K a s j a u n s L a t v i j ā ?

Nr. 422: 2005. g. 26. novembris - 2. decembris

Eiropā un citur pasaulē...

Īri saceļas pret lētajiem latviešiem

Agnese Margēviča, NRA 11/28/05 Latvijas arodbiedrības: īri cīnās par austrumeiropiešu algām, tomēr tā nav labdarība

Stereotipu par Īrijā laipni gaidītajiem čaklajiem latviešu viesstrādniekiem pēdējās dienās sašķobījis konflikts par Austrumeiropas viesstrādnieku tiesībām ieņemt īru darba vietas Īrijas prāmju kompānijā, kura vēlas ietaupīt, dārgo vietējo darbaspēku nomainot pret lētajiem viesstrādniekiem.

Kad Īrijas prāmju kompānija Irish Ferries 25. novembrī pie viena no saviem prāmjiem Velsas ostā Pembrokā pieveda divus autobusus pilnus ar viesstrādniekiem, vairākumā latviešiem, īru jūrnieki, nevēloties savas darba vietas atdot lētajiem austrumeiropiešiem, iebarikādējās prāmja komandtelpā, kuru nepameta līdz pat 27. novembra vakaram, ziņo Īrijas un Lielbritānijas mediji.

Solidarizējoties ar prāmja dumpīgo apkalpi, citi ostās strādājošie īru arodbiedrības biedri paziņojuši, ka neapkalpos Irish Ferries prāmjus.

"Īri streiko, lai austrumeiropiešiem būtu lielākas algas! Tomēr par labdarību šajā gadījumā nevar runāt – viņi streiko, aizstāvot savas darba vietas, lai netiktu dempingots viņu darba tirgus," Neatkarīgajai skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers un pauž pārliecību, ka tieši tā rīkosies arī mūsu strādnieki, ja pienāks brīdis, kad viņus Latvijā centīsies izkonkurēt lētāks darbaspēks no bijušās Padomju Savienības republikām. "Jā, protams, jo mūsu strādnieki pirmām kārtām ir strādāt griboši atšķirībā no vecās Eiropas strādniekiem, kuri ir izlaidušies, dzīvojot sociālās labklājības modelī," teic P. Krīgers, taujāts, vai latviešu viesstrādniekiem ir izredzes konkurēt ar vietējiem Īrijas un citu Eiropas valstu strādniekiem, ja vietējās arodbiedrības viņiem atņems tik spēcīgu ieroci kā gatavību strādāt par mazāku algu. Latvieši strādājot rūpīgāk, ar augstāku produktivitāti un lielāku atbildības sajūtu nekā, piemēram, īri, turklāt mūsējiem bieži vien esot augstāka profesionālā kvalifikācija nekā vietējam darbaspēkam, norāda LBAS priekšsēdētājs.

Savu nosodījumu Irish Ferries rīcībai paudis Īrijas premjerministrs Bertijs Aherns, uzsverot, ka šis konflikts bojā industriālo attiecību klimatu valstī, un aicinājis prāmju kompāniju ievērot valsts Darba tiesas nesen pieņemto rekomendāciju, proti, tiem darbiniekiem, kuri vēlas palikt, saglabāt algas esošajā līmenī. Tomēr arī pats B. Aherns izpelnījies īru arodbiedrību un politiskās opozīcijas kritiku par valdības nespēju iejaukties konfliktā. Īru Sociālistu partijas pārstāvis Džo Higinss premjerministram pārmetis, ka viņš "pacēlis balto karogu", un aicinājis veikt izmaiņas likumos, kas palīdzētu tikt galā ar "šiem modernajiem vergturiem". Īru Leiboristu partijas līderis Pets Rebits paziņojis, ka Īrijai nav nākotnes, ja tā atgriezīsies pie "vergu algām".

Konfliktā iesaistījusies arī īru arodbiedrība, kas kritizē prāmju kompānijas plānus ietaupīt, atlaižot vietējos jūrniekus, kā arī apgalvo, ka cietēji būs Austrumeiropas viesstrādnieki, kuri strādās garas stundas par mazu algu. Turklāt Irish Ferries esot iecere jauno kuģa komandu turēt jūrā trīs mēnešus no vietas, kas viesstrādniekiem liegtu ES darba likumdošanas aizsardzību. Īru arodbiedrības līderis Džeks O"Konors norādījis, ka šis gadījums būs izšķirošs, lai secinātu, vai īru sabiedrība ievēro godīgu spēli vai balstās uz ekspluatāciju un džungļu likumiem. Jau nākamotrdien uz ārkārtas sanāksmi pulcēsies Īrijas arodbiedrību kongress, un tiek prognozēts, ka tas pieņems aicinājumu nākampiektdien sarīkot "nacionālo protesta dienu".

Oktobrī ar īru arodbiedrību tikās LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. 18. oktobrī pēc tikšanās īru puse paziņoja, ka latvieši apliecinājuši: "Austrumeiropas strādnieki netiks izmantoti, lai iedragātu darba samaksu un darba apstākļus, ko īru strādnieki izcīnījuši daudzu gadu gaitā."

Jau tiekot kārtotas formalitātes, lai nākamgad LBAS pārstāvis sešus mēnešus varētu strādāt Īrijā un aģitēt mūsu viesstrādniekus par iestāšanos vietējā īru arodbiedrībā, informē P. Krīgers. Iesaistīt savās rindās mūsu viesstrādniekus cenšas arī pašas Īrijas arodbiedrības, piemēram, savās interneta mājaslapās ietverot informāciju latviešu valodā.

‘Irish Ferries’ konflikts var kļūt par ekonomisku katastrofu

LETA 11/29/05 Īrijas premjerministra vietniece Mērija Hārnija paudusi bažas par konflikta ieilgšanu starp prāmju kompāniju "Irish Ferries" un arodbiedrību sakarā ar kompānijas plāniem atlaist īru strādniekus un pieņemt darbā viesstrādniekus no Latvijas, kuriem tiks maksāta vairāk nekā uz pusi mazāka alga nekā īriem, raksta Īrijas avīze "Irish Independent".

Hārvija aicināja prāmju kompānijas "Irish Ferries" vadību atgriezties pie valsts nodarbinātības politikas un maksājumu kārtības, pirms ir par vēlu, norādot, ka strīda ieilgšana var kļūt par katastrofu valsts ekonomikai un novest pie "Irish Ferries" sabrukuma.

Viņa pauda bažas, ka radusies krīze var izraisīt plašākus strādājošo nemierus visā valstī.

"Man ir ļoti žēl par notiekošo. Es domāju, ka cilvēki nesaprot, ka galu galā "Irish Ferries" var pazust. Un tad zaudētāji būs strādnieki, kompānija un visa valsts," sacīja vicepremjere.

Viņa aicināja kompānijas vadību un arodbiedrības izrādīt veselo saprātu un gatavību dialoga ceļā risināt konfliktu.

"Pēdējā lieta, ko es vēlētos redzēt, ir strādnieki, kas zaudē savu darbu, kompāniju, kas zaudē savu biznesu, un valsti, kas zaudē. Un tieši tas notiks," norādīja Hārnija.

"Mums tad būs mazāk iespējas redzēt šeit ierodamies apmeklētājus, mūsu iedzīvotājiem būs mazāk iespēju doties uz Franciju un Lielbritāniju, nemaz nerunājot par zaudētajām biznesa iespējām. Mēs visi būsim zaudētāji, ja šis strīds netiks atrisināts."

Tajā pašā laikā leiboristu līderis Pets Rabite sacīja, ka valdībai jautājums par strādājošo aizstāšanu ir jāierosina apspriedei nākamajā Eiropas Savienības (ES) transporta ministru sanāksmē nākamo pirmdien.

Viņš norādīja, ka "Irish Ferries" plāni pārreģistrēt savus prāmjus citā dalībvalstī Kiprā nozīmē, ka nepieciešama rīcība ES līmenī.

Pēc laikraksta "Irish Independent" rīcībā esošās informācijas "Irish Ferries" iesniedzis ģenerālprokuratūrā lūgumu izslēgt kompānijas prāmjus no Īrijas kuģu reģistra.

Īrijas valdības pārstāve pirmdien atteicās komentēt šīs ziņas.

Strīds attiecas uz "Irish Ferries" plānu atlaist 543 arodbiedrībā ietilpstošus īru strādniekus, kas apkalpo kompānijas galvenos maršrutus starp Lielbritāniju un Īriju, un viņu vietā pieņem darbā viesstrādniekus no Latvijas par daudz lētāku darba samaksu.

Īrijas valdība jau ir norādījusi, ka kompānija var saskarties ar juridiskām grūtībām šī plāna realizēšanai.

Rabite aicināja Īrijas premjerministru Bertiju Ahernu mēģināt pārliecināt ES līderus par izmaiņu ieviešanu likumos visās 25 ES dalībvalstīs, lai nepieļautu šāda veida situācijas.

Taču Aherns pirmdien sacīja, ka, pēc viņa domām, šis konflikts jārisina abām pusēm ar valsts institūciju starpniecību.

"Irish Ferries" un arodbiedrība SIPTU pirmdien notikušajās sarunās ar Īrijas Nodarbinātības lietu komisiju (LRC) nespēja panākt kādu vienošanos konfliktā par lētā darbaspēka iesaistīšanu no Latvijas.

Konfliktam ieilgstot, trīs no kompānijas četriem prāmjiem nav izbraukuši no ostas jau kopš piektdienas. Vienīgais reisā izbraukušais prāmis no Francijas ar visiem pasažieriem veselu diennakti pavadīja jūrā, arodbiedrībai atsakoties ielaist to Īrijas ostā.

Īrijas lielākā strādājošo arodbiedrība - Pakalpojumu, rūpniecības, profesionāļu un tehniķu arodbiedrība (SIPTU) - brīdinājusi, ka tajā ietilpstošie strādnieki nepieļaus prāmju izbraukšanu.

Īrijas valdības izveidotā Nodarbinātības lietu komisija pirmdien atsevišķi tikās ar arodbiedrības pārstāvjiem un "Irish Ferries" un tās mātes kompānijas "Irish Continental Group PLC" direktoriem.

Neviena no pusēm neziņoja par kādām pozitīvām pārmaiņām, bet piekrita turpināt sarunas.

SIPTU pārstāvis Pols Smits sacīja, ka arodbiedrība ir izklāstījusi savu nostāju, pieprasot "Irish Ferries" ievērot pašreizējo spēkā esošo vienošanos ar īru darbaspēku par algām.

Vienošanās par algām ir spēkā līdz 2007.gadam, bet kompānija īriem ir piedāvājusi piecciparu skaitļa kompensāciju, ja viņi brīvprātīgi aizies no darba. "Irish Ferries" vadība apgalvo, ka lielākā daļa strādājošo ir pieņēmusi šo piedāvājumu, bet SIPTU to apšauba.

"Irish Ferries" direktori izteikušies, ka viņiem ir jāizvēlas: vai nu pieņemt darbā latviešus, kas ir gatavi strādāt par 3,60 eiro stundā - par mazāk nekā pusi no Īrijas minimālās algas 7,65 eiro, vai arī jācieš aizvien lielāki zaudējumi, kas galu galā var novest pie kompānijas bankrota.

Īrijas premjera vietniece Hārnija, kas tradicionāli ir aizstāvējusi biznesa intereses, paziņoja, ka "Irish Feries" izmanto nepareizās metodes, lai samazinātu izdevumus, un ka kompānijai vajadzētu pieturēties pie Īrijas minimālās algas, kas ir otra lielākā Eiropā.

SIPTU arodbiedrībā ietilpstošie strādnieki kopš piektdienas ir iebarikādējušies viena kompānijas prāmja kontroles telpā. Konflikta dēļ trīs no kompānijas prāmjiem ir iestrēguši ostās Dublinā un Velsā.

Kompānijas ceturtais kuģis "MV Normandy", kas kursē maršrutā Francija-Īrija, svētdienas vakarā piestāja Dublinā pēc gandrīz diennakts ilga ceļojuma no Francijas ostas pilsētas Šerbūras.

SIPTU līderi atteicās atļaut "Normandy" piestāt tās paredzētajā galamērķī Roslēras ostā Īrijas dienvidos, bet vēlāk "humānu apsvērumu dēļ" atļāva prāmim Dublinā izlaist krastā aptuveni 200 tā pasažierus.

Tajā pašā laikā SIPTU ir aicinājusi piektdien sarīkot nacionāla mēroga protesta akciju.

Otrdien paredzēta Īrijas arodbiedrību kongresa tikšanās, lai apspriestos par protesta akciju rīkošanu piektdien, paužot atbalstu "Irish Ferries" darbiniekiem.

Īrijas arodbiedrības saistībā ar "Irish Ferries" lietu rīkos nacionālus protestus LETA 11/29/05 Īrijas Arodbiedrību kongress (ICTU) nolēmis 9.decembrī rīkot nacionālo protesta dienu, lai demonstrētu solidaritāti ar prāmju kompānijas "Irish Ferries" darbiniekiem, vēsta laikraksta "Irish Examiner" interneta izdevums.

Kā ziņots, Īrijā izcēlies skandāls saistībā ar kompānijas plāniem samazināt izmaksas, aizstājot visu tai piederošo kuģu personālu ar lētāku darbaspēku, kuru rekrutē Latvijas uzņēmums "Dobsona kuģniecības aģentūra".

Jaunajiem darbiniekiem maksāšot zemāku algu nekā minimālais atalgojums Īrijā. Arī līgumos paredzētie darba apstākļi un garantijas būs mazākas nekā pašreizējām kuģu apkalpēm, apgalvo arodbiedrība.

ICTU jau iepriekš atteikušies uzsākt sarunas par jauno sociālās partnerības līgumu, ja netiks saņemtas valdības un darba devēju garantijas, ka šāda "darbavietu izvešana" netiks pieļauta.

Tagad arodbiedrības izlēmušas rīkot nacionālo protesta dienu, kas ļautu sabiedrības locekļiem un citu jomu nodarbinātajiem demonstrēt savu solidaritāti ar "Irish Ferries" darbiniekiem.

ICTU paziņoja, ka protesta akcijas notiks visā valsts teritorijā, bet galvenā demonstrācija paredzēta Dublinā.

Tajā pašā laikā "Irish Ferries" izpilddirektors Īmons Rotvels uzņēmuma interneta mājaslapā publicētā paziņojumā norāda, kad izdevumu nesamazināšanas gadījumā tiks radīti zaudējumi kompānijas akcionāriem. Rotvels uzsver, ka lielākā daļa no akcionāriem ir Īrijas pensiju fondi un ka galarezultātā cietēji būs pensionāri.

"Irish Ferries" izpilddirektors norāda, ka Īrijas kuģošanas kompāniju pakalpojumu cenas par 50-60% pārsniedz citu rēdereju sniegto pakalpojumu cenas.

Gadījumā, ja netiks veiktas radikālas izmaiņas, lēto aviokompāniju straujā izplešanās un dramatiskais degvielas cenu pieaugums novedīs pie tā, ka pēc 2007.gada "Irish Ferries" vairs nenesīs nekādu peļņu, uzsver Rotvels.

Viņš norāda, ka to apstiprina arī Pakalpojumu, rūpniecības, profesionāļu un tehniķu arodbiedrības (SIPTU) izvēlētā auditora "Farrell Grant Sparks" slēdziens.

Rotvels piebilda, ka 95% no Īrijas ostās pierakstītajiem kuģiem jau izmanto ārvalstīs nolīgtas komandas.

Vienlaikus kompānijas vadītājs norāda, ka, darbavietu aizplūšanu aplūkojot globālā mērogā, Īrija ir ieguvēja, jo tā ar relatīvi zemajām darbaspēka izmaksām un nodokļu likmēm, kā arī ar labiem transporta sakariem ar pārējo Eiropu piesaista ASV kompāniju interesi.

"Mēs balsojām par ES paplašināšanu, bet tagad ES pilsoņi, kuriem ir tiesības strādāt Īrijas jūrā, kļuvuši par "ekspluatētiem migrantu strādniekiem". Kur slēpjas ekspluatācija? Patiesajās izmaksās, ierēķinot apmešanos, pārtiku, ceļošanas un dzīvošanas izmaksas, atalgojums būs par 30% augstāks nekā Īrijas minimālās algas uz sauszemes," savā paziņojumā apgalvo Rotvels.

"Irish Ferries" izpilddirektors pārmet, ka ar arodbiedrību SIPTU jau gadiem vestas sarunas, taču nav gūti nekādi panākumi.

Uz "Irish Ferries" prāmjiem strādā aptuveni 70 Latvijas jūrnieki

LETA 11/30/05 Uz skandālā iesaistītās kuģniecības kompānijas "Irish Ferries" prāmjiem no šā gada februāra strādā aptuveni 70 Latvijas jūrnieki, kuru algas pārsniedz Vispasaules jūrnieku arodbiedrības (ITF) noteikto algas minimumu, aģentūru LETA informēja Latvijas Jūras administrācijas (LJA) Jūrnieku reģistra vadītājs kapteinis Jāzeps Spridzāns.

Runājot par presē izskanējušo Austrumeiropas viesstrādniekiem piedāvāto algu likmi 3,60 eiro (aptuveni 2,53 lati) stundā, speciālists norādīja, ka par tādu samaksu nestrādātu ne vien Latvijas, bet arī Filipīnu jūrnieki.

LJA informācija liecina, ka starp Latvijas jūrniekiem, kas strādā uz "Irish Ferries" prāmjiem, nav augstāko kuģu virsnieku. Pārsvarā tie ir matroži, motoristi, stjuartes. Zinot viņu algas, var aprēķināt, ka zemākā algu likme ir aptuveni 9,8 dolāri (5,8 lati) vai astoņi eiro stundā. Turklāt tas nav mazāk par Īrijā noteikto minimumu.

ITF noteiktais algas minimums ir aptuveni 1450 ASV dolāri (861 lats), bet Latvijas matroži Īrijā saņem 1700 dolāru (1009 latus) mēnesī, bocmaņi - 2000 dolārus (1188 latus), bet stjuartes - 1558 dolārus (925 latus) mēnesī.

Spridzāns aicina ņemt vērā, ka kuģa apkalpe saņem bez maksas gan uzturu, gan darba apģērbu un uniformas, arī ceļš uz darba valsti un atpakaļ tiek apmaksāts. Kontraktos tiek paredzēts 1,5-2 mēnešu darbs, kam seko atvaļinājums.

Ņemot vērā Latvijas jūrnieku augsto darba kvalitāti, no kompānijas saņemts darba piedāvājums vēl 110 jūrniekiem, un daļa piedāvājuma jau ir izpildīta, informē LJA.

Spridzāns uzsver, ka skandāls nav saistīts tieši ar Latvijas jūrniekiem un apkalpojošo personālu, jo runa ir par Austrumeiropas valstu cilvēku piesaistīšanu.

Jau tagad uz kompānijas prāmjiem strādā daudzu Austrumeiropas valstu jūrnieki. LJA pārstāvis norādīja, ka "Irish Ferries" ir nonākusi finansiālās grūtībās. Lai spētu konkurēt globālajā tirgū un novērstu bankrotu, īru jūrniekiem tiek piedāvāts vai nu strādāt par zemāku samaksu nekā līdz šim, vai arī saņemt kompensācijas un atstāt darbu.

Brīvās vietas tiktu aizpildītas ar Eiropas Savienības (ES) valstu jūrniekiem, kā to pieļauj ES likumdošana. Tas radītu brīvu darba spēka konkurenci ES ietvaros, uzskata LJA pārstāvis.

Kā jau ziņots, "Irish Ferries" darbinieki uzsākuši streiku, protestējot pret uzņēmuma vadības plānu nomainīt viņus ar viesstrādniekiem no Austrumeiropas. Kompānija apgalvo, kas tas nepieciešams pārlieku lielo izmaksu samazināšanai un uzņēmuma konkurētspējas palielināšanai.

Ekonomisks labums pret vēstures aizmiršanu

Gunta Sloga, Diena 11/29/05 Kaļužnija izteikumi apstiprina Krievijas dažādās ārpolitikas.

Krievijas vēstnieka Viktora Kaļužnija izteikumi, ka Latvijai gāzesvadu neredzēt, jo tā turpina runāt par vēsturi, un mājieni, ka prezidente šā paša iemesla dēļ nedabūs ANO ģenerālsekretāra krēslu, no jauna demonstrē kaimiņvalsts mēģinājumus veidot tikai sev specifisku, uz īpaša izdevīguma pamatiem veidotu ārpolitiku, atzīst politikas vērotāji. Taču, lai arī Latvijai, pašlaik noliekot malā abām pusēm strīdīgos jautājumus, būtu pieņemami uzlabot ekonomisko sadarbību ar kaimiņvalsti, tā nevar atteikties no savas vēstures, jo abi šie jautājumi ir pavisam atšķirīgas kategorijas.

V.Kaļužnijs, kurš nereti izcēlies ar neordināriem izteikumiem, pirmdien publicētajā intervijā avīzē Telegraf saka — Latvijai jāvaino pašai sevi, ka to apies uz Eiropu būvējamais gāzesvads. "Kad es šeit ierados, es sacīju Latvijas politiķiem, ka ir iespēja pievienoties šim projektam, taču tad ir jāatsakās no ideoloģiskajiem strīdiem un jāsēžas pie sarunu galda. Tas tika pateikts toreizējam premjeram Indulim Emsim, tas tika pateikts Latvijas prezidentei," stāsta V.Kaļužnijs. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga noliedz, ka abiem būtu bijušas sarunas par gāzesvadu. To LETA neapstiprināja arī I.Emsis.

V.Kaļužnijs uzsver, ka labu kaimiņattiecību pamatā ir ekonomika, un nākotnē raugās optimistiski, jo cer, ka politiķus, kuriem "piemiņa svarīgāka par Latvijas sabiedrības sabiedriski politisko un ekonomisko problēmu attīstību", nomainīs citi. Līdzīgi nesenā Rīgas apmeklējuma laikā izteicās Krievijas prezidenta administrācijas pārstāvis Modests Koļerovs, kurš vēlējās, lai abpusējais dialogs ieiet "rentabilitātes sliedēs".

Ja līdz šim Krievija runājusi vien par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko Latvija ciestu, uzsvērdama vēstures jautājumus, tagad tos sasaista arī ar iespējamo prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas pretendēšanu uz ANO ģenerālsekretāra amatu. "Okupācijas retorika" nesatuvinot, taču ANO vadītāja uzdevums esot stiprināt mierīgu valstu līdzāspastāvēšanu, saka V.Kaļužnijs. Vēstnieks gan atzīst, ka pēdējā laikā prezidente spērusi vairākus pretimnākošus soļus. "Taču, kad kādam sākumā esi iesitis pļauku, bet pēc tam aicini pie galda, es domāju, vajadzīgs laiks, lai pārietu tās pirmās sajūtas," viņš saka.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa uzsver, ka ikviena valsts veido savas attiecības uz sava izdevīguma pamata, taču Krievijas gadījumā tas notiek "ļoti specifiskā veidā". Ja analizē Krievijas ārpolitiku, ir skaidrs, ka tās attieksme pret visām valstīm nav vienāda. Krievija nekad neatļautos tādu politiku pret kādu no lielvalstīm, kāda tai ir pret Poliju vai Latviju, saka vēsturnieks Aivars Stranga.

Premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks uzskata, ka pēdējā laikā nāk pozitīvi signāli no Krievijas par iespējamo virzīšanos uz priekšu tieši ekonomikas jautājumos, taču "gāzesvadam ar izpratni par vēsturi nav nekāda sakara". Pēc A.Strangas domām, ir maldīgi domāt, ka gadījumā, ja Latvija vairs nerunās par Krievijai netīkamajām tēmām, "sāks truba tecēt". Vēsture un ekonomika ir dažādu kategoriju lietas. Ž.Ozoliņa uzsver, ka pašlaik abu valstu attiecībās ir tik daudz samezglojumu, ka izkļūt no tiem ārā būs sarežģīti jebkurā gadījumā.

Latvijas tēlu prezentēs Kultūras forumā JordānijāDELFI 11/29/05 Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš prezentēs Latviju Pasaules Kultūras Forumā, kuru no 4.- 7.decembrim Jordānijas galvaspilsētā Amānā organizē Ārpolitikas centrs sadarbībā ar Tuvo Austrumu kultūras un attīstības centru, informēja Latvijas institūts.

Foruma galvenā tēma šogad ir valstu kultūras zīmolēšana un kultūras iestāžu ietekme uz valsts sociālekonomisko attīstību un nozīme starptautiskajās attiecībās. Tas, ka Forums notiek Tuvo Austrumu valstu reģionā, ir mēģinājums mazināt negatīvos stereotipus par arābu un musulmaņu valstīm, norāda Latvijas institūts.

Institūts ir viens no Foruma līdzorganizatoriem un Kalniņš tajā sniegs prezentāciju par Latvijas zīmolēšanas stratēģiju. Pasākuma mērķis ir dalīties pieredzē ar Tuvo Austrumu valstīm valsts kultūras zīmolēšanas un popularizēšanas jomā.

īdz ar to Latvijas institūts šajā Forumā piedalās gan ar Latvijas prezentāciju, gan ar savu piemēru Tuvo Austrumu reģiona valstīm stāstot par mūsu valsts pieredzi tēla popularizēšanā.

Bez Latvijas piemēra valsts kultūras popularizēšanas jomā Foruma dalībniekiem būs iespēja iepazīties un noklausīties arī tādu valstu kā Ķīnas, Lielbritānijas, Šveices un Ruandas prezentācijas.

Latvija neatbalsta ES budžeta samazināšanu uz nabadzīgo valstu rēķina

Lelde Petrāne, NRA 11/30/05 Pašreizējās Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs ceturtdien Tallinā tiksies ar trīs Baltijas valstu premjeriem, lai runātu par ES ilgtermiņa budžetu laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Neoficiāli izskanējušais Lielbritānijas priekšlikums paredz ES atbalsta samazinājumu ES nabadzīgākajām valstīm, tajā skaitā Latvijai.

Rīt Lielbritānijas premjeram paredzēta tikšanās ar Baltijas kolēģiem Andrusu Ansipu (Igaunija), Aigaru Kalvīti (Latvija) un Aļģirdu Brazausku (Lietuva). Medijos izskanējusi informācija, ka Lielbritānijas priekšlikums paredz par 10% samazināt reģionālo palīdzību jaunajām ES dalībvalstīm. Ierosinājums ietver arī lauku attīstības fondu samazinājumu atsevišķām vecajām ES valstīm.

Finanšu ministrijas ES Fondu departamenta informācijas nodaļas vadītāja Sanda Rieksta atteicās sniegt informāciju, cik lielu finansējumu Latvija vēlētos saņemt no ES un, ja finansējums Latvijai tiktu samazināts, kuras jomas tas skartu visvairāk: "Kamēr nav pieņemts lēmums attiecībā uz ES budžetu, Finanšu ministrija komentārus nesniegs".

A. Kalvīša padomniece ES jautājumos Sanita Deslandes informēja, ka parasti pirms Eiropas Padomes sanāksmēm prezidējošās valsts vadītāji mēģina tikties ar dalībvalstu pārstāvjiem, lai apspriestu aktuālos jautājumus.

Nākamā Eiropas Padomes sanāksme norisināsies 15. un 16. decembrī. S. Deslandes pastāstīja, ka A. Kalvītis pret neoficiāli izskanējušajiem Lielbritānijas ierosinājumiem esot "noskaņots ļoti stingri", tomēr oficiāls Lielbritānijas priekšlikums saistībā ar budžetu būšot zināms tikai 5. decembrī. Ja priekšlikums atbildīšot neoficiālajai informācijai, tad tas Latvijai neesot pieņemams. "Mēs uzskatām, ka nav godīgi risināt problēmas uz ES nabadzīgāko valstu rēķina, turklāt tas ir pretrunā ar iepriekš solīto," sacīja S. Deslandes, piebilstot – iepriekš runāts, ka ES kohēzijas politika būtu jākoncentrē savienības nabadzīgākajos reģionos. Arī samazinājums attiecībā uz lauku attīstības fondiem esot pretrunā ar ES modernizācijas idejām. Visu trīs Baltijas valstu nostāja attiecībā uz Lielbritānijas priekšlikumu esot visai līdzīga.

Arī Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis akcentēja, ka patlaban oficiāls Lielbritānijas prezidentūras piedāvājums nav pieejams, bet, ja var ticēt informācijai, kas parādījusies medijos, salīdzinot ar iepriekšējās ES prezidējošās valsts Luksemburgas piedāvājumu, Lielbritānijas priekšlikums paredz par 10% samazināt reģionālo palīdzību jaunajām ES dalībvalstīm. "Tas ir pretrunā ar Lielbritānijas sacīto līdz šim, ka ES fondu nauda jākoncentrē jaunajās dalībvalstīs," uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš norādīja, ka Latvijai ir būtisks arī jautājums par ierobežojuma – četru procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP) barjeras – atcelšanu struktūrfondu apguvē. ES naudas apguve pamatojas uz principu, ka katra dalībvalsts gada laikā struktūrfondos var saņemt naudas summu, kas nepārsniedz četrus procentus no valsts IKP. Atšķirībā no Luksemburgas, Lielbritānija šo jautājumu savā priekšlikumā vispār neplānojot iekļaut. V. Dombrovskis uzskata, ka "Lielbritānijas priekšlikums tāds, kāds tas ir pašlaik, nav Latvijai izdevīgs, un tas tikšanās laikā ar T. Blēru ir skaidri jāpasaka". Tomēr V. Dombrovskis arī pieļauj iespēju, ka, izplatot ziņas baumu līmenī, tiek mēģināts noskaidrot iespējamo dalībvalstu reakciju.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā informēja, ka Latvijas nostāja par ES finanšu ietvaru 2007.–2013. gadam ir palikusi nemainīga – "turpmākajās diskusijās par pamatu ir jāizmanto Luksemburgas prezidentūras jūnija sarunu ietvars, īpaši attiecībā uz piedāvātajiem principiem kohēzijas politikas finansējumam. ES budžeta tālāka samazināšana nav pieļaujama uz nabadzīgāko dalībvalstu rēķina".

Šā gada 20. oktobrī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu vēstulē ES prezidentam T. Blēram pauda priekšlikumus sarunu par nākamo finanšu ietvaru atsākšanai. Latvijas pozīcija par jaunajiem priekšlikumiem tika apstiprināta šā gada 1. novembra Ministru kabineta sēdē. Balstoties uz apstiprināto pozīciju, ārlietu ministrs Artis Pabriks paudis Latvijas nostāju par finanšu ietvaru 2007.–2013. gadam 7. un 21. novembra Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēdēs.

A. Kalvītis kopā ar saviem Igaunijas un Lietuvas kolēģiem 24. novembrī ir parakstījis kopīgu vēstuli T. Blēram, iezīmējot kopējo nostāju un aicinājumu pielikt pūles, lai būtu iespējams panākt politisku vienošanos decembra Eiropas Padomes sanāksmes laikā.

Lielbritānijas prezidentūra ir paredzējusi prezentēt savu priekšlikumu par nākamo finanšu ietvaru 5. decembrī ar mērķi 7. decembra ES ārlietu ministru konklāva laikā par to diskutēt. Atkarībā no sarunu gaitas, piedāvājums tiks pārveidots ar mērķi šā gada 15. decembra Eiropas Padomes sanāksmes laikā to pieņemt.

Raisai Briselē būs jāatbild uz apsūdzībām par CIP slepenajiem cietumiem

LETA 11/30/05 ASV valsts sekretārei Kondolīzai Raisai, kas nākamnedēļ ieradīsies Briselē uz NATO valstu ārlietu ministru apspriedi, būs jāatbild uz apsūdzībām par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepenajiem cietumiem vairākās Eiropas Savienības (ES), kā arī valstīs, kas vēlas ES pievienoties, trešdien paziņoja ES tieslietu, pilsonisko brīvību un drošības komisārs Franko Fratīni.

Mums ir "politisks, institucionāls un morāls pienākums noskaidrot patiesību", tāpēc ES lūgs Raisu atbildēt uz šīm apsūdzībām, komisārs sacīja reportieriem.

Tomēr viņš uzsvēra, ka šobrīd vēl nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka CIP tiešām uzturējusi šādus cietumus vai ka Eiropas lidostās nolaidušās lidmašīnas ar CIP aizturētajām personām.

Kā piebilda komisārs, ASV valsts departaments solījis dot oficiālu atbildi uz šīm apsūdzībām.

Fratīni arī vēlreiz brīdināja, ka gadījumā, ja tiks atklāts, ka kāda dalībvalsts vai valsts, kas vēlas savienībai pievienoties, šai ziņā sadarbojusies ar CIP, tas tiks uzskatīts par "nopietnu pārkāpumu". Saskaņā ar ES līgumu tas var nozīmēt, ka šai valstij var tikt apturētas balsstiesības ES Padomē, kas ir viena no galvenajiem lēmumu pieņēmējiem savienībā.

ES tieslietu komisārs piebilda, ka viņš uztur kontaktus ar Eiropas padomi (EP), kas šomēnes sāka izmeklēt apsūdzības.

Kā jau ziņots, avīze "The Washington Post" šomēnes rakstīja, ka pirms gandrīz četriem gadiem, pēc 11.septembra terora uzbrukumiem ASV pilsētām, CIP esot izveidojusi slepenu cietumu sistēmu ar objektiem astoņās valstīs, arī Austrumeiropā.

Vašingtona joprojām nav nedz apstiprinājusi, nedz noliegusi šo informāciju.

ASV bāzētā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Human Rights Watch" identificējusi Rumāniju un ES dalībvalsti Poliju kā valstis, kuras CIP varētu būt izmantojusi šajā slepenajā operācijā, taču abas valstis to noliedz.

Kā piebildis Fratīni, EP izmeklēšanā arī nav atklāti nekādi pierādījumi, kas apstiprinātu šādas apsūdzības pret Bulgāriju vai liecinātu, ka Spānija ļāvusi izmantot savas lidostas CIP lidmašīnām ar ieslodzītajiem.

Latvija vadošā Eiropas Savienībā Kioto protokola izpildē

Sanita Jemberga Briselē, Diena 12/01/05 Latvija ir Eiropas Savienības (ES) vadošā valsts globālo sasilšanu apkarojošā Kioto protokola izpildē, kas prasa ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, taču tas noticis ekonomiskās lejupslīdes un rūpniecības nīkuļošanas dēļ un, stāvoklim uzlabojoties, varētu augt arī tās. Tāpēc valstij vajadzētu pievērsties energoefektivitātes uzlabošanai un vietējo atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanai. Tā piecu gadu pārskatā par vides stāvokli Eiropā secinājusi Eiropas vides aģentūra (EVA), no kuras ziņojuma par Latviju izriet viens secinājums — mūsu lielākā problēma ir atkritumu apsaimniekošana.

Kioto protokols prasa to ratificējušajām valstīm, starp kurām nav divu piesārņojuma smagsvaru ASV un Ķīnas, līdz 2012.gadam par 8% samazināt atmosfērā izmetamo gāzu daudzumu. Latvija varēšot izdarīt vēl vairāk, samazinot pat pieļaujamo daudzumu par 50%. Pārskatā norādīts, ka Latvijā uzlabojusies arī gaisa kvalitāte, par ko jāpateicas kurināmajam ar zemāku sēra saturu un uzlabotām izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām.

Mēs neesam pārāk naski uz organisko produktu audzēšanu, kuru daudzums un sortiments Latvijā esot nepietiekams. Pašlaik bioloģiskā jeb veselīgi audzētās pārtikas lauksaimniecība Latvijā aizņemot vien 1% no visām zemnieku saimniecībām un, lai gan valsts solījusi subsīdijas organiskajiem zemniekiem, neviens no viņiem kopš 2001.gada nav pieteicies finansējumam SAPARD programmas ietvaros.

Taču lielāko problēmu Latvijai rada arvien pieaugošo atkritumu daudzums. Tos mēs nepietiekami šķirojam, jo 20—30% sadzīves atkritumu ir iepakojums, kura sastāvā ir otrreiz pārstrādājami materiāli, un augošās labklājības dēļ iepakojuma mēslu ir arvien vairāk. Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tirgus esot vājš, tāpēc gan atkritumu pārstrāde, gan no tiem izdalīto materiālu eksports pārstrādei citur gandrīz neeksistē.

Kopumā EVA prognozes ir drūmas — tādas klimata izmaiņas kā mūsdienās Eiropa neesot pieredzējusi pēdējos 5000 gados. 1998., 2002., 2003. un 2004.gads bijuši karstākie no visiem. No Šveices ledājiem trīs ceturtdaļas būs izkusušas līdz 2050.gadam.

Ar provokatīvu akciju aicina uz diskusiju par Rīgu kā sekstūrisma pilsētuLETA 11/30/05 Jaunu mākslinieku grupa īsteno provokatīvu akciju "rigasexcity", ar kuru aicina iedzīvotājus un apmeklētājus uz diskusiju par Rīgu kā seksa tūrisma pilsētu. Daudzviet pilsētvidē - uz ēku sienām - ar trafaretu palīdzību uzkrāsoti zīmējumi - stensili, kuros attēlotas sievietes pavedinošās pozās. Interneta lapā "www.rigasexcity.tk" publicēts ārzemnieka stāsts par ceļojumu uz Rīgu, ko viņam draugs ieteicis kā atbilstošu vietu seksa izklaidēm. Lapas apmeklētāji var izteikt savu viedokli un komentārus.

Sarunā ar aģentūru LETA jaunais mākslinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, skaidroja, ka akcijā mērķis ir uzzināt cilvēku attieksmi pret Rīgu kā sekstūrisma pilsētu.

"Ideja radās pagājušajā vasarā, pastaigājoties par Rīgas ielām, apmeklējot klubus, skatoties uz latviešu meitenēm un iebraucēju sejām, vērtējot bukletus, kuri ir pilni ar sekstūrisma vietām," stāstīja akcijas iniciators.

Mākslinieku uz aktīvu rīcību pamudinājuši arī "tautieši, kas iet pa ielu, nodūruši galvu, un apkārt neko neredz". Viņš atzina, ka akcijas īstenošanā "nakts darbos" viņam palīdz vairāki draugi un draudzenes: "Pieci seši cīnītāji, kas gatavi iet pirmajās rindās uz karstākajiem punktiem."

Akcija aizsākās aptuveni pirms gada, un to ir plānots turpināt. Mākslinieki sola jaunus zīmējumus, kā arī ir gatavi atjaunot aizkrāsotos zīmējumus. Visas izmaksas akcijas īstenotāji sedz no pašu līdzekļiem un precīzu šajā pasākumā ieguldīto summu nav aplēsuši.

Anonīmais mākslinieks atzina, ka reiz Liepājā pret viņa aktivitātēm bijuši iebildumi policijai, tādēļ nācies samaksāt 50 latu administratīvo sodu. Tomēr pārsvarā zīmējumi uz namu sienām tiek krāsoti naktīs un vairoties no liekas uzmanības.

Puse jauniešu gatava doties strādāt uz ārzemēmDELFI 12/01/05 Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju iespēju tuvāko gadu laikā doties strādāt uz ārzemēm uzskata par maz ticamu, taču jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) šādu iespēju par ticamu uzskata vairāk nekā puse, liecina SKDS veiktā aptauja.

No visiem respondentiem 19% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kopumā ir liela varbūtība, ka tuvāko gadu laikā viņi varētu doties strādāt uz ārvalstīm - 7% respondentu norādīja, ka šāda iespēja ir ļoti liela, 12% – ka tā ir drīzāk liela. Savukārt, 21% aptaujāto iespēju doties strādāt uz ārvalstīm vērtēja kā drīzāk mazu, bet 53% – kā ļoti mazu vai nekādu.

Jaunieši biežāk pieļauj iespēju tuvāko gadu laikā doties strādāt uz ārvalstīm - kopumā vairāk nekā puse aptaujāto (53%) vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzinuši, ka iespēja doties strādāt uz ārzemēm ir liela, tajā skaitā 19% norādījuši, ka tā ir ļoti liela.

Biežāk nekā caurmērā iespēju tuvāko gadu laikā doties uz ārvalstīm par kopumā lielu (atbildes “ļoti lielu” un “drīzāk lielu”) atzinuši vīrieši, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, privātajā sektorā nodarbinātie, respondenti ar augstiem ienākumiem, kā arī citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie.

Savukārt to, ka iespēja tuvākajā laikā doties strādāt uz ārvalstīm ir ļoti maza vai nekāda, biežāk nekā caurmērā norādījušas sievietes, iedzīvotāji ar pamatizglītību vai augstāko izglītību, latvieši, nestrādājošie, respondenti ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, kā arī iedzīvotāji lauku apvidos.

Polītikā...

Drošībnieki, iespējams, pārkāpj noslēpuma likumu

Ritums Rozenbergs, speciāli NRA 11/28/05 Advokāta Andra Grūtupa un satiksmes ministra Aināra Šlesera paziņojumi par viņu novērošanu un telefonu noklausīšanos rada aizdomas, ka drošības dienesti neievēro operatīvās darbības slepenību, tādējādi pārkāpjot likumu Par valsts noslēpumu.

Likumā noteikts, ka operatīvā darbība ir valsts noslēpums, par kura izpaušanu var tikt ierosināta disciplinārlieta vai arī krimināllieta.

Operatīvās darbības atmaskošana no pētāmajiem objektiem vienmēr ir bijis viens no lielākajiem kauna traipiem jebkura specdienesta darbībā. Runājot par Grūtupa un Šlesera gadījumiem, pagaidām neviens speciālais dienests nav publiski noliedzis, ka advokāta un politiķa fiksētā operatīvā darbība patiesībā nebūtu veikta.

Pagājušajā nedēļā tiesas sēdē Bankas "Baltija" lietā publiski izskanēja pieņēmums, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis advokāta Andra Grūtupa biroja ārējo novērošanu. Arī pats A. Grūtups sarunā ar Neatkarīgo pieļāva, ka viņa biroju novēro tieši KNAB darbinieki. "Mums ir fotogrāfijas un piefiksēti automašīnu numuri. Aprunāsimies ar speciālistiem, savāksim papildu informāciju, to visu izvērtēsim un lemsim, kā šo lietu virzīt tālāk," teica A. Grūtups.

Interesanti, ka arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers publiski norādīja, ka viņa telefona sarunas noklausās tieši KNAB.

Likumā Par valsts noslēpumu teikts: "Persona, kas ar savu darbību vai bezdarbību ir pārkāpusi valsts noslēpuma izmantošanas vai tā aizsardzības noteikumus, tiek saukta pie disciplinārās vai kriminālās atbildības." Tā kā dienesti, kuriem bija pasūtīta A. Grūtupa biroja ārējā novērošana un A. Šlesera telefona sarunu noklausīšanās, ir izgāzušies un atmaskoti, to vadītāji būtu jāsauc pie atbildības par neprofesionālu rīcību un nodokļu maksātāju naudas veltu šķērdēšanu.

Tā kā likums Par valsts noslēpumu liedz izpaust informāciju par operatīvās darbības tiesībām apveltīto iestāžu darbību, tad Neatkarīgā oficiāli apstiprinātu informāciju, kura iestāde šajā gadījumā izgāzusies, nevar sniegt. Tomēr, balstoties uz avotiem un zinot drošības iestāžu darbu, var pieļaut, ka A. Grūtupa biroja ārējo novērošanu pēc KNAB lūguma varētu būt veikusi Valsts policijas ārējās novērošanas struktūrvienība, ko tautā dēvē par floti. Tāpat jāatzīst, ka KNAB nav tiesisku sarežģījumu iegūt telefonsarunu ierakstus, starp kuriem varētu būt arī ministra A. Šlesera sarunu ieraksti (drošībniekiem grūtāk ir ar deputātu sarunu noklausīšanos).

Aptaujātās struktūras – Iekšlietu ministrija, KNAB, Ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs (SAB), lūgtas komentēt valsts operatīvo dienestu darba kvalitāti, izvairījās no konkrētām atbildēm. Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Laura Karnīte uz vaicājumu, vai abu minēto personu atklājumi nedara kaunu struktūru profesionalitātei, atbildēja: "Iekšlietu ministrija šis lietas nekomentē." Viņa gan piebilda, ka "tas ir brāķis tiesībsargājošo institūciju darbā". Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska skaidroja, ka "prokuratūra izvērtēs no Šlesera saņemto iesniegumu". Viņa piebilda, ka, pētot A. Šlesera iesniegumu, vienlaikus tiks pārbaudīta arī operatīvās darbības kvalitāte.

SAB preses sekretāre Baiba Rāta, vaicāta, kā viņas pārstāvētā institūcija komentē Aināra Šlesera un Andra Grūtupa aizdomas par operatīvā darba veikšanu, teica: "Katra iestāde, kas veic sarunu noklausīšanos jeb kontroli, ir pilnā mērā atbildīga par savas darbības likumību, tāpēc SAB neveic uzraudzību pār citu valsts drošības un tiesību aizsardzības iestāžu pieņemto lēmumu likumību vai pamatotību. SAB visā savas darbības laikā ir strikti un precīzi ievērojis likuma normas, tādējādi SAB nav noklausījies un nenoklausās neviena politiķa telefona sarunas jebkādu politisku iemeslu dēļ."

KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs skaidroja: "To KNAB nedrīkst ne apstiprināt, ne noliegt, jo saskaņā ar likumu tas ir valsts noslēpums. Operatīvo darbību veikšanai ir stingrs tiesiskais un uzraudzības mehānisms – nepieciešams tiesisks pamatojums un Augstākās tiesas tiesneša akcepts, turklāt darbības notiek Ģenerālprokuratūras uzraudzībā."

Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs ģenerālis Juris Rekšņa sarunā ar Neatkarīgo nenoliedza, ka publiski izskanējušie fakti liecina par operatīvo dienestu izgāšanos. Viņš apstiprināja, ka šādās situācijās nepieciešama rūpīga dienesta izmeklēšana. "Ja teorētiski pieņemam to, ka publiski izskanējušais fakts bijusi ārējā novērošana, tad tas ir liels mīnuss tā darbā. Mēs jau, protams, nezinām, kurš dienests to veicis – varbūt pat FSB [domāts Krievijas Federālās drošības dienests]. Bet ja ir pamatotas aizdomas, ka dienests veicis nekvalitatīvu darbu, parasti notiek pārbaudes un vainīgie saņem sodu.

Vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju atbalsta laulības stiprināšanu Satversmē

LETA 11/28/05 Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcija ir saņēmusi vairākus desmitus vēstuļu ar kopumā 8378 parakstiem, kurās izteikts atbalsts LPP iniciatīvai nostiprināt un aizsargāt laulību, ģimeni un tradicionālas vērtības Satversmē, informēja LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis. LPP deputāts, Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Pāvels Maksimovs informējis frakciju, ka līdz pagājušās nedēļas beigām līdzīga satura atbalsta vēstules ar vairāk nekā 3500 parakstiem saņēmusi arī viņa vadītā komisija un viņš personīgi.

Kā jau ziņojām, LPP frakcija ir ierosinājusi Satversmes 10.pantā noteikt, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības".

Kā apgalvoja Vaikulis, vēstulēs izteikta "pateicība un atbalsts LPP darbam ģimenes un bērnu atbalsta jomā, tajā skaitā par bērnu piedzimšanas un bērnu kopšanas pabalstu jeb "māmiņu algu" palielināšanu, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izveidošanu, ģimenes aprūpes formu - bērnu adopcijas un audžuģimeņu - veicināšanu". Vēstulēs pausta gatavība atkārtoti vākt parakstus tautas nobalsošanas rīkošanai, ja Saeimas vairākums neatbalstīs LPP ierosinātos grozījumus Satversmē.

LPP frakcija esot saņēmusi arī divas vēstules no Latvijas geju un lesbiešu organizācijas "ILGA Latvija" un kādas privātpersonas, kurās izteikts nosodījums laulības kā savienības starp vīrieti un sievieti nostiprināšanai Satversmē, nosaucot to par šķērsli viendzimuma laulību legalizācijai Latvijā.

Kā apgalvo Vaikulis, vēstulēs esot norādīts, ka "homoseksuāli orientētie cilvēki nekad oficiāli nav lūguši legalizēt to laulības, savukārt neoficiāli ir cerējuši tikai uz attiecību citādāku civiltiesisku legalizēšanu" un ka "homoseksuāļu partnerattiecību (ne laulību) legalizēšanu mēs uzskatām kā vienu no attīstības soļiem pretī sakārtotākai sabiedrībai".

LPP gan izsaka neizpratni, "kāpēc pret Satversmes grozījumiem no šīs organizācijas un dažiem "ekspertiem" ir tik noraidoša attieksme, ja LPP ierosinātie Satversmes grozījumi šos viņu minētos jautājumus nemaz neskar, tikai garantē, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību (kas ir savienība starp vīrieti un sievieti, un tikai)".

Lembergs lūdz sākt kriminālprocesu pret Kariņu

LETA 11/28/05 Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs iesniedzis ģenerālprokuroram Jānim Maizītim lūgumu izskatīt jautājumu par iespējamo kriminālprocesa uzsākšanu pret Ventspils domes deputātu Ojāru Grinbergu un ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL). Kā informēja Ventspils domē, savā iesniegumā par iespējamiem noziedzīgu nodarījumu faktiem valsts amatpersonu darbībā, Lembergs atsaucas uz Ministru kabineta rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amatā.

"Uzskatu, ka saistībā ar iepriekš minēto rīkojumu ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka līdz šim brīdim Ventspils pilsētas domes deputāts Grinbergs, iespējams, apzināti nav iesniedzis Ventspils pilsētas domē nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tieši viņš ir persona, kura saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 23.februāra rīkojumu ir iecelta Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amatā", iesniegumā norāda Lembergs.

"Ļoti iespējams, ka Grinberga darbību nolūks ir nepamatoti iegūt no Ventspils Brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļus, kā arī iegūt politiķim visnepieciešamāko - publicitāti. Ja versija par Grinberga iepriekšminētās darbības mērķiem izrādīsies patiesa, tad varēs secināt, ka šis politiķis ir rīkojies savtīgos nolūkos - lai apmierinātu savas materiālās un citas personiskās intereses," uzskata Lembergs.

Tāpat ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka minētā Ventspils pilsētas domes deputāta Grinberga darbība, iespējams, tiek realizēta ar tiešu ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa atbalstu, uz ko norāda šajā iesniegumā tālāk norādītie fakti, iesniegumā raksta Lembergs.

Tikai 2005.gada 16.augustā Ventspils domes deputāts Grinbergs iesniedza Ventspils pilsētas domē iesniegumu pieņemt viņu kā valsts izvirzīto pārstāvi darbā Ventspils Brīvostas valdē. Iesniegumam netika pievienots dokuments, kas apliecina, ka Ekonomikas ministrijas izvirzītais valsts pārstāvis Brīvostas valdē ir Ventspils pilsētas domes deputāts Ojārs Grinbergs, jo netika norādīts personas kods.

Neapšaubot faktu, ka Ministru kabinets izdevis rīkojumu, Grinbergam tika lūgts iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka tieši viņš ir persona, kuru Ekonomikas ministrija izvirzījusi darbam Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē un kuru Ministru kabinets 2005.gada 23.februārī iecēlis valdes locekļa amatā, skaidro Lembergs.

Iesniegumā Lembergs saka, ka deputātam Grinbergam atkārtoti tika paskaidrots, ka viņa pieņemšanai darbā Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amatā nepieciešams dokuments, kurā precīzi redzami tās personas dati, kuru Ministru kabinets iecēlis šajā amatā.

Ministru kabineta rīkojumā, aizsargājot personas datus, nav norādīta personu identificējoša informācija, tomēr tā nepieciešama personas pieņemšanai darbā. Tāpat Grinbergam tika paskaidrots, ka, neskatoties uz domes deputāta statusu, nesniedzot ziņas par personu, uz kuru attiecas Ministru kabineta rīkojumu, viņam ir tādas pašas tiesības kļūt par Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekli kā jebkurai personai ar vārdu un uzvārdu Ojārs Grinbergs, teikts iesniegumā.

Tā vietā, lai iesniegtu Ventspils pilsētas domē Valsts kancelejas vai Ekonomikas ministrijas izsniegtu dokumentu, kurā būtu apstiprināti tieši tā Ojāra Grinberga, kas domāts Ministru kabineta rīkojumā, personas dati, Ventspils pilsētas domes deputāts Grinbergs iesniedza sūdzību Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un Ekonomikas ministrijā.

Savukārt Ekonomikas ministrija tā vietā, lai sniegtu Ventspils pilsētas domei Ministru kabineta rīkojuma izpildei nepieciešamos personas, uz kuru attiecas šis rīkojums, datus, pārsūtīja Grinberga sūdzību Ģenerālprokuratūrai. Tajā Grinberga partijas biedrs ekonomikas ministrs Kariņš lūdz Ģenerālprokuratūru veikt pārbaudi saistībā ar iespējamo Ventspils domes amatpersonu darbību neatbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Jāatzīmē, ka pārsūtot sūdzību Ģenerālprokuratūrai, ekonomikas ministrs Kariņš, iespējams, apzināti, lai nodrošinātu sava partijas biedra nepamatota atalgojuma saņemšanu, faktiskajiem apstākļiem neatbilstošā apgalvojuma formā norādīja, ka Grinbergs nevar uzsākt pildīt Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa pienākumus Ventspils domes faktiskās rīcības dēļ, teikts iesniegumā.

No iepriekš minētajiem faktiem ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka Ventspils domes deputāts Grinbergs ar ekonomikas ministra Kariņa atbalstu ir ieplānojis nepelnīti saņemt no Ventspils Brīvostas pārvaldes atalgojumu, aptuveni 13 000 latu gadā, kā arī veidot savu publisko tēlu un nomelnot mani kā politisko konkurentu.

Lai īstenotu šos nelikumīgos, savtīgos un mantkārīgos plānus, Grinbergs un Kariņš ir veikuši apzinātas, iepriekš izplānotas darbības, lai Ventspils dome nevarētu nodrošināt savlaicīgu Ministru kabineta rīkojuma izpildi, teikts iesniegumā.

Kā teikts Lemberga iesniegumā, šajā situācijā ir pamats domāt, ka Grinberga un Kariņa darbības, iespējams, ir klasificējamas kā krāpšanas mēģinājums personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kas izdarīts lielā apmērā, un dienesta stāvokļa izmantošana mantkārīgā nolūkā.

Kā aģentūru LETA informēja Kariņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Zīberga, ekonomikas ministram ir daudz svarīgāki darbi veicami, nekā komentēt vienas pašvaldības vadītāja politiskās aktivitātes. Taču jāatgādina, ka Ventspils dome jau desmit mēnešus nepilda valdības pieņemtu un valdības vadītāja Aigara Kalvīša (TP) parakstītu lēmumu par ministrijas pārstāvja iecelšanu Ventspils Brīvostas valdē, tāpēc Kariņš 19.oktobrī ir nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, lūdzot izvērtēt likumības ievērošanu Ventspils domes amatpersonu rīcībā.

Ģenerālprokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks sacīja, ka prokuratūra ir saņēmusi Lemberga iesniegumu, iepazīsies ar to, un pēc tam lems par tālāko tā virzību.

Neatceļ Jūrmalas domes vēlēšanu rezultātus

LETA 11/29/05 Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šodien Jūrmalas domes vēlēšanu rezultātus atzina par likumīgiem un neatcēla tos.

Prasību par vēlēšanu rezultātu atcelšanu vairākas dienas pēc pirmās Jūrmalas domes sēdes, kurā tika ievēlēta domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta (JL), iesniedza "Reformu savienība" un partija "Latvijas kalve". Vēlāk šai prasībai pievienojās astoņas domē ievēlētas un neievēlētas partijas.

Šā gada 30.martā Administratīvā rajona tiesa atcēla Jūrmalas domes vēlēšanu rezultātus. Par tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza Jūrmalas pilsētas Vēlēšanu komisija, un Administratīvā apgabaltiesa 18.jūlijā rajona tiesas spriedumu atcēla un atstāja spēkā vēlēšanu rezultātus.

Apelācijas instances tiesa gan atzina, ka martā Jūrmalas domes vēlēšanās ir pirktas balsis, taču nav tiešu pierādījumu, ka šo likumpārkāpumu dēļ ietekmēts vietu sadalījums domē un balsu pirkšana bijusi tik plaša, lai ietekmētu vēlēšanu iznākumu.

Šo apgabaltiesas spriedumu Augstākās tiesas Senātā pārsūdzēja partijas "Latvijas kalve" un Latvijas Zaļā partija (LZP). Šo partiju iesniegtajai kasācijas sūdzībai pievienojusies arī "Tēvzemes savienība".

LZP un "Latvijas kalves" pārstāves Iveta Grigule un Linda Gestarde-Upīte kasācijas sūdzībā prasīja pilnībā atcelt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, jo, viņuprāt, nepareizi piemērotas un interpretētas Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma normas.

Apgabaltiesa secināja, ka Jūrmalas domes vēlēšanās ir bijuši balsu uzpirkšanas gadījumi. Pēc sūdzības iesniedzēju domām, pretēji tiesas spriedumam šis pārkāpums nebūtu uzskatāms tikai par formālu, jo balsu uzpirkšana "grauj visu demokrātijas iekārtu".

Tiesa arī neesot pamatojusi secinājumu, ka reāla ietekme uz vēlētājiem būtu konstatējama un vēlēšanu rezultāti atceļami, ja tiktu pierādīti vairākkārtēji balsu pirkšanas gadījumi un fakts, ka tajos iesaistīti vairāki simti cilvēku. Kasācijas sūdzības autorēm nav skaidrs, kāpēc nepieciešami "vismaz vairāki simti cilvēku", lai atzītu "reālu ietekmi" uz vēlēšanu rezultātiem.

Pēc sūdzības iesniedzēju domām, no apgabaltiesas tiesas sprieduma izriet, ka ar nelikumīgiem paņēmieniem, par kādu uzskatāma balsu pirkšana, var iegūt deputāta mandātu domē.

Pieaug partijas "Jaunais laiks" popularitāte

LETA 11/29/05 Ja Saeimas vēlēšanas notiktu šā gada novembrī, par partiju "Jaunais laiks" (JL) balsotu 14,8% vēlētāju, kas ir par 4,3 procenta punktiem vairāk nekā oktobrī, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

Nākamā populārākā ir Tautas partija (TP), par kuru novembrī balsotu 9,1% vēlētāju. TP reitings ir krities, jo oktobrī par to bija gatavi balsot 9,7% vēlētāju.

Par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) novembrī balsotu 8,4% vēlētāju, bet oktobrī to darīt bija gatavi tikai 7,5% Latvijas pilsoņu.

Gan par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, gan Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) novembrī balsotu 6,2% vēlētāju. Oktobrī par šīm partijām bija gatavi balsot 5,6% balstiesīgo.

Strauji augusi Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienības popularitāte, kuru atbalsta 5,6% vēlētāju (oktobrī - 3,8%).

Pārējās partijas nespētu pārvarēt 5% barjeru un paliktu ārpus Saeimas. Par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) balsotu 2,2%, par "Saskaņas centru" - 2,2%, apvienību "Dzimtene" - 1,5%, Latvijas Sociālistisko partiju - 0,8%, "Jaunajiem demokrātiem"- 0,5%, Konservatīvo partiju - 0,1%, par kādu citu partiju - 0,8%.

To, par kuru partiju balsot, nebija izlēmuši 29,3% vēlētāju, bet 11,9% aptaujas dalībnieku paziņoja, ka nepiedalīsies vēlēšanās.

Aptauja tika veikta laikā no 15.novembra līdz 25.novembrim, aptaujājot 1004 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus.

Novembrī Saeimā iekļūtu sešas partijasLETA 11/29/05 Ja Saeimas vēlēšanas notiktu šā gada novembrī, par partiju "Jaunais laiks" (JL) balsotu 14,8% vēlētāju, kas ir par 4,3 procentpunktiem vairāk nekā oktobrī, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

Nākamā populārākā ir Tautas partija (TP), par kuru novembrī balsotu 9,1% vēlētāju, oktobrī par TP bija gatavi balsot 9,7% vēlētāju.

Par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) novembrī balsotu 8,4% vēlētāju, bet oktobrī to darīt bija gatavi tikai 7,5% Latvijas pilsoņu.

Par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK novembrī balsotu 6,2% vēlētāju, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā oktobrī, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) balsotu 6,2%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā oktobrī.

Strauji augusi Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" popularitāte, par kuriem novembrī balsotu 5,6% vēlētāju, tādējādi partijas popularitāte salīdzinot ar oktobri ir pieaugusi par 1,8 procentpunktiem.

Pārējās partijas nespētu pārvarēt 5% barjeru un paliktu ārpus Saeimas. Par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) novembrī balsotu 2,2%, par "Saskaņas centru" - 2,2%, apvienību "Dzimtene" - 1,5%, Latvijas Sociālistisko partiju - 0,8%, "Jaunajiem demokrātiem"- 0,5%, Konservatīvo partiju - 0,1%, par kādu citu partiju - 0,8%.

Nav izlēmuši, par kuru partiju balsot, 29,3% vēlētāju, bet 11,9% aptaujas dalībnieku paziņoja, ka nepiedalīsies vēlēšanās.

Aptauja tika veikta laikā no 15.novembra līdz 25.novembrim, aptaujājot 1004 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus.

Par 'Jaunā laika' ģenerālsekretāru ievēlē Edgaru JaunupuLETA 11/29/05 Par partijas "Jaunais laiks" ģenerālsekretāru valdes sēdē otrdien tika ievēlēts Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un bijušais Saeimas deputāts Edgars Jaunups.

No 13 valdes locekļiem par Jaunupu nobalsoja astoņi, trīs balsoja par Cēsu pašvaldības deputātu un partijas nodaļas vadītāju Raiti Sijātu, bet divi - par partijas Baldones nodaļas vadītāju Ināru Janičēnoku.

Jaunups pēc iecelšanas amatā sacīja, ka turpinās jau iesāktos darbus - piesaistīs jaunus biedrus un attīstīs partijas organizāciju. Jaunups uzskata, ka viņam nākamais gads būs saspringts, jo tas ir priekšvēlēšanu gads.

"Priekšvēlēšanu laikā jebkurš aktīvs cilvēks var dot partijai pienesumu," sacīja ģenerālsekretārs un uzsvēra, ka centīsies vēlēšanu kampaņā iesaistīt gan ministrus, gan Saeimas deputātus.

Jaunups vēl nevarēja atbildēt, vai paliks Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Šo jautājumu tuvākajā laikā plānots pārrunāt ar tieslietu ministri. "Skaidrs ir viens - es strādāšu ar pilnu atdevi partijā. Ar ministri vēlos pārrunāt, vai ir iespējams balansēt darbu tā, lai neciestu darbs ministrijā."

Jaunups ir dzimis 1979.gadā, beidzis Āgenskalna ģimnāziju un ieguvis jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 2003.gadā sācis filozofijas maģistra studijas Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē.

Skolas gados Jaunups ir darbojies Rīgas skolēnu pils teātrī "Zīļuks"", piedalījies Jaunatnes teātra izrādē "Vārnu ielas republika", sadarbojies ar Latvijas televīzijas raidījumu "Pēkšņi...".

Studiju gados Jaunups ir bijis LU Studentu padomes priekšsēdētājs, LU senators, strādājis par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja palīgu juridiskajos un sadarbības ar masu medijiem jautājumos.

2001.gada maijā dažādu Saeimas frakciju deputāti izvirzīja Jaunupu par kandidātu Nacionālās Radio un televīzijas padomes locekļa amatam, bet Saeima neatbalstīja viņa ievēlēšanu.

2002.gada februārī partijas "Jaunais laiks" (JL) dibināšanas sapulcē Jaunups tika ievēlēts par partijas valdes locekli, bet 2002.gada oktobrī kā JL kandidāts viņš tika ievēlēts 8.Saeimā.

2005.gada 15.septembrī Jaunups nolika savu Saeimas deputāta mandātu, šādi "atvainojoties visai sabiedrībai" par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Jaunupu ceļu policisti pieķēra brīdī, kad viņš ar tēvam - Rīgas domes deputātam Modrim Jaunupam (JL) - piešķirto dienesta automašīnu traucās pa Liepājas šoseju ar 126 kilometru ātrumu stundā (km/h), vairāk nekā par 30 km/h pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu.

Slēpj informāciju par valsts un ES atbalsta saņēmējiem lauksaimniecībā

LETA 11/30/05 Lai arī valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumiem lauksaimniecībai tiek tērēti līdzekļi no Latvijas un ES budžeta, Zemkopības ministrija (ZM) un tās pakļautībā esošais Lauku atbalsta dienests (LAD) atsakās publiskot informāciju par šī atbalsta saņēmējiem.

Nozares speciālisti aģentūrai LETA pauda viedokli, ka, iespējams, šāda informācija tiek slēpta lielo neražojošo zemes īpašnieku interesēs, kuriem līdz ar zemniekiem arī ir iespēja saņemt ES atbalsta maksājumus. Netiek izslēgts, ka starp atbalsta saņēmējiem ir arī politiķi un politikai tuvu stāvošas personas, kas nevēlas, lai šī informācija nonāktu atklātībā.

Savukārt Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī ir ierobežotas pieejamības informācija, kuru nedrīkst izpaust, ņemot vērā prasības par personas datu aizsardzību.

Aģentūra LETA vērsās LAD ar informācijas pieprasījumu sniegt datus par valsts un ES atbalsta saņēmējiem. Dienestam tika lūgts sniegt informāciju par LAD izmaksātajām nacionālajām subsīdijām, vienoto platības maksājumu (VPM), atbalstu mazāk labvēlīgajiem apvidiem (MLA) un papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM) par laukaugu un lopbarības platībām.

Dienestam lūgts sniegt informāciju par 2004.gadā izmaksātajiem maksājumiem, kā arī jaunāko pieejamo informāciju par 2005.gadu. Lūgts norādīt kopējo izmaksātā atbalsta summu, kā arī katru atbalsta maksājuma saņēmēju - juridisku vai fizisku personu, tās saņemto atbalsta summu un adresi. To lūgts norādīt, ņemot vērā to, ka ir daudz saimniecību ar vienādu nosaukumu.

Taču no LAD tika saņemts vien kopsavilkums par Latvijā izmaksātajiem platību maksājumiem. Dienests norādījis, cik daudz naudas kopumā ir izmaksāts pērn un šogad līdz 24.novembrim, kā arī reģionu griezumā - visās deviņās LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs.

Nesniedzot prasīto informāciju par atbalsta maksājumu saņēmējiem, LAD aizbildinās ar normām no šā gada 13.septembrī Ministru kabinetā pieņemtās "Kārtības, kādā administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai". Tās nosaka, ka atbalsta administrēšanas sistēmā iekļautā informācija par lauksaimniekiem ir ierobežotas pieejamības.

LAD atsaucies uz normu, kas nosaka: lai novērstu atsevišķu lauksaimnieku identifikāciju, apkopotie dati par atbalsta saņēmējiem ir publicējami pa saimniecību grupām, proti, kopsavilkumi par izmaksāto atbalstu.

"Noteikumos, iestrādājot šādas normas, tika ņemts vērā,- ja gadījumā tiktu publiskoti visi dati, tad šī informācija varētu nokļūt tādu personu rīcībā, kuri to izmantotu negodprātīgām darbībām vai krāpšanām," aģentūrai LETA skaidroja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka, viņaprāt, šādai informācija jābūt publiskai, taču, ņemot vērā prasības par personas datu aizsardzību, atbalsta maksājumi saņēmējus nedrīkst publiskot.

"Nav pretenziju pret to, lai šī informācija būtu pieejama publiski, taču tam ir jānotiek likumīgi," izteicās ministrs.

ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš aģentūrai LETA sacīja, ka normatīvi pieļauj sniegt informāciju par konkrēta pretendenta saņemto atbalstu, par kuru tiek izrādīta interese. Savukārt par visiem atbalsta saņēmējiem šādu informāciju nedrīkstot sniegt.

Jautāts, kādēļ LAD mājaslapā publiski ir pieejami dati par visiem ES strukturālo fondu - Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantijas fonda (ELVGF) virzības daļas un Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta (ZVFI) - saņēmējiem, bet par valsts un ES atbalsta maksājumiem lauksaimniecībā - ne, Lapiņš sacīja, ka uz struktūrfondu atbalsta saņēmēju publiskošanu minētās normas neattiecas.

ZM valsts sekretāra vietnieks skaidroja, ka ministrija varētu izvērtēt, vai ZM nāks vai nenāks klajā ar iniciatīvu veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, lai informācija par valsts un ES atbalsta maksājumiem lauksaimniecībā būtu plašāk pieejama.

Kā aģentūra LETA uzzināja LAD, nacionālās subsīdijas tiek maksātas tikai no Latvijas valsts budžeta. Savukārt VPM atbalsts tiek maksāts tikai no ES līdzekļiem, kas tiek piešķirti no ELVGF garantiju daļas. Kombinējot ELVGF garantiju daļas un Latvijas līdzfinansējumu, zemju apsaimniekotājiem ir iespēja saņemt MLA atbalstu un PVTM par lopbarības un laukaugu platībām.

Valsts budžeta naudas izlietojums saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nedrīkst būt slepens. ES budžets tiek veidots arī no Latvijas valsts budžeta iemaksām.

Kā aģentūrai LETA sacīja Lauku konsultāciju un izglītības atbalsta centra speciāliste Rita Sīle, daļa ES atbalsta maksājumu ir pieejami ne tikai lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet arī zemju īpašniekiem, kas reāli ar lauksaimniecisko ražošanu nenodarbojas. Iespējams, ka noteikumu norma, kas liedz pieeju datiem par atbalsta maksājumu saņēmējiem, ir iestrādāta tieši neražojošo zemju īpašnieku interesēs.

Sīle teica, ka lauksaimniecības produkcijas ražotāji atbalsta to, lai atklātība par atbalsta maksājumu izmaksu un saņēmējiem būtu pēc iespējas lielāka.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA sacīja, ka vairākas lauksaimnieku organizācijas, kas apvieno nozarē strādājošos, arvien vairāk interesējas par ES atbalsta maksājumu saņēmējiem.

Saskaņā ar lauksaimnieku sniegto informāciju, lielas zemju platības Latvijas laukos pieder cilvēkiem, kas dzīvo Rīgā un ar lauksaimniecisko ražošanu nenodarbojas. Turklāt šie zemju īpašnieki saņem ne tikai VPM, kas pienākas par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī, bet arī PVTM un bioloģiskajai lauksaimniecībai paredzēto atbalstu, teica LOSP priekšsēdētājs.

Pēc Krauzes teiktā, lauksaimnieki labprāt uzzinātu un izanalizētu informāciju par atbalsta maksājumu saņēmējiem.

LOSP vadītājs piekrita Sīles viedoklim, ka, iespējams, informācija par valsts un ES atbalsta saņēmējiem netiek publiskota tieši šo lielo neražojošo zemju īpašnieku interesēs.

LETA jau ziņoja, ka 2004./2005.finanšu gadā, kas sākās 2004.gada 16.oktobrī un beidzās šā gada 15.oktobrī, Latvijas lauksaimnieki un zemju apsaimniekotāji dažādos ES atbalsta maksājumos saņēma 98,15 miljonus latu. Visvairāk naudas - 27,53 miljoni latu - izmaksāts atbalstā MLA, nākamais bija PVTM par laukaugiem - 19,32 miljoni latu, bet VPM - 17,49 miljoni latu.

MLA atbalstu var saņemt tie uzņēmēji, kuru apsaimniekojamā zeme ietilpst mazāk labvēlīgajos apvidos, par kādiem ir atzīti 74,4% Latvijas teritorijas. Šie apvidi ir sadalīti trīs kategorijās. Pirmās kategorijas zemei atbalsts ir 33 eiro (23 lati) par hektāru, otrās kategorijas zemei - 46 eiro (32 lati), bet trešās kategorijas zemei - 64 eiro (45 lati) par hektāru.

VPM šogad ir palielināts līdz 26,44 eiro (18,6 latiem) par hektāru, bet PVTM par laukaugu platībām - līdz 68,08 eiro (47,9 latiem) par hektāru. Savukārt atbalsts par lopbarības platībām šogad būs mazāks nekā pērn - 15,64 eiro (11 lati) par hektāru.

Šlesera telefonu KNAB nenoklausās, bet informē par viņa gaitām

Agris Blūmfelds, NRA 12/01/05 Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdē Saeimā deputāti vakar uzklausīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova paskaidrojumus par iespējamo satiksmes ministra Aināra Šlesera telefonsarunu noklausīšanos. Parlamentārieši secinājuši, ka telefonsarunas nav noklausītas, taču par A. Šlesera viesošanos prokuratūrā kāds drošībnieks tomēr medijiem paziņojis.

A. Loskutovs kategoriski noliedz jebkādu informācijas noplūdi un apgalvo, ka prokuratūrai ir visas iespējas to pārbaudīt. Viņš sola cīnīties pret to, lai biroja resursi pirmsvēlēšanu laikā netiktu izmantoti savtīgām interesēm – politisku mērķu sasniegšanai.

Viņa teiktajam tā īsti nav noticējis NDK priekšsēdētājs Indulis Emsis un priekšsēdētāja biedrs Mareks Segliņš.

I. Emsis norāda, ka KNAB patiešām izmanto noklausīšanās ierīces, taču tikai gadījumos, kad jācīnās ar noziedzību. Šajā gadījumā, kad žurnālisti informēti par A. Šlesera ierašanos prokuratūrā sniegt liecības Jūrmalas domes kukuļdošanas lietā, medijiem informāciju varēja sniegt kāds drošības dienesta darbinieks. "Nevar izslēgt, ka ir citi informācijas ceļi," saka I. Emsis, piebilstot, ka pati par sevi A. Šlesera iešana uz prokuratūru nav noslēpums, taču tas, ka šo informāciju piespēlē drošības iestāžu darbinieki, neesot pieņemams.

Arī M. Segliņš tic, ka KNAB un citas drošības iestādes neizmanto noklausīšanās ierīces nesankcionēti, un pats par to pārliecinājies, vairākas reizes bez iepriekšēja brīdinājuma viesojoties šajās institūcijās. Savukārt fakts, ka informācija no KNAB vai citu drošības iestāžu avotiem noplūdusi medijiem, viņaprāt, ir pat ticamāks, nekā telefona noklausīšanās. "Galvenais šajā lietā nav Šlesers, bet gan tas, vai no drošības iestādēm noplūst informācija kādam konkrētam medijam," saka M. Segliņš. Viņš piebilst, ka paskaidrojumi par telefonu noklausīšanos tomēr nav bijuši pārliecinoši: "Loskutovs mums neko negarantē, bet tikai apgalvo, ka tā nevajadzētu būt."

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā A. Šlesers devās sniegt liecības prokuratūrā saistībā ar viņa partijas biedra Jūrmalas eksmēra Jura Hlevicka apsūdzības lietu. Prokuratūrā A. Šleseru sagaidīja žurnālisti, kuri politiķim pastāstījuši, ka informāciju par viņa došanos uz prokuratūru sniedzis KNAB. A. Šlesers uzskata, ka KNAB par viņa došanos uz prokuratūru uzzinājis, noklausoties viņa telefona sarunas, tā netieši atzīstot, ka par Jūrmalas kukuļdošanas lietu ar kādu personu ir telefoniski apspriedies.

Uzraugi Emša dēļ gatavi sodīt LTV

Dita Arāja, Diena 12/01/05 NRTVP zibenīgi reaģē uz politiķa sūdzību, vainojot TV žurnālistus viņa padarīšanā par idiotu.

Pēc izrunāšanās Latvijas televīzijas (LTV) ziņu dienesta raidījumā De facto par Latviju apvijošiem antidemokrātiskiem tīkliem, Saeimas deputāts Indulis Emsis (ZZS) apskaities par viņa sacītā atspoguļojumu TV ekrānā un iesniedzis sūdzību Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTVP). To vada I.Emša partijiskās apvienības ZZS biedrs Aivars Berķis, kas pats gan sūdzības izskatīšanā nav piedalījies, tomēr padomes kontroles komisija atzinusi, ka LTV pārkāpusi Radio un TV likumu. Ceturtdien NRTVP lems par iespējamo sodu LTV.

Ziņu dienesta (ZD) direktors Gundars Rēders noraida pārmetumus un akcentē, ka I.Emša gari un plaši klāstītās pārdomas par tīklos iepīto Latviju atspoguļotas adekvāti. I.Emsis gan nav vienīgais politiķis, kas NRTVP sūdzējies par ZD. Pirms viņa Aināru Šleseru (LPP) bija aizvainojis, ka Panorāma neatspoguļo viņa labos darbus.

De facto 6.novembrī rādītais sižets veidots pēc tam, kad Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs I.Emsis publiskos izteikumos mistiskajos tīklos bija paguvis sapīt valstiskas, nevalstiskas, noziedzīgas un ar noziedzību nesaistītas struktūras. Kā liecina Dienas rīcībā esošais I.Emša intervijas ieraksta "melnais" materiāls, žurnāliste Odita Krenberga centusies noskaidrot, kā, pēc I.Emša domām, darbojas viņa sludinātās sazvērestības ķēdes, un šai sarunai ar deputātu veltītas 20 minūtes, kurās viņš izsmeļoši skaidro savu saprašanu par tīkliem. Uz žurnālistes aicinājumu minēt piemēru tīklu darbībai Latvijā I.Emsis paziņo, ka ļaundarīgie tīkli izdomājuši terminu "iztikas minimums", un skaidro, kāpēc viņš kā biologs neatbalsta šāda termina attiecināšanu uz cilvēkiem. Šī intervijas daļa ieraudzījusi dienasgaismu TV ēterā.

"Emsis ir padarīts par pilnīgu idiotu," secina NRTVP pārstāvis Andris Mellakauls. Viņš kopā ar kolēģi Dzintru Geku, kas ir TV kontroles komisijas priekšsēdētāja, konstatējuši: tā kā sižetā nav iekļauts žurnālista uzdotais jautājums, LTV pārkāpusi likuma pantu, kas raidorganizācijai liek faktus un notikumus raidījumos atspoguļot godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši žurnālistikas un ētikas principiem. A.Mellakauls uzskata, ka konkrētajā gadījumā bez paskaidrojuma sižetā par nacionālo drošību apdraudošiem tīkliem LTV parādīja I.Emša spriedelējumus par iztikas minimumu. Arī A.Berķis akcentē, ka I.Emša atbildei "radīta pavisam cita jēga" un "no garas atbildes paņemts maziņš gabaliņš, kas, maz ticams, atspoguļo intervijas saturu".

"Tā ir vispārpieņemta prakse TV žurnālistikā, ka žurnālista jautājumi netiek iemontēti, un ir nesaprotami, ka to par pārkāpumu nosauc kompetenta iestāde," saka G.Rēders. Viņš arī ir neizpratnē, kā kontroles komisija varēja konstatēt pārkāpumu, nenoskatoties "melno" materiālu, kas no LTV neesot pieprasīts. A.Mellakauls apgalvo: LTV sākotnēji sacījusi, ka "melnraksts" izdzēsts, taču pēc tam to iedevusi, un NRTVP ceturtdien sēdē to skatīsies.

NRTVP katrai uzraugāmajai jomai izveidojusi savu kontroles komisiju. A.Berķis apgalvo, ka komisijas izskata visas saņemtās sūdzības, un I.Emša vēstījumam neesot pievērsta lielāka uzmanība tikai tāpēc, ka viņš ir politiķis, turklāt vēl no ZZS tāpat kā A.Berķis. Viņš savu partijisko saistību ar I.Emsi Dienai iesaka "iezīmēt raksta sākumā, beigās un virsrakstā" un apgalvo, ka partijiskumam neesot nozīmes un "šajā gadījumā es tāpat aizstāvētu Rubiku, jo cūcības ir cūcības" un "mēs tikai gribam, lai LTV vienreiz būtu kārtība".

A.Berķis publiski arī agrāk ir uzbrucis LTV ziņām, saucot tās par neobjektīvām. Viņš uzskata, ka ir "pilnīgi pareizi", ja I.Emsis nevis sūdz LTV tiesā, bet vēršas pie to uzraugošās institūcijas. G.Rēders gan pieļauj, ka I.Emsis "acīmredzot gājis vieglāko ceļu", taču tiešu pierādījumu, ka NRTVP tik zibenīgi reaģējusi uz I.Emša iesniegumu tikai tāpēc, ka viņš ir politiķis, nav. A.Mellakauls uzskata, ka NRTVP saņem pārāk maz sūdzību par raidorganizācijām, tādēļ nākamgad tā iecerējusi organizēt īpašus pasākumus, lai "iekustinātu pilsonisko sabiedrību" un tā daudz aktīvāk vērtētu raidorganizāciju darbu.

***

Tā runāja Indulis Emsis Panorāmā

"Kā biologs zinu, ka iztikas minimums ir dzīvnieku valstī pielietots jēdziens, ko nelieto sabiedrībā. Kā var iztikas minimumu sarēķināt? Uz proteīna apjoma — cik jums nepieciešams proteīns nedēļā vai dienā. Proteīnu savukārt varat pārrēķināt žurkās, kaķos, suņos, labā gaļā un ekselentā gaļā. Viss ir iztikas minimums. Par ko mēs runājam? Es uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji nav lopi un uz sociālām būtnēm to nelieto."

Šūpojas laivā, kas negāžas

Ināra Egle, Diena 12/01/05 Premjers Aigars Kalvītis ir bijis kā satiksmes regulētājs dzīvā ielu krustojumā. Tāds priekšstats par valdības vadītāju, kas no pirmās dienas centies sevi parādīt kā savstarpēji ķildīgu partiju vienotāju, ir sociologam Aigaram Freimanim. "Premjers var precīzi pateikt, kas par ko ir atbildīgs, bet cenšas atgrūst no sevis jautājumu risināšanu," vērtē A.Freimanis. Pēc vairāku ekspertu domām, šī pieeja gada laikā ir liegusi valdībai kļūt pamanāmai ar skaidriem piedāvājumiem aktuālu uzdevumu veikšanā. Taču — jo tuvāk nākšot vēlēšanas, jo varbūtība, ka valdība varētu krist, esot mazāka, par spīti vēlēšanu atstātam iespaidam uz partneru attiecībām.

Par kritiskākajiem punktiem šīs valdības laikā var uzskatīt nedienas ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu, privatizācijas pabeigšanas likumu, Kriminālprocesa likumu, kā arī neseno strīdu par azartspēļu likumu, kura kulminācijā Jaunais laiks nosauca Tautas partiju par neuzticamu partneri. Vairākos jautājumos atšķirīga pozīcija ir bijusi arī Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas deputātiem, taču bez viena vai otra balsīm ir iespējams nodrošināt vairākumu. Tāpēc reālu diskomfortu premjera partija izjuta tikai tad, ja pret kaut ko iebilda JL, bet robežlīguma jautājumā abām lielajām partijām jau sākumā bija vienota nostāja.

A.Kalvīša (TP) valdība Saeimas 75 deputātu uzticību ieguva pērn 2.decembrī, kad par to nobalsoja ne tikai koalīcijas partijas — JL, TP, LPP un ZZS, bet arī opozīcijā esošie tēvzemieši. Viņi koalīcijas līguma parakstīšanas rītā atteicās iet valdībā ar vienu ministru. Tikai dienu pirms līguma parakstīšanas par pārsteigumu LPP un ZZS valdībā iesaistījās Jaunais laiks. Var pieļaut, ka izšķiroša nozīme JL iekļaušanai koalīcijā toreiz bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas telefonsarunai ar A.Kalvīti.

JL ieguva ne tikai aizsardzības ministra amatu savam līderim Einaram Repšem, bet arī paziņoja, ka būs nemiera cēlāji, ja pamanīs valdības darbā ko nepieņemamu. JL iedibināja līdz tam nebijušu praksi — sauca koalīcijas partneru ministrus uz frakcijas sēdēm, kā arī kritizēja viņu publiskos paziņojumos. JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars pirms gada uzskatīja — JL nav jāiet koalīcijā, kas no politiskās sadarbības viedokļa neesot loģiska. "Ja neskaita incidentus ar Mihaila Pietkeviča priekšlikumiem, mūsu sadarbība ar Tautas partiju ir bijusi koleģiālāka, nekā prognozēju, un TP ir veiksmīgākais mūsu partneris," tagad saka A.Kampars, uzskatot, ka nav bijis iemesla bažīties par valdības krišanu. "Tautas partija spēja mums piekāpties jautājumā par privatizāciju, mēs viņiem — kultūras politikā, kur JL bija atšķirīga pozīcija, kas vērsta nevis uz būvniecību un objektu attīstību, bet uz atbalstu kultūras cilvēkiem," norāda A.Kampars.

Ar asākiem izteikumiem attiecības koalīcijā vērtē JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis. "Nav jau vainīgs tas, kas kliedz, ka deg, bet gan tas, kurš staigā ar sērkociņiem. Ja sabiedrība vairāk vērtēs tos, kuri staigā ar sērkociņiem, tad vēlētājiem būs vieglāk," sacīja K.Šadurskis, lūgts komentēt partneru kurnēšanu kuluāros, ka JL bieži vien rīko histēriju.

Vērtējot JL politiķus kā patīkamus kolēģus, ar kuriem ikdienā var labi sastrādāties, TP frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš norāda: "Jaunais laiks ieviesa līdz tam nebijušu lietu — nepārtrauktu priekšvēlēšanu aģitāciju un domāšanu par nākamajām vēlēšanām visus četrus gadus, cenšoties paturēt arī savus kreisi orientētos vēlētājus. Agrāk trīs gadus strādāja un pēdējā gadā pirms vēlēšanām sāka kauties." Līdz ar to koalīcijā esot grūti pieņemt nepopulārus lēmumus.

Vēlētājiem savu identitāti vēlas parādīt arī divas mazākās koalīcijas partijas — ZZS un LPP. Pirmā partija satiksmes ministra Aināra Šlesera vadībā to uzsver ar ļoti aktīvu darbību savos sektoros (satiksmes un bērnu un ģimenes lietās), izteikti atgādinot savus labos darbus. Tas no politiskās konkurences viedokļa netiek slavēts, drīzāk ir vēlme šo aktivitāti piebremzēt, kā varēja secināt no sarunām ar koalīcijas pārstāvjiem. "Mēs stāvam pāri kāda vēlmei vērpt intrigas un esam prognozējami partneri. Varbūt esam konservatīvāki ģimenes lietās, bet tā ir mūsu pārliecība, kas netiek slēpta," saka A.Šlesers.

ZZS savukārt neatbalstīja Latvijas karavīru misijas pagarināšanu Irākā, ir pret reģionālo reformu, kas paredzēta valdības deklarācijā, un drīzumā gatavojas iesniegt Saeimā likumprojektu par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu. "Tās ir lietas, kur mums ir atšķirīgi uzskati. Taču mēs nevēlamies būt konstrukcijā tikai pelēkā masa, paklausīgs elements, bet gan dzinējspēks ar savu viedokli," teic ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Taču var secināt, ka viņš tāpat kā LPP izšķirīgās situācijās nosliecas premjera partijas, nevis JL pusē, un tas ļauj TP, par kuras metodēm kuluāros ir dzirdēta neapmierinātība, tomēr justies diezgan droši. Premjers atzīst, ka šī esot sarežģīta koalīcija. "Es nevaru uzņemties atbildību par partiju stiķiem un niķiem. Es vairāk vērtēju rezultātu, nevis katras partijas pozu," saka A.Kalvītis, uzskatot, ka neesot nekāda iemesla domāt, ka valdība varētu nenostrādāt līdz vēlēšanām.

Novembrī visnegatīvāk vērtētais ministrs – RepšeLETA 12/01/05 Latvijas iedzīvotāji novembrī vispozitīvāk vērtējuši kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP), ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) un bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika (LPP) darbību, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

Savukārt visnegatīvāk novērtētas aizsardzības ministra Einara Repšes (JL) un veselības ministra Gundara Bērziņa (TP) aktivitātes. Negatīvi vērtēta arī jaunā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) darbība.

Demakovas reitings novembrī bija 25,4 punkti, Pabrika reitings - 16,2 punkti, savukārt Baštika reitings - 13,6 punkti.

Atzinīgi vērtēts arī zemkopības ministra Māriņa Rozes (ZZS) darbs, viņš saņēmis 11,1 punktu. Ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa (JL) reitings novembrī bija 4,5 punkti, vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) - 4,1 punkts, izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (JL) - 3,6 punkti, tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas - 2,1 punkts.

Savukārt valdības vadītāja Aigara Kalvīša darbs novērtēts ar 1,8 punktiem. Pozitīvu iedzīvotāju vērtējumu novembrī saņēmis arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Jānis Reirs (JL), kas saņēmis 0,3 punktus.

Pārējo valdības locekļu novērtējums ir negatīvs.

Visnegatīvāk vērtētais Repše saņēmis mīnus 30 punktus, savukārt Bērziņš saņēmis mīnus 23,8 punktus.

Labklājības ministres Dagnijas Staķes (ZZS) reitings novembrī bija mīnus 0,6 punkti, īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Ainara Latkovska (JL) - mīnus 2,4 punkti, finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) - mīnus 3,1 punkts, iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) - mīnus 5,5 punkti, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska (TP) - mīnus 6,6% un satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) - mīnus 8,9 punkti.

Aptaujas laikā izvaicāti 1004 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.

Otrajā lasījumā atbalsta laulības aizsardzību SatversmēDELFI 12/01/05 Saeima ceturtdien nedebatējot otrajā lasījumā atbalstīja neviennozīmīgi vērtētos grozījumus Satversmē, kas paredz nostiprināt valsts aizsardzību laulībai – savienībai starp vīrieti un sievieti. Saeima noraidīja kreisās opozīcijas ierosinājumu noteikt, ka valsts arī garantē bērniem un viņu ģimenēm mājokli.

Par grozījumiem balsoja 73 deputāti, pret – trīs deputāti, bet 12 deputāti atturējās. Pret balsoja trīs “Jaunais laiks” deputāti – Inese Krastiņa, Madars Lasmanis un Linda Mūrniece.

Grozījumu paredz precizēt Satversmes pantu, nosakot, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Līdz šim šajā Satversmes pantā nebija noteikts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.

Saeima noraidīja kreiso spēku apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ierosinājumu, papildināt Satversmes pantu ar teikumu “valsts garantē mājokli bērnam un viņa ģimenei”.

PCTVL skaidroja, ka tas nenozīmē, ka valstij būs jābūvē mājoklis, bet gan nosaka valstij pienākumu veicināt atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem.

Ierosinājumu grozīt satversmi, nosakot aizsardzību laulībai starp vīrieti un sievieti izteica kristīgās vērtības aizstāvošā Latvijas Pirmā partija. Partija savu priekšlikumu skaidroja ar to, ka Satversmes 110.pantā nosakot valsts aizsardzību laulībai ne tikai tiks nostiprināta šobrīd Civillikumā noteiktā kārtība, ka laulība starp viena dzimuma personām ir aizliegta, bet LPP arī vēlas nodrošināt, ka atbilstoši valsts konstitūcijai laulības jēdziens vispār nav attiecināms uz viena dzimuma personu partnerattiecībām.

Premjers Aigars Kalvītis pauda, ka laulības aizsardzības noteikšana satversmē nebūtu nepieciešama.

Diskusijas par laulības aizsardzību Satversmē sākās pēc šovasar Rīgā notikušā seksuālo minoritāšu gājiena “Rīgas pride 2005”, kas izpelnījās baznīcas un dažu politiķu nosodījumu.

Kalvītim nebūs jāatbild Saeimai par strādnieku aizplūšanuDELFI 12/01/05 Saeima ceturtdien pēc divarpus stundu garām debatēm noraidīja kreiso spēku apvienības deputātu iesniegto pieprasījumu premjeram Aigaram Kalvītim par emigrāciju un demogrāfisko stāvokli Latvijā, kurā deputāti vēlējas noskaidrot, vai šobrīd valdībai ir plāns, kā apturēt darbaspēka aizplūšanu un vai nav plānota legāla strādnieku ieviešana Latvijā.

Par pieprasījumu balsoja 18 deputāti, pret – 58, un pieci deputāti atturējās. Pieprasījumu komisija arī noraidīja pieprasījumu kā nepamatotu.

Pieprasījumu iesnieguši deputāti Juris Sokolovskis, Nikolajs Kabanovs, Vladimirs Buzajevs, Andris Tolmačovs, Andrejs Aleksejevs, Jakovs Pliners, Aleksandrs Golubovs, Igors Solovjovs, Sergejs Fjodorovs un Martijans Bekasovs.

Deputāti norāda, ka dati par aizbraukušo iedzīvotāju skaitu atšķiras, bet visticamāk valsti ir pametuši 40 000 cilvēku, turklāt aizvien lielāka daļa neplāno atgriezties Latvijā, aizbrauc arī ģimenes ar bērniem. Šobrīd no 2,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju tikai 62% ir darbspējīgā vecumā, un saskaņā ar prognozēm, šis skaits samazināsies.

Deputāti vēlējās noskaidrot, vai tiek apkopoti precīzi dati par migrāciju, vai tiek pētīti aizbraukšanas cēloņi un tās ekonomiskās un demogrāfiskās sekas, vai tiek plānoti pasākumi, lai apturētu masveida aizbraukšanu un palīdzētu aizbraukušajiem atgriezties Latvijā, un vai plānots veicināt legālu imigrāciju, lai novērstu darbaroku trūkumu Latvijā.

Aizstāvot pieprasījumu, Sokolovskis norādīja, ka “globalizācija ir nežēlīga, īpaši pret tiem, kas nespēj sevi aizstāvēt”. “Kas mēs paliksim, pensionāru valsts?” retoriski vaicāja Sokolovskis.

Deputāti, diskutējot par pieprasījumu, norādīja, ka aizplūst potenciāli spējīgākie un vērtīgākie darbinieki, turklāt tas iedragā Latvijas starptautisko tēlu. Tāpat tika norādīts, ka strādniekiem Latvijā nebūs kur atgriezties, jo visur tiek izpirkts nekustamais īpašums.

Diskutējot par migrāciju, deputāti nonāca arī pie Latvijas tautsaimniecības struktūras apspriešanas. No tribīnes izskanēja gan nosodījums tam, ka Latvija ir lētā darbaspēka zeme un vienkāršā ražošana Latvijā ir lētāka, nekā Ķīnā, gan tam, ka valstī netiek attīstītas ražotnes ar augstajām tehnoloģijām.

Nacionālpatriotiski noskaņotie deputāti savukārt pauduši pārliecību, ka aizbrauc tie, kas nav Latvijas patrioti un nezina latviešu valodu, tāpēc par viņu aizbraukšanu nav jāuztraucas.

Akceptē jauno Politisko partiju likumu

LETA 12/01/05 Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja jauno Politisko partiju likumu, kura mērķis ir nodrošināt politisko partiju un to apvienību darbības tiesiskos pamatus, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu. Likumprojekts paredz, ka partijas nosaukumam, tā saīsinājumam un simbolikai būs nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētu partiju nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma un simbolikas. Agrāk reģistrētas partijas nosaukumu izmantot būs atļauts tikai gadījumos, kad partijas apvieno vai pārveido par biedrību. Partijas nosaukumam būs jāatbilst valsts valodas nosacījumiem.

Latvijā būs aizliegti partiju nosaukumi, kas būs pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem, kā arī tajā nedrīkstēs ietvert militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkstēs radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību.

Partiju nosaukums nedrīkstēs sakrist ar tādas organizācijas nosaukumu, tā saīsinājumu vai simboliku, kuras darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību.

Partijas nosaukumā būs jālieto tikai latviešu vai latīņu alfabēta burti, nosaukumā nedrīkstēs ietvert maldinošas ziņas par partijas darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu, nedrīkstēs ietvert valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus "valsts" vai "pašvaldība". Partijas simbolika nedrīkstēs sakrist ar valsts un pašvaldību simboliku.

Lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, partijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs tiesīgas veikt saimniecisko darbību, kurai nav peļņas gūšanas nolūks. Partijas varēs iegūt kustamo un nekustamo īpašumu partijas darbības nodrošināšanai, apsaimniekot savus īpašumus, izgatavot un pārdot suvenīrus ar partijas simboliku.

Partija par savām saistībām atbildēs ar visu savu mantu, bet tā neatbildēs par biedra saistībām un biedrs neatbildēs par partijas saistībām.

Partijām būs tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Šajā nolūkā tās varēs brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus masu saziņas līdzekļus, organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskās vietās, uzturēt sadarbību ar citu valstu politiskajām partijām, veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju, un citu publisko darbību.

Partijām būs aizliegts apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt tiem militāras mācības un veidot militarizētas vienības.

Atbilstoši likumam partiju institūciju sēdēs varēs būt klāt jebkurš attiecīgās partijas biedrs, ja statūtos nebūs noteikts citādi. Masu informācijas līdzekļu žurnālisti varēs būt klāt partiju augstāko lēmējinstitūciju - kopsapulču, kongresu un konferenču - sēdēs.

Partiju finansēšanas kārtību arī turpmāk reglamentēs īpašs likums.

Partijas tiks reģistrētas īpašā reģistrā, un par ieraksta izdarīšanu reģistrā būs jāmaksā valsts nodeva, kuru noteiks Ministru kabinets.

Saeima neatbalstīja apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu palielināt minimāli nepieciešamo partijas dibinātāju skaitu no pašreizējiem 200 līdz 500 Latvijas pilsoņiem.

Par partijas biedriem varēs būt tikai 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi un nepilsoņi, kuri partijā iestājušies individuāli, ievērojot statūtu noteikumus. Persona varēs būt tikai vienas partijas biedrs.

Savukārt par partijas biedru kandidātiem varēs būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

Latvijā varēs darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.

Partiju apvienību varēs dibināt divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas. Partiju apvienībai būs aizliegts dibināt citu partiju apvienību.

Saeima ar balsu vairākumu noraidīja "Jaunā laika" frakcijas priekšlikumu, ka Politiskā partija ir tiesīga piedalīties Saeimas, pašvaldību domju (padomju) vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās ne agrāk kā gadu pēc reģistrācijas.

Ikvienai partijai būs jāizveido savu biedru reģistrs, kurā jānorāda katra biedra vārds, uzvārds, personas kods, pilsonības un deklarētās dzīvesvietas adrese. Ar partijas biedru reģistru ir tiesīgi iepazīties partijas biedri, kā arī zvērināts revidents un likumā noteiktās iestādes. Partijas biedru vārds un uzvārds ir publiska informācija, un ar to var iepazīties ikviens.

Partijas biedriem ar likumu tiks garantētas tiesības vēlēt valdi un tikt ievēlētiem valdē, saņemt informāciju par partijas darbību, apstrīdēt tās pieņemtos lēmumus un izstāties no partijas.

Likumprojektā tiek reglamentētas arī valdes darba pamatlīnijas. Atbilstoši likumam valde vadīs un pārstāvēs partiju. Valdes locekļu skaits un darbības termiņš tiks noteikts statūtos. Partijas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš tiks samazināts līdz diviem gadiem. Patlaban, piemēram, Tautas partijā tas ir četri gadi. Partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā būs jārevidē zvērinātam revidentam, kura atzinums par attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kura tiek iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Partijas darbību normatīvajos aktos atbilstoši noteiktajai kompetencei uzraudzīs un kontrolēs tiesību aizsardzības iestādes, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un reģistra iestāde. Ja šīs institūcijas konstatēs, ka partija neievēro normatīvos aktus vai tās darbība neatbilst statūtiem, tās rakstveidā brīdinās partiju un uzliks par pienākumu novērst nelikumīgo darbību.

Partijas darbību varēs izbeigt ar biedru sapulces lēmumu, sākot politiskās organizācijas bankrota procedūru, biedru skaitam samazinoties zem 150 biedriem vai citam statūtos noteiktajam skaitam, izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam, ja partija dibināta uz noteiktu laiku, ar tiesas nolēmumu vai ja partija kopš savas dibināšanas nav iesniegusi kandidātu sarakstus pēc kārtas divās Saeimas kārtējās vēlēšanās un divās pašvaldību domju (padomju) kārtējās vēlēšanās.

Tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja partija pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus, kalendārā gada laikā nav sasaukusi partijas augstāko lēmējinstitūciju - biedru sapulci, sešu mēnešu laikā pēc biedru skaita samazināšanās no 200 līdz 150 biedriem nav atjaunojusi biedru skaitu līdz likumā noteiktajam minimālajam biedru skaitam vai ja partiju finansiālo darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav ieskaitījusi valsts budžetā pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

Biedru sapulces lēmums par partijas darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.

Saimniecībā un biznesā...

Jelgavā atdzimst mašīnbūveLatvijas Avīze 11/27/05 Ar lentes pārgriešanu un svētku runām vakar Jelgavā tika atklāta SIA "AKG Thermotechnik Lettland" jaunā ražotne. Vācu uzņēmumam "AKG" tā ir 11. ražotne. Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis jauno rūpnīcu nodēvēja par investoru un pašvaldības labas kopdarbības rezultātu, jo īpaši svarīgu tāpēc, ka ārpus galvaspilsētas jaunas ražotnes tik bieži nerodas. Jau šogad rūpnīcā uzsāks lieljaudas radiatoru montāžu. Pilna jauda tiks sasniegta nākamā gada vidū, saražojot līdz 50 000 radiatoru. Jelgavnieku produkciju piegādās tādiem svarīgiem ilggadējiem "AKG" grupas klientiem kā "Porsche", "Ferrari", "Bentley", "Volvo" un citiem. Ja vien nemainīsies ekonomiskie pamatnosacījumi, ražotnē nodarbināto skaits pamazām pieaugs līdz 300. Pašlaik tajā jau strādā 30 darbinieki, kuri ir apguvuši teorētiskās un praktiskās zināšanas Jelgavas reģionālajā pieaugušo izglītības centrā un "AKG" rūpnīcā Vācijā.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, atceroties pirmās sarunas par iespējām investēt Jelgavā, atzina, ka nācies nopietni konkurēt ar citām iespējamām jaunās ražotnes atrašanās vietām. Jelgavai par labu nāca vēsturiskie apsvērumi – autobūves tradīcijas pilsētā un pieejamais darbaspēks. Būtisks faktors izrādījās arī pilsētas domes garantija izbūvēt ražotnei nepieciešamo infrastruktūru un ceļu. Ražotnes jaunais, modernais komplekss ir uzbūvēts 4,6 ha lielā teritorijā.

"Var droši teikt, ka mašīnrūpniecība Jelgavā atdzimst," bija priecīgs Andris Rāviņš. Pēdējos trīs gados ir noslēgti septiņi zemes nomas līgumi par jaunu ražotņu būvniecību pilsētā. Turpat kaimiņos jaunajai rūpnīcai savu ražotni jau ceļ kravas automobiļu rūpnīca "ZIL – Ferrus". Ražošanas attīstībai Jelgavā ir rezervēti vēl aptuveni 45 hektāri brīvas teritorijas rūpniecības zonā.

Lai sasniegtu Eiropas līmeni nekustamo īpašumu sektorā, Latvijā jāuzbūvē vēl viena pilsētaLETA 11/27/05 Lai Latvija sasniegtu vidējo Eiropas līmeni nekustamo īpašumu sektorā, būtu jāuzbūvē vēl viena pilsēta, atzīst nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" izpilddirektors Viktors Savins.

Kā norādīja nekustamo īpašumu speciālists, dati liecina, ka Latvijas sektora rādītāji ir mazāki nekā Eiropas vidējie rādītāji. Piemēram, dzīvojamā sektorā šis rādītājs ir par 50% mazāks nekā Eiropā, jo Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 21 kvadrātmetrs, savukārt Eiropā - 42 kvadrātmetri. Tāpēc Latvijā būtu jāuzbūvē vēl viena pilsēta, lai sasniegtu kaut vai vidējos rādītājus Eiropā.

Pamatojoties uz šiem datiem, Savins norāda, ka cerības, ka pieprasījums pēc mājokļiem samazināsies, ir nelielas, taču viens no faktoriem, kas varētu veicināt cenu korekciju, varētu būt konkurences pieaugums mājokļu būvniecībā.

Savins kā vienu no būtiskākajām problēmām būvniecības sektorā minēja darbaspēka aizplūšanu. Taču, konsultējoties ar vācu partneriem un aplūkojot dažādu valstu statistiku, secināts, ka, lai gan darbaspēks aizplūst no Latvijas, būvniecības izmaksas mūsu valstī nav būtiski zemākas nekā pārējā pasaulē.

Kā piemēru Savins minēja Vāciju - tajā būvniecības izmaksas ir tikai par 20-30% augstākas nekā Latvijā, lai gan darbaspēka izmaksas šajā nozarē ir 2-3 reizes lielākas.

Nekustamo īpašumu speciālists skaidroja, ka var redzēt sakarību, ka Latvijas būvsabiedrības atpaliek efektivitātē un tehnoloģiskajā ziņā. Tāpēc, pieaugot starptautiskai konkurencei, vietējās būvsabiedrības ieguldīs resursus tehnoloģijās un efektivitātē.

Savukārt, ja vietējās kompānijas nespēs tehnoloģiski un efektivitātes ziņā konkurēt, saglabājot Eiropas algu līmeni darbaspēkam, veidosies labvēlīga vide starptautisko kompāniju ienākšanai Latvijas tirgū.

Eksperts: Inflācijas ierobežošana Latvijā būs ilgtermiņa problēma

LETA 11/27/05 Ņemot vērā lata fiksēto kursu pret eiro un to, ka cenu līmenis Latvijā joprojām ir 1,5-2 reizes zemāks nekā Rietumeiropā, ierobežot inflāciju Latvijā arī ilgtermiņā būs svarīgs valsts politikas jautājums, uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds.

Sarunā ar aģentūru LETA ekonomists norādīja, ka inflāciju Latvijā patlaban iespējams izskaidrot ar strauju kopējā pieprasījuma kāpumu, vienlaikus kopējam piedāvājumam neattīstoties pietiekami strauji un nespējot pilnībā apmierināt augošo pieprasījumu.

Pieprasījuma straujo izaugsmi ietekmē pieaugošā kredītresursu pieejamība, valdības izdevumu pieaugums, kā arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums savienojumā ar optimistiskiem pieņēmumiem par nākotnes ienākumiem.

Strazds norāda, ka teorētiski visefektīvākais līdzeklis, kā samazināt pieprasījuma pieaugumu, ir paaugstināt procentu likmes. Tā kā lats ir piesaistīts eiro pēc fiksēta maiņas kursa ar ļoti nelielu svārstību apgabalu, procentu likmes Latvijā jau patlaban faktiski nosaka Eiropas Centrālā banka, kura tās divus gadus tur vēsturiski zemā līmenī.

Ņemot vērā eirozonas ekonomikas gauso izaugsmi un relatīvi zemo inflāciju, būtisku eiro procentu likmju paaugstinājumu, kas bremzētu patēriņa pieaugumu arī Latvijā, tuvākajā laikā nevar gaidīt, prognozē Strazds.

Viņš arī uzsver, ka īstermiņā faktiski nav sagaidāms būtisks pieprasījuma pieauguma samazinājums un tādējādi arī inflācijas kritums, savukārt kopējo piedāvājumu veicinoši pasākumi var dot rezultātu tikai ilgtermiņā.

Lai paaugatinātu konkurences līmeni, Strazds iesaka uzlabot konkurenci uzraugošo institūciju darbību, piešķirot tām papildu finansējumu. Jāveicina uzņēmējdarbība, papildus vienkāršai uzņēmumu dibināšanas procedūrai samazinot dažādu birokrātisku prasību slogu pēc uzņēmuma darbības sākšanas. Jāmotivē uzņēmēji ieguldīt peļņu ražošanas attīstībā, nevis izmaksāt to dividendēs.

Darījumu izmaksas iespējams samazināt, rosinot, lai tiktu izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi, tādēļ jāievieš ne tikai elektroniskais paraksts, bet arī elektroniski jāpiedāvā valsts un pašvaldību pakalpojumi.

Tā kā inflācijas līmenis Latvijā jau ilgāku laiku ir relatīvi augsts un būtisks tā kritums tuvākajā laikā nav gaidāms, patlaban svarīgs uzdevums ir arī mazināt inflācijas negatīvās sekas. Īpaši svarīgi ir novērst to iedzīvotāju dzīves līmeņa kritumu, kuri saņem fiksētu ienākumu un kuriem nav ieguldījumu aktīvos, kuru cena pieaugtu līdz ar inflāciju vai straujāk par to.

Cenu pieaugums straujāks par prognozēto

Artis Grīnvalds, Nams 24 vadītājs, NRA 11/28/05 Pērnā gada nogalē vadošo nekustamo īpašumu kompāniju speciālisti portālam Nams24 prognozēja, ka, palielinoties jaunuzcelto dzīvokļu māju skaitam, 2005. gadā otrreizējā jeb, tā dēvētajā, sērijveida tirgū brīvo platību skaits pieaugs, tāpēc cenu kāpums šajā segmentā varētu apstāties. Savukārt par jaunuzcelto mājokļu tirgu tika teikts, ka dzīvokļu kvadrātmetra cena, lai arī ne tik strauji kā 2004. gadā, turpinās palielināties. Tomēr situācija šā gada laikā veidojusies pretēji prognozēm.

Vispirms jau otrreizējā tirgū dzīvokļu cenas ir augušas gandrīz divkārt. Pēc Nams24 datiem, trīsistabu dzīvokli Purvciemā 2004. gada oktobrī vēl varēja nopirkt par 26 496 latu (jeb par 427 latiem kvadrātmetrā), bet jau 2005. gada oktobrī vidējā tirgus vērtība šādam īpašumam sasniedza 45 850 latus (jeb 739 lati par kvadrātmetru). Tas pats attiecas uz jaunajiem projektiem – 2004. gada nogalē nekustamo īpašumu speciālisti piesardzīgi prognozēja, ka Rīgas pilsētā jaunuzceltam dzīvoklim ar tā dēvēto balto apdari cenas kāps līdz 600 latiem par kvadrātmetru. Taču, analizējot Nams24 datu bāzi, kurā patlaban ir informācija par 98 jaunajiem projektiem, kas pašlaik tiek realizēti Rīgā, tās rajonā un citās Latvijas pilsētās, redzam, ka Rīgas pilsētā jaunu mājokli ar balto apdari iespējams nopirkt par 1412 latiem kvadrātmetrā. Jaunuzceltu mājokli vidēji par 615 latiem kvadrātmetrā pašlaik var iegādāties Pierīgā, piemēram, Olainē, Ķekavā vai Salaspilī, un – salīdzinājumā ar metropoli – jaunuzceltu mājokli pavisam lēti var nopirkt citās Latvijas pilsētās.

Jāteic, mājokļu cenas šogad strauji kāpušas ne tikai Latvijā, bet arī daļā nekustamā īpašuma tirgus Ziemeļeiropā. Un tomēr Latvija ar cenu pieaugumu par apmēram 30 procentiem gadā izceļas. Pie mums tik straujam cenu kāpumam ir divi iemesli – izdevīgie hipotekārā kredīta nosacījumi, kas ir rezultāts banku spraigajai konkurencei, un nepietiekamais ekspluatācijā nodoto dzīvokļu skaits jaunajos projektos.

Šā gada sākumā, prognozējot tendences un iespējamo cenu kāpumu mājokļu tirgū, viens no iemesliem, kas varētu noturēt mērenu cenu kāpumu sērijveida dzīvokļiem, tika minēta jauno projektu straujā attīstība gan Rīgā, gan citās Latvijas ekonomiski aktīvākajās pilsētās, tādās kā Jelgava, Cēsis, Valmiera u. c. Jauno dzīvojamo māju projekti patiešām tirgū ir pieteikti pietiekami lielā daudzumā – vairāk par 100, tomēr, kā liecina Nams24 dati, tikai nedaudzus plānots nodot ekspluatācijā jau šogad. Lielāko daļu jauno māju celtniecību ir iecerēts pabeigt 2006. gada rudenī/ziemā vai pat 2007. gadā. Bet cilvēki, izmantojot izdevīgos banku hipotekārā kredīta piedāvājumus, vēlas jau tagad iegādāties savu mājokli, lai arī tas ir padomju laikā pēc tipveida plāna celts. Turklāt būtiski ir arī tas, ka jauno projektu mājās dzīvokļi tomēr ir vismaz par 30 procentiem dārgāki nekā sērijveida mājokļi. Un, ja ņem vērā arī to, ka pieprasītāki ir divistabu un trīsistabu dzīvokļi ar platību no 60 līdz 80 kvadrātmetriem, bet jaunuzceltajos mājokļos vidējā platība ir 100 kvadrātmetru, tad, saprotams, priekšroka tiek dota mazākas platības un lētākiem tipveida dzīvokļiem. Jāpiebilst, ka jaunajos projektos pirmie parasti tiek rezervēti tieši mazākie dzīvokļi.

Ņemot visu to vērā, jāsecina, ka cenu kāpums sērijveida dzīvokļu tirgū varētu mazināties ne agrāk kā 2006. gada beigās, kad ekspluatācijā reāli tiks nodoti mājokļi jaunajos projektos, kas tagad vēl tikai tiek celti.

Pārtikas eksports aug

Ieva Fīrere, Diena 11/29/05 Iesaka meklēt jaunus tirgus, norādot uz ES un Krievijas piesātinātību.

Šogad Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produkti piedzīvo straujāko eksporta pieaugumu pēdējo gadu laikā. Salīdzinot ar pērno gadu, pārtikas eksports audzis par 62%, kas ir aptuveni trīsreiz vairāk nekā imports. Taču vērienīgu eksporta pieaugumu uz Krieviju un Eiropas Savienību (ES) nozares speciālisti neredz. Tā vietā Dienas aptaujātie ražotāji perspektīvas saista ar Meksiku, Latīņameriku un Āziju.

Latvijas pārtikas eksportu konkurenti Krievijas un ES tirgos — dominējošās lielās ražotājvalstis, kas spēj izpildīt vērienīgus pasūtījumus, starptautiskas kompānijas ar pazīstamiem zīmoliem, jaunās dalībvalstis ar labvēlīgākiem ražošanas priekšnoteikumiem. Eksperti iesaka ražotājiem domāt par alternatīvu tirgu apgūšanu un paredz turpmāku Latvijas pārtikas eksporta kopvērtības paaugstināšanos vēl vairāku gadu garumā.

Agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs norāda, ka pieeja lielākam tirgum pēc pērnā gada 1.maija Latvijai kā nelielai valstij kļuvusi mazāk birokrātiska. "Tomēr, visticamāk, arī stipri tālā nākotnē Latvija importēs vairāk nekā eksportēs," vērtē A.Miglavs. Pastāv pārtikas grupas, kuras Latvija patlaban neražo un arī nākotnē neražos, tāpēc importa pārākums tomēr saglabāsies. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Inguna Gulbe gan norāda, ka vienlaikus nevienā no pārtikas preču grupām ar pietiekami nozīmīgiem apjomiem eksports nav samazinājies. Mainīga ir atsevišķu preču eksporta vērtība un virzieni, piemēram, kviešiem, cukuram, degvīnam un cigaretēm.

Ap 25% uz ES tirgu un 15% uz Krievijas tirgu — šāds pārtikas produktu eksporta apjoms varētu saglabāties arī turpmākos gadus, prognozē I.Gulbe. "Eksportu uz Krieviju palielināt objektīvi nav iespējams. Pirmkārt, augstākas pievienotās vērtības produktu segmentā dominē lielās multinacionālās kompānijas ar spēcīgām tirdzniecības markām," stāsta I.Gulbe, norādot uz tādām kompānijām kā Danone. Otrais iemesls ļoti mazam eksporta pieaugumam uz Krieviju – pamatpreču importā labākas pozīcijas ir lielajām ražotājvalstīm. Tās spēj nodrošināt liela apjoma pastāvīgas piegādes. Piemēram, ASV un Argentīna ar graudiem vai liellopu gaļu. Savukārt ES tirgū Latvijai jāsastopas ar izteiktu citu jauno dalībvalstu konkurenci – tā norādot uz citu valstu konkurētspējīgākiem klimatiskajiem apstākļiem un ražošanas efektivitāti vērtē I.Gulbe.

"ES tirgus ir piesātināts un mūsu ražotais šeit ir tuvs, raksturīgs," saka augļu un dārzeņu pārstrādātāja Pure Food valdes priekšsēdētājs Aivars Žimants. Perspektīva ir jāmeklē alternatīvos tirgos — tā neilgi pēc vizītes Japānā pauž A.Žimants. Pure Food uzsver, ka uzņēmuma produkcija Āzijas tirgū ir eksotiska un tieši iespēja būt atšķirīgam ir ražotāja trumpis.

Izvērtējot nozīmīgākos valsts eksporta produktus, pieauguma tendence ir degvīnam, sieram un kviešiem. Eksporta līdera — brētliņu, šprotu — apjomus LTVC prognozē stabilus un maz mainīgus. "Patlaban strādājam uz jauniem tirgiem — Ķīnu, Meksiku, Latīņameriku. Tajā pašā laikā Krievijā apjomus samazinām," stāsta lielākā Latvijas šprotu ražotāja Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Tādus realizācijas apjomus kā Krievijā uzņēmums necer sasniegt citos tirgos, tomēr Krievija uzskatāma par riskantu tirgu, jo pieprasījums un cena nav prognozējami. Arī A.Babris atzīst, ka citu valstu tirgos, kur šprotes nav pierasta svētku galda sastāvdaļa, uzņēmums varētu konkurēt tieši ar produkta eksotiku.

Savukārt, skaidrojot ar "vecās Eiropas" dažviet stagnējošo ekonomiku, perspektīvas Krievijā saskata Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. "Jaunu produktu attīstīšana ir neatņemama eksportētāja darba sastāvdaļa. Sevišķi Krievijā esam ievērojuši mainīgu patērētāju gaumi," vajadzību pēc investīcijām ražošanā un produktu attīstīšanā uzsver J.Skvarnovičs. Nesen Krievijā bijuši aktuāli produkti ar lielu tauku saturu, turpretī tagad tirgus pieprasa liesus produktus. Investīcijas eksporta tirgus izpētē uzsver arī siera ražotāja Limbažu piens direktors Jānis Šolks, kura uzņēmums lielākoties sieru eksportē uz Itāliju.

Informācija par privatizācijas iespējām skopa

Līvija Zēberliņa, Rīgas Balss 11/29/05 Valstij un pašvaldībai pieder vairāk nekā puse Rīgas zemju. Tagad teorētiski jebkurš var iesniegt pieteikumu par šo platību vai citu objektu privatizēšanu, taču domē nav viena publiski pieejama saraksta, kuri īpašumi ir vēl privatizējami vai nomājami. Tātad par brīvajiem īpašumiem pirmais uzzina tas, kam ir "labi informēti avoti" domes institūcijās. Tāds informācijas trūkums gan nenozīmē, ka vērtīgu zemes gabalu kāds tā lēti varēs iegūt – platības, kam patlaban nav nomnieku, varēs nopirkt tikai izsolē, un tajās var piedalīties jebkurš interesents. Ja kāds likums prasītu veidot privatizējamu īpašumu sarakstu, tad tas tiktu pildīts, atzīst Zemju pārvaldes priekšniece Benita Prikaša. Savukārt Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP) saka atklāti – dome tādu reģistru neveidos, jo pašvaldība nav ieinteresēta steigties ar savu zemju privatizāciju un īpašumu piedāvāšanu publiski kā komisijas veikalā.

Arī vienota privatizējamo valsts īpašumu reģistra nav, toties Privatizācijas aģentūrā ir publisks saņemto pieteikumu saraksts – uz kādiem objektiem kas pieteicies. To uzzinot, citi interesenti var sagatavot arī savu iesniegumu. Pašvaldības īpašumu privatizācijas pieteikumu reģistrs ir arī domes Īpašumu departamentā, taču, vai tas ir publiski pieejams, RB vakar precizēt neizdevās.

Šovasar spēkā stājušies normatīvi mudina privatizēt gribētājus pasteigties – pēdējais pieteikuma iesniegšanas termiņš ir nākamā gada augusts. Pašvaldība privatizāciju var atteikt tikai tad, ja īpašums vajadzīgs tās pienākumu veikšanai, piemēram, skolas uzturēšanai u.c.

Privatizācijas pieteikumu tagad ir daudz, par apbūvētiem zemesgabaliem vien to jau ir ap 600. Tikai nav skaidrs, kā bez nevajadzīgiem laika un naudas tēriņiem lai uzzina, kurš zemes stūrītis vai objekts vēl ir dabūjams. Domes amatpersonu ieteikums - jāmeklē zemesgrāmatā un citos reģistros, pētot, vai platībai ir īpašnieks. Kad dome saņem kādu privatizācijas vai nomas iesniegumu, vairāki dienesti pēta savas datu bāzes, lai noskaidrotu īpašuma situāciju. Izrādās, arī pašvaldībai pašai nav vienota tās īpašumu reģistra. Līdz nākamā gada jūlijam tāds jāizveido, saka A. Ameriks.

Tagad normatīvi ļauj faktiski vienlaikus gan iesniegt privatizācijas pieteikumu, gan domei gatavot lēmumu par iznomāšanu, skaidro B. Prikaša. Brīvo zemes gabalu skaits grūti nosaucams, jo bieži teritorijām nav izstrādāts detālplānojums, piemēram, Rumbulā. Tad nav skaidrs, cik zemes gabalu tur būs un ko varēs būvēt. Pieļaujamā apbūve daudzviet mainīsies līdz ar jaunā attīstības plāna apstiprināšanu. Taču arī tad vajadzēs detālplānu pirms platību piedāvāšanas nomātājiem, piemēram, Spilves pļavās, kas tika minētas kā viens no attīstāmajiem rajoniem. Arī zemes reforma vēl nav pabeigta. Kad šie procesi būs norimuši un visi pašvaldības īpašumi būs ierakstīti zemesgrāmatā, tad varēs veidot sarakstus, saka B. Prikaša.

Apbūvētu zemes gabalu privatizējot, pirmpirkuma tiesības ir uz tā esošo ēku saimniekiem. Neapbūvētus pārdos tikai izsolēs. Pirmās domes rīkotās izsoles varētu sākties janvārī vai februārī. Patlaban pašvaldībai zemesgrāmatā ir reģistrēti 2008 neapbūvēti zemes gabali, privatizācijas pieteikumu ir ap 200, tomēr dome necentīsies no šiem īpašumiem atbrīvoties. "Tā ir pilsētas bagātība," saka A. Ameriks.

Ir vietas, kur pašvaldībai nevajadzētu steigties ar privatizāciju, piemēram, ja nav skaidrs, kur dome nākotnē būvēs skolu, bērnudārzu, ielu. Likums liedz domei izvērtēt un rīkoties ar savu zemi - ja patlaban nav lēmuma, ka platība būs tai vajadzīga savu pienākumu pildīšanai, privatizāciju atteikt nevar, saka B. Prikaša. Iznomāt īpašumus gan turpina, bet ar lielākiem zemes gabaliem tas notiks konkursa kārtībā. Šā sasaukuma deputāti nav lēmuši par prāvu platību iznomāšanu. Iespējams, pretendentus nevilina normatīvu noteikums, ka neapbūvētu zemi var iznomāt tikai līdz 12 gadiem. Tagad deputāti lemj pārsvarā par sīkiem zemes gabaliem, kurus nevar apbūvēt kā patstāvīgus objektus.

Lielāka skaidrība ir par nedzīvojamiem objektiem. Izpilddirekcijās jābūt novietotiem sarakstiem ar brīvajām platībām. Ziemeļu rajonā paziņojums liecina, ka pieejami septiņi objekti. Vairs nav daudz ko nomāt, RB atzīst arī Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas Nekustamā īpašuma un denacionalizācijas nodaļas vadītāja vietnieks Ēriks Kazāks. Lielākoties ir mazas platības un bieži ēkās, kur tās nevarēs privatizēt, piemēram, sociālajās mājās. Brīvo telpu sarakstu veido saskaņā ar namu pārvalžu informāciju. Priekšpilsētās ir arī Īpašuma departamenta pakļautībā esoši objekti, kas reģistrēti zemesgrāmatā uz domes vārda, un par tiem izpilddirekcijā ziņu var nebūt.

***

FAKTI

Kam pieder zeme Rīgā (situācija 2005. gada 1. janvārī)

pašvaldībai 45,7%

valstij 10,4%

fiziskām personām 27%

juridiskām personām 15,3%

jaukta statusa 1,6%

Informācija:

Valsts Zemes dienests

Budžeta pārpalikums novembrī sarūk par 70 miljoniem latuDELFI 12/01/05 Novembrī valsts pamatbudžeta izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus, savukārt valsts speciālā budžeta ieņēmumi bijuši nedaudz lielāki nekā izdevumi, tādējādi novembrī fiskālais pārpalikums budžetā ir samazinājies par 70,883 miljoniem latu.

Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi novembrī liecina, ka šī gada vienpadsmit mēnešos valsts budžeta fiskālais pārpalikums ir 53,566 miljoni latu, informēja Finanšu ministrijā.

Novembrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 170,229 miljoni latu, izdevumi – 241,71 miljons latu, finansiālais deficīts – 71,481 miljoni latu. Kopējie vienpadsmit mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi ir 1693,486 miljoni latu, izdevumi – 1703,691 miljons latu, finansiālais deficīts – 10,205 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta novembra ieņēmumi bijuši 66,096 miljoni latu, izdevumi – 64,758 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 1,338 miljoni latu. Kopējie vienpadsmit mēnešu speciālā budžeta ieņēmumi ir 692,95 miljoni latu, izdevumi – 629,931 miljons latu, finansiālais pārpalikums – 63,019 miljoni latu.

Oficiālie valsts kopbudžeta (konsolidētais valsts budžets kopā ar pašvaldību budžetiem) novembra izpildes rādītāji būs zināmi decembra vidū.

Jāizmanto Latvijas priekšrocības!

Ilze Šteinfelde, Juris Paiders, NRA 12/02/05 Latvija nākamajos septiņos gados no ES varētu saņemt trīs līdz četrus miljardus eiro.

Latvijā, tāpat kā citās valstīs, strādā organizācija, kas rūpējas, lai uzņēmējam būtu pēc iespējas mazāk administratīvo šķēršļu un barjeru gan uzņēmējdarbības sākšanā, gan attīstībā. Mūsu valstī tāda ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Latvijas uzņēmēji ir konkurētspējīgi pasaules tirgū, bet valsts beidzamajos gados kļuvusi pievilcīga investoriem, intervijā Neatkarīgajai uzsver LIAA direktors Andris Ozols.

– Par LIAA direktoru kļuvāt pirms gada, vai esat gandarīts ar gada laikā padarīto?

– LIAA palīdz veidot dialogu starp valsti un uzņēmējiem. Arī es esmu viens no tiem LIAA darbiniekiem, kas kādreiz ir strādājuši privātajā sektorā vai paši bijuši uzņēmēji. Uzskatu, ka tā ir viena no vērtīgākajām pieredzēm, jo LIAA, manuprāt, uzņēmējiem ir vistuvākā un visdraudzīgākā valsts organizācija. Grūti pašam sevi vērtēt, taču, manuprāt, ir izdevies krietni vien sekmēt uzņēmēju aktivitāti jaunu biznesa virzienu apgūšanā un attīstībā. Esmu īstenojis vairākas lietas LIAA darba uzlabošanā, viena no tām skar darba efektivitāti. Kādreiz LIAA darbinieki vienlaikus apstrādāja visus pieprasījumus. Tas prasīja ļoti daudz laika, un rezultātā patiesi svarīgiem projektiem tika veltīts mazāk uzmanības, nekā vajadzētu. Lai uzlabotu projektu apstrādes efektivitāti, ieviesu vērtības noteikšanas sistēmu. Proti, katrs iesniegtais pieprasījums tiek vērtēts desmit ballu sistēmā divās kategorijās: projekta nozīmībā un realizācijas iespējamībā. Šo ballu reizinājums tad arī ir projekta vērtība. Līdz ar to jaunā sistēma LIAA darbiniekiem dod iespēju koncentrēties uz nozīmīgiem projektiem. Ne mazāk svarīgs darbs ir ārvalstu investīciju piesaiste. Viens no piemēriem, par kuru ir liels gandarījums, ir par pusotra gada garumā veikto darbu, kā rezultātā liela ārzemju kompānija nākamgad Latvijā sāks būvēt savu ražotni. Tas ir ļoti liels investīciju projekts.

– Vai šī ražotene būs Rīgā?

– Nē, ārpus Rīgas un arī ne Rīgas rajonā. Tā būs vienā no Latvijas pilsētām.

– Kas mudina no privātā sektora pāriet strādāt uz valsts iestādi, jo pārsvarā taču notiek pretējais?

– Mani visvairāk aizrāva tas, ka, strādājot šajā valsts iestādē, ir iespēja risināt lielus un svarīgus uzdevumus valsts līmenī. Ticiet man, tas dod lielu gandarījumu. Manuprāt, valsts iestādēs ir jāstrādā profesionāliem un labi izglītotiem cilvēkiem, kuri spēj piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus saviem klientiem, kas LIAA gadījumā ir uzņēmēji.

– LIAA šogad ir rīkojusi daudz pasākumus uzņēmējiem. Par kuru no tiem jums ir bijis lielākais gandarījums?

– Šogad mums izdevās organizēt vairākus uzņēmējiem nozīmīgus pasākumus, piemēram, struktūrfondu reģionālās konferences, LIAA ārvalstu pārstāvniecību tikšanos ar Latvijas uzņēmējiem, Latvijā akreditēto ārvalstu ekonomisko atašeju vizīti Daugavpilī, konkursu Latvijas eksportspējīgākais produkts.

Vēlos uzsvērt, ka uzņēmēji ļoti aktīvi izmanto iespēju tikties ar LIAA ekonomisko pārstāvniecību vadītājiem. Aģentūras organizētās tikšanās notiek regulāri. Nākamā plānota 8. decembrī. Tajā ar Latvijas biznesmeņiem tiksies visu mūsu desmit ārvalstu pārstāvniecību vadītāji. LIAA ekonomiskā pārstāvniecība ASV tiks atvērta līdz gada beigām. Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības patiesībā ir mūsu uzņēmumu pārstāvniecības ārvalstīs, kuras strādā Latvijas firmu un kompāniju interesēs.

Nozīmīgs darbs paveikts, organizējot Latvijas uzņēmēju delegācijas, kas dibina kontaktus ar citu valstu uzņēmējiem Valsts prezidentes vizīšu laikā, piemēram, mums bija vizītes Turcijā, Itālijā, Nīderlandē, Zviedrija, Francijā un Aizkaukāza valstīs. Vizīšu laikā mēs palīdzam uzņēmējiem meklēt partnerus turpmākai sadarbībai, kas nenoliedzami sekmē abu valstu ekonomisko izaugsmi. Katram uzņēmējam tiek izstrādāta individuāla programma, lai viņš varētu tikties ar savas nozares pārstāvjiem.

Piemēram, Francijā izdevās noslēgt līgumu mašīnbūves jomā par miljoniem latu.

Nozīmīgs pasākums bija pagājušajā nedēļā, kad rīkojām plašu diskusiju par atjaunojamajiem resursiem Latvijā, kurā piedalījās visi Latvijas vadošie enerģētikas speciālisti, nozares profesionāļi un arī Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

– Vai valsts vizītēs lielākoties piedalās Rīgas uzņēmēji?

– Liela daļa ir Rīgas uzņēmēju, jo galvaspilsētā ir lielākais uzņēmumu blīvums, bet piedalās, protams, arī citu pilsētu, piemēram, Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas, uzņēmēji. Uzaicinājumu piedalīties valsts vizītes delegācijas sastāvā izsakām nozaru asociācijām, un tās mums rekomendē uzņēmumus.

Interese par valsts vizītēm uzņēmēju vidū ir liela, jo tam, ka uzņēmējs valstī ierodas prezidentes delegācijas sastāvā, biznesā ir liela nozīme. Piemēram, uz Aizkaukāza republikām vēlējās doties divas reizes vairāk uzņēmēju, nekā bija vietu skaits lidmašīnā. Pirms izvēlamies, kuriem uzņēmējiem būs iespēja iekļūt delegācijas sastāvā, mēs noskaidrojam, ko uzņēmums šajā konkrētajā valstī vēlas sasniegt, lai nebūtu tā, ka kāds dodas uz ārvalstīm valsts delegācijas sastāvā kā ekskursants. Svarīga ir arī uzņēmuma reputācija.

Savukārt, ja oficiāla valsts vizīte uz kādu no Latvijas uzņēmējiem interesantu valsti tuvākā laikā netiek plānota vai tā ir nesen notikusi, tad ir iespēja doties valsts organizētā vizītē, piemēram, kopā ar ministriem. Arī šādus biznesa veicināšanas braucienus un seminārus LIAA organizē. Ja uzņēmējam ir interese par kādu konkrētu valsti, iesaku sazināties tieši ar LIAA.

– Ar ko Latvija ir interesanta pasaulē?

– Latvijā ir vairākas Eiropā un pasaulē konkurētspējīgas nozares, piemēram, kokrūpniecība. Ja reiz valstī puse teritorijas ir klāta mežiem, šai nozarei ir jāattīstās virzienā, kas dod lielāku pievienoto vērtību. Latvijai noteikti jāizmanto tās izdevīgā ģeopolitiskā atrašanās vieta, kas ir īpaši izdevīga tranzītbiznesam un to pavadošajām sfērām – kravu apstrādei un ražošanai. Te arī jāņem vērā, ka noliktavu izmaksas Latvijā ir vienas no zemākajām ES. Tāpat kā augsti kvalificēts darbaspēks vairākās nozarēs.

Jāsaprot, ka Latvija ar saviem 2,3 miljoniem iedzīvotāju nebūs intensīvi ražojoša valsts ar lētu darbaspēku. Intensīvi mēs varam ražot, tikai izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Arī nodokļu politikai ir jābūt izdevīgākai nekā citās valstīs.

Valsts attīstībai labvēlīgi ir tas, ka Latvijā ir liels studentu skaits. Tomēr studējošo skaits nedrīkst kļūt par pašmērķi. Svarīgāk ir izglītot jauniešus profesijās, pēc kurām ir pieprasījums tautsaimniecībā. Diemžēl realitāte ir citāda. Uzskatu, ka valstij ir jāstrādā kā profesiju pasūtītājam. Nenoliedzami, izglītot ekonomistu, juristu vai kādas citas sociālās zinātnes studentu ir krietni lētāk nekā inženieri. Sociālo zinātņu studentam zināšanu apguvē no aprīkojuma pietiek ar rakstāmgaldu, bet inženiera sagatavošanai nepieciešamas iekārtas, laboratorijas. Līdz ar to, ja pieprasījums pēc inženieriem ir krietni lielāks nekā to jauno speciālistu skaits, kuri izvēlas savu nākotni saistīt ar šo profesiju, manuprāt, valsts uzdevums būtu sekmēt inženiertehnisko profesiju prestižu.

– Jūs vadāt nacionālā attīstības plāna izstrādes darba grupu, kāds ir tās mērķis?

– Nacionālā attīstības plāna izstrādei ir izveidotas trīs darba grupas, un katra aptver savu darba virzienu – cilvēku resursus, uzņēmējdarbību un vidi. Es vadu uzņēmējdarbības darba grupu. Mūsu uzdevums – ļoti īsā termiņā izstrādāt rīcības virzienus un aktivitātes, kurās Latvijas valsts nākamajā plānošanas periodā, tas ir, no 2007. līdz 2013. gadam, ieguldīs budžeta ieņēmumus. Svarīgākais, lai šim plānam būtu turpinājums. Atšķirībā no iepriekšējā plāna, kas bija vairāk nekā 400 lappušu biezs, jaunajam plānam ir jābūt daudz koncentrētākam un pārskatāmākam. Līdz ar valsts finansējumu šos trīs prioritāros virzienus varēs atbalstīt arī ar struktūrfondu līdzekļiem.

Nacionālais attīstības plāns jāizstrādā ļoti īsā laikā – rezultātiem jau jābūt šā gada beigās. Domāju, ka ar uzticēto tiksim galā laikus.

– Kā sokas ar esošo struktūrfondu apguvi?

– LIAA, kura administrē komercdarbības veicināšanai domātos struktūrfondu līdzekļus, no 74 miljoniem latu uzņēmējiem pieejamajiem līdzekļiem šobrīd apgūta ir lielākā puse. Līdz decembra sākumam kopā LIAA ir pieņēmusi 357 projektu pieteikumus par kopējo pieprasīto atbalsta summu – 51 miljonu latu.

Es vairāk gribētu redzēt projektus inovāciju darbinieku pārkvalifikācijas un tālākizglītības programmās, diemžēl par šīm programmām interese ir mazāka. Tajā pašā laikā viena no programmas Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai apakšprogrammām – Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām – uz laiku ir slēgta, jo tajā pieejamie līdzekļi jau ir apgūti. Šajā programmā vēl var pieteikties uz atbalstu laboratoriju ierīkošanai. Piemēram, akciju sabiedrība Grindex šajā programmā ir iesniegusi projektu, kas paredz 1,5 miljonu latu lielas investīcijas, lai iegādātos un uzstādītu laboratoriju iekārtas. Tas ir līdz šim lielākais LIAA iesniegtā projekta pieprasītais atbalsta apjoms. Uzņēmumi joprojām var pieteikties uz atbalstu dažādu infrastruktūras uzlabošanas un pieslēguma veidu nodrošināšanai. Finanšu atbalsts šajā programmā ir iespaidīgs – līdz 500 000 latu. Šī programma visu laiku ir atvērta, un, ja kāds uzņēmējs atnesīs prasībām atbilstošu pieteikumu, tas tiks pieņemts un izskatīts.

Esošo struktūrfondu izmantošanai laika nav pārāk daudz. Šis plānošanas periods beidzas 2006. gadā. Taču projektu pieteikumus vajadzētu sagatavot līdz nākamā gada vidum, lai paspētu novērst kļūdas, ja tādas ir, un noslēgt līgumu līdz

2006. gada 31. decembrim. Tas nenozīmē, ka projektus noteikti jāpaspēj realizēt līdz jaunā plānošanas perioda sākumam – 2007. gadam. Iesāktos projektus varēs pabeigt gan 2007., gan arī 2008. gadā. Vēlreiz gribu mudināt uzņēmējus izmantot ES piedāvātās iespējas un atgādināt, ka šis atbalsts nav jāatdod, tas nav kredīts. Valsts atbalsts ir dāvinājums.

– Vai jaunajos struktūrfondos būs ietverta arī šobrīd populārākā programma?

– Jaunajos struktūrfondos programmas nebūs identiskas esošajām. Piemēram, vairs nebūs programma Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām. Tāds ir Ekonomikas ministrijas, kas izstrādā šo programmdokumentu, viedoklis. Jaunajos struktūrfondos lielāks akcents tiks likts uz inovācijām jeb jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību.

Nauda, kas nākotnē varētu būt pieejama Latvijai, būs krietni lielāka nekā pašreizējā plānošanas periodā. Pēc sākotnējām aplēsēm, no

2007. līdz 2013. gadam tā varētu būt trīs līdz četri miljardi eiro, taču jāgaida ES budžeta pieņemšana, kad arī viss kļūs skaidrs. Daļa no šā finanšu atbalsta – aptuveni 20% – tiks novirzīta uzņēmējdarbībai. Turklāt nevis tiešā veidā, piemēram, lai palīdzētu nopirkt jaunas ražošanas iekārtas, bet gan ar to tiks veicināta projektu izstrāde, inovācijas, darbinieku mācības, no šiem līdzekļiem tiks finansēti riska kapitāla fondi.

– Vai LIAA ir kāds instruments, ar kuru tā varētu stimulēt Latgales uzņēmējus vairāk izmantot struktūrfondu naudu?

– Ekonomikas ministrija ierosināja, ka struktūrfondu apguvē varētu diferencēt atbalsta apjomu, lai veicinātu attālāku reģionu uzņēmēju interesi par struktūrfondiem. Un šāda diferenciācija par labu reģioniem tiks ieviesta, atklājot slēgto programmu nākamajā gadā.

– Vai struktūrfondu apguvē ir atklājies kāds klupšanas akmens, vājais posms?

– Lielu klupšanas akmeņu nebija. Nelielās problēmas jau ir novērstas. Viena no tām bija komunikāciju jomā. Sapratām, ka ar uzņēmējiem jārunā viņiem saprotamā, nevis ES ierēdņu valodā. Tagad to darām, un rezultāti neizpaliek. Lai atvieglotu struktūrfondu izmantošanu, esam izdevuši vairākas brošūras, kurās precīzi ir aprakstīts, kā jārīkojas, lai saņemtu finansējumu. Tāpat uzņēmējiem ir pieejami arī LIAA speciālistu padomi, izmantojot e-pasta adresi jautajumi@liaa.gov.lv. Un, protams, izsmeļoša informācija mūsu mājaslapā internetā www.liaa.gov.lv.

– Nesen jūs bijāt Baltijas jūras valstu investīciju aģentūru kopīgā vizītē Indijā. Kādas biznesa intereses Latvijai ir Indijā?

– Devāmies uz Indiju, nevis lai iepazītos ar to kā ar tirgus zemi, bet gan lai skatītos uz šo zemi kā uz investoru. Sešas valstis – Zviedrija, Somija, Dānija, Latvija, Lietuva un Igaunija – izlēma apvienot spēkus un finanses, lai iepazīstinātu Indiju ar Baltiju un Skandināviju. Latvija ar lētākām izmaksām un augsti kvalificētiem speciālistiem, īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, potenciālajiem investoriem Indijā izskatās īpaši pievilcīga.

Savukārt Indija Latvijai ir interesanta ar tās milzīgo ekonomisko potenciālu. Tā ir kļuvusi par Microsoft un citu ASV lielo kompāniju lielāko ražotājvalsti un šobrīd iziet starptautiskā arēnā ar miljardiem lielām investīcijām. Piemēram, Indija un Ķīna pērn bija lielākie investori Āfrikā. Lielāki pat par ASV un citām attīstītajām rietumvalstīm. Pasaules ekonomika ir izmainījusies, un vēl pēc pieciem gadiem valstu svaru dabūsim pārvērtēt atkārtoti.

Izglītība un kultūrā...

Grāmatas

Arno Jundze, NRA 11/28/05

Monika Zīle. Nerīga. Jumava, 2005

Monika Zīle savu nelielo grāmatiņu pieticīgi nosaukusi par pastāstiem un apcerēm. Rakstniece no grāmatas vāka teic: "Nerīga nav ģeogrāfisks punkts, bet mūsu iekšējās telpas daļa, kuru tikpat kā neapskata augstākās sabiedrības hronikās un nedaudzina reklāmās."

Frīdrihs Nīče. Tā runāja Zaratustra. Tulkojis Vilis Plūdonis, Jumava, 2005

Nenoliedzami populārākais pasaulslavenā filozofa Frīdriha Nīčes darbs piedzīvojis kārtējo latviešu izdevumu. Tā galvenā īpatnība slēpjas apstāklī, ka Rasma Priekule mūsdienu prasībām pielāgojusi ne mazāk leģendāro Viļa Plūdoņa Zaratustras tulkojumu. Vai izdevies? Pārliecinieties paši.

Veronika Henrija. Medus mājas. Tulkojusi Laura Ziemele. Kontinents, 2005

Veronikas Henrijas pirmais romāns pārsātinātajā britu literatūras tirgū negaidīti nokļuva lasītāju uzmanības centrā, jo pārsteidza ar prasmi modelēt raksturus un sižeta līkločus. Darba galvenais varonis ir Mikijs – pārticis vāja rakstura vīrietis ar tieksmi uz alkoholu, kurš turklāt labprāt izklaidējas ar sievietēm. Skan daudzsološi, vai ne?

Arturs Rembo. Sezona ellē. Iluminācijas. Tulkojusi Gita Grīnberga. Atēna, 2005

Aizpildīts vēl viens baltais plankums Latvijas kultūrkartē. Lai gan Albērs Kamī teicis, ka par Rembo "diemžēl jau pateikts viss un vēl vairāk nekā viss", neticiet šiem vārdiem – Arturs Rembo ir viena no modernās dzejas leģendām, kas nekad nav izstāstāmas līdz galam.

Izstādes

Maija Rudovska, NRA 11/29/05

- Latvijas Mākslas akadēmijas aulā apskatāma Rīgas un Brēmenes mākslas projekta izstāde Korespondence 04/05. Projekta ietvaros tika īstenota komunikācija starp Rīgas un Brēmenes māksliniekiem, mākslas studentiem un mākslas skolu audzēkņiem, apmainoties ar salokāmām kartītēm. To demokrātiskā un visiem saprotamā forma ļauj uztvert mākslas klātbūtni plašai auditorijai, arvien apliecinot, ka māksla nav tikai elitārs pasākums, bet var izpausties arī vienkāršas savstarpējas komunikācijas veidā. Rīgu projektā pārstāv Diāna Dimza-Dimme, Madara Gulbis, Kirils Panteļejevs un citi mākslinieki un mākslas studenti.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rumānijas Mākslas dienu ietvaros apskatāmas Rumānijas modernās mākslas pārstāves Irinas Horsia gleznas un Ruksandras Sibillas Mermezes gobelēni. Izstādē eksponēti arī ekskluzīvi stikla izstrādājumi, kas izgatavoti Rumānijā pēc slavenā franču stikla mākslinieku Emīla Galē un brāļu Daumu skicēm, kā arī Rumānijas industriālā porcelāna paraugi.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā šodien tiek atklāta izstāde Sniegoga, kurā piedalās latviešu tekstilmākslinieki Iveta Vecenāne, Ērika Māldere un Aigars Lenkēvičs.

- Sapņu fabrikā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde – radošā darbnīca ar nosaukumu Dodiet brīvdienu. Apmeklētājiem ir iespēja ne tikai aplūkot jaunākos glezniecības un tēlniecības nodaļu studentu darbus, bet arī klātienē izbaudīt studijas atmosfēru un vērot māksliniekus darba procesā. Šobrīd darbu autori gatavojas kārtējai ziemas skatei, tāpēc radošajā darbnīcā valda neliela steiga un satraukums.

- Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja simtgades izstādei Muzeja laiks klajā nācis katalogs latviešu un angļu valodā. Tā sastādītāja ir Elita Ansone, mākslinieks Juris Petraškēvičs. Katalogā reproducēti visi izstādes dalībnieku mākslas darbi un iekļauti arī muzeja vēstures apraksti – par muzeja arhitektu un pirmo direktoru Vilhelmu Neimani, muzeja būvniecību un pirmajām ekspozīcijām, muzeja darbību kara laikā, latviešu mākslas kolekcijas veidošanās pirmsākumiem Latvijas brīvvalsts periodā 1920.–1930. gados, pārmaiņām padomju varas periodā un mūsdienām. Tekstu autori ir Elita Ansone, Māra Lāce un Edvarda Šmite.

- Majoru kultūras namā Jomas ielā 35 līdz 18. decembrim atvērta gleznotājas Aijas Princes personālizstāde Veltījums Latvijai, kur aplūkojamas mākslinieces klusās dabas un ziedu gleznojumi. A. Prince absolvējusi Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju un Latvijas Universitātes Tēlotājas mākslas un pedagoģijas fakultāti, ir mākslas maģistre. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Bruno Strautiņš par mākslinieci un viņas darbiem teicis: "Ar mīlestības pilnām acīm tiek uzlūkota pasaule, un mēs apstājamies, lai no jauna ieraudzītu daudzas jo daudzas šķietami vienkāršas lietas mums visapkārt. Aija mums visiem māca mīlēt."

Kultūrziņas

Arno Jundze, NRA 11/30/05

- Helēna Demakova par neatkarīgu auditu. Lai mazinātu kaislības, kas pēdējā laikā virmo Latvijas Mākslinieku savienībā (LMS), kultūras ministre, atbildot uz LMS biedru atklāto vēstuli, nākusi klajā ar paziņojumu, ka "ministrija ir gatava atbalstīt mākslinieku lūgumu un finansēt neatkarīgu Latvijas Mākslinieku savienības ekonomisko un funkcionālo auditu, kā arī finansiāli atbalstīt Latvijas Mākslinieku savienības apsaimniekošanas modeļa izveidi".

- Dailes teātris sāks biļešu iepriekšpārdošanu. Teātra administrācija lūdz informēt, ka rīt sāksies biļešu iepriekšpārdošana uz 2006. gada janvāra un februāra izrādēm.

- Tatjanas Kaminskas un Toma Ostrovska koncerts. Parīt Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē pulksten 19 Mūzikas komisijas rīkotajā koncertā muzicēs starptautisko konkursu laureāti vijolniece Tatjana Kaminska (Latvija/Anglija) un pianists Toms Ostrovskis (Latvija/Anglija).

- Sarunas ar Gļebu Panteļejevu. Svētdien pulksten 15 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls Torņa ielā 1 programmas Svētdienas sarunas muzejā ciklā Meistars un viņa laiks notiks tikšanās ar tēlnieku Gļebu Panteļejevu.

No malas viss izskatījās labi

Arno Jundze, NRA 12/01/05 Neatkarīgā informē par notikumiem ap Latvijas Mākslinieku savienību.

Neatkarīgā jau vairākkārt informējusi par saspringto situāciju Latvijas Mākslinieku savienībā (LMS), kas šoruden sašķēlusies vairākās nesamierināmās nometnēs. Pirmdien laikrakstā rakstījām, ka LMS valde atlaidusi ilggadējo LMS galerijas direktori, pazīstamo mākslas kuratori Inesi Baranovsku. Sarunā ar Neatkarīgo I. Baranovska (viņa arī opozīcijā esoša LMS valdes locekle) asi kritizēja LMS valdes rīcību. Atbildot uz šo publikāciju, Neatkarīgā piedāvā divu LMS valdes locekļu – gleznotāju Jura Ģērmaņa un tēlnieces Solveigas Vasiļjevas viedokli.

Juris Ģērmanis: – Ineses Baranovskas izteikumos Neatkarīgajā un citos plašsaziņas līdzekļos pieminēts mans uzvārds. Tiešām esmu bijis vairākās valdēs. Bijušā LMS prezidenta Egila Rozenberga vadības stilu gribētu saukt par ļoti autoritatīvu. Kāpēc tagad noliegt, ka viņš bija autoritāte ļoti daudziem māksliniekiem un arī personīgi man?

Dažreiz valdes sēžu laikā man radās neskaidri jautājumi, tad pēc sēdes personiski piegāju pie Egila Rozenberga un prasīju. Viņš ļoti loģiski un prātīgi paskaidroja. Tagad, kad izskanējuši jautājumi par to, ka tur varbūt kaut kas nav pareizi izdarīts, arī es no sākuma biju ļoti pārsteigts. Pirms trim kongresiem darbojos Revīzijas komisijā. Mākslinieku vidē vienmēr valda aizdomas un neticība – vai tik kāds kaut ko šā vai tā nav izmantojis savās interesēs. Tāpēc toreiz ļoti uzmanīgi klausījos, sekoju tam, kas notiek, mēģināju saprast. Laiku pa laikam kopā ar pārējiem komisijas locekļiem gājām gan pie LMS grāmatveža, pie SIA Saimnieks-MS grāmatveža. Mums nolika priekšā mapītes – tik un tik ieņemts, tik izdots. Tas viss sakrīt. Kādreiz arī teica – redziet, te par tādu un tādu summu nesakrīt, tas tāpēc, ka mums šo naudu kāds ir parādā, viņš ir apsolījis mums līdz tādam un tādam datumam parādu atmaksāt. It kā nebija iemesla, lai neticētu un raktos dziļāk. Turklāt, lai raktos, ir vajadzīgs jurists blakus. Viņam būtu jāmaksā, un to mēs nedarījām.

Toreiz vairākās valdēs par saimnieciskiem jautājumiem tika runāts maz. Tas, kas tagad audita rezultātā ir pacelts augšā – pat ja tur nepilnīgu dokumentu dēļ būtu kādas kļūdas pieļautas un patiesība būtu tikai par procentiem sešdesmit – arī tad no šausmām mati ceļas stāvus! Tas ir labi, ka nāca jaunā valde un aktīva Revīzijas komisija, kura gribēja iepazīties ar patieso stāvokli savienībā, – viņi šo jautājumu iekustināja. Taču tas izraisīja lielu pretestību no ieinteresēto puses, kas mēģina traucēt izvērtēt pagātni un pašreizējo situāciju LMS. No viņu puses skan apmelojums, ka mēs atsakāmies no neatkarīga audita. Kāds vēl vajadzīgs audits, ja jau vairākus mēnešus LMS problēmas izmeklē KNAB un zvērināts revidents? Taču neatkarīgai biedrībai auditu piedāvā Kultūras ministrija. Tā varētu vienīgi pārbaudīt pašas piešķirto līdzekļu izlietojumu mērķprogrammām un finansējuma izlietošanu LMS muzejam.

Par Inesi Baranovsku un LMS galeriju varu sacīt to, ko esmu publiski teicis arī šajā valdē: galerija pieder LMS biedriem. Katram, kurš varbūt visu mūžu tajā ir darbojies, apzinīgi maksājis biedranaudu un radoši izpaudies, ir tiesības izstādīties LMS galerijā. Varētu būt rindas kārtība, bet iespējai jābūt. I. Baranovska strādā ar relatīvi šauru mākslinieku loku, strādāt viņa prot, dara to enerģiski, māk piesaistīt līdzekļus un reklamēties. Bet uzskatu, ka viņa LMS galerijā strādā kā savā privātā galerijā. Viņa izteikusies, ka to tā neatstās un dibinās privātu galeriju. Domāju – tā ir apsveicama lieta. Bet LMS galerijai jābūt citiem – demokrātiskākiem – principiem. Par šīm lietām esmu runājis ar daudziem kolēģiem, īpaši ar tiem, kam pāri pusmūžam. Ļoti daudzi man piekrīt, tāpēc es savas domas droši izpaužu, jo zinu, ka man ir līdzdomātāji.

Solveiga Vasiļjeva: – Man nav nekādu personisku pretenziju pret Inesi Baranovsku. Neesmu galerijas atraidīto mākslinieku pulkā. Piedalījos trijos grupu projektos, man šeit bijusi personālizstāde. Inese strādā tur jau desmit gadus. Tik daudz gadu tomēr ir pasaulē atzīts laiks, pēc kura cilvēka darbībā iestājas rutīna. To varu teikt arī par Inesi. Šīs rutīnas pazīmes jūtamas jau zināmu laiku.

Mani pārsteidz 2006. gada izstāžu plāna projekts. Mums ir vairāk nekā tūkstoš biedru, kam būtu jālaužas izstādīties LMS galerijā. Būtu jābūt vismaz kādiem 50 iesniegumiem par vēlmi rīkot izstādes. Es šeit redzu tikai 19 LMS biedru pieteikumus. Daļa mākslinieku bīstas kaut ko prasīt, jo zina, ka tiks atraidīti. Tas izraisa pesimismu un neapmierinātību. Ļoti liela sadaļa 2006. gada plānā atvēlēta foto savstarpējās apmaiņas projektiem, Japānas fondam, ir reklāmas klasiķi. Lieliski! Tomēr tas neatbilst LMS galerijas principiem. Trūkst LMS galerijas stratēģijas, kuras filozofiskā bāze būtu daudzveidība un neparastums. Tai būtu jāatspoguļo arī LMS iekšējie radošie procesi. Te ir personālizstāžu pieteikumi, arī mans, bet galerijas līdzdalības šajos projektos nav, jūt inertumu. Būtībā Inese nodarbojas tikai ar sevis iniciētajiem projektiem. No malas jau tas viss izskatās ļoti labi, bet tā ir stagnācija. Nelietderīgi ir izmantotas pirmā stāva telpas (noskaidrojās, ka tur atrodas darbi, ko mākslinieki aizmirsuši paņemt pēc izstādēm). Tās varētu pārveidot par galerijas turpinājumu.

Notikušais nebūt nenoraida iespēju, ka I. Baranovska varētu piedalīties konkursā uz LMS galerijas direktores vietu. Tas viņai dotu iespēju paskatīties uz savu līdzšinējo darbu no malas un pārvērtēt paveikto.

Turpināšu ar valdes vairākuma viedokli. Pirmkārt, I. Baranovska netika atlaista. Faktiski viņa nemaz nestrādāja LMS, bet gan SIA Saimnieks-MS. Tiesiskās attiecības, kuras starp SIA Saimnieks-MS un LMS bija izveidojusi iepriekšējā valde, par nelikumīgām atzina VID, jo tas bija veids, kā izvairīties no nodokļiem. Tāpēc SIA Saimnieks-MS, kurā strādāja I. Baranovska, tika reorganizēta, un tāda štata vieta kā LMS galerijas vadītājs SIA Saimnieks-MS tika likvidēta. Ņemot vērā daudzu LMS biedru neapmierinātību ar to, kā tiek organizēts galerijas darbs, valde pieņēma lēmumu uz galerijas vadītāja vietu izsludināt konkursu. Savukārt Inese, kurai neviens neliedz piedalīties konkursā, nolēma, apejot valdes lēmumu, pieņemt sevi darbā LMS.

Kas attiecas uz audita cenzēšanu, varu pateikt, ko esam izņēmuši laukā: auditā minēto cilvēku personas kodus un zemesgabalu kadastrālos numurus, un dažas citas lietas, kam nav nekāda sakara ar cenzūru, bet gan elementāru loģiku – nemētāt apkārt datus, kurus var izmantot negodīgiem nolūkiem. Pilnais variants atrodas LMS pie atbildīgās sekretāres. LMS biedri, ejiet, lasiet, bet ņemiet vērā – tas kopā ar dokumentāciju ir apmēram 300 lappušu biezs!

Tāpat ir ar izdaudzināto informācijas slēpšanu. Kādu brīdi tiešām daļa dokumentu nebija pieejami, jo tie iepriekšējās valdes darbības izmeklēšanai bija nepieciešami KNAB, ar tiem strādāja arī zvērināts revidents. Domāju, ka tas ir mēģinājums apmelot un diskreditēt pašreizējo valdi, lai traucētu tai strādāt, kā arī izmeklēšanas gaitai un revīzijai.

Dziesmu svētku padomi vadīs Raimonds PaulsDELFI 11/30/05 Pēc kultūras ministres Helēnas Demakovas iniciatīvas par Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju trešdien tika ievēlēts maestro Raimonds Pauls, kultūras ministres preses sekretārs Dainis Miķelsons.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku apstiprināts diriģents Māris Sirmais.

Kultūras ministre uzskata, ka "grūti iedomāties labāku Dziesmu svētku padomes vadītāju par maestro Paulu, kura nopelni Dziesmu svētku tradīcijas kopšanā ir nepārvērtējami".

Padomes pirmajā sēdē tika pārrunāts arī Mežaparka Lielās estrādes attīstības jautājums, proti, estrādes rekonstrukcijas vai jaunbūves projekts.

Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu Ministru kabinets apstiprināja 1.novembrī. Padome izveidota kā konsultatīva institūcija. Tās darbības mērķis ir veikt pārraudzību pār Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesu.

Padomes sastāvā apstiprināti arī Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Anda Beitāne, kultūras ministre Helēna Demakova, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Aija Jansone, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, deju nozares skolēnu deju kolektīvu pārstāve Arta Melnalksne, profesionālās mūzikas pārstāvis Raimonds Pauls, koru nozares skolēnu koru pārstāvis Arvīds Platpers, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Jānis Puriņš, deju nozares pieaugušo deju kolektīvu pārstāve Ingrīda Saulīte, koru nozares pieaugušo koru pārstāvis Māris Sirmais, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un tautas mūzikas nozares pārstāve Māra Vanaga.

LU noteikusi studiju maksas nākamajam gadamLETA 11/30/05 Saskaņojot ar fakultāšu dekāniem un Studentu padomi, Latvijas Universitāte (LU) noteikusi studiju maksas 2006./2007. akadēmiskajā gadā uzņemtajiem studentiem, informēja LU Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Jānis Palkavnieks. LU uzņemtie studenti par studijām pirmajā akadēmiskajā mācību gadā maksās 500 līdz 1000 latu.

Noteiktā pamatmaksa 90% programmu pilna laika studijās ir 800 latu gadā bakalaura programmās un 900 latu gadā maģistra programmās.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākās izmaiņas skārušas dabas zinātņu un humanitāro zinātņu studiju programmas, kur studiju maksa pieaugusi par 300 latiem. Savukārt divās studiju programmās - Uzturzinātnes un Baltijas jūras reģiona studijās - maksa palikusi nemainīga, sacīja LU pārstāvis.

Nosakot studiju maksas, tika ņemts vērā straujais studiju programmu realizācijas izmaksu pieaugums, kā arī nepieciešamība paaugstināt izglītības kvalitāti, veicot investīcijas studiju vides uzlabošanā un modernizācijā. Vienlaikus LU turpina studiju maksu reformas procesu, kas vērsts uz studiju maksu tuvināšanu valsts budžeta dotāciju apjomam.

Jaunā studiju maksa attiecas tikai uz tiem studentiem, kurus augstskolā uzņems nākamā gada rudenī, savukārt tagadējiem studentiem tā paliek studiju līguma noteiktajā apmērā.

Nosakot studiju maksas, tiek turpināta 2004.gadā sāktā studiju maksu noteikšanas kārtība, kas paredz, ka maksa par studijām tiek noteikta, stājoties augstskolā, un paliek nemainīga visu studiju periodu.

LU šogad spērusi nākamo soli studiju maksu izlīdzināšanas politikā. Šāda politika ir saistīta ar sociāli taisnīgu attieksmi pret visiem studējošajiem, neskatoties uz to, kāda ir reflektanta studiju programmas izvēle, skaidroja Palkavnieks.

Luda Bēziņa muzejs beigs pastāvēt

Rīgas Balss 12/01/05 29. novembrī Luda Bērziņa memoriālajā muzejā Jaundubultos notika pēdējais sabiedriskais pasākums. Kristaps Keggi, kuram pieder šis muzejs, nolēmis atdāvināt māju un zemi savam brālēnam Jurim Bērziņam, kurš ir iecerējis saglabāt tikai vienu vai divas piemiņas istabas savam slavenajam vectēvam.

Kopumā muzejs Jūrmalā pastāvēja 15 gadu (no tiem trīs kā Pilsētas muzeja filiāle). Pilsētas muzeja direktore Inta Baumane, kura piedalījās fonda sēdē, pastāstīja, ka līdz ar to muzejs beidz pastāvēt un tā pēdējā darba diena ir 1.februāris, kad muzejs jānodod jaunajam īpašniekam. Vēl gan nav izlemts, kur tiks pārvietoti visi krājumi, bibliotēka, inventārs. Viens no variantiem krājumi paliek Jūrmalā, taču I. Baumane norāda, ka pilsētas muzejs īsti nav ieinteresēts visu pārņemt savā pārziņā, jo pašlaik Luda Bērziņa muzejā ir apkopotas ar Jūrmalu nesaistītas lietas ‑ skolotāju institūta vēsture, emigrācijas sarakste starp L. Bērziņu, viņa radiem un draugiem.

Nākamajā mācību gadā Rīgā būs 260 pirmās klasesDELFI 12/01/05 Nākamajā mācību gadā Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments Rīgas skolās plāno izveidot kopumā 260 pirmās klases vairāk nekā 5000 bērniem, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja ceturtdien apstiprināja departamenta reglamentu par kārtību bērnu uzņemšanai pirmajā klasē 2006./2007.mācību gadā.

Saskaņā ar šo kārtību jebkuram bērnam ir garantēta vieta viņa dzīvesvietai tuvākajā skolā, taču saglabāta iespēja pieteikties arī citās skolās. Savus bērnus vecāki varēs 1.klasei pieteikt no 2006.gada 16.janvāra līdz 1.aprīlim.

Priekšdarbi Latvijas Vēstures mācīšanai

Latvijas Avīze, 12/02/05 Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjus par priekšdarbiem, lai no 1. septembra skolās mācītu Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu. Ministre Ina Druviete teica, ka ir jāizlemj četri galvenie jautājumi. Proti, kurās klasēs mācīs Latvijas un kurās – pasaules vēsturi, vai arī otrs variants – visās klasēs mācīs abus priekšmetus un kādas būs to proporcijas. Arī pasaules vēsturei turpmāk tiks pienācīga vērība, bet papildu stundas rast būs ļoti grūti, jo pret skolēnu slodzes palielināšanu iebilst kā vecāki, tā ārsti. Tāpat jāizšķiras par to, vai šo priekšmetu nākamgad sāks mācīt no 6. klases un turpinās to darīt pēctecīgi nākamajos gados, un kāda būs pārbaudījumu sistēma – viens vai divi eksāmeni, pamatskolu beidzot. Izglītības satura eksaminācijas centra vadītājs Māris Krastiņš norādīja, ka top rīcības plāns, kas paredz sniegt skolotājiem metodisku atbalstu Latvijas vēstures mācīšanā un prioritāri rūpēties par pedagogu tālākizglītību. Jura Celmiņa darba grupas izstrādāto Latvijas vēstures standarta projektu eksperti ir novērtējuši, izteikuši nopietnas iebildes, un darba grupa strādā, lai trūkumus novērstu. Apsveicot ministres politisko lēmumu, deputāts Dzintars Ābiķis uzsvēra: lai mācību procesā ko mainī tu, ir vajadzīgas jaunas mācību grāmatas. Bet grāmatu nevar uzrakstīt dažu mēnešu laikā, tāpēc viņš ieteica atļaut skolām pārejas periodu līdz 2007. gada 1. septembrim. Ministre piekrita, ka, visticamāk, tā arī notikšot.

Citādā ziņā...

Iedegta galvenā Rīgas egle

Līga Valkovska, speciāli Dienai, 11/28/05 Kā katru gadu, arī šogad iedegta pilsētas galvenā egle Doma laukumā. Tā ir par metru augstāka nekā pērn un aptuveni tikpat veca, sagādāta Tīreļu mežniecībā. Visas egles Rīgai piegādā un uzstāda uzņēmums BK eksperts, ar kuru noslēgts līgums par 8872 latiem, stāsta Rīgas domes kultūras pārvaldes informācijas sektora vadītāja Dzintra Oga–Vasule. Egļu dekorēšanai, rotāšanai un demontāžai, kā arī elektrības nodrošinājumam dome šogad atvēlējusi 22 500 latu. Šajā summā ietilpst arī jaunie rotājumi par aptuveni 11 000 latu, stāsta mākslinieks Guntars Kambars, kurš veidojis egļu māksliniecisko noformējumu. Dekorēšanai nav nolīgta neviena firma, bet gan "noalgoti atsevišķi mākslinieki".

Visas egles uzstādīs līdz 30.novembrim, tās būs izrotātas līdz 1.decembrim. Pilsētai jābūt izdekorētai līdz 20.decembrim. Tāpat kā pagājušogad virs dažām ielām piekārs spīdīgas zvaigznes. Pārsteigumus mākslinieks G.Kambars sola Bastejkalnā, Vērmaņes dārzā, arī Merķeļa un Tērbatas ielā.

***

Egļu statistika

Kādas egles bijušas Doma laukumā

2005.gadā — 17 metrus augsta, 35—40 gadus veca, no Tīreļu mežniecības

2004.gadā — 16 metrus augsta, 36–40 gadus veca, no Tīreļu mežniecības

2003.gadā – 22 metrus augsta, 80 gadus veca, no Juglas mežniecības

2002.gadā – 23 metrus augsta, 60 gadus veca, no Tīreļu mežniecības

«Rīgas praida» atskaņas nerimstGuna Kārkliņa, Rīgas Balss 11/30/05 Šovasar notikušā skandalozā seksuālo minoritāšu gājiena "Rīgas praids 2005" atskaņas nerimst, iezīmējot domu un viedokļu dažādību Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Šonedēļ Rīgas Kristus draudze nobalsojusi pret sava mācītāja Vara Bogdanova pārcelšanu kalpot citur, kas viņam no baznīcas puses bija paredzēts kā sods par dalību dievkalpojumā pēc gājiena.RB jau rakstīja, ka pēc seksuālo minoritāšu gājiena Anglikāņu baznīcas telpās notika dievkalpojums, kurā piedalījās Anglikāņu Sv. Pestītāja un Rīgas Reformātu brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, LU Teoloģijas fakultātes dekāns Juris Cālītis, Rīgas Kristus draudzes mācītājs Varis Bogdanovs, savulaik par homoseksuālu uzskatu paušanu no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) izslēgtais mācītājs Māris Sants, latviešu luterāņu draudžu prāveste un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Ieva Graufelde no Zviedrijas un LELB Amerikā pārvaldes priekšnieka vietniece Sarma Eglīte.

Pēc arhibīskapa Jāņa Vanaga vietnieka Pāvila Brūvera sniegtās informācijas, LELB Kapituls 16. novembrī nolēma J. Cālīti atlaist, savukārt V. Bogdanovam izteikt brīdinājumu par neatbilstību amatam un atstādināt no patstāvīgas kalpošanas Kristus draudzē, dodot iespēju kalpot pieredzējuša LELB mācītāja uzraudzībā.

"Šāds luteriskās baznīcas lēmums ir saistīts ar abu minēto mācītāju publisko rīcību un izteikumiem, kas ir pretrunā LELB pamatnostādnēm. J. Cālītis un V. Bogdanovs vadīja geju un lesbiešu pasākuma "Rīgas praids 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā, tādējādi pārkāpjot LELB 18. Sinodē 1996. gadā pieņemto rezolūciju "Par homoseksuālisma piekopšanu un propagandu"," bija teikts baznīcas izplatītajā paziņojumā. Ņemot vērā to, ka abu mācītāju piedalīšanās geju un lesbiešu pasākuma "Rīgas praids" ietvaros rīkotajā dievkalpojumā sabiedrībā varējusi radīt priekšstatu, ka LELB akceptē homoseksuālismu kā normu, viņi tika aicināti rakstiski apliecināt, ka viņu nolūks nebija šādu priekšstatu radīt, un apņemties turpmāk rīkoties saskaņā ar LELB pamatnostādnēm. J. Cālītis šādu apņemšanos parakstīt atteicās. Turklāt Mūna apvienošanās baznīcas rīkotā pasākuma laikā Jūrmalā J. Cālītis esot piedalījies vīna ceremonijā, kas nozīmē atzīt Mūna mācību. Šī teoloģijas profesora rīcība izraisīja baznīcas vadības dusmas.

Tomēr draudzes nav mierā ar savu mācītāju represēšanu un vāc parakstus aizstāvībai. Šonedēļ notikušajā Kristus draudzes sanāksmē piedalījās 41 cilvēks un vēl 12 balsis tika sūtītas no Strazdumuižas pansionāta, kur V. Bogdanovs kalpo. Kopējais rezultāts – par mācītāja pārcelšanu nobalsoja tikai divi un atturējās divi cilvēki. Kā RB informēja avoti draudzē, daudzi cilvēki uzskata, ka, voluntāri atņemot viņiem mācītāju, patiesībā tiek sodīta pati draudze. Kristus draudzes lēmums un vēlme arī turpmāk kalpot kopā ar mācītāju V. Bogdanovu tiks darīta zināma LELB.

Par līdzīgu soli izšķīrusies arī Rīgas Reformātu brāļu ev.lut. draudze, kas vāc parakstus J. Cālīša atbalstam. "Aicinām visus luterāņus un citu konfesiju pārstāvjus parakstīt atbalsta vēstuli Jurim Cālītim, kas citādo uzskatu dēļ ir patriekts no LELB," teikts draudzes locekles Ineses Riežnieces izsūtītajā paziņojumā. Saskaņā ar aģentūras LETA sniegto informāciju pagājušās nedēļas beigās zem šā dokumenta jau bija parakstījušies vismaz 350 cilvēku.

Aug musulmaņu kopienu skaits

Latvijas Avīze 12/01/05 Pašlaik Latvijā ir reģistrētas jau 13 musulmaņu organizācijas. Vēl divas – "Salam" un "Nur" – ir saņēmušas reģistrācijas atteikumu. Lai gan oficiālā statistika uzrāda desmit reizes mazāku skaitu, Latvijā dzīvo ap pieciem tūkstošiem islāma ticībai piederīgo. Valsts drošības orgānu informācija vēsta, ka vislielākais Allaha pielūdzēju skaita pieaugums esot soda izciešanas vietās. Vēl pirms gada Latvijā bija piereģistrētas tikai trīs musulmaņu organizācijas ar 20 locekļiem katrā.

. . . Mazmazītiņas
sniegpārsliņas lēni krīt no debestiņas...
Bet nonākušas uz zemes  –  izkūst, jo šodien tem-
peratūra turas tā ap 0^oC... Taču aizvadītās nedēļas nogalē
mūs iepriecināja pavisam īsts sniegs,  ko arī tūlīt steidzām
izbaudīt  –  viens slēpjot, cits slidojot, paši mazākie – snie-
gabumbas veļot un sniegavīrus ceļot. Termometra stabiņš
bija noslīdējis līdz -4^oC, Bet šonedēļ pirmais baltais
sniedziņš nokusa, jo atkal par dažiem
grādiem kļuva siltāks . . .

Anda Jansone
trešdien, 2005. g. 30. novembrī