Kas jauns Latvijā?

Nr. 435: 2006. g. 23. februāris - 2. marts

Eiropā un citur pasaulē...

Prezidente dodas uz sarunām Vašingtonā

Sandra Upīte,  NRA  02/27/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga no šodienas līdz 9. martam uzturēsies ASV, lai ar nozīmīgām amatpersonām pārrunātu Latvijas un ASV politisko un ekonomisko dialogu, kā arī novembrī Rīgā gaidāmo NATO galotņu sanāksmi.

Prezidente šonedēļ tiksies ar ASV Baltā nama, Pentagona un Kongresa amatpersonām, kā arī ārpolitikas pētniekiem. Tā, piemēram, rīt V. Vīķe-Freiberga tiksies ar ārpolitikas ekspertu Zbigņevu Bžezinski, ASV Kongresa spīkeru Denisu Hastertu, kā arī bijušo ASV valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu. Trešdien prezidente oficiāli atklās Latvijas vēstniecības ēku Vašingtonā, tiksies ar ASV aizsardzības sekretāru Donaldu Ramsfeldu, viceprezidentu Ričardu Čeiniju un piešķirs Latvijas valsts apbalvojumus. Ceturtdien paredzēts forums par NATO galotņu sanāksmi. Pēc foruma prezidente risinās sarunas ar Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra, Aspena institūta un pasaules sieviešu līderu pārstāvjiem. Paredzēts, ka V. Vīķe-Freiberga lasīs lekciju Latvija: ekonomiskā attīstība Hārvarda univesitātē Bostonā un sacīs runu Kolumbijas universitātē Ņujorkā. Filadelfijā prezidente piedalīsies apjomīgā ASV un Baltijas fonda pasākumā, kas tiek rīkots par godu Baltijas valstu neatkarības 15 gadiem.

Apstiprina Latvijas nacionālo eiro ieviešanas plānu

LETA  02/28/06    Valdība šodien apstiprināja Latvijas nacionālo eiro ieviešanas plānu, kurā kā mērķis nosprausts Eiropas vienotās valūtas ieviešana 2008.gada 1.janvārī.

No Baltijas valstīm patlaban vistuvāk eiro ieviešanai ir Lietuva, savukārt Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips apgalvojis, ka viņa valsts eiro par katru cenu necentīsies ieviest.

Kā valdības sēdē atzina Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), Lietuva un Igaunija sagaida, ka, pieņemot lēmumu par valstu gatavību pievienoties eirozonai, liela nozīme būs "politiskai komponentei".

Kalvītis norādīja, ka Latvija nogaidīs, kāds būs lēmums par citu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu gatavību eiro ieviešanai, un pēc tam mūsu valsts varētu lemt par nepieciešamību pārskatīt savus plānus.

Finanšu ministrija uzsver, ka pāreja no lata uz eiro ir liels projekts, kuram Latvijas jaunākajā vēsturē ir maz līdzinieku pēc vēriena un nozīmības.

Lai pārstāvētu Latvijas sabiedrības intereses, eiro ieviešanā piedalīsies gan valdība un valsts pārvaldes institūcijas, gan Latvijas Banka, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan bankas, gan pašvaldības, gan Latvijas Pasts, gan tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi, gan sabiedriskās organizācijas.

Valdība uzskata, ka eiro ieviešanai jābūt izstrādātai tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta katra Latvijas sabiedrības pārstāvja ikdiena, tāpēc eiro ieviešanas gaitā apzināti būtiskākie eiro ieviešanas pamatprincipi un to īstenošanas scenārijs.

Viens no pamatprincipiem ir efektivitāte. Valdības vēlas, lai visu valsts pasākumu izmaksas būtu samērojamas ar iespējamajiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē.

Otrs pamatprincips ir orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju. Plānots samazināt iespēju ciest no norēķinu valūtas maiņas tiem iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežota finanšu pakalpojumu pieejamība, piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un garantētu efektīvu eiro ieviešanu, Latvijā plānots izmantot vienlaicīgu eiro skaidrās un bezskaidrās naudas ieviešanu.

Lai garantētu Latvijas sabiedrības darījumu nepārtrauktību, paredzēta mēnesi ilga divu valūtu - lata un eiro - vienlaicīga lietošana no eiro skaidrās naudas ieviešanas līdz brīdim, kad eiro skaidrā nauda kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli.

Lai nodrošinātu valsts iedzīvotājus ar eiro monētām un banknotēm, maiņu bez komisijas maksas būs iespējams veikt sešus mēnešus. Naudu mainīs Latvijas Bankā, kredītiestādēs, Latvijas Pastā un valūtas maiņas punktos.

Latu banknotes un monētas no apgrozības izņems un aizstās ar eiro no šīs valūtas ieviešanas dienas. Latvijas Banka neplāno plānveidā samazināt skaidro naudu apgrozībā pirms eiro ieviešanas, kā arī neīstenos pirmstermiņa nacionālās valūtas monētu vākšanas un no apgrozības izņemšanas kampaņu.

Eiro ieviešanas dienā latos denominētie bezskaidrās naudas atlikumi kredītiestāžu kontos, kā arī finanšu instrumenti tiks konvertēti eiro un visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro.

Cenu un nodokļu noapaļošanā, ieviešot eiro, tiks ņemtas vērā Eiropas regulas prasības. Noapaļošanu paredzēts veikt pēc matemātiskiem principiem līdz diviem veseliem eirocentiem.

Ceturksni pirms un gadu pēc eiro ieviešanas preču cenu, pakalpojumu cenrāžu, pensiju fondu paziņojumu, kontu izraksti tiks uzrādīti gan latos, gan eiro, lai ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai.

Uzsvērts, ka valsts nekompensēs tirgus dalībnieku izdevumus. Katram tirgus dalībniekam jāplāno eiro ieviešanai nepieciešamie līdzekļi atbilstoši savai kompetencei un darbībai.

Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre žurnālistiem sacīja, ka pagaidām nav aprēķināts, kādas izmaksas eiro ieviešanā radīsies valstij un ar kādiem izdevumiem būs jārēķinās uzņēmējiem. Šī informācija vēl tiks apkopota.

Latvijā paredzēts pieņemt tā saukto jumta likumu, kurā tiks noteikti eiro ieviešanas pamatnosacījumi. Likumprojektu izstrādās Finanšu un Tieslietu ministrijas. Sākotnējā versija solīta līdz šā gada maija beigām.

Svarīgs uzdevums esot panākt pietiekamu sabiedrības informētību par eiro ieviešanu, lai pāreja no latiem uz jauno valūtu notiktu patērētājiem saprotami. Tāpēc izstrādāta stratēģija sabiedrības informēšanai par eiro ieviešanu Latvijā.

Stratēģija paredz valsts organizētu sabiedrības informēšanas kampaņu. Iedzīvotājiem skaidros eiro ieviešanas principus un scenārijus, eiro banknošu un monētu drošības pazīmes, eiro un lata konvertēšanas likmi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Lietuva un Slovēnija, ar Eiropas Komisiju (EK) plāno slēgt stratēģiskās partnerības līgumu. Tas paredzēs, ka EK varētu daļēji finansēt sabiedrības informēšanu. Latvija par līgumu ir uzsākusi sarunas un tās plāno beigt vasaras sākumā.

Gatavojoties eiro ieviešanai, Latvija iestājusies tā sauktajā Valūtu kursa mehānismā II. 2004.gada 30.decembrī noteikts lata piesaistes kurss eiro, un no 2005.gada tas ir 0,702804 lati par eiro.

Saskaņā ar eiro ieviešanas kritērijiem Latvijai Valūtu kursa mehānismā II būs jāpiedalās vismaz divus gadus. Galvenais valsts uzdevums šajā pārejas periodā ir izpildīt konverģences kritērijus.

Lai ieviestu eiro, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis. To novērtē, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto un šim līgumam pievienotajā protokolā sīkāk aprakstīto Māstrihtas konverģences kritēriju izpildi.

Lai lemtu par Latvijas gatavību eiro ieviešanai, pēc valdības ierosinājuma Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka sagatavos konverģences ziņojumu - vērtējumu par valsts gatavību dalībai Eiropas Monetārajā savienībā. Pozitīva vērtējuma gadījumā Latvija varēs ieviest eiro kā likumīgu maksāšanas līdzekli valstī.

Atklās jauno Latvijas vēstniecību Vašingtonā

Gunta Sloga,  Diena  03/01/06    Simbolisks brīdis — pamesta valstiskās nebrīves gadu liecība. Atjaunotā ēka ir Vašingtonas kultūrvēsturē nozīmīga celtne.

Ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas līdzdalību trešdien Vašingtonā tiks atklāta jaunā Latvijas vēstniecības ASV ēka, un šis, kā uzsver diplomāti, būs īpaši simbolisks brīdis. Līdz ar svinīgo pāriešanu uz jauno vēstniecību būs pamesta pēdējā liecība par valstiskās nebrīves gadiem — nelielā māja, kur līdz šim strādāja Latvijas diplomāti, bija iegādāta PSRS okupācijas laikā Vašingtonā strādājušās sūtniecības vajadzībām.

Kā stāsta Latvijas vēstniecības ASV padomnieks Kaspars Ozoliņš, nepieciešamību meklēt jaunu ēku radīja gan tās nelielie izmēri, gan atrašanās vieta — dzīvojamo privātmāju rajons patālu no centra. Vecā ēka bija iegādāta 1951.gadā Latvijas sūtniecības vajadzībām. Kā zināms, Latvijas sūtniecība ASV darbojās arī PSRS okupācijas laikā, baudot pilnu diplomātisko atzīšanu un statusu. Tas bija iespējams Vašingtonas īstenotās PSRS okupācijas neatzīšanas politikas dēļ.

Taču pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijas un ASV divpusējās attiecības ieguva citu mērogu, tādēļ nelielajā divstāvu ēkā kļuva aizvien šaurāk. "Vēstniecības telpas nebija piemērotas diplomātisko tikšanos, sanāksmju un apspriežu organizēšanai, nemaz nerunājot par iespēju organizēt pieņemšanas, piemēram, par godu Latvijas neatkarības gadadienas svinībām," stāsta K.Ozoliņš. Tādēļ 2001.gadā par 2,5 miljoniem dolāru tika iegādāta jauna ēka vēstniecības vajadzībām tā sauktajā Vēstniecību bulvārī (Embassy Row), kur atrodas lielākā daļa diplomātisko pārstāvniecību Vašingtonā. Vēl miljons dolāru tika iztērēts vēstniecības remontam.

Jaunā vēstniecības ēka ir būvēta 1902.gadā pēc tolaik pazīstamā Vašingtonas arhitekta Vedija Vuda projekta. Tajā XX gadsimta pirmajā ceturksnī dzīvoja Vašingtonas kultūras un mākslas dzīves patronese māksliniece Alise Paika–Bārnija, pie sevis pulcējot daudzas tā laika sabiedrībā pazīstamas personas. Ēka kā sava laika liecība joprojām esot iekļauta Vašingtonas kultūras un vēstures ceļvežos, stāsta K.Ozoliņš. Latvija to atpirka no pasaulē labi pazīstamā Smitsona institūta, kam pieder virkne Vašingtonas lielāko muzeju, mākslas kolekcijas un citi kultūras objekti.

Jāpiebilst, ka nesen Vašingtonā tika iegādāta arī jauna Latvijas vēstnieka rezidence.

Lielbritānija brīdina Borisu Berezovski par musināšanas sekām

Ģirts Kasparāns,  Diena  03/01/06    Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs piedraudējis bagātniekam Borisam Berezovskim, ka viņš varētu zaudēt politiskā bēgļa statusu, ja mēģinās sarīkot apvērsumu, lai gāztu Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu.

"Vardarbīga apvērsuma aizstāvēšana suverēnā valstī nav pieņemama, un mēs nepārprotami nosodām šos izteikumus. Lielbritānijas valdība vērsīsies pret tiem, kas izmanto Lielbritāniju kā bāzi, no kuras veicināt vardarbīgus nemierus vai terorismu citās valstīs," teikts Dž.Strova paziņojumā.

Krievijas politiķi ar neslēptu prieku uztvēruši bargo paziņojumu, taču maz ticams, ka Lielbritānija īstenos savus draudus un izdos vajāto oligarhu Maskavai.

B.Berezovskis, kurš pēc V.Putina nākšanas pie varas kļuva par viņa pretinieku un bija spiests doties trimdā uz Londonu, jau 2003.gadā ieguva politiskā bēgļa statusu Lielbritānijā. Nesen viņš vairākās intervijās paziņoja, ka gatavojas valsts apvērsumam Krievijā, lai likvidētu V.Putina "antikonstitucionālo režīmu". Pēc viņa domām, "šis režīms ved Krieviju bezdibenī".

B.Berezovskis ir pārliecināts, ka Ukrainas scenāriju iespējams atkārtot arī Krievijā, tāpēc viņš esot gatavs izmantot savus "godīgi nopelnītos" līdzekļus, lai finansētu varas maiņu. B.Berezovskis pagājušogad divreiz viesojās Latvijā un tikās ar vairākām amatpersonām, bet vēlāk tika iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Latvijai jauna mājvieta Amerikā

Liene Barisa,  NRA  03/02/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Vašingtonā atklāja jauno Latvijas vēstniecības ēku. Jaunās ēkas atklāšanai ir īpaši simboliska nozīme Latvijas valsts pastāvēšanas un attiecību ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) vēsturē.

Kad Latvija bija okupēta un inkorporēta Padomju Savienībā, Latvijas sūtniecība ASV turpināja baudīt pilnu diplomātisko atzīšanu un statusu, jo ASV neatzina Latvijas okupāciju.

Ārlietu ministrija norāda, ka līdzšinējās Latvijas vēstniecības telpas atradās ēkā, ko 1951. gadā dzīvojamo māju rajonā iegādājās pilnvarotais lietvedis Jūlijs Feldmanis. 2001. gada nogalē vēstniecības vajadzībām tika nopirkta jauna ēka, kas atrodas tā sauktajā Vēstniecību bulvārī Masačūsetsas avēnijā, kur atrodas arī lielākā daļa vēstniecību Vašingtonā. Šajā ielā tika īrētas Latvijas sūtniecības telpas arī pirms Otrā pasaules kara.

Ar jaunās ēkas atklāšanu Latviju apsveica arī ASV vēstniece Latvijā Ketrina Toda Beilija. "Iepriekšējā vēstniecības ēka vairākas desmitgades kalpoja par spēcīgu simbolu Latvijas apņēmībai saglabāt savu identitāti padomju okupācijas gados, bet ar šīsdienas atklāšanas ceremoniju tiks atvērts jauns vēstures posms," sacīja K. T. Beilija.

Ketrina Toda Beilija šonedēļ atrodas Vašingtonā un pavada Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu sanāksmēs ar ASV amatpersonām. Kopā ar V. Vīķi-Freibergu viņa piedalījās arī sarunās ar ASV Kongresa spīkeru Denisu Hastertu un vakar tikās ar viceprezidentu Diku Čeiniju un aizsardzības sekretāru Donaldu Ramsfeldu.

Vakar bija prezidentes otrā teju divu nedēļu ilgās vizītes diena ASV. ASV Kongresa spīkers Deniss Hasterts, ar kuru V.Vīķe-Freiberga tikās pirmajā dienā, izteica personisku ielūgumu prezidentei sacīt runu ASV Kongresā. Tikšanās laikā, kurā klāt bija arī Kongresa Demokrātu partijas līdere Nensija Pelosi un vairāki ASV kongresmeņi, tika apspriesti Latvijas un ASV sadarbības politiskie, ekonomiskie un aizsardzības sadarbības aspekti, uzsverot ciešo abu valstu partnerību.

ES veidos īpašu fondu atlaistajiem strādniekiem

Sanita Jemberga Briselē, Gunta Sloga,  Diena  03/02/06    Fonda nosacījumi ir izdevīgāki vecajām dalībvalstīm. Latvija nav iebildusi, lai panāktu kompromisu par budžetu.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja izveidot 350 miljonu latu lielu fondu, no kura katru gadu palīdzēt rūpnīcu pārcelšanās uz lētākām valstīm dēļ atlaistiem strādniekiem atrast jaunu darbu. Tiesa, Latvijai, kas nevar lepoties ar lieliem uzņēmumiem, no šī fonda liela labuma nebūtu, jo uz palīdzību varēs pretendēt, ja darbu zaudēs vairāk nekā 1000 cilvēku bezdarba skartos reģionos. Jau pērn, kad šī ideja pavīdēja ES budžeta sarunās, Latvija šo priekšlikumu uztvērusi kā mēģinājumu balstīt veco ES valstu ekonomiku, taču atturējusies iebilst pret šāda fonda izveidi.

EK gan uzsver, ka šis nebūs batuts konkurencē zaudējušām industrijām vai valstīm, kuras nav pārstrukturējušas ekonomiku un grib dzīvot pa vecam ar īsiem darbalaikiem, zemu produktivitāti un dāsnām pabalstu sistēmām. "Šis fonds nav domāts noteiktu sektoru vai uzņēmumu aizsardzībai, bet gan cilvēku pasargāšanai," paziņoja EK prezidents Žozē Manuels Barrozo.

"Mums tas nepatīk, tas ir skaidrs reveranss vecajām valstīm," saka premjera Aigara Kalvīša (TP) padomniece ES jautājumos Sanita Pavļuta–Deslandes. Valsts varēs pieteikties palīdzībai tikai tad, ja darbu rūpnīcas slēgšanas dēļ vienlaikus zaudēs vairāk nekā 1000 cilvēku reģionā ar diezgan lielu bezdarbu vai arī 1000 cilvēku tautsaimniecības sektorā, kas ir 1% no visiem reģionā nodarbinātajiem. Kā atzīst Ekonomikas ministrijā, Latvijā ir pavisam nedaudz uzņēmumu ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem. Tiesa, Latvija līdz šim nav atklāti iebildusi pret šo priekšlikumu. S.Pavļuta–Deslandes teic, ka 2007.—2013.gada budžeta sarunās valstij daudz svarīgāk bijis panākt izdevīgu vienošanos par to, cik naudas Latvija saņems šajā laika posmā. Tādēļ arī šāda ideja neesot noraidīta.

Globalizācijas pielāgošanas fonda (GPF) izveidošanas ideja parādījās ES sarunās, kad pēc vairāku lielu starptautisku uzņēmumu ražotņu slēgšanas Francijā un Lielbritānijā tūkstoši zaudēja darbu. Lai gan pret GPF iebilda jaunās valstis un skandināvi, uzskatot, ka tās maksās par reformēties negribošu valstu kļūmēm, kompromisa vārdā ideja parādījās budžeta paketē.

Lai gan fonds esot vērsts globalizācijas seku mazināšanai darba tirgū, uz ES naudu tāpat varēs pieteikties valstis, kuru rūpnīcas pārcēlušās nevis uz Indiju vai Ķīnu, bet jaunajām ES valstīm. Valstij jāpierāda, ka cilvēku atlaišanu radījušas izmaiņas globālajās tirgus attiecībās — vai tas būtu eksporta kritums, importa pieaugums vai ražotnes pārcelšana.

EK prezidents uzsvēra, ka ES neizmaksās tiešas kompensācijas darbu zaudējušajiem vai glābs mirstošas rūpnīcas. Nauda būs pieejama cilvēku pārkvalifikācijai, palīdzībai darba meklējumos vai pašnodarbinātajiem, kā arī tieši pabalsti būs cilvēkiem, kas mācās bezdarbnieku kursos, pārceļas uz citu reģionu vai, būdami vecāki par 50 gadiem, piekrīt zemāk atalgotam darbam. Tad pusotra gada viņiem var kompensēt algas starpību. Fonds varētu sākt darboties nākamgad.

Saeima nosoda represijas Baltkrievijā

DELFI  03/02/06    Saeimas deputāti ceturtdien ar vairākuma atbalstu pieņēma koalīcijas deputātu izstrādāto nosodījumu par Baltkrievijas varas struktūru represijām pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un viņu līderiem.

Koalīcijas deputātu priekšlikums sagatavots, balstoties uz pēdējā laikā Baltkrievijā veikto pilsoniskās sabiedrības pārstāvju - vēlēšanu procesu neatkarīgo novērotāju arestiem, vārda brīvības pārkāpumiem, kad tiek liegta neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un sabiedrisko organizāciju darbība un notiek represijas pret citādi domājošajiem.

Pret Baltkrievijas varas struktūru rīcību pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām iebilda Saeimas kreiso opozīcijas partiju pārstāvji, kuri Latvijai nav tiesību nosodīt Baltkrievijas varas iestāžu aktivitātes, jo arī Latvijā tiekot apspiesti citādi domājošie, norādīja politisko partiju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) deputāts Nikolajs Kabānovs.

Viņš norādīja uz datoru arestiem krievu valodā iznākošajā laikrakstā “Vesti Segodņa” un Drošības policijas veikto izmeklēšanu par naida kurināšanu laikraksta “Čas”.

Saeimas vairākums, 61 deputātam balsojot par, 11 pret un astoņiem deputātiem atturoties tomēr atbalstīja Baltkrievijas varas iestāžu veikto represiju nosodīšanu.

Koalīcijas deputātu sagatavotais dokuments arī pauda atbalstu demokrātisku un brīvu Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu procesa norisei, kur katram kandidātam tiek garantētas vienlīdzīgas iespējas kandidēt un tikt ievēlētam.

Aktivizējušies Irākas kaujinieki

Māris Krūmiņš,  NRA  03/01/06    Dažādas milicijas un kaujinieku grupējumi cīnās par ietekmi.

Kopš pagājušo trešdien notikušās šiītu svētvietas spridzināšanas Sāmarras pilsētā Irāka faktiski ir uz pilsoņu kara robežas. Dažādi oficiāli, pusoficiāli un neoficiāli bruņoti grupējumi izmanto situāciju savu mērķu sasniegšanai, un upuru skaits aizvien aug.

Kopš pagājušās trešdienas Bagdādē vien gājuši bojā aptuveni 380 cilvēku, vakar aģentūrai AFP apgalvoja pilsētas galvenā morga amatpersona. Vakar Bagdādes šiītu apdzīvotos rajonus satricinājuši trīs bumbu sprādzieni, nogalinot vismaz 37 un ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku. Sprādzieni acīmredzot bija savstarpēji koordinēti, un tie notikuši dienu pēc tam, kad Irākas galvaspilsētā tika atcelta komandantstunda un transporta kustības aizliegums. Vakar bumba tika uzspridzināta arī pie sunnītu mošejas ieejas el Hurijas priekšpilsētā Bagdādes ziemeļos. Bagdādē vakar redzamas ASV un irākiešu armijas patruļas, bet pie kādas sunnītu mošejas Bagdādes rietumos bija novietots vēl no prezidenta Sadāma Huseina valdīšanas perioda saglabājies PSRS ražots tanks.

Tikai dažas stundas pirms gāztā S. Huseina tiesas procesa atsākšanās bumbas sprādzienā nopostītas viņa tēva kapenes, turpinoties jau nedēļu ilgajai starpkopienu vardarbībai, kas radījusi bažas par iespējamo valsts ieslīgšanu pilsoņkarā. ASV vēstnieks Irākā Zalmajs Halizads, kas iesaistīts mēģinājumos izveidot nacionālās vienības valdību, jau pirmdien paziņoja, ka Irāka "nonākusi uz pilsoņkara sliekšņa".

Reuters norāda, ka valstī pavisam atklāti darbojas gan pēc reliģioziem, gan idejiskiem principiem izveidotas milicijas jeb kaujinieku grupas. Iedzīvotājiem esot grūti saprast, kuras no tām ir leģitīmas un kuras ne, tāpēc tie cenšas uzturēt labas attiecības ar visiem. Piemēram, kāds irākietis, kurš piestrādā par šoferi ārzemju preses pārstāvjiem, pavisam atklāti stāsta, ka viņa rīcībā esot gan šiītu milicijas jeb Badra brigādes locekļa apliecība (tā jārāda policistiem), gan amerikāņu preses karte (tā domāta starptautiskajiem spēkiem), gan parastā identifikācijas karte, bet vistuvākajā laikā viņš saņemšot arī šiītu kaujinieku grupējuma Mahdī armija biedra apliecību.

Pašlaik ir grūti pateikt, kuri no grupējumiem ir ietekmīgākie, jo, piemēram, šiītu Badra brigāde faktiski ir saplūdusi ar pašreizējiem policijas un drošības spēkiem. Jāatgādina, ka Badra brigāde tika izveidota Irānā vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, tajā bija ap 20 000 labi trenētu kaujinieku, kas Irānas un Irākas kara laikā cīnījās Irānas pusē. Interesanti, ka kaujinieku bijušais līderis Abdulazīzs el Hākims pašlaik vada Irākas valdošajā koalīcijā ietilpstošo partiju SCIRI (Irākas islāma revolūcijas augstākā padome) un pārdēvējis Badra brigādi par Badra organizāciju, tādējādi liekot saprast, ka tā pievērsusies politiskai cīņai. Tomēr sunnītu mazākums uzskata, ka Badra brigādes kaujinieki pašlaik atrodas Iekšlietu ministrijas paspārnē un ir izveidojuši "nāves eskadronus", kas slepkavo sunnītus.

Vēl viens ievērojams šiītu spēks ir melnos formastērpos ģērbtie Mahdī armijas kaujinieki. Šo grupējumu vada 33 gadus vecais Moktada es Sadrs, kurš ir ļoti populārs nabadzīgo irākiešu vidū. 2004. gadā viņa kaujinieki sarīkoja divas bruņotas sacelšanās pret ASV un britu spēkiem un, kaut gan oficiāli grupējumā skaitās tikai 10 000 aktīvo locekļu, vēl desmitiem tūkstoši ir gatavi atsaukties uz M. es Sadra aicinājumiem un ņemt rokā ieročus.

Savi kaujinieki ir arī Irākas ziemeļos mītošajiem kurdiem – tā ir pešmergu (tulkojumā – tie, kas gatavi mirt) milicija, kurā līdz 2003. gadam bija aptuveni 140 000 aktīvo biedru. Pašlaik ap 20 000 no viņiem iekļāvušies Irākas regulārajā armijā, taču arī pārējie ieročus nav nolikuši. Tiesa, nedz Irākas centrālajā daļā, nedz dienvidos viņi parasti neparādās.

Irākas sunnītu grupējumi ir samērā sašķelti. Vieni apvieno bijušos Sadāma Huseina piekritējus no partijas Baath, citi ir izteikti reliģiski, vēl citi sadarbojas ar jordānieša Abū Musabas ez Zarkavī vadīto starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda atzaru Irākā. Pagājušomēnes tika vēstīts par sunnītu milicijas Anbar revolucionāri izveidi.

Jāatgādina, ka, pēc oficiāliem datiem, Irākas drošības spēkos (policija, robežapsardze, armija un speciālo uzdevumu vienība) ir ap 232 000 cilvēku, turklāt daudzi no viņiem nav pienācīgi sagatavoti. Tāpēc pagaidām šiem spēkiem nākas paļauties uz Irākā dislocēto 136 000 amerikāņu un 20 000 viņu sabiedroto palīdzību.

Aptauja

BBC World Service dati liecina

- 33 valstīs vidēji 60% respondentu piekrituši apgalvojumam, ka 2003. gada martā sāktais iebrukums Irākā vairojis teroristisku uzbrukumu iespējamību

- 12% aptaujāto atbalsta pretēju viedokli

- 15% izteikušies, ka karš Irākā nav atstājis ietekmi uz terorisma draudiem

- 21 (no 35) valsts iedzīvotāji Sadāma Huseina gāšanu uzskata par kļūdu

- 45% respondentu izteikušies pret viņa gāšanu

- 36% atbalstījuši Sadāma gāšanu

- Argentīnā Sadāma gāšanu negatīvi vērtējuši 74% aptaujāto, Spānijā – 65%, Vācijā – 61%, ASV – 32%, Irākā – 23%

Īrijā...

Kā latvietim meklēt darbu ārzemēs

Ilze Upīte,  NRA  02/25/06    "Pats sākums no Latvijas puses bija briesmīgs," atceras Sandra, kuru piekrāpa firma, kas solīja iekārtot darbā. Arī keramiķe Indra izbaudīja grūtus brīžus bez ēdiena, naudas un drošas pajumtes tikai tāpēc, ka uzticēja savu likteni šaubīgai firmai. Tagad viss nokārtojies, tomēr Indra ar skumju nopūtu atzīst: "Es smilkstu pēc Latvijas!"

Sandra pie sēnēm strādā kopš pērnā februāra un teic, ka šis gads godam izturēts. "Rīgā strādāju sabiedriskajā transportā un apsvēru iespēju strādāt ārzemēs. Firmai Vollmars samaksāju 550 latu, kuros ietilpa arī ceļa izdevumi, un atlidoju uz Dublinu, lai dotos uz Ziemeļīriju. Dublinā samaksāju 125 eiro par viesnīcu it kā uz 11 dienām, lai gan nodzīvoju tur tikai divas dienas, jo Vollmaram Dublinā bija kontaktfirma, kas uzreiz nosūtīja uz darbu Armāhā. Nekāda darba, protams, nebija, divas nedēļas nīkām bezdarbībā. Firma par mums nelikās ne zinis," sarūgtināta atceras Sandra.

Firmas darbinieki esot zvanījuši uz mājam Sandras vīram un teikuši, ka sievai klājoties labi, viņa nesūdzoties. Sandrai gan nav bijis naudas, lai piezvanītu saviem mīļajiem. "Es vēl kontaktfirmai samaksāju 400 latu par darbā iekārtošanu. Vairāk nekā tūkstoš latu bija izsviesti vējā!" viņa sūkstās. Visbeidzot apkrāptie viesstrādnieki – Sandra un vēl desmit cilvēku – sazinājušies ar firmu un teikuši, ka neesot mierā, ka viss atstāts pusratā. "Firmas darbinieki uzbruka mums, ka paši negribam iet uz to darbu, lai gan mums tāda vispār nebija. Tad piedraudējām, ka brauksim atpakaļ uz Latviju un celsim skandālu. Pēc šāda ultimāta man vaicāja, vai es gribot strādāt. Atbildēju, ka strādāšu, un piekodināju, lai neaizmirst par normālas dzīvesvietas ierādīšanu," atceras Sandra. Viņas darbavieta sēņu māja, kur speciālos apstākļos īpašā kompostā aug sēnes, atrodoties 8 jūdzes no mājām – uz darbu un no tā vedot priekšnieks. Darba devēji esot ļoti labi cilvēki. "Šeit galvenais princips – ja pats esi labs, arī pret tevi labi izturēsies. Ja mērķtiecīgi strādāsi un būsi uzticams darbinieks, tad arī daudz sasniegsi," spriež Sandra. Viņa mīl Latviju un visu, kas palicis dzimtenē, jūt vīra un septiņpadsmit gadu vecās meitas trūkumu. Bet... viņai gribas "izrāpties no bedres", kurā tik ilgi dzīvots, un pelnīt vairāk. "Ir tik labi justies kā cilvēkam," saka Sandra. Lai arī nauda pati par sevi nedara laimīgu, adekvāta samaksa par godprātīgi veiktu darbu rada drošības un komforta izjūtu.

Maijā būs jau divi gadi, kopš Indra, kuras īstais aicinājums ir māksla, proti, keramika, dzīvo Ziemeļīrijas pilsētā Armāhā. Pašlaik strādā par trauku mazgātāju un arī citos nelielos darbiņos, piemēram, divas reizes nedēļā no rīta iet tīrīt biroju, šad tad piepalīdz tirgū. "Gribēju labi iekārtot dzīvokli, bija veselības problēmas, ļoti vajadzēja naudu. Aizņēmos no bankas, lai varētu tikt līdz Ziemeļīrijai," stāsta Indra. Viņa neesot pratusi angļu valodu, tikai vācu, firma apsolījusi, ka lidostā Indru sagaidīšot kāda vācu ģimene. Indra pastāstījusi arī, ka veselības dēļ nevarot darīt smagus darbus, un viņai teikuši, ka vajadzēšot strādāt pie konveijera fabrikā. "Es atlidoju, lūkojos pēc sagaidītājiem, bet neviens nebija ieradies. Zvanīju firmai, kur man atbildēja: "Vai, atvainojiet, mums tā gadījās!"," atceras Indra. Esot tomēr atsūtījuši viņai pakaļ cilvēku, kurš palīdzējis atrast darbu, gan ne pie solītā konveijera, bet sēņu lasīšanas. Divarpus mēnešus kopā ar vēl vienu latvieti bijis jāmitinās mājiņā, gar kuru slaistījušies narkomāni. "Pirmajā nedēļā apguvām darba iemaņas, naudas nebija, ko ēst nebija, valodu nezināju, telefona sakaru arī nebija. Tirpas skrien pār muguru, to visu atceroties," noskurinās Indra. Pēc pusotra mēneša viņa kaut nedaudz valodu apguvusi, klausīdamās un ķerdama katru vārdu. Strādāt vajadzējis sākt agri un darboties ātri, lai pārējie nepagūst visu lielumu nolasīt. "Maksimāli daudz naudas centos sūtīt uz mājām, jo bija taču bērna iztikai jāsūta un ar banku rēķini jākārto. Pati ēdu tikai tās pašas apnikušās sēnes," saka Indra. Viņa sēnes lasījusi gan kopā ar lietuviešiem, gan īriem – pirmie Indru sunījuši un pārmetuši, ka viņa pārāk ātri visu novācot, savukārt īri izturējušies ļoti draudzīgi. Vietējie Indrai palīdzējuši iekārtoties viņas tagadējā darbā kafejnīcā. Tagad ir labi. Kredīti nomaksāti. Jauks miteklītis. Tas viss nācis ar smagu darbu.

Ja ārzemēs gadās problēmas, jāgriežas Latvijas vēstniecībā Dublinā – gan tiem, kas atrodas Īrijā, gan Ziemeļīrijā. Kā norāda vēstniecības pirmais sekretārs Ivars Lasis, tiek rakstīts iesniegums, kuru nosūta uz Latviju, lai mūsu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) cīnītos ar krāpniekiem. NVA Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis skaidro: "Sūdzības mums nosūta Ārlietu ministrijas konsulārais departaments, saņemam epastu no pašiem cietušajiem, sekojam informācijai presē – ja parādās aizdomīga, pretrunīga informācija, pārbaudām attiecīgo firmu. Pretenzijas galvenokārt ir par sliktiem darba apstākļiem, piemēram, darba devējs nemaksā algu, par sadzīvi, proti, strādnieks dzīvo nevis dienesta viesnīcā, kā solīts, bet gan treilerā vai citos nepiemērotos apstākļos." NVA pērn anulējusi divu firmu licences – SIA Linktours un SIA Avalders, pagājušajā nedēļā licences pagarināšana atlikta firmai SIA Lattanza, pamatojoties uz klienta sūdzību.

Īrijas sēņu spožums un posts

Ilze Upīte,  NRA  02/27/06     Par samērā labo atalgojumu viesstrādniekam var nākties maksāt ar veselību.

"Pēc pusgada ilga darba sēņu mājā man sākās nopietnas elpošanas problēmas," atzīst latviete Ineta. Viņai izdevies atrast citu darbu, kur maksā tikpat, toties nav jāriskē ar veselību. Krietni vien nekaitīgāks darbs ir sēņu komposta sagatavošana.

Par sēņu mājām sauc speciālus angārus. Sēņu audzētavas Tandragī saimnieks Leo Makgirijs stāsta, ka viss sākoties ar speciāla komposta pagatavošanu, kurā ieliek sēņu micēliju. Angārā esot jāuztur speciāli pielāgota nemainīga temperatūra un mitrums. Sēnes izaugot divu nedēļu laikā.

Viskaitīgāk atrasties tieši tajos angāros, kuros notiek sēņu augšana, jo gaiss ir mitrs un kodīgs – elpot tiešām grūti, gaisā virmo tāda kā migliņa. Sēņu ir daudz – ne velti Ziemeļīriju mēdz dēvēt par Anglijas sēņu dārzu.

Ineta nevēlas daudz stāstīt par piedzīvoto, vien atklāj, ka viņai brīžiem parādījies elpas trūkums, spiedoša sajūta krūtīs. Nepatīkamie blakusefekti ar laiku pārgājuši, tiklīdz nomainījusi darbu.

Daini un Sandri satieku komposta ražotavā. Dainis ir vecākais no abiem un komposta ražotnē strādā pusgadu, Sandris – gadu. Sarunā gan piedalās tikai Dainis, Sandris pasaka vien to, ka ir apmierināts ar savu izvēli atbraukt uz Ziemeļīriju, jo Latvijā viņš 20 gadu vecumā nepelnītu tik daudz kā šeit. Dainim šķiet, ka darba apstākļi ir normāli un sūdzēties nav par ko.

"Darbs prasa fizisku izturību, bet nav ļoti smags. Daudz kas atkarīgs arī no saimnieka, jo, kā zināms, ir labi saimnieki un slikti saimnieki – mūsējais ir tiešām supercilvēks un par paveikto darbu arī adekvāti samaksā," stāsta Dainis. No sākuma nepatīkama šķitusi trūdošās komposta masas smaka, bet tagad jau esot pierasts. Viņš uz Ziemeļīriju atbraucis intereses pēc, jo dzirdējis, ka varot labi nopelnīt. Kā jau bijušais jūrnieks, nevarot mierā nosēdēt.

"Man bija nodoms – pārbaudīt izdaudzināto peļņas iespēju. Ja kaut kas nepatiktu, pastrādātu nedēļu, nopelnītu lidmašīnas biļeti – un prom uz mājām," teic Dainis. Darba diena ilgstot astoņas stundas, dažreiz jāpastrādā sestdienās, bet lielākoties tomēr nedēļas nogale ir brīva.

Saruna no darba neviļus nonāk līdz aktuālajam jautājumam – vai tiek plānots atgriezties dzimtenē? Dainis tuvākajā laikā neplāno atgriezties Latvijā uz palikšanu – martā izmantos divu nedēļu atvaļinājumu, lai atpūstos un satiktu meitu, un lidos atpakaļ. "Maksājiet man Latvijā nedēļā 200 latu, es nekur nebraukšu! Nudien nesaprotu, kāpēc valdība tā brīnās, ka cilvēki brauc prom – vai tad ir tik grūti saprast, ka šeit viņš jūtas kā pilnvērtīgs cilvēks, nevis noskrējies un nokreņķējies, kā nomaksās par dzīvokli?" vaicā Dainis.

Vaicāts, kā tad viņš atpūšas, Dainis attrauc: mājās cenšos nesēdēt! Sekojot īru tradīcijai, aizstaigājot līdz krodziņam un izdzerot kādu kausu alus, tas gan nenotiekot katru nedēļas nogali. Vaicāju, vai nav sanākuši kādi konflikti ar vietējiem?

"Ja pats kašķi nemeklē, tad nepatikšanu nav. Uzskatu, ka visi incidenti notiek reibumā, jo īri ir toleranti. Ja tu esi atbraucis te dzert, tad rūpīgāk jāpārdomā prioritātes, jo dzert var arī Latvijā. Nav liela māksla vienā vakarā notriekt pa nedēļu sapelnīto."

"Mēs meklējam patiešām labus strādniekus, un latvieši strādā labāk nekā vietējie – ražīgi. Esmu apmierināts, problēmu ar latviešiem nav," par saviem darbiniekiem latviešiem teic Daiņa un Sandra saimnieks Stīvens Makjūijs.

Ģimene kopā arī peļņā Īrijā

Ilze Upīte,  NRA  02/28/06    Dunganonā dzīvo un strādā nepilns simts latviešu.

Roģu ģimene – četri cilvēki – dzīvo glītā mājā ar plašu pagalmu netālu no darbavietas – Moijparka vistu fabrikas. "Esam ģimene, meklējām atsevišķu vietu, nevis kopā ar vēl kādiem latviešiem, jo vēlējāmies mierīgu un ērtu dzīvi," saka Aivars Roģis.

Līdz šim tikos ar cilvēkiem, kuri uz Ziemeļīriju atbraukuši vieni paši bez ģimenēm, jo raksturīgāk peļņā ņemt līdzi bērnus un pat vecvecākus ir kaimiņiem lietuviešiem. Nu esmu atbraukusi uz Dunganonu, lai tiktos ar Roģu ģimeni no Mellužiem.

Viņi Ziemeļīrijā dzīvo trešo gadu un kā liela daļa latviešu sākuši darba gaitas ar sēnēm. A. Roģis spriež, ka viņiem palaimējies ar uzaicinājumu braukt šurp strādāt – aģentūrai steidzami bijuši vajadzīgi cilvēki, tādēļ nekādu aizķeršanos nav bijis. Galvenais dzinulis bijusi vēlme nopelnīt. "Sēņu rūpniecībā iestātos nopietna krīze, ja nebūtu viesstrādnieku," piebilst Aivara sieva Helga. Pirms atbraukšanas uz Ziemeļīriju Helga Latvijā strādājusi apkalpojošā jomā – palīdzējusi atvērt ķīniešu restorānu Āzija, turpat strādājusi arī par bārmeni. Ziemeļīrijā iepazīta cita pieredze, cits darbs, sēņu lasīšanu un arī darbu Moijparkā viņa par fiziski smagu neuzskata – drīzāk tas ir iztukšojošs un vienmuļš. Moijparkā viņi katrs saņem 200 latu nedēļā, un ar to pietiekot. Bez vajadzības neko nepērkot, ja sarastos pārlieku daudz mantu, vajadzētu pārcelties uz plašāku māju. "Jau tā esam apauguši ar mantām: iegādāts dators, televizors, satelīts un citas lietas," smej Helga. Vaicāta, kā veidojušās attiecības ar īriem, Helga kļūst domīga: "Īri ir smaidīgi un draudzīgi, bet esmu sapratusi – tā ir afiša, jo pasmaidīt jau nav grūti. Jūtama tāda kā barjera, lai gan viesstrādnieki šeit ir jau sen – mēs strādājam plecu pie pleca ar cilvēkiem no Austrumtimoras, Āfrikas un Portugāles." Helga kļūst priecīgāka, runājot par bērniem: Jaunieši atbrauca, lai nopelnītu naudu kārotām un svarīgām lietām. Meita aizraujas ar fotografēšanu un priecājas, ka varēja iegādāties kvalitatīvu dārgu fotokameru, pusgada laikā nopirka pati savu mašīnu – Latvijā viņa tik īsā laikā to nevarētu atļauties." Vai gribas atpakaļ uz Latviju? Helga teic: uz Latviju patīk aizbraukt ciemos, bet arī šeit ir mājas, jo visa ģimene ir kopā.

"Allaž esmu uzsvērusi, ka ne nauda ir galvenais dzīvē, galvenais ir garīgie resursi, bet Latvijā tie, šķiet, nav īsti vajadzīgi. Reizēm domāju, ka gribētos atgriezties, ja Latvijā būtu viss tas, kas man ir šeit. Diemžēl ir sajūta, ka mūs tur neviens negaida. It īpaši mana vecuma cilvēkiem un pat tiem, kuriem pāri trīsdesmit, nav normāli atalgota darba, lai skolotu bērnus. Doma, ka viesstrādnieki ir pārbēdzēji, kuri patvērušies svešā valstī, un īstie varoņi ir tie, kas cīnās ar nabadzību savā valstī, izskanējusi jau agrāk un turpina atbalsoties. Daudzi varbūt atgriezīsies, piepildot savus sapņus, un varēs kaut ko darīt lietas labā dzimtenē," spriež Helga.

Meita Gundega pošas uz darba interviju: labās angļu valodas dēļ viņai ir iespēja iegūt augstāku amatu tajā pašā Moijparkā. Gundega paaugstinājumu tiešām dabūja. Viņa ir komunikabla, tāpēc izveidojies draugu loks arī īru vidū. Viņa ir apguvusi arī portugāļu valodu. Gundegas īstais aicinājums ir māksla, proti, fotografēšana. "Tas ir mans sapnis, kuru šeit varu realizēt. Gada laikā Ziemeļīrijā esmu paveikusi to, ko Latvijā nebūtu izdarījusi. Īri pamana – ja tu pēc kaut kā tiecies, viņi prot saskatīt potenciālu un talantu," saka Gundega. Viņai patīkot zirgi, tādēļ meklēšot iespējas nodarboties ar šo sporta veidu. Domas pie dzimtenes tomēr laiku pa laikam kavējoties, tomēr tuvākajā laikā Gundega uz Latviju nepošas.

Latvieši arī izglītojas Ziemeļīrijā

Ilze Upīte,  NRA  03/01/06    Pirmklasnieki Ziemeļīrijā ir mazi ķipari – pirmajā klasē viņi sāk iet no četru gadu vecuma. Mazais Artūrs, kurš drīz svinēs astoto dzimšanas dienu, kopā ar vecākiem dzīvo Moijā un mācās ceturtajā klasē katoļu skolā.

Ziemeļīrijas iedzīvotāji sevi identificē pēc ticības – dalās katoļos un protestantos, tāpēc arī bērni mācās vai nu katoļu, vai protestantu skolā – kopā ne. Katoļu skolās pirms stundām bērni dodas uz dievkalpojumu baznīcā, arī pēc stundu beigām viņi visi pulcējas dievnamā. Skolās ir obligātas tumšas krāsās formas – meitenēm svārki, pusgarās zeķes vai zeķbikses, blūze un žakete, zēniem – uzvalks. Par skolēnu drošību te tiešām rūpējas – dzeltenie skolas autobusi bērnus atved un aizved no skolas.

Skolas bērnu drošībai pie gājēju pārejām skolu tuvumā dežurē cilvēki, kuri aptur satiksmi, lai bērni varētu šķērsot ielu. Skolas gaitas tāpat kā pie mums sākas 1. septembrī, mācības gan turpinās ilgāk – arī vēl jūnijā, tātad brīvlaiks ir īsāks – divus mēnešus.

"Ar dēla iekārtošanu tuvējā skolā nebija problēmu – vajadzēja vien pasi parādīt, iestājpārbaudījumu nebija," saka Artūra tētis. Dēls uz Ziemeļīriju atbraucis vasarā, līdz skolas gaitu sākumam viņu pieskatīja mamma, kurai arī tagad jāpielāgojas dēlam – jāaizved uz skolu un jāsagaida mājās, jo mācību iestāde atrodas dažu minūšu attālumā no mājām, tāpēc ar autobusu Artūrs nebrauc. Mācības notiekot angļu valodā, Artūrs to apguvis jau bērnudārzā un saprotot, ko viņam saka. Skolotāji bijuši patīkami pārsteigti par Artūra prasmēm un sakot, ka zēns esot ne vien panācis, bet arī apsteidzis pat tos bērnus, kuri atbraukuši pirms diviem trim gadiem. Artūrs vecākiem neesot sūdzējies, ka skolā viņu uzņemtu sliktāk nekā pārējos tikai tāpēc, ka zēnam ir cita tautība. Bērni esot pieklājīgi, neesot skubināmi teikt paldies un lūdzu. Klasē esot 20 skolēnu, un ceturtās klases mācību programma atbilstot tai, ko mūsu valstī māca pirmklasniekiem. Artūram stundas sākas pusdesmitos, beidzas pustrijos. Nepieciešamos mācību līdzekļus – grāmatas, darba burtnīcas – dod skola. Jāmaksā par pusdienām – nedēļā desmit latu – un ekskursijām. "Artūram labāk patīk ēst skolā nekā mājās, tur esot garšīgāk," teic mamma.

Kā Artūrs sadzīvo ar ciešajiem baznīcas rituāliem? "Sākumā bija nedaudz apmulsis – dienu sākot, jāskaita lūgšana, pirms pusdienošanas arī, vārdu sakot, gandrīz pirms katras darbības jālūdz Dievs. Tagad ir pieņēmis šo kārtību," saka tētis, un mamma smejot piebilst, ka jau par ieradumu esot kļuvis pirms ceļa šķērsošanas noskaitīt lūgšanu, lai mašīna neuzbrauc. Pats Artūrs palepojas, ka esot klasē labākais matemātikā – savā mīļākajā priekšmetā. "Mums visādas interesantas lietas jādara – jāraksta sacerējumi, ir zīmēšanas nodarbības, kur mācāmies uzzīmēt skaistas un krāsainas mājas, jālasa. Agrāk bija mūzikas nodarbības, tagad vairs nav," stāsta Artūrs. Viņam šķiet, ka jāmācās daudz, mājasdarbus arī pildot. Vaicāts par ārpusklases nodarbībām, Artūrs iesaucas, ka viņš spēlējot futbolu, kopīgi sportojot, esot daudz draugu no latviešu, lietuviešu un pašu īru vidus ieguvis. Par mācībām vismaz domā arī atbraukušie jaunieši. 16 gadus vecā Iveta strādā Sainsbury"s veikalā un vēlas mācīties psiholoģiju Armāhas koledžā. "Apvienošu mācības ar darbu, jo darba devēji ir saprotoši – palaidīs agrāk vai iedos brīvu, ja būs vajadzīgs mācībām," stāsta Iveta. Studēt plāno arī Jeļena, kura strādā par tulku. "Latvijas Universitātē pabeidzu Svešvalodu fakultāti. Vēlos studēt Belfāstā Karalienes universitātē, tur var apgūt grāmatvedību. Mācību maksa ir 3000 mārciņu gadā, par stipendijām gan neko neesmu dzirdējusi," teic Jeļena, kura ņems studiju kredītu. Vēl jāiziet sagatavošanās kursi matemātikā. Izvēlējusies trīs gadu neklātienes studijas. "Grāmatvedim šeit ir lielas iespējas ātri tikt līdz finanšu direktoram, viņiem ir ļoti labas algas," atklāj Jeļena. Studēšana notiekot visai patstāvīgi gan pilna, gan nepilna laika studijās – pilna laika studijās lekcijas ir apmēram trīs dienas nedēļā, daudz informācijas pašam jāsameklē gan internetā, gan bibliotēkās.

Šķiet, ka angļi un īri pievērš lielu uzmanību tam, lai iegūtās zināšanas būtu vairāk praktiskas, nevis teorētiskas, jo, kā zina teikt vēstnieks Indulis Ābele, viņa dēlam 13 gadu vecumā skolā jāmācās sastādīt bilances.

Valdībā un tiesās...

"Gaismas pils" projekta īstenošanai šogad tērēs 7,7 miljonus latu

LETA   02/23/06    Šodien Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padome apstiprināja "Gaismas pils" šā gada budžetu 7,7 miljonu latu apmērā, informēja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" preses sekretārs Rolands Puhovs.

Šie līdzekļi tiks tērēti LNB jaunās ēkas būvniecības un mazpieprasīto grāmatu krātuves Silakrogā būvniecībai, kuru īsteno valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi", un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) ieviešanai, kuru īsteno valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas".

2005.gadā "Gaismas pils" projekta īstenošanai un Silakroga grāmatu krātuves rekonstrukcijai tika izlietoti 3 196 522 lati jeb 98% no kopējā piešķirtā finansējuma.

LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Padomes sastāvā strādā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš ZZS), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris (TP), LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un Rīgas domes Īpašuma departamenta direktore Dagnija Kalniņa.

Meklēs risinājumus pedagogu darba samaksas papildus paaugstināšanai

LETA  02/24/06     Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) vienojās trīs nedēļu laikā meklēt risinājumus pedagogu darba samaksas papildus palielināšanai vēl šajā gadā.

Saskaņā ar valdībā apstiprināto plānu, pedagogiem par vienu slodzi no šā gada janvāra darba samaksa pieauga par 20 latiem, vēl 20 latu palielinājums paredzēts no septembra. LIZDA pieprasa, lai papildus vēl par 20 latiem pedagogu algas pieaugtu no maija.

LIZDA aprēķinājusi, ka papildus algu pieaugumam skolotājiem no valsts budžeta būtu nepieciešami 13,6 miljoni latu, bet kopā ar finansējuma palielinājumu augstskolām - 15,4 miljoni latu.

LIZDA aicināja valdības vadītāju nepieciešamos līdzekļus rast, grozot šā gada valsts budžetu. Kalvītis uzskata, ka priekšvēlēšanu laikā budžeta grozījumi nozīmētu "atvērt valsts kasi un ļaut to izlaupīt", jo algu pielikumu vēlēsies arī citu profesiju pārstāvji.

Pēc LIZDA vadītājas Astrīdas Harbacēvičas ierosinājuma tika panākta vienošanās, ka valdība sadarbībā ar arodbiedrību tuvāko nedēļu laikā izskatīs iespēju, vai pedagogu papildus darba samaksas palielinājumam nevarētu izlietot budžeta gada pēdējiem mēnešiem paredzētos līdzekļus un, grozot budžetu, tos konvertēt.

LIZDA šodien ar balsu vairākumu nolēma, ka gadījumā, ja ar valdību neizdosies panākt vienošanos par pedagogu darba samaksas pieaugumu, tiks rīkots streiks.

LIZDA apkopotie dati liecina, ka vidējā pedagoga mēnešalga par vienu likmi Latvijā ir 185 lati, salīdzinot ar 330-485 latiem Igaunijā un 255 latiem Lietuvā. Pedagogi šodien diskusijā ar premjeru uzsvēra, ka pašreizējais atalgojums ir nepietiekams un tas liek skolotājiem savu profesiju pamest, piemēram, pērn visā Latvijā darbu uzsācis 171 jauns pedagogs, bet 1002 pieņēmuši lēmumu darbu izglītības sistēmā atstāt.

Rosina nojaukt Zemkopības ministrijas ēku

DELFI  02/25/06    Zemkopības ministrijas ēku Republikas laukumā 2 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) atzinusi par vidi degradējošu, tāpēc rosināts to nojaukt. Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību paredz, ka vidi degradējoši objekti paredzami nojaukšanai un nav pieļaujama to turpmāka attīstība, portālu “Delfi” informēja VKPAI.

Augstceltne Citadelē, kurā izvietota Zemkopības ministrija, nelabvēlīgi ietekmē Rīgas unikālo vērtību – tās vecpilsētas siluetu, īpaši skatoties no prāmjiem, kas tuvojas Rīgas Jūras pasažieru ostai, kā arī no Ķīpsalas un Klīversalas, uzskata eksperti. Augsceltne uztverama no daudziem skatu punktiem Rīgas vēsturiskajā centrā. “Šī būve ar savu vizuālo tēlu degradē Vecrīgas panorāmu un siluetu, līdz ar to nav pieļaujama augstceltnes attīstība un ilgstoša pastāvēšana,” teikts VKPAI paziņojumā.

Šinī jautājumā saņemts arī kultūras ministres Helēnas Demakovas atbalsts. Ministre VKPAI vadītājam Jurim Dambim ir sacījusi, ka “atbalstīs visas VKPAI iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai padomju un jaunāko laiku monstri pazustu no Rīgas pilsētas ainavas”. VKPAI informācija liecina, ka Citadeles rajons kā militāra rakstura teritorija ir veidojusies uz ziemeļiem no Vecrīgas kopš 17.gadsimta, kad tas kalpoja pilsētas aizsardzībai. Dažādu politisko režīmu militārie resori šeit darbojās līdz 20.gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad tika izstrādāti Citadeles rajona rekonstrukcijas projekti. Atbilstoši tā laika Rīgas centra attīstības koncepcijai tika projektēta trīs augstceltņu grupa, kurai vajadzēja papildināt Vecrīgas siluetu ar mūsdienu arhitektūras objektiem.

Bija paredzēts arī izbūvēt Republikas laukumu svētku demonstrācijām ar Oktobra revolūcijas monumentu tajā. Taču, pēc vienas augstceltnes pabeigšanas 1978.gadā kļuva skaidrs, ka augstceltnes tik tuvu Vecrīgai nav pieņemamas. 1999.gadā līdzās augstceltnēm uzbūvēja daudzstāvu autostāvvietu.

Slēpj jaunu celulozes projektu

Imants Vīksne,  NRA  02/25/06     Meklējot vietu bīstamai rūpnīcai, nevēlas diskusijas ar sabiedrību.

Slepenās sarunās par celulozes rūpnīcas būvniecību iesaistījušies vairāku pagastu vadītāji Ventspils rajonā – sabiedrībai nezinot, pa Ventas baseina apkaimi siro zinātnieku grupa, kas noslēpumainu uzņēmēju interesēs meklē iespējamo celtniecības vietu videi bīstamajam objektam.

Somijas uzņēmuma Metsaliitto Group mēģinājums sākt rūpnīcas būvi pie Daugavas Ozolsalā pērn cieta neveiksmi. Uzvarēja oponentu arguments, ka ar hloru piesārņotie notekūdeņi ceļos pa upi uz Baltijas jūras līci, piegānot apkārtējo vidi un agri vai vēlu nonākot iedzīvotāju ēdienkartē. Somu projekts ir iesaldēts, bet ar līdzīgu ieceri vietējās pašvaldībās vērsušies pašmāju uzņēmēji, kuru identitāte neizskaidrojamu iemeslu dēļ tiek rūpīgi slēpta. Pagastveču labvēlību viņi nopirkuši ar solījumiem par videi draudzīgām tehnoloģijām, jaunām darba vietām un lielu nekustamā īpašuma nodokli. Rūpnīca, kas ražotu gan celulozi, gan papīru, varētu atrasties Vārves vai Užavas pagastā, ūdeni tās vajadzībām ņemtu no Ventas, bet notekūdeņus pa cauruli ievadītu jūrā.

Plašāk par ieceri nekas nav zināms, jo iesaistītās personas devušas kaut ko līdzīgu klusēšanas zvērestam. Vārves pagastvecis Arturs Cīrulis paskaidro, ka janvārī notikušo pārrunu nosacījums bijis: "Ne priekš preses". Tikpat nerunīgs ir arī Užavas pagasta priekšsēdis Aivars Mucenieks. Turklāt abi priekšstāvji apgalvo, ka nemaz nezina, kas atbraukušie bijuši par cilvēkiem – neesot iedomājušies pataujāt, ar ko ir darīšana. Atklātāks ir Ventspils rajona padomes un Usmas pagasta priekšsēdētājs Gendrihs Šķesters. Rūpnīcu lobējot vietējie zinātnieki, kam ar somu Metsaliitto neesot saistības. Pagaidām iespējamie rūpnīcas būvētāji "nevēlas reklamēties".

Zīmīgi, ka Ventspils pašvaldība, kuras iedzīvotāju labsajūtu iecerētais objekts ietekmētu vistiešāk, šajā jautājumā nav uzrunāta. Pilsētas mērs Aivars Lembergs uzskata, ka šāda projekta slepena virzība ir absolūti nepieļaujama un līdzinās likumpārkāpumam. "Mana pozīcija ir kategorisks nē šādai rūpnīcai. Pie dienvidrietumu vējiem jūrā ieplūdinātos notekūdeņus straume skalos krastā," paskaidro domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka arī gaisa kvalitāte varētu pasliktināties – Somijā un Zviedrijā ap līdzīgām celulozes ražotnēm vairāku kilometru attālumā valdot neciešams puvušu olu smārds.

Viens no zinātniekiem, kurš sadarbojas ar publicitāti nemīlošajiem biznesmeņiem, ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Elmārs Zelgalvis. Viņš apgalvo, ka projekta ekonomiskais risinājums tiek veidots, rēķinoties, ka videi īpaši kaitējošā celulozes balināšanas tehnoloģija ar hloru te neizmantos. Tās vietā lietos ūdeņradi vai celulozi nebalinās vispār. Arī šā zinātnieka solījumu un apgalvojumu vērtību mazina atteikums iepazīstināt ar projekta virzītājiem. Viņš paskaidro: "Kamēr viss nav droši un stabili, viņi negrib runāt." Tas nozīmē, ka sabiedrībai par vērienīgo ieceri bija iecerēts ziņot, kad projekta virzība būtu faktiski neapturama, un Neatkarīgā plānus izjaukusi, atjaunojot publisku diskusiju par šāda objekta nepieciešamību Latvijā.

Pagaidām par iecerēto ražotni var spriest tikai pēc citiem līdzīgiem projektiem, jo rūpnīcas parametri tiek rūpīgi slēpti. Sniedzot atzinumu par Metsaliitto Group ieceri, Vides pārraudzības valsts birojs pērn ziņoja, ka somu rūpnīca gada laikā saražotu 600 000 tonnu celulozes, atmosfērā nokļūstot 13 miljardiem kubikmetru izmešu. Ražošanā tiktu izmantots nātrija sārms, sērskābe, ūdeņraža pārskābe un citas videi nedraudzīgas vielas – gadā 118 000 tonnu. Diennaktī upē ietecētu līdz pat 67 000 kubikmetru notekūdeņu.

Nogaidošu pozīciju ietur Zemkopības ministrija, kas arī sakās pa ausu galam dzirdējusi par vietējo uzņēmēju aktivitātēm. Arnis Treimanis, kas kūrē situāciju celulozes nozarē, uzskata, ka mežu īpašniekiem rūpnīcas būve būtu izdevīga. Taču nebūtu arī prātīgi tik mazā valstī celt divas rūpnīcas, bet šāda situācija varot izveidoties, jo somi vēl neesot atteikušies no savas ieceres. Galvenais spēlētājs Latvijas koksnes tirgū – valstij piederošais uzņēmums Latvijas Valsts meži – apstiprina gatavību piegādāt papīrmalku jebkuram pircējam. Taču pagaidām arī potenciāli svarīgāko sadarbības partneri mistiskie uzņēmēji nav uzrunājuši.

Pedagogi premjerministram dod trīs nedēļas pārdomām

Ilze Grīnuma,  Diena  02/25/06    Vispirms pedagogi apklusināja premjeru par "ūdens liešanu", tad premjers ar stingrāku vārdu vedināja pedagogus pārtraukt emociju plūdus. Tādā nepieredzētā gaisotnē piektdien risinājās Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA), premjera Aigara Kalvīša (TP) un izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (JL) sarunas par pedagogu algu palielinājumu. LIZDA prasa šogad noteikto Ls 40 algas pielikumu no 1.maija palielināt vēl par Ls 20. Sarunās, klātesot aptuveni simt izglītības darbinieku, panākts, ka premjers savu sākotnējo pozīciju — skatīsimies, cik valsts budžetā ir naudas maijā — mīkstināja, piekrītot triju nedēļu laikā kopā ar LIZDA izlemt, kā būt turpmāk. LIZDA padome nobalsoja negatīva rezultāta gadījumā gatavoties streikam.

"Konkrētāk! Pietiek! Tas ir ūdens, ko jūs lejat!" tā pēkšņi no vairākām pusēm atskanēja pedagogu skaļās balsis uz premjera lēnā garā iesākto stāstu par to, ka šī valdība panākusi daudz vairāk nekā iepriekšējā. Pedagogi, šķiet, to jau saistīja ar priekšvēlēšanu uzrunu, tāpēc reaģēja asi. Vairāki skolotāji bija tuvu asarām, stāstot, kā "iejūgušies" divās slodzēs, aizmirstot darba kvalitāti un paši savu bērnu audzināšanu. Kāda skolotāja dalījās savā šokā, kad pēc triju gadu strādāšanas ārzemēs Latvijā atgriezusies savu četru bērnu dēļ un atklājusi — nekas nav mainījies, viņa mēnesī pēc nodokļu nomaksas saņem Ls 150.

Valdības pērn apstiprinātais pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks šogad algu paredz pacelt ar 1.janvāri par Ls 20 (jo valstī tika palielināta minimālā mēnešalga, kurai piesaistīta pedagogu samaksa) un ar 1.septembri par Ls 20. Tādējādi LIZDA uzskata, ka reāli alga tiek paaugstināta tikai vienu reizi, tāpēc tā paaugstināma arī ar 1.maiju. No valsts budžeta šogad papildus tas prasītu Ls 15,5 miljonus.

Sarunas sākumā A.Kalvītis strikti pastāvēja uz to, ka par šo jautājumu varēs lemt ne agrāk kā maijā, kad "redzēs, kā pildīsies budžeta ieņēmumi": "Ja līdzekļu nebūs, nevarēsim." Tā kā tas vien pielēja eļļu ugunī, premjers mazliet vēlāk jau atgaiņājās: "Nav runa par naudu, bet par principu." A.Kalvītis skaidroja, ka algas paaugstinājumu gaida arī citas sociālās grupas. Sapulce beidzās ar to, ka premjers paspieda LIZDA priekšsēdētājai Astrīdai Harbacēvičai roku, solot triju nedēļu laikā tomēr skatīt iespēju pedagogiem algu paaugstināt.

Internetā skaidros eiro ieviešanas reformu

LETA  02/25/06     Lai iedzīvotājiem palīdzētu izprast eiro ieviešanas reformu un sagatavoties tai, Saeimas Eiropas Savienības (ES) informācijas centrs savā mājaslapā "www.eiroinfo.lv" atvēris jaunu sadaļu "Eiro", informēja informācijas centrā.

Mājas lapā apkopoti svarīgākie dokumenti, kas saistīti ar eiro ieviešanas plānu Latvijā, gan aprakstīta līdz šim vērienīgākā Eiropas projekta - eiro ieviešanas vēsture.

Vēstures sadaļā var uzzināt, ka jau 1969.gadā Hāgas sammitā dalībvalstu līderi vienojās par vienotas Eiropas monetārās politikas nepieciešamību, savukārt pirmais Eiropas monetārās savienības (EMS) izveidošanas posms tika uzsākts tikai 1990.gadā.

Turklāt tikai gadu pirms EMS pirmā posma uzsākšanas ES līderi vienojās vienoto valūtu dēvēt par "eiro" nevis "ekiju", kā bija sākotnēji paredzēts.

Saskaņā ar valdības plānu, eiro skaidras un bezskaidras naudas norēķini Latvijā varētu tikt ieviesti 2008.gada 1.janvārī. Tāpēc aktuāli ir jautājumi par to, vai mūsu valstī tiks rīkots referendums par lata nomaiņu uz eiro, kas pēc eiro ieviešanas notiks ar Latvijas Banku, kā Latvijai un citām valstīm sokas ar tā dēvēto Māstrihtas kritēriju izpildi, kādi ir eiro ieviešanas plusi un mīnusi. Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes var rast jaunajā sadaļā "Eiro".

Sadaļā aprakstīts, kā Latvijas Bankas konkursā tika izraudzīts Latvijas eiro monētu dizains. Starp konkursa idejām - Lāčplēsi, balto kaķīti, garo pupu un dziesmu svētku estrādi un citām - par piemērotāko tika atzīta ideja ar devīzi "Brīvība - Eiropas vērtība!".

Saeimas ES informācijas centrs apkopojis arī informāciju par eiro monētu reversu sižetiem un dizainu citās jaunajās dalībvalstīs. Sadaļā "Eiro" tiks regulāri papildināta un atjaunota. Materiālu tapšanā izmantota Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, kā arī Eiropas Centrālās bankas informācija.

Pedagogi joprojām prasa algas pielikumu

Līga Nestere,  NRA  02/28/06     Pērn valdība solīja skolotājiem papildus 2006. gada valsts budžetā paredzētajam 20 latu pielikumam janvārī un septembrī rast iespēju algu palielināt vēl. Tāpēc pedagogi tagad prasa vēl vienu pielikumu – 20 latu par vienu slodzi, sākot ar maiju. Skolotāji streikos, ja viņu prasība netiks pildīta.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti ir vienojusies trīs nedēļu laikā meklēt risinājumus pedagogu darba samaksas palielināšanai šajā gadā. Ja ar valdību neizdosies panākt vienošanos, LIZDA sola streiku. "Jau pagājušajā gadā skolotāju algas nepaaugstināja. 13. decembrī mēs aicinājām premjeru parakstīt vienošanos, ka no 2006. gada maija skolotājiem palielinās algas par 20 latiem. Viņš dokumentu neparakstīja, aizbildinoties, ka viņam ir vajadzīgs laiks, priekšlikums jāizvērtē, jāvienojas ar koalīcijas partneriem. Bet arī pēc diviem mēnešiem situācija nav mainījusies. Mums ir apnicis, ka valdība tikai sola un sola, un vazā mūs aiz deguna," uzsver LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.

Viņš norāda, ka citu profesiju pārstāvjiem, piemēram, bibliotekāriem, Rīgas domes šoferiem, garderobistiem, alga no 1. janvāra palielinājusies par 40 līdz 50 latiem, taču skolotājiem tikai par 20 latiem. "Es jau nesaku, ka viņiem algu nevajag paaugstināt, bet tas tikai pierāda, ka Latvijā nav kārtībā darba algu sistēma," teic J. Krastiņš.

LIZDA aprēķinājusi, ka papildus algu pieaugumam maijā skolotājiem no valsts budžeta būtu nepieciešami apmēram 15 miljoni latu. LIZDA aicināja valdības vadītāju nepieciešamos līdzekļus rast, grozot šā gada valsts budžetu. Savukārt A. Kalvītis uzskatīja, ka priekšvēlēšanu laikā budžeta grozījumi nozīmētu "atvērt valsts kasi un ļaut to izlaupīt", jo algu pielikumu vēlēsies arī citu profesiju pārstāvji. Tāpēc LIZDA ierosināja pedagogu papildu darba samaksas palielinājumam maijā izlietot budžeta gada pēdējiem mēnešiem paredzētos līdzekļus un, grozot oktobrī budžetu, tos kompensēt.

A. Kalvītis uzsvēris, ka budžeta grozījumos pedagogu darba samaksas palielināšana būs pirmā prioritāte. Tomēr premjers pagaidām nevēlas izteikt solījumus, vai budžetā šim mērķim būs līdzekļi, jo pagaidām vēl nevarot prognozēt, cik sekmīgi pildīsies valdības plāni budžetā šogad iekasēt par 560 miljoniem latu vairāk nekā pērn, ziņoja LETA.

Savukārt pedagogi nolēmuši vairs nesamierināties ar atrunām, tāpēc "pagājušajā tikšanās reizē ar premjeru [24. februārī] mēs pateicām: vai nu algas palielināšana no maija, vai streiks. Mēs jau kopš pagājušā gada esam pirmsstreika situācijā. Bijām gatavi streiku reģionos rīkot jau 17. martā, tagad tas ir atlikts, jo skatīsimies, kāds būs valdības lēmums," paskaidroja LIZDA pārstāvis J. Krastiņš.

Skolotāju algas

-         Vidējā pedagoga mēnešalga par vienu likmi Latvijā ir 185 lati

-         Igaunijā no 330 līdz 485 latiem

-         Lietuvā ap 255 latiem

-         Pērn Latvijā darbu uzsācis 171 jauns pedagogs, bet 1002 nolēmuši darbu izglītības sistēmā atstāt

Dati: LIZDA

Senāts nemaina spriedumu "Latvenergo" trīs miljonu krimināllietā

LETA  02/28/06    Augstākās tiesas (AT) Senāts atstājis spēkā tiesas spriedumu tā dēvētajā "Latvenergo" trīs miljonu krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais uzņēmuma vadītājs Edgars Birkāns, valdes locekļi Kārlis Purnis un Ivars Liuzniks, kā arī advokāts Armants Čapkēvičs, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Ilze Eida.

AT Krimināllietu tiesu palāta trīs šajā lietā apsūdzētos "Latvenergo" darbiniekus atzina par vainīgiem un atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi četri tiesājamie tika attaisnoti. Advokātu Čapkeviču attaisnoja arī AT.

Birkānu AT sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, vienlaikus atbrīvojot no reālas soda izciešanas, jo viņš sasniedzis 60 gadu vecumu, tādēļ piemērojams Amnestijas likums. Purnis tika sodīts ar naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā, bet Liuziniks - 25 minimālo mēnešalgu apmērā.

AT Senātā Krimināllietu tiesu palātas spriedumu pilnībā pārsūdzēja Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un bijušā uzņēmuma valdes locekļa Liuzinika advokāts Aivars Ludvigs.

Kā aģentūru LETA informēja Eida, Senāts šā gada janvāra sākumā lietu izskatīja rakstveida procesā.

LETA jau ziņoja, ka AT likvidējamās "Bankas Baltija" (BB) pieteikto civilprasību par 5 007 190 latu piedziņu atstāja bez izskatīšanas, jo cesijas līgums nav atzīts par spēkā neesošu. Tāpat civilprasība netika skatīta, jo spēkā nav stājies spriedums bijušā bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa krimināllietā.

Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī noraidīja Birkānam, Purnim, Liuzinikam un Čapkevičam izvirzītās apsūdzības.

Krimināllietas pamatā ir "Latvenergo" galvotais desmit miljonu latu kredīts, kuru no BB saņēma AS "Finansu norēķinu centrs". Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, bet "Latvenergo" kļuva par BB parādnieku.

BB 1997.gadā cedēja desmit miljonu latu parādu ārzonas kompānijai IFCE. "Latvenergo" ar IFCE noslēdza izlīgumu, un pēc tā IFCE tika samaksāti astoņi miljoni latu, taču BB no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus latu. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas "pazuda" IFCE kontos.

Tiek uzskatīts, ka ar IFCE patiesībā maskējas Latvijas valdošajām aprindām piederīgi cilvēki.

Valdība apstiprina Jaunatnes likuma projektu

DELFI  02/28/06    Ministru kabinets otrdien apstiprināja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BM) izstrādāto Jaunatnes likumprojektu, kas tiks virzīts tālākai izskatīšanai Saeimā. Likuma mērķis ir veidot vienotu jaunatnes atbalsta politiku, iesaistīt jauniešus valsts pārvaldes procesos un finansiāli atbalstīt jauniešu organizācijas.

Darbs pie likuma izstrādes tika sākts vēl deviņdesmito gadu sākumā. Pēc tam, kad ministrija 2004. gadā pārņēma jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas funkcijas, aktivizējās arī darbs pie Jaunatnes likuma izstrādes, informēja ministrijas pārstāvis Taivo Trams. Jaunatnes likuma mērķis ir nodrošināt vienotu valsts jaunatnes politiku, nosakot darba ar jaunatni īstenošanas sistēmu, radot labvēlīgu vidi jauniešu līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā visos valsts pārvaldes līmeņos un sniedzot atbalstu jaunatnes organizāciju darbībai, kas nodrošina jauniešu pilnveidošanos, integrāciju sabiedrībā un interešu pārstāvību. Līdz ar Jaunatnes likuma pieņemšanu tiks sakārtota darba ar jaunatni sistēma, definējot katras iesaistītās puses vai institūcijas atbildību šajā darbā. Vienlaikus tiks sakārtoti konsultāciju sistēmas jautājumi – noteikts, kādā veidā veicamas pastāvīgas konsultācijas ar jauniešiem, lai jaunatnes politika veidotos atbilstoši jaunatnes vēlmēm un interesēm.

Likums apskata arī jaunatnes līdzdalības jautājumus, nosakot to, kur un kādā veidā ir jāņem vērā jaunatnes viedoklis (piemēram, tas nosaka, ka pašvaldībām, izstrādājot attīstības plānu, ir jākonsultējas ar vietējo jaunatni un to pārstāvošajām organizācijām), kā arī finansiālā atbalsta jautājumus jaunatnes organizācijām, to veidotajiem projektiem, kā arī projektiem jauniešiem.

Kaislības ap jaunatnes likumu uzvirmoja pirms pāris nedēļām, kad “Jaunā Laika” (JL) frakcija iesniedza līdzīgu likumprojektu saeimā, taču tas tika noraidīts, jo šādu likumu jau gatavoja Bērnu lietu ministrija. Latvijas Pirmā partija, kuras pārstāvis vada Bērnu ministriju, pārmeta JL nekorektu rīcību.

JL skaidroja, ka ir atsaucies Latvijas Jaunatnes padomes lūgumam un iesniedzis likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Piešķir izceļošanas pabalstu Krievijas militārajiem pensionāriem

DELFI  02/28/06    Ministru Kabinets otrdien piešķīra Iekšlietu ministrijai (IeM) gandrīz 10 tūkstošus latu, lai izmaksātu izceļošanas pabalstu sešiem Krievijas militārajiem pensionāriem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, informēja IeM Preses Centrā.

Par finansējumu Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājamiem pabalstiem 2006.gadā izskatīta atsevišķi – atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem, jo apstiprinātajā 2006.gada valsts budžetā Iekšlietu ministrijā šiem mērķiem finanšu līdzekļi nav paredzēti.

Tādēļ nepieciešamo naudas summu - 9840 latus - Finanšu ministrija piešķirs IeM no budžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

E-paraksta ieviešanu atliek līdz septembrim

LETA  02/28/06    Valdība otrdien atbalstīja elektroniskā paraksta (e-paraksta) ieviešanas termiņa pagarināšanai līdz šā gada septembrim. Iepriekš elektronisko pakalpojumu ieviešanas uzsākšana, izmantojot drošu e-parakstu, bija plānota šā gada martā.

Valdības atbalstītā vienošanās starp valsti, Latvijas Pastu (LP) un SIA "Lattelekom", kas paredz mainīt e-paraksta ieviešanas grafiku, stāsies spēkā tās trīspusējas parakstīšanas brīdī.

Saskaņā ar jauno grafiku līdz aprīlim noritēs sertificēta pakalpojumu sniedzēja informācijas sistēmas izveidošana, augustā notiks sistēmas audits, bet septembrī plānots saņemt akreditāciju no Datu valsts inspekcijas.

Kā norāda Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, grozījumi līgumā jāveic, lai nodrošinātu kvalitatīvu droša e-paraksta un sertifikācijas pakalpojuma ieviešanu, kā arī tā savietojamību ar jau izveidotajiem un veidojamajiem valsts, pašvaldību un uzņēmumu elektroniskajiem pakalpojumiem.

LP sola, ka martā notiks pirmie e-paraksta testi, kas plānoti Zemkopības ministrijā. Lielu interesi izrādījusi arī Rīgas dome un kāda liela banka, kuras nosaukums pagaidām netiek atklāts.

Uzņēmums uzskata, ka līdz šim e-paraksta ieviešanā nekāda nepamatota kavēšanās nav notikusi. Lielā mērā kavēšanās bijusi saistīta ar konkursu par informācijas sistēmas piegādi, daudz laika prasījusi arī iespējamo likumu un citu tiesību aktu "caurumu" izvērtēšana.

Kopumā LP ir izstrādājis 12 soļu plānu e-paraksta ieviešanai. Saskaņā ar LP sniegto informāciju svarīgākie veicamie darbi ir testēšana, sistēmas audits, kā arī Datu valsts inspekcijas atzinuma saņemšana. Paralēli tiks veikti arī citi darbi. Piemēram, līdz jūnijam jāveic grozījumi Elektronisko dokumentu likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos.

Drīzumā tiks noslēgts līgums arī ar e-paraksta nesēja - viedkaršu - piegādātāju, kas būs "First Data Corporation". Uzņēmums atzīts par uzvarētāju LP konkursā par viedkaršu piegādi, kurā piedalījās kopumā trīs pretendenti.

Valsts pasūtījums paredz piegādāt 50 000 viedkaršu. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts izvērtēs, kādā kārtībā kartes tiks pirktas un kam tās tiks piešķirtas. LP cer piesaistīt arī privātās kompānijas un valsts uzņēmumus, kuriem valsts neapmaksā šo pakalpojumu.

Kalvītis: 2008.gadā iedzīvotājiem būtu jāaizpilda pirmās ienākumu deklarācijas

LETA  02/28/06    Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana tiks īstenota atbilstoši valdībā apstiprinātajai koncepcijai, un 2008.gadā iedzīvotājiem būs jāaizpilda pirmās deklarācijas, ziņojot par mantisko stāvokli 2007.gadā, otrdien pēc tikšanās ar atbildīgajām amatpersonām žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Valdības vadītājs atzīmēja, ka patlaban tiek diskutēts, vai deklarācijas būtu jāaizpilda arī tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumu un gada ienākumu apjoms nepārsniedz 10 000 latu. Speciālisti piedāvājuši noteikt, ka šie iedzīvotāji, nesniedzot deklarācijas, apliecinātu, ka to īpašumu un ienākumu apjoms nepārsniedz noteikto slieksni.

Premjers uzskata, ka šāda kārtība neļautu nākotnē atsaukties uz iepriekš gūtajiem ienākumiem. Tomēr pastāvot arī riski un iespējas tiesāties, tāpēc no kontroles viedokļa labāk būtu, ka ienākumu deklarācijas sniegtu visi iedzīvotāji.

Kalvītis norādīja, ka vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas īstenošanai būtu jānodrošina visu valsts reģistru savietojamība, lai valsts viegli varētu pārbaudīt ziņas par iedzīvotāju mantisko stāvokli.

Desmit dienu laikā darba grupa, kas izstrādā tiesību aktu projektus, lai ieviestu vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, valdībā solās sniegt ziņojumu par paveikto. Darba grupas vadītājs, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš sacīja, ka normatīvo aktu projekti ir izstrādāti, top arī tā sauktais jumta likums, kas noteiks ienākumu deklarēšanas principus.

Tauriņš sacīja, ka atbalsta 10 000 latu sliekšņa noteikšanu, neliekot visiem iedzīvotājiem sniegt ienākumu deklarācijas. Visu iedzīvotāju deklarēšanās valstij radītu liekus izdevumus - 21 miljonu latu pirmajā gadā un pēc tam 13 miljonus latu ik gadu, norādīja amatpersona.

Turklāt Tauriņš skeptiski vērtē iespējas īsā laikā integrēt visus valsts reģistrus. Ja tas netiks paveikts, iedzīvotājiem deklarācijas būšot jāaizpilda līdzīgi kā patlaban valsts amatpersonām, pašiem norādot visus savus īpašumus, arī tos, kas atrodami valsts reģistros. Finanšu ministrijas amatpersona uzskata, ka varētu rasties arī grūtības ar visu iedzīvotāju sasniedzamību, jo aptuveni 54 000 iedzīvotāju nav deklarējuši savu dzīvesvietu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka nepastāv domstarpību par vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmas uzsākšanu no nākamā gada. Iedzīvotāji tiks informēti par pienākumu saglabāt izdevumus attaisnojošus dokumentus, lai 2008.gadā varētu sākt aizpildīt ienākumu deklarācijas.

Jau iepriekš KNAB akcentēja, ka ikgadējā deklarēšana radīs atskaites punktu, kā arī sniegs turpmāko informāciju par fizisko personu mantiskā stāvokļa izmaiņām, ar kuras palīdzību varētu salīdzināt nākotnē radušās mantiskās vērtības vai ienākumus, lai kontrolētu nodokļu nomaksu un ienākumu legālo vai nelegālo izcelsmi. Tāpat tiks liegtas iespējas ienākumus slēpt, izmantojot citas personas identitātes datus.

Saskaņā ar valdībā apstiprināto koncepciju ikgadējās ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu plānots noteikt visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas guvuši ienākumus mūsu valstī vai ārvalstīs, kuriem pieder nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi, kapitāla daļas un akcijas uzņēmumos, kā arī vērtspapīri, skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 1000 latu.

Arī Latvijas nerezidentiem būtu jādeklarē īpašumi un mūsu valstī gūtie ienākumi.

Koncepcijā plānots, ka vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests (VID). Dienesta pienākums būtu reizi gadā nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē uz fiziskās personas deklarēto dzīvesvietas adresi jau aizpildītu ikgadējo deklarāciju, kurā iekļaus valsts reģistros pieejamās ziņas par personas ienākumiem un īpašumiem.

Personai būtu pienākums ar parakstu apstiprināt deklarācijā minētās ziņas vai papildināt tās, ja VID rīcībā nav bijusi precīza informācija par personas ienākumiem un īpašumiem.

Dripe: Nojaucot ZM ēku, Latvija varētu iegūt lielisku publicitāti

LETA  02/28/06    Labojot "vēstures kļūdu" un nojaucot Zemkopības ministrijas (ZM) ēku Rīgā, Republikas laukumā 2, Latvija varētu iegūt lielisku publicitāti, uzskata Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe.

Ja tiek piedāvāta iespēja labot vēstures kļūdu, tad kāpēc to neizmantot? Latvija šādā gadījumā varētu parādīt pasaulei savu labo gribu un iegūt lielisku publicitāti," aģentūrai LETA sacīja Dripe.

Arhitekts norādīja, ka būtu jāizmanto ēkas nojaukšanas iespēja, ja vien izdotos vienoties ar īpašnieku.

Kā ziņots, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) vērtē, vai ZM ēka ir tāds objekts, kas degradē vidi un ko paredzēts nojaukt. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23.pantam vidi degradējoši objekti ir jānojauc.

Konsultācijās par šo jautājumu esot saņemts arī kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) atbalsts. Ministre VKPAI vadītājam Jurim Dambim paudusi savu viedokli, ka "atbalstīs visas VKPAI iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai padomju un jaunāko laiku monstri pazustu no Rīgas pilsētas ainavas", informēja VKPAI.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece sacīja, ka ministrija ir ieinteresēta attīstīt Rīgu, saglabāt tās kultūrvidi un ainavu, taču jāņem vērā valsts un budžeta iespējas.

Pēc ministrijas pārstāves teiktā, ja tiktu lemts nojaukt augstceltni, būtu jādomā par telpām, kurās izmitināt ZM. Valsts budžetā un ministrijai, visticamāk, nebūtu tādu līdzekļu, lai pašreizējo augstceltni nojauktu un tās vietā uzbūvētu jaunu.

"Šī ēka neierakstās vidē, tās dēļ tika izpostītas daudzas vēsturiskas vērtības. To, ka tā ir arhitektūras kļūda, saprot pat nespeciālisti," aģentūrai LETA iepriekš teica Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Viņš norādīja, ka būtu vēlams nākotnē nepieļaut līdzīgas kļūdas, piemēram, atļaujot būvēt koncertzāli Daugavā.

Rīgas pilsētas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Andis Cinis norādīja, ka ēkas nojaukšana varētu būt reāla.

"Blakus tiks būvētas trīs jaunas biroju ēkas. Pieļauju, ka ZM ēku varētu nojaukt un tās vietā uzcelt kaut ko jēdzīgāku. Padomju laika ēkas ir būvētas ar citām tehnoloģijām, tādēļ ir grūti vai neiespējami tās renovēt," sacīja Cinis.

VID konstatē neatbilstības Repšes deklarācijās

Juris Paiders,  NRA  03/01/06    Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir nosūtījis KNAB "izskatīšanai un fakta pārbaudei" JL vadītāja, bijušā aizsardzības ministra E. Repšes 2005. gada un iepriekšējo gadu amatpersonu deklarācijas. Kā konstatējis VID, atklātas neatbilstības par E. Repšes ieguldījumu apjomu ASV vērtspapīros, kas deklarēts dažādu gadu amatpersonas ienākumu deklarācijās.

Kā liecina informācija, kas ir Neatkarīgās rīcībā, 2006. gada 20. janvārī VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns nosūtīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam A. Loskutovam vēstuli. Vēstulē VID ģenerāldirektors raksta par E. Repši, ka VID "konstatēja, ka 2006. gada 4. janvāra VID iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijas vienpadsmitajā sadaļā norādītā informācija par ieguldījumiem Amerikas Savienoto Valstu vērtspapīru kontā būtiski atšķiras no E. Repšes sniegtās informācijas iepriekš iesniegtajās valsts amatpersonas deklarācijās par viņa darījumiem vērtspapīru tirgū".

Atgādināsim, ka Neatkarīgajā 13. janvārī tika publicēts raksts Būtiskas pretrunas E. Repšes ienākumu deklarācijās, kurā tika norādīts, ka Einars Repše 2002., 2003. un 2004. gada amatpersonas deklarācijās ir sniedzis aplamu informāciju par saviem ieguldījumiem ASV vērtspapīros. Kā izriet no E. Repšes paskaidrojumiem, kuri pievienoti 2005. gada decembra amatpersonas deklarācijai, E. Repše ASV vērtspapīros ir ieguldījis gandrīz par 350 tūkstošiem dolāru vairāk nekā ir norādījis savās iepriekšējās amatpersonas deklarācijās. Uz jautājumu, kad būs zināmi izmeklēšanas rezultāti, VID biroja komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga Neatkarīgajai paskaidroja: "Pamatojoties uz likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 28. panta pirmajā daļā noteikto kompetenci, VID pārbauda, vai valsts amatpersonu deklarācijas:

1) iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā;

2) iesniegtas noteiktajā termiņā.

Saskaņā ar likuma 28. panta sesto daļu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. panta pirmās daļas 16. punktu VID E. Repšes valsts amatpersonas deklarāciju atbilstoši kompetencei izskatīšanai un vēstulē minētā fakta pārbaudei 20.01.2006. nosūtīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Saskaņā ar likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 23. panta otro daļu, 26. panta sesto daļu, 27. panta trešo daļu un 28. panta pirmo un trešo daļu VID korupcijas novēršanas struktūrvienības veic šādus uzdevumus:

– kontrolē valsts amatpersonu (t. sk. VID amatpersonu) deklarāciju aizpildīšanas un savlaicīgas iesniegšanas prasību izpildi;

– kontrolē valsts amatpersonu sarakstu sastādīšanas un savlaicīgas iesniegšanas prasību izpildi;

– nodrošina valsts amatpersonu deklarāciju reģistrēšanu un glabāšanu, kā arī to publicēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

– sauc pie administratīvās atbildības valsts amatpersonas un valsts vai pašvaldību institūciju vadītājus par konstatētajiem Latvijas APK 166.27. (valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana noteiktā kārtībā vai nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijā) un 166.32. pantā (valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšana noteiktā kārtībā vai nepilnīgu sarakstu iesniegšana) paredzētajiem pārkāpumiem.

Atbilstoši likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 28. panta sestajai daļai, ja, pārbaudot valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas un savlaicīgas iesniegšanas prasību izpildi, VID korupcijas novēršanas struktūrvienības konstatē esošu vai iespējamu pārkāpumu, kā arī faktus vai informāciju par tādu faktu esamību, kuru izskatīšana un/vai izvērtēšana nav šo VID struktūrvienību kompetencē, tās materiālus tālākai izvērtēšanai nosūta tai institūcijai, kuras kompetencē ir to turpmāka izvērtēšana un izskatīšana. Saskaņā ar likuma

27. panta trešo daļu un 28. panta otro daļu amatpersonu deklarācijā norādīto ziņu patiesuma pārbaude ir KNAB kompetence."

Tas nozīmē, ka VID savu darbu ir pabeidzis un tālākā izmeklēšana ir KNAB kompetencē. Tieši KNAB būs jāizvērtē, cik nopietnas ir VID konstatētās E. Repšes deklarāciju pretrunas.

Provokācijas 16.martā, iespējams, grib izjaukt ar Brīvības pieminekļa laukuma remontu

LETA  03/01/06    Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Rīgas domi gatavojas jau drīzumā uzsākt Brīvības pieminekļa sakopšanas darbus, atjaunojot arī segumu laukumā pie pieminekļa. Neoficiāli tiek pieļauts, ka sakopšanas darbi varētu kalpot kā viens no iemesliem, lai ierobežotu radikālo organizāciju aktivitātes pie Brīvības pieminekļa 16.martā jeb tā dēvētajā leģionāru atceres dienā. Oficiāli amatpersonas to neapstiprina.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) sacīja, ka darbus būtu jāuzsāk nekavējoties, lai līdz maijam tie tiktu pabeigti. Nepieciešamību steidzami sakopt Brīvības pieminekli un laukumu pie tā valdības vadītājs pamatoja ar šogad gaidāmajiem nozīmīgiem pasākumiem un augstu amatpersonu vizītēm.

KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts informēja, ka ministrija visdrīzākajā laikā plāno slēgt ar Rīgas domi līgumu par finansējuma piešķiršanu Brīvības pieminekļa un laukuma seguma atjaunošanas darbiem atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) rekomendācijām.

Pavļuts uzskata, ka būtu vēlams nodrošināt pieminekļa sakopšanu jau līdz maija sākumam, kad Rīgā norisināsies pasaules hokeja čempionāts.

KM piešķirtais finansējums veidošot 97 818 latus, ko Rīgas dome, iespējams, varētu papildināt ar saviem līdzekļiem. Dome būšot pasūtītājs veicamajiem darbiem un slēgšot attiecīgus līgumus ar izpildītājiem.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis (TP) sacīja, ka pašvaldība līdzekļus pieminekļa sakārtošanai neplāno piešķirt, jo visu darbu izmaksas segs KM piešķīrums.

Līgumu ar KM par finansējumu Brīvības pieminekļa un laukuma seguma atjaunošanas darbiem Rīgas dome plāno noslēgt šīs nedēļas laikā, kad no atvaļinājuma būs atgriezies Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL).

Paredzēts, ka par pieminekļa sakārtošanas darbiem būs atbildīga Rīgas pieminekļu aģentūra.

Pagaidām darbu veicēji nav izvēlēti. Iecerēts, ka varētu izmantot likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" 27.panta nosacījumus, kas paredz iespējas piemērot sarunu procedūru, ja "no pasūtītāja gribas neatkarīgu ārkārtas apstākļu dēļ, piemēram, ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija, avārija, ir radusies steidzamības situācija un pasūtītājs nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus".

Par sarunu procedūras piemērošanu būs jālemj Ministru kabinetam.

VKPAI februāra beigās valdību informēja, ka patlaban piemineklim konstatēti apaugumi uz travertīna skulptūrām un granīta virsmas cokola daļā, kas bojā pieminekļa vizuālo tēlu un ietekmē akmens materiālu saglabāšanos. Neapmierinošs esot arī asfalta seguma stāvoklis pie pieminekļa, kas ietekmē Brīvības pieminekļa kopējo tēlu.

Apjomīga un uz zinātniskās izpētes datiem balstīta pieminekļa restaurācija tika pabeigta 2001.gadā. Restaurācijas laikā tika tīrīts akmens materiāls, pāršuvoti akmens bloki, labotas nesošās konstrukcijas, labota zvaigžņu konstrukcija, tās no jauna zeltītas. Brīvības skulptūra tīrīta, tai uzklāts aizsargpārklājums.

Kopumā restaurācijā tika ieguldīti ap 600 000 latu.

2005.gada 16.martā leģionāru atceres pasākumā pie Brīvības pieminekļa izcēlās nekārtības.

Sabiedriskās organizācijas "Dzimtene - krievu nacionālā savienība" rīkotā piketa antifašisma atbalstam dalībnieki, rokās sadevušies, centās nosprostot gājēju pāreju pie "Laimas" pulksteņa. Vairāk nekā 20 cilvēki mēģināja izveidot ķēdi, gaidot "Kluba 415" rīkotā leģionāru atceres gājiena dalībniekus.

Par nekārtībām policija pie Brīvības pieminekļa aizturēja 35 cilvēkus. Administratīvā pārkāpuma protokoli tika noformēti par pretošanos policijas darbiniekiem, par sīko huligānismu un par atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā.

Šogad pašvaldība ir saņēmusi politiskās apvienības "Nacionālā spēka savienība" (NSS) iesniegto pieteikumu par 16.marta gājiena saskaņošanu. Līdzīgu gājienu 16.martā vēlas organizēt arī "Klubs 415", kas pašvaldībā savu pieteikumu par gājiena saskaņošanu iesniedzis jau pērn maijā.

Abu organizāciju pieteikumus izskatīs Rīgas domes Gājienu, mītiņu un sapulces pieteikumu izskatīšanas komisija, kuru vada Škapars. Atbilde jāsniedz ne ātrāk kā 10 dienas pirms plānotā pasākuma un ne vēlāk kā 48 stundas pirms tā.

Ja Rīgas pašvaldība saskaņos NSS pieteikto gājienu, savu pasākumu "antifašisma atbalstam" sola rīkot arī "Dzimtene - krievu nacionālā savienība", informēja tās pārstāvis Eduards Gončarovs.

Valdība joprojām pieturas pie plāna ieviest eiro 2008. gadā

Elīna Lidere,  NRA  03/01/06    Lai gan lielākā daļa privātā sektora finanšu analītiķu uzskata, ka Latvijas izredzes samazināt inflāciju, lai izpildītu Eiropas prasības un ieviestu eiro 2008. gadā, ir tuvas nullei, valdība vakar vēlreiz apliecināja, ka tā joprojām pieturas pie iepriekš noteiktā laika.

Vakar valdībā tika apstiprināts Latvijas nacionālais eiro ieviešanas plāns, kurā vēlreiz apliecināts, ka Latvija plāno ieviest vienoto Eiropas valūtu eiro 2008. gada 1. janvārī. Tika noteikti arī vairāki konkrētāki eiro ieviešanas pasākumi.

Līdzīgi kā citās jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs arī Latvijā plāno izmantot tā dēvēto lielā sprādziena scenāriju, vienlaikus ieviešot eiro skaidras un bezskaidras naudas apritē. Vecajās dalībvalstīs trīs pirmos gadus eiro bija tikai bezskaidras naudas norēķinos.

Saskaņā ar vakar apstiprināto eiro ieviešanas plānu pie mums paredzēts vienu mēnesi vienlaikus lietot gan eiro, gan latus, sākot no eiro skaidrās naudas ieviešanas brīža (tā dēvētās Ä dienas) līdz brīdim, kad eiro skaidrā nauda kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli. Naudas nomaiņu bez komisijas maksas būs iespējams veikt sešus mēnešus pēc Ä dienas – Latvijas Bankā (LB), bankās, Latvijas pastā, komercsabiedrībās, kuras saņēmušas LB licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai. Savukārt neierobežotu laika periodu un neierobežotā daudzumā pēc Ä dienas bez komisijas maksas naudu turpinās mainīt Latvijas Banka.

Lai ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai, plānā paredzēts, ka cenu uzrādīšana gan latos, gan eiro notiks vienu ceturksni pirms un vienu gadu pēc Ä dienas.

Privātā sektora finanšu analītiķi uzskata, ka eiro ieviešanas plāna sagatavošana ir atbalstāms pasākums, taču lielākā daļa no viņiem iebilst pret valdības, pēc viņu ieskatiem, stūrgalvīgo pieturēšanos pie plāna ieviest eiro 2008. gadā. Lai to izdarītu, nepieciešams izpildīt Eiropas Savienības Māstrihtas kritērijus. Pagaidām vienu no tiem – inflāciju trīs Eiropas Savienības valstu zemāko rādītāju līmenī – Latvijai izskatās diezgan bezcerīgi izpildīt.

2005. gadā Latvijā vidējā inflācija sasniedza 6,9%. Arī šogad un nākamgad, pēc finanšu analītiķu ieskatiem, bez būtiskiem tirgus ierobežojumiem neizdosies inflāciju samazināt līdz nepieciešamajiem 2,9%, kas ir prognozētais Māstrihtas inflācijas kritērijs. Piemēram, Hansabanka 2006. gadā prognozē inflāciju 6% līmenī un 2007. gadā – 4,1% līmenī. Citi analītiķi uzskata, ka inflācija varētu būt pat vēl augstāka.

"Izredzes, ka varēsim samazināt šo starpību tik īsā laikā, ir praktiski tuvas nullei," uzskata NORD/LB Latvija makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova. Tika pieļauts, ka Eiropa varētu tik strikti neskatīties uz šiem Māstrihtas kritērijiem, taču pēdējā laikā līdz ar augošajām Eiropas Savienības iekšējām problēmām arī šāda iespēja šķiet arvien mazāk reāla.

"Sagatavošanās darbi tiek veikti, un Latvija būs gatava 2008. gadā ieviest eiro," Neatkarīgajai teica Finanšu ministrijas eiro projektu vadītāja Sanita Bajāre. Tiesa gan, tas gan nenozīmējot, ka tiks izpildīti Māstrihtas kritēriji. "Mēs saprotam, ka nepieciešams vismaz gads, lai sagatavotos eiro ieviešanai. Uzņēmēji ir pateikuši, ka viņiem būtu nepieciešami deviņi mēneši. Ja būs nepieciešamība eiro ieviešanu atlikt, gan finanšu ministrs, gan premjers ir teicis, ka par to paziņos laikus."

Hansabankas makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes nodaļas pārstāvis Mārtiņš Kazāks gan uzskata, ka uzņēmējus būtu nepieciešams brīdināt vēl agrāk. Bankas pētījums liecina, ka šobrīd tikai 10% uzņēmēju ir izstrādājuši plānu eiro ieviešanas izmaksu segšanai. Hansabanka kā reālāku termiņu ieviešanai redz 2010. gadu.

2003. gada referendumā, nobalsojot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija apņēmās arī ieviest eiro. Igaunijā un Lietuvā no nacionālās valūtas uz eiro plāno pāriet jau nākamgad.

Saeimā un partijās...

Saeima pieņem Publisko iepirkumu likumu

LETA  03/02/06    Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Publisko iepirkumu likumu, ar kuru iecerēts panākt valsts un pašvaldību iestāžu iepirkuma procedūru atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci un efektīvu līdzekļu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

Pieņemtais likums atbilst Eiropas Savienības (ES) direktīvām sabiedrisko iepirkuma jomā.

Salīdzinot ar līdzšinējiem normatīvajiem aktiem, jaunajā likumā ir paaugstinātas līgumcenu robežas, no kurām piemērojamas iepirkuma procedūras - cenu aptaujas, konkursi un citas procedūras.

Likumā noteikts, ka viens no kritērijiem iepirkuma vērtēšanā var būt pretendenta veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Lai atvieglotu un paātrinātu noteiktus iepirkuma procesus, likums regulē elektroniskās izsoles un dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanu.

Likums paredz paaugstināt līgumcenas robežas jeb iepirkuma sliekšņus valsts un pašvaldības iepirkumiem, vienlaicīgi pastiprinot iepirkuma caurskatāmības principu un paredzot iespēju sabiedrībai sekot līdzi un uzraudzīt valsts un pašvaldību iepirkuma procedūras.

Likums paredz, ka turpmāk iepirkuma procedūra - cenu aptauja - būs piemērojama preču un pakalpojumu iepirkumam ar līgumcenu robežās no 10 000 līdz 50 000 latu un ar būvniecību saistītiem iepirkumiem robežās no 10 000 līdz 120 000 latu.

Savukārt, ja līgumcena preču un pakalpojumu iepirkumam pārsniegs 50 000 latu un ar būvniecību saistīto darbu iepirkumam 120 000 latu, būs piemērojams konkurss vai citas iepirkuma procedūras.

Lai nodrošinātu iepirkumu caurskatāmību, valsts un pašvaldības iestādēm noteikts par pienākumu iepriekš ar masu mediju starpniecību paziņot sabiedrībai par nodomu veikt iepirkumu.

Tāpat ar masu mediju starpniecību iestādēm ir jādara zināms sabiedrībai, ar ko un par kādu summu ir noslēgts iepirkuma līgums. Tas attiecas uz visiem iepirkumiem, arī tad, ja iepirkuma līgumsumma ir mazāka par 10 000 latu.

Likumā uzlabota arī cenu aptaujas caurskatāmība. Ja pašvaldības vai valsts iestāde plāno veikt iepirkumu ar cenu aptaujas starpniecību, tai savs nodoms būs jādara publiski zināms nevis trīs pašas izvēlētiem pretendentiem, bet gan visai sabiedrībai.

Saeima šodien atbalstīja partijas "Jaunais laiks" priekšlikumu, ka kārtību, kādā tiek veikti iepirkumi, noteiks Ministru kabinets, ja paredzamā iepirkuma līguma cena ir mazāka par 10 000 latu, bet lielāka par 1000 latiem.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz dinamiskās iepirkuma sistēmas jeb elektroniskā izsoļu principa ieviešanu, kā rezultātā tādas ikdienā lietojamas preces kā papīrs, pildspalvas un citas valsts un pašvaldības iestādes iegādātos ar elektroniskā kataloga palīdzību. Šo katalogu veidotu īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās pakļautībā esošā Elektronisko iepirkumu aģentūra. Izveidotais katalogs ļaus iestādēm iepirkt preces par viszemāko cenu.

Likumā ir iestrādāta norma, kas turpmāk ļaus izvēlēties būvdarbu veikšanai tādus pretendentus, kas neizmanto nelegālu darbaspēku un veic visus nodokļu maksājumus par saviem strādājošajiem. Pretendenta veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas varēs tikt izvēlētas kā viens no kritērijiem saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlei.

Šai normai vajadzētu veicināt "aplokšņu algu" samazināšanos tajos uzņēmumos, kas veic darbu pie valsts pasūtījuma, un nelegālu strādnieku nodarbināšanu būvobjektos.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un sabiedrība par atklātību "Delna" iepriekš izteikušas šaubas par Publisko iepirkumu likumprojektā paredzēto iepirkumu procedūru, taču abu organizāciju domas ir diametrāli pretējas, cik lielu summu tēriņi būtu ciešāk jāuzrauga.

LPS iesniedza priekšlikumus svītrot no likumprojekta cenu aptaujas procedūru un atbilstoši ES normām paaugstināt cenu sliekšņus, no kuriem jāpiemēro iepirkuma procedūras, kas novērstu resursu izšķērdēšanu, lai kārtotu birokrātiskas procedūras par naudas apjomā nelieliem iepirkumiem.

Savukārt "Delna" pauž viedokli, ka "jaunais Publisko iepirkumu likumprojekts draud atbrīvot no valsts uzraudzības visas iepirkumu procedūras par summu zem 10 000 latu". Tas, pēc "Delnas" domām, "ievērojami paaugstinātu korupcijas un valsts līdzekļu izšķērdēšanas risku 90% publisko iepirkumu".

Premjers Kalvītis ar Jauno laiku nevienojas, kā stabilizēt valdības koalīciju

Ināra Egle,  Diena  03/02/06     "Ja jūs interesē, vai mēs lūgsim piedošanu Kalvītim, tad atbilde ir — nē," Dienai sacīja Jaunā laika frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis trešdien pēc ilgi gaidītās JL frakcijas tikšanās ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP). Pretēji cerībām, ka tā atjaunos stabilitāti koalīcijā, saruna beidzās bez pušu vienošanās un ātrāk, nekā bija paredzēts. JL vēlējās no premjera sagaidīt plānu, kā valdība īstenos līdz vēlēšanām izpildāmos uzdevumus, nevis problēmu uzskaitījumu. Premjeram tika piedāvāts atnākt uz JL sēdi, kad šāds plāns būšot sagatavots.

Nemieri koalīcijā sākās pēc tam, kad valdības vadītāja prombūtnē JL nobalsoja par opozīcijas ierosinātajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. A.Kalvītis aicināja lielāko koalīcijas frakciju nodalīt valdības deklarācijā paredzētos uzdevumus no jaunām priekšvēlēšanu iniciatīvām, "kuras ir jāraksta vēlēšanu programmās, nevis jāmēģina iespiest pa faktiski jau aizvērtām 2006.gada durvīm". Premjers paziņoja, ka negatavojas reaģēt uz tām partiju aktivitātēm, kurās tās pozicionē sevi priekšvēlēšanu gaisotnē. Tajā pašā laikā viņš vairākkārt uzsvēra savu un valdības kopējo atbildību par deklarācijā solītā izpildi un teica: "Nebūs tā, ka es norādīšu uz vienu ministru, kas nav ticis galā ar uzdevumu."

Pēc premjera tikšanās ar JL frakciju neradās iespaids, ka JL būtu atteicies no domas nodot sabiedrībai jaunas, ar partneriem nesaskaņotas iniciatīvas. "Nevajag mani piespiest pateikt to, ko es negribu teikt," atzina K.Šadurskis. Viņam premjera uzstāšanās esot radījusi iespaidu, ka "šai valdībai vajag tikai nostrādāt, bet JL grib strādāt un saprast, kāds ir premjera piedāvājums". A.Kalvītis neoficiāli izteica bažas, vai tikai JL nav iecerējis torpedēt šīs valdības darbu, savukārt no JL pārstāvjiem izskan vēlme panākt, lai premjers rēķinās arī ar JL idejām, kuras iepriekš palikušas neievērotas.

Daudz sirsnīgāka gaisotne valdīja premjera sarunās ar Latvijas Pirmo partiju un Zaļo un Zemnieku savienību — te atšķirībā no tikšanās JL frakcijā deputāti uzdeva arī jautājumus. JL iepriekš apkopotās idejas prezentēja frakcijas vadītājs. LPP frakcijas priekšsēdis Jānis Šmits šķiroties uzdāvināja valdības vadītājam lūgšanu grāmatu. Abu mazāko koalīcijas frakciju viedoklis ir līdzīgs — atbildība par JL nomierināšanu, kā arī stabilitātes un disciplīnas nodrošināšana ir jāuzņemas A.Kalvītim. LPP un ZZS frakcijas no savas puses solīja būt prognozējamas un neradīt galvassāpes premjeram, lai gan atsevišķos jautājumos arī to viedoklis bija atšķirīgs.

Pašvaldībās...

Latgalē briest atkritumu nemieri

Daiga Kalniņa,  NRA  02/25/06     Šogad plānots slēgt daudzu Dienvidlatgales pašvaldību izgāztuves. Taču ES prasībām atbilstošu atkritumu noglabāšanas poligonu Daugavpils rajona Demenes pagastā plānots izbūvēt tikai 2007. gadā. Savukārt pārkraušanas punktus Līvānos, Preiļos, Dagdā un Krāslavā – vēl vēlāk, tikai pēc poligona nodošanas ekspluatācijā.

Vietējā izgāztuve Dagdā jāslēdz jau martā, Preiļu izgāztuve – maijā, Krāslavas – augustā. Pašvaldībās un atkritumu saimniecību pārņēmušajos uzņēmumos valda satraukums, jo šī vides sargu prasības izpilde var radīt finansiālus zaudējumus. Kamēr nebūs izbūvēts Demenes poligons, Līvānu novada dome par neloģisku uzskata vietējās izgāztuves slēgšanu, jo nepresētu atkritumu pārvadāšana uz 90 km attālo Demeni šo pakalpojumu iedzīvotājiem varētu ievērojami sadārdzināt vai arī novest pašvaldības uzņēmumu, kas apsaimnieko atkritumu saimniecību, līdz bankrotam, – bilst Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle.

Reģionālās vides pārvaldes izsniegtā atļauja apglabāt atkritumus Līvānu izgāztuvē beidzas jau šā gada 31. augustā, un jauna atļauja pašvaldībai netikšot dota, jo izgāztuve neatbilst Eiropas prasībām. Pašvaldības nav mierā ar šādu, viņuprāt, neloģisku rīcību, kad izgāztuves slēdz, bet jaunā poligona un pārkraušanas punktu vēl nav. Pašvaldībām tiek draudēts ar sankcijām, ka pretošanās gadījumā tām izgāztuves nāksies rekultivēt par savu naudu, kas katrai pašvaldībai varētu izmaksāt vairāk par 50 000 latu.

Protestējot pret šādu spiedienu, Līvānu novada dome ir nolēmusi līdz poligona atvēršanai nepiekrist vietējās izgāztuves slēgšanai. Līdzīgu lēmumu pieņēmusi arī Preiļu novada dome. Kā uzsver Līvānu novada domes priekšsēdētājs, Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods: "Pašvaldības tiek nostādītas smagā situācijā. Mūsu komunālajam uzņēmumam nav tāda autoparka, kas būtu piemērots atkritumu pārvadāšanai lielos attālumos. Turklāt vest 100 km nepresētus atkritumus ir nesaimnieciski izšķiesti līdzekļi. Slēdzot Līvānu izgāztuvi, mūsu pašvaldības uzņēmums vienkārši nogrims, jo izmaksas būs ļoti lielas. Privātās firmas to vien gaida, lai pašvaldības atdotu šo ienesīgo biznesu viņiem. Tikai tad jau iedzīvotājiem noteikto tarifu mēs nekādi nespēsim ietekmēt. Kā vienu no iespējām es saskatu Vides ministrijas atbalstu pašvaldībām šajā pārejas periodā, kaut vai, piemēram, autoparka iegādē. Valstiski ir jāpanāk, ka katrai mājsaimniecībai ir līgums par atkritumu apsaimniekošanu, pretējā gadījumā daļa nemaksās un atkritumus izgāzīs mežā."

Apzinoties vides prasības, Dienvidlatgales pašvaldības, arī Līvāni, jau ir gatavas sākt atkritumu šķirošanu, iesaistoties projektā Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide Krāslavas, Līvānu, Preiļu novados un Dagdas pilsētā, kur vairāk nekā 70% izdevumu pārejai uz atkritumu šķirošanu segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekts paredz pašvaldību teritorijās izveidot dalītās atkritumu savākšanas punktus, kur atsevišķos konteineros tiks vākts stikls, plastmasa, kartons un bioloģiskie atkritumi. Iedzīvotājiem tas nozīmē pilnīgu pāreju uz atkritumu šķirošanu, ieviešot virtuvē vairākas atkritumu tvertnes. Pašvaldība vecā tipa konteineru vietā uz bruģētiem, norobežotiem laukumiem izvietos jaunus.

Nodokļa slogs palielinājies jau 50 pašvaldībās

Ilze Šteinfelde,  NRA  02/28/06    Nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu daļa Latvijas iedzīvotāju izjūt jau šogad, jo pērn 50 pašvaldībās tika veikta zemes kadastrālās vērtības bāzes aktualizācija. Valdība, nolemjot līdz 2008. gadam nepārskatīt kadastrālās vērtības, no nodokļa sloga pieauguma šobrīd ir pasargājusi vien Rīgas, Pierīgas, Jūrmalas, Ventspils un Cēsu pašvaldību iedzīvotājus.

Daļa Ogrē, Baldonē, Salaspilī, Inčukalnā, Aizkrauklē, Strenčos un citviet Latvijā dzīvojošo šogad, saņemot paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli, bija neizpratnē, jo nodoklī samaksājamā summa salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem dažās pilsētās bija pieaugusi divas, citviet četras reizes. Tajā pašā laikā izskanēja ziņas, ka valdība vienojās līdz 2008. gadam atlikt iepriekš plānotās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtībā, lai nepieļautu strauju nodokļu maksājumu pieaugumu.

Valsts zemes dienesta(VZD) nekustamā īpašuma pārvaldes vērtēšanas bāzes daļas vadītāja Vita Robalte Neatkarīgajai skaidroja, ka pagājušajā gadā aktualizēta kadastrālo vērtību bāze 50 pašvaldību teritorijās.

"Īpašumu kadastrālo vērtību bāze katru gadu tiek aktualizēta vairāku pašvaldību teritorijās. Ik vasaru VZD veic kadastrālo vērtību un tirgus vērtību salīdzināšanu par iepriekšējiem diviem gadiem, un tajās pašvaldībās, kurās ir bijis aktīvākais nekustamā īpašuma tirgus un kurās ir lielākā neatbilstība starp šiem datiem, tiek veikta kadastrālās vērtības aktualizācija.

Pašvaldību skaits, kurās tas tiek veikts, ir atkarīgs no valsts piešķirtās naudas. Pagājušajā gadā zemes kadastrālās bāzes vērtības aktualizācija tika veikta aptuveni 50 pašvaldībās – Ogrē, Ogresgala pagastā, Salaspilī un citur. Šajās pašvaldībās kadastrālo vērtību bāze pagājušo pavasar tika publiskota un ar to varēja iepazīties sabiedriskās apspriešanas laikā," uzsvēra V. Robalte.

Šogad kadastrālo vērtību bāzes aktualizācija tika plānota Rīgas, Jūrmalas, Cēsu un Ventspils pašvaldību teritorijās, kā arī tajos Rīgas rajona pagastos, kas robežojas ar galvaspilsētu.

"Pagājušā gada novembrī, kad tika provizoriski pārrēķinātas zemes kadastrālās vērtības šajās pašvaldībās, redzējām, ka starpība ir milzīga. Tāpēc cēlām trauksmi un informējām Tieslietu ministriju, ka, piemērojot jaunās kadastrālās vērtību bāzes, pie esošās likumdošanas iedzīvotājiem nodoklī būs jāmaksā krietni vairāk nekā līdz šim. Turklāt nevar salīdzināt divkārtēju nodokļa pieaugumu lauku rajonos, kur zemes kadastrālā vērtība ir daudz zemāka nekā Rīgā. Ja pagastos tie desmiti santīmi, tad Rīgā un Jūrmalā tie ir desmitiem latu," sacīja V. Robalte.

Pēc VZD aprēķiniem Rīgā īpašumu kadastrālais novērtējums pēc aktualizācijas pieaugs 5,54 reizes un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi attiecīgi palielinātos no pašreizējiem 11,66 miljoniem latu līdz 64,63 miljoniem latu. Savukārt Jūrmalā īpašumu kadastrālais novērtējums varētu vidēji pieaugt 3,97 reizes un nodokļa maksājums no pašreizējiem 1,93 miljoniem latu līdz 7,66 miljoniem latu. Iepazīstoties ar šiem datiem, valdība nolēma līdz 2008. gadam atlikt zemes vērtību aktualizāciju.

Cēsu dome īpašumu kadastrālās vērtības aktualizāciju ierosināja pati un, pat neskatoties uz valdības lēmumu, uzskatus nav mainījusi. Cēsu domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Andris Vanadziņš Neatkarīgajai apliecināja, ka Cēsu dome tiešām vēlas, lai tās teritorijā šogad tiktu veikta zemes kadastrālās bāzes vērtības aktualizācija, jo pēdējo reizi tas ticis darīts 2003. gadā un kopš tā laika nekustamo īpašumu tirgū situācija ir mainījusies. Pēc Cēsu domes aprēķiniem vidējā kadastrālā vērtība Cēsīs varētu pieaugt divas reizes. Tomēr A. Vanadziņš uzsvēra, ka tiks paredzēts, ka zemes kadastrālā vērtība Cēsīs nepārsniegs 2 latus par kvadrātmetru.

"Kadastrālās vērtības divkāršs pieaugums nenozīmē, ka arī nodoklī samaksājamā summa pieaugs divkārt. Piemēram, ja šogad nodoklī ir jāsamaksā 14 latu, tad nākamgad tie būs ne vairāk kā 25 lati," skaidroja A. Vanadziņš.

Šogad Cēsu pašvaldības budžetā ieņēmumi no zemes nodokļa ir aptuveni 1,7%. To, cik lielu daļu ieņēmumi no šā nodokļa varētu dot nākamā gada budžetā, Cēsu dome neesot aprēķinājusi.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka likumā Par nekustamā īpašuma nodokli paredzēts no 2007. gada piemērot kadastrālo vērtību kā nodokļa bāzi ne tikai zemei, bet arī ēkām. Līdz ar to nodokli par ēkām, tāpat kā par zemi, aprēķinās pašvaldības. Patlaban nodokli par ēkām aprēķina nodokļa maksātājs pēc ēku bilances vai inventarizācijas vērtības un iesniedz pašvaldībai deklarāciju par maksājamā nodokļa summu.

Fakti

Pašvaldības, kurās pērn veikta īpašumu kadastrālās vērtības aktualizācija

·        Baloži

·        Ogre

·        Salaspils

·        Aizkraukle

·        Ape

·        Smiltene

·        Strenči

·        Bauska

·        Dobele

·        Talsi

·        Tukums

·        Grobiņas pagasts

·        Medzes pagasts

·        Nīcas pagasts

·        Rucavas pagasts

·        Līvānu novada Rožupes pagasts

·        Turku pagasts

·        Baldones lauku teritorija

·        Inčukalna pagasts

·        Olaines pagasts

·        Ropažu pagasts

·        Salas pagasts

·        Salaspils lauku teritorija

·        Saulkrastu lauku teritorija

·        Siguldas pagasts

·        Jumpravas pagasts

·        Ogresgala pagasts

·        Aizkraukles pagasts

·        Skrīveru pagasts

·        Amatas pagasts

·        Amatas novada Drabešu pagasts

·        Liepupes pagasts

·        Skultes pagasts

·        Kauguru pagasts

·        Kocēnu pagasts

·        Valmieras pagasts

·        Iecavas novads

·        Cenu pagasts

·        Glūdas pagasts

·        Lībvērzes pagasts

·        Svētes pagasts

·        Kolkas pagasts

·        Mērsraga pagasts

·        Rojas pagasts

Nevalstiskās organizācijās...

Vēlēšanas uzraudzīs par Sorosa naudu

Liene Barisa,  NRA  02/28/06     Sabiedrība par atklātību Delna arī pirms Saeimas vēlēšanām iecerējusi veikt projektu par administratīvo resursu izmantošanu pirmsvēlēšanu periodā. Organizācija jau viesojusies vairākās pašvaldībās, bet vakar ar savu ieceri iepazīstināja oficiāli. Citas nevalstiskās organizācijas, izņemot Providus, līdz šim nav nākušas klajā ar līdzīgu vēlmi uzraudzīt politiskos procesus pirmsvēlēšanu un vēlēšanu laikā, līdz ar to Džordža Sorosa finansētās organizācijas varētu būt vienīgās, kas to dara.

Arī administratīvo resursu izmantošanas novērošanu Delna veic par Dž. Sorosa naudu. Proti, organizācija Open Society Institute šim projektam piešķīrusi 50 000 dolāru, kas jāiztērē 10 mēnešu laikā, informēja Delnas vadītājs Roberts Putnis.

Delna projektā izvēlējusies pārbaudīt četras pilsētas.

Valmieru, Ventspili, Liepāju, Daugavpili un galvaspilsētu Rīgu, kā arī Labklājības ministriju, Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un Satiksmes ministriju.

Pašvaldības, kurās pērnā gada vēlēšanās atklāti reāli pārkāpumi, proti, Jūrmala un Rēzekne, projektā nav iekļautas. Pašvaldības esot izvēlētas pēc lieluma, budžeta resursiem un Delnas līdzšinējās sadarbības pieredzes.

Pētījuma rezultātus paredzēts prezentēt pēc vēlēšanām, taču starpziņojums tiek solīts jau septembrī. Pēc līdzīga scenārija Delna rīkojās arī pašvaldību vēlēšanās, par ko tika kritizēta, jo norādījumus tikai uz dažu pašvaldību un partiju iespējamajiem likuma vai ētikas pārkāpumiem pirms vēlēšanām var vērtēt kā iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā. Neatkarīgajai R. Putnis sacīja, ka starpziņojums nepieciešams, lai "panāktu partiju disciplinējošu efektu", un tam būšot preventīvs raksturs.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars gan atzina, ka pētīt administratīvo resursu izmantošanu "nebūs tik vienkārši", jo vienprātības šajā jautājumā, kas ir administratīvo resursu izmantošana, nav. Arī Valsts kontrole (VK) atsevišķas revīzijas tieši administratīvo resursu izmantošanas kontrolēšanai neplāno, Neatkarīgajai atzina VK vadītāja Inguna Sudraba. Viņa norādīja, ka administratīvo resursu izmantošana var būt plašs jēdziens un ne vienmēr tā izpausmes ir taustāmas, līdz ar to pret tām nevar vērsties ar kādām sankcijām.

Domājams, ka maijā ar detalizētāku informāciju par savu projektu varētu nākt klajā arī sabiedriskās politikas centrs Providus. Tā pētniece Lolita Čigāne Neatkarīgajai atzina, ka atšķirībā no Delnas, kas pēta administratīvo resursu izmantošanu, Providus šogad pētīšot partiju finanses un slēpto reklāmu. Projekts vēl nav uzsākts, jo vēl neesot, kur steigties.

Sorosieši šķeļ sabiedriskas organizācijas un partijas

Ritums Rozenbergs,  Uldis Dreiblats,  NRA  03/02/06    Vides aizsardzības klubs (VAK), kas ir visvecākā Latvijas sabiedriskā organizācija, 2004. gadā piedzīvoja varas pārņemšanas un šķelšanas mēģinājumu, kuru, visticamāk, organizējušas ar miljardiera Džordža Sorosa finansējumu saistītās organizācijas.

Savukārt Lietuvas laikraksts Respublika apraksta sorosiešu mēģinājumu sašķelt Lietuvas Seimā pārstāvēto Liberāļu un centra savienību. Jāatceras, ka arī mēģinājumā nomainīt Jaunā laika līderi Einaru Repši pērnā gada novembrī piedalījās vairākas personas, kas saistītas ar Sorosa fonds –Latvija (SFL).

VAK prezidents Arvīds Ulme nesen guvis pilnu pārliecību, ka tas, kas viņa vadītajā organizācijā notika 2004. gada vasarā, patiešām ir bijis apvērsuma mēģinājums. Šī pārliecība radusies, kad viņš ieraudzījis, kādu finansējumu no sorosiešu struktūrām saņēmusi Bolderājas–Daugavgrīvas VAK nodaļa, kura visaktīvāk piedalījusies apvērsuma gatavošanā, kā arī "neveiksmīgo apvērsuma taisītāju" jaunizveidotā Latvijas Zaļajā kustībā.

Proti, Sorosa finansētā un SFL administrētā Baltijas–Amerikas partnerattiecību programma (BAPP) jau 2002. gadā Bolderājas–Daugavgrīvas VAK nodaļai piešķīrusi 10 300 dolārus "attīstības un administratīvo izmaksu segšanai". Latvijas Zaļā kustība, kuru no VAK aizgājušie izveidoja pēc neveiksmīgā apvērsuma, uzreiz pēc dibināšanas 2005. gadā saņēmusi 15 260 dolāru.

"Man bija šoks, kad es šīs summas ieraudzīju – tās priekš vides aizstāvjiem ir fantastiskas. Tagad es saprotu, ka tas tiešām bija apvērsuma mēģinājums, nevis kādas nesaskaņas par VAK attīstības stratēģiju vai zaļās idejas izpratni," atzina A. Ulme. Viņš priekšsēdētāja amatu ieņem kopš VAK dibināšanas 1987. gadā un arī pirms tam (t. i., komunistu laikos) vadījis dažādas vides aizstāvju akcijas.

A. Ulme stāstīja, ka nesaskaņas VAK sākušās it kā pavisam sīka iemesla dēļ: "Uz VAK domi ieradās Sandra Jakušonoka no Bolderājas kopā ar juristi un aicināja, lai VAK iesaistītos protestos pret kādu Vecrīgas jumtu. Tā nebija nekāda zaļā lieta. Es saprastu, ja viņi aicinātu uz protestiem, piemēram, par Bolderājas termināļu kaitīgo ietekmi uz vidi. Es biju pret, un tad viss sākās."

Apvērsuma mēģinājumā iesaistījušies abi VAK toreizējie viceprezidenti – Jānis Matulis un Alda Ozola-Matule (vīrs un sieva), kā arī toreizējais Zaļās bibliotēkas vadītājs Jānis Brizga. SFL komunikāciju koordinatore Līva Biseniece Neatkarīgajai atzina, ka 2004. gadā J. Brizga par BAPP līdzekļiem stažējās Pasaules dabas fondā. Pašlaik J. Brizga ir SFL finansētā Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks un Pasaules dabas fonda darbinieks. Arī Pasaules dabas fonda Latvijas nodaļa vairākkārt saņēmusi dāsnu finansējumu no sorosiešu struktūrām.

"Tas gan nebija pirmais mēģinājums sašķelt vai pārņemt zem citu kontroles VAK, jo tā ir visvecākā Latvijas masu organizācija, tai ir spēcīgs tīkls un pieredzējuši cilvēki. Pārņemt varu organizācijā – tas jebkuram būtu milzīgs ieguvums. Tāpat nav brīnums, ka sorosieši nekad nav mīlējuši VAK, jo mēs ieturam nacionālo līniju un esam arī eiroskeptiski," sprieda A. Ulme.

Viņš arī atcerējās, kā nepiederošas personas izmantojušas šīs organizācijas karogu, lai radītu iespaidu, ka arī VAK iesaistās sorosiešu politiskajās akcijās. Proti, A. Ulme TV Panorāmā pēkšņi ieraudzījis, ka sorosiešu organizētajā piketā pret Ingrīdu Ūdri 2004. gada augustā ar VAK karogu piedalās Kārlis Gudermanis, kas tobrīd jau bija izslēgts no VAK. Turpretī Latvijas Zaļās kustības vadītāja A. Ozola-Matule noraidīja versiju, ka sorosiešu organizāciju finansējums varētu būt saistīts ar VAK šķelšanu. "Tas ir diezgan smieklīgi sasaistīt šīs lietas kopā. Tam finansējumam bija projektu konkurss, un tur varēja pieteikties jebkura organizācija. Konkurss tika izsludināts 2004. gada rudenī jeb 2005. gada sākumā. Kāds šai finansējuma saņemšanai sakars ar vecajām VAK lietām? Pilnīgi nekāds."

Zīmīgi, ka arī Lietuvā sorosieši ir mēģinājuši šķelt organizācijas. Kā norāda laikraksts Respublika, tas ir mēģināts darīt ar Liberāļu un centra savienības partiju, lai uz sašķeltās partijas drupām reanimētu kādreiz eksistējušo Lietuvas liberāļu savienību. "Liberālcentristu vadītāji domā, ka Lietuvas liberāļu savienības atdzimšanu vada neviens cits kā Sorosa finansēto struktūru darboņi," raksta Respublika.

Viens no Liberāļu un centra savienības līderiem Aļģis Čapliks laikrakstam teicis: "Man dažu sabiedrisko organizāciju vai tā dēvēto institūtu pārstāvji tieši acīs pateica, ka būs mēģinājums saskaldīt partiju un izveidot jaunu, kurā visi cilvēki būs tie, kuri pieminēti jūsu laikraksta iepriekšējos numuros [domāti Respublika iepriekšējos numuros minētie ar Sorosa organizācijām saistītie Liberālcentristu partijas biedri]." Respublika žurnālisti uzskata, ka partijas grāvēji ir "Sorosa uzturētās organizācijas Pilsoniskās iniciatīvas centrs valdes loceklis Ģintaro Stepanāvičs, kas darbojas arī Lietuvas cilvēktiesību centrā un ir ļoti tuvās attiecībās ar Sorosa finansēto Lietuvas atvērtās sabiedrības fondu".

Sorosiešu pēdas skaidri saskatāmas arī pie pērnā gada apvērsuma mēģinājuma Jaunajā laikā, kad partijas vadībā E. Repši gribēja nomainīt ar Krišjāni Kariņu.

Piemēram, K. Kariņa galvenais padomnieks ir kādreizējais SFL izpilddirektora vietnieks Guntis Kalniņš. Starp E. Repšes galvenajiem oponentiem bija ne tikai vairāki ārzemju latvieši, bet arī kādreizējais SFL valdes loceklis Grigorijs Krupņikovs un SFL stipendiāts un ideju aktīvs atbalstītājs integrācijas ministrs Ainārs Latkovskis. Uz izšķirošo Jaunā laika kongresu bija ieradies arī pašreizējais SFL izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis, kas nav partijas biedrs, tomēr tika pamanīts garākā sarunā ar E. Repši un citiem partijas līderiem.

LELB: Baznīcas lietu publiska iztirzāšana mācītājam ir pārkāpums

LETA  03/01/06    Baznīcas lietu publiska iztirzāšana ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) iekšējās kārtības noteikumu pārkāpums. Tā, komentējot šodien Laikrakstā "Diena" mācītāja Vara Bitenieka publicēto viedokli, skaidroja LELB arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers.

Bitenieks apgalvo, ka LELB nav iespējama diskusija. Tam apliecinājums ir tas, ka mācītāji, kuriem ir atšķirīgs skatījums no arhibīskapa vai lielākās daļas citu mācītāju evaņģēlija izpratnes, tiek sodīti. Kā piemērus Bitenieks minēja mācītāju Jura Cālīša, Vara Bogdanova un Modra Plātes sodīšanu par geju un lesbiešu gājiena "Rīgas praids 2005" aizstāvēšanu.

Brūvers norādīja, ka Bitenieka apgalvojumi nav patiesība. Mācītāji esot sodīti nevis par viedokļa paušanu, bet gan par LELB iekšējās kārtības pārkāpšanu. 1996.gadā pieņemta sinodes rezolūcija, kurā teikts, ka mācītājiem, kuri propagandē homoseksuālu dzīvesveidu kā alternatīvu ierastajam, nav vietas Baznīcā.

Kā norāda Brūvers, arī Bitenieka raksts ir smags Baznīcas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpums. LELB mācītājiem ir jāievēro rezolūcija, kas nosaka, ka Baznīcas lietas tiek kārtotas tās iekšienē

Uz aģentūras LETA jautājumu, kāds sods Biteniekam varētu tikt piemērots, Brūvers pagaidām viennozīmīgi nevarēja atbildēt: "Bitenieks tiks izsaukts uz pārrunām, kuru laikā tiks mēģināts atrast ar viņu kopīgu valodu. Ja tas izdosies - Baznīca vienmēr ir pretimnākoša grēku nožēlas pieņemšanā. Ja neizdosies, Kapituls lems par sodu - sliktākajā gadījumā Biteniekam varētu tikt atņemtas mācītāja tiesības."

Saimniecībā un biznesā...

Īsumā par biznesu

LETA  02/27/06

- Jūrmalā drīzumā nodos ekspluatācijā četru dzīvokļu rindu mājas, informē Ober Haus Real Estate Latvia. Mājas varētu nodot ekspluatācijā februāra beigās. Četru dzīvokļu mājas atrodas nožogotā, apzaļumotā un apgaismotā teritorijā Jūrmalā, Asaros, Oļģerta ielā. Katrs dzīvoklis izvietots trijos stāvos, tiem būs sava ieeja un iekšējā garāža divām automašīnām, kā arī divi balkoni. Mājas atradīsies privātmāju rajonā – 400 metru attālumā no jūras. Projekta būvuzņēmēja ir SIA MFS.

- Rīgas dome lūgs Ministru kabinetu bez atlīdzības nodot pašvaldības īpašumā valstij piederošo 6033 kvadrātmetru lielo zemesgabalu Maskavas ielā 255 Dienvidu tilta būvniecībai. Pēc attiecīga valdības rīkojuma izdošanas par zemesgabala nodošanu pilsētas īpašumā domes Īpašuma departamentam tas būs jāreģistrē zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

- Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja nolēma atbalstīt vairāku zemesgabalu rezervēšanu SIA Rīgas pilsētbūvnieks daudzdzīvokļu māju celtniecībai. Komiteja nolēma rezervēt un nenodot privatizācijai 13 zemesgabalu dažādās Rīgas vietās, to kopējā platība ir 31 hektārs.

Inga Balode,  NRA  02/28/06    

- Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) koncerna darbība pērn bijusi veiksmīga, liecina LK koncerna 2005. gada nerevidētais konsolidētais finanšu pārskats. LK neauditētā peļņa 2005. gadā ir 30,4 miljoni ASV dolāru. Par 17,6 miljoniem ASV dolāru, salīdzinot ar 2004. gadu, pieaudzis arī LK koncerna apgrozījums, sasniedzot 198,7 miljonus ASV dolāru. "Jau 2006. gadā plānojam saņemt trīs visām starptautiskajām konvencijām atbilstošus dubultā korpusa kuģus. Turpinām arī koncerna reorganizāciju, atsakoties no neefektīvām saimnieciskām aktivitātēm, kas ļauj optimizēt administratīvās izmaksas un paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti," komentē LK padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Atbildīgs bizness

Juris Paiders,  NRA  02/28/06    Pagājušā nedēļā Latvijā notika divas konferences par biznesa attiecībām ar valsti un sabiedrību. 24. februārī Rīgā, Melngalvju namā norisinājās Valstiskās un privātās partnerības asociācijas rīkotā starptautiskā konference Valstiskā un privātā partnerība – efektīvs instruments valsts un pašvaldību projektu īstenošanā.

22. aprīlī notika Biznesa augstskolas Turība un Pasaules bankas organizētā starptautiskā konference Bizness: peļņa&atbildība.

Vēl pirms dažiem gadiem valsts un biznesa partnerība šķita kā jauns veids budžeta līdzekļu izlaupīšanai, kurai būtu jānomaina privatizācija, bet tagad šī sadarbība jau ieguvusi civilizētas formas. Daudzviet partnerība no teorijas pārvērtusies par reālu un ikdienā vērojamu praksi. Partnerība ir redzama atkritumu apsaimniekošanā, informācijas pakalpojumos utt.

Savukārt sociāli atbildīga biznesa ideja Latvijas apstākļiem pašlaik šķiet kā tāls darba kārtības jautājums. Rietumeiropā un īpaši ASV pēdējos gados sabiedrība kāri tvēra ziņas par kārtējo blēdību, kad uzņēmuma vadība, vienojoties ar auditoriem un uzpērkot valsts kontrolētājus, aptīrīja vienkāršo akcionāru kabatas. Enroni un vorldkomi izputināja vienkāršo cilvēku pensiju fondus. Peļņas pieauguma dēļ pēkšņi tika atlaisti tūkstošiem strādājošo un rūpnīcas no Francijas tika pārceltas uz Indiju utt. Latvijā nekas tāds nav vērojams. Tieši otrādi – Vācijas sociāli bezatbildīgie savu biznesu pārvieto uz Latviju! Kāpēc tieši tagad Latvijā saasināt jautājumu par sociāli atbildīgu biznesu?

Rietumeiropas sabiedrība pieprasa biznesu atteikties no antisabiedrisku pasākumu (darbinieku masveida atlaišanu) prakses. Iespējams, ka jau tuvākajā laikā Eiropas Komisija izstrādās standartus, kurus uzņēmumus uzskatīt par sociāli atbildīgiem, kurus ne. Tiklīdz būs šāds standarts, uzreiz radīsies ienākumi sertifikātu izsniedzējiem. Tiklīdz būs Eiropas standarts, varēs arī piespiest visas ES valdības pie valsts iepirkumiem pielaist tikai uzņēmumus ar sociālajiem sertifikātiem. Kas neuzrādīs sertifikātu, ka ir sociāli atbildīgs, nevarēs palielināt sava biznesa apgrozījumu. Ja citādi ļoti pareiza un vajadzīga sociālās atbildības ideja šādi tiks transformēta, vai tad biznesa aplikšanu ar papildu nodokli (maksu par sertifikātu) var saukt par sociāli atbildīgu politiku?

Kultūrā...

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/24/06   

- Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī! Vakar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība atklāja akciju Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī!. Akcija uzsākta, lai veicinātu jaunās bibliotēkas celtniecību un izteiktu īpašu pateicību LNB projekta atbalstītājiem. Pateicībā par ieguldījumu jaunās bibliotēkas tapšanā ikviena ziedotāja vārds tiks iemūžināts jaunās bibliotēkas telpās. Jau šobrīd LNB Atbalsta biedrības mājaslapā www.gaisma.lv var izvēlēties un rezervēt vietu sava vārda iemūžināšanai Gaismas pilī. Atbilstoši ziedojuma apmēram vārds būs redzams īpašā Ziedotāju grāmatā (Ls 1–100), lielā sienas plāksnē bibliotēkas vestibilā (Ls 100), plāksnītē pie krēsla lasītavā (Ls 300), galda lasītavā (Ls 500), plaukta (Ls 1000) vai pie kādas no bibliotēkas lasītavām vai auditorijām (Ls 50 000).

- Igauņu mākslas eksperimenti. Šodien, Igaunijas neatkarības dienā, pulksten 17 RIXC mediju telpā 11. novembra krastmalā 35 mākslas kolekcionārs un izstāžu veidotājs no Igaunijas Mati Miliuss uz pasākumu aicina māksliniekus un mākslas interesentus. Tajā piedalīsies igauņu mākslinieku grupa Non Grata no Pērnavas, kuras darbība saistīta ar visdažādākajiem eksperimentiem gandrīz visās vizuālās mākslas jomās.

Līvija Dūmiņa,  NRA  03/01/06

- Tiks reorganizēts Rīgas Kinomuzejs. Vakar Ministru kabinetā pieņemts Kultūras ministrijas izstrādātais rīkojums par Rīgas Kinomuzeja reorganizēšanu. Tas paredz, ka līdz šā gada 1. aprīlim Kinomuzejs tiks pievienots valsts aģentūrai Nacionālais kino centrs. Šāds lēmums pieņemts, izvērtējot valsts pārvaldes iestādes Rīgas Kinomuzejs līdzšinējo darbību. Reorganizācijas nepieciešamību noteikuši vairāki faktori: Kinomuzeja atrašanās vieta neveicinot apmeklētāju piesaisti, jo muzeja ekspozīcijas izvietotas Rīgā, Šmerļa ielā; attiecībā pret valsts budžeta dotāciju muzeja iekasētajai maksai par pakalpojumiem ir zemākais īpatsvars starp visiem valsts muzejiem; Nacionālā kino centra nomātās telpas Rīgā, Peitavas ielā 10/12, ir piemērotas mainīgo ekspozīciju izkārtošanai un jau iepriekš bijis paredzēts pārvietot Rīgas Kinomuzeja ekspozīciju uz šīm telpām. Pašreizējās Rīgas Kinomuzeja telpas Šmerļa ielā paredzēts izmantot muzeja krājumu uzglabāšanai. Tādējādi valsts aģentūra Nacionālais kino centrs ir muzeja tiesību, saistību, funkciju, kultūrvēsturisko materiālu krājuma, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja.

- J. K. Broces zīmējumu un aprakstu izstāde Sāremā salā. Šodien Kuresāres pils izstāžu zālē Sāremā salā (Igaunija) tiks atklāta Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas sagatavotā izstāde Johana Kristofa Broces Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. J. K. Broce pārzīmējis Tallinas bīskapa un domkapitula 15. gadsimta zīmogus, apkopojis ziņas un kartes par Igaunijas draudzēm, zīmējis Rīgā sastaptos igauņus, vācis un zīmējis attēlus par Igaunijas pilsētām un apdzīvotām vietām. Ekspozīciju atklās Latvijas vēstnieks Igaunijā Rihards Muciņš, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, igauņu sējuma darba grupas vadītājs profesors Raimo Pullats. Izstāde būs aplūkojama līdz 30. aprīlim.

- Pianisti Antra un Normunds Vīksnes spēlēs muzejā. Šodien pulksten 19 Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā (LNMM) notiks pirmais koncerts ciklā Māksla un mūzika, ko Latvijas Koncertdirekcija veido sadarbībā ar LNMM, un tajā muzicēs 2001. gada Lielās mūzikas balvas laureāti Antra un Normunds Vīksnes. Programmā V. A. Mocarta Sonāte Sibemol mažorā KV 358, K. M. Vēbera miniatūras, R. Šūmaņa Austrumu ainas op. 66, V. Barkauska piecdaļīgais cikls klavierēm četrrocīgi – Ziema (1982), kā arī autentisku un stilizētu latviešu tautasdziesmu apdares. Koncerta apmeklētāji, ierodoties stundu pirms koncerta, varēs aplūkot muzeja aktuālās mākslas izstādes.

- Burvis no Oza zemes – pēdējo reizi. 16. martā pēdējo reizi skatāma Dailes teātra izrāde Burvis no Oza zemes. Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikla visai ģimenei, kas veidots pēc Laimena Frenka Bauma stāsta Brīnumainais burvis no Oza zemes motīviem Kārļa Auškāpa režijā, pirmizrāde bija 2004. gada 18. decembrī. Izrādē piedalās Aija Dzērve vai Aisha, Ligita Skujiņa, Harijs Spanovskis, Lauris Subatnieks, Lauris Dzelzītis vai Valdis Liepiņš, Artis Robežnieks, Juris Frinbergs, Vita Vārpiņa, Dainis Gaidelis, Jānis Paukštello, Sarmīte Rubule, Aldis Siliņš, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un dejas teātra Grande audzēknes, kora Balsis un ansambļa Dzeguzīte dalībnieki.

 Līvija Dūmiņa,  NRA  03/02/06

- Cietumnieku vagons un ne tikai. Šodien pulksten 16 Dzelzceļa vēstures muzejā atklās izstādi Restaurācija 2005. Tajā būs iespēja aplūkot unikālu eksponātu – cietumnieku jeb tautā saukto Stolipina vagonu, kas muzejā atgriežas pēc pusotra gada ilga remonta, un restauratores Līgas Līces sagatavoto fotostāstu par 2005. gadā restaurētajiem ritekļiem sadarbībā ar dzelzceļa remontuzņēmumiem.

- 1919. gada opusi. Šodien pulksten 19 Rīgas Latviešu biedrības namā notiks kamermūzikas koncerts 1919. gada opusi. Piedalīsies Ināra Brīnuma (alts) un Ventis Zilberts (klavieres). Programmā E. Bloha, T. Ķeniņa un R. Klarkas skaņdarbi altam un klavierēm.

- Dzejas meistardarbnīcas izrāde. Piektdien pulksten 17 Aspazijas mājā Jūrmalā ir iespēja noskatīties literārās akadēmijas dzejas meistardarbnīcas izrādi Fotosintēze. Darbnīcu vada Amanda Aizpuriete, piedalās I. Liepiņš, S. Skujiņa, E. Līce, A. Uzulēna, A. Pūce, Ē. Kolosovs, J. Vādons, A. Gasiņš un R. Lejnieku-Pūķe.

- Baha kamermūzikas festivāla koncerts. Piektdien pulksten 19 Rīgas Domā notiks 6. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla koncerts. Piedalās ērģelnieks Paulino Ortess de Hokano no Spānijas. Programmā J. S. Baha un spāņu 18. gs. komponistu darbi.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  02/27/06

Ausma Cimdiņa Dzīve tekstā. Raksti par literatūru, Atēna, 2006

Pazīstamās literatūrzinātnieces, LU profesores Ausmas Cimdiņas vārds literārajās aprindās ir labi pazīstams – ilggadējs Filoloģijas fakultātes mācībspēks, lieliska grāmatu vērtētāja un rakstniece, kam bijis pa spēkam uzrakstīt monogrāfiju par mūsu valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Dzīve tekstā ir krājums, kurā apkopoti dažādām literatūras tēmām veltīti A. Cimdiņas raksti, kas savulaik publicēti kādā preses izdevumā vai referātu krājumā. Noderīga grāmata, tiem, kas ikdienā saistīti ar literatūru.

Vairis Ozols. Vienas kļūdas cena. Lauku Avīzes izdevniecība, 2006

Sērijā Lata romāns izdotais Vaira Ozola darbs Vienas kļūdas cena uz grāmatas vāka anonsēts kā kriminālromāns. Stāstīt, par ko vēsta sižets, tiem, kas to pagaidām vēl nav lasījuši, pēc daudzu šā žanra cienītāju domām, ir smags kriminālnoziegums, jo intrigas priekšlaicīga atklāšana atņem visu kriminālromāna izdzīvošanas azartu. Tāpēc nekādu anotāciju – lasiet paši!

Jaroslavs Hašeks. Krietnais kareivis Šveiks pirms kara un citi jocīgi stāstiņi. Tulkojuši Vinifreds Kraučis un Jānis Krastiņš. Nordik, 2006

Diezin vai kādam Latvijā būtu jāstāsta, kas ir čehu literatūras klasiķis Jaroslavs Hašeks, bet kas – krietnais kareivis Šveiks. Viens no spilgtākajiem 20. gadsimta čehu kultūras zīmoliem komentārus neprasa. Šī grāmata nav kāda līdz šim nezināma pasaulslavenā romāna nodaļa. Ideja par krietno kareivi Šveiku J. Hašeka galvā dzima ilgi pirms paša romāna – sākumā bija mazi asprātīgi stāstiņi par brašo dienētkāres pārņemto kareivi Šveiku. Bez tiem grāmatā tiek piedāvāti arī citi "jocīgi stāstiņi", kas, savā vairākumā līdz šim latviski netulkoti, lieliski atklāj čehu rakstnieka satīriķa talantu.

Džons Kacenbahs Psihoanalītiķis. Tulkojusi Māra Poļakova. Kontinents, 2006

Džona Kacenbaha trillerim Psihoanalītiķis žanra cienītāji dod piecas zvaigznītes no piecām iespējamajām, dēvējot to par "briljantu trilleri", kurš prasīties uzprasās uz ekranizāciju. (Starp citu, virkne rakstnieka romānu ir pārtapuši kinofilmās). Doktors Frederiks Stārks – necils Ņujorkas psihoanalītiķis – jubilejā saņem draudu vēstuli. Viņam tiek piedāvāta izvēle: vai nu uzminēt sava vajātāja vārdu, vai četrpadsmit dienu laikā izdarīt pašnāvību. Ja Stārks vilcināsies, ļaunais Rumpelrūķis iznīcinās 52 psihoanalītiķa tuviniekus.

Izstādes

Maija Rudovska,  Līvija Dūmiņa,  NRA  02/28/06   

- Latvijas Mākslas akadēmijas aulā šodien plkst. 17 tiks atklāta glezniecības izstāde Ardetak. Vārds ardetak otrādi lasāms kā katedra un apzīmē LMA pasniedzēju piederību kādai no LMA katedrām. Izstādes dalībniekus vieno vēlme gleznot, un tajā būs redzami pēdējos gados radītie darbi. Ardetak piedalās: A. Naumovs, U. Daņiļevskis, I. Iltnere, V. Zariņa, I. Lūse, I. Vecozols, I. Heinrihsons, P. Postažs, J. Zemītis, K. Rubene, J. Jurjāns, K. Zariņš, J. A. Osis, E. Kalnenieks, O. Dzjubenko, V. Krēsliņš, M. Vaičunas, A. Ameļkovičs, N. Brasliņš un K. Zariņš.

- Galerijā Mākslas dārzs līdz 14. martam aplūkojama jaunā gleznotāja Jāņa Dukāta glezniecības izstāde Viņi. J. Dukāts mācās Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas 2. kursā. Vairāki izstādē redzamie portreti veltīti mūziķiem, kuri iedvesmojuši jaunā mākslinieka radošo darbību: Pīteram Gabrielam, Filam Kolinsam, Raimondam Paulam, Edvīnam Zariņam. J. Dukāts piedalījies starptautiskajā mākslas izstādē Koka arhitektūras mantojums – tilts uz pagātni Tallinā, kā arī vairākās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, nozīmīgākā no tām ir mākslas projekts Berlīnē – 200 x Berlin.

- Rīgas galerijā 7. martā tiks atklāta izstāde Ķermeņa spēks. Tā iecerēta kā vizuālās mākslas dažādu mediju izstāde, kuras pamatā ir mākslinieku sociāli kritisks, laikmetīgo situāciju analizējošs skats uz cilvēka ķermeni mūsdienās, ar atskatu kultūras un civilizācijas vēsturē. Piedalās virkne Latvijas mākslinieku, piemēram – Anda Bankovska, Līga Ķempe, Aigars Bikše, Ilmārs Blumbergs, Kristaps Ģelzis, Frančeska Kirke, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā piektdien plkst. 18 tiks atklāta Ziemeļu Ministru padomes biroja atbalstīto Latvijas Mākslas akadēmijas studentu dizaina darbu izstāde Jaunie asni. Tajā būs apskatāmi jauno dizaineru darbi, kas veidoti dalībai starptautiskajā studentu dizaina darbu konkursā INDEX 2005 & Cumulus Kopenhāgenā, Stokholmas mēbeļu izstādes jauno dizaineru sadaļai Greenhouse un projekta Ziemeļu dizaina darbnīcas ietvaros. Jaunie asni piedāvās iepazīties ar Latvijas jauno dizaineru radošo pieredzi, kas pārbaudīta starptautiskajā kontekstā.

Noskaidroti Literatūras Gada balvas laureāti

Līvija Dūmiņa,  NRA 03/01/06     Pirmdien Literatūras Gada balvas 2005 žūrija izvērtēja 74 pagājušā gada labākās grāmatas, ko konkursam pieteica izdevniecības, preses izdevumu redakcijas, augstskolas un citas kultūras institūcijas.

Žūrija – Ēriks Hānbergs, Marta Grēviņa-Dziļuma, Ieva Kolmane, Dainis Grīnvalds, Dace Meiere, Lita Silova, Jānis Zālītis, Anita Rožkalne, Maima Grīnberga-Preisa, Ronalds Briedis, Knuts Skujenieks un Margita Gūtmane – piešķīrusi divas balvas par mūža ieguldījumu literatūrā, un tās saņems rakstnieks Roalds Dobrovenskis un lietuviešu tulkotājs Vlads Braziūns.

Par šā gada laureātu dzejā atzīta dzejnieku apvienība Orbita par multimediālo dzejas krājumu Orbita 4 Dzeja, Mūzika, Video; prozā – Jānis Einfelds par grāmatu Neļaudis (Dienas Grāmata, 2005); literatūrā bērniem – Juris Zvirgzdiņš par grāmatām Franklina cepure (Pētergailis, 2005) un Tobiass dodas pasaulē (Garā pupa, 2005); literatūrzinātnē un literatūrkritikā – Māra Grudule par pētījumu Vācbaltiešu literatūra (1890–1939), kas ietverts grāmatā Vācu literatūra un Latvija 1890–1945 (Zinātne, 2005); atdzejā – Uldis Bērziņš par grāmatu Slavinājumi (Zinātne, 2005); tulkošanā – Inga Mežaraupe par Pētera Hēga grāmatu Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture (Atēna, 2005). Spilgtākā gada debitanta lauri tikuši jaunajam dramaturgam Akselam Kaugeram par lugu Artis klusē, Alise klusē (Teātra Vēstnesis, 2005. g. Nr. 3). Literatūras Gada balvas 2005 svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 2006. gada 1. aprīlī Majoru kultūras namā.

Veselības lietās...

Janvārī reģistrēti 1 207 saslimšanas gadījumi ar vējbakām

LETA  02/25/06    Janvārī reģistrēti 1 207 saslimšanas gadījumi ar vējbakām, kas ir par 49% vairāk nekā pagājušajā gadā, liecina Sabiedrības veselības aģentūras apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar pēdējo piecu gadu saslimšanas rādītājiem janvārī saslimušo skaits ar vējbakām pieaudzis par 14%.

Ar vējbakām galvenokārt slimo bērni pirmsskolas un skolas vecumā, dažkārt arī pieaugušie. Slimības galvenās pazīmes ir izsitumi un ķermeņa temperatūras paaugstināšanās.

Vakcināciju pret vējbakām var veikt bērniem no 12 mēnešu vecuma, bet valsts šo vakcīnu nefinansē. Infektologi uzskata, ka pret vējbakām būtu jāvakcinējas sievietei, kas gaida mazuli. Ja ar vējbakām saslimst grūtniece, ir liela iespējamība, ka bērns piedzims ar iedzimtiem defektiem.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 6266 saslimšanas gadījumi ar vējbakām, kas bija par 33% mazāk nekā 2004.gadā.

Latvijā palielinājies kašķa gadījumu skaits

LETA  02/26/06     Janvārī Latvijā reģistrēts 91 kašķa gadījums, kas ir par 28% vairāk nekā pagājušajā gadā, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) dati.

Janvārī reģistrētas 238 personas, kurām atklātas galvas utis, kas ir par 34% mazāk nekā pagājušā gada janvārī.

Pērn Latvijā audzis ar kašķi slimojošo skaits, kā arī to cilvēku skaits, kuriem atklātas galvas utis.

Saslimšana ar kašķi un galvas utīm reģistrēta atsevišķos rajonos, bet galvenokārt sociāli nelabvēlīgajās ģimenēs.

Gripa ķer arī vakcinētos

Kristīne Langenfelde,  NRA  03/01/06    Latvijā gripas epidēmija sasniegusi kulmināciju – patlaban visvairāk saslimušo ir Jēkabpils, Ogres un Aizkraukles rajonā. Speciālisti brīdina, ka B gripas vīrusam var sekot A gripas vīruss, kura komplikācijas var būt daudz smagākas.

B gripas vīruss jau pārņēmis gandrīz visu Latviju – vienīgā vieta, kur līdz šim vēl nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums, ir Ventspils. Sabiedrības veselības aģentūras virusoloģijas izmeklējumu laboratorijas vadītāja Vaira Īrisa Kalniņa skaidro, ka šis vieglākās formas gripas vīruss pamazām atkāpjas un tuvākās nedēļas laikā saslimstība būtiski mazināsies.

"Labākais scenārijs būtu, ja divu nedēļu laikā epidēmija valstī beigtos, taču gripas izplatību nav iespējams prognozēt un tikpat iespējams, ka šim vīrusam seko jauns vilnis – saslimstība ar A gripas vīrusu, kas savā izpausmē ir smagāks."

Piemēram, Jelgavā epidēmijas kulminācija bija jau pirms nedēļas. Lauksaimniecības universitātes doktorāta ģimenes ārste Evita Valdmane skaidro, ka speciālista palīdzību meklējuši salīdzinoši daudz gripas slimnieku ar klasiskām B gripas vīrusa pazīmēm – pirmajās dienās augsta temperatūra līdz 39 grādiem, sāpošs kakls, klepus, nespēks. Parasti pašsajūta uzlabojas pēc nedēļas. "Šobrīd pilsētā arvien vairāk cilvēku sirgst ar tā saukto vēdera gripu jeb gremošanas trakta vīrusu, kura izpausmes ir vemšana, caureja, nespēks. Sākotnēji pacients varbūt to identificē ar gripu, taču patiesībā slimības izraisītājs ir cits vīruss," atzīst E. Valdmane.

Daugavpilī epidēmijas dēļ slēgtas vairākas skolas. Saslimstība ar gripu epidemioloģisko līmeni tur pārsniedz nedaudz vairāk kā 5,5 reizes – uz 100 000 iedzīvotājiem reģistrētas 566,5 saslimšanas.

Speciālisti neprognozē, cik sekmīga bijusi iedzīvotāju vakcinācija pret gripu. Neatkarīgā Jelgavas poliklīnikā sastapa pensionāru Aleksandru Bausku, kurš bija izmantojis iespēju bez maksas vakcinēties un to izdarījis 5. janvārī, taču jau 13. februārī saslimis ar gripu. "Līdz šim nekad mūžā neesmu slimojis ar šo slimību, bet tagad atlika vien potēties. Labāk būtu piekopis tautas medicīnu kā līdz šim – ēdis ķiplokus un nezinājis bēdu."

V. Ī. Kalniņa atzīst, ka vakcinēšanās nedod simtprocentīgu garantiju pret šo vīrusa slimību. "Vakcīnas izplatītāju reklāmas materiālos nereti parādās informācija, ka to efektivitāte ir 95 procenti, taču diemžēl realitātē tas neatbilst patiesībai. Praksē pierādīts, ka vakcīnas efektivitāte ir vidēji no 75 līdz 85 procentiem, un tas atkarīgs no dažādiem faktoriem. Vispirms jau no katra indivīda īpatnībām, viņa dzīvesveida un tā tālāk. Taču vakcīna joprojām ir vienīgais veids, kā visefektīvāk sevi pasargāt – cita nav. Jāpiebilst arī, ka, saslimstot pēc tam, kad cilvēks ir vakcinējies, slimības forma būs vieglāka."

Latvijā nav speciāli pārbaudīta šo gripas vakcīnu efektivitāte – tas esot dārgi un darbietilpīgi. "Tāpēc par efektivitāti varam runāt tikai minējumu līmenī – šogad tiešām mazāk slimo gados vecāki cilvēki, un tieši viņi bija vieni no tiem, kuri bija iekļauti riska grupā, un vecumā no 65 gadiem bija iespējams saņemt valsts apmaksātu vakcīnu. Taču 200 000 vakcinējušies cilvēki uz kopējo Latvijas iedzīvotāju fona ir piliens jūrā – mums vēl nav izveidojušās labas tradīcijas šai jomā, lai varētu runāt par novērojumiem un secinājumiem," spriež V. Ī. Kalniņa.

Ģimenes ārsti atzīst, ka pēdējā laikā iedzīvotāji uz bezmaksas vakcinēšanos bijuši kūtri. "Vakcīnas palika pāri – iespēja vakcinēties tika dota ikvienam, taču īpašu aktivitāti nejutām. Patiesībā jau vakcinēties brīdī, kad gripas epidēmija ir klāt, nav labākais variants, un cilvēki to arī noteikti saprot. Taču pacienti kļūst arvien apzinīgāki un saslimšanas gadījumā lielākā daļa tomēr nekavējoties vēršas pie speciālista," spriež E. Valdmane.

Gripas izplatība Latvijā

-                Visvairāk saslimušo – Jēkabpils, Ogres, Aizkraukles rajonā: 2112,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

-                Augsta saslimstība – Daugavpils un Krāslavas rajonā: 836,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Rīgā un rajonā: 671,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

-                Saslimšanas gadījumi nav konstatēti vienīgi Ventspils pusē.

Avots: Sabiedrības veselības aģentūras informācija

Citādā ziņā...

Ledus biezums upēs pārsniedz pusmetru

Pēteris Drivinieks, Brīvā Daugava 02/25/06    Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jēkabpils brigādes speciālisti kopā ar rajona Civilās un darba aizsardzības dienesta darbiniekiem šonedēļ veica ledus biezuma kontrolmērījumus Daugavā.

Lai arī vietām neaizsaluši joprojām stāv lieli ūdens klajumi, arī pie Jēkabpils, lielākajā upes daļā ledus biezums svārstās no pusmetra līdz pat 71 centimetram. Vidēji 45 centimetrus biezs ledus klāj arī Daugavas augšteci ārpus Latvijas robežām. Upe aizsala gandrīz bez vižņu sanesumiem. Ūdens līmenis tajā saglabājas zems, taču prognozēt ledus iešanas gaitu pagaidām neviens nespēj.

Rīgā turpinās runas par plūdu draudu novēršanas pasākumu nepieciešamību. 20. februārī notika Ministru kabineta komitejas sēde, kurā tika izskatīta izstrādātā koncepcija «Par pasākumiem, kas veicami, lai Jēkabpilī novērstu pēc Pļaviņu HES un tās ūdenskrātuves izveides radušos plūdu draudus.»

Pagaidām koncepcijas projektā nav iestrādāts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Sēdē klātesošie noteiktu lēmumu nepieņēma, bet vienojās koncepciju atdot atpakaļ izskatīšanai.

Latvieši lido Turīnas spēļu noslēguma izrādē

Diena  02/27/06    Vēsturei pieder gan XX ziemas olimpisko spēļu sportiskās kaislības, gan atklāšanas un noslēguma šovi, kam līdzekļi nav žēloti. Taču šoreiz noslēgums Latvijā paliks īpašā atmiņā, jo viens no spilgtākajiem tajā bija Latvijas puišu, kluba Aerodium LV pārstāvju, priekšnesums — akrobātiski triki lidojumā bez spārniem.

Latvijas akrobātu piedāvājums olimpisko spēļu noslēguma izrādei bija visdārgākais, tomēr kvalitāte pārliecināja rīkotājus

Noslēguma izrāde jau ilgusi vairāk nekā stundu, un pēkšņi publika, uz mirkli aizturējusi elpu, ceļas ovācijām. No skatuvei līdzīgā paaugstinājuma 20 m augstumā uzlido puisis ar sniegadēli un "snovo". Priekšnesumā Vējā galveno lomu tēlo latvietis Ivars Beitāns.

"Bija baigais lepnums, ka esam te un savā veidā ir piepildīts olimpiskais sapnis," no Ivara Beitāna turpina lidot neviltots prieks. "Tādus trikus pasaulē neviens cits netaisa, tāpēc var teikt, ka jūtamies gandrīz kā olimpiskie čempioni." Četru minūšu priekšnesumā viņam pievienojas vēl pieci — Kristaps Turauskis, Guntis Šefers, Reinis Rūtentāls, Ingus Augstkalns un Jevgeņijs Kolosovs. Visi no Latvijas. No Aerodium LV. "Visi esam nodarbojušies ar sportu, mūsu vidū ir kaskadieri, breikdanceri, izpletņlēcēji. Cik tas ir sarežģīti, zinās tie, kas bijuši pie Aerodium Siguldā. Grūti ir lidot, kur nu vēl taisīt akrobātiskus trikus."

Apakšā it kā nekā nav. Skatītājiem tā liekas. Realitātē tas ir vertikālās plūsmas tunelis. Tāds ir arī Siguldā. Tautas atmiņā tas iegūlis ar toreizējā aizsardzības ministra Einara Repšes lidojumu.

"Piedalījāmies konkursā un tajā vinnējām, kaut arī mūsu piedāvājums bija visdārgākais," ne bez lepnuma teic Aerodium sabiedrisko attiecību konsultants Ansis Egle. "Vispirms jau tāpēc, ka varējām piedāvāt visaugstāko lidošanas un akrobātikas kvalitāti."

Latvija Turīnā: plusi un mīnusi

+ Mārtiņš Rubenis izcīnīja bronzas medaļu kamaniņu braukšanā — tā ir pirmā neatkarīgās Latvijas godalga ziemas olimpiskajās spēlē

+ Ilmārs Bricis ieguva 4.vietu biatlona iedzīšanā — tas ir biatlonistu labākais rezultāts un neatkarīgās Latvijas sportista otrais labākais sasniegums ziemas olimpiskajās spēlēs

+ Pirmo reizi ziemas spēlēs astoņi Latvijas pārstāvji četros sporta veidos iekļuva labāko desmitniekā

+ Iezīmējies plašs potenciālo līderu loks nākamajām ziemas spēlēm Vankūverā. Turīnā daudzsološi sevi pieteica jaunās paaudzes sportisti: kamaniņbraucēji Andris un Juris Šici, bobslejists Jānis Miņins ar partneriem, skeletonists Martins Dukurs, biatloniste Madara Līduma. Arī 18 gadus vecās šorttrekistes Evitas Krievānes debija nebija zemē metama (19.vieta 1000 m distancē)

+ Latvijas hokejistu neizšķirts (3:3) spēlē ar ASV izlasi tās labākajā sastāvā sportiskās nozīmes un starptautiskās rezonanses ziņā tālu pārspēja pasaules čempionātos gūtos panākumus

+ Rēķinot labu rezultātu pret iedzīvotāju skaitu un labu rezultātu pret ieguldītās naudas daudzumu, Latvijas delegācija ir starp līderēm pasaulē

- Hokeja izlase cīņai ar zvaigžņotajiem pretiniekiem bija gatava sliktāk nekā citas Latvijas līmeņa komandas. (Iespējams, izšķirīga nozīme bija klaji neafišētajai, tomēr nenoslēpjamajai tēzei, ka hokejistiem svarīgākais sezonas starts būs pasaules čempionātā Rīgā.) Netipiski nevarīgajā stilā spēlējot, piedzīvotās sagrāves radīja sliktu emocionālo fonu un kaitēja visas delegācijas tēlam sabiedrības acīs

- Priekšpēdējā un pēdējā vieta stafetēs parādīja, ka biatlonistu jaunajai paaudzei vēl tālu līdz līderiem. Taču bez zaudējumu skolas par meistaru neviens vēl nav kļuvis — pat Ilmārs Bricis un Oļegs Maļuhins savās pirmajās divās spēlēs stafetē palika 16.vietā

- Rezultāti gan distancēs, gan kalnos parādīja, ka slēpošanā progresa nav. Trūkst tradīciju un talantu gan starp sportistiem, gan treneriem un organizētājiem. Tiesa, jāņem vērā, ka šo sportistu sagatavošanā valsts ieguldījums bijis minimāls

Rudenī mūzikas kanāls MTV raidīs arī latviski

Jegors Jerohomovičs,  Diena  02/28/06    Pasaules lielākais kabeļtīkls MTV šogad sāks darbību Baltijas valstīs. Jau rudenī ar kabeļa, satelīta un digitālās televīzijas starpniecību šajā reģionā sāks raidīt trīs jauni kanāli — MTV Latvija, MTV Lietuva un MTV Eesti, sarunā ar Dienu paziņoja MTV Baltic direktors Marus Veselis. "Tas atbilst MTV Networks t.s. lokalizācijas stratēģijai, ko kanāls īsteno Eiropā, — ar skatītāju jārunā viņa dzimtajā valodā," viņš teica. Nesen MTV paziņoja arī par jauniešu mūzikas kanāla atklāšanu Ukrainā.

MTV kanāli Baltijas valstīs darbosies saskaņā ar visiem starptautiskajiem MTV koncerna standartiem — tas attiecas uz vizuālo noformējumu, zīmola izmantošanu, programmu veidošanas politiku un saturu. Ap 20% veidos vietējās vai adaptētās programmas, vietējās mūzikas īpatsvars būs 5—10%, atzina M.Veselis. Katrā Baltijas valstī darbosies divi vietējie vīdžeji.

MTV Baltic projekta investors ir sekmīgā Igaunijas uzņēmēja Alana Martinsona investīciju fonds Martinson Trigon Ventures Partners, kura galvenās intereses ir tehnoloģijas, mediji un telekomunikācijas. A.Martinsons, kurš savulaik izveidojis un vadījis vairākus uzņēmumus, to skaitā datortehnoloģiju firmu MicroLink un ziņu aģentūru BNS, ir arī MTV Baltic valdes priekšsēdētājs.

MTV plānus ienākt Baltijā pozitīvi vērtē mūzikas industrijas pārstāvji. "Lokālie MTV kanāli varētu kļūt par nozīmīgu instrumentu, kas palīdzēs mūziķiem atstāt reālu iespaidu uz auditoriju. Šo kanālu parādīšanās dēļ mākslinieki varbūt sāks plānot budžetu videoklipiem, ko līdz šim gandrīz nebija darījuši," uzskata ierakstu sabiedrības Mikrofona ieraksti repertuāra direktors Guntars Račs.

Atkal

ir kļuvis aukstāks –

pagājušajā nedēļā sasnigusī

sniega sega vēl turas. Auksts gan ir

tikai naktīs – ap -14^oC, pa dienu ter-

mometra stabiņš turas ap -5^oC atzīmi.

...Bet aizvakar sagaidījām skaistu cīruļ-

puteni, tāpēc atliek vien secināt, ka pa-

vasaris vairs nav aiz kalniem. Un lai

arī auksts, pavasara tuvošanos

var just, par to liecina arī

putniņu un zvēriņu

rosība...

Anda Jansone, trešdien, 1. martā