KjL Nr. 431: 2006. g. 28. janvāris

Nr. 431: 2006. g. 28. janvāris - 3.februāris

Eiropā un citur pasaulē…

Latvijas prezidente – ANO ģenerālsekretāra kandidātu sešniekā

Agnese Margēviča, NRA 01/28/06 Lai gan beidzamajās dienās Vaira Vīķe-Freiberga pasaules medijos tiek minēta starp sešiem ticamākajiem kandidātiem uz ANO ģenerālsekretāra posteni un viņu uz kā vienu no pretendentiem ceturtdien norādīja arī šo amatu patlaban pildošais Kofi Annans, prezidentes pārstāvji kategoriski paziņo, ka viņa savu kandidatūru nevirza. Zinātāji apgalvo, ka lielākas izredzes uz amatu parasti ir klusākajiem kandidātiem.

"Prezidente ir uzsvērusi, ka nevirza sevi kā oficiālu kandidāti šim amatam un nekādās kampaņās nepiedalīsies," sacīja V. Vīķes-Freibergas ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs. Tajā pašā laikā, piedaloties Pasaules ekonomiskajā forumā Šveices pilsētā Davosā, prezidente diskusijās nav vairījusies atbildēt uz jautājumu par savām prioritātēm, ja viņa 2007. gada 1. janvārī kļūtu par ANO ģenerālsekretāri. Uz viņu kā vienu no iespējamiem kandidātiem līdzās diviem citiem Davosas forumā klātesošajiem pretendentiem – Dienvidkorejas ārlietu ministram Ban Ki Mūnam un Šrilankas diplomātam Džajantam Danapalam – norādījis arī pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans.

"Protokola pārņemtajā ANO pasaulē virzīt sevi kā kandidātu uz pasaules galveno diplomātisko posteni tiek uzskatīts par visnediplomātiskāko soli," raksta ASV laikraksts Los Angeles Times, kas aptaujājis organizācijas aizkulišu pazinējus. Sākot publisku kampaņu, nozīmējot mazināt savas izredzes, tādēļ līdz brīdim, kamēr ANO Drošības padome (DP) kādu formāli nominējusi kā kandidātu, vairākums pretendentu noliedz, ka vēlētos ieņemt šo posteni. To, ka izšķiršanos par kandidātu izdarīs DP un "viss pārējais ir ļoti nosacīts", uzsver arī A. Pildegovičs.

No šāda skatpunkta raugoties, V. Vīķe-Freiberga līdz šim ir rīkojusies izcili diplomātiski, uz tiešiem jautājumiem par vēlmi ieņemt ANO ģenerālsekretāra posteni spējot atbildēt tā, ka, no vienas puses, top skaidrs – viņa šādu iespēju garām nelaistu, viņai ir savi ieskati par šajā amatā darāmo un liela pašpaļāvība uz saviem spēkiem, bet, no otras puses, ka par šādu iespēju viņa galvu nelauza un DP atbalsts viņai būtu pārsteigums.

Latvijas prezidente un kādreizējais Polijas valsts galva Aleksandrs Kvasņevskis pagaidām ir vienīgie starp iespējamajiem pretendentiem minētie, kuri nenāk no Āzijas reģiona. Tieši Āzijai pēc nerakstītā rotācijas principa pienākas šis postenis, uzskata šā reģiona valstis. Par atbalstu kādam no Āzijas kandidātiem jau vairākkārt izteikusies Krievija, kuras atbalsta gūšanu min kā V. Vīķes-Freibergas grūtāko soli pretim augstajam postenim. Savukārt divas citas DP pastāvīgās dalībvalstis, bez kuru atbalsta kandidāts līdz apstiprināšanai ANO Ģenerālās asamblejas 191 valsts priekšā nevar nonākt, – Lielbritānija un ASV – ir skeptiskas pret rotācijas sistēmu. "Mēs esam pateikuši, ka gribam viskvalificētāko cilvēku, un ir vienalga, no kura pasaules reģiona viņš varētu nākt," skaidrojis ASV vēstnieks ANO Džons Boltons.

ASV diplomāti neoficiāli izteikušies, ka principā neiebilst pret Āzijas tiesībām uz šo posteni, vienīgi vēl joprojām neesot sagaidīts īstais kandidāts. Šāda piezīme nerunā par labu ne S. Satiratai, ne Dž. Danapalam. Savukārt par sliktu A. Kvasņevskim varētu būt viņa paša izteicieni, ka ANO ģenerālsekretāra posteni viņš gribētu vienīgi tad, ja organizācija jau būtu sakārtota. Los Angeles Times raksturo nerakstītās prasības šā amata pretendentam: viņš nedrīkst būt tik spēcīgs, lai mestu izaicinājumu DP pastāvīgajām dalībvalstīm, bet arī ne tik vājš, lai nespētu sakārtot organizāciju. "Viņiem nepieciešama bieza āda un laba humora izjūta," par kandidātiem nepieciešamajām īpašībām pajokojis pats K. Annans.

ASV vēstniece Latvijas de iure atceres pasākumā nepiedalās aizņemtības dēļ

Jānis Zvērs, NRA 01/28/06 Uz Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 85. gadskārtas atceres pasākumu ceturtdien Kara muzejā bija aicināti Rīgā rezidējošie ārvalstu vēstnieki un militārie atašeji. Neatkarīgās lasītāji interesējās, kāpēc šo notikumu nav pagodinājusi ASV vēstniece Ketrina Toda Beilija.

Pasākums Kara muzejā ceturtdien vienos sākās ar ārlietu ministra Arta Pabrika un muzeja direktores Aijas Fleijas uzrunām. "Valstij un nācijai, tāpat kā indivīdam, ir svarīgi, ko par viņu domā citi. Latvijas atzīšana de iure apliecināja, ka citas valstis ciena mūsu eksistenci un Latvijai ir vieta starptautiskajā sabiedrībā," uzrunā teica A. Pabriks. Pasākumā piedalījās Rīgā rezidējošie ārvalstu vēstnieki un militārie atašeji, taču starp klātesošajiem nebija ASV vēstnieces.

Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Vita Timermane-Moora paskaidroja, ka uz pasākumu bija aicināti visi vēstnieki, taču informācijas, kurš bija vai kurš nebija ieradies, ministrijai neesot. ASV vēstniecībā Latvijā Neatkarīgā noskaidroja, ka ĀM rīkoto pasākumu esot apmeklējuši vēstniecības pārstāvji militārajā jomā, taču vēstniecei šajā laikā bija paredzētas svarīgākas darīšanas.

1921. gadā pēc Antantes lēmuma, kad Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija atzina Latvijas neatkarību, sākās vispārējā Latvijas de iure atzīšana. ASV bija pēdējā no lielvalstīm, kas 1922. gada 28. jūlijā atzina Latviju de iure, deklarācijā gan norādot, ka ASV atzīst pastāvošo valdību, nevis valsti. Atzīšanas raksts saturēja atrunu, ka "Savienotās Valstis vienmēr uzskatījušas, ka nekārtības Krievijā nedrīkst tikt izmantotas par cēloni Krievijas teritoriju atsavināšanai". Pieticīgais Latvijas neatkarības traktējums revidēts vēlākajos gados.

Rīgai projekts par miljardu eiro

Sandris Vanzovičs, NRA 01/31/06 Jau astoņus gadus pētītā Ziemeļu šķērsojuma pāri Daugavai izpēte visai nemanāmi transformējusies par 21 kilometru garas transporta trases izbūves ieceri, kuras realizācijai nāksies tērēt aptuveni miljardu eiro.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā prezentēts tā saucamais Ziemeļu koridora projektu, ko plānots veidot kā Eiropas nozīmes maģistrāles VIA Baltica sastāvdaļu. Kā informēja Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, pēc novecojušiem datiem, tās izbūve varētu maksāt 665 miljonus eiro, bet jaunākās aplēses liecina, ka izmaksas varētu pieaugt līdz pat miljardam eiro. "Miljarda projekts Rīgā un Latvijā ir jaunums, bet Eiropā tas nav nekāds jaunums, ja runājam kaut vai par Polijas un Slovākijas autoceļiem," apgalvoja V. Štrams.

Ziemeļu koridors tiks veidots trīs posmos: no Vidzemes šosejas caur Čiekurkalna ziemeļdaļu līdz Vairogu ielai (tā saucamais Brīvības ielas dublieris), tālāk gar Skanstes ielas rajonu caur Eksportostas teritoriju pāri Daugavai līdz Podragam (ieskaitot Ziemeļu tuneli), bet tālāk caur Spilves pļavām līdz pat pilsētas austrumu robežai un savienojumam ar Jūrmalas apvedceļu. Kopējais koridora garums būs 21 kilometrs, projekta pabeigšanas termiņš – 2016. gads.

Pirmā posma garums ir 8,2 kilometri, prognozējamās izmaksas – 123,3 miljoni eiro. Brīvības ielas dubliera projekts šobrīd ir lielākajā gatavības stadijā, un to jau var iesniegt Satiksmes ministrijā, lai pēc tam pretendētu uz ES Kohēzijas fonda līdzekļiem, stāstīja V. Štrams. Brīvības ielas dubliera izbūvi varētu sākt jau 2007. gada vidū, bet to pabeigt 2011. gadā.

Arī tā pievada Austrumu maģistrālei tehniski ekonomiskā izpēte ir gandrīz pabeigta. Otrais posms ietver sevī ielu tīklu no Vairogu ielas līdz pat Daugavgrīvai, un tas ir finansiāli ietilpīgākais. Izmaksas var sasniegt pat 436,4 miljonus eiro, jo "iespējama viena vai pat divu tuneļu celtniecība", informēja departamenta direktors. Trešais, 6,1 kilometru garais posms līdz savienojumam ar Jūrmalas apvedceļu varētu izmaksāt 96,2 miljonus eiro. "Nepietiek runāt tikai par izpēti, mums ir jāredz visa bilde kopumā," uzsvēra V. Štrams.

Lai gan jau kopš 1998. gada notiek Ziemeļu šķērsojuma izpēte, pat šobrīd vēl nevar ar pilnu pārliecību teikt, ka tas būs tunelis. Pēc V. Štrama domām, pašvaldībai vajadzētu vēlreiz apstiprināt koncepciju par tuneļa izbūvi, lai būtu skaidrs, kurš no šķērsojuma veidiem būs labākais. Taču, tikai skatoties uz visu trasi 21 kilometra garumā kopumā, iespējams cerēt uz ES finansējumu, pamatojot to kā ļoti nozīmīgu projektu visas Eiropas kontekstā.

Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš atzīmēja, ka bez pilsētas, valsts un ES līdzekļiem būs nepieciešama arī privātā kapitāla piesaiste, tātad Ziemeļu koridora lietošana var būt maksas pakalpojums. "Nav šaubu, ka Dienvidu tilta, Austrumu maģistrāles un Ziemeļu koridora izbūve ļaus būtiski uzlabot transporta plūsmu, turklāt tranzītkravas tiks pilnībā novirzītas no pilsētas centra," uzsvēra E. Krastiņš.

Bez transporta problēmu risinājuma pilsēta gūs arī iespējas attīstīt vairākas teritorijas Ziemeļu koridora tiešā tuvumā, stāstīja V. Štrams. Piemēram, investoriem daudz interesantāka kļūs Podraga teritorija pie Spilves, Vējzaķu sala, Čiekurkalna jaunais attīstības centrs, arī 25–30 hektārus plašās pilsētas zemes pie Ķīšezera.

Patlaban vairāku ar projektu saistītu pētījumu veikšanai jau piešķirts Eiropas Kopienas finansējums Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) programmas ietvaros. No ES fondiem piešķirti 3,95 miljoni eiro, tik pat piešķīrusi arī dome. Lai veiksmīgi apgūtu šos līdzekļus un sagatavotu nepieciešamos dokumentus tālākā finansējuma piesaistei, domes Pilsētas attīstības komiteja piekrita no programmas Līdzfinansējums ES fondiem un citiem projektiem piešķirt projekta komandas izveidei 2006.–2007. gadam 170 000 latu, bet ārējo ekspertu piesaistei – 195 000 latu.

Nepieciešams nekavējoties sagatavot darba uzdevumus un uzsākt iepirkuma procedūru izpētes turpināšanai, citādi ES var pašvaldībai arī atņemt piešķirtos līdzekļus, brīdināja V. Štrams. Līdz septembrim jāsagatavo pieteikums Kohēzijas fondam ar priekšlikumiem nākamo posmu projektu izstrādei. Konsultantiem vajadzēs sagatavot arī pieteikumu potenciālajiem koncesionāriem, jo publiskās un privātās partnerības jeb ppp projektu šobrīd Eiropā ir ļoti daudz, nopietnas kompānijas – tikai kādas desmit, un šie projekti jau sāk savā starpā konkurēt par investīciju piesaisti.

EK mudina Latviju apņēmīgāk pievērsties makroekonomiskajai stabilitātei

LETA 01/31/06 Latvijai būtu skaidrāk un apņēmīgāk jāpievēršas makroekonomiskajai stabilitātei, teikts Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā par mūsu valsts sagatavoto nacionālo reformu programmu.

EK secina, ka programmā ir konstatētas galvenās ekonomiskās problēmas, tām ir piedāvāti risinājumi, programma ir plaša, saskaņota un ar ilgu ietekmi nākotnē, taču ne vienmēr no minētā esot iespējams pilnībā secināt, kādi varētu būt ierosināto politikas darbību rezultāti, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Komisija ir analizējusi dalībvalstu darbu, strādājot izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā, un publicējusi Latvijas iestāžu sagatavotās nacionālās reformu programmas analīzi.

Latvijas nacionālajā reformu programmā ir pieci galvenie ekonomikas politikas virzieni: makroekonomiskā stabilitāte, zinātniskā darbība un inovācijas, investīcijām un darbam labvēlīga un piesaistoša vide, nodarbinātība, izglītības un prasmju uzlabošana. EK piekrīt programmā analizētajām galvenajām prioritātēm.

No programmas stiprajām pusēm EK akcentē pievēršanos zinātniskajai darbībai un attīstībai, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kā arī uzsver šajās jomās paredzētās reformas. Komisija atzinīgi vērtē transporta infrastruktūras uzlabošanas pasākumus un darbības, lai rosinātu iekļaušanos darba tirgū.

Komisijas progresa ziņojumā Latvijas iestādes tiek aicinātas skaidrāk un apņēmīgāk pievērsties makroekonomiskajai stabilitātei, arī stiprināt fiskālo politiku. EK ziņojumā izteikts aicinājums vairāk strādāt, lai stimulētu uzņēmumu, zinātnes un izglītības iestāžu partnerattiecības.

Rosināts ieviest stingrākus pasākumus, lai akadēmisko un profesionālo izglītību pielāgotu tirgum, kā arī mudināts izstrādāt un ieviest saskaņotu mūžizglītības stratēģiju.

Kopš 2000.gada Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma vidējais rādītājs bijis augstāks par 7%, pateicoties arī vienam no augstākajiem produktivitātes pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). IKP uz vienu iedzīvotāju 2004.gadā pieauga līdz 43% no ES vidējā radītāja, kas tomēr joprojām ir zemākais ES.

Tas kontrastē ar daudz lēnāku progresu darba tirgū - kopējās nodarbinātības īpatsvars 2004.gadā bija 63%, un tas bija par 1% mazāks nekā ES vidējais rādītājs, bet bezdarba rādītājs tikai nesen kļuvis zemāks par 10%. Latvija joprojām esot raksturīga nelīdzsvarotība, par ko liecina augstā inflācija un lielais ārējā konta deficīts.

Nacionālās reformu programmas ir kodolīgs pārskats par valstī plānotajām makroekonomikas, mikroekonomikas un nodarbinātības reformām no 2005. līdz 2008.gadam. Dalībvalstis programmas pirmo reizi sagatavoja 2005.gada rudenī, balstoties uz EK ierosinātajām 24 integrētajām pamatnostādnēm, kurām bija piekrituši valstu un valdību vadītāji.

Programmām ir būtiska loma atjauninātajā ES Lisabonas stratēģijā par izaugsmi un nodarbinātību. Stratēģijas jaunā īstenošanas kārtība stiprinājusi EK un dalībvalstu partnerību, un pamazām rada jaunu impulsu, lai paaugstinātu pārticības līmeni un lai vairāk cilvēkiem būtu iespējams dzīvot pārticībā, norāda EK. Piemēram, jaunā kārtība rada iespēju akcentēt daudzos veiksmīgos un novatoriskos politikas risinājumus, kādi ir konkrētās dalībvalstīs, lai citi no tiem varētu mācīties un šos risinājumus pielāgot vai pārņemt.

Turpmāk EK sola strādāt ar dalībvalstīm, lai veicinātu savstarpējo pieredzes izmantojumu, atbalstītu dalībvalstu centienus nacionālo programmu īstenošanā un apspriestu, kā programmas stiprināt.

Latvija ziedo komunisma upuru memoriālam ASV

DELFI 01/31/06 Ministru kabinets otrdien piešķīra Ārlietu ministrijai 1500 ASV dolāru (aptuveni 872 latu), kas tiks ziedoti Komunisma upuru piemiņas fondam ASV, informēja ministrijas Preses centrā.

Tādējādi Latvija apliecina savu atbalstu fonda mērķiem, kā arī dod nozīmīgu apstiprinājumu Latvijas ciešajai sadarbībai ar ASV vēstures jautājumu skaidrošanā, norāda ministrijas Preses centrs.

Komunisma upuru piemiņas fonds ir bezpeļņas organizācija, kas tika izveidota ar ASV Kongresa rīkojumu, lai būvētu Vašingtonā memoriālu, godinot vairāk nekā 100 miljonu komunisma upuru visā pasaulē - tos, kuri veiksmīgi stājās pretī un cīnījās ar komunistu tirāniju, kā arī izglītotu pašreizējās un nākamās paaudzes par ļaunumu, ko komunisms nodarīja cilvēcei, kā arī godināt tos, kas kaldināja uzvaru “aukstajā karā”.

Fonda goda priekšsēdētājs ir ASV prezidents Džordžs Bušs, dibinātāju, padomes un biedru sarakstā ir arī virkne bijušo ārvalstu prezidentu, tai skaitā Guntis Ulmanis, Vitauts Landsberģis, Lenards Meri, Lehs Valensa, kā arī vairāki ASV Senāta pārstāvji.

Memoriāls atradīsies ASV, Vašingtonas centrā. Tiks izveidots aptuveni 90 kvadrātmetru liels laukums, kura vidū atradīsies statuja, kas simbolizēs demokrātiju. Būs arī plāksne ar statujas būtības aprakstu un vēsturisko skaidrojumu. Aptuvenās kopējās memoriāla izmaksas ir 700 000 ASV dolāru un divas trešdaļas no šīs summas jau ir saziedotas.

Krievijas prezidents atkal Latviju pielīdzina Maķedonijai

Gunta Sloga, Diena 02/01/06 «Lai rīkotos taisnīgi visu tajā vai citā teritorijā dzīvojošo cilvēku interesēs, mums nepieciešami kopīgi universāli šo problēmu risināšanas principi,» sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē, runājot par mazākumtautību pārstāvniecību citu valstu institūcijās.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina mudinājumi ievērot universālus konfliktu risināšanas un tiesību ievērošanas principus, kā vienu no piemēriem atkal minot mazākumtautību atšķirīgo pārstāvniecību Latvijas un Maķedonijas institūcijās, rāda, ka Kremlis turpina iet ierasto ceļu. Tā Dienai atzīst abu valstu attiecību pārzinātāji, tomēr uzsver — tā ir vien Maskavas publiskā retorika, ne nodoms runāt par šiem jautājumiem diplomātiskajā līmenī.

Šie V.Putina izteikumi preses konferencē otrdien izskanēja Kosovas nākotnes kontekstā. "Lai rīkotos taisnīgi visu tajā vai citā teritorijā dzīvojošo cilvēku interesēs, mums nepieciešami kopīgi universāli šo problēmu risināšanas principi," sacīja V.Putins, pielīdzinot Kosovas neatkarības jautājumu Abhāzijai un Dienvidosetijai. Viņš gan piebilda, ka Krievija pagaidām negrasās atzīt Gruzijas pārziņā esošo teritoriju neatkarību. Turpinot minēt nevienlīdzīgas attieksmes piemērus, V.Putins atgādināja, ka Maķedonijā mazākumtautību pārstāvniecība varas struktūrās ir proporcionālas to skaitam. "Taču mums Rīgā 60% krievu dzīvo… Principiem jābūt universāliem," V.Putins sacīja.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) atgādina — Latvija kā ES valsts ievēro visus mazākumtautību tiesību standartus. Taču vienotie standarti vēl nenozīmējot identisku izpildījumu. Politologs Andris Sprūds uzskata, ka Maskavai neesot citu argumentu: "Krievija izmanto šo sarežģīto situāciju, lai uzsvērtu savu pozīciju un klātbūtni tiem kaimiņvalstu līderiem, kam ar Krieviju jāveido attiecības." Bijušais diplomāts Pēteris Viņķelis pieļauj, ka V.Putina izteikums, iespējams, ir mēģinājums gan starptautiski, gan Krievijas sabiedrībai demonstrēt, ka Maskava, kam kā ANO Drošības padomes loceklei būs jālemj par Kosovas nākotni, sāk tirgošanos par šo jautājumu.

SAB ir konstatējis Krievijas struktūru vēlmi ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus

LETA 02/01/06 Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir konstatējis Krievijas valstisko un nevalstisko struktūru vēlmi zondēt iespējamos veidus, kā ietekmēt 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus, aģentūru LETA informēja biroja preses sekretāre Baiba Rāta.

Veicot izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, SAB rūpīgi seko līdzi šiem procesiem, norādīja Rāta, piebilstot, ka iegūtā informācija ir klasificēta kā slepena, līdz ar to sīkākus komentārus par to nevar sniegt.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Nacionālās drošības komisija vēlas tikties ar SAB vadību, lai runātu par Krievijas finansējumu, kas caur Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomi tiek novirzīts, lai ietekmētu 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus, šodien žurnālistiem paziņoja komisijas vadītājs Indulis Emsis (ZZS).

Sīkākus komentārus viņš nesniedza, taču norādīja, ka komisijas rīcībā ir informācija, ka caur šo organizāciju tiek novirzīts finansējums, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus, un ka šajā procesā tiek iesaistīti arī vairāki masu mediji, "piemēram, Baltijas Pirmais kanāls".

Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padome ir viena no tā dēvētā krievu skolu aizsardzības štāba izveides iniciatorēm.

Emsis izteicās, ka, pēc neoficiālas informācijas, caur šo organizāciju varētu tik nopludināts aptuveni viens miljons ASV dolāru (578 000 latu), ko izdalījusi Krievijas valdība.

Krievija no Emša sagaida pierādījumus vai atvainošanos

DELFI 02/02/06 Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Induļa Emša paziņojumi par Krievijas finansējumu krievvalodīgo sabiedriskajām organizācijām nav patiesi, uzskata Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvji. Tādēļ Krievijas puse sagaida, ka ekspremjers vai nu oficiāli apstiprinās izvirzītās apsūdzības, vai atvainosies Krievijai.

"Skaļie un uz pseidosensāciju vērstie Emša izteikumi par Krievijas finansējumu krievvalodīgo sabiedriskajām organizācijām, it kā ar mērķi iespaidot 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus iegūstami tikai no nekompetentiem avotiem, tādēļ nevar tikt uzskatīti par atbilstošiem patiesībai," portālam "Delfi" norādīja Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvji.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Indulis Emsis izteica vēlēšanos tikties ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadību, lai runātu par Krievijas finansējumu, kas caur Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomi tiek novirzīts, lai ietekmētu 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Emsis skaidroja, ka komisijas rīcībā ir informācija, ka caur šīm organizāciju tiek novirzīts finansējums, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus, un ka šajā procesā tiek iesaistīti arī vairāki masu mediji, "piemēram, Baltijas Pirmais kanāls".

Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padome ir viena no tā dēvētā krievu skolu aizsardzības štāba izveides iniciatorēm. Emsis izteicās, ka, pēc neoficiālas informācijas, caur šo organizāciju varētu tik nopludināts aptuveni viens miljons ASV dolāru (578 000 latu), ko izdalījusi Krievijas valdība.

Savukārt SAB ir konstatējis Krievijas valstisko un nevalstisko struktūru vēlmi zondēt iespējamos veidus, kā ietekmēt 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus, informēja biroja preses sekretāre Baiba Rāta.

Kalvīša vizīte miglā tīta

Agnese Margēviča, NRA 02/02/06 Kaļužnijs: premjeriem jēga tikties, lai parakstītu līgumus, nevis iedzertu tēju.

Latvijas premjerministra Aigara Kalvīša (TP) vizīte Krievijā, lai tiktos ar šīs valsts valdības vadītāju Mihailu Fradkovu, būs iespējama tikai ar nosacījumu, ka līdz tam parakstīšanai būs sagatavota starpvalstu līgumu pakete, vakar paziņoja kaimiņvalsts vēstnieks Viktors Kaļužnijs. Latvija uzskata, ka līgumu sagatavošanu novilcina Krievija. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka uz svarīgākās starpvalstu vienošanās – robežlīguma – iekļaušanu parakstāmo dokumentu paketē necer neviena no pusēm.

"Nevar pateikt, ka tikšanās būs martā vai decembrī. Tā notiks atkarībā no tā, kā tiks gatavoti nepieciešamie dokumenti, lai abi premjeri tos varētu apspriest. Vienkārši tukša tikšanās pie tējas tases nevar būt. Nepieciešama dokumentu pakete, lai šī tikšanās būtu piepildīta ar lietderīgām lietām, nevis vienkārši savācāmies, parunājām ne par ko un šķīrāmies," vakar pēc tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem skaidroja Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs. "Tikšanās bez līgumu parakstīšanas būtu bezjēdzīga. Šī iespēja vienkārši būtu jāizmanto," izteicās arī premjerministra A. Kalvīša ārlietu padomnieks Pēteris Ustubs. Tomēr, viņaprāt, bumba pašreiz atrodas Krievijas laukuma pusē, proti, nevis Latvija, bet kaimiņvalsts novilcina līgumu saskaņošanu un līdz ar to arī nevieš skaidrību par abu valstu premjeru tikšanās iespējamību.

P. Ustubs informēja, ka ir vairāk nekā 10 starpvalstu līgumi, kuri ir sagatavoti parakstīšanai. Daļa no tiem jau esot parafēti, un tas nozīmē, ka abas puses panākušas pilnīgu vienošanos par to tekstiem, vairāki līgumi esot tādā stadijā, ka nepieciešama vēl tikai pēdējā ekspertu grupu tikšanās, lai pieslīpētu to tekstus, bet attiecībā uz vēl "veselu jūru" līgumu gaidot Krievijas apstiprinājumu.

Atbildot uz Ārlietu komisijas deputātu jautājumiem par robežlīguma likteni, Krievijas vēstnieks veltīja pārmetumus Latvijas valdībai, kas kaimiņvalsti pērnā gada maijā maldinājusi, laikus neatzīstot, ka līguma parakstīšanu sarežģīs tā neatbilstība Satversmei. "Šis jautājums nebūtu tik saasināts, ja ārlietu ministrs un premjerministrs, tiekoties ar Jastržembski [Krievijas prezidenta palīgu], nebūtu devuši garantijas, ka šis līgums tiks parakstīts bez jebkādām piezīmēm. Labāk uzreiz būtu pateikuši, ka ir problēmas, un šis jautājums nebūtu nonācis līdz prezidenta līmenim un nebūtu bijušas tādas gaidas, ka šī barjera tiks pievārēta un problēma atrisināta. Ir nepatīkami, maigi izsakoties, dabūt pa seju pēc tam, kad visi apsolīja, kad prezidentam tika noziņots, ka viss būs labi," pauda V. Kaļužnijs.

Atbildot uz ārpusfrakciju deputāta Aleksandra Kiršteina jautājumu, vai viņš pieļauj "robežstrīda izskatīšanu starptautiskā tiesā", Krievijas vēstnieks norādīja, ka problēmas risināšana šādā veidā ir "bezcerīga lieta" un prasīs tik ilgu laiku, ka "pat mūsu bērni nesagaidīs tiesas lēmumu". "Mēs paši apsēdīsimies un beigu beigās atradīsim saprātīgu šīs problēmas risinājumu. Arī Eiropa un visi normālie cilvēki gaida šādu scenāriju jautājuma risināšanai," teica vēstnieks.

Amerikas pārstāve nenosauc bezvīzu režīma ieviešanas laiku

Gunta Sloga, Diena 02/02/06 Latvija izrāda ne vien labo gribu, bet arī lielas pūles, lai sasniegtu kritērijus, kādi nepieciešami, lai būtu iespējams ieviest bezvīzu režīmu ar ASV, taču pagaidām nav iespējams nosaukt konkrētu laiku, kad tas notiks. Tā trešdien paziņoja ASV valsts sekretāres palīdze Mora Hārtija un atzina, ka Latvijā neoficiāli minētais bezvīzu režīma ieviešanas termiņš — 2007.gads — ir "ļoti, ļoti ambiciozs". M.Hārtija jo īpaši mudināja Latvijas studentus doties mācīties uz ASV.

Kā uzsvēra Valsts departamenta pārstāve, ir svarīgi, lai Latvijai būtu stipras robežas, stingri pasu izsniegšanas principi, lai šie dokumenti būtu droši un tajos būtu personu biometriskie dati. Viņa arī atgādināja, ka bezvīzu režīmu var ieviest, ja vīzu atteikumu skaits nav lielāks par trim procentiem. Latvijā tas gan esot ap 15 procentu.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke sacīja, ka saruna ar M.Hārtiju bijusi praktiska un tagad Latvija cerot sagaidīt Tēvzemes drošības departamenta pārstāvju vizīti. Kā zināms, ar ieteikumu ASV Kongresam ieviest bezvīzu režīmu nāk klajā gan Valsts departaments, gan Tēvzemes drošības departaments. Arī N.Penke atturējās minēt konkrētu datumu.

ĀM pārstāvji neoficiālās sarunās atzīst — Latvija uzskata, ka vairākumā ASV uzskaitīto jautājumu valsts jau tagad esot gatava bezvīzu režīma ieviešanai. Taču diplomāti uzsver — pievienošanās bezvīzu programmai būs atkarīga arī no tā, cik godprātīgi Latvijas pilsoņi ievēros pašreizējos noteikumus: izmantos ieceļošanas vīzu tikai atļautajam ieceļošanas mērķim, nepārsniegs atļauto uzturēšanās termiņu un nepārkāps citus ASV likumus.

Nevalstiskās organizācijās…

EK: Latvijas politiķu idejas par NVO ir ES nepieredzētas

Sanita Jemberga Briselē, Diena 01/28/06 Latvijas politiķu idejai aizliegt nevalstiskajām organizācijām (NVO) saņemt finansējumu no ārzemēm un piedalīties politiskajā procesā nav analoga nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī, ceturtdien atzina Eiropas Komisija (EK). Tā vienlaikus apstiprināja, ka atbalstīts ES līdzfinansējums projektam pirms 9.Saeimas vēlēšanām, kas varētu ietvert arī partiju finanšu novērošanu.

Tieši tādus projektus ar idejām par NVO iegrožošanu labpatiktu izskaust idejas autoriem, LPP faktiskajam līderim Aināram Šleseram un Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Tās jau izraisījušas salīdzinājumus ar Krievijas varas centieniem aizbāzt muti saviem kritiķiem, un apšaubīta to atbilstība ES principiem.

"Informācija par iecerēm Latvijā aizliegt ārzemju finansējumu NVO mums ir jaunums. Pasaulē, ko raksturo arvien ciešāka sadarbība, ir ļoti grūti iedomāties NVO bez saitēm ar citām valstīm, ieskaitot cilvēku un naudas resursu. NVO brīva darbība ir izšķiroši nozīmīga pilsoniskajai sabiedrībai (..), tāpēc viņu finansējumam ir jābūt nodrošinātam," teica EK runasvīrs tieslietās Friso Roskams–Abings. Viņš arī uzsvēra, ka idejas autoriem varētu būt grūtības definēt ārzemju finansējumu un tas nekad nevarētu attiekties, piemēram, uz ES naudu, jo tās budžetu papildina arī Latvijas nodokļu maksātāji.

Lai gan NVO iegrožošanas ideju galvenais mērķis ir Sorosa fonds—Latvija un tā līdzfinansētās organizācijas, Latvijas NVO pieejami resursi arī no citām ārvalstu organizācijām un ES, kura izveidojusi speciālu programmu jauno valstu atbalstam.

EK apstiprināja, ka pirmā gada nauda ir sadalīta un no 180 projektiem 12 bijuši Latvijas, un divi atbalstīti. Viens attiecas uz struktūrfondu sadalīšanas kontroli, otrs uz vēlētāju informēšanu pirms 9.Saeimas vēlēšanām par kandidātu agrākajām aktivitātēm, partiju solījumiem korupcijas apkarošanā u.c. Uzvarētāji un summas pagaidām netiek nosauktas, bet projektus šim gadam NVO var pieteikt līdz 3.martam. ES to atbalstam jaunajās valstīs ik gadu atvēl divus miljonus eiro.

Sorosieši mēģina uzkundzēties Eiropas naudas dalīšanā

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, NRA 01/30/06 Ministrijas, kas atbildīgas par Eiropas Savienības (ES) Struktūrfondu naudas sadali, šā procesa uzraudzības struktūrās iekļāvušas vairākas miljardiera Džordža Sorosa finansētās politiskās organizācijas, tomēr nespēj loģiski pamatot, kā sorosieši spēs pārstāvēt attiecīgo ministriju sūtību.

Eiropas Komisijas regula paredz, ka par Struktūrfondu naudas sadales uzraugiem var aicināt ministriju "ekonomiskos un sociālos partnerus". Ar šo terminu parasti saprot sabiedriskās jeb nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras izveidojušas šīs nozares pārstāvji. Tomēr Struktūrfondu uzraudzības struktūrās apstiprināti arī Sorosa fonds Latvija (SFL), Sabiedrības par atklātību Delna un sabiedriskās politikas centra Providus pārstāvji.

Par Struktūrfondiem atbildīgās Finanšu ministrijas (FM) amatpersonas apjūk, kad tiek vaicāts, ko tad īsti šīs sorosiešu organizācijas pārstāv – zemniekus, skolotājus, mežsaimniekus, karavīrus, pensionārus, mūziķus, aktierus, policistus, pārtikas ražotājus vai kādus citus. Sorosiešu organizācijas amatpersonām skaidrojušas, ka tās pārstāv "pilsonisko sabiedrību" – tātad visus Latvijas iedzīvotājus, līdzīgi kā Saeima vai valdība.

Kā Neatkarīgajai skaidroja FM ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas vadītāja Sanda Rieksta, šobrīd NVO īsteno divu veidu uzraudzību pār Eiropas naudas sadali – darbojoties Struktūrfondu uzraudzības komitejā (SFUK) un Struktūrfondu vadības komitejās (SVK). Ja dalībai SFUK savus sociālos partnerus deleģējušas nozaru ministrijas, tad, lai varētu darboties SVK, vajadzēja piedalīties konkursā, ko rīkoja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS). Jāpiebilst, ka šo ministriju vada Sorosa fonda stipendiāts partijas Jaunais laiks biedrs Ilmārs Latkovskis.

Kā liecina S. Riekstas Neatkarīgajai izsniegtās dokumentu kopijas, no 12 SFUK locekļiem divi ir Sorosa finansēto organizāciju – SFL un Delna –pārstāvji. SFL pārstāvja iekļaušanai komitejā it kā ir piekritusi Labklājības ministrija, bet kas parūpējies par Delnas pārstāvja iekļaušanu šajā institūcijā, no dokumentiem nav izsecināms.

Savukārt starp 12 SVK locekļiem jau vismaz pieci ir nākuši no sorosiešu finansētajām organizācijām – Delnas, Providus, Junior Achievement Latvija (cita starpā Lursoft dati liecina, ka šī organizācija ir likvidēta jau pirms vairākiem gadiem), Rīgas Samariešu apvienības un Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības.

FM valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis, vaicāts, kā intereses pārstāv tādas organizācijas kā Delna un Providus, pēc pauzes atbildēja: "Es nezinu, vai viņi mums ir nodefinējuši savu mandātu, bet viņu darbības joma ir laba pārvaldība un pieņemto lēmumu caurskatāmība. Viņiem nav tāda nozaru griezuma, lai varētu teikt, ka viņi pārstāv šo pilsonisko sabiedrību, kas ir plašs jēdziens."

Jautāts, ko sanāksmēs vēlas panākt tieši ārvalstu finansētās Delna un Providus, A. Ūbelis teica: "Tas, kas tagad ir redzams – ļoti skaidri parādās interese, lai lielākus ieguldījumus veiktu cilvēku apmācībā, finansētu nodarbināto cilvēku izglītību vai izglītību mūža garumā. Viņi proponē mērķus, lai Latvija līdzekļus pamatā ieguldītu cilvēku izglītībā un mazāk ieguldītu infrastruktūrās, piemēram, ceļos vai ostās. Viņi ļoti cīnās par to, lai lielāku finansējuma īpatsvaru veltītu šai apmācību jomai, par ko mēs no Finanšu ministrijas viedokļa uzskatām, ka tas jau ir pietiekami liels. Turpretī viņi saka, ka tas apjoms, kas atvēlēts būvniecībai un infrastruktūrām, ir neadekvāti lielāks nekā izglītībai. Tāda veida diskusija mums ar viņiem notiek. Bet tiem mūsu partneriem šobrīd nav dziļākas izpratnes, cik daudz cilvēku jāapmāca un kāpēc. Vairāk tiek celts politisks uzstādījums, bet kad mēs sākam uzdot konkrētus jautājumus, diskusijā vairs tās kapacitātes nav. Diskusija nav balstīta uz analīzi. Vairāk tas notiek tā, ka tiek vienkārši pamesta ideja."

Uz jautājumu, vai sorosieši pieprasa arī tādu informāciju, kas ministrijā klasificēta kā konfidenciāla, A. Ūbelis atbildēja: "Lielākā daļa informācijas saistībā ar ES fondiem ir atklāta, cik tālu tas neskar personas datus. Viņi prasīja atklāt finansējuma saņēmēju sarakstu, bet šīs debates tagad ir izbeigušās, jo saņēmēju saraksti jau tiek publicēti interneta mājas lapā."

Tomēr SVK sēžu protokoli, kas pieejami publiski, liecina par slepenas informācijas esamību. Piemēram, 2004. gada 9. septembra sanāksmē, kuru vadījis Delnas šefs Roberts Putnis, nolemts: "Sazināties ar FM, noskaidrojot jautājumus par parolēm un mājas lapu." Savukārt 2004. gada 14. oktobra sēdē, kuru arī vadījis R. Putnis, nolemts: "Nepieciešams precizēt par vadības komitejās saņemtās informācijas izpaušanu."

Bet 2004. gada 24. augusta R. Putņa vadītās sēdes protokolā fiksēts: "Sanāksmes dalībnieki pilnvaro R. Putni sazināties ar FM ES fondu departamenta direktoru A. Ūbeli, lai neformālā saziņā noskaidrotu iespējamo FM attieksmi."

Pats A. Ūbelis, vaicāts, kas šajā neformālās saziņas brīdī ar R. Putni ir runāts, teica: "Tiku aicināts uz diskusijām un apaļajiem galdiem gan Delnā, gan Providus. Es nevarētu teikt, ka mūs aicinātu uz kādiem neformāliem saietiem vai sanāksmēm, kur pret mums vai pret mani personīgi tiktu izvērsts spiediens. Katrā ziņā es to neizjutu.

Sorosa fonds turpinās tīkloties

Agris Blūmfelds, NRA 01/31/06 Sorosa fonds – Latvija šogad plāno tērēt 1,2 miljonus ASV dolāru savas darbības turpināšanai gan Latvijā, gan tuvākajās austrumu kaimiņvalstīs, uzsverot, ka tīklošanās plānota arī visas Eiropas līmenī. 14 gadu pastāvēšanas laikā Latvijā Sorosa fonds vairākos tūkstošos cilvēku un organizāciju esot ieguldījis 60 miljonus dolāru.

Lai arī fonds turpināšot aktīvi darboties Latvijā, tas pamazām ar šejienes ekspertu un organizāciju palīdzību gatavojas "stiprināt demokrātiju" austrumu valstīs – Gruzijā, Moldovā un Ukrainā. Jānorāda, ka tieši šajās jaunajās demokrātijās veidojas spēcīgas opozīcijas Sorosa fondam, un, tāpat kā daudzās citās valstīs, Džordžam Sorosam tajās draud nevēlamas personas statuss. Fonda valdes priekšsēdētāja un laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte par opozīciju runā izvairīgi. Neatkarīgās piemērs par spēcīgu opozīciju Gruzijā S. Ēlertei gan likās tikai mazs neapmierināto bariņš. "Tur neveidojas spēcīga opozīcija. Tie, kas veido antisorosa organizācijas, ir cilvēki, kas zaudējuši savu ietekmi valstī pēc rožu revolūcijas. Tā ir diezgan neliela saujiņa," uzskata fonda vadītāja. S. Ēlertes kolēģis fonda izpilddirektors Andris Aukmanis norāda, ka "tur veidojas organizācijas, kurās ir cilvēki, kas negrib atklātību".

Atbildot uz jautājumu, kāpēc sorosiešus sagaida ar nelaipniem plakātiem, piemēram, Francijā, S. Ēlerte saka: "Es tiešām neesmu nekad bijusi Francijā un neesmu sagaidīta ar nelaipniem plakātiem."

Sorosa fonda pārstāvji kritizēja arī iekšpolitikas notikumus, neargumentēti noraidot jebkurus politiķu iepriekš paustos viedokļus, ka Sorosa fonda ietekme ir ne tikai labvēlīga demokrātijas nostiprināšanai, bet ir vērsta uz aktīvu iejaukšanos politikā. Sorosiešu kritiku izpelnījās gan politiķu izteikumi par nepieciešamību kontrolēt politizēto NVO finansējumu no ārzemju avotiem, gan Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Induļa Emša izteikumi medijos par tīklveida struktūrām un to darbību Latvijā. Pēdējos S. Ēlerte nosauca par murgiem. "Es uzskatu, ka viņa izteikumi, kādas organizācijas drīkst darboties Latvijā, ir bezatbildīgi un tie neatbilst LR pamatlikumam," viņa piebilda. Savukārt pozitīvi viņa vērtē Sorosa fonda finansētās organizācijas Delna piketu pret eirokomisāres kandidātes Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu amatā. Vaicāta, vai Sorosa fonds kaut kādā veidā atbalstīja Eiropas komisāra kandidāta izvēli, S. Ēlerte atbild: "Mazas desmit cilvēku saujiņas mītiņš pie Saeimas nama, kas protestēja pret Ūdres izvirzīšanu, neprasīja nekādu atbalstu, bet kā cilvēks un kā pilsonis es, protams, atbalstu viņu protestu, jo Ūdres kundzes iemudžināšana amatā neatbilda nekādiem kvalitatīvas politikas principiem un radīja aizdomas par negodprātību."

Finansējums - Sorosa tīklu virzieniem piešķirtais finansējums 2006. gadā (ASV dolāros):

· Tiesiska valsts 122 000

· Sabiedrības integrācija un tolerance 125 000

· Sabiedriskā politika 280 000

· Latvija Eiropā un Eiropa Latvijā 265 000

· Citas jaunas iniciatīvas 40 000

Sorosa fonds—Latvija šogad projektos ieguldīs 1,2 miljonus dolāru

Ilze Grīnuma, Diena 01/31/06 Partiju finanšu caurskatāmība, tolerance sabiedrībā, stiprs nevalstisko organizāciju (NVO) tīkls ir vieni no galvenajiem darbiem, kuriem šogad pievērsīsies Sorosa fonds—Latvija (SFL), kopumā savām aktivitātēm tērējot 1,2 miljonus ASV dolāru (ap 696 000 latu). "Šis ir 14.Sorosa fonda—Latvija darbības gads, lai Latvijas valsts kļūtu stiprāka, demokrātiskāka, tolerantāka, tiesiskāka," žurnālistiem pirmdien sacīja SFL valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Par galvenajiem savas darbības virzieniem fonds izvirza četrus — tiesiska valsts, pilsoniska sabiedrība, sabiedrības integrācija un Latvija Eiropā. Fonds iecerējis atbalstīt vairākas tiesu prāvas tādos virzienos kā būvniecība, pacientu tiesības, diskriminācijas aizliegums, kā arī turpināt tiesu spriedumu kvalitātes analīzi. Aktuāls būs arī priekšvēlēšanu aktivitāšu monitorings, gatavojoties 9.Saeimas vēlēšanām. Ar politikas kvalitātes uzraudzības projektiem pērn NVO izdevies aizskart vienu no "visnetīrākajām politikas vietām" — partiju finansēšanas mehānismus, atzina S.Ēlerte.

Par vienu no šā gada īpašajām prioritātēm izvirzīts tolerances jautājums, sacīja SFL izpilddirektors Andris Aukmanis, pieminot pērn aktuālos naida kurināšanas gadījumus sabiedrībā. Sabiedrības integrācijas jomā kā īpaši veiksmīgs izrādījies pērn sāktais un šogad turpinātais projekts portāls Dialogi.lv, kuru katru mēnesi apmeklē ap 11 000 lasītāju, kā arī Aknīstē sāktā programma cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Kopumā 14 gadu laikā SFL dažādos projektos ieguldījis ap 60 miljonu ASV dolāru (34,8 milj. latu).

Ūdre par kādu strīdu

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze 02/02/06

"Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina sarunājas ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (Zaļo un zemnieku savienība).

V. Krustiņš: – Jūs no Saeimas puses rūpējaties par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Tagad tās atrodas viedokļu krustugunīs. Vairāki jūsu kolēģi parlamentā uztraucas par šo organizāciju darbošanos, citi tās aizstāv, arī organizācijas pašas sarosījušās.

– Mans personīgais viedoklis vienmēr bijis, ka sabiedrība jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā un nevalstiskās organizācijas ir viens no sabiedrības iesaistīšanas veidiem. Pirms nonākšanas politikā pati darbojos Zvērinātu auditoru asociācijā; palīdzējām veidot finanšu un nodokļu likumprojektus. Tieši profesionāļi vislabāk zina, kādas normas šajos likumprojektos nepieciešamas.

Patlaban Saeimā gatavojamies pieņemt lēmumprojektu – deklarāciju par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Pagājušajā nedēļā bija sanāksme, kurā Saeimas frakciju un komisiju vadītāji izteica priekšlikumus, kādas vēl tēzes vajadzētu iekļaut šajā deklarācijā. Šo lēmumprojektu varētu pieņemt pēc 14. februāra, jo līdz šim datumam savus priekšlikumus iesniegs nevalstiskās organizācijas.

Visu frakciju un komisiju vadītāji principā atbalsta šādas deklarācijas pieņemšanu. Mēs noteiksim spēles nosacījumus, un, ja vien nākamā Saeima šo lēmumu nemainīs, tie paliks nemainīgi.

Ja runājam par dažu politiķu izteikumiem, kas gan vairāk saistīti tieši ar tām organizācijām, kas saņem finansējumu no Sorosa kunga, tad, manuprāt, politiķu paceltā problēma vairāk ir saistīta ar skaidrību par šo organizāciju finansējumu. Ja partijām skrupulozi jāsniedz pārskats par savām finansēm, tad tādai pašai skaidrībai vajadzētu būt par nevalstisko organizāciju naudas avotiem, jo sevišķi tad, ja tās ieguvušas arī sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Piemēram, Latvijas Bērnu fonds, ko vada mans kolēģis Andris Bērziņš, katru gadu sniedz sīku un smalku pārskatu par iegūtajiem līdzekļiem, un šis pārskats publiski pieejams "Latvijas Vēstnesī".

Kopumā nevalstisko organizāciju kasēs ieplūduši 58 miljoni latu. Problēma ir, ka īpašu uzdevumu ministra sekretariātā sabiedrības integrācijas jautājumos pašreiz apkopota informācija par nevalstisko organizāciju saņemtajiem finanšu līdzekļiem tikai par 2002. gadu. Organizāciju iegūtos ārvalstu līdzekļus paredzēts pētīt pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmas ietvaros tikai 2007. gadā. Rodas jautājums: kāpēc tā?

Bieži vien arī, ieejot organizāciju mājas lapā, nerodas skaidrība par to, kur šī organizācija ņem naudu. Varbūt tāpēc, ka ne vienmēr ir skaidrība par šo finansējumu, politiķiem un partijām rodas dažādi jautājumi.

Nedomāju, ka izveidotās organizācijas gribētu ko ļaunu valstij, domāju, ka to mērķi ir tikai labi. Mums ir laba sadarbība ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, strādājot pie deklarācijas.

Cits jautājums – neviens cilvēks nedrīkst iedomāties, ka viņš ir pārāks par citiem un ka viņam vienīgajam ir taisnība.

I. Kuzmina: – Bet kā jūs vērtējat LPP vēlmi labot likumus tā, lai liegtu nevalstiskajām organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu, ietekmēt politiskos procesos, piemēram, uzmanīt slēpto reklāmu presē.

– Uz nevalstisko organizāciju finansēšanu no ārzemēm var raudzīties no divām pusēm. Ja salīdzinām nevalstisko organizāciju un politisko organizāciju finansēšanu, redzam: ja partijai ir kāds viens "lielais" naudas devējs, tad uzreiz tiek uzskatīts, ka partija no šā sponsora ir pilnīgi atkarīga un tai vairs nevar īsti uzticēties. Arī nevalstiskai organizācijai bieži vien ir viens "lielais" naudas devējs. Un tad ir jautājums: kāpēc mēs uzskatām, ka partija šādā situācijā ir atkarīga, bet par nevalstisko organizāciju atkarību netiek runāts.

No otras puses, uzskatu, ka katra nevalstiska organizācija var veikt pētījumus, kādus vien vēlas, un katrs cilvēks pats var lemt, cik ļoti šiem pētījumiem uzticēties. Un, manuprāt, nav pareizi uzskatīt, ka šajos pētījumos tiek pavēstīta augstākā patiesība.

Ir arī ļoti grūti nošķirt organizācijas, kuras saņem finansējumu no ārzemēm, no tām, kas nesaņem. Patlaban arī nevalstiskajām organizācijām ir pieejama Eiropas Savienības fondu nauda. Vai mēs noteiksim, ka nauda, kas nāk no ES, ir ārzemju vai vietējā? Ekonomiskā izpratnē citas ES valstis taču būtībā ir iekšzeme.

Un kā mēs noteiksim to robežu, kuri projekti ietekmē politiskās norises un kuri ne?

Uzskatu, ka mēs nevaram veidot likumu vienam gadījumam vai vienai organizācijai. Pašreiz nekādi likuma labojumi par organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu, izskatīšanai Saeimā nav iesniegti. Tā ka nav pat priekšlikumu par ko diskutēt.

Būtu vairāk jādomā par to, kāpēc likumos nav noteikti skaidri slēptās reklāmas kritēriji. Nav pareizi, ja deputāta kandidātam bailēs no slēptās reklāmas pat liegts piedalīties darba pienākumu pildīšanā. Piemēram, augstskolas profesore nevar piedalīties diplomu pasniegšanā, jo augstskolas vadībai bail, ka pasākumā varētu būt klāt arī prese, kas to nofotografētu un nofilmētu un tad diplomu pasniegšana tiktu traktēta kā slēptā reklāma.

V. Krustiņš: – Pārmetumi, kuri izskanējuši nevalstiskajām organizācijām, ir diezgan konkrēti. Tiek pārmests, ka Sorosa finansētajām organizācijām ir savas politiskās simpātijas un antipātijas un ka tās tiek uzspiestas sabiedrībai. Jūsu kolēģi uzskata, ka šo organizāciju darbība ir pārāk politizēta, un tāpēc vaicā, vai tās nevajadzētu atklāti pārveidot par partiju.

– Amerikas Savienotajās Valstīs pirms pēdējām prezidenta vēlēšanām Džordžs Soross atklāti nostājās Džordža Buša konkurenta pusē, intervijās atklāti teica, par ko, viņaprāt, jābalso.

Ja cilvēks politikā grib piedalīties ne tikai kā novērotājs, bet tieši ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu, tad viņam vajadzētu skaidri un atklāti būt politiskā partijā. Un tas nav nekas jauns – Latvijā jau vairākas nevalstiskās organizācijas – citas veiksmīgi, citas mazāk veiksmīgi – kļuvušas par politiskajām partijām.

– Domāju, ka Sorosa finansētās organizācijas nekad nekļūs par partijām, jo tās savu darbošanos virza virs partijām, cīnoties par tā saucamo atklāto sabiedrību. Un tā jau vairs nav partijiska, bet pārpartijiska darbība.

– Viegli pateikt un kritizēt: teikt, ka te nekas nav labi, ka visi ir zagļi un meļi, bet grūtāk ir iestāties partijā un uzņemties politisku atbildību. Nav pareizi uzņemties soģa lomu, kurš stāv virs visiem un visus kritizē. Kā tad šī atklātā sabiedrība dzīvotu, ja nebūtu neviena, kas uzņemas atbildību?

– Protams, ja Soross iegulda līdzekļus šajās organizācijās, tad viņš grib sasniegt kādus mērķus. Sorosu atšķirībā no citiem miljardieriem interesē kas vairāk nekā tikai savas kabatas piepildīšana. Tā viņš pats apgalvo. Tās pazīstamākās organizācijas tagad ir "Delna", "Providus", bet kāpēc nav neviena latviska vietējo uzņēmēju finansēta organizācija, kas pretendētu uz visa kā kontrolēšanu?

– Uzņēmējiem vajadzētu būt ieinteresētiem, viņiem vajadzētu vēlēties finansēt šādas organizācijas. Ja viņi nav ieinteresēti, lai šādas organizācijas būtu, tad uz vietējā finansējuma bāzes tās arī nevar izveidot. Turklāt tikko izveidosies kāda konkurējoša organizācija, atkal tiks uzmanīgi pētīts, kas to finansē, un teiks: tā jau nav neatkarīga, tā jau ir kāda ietekmē. Cita lieta, ja visi nopietnākie Latvijas uzņēmēji sanāktu kopā un nolemtu kopīgi finansēt kādu organizāciju. Tad tā, visticamāk, spētu pierādīt, ka ir neatkarīga.

Iespējams, valdība pati ir pārspīlējusi, piemēram, "Delnas" nozīmību, pieaicinot to novērtēt un uzraudzīt dažādus projektus. Jo man, piemēram, nav saprotams, kā viena organizācija, kurā nav ne finanšu, ne juridisko, ne valsts iepirkumu jautājumu speciālistu, var kontrolēt miljonus vērtu projektu, kāds ir Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts? Kāpēc tas vajadzīgs, ja mums ir Valsts kontrole, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, drošības, ekonomiskā un finanšu policija! Kam tad šīs iestādes ir domātas, ja valdībai jāmeklē vēl kādi kontrolētāji?

I. Kuzmina: – Bet sabiedrības kontrole taču arī būtu vajadzīga!

– Latvijā pēdējā laikā ir īstenoti vairāki nozīmīgi, dārgi projekti, piemēram, festivāls "Pārsteidzošā Latvija" ar "Runājošiem akmeņiem" un bez jebkādas īpašas kontroles tam paredzētā nauda nekur pa kreisi neaizgāja.

Ja kāds no malas sāks kontrolēt dažādus projektus, varam nonākt tik tālu, ka katrai amatpersonai noliks blakus kādu uzraugu, lai skatās uz pirkstiem, kā šī amatpersona strādā.

V. Krustiņš: – Tā nu izveidojies, ka neviens cits ar šo uzraudzību nenodarbojas, tikai Sorosa organizācijas. Un mūsu tiklās ministrijas tagad pret tām izturas kā pret Dievu To Kungu; ko šīs organizācijas prasa, to arī dara. Saeimas sekretārs Šmita kungs tagad ir ļoti sašutis, pārmet šīm organizācijām amorālas lietas.

– Dažādās valstīs nevalstisko organizāciju ietekmes spēja tiek uztverta dažādi. Salīdzinot ar daudzām citām valstīm, varu spriest, ka Latvijā šo organizāciju nozīme tiek pārvērtēta. Mēs paši esam no mušas izpūtuši ziloni, izveidojuši bubuli.

Lai kādai organizācijai būtu tiesības visu kontrolēt un pārraudzīt, tām vajag arī sabiedrības mandātu. Politiskās partijas, lai kā arī kritizētas, to ir saņēmušas, jo tās ir ievēlētas Saeimā. Par katru deputātu ir nodotas vismaz 10 tūkstoši balsu.

Toties katra nevalstiskā organizācija pārstāv tikai nelielu sabiedrības daļu, ne jau visu sabiedrību. Piemēram, no "Delnas" zinu tikai vienu vai divus biedrus, kas tur aktīvi darbojas. Tāpēc rodas jautājums: kāpēc uzraudzības funkcijas tiek piešķirtas automātiski "Delnai"? Kāpēc mēs nerīkojam konkursus tāpat kā valsts iepirkumā, lai noskaidrotu, kam ir tiesības kaut ko uzraudzīt un kam ne?

Kāpēc, ja izvēlas kandidātu kādam augstam amatam, šo procesu uzrauga "Delna"? Varbūt to tikpat labi vai vēl labāk var darīt, piemēram, policijas arodbiedrība?

Ja pie jums kāds atnāktu un pateiktu, ka sabiedrības vārdā tagad kontrolēs, kā jūs veidojat savu avīzi, jūs varbūt viņu aizsūtītu kaut kur tālāk, nebaidoties no tā, ka kāds tāpēc piketēs pie jūsu redakcijas. Taču cits cilvēks varbūt ļautu sēdēt un kontrolēt. Tā ka viss ir atkarīgs arī no tā, cik daudz mēs šīm organizācijām atļaujam, cik daudz tām pakļaujamies.

Vēl es arī īsti nesaprotu, kāpēc cilvēki it kā sabiedriskā darbā pelna algu. Kad es biju nevalstiskajā organizācijā, algu pelnīju savā pamatdarbā, bet asociācijā bija sabiedriskais entuziasta darbs.

Nav arī godīgi tas, ka politiķi ir nolikti spožā gaismā, visiem viss par viņiem jāzina – par ienākumiem, par citām lietām, bet tie lielie kritizētāji ir nolikti ēnā, par viņiem neviens neko daudz nezina, kaut varbūt šie cilvēki paši nemaz nav tik tīri.

Kā Bībelē teikts: kas ir bez vainas, lai pirmais met akmeni.

– Nu tam jau nevalstiskās organizācijas radītas: lai mestu akmeni. Un cilvēki arī grib zināt, kas izkontrolēts, kas noskaidrots.

– Jūs tiešām domājat, ka cilvēki to grib? Visi noteikti ne. Man dažreiz liekas, ka cilvēki vairāk gribētu, lai ir kāda stingrā roka, kas visu sakārto un visu pasaka priekšā. Viena daļa cilvēku grib, lai ir kārtība, un nekas vairāk viņus neinteresē.

– Mūsu avīze vēro, kā politiķi reaģē, precīzāk – nereaģē uz Lemberga kunga tiesību aizskārumu. Viņš pats intervijā "Latvijas Avīzei" stāstīja, ka Ģenerālprokuratūrā bijusi kāda sanāksme, kurā spriests, kā nepieļaut viņa politisko darbību. Emša un Brigmaņa kungs teica, lai jau Lembergs pats skaidrojas, it kā tā būtu kāda Lemberga viena paša civiltiesiska problēma. Jūs teicāt: ja tā bijis, tas ir Satversmes pārkāpums, jo tiek ierobežotas cilvēka politiskās tiesības, taču diemžēl tā arī neesot noskaidrojusi, vai šāda sanāksme tiešām bijusi.

– Pēc sarunas ar jūsu žurnālisti mēģināju sazināties ar ģenerālprokuroru Maizīša kungu. Viņš diemžēl bija aizņemts, bet solīja piezvanīt, taču pagaidām tas vēl nav noticis. Ja tiešām tā ir, tad tas ir precedents, un turpmāk prokurori var mēģināt ierobežot jebkura cilvēka politiskās tiesības.

(Jau pēc intervijas I. Ūdrei izdevās sazināties ar Jāni Maizīti, kurš noliedza, ka šāda sanāksme bijusi. I. Ūdre neredzot iemeslu ģenerālprokuroram neticēt. – I. K.)

– Varbūt ir kas tāds, ko mēs jums nepajautājām, bet par ko jūs gribētu parunāt?

– Gribēju izstāstīt, ka esmu saņēmusi vēstuli no kāda pensionāra Imanta Vilciņa, kurā viņš lūdz paskaidrot, kāpēc atturējos, kad bija jābalso par Pilsonības likuma grozījumiem, kurus bija sagatavojusi frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Vēstules autors lūdzis mani atbildēt publiski ar "Latvijas Avīzes" starpniecību. Viņš sapratis, ka atturēties nozīmē nebalsot. Tāpēc gribētu pateikt, ka arī atturēties nozīmē balsot, tā ir sava viedokļa izteikšana. Atturoties deputāti neiet ārā no zāles vai neizņem kartes no balsošanas sistēmas. Kaut gan atturēšanās balsis skaita kopā ar "pret" balsīm, tie, kuri atturas, nav pilnīgi radikāli pret kādu likumprojektu vai priekšlikumu. Kad atturos, principā likumprojektu varbūt atbalstu un varētu balsot par, ja vien būtu kādi citi apstākļi vai ja likumprojekts būtu precīzāks.

I. Kuzmina: – Minētie grozījumi Pilsonības likumā paredzēja padarīt stingrāku naturalizācijas procesu. To bija sevišķi svarīgi atvērt, ņemot vērā pēdējā laikā atklātās nepilnības šajā procesā. Tāpēc gribētu noskaidrot ne tikai atturēšanās tehnisko būtību, bet arī to, kāpēc jūs tā balsojāt.

– "TB"/LNNK ierosinātie grozījumi, manuprāt, bija pārāk strikti. Mums ir ļoti daudz saistību ar starptautiskām organizācijām, kurās esam iesaistījušies, un, atbalstot šādus grozījumus, varētu radīt negatīvu attieksmi pret mūsu valsti un sagaidīt pārmetumus.

Problēmu starptautiskā laukā mums netrūkst arī bez naturalizācijas ierobežošanas. Tagad mans frakcijas biedrs Andris Bērziņš kā lauva cīnās Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, lai nepieļautu pēcmonitoringa uzraudzības atjaunošanu pār Latviju pēc Krievijas pieprasījuma.

Vēl gribēju atgādināt, ka iepriekšējā intervijā mēs runājām, ka valstij vajadzētu kaut kā apbalvot cilvēkus, kuri nodarbojas ar labdarību. Saeimā plānoju sākt šo cilvēku apbalvošanu un gaidu priekšlikumus, kuri cilvēki būtu pelnījuši apbalvojumus.

Valdībā un partijās…

Janvārī populārākās partijas - JL, PCTVL un TP

LETA 01/27/06 Ja Saeimas vēlēšanas notiktu šā gada janvārī, par partiju "Jaunais laiks" (JL) balsotu 13,2% vēlētāju, par politisko apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) - 9,4%, par Tautas partiju (TP) - 9,1% vēlētāju, liecina "Latvijas faktu" aptaujas dati.

Par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) janvārī balsotu 6,9%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 6,6%, par "Latvijas ceļa" un Latvijas Pirmās partijas apvienību (LC - LPP)- 6,5%, par "Saskaņas centru" (SC) - 6% vēlētāju.

Pārējās partijas paliktu ārpus Saeimas, jo nespētu vēlēšanās pārvarēt 5% barjeru.

Saskaņā ar aptaujas datiem, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) balsotu 3,3%, "Jaunajiem demokrātiem" - 1,3%, patriotisko apvienību "Dzimtene" - 1%, par Sociāldemokrātu savienību - 0,4%, "Latvijas kalvi" - 0,1%, Konservatīvo partiju - 0,1%.

Par kādu citu partiju balsotu 0,7% vēlētāju. Nav izlēmuši, par kuru partiju balsot 23,9%, bet 11,4% aptaujas dalībnieku paziņoja, ka nepiedalīsies vēlēšanās.

Salīdzinot ar 2005.gada decembri, JL popularitāte ir palielinājusies par 0,8, TP - 0,7, ZZS - par 0,5, LC - LPP - 1,2, SC - par 3,2 procenta punktiem.

Aptauja veikta laikā no 14. līdz 24.janvārim, aptaujājot 1007 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus.

Sāk sarunas ar ārvalstu bankām par "Gaismas pils" projekta finansēšanu

LETA 01/27/06 Pēc Valsts kases ieteikuma valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone sācis konsultācijas ar četrām ārvalstu bankām par "Gaismas pils" projekta finansēšanu 105 miljonu latu apmērā.

Magone aģentūrai LETA pastāstīja, ka sarunas notiek ar "Citigroup", "Deutsche Bank", "UBS" un "Merrill Lynch". Visas šīs bankas lūgtas līdz februāra beigām iesniegt savus priekšlikumus par to, ar kādiem noteikumiem tās būtu gatavas kreditēt "Gaismas pils" būvniecību. Izdevīgākais priekšlikums tikšot izraudzīts konkursa kārtībā.

Tiek lēsts, ka kredīts būs jāatmaksā 25 gadu laikā, un par "Gaismas pils" kredītu gadā būs jāmaksā 6,5 miljoni latu. Līdz 2032.gadam par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jauno ēku kopumā būs jāsamaksā apmēram 162 miljoni latu.

Kā ziņots, jaunā LNB ēka būs 12 stāvus augsta. "Apdzīvoti" būs deviņi stāvi, bet trijos augšējos stāvos būs izvietotas ēkas ekspluatācijai nepieciešamās tehniskās iekārtas. Savukārt pirmajā stāvā būs izvietotas kafejnīcas un citas plašai publikai pieejamas iestādes. Ēkā būs vietas 1200 lasītājiem un konferenču zāle ar 400 vietām. Grāmatu glabātava atradīsies ēkas centrālajā daļā deviņos stāvos.

"Gaismas pils" apjoms būs 45 000 kvadrātmetru.

1995.gadā firma "Hill International Inc." konkursa kārtībā tika izraudzīta par konsultantu "Gaismas pils" projekta īstenošanai.

Jaunākie aprēķini rāda, ka LNB jaunā ēka izmaksās 105 miljonus latu.

Apkaros erotiku

Sandris Vanzovičs, NRA 01/28/06 Lai ierobežotu erotiska satura reklāmas izplatīšanu Rīgā, domnieki nolēmuši vērsties pie valdības, jo pašu rokās tiem nav instrumenta, ar kura palīdzību to ierobežot.

Drošības un kārtības jautājumu komiteja uzdevusi tās konsultantam Rihardam Vikmanam sagatavot priekšlikumus domes saistošo noteikumu par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību papildināšanai, kā arī izstrādāt vēstules projektu valdībai. Tajā plānots norādīt, ka šobrīd nav noteikumu, kas regulētu šo jomu. Ministru kabineta noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu un reklamēšanu zaudēja spēku pagājušā gada 1. jūnijā, un kopš tā laika juridiski attiecībā uz erotiska rakstura reklāma ierobežošanu valda vakuums.

Šis jautājums komitejā tika skatīts pēc domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka ierosinājuma. Viņš paudis bažas, ka daudzie vecpilsētas ielās staigājošie striptīzbāru un naktsklubu reklamējošo plakātu nēsētāji, kā arī klubu reklāmas lapiņu dalītāji rada iespaidu, ka Rīga ir seksa pakalpojumu piedāvāšanas pilsēta. A. Aksenoks ieteica noteikt, ko aizliegts reklamēt.

Komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš aicināja izdarīt papildinājumus pašvaldības saistošajos noteikumos par reklāmu izvietošanas kārtību. Deputāti vienojās, ka nepieciešams noskaidrot, vai pārnēsājamās reklāmas tiek saskaņotas.

Sandra Kalniete pievienojas partijai ‘Jaunais laiks’

DELFI 01/30/06 Bijusī ārlietu ministre un Eiropas komisāre Sandra Kalniete pirmdien paziņoja, ka nolēmusi iesaistīties politikā un pievienosies partijai “Jaunais laiks” (JL). Savu atgriešanos politikā Kalniete galvenokārt skaidroja ar vēlmi veicināt valsts attīstību, izmantojot pieredzi un zināšanas par Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm.

Partijas valde Kalnietes iesniegumu par iestāšanos partijā paredzējusi apstiprināt otrdien, portālu “Delfi” informēja JL preses sekretāre Ieva Zīberga.

Skaidrojot pievienošanos JL, Kalniete pauda pārliecību, ka JL ir partija, kas viskonsekventāk pildījusi solījumu vēlētājiem padarīt atklātu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu Saeimā un valdībā, JL arī esot vienīgā Rietumu tipa partija Latvijā, kurā valda iekšēja demokrātija, ko apliecināja vairāki priekšsēdētāja kandidāti JL kongresā, atklātas valdes locekļu vēlēšanas un atklātas valdes sēdes biedriem.

Tāpat Kalniete norāda, ka JL ir partija, kura plaši sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un cīnās par preses neatkarību, kā arī ievēro likumu par partiju finansēšanu un par vēlēšanu aģitāciju.

Lai veicinātu valsts ilgtspējīgu attīstību un tautas labklājības augšupeju, ir būtiski pārskatāmi administrēt ES naudu un tuvināt valsts varu cilvēkam, norāda Kalniete.

Viņa uzskata, ka atvēlot ievērojamus budžeta un ES naudas līdzekļus, ir jāattīsta cilvēku resursi un jāstrādā pie reģionālas attīstības izlīdzināšanas.

Būtiski esot arī atveseļot vispārējo morāli, lai valsts apzagšanu katrs beidzot uzskatītu par negodīgu rīcību un nepiedalītos tajā ar aplokšņu algām, nodokļu nemaksāšanu vai “piecīti” policistam, paudusi politiķe.

Valdība, visticamāk, atteiksies paaugstināt īpašuma kadastrālo vērtību

Ilze Šteinfelde, NRA 01/31/06 Valdība par iespējamiem risinājumiem, kā mazināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu iedzīvotājiem, spriedīs nākamnedēļ – divus gadus un sešus mēnešus pēc tam, kad Jaunā laika (JL) līdera Einara Repšes vadītais Ministru kabinets vienojās ieteikt izsvītrot no likuma Par nekustamā īpašuma nodokli normu, kas paredzēja jau no 2004. gada nodokļa likmi samazināt par 0,5%.

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) Ministru kabineta komitejas sēdē vakar iepazīstināja ministrus ar pasākumu plānu, kas varētu novērst problēmas nekustamo īpašumu darījumu jomā. Tomēr viņa atzina, ka pagaidām nav izstrādāti priekšlikumi, kā mazināt nodokļa ietekmi uz iedzīvotājiem. Arī Tieslietu ministrijas izstrādātajā pasākumu plānā tādu nav.

Likumā Par nekustamā īpašuma nodokli nekustamā īpašuma nodokļa likme ir noteikta 1,5%. Tāda tā ir bijusi kopš šī likuma stāšanās spēkā – 1997. gada. Tomēr likumā bija paredzēta likmes samazināšana līdz 1%, tiesa, vairākkārt atliekot tā ieviešanu. 2001. gadā veiktie grozījumi šajā likumā paredzēja, sākot ar 2004. gadu, likmi samazināt līdz 1%. Taču 2003. gada 10. jūnijā valdības ārkārtas sēdē Ministru kabinets, kuru toreiz vadīja E. Repše (JL), nolēma normu par samazināto likmi no likuma svītrot. Arī Saeimas deputāti par šiem grozījumiem nobalsoja lielā vienprātībā – 69 par, 20 pret, 4 atturas.

Patlaban politiķi, arī JL, pieļauj, ka likme tomēr jāsamazina. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (Tautas partija) piedāvā to pazemināt līdz 1%, S. Āboliņa (JL) – pat līdz 0,5%.

Savukārt TB/LNNK likumā par nekustamā īpašuma nodokli iesaka iestrādāt pārejas nosacījumu, piemēram, piecu gadu periodā nepiemērot nodokļu aprēķināšanai jaunās kadastrālās vērtības. Saeimas deputāte (TB/LNNK) Anna Seile uzskata, ka aktualizētās kadastrālās vērtības būtu lietderīgi piemērot gadījumos, kad tiek privatizēta zeme, kas nav nepieciešama dzīvojamo māju uzturēšanai, kā arī valsts nodevas (2%) aprēķināšanai, ja zemes īpašums tiek pārdots. TB/LNNK iesaka šo jautājumu saskaņot ar Pašvaldību savienību un attiecīgajām pašvaldībām un pašlaik strādā pie nepieciešamajiem likuma labojumiem, lai aizsargātu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus.

Vakar Ministru kabineta komitejas sēdē ministri karsti strīdējās, vai Latvijā ir augstākais nekustamā īpašuma nodoklis. Neatkarīgā noskaidroja, ka lielākoties ES valstīs nekustamā īpašuma nodokļa likme ir zemāka nekā Latvijā vai arī tā ir diferencēta. Saeimas ES informācijas centra rīcībā esošā informācija liecina, ka Austrijā nekustamā īpašuma pamatlikme ir 0,2%. Tomēr katra pašvaldība var šo likmi palielināt. Kiprā īpašumiem, kuru vērtība nepārsniedz 100 000 Kipras mārciņas (122 000 latu), nodokļa likme ir nulle. Čehijā iedzīvotājiem ir jāmaksā nodoklis 1 Čehijas krona jeb 0,03 lati par kvadrātmetru.

Turklāt nekustamā īpašuma nodoklis bagātākajās Eiropas valstīs ir samērojams ar iedzīvotāju ienākumiem, kuri ir daudzkārt lielāki nekā Latvijā, Neatkarīgajai uzsvēra Saeimas deputāte Anna Seile.

Valdība konstatēja, ka nekustamo īpašumu darījumos pastāv vairākas problēmas, piemēram, personas, īpaši valsts un pašvaldību iestādes, laikus nereģistrē nekustamos īpašumus un darījumus ar nekustamajiem īpašumiem nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā un zemesgrāmatā. Secināts, ka, kārtojot darījumus ar nekustamo īpašumu, klientiem ir jāiesniedz dokumenti zemesgrāmatu nodaļai, kurus tā var iegūt nepastarpināti, neapgrūtinot klientu. Patlaban no darījuma akta nav iespējams identificēt nekustamo īpašumu vai tā objektu, nav arī aktuālas informācijas par nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem un nekustamo īpašumu lietošanas tiesību ierobežojumiem. Kā vēl viena problēma tika akcentēta, ka bieži vien oficiāli uzrādītā darījuma vērtība neatbilst faktiskajai darījuma vērtībai, līdz ar to tirgus vērtībai, kā dēļ tiek kropļota kadastrālā vērtība. Par neefektīvu tika atzīta valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošana attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi. Nelabvēlīgi nekustamā īpašuma tirgu ietekmē arī nepabeigtā zemes reforma.

Fakti

· Tieslietu ministrijas iesniegtais pasākumu plāns

· nodrošināt tiesiskās vides uzlabošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā

· datu apmaiņas sistēmu pilnveidošana

· nekustamo īpašumu un darījumu ar nekustamajiem īpašumiem reģistrēšanas veicināšana, šīs procedūras vienkāršošana, izmaksu samazināšana

· precīzas un ātras informācijas aprites uzlabošana starp pārvaldes iestādēm

· veicināt zemes reformas pabeigšanu

· veicināt īpašnieku ieinteresētību darījumā uzrādīt patieso darījumu summu

Avots: MK

Mūziķi izsaka neuzticību

Arno Jundze, NRA 01/31/06 Pērnās nedēļas nogalē ievērojami saasinājušās nesaskaņas starp Kultūras ministriju (KM) un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO).

Īsumā notikumu hronoloģija ir šāda. Ceturtdien LNSO mēģinājuma laikā KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts orķestra darbiniekiem paziņojis, ka "ar LNSO direktori Ilonu Breģi tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības un par jauno direktoru tiks iecelts Ints Dālderis". Tās pašas dienas pievakarē tika izplatīts arī attiecīgs KM paziņojums presei.

KM izvēle no profesionālā viedokļa nav apšaubāma, jo I. Dālderis ir piemērots kandidāts šim postenim – absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. No

1996. līdz 2005. gadam bijis koncertmeistars Liepājas simfoniskajā orķestrī, no 1995. gada – koncertmeistars Latvijas Nacionālās operas simfoniskajā orķestrī, bet no 1999. gada arī koncertmeistars Nordic Symphony orchestra (Igaunija). No 2005. gada I. Dālderis ir Latvijas Nacionālās operas orķestra direktors un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējs.

Piektdien tomēr sekoja mūziķu atbildes gājiens – atklātā vēstule, kas masu mediju rīcībā nonāca pirmdien. Vēstulē, kuru parakstījuši

76 LNSO dalībnieki, pausta neapmierinātība ar KM lēmumu, uzsverot, ka notiekošais atgādina personisku rēķinu kārtošanu. "Mēs zinām, ka Ilona Breģe asi kritizēja KM realizēto kultūrpolitiku. (..) Tāpēc mēs uzskatām, ka no Kultūras ministrijas puses tā ir izrēķināšanās, kas pēc būtības ir nepieļaujami, un par to politiskā atbildība ir jāuzņemas kultūras ministrei H. Demakovai," pausts vēstulē. Pazīstamais LNSO trombonists, trombonu grupas koncertmeistars, viens no alternatīvā likumprojekta par LNSO autoriem Boļeslavs Voļaks Neatkarīgajai pastāstīja, ka nelolojot nekādas ilūzijas par KM darbību un plāniem. Ministrijas ierēdņi paši esot pieļāvuši darba likumdošanas pārkāpumu, 2004. gadā reorganizējot LNSO. Pēc viņa teiktā, toreiz ar visiem LNSO darbiniekiem noslēgti jauni darba līgumi ar termiņu, kas nav mazāks par trim gadiem, – arī I. Breģe kā LNSO valdes locekle tādu esot parakstījusi, bet D. Pavļuts to neesot pārslēdzis, kas būtībā esot nolaidība un pārkāpums.

"Mēs uzskatām ministrijas aktivitātes ne jau par vēlmi sakārtot lietas, bet uztiept LNSO nederīgu darbības modeli un variantu likumam par LNSO. LNSO mūziķi neies kolhozā, kuru tagad KM piedāvā. Šāda apvienošanās nenotiek nekur pasaules praksē. Mēs esam pietiekami braukuši koncertos, lai zinātu, par ko runājam un pastāvam," stāsta B. Voļaks. Zīmīgi, ka I. Breģes atbrīvošana no darba notiekot laikā, kad Saeimas komisijā teju, teju jāizskata likums par LNSO, kur I. Breģe būtībā uzskatāma par kompetentāko ekspertu. Viņas atlaišana esot mēģinājums izrēķināties ar speciālisti, kas ir zinoša savā nozarē, bet nepakļaujas ministrijas ierēdņiem – situāciju skaidro B. Voļaks. Šo iemeslu dēļ arī LNSO mūziķi izsakot neuzticību ne vien kultūras ministrei Helēnai Demakovai, bet visiem KM augstākajiem ierēdņiem.

Vaicāts par neveiksmīgo mārketingu kā vienu no ministrijas pārmetumu cēloņiem, B. Voļaks atbild: "Publika nenāk uz latviešu autoru koncertiem, tas nevienam nav noslēpums. Mums tomēr netrūkst koncertu, uz kuriem biļetes ir grūti iegādāties vai to nav vispār. Tāpat nav saprotams, kāpēc mums pārmet, ka nekoncertējam pa Latviju. Atbilde ir vienkārša – KM tam nav piešķīrusi līdzekļus, turklāt daudzviet LNSO nemaz nevar uzstāties, jo nav, kur. Nevar taču sasēdināt orķestri zālē, bet skatītājus salikt uz skatuves."

KM preses sekretāra Daiņa Miķelsona sagatavotā atbilde uz LNSO mūziķu pārmetumiem vakar bija pragmatiska un izsvērta, skatot notikušo plašākā kontekstā:

"Pēdējā laikā Kultūras ministrija un valdība ir pieņēmusi vairākus, mūsuprāt, ļoti svarīgus lēmumus, kuri vērsti uz nopietnās mūzikas dzīves attīstību.

Šie lēmumi ir – jaunu koncertzāļu projektu īstenošana Rīgā un Liepājā, daudzsološā latviešu diriģenta Ginta Glinkas iecelšana par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galveno diriģentu un līdzšinējā Nacionālās operas orķestra spējīgā direktora Inta Dāldera nozīmēšana par LNSO administratīvo vadītāju (ņemot vērā to, ka orķestra līdzšinējai direktorei Ilonai Breģei beidzas darba līgums), Lielās ģildes remonta un rekonstrukcijas projekta sagatavošana sadarbībā ar Valsts nekustamajiem īpašumiem, papildu 743 tūkstošu latu piešķiršana mūzikas nozarei šāgada budžetā, kā arī nacionālas nozīmes kamerorķestra atjaunošana.

Tāpat ministrija ir piedāvājusi koncertdarbības un mārketinga spēcināšanas instrumentu – LNSO, akadēmiskā kora Latvija un nacionālas nozīmes kamerorķestra administratīvo spēju saliedēšanu koncertorganizācijā Latvijas koncerti, kas būtu nopietns pretsvars populārās mūzikas ļoti aktīvajam mārketingam. (..)

Ir pilnīgi skaidrs, ka šie lēmumi saskaras ar pretestību no to puses, kuru ierasto dzīves ritmu tas skar. Tas ir neizbēgami. Patiesībā neviena īsta reforma nevar notikt bez pretestības pārvarēšanas – kā piemērus varam minēt gan novadu, gan veselības reformu. Arī LNSO gadījumā ir gaidāma mūziķu atestācija (līdzīga tai, kāda notika Latvijas Nacionālās operas solistiem), kā arī citi pasākumi orķestra attīstībai. Jāuzsver, ka valsts LNSO dotē ar 720 tūkstošiem latu gadā.

Lembergs tiesai apgalvo, ka startēs vēlēšanās

Edgars Galzons, Ināra Egle, Diena 01/31/06 Tiesas kavēšanās varētu negatīvi ietekmēt reitingu sabiedrībā un būtiski samazināt izredzes tikt ievēlētam, pamatojis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc ilgstošām spekulācijām par Ventspils mēra Aivara Lemberga kandidēšanu uz iekļūšanu parlamentā kļuvis zināms, ka viņš nolēmis piedalīties Saeimas vēlēšanās kā deputāta kandidāts. Tas teikts A.Lemberga iesniegumā tiesai, kurā mērs lūdz paātrināt viņa prasības izskatīšanu pret Ģenerālprokuratūru par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. Tiesa notiks otrdien, lai gan bija paredzēta šā gada 7.septembrī. Uz Dienas jautājumu, vai A.Lembergs vēlēšanās piedalīsies ar paša vadīto Latvijai un Ventspilij vai kādu citu politisko spēku, viņš pirmdien neatbildēja.

Kā Dienai klāstīja tiesneses Anitas Čerņavskas palīdze Inga Lipska, pērnā gada 20.oktobrī tiesa saņēmusi A.Lemberga lūgumu paātrināt prasības izskatīšanu apelācijas kārtībā, jo viņš nolēmis kandidēt 9.Saeimas vēlēšanās. Ilgstošā nenoteiktība attiecībā uz lietas iznākumu varot negatīvi ietekmēt viņa kā deputāta kandidāta reitingu sabiedrībā un būtiski samazināt izredzes tikt ievēlētam, pamatojis Ventspils mērs.

A.Lembergs vērsās tiesā, prasot prokuratūrai atsaukt Šveicei nosūtītajā tiesiskās palīdzības lūgumā minētās ziņas. Savukārt Rīgas Centra rajona tiesa tiesneses Velgas Gailītes vadībā pērnā gada jūnijā nosprieda, ka par A.Lemberga godu un cieņu aizskarošu uzskatāma informācija, kas publicēta Dienā, pamatojoties uz tiesiskās palīdzības lūgumu. Tāpēc prokuratūrai uzdeva atsaukt un apmainīt laikrakstā publicēto dokumentu.

Tiesiskās palīdzības lūgumā Šveicei prokuratūra lūdza pārbaudīt, vai no ārvalstu kompānijām, kuru dibināšanā saskaņā ar netiešiem pierādījumiem viņš piedalījies, A.Lembergs ir saņēmis dividendes par šo firmu iesaistīšanu Ventspils uzņēmumos, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli. Nenoliedzot, ka atbilde no Šveices ir saņemta, prokuratūra nekādu informāciju nesniedz. Aizvadītajā vasarā uz Dienas jautājumu, vai viņš varētu iet politikā tādēļ, lai iegūtu deputāta imunitāti, A.Lembergs atbildēja: "Man tas nebija ienācis prātā, mani tas neuztrauc."

"Domāju, viņš nekandidēs vēlēšanās, jo tādējādi zaudētu ietekmīgo Ventspils mēra amatu," Dienai prognozēja TP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš. Lai gan izskanējuši minējumi par grozījumiem likumā, kas ļautu apvienot pašvaldības un Saeimas deputāta mandātus, TP uzskata par bezperspektīvām tālākās diskusijas par šo tēmu. Turklāt A.Lembergs iesniegumu tiesai rakstījis sen, tāpēc tas varētu būt bijis taktisks gājiens. J.Lagzdiņš neuzskata, ka A.Lembergam tādējādi varētu pārmest tiesas maldināšanu, jo "jebkurā brīdī cilvēks var mainīt savu viedokli".

Tomēr, ja A.Lembergs kandidēs vēlēšanās, viņš nekādā gadījumā neizvēlēšoties Māra Gulbja vadīto partiju Jaunie demokrāti, lēsa J.Lagzdiņš. Viņaprāt, sabiedrība nebūtu pārsteigta, ja viņš kandidētu no ZZS, jo starp A.Lembergu un ZZS ilgstoši esot vērojamas zināmas sadarbības pazīmes. Pretēju viedokli pauda M.Gulbis: "Domāju par 90 procentiem, ka viņš iesaistīsies lielajā politikā." JD vadītājs uzskata, ka A.Lembergs kandidēs kopā ar kādu jaunu politisko spēku. Uz jautājumu, vai JD bijušas sarunas ar A.Lembergu, M.Gulbis atbildēja atturīgi: "Mēs esam pārrunājuši šos jautājumus. Bet domāju, ka viņš ar šo paziņojumu pats acīmredzot nāks klajā."

ZZS līderis Augusts Brigmanis sacīja: "Nezinu, kur tādas lietas var sagrābstīt. Mūsu premjera kandidāts ir Indulis Emsis. Tauta, protams, grib, lai A.Lembergs startētu un sakārtotu visu Latviju tā, kā ir sakārtojis Ventspili." A.Brigmanis paredz, ka saraksts, kurā būtu Ventspils mērs, iegūtu 20—25 vietas. JL līderis Einars Repše iespēju, ka Ventspils mērs varētu kandidēt, komentēja atturīgi: "Vēlētājiem būs ļoti nopietni jāpārdomā, kādu viņi grib redzēt turpmāko Latviju." LPP valdes loceklis Dzintars Jaundžeikars domā: "Ja par Lemberga darbību neatklāsies kaut kādi konkrēti viņam nelabvēlīgi pierādījumi, viņš savāks daudz atbalstītāju. Cilvēki Ventspils attīstību vērtē pozitīvi, viņš ir parādījis, ka prot apsaimniekot naudu." Ja A.Lembergs kandidē Saeimas vēlēšanās un tiek ievēlēts, viņš automātiski zaudē pašvaldības deputāta mandātu. Šāda riska nebūtu, ja viņš būtu tikai kāda saraksta premjera kandidāts, kas, pēc vairāku politiķu domām, ir ticamāka iespēja.

Kā Lemberga kandidēšana varētu ietekmēt priekšvēlēšanu situāciju?

Lolita Čigāne, politoloģe:

Ja Aivars Lembergs nolemj kandidēt vēlēšanās, varētu apstiprināties versija, ka Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par reklāmas aizliegumu trīs mēnešus pirms vēlēšanām ir sagatavots pēc A.Lemberga mudinājuma. Tad viņš arī mēģinās darīt visu, lai panāktu tā pieņemšanu, jo otru sev izdevīgu lietu — izdevumu griestu atcelšanu diezvai varētu nodrošināt. A.Lembergam ir augsti reitingi un ierobežojums būtu izdevīgs, jo tā varētu izsist vienu ieroci konkurentiem — Tautas partijai un Latvijas Pirmajai partijai, kas ir pie varas un kurām ir bijušas veiksmīgas reklāmas.

Aigars Freimanis, sociologs:

A.Lemberga popularitāte saistās ar viņa tagadējo amatu. Kad viņš kļūs par Saeimas deputāta kandidātu vai premjera kandidātu, viņš tiks vērtēts pēc citiem kritērijiem. A.Lembergam ne pārāk labvēlīgs var būt ārpolitiskais aspekts, jo viņš ir ass izteikumos un politiski vulgārs. Vulgaritāte liecina par patvaļu. Līdz ar viņa kandidēšanu politiskajā arēnā tad būtu divi milži, jo nav šaubu, ka Ainārs Šlesers ir gatavs cīnīties. Bet divu milžu cīņas ir interesantas tikai viņiem pašiem, tāpēc vajadzētu vēl kādu trešo.

Jānis Ikstens, politologs:

Aivars Lembergs pēdējo pusgadu to vien ir darījis, kā koķetējis par savu iešanu vai neiešanu lielajā politikā, bet Andris Šķēle nav darījis neko, un tāpēc man ir šaubas par viņa kandidēšanu. Man gan ir šaubas arī par A.Lembergu. Taču, ja viņš kandidētu, Neatkarīgā Rīta Avīze un Latvijas Avīze varētu pievērsties pozitīvajiem darbiem Ventspilī, A.Lembergs būtu biežāks viesis LNT. Pretēja kustība varētu sākties Dienā un LTV Panorāmā. Tie, kas nav viņam pateicību parādā, varētu likt atbildēt uz jautājumu, kā padarīt visu Latviju par Ventspili, ja visi resursi ir koncentrēti Rīgā un Ventspilī. Interesanti, ka tieši tagad nejauši nonākusi atklātībā arī aptauja, kur A.Lembergs ir populārākais premjera kandidāts.

Spurdziņš: valdības mērķis - inflācijas samazināšana

DELFI 01/31/06 Lai izpildītu Mārstrihtas kritērijus, kas ļautu Latvijai 2008.gada 1.janvārī pievienoties eirozonai, valdība par pašmēŗki noteikusi inflācijas samazināšanu līdz 3%, otrdien intervijā “Latvijas neatkarīgās televīzijas” ziņu raidījumam “900 sekundes” apgalvoja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Viņš skaidroja, ka valdības mērķis gan neesot 2008.gada 1.janvāris, kad valstij būtu jāpievienojas eirozonai. Ja valdībai būs skaidrs, ka līdz šim datumam Mārstrihtas kritēriji nav izpildāmi, tad arī tikšot lems par eiro ieviešanas termiņa pārcelšanu, taču pagaidām valdība par datuma maiņu neesot lēmusi, skaidroja ministrs.

“Ja inflācija saruks, tad varēsim brīvi pievienoties,” teica Spurdziņš. Ministrs skaidroja, ka pievienošanās eiro zonai gan neesot gribas jautājums, tie ir kritēriji un daļēji viņš piekrītot premjeram Aigaram Kalvītim, kurš ir teicis, ka neviena no valstīm pilnībā nevarēs izpildīt Mārstrihtas kritērijus un pievienošanās eirozonai būšot politisks lēmums.

Jau ziņots, ka Latvija augstās inflācijas dēļ neizpilda Mārstrihtas kritērijus un tas liedz valstij 2008.gada 1.janvārī pievienoties eiro zonai.

Spurdziņš uzsvēra, ka valdība strādā, lai samazinātu inflāciju līdz eiro ieviešanas datumam, taču atkārtoja, ka tas nav pašmērķis. Ministrs skaidroja, ka neatkarīgi no inflācijas samazināšanas, tiks izstrādāts eiro ieviešanas plāns, lai būtu skaidrība, kā tas notiks. “Ir jāzin kādi būs pārejas periodi, bet protams kritēriji iz obligāti visiem. Noteikumi netiks mainīti,” norādīja Spurdziņš.

Ministrs skaidroja, ka sabiedrība un bankas par eiro ieviešanu tiks informētas aptuveni deviņus mēnešus pirms ieviešanas, taču pagaidām datumi netiks nosaukti.

‘Jaunais laiks’ nodibina atbalsta grupu Īrijā

DELFI 01/31/06 Trešdien, 25.janvārī, nodibināta partijas “Jaunais laiks” (JL) Dublinas atbalsta grupa Īrijā. Atbalsta grupu izveidojuši vairāk nekā divdesmit partijas biedri un atbalstītāji, un dibināšanas sapulcē piedalījās arī JL valdes locekle un JL Jaunatnes nodaļas vadītāja Ieva Zvejsalniece.

Par atbalsta grupas vadītāju ievēlētā Ingra Goršanova apliecināja, ka interese par JL Īrijā esot liela, un aktīvistu skaits atbalsta grupā pieaug ar katru brīdi, informēja JL pārstāvji.

Tāpat viņa izteica cerību, ka latviešiem Īrijā tiks nodrošināta iespēja piedalīties vēlēšanās, ņemot vērā lielo tur mītošo Latvijas pilsoņu skaitu, kā arī to, ka liela daļa no viņiem Īrijā atrodas īslaicīgi un savu nākotni saista ar Latviju.

Šobrīd JL ir 26 reģionālās nodaļas un 18 atbalsta grupas, tai skaitā Filadelfijā (ASV) un Toronto (Kanādā), informēja JL pārstāvji.

Gulbis cer uz Lemberga pievienošanos ‘Jaunajiem demokrātiem’

LETA 01/31/06 Saeimas deputāts Māris Gulbis cer, ka viņa vadītās partijas "Jaunie demokrāti" (JD) sarakstā nākamajās saeimas vēlēšanās pievienosies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Gulbis otrdien preses konferencē pastāstīja, ka sarunas ar Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" notiekot jau labu laiku, taču galīgā atbilde vēl neesot saņemta.

Partijai JD jau esot pievienojusies lielākā daļa no Pētera Salkazanova vadītās Sociāldemokrātu savienības (SDS), bet šodien par kopīgu startu ar JD nākamajās Saeimas vēlēšanās paziņoja arī Zemgales partijas pārstāvji.

Par JD biedru ir kļuvis arī Liepājas arodbiedrību līderis, bijušais sociāldemokrāts Jānis Neimanis. Preses konferencē viņš žurnālistiem apgalvoja, ka viņa līdzšinējais darbs arodbiedrībā ir līdzinājies "Dona Kihota cīņai ar vējdzirnavām". Lai panāktu pozitīvas pārmaiņas, Neimanis nolēmis "iet politikā".

SDS, kura tagad pievienojusies partijai JD, jau ir diezgan veiksmīgi sadarbojusies ar Zemgales partiju aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, iegūstot pārstāvniecību Jelgavas domē un Ozolnieku pagasta padomē.

Gulbis apgalvoja, ka JD turpina sarunas par sadarbību ne tikai ar ventspilniekiem, bet arī ar citām reģionālajām partijām Latgalē un Vidzemē. "Uz reitingu mēs pagaidām neskatāmies, galvenais ir nodrošināt partijai atbalstu reģionos," teica JD līderis.

Gulbis arī pauda cerību, ka viņa vadītajai partijai varētu pievienoties vairāki Saeimas deputāti, kas neesot apmierināti ar Aigara Kalvīša (TP) valdību. Sarunas notiekot arī ar Rīgas domes deputātiem, kurus neapmierinot Aivara Aksenoka (JL) vadība. Uzrunāto deputātu vārdus Gulbis atteicās nosaukt.

Politiķis stāstīja, ka JD piedāvā principiāli atšķirīgu valsts budžeta veidošanas principu - valsts budžets, pēc JD domām, ir jāveido nevis pēc ministriju, bet gan pēc reģionu principa, piešķirot katram reģionam noteiktu budžeta līdzekļu summu, ar ko tas varētu brīvi rīkoties.

JD deputātu kandidātu saraksts un priekšvēlēšanu programma tikšot apstiprināta partijas kongresā, kas notiks aprīlī.

Lembergs startēs 9. Saeimas vēlēšanās

LETA 02/01/06 Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pagaidām nav izlēmis, kādas partijas sarakstā varētu startēt 9. Saeimas vēlēšanās. Šodien intervijā Latvijas Radio Lembergs sacīja, ka, iespējams, vēlēšanās varētu piedalīties paša vadītās partijas «Latvijai un Ventspilij» sarakstā, bet esot arī iespējas veidot koalīcijas un apvienības ar citiem politiskajiem spēkiem.

Ja Ventspils mērs iekļūs nākamajā Saeimā, viņš ir gatavs sadarboties ar gandrīz visām labēji centriskajām partijām. Īpaši viņam simpatizējot partijas «Jaunais laiks» (JL) politiķes, jo vīrieši šajā partijā esot nenosvērti.

Lembergs parlamentā varētu sadarboties arī ar Zaļo un zemnieku savienību, kurā esot pieredzējuši politiķi, un ar partiju «Latvijas ceļš», kuras pārstāvjus Ventspils mērs jau pazīstot.

Ventspils mērs izšķīries startēt Saeimas vēlēšanās, jo viņam kā vienam no balsotājiem par mūsu valsts neatkarību esot sāpīgi noskatīties, kā Latvija neizmanto iespējas, lai celtu iedzīvotāju labklājību. «Latvija ir spērusi tikai nelielus soļus savā attīstībā,» sacīja Lembergs un norādīja, ka ir gatavs «pielikt savu plecu», lai veicinātu valsts uzplaukumu.

Lembergs atturīgi vērtēja savas iespējas kļūt par premjeru. Viņš sacīja, ka vienmēr pret jauniem amatiem izturas piesardzīgi, jo ir šaubas, vai spēs tikt galā ar jaunajiem pienākumiem. Pagaidām viņš neesot apsvēris iespēju kādreiz vadīt valdību.

Lai gan Ventspils mērs, ja piedalīsies Saeimas vēlēšanās, cer iekļūt parlamentā, tomēr viņa «sirds vienmēr būšot Ventspilī».

LPP vēlas kriminālsodu par reliģiskās piederības aizskaršanu

LETA 02/01/06 Latvijas Pirmā partija (LPP) sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas noteiks atbildību par vēršanos pret apziņas brīvību un reliģisko pārliecību, informēja Saeimas LPP frakcijas vadītājs Jānis Šmits.

LPP vēlas, lai likumā būtu noteikts sods tiem, kas vēršas pret kādu reliģisku konfesiju, mutiski, rakstiski vai kā citādi izplatot nievājošus materiālus. Pēc LPP domām, par minētajiem pārkāpumiem vajadzētu noteikt cietumsodu, taču par konkrētu likuma redakciju un soda mēru vēl tikšot diskutēts.

Arī Saeimas Nacionālās drošības komisija pauda līdzīgu viedokli, ka būtu likumā jānosaka aizliegums vērsties pret kāda cilvēka reliģisko pārliecību vai uzskatiem.

Īrijā strādājošie varēs saņemt bērnu pabalstus

LETA 02/01/06 No 1.aprīļa Īrijas valdība sāks izmaksāt bērnu pabalstus viesstrādniekiem no Eiropas Savienības, tai skaitā tur strādājošajiem latviešiem, apliecināja Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētājs Jānis Kargins.

Pabalsti pienāksies arī tiem vecākiem, kuru bērni nedzīvo kopā ar viņiem Īrijā, bet atrodas savā dzimtenē, stāsta Kargins. "Biedrības rīcībā esošie dati liecina, ka, lai arī Īrijā dzīvo daudz latviešu bērnu, mājās palikušo ir vēl vairāk," norāda biedrības priekšsēdētājs un spriež, ka šī ziņa būs jauks pārsteigums lielai daļai tautiešu.

Plānots, ka pabalstu 1000 eiro (702 latu) gadā varēs saņemt tie vecāki, kuru bērni ir līdz sešus gadus veci. Pēc Kargina rīcībā esošās informācijas, summa tiks izmaksāta pa daļām - 250 eiro ceturksnī.

"Manai ģimenei bērnu pabalsts ļaus paturēt meitu bērnudārzā vēl kādu pusdienu," secina biedrības priekšsēdētājs, atklājot, ka pagaidām viņa atvase dārziņu apmeklē divreiz nedēļā no plkst.9 līdz 13. Lai bērns dārziņā varētu palikt pilnu laiku, būtu nepieciešami aptuveni 850 eiro (597 lati) mēnesī, lēš Kargins.

Līdz aprīļa sākumam biedrība plāno par pabalstu pieejamību informēt visus zināmos Īrijas latviešus.

360 00 latu — izglītošanai par dzimumu līdztiesību

Zane Zālīte, Diena 02/01/06 Gandrīz ceturtā daļa darba devēju nepārzina likumdošanu, kas nodrošina sieviešu un vīriešu līdztiesību darba tirgū, savukārt gandrīz puse iedzīvotāju neko nav darījuši, darbavietā sastopoties ar dzimumu diskrimināciju. Balstoties uz šādiem SKDS veiktā pētījuma rezultātiem, Labklājības ministrija (LM) nolēmusi rīkot vērienīgu kampaņu Varbūt abi?, lai sabiedrību izglītotu par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Kampaņai izmantos Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu — kopā ar valsts līdzfinansējumu vairāk nekā Ls 360 000.

SKDS pētījums arī parāda, ka darbavietās diskriminācija pēc dzimuma ir mazāka problēma nekā šķirošana pēc vecuma — pirmo par nozīmīgu aspektu darba devēja izvēlē atzīst nepilni 13% respondentu, otro — gandrīz 60% (darba devēju vidū attiecīgi 6,2% un 45%). Vaicāts, kāpēc LM nepievēršas šī jautājuma risināšanai, ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks nenoliedza, ka arī šī problēma ir ļoti aktuāla, tomēr ESF līdzekļi jāizlieto atbilstoši iepriekš nospraustajiem mērķiem — nauda paredzēta tieši dzimumu vienlīdzības veicināšanai.

Izglītojošo pasākumu vidū ir divas reklāmfilmiņas, kuras paredzēts demonstrēt LTV7, TV3, TV5 un Pirmajā Baltijas kanālā. Viena no tām popularizē iespēju tēviem doties bērna kopšanas atvaļinājumā, otra cenšas lauzt stereotipu, ka pastāv "sieviešu" un "vīriešu" profesijas. Presē paredzēts publicēt arī reklāmu, mudinot darba devējus ievērot likumu un vakanču sludinājumos nenorādīt, ka priekšroka tiek dota viena vai otra dzimuma pārstāvim. Kampaņa, kas ilgs līdz novembrim, ietver arī zinātnisko darbu konkursu studentiem, mudinot pētīt, kādi padomju gadu stereotipi par vīriešiem un sievietēm ir zuduši vai mainījušies. Paredzēts iesviest arī "līdztiesības indeksu", lai novērtētu valsts institūcijas un privātuzņēmumus, kas nodrošina labvēlīgāko vidi no dzimumu vienlīdzības viedokļa, Latvijas skolās iecerēts organizēt diskusiju par šo tematu, savukārt kampaņas daļā īpaši vīriešiem sabiedrībā pazīstami tēvi aicinās citus aktīvāk iesaistīties ģimenes dzīvē.

Cīņa par prezidenta krēslu noteiks Saeimas vēlēšanu rezultātu

Agnese Margēviča, NRA 02/01/06 Gan tas, ka 2007. gada jūlijā beidzas Vairas Vīķes-Freibergas prezidentes pilnvaras, gan spekulācijas par to, ka viņa amatu varētu atstāt priekšlaikus, izvēloties ANO ģenerālsekretāra karjeru, par vienu no oktobrī gaidāmo Saeimas vēlēšanu kampaņas centrālajām tēmām varētu izvirzīt sāncensību starp kandidātiem uz nākamā Latvijas prezidenta amatu.

Eksperti norāda, ka Sandras Kalnietes pirmdien paziņotais lēmums par iestāšanos partijā Jaunais laiks (JL) un tam sekojušais pieļāvums par kandidēšanu uz valsts prezidenta amatu ir pirmais signāls tam, ka prezidenta kandidātu sāncensībai varētu būt liela loma vēlētāju izvēlē starp dažādiem politiskajiem spēkiem. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šīs tēmas izvirzīšana priekšplānā ir pārāk lielas uzmanības veltīšana patiesībā ne pašam būtiskākajam valsts iekšpolitikas jautājumam. Tas varētu būt izdevīgi partijām, kuras nevēlas priekšvēlēšanu kampaņā piedāvāt risinājumus daudz svarīgākām problēmām, spriež eksperti.

"Kalniete ir pirmais signāls, ka šī tēma var kļūt par vienu no priekšvēlēšanu tēmām," atzīst sociologs Arnis Kaktiņš un uzsver, ka JL tādējādi uztiepis priekšvēlēšanu kampaņas spēles noteikumus politiskajiem konkurentiem, kuri nu būs spiesti pielāgoties. Ņemot vērā, ka JL savu izvēli izdarījis, vissarežģītākajā stāvoklī šobrīd ir Tautas partija (TP), kurai nu jāizšķiras, "vai runāt atklāti par savu kandidātu un ko piedāvāt – sievieti vai pārmaiņas pēc vīrieti", spriež komunikāciju eksperts Ojārs Skudra.

Pēc O. Skudras domām, JL izvēle par labu ārpolitikā spēcīgajai S. Kalnietei varētu nozīmēt, ka TP jāpieņem šie spēles noteikumi un, ja tā vēlas līdzvērtīgu sāncensību, jāizvirza neoficiāli jau minētā ārlietu ministra Arta Pabrika kandidatūra. "Skaidrs, ka Pabriks nav sliktāks par Kalnieti un pēc pusgada pat būtu labāks," uzskata O. Skudra.

Tomēr, pēc viņa prognozēm, viens no galvenajiem politiskajiem dueļiem priekšvēlēšanu periodā varētu izvērsties starp S. Kalnieti un Ingrīdu Ūdri, kuru viņš atzīst par ticamāko Zaļo un zemnieku savienības kandidāti valsts prezidenta amatam.

Kā citi iespējamie kandidāti valsts prezidenta amatam politiskajos kuluāros minēti arī trīs eiroparlamentārieši Ģirts Valdis Kristovskis un Guntars Krasts (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kā arī no partijas Latvijas ceļš (LC) ievēlētais Georgs Andrejevs un ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Abu pēdējo kandidatūras apsverot Latvijas Pirmās partijas un LC politiskā apvienība. No ārpus partijām esošiem iespējamiem kandidātiem minēti dzejniece Māra Zālīte, bijušais vēstnieks ASV, tagad Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, kā arī juristi Egils Levits un Anita Ušacka. Pēdējās kandidatūru apsverot TP, liecina Neatkarīgās neoficiāla informācija.

Savukārt politologs Jānis Ikstens apšauba, vai nākamā valsts prezidenta kandidatūras varētu kļūt par Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas jautājumu. Viņaprāt, tas būtu pārspīlēti, ja ņem vērā, cik mazu prezidenta ietekmi Satversme pieļauj uz valsts politiku. "Priekšvēlēšanu kampaņā nevis jāmeklē jauns prezidents, kurš, ja atskatāmies uz Gunta Ulmaņa un Vīķes-Freibergas darbību, iekšpolitiski nespēlē lielu lomu, bet jāmeklē risinājumi daudz nopietnākām problēmām," uzskata politologs. "No priekšvēlēšanu kampaņas viedokļa šī ir pseidotēma, jo neba nu prezidents būs tas, kas veidos valsts nākotni nākamos gadus," saka arī A. Kaktiņš.

Viņš tomēr norāda, ka tā ir klasiska politisko partiju metode – kad politiķiem ir grūti runāt par sabiedrībai svarīgām, bet jūtīgām tēmām, viņi rada jaunas sev izdevīgas "pseidotēmas". Ja prezidenta kandidātu sāncensība tomēr izvirzīsies priekšvēlēšanu kampaņas priekšplānā, zaudētāja no tā būšot sabiedrība, jo šī patiesībā mazsvarīgā tēma no darba kārtības izstums un neļaus kvalitatīvi apspriest patiesi svarīgus jautājumus.

O. Skudra pieļauj, ka nākamā prezidenta kandidātu izvirzīšana par atklātu Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu kļūs tikai tad, kad būs gūta skaidrība par V. Vīķes-Freibergas izredzēm kļūt par ANO ģenerālsekretāri. Līdz tam partijām nebūs pārliecības, vai jauno valsts prezidentu nāksies ievēlēt priekšlaikus, vai V. Vīķe-Freiberga nostrādās līdz sava termiņa beigām – 2007. gada 7. jūlijam. "Kaut kāds signāls" par V. Vīķes-Freibergas izredzēm, pēc O. Skudras prognozes, varētu nākt jau šā gada jūlijā, kad Sanktpēterburgā uz sammitu ieradīsies pasaules astoņu industriāli attīstītāko valstu jeb G-8 līderi. Šo valstu grupā ir pārstāvētas arī ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis, izņemot Ķīnu, kura tomēr, visticamāk, tiks pieaicināta dalībai sammitā.

Ņemot vērā, ka līdz Saeimas vēlēšanām būs palicis viens izšķirošais mēnesis, partiju izvirzītajiem prezidenta kandidātiem šādā gadījumā varētu būt izšķirošā loma partijas veiksmes vai neveiksmes kaldināšanā, spriež O. Skudra. "Daļai vēlētāju partiju izvirzītie prezidenta amata kandidāti var noteikt izšķiršanos par labu kādai partijai," uzskata A. Kaktiņš.

Kalvītis: partiju kandidātiem maz izredžu kļūt par Valsts prezidentu

LETA 02/02/06 Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ir pārliecināts, ka pie politiskajām partijām piederošiem kandidātiem ir mazas izredzes tikt ievēlētiem par Valsts prezidentu.

Ceturtdien, atbildot uz reģionālo laikrakstu pārstāvju jautājumiem, Kalvītis sacīja, ka pašreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pierādījusi, ka pie partijām nepiederošam politiķim ir arī labākas izredzes strādāt valsts labā.

Premjers informēja, ka viņa pārstāvētā Tautas partija (TP) vēl nav spriedusi par kandidātu izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, jo to būtu pāragri darīt, ņemot vērā, ka Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš šajā amatā beidzas nākamā gada vasarā.

Nākamā Valsts prezidenta ievēlēšana būšot arī atkarīga no 9.Saeimas sastāva, norādīja Kalvītis.

Saeima konceptuāli atbalsta vēl stingrākus ierobežojumus azartspēļu rīkotājiem

LETA 02/02/06 Šodien Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz vēl stingrākus ierobežojumus azartspēļu rīkotājiem.

Koalīcijas partiju sagatavotie grozījumi paredz, ka kazino un spēļu zāles drīkstēs izvietot tikai viesnīcās, kurās ir vairāk par 100 numuriem. Šāda norma nav paredzēta Saeimas nesen pieņemtajā likumā.

Atšķirībā no jaunā likuma tiek piedāvāts noteikt, ka kazino būs jāatrodas 15 spēļu galdiem, spēļu zālēs - 30 automātiem. Šai normai būtu jāstājas spēkā šā gada 1.jūlijā. Pašlaik likumā šīs normas ir noteiktas - desmit kazino galdi un 20 automāti.

Tiek arī rosināts noteikt, ka azartspēlēs drīkstēs piedalīties personas, kuras sasniegušas 21 gada vecumu līdzšinējo 18 gadu vietā. Kazino un spēļu zālēm būs jābūt nodalītām atsevišķās telpās.

Deputāti arī rosina noteikt, ka azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Tajās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi, nodrošinot, ka telpas iekšienē notiekošās darbības nav redzamas no ēkas ārpuses.

Jau ziņots, ka pret šiem grozījumiem iestājās Finanšu ministrija (FM), kura savā atzinumā komisijai norāda, ka, rīkojot azartspēles tikai viesnīcās, ir pretruna, jo, no vienas puses, ir vēlēšanās ierobežot azartspēles, no otras puses, aicināt tūristus apmeklēt Latviju un spēlēt azartspēles.

"Atbalstot šādu priekšlikumu, pastāv iespēja, ka daļa no azartspēļu biznesa var kļūt nekontrolējama un tikt organizēta nelegāli," vēstulē deputātiem komisijai norāda finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP).

Pašlaik Latvijā darbojas 18 kapitālsabiedrības, kuras organizē azartspēles spēļu zālēs, kazino un ārpus tiem. Latvijā pērnā gada nogalē bija 647 spēļu zāles, trīs bingo zāles, 16 kazino un 29 totalizatoru likmju pieņemšanas vietas.

FM pārstāve Signe Birne iepriekš informēja, ka, stājoties spēkā jaunajam likumam, 47 zālēm anulētas licences un slēgts viens kazino, taču tuvojoties 1.jūlijam, kad daudzām firmām būs jāpārreģistrējas, spēļu zāļu skaits vēl vairāk samazināsies. Birne uzsvēra, ka no 647 zālēm 70% ir tādas, kur ir mazāk par 20 automātiem iepriekšējo desmit vietā. Daudzas firmas ir spiestas pārtraukt biznesu, jo nespēj izpildīt likuma prasības.

Pirmsvēlēšanu reklāmas ierobežojumi ar kreiso atbalstu gūst vairākumu

Ināra Egle, Diena 02/02/06 Koalīcijā dažādi vērtētos Zaļo un Zemnieku savienības iesniegtos grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz reklāmas ierobežojumus medijos un arī vides reklāmas aizliegumu trīs mēnešus pirms vēlēšanām, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien atbalstīja ar vienas balss pārsvaru. Visasāk pret uzstājās premjera pārstāvētas Tautas partijas deputāti, uzsverot arī nepieļaujamo nosacījumu maiņu jau sākušās kampaņas laikā. Taču ZZS un LPP ar kreiso frakciju pārstāvju balsīm nodrošināja projektam atbalstu.

Nozīmīga bija arī izšķirošā Jaunā laika deputāta Pētera Ontužāna balss, jo viņa kolēģe Anita Kalniņa tāpat kā Saeimas sēdē balsoja pret iniciatīvu, bet Alberts Krūmiņš "balsoja ar kājām" un izgāja no sēdes. Jau iepriekš JL frakcijas vadība bija norādījusi, ka projektu būs nepieciešams būtiski uzlabot, kas draud "ar tā nogrimšanu priekšlikumos". Pret bija arī tēvzemietis Dzintars Rasnačs, kas projektu nodēvēja par "provokāciju situācijā, kad latviešu valodā rakstošie mediji viens otru apkaro, bet krievu valodā rakstošie pārkāpj priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumus", un neviens tiem neko nevarot izdarīt. Līdz ar to, viņaprāt, šis ierobežojums varētu būt izdevīgs kreisajām partijām, palielinot to ietekmi Saeimā.

PCTVL deputāts Juris Sokolovskis nekomentēja kolēģa secinājumu, bet norādīja uz valsts skaidras priekšvēlēšanu stratēģijas trūkumu, kuras ietvaros vajadzētu būt saskaņotai pieejai ne tikai šajā likumā, bet arī politisko organizāciju likumā un partiju finansēšanas likumā. Projekta pretinieki arī norādīja, ka kampaņas naudu partijas izmantos grūtāk pierādāmos un nepamanāmākos pasākumos. Vineta Muižniece (TP) atgādināja, ka ZZS esot solījusi šo naudu izlietot dāvanās pašvaldībām, kas, viņasprāt, esot balsu pirkšana tā vietā, kad sabiedrība vēlas saņemt informāciju. Arī A.Kalniņa norādīja, ka reklāmām paredzētā nauda aizies kaut kur citur un "tā arī būs smadzeņu skalošana, tikai zem tās neviens neparakstīsies". Viņas rīcībā arī bija informācija, ka partijas jau esot sākušas slēgt līgumus ar raidorganizācijām saskaņā ar spēkā esošo kārtību un, ja šīs izmaiņas pieņemšot, neesot skaidrs, kas segs zaudējumus. Komisijas priekšsēdis Staņislavs Šķesters (ZZS) un viens no projekta iesniedzējiem to nespēja pārliecinoši aizstāvēt, uzsvaru liekot uz deputātu kandidātu "personisko darbu un tikšanos ar vēlētājiem". Saeima par projekta pieņemšanu 1.lasījumā lems 9.februārī.

Noraida ikgadējā finansējumu paaugstināšanu zinātnei

DELFI 02/02/06 Saeimas deputāti ceturtdien neatbalstīja politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) priekšlikumus grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, kas paredzēja paaugstināt ikgadējo finansējumu zinātnei.

PCTVL piedāvāja palielināt ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai līdz 0,25% no iekšzemes kopprodukta, kā arī turpināt palielināt šo finansējumu, līdz valsts piešķirtais finansējums sasniedz vismaz 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Tas, pēc iesniedzēju domām, ir nepieciešams, lai panāktu lielāku Latvijas zinātnes konkurētspēju Eiropas Savienībā un garantētu ilgtermiņa attīstību.

Patlaban Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.

Par likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 20 deputāti, pret bija 15, bet atturējās - 36.

Kabanovu atsauc no Ārlietu komisijas un rosina izslēgt no Saeimas

DELFI 02/02/06 Ceturtdien pēc gandrīz divu stundu debatēm Saeimas deputāti ar balsu vairākumu atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas sagatavoto lēmumprojektu par deputāta Nikolaja Kabanova (PCTVL) atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas.

Lēmumprojektu atbalstīja arī Latvijas Pirmā partija, Tautas partija un partijas "Jaunais laiks" deputāti, jo Kabanovs ar savu darbību radot Latvijai kaitējumu.

Savukārt atsevišķi deputāti izteica aicinājumu meklēt iespējas kā panākt deputāta Kabanova izslēgšanu no Saeimas, jo pēc deputātu teiktā viņš esot pārkāpis Saeimas deputāta zvērestu kalpot Latvijas valsts interesēs.

Kabanova atsaukšanu no komisijas atbalstošie deputāti uzskata, ka Kabanovs veic klaji pretvalstiskas darbības, šņaucot degunu valsts prezidentes karogā, Saeimas komisijas sēdē runājot krievu valodā un propagandējot Latviju nomelnojošo filmu "Baltijas nacisms".

Kabanovs savu atsaukšanu no komisijas jau nosaucis "par krievu apspiešanu Latvijā", bet filmu "Baltijas nacisms" par patiesības atspoguļojamu.

Savukārt PCTVL frakcijas deputāti Saeimas pieņemto lēmumu par Kabanova atsaukšanu nosaukuši par apkaunojošu un elementārām demokrātijas normām neatbilstošu.

PCTVL izplatītajā paziņojumā norādīts, ka deputāta atsaukšanas iemesls no komisijas par filmas "Baltijas nacisms" demonstrēšanu šaurai žurnālistu grupai bijis formāls un "ir vairāk kā apšaubāms no Satversmē garantētās vārda brīvības viedokļa un tam nav nekāda sakara ar deputāta darbu komisijā".

PCTVL uzskata, ka "pirms šī lēmuma pieņemšanas notika enerģiski uzbrukumi Kabanovam no dažu nacionāli norūpējušos Masu mēdiju puses", savukārt kolēģi deputāti rakstīja denunciācijas drošības iestādēm, bet Saeimas priekšsēdētāja izdarījusi tiešu spiedienu uz tiesībsargājošajām institūcijām un LR prezidentes paspārnē esošo vēsturnieku komisiju.

Savukārt ažiotāžu ap filmu "Baltijas nacisms" sacelta ar tiešu Saeimas deputātu un Saeimas priekšsēdētājas līdzdalību un ir vērsta pret filmu, kas iestājas pret nacisma noziegumu noklusēšanu, pret filmu, kas brīdina par tā atdzimšanas briesmām, par filmu, kurā ir ietverti plaša ekspertu loka viedokļi un aculiecinieku stāstījumi, norāda PCTVL deputāti.

"Tas liecina par to, ka nacisma atdzimšanas draudi Latvijā ir pavisam reāli," savā paziņojumā pauž PCTVL.

Partijas Saeimas frakcija arī aicina starptautiskās struktūras, kurā ir pārstāvēti deputāti no Latvijas, novērtēt antidemokrātisko Latvijas Saeimas soli un izteikt savu viedokli par Kabanova izslēgšanu no Ārlietu komisijas un par neonacisma briesmām Latvijā.

Aģentūra LETA raksta, ka Kabanovs, kurš darbojas arī kā žurnālists krievu valodā iznākošajā laikrakstā "Vesti Segodņa", šīs Saeimas laikā vairākkārt ir kritizējis Saeimas Ārlietu komisijas slēgtajās sēdēs pārspriesto, tāpēc deputāti viņam bieži vien ir pārmetuši ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu.

Par Kabanova atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas balsoja 64 deputāti pret 18, bet viens deputāts atturējās.

Saeimas prenārsēdes beigās Kabanovs tika ievēlēts Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Tiesu lietās…

Repšes papildu pārbaužu iemesls var būt viņa spēja atmaksāt kredītus

Gunta Sloga, Diena 01/28/06 Saeimas izmeklēšanas komisija Jaunā laika līdera Einara Repšes darījumu lietā nolēmusi no valstsvīru tēriņu uzraugiem lūgt papildu informāciju un pārbaudīt jaunos faktus, kas rodami viņa nesen iesniegtajā amatpersonas deklarācijā un arī izskanējuši publiskajā telpā. To ceturtdien Dienai apliecināja komisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš (TP), taču neminēja, kādus faktus lūgs pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), jo nevēloties "veidot politisku kampaņu". Neoficiāli tiek pieļauts, ka komisija var lūgt abas iestādes noskaidrot, vai E.Repše, par kura darījumiem sākts kriminālprocess, ir spējīgs atmaksāt savus lielos kredītus un neatrodas bankrota priekšā.

Diena jau vēstījusi — palikušam bez pastāvīgiem ienākumiem, E.Repšem lielo kredītsaistību nosegšanai jācer uz ienākumiem no Rāznas atpūtas kompleksa, jahtas vai ASV vērtspapīru tirgus. Pirmie divi ienākumus nenes, pēdējais rūpals nonācis KNAB intereses lokā. Iespējams, komisija arī var lūgt noskaidrot, kādi ir E.Repšes kredītu līgumu nosacījumi. Kā jau vēstīts, E.Repšes deklarētās parādsaistības ir 1,16 miljoni latu un viņa lielākais kreditors ir Baltic International Bank. Savukārt pie citiem faktiem, ko komisija var lūgt noskaidrot KNAB un VID, iespējams, pieskaitāmi nesenie Man–Tess īpašnieka Jūlija Krūmiņa izteikumi. Viņš paziņojis, ka pirms iepriekšējām vēlēšanām ziedojis E.Repšem un JL, jo pēdējais apsolījis palīdzēt uzņēmēja interesēm Kundziņsalā.

KNAB un VID no plašākiem komentāriem E.Repšes lietā līdz šim atturējušies. VID tuvākajā laikā gatavojas nosūtīt Saeimas izmeklēšanas komisijai savu atzinumu E.Repšes darījumu lietā. Nav zināms, kāds varētu būt uzsāktā kriminālprocesa rezultāts. Iepriekš neoficiālās sarunās KNAB pārstāvji pieļāvuši, ka tiesiskās palīdzības lūgums, ar kuru tiesībsargi vērsušies ASV un kas bija kriminālprocesa sākšanas iemesls, varētu būt jāgaida ilgu laiku. Tā mērķis, kā pieļauts, ir vēlme gūt plašāku ieskatu E.Repšes darījumos ASV vērtspapīru tirgū. Tieši savus vērtspapīrus E.Repše minējis kā drošu kredītu atmaksas avotu. Viņš līdz šim noliedzis, ka nav deklarējis lielus darījumus ASV vērtspapīru tirgū. Lai arī pēc aizsardzības ministra amata pamešanas iesniegtajā deklarācijā atrodamas daudz lielākas naudas summas par iespējamajiem sešu gadu darījumiem akciju tirgū, nekā noprotams no iepriekšējo gadu atskaitēm, viņš skaidro, ka šie līdzekļi viņam iepriekš nav bijuši jādeklarē.

Auderam lūdz piespriest piecu gadu cietumsodu

LETA 01/30/06 Valsts apsūdzības uzturētājs, prokurors Māris Leja šodien tiesu debatēs bijušo veselības ministru Āri Auderu lūdza sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem.

Prokurors uzskata, ka mantas konfiskācija Auderam nav jāpiemēro.

Uzstājoties tiesu debatēs, prokurors sacīja, ka Audera darbībās ir saskatāmi vainu pastiprinoši apstākļi, proti, būdams Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, viņš ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pierakstot rindā uz operāciju savus privātos pacientus.

Tāpat prokurors uzskata, ka Auders izmantojis vairāku pacientu bezpalīdzības stāvokli, jo daudzi no viņiem, nākot pie Audera, sūdzējās par sāpēm.

Pēc prokurora domām, Auders apzinājies, ka ar savām darbībām rīkojas pretlikumīgi. Leja uzskata, ka netieši savu vainu Auders ir atzinis neilgi pirms aresta uzlikšanas viņa mantai, pārrakstot to uz sievas vārda.

Nākamā tiesas sēde, kad debatēs uzstāsies Audera advokāts, plānota 3.februārī plkst.9.30.

Jau ziņots, ka iepriekšējā tiesas sēdē Audera advokāts Oskars Rode iesniedza sūdzību par tiesneses Ināras Šteinertes rīcību, izskatot krimināllietu. Sūdzība nodota Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam Jurim Stukānam.

Saskaņā ar apsūdzību, būdams TOS Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, Auders strādāja arī privātpraksē turpat - slimnīcas telpās. Uz slimnīcu ar ģimenes ārsta norīkojumu nosūtītajiem pacientiem, kuriem bija nepieciešama mugurkaula operācija, viņš prasīja naudu, lai gan operāciju samaksāja slimokases, liecina apsūdzība.

Pacientiem Auders apgalvojis, ka slimokasē nav naudas tūlītējas operācijas samaksai un rinda operācijai var pienākt pēc ilga laika, taču, laikus ķirurģiski neiejaucoties, pacientiem var rasties būtiski veselības sarežģījumi, liecina apsūdzība.

Auderam galīgā apsūdzība uzrādīta par vairāk nekā 40 000 latu izkrāpšanu 77 noziedzīgās epizodēs. Apsūdzība viņam uzrādīta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.

Auders savu vainu apsūdzībās neatzīst.

Auderam kā drošības līdzeklis iepriekš piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu.

2004.gada vasarā Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors tā dēvēto Audera lietu nodeva izskatīšanai tiesā. Lietas materiāli apkopoti 27 sējumos, savukārt apsūdzības raksts ir 250 lapaspuses garš. Lietā par cietušajiem atzītas 82 personas.

Ja tiesa Auderu atzīs par vainīgu, viņam var piespriest cietumsodu no pieciem līdz 13 gadiem vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām ar mantas konfiskāciju vai bez tās.

Jau ziņots, ka pēc krimināllietas ierosināšanas toreizējais premjers Einars Repše (JL) pieprasīja veselības ministra demisiju. 2004.gadā Auders izstājās no partijas "Jaunais laiks".

Bezmaksas juridisko palīdzību meklē desmitiem Lazdiņa darījumu partneru

Jānis Zvērs, NRA 01/30/06 Vairāki desmiti cilvēku, kuri pēc īpašumu pārdošanas ar uzņēmēja Ginta Lazdiņa starpniecību jūtas apkrāpti, atsaukušies Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas aicinājumam ziņot par iespējamo nodarījumu. Izredzes atgūt īpašumu vai naudu ir nedaudziem.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija un zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs 28. decembrī vienojās par juridiskās aizstāvības sniegšanu tiem cilvēkiem, kuriem bijuši darījumi ar uzņēmēju Gintu Lazdiņu un kuri jūtas apkrāpti.

"Ja notāram aiz muguras ir prezidentes bilde un Latvijas karogs, tad cilvēkiem šķiet, ka nekas ļauns nevar notikt," par cilvēku vieglprātīgo izturēšanos, pie notāra parakstot ģenerālpilnvaru, ar kuru mākleri ir tiesīgi pēc saviem ieskatiem rīkoties ar klienta nekustamo īpašumu, pārsteigts ir asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Pateicoties publikācijām presē, vairāki desmiti G. Lazdiņa darījumu partneru sapratuši, ka ir apkrāpti, un beidzot sarosījušies, lai meklētu palīdzību. "Cilvēki, kas griežas pie mums, ir visdažādākā vecuma – sākot no deviņpadsmitgadīgiem jauniešiem līdz pat sirmgalvjiem. Arī summas ir visai dažādas, bet pārsvarā, sākot no pāris tūkstošiem latu," pastāstīja E. Šīns.

Viņš gan paskaidroja, ka cerības uz juridisko palīdzību ir tikai nedaudziem: "Visiem palīdzēt nevaram! Ir cilvēki, kuriem nav nekādu dokumentu, kurus varētu izmantot konkrētajā lietā. Palīdzēsim tiem, kuriem būs pietiekami daudz pierādījumu." E. Šīns pastāstīja, ka pie viņa palīdzības meklējumos dodas ne tikai G. Lazdiņa darījumu partneri, kuri jūtas apkrāpti, bet arī cilvēki, kuri cietuši no negodīgiem mākleriem, ar kuriem nav bijuši pietiekami piesardzīgi. Daudzi nekustamo īpašumu saimnieki, pēc viņa domām, ir ārkārtīgi neizglītoti juridiskajā jomā un pārāk viegli pakļaujas mākleru prasībām. Parasti shēma, pēc kādas cilvēkiem ar mahināciju palīdzību atņem nekustamo īpašumu, esot visai vienkārša – apvārdojot neizglītoto zemes īpašnieku ar sarežģītiem juridiskajiem terminiem, tiek panākts, ka viņš paraksta ģenerālpilnvaru. Ja māklerim ir šī pilnvara, viņš ar zemi var darīt ko grib – pārdot, izīrēt.

"Pie mums griezies paliels skaits ļaužu. Vienā gadījumā cilvēks domā, ka ir pārdevis divus hektārus, bet izrādās – septiņus. Citkārt dažam šķiet, ka par darījumu saņems 5000 latu, taču izrādās, ka tikai 500," par apkrāpto cilvēku bēdustāstiem informē Andra Grūtupa zvērinātu advokātu biroja pārstāvis Viktors Tihanovs.

Par notiekošo akciju interesi izrādījis arī pats G. Lazdiņš, kurš saviem darījumu partneriem, kas nav bijuši apmierināti ar samaksu, piedāvājis izlīgumu, stāstīja V. Tihanovs. Taču tiem cilvēkiem, kuri zaudējuši savu nekustamo īpašumu un vēlas to atgūt, nāksies tiesāties.

Medijos jau vairākkārt ir rakstīts par G. Lazdiņu un viņa darījumiem, pēc kuriem iedzīvotāji ir vērsušies arī tiesā.

Auderam prasa piecus gadus cietumā

Agnese Margēviča, NRA 01/31/06 Reālu brīvības atņemšanu – piecus gadus cietumā – vakar bijušajam veselības ministram Ārim Auderam pieprasīja prokurors Māris Leja. Pēc viņa domām, lietā nav vainu mīkstinošu apstākļu, savukārt Ā. Audera vainu pastiprina tas, ka viņš ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli, kā arī pacientu bezpalīdzīgo stāvokli.

Ā. Auders vakar atkārtoti skaidroja, ka maksas pieprasīšana par valsts apmaksātām operācijām bijis mēģinājums legalizēt pacientu pateicību maksājumus. "Tas ir nožēlojami, ka ārstam ar mitrām acīm jāskatās uz pacientu, cerot, ka tas viņam kaut ko iedos," sacīja Ā. Auders. Izrakstot pacientiem kvītis, viņš esot vēlējies darīt kā labāk, dodot iespēju daļēji vai pilnībā atgūt samaksāto naudu no apdrošinātājiem un Valsts ieņēmumu dienesta.

Prokurors M. Leja uzsvēra, ka ārstu zemā atalgojuma problēmu nevar risināt noziedzīgiem līdzekļiem. "Notiesājošs spriedums šajā lietā signalizētu – nav pieļaujama situācija, ka ārsts ar noziedzīgām metodēm risina jautājumu par viņa nepietiekamo darba samaksu. Ja mēs attaisnojam to, ka ārsts var krāpt savus pacientus, tad tikpat labi arī jebkuras citas profesijas pārstāvji var izdomāt, ka valsts viņiem nemaksā pietiekamas algas, un sākt šo problēmu risināt noziedzīgām metodēm," norādīja prokurors.

Pats Ā. Auders, liecinot tiesā, atzina, ka izmantojis dienesta stāvokli, lai "tirgotu" vietas rindā uz operāciju, tomēr tas, viņaprāt, ir vienīgi ētisks, nevis krimināli sodāms pārkāpums, un viņš sevi par to jau esot sodījis, labprātīgi aizejot no medicīnas. Savukārt prokurors M. Leja šo rindas tirgošanas faktu uzskata par pierādījumu tam, ka Ā. Auders ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, jo, būdams Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs viņš bija tiesīgs veikt izmaiņas operāciju grafikā, neatliekami operējamiem pacientiem atstātajos grafika logos iebīdot tos, kuri viņam bija maksājuši.

Krāpšana izpaudusies, pacientus maldinot par it kā garajām rindām, kurās jāgaida uz valsts apmaksātu operāciju, lai gan patiesībā gaidīt būtu nācies, ilgākais, 7–8 nedēļas. Bijušais ķirurgs izmantojis savu pacientu bezpalīdzīgo stāvokli – viņi cietuši lielas sāpes – un vairākumā gadījumu viņiem drūmās krāsās raksturojis iespējamās veselības problēmas, ja operācija tiks novilcināta, tādējādi panākot, ka cilvēki viņam samaksā par operāciju, kuru patiesībā apmaksāja valsts. Prokurors uzskata, ka ir pierādīts – Ā. Auders, jau saņemot naudu par operāciju, zinājis, ka to segs valsts. Lai par operācijas izmaksām nenāktos maksāt daļu no saņemtās naudas, Ā. Auders saviem pacientiem piekodinājis uz operāciju ierasties ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kas garantēja, ka to apmaksās valsts, jo maksas pacientiem, par kādiem sevi uzskatīja viņa operējamie, šāds nosūtījums nemaz nebija vajadzīgs.

Tiesībsarga nominēšanas dēļ grozīs Satversmi

LETA 01/31/06 Lai Valsts prezidentam dotu tiesības nominēt tiesībsarga amata kandidātu, ko apstiprinās Saeima, tiks grozīta Satversme, otrdien, gatavojot trešajam lasījuma Tiesībsarga biroja likumu, vienojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Deputāti arī vienojās, ka kopā ar Saeimas Juridisko biroju, Valsts prezidente kanceleju un Tieslietu ministriju tiks izveidota darba grupa, kurai divu nedēļu laikā jāsagatavo Satversmes grozījumu projekts.

Tiesībsarga biroja likuma trešajam lasījumam iesniegti arī vairāki priekšlikumi, kas paredz, ka tiesībsarga amata kandidātu izvirza Saeimas deputāti. Piemēram, "Jaunā laika" frakcija rosina dot tiesības izvirzīt tiesībsarga amata kandidātu pieciem Saeimas deputātiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Didzis Šēnbergs rosina dot tiesības izvirzīt tiesībsarga amata kandidātu ne mazāk kā 20 deputātiem vai arī likumā noteikt, ka tiesībsarga amata kandidātu izraugās atklātā konkursā, kurā pretendentus vērtētu Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, KNAB vadītājs, Ministru prezidents, tieslietu ministrs un trīs Saeimas komisiju priekšsēdētāji.

Ja Saeimas deputātu vairākums uzskatīs, ka Satversme tomēr nav jāgroza, komisija lems par priekšlikumiem, kas nosaka citādu tiesībsarga amata kandidāta izvirzīšanu, deputātiem skaidroja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL).

Prokuratūra no Šveices saņēmusi atbildes daļu par Lembergu

Edgars Galzons, Diena 02/02/06 Ģenerālprokuratūras trešdien izplatītais paziņojums, ka tā, noskaidrojot Ventspils domes priekšsēža Aivara Lemberga patieso ietekmi tranzītpilsētas uzņēmumos, saņēmusi daļu tiesiskās palīdzības lūguma materiālu un gaida vēl citas ziņas no Šveices, iespējams, sniedz īsto atbildi uz jautājumu, kāpēc A.Lembergs steidzināja tiesas procesu pret prokuratūru un viņa pārstāvis prasīja tiesiskās palīdzības lūgumu atsaukt nekavējoties.

Kā darīja zināmu prokuratūra, tā no Šveices jau saņēmusi dokumentus un tiesiskās palīdzības lūguma izpilde turpinās. "Šveices prokurors ir pieņēmis vēl divus rīkojumus par iegūto materiālu izdošanu procesa virzītājam Latvijā," teikts paziņojumā. "Šos rīkojumus ieinteresētās personas ir tiesīgas 30 dienu laikā pārsūdzēt." Prokuratūra nesniedz ziņas, kad saņemta pirmā materiālu daļa un kāds ir to saturs, likumsargi arī neatklāj, kad tieši beidzas pārsūdzības termiņš. Ja pieņemtu, ka Šveices prokurors rīkojumus izdevis trešdien, 1.februārī, jāsecina, ka sūdzību iespējams iesniegt vēlākais līdz marta sākumam. Tā kā pirmās tiesiskās palīdzības lūguma daļas pārsūdzības process aizņēma aptuveni gadu, arī šajā gadījumā šveiciešu sagatavotos dokumentus Latvija varētu saņemt pēc ilgāka laika.

Kā zināms, otrdien Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā izskatīja A.Lemberga prasību pret Ģenerālprokuratūru par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. Apmierinot A.Lemberga lūgumu, prasība tika izskatīta gandrīz deviņus mēnešus ātrāk, nekā bija noteikts. Ventspils mēra pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Skudra tiesā paziņoja, ka tiesiskās palīdzības lūgums no Šveices atsaucams nekavējoties, nevis mēneša laikā, kā to jūnijā bija lēmusi Rīgas Centra rajona tiesa. Pēc tiesas sēdes advokāts Dienai paskaidroja, ka Šveicē jāpārtrauc visas darbības, kas saistītas ar tiesiskās palīdzības lūguma izpildi. Šie izteikumi vedina domāt, ka Šveices izmeklēšanas iestādes apkopojušas tādus materiālus, kas varētu būt nelabvēlīgi A.Lembergam. Savukārt Ventspils domes priekšsēdis trešdien intervijā Latvijas radio pavēstīja, ka "nav nekā tur kompromitējoša".

V.Skudra arī norādīja, ka jebkuras Šveices likumsargu sūtītās ziņas nevar tikt izmantotas patiesības noskaidrošanā, jo prokuratūra tās nav saņēmusi kriminālprocesā noteiktajā termiņā. Prokurors Arvīds Kalniņš oponēja ar piemēru, ka krimināllietu iztiesāšanu tiesas ne vienmēr sāk noteiktajā laikā, taču neviens neapšauba tiesu nolēmumus un neuzskata tos par informatīviem materiāliem.

Saimniecībā un biznesā…

Īpašumu tirgus vērtspapīrus neviens neuzrauga!

NRA 01/28/06 Jauno mājokļu tirgū pagājušā gada decembrī piedāvājumā bija 8296 jaunie mājokļi, taču no tiem joprojām nav pārdoti 3111 – liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Latio pētījums.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus vairs nav tāds kā senāk. Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns situāciju raksturoja ļoti skarbi: "Pašreizējās norises jauno mājokļu tirgus sektorā ir salīdzināmas nevis ar nekustamā īpašuma tirgus, bet vērtspapīru tirgus sakarībām. Tirgū ienāk nevis jauni mājokļi, bet kārtējā vērtspapīru porcija, un pircējiem ir jārēķinās, ka viņi pērk cerību par jaunu mājokli, nevis reālu produktu. Tas ir pietiekami liels risks."

E. Šīnam var piekrist. Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā strauji transformējas. Vēl salīdzinoši nesen agrāk galvenais spekulāciju, pirkšanas un pārdošanas objekts bija nekustamie īpašumi. Nekustamais īpašums ir reāla lieta. Lai kā mainītos īpašumu cenas, zeme paliks par zemi, un zeme var tikt izmantota jebkādam mērķim neatkarīgi no cenu svārstības. Ja cenas nokritīs, tad zeme paliks īpašumā utt. Savukārt vērtspapīru tirgū valda citi principi. Vērtspapīri var maksāt milzīgas summas, bet tiklīdz uzņēmums, kas tos emitējis, izputēs, vērtspapīru vērtība būs tuva nullei. Ņemot vērā šīs īpatnības, nekustamo īpašumu tirgus nav īpaši regulēts, bet vērtspapīru tirdzniecību Latvijā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). FKTK prasības par finanšu rādītāju atklātību, grāmatvedības standartu ievērošanu, kā arī soda sankcijas prasību neizpildes gadījumos ir nodrošinājušas Latvijas finanšu tirgus stabilitāti. Faktiski kopš FKTK izveides nekādu būtisku finanšu skandālu vai satricinājumu nav bijis. Taču diemžēl jau labu laiku ārpus vērtspapīru komisijas uzraudzības noris pieaugošas spekulācijas ar vērtspapīriem – papīriem, kas apliecina īpašuma tiesības uz vēl neuzceltiem dzīvokļiem. Vēl betons nav saliets veidnēs, bet spekulācijas jau pārsniedz saprātīgus apmērus, vērtspapīru cenas tik aug, pārsniedzot 900, 1100 un pat 1500 latu par dzīvokļa kvadrātmetru. Spekulāciju apjomi ir milzīgi, papīri, kurus sapņu ciematu īpašnieki ir emitējuši, ir klasiski vērtspapīri. FKTK neliekas ne zinis, ka radies jauns vērtspapīru segments, kurš ir jau atdalījies no klasiskā nekustamo īpašumu tirgus. Ir pilnīgi loģiski, ka tirgus dalībnieki sāk celt trauksmi par to. Vai tiešām ir vajadzīgs liels blīkšķis, lai mūsu finanšu tirgus uzraugi saprastu, ka džins ir izlaists no pudeles? Ar nekustamo īpašumu tirgu saistītu vērtspapīru uzraudzībai jābūt tikpat stingrai kā jebkuriem citiem vērtspapīriem, un FKTK ir jāpaplašina uzraudzības sfēra.

Bankas uzpērk māklerus

Elīna Lidere, NRA 01/30/06 Ir bankas, kas tieši no klientu piesaistīšanas caur mākleriem dzīvo.

Hansabanka atklāti atzīstas, ka maksā mākleriem, lai to klienti nekustamā īpašuma pirkšanai izvēlētos kredītu pie viņiem.

To, ka Hansabanka maksā māklerim par piesaistītajiem klientiem, apaļā galda diskusijā diezgan samulsis atzina bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. Uz šādu atzīšanos viņu savā veidā izprovocēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns. Esot kļuvis zināms, ka tagad pat Hansabanka, kas līdz šim ar mākleru uzpirkšanu neesot bijusi saistīta, maksājot viņiem par klientu piesaisti. Savukārt klients bieži vien par šādām māklera īpašām attiecībām ar banku nemaz droši vien nezina, stāstīja E. Šīns. Uz to U. Zemturis atbildēja, ka "ne jau aiz laba prāta Hansabanka mākleriem maksā".

To, ka ir bankas, kas nekustamā īpašuma mākleriem maksā par klientu piesaisti, Neatkarīgajai intervijā savulaik jau stāstīja Parex bankas viceprezidente Līga Puriņa. Viņa gan uzsvēra, ka Parex banka šādā stilā nestrādājot. "Klients droši vien par to nezina. Mākleris pircējam iestāsta, ka attiecīgajā bankā ir lētāk vai ka caur viņu kā labu klientu iespējams dabūt zemākus procentus. Patiesībā tā nav, un mākleris īstenībā saņem par šo kredītņēmēju piesaistīšanu savus procentus no bankas," par nekustamo īpašumu pircēju maldināšanu stāstīja L. Puriņa.

"Mums, piemēram, ir tāds mākleris, kas nupat paņēma kredītu Parex bankā. Viņš saka, ka labāku nosacījumu noteikti nekur citur nav. Kad viņam jautā, kur viņš ved savus klientus, izrādās, ka tie tiek sūtīti uz citu banku, jo māklerim par to maksājot. Taču likmes tur ir augstākas un klientiem neizdevīgākas," toreiz bažīgi noteica L. Puriņa. "Ir mazās bankas, kas tieši no tā dzīvo. Māklerim tātad vienu vai divus procentus no kredīta summas un pēc tam paņem no klienta krietni pa virsu, nekā to, piemēram, ņemtu Parex banka. Un tiešām liela daļa klientu nez kādēļ ir tik slinki, ka uz to paļaujas, vairāk tic māklerim nekā bankai, ko uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija un reitingu aģentūras."

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons Neatkarīgajai uzsvēra, ka mākleru uzpirkšana neesot nekas nosodāms. Mākleris neesot finanšu konsultants, un viņa lēmumus var ņemt un var neņemt vērā. Savukārt bankas šajā gadījumā izvēloties maksāt māklerim kā atzītam profesionālim, un tas ir tikai vēl viens ceļš līdzās, piemēram, klientu piesaistei caur reklāmu.

Katrā ziņā, pirms uzticēties māklerim kredīta izvēlē, speciālisti tomēr iesaka pārbaudīt arī citu banku piedāvājumus. Šajā sakarā vēl jāpiebilst, ka Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jauno mākleru profesionālās darbības valsts standartu. Tajā tiek noteikts, kā mērāma māklera darba kvalitāte, par ko viņam jāatbild un kas ietilpst viņa kompetences lokā. Jāatzīmē, ka kredītkonsultācija neietilpst tradicionālajos māklera pienākumos. Arī T. Tverijons norādīja, ka gadījumā, ja banka maksā māklerim, viņš skaitās kā bankas ārštata darbinieks.

Ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai pieļauj politisko brīvību ierobežošanu

DELFI 01/30/06 Lielāka daļa – 39% iedzīvotāju pieļauj domu, ka, lai palielinātu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana, savukārt 35% iedzīvotāju šim apgalvojumam nepiekrīt, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pērnā gada decembrī veiktās aptaujas dati.

Konkrētu viedokli par ekonomisko interešu pārsvaru pār politisko brīvību atturējās paust 26% iedzīvotāju, informē aptaujas veicēji. Taču salīdzinot ar 2004.gadu nedaudz ir pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri nepiekrīt politisko brīvību ierobežošanai, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli.

2004.gadā to norādīja 32% aptaujāto, bet 2005.gadā – 35%. Tiesa, laika posmā no 1999.gada līdz 2003.gadam minētajam apgalvojumam nepiekrita 35%-42% iedzīvotāju.

SKDS informē, ka iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem biežāk nekā caurmērā norādījuši gan to, ka piekrīt, gan to, ka nepiekrīt politisko brīvību ierobežošanai (šajā grupā retāk atzīmēta atbilde “nezinu”).

Biežāk nekā caurmērā politisko brīvību ierobežošanai, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, piekrīt arī aptaujātie ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, bet respondenti ar vidēji augstiem ienākumiem tam biežāk nekā caurmērā nepiekrīt.

Analizējot datus par atbildēm citās sociāldemogrāfiskajās grupās, var secināt, ka biežāk nekā caurmērā politisko brīvību ierobežošanai, lai uzlabotu iedzīvotāju ekonomisko stāvokli, piekrituši arī aptaujātie, kuri vecāki par 55 gadiem, latvieši, valsts sektorā nodarbinātie un lauku apvidos dzīvojošie.

Savukārt to, ka nepiekrīt politisko brīvību ierobežošanai, lai panāktu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, biežāk nekā caurmērā norādījuši arī vīrieši, respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un privātajā sektorā nodarbinātie.

Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda ir + / - 3% robežās.

Par lieko pārtiku varētu būt vēl bargāks sods

Ilze Šteinfelde, NRA 02/01/06 Pārrēķinot liekos pārtikas produktu krājumus, ko Latvija izveidojusi pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija (EK) krietni palielinājusi liekā siera, sviesta, sviesta eļļas, ķiploku, pilnpiena pulvera un nesaldētas apelsīnu sulas apjomus. Tas var draudēt Latvijai ar vēl lielāku soda naudu.

EK Tirdzniecības mehānismu vadības komitejas sanāksmē pērn vasaras vidū, kad EK informēja dalībvalstis par aprēķinātajiem sākotnējiem lauksaimniecības produktu lieko krājumu apjomiem, Latvijai par virsnormas pārtiku tika aprēķināti aptuveni 10,6 miljoni latu (15,1 miljons eiro). Pagaidām nav zināms, vai jauno aprēķinu dēļ Latvijai varētu piespriest vēl lielāku soda naudu, jo EK nav precizējusi informāciju par trim produktu grupām, kurās pēc EK aprēķiniem Latvijai ir vislielākie liekie apjomi, tas ir – cūkgaļai, mājputnu gaļai un liellopu gaļai.

Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, ar ko šodien plānojusi iepazīties arī valdība, liecina, ka EK pēc divpusējām sarunām ar ZM speciālistiem samazinājusi sākotnēji noteikto lieko apjomu vājpiena pulverim, vīnogu sulai (par 1 tonnu!), saldētai apelsīnu sulai (par 71 tonnu). Tajā pašā laikā EK uzskata, ka Latvija pirms iestāšanās ES uzkrājusi divas reizes vairāk nesaldētas apelsīnu sulas, trīs reizes vairāk ķiploku, nekā liecināja iepriekšējie aprēķini. ZM informē, ka tehnisko konsultāciju laikā tika konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz importa un eksporta statistikas datiem, kur viens no iespējamiem atšķirību iemesliem varētu būt atšķirīgie datu avoti un izmantoto datu apkopošanas metodoloģija, tomēr precizētajā lieko krājumu vērtējumā vēl nav ņemti vērā visi Latvijas argumenti.

Šobrīd tiek apkopota un precizēta statistiskā informācija, uz kuras pamata tiek aprēķināti sākotnējie lieko krājumu apjomi, kuri šobrīd vēl nav precīzi noteikti un galīgi, Neatkarīgajai uzsvēra Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dagnija Muceniece, norādot, ka par iespējamām soda naudām šobrīd netiekot runāts.

"ZM speciālisti regulāri tiekas ar EK speciālistiem. Pašreiz nosauktais lieko pārtikas produktu apjoms nav galīgais variants. Apjomi noteikti mainīsies. ZM dara visu iespējamo, lai tie mainītos par labu Latvijai," sacīja D. Muceniece. Pēc ZM aplēsēm, precīzie pārtikas apjomi, par kuriem Latvijai būs jāmaksā soda nauda, būs zināmi vien septembrī. Līdz tam laikam ZM ir iespēja pierādīt Eiropai, ka Latvijā nav bijis tik daudz lieko pārtikas krājumu, kā to ir aprēķinājusi EK.

"Zemkopības ministrijas speciālisti EK jau ir pauduši Latvijas iebildumus gan par iespējamo EK veikto aprēķinu metodoloģiju, gan procedūras ievērošanu no EK puses, gan par iespējamo krājumu rašanās iemesliem un joprojām nepiekrīt EK izvirzītajām prasībām. ZM kategoriski iebilst pret EK aprēķinātajiem cūkgaļas, mājputnu, sviesta un vēl citu produktu krājumiem. Turklāt EK ir aprēķinājusi liekos krājumus, piemēram, konservētiem mandarīniem, kas Latvijai galīgi nav raksturīgi," teica D. Muceniece.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvija pievienojusies Igaunijas prasībai Eiropas Kopienu tiesā pret EK par lieko cukura krājumu aprēķināšanu. "Briseles aprēķinu metodika un aprēķinu būtība mums nav pieņemama, un to mēs, pievienojoties Igaunijas prasībai, grasāmies pierādīt Eiropas Kopienu tiesā," Neatkarīgajai sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) pēc tikšanās ar Igaunijas lauksaimniecības ministri Esteri Tuikso Vācijā Zaļās nedēļas laikā. Latvijai par virsnormas cukuru piespriests maksāt 4,13 miljonus latu.

Repše iedzīvotājiem iesaka taupīt

BNS 02/01/06 Partijas «Jaunais laiks» (JL) priekšsēdētājs Einārs Repše aicina Latvijas iedzīvotājus parūpēties par savu turību — naudu ieguldīt akcijās un neizdot to nevajadzīgām patēriņa precēm. Repše intervijā aģentūrai BNS pauda cerību, ka viņš ir labs piemērs, kā ikviens Latvijas iedzīvotājs «var izsisties».

«Es ļoti ceru, ka mans piemērs parāda, ka patiešām, strādājot ar savām rokām un galvu, var izsisties un nodrošināt pats sev labas darba iespējas.. tas var nākt kā iedvesmojošs piemērs, lai arī daudzi citi līdzgaitnieki «izsistos» un «izlauztos»,» sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka «ir pāris elementāru mācību, kā cilvēkiem pašiem saviem spēkiem nodrošināt savu nākotni». «Pirmais punkts — beidziet sūkstīties, ka jums nekā nav, ka nekas neizdodas, bet sāciet domāt, ko lai dara, lai izdotos un kādā veidā sasniegt to, ko vēlaties! Otrais — nepērciet visādas jums nederīgas lietas, proti, neieguldiet naudu patēriņā, netērējiet naudu, nepērciet pleijerus, labāk pērciet akcijas tām firmām, kas ražo šos pleijerus! Nepērciet mašīnas! Bet pērciet uzņēmumus, kas šīs mašīnas ražo! Tāpat neīrējiet dzīvokli, bet paņemiet kredītu bankā un nopērciet dzīvokli! Abos gadījumos maksāsiet to pašu naudu mēnesī, bet pirmajā gadījumā visu naudu būsiet samaksājis īres nama saimniekam, bet otrajā gadījumā naudu būsiet ieguldījis pats savā dzīvoklī un pēc desmit gadiem viņš piederēs jums,» pamācīja Repše.

Repše gan atzina, ka viņa paša pieredze akciju tirdzniecībā sākotnēji nav bijusi veiksmīga, taču iedzīvotājiem jābūt neatlaidīgiem. «Nenoliedzami pirmajos gados brīžiem patiešām biju ļoti daudz zaudējis. Tajā brīdī patiešām kritu depresijā... bet es esmu runājis ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas ar savu darbu tikuši pie turības, un, ja ne visi, tad lielākā daļa noteikti teikuši, ka jāiziet cauri kļūdām un neveiksmēm, jo tikai tad iemācās tās pārvarēt,» sacīja JL līderis.

JL priekšsēdētājs arī atzina: «Ja 2002. gada sākumā, kad cietu neveiksmes akciju tirdzniecībā, būtu metis mieru un nebūtu vairs cīnījies, tad es šodien būtu ar zaudējumiem.» «Tā kā es tomēr nemetu mieru un turpināju cīnīties, turpināju domāt par jaunām iespējām, tad šodien vismaz par maksātnespējīgu sevi noteikti nesaucu,» sacīja Repše, norādot, ka «parāds pats par sevi nav slikta lieta, ja tas ir ieguldīts ienesīgā projektā».

Jau vēstīts, ka pagājušā gada amatpersonas deklarācijā Repše norādījis parādsaistības 1 164 427 latu apjomā. Pagājušajā gadā JL priekšsēdētājam izdevies samazināt savas kopējās parādsaistības par 219 565 latiem. Pērn dažādās ASV akcijās Repšem ieguldīts 223 971 lats, un 2005. gadā pirmoreiz viņam brokerfirmā «Ameritrade» izvietotā ieguldījumu portfeļa pārvaldīšana uzrādījusi vērtības pārsniegšanu par portfelī ieguldītajiem līdzekļiem 64 630,72 latu apjomā.

Pieaudzis uzņēmēju optimisms par ekonomisko situāciju valstī

LETA 02/02/06 Pagājušā gada beigās Latvijas uzņēmēju vidū ir vērojams vispārējs optimisma pieaugums par ekonomisko situāciju valstī, liecina lietišķās aktivitātes indeksa "Parex indekss" kāpums.

AS "Parex banka" Korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Viktors Zaķis informēja, ka, indeksa vērtībai pieaugot par 2,96 punktiem, "Parex indekss" 2005.gada beigās sasniedzis 59,37 punktu atzīmi un kļuvis par visaugstāko Latvijas uzņēmēju optimisma rādītāju tā pastāvēšanas laikā.

Zaķis uzsvēra, ka kopumā "Parex indeksa" vērtība 2005.gada laikā bijusi krietni vien optimistiskāka par gadu iepriekš.

Kopējo optimisma ainu vien ietekmējis 2005.gada trešais ceturksnis, kad, visticamāk, augsto inflācijas rādītāju - īpaši degvielas cenu kāpuma rezultātā - "Parex indeksa" vērtība bija nokritusies par 2,68 punktiem - līdz 56,41 punkta atzīmei.

Salīdzinājumā ar 2004.gada pēdējo ceturksni "Parex indeksa" vērtība 2005.gada nogalē palielinājusies par 1,4 punktiem, norādīja bankas pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, "Parex indekss" rāda, ka uzņēmēju optimisms ir pieaudzis pilnīgi visās pētījumā analizētajās grupās.

Indeksa aprēķini liecina, ka, salīdzinot indeksus 2005.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, vislielākais indeksa pieaugums vērojams to uzņēmēju vidū, kuri vada lielos uzņēmumus, nodarbinot 250 darbiniekus un vairāk, kā arī starp tiem, kuri darbojas būvniecības sfērā.

Par vairāk nekā pieciem punktiem indekss pieaudzis arī starp uzņēmējiem, kuri strādā mazpilsētās. Liels indeksa pieaugums vērojams to uzņēmēju vidū, kuri vada uzņēmumus ar apgrozījumu no 25 000 līdz 49 999 latiem gadā, kuri darbojas lielajās pilsētās un kuri nodarbina 50-249 darbiniekus.

Pesimistiskāk Latvijas ekonomisko vidi vērtē uzņēmēji, kuri vada uzņēmumus ar gada apgrozījumu no 50 000 līdz 199 999 latiem. Šie uzņēmumi pārsvarā darbojas Latgalē, Zemgalē un Vidzemē un pārstāv pakalpojumu sfēru.

"Parex indeksu" 2004.gada sākumā izveidoja "Parex banka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. "Parex indekss" tiek aprēķināts, apkopojot un izvērtējot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātus. Tas atspoguļo uzņēmēju viedokli un situācijas prognozes par ekonomisko aktivitāti valstī, attiecīgajā nozarē, kā arī dažādiem uzņēmuma darbības rādītājiem, piemēram, rentabilitāti, apgrozījumu, finansiālo situāciju, darbinieku skaitu un investīcijām.

Ja indekss ir lielāks par 50, tas liecina par zināmu optimismu konkrētā jautājuma vērtējumā, savukārt, ja ir mazāk par 50 punktiem, tad iespējams runāt par zināmu pesimismu.

Kultūrā, izglītībā un valodā…

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa, NRA 01/28/06

- Koris Kamēr... Siguldā. Šodien pulksten 15 Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis notiek komponista un pianista Raimonda Paula jubilejas koncerts. Piedalās Māra Briežkalna džeza ansamblis un koris Kamēr... diriģenta Māra Sirmā vadībā.

- Zelta sietiņš, Dzeguzīte un Rīgas pantomīma svinēs R. Paula jubileju. Pirmdien pulksten 19 Latvijas Nacionālajā operā ar muzikāli dejisku uzvedumu Par zaļu pat vēl zaļāks Raimonda Paula 70 gadu jubileju svinēs tautas deju ansamblis Zelta sietiņš, Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis Dzeguzīte un Rīgas pantomīma. Programmā mūziklu Velniņi un Nāc pie puikām fragmenti, 2005. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atskaņas un populāras R. Paula kino, teātra un bērnu dziesmas, kas pārtapušas dejās. Uzveduma autori – Baiba Šteina un Roberts Ligers.

- Kataloga Zina Ulste. Porcelāns prezentācija. Otrdien pulksten 17 Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Konventa sētā) notiks kataloga Zina Ulste. Porcelāns prezentācija. Katalogā apkopots porcelāna mākslinieces un dizaineres Zinas Ulstes (1928) apjomīgais un vispusīgais radošais veikums – dizaina projekti Rīgas porcelāna rūpnīcā, nozīmīgākie pasūtījumi un izstāžu darbi.

- Par Raiņa un Aspazijas mājvietu Šveicē. Otrdien pulksten 17 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notiks literārs sarīkojums Signorina Castagnola – Raiņa un Aspazijas albumu pārlapojot. Pirms simt gadiem Rainis un Aspazija ieradās Šveicē, kas kļuva par viņu otro dzimteni. Režisors Rodrigo Rikards, Raiņa un Aspazijas mājas vadītāja Gaida Jablovska, aktieri Ieva Mūrniece un Haralds Ulmanis literārajā pasākumā pārlūkos dzejnieku albumus, atcerēsies tikšanos ar krāšņo Lugāno ezeru un zemi, kas ilgus gadus bija Raiņa un Aspazijas mājvieta.

- Atklāta Rudens 2005 izstāde. Vakar Latvijas Mākslinieku savienības galerijā atklāta ilgi gaidītā Rudens 2005 izstāde. Tā ir izstāde, kurā var piedalīties visi Latvijas Mākslinieku savienības biedri, rādot beidzamajā laikā padarīto.

- Bērnsa vakariņas. Šodien pulksten 19 Mazajā ģildē sāksies Bērnsa vakariņas – svinības par godu skotu nacionālā dzejnieka Roberta Bērnsa piemiņai, ko jau devīto gadu atzīmē Rīgas britu kopiena kopā ar skotiem no visas pasaules. Lai pieminētu dižā skotu dzejnieka dzimšanas dienu, Bērnsa vakariņas katru gadu tiek rīkotas visās pasaules malās, kur vien ir sastopami skoti. Rīgas vakariņās piedalīsies ne tikai Skotijas dūdinieks Iains Vatsons un citi viesi, bet arī Iļģi. Jāpiebilst, ka Lielbritānijas tirdzniecības kameras Latvijā rīkotā pasākuma ienākumi tiks ziedoti labdarības organizācijai Bērni – mūsu nākotne.

- Jaunā mākslas vēsture un tās nozīme. Pirmdien pulksten 12 Latvijas Mākslas akadēmijas 19. telpā notiks Edinburgas Mākslas koledžas Vizuālo un kultūras studiju centra direktora Metjū Remplija lekcija Jaunā mākslas vēsture un tās nozīme. Priekšlasījums angļu valodā.

Nevalodnieka nevārds

Artis Svece, filosofs, Diena 01/28/06 Arī valodniekiem ir sava slavas stunda. Masu mediju interese par gada vārda un nevārda konkursu, manuprāt, bija neredzēti liela, vairākkārt tika ziņots, ka ir, lūk, tāds konkurss, tika nosauktas nominācijas un, galu galā, kuri vārdi ir saņēmuši gada vārda un nevārda titulu. Vai tas būtu apliecinājums masu mediju rūpēm par valodu? Diez vai. Drīzāk instinktīva reakcija uz nominācijām, konkursiem, balvām.

Tomēr šis konkurss, manuprāt, ir labs iemesls, lai vēlreiz parunātu par valodniekiem. Šķiet, latviešu valodas pētnieki vēl nav tikuši skaidrībā, kas viņu sirdij ir tuvāks — vērtēšana vai aprakstīšana. Protams, šī nav "vai nu/ vai arī" izvēle. No vienas puses, nevienam, cik man zināms, nav izdevies izskaidrot, kas ir valodas tīrība, kāpēc tā ir vērtība un kas pareizu valodu padara par pareizu, bet nepareizu — par nepareizu. Piemēram, vai kreolu valodas, kas veidojušās vairākām valodām sajaucoties un tās "kropļojot", principā nevar būt tīras, pareizas un skaistas?

No otras puses, grūti pieņemt arī ideju, ka viss ir atļauts un pret jebkuru variāciju ir jāizturas ar pietāti, kaut vai fiksējot vārdnīcā. Man, piemēram, liekas, ka pilnīgi absurdi ir spriest par latviešu valodas izmaiņām tikai pēc tā, kas tiek teikts vai rakstīts masu medijos. Jaunvārdi un jaunie rakstības "varianti" bieži vien ir laika trūkuma, paviršības un nezināšanas rezultāts. Mans parastais piemērs ir dzīvnieku nosaukumi. Dažādie pumas, zobenvaļa vai staltbrieža apzīmējumi veidojas tāpēc, ka neviens nav painteresējies, vai konkrētais dzīvnieks nav jau kādreiz latviski nosaukts. Savā ziņā paviršība ir tikai viens no daudziem valodas pārmaiņu cēloņiem, un ar ko gan tas būtu sliktāks par pārējiem, tomēr grūti arī saprast, kāpēc kādam būtu jāatzīst, ka latviešu valodā staltbriežus dažkārt sauc par aļņiem tikai tāpēc, ka televīzijas programmu tulkotājiem vēl arvien problēmas sagādā angļu vārda elk dažādās nozīmes. Varbūt risinājums ir paņēmiens, ko savās vārdnīcās un gramatikas grāmatās dažkārt lieto Longman izdevniecība, proti, viņi atsaucas uz statistiku. Piemēram, 60% aptaujāto angļu valodas skolotāju fotogrāfijā redzamo darbību apraksta ar vārdu "skriet", 30% — "lēkšot", 10% — citi vārdi.

Arī konkursa rīkotāji ir mēģinājuši balansēt starp abām pieejām. Konkursa kategorijas acīmredzami paredz vērtējumu. Vērtētāji pirmām kārtām bija valodas pazinēju komisija. Vienlaicīgi pretendentus uz vārda un nevārda titulu varēja iesūtīt jebkurš, un arī galīgais vērtējums, cik var saprast, tika balstīts plašākas publikas valodas izjūtā, tika apjautāta jaunā paaudze (kāpēc tieši jaunā paaudze?). Tomēr rezultātā konkursa vēstījums šķiet vairāk nekā neskaidrs. Vai "spārnotā teiciena" nominācija kaut ko pasaka par valodu? Vai varbūt politiku? Vai "vanags noknābj cālīti" bija īpaši populāra vai īpaši izdevusies, vai varbūt smieklīga frāze? Man tas likās pilnīgi nesaprotami. Vārds "smacenis" parāda, ka svešvārdus var asprātīgi latviskot, bet vai apjautātie jaunie cilvēki jebkad lietos šo vārdu? Pagaidām grūti spriest. Katrā ziņā tas noteikti nav labākais starp pagājušā gada populārākajiem jaunvārdiem, turklāt latviešu valodas tīrības labā diez vai kaut kas īpašs ir panākts, jo cik gan bieži mēs lietojam vārdu "smogs"? Trakākais, ka, pārskatot iepriekšējo gadu laureātus, kļūst skaidrs, ka savu laiku vislabāk raksturo tieši nevārdi: "eiro" 2003.gadā, "māsterplāns" — 2004. un varbūt arī "centrs" šogad. Oksfordas vārdnīcas veidotāji par 2005.gada vārdu izvēlējās podcast. Ne angliskuma, bet laikmetīguma dēļ.

Grāmatu grozs

NRA 01/30/06

Juris Kronbergs Rudens mani raksta, Valters un Rapa, 2005.

Agita Draguna * * *

Nostalģiski rezignētās emocijas labskanīgā valodā dod šai grāmatai savdabīgu dienasgrāmatiski nesteidzīgu raksturu neitrīno plūsmu caurstrāvotā transcendencē, kuru atdzīvina vairāki patiešām lieliski dzejoļi, reizēm tikai dažas rindas tiešā trāpījumā.

Varētu jau paprātot, vai grāmata tikai neiegūtu, ja tā būtu par kādu trešdaļu plānāka, bez dienišķās pļāpāšanas ar sevi par ne-sevi, saglabājot tikai pašus spilgtākos notikumus, tikai ieraudzītos brīnumus – bet tad tā būtu cita grāmata, tad tas varbūt vispār nemaz nebūtu īsts rudens ar savu lietaino krītošu lapu nebeidzamību un nenokļūšanu nekur. Kā dzejolī, kurā, fotografējot rudeni, nofotografē tikai nenozīmīgas detaļas, bet, fotografējot laiku, "rudens vien sanāca". Šis emociju apkārtceļš kā neizbēgama sastāvdaļa jebkurā mēģinājumā pietuvoties būtiskajam man palicis prātā kā vērtīgākais manis ieraudzītais uzstādījums šā krājuma kopainā. "Tajā, kas bija, es iejaucu to, kā nebija," – tā ir kā vēl viena no iespējām nofotografēt laiku.

Aivars Eipurs * * * * *

Jura Kronberga grāmatas vāks ir populistisks, un epigrāfu ir par daudz (pieci), bet dzejoļu krājums ir izcils. Grāmatā trim rudens mēnešiem veltītas 147 lappuses. Ja būtu uz pusi mazāk, tas arī būtu sveicami, vēl jo vairāk tāpēc, ka Kronbergam ir arī mazākas un plānākas grāmatiņas. Taču autors dāsni noklāj mums priekšā apbrīnas vērtu rudens apoloģiju. Šis ir piemērs, kā dažreiz krājuma kopējā kvalitāte pārsteidzošā kārtā dzimst no variāciju kvantitātes. Pie tam dzejnieks nav iegrimis smalku, niansētu apzīmētāju lietošanā, ko it kā paģērētu tēma, taču tas viņa daiļradei arī nav raksturīgi. Jura Kronberga dzejoļus kā allaž pavada reminiscences no dažādiem apcirkņiem. Ja ne tās un tikai vārda mākslai piemītošās atšķirības, tad varētu teikt, ka tie nereti ir tik vienkārši un skaisti kā Pola Sezāna klusās dabas. Gribas uzsaukt tostu: "Lai katram gadalaikam būtu savs Kronbergs!"

Iveta Ratinīka * * * * *

Apjomīgs, daudzveidīgs, nedaudz retrospektīvs un mazliet mērķtiecīgi tematiski veidotu izlasi atgādinošs krājums. Vitālas etīdes mijas ar rudenīgu rezignāciju, bet dzīvīga, analītiska, dienasgrāmatu un preses relīzes atgādinoša publicistiska izteiksme ar Jurim Kronbergam neraksturīgu liriskumu.

Haiku formai raksturīgā izteikuma nepabeigtība un līdzās nolasāmais plašais filozofiskais vispārinājums rosina atskatīšanos, iedziļināšanos, empātisku lasījumu. Patiesība par to, kas ir tekstā iekodētais rudens, ir atvērta, mainīga, neuzbāzīga un polihroma.

No visām trijām šoreiz aplūkotajām grāmatām tieši šī ir vistuvāk priekšstatam par to, ko šobrīd joprojām vēlos saskatīt dzejas grāmatā – mūsdienās tapušai dzejai nav obligāti jābūt vienveidīgai, prozaiskai, emocionāli aukstai.

________________________________________________________________________

Rūta Mežavilka Ikdienas dzīves, Neputns, 2006

Agita Draguna * * * *

Ja dzejas valoda tiecas pēc iespējas staigāt tos pašus ceļus, ko ikdienā staigājušas domas, un lietot tos pašus vārdus, ko ikdienā izrunā trīsdesmitgadnieku ofisu jaunatnes paaudze, tikpat kā neiespējami šķiet sagaidīt ko pārsteidzošu, un vēl grūtāk nosaukt vārdā to netveramo sajūtu, kura tomēr pārsteidz gan.

Starp rindiņām iekodētā, nenotveramā dzīvības, laimes un nelaimes, iznīcības un pārpasaulīgu vīziju neuzbāzīgā klātbūtne ir kā nejauši kādas augstākas gaismas atspīdumi noputējuša datora monitora stiklā, un liekas, pietiek ieskatīties tajos ciešāk, lai atklātu, ka nekā jau tur nav. Un tomēr šajos mirkļos arī ir viss, kas dzīvei piešķir jēgu, un lielākā grāmatas veiksme ir tieši tajā, ka, pat ja šo zibšņu ir tik maz un to tīši sadzīviskā piezemētība rada trūcīga mierinājuma iespaidu, tos vismaz ne mirkli negribas apšaubīt, jo tie ne mirkli nekļūst izpušķoti vai piemeloti spožāki nekā bijuši.

"Cilvēku brālības ideja ir utopiska un murgaina," – ar Timofejeva fotogrāfiskumu un Manfeldes līdzjūtību, bet tikai sev vienai raksturīgu nosvērtību Rūta Mežavilka caurstaigā visierastākās takas, lai tajās atrastu sevi.

Aivars Eipurs * *

Slavējams pašas Rūtas Mežavilkas dizains. Dzejoļi gan nav tik labi, kā bija cerēts. Uzkrītošs naratīvs, kas vēsta par viegli stilizētām, tipiskām indivīda un sociuma izpausmēm dabā. Šī grāmata nav komplicēta, tā pa spēkam arī dzejas nelasītājiem, taču ar tēlainās izteiksmes līdzekļiem autore nelutina. Dzejolī Svaru laiks, kas tik labi iesācies, vidū pēkšņi izlaists kas samērīgumam nepieciešams, aizlecot tālāk. Atsevišķi darbi, piemēram, dzejolis ar garu virsrakstu, kas cilā četrpadsmit gadus senas atmiņas un padod mums nozīmīga sievietes nostalģiska atmiņu kamoliņa pavedienu, kopumā nav peļams, toties niansēs ir brāķīši gluži vai visos dzejoļos. Dzejolis Zivju laiks ir izteiksmē precīzāks un profesionālāks nekā vairums citu, taču fantasmagoriskā pēdējā piektā daļa, lai arī tēlaina, šeit vairs neiederas. Otrais krājums, bet...

Iveta Ratinīka * * * *

Rūtas Mežavilkas grāmata vēlreiz apliecina, cik trausla un teju izgaisusi ir robeža starp dzeju un prozu. Lai arī ikdienas gaitās dodamies pa vienām un tām pašām ielām un redzētajam būtu jārosina līdzīga realitātes izpratne un izpausme dzejas tēlos, pārdomātais teksta nepoētiskums un tā vizuālais vieliskums, kā arī dzejoļu formālais veidojums šķiet subjektīvi svešs.

Tomēr rūpīgi veidotā grāmatas kompozīcija un nevainojamais dizains sasaucas ar acumirklīgajiem liriskajiem uzplaiksnījumiem un krājuma moto Ave, Caesar, morituri te solutant iekodēto nolemtības un atsvešinātības izjūtu, kas ir zīmīgs trīsdesmitgadnieku paaudzes poētiskās izteiksmes elements.

Lai arī mani uzrunā tikai daži lakoniskākie autores dzejoļi, krājums kopumā jāvērtē kā izdevies un laikmeta dominējošās poētiskās tendences – dzejas valodas vielisko lakoniskumu un formas tuvošanos prozas izteiksmei – zīmīgi un kvalitatīvi raksturojošs.

_______________________________________________________________________

Ģirts Koknēvičs Japāņu modinātāja šonakts, Neputns, 2006

Agita Draguna * * *

Ja grāmatā izdodas tikt iekšā, tā var dot ļoti daudz. Atklāts stāsts par smagu pieredzi, ko nesusi pārciestā avārija un tās sekas, dzejā pārtop par izdzīvošanas mantru un buramvārdu izkliegšanu, iepriekšatrasto vārdu nepietiekamības traģēdiju, to salaušanu un projāmmešanu, un jaunu vārdu atrašanu.

Šādas situācijas, kad visvienkāršākās sadzīves vērtības pārtop nesasniedzamā utopijā, daudziem iemācījušas prasmi novērtēt tos nepelnītos sīkumus, ko dzīve mums dāvā ik brīdi. Un dzejas valoda, nepastarpinātā brīžiem neapvaldīto un nesakārtoto emociju valoda, varbūt kādam šo vērtīgo prasmi kaut nelielā devā var uzdāvināt arī par brīvu – nemaksājot par šo eksistences brīnuma izjūtu tik nesamērīgi augstu cenu, kādu maksā tie likteņa nežēlīgo dāvanu nepasargātie, kuri šo sajūtu dabū izbaudīt pārpārēm. Un komplektā tik daudz kā nebaudāma..

Visiem ieteiktu dzirdēt, kā šie teksti izdziedami – Ģirta dziesmas, ko dzirdēju grāmatas prezentācijā, šajā pasaulē ieveda vēl nesalīdzināmi tiešāk un dziļāk.

Aivars Eipurs * * * *

Priecīga iepazīšanās ar man iepriekš nezināma autora pirmo dzejoļu krājumu. Svaiga elpa šodienas kopainā. Aizkustinājums no tā, ka autoram izdevies Dieva dāvanu gan pieņemt, gan izsaiņot, apskatīt, pilnveidot, lietot pašam un laist arī apgrozībā. Nelielas iebildes pret pirmo dzejoli kā pirmo šajā krājumā, taču, lasot tālāk, man tas kļūst pieņemami. Jācer, ka grāmatnīcā konservatīvāki prāti neapstāsies pie "viņš kaifu lidot aizmirsa" un baudīs arī nākamās lappuses. Tālāk nejūtu vajadzību ne gudri izrakstīties, nedz arī citēt labākās vietas, jo lasītājam nebūs lemts slinkot, bet iet un iegādāties Ģirta Koknēviča grāmatu. Šaurāka spriešana lai nāk garākos rakstos. Parole: Notikums.

Iveta Ratinīka * * *

Ģirta Koknēviča pirmā dzejas grāmata rada mazliet izpludinātu, nervozu, pretrunīgu, arī svešādu un dažādi vērtējamu iespaidu. Dažos dzejoļos visai sarežģīti izsekot poētiskā izteikuma iekšējai loģikai un noteikt tā robežas, taču iepriecina autora intuitīvā vitalitāte un skaudrais tiešums, kā arī teju sadzirdamais muzikālais ritmiskums, kas piemīt vairākiem tekstiem.

Lai arī atsevišķas dzejas rindas, piemēram, "vilciena sliedes maigi apbrauc tev apkārt", ir ļoti izteiksmīgas un pasakošas, izkoptas un konceptuālas, izteiksmes sajūta vēl sirreālajos, absurdajos vārdu virknējumos nerodas.

Starp pateikto un noklusēto pavīd iespaids, ka autoram reizēm trūkst, manuprāt, nepieciešamās prasmes veidot distanci starp poētisku tekstu un to rosinošajiem pārdzīvojumiem.

_______________________________________________________

* - Mūzas skumst

* * - Ir pa labai lappusei

* * * - Godprātīgi, bet bez pārsteiguma

* * * * - Radoša veiksme

* * * * * - Izcili

Grāmatas

Arno Jundze, NRA 01/30/06

Dzjuničiri Taņidzaki. Naomi. Tulkojusi Ilze Paegle, 2005

Naomi ir moderna meitene, kas nepakļaujas japāņu ģērbšanās, morāles un etiķetes tradīcijām. Viņa dod priekšroku rietumnieciskajam dzīvesstilam un cenšas līdzināties Holivudas zvaigznēm... Šo fabulu stāsta Dzjidzi – apmulsis inženieris, Naomi vīrs, bet pašu romānu Rietumu kritika mēdz salīdzināt ar Lēdijas Čaterlejas mīļāko.

Knuts Skujenieks, Raksti. 5. sējums, Nordik, 2006

Knuta Skujenieka Rakstu piektajā sējumā apkopota atdzeja, kuru sakārtojusi un komentējusi Inta Čaklā. Pārsteidz un sajūsmina K. Skujenieka atdzejotāja vēriens. Lai uzskaitītu visus autorus un valodas, īsā anotācijā vietas nepietiek. Grāmata, kurai vajadzētu būt katra inteliģenta grāmatu plauktā.

Juris Zommers, Radību noslēpums, Valters un Rapa, 2005

Juris Zommers dzimis 1938. gadā Daugavpilī, skološanos sācis bēgļu gaitās Vācijā, bet 1948. gadā pārcēlies uz Kanādu. Bibliotekārs, viens no leģendārās Jaunās Gaitas tehniskajiem darbiniekiem, akadēmiskās vienības Austrums biedrs. Šajā grāmatā iepazīstam viņu kā liriķi – "Dzeja ir spīdīgs burbulis,/ nesatveram rīta/ vēsmā."

Ērika Bērziņa, Ziemeļu lapsa, Valters un Rapa, 2005

Ērikas Bērziņas debijas krājums dzejā. Autori tomēr diezin vai var uzskatīt par neviena nepazītu iesācēju. Viņas teksti datēti no 2000. gada līdz 2005. gadam, un tiem, kas lasa latviešu literāro periodiku vai seko rakstniecības jaunumiem internetā, viņas vārds nav svešs.

Filips Kollā. Mata Hari. Patiesais stāsts. Tulkojusi Dagnija Dreika, Daugava, 2005

Ej nu sazini, kas patiesībā bija Mata Hari un vai viņa vispār bija. Šis vārds Eiropā jau sen kļuvis par bezpersonisku zīmolu, kuru lieto visi, kam nav slinkums – sākot no seksšopu, beidzot ar krodziņu īpašniekiem. Kas viņa tomēr īsti bija: striptīza dejotāja vai neveiksmīga spiedze? To savā grāmatā centies noskaidrot Filips Kollā.

Viktors Hausmanis, Anšlavs Eglītis, Zinātne, 2006

Sērijā Personība un daiļrade izdotā monogrāfija stāsta par Anšlavu Eglīti – vienu no interesantākajiem Otrā pasaules kara gadu zudušās paaudzes autoriem, kas atrauts no dzimtenes prata izdzīvot svešumā, saglabājot ne vien savu nacionālo garu, bet arī talantu.

Mazākumtautību 8. klases skolēniem grāmatas ar divdomīgiem tekstiem

Kārlis Kristapsons, LNT Ziņas 01/28/06 Šoferis, kas gados jaunai stopētājai izsaka nepiedienīgus piedāvājumus, ir nokļuvis latviešu valodas mācību grāmatā astotajai klasei. Grāmatas izdevēji Latviešu valodas apguves valsts aģentūrā skaidro, ka mācību grāmatas teksts atklāj skolēniem, cik dažādi var dzīvē gadīties.

“Tas taču nav nekas traks, pamasēt cilvēkam muguru. Vecais vīrs man samaksāja divdesmit latu. Tad viņš gribēja mani pielauzt uz vienu reizi, solot simt piecdesmit latus. Es nepiekritu un atteicos. Viņš mani saprata, un mēs turpinājām ceļu.” Šādi divdomīgi teksti rakstīti latviešu valodas grāmatā 8. klasei mazākumtautību skolām. Skolotāja, kura māca latviešu valodu no šīs grāmatas, atzīst, ka pēc šīs nodaļas izlasīšanas skolēni esot bijuši neizpratnē.

Kaiva Meļņika, latviešu valodas skolotāja mazākumtautību skolā: “Jā, skolēni klasē to tā nu it kā ar pleciem izdarīja tādas kustības, it kā tādus jautājumus, viens otram zīmīgi saskatījās, ja, bet tādus īpašus komentārus, kaut ko tādu par to manā klasē, piemēram, neviens neteica. Pat nebija nevienas neķītras piezīmes.”

Mācību grāmatas stāsts ir par meiteni, kas ar autostopiem dodas no Rīgas uz Talsiem. Ceļā viņa aptur kādu mašīnu, kuras šoferis viņai izsaka nepiedienīgus piedāvājumus. Grāmatas izdevēji skaidro, ka šis teksts ir ņemts no jauniešu žurnāla, lai pārstāstītu kādas meitenes pieredzi, braucot ar autostopiem.

Brigita Šiliņa, LVAVA izdevējdarbu vadītāja: “Pēc žurnāla “Laba” te ir viens gabaliņš, un tas uzdevums ir, nodaļa saucas “Uz priekšu”. Kā pusaudži, teiksim, un jaunieši, kā viņi cenšas dzīvē tikt uz priekšu, un kā nu dažādi veidi, un viens no tiem ir stopošana.”

Skolotājam ir jāmāk pastāstīt ne tikai par pasniedzamo priekšmetu, bet arī par dažādiem riskiem, kādi var rasties pieaugušo pasaulē, skaidro aģentūrā. Ja kāds pasniedzējs to nespēj, viņš var izlaist šo nodaļu.

Brigita Šiliņa: “Šī grāmata jau nav Bībele, kura jāņem no vāka līdz vākam. Ja skolotājs uzskata, ka šis materiāls viņa bērniem, viņa klasei vai viņam tieši nav piemērots, viņš var neņemt to.”

Lai izvērtētu grāmatas atbilstību latviešu valodas mācīšanai, Izglītības ministrija no LVAVA pieprasījusi rakstisku paskaidrojumu.

Izstādes

Maija Rudovska, NRA 01/31/06

- Valmierā, galerijā Laipa, līdz 17. februārim aplūkojama Lauras Pīgoznes gleznu personālizstāde. L. Pīgozne 1993. gadā beigusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, bet 1999. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Izstādē eksponētas pēdējos gados tapušās klusās dabas un figurālās kompozīcijas. "Mani interesē zeme kā mitoloģiska būtība, un mitoloģijā tieši zeme ir viena no man tuvākajām lietām. Mani interesē mītiskais laiks un mītiskā telpa. Manā izpratnē tā ir kāda iekšēja mitoloģiska būtība, ko es sajūtu un cenšos parādīt, ielikt savos darbos", atklāj L. Pīgozne. Attēlā darbs Dzeltenā zeme.

- Salonā Māksla apskatāma Annas Auziņas (1975) izstāde Dzīve Purvciemā. Māksliniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, ir divu dzejas krājumu autore. Gleznu iecere radusies, māksliniecei dzīvojot 12. stāvā Purvciemā. Urbanizētā ainavā, lielpilsētas atsvešinātībā uzsvērts dabas svaigums un cilvēcisko attiecību siltums. Darbi ir emocionāli piesātināti, krāsu kontrastā un gaismēnu lietojumā neglītās daudzstāvu celtnes iegūst savdabīgu šarmu.

- Galerijā Bastejs notiek septiņu Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes pasniedzēju – mākslinieku kopizstāde ar nosaukumu Klusā daba ar... Šajā izstādē klusā daba ir aplūkota nevis kā mākslas žanrs, bet gan kā ierosmes avots apcerei, iztēlei, ekspresijai. Izstādē piedalās I. Irbe, I. Helmūts, V. Šnēberga, D. Pudāne, I. Utāns, J. Nikiforovs, A. Auziņa. Attēlā Andas Auziņas Kūkas.

- Porcelāna muzejā šodien pulksten 17 notiek porcelāna meistares Zinas Vistes kataloga prezentācija. Tajā apkopots mākslinieces apjomīgais un vispusīgais radošais veikums – dizaina projekti Rīgas Porcelāna rūpnīcā, nozīmīgākie pasūtījumi un izstāžu darbi. Z. Vistes radošo mantojumu dažādu paaudžu skatījumā interpretējuši divi autori – mākslas vēsturnieks Zigurds Konstants un Rīgas Porcelāna muzeja krājuma glabātāja Zanda Zībiņa.

- Gētes institūtā šodien pulksten 18 tiek atklāta Eliasa Hasosa fotoizstāde Portreti. Mākslinieks fotografē pavisam necilus motīvus – kokus, meitenes vai durvis. Veids, kādā viņš to dara, sākotnēji šķiet lietišķs, tomēr tam raksturīga vizuāla intensitāte. Visas fotogrāfijas tematizē redzēšanu kā mums apkārt esošo lietu, cilvēku un parādību apzinātu uztveri. Nesvarīgais, pie kā skatiens parasti nekavētos, ar dažādu kompozicionālu līdzekļu palīdzību attēlots tā, ka tiek radīta uzmanības sfēra, kas izaicina skatīties vērīgāk.

- Latvijas Mākslas akadēmijas aulā trešdien pulksten 18 tiks atklāta grafikas nodaļas studentu darbu izstāde Rokraksti. Izstāde tapusi ar mērķi parādīt aktuālāko jauno grafiķu paaudzē, paralēli demonstrējot individuālo rokrakstu dažādību. Nosaukums Rokraksti norāda uz autoru atšķirīgo skatījumu par to, kas ir grafika. Ieceru realizēšanai mākslinieki izmantojuši visplašākāko tehniku spektru, sākot no zīmējuma uz papīra un beidzot ar jaunajiem medijiem. Izstādē piedalās 2.–6. kursa studenti: A. Auziņa, L. Blanka, L. Bondare, O. Capļina, V. Karpenko, I. Kaže, L. Kovaļevska, K. Krolle, S. Leimane, L. Liepa, M. Mackus, I. Nagliņa, A. Orniņa, A. Piļugina, L. Pujāte, K. Sauškina, E. Stāvere, L. Ēlande, S. Vekmane, I. Vindule.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa, NRA 02/01/06

- Abstrakcijas un grafika. Šodien pulksten 18 mākslas galerijas Cherado Art Empire izstāžu zālē Vecrīgā, Mārstaļu ielā 16 (ieeja no Peitavas ielas), atklās abstrakcijas un grafikas izstādi. Tajā būs aplūkojami I. Sudares, A. Keiri, O. Žuravļovas, D. Lavrentjeva, R. Junkera, V. Lakšes, N. Krivošeina un citu autoru darbi.

- Fricim Dziesmam – 100. Šodien pulksten 17.30 Ventspils galvenajā bibliotēkā notiks dzejnieka Friča Forstmaņa (viņš arī Fricis Dziesma, Fricis Selga, Alant Vils) 100. dzimšanas dienai veltīts pasākums. Tā viesi – Viesturs Vecgrāvis, Maija Baltiņa, Maija Kalniņa, Ilze Buņķe. F. Forstmaņa dzeju lasīs Māris Valtenbergs, Maija Feldmane un Marta Laima Gredzena.

Līvija Dūmiņa, NRA 02/02/06

- Portālā Delfi var balsot par sev tīkamāko Lielās mūzikas balvas 2005 laureātu. Publikas simpātija tiks atklāta LMB pasniegšanas ceremonijā 3. martā Latvijas Nacionālajā operā. Atgādinām, ka Lielās mūzikas balvas 2005 laureāti ir dziedātājs Kārlis Zariņš, komponists Tālivaldis Ķeniņš, diriģents Olari Eltss, čelliste Kristīne Blaumane, komponists Ēriks Ešenvalds, muzikologs Arnolds Klotiņš, Latvijas Radio koris, koris Kamēr… un operas Pīķa dāma uzvedums.

- Izsludināts Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku (2008) deju lieluzveduma repertuāra konkurss. Tiek aicināti pieteikties Latvijā vai ārpus tās robežām dzīvojoši horeogrāfi vai deju kolektīvu vadītāji ar speciāli konkursam veidotām horeogrāfijām vai arī agrāk veidotām horeogrāfijām, kuras atbilst lieluzveduma koncepcijai, libretam un muzikālā materiāla pamatā ir tautas mūzika, tautas mūzikas apdare vai tautiska rakstura orģinālmūzika. Lieluzveduma devīze ir Izdejot laiku, tā libreta autori ir Jānis Purviņš, Jānis Ērglis, Valdis Celms un Māra Ķimele. Konkursa kārtībā tiks atlasītas 19 no 32 dejām. Par pārējo 13 deju radīšanu tiks uzrunāti konkrēti autori. Pieteikumi jāiesūta līdz 2006. gada 1. augustam valsts aģentūrā Tautas mākslas centrs.

Pret smaceni valodā

Viestarts Gailītis, Diena 02/01/06 Inženieris Juris Petričeks Anšlava Eglīša simtgadei par godu reanimējis vārdu "smacenis".

Juris Petričeks (69) pirms četriem gadiem nokļuva plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā, mēģinot ar savu ekspertīzi kliedēt aplamās bailes par Audriņu radaru. Arī šoreiz pensionētā Stenforda universitātes elektroinženiera un radaru speciālista vārds izskan kādas nepilnības labošanai. J.Petričeks ir atbildīgs par vārda "smogs" nomaiņu ar citu, latviskāku vārdu "smacenis", kas izvēlēts par 2005.gada latviešu vārdu. Tiesa, tā ir J.Petričeka iniciatīva, taču ne izgudrojums. Izdomāja šo vārdu rakstnieks Anšlavs Eglītis, kurš emigrācijā ASV kļuva par Petričeka novadnieku. Šis gads, kad tiek svinēta A.Eglīša 100.dzimšanas diena, arī J.Petričekam nu ir īpašs.

Pēc izcelsmes J.Petričeks ir "ceturtdaļas" čehs. Viņa vecvectēvs ar dēliem, arī Jura Petričeka vectēvu, XIX gs. emigrēja no Čehijas uz Latviju. Viņš bija zaudējis vienu no dēliem karā un nevēlējās zaudēt pārējos. Pededzes pagastā pie Alūksnes nopircis daudz zemes un sācis nodarboties ar lauksaimniecību. Pēc daudziem gadiem Otrais pasaules karš atkal dzinis Petričekus emigrācijā. Tā nu iznācis, ka J.Petričeks lielāko daļu mūža ir dzīvojis ASV — pēdējos gados latviešu ciematā Vašingtonā, pirms tam Aļaskā un Masačūsetsā, bet pirmos pēckara gadus — Ziemeļkalifornijā. Tur viņš kā jaunietis sastapies ar Anšlavu Eglīti šaha turnīrā.

50.gadu vidū sākusies ikgadēja tradīcija vai nu Ziemeļkalifornijas latviešiem braukt spēlēt šahu pie Dienvidkalifornijas latviešiem uz Losandželosu, vai nu dienvidkaliforniešiem braukt uz turnīru Sanfrancisko. Katrā vienībā bijuši seši vīrieši. "Anšlavs parasti spēlēja pie pirmā vai otrā galdiņa. Es — pie trešā vai ceturtā. Esam sarokojušies, bet, ja Anšlavs būtu dzīvs un jūs prasītu, vai viņš pazīst Petričeku, viņš droši vien atbildētu: "Kas tas tāds?" Man likās — ja Anšlavs spēlē pie augstāka galdiņa, viņš ir labāks par mani. Tagad man saka — nē, īstenībā jau viņš bija mūsu līmenī. Amatieri mēs visi bijām," stāsta J.Petričeks. Interesanti, ka Dienvidkalifornijas vienībā bija arī dzejnieks Olafs Stumbris.

Publikā A.Eglītis bijis atturīgs. Kāds J.Petričeka draugs stāstījis, ka šaurākā lokā viņš bijis ļoti omulīgs. "Es viņu kā bērns pirmo reizi atceros bēgļu nometnē Rāvensburgā franču zonā. Tur bija rakstnieku rīti. Visi paši lasīja savus darbus, taču Anšlavs Eglītis nelasīja. Kāds cits tos nolasīja viņa vietā. Viņam acīmredzot uztraukuma brīžos uznāca stostīšanās. Taču viņš tur pirmajā rindā sēdēja un, kad nolasīja fragmentu no kāda viņa darba, piecēlās un paklanījās," atceras J.Petričeks.

Par A.Eglīša vārdu "smacenis" J.Petričeks atcerējās, izdzirdējis pa radio vārdu "smogs". "Arī Amerikā no desmit deviņi latvieši to pašu "smogu" lieto," skaidro J.Petričeks. "Ir ārkārtīgi daudz latviešu, kas vienkārši pieliek svešvārdiem galotni "s", un vārds gatavs. Bet A.Eglītis jau pirms daudziem gadiem rakstīja "smacenis". Pirmkārt, tas ir latvisks vārds, otrkārt, pilnīgi apraksta situāciju. Vai esat bijuši Losandželosā? Tur ir kā katls. Pat tad, kad no okeāna nāk vējš, izplūdes gāzes paliek. To slānis var būt ap 500—1000 metru augsts. Ja tiek nedaudz virs tā slāņa, var redzēt, ka apakšā ir dzeltena kārta."

A.Eglītis dzīvojis Losandželosas rajonā Pacific Palisades jeb Klusā okeāna Palisādēs. Viņa romānus regulāri drukāja avīzē Laiks, kur viņš rakstīja arī rakstus — lielākoties reportāžas no kino pirmizrādēm. "Ļoti iespējams, ka kādā no rakstiem viņš bija uzrakstījis arī par to pašu smaceni. Ap 70.gadiem Losandželosā sabiedriskais transports bija iznīcināts — to bija panākusi automobiļu rūpniecība, un mašīnas šausmīgi smirdēja," atceras J.Petričeks.

J.Petričeks kara dēļ latviešu valodā mācījies tikai četrarpus klases. "Mans izglītības līmenis latviešu valodā ir ļoti zems," viņš atzīst. Taču viņa latviešu valoda ir apbrīnojami tīra — vārda "konteiners" vietā viņš lieto "tilpni", "lifta" vietā — "celtni", saka nevis "līderis", bet "vadītājs". J.Petričeks nenoliedz žargona, teiksim, "lūzeris", lietošanu neformālās situācijās. Taču uzskata, ka svešvārdi bieži tiek pieņemti, neizmēģinot latviešu valodas iespējas. A.Eglītim bijis daudz jaunvārdu, no kuriem populārākais ir "skārdene". Vajag tikai palasīt literatūru, ne vien tīmekli.

Citādā ziņā…

Latvijā valsts varai uzticas mazāk nekā vidēji ES

LETA 01/28/06 Uzticēšanās valsts varai Latvijā ir mazāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), savukārt uzticēšanās līmenis masu medijiem mūsu valstī ir augstāks nekā ES, liecina jaunākais "Eurobarometer" pētījums.

Masu mediji Latvijā bauda vislielāko iedzīvotāju uzticību. Televīzijai un radio uzticas 66% iedzīvotāju, presei - 54%. Vidēji ES televīzijai uzticas 53% iedzīvotāju, radio - 61%, bet presei - 45%.

Augsts Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās līmenis ir arī armijai, lai gan tas joprojām ir zemāks nekā vidēji ES. Mūsu valstī bruņotajiem spēkiem uzticas 53% iedzīvotāju, bet vidēji ES valstīs - 68%, tai skaitā Somijā armija bauda 89% iedzīvotāju uzticību, Maltā - 81%, bet Lielbritānijā - 76%.

Valdībai uzticas 29% iedzīvotāju, salīdzinot ar 31% vidēji ES. Vislielāko iedzīvotāju uzticību nacionālā valdība bauda Somijā, Dānijā un Luksemburgā. Latvijā šis rādītājs ir zemāks nekā Igaunijā, bet nedaudz augstāks nekā Lietuvā.

Savukārt Saeimai uzticas 25% Latvijas iedzīvotāju, kas arī ir mazāk nekā vidēji ES - 35%. Lielākā uzticēšanās nacionālajam parlamentam ir Dānijā, Luksemburgā un Somijā.

Vismazāko uzticību Latvijas iedzīvotāju vidū bauda politiskās partijas, tām uzticas vien 8% iedzīvotāju. Vidēji ES partijām uzticas 17% iedzīvotāju.

Aptauja veikta 2005.gada oktobrī un novembrī. Tajā izvaicāti 1033 Latvijā pastāvīgi dzīvojoši ES pilsoņi.

Dabas muzejā notiks pasākums par godu gada dzīvniekam lidvāverei

BNS 01/28/06 Latvijas Dabas muzejā sestdien notiks pasākums par godu šā gada dzīvniekam lidvāverei un atvadas no 2005.gada dzīvnieka lielā susura, informēja muzejā.

Ģimenes dienas pasākumā "Atvadoties no susura, sagaidot lidvāveri" varēs uzzināt daudz jauna par abiem noslēpumainajiem dzīvnieciņiem. "Bet tie, kas vienkārši vēlas uzzināt, kāda lidvāvere izskatās, var doties uz Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas ekspozīciju," norādīja muzejā.

Lidvāvere ('Pteromys volans') iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā kā izzūdoša suga.

Lidvāvere ir viens no tiem dzīvnieciņiem, par kuru sastopamību Latvijā ziņu ir ļoti maz, un ir pamats uzskatīt, ka lidvāveres varētu būt izzudušas pavisam, tāpēc pievērst sabiedrības uzmanību šim interesantajam un savdabīgajam zīdītājam ir ļoti svarīgi ne vien tāpēc, lai noskaidrotu, vai lidvāvere Latvijā vispār vēl ir sastopama, bet arī tāpēc, lai mudinātu cilvēkus domāt par izzūdošām sugām un Latvijas dabas unikalitāti, paskaidroja muzejā.

Vēsturiski lidvāvere Latvijā bija sastopama visā teritorijā. 20.gadsimta beigās šis dzīvnieks bija novērots tikai valsts ziemeļaustrumdaļā. Pēdējā zināmā lidvāveres dzīves vieta atrodas dabas liegumā "Gruzdovas meži" Balvu rajonā.

Dabas muzeja speciālisti aicina visus, kam ir ziņas par šī dzīvnieka sastopamību, ziņot muzeja darbiniekiem. Viena no drošākajām liecībām par lidvāveres esamību ir koka pakājē atstātie dzeltenīgie mēsliņi.

Gada dzīvnieku Latvijas Dabas muzeja speciālisti izvēlas jau sesto gadu, un uz šo titulu galvenokārt pretendē retu un izzūdošu sugu pārstāvji.

Lielais aukstums
nu ir pārdzīvots, un ir sagaidīts

krietni siltāks laiks – gaisa temperatūra

turas ap 0^oC gan dienā, gan naktī. Un laiks

mainās vai katru dienu – ir gan nokrišņi, tiesa –

lietus veidā, jo sniegu jau tik siltā laikā nesa-

gaidīt, gan arī saulīte uzspīd. Nedēļas pir-

mās dienas bija ļoti saulainas, bet šo-

dien jau kopš paša rīta slapi-

na sīks lietutiņš...

Anda Jansone, trešdien 1. februārī