvijas Tālrunis" izplatījusi drukāto reklāmu, kurā
aicina atteikties no skolotāja darba par labu atalgotākajam mediju konsultanta
amatam.
Reklāma aicina
pievienoties "Latvijas Tālruņa" kolektīvam. Tajā norādīts, ka
sākumskolas skolotāja gada ieņēmumi ir 2000 latu, un, lai skolotājam nebūtu
jādodas veikt "melno" darbu ārzemēs, tiek piedāvāts "veiksmīga
mediju konsultanta" darbs, kur gada laikā varot saņemt 8000 latus. Tāpat
reklāmā sacīts, ka darbs ir "interesants, dinamisks un radošs, kurā
pedagoģiskā izglītība un pieredze ir teicams sabiedrotais".
Latvijas
Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Miervaldis Mozers sacīja,
ka reklāma uzskatāma par maldinošu un neētisku.
Viņš uzsvēra, ka
Reklāmas likums aizliedz šādus nekorektus salīdzinājumus. Skolotāja darbs un
darbs sabiedrisko attiecību sfērā ir nesalīdzināmi lielumi, skaidroja Mozers.
Skolotājs strādā valsts darbā, tādēļ ir iespējams noskaidrot šī amata vidējo
atalgojumu, savukārt darbs sabiedrisko attiecību sfēra pārsvarā ir privāts
bizness un norādīto algu nav iespējams pārbaudīt.
Šādu reklāmu var
sacerēt tikai cilvēks, kuram nav "valstiska redzējuma", uzskata
Mozers. Skolotāji dara nenovērtējamu darbu un viņu atalgojums ir valstiska
problēma. Reklāma šo profesiju tikai vēl vairāk degradē.
Par nekorektu šo
reklāmu uzskata arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Ministres
padomnieks Andis Geižāns sacīja, ka skolotāja profesija ir konkurētspējīga un
patlaban ministrija dara visu, lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā un
nodrošinātu atbilstošu atalgojumu. Skolotāja profesija nav salīdzināma ne ar
vienu citu, uzsvēra Geižāns.
"Latvijas
Tālruņa" mārketinga direktore Ieva Ozoliņa aģentūrai LETA skaidroja, ka
reklāmas galvenais mērķis bijis aicināt cilvēkus palikt strādāt Latvijā, nevis doties
uz ārzemēm. Skolotāja profesija neesot vienīgā, kas izmantota šāda veida
salīdzinājumā. Tāpat mediju konsultanta darbam pielīdzinātas grāmatveža un
mūziķa profesijas.
Uzņēmumā esot vairāki
darbinieki ar pedagoģisko izglītību. Tas nosakot, ka šie cilvēki ir erudīti,
izglītoti, nebaidās no cilvēkiem un prot pārdzīvot arī neveiksmes. Ozoliņa
pauda viedokli, ka nav speciālas mācību iestādes, kas sagatavotu tieši mediju
konsultantus, tādēļ darbā tiekot aicināti dažādu profesiju pārstāvji.
Šīs reklāmas veidošanā
neesot piedalījušās profesionālas reklāmas aģentūras, tā tapusi uzņēmumā,
norādīja Ozoliņa.
Piecu gadu laikā
cenas Latvijā augušas par 24,9%LETA
11/20/05 Piecu gadu
laikā patēriņa cenas Latvijā augušas par 24,9%, tai skaitā visstraujāk - par 49,3%
- pieaugušas ar veselības aprūpi saistītās izmaksas, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes dati.
Ja salīdzina šā gada
oktobra patēriņa cenas ar 2000.gada oktobri, no kopumā 12 preču un pakalpojumu
grupām cenas samazinājušās vienīgi sakariem - šā gada oktobrī tās veidoja 82,4%
no 2000.gada oktobra cenām. Pasta pakalpojumi piecu gadu laikā ir palikuši par
1,7% dārgāki, telefonu iekārtas - par 45,1% lētākas, bet telefonu pakalpojumu
izmaksas samazinājušās par 15,9%.
Veselības aprūpes
jomā visstraujāk iedzīvotājiem sadārdzinājušies slimnīcu pakalpojumi - par
63,3%, ambulatoru pacientu aprūpe - par 48,7%, bet medicīniskie produkti piecu
gadu laikā palikuši par 47,3% dārgāki.
Ar izglītību
saistītas izmaksas piecu gadu laikā palielinājušās par 39,7%, tai skaitā
visstraujāk - par 65,9% - augusi augstskolu mācību maksa, par 39,7% pieauguši
izdevumi saistībā ar bērnudārziem, par 33,6% sadārdzinājušies maksas kursi, bet
vispārizglītojošās skolās izglītības ieguve palikusi par 22,8% dārgāka.
Piecu gadu laikā
strauji augušas arī transporta izmaksas - par 35,9%. Tai skaitā personisko
transportlīdzekļu ekspluatācija sadārdzinājusies par 50,4%, jo degvielas cenas
kāpušas par 68,1%. Transporta līdzekļu iegāde piecu gadu laikā kļuvusi par
24,7% dārgāka, bet par transporta pakalpojumiem nākas maksāt par 15,1% vairāk
nekā 2000.gadā.
Viesnīcu, kafejnīcu
un restorānu pakalpojumi pēdējo piecu gadu laikā sadārdzinājušies par 35,8%,
tai skaitā ēdināšanas pakalpojumi kļuvuši par 36% dārgāki, bet viesnīcu pakalpojumi
- par 18,9%.
Pārtika piecu gadu
laikā palikusi par 33,1% dārgāka, tai skaitā piens un piena produkti - par
54,6%, dārzeņi - par 49,3%, zivis un zivju izstrādājumi - par 45,3%, gaļas un
gaļas izstrādājumi - par 21,5%, maize un labības produkti - par 21,1%.
Bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājušies par 5%, alkoholiskie dzērieni - par
11,5%, bet tabakas izstrādājumi - par 38,5%.
Maksājumi par
mājokli, ūdeni, elektroenerģiju gāzi un citu kurināmo piecu gadu laikā palikuši
par 28,9% lielāki. Tai skaitā ūdens piegādes un citu ar mājokli saistīto
pakalpojumu izmaksas palielinājušās par 34,5%, īres maksa - par 29,9%,
elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā cenas - par 27,1%, bet mājokļa
uzturēšanas un remonta izmaksas - par 21,2%.
Ar atpūtu un kultūru
saistītie tēriņi kopš 2000.gada palielinājušies par 14,9%, piemēram, tūrisma
pakalpojumi sadārdzinājušies par 70,5%, bet preses izdevumi, grāmatas un
kancelejas preces - par 29,5%.
Apģērbi un apavi
piecu gadu laikā kļuvuši par 11,5% dārgāki. Gatavie apģērbi sadārdzinājušies
par 10,2%, apģērbu šūšana un tīrīšana - par 15,5%, apavi - par 14,8%, bet to
remonts - par 14,4%.
Mājokļa iekārtošana
un uzkopšana kopš 2000.gada sadārdzinājusies par 10,9%, tai skaitā trauki un
mājturības piederumi maksā par 22,2% vairāk, preces un pakalpojumi mājas
uzkopšanai - par 16,1%, mēbeles un grīdas segumi - par 11,6%.
Pārējās preces un
pakalpojumi piecu gadu laikā sadārdzinājušās par 24,7%, tai skaitā dažādu
finanšu pakalpojumu izmaksas ir dubultojušās, frizētavas un personīgās aprūpes
iestādēs nākas maksāt par 53,8% vairāk, apdrošināšana kļuvusi par 28,1%
dārgāka.
Juris Birznieks par
izglītības biznesu
Juris
Paiders, NRA 11/21/05 "Tas,
ka esmu pārdevis akcijas Turībā, nenozīmē, ka esmu pilnībā prom no augstskolas
un no biznesa."
Uz Neatkarīgās
lasītāju jautājumiem atbild uzņēmējs Juris Birznieks.
Kāpēc izlēmāt
pārdot savas kapitāla daļas? Vai tiešām šajā biznesa jomā viss ir izdarīts un
sasniegts? Vai Turībā nekas nav uzlabojams?
Protams, nekas nav
tik ideāls, lai to nevarētu uzlabot. Tas vienlīdz attiecināms uz augstskolu
Turība. Taču katrs cilvēks konkrētā jomā var padarīt tieši tik, cik viņš var.
Viss, ko es varēju dot šajā organizācijā, tās pilnveidošanā un uzlabošanā, ir
sasniegts. Tas nenotika pēkšņi, tas ir labi pārdomāts un ilgi apsvērts lēmums.
Pirms diviem gadiem, kad mēs sākām gatavot stratēģiju līdz 2010. gadam, es
secināju, ka iepriekšējās stratēģijas mērķi ir sasniegti un man nav iekšēja
motīva izvirzīt jaunus mērķus un censties tos sasniegt. Sapratu, ka šajā
organizācijā esmu lieks, jo varu izrādīties bremze uzņēmuma attīstībā.
Pusotra gada garumā
tika meklēti modeļi, kā veikt pārmaiņas. Tagad tas ir izdarīts. Taču tas, ka
esmu pārdevis akcijas Turībā, nenozīmē, ka esmu pilnībā prom no augstskolas un
no biznesa. Esmu palicis Turības padomnieku konventā. Es turpinu izteikt
padomus. Tik ilgi esot uzņēmumā, es varu kaut vai atgādināt, vai kādreiz
piedāvātās pārmaiņas jau ir mēģinātas un kādi tolaik bija rezultāti. Mani
uzdevumi ir tīri konsultatīvi.
Jūs vienmēr
uzsvērāt, ka valsts politika attiecībā pret izglītību ir neskaidra, ka valstij
pret izglītību jāizturas kā pret biznesu, nevis kā pret obligātu valsts
pakalpojumu. Vai šajos gados augstskolu padomē jums izdevās kaut ko mainīt
izglītības nozarē?
Latvijas lēmējiem
būtu jāsaprot, kas vispār ir augstākā izglītība.
Attieksmei pret
izglītību jābūt tādai, lai katrs cilvēks, kurš iegulda laika un finansiālos
resursus (mācību masku) savā izglītībā, jūt atdevi. Izglītībā cilvēkam jāiegūst
papildu vērtība, kas ļautu viņam izdevīgāk sevi pārdot darba tirgū. Tas ir
pamatu pamats. Ja tā būtu pie mums, Latvijas izglītība būtu vairākas pakāpes
augstāka. Pie mums tagad ir kaut kāds hibrīds. Izglītība ir it kā valsts
funkcija, it kā bizness. Cita starpā no likumdošanas sakārtotības viedokļa
izglītībā valda nekārtība. Vienā punktā ir diskriminētas valsts augstskolas,
citā punktā privātās utt. Līdz ar to konkurence tiek galīgi sakropļota.
Valsts augstskolu vadība nav ieinteresēta, nav motivēta attīstīt izglītība eksportu.
Turklāt izglītība
eksports būtu jāattīsta valsts politikas līmenī. Ja kāda privāta augstskola
nopirks lielus reklāmas laukumus citas valsts presē un gaidīs lielu studentu
pieplūdumu, šāda sistēma nedarbosies. Ir jābūt valsts politikai, kad ir gan
valstsvizītes, gan augstskolu aktivitātes. Tad var dabūt studentu plūsmu. ASV
to dara ilgtermiņā un mērķtiecīgi, un ir rezultāti. Pagājuša gadsimta sākumā no
Amerikas brauca studēt uz Eiropu, tagad process ir pretējs no Eiropas un
citām zemēm brauc studēt uz Ameriku. Noteicošais ir valsts politika, kas
atbalsta šādu izglītība eksportu.
Ja valsts atvērs
savu izglītības sfēru ārvalstu studentiem, tas ir diezgan liels migrācijas
faktors. Cilvēki veidos ģimenes, atradīs darbu utt. Krievijā no ārvalstu
studentiem 65% vēlas palikt un turpināt strādāt. Latvijas sabiedrības attieksme
pret migrāciju varētu būt negatīva.
Šie procesi
jāuztver citādi. Ja kādā valstī izglītoti cilvēki vēlas palikt, tas ceļ šīs
zemes intelektuālo potenciālu. Tas būtu pat jāveicina. Tas ir smadzeņu imports,
nevis smadzeņu eksports. Labāk lai pie mums paliek augsti izglītoti
speciālisti, nevis no citām valstīm atbraukušie celtniecībā nodarbināti zemas
kvalifikācijas strādnieki. Vai Latvijai būt par izglītotu cilvēku vai
melnstrādnieku zemi?
Demogrāfijas
rādītāji ļauj izteikt visai negatīvas prognozes attiecībā uz izglītības
biznesu. Četrus piecus gadus studentu pietiks, bet pēc septiņiem gadiem
augstskolās stāsies deviņdesmito gadu sākumā dzimusī paaudze. Tolaik dzima ļoti
maz bērnu. Vai, pārdodot savu biznesu Turībā, neņēmāt vērā arī šādus
apsvērumus? Pēc septiņiem gadiem studentu skaits samazināsies.
Pircēji ir labi
informēti par situāciju tirgū, un es domāju, ka nauda tiks atpelnīta līdz
plānotajam kritumam. Tirgus sašaurināsies, bet grūtības palīdzēs sistēmai
nostiprināties.
Man gan šķiet, ka
sekas būs ļoti negatīvas. Augstskolas cīnīsies par studentu, izmantojot dažādas
metodes. Pat tagad parādās augstskolas, kuras par maksu ļauj pabeigt un diplomu
izsniedz ikvienam, kurš ir iestājies un labi maksā. Vai šāda konkurence
nepazeminās izglītības kvalitāti?
Problēmas būs ne
tikai privātām augstskolām, studentu skaits samazināsies arī valsts
augstskolās. Šāda situācija traucēs fokusēties uz galarezultātu. Manuprāt, arī
pašlaik uz galarezultātu augstskolas beidzēju valsts īpaši nefokusējas.
Izglītība pie mums ir pārāk reglamentēta nozare, pat tiktāl, ka tiek definēts
lekcijai jābūt tieši 45 minūtes un ne minūti vairāk vai mazāk. No vienas puses,
tiek sludināta akadēmiskā brīvība, bet, no otras puses, viss līdz pēdējam
sīkumam tiek reglamentēts. Es pat brīžiem sev jautāju: kur tad ir tā brīvība?
Enerģija ir iztērēta, sekojot līdzi pat detaļām visam studiju procesam, un tās
vairs nepietiek, lai vērtētu galaproduktu augstskolas beidzēju un viņa
kvalitāti, cik viņš ir piemērots darba tirgus prasībām. Manuprāt, labāk ir
nereglamentēt procesa vidusposmu, bet vērtēt galarezultātu. Izvirzīt nevis
reglamentāciju mācību procesam, bet stingri vērtēt kvalifikācijas un diploma
piešķiršanas nosacījumus. Varētu būt vienota eksaminācijas sistēma.
Kvalifikāciju varētu piešķirt darba devēji. Citādi sanāk tā augstskolas pašas
māca un pašas piešķir kvalifikāciju. Dažās jomās pretēja pieeja jau darbojas.
Ir valstis, kurās konkrētās nozarēs piemēram, mārketingā, nevis augstskolas,
bet profesionālās asociācijas piešķir kvalifikāciju.
Privātās
augstskolas atpaliek tādā jomā kā doktoru sagatavošana. Kas traucē privātajiem
jau tagad gatavot doktorus?
Latvija ievērojami
atpaliek doktorantu sagatavošanā, taču tas ir tikai līdz tam brīdim, kamēr šajā
jomā ielauzīsies privātie. Pagaidām Latvijā tas ir valsts monopols.
Privātajiem
uzņēmumiem viņu pakalpojumu klāstu nosaka piedāvājums un pieprasījums, kā arī
izmaksas. Sākumā privātie gatavoja bakalaurus, tad maģistrus. Kad būs
pietiekami daudz maģistru, no šīs augstskolas sagatavotajiem maģistriem būs
vajadzība studēt doktorantūrā, un tā process sāksies.
Vai Turībai ir
pietiekami daudz maģistru?
Tuvākajā laikā tas
būs loģisks solis. Turības maģistri jautā, kāpēc viņiem jāiet studēt
doktorantūrā uz Universitāti, kāpēc nevar to darīt turpat augstskolā, kuru
pabeiguši. Tiklīdz ir pietiekami liela maģistru masa, tas būs loģisks solis
katras augstskolas attīstībā. Protams, ja likumdevēji neizdomās to aizliegt. Vienā
no augstākās izglītības likuma projekta variantiem jau bija iestrādāta norma
noteikt, ka Latvijā var būt tikai piecas universitātes, un viss. Nevar arī
mesties tādās galējībās. Pasludināja, ka valstij ir vajadzīgi inženieri, un šo
normu izmantoja, lai līdzekļus pārdalītu par labu valsts augstskolām. Tas
nenozīmē, ka es uzskatītu, ka valstij nav vajadzīgi inženieri. Lēmums par
inženieriem tika pieņemts šādi. Valstī ienāca Eiropas fondi, tad valdība nolēma
ES fondus piešķirt tikai valsts augstskolām. Bija jāatrod iemesls, kāpēc tieši
tām piešķirt ES naudu. Tad nolēma atbalstīt inženierus un fondus draudzīgi
sadalīja starp valsts augstskolām. Ir jābūt izsvērtai attieksmei.
Inženieru trūkumam
jau ir dziļākas saknes, nevis tikai līdzekļu sadalījums starp augstskolām.
Daudzviet nav svarīga augstskolas beidzēja kvalitāte, bet, lai pretendētu uz
amatu, jābūt ķeksītim ailītē "augstākā izglītība". Tas, kāda ir tā
izglītība, kurā augstskolā iegūts diploms, nevienu vairs neinteresē, ķeksītis
ir, vari pretendēt. Tāpēc daudzi izvēlas iegūt šo papīru pēc iespējas vieglākā
veidā. Tāpēc uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmas programmas, par kurām var
teikt: grūti mācībās, viegli kaujā.
Augstskolas
uzdevums ir iemācīt strādāt, iemācīt mācīties. Biznesā ik dienu rodas jaunas
situācijas, un augstskolai būtu jāsagatavo cilvēks, kurš zina, kā apgūt no
nulles pilnīgi nezināmu jomu. Šajā ziņā es kā negatīvu neuzskatu marksisma
izglītību PSRS laikā. Cilvēki, kas pamatīgi iemācījās vienu filozofijas
virzienu, vienlaikus apguva zināšanas, no kādiem elementiem jāsastāv katram
filozofijas virzienam. Uz kādiem jautājumiem katram filozofijas virzienam būtu
jāatbild.
To pierāda kaut vai
tas, ka bijušie partijas vadītāji, komjaunatnes līderi ir guvuši vērā ņemamus
panākumus dažādās biznesa jomās. Kapitālisms dod vairāk iespējas vadīt. Viens
no PSRS sabrukuma cēloņiem bija motivācijas trūkums uzņēmumu vadītājiem. Finālā
pamazām katrs uzņēmuma vadītājs nespēja motivēt sevi, kāpēc viņam būtu
kvalitatīvāk jāstrādā. Finālā visa valsts bankrotēja. Tieši tāpēc mēs tik
vienkārši no Savienības nonācām citā ekonomiskajā sfērā. Taču vecie elementi ir
saglabājušies arī mūsdienu izglītības sistēmā. Valsts nespēj un nevēlas atrast
veidu, kā motivēt valsts augstskolu vadītājus strādāt labāk un kvalitatīvāk.
Vienas augstskolas rektors man atklāti pateica augstskolas vadītājam nav
motivācijas, lai valstij piederoša augstskola pēc pāris gadiem varētu uzņemt
desmit tūkstošus ārvalstu studentu. Kā sabiedrība uztvers, ja augstskolas
rektors pēc šāda uzdevuma sekmīgas izpildes kļūs miljonārs. Man ir aizdomas, ka
sāksies kliegšana kā var tā pelnīt par valsts naudu? Nav motivācijas, un tā
ir milzīga problēma. Ja valsts neradīs iespēju motivēt valsts augstskolu
vadītājus, tad valsts augstskolas tikai veģetēs.
Valstij augstskolu
sistēmā būtu jāformulē mērķis, uz ko mēs tiecamies. Ar skolotājiem ir kārtējā
nejēdzība. Nauda tiek ieguldīta procesā. Ja skolotājiem būtu labas algas,
nebūtu vajadzības skolotājiem nodrošināt bezmaksas izglītību. Studijas ir, bet
atalgojums ir tāds, katrs cenšas atrast citu darbu.
Cik jūs saņēmāt par
savām akcijām Turībā? Vai joprojām paliksiet Kluba miljonāru topā?
Mēs ar pircējiem
esam vienojušies neatklāt darījuma summu, taču darījums bija interesants abām
pusēm. Es jebkurā gadījumā palieku šajā Kluba miljonāru topā.
Es palieku arī
biznesā. Turpinu darbu Lietišķās informācijas dienestā. Darbojos arī sporta
biznesā man pieder kartinga trase, un ziemā mēs pabeigsim ūdensslēpošanas
trasi. Tagad piedalos arī izdevējdarbības projektā žurnāla Dadzis izdošanā.
Pieaug rūpnieciskās ražošanas apjomi
Lelde
Petrāne, NRA 11/23/05 Rūpniecības
produkcijas izlaide šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada
deviņiem mēnešiem pieauga par pieciem procentiem, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.
Ieguves rūpniecībā un
karjeru izstrādē rūpniecības produkcijas izlaide deviņos mēnešos pieauga par
21,8%, apstrādes rūpniecībā par 5,6%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens
apgādes nozarē par 2,2%.
Parex Asset
Management (PAM) tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norādīja, ka
rūpniecībai ir ļoti grūti sacensties pieauguma tempos, piemēram, ar
mazumtirdzniecību, "tomēr piecu procentu pieaugums deviņos mēnešos ir
apsveicams sasniegums, īpaši, ja salīdzina ar gada sākumu pirmajā pusgadā
+3,8% un 1. ceturksnī +1,1%". Z. Vaikulis uzskata, ka tuvāko mēnešu laikā
Latvijas rūpniecības nozare spēs saglabāt tempu un šo gadu kopumā sektors beigs
ar 5,56% pieaugumu. "Gribu teikt, ka tas nozīmētu papildus 0,850,92
procenta punktus IKP pieauguma rādītājā," akcentēja analītiķis.
Nemetālisko minerālu
izstrādājumu ražošana šā gada deviņos mēnešos pieauga par 24,3%, citu
transportlīdzekļu (kuģu un laivu būve un remonts) ražošana par 19,1%, gumijas
un plastmasas izstrādājumu ražošana par 18,9%, bet tekstilizstrādājumu
ražošana par 15,3%. Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents
Guntis Strazds, komentējot pieaugumu tekstilizstrādājumu ražošanā, sacīja, ka
tam pamatā ir vairāki faktori, lai gan nekādas izteiktas izmaiņas nozarē nav
notikušas tā attīstās stabili. Galvenais ražošanas apjomu pieauguma iemesls
esot tas, ka lielākā daļa uzņēmumu atraduši savu vietu tirgū, kas palīdz tiem
strādāt ar peļņu.
Luterāņu
baznīcā...
Padzītajam mācītājam
Cālītim draudze nesekošot
Agnese
Margēviča, NRA 11/19/05 Nevēloties,
lai sabiedrībā rastos priekšstats, ka Latvijas luteriskā baznīca pieņem
homoseksuālu dzīvesveidu kā normālu, tās kapituls šonedēļ izslēdza no savu
mācītāju rindām Juri Cālīti, kurš šovasar piedalījās šīsvasaras geju un
lesbiešu pasākuma Rīgas Praids 2005 dalībniekiem notikušajā dievkalpojumā.
Latvijas Evaņģēliski
luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags mācītāja publiskos
izteikumus sauc par provokatīviem, savukārt J. Cālīša aizstāvji arhibīskapam
pārmet tumsonību. LELB vadības un mācītāju aizstāvju diskusija norāda uz
domstarpībām, vai baznīcā pieļaujama brīvdomība un kur slēpjas patiesas ticības
būtība citāduma pieņemšanā, no kura norobežojas LELB, vai atvērtībā tam, ko
atļāvies J. Cālītis.
"Mums arī sāp
sirds un ir nepatīkami šādu lēmumu pieņemt. Cālītis neatstāja nekādu iespēju
rīkoties citādi. Ir runa par notikumu secību, kur mācītājs provokatīvi un
publiski uzstājās un pauda viedokli, kas nav saskaņā ar LELB nostāju," pēc
lēmuma teicis J. Vanags.
"Tas ir
tumsonības pēdējais kalngals," savukārt teic Juris Balodis draudzes
priekšnieks Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā, kur J. Cālītis turpināšot būt
mācītājs arī pēc LELB lēmuma, jo tas Anglikāņu baznīcai neesot saistošs.
Samulsuši un
sarūgtināti par sava mācītāja zaudēšanas ir Rīgas Reformatoru brāļu evaņģēliski
luteriskās draudzes locekļi. Baumu līmenī tiek runāts, ka daļa luterāņu
draudzes varētu pāriet uz Anglikāņu baznīcu. "Ir jau dzirdēts par
draudzēm, kuras seko savam mācītājam, bet mēs luterāņu baznīcu nepametīsim,
citā ticībā nepāriesim un cīnīsimies par Cālīša atjaunošanu,"
Neatkarīgajai teic reformatoru draudzes loceklis Rolands Štubis.
Viņš mācītāja
atstādināšanu uztver kā lielu netaisnību un uzteic J. Cālīša lielo ticību un
"taisnumu", kā arī atvērtību citādajam. Kāds LELB kapitula loceklis
vēl pirms lēmuma pieņemšanas, tiekoties ar draudzi, it kā esot uzsvēris, ka
viduslaikos tādi kā J. Cālītis tiktu sadedzināti Doma laukumā. "Viņi (LELB
vadība) savu taisno ticību kā mūri uzcēluši sev apkārt," teic R. Štubis.
J. Cālītis no LELB
oficiālās nostājas atšķirīgu nostāju izrādījis ne tikai attiecībā uz
homoseksuāla dzīvesveida pieņemamību, bet arī jautājumā par sieviešu ordināciju
mācītāja kārtā, kam iebilst J. Vanags. Arhibīskapa kritiku izsauca arī J.
Cālīša nesenā piedalīšanās mūnistu rīkotā pasākumā. LELB šo kustību uzskata par
bīstamu sektantismu, kamēr J. Cālītis kā teoloģijas zinātnieks pret to attiecas
ar izpratni. No mācītāja amata atstādinātā Cālīša draudze uzskata sevi par
izraidītu no Baznīcas
DELFI 11/20/05 Rīgas reformātu Brāļu evaņģēliski luteriskās
draudze uzskata, ka saistībā ar mācītāja Jura Cālīša atstādināšanu no Latvijas
evaņģēliski luteriskās Baznīca (LELB) mācītāja amata no LELB ir izraidīta visa
draudze, tāpēc lūdz LELB Kapitulu risināt jautājumu par draudzes atjaunošanu
LELB sastāvā, informēja draudzes valde.
Draudze svētdien
pilnsapulcē nolēma, ka draudze, draudzes kalpošanas darbs, draudzē mācītā
mācība un mācītājs veido vienu nedalāmu vienību. Tas nozīmē, ka, atstādinot
draudzes mācītāju, no LELB tiek izraidīta visa draudze, tās kalpošana un tai
mācītā mācība.
Tāpēc draudze
pilnvaro savus pārstāvjus Sandru Dzenīti, Inesi Riežnieci, Kasparu Gobu un
Rolandu Štubi risināt jautājumu ar LELB Kapitulu par mūsu atjaunošanu ar LELB
sastāvā
Par šādu lēmumu bija
vienprātība no visu balsotāju puses. Balsoja 70 draudzes locekļi un 59 draudzes
atbalstītāji.
Jau ziņots, ka LELB
Kapituls nolēma atcelt no mācītāja amata Latvijas Universitātes teoloģijas
fakultātes dekānu Juri Cālīti. Taču atlaišana no amata nenozīmē izslēgšana no
Baznīcas un viņam arvien pastāv iespēja tikt atjaunotam amatā. Savukārt Krusta
draudzes mācītājam Varim Bogdānovam izteica disciplināro sodu.
mācītāji sodīti saistībā
ar šā gada 23.jūlijā notikušo geju un lesbiešu organizēto gājienu Rīgas Praids
2005 un pēc tam notikušo dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā. Toreiz mācītājs
Juris Cālītis bija atļāvis no LELB izslēgtajam mācītājam Mārim Santam un vienam
no šī pasākuma organizatoriem noturēt dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā. Cālītis
informē, ka LELB mēģināja panākt dievkalpojuma aizliegšanu.
Baznīca: Cālīša
draudzei ir tiesības aiziet
Agnese
Margēviča, NRA 11/22/05 No Latvijas
luterāņu mācītāju rindām izslēgtā Jura Cālīša draudze jūtas izraidīta līdz ar
mācītāju un nav gatava pieņemt jaunu dvēseļu ganu.
Tiek pat pieļauta
iespēja, ka Rīgas reformātu Brāļu evaņģēliski luteriskā baznīca paliks bez
saviem baznīcēniem. "Atstādinot draudzes mācītāju, no Latvijas evaņģēliski
luteriskās baznīcas tiek izraidīta visa draudze, tās kalpošana un tai mācītā
mācība," pausts Rīgas reformātu Brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes
pirmdien izplatītajā paziņojumā, kas tapis pēc tam, kad teju vai visi tās
locekļi (vairāk nekā 100 cilvēku) nobalsojuši par palikšanu kopā ar savu
mācītāju. Draudze acīmredzot nav teoloģiski izvērtējusi Jura Cālīša darbību,
spriež Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa vietnieks
Pāvils Brūvers.
Šādu baznīcēnu
nostāju viņš skaidro ar nekritisku pakļaušanos J. Cālīša personībai. Pirmdien
tika izplatīta elektroniskā pasta vēstule ar aicinājumu parakstīties J. Cālīša
un otra LELB sodītā mācītāja Vara Bogdānova atbalstam, kā arī par to, "lai
mūsu baznīcā būtu vairāk demokrātijas".
Reformātu draudze
pilnvarojusi četrus tās locekļus "risināt jautājumu ar LELB Kapitulu par
mūsu atjaunošanu LELB sastāvā". Tomēr draudzes pārstāvis Rolands Štubis
teica, ka prātā paliekot arī pēdējā no iespējām "sliktākajā
gadījumā" pamest luterisko baznīcu, lai meklētu "kaut ko citu".
"Draudzei ir tādas suverēnas tiesības," situāciju komentēja P.
Brūvers, piebilstot, ka jau pirms lēmuma par J. Cālīša izslēgšanu no mācītāju
rindām, tiekoties ar draudzi Kapitula pārstāvjiem tapis skaidrs: draudze nav
gatava pieņemt jaunu dvēseļu ganu.
P. Brūvers ar
pārliecību pauž, ka atsvešinātība, kas iemājojusi reformātu draudzes locekļu
sirdīs, kā sērga neizplatīsies citu luterticīgo vidū: "Tas ir viens
izņēmums, fenomens. Lai gan mūsu baznīcā ir vēl citi mācītāji spēcīgas
personības, ļoti retās draudzēs ir izplatīts personības kults." Lai J.
Cālītis varētu atgriezties LELB mācītāju rindās un savas draudzes galvgalī, no
viņa tiekot prasīts tikai viens apņemšanās publiski neatkāpties no LELB
nostājas.
Klusu!
Ilze Grīnuma, Diena
11/24/05 Autoritārisma gars luterāņu baznīcā, bailes
no bezdarba daudzus mācītājus piespiež klusēt un samierināties
Kas tur tā
noklaudzēja? Mēs taču vienojāmies, ka jūs neierakstīsiet [diktofonā]!
"Es neierakstu." "Jūs kaut ko klikšķināt datorā?" Šī ir
tikai viena no epizodēm, kuru Dienai nācās piedzīvot, runājot ar Latvijas
evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītājiem pēc sabiedrībā pazīstamā
mācītāja Jura Cālīša atlaišanas. Reliģiju pētniece Agita Misāne pieļauj, ka
tagad no baznīcas varētu aiziet tās liberālākā daļa, jo atbirums bijis
nepārtraukts jau līdz šim. Tiesa, mācītāji par to tik pārliecināti nav
autoritārisma gars baznīcā, bailes no bezdarba daudzus varētu piespiest klusēt
un samierināties.
Ap 300 cilvēku,
lielākoties Latvijas un ārzemju draudžu locekļi, trīs dienu laikā parakstījuši
internetā izplatīto atklāto paziņojumu pret autoritārismu. Viņuprāt, baznīca,
kurai būtu jāsniedz savs patvērums un mīlestība dažādībai, nodarbojas ar
draudiem, represijām, atstumšanu. Kā rakstīts, par piedalīšanos geju un
lesbiešu dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā un mūnistu pasākumā no mācītāja amata
atstādināts Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes dekāns J.Cālītis.
1996.gadā LELB pasludināja, ka homoseksualitāte ir grēks, tāpēc mācītāji to
nedrīkst atbalstīt un propagandēt.
"Es pieļauju, ka
baznīcu gaida grūti laiki," saka LU Filozofijas un socioloģijas institūta
reliģiju pētniece Agita Misāne. Līdzīgi domā LELB ārpus Latvijas (LELBĀL)
prāveste Ieva Graufelde. Pēdējos gadus baznīca ir spēlējusi savdabīgu dubultās
morāles spēli: uz ārpusi vienmēr apliecinājusi, ka daudzveidība ir tās vērtība
jeb tā ir heterodoksa, bet iekšienē bijusi ļoti konservatīva. A.Misāne min
piemēru: "LELB ir sadraudzības attiecībās ar Zviedrijas luterisko baznīcu,
kas nozīmē viņu mācītāji var sludināt šeit, mūsējie tur, bet tā tikko savā
sinodē pieņēmusi geju laulāšanu."
Līdzīgi ir arī ar
Jura Cālīša atstādināšanu par dalību homoseksuāļu dievkalpojumā. Kā norāda
A.Misāne, LELB pati pieļāva, ka J.Cālītis vienlaikus ir gan baznīcas paspārnē
esošās Rīgas Reformātu brāļu baznīcas, gan citādās anglikāņu baznīcas (kurai,
piemēram, ir homoseksuāls bīskaps) mācītājs. "Cālītis anglikāņu draudzes
teritorijā nedarīja neko tādu, ko anglikāņu baznīca neatļauj," saka pētniece.
LELB ar savām vairāk
nekā 300 draudzēm (pēc jaunākajiem datiem par luterāņiem sevi uzskata
pusmiljons iedzīvotāju) ir liberālās, dažādiem uzskatiem atvērtās Pasaules
luterāņu baznīcas locekle. Gan LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, gan
I.Graufelde stāsta viņu baznīcas ir atvērtas arī homoseksuāļiem. Bībeli, pēc
I.Graufeldes domām, var tulkot burtiski, bet var arī kontekstā, no mūsdienu
dažādās pasaules pozīcijām. E.E.Rozītis nosūtījis LELB Konsistorijai un
J.Cālītim vēstuli ar lūgumu sniegt "autentisku informāciju" par
notikušo atlaišanu.
Neoficiāli
homoseksuāļu un sieviešu ordinācijas jautājums bieži minēts kā tāds savdabīgs
LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga karogs. Ja ne saistībā ar kategoriski noliedzošo
attieksmi pret sieviešu ordināciju, tad homoseksuāļu jautājumā nereti tiek
pieļauts arī kādas izteikti konservatīvas mācītāju grupas spiediens uz
arhibīskapu. J.Cālītis stāsta viņa gadījumā arhibīskaps nav slēpis saņemto
brīdinājumu: vai nu aiziet J.Cālītis, vai arī daļa mācītāju pievienojas izteikti
konservatīvajai Augsburgas konfesijas baznīcai.
"Iespējams, bet
es nevaru pareģot nākotni, tagad var rasties drauds, ka aiziet liberālākā daļa
un izveido savu organizāciju," tā A.Misāne. Viņa atgādina, ka jau
1996.gadā viena daļa "atšķēlās" un izveidoja savu luterisko baznīcu,
un "nobirums" bijis arī pēc tam. J.Cālīša stāstītais ļauj noprast, ka
pagaidām viņš par savu dibinājumu nedomā: "Es tā ļoti ceru, ka nozudīšu no
redzamības un tie visveselīgākie, atjautīgākie prāti sāks sevi pieteikt."
"Ceru, ka LELB
nesašķelsies," tā Jēkabpils Sv.Miķeļa baznīcas mācītājs Modris Plāte.
Kuluāros viņš nereti minēts kā mācītājs, ar kura viedokli rēķinās, kurš varētu
nebaidīties to paust, tomēr pašreiz arī M.Plāte no Konsistorijas jau saņēmis
nopietnu brīdinājumu par atlaišanu. Viņš medijiem iepriekš pauda gatavību
piedalīties jau pieminētajā homoseksuāļu dievkalpojumā. Tomēr, ja viņu
neizslēgšot, pats M.Plāte LELB nekad neatstās. Viņaprāt, baznīcu vajag
kritizēt, nevis atstāt. Savukārt Talsu mācītājs Māris Ludvigs, kurš J.Cālīti
pazīst vēl kopš viņa kalpošanas laika Kanādā, uzskata nevajadzīgi sacelta
ažiotāža ap vienu cilvēku.
No M.Ludviga stāstītā
var noprast, ka diskusijas baznīcā turpināsies, bet kardināla rīcība nav
gaidāma. Savukārt citi izsaka cerību, ka tagad "tās slūžas" būs vaļā.
"Es tā ļoti vienkārši darbojos kā zibensnovedējs daudzām problēmām. Tā
tagad nav," piemin J.Cālītis. M.Plāte saka J.Cālītis jau kopš 80.gadu
vidus bijis unikāls pozitīvu pārmaiņu gars LELB.
I.Graufelde prognozē,
ka būs arī klusētāji, kuri samierināsies. "Jā, ar zināmām sankcijām no
LELB vadības puses jārēķinās. Diemžēl baidos arī es," atzīst M.Plāte. Viņš
piekrīt, ka, no vienas puses, LELB ir tiesības noteikt savus noteikumus tai
kalpojošajiem mācītājiem. "No otras puses, paliek jautājums, vai mūsu,
uzsveru, mūsu, baznīca nav šodien pārāk noslēgta, pašpārliecināta, neatvērta,
tiesājoša, farizejiska?" spriež M.Plāte.
Par neveselīgo
atmosfēru baznīcā stāsta arī LELBĀL mācītājs, kurš izvēlas palikt anonīms. Viņa
amata brāļi ārpus Latvijas nereti paužot daudz brīvākus, atvērtākus uzskatus,
bet atbraukuši atpakaļ kļūst pavisam citādi. "Tas laikam ir izdzīvošanas
jautājums. Tas ir tas autoritārisms," domā mācītājs. Kāda ārpus baznīcas
stāvoša persona stāsta, ka tos, kuri nepakļaujas, "augšas" var
nosūtīt uz nabadzīgām draudzēm dziļi laukos, kuru baznīcām "ir cauri,
piloši jumti".
Kultūrā un
izglītībā...
5000 studentu pārņem
Jelgavu
Kristīne
Langenfelde, NRA 11/19/05
Jelgava tiek dēvēta par studentu galvaspilsētu, un reizi gadā tas
noteikti gūst arī apstiprinājumu ceturtdien uz Studentu dienu pilsētā ieradās
ap 5000 jauniešu no 20 augstskolām.
Šogad Studentu diena
Jelgavā tika svinēta jau 13. reizi, un, kā saka paši studenti, tā ir tāda
kopības izjūta, ko nav iespējams izteikt vārdos to var izjust tikai
piedaloties.
"Visa pilsēta ir
studentu pilna, un tas ir tāds vienotības spēks. Protams, tā ir liela jautrība,
interesanti pasākumi un vakara ballītes, taču vienlaikus arī iespēja satikt
studentus no visas Latvijas. Šajā dienā nopietnās lietas tiek piemirstas.
Diemžēl pēdējā laikā šis pasākums kļūst arvien komerciālāks un ne visi studenti
var atļauties apmeklēt katru no pasākumiem biļetes ir diezgan dārgas,"
spriež Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti Agris Barovskis un
Jānis Porietis.
Viņi atzīst, ka
ikdienas mācību darbā, iespējams, šī vienotība ir mazāka, jo tad vairāk valda
sacensības gars, bet vismaz reizi gadā tas tiek aizmirsts.
"Jelgavā ir laba
dzīve," saka Agris, kurš pirms diviem gadiem šeit ieradies no Maltas, un
Jānis, kura mājas ir Balvos. "Šobrīd gan mēs vairāk par savām mājām
dēvējam Jelgavu, jo bieži neiznāk mērot garo ceļu pie ģimenes."
Abi jaunieši šobrīd
vēl nezina, ko darīs pēc trim gadiem, kad studijas būs beiguši.
"Iespējams, paliksim Jelgavā, iespējams, meklēsim vieglākas peļņas
iespējas ārzemēs, bet varbūt būsim vajadzīgi savai pilsētai," spriež
Agris, kurš studē sociālās zinātnes.
Studentu dienas
svinēšanas tradīciju pirms 13 gadiem aizsāka LLU Studentu klubs. Pēdējos gados organizēšanu
pārņēmusi LLU Studentu pašpārvalde, sadarbojoties ar LLU un Jelgavas domi. To
neiztrūkstoša sastāvdaļa ir svētku gājiens, sporta sacensības, konkurss, kura
laikā tiek noskaidrota jautrākā un asprātīgākā Latvijas augstskola šoreiz
Vidzemes augstskola, kā arī vakara ballītes dažādās pilsētas vietās.
Pašpārvaldes vadītājs
Gints Kukainis Neatkarīgajai atzina, ka svinības notikušas bez nozīmīgiem
starpgadījumiem un organizatoru ieguldītās pūles, gādājot par drošību, ir
atmaksājušās. JAUNĀS GRĀMATAS
Diena 11/19/05
Viljams R.Troters
Krievusomu
1939.1940.gada Ziemas karš
Atēna, 2005, 302 lpp.
Partizāni uz slēpēm,
varonīgi vienpatņu uzbrukumi tankiem, apbrīnojama izturība, patiesu militāro
ģēniju harismātiska vadība tādas bija Somijas īslaicīgās uzvaras sastāvdaļas.
Krievi novēloti saprata, ka gaidītais triumfs pār skaitliski nelielo pretinieku
pārvērties slaktiņā. Autors pauž savu mīlestību pret somiem, viņa skaidrā
valoda apvienojumā ar dziļu tēmas pārzināšanu atdzīvina cīņu, ko nevar aizmirst.
No angļu valodas tulkojis Haralds Matulis.
Mārgareta Atvuda
Pēnelopiāde
Mīts par Pēnelopi un
Odiseju
Jāņa Rozes apgāds,
2005, 179 lpp.
Rakstniece,
pievēršoties klasiskajam mītam, ievadā raksta: "Esmu izvēlējusies stāstīt
šo stāstu Pēnelopes un divpadsmit pakārto kalpoņu skatījumā. Kalpoņu koris
dziedot pievēršas diviem jautājumiem: kāpēc kalpones pakāra un kas patiesībā
Penelopei bija prātā? Odisejā šis stāsts šķiet baltiem diegiem šūts: tajā ir
pārāk daudz pretrunu." No angļu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.
Anna Gavalda
Es gribētu, lai kāds
mani kaut kur gaida
Atēna, 2005, 164 lpp.
Rakstniece ir tikai
trīsdesmit vienu gadu veca, bet viņa precīzi izjūt un meistarīgi apraksta
cilvēku slēptās ilgas. Viņas tēlotie raksturi ir apveltīti ar gallu dzedro
humora izjūtu un gandrīz nevilšu eleganci. Divpadsmit stāsti, cits par citu
dzīvāki, izaicinošāki, dzēlīgāki. No franču valodas tulkojusi Līga Kalniņa.
Paulu Koelju
Zahir
Jāņa Rozes apgāds,
2005, 362 lpp.
Koelju romāns Zahir
ir vēstījums par ilgām, mīlestību un apmātību, tas liek domāt par dzīves jēgu.
Arābu valodā zahir nozīmē redzams, klātesošs, pamanāms. Kas ir tas, kas
reizēm pilnībā pārņem mūsu prātu, līdz mēs vairs nespējam domāt par kaut ko
citu? To var saukt gan par svētlaimi, gan vājprātu. No portugāļu valodas
tulkojis Edvīns Raups.
Inese Zandere
Limonāde
Liels un mazs, 2005,
32 lpp.
Limonāde ir Ineses
Zanderes dzejoļu un Edmunda Jansona zīmējumu cikls bērniem. Grāmatas varoņi ir
puikas, kas dzīvo kādā Rīgas piepilsētā Bolderājā, Vecāķos vai Mangaļsalā,
tas ir stāstiņš mazajam šodienas puikam par to, kā tētim gāja, kad viņš auga.
Grāmata izplaucē raibas, izdomas un izjūtu pārpilnas, "burbulīgas"
vasaras tēlu.
Dace Rukšāne
Simts seksīgas
sestdienas
Dienas Grāmata, 2005,
286 lpp.
Kopš pirmās slejas
2002.gada novembrī SestDienā Daces Rukšānes raksti ir visvairāk lasītie un
atsauksmes guvušie materiāli. Apkopoti grāmatā, tie veido gudru, labestīgu un
aizraujošu cilvēku savstarpējo attiecību stāstu. Autore neuzplijas ar padomiem,
viņa ir sarunu biedre, kas aicina dalīties pieredzē, nenosodīt un
nešausmināties, bet mīlēt dzīvi.
1987
Pauls
Bankovskis, Diena 11/19/05
Tikai daudz vēlāk es
aptvēru, cik daudz noticis šajā vienā gadā. Visu šo notikumu jūras šalkoņa,
manuprāt, iezīmēja patiesās XX gadsimta beigas un XXI gadsimta sākumu
Tas notika togad, kad
Tauriņš lielo piecstāvu māju pastkastītēs meta tās lapiņas. Tās esot bijušas
pret krieviem. Tauriņš rakstījis, ka viņiem jābrauc prom. Lapiņas viņš sviedis
tieši krievu dzīvokļu pastkastītēs. Vēl lapiņās bijis pieminēts, ka latvieši
sargājuši Ļeņinu.
Neviens īsti
nezināja, vai tā tiešām noticis. Tāpat nebija saprotams, kāda velna pēc tur
bijusi pieminēta tā Ļeņina sargāšana. Taču tā runāja. Pašam Tauriņam pavaicāt
vairs nevarēja. Viņš vienkārši vairs nenāca uz skolu. Bet vēl pēc kāda laika
visi zināja, ka mūsu skolā viņš vairs nemācīsies. Un pilsētā vairs nedzīvos.
Tauriņa ģimene pārcēlās uz citu vietu. Es nezinu, uz kurieni. Patiesībā mani
tas diez ko neinteresēja.
Varbūt krietni vairāk
par Tauriņa likteni manu iztēli nodarbināja Atis. Arī viņš mūsu skolā vairs
nemācījās. Viņš bija vienīgais sarkanmatainais puika skolā. Un vienīgais ar
vasarraibumiem. Vēl viņam bija brilles. Un pirms vairākiem gadiem nodega viņu
māja. Bet ne jau tāpēc viņš pazuda no mūsu skolas. Viņa ģimene pārcēlās dzīvot
uz Ameriku. Un tas nu gan bija kaut kas. Bet tas notika krietni agrāk, 8O.gadu
sākumā.
Ja par Ata
aizbraukšanu zināja visi, par Tauriņu un viņa lapiņām klīda tikai baumas.
Neviens nebija nekā nedz dzirdējis, nedz redzējis. Varbūt vienīgi skolas
direktors, viņš mums mācīja arī ģeogrāfiju.
Droši vien tāpēc
vienu no ģeogrāfijas stundām direktors veltīja tādai kā politinformācijai.
Stāstīja, ka Latvijai, ja vien tā sadomātu atdalīties no PSRS, nebūtu ne mazāko
izdzīvošanas iespēju. Mums neesot pašiem savu dabas resursu.
Kā, bet daudzām citām
valstīm arī nav, iebilda Roberts no pēdējā sola. Direktora caurspīdīgais,
organiskā stikla obeliskam līdzīgais rādāmkociņš pret galda virsmu klaudzēja
arvien skaļāk un skaļāk. Tas viņam bija tāds ieradums balstīties uz
rādāmkociņa kā uz maza spieķa. Kolīdz viņš tam uzgūlās ar pietiekamu spēku,
kociņa gals pa pulēto galda virsmu aizslīdēja sāņus un direktors sazvārojās.
Tad izslējās taisns un atbalstījās no jauna. Un runāja un runāja.
Roberts vispār bija
nemiera gars. Viņš grasījās 18.novembrī braukt uz Rīgu. Un mājās pats taisīja
sarkanbaltsarkano karogu. Mammai nospēris palagu. Sarkano krāsošot ar grunteni.
Gruntene bija tāda sarkanbrūna krāsa, to izmantoja metāla priekšmetu gruntēšanai
pirms krāsošanas. Es vaicāju, vai viņš maz zina, ka vidējā, baltā svītra ir
šaurāka par abām sarkanajām.
Kā tu to zini? viņš
prasīja. Es biju redzējis filmā par buržuāziskās Latvijas dzīvi. Filmā
Akmeņainais ceļš. Un biju dzirdējis pieaugušo runas par dažādās vietās it kā
manītiem sarkanbaltsarkaniem karodziņiem, kurus likts aizkrāsot. Kas tos tur
manījis un kas licis aizkrāsot, nevarēja saprast. Vārdā neviens netika saukts.
Uz ansambļa Ornaments skaņuplates vāka bija uzzīmēts tāds vīriņš ar svītrainu
šallīti. Un šallīte esot sarkanbaltsarkanā karoga krāsās. Un plate esot gandrīz
aizliegta. Bet tās bija tikai tādas runas. Es nelauzīju galvu par to, vai kaut
kur kāds ar to visu patiesi nodarbojas. Piemēram, redaktors saskata pārāk
divdomīgas detaļas Andra Brežes zīmējumā uz žurnāla Avots pirmā numura vāka un
pašrocīgi ķeras pie to aizkrāsošanas. Par daudz ko man nebija ne jausmas.
Tolaik es pat uz Rīgu viens pats vēl nebiju braucis.
Roberts gan bija.
Reiz viņi aizbrauca abi ar Valdi un aizgāja pie Rīgas friziera. Skolā atgriezās
divi panki. Aizmugurē no pagarajiem matiem pāri bija palikusi tikai tieva
astīte. Uz pieres mati bija sakasīti un izbalināti. Matemātikas skolotāja bija
stāvās šausmās. Tāda frizūra skolniekam neesot piemērota. Lai tūdaļ pat visu
griežot nost. Skaidrs, ka Valdis un Roberts neko negrieza. Viņiem bija rūtainas
bikses, banānenes. Roberts valkāja šauras melnas saulesbrilles jeb kaķenes. Un
tas vien jau nozīmēja, ka viņi, visticamāk, ir narkomāni.
Patiesībā arī nevienu
īstu narkomānu tajā laikā es vēl nebiju saticis. Šķiet, ka tuvējā apkārtnē
neviens narkomāns nedzīvoja. Taču žurnālā Liesma par tādām lietām rakstīja. Tur
turpinājumos varēja lasīt Radeka Jona romānu Memento stāstu par čehu
narkomāniem. Un vēl visu ko par seksu. Tur drukāja Edgara Ozoliņa zīmētās seksa
pozas, tās, kas bija domātas Jāņa Zālīša grāmatai Mīlestības vārdā un
aizliegtas. Un vispār visādas tumšas lietas nāca gaismā avīzēs rakstīja par
taksometru šoferu slepkavībām, par viltotu džinsu un kurpju ražotājiem un par
izvarošanu pašā Rīgas centrā, kafejnīcas Lācītis pagalmā. Padomju Jaunatnē
parādījās raksts par pretvalstiski noskaņotu mācītāju sazvērestību daži no
viņiem bija nodarbojušies pat ar karatē. Vēstures skolotāja stāstīja, ka daži
no mūsu skolas arī esot manīti ejam baznīcā. Vārdā es nevienu nesaukšu, viņa
daudznozīmīgi sacīja. Viņi baznīcā "visādi tur daroties", un tā nu
gan nevajagot. Taču daudz vairāk par "darīšanos" baznīcā mani
interesēja Liesmā lasāmie un bezgala vilinošie pedagoga Andreja Dripes ceļojumu
apraksti par Rietumberlīnē pieredzētajām kapitālistiskās pasaules baismām. Tas
viss manu un pārējo skolas puiku iztēli nodarbināja ne mazāk par nacionāliem
ideāliem, ierakstiem meiteņu atmiņu kladēs vai jautājumu un atbilžu klažu
izgatavošanu. Jautājumu un atbilžu kladēs bija vesela virkne ar standarta
jautājumiem piemēram, kura meitene tev patīk. Lappuses ar atbildēm tika
aizlocītas un pat aizlīmētas. Skaitījās, ka atbildes pieejamas tikai klades
īpašniekam, taču informācija vienmēr noplūda, un visi ātri vien uzzināja, kurš
kuram patīk un kurš nepatīk.
Un tad vēl žurnāls
Avots tas vispār izskatījās kā ievests no citas pasaules. Mani vecāki bija
neizpratnē kāpēc tam tāds saķēpāts vāks, vai tik ar to nav noticis kāds
negadījums. Mani mazāk satrauca tā izskats, vairāk nodarbināja saturs.
Ainars Mielavs
rakstīja par U2, Bono un dziesmu With or Without You, Valdis Birkavs aprakstīja
šausmas, kas padomju valstī gāžas iekšā kopā ar amerikāņu videofilmām žurnālā
bija pat ielikta bildīte no filmas Teksasas motorzāģa slaktiņš.
Televīzijā raidījumā
Videoritmi Ābrams Kļockins, Artēmijs Troickis un Daiga Mazvērsīte gari un plaši
sprieda, kas tad īsti ir videoklips. Arvīds Mūrnieks radioraidījumā Būsim
pazīstami savā zem spilvena palīduša cilvēka balsī, kā to nodēvēja kāda
aizgrābta klausītāja, stāstīja par ārzemju popmūzikas jaunumiem. Aldis
Ermanbriks raidījuma Varavīksne noslēgumā allaž atkārtoja to iepriekšējā
raidījuma dziesmu, par kuru skatītāji bija iesūtījuši visvairāk vēstuļu. Jānis
Šipkevics īpašā raidījumā par nelāgākajām tendencēm Rietumu popmūzikā pamanījās
parādīt gabaliņu no Sigue Sigue Sputnik videoklipa.
Un tikai daudz vēlāk
es aptvēru, cik daudz noticis šajā vienā gadā un cik tīras un asas sajūtas šajā
gadā dzimušas. Laikā, kad Padomju armija vēl vienmēr karoja Afganistānā, bet
14.jūnijā organizācijas Helsinki86 dalībnieki nolika ziedus pie Brīvības
pieminekļa. Laikā, kad dzejnieks Imants Ziedonis vēl vienmēr rīkoja dižkoku
glābšanas talkas. Tajās piedalījās mans brālis Pēteris, pāris reižu aizbrauca
arī tēvs. Jā, pareizi, arī grupa Jauns mēness tika dibināta tieši tajā gadā.
Visu šo notikumu
jūras šalkoņa, manuprāt, iezīmēja patiesās XX gadsimta beigas un XXI gadsimta
sākumu. Un pavisam personiski, atbalsojoties manī kā tukšā gliemežvākā brīdi,
kad es pats kļuvu par to, kas nu esmu.
Paskatieties
enciklopēdijās! Togad nomira Endijs Vorhols. Cietumā pakārās Rudolfs Hess.
Josifam Brodskim tika piešķirta Nobela prēmija. Traģiski gāja bojā Klāvs
Elsbergs. No izsūtījuma Gorkijā atļauts atgriezties Andrejam Saharovam. Nevadas
tuksnesī vēl vienmēr izmēģināja atomieročus. ASV jau rosījās Unabombers. Tika
tiesāts par Lionas miesnieku sauktais Klauss Barbjē. 28.maijā Matiass Rusts ar
mazu lidmašīnīti nolaidās Maskavas Sarkanajā laukumā. Vēl vienmēr turpinājās
Irānas Irākas karš. PSRS dibināja pirmos kooperatīvus, Mihails Gorbačovs
paziņoja, ka līdz 1991.gadam jāpaveic ekonomikas pārbūve. Padomju diplomāti
pirmoreiz kopš 1967.gada viesojas Izraēlā. Iznāca Alberta Bela romāns Cilvēki
laivās. ASV aptiekās beidzot parādījās Prozaks. Sākās Lamanša tuneļa rakšana.
Iznāca Pink Floyd albums A Momentary Lapse of Reason, The Sisters of Mercy
albums Floodland un U2 The Joshua Tree. Tajā gadā Latvijā tika reģistrēts
pirmais HIV vīrusa upuris. Un žurnāls Zvaigzne tiražēja aizdomas, ka AIDS
patiesībā ir ASV slepenajās laboratorijās mākslīgi radīta slimība.
Skolas diskotēkās un
tāpat vien skanēja kasetēs un lentēs no radiopārraides "Būsim pazīstami
atbalsis" ierakstītas dziesmas. Robija Nevila C'est La Vie, Samantas
Foksas Touch Me, Pītera Geibriela Big Time, Europe The Final Countdown,
Genesis Tonight, Tonight, Tonight, Vitnijas Hjūstones I Wanna Dance With
Somebody (who loves me), Džordža Maikla I Want Your Sex, Pola Saimona You Can
Call Me Al, Suzannes Vegas Luka, Whitesnake Here I Go Again, Belindas
Kārlailas Heaven Is A Place On Earth un Midnight Oil Beds Are Burning. Un vēl
pavisam nesen žurnālā Liesma bija rakstīts, ka Saulkrastu diskotēkā spēlētas
mūsu jauniešiem nepiemērotas Rietumu dziesmas, piemēram, grupas Eurythmics
skaņdarbs Sex Crime.
Līdz pirmajai ārstu
komisijai, kas noteiks, vai esmu derīgs dienestam padomju armijā, bija atlicis
viens gads. Pēc gada mamma pirmoreiz mūžā izbrauca uz ārzemēm viņa devās uz
Zviedriju ciemos pie tēva, kuru nebija sastapusi 44 gadus. Pēc gada žurnālā
Avots turpinājumos sāka drukāt Džordža Orvela Dzīvnieku fermu.
Pēteris no Rīgas man
veda plakātus tolaik vispār bija kaut kāda plakātu mākslas mānija. Uz Ļeņina
un Kirova ielas stūra taču bija pat plakātu veikals. Līdzās no poļu žurnāliem
izgrieztām popmūziķu bildītēm uz manas istabas sienām bija salīmēti Jura
Dimitera, Miervalža Poļa, Lamoņa Šēnberga, Jura Putrāma plakāti. Kad aptrūkās
vietas pie sienām, līmēju uz griestiem.
Tajā gadā sākās
protesti pret metro celtniecību Rīgā. Un notika Mākslas dienas. Ar Kristapa
Ģelža un Aijas Zariņas instalācijām, ar Oļega Tillberga, Sarmītes Māliņas un
Sergeja Davidova akciju Būri. Māksla iekļuva pat stacijas tunelī. Zinību namā
jeb Planetārijā notika NSRD Aptuvenās mākslas izstāde, Hardijs Lediņš sludināja
binokulārās dejas, bet pa Rīgas centru pastaigājās Miervalža Poļa Bronzas
cilvēks.
Kaut kas no tā visa
līdz manai apziņai nonāca, taču es tikai brīnījos un bolījos. Un būdams viens
no labākajiem zīmētājiem klasē, apmeklēju mākslinieciskās stikla apstrādes
pulciņu skolas pagrabā. Mufeļa krāsniņā kausēju uz parastām vannas istabas
flīzītēm saliktus krāsainus stikliņus un meitenei no septītās klases mēģināju
darīt zināmu, ka viņa man patīk. Un diskotēkā centos sadūšoties uzlūgt viņu uz
deju.
Tajā gadā skolas
sporta zālē Jānis mani mēģināja pierunāt tomēr stāties komjaunatnē. Viņš bija
iestājies. Starpbrīdī tāds apjucis pienāca klāt un teica varbūt tomēr ir
vērts. Tas tev vēlāk noderēs. Armijā, piemēram. Atbildēju, ka vēl padomāšu.
Tieši to pašu pirms tam biju sacījis klases audzinātājai. Droši vien tāpēc viņa
bija lūgusi Jāni ar mani parunāt.
Bet Roberts
18.novembrī gatavojās braukt uz Rīgu, un ar paštaisītu karogu iet pie Brīvības
pieminekļa.
Es pat īsti nezināju,
ar ko iezīmīga šī diena. Man bija tikai neskaidra nojausma, ka tai kāda
saistība ar Ulmaņa laikiem. Un to karogu. Ar laikiem pirms padomju laika. Ar tā
laika himnu Dievs, svētī Latviju! Vēl daži skolā apgalvoja, ka esot arī tāda
dziesma: "Lai dzīvo Kārlis Ulmanis un ģenerālis Balodis". Tādu gan es
nezināju.
Ļaujoties gaisā
jaušamajam noskaņojumam, piezīmju kladē zīmēju pretvalstiskus zīmējumus. Nē,
patiesībā es pat nedomāju, ka tie ir pretvalstiski. Vienkārši zīmēju. Viens no
tiem izskatījās aptuveni tā:
Zābaks, protams,
simbolizēja Krieviju. Par to, kas varētu būt tas mazais knariņš, es īpaši
nedomāju.
Reizi gadā piezīmju
klades bija jānodod. Skolotājas tās savāca un pārbaudīja, cik cītīgi esam
pierakstījuši viņu stāstīto. Klades pēdējās lappusēs sazīmēto tobrīd jau biju
aizmirsis. Tā bija krievu valodas klade.
Savus zīmējumus
ieraudzīju jau mājās. Izplēstus. Atdotus tēvam. Uz galda. Tēvs tos rūpīgi
atlocīja un izgludināja. Un teica, lai kladēs tādus nekad vairs nezīmējot. Viņš
runāja tādā pavisam klusā balsī. Un es sapratu, ka laikam jau tas ir ļoti
nopietni.
Dīvainā kārtā par
maniem zīmējumiem bija informēts arī stikla pulciņa vadītājs, zīmēšanas
skolotājs. Arī viņš piekodināja tā vairs nedarīt. Viņam esot prasīts, vai tikai
es tos neesot zīmējis viņa pulciņa nodarbību laikā. Jo arī tas Tauriņš bija
nācis mūsu pulciņā. Un visi zina, kas notika pēc tam.
Taču Roberts gatavoja
karogu. Lai gan labi zināja, ka tas var beigties pagalam slikti. Iešana pie
Brīvības pieminekļa. Un vēl ar karogu. Tur noteikti būs miliči. Tāpat kā
23.augustā. To taču rādīja pat pa televizoru. Un runāja tas žurnālists. Kā viņu
sauca? Inkēns kaut kāds? Vēstures skolotāja nosodoši purināja galvu. Viss bija
aplami. I rādītais, i žurnālista runātais. Tā vienkārši nedrīkst, viņa teica.
Latvijas
Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojā nolēma uzlikt par pienākumu
partijas Rīgas pilsētas komitejai un Rīgas pilsētas partijas rajonu komitejām
rūpīgi izanalizēt mācības, ko devuši šā gada 23.augusta notikumi pie Brīvības
pieminekļa. Un veikt nepieciešamo izskaidrošanas un profilakses darbu
strādājošo kolektīvos, mācību iestādēs un cilvēku dzīves vietās, apspriežot
konkrēto dalībnieku pretsabiedrisko rīcību šajā akcijā, kam bija
nacionālistiska, pretpadomju nokrāsa.
Tomēr visi bija
redzējuši, visi dzirdējuši. Tos dzeltenos autobusus, kas visapkārt piemineklim
rūca un pūta gaisā melnus dūmus. Lai traucētu nacionālistu un pretvalstiski
noskaņotu elementu saujiņas pulcēšanos.
Par saujiņu to dēvēja
vēl labu laiku.
Tā nav nekāda
saujiņa, Roberts skolotājai iebilda. Bet tas jau bija vēlāk. Viņš pat bija no
Padomju Jaunatnes izgriezis fotogrāfiju ar ļaudīm strēlnieku laukumā. Un rūpīgi
saskaitījis, ik galviņu apvelkot ar zilu pildspalvu.
Bet vispirms vēl bija
jāsagaida tas 18.novembris.
7.novembra vakarā es
tēvam palīdzēju noņemt karogus padomju Latvijas sarkanos ar zili baltiem
vilnīšiem. Viens no tēva darba pienākumiem bija valsts svētkos izkarināt
karogus pie Lauktehnikas daudzdzīvokļu mājām. Man patika iet viņam talkā. Mēs
gājām pa tumsu. Lauktehnikas centrā pie mehāniskajām darbnīcām bija uzstādīta
elektriskā loka spuldze, taču tas spožums līdz namu pagalmiem netika. Man līdzi
bija kabatas baterija. Karogus saritinājām un pārmetuši pār plecu nesām uz
kantora pagrabu. Dažkārt satikām pa kādam vēlīnam gājējam. Un es jutos bezgala
pieaudzis un svarīgs.
***
Kad nākamajā dienā
pēc 18.novembra tā bija ceturtdiena atnācām uz skolu un vaicājām Robertam,
kā gājis, viņš atzinās, ka nav nekur aizbraucis. Mamma esot atņēmusi gan
paštaisīto Latvijas karogu, gan bikses. Un tā nu viņš nav ticis laukā pat no
mājas.
***
1987.gadā raksta
autoram bija 14 gadu.
Raksts tapis
Laikmetīgās mākslas centra projekta Robežpārkāpēji ietvaros organizētajai
konferencei par 80. gadu mākslu starpdisciplinaritāti, dažādo kultūras jomu
mijiedarbību un paralēlēm, kas notika šā gada 16.novembrī.
Kā pieveikt Raini
NRA 11/21/05 Par
Nacionālā teātra izrādi Jāzeps un viņa brāļi.
Jāzeps un viņa brāļi
Māras Ķimeles režijā. Scenogrāfs Gints Sippo, kostīmu māksliniece Večella Varslavāne.
Zane Radzobe:
Māra Ķimele
iestudējusi Raiņa Jāzepu un viņa brāļus. Izrādē tautas gaviles, kurām
jādemonstrē Jāzepa gods Ēģiptē, ierakstā atskan no kulisēm. Bez jebkāda
pamatojuma Ditas Lūriņas Asnate krīt ceļos, dziedot ēģiptiešu valodā, vai arī,
pacēlusi rokas pret debesīm, melodiski izsaucas: "Ak, Izīda!" Jāzepa
(faraona labā roka!) galvassega atgādina sanitāra vai pavāra mici. Dekorācijas
pustumsā pārbīda saliekušies skatuves strādnieki, kurus režisore mēģinājusi
neitralizēt, liekot aktieriem proscēnijā veidot skulpturālas grupas bez teksta
(un arī bez loģikas). Divas galvenā varoņa ekstāzes mīlestību un atriebību
režisore uzdevusi attēlot nevis aktieriem, bet gan Nacionālā teātra lielās
skatuves podestiem. Tie klusi ceļas un grimst, ilustrējot Jāzepa (Ainārs
Ančevskis) un Dinas (Inga Misāne) mīlas pacilājošo spēku vai Jāzepa Ēģiptē
(Ivars Puga) morālo krišanu, īstenojot atriebi... Vai izrādes radošā grupa būtu
uzjautrinājusies, pēc iespējas nejēdzīgāk ietērpjot un izvietojot aktierus uz skatuves,
lai tiem būtu grūtāk atklāt Raiņa lugu? Zālē sēžot, smiekli nenāk. Pārņem
vilšanās un neizpratne, ko viena no latviešu labākajām režisorēm ir spējīga
(ne)izdarīt ar vienu no latviešu labākajām lugām.
Iestudējot Jāzepu,
režisoram jāatbild uz vairākiem ar sadzīvi un psiholoģiju saistītiem
jautājumiem, bez kuriem neiespējami interpretēt lugas filozofiju. Kāds ir
Jāzeps, kādi viņa brāļi? Kas ir naida pamatā? Kādu jūtu vadīts, Jāzeps
izšķiras piedot? Vai piedošana iezīmē viņa uzvaru vai sakāvi? M. Ķimelei Jāzeps
ir pozitīvais tēls, kura raksturā nav nekā nosodāma vai vismaz divdomīgi
vērtējama. Aktieri brāļu lomās kolorīti spēlē "sliktos" runā rupjās
balsīs, bez jebkādas loģikas stumj un grūsta cits citu pa skatuvi. Skaidrs,
viņi ir nelieši, tāpēc arī ienīst. (Vienīgais izņēmums Andris Bērziņš, kura
Juda ir pretrunīgs un dzīvs cilvēks, nevis ilustratīva marionete.) To, ka
Rainis lugā ierakstījis arī Jāzepa tumšās puses augstprātību un rafinētu
nežēlību pret mazattīstītiem un rupjiem, bet tomēr cilvēkiem režisore pilnīgi
ignorējusi. Līdz ar to zudusi gan sadzīves līmeņa loģika, gan noplicināts lugas
filozofijas slānis. Jāzeps pazemojas un finālā aiziet nāvē, izpērkot cilvēces
grēkus. Bet varbūt pats savējos, ja saprot, ka, pazemojot jau tā nožēlojamos,
ir kritis nesalīdzināmi zemāk par tiem, kas savu varas darbu pastrādāja pret
nesaprastu, bet intuitīvi apjaustu augstāku būtni? Notikušais brāļus ir
mainījis viņi saudzē Benjamiņu un raizējas par tēvu, kas iepriekš tiem bijis
vienaldzīgs. Vai un kā ir mainījies Jāzeps tas ir sarežģītākais un
interesantākais lugas uzdotais jautājums, uz kuru (tāpat kā visiem citiem)
izrāde atbildi nesniedz. Ja M. Ķimele uzskata, ka Jāzeps ir mesija un tāpēc
visā attaisnojams (par to liek domāt intervija ar režisori Kultūras Dienā š. g.
4. novembrī), kāpēc viņa šo viedokli (vai jebkuru citu) nav parādījusi uz
skatuves, bet ļāvusi Raiņa tekstiem skanēt tukši, nedzīvi un vecmodīgi?
Ingrīda Vilkārse:
Viena no lugām, kas
pēc sava gara lieluma un tēmas aktualitātes var pretendēt uz pasaules klases
dramaturģiju, pierādot, ka Raiņa personiskie dramatiskie pārdzīvojumi
(aizvainojums, naids, savas izredzētības izjūta u.tml.), kas sublimējušies
pārlaicīgās idejās un bībeliskās patiesībās, ir aktuāli joprojām. Citu nesamīt,
nesavtīgi piedot, atrast iekšējo spēku būt patiesi lielam, cēlam un
godprātīgam, nevis sīki nicināmam un visvarošā iznīcināt kārē pļaut atriebības
ražu. Režisore centusies ideju drāmā atrast un atdzīvināt reālus un
ievainojamus cilvēkus (pamatojot viņu darbības reālpsiholoģiski). Viņu lielākā
iekšējā traģika slēpjas savas niecības apziņā, nespējā pieņemt citam citu un
kopējā vienojošā aizvainojumā, kas pāraug neizdzēšamā naidā pret
izredzēto/vienīgo/svētīto (lasi talantīgo). Pilnīgi saprotama ir vēlme zem idejām
iekodēt dzīvus cilvēkus, taču šajā gadījumā izrāde ieguvusi tik sadzīvisku
piezemētību, ka lielās/nesošās Raiņa idejas nepāraug Vecās un Jaunās derības
tēmu fūgās, bet tā arī sabirst sadzīvisku sarunu nesvarīgos putekļos, un
izrādes finālā izpaliek kulminācijas triumfs kā cilvēciskā lieluma apogejs
cēlajā piedošanas brīdī. Lai gan ir bijis arī svētā vakarēdiena galds ir ēsta
maize, kas "par jums top dota", un dzerts vīns, kas "ir jaunā
derība manās asinīs, kas par jums top izlietas", tomēr Lieldienu augšāmcelšanās
un piedošana izrādē netop piedzīvota. Šoreiz režisori pievīlis arī telpiskās
vides iekārtojums, kas veidots nekonsekventās nosacītības koordinātās, tā arī
nekļūstot ne par līdzvērtīgu partneri aktieriem, ne viņu iekšējās pasaules
emocionālā stāvokļa vizuālo liecinieku. Raudu mūra stilizācijai (tiesa, to var
sazīmēt tikai ar lielas iztēles palīdzību, jo nezin kāpēc tas veidots no
sarkaniem ķieģeļiem?), iespējams, būtu pietiekami nozīmīga loma, ja dekoratīvie
sānu aizslietņi/stalažas un aizmugures siena nepaliktu par nedzīvu, ilustratīvu
fona zīmējumu. Arī kā Jāzepa iekšējās pasaules ciešanu atspulgs šī raudu siena
tomēr nenostrādā, un gandrīz par uzmācīgu jāsauc manipulēšana ar skatuves
tehniskajām iespējām otrajā cēlienā nemitīgas rotācijas, podestūras maiņas,
kas nepalīdz idejām aktualizēties, bet gan kopā ar sadzīviskajām sarunām
saskalda tās vēl vairāk un paliek vientuļi pašmērķīgas.Grāmatas
Arno
Jundze, NRA 11/21/05
Viljams R. Troters
Krievu somu 1939.1940. gada Ziemas karš. Tulkojis Haralds Matulis. Atēna,
2005
Iepriekšējais darbs,
kas latviešu valodā ticis izdots par šo tēmu, ir somu virsleitnanta Erki
Palolampi dienasgrāmata Kolla turas, kas publicēta Otrā pasaules kara laikā,
kad Latvija atradās vācu okupācijā. Viljama R. Trotera grāmata vēsta par to, ko
nespēja izdarīt trīs Baltijas valstis 1940. gadā. Pētījumā aprakstītas ne vien
somu tautas varonīgās cīņas pret padomjzemes atbrīvotājiem, bet arī kara
priekšvēsture, sākot no 1905. gada. Grāmatas ilustratīvajos materiālos iespējams
aplūkot pat t.s. Mannerheima līniju nocietinājumus, par kuriem Latvijas
pirmās brīvvalsts prese un politiķi reizumis atļāvās pavīpsnāt, bet kuri
izglāba somus no piecdesmit komunisma celtniecības gadiem.
Eva Hereinova,
Barbara Hoheima Vācu valodas pašmācība. Tulkojusi Inese Miesniece. Zvaigzne
ABC, 2005
Noderīga un praktiska
pašmācības grāmata tiem, kam nav laika vai vēlēšanās apmeklēt kursus. Izdevums
piedāvā visu nepieciešamo, lai apgūtu vācu valodas pamatus. Tajā vienviet
atrodama ne vien tekstuālā daļa, gramatiskais materiāls un uzdevumi, bet arī
uzdevumu atbildes, neregulāro darbības vārdu saraksts un vārdnīca. Vienīgais,
kas papildus nepieciešams potenciālajiem studēt gribētājiem, ir kompaktdisku
atskaņotājs, jo grāmatai pievienoti arī divi CD tie atrodami kabatiņās, kas
piestiprinātas pie abiem grāmatas iekšvākiem.
Dagmāra Geislere
Vondas slepenās piezīmes. Tulkojusi Iveta Galēja. Jāņa Rozes apgāds, 2005
Šo grāmatu
kategoriski aizliegts lasīt paipuisīšiem un deguna urķētājiem! Visi pārējie
laipni lūgti mazās Vondas pasaulē, un, rādās, šim ņiprajam meitēnam ir nešpetns
raksturiņš, jo desmitgadīgā jaunkundze nolēmusi izsvēpēt jaunos kaimiņus, īpaši
jau neciešamo Fabiānu Šilingu. Pirmais punkts viņas plānā ir beigtas zivs
noslēpšana jauno kaimiņu mājoklī.
Ērihs Bauers
Astroloģiskā karma. Tulkojusi Irīda Miska. Jumava, 2005
Pazīstamais vācu
astrologs Ērihs Bauers, žurnāla Astrowoche vadošais speciālists, skaidro, kā,
pamatojoties uz horoskopu, iespējams izdarīt secinājumus par iepriekšējām
dzīvēm un nākamībā ejamajiem ceļiem. Grāmatā sniegti skaidrojumi un tabulas, ar
kuru palīdzību iespējams aprēķināt sev svarīgās planētu pozīcijas un karmas
nodomus.
Kirstena Torupa
Pamestā zeme. Tulkojusi Inga Bertholde. Atēna, 2005
Svētki visiem Kirstenas
Torupas un viņas pirms dažiem gadiem latviski izdotā romāna Bonsai cienītājiem.
Rakstniece ir atgriezusies ar romānu Pamestā zeme smalki mežģīņotu lietiņu
par vientulību un paaudžu atsvešinātību. Karls Sērensens ir ievietots veco
ļaužu mītnē. Viņš grib apmeklēt sievas kapu, bet viņam to neļauj. Tad vecais
vīrs atbrīvojas no sava ķermeņa un ienirst pagātnē... Pērn romāns ieguvis vienu
no prestižākajām dāņu literārajām godalgām, kuras laureātu nosaka dāņu
lasītāji.Izstādes
Maija
Rudovska, NRA 11/22/05
- Latvijas konsulātā
Pleskavā aplūkojama mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes personālizstāde Mirdzošā
pasaule, kas tika atvērta par godu Latvijas valsts dzimšanas dienas svinībām.
- Rīgas pasažieru
terminālī (Eksporta ielā 3a) šodien atklās Indras Sproģes gleznu izstādi Zīmes
ūdenī. Izstāde ir kā vizuālā komunikācija ar tiem, kas nonākuši Rīgas ostā.
Kuģu ziņojuma karogi bijuši par iedvesmas avotu 24 akrila gleznu tapšanai, un
I. Sproģes gleznas arī nes kādu vēstījumu. Zinot starptautisko kuģu ziņojuma karogu
alfabētu (izstādes apmeklētājiem tas būs pieejams), varēs atšifrēt teikumu,
kuru veido mākslinieces gleznas.
- Klasiskās mākslas
galerijā Antonija trešdien pulksten 17.30 atklās mākslinieka Indriķa Zeberiņa
(18821969) darbu izstādi. I. Zeberiņš latviešu mākslā pazīstams kā izcils
grāmatu ilustrators, karikatūrists un satīriķis. Mākslinieks dienējis armijā,
ilustrējis žurnālu Strēlnieks, pēc tam iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā,
kuru beidzis 1925. gadā. Stājgrafikā I. Zeberiņš darbojies kokgrebuma,
kokgriezuma, linogriezuma, litogrāfijas, oforta tehnikā, viņš atstājis arī
vairākus ar zīmuli, tušu, sanginu, ogli, akvareli darinātus darbus. Mākslinieks
ilustrējis J. Zeibolta Trakais barons Bunduls (1925), A. Brigaderes Dievs,
Daba, Darbs (1927), A. Upīša Sūnu ciema zēni (1940), Zaļā zeme (1947), latviešu
tautas pasakas: Skaistākās latviešu pasakas un teikas (1934), Zelta putns
(1946) un daudzas citas.
- Galerijā Carousell
piektdien atklās mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas personālizstādi Es
satiku Parīzi. Šoruden jaunā māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas
glezniecības nodaļas 3. kursa studente K. L. Avotiņa kopā ar gleznotāju Ilzi
Avotiņu strādāja Cite Internationale des Arts darbnīcā Parīzē. Tās laikā tapuši
vairāki portreti, figurālas kompozīcijas, kā arī daudz strādāts plenērā pie
Sēnas uz Cite un Saint Louis salām, jardin du Luxembourg (Luksemburgas
dārzā), jardin des Plantes (augu dārzā), dārzā pie Notre Dame katedrāles,
parc Monceau (Mansū parkā), jardin des Tuileries (Tilerī dārzā) un arī Versaļas
pils dārzā.
- Izstāžu zāles
Arsenāls radošajā darbnīcā piektdien tiks atklāta izstāde Mākslas darbs kā
valsts pasūtījums (1970. gada tematiskās izstādes). LNMM padomju mākslas
kolekcijas lielāko daļu veido LPSR Kultūras ministrijas ekspertu komisijas
izstādēm pasūtīto un no izstādēm pirkto darbu klāsts. Bijušajā Padomju
Savienībā valsts pasūtījums tēlotājā mākslā visbiežāk bija saistīts ar
vērienīgām tematiskajām izstādēm, kas tika veltītas politiski nozīmīgiem
vēsturiskiem notikumiem Komunistiskās partijas kongresiem, partijas vadoņu
dzimšanas dienām, valsts pastāvēšanas gadadienām un tml. Pēc iepriekš
izstrādātiem izstāžu plāniem ministrija rīkoja mākslas darbu skiču konkursus.
Ar 1970. gadu muzejā rīkoto tematisko izstāžu glezniecības un tēlniecības darbu
paraugiem izstādē Arsenālā atspoguļots valsts pasūtījums kā totalitāras
sistēmas mākslas dzīvi raksturojošs fenomens.
- Liepājas muzejā
sestdien pulksten 15 tiks atklāta ikgadējā vizuālās un lietišķās mākslas
izstāde Liepājas rudens 2005. Piederības apziņa. Izstādei izraudzītā koncepcija
piederības apziņa ikvienam māksliniekam ļauj definēt vietu un laiku, kam viņš
šobrīd jūtas piederīgs.Vārdi kā draugi
Maija Baltiņa,
valodniece, Diena 11/22/05 Reiz mazs
puisītis par mūsu draugiem teica: "Cik labi, ka mums ir draugi!" Nu
puisītis krietni paaudzies, un es viņam saku: "Cik labi, ka ar tevi var
parunāties par vārdiem!" Jo mēs abi esam vienisprātis, ka vārdi ir kā
draugi. Un nu viņš un viņa draugi man jautā: "Vai izlasījāt? Cik tālu
tikāt?" Viņi piesēžas pie galda, un tā ir nopietna zīme, ka viņi grib
zināt, ko teikšu par grāmatu, kuru tagad lasot viņi visi. Tā ir Ingūnas Beķeres
no japāņu valodas tulkotā Haruki Murakami Aitas medīšanas piedzīvojumi (A Wild
Sheep Chase). Grāmata ir nopietna par draugiem un draudzību, izziņas alku
trūkumu un to iemantošanu, par dzīvi bez pienākumiem un pienākuma uzticēšanu,
par izredzētības alkām un izredzētības lāstu. Lasīju vērīgi, jo vērīgi bija
mani klausītāji. Vienlaikus vēroju to, kā tulkotāja tulkotā teksta vārdus
padarījusi par draugiem un kā panākusi, lai vārdi nezaudē tiem uzticēto jēgu,
ko darījusi, lai starp rindiņām nepazūd tiem uzticētā noskaņa.
Vispirms par to, kā
darīts, lai nepazustu rakstnieka ar vārdiem uzburtā vide, tik nepieciešamais vārdisko
tēlu fons, lai, lasot tulkoto tekstu, es tam cauri redzētu un dzirdētu autoru.
Lūk, frāze: "Domājām vienu un to pašu. Tā kā Groucho un Harpo no Duck
Soup." Gan šis piemērs, gan citi līdzīgi no citiem tulkotiem tekstiem veic
tiem uzticēto stilistiski ekspresīvo uzdevumu vēstī par vidi, kurā mīt stāsta
cilvēki. Latviešu pareizrakstības noteikumiem nepielāgoti personvārdi, konkrētu
vietu nosaukumi, reālijām piešķirtie simboliskie vārdi parādās tekstos arvien
vairāk. Jauki ir tad, kad tiek ievērots šķīrums stilistiski attaisnotais un
saglabātais oriģinālrakstījums, un skumji tad, kad vērojami pieņemto
pareizrakstības normu pārkāpumi. Šoreiz tulkotājai šis zīmējums iznācis smalks
un gaumīgs. Jūt samēru starp autora ieceres īstenošanu un tulkotājas attieksmi
pret valodu. Vārdi ir draugi.
Ka nav pazaudēta
autora tekstā iepītā noskaņa, kas mīt starp vārdiem, starp to formām tas
droši vien dažkārt ir grūti darāms darbs. Bet man šķiet, ja es, lasītāja,
oriģinālteksta nepārzinātāja, tomēr lasīdama redzu, dzirdu un uztveru
tulkotājas veiksmes, nu, ko tad vairāk. Kādu piemēru? Minēšu pavisam vienkāršu,
tādu mazu nieku. Kādas mājvietas aprakstā minēta japāņiem tik raksturīgā ogļu
krāsniņa. Tulkotāja tā arī dara dod mums iespēju latviski izlasīt tās nosaukumu
hibuči. Vai nav draudzīgs piedāvājums? Kad esam labā noskaņā, un vēl tieši
tagad, kad daudzi no mums iemet pa pagalei mazajās, siltumu sološajās krāsnītēs
(nē, nē, es zinu gan, kādi ir normatīvie noteikumi atvasinājums no
6.deklinācijas lietvārda ir tikai un vienīgi krāsniņa). Ja zinām noteikumus,
tad varam ar variantiem parotaļāties, ja vēlamies papildināt vārdu krājumu, tad
varam pamēģināt, vai kādu retāku, nedzirdētu, svešāku vārdu nevaram padarīt par
valodiskajai videi draudzīgu?
Tas būtu par to, cik
nopietni ir jāstrādā, lai tulkojumā nepazustu un nepazaudētos, jā, tieši tā,
nepazaudētos oriģināltekstā iecerētais. Ir vēl kāda nianse kā tulkotāja
panāk, lai tulkojumā ietulkotu to īpašo, tikai kādas konkrētas valodas
konkrētam vārdam piemītošo. Šajā tekstā tāds vārds, protams, ir virsrakstā
minētā mājdzīvnieka nosaukums. Latviešu valodā ir virkne dzīvu radību
nosaukumu, kuros ikdienas vai neitrālais lietojums labi sader ar neikdienišķo,
piemēram, gulbis, stirna, arī I.Ziedoņa iedzīvinātais teliņš Poēmā par pienu.
Vārds aita daļu no savas poētiskās, neikdienišķās slodzes jau sen it kā atdevis
variantam avs. Bet iespējams, ka tulkotājas nodoms palikt pie vārda aita ir
ļoti pārdomāts. To rāda tā teksta vieta, kurā stāstīts par cilvēkā iemītošo
apjausmu par vienkopus esošo, prātam neaptveramo skaistumu un šausmīgo ļaunumu.
Šo īpašo valodisko matēriju J.Petera vārdiem runājot īpašo valodisko
tēlainību, kas mājo mūsu zemapziņā. Ja tā, tad izvēlētais vārds der.
Un pārsteidzošā kārtā
arī mums visiem tik labi zināmais vārds draugs ietver šādu sākotnēju divdabību
spēju apzīmēt labo, cēlo un vienlaikus arī naidīgo, zvērīgo, dēmonisko.
Tādi, lūk, ir mūsu
draugi vārdi. Nu brīžiem gluži kā mēs paši.
Aizsargājamo aleju
sarakstā iekļauj 51 alejuDELFI
11/22/05 Valdība
otrdien akceptēja noteikumus par aizsargājamām alejām, kas paredz piešķirt
aizsargājamās alejas statusu 51 alejām, bet 11 alejas no saraksta tika
svītrotas pēc Satiksmes ministrijas iebildumiem.
Vides ministrijas
izstrādātais noteikumu projekts paredz noteikt dabas pieminekļu aizsargājamo
aleju sarakstu, informēja ministrijas Komunikācijas departamentā.
Šī noteikumu projekta
izstrādes laikā tika izvērtētas vairāk nekā 300 lauku alejas. No tām
aizsargājamo aleju sarakstā tika iekļautas 62 alejas. Satiksmes ministrija
iebilda 11 aleju iekļaušanai aizsargājamo aleju sarakstā, jo tas traucētu ceļu
remontdarbiem. Tāpēc pašlaik ir apstiprināta 51 aizsargājama aleja. Par pārējām
11 alejām diskusija ar Satiksmes ministriju vēl turpināsies.
Galvenie kritēriju to
izvērtēšanas procesā bija aleju ainaviskā (piemēram, īpaši aizsargājamu sugu,
dižkoku esamību) un dendroloģiskā (alejas koku vecumu un izmērus) vērtība.
Tāpat tika izvērtēta aleju saimnieciskā nozīme un to kultūrvēsturiskā vērtība.
Noteikumu projekta
sagatavošanas ietvaros norisinājās konsultācijas ar pašvaldībām. Tāpat
Reģionālās vides pārvaldes ir informējušas iesaistītās puses par priekšlikumu
sarakstā iekļauto aleju vietās izveidot aizsargājamās teritorijās. Izveidotais
aizsargājamo aleju saraksts, kā arī izstrādātais noteikumu projekts ir
saskaņots ar pašvaldībām.
Aizsargājamo aleju
sarakstā nav iekļautas alejas, kas kā muižu vai parku kompleksu sastāvdaļa ir
iekļautas kultūras pieminekļu sarakstā vai jau tiek aizsargātas ar citiem normatīvajiem
aktiem.
KultūrziņasLīvija
Dūmiņa, 11/23/05
- Iznākusi Mārtiņa
Zīverta lugu izlase. Šodien pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē
notiks Mārtiņa Zīverta lugu izlases Rīga dimd un citas lugas atvēršanas svētki.
Šis ir ceturtais apgāda Valters un Rapa izdotais Mārtiņa Zīverta darbu krājums,
un tajā iekļautās lugas M. Zīverts rakstījis Zviedrijas un Vācijas latviešu
teātra kolektīviem. Lasot fragmentus no lugām Kurrpurrū un Rīga dimd, pasākumā
piedalīsies aktieri Lāsma Kugrēna un Jānis Skanis, bet par dramaturga trimdas
lugām stāstīs literatūrzinātnieki Viktors Hausmanis un Benedikts Kalnačs.
- Muzeja laiks
kataloga atvēršana. Piektdien pulksten 17 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
notiks muzeja simtgades izstādes Muzeja laiks kataloga atvēršana. 44 lapaspušu
katalogā reproducēti visu izstādes dalībnieku mākslas darbi un muzeja vēstures
apraksti. Katalogs pieejams latviešu un angļu valodā, to sastādījusi Elita
Ansone. Ar kataloga atvēršanas svētkiem tiek pielikts punkts Latvijas Nacionālā
mākslas muzeja simtgades atzīmēšanā.
Grāmatas
Arno
Jundze, NRA 11/24/05
Kristofs Kērs Spāņu
valoda pēdējā brīdī, Zvaigzne ABC, 2005
Pašmācības kursu
autors nodēvējis par "valodas kursu nevaļīgiem cilvēkiem". Diezin vai
to apguvušam jums pietiks zināšanu, lai lasītu Servantesa Parauga noveles
oriģinālā, tomēr grāmata sniegs pietiekami, lai, dodoties ceļojumā uz Spāniju
zemi, kurā ar ierastajām angļu vai krievu valodas zināšanām tālu netikt , jūs
neapmulstu un prastu orientēties.
Dīns Fosters Lietišķā
etiķete Eiropā. Tulkojis Jānis Markots. Zvaigzne ABC, 2005
Noderīgs ceļvedis
Eiropas lietišķajā etiķetē, ja vien tā lietotājs pārlieku nesasprings un
neuztvers grāmatā teikto par vienīgo iespējamo patiesību augstākajā instancē. Lietišķā
etiķete Eiropā aplūko uzvedības normas un paražas dažādās zemēs, uzņēmēju
vajadzības un ierastākās kļūmes ārzemēs, ēšanas paradumus, viesu uzņemšanu,
dāvanu pasniegšanu, sniedz īsu ieskatu Eiropas tautu kultūrās. Kā teikts uz
grāmatas ceturtā vāka: "Tas, kas ir piedienīgs un pieņemams Francijā, var
izjaukt darījumu Zviedrijā."
Šandors Mārai Zāļu
grāmata. Tulkojusi Elga Sakse. Atēna, 2005
Trešā izcilā 20.
gadsimta ungāru klasiķa grāmata latviešu valodā. Romāniem Esteres mantojums un
Sveces izdeg līdz galam seko dzīves atziņu krājums, kas tapis Šandora Mārai
mūža nogalē. Jāatgādina, ka pēc bēdīgi slavenajiem Ungārijas notikumiem
rakstnieks devās trimdā un savus darbus publicēja vācu valodā. Š. Mārai tos
bija uz visstingrāko aizliedzis izdot dzimtenē, kamēr tur pie varas ir
komunisti.
Džila Mensela Pilna
karote mīlestības. Tulkojusi Dina Kārkliņa. Kontinents, 2005
Pirmskāzu ballītē
jaukā Popija Danbara iepazīstas ar seksīgo Tomu Kenediju. Lai gan viņa nespēj
aiziet uz norunāto randiņu un turpinājums neseko, romāna varone atceļ kāzas un
dodas uz Londonu. Tur meitene apmetas kādā bohēmiskā mājoklī pie mākslinieka ar
siržu lauzēja slavu. Džilas Menselas romānu raksturo divas kvalitātes
sirsnība un jautra rotaļība.
Anna Gavada. Es
gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida. Tulkojusi Līga Kalniņa. Atēna, 2005
Latvijas jaunāko
laiku tulkoto grāmatu kopskatā sastopams ļoti maz mūsdienu Francijas rakstnieku
darbu izdevumu, radot iespaidu, ka šīs valsts rakstniecība ir apstājusies ar
Kamī un Prustu. Annas Gavadas stāstu krājums ir viena no retajām bezdelīgām šai
jomā: jauna, mūsdienu rakstniece (1970), debijas darbs (2000), kas saņēmis
lieliskas atsauksmes. Zīmīgi, ka pirmais krājuma stāsts sākas ar atsauci uz
latviešu lasītāju iecienīto F. Sagānu A. Gavadai ir visas iespējas savu
slaveno priekšgājēju pārspēt.
Iva Dostalova, Šārka
Zelenkova, Džeimss Brenems Angļu valodas pašmācība. Tulkojusi Rita Ruduša.
Zvaigzne ABC, 2005
"Angļu valoda ir
viegla," tā apgalvo briļļains, zīmēts vīriņš uz grāmatas vāka. Nekas
īpaši grūts jau tas nav ja vien ir laiks un vēlme to apgūt. Pašmācības kurss
piedāvā labu starta komplektu: teksti, vārdnīca, gramatika, uzdevumi un to
atbildes. Īpašs bonuss ir divi pievienotie kompaktdiski, kuri meklējami pie
iekšvākiem pielīmētās kabatiņās.
Labākie spēlmaņi
Henrieta
Verhoustinska, Diena 11/24/05 «Arvien
vairāk saprotu, ka Spēlmaņu nakts tie ir svētki, nevis sacensība. Tā ir kā
teātra cilvēku Ziemassvētku eglīte, kur visi sanāk priecāties un svinēt,» saka
Labākā režisora titula ieguvēja Māra Ķimele. Viņas iestudētā izrāde Mēnesis uz
laukiem Jaunajā Rīgas teātrī ieguvusi balvu kā labākā dramatiskā teātra izrāde,
par labākajiem aktieriem atzīti arī galveno lomu tēlotāji Sandra Zvīgule un
Andris Keišs.
Saņemtas Spēlmaņu
nakts balvas astoņpadsmit nominācijās.
Labākie no labākajiem
teātra mākslā pagājušajā 2004./2005.gada sezonā vakar tika noskaidroti
Spēlmaņu nakts ceremonijā Dailes teātrī. Par tiem, kuri saņēma balvu
mākslinieka Jura Gagaiņa veidoto Skatuves naglu un Latviešu Teātra darbinieku
savienības sarūpēto naudas prēmiju (Ls 200800), lēma žūrija: Valda Čakare,
Maija Svarinska, Līga Ulberte, Ingrīda Vilkārse, Jānis Siliņš, kā arī
pieaicinātie eksperti Inese Lūsiņa, Ausma Dragone, Juris Kaprālis, Gunta Bāliņa
un Mārtiņš Kalseris.
- Balvu par mūža
ieguldījumu teātra mākslā saņēma aktieris Jānis Kubilis
- Par labāko
dramatiskā teātra izrādi atzīta I.Turgeņeva Mēnesis uz laukiem, JRT*, rež.
M.Ķimele
Nominēti bija arī
Latviešu stāsti (JRT, rež. A.Hermanis), H.Ibsena Heda Gablere (Valmieras drāmas
teātris, rež. O.Kroders), Raiņa Pūt, vējiņi! (LNT, rež. G.Poļiščuka) un
V.S.Moema Penelope un Diks (DT, rež. Dž.Dž.Džilindžers)
- Labākā izrāde
bērniem ir Saldais sapnis, Liepājas leļļu teātris, rež. D.Skadiņa
Nominētas bija arī
izrādes: H.K.Andersena Sniega karaliene (VLT, rež. M.Koristins), Pasaka par
mežģīņu darinātāju Marfu un kalēju Ivanu (RKDT, rež. M.Mamedovs), E.Blaitones
Pauks un Šmauks (VDT, rež. V.Brasla), P.S. Sprīdītis (UI, režisors A.Jarovojs)
- Labākais latviešu
literatūras iestudējums Latviešu stāsti, JRT, rež. A.Hermanis
Nominēti tika arī
Raiņa Pūt, vējiņi!, G.Priedes Zilā (LT, rež. M.Eihe), M.Zālītes Visi cilvēki ir
kaķi (RKDT, rež. F.Deičs), R.Blaumaņa Aizbirušais avots (VDT, rež. F.Deičs)
n Par labāko režisoru
žūrija atzinusi Māru Ķimeli. (Mēnesis uz laukiem, JRT)
Nominēti tika arī
Oļģerts Kroders (Heda Gablere, VDT), Gaļina Poļiščuka (Pūt, vējiņi!, LNT),
Alvis Hermanis (Latviešu stāsti, JRT), Indra Roga (Nora, LNT un Akīds un
Galateja, LNO)
- Labākās aktrises
titulu ieguvusi Sandra Zvīgule (Natālija Petrovna, Mēnesis uz laukiem un
Katrīna, Līze Luīze, JRT)
Nominētas arī Rēzija
Kalniņa (Klāra, Klāras sakari, Penelope, Penelope un Diks, Daktere, Striptīzs,
DT; Hanija, Vulfa kundzes nebaidos, RKDT), Ieva Puķe (Heda, Heda Gablere, Anna,
Aizbirušais avots, Pelīte Minniņa, Pauks un Šmauks, VDT), Mirdza Martinsone
(Ursula Loiere, Vinsents Brikstonā, FulvijaFloraFrančeska, Tāpat kā agrāk,
tikai labāk, misis Bristola, Klondaika, DT) un Lāsma Kugrēna (Margrieta
Ezertēva, Aicinājums uz pērienu, Tīna, Asperna vēstules, LNT)
- Labākais aktieris
pagājušajā sezonā Andris Keišs (Latviešu stāsti, Rakitins, Mēnesis uz
laukiem, Stefans, Līze Luīze, JRT)
Nominēti arī Egons
Dombrovskis (Leofrolds Brempelis, Par purna tiesu, LT), Vilis Daudziņš
(Latviešu stāsti, JRT), Gundars Āboliņš (Latviešu stāsti un Špigeļskis, Mēnesis
uz laukiem, JRT), kā arī Artūrs Skrastiņš (Emīls, Melanholiskais valsis,
Mīlnieks atgriežas nozieguma vietā, DT un Ranks, Nora, LNT)
- Par labāko aktrisi
otrā plāna lomā atzīta Astrīda Kairiša (Džuliāna, Asperna vēstules, Tante Taņa,
Galka Matalka, LNT)
Nominētas arī Ludmila
Golubeva (Ģertrūde Eka, Jasmīns, RKDT), Anna Klēvere (Anda, Pūt, vējiņi!, LNT),
Daiga Gaismiņa (Kristīne, Nora, LNT) un Inese Jurjāne (Linda, Zilā, LT)
- Labākais aktieris
otrā plāna lomā Normunds Laizāns (Krogstadts, Nora, LNT)
Nominēti arī Uldis
Anže (Ranks, Nora, Mikus, Pazudušais dēls, LNT), Jānis Reinis (Frenks, Mollija
Svīnija, LNT), Pēteris Šogolovs (Šir Hans, Mauglis, VLT), un Juris Lisners
(Sprinta treneris, Galka Matalka, Vidvuds, Zilā, LNT)
- Nominācijā Labākais
operas mākslā balvu ieguva Kristīne Opolais (Liza, Pīķa dāma, LNO)
Nominēta tika arī
Andžella Goba (Atslēdzniece, Jenūfa, LNO, Aleksandrs Antoņenko (Hermanis, Pīķa
dāma, LNO), Krišjānis Norvelis (Polifēms, Akīds un Galateja, LNO) un Jānis
Kurševs (Deimons, Akīds un Galateja, LNO)
- Par labāko baleta
mākslā atzīts Pāvels Vasiļčenko (Pjotrs, Gaišais strauts, LNO)
Vēl nominēti Aleksejs
Avečkins (Baletdejotājs, Gaišais strauts, LNO) un Agnese Andersone (Gaļina,
Gaišais strauts, LNO)
- Labākais kustību
režisors pagājušajā sezonā Ilona Petrika (Penelope un Diks un Melanholiskais
valsis, DT)
Nominēti arī Agris
Daņiļēvičs (Mauglis, VLT, Par purna tiesu, LT), Alla Sigalova (Vulfa kundzes
nebaidos, RKDT)
- Labākā kostīmu
māksliniece Ieva Kundziņa (Mēnesis uz laukiem, JRT; Tāpat kā agrāk, tikai
labāk, DT; Pauks un Šmauks, VDT)
Nominētas arī
Kristīne Abika (Heda Gablere, VDT), Elita Patmalniece (Sniegbaltīte un septiņi
rūķīši, LNO), Ilze Vītoliņa (Burvis no Oza zemes, Penelope un Diks, DT) un
Anita Znutiņa (Karmena. Versija un Sniega karaliene, VLT)
- Labākais scenogrāfs
Andris Freibergs (Mēnesis uz laukiem, JRT; Akīds un Galateja, LNO)
Vēl nominēti Monika
Pormale (Pūt, vējiņi!, LNT), Gints Sippo (Nora un Pazudušais dēls, LNT), Gints
Gabrāns (Klāras sakari, DT), Mārtiņš Vilkārsis (Melanholiskais valsis, DT; Heda
Gablere, VDT)
- Par labāko gaismu
mākslinieku atzīts Gļebs Fiļštinskis (Pīķa dāma, LNO). Vēl nominēti Vlads Šerstabojevs
(Klāras sakari, DT), Igors Kapustins un Māra Vaļikova (Klondaika, DT), Harijs
Zālītis (Melanholiskais valsis, DT), Juris Skuja un Māra Pontāga (Nora, LNT)
- Labākais mūzikas
autors dramatiskajā teātrī ir Raimonds Pauls un Juris Vaivods (improvizācijas
un mūzikas režija, Melanholiskais valsis, DT). Pārējie nominanti: Ainars Virga
(Akmeņi, LT), Uldis Marhilēvičs (Klondaika, DT), Valts Pūce (Burvis no Oza
zemes, DT), Anta Enģele, Ilze Grunte, Matīss Akuraters un Uģis Vītiņš (mūzikas
noformējums Pūt, vējiņi!, LNT)
- Spilgtākā debija
teātrī bijusi režisors Mārtiņš Eihe (E.E.Šmits Noslēpumainās variācijas, G.
Priede Zilā, LT)
Šajā nominācijā
nosaukti arī aktrise Marija Bērziņa (Kaķīte, Par sunīti un kaķīti, teātris
Skatuve; Svetlana Kometova, Galka Matalka, LNT), režisors Andrejs Jarovojs
(V.Sigarevs Plastilīns, JRT; P.S. Sprīdītis, UI), baletdejotāja Evija
Martinsone (Galateja, Akīds un Galateja, LNO), kā arī marionešu izrādes
Karmena.Versija aktieru ansamblis (VLT)
- Labākais jaunais
skatuves mākslinieks pagājušajā sezonā Arturs Krūzkops (Kajs, Cietsirdīgās
spēles, Gatiņš, Pūt, vējiņi!, LNT) un Iveta Pole (Līze Luīze, Līze Luīze,
Latviešu stāsti, Veročka, Mēnesis uz laukiem, JRT). Nominēti arī Gundars
Silakaktiņš (Vinsents van Gogs, Vinsents Brikstonā, DT), Kristīne Nevarauska
(Elvstēdes kundze, Heda Gablere, VDT), Inga Misāne (Gaļina Motalko, Galka
Matalka, Zane, Pūt, vējiņi!, LNT), Ivars Krasts (Beļajevs, Mēnesis uz laukiem,
JRT) un Andris Gross (Juris, Aizbirušais avots, Kārlēns, Skroderdienas Silmačos,
VDT)
- Labākais darbs
radioteātrī ir Vitas Vārpiņas Klaudija Prokula Pilāta evaņģēlijs
Nominēti arī Gundars
Āboliņš kolēģiju asesors Kovaļovs un Deguns Deguns un Normunds Laizāns Viņš
Pulss
- Žūrijas
speciālbalvu saņēma marionešu izrādes Karmena.Versija aktieru ansamblis (VLT)
*Saīsinājumi: VDT
Valmieras drāmas teātris; UI United Intimacy; LNT Latvijas Nacionālais
teātris; LT Liepājas teātris, DT Dailes teātris; LNO Latvijas Nacionālā
opera; RKDT Rīgas Krievu drāmas teātris, VLT Valsts leļļu teātris; LLT
Liepājas leļļu teātris; JRT Jaunais Rīgas teātris
Šur tur nedaudz
ir sniedziņš, bet citur tas nav nemaz...
...Šodien viss ir biezā miglā tīts jau no paša
rīta. Sakarā ar miglu ir jūtams liels mitrums gaisā.
Arī temperatūra krītas arvien straujāk naktī ter-
mometra stabiņš apstājas uz -4oC atzīmes, bet die-
nā tas pakāpjas tikai līdz +2oC. Dienas vēl jopro-
jām ir apmākušās, visapkārt ir drūms un pelēks...
Vien gaišāk sirsniņai kļūst, kad iedomājamies
par gada sirsnīgāko un jaukāko
svētku tuvošanos...
Anda Jansone
ceturtdien, 2005. g. 23. novembrī