Kas jauns Latvijā?

Nr. 436: 2006. g. 3. - 9. marts

Eiropā un citur pasaulē...

Ar prezidenti Annans par pēctecību nerunā

Gunta Sloga, Diena 03/09/06 Valsts prezidente Vaira Vīķe– Freiberga, darbodamās kā ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtne, ir daudz palīdzējusi izpratnes veicināšanā par organizācijas reformu jautājumiem. Tā, trešdien tiekoties ar V.Vīķi–Freibergu Ņujorkā, uzsvēris ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans. Lai arī prezidentes pārstāvji uzsver, ka šajā sarunā par jaunā ANO ģenerālsekretāra kandidatūru nav ticis runāts, īsi pirms šīs tikšanās K.Annans trešdien publiski sacījis — pasaule ir gatava, lai par ANO ģenerālsekretāri kļūtu sieviete.

Kā stāsta prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, sarunā ar K.Annanu apspriests plašs jautājumu loks par ANO reformām, tās sadarbību ar citām organizācijām un starptautiskās politikas aktualitātes. K.Annans šai dienās arī nācis klajā ar savu ANO menedžmenta reformas piedāvājumu, kura mērķis ir panākt ANO sekretariāta efektivitāti. A.Rozenberga uzsver, ka K.Annana piedāvājums vēl ir jāizsver, taču atgādina — prezidente jau iepriekš bijusi par ANO sekretariāta pārveides nepieciešamību. Ņemot vērā to, ka Rīgā šoruden notiks NATO sammits, pārrunātas arī sadarbības iespējas starp ANO un Ziemeļatlantijas alianses spēkiem.

Papildu uzmanību abu sarunai pievērsta tādēļ, ka aizvien biežāk V.Vīķe–Freiberga tiek minēta kā viena no potenciālajām kandidātēm uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Īsi pirms tikšanās ar prezidenti K.Annans trešdien arī pieļāva, ka pasaule ir gatava tam, lai nākamā ANO ģenerālsekretāre būtu sieviete, ziņo BNS. Ar šādu izteikumu ģenerālsekretārs nācis klajā 8.martā, runājot par sieviešu vienlīdzības jautājumiem.

Viedoklis: Brīvības līdere Latvija un citi joku stāsti

Lato Lapsa Apollo 03/06/06 Aizvadītajā ceturtdienā mūsu Valsts prezidente kārtējo reizi uzstājās ar vārdiem, kuri acīmredzami bija domāti, lai latvju nāciju atkal paslavētu, tonizētu un pamudinātu uz jauniem lieliem darbiem. Turklāt neskanēja nekādi «mēs esam vareni, diženi un vēl visādi» — nē, viss bija vēl traģikomiskāk.

Un tātad — Vīķes-Freibergas kundze viesojās pie mūsu lielajiem zvaigžņoti strīpotajiem draugiem Atlantijas okeāna viņā krastā un no ASV pirmajām personām līdz ar atzinības vārdiem par sekmīgu Latvijas pārstāvju dalību miera misijās un aicinājumu prezidentei nolasīt uzrunu ASV Kongresā bija uzklausījusi arī specifiskus komplimentus visai latvju nācijai.

Trīsreiz noklausījos Vīķes-Freibergas teikto LNT ziņās, lai pārliecinātos, ka neesmu pārklausījies. Nē, valsts galva patiešām teica to, ko teica: «Viņi saskata Latvijas tautu kā tādu, kas novērtē, ko brīvība nozīmē. (..) Tiem, kam viņa ir kļuvusi jau pati par sevi saprotama, tiem šī izpratne par brīvību varbūt kaut kur aizslīd tālā perspektīvā, un viņi nespēj to vairs pat novērtēt.» Mēs, redziet, novērtējam.

Un tas nebija viss — Amerikas paši galvenie ne daudz, ne maz, bet «uzskata, ka Latvija un es kā tās prezidente esam līderi tajā ziņā, lai aizstāvētu brīvības idejas un ideālus». Tā, lūk. Ar vārdu sakot, jessssss — mēs esam lielās Amerikas atzīti brīvības ideju un ideālu aizstāvēšanas līderi globālā mērogā. Forši, ne, ko? Ko vairāk?

Nē, zaķīši, nav vis forši: patiesībā nudien pārsteidzoši, ka valsts pirmā persona var tik nepiespiesti un brīvi karināt makaronus uz ausīm savai brīvību tā mīlošajai nācijai, bet tā savukārt šos glaimus — kā patiesībā jebkurus citus — tver bez nevajadzīgām šaubām un pārdomām. Bet padomāt būtu par ko — nu, kaut vai par pāris sīkumiem.

Acīmredzot Valsts prezidentei padomdevēji nav pastūmuši priekšā kaut vai SKDS pagājušā gada decembra aptaujas datus, kuri cita starpā uzskatāmi liecināja — divi no katriem pieciem brīvību tā mīlošās nācijas pārstāvjiem piekrīt, ka pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, savukārt katram ceturtajam par šo tēmu vispār nav ko teikt.

Nu, nav pastūmuši — ko lai dara. Tāpat droši vien prezidente pati sev ir spējusi noformulēt skaidrojumu tam, kā tas tā sanāk, ka valsts — brīvības ideju un ideālu aizstāve — sūta savus karavīrus piedalīties okupācijas spēku sastāvā citas valsts teritorijā. Nemaz nerunāsim par vietējiem medijiem, kam Irākā dienošie Latvijas pusalgotņi šķiet kaut kas varoņiem līdzīgs — o, mūsu puiši, mūsu puiši...

Un tā tālāk, un tā tālāk. Ar vārdu sakot, varbūt tomēr skatīsimies patiesībai acīs: Latvija ir nevis brīvības līdere, bet vasaļvalstiņa, kuras nācija ir gatava stāvēt un krist tikai par lieku mitekļa kvadrātmetru, kuras vadība ir gatava nostāties ķēdes sunīša, bet varbūt arī vēzīša pozā priekšā katram, no kā iespējams izdabūt kaut solījumu par ekonomisko labklājību un drošību, un kuras vienīgais kopš tās neatkarības atjaunošanas pieņemtais drosmīgais lēmums ir bijis — atbalstīt komunistu apdraudēto Taivānu.

Turklāt, kā labi atceramies, arī šis vienīgais lēmums tika pieņemts ne jau augstu principu vārdā, bet pateicoties sīkām, toties tiem laikiem vērienīgām materiālām dāvaniņām, turklāt aši atcelts, lielajai Ķīnai (kura, starp citu, ir pietiekami tālu, lai nu nekādi nespētu mūs okupēt) tikai nedaudz pakņadzinot diplomātiskos zobus. Vairāk palepoties nav ar ko — ne ar savu brīvību, ne ar iestāšanos par brīvību citiem.

Savukārt tiem kaislajiem patriotiem, kuriem noteikti būs pietiekami daudz ko teikt par šādu ķecerīgu, nē, ko tur, vienkārši zaimojošu viedokli, var ieteikt vienu — pirms ķerties pie sava kaismīgā viedokļa paušanas, vēsi pie sevis atbildēt uz vienu jautājumu. Tas saistīts ar atmiņā vēl palikušu atgadījumu — kā atceramies, pirmā valsts, kas atzina Baltijas valstu neatkarību, bija Islande — un tas notika brīdī, kad ar mūsu neatkarību tā īsti vēl nekas nebija skaidrs. Tad nu pajautājiet paši sev: vai amerikāņu draugu tā slavētā «brīvības līdere» Latvija pašlaik mestos pirmā atzīt kaut kādas nez kad un nez kā okupētas (un vai vispār okupētas? vai tad tā to maz var traktēt?) Ziemeļrietumbengālijas neatkarību — vai arī piesardzīgi pagaidītu pāris gadus, lai apskatītos, kas un kā tad varētu beigties un vai tik šāds solis atbilst mūsdienu reālijām?

Pajautājāt? Atbildējāt? Nu, ko tad vairāk.

«Al Jazeera» vēlas veidot reportāžas par Vīķi-Freibergu un Lembergu

LETA 03/07/06 Arābu pasaules lielākais televīzijas kanāls «Al Jazeera» iecerējis veidot reportāžu sēriju par «ietekmīgiem un bagātiem cilvēkiem» un viens no kandidātiem ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, šodien raksta laikraksts «Dienas Bizness».

«Al Jazeera» sižetu, iespējams, veidos arī par Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu viņas ietekmes pasaulē kontekstā.

Kā atgādina laikraksts, «Al Jazeera» pasaules uzmanību ieguva pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV, kad raidīja sižetus ar Osamu bin Ladenu un citiem teroristu tīkla «Al Qaeda» līderiem.

«Al Jazeera» no šī gada maija visā pasaulē plāno sākt raidīt jaunu 24 stundu ziņu kanālu angļu valodā «Al Jazeera International», tāpēc tiek paplašināts arī potenciālo tēmu klāsts - kanāls vēloties ieinteresēt arvien plašāku auditoriju un pievērsties tēmām, kas saistītas ar visu Eiropu, norāda «Dienas Bizness».

Ventspils mērs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents «Al Jazeera» interesi esot izpelnījies ar daudzajām publikācijām, kas par viņu rodamas Latvijas medijos. Pērn par viņu bijušas vairāk nekā 1700 publikācijas Latvijas medijos, kas viņam dod pārliecinošu otro vietu Latvijā.

Kā raksta «Dienas Bizness», kanāls vēlas noskaidrot, cik patiesībā liela ir viņa ietekme. Kā ievērības cienīgu faktu televīzijas kanāla pārstāvji vērtē Lemberga ieceres startēt Saeimas vēlēšanās. Viņš ir arī minēts kā viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā un iekļauts Latvijas miljonāru saraksta galvgalī.

«Mūs interesē, kā viņš ir ticis pie savas naudas,» laikrakstam skaidrojusi žurnāliste Pia Heikkila, kura cer Latvijā ierasties ar veselu filmēšanas grupu.

Lemberga komentāru aģentūrai LETA neizdevās iegūt, jo viņš devies atvaļinājumā.

Kā norāda «Dienas Bizness», Latvija nav vienīgā Baltijas valsts, par kuras ietekmīgajiem cilvēkiem plānots veidot sižetu - arābu televīzijas kanālu ieinteresējusi arī Igaunija. Iecerēts veidot reportāžu par Igaunijas ekonomikas un sakaru ministru Edgaru Savisāru, kā arī par viņa iespējamo saistību ar kuģniecības kompāniju «Tallink».

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāre Aiva Rozenberga aģentūrai LETA norādīja, ka nekāda informācija par iespēju veidot sižetu par prezidenti no «Al Jazeera» nav saņemta, bet televīzijas kanāla nolūkus Rozenberga nekomentēja.

Krievijā 16.martā rādīs filmu 'Baltijas nacisms'

LETA 03/06/06 Filmas "Baltijas nacisms", kuru vairākas Latvijas amatpersonas un vēsturnieki ir atzinuši par demagoģisku un nacionālo naidu kurinošu, popularizēšana Krievijā tiks turpināta un nākamā filmas demonstrēšana Krievijas telekanālos gaidāma 16.martā.

Krievijas kompānijas "Trešā Roma" pārstāve Aleksandra Drozdova informēja, ka "Baltijas nacisms" 16.martā tiks demonstrēts televīzijas kanālā "TV Centrs", kuru kabeļtelevīzijās raida arī Latvijā, savukārt 9.martā filma tiks prezentēta Krievijas informācijas aģentūrā "Interfakss".

Pēc filmas demonstrēšanas informācijas aģentūrā notiks preses konference, kurā piedalīsies filmas veidotāji - producentu centra "Trešā Roma" prezidents Valērijs Šehovcovs, filmas scenārija autors Aleksandrs Tkačenko un režisors Boriss Čertkovs.

Ģenerālprokuratūra un Drošības policija atteicās uzsākt kriminālprocesu par iespējamo nacionālā naida kurināšanu Krievijas kompānijas veidotajā filmā "Baltijas nacisms", jo, izvērtējot kinodarba saturu, secināts, ka netiek pārkāpta nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanas robeža.

Pēc filmas autoru domām, tā esot patiesa un dokumentāla un tajā izmantoti unikāli materiāli par notikumiem Latvijā Otrā pasaules kara laikā, kas ņemti no Krievijas Federālās drošības dienesta arhīviem. Filma demonstrējot 20.gadsimta 40.gadu "pretrunīgo emocionālo atmosfēru" un motivējot uz diskusiju.

Kā "eksperti" filmā piedalās Saeimas deputāti Nikolajs Kabanovs (PCTVL), Juris Dobelis (TB/LNNK), politiķi Alfrēds Rubiks (LSP), Viktors Kalnbērzs ("Dzimtene"), Raivis Dzintars ("Visu Latvijai!"), vēsturnieki Antonijs Zunda, Marģeris Vestermanis, Jānis Dzintars, kā arī bijušie Latviešu leģiona un Sarkanās armijas latviešu divīzijas karavīri, Salaspils nometnes ieslodzītie.

Latvijas politiķi šo filmu ir novērtējuši kā demagoģisku antilatvisku propagandu, tāpēc bija iecerēts nepieļaut šāda kinodarba publisku demonstrēšanu.

Politiķi par šo filmu ir runājuši arī ar Krievijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju, kurš februāra sākumā Saeimā sacīja, ka pats šo filmu neesot skatījies un negatavojās to arī darīt, un solīja deputātiem, ka Krievijā tā netiks demonstrēta.

Vēstnieks pauda viedokli, ka uz filmas saturu ir jāskatās filozofiski, jo tajā ir bijusi iespēja izteikties visām pusēm. Vēstnieks retoriski vaicāja, kādēļ Latvija, kura sevi sauc par demokrātisku valsti, tagad prasa tās aizliegšanu.

Latvijas vēstniecība Krievijā aicina nerādīt filmu 'Baltijas nacisms'

DELFI 03/09/06 Latvijas vēstniecība Krievijā nosūtījusi aicinājumu televīzijas kanālam TVC atteikties no filmas “Baltijas nacisms” demonstrācijas, norādot uz tās neobjektivitāti, portālu “Delfi” informēja vēstniecības preses sekretārs Nils Josts.

Gadījumā, ja TVC tomēr nolemts 16.martā filmu demonstrēt, vēstniecība lūgusi atļaut pēc filmas televīzijā sniegt komentārus vēstniekam Andrim Teikmanim, ļaujot izskaidrot Latvijas pozīciju.

Josts norādīja, ka vēstniecība atklājusi savu negatīvo attieksmi pret tādas filmas demonstrēšanu, uzsverot uz tās neatbilstību objektīviem faktiem.

TVC Sabiedrisko attiecību direkcijas pārstāvis Aleksandrs Pavlovs portālam “Delfi” sacīja, ka minēto vēstuli nav saņēmis un komentēt tās saturu nevar. Viņš skaidroja, ka vēstniecības izteiktais lūgums tiks izvērtēts pēc iepazīšanās ar vēstules saturu.

Filmu, kuru Latvijas vēsturnieki atzinuši par demagoģisku, bet vairākas Latvijas amatpersonas uzskata pat par nacionālo naidu kurinošu, TVC plāno rādīt 16.martā, kad Latvijā tiek atzīmēta leģionāru atceres diena.

Pērn uz ārzemēm adoptēti 111 bērni

DELFI 03/09/06 Pagājušajā gadā no Latvijas uz ārzemēm adoptēti 111 bērni, bet šobrīd adoptācijai uz ārzemēm pieejami 251 bērns, informēja Bērnu un ģimene lietu ministrija.

Uz Franciju pērn adoptēti 65, uz ASV 20, Itāliju 19, Kanādu 3, Šveici 2 un uz Vāciju 2 bērni, kuriem nebija iespējas atrast ģimeni Latvijā.

Joprojām saglabājoties tendencei vietējiem adoptētājiem izvēlēties pēc iespējas mazākus bērnus, ārpusģimenes aprūpes iestādēs atrodas 873 bērni vecuma grupā no 10 līdz 18 gadiem, informē Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Uz ārzemēm adoptējamo bērnu skaitā ietilpst arī bērni invalīdi. Ministrija norāda, ka no vietējo adoptētāju puses par šiem bērniem nav intereses, tādēļ vienīgā iespēja atrast jaunus vecākus ir ārvalstu adopcija.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks ceturtdien tikās ar ASV licencētās adopcijas aģentūras “The Open Door Adoption Agency” pārstāvjiem, lai uzzinātu par tiem bērniem, kas adaptēti uz ASV.

Ar ASV adopcijas aģentūras palīdzību palīdzību pēdējo trīs gadu laikā jaunas ģimenes ASV atraduši 30 bērni, kuriem vairs nebija cerību uzaugt ģimenē Latvijā, informēja ministrijas pārstāvji.

Īrijā...

Īrijas latvieši var sagaidīt dzimtenes policistu

Viesturs Radovics, NRA 03/04/06 Īrijā strauji pieaudzis Latvijas viesstrādnieku skaits, tāpēc Latvijas policija iecerējusi darbā uz šo valsti nosūtīt policijas virsnieku, kas koordinētu abu valstu likumsargu darbību un palīdzētu nelaimē nokļuvušajiem tautiešiem.

Iespēju uz Īriju sūtīt policijas darbinieku pirmais izteica Valsts policijas Starptautiskās sadarbības pārvaldes priekšnieks Artis Zīders. Tas pamatots ar lielo latviešu viesstrādnieku skaitu šajā zemē. A. Zīderam vīzija par jauno ārzemju posteni jāiesniedz Iekšlietu ministrijai.

Valsts policijas preses sekretāre Ieva Zvīdre skaidroja, ka policista sūtīšana uz Īriju pagaidām ir tikai iecere, un policija nav pat sākusi lemt, kā šo ideju realizēt: «Par policijas sakaru virsnieka nosūtīšanu uz Īriju vispirms ir jālemj valdībai, tāpat šim postenim būs vajadzīgs arī krietns finansējums.» Šā gada sākumā līdzīgā uzdevumā uz Krieviju nosūtīts policijas atašejs, bijušais Dzelzceļa policijas priekšnieks Viesturs Briedis. Latvijas policista atrašanās Krievijā valstij gadā izmaksā aptuveni 60 tūkstošus latu. Cik no valsts budžeta varētu prasīt policista sūtīšana uz Īriju, vēl nav rēķināts.

«Jāuzsver, ka uz Īriju nekādā gadījumā neviens netaisās sūtīt ceļu policistu ar zizli rokās, kurš tur ķerstīs mūsu autobraucējus. Ja valdība atbalstīs šādu soli, uz Īriju dosies sakaru virsnieks, kas būs kā starpnieks starp Īrijas un Latvijas policiju,» piebilda I. Zvīdre. Policijas ieceri atbalstījis arī ārlietu ministrs Artis Pabriks, tāpat arī aicinot latviešu viesstrādniekus Īrijā ievērot valsts likumu.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka 18. februārī Īrijā, Donegolas apgabalā, divu automašīnu sadursmē dzīvību zaudēja četri latvieši un viens lietuvietis. Liktenīgas sagadīšanās dēļ abus avārijā iesaistītos auto vadīja viesstrādnieki no Latvijas. Latvijas vēstniecībai Īrijā nav ziņu, ka bojāgājušie būtu apdrošināti, Neatkarīgajai sacīja Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte.

Sūdzību skaits par latviešiem sāk pieaugt

Sanita Jemberga, NRA 03/06/06 Īrijā gruzd bažas par latviešu viesstrādnieku daļas paradumiem. Vietējos medijos par braukšanas kultūru visbiežāk min Latviju.

Aizturēti divi Latvijas iedzīvotāji, kas mēģinājuši nolaupīt sievieti un auto. Noslepkavots Latvijas iedzīvotājs, un policija lūdz viesstrādnieku kopienu palīdzēt ar ziņām. Šaušalīgā autosadursmē iet bojā četri Latvijas iedzīvotāji, un viens ar ievainojumiem — slimnīcā. Šādi virsraksti pēdējos pāris mēnešos saistībā ar Latvijas vārdu dominējuši Īrijas medijos, sākot gruzdēt neapmierinātībai ar viesstrādnieku paradumiem.

Problēmas nopietnību apliecina fakts, ka Īrijas ārlietu ministrs Dermots Ahērns pagājušā nedēļā par avāriju skaitu un noziegumiem uzrunāja Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku (TP), kas diplomātijā nav parasti. "Sacīju, ka viņa pilsoņi rada neproporcionālu daļu nepatikšanu," presei Briselē teica D.Ahērns, norādot, ka vairāk nekā puse no 165 tūkstošiem reģistrēto imigrantu ir poļi un ar šo kopienu problēmu ir daudz mazāk. "Teicu, ka viņam ir jāapzinās specifiskās problēmas, ar ko saskaramies attiecībā uz daļu latviešu, īpaši braukšanas stilu, un ierosināju apmeklēt Dublinu un izzināt situāciju sīkāk," teica īru ministrs. Ar atzinību uztverta ziņa, ka Latvija uz Dublinu varētu nosūtīt policijas sakaru virsnieku.

Cik pamatoti ir starp viesstrādniekiem izcelt latviešus kā kriminālās statistikas lielāko grupu, pateikt nav iespējams. Gan Īrijas policijā, gan Satiksmes drošības padomē (SDP) Dienai teica, ka neapkopo statistiku pēc tautības vai dalot, cik noziegumu izdarījuši un cik avārijās iesaistīti viesstrādnieki.

No pirmajos divos gada mēnešos avārijās bojā gājušajiem 63 cilvēkiem 15 ir viesstrādnieki. SDP vadītājs Alans Ričardsons prognozējis, ka viņu šogad varētu būt 25% no visiem upuriem un daudzos gadījumos esot vainojama Austrumeiropā sastopamā "dzeršanas un braukšanas kultūra". Austrumeiropieši arī nespējot pierast pie braukšanas pa pretējo ceļa pusi.

Visbiežāk šajā sakarā Īrijas medijos piemin Latviju, īpaši nesenās avārijas dēļ ar pieciem upuriem. "Dažas pašvaldības domā izlikt ceļa zīmes poliski (..), bet tie ir latvieši, kas statistiski ir visvairāk pakļauti avārijām. (..) Ne pārāk daudzi no mums riskē saskarties ar iespējamu Latvijas slepkavnieku vai viņu kriminālo bandu cīņām, bet daži no viņu autovadītājiem ir cita lieta," piektdien komentārā raksta Irish Examiner, ierosinot visus smagos noziegumos iesaistītos Latvijas iedzīvotājus izsūtīt no valsts.

Latvijas vēstniecībā Īrijā atzīst, ka bojāgājušo skaits aug — aizpērn 11, pērn 10, šogad nepilnos trijos mēnešos jau deviņi, taču netiek skaitīts, cik daudzi ir avāriju upuri. Arī ziņu skaits par aizturētajiem un notiesātajiem palielinoties, taču tas esot likumsakarīgi, jo kopiena aug strauji — ik mēnesi oficiāli reģistrējas 600 vai vairāk cilvēku. "Mums nav statistikas, kas ļautu apgalvot vai noliegt, ka ar latviešiem problēmu ir vairāk nekā ar citiem. Taču tiesa, ka Latvijas vārds pēdējā laikā medijos parādās daudz vairāk, īpaši saistībā ar braukšanas kultūru," teica vēstniecības pirmais sekretārs Ivars Lasis.

Īrijā pieaug bojā gājušo latviešu skaits

DELFI 03/06/06 Pēdējā laikā strauji pieaudzis Īrijā bojā gājušo latviešu viesstrādnieku skaits. 2004.gadā Īrijā bojā gājuši 11, pagājušogad 10, bet šī gada trijos mēnešos jau deviņi viesstrādnieki no Latvijas, pirmdien ziņo laikraksts "Diena".

Turklāt pieaugot ziņu skaits arī par aizturētajiem un notiesātajiem latviešiem, taču tas esot likumsakarīgi, jo latviešu kopiena Īrijā augot strauji — ik mēnesi oficiāli reģistrējas 600 vai vairāk cilvēku, stāsta Latvijas vēstniecības Īrijā pirmais sekretārs Ivars Lasis.

"Mums nav statistikas, kas ļautu apgalvot vai noliegt, ka ar latviešiem problēmu ir vairāk nekā ar citiem. Taču tiesa, ka Latvijas vārds pēdējā laikā medijos parādās daudz vairāk, īpaši saistībā ar braukšanas kultūru," laikrakstam atzina vēstniecības pārstāvis.

Savukārt pieaugošo latviešu viesstrādnieku problēmu dēļ, diplomātijā neraksturīgu soli spēris Īrijas ārlietu ministrs Dermots Ahērns, kurš pagājušonedēļ par latviešu viesstrādnieku izraisītajām avārijām un izdarītajiem noziegumiem runājis ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku.

"Sacīju, ka viņa pilsoņi rada neproporcionālu daļu nepatikšanu," presei Briselē teica Ahērns, norādot, ka vairāk nekā puse no 165 tūkstošiem reģistrēto imigrantu ir poļi un ar šo kopienu problēmu ir daudz mazāk.

Īrijas ārlietu ministrs īpaši norādījis uz Latviešu viesstrādnieku braukšanas stilu un aicinājis Pabriku apmeklēt Dublinu un iepazīties ar situāciju klātienē.

Īrijas policijas un Satiksmes drošības padomes (SDP) pārstāvji gan nav varējuši sniegt informāciju par to, cik daudz avārijas izraisījuši vai bijuši iesaistīti latvieši, jo netiek apkopota statistika pēc tautības, taču no pirmajos divos gada mēnešos avārijās bojā gājušajiem 63 cilvēkiem 15 ir viesstrādnieki.

SDP pārstāvis gan prognozējis, ka viesstrādnieku izraisīto avāriju skaits līdz gada beigām varētu būt aptuveni ceturtā daļa no kopējā negadījumu skaita. Turklāt daudzos gadījumos ir vainojama Austrumeiropā sastopamā dzeršanas un braukšanas kultūra, bez tam austrumeiropieši nevarot pierast pie braukšanas pa ceļa pretējo pusi, "Dienai" skaidrojis Īrijas SDP pārstāvis.

"Dažas pašvaldības domā izlikt ceļa zīmes poliski (..), bet tie ir latvieši, kas statistiski ir visvairāk pakļauti avārijām. (..) Ne pārāk daudzi no mums riskē saskarties ar iespējamu Latvijas slepkavnieku vai viņu kriminālo bandu cīņām, bet daži no viņu autovadītājiem ir cita lieta," piektdien komentārā raksta "Irish Examiner", ierosinot visus smagos noziegumos iesaistītos Latvijas iedzīvotājus izsūtīt no valsts.

Pabriks lūdz izstrādāt izglītības programmu latviešu bērniem Īrijā

DELFI 03/09/06 Ārlietu ministrs Artis Pabriks Izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei nosūtījis vēstuli, kurā lūdz rast iespēju izstrādāt mācību programmu latviešu bērniem Īrija.

Ministrs uzskata, ka mācību programmā būtu jāiekļauj latviešu valoda, literatūra un Latvijas vēsture. Tādējādi pēc atgriešanās Latvijā bērni varētu iekļauties Latvijas izglītības sistēmā.

Pabriks arī uzskata, ka būtu jāizvērtē iespēja uz Īriju nosūtīt kvalificētus skolotājus no Latvijas, kas varētu izglītības programmu realizēt.

Pērn decembrī Latvijas vēstniecība Īrijā izteica lūgumu Īrijas Izglītības ministrijai piešķirt telpas Latviešu skolas Īrija vajadzībām un Īrijas ministrija ir piedāvājusi izmantot telpas vienā no Dublinas centra skolām, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Skolas telpu izmantošanas izmaksas segt piekritusi Īrijas Izglītības ministrija. Pašlaik skolā vienreiz divās nedēļās notiek viena mācību nodarbība latviešu bērniem. AM uzskata, ja tiks veikti visi sagatavošanās darbi no šī gada septembra skolā varētu nodrošināt minētās mācību programmas realizāciju.

Īrijas viesstrādnieki: «Latvijā mūs nesaprot!»

Ludmila Glazunova, Vakara ziņas 03/09/06 "Latvijā mūs nesaprot. Atbraucu, bet nav jau par ko runāt," — tā par iespējamo atgriešanos Latvijā teic Ziemeļīrijas miestiņā Tandagrī dzīvojošais Leo. Neba viņš viens tāds — par dzimtenē mītošo tautiešu negatīvo attieksmi sūdzas daudzi viesstrādnieki.

Ziemeļīrijā dzīvojošajiem latviešiem izveidojusies pilnīgi cita dzīve — grūts darbs par taisnīgu samaksu, maz izklaides. Un informācijas trūkums par procesiem Latvijā, neziņa par tuviniekiem. Viņi ir atsvešinājušies. Un kā svešiniekus viņus uztver arī mājās. Taču dzimtenē valda stereotips, ka tur dzīvojošie viesstrādnieki ir teju vai dienaszagļi, pašlabuma tīkotāji, bezmaz vai Latvijas nodevēji. Taču tā nav — katram savs stāsts, kādēļ pamestas mājas un meklēts darbs teju vai 3000 kilometru tālumā. Bet pamatmotīvs ir viens — nauda. Taču tā nebūt nav tik liela, lai ātri kļūtu par miljonāru. Darba samaksa melnstrādniekiem ir labi ja 200—250 sterliņu mārciņas (Aptuveni tikpat daudz latu. — L. G.) nedēļā. No šīs summas vēl jāsamaksā par īri, apkuri, telefonu un elektrību, jānopērk arī ēdiens. Nekas dižs jau pāri nepaliek. Bet Latvijā dzīvojošie ir pārsteigti, kāpēc vīri (sievas) uz mājām tik vien var atsūtīt kā pāris simtus latu mēnesī. Jā, un jāatgādina, ka arī tā pati naudas sūtīšana ir maksas pakalpojums, un neba lēts.

Vietējie gan piekrīt — dažs labs mājās pārbraucējs vairojis pārliecību, ka Ziemeļīrija un arī Īrija vai Lielbritānija ir sapņu zemes. Dažs labs lielībnieks, ticis dzimtajā miestā, gatavs katram pastāstīt, cik viņam labi iet. Turklāt savā dāsnumā pat uzsaukt dzērienus visiem vietējā kroga apmeklētājiem, lai vairotu mītu par augsto labklājību. Un dažs labs bāleliņš pēc atvaļinājuma uzdzīves Latvijā atpakaļceļa biļetei ir spiests grabināt naudu — pat aizņemties no par daudz mazāku algu strādājošajiem tuviniekiem vai draugiem. Un tikai pēc tam piebilst, ka lielā alga vēl tikai būs, tie pagaidām tikai solījumi. Latvijā nav pietiekamas informācijas par reālajiem darba apstākļiem tur. "Vakara Ziņas" pārliecinājās, ka tā nebūt nav pastaiga pa saulainu pludmali vai velta bikšu deldēšana, bet gan grūts un smags fizisks darbs.

Valdībās, NVO un partijās…

Aprīlī dibinās Pensionāru partiju

LETA 03/03/06 8.aprīlī notiks Pensionāru partijas dibināšanas kongress, kurā tiks apstiprināta partijas programma, statūti un ievēlēta partijas vadība, informēja viens no partijas dibinātājiem Ilmārs Lapa.

Viņš apgalvoja, ka Pensionāru partijas dibinātājiem pievienosies arī Senioru partijas iniciatīvas grupa, kura uzskata, ka valstī dominē jaunības kults, atstājot par 50 gadiem vecākus cilvēkus novārtā.

Lai panāktu sociālo taisnīgumu, pēc Pensionāru partijas iniciatoru domām, nepieciešams veidot stipru senioru pārstāvību. Savukārt, lai panāktu paaudžu līdzsvaru, valdībā blakus Bērnu un ģimenes lietu ministrijai būtu jāizveido Senioru lietu ministrija. Pensionāru sabiedriskās organizācijas, pēc Lapas domām, ar gados vecāku cilvēku interešu aizstāvību īsti sekmīgi netiek galā.

Pagaidām iecerēts, ka Pensionāru partijas dibināšanas kongress notiks 8.aprīlī plkst.11 Lāčplēša ielā 106/108, Rīgas 13.arodvidusskolas telpās, kur zālē esot vietas 230 cilvēkiem. Ja interesentu skaits būs lielāks, tikšot meklētas plašākas telpas.

Lapa ir bioloģijas zinātņu doktors, bijis kustības "Latvijai" valdes loceklis. 5.Saeimas deputāta Odiseja Kostandas palīgs, 1995.gada novembrī minēts kā viens no kandidātiem izglītības un zinātnes ministra amatam Ziedoņa Čevera valdībā, kura netika apstiprināta.

Lapa 2002.gadā bija politiskās organizācijas "Tautas mantojums" priekšsēdētājs, kura vēlāk pārtapa par "Tēvzemes savienību".

Demakova Sv. Pētera baznīcu grib atdod LELB

Apollo 03/03/06 Rīgas Sv. Pētera baznīca ir jāatdod Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), šādu pārliecību kultūras ministre Helēna Demakova nostiprināja pēc tikšanās ar LELB vadību — arhibīskapu Jāni Vanagu un viņa vietnieku Pāvilu Brūveru.

Ministre jau šodien nosūtīs vēstuli Rīgas Domes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam, kurā aicinās Rīgas mēru pārskatīt savu lēmumu pret Sv. Pētera baznīcas atdošanu LELB, portālu «Apollo» informēja kultūras ministres preses sekretārs Dainis Miķelsons.

Ja Rīgas Domes priekšsēdētājs savu lēmumu nemainīs, Kultūras ministrija ir gatava iestāties par to, lai Tieslietu ministrijas patlaban izstrādātajā Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskās baznīcas likumprojektā tiktu noteikta Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskās baznīcas juridiskā piederība Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Helēna Demakova atgādināja par veiksmīgo ministrijas un LELB sadarbību, izstrādājot īpašu likumu par Doma baznīcu.

LELB pārstāvji ministri informēja, ka ar Rīgas Domi jau bija panākta vienošanās noslēgt sadarbības līgumu par nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, taču pēdējā brīdī Rīgas Domes vadība mainījusi nostāju un līgumu parakstīt attiekusies. «[Rīgas Domes priekšsēdētājs Aivars] Aksenoks vienā nedēļā gatavs baznīcu atdot, nākamajā vairs ne,» sacīja LELB pārstāvis Kaspars Upītis. Pēc LELB vadības rīcībā esošās informācijas, gaisā pat virmojusi ideja, ka baznīcas ēkas apsaimniekotājs pašvaldības SIA «Rīgas nami» baznīcas pagrabā plāno izveidot restorānu. Šādā situācijā LELB Kapituls nolēmis Pētera baznīcu prasīt atpakaļ.

Arhibīskaps Jānis Vanags gan atzina: ja būtu normāla sadarbība ar Rīgas Domi, viņš saredz arī labas iespējas un priekšrocības baznīcas uzturēšanā un apsaimniekošanā, taču šie «manevri, kampaņa un naidīgā attieksme» gan neesot pieņemami. Tāpat arhibīskaps norādīja, ka LELB apbēdinājusi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību «izveidotā konfrontācija» [starp LELB un Rīgas Domi] un «kampaņa par alkatīgo baznīcu». Arī ministre atzina, ka «baznīca neizskatījās labākajā gaismā, taču vēl neveiklāk izskatās Rīgas mērs ar savu nekonsekvento rīcību».

Sarunā ar LELB vadību ministre uzsvēra, ka baznīcas īpašumtiesību jautājums jāatrisina tā, lai gan Sv. Pētera baznīca, gan tās tornis vienmēr būtu pieejami apmeklētājiem, kā arī to, lai baznīcā organizētās izstādes tiktu saskaņotas ar LELB.

Arhibīskaps apliecināja, ka LELB nav nodoma pārtraukt kultūras dzīvi Pētera baznīcā vai liegt tās torņa apmeklējumu. Gluži pretēji — ir vēlme kultūras dzīvi Pētera baznīcā intensificēt. «Mums nav merkantilu interešu. Bet ir atbildība un milzīgs darbs. Tā ir vieta, kur luterāņu baznīca sākās — tā ir baznīca, tas ir dievnams,» atgādināja LELB arhibīskaps, uzsverot, ka galvenais ir, lai dievnams netiek profonēts.

Abas puses bija vienisprātis, ka šī tikšanās kliedēs sabiedrības neinformētību par baznīcas īpašumtiesību jautājuma vēsturi, kā arī, cerams, izbeigs konfrontāciju starp Rīgas Domi un LELB.

Partijām būs nepieciešamas jaunas 'lokomotīves'

LETA 03/04/06 Tautas partijai (TP) rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās būs jāmeklē jaunas "lokomotīves", jo viens no zināmākajiem partijas politiķiem Raimonds Pauls, visticamāk, nākamās Saeimas vēlēšanās vairs nestartēs.

Pauls sacīja, ka galīgo lēmumu vēl neesot pieņēmis, taču ļāva noprast, ka ir skeptisks par tālāko dalību politikā. "Es pats jūtos ne sevišķi labi un vairāk gribētu nodarboties ar Dziesmusvētku lietām," sacīja Maestro un neslēpa, ka viņam vairs nav ticības, ka, darbojoties politikā, viņš varētu ko mainīt.

Neoficiāli zināms, ka Pauls nevēlas kandidēt arī tādēļ, ka, visticamāk, vēlēšanās nestartēs bijušais TP līderis Andris Šķēle un Rīgas domes deputāts Andris Ārgalis, kurus Pauls uzskatīja par saviem domubiedriem.

TP priekšsēdētājs Atis Slakteris pauda pārliecību, ka TP būšot spēcīgas "lokomotīves", taču cilvēcīgi būtu žēl, ja Pauls atteiktos no tālākas līdzdalības aktīvajā politikā.

Tomēr neoficiāli tapis zināms, ka viena no TP "lokomotīvēm" varētu būt kāds sabiedrībā zināms sportists, kurš mutiski solījis pievienoties TP. Tas esot slavenais hokejists Artūrs Irbe.

Demakova: nākamajam prezidentam jābūt Klintona tipa cilvēkam

LETA 03/04/06 Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) uzskata, ka ļoti piemērota kandidatūra Valsts prezidenta amatam būtu pašreizējais ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

Demakova pastāstīja, ka Tautas partijas valde nav vēl lēmusi par TP kandidātu Valsts prezidenta amatam, pretendenti esot vairāki.

"Pēc Vairas Vīķes-Freibergas ir jānāk tādam Klintona tipa cilvēkam-enerģiskam, sportiskam, jaunam, ar "ezīti"," uzskata Demakova.

Jautāta par viņas pašas iespējamo kandidēšanu Valsts prezidenta amatam, patlaban populārākā Ministru kabineta locekle Demakova atbildēja: "Pilnīgi noteikti - nē".

"Es neesmu piemērota reprezentatīvam darbam, man vajag menedžēt," teica Demakova.

Saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēl Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.

Artis Pabriks 40 gadu vecumu sasniegs šā gada 22.martā.

Sorosieši neiesniedz amatpersonu deklarācijas

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli NRA 03/06/06 Lai gan jau kopš šā gada 1. janvāra Džordža Sorosa finansēto organizāciju Sorosa fonds –Latvija, Delna un Providus pārstāvji ir nonākuši valsts amatpersonas statusā, amatpersonas deklarācijas tie nav iesnieguši.

Kopš 2004. gada jūnija pie Finanšu ministrijas darbojas Eiropas Savienības struktūrfondu Uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ar balsstiesībām ir iekļauti vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Piemēram, Sorosa fondu –Latvija pārstāv tā izpilddirektors Pēteris Viņķelis, Delnu – tās vadītājs Roberts Putnis, bet Pasaules dabas fondu – Providus pētnieks un stipendiāts Jānis Brizga. Atbilstīgi grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kuri stājās spēkā šā gada 1. janvārī, par valsts amatpersonām uzskatāmas arī tās personas, kuras ar balsošanas tiesībām veic struktūrfondu līdzekļu sadales uzraudzību. Likumā noteikts, ka amatpersonai pēc stāšanās amatā mēneša laikā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz deklarācija. Pārbaudot internetā pieejamo valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzi, Neatkarīgā atklāja, ka vairāki sabiedrisko organizāciju pārstāvji (tostarp iepriekšminētie) deklarācijas nav iesnieguši.

Likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pieprasa, lai pašas amatpersonas zinātu šo likumu, sekotu tā izpildei un novērstu dažādus pārkāpumus.

Jāatgādina, ka R. Putnis ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis, kura piedalās valsts politikas izstrādē korupcijas novēršanas jautājumos. Sabiedrība ir tiesīga no šīs konsultatīvās padomes locekļiem prasīt, lai tie rīkotos vismaz atbilstīgi KNAB darbinieka Ētikas kodeksam, kurš pieprasa "augstu tiesisko apziņu".

KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs, vaicāts, vai sabiedrisko organizāciju pārstāvji ir uzskatāmi par amatpersonām, Neatkarīgajai skaidroja, ka ar līdzīgu jautājumu pie KNAB jau ir vērsies Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis. Kā atbildi uz jautājumu Neatkarīgā no KNAB saņēma A. Ūbelim un VID sniegto skaidrojumu par struktūrfondu uzraudzībā iesaistīto personu atbilstību amatpersonas statusam. KNAB skaidrojumā ar izceltu druku norādīts, ka "uzraudzības komitejas sastāvā ar balss tiesībām iekļautās personas atbilst likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 4. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonas pazīmēm".

Tāpat skaidrojošajā vēstulē uzsvērts, ka "struktūrfondu līdzekļu sadale uzskatāma par augsta korupcijas riska jomu" un tādēļ stingri jāievēro minētajā likumā izvirzītie mērķi – "veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai". Savukārt VID preses sekretāre Agnese Grīnberga, vaicāta, kādēļ konkrētās amatpersonas nav iesniegušas deklarācijas, rakstiski skaidroja, ka likuma grozījumi attiecas uz septiņiem Uzraudzības komitejas locekļiem, kas pārstāv sabiedriskās organizācijas. Tomēr A. Ūbelis neesot iesniedzis amatpersonu sarakstu VID Rīgas reģionālajai iestādei, tāpēc "VID pievērsīs uzmanību un sekos, lai visdrīzākajā laikā šīs personas tiktu iekļautas valsts amatpersonu sarakstā".

P. Viņķelis, vaicāts, kāpēc nav iesniedzis deklarāciju, skaidroja: "Pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās nosūtīju vēstuli, kurā atsaucu savu dalību Uzraudzības komitejā." Finanšu ministrijā Neatkarīgajai apstiprināja, ka tāda vēstule tik tiešam ir saņemta. Tā esot rakstīta 6. janvārī, bet ministrijā nez kādēļ nonākusi tikai 21. februārī.

J. Brizga skaidroja, ka deklarāciju neesot iesniedzis tādēļ, ka "grozījumi likumā tika pieņemti vēl nesen. Par šo jautājumu jau esam runājuši Finanšu ministrijā. Mēs vēl neesam nolēmuši, vai pāriesim novērotāju statusā, vai arī paliksim pašreizējā amatpersonas statusā".

Savukārt R. Putnis ar Delnas administratīvās direktores Daigas Rutkas starpniecību rakstiski informēja, ka "gatavo valsts amatpersonas deklarāciju un iesniegs to pēc atgriešanās no atvaļinājuma. Deklarācijas nodošana likumā noteiktā termiņā nav bijusi iespējama, jo attiecīgie likuma grozījumi tika pieņemti tikai pērnā gada 27. decembrī un stājās spēkā janvārī". D. Rutka norāda, ka īsā termiņa dēļ "Putņa kungam nav bijis iespējams apkopot datus". Tā kā nākamā Uzraudzības komitejas sēde plānota tikai maijā, "iekavētais termiņš nav uzskatāms par pārkāpumu pēc būtības un balstās objektīvos apstākļos".

Pavīd prezidentes amata mantinieki

Ināra Egle, Diena 03/07/06 Partiju kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu paši politiķi neprognozē lielas izredzes.

Katras sevi cienošas partijas prestiža lieta ir spēt piedāvāt kandidātu Valsts prezidenta amatam. Taču ļoti maz ticama esot iespēja, ka kāds no viņiem 2007.gada vasarā, kad beigsies Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas pilnvaras, varētu iegūt Saeimas vairākuma uzticību. Tas iespējams tikai tad, ja kāda partija iegūst vairāk par 35 vietām, uzskata Dienas aptaujātie politiķi. Viņuprāt, būtiska nozīme nākamā prezidenta izvēlē būs tagadējās prezidentes viedoklim. Lai arī līdz prezidenta vēlēšanām ir vairāk nekā gads, diskusija sabiedrībā par kandidātiem jau ir sākusies. To iespējams skaidrot arī ar to, ka V.Vīķes–Freibergas vārds minēts kontekstā ar augstu amatu ANO un tādā gadījumā prezidenta posteni viņa atstātu pirms pilnvaru beigām.

Partiju kandidātam varētu būt izredzes ieņemt amatu, ja valdību spētu izveidot divi politiskie spēki, kas savā starpā varētu vienoties arī par prezidentu, pieļāva viens no Tautas partijas līderiem Gundars Bērziņš. Jaunais laiks, kam saskaņā ar pašreizējām socioloģiskajām aptaujām paredz labas izredzes vēlēšanās, kā savu kandidāti ir minējis Sandru Kalnieti, kas oficiāli nav izvirzīta. Pēc viņas iestāšanās JL politiskie konkurenti gan apšaubīja viņas iespējas iegūt posteni. Otras ietekmīgās — TP politiķi kā savu kandidātu ir minējuši ārlietu ministru Arti Pabriku, kam šogad paliek amata ieņemšanai nepieciešamie 40 gadi.

Lai arī sabiedrībā saistībā ar nepieciešamību izraudzīties tautā cienīto personību tiek minēts arī maestro Raimonda Paula vārds, iepriekš viņš ir noliedzis varbūtību atkārtoti kandidēt uz amatu. 1999.gadā prezidenta vēlēšanās viņš no partiju kandidātiem ieguva visvairāk balsu, kas tomēr nebija nepieciešamais vairākums.

"Ja vien partija neiegūst vēlēšanās fantastisku rezultātu, domāju, ka amatā nebūs ne Sandra Kalniete, ne Artis Pabriks. Lai arī partijām ir kandidāti, kas varētu kvalificēties amatam, daudz lielākas izredzes ir cilvēkam, kas nāk no inteliģences, zinātnes vai radošo cilvēku vides," sacīja G.Bērziņš. TB/LNNK kā vienu no iespējamajiem pretendentiem Valsts prezidenta amatam minējusi Eiropas Parlamenta deputātu Ģirtu Valdi Kristovski, kurš agrāk Dienai sacīja, ka nav izvērtējis savas iespējas kontekstā ar šo posteni un jūtoties vairāk piemērots darbam valdībā.

LPP līderis Ainārs Šlesers, tāpat kā zaļie zemnieki, neatklāj, ko partija varētu virzīt amatam. Kuluāros kā viens no prezidenta kandidātiem ir minēts arī Eiropas komisārs Andris Piebalgs, kurš politisko darbību sācis Latvijas ceļā — šī partija ir LPP sabiedrotā vēlēšanās. "Prezidentam vajadzētu būt cilvēkam, kuram ir sabiedrības uzticība un pieredze ārpolitikā, ņemot vērā, ka pieaugs nepieciešamība risināt arī divpusējās ekonomiskās attiecības," sacīja A.Šlesers, kura minētajām pazīmēm A.Piebalgs varētu atbilst.

"Valsts prezidentam ir jābūt tautas iecienītam, godīgam, patriotiskam un inteliģentam. Ja ir šīs īpašības, jebkurš cilvēks var izaugt šajā amatā, ko Vaira Vīķe–Freiberga ir parādījusi, lieliski reprezentējot valsti," sacīja Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš. Viņš tāpat kā Latvijas Universitātes profesore, Valsts prezidentes stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Žanete Ozoliņa tiek minēti kā politiski neitrālie kandidāti, kurus varētu ieteikt V.Vīķe–Freiberga. Valsts prezidentes viedokli Dienai uzzināt neizdevās.

Ž.Ozoliņa un O.Kalniņš uzsvēra, ka šādu varbūtību neviens politisko aprindu cilvēks ar viņiem nav pārrunājis, tomēr ne viens, ne otrs arī nepateica kategorisku nē. Ž.Ozoliņa sacīja, ka viņai esot ļoti tuvs tagadējais darbs, kuru neesot vēlēšanās mainīt. Savukārt O.Kalniņš norādīja: "Es sevi neuzskatu par aktīvu kandidātu. Ja par to būtu nopietna saruna, man būtu svarīgi dzirdēt, ko no manis gaida, pirms es šādu iespēju izvērtēju."

Lūgts komentēt O.Kalniņa izredzes, G.Bērziņš atgādināja, ka viņš bija viens no reālākajiem pretendentiem arī 1999.gada vēlēšanās, un pieļāva, ka O.Kalniņš kā starptautiski atzīta, politiski neitrāla personība atbilst priekšstatam, kādam vajadzētu būt prezidentam. Taču šodien neviens nevarot pateikt, kurš būs prezidents, sacīja G.Bērziņš.

Priekšvēlēšanu gaisotnē lemj atvērt čekas arhīvus

Imants Vīksne, NRA 03/08/06 Politiķi nav ieklausījušies vēsturnieku un drošības ekspertu brīdinājumos – Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi, ka tā dēvētie čekas maisi atverami, neraugoties uz iespējamo kaitēšanu labajiem aģentiem.

Intrigas ap Valsts drošības komitejas (VDK) atstāto arhīvu paliekām tiek vērptas jau daudzus gadus, un īpaši aktīvi tas notiek, tuvojoties vēlēšanām. Pēc pašvaldību vēlēšanām Valsts prezidente politiķu sagatavoto likumprojektu izbrāķēja, un sekoja gadu ilgs klusums. Tagad politiskās rotaļas ap čekas maisiem atjaunojušās un Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš prognozē, ka pēc mēneša likumprojektu galīgajā lasījumā pieņems Saeima. Vakar komisija nolēma, ka oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicējami visi Latvijas čekistu kartotēkā atrodamie uzvārdi. Tie ir aptuveni 4500 cilvēki – viņu vidū ir arī jau mirušie un tādi, kas labprātīgi atklājuši, ka kādreiz sadarbojušies ar drošības komiteju.

M. Segliņš pieļauj – lai nepieļautu izrēķināšanos ar politiskajiem pretiniekiem priekšvēlēšanu laikā, likumā varētu noteikt, ka saraksts tiek publicēts 1. janvārī. "Beidzot ir jāpieliek punkts, jābeidz ņemties ar PSRS pagātnes mantojumu!"

Vācijas Bundestāga delegācija jau pirms diviem gadiem Latvijas valdību brīdināja neatkārtot Vācijas kļūdu. Tur šķietamajai punkta pielikšanai, proti, ziņotāju atklāšanai, sekoja daudzas izrēķināšanās un vēl vairāk tiesas prāvu, ko ierosināja nepamatoti apsūdzētie.

Juridiskā komisija plāno nodrošināties pret šāda veida negācijām, līdz ar sarakstu publiskojot īpašu pavadrakstu, kam jātop mēneša laikā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) izpildījumā. Šai dokumentā jānorāda, ka saraksti ir tikai lielas mozaīkas drumslas un daļa arhīvu joprojām atrodas Krievijā, ka nav zināms, par ko drošības komitejai ziņojuši publiskotie aģenti.

TSDC vadītājs Indulis Zālīte politiķu aktivitātes tieši tādēļ vērtē skeptiski. Jaunu atklājumu vēsturniekiem te nebūs un arī nodevējus noskaidrot nevarēšot. Patiesības atslēgas, proti, aģentu lietas joprojām atrodas Maskavā. Bez tām kartona gabaliņiem ar cilvēku uzvārdiem, elektroniskajai datu bāzei Delta Latvija, aģentūras uzskaites žurnāliem un VDK darbību reglamentējošiem dokumentiem ir visai nosacīta vērtība. Neatkarīgā jau skaidroja, ka sašķirot kādreizējos čekistus labajos, kas apkaroja noziedzību, un sliktajos, kas ziņoja par disidentiem, ar pieejamo informācijas apjomu ir neiespējami. Turklāt zināms, ka daudzi cilvēki VDK sarakstos tika ierakstīti pašiem par to nezinot – vervētāji šādi centās demonstrēt strādīgumu priekšniecībai. Tātad teorētiski pastāv iespēja, ka līdz ar sarakstu publiskošanu otrreiz tiks represēti padomju režīma represētie cilvēki.

Nodevības dēļ pirms daudziem gadiem arestēts tika mācītājs Pāvils Brūvers, taču viņš savu pāridarītāju vārdus nevēlas redzēt "izmestus tirgus laukumā tādai saplosīšanai". "Tas radīs saspīlējumu cilvēku attiecībās," teic mācītājs, uzsverot, ka noskaidrot, vai aizdomām ir pamats, nebūs iespējams.

Arī Latvijas specdienestus satrauc deputātu atklātības uzplūdi. Savulaik padomju aģentiem tika solīta konfidencialitāte, bet nu tos publiskos. Šāds precedents var ievērojami apgrūtināt aģentu vervēšanu mūsdienās. Tomēr Juridiskā komisija vakar sprieda, ka potenciālo aģentu ticību valsts goda vārdam tomēr varēs stiprināt – līdz ar VDK kartotēkas publiskošanu valstij jāapņemas nekad nepubliskot informāciju par savu aģentūru.

LELB aicina aizlūgt par Sv.Pētera baznīcu

DELFI 03/08/06 Svētdien Rīgas Sv.Pētera baznīcā notiks aizlūguma dievkalpojums par Sv.Pētera baznīcu, kuru vadīs Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags.LELB aicina piedalīties dievkalpojumā visus, kas vēlās aizlūgt par to, lai Sv.Pētera baznīca arī nākotnē būtu Dievnams - Dievam par godu, pilsētai un visai tautai par svētību, informēja LELB Sabiedrisko attiecību referente Santa Cileviča.

Dievkalpojumā muzicēs Rīgas Sv.Jāņa draudzes koris. Dievkalpojumu pārraidīs tiešraidē Latvijas Pirmajā Televīzijā.

LELB Kapituls janvāra beigās nolēma turpināt darbu, lai atjaunotu LELB īpašumtiesības uz Rīgas Sv.Pētera baznīcu. Uz to rosināja fakts, ka 2005.gada septembrī uzsākto sarunu laikā starp LELB un Rīgas domi par Sv.Pētera baznīcas kopīgu apsaimniekošanu atklājās, ka tehnisku un juridisku iemeslu dēļ šāds kopīgs apsaimniekošanas modelis nav iespējams.

Pieņemot lēmumu par īpašumtiesību atjaunošanu, LELB apliecināja gan gatavību uzņemties rūpes par Sv.Pētera baznīcas apsaimniekošanu un finansējuma piesaistīšanu, sadarbojoties ar pašvaldību, gan nodrošināt to, ka dievnams arī turpmāk būtu atvērts rīdziniekiem un Rīgas viesiem un tajā tiktu rīkoti kultūras pasākumi un izstādes.

LELB vadība uzskata, ka ir svarīgi, lai Sv.Pētera baznīca saglabātu dievnama funkciju. "Ja Baznīca nav sakrālās ēkas saimniece, tad tā pārstāj būt sakrāla ēka – tā kļūst par muzeju, koncertzāli, izstāžu zāli, par visu ko citu, bet tā vairs nav baznīca, tas nav dievnams,” skaidro LELB arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers.

1888.g.pavasarī uz Rīgas rātes protokola pamata tika apstiprinātas Sv.Pētera baznīcas īpašuma tiesības. "Baznīca nebija Rīgas pilsētas dāvana Baznīcai. Līdz tam Rīgas rātei bija arī reliģiskās funkcijas, bet 1888. gadā šīs funkcijas tika atdalītas, un līdz ar to arī īpašumu piederības jautājumi formāli apstiprināti. Kopš tā laika nekādi citi ieraksti par šī dievnama piederības maiņu nav izdarīti, kas nozīmē vai nu to, ka īpašums joprojām pieder Sv. Pētera vācu draudzei, vai arī tās mantiniekiem,” norāda Brūvers.

Savukārt Valsts vēstures arhīva dokumenti liecina, ka, visām vācu luterāņu draudzēm likvidējoties, to īpašumi 1940.gadā pārgāja Luterāņu Baznīcas Virsvaldei. Piemērs tam piemērs ir Sv.Trīsvienības baznīca Liepājā, kas tāpat kā Rīgas Sv. Pētera baznīca piederēja vācu draudzei, bet saskaņā ar 1940. gadā noteikto kārtību ir pārgājusi LELB īpašumā.

Jautājumu par īpašumtiesību sakārtošanu LELB ir bijis aktuāls jau kopš 1992. gada 12.maija, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par likuma "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību. Šī lēmuma 3.punkts nosaka, ka valstij īpaši nozīmīgo kultūras pieminekļu – Rīgas Doma un Sv. Pētera baznīcas statuss jānosaka ar īpašu likumu palīdzību.

Baidoties, ka likuma par Sv.Pētera baznīcu izstrādāšana līdzīgi kā tas bija ar Doma likumu, varētu ievilkties vairāku gadu garumā un tādējādi investīciju piesaiste dievnama atjaunošanai uz vairākiem gadiem aizkavētos, LELB vadība uzsāka sarunas ar Rīgas domi par iespējām slēgt līgumu par baznīcas kopīgu apsaimniekošanu, īpašuma jautājumu sakārtošanu atliekot uz 25 gadiem. Tomēr šāds līgums ne juridiski, ne tehniski nav iespējams.

"Iegūt šo dievnamu Baznīcas īpašumā nav pašmērķis, bet gan vienīgi līdzeklis, ar kuru mēs vēlamies rūpēties par šī dievnama nākotni. Mēs nevaram atteikties no atbildības, ko mums kā Baznīcas vadībai uzliek mūsu priekšteču atstātais mantojums, proti – gādāt, lai Sv. Pētera baznīca arī nākotnē paliktu baznīca,” LELB izšķiršanos par īpašumtiesību atjaunošanu uz Sv.Pētera baznīcu pamato Brūvers.

Februārī populārākās partijas - JL, PCTVL un TP

LETA 03/08/06 Februārī Latvijā populārākās partijas bija "Jaunais laiks" (JL), par kuru balsotu 14,1% iedzīvotāju un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), par kuru balsotu 9,3% vēlētāju, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu februārī, par Tautas partiju (TP) balsotu 8,9%, par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) - 7,5%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 6,4%, par "Latvijas ceļa" un Latvijas Pirmās partijas apvienību (LC/LPP) - 5,8% , par "Saskaņas centru" (SC) - 5% vēlētāju.

Pārējās partijas februārī paliktu ārpus Saeimas, jo nespētu pārvarēt 5% barjeru.

Par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) februārī balsotu 2,6%, par partiju "Visu Latvijai" - 1,2%, par partiju "Jaunie demokrāti" (JD) - 1,1%, par patriotisko apvienību "Dzimtene" - 0,7%, par "Latvijas kalvi" - 0,2%, par Sociāldemokrātu savienību (SDS) - 0,3%, bet par kādu citu partiju balsotu 0,4%.

25,2% aptaujas dalībnieku atbildējuši, ka vēl nav izlēmuši, par kuru partiju balsot Saeimas vēlēšanās. Savukārt 11,2% apgalvojuši, ka nepiedalīsies vēlēšanās.

Salīdzinot ar šā gada janvāri, JL popularitāte augusi par 0,9 procenta punktiem, bet TB/LNNK popularitāte augusi par 0,6 procenta punktiem.

Popularitāte ir samazinājusies PCTVL par 0,1 procenta punktu, TP - par 0,2, ZZS - par 0,2, LC/LPP - par 0,7, SC - par 1, LSDSP - par 0,7, JD - par 0,2, apvienībai "Dzimtene" - par 0,3 un SDS - par 0,1 procenta punktu.

Aptauja veikta laikā no 15.februāra līdz 23.februārim, aptaujājot 1002 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus.

Interneta lietotāji var balsot par Saeimā skatāmiem likumprojektiem

DELFI 03/08/06 Sabiedriskās politikas portāls "politika.lv" piedāvā interneta lietotājiem interaktīvu aptauju "Vēlētāju parlaments", kur ik nedēļu varēs izteikt savu attieksmi pret trim likumprojektiem, par ko attiecīgajā nedēļā balso Saeima.

Aptaujas dalībnieki var balsot par būtiskiem un plašākai sabiedrībai interesantiem likumu vai lēmumu projektiem, kā arī komentēt savu nostāju, informē portāla galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Pēc balsojuma portāla redakcija apkopos Saeimas deputātu un "Vēlētāju parlamenta" lēmumus, dodot iespēju interesentiem tos salīdzināt un iepazīties ar balsotāju viedokļiem.

Šonedēļ "Vēlētāju parlamentā" iespējams izteikt savu viedokli par to, vai jāmaina Latvijas karoga pacelšanas kārtība svētku un atceres dienās pie mājām, obligāti prasot to darīt tikai 18.novembrī, vai jāierobežo iespējas Saeimas vēlēšanās kandidēt pilsoņiem, kas naturalizējušies pirms mazāk kā 9 gadiem un, vai priekšvēlēšanu laikā būtu jāatļauj politiskā reklāma vidē?

Iepriekš "Vēlētāju parlamentā" izvērtēti jautājumi, kas skar bērnu kopšanas pabalstu apjomu strādājošiem vecākiem, progresīvā nodokļa ieviešanu, nosodījumu pilsoniskās sabiedrības apspiešanai Baltkrievijā.

"Vēlētāju parlamentā" notikušie balsojumi tiek saglabāti un ir pieejami portālā.

Piemēram, par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kas noteiks bērnu kopšanas pabalstu piešķirt arī vecākiem, kas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā strādā, interneta lietotāji ar 82 balsīm nobalsoja par, pret balsoja 13 cilvēki un no balsojuma atturējās deviņi portāla lasītāji. Savukārt politiķu vidū par nobalsoja 66 deputāti, pret – 18 un atturējās trīs deputāti.

Balsot var šeit: www.politika.lv

Varētu slēgt striptīzklubus

Evita Goze, Diena 03/09/06 Aizliegt erotiska vai pornogrāfiska rakstura priekšnesumus visā Vecrīgā, kā arī 300 metru attālumā no izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namos un valstij vai pašvaldībai piederošajās ēkās. Paredzēt iespēju anulēt pašvaldības atļaujas, ja naktsklubā ielaists nepilngadīgais vai kāds pieķerts tirgojam narkotikas. Iestrādāt šos nosacījumus domes saistošajos noteikumos Par izklaides vietu darbību Rīgā trešdien vienojās pilsētas attīstības komitejas deputāti.

Dokumentā norādīts, ka "erotiska vai pornogrāfiska rakstura priekšnesumi šo noteikumu izpratnē ir tādas darbības, kas saistītas ar nosegtu vai nenosegtu, pilnīgu vai daļēju dzimumorgānu demonstrēšanu, kā arī priekšnesumi, kuros tiek izmantoti glāsti, skūpsti u.tml. darbības, neizvērtējot priekšnesuma māksliniecisko stilu vai vērtību." Deputāti tomēr lūdza konkrētāk noteikt izklaides vietas, "lai nenāktos par pornogrāfiju uzskatīt, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra izrādes Pūt, vējiņi! puskailās meitenes".

Pēc komitejas vadītāja Edmunda Krastiņa (TP) ierosinājuma pašvaldības uzņēmējdarbības koordinācijas centram (UKC) uzdots arī svītrot normu, kas erotiska un pornogrāfiska rakstura priekšnesumus aizliegtu 300 metru attālumā no valsts un pašvaldības iestādēm, attiecinot šo ierobežojumu tikai uz izglītības iestādēm.

Nevienam no komitejas locekļiem neradās iebildumi arī pret priekšlikumu aizliegt erotiska, striptīza un pornogrāfiska satura priekšnesumus visā Vecrīgas teritorijā. Tomēr klubi nebūs jāslēdz uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā, jo plānots noteikt divu gadu pārejas periodu.

Kandidējot uz Saeimu, Eiropas Parlamenta deputātiem būs jāatsakās no amata

LETA 03/09/06 Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas noteikts, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, kandidējot Saeimas vēlēšanās, mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas būs jāatstāj EP deputāta amats.

Deputāti pretēji Juridiskās komisijas lēmumam nolēma nesaīsināt par divām stundām vēlēšanu iecirkņu darba laiku, tāpēc balsot varēs kā līdz šim - no plkst.7 līdz 22.

Vēlēšanu dienā darba devēja pienākums būs atbrīvot darbinieku no darba pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai. Līdz šim līdzīgs nosacījums attiecināts tikai uz karavīriem, kuri vēlēšanu laikā bija jāatbrīvo no dienesta pienākumiem.

Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpinās pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc plkst.12 dienā pieņemtie iesniegumi iecirkņa komisijai būs jāizpilda, ja iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz plkst.20.

Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiks organizēta šo personu atrašanās vietā. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās šīm personām balsstiesību nebija. Aizliegumu piedalīties vēlēšanās aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Satversmes tiesa atcēla 2003.gadā.

Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu attiecīgajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Vienlaikus ar iesniegumu uzrādāma Latvijas pilsoņa pase. Vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas, paredz likums.

Iepriekš Saeimas vēlēšanās vēlētāji balsošanai pa pastu nevarēja pieteikties, ierodoties Latvijas pārstāvniecībā. Pieteikums un pase atzīmes par dalību vēlēšanās izdarīšanai bija jāsūta pa pastu. Pieteikuma un pases nosūtīšanas termiņš bija ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

Grozījumi paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Šāda aizlieguma iepriekš nebija.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka Eiropas Parlamenta deputātam, ja viņš ir pieteikts par Saeimas deputāta kandidātu, mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai dokumenti, kas apliecina, ka viņš ir atstājis Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, CVK svītro pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.

Šāda nosacījuma Saeimas vēlēšanu likumā iepriekš nebija, jo Latvijā pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2004.gadā. Līdz šim līdzīgs nosacījums attiecināts uz Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem, vēstniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem vai profesionālā dienesta karavīriem.

Ar grozījumiem noteikts, ka deputātu kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Līdz šim sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkstēja būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

Uz vēlēšanu aploksnes būs jānorāda vēlēšanu nosaukums un ievēlamās Saeimas kārtas numurs. Šāda nosacījuma iepriekš nebija.

Grozījumi paredz, ka balsu skaitīšanas pārtraukuma laikā iesaiņotie vēlēšanu materiāli atstājami divu vēlēšanu iecirkņa komisijas norīkotu personu uzraudzībā. Iepriekš tie bija atstājami policijas vai zemessardzes uzraudzībā.

Tāpat ar likuma grozījumiem ir mainīta vēlēšanu komisiju lēmumu pārsūdzēšanas kārtība.

Noraida tiesības izkārt valsts karogu pēc saviem ieskatiem

LETA 03/09/06 Saeima šodien noraidīja «Saskaņas centra» (SC) frakcijas deputātu sagatavotos likuma «Par valsts karogu» grozījumus, kuros bija paredzēts vairs nenoteikt svētku un atceres dienas, kad pie dzīvojamajām mājām obligāti jāpaceļ valsts karogs.

Deputāti rosināja noteikt, ka karogs ir jāpaceļ Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, bet citās valsts svētku un atceres dienās, kā arī tautas, darba vai ģimenes svētkos cilvēki to varētu pacelt pēc saviem ieskatiem.

SC deputāti uzskata, ka, pieņemot minētos likuma grozījumus, palielinātos iedzīvotāju cieņa pret valsts karogu un valstij nozīmīgām dienām, jo karoga pacelšana netiktu stimulēta ar piespiedu pasākumiem.

Partijas rindojas uz kampaņas starta līnijas

Ināra Egle, Diena 03/09/06 Lai arī parlaments vēl nav teicis galavārdu par Saeimas vēlēšanu, priekšvēlēšanu aģitācijas un finansēšanas nosacījumiem, vairāki politiskie spēki jau martā sāks uzskatāmu vēlēšanu kampaņu un iezīmēs deputātu kandidātu saraksta aprises. Uz kampaņas starta līnijas jau ir nostājusies Saeimas opozīcijā esošā TB/LNNK, no kuras neatpaliek arī valdībā pārstāvētais Jaunais laiks. Abu politisko spēku, kā arī Saskaņas centra deputātu kandidātu apzināšanu ir plānots pabeigt 15.martā. Labējās partijas vēlēšanu kampaņā varētu iesaistīt arī Eiropas Parlamenta deputātus, pat ja viņi uz Saeimu nestartētu, taču joprojām populārā PCTVL neplāno "vadāt pa Latviju EP deputāti Tatjanu Ždanoku, ar šādiem trikiem radot iespaidu, ka viņa varētu startēt vēlēšanās", sacīja kampaņas vadītājs Jurijs Petropavlovskis.

Kā viena no galvenajām personām TB/LNNK vēlēšanu kampaņā, ko plānots sākt marta beigās, paredzēts premjera kandidāts, kas, visticamāk, būs Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle — viņš izstrādājis arī partijas jauno programmu. Nav zināms, vai R.Zīle kandidēs uz iekļūšanu Saeimā. Parlamentā vēl jāpieņem grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kas ierobežotu EP deputātu piedalīšanos vēlēšanās, jo kandidēšanas gadījumā viņiem jāatsakās no EP mandāta. Ņemot vērā paredzamo konkurenci ar Visu Latvijai un tās līderi Raivi Dzintaru, tēvzemieši kampaņā plāno pieteikt sevi arī ar jauniešu organizācijas līderi Emīlu Jakrinu, kurš, dažuprāt, spētu uzrunāt sabiedrību ne sliktāk kā R.Dzintars.

Zaļo un Zemnieku savienības premjera kandidāts varētu būt arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, pieļāvis ZZS vadītājs Augusts Brigmanis. Teiktais gan nonāk pretrunā ar Jauno demokrātu līdera Māra Gulbja cerībām startēt kopā ar A.Lembergu, ja vien M.Gulbis neiekļaujas ZZS sarakstā.

Premjera kandidāts, kas ir tagadējais valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP), būs viena no galvenajām personām arī Tautas partijas kampaņā. Tās vadītājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka A.Kalvītis "ir un arī paliks spēcīgākais Ministru prezidenta kandidāts", jo esot jāvērtē šī persona arī kontekstā ar spēju vadīt šādu koalīciju, kurā pēc vēlēšanām neesot paredzamas lielas izmaiņas. Taču JL, kas joprojām ir populārākā partija aptaujās un varētu šo pozīciju saglabāt arī vēlēšanās, par savu nākamo premjeru un saraksta līderi izsakās atturīgāk — loģiski tas esot partijas vadītājs Einars Repše. Taču kampaņā uzsvars tikšot likts uz līderu četrotni — E.Repše, Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš un Solvita Āboltiņa, nesadalot lomas starp viņiem.

Partijas, kuru pārstāvjus Diena aptaujāja, piedāvās vēlēšanās startēt visiem tagadējiem deputātiem un ministriem.

Tiesa, vairāki redzami politiķi vēl domā, vai kandidēt. Viņu vidū ir arī maestro Raimonds Pauls, kuru TP vadība gan cer vēl pārliecināt. Arī ZZS vēlēšanu lokomotīve pirms četriem gadiem Vilis Krištopans prāto, ka par 80% viņš varētu vairs nepretendēt uz Saeimu, "jo darbam parlamentā vēl esmu par jaunu, bet, lai strādātu valdībā, — par vecu".

JL kampaņas vadība noraida vēl vairākas par partiju izplatītās runas, piemēram, ka Inu Druvieti neiekļaus saraksta pirmajā desmitniekā. "Ina Druviete, tāpat kā Kārlis Šadurskis un Linda Mūrniece, seko tūlīt aiz līderu četrotnes," sacīja kampaņas vadītājs Artis Kampars, kategoriski noliedzot runas, ka JL deputātu kandidātiem būšot jāparaksta saistību raksts, kādu 7.Saeimā parakstīja TP deputātu kandidāti. Taču JL kandidāti līdzīgi kā pirms 8.Saeimas vēlēšanām varētu dot solījumu baznīcā, to arī parakstot. Par otras populārākā labējās partijas — TP — kampaņu pagaidām ir skopas ziņas. TP kā premjera partijai "ir jāstrādā valdībā, Saeimā un pašvaldībās un nav jābļaustās līdzi populistiem", skaidro V.Krauklis. Sarakstā TP piedāvāšot pārsteigumus, bet neplāno tos atklāt pirms to iesniegšanas.

Kreisajā spārnā populārā PCTVL arī plāno kandidātu sarakstu atklāt vasarā, taču tas jau topot, un esot skaidrs, ka saraksta līderis būšot Saeimas deputāts Jakovs Pliners. Saskaņas centram, kuru veido četri politiskie spēki, jāsaskaņo visu tajā esošo partiju intereses. Līdzīga situācija ir arī Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa un reģionālo partiju apvienībai, par kuras saraksta līderi, visticamāk, būs satiksmes ministrs un faktiskais LPP vadītājs Ainārs Šlesers, kas pirms četriem gadiem apzināti palika nu jau no partijas aizgājušā Ērika Jēkabsona ēnā. Zaļo un Zemnieku savienība, kas ar vēlēšanu reklāmas rullīšiem pirmā pārsteidza sabiedrību jau pērnajā rudenī, varētu viena no pēdējām darīt sabiedrībai zināmu deputātu kandidātu sarakstu, atzina A.Brigmanis. ZZS ir vienīgā no aptaujātajām partijām, kas varētu iekļaut sarakstā pie partijām nepiederošus kandidātus.

Pretterora pasākumos…

Noslēgts līgums par Brīvības pieminekļa atjaunošanas darbiem

LETA 03/03/06 Kultūras ministrija (KM) un Rīgas dome vakar noslēgušas līgumu par Brīvības pieminekļa sakopšanas darbiem, aģentūrai LETA apliecināja kultūras ministre Helēna Demakova (TP).

Saskaņā ar līgumu Rīgas pašvaldībai darbi jāuzsāk nekavējoties, bet ne vēlāk kā 9.martā jāsāk nožogojuma uzstādīšana darbu veikšanas vietā. Pašvaldībai līgumā paredzētie darbi jāpabeidz ne vēlāk kā līdz šā gada 2.maijam.

Kā ziņots, neoficiāli tiek pieļauts, ka sakopšanas darbi varētu kalpot kā viens no iemesliem, lai ierobežotu radikālo organizāciju aktivitātes pie Brīvības pieminekļa 16.martā jeb tā dēvētajā leģionāru atceres dienā. Oficiāli amatpersonas to neapstiprina.

Plānots veikt Brīvības pieminekļa sakopšanas darbus, atjaunojot arī segumu laukumā pie pieminekļa.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka darbi būtu jāuzsāk nekavējoties, lai līdz maijam tie tiktu pabeigti. Nepieciešamību steidzami sakopt Brīvības pieminekli un laukumu pie tā valdības vadītājs pamatoja ar šogad gaidāmajiem nozīmīgiem pasākumiem un augstu amatpersonu vizītēm.

KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts aģentūru LETA iepriekš informēja, ka KM piešķirtais finansējums veidošot 97 818 latus. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis (TP) aģentūrai LETA sacīja, ka KM piešķīrums segs visu darbu izmaksas.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) februāra beigās valdību informēja, ka patlaban piemineklim konstatēti apaugumi uz travertīna skulptūrām un granīta virsmas cokola daļā, kas bojā pieminekļa vizuālo tēlu un ietekmē akmens materiālu saglabāšanos. Neapmierinošs esot arī asfalta seguma stāvoklis pie pieminekļa, kas ietekmē Brīvības pieminekļa kopējo tēlu.

Apjomīga un uz zinātniskās izpētes datiem balstīta pieminekļa restaurācija tika pabeigta 2001.gadā. Restaurācijas laikā tika tīrīts akmens materiāls, pāršuvoti akmens bloki, labotas nesošās konstrukcijas, labota zvaigžņu konstrukcija, tās no jauna zeltītas. Brīvības skulptūra tīrīta, tai uzklāts aizsargpārklājums. Kopumā restaurācijā tika ieguldīti ap 600 000 latu.

Kā jau ziņots, 2005.gada 16.martā leģionāru atceres pasākumā pie Brīvības pieminekļa izcēlās nekārtības. Sabiedriskās organizācijas "Dzimtene - krievu nacionālā savienība" rīkotā piketa antifašisma atbalstam dalībnieki, rokās sadevušies, centās nosprostot gājēju pāreju pie "Laimas" pulksteņa. Vairāk nekā 20 cilvēki mēģināja izveidot ķēdi, gaidot "Kluba 415" rīkotā leģionāru atceres gājiena dalībniekus.

Par nekārtībām policija pie Brīvības pieminekļa aizturēja 35 cilvēkus. Administratīvā pārkāpuma protokoli tika noformēti par pretošanos policijas darbiniekiem, par sīko huligānismu un par atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā.

Šogad pašvaldība ir saņēmusi politiskās apvienības "Nacionālā spēka savienība" iesniegto pieteikumu par 16.marta gājiena saskaņošanu. Līdzīgu gājienu 16.martā vēlas organizēt arī "Klubs 415", kas pašvaldībā savu pieteikumu par gājiena saskaņošanu iesniedzis jau pērn maijā.

Abu organizāciju pieteikumus izskatīs Rīgas domes Gājienu, mītiņu un sapulces pieteikumu izskatīšanas komisija, kuru vada Rīgas izpilddirektors Ērikas Škapars (JL). Atbilde jāsniedz ne ātrāk kā 10 dienas pirms plānotā pasākuma un ne vēlāk kā 48 stundas pirms tā.

Ja Rīgas pašvaldība saskaņos NSS pieteikto gājienu, savu pasākumu "antifašisma atbalstam" sola rīkot arī "Dzimtene - krievu nacionālā savienība", aģentūru LETA informēja tās pārstāvis Eduards Gončarovs.

Saņem informāciju par terora aktu draudiem 16.martā

DELFI 03/07/06 Drošības dienestu rīcībā ir nopietna informācija par iespējamiem terora aktiem Leģionāru atceres dienā, 16.martā. Šādu pārliecību pēc sarunas ar premjeru Aigaru Kalvīti guvis Rīgas mērs Aivars Aksenoks. Galvaspilsētas mērs uzskata, ka šādā situācijā Rīgā nebūtu pieļaujami gājieni un mītiņi 16.martā, portālam “Delfi” sacīja Aksenoks.

“Pēc sarunas ar Ministru prezidentu, es pārliecinājos, ka ir šāda informācija par reālajiem draudiem ne tikai nacionālajai drošībai, bet arī rīdzinieku dzīvībai un veselībai,” sacīja mērs. Viņš norādīja, ka šī informācija ir pavisam nopietna un “tās nav spekulācijas”.

Draudi saistīti ar abu pušu – leģionāru atbalstītāju, patriotu un kreiso spēku atbalstītāju – konfliktu, skaidroja Aksenoks. “Ne jau paši leģionāri vēlas iet šādos gājienos, tie ir galēji radikāļi, kas izmanto šo datumu,” piebilda mērs.

Mērs neredz iespēju “šādā situācijā pieļaut gājienu rīkošanu”. Viņš gan uzsvēra, ka par gājienu saskaņošanu lems speciālā komisija, kuru vada pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars.

Par varbūtējiem teroraktiem nav konkrētas informācijas

DELFI 03/08/06 Nav konkrētas informācijas, ka Leģionāru atceres dienā, 16.martā varētu tikt rīkoti terorakti, telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" trešdien sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Taču ministrs norādīja, ir skaidrs, ka latviešu nedraugi centīsies veikt dažādas provokācijas, lai pazemotu latviešu tautu. "Šo datumu arī šogad centīsies izmantot politiskiem mērķiem," raidījumā sacīja Kalvītis.

Viņš izteica pārliecību, ka sadursmju organizatoriem visas darbības ir saplānotas. "Konfliktus rīkos vietās, kur tos būs iespējams nofilmēt un rādīt visas pasaules telekanālos," sacīja Kalvītis. Viņš 16.marta pasākumu dalībniekus aicināja izvairīties no jebkādiem iespējamiem konfliktiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka drošības dienestu rīcībā nonākusi nopietna informācija par iespējamiem terora aktiem Leģionāru atceres dienā, 16.martā. Šādu pārliecību pēc sarunas ar premjeru guvis Rīgas mērs Aivars Aksenoks.

"Pēc sarunas ar Ministru prezidentu es pārliecinājos, ka ir šāda informācija par reāliem draudiem ne tikai nacionālajai drošībai, bet arī rīdzinieku dzīvībai un veselībai," sacīja mērs. Viņš norādīja, ka šī informācija ir pavisam nopietna un "tās nav spekulācijas".

Draudi saistīti ar abu pušu – leģionāru atbalstītāju, patriotu un kreiso spēku atbalstītāju – konfliktu, skaidroja Aksenoks. "Ne jau paši leģionāri vēlas iet šādos gājienos, tie ir galēji radikāļi, kas izmanto šo datumu," piebilda mērs.

Mērs neredz iespēju "šādā situācijā pieļaut gājienu rīkošanu". Viņš gan uzsvēra, ka par gājienu saskaņošanu lems speciālā komisija, kuru vada pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars.

Ierobežojumus pie pieminekļa mēģina attaisnot ar terora draudiem

Liene Barisa, NRA 03/08/06 Amatpersonu rīcībā esot informācija, ka 16. martā Rīgā plānoti valsts un iedzīvotāju drošību apdraudoši pasākumi, ko varētu klasificēt pat kā terora aktus. Šī informācija, iespējams, atklāj, kādēļ tieši šogad amatpersonas steigšus izlēmušas ierobežot piekļuvi Brīvības piemineklim, it kā remonta dēļ. Ārpolitikas eksperts Atis Lejiņš atzīst, ka arī tas gluži neattaisno šādu aizsardzības metodi.

A. Lejiņš skaidro: tas parādītu, ka Latvijā lieto "vecās metodes", par kurām rietumvalstīs pavīpsnās. "Zināmā veidā tā ir gļēvulības pazīme," viņš sacīja, uzsverot, ka pastiprināt drošību, bet citām metodēm, ap Brīvības pieminekli gan vajadzētu."

"Problēma šodien neesot vis leģionāri, kuri sen vairs neiet gājienos, bet "tie, kas izmanto 16. martu, lai grautu Latvijas tēlu". A. Lejiņš norādīja, ka no Krievijas ir signāli, kas acīmredzot amatpersonām arī likuši pieņemt drošības mērus, ka šogad 16. marts ar kautiņu vien pie Brīvības pieminekļa un tā atspoguļošanu ārvalstu televīzijās nebeigsies. Arī viņš, vēl pirms vakar pievakarē žurnālistiem to atzina Rīgas mērs Aivars Aksenoks, sacīja, ka viņa rīcībā ir informācija, ka šoreiz draudi Latvijai esot daudz nopietnāki. "Tāpēc vajadzēja skaidri un gaiši pateikt, ka pie pieminekļa iet nedrīkstēs. Vajadzēja pateikt, ka tie, kas grib, lai brauc uz Lesteni, lai citādi piemin," sacīja A. Lejiņš.

Politologs Ojārs Skudra gan sprieda, ka ierobežot neko nevajadzētu. "Sliecos piekrist, ka no normatīvā, no demokrātijas viedokļa neko aizliegt nevajag. Taču vajag korekti, pēc būtības turpināt diskusiju." Viņš arī norādīja, ka šoreiz problēma nav ar Brīvības pieminekļa ierobežošanu, bet gan ar radikālajiem politiskajiem strāvojumiem. "Zīmīgi, ka tad, kad citi karotāji pulcējas pie Uzvaras pieminekļa, kontrdemonstrācijas nenotiek. Tad, kad pie Brīvības pieminekļa – tad gan notiek," klāstīja O. Skudra.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka gājienā pie Brīvības pieminekļa nolēmušas doties politiskās apvienības Klubs 415 un Nacionālā spēka savienība (NSS). Ja Rīgas pašvaldība saskaņošot NSS pieteikto gājienu, savu pasākumu "antifašisma atbalstam" sola rīkot arī Dzimtene – krievu nacionālā savienība, ziņo LETA. Paši leģionāri atceres dienu nolēmuši pieminēt klusi. Lai gan īsti neatbalstot šādu amatpersonu soli, viņi, ja piemineklis būšot norobežots, ziedus pie tā likt neiešot, taču daudzi karavīri paredzējuši doties uz Lesteni.

Tagad, kad izpausta informācija par iespējamajām bīstamajām provokācijām, Rīgas mērs arī spriež, ka pašvaldībai nebūtu jāatļauj jebkādi pasākumi leģionāru atceres dienā, līdz ar to organizācijām Klubs 415 un NSS gājienu atļaujas varētu nepiešķirt. Neatkarīgā jau rakstīja, ka par to domē varētu lemt nedēļas beigās. Gājienu aizliegšana varētu būt vēl viens veids, kā rūpēties par drošību un Latvijas pozitīvu publicitāti starptautiskajā sabiedrībā līdztekus Brīvības pieminekļa ierobežošanai.

Jāpiebilst, ka amatpersonu mieru, reaģējot uz iebildēm par šā brīža nepiemērotajiem laika apstākļiem Brīvības pieminekļa remontam, skaidro Kultūras ministrijas un Rīgas domes parakstītā līguma punkts, kas paredz, ka sliktā laikā līgumu par pieminekļa apkopi varēs nepildīt un par to neviens neatbildēs. Pat ja žogs ap pieminekli jau būs uzsliets, apstākļu piemērotību vērtēs pēc tam. Un, ja tie tādi nebūs, gaidīs – ar visu sētu.

"Kultūras ministrija remontdarbiem ir piešķīrusi gandrīz 100 tūkstošus latu. Es negrasos izšķērdēt valsts naudu," Neatkarīgajai sacīja A. Aksenoks, atbildot uz jautājumu par iespēju šajos laika apstākļos nodrošināt pieminekļa remonta kvalitāti. Viņš skaidroja, ka līgumu sagatavoja un parakstīt piedāvāja Kultūras ministrija:"Līgums paredz iespēju to nepildīt, ja radušies apstākļi, kurus nevar ne paredzēt, ne ietekmēt, ne novērst, un par to rašanos puses atbildību nenes."

Premjers pārmet Rīgas mēram bezatbildību, piesaucot teroraktus

Liene Barisa, NRA 03/09/06 Rīgas mērs Aivars Aksenoks no sava teiktā, ka 16. martā tiek plānoti valsts un iedzīvotāju drošību apdraudoši pasākumi, ko varētu klasificēt pat kā terora aktus, negrasās atkāpties. Premjers Aigars Kalvītis uzsver, ka pamata šādām runām nav un iesaka "nemētāties ar vārdiem".

A. Aksenoks par iespējamajiem terora draudiem informēja pēc tam, kad otrdien bija runājis ar A. Kalvīti. Vakar premjers norādīja, ka drošības iestādēm gan esot ziņas, ka leģionāru atceres dienā gaidāmas provokācijas, taču tās nevar klasificēt kā terora draudus.

LNT raidījumā 900 sekundes A. Kalvītis uzsvēra, ka drošības dienesti rūpīgi analizē informāciju, tiem esot zināmi visi iespējamie nekārtību cēlāji un tiekot darīts viss, lai 16. marts Latvijā būtu parasta darba diena, un uzsvēra, ka par iespējamiem terora aktiem 16. martā runāt nevar. Premjera preses sekretārs Arno Pjatkins sacīja, ka informācijas par iespējamajiem terora aktiem nav, un norādīja, ka amatpersonām atbildīgāk vajadzētu izturēties pret sacīto un arī iedzīvotājiem nevajadzētu ļauties provokācijām.

A. Aksenoka preses sekretāre Laila Spaliņa vakar norādīja, ka Rīgas mērs no saviem vārdiem nedomā atkāpties. Viņš joprojām pastāv uz to, ka, balstoties uz A. Kalvīša un drošības dienestu teikto, iespējamos draudus un vardarbību 16. martā varot klasificēt kā teroraktus, "jo ir apdraudēti iedzīvotāji".

"Tas, ka tik pretrunīgi izteikumi nāk no divu amatpersonu puses, rada dīvainu iespaidu. Izteikumi, ka var būt terora akts, izraisa bažas. Pasaulē terorakts saistās ar kaut ko ļoti traģisku. Latvijā nav šīs pieredzes, tādēļ sacītais, ka būs terorakts, izklausās ļoti sakāpināti," sprieda sociologs Aigars Freimanis. Viņš piebilda, ka beidzamo gadu laikā runas pa šo tēmu arvien vairāk aizēno šā datuma nozīmi: "Notikums ir tā uzkurināts, ka neatkarīgi no tā, vai ap pieminekli būs būvdarbi vai nebūs, interesentu, skatītāju skaits var būt ļoti liels. Un šobrīd pilnīgi aizmirsts tas nelielais veco vīru pulciņš, kuriem tas nozīmē kaut ko ļoti personisku un traģisku."

Aksenoks: atbildība par drošību 16.martā jāuzņemas valdībai

DELFI 03/08/06 Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) aicinājis Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP), iekšlietu ministru Dzintaru Jaundžeikaru (LPP) un atbildīgos valsts drošības dienestus darīt visu nepieciešamo, lai nepieļautu iespējamās provokācijas 16.martā.

Aksenoks uzskata, ka valdības pārstāvjiem un drošības dienestiem būtu jāuzņemas atbildība un jāgarantē maksimāla drošība iedzīvotājiem, kā arī jākontrolē, lai netiktu pieļautu jebkādas prettiesiskas darbības.

Jau ziņots, ka Aksenoks pēc tikšanās ar premjeru paziņojis, ka viņa rīcībā ir nopietna informācija par 16.martā galvaspilsētā plānotiem valsts drošību un iedzīvotāju dzīvību un veselību apdraudošiem pasākumiem.

Tādēļ, lai izvairītos no iespējamām masu nekārtībām, sadursmēm un citām negatīvām sekām, nav pieļaujama publisku ar leģionāru atceri saistītu masu pasākumu saskaņošana un rīkošana, uzskata Rīgas mērs.

Jau iepriekš publiski ir izskanējušas pamatotas bažas par labējo un kreiso radikālo grupējumu iecerēm kritušo kareivju piemiņu izmantot savu ideju propagandai, vienlaikus izraisot arī vardarbīgas nekārtības galvaspilsētā.

Savukārt bijušie leģionāri ir publiski paziņojuši, ka savus biedrus godinās nevis dodoties demonstratīvā gājienā, bet galvenokārt tiksies piemiņas vietā Lestenē.

Tiesās...

Atsākas tiesa Bankas Baltija lietā, advokāti labi sagatavojušies

Gunta Sloga, Diena 03/03/06 Piektdien atsākas tiesa Bankas Baltija (BB) lietā, tās likvidatoram BDO Invest Rīga lūdzot piedzīt no Latvijas Bankas (LB) 185 miljonus latu. BB pārstāvji apgalvo, ka jau gadu pirms komerciestādes kraha LB zinājusi, kādā stāvoklī Banka Baltija atrodas, taču neko nedarīja tā novēršanai. Tiesai gan pirmām kārtām būs jālemj, vai apmierināt BB likvidatorus pārstāvošo advokātu lūgumu nepielaist pie šā procesa LB pārstāvi Romualdu Vonsoviču, kurš, viņuprāt, atrodas interešu konfliktā. R.Vonsovičs to noliedz.

Tiesa sākās jau pērn novembrī, kad tika atlikta līdz martam. Lēmums tika skaidrots ar tiesu aizņemtību un tiesneses vēlmi detalizētāk iepazīties ar lietas materiāliem. Tiesnese vēlējās arī sagaidīt Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) atzinumu par to, vai R.Vonsovičs nonācis interešu konfliktā. BB likvidatoru pārstāvošie Andra Grūtupa biroja advokāti pauduši pieņēmumus, ka savulaik R.Vonsoviča biroja partneri Stokholmas prāvā piedalījušies kā likvidatora juridiskie pārstāvji. Viņi arī pieņem, ka lietā tieši neiesaistītajam R.Vonsovičam varēja būt pieejama partneru rīcībā esoša konfidenciāla informācija par BB. Tādēļ, viņuprāt, R.Vonsovičs nevar piedalīties arī jaunajā prāvā. Savukārt R.Vonsovičs uzsver, ka partneri prāvā darbojās kā eksperti, nevis juridiskie pārstāvji un viņš ar šo lietu nav bijis saistīts.

ZAP nav izskatījusi R.Vonsoviča lietu, jo iepriekšējās padomes sēdes laikā viņa nebija Latvijā, nākamā sēde paredzēta 21.martā.

Tā vietā ZAP ir izskatījusi LB lūgumu izvērtēt A.Grūtupa rīcību, savulaik pārstāvot LB, bet tagad tiesvedībā pret centrālo banku — BB.

ZAP nolēma neierosināt disciplinārlietu, jo advokāts no vienas puses pie otras nedrīkst pāriet vienas lietas ietvaros, bet šeit ir runa par atsevišķām lietām. Tas ļauj secināt, ka ZAP varētu nevērsties arī pret R.Vonsoviču.

Ja tiesa lems izskatīt strīdu pēc būtības, tiesas sēdes plānotas nākamās nedēļas garumā. Abas puses uzsver, ka ir rūpīgi sagatavojušās. "Mēs uz hokeju nebraucām, mēs gatavojāmies," Dienai trešdien sacīja A.Grūtupa biroja advokāts Viktors Tihonovs, atgādinot par R.Vonsoviča braucienu uz Turīnas spēlēm.

Arī R.Vonsovičs uzsver, ka ir sagatavojies tiesai, kuras izskatīšanu LB vēloties pēc iespējas ātru.

BB un LB strīdā advokātu ētikas pakāpumus nekonstatē

DELFI 03/03/06 Rīgas apgabaltiesa nav konstatējusi ētikas pārkāpumus un interešu konfliktus “Bankas Baltija” (BB) un Latvijas Bankas (LB) advokātu darbībās, tāpēc pieteiktie noraidījumi nav pieņemti, portālam “Delfi” apstiprināja advokāts Andris Grūtups.

“Delfi” iepriekš rakstīja, ka BB likvidators iebilda pret LB advokāta Romualda Vonsoviča pieaicināšanu un pauda bažas par advokātu biroja “Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs” bijušā partnera Vonsoviča iespējamo interešu konfliktu un likuma pārkāpumiem, kā arī norādīja, ka viņa kādreiz pārstāvētais advokātu birojs sniedzis juridisko palīdzību BB, bet tagad advokāts uzņēmies aizstāvēt kādreizējā procesuālā oponenta intereses.

Vonsovičs, kurš kopš pērnā gada augusta vairs nav advokāts minētajā birojā, šos izteikumus noraidīja un uzsvēra, ka nav sniedzis juridisko palīdzību BB likvidatoram un neesot nonācis interešu konfliktā.

Sūdzību pret Vonsoviču skatīja arī Zvērinātu advokātu padome (ZAP). Sūdzību padomē iesniedza arī par Tihonova rīcību.

Prasītāju pārstāvis portālam “Delfi” pastāstīja, ka BB prasībā pret LB par 185,6 miljonu latu piedziņu lūgts kā trešo personu atbildētāja pusē pieaicināt Finanšu ministriju (FM).

Grūtups paskaidroja, ka 1995.gadā starp LB un toreizējo Latvijas ministru prezidentu Māri Gaili tika parakstīts memorands, kurā valdība un centrālā banka uzņēmās garantēt noguldījumus BB. Advokāts skaidroja, tas nozīmē, ka ir dots sava veida galvojums. Tāpēc nolemts, ka FM klātbūtne procesā ir nepieciešama. BB prasību pret LB tiesā iesniedza pērn maijā. Galvenie iebildumi BB radušies pret LB rīcību deviņdesmito gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušajām kredītiestādēm.

Prasības pieteikumā norādīts, ka LB nav pildījusi Latvijas likumos noteiktos kredītiestāžu uzraudzības pienākumus un nav pietiekami reglamentējusi bankas darbības vidi, jo ļāvusi bankai ar pārlieku lieliem procentiem piesaistīt juridisku un fizisku personu noguldījumus un tos neadekvāti izlietot, proti, pārskaitīt noguldījumus BB vadībai vai tās kontrolētām personām piederošu firmu kontos.

BB norāda, ka LB, neskatoties uz situāciju bankā, vilcinājusies piemērot sankcijas. Jau 1994. un 1995.gada sākumā LB bija zināms par problēmām BB, tāpēc centrālajai bankai jāuzņemas atbildība par situāciju un noguldītājiem neatmaksātajiem līdzekļiem.

Ja centrālā banka būtu piemērojusi BB tādas pašas sankcijas kā citām kredītiestādēm - apturējusi vai ierobežojusi tās darbību, BB nebūtu varējusi realizēt iepriekš minēto iespēju nepienācīgi izmantot naudu un vēlāk nerastos problēmas, prasībā tiesai norāda BB likvidatori.

Mediji sola vērsties Satversmes tiesā par priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumu

LETA 03/08/06 Masu mediji vērsīsies Satversmes tiesā, ja Saeima pieņems aizliegumu politiskajām partijām reklamēties 90 dienas pirms Saeimas vēlēšanām, šodien tiekoties ar Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātiem, informēja Elektronisko masu mediju un preses izdevēju asociācijas pārstāvji.

Vairāki masu mediju pārstāvji diskusijā norādīja, ka, pieņemot aizliegumu, tiks radītas iespējas slēptajai reklāmai.

"Likumdevējiem ir liels risks zaudēt Satversmes tiesā," brīdināja Preses asociācijas izpilddirektors Dzintris Kolāts. Viņš arī uzsvēra, ka sagatavotie grozījumi likumā ir nesamērīgi lieli un laiks to ieviešanai ir nesamērīgi mazs.

"Latvijas Neatkarīgās televīzijas" (LNT) ģenerāldirektors Andrejs Ēķis aicināja deputātus aizdomāties, kā viņi savas idejas pirms vēlēšanām aizvadīs līdz tautai, bet cilvēki varēs par 25 santīmiem iegādāties avīzi, uz kuru plānotie ierobežojumi neattiecas.

Arī TV3 vadītājs Kaspars Ozoliņš uzsvēra, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā tiks veicināta slēptā reklāma.

Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstījusi grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām".

Šie grozījumi paredz 90 dienu priekšvēlēšanu reklāmas un aģitācijas aizliegumu tikai raidorganizācijās, bet presē un vides reklāmā tā tiks atļauta.

Satversmes tiesa atceļ īres griestus

LETA 03/08/06 Satversmes tiesa no 2007.gada 1.janvāra atcēlusi regulēto īres maksu jeb tā saukto īres griestus denacionalizētajos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos.

Kā ziņots, pieteikumu, apstrīdot īres griestu likumību, Satversmes tiesai pagājušā gada jūnijā iesniedza pieci Rīgas namīpašnieki - Ilmārs, Anda un Ingūna Ernesti, Baiba Paulsone un Arnis Andersons.

Namīpašnieki apstrīdēja 2004.gada 20.decembra grozījumus likumā "Par dzīvojamo telpu īri", ar kuriem Saeima līdz 2008.gadam pagarināja īres griestu darbības termiņu.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji uzskata, ka īres griestu darbības pagarināšana ir pretrunā ar viņu tiesībām uz īpašumu. Pieteikumā arī norādīts, ka īres griestu saglabāšana pārkāpj vienlīdzības principu, jo ierobežojumi īres maksai ir tikai privātajos namos, bet nav valstij un pašvaldībām piederošajos namos.

Turklāt neesot ievērots arī tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības princips. Valsts nedrīkstot namīpašniekiem uzlikt pienākumu rūpēties par īrniekiem. Tas esot jādara valstij, izmantojot sociālās aizsardzības sistēmas mehānismus.

Saeima tiesai pauda viedokli, ka īrnieku interesēs īstermiņā un samērīgā apjomā ir pieļaujams ierobežot denacionalizēto namu īpašnieku tiesības, jo to netraucēta rīkošanās ar īpašumu padarītu kritisku daudzu, īpaši sociāli mazaizsargāto, īrnieku stāvokli.

Saeima atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas lemto, ka īres maksas ierobežojumiem ir leģitīms mērķis, proti, nodrošināt trūcīgo īrnieku sociālo aizsardzību apstākļos, kad ir ilgstošs dzīvojamās platības trūkums un pastāv bažas par nepamatoti augstas īres maksas noteikšanu. Ar apstrīdēto normu izraudzītie līdzekļi ir samērīgi, uzskata likumdevējs.

Turklāt Saeima norādīja, ka namīpašnieku intereses daļēji esot ņemtas vērā, nosakot pietiekami augstus īres maksas ierobežojumus, bet īrnieku sociāli mazaizsargāto personu intereses ievērotas, uz laiku saglabājot īres maksas ierobežojumus. Apstrīdētajā normā noteiktie īres maksas ierobežojumi neesot imperatīvi noteikti, bet gan piemērojami tad, ja vienošanās starp pusēm par ko citu nav panākta.

Einara Repšes lietā KNAB gaida informāciju no ASV

Juris Paiders, NRA 03/08/06 Kā liecina Neatkarīgās rīcībā nonākusī informācija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir nosūtījis uz ASV lūgumu par informācijas sniegšanu E. Repšes lietā.

Iespējams, jau 2005. gada decembra beigās KNAB nodaļas vadītājs I. Bode ir nosūtījis uz ASV lūgumu sniegt informāciju E. Repšes lietā par viņa ieguldījumiem ASV vērtspapīru tirgū.

ASV kompetentajai iestādei tiek lūgts noskaidrot, vai Latvijas Republikas pilsonis E. Repše ir ASV brokerfirmu Datek un ASV brokerfirmas Ameritrade Inc. klients?

I. Bode lūdz ASV kompetento iestādi nosūtīt KNAB E. Repšes noslēgto līgumu un to papildinājumu ar ASV brokerfirmu Datek un Ameritrade Inc, kā arī šo firmu pārskatus par darījumiem ar E. Repšes vērtspapīru portfeli. ASV kompetentā iestāde tiek lūgta atsūtīt informāciju par E. Repšes vērtspapīru konta stāvokli 2003. gada 1. janvārī, 2003. gada 31. decembrī, 2004. gada 1. janvārī un 2004. gada 31. decembrī.

Par katru E. Repšem piederošu vērtspapīru attiecīgā datumā tiek lūgta sekojoša informācija: vērtspapīra emitenta nosaukums, vērtspapīra reģistrācijas simbols ASV vērtspapīru fondu tirgū, vērtspapīru veids, vērtspapīru skaits, vērtspapīru nominālvērtība, konkrētā vērtspapīra tirgus vērtība, vērtspapīru portfeļa kopējā vērtība.

Tiek lūgts atsūtīt informāciju par E. Repšes saņemto un aprēķināto peļņu no ASV vērtspapīriem.

Tiek lūgts atsūtīt noslēgtā līguma (vai līgumu) kopiju kredīta piešķiršanai pret vērtspapīru ķīlu E. Repšem.

Šo informāciju lūgts atsūtīt pēc iespējas īsākā laikā.

Neatkarīgā jau šī gada 13. janvārī norādīja, ka ir vērojamas būtiskas pretrunas E. Repšes ienākumu deklarācijās, jo Einars Repše 2002., 2003. un 2004. gada amatpersonas deklarācijā ir sniedzis aplamu informāciju par saviem ieguldījumiem ASV vērtspapīros. Kā izriet no E. Repšes paskaidrojumiem, kuri pievienoti 2005. gada decembra amatpersonas deklarācijai, viņš ASV vērtspapīros ir ieguldījis gandrīz par 350 tūkstošiem dolāru vairāk, nekā viņš ir norādījis savās iepriekšējās amatpersonas deklarācijās. Arī VID jau ir konstatējis neatbilstības E. Repšes deklarētajās summās un nosūtījis tās pārbaudīt KNAB. Savukārt Neatkarīgās rīcībā nonākušie finanšu dokumenti liecina, ka E. Repšes norēķinu kontā no 2003. līdz 2005. gada beigām ir ieskaitīti vairāk nekā 400 tūkstoši dolāru no ASV. Diemžēl KNAB atteicās noliegt vai apstiprināt informāciju par informācijas lūguma nosūtīšanu uz ASV. Uz Neatkarīgās jautājumu "Vai ir sagatavots un nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums (vai vēstule par informācijas sniegšanu, kura adresēta kompetentajai ASV iestādei) saistībā ar kriminālprocesa lietu par E. Repšes darbību? Ja lūgums par informācijas sniegšanu ir nosūtīts, kādu informāciju tiek lūgts atsūtīt no ASV?" – KNAB sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece paskaidroja: "Par kriminālprocesu izmeklēšanas gaitu mēs nevaram sniegt komentārus, jo to aizsargā izmeklēšanas noslēpums. Publiski varēsim sniegt informāciju tikai tad, kad, balstoties uz veikto pārbaužu rezultātiem, būs pieņemts attiecīgs kriminālprocesuāls lēmums."

Tā kā mums ir pamats domāt, ka lūgums ASV kompetentajai iestādei E. Repšes lietā ir nosūtīts 2005. gada 23. decembrī un tas reģistrēts KNAB lietvedībā ar numuru 1/10722, Neatkarīgā nosūtīja KNAB jautājumu:

"Vai ir iespējams uzzināt, kāds ir dokumenta saturs, kuru ir parakstījis KNAB nodaļas vadītājs I. Bode un kurš 23.12.2005. KNAB lietvedībā ir reģistrēts ar numuru 1/10722?"

Uz šo jautājumu Diāna Kurpniece atbildēja, ka no "jautājuma ir saprotams, ka te ir runa par kriminālprocesuālā kārtībā noformētu dokumentu, jo to ir parakstījis I. Bode, nevis iestādes vadītājs, līdz ar to arī par tā saturu nevaram sniegt komentārus. Varu tikai apliecināt, ka, ņemot vērā plašo sabiedrisko rezonansi, par pieņemto lēmumu noteikti publiski informēsim".

Savukārt uz Neatkarīgās jautājumu, kad būs zināmi E. Repšes lietas izmeklēšanas rezultāti, KNAB priekšnieks A. Loskutovs Latvijas radio 4 kanāla Domskaja ploščadj tiešraidē atbildēja: "Es neesmu šīs lietas izmeklētājs, un man ir ļoti grūti prognozēt, kad tā tiks pabeigta. Termiņus nosaka Kriminālprocesa likums, un termiņus ir iespējams pagarināt. Gribu uzsvērt, ka mana kompetence konkrētās krimināllietās ir pilnīga nulle, ņemot vērā iespējas ietekmēt procesa virzību. Man nav absolūti nekādas tiesības ietekmēt izmeklēšanas gaitu. Mana kompetence aprobežojas tikai un vienīgi ar izmeklētāja nozīmēšanu."

Ja Neatkarīgās informācija par to, kas tiek lūgts ASV varas iestādēm, ir patiesa, tad diemžēl pēc atbildes saņemšanas nebūs iespējams rast skaidrojumus tām aizdomām, kuras ir atklājušās par E. Repšes ASV ieguldījumiem 2006. gadā. Kā 3. martā norādīja Neatkarīgā, ja KNAB gatavo sūtīt uz ASV tiesiskās palīdzības lūgumu par E. Repšes darījumiem, tad no ASV ir jāprasa, lai tiktu noskaidrots, kādās finanšu institūcijās E. Repšem ir un pagātnē ir bijuši norēķinu, depozītu u. c. konti un kādas transakcijas ar veiktas uz un no visiem kontiem.

Izglītībā...

Skolotāji prasa lielāku naudu, premjers – labāku darbu

Līga Nestere, NRA 03/03/06

Premjers Aigars Kalvītis uzskata, ka skolotāju algu palielināšana būtu jāskata kopā ar izglītības kvalitātes uzlabošanu. Taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Astrīda Harbaceviča norāda, ka vispirms ir jānodrošina prasītais algu pielikums.

Nākamnedēļ pedagogu algu palielināšanu apspriedīs izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš sacīja, ka "pašreizējās sarunas ir konstruktīvas un sekmīgas". Valdības vadītājs ar LIZDA pārstāvjiem tiksies arī nākamnedēļ. LIZDA joprojām nav atteikusies no sava nosacījuma – ja valdība skolotāju algas no maija nepaaugstinās par 20 latiem, būs streiks.

Par šādu rīcību jau ir nobalsots LIZDA sēdē. To, vai valdība būs pildījusi solījumu meklēt iespējas pedagogu algu pielikumam, LIZDA vērtēs marta vidū. Tukšu vārdu gadījumā – būšot streiks.

Skolotāji — bezdibeņa malā

Ilze Korņeva, Rīgas Bals 03/03/06 Tā savas un kolēģu izjūtas raksturoja kāds skolotājs nedēļas nogalē notikušajā sanāksmē, ko organizēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Rīgas skolotāju satraukumu par izglītības jomā strādājošo zemo atalgojumu un jauno speciālistu aiziešanu no skolām pauda arī Rīgas Teikas vidusskolas skolotāju atklātā vēstule izglītības un zinātnes ministrei, ko RB publicējām 22. februārī. Šoreiz vēl daži komentāri pēc šīs publikācijas, bet I. Druvietes atbilde atklātās vēstules autoriem nedaudz kavējas, jo izrādās, ka gripas vīruss neiet secen arī ministriem...

RB jau ziņoja, ka uz tikšanos ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti un Saeimas deputātu Jāni Strazdiņu arodbiedrību namā bija ieradušies gandrīz 200 pedagogu no visas Latvijas, arī Rīgas skolotāji un zinātnes darbinieki. Pēdējie pauda uztraukumu par to, ka papildu finansējums zinātnei gan ir piešķirts, taču nez kur aizķēries un līdz adresātam nav vēl nonācis, bet skolotāji runāja par to, ka ir novesti līdz galējam izmisumam. Arī LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča uzskata, ka pedagogi šobrīd ir spiesti ar zobiem un nagiem cīnīties par savu izdzīvošanu. Īsāk sakot, krīze izglītībā ir klāt.

It īpaši dramatiska situācija izveidojusies Rīgā, kur jau tagad trūkst apmēram 300 skolotāju, bet jaunie speciālisti, pabeiguši pedagoģiskās augstskolas, meklē vieglāku un labāk apmaksātu darbu un uz skolām nenāk. Ja trīs nedēļu laikā Ministru prezidents ar pedagogu arodbiedrību neradīs iespēju skolotāju algas palielināt jau no maija, tad gaidāms skolotāju streiks. Tik ultimatīva prasība šoreiz ir pēdējā iespēja kaut ko mainīt un vērst par labu, uzsver skolotāji. «Kas rīt strādās skolā?» publikācijā jautāja arī RB. Daudzas interesantas atbilžu versijas izlasījām interneta portālā: www.apollo.lv . Komentāru lūdzām arī LIZDA Rīgas pilsētas organizācijas priekšsēdētājai Ligitai Semjonovai.

Jā, arī Rīgas skolotāji balsoja par streiku, ja valdība neradīs iespēju paaugstināt pedagogu algas, teica L. Semjonova. Kad tas varētu notikt, gan vēl neesot izlemts. Viss atkarīgs no valdības rīcības. Rīgas skolotāju domas par streika organizēšanas laiku dalās: vieni uzskata, ka tas jārīko tūlīt pēc valdības «nē», citi turpretī domā, ka labāk būtu pagaidīt līdz mācību gada pēdējām dienām. Ja izglītības darbinieku streiks notiks, tad tas visdrīzāk būs viļņveida (tas nozīmē, ka pedagogi nestrādās nedēļu, bet ne visi vienlaikus — vispirms vienu dienu vienā Latvijas rajonā, tad otrajā, trešajā...) Visās iespējamās komisijās un padomēs pedagogu viedokļi jau daudzkārt esot pārrunāti un saskaņoti, arī dažādi brīdinājuma pasākumi organizēti, tāpēc nu vēl tikai streiks atlicis. Taču arī Rīgas skolotāji uzsver, ka tas nav pašmērķis.

Arodbiedrības Rīgas organizācijas priekšsēdētajai, uzklausot skolotāju bēdu stāstus, pēdējā laikā arvien biežāk nācies secināt, ka daudzi ir iedzīti stūrī un ka tālāk vairs nav kur iet. Patiesībā tie 20 lati, ko no valdības tagad lūdz pedagogi, ir smieklīga summa, uzskata L. Semjonova, un ja vēl par to var pateikt: diez vai..., tad skaidrs, ka visas runas par izglītības prioritāti atkal bijusi tukšu salmu kulšana. Jā, protams, var runāt par izglītības kvalitāti un valsts izvirzītajām augstajām prasībām visiem izglītības darbiniekiem, taču tās paliks tikai tukšas frāzes, ja nesekos konkrēta rīcība — morāls un finansiāls atbalsts skolotājiem. Rīgas skolotāju arodorganizācija, starp citu, ir sākusi uzskaiti, cik pedagogu ar augstāko izglītību no Rīgas skolām devušies strādāt mazkvalificētu darbu uz ārzemēm. Konkrēti skaitļi vēl neesot apkopoti, taču skaidri zināms, ka daudz.

Ko iesākt, lai jaunie speciālisti nāktu strādāt uz skolām un pirmsskolas iestādēm, kur ir tikpat kritiska vai pat vēl kritiskāka situācija? L. Semjonova domā, ka skolotājiem, kuri par valsts naudu apguvuši kādu no pedagoga specialitātēm augstskolā, tomēr vajadzētu likt dažus gadus atstrādāt skolā. Viens otrs varbūt pēc tam pārdomātu un tik ātri no skolas projām vis nemuktu. Nereti no jaunajiem speciālistiem dzirdēts, ka viņi pedagoga darbā nesaskata izaugsmes iespējas, jo visi skolotāji, neņemot vērā ne izglītību, ne kvalifikāciju, ne darba pieredzi, nez kāpēc tiek ierindoti vienā, zemākās pakāpes kategorijā. Taču primārais daudziem šodien šķiet tieši darba samaksas jautājums — jaunais skolotājs ar 174 latu mēnešalgu «uz papīra» var atļauties domāt tikai par elementārām izdzīvošanas vajadzībām.

ISEC meklē ekspertus Latvijas vēstures ieviešanai skolās

DELFI 03/08/06 Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) atklātā konkursā meklē speciālistus, kuri izstrādāts nepieciešamos dokumentus mācību priekšmeta Latvijas vēsture ieviešanai skolās, informēja ISEC Izglītības informācijas daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

ISEC trešdien ir ievietojis mājas lapā (www.isec.gov.lv) sludinājumu par kandidātu pieteikšanos atklātam konkursam dalībai darba grupā mācību priekšmeta Latvijas vēsture ieviešanai. Darba grupu paredzēts veidot piecu cilvēku sastāvā.

Pretendentiem jābūt ar vēsturnieka akadēmisko izglītību, vismaz piecu gadu pedagoģiskajai darba pieredzei pamatskolā, bet darba pieredze vidusskolā tiks uzskatīta par priekšrocību. Bez šīm prasībām pretendentam ir vēlama pieredze mācību priekšmetu programmu izstrādē. Ir jābūt arī iemaņām darbam ar datoru un labām komunikācijas un sadarbības prasmēm.

Darba grupai būs jāizstrādā pamatizglītības mācību priekšmetu Latvijas vēsture un Vēsture standartu un programmu paraugu projekti. Tiks veidoti arī atbalsta materiāli skolotājiem jauno standartu realizācijai.

Saimniecībā un biznesā...

Eksperti: Algu pieaugums daļēji saistīts ar aplokšņu algu legalizāciju

LETA 03/02/06 Pagājušā gada straujais darba samaksas pieaugums daļēji saistīts ar aplokšņu algu legalizāciju, uzskata aģentūras LETA aptaujātie finanšu eksperti.

Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī palielinājusies par 16,5% un sasniegusi 245,75 latus mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Neto darba samaksa cēlusies straujāk - par 17% un sasniegusi 175,87 latus mēnesī.

Privātajā sektorā pērn vidējā bruto darba samaksa bijusi 224 lati, bet neto darba samaksa - 160,66 lati un gada laikā attiecīgi palielinājusies par 16,5% un 17,1%.

"Hansabankas" vecākā analītiķe Liene Kūle skaidroja, ka apkopotie rezultāti par algu pieaugumu pērn atbilst bankas ekspertu prognozēm - algas augušas par vairāk nekā 17%, bet, koriģējot ar inflāciju, reālais pieaugums ir 9,7%. Algas ir ne tikai kompensējušas inflāciju, bet arī nodrošinājušas atlīdzību par augstāku darba efektivitāti.

Šie skaitļi noteikti norāda uz labklājības līmeņa celšanos. Pieaugums varētu būt saistīts arī ar ienākumu legalizāciju, taču Kūle uzskata, ka patiesais pieaugums arī bijis straujš.

Tas nozīmē lielāku pirktspēju, lielāku iedzīvotāju pārliecību par savu finansiālo stāvokli, un no tā izriet virkne sakarību - pieaug rocība, vēlme tērēt, tēriņi aug visstraujāk uz precēm, kas nav pirmās nepieciešamības preces. Arvien vairāk iedzīvotāju ir gatavi arī uzņemties saistības, un tajā pat laikā lielāka daļa cilvēku sāk domāt par uzkrāšanu.

Tomēr Kūle uzskata, ka 17% pieauguma skaitļos legalizācija veido mazāko daļu, jo, salīdzinot sabiedriskā sektora un privātā sektora atalgojumu dinamiku iezīmējas divas lietas - sabiedriskajā sektorā atalgojums ir audzis pat nedaudz straujāk nekā privātajā sektorā, bet tieši pēdējā būtu jānotiek algu legalizācijai, tātad papildus pieaugumam.

Oficiāli atalgojuma līmenis joprojām ir zemāks privātajā sektorā, atgādināja Kūle.

Bankas eksperti paredz algu pieaugumu arī šajā un turpmākajos gados. Ja neskaita legalizācijas procesu, kas vairāk ietekmēs oficiāli reģistrēto algu pieaugumu, tad fundamentāli nodarbināto ieņēmumus noteiks darba tirgus sakarības.

Nav noslēpums, ka Latvijas uzņēmumi izjūt darbinieku trūkumu, vienā nozarē tas ir izteiktāks, citā mazāk, uzsvēra eksperte. Cilvēku došanās peļņā uz Īriju un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm šo problēmu ir saasinājusi, un nākamajos gados būs vērojama tāda pati tendence. Jau pagājušajā gadā varēja novērot straujāku algu pieaugumu atsevišķās nozarēs. Tas liecina, ka darba devēji ir spiesti maksāt lielākas algas un legalizēt atalgojumu.

Lai izlīdzinātos Latvijas un ES algu līmenis ir vajadzīgs ilgs laiks, un Kūle prognozē, ka vismaz vēl desmit gadus reālais algu pieaugums būs 6-8% līmenī plus inflācija. Uzņēmumiem jārēķinās ar pieaugošām darba spēka izmaksām, un, lai saglabātu konkurētspēju, jāspēj palielināt produktivitāti.

"Nordea bankas" Latvijas filiāles sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Irina Grase sacīja, ka strādājošo algas valstī aug, ko nosaka straujš tautsaimniecības izaugsmes temps. Algas arī tiek koriģētas inflācijas spiediena rezultātā, kā arī samazinās aplokšņu algas, pastiprinoties cīņai par nodokļu iekasēšanu. Tas kopumā dod tik lielu algu pieaugumu no statistikas viedokļa.

Cilvēki apaug ar kredītiem

Zane Piļka, Diena 03/04/06 Man ir izveidota pašai sava paņemto kredītu grāmatvedība, tāpēc es veikli orientējos, kad, kam un cik man ir jāatdod un cik vēl var paņemt, — Dienai stāsta Ināra Sudmale, kura paņēmusi ne tikai hipotekāro kredītu, bet arī neskaitāmus ātros kredītus patēriņa preču iegādei vairākās kredītiestādēs vienlaikus. Viņasprāt, ja jau dod — kāpēc neņemt?

Ar katru gadu naudas piedāvājumu tieši patēriņa vajadzībām cilvēkiem kļūst arvien vairāk — ir iespēja televizorus un mašīnas iegādāties uz līzinga, dabūt kredītkarti un ar aizdevumu pirkt pārtiku un apģērbu, debetkaršu īpašnieki var saņemt overdraftus, tad vēl ir īpašas preču kartes. Tā visa ēnas puse ir augošās bažas, vai cilvēki nesāk pārspīlēt un rēķinās arī ar ārkārtas situācijām, piemēram, ja kāds no ģimenes pelnītājiem saslimst un kā tad atdot kredītu. Drošības mehānismus valsts pašlaik nav ieviesusi, lai arī jau labu laiku sola — vēl aizvien nav vienota kredītu reģistra, kur kredītdevēji varētu redzēt, vai cilvēks ar naudas grābšanu nav «aizrāvies». Valstij nav arī statistikas par visiem patēriņa kredītiem, jo, piemēram, līzinga kompānijām likums ļauj neatskaitīties vispār.

2005.gada beigās iedzīvotāji patēriņa kredītos no bankām bija aizņēmušiem ap 360 miljonu latu, vēl pirms gada tikai tuvu 200 miljoniem. Vienotas statistikas par citu aizņemšanās veidu — no līzinga aizņēmumiem nav, taču tikko tirgū ienākušā uzņēmuma Parex līzings un faktorings (PLF) valdes priekšsēdētāja Ilze Zoltnere, stāsta, ka iedzīvotāju līzinga portfelis ir tuvu 100 miljoniem latu. Viens no lielākajiem tirgus dalībniekiem Ge Money pagājušajā nedēļā ziņoja, ka tā līzinga apjoms ir 42,2 miljoni latu un gada laikā tas pieaudzis 2,5 reizes.

Tas viss liecina, ka kredītkāre ievērojami aug — gan piedāvājumu dēļ, gan arī tādēļ, raksturo Hansabanka, ka cilvēki ir sākuši rēķināt un apzinās, ka pusi no kredīta/līzinga procentiem «nograuž» inflācija.

Pašlaik gan kredītdevējiem nav iespējas pārliecināties, cik kredītu cilvēks jau ir paņēmis, ja viņš to dara dažādās iestādēs, kas nozīmē — nav iespējams konstatēt patieso cilvēka maksātspēju. Izņēmums ir hipotekārie kredīti, par kuriem visiem ir iespēja iegūt informāciju zemesgrāmatā. Latvija Banka (LB) gan ir izveidojusi «melno sarakstu», bet tajā tiek iekļauta informācija tikai par nemaksātājiem.

«Saskaņā ar Datu aizsardzības likumu nevienam nav pieejama informācija, kādās kredīta devēja kompānijās cilvēks ir ņēmis kredītus, vai ir maksājis, vai ir parādā utt., jo Latvijā nav izveidots kopējais kredītreģistrs,» skaidro GE Money pārstāvis Renārs Bulgakovs, atzīstot, ka katra kredītdevēju kompānija izvērtēšanu veic pēc savām iekšējām metodēm, izmantojot dažādas pieejamās datu bāzes. Tiesa, ja klients sniedz nepatiesas ziņas par esošajām kredītsaistībām un ienākumiem, tad viņam ir iespēja apiet kredītdevēju aizņēmumu griestus.

Aizkraukles bankas Patēriņa kreditēšanas nodaļas vadītājs Dmitrijs Grebņevs gan uzsver, ka banka nevar domāt un pieņemt lēmumus cilvēka vietā — katram pašam jāplāno savas finanses un jāatbild par saviem lēmumiem.

Tajā pašā laikā socioloģisko pētījumu centra Latvijas fakti februāra pētījums par iedzīvotāju attieksmi un pieredzi patēriņa kredītu izmantošanā liecina, ka gandrīz puse iedzīvotāju atzīst, ka neorientējas patēriņa kredīta jautājumos. «Informācija par šo tēmu pārsvarā tiek pasniegta sarežģītā veidā un cilvēki, kas neorientējas finanšu jomā, apjūk sarežģītu finanšu terminu gūzmā,» stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Biksiniece.

Lai neriskētu ar iedzīvotāju atbildību un arī pašu interesēs, jau labu laiku kredītiestādes norāda, ka būtu jāizveido vienots kredītreģistrs un arī jāpapildina Latvijas Bankas «melnais saraksts» ar citām kompānijām, kā arī noteikti vajadzētu ieviest mehānismu, kā iegūt informāciju par cilvēka darba vietu, izpeļņu utt. Finanšu un kapitālas tirgus komisija (FKTK) Dienai atzina, ka par kredītreģistra paplašināšanu tiek domāts, bet pirms iespējamās paplašināšanas ir jāveic dažādas likumu izmaiņas, tajā skaitā Fizisko personu datu aizsardzības likumā. Tiek domāts arī par godprātīgo klientu saraksta izveidi, kas bankām palīdzētu izšķirties naudu aizdot uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem. Pagaidām FKTK tālāk par koncepciju parādnieku reģistra paplašināšanai gan nav tikusi.

Kredīti negatīvi ietekmē inflāciju — palielinās kopējā naudas masa un pieprasījuma spiediens uz cenām, atgādina ekonomiste Margarita Dunska. LB jau vairākkārt norādījusi, ka joprojām straujais kredītapjomu pieaugums apstiprina nepieciešamību valdībai nopietni apsvērt pasākumus šī procesa bremzēšanai. Savukārt valdība uzsvērusi, ka inflāciju bremzējošus pasākumus uzsāks tikai tad, kad patēriņa kreditēšana sāks iziet ārpus rāmjiem. Kā gan to var konstatēt, ja valstij nav visas informācijas?

Premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks Aigars Štokenbers atzīst, ka valsts tiešām «neredz» līzinga kompāniju izsniegtos kredītus, taču to pieaugumu var nojaust pēc mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Problēma, pēc A.Štokenberga vārdiem, esot arī neziņa par lombardu izsniegto aizdevumu apmēriem, tomēr norāda: «No patēriņa kreditēšanas bremzēšanas valsts nekādu ekonomisko labumu neiegūs.» Viņš atgādina ka nodoklis patēriņa kredītiem vismaz pagaidām netiks uzlikts, jo TP principiāli esot pret jauniem nodokļiem.

Patlaban Latvijā nav bijuši plaši iztirzāti gadījumi par cilvēku bankrotu gadījumiem, taču uz cilvēku atbildību, ņemot kredītu, atgādina ikviena kredītiestāde. Hansabanka paredz, ka šogad kreditēšanas aktivitāte turpinās pieaugt un vairums lielo banku centīsies nodrošināt sev lielākas tirgus daļas. Taču, lai arī šogad aizņemtie līdzekļi vēl turpinās atbalstīt patēriņu, vēlāk situācija var mainīties uz pretējo pusi, jo mājsaimniecību budžets sāks izjust parādu nastu.

Pieaugs darba samaksa

LETA 03/07/06 Šogad darba samaksa pieaugs par 14%-16%, bet reālā darba alga bez inflācijas - par 10%-11%, liecina "SEB Latvijas Unibankas" ("SEB Unibankas") makroekonomikas pārskatā apkopotie dati.

Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī palielinājās par 16,5% un sasniedza 245,75 latus mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Neto darba samaksa pieauga straujāk - par 17% - un sasniedza 175,87 latus mēnesī.

Privātajā sektorā pērn vidējā bruto darba samaksa bija 224 lati, bet neto darba samaksa - 160,66 lati un gada laikā attiecīgi palielinājās par 16,5% un 17,1%.

"SEB Unibankas" analītiķi norāda, ka pērn notika tas, kam bija jānotiek. Darba samaksa pieauga būtiski straujāk par patēriņa cenām, reaģējot uz augsto inflāciju un uz straujās ekonomiskās izaugsmes izraisīto darbaspēka pieprasījuma pieaugumu, signalizējot par tā trūkuma tuvošanos.

Pērn samazinājās aplokšņu algas, kas statistikas datus kaut cik pietuvināja reālajiem iedzīvotāju ieņēmumiem, kas ir vismaz par 20%-30% lielāki nekā deklarētie.

Pārskata autori vaicā, cik gadus vajadzēs, lai valsts iekasētu vismaz aptuveni 80%-90% no reālajiem iedzīvotāju ieņēmumiem. Tomēr šis ceļš daļēji ir noteikts, jo plānots tuvākajos gados iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt līdz 15%. Tas kārtējo reizi apstiprina, ka ēnu ekonomiku var mazināt izprotamāki nodokļi un "valsts kā konsultanta, nevis policista loma", norāda eksperti.

Šogad darba algas pieaugumu noteiks tie paši procesi, kas pērn. Ekonomiskā attīstība saglabāsies strauja, produktivitātes pieaugums būs spēcīgs, ēnu ekonomika turpinās legalizēties, pieprasījums pēc darbaspēka strauji pieaugs, bezdarbs turpinās mazināties, vairāki desmiti tūkstoši strādājošo atkal atstās valsti, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm labākas dzīves meklējumos.

Darbaspēka pieprasījums vēl vairāk samazinās iedzīvotāju skaitu lauku rajonos. Turklāt darbaspēka kvalitatīvo pieprasījumu arvien vairāk nomāks darba devēju domas par kvantitāti. Galu galā darba samaksa pieaugs par 14%-16%, prognozē bankas speciālisti.

Gada inflācija februārī - 6,9%

LETA 03/08/06 Salīdzinot ar pagājušā gada februāri, šā gada februārī patēriņa cenas pieaugušas par 6,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Precēm cenas augušas par 6,9%, bet pakalpojumiem - par 6,8%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ir palielinājās par 0,4%. Precēm cenas pieaugušas par 0,4%, bet pakalpojumiem - par 0,3%.

2005.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,9%.

Līdzīgi kā šā gada janvārī, arī februārī patēriņa cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēja dārzeņu, apģērba un apavu cenu svārstības.

Dārzeņu cenas mēneša laikā pieaugušas par 17,6%. Par 1,2% sadārdzinājušās zivis un zivju izstrādājumi, par 1,9% - piens un piena produkti, par 1,6% - siers, bet maize kļuvusi par 1,1% lētāka.

Par 1,2% cenas pieaugušas alkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt stiprajiem dzērieniem un vīniem.

Šā gada februārī turpināja palielināties mājokļa uzturēšanas izmaksas. Pieaugusi maksa par siltumenerģiju - par 1,7% un atkritumu savākšanu - par 2,1%. Nedaudz dārgāki kļuva mājokļa uzturēšanas un remonta materiāli un cietais kurināmais.

Dārgāki kļuvuši medicīnas pakalpojumiem - par 1,1%, galvenokārt ārsta - speciālista apmeklējums un zobārstniecības pakalpojumi. Cenas pieaugušas arī medikamentiem - par 0,5%, ziediem - par 4,6%, ēdināšanas pakalpojumiem - par 0,4%, pasažieru autotransporta pārvadājumu pakalpojumiem - par 0,6%.

Noslēdzoties atlaižu kampaņām, dārgāka kļuva sadzīves tehnika - par 0,9%.

Šā gada februārī, turpinoties sezonas preču izpārdošanām, cenas samazinājās apģērbam - par 1,4% un apaviem - par 6,8%.

Lētāki kļuvuši mobilie telefoni - par 4% un mobilo telekomunikāciju pakalpojumi - par 1,1%. Cenas samazinājušās TV, audio un video aparatūrai - par 0,4%, datortehnikai - par 0,8% un degvielai - par 0,5%.

Salīdzinot ar janvāri, gada pieauguma temps ir samazinājies, ko galvenokārt veicināja lēnāks cenu kāpums pārtikas produktiem, kā arī cenu stabilitāte degvielai, pretstatā cenu pieaugumam pērn.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu gada laikā joprojām ir degvielai, kas 12 mēnešos ir sadārdzinājusies par 17,6%, kā arī pārtikas produktiem, īpaši piena produktiem - par 13,9% vairāk, sieram - par 14,7%, maizei - par 16,8%, gaļai un gaļas izstrādājumiem - par 7,9%, ēdināšanas pakalpojumiem - par 11,5% vairāk.

Pētījums: sievietes strādā ilgāk nekā vīrieši

LETA 03/06/06 Latvijā sievietes vidēji strādā garākas darba stundas nekā vīrieši, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati.

Pētījumā secināts, ka sievietes Latvijā strādā 7,37 stundas dienā, bet vīrieši - 6,59 stundas. Pusdienas laikam gan vīrieši, gan sievietes Latvijā tērē vienādu laiku - 2,1 stundu.

Arī Eiropas Savienībā kopumā sievietes darbā pavada garākas stundas nekā vīrieši.

Lietuvā sievietes strādā vidēji 8,1 stundu, kamēr vīrieši - 7,04 stundas. Savukārt Igaunijā sievietes strādā 7,35 stundas, bet vīrieši 6,28 stundas.

Vismazākās atšķirības ir Norvēģijā, kur sievietes strādā 6,4 stundas, bet vīrieši - 6,38 stundas. Savukārt Lielbritānijā sievietes vidēji strādā 6,48 stundas, bet vīrieši - 6,36 stundas.

Pētījumā apkopota informācija par darba ņēmējiem vecumā no 20 līdz 74 gadiem.

Sievietes pelna par 15% mazāk Vīrieši vairāk strādā jomās, kur samaksa ir lielāka

Sanita Jemberga Briselē, Dita Arāja, Diena 03/08/06 No ārpuses izskatās kā perfektā līdztiesības paradīzē — Latvijā ir Eiropā lielākais sieviešu skaits vadošos amatos Eiropā un universitātēs visvairāk meiteņu. Bezdarbs gandrīz vienlīdz skar abus dzimumus, lai gan citās valstīs tieši sievietes no tā cieš vairāk.

Tikai viens bet. Sieviešu alga vidēji ir 15% mazāka nekā vīriešiem, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat jaunākie dati. Galvenais šo atšķirību cēlonis ir tas, ka sievietes visvairāk koncentrējušās tādās profesionālajās jomās kā izglītība, kultūra, medicīna, kur atalgojums zemāks, bet vīrieši strādā tehnoloģiju, rūpniecības, transporta nozarēs, kur samaksa augstāka, uzskata Labklājības ministrijas projekta par dzimumu līdztiesības jautājumiem koordinatore Elizabete Pičukāne. Viņa teic — diezgan reta ir situācija, ka par to pašu darbu vīriešiem un sievietēm maksā atšķirīgu algu. Taču uz sieviešu pleciem gulst lielāka atbildība par ģimeni, un viņām svarīga stabilitāte, tāpēc sievietes darbu meklē valsts pārvaldes iestādēs, kur arī algas nav īpaši augstas. Vīriešus jau no mazotnes mudina pieņemt izaicinājumus un veidot karjeru, tāpēc arī viņu izaugsme ir spilgtāka un straujāka, kas atspoguļojas algā.

Ja tas mierina, 15% starpība vidēji atbilst tam, kas vērojams visās 25 ES valstīs. Vismazākā algu atšķirība ir Maltā, Portugālē un Beļģijā, kur plaisa ir 5%, lielākā — Igaunijā, Kiprā un Slovākijā, kur sievietes var saņemt pat ceturto daļu mazāk nekā vīrieši. Pētījuma dati iegūti, ņemot vidējo samaksu vīriešiem par stundu un salīdzinot ar vidējo samaksu sievietēm par stundu visā ekonomikā kopumā, nevis kādās profesijās.

Gandrīz trešdaļu menedžeru amatu (32%) ES ieņem sievietes, Latvijā proporcija ir pat 44%. Tieši Baltijas valstīs sieviešu karjeras iespējas — vismaz uz papīra — ir vislielākās, bet vissliktākās izredzes ir abās Vidusjūras salās, un pārsteidzoši — arī Dānijā. Baltijas valstis ir vienīgās, kur studenšu skaits pārsniedz 60%, lai gan Latvijā neproporcionāli daudzas, gandrīz 80%, mācās humanitāros priekšmetus, ES — vidēji 65%.

Sievietes strādā ilgāk, un viņām ir mazāk brīva laika. Situācija vislabākā rādās Somijā un Vācijā, bet vismazāk laika sev paliek lietuvietēm. Eiropas sieviete vidēji dzīvo 81,2 gadus un par sešiem gadiem pārdzīvo vīru. Latvijā gan atšķirība ir vēl lielāka, vīriešiem un sievietēm dzīvojot īsāko mūžu ES — 65,9 un 76,2 gadus. Bērni mums dzimst salīdzinoši agri, jaunākas ir tikai sievietes Igaunijā, taču viņu ir maz — vidēji 1,24. Latvijas vīrieši no visiem eiropiešiem bērniem velta vismazāk laika.

Kultūrā...

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa, NRA 03/03/06

- Teātris Skatuve Daugavpilī. Šodien Daugavpils teātrī viesojas teātris Skatuve. Pulksten 12 tiks rādīts Māras Liniņas iestudējums ...par Sunīti un Kaķīti, kas tapis pēc Jozefa Čapeka darba motīviem, bet pulksten 19 izrāde pieaugušajiem – E. Rostāna luga Romantiķi. Tās režisore – Anna Eižvertiņa. Lomās: Liene Gāliņa, Egils Melbārdis, Jānis Reinis, Dainis Sumišķis, Mārtiņš Vilsons, Valdis Lūriņš.

- Roberta Ligera jubilejas izrāde. Šodien pulksten 19 VEF Kultūras pilī notiks ansambļa Rīgas Pantomīmas izrāde Histriona mistērijas. Tā veltīta ansambļa dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja Roberta Ligera 75 gadu jubilejai.

- Jauniešu koru festivāls Valmierā. Šodien un rīt Valmierā notiks 3. starptautiskais jauniešu koru festivāls, kurā piedalīsies 15 kori ar 650 dalībniekiem. Šodien pulksten 18 jauniešu kori uzstāsies jaunajā Vidzemes olimpiskā centra hallē, bet rīt pulksten 13 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts. Festivālu trešo gadu organizē Valmieras Valsts ģimnāzija un Valmieras Valsts ģimnāzijas jauniešu koris Bonus.

Līvija Dūmiņa, NRA 03/08/06

- Sākusies pieteikumu pieņemšana Kultūras mantojuma gada balvai. Fiziskas un juridiskas personas aicinātas iesniegt pieteikumus Kultūras mantojuma gada balvai 2005. Gada balvas galvenais uzdevums ir novērtēt 2005. gada izcilāko ieguldījumu un sasniegumus kultūras mantojuma nozarē, piešķirot gada balvu desmit nominācijās. Balvas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā šā gada maijā, un laureāti saņems naudas prēmijas un simbolisku piemiņas suvenīru – marmora ķieģeli. Kultūras mantojuma gada balvas nolikums un pieteikuma veidlapa pieejama inspekcijas mājaslapā internetā www.mantojums.lv vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Informācijas centrā Rīgā, Pils ielā 20. Papildu informācija pa tālruni 7229272,

epastu: agnese.rupenheite@heritage.lv. Pieteikumi jāiesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā Rīgā, M. Pils ielā 19

LV-1050 līdz šā gada 18. aprīlim.

- Latviešu mākslinieku izstāde Grieķijā. Hellenic American Union galerijā Atēnās Grieķijā atklāta Latvijas mākslinieku darbu izstāde Suspense/Spriedze. Tajā aplūkojami Katrīnas Neiburgas, Kaspara Podnieka, Ginta Gabrāna un Ērika Boža darbi.

Līvija Dūmiņa, NRA 03/09/06

- Palīgā un ne tikai. Šodien pulksten 19 kinoteātra Rīga Jaunajā zālē notiek scenārista Alvja Lapiņa radošā darba vakars Filma un scenārijs (Palīgā. Pērles). Ar šo pasākumu tiek atzīmēta Alvja Lapiņa jubileja, kas bija 2. martā. A. Lapiņš ir 18 latviešu filmu scenāriju autors (Mērnieku laiki, Aija, Saulessvece, Tās dullās Paulīnes dēļ, Mirāža, Emīla nedarbi, Ziemassvētku jampadracis, Ūdensbumba resnajam runcim). Alvis Lapiņš ir scenārija autors arī latviešu valodas mācību filmai Palīgā, kuras 28 sērijas ar kopējo garumu 16 stundas, tapa no 1997. līdz 2002. gadam. Šovakar būs iespēja noskatīties par godu šim pasākumam seriāla autoru gādībā tapušo darbu – pusotru stundu garu seriāla Palīgā labāko fragmentu virknējumu Palīgā. Pērles. Seriāla režisors Varis Brasla, operators Gvido Skulte, mākslinieks Kristaps Skulte. Lomās G. Āboliņš, V. Artmane, E. Pāvuls, Dz. Ritenberga, J. Paukštello un citi.

- Par O. Vācieša kapa sakārtošanu. Šovakar pulksten 18 O. Vācieša muzejā tiek aicināti O. Vācieša talanta cienītāji, lai kavētos atmiņās un spriestu par O. Vācieša un Carnikavas kapu sakārtošanu.

Patriotisma deva

Rimands Ceplis, speciāli Dienai, 03/03/06

Ainārs Zelčs. 1940. Zvaigzne ABC, 2006, 200 lpp.

Vēsture kā aizkaitināta lauva neliek mieru daudziem latviešiem. Daļa tik ļoti norūpējusies, ka sāk ar to rotaļāties, daļa to atmin un rūpīgi baksta kā nesadzijušu rētu, daļa dzīvo nost un nebēdā. Aināram Zelčam ir piemitīga gan rotaļāšanās indeve, gan rētu uzplēšanas talants. Ja savā 2001.gadā izdotajā romānā 1945Riga viņš izspēlēja varbūtību, kas notiktu Latvijā pēc Otrā pasaules kara, ja tajā uzvarētu Hitlers, tad otrajā romānā 1940 Zelčs pakāpjas vēl pāris gadu atpakaļ un liek 1940.gadā Kārlim Ulmanim izšķirties par pretošanos Padomju armijai. Autora izvēle svētīga un romānam pateicīga, arī iebildumus šādos varbūtību gabalos izkliegt nevajadzīgi — tāpat visu var aizbildināt ar kalambūru — tā nebija, bet tā varēja būt bijis.

Latviešu mūsdienu romānu kontekstā Ainārs Zelčs izceļas ar lielu neatlaidību, kas brīžam robežojas jau ar stūrgalvību. Proti, jājautā, nu kas gan var būt vēl nejēdzīgāks par vēlmi noskaidrot, kas būtu noticis tad, ja būtu noticis… Šādos gadījienos kombinācijas var izspēlēt vienu aiz otras. Es pat ieteiktu Zelča kungam uzrakstīt vēl vienu variantu par to, kā dzīve Latvijā ritētu pēc Ulmaņa lēmuma pretoties. Tad varētu izdot mazā kastītē Divi vienā vai uztaisīt šim maskulīnajam tekstam vēl femīno versiju.

Atceroties autora romānu 1945Riga, jāsecina, ka Zelča rokraksts maz mainījies, viņš palicis uzticīgs i savai vēlmei stilizēt un parodēt, i sīkumus fiksēt, i ierakstīt literatūras mazo cilvēku vēstures annālēs blakus varenajām personām. Šoreiz gan viņš ir izvairījies mistificēt. Viņš strikti turas pie fakta un izveido vēsturisku romānu, kurā jaunradītā īstenība pretendē uz ticamību. Ja Zigmunda Skujiņa romānā Siržu zagļa uznāciens vai Jura Zvirgzdiņa romānā Fon Mērkatces kunga memuāri dēku romāniem raksturīgo notikuma jeb "kas notiks tālāk" akcentu piešķīra apzināti izdomātie vēstījuma elementi, tad Zelčs to saglabā ar intrigas palīdzību — gribas taču uzzināt, kā beigsies karš. Vai latviešiem izdosies uzvarēt? Varu pačukstēt, ka autors manu ziņkāri neaplaimoja.

Ainārs Zelčs iesāk ar 1940.gada 15.jūniju un nobeidz ar 1941.gada nakti no 21. uz 22.maiju. Teju gada laikā tiek rūpīgi atreferēti varbūtējie notikumi. Par faktu precizitāti aizdomāties lieki — vismaz man, kurš gatavs noticēt gandrīz visām virknēm, kurās piesaukti un aprakstīti ieroči, divīzijas un Latvijas apbruņojums 1940.gadā. Esmu gatavs noticēt, jo tāda veida detaļās esmu neiesvētīts subjekts. Ar interesi vēroju, kā latvieši cīnās un kā neviena valsts ar Latviju nesadarbojas. Taču lielu piesardzību manī raisīja teksta idejiskais uzstādījums. Patriotisms ir laba piemitība. Vien atkarīga no mēra izjūtas. Daudzkārt jau noskaidrojies, ka devas apmērs ir būtisks, lai glauna manta tiktu izbaudīta un rezultātā nesabojāta. Zelčs gan to nav ņēmis vērā, un teju viss teksts pārklāts ar nacionālpatriotisku glazūru un pozicionēts pretstatos: mazs — liels, savs — svešs, labs — slikts. Daļēji to var uztvert kā parodijas un stilizācijas atraugu, kas, daudz gribot, atzīstama par daļu no lielā projekta stilizēt arī tā laika valodu, lietājot rakstībā ¯. Tikai tuvojoties romāna noslēgumam, ideoloģija kļūst arvien treknāka. Nu, nav autoram tīkami krievi un sociālisti, bet latvieši gan mīļi, visi laipni un saprotoši. Pat tie, kas nodevēji un bijuši gatavi sadarboties ar padomju varu — tie ir gatavi atkal mainīties uz augšu. Stereotipu mudžums.

Mazās epizodēs saskaldītais teksts, kas aptver notiekošo daudzās Latvijas vietās, pamatā uzbūvēts un līdz galam realizēts kā varas hierarhijas augšdaļas pretstats mazajai patriotisma skrūvītei — karavīram. Sākumā Ulmaņa, pēcāk jau padomju valdība kā viena sižeta līnija pretstatā latviešu karavīriem un viņu likteņiem. Protams, daudz izstrādātāki ir tā saucamie mazie cilvēki Rūdolfs un Kazimirs. Ja Kārlis Ulmanis ir rādīts kā reti stereotipisks onkulis, tad kareivis Rūdolfs spēj izpelnīties pretmīlu. Viņš dzīvs, viņā ir jūtas. Savuties Ulmanim vien Latvija galvā. Un pareizi vien ir. Pat ticami atkal. Un tā vien mana vaina, ka šķebina. Patriotisma aspekts būtisks, lai atzītu, ka Zelčs ir strauji pietuvojies idejām, kuras mīļas Jānim Lejiņam. Ja savā pirmajā romānā Zelčs ir tuvāk tā sauktajai XX gs. modernā romāna tradīcijai, kur nav nepieciešamības pēc heroiskā centra aiz tā iemesla, ka nav palicis nekas gana heroisks ārpus vienkāršā cilvēka izmisīgi bioloģiskās izturības, tad otrā grāmata jau balstās bezpersoniskajā nacionālajā mītā un tā uzturēšanā. Līdzīgi kā Jāņa Lejiņa vēstījumā par XII gs., arī Zelča romānā 1940 sociālā realitāte necentrējas ap atsevišķo personību, bet gan vēsturi šī nojēguma sociālpolitiskajā izpratnē. Tāpēc gan Lejiņa, gan Zelča romāns atbilst priekšstatam par dokumentāli politisko romānu kā vēsturiskā romāna atzaru. Nemēģinot vēstures faktu pārtaisīt, bet rotaļājoties tam tiek uzdota noteikta programmatiska slodze.

Romāns vērtējams atzinīgi un veikli iekļaujas literarizēto vēsturu gūzmā. Domājams, ka vēsturniekiem būs gan par ko pukoties, gan no kā izteiksmi pamācīties.

Grāmatu grozs

Agita Draguna, Aivars Eipurs, Iveta Ratinīka, NRA 03/06/06

* Mūzas skumst

* * Ir pa labai lappusei

* * * Godprātīgi, bet bez pārsteiguma

* * * * Radoša veiksme

* * * * * Izcili

Ērika Bērziņa Ziemeļu lapsa, Valters un Rapa, 2006

Agita Draguna * *

No plašā iespējamo dzejas izteiksmes līdzekļu klāsta te atrodami tikai tie, kuri man mūsdienu jaunākajā dzejā šķiet paši visnovalkātākie – urbanizēti uzbudināts apjukums neritmizētā verlibrā, kurā pa nopietnai, dziļi trāpošai rindai atrodams labi ja katrā otrajā lappusē. It kā jau arī tā būtu norma, ja vien tik daudz nebūtu grāmatu, kur šī pati viela pludo ik zilbē, nepaklūpot ne ritmos, ne atskaņās. Un nezinu gan vairs, vai patiesums un mūsdienīgas domu gaitas autentisks pieraksts vien ir pietiekams aizbildinājums visam, kā te pietrūkst.

"..mēs aizmirstam pateikt svarīgāko.." un "..nezinu vai man tik ļoti sāp/ cik pieņemts..", šī viena smeldzīgā sevī vēršanās stīga man palīdzēja iziet cauri šīm bezmērķīgo būtņu apātiskajām kaislībām vietumis tīši sašķobītajā gramatikā, pa mirklim patiešām sajūtot, kā "..karstas tējas krūzītē ledus/ nepārprotami Dieva smiekli". Bet, tā kā šajās reizēs man uz brītiņu aizmirsās pat fakts, ka manas un autores izjūtas, pieredze, uzskati un estētikas kritēriji ir visnotaļ atšķirīgi, tad laikam taču tā tomēr ir dzeja.

Aivars Eipurs * * * *

Šī ir Ērikas Bērziņas pirmā grāmata. Līgana kā ūdensauga plata lapa vai kā liesma, kura neizprotamā veidā nav karsta – apmēram tāda ir mana versija par autores pasaules konstrukciju. Pārsteidzošā protagoniste, ne tik laimīga, kā pašai gribētos, no pasaules piedāvāto mantu klāsta meklē sev derīgās. Metaforu lietojums ir špetns, tās uzrodas visapkārt. Ir pa jaukam dzejolim visiem laikiem ("tu esi mans saulespuķu/ sēkliņu zēns"), bet liela daļa ir šodienas realitātes iezīmēti. Ērika gan iemiesojas TV realitātes šova neveiksminiecē, gan identificējas ar mobilo tālruni – "iekāršos tev kaklā/ vibrēšu un spīdēšu ar/ tu tikai maksā" (43. lpp). Māk pabeigt dzejoļus (ar maziem izņēmumiem). Gadās atbruņojoši patiesas, it kā sen zināmas rindas: "zinu jau zinu/ nežēlīgi/ šo pilsētu" (17. lpp.), "tavi tuvākie cilvēki nolaidīs rokas" (25. lpp.), "ej ciet" (36. lpp.). Trīs spalvas te nederētu, jo par godprātīgu (dzeju?!) teorētiski var nosaukt kāda autora grāmatu, kura ir vismaz otrā.

Iveta Ratinīka * * *

I. Zābels apgalvo: "Lai uztvertu mākslas darba specifisko vēstījumu, nepieciešamas kopīgas zināšanas un pieredze – māksliniekam un uztvērējam." Visai tipiski mūsdienu autoriem, Ērika Bērziņa neveido monumentālus teksta veidojumus, globālus vispārinājumus aizstāj personiskais. Arī laikmeta izpratnē un attēlojumā viņu saista un sasaista intimitāte. Ērikas Bērziņas lasītājs varētu būt mūsdienu liriskais dekadents, perifēro un norobežoto parādību izjutējs un izpratējs. Lai gan Ērikas Bērziņas attēlotā pasaule ir, piemēram, Rūtas Mežavilkas līdziniece, izteikti citāds ir pilsētas pasaules nesentimentālais veidojums. Tiešums, neaizraušanās ar mākslinieciskās izteiksmes īpašu sarežģītību, poētiskais vēstījums ir vienkāršs, mākslinieciski lakonisks, taču tam trūkst zināmas formas izsmalcinātības. Rodas iespaids, ka tā ir vienam cilvēkam rakstīta grāmata, kas pilna ar gausu, elēģisku noreibumu, nepastarpinātu tiešumu un vieglām norādēm par to, ko redz un aktualizē autore.

Inga Ābele Austrumos no saules un ziemeļos no zemes, Atēna, 2006

Agita Draguna * * *

Jauka grāmatiņa. Mīļa un smeldzīga, gan amizanta, gan dziļa. Bet laikam man kāda nesaderība ar dienasgrāmatām kā žanru – drusku pietrūka tā veseluma, tā kodola, tā nepasakāmā sakāmā, kas tik dzīvs un man vajadzīgs sajusts katra Sniega laika piezīmju stāsta centrā. Te drīzāk jutos tā, it kā našķētos no negatavas zupas katla vai lūrētu pa svešu durvju šķirbu, ar lielu pārsteigumu ieraugot, cik identiska ar manām ir vismaz puse izjūtu un atmiņu un cik pilnīgi atšķirīga otra puse. Ir tā, it kā es uz laiciņu būtu aizņēmusies svešas rokas un kājas un savas nez kāpēc aizmirsusi.

Protams, nevaru solīt, ka visi lasītāji izjutīs šo pašu gluži vai fizisko pieslēgšanos, bet grāmata ved tieši uz to. Uz rūgtu ikdienu, uz ņirbošu iespaidu uzkrāšanas sadzīvisko grūtumu un nelietderīgi izšķiesto mirkļu summēšanos vēl nevienam neatminamā iznākumā, kam tomēr tiek pakārtots viss.

Visu laiku bija jādomā, kura tad ir vairāk Inga pati – šī jaukā un konkrētībā aprakstītā sieviete vai tā – tēlu valodā sevi pazaudējusī un piepildījusī.

Bet vēl svarīgāk jau atrast piepildījumu sevī – kā tas arī izdodas K-esmu.

Aivars Eipurs * * * *

Gandrīz katrs radošs cilvēks vienlaikus ir gan pieaugušais, gan bērns. Ar Ingu Ābeli ir savādāk – viņa pamanās vēl būt arī pusaudzis. Kopā sanāk tas, kāpēc es lasu Ingas darbus. Četras vienos vākos ietilpinātas dienasgrāmatas to turpina akcentēt. Pirmo – Vienas vasaras laiks – varbūt varēja atstāt ārpus, jo dienasgrāmatai, kas domāta citiem, ar godīgumu reizēm ir par maz. Pārējās trīs daļas – gan par uzturēšanos Sibīrijā Augšbebros, gan Dagdas vietumis riskanto piedzīvojumu burtnīca (atkāpe: daudzreiz esmu brīnījies, kā gan sprukstiņiem, pie kuriem Ingu gan nepieskaitu, mēdz viss labi beigties, tas droši vien ar Dieva ziņu, lai sprukstiņiem – literātiem saglabātos simpātijas pret visiem sociālajiem slāņiem), bet jo sevišķi par Ingas būšanu Igaunijā, radošajā namā Kesmu – pieskaitāmas veiksmēm. Lielisks ir no Kesmu atvasinātais dienasgrāmatas nosaukums K-esmu, kuru var izrunāt kā esmu, arī ka esmu. Šī daļa ir īsta, baudāma literatūra, kurā personiskais savijas ar vispārcilvēcisko, ikdienas notikumiem organiski saplūstot ar refleksijām, kas rāda cilvēka pasaules uzskata strukturēšanos.

Iveta Ratinīka * * * *

Ingai Ābelei piemīt smalks un jūtīgs rakstības veids, kas pat ikdienišķuun jau primāri apoētisku tekstu padara par baudāmu. Četri stāstījumi ir mūsdienu cilvēka teju terapeitiskā uzdrošināšanās atkailināties publiski, nebaidoties, ka tas varētu neatbilst par sevi radītajam priekšstatam un pārliecībai par to, kādam jābūt autobiogrāfiskam tekstam, kāds mīts par autoru tam jārada, attālinot mākslas esamību no jebkura pastarpinājuma. Ceļojums šādā kontekstā kļūst par mitoloģēmu, kas raksturo nokļūšanu pie autentiskā es. Mākslinieciska teksta kvalitāte ir tieši detaļu nevērīgumā, šķietamajā infantilitātē un atbruņojošajā nepretenciozitātē. Vispārliecinošākais ir grāmatu noslēdzošais teksts K-esmu, kas no dienasgrāmatu piezīmēm un ierakstiem pāraudzis zināmā tapšanas, pat pasaules redzējuma manifestācijā. Saskarsmes viltojumu, blogu un interneta dienasgrāmatu laikā grūti pārdot savus uzplaiksnījumus, fotogrāfisku, tiešu un neizskaistinātu stāstījumu par sevi. Tā ir dzīvesgudra grāmata, kas neieraudzītu dienasgaismu, ja autore nebūtu jau nostabilizējies zīmols latviešu prozā.

Knuts Skujenieks Raksti. Atdzeja, Nordik, 2006

Agita Draguna * * * *

Pa šo grāmatu var klejot kā pa botānisko dārzu – tik dažādas savā dziļumā ir dzelmes, ko piedāvā atšķirīgo tautību un laikmetu dzejnieki, kaut arī paši izvēlētie teksti varbūt arī nav līdzvērtīgas kvalitātes. Bet visam cauri vijas tas brīnums, ka šajās dzelmēs nokāpis un no tām ar pērlēm rokās uznirt pratis atdzejotājs.

Nu, jā, apbrīnu izjust nākas ja ne ik pantā, tad ik lapā, kad atkal panākts šis maģiskais īstums un atskaņas neklab, bet dzīvo.

Diemžēl neargumentēta liekas pati rakstu sastādīšanas koncepcija, jo, pērkot tik apjomīgu izdevumu, lasītājs droši vien cer iemantot izsmeļošu un pilnīgu plašās daiļrades pārskatu.

Liekas, izdevēji atsēdušies tieši starp diviem krēsliem. Muļķīgi kaut kā – tiem, kam Lorkas un Mistrālas krājumiņi jau ir mājās, nevajag to īsus fragmentus arī Rakstos, bet tiem, kam nav, ir drīzāk atņemta, nevis dota iespēja tos iepazīt (daudzu man ļoti mīļu dzejoļu te nav).

Varbūt pircējiem labāk pagaidīt, līdz kādreiz tomēr tiks izdoti K. Skujenieka Kopoti raksti (jo tādam brīdim noteikti būtu jāpienāk), nekā pirkt šos Rakstus – izlasi (ko īsti nozīmē tāds jēdzienu salikums? un būtu vismaz tā arī nosaukuši...)

Aivars Eipurs * * * * * *

Pareizi saskaitījāt – sešas. Tā ir V Ē R T Ī B A, turklāt daudzos aspektos un vairākos slāņos. Gan jau bieži dzejniekiem bijis vieglāk šo dzeju radīt nekā Knutam to atdzejot. Tomēr viņš to paveica, reizēm ejot apbrīnas vērtu garu ceļu, kā gadījumā ar Dziesmu dziesmu, par kuras atdzejas gaitu viņš pats stāsta Intas Čaklās veidotajā komentāru daļā.

Katrs poēzijas mīlētājs nu pagrābstās gar Knuta zelta stieņiem. Tā es vēl astoņdesmitajos gāju naktī pa Tērveti un no visa spēka un ar visu savu smeldzi dziedāju Haralda Sīmaņa komponētās Lorkas dzejas rindas: "Meitene, visa zeltā,/ kā balta dzērve bija/ un ūdeni apzeltīja" (no dzejoļa Casida de la muchacha dorada, kas gan šajos Rakstos nav iekļauts). Tāpat iemīlēju peruāņa Sēsara Vaļjeho dzeju – no diviem brīnumainiem Knuta atdzejojumiem. Ak, Dievs, šī rinda: "Bet mirušais – ai! – turpināja mirt". (Masa). Otrā dzejolī arī ir par miršanu (Piedra negra sobre una piedra blanca) – kaut kad, bet ceturtdienā un Parīzē. Un vēl – redzu dzejnieku saietā Sigitu Gedu. Man saka, viņš ir izcils dzejnieks. Es ticu, bet kā lai pārbaudu, vai viņa dzejas nervs sāp arī man? Knuts pasniedz man Gedas dzeju uz paplātes, un nu es zinu, ka jā.

Iveta Ratinīka * * * *

Piederu pie tiem lasītājiem un kritiķiem, kas izlašu tapšanu neatbalsta vispār, īpaši, ja tā ir daļa no kāda autora (kopotajiem) rakstiem. Lai gan apzinos, ka visu Knuta Skujenieka atdzejojumu klāstu publicēt nebūtu iespējams un jāpateicas labvēlīgajai iespējai vienkopus apkopot kaut daļu no milzīgā veikuma, man neiespējami šķiet kritēriji, pēc kuriem šādu darbu varētu paveikt. Grāmatas pozitīvais aspekts – iespēja Knuta Skujenieka izkoptajā stilistikā iepazīties ar tādu tautu autoru dzeju, kas citādi paliktu ārpus manas lasītāja pieredzes. Arī rūpīgie komentāri un Māra Salēja pēcvārds šķiet pārdomāts un uzrunājošs. Neviļus tomēr rodas iespaids par visai tradicionālas vērtības un konceptus vēstošu dzeju jau sākotnēji tulkoto tekstu izvēles brīdī. Visai reti ir dzejoļi, kuros uzplaiksnītu modernāks, citādāks saturs vai forma. Apzinoties ārkārtīgi bagāto kultūrvēsturisko nozīmi, ko šādi tulkojumi nesuši latviešu literatūrai to tapšanas laikā, nevaru neatzīt, ka grāmata ir izdevusies.

Izstādes

Maija Rudovska, NRA 03/07/06

- Rīgas galerijā šodien tiek atklāta grupas izstāde Ķermeņa spēks. Tā būs dažādu vizuālās mākslas mediju izstāde, kuras pamatā ir mākslinieku sociāli kritisks, laikmetīgo situāciju analizējošs skats uz cilvēka ķermeni mūsdienās ar atskatu kultūras un civilizācijas vēsturē. Katrs laikmets ķermenim piešķīris savu skaistuma etalonu vai eksponēšanas veidu. Arī šodien mākslinieki visbiežāk izvēlas kailu ķermeni kā emociju izpausmes formu, lai savos darbos atklātu jutekliskumu, seksualitāti, erotismu, skaistumu, jaunību, ideālu, kroplību, slimību, novecošanu, vardarbību, nāvi, lai parādītu arī dažādus jūtu stāvokļus – agresiju, dusmas, prieku, skumjas u. c. Izstādē būs apskatāmi A. Bankovskas, A. Bikšes, I. Blumberga, Ē. Boža, A. Brežes, I. Cēsnieces, E. Deičmanes, H. Elera un daudzu citu autoru darbi. Attēlā Frančeskas Kirkes glezna Ella un Stella.

- Galerijā BonhanS.S šodien tiek atklāta izstāde Akts III. Akts kā himna daiļumam un mīlai. Sieviete kā mīļotā un māte. Aktu šajā izstādē būs apspēlējuši gan jau par klasiķiem kļuvuši mākslinieki kā L. Mauriņš, H. Heinrihsone un I. Heinrihsons, I. Dobrāja, A. Jurjāne, U. Daņiļevskis, gan jaunāki mākslinieki, piemēram, D. Vidulejs.

- Galerijā Mūrnieks šodien pulksten 18 tiks atvērta divu jaunu mākslinieču Margaritas Veides un Kristīnes Kvitkas kopizstāde Sapņu dokumentācija. K. Kvitka un M. Veide mācījušās Jaņa Rozentāla vidusskolā un kopš tā laika mākslā bijušas domubiedres un abpusējas atbalstītājas.

- Galerijā Carousell trešdien pulksten 18 notiks mākslinieka Dmitrija Lavrentjeva izstādes 23 sievietes atklāšana. Izstādē būs aplūkojama konceptuālu darbu sērija, kas tapusi šā gada sākumā. Tas nav pirmais D. Lavrentjeva veltījums sievietei, taču pirmais sev jaunajā dekupāžas (papīra aplikāciju izmantošanas) tehnikā. Ar minimāliem līdzekļiem katrā atsevišķā darbā mākslinieks sasniedz apbrīnojamu vizuālo izteiksmību. Krāsu izvēli D. Lavrentjevs apzināti reducējis līdz divām savstarpēji atklāti kontrastējošām krāsām – koši sarkanajai un intensīvi zaļajai. Krāsu kombinācija savienojumā ar daudzveidīgām lauztām izgriezto figūru formām un asām kontūrām veido kompozīcijas veselumu, organizē mākslas darba telpu.

- Galerijā Daugava trešdien pulksten 18 atklās Andreja Ameļkoviča izstādi Meitenes.

- Laicīgās mākslas galerijā K.Māksla? Liepājā piektdien tiks atklāta fotogrāfa Kaspara Gobas izstāde Islandieši. Starp ledājiem un lavu. Tajā būs skatāmi krāšņi Islandes iedzīvotāju portreti kopā ar ziemeļiem raksturīgajām ainavām. Fotogrāfijās tverta gan dziedātājas Bjorkas māte, kas lasa dziednieciskas zālītes, gan vīrs, kurš uzbūvējis kokakolas automātu, kuru darbina vējš un saules baterijas, un daudzi citi tikpat spilgti tēli.

Sieviešu dienā...

8. marts — vienam sievietes godināšanas svētki, citam tas asociējas ar sadisma slavināšanu

Agnese Ščuka, Vakara Ziņas, 03/06/06 Pietkevičs izvairās sveikt sievietes, bet Kiršteins pie visa vaino Rozu Luksemburgu.

«Ak, vai tas man? Liels un sirsnīgs paldies!» — tāda ir Saeimas deputātu reakcija brīdī, kad viņiem pasniedz ziedus, apsveicot vīriešu dienā. Brīnišķīgs, pozitīvām emocijām apvīts mirklis, kuram nespēj pretoties pat sīvākais vīriešu dienas — 23. februāra — nīdējs. Tautas kalpu sajūsma liek vēlreiz pārliecināties, ka arī 8. martā neviena sieviete neapvainosies, ja kāds pretējā dzimuma pārstāvis sniegs kādu ziedu. «Vakara Ziņu» novērojums liecina, ka vairums deputātu, par spīti politiskai nostājai, vismaz klusībā atzīmē padomju laiku pozitīvāko mantojumu — sievišķos un vīrišķos svētkus. Tas savukārt vedina domāt, ka spriedelēšana par 8. marta iekļaušanu vai neiekļaušanu kalendāra sārto ciparu listē ir diezgan lieka un itin nemaz neliecina par vīrišķības izpausmi.

«Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs 8. marts ir atzīmējama diena. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju svin šos svētkus, tāpēc jāizveido šo svētku juridiskās būtības atbilstība faktiskajai,» minēts Aleksandra Golubova un vairāku citu deputātu iesniegtajā likumprojektā. Deputāts aicina likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» veikt šādu grozījumu: Papildināt 1. panta 1. daļu pēc vārdiem «1. janvāri — Jaungada dienu» ar vārdiem: «8. martu — Starptautisko sieviešu dienu». Golubovs pat izrēķinājis, ka datuma iekrāsošana sarkanā krāsā iekšzemes kopprodukta (IKP) ražošanu samazinās niecīgi, turklāt sabiedrībai sniegs pilntiesīgu iespēju godināt sabiedrības sieviešu daļu neatkarīgi no vecuma, ģimenes stāvokļa un bērnu esamības. «Mēs ne pirmo reizi piedāvājam likumprojektu, kurš paredz iekļaut šo datumu svētku dienu sarakstā. Ja nepiekrīt tam, tad piedāvājam atzīt šo dienu kā atzīmējamu bez brīvdienas statusa. Uzskatām, ka tik un tā uzņēmumi nestrādā, vīrieši apsveic sievietes un valda svētku noskaņa,» teic deputāts.

Golubovs neizprot deputātu nostāju, kas vērsta pret šo svētku svinēšanu, piesaucot pusaizmirstus faktus par to, ka dažs labs tautas kalps sapelnījis sev pirmo bagātību, pateicoties pašu audzētām tulpēm un citiem ziediem, kurus kā traki trani pirms sieviešu dienas izpirka vīrieši. 8. martā deputāts pilnīgi noteikti sveiks sievietes. Viņš plāno apsveikt savu sievu Tatjanu, māti Haritinu, sievasmāti Jekaterinu, brāļa meitas Jekaterinu un Vladu, kā arī darbavietas kolēģes.

Svētkus aizstāvošais deputāts svin arī vīriešu dienu, par kuru domāt vairās citi viņa kolēģi: «Armijā dienēju divus gadus. Tāpēc 23. februāris man ir svētki. Šajā datumā mani, kā ierasts, apsveic sieva, bet pats šogad apsveicu savu kaimiņu. Mazliet pasēdējām un parunājām par armijas laikā piedzīvoto.»

Pārējo tautas kalpu viedoklis attiecībā uz 8. martu ir diezgan dažāds, lai gan klusībā ziedi tuvākajām sievietēm attiecīgajā dienā tiek iegādāti divējādi. Vieni slapstās gar puķu kioskiem un ar guvumu cenšas nepamanīti ielavīties mājās, lai viņus neieraudzītu konkurenti. Savukārt citi darbā vai kur citur sveikšanas procesu notur paceltu galvu, svinīgi demonstrējot labo gribu.

Deputāts Mihails Pietkevičs uzskata, ka pie mums abu padomijas svētku (23. februāra un 8. marta) uztvere ir mazliet hipertrofēta vai saasināta. «23. februāri svin cilvēki, kuriem bijusi saistība ar padomju armiju. Man ar armiju nekāda sakara nav. Neesmu arī dienējis. Līdz ar to šo datumu neuztveru kā svētkus. Nekad dzīvē neesmu svinējis un nesvinu,» īsi un kodolīgi izsakās deputāts.

Viņš atzīstas, ka nav saņēmis nevienu sveicienu ne no vienas sievietes dienā, kad vīrietim tiek teikts paldies par to vien, ka viņš ir vīrietis. Ar 8. martu parlamentārietim saistās tradīcijas — šie svētki ir svinēti. Bet vai Pietkevičs sveiks sievietes arī šogad? «Neesmu gan pārliecināts, ka tieši šajā datumā apsveikšu sievietes. Ja vien ir piemēroti apstākļi, to var izdarīt arī jebkurā citā dienā. Kāpēc tam jābūt tieši 8. martam? Ja sveiktu, tad sveiktu trīs vai četras sievietes. Man pat ir aizdomas, ka komandējuma dēļ ap šo laiku varu nebūt Latvijā. Līdz ar to domāju, ka viss var atrisināties dabīgā ceļā,» gluži kā akmeni no sirds novēlis, teic deputāts.

Savukārt Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš atklāja, ka šogad vīriešu dienā, 23. februārī, Juridiskās komisijas meitenes komisijas vīriešiem uz sēdi bija sagatavojušas cepumus, konfektes, pīrādziņus un uzvārījušas kafiju. «Parasti uz komisijas sēdēm nekā tāda nav, bet komisijas darbinieces atcerējās šo datumu,» priecājas Segliņš.

Viņa atmiņu plauktos glabājas arī prieks un sajūsma par tām vīriešu dienām, kas tika svinētas vidusskolā. «Katru gadu 23. februārī tika realizēts projekts «Saturieties, puiši!», kas izpaudās veiklības un atjautības sacensībās, un pēc tam vakarā notika diskotēka. Tādējādi meitenes, izdomājot dažādas atrakcijas, mūs spīdzināja. (Joko.) Man tas ļoti patika. Atmiņas par to siltas, taču īsti šo svētku nepietrūkst. Pietrūkst vienīgi sieviešu dienas, jo vīriešu diena allaž šķitusi mazāk svarīga. Priekšlikumu ieviest šo datumu kā svētkus neatbalstīsim, taču es tāpat gatavojos to atzīmēt. Uzdāvināšu sievietēm puķes un iedzeršu viņām par godu kādu glāzi šampanieša,» stāsta Segliņš.

Tā kā šis, visticamāk, ir pēdējais gads, kad Segliņš strādā kopā ar savām jaukajām darbiniecēm, viņam ir plāns apsveikt Juridiskās komisijas darbinieces 8. martā, uzsaucot viņām pusdienas.

Neatkarīgais Saeimas deputāts Jānis Jurkāns principiāli neatzīmē vīriešu dienu, jo turēt ieroci rokās nav vīrišķīgi. Viņš arī uzskata, ka sievietes jāsveic katru dienu, nevis tikai 8. martā. «Vīriešu dienu neatzīmēju. Padomju armijā dienēju trīs gadus, un tie nebija tie labākie gadi manā dzīvē. Vispār svinēt kaut ko militāru, manuprāt, ir diezgan amorāli. Nedomāju, ka turēt ieroci rokās ir ļoti vīrišķīgi. Katrs gļēvulis to var. Tie ir uzskati, kas pārceļojuši no padomju laikiem. Vīrišķīgi, manuprāt, ir būt gudram un asprātīgam. Turklāt šajā datumā sievietes mani nesveic,» atzīstas deputāts, atklājot, ka šogad humoristisku īsziņu viņam atsūtīja kāds bijušais armijas biedrs.

Jurkāns nesvin arī 8. martu. «Neuzskatu, ka tie būtu baigie svētki. Kas attiecas uz pašām sievietēm, ar viņām ir jāapietas kā ar ziediem. Kā tas ir? Tas ir garš stāsts. Īsumā tas nozīmē ielikt viņu pareizajā vāzē, proti, pareizā kleitā, un pareizi izkārtot interjerā. Tā ir vesela sistēma, kurā svarīgākais ir saudzīga attieksme. Pats galvenais ir darīt to katru dienu. Nevar sievieti 364 dienas gadā pazemot un pēc tam vienā dienā censties izpirkt savu neģēlību un tēlot, ka esi baigais džentlmenis. Tas nedarbojas, tā ir tāda sevis mānīšana un zināmā mērā pat divkosība. Vīrieša uzdevums ir visu laiku izturēties pret sievieti kā kaut ko sevišķu,» attieksmi pret sievieti izskaidro deputāts.

Jurkāns tomēr nav bezkaislīgs 8. marta nīdējs. Arī viņš mēdz sievietēm dāvināt ziedus, ja jūt, ka puķe sievietei sagādās prieku.

Deputāts Jakovs Pliners jaunībā dienējis padomju armijas atsevišķā izlūkbataljonā. «Tā kā dienēju pēc augstskolas beigšanas, darīju to tikai vienu gadu, taču tā pa īstam. Šāvu, skrēju un pat braucu ar tanku. Man ir arī apliecība, ka esmu ierakstīts karaspēku daļas goda grāmatā. Es tur esmu slaids un jauns — ap divdesmit pieci gadi. Starp citu, pat Dainim Turlajam tādas nav. Tāpēc šo dienu atzīmēju, iemalkojot 50 gramus laba konjaka,» teic Pliners.

Vai deputāts atzīst arī 8. martu? «Sieviete ir dieviete. Līdz ar to nevaru saprast Saeimas kolēģus, kas visas sievietes saista ar Klāru Cetkinu un nevēlas atzīt šo dienu kā svētku dienu. Vairums cilvēku neatkarīgi no tautības taču svin šo dienu. Nevaru apsveikt visas sievietes, bet noteikti sveikšu savu sievu Tamāru, ar kuru esmu precējies jau kopš 1966. gada. Sveikšu arī savas kolēģes skolotājas — skūpstīšu rokas un teikšu laipnus vārdus.»

Tautas priekšstāvja Jāņa Strazdiņa apziņā kādreiz 8. marts bija lielākie vīriešu svētki. «Tā kā varbūt tikai retajam vīrietim negribējās apsveikt sievieti, šis bija labi ieplānots pasākums un daudzi kļuva stāvus bagāti. Lai gan ieviesties šiem svētkiem ļāvusi ne sevišķi jauka ideoloģija, tos atzīstu un sievietes 8. martā suminu. Manu apkārtni grezno daudzas sievietes, taču pašas tuvākās ir meita Ieva — vissievišķīgākā vārda īpašniece, mana sieva Dace un vedekla Larisa. Sveikšu viņas ar ziediem tajās krāsās, kādas patīk manām dāmām. 23. februāri nesvinu un neatzīstu par vīriešu dienu. Man ir citi svētki — 11. novembris,» stāsta deputāts.

«Kādu vīriešu dienu? Jūs domājat 23. februāri? Kāpēc man vajadzētu atzīmēt okupantu svētkus? Mums ir 11. novembris. Ne reizi nav gadījies, ka mani 23. februārī kāda sieviete apsveiktu vīriešu dienā,» sašutuma pilnā balsī teic deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Deputāts uzskata, ka nav lielas vajadzības svinēt arī 8. martu — Rozas Luksemburgas un vācu sociālistes Klāras Cetkinas svētkus. «Latviešiem ir labāki svētki. Turklāt padomju laikos šī bija kārtējā iedzeršanas diena. Latvijai principā nevajadzētu svinēt nekādus svētkus, kas saistīti ar komunistisko kustību. Vairāk vajadzētu skatīties, kādus svētkus svinējušas un svin normālas latviešu sievietes, tādas kā Anna Brigadere, Māra Zālīte vai Aspazija. Tāpat ir pietiekami daudz svētku, kuros var dāvināt sievietei ziedus, piemēram, vārdadienas, dzimšanas dienas. 8. marta ideja ir prasti sačakarēta ar to, ka tādas sievietes kā Roza Luksemburga bija iejauktas Spartaka kustībā, kur galvenais bija slepkavot cilvēkus. Viņa bija sadiste. Tām sievietēm ir nepatīkamas biogrāfijas,» pauž Kiršteins.

Tautas priekšsēdis Augusts Brigmanis speciāli vīriešu dienu nesvin. «Mājas rūpes bieži vien ir jādala kopā ar sievieti. Tāpēc tā labākā vīriešu diena ir tad, ja varu palīdzēt savam ģimenes loceklim padarīt mājas darbus, nevis gulēt izlaidies pie televizora un gaidīt, kamēr man sakarā ar šo dienu kāds pienāks klāt un izdarīs ko labu. Katrā gadījumā vēsturiski atceros, ka tā bija ļoti patīkama diena. Citam tā bija armijas diena, man — vīriešu diena. Lai gan tagad tas ir pagājis etaps un pēc padomju varas beigām neesmu sveikts šajos svētkos, tomēr bija jauki, kad kāds tevi atcerējās kaut vai ar apsveikuma kartiņu,» — tā Brigmanis.

Arī sievietei vienmēr patīkami saņemt ziedus, tāpēc Brigmanis neizprot, kāpēc lai tas nebūtu 8. marts. «Mūsu frakcija nobalsoja par priekšlikumu iekļaut šo datumu svinamo dienu sarakstā. Manuprāt, šis pasākums tiek pārlieku politizēts. Sieviešu dienā sievietes vienmēr sveicu ar ziediem. Neslēpšu, ka puķes pasniedzam arī frakcijas vienīgajai sievietei Ingrīdai Ūdrei un mūsu konsultantēm. Ir vai nav likumā ierakstīts, mēs šajā dienā sveiksim. Cilvēkiem ir muļķīgi aizspriedumi pret šiem svētkiem,» secina deputāts.

Kāda vieda kundzīte reiz teica, ka sievietei jau nevajag daudz. Tik kādu ziedu, tik kādu labu vārdu īstajā dienā un īstajā vietā. Varbūt nav vajadzības tik saasināti uztvert 8. martu, kas ir gluži piemērota diena tam, lai vīrietis lieku reizi pateiktu sievietei paldies par to, ka viņa IR.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju svinot 8.martu

TVNET 03/08/06 Neskatoties uz to, ka katru gadu valdībā raisās diskusijas, vai 8.martu vajadzētu atzīt par oficiāli svinamu dienu, vairākums Latvijas iedzīvotāju šo Starptautisko Sieviešu dienu joprojām turpina atzīmēt un svinēt neatkarīgi no tās oficiālā statusa: gandrīz katri 9 no 10 mūsu valsts iedzīvotājiem vecuma grupā 15-74 gadi vismaz dažreiz atzīmē šos svētkus (88 %). Šādus datus uzrāda TNS Latvia 2006.gada marta sākumā veiktais pētījums.

Kā TVNET informēja TNS Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Ilze Broka, 88 % Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā 15-74 gadi 8.marts lielākā vai mazākā mērā, bet tomēr ir nozīmīga un svinama diena, to skaitā gandrīz 2/3 jeb 64 % iedzīvotāju vienmēr atzīmē 8.martu, kamēr 24 % iedzīvotāju to svin tikai dažreiz.

Attiecīgi tikai 12 % Latvijas iedzīvotāju 8.marts nepavisam nav nozīmīga diena un viņi to neatzīmē.

8.marts ir viens no tiem svētkiem, attieksmi pret kuru lielā mērā ietekmē aptaujāto iedzīvotāju tautība: tā, ja latviešu tautības cilvēku vidū tikai katrs otrais aptaujātais (jeb 49 %) apgalvo, ka šie svētki viņam ir ļoti nozīmīgi un viņš tos vienmēr atzīmē, tad krievu un citu tautību cilvēku vidū jau vismaz 8 no 10 aptaujātajiem šos svētkus svin regulāri (84 %). Un otrādi – latviešu tautības pārstāvju vidū ir lielāks to aptaujāto īpatsvars, kuri Starptautisko sieviešu dienu neatzīmē vispār (attiecīgi 18 % latviešu pret 5 % cittautiešu).

Visā Latvijā kopumā visvairāk šos svētkus svin Latgalē: 90 % Latgales iedzīvotāju apgalvo, ka vienmēr tos atzīmē. Tāpat ir vērojams, ka 8.martu nedaudz biežāk svin Latvijas iedzīvotāji 35-54 gadu vecumā, strādājošie, ar viduvējiem personīgajiem ienākumiem (71-150 lati mēnesī).

Likumsakarīgi, ka 8.marta svētkus biežāk svin precējušies vai arī ar savu partneri kopā dzīvojošie cilvēki.

Interesanti, ka attieksmi pret Starptautiskās Sieviešu dienas svinēšanu neietekmē aptaujāto dzimums – gan pašas sievietes, gan arī vīrieši līdzīgā mērā svin šos svētkus.

Līdzīgs pētījums notika arī Lietuvā. TNS Gallup Lietuvā veiktā aptauja liecina, ka 8.marts ir nozīmīgi svētki 39 % Lietuvas iedzīvotāju, kamēr 47 % lietuviešu šos svētkus atzīmē tikai dažreiz, un, līdzīgi kā Latvijā, tikai 13 % iedzīvotāju šos svētkus neatzīmē. Tātad kopumā var secināt, ka Latvijas iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Lietuvas iedzīvotājiem Starptautiskā Sieviešu diena ir nozīmīgāka. Iespējams, tas ir saistīts ar lielāku cittautiešu īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju vidū, jo, kā jau tika minēts, Latvijas cittautieši ir atvērtāki pret 8.marta svinībām.

Lietuvā visvairāk Starptautisko Sieviešu dienu svin Viļņā - 53 % Viļņas iedzīvotāju atzinās, ka 8.martu svin vienmēr un 30 % dažreiz atzīmē šos svētkus.

Lai arī 8.marta svinēšanas tradīcijas abās Baltijas valstīs radušās pietiekami sen, Lietuvā atšķirībā no Latvijas šo dienu vairāk atzīmē jaunieši: 56 % Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 20-29 gadiem apgalvo, ka 8.martu atzīmē vienmēr, kamēr Latvijas jaunieši retāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji atzīst, ka vienmēr svin šos svētkus.

Tai pat laikā, līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā šos svētkus vīrieši un sievietes novērtē līdzīgi.

Aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS tīkla uzņēmumi: TNS Latvia – Latvijā laikā no 2006.gada 1. līdz 6. martam visā valstī aptaujājot 506 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem un TNS Gallup – Lietuvā laikā no 2006.gada februārī visā valstī aptaujājot 500 Lietuvas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Sieviešu dienu visplašāk atzīmē Latgalē

LETA 03/08/06 Neskatoties uz Starptautiskās sieviešu dienas neoficiālo statusu, Latvijā vairums iedzīvotāju to turpina atzīmēt, bet visplašāk 8.marts tiek svinēts Latgalē, aptaujā konstatējusi sabiedriskās domas pētījumu aģentūra "TNS Latvia".

Neskatoties uz to, ka katru gadu Saeimā raisās diskusijas, vai 8.martu vajadzētu atzīt par oficiāli svinamu dienu, 88% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem vismaz dažreiz atzīmējot šos svētkus.

Attieksmi pret 8.marta atzīmēšanu lielā mērā ietekmē aptaujāto iedzīvotāju tautība - no latviešiem tikai katrs otrais aptaujātais apgalvo, ka šie svētki viņam ir nozīmīgi un viņš tos vienmēr atzīmē, bet krievu un citu tautību cilvēku vidū šos svētkus svin vismaz astoņi no desmit aptaujātajiem.

No aptaujātajiem 18% latviešu un 5% cittautiešu norādījuši, ka viņiem 8.marts nepavisam nav nozīmīga diena un viņi to neatzīmē.

Latvijā kopumā visplašāk šos svētkus svin Latgalē - 90% Latgales iedzīvotāju apgalvojuši, ka vienmēr atzīmē Sieviešu dienu. Aptauja parādījusi, ka nedaudz biežāk nekā vidēji 8.martu svin Latvijas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 54 gadiem, cilvēki ar vidējiem ienākumiem un precējušies vai ar partneri kopā dzīvojošie cilvēki.

Attieksmi pret Starptautiskās sieviešu dienas svinēšanu neietekmējot aptaujāto dzimums - gan pašas sievietes, gan arī vīrieši šos svētkus svin līdzīgā mērā.

Līdzīgs pētījums notika arī Lietuvā, un tā liecina, ka 8.marts nozīmīgi svētki ir 39% Lietuvas iedzīvotāju, 47% lietuviešu šos svētkus atzīmē dažreiz un, līdzīgi kā Latvijā, tikai 13% iedzīvotāju šos svētkus neatzīmē. Šo svētku popularitāti Latvijā pētījuma autori skaidro ar lielāku cittautiešu īpatsvaru.

"TNS Latvia" no 1. līdz 6.martam visā valstī aptaujāja 506 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Viedoklis: Pārdomas pēc 8. marta

Kristiāna Lapiņa, Apollo 03/09/06 Katru labu pasākumu var nejēdzīgi sabojāt. Kā zināms, vispārpieņemtās receptes ir fragmentāras zināšanas, dogmatismā balstīts viedoklis, (pareizāk, «viedoklis»), un nicinoša attieksme. Viena no duālākajām dienām gadā ir 8. marts, kas dažādu cilvēku apziņā ir fiksējies dažādos veidos. Iespējams, ka vecākā paaudze to saista ar savītušu neļķīšu un izstīdzējušu tulpju pirkšanu, lai pēc tam Sieviešu dienu svinētu Vīriešiem atbilstīgā veidā. Citiem, savukārt, nez kāpēc, gribas jaukt vienā putrā sufražismu, britu feministes un Rozu Luksemburgu, klāt pieliekot Klāras Cetkinas vārdu. Patiesībā tieši šis sajukums, kas izveidojies ap svētkiem( vai «svētkiem») ir tas, kas spiež no tiem brīžam atteikties un vienlaikus runāt par pašu ideju. Sieviešu dienas pamatā ir feminisma kustība. Tiešā veidā.

Nav nekādu šaubu, ka arī pats feminisma jēdziens ir zināmā mērā cietis un tie, kas tik kvēli tagad zākā Sieviešu dienas svinēšanu, sen ir aizmirsuši vai nekad nav zinājuši, ko tas īsti nozīmē. Patiesībā būtu pēdējais laiks atcerēties un vienlaikus papūlēties izmest no galvas romantizētās revolucionārās muļķības un Cetkinas tēlu ar šaujamo rokās un pievērsties realitātei. Viena no realitātes skarbajām pusēm ir tā, ka daudzās vietās pasaulē nekas nav mainījies kopš tās dienas, kas vēsturē iezīmējusies ar to, ka sievietes beidzot izteica protestu pret garajām darba stundām – tolaik 14, un necilvēcīgajiem darba apstākļiem. Tas notika 1857. gadā 8. martā Ņujorkā un tās bija strādnieces, kuras tika nodarbinātas tekstilrūpniecībā – tieši viņām ir jāpateicas par to, ka sievietes vispār varēja sākt cerēt uz demokrātiskās brīvības izpausmēm.

Patiesībā realitāte saistībā ar feminismu ir vēl smagāka - šī kustība, kura tiek mūsdienās asociēta ar dzimumu līdztiesību un iespēju pašām atvērt durvis bankā, sākotnēji akcentēja sieviešu pakļautību, kas ir vispārzināma jau no aizlaikiem un aktīvi pret to vērsās. Starp citu, tās sievietes, kuras tagad izvēlas ķeizargriezienu, simboliski mirst, jo senāk viņām nebūtu iespēju izdzīvot – Cēzara ( ķeizara- vairumā gadījumu, vīrieša) piedzimšana un mātes upuris ( sievietes nāve)- tradicionāla shēma, kura darbojas ne jau tikai attiecībā uz bērna laišanu pasaulē. Feminisma kustība cīnījās ( un dara to vēl joprojām) par sieviešu tiesībām izlemt par savu dzīvi, iespēju nodrošināt un pasargāt bērnus, par tiesībām aizsargāt sevi kā personu ( piemēram, cīņa par iespēju plānot grūtniecību, izvairīties no verdzības, vai seksuāli transmisīvajām slimībām uzspiestas prostitūcijas rezultātā u.c.).

Tas, ka feminisma kustība vēl joprojām nav spējusi panākt vēlamos rezultātus, ir acīmredzami - ASV( no kurienes šī kustība nāk), vienā no štatiem ir pieņemts likums, kas liedz pārtraukt grūtniecību pat izvarošanas gadījumā. Jā, no vienas puses var diskutēt par bērna slepkavības ( š.g. aborta) legalizāciju un tās ētisko pusi, bet šajā gadījumā sieviete tiek noslepkavota divreiz un nav nekādas nozīmes tam, kas tas notiek «tikai» psiholoģiski un emocionāli. Pašnāvību skaits pēc izvarošanas runā pats par sevi Tas pats attiecas uz darba tirgu - vēl joprojām nākas runāt par nopietnu diskrimināciju šajā jomā. Taču tie  nav vienīgie piemēri.

Sieviešu diena ir iemesls atcerēties, kas notiek sabiedrībā, neatkarīgi no tā, vai tā tiek atzīta par oficiālo svētku dienu vai nē. Tas vien, ka tiek pasniegti ziedi vai saldumi, neiedziļinoties svētku būtībā, nozīmē tos vienkārši degradēt un attiekties no to sociālās nozīmes. Bez sieviešu līdzdalības sabiedrība diemžēl nespēj eksistēt un te nav runa tikai par bioloģiskas funkcijas realizēšanu. Starp citu – ASV var lepoties ar to, ka apmēram puse no materiālajiem resursiem pieder sievietēm. Neskatoties uz to, sievietes kopumā ir nabadzīgākas – tieši tālab, ka bieži uzņemas rūpes par jauno paaudzi un šādā veidā netieši atbalsta totālu patriarhālu attieksmi, pret kuru vēršas feminisms.

Sieviete nav tikai māte. Nav tikai mīļākā. Nav tikai barotāja, gludinātāja, psiholoģe, santehniķe, krāsotāja, aukle, kulināre, šuvēja, ārste u.c.( viss vienlaikus, protams). Viņa ir Sieviete. Ar to arī apsveicu.

Citādā ziņā...

Puzes pagastu apsēdušas izbēgušas ūdeles

Imants Vīksne, NRA 03/03/06 Vismaz simt izsalkušu kažokzvēru, kas izmukuši no vietējās audzētavas, siro pa Ventspils rajona Puzes pagasta apkaimi un nokož mājputnus.

Nedienas sākās pēc Jaungada, kad vairākās saimniecībās agresīvās Amerikas ūdeles nokoda vistas un pīles. Sākotnēji plēsēji viesojās no audzētavas salīdzinoši netālu esošo māju kūtīs Blāzmas ciemā – arī feldšeres mājā, bet nesen manītas jau otrpus Puzes ezeram. Tāpat baltie dzīvnieki plosījušies Ancē. Bet pirms pāris nedēļām arī Ugāles vidusskolas skolotāja Anita Kroņkalne savus putnus paglāba no plēsoņas, piežmiedzot ūdeli pie grīdas ar slotas kātu. Apmaiņā pret vienas vistas dzīvību, viņa tikusi pie glītas kažokādiņas.

Citiem izbēgušie dzīvnieki nodarījuši ievērojami lielāku postu. Piemēram, Banku ciema Upeniekos nokostas 11 pīles un 11 vistas. Saimnieks Raivis Blumbergs stāsta, ka sākotnēji pat neesot sapratis, kas ar putniem noticis.

Ūdele pavisam savus upurus nenokoda, bet izsūca caur skaustu asinis, un putni nobeidzās lēnām divu triju dienu laikā. "Tā viņa plosījās katru nakti kādu nedēļu, līdz beidzot sapratām, kas pie vainas. Tad nu meklējām rokā vectēva taisīto slazdu un ūdeli noķērām," stāsta Raivis, piebilstot, ka daži izdzīvojušie putni vēl ilgi nespēja attapties no pārdzīvojumiem – negribēja ēst, nedēja olas. Gluži nepierasti ģimenei tās nācās pirkt veikalā. Baidoties no citu ūdeļu uzbrukumiem, kūtī ir aiztaisītas visas spraugas, turklāt ik vakaru par putnu drošību pārliecinās sunene Džita, rūpīgi pārmeklējot katru putnu mītnes kaktu.

Pēcpadomju laikā postā aizlaisto Puzes zvēraudzētavu nesen nopirka un sāka atjaunot kāds jauns liepājnieku pāris uz pusēm ar saviem partneriem Dānijā, kas minēts arī firmas nosaukumā – SIA Dānija Minka. Saimniece Džineta Ernstsone lēš, ka pašlaik būros vajadzētu būt aptuveni 9000 ūdeļu, bet izbēgušas varētu būt apmēram simts. Šie zvēriņi ir visai manīgi un izmanto katru iespēju, lai izšmauktu. Tomēr ilgu laiku nebija skaidrs, kā tie pamanās izkļūt no audzētavas teritorijas, ko ieskauj žogs. (Tas gan palicis vēl no veciem laikiem un, tiklīdz zeme atkusīs, tiks mainīts.) Visbeidzot nesen atklājās, ka ūdeles atradušas zemē ieraktu notekūdeņu cauruli, kuras gals beidzas grāvī aiz žoga, un ceļš bijis brīvs. Sirot pa mājām zvēri dodas, jo, kā jau nebrīvē auguši, no cilvēkiem nebaidās. Tagad caurules gals aiztaisīts, taču krietns bars pa Stendes upi un novadgrāvjiem izklīdis savvaļā. Sākotnēji lēsts, ka izmukuši 20 dzīvnieki, un tas arī paziņots Pārtikas un veterinārajam dienestam. Tagad iespējamais bēgļu skaits pieaudzis līdz simtam, tomēr precīzi dati būs zināmi jaunnedēļ, kad būs beigusies lielā ūdeļu skaitīšana. Audzētavas saimnieki savu vainu notikušajā nenoliedz un ir gatavi kompensēt iedzīvotājiem nodarīto skādi. Pagaidām neviens gan nav atnācis bārties vai iesniegt rēķinu. Viens no cietušajiem R. Blumbergs arī paskaidro, kāpēc: "Kā es pierādīšu, ka nokoda divdesmit, nevis vienu putnu? Un ka tā bija tieši viņu ūdele? Ko nu es iešu ēsties ar vietējiem, lai paliek!" Arī Puzes pagasta priekšsēdētājs Jānis Bite spriež, ka jaunajiem uzņēmējiem darbā gadījies brāķis, tomēr pagasts pret viņiem noskaņots labvēlīgi. Kā nekā zvēraudzētavas atjaunošana nodrošinājusi 15 jaunas darba vietas.

Šobrīd lielākās bažas ir par to, kā svešas plēsīgas sugas papildinājumu savvaļā uztvers Latvijas daba. Daļa izmukušo zvēru, iespējams, iemācīsies izdzīvot bez cilvēka palīdzības un sāks vairoties, stiprinot jau tā lielo Amerikas ūdeļu populāciju.

Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atgādina, ka tās Latvijas dabā iedzīvojās padomju laikā – izmūkot no zvēraudzētavām. Līdzīgi notika arī ar jenotsuņiem. Tikmēr kādreiz mūsu videi raksturīgā Eiropas ūdele, kas ir mazāka un miermīlīgāka, gandrīz iznīkusi.

Pērn, kad Amerikas plēsējas pēc lielās vētras pamuka Liepājas un Rīgas audzētavās, to nokļūšanu mežos izdevās novērst. Taču šoreiz lieta ir nopietnāka. J. Baumanis aicina Rietumkurzemes medniekus doties medībās, kamēr ūdeles vēl nav aklimatizējušās un kļuvušas uzmanīgas. Līdz ar pavasara atnākšanu plēsējas var nodarīt lielu postu – cietīs gan putni, kam tiks izpostītas ligzdas, gan arī dīķu un ezeru apsaimniekotāji, kam ūdeles izēdīs pērn ūdenstilpēs ielaisto zivju mazuļus.

Vidēji dienā Latvijā uzlauž 20 mājas lapas

DELFI 03/06/06 Latvijā vidēji dienā notiek ap 20 uzbrukumiem interneta mājas lapām. Latvijas interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs portālam “Delfi” pastāstīja, ka šādi noziegumi Latvijā ir ļoti izplatīti.

Taču lielākoties šādas ielaušanās notiek treniņa nolūkos, lai pārbaudītu savas spējas. Plešs stāsta, ka liels ļaunums tādā veidā netiek nodarīts. Parasti hakeri uzlauztajās lapās atstāj ziņas, aicinot to veidotājus parūpēties par lapu drošību.

Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad interneta pirāti, uzlaužot kādu adresi, no kuras iegūst vērtīgu informāciju, tādā veida nodarot kaitējumu kādam uzņēmumam. LIA pārstāvis stāsta, ka bieži hakeri, ielaužoties kādas firmas mājas lapā, nokopē tās līgumus un izplata tālāk publiskajā tīklā.

Banku mājas lapu uzlaušana Latvijā nav izplatīta, jo banku mājas lapas ir daudz labāk aizsargātas. Lai iekļūto labi apsargātā interneta vidē, ir nepieciešamas nopietnākas zināšanas. Izplatītāka ir banku mājas lapu nokopēšana, ko hakeri izmanto, lai apkrāptu cilvēkus.

Tiesu administrācijas informācija liecina, ka 2004. un 2005.gadā par patvaļīgu piekļūšanu datorsistēmai sodīti divi cilvēki.

Viens no viņiem no soda atbrīvots, jo nozieguma izdarīšanas brīdī bijis nepilngadīgs. Viņam piemērots audzinoša rakstura sods. Savukārt otra persona, iekļaujot smagākā noziegumā vieglāko, sodīta ar nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Minētā persona bija sodīta arī par krāpšanu.

Krimināllikumā ir pieci panti, kuri paredz sodus par noziegumiem internātā.

Tagad,

kad sniegam vajadzētu

kust, tas tik snieg un snieg klāt –

cik pa dienu nokūst, tik pa nakti at-

kal piesnieg, vai arī otrādi...Taču visumā

dienas ir saulainas un samērā siltas.Un tā,

kā vēljoprojām ir sniegs, tad mēs va-

ram baudīt visus ziemas priekus,

bet jau tīri pavasarīgā

gaisotnē...

Anda Jansone, trešdien 8. martā