K a s j a u n s L a t v i j ā ?
Nr. 423: 2005. g. 3. - 9. decembris
Eiropā un citur pasaulē...
Lielbritānija
piedāvā samazināt palīdzību jaunajām dalībvalstīm
LETA 12/06/05 Lielbritānija 5. decembrī piedāvāja
samazināt Eiropas Savienības (ES) budžetu, samazinot palīdzību bloka
trūcīgākajām jaunajām dalībvalstīm un iedalot papildus astoņus miljardus eiro
(5,6 miljardus latu) ES paplašināšanai austrumu virzienā. Lielbritānijas
ārlietu ministrs Džeks Strovs izklāstīja ES prezidējošās valsts ierosinājumus
bloka 2007. ‑2013. gada finanšu perspektīvai, kas paredz ES budžetu
samazināt līdz 846,8 miljardiem eiro (595,13 miljardiem latu). Lielbritānijas
ierosinātais plāns paredz par 14 miljardiem eiro (9,84 miljardiem latu) jeb par
8,5% septiņu gadu laikā samazināt palīdzību jaunajām ES dalībvalstīm.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs paziņoja, ka Latvija septiņos
gados saņems četrus miljardus eiro. Optimistiskākā prognoze par iepriekšējās
prezidējošās valsts Luksemburgas piedāvājumu Latvijas Finanšu ministrijā (FM)
bija 4,5 miljardi, līdz ar to var pieņemt, ka piedāvāts par pusmiljardu eiro
mazāk. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu Lielbritānijas
piedāvājumu jau nodēvēja par nepieņemamu un negodīgu attiecībā uz nabadzīgajām
ES dalībvalstīm.
Kastēns: ES budžeta
bloķēšana ir destruktīva idejaLETA
12/06/05 Saeimas
Eiropas lietu komisijas (ELK) priekšsēdētājs Oskars Kastēns (LPP) uzskata, ka
Latvijai nevajadzētu īstenot "tik destruktīvu ideju" kā bloķēt
Eiropas Savienības (ES) budžetu.
Kā sarunā ar
aģentūru LETA atzina Kastēns, tomēr, ja tiks pieņemts Lielbritānijas
piedāvājums samazināt ES budžeta apmēru uz nabadzīgāko dalībvalstu rēķina,
Baltijas valstīm būtu grūti tam piekrist. Tas būtiski samazinās Latvijas
ekonomiskās izaugsmes tempu.
Viņš uzskata, ka
Latvija šajā gadījumā var nākt klajā ar saviem priekšlikumiem un paust
neapmierinātību kā valsts, kas ir līdere ES naudas apguvē. Kastēns arī
norādīja, ka Lielbritānijas piedāvājumam varētu piekrist Polija, kurai ne
sevišķi veicas ES struktūrfondu apgūšanā.
Pēc ELK
priekšsēdētāja vārdiem, Baltijas un Višegradas valstīm būtu jākoordinē savas
pozīcijas šajā jautājumā. Tomēr viņš nebija pārliecināts, vai jaunās ES
dalībvalstis varēs pretoties lielajam spiedienam. "Iespējams, mīļā miera
labad nāksies piekrist, lai tas budžets vispār būtu, un, arī ja mēs paliksim
vienīgie, tad spiediens būs pārāk liels," sacīja Kastēns.
Saeimas deputāts
uzskata, ka budžeta samazinājums varētu būt proporcionālāks, proti, vienlaicīgi
jāsamazina gan milzīgie subsīdiju apjomi, gan izdevumi struktūrfondiem.
Ārlietu ministrs
Artis Pabriks (TP) aģentūrai LETA norādīja, ka finanšu perspektīvu plānots
apspriest ES ārlietu ministru konklāvā 7.decembrī Briselē. Viņš pauda cerību, ka
tajā tiks skaidrots arī Lielbritānijas prezidentūras piedāvājums par budžeta
samazinājumu uz nabadzīgāko dalībvalstu rēķina.
Pēc Pabrika domām,
jaunam finanšu perspektīvas priekšlikumam būtu jābalstās uz Luksemburgas
piedāvājumu, kas tika izteikts pirms šī gada jūnija Eiropadomes sēdes, īpaši
sadaļā par kohēzijas politikas finansējumu.
Latvijas Ārpolitikas
institūta direktors Atis Lejiņš aģentūrai LETA norādīja, ka ES budžeta
jautājumā ir jāpanāk kompromiss. Piemēram, Latvija varētu zaudēt no ES līdzekļiem
30-40 miljonus eiro gadā, bet tai nebūtu jāveic arī lielas iemaksas.
Pēc Lejiņa vārdiem, Polija nav spējusi apgūt tai piešķirtos
struktūrfondu līdzekļus un briti to ļoti labi zina. "Turklāt ES ir
bagātie, kas negrib dot nabadzīgiem, tāpēc Lielbritāniju daudzas valstis
atbalstīs," sacīja Lejiņš.
Britu priekšlikums
Latvijai nepieņemams
Lelde
Petrāne, Elīna Lidere, NRA 12/07/05 Ārlietu ministru konklāvā Artis Pabriks
paudīs skepsi par britu ES budžeta variantu.
Lielbritānijas
piedāvājums Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvai 2007.2013. gadam
jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, nav izdevīgs, tā norādīja
Neatkarīgās aptaujātās amatpersonas un finanšu eksperti. Britu atvēlētais
finansējuma apjoms Latvijai šim laika periodam ir četri miljardi eiro, kas ir
mazāk nekā Latvijai solīja iepriekšējā ES prezidējošā valsts Luksemburga.
ES ārlietu ministru
konklāvs, kura laikā plānots diskutēt par nākamo ES finanšu ietvaru,
norisināsies šodien. Plānots, ka piedāvājums varētu tikt pārveidots, lai šā
gada 15. decembra Eiropadomes laikā to pieņemtu. Britu ierosinājums paredz ES
budžetu samazināt līdz 846,8 miljardiem eiro (595,13 miljardi latu).
Ministru prezidenta
Aigara Kalvīša padomniece ES jautājumos Sanita Deslandes informēja, ka šodienas
ES ārlietu ministru tikšanās laikā Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks
paudīs viedokli, ka Latvijai šāds Lielbritānijas budžeta piedāvājums, kurā
paredzēts ietaupījums uz Kohēzijas fondu finansējumu jaunajām savienības
dalībvalstīm, nav pieņemams. Latvijai esot argumenti, kādā veidā būtu sadalāms
Kohēzijas finansējums izvērtējot katras valsts individuālos izaugsmes tempus,
kā arī ņemot vērā jaunākos statistikas datus un atbalsta intensitāti uz vienu
iedzīvotāju. Patlaban notiek aktīvas sarunas ar citu ES dalībvalstu dažāda
līmeņa amatpersonām, lai noskaidrotu, kāda ir citu valstu nostāja šajā
jautājumā. S. Deslandes norādīja, ka, lai gan Latvija ir ieinteresēta, lai
vienošanās par budžetu tiktu panākta iespējami drīzāk, tomēr tās saturs esot
būtiskāks.
Ārlietu ministrs
Artis Pabriks Neatkarīgajai sacīja, ka Latvija ir "tālu no apmierinātības
ar šo piedāvājumu". Šis piedāvājums neveicinot ekonomisko un dzīves līmeņa
atšķirību izlīdzināšanu starp savienības bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm.
Pēc ministra domām, "nez vai šāds Lielbritānijas piedāvājums izies
cauri", tomēr tas esot atkarīgs no tā, cik prezidentūra būs gatava to
modificēt. Ministrs uzskata, ka briti vēl "nav izlikuši visas
kārtis". "Rītdien ir paredzēta mana līdzdalība ES ārlietu ministru
konklāvā un tur es paudīšu skepsi un negatīvu nostāju par pašreizējo
situāciju," sacīja A. Pabriks. Ministrs vakar tikās arī ar nākamās ES
prezidējošās valsts Austrijas prezidentu Heincu Fišeru un informēja, ka
Latvijai nav pieņemami Lielbritānijas izstrādātie priekšlikumi.
Arī Eiropas
Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis norādīja, ka Lielbritānijas
piedāvājums nav izdevīgs, jo tas paredz samazināt palīdzību jaunajām ES
dalībvalstīm. Latvijai būtisks ir jautājums arī par ierobežojuma atcelšanu
struktūrfondu apguvē. ES naudas apguve pamatojas uz principu, ka katra
dalībvalsts gada laikā struktūrfondos var saņemt naudas summu, kas nepārsniedz
četrus procentus no valsts IKP. Lielbritānijas piedāvājums paredz, ka šī
barjera ir vēl zemāka 3,6%. V. Dombrovskis norādīja, ka, no otras puses,
britu priekšlikums paredz nosacījumus, kas atvieglo fondu apguvi, turklāt šis
ierosinājums, lai gan tas ir mazāk pievilcīgs nekā Luksemburgas solītais, tomēr
Latvijai paredz lielāku finasējumu nekā patlaban - 4 miljardus eiro septiņu
gadu laikā. Pēc V. Dombrovska domām ir rūpīgi jāizvērtē, vai Austrijas
prezidentūras laikā būtu iespējams iegūt lielāku finansējuma apjomu.
Savukārt
Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds uzsvēra, ka nav pareizi salīdzināt
britu priekšlikumu ar to, ko piedāvāja Luksemburgas prezidentūra. "Naudas
būtu vairāk, taču šo priekšlikumu noraidīja, jo nebija, kas par to maksā.
Lielbritānijas priekšlikumā jaunajām dalībvalstīm tik un tā ir paredzēts
ievērojami vairāk naudas nekā tagad," tā I. Bonds. Turklāt Lielbritānijas
priekšlikumā paredzēts atvieglot struktūrfondu naudas izmantošanu, kas tieši
jaunajām dalībvalstīm ir svarīgi. I. Bonds norādīja, ka Lielbritānija ir
uzņēmusies maksāt ievērojami lielāku paplašināšanās maksu, nekā tas ir šobrīd.
PBLA aicina radīt
priekšnoteikumus veiksmīgai vēlēšanu norisei ārpus Latvijas
PBLA 12/06/05 PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis 6. decembrī
nosūtīja vēstuli LR Tieslietu ministrijai, Saeimas Juridiskajai komisijai,
visām Saeimas frakcijām un Centrālajai vēlēšanu komisijai ar ieteikumiem
Saeimas vēlēšanu norisei ārzemēs.
24. novembrī Saeima
pieņēma pirmajā lasījumā likumprojektu Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
(reģ. Nr. 1403, iesniedzējs: Ministru Kabinets) un nodeva to Juridiskajai komisijai.Acīmredzot
drīzumā otrajam lasījumam tiks sagatavots arī likumprojekts Grozījumi Saeimas
vēlēšanu likumā (reģ. Nr. 1105, iesniedzējs: Tieslietu ministrija), kas
noteiks kārtību, kādā notiks 9. Saeimas vēlēšanas Latvijā un ārzemēs. PBLA ir
apkopojusi viedokļus no savām biedru organizācjām mītnes zemē par labāko
vēlēšanu norises izkārtojumu ārpus Latvijas.
Pārliecinoši kā
labākais variants tiek akceptēts šāds izkārtojums: Pirmārt, Saeimas vēlēšanu
kārtības saskaņošana ar Vēlētāju reģistra likumu kas ir labākā un modernākā
pieeja vēlētāju uzskaitei un kontrolei un arī vispiemērotākā balsošanai
ārvalstīs. Otrkārt, PBLA vēlas, lai, paralēli balsošanai pa pastu pēc vēlētāju
reģistra principa, kā tas bija Eiropas parlamenta vēlēšanās, ārzemēs tiktu
veidoti arī vēlēšanu iecirkņi. Zemju centrālās organizācijas ir gatavas
uzņemties atbildību par to darba organizēšanu. PBLA uzskata, ka vēlēšanu
iecirkņu izveide veicinās ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu ieinteresētību
Latvijas politikā, dziļāku izpratni
par politiskajām
norisēm un lielāku līdzdalību vēlēšanās. Lai balsotu pa pastu, vēlētājam ir
jānosūta pieteikums balsošanai pa pastu, attiecīgi tie vēlētāji, kas izlemtu
balsot vēlēšanu iecirkņos, sūtītu pieteikumus, ka vēlas balsot konkrētā
vēlēšanu iecirknī un tiktu iekļauti šī iecirkņa vēlētāju sarakstā.
NATO sammits 2006.
gada novembrī notiks Rīgā
LETA 12/07/05 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas
(NATO) valstu līderu sanāksme 2006. gada novembrī notiks Latvijas galvaspilsētā
Rīgā. Šādu lēmumu šodien Briselē pieņēmusi Ziemeļatlantijas padome,
žurnālistiem Rīgā paziņoja Valsts prezidente Vaira Vīķe‑Freiberga.
Precīzs 2006. gada sanāksmes norises datums tiks paziņots vēlāk. Tā būs pirmā
reize, kad NATO savu sammitu rīko valstī, kas agrāk bija PSRS sastāvdaļa.
Vietas izvēlei ir arī simboliska nozīme, apliecinot, cik ļoti pasaule
mainījusies kopš aukstā kara beigām. NATO sammita rīkošana Rīgā ir Latvijas
pilnbrieda un politiskā svara apliecinājums, sacīja valsts prezidente.
Kā pirmais Latviju
ar NATO samita rīkošanu apsveica Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, kurš
ieradies Rīgā valsts vizītē.
Tā būs pirmā reize,
kad Latvijā vienkopus pulcēsies tik daudzu valstu līderi, ieskaitot ASV
prezidentu, Vācijas kancleru, Francijas un Lielbritānijas premjerministrus un
citus. Uz NATO līderu sanāksmēm parasti tiek aicināts arī Krievijas prezidents.
Uz iepriekšējo sammitu 2004.gadā Turcijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins
gan neieradās, šādi paužot savu neapmierinātību par alianses paplašināšanos.
Ideja par NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes rīkošanu Rīgā pieder Vīķei‑Freibergai.
Daudzējādā ziņā tieši pateicoties viņas autoritātei starptautiskajā arēnā,
Latvijai izdevies pārliecināt pārējās alianses valstis par sammita sarīkošanu
Latvijā. Alianse parasti izvēlas līderu sammitu rīkot Briselē vai arī kādā no
26 dalībvalstīm. Pēdējo gados NATO līderu sanāksmes notika Prāgā un Stambulā.
NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes sarīkošana Latvijai varētu izmaksāt
15 miljonus latu. Lielākā daļa no šīs summas tiks ieguldīta infrastruktūrā,
piemēram, ēku rekonstrukcijai un aprīkošanai, kā arī policijas tehniskajam
nodrošinājumam.
Ministru kabinets
jau šā gada budžeta grozījumos paredzēja desmit miljonus latu, lai Latvija
varētu sagatavoties NATO sammitam. Nākamā gada budžetā paredzēts atvēlēt vēl
piecus miljonus latu. Kā iepriekš atzina Ministru prezidents Aigars Kalvītis
(TP), iespējams, varētu tik izremontēts Dailes teātris, kurā varētu notikt daļa
sammita pasākumu. Līdzekļi tiks piešķirti arī citām ēkām.
2006. gada NATO
sammits Latvijā: svarīgi un dārgiSandris Vanzovičs, NRA
12/08/05
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) valstu līderu sanāksme
2006. gada novembrī notiks Rīgā. Šis sammits ir augstākā līmeņa valstu vadītāju
apspriede, un, protams, ka Latvijas galvaspilsētā līdz šim tāda ranga pasākums
vēl nav bijis.
Lēmumu nākamā gada
novembrī rīkot NATO sammitu Rīgā vakar Briselē pieņēma Ziemeļatlantijas padome,
paziņoja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pagaidām precīzs sanāksmes
norises datums nav zināms, to šajās dienās paziņos NATO vadība, Neatkarīgajai
teica prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. "Nekad tā nenotiek, ka
viss ir uzreiz zināms sīkākajās detaļās."
Jau vakar
pusdienlaikā V. Vīķe-Freiberga tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Šīs
tikšanās gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar NATO galotņu apspriedes
rīkošanu. "Apzināti iespējamie uzdevumi un izaicinājumi," teica A.
Rozenberga.
Sammita veiksmīgai
organizēšanai jau izveidota starpministriju darba grupa, ko vadīs Aizsardzības
ministrijas (AM) valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Šajā darba grupā pārstāvēta
Valsts prezidentes kanceleja, Valsts kanceleja, vairākas ministrijas un Rīgas
dome. Šodien Briselē notiekošajā NATO ārlietu ministru sanāksmē tiks pieņemts
oficiāls lēmums par sammita rīkošanu, taču jau saņemts apliecinājums, ka
neviena NATO dalībvalsts neiebilst pret līderu sanāksmes rīkošanu Rīgā.
Prognozējams, ka
sammita rīkošana Latvijai izmaksās 1520 miljonus latu. Šā gada budžetā šim mērķim
ir rezervēti 10 miljoni latu, bet nākamā gada pieci miljoni latu.
"Sammits pats īpašas lietas neprasa, taču Rīgā ieradīsies lielāko valstu
vadītāji, tāpēc jautājums ir par drošību," Neatkarīgajai teica AM valsts
sekretārs un premjera izveidotās darba grupas vadītājs E. Rinkēvičs.
Pēc viņa stāstītā,
Iekšlietu ministrijas struktūrām būs nepieciešams papildu aprīkojums (sakaru
ierīces, mašīnas utt.), taču tās vajadzīgas arī policijas ikdienas darbam,
tikai tagad tiks iegādātas paātrinātākā tempā. Policija jau saņēmusi lielu daļu
no rezervētajiem 10 miljoniem latu, un var cerēt, ka ekipējums būs pieejams jau
Pasaules hokeja čempionāta rīkošanas laikā.
Naudu nāksies
ieguldīt arī ēku rekonstrukcijā un telpu piemērošanā sammita vajadzībām. Tāpat
vajadzēs investēt lidostas Rīga attīstībā, jo to būs jāpiemēro tā, lai lidostā
varētu nolaisties ārvalstu vadītāju lidmašīnas. Taču arī šie ieguldījumi būtībā
paliek Latvijā, uzsvēra E. Rinkēvičs. Pie neatgūstamiem izdevumiem pieskaitāmi
pasākuma rīkošanas administratīvie izdevumi, daļēji arī telpu pārveidē
iztērētais. Ar minētajiem 1520 miljoniem latu "noteikti vajadzētu
pietikt", taču lielākā daļa šīs summas paliek pašmāju nozarēs, norādīja
valsts sekretārs.
Daudzu rīdzinieku
spilgtā atmiņā palikusi ASV prezidenta Džordža Buša vizīte, kad Rīgā tika
noteikti dažādi satiksmes ierobežojumi un arī citu veidu pārvietošanās brīvības
apgrūtinoši pasākumi. Līdz ar to rodas pamatotas bažas, ka NATO sammits
cilvēkiem radīs vēl krietni lielākas problēmas.
E. Rinkēvičs
aicināja nepārspīlēt: "Buša vizītes laikā savstarpējā baidīšanās jau
izgāja ārpus robežām. Drošības pasākumi būs, jo Rīgā atradīsies 26 valstu
vadītāji plus NATO ģenerālsekretārs, taču ASV prezidenta vizīte iemācīja
daudzas lietas, kuras neatkārtosim. Tiks darīts viss, lai būtu iespējami mazāk
neērtību. Toreiz [vizītes sagatavošanai] mums bija tikai pāris nedēļas laika,
bet tagad gads. Aicinu masu medijus nespekulēt ar to, ka [NATO sammits] būs
kā 26 Buša vizītes reizē tā nebūs."
Viņš gan atzina, ka
būs slēgtas ielas, būs pastiprināti ierobežojumi pie viesnīcām, taču situācija
nebūs dramatiska. Turklāt ASV valsts vadītājs piedalījās daudzos publiskos
pasākumos, savukārt sammits ir darba sanāksme, un tas atvieglos drošībnieku
darbu. Pagaidām vēl nav zināmas sammita norises vietas, un E. Rinkēvičs
atteicās minēt arī to provizorisko sarakstu. No neoficiāliem avotiem zināms
vien tas, ka Dailes teātrī varētu tikt izvietots preses centrs.
Pilsētas
izpilddirektors Ēriks Škapars uzskata, ka Rīgas spēkos ir sarīkot minēto sammitu,
un viņš ir pārliecināts, ka tas arī tiks izdarīts, turklāt visaugstākajā
līmenī. Reāli sagatavošanās darbi tiks sākti nekavējoties, taču konsultāciju
līmenī starp Rīgas domi, valdību un Valsts prezidentes kanceleju tas darīts
kopš brīža, kad mūsu valsts oficiāli izteica gatavību rīkot minēto pasākumu.
Ē. Škapars uzskata,
ka gads ir pietiekams laika posms, lai pienācīgi sagatavotu galvaspilsētas
infrastruktūru lielajam notikumam. Par konkrētām iestrādnēm pašlaik runāt esot
pāragri, taču eventuālās pasākuma norises vietas jau ir apzinātas. Līdzīgas
domas pauda arī Rīgas mērs Aivars Aksenoks, kas piebilda, ka konkrētas sammita
norises vietas tiks izvēlētas pēc konsultācijām ar valdību.
Ziemeļatlantijas
līguma organizācijas valstu līderu sanāksme Rīgā nākamgad būs viena no
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darba prioritātēm, informēja SAB preses
sekretāre Baiba Rāta. Sammita gatavošanas periodā šai struktūrai ir trīs
uzdevumi klasificētās informācijas pārraides sistēmu nodrošināšana un
sertificēšana, pretizlūkošanas darba aktivizācija, lai jau saknē novērstu
iespējamos drošības apdraudējumus, un izlūkošanas informācijas apmaiņa ar
partnerdienestiem. Arī iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars ir
pārliecināts, ka tiesībsargājošās iestādes ir gatavas parūpēties par
sabiedrisko kārtību un drošību NATO valstu līderu sanāksmes laikā, teica
ministra palīgs Krists Leiškalns.
Kā vieni no
lielākajiem sammita rīkošanas pretiniekiem Rīgā bija (un ir) kreisie politiskie
spēki. PCTVL līderis Jakovs Pliners Neatkarīgajai teica, ka iebildumi radušies,
vadoties no diviem aspektiem drošības un materiālā.
Pēc J. Plinera
domām, pasākuma rīkošanai jau atvēlētie 15 miljoni latu ir summa, kas būtu
novirzāmi sociālām vajadzībām. "Mēs esam nabadzīga valsts, bet gribam gūt
punktus lielo valstu acīs. Kādreiz bijām Maskavas pakalpiņi, bet tagad
Briseles un Vašingtonas. Kā jaunai NATO dalībvalstij vēl vajadzēja gūt
pieredzi, paskatīties, kā to organizē citas valstis," uzskata politiķis.
"Mums apgalvo, ka līdzekļus paredzēts investēt ēku sagatavošanā un
drošības pasākumos, bet cik no tā visa nozags? To šobrīd nezina neviens."
J. Pliners piebilda, ka, Latvijas karavīriem iekļaujoties miera uzturēšanas
spēkos Irākā, valstī jau palielinājās terorisma draudi, bet NATO sammita rīkošana
tos varētu palielināt.
ASV prezidenta Dž.
Buša vizītes laikā Rīgā viens no aktīvākajiem protestētājiem bija reklāmists
Ēriks Stendzenieks. "Neprotestēju pret izmaksām, bet pret noteiktām
personībām noteiktās situācijās. Pret NATO pretenziju nav: es būtu daudz
priecīgāks, ja [Irākā] atrastos tās, nevis kādas šaubīgas alianses,
spēki," Neatkarīgajai teica Ē. Stendzenieks. Viņš pauda viedokli, ka tagad
galvenais būs, kā šo sammitu organizēs pašmāju censoņi. "Varbūt jau tagad
pieteikt kādu projektu Kultūrkapitāla fondam, jo gan jau atkal būs sirreālas
idejas," ironizēja Ē. Stendzenieks.
Alianse parasti
izvēlas līderu sammitu rīkot Briselē vai arī kādā no 26 dalībvalstīm.
Beidzamajos divos gados NATO sanāksmes notika Prāgā un Stambulā.
Ideja par NATO valstu
un valdību vadītāju sanāksmes rīkošanu Rīgā pieder V. Vīķei-Freibergai. Lielā
mērā pateicoties viņas autoritātei starptautiskajā arēnā, Latvijai izdevies
pārliecināt pārējās alianses valstis par sammita sarīkošanas Rīgā iespējamību.
NATO sammitu nākamgad bija gatava uzņemt arī Portugāle, taču savu kandidatūru
atsauca.
Šī būs pirmā reize,
kad Latvijā vienkopus pulcēsies tik daudzu lielo valstu līderi, ieskaitot ASV
prezidentu, Vācijas kancleru, Francijas un Lielbritānijas premjerministrus un
citus. Tā būs arī pirmā reize, kad NATO sammitu rīko valstī, kas agrāk bijusi
PSRS sastāvdaļa. Vietas izvēlei ir arī simboliska nozīme: tas apliecina, ka
pasaule ir krietni mainījusies kopš aukstā kara beigām.
NATO sammits Rīgā
apliecina Latvijas iekļaušanos Rietumvalstu saimē
LETA 12/07/05 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas
(NATO) valstu līderu sanāksmes rīkošana Rīgā ir simboliska vēsts pasaulei, bet
īpaši austrumu kaimiņiem, ka Latvija pieder Rietumvalstu saimei, uzskata
aģentūras LETA aptaujātie ārpolitikas eksperti.
Bijusī ārlietu
ministre Sandra Kalniete aģentūrai LETA sacīja, ka lēmums rīkot NATO sammitu
vienā no Baltijas valstīm, kas 50 gadus bijusi Padomju Savienībā, ir spēcīgs
signāls Latvijas austrumu kaimiņiem. Tiem spēkiem Krievijā un Baltkrievijā,
kuri sapņo par iespēju atjaunot impēriju, NATO sammits Rīgā vēsta, ka šis laiks
ir pagājis, norādīja Kalniete.
Bijušais ārlietu
ministrs Valdis Birkavs (LC) uzsvēra, ka NATO sammits Prāgā iezīmēja
Centrāleiropas un Austrumeiropas atgriešanos Rietumeiropā, bet NATO sammits
Rīgā iezīmēs bijušās PSRS daļas atgriešanos Rietumeiropā.
"Sammits Rīgā
ir pierādījums pasaulei, ka mēs piederam šai saimei," sacīja Birkavs.
"NATO sammita
laikā Latvijai būs pievērsta visas pasaules uzmanība, jo NATO ir tāds spēks,
kas panāktu uzvaru jebkurā pasaules reģionā, un mēs piederam šai saimei,"
teica Birkavs.
Latvijas Ārpolitikas
institūta direktors Atis Lejiņš arī pauda viedokli, ka Krievijai un citām
bijušajām Padomju Savienības valstīm būs psiholoģiski jāsaprot, ka Latvija ir
iekļāvusies NATO un Eiropas Savienībā. Sammits Rīgā arī citām bijušajām PSRS
valstīm vēstīs par Latvijas sasniegto.
Ārpolitikas eksperti
pauda pārliecību, ka sammits dos Latvijai milzīgu publicitāti un iezīmēs
Latviju pasaules kartē. Pozitīvā rezonanse atlīdzinās lielos finanšu
ieguldījumus sammita rīkošanā, atzina Kalniete.
Gan Birkavs, gan
Kalniete norādīja, ka ir ļoti būtiski, kādi lēmumi tiks pieņemti Rīgas sammitā
un ar kādu veikumu Rīgas vārds tiks iezīmēts vēsturē.
"Prāga ir vieta,
kur sammita laikā tika uzņemtas jaunas dalībvalstis, cerams, ka arī Rīgā tiks
pieņemti būtiski lēmumi," sacīja Kalniete.
Eksperti uzskata, ka
NATO sammita norise Rīgā ir Latvijas ārpolitisks panākums. Birkavs gan pauda
viedokli, ka tas ir vienīgais Latvijas ārpolitikas panākums 2005.gadā.
Lai sammits Latvijā
noritētu veiksmīgi, Latvijai būs jāparūpējas par daudziem praktiskiem
jautājumiem, būs jāuztur drošība gan uz zemes, gan gaisā, būs jārisina
infrastruktūras jautājumi - jānodrošina viesnīcas, transports un ēdināšana,
atzina Kalniete.
Lejiņš uzsvēra, ka
sammita rīkošana Rīgā nesīs Latvijai praktisku labumu, jo tiks uzlabota
infrastruktūra - pārbūvētas vecas ēkas un policijai iegādātas jaunas
tehnoloģijas un iekārtas, kas pēc tam paliks Latvijai.
Kalniete atgādināja,
ka tieši laikā, kad viņa bija ārlietu ministre, konfidenciālā valdības sēdē
tika pieņemts lēmums sākt nepieciešamos diplomātiskos procesus un paust, ka
Latvija vēlas un ir gatava rīkot sammitu Rīgā.
Rīga briest NATO sammitam
Sandris Vanzovičs,
NRA 12/09/05
Augstāko valstsvīru iespējamās pulcēšanās vietas Dailes teātris vai
Kongresu nams.
Lai gan amatpersonas pagaidām atturas izpaust, kur tieši 2006. gada
novembrī Rīgā notiks NATO sammita centrālie pasākumi, neoficiāla informācija liecina,
ka visdrīzāk tie varētu risināties Dailes teātrī. Otra versija Kongresu nams.
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu sanāksmes
norises datums vairs nav noslēpums, taču centrālo pasākumu vietas joprojām tiek
turētas slepenībā.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, NATO sammita organizēšanas
darba grupas vadītājs Edgars Rinkēvičs visai strikti atsakās informēt par šā
nozīmīgā pasākuma norises vietām, lai gan, pēc viņa teiktā, tās jau ir zināmas.
Arī citas amatpersonas atsakās sniegt šādu informāciju.
Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka iespējamākās šā
starptautiskā foruma norises vietas ir Dailes teātris un Kongresu nams. Par
labu pēdējam runā arī tas, ka jau Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas
ikgadējās sanāksmes laikā 2002. gadā ēka tika piemērota augstākajām prasībām,
ieskaitot pazemes autostāvvietas būvniecību. Savukārt par dailīti sammita
kontekstā runā jau visai sen. Pilsētas attīstības komitejā pirms kāda laika
tika skatīts SIA Šarlotes centrs piedāvājums būvēt pazemes autostāvvietu pie
teātra, un jau tad komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš pauda, ja nākamgad
Rīgā risināsies NATO sammits, daļu pasākumu varētu rīkot Dailes teātrī, bet tad
"pazemes autostāvvietas jāsakārto nekavējoši".
Vēl kāda informācija liecina, ka NATO sammita rīkošanai būs vajadzīgas
pat trīs ēkas arī pasaules nevalstisko organizāciju foruma norises vietai. Tā
varētu būt kaut vai Ķīpsalas halle. Diezgan droši, ka Dailes teātrī tiks
iekārtots, kā minimums, preses centrs. Plānots dailītei piebūvēt divus papildu
stāvus, un jau sākta šā rekonstrukcijas projekta izstrāde.
Pēc E. Rinkēviča stāstītā, naudu nāksies ieguldīt ēku rekonstrukcijā un
telpu piemērošanā sammita vajadzībām, investēt lidostas Rīga attīstībā,
drošības struktūru ekipējuma iegādē, kā arī administratīvo izdevumu segšanai.
Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos
Arno Pjatkins stāstīja, ka no NATO sammita rīkošanai šogad valsts budžetā
rezervētajiem 10 miljoniem latu lielāko daļu plānots novirzīt Dailes teātra
rekonstrukcijai, lidostas attīstībai un iekšlietu struktūrām aprīkojuma
iegādei.
Taču lidostas Rīga sabiedrisko attiecību speciālists Andorijs Dārziņš
klāstīja, ka tajā neko speciāli pārbūvēt nav nepieciešams. Drošības sistēmas
lidostā jau tā ir augstā līmenī, bet pārējie rekonstrukcijas darbi ir plānoti.
Paredzēta gaismas sistēmu nomaiņa un skrejceļa pagarināšana, kas jau ietilpst
lidostas attīstības plānos. Tāpat pasažieru termināla paplašināšana, bet
"tas attieksies uz visiem pasažieriem, nevis tikai NATO sammita
viesiem", norādīja A. Dārziņš.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka sammita rīkošana Latvijai izmaksās 1520
miljonus latu. Šā gada budžetā šim mērķim ir rezervēti 10 miljoni latu, bet
nākamā gada pieci miljoni latu. Šai summai vajadzētu būt pietiekamai, uzskata
E. Rinkēvičs. Turklāt lielākā daļa naudas paliks tepat Latvijā. Pie
neatgūstamiem izdevumiem pieskaitāmi pasākuma rīkošanas administratīvie
izdevumi, daļēji arī telpu pārveidē iztērētais.
Šodien pie pilsētas izpilddirektora Ērika Škapara notiks iknedēļas
operatīvā sanāksme, kurā ar izpilddirekciju pārstāvjiem plānots apzināt, kas
nepieciešams sammita sarīkošanai un cik tas varētu izmaksāt.
Acīmredzot pašvaldības kompetencē ietilps visi jautājumi, kas saistīti
ar pilsētas infrastruktūru, tās uzlabošanu un pielāgošanu pasākuma vajadzībām,
kā arī visi jautājumi par satiksmes organizāciju tikšanās laikā. Ē. Škapars
plāno pievērst uzmanību sasāpējušā jautājuma par Kalnciema ielas unikālās koka
apbūves sakārtošanu, jo paredzams, ka tieši gar šiem namiem no lidostas brauks
augstie viesi. Vismaz no šī viedokļa Rīga būs ieguvēja beidzot koka apbūves
sakārtošanas process tiks pabeigts.
Lielākoties pasākums tiks finansēts no valsts budžeta, un tam jau ir
atvēlēti konkrēti līdzekļi, bet pilsētas nākamā gada budžetā līdzekļi NATO
sammitam nav plānoti. "Nepieciešamības gadījumā dome par šo jautājumu lems
atsevišķi," informēja izpilddirektors.
NATO sammits Rīgā simbolu pilns lēmums
Gunta Sloga, Diena 12/08/05
Zīmīgi Rīgā jālemj par pašas NATO maiņu.
Latvijas institūta direktors: guvums nav matemātisks.
Sammits pavērs durvis tūrismam un investīcijām.
Ja kāds pirms pieciem gadiem teiktu, ka Rīgā jānotiek NATO sammitam,
viņam noteikti izsauktu neatliekamo palīdzību, Dienai saka Latvijas Ārpolitikas
institūta direktors Atis Lejiņš. Trešdien oficiāli apstiprinātais alianses
lēmums rīkot nākamā gada sammitu bijušās PSRS telpā esot spilgts apliecinājums
ne vien tam, kādas pārmaiņas piedzīvojis šis reģions, bet arī tam, ka mainījusies
pārējā pasaule, uzskata diplomāti. To apliecināšot arī paša 2006.gada sammita
tēma nepieciešamība gan politiskajā, gan militārajā sfērā pārveidot NATO, lai
alianse varētu darboties atbilstoši šodienas draudiem un prasībām.
Rīgas izvēlē ir daudz simbolisma, uzskata diplomāte Sandra Kalniete.
Vēl 2002.gada Prāgas sammitā pirmajā, kas notika savulaik ar dzelzs
priekškaru nošķirtā valstī Latvija tika uzņemta aliansē. Taču jau četrus
gadus vēlāk sammits notiek Latvijā pašā valstī, kas bija iekļauta bijušās
PSRS sastāvā, saka S.Kalniete. Savukārt A.Lejiņš atgādina, ka vēl tikai pirms
desmit gadiem toreizējais Vācijas kanclers Helmūts Kols rakstīja Baltijas
valstis nevar uzņemt ES, jo tad tām būtu jāsniedz drošības garantijas. "Taču
patlaban mēs esam ne tikai Eiropas Savienībā un NATO, bet mums ir uzticēts
rīkot galotņu konferenci," viņš saka.
"Mēs esam Rietumi. Te vairs nevar runāt par pēcpadomju
republiku," uzsver Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.
"Krievijai ar to jāsamierinās. Ne tikai jāsamierinās, bet arī jāuzlabo
attiecības ar mums," viņš saka. S.Kalniete atgādina, ka jau tagad starp
NATO un Krieviju veidojas īpašas sadarbības formas un Rīgas sammits tikai
pasvītrošot šos draudzīgos nodomus.
Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš uzsver, ka 2006.gada sammits
aliansei būs īpaši nozīmīgs, jo tai ir jāpieņem lēmums par pašas mainīšanos. To
kā galveno Rīgas sammita tēmu jau iepriekš izvirzījusi Vašingtona. Kā zināms,
tās galvenais izveidošanas mērķis drošība Eiropā līdz ar aukstā kara beigām
ir panākts. Tādēļ ASV vēlētos, lai NATO, kas jau tagad vairāk vai mazāk palīdz
miera nodrošināšanā Afganistānā, Kosovā un Irākā, nākotnē kļūtu par sava veida
globālu drošības organizāciju.
Rīkojot sammitu, kurā plānotas debates par alianses nākotni, Rīga arī
dos īpašu ieguldījumu šajā procesā, uzsver Valsts prezidentes ārlietu
padomnieks Andrejs Pildegovičs. Viņaprāt, Latvijas galvaspilsēta arī būs
piemērs vai uzmundrinājums tām valstīm, kas pašlaik atrodas tikai ceļa sākumā.
"Mēs parādām, ka pat neliela valsts var ne tikai iestāties šajā
organizācijā, bet arī spēt sarīkot tik vērienīgu pasākumu. Mēs ar saviem
panākumiem varam būt piemērs citiem," uzskata prezidentes padomnieks.
Viņam piekrīt arī A.Lejiņš šis ir vēl viens apliecinājums tādām
valstīm kā Ukraina, Gruzija un Moldova, ka ir iespējams cits attīstības ceļš.
"NATO un rietumvalstis ļoti rūpīgi izpētīja Latviju un Rīgas
spējas, un šis ir gan politisks, gan sociāls apliecinājums tam, ka esam gatavi
šādiem pasākumiem," saka O.Kalniņš. Viņaprāt, šis esot apliecinājums visām
Baltijas valstīm, taču tajā pašā laikā parāda, ka "Rīga ir Baltijas valstu
centrs, neskatoties uz to, vai lietuvieši un igauņi to pieņem, vai ne".
Galu galā šī būs jau otrā reize pusotra gada laikā, kad Rīgā ieradīsies
Amerikas Savienoto Valstu prezidents, bet līdz ar viņu virkne ietekmīgu Eiropas
līderu. "Latvijā visā tās pastāvēšanas vēsturē gan pirms kara, gan tagad
nav noticis šāda mēroga pasākums, uzsver premjera biroja vadītājs Jurģis
Liepnieks.
O.Kalniņš uzsver, ka svarīga ir arī pašas Latvijas attieksme pret šo
pasākumu, cik liels atbalsts tam ir sabiedrībā. "Lai nesanāk tā, ka ir
politiski strīdi," saka bijušais diplomāts. Nevajagot gausties arī par to,
cik Latvijai izmaksās šā sammita rīkošana, jo būšot ieguvumi, ko gan nav
iespējams matemātiski aplēst. "Ja skatāmies uz ienākumu avotiem tūrismu
un investīcijām, tad tas veicinās abus divus," saka O.Kalniņš. Situācijā,
kad Rīga nokļūs visas pasaules uzmanības lokā, šis būšot signāls plašākai
auditorijai, ka "Rīga ir pasaules pilsēta".
***
Pirms Rīgas
Pēdējo gadu svarīgākās NATO līderu tikšanās
- 2004.g. jūnijs, Stambula
Pieņēma lēmumu stiprināt NATO dalībvalstu sadarbību, paplašināt miera
uzturēšanas operācijas Afganistānā, kā arī piedalīties Irākas drošības spēku
apmācībā.
- 2002.g. novembris, Prāga
Pieņēma lēmumu par NATO paplašināšanu, uzaicinot Latviju, Lietuvu,
Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Rumāniju un Bulgāriju kļūt par alianses
dalībvalstīm. Tā bija pirmā NATO līderu sanāksme pēc 2001.gada 11.septembra
terora aktiem.
n1999.g. aprīlis, Vašingtona
NATO jubilejas svinības, svinot 50.gadadienu kopš Ziemeļatlantijas
alianses dibināšanas. Svinīgo gaisotni aptumšoja Kosovas krīze, jo NATO kara
lidmašīnas bombardēja Dienvidslāviju, lai apturētu Slobodana Miloševiča režīma
represijas pret Kosovas albāņiem.
- 1997.g. jūlijs, Madride
NATO uzaicināja bijušās Varšavas pakta valstis Čehiju, Ungāriju un
Poliju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses loceklēm. Šo valstu pievienošanās
NATO notika 1999.gadā.
- 1994.g. janvāris, Brisele
NATO valstu līderi vienojās par alianses paplašināšanas koncepciju un
apstiprināja programmu Partnerattiecības mieram.
- 1991.g. novembris, Roma
Pēc pārmaiņām PSRS un Austrumeiropas valstīs NATO līderi apstiprināja
jaunu drošības stratēģiju.
- 1990.g. novembris, Parīze
NATO un Varšavas pakta valstis parakstīja deklarāciju, lai izbeigtu
desmitgadēm ilgušo naidīgumu.
- 1990.g. jūnijs, Londona
NATO piedāvāja sadarbību PSRS un Austrumeiropas valstīm, lai nodibinātu
pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības.
- 1989.g. maijs, Brisele
NATO atzina PSRS režīma pārmaiņas un piedāvāja plašu sadarbības
programmu starp Rietumiem un Austrumiem.
***
Kur pulcēsies valstu līderi
Sammita organizētāji uzsver, ka sanāksmes vieta pagaidām ir noslēpums.
Vieni avoti saka, ka "noskatītas vairākas vietas". Tās nebūšot
Vecrīgā, jo tā nav piemērota no drošības un transporta pieejamības viedokļa.
Tomēr atzīts, ka remontu piedzīvos arī pa kādai ēkai šajā pilsētas daļā. Citi
avoti uzsver, ja sammita vieta "pašā centrā neatradīsies", taču
nesaka, tieši kur. Taču esot skaidrs, ka ēka, kurā noritēs sammits, ir būtiski
jāpārbūvē.
Pagaidām valdība ir apstiprinājusi, ka NATO sammita dēļ remontēs Dailes
teātri, kas agrāk minēts kā iespējamā preses centra vai delegāciju izvietošanas
vieta. Tagad uzrunātie nevēlas atbildēt, kādam nolūkam teātris būs paredzēts.
Taču zināms, ka vienā ēkā notiks gan pati sanāksme, gan būs preses centrs.
"Detalizēta skaidrība būs ļoti vēlu," saka premjera biroja vadītājs
Jurģis Liepnieks, atgādinot pieredzi ar Dž.V.Buša vizīti. ASV prezidenta
vizītes galvenie pasākumi noritēja Latviešu biedrības namā, Mazajā ģildē un
Rīgas pilī, preses centrs bija Kongresu namā.
Kur mitināsies delegācijas
Pagaidām nav zināms, cik liela būs katras valsts delegācija, to daļēji
var noteikt arī Latvija. Nesenās G8 sanāksmes laikā, kas notika nomaļā vietā
Lielbritānijā, katrai valstij bija pieteikts, ka tās delegācija nedrīkst būt
lielāka par 25 cilvēkiem, stāsta J.Liepnieks. Ja valstis gribēja lielākas delegācijas,
pārējiem bija pašiem jārūpējas par to, kur paliks.
Neoficiāli minēts, ka kopumā delegācijās var būt ap 2000 cilvēku.
2002.gada Prāgas sammitā, kas pulcēja ne vien dalībvalstis, bet arī NATO
partnerus, piedalījās ap 3000 delegātu. Tā kā Rīgā nav ļoti lielu augstas
klases viesnīcu, delegācijas izvietos vairākos hoteļos. Ekspertu grupa, kas
nesen bija Rīgā, lai izvērtētu Latvijas piemērotību sanāksmei, atzinusi, ka
situācija arī šajā jomā ir apmierinoša.
Grūtības varētu radīt tas, ka pagaidām nav iespējams nodrošināt
līdzvērtīgus "prezidenta cienīgus" apartamentus visiem valstu
vadītājiem, saka J.Liepnieks. Līdz šim visbiežāk augstas ārvalstu amatpersonas
izmantojušas Radisson SAS Daugava.
Cik sammits izmaksās Latvijai
Līdzšinējā NATO sammitu rīkošanas prakse rāda, ka lielāko daļu naudas
tērē rīkotājvalsts. Latvijas amatpersonas uzsver, ka lielos tēriņus atsvērs tas
gods un privilēģija, ko Rīga iegūs. Pašreizējās aplēses liecina, ka Latvija no
budžeta varētu atvēlēt ap 1520 miljonu latu.
Daļa naudas nāks no aizsardzības budžeta, sammita organizācija arī
uzticēta Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkēviča vadītai
darba grupai. Viņš uzsver, ka lielākā šī naudas daļa "paliks
Latvijai". Pārsvarā to ieguldīs infrastruktūras uzlabošanā vai atjaunošanā,
drošības struktūru ekipējuma uzlabošanā. Piemēram, policistiem tiks jaunas
formas. Rīgas centrā remontēs vairākas ēkas.
Uzturēšanos viesnīcās valstu galvām un augstākajām pavadošajām personām
apmaksās rīkotājvalsts. Pārējiem delegāciju locekļiem par uzturēšanos Rīgā būs
jāmaksā pašiem.
Izskanējuši minējumi, ka līdzekļi dažu izmaksu segšanai varētu nākt arī
no NATO, taču pagaidām šajā jautājumā nav pilnīgas skaidrības.
Konfliktā latviešu strādnieki necieš
Agris Blūmfelds, Līga Rušeniece, NRA 12/09/05
Īrijā, tāpat kā Latvijā, par organizētiem pasākumiem daudzi nemaz
nezina.
Šodien Īrijā arodbiedrības izsludinājušas nacionālu streiku,
demonstrējot atbalstu kompānijas Irish Ferries atlaistajiem darbiniekiem, kuru
vietā tagad strādās latvieši un citi austrumeiropieši par daudz zemāku
atalgojumu, nekā līdz šim saņēma vietējie strādnieki.
Kaut gan joprojām arodbiedrību savienības SIPTU pārstāvji un Irish
Ferries vadība sēž pie sarunu galda, strādājošie gatavojas streikot, pulcinot
streika atbalstītājus un vācot viņu parakstus. Iepriekš bija plānots, ka
mierizlīguma sarunas risināsies trīs dienas, taču vakar sarunu termiņš tika
pagarināts uz nenoteiktu laiku. "Mēs nevaram apgalvot, ka sarunas beigsies
šodien vai rīt. Un nav arī nekādu pazīmju, ka rītdienas [šodienas] streiks tiks
atcelts," Neatkarīgajai sacīja Irish Ferries kompānijas pārstāvis Dons
Hols. Viņš arī nestāsta par kompānijas iespējamajiem piedāvājumiem, cenšoties
panākt mierizlīgumu, un apstiprina, ka firmas kuģi joprojām stāv nekustīgi. "Es
nevaru pateikt, cik lieli ir mūsu zaudējumi, bet tie ir lieli, ņemot vērā, ka
tuvojas Ziemassvētki un cilvēki gribētu braukt no salas uz salu vairāk nekā
parasti," saka D. Hols. Vaicāts, kā īru darbaļaudis šobrīd izturas pret
latviešiem, D. Hols samulst, liekot nojaust, ka ne vien latvieši, bet arī citu
zemju pārstāvji ir tie, kas aizvietos īrus uz Irish Ferries kuģu klājiem.
"Pret viņiem nevienam pretenziju nav, ar viņiem viss ir kārtībā,"
sapratis, par kuras valsts darbaspēku ir runa, atsaka D. Hols.
Īru strādniekus uz Irish Ferries kuģiem gatavojas aizstāt vairāk nekā
500 strādnieku no Austrumeiropas, to skaitā latvieši. Austrumeiropiešiem,
iespējams, tiks maksātas 3,5 mārciņas stundā, likumā noteikto piecu vietā, jo
kompānija gatavojas pārreģistrēt kuģus un kuģot ar Kipras karogu, maksājot arī
algas pēc Kipras likumiem.
Arī Latvijas arodbiedrības interesējas par Īrijā notiekošo. Latvijas
Brīvo arodbiedrību priekšsēdētājs Pēteris Krīgers Neatkarīgajai norāda, ka
Irish Ferries rīkojas likumiski un protesti vairāk tiek vērsti uz krasta
strādnieku interešu aizsardzību. P. Krīgers atzīst, ja Īrijas prāmju kompānija
turpmāk kuģos ar Kipras karogu, tai būs tiesības maksāt arī Kipras minimālo
algu. Tomēr arī īru valdībai ir jāieklausās arodbiedrību viedokļos, uzskata P.
Krīgers, jo vietējā arodbiedrību savienība apvienojusi pusi valsts strādājošo,
un tas ir ievērojams spēks, norāda amatpersona.
Neatkarīgā sazinājās ar vairākiem latviešiem, kuri dzīvo Īrijā, ārpus
tās galvaspilsētas Dublinas, taču viņi neko nebija dzirdējuši par nacionāla
mēroga streikiem nedz valsts galvaspilsētā, nedz reģionos. Artis Paucītis, kas
Īrijā strādā jau četrus gadus, Neatkarīgajai vakar apliecināja, ka viņa
darbavietā celtniecības materiālu ražotnē vispārējam streikam neviens negatavojas.
"Pie mums ir klusums. Darba devējs neko nav teicis, ka būs jāstreiko,
nevis jāstrādā. Manā pakļautībā ir tikai latvieši un lietuvieši, īrs ir tikai
galvenais priekšnieks, un par viņu nezinu teikt, vai viņš streikos vai ne. Te,
Roskomonā, kādus 150 kilometrus no Dublinas, nekādas šūmēšanās nav, ja nu
vienīgi pēdējās nedēļas īri tā šķībāk un greizāk skatās uz mums, kad ieejam
krogā, tomēr virsū neviens neklūp," stāsta A. Paucītis.
***
Viedokļi
Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs:
Ne tikai latviešu strādnieki kropļo Īrijas darba tirgu, bet arī
daudzu citu Austrumeiropas valstu strādājošie. Mēs nevaram palīdzēt šo problēmu
risināt, jo mums nav tiesību iejaukties citas valsts iekšējās lietās. Tomēr mēs
esam sazinājušies ar Īrijas arodbiedrībām un pauduši tām atbalstu centienos
sakārtot darba tirgu, kā arī aicinājuši tur aizbraukušos Latvijas strādniekus
stāties arodbiedrībā, lai arī viņi varētu aizstāvēt savas tiesības. Vienmēr
esmu teicis, ka Eiropas Komisijai jāvienojas par spēles noteikumiem, kontrolējot
darbaspēka plūsmu ekonomiskajā un ģeogrāfiskajā telpā. Ja šo jomu atstāj uz
pašu strādājošo pleciem, tad nevar vainot ne arodbiedrības, ne darbiniekus par
šādu problēmas risinājumu.
Jevgenija Stalidzāne, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja:
Īrijas prāmju kompānija šobrīd ar legālām metodēm, pārreģistrējot
kompānijas kuģus Kiprā, meklē iespēju iegūt lielāku peļņu, nerēķinoties ar to,
kas notiks ar darbiniekiem. Taču viņi ir aizmirsuši, ka darbinieka vienīgā
prece ir viņa darbs un par šo preci strādājošais vēlas saņemt atbilstošu
atalgojumu. Eiropas Savienībā darba lietas nav sakārtotas, jo darba līgumos, ja
tādi vispār tiek slēgti, nekas nav precīzi atrunāts. Darbinieks no šāda veida
pārmaiņām nav pasargāts, kad ražotājs vienkārši piedraud savu biznesu pārcelt
uz citu valsti. Tāpat es nesaprotu, kāpēc šī Īrijas kompānija iedomājas, ka
mūsu strādniekiem par to pašu darbu varēs maksāt mazāk. Latviešiem un citiem
austrumeiropiešiem arī jāaizstāv savas tiesības ar arodbiedrību palīdzību. Esmu
informēta, ka latvieši lielākajās Īrijas pilsētās veido tādas kā strādājošo
apvienības savu tiesību aizstāvībai.
Polītikā...
Zemsavieši bloķē ne
tikai reģionu, bet arī novadu veidošanu
Ināra
Egle, Diena 12/03/05 Latvijas Zemnieku savienība, kas ir viena
no koalīcijā pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības dalīborganizācijām,
iebilst ne tikai pret reģionu veidošanas likumprojektu, bet tagad bloķē arī
novadu reformu. To ZZS atbalstīja, parakstot valdības deklarāciju. Ar
aicinājumu visām pašvaldībām "patstāvīgi veidot savu viedokli par
pašvaldību apvienošanos un neļauties administratīvam spiedienam" LZS
apmaksātā reklāmas laukumā presē piektdien vēršas pie iedzīvotājiem. "Es
gribētu teikt, ka tā ir pretvalstiska rīcība, jo bez spēcīgām pašvaldībām nav
iespējama reģionu attīstība un ekonomiskā augšupeja. Varbūt viņi uzskata, ka
valdība jau ir darbu beigusi un pienākušas vēlēšanas?" Dienai sacīja
reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Māris Kučinskis (TP).
Premjera Aigara
Kalvīša (TP) reakcija uz šo valdības partijas paziņojumu vēl nav skaidra.
Premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks Dienai sacīja, ka aicinājums liecina
"par vēlēšanu aktivitātēm ja nonāks līdz konkrētai pretdarbībai, tad
premjers runās, jo valstī nevar apstāties vajadzīgas lietas". Jāatgādina,
ka viens no iemesliem, kāpēc Einara Repšes (JL) valdības laikā neizdevās
īstenot pašvaldību reformu, bija tas, ka premjers par to neinteresējās un bija
atstājis reformas īstenošanu atbildīgā ministra kompetencē. Līdzīga situācija
veidojas arī šoreiz, ar to atšķirību, ka tagad budžetā ir nodrošināts
finansējums pašvaldībām, kas veido novadus.
M.Kučinskis drīz būs
pabeidzis sarunas ar pašvaldībām visos rajonos un līdz 20.decembrim aicināja
sūtīt priekšlikumus par vēlamajiem novadu modeļiem, jo nākamā gada vidū būtu
jāizveido Latvijas kartes projekts jaunajās teritorijās. Tieši šī vēlme arī
bija izraisījusi pagastos plaši pārstāvētās LZS protestu. "Mēs esam par
novadu veidošanu tikai pēc brīvprātības principa. ZZS netaisās gulties zem
katras TP un JL iniciatīvas, bet skaidri paudīs savu nostāju," sacīja
A.Brigmanis. Uz jautājumu, ko tādā gadījumā ZZS piedāvā vietā, lai Latvijā
izveidotos spēcīgas pašvaldības, no kurām cilvēki nebrauktu darba meklējumos uz
ārzemēm, A.Brigmanis atbildēja: "Šīm pašām pašvaldībām aktīvi
jāstrādā." Uz norādi, ka daudzviet nav cilvēku un arī finanšu resursu, lai
veicinātu attīstību, A.Brigmanis savukārt sauca pašvaldības, kuras spējot
patstāvīgi strādāt, piemēram, Pierīgas pagasti.
M.Kučinskis
norādīja, ka tikšanās ar Rīgas rajona pašvaldībām ir ieplānota kā pēdējā un
runa nav par šo spēcīgo pašvaldību piespiedu apvienošanu. "Es neapstāšos
un strādāšu tālāk," sacīja pašvaldību ministrs. Šonedēļ pēc lielo pilsētu
aicinājuma tika atlikta arī ministra izšķirošā saruna par reģionu veidošanu ar
Lielo pilsētu asociāciju, kas ir pret šo likumu. Publiski iebildes izskanēja
tikai no Kurzemes pilsētām Liepājas un Ventspils, kas baidās zaudēt savu
ietekmi piecu reģionu modelī. Latvijas Pašvaldību savienība tam bija piekritusi
kā kompromisa variantam, un atbalsts bija saņemts arī no novadiem, pārējām
pilsētām un pagastiem. M.Kučinskis jau paziņojis, ka ir gatavs pilnveidot
reģionu likumu pēc lielo pilsētu priekšlikuma, taču tagad ir saskāries ar ZZS
pretestību.
TB/LNNK neļaušot
latviešiem pazaudēt politisko varu valstī
Ināra
Egle, Diena 12/05/05 Uz Saeimas vēlēšanām partija dodas ar
vidusslāņa veidošanai sagatavotu programmu.
Ja Tēvzemei un
brīvībai/LNNK neko nedarīs sociāli ekonomiskajā jomā, tas pavērs iespēju kreiso
nākšanai pie varas, un tad būs grūti nosargāt arī nacionālās idejas, sestdien
TB/LNNK kongresā sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņa vadībā
sagatavotā programma, kuras mērķis ir pārtikuša vidusslāņa veidošana, būs
partijas prioritāte 9.Saeimas vēlēšanās. Šis bija tās pēdējais kongress pirms
vēlēšanām, tāpēc TB/LNNK definēja mērķus tām. "Mums ir vajadzīga liela
gudrība, skaidra, noteikta latviska stāja, lai latvieši nezaudētu politisko
varu savā valstī," politisko virsuzdevumu norādīja partijas līderis Jānis
Straume. Viņš kā vienīgais kandidāts amatā tika ievēlēts atkārtoti ar 230
balsīm no 268.
Kongresā izskanēja
atgādinājums, ka 2006.gadā pirmo reizi vēlēs jaunieši, kuri ir dzimuši
1988.gadā, kad liela daļa tēvzemiešu līderu ienāca politikā. "Mūsu mērķis
ir saglabāt veco vēlētāju, vienlaikus uzrunājot arī tos, kas balsos pirmo
reizi," sacīja TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats, ierosinot
sarakstā iekļaut gados jaunus cilvēkus. Viņš arī paziņoja, ka partija pirms
vēlēšanām piedāvās premjera un arī Valsts prezidenta kandidātus. EP deputāts
R.Zīle neoficiāli ir minēts kā iespējamais premjers, lai arī R.Zīle te saskata
problēmu viņš nekandidēs Saeimas vēlēšanās, bet pretendentam uz valdības
vadītāja amatu, viņaprāt, vajadzētu startēt ar pirmo numuru. Lai arī Ģirta
Valda Kristovska vārds izskan kontekstā ar prezidenta posteni, viņš pats to
uztver neticīgi un arī jūtoties vairāk piemērots darbam izpildvarā. Taču,
viņaprāt, abu amatu kandidātiem vajadzētu būt ar pieredzi Eiropas institūcijās.
Aktuāls ir arī
TB/LNNK aicinājums nacionāli domājošajiem startēt vēlēšanās ar kopīgu sarakstu.
M.Grīnblats uzskata, ka tam jānotiek zem TB/LNNK kā spēcīgākās šā spārna
partijas karoga. "Vienotība ir tas spēks, ko varam likt pretim tiem
ieročiem, kas ir konkurentu rokās, taču kādus paši nekad nelietojam. Nebūvēsim
jaunu ēku citā vietā, bet uzlabosim šajā pašā to, kas varbūt vēl nav tik
labs," sacīja M.Grīnblats.
Viena no
kritiskākajām runām bija Ilzei Viņķelei, kas atgādināja arī agrāko atkarību no
neskaidra finansējuma, pēc tam Dienai paskaidrojot, ka viņai savulaik nereti
tika uzdoti jautājumi par saistību ar Ventspili un uzņēmēju Normundu Lakuču, uz
kuriem bijis grūti atbildēt, lai arī pēdējā ietekmes, viņasprāt, sen jau
neesot. Taču noslāņošanās partijā elite un pārējie esot problēma.
"Mūsu biedri jūtas kā sala, kas atrauta no kontinenta, bet partijas
panākumu garants ir ne mazāk godājamie ierindas biedri," kongresā sacīja
I.Viņķele, norādot, ka TB/LNNK izredzes ne tik daudz apdraud konkurenti ar savām
apšaubāmajām metodēm, cik pašu inertums un neticība saviem spēkiem, kā arī
patukšais rezervistu soliņš.
Lai arī partijā ir
gandrīz 2000 biedru, uzkrītoši bija tas, ka kongresā piedalījās nepilni 300
biedri noteiktā pārstāvniecības norma daudziem liedza iespēju būt kongresā.
Kritisks bija arī Rīgas domnieks Andrejs Požarnovs, kas otrreiz nevēlētos
baudīt izjūtas, gaidot vēlēšanu rezultātus, kādas bija 2002.gada rudenī. Viņš
uzsvēra, ka Saeimas frakcijai vajadzētu demonstrēt skaidru un vienotu pozīciju
un atgādināja par balsu sadalīšanos, pieņemot lēmumu par azartspēlēm.
A.Požarnovs, kas tāpat kā Jānis Birks turpinās strādāt domē un nekandidēs uz
Saeimu, sacīja: "Saeima ir laba skola, un laiks šo skolas solu atbrīvot
jaunākiem kandidātiem. Es ticu, ka mūs gaida uzrāviens."
Pēdējais teikums
bija savā ziņā ironija par valdības solījumu neatbilstību paveiktajam.
Inflācija un darbaspēka aizplūšana bija arī viens no galvenajiem tematiem
debatēs kontekstā ar partijas iespēju piedāvāt programmu, kas daļēji varētu
mazināt šīs problēmas. Valdībai tika veltīti dažādi izteikumi. "Jaunā
laika un Tautas partijas laulība atgādina geju laulību, kurā bērni
nerodas," sacīja Anna Seile, norādot, ka sabiedrotā meklējumos tomēr
izšķirtos par JL, ja vien šai partijai būtu nacionālāka stāja.
Deputāti sāk domāt
par peļņā aizbraukušo bērniemLETA
12/06/05 Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības
apakškomisijas otrdienas sēdē deputāti sāka diskusiju par to bērnu problēmām,
kuru vecāki ir devušies strādāt uz ārzemēm.
Opozīcijas deputāte
Ināra Ostrovska ("Jaunie demokrāti") pauda viedokli, ka valsts līmenī
jāsāk domāt par to, kas notiek ar bērniem, kuru vecāki ir aizbraukuši strādāt,
piemēram, uz Īriju un par kuriem oficiāli uz pilnvaru pamata rūpējas citi
ģimenes locekļi vai kaimiņi, kas lielākajā vairumā gadījumu "tikai izmazgā
viņu drēbes un iedod paēst".
Ņemot vērā, ka
Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk dodas strādāt uz ārzemēm, deputāte aicināja
pievērst uzmanību bīstamajai tendencei, kad mājās palikušie bērni aug
nepieskatīti un "savā vaļā".
Ostrovska arī
aicināja domāt, kā aizsargāt bērnus, kas ikdienā saskaras ar HIV inficētiem
vienaudžiem. Deputāte norādīja, ka, piemēram, bērnudārzos bērni viens otru
varot aplipināt, tādēļ valstij būtu jādomā, kā šādu iespēju novērst.
Par būtisku deputāte
uzskata arī jautājumu "sektas un bērni", kas, paredzams, arī tiks
iekļauts kādā no nākamajām bērnu tiesību aizsardzības komisijas sēdēm.
Apspriežot Eiropas
Komisijas 2006.gada likumdošanas programmu, apakškomisijas priekšsēdētājs
Pēteris Simsons (LPP) kā tēmu, kas tuvākajā nākotnē Latvijai varētu kļūt
aktuāla, atzīmēja ģimenes atkalapvienošanās problēmu pēc tam, kad kāds no
ģimenes locekļiem ilgāku laiku pavadījis darbā ārzemēs.
Politiķis norādīja,
ka valsts interesēs būtu domāt, kā parūpēties par to, lai cilvēki, kas bijuši
ārpus Latvijas un var salīdzināt dzīves apstākļus vairākās valstīs, vēlētos
atgriezties Latvijā un varētu šeit atkal "iedzīvoties".
Diskutējot par
tuvāko sēžu plāniem, Simsons solīja, ka nākotnē paredzēts plaši izskatīt
jautājumu par bērniem ar garīgās attīstības traucējiem. Deputāte Ausma Kantāne
(JL) ierosināja kādā no turpmākajām apakškomisijas sēdēm lemt par bērnu
atbalstīšanu, atklājot, ka viņa pašlaik gatavo likumprojektu, kurā ģimenēm ar
bērniem līdz trīs gadu vecumam paredzēts piešķirt ikmēneša pabalstu 50 latu
apmērā.
Deputāts Dzintars
Rasnačs (TB/LNNK) nākamo sēžu darba kārtībā ieteica iekļaut jautājumu par bērnu
drošību uz ielām, kas vakar tika izskatīts valdībā, lai deputāti būtu
kompetenti par Ministru kabineta lēmumiem, nevis par tiem uzzinātu tikai no
publikācijām presē.
Vēlas novērst
seksuālo diskrimināciju darba attiecībās
LETA 12/06/05 Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu
komisija izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas
paredz, ka turpmāk darba attiecībās būs aizliegts diskriminēt arī seksuālās
orientācijas dēļ.
Komisija noraidīja
Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšlikumu izslēgt no likuma normu par
seksuālās diskriminācijas aizliegšanu, jo Latvija esot ļoti toleranta zeme,
sēdē sacīja deputāts Jānis Šmits (LPP). LPP uzskata, ka Latvija līdz šā gada
jūlijam, kad seksuālās minoritātes sāka agresīvā tonī uzspiest savu pārliecību,
bijusi ļoti lojāla, sacīja Šmits.
Savukārt, kā
norādīja Labklājības ministrijas pārstāve, no Eiropas Komisijas saņemts
aizrādījums, ka minētajai normai ir jābūt nostiprinātai Latvijas likumdošanā.
Komisija šodien
atbalstīja citu Šmita ierosinājumu, ka reliģiskām organizācijām būs tiesības
darbā nepieņemt cilvēkus, kuru uzskati vai pārliecība nesaskan ar konkrētās
reliģiskās organizācijas mācību.
Par minēto
priekšlikumu iestājās arī vairāku tradicionālo konfesiju pārstāvji, kuri šodien
bija ieradušies uz komisijas sēdi.
Vēlēšanu likumā
piedāvā idejas par Saeimas sastāva atjaunošanu
Ināra
Egle, Diena 12/07/05 Saeimas Juridiskā komisija trešdien
noraidīja neatkarīgā deputāta Aleksandra Kiršteina ierosinājumu Saeimas
vēlēšanu likumā paredzēt, ka katru deputāta kandidātu vēlēšanās var pieteikt tikai
vienā vēlēšanu apgabalā. Jau agrāk šī ideja ir apspriesta Jaunajā laikā, kura
pārstāvis komisijā arī atbalstīja ierosinājumu. JL deputāti pieļauj, ka rosinās
koalīcijā diskusiju par nepieciešamību šīs izmaiņas paredzēt. Projektā, ko
gatavo izskatīšanai otrajā lasījumā, nav iesniegts priekšlikums, kas dotu
iespēju apvienot Saeimas un pašvaldību deputātu amatus, taču kuluāros izskan
minējumi, ka arī šī ideja var parādīties pirms likuma izskatīšanas galīgajā
lasījumā.
TP frakcijas
vadītājs Jānis Lagzdiņš norādīja, ka "absolūtais frakcijas deputātu
vairākums" mandātu savienošanu neatbalsta. Tikmēr kuluāros runā, ka
iniciatīva atkal varētu nākt no Mihaila Pietkeviča. Viņš nesaka ne jā, ne nē,
bet uzsver, ka JL pārstāvji viņam uzmācoties ar šādiem jautājumiem, uz kuriem
nav iespējams atbildēt, jo TP vēl nav līdz galam izdiskutēta šāda iespējamība.
Tieši TP pavasarī
pieteica ierosmi ļaut apvienot mandātus parlamentā un vietējā varā. Latvijas
Pašvaldību savienības kongress noraidīja šo ideju, ko toreiz prezentēja Valkas
mērs Vents Armands Krauklis un atbalstīja arī premjers Aigars Kalvītis. Viens
no viņa domubiedriem veselības ministrs Gundars Bērziņš arī tagad Dienai
sacīja, ka šādi varētu atjaunot parlamenta sastāvu, jo reģionālie politiķi ir
tas resurss, kas varētu ienest jaunas asinis Saeimā. Tajā, viņaprāt, ir jānāk
jauniem cilvēkiem. Bija arī dzirdēts, ka šo priekšlikumu iesniegs Zaļo un
Zemnieku savienība, kuras sarakstā tādā gadījumā varētu startēt Ventspils mērs
Aivars Lembergs. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pagaidām noliedz, ka
ZZS būtu padomā šāda iniciatīva.
JL mandātu
savienošanu neatbalsta, taču pieļauj, ka būtu lietderīgi paredzēt katra
kandidāta startēšanu tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Tas mazinātu iespēju
partijām izmantot savas lokomotīves, kas parasti tiek pieteiktas visos vēlēšanu
apgabalos. JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars atzina, ka JL lielu
pārstāvniecību Saeimā ieguva, tieši pateicoties savam līderim Einaram Repšem.
Taču esot svarīgi dot iespēju atjaunot parlamenta sastāvu ar reģionu
politiķiem, kuriem tādā gadījumā būtu lielākas iespējas iekļūt sarakstos.
J.Lagzdiņš savukārt uzskata, ka vadošos politiķus ir jāļauj vēlētājiem vērtēt
visā Latvijā.
Pieaug PCTVL popularitāteLETA
12/08/05 Novembrī,
salīdzinot ar oktobri, samazinājies partijas "Jaunais laiks" (JL),
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Tautas partijas (TP) un apvienības
"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) atbalstītāju loks, savukārt
augusi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kā
arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) un partijas "Latvijas ceļš" (LC)
apvienības popularitāte.
Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra SKDS veiktā
aptauja, joprojām populārākā partija Latvijā ir JL - par to novembrī Saeimas
vēlēšanu gadījumā būtu gatavi balsot 13,8% pilsoņu, kas ir par diviem
procentpunktiem mazāk nekā oktobrī.
Savukārt otra populārākā partija novembrī bijusi PCTVL - to atbalsta
10,4% vēlētāju jeb par diviem procentpunktiem vairāk nekā oktobrī.
Trešajā vietā ierindojusies ZZS. Lai gan mēneša laikā partijas
atbalstītāju loks sarucis par 0,6 procentpunktiem, par to novembrī būtu gatavi
balsot 10,1% pilsoņu.
Tālāk seko TP - novembrī partiju atbalstīja 9,7% vēlētāju, kas ir par
1,5 procentpunktiem mazāk nekā oktobrī. TB/LNNK atbalstītāju loks mēneša laikā
sarucis par 0,1 procentpunktu, un novembrī par šo partiju būtu gatavi balsot
8,5% pilsoņu.
Savukārt LPP un LC apvienību novembrī atbalstīja 6% vēlētāju. Oktobrī
par LPP bija gatavi balsot 2,9% vēlētāju, bet par LC - 3,6%.
Ja novembrī notiktu Saeimas vēlēšanas, par partiju "Saskaņas
centrs" balsotu 2,9% pilsoņu, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku
partiju - 2,5%, par partiju "Jaunie demokrāti" - 2,1%, par apvienību
"Dzimtene" - 1,4%, par partiju "Latgales gaisma" - 0,9%,
par Sociāldemokrātu savienību - 0,6%.
Par kādu citu partiju vēlētos balsot 0,4% pilsoņu, 18,9% nezinātu, ko
atbalstīt, bet 11,7% apgalvo, ka vēlēšanās nepiedalītos.
Aptauja veikta no 4. līdz 15. novembrim, izvaicājot 1014 Latvijas
pastāvīgos iedzīvotājus.
Saimniecībā un biznesā...
Eksperti: Ārvalstīs
strādājošo iedzīvotāju tēriņi Latvijā paaugstina inflāciju
LETA 12/04/05 Naudas daudzums, ko valstī ieved ārvalstīs
strādājošie Latvijas iedzīvotāji, ir pietiekami liels, lai negatīvi ietekmētu
ekonomiku un paaugstinātu inflāciju, uzskata aģentūras LETA aptaujātie
eksperti.
"Parex Asset
Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis sacīja, ka
naudas daudzums, ko Latvijas ekonomikā iepludina ārvalstīs strādājošie, ir diezgan
pamatīgs - pat pēc pašiem piesardzīgākajiem aprēķiniem tie ir pāris desmiti
miljoni latu mēnesī.
Šīs summas, lai gan
nespēj sacensties ar tām, kuras Latvijā kā kredītresursus sniedz Skandināvijas
banku struktūras, ir pietiekami nozīmīgas, lai negatīvi ietekmētu
makroekonomisko stabilitāti, īpaši inflācijas kontekstā. Šajā ziņā ārvalstīs
strādājošos var salīdzināt ar ārvalstu tūristiem un ar viņu tēriņu ietekmi uz
pieprasījuma un piedāvājuma balansu mūsu valstī.
Protams, cieš arī
ārējās tirdzniecības statistika - izceļotāji strādā nevis Latvijas, bet gan,
piemēram, Īrijas iekšzemes kopproduktam (IKP), un tas nelabvēlīgi ietekmē
tekošā konta attiecību pret IKP, uzsvēra Vaikulis. Tomēr jāatceras, ka līdzekļu
izcelsme ir ārvalstu un tā kompensē negatīvo importa efektu, piemēram, valūtas
stabilitātes kontekstā.
"Hansabankas"
vecākā analītiķe Liene Kūle sacīja, ka šī nauda ir viens no faktoriem, kas
veicina patēriņa bumu Latvijā, līdz ar to ir daļēji vainojama pie inflācijas.
Eksperte pieļāva
iespēju, ka lielākā daļa šo līdzekļu tiek iztērēti patēriņa precēm, bet tikai
neliela daļa tiek uzkrāti vai ieguldīti. No ekonomikas attīstības perspektīvas
lielāka vērtība ir investīcijām, jo tās sniedz labumu arī nākotnē.
Īsumā par biznesu
LETA 12/05/05
- Atsavināmos valsts
mājokļus vispirms piedāvās pašvaldībām un īrniekiem. Saeimas komisijām
izskatīšanai pagājušajā nedēļā tika nodoti Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likuma grozījumi, kas noteiks, ka atsavināmie valsts mājokļi
vispirms tiks piedāvāti pašvaldībām un īrniekiem. Ikvienu valsts dzīvojamo
māju, viendzīvokļa mājas domājamo daļu un dzīvokļa īpašumu, kas tiks atsavināts
šajā likumā noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvās nodot tās pašvaldības
īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā
māja, viendzīvokļa mājas domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības
piekritīs, valsts dzīvojamās mājas, viendzīvokļa mājas domājamās daļas vai
dzīvokļa īpašumu nodos pašvaldībai bez atlīdzības.
- Latvijas
iedzīvotāji par labāko naudas uzglabāšanas veidu uzskata nekustamā īpašuma
iegādi. Vairāk nekā puse 54% Latvijas iedzīvotāju par vienu no labākajiem
veidiem naudas ietaupījumu uzglabāšanai uzskata nekustamā īpašuma iegādi,
liecina pētījumu centra SKDS aptaujas dati. Savukārt 27% respondentu par labāko
naudas uzglabāšanas veidu uzskata noguldījumus kādā no Latvijas bankām.
Skaidras naudas
noguldījumi par labākajiem veidiem naudas ietaupījumu uzglabāšanai atzīti retāk
skaidru naudu latos minēja 21%, un skaidru naudu ārvalstu valūtās 18%
respondentu. Tikai 9% respondentu par labiem naudas ietaupījumu uzglabāšanas
veidiem uzskatījuši investīcijas biznesā, 7% ieguldījumus dārgmetālos vai
dārglietās, 7% vērtspapīru iegādi, 6% uzkrājošo apdrošināšanu, bet 5%
ieguldījumu mākslas priekšmetos.
- Strauji pieaug
hipotekāro kredītu tirgus. Latvijas banku izsniegto hipotekāro kredītu apmērs
oktobrī sasniedzis 2,586 miljardus latu, kas ir par 80,6% vairāk nekā pagājušā
gada beigās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati. Mēneša
laikā kredītu kopsumma pieaugusi par 5% jeb 123,193 miljoniem latu.
Būvniecība turpina
uzņemt apgriezienus
Elīna
Lidere, NRA 12/05/05 Nākamgad celtniekiem algas būšot
jāpalielina vismaz par 2025%.
Neņemot vērā izmaksu
palielināšanos un darbaspēka trūkumu, būvniecības apjomi turpina palielināties,
un šā gada pirmajos deviņos mēnešos to apjoms sasniedzis 550,5 miljonus latu,
kas ir par 15,7% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) dati.
"Būvniecības
bums turpinās, un apjomi arī nākamgad palielināsies, lai arī nāksies droši vien
izaugsmi mazliet piebremzēt, jo trūkst strādnieku," par darbinieku
izbraukšanu strādāt uz ārzemēm Neatkarīgajai sūkstījās Latvijas Būvnieku
asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Viņš teica, ka nākamgad strādniekiem
algas būs jāpalielina vismaz par 2025%, citādi vispār tukšiniekos palikšot.
Cenas ceļas arī
būvniecības materiāliem. To, par cik būvniecības izmaksas varētu pacelties
nākamgad, V. Puriņš nevēlējās prognozēt, taču par šo gadu viņš pastāstīja, ka
celtniecība kļuvusi dārgāka vidēji par 40 latiem uz kvadrātmetru. Iepriekš
bijis jāmaksā kādus 300 latus par kvadrātmetru (tas ir atkarīgs no būvniecības
materiāliem), bet tagad tie jau ir 340 lati, stāstīja asociācijas prezidents.
Salīdzinot ar 2004.
gada deviņiem mēnešiem, jaunās būvniecības apjomi (salīdzināmās cenās)
palielinājušies par 29,2% jeb par 61,7 miljoniem latu liecina CSP dati.
Savukārt remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi attiecīgi par 4,9% un 13,0
miljoniem latu. Jaunās būvniecības un remontdarbu apjoms sporta ēku būvniecībā
audzis 2,5 reizes, dzīvojamo ēku, viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku 1,5
reizes, ielu un ceļu 1,4 reizes. Savukārt ostu būvniecības apjomi
samazinājušies par 20%, administratīvo ēku par 3,4%.
2005. gada deviņos
mēnešos ekspluatācijā esot nodotas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 368,0
tūkstoši kvadrātmetru, no tām par iedzīvotāju līdzekļiem 212,1 tūkstotis
kvadrātmetru (2004. gada deviņos mēnešos attiecīgi 285,8 un 189,2 tūkstoši
kvadrātmetru).
No 550,5 miljoniem
latu būvniecības apgrozījuma šā gada deviņos mēnešos, pēc CSP datiem, citu
valstu būvnieki Latvijā veikuši būvdarbus 1,8 miljonu latu apmērā. Tai pašā
laikā arī mūsējās celtniecības firmas veikušas būvdarbus ārpus Latvijas, taču
par 0,8 miljoniem latu mazāk nekā pērn, sasniedzot kopējo apgrozījumu 5,9
miljonu latu apmērā. Visvairāk būvdarbu veikts Eiropas Savienībā un NVS valstīs
attiecīgi 2,7 un 2,5 miljonu latu apmērā.
2005. gada deviņos
mēnešos ekspluatācijā pieņemti daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti,
piemēram, Rīgā darījumu centrs un dzīvojamā ēka Centra nams, divi
jaunuzbūvēti Baltijas krievu institūta studiju korpusi, jauns bērnudārzs
Dreiliņos, Daugavpilī rekonstruētā autoosta un viesnīca Park Hotel Latgola,
rekonstruētais stadions Esplanāde, Ventspilī a/s Ventspils Grain Terminal
graudu terminālis, Jūrmalā jauna pirmsskolas mācību iestāde Namiņš, Rīgas
rajonā Jaunmārupes sākumskola, Preiļu rajonā a/s Preiļu siers Čedaras siera
ražotne, Cēsu rajonā jauna alus vārītava a/s Cēsu alus.
Savukārt no
lielajiem projektiem, kur būvniecība var turpināties, jāmin hokeja halles,
vairākas viesnīcas Rīgā, turpina attīstīties arī dzīvojamais fonds ar vairākiem
lieliem projektiem. V. Puriņš Neatkarīgajai lēsa, ka līdz šā gada beigām
būvniecības apjomi būšot tuvu pie 700 miljoniem latu.
Pagājušajā gadā tika
sasniegti 565 miljoni latu, bet šogad deviņos mēnešos, kā jau iepriekš minēts,
bijuši 550,5 miljoni latu. Pēc V. Puriņa teiktā, parasti uz gada beigām
būvnieki steidz nodot objektus, un tad pieaugums ir lielāks. Jāpiebilst, ka
būvniecības apjomu palielina arī Eiropas Savienībā pieejamie fondi, kas gadā
vien būvniekiem sastādot aptuveni 120 miljonus latu.
Mistiskie Latvijas
biznesa milzeņi
Lato
Lapsa, Kristīne Jančevska, Žurnāls "Nedēļa", 12/05/05 Nedēļas pētījums atklāj, ka Latvijas
vislielāko kompāniju vidū ir ne mazums mistisku biznesa milzeņu gandrīz
nevienam nepazīstami uzņēmumi, kas pieder nepazīstamiem ļaudīm vai ārzonas
kompānijām un kurus vada tikpat nepazīstami menedžeri. Šie uzņēmumi ir dažādi
gan dzīvokļos reģistrētas "karuseļfirmas", kas uzdzen desmitiem
miljonu latu lielu apgrozījumu, lai jau pēc gada izzustu, gan mediju
nepamanītas un publicitāti nealkstošas kompānijas ar visnotaļ patiesiem
veiksmes stāstiem.
Pat ļoti plaši
pazīstami uzņēmēji, kas ar biznesu nodarbojas jau kopš 80. gadu beigām,
neizpratnē raustīja plecus, kad laikraksta Dienas Bizness Latvijas 500 lielāko
uzņēmumu saraksta publicēšanai veltītajā svinīgajā pasākumā tika godināts
nevienam nepazīstams uzņēmums Valler. Šī 32 gadus vecajam Gundaram Ozolam
piederošā SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) gada laikā bija pamanījusies
gandrīz deviņkāršot apgrozījumu no 597 tūkstošiem latu līdz gandrīz 5,2
miljoniem, tādā veidā ierindojoties laikraksta veidotajā kompāniju Top 500
piecsimtajā vietā. Izbrīnu izraisīja arī Valler nodarbe degvielas karšu
mārketings. "Kā tas iespējams?" ceremonijas brīdī paklusu, bet
vienbalsīgi brīnījās gan viens no ievērojamākajiem Latvijas autotirgotājiem,
gan uzņēmēja, kas jau vairāk nekā pusotru gadu desmitu nodarbojas ar
tirdzniecību lielos apmēros.
"Pārprofilējāmies,"
tik ļoti vienkāršs ir uzmanības krustugunīs pēkšņi nonākušās kompānijas
vadītāja un īpašnieka skaidrojums sarunā ar Nedēļu. Atšķirībā no citiem TOP 500
"pārsteigumiem" Valler piekrīt stāstīt par sevi, lai gan atzīst
reklāma un PR jeb sabiedriskās attiecības viņiem neesot vajadzīgas, jo visus
potenciālos klientus esot iespējams sasniegt tiešajos kontaktos. Savukārt piedāvātais
"brīnumprodukts", kas ļauj sasniegt tik strauju ienākumu rādītāju
pieaugumu, ir degvielas kartes: Valler Latvijā un Lietuvā izplata Krievijas
lielākā degvielas uzpildes staciju tīkla TNK degvielas kartes Magistral.
Iepriekš kompānijas
rūpals bija automašīnu eļļu ESSO izplatīšana Latvijā, un arī pats Valler
savulaik izveidojies no darba kolēģu grupas, kas izlēmuši pamest kādreiz labi
zināmo degvielas uzņēmumu Visbija un sākt paši savu biznesu. Kompānija dibināta
pīrādziņu ēstuvē, kur katram dibinātājam tikusi tase tējas un pa vienam pīrāgam
uz diviem. "Drosme bija vajadzīga, lai aizietu no Visbijas, nevis lai
sāktu savu biznesu," atceras G. Ozols. Sākumā pavadzīmes rakstītas
dzīvoklī, bet klienti, kuri uzticējušies jaunajam uzņēmumam un tā dibinātājiem
vēl no Visbijas laikiem, bijuši gatavi ierasties pēc preces noliktavā konkrētā
laikā.
Ideju par ESSO eļļu
izplatīšanu Latvijā G. Ozols, pēc paša vārdiem, izlolojis viens. Studējot
Latvijas Universitātes pirmajā kursā, saticies ar ESSO pārstāvjiem no Vācijas
un pats pārliecinājis Visbiju, ka jāsāk izplatīt šo produkciju. Kad Visbija
sākusi pajukt, viņš ar kolēģiem izlēmis eļļu biznesu turpināt patstāvīgi.
Vācieši uzticējušies personālijām, tādēļ lieli ieguldījumi darbības uzsākšanai
nav bijuši nepieciešami. Tiesa, sākums tiešām bijis visai grūts, taču ātri
uzņemti apgriezieni.
1995. gadā sākto
biznesa virzienu ar eļļu izplatīšanu skāris globalizācijas vējš, pasaulē
notikusi divu lielu eļļu ražotāju apvienošanās, un līdz ar to arī Latvijā divi
konkurējošu eļļu izplatītāji sākuši izplatīt vienu un to pašu produkciju.
"Beigās pārdevām eļļu biznesu savam konkurentam Infleks," G. Ozols
skaidro atteikšanos no iepriekšējā produkta izplatīšanas.
Kāpēc tāds lēmums?
"Eļļu bizness Latvijā ir ļoti saspringts un mazs," norāda G. Ozols,
piebilstot, "ja iegūsti konkurentu, kas nodarbojas ar to pašu, tad nav
iemesla konkurēt". Pēc viņa ieskatiem, pārāk cieša konkurence noved pie
aizvien pieaugošas cenu samazināšanas, līdz beidzot bizness izrādās nerentabls.
Tādēļ izlemts iet citā virzienā un atklāt jaunu biznesu. Tā Valler pārdeva
konkurentam tieši eļļu biznesu klientu datu bāzi un līgumus, bet pašu
kompāniju paturēja.
Neoficiāli avoti gan
vēsta, ka nemaz tik "nevainīga" Valler eļļu biznesa pārdošana neesot
bijusi. Gadu pirms pārdošanas Valler esot darbojies ārkārtīgi agresīvi un
raidījis konkurenta virzienā nepārprotamus signālus, ka Valler nav nodoma
pamest tirgu, gluži pretēji ar Valler jārēķinās kā ar ļoti nopietnu
spēlētāju. Tādā veidā it kā esot likts saprast, ka Valler ir konkurents, ar
kuru gaidāma cīņa uz dzīvību un nāvi, un vienīgais, kā no tā var izvairīties,
ir uzņēmumu nopirkt. Vai tā patiesi bijis vai arī tie ir sāncenšu un skauģu
izdomājumi, uzzināt neizdevās, tikai skaidrs, ka beigu beigās Infleks izšķīries
par Valler kontrolētā eļļu biznesa pārpirkšanu.
Cik vērts bijis
darījums, atklāts netiek, taču pēc tā visi pārējie firmas dalībnieki četras
fiziskās personas Valler pametuši, un turpmāk firmas vienīgais īpašnieks ir
G. Ozols. Pārējie līdzīpašnieki, uzzinājuši par G. Ozola plāniem nodarboties ar
degvielas kartēm (šī ideja tapusi kopā ar draugu no Krievijas), piekrituši viņa
piedāvājumam pārdod uzņēmuma kapitāldaļas. "Tobrīd viņiem bija izdevīgāk
saņemt no manis samaksu par savām kapitāldaļām un doties meklēt darbu citur, jo
jaunajā biznesa virzienā sākotnēji pietika ar pusotru cilvēku un visiem tur
nebija, ko darīt," skaidro tagadējais uzņēmuma vienīgais īpašnieks un
vadītājs.
Pārdodot eļļas
biznesu konkurentam, neviens no pieciem Valler līdzīpašniekiem gan taisnā ceļā
uz Infleks pārgājis neesot, taču divi darbinieki, no kuriem viens bija Valler
līdzīpašnieks, izlēmuši karjeru turpināt šajā virzienā, un viens no viņiem
arī vadot Infleks eļļu nodaļu. Vēl cits bijušais līdzīpašnieks tagad ir SIA
Stokker direktors, bet grāmatvede, kas arī savulaik bija līdzīpašniece, tagad
atgriezusies Valler kā darbiniece. "Viņa man notic jau otro reizi,"
piebilst G. Ozols.
Kas īsti jaunais
degvielas karšu bizness ir par tik superapjomīgu nodarbi, ja ļauj gada laikā
deviņkāršot apgrozījumu, pārsniedzot pat mūsdienu Latvijā gana iespaidīgo piecu
miljonu latu atzīmi?
Tā būtība ir
vienkārša: degvielas kartes tiek piedāvātas lielajiem autopārvadātājiem, kuru
kravas automašīnas dodas uz Krieviju. Tur degvielu ar šo karti iespējams
iegādāties benzīntankos līdz pat Sibīrijai. Savukārt tiem, kuri dodas
Rietumeiropas virzienā, Valler piedāvā ESSO degvielas kartes, ar kurām savukārt
var iepildīt degvielu visās ES valstīs. Visbeidzot nākotnē paredzēts izstrādāt
apvienotu karti, kas būtu derīga no Urāliem līdz Portugālei.
Tieši biznesa
virziena maiņa arī nodrošinājusi neticami straujo izaugsmi. Šogad ieņēmumu
apjoms tiek plānots 16 miljonu apmērā, bet pēc tam pie šā skaitļa nolemts arī
turēties. "Lielākais tirgus mums ir Lietuvā, tur tas ir 17 reizes
apjomīgāks nekā Latvijā," skaidro uzņēmuma īpašnieks. Patlaban Latvijā
Valler kontrolējot aptuveni 60% degvielas karšu tirgus darbam Krievijā. Kā
konkurentus Gundars Ozols min Lukoil Krievijas virzienā un Statoil Eiropas
virzienā, tomēr abi konkurenti neesot tik aktīvi degvielas karšu izplatīšanā un
apkalpošanā kā Valler, kuram tas ir pamatbizness.
Peļņa gan uzņēmumam
ir visai pieticīga 78 tūkstoši latu, taču, pēc firmas īpašnieka domām, tā
atbilst degvielas tirgus specifikai. "23% peļņa no apgrozījuma tas ir
normāls rādītājs degvielas biznesā, vairāk nepelna arī vietējās degvielas
mazumtirdzniecības kompānijas," saka G. Ozols.
Tā kā kompānijā ir
neliels darbinieku skaits, Valler esot pastāvīgā Valsts ieņēmumu dienesta
kontrolē, un Valler uzskata, ka pēc šīm pārbaudēm gan pati kompānija, gan citi
var būt pilnīgi pārliecināti par tās absolūto godīgumu nodokļu samaksas
jautājumos. "Ja mēs pieļautu kaut mazāko kļūdu grāmatvedībā, mūs taču VID
uzreiz sodītu, esam viņiem kā uz delnas," norāda G. Ozols, uzsverot, ka
šāda nemitīga kontrole no valsts puses ir pat ļoti svētīga vienmēr vari būt
drošs par savu reputāciju nodokļu nomaksas jautājumos. Tiesa, pašas kompānijas
filozofija vienmēr esot bijusi maksāt visus nodokļus, un G. Ozols teic, ka ir
pārliecināts: veiksmīgs, stabils un konkurētspējīgs bizness, nemēģinot taupīt
uz nodokļu rēķina, ir iespējams.
Taču šāda
acīmredzami nav visu Latvijas mazpazīstamo biznesa milžu filozofija: piemēram,
pēc 2002. gada datiem Top 500 8. vietā ar 85,6 miljonu latu lielu apgrozījumu
ierindojās SIA Kuzolis 64, 10. vietā ar 76,6 miljoniem latu SIA Matriks DI,
23. vietā ar 43 miljoniem latu SIA Kanters, 24. vietā ar 42,6 miljoniem latu
SIA Ivosels DI, 26. vietā ar 40,5 miljoniem latu SIA Sallesstari. Visām šīm
kompānijām kopīgs ir viens tās jau sen atzītas par maksātnespējīgām vai
bankrotējušām, savukārt par to darbību ierosināta vesela krimināllietu buķete
Izrādās, ka līdzīga
rakstura (varbūt vienīgi ne tik krimināla) kompāniju netrūkst arī pašreizējo
Latvijas 500 lielāko uzņēmumu vidū, bet par to nākamajā Nedēļas numurā.
Kad celsim darba
ražīgumu?
Juris
Grīnvalds, dipl. ing., SIA Sakret komercdirektors, Diena 12/06/05 Pēdējos piecpadsmit gados valsts pārvaldē
un arī sabiedrībā ir samērā monotons sauklis, ka jārada vairāk jaunu darba
vietu. To varētu vērtēt pozitīvi, ja vien mēs nebūtu piemirsuši, ka tikpat
intensīvi būtu jādomā par strādājošo darba ražīguma celšanu un atalgojuma
līmeņa tuvināšanu Eiropas Savienības līmenim.
Tagad situācija ir
tāda, kādu paši to esam veidojuši vairāku tūkstošu lielais darbspēks ir
aizplūdis no valsts labāka atalgojuma un dzīves kvalitātes meklējumos, savukārt
tik būtiskais darba ražīguma rādītājs, kas ir iekšzemes kopprodukta pieaugumu
veicinošais faktors, Latvijas darbspējīgajiem iedzīvotājiem esot viens no
zemākajiem Eiropā.
Ir pilnīgi
saprotami, ka daļa labi izglītota, kvalificēta un arī nekvalificēta darbaspēka
izbrauc peļņā uz ārvalstīm. Sevišķi jūtams ir kvalificētu celtnieku trūkums,
kas iekavē darbus gan lielos būvprojektos, gan privātās mājsaimniecībās. Ja
reiz šis process ir intensīvi sācies, tad tas nav apturams un mākslīgi to
nevajadzētu ierobežot. Ir pilnīgi skaidrs, ka vienīgais, kas darbaspēka
izceļošanu varētu samazināt līdz minimumam, ir sadzīves un ienākumu līmeņa
izlīdzināšanās. Tie, kuri vēlas doties peļņā uz ārzemēm, lai brauc. Jo mana
dziļākā pārliecība ir tāda, ka liela daļa no viņiem atgriezīsies Latvijā.
Turklāt ar jaunām iemaņām, pieredzi, valodas zināšanām un plašāku redzesloku,
kas nešaubīgi paātrinās procesus mūsu valstī ātrāk kļūsim mūsdienīgāki.
Varbūt kāds savas Īrijas pieredzes iespaidā beidzot sāks pats savu biznesu. Tā
savulaik ir noticis ar īriem, kuri ar laiku atgriezās dzimtenē, un Īrija kļuva
par labklājības valsti un tagad aicina ārvalstu viesstrādniekus uz savu zemi.
Mūsu problēma ir citur.
Pašreizējā
situācijā, kad Latvijā trūkst darbaspēka, vairs nevar pastāvēt līdzšinējais
gadu pēc gada izvirzītais virsmērķis, kas tikai paredz radīt vairāk jaunu darba
vietu. Turklāt demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda ir ar mīnusa zīmi un
darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars tikai samazināsies. Pēc desmit gadiem
situācija ar darbaspēka trūkumu būs vēl nepatīkamāka demogrāfiskās krīzes dēļ.
Sauklis
"Radīsim jaunas darbavietas!" nepaskaidro iespējamās sekas. Bēgdami
no bezdarba, varam radīt vēl nopietnāku krīzi nākotnē. Jaunradītie uzņēmumi pēc
kāda laika būs spiesti pārcelties uz citām valstīm, jo šeit tie nespēs
funkcionēt darbaspēka trūkuma dēļ. Tādēļ valsts pārvaldes, konkrēti sociālās un
ekonomiskās politikas veidotāju, galvenais uzdevums pašreiz, manuprāt, būtu
celt katra Latvijā paliekošā cilvēka darba ražīgumu. Valsts ir burtiski
ieciklējusies uz jaunu darbavietu radīšanu, taču nepieciešami cilvēki, kuri spēj
izveidot ne tikai jaunas darbavietas, bet arī celt darba ražīgumu.
Drīzāk ir jāsamazina
darbavietas, paaugstinot darba ražīgumu. Ko darīs pārējie? Strādās desmit citās
rūpnīcās. Labāk lai mums ir desmit modernas, automatizētas rūpnīcas ar 30
darbiniekiem nekā viena liela ar 300 darbiniekiem, kura tika uzcelta Latvijā
tikai tāpēc, ka šeit ir lēts darbaspēks. Svarīgi, lai tie būtu mūsu pašu
uzņēmēji, kas būtu spējīgi šādas rūpnīcas iecerēt, realizēt un noslogot. Šodien
nav problēmu modernu rūpnīcu uzcelt ir gana daudz dažādu konstruktoru,
konsultantu u.c. speciālistu ar atbilstošu pieredzi ja ne Latvijā, tad citur
pasaulē.
Daudz būtiskāk ir
izprast, ko un no kā ražot, kā to realizēt, lai no tā visa izveidotos veiksmīgs
un dzīvotspējīgs biznesa projekts. Latvijas tirgus ir mazs, un retas ir tās
nozares, kas var runāt par modernu rūpniecību, nerēķinoties ar eksportu. Bet nu
mums ir Eiropas Savienība, kas ir milzīgs tirgus. Un nav ko raudāt par
aizbraukušajiem tautiešiem varbūt tieši viņi varēs kļūt par mūsu ausīm un
acīm, par mūsu tirdzniecības aģentiem Īrijā un Zviedrijā.
Lai tādu līmeni
sasniegtu, Latvijā obligāti jābūt valstiskai programmai, kā paaugstināt darba
ražīgumu!! Par to, ka darba ražīgumam netiek pievērsta atbilstoša uzmanība,
liecina arī mācību programmas. Piemēram, vienā no visstraujāk augošajām nozarēm
būvniecībā profesionāli tehniskajās skolās joprojām māca, kā sajaukt un
uzmest apmetumu ar rokām, lai gan, izmantojot apmetuma mašīnas, darba ražīgums
pieaug pat līdz 500%! Cik šādu iekārtu ir skolu rīcībā? Lielākajai daļai skolu
tādu nav nevienas!
Tādēļ ir skaidrs, ka
mācību iestādēm nav iespēju, lai piedāvātu apgūt modernākās darba metodes.
Ko varam domāt par
darba ražīguma celšanu tautsaimniecības attīstībai būtiskās nozarēs? Lai uzlabotu
labklājību valstī, vispirms jāatbild uz jautājumu vai mācām elektroniķus,
pavārus, celtniekus, inženierus tā, kā viņiem būtu bijis jāstrādā vakar, vai
tā, kā būs jāstrādā rīt?
Būvniecība ir
nozare, kurā pašreiz nevar gaidīt, kad valsts sāks domāt un izstrādāt valstisku
programmu darba ražīguma celšanai. Atsevišķi būvmateriālu ražotāji paši sākuši
rīkoties, jo nedrīkst zaudēt laiku nozare attīstās ļoti strauji un, ja
Latvijā ražotāji nevēlas palikt zaudētājos, tad atliek vien pašiem iesaistīties
būvniecības audzēkņu un strādnieku apmācībā un šādā veidā celt darba ražīgumu
būvniecībā. Par baltu velti tiek nodota jaunākā informācija, pieredze,
zināšanas, kā arī notiek apmācības ar jaunāko tehnoloģiju, kas ievērojami
paātrina darba izpildi. Bez jebkādas valstiskas sistēmas. Kāds no tā labums
uzņēmumiem?
Vismaz divi: ir un
būs izredzes Latvijas tirgū pārdot pēc modernām un Eiropas Savienībā
pielietotām tehnoloģijām saražotu produkciju jau tagad, un tā tiek saredzēta
gaisma tuneļa galā, kā izbēgt no darbaspēka deficīta. Kopumā tas veido
valstisko ieguvumu kvalificētu darbaspēku, kas spēj strādāt ar aktuālām,
modernām tehnoloģijām un tādējādi celt darba ražīgumu. Visticamāk, tāpat
rīkojas citu nozaru uzņēmumi, kuri raugās perspektīvā un domā par nozares pastāvēšanu
un attīstību.
Saprotams, ka valsts
budžets ir tāds, kāds ir, un izglītībai neizdosies novirzīt tik daudz
finansējuma, cik būtu nepieciešams, lai izskolotu labi kvalificētus vidējā un
augstākā līmeņa speciālistus atbilstoši mūsdienu prasībām. Ja finansējums
bremzē, tad kāpēc netiek piedāvāti alternatīvi varianti? Piemēram, uzņēmuma
ienākumu nodokļa atvieglojumi tiem uzņēmējiem, kuri saviem spēkiem cenšas celt
darba ražīgumu valsts interesēs? Kāpēc nevarētu izstrādāt sistēmu, ka nodokļu
atlaides ir ne tikai ziedojot vai sponsorējot, bet arī informācijas un zināšanu
nodošanai izglītošanas nolūkos? Uzņēmumi ir gatavi vēl aktīvāk iesaistīties
mūsdienīga darbaspēka skološanā, ja vien justu reālu valsts atbalstu.
Protams, var nedarīt
neko un cerēt, ka tautsaimniecības nozares pašas no sevis kļūs modernākas un
tajās strādās zinošss darbaspēks, kas nodrošinās augstu darba ražīgumu un
valsts iekšzemes kopprodukts pieaugs pats par sevi. Tā sakot, var paļauties uz
savienoto trauku principu, jo, iestājoties Eiropas Savienībā, esam savienoti ar
citām valstīm. Tas nozīmē, ka agri vai vēlu tuvosimies šo valstu līmenim.
Kāda mūsdienu paruna
vēstī: ir triju veidu uzņēmumi tie, kuri dara lietas, tie, kuri vēro, kas
notiek, un tie, kuri brīnās par to, kas ir noticis! Šķiet, ka to varētu
attiecināt arī uz valstīm. Kādi būsim mēs?
Rīgā ir vienas no
augstākajām dzīvokļu cenām EiropāLETA
12/06/05 Rīgā ir vienas
no augstākajām jaunbūvēto dzīvokļu cenām Eiropā, pētījumā secinājuši SIA
"Anno" speciālisti.
Parīzes centrā
dzīvokli jaunbūvē piedāvā vidēji par 6500 eiro (4550 latiem) kvadrātmetrā,
Luksemburgā - par 4100 eiro (2870 latiem), Briselē - par 1400 eiro (980
latiem), bet Rīgā - par 1300 eiro (910 latiem) kvadrātmetrā.
Berlīnes centrā
vidējā dzīvokļa cena jaunbūvē ir 1200 eiro (840 lati) kvadrātmetrā, bet Viļņā -
1100 eiro (770 lati).
Izpētot dzīvokļu
piedāvājumu dažādās Eiropas galvaspilsētās, "Anno" par pamatu ņēma
datus no vairākām nekustamo īpašumu kompānijām Eiropā.
Pētījumā secināts,
ka kopumā dārgākās dzīvokļu cenas Eiropā ir Parīzē, kur cenas ir gandrīz divas
reizes augstākas nekā Luksemburgā.
Pētījumā arī
secināts, ka kredīttirgus attīstība Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi
ļoti strauja. Izsniegto kredītu apjoms iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām
ir palielinājies vidēji par 42% gadā. Vēl straujāk ir attīstījies hipotekāro
kredītu tirgus. Ik gadu tā apjoms dubultojas un patlaban jau ir sasniedzis
apmēram 20% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās
statistikas pārvaldes dati.
Kredīttirgus
straujās attīstības pamatā ir vairāki iemesli, piemēram, kredītu procentu
likmju samazinājums, zemās procentu likmes kredītiem eiro un dolāros, mainīgo
likmju popularitāte. Kā vēl vienu, ne mazāk svarīgu iemeslu procentuālo likmju
krišanai eksperti min arī banku konkurences cīņu, kuras rezultātā piedāvātās
pamatlikmes Latvijā daudz neatšķiras no tām, kādas pastāv attīstītajās Eiropas
valstīs.
Pētījuma autori
norāda, ka zemo kredītlikmju efekts vistiešākajā veidā ir izpaudies nekustamā
īpašuma tirgū, kur cenas jau vairākus gadus aug ļoti straujiem tempiem, lai gan
šobrīd tās acīmredzami ir kļuvušas neadekvātas vietējai pirktspējai.
Ja kredīttirgus
attīstība saglabās līdzšinējos tempus, tad var prognozēt, ka jau pēc diviem
gadiem Latvijas iedzīvotāju kredītsaistību kopējā masa pietuvosies Latvijas IKP
apjomam.
Izveidojoties šādai
situācijai, speciālisti prognozē kredītpieprasījuma samazināšanos. Ja tā
notiek, tad jaunu kredītu pieplūdums apsīkst, bet maksājumi par vecajiem
kredītiem paliek. Tieši šajā brīdī arī var gaidīt gan ekonomiskās aktivitātes
un pirktspējas samazināšanos, gan arī inflācijas atslābumu, kā to prognozē
Latvijas banku speciālisti, secināts pētījumā.
Latvijā jāveicina
darba algas pieaugums
Ilze
Šteinfelde, Juris Paiders, NRA 12/07/05 Latvijas komercbankas pilnībā atbilst
pasaules augstākajiem standartiem, "Neatkarīgajai" atzina Latvijas
Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Viņš pirms gada intervijā
pieļāva, ka šis gads varētu būt labākais banku vēsturē. Vai arī šobrīd, neilgi
pirms gada beigām, var teikt to pašu?
Šis gads bankām noteikti būs labāks nekā iepriekšējie gadi, jo visi banku
rādītāji ir auguši.
Vai pēdējo gadu
augstie finanšu rādītāji banku sektorā neradīs situāciju, ka iestājas tā
sauktais panākumu reibonis? Vai drīz nepienāks brīdis, kad banku izaugsmes
iespējas pie tik lielas konkurences, kāda ir Latvijā, būs izsmeltas?
Kreditēšanas tempu kāpums 50 procentu gadā, hipotekāro kredītu pieaugums
virs 90% tie tiešām Rietumos tiek uztverti kā fantastiski skaitļi. Un tur
bankas priecājas, ja izdodas panākt pieaugumu par 10 procentiem. Latvijā
situācija ir citāda. Kopš 2002. gada bijušas viszemākās procentu likmes eiro un
ASV dolāriem, un tas padarīja kredītus lētus. Tagad dolāram kredīta bāzes likme
nepārtraukti aug un arī eiro likme palielināsies. Tas nozīmē, ka kredīti
nākamgad kļūs dārgāki. Domāju, ka arī nākamais gads, visticamāk, būs labs gads
banku vēsturē, tomēr attīstības tempus es vērtētu piesardzīgāk. Neviens nelolo ilūziju,
ka vēl desmit gadu Latvija un kopā ar to arī banku sektors attīstīsies tādos
tempos kā līdz šim. Bankas ir tikai spogulis, kurā attēlojas valstī notiekošie
ekonomiskie procesi. Banku misija ir sekmēt un finansēt valstī notiekošos
ekonomiskos procesus.
Vairāki uzņēmumi
saskārušies ar darbaspēka problēmu. Lai noturētu darbiniekus vai piesaistītu
jaunus kadrus, jāmaksā lielākas algas, tajā pašā laikā uzņēmums ir ņēmis
kredītu, veidojis biznesa plānu, kurā nav ietverts strādnieku algas
palielinājums. Vai tas nerada draudus banku sektoram, jo uzņēmēji, iespējams,
nespēs atdot kredītus?
Bankas ar katru klientu strādā individuāli, un mēs nesaskatām briesmas, ka
kredītņēmējiem tuvākajā laikā varētu būt problēmas ar kredītu atdošanu.
Jāatzīst,
ka darba algas palielināšana ir neizbēgama. Šodien darbaspēka trūkums brīvās
konkurences apstākļos spiež uzņēmēju maksāt vairāk saviem darbiniekiem. Un tas
ir dabiski un ekonomiski pamatoti. Šajā ziņā Latvijas Komercbanku asociācijas
viedoklis radikāli atšķiras no centrālās bankas viedokļa inflācijas jautājumā.
Pašreizējā Latvijas ekonomiskās attīstības stadijā ir divi neizbēgami momenti,
kuri īstenosies dzīvē, tas ir, darba algas pieaugums un cenu pieaugums. Un ne
ar kādiem administratīviem vai kādiem citiem pasākumiem nav iespējams šos
procesus ierobežot. Ja cilvēkiem adekvāti nemaksāsim par viņu darbu, uz Īriju
strādāt brauks vēl vairāk nekā līdz šim, un nevienam nav tiesību aizbraucējiem
ko pārmest. Pliks aicinājums strādāt Latvijas labā nelīdzēs.
Sadārdzinoties
izmaksām, augs arī cenas. Iestājoties ES, mums tas bija jāņem vērā. Pirms
Latvijas iestāšanās ES, valsts ierēdņi stāstīja, cik gaiša nākotne mūs sagaida
ES, bet, izņemot pesimistus un žurnālistus, neviens skaļi neteica, ka būs jauni
nodokļi, jaunas prasības, kas neizbēgami paaugstinās cenas. Neredzēt to varēja
tikai politisku apsvērumu dēļ un uz īsu brīdi. Diemžēl šis brīdis ir ievilcies
un vairākas objektīvas realitātes, kā, piemēram, darbaspēka aizplūšana uz
ārvalstīm, straujais cenu kāpums, tiek pasniegtas un uztvertas vēl joprojām kā
kaut kas ārkārtējs un negaidīts.
Pirms neilga laika
izskanēja ideja, ka inflācijas apkarošanas nolūkos nepieciešams iesaldēt darba
samaksu. Kā algu iesaldēšana var apturēt naftas cenu kāpumu?
Nekādi. Tas ir līdzīgs Latvijas Bankas uzskatam par šobrīd Latvijā esošo
inflāciju, kura jāapkaro ar tam domātiem instrumentiem, piemēram, algu
iesaldēšanu. Latvijas Banka aicina valdību samazināt budžeta deficītu, bet tas
nozīmē samazināt finansējumu sociāliem projektiem, tas ir, iesaldēt pabalstus
un algas skolotājiem, policistiem, mediķiem. Algu iesaldēšanu var veikt tādās
valstīs, kurās ir ļoti augsts darba algas līmenis, bet ne Latvijā.
Tirgus
apstākļos nav tik svarīgi, cik maksā prece vai pakalpojums, bet gan tas, vai
cilvēkiem ir pietiekami daudz naudas, lai to nopirktu. Tāpēc primārais uzdevums
Latvijā ir veicināt darba algas pieaugumu, nevis tās iesaldēšanu.
Latvijā
inflāciju nerada liels liekās naudas daudzums, bet gan objektīvs izmaksu
pieaugums, tajā skaitā darba algas pieaugums, kas, pēc jaunākajiem statistikas
datiem, Latvijā ir 17,7 procenti.
Tomēr
diez vai Latvijas Banka par inflāciju tik ļoti uztrauktos, ja nebūtu
pasludināts eiro ieviešanas datums Latvijā 2008. gada 1. janvāris.
Nepārdomātais solījums tagad par katru cenu spiež ieviest eiro pēc diviem
gadiem, lai Latvija neizskatītos slikti pasaules acīs.
Ko Latvija zaudēs,
ja neieviesīs eiro 2008. gada 1. janvārī?
Uzskatu, ka eiro ieviešana 2008. gadā ir apsveicama un nav atliekama, jo labāk
to izdarīt agrāk nekā vēlāk. Tomēr neticu, ka nākamo divu gadu laikā Latvija
varētu inflāciju nospiest līdz 2%. Jārēķinās ar gāzes, elektroenerģijas cenu
kāpumu, darba samaksas neizbēgamu palielināšanos. Tomēr, ja eiro netiks
ieviests šajā termiņā, nekāda katastrofa valsts līmenī nenotiks, jo lats jau ir
piesaistīts eiro. Taču eiro neieviešana turpinās radīt zaudējumus tiem
uzņēmumiem, kuri eksportē savu produkciju uz eiro zonas valstīm un kuriem par
precēm vai pakalpojumu samaksā eiro. Viņiem rodas zaudējumi, konvertējot eiro
pret latu. Zaudē arī tās privātpersonas, kuras, dodoties uz eiro zonas zemēm,
maina latus pret eiro.
Latvija
ir uztaisījusi sev problēmu tur, kur tās nav. No vecajām ES dalībvalstīm
Lielbritānija, Zviedrija, Dānija nav pārgājušas uz eiro, lai gan Māstrihtas
kritērijus tās izpilda perfekti. No jaunajām ES valstīm tikai teicamnieces
Baltijas valstis savā starpā sacenšas, kura ātrāk pāries uz eiro. Citas jaunās
ES valstis daudz objektīvāk izvērtē ieviešanas termiņus.
Turklāt
Māstrihtas kritērijs, uz kuru atsaucas visi inflācijas apkarotāji, tika
izstrādāts veco ES dalībvalstu pārejai uz eiro. Tagad ES ir jaunas valstis ar
pavisam citu ekonomiku un citiem izaugsmes tempiem. Turklāt ES dāsni piešķir
finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai, kas neizbēgami rada cenu kāpumu.
Nekas
nenotiks arī Eiropai, ja, ieviešot eiro, Latvijā inflācija būs pieci vai
septiņi procenti. Tas absolūti neietekmēs eiro zonas kopējos rādītājus. Un pie
nosacījuma, ka Latvija un citas valstis perfekti pilda pārējos nosacījumus, kas
tiešām ir atkarīgi no valdības īstenotās politikas, varētu pieņemt politisku
lēmumu par eiro ieviešanu.
Pasaules banka
rekomendējusi reģionos, kuros ir augsts bezdarbs, maksāt nevis tradicionālos
bezdarbnieka pabalstus, bet gan pabalstus savas dzīves telpas uzlabošanai
cilvēkiem, kuri ir bez darba.
Cilvēku vēlme uzlabot savu dzīves telpu ir apsveicama, nevis apkarojama. Par
šiem jautājumiem asociācijā esam daudz runājuši. Tāpat par to, kāpēc Latvijas
Banka tik virspusīgi raugās uz šiem procesiem un redz tikai to, ko rāda cipari
uz papīra.
Tieši
pirms gada 2004. gada novembrī Latvijas Banka aicināja cīnīties pret
inflāciju un paaugstināja obligāto rezervju apjomu komercbankām no četriem līdz
sešiem procentiem. Šis inflācijas apkarošanas instruments darbotos Vācijā, bet
tas nav efektīvs Latvijā. Vienīgais, ko centrālā banka ar to ir panākusi, no
banku apgrozījuma tika izņemti apmēram 100 miljoni latu un tas par dažiem
miljoniem latu mazināja banku pelnītspēju, bet tas nemazināja ne inflācijas, ne
kreditēšanas apjomu. Tagad Latvijas Banka palielināja obligāto rezervju apjomu
vēl par 2%, tas ir, līdz 8%, bet tāpēc jau inflācijas kāpums neapstāsies. Mums
šķiet, ka Latvijas Banka, nemitīgi mudinot valdību apkarot inflāciju, cenšas
distancēties no atbildības.
Šis gads sākās ar
ne pārāk jaukām ziņām no ASV par iespējamo naudas atmazgāšanu caur Latvijas
bankām. Vai banku darbībā ir kaut kas mainījies?
2004. gadā ASV iekļāva Latviju starp 55 paaugstināta riska valstīm, tādām,
kurās ir korupcija, kontrabanda, neefektīva darbība cīņā ar finanšu
noziegumiem. Līdz ar to korespondējošās bankas sāka pievērst pastiprinātu
uzmanību tām banku operācijām, kas notika caur Latvijas bankām. Jau pirms
vairāk nekā gada asociācija pieņēma nolikumu, kas izvirza stingrākas prasības
nekā Latvijas un ES likumi. Šo divu gadu laikā banku sistēma Latvijā ir pilnīgi
sakārtota. Tāpēc varu droši teikt, ka bankas Latvijā pilnībā atbilst pasaules
augtākajiem standartiem.
Mūsu
bankas jau vasaras sākumā ieviesa ES direktīvu, kas ES stājās spēkā novembrī un
ieviešama divu gadu laikā, proti, līdz 2007. gadam. Šo prasību rezultātā
daudzas bankas bija spiestas atteikties no daudziem klientiem un desmitiem
tūkstoši kontu tika slēgti. Tagad klientu bāzes sakārtošana ir pabeigta un
neesam saņēmuši nekādus pārmetumus no korespondējošām bankām. Bez lielīšanās
varu teikt, ka Latvijas bankas ir izdarījušas visu, lai novērstu naudas
atmazgāšanu. Bankas ziņo par aizdomīgiem darījumiem. Taču žēl, ka tālāk nekas
netiek darīts. Kontroles dienests netiek galā ar informācijas plūsmu. Ko dod
perfekti uzcelt sienu netīrās naudas atmazgāšanai banku sektorā, ja citos
sektoros tiek atstāti vaļā logi un durvis? Tāpat par maz uzmanības Latvijā tiek
pievērsts ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanai.
Cerības un neticību
ap iespējamo naudas atgūšanu no "Bankas "Baltija"" no jauna
uzjundīja bankas likvidatoru tiesā iesniegtā prasība pret Latvijas Banku. Kā
jūs vērtējat šo procesu?
Pagaidām izskatās pēc cirka.
Peļņu vairos jauni
tirgi
Zaiga
Dūmiņa, Diena 12/08/05 Latvijas uzņēmumu ražīgums un rentabilitāte
atpaliek no vidējā rādītāja Centrāleiropā.
Latvijas uzņēmumiem
vairāk jādomā par jaunu tirgu apgūšanu un jaunu produktu veidošanu, lai panāktu
straujāku attīstību un gūtu lielāku peļņu. Strādājot nelielajā Latvijas tirgū
augstas konkurences apstākļos, attīstīts labs potenciāls tālākai attīstībai,
taču tas netiek pilnībā izmantots, secināts profesionālo pakalpojumu uzņēmuma
KPMG pētījumā par konkurētspēju Centrāleiropā un Austrumeiropā. Aptaujātie
Dienas uzņēmēji nepiekrīt, ka eksporta potenciāls paliek neizmantots, taču
reizē atzīst, ka jaunu tirgu iekarošanā grūtības ir. Vislielākās izredzes
ārvalstu tirgos ir konkurēt ar ekskluzīviem nišas produktiem.
KPMG pētījumā
secināts, ka patlaban pat Latvijas lielākie uzņēmumi, kuru apgrozījums
pārsniedz piecus miljonus latu, atbilst tikai Centrāleiropas vidējā uzņēmuma
līmenim. Ievērojami atpaliek arī Latvijas uzņēmumu ražīgums un rentabilitāte.
Vienlaikus ražīguma pieaugums Baltijā aug straujāk nekā Centrāleiropā. Visstraujākais
ražīguma, kas aprēķināts kā uzņēmuma ienākumu līmenis uz vienu darbinieku gadā,
kāpums ir Lietuvas uzņēmumiem par 19%, Latvija ieņem otro vietu ar 16%,
savukārt Igaunijā ražīgums audzis par 4%. Ražīgums Igaunijā un Lietuvā
palielinājies nevis ienākumu pieauguma dēļ, bet tādēļ, ka uzņēmumos
samazinājies darbinieku skaits. Latvijā un Lietuvā darbinieku skaits 2003. un
2004.gadā uzņēmumos samazinājies par 25%, bet Igaunijā par 7%.
Latvijas uzņēmumi
atšķirībā no citām Centrāleiropas valstīm un pārējām Baltijas valstīm par
svarīgāko prioritāti savā darbībā uzskata kapitālieguldījumus. Tikai pēc tam
seko jaunu produktu ieviešana un jaunu tirgu apgūšana. Par salīdzinoši nozīmīgu
Latvijas uzņēmēji uzskata arī kompāniju apvienošanu un pārpirkšanu, kā arī
iekšējo restrukturizāciju. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijas uzņēmumi nav gatavi
tālākai attīstībai, uzskata KPMG pārstāvis Kirils Maksimovičs. Viņš domā, ka
Latvijas uzņēmējiem vajadzētu stratēģiskāk plānot savu uzņēmumu attīstību un
paredzēt pārmaiņas tirgū, kā arī gatavoties jaunu tirgu apgūšanai, kam esot
labs potenciāls. To veido spēcīgs, labi izglītots personāls un labvēlīga
uzņēmējdarbības vide. Tāpat Latvijā labi saprot klientu vajadzības un uzņēmumi
iemācījušies labi pozicionēties konkurentu vidū. Tomēr Latvijas uzņēmumi
necenšas meklēt jaunas nišas, bet mēģina atkārtot citu uzņēmumu panākumus.
"Latvijas uzņēmumiem vajadzētu darboties proaktīvāk," iesaka
K.Maksimovičs.
Biežākais šķērslis
jaunu tirgu apgūšanai ir nepieciešamās investīcijas. Ieguldījumi nepieciešami
gan uzņēmumu pārstāvniecību atvēršanai ārvalstīs, gan reklāmas kampaņām un
produktu popularizēšanai, Dienai saka Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds
Babris. Ekonomists Uldis Osis atzīmē, ka Latvijas uzņēmumiem pietrūkst resursu,
lai spētu radīt savus tirdzniecības tīklus produkcijas izplatīšanai jaunos
ārvalstu tirgos.
Latvijas uzņēmumiem
ārvalstu tirgos vislielākās izredzes ir konkurēt ar precēm, kas ir ekskluzīvas
un aizpilda nelielas brīvās nišas, jo ar masu produkciju Latvija nespēs
izkonkurēt, saka A.Babris.
Ekonomists Uldis
Osis uzsver, ka uzņēmumiem nozīmīgi būtu strādāt inovatīvi uztvert modes
vēsmas, eksperimentēt un piedāvāt netradicionālo. "Perspektīvākās eksporta
nozares ir tās, kurās Latvijai ir objektīvi priekšnosacījumi resursi, tajā
skaitā izejvielas, zināšanas un kvalifikācija," uzskata Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ģenerāldirektors Jānis Leja.
Vienlaikus
speciālisti atzīst, ka daudzi uzņēmumi, gan kokapstrādes, gan pārtikas nozarē,
gan citās, veiksmīgi attīsta savu darbību jaunos tirgos. "Manuprāt,
uzņēmēji arvien aktīvāk izrāda vēlmi rast jaunus kontaktus tirgos ārpus
Latvijas. To parāda arī interese LTRK rīkotajās tirdzniecības misijās gan
tajās, kurās uzņemam citu zemju delegācijas Latvijā, gan tajās, kurās mūsu
uzņēmēji viesojas ārzemēs," saka J.Leja.
Latvijas
Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns norāda, ka nozarē,
iespējams, produkcijai būtu jāveido lielāka pievienotā vērtība. Viņš gan
uzsvēra, ka pēdējos gados šajā ziņā notikusi ievērojama attīstība.
Kāpēc maz ņem ES sociālo naudu
Zane Zālīte, Diena
12/08/05 Līdz šim apgūti tikai nepilni 56% Eiropas
Sociālā fonda līdzekļu.
Pieredzes trūkums, birokrātiski šķēršļi, sabiedrības neizpratne par to
problēmu nozīmīgumu, kuru risināšanai nauda domāta, šādus visdažādākos
iemeslus atbildīgās ministrijas min pārāk gausajai Eiropas Sociālā fonda (ESF)
naudas apgūšanai.
ESF līdzekļi, 2004.2006.gadam kopumā 174 miljoni eiro (ap 121 miljons
latu) tiek ieguldīti nozarēs, kas ir Labklājības (LM), Izglītības un zinātnes
(IZM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā. Līdz ar ESF naudu Latvijas rīcībā
nonākuši papildu finansiālie instrumenti cilvēkresursu attīstībai un
nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieku pārkvalificēšanai un apmācībai,
izglītošanai, lai varētu sākt uzņēmējdarbību, sociālās atstumtības riskam
pakļauto cilvēku integrācijai darba tirgū.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, līdz septembra beigām apgūti tikai
nepilni 56% ESF naudas. Aktīva projektu ieviešana aptver vien 25% ESF kopējā
(ESF un nacionālā) finansējuma, par 68% līdzekļu vēl nav iesniegts fondu
līdzekļu atmaksas pieprasījums, bet saistībā ar nepilniem 6,5% ESF līdzekļu
vispār nav progresa.
Lielākā daļa ESF naudas (78,6 miljoni eiro jeb ap 55 miljoniem latu) ir
LM kā galvenās nodarbinātības problēmu risinātājas pārziņā. Par spīti FM
vērtējumam, LM ES struktūrfondu departamenta direktora vietniece Inese Kalvāne
nešaubās, ka šim plānošanas periodam paredzētie līdzekļi tiks izlietoti:
projekti jau noslēgti par gandrīz 78% līdzekļu, iztērēti 29%, piemēram,
bezdarbnieku pārkvalifikācijai nepilni trīs miljoni latu, konkurētspējas
uzlabošanai 2,6 miljoni.
I.Kalvāne piekrīt, ka ESF atbalsta izmantošana nenotiek tik lieliem
soļiem kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguve tie, pēc
FM datiem, izmantoti par 84%. Tomēr smaga Eiropas Savienības (ES) institūciju
kritika LM neesot saņemta. "Tie ir dažādi fondi investīcijas ceļos un
traktoros nav tas pats, kas investīcijas cilvēkos, taču tas nav nekāds
attaisnojums," saka I.Kalvāne.
Viņa uzsver, ka līgumu parakstīšana ar projektu īstenotājiem sākās
tikai 2004.gada novembrī. Tā kā tie saistīti ar cilvēku mācībām un ilgst 9 līdz
12 mēnešus, pagaidām ir maz pieprasījumu naudas atmaksai.
Līdzekļu apguvi bremzējušas arī birokrātiskas problēmas sarežģītā ES
strukturālo fondu administratīvā sistēma un projektu apstiprināšanas process.
Arī valsts iepirkuma kārtība kamēr izsludināti konkursi par lētāko
piedāvājumu, pagājuši trīs četri mēneši. Četros gadījumos konkursu rezultāti
apstrīdēti, procedūru vēl vairāk pagarinot.
Vairākas IZM un EM programmas minētas to aktivitāšu vidū, kurās nav
progresa vai par tām ir maza projektu pieteicēju interese. Kā skaidro IZM
pārstāve Lauma Sīka, divas nacionālās programmas (pedagogu tālākizglītībai un
latviešu valodas apguvei) izveidotas tikai šovasar un vēl nav apstiprinātas.
Programma mācību prakšu izveidei studentiem nav izdevusies, jo tai bijusi
nepieciešama "komplicēta partnerība". Proti, izglītības iestādēm
uzdots atrast darba devēju, kas studentiem piedāvātu prakses vietu, piemirstot,
ka prakse nenotiek visu gadu. Tagad programma koriģēta. Kopumā IZM pārziņā ir
vairāk nekā 48 miljoni latu ESF līdzekļu, no tiem ar projektiem saistīta vairāk
nekā puse. L.Sīka paredz arī atlikuma izlietošanu.
EM, kas pārzina kopumā ap 17,5 miljoniem latu ESF līdzekļu, nav
sekmējies ar projektiem bezdarbnieku mācībām savas uzņēmējdarbības sākšanai.
Secināts, ka šādai aktivitātei nav jēgas, ja pēc apmācības cilvēkam trūkst
līdzekļu sava biznesa sākšanai, saka EM Finanšu departamenta direktors Raimonds
Aleksejenko. Zema interese uzņēmēju vidū bijusi par iespēju par ESF naudu
izglītot darbiniekus R.Aleksejenko spriež, ka investīcijas cilvēkresursos
acīmredzot nav tāda prioritāte, lai darba devēji veiktu visu sarežģīto projektu
pieteikšanas un saskaņošanas procedūru.
Tā kā ilgtermiņā tas tomēr ir nozīmīgs ieguldījums, EM plāno vairāk
publicitātes, "rādot labos piemērus, ko uzņēmēji iegūst". Vienlaikus
R.Aleksejenko pieļauj, ka šīm aktivitātēm paredzētie līdzekļi (kopumā 15
miljoni latu) varētu netikt pilnībā apgūti un, iespējams, būtu novirzāmi citiem
ESF mērķiem, kuros projektu pieteikts vairāk, nekā paredzēta nauda, piemēram,
subsidēto darbavietu izveidei invalīdiem.
***
Cik daudz no ES struktūrfondu naudas apgūts līdz šim
Laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 30.septembrim (šajā
posmā kopējā struktūrfondu nauda aprēķināta 438, 6 miljonu latu apmērā)
Kopā Ls 438,6 mlj.
Apgūti aptuveni 333,4 miljoni latu tas nozīmē, ka par šo naudas
apjomu ir apstiprināti un sākti konkrēti projekti. Pagaidām reāli izmaksāti gan
ir tikai 9% no šiem līdzekļiem.
Finanšu ministrija, kā arī vairākas organizācijas nākušas klajā ar
iniciatīvu pārdalīt naudu fondu ietvaros no mazāk pieprasītām programmām uz
pieprasītākām, kā arī pārdalīt naudu fondu starpā, taču pirmdien šādi
priekšlikumi fondus pārraugošajā Uzraudzības komitejā atbalstu neguvu, sakot,
ka svarīgi sasniegt noteiktos mērķus.
ERAF Ls 263,6 mlj.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds domāts nelieliem infrastruktūras
attīstības projektiem gan pašvaldībām, gan slimnīcām, gan privātuzņēmējiem
līdz šim izmantots visaktīvāk.
ELVGF Ls 64,6 mlj.
Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds domāts dažādiem ar
lauksaimniecību saistītiem attīstības projektiem, piemēram, ražotņu
modernizācijai.
ESF Ls 93,3 mlj.
Eiropas Sociālais fonds domāts dažādiem ar nodarbinātības veicināšanu
saistītiem projektiem, piemēram, bezdarbnieku pārkvalifikācijai, kā arī
invalīdu integrācijai sabiedrībai.
ZVFI Ls 17,1 mlj.
Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta ietvaros līdzekļi
domāti ar zivsaimniecību saistītiem projektiem, piemēram, zvejas kuģu
sagriešanai metāllūžņos.
Izglītībā, zinātnē un kultūrā ...
Par sāpīgiem
jautājumiem
Pauls
Raudseps, Diena 12/03/05 A.Ezergailis NaziSoviet Disinformation
About the Holocaust in NaziOccupied Latvia (Nacistupadomju dezinformācija par
holokaustu nacistu okupētajā Latvijā). Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja
fonds. 2005.
Grūti atrast
drosmīgāku vēsturnieku par Andrievu Ezergaili. Savu karjeru ASV viņš sāka,
pētot 1917.gadu Latvijā, sevišķu uzmanību pievēršot faktam par daudzu latviešu
piesliešanos boļševismam tajā juku gadā, un ar to izpelnījās latviešu trimdas
sabiedrības konservatīvās daļas neuzticību un paļas. Pēc tam, laikā, kad pret
vairākiem latviešiem rietumos tika izvirzītas apsūdzības par kara noziegumiem,
viņš ķērās pie holokausta pētīšanas, par ko viņu izslēdza no korporācijas un
nosodīja vēl jo skaļāk. Taču savos pētījumos Ezergailis ir vadījies pēc
apziņas, ka vēsturnieka pienākums ir noskaidrot patiesību tieši par
visstrīdīgākajiem un arī sāpīgākajiem pagātnes jautājumiem. Novembrī nāca klajā
grāmata, kurā viņš, kaut netieši, sniedz atbalstu daudziem no tiem, kas pagātnē
viņu ir nikni lamājuši.
Nacistupadomju
dezinformācijas par holokaustu nacistu okupētajā Latvijā rakstīšanu ierosināja
vēlme atspēkot pamfletu, kuru Ezergailis uzskata par vienu no veiksmīgākajiem
VDK dezinformācijas piemēriem pēckara vēsturē, 1962.gadā izdoto Kas ir Daugavas
Vanagi, kas 1963.gadā izdota angļu tulkojumā kā Daugavas Vanagi: Who Are They?
Tā ietekmējusi ievērojamu holokausta pētnieku darbus, kalpojusi par pamatu
daudzām pret latviešiem Rietumvalstīs ierosinātajām tiesas prāvām un nostiprinājusi
priekšstatu par latviešu tautas sevišķo kolektīvo vainu ebreju iznīcināšanā
Latvijā vācu okupācijas laikā. VDK plāns, kurš tika sasniegts un pārpildīts,
bija ne tikai diskreditēt PSRS traucējošo trimdas latviešu organizāciju
Daugavas Vanagus bet arī plašākā kontekstā nostiprināt jau vāciešu
mērķtiecīgi radīto mītu, ka holokausts Austrumeiropā notika "bez
vāciešiem" un ka par to atbildība jāuzņemas vietējām, vācu pakļautībā
nonākušajam tautām.
Šīs dezinformācijas
autors bija veiklais totalitāro sistēmu kalps Pauls Ducmanis, kurš kara laikā
vācu propagandas izdevumā Tēvija patētiski aicināja latviešus cīnīties par
Vāciju un vēl pirms kara beigām paspējis uzrakstīt raudulīgu nekrologu
Hitleram, taču pēc kara ātri vien atrada kopēju valodu ar čeku un daudzus gadus
strādāja tās aizsegorganizācijā Kultūras sakaru komitejā. Kā raksta Ezergailis,
grāmatā ir viena liela patiesība liela daļa Latvijas ebreju vācu okupācijas
laikā tika brutāli nogalināti. Gandrīz viss cits šajā grāmatā rakstītais ir vai
nu pilnīgi safabricēts no puspatiesībām vērpts maldinājums.
Lai to pierādītu,
Ezergailis sniedz pārskatu par nacistu plāniem iznīcināt ebrejus, kuri bija
izstrādāti jau pirms kara pret PSRS; par policijas bataljonu un leģiona
vēsturi; par holokaustu Latvijā, iekļaujot arī informāciju, kas nākusi klajā
kopš viņa fundamentālā darba The Holocaust in Latvia publicēšanas 1996.gadā; kā
arī detalizētu, gandrīz rindu pa rindiņai veiktu analīzi par vienu no Ducmaņa
grāmatas nodaļām. Ezergailis savā grāmatā vairākkārt uzsver, ka viņš nebūt
nenoliedz daudzu latviešu līdzdalību ebreju iznīcināšanā. Tomēr padomju
propagandas īpatnība ir tāda, ka, pat apvainojot cilvēkus, par kuriem varētu
būt pamatotas aizdomas, ka tie bija starp slepkavām, Ducmanim, čekai un padomju
tiesām bija ērtāk un izdevīgāk "izgudrot noziegumus nekā izvirzīt
apsūdzības par reāli notikušo" (44.lpp.). Visi grāmatā minētie vairāki
desmiti redzamu trimdinieku tika Rietumos pamatīgi izmeklēti, pret divpadsmit
tika izvirzītas apsūdzības, taču tikai trīs no viņiem šīs tiesas prāvas
zaudēja, turklāt viena no tām Boļeslava Maikovska bija civillieta. Tiesās
atkārtoti tika atspēkoti no Ducmaņa grāmatas izrušinātie "vainas
pierādījumi". Tāpēc, ņemot vērā vēl aizvien dzīvos, no Ducmaņa grāmatas atvasinātos
centienus padarīt policijas bataljonus un leģionu par a priori noziedzīgiem
veidojumiem, ir zīmīgs Ezergaiļa atzinums, ka Rietumos nav bijusi neviena
sekmīga prāva pret kādu latvieti par viņa darbību policijas bataljonos
(43.lpp.) un pat PSRS neviens nav nonācis uz apsūdzēto sola par savu rīcību
leģionā (60.lpp.).
Tas gan nenozīmē, ka
visi Ducmaņa grāmatā minētie bija nevainīgi. Pēc Ezergaiļa aplēsēm, pusi no
gandrīz 70 000 Latvijā iznīcināto ebreju nogalināja vācieši, bet otru pusi,
izpildot vāciešu pavēles, latvieši. No tiem lielāko daļu nošāva Arāja komanda,
bet pārējos pēc vācu armijas ienākšanas organizētās
"pašaizsardzības" vienības. Ezergailis uzskata, ka vismaz daži no
Ducmaņa minētajiem cilvēkiem varēja būt saistīti ar ebreju slepkavībām, taču
padomju varas iestādes atteicās Rietumu izmeklētājiem dot pieeju attiecīgajiem
arhīviem un paši izmeklētāji pārāk nekritiski pieņēma to informāciju, kuru čeka
viņiem izsniedza. Turklāt ir cilvēki, par kuriem čeka noteikti zināja, taču
kuri Ducmaņa grāmatā nav pieminēti, piemēram Mārtiņš Vagulāns, kurš aktīvi
piedalījās Jelgavas ebreju iznīcināšanā. Čekas mērķis nebija ne taisnības
panākšana, ne patiesības noskaidrošana, un Vagulāns līdz mūža beigām nodzīvoja
Austrālijā, nenonācis tiesas priekšā (tiesa, viņš mira trakonamā). Rietumu
izmeklētāju laiks un līdzekļi tika izmantoti nelietderīgi, ceļot apsūdzības
pret citiem, un nevar būt šaubu, ka bija vainīgie, kas par mierīgām vecumdienām
var pateikties tieši Ducmaņa padomju dezinformācijai.
Grāmata nav bez
trūkumiem. Tiem, kas nepārzina Latvijas vēsturi vācu okupācijas laikā, grāmata
dažviet šķitīs pārlieku detalizēta vai pat grūti saprotama. Daži nozīmīgi
blakus jautājumi paliek neatbildēti, piemēram, kāpēc Daugavas Vanagi tik
nelabprāt runāja par holokaustu. Ik pa brīdim nevajadzīgi atkārtojas viens un
tas pats citāts, formulējums vai arguments (sk. V.Salnā citātu 16. un 88.lpp.),
un dažviet parādās svarīgi, taču no vācu valodas netulkoti citāti, kas daudziem
lasītājiem nebūs saprotami. Ir arī šādas tādas sīkas faktu kļūdas un
neprecizitātes.
Tomēr kopumā šī
grāmata ir saistoši uzrakstīts un polemisks, kodolīgs un argumentēts pārskats
par daudziem no tiem sāpīgajiem jautājumiem, kuri, kā labi zinām, vēl aizvien
nav zaudējuši savu politisko aktualitāti. Jācer, ka grāmata tuvākajā laikā tiks
pārtulkota latviski, jo tur rakstītais noteikti būtu interesanta un vērtīga
lasāmviela arī plašākajai Latvijas sabiedrībai.
Kultūrziņas
Līvija
Dūmiņa, NRA 12/03/05
- Romāna Poļisadova
un Artas Arnicānes koncerts. Sestdien pulksten 15 Latvijas Nacionālās operas
(LNO) Beletāžas zālē LNO solista Romāna Poļisadova (bass) un pianistes Artas
Arnicānes koncerts. R. Poļisadova izpildījumā skanēs J. Brāmsa Četri nopietni
dziedājumi, op. 121 un Franča Šūberta dziesmas, bet pianiste A. Arnicāne
atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta Sonāti klavierēm Do mažorā.
- Kora Latvija
koncerts Adventē. Svētdien pulksten 19 Rīgas Domā diriģents Māris Sirmais un
valsts akadēmiskais koris Latvija aicina uz Adventes koncertu. Vēl koncertā
piedalīsies ērģelniece Kristīne Adamaite, čelliste Diāna Ozoliņa, arfiste
Jekaterina Suvorova un kontrabasists Gunārs Upantieks. Programmā iekļauti
vairāki Latvijā vēl nedzirdēti skaņdarbi C. Franka Mesa, Ē. Vaitakra un
skaistākā O. Mesiāna, S. D. Sandstrēma un F. Pulenka mūzika.
- Ērlenna Lū
grāmatas Naivi. Super prezentācija. Trešdien pulksten 18 LKA Nordistikas centrā
notiks mūsdienu norvēģu rakstnieka Ērlenna Lū grāmatas Naivi. Super atvēršanas
svētki. Pasākumā piedalīsies romāna tulkotājas Guna Gavare un Inga Redjko,
izdevniecības Norden AB direktore Ilze Kačevska un māksliniece Alise Ādamsone.
- Hermana Vaskes
seminārs. Šodien pulksten 10 kinoteātrī K. Suns sākas režisora, dokumentālista
un reklāmas speciālista Hermana Vaskes seminārs. Tā tēmas Ideju veicinātāji
un slepkavas un Reklāmas zelta gadi.
- Aleksandram Blokam
125. Šodien pulksten 16 Rīgas Latviešu biedrībā mazākumtautību mākslas
festivāla Vienoti dažādībā 2005 ietvaros notiek pasākums Dzejniekam Aleksandram
Blokam 125.
- Ziemassvētkus
gaidot. Šodien pulksten 18 Ikšķiles evaņģēliski luteriskajā Sv. Meinarda
baznīcā koncerts Ziemassvētkus gaidot. Piedalās Dita Krenberga, Ingus
Pētersons, Ventis Zilberts.
- Vulfa kundzes
nebaidos latviešu valodā. Šodien pulksten 19 Rīgas Krievu drāmas teātrī bilingvālā
projekta Vulfa kundzes nebaidos latviešu versija. Izrādē piedalās Lilita
Ozoliņa, Juris Kalniņš, Rēzija Kalniņa un Intars Rešetins.
- Pīters Grīnevejs
Rīgā. Otrdien pulksten 10 kinoteātrī Rīga lekciju Kino ir miris lasīs britu
režisors Pīters Grīnevejs. Tajā režisors paudīs savu viedokli par to, ka
klasiskais Kasablankas tipa kino, kas imitē 19. gadsimta romāna struktūru un
stāstījumu, ir lemts ātrai nāvei.
- Jāņa Anmaņa
izstādes atklāšana. Otrdien pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības namā atklās
Jāņa Anmaņa profesionālās darbības mākslā 40 gadu jubilejas izstādi Gleznas,
dzeja, muzikālas impresijas.
- Evas Mārtužas
romāna prezentācija. Trešdien pulksten 17 grāmatu namā Valters un Rapa
dzejnieces, rakstnieces un publicistes Evas Mārtužas jaunākā romāna Negudrā
atvēršanas svētki.Līvija Dūmiņa,
NRA 12/07/05
- Melnbaltais un
krāsainais. Šodien pulksten 17.30 Rīgas Porcelāna muzejā atklās Daces
Grigorjevas un Māras Mazbires darbu izstādi Melnbaltais un krāsainais. Šī ir
pirmā viņu kopējā izstāde, kaut arī abas mākslinieces diezgan ilgi strādājušas
kopā un realizējušas dažādus projektus. Izstāde būs apskatāma visu decembri.
- Par
"Endzelīna rakstību". Ceturtdien pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības
nama Līgo zālē par tēmu Kāpēc mums vajadzīga "Endzelīna rakstība"?
referēs LU Filoloģijas fakultātes lektors Jānis Kušķis.
- Vai viegli būt
jaunam? Ceturtdien pulksten 19 kinoteātra Rīga Jaunajā zālē tiks demonstrēta
Rīgas kinostudijas dokumentālā filma Vai viegli būt jaunam?. Jura Podnieka
leģendārā filma par dažādu padomju režīmā dzīvojošu jauniešu likteni,
konfliktiem ar sabiedrību un vecākiem, pedagogu un varas liekulību un bailēm
par dzīves veltīgumu izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu visā bijušās PSRS
teritorijā. Gada laikā to noskatījās 28 miljoni skatītāju, un vēlāk tā
demonstrēta vairāk nekā 80 valstīs.
- Izmaiņas Nacionālā
teātra repertuārā. Sestdien, 10. decembrī, pulksten 18 paredzētā 6. abonementa
izrāde Jāzeps un viņa brāļi pārcelta uz piektdienu, 2006. gada 6. janvāri,
pulksten 19. Iegādātās biļetes derīgas vai nododamas teātra un Biļešu paradīzes
kasēs līdz 20. decembrim. Ainārs Ančevskis Jāzeps Māras Ķimeles iestudējumā
- Gada balva
arhitektūrā. Latvijas Arhitektu savienība izsludina Latvijas arhitektūras 2005.
gada labāko darbu skati Gada balvu. Pieteikt Latvijā realizētus darbus tiek
aicināta jebkura fiziska vai juridiska persona, t.sk. pilsētu un rajonu
galvenie arhitekti, pašvaldības un sabiedriskas organizācijas. Pieteikšanās
termiņš nākamā gada 9. janvāris. Nolikumu var saņemt Arhitektu savienības
sekretariātā (sīkāka informācija pa tālruni 7212802) vai interneta mājas lapā
www.architektura.lv/konkursi.
- Gada balva
grāmatniecībā. Latvijas Grāmatizdevēju asociācija izsludina grāmatu mākslas
konkursu par gada balvu grāmatniecībā Zelta ābele 2005. Piedalīties aicināti
Latvijas grāmatizdevēji veiksmīgākajiem 2005. gada izdevumiem. Grāmatas līdz
nākamā gada 20. janvārim jāiesniedz Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas birojā
Brīvības ielā 109. Sīkāka informācija pa tālruni 7282392, 9407288. Nolikumu var
saņemt asociācijā vai mājas lapā: www.gramatizdeveji.lv.
- Iznākusi grāmata
Herders Rīgā. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs sadarbībā ar Rīgas Doma
draudzi laidis klajā grāmatu Herders Rīgā. Vācu filozofam, apgaismības laikmeta
pārstāvim, teologam un mācītājam Johanam Gotfrīdam Herderam (17441803) veltītā
rakstu krājuma atvēršanas svētki notiks 13. decembrī pulksten 15 Rīgas vēstures
un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē.
- Mārtuža prezentē
Negudro. Rīt pulksten 17 Grāmatu namā Valters un Rapa Aspazijas bulvārī 24
notiks pazīstamās dzejnieces Evas Mārtužas grāmatas Negudrā atvēršanas svētki.
Decembra piedāvājumā romāns Negudrā ir karsts notikums to laidusi klajā
izdevniecība Poligrāfijas infocentrs. Jaunajā darbā atainota mūsdienu sadzīve
autores asajā skatījumā. Sievietes gara pasaules atklāsme uz laikmeta griežu
reljefā fona uztur spraigu intrigu. Jūtas vai saprāts kam būs noteicošā loma
galvenās varones izvēlē? Pasākumā piedalīsies Eva Martuža un izdevēju
pārstāvji, kā arī būs iespēja iegādāties grāmatu un iegūt autogrāfus.Līvija
Dūmiņa, NRA 12/08/05 Ginta Gabrāna personālizstāde Lietuvā.
Piektdien pulksten 18 Lietuvas Laikmetīgās mākslas centra izstāžu zālē atklās
Hansabank grupas Mākslas balvas 2004. gada laureāta Ginta Gabrāna
personālizstādi Acīmredzamais/neredzamais. Uztveres sala. Izstāde būs skatāma
līdz nākamā gada 15. janvārim.
- Annas Rancānes
dzejas vakars. Piektdien pulksten 15 Daugavpils teātra Lielajā zālē un pulksten
19 Teātra kafejnīcā notiks Annas Rancānes dzejas vakars.
- Kora Dzintars
koncerts. Sestdien pulksten 17 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks sieviešu kora
Dzintars koncerts Ticība, cerība, mīlestība. Piedalīsies ērģelnieki Ilze Reine
un Ingmars Zemzaris, kā arī duets Eņģeļu balsis Iveta Romancāne un Inese
Romancāne. Koncerta programmā iekļauti skaisti un Latvijā reti atskaņoti
skaņdarbi Dž. Rosīni opuss ar Sofokla traģēdijas Edips Kolonā dzeju, kas
devis nosaukumu koncertam, Vitauta Miškina Ave, Regina coelorum, Maikla
Klīvlenda un Helmera Pavasara kompozīcijas, kā arī Latvijā pirmatskaņojumu
piedzīvos Jonasa Tamuļona fakturāli krāsainā Ave, Maria sieviešu kora
izpildījumā. Kora Dzintars koncertā tiks arī pasniegta jubilejas dāvana
dziedātājai, izcilai un ilggadējai koru Dzintars, Kamēr... un Latvija vokālajai
pedagoģei Ainai Bajārei.
JAUNĀS GRĀMATAS
Diena 12/03/05
Artūrs Rembo, Cirka
zirgi auļo, Daugava 2005, 263 lpp.
Artūra
Rembo darbus atlasījusi un no franču valodas tulkojusi Dagnija Dreika, teksti
publicēti abās valodās. Priekšvārdā viņa koncentrēti izstāsta Rembo likteni un
raksturojumu: "Dzejnieks burvis. Viņa dzejas atslēgas ir meklētas
alķīmijā un kabalā. Negaisu viesuļi pletnējuši gan viņa dzīvi, gan daiļradi
šo mežonīgo parādi." Grāmatu veido nodaļas Dzeja, Gadalaiks peklē un Izgaismojumi.
Mihails Bulgakovs, Morfijs,
Jumava 2005, 134 lpp.
Grāmatā
ietverts Mihaila Bulgakova stāstu cikls Jauna ārsta piezīmes (19251926) un
garais stāsts Morfijs (1927), darbi, kuru pamatā ir Bulgakova piedzīvotais viņa
ārsta prakses laikā Smoļenskas guberņas lauku slimnīcā un Vjazmas pilsētas
slimnīcā, kur viņš bija infekciju un venerisko slimību nodaļas vadītājs. No
krievu valodas tulkojuši Eižens Rauhvargers un Silvija Rauhvargere.
Andris Kolbergs, Patiesi
stāsti par VIP un kolekcionēšanas dullumu, AKA Jūrmalā 2005, 368 lpp.
Stāstu
krājumam par Rīgu un rīdziniekiem ir ne tikai literārā, bet arī nekur citur
neatrodama izziņas vērtība, piemēram, stāsts Rātslaukums. Tas balstās uz
dokumentiem, faktiem un liecībām par Rīgas vizuālā centra bojā eju 1941.gada
jūnijā. Stāsti ir intriģējoši, patriotisma jūtu vadīti, informācijas
piesātināti un tēlaini uzrakstīti.
Mārtiņš Zīverts, Rīga
dimd un citas lugas, Valters un Rapa 2005, 636 lpp.
Izlasē
iekļautās lugas Zīverts rakstīja Zviedrijas un Vācijas latviešu teātra kopām.
Uz skarbo kara laiku un jauno trimdas realitāti paskatījies it kā no malas,
dramaturgs secinājis, ka dzīve bieži vien atgādina teātri. Viņa lugām
raksturīgi dinamiski notikumi, paradoksālas situācijas, āķīgi raksturi un
humora izjūta. Sastādījis un komentārus rakstījis Viktors Hausmanis.
Filips Kollā, Mata
Hari Patiesais stāsts, Daugava 2005, 320 lpp.
Spiedze,
liktenīgā sieviete, bīstamā būtne, dejotāja ar septiņiem plīvuriem. Kļuvusi
slavena ar to, ka izgudrojusi striptīzu, Mata tomēr nekad nav ļāvusi piekļūt
savai intīmajai pasaulei. Ja Mata Hara netiktu nošauta, viņa sen būtu
aizmirsta. Biogrāfs Filips Kollā ar Matu ticies jaunībā, lai savā panteonā viņu
saglabātu uz mūžu. No franču valodas tulkojusi Dagnija Dreika.
Fridrihs Nīče, Tā
runāja Zaratustra, Jumava 2005, 386 lpp.
Atkārtoti
izdots Fridriha Nīčes pats populārākais filozofiskais sacerējums Tā runāja
Zaratustra. Viļa Plūdoņa tulkojumu literāri mūsdienīgojusi Rasma Priekule.
Izdevumam nav ne priekšvārda, ne pēcvārda, tāpēc lasītājiem, kam grāmata nāks
rokās pirmoreiz, informācija par to, iespējamie komentāri par autoru, darbu un
tulkojumu būs jāmeklē citur.
Grāmatas
Arno
Jundze, NRA 12/05/05
Deivids Morels, Ložņas,
Tulkojis Armīns Voitkāns. Kontinents, 2005
Iespaidīgs
spriedzes gabals, kas sarakstīts ļoti personisku iemeslu dēļ. Kādu? To
rakstnieks Deivids Morels paskaidro izdevuma pēcvārdā. Daudzviet pasaules
megapolēs mīt pārgalvīgi ļautiņi, kuri ložņā pa lielpilsētu pazemes
komunikācijām. Šāda nodarbe var izrādīties ļoti bīstama dažādu iemeslu dēļ...
Līanna Ričardsa, Mīlestības
zīlēšana. Tulkojusi Ieva Melgalve. Tapals, 2005
Vēl viens jaunums
kāršu zīlēšanas literatūras sērijā. Grāmatas autore piedāvā Mīlestības
zīlēšanu. Vai gan jāpiebilst, ka to var apgūt jebkurš, kam ir vēlēšanās to
darīt. Ziemas vakari gari un tumši varbūt noder?
Enčī Mina, Imperatore
Orhideja. Tulkojusi Liene E. Spīgule. Atēna, 2005
Vēsturisks
romāns par Ķīnas pēdējo imperatori harismātisku kundzīti no paputējušas
aristokrātu ģimenes. Angļu valodā lasošajā pasaules daļā darbs ieguvis spožas
atsauksmes. Sajūsmā Amerika, sajūsmā briti, liekot jautāt, vai vispārējām
ovācijām pievienosies latvieši.
Slavinājumi. Psalmu
grāmata Atdzejojis Uldis Bērziņš. Zinātne, 2005
Sērijā
Literatūras pieminekļi izdotais darbs būs laba dāvana daudzajiem apgāda Zinātne
īstenotā projekta cienītājiem. Ulda Bērziņa atdzejojums garantē perfektu senā
rakstu pieminekļa valodas izjūtu, Joela Veinberga pēcvārds un komentāri faktu
precizātes sajūtu. Visu papildina lieliskais Lilijas Dineres grāmatas
noformējums.
Daba
un vēsture 2006, Zinātne, 2005
Kalendāru
parādīšanās jaunizdoto grāmatu apskatos nepārprotami apliecina 2006. gads
vairs nav aiz kalniem. Izdevniecība Zinātne piedāvā kārtējo Daba un vēsture,
kalendāru ar visai garu un nopietnu vēsturi. To sastādījusi un rediģējusi
laikraksta Zinātnes Vēstnesis redaktore Zaiga Kipere.
Izglītībā nākamos
piecus gadus prioritāte būšot pedagogs
Ilze
Grīnuma, Diena 12/05/05
Pedagoga kvalifikācija, tālākizglītība, atalgojums,
izglītības pieejamība un kvalitātes vadība ir galvenās prioritātes, kuras
izvirzītas nule publiskotajā Izglītības attīstības koncepcijā nākamajiem
pieciem gadiem. Ja izvirzītajiem darbiem piešķirtu visu aprēķināto finansējumu,
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžets dubultotos. Politikas
koordinācijas departamenta direktoram Marekam Gruškevicam tas nešķiet nereāli,
jo pēdējās valsts attīstības stratēģiskajās apspriedēs esot nostiprinājusies
pārliecība būs zinošs cilvēks, būs ekonomiski attīstīta valsts: "Man ir
aizdomas, ka 2007.gada budžetā izglītībai būs atvēlēta nozīmīga loma."
No 2006. līdz
2010.gadam izvirzītajiem astoņiem rīcības virzieniem pedagogiem atvēlēti divi,
jo IZM uzskata, ka ar izglītības kvalitāti, reformām, pieejamību saistītos
mērķus var sasniegt tikai ar augsti kvalificētiem kadriem skolās. Koncepcija,
piemēram, paredz izveidot skolotāju darba kvalitātes vērtēšanas sistēmu, kur
atbilstoši novērtējumam varētu diferencēt arī atalgojuma sistēmu. Viens no
uzdevumiem ir arī panākt pedagogu dzimuma līdzsvaru. No M.Gruškevica komentāra
gan nojaušams ja vīriešus neieinteresēs akceptētais pedagogu algu
palielinājums līdz 464 latiem 2010.gadā, citu konkrētu ideju šā mērķa
sasniegšanai vēl nav: "Ka neiznāk skolotāju sieviešu diskriminācija."
Koncepcija paredz
iesākto izglītības reformu mācību satura izmaiņu un mazākumtautību vidusskolu
pāreju uz 60% mācību latviski monitoringu, tajā skaitā to ietekmi uz
izglītības kvalitāti. Turklāt ar satura reformu IZM cer uz pusi samazināt to
vairāku tūkstošu skolēnu skaitu, kuri neiegūst pamatizglītību, un uzlabot
skolēnu sasniegumus matemātikā un dabaszinībās.
Kā jau rakstīts,
jaunie mācību priekšmetu satura dokumenti vērsti uz tā saukto skolēna, nevis
skolotāja centrēto izglītību, lai bērnus ar pašizziņu ieinteresētu mācīties.
Koncepcijas izglītības satura uzlabojumu daļā īpaši izcelts Latvijas vēstures
priekšmets, paredzot, ka līdz 2010.gadam ir "nodrošināts Latvijas vēstures
kvalitatīvas mācīšanas process". Atšķirībā no iepriekšējām koncepcijām
īpaša nozīme jaunajā dokumentā pievērsta arī tikumiskajai un pilsoniskajai
audzināšanai.
Koncepcija
izsludināta valsts sekretāru sanāksmē un pirms tam apspriesta ar virkni
nevalstisko organizāciju. Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru
asociācijas prezidents Dainis Markus sacīja, ka dokuments izvirza reāli
sasniedzamus mērķus, ja vien būs valdības atbalsts.
Vēsturnieki atzīst
pretrunīgo pagātni
Voldemārs
Hermanis, NRA 12/05/05
Rīgā notika vēstures
konference ar poļu, franču, čehu, vācu un pašmāju speciālistu līdzdalību.
To rīkoja Francijas
vēstniecība Latvijā un Ārlietu ministrija. Nopelni kvalificētu lektoru
piesaistē bija Politisko sistēmu analīzes laboratorijas zinātniskajam vadītājam
(Parīze) Žoržam Minkam. Nevis aizmirst un noklusēt savu tautu vēsturiskās
"traumas", bet godprātīgi un vienlaikus daudzos skatpunktos izvērtēt
aicināja arī pārējie runātāji. Spilgts piemērs tam bija doktora Pavela
Makseviča (Varšava) atskats uz poļu vardarbību pret ebrejiem nelielajā
pilsētiņā Jedvabnē 1941. gada jūlijā. Tūlītēju rezonansi klātesošajos raisīja
LU profesora Aivara Strangas pārdomas par padomju okupācijas atšķirīgo izpratni
Latvijas neviendabīgajā sabiedrībā. Faktiski tas bija aizsākums tālākai
polemikai par nacionālo identitāti un sāpīgās vēstures (Beneša dekrēti Ungārijā
utt.) vietu starpvalstu attiecībās. Daži ārvalstu runātāji pauda viedokli, ka
Latvijā pretošanos ļaunumam un cīņu aizēno cietēju un upuru kults, arī
Okupācijas muzejā. Pamācošs paraugs drūmās pagātnes pārvarēšanā Polijas un
Ukrainas izlīgums, ko lielākoties sekmējusi abu valstu vēsturnieku komisijas
pacietīgā darbība. Par to runāja profesors Andžejs Pačkovskis (Polijas Zinātņu
akadēmija).
Latvijā maz tērē
zinātnei
Dienas
Bizness, 12/07/05 Latvijā 2004. gadā izdevumi
izpētei un attīstībai (R&D) bija vieni no zemākajiem ES 25 valstu vidū
(0.42 % no iekšzemes kopprodukta ‑ IKP), liecina Eurostat dati. Vēl
zemāki tie ir tikai Maltā (0.29 %) un Kiprā (0.37 %). Savukārt lielākie
izdevumi izpētei un attīstībai ir Zviedrijā (3.74 % no IKP).
Kaimiņvalstīs
Igaunijā un Lietuvā šim nolūkam tērē attiecīgi 0.91 % un 0.76 % no IKP. Vidēji
ES 25 valstīs tēriņi pētnieciskiem darbiem veido 1.90 % no IKP. Laikā no 2001.
gada līdz 2004. gadam vidējie gada izdevumi pētniecībai un attīstībai visvairāk
tika palielināti Igaunijā (par 16 %), Kiprā (par 12 %), Lietuvā (par 10 %).
Tajā pašā laikā Latvijā šim nolūkam piešķirtie līdzekļi ik gadu pieauga par 8.6
%.
Ticības lietās...
Vai Bībele jau
gatava?
Pauls
Bankovskis, Diena 12/03/05 Pirms desmit gadiem sākās darbs pie jauna
Bībeles tulkojuma latviešu valodā.
Pirms kāda laika,
vēlēdamies ielūkoties Bībelē un atrast kādu atmiņā tikai aptuveni saglabājušos
frāzi, pamanīju, ka šī vēlme ir cieši saistīta ne vien ar teksta saturu, bet arī
ar formu likās, ka meklētais teikums visupirms jāmeklē kādā no XIX gadsimta
nogalē iespiestajiem latviešu Bībeles izdevumiem, taču pilnīgi noteikti ne tajā
zaļajos dermatīna vākos iesietajā grāmatiņā ar zīdpapīra lappusēm, ko savas
ērtības labad esmu iedēvējis vienkārši par 60.gadu Bībeli.
Protams, 1896.gada
izdevumam ir zināmi trūkumi. Kaut vai tas, ka smagā grāmata drukāta vecajā
drukā. Tomēr tie ir nieki, salīdzinot ar tā laika izdevumos sastopamo valodas
telpiskumu un elpu ja vēlaties, ar Garu; ar visu to, kas man, lasot Svētos
Rakstus, allaž licies svarīgs. Paradoksālā kārtā šis 1896.gada izdevums un
1965.gada redakcijā iespiestā grāmata patiesībā tomēr ir teju vai viens un tas
pats tulkojums. Tā pati "Svētā grāmata", kuru laikā no 1685. līdz 1691.gadam
latviešu valodā tulkojis Saksijā dzimušais Ernsts Gliks (16521705). Tā pati,
tomēr allaž mazliet cita, jo, kā sacīja manis sastaptie jaunā Bībeles tulkojuma
autori, gandrīz vienmēr un visās zemēs Svēto Rakstu tulkojums ik pēc 40 gadiem
tiek pārskatīts, rediģēts un kaut vai tikai nedaudz uzlabots.
Darbs pie jaunā
tulkojuma nu jau ilgst desmit gadu. 1999.gada sākumā grāmatā iznāca pirmais
jaunā Bībeles tulkojuma paraugs Evaņģēliji un Apustuļu darbi, gadu vēlāk
Vecās Derības poēzijas grāmatas. Vēl pēc gada tika pabeigta visas Vecās Derības
tulkojuma pirmā redakcija. 2001.gada nogalē atsevišķā grāmatā tika izdotas
Jaunās Derības vēstules un Atklāsmes grāmata. Šogad iznāca Vecās Derības
deiterokanoniskās jeb apokrifu (protestantu lietots vārds attiecībā uz šīm
grāmatām) grāmatas (pirmo reizi latviešu valodā tiek tulkotas ne tikai Romas
katoļu, bet arī pareizticīgo lietotās deiterokanoniskās grāmatas).
Arī tulkojot
aizritējušie desmit gadi atbilst kanonam parasti jauni Bībeles tulkojumi
topot aptuveni desmit gadu (lai gan esot izņēmumi, piemēram, zviedru tulkojums,
kas prasījis 25 gadus).
Nolēmu noskaidrot,
cik tālu tulkotāji tikuši. Un kad varētu būt gatavs. Jaunais latviešu Bībeles
tulkojums.
Mūsu saruna notika
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, un tajā piedalījās vairums jaunā
Bībeles tulkojuma Jaunās Derības komisijas dalībnieku. Latviešu valodas
konsultante valodniece Maija Baltiņa, antīko valodu konsultante un tulkotāja
valodniece Ināra Ķemere, mācītājs un tulkošanas darba koordinators Juris
Cālītis, Latvijas Bībeles biedrības (LBB) ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns,
septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps un nozīmētais
pārstāvis Bībeles tulkojuma izvērtēšanai Viesturs Reķis, Evaņģēliskās Jēzus
draudzes garīgais vadītājs un šīs draudzes nozīmētais pārstāvis Bībeles
tulkojuma izvērtēšanai Elmārs Zvaigzne, Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes
mācītājs, Latvijas Baptistu draudžu savienības nozīmētais pārstāvis Bībeles
tulkojuma izvērtēšanai Edgars Mažis un LBB valdes priekšsēdētājs Ojārs
Incenbergs. Vēlāk piebiedrojās arī viens no Vecās Derības tulkotājiem,
Teoloģijas fakultātes mācībspēks Dainis Zeps, cauri telpai izskrēja arī
tulkotājs, D.Zepa kolēģis Teoloģijas fakultātē Ilmārs Zvirgzds.
Pauls Bankovskis. Vai
1965.gada latviešu Bībeles izdevums, kas vēl vienmēr ir arī mūsdienu Bībeles
izdevumu pamatā, ir tikai Glika tulkojuma pārstrādāts variants?
Maija
Baltiņa. Tas ir sāpīgs jautājums mūsu kultūras vēsturē. Jo ir tas, ko veikuši
cittautieši. Un ir tas, ko izdarījuši latvieši. Un uz Bībeles tulkojumu var
palūkoties arī šādi. Ir tie tulkojumi, kurus veikuši vācu mācītāji, tie
tulkojumi, kurus sāka latviešu mācītāji kopā ar valodniekiem, un tad mūsdienu
tulkojums, kurā iesaistīti ne vien mācītāji, bet visdažādāko jomu speciālisti.
Juris Cālītis. Līdzšinējie
tulkotāji neviens neuzņēmās kaut ko jaunu un radikāli atšķirīgu no Glika. Tomēr
1965.gada izdevuma iekļautā, jau pirms Otrā pasaules kara izdotā Jaunā Derība
bija mēģinājums turēties pie oriģināliem, tulkot no oriģināliem. Tomēr
tulkotājos darbojās līdzšinējais teksts, un rezultāts ir visai tuvu tam, kas
bija pirms tam. Jaunā Derība 1965.gada izdevumā bija šajā jaunajā tulkojumā,
šis tas no jauna bija tulkots arī Vecajā Derībā. Taču īpaši mainījās un tika
labota. Tur strādāja valodnieks Ernests Blese. Daudz tika uzlabots, taču
vienlaikus radās arī dažādi kuriozi. Vietām tas vairs nebija tulkojums, bet jau
paskaidrojums, tekstam tika pievienoti dažādi paskaidrojoši izteicieni.
PB. Piemēram?
MB. Tāda klasiska
vieta ir Vecās Derības tekstā. Notikums pie akas. Senebreju valodā frāze ir
ļoti lakoniska: "Viņš gāja un smēla." Kad šis teksts nonāk līdz tā
sauktā Londonas izdevuma jeb 1965.gada izdevuma variantam, kuru caurskatīja
profesors Blese, tad šī frāze skanēja tā: "Viņš aizgāja līdz akai, lai
pasmeltu un dzertu." Tur nav nekā nosodāma. Tāda ir latviešu literārās
valodas attīstības gaita.
PB. Daudzi vārdi
un frāzes no Glika tulkojuma ir palikušas ļaužu apziņā un bieži tiek lietotas
ikdienas runā, tās ir kļuvušas par neatņemamu valodas sastāvdaļu, bieži vien
vairs pat neapjaušot to izcelsmi. Nu kaut vai "piedauzības akmens".
Vai cilvēki, lasot jauno tulkojumu, nepiedzīvos vilšanos?
JC. Ir
Ziemassvētku laiks. Un ir teksts, kuru visi labi zina, mēdz citēt no galvas.
Taču jau tulkotājs Kārlis Kundziņš zināja teikt, ka visi tulkotāji saprot, kā
būtu jātulko, lai būtu tuvu oriģinālam, taču šis teksts jau ir kļuvis par zelta
pantu un tāpēc neviens vienkārši neriskē šo tulkojumu precizēt (pieceļas,
atšķir evaņģēliju un lasa): "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes,
un
?"
Ojārs Incenbergs. "
cilvēkiem
labs prāts."
JC. Bet tagad ir:
"
miers virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam labs prāts." Respektīvi
pie kā Dievam ir labs prāts.
MB. Protams, ne
viss pārvēršas līdz nepazīšanai un tiek mainīts. Piemēram, par bauslības
galdiņiem. Vecās Derības tekstā nevajadzētu būt bauslības galdiņiem, tur būtu
jābūt akmens plāksnēm, jo tajā laikā vēl nebija šāda frazeoloģiskā tēla. Bet
Jaunās Derības tekstā, manuprāt, tas varētu palikt. Atkāpties mēs varam no
tradīcijas vien tad, ja mums ir ļoti ilga tradīcija. Reiz Juris Rubenis ļoti
labi pateica tikai tur, kur ir strikta tradīcija, ir iespējams tradīcijas
atjauninājums. Tāpēc Jaunajā Derībā bauslības galdiņi var palikt. Bet Vecās
Derības tulkojumā, kas tagad tapis no pirmavotiem un ir ļoti precīzs, ir un
vajadzētu palikt akmens plāksnēm. Mums tagad ir ļoti daudz iespēju katram
izvēlēties savu tulkojuma variantu. Gunta Dišlera sakārtojumā ir iznācis
neliels jauks krājumiņš ar Ziemassvētkiem veltītiem tekstiem no Vecās un Jaunās
Derības. Un tur es redzu gan senākas formas, no kurām mēs šeit komisijā esam
jau atteikušies, gan jaunākas. Cilvēkiem ir iespēja izmantot to tekstu, kas ir
sirdij tuvāks.
PB. Vai tas
neizraisīs jukas? Kaut vai citējot?
Edgars Mažis. Kad
es savā draudzē sludinu, es lietoju jaunā tulkojuma tekstu, un mēs to rādām uz
sienas. Bet cilvēkiem, kuriem līdzi ir Bībele, līdzi ir 1965.gada redakcijas
Bībele. Un, protams, ir atšķirības. Cilvēki ir nākuši man klāt pēc
dievkalpojuma un teikuši bet manā Bībelē nav tā, kā jūs teicāt. Tomēr man
šķiet, ka šīs dažādās iespējas mūs tikai bagātina. Zinot, piemēram, ka angļu
valodā ir kādi septiņpadsmit tulkojumi un ir tādas draudzes, kas strikti nosaka
mēs lietojam vienu vai otru tulkojumu, Latvija šai ziņā līdz šim bijusi
tādā bārenītes lomā, jo bijis tikai viens tulkojums. Un ir cilvēki, kuriem vēl
arvien patīk vecā druka un Gliks, kas ir izdots pirms kara
PB. Tādi, kā es.
MB. Jūs
izvēlaties to izdevumu tāpēc, ka tādējādi nokļūstat citā pasaulē. Bībeles
valodas, tēlu pasaulē.
PB. Jā, tieši par
valodas pasauli gribēju vaicāt. Ne pārāk sen satiku kādu franču rakstnieku, kas
apgalvoja, ka Šekspīru mūslaiku franču valodā tulkot nav nekādas jēgas. Vai
vispār ir tāda latviešu valoda, kurā Bībeli varētu tulkot?
MB. Ko gan mēs
uzlūkojam par mūsdienu valodu? Ļoti uzskatāmi un saprotami visiem šķiet tas, ka
mūsdienu valoda ir tā, kura pastāv desmit divdesmit gadu. Tagad, kad mēs esam.
Man arī tas ir saprotams. Taču ir vēl otrs uzskats, pavisam citādāks mūsdienu
valoda sākas ar pirmo Bībeles tulkojumu. Man tas šķiet lielisks uzskats,
lieliska mūsdienu valodas definīcija.
PB. Par
rediģēšanu un labošanu. Pie jaunā tulkojuma strādā pulka ļaužu. Vai un kā ir
iespējams par kaut ko vienoties? Glikam droši vien bija vieglāk?
MB. Tas, ka Gliks
tulkojis viens pats, ir metafora. Un saglabāsim to. Bībeles tulkošana vienmēr
ir kolektīvs darbs ar kādu centrālo personību. Tādu kā Gliks. Šeit, komisijā,
Londonas izdevumu mēs saucam par Bleses tulkojumu.
PB. Kāds vārds
būs jaunajam tulkojumam?
MB. To mēs jums
šobrīd vēl neteiksim (smejas). Pie šī tulkojuma strādā tik daudz spilgtu
personību. Es esmu tikai konsultante, taču redzu, kā oriģinālais, īpašais,
atšķirīgais tiek upurēts kopīgā radošā darba labā. Es redzēju, kā tas notiek ar
Ilmāra Zvirgzda un ar Ulda Bērziņa padarīto darbu. Teologiem varbūt tas ir
ierastāk, bet dzejniekiem, ienākot šajā kolektīvā, tas varbūt bija grūtāk.
PB. Tomēr kā
iespējama vienošanās? Vai maz ir iespējams pateikt tagad tas ir gatavs?
MB. Bieži vien,
kad ir grūti vienoties, darba grupa vēršas pie mums valodniecēm un
izlīdzinājumu rod latviešu valodā.
Ināra Ķemere. Jāuzmanās,
ka mēs neaizejam par tālu savā latviešu valodas izjūtā, noskaņās un
temperamentā. Mēs esam atteikušies no tā, ka burtiski katrs teikums sākas ar
"un", un tas, manuprāt, ir labi. Grieķu valodā tas ir ļoti saprotams,
un tur tas skan dabiski. Tas ir stāstījums, kas nebeidzas, kas vienmēr
turpinās. Un lasītājs vienmēr ir uzmanīgs. Latviešu valodā mēs to nevaram atļauties,
mums nav tādas sintakses tradīcijas, tad tas būtu kroplīgi. Tad vēl tādas
frāzes kā "viņš cēlās un gāja", "viņš gāja un devās". To
nozīme ir tāda, lai stāstīto ieraudzītu vizuāli. Mēs to esam saīsinājuši, taču
grieķu tekstā tas ir ļoti dabīgi, jo es visu laiku redzu. Nepazaudēju no acu
priekšas to, kas tur notiek. Iespējams, kaut ko no tā vajag atstāt. Un par to
ir mūsu strīdi un diskusijas.
JC. Vēl viena
piebilde par to "un". Kāpēc tas tur ir? Tāpēc, ka vēl nav vēstures un
stāstījuma koncepcijas. Ir tikai šie notikumi: un notika tas, un notika tas, un
notika tas
Stāstījuma koncepcija tapa tieši kristietības un Bībeles iespaidā.
Stāsts sākas ar sākumu un beidzas ar beigām. Bībele mūsu valodu nu jau ir tā
pārveidojusi, ka mēs zinām, kā stāstīt stāstu. Mēs visi, kas strādājam pie
tulkošanas, saprotam, ka modernās valodas ir tapušas abstraktas. Ja mēs varētu
tulkot burtiski, piemēram, Marka evaņģēliju, mēs redzētu, kāda fizikalitāte ir
katrā teikumā. Visi teikumi veidoti uzskatāmi. Mēs savās modernajās valodās
esam izveidojuši tādus vispārinājumus un abstrakcijas.
Jānonāk
pie daudziem kompromisiem. Valodas kompromisiem. Interpretācijas kompromisiem.
Konfesionāliem kompromisiem. Dažām konfesijām Bībelē atsevišķas vietas un to
tulkojums ir ļoti būtisks gan teoloģiskajā uzstādījumā, gan veicot liturģiju.
Parasti mēs apspriežam tikmēr, kamēr jūtam, ka ir sasniegta vienotība. Varbūt
ne vienmēr visi ir pilnīgi apmierināti gribētos vēl kādu niansi mazliet
citādu, vai vēl tuvāk oriģinālam. Bet mēs jau nezinām, kā oriģināls skanēja.
Mēs esam tik tālu no vides, pasaules, valodas, no dzīves pieredzes un
redzējuma, kas veidojuši šo tekstu. Varbūt tas ir par stipru teikts, bet
tulkošana ir gandrīz vai šāviens tumsā. Taču šie teksti tik ļoti nebalstās uz
pietuvināšanos oriģinālam. Patiesībā tas ir dzīvs teksts, kas dzīvo līdz pat
šodienai. Mēs varam gribēt atgriezties pie oriģināla, cik nu vien tuvu
iespējams, taču mūs nes visa ekseģētiskā tradīcija, baznīcas tradīcija.
PB. Kad jaunais
Bībeles tulkojums būs pabeigts?
Valdis Tēraudkalns. Esam
plānojuši nākamgad izdot Jauno Derību. Visa Bībele kopumā varētu būt 2008.gadā.
Kas
vieno daudzos Bībeles tulkotājus?
Juris Cālītis,
TeoloĢijas fakultātes dekāns, mācĪtājs un tulkoŠanas darba koordinators
Bībeles
tulkošanā ir divas izteiktas tradīcijas. Viena ir tā, kas dzima līdz ar
apgaismības laikmetu, proti mēs atgriežamies pie avota, pie oriģināla, pie
kaut kāda vēsturiska pieturas punkta. Otra ir dogmatiskā tradīcija, un to
vislabāk var redzēt, atšķirot Bībeli un aplūkojot, kā teksts izskatās grafiski.
Tieši dogmatiskā tradīcija katru pantu izcēla atsevišķi, jo tas tika uztverts
kā viens dogmatisks teikums. Ja aplūkojam jauno tulkojumu, redzams, ka teksts
nav dogmatisks uzstādījums, bet pirmām kārtām stāstījums.
Ināra Ķemere,
valodniece, tulkotāja
Tā
ir ceļa meklēšana starp divām iespējamībām. Viena ir vēlēšanās nonākt ļoti tuvu
oriģināla tekstam, jo varbūt tur ir kaut kas tik svarīgs, ko nevajadzētu
pazaudēt. Un dažreiz, manuprāt, jo īpaši iepriekšējos tulkojumos, te ir bijuši
pārspīlējumi gandrīz vai burts burtā, vārds vārdā. Otra puse ir mūsu latviešu
valoda. Ir ļoti svarīgi atrast vidusceļu starp pamatteksta nozīmi un to, lai
pārtulkotais latviešu valodā labi skanētu. Ļoti gribas, lai šis tulkojums
aizietu līdz katram. Lai katrs varētu teikt jā, tā ir mana Bībele.
Edgars Mažis,
mācĪtājs (RĪgas Āgenskalna baptistu draudze), tulkojuma konsultants
Manuprāt,
šis ir labs piemērs, kā dažādas kristīgās konfesijas var rast kopīgu valodu.
Mēs necīnāmies. Nav runa par to, ka luterāņiem ir sava Bībele, bet mums cita.
Šis tulkojums tuvina mūs vienu otram. Mēs zinām, ka tulkojumu lasīs visās
konfesijās. Tā ir tāda varbūt vēl īsti neapjausta kopības sajūta.
Ilmārs Zvirgzds,
tulkotājs, LU Teoloģijas fakultātes lektors:
Pēctulkojuma
piezīmes
Visticamāk,
ka šis ir viens no īpatnākajiem Bībeles tulkojumiem Latvijā, otra tāda vairs
nebūs. Minēšu piecus iemeslus, kādēļ tas ir tā.
Pirmkārt,
neraugoties uz ilgu tulkošanas tradīciju, tas tapis it kā tukšā vietā, neanalizējot
iepriekšējo tulku pieredzi un metodiku, vien retumis atsaucoties uz Glika
tulkojumu.
Otrkārt,
tulkošanas grupa, vairāk vai mazāk pati to apzinoties, diezgan veiksmīgi
izvairījusies no reliģiska teksta radīšanas, neņemot vērā iespējamā
"vidējā lasītāja" intereses, tā vietā dodot vārdu senajiem
dzejniekiem, praviešiem un vēstures rakstītājiem. Vismaz attiecībā uz ebreju
Bībeles tekstu (ko kristieši sauc par Veco Derību) šis princips ievērots lielā
mērā, ļaujot vaļu dažādu žanru, valodas stilu, prozas un dzejas tekstu brīvai
plūsmai latviešu valodā. Ja līdz šim Bībele parastam lasītājam bija
viengabalains teksts, tad tagad katrs pats spēs pārliecināties, ka tā ir vesela
bibliotēka.
Treškārt,
tulkošanas darbs noritējis, ebreju Bībeles un Jaunās Derības tulkiem strādājot
nošķirti; katra grupa pieturējusies pie savas metodoloģijas un darba
principiem. Vienkāršoti runājot, ebreju Bībeles tulkošanas grupa tiecās pēc
teksta literāro iezīmju kopuma precīzākās atveides, savukārt Jaunās Derības
tulki tiecās pēc precīzas teoloģisko terminu atveides. Šāds dalījums varētu
liecināt par to, ka latviešu teoloģiskajā tradīcijā Jaunajai Derībai vairāk ir
utilitāra kulta nozīme, kamēr ebreju Bībelei ir kultūrteksta funkcija.
Ceturtkārt,
tulkojuma vājā iezīme varētu būt redakcijas darbs, jo patiesībā nav nemaz tik
daudz kvalificētu cilvēku, kas to varētu veikt, un būtu skumji, ja tas tiktu
"ietaupīts" finansiālu iemeslu dēļ vai arī lai pasteidzinātu
tulkojuma izdošanu.
Piektkārt,
Bībeles tulkojums ir indikators postmoderni sašķeltajai reliģiskajai situācijai
mūsdienu pasaulē, un arī jaunais latviešu Bībeles tulkojums ir nevis vienas
lielas kopienas svētie raksti, bet literāru gardēžu, austrumu un ebreju dzejas
mīļotāju, seniskuma cienītāju, visu pasugu svēto tekstu lasītāju un teoloģiski
precīzu formulējumu atbalstītāju teksts.
Bībeles
fragmenti trīs tulkojumos
Mt. 5:3
- E.Glika tulkojums:
"Swehtigi irr
tee/ kas Garā Nabbagi/ jo ta Debbeso Walstiba peederr winneem."
- Bībeles 1965.gada
izdevuma revidētais teksts (1997.gads):
"Svētīgi garā
nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība."
- Jaunais tulkojums
(1999.gadā izdotie Evaņģēliji un apustuļu darbi):
"Svētlaimīgi ir
garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība."
- Jaunais tulkojums
(2005.gadā izdotais pārstrādātais Mateja evaņģēlijs):
"Laimīgi garā
nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība."
Mt. 11:28
- E.Glika tulkojums:
"Nahzeet schurp
pee manim wissi/ kas juhs behdigi un gruhtsirdigi essat/ es gribbu juhs
atweeglinaht."
- Bībeles 1965.gada
izdevuma revidētais teksts (1997.gads):
"Nāciet šurp
pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt."
- Jaunais tulkojums
(2005.gadā izdotais Mateja evaņģēlijs):
"Nāciet pie
manis visi, kas esat nopūlējušies zem smagas nastas, un es jūs
atvieglināšanu."
Lk. 2:14
- E.Glika tulkojums:
"Gohds irr
Deewam Augstibā/ un Meers wirs Semmes/un Zilwekeem labs prahts."
- Bībeles 1965.gada
izdevuma revidētais teksts (1997.gads):
"Gods Dievam
augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts."
- Jaunais tulkojums
(1999.gadā izdotie Evaņģēliji un apustuļu darbi):
"Gods Dievam
augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam labs prāts.
***
Jaunā Bībeles
tulkojuma tapšanā piedalījušies
- Vecās Derības
tulkotāji Laila Čakare, Uldis Bērziņš, Ilmārs Zvirgzds, Enoks Neilands
- Jaunās Derības
tulkotāji Dainis Zeps, Aleksandrs Bite
- Deiterokanonisko
grāmatu tulkotāji Dainis Zeps, Aleksandrs Bite, Jānis Priede, Ināra Ķemere,
Māra Poļakova, Ilze Rūmniece
- Valodu konsultanti
Maija Baltiņa, Ināra Ķemere
Vanags: kapitulam
nebija tiesību atstāt Cālīti amatāDELFI
12/07/05 Latvijas
Evanģeliski luteriskās Baznīcas (LELB) Kapitulam nebija tiesību atstāt amatā
mācītāju Juri Cālīti, jo viņš pārkāpis baznīcas sinodes rezolūciju, nevis ir
sodīts par uzskatiem, tā laikraksta Neatkarīgā Rīta avīze publicētajā rakstā
skaidro LELB arhibīskaps Jānis Vanags.
LELB neviens
mācītājs nav sodīts par uzskatiem, bet tikai par konkrētiem pārkāpumiem.
Cālītis atkārtoti un publiski pārkāpa sinodes rezolūciju Par homoseksuālisma
piekopšanu un propagandu, kas ir baznīcas kopīgs lēmums par nostāju šajā
jautājumā, skaidro Vanags.
Rezolūcija nosaka
sankciju neviens, kas homoseksuālas attiecības apliecina par pieņemamu
dzīvesveidu, nevar ieņemt amatus LELB. LELB kapitulam nebija ne tiesību, ne
iespēju lemt citādi, Cālīša atlaišanu pamatu LELB arhibīskaps.
Cildināt viņa
rīcību kā iestāšanos par toleranci un atvērtību ir tas pats, kas, teiksim,
slavēt kontrabandistu, kurš cīnās par tirgus atvērtību, pārkāpjot muitas
likumus, uzskata Vanags, pieminot arī Cālīša iesaistīšanos Mūna Apvienošanas
baznīcas rituālos.
Populārā versija,
ka Cālītis atlaists tādēļ, ka viņš esot par, bet Vanags pret toleranci, lai
paliek tiem, kam patīk vienkāršas fabulas. Manuprāt, te notiek apzināta
jēdzienu sajaukšana. Toleranci vārdnīcās definē kā cilvēku gatavību atzīt un
paciest uzskatu vai uzvedības eksistenci, kam viņi nepiekrīt. Praidu rīkotāji
gan runā par toleranci, bet īstenībā prasa piekrišanu un apstiprinājumu. Arī
baznīca ir par iecietību. Pretēji mediju un praida aktīvistu fabulām, baznīca
neizraida homoseksuāli orientētos un neaicina ar viņiem izrēķināties, rakstīja
Vanags.
Taču no sabiedrības
tagad pieprasa ne tikai iecietīgi izturēties pret citādajiem, bet atzīt
homoseksuālus sakarus par godājamu parādību un iedibināt viena dzimuma pāru
laulības.
Un nevajag cilvēkus
biedēt ar LELB konservatīvismu. Daudz biedējošāka ir situācija, kad sabiedrībā
nav kopīgu, vispārpieņemtu vērtību. Mūsu ciniskajā laikā katrs tīnis var
justies progresīvs un izcili attīstīts, vienkārši apsmejot un noārdot to, kas
līdz šim bijis labs, tikumisks un svēts. Tādos apstākļos veselīgs
konservatīvisms nav netikums, bet vajadzīga alternatīva, skaidro Vanags.
Jau ziņots, ka LELB
no mācītāja amata atbrīvoja Cālīti, bet mācītājam Varim Bogdanovam izteica
brīdinājumu saistībā ar Rīgā notikušo seksuālo minoritāšu gājienu un pēc
gājiena noturēto dievkalpojumu.
Kādēļ atlaida Juri
Cālīti?
Jānis
Vanags D. D. , LELB arhibīskaps,
NRA 12/07/05 Cilvēki un plašsaziņas līdzekļi
turpina diskutēt, kādēļ Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) atlaida
no amata tik patīkamu un populāru mācītāju kā Juri Cālīti. Par to vairākkārt
rakstīja arī Diena un Neatkarīgā. Mēģināšu paskaidrot mūsu lēmuma iemeslus.
Īsta objektivitāte neliedzas uzklausīt arī otru pusi. Diemžēl Diena šo atbildi
nepārveidotu publicēt atteicās.
LELB neviens
mācītājs nav sodīts par uzskatiem, bet tikai par konkrētiem pārkāpumiem. Juris
Cālītis atkārtoti un publiski pārkāpa sinodes rezolūciju Par homoseksuālisma
piekopšanu un propagandu, kas ir baznīcas kopīgs lēmums par nostāju šajā
jautājumā. Rezolūcija nosaka sankciju neviens, kas homoseksuālas attiecības
apliecina par pieņemamu dzīvesveidu, nevar ieņemt amatus LELB. Pat
neapspriežot, cik šī rezolūcija ir saturiski pareiza, tā ir demokrātiski
pieņemts baznīcas likums, un J. Cālītis ir likumpārkāpējs. LELB kapitulam
nebija ne tiesību, ne iespēju lemt citādi. Cildināt viņa rīcību kā iestāšanos
par toleranci un atvērtību ir tas pats, kas, teiksim, slavēt kontrabandistu,
kurš cīnās par tirgus atvērtību, pārkāpjot muitas likumus. Vērtējot Jura Cālīša
atlaišanu, turklāt jāpatur prātā, ka tā varēja būt apzināti izraisīta. Zinot
viņa lielo pieredzi baznīcas lietās, nav ticams, ka viņš neparedzēja savas
rīcības sekas. Pirms dažiem gadiem J. Cālīša vadībā no LELB izstājās Sv.
Pestītāja draudze, tagad to pašu dara viņa vadītā Reformātu draudze. Nevis
vienkārši aiziet, bet piespiest sevi atlaist varēja būt J. Cālīša izejas
stratēģija. Ar to viņš ir ieguvis lielisku publicitātes kapitālu savam jaunajam
pasākumam draudzei, ko ganīt kurp un kā vēlas.
Vēl nenovēršamāku
savu atlaišanu J. Cālītis padarīja ar iesaistīšanos Mūna Apvienošanas baznīcas
rituālos, kas tālu pārsniedza akadēmiskas intereses ietvarus. Viņš publiski
aizlūdza, lai Dievs svētītu Mūna nākšanu mūsu starpā un par viņa darba
sekmēšanos Latvijā. Viņš piedalījās svētā vīna ceremonijā, kas mūniešu kustībā
nozīmē savienošanos ar Mūnu, un saņēma Mūna miera vēstnieka sertifikātu.
Kristietības centrālā patiesība, ar kuru baznīca stāv un bez kuras tā krīt, ir
Jēzus Kristus darbs cilvēku labā. Cilvēka daba ir tik neatbilstoša Dieva
svētuma mērauklām, ka neviens nespēj izglābties pats saviem spēkiem. Cilvēkam
vajadzīgs glābējs. Kristīgā baznīca tic un māca, ka šis glābējs ir Jēzus
Kristus, kurš atdeva dzīvību pie krusta, izpērkot visu cilvēku grēkus. Jēzus
upuris bija pilnīgs un pietiekams, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet
dabūtu mūžīgo dzīvību. Turpretī korejiešu sludinātājs Mūns māca, ka Kristus jeb
mesijas uzdevums esot bijis apprecēties un radīt bērnus, aizsākot Dievam jaunu
dzimtu. Jēzus savu misiju esot izgāzis, jo ļāvis sevi piesist krustā. Tādēļ
Dievs esot sūtījis citu Kristu viņu, Mūnu, kurš esot nodibinājis ideālo
ģimeni jeb Dieva jauno dzimtu. Viņš esot ne vien kļuvis par kritušās cilvēces
glābēju, bet pat atbrīvojis pašu Dievu un kronējis viņu uz valdīšanu. Mācītājs
V. Pavasaris pamatoti norāda, ka no luteriskās tradīcijas viedokļa cilvēkā,
kurš sevi ieceļ Jēzus vietā, darbojas antikrista gars. Tādēļ daudzu vērtējumā Juris
Cālītis televīzijas ekrānā, tēlaini runājot, saskandināja ar antikristu,
novēlēja tam labas sekmes Latvijā un saņēma viņa vēstnieka sertifikātu. Pat
nereliģiskam cilvēkam nebūs grūti saprast, kādēļ baznīcai tas nešķiet
savienojami ar mācītāja amatu. Uz tādu atvērtību LELB tiešām nav gatava.
Populārā versija, ka
Cālītis atlaists tādēļ, ka viņš esot par, bet Vanags pret toleranci, lai paliek
tiem, kam patīk vienkāršas fabulas. Manuprāt, te notiek apzināta jēdzienu
sajaukšana. Toleranci vārdnīcās definē kā cilvēku gatavību atzīt un paciest
uzskatu vai uzvedības eksistenci, kam viņi nepiekrīt. Praidu rīkotāji gan runā
par toleranci, bet īstenībā prasa piekrišanu un apstiprinājumu. Arī baznīca ir
par iecietību. Pretēji mediju un praida aktīvistu fabulām, baznīca neizraida
homoseksuāli orientētos un neaicina ar viņiem izrēķināties. Draudzēs pulcējas
ne jau eņģeļi, bet grēcinieki, kas ik dienas dzīvo no piedošanas. Starp viņiem
ir homoseksuāli cilvēki, kas tāpat kā visi cīnās ar savām problēmām, lūdz un
saņem Dieva žēlastību. Neviens viņus negatavojas izraidīt. Taču no sabiedrības
tagad pieprasa ne tikai iecietīgi izturēties pret citādajiem, bet atzīt
homoseksuālus sakarus par godājamu parādību un iedibināt viena dzimuma pāru
laulības. Tas ir pavisam kas cits. Nepiekrist tādai vērtību pārdefinēšanai
nenozīmē būt neiecietīgam, bet tikai normālam, veselīgi domājošam cilvēkam.
Runājot par
iecietību, būs grūti pasaulē atrast ko netolerantāku par pašapzinīgu liberāli.
Nezin kādēļ viņi jūtas daudz pārāki un augstāk attīstīti par citiem cilvēkiem
un savu viedokli uzskata par vienīgo pieļaujamo. Tos, kas nepiekrīt, viņi
iecietīgi sauc par tumsoņiem un viduslaiku atraugām. Mediji mūs bombardē ar
atbaidošām represīvu morālistu un reliģisko fanātiķu karikatūrām un cildina amorālo
varoni, kas brīvības vārdā sarauj konservatīvo vērtību važas. Kādu toleranci
geju un lezbiešu praidi ir sasnieguši citās zemēs? Kardinālu Varelu Spānijā un
kardinālu Joosu Beļģijā tiesāja par to, ka viņi sprediķī vai intervijā
izteikuši savas baznīcas uzskatus par homoseksuālismu. Zviedrijā mācītāju Oki
Grēnu par to pat ieslodzīja cietumā. Pret anglikāņu bīskapu P. Fosteru
ierosināja izmeklēšanu un viņš saņēma brīdinājumu no varas iestādēm par to, ka
bija pieļāvis domu, ka daži cilvēki spēj pārvarēt savas homoseksuālās noslieces
un pārorientēties. Vankūverā pie arhibīskapa Eksnera rezidences homoseksuāļu
aktīvistu grupas uzdarbojās līdzīgi 20. un 30. gadu nacistu huligāniem. Arī
Latvijā populāru žurnālistu tonis neatstāj šaubas, ka dažs ar prieku redzētu
kardinālu Pujatu vai mani roku dzelžos Stūra mājas pagrabā. Tāda, lūk,
tolerance, uz kuru virzāmies. Latvijā cilvēki varbūt vēl neapzinās briesmas
viņu vārda un izteiksmes brīvībai, bet dažās zemēs Orvela domu noziegums jau
kļūst par realitāti. Vēsture liecina, ka demokrātija bez vērtībām viegli
pārvēršas atklātā vai viegli piesegtā totalitārismā.
Ilzes Grīnumas
raksts Klusu! (Diena, 24.11.) šķita kā briesmu stāsts, kādus bērni cits citam
stāsta, lai uzbudinātos ar safantazētām šausmām. Raksts ir kārtējā, šai autorei
raksturīgā baznīcas karikatūra. Sodi un represijas LELB nav ne bieža, ne
ierasta parādība, un apustuliskās ticības ietvaros tajā ir pietiekama brīvība
gan uzskatu dažādībai, gan diskusijai. Taču LELB, protams, nav arī vieta, kur
katrs var sludināt jebko. Ne diktatūras, bet vienprātības dēļ, kāda mūsu starpā
ir galvenajos ticības jautājumos. Ne tādēļ, ka visi mācītāji klausa arhibīskapa
komandai, bet tādēļ, ka mūsu sirdsapziņa ir Dieva vārda gūstā, bet rīkoties
pret sirdsapziņu nav ne gudri, ne droši. Un nevajag cilvēkus biedēt ar LELB
konservatīvismu. Daudz biedējošāka ir situācija, kad sabiedrībā nav kopīgu,
vispārpieņemtu vērtību. Mūsu ciniskajā laikā katrs tīnis var justies progresīvs
un izcili attīstīts, vienkārši apsmejot un noārdot to, kas līdz šim bijis labs,
tikumisks un svēts. Tādos apstākļos veselīgs konservatīvisms nav netikums, bet
vajadzīga alternatīva. Rakstnieks un publicists Maikls O"Braiens pret
modernā laika psihozi iesaka izturēties kā pret slimību mīlēt cilvēku, bet ne
viņa vīrusu. Aizstāvēt personu, bet ne viņa bacili, jo tas nogalina viņu un
apdraud citus. Saprāta robežās palīdzēt rast dziedināšanu, ja cilvēks to vēlas,
bet neļaut viņa vīrusam inficēt sevi, savu ģimeni, savu prātu, savu bērnu
izglītību vai savu valdību. Un paturēt tiesības pateikt slimniekam, ka viņš ir
briesmās. Baznīcas nostāja, ko kritizē par tumsonību, ir tikai vēlēšanās
plaukstošās nāves civilizācijas vidū saglabāt telpu domai un etosam, kas
balstās uz Dieva atklāsmes un veselā saprāta. Lai kaut vismaz baznīcā varētu
atrast vietu, kur jēdzieni ģimene un laulība, labs un ļauns, svēts un nesvēts,
tikums un grēks nav zaudējuši saturu. Kur sieviete mīl vīrieti, kur vīrietis
precas ar sievieti un kur arī palikt neprecētam var būt godājams un svētīts
aicinājums, kā Jēzus bija viens. Lai vēl kaut kur bērni godā vecākus un vecāki
ir laba priekšzīme bērniem. Lai vismaz baznīcā cilvēki neveido dievus
atbilstoši šai dienai, bet ļauj Dievam veidot viņu dzīvi. Te baznīca stāv un
citādi nevar. Lai Dievs tai palīdz.
Augsts baznīcas
amatvīrs intervijā izsaka atbalstu homoseksuāļu izolēšanai
Ilze
Grīnuma, Diena 12/08/05 Atklātai neiecietībai un homoseksuāli
orientētu cilvēku izolēšanai no sabiedrības piekrišanu intervijā ekstrēmistiski
noskaņotajai avīzei DDD izteicis Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas
(LELB) augsta amatpersona arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers. Viņš
apstiprinoši atbildējis uz lielu daļu intervētājas naidpilnajiem jautājumiem un
apgalvojumiem, piemēram, ka jāizdod šo "nešķīstību" apkarojošs
likums, jānosaka sodi. Uz norādi, ka homoseksuāļi, kuri paši nevēlas ārstēties,
būtu jāievieto īpašās slimnīcās, P.Brūvers saka: "Jā, jūs ļoti pareizi uz
to norādījāt. Tas būtu jāpārdomā." Dienai mācītājs skaidroja, ka tā ir
viņa teiktā interpretācija, taču šī intervijā nav vienīgā vieta, kurā, kā saka
Liepājas mācītājs Mārtiņš Urdze, jau parādās "ceļš uz aparteīdu".
DDD pieder
ekstrēmistiski noskaņotās Latvijas Nacionālās frontes līderim Aivaram Gardam.
Avīze jau ilgāku laiku ir drošības policijas redzeslokā, bet pret šīs
intervijas veidotāju Līgu Muzikanti ierosināta krimināllieta par nacionālā
naida kurināšanu.
P.Brūvers Dienai
sacīja, ka par DDD ekstrēmistisko garu neko līdz šim neesot zinājis, jo no
trimdas uz dzīvi Latvijā pārcēlies salīdzinoši nesen: "Līdz šim esmu
centies katram, kas man jautā, arī atbildēt, nešķirojot politiski, vai viņi
labēji vai kreisi, vai ekstrēmi, vai kādi." Arī interviju viņš vēl neesot
lasījis, bet pēc saņemtās asās kritikas no draugiem ārzemēs bijis pārsteigts
kas no sarunas, kurā viņš centies neļauties intervētājas asajam tonim, beigās
tomēr iznācis. Par jau pieminēto homoseksuāļu ievietošanu slimnīcās, P.Brūvers
teica: "Tās visas ir interpretācijas, acīmredzot. Šiem cilvēkiem kaut kā
ir izdevies iegrozīt tos vārdus." Lūgt kaut ko precizēt vai atsaukt
P.Brūvers tomēr nedomā.
LELB Liepājas Krusta
baznīcas mācītājs M.Urdze uzskata, ka intervijā paustais ir vērsts uz naidu un
neiecietību: "Amatpersona tā rīkoties un izrunāties nevar." Mācītājs
domā, ka baznīca šādi parāda savu liekulīgo nostāju: "No vienas puses, tā
saka, ka homoseksuāļi ir grēcinieki, lai nāk un nožēlo savu grēku, bet no
otras, izteic viņiem draudus." LELB mācītāja Lielbritānijā Jāna
JērumaGrīnberga atzina lai arī negrib aizstāvēt kādas pozīcijas un P.Brūvers
esot viņas sens paziņa, tomēr teiktais ir "nedaudz šokējošs".
J.Jēruma Grīnberga norādīja, ka viņai ir atšķirīga izpratne jautājumā par
homoseksuālismu, kā tas ir arī vairumam citu ārzemēs kalpojošo mācītāju:
"Intervija atspoguļo ļoti specifisku nostāju pret homoseksuāļiem, kas,
manuprāt, nav ne teoloģiski, ne Bībeliski pamatojams."
Kā zināms, par
piedalīšanos geju un lesbiešu dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā no mācītāja amata
nesen tika atstādināts mācītājs Juris Cālītis, jau agrāk par publiski atzītu
homoseksualitāti LELB izraidīja mācītāju Māri Santu.
Citādā ziņā...
Darbojas lauku labā
Līga
Nestere, NRA 12/05/05 Jauniete tic saviem spēkiem un pagastā
rīkos pasākumus Ziemassvētkos.
Agija Rancāne ir 17
gadus veca pusaudze. Viņa dzīvo Liepas pagastā, 13 kilometru no Cēsīm. Lai
padarītu interesantāku pagasta ļaužu ikdienu, Agija izveidojusi jauniešu domi.
Agijas vecāki Elita
un Andris strādā pagastā, bet viņa kopā ar 14 gadus veco māsu Madaru katru
dienu brauc mācīties uz Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāziju. Agija plāno
turpināt studēt medicīnu. "Es nespēju iedomāties, ka man cits kas varētu
vēl patikt," secina jauniete. Papildus stundām Agija apgūst spāņu valodu.
Jaunietei mācības
beidzas ap pulksten 16, tad viņa brauc mājās mācīties. Pulksten 20 viņa ir
atpakaļ Cēsīs, lai divas stundas dejotu karsējmeiteņu grupā. "Mēs
piedalāmies sporta spēlēs. Tas nozīmē, ka mums arī brīvdienas ir
aizņemtas." Agija vēl atrod laiku, lai vismaz vienreiz nedēļā Liepas
pagasta tiktos jauniešu domē, kurā viņa ir vadītāja. "Pašlaik mēs esam,
var teikt, neoficiālā grupiņa, bet jau nākamgad plānojam iegūt nevalstiskās
organizācijas statusu." Ideja par domes izveidi meitenei radās spontāni.
"Vienu vakaru sapratu, ka pagastā ir vajadzīga šāda organizācija. Ar domubiedrenēm
izvietojām pagastā ziņojumu, ka tiek meklēti aktīvi, jautri jaunieši, lai
kopīgi varētu īstenot idejas. Domē, kas radās septembra sākumā, darbojas 20
cilvēku, arī mana māsa. Jaunieši Liepas un ne tikai manā pagastā saka, ka
viņiem nav ko darīt, nekas nenotiek, viss iet uz grunti, ātrāk jātaisās prom no
tiem laukiem un jābrauc uz Rīgu. Tāpēc es uzņēmos iniciatīvu, lai kaut kas manā
pagastā notiktu," vaicāta, kāpēc nolēma domi izveidot, atteic Agija.
Kaut arī dome
izveidota pirms diviem mēnešiem, tā paspējusi noorganizēt pasākumus. "17.
septembrī bija rudens sakopšanas talka. Tīrījām pagasta centru. Pēc tam bija
izklaidējošs pasākums nakts trasīte, proti, mūs vadāja pa meža takām un
stāstīja stāstu. Vajadzēja izpildīt arī dažādus uzdevumus. Talkā un nakts
sarīkojumā piedalījās 50 cilvēku, tāpēc uzskatu, ka atsaucība bija liela. 23.
oktobrī Liepas kultūras namā bija filmu vakars, tajā pat vietas visiem
nepietika."
Esot cilvēki, kas
gaida, ka jauniešu dome izjuks. Jaunākā paaudze ir atsaucīgā nekā vecākā.
"Bet mēs rīkojam pasākumus dažādu vecumu cilvēkiem. Plānots šogad
noorganizēt sniega svētkus un Ziemassvētku balli. Jau notikušos pasākumus
finansēja pagasta veikali," stāsta Agija un novēl katram saskatīt savā
dzimtajā pilsētā ko interesantu. "Nav taisnība, ka Rīgā ir īstā dzīve un
laukos nekas nenotiek. Vajag censties ieraudzīt to labāko savā pagastā,
mazpilsētā, ciemā!"
Kurš mīlēs Latviju
Jānis
Freimanis, TP, NRA 12/07/05 Trešās emigrācijas vilni
sabiedrība beidzot ir pamanījusi. Neviens ieinteresētais par to vairs acis
kautrīgi neslēpj un dīks vērotājs nebrīnās. Pirmie spītīgi piecērt kāju un
deklarē, ka arī viņi drīz pametīs šo valsti. Otrie tik strīdas, vai aizbraukušo
jau ir simt tūkstošu vai vēl nav.
Diemžēl dzīvē katrs
prieks ir saistīts ar rūpēm tas ir dabas līdzsvara likums. Rezultātā par
peļņu ārzemēs priecājas paši braucēji, bet rūpes nacionālā mērogā būs visiem
pārējiem. Trešā latviešu emigrācija jau tagad dod to, ka Latvijā darba vietu
piedāvājums daudzviet ir lielāks nekā to pieprasījums, turklāt pat tādās
profesijās, kuras neprasa divu augstskolu izglītību. Spēka pilni pusmūža
cilvēki labāk ubago nekā strādā pieticīgi atalgoto amatu laikam ar žēlastības
dāvanām savāc vairāk. Pirmās rūpes Latvijā fiktīvi trūkst darba roku, un
deformējas darba tirgus valstī.
Otrais. Uzņēmumos un
iestādēs brīvās darba vietas jau kaut kā būs jāaizpilda, jo dzīvē tukša vieta
nekur nepaliek. Ja Latvija īsā laikā zaudē milzumu darba spējīgu cilvēku, tad
šiem ļaudīm radīsies tikpat daudz aizvietotāju no Lietuvas vai citām
kaimiņvalstīm, kuri arī alkst labāku dzīvi, tikai ne nu gluži rītdien uz
brokastu laiku. Sākam nopietni runāt par darbaspēka vēlamo pieplūdumu no
Ukrainas vai Baltkrievijas. Lasām, ka autobusi jau tagad katru dienu darbā uz
Auci ved strādniekus no Lietuvas pārrobežas. Rezultāts Latvija otrreiz kļūs
par migrantu republiku. Uz ES valstīm jau brauc tikai enerģiskie, gudrie un
veselie. Tieši viņi kārtīgu naudu savā makā nevar gaidīt piecus vai desmit
gadus, kad algu līmenis jaunajās ES dalībvalstīs būs pietuvojies Eiropas
rietumvalstu līmenim. Tātad, trešā valstiskā rūpe: Latviju pamet tieši tās
pilsoņu sociāli vērtīgākā daļa, tās potenciālais vidusslānis, un valsts tikmēr
marginalizējas.
Ceturtais. Savos
peļņas ceļos Latviju pamet iedzīvotāju reproduktīvi aktīvā daļa, ne jau
seniori, un mūsu valsts strauji kļūst vecāka un atražoties nespējīgāka. Šādas
vispārnacionālas problēmas, kuras ar joni ir uzkritušas Latvijai, varētu vēl
uzskaitīt ilgi. Pēdējā lieta, par kuru ir vērts runāt, ir tā, ka ar laiku
Latviju neizbēgami apdzīvos daudz svešu tautu pārstāvju, un par to ir jārunā
tieši tāpēc, ka mūsu superliberālā varas elite par šo latviešu trešās
emigrācijas aspektu runāt izvairās, cik vien spēka.
Būtu pusbēda, ja
visi iebraucēji viesstrādnieki, turpmākie jaunie latvijieši, būtu eiropeīdi
kam sadzīves vērtības, minimums ētikas un mentalitāte ir līdzīgi mūsējiem. Bet
darbaspēks jau te ienāks arī no bijušās Padomju Savienības musulmaņu valstīm
vai eksotiskākām zemēm. Tad problēma būs svešas, visdrīzāk islāma mentalitātes
ieplūšana Latvijā. Radīsies arī tas pats imigrantu jauniešu sadzīves
radikālisms, kas Francijā un Beļģijā. Arvien vairāk būs tādu svešinieku, kuri
nealks šai valstij arī kaut ko dot par gūto patvērumu un algu. Viņi, tāpat kā
Ziemeļāfrikas imigranti Francijā, tikai prasīs un prasīs dod, dod, DOD. Un kā
tad nedosi, ko tad teiks cilvēktiesību apoloģēti un mūsu minoritāšu
mīlētāji....
Un tagad nonākam pie
galvenā kāpēc viņi visi brauc. Par to šodien pārmest nevar nevienam, jo katra
iemesli ir, viņaprāt, pamatoti un fatāli. Tomēr, attiecībā uz vienu daļu
aizbraucošo viesstrādnieku man prātā zogas riskantas domas.
Vispirms jāatceras
prātula, ko nemitīgi klabina mūsu pašu latviešu prātvēderi tie, kuri mīlot šo
zemi, bet nemīlot šo valsti. Protams, viņi jau mīlētu arī šo valsti, bet tikai
tad, ja tā viņus lolotu, uzturētu un pat muti pēc ēšanas noslaucītu. Dāvināt
šiem mīlētājiem makšķeri arī ir netaktiski viņi no valsts sagaida zivi,
turklāt lielu un bez asakām. Lūk, viņi gan nekad nebūs tie, kuri ņems pierē
nemoderno un muļķīgo Dž. F. Kenedija teicienu pirms prasi kaut ko no valsts,
paskaties, ko dod tai pats.
Tā vietā Latvijā pēc
okupācijas gadiem un Atmodas vētrām ir ņēmis virsroku romiešu teiciens kur
labi, tur tēvzeme, kas ir dvīņu māsa minētajam pirmajam sauklim es mīlu šo
zemi, bet nemīlu šo valsti. Salieciet abus šos riebīgos sakāmos kopā, un daudzu
cilvēku aizbraukšanas formula būs gatava! Cilvēku taču virza domāšana, ne
drēbes, kas mugurā, un Latvija kļūst no latviešiem tukša tieši aizbraucēju
apzinātas prāta darbības rezultātā. Un tad iznāk, ka tagad tie mūsu valsts
nemīlētāji un ubi bene ibi patria saucēji var triumfēt; tieši viņu domāšana un
morāle ir nesusi savus Latvijas valstij graujošos augļus!
Ir ļaudis, kas
tagadējo latviešu emigrācijas postu uztver pavirši, kā kaut ko pārejošu. Mammas
un tēvi mēdz teikt nu mūsu atvase sapelnīs naudu un tad atgriezīsies Latvijā
to tērēt. Citi, labāk situētie kungi, cer, ka viņu vienīgā atvase izstudēs
prestižā britu koledžā un tad nu spēs pelnīt baltu naudu Rīgā. Tomēr vai šim
optimismam sagaidīt drīz mūsu Īrijas un Lielbritānijas braucējus mājās ir
pamats?Atbildu: pārskatāmā nākotnē tās ir ilūzijas! Esam jau ielāgojuši, ka kur
labi, tur patiešām tēvzeme! Ja cilvēkam kaut kur veicas, kādēļ lai viņš turpat
necenstos pēc kā labāka?
Liekas, ka mūsu
trešā viļņa emigrantiem tas, ko viņi atstāj šeit, ir jau dziļi vienaldzīgs. Es
nezinu, cik mums Latvijā tagad ir pamestu pusaudžu, atstātu sievu, tukšu lauku
māju un aizmirstu vecu vecāku. Es nezinu pat, cik bērnu namos ir vairāk
negribētu mazu bērnu. Es tikai šeit pazīstu ne vienu vien ģimeni, kas provinces
pilsētā savulaik strādāja vaiga sviedros, ceļot sev un saviem bērniem mājas.
Zinu ģimenes, kas nesenākā pagātnē Rīgā sev un saviem bērniem gādāja ērtākus
dzīvokļus. Tagad šo man zināmo cilvēku bērni sen jau ir ārzemēs, mājās nebrauc,
un viņu kādreiz gādīgie vecāki savos nevajadzīgajos apartamentos lēnam noveco,
līdz viens otru apraks.
Vai šī zeme, kuru
viens otrs it kā mīlot kaut nemīlot savu valsti , drīz maz būs jāsauc par
Latviju, ja latvieši tajā nedzimst un tie, kas vēl ir, aizbrauc? Vai tai vispār
ir jābūt vairs Latvijai, ja patiešām daudziem arī turpmāk būs kur labi, tur
tēvzeme? Kas tas vispār būs par veidojumu, ko tie mūsu šīs zemes mīlētāji mīlēs
no sātīga attāluma?
Valdības oficiālo
viedokli joprojām nemana, jo tāda nav. Es prasu: kad šo draudošo bezdibeni
aptvers arī politiskās partijas Latvijā un kā cīnīsies tieši par tādu algu
politiku valstī, kas emigrācijas vilni kaut nedaudz apturētu? Jo mūsdienu
latvietim vārdu plūdi, tautisku prievīšu patriotisms un Brāļu kapu heroika
vairs nepalīdz. Vilciens taču stūrē uz rietumiem, un viņam vajag Eiropas
pilsoņa dzīvi, ne tikai nostalģisku parunāšanu par senču varoņiem vai savu
kaktiņu un stūrīti zemes. Viņam ir tēvzeme tur, kur labi.
Laiks
ir ļoti nepastāvīgs... Te
sniedziņš uzsnieg, te pēkšņi atkal
nokūst. Arī temperatūra ir svārstīga
vienu dienu ir -2oC, bet nākamajā
jau
+2oC. Tāpēc vienu dienu varam slidināties,
un nākamajā jau staigāt pa peļķēm... Bet
pilsētā ar katru dienu arvien vairāk ienāk
svētku noskaņa no mežiem Rīgā ie-
vestas un jau krāšņi pušķotas
gan lielas, gan mazas
eglītes...
Anda Jansone, 2005. g. 6. decembrī