K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

Nr. 430: 2006. g. 21. - 27. janvāris

Eiropā un citur pasaulē...

Apšaudē Irākā viegli ievainots Latvijas karavīrs

LETA  01/22/06    Šorīt apšaudē Irākā vieglu ievainojumu rokā guvis Latvijas kontingenta karavīrs, aģentūru LETA informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Preses un Informācijas nodaļas priekšnieks Uldis Davidovs.

Šorīt tika apšaudīta Polijas vadītās daudznacionālās divīzijas atbildības rajonā esošā militārā bāze Kūtā, kurā dislocēti arī Latvijas kontingenta karavīri.

Dižkareivis Jānis G. apšaudes brīdī veicis bāzes apsardzes pienākumus novērošanas postenī. Ievainotajam karavīram sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Viņs jau ir sazinājies ar savu ģimeni.

Kā ziņots, Ziemassvētku priekšvakarā Latvijas karavīri pameta Hillas bāzi un dislocējās jaunā vietā - Kūtas pilsētā, kur pirms tam dienēja Irāku nu jau pametušie ukraiņu spēki.

Kā norāda Davidovs, Kūtas militārajā bāzē savus pienākumus veic 111 Latvijas kontingenta karavīri. Kājnieku rotas karavīri turpina iekārtošanās darbus Kūtas bāzē un veic bāzes apsardzi. Vēl septiņi Latvijas karavīri veic savus pienākumus Divānijā, bet viens Bagdādē.

EPPA rezolūcijā par komunistisko režīmu nosodījumu varētu nepieminēt PSRS

LETA  02/24/06     Krievija panākusi, ka no Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) rezolūcijas par "Par totalitāro un komunistisko režīmu starptautiskā nosodījuma nepieciešamību" tiek izņemta atsauce uz Padomju Savienību, otrdien ziņo laikraksts "Vedomosti".

Zviedrijas deputāta Jorana Lindblada sagatavoto rezolūciju par komunistiskā režīma noziegumu nosodījumu EPPA izskatīs trešdien, 25.janvārī.

Rezolūcijā bija iekļauts teksts par Baltijas valstu okupāciju, norādot, ka "padomju armijas iebrukumam vairākās valstīs Otrā pasaules kara laikā sekoja sistemātiskas un masveida represijas". Kā komunistiskā režīma noziegumu upuri rezolūcijā nosauktas Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Moldāvija.

Rezolūcijā bija aicināts izveidot izmeklētāju komandu, kas izmeklētu komunistu pastrādātos noziegumus.

Laikraksts "Vedomosti" norāda: ja EPPA rezolūcija tiktu apstiprināta iepriekšējā formā, Krievija varētu saskarties ar politiskām pretenzijām no Austrumeiropas valstu puses.

Taču Krievijas delegācijai EPPA ir izdevies panākt, lai no rezolūcijas izņemtu atsauci uz Padomju Savienību, kā arī mīkstināt vairākus formulējumus, kur komunisms pielīdzināts nacismam, laikrakstam pavēstīja Krievijas Valsts domes ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Vienīgais atstātais rezolūcijas ieteikums ir ekspertu grupas izveidošana Eiropas padomē, lai apkopotu datus par komunistiskā režīma noziegumiem.

Kosačovs pauda pārliecību, ka EPPA deputāti trešdien apstiprinās laboto rezolūcijas projektu.

ES direktīva rada minējumus par nepilsoņu tiesībām

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  01/24/06    Juridiskas peripetijas ap nule spēkā stājušos ES direktīvu radījušas pamatu minējumiem, ka Latvijas nepilsoņi varētu iegūt tiesības brīvi strādāt vecajās Eiropas valstīs, kamēr jauno valstu pilsoņiem tās lielākoties liegtas.

Pirmdien spēkā stājusies ES direktīva nosaka, ka trešo valstu pilsoņi, kuri ES dzīvojuši vairāk nekā piecus gadus un spēj sevi uzturēt, var pieprasīt sev jauno statusu un pārcelties uz dzīvi citā ES valstī strādāt vai studēt. Jauno valstu pilsoņiem 12 no 15 vecajām ES valstīm, izņemot Īriju, Lielbritāniju un Zviedriju, ir noteikušas ierobežojumus darba tirgum, kas var ilgt līdz 2011.gadam. Direktīva neko nemaina naturalizācijas kārtībā vai politiskajās tiesībās.

Eiropas Komisija (EK) nespēj sniegt precīzu atbildi, vai neizveidosies situācija, kurā ES pilsoņiem ir mazāk tiesību nekā cilvēkiem, kam nav tās pilsonības. EK atzīst, ka tas būs atkarīgs no veco valstu izvēles, kā interpretēt direktīvu savos likumos. Ja tās izvēlas noteikt ierobežojumus arī viņiem, pretrunas nerodas, ja ne, jauno valstu pilsoņi varot vērsties Eiropas tiesā, jo tas pārkāpj pievienošanās līgumos teikto, ka ES pilsoņiem darba tirgū jādod priekšroka. Taču, izpētot direktīvas tekstu, redzams, ka formulējums ir izplūdis — vecās valstis "darba tirgus politikā var dot priekšroku ES pilsoņiem". Tikai viena no 15 vecajām valstīm — Austrija — iestrādājusi direktīvu savos likumos, tāpēc nav zināms, kā rīkosies pārējās.

Latvijā par trešo valstu iedzīvotāju statusa piešķiršanu atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP), kuras migrācijas politikas nodaļas vadītāja Ilze Briede Dienai atzina, ka nav skaidrs, kā direktīva darbosies attiecībā pret pilsoņiem un nepilsoņiem ārzemēs, jo PLMP rūpe esot situācija Latvijā. "To mēs varēsim redzēt praksē. No EK saņēmām paskaidrojumu, ka pievienošanās līgumu pārejas noteikumi neļauj dot priekšroku darba ņēmējiem no citām valstīm. Ja tāda situācija rastos, valdība var lemt, ko darīt — prasīt informāciju, atzinumus. Precedents jau ir — Laval lieta," viņa teica.

EPPA pieņem rezolūciju par komunisma režīma noziegumu nosodīšanu

LETA   01/25/06    Eiropas padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) trešdien ar vētrainiem aplausiem un ovācijām pieņēma rezolūciju par komunistiskā režīma noziegumu nosodījumu.

EPPA pieņēmusi Zviedrijas deputāta Jorana Lindblada sagatavoto rezolūciju, nenosūtot to atpakaļ pārstrādāšanai.

Par rezolūcijas nosūtīšanu atpakaļ pārstrādāšanai nobalsoja 70 cilvēki, bet pret to - 81, tādā veidā apstiprinot pašreizējo rezolūciju.

Latvijas delegācijas pārstāvis EPPA Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (SC) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka šodien pieņemtā rezolūcija satur tikai "vispārīgus vārdus par to, cik slikti, ka komunistiska režīma laikā tika paveikti noziegumi". "EPPA tikpat veiksmīgi varētu pieņemt šodien rezolūciju par feodālisma noziegumu nosodījumu," norādīja Latvijas pārstāvis EPPA, kurš ir pārliecināts, ka ar komunistiskā režīma noziegumu izvērtējumu "jānodarbojas vēsturniekiem, nevis EPPA, kurai ir jārisina daudz svarīgākie jautājumi".

"Rezolūcija nosoda komunistisko totalitāro režīmu, nevis komunistisko ideoloģiju," uzsvēra Cilevičs, kurš norādīja, ka pieņemta rezolūcija nedos pamatu prasīt Baltijas valstīm no Krievijas kompensāciju par komunisma režīma noziegumiem.

Pats Cilevičs balsojumā par rezolūciju atturējās.

Šīs ir pirmā reize, kad tik augstā līmenī tiek nosodīti totalitāro komunistisko režīmu noziegumi, jo Eiropas padomē ietilpst 46 dalībvalstis, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas delegācijas pārstāvis EPPA Saeimas deputāts Oskars Kastēns (LPP).

Viņš sacīja, ka par rezolūcijas pieņemšanu "vārdu cīņa" ir ieilgusi vairāk nekā pusgadu.

Krievijas komunistiskās partijas līderis Genadijs Zjuganovs šodien asamblejā sacījis, ka "rezolūcija ir provokācija ar tālejošām sekām, kas sašķels Eiropu". Savukārt skandalozais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis ierosinājis zālē esošo Zjuganovu arestēt un nosūtīt uz Hāgu. Žirinovskis arī norādīja, ka baltiešiem ir sliktas attiecības tikai komunistu dēļ.

Debatēs, kurām bija pieteikušies 60 deputāti, bet uzstājās laika limita dēļ 27, piedalījās arī Kastēns, kurš atgādināja, ka 1949.gada 25 martā vienā dienā uz Sībiriju tika izvēsti 45 000 cilvēku. Kastēns arī informēja, ka nepieciešamo divu trešdaļu balsu trūkuma dēļ netika pieņemta rezolūcijas rekomendējošā daļa, taču pēc rekomendācijas pieņemšanas esot atskanējuši plaši aplausi.

Kastēns arī uzsvēra, ka deklarācija ir svarīga tiem cilvēkiem, kuri ir cietuši no komunistiskā režīma.

"Asambleja aicina visas komunistiskās un postkomunistiskās partijas un valdības locekļus pārskatīt komunisma vēsturi un savu vēsturi un atklāti distancēties un nosodīt noziegumus, kurus pastrādāja totalitārie komunistiskie režīmi," teikts rezolūcijā.

Dokumentā norādīts, ka tas atteicas uz visiem "bez izņēmuma komunistiskajiem režīmiem, kas pagājušajā gadsimtā valdīja Centrālajā un Austrumeiropā", kā arī vēl joprojām atrodas pie varas "dažās pasaules valstīs".

Maskava norobežojas no Ždanokas

Gunta Sloga,  Diena  01/25/06     Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teiktais, ka Maskava nevēlas politizēt krievvalodīgo problēmu, kā to dara eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (PCTVL), iespējams, liecina par pragmatiskāku Kremļa pieeju šim jautājumam, bet pati politiķe nav attaisnojusi uz viņu liktās cerības. Tā Dienai kaimiņvalsts ministra izteikumus komentē Krievijas politikas pazinēji. Savukārt pati T.Ždanoka, kura izmanto savu eirodeputātes amatu, lai dažādos veidos pievērstu citu ES valstu uzmanību tā dēvētajam krievvalodīgo jautājumam Latvijā, no plašākiem komentāriem otrdien atturējās.

Šonedēļ intervijā avīzē Biznes&Baltija S.Lavrovs, atbildot uz jautājumu par bažām krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību un brīvības jomā, uzsver, ka Krievija vēlas rast risinājumu šim jautājumam. Taču "mēs esam pret šādu procesu politizāciju un pret to, lai tādi politiķi kā Ždanokas kundze un citi izmantotu šo problēmu politiskajam geschaft", saka S.Lavrovs. Šī ir pirmā reize, kad augsta ranga Maskavas amatpersona kādam no Latvijas kreisajiem politiķiem piedēvē šā jautājuma politizēšanu un mēģinājumu "tirgoties".

"Lielā politika un pragmatiskā pieeja," tādi, pēc Latvijas Ārpolitikas institūta direktora Ata Lejiņa domām, var būt galvenie iemesli šādai Kremļa nostājas maiņai. Viņaprāt, Krievija mainījusi savas domas Rietumu ietekmē, iespējams, tai "pateikts, lai beidz ākstīties". Viņš atgādina mācību, ko Maskava guva nesenajā gāzes karā ar Ukrainu, kad ar visai skaidriem brīdinājumiem klajā nāca ASV un Vācijas ministri.

"Ždanokai arī nav nekādu panākumu, un viņa kļuvusi par apgrūtinājumu. Taču krievi ir pragmatiski," pieļauj A.Lejiņš. Savukārt bijušais diplomāts Pēteris Viņķelis pieļauj, ka Maskavas vēršanos pret T.Ždanoku var skaidrot ar Krievijas iekšpolitikas norisēm. Viņas pārstāvētās PCTVL partneri Krievijā ir nacionālistiskā un ar Kremļa atbalstu izveidotā Dzimtene. Taču šī partija vairs nepakļaujas Kremļa kontrolei, un, iespējams, tas nobažījies, ka tautiešu politikas jautājums nonācis konkurentu ziņā. "Taču neatkarīgi no tā, tas [Lavrova izteikums] jāpārņem mūsu diplomātiskajā arsenālā — tiešām politizēt nevajag. Mūsu valsts politikas pamatā ir naturalizācijas veicināšana," uzsver bijušais diplomāts.

Pati T.Ždanoka, lūgta komentēt S.Lavrova teikto, pavēstīja, ka intervijas tekstā esot vairākas neprecizitātes, kas liekot šaubīties, vai ministra izteikumi izmantoti korekti. Kamēr neesot iegūts apstiprinājums tam, viņa atturēšoties no komentāriem.

B&B atsauc Lavrova teikto par Ždanoku

Sanita Upleja,  Diena  01/26/06    Laikraksts Bizness&Baltija atsaucis Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova intervijā publicētos ministra izteikumus attiecībā uz Krievijas attieksmi pret kreiso spēku apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā pārstāvi Tatjanu Ždanoku un citiem apvienības politiķiem, vēsta portāls Delfi. Laikraksts plašāk nekomentē iemeslus, kāpēc tiek atsaukts publicētais izteikums par norobežošanos no T.Ždanokas. S.Lavrovs pirmdien laikrakstā publicētajā intervijā uzsvēra, ka Krievija vēlas atrisināt nepilsoņu problēmu, taču neatbalsta šī procesa politizēšanu, kā to darot T.Ždanoka.

Pirms 60 gadiem Zviedrija nodevīgi izdeva PSRS baltiešu karavīrus

Linda Rone, Līga Grīna, speciāli NRA,  01/25/06   1946. gada 25. janvārī Zviedrija izdeva PSRS 146 baltiešu (130 latviešu, deviņu lietuviešu, septiņu igauņu) karavīrus. Kara pēdējās dienās viņi bija meklējuši patvērumu neitrālajā Zviedrijā, jo nevēlējās atgriezties savā dzimtenē, kuru atkārtoti bija okupējusi Padomju Savienība. Izdošana notika, neraugoties uz viņu izmisīgajiem protestiem, badastreikiem pašnāvībām.

Laika posmā no 1946. līdz 1952. gadam padomju drošības iestādes apcietināja, tiesāja un sodīja gandrīz trešdaļu no Zviedrijas izdotajiem latviešu leģionāriem.

Tikai 1994. gadā zviedri simboliski atvainojās par notikušo, kad 40 baltiešu karavīri pēc karaļa Kārļa XVI Gustava uzaicinājuma apmeklēja Zviedriju. PSRS tiesiskā mantiniece Krievija to nav izdarījusi vēl tagad.

Šodien mūsu vidū ir palikuši tikai nedaudzi no viņiem. Izstāde ir veltījums no Zviedrijas izdoto leģionāru piemiņai, un joprojām atklāts ir jautājums – vai pirms 60 gadiem Zviedrijas valdība varēja rīkoties citādi...

Šodien pulksten 17 Latvijas Okupācijas muzejā notiks izstādes Izdošana atklāšana.

Kara muzejā vakar kopā bija sanākuši leģionāri no dažādām Latvijas malām ar vēlmi kopīgi kavēties atmiņās par 1946. gada janvāra notikumiem. Ar izstādes atklāšanu un piemiņas brīdi tika atzīmēta baltiešu izdošanas 60. gadadiena.

Arī Jānis Jansons, latviešu leģionārs, 1946. gadā tika nodots PSRS pārstāvjiem. Viņš par ļoti nozīmīgu uzskata Zviedrijas atzinumu, ka šis vēstures posms bijis melnākais, nežēlīgākais viņu vēsturē. Un augstu vērtē Zviedrijas atvainošanos1994. gadā jūnijā.

Nu jau cienījamajam kungam ir 95 gadi, viņš ir vientuļš pensionārs, kas ceļu uz Kara muzeju mērojis no Milzkalnes. J. Jansons, kavējoties 60 gadu senās atmiņās, atzīst, ka sajūtas izdošanas brīdi bija neaprakstāmas, neaizmirstamas, bijusi arī "cerība, ka beidzot būsim brīvi no briesmām un varēsim atgriezties mājās". "Tomēr mēs kļūdījāmies, vēlāk daudzi no mums tika izsūtīti..." rūgti piebilst sirmais vīrs. Vēlāk J. Jansons bijis spiests nomainīt uzvārdu, jo tikuši vajāti daudzi viņa radinieki. Viņš strādājis par mērnieku, tieši darbs tad bijis viņa dzīves lielākā daļa. Bērnu viņam nav. Brāļi un māsas jau miruši.

Par pašreizējo Latvijas valdību viņš runāt īpaši nevēlas. Iespējams tāpēc, ka nesaskata rūpes par tautas likteni. Pensija Jānim ir 84 lati, ar kuriem diemžēl esot par maz, lai varētu iztikt.

Atceres pasākumā par godu latviešu leģionāriem piedalījās arī Zviedrijas un Igaunijas vēstniecības pārstāvji. Muzejā atklāja Janīnas Āboliņas veidoto izstādi 1946. gadā cietušajiem leģionāriem. Piemiņas brīdis leģionāru atcerei notiek katru gadu, bet, kā atzina pasākuma organizatore Ieva Kvāle: "Diemžēl ik gadu apmeklētāju – leģionāru – ir aizvien mazāk.

Okupācijas muzeja izstādē ir apskatāmi fotoattēli un dokumenti par latviešu karavīriem internēto nometnēs Zviedrijā un viņu izdošanu Padomju Savienībai, arī no Zviedrijas izdoto leģionāru vēstules, sadzīves priekšmeti un piemiņas lietas. Vēl izstādē iekļauti dokumenti no Zviedrijas Ārlietu ministrijas un PSRS sūtniecības Stokholmā dokumenti, Latvijas diplomātu Rietumos sarakste un liecības par sabiedrības noskaņojumu pret Zviedrijā internēto karavīru izdošanu PSRS. Vēl viens nozīmīgs dokumentu bloks – pēc Otrā pasaules kara tiesāto no Zviedrijas izdoto latviešu leģionāru krimināllietu materiāli, arī dokumentālie kinokadri par Zviedrijā internēto karavīru izdošanu PSRS.

Izstādes veidotāji ir vēsturniece Aija Ventaskraste un mākslinieks Jānis Spalviņš. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvu un Latvijas Valsts arhīvu. Tās atklāšanā piedalīsies Padomju Savienībai izdotie leģionāri, kā arī Zviedrijas vēstniecības Latvijā pārstāvji.

Apspriež bezvīzu režīmu ar ASV

Agris Blūmfelds,  NRA  01/26/06    ASV nesola politisku pretimnākšanu bezvīzu režīma ieviešanai.

Februāra sākumā kārtējo reizi Latvijas un ASV ārlietu speciālisti tiksies sarunā par bezvīzu režīmu starp abām valstīm – pie mums viesosies ASV valsts sekretāres palīdze konsulārajās lietās Mora Hartija. Pagaidām ASV pārstāvji nesola politisku pretimnākšanu bezvīzu jautājumā, pieverot acis uz vīzu režīma pārkāpumiem, ko izdarījuši Latvijas iedzīvotāji.

M. Hartijas vizītes laikā ir paredzēta arī kārtējā Latvijas un ASV konsulārās darba grupas tikšanās. Amatpersonas spriedīs par rīcības plānu, kas nākotnē dotu iespēju Latvijai un citām Eiropas Savienības valstīm kļūt par ASV bezvīzu programmas dalībniecēm. Tas Latvijas pilsoņiem ļautu apmeklēt ASV bez ieceļošanas vīzas kā tūristiem vai kā uzņēmējiem ar uzturēšanās laiku līdz 90 dienām. Turklāt nebūtu jāmaksā vīzas nodeva, kas jau sasniegusi 60 latus, pateicoties dolāra kursa svārstībām.

Latvijas Ārlietu ministrija nevis cenšas lobēt Latvijas intereses un izdarīt politisku spiedienu uz ASV varas orgāniem, bet nesaudzīgi kritizē savu valsti, uzsverot, ka Latvijas pievienošanās ASV bezvīzu programmai ir tieši atkarīga no tā, cik godprātīgi Latvijas pilsoņi ievēros pašreizējos ieceļošanas un uzturēšanās noteikumus ASV – izmantos ieceļošanas vīzu tikai atļautajam ieceļošanas mērķim, nepārsniegs vīzā norādīto uzturēšanās termiņu un nepārkāps citus ASV likumus. To uzsver gan Konsulārā departamenta Šengenas nodaļas vadītāja padomniece Vija Buša, gan viņas kolēģi. Arī ASV vēstniecības konsuls Lendons Teilors norāda, ka ASV būtu priecīgas uzņemt vairāk viesu, ja vien tie neierodas valstī ar tūrisma vīzu un nesāk strādāt, kas, pēc ASV likumiem, nav atļauts. L. Teilors norāda, ka būtu jāveicina arī studētgribētāju plūsma uz ASV, kas pēdējā laikā strauji kritusies. Vaicāts, vai ASV varētu politiski atbalstīt Latvijas centienus pievienoties bezvīzu režīmam, kas nozīmētu pievērt acis uz vairākiem pārkāpumiem, L. Teilors atbild noliedzoši, sakot, ka negrib spekulēt ASV Kongresa vārdā, taču neesot arī pazīmju, ka šādu atbalstu tas varētu izteikt.

Vakar iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara un ASV vēstnieces Latvijā Ketrinas Todas Beilijas tikšanās laikā abas amatpersonas pieskārušās arī vīzu jautājumam, taču tas neesot bijis aktuālākais darba kārtībā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka aptuveni 15 procentiem Latvijas iedzīvotāju vispār netiek izsniegtas vīzas iebraukšanai ASV un centieni panākt bezvīzu režīmu beigušies bez panākumiem. Jāatgādina, ka ASV vēstniecība vīzu iebraukšanai ASV neizsniedza arī Saeimas deputāta Viļa Krištopana dēlam, taču pēc atkārtotām pārrunām Amerikas pārstāvniecībā vīza tomēr izsniegta.

ASV vēstniecība līdz šim noliegusi pārmetumus, ka vīzu izskatīšana notiek subjektīvi un atteikumiem nav reāla tiesiska pamata. Problēmas ar vīzu bijušas arī Nacionālās hokeja līgas Kolorādo Avalanche kluba spēlētāja Kārļa Skrastiņa sievai Zanei un abu meitiņai Karolīnai – viņām ilgu laiku netika izsniegta tā sauktā zaļā karte, kas dod atļauju dzīvot Amerikā.

EP deputāts Pīks pētīs CIP slepeno cietumu lietu

DELFI  01/26/06    Briselē notika pirmā Eiropas Parlamenta pagaidu komitejas sēde, lai sāktu izpēti, vai kāda ES valsts nav izmantota kā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepenā ieslodzījuma vieta. Par komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēts deputāts Karloss Koelho (Eiropas Tautas Partija, Portugāle), bet Latviju komitejā pārstāvēs deputāts Rihards Pīks, informēja deputāta palīgs Mārtiņš Zemītis.

Atšķirībā no Eiropas Savienības Padomes izveidotās izmeklēšanas komitejas, kuras sēdes notiks aiz slēgtām durvīm, visas Eiropas Parlamenta komitejas sēdes būs atklātas.

Iegūdams aizvietotāja vietu, kas garantē neierobežotu pieeju izmeklēšanas dokumentiem, Rihards Pīks plāno aktīvi iesaistīties komitejas darbā.

"Nopietni un detalizēti jāizmeklē, vai pārkāpts ES līgums un starptautiskās konvencijas, kā arī jāidentificē konkrēti pārkāpumu gadījumi, ja tādi bijuši. Nedrīkst pieļaut to, ka Eiropas kreisie politiskie spēki izmeklēšanas komiteju pārvērš par populistisku tribīni, no kuras dzīt ķīli transatlantiskajās attiecībās," uzsver Pīks.

Plānots, ka Eiropas Parlamenta deputāti cieši sadarbosies ar Eiropas Padomes izmeklēšanas komisiju, kuru vada Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) tieslietu komitejas priekšsēdētājs Diks Martijs. Otrdien prezentētajā Martija pagaidu ziņojumā neparādās pārliecinoši pierādījumi, kas apliecinātu CIP slepeno cietumu izveidi Polijā, Rumānijā vai kādā citā Eiropas valstī.

Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komitejas galvenie uzdevumi būs apkopot un analizēt informāciju, lai konstatētu, vai CIP vai citas ASV aģentūras ir veikušas cilvēku nolaupīšanu un aizturēšanu slepenos objektos. Tāpat komiteja noskaidros, vai tās ir izmantojušas Eiropas valstu teritorijas aizturēto pārvadāšanai.

Eiroparlamentārieši pētīs, vai šādas darbības, ja tās ir notikušas, nepārkāpj ES Līgumu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ANO Konvenciju pret spīdzināšanu, kā arī ES un ASV nolīgumus par aizturēšanu un savstarpējo tiesisko palīdzību.

Pētījums: Latvija mēdz pārspīlēt ES prasības

DELFI  01/26/06    Latvijā, pārņemot Eiropas Savienības regulas un direktīvas, ir vērojama tendence pārspīlēt ES prasības tautsaimniecības jomā, kas var bremzēt tās attīstību, secināts Eiropas Parlamenta deputāta Alda Kušķa ierosinātajā pētījumā.

Pētījumā “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un piemērošanas pārspīlējumi Latvijā” savu viedokli sniegušas 57 tautsaimniecības nozaru asociācijas, 28 no kurām atzinušas problēmu par reāli eksistējošu.

“Latvijai nepieciešama skaidra un sadzirdama pozīcija Eiropā. Manas sarunas ar vēlētājiem Latvijas reģionos ļauj teikt - vairumam Latvijas iedzīvotāju joprojām nav pieejami ieguvumi no dalības Eiropas Savienībā, vien bažas par pieaugošajām saistībām un tēriņiem. Eirooptimisti emigrē darba meklējumos. Latvijā palicēji kļūst aizvien skeptiskāki,” norāda deputāts.

Viņš uzsver, ka visvairāk mītu Latvijā saistās ar likumdošanas izmaiņām pēc 2004.gada 1.maija. “Ja arī pētījums nesniegs atbildes uz specifiskiem jautājumiem, tad galveno tendenci tas parādīs nepārprotami,” secina Kušķis.

Ir gadījumi, uz kuriem komersanti norāda kā uz pārspīlējumiem, taču šādu stingrāku prasību ieviešana ir ilgtermiņā nepieciešama un progresīva. Piemēram, prasība līdz 2005.gada 31.decembrim nodrošināt, lai biodegviela veidotu ne mazāk kā 2% no kopējā degvielas daudzuma. Direktīvā 2% bija minēti kā orientējošie mērķi, valsts varēja noteikt mazāku procentu, taču prasība ieviesta veiksmīgi.

Taču patērētāju aizsardzībā Latvija noteikusi stingrākas prasības, nekā ES. Piemēram ES direktīva paredz, ka patērētājs var prasīt apmainīt neatbilstošu preci pret ekvivalentu preci, ja vien tas nav nesamērīgi. Latvijas Patērētāju aizsardzības likums nesamērīguma principu neparedz. Šāda norma var radīt zaudējumus tirgotājiem, kas tirgo preces ar augstu amortizāciju, piemēram sadzīves tehniku.

Lai gan pārtikas jomu ES regulē neskaitāmas direktīvas un regulas, neviena no tām neprasa to, ko prasa Latvijas Ministru kabineta noteikumi – darbiniekiem, kas strādā ar pārtiku, nepieciešama profesionāla izglītība pārtikas jomā. Pētījuma autori norāda, ka šāda prasība ir nesamērīga ar mērķi nodrošināt kvalitatīvas un cilvēkam nekaitīgas pārtikas apriti.

Asociācijas sūdzējās arī par pārspīlētu regulu un ES prasību piemērošanu, un šajā jomā absolūtais līderis bija Pārtikas un veterinārais dienests, kas, piemēram prasa iekārtot noliktavas tranzīta kravām, mērot pat izlietnes augstumu, un veic maksas pārbaudes krāna ūdenim, kurš jau tika pārbaudīts. PVD visbiežāk aizbildinoties ar ES prasībām, sūdzējās asociācijas.

Pētījuma autori secina, ka Latvijā bieži vien konstatētajos pārspīlējumos tiek producēts “vainīgā tēls” – ES prasības. Autori secina, ka valsts institūcijas un amatpersonas pārspīlējot ES prasības, jo trūkst zināšanu vai informācijas par patiesajiem ES regulējumiem, nespēj domāt liberālā tirgus kategorijās un bieži vien pārcenšas.

Iespējami pārspīlējumu iemesli ir arī lojalitātes trūkums pret savas valsts iedzīvotājiem, kā arī savtīgas intereses vai nolaidība.

Pārspīlējumu novēršanā nepieciešama skaidra ierēdņu atbildība, kā arī valsts institūciju pārorientēšanās no pastāvīgas kontroles uz risku analīzi un darbu ar operatīvo informāciju. Savukārt asociācijas varētu konsolidēt savus spēkus, analizējot regulējumus un norādot uz nepilnībām.

Pētījuma autori iesaka institūcijām ieklausīties nevalstisko organizāciju ierosinājumos, bet asociācijām apkopot informāciju no saviem biedriem, aktīvi iesaistīties likumdošanas procesā un pieprasīt ievērot savas tiesības.

Pētījumā tika apskatīti tautsaimniecības attīstību bremzējošie pārspīlējumi. Valsts iestādes šādu informāciju nesistematizē un nepēta, lai gan ES prasību slogs atkarīgs no dalībvalsts rīcības adekvātuma.

Prezidente piedalījusies ANO ģenerālsekretāru kandidātu diskusijā Davosā

LETA  01/27/06    Šveicē notiekošajā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros ceturtdien notika diskusija par ANO nākotni, kurā piedalījās trīs potenciālie nākamā ANO ģenerālsekretāra kandidāti, arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

ANO ģenerālsekretāram Kofi Annanam uz skatuves Davosas forumā pievienojās Latvijas prezidente, Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns un augsta ranga Šrilankas diplomāts Džajanta Danapala.

Visi trīs potenciālie kandidāti solīja turpināt plašas reformas ANO, bet Vīķe-Freiberga īpaši kritizēja Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu sastāvu un ietekmi.

Kaut arī kampaņas rīkošana par ANO ģenerālsekretāra amatu tiek uzskatīta par nediplomātisku soli, Annans izraisīja smieklus zālē, atzīstot, ka diskusijas par nākamo ANO vadītāju ir aktīvas. "Es saprotu, ka šī paneļa vairāki locekļi varētu būt ieinteresēti šajā amatā," viņš piezīmēja uzrunas beigās, atklājot diskusiju par ANO nākotni.

Uzaicinātie diskusijas dalībnieki arī nemulsa, kad viņiem tika jautāts, kādas būtu viņu galvenās prioritātes, ja 2007.gada 1.janvārī kāds no viņiem kļūtu par ANO vadītāju.

Latvijas prezidente pavēstīja, ka starptautiskajai sabiedrībai daudz ātrāk un efektīvāk jāiejaucas humāno krīžu situācijās, tāpat kā tiek darīts dabas katastrofu gadījumos.

"Kad [krīzē] ir vainojama cilvēku rīcība, kā mēs to tagad redzam Dārfūrā, reakcija nebūt nav ātra, ne arī spēcīga," norādīja prezidente, pieminot nu jau ieilgušo krīzi Sudānā.

Dienvidkorejas ārlietu ministrs kā galveno prioritāti minēja ANO reformas, kuras jau ir uzsācis Annans. "Ir svarīgi, lai ANO mainītos un adaptētos visām izmaiņām pasaulē".

Bans aicināja nodrošināt ciešāku sadarbību starp ANO un sabiedrisko un privāto sektoru un institūcijām.

Šrilankas diplomāts arī norādīja uz ANO reformām, taču aicināja nodrošināt labāku sapratni starp attīstīto un jaunattīstības pasauli.

"Ir ļoti liela nepieciešamība pievērsties ziemeļu un dienvidu sadalījumam," viņš sacīja. Aukstā kara beigas ir nojaukušas austrumu un rietumu sienu un "mēs nevēlamies, lai to aizstātu ziemeļu un dienvidu barjera".

Kā piemēru attīstītās pasaules palīdzībai nabadzīgajām valstīm viņš minēja pasaules sniegto palīdzību 2004.gada decembra postošā cunami skartajām valstīm.

Latvijas prezidente arī norādīja uz nepieciešamību veikt "radikālas" reformas ANO Drošības padomē un uzsākt debates par nepieciešamību samazināt padomes piecu pastāvīgo locekļu - Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Krievijas un ASV - ietekmi un pilnvaras.

"ANO veido 191 valsts. Mums vēl joprojām ir piecas, kurām ir veto tiesības un bez kuru apstiprinājumu nekas nevar notikt. Vai patiešām ir pienācīgi, ka piecām valstīm ir tik liela ietekme un ja ir, vai tās ir īstās piecas [valstis"]?"

Gadiem ejot, citas nācijas "ar satraukumu vēro iespējas jebkad nonākt Drošības padomē, un tas vienkārši nekad nenotiek," norādīja Vīķe-Freiberga.

Annans ANO ģenerālsekretāra amatā stājās 1997.gada 1.janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beidzas šogad.

Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kurš pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim.

Taču, kā izteikušies diplomāti, nav skaidrs, vai visām Āzijas valstīm izdotos panākt vienošanos par kopīgu kandidātu. Ja tas nenotiktu, nākamajai būtu jāizvēlas Eiropai.

Kā viena no spēcīgākajām Eiropas kandidātēm ANO ģenerālsekretāra amatam tiek minēta Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Tomēr Annana pilnvaras beidzas jau 2006.gada decembrī, bet prezidentes pilnvaras - 2007.gada vasarā.

Turklāt jaunais ģenerālsekretāra amata kandidāts apstiprināšanai ANO Ģenerālajā Asamblejā ir jāizvirza Drošības padomei. Taču nav zināms, vai Vīķes-Freibergas kandidatūra šķistu piemērota arī veto tiesības baudošajai Drošības padomes pastāvīgajai loceklei Krievijai.

Berezovska lietā…

Berezovskis zaudē pirmajā prāvā pret Latviju

Agnese Margēviča,  NRA  01/24/06     Augstākā tiesa vakar noraidīja Borisa Berezovska prasību apturēt iekšlietu ministra lēmumu par iekļaušanu melnajā sarakstā, kas liedz iebraukšanu Latvijā. Uzvara šajā prāvā skandalozajam oligarham ļautu 27. janvārī ierasties Rīgā, kur tā pati tiesa lems, vai viņa iekļaušana sarakstā vispār bija likumīga. Savukārt Tieslietu ministrijas novēloti izstrādātie grozījumi Imigrācijas likumā varētu apgrūtināt iespējas tiesas laikā nodrošināt valsts noslēpuma izpaušanu personām, kurām tam nav īpašas pielaides.

Augstākās tiesas (AT) Senāta administratīvo lietu departaments vakar noraidīja Platona Elenina (šāds vārds ierakstīts B. Berezovska dokumentos, ar kuriem viņš pērngad divreiz šķērsoja Latvijas robežu) pieteikumu, ar kuru viņš tiesai lūdza uz laiku apturēt lēmumu par iekļaušanu melnajā sarakstā, bet tiesāšanās par pašas iekļaušanas likumību vēl priekšā.

Vēl līdz nesenam laikam B. Berezovskim būtu bijis jāsamierinās ar iekļaušanu melnajā sarakstā, kas liedz iebraukšanu Latvijā, jo Imigrācijas likums (IL), kas reglamentē šo procedūru, liedza tiesības lēmumu pārsūdzēt tiesā. Tomēr 2004. gada 6. decembrī Satversmes tiesa šo normu atzina par neatbilstošu Satversmes garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, un Saeima pieņēma grozījumus, kas nu ļauj pārsūdzēt iekšlietu ministra lēmumu par personas iekļaušanu melnajā sarakstā, tomēr saglabā aizliegumu pārsūdzēt šāda veida lēmumu, ko pieņēmis ārlietu ministrs.

AT priekšsēdētājs Andris Guļāns jau 2005. gada maijā sacēla trauksmi, ka Administratīvā procesa likums (APL) neparedz mehānismu, kādā veidā tiesību norma varētu tikt īstenota praksē, un nosūtīja vēstuli tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai, lūdzot steidzami sagatavojot jaunus grozījumus IL. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) klusēja septiņus mēnešus un tikai pēc tam, kad 2005. gada oktobra beigās B. Berezovskis publiski paziņoja, ka tiesāsies ar Latvijas valsti, S. Āboltiņa 12. decembrī parakstīja IL grozījumus. 13. decembrī tos akceptēja Ministru kabinets.

Attiecīgi Saeimā šie grozījumi nonāca vien 22. decembrī, un, par spīti steidzamības statusa piešķiršanai, tie stāsies spēkā jau pēc B. Berezovska prāvas sākuma. Tādējādi izveidojusies situācija, kad B. Berezovska prāva tiks izskatīta pēc APL likuma, kurš, kā to atzinusi pati TM "nesatur regulējumu šāda rakstura lietu izskatīšanai, un tajā paredzētā lietu izskatīšanas un pierādījumu pārbaudes kārtība nenodrošinātu valsts noslēpumu saturošās informācijas pietiekamu aizsardzību".

APL gan paredz iespēju tiesai lemt par lietas izskatīšanu slēgtā sēdē, lai aizsargātu valsts noslēpumu un šādā gadījumā publiskot tikai sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu, tomēr APL nenodrošina, ka lietu izskata tiesneši, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam. Līdz galam nav arī skaidrs, vai AT saskaņā ar APL būs tiesības liegt B. Berezovska pārstāvim tiesā advokātam Laurim Liepam iepazīties ar, iespējams, valsts noslēpumu saturošiem lietas materiāliem, apstiprina administratīvo tiesību eksperts Māris Ruķers. Tiesību eksperti norāda, ka arī aizliegums pārsūdzēt ārlietu ministra lēmumu par iekļaušanu melnajā sarakstā ir vienīgi laika jautājums, tādēļ Latvijas valdība diez vai būtu varējusi izvairīties no tiesāšanās ar B. Berezovski, ja lēmuma pieņemšana būtu bijusi uzticēta ārlietu, nevis iekšlietu ministram.

Ja iekšlietu ministra lēmumam likums noteic vairākus skaidrus kritērijus, pēc kādiem vadoties persona iekļaujama sarakstā, tad vienīgais ārlietu ministram saistošs kritērijs, ir, lai persona būtu Latvijai nevēlama, sīkāk nepaskaidrojot, pēc kādiem kritērijiem persona par tādu atzīstama. "Persona non grata statusa piešķiršana neprasa argumentus, jo ir politisks ierocis," uzsver kādreizējais ārlietu ministrs, jurists Valdis Birkavs. Savukārt M. Ruķers norāda, ka IL būtu skaidri jāatrunā, kuros gadījumos lēmumu pieņem ārlietu ministrs, jo pēc likuma pašreizējās redakcijas sanākot, ka abos gadījumos persona sarakstā tiek iekļauta faktiski pēc vieniem kritērijiem, tāpēc rodoties jautājums, kāda atšķirība, starp iekšlietu un ārlietu ministra lēmumu.

"Ārlietu ministra lēmums vienmēr ir ar ārpolitiskām konsekvencēm, bet iekšlietu ministra – dažkārt ne," uz atšķirību tomēr norāda V. Birkavs. Līdzīgās domās ir politologs Kārlis Daukšts: "Ja lēmumu par Berezovska iekļaušanu melnajā sarakstā būtu pieņēmis ārlietu ministrs, nākamajā dienā no Krievijas ĀM sekotu nota ar jautājumu: "Kādēļ neizdevāt?" Ar to Latvija atzītu iekšējo nekonsekvenci un saasinātu attiecības ar Krieviju." Tomēr V. Birkavs norāda, ka patiesībā politiskajās aizkulisēs lēmuma pieņemšana par kāda ārvalstnieka iekļaušanu melnajā sarakstā "normāli nekad nenotiek bez saskaņošanas ar ĀM".

Nevēlamās personas

Latvijas melnajā sarakstā šobrīd ir 5922 aktīvi ieraksti, bet tikai aptuveni 3000 no tiem attiecas uz konkrētām personām, jo kā atsevišķi ieraksti iekļautas personu alternatīvās identitātes (piemēram, Berezovskis – Elenins)*.

Tikai 7 personas sarakstā iekļautas pēc ārlietu ministra lēmuma. No tām 4 personas iekļautas pēc Arta Pabrika lēmuma (1 persona 2004. gadā un 3 personas 2005. gadā), 1 persona iekļauta pēc Sandras Kalnietes lēmuma 2004. gadā un 1 persona iekļauta pēc Riharda Pīka lēmuma 2004. gadā.

* Kopskaitā ietvertas ne tikai Latvijai politiski nevēlamas personas, bet arī vienkārši robežpārkāpēji un vīzu režīmu neievērojušie.

Avots: Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija.

Latvijas noslēpumus no Berezovska sargās tikai advokāta godavārds

Agnese Margēviča,  NRA  01/26/06    Novēloti izstrādātu Imigrācijas likuma grozījumu dēļ izveidojusies situācija, ka Borisa Berezovska advokātam būs iespēja iepazīties ar informāciju, kura, iespējams, satur Latvijas valsts noslēpumus.

To, ka šos noslēpumus neuzzinās pats B. Berezovskis, garantēs vienīgi viņa advokāta Laura Liepas paraksts un apņemšanās šīs ziņas neizpaust. Rīt Augstākās tiesas (AT) senāta Administratīvo lietu departaments uzsāks prāvu, kurā skandalozais Krievijas oligarhs B. Berezovskis prasa atcelt lēmumu par viņa iekļaušanu melnajā jeb Latvijai nevēlamo personu sarakstā, kas viņam liedz ieceļošanu mūsu valstī. Tā kā Tieslietu ministrija (TM) laikus nesagatavoja nepieciešamos grozījumus Imigrācijas likumā (IL), kas reglamentētu, kādā veidā iztiesājamas šādas Latvijas tiesu praksei neierastas lietas, AT būs jāvadās pēc šobrīd spēkā esošajām tiesību normām, atzīst gan Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieks Uldis Dzenītis, gan Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis, kā arī AT senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns.

Lai gan Saeima šodien, visticamāk, pieņems parlamenta Aizsardzības un iekšlietu komisijas vakar steigā sagatavotos grozījumus IL, kas noteiks, ka melnajā sarakstā iekļautās personas pārstāvim tiesā būs pieeja valsts noslēpumu saturošiem materiāliem vienīgi tad, ja viņš būs ieguvis pielaidi valsts noslēpumam, tie vēl nebūs stājušies spēkā piektdien, kad sāksies B. Berezovska prāva. Tādēļ tiesai būs jāvadās pēc likuma Par valsts noslēpumu. Tādējādi B. Berezovska pārstāvim tiesā advokātam Laurim Liepam, lai iegūtu iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem, atliks vien parakstīt saistībrakstu, ka viņš apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu. U. Dzenītis šo likuma normu skaidro tā, ka advokāts lietas materiālos izlasīto informāciju nedrīkstēs nodot tālāk savam pārstāvamajam B. Berezovskim.

Tomēr atšķiras SAB un AT priekšstats par iespējām ierobežot advokātam pieejamās informācijas klāstu. "Es negribētu lietot formulējumu, ka viņam būs iespēja iepazīties ar visiem materiāliem," saka U. Dzenīts. Viņaprāt, tiesas sēdes priekšsēdētājs varēs izlemt, ar kādiem lietas materiāliem nepieciešams iepazīstināt pieteicēja advokātu, un viņam pieejamās informācijas apjomu var sašaurināt.

"Kā neatklāt, ja viņi būs nobrīdināti un viņiem būs tiesības iepazīties ar visu slepeno informāciju?" savukārt spriež V. Jonikāns. "Rādīsim visus lietas materiālus, arī tos, kuri satur valsts noslēpumu. Advokāts varēs iepazīties ar visiem materiāliem, bet nevarēs izpaust savam pārstāvamajam," savu izpratni par procesa gaitu skaidro AT tiesnesis. "Nu, es domāju, kaut kādu izeju no situācijas atradīsim," īss komentāros par radušos situāciju ir DP priekšnieka vietnieks I. Ulmanis. Tomēr viņš arī atzīst, ka likums B. Berezovska advokātam dod pieeju lietas materiāliem.

Lai gan SAB neslēpj, ka, gatavojoties B. Berezovska prāvai, AT senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnešiem izsniegta pielaide valsts noslēpumam, kas varētu liecināt, ka lietā parādīsies valsts noslēpumu saturoša informācija, drošības struktūras izvairās konkrēti atbildēt, vai lietas materiāli saturēs kādus valsts noslēpumus.

U. Dzenītis informē, ka, lemjot par B. Berezovska iekļaušanu melnajā sarakstā, tobrīd iekšlietu ministra pienākumus pildošais premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) vadījies nevis pēc SAB, bet DP sniegtajām ziņām. "Mēs neesam nodarbojušies ar šo lietu, neesam veikuši šeit operatīvo darbu," uzsver SAB direktora vietnieks, Neatkarīgās jautājumus pāradresējot DP. Savukārt DP priekšnieka vietnieks, jautāts, vai lietas materiāli, ar kuriem iepazīsies B. Berezovska advokāts, saturēs valsts noslēpumu, no komentāriem atsakās. Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām, bet, ja ziņas izpaustas aiz neuzmanības, draud brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai arī piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Berezovskis vērsīsies Eiropas tiesā pret Latviju

LETA  01/27/06    Krievijas vajātais uzņēmējs Boriss Berezovskis plāno vērsties Eiropas tiesā, apstrīdot lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Kā Berezovskis piektdien paziņoja intervijā "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" raidījumā "900 sekundes", viņš jau esot lūdzis savus advokātus sagatavot nepieciešamos dokumentus, lai vērstos Eiropas tiesā.

Uzņēmējs arī paziņoja, ka Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) melo, sakot, ka Berezovskim ir politiskas intereses Latvijā. Uzņēmēja vienīgais mērķis esot atbalstīt krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju integrāciju Latvijā.

Latvijas ģenerālprokurors Jānis Maizītis divas dienas pirms lēmuma par Berezovska iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā pieņemšanas esot paziņojis, ka viņam neesot informācijas par kādām nelikumīgām darbībām no Berezovska puses, skaidroja uzņēmējs. Berezovskis esot runājis ar bijušo iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu, kurš atzinis, ka arī viņam nav šādas informācijas.

Berezovskis intervijā raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka cer īstenot vardarbīgu varas maiņu Krievijā, taču neatklāja, kā to plāno īstenot.

Kā ziņots, Augstākās tiesas Senāts izskata Berezovska sūdzību par lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, informēja tiesas preses sekretāre Ilze Eida.

Pildot iekšlietu ministra pienākumus, Ministru prezidents Aigars Kalvītis 2005.gada novembrī parakstīja lēmumu iekļaut uzņēmēju Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā Berezovskis nevarēs iebraukt arī ar dokumentiem ar Platona Jeļeņina vārdu.

Par lēmumu iekļaut Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā vienojās Nacionālās drošības padome (NDP) Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā.

Kalvītis jau iepriekš pauda viedokli, ka drošības iestāžu analīze par Berezovska aktivitātēm, mērķiem un kontaktpersonām Latvijā liecina, ka uzņēmēja vizītes mūsu valstī nebūtu vēlamas.

Viņš pieļāva iespēju, ka Berezovskim Latvijā ir politiskas intereses un, iespējams, saistība ar Latvijas politiskajiem spēkiem. Premjers uzsvēra, ka viņš nevēloties, lai pēc 9.Saeimas vēlēšanām Berezovskis realizē savas intereses mūsu valstī. "Iedīgļi tam ir," apgalvoja valdības vadītājs.

Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kurš gan Rīgā, gan Londonā ticies ar Berezovski, pēc NDP lēmuma paziņoja, ka atkāpsies no amata, un savu lēmumu pamatoja ar nepietiekamo iekšlietu sistēmas finansējumu. Kalvītis pieņēma Jēkabsona demisiju.

Šīs nedēļas sākumā Augstākā tiesa noraidīja Berezovska lūgumu apturēt iekšlietu ministra lēmumu un ļaut viņam ierasties Latvijā uz piektdien paredzēto tiesas sēdi. Līdz ar to Berezovskim ieceļot Latvijā būs liegts.

Valdībās un polītikā…

Lūgs papildus pārbaudīt Repši

Edgars Galzons,  Diena  01/21/06    Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes finanšu darījumus, tuvākajā laikā uzdos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) veikt papildu pārbaudi gan par E.Repšes amatpersonas deklarācijām, gan, iespējams, uzņēmēja Jūlija Krūmiņa izteikumiem.

Krieviski iznākošā žurnāla ŽZL 17.janvāra numurā firmas Man–Tess īpašnieks J.Krūmiņš stāsta, ka pirms vēlēšanām izklāstījis E.Repšem savas biznesa ieceres Kundziņsalā. Kad J.Krūmiņš vaicājis, vai E.Repše tam varētu palīdzēt, JL līderis atbildējis: "Ja būsim pie varas — protams!" Uzņēmējs noticējis un pārskaitījis JL 25 000 dolāru un vēl tikpat daudz uz E.Repšes privāto kontu. Pirms vēlēšanām topošais politiķis sūkstījies, ka partija palikusi parādā televīzijai par reklāmu. "Un es atkal viņam palīdzēju ar naudas summu," žurnāls citē uzņēmēju. Jāatgādina, ka pirms 8.Saeimas vēlēšanām E.Repše aicināja atbalstīt ne tikai partiju, bet arī ziedot viņam honorāru, lai savā darbībā būtu neatkarīgs. Toreiz JL vadītājs saņēma miljonu latu.

Tiesa, KNAB interneta datu bāzē Dienai neizdevās atrast J.Krūmiņa vai Man–Tess ziedojumu JL. Piektdienas pievakarē E.Repše Dienai teica, ka viņš neatceras visu ziedotāju sarakstu, tāpēc nevarot ne noliegt, ne apstiprināt to, ka J.Krūmiņš finansiāli atbalstījis viņu vai partiju. Taču E.Repše noliedza, ka viņš būtu vienojies ar Man–Tess īpašnieku, jo "tas būtu pilnīgi neētiski un nepieņemami". Ja kas tāds arī būtu noticis, J.Krūmiņam pašam vajadzētu doties uz prokuratūru un apsūdzēt sevi kukuļošanā, izteicās E.Repše.

Kā Dienai piektdien stāstīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja vietnieks Jānis Lagzdiņš (TP), nākamnedēļ tiks sasaukta komisijas sēde. Tajā deputāti sagatavos lūgumu KNAB un VID veikt papildu pārbaudi saistībā ar informāciju, kas publiski izskanējusi pēdējā pusgada laikā, tajā skaitā par neskaidrībām E.Repšes valsts amatpersonas deklarācijā. J.Lagzdiņš arī pieļāva iespēju, ka parlamentārieši varētu dot uzdevumu saistībā ar J.Krūmiņa izteikumiem. Komisija gan neplānojot uzklausīt uzņēmēju, jo visas procesuālās darbības jāveic KNAB un VID. "Mēs pilnībā uzticamies šīm kontroles institūcijām," teica J.Lagzdiņš, atturoties no sīkākiem komentāriem.

Uz jautājumu, vai KNAB jau ir pārbaudījis ziedojumus E.Repšem, biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs Dienai atbildēja, ka kriminālprocess par JL vadītāja finanšu darījumiem ir izmeklētāja kompetencē. Tāpēc, ja arī A.Loskutovam būtu atbilde, viņš to publiski neizpaustu.

'Saskaņas centrā' iekļaus Latvijas Sociālistisko partiju

LETA 01/21/06    Politisko organizāciju apvienība "Saskaņas centrs" šodien padomes sēdē Daugavpilī pieņēmusi lēmumu savā sastāvā iekļaut arī Alfrēda Rubika vadīto Latvijas Sociālistisko partiju, informēja apvienības priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ušakovs skaidroja, ka apvienības galvenā ideja ir veidot pēc iespējas plašāku kreiso politisko spēku koalīciju, tādēļ arī pieņemts lēmums par sociālistu iesaistīšanu.

"Saskaņas centrs" šodien pieņēmis arī lēmumu veidot priekšvēlēšanu štābus Latvijā un katrā reģionā atsevišķi. Tāpat apvienība apstiprinājusi programmas pamatnostādnes, kā galvenos akcentus minot labklājības sabiedrības veidošanu, ekonomisko un sociālo stabilitāti.

Politisko organizāciju apvienība "Saskaņas centrs" dibināta 2005.gada 9.jūlijā. "Saskaņas centrā" apvienojušās partijas: "Jaunais centrs", Tautas saskaņas partija un Daugavpils pilsētas partija. Apvienības priekšsēdētājs ir Nils Ušakovs, bet ģenerālsekretārs - Aivars Bergers.

LPP un JL atbalstot ieceri pirms vēlēšanām aizliegt politisko reklāmu

LETA  01/23/06     Koalīcijas partijas, izņemot premjera Aigara Kalvīša pārstāvēto Tautas partiju (TP), atbalstot ieceri 90 dienas pirms Saeimas vēlēšanām aizliegt politisko partiju reklāmas.

Premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks stāstīja, ka atbilstoši pirmdien koalīcijas padomē lemtajam attiecīgus grozījumus likumdošanā, iespējams, jau šo ceturtdien varētu skatīt Saeima.

Kalvītis, kas iebilda pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu, norādīja, ka priekšvēlēšanu periods pirms 9.Saeimas vēlēšanām juridiski jau ir sācies, tāpēc nebūtu lietderīgi tagad mainīt noteikumus.

Latvijas Pirmā partija (LPP) un partija "Jaunais laiks" (JL) politisko reklāmu aizliegumu 90 dienas pirms vēlēšanām atbalstot.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš informēja, ka ZZS rosina trīs mēnešus pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām aizliegt politisko partiju un deputātu kandidātu reklāmu visos masu informācijas līdzekļos un arī vides reklāmu.

Ja minētā norma tiks pieņemta, pirms 9.Saeimas vēlēšanām partijām būtu jābeidz reklamēties jūnija beigās, taču vēlēšanu sarakstus varēs iesniegt tikai jūlijā.

Brigmanis uzskata, ka partijām būs iespēja uzrunāt vēlētājus - tiekties ar viņiem un sūtīt vēstules, kā arī izmantot raidlaiku bez maksas. Viņš uzsvēra, ka grozījumi pasargās iedzīvotājus no uzbrūkošajām reklāmas kampaņām un politiķi būs spiesti tikties ar vēlētājiem.

LPP, kas pauda atbalstu ZZS idejai, norādīja, ka tas ļautu ierobežot partiju populistiskos paziņojumus un vēlētājiem būs jāskatās uz partiju darbiem, jau iepriekš sacīja LPP frakcijas vadītājs Jānis Šmits.

Joprojām vēlas sodīt par izvairīšanos no dienesta

Imants Vīksne,  NRA  01/25/06     Apejot likumu un Saeimu, aptuveni 3000 vīriešiem, kas izvairās no iesaukšanas armijā, ir pasludināta neoficiāla amnestija.

Pēdējais iesaukums obligātajā militārajā dienestā bija novembrī. Joprojām trīs likumos ir noteikts, ka izvairīšanās no dienesta ir noziedzīga darbība. Sods paredz ieslodzījumu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ignorējot šīs normas, Aizsardzības un Iekšlietu ministrija atbalsta izvairīšanos no dienesta. Vervētāji neprasa ķert rokā likumpārkāpējus, un ķērēji to arī nedara. Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs Juris Mačis atzīst: "Visas meklēšanas esam atsaukuši gan policijā, gan robežsardzē." Arī statistikas dati vairs netiekot apkopoti, līdz ar to zināms tikai aptuvens bēguļotāju skaits – ap 3000 vīriešu. Policija apstiprina, ka no meklējamo sarakstiem svītroti gan tie, kuri izvairījās no pēdējā iesaukuma, gan recidīvisti. Izmaiņas datu bāzē veiktas, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas vēstuli, nevis Saeimas lēmumu vai Ministru kabineta rīkojumu. Tātad juridiskais pamatojums visai apšaubāms. Skaidrojumu par šo situāciju pieprasījusi robežsardze, taču jebkurā gadījumā – ja cilvēka reģistrā nav, viņu nevarot aizturēt, atzīst Iekšlietu ministrija. Tātad realitātē bēgļiem nemaz vairs nav jābēguļo, lai arī juridiski viņi joprojām uzskatāmi par noziedzniekiem.

Aizsardzības ministrija cenšas noslēpt reālo situāciju un Neatkarīgajai oficiāli vēsta, ka visas juridiskās normas joprojām ir spēkā un tiek respektētas. Ja kādu tiesāšot, tad atbilstoši tām. J. Mača teiktais gan ir pretrunā – pirmkārt, nevienu vairs netiesāšot, otrkārt, arī visos līdzšinējos procesos tiesas piesprieda maigāko iespējamo sodu – brīdinājumu.

Valsts prezidentes apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka atzīst, ka pašlaik izveidojusies juridiski pretrunīga situācija. Amnestiju kādai noteiktai noziedznieku kategorijai var izsludināt tikai Saeima. Taču vienošanās neķert tos, kuri izvairās no obligātā militārā dienesta, notikusi daudz zemākā – iestāžu vadītāju – līmenī. R. Aksenoka uzskata, ka juridiskais kāzuss izveidojies, jo likumdevējs nav pieņēmis pārejas noteikumus, kas definētu armijas bēguļotāju šābrīža statusu. Saeima šo pretrunu nav pamanījusi, vai nav gribējusi pamanīt. Savukārt Aizsardzības ministrija nospriedusi visu normatīvu sakārtošanu atlikt uz nākamo gadu, kad pēdējais iesaukums beigs dienestu un tiks atcelts Obligātā militārā dienesta likums.

KM: sabiedrība nepietiekami informēta par ‘Gaismas pils’ projektu

DELFI  01/25/06    Kultūras ministrijas (KM) Valsts sekretārs Daniels Pavļuts uzskata, ka sabiedrības negatīvo attieksmi pret dārgo un vērienīgo Nacionālās bibliotēkas projektu “Gaismas pils” izraisa sabiedrības nepietiekamā informētība par projekta nozīmīgumu, lielais baumu koeficients. To Pavļuts atzinis trešdien intervijā radio “Fit FM 99.5”.

Pavļuts, atbildot uz radio jautājumu par sabiedrības pārsvarā noraidošo attieksmi pret tik dārga objekta celtniecību, sacīja, ka tas saistīts ar vairākiem faktoriem. Būtiskākie no tiem varētu būt sabiedrības nepietiekamā informētība par projekta nozīmīgumu, lielais baumu koeficients, kas rodas valsts investīciju gadījumos, kad projekta izmaksas tiek segtas no nodokļu maksātāju naudas.

Kā vēl vienu faktoru viņš nosauca šī projekta uzsākšanas ilgo periodu – 15 gadus, kuru laikā pat parasts projekts apaugtu ar loti dažādu viedokļu slāni. Simboliskais pamatakmens, iespējams, “Gaismas pilij” tiks ielikts jau šogad.

LNB jaunā ēka izmaksās 105 miljonus latu.

Maksās pārcelšanās pabalstus

Sandris Vanzovičs,  NRA  01/26/06    Denacionalizētajos namos mītošie varēs tikt pie sava mitekļa.

No šodienas Dzīvokļu pārvaldē var reģistrēties tie rīdzinieki, kuri vēlēsies pretendēt uz pavisam jaunu sociālās palīdzības veidu – pārcelšanās pabalstu. Uz to gan var cerēt tikai denacionalizēto namu īrnieki.

Beidzot stājušies spēkā domes saistošie noteikumi par palīdzības sniegšanas kārtību personām, kurām tā nepieciešama sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu denacionalizētā mājā. Īrnieki, kuri dzīvokļus šādās mājās izmantojuši līdz īpašumtiesību atjaunošanai, var sākt reģistrēties pabalsta saņemšanai. "Būtiski uzlabot dzīvokļu jautājumus var tikai tad, ja līdzās dzīvokļu būvniecībai tiek izmantoti jauni instrumenti," norādīja Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Pilsētas šā gada budžetā pārcelšanās pabalstiem plānoti 3,8 miljoni latu. Pabalstu var izmantot dzīvojamās telpas pirkšanai vai arī kā pirmo iemaksu hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa iegādei. Ja dzīvokli denacionalizētā namā nolēmuši atbrīvot divi vienas ģimenes locekļi, viņi var pretendēt uz 8000 latu pabalstu, ja trīs, – uz 9500 latiem utt. I. Gaters gan atzina, ka par 8000 latu iegādāties dzīvokli Rīgā ir praktiski neiespējami, taču šo pārcelšanās pabalstu iespējams izmantot dzīvojamās telpas pirkšanai arī ārpus Rīgas robežām, visā valsts teritorijā. "Jāsaliek svaru kausos iespējas un vēlmes," ieteica domnieks. Pagaidām nav zināms, cik iedzīvotāju varētu pieteikties šī pabalsta saņemšanai.

Ja persona atbilst pabalsta saņemšanas kritērijiem, tā var doties uz Dzīvokļu pārvaldi un aizpildīt iesniegumu šādas palīdzības saņemšanai. Līdzi jāņem pase un izziņa par ienākumu līmeni, kā arī īres līguma kopija. Komisija izskatīs iesniegumu un, ja atzīs par pamatotu īrnieka lūgumu piešķirt pabalstu, noteiks summas apmēru. Dzīvokļu pārvaldes izziņa kalpos par garantu bankai pirmās iemaksas dzīvokļa iegādei saņemšanai vai mitekļa pirkšanai. Kad darījums būs noticis, nauda tiks pārskaitīta iedzīvotāja kontā, un persona varēs sākt grūto un ilgo sava personīgā dzīvokļa (mājas) iekārtošanu.

Piedāvā risinājumus bērnu situācijas uzlabošanai Latvijā

LETA  01/25/06    Lai šogad uzlabotu bērnu situāciju Latvijā, Bērnu un ģimenes lietu ministrija definējusi vairāk nekā divdesmit uzdevumus izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā aprūpē, kā arī diskriminācijas mazināšanā.

Šogad tiks atklāti vismaz septiņi jauni ģimenes atbalsta vai krīzes centri, kas piedāvās ģimenēm psihosociālo palīdzību un kvalificētu speciālistu atbalstu, informēja ministrijā.

Sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām Bērnu ministrija šogad turpinās iekārtot bērnu rotaļlaukumus, uzlabot bērnu pirmsskolas aprūpes iestāžu infrastruktūru un pielāgot izglītības iestādes bērniem invalīdiem, kā arī izstrādāt metodiku darbam ar bērniem invalīdiem, kuri mācās vispārizglītojošās izglītības iestādēs.

Šogad paredzēts piedāvāt plašāku rehabilitācijas pakalpojumu klāstu no vardarbības cietušajiem bērniem.

Veselības aprūpē iecerēts pilnveidot statistiku par hroniski slimojošajiem bērniem un bērnu traumatismu. Plānots uzlabot materiāltehnisko bāzi un tehnoloģijas bērnu veselības aprūpē, kā arī attīstīt zīdīšanu un pilnveidot imunizāciju.

Šogad plānots organizēt informatīvi izglītojošus pasākumus par veselīgu dzīvesveidu, piemēram, paredzēts, rosināt ievērot veselīga uztura principus bērnudārzos un iekļaut skolu izglītības programmās veselīga uztura jautājumus.

Plānots turpināt izglītot skolēnus un jauniešus par seksuāli reproduktīvo veselību, par seksuāli transmisīvajām slimībām, kā arī par HIV infekciju un AIDS.

Iecerēts piedāvāt nepilngadīgajiem ieslodzījuma vietās pamatizglītības apguves iespējas, kā arī jaunatnes organizāciju un valsts dialogu lēmumu pieņemšanā un tiesisko aktu izstrādē.

Šie un citi uzdevumi minēti Bērnu ministrijas sagatavotajā plānā "Bērniem piemērota Latvija", kas iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.

TP jaunatnes organizācija aicina JL atturēties no koruptīvām darbībām

LETA 01/25/06     TP Jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs Ivars Lukaševičs informēja, ka šā gada janvārī vairāki TP Jaunatnes organizācijas biedri ir saņēmuši e-pasta sūtījumus, kur tiek aicināti darboties partijas JL Jaunatnes nodaļā.

Vēstulē, kuru parakstījis JL Jaunatnes nodaļas valdes loceklis Edgars Baldunčiks, kā ieguvumi, kurus jaunieši saņems par savu darbību organizācijā priekšvēlēšanu periodā, norādīti "Eiropas Parlamenta apmeklējumi" un "darba iespējas valsts sektorā".

Šāda pieeja, lai piesaistītu jaunus atbalstītājus, pēc TP Jaunatnes organizācijas domām, "liecina par administratīvā resursa izmantošanu priekšvēlēšanu periodā jeb valsts resursu ļaunprātīgu izmantošanu partijas politiskajiem mērķiem".

Izlasot šādu aicinājumu, rodas iespaids, ka galvenais kritērijs, lai saņemtu darbu valsts pārvaldē JL ministru padotībā esošajās iestādēs, ir dalība partijas struktūrvienībās, nevis profesionalitāte un kompetence, kā to nosaka Civildienesta likums un Valsts pārvaldes iekārtas likums, norāda Lukaševičs. "Izskatās, ka JL pirms vēlēšanām ir nospraudusi mērķi izveidot politiski angažētu valsts civildienestu, kas savukārt ir pretrunā ar demokrātiskās valsts principiem un JL ētikas kodeksu," teikts TP Jaunatnes organizācijas paziņojumā.

Baldunčiks sacīja, ka gada sākumā Jānis Jansons no Talsiem elektroniski apjautājies, kādus materiālus labumus var gūt, iesaistoties JL Jaunatnes organizācijas priekšvēlēšanu aktivitātēs, piemēram, vai partija būtu gatava finansēt viņa mobilā telefona rēķinu. Baldunčiks pēc savas pieredzes atbildējis, ka materiālu atlīdzību JL saviem jauniešiem nepiedāvā, bet var aizvest ekskursijā uz Eiropas Parlamentu, kā arī pavērt darba iespējas valsts sektorā.

Darbojoties JL Jaunatnes organizācijā, Baldunčiks kļuvis par divu JL Saeimas deputātu - Gunta Bērziņa un Ineses Krastiņas - palīgu pusslodzi. "200 latu, ko nopelnu kā Saeimas deputātu palīgs, ir laba alga studentam," piebilda Baldunčiks.

Pirmais iespaids par «Visu Latvijai»

Kārlis Streips,  Apollo,  01/25/06    Aizvakar laikrakstā «Neatkarīgā» bija lasāma pirmā plašākā intervija, kādu centrālajā presē sniedzis jaunās politiskās partijas «Visu Latvijai» līderis Raivis Dzintars. Šī intervija rada gan prieku, gan arī bažas par šo politisko kustību un tās nākotni.

Pirmām kārtām liels prieks, ka Raivis Dzintars tagad, tāpat kā vienmēr, ir pietiekami prātīgs, lai atteiktos no idiotiskas bļaustīšanās, kāda ir raksturīga latviešu tautas stulbākajam un ekstrēmisma pārņemtajam galam. «Visu Latvijai» nebūs pa ceļam ar antisemītismu, rasismu un šovinismu, kāds ir histērisko latviešu ekstrēmistu ikdienas motīvs. Lieliski. Lieliski ne tikai tāpēc, ka gudrs cilvēks nekad nevar pieņemt pārmērīgi muļķīgo brēkšanu minētajā ekstrēmisma galā, bet arī tāpēc, ka patiesi stulbie nacionālisti šogad, tāpat kā pirms četriem gadiem, acīmredzot tik ļoti saplūksies par to, kurš ir «īstāks latvietis,» ka pilnīgi nekādas izredzes oktobra vēlēšanās viņiem nespīd. Raivis Dzintars un «Visu Latvijai» rīkojas ļoti, ļoti gudri, no šīs varzas turoties izstieptas rokas atstatumā.

Taču politikā tāpat kā sabiedrībā ir arī tāds jēdziens kā «pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu pats». Šajā intervijā Raivis Dzintars arī pateica, ka viņš it kā gribētu būt vidutājs starp mēreno un pragmatisko nacionālismu, kāds piemīt «tēvzemiešiem», un krietni neprognozējamāko nacionālismu, kāds meklējams citur tajā spārnā, kuru «Visu Latvijai» sauc par «nacionāli domājošiem latviešiem». Viens ir saprast, ka histēriķi, kas darbojas ar savām antisemītiskajām lapelēm un neko prātīgu nekad nav spējuši pateikt, ir noraidāmi, taču otrs ir saprast, ka jāatturas arī no tādiem cilvēkiem, kuri histēriķus cenšas aiz rociņas ievilkt lielajā politikā. Viens šāds tips sēdēja «Visu Latvijai» dibināšanas kongresa pirmajā rindā.

Raivis Dzintars sarunā ar manu kolēģi Anitu Daukšti pateica patiesus vārdus — «kurš gan iebildīs latviskai Latvijai?».   «Visu Latvijai» pievilcība slēpjas tajā apstāklī, ka arī man tas ļoti patiktu, ja, kā teica Raivis Dzintars, mikroautobusā un veikalā garantēti ar mani runātu latviešu valodā. Nepievilcība slēpjas tajā apstāklī, ka politiku pārzinošais Raivis Dzintars, tāpat kā bļāvējas meičas neofašistiskajā galā, patiesībā nevar un nekad nevarēs piedāvāt reālu variantu, kā to visu nodrošināt.

Pirmkārt. Latvijas valsts var veidot repatriācijas fondus, cik tai uziet, taču realitāte ir tāda, ka rets Latvijā dzīvojošais nelatvietis, lai arī cik nīgrs viņš būtu par valodas, izglītības un pārējo valsts politiku, gribēs pārcelties no Eiropas Savienības dalībvalsts uz haosu, kas saucas Krievija. Nemaz nerunājot par to, ka «atgriezties dzimtenē» tiek piedāvāts arī pietiekami daudziem cilvēkiem, kuri dzimuši tepat Latvijā, ja arī tad, kad tā saucās Latvijas PSR. Otrkārt. Tie, kas ir visnaidīgākie pret latviešu tautu, nemēdz būt turīgi biznesmeņi, kādus oficiālā Maskava ņemtu pretī ar vissiltāko smaidu, bet gan acis izvalbījuši pensionāri un militārie veterāni, kādi nav vajadzīgi šeit un pilnīgi noteikti nav vajadzīgi Krievijā. Tas jāpasaka ļoti, ļoti skaidri — ja kādam Latvijas iedzīvotājam ir vajadzīga finansiāla palīdzība, lai viņš varētu nopirkt biļeti uz Maskavu, tad tas nav cilvēks, kuru Krievijā (vai Kaļiņingradā) kāds īpaši gaida. Raivim Dzintaram var pilnībā piekrist, ka tad, kad tiek pieķerts kaut kas Aleksandram Kazakovam līdzīgs, tad vilcienā iekšā un — čau, bet nudien nedomāju, ka koferus īpaši kravāt taisās kaut tie 100 tūkstoši cilvēku, kuri, viņaprāt, drūzmējas pie Krievijas vēstniecības vārtiem.

Tālāk — nedz Raivis Dzintars, nedz arī par viņu daudz dumjākie nacionālisti, nevar īsti pateikt, ko tas nozīmē — Latvijā varu nodrošināt etniskajiem latviešiem. Nu, nav nekādi iespējams demokrātiskā valstī tautai pateikt, ka obligāti valsts varas iestādēs jāievēlē 75% latviešu un 25% citu. Turklāt patīk tas vai ne, bet vismaz valsts līmenī vara jau sen pieder latviešiem; ja atmiņa neviļ, tad visos atjaunotās republikas pastāvēšanas gados pie ministrēšanas ticis viens vienīgs krievs, tas bija Vasilijs Meļņiks, un tad arī tikai uz dažām dienām. Ja tā dēvētie jaunpilsoņi masveidā balso par nosacīti kreisajiem spēkiem (un tas, starp citu, nemaz nav tik ļoti pierādīts), tas ir ne mazums tāpēc, ka latvieši, kuri ir pie varas, nav pratuši viņus uzrunāt. Turklāt ar tiem latviešiem, tāpat kā ar Pūka bitēm, nekad neko nevar zināt. Ja kas, tad arī Viktors Alksnis un Alfrēds Rubiks ir latvieši. Latvieši ir meklējami arī PCTVL aprindās, un, ja Raivis Dzintars neuzskata, ka tas PCTVL padara par latviešiem draudzīgu spēku, lai viņš, lūdzu, necenšas apgalvot, ka viens Dmitrijs Mironovs «Visu Latvijai» garantēti padara par spēku, kurš pret nelatviešiem taisās izturēties racionāli. Raivis Dzintars ir pateicis, ka lopu vagonos nevienu nebāzīs un «degunu nevienam nemērīs». Nu jāgaida konkrēti plāni, kas tiks darīts, un konkrēts plāns nav gaisā grābts, konkrētam plānam klāt ir arī tāme, rezultātu prognoze un seku analīze.

Un par sekām. Ļoti uzmanīgus visus Latvijā vajag darīt Raivja Dzintara paustais atzinums, ka «bieži rodas situācijas, kad ir jāizvēlas starp drošību vai īslaicīgu ekonomisku labumu». Runa ir par to, ka vakuuma nebūs, ja no Latvijas pazudīs liels bars nelatviešu. Uzņēmējdarbība nedomā par tautību, uzņēmējdarbība domā par darba rezultātiem un peļņu, «īslaicīgs ekonomisks labums» tomēr ir krietni vēlamāks par, piemēram, bankrotu. Ja «nacionāli domājošajiem latviešiem» izdosies vienlaikus panākt ievērojama skaita nelatviešu aizplūšanu no valsts, kā arī slēgt robežas viesstrādniekiem no Baltkrievijas, Ukrainas, tās pašas Krievijas un citām valstīm, tad Latvijai draud ekonomisks krahs, un arī tas diemžēl nopietni apdraud Raivja Dzintara piesaukto «drošību».

«Visu Latvijai» kongresā izskanēja arī citas domas, kas ir mazāk aktuālas. Gan kliedzošajiem, gan mierīgajiem latviešu nacionālistiem tomēr jāsamierinās ar to, ka Abreni Latvijai Krievija nedos atpakaļ, un Eiropa to nekad nepieprasīs. Radikālāku un mazāk radikālu ļautiņu maršēšana pa Brīvības bulvāri 16. martā ir sabiedriski politiska masturbācija, kuras mērķis ir sev likt justies labi, un pie pakaļas tas, ka citur pasaulē (un ne tikai Krievijā) ļaudis atkal redz, kā Rīgas ielās tiek pieminēts Hitlera karaspēks. Skaisti.

Būs ļoti labi, ja latviešu politikā ienāks kāds, kurš veselīgi domā, kas būtu labi latviešu tautai, nevis pirmām kārtām par to, kas būtu slikti nelatviešiem. Histēriskā nacionālisma viens no pretīgākajiem elementiem ir tas, ka histēriskais nacionālisms vienmēr ir vērsts pret kaut ko. Partijai «Visu Latvijai» ir ļoti nopietni jāpiestrādā, lai sabiedrību pārliecinātu, ka runa ir par briedušu politisko spēku ar pārliecinošu politisku programmu ne vien nacionālajos, bet arī un it īpaši ekonomiskajos jautājumos. Ja tas nebūs iespējams, baidos, ka «Visu Latvijai» īpašu atbalstu nebūs pelnījusi no neviena, kas par Latvijas nākotni domā pasaules, ne tikai viensētas kontekstā.

Cik sektantu ir Latvijas Pirmajā partijā?

Ludmila Glazunova, Vakara ziņas  01/26/06    "Vai tā ir taisnība, ka pēdējās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Pirmās partijas kandidātu sarakstos bija iekļauti 46 sektas "Jaunā paaudze" locekļi?" šāds bija "Radio SWH" pirmdienas jautājums. Tomēr rast precīzu atbildi uz it kā tik vienkāršu jautājumu nav nemaz tik viegli.

Šķiet, šis jautājums Latvijas Pirmās partijas biedru sarakstos bija radījis nelielu apjukumu. Nez, kā lai citādi izskaidro faktu, ka pirmdien telefona klausuli necēla neviens no "Vakara Ziņu" apzvanītajiem politiskās organizācijas locekļiem. Pēc ilgākas zvanīšanās klausuli partijas birojā pacēla kāda sieviete, kas nestādījās priekšā, bet, nedaudz saminstinādamās, teica, ka nevar atbildēt uz šādu jautājumu — to varot zināt vienīgi partijas valdes loceklis un biroja vadītājs Juris Kokins. Taču arī ar šo kungu, par spīti visām pūlēm, pirmdien sazināties neizdevās.

Gluži tāpat bija otrdien — partijas funkcionāru tālruņi klusēja, neatbildēja arī "Jaunās paaudzes" uzrādītais numurs. Beidzot "Vakara Ziņām" izdevās sazināties ar LPP biedru, bijušo izglītības ministru Juri Radzeviču. "Nezinu, nevaru komentēt," viņš uzreiz teica, taču pēc brīža piebilda, ka partijā biedrus pēc reliģiskās piederības neviens nešķirojot.

Kokina telefons spītīgi klusēja, pareizāk sakot, tajā līdz pat vēlai pēcpusdienai "runāja" automātiskais atbildētājs. Taču arī saruna ar biroja vadītāju uz "Radio SWH" uzdoto jautājumu nedeva atbildi. "Kur tad tik daudz varētu būt? Lai gan mēs tā nešķirojam," pauda Kokins. Brīdi padomājis, viņš teica, ka varētu būt kādi desmit vai "padsmit" "Jaunās paaudzes" locekļi, taču ne vairāk. Tiesa gan, tā rūpīgi katra piederību kādai sektai viņš neesot pētījis, taču aptuveni zinot, kas ko pārstāv. "Tas ir tāpat, kā pajautāt, cik Latvijā ir blondīņu. Viens teiks tik, otrs — šitik, un kur nu vēl uzskaitīt visas krāsotās!" ironizēja LPP biroja vadītājs.

Nepilsoņiem nepiešķirs represēto statusu

DELFI  01/26/06    Saeima ceturtdien noraidīja “Saskaņas centra” ierosinājumu likumā atzīt par nacistiskā režīma politiski represētajām personām ne tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņus un to mantiniekus, bet arī nepilsoņus un to mantiniekus, neatkarīgi no tā, kurā gadā šie cilvēki ieceļoja Latvijas teritorijā.

Par grozījumiem balsoja 19 deputāti, pret – 52, bet pieci deputāti atturējās.

"Saskaņas centrs" uzstāja, ka politiski represēto personu statuss jāpiešķir ne tikai tām personām, kuras bija izsūtītas piespiedu darbiem Vācijā laikā no 1942. līdz 1943. gadam, bet arī tiem cilvēkiem, kuri laika periodā no 1941.gada 22.jūlija līdz 1945.gada 8.maijam bija izsūtīti arī uz citām nacistiskā režīma okupētājām valstīm.

Likums ļauj pretendēt uz politiski represētās personas statusu tikai tiem, kuri laikā no 1942. līdz1943. gadam tika izsūtīti piespiedu darbiem uz Vāciju.

Repšes deklarācijas pretrunu pilnas

Juris Paiders,  NRA  01/26/06     Ja ticēt Einara Repšes jaunākajai amatpersonas deklarācijai, tad rodas iespaids, ka E. Repše pilnīgi pretrunīgu informāciju par saviem darījumiem ar ASV vērtspapīriem ir sniedzis jau amatpersonas deklarācijās par 2001. gadu un arī vēlākajos gados. Šodien, kā rīkoties tālāk, lems 8. Saeimas izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei priekšsēdētāja biedrs Jānis Lagzdiņš Neatkarīgajai paskaidroja, ka "komisijas sēde būs slēgta un žurnālisti tajā ielaisti netiks". Domājams, ka komisija būs organizatoriska un tajā izlems, kā strādāt, ņemot vērā tos faktus, kuri atklājušies par E. Repšes finansiālo darbību pēc komisijas pēdējās sēdes.

Jāatgādina, ka 2005. gada 23. decembra skaidrojumos VID E. Repše atzinies milzīgos investīciju apjomos ASV tirgos un uzrādījis gandrīz par 350 000 ASV dolāru lielākus ieguldījums ASV vērtspapīros nekā agrākajās amatpersonas deklarācijās. Taču milzīgu summu noklusēšana nav vienīgās ar E. Repšes deklarācijām saistītās pretrunas. Skaidrojumā VID E. Repše raksta: "..daru zināmu, ka ieguldu ASV fondu tirgū kopš 2000. gada beigām. ..ASV fondu tirgū kotētos vērtspapīrus iegādājos un pārdodu bieži. Ar ieguldījumu portfeli strādāju intensīvi. Gadās, ka vienā vakarā dodu vairākus desmitus dažādu rīkojumu.

Neesmu vedis īpašu uzskaiti par to, kādus vērtspapīrus pērku un pārdodu. Tas būtu nevajadzīgi un nepraktiski. To vērtspapīru sastāvs, kas dažādos laikos man ir piederējuši, ir bijis stipri mainīgs."

Kas no tā visa ir jāsaprot? Kopš 2000. gada E. Repše katru dienu atnācis no darba sūta savam brokerim desmitiem akciju pirkšanas un pārdošanas rīkojumu. Gadā ir aptuveni 250 darba dienu, un, ja var pieņemt, ka minimālais rīkojumu skaits dienā ir 10, tad viena gada laikā E. Repše devis 2500 dažādu rīkojumu.

Par 2001. gadu un 2002. gada desmit mēnešiem E. Repše ir iesniedzis divas deklarācijas – vienu 2001. gada 27. decembrī, atstājot LB prezidenta amatu, otru – 2002. gada 15. novembrī, stājoties Ministru prezidenta amatā. Šajās deklarācijās katrai amatpersonai bija jānorāda "komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri". 2001. gada 27. decembrī E. Repše deklarē: "Man pieder 238 Standart Poors depozīta sertifikāti par kopējo summu 27227.20 USD, pievienota konta izdruka. Nepieciešamā informācija pieejama internetā."

2002. gada 15. novembrī E. Repšes deklarētie vērtspapīri ir atspoguļoti šādi: "Vērtspapīru veids 1411 Standard&Poors depozīta sertifikāti. Skaits

1411. Summa (nominālvērtībā) 129138.21 USD."

No tā jāsecina, ka gandrīz gadu E. Repše ir pircis un pārdevis, tad atkal pārdevis un atkal pircis, un tā desmitiem reižu dienā, intensīvi strādājot ar vērtspapīru portfeli, kurš sastāvēja tikai no viena vērtspapīra – Standard&Poors depozīta sertifikāta.

Kādā no deklarācijām E. Repše melo. Vai nu informācija E. Repšes amatpersonas deklarācijās ir ļoti nepilnīga vai viņš mānās, 2005. gada decembrī apgalvojot, ka kopš 2000. gada intensīvi strādā ar ieguldījuma portfeli.

2002. gada amatpersonas deklarācijā E. Repše atklāj, ka ir izbeidzis niekoties ar depozīta sertifikātiem un ķēries pie akciju tirgus. 2002. gada amatpersonas deklarācijā uzrādītas 25 dažādas akcijas. Lai gan 14. janvārī laikrakstam Diena E. Repše mēģināja iestāstīt, ka "katras akcijas iegādi var uzskatīt par atsevišķu darījumu", tomēr savās agrākajās deklarācijās akciju daudzumi pamatā tiek uzrādīti apaļos simtos, kas, starp citu, ir tradicionālais akciju paketes lielums.

2002. gadā, izņemot 140 Nokia corp. akciju, visu pārējo akciju skaits ir uzrādīts apaļos simtos.

2003. gada amatpersonas deklarācijā ir uzskaitītas 58 dažādas akcijas, bet 2004. gada amatpersonas deklarācijā – 38 dažādas akcijas.

Analizējot E. Repšes akciju portfeļa izmaiņas 2003. un 2004. gadā, redzams, ka nosaukumu skaits gada laikā mainījies minimāli. No 38 akciju nosaukumiem, kuri E. Repšem piederēja 2004. gadā, 34 akciju nosaukumi ir tādi paši kā 2003. gadā. Portfelis ir papildinājies tikai ar četriem (10,5%) jaunu akciju nosaukumiem. No tā var secināt, ka tolaik ar ieguldījumu portfeli noteikti nav strādāts intensīvi, bet strādāts ļoti maz. Transakcijas, kas veiktas, salīdzinot 2003. gada akciju sarakstu un 2004. gada akciju sarakstu, rada aizdomas, ka akciju pārdošanas rīkojumi pieņemti pēc akciju nosaukuma alfabēta. Pārdotas visas akcijas, kur pirmie divi alfabēta burti ir starp DU un FH, starp FM un JE, starp NO un OX un starp SY un TO. Ar nelieliem izņēmumiem pārējās akcijas tiek saglabātas, ir mainījies to skaits. Šāda ieguldījumu portfeļa vadība liecina, ka E. Repše noteikti desmitiem reižu dienā nav veicis pirkšanas un pārdošanas operācijas. Turklāt arī 2004. gada akciju portfelī 92 procentos akciju nosaukumu skaits ir uzrādīts pilnos simtos. Tikai trim akciju paketēm šis skaits nav pilnos simtos.

Tāds izskatījās E. Repšes ASV vērtspapīru portfelis, pirms kļuva zināms, ka uz ASV varētu tikt sūtīts tiesiskās palīdzības lūgums. Droši vien tieši tāpēc 2005. gada 23. decembra amatpersonas deklarācija ir kā diena pret nakti, salīdzinot ar iepriekšējām. E. Repše vairs neuzrāda akcijas apaļos simtos, tikai 23,5% akciju nosaukumu skaits ir uzrādīts apaļos simtos. E. Repše tagad uzrāda arī akciju paketes, kurās ir tikai 10 un 11 akcijas. Ja šādi tiktu deklarēti ieguldījumi arī par iepriekšējiem gadiem, tad viņa skaidrojumiem pat varētu ticēt. Taču līdz brīdim, pirms sajuta reālas izmeklēšanas briesmas, E. Repše deklarēja akcijas apaļos simtos. E. Repšes skaidrojumi pārliecinās tikai tos, kas nevēlēsies aplūkot viņa iepriekšējo gadu deklarācijas. Turklāt pērn E. Repše uzrāda radikāli nomainītu akciju portfeli. No 2004. gada deklarēti palika tikai 15,7% akciju nosaukumu. Tagad akciju portfelī 84,3% ir jaunas akcijas. 2005. gada ieguldījumu struktūra atbilst E. Repšes skaidrojumiem VID, taču skaidrojumi ir radikālā pretrunā ar iepriekšējām deklarācijām.

Var izvirzīt jautājumu, ka, ja Repšes skaidrojumi VID ir patiesi un viņš tik tiešām no 2000. gada desmitiem reižu dienā pērk un pārdod ASV vērtspapīrus, tad varbūt ir vēl kāds cits vērtspapīru saraksts, kurš nav atsegts amatpersonu deklarācijās?

Īrijas jautājums un Saeimas vēlēšanas

Ivars Indāns, politologs, www.politika.lv  01/26/06    Pētījumā par darbaspēka migrāciju uz Īriju atklātā informācija un ieteikumi ļauj gan labējiem, gan kreisajiem politiķiem formulēt savus politiskos risinājumus problēmai, ja vien tā iekļūs politiskās elites dienaskārtībā, kurā Latvijas iedzīvotāju eksistenciālie jautājumi šobrīd nedominē.

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, paredzams, ka pirmo reizi Latvijas politiskajā dienaskārtībā nozīmīga loma būs jautājumam par Latvijas darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm. Līdz ar to Īrija, kur strādā apmēram 20 000 Latvijas iedzīvotāju[1], kļūst arvien populārāks iekšpolitiskais temats, ko vēlēšanu gadā politiķi nevar ignorēt.

Lai gan tautieši uz Īriju darba meklējumos devās vēl pirms valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, tomēr Latvijas politiskā elite ilgi nespēja formulēt savu viedokli par šo procesu. Galvenais cēlonis tam bija atsvešinātība starp politisko varu un sabiedrību. Kamēr liela daļa iedzīvotāju (it īpaši reģionos) risina eksistenciālus jautājumus, politiskās elites pārstāvju dienaskārtībā ir vērtspapīru ieguldījumi ASV finanšu tirgos, īpašumlietu risināšana Šveices tiesās, biznesa darījumu kārtošana ārzonu valstīs vai taisnošanās par miljonu uzkrājumiem skaidrā naudā.

Sabiedrības un mediju uzmanība maina arī politiķu vērtējumus par emigrācijas jautājumu. 2000. gadā Aigars Kalvītis par aizbraucējiem atļāvās sacīt: “Lai bēg no Latvijas tie, kuri ir patērētāji pēc savas būtības, – no viņiem tāpat labuma nebūs”[2], bet 2005. gada nogalē sekoja A. Kalvīša atziņa, ka “Latvijas ekonomikas straujā attīstība var būt apdraudēta, ja turpināsies darbaspēka aizplūšana”.[3]

Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētījums “Latvija un brīva darbaspēka kustība. Īrijas piemērs” atklāj virkni cēloņu, kāpēc iedzīvotāji pamet savu valsti. Vienlaicīgi pētījuma pievienotā vērtība ir tā, ka atklātā informācija un ieteikumi ļauj politiķiem formulēt savus piedāvājumus atkarībā no kreisas vai labējas politiskās orientācijas. Jo vairāk būs šādu piedāvājumu, jo vairāk izredžu būs izvairīties no populisma, demagoģijas un stereotipu kultivēšanas politikā.

SAK pētījums atklāj sociālo diskrimināciju starp darba devējiem un darbiniekiem, kas liecina par lielu potenciālu partijām kreisajā politiskajā spektrā, ja politiķi reaģētu uz sabiedrisko noskaņojumu un problēmām.

Tieši sociālo un darba tiesību nodrošināšana (nevis etniskie jautājumi) varētu būt eiropeiski orientētas kreisas partijas piedāvājuma pamatā. Šajā ziņā svarīgi ir attīstīt sociālo dialogu. Veiksmīga darbinieku, darba devēju un izpildvaras sadarbība sekmētu prognozējamu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sociālais dialogs ir veids, kā mazināt sociālo diskrimināciju, kas ir būtisks emigrāciju motivējošs iemesls.

Darba tiesību un darbinieku interešu aizstāvība Latvijā ir salīdzinoši zemā līmenī. Svarīgi ir attīstīt arodbiedrību ietekmi, it īpaši attiecībās ar darba devējiem, jo līdz šim Latvijā arodbiedrību aktivitātes saistās tikai ar prasībām pret valsti. Piemēram, arodbiedrībām ir iespējas efektīvāk iesaistīties darba algas un darba vides uzlabošanā. Būtiski ir veicināt kolektīvo darba līgumu praksi, aizstāvot darbinieku intereses un tiesības.

SAK pētījums atklāj, ka arī labējās politiskās partijas, neraugoties uz varas pozīcijām, nav spējušas atrisināt tos jautājumus, kas vistiešāk un visvairāk skar uzņēmējus, darba devējus un biznesa pārstāvjus. Šajā jomā visām lielākajām labējām partijām ir iespēja formulēt savus piedāvājumus. Tiesa, atšķirībā no kreisajiem, liela nozīme ir politiskās atbildības faktoram par iepriekšējos gados (ne)paveikto.

Darba likumdošanas jomā svarīgi ir veikt izmaiņas nodokļu politikā, jo pašlaik katrs darbinieka algai pieliktais lats uzņēmumam nodokļu sistēmas dēļ izmaksā dubultīgi. Vienlaicīgi darba likumdošanas normās nepieciešamas izmaiņas, kas attiecas uz darbinieku saistībām, pienākumiem un sociālajām tiesībām. Darba devējiem nepieciešams valsts atbalsts investīcijām cilvēkresursu kvalitātes un kvalifikācijas uzlabošanā, ko var veicināt pašreizējā Darba likuma liberalizēšana un kas būtu labējo partiju interesēs.

Latvijai būtiski ir radīt lielāku jaunu darba vietu skaitu, īstenojot stratēģiju, kas balstīta uz uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanu un elastīga darba tirgus veidošanu. Labējas politikas ietvaros ir nepieciešams novērst galvenos šķēršļus, kas apgrūtina jaunu uzņēmumu dibināšanu, darbību un izaugsmi, lai veicinātu investīcijas un jaunu darba vietu veidošanu. Latvijai ir būtiski uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazinot birokrātiskos ierobežojumus, lai vairāk motivētu iedzīvotāju saimnieciskās iniciatīvas un vietējo ekonomisko izaugsmi.

Tas, ka Latvija starp citām ES valstīm ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem[4], liecina, ka citās valstīs pat kreisi valdošās partijas ir bijušas liberālākas par Latvijas labējiem. Iespējams, ka iemesli ir saistīti ar raksta sākumā minēto atsvešinātību, bet varbūt Latvijas politika ir tik slēgts process, ka tam nav vērts izvirzīt atklātas sabiedriskas politikas kritērijus?

____________________

[1] Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pētījums.12.12. 2005.

[2] Daukšte A., Problēmas turpinātība. Neatkarīgā Rīta Avīze, 20.01.2006.

[3] Nacionālo ziņu aģentūra LETA, 14.12.2005.

[4] Eurostat dati, 01.06.2005.

Vēlēšanu likumu groza par sliktu ārzemēs mītošajiem

Agnese Margēviča,  NRA  01/27/06    Saeimas vakar pirmspēdējā lasījumā pieņemtie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā nebūs labvēlīgi tiem Latvijas pilsoņiem, kuri kuplā skaitā devušies darba meklējumos uz ārvalstīm, jo paredz viņiem neērto kārtību balsošanai pa pastu, kad uz vēlēšanu iecirkni jānosūta pase. Centrālā vēlēšanu komisija sola pirms grozījumu pieņemšanas galīgajā lasījumā piedāvāt priekšlikumus, kas kaut nedaudz atvieglotu šo kārtību, vairojot ārzemēs nobalsojušo skaitu.

Saeimas vakar iebalsotā vēlēšanu likuma norma paredz, ka balsot drīkst jebkurā vēlēšanu iecirknī, kur cilvēkam ērtāk, un to, lai vēlētājs nenobalso vairākas reizes, nodrošinās, viņa pasē iespiežot spiedogu. Otra iespēja, kuru deputāti neatbalstīja, paredzēja kārtību, kādā 2004. gada jūnijā notika Eiroparlamenta vēlēšanas, kad katrs pilsonis drīkst balsot vienā konkrētā vēlēšanu iecirknī, kurā viņš iekļauts vēlētāju reģistrā, un to, lai pilsonis nenobalso vairākas reizes, kontrolē, iepretim viņa vārdam reģistrā izdarot atzīmi. Saeimas vakar atbalstītā norma ir ērtāka tiem pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā, jo viņi var nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Savukārt tiem pilsoņiem, kuri uzturas ārvalstīs, ērtāka ir otrā, deputātu neatbalstītā, kārtība, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Proti, ārvalstīs parasti tiek atvērts tikai viens vēlēšanu iecirknis (lai gan likums ļauj atvērt vairākus), uz kuru jāmēro tāls ceļš, tādēļ vēlētāji pārsvarā balso pa pastu.

Saskaņā ar kārtību, kuru vakar atbalstīja Saeima, šiem cilvēkiem, lai pieteiktos balsošanai pa pastu un saņemtu vēlēšanu zīmes, uz ārvalstī atvērto vēlēšanu iecirkni būs jānosūta sava pase, lai tajā iespiestu spiedogu un tādējādi izslēgtu atkārtotu nobalsošanu. Tomēr, uzturoties ārvalstīs, cilvēki no pases nelabprāt šķiras pat uz neilgu laiku, tādēļ šāda kārtība samazinās viņu iespējas izmantot savas balsstiesības, uzskata CVK. Lai ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu nobalsošanu kaut cik atvieglotu, CVK plāno Saeimas vēlēšanu likuma galīgajam lasījumam piedāvāt normu, kas cilvēkiem ļaus saņemt pasē spiedogu un pieteikties balsošanai pa pastu jau labu laiku pirms vēlēšanām, lai ceļš uz vēlēšanu iecirkni nebūtu jāmēro speciāli, skaidro CVK priekšsēdētāja palīdze Kristīne Bērziņa.

Vairākums Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvju jau iepriekš bija atzinuši, ka, no vienas puses, uz ārvalstīm beidzamajā laikā aizbraukušo latviešu tūkstoši viņiem ir svarīgi un viņi tos uzskata par daļu sava elektorāta. Tomēr, no otras puses, tika atzīts, ka politiskie spēki īsti nezina, kā uzrunāt cilvēkus, kuri uz ārvalstīm devušies neapmierināti ar darba samaksu Latvijā un nīgri uz valsts varu. Arī sabiedriskās domas pētnieki norādīja, ka partijām būtu jāiegulda lieli līdzekļi, lai aizbraucējus spētu mobilizēt uz vēlēšanām, turklāt atsevišķām partijām tas neatmaksātos, jo balsojums ārvalstīs, visticamāk, būtu tikpat sašķelts kā Latvijā.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati rāda, ka pagājušajās Saeimas vēlēšanās 2002. gadā kopumā nobalsoja 7350 ārvalstīs mītošo pilsoņu. Uz 8. Saeimas vēlēšanām Ārlietu ministrija (ĀM) ārvalstīs noorganizēja 35 balsošanas vietas Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās. Šogad tām pievienosies vēlēšanu iecirknis ne tik sen atklātajā Latvijas vēstniecībā Īrijas galvaspilsētā Dublinā. Lai gan dažādas aplēses liecina, ka Īrijā un Lielbritānijā uzturas vismaz 40 000 latviešu, ĀM uzskata, ka Īrijā nepieciešams izveidot tikai vienu vēlēšanu iecirkni, liecina saraksts, kuru 12. janvārī saņēmusi CVK.

CVK meklēs iespēju atvieglot balsošanu ārvalstīs

Ināra Egle,  Diena  01/27/06    Saeimas vēlēšanās vēlētāji tomēr varēs brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni, kurā nodot savu balsi par izvēlēto sarakstu. To ceturtdien, izskatot 2.lasījumā Saeimas vēlēšanu likumu, atbalstīja Saeimas vairākums. Pret balsoja Jaunais laiks, kā galveno argumentu minot apgrūtināto balsošanu ārvalstīs, kur tagad dzīvo un strādā līdz šim nepieredzēti liels Latvijas balsstiesīgo pilsoņu skaits. Ja vēlēšanās netiek izmantots vēlētāju reģistrs, tad balsošana pa pastu ir sarežģītāka un pilsoņiem ir nepieciešams balsojot sūtīt arī savas pases, lai tajās iespiestu zīmogu. Centrālā vēlēšanu komisija meklēs iespēju atvieglot balsošanu ārvalstīs. Priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai 3.lasījumā var iesniegt līdz 8.februārim, un paredzams, ka deputāti vēl var piedāvāt konceptuāli būtiskus grozījumus.

CVK priekšsēdis Arnis Cimdars Dienai sacīja, ka CVK ierosinās paredzēt pieteikšanos balsošanai pa pastu noteikt vairākus mēnešus pirms vēlēšanām, lai pilsoņi sev izdevīgā laikā ar pasi var reģistrēties vēstniecībā un norādīt adresi, kur sūtīt vēlēšanu biļetenus. Tad pasē iespiestu zīmogu, un tā vairs nebūtu jāsūta pa pastu. Vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs CVK nosaka pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma, un tos var izvietot tikai tur, kur iespējams atbilstoši visām likuma prasībām nodrošināt vēlēšanu komisijas darbu un atrast tam piemērotus cilvēkus.

Arī partijas projektā, kas vēl jāpieņem galīgajā lasījumā, iesniegs konceptuāli būtiskus ierosinājumus. JL aicinās paredzēt, ka Saeimas vēlēšanās, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, var kandidēt no 18, nevis 21 gada vecuma. ZZS vēl nav galīgi atteikusies no idejas, ka pašvaldību un Saeimas deputātu amati ir savienojami. "Pašlaik mēs neko tādu nedomājam darīt," sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, taču ar smaidu izvairījās no atbildēm uz papildu jautājumiem. ZZS jau bija paziņojusi par nodomu ierosināt amatu apvienošanu, ko sliecās atbalstīt arī Tautas partija, bet idejas tālāku virzīšanu piebremzēja, jo par to nebija gatava balsot Latvijas Pirmā partija.

Nevalstiskās organizācijās…

Padomju mantojums spiež uz NVO

Dita Arāja,  Diena  01/25/06     NVO negrib pārņemt varu, bet prasa politiķu atbildību.

Klaji ignorējot demokrātijas pamatus, kas paredz biedrošanās un vārda brīvību, aizvērt muti Latvijas nevalstiskajām organizācijām (NVO) sasparojušies politiķi ar visapšaubāmāko finansiālo pagātni. Par starptautiski finansēto NVO aktivitāšu aizliegumu priekšvēlēšanu laikā ierunājās Latvijas Pirmā partija (LPP), par kuras iespējami nelikumīgajiem vēlēšanu tēriņiem aizdomas izteikušas NVO, bet Ventspils galva Aivars Lembergs izteica radikālāku priekšlikumu — aizliegt NVO, kas piedalās politiskajā procesā. NVO pārstāvji rausta plecus — kā lai viņi nepiedalās politiskā, ja tas ir NVO darbības pamatā — līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, paust savas mērķgrupas viedokli, lai uzraudzītu varu un tā nepieņemtu sabiedrībai nevēlamus lēmumus. Integrācijas ministrs Ainars Latkovskis (JL), kura pārraudzībā ir NVO, mierina — līdz NVO slēgšanai viņa kolēģi politiķi nenonāks, tomēr, "ja būs kāds priekšlikums par likumdošanas izmaiņām, no manas puses sekos rīcība".

Šī nav pirmā reize, kad politiķi, kuru darbību aktīvi uzrauga NVO, sūkstās par nevalstiskā sektora it kā jaukšanos politikā. Spilgts piemērs bija 2004.gadā notikusī Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres (ZZS) miglainā izvirzīšana eirokomisāra amatam. Tolaik ne tikai toreizējais premjers Indulis Emsis (ZZS) un I.Ūdre, bet pat Valsts prezidente uzbruka NVO par it kā Satversmes pārkāpšanu un jaukšanos politikā, kaut gan NVO tikai īstenoja Satversmē paredzētās tiesības uz biedrošanās un viedokļa brīvību. Līdz ar LPP un A.Lemberga ierosinājumiem NVO atkal jāskaidro, ka nevalstiskais sektors ne tikai drīkst vērtēt politiķus, tas ir viņu pienākums. "Lembergs un Ūdre saprata, ko nozīmē NVO spēks. NVO ir visur, arī Lemberga pilsētā, un viņus tas uztrauc," lakonisks ir A.Latkovskis.

"Politiskās partijas mērķis ir pretendēt uz politisko varu, ko iegūst, piedaloties vēlēšanās, bet NVO mērķis nav valsts vara, bet gan veicināt ideju, kādu grupu viedokli," skaidro Sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda. "NVO uzrauga politiskās organizācijas, kas vēlēšanās ir ieguvušas varu," viņu papildina politologs Nils Muižnieks. Šāds valsts un nevalstiskā sektora uzdevumu un mērķu skaidrojums atrodams ikvienā demokrātijas pamatu skolas grāmatā, taču daļa politiķu izliekas nezinām.

Arī NVO kritizējošais A.Lembergs pats darbojas vairākās nevalstiskajās organizācijās — Lielo pilsētu asociācijā, kas cenšas panākt ietekmi reģionālajā politikā un budžeta pieņemšanā, vietvaru intereses aizstāvošajā Latvijas pašvaldību savienībā un Latvijas Tranzītbiznesa asociācijā (LTA), kas valstiskā līmenī lobē tranzītbiznesa intereses.

Ir novecojis viedoklis, ka NVO jāstrādā sabiedriskā kārtā. Finansējuma piešķīrēji, vai tie būtu vietējie fondi vai starptautiskie donori, projektos ļauj iekļaut darba algas, jo daļai strādājošo NVO ir pamatdarbs. Pat A.Lembergs līdztekus veiksmīgajam biznesam un domes vadīšanai atalgojumu ir saņēmis NVO sektorā — no paša vadītās Biznesa attīstības asociācijas 2004.gadā viņš saņēmis 120 000 latu darba algu, savukārt TBA viņam nesusi Ls 3000. Salīdzinājumam — Latvijas NVO pilnas slodzes darbinieki vidēji mēnesī saņem Ls 150—250 algu.

NVO neizpratni raisa arī pārmetums par finansējuma saņemšanu no starptautiskiem donoriem. A.Latkovskis uzsver, ka starptautiskais finansējums ir NVO darbības pamats, jo "tik bagāti vēl neesam", lai NVO izdzīvotu tikai no pašmāju finansējuma. Dienas aptaujātās NVO atzīst, ka aptuveni puse viņu budžeta nāk no starptautiskiem un puse — no vietējiem avotiem. NVO iedotā nauda nepazūd nezināmā kabatā, jo NVO likumi prasa skrupulozu atskaiti par katru latu.

Pagaidām Providus un sabiedrība par atklātību Delna ir aktīvākie partiju kontrolētāji pirms vēlēšanām, taču, iespējams, drīz viņiem radīsies kolēģi, jo Eiropas Komisija izsludinājusi konkursu uz 2 miljoniem eiro jauno valstu NVO, lai veicinātu vēlēšanu, korupcijas, caurspīdīguma, valdošās varas, mediju un citu demokrātijai svarīgu jomu uzraudzību.

Zīmīgi, ka uzbrukumi Latvijas NVO notiek vienlaikus ar Krieviju, kur NVO liegts saņemt ārvalstu finansējumu. A.Latkovskis uzskata, ka vietējie politiķi "idejas pasmēlušies Krievijā".

VIEDOKĻI: Kā vērtēt ieteikumus aizliegt NVO ietekmēt politiskos procesus?

Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs:

Ja politiskās partijas tā sāk pievērst uzmanību NVO, loģiski, ka tas sektoram ir zināms drauds. Latvijā taču galu galā ir demokrātija un brīvība, un NVO jau pauž savas mērķauditorijas viedokļus. Mēs noteikti ietekmējam politiskos procesus, jo veicam pētījumus, analizējam procesus, tādēļ varam būt neērti, jo mūsu aktualizētās problēmas nonāk dienaskārtībā. Ir galīgi nesmuki, ja pirms vēlēšanām kaut ko grib aizliegt, taču jebkurš uzbrukums NVO tās tikai saliedēs — neatkarīgi no tā, kādā sfērā katra strādā.

Iluta Lāce, sieviešu resursu centra Marta valdes priekšsēde, Eiropas sieviešu lobija viceprezidente:

Absurds. Nevalstiskās organizācijas ir ļoti nozīmīgs faktors, ko valsts institūcijām vajadzētu saredzēt kā sadarbības partneri, nevis ienaidnieku, jo NVO veic funkcijas, ko nepilda valsts, un no NVO nāk inovatīvas idejas. Mūs arī atbalsta ārvalstu finansētāji, un arī mēs esam starptautiskajā tīklā, un tas ir pat ļoti nepieciešami, jo tikai tā var iegūt labās prakses piemērus no citām valstīm un stiprināt pārrobežu identitāti. Ja tagad aizliegtu NVO ietekmēt politiskos procesus, Latvija zaudētu milzīgu pakalpojumu klāstu, ko veic NVO, un par demokrātiju mēs nevarētu vairs runāt nekādā veidā.

Nils Muižnieks, politologs:

Līdzdalība ir plašāka, nevis tikai piedalīšanās vēlēšanās reizi četros gados. Tas nozīmē arī uzraudzīt ievēlēto politiķu darbu, lūgt viņiem par to atskaitīties, un tas notiek jebkurā demokrātiskā valstī. Jebkuri centieni to ierobežot ir pretrunā ar Latvijas Satversmi un saistībām cilvēktiesību jomā. NVO nevēlas iegūt varu, uzvarot vēlēšanās, bet grib labāku valsti, kur būtu aizstāvētas sabiedrības intereses. Tādēļ NVO prasa, lai politiķi atbild par solījumiem un padarīto. Kas gan cits kontrolēs varu, ja ne aktīvi pilsoņi?

Vita Tērauda, Sabiedriskās politikas centra Providus direktore:

Jebkurā ES dalībvalstī pilsoniskā sabiedrība ir neatņemama daļa no politiskā procesa, jo bez dažādo sabiedrības slāņu viedokļa politika kļūst slēgta, nekvalitatīva un neatsaucīga iedzīvotājiem. Mani izbrīna tas, ka Latvijas politiķi grib ierobežot šīs balsis Latvijā. Tas iet ārpus tiem rāmjiem, ko mēs noteicām, vēlēdamies kļūt par ES dalībvalsti. Lemberga teiktais par NVO slēgšanu praktiski nozīmē, ka pilsoniskajai sabiedrībai vajag būt mēmai. Šis ir antidemokrātisks uzstādījums un ierosina apklusināt vai likvidēt NVO sektoru.

Aina Verze, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja:

Nemaz nedrīkst NVO aizliegt ietekmēt politiskos procesus, jo kam tad mēs te esam? Ir taču arī sociālā, nodokļu politika, kas tieši skar mūsu dzīves līmeni, labklājību, un šajā jomā mēs strādājam — ar savu viedokli no sabiedrības ejam uz valsts institūcijām, lai labotu vienu otru likuma nepilnību. Regulāri tiekamies ar frakcijām, strādājam darba grupās Labklājības un Veselības ministrijā, un ar mums tomēr rēķinās. Tā visa ir politika, kurā mēs esam iekšā ar rokām un kājām, un tagad mūs izmest no visa tā laukā — es vispār nestādos priekšā, kā tas notiktu.

Elita Kalniņa, Vides aizsardzības kluba viceprezidente:

Tas noteikti ir vērtējams kā demokrātijas pārkāpums, jo NVO ir sabiedrības demokratizācijas pamats — NVO ir pa vidu starp politiķiem un vienkāršo tautu. Protams, mēs ietekmējam vides politiku — uzraugām likumus, iesniedzam to priekšlikumus. Vai tad vides organizācijas var nenodarboties ar vides likumdošanu? Un kā citādi panākt to, lai cilvēki piedalās sabiedriskajā apspriešanā? Ja vēršas pret NVO, kas saņem ārvalstu finansējumu, tad jāuzsver, ka Latvijā nav radīti fondi, kur NVO varētu saņemt līdzekļus simtprocentīgam finansējumam.

Eiropas NVO sola cīnīties pret Latvijas kolēģu mutes aizbāšanu

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  01/26/06    Vai jūs to nopietni? Ar ko tas atšķiras no Krievijas, autoritāra režīma paliekas — tāda ir pirmā Eiropas nevalstisko organizāciju (NVO) reakcija uz Latvijas Pirmās partijas (LPP) un Ventspils mēra dueta idejām liegt no ārvalstīm finansētām organizācijām piedalīties politikas procesā vai tās aizliegt vispār. Ideja esot ne vien Eiropas Savienības (ES) valstī grūti iedomājama, bet, iespējams, arī pretrunā ar Savienības likumiem.

"Nerunājot pat par demokrātijas principiem, ideja ir uz slideniem juridiskiem pamatiem. Viens no ES principiem ir kopējs kapitāla tirgus, jo naudas plūsmu organizācijai var apturēt tikai tad, ja tā domāta teroristiem vai kriminālām aktivitātēm, bet ne legāliem mērķiem kā partiju novērošanai pirms vēlēšanām, kas ir NVO uzdevums. Parasti tādas lietas mēs redzam ārpus ES, nevis tajā," Dienai teica Briselē ietekmīgās organizācijas Eiropas Pilsoņu rīcības dienests (ECAS) direktors Tonijs Venables. Ja Latvija tiešām aizliegšot NVO saņemt ārzemju finansējumu, ECAS lūgšot Eiropas Komisijai vērtēt tā atbilstību ES principiem.

Lai gan LPP faktiskais līderis Ainārs Šlesers un Ventspils mērs Aivars Lembergs ierobežojumus gribētu vērst vispirms pret Sorosa fondu—Latvija, kas finansējis tiem īpaši netīkamo partiju priekšvēlēšanu tēriņu analīzi, tas faktiski liegtu arī ES un citu fondu finansējumu. Eiropas Komisija (EK) vēl tikai pērn sāka īpašu programmu NVO atbalstīšanai desmit jaunajās valstīs virknē jomu — no līdzdalības likumu rakstīšanā līdz korupcijas apkarošanai — uzskatot, ka valstis joprojām ir pārāk nabadzīgas, lai pašas uzturētu vājo nevalstisko sektoru.

Eiropas NVO pārstāvji atzīst, ka strīdi starp NVO un varu, ko tās novēro, ir parasta parādība, taču Latvijai līdzīgu gadījumu, kad politikas novērotājiem cenšas aizbāzt muti, atņemot naudu, neatminas. Ja esot šaubas par organizāciju finansēm, varot noteikt stingrākas prasības atskaitēm un citādi veicināt pārskatāmību to makos vai palielināt valsts finansējumu.

"Tas parasti ir Krievijas domāšanas veids, ka visas ārzemju finansētās NVO ir domātas, lai grautu valsts varas autoritāti, taču tas ir stipri novecojis uzskats. Labs piemērs ir oranžā revolūcijā Ukrainā, kur Krievijai labpatīk domāt, ka to sarīkoja ārzemes, taču NVO aktivitātēm bija liels sabiedrības atbalsts," saka Vācijas Maršala fonda pētnieks Jorgs Himmerlreihs. Autoritārās valdības NVO un pilsonisku sabiedrību vienmēr uzskatot par draudu savas sistēmai, bet pārsteidzoša esot tā izniršana demokrātiskā valstī. "Baidos, ka tas nepalīdz attiecībās ar ES," viņš saka.

Sorosieši satīklo NVO

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  NRA  01/27/06     Strīdā starp miljardiera Džordža Sorosa finansētajām struktūrām un Latvijas vēlētāju atbalstu guvušajiem politiķiem iesaistījusies arī kāda sabiedriskā organizācija, kura dažos medijos tiek dēvēta par nevalstisko organizāciju (NVO) "apvienojošo" spēku.

Šī "apvienojošā" organizācija ir biedrība Latvijas pilsoniskā alianse, kas nodibināta 2004. gada 14. decembrī, daļēji pārņemot Sorosa finansētās biedrības Nevalstisko organizāciju centrs funkcijas un īpašumus.

Organizācijas dibināšana Sorosa fonds–Latvija (SFL) finansētajā interneta portālā Politika.lv pieteikta ar publikāciju, kurai likts zīmīgs un spārnots virsraksts: "NVO tīklojas, lai nepalaistu garām iespējas."

Publiski pieejamā informācija liecina, ka absolūtais vairākums Latvijas pilsoniskās alianses dibinātāju ir tieši vai pastarpināti saistīti ar Sorosa finansējumu, vai arī tie ir Sorosa finansēto organizāciju biedri.

Politika.lv norādīts, ka Pilsonisko aliansi dibinājušas 27 juridiskas un 12 fiziskas personas. Latvijā pavisam darbojas vairāki tūkstoši NVO, līdz ar to uzskatīt, ka tieši Pilsoniskā alianse apvieno visas NVO, nav nekāda pamata. Toties ir pamats uzskatīt, ka Pilsoniskā alianse apvieno ASV miljardiera Sorosa finansēto organizāciju kodolu, kuram nezināšanas vai citu iemeslu dēļ pievienojušās arī dažas pašmāju finansētās organizācijas un privātpersonas.

Publiski pieejamos avotos ir viegli atrast, ka 12 fiziskajām personām, kas dibinājušas Pilsonisko aliansi, ar Sorosa finansējumu saistītas septiņas: SFL darbiniece Kristīne Gaugere, šīs organizācijas bijusī darbiniece Rasma Pīpiķe, Delnas un Providus pētniece Karīna Janova, Zinta Miezaine, kurai SFL 2001. gadā finansējis dalību seminārā ASV, Linda Pavlovska, kura SFL finansējumu saņēmusi vairākkārt, Signe Dauškāne, kura SFL mājaslapā uzrādīta kā projekta direktore, un Ineta Ielīte, kura SFL finansējumu saņēmusi jau 1996. gadā.

No šīm 27 juridiskajām personām vismaz 15 ir saistītas ar sorosiešu finansējumu. Starp Pilsoniskās alianses dibinātājiem ir pats SFL un tā dibināti uzņēmumi: sabiedriskās politikas centrs Providus, SIA Izglītības iniciatīvu centrs, Madonas NVO atbalsta centrs. Vairākkārt SFL finansējumu saņēmušas no politikas it kā tālu stāvošas organizācijas: mazākumtautību bērnu un jauniešu programma Zelta kamoliņš, Rīgas samariešu apvienība, ģimenes plānošanas asociācija Papardes zieds. Lai gan šo biedrību mērķi nav politiski, pēdējo divu organizāciju vadītāji vienlaikus ir arī Sorosa finansētās Baltijas Amerikas partnerattiecību programmas (BAPP) ekspertu komisijas locekļi.

Sabiedriskā organizācija Eiropas kustība Latvijā pati norāda, ka to finansē Atvērtās sabiedrības institūts (Sorosa centrālā struktūra ASV) un BAPP. Savukārt Pilsoniskā iniciatīva 21 naturalizācijas veicināšanai 2001. gadā saņēmusi 3000 latu.

Ļoti interesanta organizācija ir Latvijas zaļā kustība. Tā izveidota, atšķeļot daļu biedru no pazīstamā Vides aizsardzības kluba, un nav bijis ilgi jāgaida, kad šķeltnieki saņēmuši jūtamu finansiālu injekciju (15 260 dolāru) no BAPP. Interesanti un zīmīgi arī tas, ka tieši jaundibinātās mazskaitlīgās Latvijas zaļās kustības pārstāve Alda Ozola-Matule ir tā, kas patlaban uzrauga Eiropas fondu naudas sadalījumu. Savukārt viņas dzīvesbiedrs Jānis Matulis ir Pilsoniskās alianses padomes loceklis.

Latvijas pilsoniskās alianses pašreizējā direktore R. Pīpiķe sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka pusi no viņas vadītās organizācijas finansējuma patlaban dod SFL un BAPP, bet otra puse nākot no Eiropas fondiem. Finansējums tiek iegūts, konkursa kārtībā piedaloties šo struktūru projektos. Tāpat vienu projektu finansējot sabiedrības integrācijas ministra sekretariāts un vēl vienu – ANO Attīstības programma (šī organizācija ar Sorosa finansētajām struktūrām sadarbojas arī starptautiskā mērogā, piemēram, maksājot algas Gruzijas ministriem). Līdzekļi tiek iegūti arī no biedranaudām (Ls 25) un sniedzot maksas juridiskos pakalpojumus.

R. Pīpiķe atzina, ka vienu gadu tiešām esot strādājusi SFL (oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis R. Pīpiķi SFL darbinieces statusā fiksējis vēl 2005. gada 19. janvārī), bet pirms tam darbojusies Latvijas Sarkanajā Krustā un Sarkanā Krusta starptautiskajās organizācijās.

Saimniecībā un biznesā…

Īsumā par biznesu

Inga Balode, LETA  01/23/06   

- K. Lipmans ar Grindeks saista ilgtermiņa biznesa perspektīvas. Papildus Grindeks akciju iegāde ir likumsakarīgs solis, lai ilgākā laika periodā turpinātu uzņēmuma attīstību, intervijā Latvijas Radio 4 - Doma laukums, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, sacīja viens no uzņēmuma īpašniekiem Kirovs Lipmans; viņš nesen palielināja savu ietekmi šajā farmācijas kompānijā. "Tas man ir ilgtermiņa bizness. Pie manis ir vērsušās daudzas Eiropas un ASV pazīstamas firmas, tomēr turpmākos desmit gadus es savas akcijas nepārdošu," uzsvēra K. Lipmans. Bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis sev piederošās 286 195 Grindeks publiskās emisijas akcijas pārdevis K. Lipmanam, liecina Rīgas Fondu biržā (RFB) pieejamā informācija. Pašlaik K. Lipmanam pieder 28,73 procenti Grindeks akciju kapitāla.

- Decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā pieauga par 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar novembri, cenas pieauga par 0,4%. Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 2,4 procentpunktiem, atstāja cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2004. gada atbilstošo ceturksni, ražotāju cenas caurmērā cēlās par 6,8%. Vislielākais sadārdzinājums – par 36,5% – bija vērojams transportlīdzekļu ražošanā. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā cenas palielinājās par 15,4%.

- Rīt tiks paziņoti Vācijas tautsaimniecības balvas Latvijā 2005. gada laureāti. "Kopā tiks pasniegtas trīs balvas – vienam lielam, vienam mazam/vidējam uzņēmumam, kā arī speciālbalva kategorijā Atjaunojamie energoresursi. Šogad uzvarētāji kategorijās mazs/vidējs uzņēmums un Atjaunojamie energoresursi saņēms naudas prēmiju 5000 eiro apmērā. Visiem laureātiem tiks nodrošināts lidojums uz Vāciju, lai tiktos ar potenciālajiem vai esošajiem sadarbības partneriem vai arī lai piedalītos starptautiskā izstādē," informē Vācijas un Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) pārstāve Solveiga Āboliņa. Vācijas tautsaimniecības balva Latvijā šogad tiks pasniegta jau astoto reizi. Kopā konkursam saņemti 39 pieteikumi. Uz speciālbalvu kategorijā Atjaunojamie energoresursi pretendē pavisam 13 uzņēmumi, lielo uzņēmumu grupā – pieci, bet mazo/vidējo uzņēmumu grupā ir 21 kandidāts.

- Birkerts Jūrmalā sola izveidot "kaut ko paliekošu". Jūrmalas domē viesojies slavenais arhitekts Gunārs Birkerts un interesējies par pilsētas arhitektūru. G. Birkerts ticies ar domes priekšsēdētāju Inesi Aizstrautu, ar kuru pārrunātas jaunās telpiskās izpausmes formas un tendences pasaules un mazo pilsētu arhitektūrā. Ar arhitektu panākta vienošanās, ka viņš arī savā dzimtajā pilsētā Jūrmalā izveidos "kaut ko paliekošu". G. Birkerts projektējis un realizējis daudzas sabiedriski nozīmīgas ēkas ASV un citās pasaules zemēs.

- Rīgā rekonstruēs vairākas ielas. Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsludinājis konkursu par ielu rekonstrukcijas un periodiskajiem ielu seguma atjaunošanas darbiem. Plānota Jaunciema gatves rekonstrukcija posmā no Jaunciema 6. šķērslīnijas līdz Jaunciema 9. šķērslīnijai, Ēvalda Valtera ielas rekonstrukcija, ielu seguma atjaunošana Brīvības ielas posmā no Gaisa tilta līdz Vairoga ielai, Ģertrūdes ielas posmā no A. Čaka ielas līdz Valmieras ielai, Biķernieku ielas posmā no Kastrānes ielas līdz Lielvārdes ielai, Salnas ielā, Ausekļa ielā un citur.

- Liepājā būvēs mormoņu baznīcu. Liepājas dome, skatot būvniecības pieteikumu Saieta nama būvniecībai mormoņu draudzes vajadzībām Liepājas centrā – K. Valdemāra ielā 31, netālu no pilsētas domes, apstiprināja būvniecības ieceri. Domes lēmums zemesgabala īpašniekam dod tiesības sākt saieta nama būvprojekta izstrādi. Projekta pasūtītājs ir nekustamā īpašuma K. Valdemāra ielā 31 īpašnieks SIA COP Latvia. Projekta autors ir SIA Aka.

- Aukstums pārtraucis būvdarbus. Iestājoties aukstam laikam, no ceturtdienas pārtraukti darbi vairākos būvsabiedrības RBS Skals objektos. Lēmums pārtraukt darbus pieņemts, domājot gan par darbinieku darba apstākļiem, gan par būvniecības kvalitāti.

- Laucinieku un pilsētnieku skaits gandrīz vienāds. Gandrīz puse (49 procenti) Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, bet 51 procents – laukos, liecina Mājokļu aģentūras rīcībā esošā informācija. Mājokļu aģentūras prioritātes šim gadam ir valsts dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšana, mājokļa monitoringa sistēmas izveide, uzturēšana un attīstība, valsts atbalsta instrumentu ieviešana un administrēšana, pasākumi dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā, kā arī pārrobežu sadarbība un finansējuma piesaiste mājokļu jautājumu risināšanai.

Fakti

Latvijas dzīvojamais fonds – 56 miljoni kv. m

Rīgas dzīvojamais fonds – 16,7 miljoni kv. m

Vidējā platība uz vienu iedzīvotāju – 24,3 kv. m

813 mājas bija avārijas stāvoklī

- Pārdod dārgu zemesgabalu. Rīgā, Ulmaņa gatvē, par 1,04 miljoniem latu tiek pārdots aptuveni pusotru hektāru liels neapbūvēts zemesgabals. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja, skatot jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, nolēma tās neizmantot, jo piedāvātā nekustamā īpašuma cena pārsniedz kadastrālo vērtību.

Kadastrālās vērtības kāpums izspiedīs no Rīgas centra pamatiedzīvotājus

Ilze Šteinfelde,  NRA  01/27/06    Nemainot kadastrālās vērtības noteikšanas principus vai nekustamā īpašuma nodokli, no Rīgas centra, Mežaparka un Jūrmalas būs spiestas aiziet ģimenes, kuras nespēs samaksāt īpašuma nodokli. Dzīvesvietas maiņa, iespējams, sagaida arī mākslinieku Aivaru Krūkli, kurš jau vairāk nekā četrdesmit gadu mīt pašā Vecrīgas sirdī un mājokļa remontā ieguldījis gan savus līdzekļus, gan spēkus.

A. Krūklis Grēcinieku ielas 3. namā dzīvo kopš 1968. gada, kad dzīvošana Vecrīgā, senā mājā, vairāk sagādāja rūpes nekā prieka. Neraugoties uz to, Krūkļu ģimenei šī vieta ir ļoti mīļa – te aizvadīta liela daļa dzīves, iekārtota mākslinieku darbnīca, pa kuras logiem redzama Pēterbaznīca.

"Šo skatu es nevēlos mainīt ne pret ko citu," Neatkarīgajai atzīstas mākslinieks. Krūkļu ģimene bija viena no pirmajām Rīgā, kas privatizēja savu dzīvokli. "Parēķināju, ka man nekustamā īpašuma nodoklī būs jāsamaksā vairāk nekā es visu gadu maksāju par komunālajiem pakalpojumiem," teica mākslinieks.

A. Krūklis ar sašutumu atceras Jaunā laika līdera Einara Repšes runu televīzijā, kurā viņš teicis, ka nav ko dzīvot tur, kur nevar par to samaksāt.

Krūkļu ģimene ne tikai kārtīgi maksā nodokli un komunālos maksājumus, bet arī iegulda savus līdzekļus mājas atjaunošanā. Mākslinieks pats atjaunojis senās ieejas durvis, par savu naudu remontējis kāpņutelpu, ielicis tajā jaunus logus. Vajadzētu nokrāsot nama fasādi, lai pašiem un pilsētas viesiem ir prieks, arī senais dakstiņu jumts prasās pēc remonta, par nākotni spriež mākslinieks.

"Kāpēc viena sabiedrības daļa var dzīvot tur, kur vēlas, bet otru daļu grib piespiest pamest savas mājas," ir sašutis A. Krūklis.

Saeimas deputāte Anna Seile (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) Neatkarīgajai uzsvēra, ka nekustamā īpašuma nodokli, iespējams, nespēs samaksāt ne tikai Rīgā un Jūrmalā dzīvojošie, bet arī tie, kuru dzīvesvietas ir pašvaldībās, kur zemei ir augstas pārdošanas cenas, tas ir, Rīgas rajonā, Daugavas un Gaujas ielejas tuvumā, Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē.

A. Krūklis ir pārliecināts, ka maksas par nekustamā īpašuma nodokli pieauguma cēlonis meklējams nekustamā īpašuma mākleru un bagātnieku vēlmē iegādāties īpašumus prestižās vietās Rīgā un Jūrmalā. Viņam ne vienu reizi vien piedāvāti 1000 lati par kvadrātmetru, lai tikai viņš šķirtos no dzīvokļa un mākslinieku darbnīcas. Tā kā Krūkļu ģimene un citas tai līdzīgas ģimenes spītīgi turas pretim īpašuma tīkotājiem, iespējams, nodokļa maksas pieaugums ir viens no veidiem, kā piespiest pamest dzīvokļus ekskluzīvos rajonos un aktivizēt dzīvokļu tirgu šajās vietās. Nekustamā īpašuma firmas Neatkarīgajai atzina, ka Rīgas centrā, Mežaparkā un Jūrmalā nekustamā īpašuma tirgus ir visai ierobežots, jo šajos ekskluzīvajos rajonos pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu.

Ober Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats liecina, ka Vecrīgā dzīvokļu cenas gada laikā pieaugušas par 15–20 procentiem. Klusajā centrā dzīvokļi kļuvuši par 30% dārgāki, cenas pietuvojušās Vecrīgas dzīvokļu cenu līmenim. Ober Haus prognozē, ka dzīvokļu cenas Vecrīgā šogad varētu pārsniegt 5000 eiro par kvadrātmetru. Patlaban dzīvokļi šajā ekskluzīvajā Rīgas vietā maksā no 3500 līdz 5000 eiro par kvadrātmetru.

Latio secinājis, ka augsto cenu dēļ Vecrīgā un Rīgas centrā arvien vairāk attīstās īres tirgus, jo pašreiz izdevīgāk šajā vietā ir īrēt telpas nekā pirkt. Par iespēju dzīvot ekskluzīvā dzīvoklī Vecrīgā vai Rīgas centrā mēnesī jāmaksā 11–12 eiro par kvadrātmetru.

Baltijas valstis vienojas par kodolspēkstacijas būvi

Zaiga Dūmiņa,  Diena  01/27/06    Baltijas valstu energokompānijas ceturtdien vienojušās par priekšizpētes sākšanu jaunas kodolspēkstacijas būvniecībai reģionā, laikrakstu Diena informēja ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL). Visticamāk, jaunā atomelektrostacija (AES) tiks būvēta Lietuvā.

Jaunas kodolspēkstacijas būvniecība nepieciešama, lai novērstu elektroenerģijas trūkumu, kuru Ekonomikas ministrija (EM) prognozē ap 2015.gadu. Jauna AES nodrošinātu arī lielāku Baltijas valstu neatkarību no Krievijas energoresursiem. Līdz šim vienīgo AES Baltijas valstīs — padomju laikos būvēto Ignalinas AES — plānots pilnīgi slēgt 2009.gadā, jo tā tiek uzskatīta par nedrošu. Līdz šim tika apskatīti trīs iespējamie risinājumi elektrības trūkuma novēršanai, no kuriem viens bija jaunas AES būvniecība, bet pārējie divi — ogļu termoelektrostacijas būvniecība Kurzemē un Igaunijas degslānekļa termoelektrostacija.

Jaunas AES būvniecības perspektīvas tiks izvērtētas, analizējot visus juridiskos, vides un ekonomiskos aspektus. Tas būtu Baltijas valstu kopīgi īstenots un finansēts projekts, kurā iesaistītos katras valsts energokompānijas — Latvenergo, Eesti Energa un Lietuvos energia AB. Kodolspēkstacijas būvniecībai varētu būt nepieciešami apmēram pieci gadi, un tā varētu maksāt ap diviem miljardiem eiro.

Kultūrā un valodā...

www.vdt.lv

Līvija Dūmiņa,  NRA  01/21/06     Ja līdz šim Dailes teātra mājaslapa bija pārliecinoša līdere uz citu Latvijas teātru tīmekļa mājvietu fona, tad nupat tai radies spēcīgs konkurents – jaunā kvalitatīvākā veidolā tagad skatītājus uzrunā arī Valmieras Drāmas teātra mājas lapa.

To skatītāju, kuri sev nepieciešamo informāciju gūst ar interneta palīdzību, nav maz un to skaits arvien aug, tāpēc mājaslapa ir ne tikai informācijas avots, bet arī sava veida vizītkarte, kas liecina par attieksmi pret skatītāju – gan potenciālo, gan pastāvīgo.

Ierakstot adresi www.vdt.lv, tagad atveras pārskatāmi iekārtots logs ar centrētu aktuālo informāciju; labajā sānu daļā ietilpinātas izrādes, kas vēl redzamas šonedēļ, un pēdējie repertuāra jaunumi. Kreisajā pusē atrodamas vairākas sadaļas – jaunumi, repertuārs, izrādes ar sīkāku dalījumu pa zālēm, informācija par aktieriem, režisoriem un kasi. Pagaidām vēl tukša ir pakalpojumu un teātra daļa, jo jaunā mājaslapa ir tapšanas stadijā un tiks pilnveidota.

Skatītājiem noteikti patiks iespēja pievienot atsauksmes par izrādēm – tas rosina domu apmaiņu! –, bet izrādi vēl neredzējušajiem tās palīdzētu izvēlēties un ieraudzīt vismaz pērkamā kaķa krāsu pavērtā maisa spraugā.

Patlaban jaunumu sadaļā lasāma informācija topošo Oļģerta Krodera Idiota iestudējumu, kas paver durvis uz viņa radošā darba virtuvi un intriģē: "Jauno gadu režisors Oļģerts Kroders sagaidījis teātrī sev atvēlētā mazā istabiņā, grimdams pārdomās par dzīvi un martā gaidāmo F. Dostojevska Idiota iestudējumu. Secinājumi nav bijuši visai priecīgi – "viens tīrs un godīgs cilvēks nevar dzīvot cilvēku sabiedrībā". Tāpat režisors nerimstas gaidīt jau pirms gadiem desmit paša pasludināto pasaules galu. Tomēr ir arī priecīgas ziņas – Kroders pats ķēries pie romāna dramatizējuma. "Tā baidījos, ka būs par garu, ka īsināju, īsināju, līdz palika tikai 40 lappuses lielā drukā.""

Lai gūtu maksimāli pilnīgu priekšstatu par izrādēm, tās raksturo izvērstās anotācijas un papildina krāsains fotomateriāls. Uzteicama ir anotācijām pievienotā informācija par to, kad turpmāk konkrētā izrāde skatāma, tādējādi taupot steidzīgā mūsdienu cilvēka laiku un atbrīvojot no repertuāra apmeklēšanas pēc katras interesējošās izrādes aplūkošanas.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  01/21/06

- Jura Rubeņa pasaku izrāde. Svētdien pulksten 15 E. Smiļģa Teātra muzejā izrāde Ceļš uz Emavu, ko pēc Jura Rubeņa pasakām veidojusi režisore Kristīne Klētniece. Piedalās Dace Makovska, viņas meita Madara un mūziķi.

- Grāmata par Anšlavu Eglīti. Otrdien pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē notiks Teātra komisijas, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, apgāda Zinātne literārs sarīkojums Anšlava Eglīša simt gadus ievadot, kurā tiks prezentēta teātra un literatūrzinātnieka Viktora Hausmaņa grāmata Anšlavs Eglītis. Piedalīsies Viktors Hausmanis, Ilgonis Bērsons un Zigmunds Skujiņš. Dzeju un stāstus lasīs aktieri Artis Robežnieks un Ivars Auziņš.

- Diskusija par pasākumu rīkošanu svētkos Rīgā. Ceturtdien pulksten 11 Rātsnama 511. telpā Rīgas domes Kultūras pārvalde un tās vadītāja Diāna Čivle, kā arī Rīgas domes Kultūras komiteja un tās priekšsēdētāja Helmī Stalte aicina Latvijas uzņēmējus, kultūras iestāžu, teātru un koncertzāļu direkcijas un līdzšinējos sadarbības partnerus uz atklātu diskusiju par pasākumu rīkošanu svētkos Rīgā. Plānots kopīgi izvērtēt kritērijus, pēc kuriem Rīga turpmāk izvēlēsies svētku rīkotājus, to izpildorganizācijas un konkrētus projektus. Rīgas domes Kultūras pārvalde plāno izsludināt gadskārtējo svētku pasākumu konkursu mēneša laikā.

- Aļņa Stakles personālizstāde Anglijā. No otrdienas līdz 4. martam Modern Art Oxford Anglijā skatāma latviešu fotomākslinieka Aļņa Stakles personālizstāde Ieeja brīva/Free admission. Tajā apskatāmi gan agrāk tapuši, gan pavisam jauni darbi, kas tapuši 2005. gada novembrī, apmeklējot Modern Art Oxford.

- Dmitrija Šostakoviča 100. dzimšanas dienas atceres koncerts. Otrdien pulksten 19 Lielās ģildes koncertzālē Dmitrija Šostakoviča 100. dzimšanas dienas atceres koncerts, kurā piedalīsies jauniešu pūtēju orķestris Klasika, diriģents Boļeslavs Voļaks. Programmā D. Šostakoviča muzikālās ilustrācijas kinofilmai Dundurs, Pirmā un Otrā svīta estrādes orķestrim.

- Vācu komiksi. Līdz 4. februārim Gētes institūta Rīgā bibliotēkā aplūkojama grāmatu izstāde Vācu komiksi. Apskatei izliktas komiksu grāmatas un burtnīcas par visdažādākajām tēmām gan bērniem, gan pieaugušajiem, lai iepazīstinātu ar vācu komiksu mākslu. Apmeklētājus gaida pazīstami un jau iemīļoti klasiķi, piemēram, Makss un Morics, kā arī citi fantastikas, autobiogrāfiskie, politiskie un mazpazīstamāku žanru vācu komiksi.

- Maijas Einfeldes muzikālais portrets. Trešdien pulksten 19 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē Latvijas Koncertdirekcijas rīkotā cikla Portretu galerija koncerts, kurā šoreiz tiks zīmēts komponistes Maijas Einfeldes (1939) muzikāls portrets. Piedalās Valsts akadēmiskais koris Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā, kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā, Ieva Parša (mecosoprāns), Herta Hansena (klavieres), Ints Dālderis (klarnete), Jānis Bulavs (vijole), Jānis Rinkulis (klavieres), Dagnija Zilgalve (arfa), Edgars Saksons (sitamie instrumenti). Koncertu vadīs Orests Silabriedis.

Līvija Dūmiņa, NRA  01/26/06    

- Vācu kinoklubs piedāvā. Šodien pulksten 19 kinoteātrī Rīga Vācu kinoklubs piedāvā Vima Vendersa 2005. gadā tapušo filmu Neklauvē par Holivudas zvaigznes jaunas dzīves jēgas meklējumiem. Lomās Sems Šepards, Džesika Lānža, Tims Rots u.c. Filma tiks demonstrēta ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

- Spēlfilmas Mēģinājums pirmizrāde. Šodien pulksten 22 klubā Depo režisora Jāņa Norda un operatora Ryta Kurkuļa 24 minūtes garās spēlfilmas Mēģinājums pirmizrāde. Filmas skaņas celiņa autors ir Andris Indāns (Gas of Latvia), un pēc filmas notiks Gas of Latvia koncerts.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  01/23/06

Daiga Mazvērsīte. Jumprava, izdevniecība Atēna, 2006

Latviešu lasītājiem līdz šim nav trūcis grāmatu par komponistiem un solistiem, tomēr grūti atminēties, kad iepriekš būtu izdots kaut kas nopietnāks par kādu grupu. Jācer, ka ar Daigas Mazvērsites "leģendārās rokgrupas dzīvesstāstu", kas vēsta par veco labo Jumpravu, maisam būs gals vaļā. Būtisks šajā grāmatā ir ne vien teksts, bet arī vizuālais noformējums un daudzie fotomateriāli, kas izdevumā ienes saldo astoņdesmito noskaņas, padarot to arī vizuāli baudāmu.

Fridrihs Ņeznanskis. Ieroča izvēle. Tulkojis Armīns Voitkāns. Kontinents, 2006

Pēdējā laikā Latvijas kriminālliteratūras cienītāji aizvien ciešākus skatus met krievu autoru virzienā, apgalvojot, ka šo rakstnieku darbi esot neparedzamāki un neklišejiskāki par rietumnieku ražojumiem. Vai tā ir – tagad iespēja pārliecināties, iepazīstot spilgtā krievu zīmola Frīdriha Ņeznanska 1997. gada bestselleru Ieroča izvēle. Kāds Krievijas bankas prezidents izdomājis noskaidrot, cik tīras ir miljardiem vērtās investīcijas, kuras derīgo izrakteņu iegūšanā Krievijas ziemeļos gatavojas ieguldīt izbijušais disidents, tagad ievērojams ASV biznesmenis.

Tikai 5 minūtes. Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2005

Ģeniālā ideja izveidot kulturoloģisku pētījumu par visu laikmetu sirdsmājiņām ienākusi prātā fotogrāfam Gunāram Janaitim. Nav vērts sākt uzskaitīt visus autorus, kas piedalījušies šī Latvijai neparastā izdevuma tapšanā – viņu ir daudz. Nebūsim liekuļi, un visu cieņu spoži realizētajai G. Janaiša idejai. Vienīgā vieta pasaulē, uz kuru pat ķeizari gājuši kājām, šādu izdevumu jau sen bija pelnījusi.

Džons Grišams. Likumu pasaules valdnieks. Tulkojusi Ligita Lanceniece. Apgāds Zvaigzne ABC, 2005

Zvaigzne ABC pēdējos gados rūpējas par to, lai Džona Grišama faniem lasāmā netrūktu, Šis ir, šķiet, jau piektais lieliskā detektīvmeistara romāna tulkojums, kas iznācis ar apgāda starpniecību. Šoreiz Dž. Grišams vēsta par kādu jaunu un izmanīgu juristu, kurš tiesāšanos ar zāļu ražotājiem pārvērtis ienesīgā biznesā. Vismaz Klejam Kārteram pašam šķiet, ka riskantais pasākums ir drošs.

Kas? Kur? Kad? Enciklopēdiskā vārdnīca skolēniem, Zvaigzne ABC, 2005

Gundegas Sējas izveidotā enciklopēdiskā vārdnīca skolēniem aptver gandrīz 4000 šķirkļus, kas sakārtoti 21 nodaļā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka šis darbs, ko veidojusi latviešu autore, ir piemērots Latvijas skolēnu vajadzībām, jo atspoguļo daudzus ar mūsu zemi saistītus jautājumus – sākot no mitoloģijas un beidzot ar vēsturi.

Džeks F. Metloks, jaunākais. Reigans un Gorbačovs. Kā beidzās aukstais karš. Tulkojusi Sandra Rutmane. Atēna, 2006

Populārajā sērijā Dzīvā vēsture izdotais darbs komentārus neprasa, jo vēsta par notikumiem, kas izšķīra arī Latvijas (un tātad – mūsu) likteņus. Džeks Metloks jaunākais bija prezidenta Reigana padomnieks Eiropas un PSRS lietās. Mūsdienās viņu dēvē par vienu no lielākajiem Austrumeiropas ekspertiem, un šis vīrs nudien zina, par ko raksta. Būtu, protams, interesanti uzzināt arī to, ko, būdams diplomāts, Metloks zina, bet neraksta, tomēr neprasiet no politiķa neiespējamo. Viņš jau tā pasaka pietiekami daudz.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  01/24/06

- Restorānā Andalūzijas suns Berga bazārā līdz aprīlim aplūkojama gleznotāja Daga Viduleja darbu izstāde Plikņi. D. Vidulejs ilgāku laiku studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, pievērsies arī teātrim un kino. Mākslinieku interesē cilvēks un viņa vieta šajā pasaulē. Ar glezniecības palīdzību D. Vidulejs vēlas runāt par apkārtējo dzīvi – nesakārtotu, sāpīgu un smagu. Izstādē Plikņi redzami modeļi – vīrietis un sieviete – un to ķermeņi ir izpētes objekts.

- Galerijā Bonhans.S šodien pulksten 17 atklāj keramiķes Mairas Karstās personālizstādi Baltā māla fantāzijas. M. Karstā vispirms mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā. Gadu studējusi Humbolta universitātē Kalifornijā. Saņēmusi Glena Berija prēmiju par darbu no cikla Miniatūras. Strādājusi dažādās tehnikās, darbos izmantojusi baltmāla plastu, šamota masu, virsmas apdarē – zemglazūras krāsas, glazūras, sāļus, angobu. M. Karstās keramikas darbiem raksturīga plastiska izteiksme, kas apvienota ar daudzveidīgu krāsainību.

- Galerijā Daugava trešdien pulksten 17 atklās Vladislava Grišina izstādi Impresionistiskās konstrukcijas (oforti).

- Rīgas galerijā ceturtdien pulksten 17 atklās izstādi Māksla uz papīra. Tajā varēs aplūkot 36 mākslinieku radošā rokraksta izpausmes uz papīra – darbus, kas veikti ar ogli, zīmuli, tušu, kolāžas, akvareļus utt. Papīra dažādās formas, toņi un faktūras visos laikos piesaistījušas mākslinieku interesi. Izstādē piedalīsies daudzi Latvijas mākslas dzīvē zināmi autori: D. Ābele, V. Batraka, J. Bišofs, I. Blumbergs, H. Brants, A. Breže, L. Dinere, O. Pētersons, H. Heinrihsone, F. Kirke un daudzi citi. Attēlā Helēnas Heinrihsones darbs Rozes anatomija.

- Mākslas galerijā ag7 piektdien pulksten 18.30 tiks atklāta Mārtiņa Hermansona (1974) fotogrāfiju izstāde Fotogrāfija. Mārtiņš Hermansons mācījies koktēlniecību Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā un restaurāciju Rīgas Celtniecības koledžā. 2001. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Paralēli nodarbojies ar fotografēšanu un gleznošanu. Izstādei izvēlētās fotogrāfijas tapušas pēdējo piecu gadu laikā. Tajās neparastos rakursos atklājas arhitektūras objekti un pilsētu ainavas dažādās pasaules valstīs.

- LNMM izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā piektdien pulksten 17 tiks atklāta izstāde Sieviešu draudzība. Tā ir LMA mākslas zinātnes nodaļas 4. kursa studentu mācību projekts, kas tapis sadarbībā ar LNMM speciālistiem. Izstādes ideja ir parādīt padomju periodā tapušo mākslu citādā griezumā – no tematiski intīmas pozīcijas, uzsverot draudzības tēmu. No sociāli psiholoģiskā skata punkta draudzība var ietvert ļoti dažādus aspektus, taču kā pazīt draudzību mākslas darbā? Kopumā būs skatāmi 13 autoru – Dž. Skulmes, B. Baumanes, I. Iltneres, F. Kirhes u.c. – darbi.

Smaceni valodnieki izvirza par 2005.gada vārdu

Ilze Grīnuma,  Diena  01/24/06    Angļu vārda "smogs" latviskojumu "smacenis" valodnieki nominējuši par 2005.gada vārdu. Nevārda godā celts "centrs", kā, piemēram, tirdzniecības centrs tirgotavas vietā, kopēšanas centrs kopētavas vietā, fitnesa centrs vingrotavas vietā. Gada spārnotais teiciens ir "vanags noknāba cālīti", kas radās laikā, kad luterāņu baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags no mācītāju rindām izslēdza teologu Juri Cālīti. Pirmdien iepazīstinot ar žūrijas izvēli, rakstnieks Valdis Rūmnieks gan piebilda, ka valodnieki to izvēlējušies kā trāpīgu pareģojumu iz latvju dainām.

"Smacenis" par gada vārdu izvirzīts kā trāpīgs, viegli lietojams un sabiedrībai noderīgs vārds. To iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. No iesūtītajiem pāris simtiem vārdu par pirmo vietu cīnījušies trīs — smacenis, spēkildze (no vārdiem spēks un ilgt, ilgs), brīvbrīdis. Tā kā žūrijas domas atšķīrās, sarīkota telefonaptauja, prasot, ko par katru vārdu domā jaunā paaudze. "Par spēkildzi viņiem nebija nekādu asociāciju, brīvbrīdis šķita pārāk parasts," stāstīja žūrijas pārstāve valodniece Valentīna Skujiņa. Sabiedrību jau trešo gadu nominēt savu gada vārdu, nevārdu, spārnoto teicienu mudināja Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopa, Rakstnieku savienība, Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisija.

Nevārdu "centrs" iesūtījis Valters Feists, kurš savā vēstulē žūrijai norāda, ka uzziņu dienestā internetā 117.lv atradis vairāk nekā 3000 dažādu "centru". Pēc valodnieku domām šis ir spilgts piemērs, kā valdu piesārņot ar neloģiskām vārdkopām un svešvārdiem.

Spārnoto teicienu sadaļā, pēc žūrijas domām, šogad manāma vēlēšanu tuvošanās. Priekšlikumu vidū ir gan "Emša tīkli" no bijušā premjera Induļa Emša (ZZS) izteikumiem par tīklveida struktūrām, kuras pārņem Latviju, gan Ausmas Ziedones–Kantānes (JL) "skaistās vienotības vibrācijas" u.c. Tā kā priekšvēlēšanu laikā žūrija nolēmusi izvairīties no viena politiķa izcelšanas, izvēle bija par labu "vanags noknābj cālīti". "Bet tas nav tas, ko jūs domājat," smaidot sacīja V.Rūmnieks. Viņš šo skaidroja ar tautasdziesmu Vanags noknāba cālīti/astotā rītiņā / Gailim tecēja asaras / Septiņus gadus. Valodnieku skaidrojums šim ir: pēc zāļu lieltirgotavu — vanagu — saceltās panikas ap putnu gripu tiek izkautas visas vistas. Gaiļi ne, tāpēc tie tagad raud.

Gada vārdi un nevārdi

2003.gads

Gada vārds zīmols

Gada nevārds eiro

Gada spārnotais teiciens zelta rokas

2004.gads

Gada vārds mēstule (angliskā spams vietā)

Gada nevārds māsterplāns

Gada spārnotais teiciens valsts deg zilās ugunīs

2005.gads

Gada vārds smacenis (angliskā smogs vietā)

Citi priekšlikumi: klupeklis (šķērslis, traucēklis), baumpūtis, muldoloģija, mākoņtēvs, burziņš (tusiņš) u.c.

Gada nevārds centrs

Citi priekšlikumi: lūzers, kopīraiters, praids, euro u.c.

Gada spārnotais teiciens vanags noknābj cālīti

Citi priekšlikumi: premjera Aigara Kalvīša izteikums "Latvijai būs septiņi trekni gadi", "mākoņu pastnieks", kas izskanēja azartspēļu likuma sakarā, "ar vārdiem Delfos, ar darbiem aizkrāsnē," Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas izteiciens "Nedrīkst melot, velns nospers"

Kā nosapņot vārdus?

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  01/24/06     Kā nosapņot vārdus? — vēl tikai domājot par šo sleju, šķiet, jau zināju, kā atbildēt. Turklāt tajās dienās, kad sāku cilāt, šķirt un kārtot slejai domātos rakstu galiņus un strēmelītes, klāt nāca notikumi, kuri piederas pie šīs slejas un par kuriem var teikt — sapņodams nenosapņosi vai iesaukties: kā sapnī! sapņaini!

Kad reiz stāstīšu, kā rakstīju šo sleju, varēšu sākt ar vārdiem — tas bija ap Zvaigznes dienu, kad sarunājos ar mazu puisīti par vārdiem. Saruna mums raisījās. Par to liecināja mazā puisīša aicinājums: "Parunāsimies vēl!" un arī viņa jautājums: "Kā tas bija, kad nebija nekā — ne gaismas, ne tumsas, ne skaņas, ne krāsas?" Es tā kā satraucos, bet es atradu pareizo atbildi — mēs turpinājām sarunu par vārdiem un nonācām arī pie vārdiem sapnis, sapņot, nosapņot.

Tātad — kā nosapņot vārdus? Pavisam vienkārši — cik iespējams, sarunāties par vārdiem. Piemēram, izvēlēties Zigmundu Skujiņu un runāt par cilvēka/rakstnieka/spilgtas personības valodisko gaumi, valodisko eleganci vai kā mēs, valodnieki, savos pētījumos un stāstījumos pēdējā laikā esam izteikušies (varbūt kāds pamanījis) par komunikatīvajām veiksmēm un neveiksmēm. Tad aiztikt līdz tiem Z.Skujiņa tekstiem, "kuri saista ar kaut ko maģisku, kaut ko neizskaidrojamu" (no Andas Bankovskas aizgūts ieskats par saistošo — citā mākslā gan), un nonākt līdz atzinumam, ka cilvēki vienmēr lietojuši zīmes un tēlus, kuri nav precīzi aprakstīti, bet kuri vienmēr radījuši valodas burvību un prieku par valodu. Bet mans students Savva (ar diviem "v") — piebildīšu, ka krievs, ka valodās apdāvināts un vērīgs, vārdu izvēlē prasmīgs un apķērīgs (īsti inteliģentā un daudzvalodīgā sabiedrībā nemaz neklātos piebilst par tautību, tikai par talantu, spējām un darbīgumu) — eksāmenā par mūsdienu latviešu valodu nāk klajā ar atzinumu, ka viņš Zigmunda Skujiņa darbos saredz mūsdienu valodas vārdu krājuma veidošanos un vārdu stilistiskā lietojuma attīstību. Es, pasniedzēja būdama, līdz tam nemaz tā nebiju aizdomājusies, bet, klausoties jaunā inteliģentā studenta stāstījumā, es aizdomājos līdz kam citam — kur vēl lielāku atzinību rakstniekam cienījamos gados cienījamas jubilejas gadā! Un turklāt no jauniem cilvēkiem. Tātad Z.S. spēj aizķert jaunos arī tagad, ne tikai tajos gados, kad iznāca Jauna cilvēka memuāri. Tātad — lai nosapņotu ko īsti jēdzīgu par vārdiem, vairāk sarunāties par vārdiem. Un ar jauniem cilvēkiem.

Un tā, lūk, sleju rakstot un notikumiem nākot klāt, prāti un skati uz valodu iegrozās nedaudz citādi, bet galvenā doma paliek — lai kaut ko par valodu pateiktu, jārunā, jāsarunājas par vārdiem.

Runāšanas lielo spēku redz pie cita šāgada jubilāra, simtgadnieka. Fricis Dziesma, arī Alant Vils un īstajā vārdā Fricis Forstmanis, šķiet asi izjutis gaidāmās pārmaiņas izloksnēs — to zudību Latvijas valodu ainavā, nav nodevies sapņojumiem, bet aicinājis nenozaudēt izlokšņu vārdu rakstus un ritmus. Gandrīz kā tāda izloksnes saglabāšanas programma salasāma viņa rakstītajā: "Darīšanās mums ir jārunā jaunā valoda, tad mēs runājam rīdzenieciski. Bet, kad pienāk svētdiena, iejūdzam OTRU ZIRGU (izcēlums mans — M.B.), ar ko braucam uz baznīcu, krogu, un tad runājam ventiņnieciski." Viņam ir veicies. Var teikt, daļa no tā, kas Friča Dziesmas nosapņots, piepildās. Maima Grīnberga, Nora Ikstena, Māra Zālīte — ar azartu un braši katra savā gaumē (Maima Grīnberga — tulkotajos tekstos, Nora Ikstena — stāstos, vairāk gan par lībiešu/līvu valodas likteni domādama, Māra Zālīte — lugās) nēsā šo valodas svētku kārtu un savaldzina citus. Par šo vīru ar trim vārdiem (M.Gulēnas raksturojums) un viņa spējām runāt par valodu sarunu Latviešu biedrības namā aizsāka Viesturs Vecgrāvis. Saruna turpināsies (varētu pat teikt) gada garumā nelielā pilsētiņā pie jūras. Uz sarunu aicināti tiks daudzi, vairāki ir noskatīti īpašām sarunām (viņi vēl to nemaz nezina) un īpašām tēmām. Viena no tām būs — kā nepazaudēt vārdus? Jā, interesanti, pie kā te labāk iet pēc atbildes? Kas zinīgāks — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs vai viņu visu apcerētājs — zinātnieks?

Slejā minēto puisīti sauc Reinis Vilnis Baltiņš, 10 g.

Pārdomām: slejā pieminēto personu dzīves gaitu sākums:

Zigmunds Skujiņš — 25.XII 1926.

Fricis Dziesma — 11.II s1906.

Lielās folkloras balvas laureāti

Arno Jundze,  NRA  01/25/06     Vakar kļuvuši zināmi Lielās folkloras balvas laureāti. Kā Neatkarīgā noskaidroja Tautas mākslas centrā, šogad žūrijas komisija tradicionālo balvu astoņās nominācijās sadalījusi šādi:

Dižā balva – Anna Kārkle

Atzinība par mūža ieguldījumu – Lidija Jansone, Anna Ščemeļinska, Antons Kūkojs, Valdemārs Ancītis, Margrieta Otaņķe, Katrīna Radomišķe

Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana – Maiga Otaņķe, Ilga Prenclava, Pārsla Kupše, Miķelis Balčus

Zinātniskā izpēte un izglītības veicināšana – Gunārs Igaunis, Ilmārs Dreļs, Janīna Kursīte, Ināra Salava

Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade (literatūrā, mūzikā, vizuālajā, dejas, teātra un kino mākslā u. c.) – TLMS Dzilna, Sniedze Grīnberga

Tradicionālās kultūras dzīves (svētku, koncertu, sarīkojumu, festivālu un citu radošu projektu) organizēšana – Daina Kraukle, Māra Mellēna, Anda Beitāne, Dina Kalniņa, Elīna Kūla-Braže, Guntis Pakalns, Margita Poriete, Dzintars Liepiņš, Ernests Spīčs

Gada etnogrāfiskais ansamblis – Salnavas etnogrāfiskais ansamblis

Gada folkloras kopa – Cielava

Austrumu Jaungada brīnumi

Lauma Mellena, mūzikas kritiķe,  NRA  01/26/06    Kosmopolītisma un globalizācijas laikmetā dažādu tautu kultūra un māksla, nemaz nerunājot par tādām lietām kā etniskā mode un nacionālā virtuve, ir individuālās izvēles, ekstravagances vai pārliecības jautājums.

Latviešu kalendārā svētku tā kā tā ir par maz, vairāk ir sērīgu piemiņas dienu, tāpēc vēlme svinēt un iespējas šo vēlmi realizēt īstenojas cittautu tradīcijās. Austrumu jauno gadu komerciālā un arī kultūras pasākumu līmenī tiecas sagaidīt teju vai visa Rietumu pasaule. Rīga nav izņēmums. Kristiešu un vecais jaunais gads jau sagaidīts ar gana spilgtiem notikumiem mūsu pilsētas koncertdzīvē, Austrumu Jaungads laikam būs pēdējais gadumijas pasākums ar īpašu rozīnīti eksotikas cienītājiem.

Šovakar Lielajā ģildē notiek Korejas Karaliskā orķestra Gue-Um-Hwe jeb Deviņas skaņas koncerts. Tajā varēs baudīt Tālo Austrumu skaņu un kustību eksotiskā mūzikas un dejas priekšnesumā. Noliecot galvu pašmāju Tālo Austrumu valodu un kultūru speciālistu priekšā, atzīstot absolūtu profesionālu nekompetenci šajā sfērā, uzdrošinos rakstiski atveidot dažus no pasākuma programmā sastopamajiem jēdzieniem ar latīņu burtiem, lai kaut nedaudz atspoguļotu tos Jaungada brīnumus, ko skatītājiem priekšā cels 1996. gadā dibinātais Korejas tradicionālās mūzikas orķestris. Dzirdēsim gan Samul Nori (četru sitamo instrumentu ansamblis) – vienu no pasaules mērogā atzinību guvušajiem Korejas instrumentālās mūzikas veidiem, gan militāro mūziku Chwita, gan bambusa flautas un divpadsmitstīgu cītaras skanējumu, gan liriskos Gagok dziedājumus. Kā jau minēts, koncerts ietvers arī dejas priekšnesumu Chun aeng jeon – galma deju, kuras laikā intensitāte mēdz pieaugt no trīsdesmit līdz pat deviņdesmit kustībām minūtē. Redzēsim arī laika gaitā profanizējušos sakrālo deju Salpuri ar balto zīda šalli, kuras pirmsākumi meklējami Honamas reģiona šamaņu praksē.

Speciālisti pratīs novērtēt daudzveidīgo programmu, bet pārējiem tas būs neaizmirstams, asociatīvo domāšanu un sapņus raisošs ceļojums Austrumu skaņu pasaulē ar gardēža prieku un spēcīgu pēcgaršu. Vēlēsim laimīgu jauno gadu Austrumu gaumē un tad jau lēnām mēģināsim virzīties pretim pavasarim.

Diriģents Mariss Jansons pasludināts par MIDEM gada mākslinieku

Inese Lūsiņa,  Diena  01/26/06    Latviešu diriģents Mariss Jansons pasludināts par Gada mākslinieku ikgadējās starptautiskās mūzikas ierakstu balvas Classic Awards koncertceremonijā Kannās. Aizņemtais maestro uz apbalvošanu pasaules lielākajā mūzikas industrijas forumā MIDEM gan neieradās, toties maijā gaidāms Rīgā kopā ar viņa vadīto Nīderlandes Karalisko Concertgebouw orķestri. Otrdien MIDEM apbalvoto mūziķu vidū ir arī latviešu dziedātāja Elīna Garanča, kura kopā ar radošo grupu un skaņu ierakstu kompāniju Virgin Classics balvu ieguvusi nominācijā Labākais operas ieraksts par A.Vivaldi operu Bajazet. MIDEM balvai bija nominēts arī vijolnieks Gidons Krēmers.

Pagātnes piemiņā…

Kalpaka piemineklis būs

Sandris Vanzovičs,  NRA  01/21/06    Varoņu dienā atklās pieminekli leģendārajam latviešu pulka komandierim.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēmusi piešķirt līdzfinansējumu 74 808 latu apmērā karavadoņa Oskara Kalpaka pieminekļa laukuma izbūves un labiekārtošanas darbiem. Līdz ar to zūd pēdējie jautājumi, vai tik ilgi gaidītais piemineklis šogad tiešām sliesies Esplanādē.

Risināt līdzdalības finansējuma piešķiršanu domi lūdza Kalpaka pieminekļa fonda priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Pieminekļa izbūves darbi Esplanādē plānoti no šā gada marta līdz jūnijam, bet pieminekļa atklāšana – Varoņu dienā, 22. jūnijā. Lai gan Finanšu un administrācijas lietu komiteja jau pērn bija atbalstījusi līdzfinansējuma piešķiršanu piemineklim, pilsētas šā gada budžetā šo summu iekļaut domnieki kaut kā bija piemirsuši. Nu nācās šo naudu meklēt un atrast budžeta rezerves fondā.

Tiesības veidot Kalpaka pieminekli tika piešķirtas tēlniekam Gļebam Panteļejevam un arhitektam Andrim Veidemanim. Pērn novembrī tika maketēts piemineklis dabā, bet vēlāk G. Panteļejevs un A. Veidemanis Somijas akmeņlauztuvēs izvēlējās monumenta pamatnes akmeņus.

Jau decembra vidū Rīgā tika nogādāta pēdējā daļa no nepieciešamā akmens pulkveža O. Kalpaka piemineklim – līdz ar to visas tā daļas ir nogādātas Latvijā. Somijā tika veikta pieminekļa granīta daļu atlase un precīza 16 pieminekli veidojošo bloku izzāģēšana pirms to galīgas apstrādes. Pieminekļa izveidē tiks izmantotas aptuveni 80 tonnas granīta.

Granīta akmens tika iegūts somu kompānijas Peipohjan Kiviveistamo Oy akmens lauztuvēs. Interesanti, ka tajās 30. gados iegūts akmens Brīvības piemineklim, kā arī nesen Brīvības pieminekļa restaurācijā izmantotais akmens. "Kalpaka pieminekļa veidošanai izmantotais granīts profesionāļu aprindās tiek augstu vērtēts – tas ne vien vizuāli izskatās lieliski, bet arī ir izturīgs dažādos laika apstākļos. Tieši pēdējā īpašība monumentālajai tēlniecībai ir īpaši būtiska," uzsver tēlnieks G. Panteļejevs.

Šā pieminekļa devīze ir Pret straumi, un tajā ir simboliski attēlota zobena smaile, kas sašķeļ naidīgo straumi. Rīgas pilsētas būvvalde decembrī saskaņoja būvprojektu piemineklim un laukumam, kurā tas tiks uzstādīts. Arī dome jau ir apstiprinājusi O. Kalpaka piemineklim izvēlēto vietu Esplanādē iepretim Aizsardzības ministrijas ēkai K. Valdemāra un Elizabetes ielu stūrī.

Lielāko daļu no pieminekļa laukuma izdevumiem sedz Aizsardzības ministrija, savukārt dome piedalīsies labiekārtošanas darbos ar savu finansējumu.

Kļuvusi iespējama Okupācijas muzeja paplašināšanas projekta realizācija

LETA  01/24/06    Rīgas domes lēmums mainīt Latvijas Okupācijas muzejam piesaistītās zemes robežas devis iespēju īstenot muzeja telpu paplašināšanas projektu, informēja muzeja pārstāvji.

Rīgas dome nolēma mainīt Latvijas Okupācijas muzejam piesaistītās zemes gabala robežas, lai muzeja ēku un zemi varētu nodot valstij. Šo lēmumu dome pieņēma jau pirms gada, taču zemes konfigurācija toreiz neatbilda muzeja iecerei pārbūvēt un paplašināt muzeja telpas.

Jaunais zemesgabala izvietojums ļaus Latvijas Okupācijas muzejam uzsākt paplašināšanās projektu "Nākotnes nams".

"Nākotnes nams" ir muzeja pārbūves projekts, kurā tiks paplašinātas muzeja telpas un arhitektūras veidolā iezīmēts skatījums uz Latvijas valsts ceļu no pagātnes uz nākotni.

Projektu izstrādāja un to muzejam uzdāvināja arhitekts Gunārs Birkerts. Tas paredz, ka tumšajai muzeja ēkai, kas simboliski ataino drūmos okupācijas gadus, piekļausies gaiša ēkas daļa ar caurspīdīgu stikla sienu, kas simbolizēs Latvijas valsts ceļu uz gaismu un skaidrību.

Par projektu vēl jālemj Saeimai. Pašlaik Saeimā atrodas likumprojekts, kas paredz, ka valsts nodos ēku muzeja apsaimniekošanā un finansēs muzeja rekonstrukciju.

Runa nav par betona bluķiem

Anda Līce, rakstnice,  Diena  01/25/06    Labi, ka toreiz visi nenojauca barikādes. Kādi ironizēja: "Vai atkal gaidāt tankus?" Nē, taču aiz tankiem vienmēr nāk kājnieki. Tas, ka tie pašreiz nav redzami, nenozīmē, ka uzbrukuma nebūs. Un patiešām, ilgi nenācās gaidīt — viņi bija klāt. Tiesa gan, šoreiz civildrēbēs, un nu jau no visām debesu pusēm, ar visādiem labumiem pilnām rokām. Atsistais uzbrukums parasti liek mainīt cīņas taktiku.

Runa nav par betona bluķiem, kas pirms piecpadsmit gadiem aizšķērsoja Vecrīgas ielas, bet gan par iekšējām barikādēm, kuru nojaukšana draud ar katastrofu kā indivīdam, tā visai tautai. Viedi vārdi ir kādā apustuļa Pāvila vēstulē: "…pārbaudiet visu, kas labs, to paturiet." Barikāžu laikā bija tik daudz laba, ka pasaule brīnījās. Katra apdzīvota vieta Visumā izstaroja gaismu, kādu Latvija vēlāk nav starojusi, kaut bija domāts, ka tā būs vienmēr. Jo viss bija patiesi un pirmoreiz. Un, ja kaut kā toreiz bija žēl, tad vienīgi tā, ka tik daudzi ir aizgājuši mūžībā, lielo gaismas brīdi nepiedzīvojot. Man šodien ir pilnīgi vienalga, kas toreiz organizēja atmodu, man un neskaitāmiem citiem to atņemt nespēj neviens.

Barikāžu atceres dievkalpojumā Doms — pustukšs. Lielākoties — tā laika ļaudis. No runas vīriem — tikai retais. Varbūt tā ir pat labāk nekā svētulīgi sēdēt pirmajās rindās. Gar acīm kā kinolentē slīd tā laika varoņu plejāde. Daudzi no viņiem savas barikādes nojauca, pirms vēl tika aizvākti betona bluķi. Tie, kuri gāja bojā, sevi pasargāja no samaitāšanas un no varoņu saraksta vairs svītroti netiks. Kādi, redzēdami, ka nespēs mainīt notikumu gaitu, devās iekšējā trimdā. Vēl kādi kļuva par profesionāliem atmodas apstāvētājiem. Medaļas un ordeņi ir sadalīti, un to, kā parasti, ir pietrūcis. Visi sev ir atraduši vietu un lomu. Un labi, ka tā. Vienīgais jautājums, ko šodien vajadzētu uzdot, ir: "Kas notiek ar manām barikādēm?" Jo "cīņa nav galā un nebeigsies…"

Var dedzināt grandiozus piemiņas ugunskurus, rīkot konferences Kā mēs uzvarējām, var apzināti to laiku ierakstīt ailītē "pagātne", sacerēt varoņteikas vai citam citu atmaskot, tomēr jautājums par barikādēm paliek. Ļaunums, pret kuru manifestācijā Daugavmalā aicināja toreizējais arhibīskaps Kārlis Gailītis — "es jūs aicinu uz nicināšanu", piecpadsmit gados ir piedzīvojis mutācijas un šodien nāk ne vairs frontālā uzbrukumā, bet pie katra atsevišķi. Šoreiz tā ieroči ir vara un nauda. Un, ja barikādes ir nojauktas, to priekšā nostāvēt nav iespējams.

Latvijas de iure atzīšanas gadadiena

Jānis Zvērs,  NRA  01/26/06     Par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 85. gadskārtai šodien paredzēti atceres pasākumi Meža kapos un Kara muzejā, kā arī diplomātu svinības. Premjers Aigars Kalvītis nozīmīgo faktu svinēs Portugālē, apmeklējot sieru rūpnīcu.

Ārlietu ministrija (ĀM) šajā dienā, kas tiek dēvēta arī par Diplomātu dienu, rīko vairākus pasākumus. Pulksten 11 noliks ziedus I un II Meža kapos, godinot valstsvīru un diplomātu Jāņa Čakstes, Zigfrīda Annas Meierovica, Imanta Daudiša un Daces Krievānes piemiņu. Vienos pēcpusdienā notiks svinīgs pasākums Latvijas Kara muzejā, kur izrādīs vēsturiskus dokumentus un fotogrāfijas. Norisēs piedalīsies Rīgā rezidējošie ārvalstu vēstnieki un militārie atašeji un viņus ar dziesmām priecēs Rīgas Doma meiteņu koris. ĀM prezentēs vēsturnieka Aināra Lerha grāmatu Latvijas Republikas ārlietu dienests. 1918–1941. ĀM Preses centra nodaļas vadītāja Diāna Eglīte Neatkarīgajai pastāstīja, ka šajos pasākumos aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Vakarā Latviešu biedrības namā norisināsies diplomātiem paredzēta svinīgā pieņemšana, kurā ārlietu ministrs Artis Pabriks pasniegs atzinības rakstus par nozīmīgu ieguldījumu valsts stiprināšanā.

1921. gadā pēc Antantes lēmuma, kad Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija atzina Latvijas neatkarību, sākās vispārējā Latvijas de iure atzīšana. Latvijai pilnu diplomātisko atzīšanu pirmās izteica Somija un Polija. Cita pēc citas arī pārējās Eiropas valstis, arī Portugāle.

Luterāņi prasīs Rīgas Sv.Pētera baznīcas īpašumtiesību atjaunošanu

LETA  01/25/06     Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Kapituls šodien ir nolēmis turpināt darbu, lai atjaunotu LELB īpašumtiesības uz Rīgas Sv.Pētera baznīcu, informēja LELB Sabiedrisko attiecību daļa.

2005.gada septembrī LELB un Rīgas dome uzsāka sarunas par Rīgas Sv.Pētera baznīcas kopīgu apsaimniekošanu. Baznīca bija gatava atlikt īpašumtiesību atjaunošanas jautājumu risināšanu uz 25 gadiem, lai nekavētu iespēju piesaistīt ēkai Eiropas Savienības finansējumu.

Piedāvātajā sadarbības līguma projektā bija paredzēts izveidot kopīgu Sv.Pētera baznīcas apsaimniekošanas padomi un pārvaldi, kurā būtu pārstāvētas abas iesaistītās puses - LELB un pašvaldība.

Tomēr sarunu ar pašvaldības pārstāvjiem laikā atklājies, ka tehnisku un juridisku iemeslu dēļ šāds kopīgs apsaimniekošanas modelis nav iespējams, tāpēc LELB Kapituls šodien nolēma turpināt darbu pie LELB īpašumtiesību atjaunošanas uz Rīgas Sv.Pētera baznīcu.

Pieņemot šādu lēmumu, LELB apliecina gatavību uzņemties rūpes par ēkas apsaimniekošanu un finansējuma piesaistīšanu, sadarbojoties ar pašvaldību, teikts baznīcas paziņojumā.

Pēterbaznīcu arī turpmāk paredzēts izmantot ne tikai dievkalpojumiem, bet arī kā koncertzāli. Dievnamā tikšot rīkotas ekspozīcijas un izstādes, bet tornis būšot atvērts tūristiem. Sv.Pētera baznīca būšot atvērta rīdziniekiem un pilsētas viesiem, "vienlaikus nezaudējot pašu galveno - dievnama funkciju".

Citādā ziņā…

Sals atkāpjas, bet Rīgā joprojām pārslogoti elektrotīkli

LETA  01/25/06    Lai gan laiks ir kļuvis siltāks, Rīgā joprojām rodas elektrotīklu pārslodze, ko izraisa lielais elektroenerģijas patēriņš, informēja AS "Latvenergo" Korporatīvo komunikāciju departamenta Ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis. Šī iemesla dēļ vietām Rīgā nedarbojas luksofori.

Kā informēja Siksnis, pagājušajā diennaktī Rīgā fiksēti vairāk nekā 50 bojājumi, no kuriem lielākā daļa jeb 37 ir saistīti ar elektrotīklu pārslodzi.

Viņš norādīja, ka elektrotīklu kapacitāte nav paredzēta tik lielam patēriņam.

Savukārt daļa bojājumu ir saistīti ar mehāniskiem bojājumiem, kas radušies, veicot rakšanas un līdzīgus darbus. Kā norādīja "Latvenergo" pārstāvis, šādu bojājumu pēdējā laikā rodas arvien vairāk un šī tendence sāk arvien vairāk satraukt energokompāniju.

Patlaban kabeļa bojājuma dēļ ir traucēta elektroenerģijas padeve Dzirnavu ielā, kur jānomaina kabelis. Darbus apgrūtina sals. Pagaidām grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs bojājumu novēršana, atzina Siksnis.

Bez pasēm dzīvo 10 000 skolēnu

DELFI  01/26/06    Neskatoties uz to, ka vairāk kā gadu pase Latvijā ir obligāts personu apliecinošs dokuments no 15 gadu vecuma, 10 643 jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem dzīvo bez pasēm, tā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

PMPL Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova informēja, ka bez pasēm dzīvojošo jauniešu skaits sastāda aptuveni 7,5% no kopējā Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaita 15 līdz 18-gadīgo vecuma grupā.

Neskatoties uz to, ka vairākumam - 131 917 jauniešu - personu apliecinošie dokumenti ir, PMLP vēlreiz atgādina, ka pasi nepieciešams saņemt savlaicīgi, jo par dzīvošanu bez personu apliecinoša dokumenta jeb pases var piemērot administratīvo sodu līdz 25 latiem.

Jau no 2005.gada 1.janvāra pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments personām no 15 gadu vecuma. Dokumenti pases saņemšanai jāiesniedz PMLP teritoriālajā nodaļā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Ja persona dokumentus pases saņemšanai sakarā ar 15 gadu vecuma sasniegšanu iesniedz savlaicīgi - mēneša laikā pēc piecpadsmitās dzimšanas dienas, par pases izsniegšanu trīs nedēļu laikā ir jāmaksā tikai vienu latu.

Ja pasi vēlas saņemt četru darbdienu laikā, jāmaksā 11 latus, bet divu darbdienu laikā – 26 latus. Ja termiņš tiks nokavēts, par pases saņemšanu trīs nedēļu laikā būs jāmaksā 5 latus, bet paātrinātā kārtībā attiecīgi 15 vai 30 latus – tāpat kā personām vecākām par 15 gadiem.

SVA: iedzīvotāju veselības stāvoklis ir slikts

LETA 01/26/06    Lai gan atsevišķās jomās sabiedrības veselības rādītāji pēdējo gadu jomā uzlabojas, kopumā iedzīvotāju veselības stāvoklis ir neapmierinošs un atpaliek no Eiropas Savienības (ES) valstu rādītājiem, ceturtdien žurnālistiem atzina Sabiedrības veselības aģentūras direktors Oskars Velmers.

Latvija tuvākajā laikā nesasniegs ES vidējos paredzamā mūža ilguma rādītājus, prognozē SVA speciālisti. Patlaban paredzamais mūža ilgums Latvijā ir vidēji par astoņiem gadiem zemāks nekā vidēji ES valstīs.

Tāpat Latvijā ir lielāka vīriešu un sieviešu paredzamā mūža ilguma starpība nekā ES. Ja ES valstīs vīriešu un sieviešu paredzamā mūža ilguma starpība ir nedaudz lielāka kā seši gadi, tad Latvijā šī starpība ir desmit gadi.

SVA speciālisti skaidro, ka iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu ietekmē priekšlaicīga nāve, ko pārsvarā izraisa ārējie cēloņi - ceļu satiksmes negadījumi, pašnāvības, vardarbīga nāve, noslīkšana, nosalšana, kā arī sirds asinsvadu saslimšanas un ļaundabīgie audzēji.

Savukārt vērtējot iedzīvotāju garīgās veselības stāvokli, SVA speciālisti secina, ka garīgā veselība Latvijā uzlabojas lēni, tomēr stabili. Pozitīvākā tendence, kas raksturo garīgās veselības uzlabošanos, ir pašnāvību skaits, kas samazinās kopš 1996.gada.

Lai veicinātu iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanos, jāveicina psiholoģiskās vides veselība dažādās sabiedrības vidēs, piemēram, darba vidē, kā arī izglītības un ārstniecības iestādēs, secinājuši SVA speciālisti.

Tāpat jāattīsta psiholoģiskās un psihiatriskās palīdzības dienesti, īpaši Latvijas reģionos. Nepieciešams arī veicināt bezmaksas un anonīmās palīdzības pieejamību, piemēram, attīstot krīzes centrus un uzticības telefonus.

Sabiedrības veselības speciālisti atzīst, ka ir jāveicina ģimenes konsultantu pieejamība un jāizglīto sabiedrība par dažādiem garīgās veselības aspektiem, piemēram, par to, kā palīdzēt sev tikt galā ar problēmām, kā palīdzēt cilvēkiem sev blakus un kā atpazīt cilvēkus krīzes brīžos, piemēram, pirms pašnāvības mēģinājuma.

SVA speciālisti negatīvi vērtē, ka pēdējo gadu laikā audzis pacientu ar garīgās veselības traucējumiem skaits. Liela daļa psihisko un uzvedības rādītāju saistīti ar psihoaktīvo vielu lietošanu.

SVA sagatavots monitorings par četru sabiedrības veselības stratēģijas mērķu sasniegšanu. Pārskats izstrādāts, izvērtējot informāciju par paredzamo mūža ilgumu, veselīgu dzīves sākumu, skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselību, kā arī par garīgo veselību.

Aug vieni, kamēr vecāki ārzemēs

Nora Driķe,  Diena  01/26/06    No Liepājas vien peļņā uz ārzemēm aizbraukuši ap 450 bērnu vecāki.

Braukšu projām ar asarām. Kā vienmēr. Viņš jau man ir liels jauneklis, bet grib, lai no rītiem pavadu līdz durvīm, lai paskatos pa logu, kā viņš aiziet, lai pamāju. Visgrūtākais viņam ir zināt, ka vakarā neviens mājās negaidīs, stāsta Ilga (vārds mainīts). Runājam ilgi pa telefonu, jo viņai nav laika satikties. Pēc dažām dienām Ilga būs atstājusi naudu kaimiņienei, dēlam piepildījusi ledusskapi, pati atgriezusies Īrijā.

Viņa aizbrauc līdzīgi kā citu ap 450 Liepājas bērnu vecāki, kuri strādā dažādās Eiropas valstīs, ASV un pat Āfrikā. Šīs ziņas Liepājas izglītības pārvalde ieguva, veicot aptauju pilsētas skolās un bērnudārzos, jo jau pāris gadu skolotāji saskata grūti risināmas problēmas bērniem no ģimenēm, kurās vecāki aizbraukuši peļņā, Dienai stāsta pārvaldes priekšniece Ludmila Molčanova.

Pirmie pārmaiņas ierauga pedagogi. Jaukais bērns piepeši nemācās, kavē skolu, kļūst izklaidīgs. "Redzams — viņš strauji iet uz leju. Lai palīdzētu, vajadzīga skolas un ģimenes sadarbība, bet šajos gadījumos nav ar ko sadarboties, nevar saprast, kam zvanīt. Bērnam varētu sniegt sociālās rehabilitācijas kursu, bet, ja nekas nemainās viņa mājās, problēmas atsākas. Mājās no bērna neviens atbildību vairs neprasa, un viņš nesaprot, kāpēc to vēlas skola," stāsta Liepājas 6.vidusskolas sociālā pedagoģe Inga Dobele.

Cilvēki, kam uzticēts bērnu pieskatīt, varbūt iedod vakariņas un noskaita kabatas naudu, bet dažkārt viņi nav ne tik tuvi bērnam, ne arī tik ieinteresēti viņa dzīvē, lai risinātu viņa problēmas. Pēc Liepājā veiktās aptaujas, atstātos bērnus visbiežāk pieskata vecvecāki. "Citi" cilvēki pieskata ap 30 skolēnu, "neviens" — atbildējuši seši skolēni. Tā īsti neviena nav arī Ilgas piecpadsmitgadīgajam.

Saruna ar Ilgu liecina — ne vien bērniem, smagi ir arī mamma — vai Latvijā sisties nabadzībā, nespējot sagādāt ne mājas, ne izglītību, vai pelnīt iztiku, šķirtai no bērniem. Ilgai vajadzēja daudz drosmes, lai pēc laulības šķiršanas sāktu jaunu dzīvi ar trim dēliem un no laukiem pārnāktu uz pilsētu. Pēc garām pārdevējas darba stundām knapināties ar 80 latu algu.

Īrijā viņa jau ir nopelnījusi naudu dzīvoklim. Nu tas jāpiepilda ar iedzīvi un, galvenais, jāizskolo jaunākie dēli. Vecākais jau pats pelna pamatu savai dzīvei — Īrijā. Ilgai nebija, kam atstāt dēlus, tēvs nelikās ne zinis. Cerot, ka dēli — 12.un 7.klases skolēni — balstīs viens otru un palīdzēs laba kaimiņiene, Ilga aizbrauca. Pirmajā reizē mamma pārradās pēc pusgada un no jauna dēlus atstāt nespēja. Vairākus mēnešus mēģināja iztikt, tad aizbrauca atkal. Netika pat vidējam dēlam uz izlaidumu, augstskolā viņš iestājās patstāvīgi. Nu mazākais palicis pavisam viens, lai arī skaitās, ka viņu uzrauga brālis, kurš pārbrauc no studijām nedēļas nogalēs.

Ilga saprot, ka jaunākajam ir grūti. Agrāk daudz palīdzējusi mācībās, būrušies kopā cauri grāmatām. Tagad puisim jātiek galā pašam. Viņa mēģina stimulēt sekmes ar kādu piesolījumu: telefonu, datoru, internetu. "Viņš ir labs zēns, nerātnības nav vērstas pret citiem," viņa saka. Tagad Ilgai Īrijā ir stabils darbs, un viņa cenšas pārbraukt mājās kaut reizi mēnesī. "Tas maksā, bet sirds ir mierīgāka," viņa saka.

"Veicot aptauju, lūdzām, lai skolotāji rosinātu vecākus: ja izvēlas aizbraukt, nokārtot lietas vismaz juridiski," saka L.Molčanova. Visu nevar paredzēt: ja nu bērnam vajadzīga operācija, bet nav neviena, kurš vecāku vietā parakstītu piekrišanu. Bērniem nav iespējams izņemt pasi, ja nav vecāku pilnvaras. Citreiz strādājošā vecmāmiņa nevar paņemt slimības lapu, lai mazo slimnieku aprūpētu. Sporta komanda dodas uz ārzemēm, bet bērns netiek līdzi, jo nav vecāku pilnvaras. Dažreiz nav nokārtots, kurš saņems valsts piešķirto tā saukto bērna naudu — gadījumus no dzīves stāsta Liepājas bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Dace Liņķe un Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele.

Dažas dienas pēc sarunas ar Ilgu atnāk īsziņa. Viņa lūdz vārdus neminēt un pavēsta, ka dēli negrib sniegt interviju. Iespējams, tāpēc, ka sadalītajai ģimenei jau tāpat jāpārdzīvo visu emociju gamma. T.Ziemele stāsta: savā darbā viņa ir redzējusi bērnos gan lepnumu, ka aizbraukušie vecāki sagādā kārotās lietas, gan nodevības izjūtu, ka pamesti, bet sabiedrībā — arī nosodījumu pret vecākiem, kuri, apstākļu spiesti, aizbrauc peļņā, atstājot bērnus Latvijā.

***

Ja vecāki aizbrauc

- Jāatrod uzticams cilvēks, kurš rūpēsies par bērnu un pārstāvēs viņa intereses

- Par bērna pārstāvības pamatu pases, pabalstu saņemšanai vai citām darbībām var būt vecāku izsniegta un notariāli apliecināta ģenerālpilnvara cilvēkam, kura aprūpē būs bērns

- Pilnvarojuma līgumā var paredzēt arī noteiktus pienākumus no bērna aprūpētāja puses

- Vismaz vienam no vecākiem bērnam jāatstāj notariāli apstiprināta piekrišana valsts robežas šķērsošanai, lai bērns varētu piedalīties klases izbraukumos vai pat apciemot vecākus ārzemēs

Avots: Liepājas bāriņtiesa

***

Vecāki ārzemēs:

Liepāja, 2005.gada rudens

- Aizbraukuši vecāki 448 bērniem: 333 skolēniem, 115 bērnudārzu audzēkņiem

- 223 bērniem – tēvi, 175 – mātes, abi vecāki — 59 bērniem

- 127 bērni atbildējuši, ka viņus audzina vecvecāki, 31 – ka "citi", 6 – ka "neviens"

- Aptauja nav pilnīga, un Liepājas izglītības pārvaldē uzskata, ka atstāto bērnu ir vairāk

Latvijā ar piederību nācijai lepojas 83% iedzīvotāju

LETA  01/26/06    Latvijā ar piederību savai nācijai lepojas 83% iedzīvotāju. Tas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Kā liecina jaunākais "Eurobarometer" pētījums, tikai Vācijas iedzīvotāji ir mazāk lepni par piederību savai nācijai - 69%.

Latvijā vislielākais nacionālais lepnums ir uzņēmējiem - 93% un pensionāriem - 90%. Tāpat secināts, ka lielāku lepnumu ar piederību savai nācijai izjūt sievietes, gados vecāki iedzīvotāji, Kurzemē un Vidzemē dzīvojošie. Savukārt visvairāk to, kas neizjūt lepnumu par savu nacionālo piederību, ir starp Latgalē dzīvojošajiem, mājsaimniecēm un fiziska darba veicējiem.

Vidēji ES 87% aptaujāto ir lepni par piederību savai nācijai. Vislielāko nacionālo lepnumu izjūt Somijas un Kipras iedzīvotāji - 97%, Grieķijas, Maltas un Īrijas aptaujātie - 96%.

No Baltijas valstīm Igaunijā ar piederību savai nācijai lepojas 88%, bet Lietuvā - 84%.

Vidēji 63% ES iedzīvotāju ir lepni par piederību eiropiešu saimei. Visvairāk par to lepojas slovāki - 78%, itāļi un slovēņi - 77%. Savukārt vismazāk par piederību eiropiešiem lepojas Baltijas valstīs - Lietuvā - 47% iedzīvotāju, bet Latvijā un Igaunijā - 51%.

Latvijā ar eiropeisko piederību visvairāk lepojas studenti, uzņēmēji un Rīgā dzīvojošie, savukārt retāk - mājsaimnieces, pensionāri un Kurzemē mītošie.

Aptauja veikta pērn oktobrī un novembrī. Tajā izvaicāti 1033 Latvijā pastāvīgi dzīvojoši ES pilsoņi.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos atcelt eiro ieviešanu

LETA  01/26/09    Ja būtu iespējams atcelt Eiropas vienotās valūtas ieviešanu, tad Latvijā tam būtu vislielākais atbalsts, salīdzinot ar citām jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina jaunākais "Eurobarometer" pētījums.

52% Latvijas iedzīvotāju atbalstītu iespēju atcelt eiro ieviešanu, ko paredz iestāšanās ES līgums. Mūsu valsts amatpersonas paziņojušas, ka eiro Latvijā varētu ieviest 2008.gadā.

Gandrīz tikpat daudz Eiropas vienotās valūtas pretinieku ir Polijā - 50% poļu vēlētos atcelt eiro ieviešanu.

Kopumā secināts, ka ES jaunajās dalībvalstīs vislielāko nepatiku pret eiro ieviešanu izjūt Baltijas valstu iedzīvotāji. Lietuvā pret eiro ieviešanu ir 69% iedzīvotāju, bet Igaunijā un Latvijā - 64%.

Pētījuma autori lielo eiro pretinieku skaitu Baltijā saista ar to, ka pēc tam, kad valstis ilgstoši bijušas PSRS sastāvā, tām nacionālā valūta vienlaikus ir arī identitātes sastāvdaļa.

Latvijā un Lietuvā nekavējošu Eiropas vienotās valūtas ieviešanu atbalsta 12% iedzīvotāju, kas ir zemākais rādītājs jaunajās ES dalībvalstīs. Latvijā vairāk eiro atbalstītāju ir uzņēmēju un bezdarbnieku vidū, savukārt lielākie eiro pretinieki ir pensionāri.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotājiem jautājumi saistībā ar eiro nešķiet aktuāli. Vairāk informācijas par Eiropas vienoto valūtu vēlas iegūt 11%. Savukārt 10% uzskata, ka eiro ieviešana ir nozīmīga ES prioritāte.

Aptauja veikta pērn oktobrī un novembrī. Tajā izvaicāti 1033 Latvijā pastāvīgi dzīvojoši ES pilsoņi.

Turīnā karogu nesīs, visticamāk, Irbe

Ingmārs Jurisons,  NRA  01/26/05     Šodien pieņems Latvijas Olimpiskās komitejas atlētu komisijas lēmumu, kuram no sportistiem tiks uzticēta Latvijas karoga nešana Turīnas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Ticamākā kandidatūra šobrīd ir hokeja izlases vārtsargs Artūrs Irbe, par kura atbilstību šim augstajam godam, šķiet, nav šaubu nevienam.

Soltleiksitijā piepildījās A. Irbes sapnis par spēlēšanu olimpiskajās spēlēs, taču domstarpības ar tābrīža izlases galveno treneri to neļāva. Nav šaubu, ka Artūrs karognesēja pienākumus uzņemtos. Līdz šim karognesēja pienākumu pildījuši bobslejisti Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis un Sandis Prūsis, kā arī hokejists Harijs Vītoliņš.

Vēl ne-

paspējām pierast pie tiem

-13^oC, kad sals ar katru dienu kļuva

arvien stiprāks un stiprāks. Un temperatūra

dienas laikā nokritās līdz -25^oC, naktī vietām

sals sasniedza pat -35^oC!!! Vienīgais, kas mūs

iepriecina ir saulīte, kas spīd gandrīz vai kat-

ru dienu,un kas nedaudz gaisu ir sasildījusi...

Jūtami ir mazinājies arī gaisa mitrums. Un

ja vēl uzsnigtu sniedziņš, nu kaut ne-

daudz, tad jau būtu tīri jauka

ziema...

Anda Jansone, trešdien 25. janvārī