K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

 

Nr. 424:  2005. g. 10. - 15. decembris

 

 

Eiropā un citur pasaulē…

 

CIP cietumi Eiropā tomēr ir bijuši

Māris Krūmiņš,  NRA  12/14/05    Iespējams, vairākas ES dalībvalstis gaida nopietnas sankcijas.

ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei izvirzītās apsūdzības, ka tā nelegāli Eiropā pārvadājusi par terorismu aizdomās turētas personas un pakļāvusi tās aizturēšanai bez pietiekama juridiska pamata, ir ticamas, paziņojis Eiropas Padomes izmeklētājs, tādējādi faktiski apstiprinot ziņas par CIP kontrolēto slepeno cietumu tīklu Eiropā.

"Līdz šim savāktās liecības pastiprina apgalvojumu ticamību attiecībā uz ieslodzīto transportēšanu un īslaicīgu izvietošanu Eiropas valstīs, apejot visas tiesiskās procedūras," EP cilvēktiesību komitejas sēdē pavēstīja Šveices senators Diks Mārtijs, kas iecelts par ziņotāju šajā jautājumā.

Viņa rakstiskais ziņojums, kas iesniegts attiecīgajai EP komisijai, ir ieturēts diplomātiskā tonī, tomēr tas liecina, ka slepeno cietumu tīkls vairākās Eiropas valstīs (pirmām kārtām Polijā un Rumānijā) tomēr pastāvējis – par spīti tam, ka šo valstu valdības to noliegušas, bet ASV joprojām par šo jautājumu konkrētus komentārus atsakās sniegt.

D. Mārtijs pieprasījis, lai visas EP dalībvalstis "nekavējoties pilnībā atklāj visu patiesību par lidojumiem uz viņu teritoriju un tās pārlidošanu, ko pēdējos gados veikušas lidmašīnas, kas ārpus jebkādas tiesiskās procedūras transportējušas arestētus un aizturētus cilvēkus", vēsta LETA, atsaucoties uz AFP. AP piebilst, ka īpaši izmeklētāju interesējot satelītuzņēmumi no Šimani lidostas Polijas ziemeļaustrumos un Mihaila Kogalničeanu gaisa kara spēku bāzes Rumānijas austrumos – organizācija Human Rights Watch iepriekš informējusi, ka tieši šajās vietās atradušies divi no slepenajiem CIP cietumiem.

"Zināmās valstīs uzsāktais tiesiskais process, šķiet, apliecinās, ka, ignorējot jebkādas tiesiskās palīdzības procedūras, tikušas nolaupītas atsevišķas personas un izvestas uz citām valstīm," pamatojoties uz savas izmeklēšanas sniegtajiem datiem, piebilda Šveices senators.

Jāatgādina, ka ES vadība iepriekš pavēstījusi – ja atklāsies, ka kādā savienības dalībvalstī patiešām bijuši šādi cietumi, kuru izvietošana ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām, dalībvalsti gaidot bargas sankcijas.

 

Lielbritānijas piedāvājums paredz palielināt finansējumu daļai jauno ES valstu

LETA--AFP  12/14/05    Lielbritānija trešdien nāca klajā ar jaunu piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam, palielinot sākotnējo piedāvājumu par 2,3 miljardiem eiro (1,62 miljardiem latu) līdz 849,3 miljardiem eiro (596,89 miljardiem latu) jeb 1,03% no nacionālā kopienākuma.

Lielbritānija jauno iedāvājumu izteikusi, lai mēģinātu savas ES prezidentūras noslēgumā panākt vienošanos par bloka 2007.-2013.gada budžetu.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs paziņoja, ka jaunais budžeta projekts paredz palielināt strukturālo un kohēzijas fondu atbalstu daļai no jaunajām dalībvalstīm - Latvijai, Igaunijai, Čehijai, Polijai un Ungārija. Papildus finansējums tiks nodrošināts arī atomelektrostaciju slēgšanai un demontāžai Lietuvā un Slovākijā.

Strovs sacīja, ka budžets ļaus jaunajām ES dalībvalstīm būvēt to ekonomikas un sabiedrības.

Tajā pašā laikā Strovs norādīja, ka nebūs nekādas "būtiskas izmaiņas" Londonas budžeta kompensācijā, ja nenotiks "būtiskas reformas" ES lauksaimniecības subsīdiju shēmā.

"Visi tēriņi, ieskaitot lauksaimniecības, tiks pārskatīti nākamajā budžeta periodā," viņš norādīja.

Jaunais piedāvājums arī paredz lielāku finansējumu Somijas, Īrijas, Portugāles, Zviedrijas un Austrijas lauku attīstībai.

Budžetā paredzēts laika posmā no 2006. līdz 2013.gadam par 75% palielināt ieguldījumus zinātnē un attīstībā.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) šodien žurnālistiem paziņoja, ka jaunais Lielbritānijas piedāvājums ir pilnīgi neapmierinošs. Kalvītis informēja, ka jaunajā piedāvājumā ir izveidots atsevišķs paragrāfs jaunajām dalībvalstīm, kas paredz esošo finansējumu palielināt par 80 miljoniem eiro (56 miljoniem latu).

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) norādīja, ka par spīti tam, ka šis jau ir otrais piedāvājums, tajā nav principiālas attieksmes maiņas pret Latviju. Pēc Kalvīša vārdiem, gaidāmās sarunas par finanšu prespektīvu 2007.-2013.gadam būs smagas.

"Mēs paturam tiesības neakceptēt šo piedāvājumu," teica Kalvītis.

Pabriks piebilda, ka Latvijas priekšlikumi saistībā ar ES budžetu nebija nereāli un no Lielbritānijas tika gaidīta lielāka pretimnākšana.

"Tas variants, ko piedāvā Lielbritānija, ir nepareizs un negodīgs," sacīja ārlietu ministrs.

Jaunie Lielbritānijas priekšlikumi publiskoti ceturtdien un piektdien paredzētās ES galotņu sanāksmes priekšvakarā, un to mērķis ir rast izeju no strupceļa, kādā nonākušas sarunas par bloka budžetu laika periodam no 2007. līdz 2013.gadam.

Vairākums ES dalībvalstu noraidījušas Londonas 5.decembrī izteiktos priekšlikumus attiecībā uz ES ilgtermiņa budžetu, kas salīdzinājumā ar Luksemburgas vasarā sagatavoto projektu paredzēja par 14 miljardiem eiro (9,8 miljardiem latu) jeb 8,5% samazināt jauno ES dalībvalstu atbalstam atvēlētos līdzekļus, kamēr Lielbritānijas saņemtā kompensācija no ES budžeta tuvākajos gados turpinātu pieaugt.

Iepriekš Lielbritānija piedāvāja tās saņemto kompensāciju, kas šogad sasniedza 5,6 miljardus eiro (3,9 miljardus latu), nākamo septiņu gadu laikā samazināt kopumā par astoņiem miljardiem eiro (5,6 miljardiem latu). Tādējādi, pēc Londonas domām, briti uzņemtos atbilstošu daļu no nastas, ko vecajām ES dalībvalstīm uzlikusi bloka paplašināšanās uz austrumiem.

Tomēr Eiropas Komisijas eksperti uzskata, ka atbilstoša kopējā Lielbritānijas daļa Austrumeiropas valstu atbalstam, kas izslēgtu lauksamniecības subsīdijām atvēlētos līdzekļus, veidotu 18 miljardus eiro (12,7 miljardus latu), kamēr Francija šo summu novērtē 14 miljardu eiro (9,8 miljardu latu) apjomā.

Jau jūnijā sarunas par budžetu laika periodam no 2007. līdz 2013.gadam izgāzās. Par galveno šķērsli kļuva Lielbritānijas nevēlēšanās atteikties no tās izdarīto ES budžeta iemaksu ikgadējas kompensēšanas un Francijas pretestība lauksaimniecības subsidēšanas sistēmas reformai.

Lielbritānija ir ES prezidējošā valsts līdz gada beigām un ja ceturtdien un piektdien notiekošajā ES sammitā netiks panākta vienošanās, tad šis jautājums būs jārisina Austrijai, kas janvārī pārņems ES prezidentūru.

Analītiķi prognozē, ka ES sanāksme Briselē ir gaidāma vētraina un varētu ievilkties arī nedēļas nogalē.

 

Īrijas arodbiedrības panāk vienošanos strīdā ar "Irish Ferries" 

LETA--REUTERS  12/14/05    Īrijas lielākās arodbiedrības SIPTU pārstāvji paziņojuši, ka ir atrisināts strīds ar Īrijas prāmju kompāniju "Irish Ferries", kas savu darbību uz laiku apturēja pirms trīs nedēļām un atlika vienošanos ar īru darbaspēku par algām.

Kā ziņots, Īrijā izcēlies skandāls saistībā ar kompānijas plāniem samazināt izmaksas, aizstājot visu tai piederošo kuģu personālu ar lētāku darbaspēku no Austrumeiropas, kuru rekrutē Latvijas uzņēmums "Dobsona kuģniecības aģentūra".

Strīds attiecas uz "Irish Ferries" plānu atlaist 543 arodbiedrībā ietilpstošus īru strādniekus, kas apkalpo kompānijas galvenos maršrutus starp Lielbritāniju un Īriju, un viņu vietā pieņemt darbā viesstrādniekus par daudz lētāku darba samaksu.

Jaunajiem darbiniekiem maksāšot zemāku algu nekā minimālais atalgojums Īrijā. Arī līgumos paredzētie darba apstākļi un garantijas būs mazākas nekā pašreizējām kuģu apkalpēm, apgalvoja arodbiedrības.

Pēc vairāk nedēļu ilgušām sarunām ar "Irish Ferries" vadību, SIPTU pārstāvji trešdien paziņoja, ka ir panākta vienošanās, kas aizsargās kompānijas darbinieku tiesības un nodrošinās uzņēmuma dzīvotspēju nākotnē.

"SIPTU tagad aicina [Īrijas] valdību īstenot un uzlabot pašreizējo nodarbinātības likumdošanu, lai nodrošinātos, ka līdzīgas situācijas kā gadījums ar "Irish Ferries" vairs neatkārtojas nākotnē," paziņoja SIPTU viceprezidents Brendans Heiss.

Viņš piebilda, ka trešdien notiks arodbiedrības sanāksme, pēc kuras, visticamāk, "Irish Ferries" prāmji atsāks kursēt.

Kopš 27.novembra nekursē neviens no kompānijas prāmjiem. Darbības pārtraukšana kompānijai jau ir izmaksājusi 5,5 miljonus eiro (3,87 miljonus latu) negūtu ieņēmumu veidā.

Konflikts par ārvalstu darbaspēka izmantošanu ir izraisījis plašas atskaņas. Piektdien 80 000-150 000 cilvēku visā Īrijā piedalījās arodbiedrību organizētajā nacionālajā protesta dienā, ziņoja Īrijas mediji.

 

Francija ieraudzījusi Latviju

Inese Lūsiņa,  Diena  12/14/05    Festivāls Pārsteidzošā Latvija franču preses vērtējumos.

Festivāls Pārsteidzošā Latvija, kas notika no 30.oktobra līdz 5.decembrim Parīzē, Strasbūrā, Bordo, Lionā un citās Francijas pilsētās, jau guvis atspoguļojumu un izvērtējumu vismaz 107 publikācijās Francijas preses izdevumos, to skaitā arī vairākos izvērstos rakstos galvenajos dienas laikrakstos Le Monde un La Tribune, profesionālajos žurnālos. Par festivālu Francijā vēstījuši arī seši sižeti ARTE un citos televīzijas kanālos, 15 radio raidījumi, bet interneta mājaslapa franču valodā kopš augusta līdz 10.decembrim aplūkota 21 773 reižu. "Sākumā izvirzījām uzdevumu kaut nedaudz paplašināt franču acu zīlītes, kas ir raksturīgi pirmā pārsteiguma brīdī. Izdevās vairāk, nekā cerēts, jo acis nu plaši ieplestas — lielā Francija ir ieraudzījusi mazo Latviju," priecājas festivāla norišu galvenā producente Leonarda Ķestere.

Līdz šim apkopotā statistika vēsta, ka visvairāk publikāciju (20) bijis par festivālu kopumā. 14 raksti veltīti Latvijas mūsdienu mākslai, kam varam pieskaitīt vēl sešus materiālus par plakātu izstādi, Mākslas akadēmijas studentu darbu izstādi un ekspozīciju Avangards Latvijā. Trīspadsmit reižu rakstīts par runājošajiem akmeņiem. Trešajā vietā atsevišķo nozaru salīdzinājumā pēc Latvijas koncertdirekcijā apkopotās statistikas ir kino un Opera, kurai izdevies īpašu ažiotāžu izraisīt ar baleta Korsārs viesizrādēm Lionas La Maison de la Dance. Rezonansi presē izsaukusi Latvijas prezidentes vizīte (5), Gidona Krēmera un Kremerata Baltica, folkloras kopas Iļģi un Valda Muktupāvela, vokālā ansambļa Putni uzstāšanās (5 publikācijas, Francijā jau agrāk gana populārais vijolnieks G.Krēmers plaši intervēts Le Figaro par savu jaunāko — J.S.Baha sonāšu un partitu ierakstu), Alvja Hermaņa JRT izrādes Garā dzīve, turklāt tuvākajos mēnešos vēl tikai gaidāmi izvērtējoši, analītiski materiāli profesionālajos mākslas žurnālos.

Spriežot pēc atsaucības, kādu izraisīja septiņas Korsāra viesizrādes pārpildītajā Lionas Dejas namā, atliek vienīgi nožēlot, ka tās nenotika Parīzē, no kurienes, starp citu, noskatīties latviešu sniegumu ieradusies gan Parīzes operas baleta direktore Brigita Lefēvra, gan Benuā balvas pārstāvis Eiropā. Pieredzējušajam kritiķim Renē Sirvēnam, Le Figaro kultūras nodaļas vadītājam, kurš par baletu raksta jau 47 gadus, latviešu Korsārs iepaticies jau Rīgā, tādēļ viņš šo Aivara Leimaņa vadībā tapušo iestudējumu žurnālā Le Danser izcēlis piecu lappušu (!) garā, krāšņi ilustrētā rakstā rubrikā Notikums, piebilstot, ka "laikā, kad šķiet, ka vienīgi modernajam baletam var būt piekrišana, Dejas nama direktors Gijs Darmē uzņēmies risku ekskluzīvi prezentēt Francijā vienu no reti izpildītajām repertuāra pērlēm". Pēc tam jau recenzijā Le Figaro R.Sirvēns izrādi vērtē kā "īstenu baudījumu". Viņaprāt, "viens no lielākajiem baletmeistara un Rīgas operas baleta mākslinieciskā vadītāja A.Leimaņa nopelniem ir tas, ka viņš šo romantisko melodrāmu padarījis ļoti saistošu, piešķirot darbībai humora dzirksti un iestudējot spožas dejas, kuras virknējas dinamiskā ritmā." Kritiķis īpaši slavējis košos, krāšņos tērpus un solistu Jūlijas Gurvičas, Elzas Leimanes, Sergeja Neikšina un Mariana Butkēviča sniegumu, bet par Rīgā visatzītāko baleta premjeru Alekseju Avečkinu raksta, ka, "neraugoties uz lieliskajiem ports de bras, viņam tomēr nepiemīt gaidītā juteklība".

Arī La Croix kritiķe Sofija Lesora nekautrējas slavēt Latvijas baletmāksliniekus kā "vienotu trupu, kas izstaro svaigumu", izrādē apliecinot "augstu māksliniecisko līmeni". Viņa īpaši atzīmējusi "neparasti skaisto dejotāju Ketiju Bušu, kura ar lunkanu graciozitāti izpildīja Gulnaras lomu". Francijas viesizrāžu labā slava, starp citu, aizskanējusi līdz Ķīnai, no kurienes saņemts uzaicinājums vest Korsāru uz festivālu 2007.gadā. Kādā laikrakstā lasītājiem pat dots padoms negarlaikoties, vērojot vēsos Sanktpērterburgas Marijas teātra dejotājus viesizrādēs Parīzes Šatlē teātrī, un tā vietā doties ar TGV ātrvilcienu uz LNO baletu Lionā. Un, lai gan Le Figaro kritiķei Fransuāzai Deletrā gribējies piekasīties pompozajam orķestra skanējumam un parodijai, kurai dažubrīd tuvojoties izrādes austrumnieciskais raibums, nācies vien atzīt ka "Rīgas balets šajā mākslas darbā neapšaubāmi jūtas ļoti pārliecinoši ar savu dzīvo personāžu tēlojumu un aši pārvēršot jokā dažas neizdevušās grūtās dejas kustības".

Bordo un Orleānā notika arī P.Čaikovska operas Pīķa dāma viesizrādes, tāpēc pirmās atsauksmes pagaidām atrodamas reģionālajā presē. Izstāstot lasītājiem, ka pirmizrādes Rīgā uzņemtas vēsi, bet pēc tam iestudējums slavēts Eiropas prestižākajos specializētajos izdevumos, Žirondas Sud Ouest pievērš uzmanību arī intensīvajai izrāžu un koncerta secībai, kas liecina, "ka LNO koris, solisti un mūziķi nav no tiem, kas sevi taupa".

Vokālajam ansamblim Putni, postfolkloras kopai Iļģi un koklējošajam etnomuzikologam Valdim Muktupāvelam minikoncertos Bordo teātra bārā, kā arī Latvijas Radio korim Bordo Lielajā teātrī izdevies frančos radīt pārliecību, ka "šai Baltijas valstij (kopā ar Lietuvu un Igauniju) starp Baltijas jūru un Krieviju piemīt ārkārtēja muzikālā kultūra. Šeit cilvēki dzied tāpat kā viņi elpo (…), tā ir balsu tauta, kas izaudzinājusi daudzus starptautiski atzītus koristus un solistus."

Spriežot pēc preses atsauksmēm, franču ekspertiem patikušas Latvijas animācijas filmas, kuras, "pateicoties dzīvajai montāžai un leļļu kustību plūdumam, krasi atšķiras no pretēja stila filmām, kas veidotas Volta Disneja un Tima Bērtona garā. Pārsteidzošs latvietis!" — vērtē L"humanite.

Francija nolēmusi mums atbildēt ar festivālu Francijas pavasaris, kas Latvijā gaidāms 2007.gadā.

 

Krievijai EPPA neizdodas panākt pēcmonitoringa atjaunošanu Latvijai 

LETA  12/15/05    Krievijai Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības (Monitoringa) komitejā Parīzē šodien nav izdevies panākt pēcmonitoringa atjaunošanu Latvijai, aģentūru LETA informēja Latvijas delegācijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).

Viņš skaidroja, ka komiteja apstiprinājusi jau novembra beigās pieņemto lēmumu slēgt pēcmonitoringu ar Latviju, taču komitejas priekšsēdētājs Georgijs Frunda ziņojumā norādījis, ka Latvijā ir jāpievērš lielāka uzmanība mazākumtautību izglītības reformai, kas, pēc atsevišķu komitejas locekļu vārdiem, prasa pārāk daudzus priekšmetus mazākumtautību pārstāvjiem apgūt latviešu valodā.

Frunda arī atkārtoti paudis viedokli, ka nepilsoņiem pēc 60 gadu vecuma vajadzētu dot atlaides pilsonības saņemšanai, turklāt Latvijai vajadzētu pārskatīt lēmumu mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju ratificēt ar divām atrunām.

Krievijas pārstāvji komitejas sēdē mēģinājuši panākt, lai darba kārtībā tiktu iekļauts jautājums par pēcmonitoringa atsākšanu. Pēc Latvijas delegācijas pārstāvja Jura Dobeļa (TB/LNNK) vārdiem, kad Krievija sapratusi, ka tas neizdosies, tā nolēmusi visu vērību veltīt tam, lai lēmumu par pēcmonitoringu pieņemtu EPPA birojs.

"Panākums ir tas, ka komiteja vairs šo jautājumu neskatīs," sacīja Dobelis, norādot, ka nākamgad Krievija būs Eiropas padomes prezidējošā valsts un tad "noteikti mums visu kraus virsū".

Jau ziņots, ka Latvijai bija noteikts pēcmonitoringa uzraudzības laiks jeb pēcpārraudzības dialogs. Iestājoties Eiropas padomē, katrai valstij jāiziet divas procedūras, kuras sauc par monitoringa režīmu un pēcmonitoringa režīma dialogu. Pirmo no tām Latvija pabeidza 2001.gadā.

Pēcmonitoringa atcelšana nozīmē, ka Latvija ir izpildījusi galvenos nosacījumus minoritāšu tiesību jomā, tajā skaitā naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos, kā arī ratificējusi mazākumtautību konvenciju.

 

Latvija arī vienatnē gatava uzlikt veto

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  12/16/05    Latvija ES budžetā saņemtu daudz mazāk nekā Čehija un Ungārija, rēķinot uz vienu cilvēku.Par iespēju bloķēt budžetu paziņojusi arī Polija.

Latvija pēc Lielbritānijas piedāvājuma ES nākamajam budžetam finansiāli ir vienā no sliktākajām situācijām un, ja tas netiks uzlabots, gatava bloķēt pieņemšanu arī vienatnē, pirms izšķirošajām sarunām Briselē paziņoja Latvijas premjers Aigars Kalvītis (TP). Lai gan viņš iespēju bloķēt budžeta pieņemšanu pieļāva arī agrāk, Latvija nekad nav runājusi tik stingri. Taču galvenais jautājums — cik daudz tā ir taktiska retorika, cik reāla apņemšanās un kas notiks sarunu telpā ar citu valstu pozīcijām.

"Neviena no Baltijas valstīm nav ar mieru akceptēt britu piedāvājumu. Ir nepieciešams lielāks palielinājums kohēzijas fondos, jo, kas tika noņemts no Luksemburgas piedāvājuma, ir milzīgs salīdzinājumā ar mazajām dāvaniņām, ko pēdējā piedāvājumā Lielbritānija atlikusi atpakaļ," pēc Baltijas premjeru sanāksmes ar Ziemeļvalstu valdību vadītājiem, kas izteikuši atbalstu baltiešiem, teica premjers. "Mēs to darīsim, nav šaubu. Es esmu pilnīgi drošs — arī tad, ja būsim vieni," par veto sacīja premjers.

Latvijas dusmas izraisījis fakts, ka, izpētot britu piedāvājumu, atklājies — fondu naudai papildus piedāvātie gandrīz 82 miljoni realitātē nozīmē tikai piecus eiro uz cilvēku septiņu gadu periodā, kamēr, piemēram, bagātākajām Ungārijai un Čehijai dots vairāk, pēdējai ap 20 eiro. "Kā loģiski var pamatot to, ka nabagākajiem dod vismazāk?" jautāja viens no Latvijas delegācijas. Lai gan kopējais fondu piedāvājums — aptuveni 4,2 miljardiem eiro — ir ievērojams un vairāk, nekā Latvija saņem tagad, Luksemburgas piedāvājumā bija vismaz 300 miljonu vairāk.

Otra valsts, kas publiski paziņojusi par iespēju bloķēt budžetu, ir Polija. Tieši tā sagādājusi lielāko pārsteigumu, izveidojot aliansi ar Franciju pret britiem. "Lielbritānijas piedāvājums nevar būt par pamatu kompromisam. Nabadzīgajām valstīm ir jāizdara vēl lielāki, būtiski upuri, kamēr viena valsts — Lielbritānija — pozīciju ievērojami uzlabo," teikts abu valstu ārlietu ministru kopējā paziņojumā.

Pēkšņais pavērsiens izjauc britu stratēģiju, kas cerēja pielabināt Poliju un gūt atbalstu no Vācijas, kuras jaunā kanclere tiek uzskatīta par iespējamo starpnieku sarunās, un izolēt Franciju, kas prasa britiem vairāk piekāpties par mazāku ikgadējo kompensāciju no budžeta. Britu premjers Tonijs Blērs pirms sarunām atsevišķi tikās ar Francijas un Vācijas līderiem un pēdējā brīdī sarakstam pievienoja Poliju. "Tas būs ļoti smagi, un iznākums ir atkarīgs no līdzsvara," paziņoja T.Blērs. Austrijas un Slovākijas pārstāvji bija cerīgāki, sakot, ka kompromiss ir iespējams. Sarunas sākās ceturtdien ar vēlām vakariņām, taču īstā tirgošanās — un jauns piedāvājums — gaidāms tikai piektdien.

 

 

 

Polītikā…

 

Centīsies stingrāk ierobežot erotisku un pornogrāfisku materiālu apriti

LETA   12/12/05    Valdības komiteja šodien atbalstīja erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu aprites noteikumus, nosakot šādu materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus.

Noteikumu mērķis ir regulēt ar erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti saistīto darbību, pasargāt cilvēkus no nevēlamas saskarsmes ar pornogrāfiska rakstura materiāliem, kā arī nepieļaut bērnu iesaistīšanu pornogrāfiska rakstura materiālu apritē, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT).

Latvijā būs aizliegta tādu pornogrāfisku materiālu aprite, kuri satur bērnu pornogrāfiju, cilvēku seksuālās darbības ar dzīvniekiem, nekrofiliju vai pornogrāfisku vardarbību.

Erotiska rakstura materiālus nedrīkstēs izplatīt publiskās vietās, pārdot bērniem un izplatīt bez maksas. Šādus materiālus varēs izplatīt grāmatnīcās vai tirdzniecības vietās, kas ir speciāli paredzētas un stacionāri iekārtotas preses izdevumu vai filmu izplatīšanai. Stendos tiem jāatrodas ne zemāk kā 165 centimetru augstumā no grīdas.

Ja uz erotiska rakstura materiāla ārējās virsmas attēloti cilvēka dzimumorgāni, šie materiāli būs jāiepako necaurredzamā iepakojumā vai arī jāizvieto stendā tā, lai būtu redzams tikai materiāla nosaukums.

Pornogrāfiska rakstura materiālus būs atļauts izplatīt tikai intīmpreču veikalos, kuru skatlogā vai citā redzamā vietā jābūt brīdinājumam par pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanu.

Noteikumos kā pornogrāfiski definēti tādi materiāli, kas saistīti ar dzimumaktu vai tā imitāciju ar uzbudinātu dzimumorgānu demonstrēšanu, vardarbību, brutalitāti dzimumattiecībās, dzimumtieksmes apmierināšanu ar masturbāciju vai ķermeņa izdalījumiem, kā arī uzbudinātu dzimumorgānu demonstrēšanu.

Par bērnu pornogrāfiju uzskatāmi materiāli, kuros attēlota vai aprakstīta cilvēka darbība, kas saistīta ar bērna izmantošanu dzimumtieksmes apmierināšanai, šīs personas ģenitāliju vai kaunuma zonas detalizētu, atklāti naturālistisku demonstrēšanu.

Par bērnu pornogrāfiju noteikumos definēta bērnu attēlošana bez apģērba seksuāli izaicinošā pozā un attēlošana neķītra rakstura tērpā. Iepriekš minētais attiecas ne tikai uz bērniem, bet arī uz personām, kuras izskatās kā bērni.

Fiziskām personām atļauts Latvijas teritorijā individuālajām vajadzībām ievest ne vairāk kā trīs pornogrāfiskus materiālus.

Ja erotiski vai pornogrāfiski materiāli ir filma, tos ievest būs atļauts tikai Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra reģistrētam erotisku un pornogrāfisku filmu izplatītājam - importētu filmu distributoram. Erotiskas un pornogrāfiskas filmas būs atļauts ražot Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centrā reģistrētam filmu producētājam.

Juridiskai personai, kura nodarbojas vai gatavojas nodarboties ar erotisku un pornogrāfisku materiālu apriti, noteikts pienākums veikt ekspertīzi, lai noteiktu, vai materiāli nav pretrunā ar noteikumu prasībām.

Erotiskus vai pornogrāfiskus materiālus varēs izmantot citātu veidā zinātniskā, pētnieciskā, polemiskā, kritiskā un informatīvā nolūkā, fragmentu veidā zinātnisko izdevumu ilustrēšanai, audiovizuālos darbos, mācību vai ārstnieciskā nolūkā tādā apjomā, kas attaisno noteikto mērķi.

Šādus materiālus varēs izmantot augstākās izglītības iestādēs mācību apguves procesā, kā arī gadījumos, ja tie ir nepieciešami zinātniskiem pētījumiem, audzinošā vai ārstnieciskā nolūkā un nav izmantojami uzņēmējdarbībai.

Jaunie noteikumi reglamentē arī erotisku un pornogrāfisku materiālu apriti elektroniskā vidē, paredzot ierobežojumus, piemēram, izplatīt erotiskus un pornogrāfiskus materiālus, ja nav noteikts saņēmēju loks. Šāda satura sūtījumus nedrīkstēs sūtīt, ja nebūs paredzēts mehānisms, kas ļauj atteikties no sūtījumu saņemšanas.

Valdība arī noteica, ka noteikumu izpildi kontrolēs Iekšlietu ministrija, kam uzticēts vadīt arī ekspertīžu veikšanu.

Šodien dzejnieka talanta cienītāji pēdējā gaitā izvada Andri Vējānu (Donatu Kalnaču). Šis skumjais notikums apliecina to, ka latviešu kultūrā kļuvis par vēl vienu neuzrakstītu leģendu vairāk.

 

Visu Latvijai nodoms dibināt partiju sarežģī TB/LNNK situāciju

Ināra Egle,  Diena  12/15/05    Jauniešu apvienība Visu Latvijai trešdien paziņoja, ka 14.janvārī tā pārtaps par politisko partiju. "Tēvzemei un brīvībai/LNNK viena pati vairs nespēs radīt jaunu nacionālo pacēlumu, jo tā ir novecojusi un tai ir vajadzīgs jauns sabiedrotais," apvienības konferencē paziņoja tās līderis Raivis Dzintars, uzsverot gatavību startēt ar tēvzemiešiem kopā 9.Saeimas vēlēšanās. Konferencē piedalījās aptuveni 300 cilvēku, kas norādīja uz Visu Latvijai iespējām nodrošināt partijas dibināšanai nepieciešamo biedru skaitu.

TB/LNNK, kuras ierosinājumu palielināt partijas dibinātāju skaitu no 200 līdz 500 biedriem Saeima nesen noraidīja, decembra sākumā kongresā ir apstiprinājusi ierobežojumus iekļaut savā kandidātu sarakstā citu partiju biedrus. To atgādinot, TB/LNNK partijas priekšsēdis Jānis Straume Dienai trešdien sacīja: "Taču mūsu aicinājums nacionālajiem spēkiem vienoties paliek spēkā, un mēs esam noskaņoti labvēlīgai sadarbībai."

Jauniešu apvienības pasākumā piedalījās arī daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, no kuriem daļa bija atsaukusies radio reklāmās izteiktajam aicinājumam uz konferenci, kas notika emocionālā gaisotnē, runām mijoties ar kopīgi dziedātām atmodas laika dziesmām. Visi ziņojumi, ar kuriem uzstājās arī Aleksandrs Kiršteins un Visvaldis Lācis, iekļāva pamatojumu, kāpēc ir nepieciešama jaunu cilvēku veidota partija — tie galvenokārt bija ar nacionālo interešu aizstāvību saistīti jautājumi. "Līdz šim partijas jauno paaudzi ir izmantojušas tikai par formālu piedēkli, bet tikai jauni un nesasmērējušies cilvēki var pacelt latviešu tautu uz kājām," sacīja R.Dzintars.

 

ZZS maina viedokli par azartspēlēm

Ināra Egle,  Diena  12/15/05     Zaļo un Zemnieku savienības viedokļa maiņa par azartspēļu biznesa izplatības regulēšanu varētu nodrošināt, ka pašvaldībām tomēr tiek dotas tiesības noteikt savā teritorijā ierobežojumus azartspēļu izvietošanā. Kad Saeima kā steidzamu 17.novembrī pieņēma šo likumu un svītroja pašvaldību tiesības ietekmēt situāciju, tas notika tikai ar pāris deputātu balsu pārsvaru. Pirms ZZS par gatavību iesniegt šādu priekšlikumu jau ir paziņojis Jaunais laiks.

Ceturtdien Saeima lems par Latvijas Pirmās partijas sagatavoto un JL, kā arī ZZS deputātu atbalstīto azartspēļu un izložu likuma grozījumu nodošanu komisijām. TP, pēc kuras deputātu iniciatīvas pašvaldībām minētās tiesības tika liegtas, arī tagad vēl nav paudusi savu viedokli.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai atzina, ka iepriekš partijai esot bijusi pretrunīga informācija par situāciju Rīgā. Tagad ZZS priekšlikumu sagatavošot sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. LPP sagatavotais projekts neparedz pašvaldību iespējas regulēt šo biznesu, bet nosaka vienādus, stingrākus nosacījumus visā valstī, paredzot arī to, ka kazino varēs ierīkot tikai viesnīcās ar vairāk nekā 100 guļvietām.

 

Satversmē nosaka aizsardzību laulībai

LETA   12/15/05    Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes grozījumus, nosakot, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību savienību starp vīrieti un sievieti. Par šādām Satversmes izmaiņām nobalsoja 65 deputāti, pret bija seši, bet deviņi tautas kalpi balsojumā atturējās. Par likumprojektu balsoja Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas (LPP), Zaļo un zemnieku savienības, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un atsevišķi partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāti.

Pret Satversmes izmaiņām bija atsevišķi JL un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) deputāti, savukārt atturējās atsevišķi JL, PCTVL un "Saskaņas centra" pārstāvji.

Līdz šim valsts pamatlikumā bija noteikts, ka valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Grozījumu oponenti uzskata, ka šī LPP iniciatīva ir populistiska un nepamatota vēršanās pret seksuālajām minoritātēm.

Ņemot vērā tradicionālo uzskatu par laulību un ģimeni, kas Latvijā izveidojies kultūrvēsturiskās attīstības gaitā, kā arī pastāvīgos apdraudējumus šai tradicionālajai vērtībai, nepieciešams likumdošanā iekļaut laulības definīciju, grozījumus pamato to autori no LPP.

Deputāti uzskata, ka minētie grozījumi konstitucionāli nostiprinās pašreizējo kārtību Latvijā, ka laulība starp viena dzimuma personām ir aizliegta.

Saeima šodien noraidīja deputāta Aleksandra Golubova (LSP) priekšlikumu, ka ikvienam ir tiesības uz uzturu un mājokli. Tika noraidīts arī PCTVL ierosinājums, kas paredzēja garantēt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā bērnam un viņa ģimenei, jo tam nav finansiāla pamatojuma.

PCTVL frakcijas vārdā deputāts Vladimirs Buzajevs pauda sašutumu, ka Saeima ir noraidījusi minēto priekšlikumu, un norādīja: "Nodarbojaties ar saviem seksuālajiem meklējumiem tālāk."

Gandarījumu par pieņemtajiem grozījumiem žurnālistiem pauda viens no to ierosinātājiem - LPP deputāts Jānis Šmits. "Man ir liels prieks, ka mūsu sabiedrība ir normāli domājoša, un mēs varam lepoties, ka visiem mūsu deputātiem un ministriem ir tradicionāla dzīve," viņš sacīja.

Politiķis apgalvoja, ka partija esot saņēmusi 15 000 atbalsta vēstuļu, kurās esot mudināts pieņemt šādus grozījumus.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis, kurš pats atbalstīja grozījumus, pauda gandarījumu, ka vairs par šīm lietām netiks runāts no Saeimas tribīnes.

JL frakcijas deputāte Linda Mūrniece šorīt paziņoja, ka plenārsēdē nepiedalīsies. "Esmu paņēmusi bezalgas atvaļinājumu par godu savas tradicionālās un līdz šim tāpat jau aizsargātās laulības desmit gadiem. Tas man liegs atkārtoti izteikt savu viedokli, plenārsēdē balsojot "pret" minētajiem grozījumiem, kā esmu darījusi iepriekš," norādīja Mūrniece.

Mūrniece norādīja, ka viņas balss "starp divām citām "pret" balsīm un vairākām, kas "atturas" iepriekšējā balsojumā par Satversmes grozījumiem otrajā lasījumā, neko nemainīja kopējā rezultātā, bet pirms trešā balsojuma man vienkārši cilvēcīgi liekas svarīgi pateikt, ka arī šoreiz balsotu "pret"".

Viņa iebilst pret šiem grozījumiem, jo esot svarīgi respektēt, ka Latvijā dzīvo cilvēki, kas domā un dzīvo citādi jeb netradicionāli. "Man liekas svarīgi kā likumdevējam kaut vienam pateikt, ka Latvijā katrs ir jāaizsargā, ne tikai tā sieviete, kura apprecējusi vīrieti, un otrādi. Man liekas svarīgi nesekot vairumam tikai tāpēc, lai izskatītos "pareizi" un tradicionāli," uzsvēra deputāte.

 

Tumsonīgo naidu izpauž Satversmē

Dita Arāja,  Diena  12/15/05    Sociālo zinātņu eksperti: deputātu agresīvās debates vairo aizspriedumus pret citādu seksuālo orientāciju.

Ja ceturtdien divas trešdaļas Saeimas sēdē klātesošo deputātu nobalsos par Satversmes grozījumiem, Latvijas pamatdokumentā tiks ierakstīts, ka valsts ar laulību saprot tikai savienību starp vīrieti un sievieti. Šo priekšlikumu Latvijas Pirmā partija (LPP) parlamentā iesniedza pēc pašu asi kritizētā homoseksuālistu gājiena, tomēr tagad "mācītājpartija" apgalvo, ka labojumi nav vērsti pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju.

Tikmēr Dienas aptaujātie deputāti, kas iepriekšējos lasījumos balsoja pret grozījumiem, kā arī sociālo zinātņu eksperti prognozē, ka laulības definēšana un homoseksuālistiem naidīgās diskusijas Saeimā tikai pastiprina tumsonīgo naidu pret citādajiem, kā arī raisa vēl lielāku sabiedrības agresivitāti. "Tas nosaka toni un iedrošina cilvēkus, kam ir tādi paši aizspriedumi," saka politologs Nils Muižnieks. Turklāt laulības definēšana pretēji deputātu cerībām nemaz neaizliedz kādudien likumā ierakstīt, ka arī viendzimuma pāri drīkst oficiāli apstiprināt savas attiecības, šo procesu nodēvējot par partnerattiecību reģistrēšanu. Patlaban Latvijā Civillikums liedz viendzimuma pāriem saistīties likumīgām saitēm.

Pirms divām nedēļām otrajā lasījumā tikai trīs deputāti no Jaunā laika (JL) balsoja pret grozījumiem un daži atturējās, tādēļ sēdes laikā no kolēģu vairākuma viņiem kā "atkritējiem" bija jādzird skaļi izsaucieni, nopeļot viņu atšķirīgo viedokli. Deputāti pamatdokumenta labošanu atbalsta, par spīti Valsts prezidentes, premjera un tieslietu ministres jau iepriekš paustajiem aicinājumiem pārsteidzīgi negrozīt Satversmi. Dienu pirms balsojuma Saeimā prezidente atturējās paust savu viedokli, tomēr pēc labojumu pieņemšanas Satversme viņai ļauj likumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

"Mana pozīcija būs tāda pati — balsošu pret, jo balsojums vēl vairāk padziļinās tumsonību, nevis virzīs uz civilizētu sabiedrību. Man ir žēl cilvēku, kas tiks pazemoti, jo deputāti Satversmes līmenī izliksies, ka viņu nav," saka deputāte Inese Krastiņa (JL), kas arī agrāk balsoja pret. Tāpat būtu balsojusi arī otra labojumu oponente Linda Mūrniece, bet viņa paņēmusi bezmaksas atvaļinājumu, jo "manai tradicionālajai un līdz šim jau tāpat aizsargātajai laulībai ir 10 gadu jubileja". Pirms tam viņa izplatījusi preses paziņojumu, kurā raksta, ka "man liekas svarīgi kā likumdevējam (kaut vienam) pateikt, ka Latvijā katrs jāaizsargā, ne tikai tā sieviete, kura apprecējusi vīrieti, un otrādi. Man liekas svarīgi nesekot vairākumam tikai tāpēc, lai izskatītos "pareizi" un tradicionāli"."

LPP argumentē ar vēlmi stiprināt ģimeniskās vērtības un par pamatvērtību noteikt laulību, kas līdz šim nav definēta nevienā likumā. Integrācijas ministrs Ainars Latkovskis (JL) gan LPP rīcību uzskata par klaju priekšvēlēšanu soli un labojumu formulējumu sauc par viltīgu, jo "LPP dažādām publikām skaidro dažādas lietas — vieniem, ka stiprinās ģimenes vērtības, bet citiem — ka apkaros kaut ko". Viņš atzīst, ka nespējis pārliecināt partijas biedrus balsot pret, jo viņi pretojoties — kā tad ģimenes cilvēki neatbalstīs ģimeniskās vērtības? "Mani, vienreiz precētu, gan izbrīna fakts, ka Saeimas deputātiem, kas šķiras un atkal precas, pēkšņi ģimeniskās vērtības ir ļoti svarīgas," saka A.Latkovskis.

"Tautas kalpi atspoguļo sabiedrību un tās aizspriedumus," vērtē N.Muižnieks, akcentējot, ka deputātu agresīvās debates sabiedrībai signalizē, ka ir pieļaujami izrādīt agresiju pret cilvēkiem, kā arī ignorē cilvēktiesību pamatnostāju, ka ikvienam sabiedrības pārstāvim ir vērtība. Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks piekrīt, ka tautas kalpu debates parlamentā veicina agresivitāti un neiecietību: "Ir skumji skatīties, ka deputāti nemēģina iedziļināties šajās problēmās, jo viņu argumenti nav balstīti demogrāfiskās un socioloģiskās zināšanās."

Savukārt Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits akcentē, ka Satversmes grozījumi sabiedrībā rada ilūziju, ka tiek aizliegta savienība starp viena dzimuma personām, "bet faktiski tas tā nav, jo grozījumi neliedz ieviest viena dzimuma personu attiecību reģistrācijas institūtu". Viņš uzskata, ka homoseksuālistu parāde Vecrīgā ir pierādījusi, ka Latvijā nepieciešama diskusija par attieksmi pret citādo, taču "grozījumi neko pozitīvu šajā diskusijā nedod".

 

Valsts ceļu uzturēšana nedēļā izmaksājusi 600 000 latu

DELFI  12/14/05    Oktobrī un novembrī valsts ceļu tīrīšanai un ikdienas uzturēšanai iztērēti 3,3 miljoni latu, bet laika posmā no 6. līdz 12.decembrim ceļu attīrīšana izmaksāja 608 000 latu, informēja “Latvijas Valsts ceļi”.

No 6.decembra līdz 12. decembrim, ar pretslīdes materiāliem (sāli, smilts-sāls maisījumu, smilti) tika nokaisīti 54 595 kilometri valsts autoceļu braukšanas joslu. Lai attīrītu brauktuves no sniega, veikts 38 931 tehnikas pārgājiena kilometri.

Vēl veikti arī tādi darbi kā rievu izveidošana piebrauktā sniegā vai ledū (1245 pārgājiena kilometri). Šiem darbiem šajā laika periodā izlietoti aptuveni 608 tūkstoši latu.

Kopumā oktobra un novembra mēnešos ziemas dienesta darbiem izlietoti aptuveni 1,4 miljoni latu, bet ikdienas uzturēšanai kopumā (ziemas dienesta darbi, tiltu un caurteku uzturēšana, satiksmes drošības un organizācijas līdzekļu uzturēšana, melno segumu uzturēšana, grants segumu uzturēšana, ceļu kopšana) izlietoti 3,3 miljoni latu.

 

Šlesers aicina strādāt ceļu būvē, nevis Īrijā

LETA  12/15/05    Darbs ceļu būves jomā Latvijā varētu būt alternatīva tiem cilvēkiem, kas dodas darba meklējumos uz Īriju vai Lielbritāniju, uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP).

Ministrs šodien žurnālistiem norādīja, ka ceļu būvē ir gaidāms "liels bums" un būs vajadzīgi tūkstošiem strādnieku, kas varētu iesaistīties šajā sektorā.

Turklāt algas ceļu būvē strādājošajiem esot labas.

Šlesers vērsa uzmanību uz to, ka cilvēkiem, kas brauc uz Īriju vai Lielbritāniju, jāmitinās nepatīkamās dzīvesvietās, bet dzīvošana savā valstī un ar savu ģimeni, viņaprāt, ir liela priekšrocība.

Kā uzskata ministrs, Izglītības un zinātnes ministrijai jāstrādā, lai izglītības politika atbilstu pieprasījumam darba tirgū. Viņš uzsvēra, ka Latvijai būs nepieciešami inženieri.

Pēdējā laikā valsts augstākās amatpersonas pievērsušas pastiprinātu uzmanību Latvijas strādnieku izceļošanai uz Īriju.

 

ZZS vēlētos startēt Saeimas vēlēšanās kopā ar Reģionālo partiju apvienību

Ināra Egle ,  Diena  12/16/05    Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kas nesen LNT ziņu raidījumā iespēju startēt Saeimas vēlēšanās pieļāvuma formā vērtēja kā "zināmu izaicinājumu", viens no Zaļo un Zemnieku savienības viens no līderiem Augusts Brigmanis labprāt redzētu ZZS komandā Saeimas vēlēšanās. ZZS arī nenoliedz iespēju startēt kopā Saeimas vēlēšanās ar Reģionālo partiju apvienību. Taču pretēji plānotajam ceturtdien vēl netika pieņemts lēmums par tās izveidošanu.

Lēmumus par iesaistīšanos apvienības izveidē, lai startētu 9.Saeimas vēlēšanās, ir pieņēmušas trīs partijas — Rīgas apriņķa novadu apvienība, Ogres novadam un Tukuma pilsētai un novadam. To pārstāvji ir nosūtījuši aicinājuma vēstules pārējo lielāko vietējo partiju līderiem, ieskaitot Latvijai un Ventspilij priekšsēdi A.Lembergu. Tas, ka no šīm partijām vēl nav saņemtas atbildes, bija viens no iemesliem, kāpēc galīgā lēmuma pieņemšana atlikta. Tukuma domes priekšsēdis Juris Šulcs Dienai atzina, ka apvienības izveide ir mērķtiecīga tikai tad, ja tajā ir vismaz sešas septiņas partijas. Viņš personīgi uzskata, ka reģionu partijām vēlēšanās vajadzētu startēt ar atsevišķu sarakstu, taču citi kolēģi pieļauj iekļaušanos kādas Saeimā jau pārstāvētas partijas sarakstā.

Kā viena no iespējām ir minēta ZZS, kuras līderim A.Brigmanim pret šādu sadarbību ir labvēlīga attieksme. Tā varētu būt gan kopēja saraksta veidošana, kas atspoguļotos nosaukumā, gan reģionu politiķu iekļaušana ZZS sarakstā uz līguma pamata, atzina A.Brigmanis. Kuluāros izskanējis, ka A.Lembergs varētu būt arī ZZS saraksta premjera amata kandidāts. "Aivars Lembergs darītu godu jebkuram sarakstam, un viņam ir pa spēkam vadīt valsti. Tas ir mans personīgais viedoklis," sacīja A.Brigmanis, norādot, ka ar Ventspils mēru šis jautājums vēl neesot apspriests.

Liepājas mērs Uldis Sesks, kas vada Liepājas partiju un ir kļuvis arī par Tautas partijas deleģētā premjera Aigara Kalvīša padomnieku, nav saņēmis aicinājumu piebiedroties reģiona partiju apvienībai. Kāds šo partiju pārstāvis, to skaidrojot, teica, ka U.Sesks jau agrāk esot paudis noraidošu attieksmi pret tādu apvienību un satuvinājies ar TP. "Jā, es esmu izteicies, ka reģiona partijām būtu grūti apvienoties, jo tās pārstāv atšķirīgas teritorijas ar dažādām interesēm. Taču, lai vērtētu, man ir jāredz konkrēts piedāvājums," Dienai ceturtdien sacīja U.Sesks. Aicinājumi iesaistīties apvienībā ir nosūtīti arī Zemgales partijai, Mēs savam novadam Latgalē un vēl vairākiem politiskajiem spēkiem.

 

Saimniecībā un biznesā…

 

 

Īsumā par biznesu

LETA  12/12/05   

- Daugavpilī atjaunos Lociku lidostu. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers atzina, ka Daugavpils lidostas darbības atjaunošana varētu kļūt par nozīmīgu faktoru reģiona attīstības veicināšanā. Viņš uzsvēra, ka savulaik pieņemtais lēmums par Daugavpils lidlauka privatizāciju nav bijis pareizs. Tā rezultātā lidlauku stāvoklis Liepājā un Ventspilī ir daudz labāks nekā Daugavpilī, kur šā objekta darbības atjaunošanai nepieciešamas lielas investīcijas.

- Rīgas brīvosta, iespējams, strauji paaugstinās maksu. Rīgas ostu pārstāvji savu sašutumu par to pauda Rīgas domes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam. Tikšanās laikā uzņēmēji norādīja, ka izprot nepieciešamību paaugstināt ostas maksu, tomēr tam jābūt saprātīgam – 5–10% robežās, nevis atsevišķām kuģu grupām pat līdz 45–47%, kā to paredz viens no Rīgas brīvostas pārvaldes izstrādātajiem variantiem.

- Privatizācijas aģentūra (PA) tērēs vairāk. PA nākamgad dažādiem mērķiem plāno tērēt 2,4 miljonus latu – par 11,9% vairāk, nekā paredz šāgada tāme. Salīdzinot ar šā gada faktiskās izpildes prognozi, pieaugums ir 22,8%. PA valdes loceklis Gints Āboltiņš informēja, ka lielākais izmaksu pieaugums ir saistīts ar darba algām, ēku un telpu uzturēšanu, arī vērtēšanu un izsoļu organizēšanu. Samazinājums paredzēts juridiskajiem pakalpojumiem, datu bāzes apkalpošanai un akcionāru reģistra uzturēšanai. Izmaiņas lielākoties ir saistītas ar privatizācijas pabeigšanas realizāciju, jo tās dēļ PA pieaugs darba apjoms.

- Izved piektdaļu virsnormas cukura. Latvijas uzņēmumi līdz noteiktajam termiņam – šā gada 30. novembrim – no Eiropas Savienības izveduši 1743 tonnas liekā cukura. Līdz ar to izvesti 17% no Eiropas Komisijas mūsu valstī konstatētajām 10 589 tonnām virsnormas cukura. Virsnormas krājumu daudzums samazinājies līdz 8846 tonnām cukura. Sods par katru virsnormas cukura tonnu ir 390 latu, bet kopumā – 3,45 miljoni latu.

Lelde Petrāne, LETA  12/16/05    

- Lauž līgumu par ES naudu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir lauzusi līgumu par 10 000 latu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma piešķiršanu VEF Radiotehnika RRR. Uzņēmums nav sācis realizēt apstiprināto projektu par Beniluksa valstu, Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas iespiesto plašu tirgus izpēti. VEF Radiotehnika RRR mārketinga direktors Juris Voins skaidroja, ka uzņēmumu pievīluši Holandes partneri.

- Ievieš vienotu OCTA atlaižu sistēmu. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sadarbībā ar apdrošinātājiem ir izstrādājis Bonus–malus (atlaide-piemaksa) sistēmu, kas, atbilstoši transportlīdzekļa īpašnieka līdzšinējai apdrošināšanas vēsturei un izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem, ļaus samazināt vai palielināt OCTA polises cenu. Transportlīdzekļu īpašnieki saņems atlaides OCTA polisēm par katru gadu, kura laikā būs bijuši apdrošināti un nebūs izraisījuši ceļu satiksmes negadījumus. Savukārt tie transportlīdzekļu īpašnieki, kas būs bijuši atbildīgi par avāriju izraisīšanu, par OCTA polisēm maksās vairāk.

 

 

Daļa iedzīvotāju nejūt labklājības pieaugumu valstī

LETA  12/12/05    Lai gan pēdējā gada laikā vidējā darba samaksa valstī ir augusi par 17%, daļa Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos neizjūt un viņiem nav iespēju uzlabot savu materiālo stāvokli, arodbiedrību rīkotajā diskusijā atzina ekonomisti un arodbiedrību pārstāvji.

Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Aigars Štokenbergs atzina, ka darba samaksa valstī vidēji augusi par 17% un, atņemot inflācijas rādītājus, reālais algas pieaugums ir virs 10%. Taču ne visos makos šīs pieaugums ir jūtams, atzina Štokenbergs.

Viņš norādīja, ka šīs valdības galvenais mērķis ir pēc iespējas īsākā laikā mazināt Latvijas atpalicību no citu Eiropas Savienības (ES) valstu labklājības rādītājiem, kas darīts uz sociāli neaizsargāto rēķina. Algas nav augušas pietiekami strauji, atzina Štokenbergs.

Piemēram, izglītības un zinātnes nozarē strādājošie šogad nav saņēmuši nevienu latu algas pielikuma, sacīja Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča.

Biznesa augstskolas "Turība" rektors Jānis Āboltiņš diskusijas dalībniekiem norādīja, ka saskaņā ar tirgus tautsaimniecības principiem cilvēks ir prece, kuram maksā tik, cik viņš ir vērts.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka Rīgā dzīvojošiem iedzīvotājiem ir iespējas izvēlēties darba vietas, savukārt Latvijas reģionos strādājoši ir spiesti strādāt par minimālo darba algu un saņemt atalgojumu aploksnē. Šiem cilvēkiem nav iespējas meklēt labāku darbu tāpēc, ka valstī nav sakārtota infrastruktūra, piemēram, nav nodrošināta ērta satiksme un iespēja piekļūt internetam.

Daļai iedzīvotāju ir pārāk zems izglītības līmenis, tāpēc tie nevar ātri pārkvalificēties atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, atzina arodbiedrību pārstāvji.

Āboltiņš uzsvēra, ka Latvijā būtu jāveicina vidējās izglītības kvalitāte un tā jānosaka par prioritāti. Pagaidām tā nav. No 1000 skolām ķīmijas kabinetu iekārtošanai finansējums paredzēts tikai 50 līdz 100 skolām, atzina Āboltiņš.

Tai pašā laikā pirmdienas diskusijā iesaistītie ekonomisti uzsvēra, ka valstī ir jāveicina uzņēmējdarbība un jādomā par darba produktivitāti.

Lētais darbaspēks pašlaik ir vienīgais Latvijas konkurētspējīgais produkts ES, taču valstij ir jādomā par attīstības stratēģiju, piemēram, par to, kā tiks veicinātas inovācijas, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle. Viņa norādīja, ka Latvijai nepieciešama brīva piekļuve ES pakalpojumu tirgum.

Latvijā trūkst prasmes radīt efektīvu projektus, atzina Āboltiņš. Viņš uzsvēra, ka ir jāvienojas par to, vai Latvija ir tirgus tautsaimniecības valsts vai nē un "mēs nedrīkstam pakļauties ES sociālistiskās sērgas spiedienam".

Pasaules Banka atzinusi, ka Latvijas ir viena no valstīm, kur darba ņēmēji ir visvairāk aizsargātie. Tas tiek uzskatītas par Latvijas trūkumu, atzina Štonkenbergs.

 

Naivi uzticoties tēvuzemes māklerim, iekrīt četru miljonu latu parādos

Imants Vīksne,  NRA  12/12/05    Kanādas latvietis un mākslas mecenāts Leopolds Sīpoliņš naivi uzticējies nekustamo īpašumu tirgonim Gintam Lazdiņam. Tiesa tagad pētīs, kāpēc sirmais turīgais kungs rīkojies pretēji savām interesēm, turklāt vēl arī iekritis parādos, jo L. Sīpoliņš tagad prasa atzīt par spēkā neesošiem G. Lazdiņa slēgtos pirkuma un dāvinājuma līgumus, kā arī viņa pilnvarojumus.

Sākotnēji absurds un grūti saprotams šķiet darījums, kurā G. Lazdiņš pašam piederošu zemes gabalu par 2 500 000 latiem pārdod G. Lazdiņam – tātad pats sev. Taču parādnieka lomā nokļuvis Leopolds Sīpoliņš, ar kura parakstītajām pilnvarām rīkojas G. Lazdiņš. 84 gadus vecais Kanādas latvietis par zemi, ko nemaz neesot vēlējies pirkt, ir parādā G. Lazdiņam gandrīz četrus miljonus. Sākotnējo summu vēl vairāk uzaudzējuši drakoniskie soda procenti. Šī situācija uzskatāma par shēmas otro līmeni. Pirmajā G. Lazdiņš par smiekla naudu tiek pie īpašuma, piemēram, it kā palīdzot to atgūt vēsturiskajiem mantiniekiem, – kā Neatkarīgās savulaik jau aprakstītajā piemērā ar Gleznotājkalnu Siguldā. Arī Stopiņu pagasts apliecina, ka pēc nesekmīgas tiesāšanās drīzumā būs spiests šķirties no 14 hektāriem zemes, formāli to atdodot kādreizējam īpašniekam, bet reāli šim uzņēmējam. Saviem klientiem G. Lazdiņš paziņojis, ka izmanto pieeju padomju laikā atsavināto zemes īpašumu datu bāzei. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem kādreizējo papīrfabrikas zemi – vairāk nekā 11 hektārus Rīgā, Biķernieku ielā 278, veiklajam uzņēmējam uzdāvinājusi nu jau nelaiķe Rasma Zeļģe. Un zīmīgi, ka ekskluzīvo dāvinājumu abas puses novērtējušas nieka 6000 latu vērtībā. Līdz ar to nākamajā darījumā, kas veikts it kā mecenāta L. Sīpoliņa interesēs, īpašuma vērtība cēlusies 416,66 reizes.

L. Sīpoliņa biogrāfija ir tradicionāls trimdas latvieša dzīvesstāsts. To pērn aprakstīja Londonas latviešu avīze Brīvā Latvija. Līdz karam viņš, vēl puika būdams, sāka strādāt Jaunākajās Ziņās pie izdevējiem Benjamiņiem par izsūtāmo. Pēc 1940. gada laikā viņš uzkalpojās par kara korespondentu un fotogrāfu; vairākas reizes frontē ievainots. Pēc tam sekoja emigrācija uz Vāciju, pārcelšanās uz Kanādu. Būvuzņēmēja darbs, apgūts no nulles, un simtiem Kanādā un ASV uzceltu namu padarīja L. Sīpoliņu par turīgu vīru. 1979. gadā viņš nodibina Klāva Sīpoliņa fondu (tas nosaukts mirušā dēla vārdā) ar mērķi palīdzēt trūcīgiem latviešiem, izglītības iestādēm izdot grāmatas. Arī tagad mecenāts Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem piešķir stipendijas, organizē jauno mākslinieku izstādes ārzemēs. Nepatikšanas, kurās iekūlies mecenāts, tāpat saistītas ar labdarības ideju. L. Sīpoliņš vēlējies Latvijā izveidot savdabīgu nometni, visā pasaulē dzīvojošo latviešu bērniem.

Tāpēc G. Lazdiņa piedāvājums palīdzēt nopirkt vecu atpūtas bāzi starp Jaunķemeriem un Bigauņciemu šķita īsti laikā.

Iepazinās abi 2003. gadā, kad tobrīd vēl nepazīstams jauns simpātisks mākleris ieradās L. Sīpoliņa mājā Jūrmalā un iemantoja vecā vīra uzticību ar draudzīgām runām un interesi par mecenāta ģimeni un nodarbošanos. Konkrētā darījuma veikšanai L. Sīpoliņš piekrita parakstīt pilnvaru. Pašlaik nav nepārprotami skaidrs, kādos apstākļos tas īsti noticis, taču sirmgalvis viena dokumenta vietā parakstījis vismaz četrus – pilnīgā pretrunā savām interesēm, piešķirot G. Lazdiņam faktiski neierobežotu rīcības brīvību. Mecenāta advokāte Irēna Sarkane demonstrē Neatkarīgajai pilnvaras un norāda uz septiņiem vārdiem, kas sirmgalvim var izmaksāt miljonus – "kā arī citus īpašumus jebkurā vietā Latvijā". Līdztekus zemei pie Bigauņciema (vecā atpūtas bāze) G. Lazdiņš ir pilnvarots pirkt jebko pēc saviem ieskatiem, –arī pats no sevis. Mecenāts apgalvo, ka dokumenta sagatavē, ko viņam lasīt iedevusi notāre Laila Poriete, šāda teksta neesot bijis. Lai nu kā – dokumentus viņš parakstījis labprātīgi. Tātad formāli viss noticis likumīgi. Vēlāk, kad, jau Kanādā būdams, viņš aptvēra, ka "noticis kaut kas šausmīgs" – tā viņš raksta faksa vēstulē advokātei – pilnvaras atsauktas. Tomēr vismaz divi darījumi veikti. Viens no tiem ir vecās papīrfabrikas zemes iegāde. Vēl kuriozāku šo pirkumu padara Zemesgrāmatā konstatētais fakts, ka līdz ar zemi G. Lazdiņa pārdevēja un G. Lazdiņa pircēja līgumā nez no kurienes uzradusies arī viņam nepiederējusi ēka. Savukārt apsolīto zemi pie Bigauņciema – faktiski nelielu tās daļu – L. Sīpoliņš, pat vairākkārt samaksājot, neiegūst. Arī tā izrādās paša G. Lazdiņa īpašums. Pašlaik visi mecenāta īpašumi Latvijā ir apķīlāti. Advokāte I. Sarkane atzīst, ka lieta būs ļoti smaga, jo – lai cik arī absurdi šķistu pašam ar sevi slēgtie līgumi, uz papīra driskām rakstītās parādzīmes un notāru spēja nesaskatīt neko aizdomīgu, formāli gandrīz viss noticis likumīgi. Pretlikumīgs ir vienīgi fakts, ka pilnvarotais darbojies pilnīgā pretrunā ar pilnvarotāja interesēm. G. Lazdiņa shēmas īstenošana nebūtu iespējama bez notāru līdzdalības, un konkrētajā lietā figurē divi – Laila Poriete un Ingūna Bobrovska, kuras apstiprināja pilnvaras un līgumus.

14. decembrī nolikta tiesas sēde, kurā tiks izskatīta L. Sīpoliņa prasība atzīt par spēkā neesošiem G. Lazdiņa slēgtos pirkuma un dāvinājuma līgumus, kā arī viņa pilnvarojumus. Lietai pievienota arī G. Lazdiņa prasība par parāda piedziņu no vecā vīra. Līdz sēdei uzņēmējs un viņa advokāts Indulis Brodiņš no komentāriem kategoriski atsakās, uzskatot, ka "ir nepareizi noskaņot sabiedrību un līdz ar to izdarīt spiedienu uz tiesu". Savukārt I. Sarkane atbild: "Viens cilvēks ar viņu netiks galā." Neatkarīgā jau rakstīja, ka saistībā ar G. Lazdiņa darbībām ierosinātas vairākas krimināllietas. Taču, lai gan shēma ir viena un izpildītāji tie paši, policija izmeklēšanu veic haotiski – pagaidām lietas izkaisītas pa dažādām struktūrvienībām un dažādām vietām Latvijā, tādējādi liedzot aptver patiesos G. Lazdiņa uzņēmējdarbības mērogus.

 

Laikraksts: Lazdiņš ārzemju latvietim sagādājis četru miljonu latu parādus

LETA  12/12/05    Kanādas latvietis un mākslas mecenāts Leopolds Sīpoliņš, "naivi uzticoties nekustamo īpašumu tirgonim Gintam Lazdiņam", "iekritis" četru miljonu latu parādos, ziņo laikraksts "Neatkarīgā". Tiesa tagad pētīs, kāpēc turīgais kungs rīkojies pretēji savām interesēm, jo Sīpoliņš prasa atzīt par spēkā neesošiem Lazdiņa slēgtos pirkuma un dāvinājuma līgumus, kā arī viņa pilnvarojumus.

Kā atzīmē laikraksts, sākotnēji darījums, kurā Lazdiņš pašam piederošu zemes gabalu par 2,5 miljoniem latu pārdod pats sev, šķitis absurds un grūti saprotams, taču vēlāk atklājies, ka līdz ar darījumu parādnieka lomā nokļuvis Sīpoliņš, ar kura parakstītajām pilnvarām rīkojies Lazdiņš.

84 gadus vecais Kanādas latvietis par zemi, ko nemaz neesot vēlējies pirkt, tagad ir parādā Lazdiņam gandrīz četrus miljonus. Sākotnējo summu vēl vairāk uzaudzējuši drakoniskie soda procenti.

Kā raksta "Neatkarīgā", šī situācija esot uzskatāma par shēmas otro līmeni. Pirmajā Lazdiņš par smiekla naudu tiek pie īpašuma, piemēram, it kā palīdzot to atgūt vēsturiskajiem mantiniekiem - tā tas bijis ar Gleznotājkalnu Siguldā, un arī Stopiņu pagasts apliecina, ka pēc nesekmīgas tiesāšanās drīzumā būs spiests šķirties no 14 hektāriem zemes, formāli to atdodot kādreizējam īpašniekam, bet reāli šim uzņēmējam.

Saviem klientiem Lazdiņš paziņojis, ka izmanto pieeju padomju laikā atsavināto zemes īpašumu datu bāzei. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem kādreizējo papīrfabrikas zemi - vairāk nekā 11 hektārus Rīgā, Biķernieku ielā 278, veiklajam uzņēmējam uzdāvinājusi nu jau nelaiķe Rasma Zeļģe. Dāvinājumu abas puses novērtējušas 6000 latu vērtībā. Līdz ar to nākamajā darījumā, kas veikts it kā mecenāta Sīpoliņa interesēs, īpašuma vērtība cēlusies 416,66 reizes.

Sīpoliņa biogrāfija ir tradicionāls trimdas latvieša dzīvesstāsts. To pērn aprakstīja Londonas latviešu avīze "Brīvā Latvija". Līdz karam viņš, vēl puika būdams, sāka strādāt "Jaunākajās Ziņās" pie izdevējiem Benjamiņiem par izsūtāmo. Pēc 1940.gada laikā viņš uzkalpojās par kara korespondentu un fotogrāfu, vairākas reizes frontē ievainots.

Pēc tam sekoja emigrācija uz Vāciju, pārcelšanās uz Kanādu. Būvuzņēmēja darbs, apgūts no nulles, un simtiem Kanādā un ASV uzceltu namu padarīja Sīpoliņu par turīgu vīru. 1979.gadā viņš nodibina Klāva Sīpoliņa fondu, kas nosaukts mirušā dēla vārdā, ar mērķi palīdzēt trūcīgiem latviešiem, izglītības iestādēm izdot grāmatas.

Arī tagad mecenāts Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem piešķir stipendijas, organizē jauno mākslinieku izstādes ārzemēs. Nepatikšanas, kurās iekūlies mecenāts, tāpat saistītas ar labdarības ideju. Sīpoliņš vēlējies Latvijā izveidot savdabīgu nometni, visā pasaulē dzīvojošo latviešu bērniem, tāpēc Lazdiņa piedāvājums palīdzēt nopirkt vecu atpūtas bāzi starp Jaunķemeriem un Bigauņciemu šķitis īsti laikā.

Abi iepazinušies 2003.gadā, kad tobrīd vēl nepazīstams jauns simpātisks mākleris ieradās Sīpoliņa mājā Jūrmalā un iemantoja vecā vīra uzticību ar draudzīgām runām un interesi par mecenāta ģimeni un nodarbošanos. Konkrētā darījuma veikšanai Sīpoliņš piekritis parakstīt pilnvaru.

Pašlaik nav nepārprotami skaidrs, kādos apstākļos tas īsti noticis, taču sirmgalvis viena dokumenta vietā parakstījis vismaz četrus - "pilnīgā pretrunā savām interesēm, piešķirot Lazdiņam faktiski neierobežotu rīcības brīvību", raksta laikraksts.

Mecenāta advokāte Irēna Sarkane pilnvarās norādījusi uz septiņiem vārdiem, kas sirmgalvim var izmaksāt miljonus - "kā arī citus īpašumus jebkurā vietā Latvijā". Līdztekus zemei pie Bigauņciema Lazdiņš ir pilnvarots pirkt jebko pēc saviem ieskatiem, - arī pats no sevis.

Mecenāts apgalvo, ka dokumenta sagatavē, ko viņam lasīt iedevusi notāre Laila Poriete, šāda teksta neesot bijis. Lai nu kā - dokumentus viņš parakstījis labprātīgi, tātad formāli viss noticis likumīgi.

Vēlāk, kad, jau Kanādā būdams, viņš aptvēra, ka "noticis kaut kas šausmīgs" - tā viņš raksta faksa vēstulē advokātei - pilnvaras atsauktas. Tomēr vismaz divi darījumi veikti. Viens no tiem ir vecās papīrfabrikas zemes iegāde. Vēl kuriozāku šo pirkumu padara Zemesgrāmatā konstatētais fakts, ka līdz ar zemi Lazdiņa pārdevēja un Lazdiņa pircēja līgumā nez no kurienes uzradusies arī viņam nepiederējusi ēka. Savukārt apsolīto zemi pie Bigauņciema - faktiski nelielu tās daļu - Sīpoliņš, pat vairākkārt samaksājot, neesot ieguvis. Arī tā izrādās paša Lazdiņa īpašums.

Pašlaik visi mecenāta īpašumi Latvijā ir apķīlāti. Advokāte Sarkane atzīst, ka lieta būs ļoti smaga, jo - lai cik arī absurdi šķistu pašam ar sevi slēgtie līgumi, uz papīra driskām rakstītās parādzīmes un notāru spēja nesaskatīt neko aizdomīgu, formāli gandrīz viss noticis likumīgi. Pretlikumīgs ir vienīgi fakts, ka pilnvarotais darbojies pilnīgā pretrunā ar pilnvarotāja interesēm.

Kā raksta "Neatkarīgā", Lazdiņa shēmas īstenošana nebūtu iespējama bez notāru līdzdalības, un konkrētajā lietā figurē divi - Poriete un Ingūna Bobrovska, kuras apstiprināja pilnvaras un līgumus.

14.decembrī paredzēta tiesas sēde, kurā tiks izskatīta Sīpoliņa prasība atzīt par spēkā neesošiem Lazdiņa slēgtos pirkuma un dāvinājuma līgumus, kā arī viņa pilnvarojumus. Lietai pievienota arī Lazdiņa prasība par parāda piedziņu no vecā vīra. Līdz sēdei uzņēmējs un viņa advokāts Indulis Brodiņš no komentāriem kategoriski atsakās, uzskatot, ka "ir nepareizi noskaņot sabiedrību un līdz ar to izdarīt spiedienu uz tiesu". Savukārt Sarkane atbild: "Viens cilvēks ar viņu netiks galā."

 

Latvija apguvusi tikai 1% no Šengenas līdzekļiem

LETA  12/13/05    Latvija līdz šim ir spējusi apgūt tikai aptuveni 1% no kopējā Šengenas finanšu programmā pieejamā finansējuma, šāda informācija otrdien tika sniegta Ministru kabinetā. Premjers Aigars Kalvītis (TP) situāciju Šengenas līdzekļu apgūšanā uzskata par dramatisku.

Pēc slēgtās valdības sēdes, kurā ministri iepazinās ar situāciju Šengenas līdzekļu apguvē, Kalvītis žurnālistiem sacīja, ka ir palicis daudz neizdarītu darbu, kuri iekavējušies gan politisku, gan administratīvu iemeslu dēļ, tāpēc Iekšlietu ministrijai (IeM) būs jāvelta daudz enerģijas, lai Latvija spētu izpildīt Šengenas prasības.

Savukārt iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) situāciju nevērtē tik dramatiski. Politiķis uzskata, ka situācija ir normāla, turklāt ministrijā ir atbildīgā amatpersona, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem.

IeM norāda, ka līdz 28.novembrim ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu ir apstiprināti 27 no 31 piedāvātā projekta līdzekļu apguvei par 74,2 miljoniem eiro. Vēl divi projekti par 5,1 miljonu eiro ir atbalstīti apstiprināšanai projektu izvērtēšanas komisijā.

23 no apstiprinātajiem projektiem ir izsludināta iepirkuma procedūra par 21,7 miljoniem eiro jeb 27% no kopējā pieejamā finansējuma. Par vairāku projektu realizāciju noslēgti līgumi ar pasūtījuma izpildītājiem par diviem miljoniem eiro jeb 3% no kopējā pieejamā finansējuma.

Līdz šim gan valdība, gan arī IeM kā galveno problēmu līdzekļu apguvē norādīja Eiropas Komisijas noteikto īso programmas izpildes termiņu, tāpēc pat nosūtīja Eiropas Komisijai vēstuli, kurā lūdz pagarināt līdzekļu apgūšanas termiņu.

Latvija līdz 2007.gada nogalei jāapgūst aptuveni 78 miljoni eiro (aptuveni 55 miljoni latu), kas piešķirti, lai gatavotos dalībai Šengenas līguma organizācijā.

Paredzēts, ka 2006.gadā tiks apgūti vairāk nekā 26 miljoni eiro (aptuveni 18,27 miljoni latu), bet 2007.gadā - 27 miljoni eiro (aptuveni 19 miljoni latu).

 

Latvijai jāsamazina sadzīves atkritumu apjoms

LETA  12/13/05    Lai arī emisiju samazinājuma jomā Latvija neapšaubāmi ir vadošā valsts Eiropā, tomēr rezultāti kravu pārvadājumu jomā un sadzīves atkritumu samazināšanā ir slikti, liecina Eiropas Vides aģentūras piecu gadu novērtējuma pārskats.

Vairāk uzmanības jāpievērš arī atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai un bioloģiskajai lauksaimniecībai. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, Latvijā pastāv atkritumu apjoma palielināšanās risks, tomēr patlaban tiek veikti pasākumi šīs problēmas risināšanai, norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) Informācijas aprites nodaļas vadītāja vietniece Ilze Opermane.

Tāpat nepieciešams veikt pasākumus to pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanai, kurās ir vērojams sezonāls cieto daļiņu PM10 un slāpekļa dioksīda pieļaujamo normatīvu pārsniegums.

Latvijā turpina pieaugt saražoto atkritumu daudzums. Pieaugošais patēriņš palielina iepakojuma atkritumu daudzumu, tāpēc nepieciešams pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, labākai izpratnei par resursu plūsmām, atkritumu veidošanos, kā arī veidiem, kā to ietekmēt. Izmantotais iepakojums, kura sastāvā ir ekonomiski vērtīgi un atkārtoti izmantojami materiāli, sasniedz 20% līdz 30% no sadzīves atkritumiem.

Kravu apgrozījums pa dzelzceļu un autoceļiem kopš 1995.gada ir pieaudzis par 213%. Salīdzinot ar 2001.gadu, nedaudz samazinājies benzīna patēriņš, gāzes patēriņš ir palicis nemainīgs, taču pieaugusi dīzeļdegvielas izmantošana. Eiropas Savienības (ES) direktīva par biodegvielu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka šo degvielu īpatsvaram jābūt 2% vai 20 000 tonnu, bet līdz 2010.gadam - 5,75%. To paredzēts sasniegt, izmantojot vietējos resursus.

Latvijā līdz 2006.gadam plāno palielināt bioloģiski apsaimniekotās platības līdz 3% no kopējām lauksaimniecībā izmantojamām platībām, kā arī sasniegt bioloģiskās lauksaimniecības produktu realizāciju līdz 3% no vietējā tirgū realizēto lauksaimniecības produktu kopapjoma. No 1998. līdz 2003.gadam bioloģiskās lauksaimniecības platības palielinājušās no 0,6% līdz 1% no kopējām lauksaimniecības platībām. Bioloģisko produktu daudzums un sortiments ir nepietiekams un neapmierina pieprasījumu, kā arī to pārstrāde ir vāji attīstīta, tādēļ pārdošanā nonāk neapstrādāti vai pirmsapstrādes produkti.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem Latvija ir apņēmusies palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, ieskaitot arī lielo hidroelektrostaciju (HES) saražoto elektroenerģiju, 2010.gadā līdz 49,3% no valsts iekšzemes elektrības patēriņa. Patlaban šis rādītājs jau ir 44-45% robežās, tomēr atjaunojamās elektrības ražošanas jaudas tiek pilnībā izmantotas, tāpēc nākotnē paredzēts veicināt koģenerācijas attīstību.

Saskaņā ar Kioto protokolu Latvijai laikā no 2008.līdz 2012.gadam jāsamazina siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas par 8%. Pašreizējās prognozes rāda, ka SEG emisijas varētu samazināties pat līdz 50% no plānotā līmeņa.

LVĢMA direktora vietniece Ilze Kirstuka skaidroja, ka vides pārskats parāda, ka Eiropā kopumā palielinājušās apbūvētās teritorijas, palielinājies eiropiešu ceļošanas apjoms, kas ir viens no būtiskākajiem klimata pārmaiņu izraisītājiem. Tāpat pārskatā secināts, ka eiropieši dabas resursus patērē divas reizes vairāk nekā vidēji pasaulē.

Kopumā uzlabojusies gaisa un ūdens kvalitāte, dubultojies atkritumu pārstādes apjoms, samazinātas vielas, kas noārda ozona slāni un transporta izmeši, pieaugušas mežu platības un 18% no visas Eiropas teritorijas ir iekļautas aizsargājamo statusā.

Joprojām daudzviet novērojams ūdens trūkums un klimata pārmaiņu radītās ekstrēmās dabas parādības. Nepieciešams uzlabot dabas resursu aizsardzību, novērst auglīgo zemju apbūvēšanu un enerģijas patēriņa pieaugumu, palielinot atjaunojamo energoresursu ieguvi un uzlabojot energoefektivitāti, stāstīja Kirstuka.

Jau ziņots, ka pārskatā ir 31 Eiropas Vides aģentūras dalībvalsts vides novērtējums, pamatots uz kopējiem vides indikatoriem. Gandrīz 600 lappušu biezajā pārskatā "Eiropas vide - stāvoklis un perspektīva 2005" ir vides novērtējums prioritārajās jomās, vērtējums atsevišķās vides tēmās, katras dalībvalsts sasniegumi un perspektīvas analīze.

 

Tirgosies par Hotel de Rome

Sandris Vanzovičs,  NRA 12/14/05    Kādam tiks iekārojams kumoss – viesnīca pretī Brīvības piemineklim.

Šodien domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā skatīs atzinumu par pašvaldībai piederošo Latvijas–Vācijas kopuzņēmumam SIA Reho iznomāto īpašumu turpmāko izmantošanu. Atzinuma apspriešana nozīmē diskusijas, ko darīt ar vismaz 20 miljonus latu vērto Hotel de Rome ēku.

Patlaban pašvaldībai piederošā viesnīcas Hotel de Rome ēka ir iznomāta SIA Reho, kurā puse kapitāldaļu pieder domei, bet otra puse – vācu uzņēmējiem. Nomas līgums beidzas 2006. gada beigās. Īpašuma departaments piedāvā trīs iespējamos rīcības variantus: šīs viesnīcas ēkas pārdošanu izsolē, nomas līguma pagarināšanu ar SIA Reho, kā arī nomas tiesību brīvu izsoli. Šobrīd domnieki sliecas atbalstīt ēkas pārdošanu, kas varētu būt viens no pašvaldības lielākajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Pēc auditorfirmas BDO Invest Rīga datiem, pārdodot viesnīcas ēku, dome varētu saņemt 20,5–24 miljonus latu, bet, pagarinot noslēgto nomas līguma termiņu, pašvaldība gadā saņemtu 350 000–500 000 latu nomas maksu. Rīgas mērs Aivars Aksenoks izteicies, ka, pārdodot viesnīcas ēku, varētu iegūt līdzekļus Mežaparka estrādes būvniecībai. Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks uzskata, ka šo naudu varētu tērēt arī operas rekonstrukcijas pabeigšanai. A. Ameriks skaidroja, ka viesnīcu bizness nav pašvaldības funkcija. Uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc tad šādā gadījumā nepārdot domei piederošās kapitāldaļas uzņēmējsabiedrībā Reho, viņš norādīja, ka tās statūtkapitāls ir tikai 2000 latu, turklāt kā apgrūtinājums līdzi nāk divi nomas līgumi (par viesnīcu Hotel de Rome un Konventa sēta nomu), tātad lielu naudu par tām nesaņemt. "Pilsēta var iegūt daudz vairāk, ēku pārdodot," uzskata A. Ameriks. Viņš skaidroja, ka pašlaik jautājums par Hotel de Rome likteni aktualizēts, jo nākamā gada 31. decembrī beidzas nomas līguma termiņš, pēc tam šī viesnīca "ar visiem aizkariem" nonāk domes īpašumā, bet šajā uzņēmējdarbībā plāni tiek kalti vismaz gadu uz priekšu. Pēc A. Amerika teiktā, vācu puse ēku pirkt nevēloties, tātad to varētu pārdot starptautiskā izsolē, kurā "gan jau pircējs atradīsies".

Opozīcijas pārstāvji gan ir mazāk steidzīgi. Deputāts Modris Lujāns domā, ka viesnīcu būtu izdevīgāk iznomāt privātuzņēmējam, nevis to pārdot. Arī domnieks Māris Tralmaks uzsver, ka pašvaldībai nebūtu lietderīgi pārdot peļņu nesošu objektu. Viņa kolēģis Jānis Dinēvičs norādīja, ka "pārliecinoša risinājuma joprojām nav". Savukārt deputāts Sergejs Zaļetajevs pauda, ka "turēt īpašumu, kas nepilda pašvaldības funkcijas, būtu lieki, taču rūpīgi jāapdomā, par kādu cenu un ar kādiem nosacījumiem" no tā atbrīvoties.

 

Katram astotajam darbiniekam – alga līdz 73 latiem

DELFI  12/14/05    Šā gada trešajā ceturksnī 27% iedzīvotāju strādāja vairāk nekā likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, bet katram astotajam darbiniekam alga nepārsniedza 73 latus mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vairāk nekā puse - 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi. Vīriešu vidū aktīvi bija 70,4%, bet sieviešu – 56,5%.

Kopumā valstī bija nodarbināti 1 043 600 cilvēki (57,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, šogad palielinājās nodarbināto iedzīvotāju skaits (2004.gada 3.ceturksnī tas bija 1 029 700 cilvēki).

Latvijas likumdošanā ir noteikts darba nedēļas ilgums 40 stundas. Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 56,5% nodarbināto strādāja likumdošanā noteikto 40 stundu darba nedēļu, devītā daļa (11,3%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet ceturtā daļa (27,4%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši).

Katram astotajam (12,7%) darba ņēmējam pamatdarba vietā saņemtās neto (pēcnodokļu) darba algas lielums bija līdz 73 latiem mēnesī; katram piektajam (20,7%) – no 73 līdz 100 latu robežās; katram ceturtajam (24,5%) – no 100 līdz 150 lati; katram sestajam (17,5%) – no 150 līdz 200 latu robežās.

No 200 līdz 300 latiem saņēma katrs astotais darbinieks (11,8%), 4,1% saņēma algu 300 - 500 latu robežās, 1,6% darba ņēmēju saņēma algu 500 -1000 latu robežā, tikai neliels skaits (0,1%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem. Daļa (5,1%) algotu darbu strādājošo atteicās izpaust darba samaksas lielumu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka trešajā ceturksnī Latvijā bija 99 400 darba meklētāju jeb 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu samazinājies darba meklētāju skaits (2004.gada - tas bija 114 600 cilvēki).

Kā galvenais bezdarba iemesls tika minēta atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (39,2%), pie tam, šo iemeslu kā galveno uzrādīja gan vīrieši (37,5%), gan sievietes (40,9%). Dažādu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgāja 23,4% vīriešu un 25,3% sieviešu. Gandrīz ceturtdaļai (22,8%) vīriešu un katrai astotajai (13%) sievietei saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku.

 

Latvijai sola papildus 35 eiro uz iedzīvotāju septiņu gadu laikā

Ilze Šteinfelde,  NRA  12/15/05     Latvija šodien un rīt notiekošajā ES valstu līderu sammitā, iespējams, bloķēs Lielbritānijas pārstrādāto ilgtermiņa budžeta priekšlikumu, jo, lai gan briti dāsni Latvijai solījuši papildu finansējumu 35 eiro apmērā uz vienu iedzīvotāju septiņu gadu laikā, arī jaunais variants nav pieņemams.

Premjers Aigars Kalvītis atzina, ka gaidāmās sarunas par finanšu perspektīvu 20072013. gadam būs smagas. "Mēs paturam tiesības neakceptēt šo piedāvājumu," teica A. Kalvītis. Savu negatīvo attieksmi pret sākotnējo Lielbritānijas priekšlikumu premjers paudis personīgi ES prezidējošās valsts premjerministram Tonijam Blēram.

Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo piedāvājumu, jaunajā ietverts atsevišķs paragrāfs jaunajām dalībvalstīm, kas paredz esošo finansējumu nedaudz palielināt, politiķi asi kritizē arī šo priekšlikumu. Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka no Lielbritānijas tika gaidīta lielāka pretimnākšana. "Tas variants, ko piedāvā Lielbritānija, ir nepareizs un negodīgs," sacīja ārlietu ministrs.

Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atbalsta valdības noraidošo pozīciju pret Lielbritānijas piedāvājumu ES ilgtermiņa budžetam, jo tas attiecībā uz Latviju nešķiet taisnīgs.

Tomēr ne Finanšu ministrija, ne arī premjera padomniece ES jautājumos Sanita Deslandes Neatkarīgajai neatklāja, cik īsti netaisnīgs ir šis piedāvājums un cik īsti Latvija saņemtu, ja tas tiktu pieņemts. S. Deslandes uzsvēra, ka Latvija kā citas ES valstis pirms ES līderu sanāksmes neatklās, cik lielu finansējumu mūsu valstij paredz Lielbritānijas piedāvājums. Tas esot saistīts ar sarunu taktiku.

Analītiķi lēš, ka ES sanāksme būs vētraina un tā varētu ievilkties arī nedēļas nogalē. Arī S. Deslandes pieļauj, ka ES līderi, ja vajadzēs, turpinās diskusijas brīvdienās, un tādi gadījumi ir bijuši arī iepriekš. Turklāt debates par nākamo finanšu perspektīvu ES valstu un valdību vadītāji sāks tikai šodien vakarā. Iespējams, rīt no rīta dienas gaismu ieraudzīs vēl viens Lielbritānijas priekšlikums ES ilgtermiņa budžetam.

Ja šodien un rīt notiekošajā sammitā ES līderī nevienosies par budžetu, tad šis jautājums nonāks Austrijas rokās, kuras prezidentūra sākas līdz ar jauno gadu. Lielbritānija prezidējošās valsts godā ir līdz 31. decembrim.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka vairākums ES dalībvalstu, to vidū Latvija, noraidīja Londonas iepriekšējos priekšlikumus attiecībā uz ES ilgtermiņa budžetu laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam, kas paredzēja par 14 miljardiem eiro (9,8 miljardiem latu) jeb 8,5% samazināt jauno ES dalībvalstu atbalstam atvēlētos līdzekļus, kamēr Lielbritānijas saņemtā kompensācija no ES budžeta tuvākajos gados turpinātu pieaugt.

ES dalībvalstu vidū attieksme pret uzlaboto britu priekšlikumu ir dažāda – ir gan neapmierinātie, tāpat kā Latvija, un apmierinātie, kā, piemēram, Somija. Polija solījusi bloķēt ES ilgtermiņa budžetu tā pašreizējā formā, jo Lielbritānijas jaunais piedāvājums nav apmierinošs, ziņo LETA. "Polija izmantos savas veto tiesības šim piedāvājumam, ja tas netiks mainīts," sacīja Polijas premjerministrs Kazimežs Marcinkēvičs.

Savu neapmierinātību ar Londonas piedāvāto jauno budžeta plānu pauda arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu: "Mans pirmais iespaids ir, ka atbildē uz plašajām prasībām no gandrīz visām dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta prezidentūra ir nākusi klajā ar piedāvājumu, kas vienkārši nav pietiekams." Viņš arī norādīja, ka bloka ilgtermiņa budžeta neapstiprināšana apdraud tālāko ES paplašināšanu.

Tajā pašā laikā Somijas premjerministrs Mati Vanhanens paziņoja, ka Londonas piedāvājums atbilst Somijas prasībām un tas ir "solis pareizā virzienā".

 

***

Viedokļi

Aigars Kalvītis, Ministru prezidents:

– Arī jaunais Lielbritānijas piedāvājums Eiropas Savienības budžetam ir pilnīgi neapmierinošs.

Artis Pabriks, ārlietu ministrs:

– Par spīti tam, ka šis ir jau otrais piedāvājums, tajā nav principiālas attieksmes maiņas pret Latviju.

Vaira Vīķe-Freiberga, Valsts prezidente:

– Latvijai no ES valstīm visvairāk būtu nepieciešams atbalsts, lai mazinātu plaisu labklājības līmeņa ziņā. Solidaritātes un taisnīguma princips liekot prasīt, lai Latvija saņemtu vairāk ES finansējuma, nekā to piedāvā Lielbritānija.

 

Latvijā saglabājas straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums ES

LETA  12/15/05    Vidējās stundas darba izmaksas Latvijā šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2004.gada trešo ceturksni, ir palielinājušās par 15,7%, kas ir straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Nākamais straujākais izmaksu kāpums ir bijis Lietuvā - par 10,7%, Igaunijā - par 8,8%, Slovākijā - par 8,1% un Ungārijā - par 6,6%. Savukārt vismazāk darbaspēka izmaksas ir palielinājušās Vācijā - par 1,1%, Portugālē - par 1,2%, Maltā - par 1,5%, Dānijā - par 2,3% un Zviedrijā - par 2,6%.

Lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums Latvijā reģistrēts jau septīto ceturksni pēc kārtas. Pirms tam darbaspēka izmaksas visstraujāk auga Slovēnijā un Slovākijā.

Visās 25 ES valstīs kopā darbaspēka izmaksas šā gada trešajā ceturksnī ir palielinājušās par 2,7% un 12 eirozonas valstīs - par 2,2%. Iepriekšējā ceturksnī šis pieaugums bija attiecīgi 2,7% un 2,5%.

Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas 25 ES valstīs ir palielinājušās par 2,7% un 12 eirozonas valstīs - par 2,5%. Pakalpojumu nozarē šis pieaugums ir bijis attiecīgi 2,8% un 2,1%, bet celtniecībā - 2% un 1,5%.

"Eurostat" aplēsēs nebija iekļauti dati par Beļģiju, Grieķiju, Īriju un Nīderlandi.

 

 

Izglītībā, kultūrā un ticības lietās...

 

 

Grāmatas

Arno Jundze,   NRA  12/12/05

Latvijas vēsture. 20 gadsimts. Jumava, 2005

Pirms kāda laika šīs grāmatas pirmais izdevums izraisīja pat starptautiskas debates. Autoru kolektīvs Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Antonijs Zunda piedāvā darba otro un papildināto izdevumu, apstiprinot seno patiesību – vēsture nekad nevar tikt izzināta pilnībā.

Boriss Vipers. Mākslas likteņi un vērtības. Esejas. Multineo, 2005

Izcilā mākslas zinātnieka Borisa Vipera (1888–1967) 1940. gadā apgādā Grāmatu Zieds publicētā eseju krājuma faksimilizdevums. Tiem, kam Latvijas mākslas vēsture vēl tikai atklājama, Andra Teikmaņa pēcvārds palīdzēs saprast, kas ir B. Vipers un kāds ir viņa ieguldījums latviešu kultūrā.

 

Mariss Jansons un dziedātāja Elīna Garanča nominēti "Grammy" balvām

LETA -- DPA  12/12/05    Prestižajai mūzikas balvai "Grammy" izvirzīti divi Latvijas mūziķi - diriģents Mariss Jansons un dziedātāja Elīna Garanča, liecina pagājušās nedēļas nogalē apstiprinātais balvas nomināciju saraksts.

Jansons nominēts divās kategorijās - par "Labāko orķestra uzstāšanos" un "Labāko klasikas albumu" ar Dmitrija Šostakoviča 13.simfonijas ierakstu Bavārijas radio simfoniskā orķestra un kora izpildījumā.

Savukārt Garanča nominēta "Grammy" balvai kategorijā "Labākais opermūzikas ieraksts" par līdzdalību Antonio Vivaldi skaņdarba "Bajazet" ierakstā.

Visvairāk nomināciju saņēmuši popdīva Meraija Kerija, reperis Kenje Vests un dziedātājs Džons Ledžends, kuri izvirzīti balvām astoņās kategorijās katrs.

ASV Nacionālās ierakstu mākslas un zinātnes akadēmijas 48."Grammy" balvas apbalvošanas ceremonija paredzēta 8.februārī.

 

No Andra Vējāna atvadoties

Arno Jundze,  NRA  12/13/05    Dzejnieks Andris Vējāns nebija režīmu grāvējs vai karotājs, viņš bija viens no tiem, kas latviešu literatūras vezumu vilka šim darbam nepiemērotos un smagos apstākļos. Gandrīz 40 gadus žurnālā Karogs: vispirms kā līdzstrādnieks un nodaļas vadītājs, tad no 1967. gada līdz 1989. gadam – galvenais redaktors, aizejot no šā amata kā nepārspēts plaukstoša žurnāla vadītājs. Karoga 60. jubilejas svinībās Māris Čaklais teica – bez iedzimtas latgalieša viltības Andrim Vējānam tas nebūtu izdevies. Starp varas un tautas dzirnakmeņiem malts, nereti pieņemot autoram sāpīgu lēmumu – tāds nu reiz ir katra redaktora liktenis –, viņš bija un palika lasītāju mīlēts Latgales dzejnieks.

Intervijā LTV raidījumam Melns uz balta pirms gada sirmais Vējānkungs stāstīja par to, kā jaunībā tūlīt pēc kara Rīgā nonācis, ārkārtīgu bijību pirmoreiz spēris soli pāri Rakstnieku savienības slieksnim un to, ka šī bijība, gadiem ejot, nebija gājusi mazumā. Un vēl viņš teica, ka tagad, mūža nogalē, viņam ir ļoti svarīgi palūkoties uz Andra Vējāna veikumu biklā Latgales zēna Donata Kalnača acīm. Nu kaut kur uz zvaigžņu ceļa viņi abi ir sastapušies.

Andri Vējānu pēdējā gaitā izvadīs šodien pulksten 14 no 1. Meža kapu kapličas.

 

Mācītājs baznīcai prasa atsaukt lēmumu par Cālīti

Ilze Grīnuma,  Diena  12/13/05    Internetā protestu pret autoritārismu baznīcā izteikuši arī ap 460 draudžu locekļi un mācītāji.

Grobiņas prāvesta iecirkņa mācītājs Varis Bitenieks nolēmis vērsties pie baznīcas virsvaldes jeb kapitula ar aicinājumu atsaukt lēmumu par Latvijas Universitātes dekāna Jura Cālīša svītrošanu no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāju rindām. "Ja nemainīs šo lēmumu, mums būs grūta evaņģelizācija un misijas darbs. Tādā veidā daudzi cilvēki pametīs luterāņu baznīcu," uzskata V.Bitenieks. Protestu pret notikušo izteikuši arī ap 460 draudžu locekļi un mācītāji, kuri parakstījuši internetā publicēto vēstuli pret autoritārismu baznīcā.

LELB arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers informēja, ka kapituls izskatīs ikvienu vēstuli, ja tam kāds baznīcas mācītājs būs to adresējis, turklāt: "J.Cālītim paliek iespēja pašam vērsties pie kapitula ar lūgumu atjaunot viņu mācītāja amatā, apņemoties ievērot LELB iekšējo kārtību un pamatnostādnes." J.Cālītis ir vērsies ar iesniegumu LELB Konsistorijā, bet tāpēc, ka, viņaprāt, no amata nav atstādināts atbilstoši LELB Satversmei. V.Bitenieks uzskata — LELB stingrā nostāja pret homoseksuālismu rada agresivitāti, met ēnu uz LELB: "Rada priekšstatu, ka mēs ejam viduslaiku inkvizīcijas un cilvēku apspiešanas ceļu."

Sabiedrībā pazīstamo teologu J.Cālīti no mācītāju rindām LELB izslēdza novembrī, to pamatojot ar viņa dalību geju un lesbiešu dievkalpojumā un Mūna reliģijas vīna ceremonijā. Par dalību dievkalpojumā rājiens izteikts arī mācītājam Varim Bogdanovam. Baznīcas Sinodes 1996.gada rezolūcija liedz propagandēt un atbalstīt homoseksuālismu, ko uzskata par grēku.

V.Bitenieks stāstīja, ka jau ilgāku laiku vērojama cilvēku aiziešana no LELB. Tas gan vairāk attiecas uz draudžu locekļiem, nevis mācītājiem, jo šāds solis saistīts ar viņu un ģimenes iztikšanu. Tomēr starp mācītājiem esot daudz pretinieku kapitula lēmumam par J.Cālīti. Taču atklāti paustu viedokļu esot maz, jo daudzi jau saņēmuši baznīcas vadības brīdinājumus par izslēgšanu. Pēc V.Bitenieka domām, prasot J.Cālītim un V.Bogdanovam ievērot 1996.gada rezolūciju, arī arhibīskapam Jānim Vanagam būtu jāievēro savi baznīcai dotie solījumi: "Gribu atgādināt arī bīskapa doto solījumu, ka viņam ir "jāordinē, jāvizitē, jāapmeklē.."(..) Arī jūs, arhibīskap, neesat to pildījis, neesat ordinējis sievietes."

Saistībā ar nosodīto J.Cālīša dalību Mūna ceremonijā V.Bitenieks pastāstīja savu pieredzi — kā jauns mācītājs viņš bieži devies uz krišnaītu virtuvi, jo viņam nebijis naudas, bet tur paēst varēja par brīvu: "Ne tikai es, bet vairāki tagadējie mācītāji un mācītājas gāja tur paēst. Vai tāpēc mēs neesam vairs luterāņi?"

 

Vārdi kā spožumi

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  12/13/05    Vārdi kā spožumi — uzrakstu un satrūkstos. Ja nu rakstot nozaudēju iecerēto pavedienu un nenošķiru vārdu pasaules īstos spožumus no spīguļiem? It īpaši tagad, pirms svētkiem, kad jaucas un jauksies kopā patiesi sirsnīgu vārdu spīdumiņi ar tiem vārdu mirguļiem, kas izteikti tikai tā — lai būtu izpildīts pienākums. Un kur tad vēl viss tas vārdu lērums, kas radīts pievilināšanai pie tirgus letēm. Tik viegli paslīdēt uz tādas mirdzošas vārdu taciņas. Gar svētku vārdu taciņas malām kā magnētiņi ņirb visiem iespējamiem dzīves gadījumiem izliktās vārdu virtenes — tvert, ņemt, izbaudīt, nepalaist garām. Vārdos pašos par sevi nav nekā slikta — mēs sastopamies ar jaunām sinonīmu rindām. Tikai jāatceras, kā tās veidotas un kādiem nolūkiem kalpo.

Vārdi ap mani rāda, kur meklēt palīgu. Un ir viens tāds labs vārdu īstā spožuma mērāms siets — tas ir laiks valodā. Gramatiskie laiki — pagātne, tagadne, nākotne — ir piesaistīti darbības vārdiem, tas zināms no skolas. Bet valodā ieslēptas arī citas laika kategorijas un laika pazīmes, kuras atklājas, kad mēs sastopamies ar vārdiem, kuru novērtēšanā neiztikt tikai ar gramatisko laiku pazīmēm. Tās ir tā kā par šauru, par knapu, lai runātu par vārdu vērtībām. Par īstiem vārdu spožumiem.

Laiks valodā vieš mieru. To vislabāk jūt, kad nākas sastapties ar vārdiem, kuri mūsdienu valodā ir nākuši no tālas senatnes un laika gaitā nav neko zaudējuši no sava spēka. Taisni pretēji — ir tikai iekrājuši. Par to varēju pārliecināties šī mēneša sākumā Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rīkotajā valodnieku konferencē, kurā sevi labi pieteica vairākas jaunas doktorantes — seno tekstu pētnieces, tā liecinot par manu kolēģu klusi un godprātīgi, bet spoži darītu darbu. Jā, protams, tā ir ziņa no zinātnisko aprindu dzīves un interese par to ir šauram vārdu baudītāju lokam. Bet ir iespēja lūkot citus notikumus, kuri arī liecina, ka īsti vārdu spožumi ir tie, kas nāk no senatnes, pārdzīvo tagadni un skaidri rāda, ka derēs vēl ilgam laikam. Pavērsim Ulža Bērziņa tulkoto Psalmu grāmatu. Izlasīsim Bērziņu: "Manos vārdos ieklausies, Jahve, ieausies manos čukstos." Uzšķirsim Gliku: "Ak KUNGS! Ņem vērā manu valodu/saproti manas pārdomāšanas." (Ps 5:2). Vai varam vērtēt abus, izmantojot tikai mērauklas — labāk/ sliktāk; veiksmīgāk/neveiksmīgāk. Glika tulkojumu ir pārbaudījis laiks, un Bērziņš nebaidās sevi salīdzināt ar Gliku. Ieskatieties komentāros — Bērziņš mums stāsta, kā tapusi viena otra tulkotā teksta vieta: "Tāpat Glikam; Gliks spoži atveidojis senebreju tekstu; eju pie Glika" u.c. Tik stiprs ir Bērziņš — viņš mums atklāj gan pats savu tulkotāja spēku, gan parāda — lūk, un tik stiprs ir Gliks. Un abu tulkotie teksti ir spoži.

Vai laiks valodā viesīs mieru arī nākamajās dienās? Lūk, tikko parādījies jauns dokuments, precīzāk, dokumentu kopums ar nosaukumu "Europass". Kas tas tāds? Labi, ka iepazīstināšanas brīdī ar jauno dokumentu klāt bijusi valodniece Ina Druviete (viņa arī izglītības un zinātnes ministre) un izstāstījusi, ka jaunajam dokumentam ir arī atbilstošs vārds latviešu valodā — eiropase — un hibrīdveidojums ir tikai šī jaunā dokumenta vai dokumentu kopas nosaukums. Ja par seno vārdu spozmi varam kavēties tīkamās pārdomās brīvbrīžos, tad, sastopoties ar šādiem faktiem valodā, nevajadzētu zaudēt modrību un asredzību ne uz brīdi. Lai pie vērtīgā nepiejauktos bezvērtīgais, varbūt tikai uz kādu laiku nepieciešams kādas lietas, kādas parādības nosaukums.

Laiks viesīs mieru valodā. Tā ir bijis. Un nevarētu būt, ka nebūs. To es piedzīvoju. Prozas lasījumu pēcpusdienā JRT Mazajā zālē, kad vakara vadītājs V.Freibergs, it kā valdīt valdīja sava sakāmā spozmi, zāles maliņā piestājis. Kāpēc? Tāpēc (man tā šķita), lai spožāk izskan vārdi autorlasījumos, izteikti pie spoži izgaismotā galda.

Ak! Ja varētu to spožumu no visiem vārdiem… Tāds zibsnis mani piemeklēja Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā, kad Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis teica savu spožo runu.

 

Izstādes

Maija rudovska, Līvija Dūmiņa,  NRA  12/14/05

- Galerijā Daugava no šodienas līdz 7. janvārim skatāma izstāde Vecmeistaru glezniecība.

- Mālpils kultūras namā aplūkojama gleznu, tekstiliju, batiku un citu veidu mākslas darbu autora Georga Barkāna izstāde. Atzīmējot mākslinieka astoņdesmito jubileju, piektdien Mālpils kultūras namā tiek rīkota tikšanās ar jubilāru. G. Barkāns ilgus gadus strādājis par arhitektu un pedagogu, bet kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem sācis darboties tekstilmākslā un piedalījies glezniecības izstādēs.

- Galerijā Lita rīt atklās glezniecības izstādi Saulgriežu mistērija.

- Galerijā Rīga rīt pulksten 17 atklās Edvarda Grūbes personālizstādi Gleznas, kurā būs redzami gan jauni darbi, gan retrospekcija. Tā būs pirmā E. Grūbes izstāde kopš personālizstādes 2000. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. E. Grūbe (1935) latviešu mākslā ienāca 20. gadsimta 60. gadu sākumā, apliecinot sevi kā spilgtu tonālās glezniecības meistaru. Mākslinieka daiļrades stūrakmeņi ir vecmeistaru glezniecība un latviešu tautas kultūras mantojums, kurā sakņojas mākslinieka tieksme pēc pamatīguma, formu vienkāršības un skaidrības. Par nozīmīgākajiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem viņa glezniecībā uzskatāmi krāsa, gaisma un gleznas virsmas reljefs. Jaunie darbi pauž E. Grūbes virzību uz formu lakonismu un demonstrē viņa īpašo attieksmi pret gaismu un krāsu kā emocionālā sprieguma un noskaņas nesēju. Retrospektīvajā izstādes daļā atlasīti raksturīgākie mākslinieka rokrakstu atspoguļojošie darbi, kas radīti laikā no 20. gadsimta 70. gadiem līdz 90. gadu beigām.

- Galerijā Mākslas dārzs piektdien pulksten 18 tiks atvērta Raimo Lielbrieža izstāde Izdomātās fotogrāfijas. R. Lielbriedis (1962) patlaban ir viens no izcilākajiem melnbaltās fotogrāfijas meistariem Latvijā, ieguvis balvu Gada foto 2003. Kopš 1999. gada R. Lielbriedis ir Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas koledžas fotogrāfijas izglītības programmas vadītājs, pasniedzējs. Pašlaik viņš studē Tartu Korgem Kunstikool fotogrāfijas nodaļā, bakalaura eksterna programmā Tartu Igaunijā. R. Lielbrieža fotogrāfijas raksturo ne vien jūtīga un emocionāla fotografējamās realitātes izvēle un uztvere, bet arī augsti profesionāla meistarība, kas atspoguļojas motivēti estētiskos, smalki niansētos attēlos. Fotogrāfijas kopētas uz paša meistara īpaši apstrādāta akvareļpapīra.

- Galerijā Carousell piektdien pulksten 17 tiks atklāta mākslinieces Lauras Feldbergas personālizstāde mazās Lietas. Izstādē būs redzamas gleznas, kas tapušas gada laikā. Darbu formāti ir nelieli, un tajos pētīti visdažādākie priekšmeti, kurus vieno mazi izmēri, skatienu piesaistošas formas un materialitāte. Izstāde mazās Lietas ir kā slepenās dārgumu lādītes atvēršana.

- Mākslas galerijā ag7 skatāma Ivetas Zāģeres sīkplastikas izstāde Rotaļa. Iveta Zāģere (1976) šogad absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļas maģistrantūru. Māksliniece līdz šim piedalījusies vairākās grupas izstādēs, bet Rotaļa ir viņas pirmā personālizstāde. Izstādē aplūkojamas baltas akmens masas sīkplastikas figūras, kas attēlo viena līdz divus gadus veca bērna raksturīgākās kustības. Izstādes nosaukums apliecina patiesību, ka pasauli bērns iepazīst ar rotaļu, un tā ir bērna ikdienas neatņemama

 

Druviete plāno noteikt obligātu eksāmenu matemātikā

Ilze Grīnuma,  Diena  12/14/05    Matemātika 12.klasē atkal būs obligāts centralizētais eksāmens, iecerējusi izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (JL). Uz šo mācību gadu tas gan neattieksies — valdība otrdien akceptēja jauno valsts pārbaudes darbu grafiku, kas 22.maijā paredz obligātu ieskaiti matemātikā kā līdz šim. Pārmaiņas prasīšot vismaz triju gadu pārejas posmu, jo par eksāmenu skolēniem jābūt informētiem, tikko viņi sākuši mācības 10.klasē. Ja eksāmenu noteiks no nākamā mācību gada, tad tā kārtošana varētu būt vien 2009.gadā.

"Ja gribam matemātikas prestižu celt, tad jādomā, kā to izdarīt," ministres biroja vadītājs Oļģerts Tipāns Dienai pamatoja obligāta eksāmena nepieciešamību pašreizējās ieskaites un izvēles eksāmena vietā. Pārveidojot ieskaiti matemātikā par centralizēto eksāmenu, tiks paplašinātas vidējās izglītības ieguvēju iespējas iestāties dažādās studiju programmās, LETA skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Didzis Šēnbergs. Iecerei savu atbalstu jau pauduši vairāku augstskolu un darba devēju pārstāvji, kuri ministrei ieteica ieviest ne tikai obligātu matemātikas, bet arī fizikas eksāmenu. Darba devēji uzsver problēmas ar darbaspēku, jo maz jauniešu izvēlas studijas inženierzinātnēs. No obligāta matemātikas pārbaudījuma IZM atteicās pēc konstatētās uzdevumu noplūdes 2000.gadā.

Ieviešanas shēmu ministrija atstāj Izglītības satura un eksaminācijas centra ziņā, tāpēc O.Tipāns kādus konkrētus pārmaiņu termiņus minēt atturējās. Šā mācību gada 12.klašu absolventiem centralizēto eksāmenu sesija sāksies 26.maijā un ilgs līdz 16.jūnijam bez būtiskām pārmaiņām, pirmdien jauno pārbaužu grafiku akceptēja Ministru kabinets.

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņs,  12/15/05    Nosaukti Zelta globusu pretendenti. Otrdien Losandželosā nosauktas kino balvas Zelta globuss nominācijas. Visvairāk – septiņas – nominācijas ieguvusi geju kovbojfilma Kuprainais kalns (Brokeback Mountain). Tā kā Zelta globuss tiek uzskatīts par Oskara priekšvēstnesi, ir pamatotas aizdomas, ka šī filma varētu gūt panākumus arī Amerikas kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Turklāt Kuprainais kalns nominēta arī Ņujorkas filmu kritiķu labākās filmas balvai un Losandželosas filmu kritiķu asociācijas balvai.

- Valkas pilsētas teātra aktivitātes. No VII starptautiskā teātru festivāla Venecuēlā Fiesta 2005 atgriezies Valkas pilsētas teātris. Valcēnieši rādīja pēc dāņu rakstnieka Erika C. Petersona darba tapušo izrādi Pēckvēle un bija pirmie Latvijas pārstāvji, kas piedalījušies šajā festivālā. Valkas pilsētas teātris saņēmis Bolīvijas Kultūras ministrijas, kā arī Kolumbijas un Argentīnas Starptautisko teātru institūtu ielūgumus ar šo iestudējumu piedalīties arī citos festivālos. Pateicoties šim braucienam un Valkas teātra aktivitātēm, nākamā gada jūlijā Valkā viesosies Venecuēlas koris, bet 2007. gadā Kultūras nedēļas laikā valcēnieši un pilsētas viesi varēs baudīt priekšnesumus, ko uz Valku vedīs teātru kolektīvi gan no Kolumbijas, gan no Argentīnas.

Līvija Dūmiņa,  NRA  12/16/05   

- Zināmi Mūzikas akadēmijas Gada balvas laureāti. J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas augstāko apbalvojumu – Gada balvu – par izciliem sasniegumiem mūzikā un radošu aktivitāti 2005. gadā saņems pianiste Elīna Bērtiņa un klarnetists Guntis Kuzma.

- Kultūras ministre saņem medaļu par nopelniem kultūrā. Trešdien Polijas vēstniecībā kultūras ministrei Helēnai Demakovai tika pasniegta medaļa Par nopelniem kultūrā – Gloria artis, kas ir augstākais apbalvojums, ko piešķir Polijas kultūras ministrs.

- Dāvana Ventspils muzejam. Šodien Ventspils muzejs saņem dāvanu – Latvijas Mobilais telefons dāvina pozitīvu – 18. gs. mazo ērģeļu atdarinājumu, kas tapis Ugāles ērģeļbūves darbnīcā.

 

Opozīcija aicina restaurēt Salaspils memoriālu

DELFI  12/15/05    Partiju apvienība "Saskaņas centrs" aicina kultūras ministri Helēnu Demakovu “pievērst uzmanību Salaspils memoriālā ansambļa katastrofālajam tehniskajam stāvoklim” un piešķirt līdzekļus memoriāla restaurācijai.

Pēdējo vairāku desmitu gadu laikā valsts piešķīra līdzekļus tikai minimālo uzturēšanas darbu veikšanai, tāpēc pieminekļa stāvoklis nepārtraukti pasliktinājās un tagad ir nepieciešams veikt apjomīgus restaurācijas darbus, "Saskaņas centrs" Saeimas deputātu frakcija.

Apvienības līderi Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs trešdien apmeklēja memoriālu Salaspilī un pēc apmeklējuma secināja, ka “šis piemineklis diez vai nostāvēs nākošos 20 gadus”.

Šā gada pavasarī Krievijas vēstniecība piedāvāja Latvijai bez atlīdzības piešķirt finansējumu Salaspils memoriāla restaurācijas darbiem. Latvijas valdība atteicās pieņemt šos līdzekļus, norādot, ka nauda memoriālam tiks piešķirta 2005.gada valsts budžetā.

Taču 2005. gada budžetā Salaspils memoriāla rekonstrukcijai tika piešķirti tikai 26 tūkstoši latu. Ministru kabinets noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu piešķirt šiem mērķiem 100 tūkstošus latu.

"Es vēlos saprast, kāpēc kultūras ministre atteicās no līdzekļiem, kurus Krievijas puse no sirds piedāvāja konkrētam mērķim – lai apturētu šī svarīgā pieminekļa bojāeju", - uzsver "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Urbanovičs.

"Saskaņas centrs" pieprasa, lai kultūras ministre Helēna Demakova sniedz sabiedrībai paskaidrojumus par to, vai 2006. un nākamajos gados tiks veikta Salaspils memoriālā ansambļa restaurācija un vai valdībai ir pietiekoši līdzekļi šo darbu veikšanai.

 

 

 

Citādā ziņā…

 

 

Latvijā saņemtas 201 300 vakcīnas pret gripu

LETA  12/11/05     Vakar vēlu vakarā Latvijā saņemtas 201 300 bezmaksas vakcinēšanai pret gripu paredzētās potes.

Šorīt Rīgā bija ieradušies reģionālo Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) filiāļu pārstāvji, lai nogādātu vakcīnas reģionos un ģimenes ārsti no rītdienas ar pilnu sparu var sākt veco cilvēku un speciālo grupu potēšanu pret gripu, aģentūrai LETA pastāstīja veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP).

Veselības ministrs atzina, ka līdz ar vakcīnu saņemšanu "novēlies liels akmens no sirds". Bērziņš pastāstīja, ka profilakses pret gripu jomā Latvija ir galvastiesu priekšā kaimiņvalstīm - Lietuvai un Igaunijai, kur valsts finansētas vakcinēšanas programmas netiek veiktas.

Bērziņš tikko atgriezies no Eiropas Savienības (ES) veselības ministru sanāksmes, kur viena no sarunu tēmām bija ES valstu gatavība gripas pandēmijai. Pagaidām nekāds vienošanās par sadarbību neesot panāktas, bet Latvijai īpaši būtiski ir sagatavot kopīgu rīcības plānu, kā rīkoties, ja notiek gripas uzliesmojums pierobežas valstīs, piemēram, Baltkrievijā un Krievijā.

Kā ziņots, lai visi gribētāji varētu vakcinēties pret gripu, bezmaksas vakcinācija tiks turpināta līdz 20.janvārim. Līdz šim ar valsts finansētajām potēm vakcinēti vairāk nekā 25 000 cilvēku.

Līdz šim Latvijā laboratoriski apstiprināts tikai viens gripas saslimšanas gadījums. SVA speciālisti prognozē, ka līdz gada beigām valstī tiks reģistrēti tikai atsevišķi gripas gadījumi, bet infekcija straujāk izplatīsies jaunā gada sākumā.

 

Gada atklājumi

Ilze Grīnuma,  Diena  12/15/05    Nosaukti šāgada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zinātnē.

Jauns ģenerators, lai palielinātu vēja enerģijas izmantošanu, jaunas iespējas labākai sirds slimību ārstēšanai, jaunas tehnoloģijas ekoloģiski tīru produktu ražošanai — kopumā desmit atklājumus Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) atzinusi par šāgada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Sarakstam savu zinātnieku darbus varēja izvirzīt ikviens zinātniskais institūts, universitāte, zinātnes centrs, tos jau piekto gadu apkopo un izvērtē īpaši šim nolūkam saaicināti LZA eksperti.

"Sasniegumi nav sarindoti un vērtēti pēc to nozīmības," skaidro LZA zinātniskā sekretāre Ilga Tālberga. Divi no desmit sasniegumiem šogad pārstāv medicīnas jomu — līdz oficiālai medicīnas praksei nonākuši preparāti Rigvir un Larifāns, kuri izmantojami vēža imūnterapijā un imūndeficīta ārstēšanā, kā arī atklātas nozīmīgas sakarības, kas palīdzēs labāk izprast koronāro sirds saslimšanu un izvēlēties tai labāku terapiju. Vairāki sasniegumi saistīti ar jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu datorzinātnēs, enerģētikā, pārtikas produktu ražošanā.

Trīs no nominētajiem atklājumiem nāk no humanitāro zinātņu sfēras — sarakstītas divas zinātniskās pētniecības grāmatas, kā arī īpaši ir atzīmēta šogad saulītē iznestā Letonikas zinātniskā programma. Tai kopā ar četrām citām valsts prioritārajām programmām valdība solījusi atbalstu vismaz līdz 2008.gadam. Pirmajā Letonikas kongresā šogad arī noteikti jauni attīstības mērķi.

Zinātnes sasniegumi 2005

- Jauni kvantu skaitļošanas algoritmi — ļauj ātrāk risināt problēmas, kuras ir pārāk sarežģītas tradicionālajiem datoriem (LU Matemātikas un informātikas institūts sadarbībā ar Vaterloo universitāti Kanādā)

- Medicīnas praksē ieviesti imūnpreparāti Rigvir un Larifāns — izmanto vēža imūnterapijā un imūndeficīta ārstēšanā (LU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts)

- Interleikīna–1 gēna polimorfisma saistība ar koronārās sirds slimības iekaisuma marķieriem — ļauj labāk izprast slimības cēloņus, piemērot terapiju (LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, P.Stradiņa slimnīca)

- Bezkontaktu asinhronais ģenerators ar divkāršu barošanu bezreduktora vēja enerģētiskām iekārtām — ļauj būtiski palielināt vēja enerģijas izmantošanu (Fizikālās enerģētikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte)

- Jaunas tehnoloģijas veselīgu produktu ražošanai no krūmcidonijām un lielogu dzērvenēm (Dobeles dārzkopības izmēģinājumu stacija)

- Imersijas hologrāfiskā ieraksta metode — dod iespēju ierakstīt hologrāfiskos režģus ar ļoti mazu periodu (LU Cietvielu fizikas institūts)

- Letonikas zinātniskā programma

- Zinātniskajā avotu apritē ieviesta viduslaiku hronika Vartberges Hermaņa Livonijas hronika (akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs)

- Latviešu un vācu literatūras vēstures un ietekmes Latvijā izpēte Vācu literatūra un Latvija. 1890–1945 (Benedikts Kalnačs, Inguna Daukste–Silasproģe, Māra Grudule, Zanda Gūtmane, Jana Vērdiņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts)

- Dekoratīvo krāšņumkrūmu rododendru introdukcijas un kultūras vēstures Latvijā zinātniskais apkopojums (akadēmiķis Rihards Kondratovičs)

Avots: Latvijas Zinātņu akadēmija

 

Latvijā otrais lielākais slepkavību skaits ES

DELFI  12/15/05    Pirms neilga laika klajā nākuši pētījuma rezultāti, ka Igaunijā ir lielākais slepkavību skaits uz 100 000 iedzīvotājiem, otrajā vietā ir Latvija un Lietuva, raksta Delfi.ee.

2004.gadā notikušas 10,4 slepkavības uz katriem 100 000 cilvēku, un tas ir augstākais rādītājs starp visām ES valstīm,

Pētījuma pārskatā teikts, ka vidējais ES valstu rādītājs ir pieaudzis kopš tā laika, kad vecajām dalībvalstīm pievienojās desmit jaunās, ziņo Itālijas aģentūra “ANSA”.

Latvijas un Lietuva ir nedaudz aiz Igaunijas, šajās valstīs rādītājs ir 9,5 slepkavības uz 100 000 iedzīvotāju.

Vismazāk slepkavību notiek Grieķijā (0,8), tai seko Austrija (0,9) un Dānija (1).

Pētījumā arī tika noskaidrots, ka visvairāk slepkavību notiek piektdienās un nedēļas nogalē. Trešdiena šajā ziņa izrādījusies pati drošākā diena, jo 2004.gadā trešdienās notikušas gandrīz uz pusi mazāk slepkavību, nekā pārējās dienās.

 

 

Pēc dažām
sniegotām ziemas dienām, at-

kal esam atgriezušies pelēkajā rudenī –

sniedziņš vienas dienas laikā pazuda kā nebijis.

Un atkal rīti ir miglaini, dienas – pelēkas, gaiss –
mitrs... Termometra stabiņš pakāpies līdz +3oC at-

zīmei, arī naktī temperatūra ir pavisam nedaudz
zem 0oC. ...Tagad vienīgais, kas vēl liecina

par svētku tuvošanos, ir krāšņi izrotā-

tās eglītes un gaišās domas
cilvēku prātos...

 

Anda Jansone, trešdien 14. decembrī