K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

Nr. 425:  2005. g. 17. - 23. decembris

Eiropā un citur pasaulē...

Vācija piedāvā palielināt ES budžeta apjomu 

12/16/05  LETA--DPA      Cenšoties panākt kompromisu par Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetu, Vācija piektdien piedāvājusi palielināt bloka izdevumus, ziņo diplomāti.

Saskaņā ar Berlīnes priekšlikumu ES budžets laika periodam no 2007. līdz 2013.gadam tiktu palielināts līdz 862,5 miljardiem eiro (606,2 miljardiem latu), atšķirībā no ES prezidējošās valsts Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra šonedēļ piedāvātajiem 849,3 miljardiem eiro (596,9 miljardiem latu).

Vācijas kancleres Angelas Merkeles piedāvājums bija pārsteigums, ņemot vērā iepriekšējos Berlīnes apgalvojumus, ka tā nevar palielināt savas iemaksas ES budžetā.

Vācijā ir lielākais neto maksātājs ES budžetā, un tās iemaksas sedz 20% no bloka izdevumiem.

Šis piedāvājums palielina izredzes, ka šodienas galotņu sanāksmes laikā tomēr izdosies panākt vienošanos par ES ilgtermiņa budžetu.

Briselē parādās nopietna cerība uz kompromisu par ES budžetu

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  12/17/05   Kompromiss ir iespējams — tāda noskaņa piektdienas vakarā valdīja Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē par bloka nākamo gadu budžetu, kad pēc mokošas tirgošanās visas dienas garumā Lielbritānija nāca klajā ar uzlabotu piedāvājumu. Līdz avīzes nodošanai tipogrāfijā vēl nekas nebija beidzies, tomēr arī Latvijas premjers Aigars Kalvītis (TP) bija optimistisks gan par iespējām vienoties, gan par Latvijai piešķirtās naudas palielināšanu.

"Par to, ka Latvija dabūs kaut ko klāt, man nav šaubu. Jautājums, kādā apjomā — vai mēs piepildīsim visas savas cerības, ko esam lolojuši, vai mēs tās piepildīsim lielākā mērā," pēc privātas sarunas ar sarunu atslēgas figūru Toniju Blēru teica A.Kalvītis, kura runā veto draudi bija pazuduši. "Jūtu, ka vienošanās būs. Jautājums, cik lieli kompromisi būs vajadzīgi — gan tiem, kas maksā, gan tiem, kas saņem."

Lai gan sākumā briti solījās jauno piedāvājumu izteikt jau pusdienlaikā, termiņš tika atlikts atkal un atkal, Lielbritānijas premjeram koncentrējoties uz privātām sarunām ar Vāciju un Franciju. Briti uzskatīja — ja vienosies lielais trijnieks, ar pārējiem varēs tikt galā. Piepildījās prognozes par Vācijas jaunās kancleres Angelas Merkeles vidutājas lomu — pirmās cerības uz pozitīvu iznākumu parādījās pēc viņas piedāvājuma palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai vairāk varētu piešķirt Centrāleiropas un Baltijas valstīm, kas no britu pirmajiem priekšlikumiem cieta visvairāk. Iepriekš lielākā maksātāja Vācija bija noraidījusi iespēju maksāt vairāk, bet A.Merkele piekrita budžetu palielināt līdz 1,045% no ES iekšzemes kopprodukta jeb 861 miljardam eiro agrāk minēto 849 miljardu vietā. Tam sekoja signāli par Lielbritānijas gatavību piekrist savas budžeta atlaides samazinājumam par vēl 2,5—3 miljardiem papildus iepriekš piedāvātajiem 8 miljardiem 2007.—2013.gadā. Acīmredzami Francija bija piekritusi prasībai budžeta perioda vidū paredzēt iespēju pārskatīt budžeta struktūru, arī lauksaimniecības maksājumus, kas gan nenozīmē to automātisku samazinājumu.

"Mēs esam panākuši nopietnu progresu un tuvojamies kaut kam, kas atbilst solidaritātes principam," pēc vairāk nekā desmit sarunu stundām presei teica Francijas prezidents Žaks Širaks, kura cīņa ar T.Blēru par atlaides samazinājumu tikai apmaiņā pret lauksaimniecības subsīdijām izgāza iepriekšējās sarunas jūnijā. Gaisotne šajā sammitā ir ļoti atšķirīga, taču Ž.Širaks vēl vēlā vakarā nebija pilnīgi pārliecināts, ka kompromiss izdosies.

Viņa šaubām bija pamats. Kad budžetā parādījās papildu nauda, sākās jaunas prasības. Polija paziņoja, ka sev grib vairāk, Itālija draudēja, ka nemaksās tik daudz, cik tai prasīts, un līdz plkst.22 priekšlikums, kas tika solīts plkst.12, dienasgaismu vēl nebija ieraudzījis.

Latvijas delegācijai diena nesākās spīdoši, jo, lai gan premjers ceturtdienas vakarā bija pārliecināts, ka no rīta tiksies ar T.Blēru, tā vietā latviešus sagaidīja ārlietu ministrs. Arī britu diplomāti, publiski uzskaitot iecerēto divpusējo sarunu partnerus, baltiešus pieminēt neuzskatīja par vajadzīgu, raisot aizdomas, ka viņu uz lielā fona sīkās vajadzības tiek ignorētas.

Taču pēc T.Blēra tikšanās ar A.Kalvīti pievakarē, kuras iniciators bija pirmais, Latvijas premjers apgalvoja, ka aizdomām neesot pamata un briti esot pretimnākoši uzklausīšanā. Latviešu galvenais arguments ir fakts, ka nabadzīgākajai ES valstij papildus fondos atvēlētājiem 4,2 miljardiem eiro, kas ir mazāk, nekā piedāvāja iepriekšējā prezidentūra, tā sauktajā dāvaniņā piešķirti tikai pieci eiro uz cilvēku gadā, kamēr bagātākām jaunpienācējām summas ir lielākas.

PTO sanāksmes rezultātus vērtē kā Latvija pozitīvus

LETA  12/18/05    Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) pozitīvi vērtē Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) apspriedes Honkongā rezultātus, jo izdevies vienoties par pamatu, lai risinātu Latviju vairāk interesējošos jautājumus par rūpniecības preču un pakalpojumu tirgus liberalizāciju.

Sanāksmē starp PTO dalībniekiem plašākās debates izvērsās par lauksaimniecības ražojumu eksporta subsīdiju atcelšanu. PTO dalībvalstu pārstāvjiem izdevās vienoties par eksporta subsīdiju pārtraukšanu 2013.gadā.

Vienošanos par šo plānu uzskata par vitāli svarīgu PTO cerībām izstrādāt tirdzniecības līguma projektu 2006.gada sākumā, kas varētu injicēt miljardiem dolāru globālajā ekonomikā un izvest miljoniem cilvēku no nabadzības.

Kā sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra ministrs, vienošanās paredz, ka lauksaimniecības ražojumu eksporta subsīdijas atcels ne vien Eiropas Savienības (ES) valstis, bet no šāda veida atbalsta maksājumiem atteiksies arī citas valstis, piemēram, ASV un Kanāda.

Kariņš uzsvēra, ka jautājums par lauksaimniecības eksporta subsīdijām Latvijai nav pats svarīgākais PTO sarunu temats, jo līdz 85% no mūsu valsts lauksaimniecības produkcijas tiek pārdoti ES iekšienē, bet eksportēta pārsvarā tiek tikai zivju produkcija uz Krieviju un NVS valstīm, uz kuru subsīdijas netiek attiecinātas.

Pēc politiķa stāstītā, Latvijai lielais mērķis ir panākt PTO vienošanos par rūpniecības preču un pakalpojumu tirgus liberalizāciju. Par šiem jautājumiem, lai arī bija plānots, PTO sanāksmē nav izdevies izvērst plašas diskusijas, jo tādas valstis ASV, Brazīlija un Indija sarunas pārsvarā novirzījušas uz lauksaimniecības eksporta subsīdiju problēmu.

"Kopumā pēc sanāksmes esmu optimistiskāk noskaņots nekā sākumā," aģentūrai LETA tikšanās rezultātus vērtēja Kariņš, uzsverot, ka sarunu rezultāti ļauj cerēt uz dažādu eksporta un importa ierobežojumu atcelšanu nākotnē.

Kariņš PTO sanāksmes laikā ticies arī ar dažādu valstu kolēģiem, plaši pārspriežot tirdzniecības jautājumus.

Latvija no ES izplēš 4,01 miljardu latu

LETA, AFP  12/19/05    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ir gandarīts, ka Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem zdevies panākt vienošanos par ES budžetu 2007.–2013. gadam. Premjers uzskata, ka ES budžetā Latvijai paredzētie līdzekļi turpmākajos gados būs milzīgs grūdiens valsts attīstībai.

Premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins aģentūrai LETA stāstīja – panāktā vienošanās par ES ilgtermiņa budžetu paredz, ka Latvija laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam saņems 5,7 miljardus eiro (aptuveni 4,01 miljardu latu). "Tas nozīmē, ka katru dienu Latvija no ES saņems divus miljonus latu," norāda A. Kalvītis, uzsverot, ka šo naudu Latvija varēs ieguldīt jaunu ceļu būvniecībā, izglītības sistēmā, izmantot uzņēmējdarbības atbalstam un citās jomās.

A. Kalvītis uzsver – ja ES līderi tomēr nespētu vienoties par ilgtermiņa budžetu, tas veicinātu politiskās un ekonomiskās nestabilitātes iestāšanos Eiropā, tāpēc premjers ir gandarīts par grūtajās sarunās panākto kompromisu.

Atgādinām, ka pagājušās nedēļas nogalē ES līderu sanāksmē panākta vienošanās par ES ilgtermiņa budžetu laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Vienošanās panākta pēc tam, kad Lielbritānija sarunās piedāvāja kompromisu, samazinot savu budžeta maksājumu atlaidi par 10,5 miljardiem eiro (7,38 miljardiem latu).

Tika izteikts jauns piedāvājums ilgtermiņa budžetam, to palielinot līdz 862,3 miljardiem eiro (606,03 miljardiem latu), līdz šim piedāvāto 849,3 miljardu eiro (596,89 miljardu latu) vietā.

***

Viedokļi

Artis Pabriks (TP), ārlietu ministrs:

– Latvijai šis ir ļoti veiksmīgs rezultāts. Sarunās par ES ilgtermiņa budžetu Latvija sevi parādīja kā "stingru, bet ļoti korektu diplomātu, kura argumentus ņem vērā citas puses. Skaitlis ir ļoti labs.

Tonijs Blērs, Lielbritānijas premjerministrs:

– Lielbritānijas interesēs ir palikt stingri enkurotai ES, un šīs prezidentūras laikā mums tas veiksmīgi izdevies. Nespēja panākt vienošanos nodarītu milzīgu kaitējumu valsts nacionālajām interesēm, un mēs sagrautu savas attiecības ar Eiropas jaunajām valstīm un jauno Vācijas valdību.

Arvien vairāk Latvijas darbaspēka aizplūst uz ārzemēm

Lelde Petrāne,  NRA  12/19/05     Darba meklētāju skaita samazināšanos analītiķi skaidro ne tikai ar lielāku nodarbinātību, bet arī ar to, ka cilvēki arvien vairāk pamet Latvijas darba tirgu. Par to īpaši nav jābrīnās, jo trešā daļa Latvijā strādājošo algā nesaņem vairāk par 100 latiem mēnesī.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, Latvijā samazinājies darba meklētāju skaits – pērn šajā periodā tas bija 114,6 tūkstoši cilvēku, bet šogad sarucis līdz 99,4 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kopumā valstī šā gada trešajā ceturksnī bija nodarbināti 1043,6 tūkstoši cilvēku – 57,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,7% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, šogad attiecīgajā periodā palielinājies nodarbināto iedzīvotāju skaits. 2004. gada trešajā ceturksnī tas bija 1029,7 tūkstoši cilvēku.

"Ja salīdzina laika posmu pirms gada, nodarbināto iedzīvotāju skaits ir audzis par gandrīz 14 tūkstošiem. Tas apliecina ekonomikas izaugsmi, jo uzņēmējiem, paplašinot savu darbību, ir vajadzīgs vairāk darbinieku. Tajā pašā laikā darba meklētāju skaits pēdējo 12 mēnešu laikā ir samazinājies par vairāk nekā 15 tūkstošiem cilvēku. Salīdzinot abus šos rādītājus, var secināt, ka darba meklētāju īpatsvars krīt ne tikai lielākas nodarbinātības dēļ, bet arī tāpēc, ka cilvēki pamet Latvijas darba tirgu," stāstīja Hansabankas vecākā analītiķe Liene Kūle.

"Uzņēmumiem ir jārēķinās ar šo jauno realitāti: zemāks darba meklētāju skaits nozīmē mazākas iespējas palielināt savu darbaspēku. Ja šis apstāklis netiek laikus paredzēts, darbaspēka trūkums var būt liels šķērslis tālākā uzņēmuma attīstībā," akcentēja bankas analītiķe.

Līdzīgās domās ir arī Nord/LB Latvija Makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova. Viņa norāda – lai gan arī 8,7% liels darba meklētāju skaits Latvijas ekonomikā ir samērā daudz, tomēr tik strauja darba meklētāju skaita samazināšanās, kā to rāda statistika, nav iepriecinoša. "Ekonomikai strauji attīstoties, tiek veidotas jaunas darba vietas, cilvēkiem parādās jaunas iespējas izmantot savu pieredzi un zināšanas, tomēr jāņem vērā, ka ir vēl viens faktors, kādēļ bezdarbs samazinās – darbaspēka aizplūšana uz ārvalstīm," akcentē O. Ertuganova, piebilstot, ka uz ārzemēm strādāt aizbraukušo cilvēku skaits no Latvijas, visticamāk, jau tagad ir ļoti liels. "Vēl pirms gada tika runāts par augstas kvalifikācijas darbinieku trūkumu, bet tagad vienkārši trūkst darba roku. Un tas ir tikai procesa sākums, ar laiku problēma kļūs arvien asāka. Pašlaik savus darba tirgus Latvijas pilsoņiem ir atvērušas tikai Lielbritānija, Īrija un Zviedrija. Tomēr jāatceras, ka ar laiku Latvijas iedzīvotāji varēs brīvi strādāt jebkurā ES dalībvalstī," skaidroja bankas speciāliste.

Problēma kļūst arvien draudīgāka

Pēteris Strautiņš,  Diena  12/19/05    Darbaspēka aizceļošana izveidos apburto loku, uzņēmējiem būs jāiemācas sadzīvot.

Straujā inflācija un darbaspēka aizceļošana no Latvijas ir cieši saistīti procesi — šāds secinājums izriet no Dienas sarunām ar daudziem uzņēmējiem, kuri uz savas ādas izjūt nepieciešamību konkurēt ar uzņēmumiem citās Eiropas Savienības valstīs. Problēma turpmākajos gados varētu kļūt vēl aktuālāka, vairākām vecās Eiropas valstīm atverot savus tirgus, šobrīd šādu iespēju rūpīgi apsver Somija.

LIDO prezidents Gunārs Ķirsons paziņojis, ka LIDO investēs 3,5 miljonus latu, lai būvētu Salaspilī ēkas ar 400 dzīvokļiem. Mērķis ir dot darbu lauku rajonu iedzīvotājiem un konkurēt ar, piemēram, Īrijas vilinājumu — jau patlaban uzņēmumā ir ap 150 vakanču. Ja plāni piepildīsies, tas būs unikāls notikums Latvijas privātā biznesa vēsturē. Uzņēmums, būvējot mājokļus saviem darbiniekiem, faktiski uzņemsies pildīt valsts funkcijas.

Citi uzņēmumi pie tik revolucionāriem pasākumiem ķerties pagaidām neplāno, taču emigrācijas radītos riskus uztver ļoti nopietni. Kārlis Andersons, VP Market finanšu direktors, dilemmas cīņā pret inflāciju un par cilvēku noturēšanu Latvijā raksturo kā "ārkārtīgi nopietnas". Viņam tās tiešām varētu būt sevišķi labi redzamas, jo liela daļa aizbraucēju ir relatīvi mazkvalificēti darbinieki, kādi lielā skaitā ir nepieciešami lielveikaliem. K.Andersons norāda, ka nepieciešamība celt algas nozīmēs augstākas cenas veikalos, jo pat nozares līderim VP Market rentabilitāte ir zema (2%) un uz sevi tas izmaksu pieaugumu uzņemties nevar. Viņš domā, ka mēģinājumi emigrāciju strauji samazināt ar ekonomiskajām svirām var radīt tik būtiski dramatisku inflācijas lēcienu, salīdzinot ar kuru pašreizējā situācija liksies vienkārši brīnišķīga. Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns uzskata, ka prioritātei tomēr jābūt pasākumiem, kas vērsti uz darbaspēka noturēšanu Latvijā un attīstības tempa bremzēšana būtu nevēlama.

Ir ļoti liela atšķirība starp līdzekļiem, kas lietojami kvalificēto un mazāk kvalificēto darbinieku aizbraukšanas ierobežošanai, uzskata H.Jordāns. Zemākas kvalifikācijas strādniekus aizbraukt varētu kavēt pastāvīgs darbs, sociālās garantijas un samērīga alga par padarīto darbu. Savukārt speciālistiem jādod iespēja izglītoties un jārada vide, kas veicina tehnisko zināšanu apguvi. Turklāt šajos procesos ir jāiesaistās gan uzņēmumiem, gan valstij.

G.Ķirsonam pretējs viedoklis ir Aizkraukles bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājam Pāvelam Šnejersonam, kurš uzskata, ka neko specifisku, lai noturētu cilvēkus Latvijā, iesākt nevar. Viņš saka — lai samazinātu emigrāciju, valdībai būtu jārūpējas par Latvijas turpmāko ekonomisko attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu kopumā, ironiski piebilst: "Cerams, ka valdība jau tagad ne par ko citu nedomā!"

Uzņēmumu vadītājiem ir visai atšķirīga nostāja par to, vai darbaspēka trūkuma problēmu vajadzētu risināt, ar migrācijas "otru pusi" — imigrāciju. Juta Jākobsone, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva finanšu direktore, bažījas, ka imigrācijas palielināšanās neizbēgami izsauks dažādas ekonomiskas un sociālas problēmas, jo ne visi darba devēji vēlēsies izmantot legālu darbaspēku, tādējādi nemaksājot nodokļus un liedzot viesstrādniekiem sociālās garantijas. Tāpēc valsts būs spiesta rūpēties par šiem sociāli neaizsargātajiem cilvēkiem, kā arī zaudēs zināmu daļu no nodokļu ieņēmumiem.

Turpretim Baltic Logistic System—Latvija valdes priekšsēdētāja Jūlija Moreva uzskata, ka izsniegt iebraukšanas un darba atļaujas nabadzīgāku valstu iedzīvotājiem tomēr drīz nāksies, lai varētu apmierināt darbaspēka pieprasījumu. Viņa to pamato ar uzskatu, ka atvilināt atpakaļ savējos būs daudz grūtāk nekā ielaist iekšā citus.

***

Cik bīstama ir darbaspēka aizbraukšana uzņēmumiem?

Pāvels Šnejersons, Aizkraukles bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs:

Skaidrs, ka emigrācija turpināsies, kamēr starpība dzīves kvalitātē (ar to saprotot gan ienākumus, gan izglītību un sociālo nodrošinājumu, gan infrastruktūru, gan dzīves vidi kopumā) šeit un vecajās ES valstīs nesamazināsies. Tāpēc valdībai būtu ieteicams padomāt, kā izmantot šo tendenci, nevis kā ar to bezjēdzīgi cīnīties. Jāpārdomā, kā nodrošināt, lai emigranti nepārtrauc sakarus ar Latviju — gan atgriežoties vēlāk, gan veicot privātus pārvedumus Latvijā paliekošiem radiniekiem, gan investējot Latvijas ekonomikā, piemēram, nekustamajā īpašumā. Tādā veidā Latvija var mēģināt gūt labumu no tā, ka šo cilvēku ienākumi kļūst lielāki.

Gunārs Ķirsons, LIDO prezidents:

Ko valdībai vajadzētu darīt, lai samazinātu emigrāciju? Mēs valdību pamācīt negrasāmies. Tas nav mūsu uzdevums. Tomēr domājam — ja valdība vairāk uzmanības veltītu uzņēmējdarbības atbalstam valstiskā līmenī, tas ļoti būtiski risinātu arī samilzušo darbaspēka emigrācijas problēmu. Ja cilvēku aizbraukšana nerimsies, mēs prognozējam, ka sekas būs vissliktākās. Emigrācija turpināsies tāpēc, ka latvieši, kas slaveni ar savu darba mīlestību un augsto pienākuma apziņu, neapšaubāmi ir ļoti konkurētspējīgi Eiropas Savienības darba tirgū.

Juta Jākobsone, Spilva finanšu direktore:

Emigrācija ir tikai viena medaļas puse migrācijas procesam. Otra puse ir imigrācija, kuras sekas būs jūtamas nākotnē. Darbaspēka emigrācijas galvenais iemesls ir salīdzinoši zemais algu līmenis. Lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus, uzņēmējam ir jāmaksā lielākas algas. Tas savukārt izsauc preču un pakalpojumu cenu celšanos. Darba algu pieaugums un cenu celšanās ir divi saistīti un neizbēgami notikumi, kas mūs gaida tuvākajā nākotnē. Kaut gan viens no instrumentiem inflācijas samazināšanai ir algu iesaldēšana, uzskatu, ka pie zemā algu līmeņa, kāds tas ir Latvijā, tas nebūtu pareizais risinājums.

Aigars Kokins, Rautakesko finanšu direktors:

Iespēja, ka Latvijas iedzīvotāji varētu turpināt doties uz ārzemēm, rada virkni dilemmu, gan uzņēmējiem, gan valdībai. Uzņēmējiem ir jādomā, vai celt algas pašmāju darbiniekiem, vai arī importēt viesstrādniekus. Gan uzņēmējus, gan valdību skar dilemma — vai apmācīt esošo ierobežoto darbaspēku, vai importēt jau kvalificētus viesstrādniekus. Savukārt valdības pārziņā ir izšķiršanās par to, cik stingri apkarot inflāciju un samazināt algu pieaugumu, tādējādi riskējot palielināt emigrācijas apjomus. Tas savukārt ir cieši saistīts ar jautājumu, cik lielu budžeta deficītu pieļaut, lai ātrāk radītu konkurētspējīgu vidi, paaugstinātu labklājību un veicinātu dabisko iedzīvotāju pieaugumu.

Jānis Skvarnovičs, Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs:

Latvija šobrīd izdzīvo dinamiskas attīstības posmu, kas ienes līdz šim nepieredzētas pārmaiņas, tajā skaitā darbaspēka aizplūšanu no valsts. Uzskatu, ka tās ir pārejošas problēmas un agrāk vai vēlāk mūsu valsts iedzīvotāji atgriezīsies. Viņi iegūst jaunu pieredzi, zināšanas un, protams, uzkrāj kapitālu, kas vēlāk atgriezīsies Latvijā un vairos mūsu labklājību. Valstij jānovērš šķēršļi jaunu uzņēmumu dibināšanai, darbībai un izaugsmei, lai veicinātu investīcijas un jaunu darbavietu veidošanu.

Darba devēji ir jāmotivē pieņemt jaunus darbiniekus, savukārt darbiniekiem jābūt pietiekami kvalificētiem. Valstiskā līmenī ir jārūpējas par arodizglītību, jo šodien uzņēmēji saskaras ar kvalificētu strādnieku un amatnieku trūkumu.

Harijs Jordāns, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors:

Emigrāciju var mazināt, izmantojot iespējas, ko izglītības problēmu risināšanai dod Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Uzņēmējiem ir jādomā par sociālo atbildību — vai viņš ir samaksājis nodokļus, lai ārstam būtu alga un valsts varētu apmācīt inženierus. Ja aizplūšana netiks apturēta, tad pastiprināsies izglītotu tehnisko darbinieku trūkums. Nezinu, vai uzņēmumi tādā gadījumā var domāt par kādām augstajām tehnoloģijām. Tad arī jāpārdomā, vai mums vispār ir vieta globālajā tirgū. Šeit var saskatīt apburtā loka aprises, taču neesmu pesimists šajā lietā un domāju, ka aizplūšana mazināsies.

Latvija būs ES pārstāve Baltkrievijā

Gunta Sloga,  Diena  12/22/05    Eiropas Savienības piedāvājums Latvijai nākamajā pusgadā kļūt par ES prezidentūru pārstāvošo valsti Baltkrievijā uzskatāms kā pozitīvs novērtējums valsts diplomātijai, uzskata ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP). Tam piekrīt arī demokratizācijas procesus Baltkrievijā atbalstošās Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretārs Mārtiņš Mūrnieks, taču uzsver, ka Latvijai jāizmanto šis pusgads, lai parādītu, ka tā spēj un var profilēties kā ES valsts, kas cieši iesaistīta Savienības kaimiņu politikas veidošanā.

Latvijai kā ES prezidentūru pārstāvošai valstij būs jāinformē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstis par notikumiem Baltkrievijā, jāpārstāv šeit ES intereses, jākoordinē dalībvalstu aktivitātes. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurai nākamgad uzticēts pārstāvēt ES kādā valstī, un pirms tam prezidentūru Baltkrievijā pārstāvēja Lielbritānija, informēja Ārlietu ministrijā. "Tieši Latvijas vēstniecība Baltkrievijā būs tā, kam būs tiesības paust un īstenot ES politiku Baltkrievijā," Dienai uzsvēra A.Pabriks. Viņš cer, ka šis uzticētais pienākums palīdzēs stiprināt Latvijas pozīcijas ES iekšienē.

Ārlietu ministrs uzsver, ka Latvija jau līdz šim Baltkrievijas jautājumā bijusi aktīva ES iekšienē. "Pēc mūsu iniciatīvas ir sarīkota pirmā lielā ES ārlietu ministru sēde par Baltkrievijas jautājumu," atgādina A.Pabriks. Komentējot nereti izskanējušos minējumus, ka ne ES, ne Latvija neieņem pavisam noteiktu nostāju Baltkrievijas jautājumā, ministrs teic, ka "sadarbības iespējas ar Minsku ir ierobežotas politiskā režīma dēļ". Taču tas, kas notiek Baltkrievijā, vienmēr paliks Latvijas interešu sfērā, jo "viņi ir mūsu kaimiņi".

Jāpiebilst, ka Latvija pārstāvēs ES Baltkrievijā laikā, kad tur notiks valsts prezidenta vēlēšanas. Kā liecina pēdējo mēnešu notikumi, prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms turpina izskaust jebkādu opozīciju valstī un, visticamāk, mēģinās saglabāt varu arī nākamā gada marta vēlēšanās. "Vēlēšanas Latvijai uzliks papildu slogu, jo dažādas ES valstis tās vērtēs neviennozīmīgi," saka M.Mūrnieks, atgādinot, ka Eiropas Savienībai nav vienotas nostājas Baltkrievijas jautājumā. Tādēļ Latvijai nāksies šo situāciju risināt un meklēt pareizāko izteiksmes veidu, saka LATO ģenerālsekretārs. Tikmēr ārlietu ministrs uzsver, ka jauno pienākumu dēļ vajadzēs piesaistīt valsts vēstniecībai Baltkrievijā lielākus resursus.

***

Ko nozīmē šāda pienākuma uzticēšana?

Mārtiņš Mūrnieks, LATO ģenerālsekretārs:

Mēs šeit redzam vietu un lietu, kur Latvija ne tikai izcīnījusi iespēju, bet arī guvusi izdevību pierādīt to, ko mēs varam dot attiecību veidošanā starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju kā tieša Baltkrievijas kaimiņvalsts. Latvijai kā ES kaimiņpolitikā iesaistītai valstij ir arī daudzi citi mērķi, kur Latvija jau darbojas, — Gruzija, Moldova. Tagad vēl arī būs Baltkrievija. Mums ir iespējas profilēties ES kaimiņu politikā, ar ko mēs varam būt gan noderīgi, gan interesanti ES.

Artis Pabriks, ārlietu ministrs (TP):

Tas ir novērtējums mūsu pirmajam darba gadam ES, tas parāda, ka mēs esam šīs kristības izturējuši. Pozitīvi ir arī tas, ka, lai arī mēs vēl ilgi nebūsim prezidējošā valsts, vienai struktūrai — mūsu vēstniecībai Minskā — nāksies darboties Austrijas prezidentūras sastāvā. Tas nozīmē, ka mūsu politiskais iespaids, svars pieaugs. Tieši Latvijas vēstniecība Baltkrievijā būs tā, kam būs tiesības paust un īstenot ES politiku Baltkrievijā. Tas pastarpinātā veidā ļaus izpausties Latvijas valstij arī ES iekšienē.

Raisa pateicas Latvijai par dalību Irākas misijā

DELFI  12/22/05    Ārlietu ministrs Artis Pabriks ceturtdien saņēmis Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāres Kondolīzas Raisas vēstuli, kurā viņa pateicas par Latvijas karavīru ieguldījumu, lai nodrošinātu stabilu un drošu nākotni Irākas tautai.

"Pēdējais irākiešu sasniegums - konstitūcijas apstiprināšana - liecina par progresu un irākiešu apņemšanos pārvarēt izaicinājumus, ar kuriem viņi sastopas, atjaunojot savu valsti. Jūsu ieguldījums drošības un stabilitātes nodrošināšanā Irākā ir ļāvis irākiešiem sasniegt progresu cīņā pret vardarbību un šausmām, ko rada konstitucionālas demokrātijas pretinieki. Ceru, ka mēs pieredzēsim progresu arī tuvākajos mēnešos, kad tiks izveidota valdība," raksta Raisa.

ASV valsts sekretāre vēstulē norādījusi, ka augstu vērtē Latvijas lielo atbalstu un cer uz turpmāku sadarbību nākotnē, informē Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka ASV valsts sekretāres Kondolīzas Raisas vēstule ir apliecinājums, ka Latvijas karavīri, kas darbojas starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, ir labi sagatavoti un spēj profesionāli iesaistīties starptautiskajās operācijās.

Latvijai būs četri terorisma draudu brīdināšanas līmeņi

LETA  12/22/05    Drošības policijas Pretterorisma centrs izstrādājis nacionālo terorisma draudu brīdināšanas sistēmu, kas paredz iespēju izsludināt četrus terorisma draudu līmeņus, aģentūrai LETA pastāstīja Pretterorisma centra priekšnieks Juris Leitietis.

Terorisma draudi tiks iedalīti zemā, paaugstinātā, augstā un īpaši augstā līmenī.

Pirmais līmenis paredzēts ikdienā, kad ir vispārēji terorisma draudi. Otro līmeni paredzēts izziņot, kad ir pieaugoši, prognozējami draudi, kas nav vērsti pret konkrētu objektu.

Trešo jeb augstu draudu līmeni izsludinās gadījumos, kad pastāvēs konkrēti terorisma draudi, bet visaugstāko - ceturto - līmeni - situācijās, kad terorakts nav novēršams un ir noticis.

Pretterorisma centrs šodien iesniedzis iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram (LPP) ziņojumu ar priekšlikumiem terorisma draudu līmeņu izsludināšanai un tiem atbilstošu drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu.

Leitietis norādīja, ka pašreizējā normatīvajā regulējumā īstenojamās darbības neparedz valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, juridiskas personas un sabiedrību laikus brīdināt par potenciālajiem terorisma draudiem. Taču šāda brīdināšana ir ļoti būtiska, lai reaģētu un sagatavotos apdraudējuma seku likvidācijai.

Draudu līmeņus varēs izsludināt visā valsts teritorijā, atsevišķā reģionā, tautsaimniecības sektorā vai konkrētā apdraudētā objektā, norādīja Leitietis.

Terorisma draudu līmeni izsludinās iekšlietu ministrs, ņemot vērā Drošības policijas Pretterorisma centra priekšnieka ieteikumu. Draudu līmeni izsludinās uz laiku, kas nepieciešams terora aktu novēršanai vai to izraisīto seku likvidācijai.

Izsludinātais līmenis tiks regulāri pārskatīts un, ņemot vērā valsts drošības iestāžu sniegto informāciju, izvērtēta iespēja līmeni paaugstināt vai pazemināt.

Saņemot informāciju par terorisma draudu līmeņa pārmaiņām, Krīzes vadības padome nepieciešamības gadījumā varēs sagatavot ieteikumu Ministru kabinetam noteikt apdraudējumam atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības pakāpi vai arī izsludināt ārkārtēju situāciju.

Tā tiks uzutrēta gatavība apdraudējumu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu, procedūru un plānu kopuma īstenošanai valsts varas un pārvaldes institūcijās, uzskata Pretterorisma centra vadītājs.

Leitietis norādīja, ka līdz ar terorisma draudu brīdināšanas sistēmas ieviešanu tiktu arī ieviesti vienoti stratēģiskie pamatprincipi pretterorisma pasākumu plānošanā. Pretterorisma centra sagatavoto priekšlikumu akceptēšanas gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskas personas, pret kurām potenciāli var tikt vērsts teroristisks uzbrukums, pretterorisma pasākumus varēs plānot atbilstoši četriem draudu līmeņiem.

Saņemot informāciju par terorisma draudu līmeņa paaugstināšanu, institūcijas saskaņoti varēs īstenot attiecīgas intensitātes drošības pasākumus.

Septembrī NATO apstiprināja Krīžu reaģēšanas sistēmu, kuras principi ir saistoši visām dalībvalstīm. NATO Krīžu reaģēšanas sistēma arī paredz četrus terorisma draudu līmeņus, un dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt nacionālo pretterorisma pasākumu konceptuālu atbilstību NATO apstiprinātajiem principiem, norādīja Leitietis.

Pēc Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes personālsastāva apstiprināšanas jautājumu par nacionālo terorisma draudu brīdināšanas sistēmu plānots izskatīt arī šīs padomes sēdē.

Vīķe-Freiberga: Latvijas un Krievijas attiecībās vērojamas pozitīvas izmaiņas

LETA  12/23/05    Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka Rīgas un Maskavas attiecībās notikušas pozitīvas izmaiņas, lai gan saglabājušās arī problēmas, liecina piektdien Krievijas laikrakstā "Izvestija" publicētā intervija.

"Esmu iepriecināta, redzot pozitīvas izmaiņas, kas mūsu attiecībās notikušas šajā gadā. Nākamajā gadā mēs varam cerēt uz uzlabojumu. Tajā pašā laikā ir jautājumi, kuros progress nav vērojams," intervijā teikusi Vīķe-Freiberga. "Tas nozīmē, ka jāturpina runāt, diskutēt, meklēt kompromisus."

Kā piemēru pozitīvai attīstībai abu valstu attiecībās prezidente minējusi starpvaldību komisijas izveidi, "kas ir sadarbības mehānisms starp mūsu valstīm". "Mēs ļoti priecātos, ja šī komisija strādātu un tās ietvaros varētu atrisināt virkni būtisku jautājumu," teica Vīķe-Freiberga.

Jautājumā par vizīšu apmaiņu Latvijas prezidente izteicās, ka nākamā gada pavasarī, iespējams, sagaidāma premjerministra Aigara Kalvīša (TP) vizīte Maskavā, kuras laikā būtu iespējams parakstīt vismaz vienu no septiņiem sagatavotajiem līgumiem starp abām valstīm. "Tagad tie principā ir gatavi parakstīšanai," teica Vīķe-Freiberga. "Ir vesela virkne ekonomisku dokumentu, kuru parakstīšana atvieglotu mūsu dialogu."

Atbildot uz korespondenta jautājumu par kādreizējā Abrenes apriņķa (pašlaik Krievijas Pleskavas apgabala Pitalovas rajons) piederību, Latvijas prezidente atbildēja: "Viss atkarīgs no tā, no kura juridiskā dokumenta kuras puses jūs uz to skatāties. Jebkurā gadījumā, kopš 1945.gada šī teritorija atrodas Krievijas de facto valdījumā. Ja mums izdotos parakstīt un ratificēt esošo robežlīgumu, tad tā arī paliktu, jo Latvijai nav pretenziju uz šī reģiona atgūšanu. Mēs patiesi to negribam."

Vīķe-Freiberga pauda pārliecību, ka robežlīgumu tā pašreizējā redakcijā būtu iespējams parakstīt Kalvīša vizītes laikā Maskavā nākamā gada pavasarī.

Polītikā...

Delna sapinas interešu konfliktā

Liene Barisa,  NRA  12/19/05    Skandalozā sabiedrība par atklātību izsūta vēstuli, kurā gaužās par savu finanšu nestabilitāti.

Vairāku pašvaldību neizpratni izpelnījies skandalozās sabiedrības par atklātību Delna lūgums pārvaldes institūcijām ziedot šai organizācijai, jo tās "finanšu pamats ir ļoti nestabils". Delnas vadītājs Roberts Putnis gan norāda, ka lūgums nav bijis adresēts pašvaldībai kopumā, bet amatpersonām, kuras varētu ziedot kā privātpersonas.

Decembra sākumā sabiedrība par atklātību Delna izsūtīja vairākus simtus vēstuļu, to saņēmējus sveicot starptautiskajā pretkorupcijas dienā 9. decembrī. Savā uzsaukumā Delna minējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas pretkorupcijas konvenciju, kuru ar 17. novembra balsojumu iedzīvinājusi arī Saeima un kura nosoda korupciju kā apkaunojošu noziegumu visā pasaulē neatkarīgi no valstu kulturālā fona un tiesiskās sistēmas. "Konvencija formalizē valsts pārvaldes un politiķu pienākumu visās savās darbībās orientēties uz kopējo sabiedrisko labumu. (..) Konvencija īpaši akcentē nevalstisko organizāciju lomu korupcijas novēršanā un apkarošanā. (..) Ceru, ka Delnas darbi runā skaidru valodu un rod Jūsu atbalstu! Tas ir ļoti nepieciešams arī materiālā izteiksmē. Neskatoties uz daudzajiem mītiem par Delnas finansējumu, diemžēl jāatzīst, ka Delnas finanšu pamats ir ļoti nestabils. Katrs ziedojums ir ārkārtīgi nozīmīgs!" teikts vēstulē, kurā minēts arī bankas konts, kurā ziedojumus ieskaitīt.

Mulsumu šis lūgums izraisīja vairākās pašvaldību domēs un padomēs, jo pārvaldes institūcijām, kuru darbību turklāt šī organizācija apņēmusies uzraudzīt, nepieļaut korupciju un tamlīdzīgi, tagad prasa naudu, turklāt nodokļu maksātāju naudu, saviem uzraugāmajiem.

"Mēs neesam atsaukušies aicinājumam ziedot. Un diezin vai mēs vispār atsauktos. Mēs varētu ziedot kādam, kam ir ārkārtīgi smagi, grūti dzīves apstākļi, bet lai kādai organizācijai ziedotu?!" teica Bauskas domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Viņa piebilda, ka arī likums neļautu ziedot, turklāt organizācijai, kas cīnoties pret korupciju.

"Mēs gan šādu vēstuli neesam saņēmuši, bet, ja būtu, es arī būtu nesaprašanā," teica Rēzeknes domes priekšsēdētājs Jānis Tutins. "Sabiedrība, kas ir par atklātību! Tad jau arī varēja aicināt partijas, lai ziedo, bet diez vai tā viņi varētu nodrošināt neatkarību," viņš sprieda, atceroties Delnas aktivitātes pirms pašvaldību vēlēšanām.

R. Putnis Neatkarīgajai gan skaidroja, ka tā bijusi vispārīga vēstule un sūtījumā nav bijusi galvenā. "Tā bija pavadošā vēstule sūtījumam. Un aicinājums ziedot bija tikai nobeigumā, ar domu, ja jums rodas iespēja. Pašvaldībām pamatā bija domāts Delnas gada pārskats," skaidroja R. Putnis.

Viņš arī atzina, ka šo dokumentu ar pavadošo vēstuli nav sūtījis visām pašvaldībām, turklāt tas sūtīts ne tikai valsts institūcijām, bet arī nevalstiskajām organizācijām – kopumā aptuveni 800.

"To sūtījām tām pašvaldībām, kas ir bijušas mūsu sadarbības partneres," viņš sacīja, skaidrojot, ka sadarbība izpaudusies, piemēram, kā kāds kopīgs projekts. Kā sadarbības partnerus, līdz ar to vēstules saņēmējus R. Putnis minēja Ventspili, Daugavpili, Valmieru, Cērsis, Rīgu, Jelgavu, Roju, Pāvilsostu, Jūrmalu, un citas pašvaldības.

Neatkarīgā gan pārliecinājās, ka skaidrības, kur Delna vēstules sūtījusi, R. Putnim, kurš tās pašrocīgi parakstījis, nebija. Piemēram, ne Jelgavas domē, ne Jelgavas rajona padomē tāda vēstule, vismaz līdz pagājušās nedēļas piektdienas vakaram, neesot saņemta, noskaidroja Neatkarīgā. Arī minot Ventspils pašvaldību, R. Putnis šķita apmulsis. Pirmajā no divām sarunām dienas laikā viņš atzina, ka Ventspils noteikti neesot sadarbības partneru vidū, līdz ar to arī vēstule nav sūtīta, taču nākamajā telefonsarunā aptuveni pēc pusstundas viņš jau apgalvoja pretējo. Turklāt šajā reizē, lūgts nosaukt vismaz dažas pašvaldības, kurām vēstule sūtīta, Ventspili minēja kā pirmo un, ieturot pauzi, apvaicājās, vai tad nu vēl kādu vajagot, jo Neatkarīgo jau noteikti interesējot vienīgi tā. Tikai saņemot noliedzošu atbildi, viņš turpināja saukt citas. Vēlāk gan Neatkarīgā noskaidroja, ka tāpat kā Jelgavā arī Ventspilī šāda vēstule nemaz nav saņemta. Taču Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja, ka šāda Delnas pieeja citās pašvaldībās neizbrīnot, jo organizācijai neesot "ne goda, ne prāta". Turklāt viņš apšaubīja, ka Delnai kā "Sorosa fonda meitai" nebūtu naudas: "Ja viņi varēja algot cilvēkus, kas kā spiegi dienām sēdēja pie Ventspils un citu rajonu vēlēšanu iecirkņiem iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, tad musināt sabiedrību šobrīd ar it kā organizācijas naudas trūkumu ir klaja ņirgāšanās par valsti un tās institūcijām."

R. Putnis, taujāts, kā organizācija varējusi lūgt ziedojumu pašvaldībām, tādējādi lūdzot maksāt no nodokļu maksātāju naudas, turklāt lūgt pārvaldes institūcijai, no kuras Delnai būtu jābūt neatkarīgai, lai varētu darboties saskaņā ar pašas izvirzītajiem mērķiem, atbildēja, ka pašvaldībai nemaz nebūtu bijis jāziedo. "Jā, tā ir nodokļu maksātāja nauda, un tās nemaz nedrīkstētu ziedot. Bet katra amatpersona, ja vēlas, to izlasot, varētu ziedot kā privātpersona," sacīja R. Putnis, dīvainā kārtā aizmirstot, ka līdzīgu gadījumu publiskošanu vai atklāšanu līdz šim pati Delna saukusi par interešu konfliktu. R. Putnis arī nespēja paskaidrot, kāpēc vēstules izsūtītas tieši uz "privātpersonu" darbavietām.

Neatkarīgās aptaujātie eksperti gan norādīja, ka šajā situācijā Delnas izsūtītās vēstules drīzāk var traktēt kā vēlmi "izspiest no valsts institūcijām naudu". Neizturot kritiku arī R. Putņa skaidrojums par amatpersonām, kam it kā vajadzētu sākt ziedot kā privātpersonām: tas drīzāk izskatoties pēc vēlmes šantažēt pašvaldības.

‘Delna’ pieprasa atsaukt ziņas par interešu konfliktu ‘Neatkarīgajā’

DELFI  12/19/05    Sabiedrība par atklātību Delna vērsīsies pie laikraksta “Neatkarīgā” (NRA), kā arī interneta portāliem “Apollo” un TVNET redakcijām ar prasību atsaukt ziņas par it kā pastāvošo “Delnas” interešu konfliktu, kas tiek apgalvots virsrakstā ziņu rubrikā visos trijos minētajos medijos, bet nekādā veidā neapstiprinās sekojošajā rakstā.

Izplatītajā paziņojumā “Delna” norāda, ka medijos publicētais raksts tikai izklāsta organizācijas gada pārskata un pamatinformācijas brošūrai pievienotās vispārējās pavadvēstules saturu. Tajā ir runa par ANO Pretkorupcijas konvencijas un Pretkorupcijas dienas būtību. Cita starpā tiek pieminēta iespēja ziedot Delnai. Savukārt avīzes rakstā ir minētas virkne faktoloģisko kļūdu.

“Interešu konflikta pārmetums skar “Delnas” darbības kodolu, jo “Delna” par savas darbības mērķi cita starpā ir izvirzījusi augstus ētiskus darbības standartus politikā un valsts pārvaldē,” norāda organizācijas pārstāvji.

“Nepamatoti apgalvojumi par it kā eksistējošu interešu konfliktu ir absolūti nepieņemams drauds “Delnas” darbībai un arī tiesiski izprotams kā juridiskas personas cieņas un goda aizskārums,” rakstīts organizācijas izplatītajā paziņojumā.

Tāpēc “Delna” noteikti vērsīsies tiesā pret attiecīgajiem medijiem, ja melīgās ziņas par it kā pastāvošo interešu konfliktu netiks atsauktas saskaņā ar likumu par presi.

“Delna” skaidro, ka tās septiņu gadu pastāvēšanas laikā organizācija nekad nav saņēmusi tiešu valsts vai pašvaldību finansējumu (izņemot pastarpināti Eiropas Savienības līdzekļus konkursa kārtībā NVO programmās). Tā ir bijusi “Delnas” pašas aktīva izvēle tieši ar mērķi izvairīties no iespējama interešu konflikta pārmetuma.

Neskatoties uz to, “Delna” ir pastāvīgi atbalstījusi valsts un pašvaldību iestāžu darbību ar savu brīvprātīgo darbu un ekspertīzes piedāvājumu bez jebkādas atlīdzības. Kopumā “Delna” valsts un pašvaldību finansējumu NVO uzskata par pilnīgi pašsaprotamu un atbalstāmu praksi, kas daudz par maz tiek praktizēta Latvijā. Arī “Transparency International” kustības organizācijas Rietumeiropā saņem ievērojamu valsts atbalstu, kamēr “Delnai” ir ar grūtībām kolēģiem jāizskaidro, kāpēc šāds finansējums nav pieejams Latvijā.

“NRA melo regulāri, “Apollo” un TVNET redakcijas pārkāpj žurnālistikas ētiku, norāda sabiedrības par atklātību “Delna” padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis. ““Delna” ir apradusi ar NRA pastāvīgo melīgo kampaņu un izvēlas nemeklēt aizsardzību tiesā arī klaju melu gadījumā, lai taupītu ierobežotos organizācijas līdzekļus. Lielākā vilšanās šodien ir interneta portālu redaktoru ierobežotā žurnālistiskā ētika,” sašutumu pauž Putnis.

Putnis stāsta, ka “Apollo” redaktore Dace Ponomarova telefonsarunā atzina, ka esot izlasījusi rakstu un tas viņai “šķitis interesants”. Atbildi uz jautājumu, kur īsti skatāms interešu konflikts, redaktore nespēja sniegt, aizbildinoties, ka par rakstu atbild “Neatkarīgā”. “Delna” uzskata, ka tas ir pretrunā ar likumu, kurš mediju atbrīvo no atbildības tikai par ziņas avota viedokli, bet ne par no ārštata autoriem iegādātiem rakstiem.

Līdzīgu pozīciju “Delnai” paudusi arī TVNET ziņu redaktore Zita Selga-Radziņa, gan norādot, ka pārvērtēs redakcijas izvēli.

KNAB nosauc Delnas aktivitātes par bezjēdzīgām

Agris Blūmfelds,  NRA  12/20/05    Skandalozās sabiedrības par atklātību Delna finansējuma piesaistīšanas metodes, uzrunājot Latvijas pašvaldības, eksperti vērtē negatīvi, uzsverot, ka pašvaldībām nevajadzētu šādā veidā sadarboties ar nevalstiskām organizācijām, jo tas rada aizdomas par korupciju. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsver, ka naudas piešķiršana NVO no pašvaldību budžeta vispār nav likumīga un šajā gadījumā Delnas centieni bijuši bezjēdzīgi.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka decembra sākumā sabiedrība par atklātību Delna izsūtījusi vairākas vēstules Latvijas pašvaldībām, aicinot ziedot naudu šīs nevalstiskās organizācijas uzturēšanai.

NVO institūta vadītāja Ilze Šēfere, kura ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās atbalstu veikusi pētījumu Kā trūkst Latvijas NVO, norāda, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā NVO sektoram strauji sarūk ārvalstu donoru finansējums, līdz ar to NVO, arī Delna, mēģina iegūt finansējumu no pašvaldībām.

I. Šēfere uzsver, ka prasīt naudu no politiķiem neesot īsti ētiski, taču tā esot "mūžīgā interešu aizstāvības organizāciju problēma", kad NVO, no vienas puses, pilda sargsuņa funkcijas, bet, no otras – saņem pašvaldību naudu. "Es pieņemu, ka katrai nevalstiskai organizācijai ir savas iekšējās vadlīnijas, uz kādiem principiem balstīta līdzekļu piesaistīšana," piebilst I. Šēfere.

Arī Sabiedriskās politikas institūta vadītāja Aivita Putniņa norāda, ka ar finansējuma dilemmu saskaras ne vien Delna, bet arī citas sabiedriskas organizācijas un mediji. Taču galvenais esot finanšu avotu daudzveidīgums, kas ir liela NVO nozares problēma, jo, saņemot resursus no viena filantropa, rodas aizdomas par interešu lobēšanu. "Projektu īstenošanai saņemtā nauda nepalīdz uzturēt ilgtermiņa darbību, un, ja jāizšķiras par eksistences pārtraukšanu vai ziedojumu pieņemšanu, tad izvēli gribot negribot jāizdara par labu pēdējam variantam," secina A. Putniņa. Labs risinājums, kā turēt NVO atstatus no politiskās ietekmes, atrasts Lietuvā, kur no iedzīvotāju nodokļa konkrētu summu drīkst novirzīt NVO finansēšanai, turklāt to, kam ziedot, nosaka pats iedzīvotājs.

Arī citi eksperti, kuri nevēlējās publiskot savus vārdus, Neatkarīgajai norādīja, ka Delnas rīcība, prasot finansējumu no pašvaldībām, kuras pati pēc tam pārbauda, rada koruptīvu augsni un NVO sektorā šādi lūgumi pēc finansiālas palīdzības nebūtu pieļaujami.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs, vērtējot Delnas rīcību, uzsver, ka pašvaldībām nemaz neesot tiesību ziedot nevalstiskām organizācijām, līdz ar to prasīt līdzekļus arī neesot jēgas. Šobrīd aktīva KNAB rīcība nesekos, taču ikdienā KNAB, pārbaudot sūdzības par amatnoziegumiem pašvaldībās, izlietojot finanšu resursus neatbilstoši likumam.

Kamēr tiesībsargi un eksperti norāda uz iespējamo Delnas interešu konfliktu, pati Delna draud sūdzēt tiesā šīs informācijas publiskotājus – Neatkarīgo un divus portālus TVNET un Apollo, kuri avīzes vakardienas rakstu "Delna" sapinas interešu konfliktā pārpublicējuši. Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis komentē: "Delna ir apradusi ar Neatkarīgās pastāvīgo melīgo kampaņu un izvēlas nemeklēt aizsardzību tiesā arī klaju melu gadījumā, lai taupītu ierobežotos organizācijas līdzekļus. Lielākā vilšanās šodien ir interneta portālu redaktoru ierobežotā ētika žurnālistikā."

Neatkarīgās galvenais redaktors Armands Puče, atbildot uz Delnas pārstāvju apvainojumiem, teic, ka interešu konflikta būtība ir aprakstīta Latvijas likumos, tāpēc pašas Delnas spriedumus šajā gadījumā nav jēgas komentēt. "Ja kāda sabiedriskā organizācija uz papīra loka atklātības jēdzienu, tas nedod tiesības šai organizācijai uzurpēt vienīgās patiesības paudējas misiju, ko Delna acīmredzot vēlas Latvijā panākt. Valstī ir konkrēti definēts nevalstisko organizāciju statuss, kas neparedz šo veidojumu nodarbošanos ar politiku. Diemžēl Delnas gadījumā nākas secināt, ka tā savā darbībā bieži vien sevi pozicionē kā politiskā partija, veikli manipulējot ar sabiedrības interesēm par atklātību, piesaucot cīņu pret korupciju un, zīmīgi, pēdējā laikā īpaši uzsverot žurnālistikas ētikas principus. Piemēram, šīs publikācijas kontekstā izskanējušie draudi portālu Apollo un TVNET redaktoriem, liecina par Delnas nespēju ne tikai atzīt savas kļūdas, bet par šīs organizācijas vadības klaju vēlmi iejaukties konkrēto informācijas kanālu redakcionālajā darbā, ko pasaules praksē parasti sauc par cenzūru.

Paraksta līgumu par «Gaismas pils» projektēšanu

LETA 12/19/05    Valsts aģentūras «Jaunie trīs brāļi» direktors Zigurds Magone un kompānijas «Hill International» prezidents Raufs Gali šodien parakstīja līgumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas «Gaismas pils» projektēšanu.

Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) uzsvēra, ka līguma parakstīšana «milzu soļiem tuvina «Gaismas pils» projekta neatgriezeniskumam».

Demakova pastāstīja, ka LNB ēkas projekta autors Gunārs Birkerts augstu vērtē savu seno sadarbības partneri «Hill International», tomēr uzsvēra, ka «mēs nevienam ārzemniekam neļausim pilnībā diktēt cenu».

Ministre pateicās projekta iepirkuma komisijai par to, ka sarunu procedūrā tai izdevās cenu «nospiest uz leju gandrīz par diviem miljoniem latu».

Līguma parakstīšanā bija klāt arī LNB direktors Andris Vilks, kā arī Igaunijas un Lietuvas nacionālo bibliotēku vadītāji.

Līgums paredz, ka «Gaismas pils» skiču projekts tiks pabeigs līdz 2006.gada 15.maijam, tehniskais projekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē līdz 2006.gada 15.oktobrim, savukārt ne vēlāk kā līdz 2007.gada 15.jūlijam tiks sagatavoti darba zīmējumi un būvniecības konkursa dokumentācija.

Līgumcena par šiem pakalpojumiem ir 5 211 600 latu. «Hill International» gan vēlējās par projektēšanu saņemt 6 930 790 latu.

Līgums paredz, ka ārvalstu vecākajiem inženieriem par darbu ar «Gaismas pils» tehnisko projektu tiks maksāti 135 lati stundā, inženieriem - 120 lati, jaunākajam inženierim - 95 lati, bet apkalpojošajam personālam - 60 lati stundā.

Latvijas firmu vecākajiem inženieriem par darbu ar «Gaismas pils» tehnisko projektu tiks maksāti 37,5 lati, inženieriem - 32,5 lati, jaunākajiem inženieriem - 27,5 lati, bet apkalpojošajam personālam - 17,5 lati stundā.

Visi maksājumi tiks veikti eiro pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

Kā ziņots, jaunā LNB ēka būs 12 stāvus augsta, kurā «apdzīvoti» būs deviņi stāvi, bet trijos augšējos stāvos būs izvietotas ēkas ekspluatācijai nepieciešamās tehniskās iekārtas. Savukārt pirmajā stāvā būs izvietotas kafejnīcas un citas plašai publikai pieejamas iestādes. Ēkā būs vietas 1200 lasītājiem un konferenču zāle ar 400 vietām. Grāmatu glabātava atradīsies ēkas centrālajā daļā deviņos stāvos.

Pēc Magones sniegtās informācijas, «Gaismas pils» apjoms būs 45 000 kvadrātmetru.

Kā LETA jau ziņoja, 1995.gadā «Hill International Inc.» konkursa kārtībā izraudzījās par konsultantu «Gaismas pils» projekta īstenošanai. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 1993.gadā atzina, ka «Hill International Inc.» iesniegtie materiāli Latvijas likumu izpratnē nav uzskatāmi pat par skiču projektu, ko var iesniegt būvvaldē. Tomēr IUB atļāva veikt jaunu sarunu procedūru par Birkerta iecerētās «Gaismas pils» tehniskā projekta izstrādi ar «Hill International» kā vienīgo pretendentu.

Pēc Kultūras ministrijā iepriekš apkopotās informācijas, par projektēšanu «Hill International» jau samaksāti 629 987 lati, tomēr projektēšanas materiālu, kas līdz šim ir tapis, Latvijas likumu izpratnē nevar uzskatīt par skiču projektu. Birkerta birojam par projektēšanu samaksāti 93 680 lati, bet Modra Ģelža birojam - 28 910 lati.

Jaunākie aprēķini rāda, ka LNB jaunā ēka izmaksās 105 miljonus latu. Būvnieku konkursā tiks izvirzīta prasība, ka firmai, kura vēlas celt «Gaismas pili», būs pašai jāsameklē banka, kas izsniegs kredītu, kuru valdība apņemsies atmaksāt 25 gadu laikā. Tiek lēsts, ka valdībai par «Gaismas pils» kredītu gadā būs jāmaksā 6,5 miljoni latu un līdz 2032.gadam par LNB jauno ēku kopumā jāsamaksā 162 miljoni latu.

Gaismas pils projektētājiem valsts apsola miljonus

Agnese Margēviča,  NRA  12/20/05    Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība nebūs lēts projekts, atzīst kultūras ministre Helēna Demakova (TP), kura vakar parakstīja 5,2 miljonu latu vērtu līgumu ar ASV kompāniju Hill International par ēkas projektēšanas pabeigšanu. Gaismas pils projekts, kas kopumā izmaksās vairāk nekā 105 miljonus latu, viņasprāt, pierāda "latviešu nācijas varēšanu".

5 211 600 latu vērtais līgums, uz kuru tiesības Hill International ieguva jau 1995. gadā, tās iegūstot, uzvarot Latvijas valdības rīkotajā starptautiskajā konkursā, paredz jaunās ēkas būvprojekta un rasējumu izstrādi, kā arī dokumentācijas sagatavošanu ēkas būvniecības konkursam.

Iesākumā Hill International uzstājusi, ka par darbu vēlas saņemt 6 930 790 latu, bet sarunu gaitā šo cenu izdevies nokaulēt par teju vai diviem miljoniem latu, vakar uzsvēra H. Demakova.

"Nevienam ārzemniekam neļausim mums savas cenas diktēt," vakar paziņoja kultūras ministre. Līgumā redzamie skaitļi rāda, ka pie projekta nodarbinātie ārvalstu speciālisti par stundas darbu saņems daudzkārt lielāku atalgojumu nekā Latvijas speciālisti. Piemēram, vecākais inženieris ārzemnieks stundā saņems 135 latus, kamēr tādā pašā pozīcijā nodarbināts latvietis – 37,5 latus. Pēc kultūras ministres domām, ASV kompānijas piesaiste garantēs, ka Gaismas pils projekts tiks veikts kvalitatīvi. "Gunārs Birkerts [Gaismas pils arhitekts] man vairākkārt ir teicis, ka bez Hill International šo projektu neiedomājas," atminējās H. Demakova.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 1993. gadā atzina, ka Hill International konkursā iesniegtie materiāli Latvijas likumu izpratnē nav uzskatāmi pat par skiču projektu, ko var iesniegt būvvaldē. Tomēr IUB atļāva veikt jaunu sarunu procedūru par G. Birkerta iecerētās Gaismas pils tehniskā projekta izstrādi ar Hill International kā vienīgo pretendentu, liecina aģentūras LETA arhīva dati. Pēc Kultūras ministrijā iepriekš apkopotās informācijas, par projektēšanu Hill International jau samaksāti 629 987 lati, tomēr projektēšanas materiālu, kas līdz šim ir tapis, Latvijas likumu izpratnē nevar uzskatīt par skiču projektu. G. Birkerta birojam par projektēšanu samaksāts 93 680 latu, bet Modra Ģelža arhitektu birojam – 28 910 latu.

Jaunākie aprēķini liecina, ka jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka izmaksās 105 miljonus latu. Būvnieku konkursā tiks izvirzīta prasība, ka firmai, kura vēlas celt Gaismas pili, būs pašai jāsameklē banka, kas izsniegs kredītu, kuru valdība apņemsies atmaksāt 25 gadu laikā. Tiek lēsts, ka valdībai par Gaismas pils kredītu gadā būs jāmaksā 6,5 miljoni latu un līdz 2032. gadam par ēku kopumā jāsamaksā 162 miljoni latu.

Vakar noslēgtais līgums noteic, ka Gaismas pils skiču projekts jāpabeidz līdz 2006. gada 15. maijam, tehniskajam projektam jābūt apstiprinātam Rīgas pilsētas būvvaldē līdz 2006. gada 15. oktobrim un ne vēlāk kā līdz 2007. gada 15. jūlijam jābūt sagatavotiem darba zīmējumiem un būvniecības konkursa dokumentācijai.

Gaismas pils ēka būs 12 stāvus augsta, kurā apdzīvoti būs deviņi stāvi, bet trijos augšējos stāvos būs izvietotas ēkas ekspluatācijai nepieciešamās tehniskās iekārtas. Savukārt pirmajā stāvā būs izvietotas kafejnīcas un citas plašai publikai pieejamas iestādes. Ēkā būs vietas 1200 lasītājiem un konferenču zāle ar 400 vietām. Grāmatu glabātava atradīsies ēkas centrālajā daļā deviņos stāvos.

***

Cik maksās

·        LNB jaunā ēka izmaksās 105 miljonus latu

·        Latvijas valdība kredītu samaksās 25 gadu laikā, gadā maksājot 6,5 miljonus latu, līdz 2032. gadam par jauno LNB ēku kopumā jāatdod 162 miljoni latu

·        Hill International par Gaismas pils projektēšanu saņems 5 211 600 latu (iepriekš firma vēlējās saņemt (6 930 790 latu)

·        ārvalstu vecākajiem inženieriem par darbu ar Gaismas pils tehnisko projektu stundā maksās 135 latus, inženieriem – 120 latu, jaunākajam inženierim – 95 latus, bet apkalpojošajam personālam – 60 latu

·        Latvijas firmu vecākajiem inženieriem par darbu ar Gaismas pils tehnisko projektu stundā maksās 37,5 latus, inženieriem – 32,5 latus, jaunākajiem inženieriem – 27,5 latus, apkalpojošajam personālam – 17,5 latus

Avots: Valsts aģentūra Jaunie "Trīs brāļi"

Ko iegūs

·        Gaismas pilī varēs glabāt 6 miljonus drukātu materiālu, vajadzības gadījumā krājumus papildinot līdz 8 miljoniem vienību

·        atradīsies 1200 lasītāju vietu

·        ik dienu varēs uzturēties 3000 lasītāju

·        brīvi pieejami būs 335 000 sējumu

·        būs telpas mācību grupu nodarbībām un konferenču centrs

Avots: Valsts aģentūra Jaunie "Trīs brāļi"

Pagarina Repšes darījumu izvērtēšanas komisijas darbības laiku

LETA  12/22/05    Pēc ilgām un emocionālām debatēm Saeima šodien līdz 2006.gada 15.maijam pagarināja darbības laiku parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas pārbauda partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja Einara Repšes finansiālo darbību.

Par termiņa pagarināšanu nobalsoja 63, bet "pret" bija trīs deputāti. Par komisijas darbības pagarināšanu balsoja TP, PCTVL, ZZS, "Saskaņas centra" un LPP deputāti, pret bija "tēvzemnietis" Dzintars Rasnačs un ārpusfrakciju deputāti Māris Gulbis un Ināra Ostrovska, bet balsojumā nepiedalījās pārējie TB/LNNK deputāti. Repšes pārstāvētā JL deputāti balsojumam nemaz nereģistrējās.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija no vairākām valsts iestādēm ir pieprasījusi tās darbībai nepieciešamo informāciju, lai atbilstoši noteiktajiem mērķiem sagatavotu gala ziņojumu. Tā kā attiecīgās iestādes vēl nav sniegušas visu informāciju, kas nepieciešama, komisija lūdza pagarināt tās darbību.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lagzdiņš (TP) aģentūru LETA informēja, ka komisija vienojusies, ka līdz 2.aprīlim tā gaidīs informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm par Repšes finansiālajiem darījumiem.

"Komisijā esam vienojušies, ka plašāku informāciju nesniegsim, lai priekšvēlēšanu laikā šis jautājums netiktu politizēts," uzsvēra politiķis.

Pirms balsošanas Saeimas deputāti aktīvi un emocionāli debatēja par komisijas darbības termiņa pagarināšanu.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja vietnieks Lagzdiņš un premjers Aigars Kalvītis (TP), iespējams, ir pārkāpuši likumu, izpaužot ierobežotas pieejamības informāciju.

Kā ziņots, Kalvītis vakar paziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par Repšes finanšu darījumiem. Dokumentus, kuros tas apliecināts, premjeram iepriekš bija iesniedzis Lagzdiņš.

"Diemžēl tas vilinājums paspēlēties ir bijis tik liels, ka tas ir radījis valstij lielu kaitējumu," sacīja Šadurskis un uzsvēra, ka "sīko mērķu dēļ" minētie cilvēki ir spēlējušies ar valsts godu.

JL deputāts aicināja apsvērt iespēju izveidot arī Lagzdiņa un Kalvīša darbības izmeklēšanas komisiju.

Šadurskis no tribīnes paziņoja, ka Lagzdiņš un otrs komisijas vadītāja vietnieks Pēteris Kalniņš (ZZS) kā komisijas amatpersonas ir saņēmušas 5424 latus, līgumdarbiem tērēti 825 lati, bet "reprezentācijas izdevumos cepumiņiem" - 21,56 lati. Kopumā nodokļu maksātājiem parlamentārās izmeklēšanas komisija izmaksājusi 8500 latus, "un tas viss viena gada laikā par divām sēdēm".

Šadurska runu no tribīnes pavadīja deputātu saucieni zālē.

JL frakcijas deputāts Guntis Bērziņš savukārt norādīja, ka Lagzdiņš un Kalvītis ir sajaukuši Ziemassvētkus ar Jauno gadu "un jau tagad sāk laist raķetes un spridzināt petardes". Deputāts arī norādīja, ka "šis politiskais teātris" atstās ļoti nopietnas sekas uz Latvijas ārpolitiku.

Aizstāvot komisijas darbības pagarināšanu, Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis uzsvēra, ka cilvēkus interesē, kā Repše, kuram ir miljona latu parādsaistības, spēj nomaksāt kredītu.

"Cilvēki interesējas, vai iespējams godīgā ceļā nokārtot šos maksājumus, jo, ja to nevar izdarīt, tad šāds cilvēks ir viegli ietekmējams, kas aizsardzības ministra gadījumā būtu ļoti bīstami," sacīja Ābiķis.

Jau ziņots, ka Repšes darījumu izmeklēšanas komisija tika izveidota pērn. Repše to nosaucis par "parlamentārās apmelošanas komisiju". Šī gada maijā Saeima pagarināja komisijas pilnvaru termiņu līdz gada beigām.

Delna nepamatoti apvaino informācijas slēpšanā

Agris Blūmfelds, NRA  12/22/05     Skandalozā nevalstiskā organizācija Delna nedēļas sākumā publiskojusi pētījumu par ministriju iegādātajām Ziemassvētku apsveikumu kartītēm, norādot, ka ne visas ministrijas organizācijai sniegušas finanšu atskaites.

Ministriju pārstāvji par apvainojumiem informācijas slēpšanā izsakās tieši: "Delna melo." Delnas politikas analītiķe Līga Stafecka pētījumā par ministriju resursu tēriņiem Ziemassvētku apsveikumiem deviņās ministrijās fiksējusi minimālos izdevumus 11 195 latu, no šī skaita izdarot secinājumus, ka 15 ministrijas un divi sekretariāti iztērējuši vairāk par 20 000 latu. Kā teikts Delnas publiskajā paziņojumā, septiņas ministrijas pārkāpušas likumu, jo nesniedz informāciju par Ziemassvētku kartīšu iegādi. "Pētījums apliecinājis, ka informācijas sniegšanas prakse ministrijās ir ļoti slikta. Īpaši kritiski tas vērtējams tādā fundamentālā informācijas pieejamības jautājumā kā sabiedrības tiesības uzraudzīt kopīgo budžeta līdzekļu tērēšanu.

Turklāt pieprasīti tika dati, kuriem iestādēs būtu jābūt precīzi zināmiem," secināts pētījumā. Tieslietu ministrija vienīgā ir korekti un pilnīgi sniegusi pieprasītos datus, uzskata Delna. Tikmēr Ārlietu ministrija norādījusi, ka "tērējot daudz", bet neminējusi summas.

Likums nosaka, ka iestādēm uz informācijas pieprasījumu jāatbild divu nedēļu laikā. Kā uzskata Delna, sešas ministrijas – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Iekšlietu ministrija (IeM), Bērnu un ģimenes lietu ministrija – ir pārkāpušas likumā noteikto informācijas sniegšanas termiņu par nedēļu, datus nesniedzot vispār, teikts paziņojumā.

Šādus apvainojumus kategoriski noraida visas minētās valsts iestādes, saucot Delnas pētījumu par nekompetentu un apgalvojumus nodēvējot par meliem. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvis Taivo Trams Neatkarīgajai apgalvo, ka jautājumus no Delnas saņēmis pa epastu un atbildes nosūtījis. "Delna melo, jautājumus saņēmu, un atbildes tika nosūtītas. Ja šī sabiedriskā organizācija strādā ar šādām metodēm, paliek arvien mazāk un mazāk ilūziju par viņu profesionalitāti," saka T. Trams. Viņa teiktajam pievienojas arī Satiksmes ministrijas darbības nodrošināšanas nodaļas vadītāja Māra Rūtentāle, atzīstot, ka informācija nav slēpjama, taču to neviens nav prasījis. Savukārt Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Laura Karnīte uzsver, ka tik pavirši pētījumus sabiedriskas organizācijas parasti neveic: "Nekādus jautājumus no Delnas neesam saņēmuši, un, ja tie ir sūtīti pa epastu, tad atbildes nesaņemšanas gadījumā telefoniski vajadzēja pārbaudīt, vai jautājumi ir sasnieguši adresātu, nevis apgalvot, ka ministrijas slēpj informāciju." Arī citi ministriju pārstāvji norāda, ka sūtīt jautājumus pa epastu un, nesaņemot atbildes, skaļi deklarēt, ka informācija tiek slēpta, bijis nekorekts solis.

Pati pētījuma autore L. Stafecka Neatkarīgajai sacīja, ka elektroniskas vēstules izsūtītas visām ministrijām un viņas pienākumos neietilpstot pārbaudīt, vai epasts ir sasniedzis adresātu. "Jebkurš cilvēks pa epastu var vērsties ministrijā un prasīt atbildes uz jautājumiem," stāsta projekta vadītāja.

Neraugoties uz Delnas ekspertu paziņojumiem, ka ministrijas slēpušas informāciju par līdzekļu izlietojumu Ziemassvētku kartītēm, Neatkarīgajai šīs summas bija brīvi pieejamas, turklāt tika sniegtas telefoniski pāris minūšu laikā.

***

Ministrijas iztērējušas

·        Ārlietu ministrija – 5000 latu

·        Iekšlietu ministrija – 200 latu

·        Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts – 370 latu

·        Bērnu un ģimenes lietu ministrija – 1500 latu

·        Satiksmes ministrija – 1167 latus

·        Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija – 999 latus

·        Izglītības un zinātnes ministrija – 395,30 latu

Kriminālprocess

Liene Barisa,  NRA  12/22/05     Ģenerālprokuratūras uzsāktais kriminālprocess pret JL līderi un aizsardzības ministru Einaru Repši atklās gan ministra, gan visas partijas morālo stāju.

Pēc paziņojuma par uzsākto kriminālprocesu saistībā ar Jaunā laika (JL) līdera un aizsardzības ministra Einara Repšes finanšu darījumiem premjers Aigars Kalvītis atzina, ka "gadījums ir nepatīkams", bet ministra demisiju pagaidām nepieprasīs. Taču tas nenozīmē, ka E. Repšem nevajadzētu atkāpties pašam – vismaz uz laiku, norādīja Neatkarīgās aptaujātie eksperti. Pats E. Repše gan atkāpties nedomā, aizbildinoties ar prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas telefona zvanu.

"Jāteic, ka tas ir ļoti nepatīkams gadījums, kāds Latvijas vēsturē nekad nav bijis, un arī tāda precedenta nav bijis," vakar sacīja A. Kalvītis. Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsākto kriminālprocesu par E. Repšes finanšu darījumiem viņš uzzinājis, kad Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei vadītājs Jānis Lagzdiņš bija iepazīstinājis premjeru ar jaunāko KNAB sniegto informāciju, kuras patiesību viņam vēlāk apstiprinājis arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis. A. Kalvītis gan neprecizēja, kas tie par darījumiem, kuru sakarā izmeklēšana sākta, jo pats neesot iepazinies ar lietas materiāliem. Arī J. Lagzdiņš Neatkarīgajai neatklāja aizdomīgos finanšu darījumus, jo tos izpaust pagaidām aizliedzot Kriminālprocesa likums.

A. Kalvītis atzina, ka ticies arī ar pašu E. Repši, kuru aicinājis sadarboties ar tiesībsargājošajiem orgāniem. Bet ministra demisiju premjers pagaidām nepieprasīs. A. Kalvītis cerot sagaidīt valdības koalīcijas partnera, proti, partijas Jaunais laiks, sniegto situācijas izvērtējumu. "Šobrīd ir jāsaglabā miers, jānoskaidro apstākļi, jānoskaidro JL kā partijas viedoklis un arī pārējo koalīcijas partiju viedoklis par izveidojušos situāciju," viņš norādīja.

Taču mieru nespēja saglabāt pats E. Repše un vakar Panorāmā paspēja A. Kalvīti nodēvēt par "vecu tanti", kura pēc komisijas sniegtajiem dokumentiem nav spējusi noturēties neizpļāpājoties, bet Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju sistemātiski dēvēja par apmelošanas komisiju. "Es to vērtēju kā politisku procesu un absolūti nepieņemamu rīcību," Panorāmā sacīja E. Repše. Viņš arī norādīja, ka personiski zvanījis KNAB izmeklētājam, lai noskaidrotu, kādēļ lieta nonākusi atklātībā, bet, atbildot uz žurnālista jautājumu, vai to nevarētu saprast kā spiedienu, E. Repše atbildēja, ka ir apšaubījis, vai bija jāsāk kriminālprocess, jo tam ir vajadzīgs būtisks pamats.

Jāpiebilst, ka Jaunā laika pārstāvji vakar bija gatavi runāt tikai pēc steidzamā kārtā sasauktās valdes sēdes, kurā, pēc aptuvenām aplēsēm, piedalījušies 30 biedri. Pirms tam, vairākkārtīgi zvanot gan pašam E. Repšem, gan partijas preses sekretārei Ievai Zībergai, gan frakcijas vadītājam Kārlim Šadurskim, gan ģenerālsekretāram Edgaram Jaunupam un citiem partijas biedriem, atbildi tā arī neizdevās sagaidīt. Jaunlaicieši vai nu ignorēja tālruņa zvanus, vai pārtrauca tos. Vienīgā atsaucās Linda Mūrniece, taču viņa par notikušo uzzināja no laikraksta, tādēļ nevarēja sniegt komentārus. Vēlāk I. Zīberga Neatkarīgajai apliecināja, ka arī viņa piedalījusies valdes sēdē.

I. Zīberga arī norādīja, ka JL vērtēs un spriedīs par situāciju arī šodien. Tikmēr vairāki politiķi un eksperti uzskata, ka notikušais met ēnu uz E. Repši kā ministru, tāpēc, neskatoties uz premjera nogaidošo rīcību, E. Repšem vajadzētu atkāpties pašam. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacījis, ka negrib mudināt, lai Repše atkāptos no amata, taču tā "būtu ētiska un vīrieša cienīga rīcība". Līdzīgu viedokli paudis arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits, taču viņš uzsvēris, ka partija neprasa Repšes demisiju.

Politologs Andris Runcis spriež, ka korekti būtu, ja E. Repše atkāptos vismaz uz laiku, kamēr notiek izmeklēšana. "Katrā ziņā var tikai priecāties un ir labi, ka arī pret augstāka ranga amatpersonām tiek iesākti kriminālprocesi," viņš piebilda.

A. Runcis arī norādīja, ka notiekošais varētu atstāt negatīvu iespaidu uz Jaunā laika startu vēlēšanās. "Diez vai līdz tam aizmirsīs un tās runas izdzisīs. Kriminālprocess – tas nav tāds vienas dienas vai divu, vai trīs jautājums. Tas ir ilgstošs process," sacīja politologs, piebilstot – ja arī sāktu aizmirsties, pirms vēlēšanām noteikti atradīsies kāds, kas atgādinās.

Arī sociologs Aigars Freimanis atzina, ka notiekošais noteikti jāvērtē nākamo vēlēšanu kontekstā. Neatkarīgi no tā, par ko ir kriminālprocess un cik nodarījumi ir nopietni un pierādīti, ļaužu atmiņā tas paliekot kā kaut kas negatīvs. Runājot par E. Repšes palikšanu vai aiziešanu no ministra amata, A. Freimanis sacīja, ka tas ir viņa sirdsapziņas jautājums. Taču, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas specifiku, drīzāk tas būtu jādara, viņš secināja.

Taču Einars Repše tā nedomā. Gan norādot, ka apsvēris šādu iespēju, Panorāmā E. Repše vairākkārt uzsvēra, ka pārdomāt viņam licis prezidentes zvans, kura ieteikusi nogaidīt. Viņš sacīja, gaidāmā NATO sammita dēļ, kā arī valdības stabilitātes dēļ viņš negrasoties atkāpties. Tai pašā laikā E. Repše gānīja koalīcijas partnerus, atzīstot, ka viņam par tiem ir kauns.

Jāpiebilst, ka šodien Saeimā parlamentārieši balsos par E. Repšes parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba termiņa pagarināšanu līdz 15. maijam, kā to lūdzis J. Lagzdiņš un pārējā komisija, jo objektīvam slēdzienam vēl nepieciešams laiks. Jau pirms klajā nāca informācija par kriminālprocesu, K. Šadurskis norādīja, ka nevajadzētu balsot par termiņa pagarināšanu. Viņš sacīja, ka jau sen esot pienākušas atbildes no tiesībsargājošajām iestādēm, kurās E. Repšes darbībā nav atklāti likumpārkāpumi. K. Šadurskis Neatkarīgajai atzina, ka informācija JL tapusi zināma no KNAB. "Visas KNAB vēstules ir saņēmusi arī ieinteresētā puse, kas ir Repše, un pieņemu, ka, sūtot kopiju, komisijā saņemtais dokuments ir identisks, bet tajā nekas krimināls nav atklāts," apgalvoja K. Šadurskis, piebilstot, ka komisija tikai tērējot nodokļu maksātāju naudu un reāls darbs tajās notiekot ļoti reti.

J. Lagzdiņš gan Neatkarīgajai skaidroja, ka informācija no KNAB, kurā ziņots par kriminālprocesu, pienākusi tikai šo pirmdien, 19. decembrī. "Varu tikai novēlēt un ieteikt Šadurska kungam nepolitizēt izmeklēšanas komisijas darbu, jo tas var radīt problēmas, pirmām kārtām jau pašam Jaunajam laikam," sacīja J. Lagziņš. Viņš norādīja, ka TP frakcija vienoti balsos par komisijas darba turpināšanu. Tāpat darīšot arī ZZS, bet LPP būs brīvais balsojums.

Repše gandrīz visu pamet

Ināra Egle, Zane Zālīte  Diena  12/22/05    Pēc Kalvīša paziņojuma par uzsākto kriminālprocesu Repše Dienai paziņoja, ka ir gatavs aiziet no ministra amata un Saeimas. Prezidentes zvans viņu mudināja pārdomāt

Reaģējot uz premjera Aigara Kalvīša (TP) pēkšņo paziņojumu trešdienas pievakarē, ka ir uzsākts kriminālprocess par aizsardzības ministra, Jaunā laika līdera Einara Repšes finansiālajām darbībām, E.Repše pēc JL valdes sēdes Dienai paziņoja, ka atkāpsies no amata un noliks arī Saeimas deputāta mandātu. Pārdesmit minūšu vēlāk intervijā LTV Panorāmā E.Repše pavēstīja, ka pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas telefoniski izteiktā lūguma viņš šo lēmumu vēl pārdomās.

"Prezidente lūdza pārskatīt šo lēmumu, uzskatot, ka nav pamata tā rīkoties un valsts situāciju varētu apgrūtināt aizsardzības ministra atkāpšanās šādā kontekstā," pēc LTV ziņu raidījuma Dienai atzina E.Repše. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga apstiprināja, ka V.Vīķe-Freiberga aicinājusi ministru pārdomāt lēmumu. Premjers A.Kalvītis presei trešdien sacīja, ka "šobrīd neapsverot tādu iespēju", ka varētu pieprasīt ministra demisiju. Viņš teica, ka tā ir ministra un JL izšķiršanās, uzsverot, ka galvenais, lai E.Repše sadarbotos ar tiesībsargājošajām iestādēm un sniegtu tām nepieciešamo informāciju, no kā varēja secināt, ka viņš to nav darījis.

Bija pagājusi vairāk nekā pusstunda pēc E.Repšes intervijas Panorāmā, taču A.Kalvītis Dienai atzina, ka nav ar aizsardzības ministru sazinājies. "Cilvēkam ir jānomierinās un nevajadzētu izplūst emocijās. Papildu saruna man nav nepieciešama," teica A.Kalvītis. Īsi pirms desmitiem vakarā Diena guva apstiprinājumu, ka pēc tam ir notikusi arī Valsts prezidentes telefonsaruna ar A.Kalvīti. "Tā kā abu amatpersonu tikšanās laikā šāds jautājums netika skarts, prezidente vēlējās pārrunāt ar premjeru to, kas ir noticis," teica A.Rozenberga.

Pirms došanās uz LTV E.Repše, Dienu informējot par nodomu atkāpties, sacīja, ka neatjaunos arī deputāta mandātu, taču vēl nevarēja atbildēt, vai partija paliks valdībā — to JL "mierīgi izvērtēs, bet mēs nebūsim Kalvīša valdībai viegls kumoss". JL līderis gatavošot partiju nākamajām vēlēšanām, kurās piedalīsies arī pats, un tiesiskā ceļā centīsies pierādīt, ka nav vainojams nekādos nodarījumos. Tā kā izmeklēšanas komisija tiesībsargājošajām iestādēm esot pieprasījusi informāciju, tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) bijis nepieciešams uzsākt kriminālprocesu, lai tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros pieprasītu informāciju no ASV. JL vadītājs vairākkārt ir norādījis, ka gūst ienākumus no ASV vērstpapīriem, kad tika apšaubīts, vai viņam būs iespēja segt kredītus, kas ņemti daudzo nekustamo īpašumu iegādei.

"Tas ir ļoti nepatīkams gadījums, tāda precedenta nav bijis," secināja A.Kalvītis savā paziņojumā, ar intonāciju norādot uz tā ārkārtējo raksturu. Taču KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs Dienai skaidroja — uzsākt kriminālprocesu nenozīmē ierosināt krimināllietu. Kriminālprocesa uzsākšana ir viens no izziņas instrumentiem, kas netiek vērsts pret konkrētu personu, bet izmantojams informācijas pārbaudei un papildus ziņu vākšanai. Konkrētajā situācijā aizsardzības ministrs nav aizdomās turētais, process nav vērsts pret viņu. Kriminālprocesa rezultāts var būt krimināllietas ierosināšana un materiālu nodošana prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret kādu cilvēku, taču ir arī iespēja, ka kriminālprocess tiek izbeigts bez rezultātiem, stāstīja arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

A.Loskutovs uzsvēra, ka premjera paziņojums "nostāda KNAB neveiklā situācijā". Ziņas par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar E.Repšes (JL) darījumiem vēstulē darītas zināmas Saeimas Izmeklēšanas komisijai — ar piebildi, ka tās nav izpaužamas tālāk bez konkrēto procesu virzošā izmeklētāja ziņas, jo tikai viņš var lemt par publiskojamās informācijas apjomu. Tas paredzēts Kriminālprocesa likumā. Izmeklēšanas komisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš (TP) sacīja — viņš premjeru esot informējis, ka ir zināmi būtiski fakti, kas liedz pārtraukt izmeklēšanas komisijas darbību, uz ko pirmdien koalīcijas padomes sēdē esot uzstājis JL. Par to, kāds ir šis fakts, premjers esot uzzinājis no ģenerālprokurora Jāņa Maizīša.

"Es biju gatavs atkāpties aiz cieņas pret valsts demokrātiskajām institūcijām, bet ne pret Kalvīša kabinetu, kura vadītājs ir visu savu cieņu manās acīs zaudējis," sacīja E.Repše. Tam galvenais iemesls esot premjera nespēja nodrošināt, lai koalīcijas partneri pārtrauktu politiskiem mērķiem konkurentu nomelnošanā izmantot "parlamentāro apmelošanas komisiju un lai Kalvītis un Liepnieks neblisina acis un nemēģina teikt, ka tā tas nav". Viņaprāt, patiesību var noskaidrot arī tiesībsargājošās iestādes. Taču izmeklēšanas komisijas darbība liecinot, "ka partneri uzskata mani par aizdomās turamo".

'Delna' aicina Repši nolikt pilnvaras

DELFI  12/22/05    Sabiedrība par atklātību "Delna" ceturtdien izplatījusi paziņojumu, kurā aicina "Aizsardzības ministru Einaru Repši uzņemties politisko atbildību par valstiska līmeņa politiskiem satricinājumiem, kas radušies kopš 2004.gada sākuma, kad atklātībā nonāca ziņas par viņa darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem."

"Delna" apgalvo, ka pēc tam, kad tā apsveikusi Repši ar nodomu atbrīvoties no visiem šaubīgi iegūtajiem īpašumiem, "satricinājumi turpinās."

"Tas parāda, ka Repše nav pilnībā spējis novērst pamatu aizdomām par viņa darījumiem. Augsti ētiskas politikas standartiem atbilstoša uzvedība būtu uzņemties politisko atbildību, tai skaitā par oponentu rīcību, un atkāpties, lai nemest ēnu uz augsto ministra amatu."

"Delnai ir radies priekšstats, ka diemžēl pretkorupcijas darbs pēdējā laikā tiek izmantots politiskajās cīņās. Tas kaitē KNAB un citu tiesībsargājošo iestāžu spējai netraucēti izmeklēt korupcijas noziegumus un liecina par politiķu vēlmi iejaukties šajos procesos", komentēja "Delnas" Padomes locekle Inese Voika.

Repše atkāpjas no ministra amata

LETA  12/22/05     Partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētājs Einars Repše nolēmis atkāpties no aizsardzības ministrs amata un par to šodien personīgi informējis arī Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, apstiprināja Repše.

Repšes un Valsts prezidentes tikšanās notikusi šo pēcpusdien. Žurnālistiem par to iepriekš netika ziņots.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par Repšes finanšu darījumiem. Par to vakar žurnālistus informēja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Sākotnēji Repše vakar paziņoja, ka atkāpsies no aizsardzības ministra amata un atteiksies arī no Saeimas deputāta mandāta. Taču pēc tam viņam piezvanījusi Valsts prezidente, aicinot atturēties no pārsteidzīgām darbībām, kas varētu kaitēt Latvijas valdības un valsts prestižam.

Tomēr šodien aizsardzības ministrs izlēmis atkāpties no amata.

Kalvīša paziņojumu par kriminālprocesa sākšanu Repše vērtē kā izrēķināšanos ar politiskajiem pretiniekiem.

Savukārt Kalvītis sabiedrības informēšanu par ierosināto kriminālprocesu uzskatījis par morālu un politisku pienākumu. Saņemot informāciju par kriminālprocesa ierosināšanu pret kādu citu ministru, Kalvītis rīkosies tieši tāpat, jo tādi ir premjera atklātības standarti, sacīja premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks.

KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs pauda nožēlu, ka valsts amatpersonas nerespektē tiesībsargājošo iestāžu darbu, jo viņš iepriekš bija Saeimas deputātus informējis, ka bez procesa virzītāja atļaujas informācija par kriminālprocesa sākšanu nav publiski izpaužama.

Pēc ilgām un emocionālām debatēm Saeima šodien līdz 2006.gada 15.maijam pagarināja darbības laiku parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas pārbauda Repšes finansiālo darbību.

Prezidente: Repše varēja neatkāpties

LETA  12/22/05    "Jaunā laika" līderis Einars Repše no aizsardzības ministra amata varēja arī neatkāpties, šādu viedokli šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "Pirmās personas" pauda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidente uzsvēra, ka saistībā ar Repšes darījumiem ir uzsākts kriminālprocess, taču apsūdzības tieši pret politiķi nav izvirzītas.

Vīķe-Freiberga Saeimas komisijai, kas izmeklē Repšes finanšu darījumus, pārmeta, ka tā jau gadu izmeklē politiķa darījumus, taču deputāti līdz šim neko nav atklājuši. Valsts vadītāja komisiju mudināja paātrināt savu darbu, lai sabiedrība ātrāk gūtu skaidrību šajā jautājumā.

Valsts galva aicināja arī Repši sadarboties ar komisiju un izmeklētājiem, lai paātrinātu patiesības noskaidrošanu.

Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Repšes lēmums atkāpties bija viņa politisks lēmums, kuru viņa nevarēja ietekmēt.

Repše atkāpjas un mēģina novērst uzmanību no sevis, apvainojot citus

Liene Barisa,  NRA  12/23/05     Atkāpjoties no aizsardzības ministra amata, Jaunā laika (JL) līderis Einars Repše norādīja, ka tas nebūt nenozīmē, ka viņš aiziet arī no politikas. Viņš ir pārliecināts, ka informācijas publiskošana par sākto kriminālprocesu ir safabricēts politisks process, bet tā vaininieku – tiesa gan, bez pierādījumiem – pašu apsūdz kriminālpārkāpumā.

Vairākas stundas pēc tam, kad Saeima ar pārliecinošu vairākumu nobalsoja par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas pēta E. Repšes finanšu darījumus, darba turpināšanu (pēc asām debatēm par šādu lēmumu nobalsoja 63 deputāti, pret – trīs, bet JL frakcija balsošanu boikotēja vispār, nemaz nereģistrējoties), E. Repše pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un apspriešanās ar saviem partijas biedriem tomēr nolēma atstāt aizsardzības ministra amatu un neatjaunot arī savu deputāta mandātu. Lai arī vēl dienu iepriekš, kad klajā nāca informācija par kriminālprocesu, kuru KNAB sācis saistībā ar E. Repšes finanšu darījumiem, E. Repše teica, ka neatkāpsies, jo prezidente Vaira Vīķe-Freiberga lūgusi nogaidīt, vakar E. Repše sapratis: lai noņemtu jebkādu aizdomu ēnu no valdības, viņš nevarot palikt tās sastāvā.

Taču atkāpjoties E. Repše norādīja: Tautas partija ir izdarījusi smagu kriminālpārkāpumu, par ko draud arī kriminālatbildība, jo Ministru prezidents Aigars Kalvītis ir publiskojis informāciju, kuru nav atļauts publiskot. "Tieši pār Kalvīti krīt aizdomas par nopietnu kriminālpārkāpumu – nepubliskojamas informācijas publiskošanā," sacīja E. Repše un uzsvēra, ka par to draud kriminālatbildība.

E. Repše sprieda, ka TP pašai savā vidū ir jātiek skaidrībā, kurš vainojams informācijas noplūdē – pats premjers vai Jānis Lagzdiņš, parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs, kurš KNAB vēstuli parādījis A. Kalvītim. Vainīgajam par to būtu jāatbild, tādēļ JL vērsīšoties prokuratūrā ar lūgumu šo lietu izmeklēt.

K. Šadurskis jau Saeimas debatēs dienā norādīja, ka saskaņā ar kriminālprocesa likumu gan A. Kalvītim, gan J. Lagzdiņam draud piespiedu darbs. "Man ir pilnīga pārliecība, ka par nodarījumu, tas ir – informācijas publiskošanu, J. Lagzdiņam un premjeram A. Kalvītim ar piespiedu darbu vajadzētu izpirkt savus grēkus," viņš sacīja.

Taču JL nevarēja piedāvāt faktus, kas pierādītu E. Repšes vārdus par premjera un izmeklēšanas komisijas vadītāja nelikumīgo rīcību. Proti, gan JL vadītājs E. Repše, gan Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis sacīja, ka KNAB vēstulē, kurā bijusi informācija par kriminālprocesu, nobeigumā rakstīts, ka bez procesa virzītāja [KNAB izmeklētāja Ilmāra Bodes] atļaujas informācija nav publiski izpaužama. Taču taujāts, vai JL ir informācija par to, vai I. Bode ir vai nav devis šādu atļauju J. Lagzdiņam, K. Šadurskis atbildēja: "Mēs to nezinām." Viņš gan norādīja – vispārēja pieredze rādot, ka izmeklēšanas informāciju tik vienkārši neizpaužot.

A. Kalvītis, atbildot uz JL apvainojumiem, intervijā 100. pantā vakar uzsvēra, ka saņemtajai informācijai nav bijis pievienots nekāds dokuments vai norāde par to, ka informācija ir valsts noslēpums, tādēļ viņš nav saskatījis iemeslu šo informāciju slēpt. Turklāt viņš pauda neizpratni, kādēļ KNAB tik ilgi par to nav informējis. "Man kā valdības vadītājam būtu jāzina, ja ir tādas lietas manā valdībā," norādīja A. Kalvītis, piebilstot, ka drīzāk būtu jāizpēta arī šis aspekts – kādēļ "atklātības laikmetā" KNAB nav viņam ziņojis par sākto kriminālprocesu.

Savukārt E. Repšem A. Kalvītis pārmeta nevēlēšanos sniegt detalizētu informāciju par saviem finanšu darījumiem, jo būtu bijis tikai loģiski, ja E. Repše jau no paša sākuma būtu izskaidrojis, kā ar 1400 latu algu JL līderis spēj apmierināt savas vajadzības, hobijus un vēl samaksāt procentus par aptuveni 1,5 miljonu latu lielajām kredītsaistībām.

Arī daļa deputātu, kas uzstājās debatēs Saeimā, norādīja tieši uz šo aspektu, kādēļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs būtu jāatbalsta.

Taču, neraugoties uz publiskajām asajām vārdu apmaiņām starp politiķiem, premjers ir pārliecināts, ka valdība varēs turpināt darbu un arī koalīcijai izjukšana nedraud. Koalīcijas partneri esot mierīgi, neviens par iespējamu iziešanu no koalīcijas premjeru neesot informējis. Arī ar jauna aizsardzības ministra iecelšanu problēmām nevajadzētu būt, sprieda A. Kalvītis. Arī V. Vīķe-Freiberga Latvijas Televīzijas raidījumā Pirmās personas vakar atzina, ka nav dzirdēts nekas tāds, kas liecinātu, ka koalīcija varētu izjukt.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu nākamajam aizsardzības ministram arī jābūt no JL. E. Repše norādīja, ka par savu kandidātu partija lemšot valdes sēdē nākamotrdien. Bet līdz nākamā aizsardzības ministra apstiprināšanai aizsardzības ministra pienākumus E. Repšes vietā uzņemsies pats premjerministrs.

Laikraksts: Repše ievērojamu peļņu no darījumiem ASV vērtspapīru tirgū gūs tikai šogad

LETA  12/23/05    Iespaidīgu parādu nastu nesošais "Jaunā laika" (JL) līderis Einars Repše, kurš līdz šim apgalvojis, ka kredītu atmaksai var izmantot naudu, kas iegūta no tirgošanās ASV vērtspapīru tirgū, tikai šogad pirmo reizi gūšot ievērojamu peļņu no šiem darījumiem, šodien raksta laikraksts "Diena".

Lai arī tekošo kredītu procentu nomaksu šogad esot nodrošinājis, pārdodot daļu savu vērtspapīru, viņš joprojām neievieš pilnīgu skaidrību, par kādiem līdzekļiem līdz šim varējis samaksāt parādus, kas mēnesī vairākkārt pārsniedz ministra algu - 1300 latus pēc nodokļu nomaksas, un vēl atlicināt naudu iztikšanai.

Kā raksta "Diena", iespējams, tieši Repšes darījumi ASV vērtspapīru tirgū ir iemesls tiesiskās palīdzības lūgumam, ko ASV paredzēts nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajā kriminālprocesā.

Laikraksts atgādina, ka Repšes vairāku nekustamo īpašumu iegādei ņemtie kredīti ir iespaidīgi - amatpersonas deklarācijā par pērno gadu viņš uzskaitījis nepilnu 1,4 miljonu latu parādus. Visas kredītsaistības ir nodotas "Baltic International Bank". Bankas valdes priekšsēdētājs ir Valerijs Belokoņs, kurš pirms 8.Saeimas vēlēšanām lielas summas ziedoja gan Repšes honorāram, gan JL.

Šovasar parādu jūgam Repše kopā ar savu toreizējo līgavu, tagadējo sievu Rūtu, izveidojot uzņēmumu, pievienoja uz kredīta pirktu pusmiljonu eiro vērtu jahtu, atgādina "Diena".

Repše apgalvo, ka šogad esot nomaksājis visus kredīta procentus un daļu pamatsummas, jo pārdevis ASV vērtspapīrus 80 000 dolāru vērtībā. Viņš esot pārdevis arī savu lidmašīnu "Cessna" un motociklu.

Jautāts, kāds tad ir viņa kredīta atmaksas grafiks, Repše atbild izvairīgi - atmaksājot, kad viņam tas esot iespējams. Viņa apjomīgie īpašumi bankai neradot šaubas par maksātspēju, viņam esot arī samērā augsti kredīta procenti 6,5-7,5%. Tā viņš skaidro samērā vaļīgo kredītu, kuru termiņš ir 5-10 gadi, atmaksas grafiku.

Pēc "Dienas" aplēsēm, ja pieņem, ka visa kredītu summa ir jāatmaksā desmit gados un procentu likme ir 7%, Repšem, atmaksājot daļu pamatsummas un procentus, mēnesī būtu jāšķiras no 16 300 latiem.

Kā atgādina laikraksts, iepriekš Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārbaudot Repšes ienākumus un izdevumus 1999.-2003.gadā, konstatēja 50 000 latu līdzekļu pārtēriņu. Repše to noliedz, pagaidām arī VID neatklāj pārbaudes rezultātus.

Tomēr Repšem mazināt sabiedrības šaubas par saviem darījumiem nav līdzējis arī nesenais paziņojums par lēmumu pārdot lielāko daļu īpašumu.

Repše sola nākamnedēļ dokumentāri apliecināt, ka viņa ienākumi atbilst izdevumiem. Viņš ir neizpratnē, kādēļ KNAB nolēmis lūgt ASV palīdzību, jo pēdējā pusgadā tiesībsargi viņam neesot lūguši papildu skaidrojumus. Agrāk viņš esot sniedzis visas ziņas par darījumiem ar amerikāņu vērtspapīriem.

Kā ziņots, vakar Repše paziņoja, ka nolēmis atkāpties no aizsardzības ministra amata. Pēc JL valdes sēdes Repše paziņoja, ka ne tikai atkāpjas no ministra amata, bet arī neatjaunos savu Saeimas deputāta mandātu.

Tomēr par JL palikšanu valdībā partija lemšot tikai pēc Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) pārdomām par šo situāciju.

"Es vairs neuzticos Kalvītim kā valdības vadītājam, un nav iedomājama manis palikšana šajā valdībā," sacīja demisionējošais aizsardzības ministrs. Repše norādīja, ka noliek deputāta mandātu, jo viņam nav nepieciešams slēpties aiz deputāta imunitātes.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par Repšes finanšu darījumiem. Par to 21.decembrī žurnālistus informēja Kalvītis.

Repše uzsvēra, ka notikušais ir safabricēta politiskā lieta tikai ar vienu mērķi - politisko konkurentu nomelnošana. "Pie tam tas tiek īstenots ar Kalvīša ziņu, piekrišanu un saskaņošanu," sacīja JL līderis un uzsvēra, ka Kalvītis mēģinot izrēķināties ar JL un viņu, ignorējot valsts intereses, prestižu un stabilitāti. "Man rūp valsts prestižs, un es nevaru pieļaut situāciju, ka valdībā turpina strādāt ministrs, pret kuru vēršas ar tiesiskā arsenāla līdzekļiem, tāpēc pieņēmu lēmumu aiziet no valdības," sacīja Repše.

Repše: bankai maksāju, kad varu

Gunta Sloga, Diena  12/23/05     Iespaidīgu parādu nastu nesošais Jaunā laika līderis Einars Repše, kurš līdz šim apgalvojis, ka kredītu atmaksai var izmantot naudu, kas iegūta no tirgošanās ASV vērtspapīru tirgū, tikai šogad pirmo reizi gūšot ievērojamu peļņu no šiem darījumiem, viņš ceturtdien atzina Dienai. Lai arī tekošo kredītu procentu nomaksu šogad esot nodrošinājis, pārdodot daļu savu vērtspapīru, viņš joprojām neievieš pilnīgu skaidrību, par kādiem līdzekļiem līdz šim varējis samaksāt parādus, kas mēnesī vairākkārt pārsniedz ministra algu — Ls 1300 (pēc nodokļu nomaksas), un vēl atlicināt naudu iztikšanai. Iespējams, tieši E.Repšes darījumi ASV vērtspapīru tirgū ir iemesls tiesiskās palīdzības lūgumam, ko ASV paredzēts nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajā kriminālprocesā.

Kā zināms, E.Repšes vairāku nekustamo īpašumu iegādei ņemtie kredīti ir iespaidīgi — amatpersonas deklarācijā par pērno gadu viņš uzskaitījis nepilnu 1,4 miljonu latu parādus. Visas kredītsaistības ir nodotas Baltic International Bank. Bankas valdes priekšsēdētājs ir Valerijs Belokoņs, kurš pirms 8.Saeimas vēlēšanām lielas summas ziedoja gan E.Repšes honorāram, gan JL. Šovasar parādu jūgam E.Repše kopā ar savu toreizējo līgavu, tagadējo sievu Rūtu, izveidojot uzņēmumu, pievienoja uz kredīta pirktu pusmiljonu eiro vērtu jahtu.

E.Repše apgalvo, ka šogad esot nomaksājis visus kredīta procentus un daļu pamatsummas, jo pārdevis ASV vērtspapīrus 80 000 dolāru vērtībā. Viņš esot pārdevis arī savu lidmašīnu Cessna un motociklu. Jautāts, kāds tad ir viņa kredīta atmaksas grafiks, E.Repše atbild izvairīgi — atmaksājot, kad viņam tas esot iespējams. Viņa apjomīgie īpašumi bankai neradot šaubas par maksātspēju, viņam esot arī samērā augsti kredīta procenti 6,5—7,5%. Tā viņš skaidro samērā vaļīgo kredītu, kuru termiņš ir 5—10 gadi, atmaksas grafiku. Pēc Dienas aplēsēm, ja pieņem, ka visa kredītu summa ir jāatmaksā desmit gados un procentu likme ir 7%, E.Repšem, atmaksājot daļu pamatsummas un procentus, mēnesī būtu jāšķiras no 16 300 latu.

Iepriekš Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārbaudot E.Repšes ienākumus un izdevumus 1999.—2003.gadā, konstatēja Ls 50 000 līdzekļu pārtēriņu. E.Repše to noliedz, pagaidām arī VID neatklāj pārbaudes rezultātus.

E.Repšem mazināt sabiedrības šaubas par saviem darījumiem nav līdzējis arī nesenais paziņojums par lēmumu pārdot lielāko daļu īpašumu. Arī Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš atzīst, ka līdz šim E.Repše tā arī nav spējis paskaidrot sabiedrībai, "kā savelk tos finanšu galus", un tagad viņam par to jāatbild.

E.Repše sola nākamnedēļ Dienai dokumentāri apliecināt, ka viņa ienākumi atbilst izdevumiem. Viņš ir neizpratnē, kādēļ KNAB nolēmis lūgt ASV palīdzību, jo pēdējā pusgadā tiesībsargi viņam neesot lūguši papildu skaidrojumus. Agrāk viņš esot sniedzis visas ziņas par darījumiem ar amerikāņu vērtspapīriem.

Prognozē, ka viesstrādnieki Īrijā nebūs aktīvi balsotāji

Agnese Margēviča,   NRA   12/23/05     Nākamgad oktobrī gaidāmās 9. Saeimas vēlēšanas būs īpatnējas ar to, ka ārpus valsts teritorijas atradīsies nepieredzēti liels skaits tās balsstiesīgo iedzīvotāju – pavisam droši tiek runāts par aptuveni 40 000, bet pieļāvuma formā pat par 100 000 peļņā aizbraukušu tautiešu. Eksperti prognozē, ka dažādu iemeslu dēļ šie cilvēki nebūs aktīvi balsotāji. Savukārt partijas, lai gan tīko pēc aizbraucēju balsīm, īsti nezina, kā tās nozvejot.

Kamēr Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau atzinusi, ka ar vienu vēlēšanu iecirkni Īrijā dzīvojošajiem latviešiem 2006. gada oktobrī nepietiks, parlamenta Juridiskā komisija Saeimas vēlēšanu likuma grozījumos nule iebalsojusi normu, kas ārzemēs esošajiem pilsoņiem apgrūtinās jau tā sarežģīto vēlēšanu procedūru. Tomēr eksperti prognozē, ka aizbraucēji tik un tā nebūs tie naskākie balsotāji.

Viņi esot aizņemti darbā, pārcelšanās raižu pārņemti, izsvaidīti tālu no vēlēšanu iecirkņiem un, visticamāk, atsvešinājušies no valsts.

Visnaskāk pēc peļņā aizbraukušo balsīm tīko opozīcijā esošās partijas, kamēr daža laba varas partija atzīst, ka šos vilšanās pārņemtos cilvēkus būtu grūti piemuļķot, solot neizpildāmus zelta kalnus, bet, kā efektīgi uzrunāt pašu politikas prom aizdzītos ļaudis, politiķi lāga nezina. "Tas nebūtu korekti, ka mēs viņiem uz sitiena Latvijā solītu zelta kalnus. Ļoti rūpīgi jāapdomā, ko viņiem teikt. Nevar taču teikt: "Mēs atbraucām, balsojiet par mums!" – tas būtu galīgi garām," neziņā par to, kā uzrunāt Latviju pametušos viesstrādniekus, dalās Zaļo un zemnieku savienības politiķis Augusts Brigmanis.

Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka politiķi sapratīs: atsevišķai partijai investēt lielus līdzekļus, lai nozvejotu peļņā aizbraukušo balsis, nebūs racionāli, jo vēlētāju izvēle būtu tikpat raiba kā Latvijā. "Pat ja nobalsotu maksimums, teiksim 30%, būtu naivi iedomāties, ka viena partija var sakampaņot visus 30 000, kuru iegūšanai jāiegulda milzīgi līdzekļi," uzsver sociologs. Tomēr viesstrādnieku lielais skaits diktēšot to, ka partijām nebūs miera un partijas Jaunie demokrāti līderim Mārim Gulbim, kas nesen pirmais no politiķiem apciemoja Īrijas latviešus un sola turp atkārtoti doties jau janvārī, būs sekotāji.

"80% tur satikto man teica, ka tuvāko 5–10 gadu laikā neatgriezīsies," stāsta M. Gulbis. Tomēr viņam radies iespaids, ka arī prombūtnes laikā šie cilvēki vēlas izmantot savas balsstiesības, ietekmējot politisko procesu Latvijā, "lai vismaz viņu bērniem nebūtu jāpamet šī valsts".

"Rīkojot politiķu ekskursijas uz Īriju, nevar atrisināt problēmu," teic Tautas partijas politiķis Jānis Lagzdiņš. Viņaprāt, "tā ir Latvijas tradīcija, ka jaundibināti populistiski spēki priekšvēlēšanu laikā izmanto sociāli sāpīgas problēmas". Latvijas Pirmās partijas politiķis Jānis Šmits gan uzskata, ka darba meklējumos aizbraukušie ir "nobrieduši un prātīgi cilvēki, kuri uz tukšiem solījumiem neuzķersies". Sociāldemokrāti domā pat par partijas nodaļas izveidošanu Īrijā, jo turp strādāt devušies daži tās biedri, informē Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Ansis Dobelis. Viņš neslēpj, ka LSDSP, priekšvēlēšanu periodā uzrunājot svešumā aizbraukušos, plāno izmantot šo cilvēku īgnumu pret varas partiju īstenoto ekonomisko un sociālo politiku.

Parlamenta Juridiskā komisija 14. decembrī, gatavojot otrajam lasījumam grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, atbalstīja normu, kas vēlētājiem ļaus balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, nevis tajā, kurā viņš reģistrēts un iekļauts vēlēšanu reģistrā. Tādēļ gan Latvijā, gan ārvalstīs nobalsojušajam pasē tiks iespiests zīmogs.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka tas ievērojami apgrūtinās balsstiesību izmantošanu ārzemēs, kur vairākums ērtību labad balso pa pastu. Atšķirībā no balsošanas pēc reģistra sistēmas vēlētājam ārzemēs tagad uz vēlēšanu iecirkni vajadzēs nosūtīt savu pasi. Tā kā ārzemēs cilvēki nelabprāt šķiras no šī dokumenta, nobalsos tikai tas mazākums, kas atradīsies vēlēšanu iecirkņa tuvumā, spriež A. Cimdars.

CVK jau apsver domu par vairāku iecirkņu izveidošanu Īrijā un Lielbritānijā, kur mūsu viesstrādnieku ir visvairāk. Taču ļaudis ģeogrāfiski ir tik izkliedēti, ka arī vairāki iecirkņi neļaus nobalsot visiem gribētājiem. A. Kaktiņš prognozē, ka mūsu viesstrādnieku aktivitāte vēlēšanās nebūs augsta. "Pat, ja atvērs vairākus iecirkņus, spēka un laika patēriņš būs nepieciešams, un ir jautājums, vai viņi tam būs motivēti," uzskata sociologs. "Vai viņš vēlēsies vispār balsot, aizbraucis daļēji arī vīlies esošajā situācijā?" spriež A. Brigmanis.

Ticības lietās ...

Geji un lesbietes aicina prezidenti neparakstīt Satversmes grozījumus

DELFI  12/18/05     Latvijas lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un viņu atbalstītāji ir sagatavojuši vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, aicinot neparakstīt ceturtdien Saeimā pieņemtos Satversmes grozījumus, kas definē laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti.

Iniciatīvas grupa uzskata, ka demokrātiskā valstī nav pieņemama situācija, kad valsts pamatdokuments – Satversme, kļūst par vienas partijas populistiskas spēles priekšmetu.

Latvijas Pirmā partija, kas izstrādāja grozījumus, atklāti paziņoja, ka grozījumu vienīgais mērķis ir nepieļaut viena dzimuma personu attiecību juridisku atzīšanu, norāda Latvijas geju un lesbiešu organizācijas ”ILGA Latvija” izpilddirektors Imants Kozlovskis.

Līdz ar to Satversmes grozījumiem ne tikai nav juridiskas jēgas, jo laulības starp viena dzimuma personām jau tā ir aizliegtas Civillikuma 35.2.pantā, bet tie ir arī diskriminējoši, jo vērsti pret kādas grupas tiesību ierobežošanu.

Iniciatīvas grupa uzskata, ka notiekošais process ar Satversmes grozījumiem ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajiem pienākumiem. Pievienojoties Eiropas Padomei un Eiropas Savienībai, Latvija ir piekritusi vienlīdzības un nediskriminācijas principiem. Apstiprinot likumdošanu, kas ir diskriminējoša, Latvija rupji pārkāps šos principus.

Iniciatīvas grupa, kas sagatavoja vēstuli, arī uzskata, ka prezidentes lēmums neparakstīt Satversmes grozījumu un nosūtīt to atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai iedrošinās daudzus Saeimas deputātus, kuri līdz šim balsoja par grozījumiem. Vairāki deputāti, kuri principiāli nepiekrita grozījumiem, izteicās, ka izveidojusies krasi homofobiska atmosfēra Saeimā neļāva viņiem izteikt savu patieso viedokli, jo viņi nobijās no iespējas kļūt par „ģimenes vērtību” pretiniekiem, nebalsojot par grozījumiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, Valsts prezidentei 10 dienu laikā jāparaksta ceturtdien pieņemtos Satversmes grozījumus, lai tie stātos spēkā vai jāatgriež tos atpakaļ Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.

Informācija par homofobiskajiem Satversmes grozījumiem tika plaši atspoguļota pasaules medijos. Satversmes grozījumus krasi nosodīja gan Eiropas Savienības Parlamenta deputāti, gan arī Starptautiskās Lesbiešu un Geju Asociācijas Eiropas nodaļa un tagad pievērš Eiropas Savienības institūciju uzmanību par nedemokrātisko attīstību valstī, norāda geju un lesbiešu organizācija.

Prezidente ietur pārdomu pauzi, lemjot, vai atdot Saeimai atpakaļ pret viendzimuma laulībām vērstos Satversmes grozījumus

Gunta Sloga,  Diena  12/20/05    Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kas saņēmusi vairākas vēstules ar lūgumu atdot atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai parlamentā Satversmes grozījumus par laulības statusu, pirmdien atturējās no plašākiem komentāriem par to, vai aicinājumus uzklausīs. Tikmēr politologi uzsver, ka prezidentei, kas savu viedokli sola darīt zināmu tuvākajās dienās, izšķiršanās šajā krasi politizētajā jautājumā varētu būt sarežģīta. Taču viņa pašlaik esot vienīgā, kas var apstādināt mēģinājumus piegružot Satversmi ar jautājumiem, kam valsts pamatlikumā nevajadzētu būt.

Aicinājumiem atdot atpakaļ Satversmes grozījumus, kuru faktiskais mērķis ir vērsties pret viendzimuma laulībām, otrreizējai caurlūkošanai pirmdien pievienojās arī Latvijas geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un viņu atbalstītāju iniciatīvas grupa. Tā uzsver, ka šiem grozījumiem, ko pagājušajā nedēļā ar lielu balsu pārsvaru pieņēma Saeima, nav juridiskas nozīmes, jo laulības starp viendzimuma personām aizliegtas Civillikumā. Kā norādījuši deputāti, kas balsoja pret grozījumiem, kā arī sociālo zinātņu eksperti, laulības definēšana un homoseksuālistiem naidīgās diskusijas Saeimā tikai pastiprina tumsonīgo naidu pret citādajiem, kā arī raisa vēl lielāku sabiedrības agresivitāti.

Arī prezidente pati līdz šim uzsvērusi, ka šis ir vien deklaratīvs grozījums, jo nemaz nevēršas pret homoseksuālu partnerattiecību iespējamību, atgādina viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga. V.Vīķe–Freiberga arī neesot pārliecināta, vai šie grozījumi nostiprinās laulības institūciju. Tādēļ prezidente rūpīgi izvērtēs savu izvēli, taču vēl nav zināms, kāda tā būs, sacīja viņas preses sekretāre.

"Šis ir vērtību jautājums, turklāt absolūti politizēts," saka politologs Jānis Ikstens skaidrojot, kādēļ prezidentes izvēle gan vienā, gan otrā gadījumā būs smaga. Šī viņai būšot lieliska iespēja demonstrēt pašai savas vērtības. "Ir jāizmanto jebkuri līdzekļi, lai apstādinātu šo procesu," saka Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītāja Ilze Brands–Kehre, ļaujot noprast, ka vēlētos, lai prezidente atdod pamatlikuma grozījumus Saeimā. Viņasprāt, šādus jautājumus nav jārisina Satversmes līmenī. Tikmēr politologs Nils Muižnieks atgādina, ka ar prezidentes izvēli atdot grozījumus atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai viss vēl nebeigtos. Parlaments arī otrreiz var nobalsot par šiem grozījumiem ar tādu pašu vairākumu, pieļauj N.Muižnieks.

Izsludinot grozījumus, prezidente atbalsta sabiedrības vairākumu

Agris Blūmfelds,  NRA  12/22/05    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, neskatoties uz geju un lesbiešu ultimatīvajiem aicinājumiem neparakstīt Satversmes grozījumus, kuros nostiprināta vīrieša un sievietes savienība, tos atbalstījusi. Šāds solis izraisījis sašutumu seksuālo minoritāšu aprindās, savukārt kristīgo vērtību aizstāvji prezidentes rīcību apsveikuši.

Par lēmumu atbalstīt Satversmes grozījumus prezidente paziņoja vakar pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Prezidente sacīja, ka pievienojusies deputātu vairākuma vēlmei, kaut gan faktiski Civillikumā laulība esot atrunāta. A. Kalvītis savos komentāros par šo jautājumu bija lakonisks, sakot, ka deputāti izdarīja savu izvēli un tagad to izdarījusi arī prezidente.

Seksuālo minoritāšu pārstāvji ir vīlušies par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lēmumu izsludināt Satversmes grozījumus, kas nosaka valsts atbalstu laulībai starp vīrieti un sievieti, jo bija gaidījuši pretēju lēmumu. Latvijas geju un lesbiešu organizācijas ILGA Latvija izpilddirektors Imants Kozlovskis sacīja, ka gatavojas nosūtīt ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem un organizācijas starptautiskajiem sadarbības partneriem paziņojumu, ka nav pieļaujama prezidentes darbošanās Eiropas Savienības un NATO institūcijās, jo Latvijā tiek pārkāpti demokrātijas principi. ILGA Latvija apsver iespēju vērsties arī Satversmes tiesā.

Kristīgo vērtību atbalstītāji prezidentes soli apsveikuši un norāda, ka Satversmē iekļautie grozījumi turpmāk stiprinās sabiedrības tikumus. Aglonas bazilikas dekāns Andris Aglonietis Neatkarīgajai norāda, ka Latvija ģimenes tiesību aizstāvībā līdz šim bija daudz zaudējusi, taču tagad beidzot esot izdarīts viens pareizs solis. "Ja esi piespiests pie sienas, tad jebkurš solis no sienas ir pareizs," saka mācītājs. Viņš norāda, ka nākamajā nedēļas nogalē pēc Ziemassvētkiem būs ģimenes svētdiena un tajā tikšot vēlreiz pārrunāts ģimenes kā pamatvērtības svarīgums cilvēka dzīvē.

Arī Ogres katoļu draudzes prāvests Konstantīns Bojārs apsveic prezidentes lēmumu, sakot, ka tagad ģimenes vērtības paceltas augstākā līmenī nekā bija līdz šim. "Es nepiekrītu, kad juristi saka, ka ar laulības atrunāšanu Civillikumā pietiek. Satversme nav vienkārši likums, bet gan likums par pamatvērtībām, ko sev izvirza valsts," teic mācītājs. Ziemassvētkos gan ģimenes tematam viņš īpašu sprediķi neveltīšot.

Jāatgādina, ka par Satversmes izmaiņām pagājušajā nedēļā nobalsoja 65 Saeimas deputāti, pret bija seši, deviņi tautas kalpi balsojumā atturējās.

Satversmes grozījumus atbalstījušie deputāti paši par paraugu pareizam laulības modelim nederot

Zane Zālīte,  Diena  12/23/05    Ar mīlestību, cieņu, dievpalīgu un, ievērojot kāzās dotos solījumus, — tā savu laulību sakās aizsargājam par Satversmes grozījumiem balsojušie Saeimas deputāti. Vienlaikus daudzi tradicionālo laulību starp vīrieti un sievieti kā īpašu vērtību pasargāt gribējušie atzīst, ka privātajā dzīvē tas ne vienmēr izdevies.

Par valsts pamatlikuma izmaiņām decembra vidū nobalsoja kopumā 65 deputāti. Kā Dienai atzinuši dažādi eksperti, Satversmes grozījumi, atbalstot savienību starp vīrieti un sievieti kā vienīgo "pareizo" modeli, vēršas pret viendzimuma laulībām un vairo naidīgu noskaņojumu pret cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju. Tie gan būtībā neko nemaina, jo viendzimuma laulība aizliegta Civillikumā. Valsts prezidente grozījumus tomēr nenodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Dienas izvaicāto deputātu teiktais liecina, ka par grozījumiem balsojošo vidū nav vienprātīga viedokļa. "Es balsoju par grozījumiem, pakļaujoties partijas disciplīnai," šo teikumu kā vairogu sev priekšā noliek Dzintars Ābiķis (TP), un to saka vēl citi aptaujātie. Dz.Ābiķis, kurš precējies otrreiz, atzīst, ka neesot nekāds "ideālais laulības kopējs visa mūža garumā", taču cenšoties ievērot Dieva baušļus. Galu galā deputāts secina, ka balsojums bijis liekulība, bet viskaismīgāk diskutējušajiem, visticamāk, pašiem esot problēmas — ne tikai seksuālajās lietās, bet ar tikumību vispār. Partijas disciplīna izrādījusies spēcīgāka arī par Dz.Ābiķa partijas biedra Valda Ģīļa paša viedokli. "Vai tāpēc, ka iepriekš Satversmē tas nebija noteikts, kādam bija problēmas?" vaicā V.Ģīlis, netieši atzīstot, ka grozījumi neko nemaina. "Tas bija pūļa vadīts balsojums," saka arī Māris Gulbis (JD), kurš pats neesot tas labākais piemērs laulības kā vērtības sargāšanā.

Augusts Brigmanis (ZZS), kura vārds tāpat kā M.Gulbja ne reizi vien vīdējis dzeltenās preses rakstos par viņu agrākajām, sabrukušajām un jaunajām attiecībām, neslēpj, ka viņa dzīvē bijušas vairākas laulības un tā nu gadījies, ka parasti ģimenes pametis viņš pats. Vaicāts, vai līdz ar Satversmes grozījumiem viņa pašreizējā laulība ir vairāk pasargāta un būs stabilāka, viņš izvairās no prognozēm un saka: "Esmu apmierināts ar pašreizējo dzīvi — es dzīvoju kopā, mīlu šo sievieti un esmu viņai pateicīgs."

Daži deputāti, kuri vēlējušies citiem ierādīt "īsto" virzienu laulības dzīvē, paši par savējo gan runā visai nelabprāt. "Gribat manu veļu pamazgāt?" pēc jautājuma acīmredzami uz slikto pusi mainās Vinetas Muižnieces (TP) noskaņojums. "Esmu šķīrusies un viena izaudzinājusi divus bērnus," viņa noskalda, skaidrojot, ka nemēdzot par šiem privātās dzīves faktiem plaši runāt. Pēc uzrunāšanas apmācas arī Dzintara Rasnača (TB/LNNK) vaigs, kurš vispirms steidz precizēt, ka Satversmes grozījumi pasargā nevis laulību, bet Civillikumu no grozījumiem. Pats savu dzīvi viņš neeksponējot jau vairākus gadus. "Dievs aizsargā manu laulību," lēnprātīgi nosaka komponists Imants Kalniņš (TB/LNNK), taču iesaka šo sarunu neizvērst.

Arī Lietuvā ģimeni definē kā vīrieša un sievietes savienību

Jānis Buholcs,  NRA  12/23/05     Šonedēļ apstiprinot grozījumu projektu likumā par sociālajiem pakalpojumiem, Lietuvas Seims noteicis, ka par ģimeni uzskatāma vīrieša un sievietes savienība ar laulības saitēm.

Lietuvas parlamenta deputāti atteikušies iekļaut likumā normu, ka ģimeni veido arī personas, kas nav noslēgušas laulību, ziņo LETA-ELTA. Par grozījumiem nobalsoja 46 deputāti, pret balsoja seši, bet 18 atturējās. Pēc balsojuma Seima Ģimenes un bērnu komitejas priekšsēdētāja Rimu Beškene pauda gandarījumu, ka parlaments atbalstījis tradicionālo ģimenes formulējumu. Seimam vēl ir jābalso par visu likumu kopumā. Lietuvas Seima lēmums seko Latvijas parlamentāriešu 15. decembra balsojumam, kurā tika nolemts grozīt Satversmi, nosakot, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību.

Puse iedzīvotāju tic, ka dzīvību radījis Dievs

DELFI  12/22/05    Viedoklim, ka dzīvību uz zemes ir radījis Dievs, Latvijas iedzīvotāji piekrīt ievērojami biežāk nekā tam, ka dzīvība uz zemes radusies evolūcijas ceļā, liecina pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Kopš Čarlzs Darvins publicēja savu evolūcijas teoriju, daudzu valstu sabiedrībās notiek diskusijas par to, vai šī teorija ir pareiza vai tomēr dzīvību uz zemes ir radījis Dievs. Arī šobrīd atsevišķās valstīs šajā jautājumā norisinās diskusijas, ieskaitot ASV, kur ir mēģinājumi panākt, lai skolās līdztekus evolūcijas teorijai skolēniem tiktu izskaidrota arī saprātīgā radītāja pieeja.

Aptaujas rezultāti liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzīvību uz zemes ir radījis Dievs (saprātīgais radītājs), bet 28% respondentu norāda, ka dzīvība uz zemes ir radusies evolūcijas un dabiskās atlases ceļā (Darvina pieeja). Salīdzinoši liela daļa aptaujāto (28%) atturējās norādīt, kuram no šiem uzskatiem viņi piekrīt.

Būtiskas atšķirības vērojamas, salīdzinot dažāda vecuma iedzīvotāju viedokļus: gados jaunāki respondenti (18-34 gadi) viedokli, ka dzīvību uz zemes ir radījis Dievs, atbalstījuši tikai nedaudz biežāk (37%) nekā uzskatu, ka dzīvība uz zemes ir radusies evolūcijas ceļā (33%-35%). Savukārt no iedzīvotājiem, kuri ir vecāki ar 55 gadiem, vairāk nekā puse (57%) ir atbalstījuši domu, ka dzīvību uz zemes ir radījis Dievs (šajā vecuma grupā viedoklim, ka dzīvība uz zemes ir radusies evolūcijas un dabiskās atlases ceļā, piekrita tikai 20%).

Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptaujas veikta laikā no 2005.gada 14.oktobra līdz 2005.gada 25.oktobrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1015 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Saimniecībā un biznesā...

Latvija – paradoksu zeme

Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdētāja vietnieks  12/15/05     Patieso un skarbo dzīves realitāti Latvijas tautsaimniecībā, labklājības un darba samaksas politikā visspilgtāk raksturo pārsteidzoši fakti. 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa ir pieaugusi par 320%. Kā liecina SIA Lursoft apkopotā informācija (“Dienas Bizness” 26.10.2005.), uzņēmumu kopējā peļņa 2004.gadā sasniedza 625,62 miljoni latu, pie tam šajā aprēķinā nav ietverta Latvijas komercbanku un apdrošinātāju peļņa. Iekļaujot to, kopējā peļņa pieaugtu līdz 745 miljoniem latu. Bet reālā darba samaksa tajā pašā 2004. gadā pieaugusi tikai par 2,4%. Tātad peļņa pieaug 133,3 reizes straujāk. Skaitļi pārliecina – nav Latvijā valstiski atbildīgas darba samaksas politikas.

Vislabāk Latvijas reālo situāciju, salīdzinot to ar ES (25 dalībvalstis) vidējiem rādītājiem dažādās pozīcijās, atklāj Eirostata (ES statistikas biroja) dati. Piemēram, IKP – 2004.gadā Latvijā ir tikai 43,6% no ES vidējā, darbaspēka izmaksas: algas, piemaksas, prēmijas, sociālās garantijas – 2003.g - 12,2% no ES vidējā, bet patēriņa cenas 2003.gadā vēl pirms inflācijas lēciena – 55,1% no ES vidējā. Tātad no ES vidējiem datiem cenas atpaliek 1,8 reizes, IKP – 2,3 reizes, bet algas 8,2 reizes. Ja salīdzinām ar Īriju, Vāciju vai Zviedriju, stāvoklis ir vēl dramatiskāks.

Pastāv milzu disproporcijas starp darba samaksas apmēru, iekšzemes kopprodukta apjomu un cenu līmeni valstī. Turklāt pēdējo divu gadu inflācijas kopsumma gandrīz sasniedz 15% atzīmi, tas nozīmē, ka patēriņa cenas pēc savienoto trauku principa strauji tuvojas ES vidējam līmenim.

Valdība nepiedāvā nopietnu reformu plānu, kā padarīt mūsu darbaspēku konkurētspējīgu kaut vai vispirms Baltijas valstīs un ar laiku arī ES. Tā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka nākamgad minimālā mēneša alga Latvijā būs 69,42 Ls, bet iztikas minimums jau šā gada novembrī sasniedza 110,07 Ls.

Salīdzināsim minimālās algas lielumu pēc nodokļu nomaksas Baltijas valstīs, kāds tas būs 2006.gadā: Latvijā 69,42 Ls, Lietuvā 111,31 Ls, Igaunijā fiziskā darba darītājam – 133,60 Ls, darbiniekam ar augstāko izglītību - 314,30 Ls. Mūsu atpalicība pieaug pat Baltijas valstīs, par ES dalībvalstīm nemaz nerunājot.

Šajā situācijā valdība vēl mūs kaunina, ka šogad alga esot pieaugusi par veseliem 17%, un jautā, ko Jūs vēl gribat? Taču tā faktiski ir bruto darba alga, kurai nav atrēķināta pat inflācija un nodokļi. Reālā alga šogad ir pieaugusi tikai par 10,5%. Tā mūsu atpalicību darba samaksā nemazina, atpalicība pat pieaug. Ir jāpārvar disproporcija starp IKP un darba samaksas pieaugumu un arī to proporcionālo ātrumu. Algām ir jāaug straujāk nekā IKP un darba ražīgumam, ja vien Latvijā gribam saglabāt darba vietu konkurētspēju ar darba vietām ES, un ir svarīgi apzināties, pie kāda procentuālā līmeņa iespējama Latvijas straujāka attīstība.

Iekšzemes kopprodukta pieaugums 2004.gadā ir 8,3% un 2005.gada pirmajos 9 mēnešos 10,1% - kopumā 18,4%. Šogad IKP pieaugs virs 10%, bet reālā darba samaksa ir palielinājusies attiecīgi par 2,4% un 10,5% - kopumā 12,9%). Tātad, par 5,5% mazāk.

Ko mēs, arodbiedrības, vēlamies no valdības? Tikai vienu - nopietnu attieksmi pret darbaspēku Latvijā. Valdībai kopā ar arodbiedrībām un darba devējiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) jālemj par to, ko mēs darīsim ar šā gada pamatbudžeta nodokļu pārpalikumu - vismaz 84-85 miljoniem Ls un aptuveni 28 miljoniem Ls nodokļu pārpalikumu sociālajā budžetā. Pašlaik no valdības dzirdam tikai vienu – šo naudu novirzīsim valsts budžeta deficīta mazināšanai. Kad par to ir nolemts MK, Saeimā, NTSP ?

Likumi par 2005.gada un 2006.gada valsts budžetu ir jāievēro un par papildus līdzekļiem jālemj atsevišķi un visas sabiedrības priekšā. Starp citu, minimālās algas saņēmējam arī būs budžeta deficīts – vismaz 40% līdz iztikas minimumam 2006.gada janvārī. Valsts budžeta deficīts atbilstoši Saeimas un valdības lēmumiem 2006. gadā ir noteikts 1,5% no IKP, Ko valdība teiktu, ja tas būtu 40% liels? Ko par valdību teiktu tauta?

Lietas būtību LBAS saskata tajā apstāklī, ka 2006.gada valsts pamatbudžetā reāli valsts pamatbudžeta deficīts ir 2,31%, un tikai 88 milj. latu pārpalikums sociālajā budžetā valsts kopējā budžeta deficītu izlīdzsvaro līdz Briselei tik tīkamajam atskaites lielumam – 1,5%.

Tāpēc LBAS, lai panāktu reālu stāvokļa uzlabojumu Latvijā, lai reāli mazinātu Latvijas iedzīvotāju nepieciešamību doties strādāt uz ārzemēm, no 2006. gada 1.janvāra iesaka realizēt konkrētus soļus:

• palielināt minimālo algu ne mazāk kā 100 Ls,

• paaugstināt skolotāju atalgojumu vēl par 20 Ls,

• samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) no 18% līdz 5% maizei, pienam un olām.

Tas viss kopā prasa tikai aptuveni 36,5 milj. Ls no vismaz 85 milj. Ls, kurus šogad valsts iekasē virs likumā “Par valsts 2005. gada budžetu” paredzētā. Tas ir reāli izpildāms. Atlikušo naudu var izmantot arī valsts budžeta deficīta mazināšanai. Nevar visu attīstību un visas valsts problēmas risināt uz sabiedrības mazāk turīgās daļas rēķina.

Valdībai jānovērš Latvijas pārvēršanās par Mongoliju

Bens Latkovskis,  NRA  12/18/05     Laiku pa laikam mūsu valsts vadītāji atklāj kādu problēmu, kura prasa valstiski stratēģisku risinājumu. Šā gada pirmajā pusē tā bija inflācija, kuras apkarošanas slepenais plāns jau folklorizējies un kļuvis par Kalvīša valdības savdabīgu preču zīmi. Tagad dienas kārtībā ir cīņa pret darbaspēka aizplūšanu uz Rietumiem. Ne viena, ne otra problēma netika valdības līmenī skatīta tiklīdz tā parādījās, nemaz nerunājot par apsteidzošu rīcību. To pamanīja vienīgi tad, kad tā bija jau nobriedusi kā sāpīgs, strutojošs augonis.

Abos gadījumos valdības iespējas situāciju radikāli uzlabot ir niecīgas. Var pat teikt tīri teorētiskas. Inflāciju reāli varētu samazināt vienīgi iesaldējot darba algas un administratīvi regulējamās cenas, kompensējot uzņēmumiem negūto peļņu, līdzīgi kā tas notiek sabiedriskajā transportā. Praksē šis lietas nav īstenojamas.

Runājot par pašreizējo emigrācijas vilni, varas rīcība dažkārt kļūst jau komiska. Kā citādi uztvert ziņu, ka pētnieki braukšot uz Īriju noskaidrot šīs emigrācijas iemeslus. Lai gan atzīstu šādu pētījumu nepieciešamību, jo tajos var atklāties kādi pirmajā mirkli nemanāmi sīkumi, galvenais iemesls ir visiem labi zināms – tā ir ievērojamā darba samaksas starpība. Līdz ar to vienīgais reālais instruments darbaspēka aizplūšanas apturēšanai ir algu līmeņa izlīdzināšana.

Šajā mirklī mēs saskaramies ar abu problēmu pretrunīgo raksturu. Darba algas palielināšana straujāk kā darba ražīguma pieaugums neizbēgami rada inflāciju. Savukārt centieni iegrožot darba algu līmeņa kāpumu mums izmaksā ap simts cilvēku dienā, kuri izbrauc no Latvijas ar neskaidrām atgriešanās perspektīvām.

Paskatīsimies uz lietām ar skaidru skatu, jo politiķi un viņu angažētie pētnieki diemžēl nevar to atļauties. Latvijā šogad, tāpat kā pērn, gaidām straujākais ekonomikas pieaugums Eiropas Savienībā – virs desmit procentiem. Tas priecē. Tajā pašā laikā mums ir arī visaugstākā inflācija un tā pārsniegs septiņu procentu līmeni. Tas cilvēkos rada satraukumu un nepatiku pat tad, ja šajā laikā viņu alga ir augusi vēl straujāk. Arī tas ir pilnīgi saprotami.

Diemžēl jāsaprot arī kas cits. Vai tiešām kāds domā, ka Latvijā varētu būt līdzīgas algas kā Rietumos saglabājoties esošajam cenu līmenim? Un otrādi. Ja matu apgriešana Latvijā maksā trīs latus, tad grūti iedomāties kā gan algots frizieris, strādājot īrētās telpās, varētu saņemt tikpat, cik viņa kolēģis Rietumos, kur matu apgriešana maksā piecas reizes dārgāk. Tiesa, arī Latvijā ir atsevišķas frizētavas, kur pakalpojumu cenas ir tuvas Rietumu cenām. Tur strādājošie arī saņem nesalīdzināmi augstāku atalgojumu un šo frizētavu klienti ieņēmumu ziņā atbilst Rietumu standartiem. Tā teikt, Rietumu oāzes Latvijas trūkuma tuksnesī.

Rietumnieki parasti šausminās izdzirdot kādas ir caurmēra algas Latvijā, taču viņu sejas pastiepjas vēl garākas, kad uzzina cik pie mums maksā cigaretes, degvīns vai sabiedriskais transports. Mana klases biedra sievu Amerikā uztvēra kā miljonāri uzzinot, ka viņas vīrs strādā par zobārstu. Jāatzīmē, ka pirms gadiem pieciem viņš šo gadījumu stāstīja kā kuriozu, taču tagad neslēpj, ka ienākumu līmenis ir vairākkārtīgi audzis. Proti, pakalpojumu cenas un līdz ar to algas ir kāpušas.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsts ekonomiskās attīstības stratēģiskā prioritāte ir bijusi inflācijas apkarošana. Deviņdesmito gadu sākumā inflācija aprija visus iedzīvotāju iepriekšējo gadu ietaupījumus un kopš tā laika inflācija ir sabiedrības acīs bijusi bieds numur viens. Lai inflāciju iegrožotu valdības ilgstoši centās mākslīgi noturēt zemu caurmēra algu līmeni. Vistiešāk šo politiku raksturo kūtrums ar kādu valdība līdz šim cēlusi minimālo darba algu. Arī tagad nekāds lūzums nav panākts un ar nākamo gadu noteiktā likme – 90 lati mēnesī ir pat ne smieklīga. Tā ir noziedzīga. Un šeit pat nav runa par tiem, kuri šo minimālo algu saņem. Jautājums ir daudz būtiskāks, jo valsts noteiktā minimālās algas likme nosaka kopējo algu mērogu.

Attīstīto valstu prakse jau sen ir pierādījusi, ka ekonomikai augot visstraujāk aug algas “biezajā” galā, kur ir pastiprināta konkurence pēc kvalificētiem darbiniekiem. Savukārt zemās algas jāceļ ar administratīviem pasākumiem. Tieši tas, ka Latvijā mazās algas tika valstiski noturētas apzināti zemā līmenī ir iemesls tam, ka cilvēki dodas peļņā uz ārzemēm. Domāju, ja Latvijā tagad minimālā alga būtu 150 latu, kas dotu caurmēra reālās algas līmeni vismaz ap 300 latiem mēnesī, tad izbraucēju skaits būtu daudz mazāks.

Taču nav lielas jēgas spriest par to, kas būtu, ja būtu. Ko darīt tālāk? Manuprāt, jāmaina šī vārdos nedefinētā prioritāte no inflācijas ierobežošanas, kas tiek konsekventi ievērota jau vairāk kā desmit gadus uz darba algas strauju celšanu. Protams, tas var izraisīt vēl lielāku inflāciju. Taču atveroties arvien jauniem darbaspēka tirgiem citas iespējas mums nav, ja negribam, lai Latvija pārvēršas par Mongoliju, kur iedzīvotāju blīvums ir viens cilvēks uz kvadrātkilometru.

Jāatzīmē, ka pat strauji augot algām cenu pieaugumam ir virkne ierobežojošu faktoru. Viens no tiem ir lielā Latvijas atkarība no importa un lata fiksētais kurss. Televizors, kurš tagad maksā simts latus, brīvas konkurences apstākļos nevar kļūt dārgāks, ja televizoru cenas neceļas visā pasaulē. Pie fiksēta lata kursa importa precēm ir pavisam niecīga cenu korelācija saistībā ar iekšpolitiskajiem ekonomiskajiem procesiem.

Rūdīti monetāristi var mēģināt bļaut, ka augstas inflācijas apstākļos var tikt apdraudēts lata kurss un tā vērtība samazināties. Reālā situācija šobrīd šādas bažas nerada. Pat Latvijas Banka, kura ir galvenā zemas inflācijas par katru cenu aizstāve, nerunā par kādu iespējamo lata vērtības izmaiņu. Un ne tāpēc, ka centrālajai bankai neklājas sēt paniku, bet gan tāpēc, ka šādi izteikumi profesionāļu vidū tiktu novērtēti kā nenopietni, jo lats joprojām ir nenovērtēts.

Latvijas Banka šobrīd atrodas īpaši komfortablos apstākļos. Latvijas lats ir piespiests pie tā vērtības iespējamo svārstību koridora augšējās robežas. Latvijas Bankai nevis jānodrošina lats pret tā nogrimšanu, bet gan uzlidošanu gaisā. Citiem vārdiem, Latvijas Banka nemitīgi iegūst (uzpērk) pasaulē atzītu valūtu apmaiņā pret pašas izdotiem papīrīšiem, kurus rotā Repšes un Rimšēviča paraksti. Tas nozīmē, ka vienīgais šķērslis straujam algu līmeņa kāpumam Latvijā ir maznozīmīgās bailes no eiro neieviešanas noteiktajos termiņos un jau nozīmīgākas bailes no politiskās neizpratnes tautā. Proti, valdības vienmēr vairāk baidās no attiecīgā brīža briesmām (augsta inflācija) nevis nākotnes (Latvijas vēl straujākas depopulācijas). Pēdējais laiks izšķirties kungi, ja esat kaut par mata tiesu patrioti.

Reformēs valsts sektorā strādājošo darba samaksas sistēmu

LETA  12/19/05     Valdības komiteja šodien atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredzēs vienotus darba samaksas principus valsts sektorā strādājošajiem.

Jaunie noteikumi attieksies uz institūcijām, kas finansējamas no valsts budžeta, - ministrijām, to padotībā esošajām institūcijām, valsts aģentūrām, muzejiem, bibliotēkām, policiju, robežsardzi un sociālās aprūpes iestādēm.

Valdība rekomendēs noteikumos paredzēto darba samaksas sistēmu piemērot arī centrālo valsts iestāžu darbiniekiem, augstskolām, no valsts budžeta finansējamu teātru aktieriem, kā arī pašvaldībām no pašvaldību budžeta finansējamu iestāžu darbiniekiem.

Noteikumu projekts paredzēs tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku darba samaksas sistēmu, kvalifikācijas pakāpes, ierēdņu pabalstu un kompensācijas saņemšanas kārtību un apjomu.

Projekts paredz paaugstināt mēneša darba algas, pamatojoties uz atalgojuma pētījumiem privātajā sektorā, un līdz ar to uzlabot valsts sektora konkurētspēju darba tirgū. Paredzēts arī darba samaksas sistēmas pārskatīšanas mehānisms reizi gadā, pamatojoties uz atalgojuma pētījumiem privātajā sektorā un izvērtējot ekonomisko situāciju valstī.

Normatīvais akts definēs darba samaksas principus un paredzēs būtisku pamatalgas pieaugumu, kā arī samazinās darba samaksas mainīgo daļu. Tas veicinās darba samaksas sistēmas skaidrību, uzskata Finanšu ministrija, piedāvājot noteikt, ka turpmāk atalgojums vairs nebūs atkarīgs tikai no amata nosaukuma. Turpmāk atalgojuma noteikšanā tiks ņemts vērā gan valsts pārvaldē nostrādātais laiks, gan paveiktā kvalitāte.

Tas, pēc ministrijas domām, motivēs ierēdņus palikt darbā valsts pārvaldē un rosinās jaunus un spējīgus speciālistus uzsākt darbu valsts pārvaldē.

Noteikumu projekta pilnīgai ieviešanai nepieciešams 95,61 miljona latu papildu finansējums. Lēmumu par ierēdņu un darbinieku mēnešalgu skalas paaugstināšanu un papildu finansējuma pieprasījumu pieņems Ministru kabinets. Prognozēts, ka nākamgad jauno darba samaksas principu ieviešanai būs nepieciešami 29,6 miljoni latu, 2007.gadā - 35 miljoni latu, bet 2008. un 2009.gadā - 30 miljoni latu katru gadu.

Paredzēts, ka noteikumu projekts spēkā stāsies nākamajā gadā. Pirmajā pusgadā vēl notiks gatavošanās, lai ieviestu jaunos darba samaksas sistēmas principus, un valsts sektorā strādājošo algas tiks palielinātas par 10%.

Papildus amatalgai ierēdņi varēs saņemt arī piemaksas, piemēram, par darbu palielinātas intensitātes apstākļos un par prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta darbinieka amata darba pienākumu pildīšanu.

Ierēdņus, darbiniekus un amatpersonas atbilstoši darba ieguldījumam varēs arī prēmēt, izmantojot finanšu līdzekļus līdz 15% no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda. Konkrētu prēmijas apjomu noteiks iestādes vadītājs.

Normatīvais akts vēl jāskata un jāpieņem valdībā.

Uzņēmējs Lazdiņš draud medijiem ar starptautisku tiesu

Danuta Tomsone,  LETA  12/19/05     Uzņēmējs Gints Lazdiņš plāno tiesāties ar Latvijas Televīziju (LTV) un vairākiem citiem masu medijiem ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajās tiesu instancēs.

Gints Lazdiņš aģentūrai aģentūrai LETA sacīja, ka pēc sižetiem LTV, kuros atspoguļota vairāku īpašumu pārdošana, kurā iesaistīts uzņēmējs, izlēmis iesniegt tiesā prasību par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. Pagaidām prasība vēl neesot iesniegta, taču prasītais kompensācijas apjoms būšot iespaidīgs, sacīja G. Lazdiņš. Viņš gan nekonkretizēja iespējamā prasījuma apjomu, piebilstot, ka no tiesu prakses esot secināms – Latvijas tiesās šādas prasības netiekot apmierinātas, tāpēc, visticamāk, sekošot prasības starptautiskajā tiesā.

Pēc uzņēmēja teiktā – kaitējums viņam nodarīts, jo "veselu nedēļu" pārraidīti sižeti par viņa šķietami nelikumīgajām darbībām.

Jau rakstījām, ka decembra sākumā LTV vēstīja par sirmgalves Ainas Gervjatovskas prasību, kurā viņa apstrīd īpašuma atsavināšanu Vakarbuļļos, norādot, ka viņa pilnvarojusi G. Lazdiņu ierakstīt īpašumus uz viņas vārda zemesgrāmatā, bet tā vietā viņai piederošais īpašums pārdots. Tika ziņots par vēl kāda īpašuma iespējamo izkrāpšanu kādam vīrietim Limbažu rajonā, un arī šajā darījumā esot iesaistīts G. Lazdiņš.

Visus viņam izvirzītos pārmetumus G. Lazdiņš uzskata par nepamatotiem un noliedz.

Rīgas apgabaltiesa līdz 2006. gada 15. maijam atlikusi strīda izskatīšanu par aptuveni piecus miljonus latu vērtiem īpašumiem Rīgā, kurā savstarpējus prasījumus izvirzījuši Kanādas latvietis un mākslas mecenāts Leopolds Sīpoliņš un viņa pilnvarnieks G. Lazdiņš. Pēc L. Sīpoliņa lūguma šo strīdu par īpašuma pārdošanas darījumiem Kalna ielā un Biķernieku ielā pie Juglas ezera un šo darījumu slēgšanai izsniegto pilnvarojuma līgumu anulēšanu, kā arī G. Lazdiņam samaksātās 138 000 latu rokasnaudas piedziņu tiesa atlika līdz maijam. L. Sīpoliņš iesniegumā tiesai bija norādījis, ka vēlas pats aizstāvēt savas intereses šajā strīdā, jo vairākas apstrīdētās vienošanās par darījumiem bijušas mutiskas un notikušas, izmantojot savstarpēju uzticēšanos. Lai gan prasību tiesā iesniegusi viņa advokāte Irēna Sarkane, L. Sīpoliņš vēloties būt klāt šīs lietas izskatīšanā. Latvijā no Kanādas viņš paredzējis ierasties tikai maijā.

Neatkarīgā jau ziņojusi, ka sākotnēji darījums, kurā G. Lazdiņš pašam piederošu zemesgabalu par 2,5 miljoniem latu pārdod pats sev, šķitis absurds un grūti saprotams, taču vēlāk atklājies, ka līdz ar darījumu parādnieka lomā nokļuvis L. Sīpoliņš, ar kura parakstītajām pilnvarām rīkojies G. Lazdiņš.

84 gadus vecais Kanādas latvietis par zemi, ko nemaz neesot vēlējies pirkt, tagad ir parādā G. Lazdiņam gandrīz četrus miljonus. Sākotnējo summu vēl vairāk uzaudzējuši drakoniskie soda procenti.

Situācija esot uzskatāma par shēmas otro līmeni. Pirmajā G. Lazdiņš par smiekla naudu tiek pie īpašuma, piemēram, it kā palīdzot to atgūt vēsturiskajiem mantiniekiem: tā tas bijis gadījumā ar Gleznotājkalnu Siguldā, un arī Stopiņu pagasts apliecina, ka pēc nesekmīgas tiesāšanās drīzumā būs spiests šķirties no 14 hektāriem zemes, formāli to atdodot kādreizējam īpašniekam, bet reāli – šim uzņēmējam. Saviem klientiem G. Lazdiņš paziņojis, ka izmanto pieeju padomju laikā atsavināto zemes īpašumu datu bāzei. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem kādreizējo papīrfabrikas zemi – vairāk nekā 11 hektāru Rīgā, Biķernieku ielā 278 – veiklajam uzņēmējam uzdāvinājusi nu jau nelaiķe Rasma Zeļģe. Dāvinājumu abas puses novērtējušas par 6000 latu. Līdz ar to nākamajā darījumā, kas veikts it kā mecenāta L. Sīpoliņa interesēs, īpašuma vērtība cēlusies 416,66 reizes.

Mecenāts Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem piešķir stipendijas, organizē jauno mākslinieku izstādes ārzemēs. Nepatikšanas, kurās iekūlies mecenāts, saistītas arī ar labdarības ideju. L. Sīpoliņš vēlējies Latvijā izveidot savdabīgu nometni visā pasaulē dzīvojošo latviešu bērniem, tāpēc G. Lazdiņa piedāvājums palīdzēt nopirkt vecu atpūtas bāzi starp Jaunķemeriem un Bigauņciemu šķitis īsti laikā. Mecenāta advokāte I. Sarkane pilnvarās norādījusi uz septiņiem vārdiem, kas sirmgalvim var izmaksāt miljonus, – "kā arī citus īpašumus jebkurā vietā Latvijā". Līdztekus zemei pie Bigauņciema G. Lazdiņš ir pilnvarots pirkt jebko pēc saviem ieskatiem, arī pats no sevis.

Latvija no ES budžeta izcīna vairāk, nekā cerēts

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  12/19/05     Kad britu jauno priekšlikumu gaidīšanā par ES budžetu nākamajiem gadiem bija pagājušas jau 15 stundas un neilgi pēc pusnakts ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) saņēma ziņu, ka viņu vēlas redzēt britu kolēģis Džeks Strovs, Latvijas delegācija aizturēja elpu. Bija zināms, ka priekšlikumam jābūt kuru katru brīdi un pēdējā problēma ir fakts, ka visu dienu notikušajās atsevišķajās sarunās ar problēmvalstīm briti sasolījuši vairāk naudas, nekā budžetā ir, un tagad lūko, kur apcirpt.

"Mēs esam uzklausījuši visus jūsu argumentus. Bet, kas attiecas uz jūsu atomelektrostacijas nojaukšanu..." sāka Dž.Strovs. Noguruma un stresa izmocītie britu diplomāti bija sajaukuši Latviju ar Lietuvu. Tā kā Latvijai neprasīja atteikties no nekā, parādījās pirmā lielā cerība, ka rezultāts būs labs.

Pēc neilga brīža divi no diplomātiem tika norīkoti doties pie Latvijas žurnālistiem pavēstīt prieka vēsti — laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam Latvija no ES fondiem plaisas iznīcināšanai starp nabadzīgajiem un bagātajiem Eiropas reģioniem saņems 3,15 miljardus latu jeb 195 latus uz katru iedzīvotāju. Kopā ar zemnieku maksājumiem summa ir 3,99 miljardi.

"Mēs esam gandarīti par to, ka Lielbritānija ieklausījās mūsos un ņēma vērā mūsu argumentus. Ziniet, mēs pat bijām gatavi uz zemāku kompromisu, mēs sasniedzām vairāk, nekā mēs bijām plānojuši," pēc mokošajām sarunām visas dienas un puses nakts garumā žurnālistiem atzina A.Kalvītis.

Lielbritānija, apcērpot Luksemburgas sagatavoto piedāvājumu uz jauno valstu rēķina, Latvijai bija piedāvājusi 4,2 miljardus eiro. Luksemburga piedāvāja 4,6 miljardus, un Latvija savu sarkano līniju bija novilkusi vidū starp abiem.

Rezultātā piedāvājums pārsniedza cerības — 4,5 miljardi, taču ir vairāki ieguvumi, kas summāri piedāvājumu vēl vairāk uzlabo. Atšķirībā no tagadējās kārtības projektus vismaz pirmajā posmā varēs īstenot ilgāk. Naudu varēs ieguldīt sociālo māju celtniecībā un renovācijā. Valstij būs jāiegulda mazāks līdzfinansējums, un to varēs aizstāt privātsektors. Tā kā samazināts budžeta apjoms, arī valsts iemaksas ir mazākas nekā Luksemburgas piedāvājumā. Pieaugums Latvijas fondu daļā noticis, pateicoties limita pacelšanai grupās, cik naudas tās var saņemt, kas Latvijai ir 3,79% no iekšzemes kopprodukta iepretim 3,66% piedāvājumam pirms tam.

"Šīs nakts pārvērtības un lēmums var tikt uzskatīts par patiesām Latvijas kristībām ES, gan procesa, gan rezultāta ziņā, un tagad mēs varam justies gandarīti kā ES dalībvalsts," sacīja ārlietu ministrs.

Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn - 43% no ES vidējā līmeņa

LETA  12/20/05    Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2004.gadā bija 43% no 25 Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā līmeņa un ir zemākais starp visām ES valstīm, liecina otrdien publiskotās ES statistikas biroja "Eurostat" aplēses.

No visām ES valstīm lielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir bijis Luksemburgā, kur ES vidējais līmenis ir pārsniegts vairāk nekā divas reizes. Augsti IKP rādītāji ir arī Īrijā, kur ES vidējais rādītājs ir pārsniegts par 38%, Nīderlandē - par 25%, Austrijā - par 23%, Dānijā - par 22%, Beļģijā - par 19%, Zviedrijā - par 18% un Lielbritānijā - par 17%.

Savukārt vismazākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc Latvijas ir bijis Lietuvā - 48% no ES vidējā līmeņa, Polijā - 49%, Igaunijā - 51% un Slovākijā - 52% no ES vidējā līmeņa.

Salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju, "Eurostat" izmantoja mākslīgu valūtu - pirktspējas standartu (Purchasing Power Standard jeb PPS), kurā ņemtas vērā cenu atšķirības dažādās valstīs. 25 ES valstu vidējais līmenis ir pieņemts par 100.

Pētījumā iekļautas arī ES kandidātvalstis. Horvātijā IKP uz vienu iedzīvotāju 2004.gadā ir bijis 46% apmērā no ES vidējā līmeņa, Rumānijā tas bija 31%, Bulgārijā - 30% un Turcijā - 29% no ES vidējā līmeņa.

Savukārt ASV iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir bijis par 59% lielāks nekā vidēji ES, Norvēģijā - par 54% lielāks un Japānā - par 12% lielāks.

Drīz sāksies ES naudas dalīšana

Ilze Šteinfelde,  NRA  12/20/05    Viens Latvijas iedzīvotājs ik dienas no ES varētu saņemt aptuveni 67 santīmus.

Latvija nākamos septiņos gados no ES varētu iegūt 5,7 miljardus eiro (4,01 miljardu latu). Ministrijas jau sāk plānot, kā šo lielo naudu varēs tērēt.

ES valstu valdības vadītāji pēc 30 stundu ilgušām diskusijām naktī uz sestdienu vienojās par bloka ilgtermiņa budžetu 2007.–2013. gadam. Latvijai šī vienošanās ir devusi pat vairāk iespēju nekā piedāvājums, ko vasaras sākumā izteica tobrīd prezidējošā valsts Luksemburga.

Kopējais Latvijai 2007.–2013. gadam paredzētais finansējums ir 5,7 miljardi eiro (aptuveni 4,01 miljards latu). Nākamajos septiņos gados no ES fondiem varēsim saņemt aptuveni 4,5 miljardus eiro (aptuveni 3,16 miljardus latu). Tas ir aptuveni 354 eiro (249 latus) uz vienu iedzīvotāju (rēķinot pēc 2005. gada sākuma statistikas datiem). Savukārt dienā – 0,96 eiro jeb 67 santīmi. Premjers Aigars Kalvītis izteicās – "katru dienu Latvija no ES saņems divus miljonus latu", uzsverot, ka šo naudu varēs ieguldīt jaunu ceļu būvniecībā, izglītības sistēmā, kā arī izmantot uzņēmējdarbības atbalstam un citās jomās.

Eiropas parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis ES līderu vienošanos par budžetu nosauca Latvijai par labvēlīgu, jo pieejamais ES fondu apjoms ir aptuveni tāds pats, kādu piedāvāja Luksemburgas prezidentūra, apmēram 4,5 miljardi eiro (3,16 miljardi latu). Tagad budžeta plāns paredz 3,79% griestu barjeru no iekšzemes kopprodukta, bet Latvijai un Igaunijai vēl ir paredzēta speciāla kompensācija – 35 eiro (25 lati) uz iedzīvotāju vairāk par noteiktajiem griestiem. Turklāt Lielbritānija jaunajām dalībvalstīm piedāvā arī vairākas jaunas lietas, kas veicina ES fondu apguvi, piemēram, iespēju izmantot ES fondu līdzekļus mājokļu projektiem, ziņo LETA.

A. Kalvītis vakar valdības sēdē mudināja ministrijas jau tagad sākt sagatavošanos līdzekļu apguvei no 2007. līdz 2013. gadam, jo "izcīnīt naudu uz papīra ir viena lieta, bet tās apguve – cita". ES atvēlētais finansējums ir iespēja, nevis 67 santīmu garantija katrā Latvijas iedzīvotāja maciņā ik dienas.

Finanšu ministrija (FM) 2013. gada ES fondu apguves stratēģijas projektu izstrādāja jau pirms diviem mēnešiem. Tobrīd vēl nezinot, cik Latvijai atvēlēs finansējumu, FM bija plānojusi lauvas tiesu – 70% – no ES struktūrfondiem atvēlēt infrastruktūrai un pakalpojumiem. Aptuveni 20% tiktu novirzīti uzņēmējdarbībai un inovācijām. Nodarbinātības problēmu risināšanai bija plānots tērēt aptuveni 10 procentus no kopējā piešķīruma.

"Iespējams, proporcionālais sadalījums varētu mainīties," Neatkarīgajai skaidroja FM ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece Lita Kokale.

Atšķirībā no pašreizējās situācijas nākotnē izmaiņas gaidāmas lauksaimniecības sektorā, jo lauksaimniecībai un zivsaimniecībai atvēlētie ES līdzekļi tiks nodalīti atsevišķās programmās, nosakot citādu ieviešanas un uzraudzības kārtību, Neatkarīgajai skaidroja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Solveiga Lazovska. Pēc aptuvenām aplēsēm jaunā finanšu perspektīva Latvijas lauksaimniecībai paredz aptuveni 1,2 miljardu eiro (0,84 miljardus latu) lielu finansējumu septiņu gadu laikā.

Satiksmes ministrija jau ir saņēmusi 36 iesniegumus Kohēzijas fonda finansējumam turpmākajiem septiņiem gadiem. Projekta kopējā summa ir 1,8 miljardi eiro (aptuveni 1,2 miljardi latu). No Kohēzijas fonda varētu segt 85% no šīs summas, informēja SM. Lielākā daļa iesniegto projektu paredz valsts galveno autoceļu un pilsētu ielu attīstību, arī saistībā ar ostu pievedceļiem un divlīmeņu šķērsojumiem ar dzelzceļu. Iesniegti projekti arī dzelzceļa jomā, piemēram, Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora tālākai attīstībai, kā arī ostu un reģionālo lidostu attīstības projekti. SM norāda, ka, gatavojot koncepciju pieteikumus, jāņem vērā spēkā esošie Kohēzijas fonda finansēšanas noteikumi. Tie paredz, ka minimālā projektu vērtība ir desmit miljoni eiro (septiņi miljoni latu), savukārt Latvijas līdzfinansējums ir vismaz 15%.

Nacionālais ietvardokuments vēl jāizskata un jāakceptē valdībai. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tas tiks nodots Eiropas Komisijā, lai 2006. gada janvārī sāktu sarunas par ES fondu finansējumu 2007.–2013. gadā.

Arī Zemkopības ministrija līdz gada beigām plāno iesniegt valdībā Lauku attīstības plānu 2007.–2013. gadam, kas arī kalpos par pamatu daļai finansējuma lauksaimniecībā. Taču arī nedēļas nogalē panāktā ES līderu vienošanās nav akmenī cirsta.

Tā kā ES daudzgadu budžeta plāns tiek pieņemts uz ES institūciju – Eiropas Komisijas, ES Padomes un EP – vienošanās pamata, nākamais posms ir saskaņošanas sanāksme ar EP, kas savu sarunu pozīciju par finanšu perspektīvu ir pieņēmis jau jūnijā. Pēc V. Dombrovska domām, vienošanās ar EP tiks panākta diezgan ātri, jo tieši jaunajām dalībvalstīm ir ļoti svarīgi, lai tās līdz 2007. gadam varētu pilnvērtīgi sagatavoties ES fondu apguvei.

***

Viedokļi

Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts:

– Vienošanās par Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvu 2007.–2013. gadam iezīmē izeju no ES politiskās krīzes. Dalībvalstu vienošanās ES Padomē par ilgtermiņa budžetu apliecina dalībvalstu spēju lemt konstruktīvi un vienoties par kopīgiem mērķiem. Latvijai apstiprinātais dokuments ir labvēlīgs, jo pieejamais ES fondu apjoms ir aptuveni tāds pats, kādu piedāvāja Luksemburgas prezidentūra, – apmēram 4,5 miljardi eiro (3,16 miljardi latu). Tagad budžeta plāns paredz 3,79% griestu barjeru no iekšzemes kopprodukta, bet Latvijai un Igaunijai vēl ir paredzēta speciāla kompensācija – 35 eiro (25 lati) uz iedzīvotāju vairāk par noteiktajiem griestiem. Šis nosacījums Latvijai ir ļoti labvēlīgs.

Žanete Ozoliņa, politoloģe:

– Vienošanās ES ilgtermiņa budžetu Eiropas līderu vidū bija panākta jau sen, taču politiķi apzināti uzturēja intrigu, lai pārliecinātu elektorātu par to, ka tiek aizstāvētas dalībvalstu nacionālās intereses.

Latvijas nacionālajām interesēm būtu izdevīgs jebkurš variants par ilgtermiņa budžetu, jo Latvija saņemtu no ES lielāku finansējumu nekā tā saņem patlaban. Cits jautājums, kā Latvija spēs izlietot šo naudu.

Sandra Kalniete, bijusī ārlietu ministre:

– Latvijas interesēs būtu vienoties par jebkuru no piedāvātajiem ES budžeta variantiem. Ja ES līderi tomēr nespētu panākt vienošanos par ES ilgtermiņa budžetu laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam, tas radītu negatīvas ekonomiskās sekas ES un tās dalībvalstīm, kā arī padziļinātu ES politisko krīzi, ko vecināja ES Konstitūcijas pieņemšanas izgāšanās un ES paplašināšanas daļēja apturēšana.

Oskars Kastēns, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs:

– No Latvijas nacionālo interešu viedokļa ES budžets ir labs. Ja Latvija turpmākajos gados varēs veiksmīgi apgūt ES budžetā tai rezervētos finanšu līdzekļus, mūsu ekonomiskās attīstības tempi turpinās augt.

Josē Borrels, Eiropas Parlamenta (EP) prezidents:

– Nevēloties priekšlaikus spriest par pozīciju, kādu ieņems Eiropas Parlaments, jāuzsver, ka [ES] Padomes pozīcija ir ļoti tāla no Eiropas Parlamenta viedokļa.

Guntars Krasts, EP deputāts:

– Budžeta variants varēja būt labāks, bet patlaban man ir grūti novērtēt, vai pašreizējais ir labākais no iespējamiem. Tomēr saskaņā ar pašreizējo vienošanos Latvija turpmākajos septiņos gados saņems no ES daudz ievērojamākus finanšu līdzekļus, nekā tā ir saņēmusi līdz šim.

Artis Pabriks, ārlietu ministrs:

– Panāktā vienošanās Latvijai ļoti veiksmīgs rezultāts. Skaitlis ir ļoti labs. Tas nozīmē, ka Latvija var cerēt uz daudz lielāko summu tuvākajos gados.

Aizkraukle — mušpapīrs investoriem

Zane Piļka,  Diena  12/23/05    Virkne uzņēmumu Aizkrauklē iegulda vismaz 100 miljonus eiro, prognozē arī turpmāku pilsētas izaugsmi.

Aizkraukle kļuvusi par nopietnu uzņēmumu, tostarp ārvalstu, intereses un investīciju objektu — pilsētā ieguldīti lieli līdzekļi rūpniecības attīstībā. Turklāt līdzās vairākām nesen celtām ražotnēm taps arī jaunas. Dienas aptaujātie ekonomisti un investori to skaidro ar pilsētas labo infrastruktūru un ģeogrāfiski izdevīgo izvietojumu, savukārt Aizkraukles pilsētas mērs Vilnis Plūme atzīst, ka daudz ko nosaka arī personīgie kontakti un uzņēmība. Ekonomisti prognozē, ka arī turpmāk investīcijas pilsētā nostiprinās visa rajona pozīcijas, vērtējot pēc ieguldījumiem.

"Jaunu ražotņu atvēršana viennozīmīgi sekmēs ekonomisko attīstību šajā pilsētā, dos jaunas darbavietas cilvēkiem, nodokļus pašvaldības budžetā, sakārtotu vidi un infrastruktūru," vērtē Ekonomikas ministrija (EM).

Latvijas Banka: Ekonomikā šogad nostiprinājušās pārkaršanas pazīmes

LETA  12/23/05    Redzot pieaugošos makroekonomiskos riskus, pašreizējo Latvijas ekonomikas attīstību nākas salīdzināt ar nopietnu ātruma pārsniegšanu un tautsaimniecībā gada gaitā nostiprinājušās pārkaršanas pazīmes, norāda Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš sacīja, ka šis gads makroekonomikā paliek labā atmiņā ar lata piesaisti eiro un dalības uzsākšanu Valūtas kursa mehānismā II. Atvērtajai un no eksporta atkarīgajai Latvijas tautsaimniecībai piesaistes kurss pavēris lielisku iespēju nostiprināt konkurētspēju galvenajos eksporta tirgos - eirozonas valstīs.

Līdz ar to Latvijas eksporta gada pieaugums atsevišķos mēnešos pārsniedzis 40%, kas ir tuvu augstākajiem rādītājiem kopš neatkarības atgūšanas.

Gads tomēr nesis arī lielāku risku, jo jau otro gadu noturīga ir augstā inflācija, un, ja tā netiks bremzēta, varētu nonākt inerces zonā - izaugsmi apdraudošā algu un cenu spirālē, kurā vieglāk iekļūt, nekā no tās atsvabināties. Ilgstoši augsta inflācija var novest pie ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme šogad, tai skaitā trešajā ceturksnī 11,4% līmenī, apstiprina centrālas bankas līdzšinējo situācijas analīzi - lai gan kāpums kopumā ir iespaidīgs, nesabalansētas attīstības radīti riski turpinājuši pieaugt, atgādinot, ka tik straujš pieauguma temps ilgākā termiņā nav uzturams.

Rimšēvičs sacīja, ka, no vienas puses, šis gads ir bijis fantastiski ražīgs, taču Latvijas tautsaimniecībā gada gaitā nostiprinājušās pārkaršanas pazīmes - inflācija nemazinās un tekošā konta deficīts saglabājas augsts, bet ekonomikas izaugsmes temps atsevišķos periodos pārsniedz ilgtermiņā uzturamu ātrumu.

Centrālās bankas pārstāvis min arī ievērojamo darba algu pieaugumu, kas konkrētās nozarēs apsteidz ražīguma kāpumu un mazina konkurētspēju, ko vietumis saasina izteikts darbaspēka un nu jau arī materiālu trūkums. Tam spilgts piemērs esot cementa "drudzis".

Rimšēvičs uzsvēra, ka makroekonomiskajai politikai šādā situācijā jābūt vērstai uz ekonomikas izaugsmes tempa sabalansēšanu, kas būtu tuvāks 6-7% lielam ikgadējam IKP pieaugumam un būtu uzturams ilgākā termiņā - septiņu līdz 10 gadu garumā.

"Ja šobrīd, tēlaini izsakoties, traucamies ar ātrumu, kas tuvu 200 kilometriem stundā, tā būtu atgriešanās pie drošākas braukšanas ar 90-110 kilometriem stundā," skaidroja centrālās bankas prezidents.

LB monetārās politikas lēmumi, īpaši 2004. un 2005.gadā, bijuši vērsti uz to, lai regulētu iekšzemes pieprasījumu un tā veicinātu sabalansētu tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību. Šai periodā trīs reizes veikta banku obligāto rezervju normas paaugstināšana.

Latvijā fiksētā valūtas kursa režīma dēļ makroekonomiskās korekcijas tomēr galvenokārt jāveic fiskālās politikas jomā, un centrālā banka ir aktīvi pamatojusi stingrākas fiskālās politikas nepieciešamību ekonomiskā cikla augšupejas posmā, aicinot valdību un Saeimu apstiprināt sabalansētu budžetu.

Pelēkos zirņus pērk astoņas reizes vairāk

Lelde Petrāne, Ilze Šteinfelde,  NRA  12/23/05     Decembris ir laiks, kad lielveikalos apgrozījums pieaug ļoti strauji, jo iedzīvotāji iegādājas ne tikai preces ikdienas lietošanai, bet arī dāvanas un pārtikas produktus Ziemassvētku galdam.

Veikalos Maxima un Saulīte decembrī, salīdzinot ar septembri, apgrozījums pieaug par trešdaļu, turklāt šajā laikā mainās pieprasījums pēc atsevišķiem produktiem. VP Market sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Andiņš stāstīja, ka pieprasījums pēc mandarīniem svētku laikā palielinās četrkārt. Tomēr mandarīnu apgrozījuma pieaugumu Ziemassvētkos sit pušu pelēkie zirņi. Tos VP Market veikalos pērk septiņas astoņas reizes vairāk nekā vasaras mēnešos.

Turklāt cilvēki arvien biežāk izvēloties jau gatavus zirņus ar speķi, ko atliek vien mājās uzsildīt. Tādus ražo, piemēram, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Spilva. Uzņēmuma pārdošanas un mārketinga direktore Dana Erciņa atzina, ka uzņēmuma gatavoto produktu noiets svētku gaidās ir dubultojies.

"Vislielākais pieprasījums ir pēc pelēkajiem zirņiem ar speķi. To pārdošanas apjoms pirms Ziemassvētkiem trīskāršojas. Marinētu dārzeņu, tajā skaitā gurķīšu, dārzeņu kokteiļa un šampinjonu, pieprasījums ir dubultojies. Savukārt Rosola majonēzes noiets pieckāršojies," teica D. Erciņa.

Arī Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inta Krasovska stāstīja, ka decembris ir laiks, kad apgrozījums pieaug ļoti strauji. Apgrozījums kopš decembra sākuma, salīdzinot ar tādu pašu periodu novembrī, ir pieaudzis vairāk nekā par 40%. Taču vislielākais pieaugums gaidāms piektdien un sestdien, kā arī dažas dienas pirms Jaungada svinībām. "Iepirkšanās drudzis pierimst tikai pēc pareizticīgo Ziemassvētkiem," norādīja I. Krasovska. Visvairāk pērk konfektes, augļus, alkoholiskos dzērienus, kā arī salvetes un sveces. "Dienā tirgojam vidēji 26 tonnas mandarīnu, pārdodam vairāk nekā tūkstoti šampanieša pudeļu," teica I. Krasovska.

Kultūrā un tā tālāk...

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  12/17/05

- Svētdien pulksten 15 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls tikšanās ar gleznotāju un pastāvīgās ekspozīcijas Latvijas māksla 20. gadsimta otrajā pusē mākslinieci iekārtotāju Sandru Krastiņu. Tikšanās notiek programmas Svētdienas sarunas muzejā ciklā Meistars un viņa laiks.

- Ziemassvētku oratorija. Svētdien pulksten 16 Rīgas Doma baznīcā skanēs J. S. Baha Ziemassvētku oratorijas fragmenti. Piedalīsies Evija Martinsone (soprāns), Antra Bigača (alts), Viesturs Jansons (tenors), Jānis Apeinis (baritons), Aivars Kalējs (ērģeles), valsts akadēmiskais koris Latvija, kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis.

- Kora Balsis siltie Ziemassvētki. Svētdien pulksten 18 Anglikāņu baznīcā notiks pirmais kora Balsis rīkotās labdarības koncertu sērijas Siltie Ziemassvētki pasākums. Nākamie koncerti 18., 21. un 23. decembrī pulksten 21, bet pēdējo Silto Ziemassvētku koncertu 25. decembrī pulksten 23 tiešraidē raidīs Latvijas Televīzija. Programmā fragmenti no G. F. Hendeļa oratorijas Mesija, Dž. Tavenera, E. Vitakra un U. Sisaska skaņdarbi. Klausītāji, nākot uz koncertiem, aicināti ņemt līdzi zeķes un cimdus, kas vēlāk aizceļos uz Latvijas ģimeņu bērnunamiem.

- Jaunā Mūzikas Saule. Visi, kas iegādāsies jauno Mūzikas Saules numuru, dāvanā iegūs CD Vecrīgas Torņu mūzika, kā arī daudz saistošas lasāmvielas. Kā pirmo gribētos izcelt numura interviju – Orests Silabriedis uz sarunu aicinājis Oļģertu Šustu (1927). Uzmanība jāpievērš Guntara Pupas zīmētajam komponista portretam tuvplānā – šoreiz saruna ar komponisti Selgu Menci. Vēl Mūzikas Saulē var lasīt par mūžīgā ceļinieka tēmu Franča Šūberta daiļradē, pasaulslaveno kontrtenoru Filipu Žaruski, Latvijas čigānu mūziku, festivāla Arēna viesi – komponistu Janu Marešu, un vēl daudz ko citu mūzikas jomā aktuālo.

- Muzikāla blēņošanās. No pirmdienas līdz ceturtdienai pulksten 19 un piektdien pulksten 16 Rīgas Kongresu namā Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris un diriģente Aira Birziņa aicina vecākus un bērnus uz koncertblēņām divās daļās bez starpbrīža. Skanēs Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Valta Pūces un citu komponistu mūzika no Rozes Stiebras režisētām populārām animācijas filmām, kā arī tiks rādīti filmu fragmenti.

- Vivaldi Ziemassvētki. Otrdien pulksten 19 Daugavpils Latviešu kultūras centrā un ceturtdien pulksten 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā koncerts Vivaldi Ziemassvētki. Piedalās Latvijas Radio koris un orķestris Rīgas kamermūziķi. Programmā A. Vivaldi un V. A. Mocarta skaņdarbi.

Līvija Dūmiņa, Arno Jundze,  NRA  12/20/05   

- Gada glezna. Šodien pulksten 17 Agijas Sūnas galerijā notiks Hansabankas balvas pasniegšana Latvijas mākslinieku ikgadējā konkursa Gada glezna uzvarētājam. Labāko gleznu katru gadu nosaka kāds Latvijā atzīts mākslinieks, un šogad tā ir Helēna Heinrihsone. Gleznotājas izvēlētās gleznas autors saņems 750 latu lielu balvu. Līdz 7. janvārim ikviens interesents galerijā var nobalsot par sev tīkamāko konkursam iesniegto darbu, un visvairāk balsu saņēmusī glezna saņems skatītāju simpātijas balvu.

- Par Latviešu simfoniskās mūzikas gadu. Šodien pulksten 16 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas nodaļā atklās izstādi Latviešu simfoniskā mūzika digitālajās partitūrās, skaņu ierakstos un publikācijās, kas rezumē Latviešu simfoniskās mūzikas gada veikumu informācijas un dokumentācijas jomā.

- Ārkārtas kongress. Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) mājas lapā vakar no rīta parādījusies informācija, ka LMS valde izsludina ārkārtas kongresu 2006. gada 24. martā. Kongresa darba kārtība un norises vieta tikšot izziņota atsevišķi. Lēmums par tā rīkošanu ticis pieņemts pagājušajās brīvdienās.

Līvija Dūmiņa, NRA  12/22/05

- Ziemassvētku ieskaņas koncerts. Šodien pulksten 16 Sv. Pētera baznīcā Ziemassvētku ieskaņas labdarības koncerts. Tajā skanēs dažādu mūzikas žanru dziesmas. Piedalīsies komponists Jānis Lūsēns, mūziķis Aigars Grāvers, ansambļi Momo, Pustonis, J. Mediņa mūzikas skolas audzēkņi, koris Anima, Jaunā Rīgas vīru kora grupa un senās mūzikas ansamblis Canto.

- Aicinājums palīdzēt. Nākamā gada februārī pirmizrāde plānota teātra grupas United Intimacy izrādei Runā Rīga Andreja Jarovoja režijā. Tā iecerēta kā divu stundu garš ceļojums ar autobusu Rīgas vēsturē, Otrā pasaules kara notikumos. Tiek meklēti cilvēki, kas gribētu izrādes veidotājiem pastāstīt savu, ģimenes, draugu, radu, paziņu dzīves pieredzi, ikdienu Otrā pasaules kara laikā Rīgā. Palīdzēt gatavie tiek aicināti zvanīt pa tālr. 7292600, 6073054 vai rakstīt vēstuli. E-pasts: arnita@unitedintimacy.lv, adrese – J. Asara iela 13, Rīga, LV–1009.

Gada balvas kultūrā

Arno Jundze,  NRA  12/22/05   Vakar svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā muzejā tika apbalvoti Kultūras ministrijas un interneta portāla notikumi.lv organizētā konkursa par gada balvu kultūrā Trīs brāļi uzvarētāji.

Nominācijā Kultūra un ekonomika balva piešķirta Andreja Ēķa producētās filmas Rīgas sargi dekorāciju pilsētiņai Slampes pagastā – kā tūrisma objektam, kas apliecina kultūras un ekonomikas saistību.

Nominācijā Kultūra un zināšanu sabiedrība par labāko atzīts Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta projekts Virtuālais dainu skapis. To veidojusi radošā komanda: Imants Freibergs, Harijs Bondars, Ainars Brūvelis, Aldis Pūtelis.

Nominācijā Novadi balva piešķirta Ventspils bibliotēkai par projektu Ventspils tīkla bibliotēku renovācija – Ventspils galvenās bibliotēkas atklāšana. Radošā grupa: Aivars Lembergs, Aldis Ābele, Ilze Buņķe, Daiga Dzedone, Aigars Krauze, Margarita Marcinkeviča, Andris Vilks.

Kultūras atbalstītāju padomes balvu saņēma Daugavpils mākslas un novadpētniecības muzeja speciāliste Farida Zaļitailo par M. Rotko centra izveides iniciatīvu un Latvijas vārda atpazīstamības veicināšanu pasaulē. Balva Par mūža ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā piešķirta gleznotājai Džemmai Skulmei.

Latviešu leģiona dokumenti

Arno Jundze,  NRA  12/22/05    Aizvakar pēc kultūras ministres Helēnas Demakovas iniciatīvas valdība nolēmusi piešķirt 45 685 latus Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai Latviešu leģiona 15. divīzijas dokumentu pirkšanai. Pēc ministres ziņām, "neoficiālā informācija liecināja, ka 15. divīzijas dokumentus vēlējās nopirkt britu raidkorporācija BBC, tāpēc bija tik svarīgi vairāk nekavēties ar šā lēmuma pieņemšanu". Interese par dokumentu iegādi bijusi arī no Krievijas puses. Spriežot pēc izplatītās informācijas, kolekcionārs no Nīderlandes Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai jau pirms vairākiem gadiem izteicis piedāvājumu pirkt viņa rīcībā esošos Latviešu leģiona 15. divīzijas dokumentus (kaujas kartes, leģionāru sarakstus, apbedījumu vietu uzskaiti, saraksti ar nacistiskās Vācijas armijas vadību u.c.), tomēr acīmredzot naudas līdz šim tam nav bijis.

Šķiet, katrs, kas kaut reizi mūžā nodarbojies ar pētniecību, neatkarīgi no tā, kāds ir bijis viņa meklējumu objekts, notikušo vērtē kā nozīmīgu soli. Īpaši svarīgi tas tāpēc, ka senie dokumenti var sniegt jaunas atbildes latviešiem sevišķi sāpīgā un pasaules lielvaru propagandas maltā jautājumā.

Jebkuram notikumam, arī šim, ir divas puses. Tā otrā liecina, ka valstī joprojām nedarbojas sistēma, kā atgūt dažādās debespusēs izmētātos ar Latviju, tās kultūru un vēsturi saistītos dokumentus un liecības. Tas, ka kultūras ministrei bija jānāk ar kādu īpašu iniciatīvu, to tikai apstiprina. Interesanti arī, protams, kāpēc tieši Kultūras ministrijai, nevis, piemēram, Izglītības un zinātnes, kas šķiet daudz loģiskāk, jo tā pēc definīcijas ir vēstures apzināšanai tuvāk stāvošs resors, būtu jārūpējas par tik specifisku vēsturisku dokumentu pirkšanu, bet tas – viela pārdomām.

Manuprāt, Latvijas valstij šādus jautājumus būtu pienācis laiks risināt kompleksi, radot sistēmu, kas rūpētos par to, lai mūsu arhīvos atgrieztos materiāli gan no Rietumiem, gan Austrumiem. Kinofilmu oriģināli, latviešu leģions, sarkanie strēlnieki, cara nogalināšana, 1937. gada represijas – tā ir tikai maza daļiņa no tā, ko mēs jau sen esam tiesīgi uzzināt nevis no pastāstiem, bet pirmavotiem. Tad arī lielvarām būs krietni mazāk iespēju producēt blēņu stāstus par latviešu fašismu un slepkavnieciskajām tieksmēm, bet mēs šādiem stāstiem varēsim likt pretī dokumentārus pierādījumus.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  12/19/05

• Māra Zālīte. Sun Stroke in the dark. Atēna, 2005

Pazīstamās dzejnieces Māras Zālītes pirmā dzejoļu grāmata angļu valodā. Tā veidota kā izlase, aptverot dažādu gadu darbus, kurus vieno saules tēma. Atdzejojumu veikusi Margita Gailītis.

• Linna Frīda. Piemērota vīrieša lāsts. Tulkojusi Ieva Lešinska. Atēna, 2005

Lai gan Linnas Frīdas varones ir sievietes, šis noteikti nav darbs, ko nevarētu lasīt vīrieši. Spēcīgi uzrakstīti un sulīgi, stāsti nes sevī intrigu un to, kas īstam stāstam allaž būtu jāpiedāvā – liktenīgo mirkli, pēc kura varoņu dzīve vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija agrāk.

• Jānis Anmanis. Nepaej garām mīlestībai. Zvaigzne ABC, 2005

Jāņa Anmaņa dzejoļu krājumu izdevēji iecerējuši kā skaistu dāvanu grāmatu, kas var noderēt jebkurā dzīves situācijā. Dzejas teksti šajā darbā sarunājas ar gleznu reprodukcijām, veidojot kopnoskaņu, kurai vienlīdz svarīgi ir abi elementi – gan rakstītais vārds, gan noformējums.

• Dace Žogota. Manas Latvijas gaismas cilvēki. Autorizdevums, 2005

Žurnāliste Dace Žogota šai biezajā grāmatā necenšas izgudrot velosipēdu, viņa dara darbu, kas izdodas vislabāk – intervē 30 sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, veidojot Latvijas garīgo panorāmu. Vai gan jāpiebilst, ka gaisma šai grāmatā nav tikai tas, kas atmirdz spuldzēs un sveču liesmās.

• Aivars Berķis, Ēriks Hānbergs. Likteņbērzi. Jumava, 2005

Šajā darbā apkopots 2004. gadā lauku sētas konkursā pieredzētais, kad populārā konkursa tēma bija Bērzs skaistumam un peļņai zemnieku saimniecībā. Latvijas lauku sētu vērojumi Aivara Berķa un Ērika Hānberga sniegumā ir lielisks iepriecinājums daudzajiem konkursa dalībniekiem un līdzjutējiem.

• Ekharts Tolle. Klusums runā. Tulkojusi Līga Jonova. Arka, 2005

Garīgā skolotāja Ekharta Tolles darbi par Tagadnes spēku kļuvuši par pieprasītu garīgās izglītošanās mūsdienu klasiku. Klusums runā veido 200 īsu, bet mirdzošu vēstījumu, kas sakārtoti 12 pārdomu tēmās. Grāmatai ir visai zīmīgs apakšvirsraksts – Tagadnes čuksti.

Arno Jundze,  NRA  12/23/05

• Ieva Vaine, Zane Siliņa. Mazās lietas jeb 100 un 1 iemesls pasmaidīt. SIA Mazās lietas, 2005

Maza jokaina atklātnīšu grāmatiņa, kuras lappusītes iespējams sūtīt pa pastu, ja vien nav žēl un ir vēlēšanās to darīt. "Mazās lietas ir pati mīlestība," – teikts šajā izdevumā, un kāpēc gan reizēm dzīvē nepasmaidīt?

• Anja Snellmane. Māte un suns. Tulkojusi Maima Grīnberga-Preisa. Atēna, 2005

Svētki ziemeļnieku literatūras cienītāju nometnē. Viena no Somijas jaunāko laiku pieprasītākajām rakstniecēm Anja Snellmane, par kuru kāds kritiķis teicis, ka viņa nav publicējusi nevienu vāju darbu, piedāvā labu romānu. No somu valodas to tulkojusi Maima Grīnberga-Preisa – otrs arguments par labu Mātei un sunim.

• Mārtiņš Kapickis. Vēstules no Singapūras. Atēna, 2005

Dzīve, darbs un kultūra Singapūrā, kas ir daudz prognozējamāka nekā "situācija mūsdienu Latvijā" latviešu ārsta skatījumā. Žanra ziņā – vairāk dokumentāls apraksts ar fotogrāfijām un derīgiem padomiem, pielikumiem. No lasīšanas viedokļa raiti uzrakstīta un noderīga grāmata visiem, kurus interesē Āzija.

• Kerola Šildsa. Mīlestības republika. Tulkojusi Diāna Smilga. AGB, 2005

Kerola Šildsa ir amerikāņu izcelsmes Kanādas rakstniece, bet viņas romāns aizkustinoši un nedaudz ironiski vēsta par diviem "mīlas frontes veterāniem" – kādu folkloristi, kas vairāk interesējas par nārām nekā vīriešiem, un radio dīdžeju, kurš šķīries jau reizes trīs.

Citādā ziņā...

No garīgās veselības traucējumiem Latvijā cieš 64 500 cilvēki

LETA  12/18/05    Latvijā no garīgās veselības traucējumiem cieš 64 452 cilvēki jeb katrs 36.iedzīvotājs, liecina Garīgās veselības valsts aģentūras (GVVA) sagatavotā statistikas gadagrāmata "Psihiskās veselības aprūpe Latvijā, 2004".

Faktiskais slimo personu skaits varētu būt lielāks, jo daļa personu neatzīst savas problēmas vai arī neapmeklē ārstniecības iestādes, jo nespēj segt ceļa un medikamentu izdevumus, informēja GVVA.

Aktīvi jeb vismaz reizi gadā psihiatrijas dienesta pakalpojumus izmanto 2,6% iedzīvotāju, liecina GVVA apkopotie dati.

Lielākā daļa jeb 76% pacientu ar garīgām slimībām 2004.gadā dzīvoja ģimenēs. Šis fakts vērtējams pozitīvi, jo ģimene var veidot pamata atbalsta sistēmu pacientiem. 7% slimnieku vietas bija nodrošinātas sociālās aprūpes iestādēs.

11% pacienti ar garīgām slimībām pērn dzīvoja vieni, bet 1,7% bija personas bez noteiktas dzīvesvietas. Šīs abas riska grupas vieš vislielākās bažas, norāda GVVA speciālisti.

Izdevumā secināts, ka Latvijas sabiedrībā ar aizdomām un neuzticību uztver personas, kas ārstējušās psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Šīs personas pakļautas sociālās atstumtības riskam.

GVVA speciālisti secinājuši, ka slimnieku veselības stāvokli ietekmē bezdarbs un darba zaudēšanas draudi, nabadzība, uztura trūkums, zemi ienākumi, kā arī sadzīves problēmas, piemēram, neadekvāts mājoklis.

To personu vidū, kam garīgas saslimšanas dēļ piešķirta invaliditāte, ir neliels skaits valsts darbā vai privātajā sektorā nodarbināto. Pārsvarā invalīdu iztikas līdzekļus veido sociālie pabalsti un pensijas, viņi atrodas citu personu apgādībā vai saņem aprūpi sociālajās iestādēs. To personu skaits, kas saņēmuši valsts sociālos pabalstus, triju gadu laikā pieaudzis 2,6 reizes.

GVVA pārskatā norādīts, ka patlaban psihiskās veselības aprūpei paredzēto gultu skaits stacionāros atbilst Eiropas līmenim. Gultu skaitu varētu pat samazināt, jo daļai stacionāros ievietoto pacientu pietiktu ar ambulatoro aprūpi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams izveidot mūsdienu prasībām atbilstošas ambulatorās aprūpes iestādes, jārada rehabilitācijas iespējas un jāattīsta sociālais dienests, norāda GVAA pārstāvji.

Statistika liecina, ka 2004.gadā Latvijā bija 241 psihiatrs. Pērn audzis vidējā medicīniskā personāla skaits stacionārā aprūpē, kam ir augstākā medicīniskā izglītība. Tomēr psihiatrijas nozarē trūkst medicīnas māsas, kas ietekmē ārsta darba kvalitāti un pacientu veselības aprūpi. Tāpat nepietiek ergoterapeitu, psihologu un sociālo darbinieku.

Ar bluķa vilkšanu muzejā svin latviskos Ziemassvētkus

Zane Piļka,  Diena  12/19/05    Ķekatnieki bija centušies pārģērbties pēc iespējas interesantāk. Runājot ar klātesošajiem, viņi mēģināja mainīt balsi, lai viņus neviens nepazītu, jo pēc senlatviešu tradīcijām palikt nepazīstamam bija liels gods. Lai runājot nepazītu balsi, mutē lika korķi vai kādu citu priekšmetu. Svētdien Brīvdabas muzejā pēc seno latviešu tradīcijām svinēja saulgriežu svētkus — Ziemassvētkus. Tas ir laiks, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā, — pēc Ziemassvētkiem saulīte pamazām atgriežas un dienas stiepjas garākas.

"Šobrīd, kad kristīgie Ziemassvētki komercializējušies līdz neprātam un ik gadu notiek masu iepirkšanās histērija, gribas atgriezties pie kaut kā sena, tautiska, nu jau var teikt eksotiska — Ziemassvētku atzīmēšanas senču garā," Dienai stāsta divu bērnu māmiņa Leontīne Kukaine. Viņa atzīst, ka bērniem bluķa vilkšana muzejā ļoti patikusi. Turklāt ar neviltotu nopietnību bērni uztvēruši aicinājumu piespraust pie bluķa zīmītes ar savām sliktākajām īpašībām un darbiem, ko sadedzināja līdz ar bluķi. Senlatvieši ticēja, ka bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos, un tā sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākumu.

Bluķa vilkšana esot neatņemama norise Brīvdabas muzeja ziemas saulgriežu svinēšanā. Arī šogad ķekatnieki vilka bluķi ap sētām līdz ugunskuram, kur kopā to sadedzināja kopā ar visu ļauno, kas gada laikā noticis.

Pasākuma rīkotāji un dalībnieki gan bija nedaudz sarūgtināti, ka šogad svētkos nav sniega, taču ticējums vēsta — tad ķekatnieki sētā ienesīšot ne tikai jautru kņadu un svētību, bet arī baltu sniegu. Šogad budēļu drānās bija tērpušies ne tikai muzeja pasākuma organizatori un folkloras kopu pārstāvji, bet arī daudzi viesi, piemēram, kāda četrgadīga meitenīte bija pārģērbusies par nāvi.

Pētījums: Latvieši krievvalodīgos uztver kā draudīgu grupu

LETA  12/19/05    Latvieši krievvalodīgos uztver kā draudīgu grupu, savukārt krievvalodīgie jūtas neuzklausīti, secināts pētījumā «Etnisko attieksmju termometrs: dati un interpretācija», ko šodien prezentēja jaundibinātā biedrība «dialogi.lv».

Latviešu un krievu attieksme vienam pret otru, kontaktējoties personiskā saskarsmē, ir pozitīva, taču latviešu un krievvalodīgo kā etnisko grupu savstarpējās attiecībās ir sarežģījumi, skaidrojot pētījuma rezultātus, atklāj pētījuma autors Viktors Makarovs.

Eksperts norāda, ka ikdienas dzīvē gan latvieši, gan krievi viens pret otru izturas draudzīgi un ar iecietību - problemātiskāka situācija kļūst tad, kad attiecībās ienāk politiskie jautājumi. Tad latvieši krievvalodīgos neuztver kā līdzpilsoņus un uzskata šo grupu par draudu latviešu valodai un kultūrai. Savukārt krievvalodīgie jūtas neuzklausīti, aizvainoti un nepārstāvēti.

Kā pieņem Makarovs, dati liecina, ka krievvalodīgo vēlmes tiek noraidītas galvenokārt sabiedrības aizspriedumu dēļ, ko, iespējams, varētu labot, ja mainītos masu mediju un politiķu nostāja.

Tomēr, uzsver pētnieks, etniskais pretnostatījums un norobežošanās nav ne visaptveroša, ne absolūta, jo kopumā situācija nav stabila un «etniskā temperatūra» atšķiras atkarībā no tā, kādi jautājumi tiek apskatīti.

Visatšķirīgāk abas etniskās grupas atbild uz tādiem jautājumiem kā «vai Latvijā tiek ņemtas vērā krievvalodīgo intereses» un «vai krievvalodīgo skaits Latvijā apdraud latviešu valodu un kultūru».

Gandrīz puse latviešu uzskata, ka krievvalodīgo intereses Latvijā tiek ņemtas vērā pat vairāk nekā vajadzētu, savukārt krievvalodīgie - gandrīz 70 procenti - uzskata, ka viņu intereses netiek ņemtas vērā.

Gandrīz puse aptaujāto latviešu piekrīt, ka pašreizējais krievvalodīgo daudzums Latvijā rada draudus latviešu valodai un kultūrai, un gandrīz puse krievvalodīgo šādam apgalvojumam pilnībā nepiekrīt. Interesanti, ka, aprēķinot politiskās pretimnākšanas indeksu, 50 procenti latviešu izrāda nepiekāpīgu attieksmi pret politiskajām prasībām, savukārt vairākums krievu - 60 procenti - ir liberālāk noskaņoti.

Kā skaidro pētījuma autore Ieva Strode, jautājumos, kuros abas etniskās grupas netiek pretnostatītas, gan latviešu, gan krievu viedokļi sakrīt. Piemēram, abām grupām ir drīzāk kritiska attieksme pret radikāli noskaņotām organizācijām un neviena neatbalstītu savu ģimenes locekļu iesaistīšanos tajās.

Kopumā pētījuma autori secina, ka klimats starp abām etniskajām grupām ir kļuvis labvēlīgāks nekā, piemēram, vēlēšanu vai politisku konfliktu laikā, tomēr situācija ir nestabila.

Kā atzīmē cilvēktiesību eksperts Nils Muižnieks, pēdējā laikā vērojama arī tendence centriski noskaņotajām partijām nacionalizēties, līdz ar to var pieņemt, ka tādu partiju kā «TB/LNNK» un «PCTVL» atbalstītājiem arī piemīt vairāk nacionāla nekā neitrāla nostāja.

Kā secina Makarovs, problēma ir faktā, ka valstī nevar pastāvēt demokrātija, kamēr vērojams etniskais pretnostatījums.

Ir noteikts latviešu iecietības mērs

Aija Cālīte, Latvijas Avīze   12/22/05    "Etniskais radikālisms ir pietiekami nopietna problēma Latvijā, pat ja nav pierādīts, ka kļūst vairāk cilvēku, kas atbalsta radikālus risinājumus," tas ir viens no "unikālajiem" secinājumiem pētījumā "Uzskati par starpetniskajām attiecībām Latvijā", ko sadarbībā ar "Baltijas forumu" veicis pētījumu centrs "SKDS".

Starpnacionālās attiecības mūsu valstī ir nozīmīgs jautājums, tāpēc šāda izpēte ir nepieciešama. Bet, iepazīstoties ar tā datiem, vispirms rodas izbrīns, pēc tam – neizpratne. Proti, analizētas ne jau starpetniskās attiecības, bet gan tas, kā latvieši izturas pret krievvalodīgajiem. Kāpēc gan valsts etniskā daudzveidība reducēta tikai līdz latviešiem un "krievvalodīgajiem"? Statistikas dati liecina – valstī ir apmēram 28% krievu, ap 60% latviešu, bet pārējie 12% pieder citām tautībām. Netrūkst tādu, kas nejūtas piederīgi nevienai tautībai un kultūrai, runa ir par padomju laika produktiem – bezsakņu "mankurtiem", ar kuriem nevar būt debates par jautājumiem, kas saistīti ar piederības izjūtu savai tautai un valstij.

Vēl daži pētnieku secinājumi: "Apmēram puse latviešu atbalsta negatīvus stereotipus pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Vienlaikus ar toleranci un visumā normālajām attiecībām starp cilvēkiem pastāv aizspriedumi un noraidoša attieksme pret krievvalodīgajiem kā grupu. Apmēram puse latviešu krievvalodīgo lomu sabiedrībā un politikā uztver diezgan piesardzīgi vai negatīvi, liela daļa latviešu neuzskata viņus par līdzvērtīgiem pilsoņiem. 42% aptaujāto uzskata, ka pašreizējais krievvalodīgo skaits apdraud latviešu valodu un kultūru. Tomēr nedaudz vairāk ir tādu, kas noraida šo apgalvojumu."

Turpretī krievvalodīgie aptaujā atklājoties kā valstij lielākoties lojāli cilvēki, kas ir mazāk radikāli, vairāk grib kompromisus, kas nedomā, ka kaut kādā mērā varētu apdraudēt latviešu valodas pastāvēšanu. (Pētījuma autori piebilda: "Saprotams, ka krievvalodīgie apvainojas, ja latvieši viņu dēļ jūt apdraudējumu valodai!") Latviešu vidū esot vairāk negatīvi noskaņotu cilvēku, kuros ir aizspriedumi, neuzticēšanās un bažas, bet krievvalodīgie turpretī biežāk esot liberāli un iecietīgi. Mērot atbalstu radikālisma idejām, izpētīts, ka latvieši biežāk atbalstītu tuvinieku iesaistīšanos tādās organizācijās, kuras pētnieki nodēvējuši par nacionālradikālām – "Visu Latvijai!", "Klubā 415", Gardas LNF. Turpretī krievvalodīgie retāk vēlētos iesaistīties nacionālboļševiku un osipoviešu aktivitātēs. It kā, piemēram, "Klubs 415", kura aktivitātes norisinās valsts likumdošanas ietvaros, būtu pielīdzināms nacboliem, kuri sodīti par mēģinājumu veikt terora aktu un kuru vadoni tvarsta pat Krievijas varas iestādes.

Galvenais secinājums, kuru izdara "Etnisko attiecību termometra" autori, – "etniskais izaicinājums Latvijas demokrātijai ir pietiekami nopietns, lai turpinātu to novērot un analizēt". Tā sacīt, latvieši, esiet modri – jūsu etniskā tolerance tiks mērīta arī turpmāk! Autori piebilst: būtu jau bijis labi vērtēt arī to, ko par latviešiem domā krievvalodīgie, bet… naudas nav sanācis.

Pētījumā latvieši kā monolīta grupa tiek pretnostatīta visām pārējām etniskajām grupām: bailīga, apdraudēta, netoleranta, negatava kompromisiem… Kāpēc? Vai šādi secinājumi kaut kādā mērā palīdzēs veidot labāku starpnacionālo attiecību klimatu? Vai mēs par maz vēl dzirdam balsis gan no dažām Eiropas institūcijām, gan pašmāju kosmopolītiem, ka neesam pienācīgi iecietīgi, ka mums "trūkst labās gribas, lai veicinātu sabiedrības saskaņu un palīdzētu cittautiešiem labāk iejusties Latvijā"? Zinātnē vērojama parādība, kad jau pati pētījuma veikšana ietekmē šā pētījuma objektu. Arī šoreiz, kad tiek publiskoti vienpusīgi un dažādi interpretējami dati, tiem būs negatīva ietekme arī uz visu sabiedrību, to pretstatot vēl vairāk.

Izstrādāts stratēģisks plāns cīņai pret latvāņiem

DELFI  12/22/05    Tuvākajos sešos gados tiks izveidota latvāņu ierobežošanas sistēma, paredzot atbildības sadalīšanu, sodīšanas politiku, finanšu piesaistīšanu un citus pasākumus, atrisinot arī latvāņu ierobežošanu zemēs, kuru zemes īpašnieki vai lietotāji to neveic.

To paredz ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrijas pieteitais dokuments „Latvāņu izplatības ierobežošanas nacionālā programma 2006. -2012. gadam”, portālu “Delfi” informēja ministrijā.

Ministrija atgādina, ka Latvijā pastiprinās problēmas, ko izraisa invazīvās augu sugas Sosnovska latvāņa ietekme uz ekosistēmu. Tā visa rezultātā negatīvi tiek ietekmēta bioloģiskā daudzveidība Latvijā un latvāņu audzes rada arī nopietnus draudus cilvēku veselībai.

Vides ministrijas sagatavotās programmas mērķis ir, ieviešot koordinētu latvāņu ierobežošanas sistēmu valstī, samazināt latvāņa izplatību Latvijā. Kā iespējamie finansēšanas avoti šīs programmas realizēšanai tiek minēti gan valsts pamatbudžeta, gan Eiropas Savienības strukturālo fondu un citu avotu līdzekļi.

Arhīvu ziņas turpmāk var meklēt īpašā datu bāzē internetā

Ilze Grīnuma,  Diena  12/23/05    Turpmāk ātrāk un vienkāršāk varēs izzināt informāciju, kura uzkrāta valsts arhīvos, jo no ceturtdienas darbu sāk arhīva fondu reģistra elektroniskā datu bāze. Tās meklētājā internetā ievadot sev interesējošo atslēgvārdu, ikviens varēs nekavējoties ieraudzīt, kurā arhīvā un kādā apjomā atrodas viņu interesējošās ziņas. Projekta īstenotāja Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija uzskata, ka izveidotais Centrālais fondu reģistrs ir aizsākums arhīvu jaunajai stratēģijai Viss par cilvēkiem, viss priekš cilvēkiem.

Datu bāze atrodama arhīvu sistēmas mājas lapā www.arhivi.gov.lv. Piemēram, ierakstot meklētājā vārdu "igaun", ar to cerot atrast informāciju par igauņiem, iegūstams prāvs saraksts ar lietām, kurās pieminēta igauņi. Tā, ieskatoties 1886.gada lietā Rīgas Rātes ieceltās speciālu uzdevumu komisijas, var uzzināt, ka starp 1883.—1886.gadu kāda saistība ar igauņiem bijusi komisijai skursteņu slaucīšanas kārtošanai, savukārt meklēt šo informācija jāiet uz Latvijas Valsts vēstures arhīvu.

"Noderīgi tas būs arī tiem, kuri iebraukuši no citurienes un tagad grib pierādīt, no kura laika viņi Latvijā dzīvo," stāsta Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas elektronisko dokumentu un informācijas tehnoloģiju daļas vadītāja Inta Feldmane. Datu bāzē ir atrodami namu pārvalžu arhīvi, turklāt būs iegūstama arī informācija, kurā krātuvē tie jāmeklē. Kopumā datu bāzē var atrast ap 16,8 miljonus dažādu lietu jau kopš viduslaikiem. "Turklāt katrā lietā ir aptuveni 200 līdz 250 dokumenti," zina teikt I.Feldmane. Sākta arī arhīvu dokumentu digitalizācija, bet tas būs daudz laikietilpīgāks process, nekā datu bāzes izveide.

Par valsts valodas nelietošanu piemēros naudassodu

LETA  12/22/05    Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka administratīvo sodu par valsts valodas nelietošanu.

Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, uzliks naudas sodu līdz 50 latiem.

Par šādiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliks naudas sodu no 100 līdz 200 latiem.

Šogad Ziemassvētkos baznīcu apmeklēs mazāk cilvēku

DELFI  12/23/05    Ziemassvētku vakarā apmeklēt baznīcu šogad plānojuši tikai 37% Latvijas iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā iepriekšējos gados, kad uz baznīcu Ziemassvētkos devās 44 līdz 53% iedzīvotāju, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS decembrī veiktā aptauja.

Savukārt pārliecību, ka Ziemassvētku vakarā neplāno apmeklēt baznīcu pauduši vairāk nekā puse – 53% aptaujāto, portālu “Delfi” informēja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Raksturojot izmaiņas, aptaujas veicēji secina, ka kopš 2000.gada turpina samazināties to iedzīvotāju īpatsvars, kuri Ziemassvētku vakarā domā apmeklēt baznīcu: ja 2000.gadā to norādīja 53% respondentu, tad 2005.gadā – 37%.

Aptaujā noskaidrots, ka biežāk nekā caurmērā Ziemassvētku vakarā apmeklēt baznīcu plāno sievietes, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 54 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, latvieši, respondenti ar vidēji augstiem ienākumiem, aptaujas dalībnieki Latgalē, kā arī citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie.

Savukārt to, ka Ziemassvētku vakarā, visticamāk, neapmeklēs baznīcu, biežāk nekā caurmērā norādījuši vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, cittautieši, respondenti ar augtiem ienākumiem, Rīgā un Vidzemē dzīvojošie.

Aptaujas dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. SKDS informē, ka ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda ir + / - 3% robežās.

Pēc zeltainā
rudens, kas mūs šogad lutināja,

ziema nāk pavisam lēnītēm... Nav tik mitrs
un drēgns kā pagājušajā nedēļā, taču arī sniedziņa

vēljoprojām nav...Ir kļuvis nedaudz aukstāks – dienā

gaisa temperatūra ir ap -5^oC, naktī – dažviet tā no-

krītas pat līdz -12^oC...Bet Ziemassvētkos tomēr
ceram sagaidīt sniedziņu, lai sirsniņā,
šajā tumšajā laikā, kļūtu
gaišāks...

Anda Jansone trešdien 21. decembrī

**********************************************************

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
Aiz kalniņa lejiņā
Tai mazā sētiņā.

**********************************************************

PRIECĪGUS UN SVĒTĪTUS ZIEMASSVĒTKUS!

**********************************************************