K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

 

Nr. 426: 2005. g. 24. - 29. decembrī

 

 

Jaunā gada gaidās...

 

Svētku laikā pārdod 1000 reižu vairāk piparkūku

Ilze Šteinfelde,  NRA  12/24/05    Tirgotāji lēš, ka Ziemassvētku laikā piparkūkas tiek pirktas pat 1700 reižu vairāk nekā vasarā. Tik krass patēriņa pieaugums nav nevienam citam pārtikas produktam.

Piparkūkas veikalos Maxima un Saulīte nopērkamas visu gadu, taču īpaši pieprasītas tās, protams, ir Ziemassvētku laikā, Neatkarīgajai stāstīja VP Market sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Andiņš. "Ja septembrī nopērk apmēram 10 kilogramu viena veida piparkūku, decembrī tās pašas šķirnes piparkūkas tiek pārdotas pat 17 tonnas! Tik krass pieprasījuma pieaugums nav nevienam citam produktam," teic I. Andiņš. 90 procentu no VP Market veikalos nopērkamām piparkūkām ir pie mums ceptas, taču Latvijas iedzīvotāji labprāt mielojas arī ar Igaunijā gatavotiem Ziemassvētku cepumiem.

No sešiem piparkūku piegādātājiem četras ir Latvijas ceptuves, viens Igaunijas un viens Polijas uzņēmums.

Arī Rimi veikalos nopērkamas gan piparkūkas, gan mīkla to cepšanai. Dienā visos Rimi veikalos vidēji tiek pārdoti 300 kilogrami piparkūku mīklas. Novembrī un decembrī pārdots vairāk nekā 14 tonnu mīklas, no kurām gandrīz tonna ir paša Rimi kulinārijas gatavota, Neatkarīgajai stāstīja Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Krasovska. Piparkūku mīkla tiek iepirkta no 10 Latvijas ražotājiem (Matss, Dinella, Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika, JLM grupa, Lāči.) Aktīva piparkūku mīklas tirdzniecība sākas pēc 18. novembra, bet visaktīvākā tā ir Adventē. Rimi tīklā vispopulārākā patlaban ir firmas Matss piparkūku mīkla, kuras pārdošanas apjomi jau pārsnieguši piecas tonnas (5300 kg).

 

Ziemassvētku komercializācija

BNS 12/25/05    Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Ziemassvētki ir pārāk komercializējušies, savukārt 22% valsts iedzīvotāju ir pretējās domās.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad Latvijas iedzīvotāji daudz biežāk norāda uz Ziemassvētku pārlieku komercializāciju, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS decembrī veiktā aptauja.

40% aptaujāto drīzāk piekrīt, ka Ziemassvētki Latvijā ir pārāk komercializējušies, savukārt pilnībā šai domai piekrīt 24% aptaujāto. Turklāt latvieši daudz biežāk nekā cittautieši piekrīt, ka Ziemassvētki Latvijā ir pārāk komercializējušies, liecina pētījuma dati.

Ziemassvētku komercializācijai drīzāk nepiekrīt 17% respondentu, bet pilnībā šim apgalvojumam nepiekrīt 4% aptaujāto. 13% respondentu nezināja atbildēt uz šo jautājumu.

Ziemassvētkus kā pārāk komercializējušos biežāk vērtē 25 līdz 34 gadus veci iedzīvotāji, ar augstāko izglītību, latvieši, valsts sektorā nodarbinātie, Vidzemē, kā arī lauku apvidos dzīvojošie.

Apgalvojumam, ka Ziemassvētki Latvijā ir pārāk komercializējušies, biežāk nepiekrīt 18 līdz 24 gadus veci jaunieši un Latgales iedzīvotāji.

SKDS pētījumi rāda, ka no 2003. līdz 2005.gadam aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju (65% līdz 67%) piekritušas, ka Ziemassvētki Latvijā ir pārāk komercializējušies. No 2000. līdz 2002.gadam iedzīvotāji uz Ziemassvētku komercializāciju norādīja retāk (56% līdz 63%).

Pētījumā aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

 

Senču tradīcijas brīvdabas muzeja Ziemassvētkos

Ilze Upīte,  NRA  12/27/05    Otrie Ziemassvētki īpaši jautri pavadīti Nacionālajā brīvdabas muzejā – ar dziesmām, dejām un senču tradīcijām uzvarēta tumsa, piedzīvots Ziemassvētku brīnums un sagādāts prieks ikvienam.

Lielu un mazu, vecu un jaunu soļi vakar mina brīvdabas muzeja takas un taciņas. Ziemas balles programma bija plaša un dažādām interesēm pakārtota. Uz skatuves spēlēja un latvju dančus grieza folkloras kopa Skandinieki, Zelta sietiņš, Rīgas danču klubs, budēļi no Zemgales – Dimzēns, kā arī Alūksnes tautas deju kopa Jukums. Usmas baznīcu pārplūdināja ērģeļu skaņas Ievas Prauliņas izpildījumā un Rīgas 5. mūzikas skolas audzēkņu balsis. Kurzemes sētā vēderprieku cienītāji varēja nogaršot piparkūkas, aplūkot puzuru darbnīcas meistaru veikumu un paklausīties tautas muzikantu priekšnesumus. Nidas mājā ikviens varēja pamēģināt saimniekot pēc senču ieražām, proti, ar rokas dzirnavām samalt graudus, sakult kaņepju sviestu un iemanīties rīkoties ar skala gaismu. Kurzemes smēdes kalējs mudināja izliet laimi. Rizgu rijā saldi smaržoja pēc vaska – bitenieka Jāņa Sulutaura sveču darbnīcā tika demonstrēti seni sveču liešanas paņēmieni un uzņēmīgākie apmeklētāji varēja izliet savu sveci. Savukārt Vidzemes sētā sasildīties palīdzēja zāļu tējas un budēļu rotaļas. Neizpalika arī tradicionālā cūkas šņukurīša nobaudīšana.

Kalēja smēdē sastaptās mazā Kate kopā ar mammu Daigu sevi dēvē par "ziņkārīgajām aktīvistēm". "Šeit strādā mana vecmāmiņa, nācām arī viņu apciemot," teic Kate un Daiga un smejot piebilst, ka viņas jau esot gluži kā muzeja inventārs. "Atnācām uz balli no sirds izdauzīties, jo šeit ir svaigs gaiss, valda jautrība, un smaids gluži vai pats no sevis parādās sejā. Noteikti gribam pamēģināt samalt graudus un dedzināt skalus," saka Daiga. Ziemassvētki parasti tiekot pavadīti ģimenes lokā pie skaisti izrotātas eglītes un no sirds gādātām dāvaniņām. Aplūkojot izlietās laimītes, abas secina, ka nākamais gads izskatoties laimīgāks nekā iepriekšējie.

Ziņkāre uz brīvdabas muzeju bija atvilinājusi arī tādus ļaudis, kuri iepriekš tajā nebija bijuši. Evita Meijere uz pasākumu ieradusies, lai atpūstos kopā ar ģimeni, un atzīst, ka pirmie iespaidi esot ļoti labi – priecē amatnieku atsaucība. "Izlēju sveces un jūtos gandarīta, jo darbiņš prasa pacietību. Uzjautrinoši šķiet ķekatnieki," stāsta Evita. Svētkus viņa svinējusi kopā ar ģimeni un radiniekiem laukos, kas atrodas Eikažos.

Lai piesaistītu un uzkrātu labo enerģiju, apmeklētāji saņēma pērienu ar smaržīgām deviņu dažādu zālīšu slotiņām no amatnieces un Latgales sētas saimnieces Māras Geipeles. "Slikto ārā, labo iekšā! Cilvēkiem šis rituāls patīk, un tie labprāt pieņem šo tradīciju kā savu. Jāatzīst gan, ka šai procedūrai vajag diezgan daudz spēka, bet tas nav slikti, jo, veicot rituālu, es pati attīros dvēseliski. Uzskatu, ka dodot saņemšu arī pretī," spriež M. Geipele.

Mazinājies iedzīvotāju optimisms, domājot par nākamo gadu

Apollo  12/29/05   Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS 2005. gada decembrī veiktajā aptaujā lūdza iedzīvotājus novērtēt, kāds, viņuprāt, bijis aizejošais 2005. gads Latvijai un viņiem personīgi, kā arī izteikt prognozes, kāds varētu būt nākamais 2006. gads.

Pēc aptaujas rezultātiem, to, ka aizejošais 2005. gads Latvijai bijis labāks nekā 2004. gads, norādīja aptuveni 26% iedzīvotāju, bet viedokli, ka tas bijis sliktāks, aptaujātie pauduši pat nedaudz biežāk (27%). Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu uzskatīja, ka 2005. gads bijis tāds pats kā 2004. gads.

Raksturojot pārmaiņas, var secināt, ka 2005. gadā kritiski aizejošā gada vērtējumi sniegti biežāk nekā iepriekšējos piecos gados: laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam viedokli, ka aizejošais gads bijis sliktāks, pauda 13–22% aptaujāto, bet šogad tā uzskatījuši 27% iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka šogad pirmo reizi kopš 2000. gada negatīvo vērtējumu īpatsvars (27%) nedaudz pārsniedz pozitīvo vērtējumu īpatsvaru (26%).

Salīdzinot 2005. gada decembrī veiktās aptaujas datus dažādās sociāldemogrāfiskās grupās, var konstatēt, ka aizejošo gadu Latvijā pozitīvi biežāk nekā caurmērā vērtējuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, latvieši un aptaujātie ar augstiem ienākumiem. Savukārt aizejošo gadu Latvijā negatīvi biežāk nekā caurmērā vērtējuši iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, citu tautību pārstāvji, respondenti bez Latvijas Republikas pilsonības un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

Pētījuma rezultāti liecina: aptuveni trešdaļa iedzīvotāju (34%) uzskata, ka nākamais gads Latvijai būs labāks nekā aizejošais 2005. gads. To, ka, viņuprāt, 2006. gads būs tāds pats kā 2005. gads, norādīja 37% aptaujāto, bet 18% pauda viedokli, ka nākamais gads būs sliktāks nekā 2005. gads.

Salīdzinot aptauju datus, jāsecina, ka šogad iedzīvotāji noskaņoti mazāk optimistiski nekā iepriekšējos gados: to, ka nākamais gads Latvijai būs sliktāks nekā iepriekšējais, 2005. gadā norādījuši 18% aptaujāto, bet laika posmā no 1999. līdz 2004. gadam tā uzskatīja 10–14% iedzīvotāju.

Saskaņā ar 2005. gada decembrī veiktās aptaujas datiem viedokli, ka nākamais 2006. gads Latvijai būs labāks nekā aizejošais gads, biežāk nekā caurmērā pauduši gados jaunāki respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, valsts sektorā nodarbinātie, aptaujātie ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā un Vidzemē dzīvojošie.

To, ka nākamais gads Latvijai būs sliktāks nekā 2005. gads, biežāk nekā caurmērā norādījuši iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, citu tautību pārstāvji, respondenti bez Latvijas Republikas pilsonības, iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošie, kā arī aptaujātie citās pilsētās (ne Rīgā).

Aptaujā Latvijas iedzīvotājiem tika lūgts arī novērtēt, kāds viņiem personīgi bijis aizejošais 2005. gads un kāds, viņuprāt, būs nākamais — 2006. gads.

Aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni trešdaļa aptaujāto (32%) uzskata, ka aizejošais 2005. gads viņiem personīgi bijis labāks nekā 2004. gads. To, ka 2005. gads bijis tāds pats kā 2004. gads, norādīja 39% respondentu, bet 25% pauda viedokli, ka 2005. gads viņiem ir bijis sliktāks nekā 2004. gads.

Raksturojot pārmaiņas, jāatzīmē, ka šogad iedzīvotāji bijuši kritiskāk noskaņoti nekā pirms gada: aptaujātie retāk norādījuši, ka aizejošais gads viņiem bijis labāks nekā iepriekšējais (2004. gadā to atzīmēja 35%, 2005. gadā — 32%), bet biežāk pauduši viedokli, ka aizejošais gads viņiem ir bijis sliktāks (2004. gadā to norādīja 22%, bet 2005. gadā — 25%).

Salīdzinot 2005. gada decembrī veiktās aptaujas datus dažādās sociāldemogrāfiskās grupās, var secināt, ka 2005. gadu savā personīgajā dzīvē pozitīvi biežāk nekā caurmērā vērtējuši aptaujātie vecumā no 18 līdz 44 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, strādājošie, iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie.

Viedokli, ka aizejošais 2005. gads viņiem personīgi bijis sliktāks, biežāk nekā caurmērā pauduši aptaujātie, kuri vecāki par 55 gadiem, iedzīvotāji ar pamatizglītību, cittautieši, respondenti bez Latvijas Republikas pilsonības, nestrādājošie, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošie, kā arī respondenti lauku apvidos.

Pēc aptaujas rezultātiem, 43% aptaujāto uzskata, ka 2006. gads viņiem personīgi būs labāks nekā 2005. gads. Prognozes, ka nākamais gads būs sliktāks, pauduši 14% iedzīvotāju, bet 27% norādījuši, ka, viņuprāt, nākamais gads būs tāds pats kā 2005. gads.

Prognozējot, kāds personīgajā dzīvē būs nākamais gads, šogad iedzīvotāji bijuši noskaņoti mazāk optimistiski nekā 2004. gada nogalē: viedokli, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks, respondenti pauduši ievērojami retāk (2004. gadā to norādīja 56%, 2005. gadā — 43%), bet biežāk atbildējuši, ka tas būs sliktāks (2004. gadā — 9%, 2005. gadā — 14%) vai tāds pats kā iepriekšējais gads (2004. gadā — 22%, 2005. gadā — 27%).

Raksturojot 2005. gada decembrī veiktās aptaujas datus dažādās sociāldemogrāfiskās grupās, jāteic, ka biežāk nekā caurmērā viedokli, ka nākamais gads būs labāks viņu personīgajā dzīvē, pauduši aptaujātie vecumā no 18 līdz 34 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, strādājošie, respondenti ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā un Vidzemē dzīvojošie.

Savukārt to, ka nākamais gads būs sliktāks, biežāk nekā caurmērā norādījuši aptaujātie, kuri vecāki par 55 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, citu tautību pārstāvji, respondenti bez Latvijas Republikas pilsonības, nestrādājošie, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, aptaujas dalībnieki Zemgalē, kā arī citās pilsētās (ne Rīga) dzīvojošie.

2005.gada decembra aptaujas tehniskā informācija

Jautājums: «Kāds, Jūsuprāt, Latvijai bija aizejošais 2005. gads — labāks, sliktāks vai tāds pats kā pagājušais 2004. gads?»

Jautājums: «Vai, Jūsuprāt, 2006. gads kopumā Latvijai būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā 2005. gads?»

Jautājums: «Kopumā ņemot, kāds Jums personīgi bija aizejošais 2005. gads — labāks, sliktāks vai tāds pats kā 2004. gads?»

Jautājums: «Kā Jūs domājat, vai 2006. gads personīgi Jums būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā 2005. gads?»

Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Aptaujas veikšanas laiks: 02.12.2005.–13.12.2005. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda ir +/–3% robežās.

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

Turpinot pētīt Berezovska intereses

Edgars Galzons,  Diena  12/24/05    Latvijas "atbildīgie dienesti" turpina izzināt, kādas ir Krievijas oligarha Borisa Berezovska iespējamās intereses mūsu valstī, to skaitā politikā, — šādu informāciju Dienai apliecināja premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks.

Ceturtdien intervijā Latvijas televīzijai atbildot uz jautājumu, vai sabiedrībai kādreiz tiks darīts zināms, caur kurām partijām B.Berezovskis bija plānojis realizēt savas intereses Latvijā, A.Kalvītis atbildēja, ka to esot svarīgi uzzināt. Taču, tā kā notiekot "izziņas darbs" un ar to saistītie dokumenti ir slepeni, premjers nekādu informāciju neesot tiesīgs atklāt. Cik bija noprotams no A.Kalvīša izteikumiem, pārbaudē tiek noskaidrots, vai B.Berezovskis nav finansiāli atbalstījis kādu no Latvijas politiskajiem spēkiem. Likums aizliedz partijas finansēt no ārvalstīm. "Es domāju, ka partiju deklarācijās, kuras pārbauda KNAB, iespējams, tiks atrastas arī kādas naudas plūsmas, kurām nav zināma izcelsme," A.Kalvītis uzsvēra, ka tas ir viņa viedoklis.

Kā liecina Dienas rīcībā esošās neoficiālās ziņas, to, kādas varētu būt B.Berezovska intereses Latvijā un iespējamo finansējumu partijām, pētot nevis KNAB, bet citas drošības iestādes. Drošības policijas šefs Jānis Reiniks laikrakstam strikti paziņoja, ka nesniegs pilnīgi nekādus komentārus. "Katram savs laiks," teica J.Reiniks. Jāatgādina, ka pēc otrās B.Berezovska vizītes Latvijā šā gada septembrī viņš tika iekļauts valstij nevēlamo personu sarakstā. Viesojoties Latvijā, no politiķiem B.Berezovskis ticies ar Saeimas spīkeri Ingrīdu Ūdri (ZZS), agrāko iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu, arī Andri Šķēli (TP).

 

Latvijas karavīri Irākā dislocējušies Kūtas pilsētā

LETA  12/29/05    Ziemassvētku priekšvakarā 109 Irākas misijā dienošie Latvijas karavīri pametuši Hillas bāzi un dislocējušies jaunā vietā - Kūtas pilsētā, kur pirms tam dienēja Irāku šonedēļ pametušie ukraiņu spēki, aģentūru LETA informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis Normunds Stafeckis.

Pie Hillas izvietotajā Polijas vadītās Daudznacionālās divīzijas 1.Kaujas grupas bāzē Latvijas karavīri uzturējās kopš misijas sākuma 2003.gadā. Hilla pamesta, jo saskaņā ar koalīcijas spēku plānu šis atbildības rajons ticis nodots Irākas bruņoto spēku pārziņā.

Pēc Stafecka teiktā, karavīru misijas apstākļi un drošība Kūtā esot līdzīga kā Hillā. Abas šīs pilsētas atrodas šiītu apdzīvotajos rajonos uz dienvidiem no Bagdādes. Latvijas kareivji turpina dienestu Polijas vadīto spēku sastāvā.

Latvijas karavīru uzdevumi Kūtā būs tādi paši kā Hillā - konvojs un drošības nodrošināšana kontrolējamajā zonā, informēja Stafeckis.

Kā ziņots, Kūtas pilsētas apkaimē līdz šim dienēja aptuveni 900 ukraiņu karavīru, kas bija atbildīgi par drošības uzturēšanu, policijas apmācīšanu un rekonstrukcijas uzraudzīšanu.

Ukraina pagājušajā nedēļā uzsāka un otrdien pabeidza savu spēku izvešanu no Irākas.

Līdz šim Hillas bāzē, bet turpmāk - Kūtā, uzturas lielākā Latvijas karavīru vienība Irākā. Vēl Latvijas kareivji dien militārajās bāzēs Bābilā un Bagdādē.

Patlaban Irākā ir 155 Latvijas armijas virsnieki un karavīri. Parasti viņu ir mazāk, bet pašreiz uz Irāku jau devušies 19 štāba virsnieki un instruktori, kas sagatavo nākamās lielās rotācijas grupas - 108 kājnieku rotas karavīru - ierašanos 2006.gada sākumā.

Latvijas bruņoto spēku pārstāvji misijā Irākā ir kopš 2003.gada maija. Saeima pagarinājusi Latvijas karavīru misiju Irākā līdz 2006.gada 31.decembrim.

 

 

 

Polītikāņu naudas lietās...

 

Kas draud amatvīriem —skaidras naudas krājējiem

Edgars Galzons,  Diena  12/24/05    VID sola, ka pasakas par puķu naudu nederēs un prasīs pierādījums. No nepierādītām summām amatpersonām būs valstij jāmaksā 25%

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sola kā ar lupu pārbaudīt teju divsimt amatpersonu deklarētās "zeķē" iekrātās skaidrās naudas izcelsmi un neticēt pasaciņām par nezināmiem mantojumiem vai puķu naudu. Tiesa, VID līdzšinējā pasivitāte, nepārliecinošie argumenti sabiedrībai un iestādes ģenerāldirektora Dzintara Jakāna nekritiskā attieksme pret padotajiem ir galvenie iemesli, kas pretkorupcijas lietpratējiem liek skeptiski raudzīties uz VID sākto amatpersonu ieņēmumu izvētīšanu.

Diena jau rakstījusi — VID darījis zināmu, ka pārbaudīs 169 amatpersonas, kuru uzkrājumi skaidrā naudā pārsniedz 50 un 100 tūkstošus latu. Saraksta līderpozīcijas ieņem Jūrmalas domes deputāts Agris Kalnciems (TP), kurš dažādās valūtās uzkrājis vairāk nekā pusotra miljona latu, kā arī Banku augstskolas senators, students Raitis Vilciņš ar nepilnu miljonu. Skaidrojot, kāpēc prāvas summas glabā "zeķē", vairākas amatpersonas skaidrojušas, ka neuzticas bankām. Neviens gan nav atzinis, ka uzrādījis neeksistējošu summu, zinot, ka nākotnē gūs nelikumīgus ienākumus un, naudu deklarējot tagad, tos būs iespējams legalizēt — aizdomas par šādu iespējamību pauduši korupcijas pētnieki.

VID pirmām kārtām salīdzinās amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas ar dienesta datu bāzēs uzkrāto informāciju par viņu atalgojumu, ieņēmumiem un samaksātajiem nodokļiem — par to, kā notiks pārbaude, stāsta Dz.Jakāns. "Ir viena liela daļa no šīm amatpersonām, kas tiešām katru gadu gūst lielus ienākumus," teic Dz.Jakāns. Atklājoties, ka kādai amatpersonai tomēr nav bijuši tādi ienākumi, kas atbilst uzrādītajiem uzkrājumiem, VID lūgs sniegt papildu deklarācijas. Ja arī tad tiks konstatētas neatbilstības, dienests veiks fizisko personu auditu un tām būs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina iepriekš sniegto ziņu patiesumu (piemēram, tiesas spriedums, ar kuru deklarācijas iesniedzējs atzīts par kāda liela mantojuma saņēmēju).

Par neizskaidrojamām summām deklarācijas iesniedzējam tiks noteikts uzrēķins 25% apjomā. Piemēram, ja persona ar 500 tūkstošu latu lielu uzkrājumu nevarēs izskaidrot, kā tikusi pie 200 tūkstošiem latu, tai būs jāsamaksā valstij 50 tūkstoši. Tiesa, daudz mazākas sankcijas noteiktas par neprecīzu ziņu uzrādīšanu: fiziskai personai par šādu pārkāpumu noteikts vien 20 latu sods, bet amatpersonai — līdz 250 latiem. Tādējādi nevar izslēgt iespēju, ka gadījumā, ja VID atklās nezināmas izcelsmes naudu, tās īpašnieks varētu paziņot, ka kļūdījies, aizpildot deklarāciju, nevis guvis nelikumīgus ienākumus.

Dz.Jakāns gan apgalvoja, ka šādas blēdības netikšot pieļautas — ja pārbaudes laikā tiks konstatētas kļūdas deklarācijās, dienests vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai tas izvērtētu, cik tās ir nejaušas vai apzinātas un vai amatpersona nav saucama pie kriminālatbildības. "Tur ir arī noteikta drusku skarbāka atbildība," teic Dz.Jakāns. Bargākais sods, ko par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā nosaka Krimināllikums, ir brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem. Savukārt uz jautājumu, vai kādai amatpersonai agrāk ticis noteikts 25% uzrēķins par nezināmas izcelsmes līdzekļiem, Dz.Jakāns atbildi teicās sniegt pēc Ziemassvētkiem.

Krietni skeptiskāks bija politologs Valts Kalniņš, kuram pēc trešdienas diskusijas televīzijas raidījumā Kas notiek Latvijā? tā arī neesot līdz galam kļuvis skaidrs, kā īsti VID pārbaudīs personu ieņēmumus un pēc kādiem kritērijiem dienests pieņems lēmumu par nodokļu uzrēķinu, ja tam būs pietiekams pamats. VID vadītājs neesot arī līdz galam atbildējis, kādus pārbaudāmo personu izskaidrojumus tas uzskatīs par ticamiem un kādus ne. "Skaidras atbildes trūkums man rada šaubas par to, ka VID tiešām ir juridiskie līdzekļi, lai problēmu atrisinātu," teica V.Kalniņš. "Neko nedod zināt statistiku par miljoniem, ja mēs nezinām, kā tā statistika ir radusies."

Savukārt, kā izteicās sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdis Roberts Putnis, nosaucot "pāris duču cilvēku", netiek atrisinātas VID pamatproblēmas — vispārējā pasivitāte un pārbaužu rosināšana izlases kārtībā. R.Putnis atgādināja, ka, atklājoties VID darbinieka Andra Zāles darījumiem ar nekustamo īpašumu, Dz.Jakāns runājis kā padotā advokāts, nevis kā iestādes vadītājs, tādējādi radot pamatu šaubām, vai VID strādā valsts interesēs.

Dz.Jakāns gan uzskata, ka VID spēs nodalīt izdomājumus no patiesības: "Cilvēka fantāzija ir bagāta, bet ir lietas un instrumenti, ar ko strādāt." Pirmais kritērijs esot personas ienākumi, savukārt, ja tā norāda, ka līdzekļus guvusi ārzemēs, arī to esot iespējams pārbaudīt, jo VID noslēdzis sadarbības līgumus ar partneriem ārvalstīs. Vienlaikus VID šefs atzina, ka fizisko personu ienākumu kontroli esot nepieciešams uzlabot.

Patlaban īpaša darba grupa izstrādā koncepciju par ienākumu vispārējo deklarēšanu un labojumus normatīvajos aktos. Cita starpā, izstrādājot koncepciju, tiek apspriests priekšlikums, ka nākotnē skaidras naudas īpašniekiem līdzekļi uz laiku būs jāieskaita bankā un konta izdruka jāuzrāda VID. Pagaidām likums neprasa pierādīt, ka personai patiešām ir tik daudz naudas, cik tā deklarējusi. "Protams, mēs varētu vēlēties, ka šīs normas, ko vēl papildus tagad izstrādā, būtu jau bijušas pirms pieciem gadiem," atzina Dz.Jakāns.

***

Kāpēc glabājat tik lielus skaidras naudas uzkrājumus, ja varētu nopelnīt, liekot tos depozītā?

- Ainārs Šlesers, satiksmes ministrs (uzrādījis vairāk nekā 179 000 latu uzkrājumus dažādās valūtās)

Tā nauda, kas man nav bankā, ir samērā neliela, ja salīdzina ar to, ko deklarējuši citi. Arī mani noguldījumi bankās ir pietiekami lieli, un mani skaidrās naudas uzkrājumi man nav ļoti liela naudiņa. Ņemot vērā, ka esmu politikā kopš 1998.gada un katru gadu aizpildu deklarācijas, visi mani darījumi ir redzami. Politikā jau ienācu kā veiksmīgs uzņēmējs, kam bija nauda — tur ir tā atšķirība, ja amatpersona, kas agrāk nav bijusi biznesā, visu laiku aizņemas, lai ieguldītu.

- Pēteris Dimants, Ogres novada domes deputāts (Ls 462 000)

Mana nauda noteikti netiks ieguldīta bankā, bet gan projektos — lietās, kas nes augļus. Kādās, parādīs mana nākamā amatpersonas deklarācija. Mana uzticēšanās pakāpe bankām nav liela, jo mana ģimene pazaudēja visus ieguldījumus Bankā Baltija. Naudu esmu nopelnījis, daudz strādājot, naktīs guļu tikai piecas stundas. Izmantojot ekonomisko situāciju, izdevies naudu dubultot. Ja VID sāks uzrēķināt procentus par summām, kuru izcelsmi nevar pierādīt, visi slēps ienākumus. Man vispār ne par ko nav jāuztraucas. Ja es būtu kaut ko nozadzis, es taču sēdētu cietumā, vai ne?

- Gundega Vēsmiņa, Dunalkas padomes deputāte (Ls 650 000)

Nē, man nav žēl, ka nauda nav noguldīta bankā, un arī nedomāju to darīt. Nevarētu teikt, ka neuzticos bankām, bet nu tā es daru! Es nebaidos, ka VID man varētu veikt uzrēķinu — ja es tādu naudu turu, es to nedeklarētu, ja nevarētu pierādīt tās izcelsmi. Ja es zagtu un deklarētu, tas būtu tā jocīgi, bet man nav ko baidīties.

- Andrejs Sončiks, bijušais VID šefs (uzrādījis vairāk nekā 104 000 latu uzkrājumus dažādās valūtās)

Tāds stāvoklis ar naudu un konkrēti arī ar skaidru naudu man bija tikai tajā brīdī, kad es to rakstīju deklarācijā — konkrētajā datumā. Tādai situācijai nav jābūt ne pirms, ne pēc tam. Es varu pierādīt šīs naudas izcelsmi — esmu jau pierādījis, desmit gadus rakstot amatpersonas deklarācijas. Manos bezskaidras naudas kontos ir redzama kustība, kas kurā brīdī bijis skaidrs, kurā brīdī — neskaidrs. Tas, kas deklarācijā parādījies kā uzkrājums, viss ir noklāts ar ieņēmumiem un īpašumiem.

- Aleksandrs Protektors, Rīgas 7.internātpamatskolas direktors (uzrādījis vairāk nekā 246 000 latu uzkrājumus dolāros)

Man bija nauda bankā, taču es tām kategoriski neuzticos — pietiek ar Bankas Baltija piemēru. Turklāt tajās ir tik stingra sistēma — gribēju pārskaitīt desmit tūkstošus, sākās parakstu salīdzināšana... Visa nauda, ko esmu ieguvis, ir pilnīgi legāla — pārdevu dzīvokli Izraēlā, kurā dzīvoja mani nelaiķi vecāki, pārdevu vasarnīcu, dzīvokli. Varu visu apstiprināt ar dokumentiem, neesmu no tiem, kam vajadzētu baidīties. Neesmu ne naftu, ne zeltu tirgojis, bet visu to mantojis, taču es būtu gatavs mainīties, lai tikai mani vecāki būtu dzīvi.

- Ilona Īriste, Rēzeknes domes izpilddirektore (uzrādījusi vairāk nekā 471 000 latu uzkrājumus dažādās valūtās) naudu bankā noguldīt nedomā un nevēlas paskaidrot kāpēc. Viņa ir gatava pierādīt naudas izcelsmi, jo ir visu mūžu esot strādājusi un pelnījusi. "Kas gan ir mana nauda salīdzinājumā ar Šķēles 29 miljoniem, kas nopelnīti ar ziediem!"

 

JL dodas triecienuzbrukumā

Ināra Egle,  Diena  12/24/05    Koalīcijas partneris JL neuzticas Tautas partijai, kura aicina vainu meklēt pašiem sevī.

Ziemassvētku noskaņa nav atturējusi Jauno laiku, kura līderis Einars Repše atstāja aizsardzības ministra amatu, no pretuzbrukuma premjera pārstāvētajai Tautas partiju. "Mēs visā nopietnībā esam pārliecināti, ka TP izmanto varu, lai nomelnotu savus politiskos konkurentus, fabricējot provokācijas," Dienai piektdien sacīja JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups. JL uzskata — paziņojums presei, ka uzsākts kriminālprocess par E.Repšes finansu darījumiem, ir bijusi vēlēšanās izprovocēt JL aiziet no valdības.

"Mums nav tādu domu, ka varētu izstumt viņus no valdības. Ne jau TP radīja šo situāciju, bet viņi paši ar savu neapdomīgo rīcību. Visu noteiks tas, kā viņi pārvarēs apjukumu," tā savukārt Dienai piektdien teica premjers Aigars Kalvītis (TP), kurš neredz vainu apstāklī, ka ir publiskojis informāciju par E.Repši. JL aso reakciju uz notikušo premjers vērtē kā šīs partijas "stilam raksturīgu rīcību".

"Partijas īpašnieks [ar to domāts Andris Šķēle] un tai pietuvinātās personas acīmredzot bija neapmierināti, ka lietas nevirzās tā, kā viņi to vēlas. Taču notikušais liecina, ka šie cilvēki ir guvuši virsroku un nosaka toni, bet premjers ir lēmumu izpildītājs," sacīja E.Jaunups. Viņš iespējamo vēlēšanos atbrīvoties no JL skaidro ar to, ka JL traucējot īstenot atsevišķu personu intereses. Savulaik JL esot bloķējis lielo sertifikātu īpašniekiem vēlamu lēmumu pieņemšanu. Tagad JL "ieslēgs sarkano signāluguni uz jebkuru TP iniciatīvu, jo aiz ikvienas no tām var slēpties provokācija," sola partijas ģenerālsekretārs.

E.Jaunups dzirdējis arī neoficiālus signālus par TP interesēm aizsardzības sektorā, kas sasaucoties ar premjera teikto ceturtdien LNT ziņu raidījumā, ka līdz jaunajam gadam viņš pats uzņemsies aizsardzības ministra pienākumus. Stundu pēc šīs intervijas Dienai premjers jau sacīja, ka līdz gadu mijai tomēr uzticēs šo amatu tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai (JL). Jaunlaiciešu noskaņojums liecināja, ka viņi ne uz mirkli nevēlas izlaist ministrijas vadību no savām rokām, kamēr partija par to ir atbildīga.

Jau rakstīts, ka neoficiāli avoti ir norādījuši uz A.Šķēles neapmierinātību par TP sadarbību ar JL. "Tās ir muļķības. Kas tie par argumentiem? Ne jau Šķēle lika Repšem īpašumus pirkt," sacīja A.Kalvītis, kas vēl nesen intervijā LTV aizsardzības ministru nosauca par labāko JL pārstāvi valdībā. Arī TP priekšsēdis Atis Slakteris noliedza JL aizdomas par A.Šķēles ietekmi un ir pārliecināts, ka šīs valdības stabilitāti abu lielo partiju tagad saspīlētās attiecības neapdraud, jo kā vieni, tā otri saprotot, ka 8.Saeimas laikā citu labāku valdības koalīciju nav iespējams izveidot. Kāds TP pārstāvis, pretēji JL aizdomām par vēlmi viņus izstumt no koalīcijas, domā, ka drīzāk JL pats vēloties to pamest, atstājot pārējos mazākumā, kas radītu premjera partijai problēmas. Taču "viņiem tas neizdosies, mēs nedosim nevienu iespēju viņiem iziet, viņi strādās kā circeņi pelnos," sacīja minētais avots.

Par valdības stabilitāti un abu lielo partiju attiecībām vairākkārt šonedēļ ir izteikusies arī Valsts prezidente Vaira Vīķe– Freiberga. Viņa piektdien intervijā Latvijas radio norādīja, ka valdības rīcībspēja tiks vērtēta pēc tā, ko katra partija savā laukā būs padarījusi. "Par to ir atbildīgas partijas, bet premjers nes kolektīvo atbildību. Viņam tas viss ir jāsaliek kopā un jābūt par tādu kā kaķu ganu," intervijā sacīja prezidente. Viņasprāt, kamēr partijas ievēro koalīcijas līgumu un sadarbības principus, valdības stabilitāte nevarētu būt apdraudēta. Ar to, ka personisko attiecību līmenī rūgtums var saasināties, esot jārēķinās.

***

Vai ir pamats apšaubīt TP uzticamību?

Augusts Brigmanis, ZZS frakcijas vadītājs:

Politikā draugu nav. Nekas netiek aizmirsts — ne tas, kā Induli Emsi gāza, kā radīja problēmas Andrim Rāviņam… Taču tā ir politika, kas liek mums mobilizēties un turēt acis un ausis vaļā. TP ir varas partija, no kuras var gaidīt dažādas lietas pretstatā Latvijas Pirmajai partijai, ar kuru mums nav bijušas problēmas. Tajā pašā laikā man ar premjeru Aigaru Kalvīti ir viegli strādāt, esmu gandarīts, ka tieši viņš ir TP premjers, un visu cieņu viņam.

Ainārs Šlesers, LPP priekšsēža vietnieks:

Varēja jau atklāti izrunāties, nevis bārstīties ar paziņojumiem, kā rezultātā emociju bija vairāk, nekā vajag. Taču, kas ir noticis, tas ir noticis. Tagad vajadzētu izbeigt visas tās lietas komentēt. Nogaidīsim līdz jaunajam gadam, izkāpsim no gultas ar labo kāju un sāksim jaunu dzīvi. LPP aicinās partnerus atklātā vīru valodā, konstruktīvā sarunā noskaidrot, kas ir tās lietas, kas mums visiem kopā kā Latvijas valdībai līdz vēlēšanām vēl ir jāizdara.

Jānis Ikstens, politologs:

Pārmetumi TP nav bez pamata, un tas var vērsties pret viņiem pašiem, kā jau tas bija pēc iepriekšējām vēlēšanām, kad divas reizes enerģiskā un agresīvā vēlēšanu kampaņa, neraugoties uz labo vēlēšanu rezultātu, liedza TP ieiet valdībā. TP pie šādas reputācijas ir tikusi ilgā un grūtā darbā un pati ar savām tulznainām rociņām to sastrādājusi. Ja atceramies, arī vienas valdības veidošanas laikā bija jūtama neuzticība, jo partneriem šķita, ka viņus piemānīs.

 

Repše nolēmis algotu darbu nestrādāt

Liene Barisa,  NRA  12/24/05    Jaunā laika (JL) līderis Einars Repše nolēmis, ka nekur citur kā vienīgi partijā nestrādāšot.

Taču kā tās priekšsēdētājs viņš algu nesaņemot, tāpēc neatbildētais jautājums, kā no 1400 latu algas, ko viņš saņēma kā aizsardzības ministrs, var apmaksāt pusotru miljonu latu vērtu kredītu un tā procentus, mainīsies un acīmredzot kļūs vēl grūtāk atbildams – proti, kā ne tikai var nomaksāt kredītus, bet arī izdzīvot, ja regulāru ikmēneša ienākumu nav vispār.

Runām par E. Repšes neskaidrajiem finanšu darījumiem ir vairāk nekā divu gadu sena pagātne, kad medijos parādījās informācija par iespējamu banku labvēlību pret E. Repši finanšu jomā. Tāpēc 2004. gada janvārī arī izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komisiju.

Viena no skaļākajām lietām, kas līdz šim apspriesta saistībā ar E. Repšes darījumiem, ir 1 283 992 latu kredīts bankā Baltic International Bank, kuras priekšsēdētājs ir Valērijs Belokoņs. Pirmām kārtām, V. Belokoņs ir kādreizējās JL atbalstītājs, kurš partijai ziedojis vismaz 10 000 latu, tas savukārt varētu norādīt uz interešu konfliktu, vai E. Repšes atkarību no V. Belokoņa.

Otrkārt, kredīta summa, kas ik mēnesi jāmaksā procentos, ir krietni lielāka par zināmajiem E. Repšes līdzšinējiem mēneša ienākumiem – aizsardzības ministra alga 1300 latu uz rokas.

Neskaidrības ir arī ar vērtspapīru darījumiem ārvalstīs. Neatkarīgā jau augustā rakstīja, ka E. Repšes darbība pelna īpašu uzmanību. Proti, no E. Repšes ienākumu deklarācijas neizriet, ka milzīgajiem 2004. gada izdevumiem pretī būtu līdzvērtīga naudas ienākumu plūsma, kura varētu segt kaut vai Leo Svempa gleznu iegādi par gandrīz 10 000 latu vai baseina izbūvi teju par 20 000 latu. Deklarācijā neskaidra ir arī E. Repšes nevēlēšanās deklarēt darījumus ar akcijām. Deklarācijā norādīto akciju pirkšanas un pārdošanas analīze liecināja, ka E. Repše ASV akciju tirgū tērē gandrīz divtik lielāku summu nekā nopelna no akciju pārdošanas. Tagad E. Repše apgalvo, ka daļu kredītsaistību nomaksājis, vairākas akcijas pārdodot.

Jāpiebilst, ka tieši E. Repšes vērtspapīru darījumu ASV izvērtēšanu min kā vienu no iemesliem, kādēļ bija jāierosina kriminālprocess, jo tikai tādējādi var lūgt tiesisko palīdzību ārvalstīs. Arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš norādīja, ka sakarā ar starpvalstu līgumu tiek gatavoti materiāli ASV institūcijām, lai saņemtu informāciju par darījumiem, ko tur ir veicis E. Repše.

"Es savas ikdienas vajadzības apmaksāju no savas algas, bet kredītprocentus no ieguldījumiem," gan neprecizējot ienākumu summu, iepriekš skaidroja E. Repše. Neatkarīgajai viņš vakar sacīja, ka ieguldījumi ir viņa kustamie un nekustamie īpašumi, kurus viņš pamazām sācis pārdot. "Es tagad pēc iespējas sašaurinu savu komerciālo darbību, pārdodu daļu īpašumu, un tas ir arī avots maksājumiem bankai," klāstīja E. Repše. Taču viņš atteicās konkretizēt, kurus īpašumus vai akcijas pārdevis un kādu naudu par tiem dabūjis, jo tas viss būšot redzams viņa amatpersonas deklarācijā, kas saskaņā ar likumu viņam Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz 15 dienu laikā, viņš solīja.

Tāpat viņš atteicās informēt par saviem vidējiem mēneša ienākumiem. Lai gan tieši salīdzinoši nelielā alga – nepilni 1400 lati uz rokas – radījusi neizpratni par E. Repšes iespējām nomaksāt gandrīz pusotru miljonu lielo kredītu, JL līderis atteicās atklāt, cik lieli tad īsti ir viņa papildu ienākumi. Arī tas būšot redzams deklarācijā, kuru kā reiz tagad viņš gatavojot.

Jāpiebilst, ja arī pēc trīs mēnešiem savas kredītsaistības E. Repše varēs turpināt maksāt no saviem, vismaz līdz deklarācijas iesniegšanai noslēpumā turētajiem ieguldījumiem, ikdienas vajadzībām viņam naudas acīmredzot vairs nebūs. Proti, vēl trīs mēnešus E. Repše turpinās saņemt algu par Aizsardzības ministrijas vadīšanu – kopumā 5832 latu –, bet pēc tam viņa regulārie ikmēneša ienākumi sastādīs 0 latu. E. Repše Neatkarīgajai personiski apliecināja, ka nekur citur kā partijā pēc aiziešanas no ministrijas un arī deputāta mandāta nolikšanas viņš nestrādās, bet kā partijas vadītājs E. Repše algu nesaņemot.

V. Vīķe-Freiberga, kura ar E. Repši sazvanījusies gan dienā, kad klajā nāca informācija par sākto kriminālprocesu, gan tikusies nākamajā dienā, pirms E. Repše paziņoja par savu atkāpšanos, norādījusi, ka labāk būtu, ja informācija par partijas "JL priekšsēdētāja Einara Repšes finanšu darījumiem tiktu publiskota pēc pārbaužu rezultātiem, nevis pirms sāktā kriminālprocesa. Neatkarīgā jau rakstīja, ka JL pārmet TP nelikumīgu informācijas publiskošanu, jo tam bijusi vajadzīga atļauja no lietas izmeklētāja Ilmāra Bodes. Tiesa, JL nav informācijas, ir vai nav šāda atļauja saņemta. No I. Bodes arī Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot, vai viņš šādu atļauju devis, jo medijiem I. Bode komentārus nesniedzot.

Prezidente sacīja, ka situācija ir diezgan dīvaina. Publiskojot šādu informāciju par politisku personu, noteikti tiek atstātas sekas, kas ir redzamas arī Repšes gadījumā. Lēmumu par to pieņem neatkarīgas institūcijas – KNAB – izmeklētājs, kuram vajadzētu būt politiski neitrālam.

"Atklāti sakot, man kā prezidentei liktos labāk, ja iestāde turpina un izmeklē, un nāk pie slēdzieniem un pie kaut kādiem faktiem, ko likt galdā," sacīja Vīķe-Freiberga. Viņa norādīja, ka Ģenerālprokuratūrai vajadzētu izvērtēt, vai izmeklētājs ir piekritis publiskot informāciju par ierosināto kriminālprocesu saistībā ar Repšes finanšu darījumiem.

Prezidente sacīja, ka Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim vajadzētu izvērtēt normatīvos aktus, lai noskaidrotu, kādas ir politiķu iespējas darboties uzņēmējdarbībā. Ņemot vērā notikumus pēdējā laikā ap partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes finanšu darījumiem, Latvijā vajadzētu precizēt normatīvus, ja tajos ir neskaidrības.

Viņa pieļāva iespēju, ka likumdošanā ir noteikts, ka ar uzņēmējdarbību politiska persona nedrīkst nodarboties un no tās būtu jādistancējas. "Kādos nolikumos tas ir precīzi definēts un cik tālu tas sniedzas, cik stundas dienā drīkst pavadīt, pērkot un pārdodot akcijas vai zemesgabalus. Te varētu būt vietā tiešām šīs lietas mazliet vairāk precizēt," sacīja Valsts prezidente. Pēc viņas teiktā, citās valstīs noteiktie standarti un kritēriji šajā jomā ir "stipri bargi". Ir diezgan stingri norādīts, ko politiskas personas drīkst un ko nedrīkst darīt.

 

Repšem vajadzēs pārdot īpašumus, iespējams, arī Leo Svempa gleznu

Liena Barisa,  12/27/05     Jaunā laika (JL) līderis Einars Repše pēc aiziešanas no ministra amata sarunā ar Neatkarīgo apliecinājis, ka nesaņems algu arī kā partijas vadītājs. Kā viņš grasās šādā gadījumā samaksāt turpat pusotru miljonu latu lielo kredītu vai vismaz šā aizdevuma procentus, nekļūst skaidrs.

Viena no skaļākajām lietām, kas līdz šim apspriesta saistībā ar E. Repšes darījumiem, ir 1 283 992 latu kredīts bankā Baltic International Bank, kuras priekšsēdētājs ir Valērijs Belokoņs. Pirmām kārtām, V. Belokoņs ir JL atbalstītājs, kurš partijai ziedojis vismaz 10 000 latu, tas savukārt varētu norādīt uz interešu konfliktu vai E. Repšes atkarību no V. Belokoņa. Kredīta summa, kas ik mēnesi jāmaksā procentos, ir krietni lielāka par līdz šim zināmajiem E. Repšes līdzšinējiem mēneša ienākumiem – aizsardzības ministra algu 1300 latu uz rokas.

Neskaidrības ir arī ar vērtspapīru darījumiem ārvalstīs. Proti, no E. Repšes ienākumu deklarācijas neizriet, ka milzīgajiem 2004. gada izdevumiem pretī būtu līdzvērtīga naudas ienākumu plūsma, kura varētu segt kaut vai Leo Svempa gleznu iegādi par gandrīz 10 000 latu vai baseina izbūvi teju par 20 000 latu. Deklarācijā neskaidra ir arī E. Repšes nevēlēšanās deklarēt darījumus ar akcijām. Deklarācijā norādīto akciju pirkšanas un pārdošanas analīze liecināja, ka E. Repše ASV akciju tirgū tērē gandrīz divreiz lielāku summu nekā nopelna no akciju pārdošanas. Tagad E. Repše apgalvo, ka daļu kredītsaistību nomaksājis, pārdodot vairākas akcijas.

Vēl trīs mēnešus E. Repše turpinās saņemt algu par Aizsardzības ministrijas vadīšanu – kopumā 5832 latus –, bet pēc tam viņa regulārie ikmēneša ienākumi sastādīs 0 latu. E. Repše Neatkarīgajai personiski apliecināja, ka nekur citur kā partijā pēc aiziešanas no ministrijas un arī deputāta mandāta nolikšanas viņš nestrādās, bet kā partijas vadītājs algu nesaņemot.

"Es savas ikdienas vajadzības apmaksāju no savas algas, bet kredītprocentus no ieguldījumiem," gan neprecizējot ienākumu summu, iepriekš skaidroja E. Repše. Neatkarīgajai viņš sacīja, ka ieguldījumi ir viņa kustamie un nekustamie īpašumi, kurus viņš pamazām sācis pārdot. "Es tagad pēc iespējas sašaurinu savu komerciālo darbību, pārdodu daļu īpašumu, un tas ir arī avots maksājumiem bankai," klāstīja E. Repše. Taču viņš atteicās konkretizēt, kurus īpašumus vai akcijas pārdevis un kādu naudu par tiem dabūjis, jo tas viss būšot redzams viņa amatpersonas deklarācijā, kas saskaņā ar likumu viņam Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz 15 dienu laikā, viņš solīja.

Premjers aicina Repši paskaidrot naudas izcelsmi kredīta dzēšanai

Ināra Egle,  Diena  12/27/05    Premjers Aigars Kalvītis(TP) aicina Jaunā laika līderi Einaru Repši paskaidrot sabiedrībai savu līdzekļu izcelsmi un metodes, ar kurām tiek nodrošināta pozitīva naudas plūsma īpašumu apsaimniekošanai, kredītprocentu dzēšanai un pamatsummas atmaksai. Tā teikts premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka paziņojumā, ko Diena saņēma Otrajos Ziemassvētkos. "Nožēlojami ir arī Repšes kunga centieni pārvērst notikušo par konfliktu starp viņu un politiskajiem pretiniekiem, vainojot tos paša radītajās problēmās," sacīts paziņojumā.

To var uzskatīt par atbildes reakciju uz JL ģenerālsekretāra Edgara Jaunupa šaubām par TP kā uzticamu partneri, no kura varot sagaidīt politiskās provokācijas. J.Liepnieks ir pārliecināts, ka premjeram vajadzēja informēt sabiedrību, ka ir sākts kriminālprocess par E.Repšes finanšu darījumiem. Premjera pārstāvi ir aizskārušas šaubas par TP uzticamību. Uz vaicāto, vai, liekot roku uz sirds, viņš var teikt, ka TP nekad nav izdarījusi ko tādu, kas mazinātu partneru uzticēšanos, J.Liepnieks atbildēja: "Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka šis nav politisks ķīviņš starp Repši un partneriem. Mums nav nekas pret Jauno laiku."

JL ģenerālsekretārs E.Jaunups pirmdien Dienai sacīja, ka premjeram ne mazākā mērā nevajadzētu šaubīties, ka E.Repše sniegs sabiedrībai visu interesējošo informāciju. To JL vadītājs jau teicis, atkāpjoties no aizsardzības ministra amata, kad solīja sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm un būt atklāts pret medijiem. E.Repše neatgriezīsies Saeimā un nestrādās citu algotu darbu, bet līdz vēlēšanām veltīs visus spēkus darbam partijā. Otrdien JL valde vērtēs aizsardzības ministra kandidātus. Diena jau rakstīja, ka viena no reālākajām pretendentēm uz šo posteni ir Saeimas deputāte Linda Mūrniece. Ja JL kandidātu nosauc jau šonedēļ, iespējams, kandidātu varētu apstiprināt Saeimas ārkārtas sēdē, jo līdz 13.janvārim ir Saeimas deputātu brīvdienas.

 

Repše neizslēdz iespēju saņemt algu par partijas vadīšanu

LETA  12/27/05    Partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētājs Einars Repše neizslēdz iespēju, ka varētu saņemt algu par partijas vadīšanu.

To politiķis otrdien atklāja Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma".

Repše intervijas laikā atzina, ka pašlaik nesaņem algu ne par partijas vadīšanu, ne kādu citu darbu, tomēr pieļauj iespēju, ka nākotnē viņa darbība varētu tikt atalgota partijā.

Kā minēja Repše, šis jautājums vēl tiks apspriests.

Kā ziņots, ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par Repšes finanšu darījumiem. Reaģējot uz to, Repše paziņoja, ka atkāpjas no ministra amata, kā arī arī neatjaunos savu Saeimas deputāta mandātu.

Repše vēl trīs mēnešus saņems ministra atalgojumu, paredz Ministru kabineta iekārtas likums. Ministru alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas sasniedz 1944 latus. Līdz ar to Repše pēc atkāpšanās no ministra amata saņems 5832 latus.

Premjera birojs apšauba Repšes attaisnošanās patiesumu

Agris Blūmfelds,  NRA  12/29/05     Arī pēc Jaunā laika (JL) priekšsēdētāja Einara Repšes izklāsta par saviem finanšu darījumiem Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītājs Jurģis Liepnieks uzskata, ka skaidrības par bijušā aizsardzības ministra ienākumu avotiem nav.

E. Repše otrdien intervijā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka pēc ministra amata atstāšanas viņa vienīgais ienākumu avots būs uzkrājumi, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka viņš varētu saņemt algu par partijas vadīšanu. Politiķis ASV finanšu tirgos esot ieguldījis 480 000 ASV dolāru, kas šogad sākuši dot ienākumus. Tāpat bijušajam ministram vairāki simti tūkstošu ASV dolāru esot noguldīti ASV. Lai gan E. Repšes parādsaistības sasniedzot 1,2 miljonus latu, tās esot nodrošinātas gan ar nekustamajiem īpašumiem, gan uzkrājumiem.

J. Liepnieks apšauba E. Repšes paziņojumus par to, ka viņš sedzis izdevumus no ietaupījumiem, kas ieguldīti ASV vērtspapīros. Premjera biroja vadītājs izpētījis, ka summas, kuras E. Repše intervijā televīzijai minējis kā savus iekrājumus, 2003. gada deklarācijā var atrast kā viņa parādsaistības. "Repšes kungs tātad sedz savus parādus no citiem parādiem vai arī viņam ir neuzrādīti uzkrājumi," aģentūrai LETA sacījis J. Liepnieks, norādot, ka jau 2001. gadā, kad E. Repše pameta Latvijas Bankas vadītāja amatu, viņa parādi bijuši lielāki nekā ieguldījumi.

Kopš tā laika E. Repšes vienīgie lielie ienākumi esot bijuši tautas ziedojums. Līdz ar to J. Liepniekam neesot skaidrs, kā no šā ziedojuma bijis iespējams finansēt visus E. Repšes biznesus, hobijus un parādsaistības.

Neatkarīgā jau rakstīja par premjera paziņoto, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis kriminālprocesu par Repšes finanšu darījumiem. Reaģējot uz to, E. Repše atkāpās no ministra amata, kā arī neatjaunos deputāta mandātu. E. Repše vēl trīs mēnešus saņems ministra algu. Ministra alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir 1944 lati.

 

Pret Lembergu ierosina kriminālprocesu par valdības lēmuma nepildīšanu

LETA   12/29/05    Prokuratūra pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu uzsākusi kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, neizpildot Ministru kabineta rīkojumu par Ojāra Grinberga (JL) kā valdības pārstāvja iecelšanu Ventspils Brīvostas valdes locekļa amatā, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.

    Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Jānis Ilsteris, pamatojoties uz virkni Kriminālprocesa likuma pantu, šodien uzsācis kriminālprocesu par 23.februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr.122 nepildīšanu, ar kuru Grinbergs kā valdības pārstāvis tika iecelts Ventspils ostas valdes locekļa amatā.

    Kriminālprocess uzsākts par iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 318.panta 2.daļā - dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kā arī pret Lembergu, norāda prokuratūra.

    Ilsteris sacīja, ka kriminālprocesa ietvaros Lembergam pašlaik nav piemērots ne procesuālais statuss, ne drošības līdzeklis.

    Uzsākto kriminālprocesu uzdots virzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). KNAB pārstāve Diāna Kurpniece sacīja, ka birojs pagaidām nav saņēmis kriminālprocesa materiālus, tādēļ nekādus komentārus pašlaik sniegt nevar.

    Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa veiks uzraudzību pār šī kriminālprocesa norisi, norādīja Vītoliņa.

    Kā ziņots, iepriekš Ilsteris pie Lemberga vērsās ar prokurora iesniegumu, uzdodot viņam kā pašvaldības vadītājam un Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājam izpildīt valdības rīkojumu.

    Izanalizējot visu pieejamo informāciju, Ilsteris viennozīmīgi secināja, ka Lembergam nebija šaubu par Ministru kabineta ieceltā pārstāvja identitāti, bet tieši pretēji - bija konkrēta informācija par Ventspils Brīvostas valdē valdības iecelto pārstāvi, jo Lembergs ar atzīmēm uz iesniegumiem nepieprasīja Grinberga identifikāciju, kā arī veica saraksti ar Ekonomikas ministriju, kura bija virzījusi viņu šim amatam.

    Ventspils mēram prokurora iesniegums bija jāizskata līdz 27.decembrim un par tā izskatīšanas rezultātiem jāpaziņo prokuratūrai.

    Kā LETA jau ziņoja, ka vēstulē masu medijiem pašvaldība norādīja, ka "līdz šim brīdim visi Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja mēģinājumi noskaidrot, kurš no daudzajiem Latvijā dzīvojošajiem Ojāriem Grinbergiem ir iecelts Ventspils Brīvostas valdē, bijuši nesekmīgi".

    Paziņojumā teikts, ka prokuroram nav tiesību izdarīt spiedienu uz pašvaldību, lai tā pieņem nelikumīgus lēmumus.
    Kā ziņots, arī lietā, kas līdz šim bija pazīstama kā pārbaude par Lemberga ietekmi Ventspils uzņēmumos, Ģenerālprokuratūra saskaņā ar jauno Kriminālprocesa likumu oktobrī sāka kriminālprocesu.

 

Citādīgi polītikā un valdībā...

 

Kalvītis: jēdziens 'Latvija – lētais darbaspēks’ jāaizmirst

DELFI  12/24/05    Premjers Aigars Kalvītis uzskata, ka darbaspēka trūkums liks uzņēmējiem strauji palielināt algas, jo valsts neatbalstīs lētā darbaspēka “importu”, tāpēc Latvijai ir jāaizmirst jēdziens “Latvija – lēta darbaspēka zeme” un uzņēmējiem jādomā par darba ražīguma palielināšanu.

Premjers intervijā “Latvijas Avīzei” pauda, ka pret darbinieku aizbraukšanu spēj palīdzēt tikai viens instruments – “maksimāli īsā laikā jāsasniedz tā robeža algu līmenī, kas nemotivētu braukt strādāt uz citām valstīm”.

Kalvītis atzina, ka valdībai jārisina algu problēma, jo tā ir lielākais darba devējs valstī, taču atbildīgi par saviem strādājošajiem ir arī uzņēmēji. “Līdzko darba tirgū vairs nav brīvi pieejamu speciālistu, uzņēmējiem saviem darbiniekiem jāmaksā vairāk. Pirmo triju mēnešu statistika rāda, ka privātajā sektorā algas ir palielinājušās par septiņpadsmit procentiem. Tas ir nebijis pieaugums,” klāstīja premjers.

“Celtniecības firmu vadītāji man teikuši, ka šodien bez 500 latiem “uz rokas” grūti atrast celtniekus. Sākot no 500 latiem, varētu būt tas algu līmenis, kas motivētu palikt Latvijā. Es prognozēju, ka darbaspēka aizbraukšana uzņēmējiem liks algas celt vēl straujāk. Tāpēc uz privāto sektoru gulstas liela atbildība, lai piesaistītu darbaspēku Latvijai, nevis ļautu tam doties projām,” intervijā laikrakstam atzina premjers.

Viņš arī sacīja, ka Latvijai kā Eiropas sastāvdaļai ir jāaizmirst jēdziens “Latvija – lēta darbaspēka zeme”, jo Latvija tāda nevar būt, atrodoties Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā.

“Ja kāda no valdībām iedomāsies atvērt darbaspēka tirgu iebraucējiem no austrumiem, Latvijas iedzīvotāji atstās viņiem savas lētās darba vietas, lai emigrētu uz citām Eiropas valstīm un atrastu labāk atalgotu darbu. Zemais darba samaksas līmenis izspiedīs cilvēkus no valsts. Tā būtu politiska katastrofa un muļķība,” pauda Kalvītis. “Robežas ir jātur stingri ciet, lai katrs uzņēmējs rēķinātu savas izmaksas, celtu darba ražīgumu un varētu atļauties maksāt lielākas algas.”

Premjers sacīja, ka Latvijā joprojām ir zems darba ražīgums un neefektīva darba organizācija, ar kuru uzņēmējiem jācīnās. “Tie, kas aizbraukuši uz Īriju, strādā divpadsmit stundas dienā un sešas dienas nedēļā, galvu nepaceļot. Savā laikā es strādāju divas sezonas Zviedrijā pa sešpadsmit stundām sešas dienas nedēļā. Tur nav iespējams darba laikā pasēdēt, papļāpāt, uzpīpēt… Darba organizācija ir tāda, ka visu laiku ir ko darīt. Latvijā, kur ir lēts darbaspēks, ir laiks gan sēdēt un pļāpāt, gan kārtis uzspēlēt un ik pēc pusstundas uzpīpēt. Mēs nerēķinām, ka katra laika vienība maksā naudu. Kad ir radusies darbaspēka konkurence, uzņēmēji būs spiesti izdarīt kardinālas izmaiņas savās saimniekošanas metodēs – viņi būs spiesti maksimāli nodarbināt strādājošos, tādējādi ceļot darba ražīgumu, kas ļaus paaugstināt darba samaksu,” klāstīja Kalvītis.

Premjers atbalsta obligāto matemātikas eksāmenu

DELFI  12/24/05     Premjers Aigars Kalvītis atbalsta obligātā matemātikas eksāmena ieviešanu vidusskolās, jo valstī trūkst inženieru un citu speciālistu.

Intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” premjers uzsvēra, ka valstī nepamatoti daudz studentu izvēlas studēt humanitārās zinātnes, taču valstī trūkst inženieru, tāpēc jāveicina eksakto zinātņu apgūšana. “Tagad septiņdesmit astoņdesmit procentiem studentu pēc augstskolas beigšanas ir jāpārkvalificējas,” norādīja premjers.

“Latvijā vairs nav obligāti jākārto eksāmens matemātikā, par ko esmu runājis vairākus gadus. Nav bijis tik daudz laika, lai izpētītu, kurš izglītības ministrs to pieļāva, bet skaidrs, ka eksāmens ir jāatjauno,” sacīja Kalvītis.

Kalvītis sacīja, ka izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete aizvadītajā nedēļā apsolīja, ka būs obligātais eksāmens matemātikā. “To nevar ieviest vienā gadā, bet līdz 2009. gadam šis nodoms noteikti īstenosies,” solīja Kalvītis.

Viņš arī aicināja visus jauniešus domāt par to, ko viņi darīs nākotnē, nemazināt savu konkurētspēju, domāt, ko mācīties.

Druviete ierosināja atjaunot obligāto eksāmenu matemātikā. To gan varētu izdarīt tikai 2009.gadā, lai skolēni, sākot mācības desmitajā klasē zinātu, ka viņus gaida obligātais eksāmens.

Saeimas vēlēšanu likums top diskusijās par balsošanas kārtību

Ināra Egle,  Diena  12/27/05    Lai palielinātu vēlētāju aktivitāti, vairākas valdības partijas aicina atgriezties pie agrākās vēlēšanu kārtības, kas deva iespēju Saeimas vēlēšanās balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās jau tika izmantots vēlētāju reģistrs, kad balsotājiem bija jāierodas konkrētā vēlēšanu iecirknī, bet pilsoņu pasēs vairs nebija jāspiež zīmogi. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis Arnis Cimdars uzskata, ka iecerētā atgriešanās pie vecās kārtība apgrūtinās balsošanu ārvalstīs — arī Īrijā, kur iespējams nodrošināt divus vēlēšanu iecirkņus, bet balsot pa pastu būšot iespējams, nosūtot pases, ko daudzi nevēlēšoties darīt.

Saeimas vēlēšanu likums, ko Juridiskā komisija bija sagatavojusi izskatīšanai parlamentā 2.lasījumā, nākamā gada sākumā pirms tā iekļaušanas Saeimas sēdes darba kārtībā tiks vēlreiz izvērtēts komisijā. Pēc tam, kad bija atbalstīts ierosinājums jau praktizēto vēlētāju reģistru tomēr neizmantot 9.Saeimas vēlēšanās, lai dotu iespēju balsot jebkurā vietā, izmaiņas bija nepieciešamas arī vairākos citos likuma pantos. Tāpēc likuma izskatīšana aizkavējas, ir arī jārēķinās ar diskusijām par to 3.lasījumā. A.Cimdars norāda, ka pēdējais termiņš likuma izmaiņu pieņemšanai, lai pagūtu sagatavoties oktobrī gaidāmajām vēlēšanām, ir marts.

Juridiskās komisijas priekšsēdis Mareks Segliņš (TP) personīgi domā, ka varētu diskutēt arī par to, ka visa valsts teritorija ir viens vēlēšanu apgabals un partiju saraksti ar 100 kandidātiem būtu pieejami visā Latvijā. Taču šāds priekšlikums neesot iesniegts. Savukārt neatkarīgā deputāta Aleksandra Kiršteina ierosinājumu, ka katrs kandidāts var startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, komisija noraidīja, bet par šo ideju vēl paredzamas diskusijas, jo to atbalsta arī Jaunais laiks.

Ideju par brīvu vēlēšanu iecirkņu izvēli pirmā pieteica Zaļo un Zemnieku savienība. To atbalsta arī M.Segliņš un viņa pārstāvētā Tautas partija. M.Segliņš un ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis uzskata, ka tādējādi tiks palielināta vēlētāju aktivitāte. "Man pašam jābalso Aizputē, sievai Liepājā. Dzīvojam Rīgā. Tā mums visa diena būs jānobraukā ar mašīnu," sūrojās M.Segliņš, uzskatot, ka šādā situācijā esot daudzi cilvēki.

CVK priekšsēža A.Cimdara rīcībā esošie pētījumi liecinot, ka vēlētāju aktivitāti nosaka dažādi faktori, kuru vidū iespēja brīvi izvēlēties iecirkni neesot dominējošā. "Ja nav motivācijas piedalīties vēlēšanās, var neaiziet balsot, pat ja iecirknis ir blakusmājā," sacīja A.Cimdars. Atgriešanās pie agrākās kārtības atjaunošot arī rindas vēlēšanu iecirkņos, jo balsotāja vārda atrašana sarakstā aizņemot sekundes, bet daudz ilgāks laiks paiet, kamēr katra cilvēka datus ieraksta sarakstā un iespiež pasē zīmogu. Nevarot arī prognozēt, cik cilvēku izvēlēsies konkrēto iecirkni un vai tas spēs visus apkalpot.

Jāatceras, ka šīs vēlēšanu kārtības iespaidā daži deputātu kandidāti organizēja autobusus, kas veda cilvēkus uz citu vēlēšanu apgabalu, kurā šis cilvēks kandidēja. Autobusu izmantošanu gan novērstu izšķiršanās par visu Latviju kā vienu vēlēšanu apgabalu. Balsošana vēlētāja izraudzītā iecirknī apgrūtinātu arī vēlēšanu organizēšanu ārvalstīs, kurās dzīvojošajiem tad balsošanā pa pastu būtu jāsūta ne tikai iesniegums, bet arī pase, bet to ne visi labprātīgi grib izlaist no rokām. CVK ir saņēmusi arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības vēstuli, kurā par vēlamāko vēlēšanu kārtību minēta tā, kurā tiek izmantots vēlētāju reģistrs.

 

JL aizsardzības ministra amatam izvirza Lindu Mūrnieci

LETA  12/27/05    Partijas "Jaunais laiks" (JL) valde aizsardzības ministra amatam šovakar izvirzīja Saeimas deputāti un bijušo Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāri Lindu Mūrnieci.

Apstiprināšanas gadījumā Mūrniece būs pirmā sieviete aizsardzības ministre Latvijas vēsturē.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) paudis viedokli, ka jaunajam aizsardzības ministram būtu jābūt ar politisku darba pieredzi un spēju sekmīgi un profesionāli vadīt Aizsardzības ministriju.

Valdības vadītājs jau izteicies, ka viņam nav iebildumu pret Mūrnieci kā iespējamo aizsardzības ministra amata kandidāti.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem Mūrniece ir beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Komunikācijas un žurnālistikas nodaļu, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikāciju specialitātē, strādājusi iekšlietu un drošības iestādēs.

Viņa bijusi JL projektu vadītāja, pēc ievēlēšanas 8.Saeimā - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Mūrniece ir Saeimas Iekšlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāja biedre un Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītāja.

35 gadus vecā Mūrniecei ir precējusies, viņai ir divi bērni.

Kā ziņots, Kalvītis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par JL līdera, aizsardzības ministra Einara Repšes finanšu darījumiem. Reaģējot uz to, Repše paziņoja, ka atkāpjas no ministra amata, kā arī arī neatjaunos savu Saeimas deputāta mandātu.

Līdz 31.decembrim aizsardzības ministra pienākumus pilda tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL), bet pēc tam līdz jauna ministra apstiprināšanas amatā šie pienākumi tiks uzticēti ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam (JL).

 

Atbalstot Mūrnieci, politiķi neļauj aizmirst par Repšes aiziešanas iemesliem

Liene Barisa, NRA  12/28/05    Lindas Mūrnieces kandidatūru aizsardzības ministra amatam, kuru vakar izvirzījusi Jaunā laika (JL) valde, atbalsta gan premjerministrs Aigars Kalvītis, gan koalīcijas partneri. Tikmēr L. Mūrnieces priekšgājēju Aizsardzības ministrijā, JL līderi Einaru Repši, Ministru prezidenta birojā joprojām aicina paskaidrot neskaidros finanšu darījumus.

JL esot apspriedis arī citas kandidatūras ministra postenim, piemēram, partijas Saeimas frakcijas vadītāju Kārli Šadurski un NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju Gunti Bērziņu. Taču JL līderis un bijušais aizsardzības ministrs E. Repše, kas no amata atkāpās par viņa finanšu darījumiem ierosinātā kriminālprocesa dēļ, atzina, ka par labu L. Mūrnieces kandidatūrai bijusi viņas pieredze. L. Mūrniece darbojusies Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, strādājusi Ārlietu ministrijā par parlamentāro sekretāri, kā arī vadījusi Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisiju. E. Repše uzsvēra, ka A. Kalvīša uzdevums tagad būs nodrošināt koalīcijas atbalstu JL izvirzītajai kandidatūrai, kura vēl jāapstiprina Saeimā. Sarunās ar politiķiem Neatkarīgā secināja, ka koalīcijas partijas nedomā noraidīt JL izvirzīto kandidatūru. Partijas arī nerīkošot līdzīgu eksamināciju vai politisko tirgu, kādu JL sarīkoja tagadējam iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram, kad viņš šajā amatā nomainīja Ēriku Jēkabsonu.

"Es domāju, ka Linda Mūrniece ir spēcīga un gudra," atzina Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš norādīja, ka pret šo ministra kandidāti partijai iebildumu neesot, tādēļ par ZZS atbalstu neesot jāšaubās. Arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas vadītājs Jānis Šmits norādīja, ka no LPP puses nekādi pārsteigumi saistībā ar JL izvirzīto ministri neesot gaidāmi. "Nerīkosimies tik klaji provokatoriski, kā to darīja Jaunais laiks, rīkojot eksamināciju. Bet mēs, protams, vērtēsim ministra kandidatūru, jo šim ministram jāatbilst augstiem kritērijiem," atzina J. Šmits.

Lai gan aizsardzības ministra nomaiņa bija sekas notikumam, ap kuru virmoja lielas politiskās kaislības, proti, kad A. Kalvītis paziņoja par kriminālprocesu saistībā ar E. Repšes finanšu darījumiem, tam sekoja apvainojumi, ko JL veltīja Tautas partijai, J. Šmits sprieda, ka koalīcijai briesmas nedraudot.

"Ja paskatās atpakaļ – tieši Jaunais laiks un Tautas partija ir bieži strīdējušies, un nekas nav noticis," viņš norādīja. A. Brigmanis gan bija nedaudz citās domās. Lai gan arī viņš apšaubīja koalīcijas iziršanu, ZZS frakcijas vadītājs norādīja, ka notikušais nebūs bez sekām. "Nekas jau netiek aizmirsts – šī nav tāda lieta, kuru tā vienkārši aizmirsīs. Jautājums tikai – kurā brīdī tas tiks aktualizēts," sacīja A. Brigmanis, piebilstot, ka ZZS gribētu distancēties no šā notikuma. "Lai viņi tur ņemas un plēšās, bet mēs negribētu, lai mūs visās tajās jezgās jauc iekšā," viņš sacīja.

Arī Ministru prezidenta biroja vadītājs Jurģis Liepnieks sprieda, ka koalīcija tuvākajā laikā nepajuks un JL, kurš izvirzījis savu nākamo ministru, diez vai pārdomās savu vēlmi būt valdībā. "Neviens nav gatavs Repšes dēļ taisīt valstij nepatikšanas," viņš sacīja. Taču norādīja, ka šis gadījums atkal iezīmējis JL vienotības trūkumu. "JL ir vērojami zināmi grupējumi, un Repšes atbalstītāji, protams, ir ļoti neapmierināti ar notiekošo un dod mājienus, ka atriebsies un visa draudzība ir vējā. Ir citi, kas uz notiekošo raugās citādi – sen no kaut kā tāda baidījās, sen brīdināja savus kolēģus un nevaino nevienu citu, kā tikai pašu Repši," Neatkarīgajai stāstīja J. Liepnieks.

Jaunā laika melnā avs, bijušais partijas ģenerālsekretārs Uldis Grava, norādot, ka kriminālprocess pats par sevi gan nav nekas krimināls, tomēr atzina – šā brīža notikumi norādot, ka, iespējams, būtu bijis labāk, ja JL tomēr izšķirtos par labu citam līderim. "Šobrīd notiekošais ap Repšes darījumiem varbūt pierādījis, ka šī doma [partijas priekšsēdētāja nomaiņa] nebija tik slikta," sprieda U. Grava.

U. Grava atzina, ka ieguvēji no šīs situācijas nav ne Jaunais laiks, ne Tautas partija. "Cerams, ka šī izmeklēšana netiks vilkta garumā, beigsies pēc iespējas ātrāk, lai būtu skaidrība," viņš piebilda, norādot, ka E. Repšem tomēr vajadzētu atklāt neskaidro par saviem darījumiem un darīt zināmu, ko no saviem īpašumiem viņš jau ir pārdevis, kā solījis. "Solījums ir jāpilda, ņemot vērā, ka viņš pats to ir pateicis, politisko un biznesa darbību nevar apvienot, domāju, ka katrā ziņā līdz vēlēšanām viņam tas būtu jāizdara," sacīja U. Grava.

Mūrniece 10 gadu laikā strādājusi 13 amatos

Liene Barisa,  NRA  12/29/05     Aizsardzības ministra amatam izvirzītās Lindas Mūrnieces darbs allaž bijis saistīts ar iekšlietu un aizsardzības jomu. "Tā nebija apzināta izvēle. Bet, sākot darboties iekšlietu jomā, protams, katrs nākamais amats bija apzināts solis, izvēloties to, kas mani interesēja un ko es jau pārzināju," atzīst L. Mūrniece.

Saeima par L. Mūrnieces iecelšanu ministra amatā varētu lemt jau nākamnedēļ. Lai gan pirmā Saeimas sēde paredzēta tikai 19. janvārī, ja vien koalīcijā nebūšot iebildumu, L. Mūrnieces apstiprināšanai varētu sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi 5. janvārī, norādīja premjera preses sekretārs Arno Pjatkins.

Atbalstu L. Mūrnieces kandidatūrai jau paudušas visas koalīcijas partijas, norādot, ka tā bijusi saprātīgākā izvēle, kādu vien Jaunais laiks šajā situācijā varējis izdarīt. Politiķi spriež, ka L. Mūrnieces stiprā puse ir viņas pieredze, kas lieti noderēšot, vadot Aizsardzības ministriju.

Desmit gadu laikā L. Mūrniece bijusi 13 dažādos amatos, lielākoties iekšlietu un drošības iestādēs. Savu karjeru sākusi saistībā ar iegūto augstāko izglītību žurnālistikā, darbojoties Iekšlietu ministrijas laikrakstā Kaujas Postenī. Pēc tam strādājusi Kriminālpolicijas nodaļā cīņai pret organizēto noziedzību, bijusi Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamenta, vēlāk Drošības policijas priekšnieka Raimonda Rožkalna palīdze, pēc tam strādājusi Iekšlietu ministrijas preses centrā un bijusi a/s VEF banka preses sekretāre.

2002. gadā L. Mūrnieci no Jaunā laika saraksta ievēlēja 8. Saeimā.

Mēnesi pēc tam viņa iecelta par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāri, kā arī ievēlēta par Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedri un Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretāri. Divus gadus vēlāk – 2004. gadā – viņu ievēlēja arī par Saeimas Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētāju. Darbu Aizsardzības ministrijā kā parlamentārā sekretāre L. Mūrniece sāka šā gada februārī.

Latvijai ir jārīko NATO sammits, un varētu domāt, ka alianses galvenajām valstīm ir kāda teikšana par jauno aizsardzības ministra kandidātu. Citas valstis šajā lietā neiejaukšoties, sprieda Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas deputāts Oskars Kastēns. "Ministra apstiprināšana tomēr ir katras valsts iekšēja lieta. Cita lieta, ja par ministru ir zināma svarīga informācija, kādēļ attiecīgais cilvēks nevarētu būt ministrs. Bet, tā kā šajā gadījumā nekā tāda nav, nekam tādam nevajadzētu notikt," viņš sacīja.

O. Kastēns arī sacīja, ka šābrīža aizsardzības ministra kandidatūras izvēle zināmā mērā nostiprina Latviju kā ziemeļvalstu tradīciju valsti. "Ja nemaldos, pašreiz tikai Norvēģijā aizsardzības ministra postenī ir sieviete," sacīja O. Kastēns. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka Eiropā īpašu rezonansi sievietes iecelšana ministra amatā neizraisīs, jo šeit amatpersonas dzimumam neesot nozīmes. "Eiropa nav Krievija, kur ministru amatos ir tikai vīrieši," viņš norādīja.

***

Linda Mūrniece

·        Dzimusi: 1970. gadā

·        Dzīvesvieta: Rīgas rajons

·        Izglītība: augstākā

·        Vīrs: Raimonds Mūrnieks (Valsts policijas iekšējās drošības dienesta priekšnieks)

·        Bērni: Helēna un Haralds

·        Ienākumi 2004. gadā – 11 189,50 lati (darba alga, kompensācijas un bērnu pabalsti)

·        Īpašumā – māja ar palīgēkām un zemi Baložos

·        Darījumi 2004. gadā, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas:- aizdevuma (kredīta) līgums – 30 000,00 LVL

- hipotēkas līgums – 39 000,00 LVL

- līgums par aizdevuma refinansēšanas kārtību – 28 377,86 LVL

·        Parādsaistības 2004. gadā, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, – 29 532,52 LVL Nordea Bank

Avots: VID

TP varas centru grib veidot ap premjeru

Ināra Egle,  Diena  12/29/05    Partijā paredzama diskusija par līdera maiņu. Šķēle pašreizējo partijas vadību kritizējis arī par sadarbību ar JL.

Tautas partija gatavojas uzvarai vēlēšanās, jo vienmēr ir bijusi ambicioza. Tā uzskata viens no TP veterāniem, veselības ministrs Gundars Bērziņš, raksturojot mērķus, kāpēc pirms pāris nedēļām ne tik publiski kā savulaik Jaunajā laikā, bet tikpat demokrātiski un atklāti partijā izvērtēta tās pēdējā laika darbība. Seminārā, kas notika ārpus Rīgas, izskanējis arī ierosinājums pirms Saeimas vēlēšanām pārvēlēt TP priekšsēdi un Ati Slakteri, kura pilnvaras amatā beidzas nākamā gada novembrī, jau pavasarī nomainīt ar Aigaru Kalvīti. Viņu kā premjeru sabiedrība uztverot arī kā TP līderi.

Lemts par šādu jautājumu gan nav, neviens arī nevarēja pateikt, kad notiks TP kongress, kam "vajadzētu būt kaut kad maijā". Pirms astoņiem gadiem maijā dibināja TP, un toreiz tās līderis bija Andris Šķēle. Viņš minētajā seminārā uzstājies ar visai kritisku runu, Dienai atzina vairāki avoti. A.Šķēles vadībā top arī TP vēlēšanu programma, taču ar viņu sazināties nav iespējams. Uz jautājumu, kāpēc TP tik svarīga dokumenta gatavošanu uzticējusi cilvēkam, kas nav pieejams medijiem, premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks atbildēja: "Nu tā viņš dara. Bet viņam veicas labi."

Seminārus, kuros izvērtē iekšējo darbību, TP rīko katru gadu. Taču šoreiz šo nepieciešamību pastiprināja izgāšanās ar grozījumiem azartspēļu likumā. Centieni tos steigā pieņemt, liedzot pašvaldībām tiesības regulēt šā biznesa izplatību, pret ko iebilda arī vairāki TP politiķi, bija jūtami kaitējuši partijas tēlam. "Tas, kādā veidā publiskajā telpā izskanēja azartspēļu likuma grozījumi, kad laba ideja tika pasniegta nepareizā izpildījumā, bija liels trauksmes signāls," Dienai atzina partijas valdes loceklis Vents Krauklis, norādot, ka tas licis rīkoties.

V.Krauklis un arī Saeimas frakcijas priekšsēdis Jānis Lagzdiņš apstiprināja, ka TP vienojusies uzlabot lēmumu pieņemšanas kārtību. Saeimas deputāti vairs nevarēšot nākt klajā ar iniciatīvām, kuras nebūs saskaņotas ar frakciju, nolemts rīkot Saeimas frakciju sēdes pirmdienās. Taču būtiskāka šķiet vienošanās skaidri definēt varas centru. "Tā bija Tautas partijas sapurināšanās sēde, kurā sapratām, ka varas centram ir jākoncentrējas ap premjeru, jo visiem ir jāorientējas uz valdības mērķu īstenošanu," sacīja J.Lagzdiņš, kas pieminēja arī nepieciešamību uzlabot publiskās attiecības.

Lai arī TP sabiedrisko attiecību speciālisti tiek uzskatīti par spēcīgākajiem, jau divas reizes publiskajā telpā Jaunais laiks ir izskatījies labāk nekā TP. Tā tas bija pēc azartspēļu likuma pieņemšanas, kā arī tad, kad premjers Ziemassvētku priekšvakarā paziņoja par uzsākto kriminālprocesu par JL līdera Einara Repšes finanšu darījumiem. Liels bija J.Liepnieka sašutums, kad mediji pretēji viņa cerētajam runāja nevis tikai par E.Repši, bet arī par veidu, kādā TP to pavēstīja sabiedrībai. Žurnālistus J.Liepnieks uzrunāja pat svētku dienās.

Šaubas par kārtību varas centrā radās tāpēc, ka Saeimas frakcijas un premjera biroja darbība ne vienmēr bijusi saskaņota. Savukārt A.Šķēles neskaidrā ietekme radīja iespaidu, ka lēmumi tiek pieņemti kaut kur ārpus oficiālajām lēmējinstitūcijām. A.Šķēle nevis nāk, piemēram, uz valdes vai frakcijas sēdēm, bet gan satiekas vai sazvanās ar saviem domubiedriem atsevišķi.

A.Šķēles kritiskajā runā izskanējuši gan pārmetumi par nespēju risināt inflācijas problēmas, gan izteiktas iebildes pret TP sadarbību ar JL. Premjers Aigars Kalvītis nevēlējās komentēt A.Šķēles runu, jo seminārā esot ieradies tikai ap pusdienlaiku. Viņam gan bijusi iespēja ar A.Šķēli aprunāties, taču nevajagot pārvērtēt viņa ietekmi. Lūgts komentēt bijušā līdera neapmierinātību par sadarbību ar JL, premjers atbildēja: "Vienam patīk māte. Otram meita. Neko darīt. Runas bija kritiskas, bet draudzīgas."

G.Bērziņš īsti nevarēja atcerēties, ko A.Šķēle sacījis. "Var jau būt, ka Šķēlem Jaunais laiks nepatīk tik stipri kā man, bet tas neko nemainīs — mēs ar JL sadzīvosim un valdība strādās," teica G.Bērziņš.

Mareku Segliņu "šī sadaļa partijā, kad Šķēle var atnākt un pateikt, ko domā, priecē. No piekrītošas māšanas ar galvu jau vienotība nerodas — ja grib būt vienoti, tad ir jāizrunā problēmas."

Pēc A.Šķēles aiziešanas TP no viena izteikta līdera partijas ir kļuvusi par komandas partiju, uzskata G.Bērziņš, ar to arī skaidrojot iespējamās diskusijas par to, kam TP būtu jāvada. Acīmredzami priekšsēdis A.Slakteris ir palicis A.Kalvīša ēnā, un arī sarunā ar Dienu viņš vairījās paust skaidru viedokli par partijas attīstību un to, kas notika seminārā: "Tā bija mūsu iekšējā debate. Tajās mēs nemēdzam cits citam liet sīrupu, bet uz āru mēs ejam ar vienotu viedokli."

Dzintars Ābiķis, M.Segliņš un vēl vairāki TP biedri uzskata, ka A.Slakteris nav slikts priekšsēdis, taču amata dēļ priekšplānā ir izvirzījies A.Kalvītis, kas šā iemesla dēļ būs pirmais cilvēks vēlēšanu kampaņā.

Vai Tautas partijai jāmaina priekšsēdētājs?

Atis Slakteris: Man uzdevums bija izvest partiju no opozīcijas, un tas ir izpildīts. TP šajā laikā ir veiksmīgi nostartējusi. Mums ir premjera amats. Negribu komentēt baumas par līdera maiņu.

Aigars Kalvītis: Šajā brīdī tāds jautājums nav dienas kārtībā un partijas pārkārtošanas plāni nav paredzēti.

Jurģis Liepnieks: Mums tagad nav plānu mainīt priekšsēdi, jo mēs vēl negatavojamies kongresam.

Vents Krauklis: Atis Slakteris ir labs priekšsēdis, un Aigars Kalvītis ir labs premjers. Tas, vai jārunā par amatu apvienošanu vienā personā, ir nopietns jautājums un tāda diskusija varētu notikt, bet tā ir pāragra.

Dzintars Ābiķis: Negribu teikt, ka Atis Slakteris būtu slikts priekšsēdētājs. Taču publiskajā politikā neapšaubāmi TP neformālais līderis ir Aigars Kalvītis. Tas apstiprina rietumu politisko tradīciju, ka partija deleģē premjera amatā tās priekšsēdētāju. Izveidojusies situācija pierāda, ka zināmas likumsakarības pastāv.

Mareks Segliņš: Par to mēs runājām, jo Aigars Kalvītis kā premjers ir pirmais partijas cilvēks. Latvijas ceļam arī priekšsēdis bija premjers. Aigara Kalvīša novērtējums būs mūsu partijas vērtējums.

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

Arodbiedrību būtiskākais uzdevums - algu paaugstināšana

LETA  12/26/05    Galvenais uzdevums nākamgad Latvijā ir palielināt iedzīvotāju darba samaksu, atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Palielinot darba samaksu, tiktu mazināta iedzīvotāju nabadzība, bet daļu iedzīvotāju varētu atturēt no vēlmes doties uz ārvalstīm strādāt, norādīja arodbiedrību savienības priekšsēdētājs.

Darba samaksas palielināšanu valstī veicinātu minimālās algas paaugstināšana, augtu arī iedzīvotāju ienākumi, ja tiktu samazināts ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamais minimums, uzsvēra Krīgers.

Arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka šogad atsevišķām strādājošo kategorijām valsts ir palielinājusi darba samaksu, taču šāda rīcība ir sarežģījusi situāciju, jo nav saprotams, kāpēc vienā jomā strādājošie ir labāki par citu nozaru speciālistiem, kuriem algu pieaugums nav bijis.

Neapšaubāmi šogad ir arī labi padarītas lietas, piemēram, palielināti dažādi pabalsti un sociālās garantijas pensionāriem, piebilda Krīgers.

Viņš uzsvēra, ka arodbiedrību savienība nākamgad centīsies "stimulēt valsts attīstību". Lai saglabātu pārsteigumu, arodbiedrību savienības vadītājs nevēlējās minēt konkrētas iecerētās aktivitātes.

EM nākamgada prioritāte - uz zināšanām balstīta ekonomika

LETA  12/26/05    Ekonomikas ministrijas prioritāte nākamajā gadā būs uz zināšanām balstītas tautsaimniecības veidošana, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL).

"Nākamā gada budžetā mēs esam izcīnījuši trīs miljonus latu tieši zinātnes pārnesei ekonomikā. Šī joma būs viena no ministrijas galvenajām nākamā gada prioritātēm," sacīja Kariņš.

Kā uzsvēra ministrs, liels darbs nākamgad tiks ieguldīts Eiropas Savienības struktūrfondu apguves jomā, kur īpašs uzsvars būs liks uz ekonomisko atšķirību mazināšanu starp Rīgu un Latvijas reģioniem. Ekonomikas ministrija jau izstrādājusi jauno valsts atbalsta programmu, kurā īpašas priekšrocības radītas Latgales reģiona uzņēmējiem.

Pēc ministra teiktā, nākamgad īpaša uzmanība tiks veltīta arī turpmākajai valsts enerģētikas politikas noskaidrošanai. Ministrija jau izstrādājusi iespējamo attīstības stratēģiju, un plānots, ka valdībā tā tiks iesniegta jau nākamā gada janvārī.

Izvērtējot šo gadu, Kariņš kā būtiskāko izcēla Latvijas straujo ekonomikas attīstību. "Mūsu iekšzemes kopprodukts ir būtiski pieaudzis un šogad mēs to prognozējam vismaz 10% apmērā. Tā ir ļoti pozitīva tendence, jo daudz īsākā laikā mēs spēsim sasniegt vidējo ES valstu dzīves līmeni. Tā pat atdzimst rūpniecības sektors un un būtisks pieaugums ir tūrisma nozare," uzsvēra ministrs.

Valdība atbalsta vērienīgas reformas slimnīcu sektorā

LETA  12/27/05     Nākamo piecu gadu laikā Latvijā tiks īstenotas vērienīgas reformas slimnīcu sektorā un neatliekamās palīdzības dienestā. To paredz šodien valdībā pieņemtais Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plāns 2005.-2010.gadam.

Plāns paredz, ka līdz 2010.gadam Rīgā tiks izveidotas trīs lielas slimnīcu apvienības - Austrumu, Rietumu un Centra apvienība.

Paredzēts, ka līdz 2007.gadam tiks izveidota Austrumu slimnīcu apvienība, apvienojot patlaban pašvaldībai piederošo slimnīcas "Gaiļezers", Latvijas Infektoloģijas centru un šogad izveidoto Rīgas Austrumu slimnīcu, kas ietver Latvijas Onkoloģijas centru, slimnīcu "Biķernieki" un slimnīcu "Linezers".

2010.gadā šajā apvienībā plānots iekļaut Tukuma rajonā esošo Leproziju.

Līdz 2008.gadam plānots izveidot Rietumu slimnīcu apvienību, kurā tiks iekļauta Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, pašvaldībai piederošā Rīgas 2.slimnīca, Valsts zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts. Tāpat šajā apvienībā līdz 2010.gadam plānots iekļaut nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari".

Savukārt Centra slimnīcu apvienībā līdz 2010.gadam paredzēts iekļaut Rīgas 1.slimnīcu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, Narkoloģijas valsts aģentūru, Dzemdību namu, kā arī Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīnisko centru.

Šodien pieņemtajā plānā norādīta katras ārstniecības iestādes attīstībai nepieciešamā jaunbūvējamā, remontējamā un nojaucamā platība, kā arī tai nepieciešamais finansējums.

Piemēram, Traumatoloģijas slimnīcas teritorijā tiks uzcelta jauna slimnīca. Jaunām būvēm Traumatoloģijas slimnīcas teritorijā būs nepieciešami 38,5 miljoni latu, bet telpu remontiem vajadzēs divus miljonus latu.

Šodien atbalstītais plāns paredz izveidot jaunas primārās veselības aprūpes ārstu prakses atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, pilnveidot jau esošo primārās veselības aprūpes ārstu prakšu infrastruktūru, kā arī attīstīt veselības aprūpes centrus.

Tāpat plānots attīstīt ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas sistēmu, ieviešot vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu un operatīvās vadības, kā arī saslimušo vai cietušo hospitalizācijas vadības sistēmu valstī. Paredzēts arī izveidot un attīstīt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sistēmu.

Iecerēto reformu īstenošanai līdz 2010.gadam būs nepieciešami 301,7 miljoni latu. 2007.gadā būs nepieciešami 73,65 miljoni latu, 2008.gadā 85,18 miljoni latu, 2009.gadā 69,54 miljoni latu, bet 2010.gadā 73,37 miljoni latu.

Programmas īstenošanai paredzēts tērēt valsts budžeta dotācijas, privatizācijas fonda un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Programmas īstenošanai var tikt piesaistīti privāto investoru līdzekļi, pašu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju līdzekļi, kā arī pašvaldību līdzekļi.

Kā ziņots, 2006.gadā valsts budžetā reformas īstenošanai paredzēti vairāk nekā pieci miljoni latu. Šie līdzekļi tiks piešķirti vienmērīgi ārstniecības iestādēm visā valstī, vairāk līdzekļu atvēlot lielajām ārstniecības iestādēm. 1,67 miljonus latu plānots atvēlēt valsts veselības aprūpes iestādēm, bet 3,33 miljonus latu - pašvaldību veselības aprūpes iestādēm.

Par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plāna īstenošana atbildīga būs Veselības ministrija (VM).

VM uzsver, ka šodien atbalstītais plāns ir politisks dokuments, tādēļ tajā minētie aprēķini var mainīties, izvērtējot konkrētus projektus.

Ārstniecības iestāžu reorganizācija šogad jau uzsākta. Līdz šim apvienotas vairākas ārstniecības iestādes: Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kā arī valsts slimnīcas Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā. Tāpat izveidota Rīgas Austrumu slimnīca, kurā apvienots Latvijas Onkoloģijas centrs, slimnīca "Linezers" un slimnīca "Biķernieki". Uzsākta rehabilitācijas centra "Ogre" pievienošana Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai.

Jau ziņots, ka nākamgad plānots īstenot investīciju projektus Stradiņa slimnīcā, Bērnu slimnīcā, kā arī psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.

 

Valsts budžeta deficīts decembra beigās sasniedzis aptuveni 0,7% no IKP

LETA  12/27/05     Valsts budžeta deficīts decembra beigās sasniedzis 65,7 miljonus latu, kas ir aptuveni 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atsaucoties uz Valsts kases operatīvajiem datiem, aģentūru LETA informēja premjera padomnieks ekonomiskajos jautājumos Aigars Štokenbergs.

Saskaņā ar šā gada budžeta likumu prognozētais deficīts ir 1,68% no IKP.

Līdz 24.decembrim valsts pamatbudžeta ieņēmumi sasniedza 1,85 miljardus latu, bet izdevumi - 1,99 miljardus latu. Pamatbudžeta fiskālais deficīts ir 138,76 miljoni latu.

Savukārt valsts speciālajā budžetā izveidojies pārpalikums 74,3 miljonu latu apmērā.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) bija aicinājis valsts iestāžu vadītājus gada beigās nepieļaut nelietderīgus tēriņus. Ministrs aģentūrai LETA atzina, ka to, vai šis aicinājums būs ievērots, varēs redzēt nākamā gada sākumā.

 

Mākleru brālība sauc kopā apkrāptos pret uzņēmēju Lazdiņu

Jānis Zvērs,  NRA  12/29/05     Latvijas Nekustamo īpašumu asociācija (LANĪDA) nākusi klajā ar ieceri ņemt aizgādībā sirmgalvjus, kuri, uzticoties uzņēmējam Gintam Lazdiņam, zaudējuši nekustamos īpašumus.

Apkrāptie varēs griezties asociācijā, kas lietas izvērtēšanai nodos Andra Grūtupa zvērinātu advokātu birojam. Neatkarīgā jau ir rakstījusi par apkrāptajiem un arī šomēnes saņēmusi kāda ainažnieka vēstuli ar lūgumu palīdzēt atgūt zemi un māju.

"Lazdiņa darbībā esam saskatījuši negodprātīgas rīcības pazīmes, un mums ļoti nepatīk, ka šo cilvēku saista ar mums," norādīja LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš aicināja visus, kuri, uzticoties G. Lazdiņam, palikuši bez īpašumiem un uzskata, ka ir apkrāpti, vērsties asociācijā. E. Šīns norādīja, ka asociācija nodrošinās tiesvedības izdevumus tikai tiem, kuriem rocība neļaus to izdarīt pašiem. Uz Neatkarīgās jautājumu, cik līdzekļu plānots ieguldīt tiesvedībā pret G. Lazdiņu, E. Šīns atbildēja: "To nevar prognozēt! Ja lietu būs ļoti daudz un asociācija tās nevarēs segt, tad vienosimies par vienu vai vairākām paraugprāvām, lai vismaz šādā veidā vērstu sabiedrības uzmanību uz nelikumībām."

Par A. Grūtupa advokātu biroja un LANĪDA sadarbību pastāstīja zvērināts advokāts Viktors Tihonovs: "Saņemot lietu no apkrāptā cilvēka, mēs to rūpīgi izstudēsim. Ja liksies, ka varam palīdzēt, tad ar to ņemsimies no sirds." Tiesas darbi, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem un krāpniecību, parasti esot sarežģīti – apkrāptie cilvēki notikumus atceras epizodiski un bieži vien lāgā neapjēdz, kurā brīdī ir apvesti ap stūri un kādus līgumus parakstījuši. Advokāts lika noprast, ka viņa pārstāvētais birojs šajās lietās ir spēcīgs, un, ja tiesvedībai būs pietiekams pamats, tā tiks uzsākta.

Neatkarīgā saņēmusi Ainažu iedzīvotāja Hermaņa Kaugara (1929) lūgumu pēc palīdzības. No vēstulei pievienoto dokumentu kopijām izriet, ka G. Lazdiņš 2004. gada 3. martā, rīkojoties saskaņā ar sirmgalvja izsniegto pilnvaru, noslēdzis dāvinājuma līgumu ar Andi Zaubi, uzdāvinot īpašumu Ainažos – 96 277 kvadrātmetru zemesgabalu ar māju un trīs saimniecības ēkām. Īpašums novērtēts ar 5000 latu. Vienlaikus abas puses apliecina lūgumu Limbažu zemesgrāmatas nodaļai nostiprināt īpašumu tiesības uz Anda Zaubes vārda. Dokumentu zvērinātas notāres Arlitas Mintāles uzdevumā parakstījusi viņas palīdze Guna Stikute. Pēc mēneša – 7. aprīlī – pie notāres A. Mintāles A. Zaube parakstījis pilnvarojuma aktu, ar kuru pilnvaro Lindu Čunku uz viņa vārda zemesgrāmatā reģistrēt minēto nekustamo īpašumu. 20. aprīlī H. Kaugars nolēmis pilnvarojumu G. Lazdiņam atsaukt un griezies pie zvērinātas notāres Lailas Porietes, pie kuras savulaik pilnvarojums noslēgts. Redakcijai atsūtītajā kopijā no L. Porietes 2004. gada notariālo aktu grāmatas minēts, ka H. Kaugars atsauc G. Lazdiņam "doto pilnvarojumu, kas izteikts 27.02.2004. izdotajā pilnvarā". Atsaukumā norādīts, ka "visas darbības, kuras G. Lazdiņš veiks pēc pilnvarojuma atsaukšanas, būs nelikumīgas", taču viss bijis par vēlu, jo H. Kaugara īpašums jau bija citās rokās.

 

Kultūrā...

 

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  12/24/05

Edija Ceriņa. Harijs Liepiņš. Atmiņu pērles. Atēna, 2005

Aizraujošs piemērs tam, ka aktieri var mīlēt, arī pirmajā rindā sēžot, skatoties uz viņa atveidotajiem varoņiem uz skatuves. Un tikai! Edijas Ceriņas grāmata ir apliecinājums tam, ka šādas attiecības var pastāvēt ne tikai romānos, bet arī dzīvē.

Pols Barels. Karaļnama noslēpumi... Es kalpoju Diānai. Tulkojusi Ingūna Beķere. Zvaigzne ABC, 2005

Interese par britu karaļnamu zemēs, kas neatzīst monarhiju, ir viens no 20. gadsimta fenomeniem. Pols Barels karaliskajai ģimenei kalpoja 21 gadu, tāpēc viņa memuāri jau tūlīt pēc izdošanas kļuva par bestselleru.

Arno Jundze,  NRA  12/27/05

Tims Grīns. Aci pret aci. Tulkojis Jāzeps Springovičs. Kontinents, 2005

Kopš Aleksandrs Dimā vecākais sarakstīja romānu par nepatiesi apsūdzēto atriebēju grāfu Monte Kristo, šis efektīgais sižets literatūrā guvis neskaitāmus turpinājumus un atdarinājumus. Tims Grīns savā spriedzes trillerī Aci pret aci spoži realizē seno stāstu mūsdienu versijā.

Jānis Kalve. Skuiviņa skola. Pētergailis, 2005

Literātu vidē jau gana sen pazīstamais Jānis Kalve (savulaik strādājis par redaktoru Māras Zālītes vadītajā žurnālā Karogs, publicējies visdažādākajos Latvijas literārajos izdevumos) šai grāmatā pārsteidz ar jau uz atlokāmā vāka lasāmo informāciju par to, ka šī ir viņa pirmā (!) grāmata. Ņemot to grāmatveikalā, nepazaudējiet krājumam pievienoto vārdnīcu – ja nezināt, kas ir abdolbons vai amfiks, var rasties problēmas ar darbu uztveri.

Andris Zeibots. Reģenerācijas karnevāls. AGB, 2005

Andra Zeibota lugu izlase piedāvā ne vien viņa radītās lugas "no XX gadsimta 70. gadiem līdz XXI gadsimtam", bet arī Edītes Tišheizeres priekšvārdu Latvju absurda trompetists un virkni Ingmāra Čaklā veidoto pielikumu, kas izsmeļoši apraksta A. Zeibota darbības hronoloģiju.

Egils Lukjanskis. Kam neskanēs zvans. Zvaigzne ABC, 2005

Kāds Rīgas apgabaltiesas tiesnesis iegādājas dzīvokli skaistā jūgendstila namā. Kā jau tas pieklājas, tiek taisīts remonts. Tā laikā zem grīdas atklājas diezgan baisas lietas. Egīls Lukjanskis savā romānā ietilpinājis teju vai visu latvju tautas vēsturi, sākot ar latviešu naidu pret vācu baroniem, beidzot ar čekas trakošanu pēc Otrā pasaules kara.

Ians Renkins. Gaisa dārzs. Zvaigzne ABC, 2005

Viens no visstraujāk popularitāti ieguvušajiem britu detektīvliteratūras tēliem inspektors Džons Rēbuss šajā romānā vij sarežģītus tīklus, lai tiktu uz pēdām kādām īpaši nekrietnām Edinburgas gangsteru bandām. Pēc nerakstīta, bet stingri ievērota grāmatu aprakstnieku mafijas likuma – detektīvromānu sižeti lasītājiem netiek izpausti pat visnežēlīgākajā pratināšanā. Žanra cienītājiem varu tikai ieteikt – pamēģiniet, turklāt ne vienam vien latviešu lasītājam pie sirds gājis Iana Renkina romāns Ūdenskritumi.

Jurģis Jankus. Maldu putni. Tulkojis Tālrids Rullis. Zvaigzne ABC, 2005

Lietuviešu trimdas lielmeistars Jurģis Jankus mūža otro pusi aizvadījis ASV, viņa darbi tulkoti daudzās pasaules valodās. Šajā romānā autors vēsta par kādu rakstnieku un vasaru, kas kļūst par neiespējamu un krāsainu notikumu karuseli. Tas, ka romānu no lietuviešu valodas tulkojis Tālrids Rullis, ir garantijas sertifikāts katram literatūras pazinējam.

Zoe Helere. Skandāla piezīmes. Tulkojusi Inguna Brože. AGB, 2005

Kopš Svētā Džordža skolas darbinieku pulkam pievienojusies valdzinošā Seba Hārta, vēstures skolotāja Barbara Koveta ir pārliecināta, ka sastapusi radniecisku dvēseli. Tomēr, kā to liecina jau romāna nosaukumā ietvertais vārds skandāls – ne viss, kas šķiet labi un jauki, tā ir arī patiesībā.

Nezināmais Ludolfs Liberts

Iliāna Veinberga,  NRA  12/24/05    Izstādē apskatāmi darbi, kas vēsta par mākslinieka dzīvi trimdā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja otrā stāva izstāžu zālē līdz 15. janvārim skatāma izstāde Ludolfs Liberts. Dzīve un daiļrade trimdas laikā 1944–1959.

Ludolfs Liberts ir viens no Latvijas mākslas vēstures t. s. lielajiem māksliniekiem. Skatot muzeja pastāvīgo ekspozīciju, varētu rasties priekšstats, par L. Libertu kā Kārļa Ulmaņa Latvijas estētisko vērtību propagandētāju. Proti, jaunajā ekspozīcijā L. Liberta izpildījumā redzams laimīga cilvēku pūļa ieskauts K. Ulmanis; iepriekšējā – t. s. Sentēvi jeb senlatviešu mītiskie karavadoņi, piemēram, Namejs u. c. Vadoņa kults, Latvijas senatnes un zemniecības heroizācija liecina par piesliešanos daļēji valstiski kultivētajam t. s. nacionālajam romantismam. Faktiski šajā laikā L. Liberts arī iegūst galma gleznotāja palamu.

Viņa aktivitātes tomēr ir pulka daudzveidīgākas. Māksliniecisko darbību L. Liberts sācis kā atrastais tīrradnis. Pirmā nozīmīgā epizode mākslinieka karjerā saistāma ar kubisma periodu. Gluži kā Rīgas Mākslinieku grupas biedri, arī L. Liberts iemēģinājis otu cilvēku, lietu un vietu ģeometrizēšanā. No biedriem savā laikā saņēmis kritiku par formālismu – ģeometriskās formas estetizāciju, ignorējot kubistiskās formas konstruēšanas likumības. Tiesa, atšķirībā no citiem kubistiem viņa darbus pirka. Taču šis periods nebija ilgstošs.

Iespējams, ne vienmēr glaimojošā attieksme no laikabiedru puses attīsta L. Liberta spēju labi iekārtoties. Akadēmijas pasniedzējs, Latvijas kontekstā salīdzinoši elitārā pulciņa Sadarbs biedrs, precējies ar ieredzētu operdziedātāju. Viņa veiksme, manuprāt, tomēr skaidrojama ar to, ka māksliniekam bijusi pieņemamāka glezniecība tās klasiskajās izpausmēs, realitātes attēlošana, kāda tā ir. Pircēju un cienītāju šādai – saprotamai – mākslai vienmēr bijuši vairāk. Rezultātā tiek radītas (ziedu) klusās dabas, (pilsētu) ainavas, kā arī sabiedrībā pazīstamu cilvēku portreti. Lai gan reizi pa reizei ir dzirdama viņa glezniecības manieres kritika (darbi esot sasīcināti, samuļļāti vai tamlīdzīgi), nenoliedzami ļoti vērtīgs ir L. Liberta devums Latvijas scenogrāfijas un līdz ar to lietišķās grafikas vēsturē – skatuves iekārtojuma meti, tērpu skices utt. Šķiet, ka tieši šajā mākslas jomā viskonsekventāk un tīrāk izpaužas mākslinieka savdabīgais rokraksts.

LNMM izstādē tiek skatīts mākslinieka daiļrades vismazāk popularizētais posms – darbība trimdā. Jāsaka, trimdas māksla ir viena no Latvijā vismazāk pētītajām mākslas parādībām vispār, lielākoties haotisko, nepilnīgo un grūti pieejamo materiālu dēļ. Tādēļ īpaši vērtīga ir izstāde, kas ļauj rekonstruēt L. Liberta dzīves un daiļrades pēdējo etapu, paralēli liekot nojaust vispārējās trimdas mākslas dzīves iezīmes un problēmas.

Izstādē apskatītais periods ir no 1944. gada līdz 1959. gadam. Tas ir, sākot ar mākslinieka izceļošanu no Latvijas, līdz pat dzīves beigām 1959. gadā. Ekspozīcija kārtota visnotaļ profesionāli – materiāls tematiski un hronoloģiski grupēts trīs lielās nodaļās – bēgļu gaitu sākums Vīnē (Austrijā), turpmākās gaitas Vācijā un pēdējais posms ASV. Šos periodus ilustrē dokumentāras liecības (birokrātiskā dokumentācija, preses raksti, reklāmas materiāli u. c.), papildinātas ar fotogrāfijām, paralēli tām skatāmas iepriekš tikai reprodukcijās redzētas gleznas, kā arī iespieddarbi – autora reprodukciju mapes, monogrāfijas. Izstādē uzzināmi vairāki interesanti fakti, piemēram, ka L. Liberts ir bijis pedagogs Ņujorkas pilsētas koledžā, iniciējis Trimdas muzeja dibināšanu, ka pastāvējis L. Liberta mākslas cienītāju pulciņš, kas līdzējis māksliniekam grūtos laikos. Arī tas īpašais fakts, kura dēļ interese par autoru paplašinājās arī ārpus latviešu kopienas ietvariem, proti, ASV Latviešu apvienība kā pateicību iedāvināja ASV prezidentam Dvaitam D. Eizenhaueram L. Liberta gleznu Rīgas torņi.

Otrā pasaules kara laikā no Latvijas trimdā devās liels skaits pazīstamu un mazāk zināmu mākslinieku. Daudzi turpināja savu darbību jaunajās mītnes zemēs, kamēr citiem radošajā ziņā neveicās. L. Liberts bija starp tiem laimīgajiem, kuri salīdzinoši veiksmīgi varēja turpināt gleznot, cik nu vienam klasiskā manierē strādājošam latvietim tas bija iespējams 50. gadu Amerikā. LNMM apskatāmā izstāde ir ļoti profesionāli veidota, specifiskā materiāla un skatu punkta dēļ tā sevišķi saistoša šķitīs cilvēkiem, kam ir zināšanas Latvijas mākslas vēsturē. Tomēr apskatīt

L. Liberta darbus der katram, īpaši jau tos, kas līdz šim bijuši zināmi galvenokārt no reprodukcijām.

 

Latvijā ieskanas Baltica 2006

Daiga Kalniņa, NRA  12/24/05    Folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi Latvijas novados nākamā starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2006 tēmu Mūsmājas festivāla ieskaņas koncertos uztver un interpretē pārsteidzoši atsaucīgi un daudzveidīgi – secina valsts aģentūras Tautas mākslas centrs speciālisti.

"Kad Folkloras padome nākamajam festivālam izvēlējās tēmu Mūsmājas, par to šaubījāmies. Taču, kad sākām braukt pa novadiem, ieraudzījām, cik ļoti daudz kontekstu šai tēmai izskan – sākot ar dzimtu izcelsmi un beidzot ar mudinājumiem nebraukt uz svešām zemēm. Dažs pirms koncerta pirmo reizi aizbraucis uz mājām vai vietu, kur nācis pasaulē. Atsevišķas interesantas programmas, kā jaunā pāra modināšana, jaunās mājas iesvētības, rāda tradīciju turpināšanos un folkloras dzīvīgumu mūsdienās," Neatkarīgajai stāsta Tautas mākslas centra vecākais speciālists folkloras jautājumos Andris Kapusts. Viņu priecē folkloras grupu kvalitatīvā izaugsme, ko devusi pēdējos gados pastiprinātā uzmanība, veltīta mācību procesam un metodisko materiālu izveidei tradicionālajā kultūrā. Ir atsevišķi pasākumi un projekti, kā Vasaras dziedāšanas svētki, kas veltīti vokālo prasmju attīstīšanai. Vērojams neliels pieaugums arī folkloras grupu skaitam. Folkloras kopēji ir gājuši uz priekšu – vairs neņem tikai dziesmas, kas patīk, bet pie patikšanas veido arī izpratni par savu zemi, novadu, savām mājām.

Neatkarīgajai bija iespēja vērot Baltica ieskandināšanu Barkavā kopā ar daļu Vidzemes un Latgales kopu. Viena no jaunākajām grupām ar spēcīgu motivāciju izveidojusies Meirānos. Jauna grupa ir arī Madonas skandiniekos jeb Vērtumniekos augušā Aivara Zariņa vadītie Pulgoznieši, kas, etnomuzikoloģes Andas Beitānes vārdiem sakot, ir dzīvespriecīgas sievas ar lielisku vadītāju, kas dzied tāpēc, ka grib dziedāt. Un nevajag, kā skaistāk, bet gan – ar spēku un atbildību par autentiskā saglabāšanu.

Bet Lubānas pusē vēl ir daudz to, kas runā vietējā izloksnē, kā arī tradīciju, teiku, nostāstu, kas vēsta par atsevišķām vietām. Folkloras grupu sniegumu var lieliski atsvaidzināt ar pārliecinošu, kolorītu stāstījumu, komentāru vai dzīvesstāstu, ko spoži apliecināja ne tikai Latvijas folkloras kustības celmlauži Vērtumnieki vien. Kopa, kurā visi dalībnieki ir personības, arī šoreiz bija labs piemērs ne vien prasmei muzicēt, bet arī tam, kā attiekties pret tautastērpu. "Vērot Vērtumniekus ir bauda: kā attīstās tērpi, kā jāapģērbj bērni, kur likt mobilos telefonus, kā lietot kosmētiku. Kurš cits, ja ne folkloristi, pret tautastērpu izturēsies ar vislielāko cieņu. Viens no folkloras kopu pamatuzdevumiem – nodot tālāk goda tērpa veidošanas, valkāšanas, tīrīšanas un pārmantošanas tradīcijas. Folklora pēta precīzas lietas, nobīde nav pieļaujama," teic M. Mellēna.

Par to, ka folkloras draugiem Cēsu pusē ir pamatīga un dziļa interese par arheoloģisko tērpu, pārliecināja jaunā grupa Ore, kas precīzi atspoguļoja šā tērpa lietojamību mūsdienās. Ores sniegums izprovocēja diskusiju – kāda mūzika iederētos pie arheoloģiskā tautastērpa. Izskanēja ieteikumi eksperimentēt ar dabas skaņām vai citiem folkloras izpausmes veidiem, kas prasīs lielu darbu. Atašienes Vīraksne, iestudējusi savas puses kāzu rituālu, saņēma bārienu par paviršību. Uzņemoties rādīt rituālu, tā uzņemas arī atbildību par visu, jo rituālā kanoni ir stingri un nenozīmīgu lietu nav – sākot ar mucu, svecēm un beidzot ar katru rituāla dalībnieku un līgavas ģērbšanu sava novada bagātākajā paraugtērpā.

Jēkabpils folkloras kopa Balsi pirmo reizi sēļu folkloru dziedāja izloksnē, kas ir īpaši kopjama lieta. Lubānas folkloras kopa, dziedot savas puses dziesmas, klātesošo sirdī vissiltāk iekrita ar Broņislavas Mārtuževas dotu dziesmu, kas iederētos vai ikkatrā dzimšanas dienas svinēšanā.

"Vajag noturēties, turēt sastāvu, piesaistīt mūziķus un tikt uz mācībām," Barkavā aicināja A. Kapusts. "Tie cilvēki, kas ceļ godā vietējās tradīcijas, ir īpaši jāsaudzē," viņu papildināja M. Mellēna.

 

Nākamgad pēc Jura Paidera scenārija uzņems īsfilmu

Ilze Šteinfelde,  NRA  12/28/05    Par labāko darbu Latvijas Bankas (LB) izsludinātajā konkursā par inflācijas tēmai veltītas īsfilmas scenāriju atzīts Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktora vietnieka Jura Paidera scenārijs Lai ir grūti, vajag spēt, Neatkarīgo informēja LB sabiedrisko attiecību speciālists Kristaps Otersons.

J. Paidera scenārijs Lai ir grūti, vajag spēt bija pārāks par citu autoru iesniegtajiem darbiem – Māra Krastiņa darbu Corona borealis un Lilijas Obļecovas scenāriju, kam dots nosaukums Triumphus. Pēc J. Paidera scenārija plānots nākamgad uzņemt īsfilmu, ko demonstrēs LB apmeklētāju centrā Naudas pasaule. K. Otersons neizslēdza iespēju, ka nākotnē šo filmu varētu demonstrēt arī televīzijā. Filma būs aptuveni 7–8 minūtes gara, un tajā tiks izskaidrota inflācijas būtība un cēloņi, kā arī iespējamie inflācijas pieauguma tempu samazināšanas paņēmieni. "Tas ir komplekss stāsts par inflāciju," rezumēja K. Otersons.

Iznāk grāmata par radiožurnālistiku

Kaspars Zaviļeiskis,  NRA  12/28/05    Tas var šķist dīvaini, bet Latvijā līdz šim vēl nav bijusi grāmata par radiožurnālistiku. Vakar savu veikumu ar tieši tādu nosaukumu – Radiožurnālistika – prezentēja žurnālists un masu mediju pētnieks Sergejs Kruks.

S. Kruka divos mēnešos uzrakstītā grāmata, kurai materiāli gan vākti krietni ilgāk, vēsta par radiožurnālistikas vēsturi un attīstību Latvijā, kā arī par šā žurnālistikas veida pamatprincipiem un tapusi kā dāvana Latvijas Radio 80 gadu jubilejā. Nozīmīgu darbu Latvijas Radio žurnālistikas attīstībā S. Kruks ieguldīja gan Atmodas laikā, būdams viens no pagrīdes radiostacijas žurnālistiem, gan arī vēlāk, darbojoties komercradiostacijā Radio Rīgai un izveidojot radio kanālu Doma laukums Latvijas Radio 4.

Šo gadu S. Kruks veltījis jaunas grāmatas rakstīšanai par latviešu identitāti pēc Otrā pasaules kara. Jauno darbu viņš raksta Blūmingtonā Indiānas štatā ASV un jau šorīt devās atpakaļ uz Savienotajām Valstīm, lai pēc Ziemassvētku brīvdienām dzimtenē turpinātu aizsākto. Komunikācijas kultūras pētnieks sola atgriezties Latvijā aprīļa vidū, kas zina, jau ar pabeigtu nākamo grāmatu rokās.

"Ar šo darbu vēlējos pateikt, ka radio ir izdzīvojis, dzīvo un dzīvos, jo tam ir nepieciešamie apstākļi dzīvošanai. Grāmata veltīta gan tiem, kas strādā radio, gan žurnālistikas studentiem, gan vienkārši interesentiem, kuriem patīk risināt krustvārdu mīklas," darbu rezumē S. Kruks.

Latvju literatūras ainiņas 2005

Arno Jundze,  NRA  12/28/05    Nopietni domāt par pilnu latviešu literatūras gada pārskatu varēs sākt pēc mēnešiem četriem, kad beidzot tiks nodrukāts, izlasīts un apzināts viss, kas saistīts ar mūsu rakstniecības 2005. gada ražu.

Teiktais gan nenozīmē, ka Neatkarīgās lasītājiem tāpēc būtu liegta iespēja ielūkoties aizejošā gada latviešu rakstniecībā. Kopainu, lai arī subjektīvu un pagaidām vēl no vairākiem nezināmiem lielumiem veidotu, ieskicēt iespējams vienmēr.

Aizejošais gads apstiprinājis nozīmīgāko literatūras tendenci, kuras pirmās spilgtās pazīmes bija vērojamas jau pērn, un proti – latviešu lasītājs, atbrīvojoties no padomju laiku stereotipiem, aizvien vairāk sāk līdzināties Eiropas lasītājam. Interese par vēsturiskiem romāniem, spilgtām personībām ir viens no tiem vaļiem, uz kuriem balstās grāmatizdošanas industrija visur pasaulē, arī mēs ejam šajā virzienā.

2004. gada spožajiem piedāvājumiem Roalda Dobrovenska Magnum, dāņu princim Saulcerītes Vieses Mūžīgiem spārniem, Jāņa Lejiņa triloģijas Zīmogs sarkanā vaskā otrajam romānam un pērnajā gadumijā izdotajam Valda Rūmnieka un Andreja Miglas vēsturiskajam dēku romānam Sveiks, jautrais Rodžer! šogad sekoja lielisks turpinājums. Tas apliecināja, cik neierobežotas var būt vēsturiski tendētas literatūras iespējas. Anna Žīgure grāmatā par Stērstu dzimtu Marselīne pamatā raksta par vecomammu – lielisko, bet padomju varas nemīlēto dzejnieci Elzu Stērsti. Veidot stāstu par savu dzimtu – tas vienmēr ir sevišķi grūts uzdevums, īpaši ja attēlojamie varoņi izdzīvojuši tik sarežģītus likteņa pavērsienus. A. Žīgure ar Marselīnes pirmajām taktīm uzņem Augsto dziesmu, lieliski to iztur un pārliecina, ka par E. Stērsti citādi nemaz nedrīkst rakstīt. Apbrīnojams optimisms, cieņa un gaišums burtiski staro no grāmatas, ko lieliski papildina arī E. Stērstes dzeja.

Ja A. Žīgure kā autore godbijīgi pakāpjas malā E. Stērstes priekšā, Gundega Repše Brālī Ojāra Vācieša personību reflektē caur savu prizmu. Neiespējamais uzdevums – uzrakstīt par cilvēku, par kuru visi visu zina, pārvēršas spožā un nesaudzīgā grēksūdzē, kurā vienlīdz svarīgi ir visi saskaitāmie lielumi – O. Vācietis, personas un personības ap viņu, autore un lasītājs. Brālī ir kaut kas no dzejnieka gara – rakstīšana ar atvērtiem nervu galiem, asa un skaudra, liecība par laikmetu, kuru mēs tik labprāt aizmirstu.

Laimas Muktupāvelas romāns MĪLA. Benjamiņa ir izdevies ļoti muktupāvelisks: enerģisks, virstošs un sparīgs. Diezin vai darbs tāds būtu, ja ne autores pieredze, Latvijas Rakstnieku savienībā un žurnālā Karogs strādājot, jo grozi vēsturisko fonu kā gribi, šis ir romāns par mūsdienām. Īpaši spožas izdevušās tās epizodes, kas uzbur sadzīviskās ainiņas iz Latvijas zelta laikmeta – L. Muktupāvelas Pēgasu neiegrožo saites, kas tur un ierobežo literatūras vai vēstures pētniekus. Iztēlē uzburtā pasaule tāpēc ir ļoti dzīvelīga un pārliecinoša arī tad, ja tā tiecas provocēt vai kaitina dogmu cienītājus.

Vērienīgu un, iespējams, tikpat spožu vēsturisku dziļumbumbu par Atmodas laikiem uz šā gada Ziemassvētkiem sagatavojusi Astra Mille. Vai tā eksplodēs auglīgi un radoši – tas ir tuvāko mēnešu jautājums. Neatkarīgās lasītāji decembrī drukātajos romāna fragmentos varēja pārliecināties, visas pazīmes liecina – būs bestsellers.

Gada nogalē vēsturiskās literatūras cienītājus iepriecināja Ēriks Hānbergs, piedāvājot eseju krājumu par Rīgas Centrāltirgu. Šī grāmata ir lielisks apstiprinājums tam, ka literārais pasūtījums nebūt nav sliktākais veids, lai rastos lielas lietas. Labi un erudīti, E. Hānbergam raksturīgajā garšīgajā manierē uzrakstītas esejas ne vien tvērušas tirgus vēsturi, bet arī šodienu – laiku, kad Centrāltirgū dzimst kārtējie pārmaiņu vēji, iespējams, tikpat vēsturiski kā toreiz, kad kanālmalā sāka būvēt leģendāros cepelīnu angārus. Varbūt pēc gadiem piecpadsmit šo grāmatu lasīsim kā spilgtu šodienas liecību?

Vēsturisko un biogrāfisko darbu virtene, protams, neaprobežojas tikai ar šo nelielajā pārskatā pieminēto kompāniju, piebilstams, ka virkne Latvijas apgādu, īpaši jau Atēna un Jumava, rūpējas, lai mums netrūktu labu attiecīgās tēmas tulkojumu. Viena grāmata jāpiemin noteikti – Jumavas atkārtoti izdotais R. Dobrovenska romāns Rainis un viņa brāļi.

Vēl pirms dažiem gadiem literātu vidē dominēja diezgan pesimistisks viedoklis par iespēju Latvijā izdot kāda autora kopotus rakstus, bet aizejošais gads pierādījis – nekas neiespējams tas nav. Projekti un tempi, protams, ir dažādi, tomēr Raksti top. Dzintaram Sodumam, Knutam Skujeniekam, Leonīdam Breikšam, Andrejam Eglītim, Kārlim Skalbem un citiem. Apgalvot, ka viss norit gludi un bez aizķeršanās, nozīmētu maldināt lasītājus, tomēr jāatceras – Rakstu veidošana pēc definīcijas ir process, kas nenotiek īpaši gludi. Dažkārt šo darbu ietekmē ārēji apstākļi, bet kādreiz – paši autori. Atklājumu ziņā veidotājiem daudz patīkamu pārsteigumu sagādājis L. Breikšs, bet viens no raitāk ritošajiem projektiem ir Liepājas domes atbalstītais Egona Līva Rakstu izdevums, kas ne vien pārsteidz ar nopietno pieeju un labo poligrāfisko kvalitāti, bet arī rāda ceļu, pa kuru varētu virzīties ne viena vien Latvijas pilsēta vai pagasts, apzinot savu dižo novadnieku ieguldījumu mūsu kultūrā. Pieminot Rakstus, nedrīkst nepiesaukt latviešu prozas vecmeistaru Zigmundu Skujiņu. Sadarbībā ar apgādu Mansards rakstnieks veido ļoti spilgtu un mūsdienīgu vēstījumu par Z. Skujiņa laikmetu latviešu prozā. Šoruden lasītāji saņēma otro rakstu sējumu, top trešais...

2005. gads apliecina, ka latviešu proza pēc katastrofālā krituma deviņdesmitajos gados ir ne vien atjēgusies un atžilbusi, bet arī pilnībā atdzimusi, piedāvājot gan žanrisku, gan saturisku daudzveidību, kuru pagaidām nedz lasītāji, nedz arī vērtētāji tā īsti nespēj tvert, maļot veco dziesmu par latviešu dzejas pārākumu, kas diemžēl aizvien noteiktāk kļūst par vēsturi bez mūsdienīga un spilgta pamatojuma. Līdzās vēsturisko un biogrāfisko darbu lielajam īpatsvaram par jaunāko laiku otru tendenci iezīmējas tas, ka par notikumu nekļūst virkne potenciāli spēcīgu darbu, par kuriem nebūtu jākaunas nevienai Eiropas kultūrai un kas attiecīga mārketinga rezultātā (piemēram, tā, kā to dara Ziemeļvalstis) mierīgi varētu kļūt par latviešu literatūras eksportpreci. Te varētu saukt virkni spēcīgu pēdējo gadu laikā izdotu autoru: Arvi Kolmani, Egīlu Venteru, Jāni Einfeldu, Paulu Bankovski, kas uzdrošinās ignorēt sastingušo reālisma dogmu un rakstīt 21. gadsimtam atbilstoši.

Situācija paradoksāla. No vienas puses, apgādi un redaktori žēlojas, ka labu darbu pietrūkst, no otras puses, kad tie tiek piedāvāti, nevienam nav viedokļa, ko ar tiem darīt. Tas spilgti demonstrē jaunas politikas nepieciešamību attieksmē gan pret rakstniekiem, gan pret lasītājiem un literatūru vispār, jo izdevēji sāk vākt ražu, ko paši pirms gadiem sējuši – lasītāji noveco, jauni klāt nerodas, pusdzeltenie, dzeltenie un izklaidējošie mediji kultūras procesos orientējas pirms padsmit gadiem pabeigtas ģimnāzijas pa ausu galam apgūtas literatūras mācību kursa līmenī, vecie zīmoli nepielūdzamā laika ritējuma rezultātā strauji izsīkst. Ja Latvijas izdevēji nesāks mērķtiecīgi strādāt jaunu brendu veidošanā un auditorijas piesaistē, jau vistuvākajā laikā viņu bizness cietīs lielus zaudējumus un latviešu literatūras tirgus sašaurināsies uz tulkotas makulatūras drukātāju rēķina.

Rakstīt gribētāju netrūkst kā dzejā, tā prozā. 2005. gadā spilgti sevi pieteica Andra Manfelde. Romānam Adata baisā narkotiku stāsta dēļ bija iespēja kļūt par Latvijas bestselleru, bet iepriekšējā nodaļā aprakstīto iemeslu dēļ tas palika kaut kur pusceļā. (Gan jau kādi starptautiski fondi ar lielu blīkšķi izspēlēs kārtējo krietni vien viduvējāko tulkoto Rietumeiropas narkostāstu.) Daži debitanti, piemēram, Juris Šķudītis par stāstu krājumu Pēc ūdens šogad diezgan smagi norāvās no kritiķu lielgabalu kanonādes. Kritiķi, protams, ir sliktie zēni, kas grauj debitantu sapņus un izdevēju cerības, tomēr vēl sliktāk ir tad, ja debitēt tiek ļauts darbam, kas nav nedz īsti nostāvējies, nedz nogatavojies.

2005. gads atnesis vēl virkni citu debiju – arī ap Ziemassvētkiem grāmatas aug kā sēnes, par pilno ražas izvērtējumu acīmredzot varēsim spriest tikai jaunajā gadā.

Dzejas kopainu labi raksturo Dzejas dienu svinīgais pasākums pie Raiņa pieminekļa Esplanādē, kur tribīnē kāpj autori, kam gada laikā izdots krājums. 2005. gads iezīmē divas tendences. Pirmā – latviešu dzeja aizvien vairāk izlaužas pasaulē. Tas, ka pirms Ziemassvētkiem ASV interneta žurnālā Piedzēries kuģis parādījusies līdz šim lielākā latviešu dzejas izlase (par tās tapšanu Neatkarīgā informēja jau iepriekš) un Māras Zālītes apgādā Atēna angļu valodā izdots dzejoļu krājums, to tikai lieku reizi apstiprina. Otra latviešu lirikas raksturīga iezīme – mūsu dzeja specializējas nelielu auditoriju uzrunāšanā. Varbūt tā kļūst pārāk intīma un personiska, bet varbūt tā ir tikai šā gada dzejas grāmatu ražas radīta sakritība? Lai nu kā – liriķu dievišķošana tagad veļas atpakaļ kā automāta atsitiens pēc šāviena. Eksaltācija pārvērtusies par projektiem, bet projektu mūsdienās ir daudz un par tiem, izņemot autorus, kādam ir maza rūpe. Uz šā fona sevi veiksmīgāk manifestē fondu neatbalstīti huligāni, pielietojamās dzejas meistari un amatnieki, kā arī izdevēji, kas specializējas dāvangrāmatu ražošanā. Jāpiebilst, ka dzejā 2005. gads vēsturē tiks ierakstīts kā zaudējumu laiks ar Vizmas Belševicas, Māra Melgalva un Andra Vējāna aiziešanu mūžībā.

Uz Latvijas Mākslinieku savienības skandālu fona klusi un mierīgi gads aizvadīts Latvijas Rakstnieku savienībā. Miers tomēr ir tikai šķietams. Vasarā iemantojusi jaunu priekšsēdi Ievu Kolmani, statūtus un prominentus biedrus – advokātu Andri Grūtupu un folkloras pētnieci Vairu Vīķi-Freibergu, savienība ieguvusi unikālu iespēju atdzimt un kļūt mūsdienu realitātei adekvāta. Neatrisināto jautājumu – īpaši jau sociālajā sfērā – ir daudz. Tas, ka intelektuālais īpašums šai valstī nav sevišķā cieņā, bet autori, kuru mūža darbs ir vairojis mūsu tautas kultūras bagātības un veidojis skolu literatūras mācību kursa pamatus, mūža nogali vada cilvēka necienīgos apstākļos, latviešu kultūrai godu nedara. Pirmais mazumiņš, ko savienībai vajadzētu paveikt, būtu sakārtot haotisko un infantilo izvirzīšanu literatūras gada balvai, bet tas, vai organizācija spēs izvairīties no nevienam nevajadzīgu projektu organizācijas skumjā likteņa, ir tuvāko gadu jautājums. Viens gan ir droši – savienības ne/pastāvēšana nespēs liktenīgi ietekmēt latviešu literatūru. Tā bija, ir un būs.

Izstādes

Maija Rudovska, Līvija Dūmiņa,  NRA  12/28/05   

- Latvijas Mākslas akadēmijā vēl šonedēļ iespējams apmeklēt Jarmarku – studentu un pasniedzēju darbu izstādi/tirdziņu. Tās idejas autori un organizētāji ir pasākumu aģentūra Pareizā Ķīmija. Jarmarkā iespējams iegādāties visdažādāko nodaļu studentu darbus, kas tapuši studiju procesā, kā arī iejusties mākslinieka lomā, piedaloties radošajās darbnīcās. Daļa no Jarmarkas laikā iegūtajiem līdzekļiem tiks ziedoti LMA aulas restaurācijai.

- Arhitektu namā līdz 10. janvārim aplūkojamas divas izstādes – arhitekta Ivara Bumbiera zīmējumi 5 dienas Norvēģijā un "Pūdnīku skola" un draugi Ziemassvētku un Jaungada laikam.

- Cherado Art Empire – nesen atklātajā starptautiskās interneta mākslas galerijas cherado.lv izstāžu zālē Mārstaļu ielā 16 šonedēļ aplūkojami visu Cherado Art Empire mākslinieku darbi Ziemassvētku izstādē Eņģeļi. Mākslas galerija Cherado Art Empire ikvienam Latvijas māksliniekam dod unikālu iespēju reizi gadā nedēļas garumā rīkot savu personālizstādi par brīvu, tādējādi veicinot viņa un viņa mākslas popularizēšanu.

- Mākslas galerijā Māja Liepājā līdz 8. janvārim skatāma izstāde Atkalredzēšanās, kas veltīta galerijas gada jubilejai. Izstādē aplūkojami Liepājas gleznotāju – vecmeistaru darbi.

- Galerijā Carousell līdz 30. decembrim apskatāma Lauras Feldbergas personālizstāde mazās Lietas. Darbu formāti ir nelieli, un tajos pētīti visdažādākie priekšmeti, kurus visus vieno mazi izmēri – sīkumi un spožumi, krāsaini nieciņi, vēss metāls, maigs audums, sažuvusi lapa, puķīte, poga, stikliņš, papīra gabaliņš. Mazas lietas, kas piesaista acis un savaldzina, skatienu piesaistošas formas un materialitāte.

- Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā aplūkojama Ventspils mākslinieku miniatūru izstāde Snieg!. Tajā piedalās Mārīte Kluša, Ieva Spridzāne, Līva Kamzola-Ozoliņa, Jeļena Baranovska, Sarmīte Caune, Ineta Rasmane, Jānis Kupčs, Edvīns Švarcs un citi autori ar neliela formāta gleznām dažādās tehnikās. Izstādē apskatāmajos darbos dominē ziemas tēma un Ziemassvētkiem raksturīgā baltā krāsa.

- Galerijā Birkenfelds atklāta mākslinieku Jutas Policjas un Mareka Gurecka personālizstāde Piecas sajūtas. Abi kopā strādā 10 gadus, mācoties un papildinot vienam otru: "Mūsu vislielākais prieks ir dot skatītājam citu realitāti un savādāku, daudzpusīgāku skatījumu uz pasauli, izmantojot savu mākslas valodu. Šajā izstādē ir pārstāvētas dažas no mūsu iemīļotākajām tēmām: sieviete, kustība, mehānika, spēle, vāze."

Smilšu pulksteņa stāsti

Līvija Dūmiņa,  NRA  12/29/05    2005. gads Latvijas teātra dzīvē.

Gads ietver sevī tūkstošiem notikumu, kas līdzīgi smilšu graudiņiem traucas līdzi laika upei, bet daži no tiem ir pārāk lieli, pārāk svarīgi, emocionāli pārsātināti, lai izskrietu cauri tagadnes sašaurinājumam smilšu pulkstenī un pazustu pagātnē. Tāpēc, atskatoties uz 2005. gadu Latvijas teātra dzīvē, tapa emocionāli subjektīvi iestrēgušo smilšu graudiņu stāsti.

Teātris dodas pie tautas

Atceroties grandiozās Nacionālā teātra Skroderdienu Silmačos brīvdabas izrādes Druvienā, uz ko skatītāji no visas Latvijas devās kā savdabīgā svētceļojumā, un vērojot panīkušo brīvdabas izrāžu praksi beidzamos gados, var apsveikt tos dažus uzņēmīgos, kas, protams, ne jau filantropijas zibeņa sperti, iestudē izrādes rādīšanai Latvijas brīvdabas estrādēs. Taču šis gads ieies vēsturē ar diviem vērienīgiem brīvdabas teātra pasākumiem – vienā gadījumā Muhameds devās pie kalna, otrā – kalns pie Muhameda. Tas, protams, ir Dailes teātra pirmais vasaras festivāls Stāmerienā un Izklaides producentu apvienības 7 organizētās mūzikla Vella kalpi izrādes daudzās Latvijas brīvdabas estrādēs. Bilance – tūkstošiem skatītāju un iekustināta vērienīgu teātra notikumu lavīna vasarā, kam jau pavisam droši gaidāms turpinājums nākamgad.

Jauns teātris bērniem un jauniešiem

RīBēJa MuTe – zem šiem zilbju virknējumiem slēpjas Rīgas bērnu un jaunatnes muzikālais teātris, kas savu darbību pieteica 1. jūnijā ar koncertu, bet oktobrī savu pirmo sezonu sāka ar izrādi Zemes dziesmas VEF Kultūras pilī.

Rīgas bērnu un jaunatnes muzikālais teātris ir dzejnieka Normunda Beļska, bērnu vokālā ansambļa Knīpas un knauķi vadītājas Edītes Putniņas un citu domubiedru izauklēts projekts, kas, Rīgas domes Kultūras pārvaldes un sponsoru atbalstīts, mēģinās aizpildīt robu izrāžu piedāvājumā bērniem un jauniešiem, ko daļēji un ļoti dažādā mākslinieciskajā kvalitātē cenšas darīt arī valsts un neatkarīgie teātri. Jaunā projektu teātra izrādēs tiek iesaistīti gan profesionāli aktieri un dziedātāji, gan topošie skatuves mākslinieki, kam šī pieredze ir neatsverams devums mākslinieciskajā izaugsmē, bet mazajiem skatītājiem nodrošina sarunu viņiem saprotamā valodā.

Karaliene uz mūžības skatuves

Latviešu teātra Stella Stellarum – majestātiskā skatuves Karaliene Elza Radziņa – no laicīgās zemes dzīves šķīrās, vasaras pēdējā mēneša izskaņai tuvojoties. 10.02.1917. – 18.08.2005. – šo ciparu asais cirtums īstenībā gan veido nogriezni, uz kura savietojas cilvēka dzīve, tomēr aktrises mūžs ir taisne – no viena punkta sācies un mūžībā aizejošs. Jo, atmiņās un mākslas liecībās dokumentēts, Elzas Radziņas darbs nezudīs. Mums paliek izcilas aktrises talanta mirdzums, apbrīnojamas un vienreizējas dzīvotgribas un dzīvesspēka paraugs, kā visgrūtākajos brīžos nepaklupt, bet paceltu galvu izbrist pēkšņo dubļu peļķi un pagriezt pasaulei smaida pielietu seju.

Maize un māksla

Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) 7. kongresā 6. jūnijā tiek pieņemta rezolūcija, kas iekustina iestāvējušos un jau vairākus gadus nelabu smaku izplatījušo aktieru atalgojuma jautājumu. Rezolūcijā iekļauta prasība aktieru minimālo algu, kas tobrīd ir aptuveni 100 latu, paaugstināt līdz četrām minimālajām algām valstī. Jāpiebilst, līdzīgas rezolūcijas pieņemtas jau ne reizi vien un nekas būtiski nav mainījies.

Neatkarīgās šim jautājumam veltītajā diskusijā, kurā piedalās LTDS priekšsēdētāja Lolita Cauka, Latvijas Profesionālo aktieru apvienības priekšsēdētājs Januss Johansons, Dailes teātra direktors Aivars Līnis un tobrīd Valmieras Drāmas teātra mākslinieciskā vadītāja vietas izpildītāja Evita Sniedze, tiek iezīmēta visai skarba aina, kurā teātra darbinieki spiesti dzīvot jau ilgi un kas apdraud profesionālā teātra pastāvēšanu – zemā atalgojuma dēļ no teātra aizgājuši aktieri, papildu – maizes – darbu dēļ darbs teātrī pārvērties par hobiju, kas negatīvi ietekmē izrāžu kvalitāti, negatīvas sekas atstāj arī tehnisko darbinieku, bez kuriem izrādes vispār nevar tapt, niecīgais atalgojums. Tomēr pozitīvs risinājums šogad tiek sagaidīts – pēc Latvijas kultūras darbinieku foruma 8. septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts projekts Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo teātru aktieriem, kas paredz – no 2006. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga aktieriem būs trīs minimālo darba algu apmērā – 270 latu.

Gaļinas Poliščukas epopeja

2004./2005. gada Nacionālā teātra sezonu atklāja Gaļinas Poliščukas iestudētā Raiņa Pūt, vējiņi! versija. Viedokļi dažādi, no – fui, kā tā var, Ditai Lūriņai kailas krūtis pat vairākas minūtes, un Rainis vienkāršots līdz instinktu līmenim –, līdz nominācijai Spēlmaņu nakts Teātra balvai vairākās kategorijās, izpārdotām biļetēm un Nacionālā teātra vārdam ārvalstu teātru festivālos.

Tajā piektdienā jūnija sākumā, kad Pūt, vējiņi! komanda atgriezās no festivāla Jaunā Eiropa Milhelmā pie Rūras, režisore Neatkarīgajai paziņoja, ka aiziet no Nacionālā teātra, par iemeslu minot nesapratni: "Mana pēdējā iestudējuma pirmizrāde bija februārī, bet nākamo man piedāvā tikai janvārī."

Vēlāk tika runāts par režisores prasībām un repertuārteātra iespējām tās pildīt, šķiršanos bez naida un nepieciešamību dibināt savu teātri. Un tas arī notika – septembrī ar pārstrādāto Rīgas Krievu drāmas teātra Jasmīna versiju Aukstuma potes durvis Sapņu fabrikas pagalmā vēra Gaļinas Poliščukas Teātra observatorija. Morāle – viss notiek, kā jānotiek, un uz labu...

Noras labie darbi

Indra Roga bija viena no vadošajām Nacionālā teātra aktrisēm, un kopš 2005. gada viņa kļuvusi par vienu no teātra režisorēm, iestudējot divas šā gada Nacionālā teātra labākās lielās zāles izrādes – Henrika Ibsena Noru aprīlī un Aleksandra Ostrovska Līgavu bez pūra decembrī.

Nepārspīlējot nopelnus, režisori var uzskatīt par likteņa vai Melpomenes sūtītu dāvanu Nacionālajam teātrim un vairākiem aktieriem. Viņas darbs Norā palīdzējis par labāko otrā plāna aktieri 2004./2005. gada sezonā kļūt Normundam Laizānam, kuram Krogstadta loma pēc vairāku gadu pārtraukuma bija iespēja apliecināt sevi kā jūtīgu, emocionāli atvērtu dramatisko aktieri. Līdzīgi pateicības vārdi režisorei sakāmi par Daigas Gaismiņas darbu Kristīnes lomā. Veselīgas pārmaiņas Indra Roga sagādājusi arī dailēnietim Artūram Skrastiņam ar Ranka lomu, bet par Edmunda Freiberga pierunāšanu kāpt uz skatuves Knurova lomā Līgava bez pūra mans privāts paldies.

Zaudējums

Sēru vēstīm reti kad esam gatavi. Ziņa par 10. maijā notikušo zaudējumu sākumā pat šķita ļauns joks. Jaunā Rīgas teātra aktieris Vigo Roga no dzīves šķīrās 37 gadu vecumā, pēkšņi un atstājot daudz neatbildētu jautājumu, nenospēlētu lomu, nepateiktu vārdu un neizdzīvotu gadu.

"Cilvēks, pēc kura paliek gaišas izjūtas. Cilvēks – mīkla, noslēpums. Vigo no daudziem slēpās, bet, ja izdevās piekļūt, – viņš bija neticami sirsnīgs. Vigo Roga bija aktieris ar savu ļoti izteiktu patību. Viņš nebija aritmētiskais vidējais. Viņa lomas atšķīrās ar absolūtu dabiskumu. Ir aktieri, par kuriem mēdz teikt: ģeniāli vai arī vāji. Vigo Roga neietilpa nevienā no šīm grupām. Viņš vienmēr bija lielisks, labs un pārliecinošs. Pēc savām dotībām Vigo būtu varējis nospēlēt jebko. Viņš ļoti daudz strādāja, bet nepaguva nospēlēt Čebutikina lomu Trīs māsās. Lomu, kas pa īstam bija viņa un solījās būt izcila. Vigo bija lielisks Parfens Rogožins Idiotā, Dūdars Skroderdienās Silmačos, Viktors Rubens Vilkumuižas jaunkundzēs, tiesnesis Ļapkins-Tjapkins Revidentā. Pēdējā viņa ārēji nelielā, bet izrādē ļoti nozīmīgā loma bija Boļšincovs Mēnesī uz laukiem. Vigo Roga bija viens no retajiem traģikomiskajiem aktieriem. Viņš spēja nevis žēlot vai izsmiet, bet saprast un mīlēt. Arī pats Vigo bija visu kolēģu mīlēts aktieris. Mēs esam zaudējuši savējo," – tie ir JRT atvadu vārdi arī skatītāju mīlētam aktierim.

Ievas Puķes Heda Gablere

Aprīlī pirmizrādi piedzīvoja divi Henrika Ibsena lugu iestudējumi – Nora Nacionālajā teātrī un Heda Gablere Valmieras Drāmas teātrī. Ievu Puķi Hedas lomā bija ieraudzījis Oļģerts Kroders. Šai Hedai ir koša grima ieskauts čūskas skatiens, kas dzeļ visu un visus. "Psiholoģiski tik grūti motivējamās Hedas Gableres lomā Ieva Puķe ir īsta prīma. Ar suģestējošu skatuvisko šarmu, precīzu tēla izjūtu un izslīpētu žestu partitūru – niansēts aktierdarbs, kuru analītiski preparēt šķiet brutāli un lieki," – tā Neatkarīgajā rakstīja Evita Mamaja, un mēs to arī nedarīsim. Šis stāsts ir par smiltīs iebirušu dimantu, un dārgakmeņus neanalizē – tos novērtē un mīl.

Atjaunots Baltijas pavasaris

Maijā Rīgā notika Baltijas mūsdienu drāmas festivāls Skats. Tā misija – veicināt aktīvu un ilgstošu sadarbību, domu un kontaktu apmaiņu starp Baltijas teātriem, režisoriem, dramaturgiem, aktieriem un citiem teātra profesiju pārstāvjiem, bet mērķis – atklāt un iepazīt jaunākās dramaturģijas tendences Lietuvā un Igaunijā, kā arī ieinteresēt un parādīt abu valstu teatrāļiem jaunākos mūsdienu dramaturgu iestudējumus Latvijas teātros.

Festivāla galveno balvu par drosmīgu, pārliecinošu un ironisku utopisko ideālu īstenošanu lugā Madagaskara saņēma dramaturgs Mariuss Ivaškevičs un režisors Rims Tumins Valsts Viļņas Mazajā teātrī. Otrā vieta JRT aktieru ansamblim Alvja Hermaņa vadībā par Latviešu stāstiem un Garo dzīvi. Trešo vietu starptautiskā žūrija piešķīra Andrusam Kivirehkam un Prītam Pedajasam par izrādi Igauņu bēres. Nākamgad festivāls notiks Tartu Igaunijā.

L a i   n u   k ā ,

bet Ziemassvētki bija balti...

Ja vēl iepriekšējā vakarā no sniega ne-

bija ne vēsts, tad tieši Ziemassvētku rītā pa-

veroties pa logu ieraudzījām, ka ir noticis brī-

nums – zemi klāja balta, pūkaina sniega sega!!

. . . Un līdz ar ziemas saulgriežiem, dienas ir

kļuvušas saulainākas un gaišākas, bet

arī krietni aukstākas, jo nu jau arī

pa dienu ir ap -10oC.

 

Anda Jansone, trešdien 28. decembrī

******************************************************

LAIMĪGU UN PANĀKUMIEM BAGĀTU 2006.GADU!!!

******************************************************