Kas jauns Latvijā?

Nr. 439: 2006. g. 31. marts - 6. aprīlis

Eiropā un citur pasaulē...

Darbs ārzemēs — naudas izspiešana no tautiešiem

Ojārs J. Rozītis Minsterē, Diena 03/31/06 Divdesmit piecus gadus vecais Latvijas iedzīvotājs Oļegs S. tāpat kā daudzi citi devies laimi meklēt uz Anglijas ziemeļaustrumiem, taču tā vietā, lai mūrētu sienas, locītos fabrikā, tīrītu viesnīcu numurus vai apkalpotu restorānos, viņš Hallas pilsētā un apkārtnē apstrādājis savus tautiešus, piedraudot piekaut, ja viņi neatdos savas sūri grūti sapelnītās mārciņas un pensus.

Oļega nodarbošanās atklājusies tiesas prāvā, kur viņu un trīs viņa līdzgaitniekus tiesāja par cita Latvijas iedzīvotāja nogalināšanu pērnā gada februārī Hallā. Upuris izrādījies kāds Oļega S. paziņa Vladimirs. Kā noskaidrojuši likumsargi, abi vīrieši nodarbojušies ar izspiešanu un, cik noprotams, nav varējuši sadalīt ietekmes sfēras.

Par notikumiem liktenīgajā dienā viedokļi atšķiroties, raksta britu avīze Yorkshire Post. Ar nazi apbruņotais Vladimirs esot uzbrucis pirmais, apgalvo Oļegs. Taču, atbrīvojoties no pretinieka kampiena, viņam nekas cits neesot atlicis, kā pašaizstāvības nolūkos pašam vairākkārt durt. Šī versija gan gluži neiet kopā ar tiesu ekspertīzi, kas liecina, ka Vladimira nāves cēlonis bijis pārsists galvaskauss, bez tam upura kaklu rotājušas trīs durtas brūces.

Par šo asinsdarbu angļu tiesa Oļegam tagad piespriedusi astoņus gadus cietumā. Aiz restēm viņam uz četrarpus gadiem pievienosies 22 gadus vecais Andrejs Č., bet uz divarpus — 49 gadus vecais Igors F. Savukārt 25 gadus vecajam Ali I. kroņa maize nodrošināta uz nākamiem trīsarpus gadiem. Oļega līdzgaitnieki notiesāti galvenokārt par viņu lomu Vladimira līķa nobēdzināšanā. Visi noziegumā iesaistītie Anglijā ieradušies no Latvijas 2005.gada sākumā un upuri pazinuši jau dzimtenē.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrojies, ka četrotne Vladimira mirstīgās atliekas ietinuši segā un atkritumu maisos, sasaiņojuši ar līmlenti un aprakuši kādā mežā. Oļegam S., pēc Yorkshire Post ziņām, esot jau sodāmība par citas personas saduršanu, Latvijā viņu meklējot par smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Par viņa kriminālo rūdījumu liecinot arī tas, ka viņš pēc Vladimira nonāvēšanas aizbēdzis uz Īriju, kur turpinājis nodarboties ar reketu.

Moldovas demokratizācija svarīga arī Latvijas drošībai

Agnese Margēviča, NRA 04/05/06 Moldovas izaugsme ir būtiska Eiropas kopējai drošībai un nākotnei, jo "vislabākā aizsardzība mūsu drošībai ir labi pārvaldītas valstis", otrdien Moldovas galvaspilsētā uzrunājot Kišiņevas Publiskās pārvaldes akadēmiju, uzsvēra V. Vīķe-Freiberga. "Moldovai nepieciešams atbalsts no Latvijas, kurai 15 gadu laikā izdevies kļūt ne tikai par plaukstošu valsti, bet arī iestāties ES," dienu iepriekš pēc tikšanās ar V. Vīķi-Freibergu savukārt norādījis Moldovas prezidents Vladimirs Voroņins, raksta laikraksts Ņezavisimaja Moldova.

"Latvijas atbalsts jūsu reformu ceļam ir balstīts mūsu pieredzē, un mēs vēlamies redzēt Moldovu kā demokrātisku un labklājīgu valsti, kas stiprina saites ar eiroatlantisko kopienu," uzstājoties Kišiņevā, norādījusi V. Vīķe-Freiberga.

Latvijas prezidentei pēc moldāvu žurnālistu lūguma nācies komentēt arī Moldāvijas un Krievijas attiecības saistībā ar Maskavas lēmumu aizliegt Moldovas vīnu importu. "Tas ir normāli, kad valsts pieprasa, lai importējamie produkti atbilstu kvalitātes kritērijiem, tomēr nav normāli, kad ekonomiskās sviras izmanto kā politiskā spiediena līdzekli," V. Vīķi-Freibergu citē laikraksts Ņezavisimaja Moldova.

Piedņestras problēmas kontekstā prezidente atgādināja Latvijas pozīciju, kas pilnībā saskan ar ES nostāju, atbalstot Moldovas centienus nodibināt teritoriālo integritāti mierīgā ceļā: "Kā ES un NATO dalībvalsts Latvija turpinās pievērst starptautisko atbalstu šī svarīgā jautājuma drīzam atrisinājumam.

«Amerika skatās uz mums kā uz veiksmes stāstu»

Māris Zanders, Žurnāls "Nedēļa" 04/03/06 Žurnāla "Nedēļa" un Radio SWH kopējā projekta, nedēļas raidījuma "Septiņas naglas" 25. marta viesis — Latvijas vēstnieks ASV Māris Riekstiņš.

"Politiskais lēmums par bezvīzu režīmu ir pieņemts"

Pieļauju, ka vairumam cilvēku galvenā lieta, kas interesē Latvijas un ASV attiecībās, ir jautājums, kad mēs varēsim turp doties bez vīzas? It kā jocīgi: Latvija ir Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, mēs esam amerikāņu sabiedrotie Irākā, bet bezvīzu režīmu mums nedod. Mēs taču esam draugi, un pret draugiem tā neizturas.

Jā, mēs esam draugi — tā ir pirmā lieta. Taču debates par bezvīzu režīmu notiek diezgan smagā vidē, jo tās iekļaujas jautājumā par imigrāciju vispār. Proti, amerikāņi ir uztraukušies par nelegālo imigrāciju, kas pirmām kārtām ienāk no Meksikas un caur Meksiku — no Dienvidamerikas. Šīs debates ir par to, vai bezvīzu režīms vispār jāturpina. Atgādināšu, ka šobrīd pasaulē ir 27 valstis, kuru pilsoņi var iebraukt Amerikas Savienotajās Valstīs bez vīzas. Tātad debates faktiski norisinās starp radikāliem spārniem. Viens saka — to valstu loku, kas bauda bezvīzu režīma iespējas, paplašināt nevajag, un varbūt šāds režīms vispār jālikvidē. Piemēram, pērnā gada vasarā saistībā ar terora aktiem Londonu apmeklēja amerikāņu kongresmeņi, kuri teica: redziet, šiem spridzinātājiem bija britu pases, teorētiski viņi varēja iebraukt ASV bez papildu kontroles. Tātad nav garantijas, ka kaut kas līdzīgs neatkārtotos Štatos. Zināma loģika tajā ir. Savukārt otrs spārns teic, ka ASV ir jānāk pretī draudzīgām valstīm un vīzas jāatceļ. Vairākums toties atrodas kaut kur pa vidu.

Kur mēs atrodamies šajā procesā? Prezidents Bušs no savas puses ir pateicis: mēs gribam redzēt šīs jaunās ES dalībvalstis bezvīzu valstu sarakstā. Taču, lai mēs līdz tam nonāktu, abām pusēm — gan mums, gan amerikāņiem — ir jānokārto virkne lietu. Latvijas gadījumā mums ir jāievieš jauni, pret viltošanu drošāki ceļošanas dokumenti ar t. s. biometriskajiem rādītājiem. Šādus dokumentus Latvija sāks izsniegt šāgada beigās — mums tas tik un tā ir jādara, ja vēlamies pievienoties Šengenas līgumam ES ietvaros. Savukārt, kas attiecas uz amerikāņiem, tad te jāatzīst, ka līdz pat 2005. gadam viņiem vispār nebija datorizētas uzskaites par cilvēkiem, kas iebrauc ASV.

Skatāmies tālāk: viens no kritērijiem, lai lemtu par bezvīzu režīma noteikšanu, ir tas, cik daudzi iebraucēji no konkrētās valsts mēdz pārkāpt vīzu režīmu. Kad mēs, arī igauņi, lietuvieši, ungāri, vērsāmies ASV Valsts departamentā ar jautājumu, cik tad mūsu pilsoņu ir pārkāpuši vīzu režīmu, saņēmām atbildi, ka šādas statistikas diemžēl nav. Tātad vienotā, īpašā datorsistēmā šo informāciju sāka likt pērn, un, ja mēs skatāmies 2005. gadu, tad man jāteic, ka neizskatāmies slikti. Šāgada beigās būs otrais gads, kopš tādi dati tiek apkopoti, un tad jau varēs runāt par kaut kādu tendenci.

Līdz ar to, ja man jautā, kad beidzot būs bezvīzu režīms, jāsaka: 2006. gada beigas — 2007. gada sākums būs laiks, kad mēs varēsim sākt runāt par konkrētu datumu, ja tā var teikt. Vai tas būs 2007. gadā, man grūti pateikt.

"Ja politiķi nelaipo, cilvēki viņiem uzticas"

Parunāsim par to, kā mūsu aktualitātes izskatās no ASV redzes leņķa. Piemēram, ko amerikāņu mediji teica par t. s. Muhameda karikatūru skandālu? Debates bija plašas, un tās vēl nav beigušās. Jāņem vērā, ka ASV sabiedrība citu Rietumu demokrātiju vidū ir visreliģiozākā. Rezultātā vidējais viedoklis ir tāds, ka vārda un preses brīvība, protams, ir neaizskarama, tomēr konkrētajā gadījumā prese ir pārsteigusies. Cik zinu, ASV prese karikatūras nepārpublicēja.

Latvijā nebeidzama tēma ir korupcija. Tā neapšaubāmi ir aktuāla lieta, tomēr man liekas, ka citur arī iet jautri. Tai skaitā ASV, kur valdības vīri bieži iekuļas kaut kādās aizdomās par biznesa lobēšanu.

Korupcija, protams, ir visur, tomēr, manuprāt, ir dažas ļoti būtiskas nianses. Piemēram, cik ātri valsts vara tiek galā ar pārkāpumu. Ja nemaldos, pērnā gada oktobrī, izraisījās skaļš skandāls, kad atklājās, ka ļoti nopietnos kukuļņemšanas gadījumos ir pieķerts kāds kongresmenis no Kalifornijas. Nelīdzēja tas, ka viņš ir Vjetnamas kara veterāns, apbalvots par drosmi, ilgstoši bijis kongresmenis, — pagāja daži mēneši, un šāgada februāra vidū viņam tika piespriests cietumsods astoņi gadi. Amerikāņu pieeja ir tāda: ejam tiesisku ceļu! Ja cilvēks ir vainīgs — viņš saņem sodu, ja nav — ejam tālāk. Respektīvi, ir rezultāts. Savukārt Latvijā it kā skandalozas lietas bieži vien tiek muļļātas un muļļātas, līdz cilvēkiem zūd uzticība, ka valsts kaut ko grib atrisināt. Otra nianse ir tā, ka ASV pat šie skaļie skandāli netiek saistīti ar konkrētā indivīda politisko piederību. Nav tā, ka, skandālā iejaukts viens republikānis, cilvēki saka: nu, visi republikāņi, vai pat visa politiskā elite ir tāda!

ASV pilsonis ir arī Džordžs Soross, kuram Latvijā tiek piedēvēta ļoti spēcīga ietekme uz mūsu valsti. Kas viņš ir ASV sabiedrībai?

Štatos viņš ir viens no daudziem uzņēmējiem, kuri, jā, ir iekrājuši krietnu kapitālu, bet nav ne pirmajā piecniekā, ne desmitniekā. Jā, laiku pa laikam ir dzirdams, ka viņš nāk klajā ar kaut kādiem politiskiem paziņojumiem. Piemēram, pirms pēdējām prezidenta vēlēšanām viņš ļoti konsekventi iestājās pret Džordžu Bušu un veltīja šim pasākumam diezgan lielus līdzekļus. Tomēr manā skatījumā ASV viņu neuztver par viedokļa formulētāju, kurā ieklausās citi cilvēki. Jāņem vērā, ka ASV par politiku izsakās daudzi cilvēki, kuriem politika nav profesija. Piemēram, Holivudas aktieri arī dažos jautājumos ir ļoti aktīvi.

Vai mēs neesam mazliet provinciāli savā degsmē, kādu veltām kaislībām ap politiskās reklāmas ierobežošanu, partiju finansēšanu no valsts budžeta utt. Štatos politikā apgrozās ļoti liela nauda, tomēr sistēma, kā saka, nav sabrukusi. Ko mēs ņemamies?

Protams. Man arī šķiet, ka šī mūsu ņemšanās, kā jūs sakāt, ir viena no priekšvēlēšanu cīņas sastāvdaļām. ASV politiskā reklāma ir aktīva līdz pēdējam brīdim, jo kā īsti lai politiķis nodod savu vēstījumu?! Jautājums ir, vai pietiekami sakārtota ir sistēma, kas parāda, kur partijas naudu ņem un kā izmanto.

Savulaik, dziļāk interesējoties par dažādām subkultūrām ASV, es sapratu, ka tur var atrast visneiedomājamākās radikālās grupas, sākot ar visu veidu rasistiem un beidzot ar vienkārši "trakajiem". Kā viņiem izdodas neapspiest domas un izteikšanās brīvību un vienlaikus saturēt šos tipāžus kaut kādās robežās? Mēs Latvijā tik ļoti baidāmies no jebkāda radikālisma, slienam žogus, slēdzam ielas... Ko mēs varam šajā ziņā mācīties no amerikāņiem?

Man ir grūti komentēt par radikālajām grupām, bet es domāju, ka tas saistīts ar kopējo diskusiju gaisotni ASV. Viņi ir izgājuši cauri garam demokratizācijas procesam. Šā procesa ietvaros sabiedrība ir pieradusi, ka politiķi bieži, katru dienu, uzstājas publiski par dažādiem jautājumiem, turklāt ir pierasts arī pie tā, ka politiķi nebaidās paust savu viedokli arī tad, ja apzinās, ka tas var nepatikt. Prezidentam Bušam reitings šobrīd ir viszemākais viņa prezidentūras laikā, tomēr viņš ir uzsācis kampaņu, lai skaidrotu savu politiku Irākā, kas kopumā sabiedrībā nav populāra. Viņš saka: ziniet, mani neinteresē reitingi, es uzskatu, ka man ir taisnība. Respektīvi, tas, ka politiķi nelaipo, nodrošina savukārt to, ka cilvēki turpina uzticēties politiskajām partijām.

Atgriežoties pie Latvijas un ASV attiecībām, rodas jautājums: ja jau tās ir tik teicamas, ar ko jūs tur vispār nodarbojaties? Aizbrauc vienreiz gadā prezidente uz Vašingtonu, un labi ir... Joks, protams. Tomēr vai nav arī tā — kamēr vien mēs paši nesavārām ziepes, tikmēr Amerikai Latvija principā daudz neinteresē?

Jā, bet, lai attiecības būtu teicamas, tās visu laiku ir jālolo. Šopavasar ir sagaidāms ļoti nozīmīgs notikums: mūsu prezidentes uzruna ASV Kongresa un Senāta kopīgajai sēdei. Tas ir ļoti liels pagodinājums, jo Buša prezidentūru laikā tikai deviņu valstu vadītājiem ir bijusi šāda iespēja. Tā ir iespēja pateikt ASV politiskajai elitei, kas mums, Latvijai, liekas būtiski, un pie tā tiek intensīvi strādāts.

Līdzīgi ir ar NATO sammitu Rīgā, un ir svarīgi līdz novembrim saskaņot dienaskārtību. Šis sammits tiek plānots kā NATO transformējošs, un mums ir svarīgi, lai netiktu aizmirstas arī tās valstis, kuras ir paudušas vēlmi tuvināties vai laika gaitā iestāties NATO. Tas ir arī ASV interesēs, jo viņu skatījumā Baltija ir veiksmes stāsts — tik dramatiskas pārmaiņas īsā laikā! Un amerikāņi cer, ka baltieši var sniegt savu pieredzi Ukrainai, Moldovai, Gruzijai u. c. līdzīgas attīstības valstīm. Un mēs jau to arī darām. Mums ir pieredze, kas nav ierakstāma mācību grāmatā, un tā ir mūsu spēks.

Valdības krīzē...

Šķēli goda tiesā, visticamāk, nevērtēs

Liene Barisa, NRA 03/31/06 Neviens no gandrīz 2000 Tautas partijas biedriem līdz šim neesot vērsies partijas goda tiesā ar lūgumu izvērtēt ierindas biedra Andra Šķēles saistību ar Jūrmalas kukuļdošanas lietu. Vairāki partijas cilvēki sarunās ar Neatkarīgo spriež, ka tādu arī nebūs, jo, kā izteicās partijas valdes loceklis veselības ministrs Gundars Bērziņš, – pavļiku marozovu partijā neesot.

Saskaņā ar TP statūtiem goda tiesā var vērsties ikviens partijas biedrs, lai izvērtētu kāda cita biedra rīcību vai ierosinātu izslēgšanu no partijas. Goda tiesas vadītājs Valdis Ģīlis informēja, ka iesniegums par A. Šķēles rīcības izvērtēšanu nav saņemts.

Lai gan partijas, kas bijušas līdzīgā situācijā, savu biedru rīcību saistībā ar Jūrmalgeitas skandālu izvērtējušas un pieņēmušas lēmumu (LPP Juris Hlevickis savu darbību apturēja, bet Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK pēc partijas ētikas un revīzijas komitejas ietikumu Eiženu Cepurnieku izslēdza no partijas).

TP nav lēmusi par jel kāda veida sankcijām pret A. Šķēli. Izvērtēšana partijā gan notikusi, taču nav lemts, ka A. Šķēle būtu, piemēram, jāizslēdz no partijas. Arī goda tiesa, visticamāk, nenotiks.

"Iekšējā nostāja partijai jau ir tāda, ka jāsaņem mācība un jāiziet no šā notikuma gudrākiem – šaubu nav. Bet notikušais nav vērtēts tikai saistībā ar Šķēli, bet spriests par situāciju vispār," atzina V. Ģīlis. Viņš pieļāva, ka par A. Šķēles saistību ar Jūrmalgeitu partijā arī varētu diskutēt plašāk un publiski, taču ne goda tiesā, bet, piemēram, partijas kongresā.

Savukārt G. Bērziņš Neatkarīgajai atzina, ka A. Šķēles izvērtēšana, pateicoties masu medijiem, ir bijusi pietiekami plaša un goda tiesa nav nepieciešama.

"Šķēles saistību ar kukuļdošanu neredzu. Intervijās viņš ir skaidrojis savu lomu. Neredzu nekādu vajadzību vēl kādus pasākumus veikt," viņš sacīja. Pēc viņa domām, A. Šķēles nopelni Latvijas labā ir nenovērtējami. "Nedomāju, ka partijā ir kādi pavļiki morozovi, kas ies savu tēvu nodot," piebilda G. Bērziņš. "Nav nekāda pamata goda tiesā to skatīt," Neatkarīgajai savu viedokli pauda arī TP valdes locekle, Saeimas deputāte Vineta Muižniece.

Intervijā Neatkarīgajai pats A. Šķēle sacīja, ka ierastos uz goda tiesu, ja tāda tiktu ierosināta, un sniegtu savus paskaidrojumus. "Pašam man šķiet, ka linča tiesas veidā Tautas partija nerīkosies, tas tai nav raksturīgi. Savukārt man šobrīd iesākts darbs pie TP jaunās programmas, un es neesmu cilvēks, kas darbus pamet pusdarītus," sacīja A. Šķēle.

Līdz šim TP goda tiesā izskatīta tikai viena lieta neilgi pēc partijas dibināšanas, Neatkarīgā uzzināja TP birojā. Toreiz goda tiesu vadīja V. Muižniece. "Tas bija saistīts ar Rīgas nodaļas biedriem. Mainījās darbinieki, un lieta bija jāizšķir," klāstīja V. Muižniece. Viņa atzina, ka nereti starp partijas biedriem ir kāda nesaprašanās, taču parasti konfliktu izdodoties atrisināt rajona nodaļu ētikas komisijās. "Tāpēc jau līdz goda

tiesai nekas arī nenonāk, jo atraduši kompromisu," stāstīja V. Muižniece.

Kariņš izvairās no tiešām atbildēm

Ilze Šteinfelde, NRA 03/31/06 Pirms divām nedēļām pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jau bija izveidojušās uzņēmēju rindas, lai izcīnītu iespēju pieteikties uz Eiropas Savienības un Latvijas valsts atbalstu. Par struktūrfondu apsaimniekošanu atbildīgā ministrija – Ekonomikas ministrija – joprojām nav radusi konstruktīvu risinājumu. Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uz Neatkarīgās jautājumiem atbild ar savas padomnieces Ievas Zībergas strapniecību.

– Uz cik ilgu laiku ir atstādināts līdzšinējais LIAA direktors Andris Ozols?

– Andris Ozols ir atstādināts uz izmeklēšanas laiku.

– Vai ir noteikts kāds termiņš, kad jābūt izmeklēšanas rezultātiem?

– Izmeklēšanas komisijai ir uzdevums sniegt ziņojumu divu nedēļu laikā.

– K. Kariņš intervijā Latvijas Avīzei (LA) uzsver: "LIAA vadītājs ir darījis vairākas lietas, kas kaitnieciski strādā pret. Piemēram, ceļot ažiotāžu, ka naudas nepietiks." Vai K. Kariņa kungs ar vārdu "kaitnieciski" ir domājis darbību, kas ar šādu terminu ir apzīmēta Kriminālkodeksā? Vai ministrs uzņemsies atbildību par šiem saviem vārdiem, ja netiks konstatēta A. Ozola vaina?

– Atbildot uz žurnālistes jautājumu, ministrs pauda viedokli, kā viņš vērtē tos Ozola kunga publiskos izteikumus gan pirms, gan pēc programmas atkārtotas atvēršanas, kuri veicināja ažiotāžas veidošanos ap šo jautājumu.

– K. Kariņš šajā pašā intervijā uzsver: "LIAA direktors Andris Ozols nav atstādināts kā grēkāzis. Viņa iestāde ir apsūdzēta ļoti nopietnā pārkāpumā." Ja apsūdzēta ir iestāde, tad kurš vēl bez A. Ozola ir atstādināts no amata?

– Andris Ozols kā iestādes vadītājs ir atstādināts uz izmeklēšanas laiku. Izmeklēšana uzsākta, pamatojoties uz uzņēmēju sūdzībām, par iespējamām nelikumībām LIAA projektu pieņemšanā.

– Vai K. Kariņa vārdi: "Viņu [LIAA] atbildība ir izpildīt tos kritērijus, kas ir izstrādāti. Nebija obligāti visi projekti jāpieņem vienā vietā" – nozīmē to, ka viņš atzīst, ka LIAA tomēr rīkojusies pareizi, pieņemot projektus rindas kārtībā? Un kurā vietā vēl LIAA varēja pieņemt projektus, ja tai vienīgās telpas ir Pērses ielā?

– Ekonomikas ministrs, atbildot uz žurnālistes uzdoto jautājumu, kāpēc LIAA neizmantoja Lauku atbalsta dienesta pieredzi, kurš, projektus pieņem arī rajonos, norāda, ka LIAA funkcija bija organizēt projektu pieņemšanu cilvēkam cienīgos apstākļos. LIAA kā uzņēmējiem vistuvāk stāvošā institūcija varēja prognozēt šādas situācijas izveidošanos un vienoties, piemēram, ar kādu iestādi, kurai ir plašs filiāļu tīkls Latvijā, par sadarbību projektu pieņemšanā. Ne šādu, ne citus priekšlikumus LIAA nav izteikusi un pat izvērtējusi.

– Ministrs vairākkārt uzsvēra informācijas trūkumu: "Ministrijas speciālisti un cilvēki no aģentūras manu uzmanību nepievērsa tam, ka varētu būt problēmas šajā rindas kārtībā. Nebija pareizi izanalizēts, cik liels varētu būt pieprasījums. .. Ja man būtu bijusi labāka analīze, būtu brīdinājuši, ka šāda problēma varētu rasties. .. Taču sistēma bija jau agrāk izveidota un nav laikus piekoriģēta. Nebija redzamu iemeslu, kas noveda pie neērtās situācijas." Vai tiešām nekas neliecināja par to, ka uzņēmēji varētu veidot rindu šajā programmā? Un kāpēc netiek prasīta atbildība arī no EM speciālistiem, kuri "nebrīdināja, neparedzēja..."?

– Atbildība tiks prasīta gan no LIAA atbildīgajām amatpersonām, gan EM speciālistiem.

– Plānošana ir atpalikusi no mūsu uzņēmumu gatavības startēt ES fondu atbalstam, sarunā ar LA žurnālistiem saka K. Kariņš. Tātad ministrs atzīst, ka ministrija nav pietiekami labi strādājusi?

– Šī situācija norāda uz to, ka Lujāna laikā veiktā plānošana ir bijusi absolūti tuvredzīga, nepietiekami izvērtējot iespējamo uzņēmēju aktivitāti. Pilnīgi citādu pieeju, kura principiāli izslēdz šādu situāciju veidošanos, K. Kariņš piedāvājis nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013. gadam.

– Vai jau ir zināmi kritēriji, kā tiks pieņemti un vērtēti projekti šīs programmas otrajā kārtā maijā?

– Ekonomikas ministrija ierosina apvienot pirmo un otro programmas uzsaukumu, piešķirt papildu finansējumu un atstāt programmu atvērtu līdz maijam.

Kariņa lēmumus vētīs policija un struktūrfondu uzraugi

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli NRA 04/01/06 Ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa lēmumi par SIA S&G, kas nodrošināja šai komercfirmai vairāk nekā miljona latu valsts atbalstu, jau ieinteresējuši gan Valsts policiju, gan struktūrfondu uzraugus no Finanšu ministrijas.

Pēc neoficiālas, bet drošas informācijas, Valsts policijā vakar kāds Saeimas deputāts vērsies ar iesniegumu, lai Ekonomikas policija izvērtētu S&G iesniegto projektu apstiprināšanas likumību. Tomēr sīkāka informācija par šā iesnieguma tālāko virzību presei tikšot sniegta tikai pirmdien. Jāatgādina, ka S&G īpašnieki ir vieni no lielākajiem K. Kariņa partijas Jaunais laiks sponsoriem.

Tikmēr Neatkarīgās publikācija par K. Kariņa pērnā gada lēmumiem, kas nodrošināja SIA S&G projektiem Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, izraisīja asu Ekonomikas ministrijas (EM) reakciju. Presei izplatītajā paziņojumā apgalvots, ka Neatkarīgā izplatījusi "maldinošu informāciju".

Tomēr, atkārtoti pārbaudot publikācijā minētos faktus un dokumentus, uz kuriem bija balstīta publikācija, Neatkarīgā konstatēja, ka ministra lēmumi ir vēl bīstamāki, nekā tas sākotnēji šķita. Proti, gadījumā ja tie tiešām izrādīsies nelikumīgi, Latvijai draud smagas sarunas ar Eiropas Komisijas auditoriem par mūsu valsts iestāžu spēju uzraudzīt struktūrfondu līdzekļu sadali.

EM paziņojumā teikts, ka "ministrs nav pieņēmis lēmumu par līdzekļu piešķiršanu komercfirmai S&G". Tālāk paziņojumā norādīts, ka ministrijā bijusi izveidota "apstrīdēto administratīvo aktu struktūrfondu jomā izskatīšanas komisija". Paziņojumā tomēr atzīts, ka ministrs "ir apstiprinājis virkni komisijas slēdzienu".

Ar šo acīmredzot gribēts norādīt, ka ne jau K. Kariņš personīgi ir vainīgs, bet gan visa "izskatīšanas komisija".

Tomēr Neatkarīgās rīcībā esošajos dokumentos, kuros ir teksts uz vairākiem desmitiem lapu un kurus parakstījis K. Kariņš, nekāda komisija nav pat pieminēta, toties nemitīgi lietoti termini "konstatēju", "nolēmu". Ministra lēmumi faktiski pārtraukuši Ministru kabineta noteikto procedūru un beigu galā ļāvuši S&G tikt pie valsts atbalsta piešķiršanas.

EM preses sekretāre Evita Urpena, lūgta nosaukt komisijas locekļu uzvārdus, kas sagatavojusi ministra parakstītos lēmumus, atbildēja: "Tos nevar nosaukt, jo šī informācija ir konfidenciāla."

No amata uz laiku atstādinātais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols faktiski apstiprināja, ka K. Kariņš ir pieņēmis šos neviennozīmīgi vērtējamos lēmumus. Uz jautājumu, kādēļ viņa vadītā aģentūra laikus neprotestēja pret to, ka ministrs viņu vietā pieņem lēmumus, A. Ozols atbildēja: "Mēs protestējām. Es ministram pārsūtīju divus mūsu aģentūras juridiskā departamenta izstrādātos dienesta ziņojumus ar lūgumu izvērtēt šo situāciju. Ministrija atbildēja, ka tā ir izvērtējusi un ka mēs savā viedoklī alojamies."

A. Ozols arī izskaidroja konflikta būtību. "Manuprāt, S&G gadījumā ministrijas pārkāpums ir tas, ka [projekta labojumi] tika pieprasīti vēlreiz un vēlreiz. Bet likumā noteikts, ka projektu drīkst koriģēt tikai vienu reizi. Kādēļ S&G gadījumā tas tika atļauts četras reizes? Skaitās, ka pārsūdzība nedrīkst nedz uzlabot, nedz pasliktināt indivīda tiesības, bet šajā gadījumā indivīda tiesības tika būtiski uzlabotas. Citiem iesniedzējiem nebija šādu iespēju – viņi tika vienkārši noraidīti. Protams, S&G nebija vienīgais šāds projekts, bet tas bija viens no visinteresantākajiem projektiem juridiskā nozīmē."

A. Ozols arī uzsvēra: "Mēs uzskatījām, ka tā nav Latvijas iekšējā lieta. Mēs uzskatījām, ka notiek nelikumīga rīcība pret Eiropu."

Finanšu ministrijas ES fondu informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece Lita Kokale, uzzinot par K. Kariņa lēmumiem, teica: "Katrā ziņā šī lieta ir interesanta mums kā vadošai iestādei, kura auditē grantu shēmu, pirms tiek uzsākts pieņemt projektus, un kura auditēs arī pēc projektu pieņemšanas un apstiprināšanas. Pieļauju, ka ir vēl daudzi citi papīri, kuri nav jūsu rīcībā. Mēs lūgsim Ekonomikas ministrijai sniegt mums papildu informāciju. Gadījumā ja saņemtā informācija izrādīsies nepietiekama, ierosināsim pārbaudi visai grantu shēmai, kas sevī ietver gan Ekonomikas ministriju, gan LIAA."

Viņa skaidroja, ka projektu pieņemšanas procedūra ir samērā vienkārša: "Ja cilvēks ir izstrādājis projektu un to iesniedzis LIAA, bet pirmo reizi viņam projekts ir noraidīts pēc administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tad viņam tiek norādīts, kas ir nepareizi, un dota iespēja šo projektu labot. Viņš projektu izlabo un nes vēlreiz uz LIAA. Viņi vērtē atkārtoti pēc administratīviem kritērijiem. Ja arī tad projekts nav pareizs, tas tiek noraidīts galīgi. Bet, ja pieņemts, tad tas iet tālāk uz kvalitātes un specifisko vērtēšanu, proti, uz komisiju, kuras organizēšana jau ir Ekonomikas ministrijas kompetencē."

Vaicāta, kas notiks, ja par šādu lietu uzzinās EK, L. Kokale atbildēja: "Tad kārtējo reizi mēs būsim sevi izblamējuši, ka mums nekādi neiet ar projektu lietām.

Premjeram izvirza ultimātu - izvēlēties starp sadarbību ar JL vai LPP

LETA 04/03/06 Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP) ir jāizšķiras, vai turpināt valdībā sadarbību ar partiju "Jaunais laiks" (JL) vai arī Latvijas Pirmo partiju (LPP), jo JL neredz iespēju turpināt sastrādāties ar LPP.

To šodien JL līderis Einars Repše paziņoja pēc Ekonomikas policijas lēmuma sākt kriminālprocesu, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus JL pārraudzībā esošajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu piešķiršanā komercfirmai "S&G".

Pēc Repšes vārdiem, notiekošais apdraud valsts, valdības un koalīcijas stabilitāti. JL politiķis uzskata, ka LPP līderis Ainārs Šlesers izmanto LPP pārziņā esošo iekšlietu ministriju, lai ar "S&G" gadījumu vērstos pret ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).

Repše uzskata, ka Šlesers un LPP apdraud stabilitāti valstī, bet pēdējo dienu notikumi esot vērtējumi kā absurds un tiesībsargājošo iestāžu prostitūcija. JL uzskata, ka kriminālprocesa ierosināšana ir bijusi LPP atbildes gājiens pret Kariņu.

Šleseru Repše novērtēja kā "sliktāko ministru Latvijas politikā", kurš ieviesis tādas lietas kā deputātu balsu pirkšana.

"Mēs esam uz ļoti bīstamas takas, tāpēc premjeram ir jāpieņem stingrs lēmums, ar ko turpmāk strādāt, jo tā turpināt nedrīkst," uzsvēra JL līderis.

Viņš norādīja, ka pašreizējā situācija ir vērtējama kā tiesisks nihilisms, kad godīgo apvaino un vajā, bet negodīgie turpina strādāt.

"Ar LPP ne mums, ne Latvijai nav pa ceļam," uzsvēra Repše, norādot, ka gadījumā, ja premjers izvēlēsies turpināt darbu ar LPP, JL strādās tālāk, bet vēlētāji 9.Saeimas vēlēšanās varēs sniegt savu vērtējumu.

Arī ekonomikas ministrs žurnālistiem pauda viedokli, ka LPP viņu vajā politisku motīvu dēļ.

"Skaidrs, ka LPP izmanto varas struktūras savu mērķu sasniegšanai," sacīja Kariņš.

JL neredz iespēju turpināt sadarbību ar LPP vienā valdībā, tāpēc premjeram ir jāizšķiras, vai valdībā paliek JL vai LPP, sacīja Repše.

Savukārt Kalvītis, vēl nekomentējot JL izvirzīto ultimātu, žurnālistiem sacīja, ka gadījumā, ja masu medijos izskanējusī informācija par iespējamiem pārkāpumiem, piešķirot ES struktūrfondu atbalstu "S&G", izrādīsies patiesa, šis gadījums būs vērtējams kā politiskā korupcija, un šādā gadījumā Kariņam par to būšot jāuzņemas pilna atbildība - līdz pat demisijai.

Kalvītis ar JL esot gatavs par "S&G" gadījumu runāt pēc būtības.

Šlesers aģentūrai LETA sacīja, ka JL ir "jāatzīst vaina blēdībās", kas saistītas ar ES struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu "S&G", un jāpieņem lēmums, vai tā var palikt valdībā. Vienlaikus politiķis uzskata, ka Kalvīša vadītajai valdībai jāturpina strādāt.

Runājot par JL izvirzīto ultimātu valdības vadītājam, Šlesers norādīja, ka izvēle jāizdara premjeram, jo tā ir viņa kompetence.

"Ja premjers vēlas ar blēžiem no JL palikt vienā valdībā, tā ir premjera izvēle," sacīja Šlesers.

Viņš uzskata, ka gadījumā ar "S&G" JL tikusi atmaskota blēdībās. Partijai neesot izdevies "pa kluso nozagt miljonu" un tagad JL mēģina radīt nevajadzīgu skandālu.

"Ja drošības iestādes, kuras, jācer, mūsu valstī vēl ir neatkarīgas, pieņem šādu lēmumu [uzsākt kriminālprocesu], JL ir lielas problēmas," norādīja Šlesers.

Pēc politiķa domām, JL vēlējās "izzagt fondus, bet tika pieķerts zādzībā". "Viņu politiskie ideāli sabrūk," sacīja LPP pārstāvis. Tagad JL, viņaprāt, ir jāatzīst nodarījums un jāuzņemas atbildība.

Komentējot pārmetumus, ka LPP izmanto partijas pārziņā esošo Iekšlietu ministriju, lai ar "S&G" gadījumu vērstos pret Kariņu, Šlesers norādīja, ka partija "nav aicinājusi dot miljonu JL biedram".

Arī Jaundžeikars uzskata par nepamatotiem pārmetumus tiesībsargājošo iestāžu izmantošanā politiskos procesos. Ministrs uzsver, ka Ekonomikas policija tikai reaģēja uz saņemto iesniegumu par iespējamām nelikumībām.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA teica, ka premjeram ir jāizšķiras par koalīcijas turpmāko sastāvu, jo iespējas samierināt strīdniekus - JL un LPP - ir praktiski izsmeltas.

ZZS frakcijas vadītājs ir pārliecināts, ka aicinājumi saglabāt mieru un mēģinājumi kļūt par starpniekiem JL un LPP strīdā "ir izsmelti". Koalīcijas sarunās, kas notiek aiz slēgtām durvīm, Brigmanis guvis pārliecību, ka JL un LPP politiķu starpā valda "dziļi personisks antagonisms", kas nav pārvarams.

Brigmanis piebilda, ka "ZZS frakcijai nav problēmu sastrādāties ne ar vienu citu koalīcijas partneri".

Ja no valdības koalīcijas aizies LPP, valdībai Saeimā paliks 56 balsis, ja no koalīcijas aizies JL - 45 balsis.

Kriminālprocesa draudus Kariņš uzskata par konkurentu atbildi

Ināra Egle, Diena 04/03/06 Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), par kura darbību saistībā ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piešķiršanu firmai S&G varētu ierosināt kriminālprocesu, šādu varbūtību uzskata par nepamatotu un arī neplāno atkāpties no amata, kā to līdzīgā situācijā izdarīja Jaunā laika vadītājs un bijušais aizsardzības ministrs Einars Repše. K.Kariņš šo LNT ziņu raidījumā izskanējušo informāciju uzskata par "Šlesera impērijas atbildes triecienu".

Kā jau ziņots, JL saistībā ar Jūrmalas telefonsarunām krasi iebilda pret A.Šlesera palikšanu satiksmes ministra amatā un tagad rosinājis Satiksmes ministrijā veikt pārbaudi, ko piekritis darīt premjers. Tam savukārt nepiekrīt iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP), norādot uz JL tendenci "vienmēr vērtēt tikai citus, nevis sevi". Viņaprāt, šajā situācijā ļoti būtisks būs premjera Aigara Kalvīša (TP) viedoklis. Ja šie fakti apstiprināsies, tie met lielu ēnu uz ES līdzekļu sadales procesu kopumā, un tik kliedzoša informācija prasa ļoti nopietnu pārbaudi, Dienai sacīja premjera preses sekretārs Arno Pjatkins. Premjers tikai pirmdien atgriežas no komandējuma, taču jau vakarā plānojis šo situāciju pārrunāt arī ar Valsts kontroles vadību.

Uz kāda Saeimas kreiso frakcijas deputāta iesnieguma pamata ekonomikas policija pirmdien varētu ierosināt kriminālprocesu pret ekonomikas ministru K.Kariņu saistībā ar struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu firmai S&G. Tāda ziņa pagājušajā piektdienā izskanēja LNT ziņu raidījumā, informē LETA. Tā norāda, ka SIA S&G, kuras īpašnieki ir JL ziedotāji, pērn 19.augustā noslēgusi līgumus, kas dod iespēju saņemt 1,1 miljonu latu no ES struktūrfondiem. Firmai ar pieteikto projektu apstiprināšanu bijušas grūtības, "kuras ar savu lēmumu ir atrisinājis ekonomikas ministrs".

SIA S&G gandrīz uz pusēm pieder Mārtiņam un Silvijai Grestēm. M.Greste ir JL Rīgas domes deputāts, Privatizācijas aģentūrai daļēji piederošā Rīgas siltuma padomes priekšsēdētājs, informē aģentūra LETA.

"Tas, vai uzņēmumu īpašnieki ir vai nav ziedojuši kādai partijai, nevar kļūt par kritēriju vērtēšanā," Dienai svētdien sacīja K.Kariņš, pēc kura domām, neesot nekāda pamata ierosināt kriminālprocesu. Ministrs esot aicinājis pārskatīt 29 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lēmumus, no kuriem 24 atzīti par prettiesiskiem. K.Kariņš te saskata politisko konkurentu atbildes triecienu. Viņa demisiju, ja tiks ierosināts kriminālprocess, neprasīs arī partija, varēja secināt no JL ģenerālsekretāra Edgara Jaunupa teiktā. Viņš svētdien Dienai apgalvoja, ka partijas vadība ir iepazinusies ar šiem materiāliem un neredz pamata kriminālprocesa ierosināšanai, bet, ja tā notikšot, "tas jau būs drauds demokrātijai, jo tiesībsargājošās iestādes izpilda politiskos pasūtījumus".

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars, kurš piektdien nebija Rīgā un ar iesniegumu ekonomikas policijai nav iepazinies, norādīja, ka JL vajadzētu kritiskāk paskatīties pašiem uz sevi. Ziņas medijos radot jautājumus, piemēram, kāpēc ministrs personiski ir atļāvis firmai precizēt projektu un prasījis to iesniegt nevis Investīciju un attīstības aģentūrā, bet viņam. Jebkuram deputātam ir tiesības lūgt izvērtēt šādu gadījumu, ko ir nekorekti saistīt ar kādu pasūtījumu.

Jaunais laiks šantažē valsti

Liene Barisa, NRA 04/04/06 Kariņa šaubīgie lēmumi partijai liek spert radikālus soļus.

Kad Ekonomikas policija uzsāka kriminālprocesu saistībā ar ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piešķiršanā komercfirmai S&G, partija Jaunais laiks (JL) paziņoja, ka Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim ir jāizšķiras, vai valdībā turpināt sadarbību ar JL vai Latvijas Pirmo partiju (LPP). Lai gan partijai pierādījumu neesot, JL esot pamats domāt, ka Ekonomikas policija šai lietai pievērsusies ar LPP gādību.

Pirmais par partijas nodomu, proti, likt premjeram izvēlēties, vakar paziņoja JL līderis Einars Repše. Zīmīgi, ka tas notika neilgi pēc tam, kad Valsts policijas pārstāve Ieva Zvīdre informēja par uzsākto kriminālprocesu. Līdz ar to aktuālāks arī kļuva jautājums par K. Kariņa palikšanu ekonomikas ministra amatā (E. Repše līdzīgā situācijā demisionēja) un partijas saistību ar minēto gadījumu, taču šāds, JL iniciēts pavērsiens vairāk uzmanības lika pievērst valdības stabilitātei.

E. Repše aģentūrai LETA izteicās, ka valstī notiekošais apdraud valsts, valdības un koalīcijas stabilitāti un LPP līderis Ainārs Šlesers izmantojot LPP pārziņā esošo Iekšlietu ministriju, lai ar S&G gadījumu vērstos pret ekonomikas ministru. Pēc E. Repšes domām, pēdējo dienu notikumi esot vērtējumi kā absurds un tiesībsargājošo iestāžu prostitūcija.

Arī pats ekonomikas ministrs un viņa partijas biedre tieslietu ministre Solvita Āboltiņa pēc vakarpusē notikušās ārkārtējās JL, Tautas partijas un premjera tikšanās izteicās, ka Ekonomikas policija pildot LPP pārvaldītās Iekšlietu ministrijas pasūtījumu. S. Āboltiņa gan atzina, ka pašreiz partijai tam neesot pierādījumu, taču iepriekšējā pieredze ļaujot tā domāt. Viņa arī norādīja, ka JL premjeru Aigaru Kalvīti "draudzīgi aicinājis" izvērtēt morālos, ētisko un demokrātiskos standartus valdībā, liekot izvēlēties starp JL un LPP.

Taču A. Kalvītis jau uzreiz pēc sarunas uzsvēra, ka viņam nav pieņemams JL izvirzītais ultimāts. "Man nav pieņemama forma, kādā Jaunais laiks runā par sadarbību koalīcijā – izvirzot ultimātus," uzsvēra A. Kalvītis. Viņš norādīja, ka ir jādomā par valsts un valdības stabilitāti, tādēļ nolēmis ļaut JL "atvēsināt galvas", un ar partiju vēlreiz runāšot ceturtdien. Savukārt, runājot par masu medijos izskanējušo informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, piešķirot ES struktūrfondu atbalstu S&G, A. Kalvītis norādīja – ja tā izrādīsies patiesa, šis gadījums būšot vērtējams kā politiskā korupcija, un tad K. Kariņam būs jāuzņemas pilna atbildība – līdz pat demisijai.

Savukārt A. Šlesers, komentējot JL izvirzītos noteikumus valdības vadītājam un JL sacīto par LPP spiedienu uz Ekonomikas policiju, pauda pārliecību, ka JL būtu jārunā par faktu, nevis par to, ka drošības iestādes ierosinājušas kriminālprocesu. "Jaunā laika sašutumu izraisījis fakts, ka Kariņa blēdība nākusi gaismā, jo neviens nedomāja, ka par to uzzinās," savu viedokli pauda bijušais satiksmes ministrs. Jāatgādina, ka JL bija pirmā no politiskajām partijām, kas A. Šleseram pārmeta centienus novērst uzmanību no Jūrmalgeitas skandāla, meklējot – kurš vainīgs informācijas izplatīšanā, nevis vērtējot pašu notikumu.

Lai gan A. Kalvītis JL devis laiku pārdomām līdz ceturtdienai, par iespējamo partiju samierināšanu un turpmāko koalīcijas darbību pašreizējā sastāvā Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bija skeptisks. "Kad vadzis ir pilns – tad tas lūst," viņš norādīja. Pēc viņa domām, beigu beigās premjeram tomēr būs jāizšķiras par vienu no partijām. ZZS gan neesot ne vienas, ne otras partijas pusē, viņš apgalvoja, jo strādāt varētu jebkurā sastāvā. "Ja aizietu Pirmā partija, koalīcijai paliktu vairākums, ja JL, tad būtu mazākums. Bet arī tas nav traģiski, jo esam strādājuši mazākuma valdībā," klāstīja A. Brigmanis. Pēc viņa domām, premjeram izšķiršanos varētu sarežģīt fakts, ka iespējami pārkāpumi konstatēti abās partijās.

Savukārt opozīcijas partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats sprieda, ka Ministru prezidentam koalīcijas stabilitātes vārdā tomēr nevajadzētu izšķirties. "Ja premjers būs gudrs, viņš neteiks ne jā, ne nē ne vienai, ne otrai partijai. Un neteiks, ka vieni ir vajadzīgi un otri nav," viņš sprieda. Taču izšķiršanās gadījumā, tāpat kā A. Brigmanis, viņš uzskata, ka situācija nebūtu vienkārša. "Ja Tautas partija paliks kopā ar Jauno laiku, tad būs balsu vairākums. Bet Pirmā partija tomēr sirdij tuvāka," klāstīja M. Grīnblats.

Neatkarīgā jau rakstīja – ja no valdības koalīcijas aizietu LPP, koalīcijai Saeimā paliks 56 balsis, ja aizies JL – paliks 45 balsis, un tādā gadījumā, pieņemot lēmumus un likumprojektus, būs jāizlīdzas ar opozīcijas atbalstu.

Ultimāts Kalvītim

Diena 04/04/06 Apsteidzot premjera tikšanos ar ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, JL pieprasa Latvijas Pirmās partijas padzīšanu no valdības. Ministra saistību ar apšaubīto līdzekļu piešķiršanu firmai S&G JL atsakās izvērtēt un izskaidrot sabiedrībai.

Vai valdības krišana patlaban ir valsts interesēs?

Lolita Čigāne, sabiedriskās politikas centra Providus pētniece:

Ja lielākā Saeimas frakcija iziet no valdības, tā, bez šaubām, ir valdības krīze. Tas liecina par nopietnām problēmām valdošajā koalīcijā. Tas īpaši apgrūtina lemšanu par Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam. Jaunajam laikam patlaban ir divas svarīgas ministrijas — Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija. Tās ir jomas, kur ir daudz jautājumu un nepieciešams izdarīt augsta līmeņa politisku izšķiršanos. Tas jau tagad sagādā problēmas valsts pārvaldei.

Aigars Freimanis, sociologs, Latvijas faktu direktors:

Aizvien grūtāk ir iedomāties, kā šī valdība vispār var funkcionēt, nemaz nerunājot par tās efektīvu darbu. Ja tiek īstenots scenārijs, kad pasaka uz redzēšanos gan LPP, gan Krišjānim Kariņam, ir jautājums, vai JL ir gatavs ar to samierināties. Kariņa vainas atzīšana būtu riskanta attiecībā pret JL pašu deklarētajiem principiem un vērtībām. Uz valsti krīze varētu arī neatstāt lielu iespaidu, jo, manuprāt, ir iespējams izveidot jaunu valdību — TB/LNNK nevar pārmest pragmatisma trūkumu dramatiskās valdības krīzēs. Tādā premjera amatu reiz ieguva Guntars Krasts, kāpēc tas tagad nevarētu būt, piemēram, Roberts Zīle.

Norāda uz Kariņa kompetences trūkumu ekonomikā

Liene Barisa, NRA 04/04/06 Vērtējot Krišjāņa Kariņa paveikto ekonomikas ministra amatā pusotra gada laikā, politiķi ar grūtībām atrod ko pozitīvi vērtējamu un bieži norāda uz K. Kariņa nepietiekamo kompetenci ekonomikas jomā.

"Bija patīkami sastrādāties ar Kariņu, kad viņš bija JL frakcijas vadītājs. Bija jautājumi, kur mēs, protams, nesapratāmies, bet viņš ļoti labi strādāja. Un man liekas – viņš zaudēja, aizejot uz ministriju. Ekonomikas ministrijā jārēķinās ar citu darba specifiku, vajadzīgs liels zināšanu diapazons. Negribētu katru soli analizēt, bet šis gājiens, kas saistīts ar tām rindām pie LIAA un Ozola kunga atlaišanu – tas nebija pareizs gājiens," sprieda Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris K. Kariņa darbību vērtēja līdzīgi – kā labu partijas frakcijas vadītāju, bet ne tik spožu ministru. Viņš sprieda, ka "neticami rupjas kļūdas" ministrs pieļāvis, nepārvērtējot Eiropas naudas sadales principus. "Šī situācija parāda, ka pieeja ir diezgan neprofesionāla ilgākā laika posmā," atzina A. Slakteris. Tieši rindu pie LIAA kā spilgtāko neizdarības paraugu minēja arī citu partiju pārstāvji – TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats un Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Jānis Šmits.

Taču tikpat spilgtu pozitīvi vērtējamu veikumu vai vismaz vienkārši labu darbu politiķi neatminējās. Vienīgi K. Kariņa partijas biedrs JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis sacīja, ka galvenais labais ekonomikas ministra darbs ir Rīgas siltuma privatizācijas apturēšana. "Savukārt ar mīnuszīmi varētu vērtēt Kariņa nespēju pārliecināt valdību par dažādām lietām, kuras būtu nepieciešamas realizēt," viņš piebilda.

Arī K. Kariņa padomniece Ieva Zīberga kā vienu no ministra pozitīvi vērtējamajiem padarītajiem darbiem Neatkarīgajai minēja tieši Rīgas siltuma privatizācijas nepieļaušanu. Tāpat pozitīvi vērtējama enerģētikas neatkarības jautājuma pacelšana valsts līmenī, veicinot Latvijas neatkarību no Krievijas energoresursiem, likuma par privatizācijas procesa pabeigšanu valstī izstrādāšana un pieņemšana, kā arī uzņēmējdarbības uzlabošanas plāna izstrādāšana un pieņemšana. Bet vēl darāmais Ekonomikas ministrijā esot nākamā ES struktūrfondu plānošanas perioda programmu izstrāde, LIAA darba uzlabošana un Ventspils naftas privatizācijas procesa pabeigšana.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka neapmierinātību ar ekonomikas ministra darbu šā gada sākumā pauda arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Pēc viņa domām, esot problēmas ar jautājumiem, kas skar valsts konkurētspējas veicināšanu. A. Kalvīti neapmierināja paveiktais uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, par ko atbildīga ir Ekonomikas ministrija, tāpat kavējoties epārvaldes ieviešana, pastāvot problēmas īpašumu reģistrācijā un ir ilgstoša uzņēmumu likvidācija.

Krišjāņa Kariņa panākumu un trūkumu Top 3

Panākumi

- Nostāja inflācijas jautājumā. Pateicoties Kariņa nosvērtajai nostājai, inflācijas ierobežošanas nolūkos netika pieņemti papildu nodokļi.

- Ierosme samazināt nodokļus. Pēc Kariņa ierosmes, valdība konceptuāli vienojās samazināt ienākumu nodokli mazajiem uzņēmējiem.

- Latvijas uzņēmēju kontaktu veicināšana ar ārvalstīm. Veicinājis atbalsta programmas uzņēmēju sadarbībai gan ar Eiropas Savienības valstīm, gan ārpus tās.

Trūkumi

- Nekārtības ES naudas sadalē. Laikus nenovērsa absurdo situāciju, nemainot projektu vērtēšanas kritērijus, kas izraisīja nekārtības pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un aizdomas par negodprātībām ES naudas sadalē.

- Piemirsta reģionu attīstības izlīdzināšanās. Eiropas struktūrfondu naudas sadalē pretēji EK uzdotajam par reģionālās izlīdzināšanas politiku netiek pienācīgi ņemtas vērā reģionu atšķirības (naudas sadale notiek, vadoties pēc principa – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ).

- Partijas intereses augstākas. Ieceļot amatpersonas valsts uzņēmumu padomēs, Kariņš vadās nevis pēc kandidātu profesionalitātes, bet viņu uzticamības partijai Jaunais laiks (piemēram, Mārtiņš Greste Rīgas siltuma padomē, Vilis Vītols un Matīss Paegle Latvenergo padomē).

Repše: Kalvītis kā premjers ir kļūda

DELFI 04/04/06 Partijas “Jaunais Laiks” (JL) līderis Einars Repše uzskata, ka partija, izsakot ultimātu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP) - izvēlēties vadīt koalīciju ar JL vai Latvijas Pirmo partiju (LPP) - dod premjeram iespēju apdomāties un veidot stabilu valdību, telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Repše. Tai pašā laikā Repše kritizē Kalvīti kā valdības vadītāju, paužot, ka ″Kalvītis kā premjers ir kļūda″.

“Mēs nevēlamies šūpot valdību, valdības krišana nav mūsu pašmērķis,” sacīja Repše. JL līderis uzsvēra, ka šobrīd viss ir atkarīgs no Tautas partijas (TP) un tā, ar ko TP izvēlēsies veidot valdību.

Repše raidījumā sacīja, ka neuzticas premjeram Kalvītim. “Ja pret godīgiem cilvēki tiek sākts kriminālprocess, bet negodīgi cilvēki dzīvo cepuri kuldami un valdības vadītājs uzskata, ka viss ir kārtībā, tad ar valdību tomēr nav viss kārtībā,” uzskata Repše. Viņš uzsvēra, ka atbalsts šādai valdībai “jau ir noziegums.”

“Kalvīts kā premjers ir kļūda,” “900 sekundēm” sacīja Repše. Viņš uzsvēra, ka premjers nav veiksmīgi izmantojis JL uzticību.

JL līderis raidījumā uzvēra , ka ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš nav pieļāvis nelikumības, bet gan labojis birokrātu pieļautās kļūdas. “Es varu apgalvot, ka Kariņš ir godīgs cilvēks,” sacīja Repše.

Repše solīja, ka, premjeram izvēloties sadarboties ar JL, partija ar saviem ministriem tiks galā pati.

Kalvītis cīnās par valdības saglabāšanu

Gunta Sloga, Diena 04/05/06 Valdības krišana kaitētu Latvijai.Aicina partijas nenodarboties ar vēlēšanu populismu, bet strādāt.

Uz krīzes sliekšņa nonākušās valdības rīcībā jaušams absolūts priekšvēlēšanu noskaņojums, taču tā vietā tai vajadzētu atminēties par daudziem ikdienas un nākotnes veidošanas darbiem, kas jāpadara. Tā aizvien pieaugošo spriedzi starp valdošajām partijām vērtē Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kas gan pagaidām, cik noprotams no viņas pārstāvju teiktā, aktīvi neiesaistīsies strīdu nogludināšanā. Arī vairāki eksperti uzsver, ka, valdībai krītot vai tajā notiekot būtiskām pārbīdēm pusgadu pirms vēlēšanām, tiks bremzēta valsts attīstībai nozīmīgu projektu īstenošana. Tas arī nenākšot par labu valsts tēlam laikā, kad Latvijai, jo īpaši NATO sammita dēļ pievērsta starptautiskās sabiedrības uzmanība.

Valdības krišana nebūtu "laimes brīdis", tādēļ prezidente ceturtdien runās ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP), otrdien sacīja viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Taču pagaidām prezidente neplāno tikties ar citu partiju pārstāvjiem, jo atbildība par koalīcijas spēku kopā saturēšanu gulstoties uz premjera pleciem. Valdība, pēc V.Vīķes–Freibergas domām, arī nevarot aizmirst savu atbildību par darāmajiem darbiem. Taču to paveikšana parasti ieilgst valdību maiņas gadījumā, uzsver Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš. "Vismaz no šiem mēs varam prasīt atbildību. Ja būs jauna valdība, būs šis simt dienu iestrādāšanās, kompetences iegūšanas laiks," saka sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Lolita Čigāne.

Viņu jo īpaši satrauc tas, ka valdības maiņas gadījumā palēninātos darbs ar ES struktūrfondu sadales plāniem, arī Nacionālā attīstības plāna ieviešanas mehānisma izstrāde. Šogad ES arī sāks pārbaudes, lai noteiktu, vai Latvija ir gatava pievienoties Šengenas līgumam, un valstij jāturpina šiem mērķiem atvēlētās naudas apguve.

Teju ikviens aptaujātais uzsver, ka vislielākās problēmas no valdības ļodzīšanās var rasties NATO sammita sarīkošanā. Tehniskā līmenī sagatavošanās sammitam netiktu ietekmēta, ja valdība kristu, uzsver kāds diplomāts, kurš nevēlējās minēt savu vārdu. Taču šādā gadījumā daudz lielāka atbildība gulsies uz birokrātijas pleciem, kam būs jānodarbojas ar interešu definēšanu un arī citu valsts ārpolitikai svarīgu jautājumu veidošanu. "Nav tā, ka visa pasaule raugās uz Latviju, bet es domāju, ka NATO valstis un citu valstu politiķi tomēr skatās, kas notiek. Ja valdība krīt, atkal mainās aizsardzības ministrs, tas raisa šaubas par mūsu politisko stabilitāti," saka O.Kalniņš. Viņš arī atgādina, ka maijā Latvijā ieradīsies amerikāņu investoru grupa, kas biežās valdības maiņas var uztvert kā "nepareizu signālu".

Pēc Latvijas Ārpolitikas institūta direktora A.Lejiņa domām, pēdējo nedēļu notikumos izpaužas nedomāšana par valstiskām interesēm, bet to, kā iegūt vairāk vietu nākamajā Saeimā. "Domāt par vēlēšanām — tas ir neizbēgami. Bet [nav pieņemams] tas veids, kā partijas gatavojas un uzvedas — tikai skatās uz populismu un to, kas viņiem varētu palīdzēt oktobrī," saka O.Kalniņš.

Kas ir tie darbi, kuru dēļ Latvija pašlaik nevar atļauties valdības krīzi?

Vaira Vīķe–Freiberga, Valsts prezidente:

Valdība nav zizlis, ar ko mētāties. Valdībai tāpat ir tikai daži mēneši dzīves, un šobrīd kaut kāda tīrīšana un manierēšanās nebūtu īsti vietā, jo diez vai ko jaunu šajā situācijā ienesīs. Valdībai jāsaprot, cik tā ir gatava strādāt valsts interesēs un cik priekšvēlēšanu kampaņas plānam. Valdība ir tāpēc, lai strādātu valsts un iedzīvotāju labā.

Ir svarīgi, lai pusgadu, gadu pirms vēlēšanām netiktu aizmirsti tie darbi, kas valstij vajadzīgi.

Lolita Čigāne, sabiedriskās politikas centrs Providus

Valstī ir jāpieņem svarīgi lēmumi, mēs nevaram atļauties valdību maiņas, tas vienkārši pārvērstos par farsu. Ja būtu jauna valdība, varam uzskatīt, ka pēc būtības tā līdz vēlēšanām nestrādātu. Vismaz no šīs valdības var prasīt atbildību, bet jaunajai būs nepieciešams iestrādāšanās laiks. Ir jārisina tādas lielās globālās attīstības lietas kā struktūrfondi un Nacionālās attīstības plāns. Tas nav pieļaujams arī NATO sammita dēļ. Nevaram atļauties šajā sasaukumā piekto aizsardzības ministru. Tas vienkārši grauj Latvijas reputāciju neticamā veidā.

Karīna Janova, struktūrfondu analītiķe

Manuprāt, svarīgākais pašlaik risināmais uzdevums ir struktūrfondi — šā gada laikā ir jāpabeidz plānošana, lai nākamgad varētu sākt konkursu izsludināšanu un līdzekļu apguvi. Tāpat jau ir sajūta, ka ierēdņiem un amatpersonām trūkst politiskās vadības un skaidrības, kurā virzienā iet. Ministrijām ir ļoti vāja kapacitāte darbā ar struktūrfondiem. Taču valdības nestabilitāte vai krišana tikai papildus bremzētu šos procesus. Ir arī jāturpina nacionālā attīstības plāna ieviešana un uzraudzība.

Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

NATO sammits ir nozīmīgākais uzdevums. Mūsu politiķi dažreiz uzvedas kā bērni bērnudārzā. Tas, kas notiek, ir spēles pirms vēlēšanām, viņi grib vairāk balsu. Partijām nerūp valstiskās intereses, bet partijiskās. Ir jāsaprot, vai mums ir rietumu demokrātijas vai austrumu modelis. Notiekošais grauj sabiedrības uzticību politiķiem un citu ticību mūsu valstij. Mums ir sabiedrība, kas būtu gatava valstiski domāt, bet kur ir politiķi, kas tā domā? Notiekošais sāk atgādināt Latviju 30.gados, kad neviens neredzēja, kas notiek austrumos un rietumos. Partijas nesaprot, ka pašlaik visi zaudē, nebūs viena uzvarētāja.

Aivis Ronis, bijušais vēstnieks NATO un ASV

Šī situācija valdībā nepalīdz ne piepildīt Latvijas deklarētās ekonomiskās prioritātes, ne struktūrfondu sadali. Gan aizdomas par korupciju, gan politiskā nestabilitāte valdībā atstāj demoralizējošu un graujošu iespaidu uz visiem tiem, kas pārstāv Latvijas intereses ārzemēs, sākot no diplomātiem un karavīriem un beidzot ar mūs atbalstošo latviešu diasporu. Kaut gan man šķiet, ka mūsu diplomāti ar šādu Latvijas realitāti ir apraduši un daudzi ir uzņēmušies iniciatīvu un atbildību gādāt par valsts interesēm tajās valstīs un organizācijās, kurās viņi strādā.

Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors

Lielākais notikums šogad ir NATO sammits. Būtu daudz labāk, ja ir stabila valdība līdz vēlēšanām. Nav tā, ka visa pasaule skatās uz Latvijas politiku, bet es domāju, ka NATO valstis un citu valstu politiķi skatās, kas notiek ja valdība krīt, atkal mainās aizsardzības ministrs. Šogad diezgan daudz uzmanības tiks pievērsts Latvijai. Līdz šim tā bijusi tikai pozitīva, arī par 16.martu nekas daudz netika manīts. Taču, ja ir politiskas problēmas, mēs zaudējam iespēju parādīt sevi investoriem un pārējiem. Maijā brauks amerikāņu investori — mūsu ministri stāstīs, ka te ir stabila valsts, iespēja investēt naudu. Politiķi vairāk domā par partijām un vēlēšanām.

Kalvītis: Latvijai var nākties atmaksāt uzņēmējiem pieškirtos 12 miljonus latu ES fondu līdzekļu

LETA 04/05/06 Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) organizēto Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu sadali uzņēmējiem, konstatējis nepilnības procedūru ievērošanā.

Tāpēc pastāvot bažas, ka Latvijai var nākties atmaksāt Eiropas Komisijai (EK) uzņēmējiem nelikumīgi piešķirtos 12 miljonus latu.

Trešdien intervijā Latvijas Radio valdības vadītājs sacīja, ka pēc sākotnējiem atzinumiem var secināt, ka EM pārkāpusi atsevišķas valdībā apstiprinātās un ar EK saskaņotās fondu sadales procedūras. Ja pārkāpumi būs būtiski, Latvijai nākšoties atmaksāt 27 uzņēmējiem nelikumīgi piešķirtos 12 miljonus latu ES līdzekļu.

Turklāt, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas praksi, mūsu valstij būtu atmaksātie līdzekļi jāattiesā no uzņēmējiem.

"Tie ir divi lieli riski, kas izriet no tā, kā ministrija ir nodarbojusies ar struktūrfondu sadali," sacīja Kalvītis.

Viņš norādīja, ka situāciju izvērtēs Valsts kontrole.

EM Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūru LETA informēja, ka administrējot ES struktūrfondu apguvi, EM strādājusi tikai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem, kas apstiprināti Ministru kabinetā un EK.

Visas EM procedūras ir auditējusi EK, norādīja EM.

EK šā gada 10.martā veikusi EM darbības detalizētu pārbaudi. Pašlaik no Finanšu ministrijas jau saņemti audita provizoriskie rezultāti, kur norādīts, ka pārsūdzības procedūras atbilst ES nosacījumiem. Tāpēc EM uzskata premjera izteikumus par nepamatotiem un aicina nemaldināt sabiedrību ar nepārbaudītiem faktiem.

Šķēli soda par piedalīšanos 'Jūrmalgeitā'

DELFI 04/05/06 Tautas partijas (TP) valde trešdien nolēmusi atstādināt partijas biedru Andri Šķēli no partijas programmas izstrādāšanas vadītāja pienākumiem. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Šķēles dalību Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas skandālā, ziņo LTV "Panorāma".

Programmas sastādīšanas turpmāko virsvadību uzņemsies TP biedrs, ārlietu ministrs Artis Pabriks, kurš "Panorāmai" komentēja, ka jau nākamās nedēļas laikā organizēs programmas rakstīšanas darba grupu.

"Panorāma" atgādina, ka sankcijas jau bija skārušas arī abus pārējos "Jūrmalgeitā" iesaistītos politisko partiju pārstāvjus: Ainārs Šlesers zaudēja ministra amatu, bet Eižens Cepurnieks tika izslēgts no partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Atgādinām, ka 12.martā LTV raidījumā "De facto" tika publiskoti Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā iasaistīto personu telefonsarunu atšifrējumi. Minētajās sarunās tika apspriesta partijas "Mūsu Zeme" deputāta Ilmāra Ančāna piekukuļošana, lai iegūtu nepieciešamo balsi Jura Hlevicka ievēlēšanai Jūrmalas mēra amatā.

Šodien izšķirsies, vai Latvijā būs mazākuma valdība

Liene Barisa, NRA 04/06/06 Premjers Aigars Kalvītis asi nosodījis Jaunā laika (JL) ultimātu – izvēlēties viņus vai Latvijas Pirmo partiju (LPP) – un tam nepakļausies. JL izpelnījies arī teju visu Saeimas partiju nosodījumu.

Runāt ar JL A. Kalvītis paredzējis šodien, pirms tam apspriežoties arī ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Līdzšinējās diskusijas liek domāt, ka A. Kalvītis vismaz tiešu izvēli starp JL un LPP neizdarīs. Bet tādā gadījumā JL no valdības, visticamāk, aizies pats.

"Mēs savu pozīciju esam pauduši skaidri. Es nesākšu vēlreiz uzskaitīt visus iemeslus, kādēļ mēs nevaram strādāt ar Pirmo partiju, bet valstiskie argumenti [kāpēc nevar atļauties izmaiņas valdībā] salīdzinoši neiztur kritiku," norādīja A. Kampars. JL gaidot no A. Kalvīša atbilstošu rīcību un nepieļaušot, ka partijas aicinājums beigsies ar neko. A. Kampars izvairīgi runāja par JL aiziešanu opozīcijā, norādot, ka ir arī citi veidi, kā situāciju atrisināt. Viņš, piemēram, minēja tukšo satiksmes ministra krēslu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka JL iepriekš izteica priekšlikumu Satiksmes ministriju nodot Tautas partijas (TP), nevis LPP pārziņā. Taču šāds gājiens izjauktu TP un LPP labās attiecības, kas nāktu par labu JL.

Bet šādi politiskais process, visticamāk, neattīstīsies, jo Saeimas kuluāros jau gandrīz kā pašsaprotamu uztver JL atrašanos opozīcijā un runā par mazākuma valdību. "Esam gatavi strādāt arī mazākumvaldībā un uzņemties atbildību par valstiskiem lēmumiem," sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. ZZS neredzot iemeslus, kādēļ no koalīcijas būtu jāizmet LPP: "Tā ir JL izšķiršanās. Mēs jau aicinām palikt."

Opozīcijas frakcijas – TB/LNNK – vadītājs Māris Grīnblats sprieda, ka no premjera viedokļa prātīgāk būtu saglabāt partnerību ar abām partijām. "Arī Jaunais laiks neko neiegūs opozīcijā. Opozīcijā ir it kā vieglāk strādāt, bet atdeve nebūtu tik liela. Un lielākajai partijai aiziet opozīcijā līdz ar to nav viegli. Turklāt, aizejot opozīcijā, JL palielinātu TP un LPP ietekmi, atvēlot tām vēl lielāku spēles laukumu," klāstīja M. Grīnblats. Taču viņš sprieda, ka koalīcija arī mazākumā varētu noturēties, tiesa – TB/LNNK pastāvīgu atbalstu nesolītu. "Bet mēs jau daudzas lietas atbalstām tāpat. Mums ir kopīgs viedoklis drošības politikā, ekonomiskajos jautājumos. Bet kādu īpašu atbildību uzņemties mēs negribētu par tik kašķīgu koalīciju," savu viedokli pauda M. Grīnblats.

Mazākumvaldība atbalstu varētu meklēt arī kreisajā spārnā. Saskaņas centra (SC) deputāts Andrejs Klementjevs sacīja, ka tā nebūtu pirmā reize – arī līdzšinējā koalīcija meklējusi viņu atbalstu. "Ja varēs vienoties par pozīcijas atbalstu kādam opozīcijas priekšlikumam, tad SC varētu atbalstīt mazākuma valdību," viņš norādīja. Arī PCTVL frakcijas vadītājs Jakovs Pliners sacīja, ka partija esot konstruktīva opozīcija. Vienīgi Latvijas Sociālistiskā partija diez vai atbalstītu mazākuma valdību. "Mēs neatbalstām nevienu koalīciju, kurā neesam," uzsvēra partijas frakcijas vadītājs Aleksandrs Golubovs.

Viņš gan norādīja, ka "to Jaunā laika diktātu vajadzētu izbeigt", jo politikā ar ultimātiem nevarot strādāt. Līdzīgu viedokli pauda arī citas partijas, JL tās ir nokaitinājis. A. Klementjevs atzina, ka JL šābrīža uzvedība neesot nekas jauns, vienīgi nu ir redzama publiski. "Kuluāros jau vairāk nekā mēnesi viņi tā uzvedās, ka koalīcijā būtu nevis partneri, bet konkurenti," viņš skaidroja.

J. Pliners sprieda, ka JL gribot izskatīties "svētāks par Romas pāvestu". "Bet tā jau nav. Atceramies kaut vai Auderu. Atceramies [JL ģenerālsekretāru Edgaru] Jaunupu, kurš savu deputāta mandātu gan nolika, bet nekur jau nepalika – savā partijā viņš pēc tam tika iecelts par ģenerālsekretāru, bet Tieslietu ministrijā ir parlamentārais sekretārs. Bet Repšem ir kriminālprocess ierosināts, un arī Kariņa kungam šmuce ir sanākusi," klāstīja J. Pliners.

Ekonomikas ministra rīcība var kaitēt uzņēmējiem un bankām

Ritums Rozenbergs, NRA 04/06/06 Eiropas Komisija jau lūgusi Finanšu ministrijai (FM) sniegt papildu informāciju, par notikumu attīstību interesējas arī vairākas Latvijas bankas.

Ja FM ierosinātajā struktūrfondu sadales pārbaudē vai Ekonomikas policijas veiktajā izmeklēšanā atklās pārkāpumus, Latvijas uzņēmējiem var rasties grūtības saņemt Eiropas solīto finansējumu, kas, pēc premjera Aigara Kalvīša publiski sniegtās informācijas, ir 12 miljoni latu. Tas apdraudēs uzņēmēju spēju atmaksāt projektiem ņemtos kredītus, savukārt komercbankām tas pasliktinās kredītportfeli. Ekonomikas policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar K. Kariņa pieņemtajiem lēmumiem par komercfirmu S&G, kuras īpašnieki ir lieli ziedotāji Jaunajam laikam – Rīgas domes Privatizācijas komisijas vadītājs Mārtiņš Greste un vairāku Ekonomikas ministrijas konsultatīvo padomju dalībniece Silvija Greste. Kā ziņo Valsts policija, kriminālprocess ierosināts, lai noskaidrotu, vai nav pārkāpts kāds no Kriminālprocesa 18. nodaļas pantiem – vai nav izdarīts noziegums pret īpašumu.

Savukārt Neatkarīgā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Aleksejam Loskutovam otrdien vaicāja, vai KNAB pēc savas iniciatīvas neveiks izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai šeit nav saskatāmi arī amatpersonu pārkāpumi. A. Loskutovs sākotnēji teica, ka KNAB neveiks paralēlu izmeklēšanu. Bet, kad uzzināja, ka kriminālprocess nav sākts, lai atklātu iespējamos amata noziegumus, Neatkarīgajai apsolīja tuvākajā laikā sazināties ar Ekonomikas policiju, lai noskaidrotu situāciju. Vakar A. Loskutovs un Ekonomikas policija vēl nebija sazinājušies, Neatkarīgajai atzina Valsts policijā.

FM Eiropas Savienības fondu departamenta informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece Lita Kokale nenoliedza, ka skandāls saistībā ar ekonomikas ministra lēmumiem par SIA S&G nonācis līdz Briselei: "Mēs regulāri kontaktējamies ar Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta vienību, kura ir atbildīga par struktūrfondu ieviešanu Latvijā. Komunikācija mums notiek neoficiāli ar epasta palīdzību, kas ir visoperatīvākais veids. Mēs viņus informējam par visām veiktajām darbībām, tajā skaitā arī par to, ka mēs esam ierosinājuši pārbaudi šajā grantu shēmā. Esam jau saņēmuši vēstuli ar lūgumu informēt arī viņus par situāciju. Eiropas Komisijas nostāja vienmēr ir bijusi tāda – tieciet vispirms skaidrībā nacionālajā līmenī un tad informējiet mūs par rezultātiem."

L. Kokale pastāstīja, ka FM ir ierosinājusi veikt struktūrfondu sadales auditu Ekonomikas ministrijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. "Esam ierosinājuši pārbaudi, ko veiks Centrālās finanšu līguma aģentūras auditori. Saskaņā ar līgumu viņiem no Finanšu ministrijas puses pirmajiem jādodas pārbaudīt. Lemjam par to, vai arī savus cilvēkus piepulcināt audita komisijai."

Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols skaidroja, ka banka par notiekošo vāc informāciju, taču īpaša satraukuma neesot, jo problēmu gadījumā tas īpaši nepasliktināšot tās kredītportfeli: "Mēs izstrādājām skaidru stratēģiju, pirms vēl dalīja pirmās kārtas struktūrfondus, – projektam vajadzēja būt dzīvotspējīgam arī bez struktūrfondu atbalsta. Bet, protams, pieņemot projektus, ja mēs redzam, ka tas tiks pie struktūrfondu finansējuma, tas kļūst pievilcīgāks. Šajā situācijā ne tik daudz bankai būtu jāsatraucas, cik pašam uzņēmējam, jo viņš jau ir rēķinājies ar šo finansējumu. Bet pašlaik notiekošajiem procesiem mēs, protams, sekojam līdzi."

Savukārt Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas direktore Ieva Verzemniece skaidroja, ka viņas pārstāvētā banka kredītu uzņēmējiem parasti piešķir tikai pēc tam, kad uzņēmējs ir noslēdzis līgumu ar LIAA. Iespējas, ka viņš pēc tam šos līdzekļus neiegūst, ka rāda pieredze, ir ļoti niecīgas, jo, parakstot šo līgumu, valsts uzņemas atbildību. "Mani vairāk uztrauc šī izvērtēšanas procedūra. Vienmēr būs tādi, kurus neapmierinās procedūra un kuri nebūs dabūjuši finansējumu. Iespējams, viņi sāks rakt zem tiem, kas finansējumu dabūja. Man bail no tā, ka latvieši cits citu sāks ēst, jo kurš gan negribētu pusmiljonu iegūt par brīvu," sprieda baņķiere.

JL savus zaudējumus redz tikai īstermiņā

Ināra Egle, Gunta Sloga, Diena 04/06/06 Jaunais laiks un premjers paliek nepiekāpīgi. Prezidentes sarunas ar partijām var radīt pavērsienu.

Vienīgi Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas iespējamā iesaistīšanās valdības krīzes novēršanā varētu mainīt notikumu attīstību, jo premjers Aigars Kalvītis (TP) nepiekāpsies Jaunā laika ultimatīvajai prasībai un neatteiksies no sadarbības ar Latvijas Pirmo partiju, savukārt JL ministri tādā gadījumā aizies no valdības. "Politiski mēs neiegūsim neko. Varbūt pat zaudēsim, bet mēs nevaram palikt koalīcijā, kura mums uzspiež grūtos kompromisus un īsteno mums nepieņemamas lietas, par kurām nedrīkstam runāt," sacīja JL valdes loceklis Artis Kampars. JL arī vēloties sevi pasargāt no tām TP priekšvēlēšanu cīņas metodēm, ar kurām partneri ir saskārušies pirms iepriekšējām vēlēšanām, atzina integrācijas ministrs Ainars Latkovskis.

Ja JL aiziet opozīcijā, vairākiem deputātiem būs jāatstāj Saeima, jo viņu vietā atgriezīsies ministri. Šo deputātu vidū ir gan Anita Kalniņa, kas vada Pretkorupcijas komisiju, gan Igors Aleksandrovs, kurš partijā ir iesaistījis vairāk nekā desmit Madonas rajona pašvaldību vadītāju. JL zaudēs arī amatus dažādās padomēs, ieskaitot Latvenergo padomi, un eksperti teic, ka tas varētu ar laiku radīt neapmierinātību. JL zaudēs arī daļu publicitātes, jo par opozīciju mediju interese nav tik liela. JL ir vienīgais politiskais spēks, kas var piesaistīt ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu neapmierinātos, un opozīcijā varēs šo lomu vēl izteiktāk demonstrēt.

JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups domā, ka zaudējumi būs tikai īstermiņa, bet ilgtermiņā partija būšot tikai ieguvēja, jo nav nodevusi savus morāles principus. Atgādinot, ka arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās uzvarēja TB/LNNK un JL, kas abas bija opozīcijā, JL pārstāvji nedomā, ka var piedzīvot strauju reitinga kritumu vai savu vēlētāju pasivitāti vēlēšanās. "Vēlētājs nav akls un muļķis, vēlētājs ir gudrs un nokaitināts, bet aktīvs," uzskata E.Jaunups. Tiesa, E.Repšes finanšu darījumi un K.Kariņa lieta jau met ēnu uz partiju un apgrūtina iespēju runāt par morāli.

"Nav jautājums, ko zaudēs vai iegūs partija, bet gan — ko zaudēs vai iegūs valsts," sacīja K.Kariņš, pievienojoties lielai daļai jaunlaiciešu. Viņu vidū bija arī Sandra Kalniete, kas uzsvēra, ka JL nevēlas aiziet opozīcijā, bet gaida no TP skaidru signālu, ka partija ir gatava atbrīvoties no LPP partnerības. Tas, pēc vairāku domām, nozīmētu arī soli pretim citai politiskajai kultūrai. Vienīgi Uldis Grava uzskata, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā partijai ir jāiesaista nodaļas un plašāks biedru loks. Savukārt A.Kampars uzsvēra, ka lēmums nav mirkļa emocijās radies, bet gan ilgstoši un rūpīgi pārdomāts.

Iepriekš V.Vīķe–Freiberga bija noliegusi, ka valdības krīzes novēršanas labad varētu runāt ar visām koalīcijas partijām. Trešdien viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga pieļāva, ka šāda iespēja "nav izslēdzama", taču to prezidente paziņošot ceturtdien, kad ieplānota tikšanās ar premjeru. Savukārt pirmais atjaunotās valsts prezidents Guntis Ulmanis Dienai atzina, ka no savas pieredzes neatceras "tik nenopietnu un bezatbildīgu situāciju", ja neskaita vienu no ekspremjera Andra Šķēles demisijām, par kuru viņš paziņojis vienos naktī, piezvanot uz prezidenta rezidenci. "Man vēl ir sajūta, ka tā pagaidām ir tikai politiskā retorika, lai iegūtu labvēlīgākas pozīcijas," atzina G.Ulmanis.

Taču premjera un JL paziņojumi liecina, ka to lēmumi ir nemainīgi. JL cer, ka pārdomās premjers, bet viņš savukārt trešdien Latvijas radio raidījumā Krustpunktā izteicās par JL, ka "katrus vārdus var paņemt atpakaļ". Jāatceras, ka savulaik arī Tautas partija JL asociējās tikai ar "tumsas spēkiem", ar kuriem jācīnās. LTV raidījumā 100.pants uz jautājumu, kāpēc JL nevēršas arī pret TP, E.Repše atbildēja: "Vai jūs aicināt izvērst uzbrukumu uzreiz visā frontē? Nevar to izvērst uzreiz visā frontē. Tas var slikti beigties." Šis paziņojums tikai pastiprināja TP bažas, ka, piekāpjoties vienam ultimātam, varētu sekot nākamais.

A.Kalvītis radiointervijā arī aicināja aizsardzības ministri Lindu Mūrnieci "būt atbildīgai par savu lēmumu" un tāpat kā sarunā ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti izteica aicinājumu pārliecināt partiju mainīt savu lēmumu. "Risinājums ir iespējams, un šis spektrs ir plašs, ir jārunā, kamēr visas iespējas vēl nav zudušas," Dienai sacīja I.Druviete. Savukārt L.Mūrniece uzsvēra, ka šādu aicinājumu var tulkot arī kā mēģinājumu šķelt partiju, kas noteikti nebūs iespējams, jo JL palikšot vienots.

VIEDOKĻI

- Kā vērtējat valdošo partiju rīcību?

Guntis Ulmanis, pirmais atjaunotās Latvijas Valsts prezidents

Nevaru savā laikā atcerēties, kad būtu bijusi tik nenopietna situācija. Tā būtu liela bezatbildība, ja bez iemesla kāda partija atstātu valdību. Arī ikvienu amatpersonu tiesībsargājošām iestādēm ir tiesības pārbaudīt. Būtu absurds pārmest premjeram, ka neatsakās no vienas vai otras partijas. Politiskā elite kļūst nevis gudrāka, bet gan temperamentīgāka, bet tādi abu pušu kategoriski paziņojumi nedara godu valstij un cietēja būs Latvijas sabiedrība.

- Ko zaudēs vai iegūs Jaunais laiks opozīcijā?

Jānis Ikstens, politologs

JL opozīcijā iegūs pilnīgu kritikas brīvību un netraucēti varēs izvērst Repšem tuvo retorikas stilu. Pateicoties skaļai klaigāšanai, viņi varētu atsvabināties no atbildības, kas JL būtu jāuzņemas par padarīto. Taču atrašanās opozīcijā nenodrošina panākumus partijai, kas ir bijusi saistīta ar valdību. Ja Kariņa lieta būs ar pamatu, JL aiziešanai opozīcijā būs ļoti negatīvs fons.

Aigars Freimanis, sociologs

Opozīcijā JL nebūs ne zaudētāji, ne ieguvēji, bet demonstrēs savas politiskās vērtības un varēs atražot to pašu vēlētāju, kas par partiju balsoja iepriekš. Uz to viņi acīmredzot cer, bet man ir lielas bažas, ka JL var pārrēķināties. Taču viņi varēs izvairīties no pārmetumiem par profesionalitātes trūkumu.

LPP biroja vadītāja dēls izmanto LIAA resursus partijai

Dita Arāja, Diena 04/06/06 Latvijas Pirmās partijas (LPP) interneta mājaslapu administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieks Lauris Kokins no valsts iestādes datora, un viņš turklāt ir arī LPP biroja vadītāja dēls. To Diena uzzināja, atklājot, ka žurnālā Republika.lv publicētā intervija ar LPP faktisko līderi Aināru Šleseru partijas mājaslapā ievietota no LIAA datora. L.Kokins atzīst, ka administrē LPP mājaslapu, jo simpatizējot šai partijai, taču neuzskata, ka būtu partijas labā tērējis valsts resursus, jo minētā bijusi vienīgā reize, kad mājaslapu papildinājis no valsts datora.

"Nav pieļaujams, ka valsts resursi tiek tērēti partiju vajadzībām," saka Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka, uzsverot — nav svarīgi, vai tas noticis vienu vai vairākas reizes, jo sabiedrības uzticība tāpat ir iedragāta. Arī LIAA L.Kokina rīcību uzskata par nekorektu, tādēļ no darbinieka pieprasījusi paskaidrojumu, pēc kura izvērtēšanas lems par turpmāko rīcību, saka aģentūras sabiedrisko attiecību pārstāve Zane Dejus.

L.Kokins, kurš LIAA strādā par vecāko ekspertu un administratīvi vērtē iesniegtos projektus, stāsta, ka LPP mājaslapu administrējot brīvprātīgi un bez samaksas, jo "man viņi simpatizē". Darba devēju gan viņš par savām aktivitātēm partijas labā neesot informējis un ir neizpratnē, kādēļ viņam tas vispār būtu jādara, jo partija par mājaslapas uzturēšanu viņam nemaksājot. Parasti viņš mājaslapu ar jaunu informāciju papildinot partijas birojā, bet konkrētajā gadījumā viņa tēvs, LPP biroja vadītājs un valdes loceklis Juris Kokins lūdzis lapā ātri ielikt interviju ar A.Šleseru, ko dēls arī izdarījis no LIAA datora. "Jūs pārspīlējat," — tā L.Kokins novērtē Dienas interesi par viņa papildu darbiem LIAA pienākumu pildīšanas laikā. Trešdien vakarā Dienai neizdevās uzzināt partijas vadības viedokli.

"Tāpēc jau partijām ir savi resursi un biroji, ka nav pieļaujama valsts resursu tērēšana partijas vajadzībām laikā, kad valsts iestādes darbiniekam jāpilda savi tiešie pienākumi, par kuriem viņam maksā valsts," saka L.Stafecka. Viņa akcentē, ka šādā veidā LPP guvusi papildu ienākumus, kas nekur netiek deklarēti. Analītiķe atzīst — L.Kokins drīkst strādāt partijas labā, bet tikai no darba brīvajā laikā un tērējot nevis valsts, bet partijas resursus: "Tā ir elementāra lieta, ko ne vienmēr saprot partiju atbalstītāji." Pat ja valsts resursu izmantošana LPP vajadzībām notikusi tikai vienreiz, L.Stafecka uzskata, ka nav garantijas, ka tie netiks tērēti atkārtoti, un "tā ir bīstama robeža", tādēļ šiem gadījumiem jāpievērš pastiprināta uzmanība, "lai beidzot te veidotos partiju kultūra".

JL pieprasījumu Jaundžeikaram vērtē kā atteikšanos strādāt Kalvīša valdībā

LETA 04/06/06 Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti Saeimas prezidijam iesnieguši pieprasījumu, kurā aicina iekšlietu ministru Dzintaru Jaundžeikaru (LPP) skaidrot kukuļņemšanā pieķertā Ekonomikas policijas darbinieka Māra Meimaņa paaugstināšanu amatā, kā arī citus izskanējušos korupcijas gadījumus policijā.

Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš aģentūrai LETA teica, ka "šāda JL vēršanas pret koalīcijas partneri liecina, ka JL "nodedzina visus tiltus" un nevēlas strādāt Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā".

Kā aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota, JL esot nepieņemams fakts, ka korupcijas gadījumi Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūrās netiekot izvērtēti un sodīti, bet tā vietā koruptīvos darījumos iesaistītās personas tiekot patvaļīgi paaugstinātas amatā.

Ekonomikas policijas darbinieks Meimanis, kuru pagājušā gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis kopā ar vēl vienu policijas darbinieku un advokātu par 19 500 latu liela kukuļa saņemšanas mēģinājumu no kāda uzņēmēja, šobrīd iecelts jaunā, vadošā amatā kriminālpolicijā. Meimanis ieņem Kriminālpolicijas pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieka amatu.

JL uzskata, ka jaunais amats ir augstāks nekā struktūrvienība, kurā Meimanis strādājis līdz pieķeršanai korupcijā.

Pēc Ģenerālprokuratūras informācijas, Meimaņa priekšniecība tikusi laikus informēta par apsūdzībām, kurās tiek vainots policijas darbinieks. Atbildīgā policijas amatpersona, kura ar savu pavēli iecēlusi Meimani jaunajā amatā, nevarēja nezināt par viņa saistību ar kukuļdošanas faktu, norāda JL.

Aprīļa sākumā KNAB par kukuļa pieprasīšanu 2000 latu apjomā un 500 latu liela kukuļa saņemšanu aizturējis Kriminālpolicijas darbinieku. Šis darbinieks, pēc JL rīcībā esošās informācijas, esot Meimaņa padotais jaunajā darba vietā.

Arī pērn augustā un jūnijā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa par kukuļu pieprasīšanu uzrādījusi apsūdzības gan Drošības policijas, gan Kriminālpolicijas darbiniekiem, atzīmē JL.

JL vēlas, lai Jaundžeikars paskaidro, kā iespējams, ka personas, kas tiek vainotas koruptīvos darījumos un pret kurām ir uzsākta kriminālvajāšana kukuļdošanas lietā, var turpināt darbu policijas struktūrās un ieņemt vadošus amatus IeM struktūrās.

Tāpat JL aicina Jaundžeikaru izvērtēt, vai viņam kā iekšlietu ministram nebūtu jāuzņemas politiska atbildība par pārkāpumiem ministrijā.

Savukārt, kā norādīja Lagzdiņš, zīmīgi ir tas, ka JL nāk klajā ar pieprasījumu koalīcijas partnerim iekšlietu ministram Jaundžeikaram īsi pirms tikšanās ar Ministru prezidentu, kurā "noteikti varēja panākt vienošanos par pašreizējās koalīcijas darba turpināšanu".

Lagzdiņš arī norādīja, ka pirmo reizi Latvijas parlamenta vēsturē pieprasījumu koalīcijas ministram ir parakstījis cits valdības loceklis - šajā gadījumā aizsardzības ministre Linda Mūrniece (JL).

Citādīgi valdībā un partijās...

Par ebrejiem atņemto īpašumu Latvija maksās 20 miljonus

Agnese Margēviča, NRA 03/31/06 Likums par ebreju kopienai reiz piederējušo īpašumu atdošanu vai tā vērtības kompensāciju vēl tikai top, tomēr jau tagad zināms, ka Latvijas valstij tas izmaksās aptuveni 20 miljonus latu, kurus plānots izmaksāt pakāpeniski 10 gadu laikā. Kopienas vadība uzsver, ka atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā īpašumu atpakaļatdošana notiek bez starptautisko ebreju organizāciju spiediena.

Ebreju kopienas īpašumu atpakaļatdošanu ir ļoti jūtīga tēma, tādēļ sabiedrībai šāds lēmums ir jāizskaidro, uzsver vēsturnieks Aivars Stranga, kas kā eksperts pieaicināts premjerministra pērnā gada vasarā izveidotajā darba grupā, kura strādā pie restitūcijas likuma. Vēsturnieks tomēr norāda, ka nav morālu tiesību paturēt īpašumus, kas atrodas valsts vai pašvaldības rokās un reiz piederējuši ebreju kopienai. "Mēs ļoti vēlamies, lai šī likuma pieņemšana neizraisītu sasprindzinājumu sabiedrībā un neaizskartu privātpersonu intereses," Neatkarīgajai uzsver Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko. Topošais likumprojekts, pēc Latvijas ebreju kopienas vadības domām, "atjauno taisnīgumu – kā vēsturisku, tā arī cilvēcisku – un novelk galīgo svītru zem traģiskā 20. gadsimta".

Premjerministra biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, kas vienlaikus vada arī darba grupu, iepriekš aģentūrai LETA norādījis, ka apzināti aptuveni 300 īpašumi, par kuriem ir juridiski pierādījumi par piederību ebreju kopienai, tomēr ne visus īpašumus varēs atdot, jo daļa no tiem nepieder valstij. Tādēļ par šiem īpašumiem plānots maksāt kompensācijas, rēķinot tās pēc īpašumu kadastrālās vērtības, kāda tā bija 2005. gada vidū. Aptuvenā kompensāciju kopsumma – 20 miljoni latu, kurus pakāpeniski izmaksās 10 gadu laikā. A. Suharenko Neatkarīgajai uzsver, ka "izmaksu apjoms ir kalkulēts saskaņā ar pašu pieticīgāko variantu", jo kadastra vērtība "bieži vien ir desmitkārt zemāka par tirgus vērtību".

Atgūstamā īpašuma pārvaldīšanai jau tiekot veidots īpašs fonds, kurā, kopā ar Latvijas ebreju kopienas pārstāvjiem, ietilps arī starptautisko ebreju organizāciju un Latvijas valsts pārstāvji. Tādēļ A. Suharenko pauž pārliecību, ka "ebreju kopienai atgrieztie īpašumi un saņemtie naudas līdzekļi tiks pārvaldīti efektīvi un taisnīgi" un šie līdzekļi tiks ieguldīti ebreju izglītības attīstībai, jaunas skolas celtniecībai, sociālajām programmām, kapu uzkopšanai visā valsts teritorijā, memoriālu celtniecībai, sinagogu rekonstrukcijai, ebreju muzeja veidošanai un citiem sociāliem un kultūras saglabāšanas mērķiem.

A. Stranga uzskata, ka likumā noteikti jāuzsver: šāds Latvijas valdības solis pretim ebreju kopienai ir vienreizējs un jaunas prasības netiks izvirzītas. Viņš tomēr aizstāv viedokli, ka īpašumu atpakaļatdošanu ar to nevarēs uzskatīt par slēgtu jautājumu, ja līdzīgas prasības izvirzīs vēl kāda kopiena, piemēram, čigāni. "Es pieļauju, ka viena, es ceru ļoti maza, sabiedrības daļa uzskata, ka tur tiek dotas privilēģijas, bet katram ir tiesības atgūt visu. Un tā ir arī atbilde tiem, kas jautā, kas būs, ja arī citi, piemēram, čigāni, izvirzīs līdzīgas prasības. Ja atprasīs, arī jāatdod!"

A. Suharenko uzsver ebreju kopienas īpaši grūto situāciju centienos atgūt reiz piederējušos īpašumus – likums par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām neparedzēja kompensēt tās celtnes, kas iznīcinātas Otrā pasaules kara gados, bet, piemēram, liela daļa sinagogu vācu okupācijas laikā tika nodedzinātas vai nojauktas. "Ārpus šī likuma darbības jomas palika slimnīcas, bērnu iestādes, skolas, veco ļaužu nami, klubi, sabiedrisko ebreju iestāžu īpašums un tā tālāk," piebilst A. Suharenko.

Arī likums par namīpašumu denacionalizāciju attiecībā uz ebreju kopienai piederīgajiem daudzos gadījumos neļāva atgūt īpašumus, jo visi dzimtas piederīgie bija gājuši bojā holokaustā. "Daudzās ebreju ģimenēs tika iznīcinātas visas paaudzes. Tādējādi attiecībā uz vairākiem objektiem diemžēl nebija neviena, kas varētu pieteikties un pārņemt īpašumtiesības," skaidro A. Suharenko.

Viedokļi

Aivars Stranga, vēsturnieks:

Es pieļauju, ka viena, es ceru, ļoti maza, sabiedrības daļa uzskata, ka tur tiek dotas privilēģijas, bet katram ir tiesības atgūt visu. Un tā ir arī atbilde tiem, kas jautā, kas būs, ja arī citi, piemēram, čigāni, izvirzīs līdzīgas prasības. Ja atprasīs, arī jāatdod!

Arkādijs Suharenko, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs:

Mēs ļoti vēlamies, lai šā likuma pieņemšana neizraisītu sasprindzinājumu sabiedrībā un neaizskartu privātpersonu intereses. Topošais likumprojekts atjauno taisnīgumu – kā vēsturisku, tā arī cilvēcisku – un novelk galīgo svītru zem traģiskā 20. gadsimta.

Tēvzemieši kampaņu sāk, prezentējot sociāli ekonomisko programmu

Ināra Egle, Diena 03/31/06 Jau nākamajā nedēļā Tēvzemei un brīvībai/LNNK biedri sāks tikties ar vēlētājiem visā Latvijā, lai iepazīstinātu ar partijas sociāli ekonomisko programmu. Tā rakstīta aptuveni gadu un tapusi Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles vadībā. Viņš tiek uzskatīts arī par tēvzemiešu premjera kandidātu, lai gan šāds lēmums vēl nav pieņemts. TB/LNNK ir pabeigusi arī kandidātu reģistrēšanu Saeimas vēlēšanām un šajā sarakstā ir 113 personas, taču partijas vadība pieļāva, ka saraksts vēl nav galīgi noslēgts.

Nemainot nacionālās politikas prioritātes, partija sevi vēlēšanās pieteiks ar jaunu sociāli ekonomisko programmu, kuras vadmotīvs ir "ģimene un tās veidošanai labvēlīga vide — mājoklis un taisnīgi nodokļi", ceturtdien presi informēja R.Zīle. Ar programmu tiks iepazīstināti darba devēji, darba ņēmēji un Latvijas Pašvaldību savienība, pēc tam kopā ar nevalstisko sektoru saskaņotās idejas kā grozījumus vairākos nodokļu likumos iesniedzot Saeimā. Taču partija arī apzinās, ka tās varētu tikt noraidītas, jo tēvzemieši ir opozīcijā.

Partijas startu Saeimas vēlēšanās bez R.Zīles vēl pieteica Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats un jauniešu nodaļas vadītājs Emīls Jakrins, kas partijā iestājies aptuveni pirms gada un šo izvēli novērtēja ar vārdiem: "Esmu iestājies moderni domājošā partijā. Jūtu, ka arī vēlētājs ir palicis gudrāks un vēlas redzēt konkrētu piedāvājumu." Uz jautājumu, vai Rīgas vicemēra padomnieka E.Jakrina iekļaušana līderu komandā nav saistīta ar vēlmi likt jaunu cilvēku pretim Visu Latvijai līderim Raivim Dzintaram, ar kuru tā arī nenotika vienošanās par kopīgu startu vēlēšanās, M.Grīnblats atbildēja: "Lāpu gājieni ir laba lieta, bet tie noder vienu divas reizes gadā. Mums ir jaunieši, kas strādā valsts pārvaldē." E.Jakrina tēvs ir SIA Vincents līdzīpašnieks Leons Jakrins, kurš tāpat kā R.Zīle iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā.

R.Zīle vēl nevarēja atbildēt, vai startēs Saeimas vēlēšanās, jo kopā ar pārējiem no TB/LNNK ievēlētajiem EP deputātiem plāno vērsties Valsts cilvēktiesību birojā, lūdzot izvērtēt, vai Saeima vēlēšanu likumā nav ierobežojusi EP deputātu cilvēktiesības. Likumā noteiktā norma esot diskriminējoša pret EP deputātiem, jo — ja viņi kandidē vēlēšanās, tad ir jānoliek EP mandāts, tādējādi kļūstot par bezdarbniekiem. Tikai tad, kad būs saņemta atbilde no cilvēktiesību biroja, viņš varēšot pateikt, vai startēs vēlēšanās. "Mēs arī negribam darīt valstij kaunu," sacīja R.Zīle, norādot, ka tāpēc citās institūcijās deputāti neplāno vērsties.

TB/LNNK piedāvā

- Vairāk nodokļu maksā tie, kas vairāk tērē

- Vienāda nodokļu likme jebkura veida ienākumiem (gan algai, gan ienākumiem no kapitāla)

- Mazāks nodokļu slogs visiem (lielāks ar nodokli neapliekamais minimums, īpaši noteikumi ģimenei ar bērniem)

- Vismazākais nodoklis pašu apdzīvotam mājoklim — īpaši ģimenes pirmajam mājoklim

Apstiprinās kārtību balsošanai pa pastu ārvalstīs Saeimas vēlēšanās

TVNET 03/31/06 Pirmdien, 3. aprīlī, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā plānots izskatīt un apstiprināt instrukciju „Par balsošanas pa pastu organizēšanu 9. Saeimas vēlēšanām” un instrukciju „Par vēlēšanu iecirkņu un vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanu ārvalstīs 9. Saeimas vēlēšanām”, TVNET informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Jau ziņots, ka 9. Saeimas vēlēšanās vēlētāji ārvalstīs pirmo reizi pasta balsošanai varēs pieteikties Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, sākot no pieciem mēnešiem līdz trešajai nedēļai pirms vēlēšanu dienas. Pieteikties pasta balsošanai varēs tajās pārstāvniecībās, kurās būs izveidoti vēlēšanu iecirkņi, un šī kārtība nomainīs iepriekšējo, vēlētājiem neērto kārtību, kas noteica, ka, piesakoties pasta balsošanai, vēlēšanu komisijai pa pastu jāsūta arī vēlētāja pase.

Pētījums: Politiķi aktualizē sabiedrībai nebūtiskas tēmas

LETA 04/03/06 Latvijas sabiedrībai vairāk rūp citas problēmas nekā tās, kuras aktualizē politiķi, liecina tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas fakti" veiktā aptauja.

Lūdzot cilvēkiem nosaukt, viņuprāt, trīs aktuālākās problēmas, kuras būtu jārisina politiķiem, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minējuši zemās algas, augsto inflāciju un bezdarba mazināšanu, žurnālistus informēja "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.

Šīs problēmas kā prioritāras minējuši 20% līdz 30% aptaujāto.

Savukārt azartspēļu biznesa kontrolēšanas uzlabošanu, par kuru politiskajā telpā bijušas plašas diskusijas, kā vienu no valdības prioritātēm minējuši tikai 0,3% aptaujāto.

Vairākums Rīgas iedzīvotāju kā prioritārās problēmas, kuras būtu jārisina pašvaldībai, norādījuši ielu un ceļu infrastruktūras sakārtošanu, mājokļu jautājuma atrisināšanu, kā arī drošības jautājumus galvaspilsētā.

Azartspēļu zāļu izplatības ierobežošanu un samazināšanu kā vienu no prioritāri risināmajiem uzdevumiem minējuši 5,5% aptaujāto. Rīdzinieku aktuālo problēmu sarakstā šī bija septītajā vietā.

Tas pierāda, ka politiķu šā gada pirmajos mēnešos visbiežāk apspriestās tēmas, piemēram, erotisko pakalpojumu apkarošana, azartspēļu biznesa ierobežošana, būvniecības jautājumu risināšana, Rīgas Attīstības plāns, putnu gripa - nesakrīt ar sabiedrībai aktuālajām problēmām, secināts pētījumā.

Pētījumā no 11. līdz 20.februārim tika aptaujāti 1002 Latvijas iedzīvotāji.

Partijas izvairās runāt par pirmsvēlēšanu reklāmām

Ilze Upīte, NRA 04/03/06 Pusgadu pirms 9. Saeimas vēlēšanām lielākā daļa partiju apgalvo, ka vēl nav nedz noslēgušas līgumus, nedz risinājušas sarunas ar reklāmas aģentūrām par pirmsvēlēšanu aģitācijas klipiem, jo nav skaidrs, vai priekšvēlēšanu reklāmas un aģitācijas aizliegums stāsies spēkā un cik dienu tas būs.

Partijas Jaunais laiks (JL) ģenerālsekretārs Edgars Jaunups apgalvo, ka partija nekādus līgumus nav noslēgusi.

"Mēs konsultējamies par iespējamajiem reklāmas aģentūru piedāvājumiem, bet aktīvi to nedarām. Kamēr nav noticis Saeimas trešais lasījums par priekšvēlēšanu reklāmas un aģitācijas aizliegumu, pāragri spriest par šādām lietām," saka E. Jaunups. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka ZZS nav pat sākusi sarunas par priekšvēlēšanu reklāmām.

"Mēs taču esam aizlieguma iniciatori, tādēļ nedarām neko šajā virzienā un neko nedarīsim, kamēr nebūs skaidrs, vai aizliegums tiks pieņemts."

Arī Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienība (LPP/LC) neesot nedz vedusi sarunas, nedz slēgusi jebkādus līgumus ar reklāmas aģentūrām, informē LC ģenerālsekretārs Juris Šmits. Tālredzīga par reklamēšanos izrādījusies partija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Partijas preses sekretārs Rolands Pētersons informē, ka partija noslēgusi līgumu ar aģentūru Domino MCG, bet neatklāj, kurā vietā reklāmas parādīsies. Par Tautas partijas (TP) aktivitātēm diemžēl informācijas nav, jo tās valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš nezināja teikt, vai TP ir risinājusi sarunas ar kādu aģentūru, savukārt partijas vēlēšanu kampaņas vadītājs Vents Krauklis un TP priekšsēdētājs Atis Slakteris uz telefona zvaniem neatbildēja.

Reklāmas aģentūras Alfa centrs direktors Lauris Špillers apliecina, ka ar vairākām partijām sākotnējās sarunas par reklāmu ir notikušas, bet līgums ne ar vienu vēl nav noslēgts. "Noslēdzot līgumu, tajā noteikts, ka klientam jāatmaksā summa par sniegtajiem pakalpojumiem, tādēļ pat tad, ja aizliegums tiek pieņemts, bet darbs pie kādas partijas reklāmas jau sākts, zaudējumu aģentūrai nebūs," teic L. Špillers. Pēc viņa domām, situāciju būtiski nemainīs tas, vai aizliegums būs 90 vai 30 dienu, jo izšķirošās cīņas norisinās pēdējās divās nedēļās pirms vēlēšanām.

Elektroniskajiem medijiem, piemēram, Latvijas Televīzijai (LTV), reklāmas aizliegums būšot visai nopietns pārbaudījums. Kā norāda LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins, tas būs sitiens budžetam, jo budžetā bija rēķināti aptuveni 300 000 latu lieli ieņēmumi tieši no politiskajām reklāmām vēlēšanu gadā. "Informācijas trūkums sabiedrībā būs vienalga, vai aizliegums būs spēkā 90 vai 30 dienu. Uzskatu, ka šādā veidā pārkāpts Satversmes 100. pants, iespējams, ka sūdzēsimies Satversmes tiesā, bet ne pirms šīm vēlēšanām. Apdraudēta ir seriāla Likteņa līdumnieki uzņemšana, jo šis projekts prasa ļoti lielus līdzekļus," saka LTV ģenerāldirektors. J. Holšteins uzskata, ka aizliegumā manāms lobisms, jo uz presi tas neattieksies, tādējādi šiem medijiem būs iespēja gūt lielākus ienākumus. "Pagaidām mums nav bijušas sarunas par politiskajām reklāmām LTV ēterā, neesam arī vēl saskārušies ar piedāvājumu neformāli ietekmēt raidījumu saturu, bet nešaubos, ka gan tiks atrasti veidi, kā likt naudai darboties," teic J. Holšteins, piebilstot – ja kāds politiskais spēks neienāks pa parādes durvīm, tad mēģinās ienākt pa sētas ieeju.

Diskutē par NVO un partiju mijiedarbību

Agnese Margēviča, NRA 04/03/06 Gan politiskās partijas, gan nevalsts organizācijas (NVO) un sabiedrība kopumā var būt ieguvējas no savstarpējas sadarbības, tomēr to kavē NVO vājums, sabiedrības neticība to spēkam un partiju neieinteresētība sadarboties ar mazskaitlīgām NVO.

NVO no partijām nepieciešams gūt iespēju piekļūt lēmumu pieņemšanas procesam, savukārt partijas cīņā par varu vēlas izmantot tādus NVO resursus kā laba reputācija, intelektuālais potenciāls un jau pārliecinātu vēlētāju "gatavas balsis" balsis, partijas Latvijas ceļš sestdien rīkotajā forumā Kurp ej, demokrātija Latvijā? norādīja politologs Jānis Ikstens.

Lai gan statistikas dati rāda, ka Latvijā šobrīd reģistrēti aptuveni 10 000 NVO un aptaujas liecina, ka NVO un neformālajās organizācijās, pie kurām gan pieskaitāmi pat kori, darbojas 20 līdz 40 procentu pilngadīgo iedzīvotāju, lielu un ietekmīgu organizāciju ir maz, norāda J. Ikstens. Politoloģe Māra Sīmane lēš, ka "dzīvas" ir vien aptuveni 4000 no reģistrētajām NVO.

Sabiedrības acīs NVO netiek uzskatītas par nopietnu politikas ietekmēšanas līdzekli, un arī partijas neesot ieinteresētas sadarboties ar vājām, mazskaitlīgām NVO, sprieda J. Ikstens, prognozējot, ka NVO vēl "audzēs muskuļus" un iedzīvotāju politiskā līdzdalība pieaugs.

"Kad mums saka: nevajag NVO traucēt audzēt muskuļus, es tam nevaru piekrist. NVO vāle vēl var trāpīt pa galvu pašai demokrātijai," savukārt brīdināja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS). Viņš foruma dalībniekiem nocitēja fragmentus no kāda Latvijas Krievu kopienas apvienotā kongresa dokumenta, kurā kalti plāni par paralēlas valdības veidošanu, nemieru un asinsizliešanas organizēšanu, lai Latvijā izveidotu divkopienu valsti.

Saeimas deputāts Oskars Kastēns (LPP) norādīja, ka "attieksmei pret visām NVO jābūt līdzsvarotai" un tas ir drošības struktūru uzdevums – vērtēt konkrētu NVO iespējamo apdraudējumu valsts drošībai. "Nav tādu metodoloģiju, kas ļautu nošķirt labās NVO no sliktajām," uzsvēra deputāts.

Sabiedriskās politikas centra Providus pārstāvis Valts Kalniņš noraidīja beidzamajā laikā izskanējušo kritiku par dažu NVO slēpšanos aiz sava sabiedriskā labuma statusa, patiesībā atbalstot kādu konkrētu politisko spēku. Dažādu NVO darbība nereti balstās konkrētās vērtībās, kuras var sakrist ar kādas politiskās partijas vai konkrētas ideoloģijas vērtībām. "Tas noved pie tā, ka no šīs NVO viedokļa viena politiskā partija izskatās vairāk vai mazāk efektīvi strādājoša nekā cita," skaidroja V. Kalniņš. Savukārt Sorosa fonda – Latvija izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis norādīja: "Ja Delna atbalstītu kādas partijas priekšvēlēšanu kampaņu, Finanšu ministrija tai atņemtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Repše deklarācijā precizē ienākumus no vērtspapīriem

LETA 04/03/06 Partijas "Jaunais laiks" līderis, bijušais aizsardzības ministrs Einars Repše marta beigās Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā amatpersonas deklarācijā precizējis norādītos ienākumus no ASV vērtspapīriem.

Repše iesniegumā VID lūdz precizēt deklarācijā iepriekš norādīto peļņu no publiskajā apgrozībā esošo ASV vērtspapīru pārdošanas, jo tie norādīto 79 437 ASV dolāru (45 914 latus) vietā faktiski bijuši 57 658 ASV dolāri (33 326 lati).

Kā aģentūra LETA uzzināja, iepazīstoties ar viņa 31.martā VID iesniegto iesniegumu, Repše norādījis, ka ASV vērtspapīru portfelis devis dividendes un citus ar nodokli apliekamos ienākumus 13 333 ASV dolāru (7 706 latu) apmērā.

Atstājot amatu, Repše pērn VID iesniedza apjomīgu valsts amatpersonas deklarāciju, kas liecināja, ka Repšes parādsaistības pērnā gada beigās bijušas 1,16 miljoni latu. Valsts amatpersonas deklarācijā par 2004.gadu Repše bija deklarējis 1,38 miljonu latu parādus.

Repšes ieņēmumi 2005.gadā lēšami ap 272 400 latiem.

Kiršteins nolēmis iestāties TB/LNNK

Agnese Margēviča, NRA 04/04/06 Iesniegumu par vēlmi iestāties apvienībā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) uzrakstījis no Tautas partijas pērngad izslēgtais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Par pievienošanos tēvzemiešiem vēl nav izšķīries publicists Visvaldis Lācis, kura vārds līdz šim saistīts ar nacionālā spārna jaunpienācējiem – Visu Latvijai (VL).

A. Kiršteins uzrakstījis iesniegumu, lūdzot uzņemt TB/LNNK, un partija tuvākajā laikā šo jautājumu izlems, savukārt no V. Lāča šāds iesniegums pagaidām nav saņemts, apstiprināja tēvzemiešu Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

Pats A. Kiršteins šādu soli nevēlējās atklāt, vien atzina, ka jau šobrīd neformāli iesaistījies TB/LNNK, jo, piemēram, apmeklē partijas frakcijas sēdes un atbalsta tās pozīciju Saeimā. Iepriekš A. Kiršteins savu startu 9. Saeimas vēlēšanās saistīja ar nacionālo spēku TB/LNNK, VL un, iespējams, arī Tēvzemes savienības spēku konsolidāciju kopīgā vēlēšanu sarakstā. Tēvzemiešu attieksme pret kopīgo sarakstu līdz šim bijusi vēsa, ko VL līderis Raivis Dzintars skaidro ar TB/LNNK veco līderu bailēm no konkurences. Par VL un TB/LNNK kopīga saraksta iespējamību šaubas raisa arī R. Dzintara izteikums, ka dažu tēvzemiešu līdzdalība Jūrmalas skandālā daļu VL atbalstītāju un biedru noskaņojusi pret šādu sadarbību.

V. Lācis Neatkarīgajai norādīja, ka stāsies vienīgi tādā partijā, kas viņam "dos iespēju ierosināt likumus, kaut arī partija tam nepiekristu". Pirms lēmuma par pievienošanos kādam politiskajam spēkam viņš vēlas, lai tiktu sasaukta preses konference, kurā šī partija publiski solītu neierobežot dažādas V. Lāča iniciatīvas, piemēram, naturalizācijas ierobežošanu. Noprotams, ka V. Lācis vairāk sliecas par labu dalībai TB/LNNK nekā VL, jo "tā taču ir pavisam cita paaudze". Tomēr arī pret tēvzemiešiem viņam ir iebildumi, jo "TB ir bijusi visās valdībās un piekritusi visam tam, kas notiek".

'Lemberga popularizēšanas' kampaņa, iespējams, ir viņu atbalstoša

DELFI 04/04/06 Nodibinājuma “Pilsētai un pasaulei” vadītāja, mākslinieka Artūra Snipa kampaņu “Lembergs nav zaglis”, kuras plakāti pēdējā laikā izrotāja Rīgas stendus un pieturas, nevar viennozīmīgi uztvert kā ironisku vēršanos pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tikpat labi tā var kalpot Lemberga atbalstam.

Šādu pieļāvumu atzīst gan Lemberga atbalstītājs, ZZS frakcijas līderis Augusts Brigmanis, gan sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, gan arī ar mākslas kampaņu veidotāju savienību “Pilsētai un pasaulei” saistītais bijušais ZZS konsultants Aleksandrs Niklass.

Medijos jau sākusies diskusija, vai šī kampaņa uztverama ironiski, vai tā ar nodomu iecerēta Lemberga tēla popularizēšanai priekšvēlēšanu laikā. Aizdomas par iespējamu Lemberga popularizēšanu rada fakts, ka kampaņas veidotāji “Pilsētai un pasaulei” ir saistīti ar bijušo ZZS konsultantu Aleksandru Niklasu.

Niklass pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām konsultēja ZZS, un, aizstāvot ZZS pārstāvi, Jelgavas mēru Andri Rāviņu, medijos aicināja uz polemiku Tautas partijas polittehnologu Jurģi Liepnieku (TP), dodams mājienus par TP interesi Jelgavas siltumtīklu privatizācijā un Rāviņa diskreditēšanā.

Niklass pirms pašvaldību vēlēšanām arī veidoja arī interneta mājas lapu "www.multene.lv" ar ironiskām multfilmām par priekšvēlēšanu cīņu Rīgā. Pēc paša Niklasa toreiz sacītā mājas lapu veidoja aktieru un mākslinieku grupa, kurā ietilpst arī Andris Bērziņš un Ivars Poikāns – “Pilsētai un pasaulei” biedri.

Savukārt Lembergs laikrakstam “Vakar Ziņas” pieļāvis, ka akcijas finansētāji varētu būs “Berķis un kompānija”. Bijušais “Ventbunkers” prezidents Olafs Berķis to noliedzis, savukārt pieļaujot, ka aiz šis akcijas varētu stāvēt arī pats Lembergs, mēģinot iegūt popularitāti visādos veidos.

ZZS frakcijas līderis Brigmanis, kurš iepriekš paudis atbalstu Lembergam kā premjera amata kandidātam, portālam Delfi” atzina, ka šādi plakāti īpaši neietekmē Lemberga publicitāti. “Par viņu tik daudz runāts un rakstīts, ka viņam no tā Snipa gājiena, manuprāt, ne silts, ne auksts,” sprieda Brigmanis..

“Tiem, kas ir par Lembergu, var teikt, ko grib, viņi vienalga balsos par viņu, un tiem, kas ir pret Lembergu, var teikt ko grib – viņi vienalga nekad mūžā par viņu nebalsos,” sacīja Brigmanis. Viņš arī atzina, ka kampaņas veidotāju saistība ar bijušo ZZS konsultantu Niklasu ir interesants fakts, bet tas neliecina par akcijas mērķi.

Pats Niklass portālam “Delfi” sacīja, ka ar akciju nav saistīts, turklāt viņš arī vairs nav ZZS konsultants. Viņaprāt, kampaņu var uztvert divējādi – gan kā atbalstu, gan kā ironiju. Niklass vien pauda cerību, ka “šī kampaņa liks cilvēkiem aizdomāties par viņu [Lembergu]”.

Poikāns portālam “Delfi” sacīja, ka nevēlas runāt par šo kampaņu. “Paskatieties uz šo kampaņu ar humoru, kā uz mākslas akciju,” vien pauda Poikāns.

Savukārt sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, komentējot kampaņu, pauda, ka “kampaņas var būt daudzšķautnainas”, un arī ironija par kādu politiķi var būt kampaņas sastāvdaļa.

Piemēram, Krievijas Liberāldemokrātu līdera Vladimira Žirinovska tēlam ir daudz negatīvo pazīmju, kas padara viņu par dienas varoni masu medijos, norādīja Rajevskis, piebilstot, ka galvenais šajā gadījumā ir nokļūt uzmanības centrā. Šādā gadījumā gan reklāmas kampaņas objektam jābūt augstai izpratnei un spējai ar to sadzīvot, kā arī prognozēt šādu aktivitāšu sekas, jo tur ir arī riska faktori, klāstīja Rajevskis.

Pērn Lembergs nopelnījis 8,6 miljonus latu

LETA 04/04/06 Ventspils mērs Aivars Lembergs pagājušajā gadā nopelnījis 8 608 664 latus, liecina viņa ikgadējā amatpersonas ienākumu deklarācija.

Lielāko ienākumu daļu - aptuveni 7,8 miljonus latu - Lembergs saņēmis dividendēs. Tā ir par vairāk nekā četriem miljoniem latu lielāka summa nekā viņš dividendēs saņēma iepriekšējā gadā.

Lembergs deklarācijā norādījis, ka četri miljoni latu iegūti dividendēs no SIA "LSF Holding", 2 247 722 lati - no AS "VB Holding", 1 337 595 lati - no AS "L.V.K." un 188 602 lati - no SIA "Baltimar VT".

Atšķirībā no 2004.gada Lembergs pērn dividendes vairs nesaņēma no SIA "Transventa".

Par darbu domē pērn Lembergs nopelnījis 6432 latus, kas ir četras reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Vislielāko atalgojumu Ventspils mērs saņēmis "Biznesa attīstības asociācijas" valdes priekšsēdētāja amatā - 120 000 latu. Par darbu Ventspils ostas pārvaldē saņemti 13 714 lati, Ventspils attīstības aģentūrā - 12 000 latu, bet Latvijas Tranzītbiznesa asociācijā nopelnīti 3000 latu.

Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Ventspils mēram pērn bijuši 47 400 latu apjomā, kas bija par 14 000 latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šie ienākumi saņemti no noguldījumiem "Hansabankā", "SEB Latvijas Unibankā", "Hipotēku bankā" un "Nord/LB Latvija". Savukārt no trasta portfeļa "Hansabankā" Lemebergs nopelnījis 5403 latus.

Lietuvas bankai "Snoras" pārdodot savas "Latvijas Krājbankas" akcijas, Lembergs saņēmis 600 252 latus.

Kā nomas maksa par nekustamā īpašuma iznomāšanu no AS "Valters un Rapa" saņemti 30 930 lati. Tāpat Lembergam pērn atmaksāti 1403 lati par sociālās apdrošināšanas iemaksu pārmaksāšanu.

Lemberga parādsaistības pērn sasniegušas 10 800 345 ASV dolārus (6,3 miljonus latu), kamēr gadu iepriekš tās bija aptuveni 5,2 miljonus latu lielas.

Ventspils mērs ir saņēmis četrus aizdevumus - divus aizdevumus 3,5 miljonu ASV dolāru apmērā, vienu aizdevumu divu miljonu ASV dolāru apmērā un vienu aizdevumu 1 800 345 dolāru apmērā.

Ventspils mērs arī deklarējis deviņus viņa izsniegtus aizdevumus kopsummā par 310 000 ASV dolāru (180 730 latu) un 468 000 latu, kas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā 2004.gadā. Viņš izsniedzis trīs aizdevumus ASV dolāros (10 000, 220 000 un 80 000 dolāru vērtībā) un sešus - latos (5747, 30 000, 163 340, 163 340, 6000 un 100 000 latu vērtībā).

Skaidrā naudā Lembergs uzkrājis 5000 latu, 1000 ASV dolāru (583 latus) un 3000 Lielbritānijas mārciņas (tik pat latu).

Bezskaidrā naudā Lembergs uzkrājis kopumā aptuveni 1,4 miljoni latu, kā arī 434 137 lati nodoti trastā.

Bankā "Nord/LB Latvija" Ventspils mēram glabājas deviņi lati un 220 169 ASV dolāri (128 360 lati), "SEB Latvijas Unibankā" - 2505 ASV dolāri (1460 lati), Šveices bankā "UBS" - 965 209 ASV dolāri (562 720 lati), "Latvijas Krājbankā" - 10 lati, "Hansasbankā" - 676 609 lati un 84 390 eiro (59 309 lati), kā arī 434 137 lati nodoti trastā.

"Latvijas Krājbankas" Ventspils filiālē Lembergam ir 20 037 privatizācijas sertifikāti un 19 629 kompensācijas sertifikāti, kas ir tikpat, cik vairākus iepriekšējos gadus.

Ventspils mēram pieder viena AS "Ventbunkers" akcija ar nominālvērtību 100 lati, kamēr gadu iepriekš šajā uzņēmumā Lembergam piederēja 131 akcija. Viņam pieder arī 327 AS "Ventspils nafta" akcijas ar nominālvērtību 327 lati un 432 597 AS "Latvijas Kuģniecība" akcijas ar nominālvērtību 432 597 lati. Abos uzņēmumos Lembergam piederošo akciju skaits nav mainījies.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu Lembergam vairs nepieder akcijas "VB Holdingā", "Latvijas Krājbankā" un "L.V.K.".

Ventspils mēram arī pieder kapitāla daļas piecos uzņēmumos, kas ir par diviem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Viņam pieder divas SIA "Transventa" kapitāla daļas ar nominālvērtību 360 lati, trīs SIA "Radix Ltd" daļas ar nominālvērtību 21 000 latu, 148 mednieku kluba "Mētras-1" daļas ar nominālvērtību 36 048 lati un divas daļas basketbola klubā "Ventspils" ar nominālvērtību 20 lati.

Pirmo reizi 2005.gada deklarācijā parādās 38 500 SIA "Puzes ezers" kapitāla daļas ar nominālvērtību 38 500 lati.

Lemberga īpašumā vairs nav kapitāla daļas miljons latu nominālvērtībā "LSF Holdings", piecu miljonu latu nominālvērtībā - SIA "ALA 2002" un 35 000 latu nominālvērtībā - SIA "Baltimar VT".

Ventspils mēram īpašumā ir zemesgabals, dzīvojamā un saimniecības ēka Raunas ielā, Rīgā, zemesgabals un dzīvojamā ēka O.Vācieša ielā, Rīgā, un zemesgabals 21.līnijā, Jūrmalā.

Viņa valdījumā atrodas dzīvoklis Sarkanmuižas dambī, Ventspilī un zemesgabals Ventspils rajona Ugāles pagasta "Vērās".

Lembergam vairs nepieder zemesgabals Balsta dambī, Rīgā.

Lembergam joprojām pieder 1997.gada izlaiduma automašīna "Opel Tigra", 1999.gada izlaiduma "VW Caddy" un piekabe, kā arī sešas airu laivas, viens ūdens motocikls un motorlaiva.

Pagājušajā gadā Lembergs veicis 101 darījumu - pirkumus, dāvinājumus, aizdevumus, aizņēmumus un tamlīdzīgus darījumus vairāku miljonu latu apjomā.

No tiem 10 darījumu ASV dolāros vērtība pārsniedz vismaz vienu miljonu dolāru. Lembergs veicis piecus dāvinājumus par kopējo summu 12 miljoni ASV dolāru (aptuveni septiņi miljoni latu). Veikti četri aizņēmumi 17 800 345 ASV dolāru (10,4 miljonu latu) apjomā.

Savukārt latos veikti četri darījumi, kuru summa pārsniedz vienu miljonu latu. Veikta aizņēmuma atmaksa 3 835 869 latu un 1 313 242 latu apmērā, kā arī akciju dāvinājums 11 miljons latu apmērā un kapitālu daļu dāvinājums viena miljona latu apmērā.

Lembergs pērn ieņēma astoņus amatus. Viņš ir valdes priekšsēdētājs politiskajā organizācijā "Latvijai un Ventspilij", valdes priekšsēdētājs un prezidents biedrībā "Biznesa attīstības asociācija", valdes priekšsēdētājs Ventspils brīvostā, valdes priekšsēdētājs un prezidents biedrībā "Latvijas Tranzīta biznesa asociācija", valdes priekšsēdētājs un prezidents biedrībā "Ventspils attīstības aģentūra", prezidents un valdes loceklis basketbola klubā "Ventspils" un prezidents sabiedriskajā organizācijā "Latvijas ostu asociācija".

Šlesers pelnījis, pārdodot firmas

Edgars Galzons, Diena 04/05/06 Piecos gados, pārdodot firmu kapitāldaļas, nopelna 5 miljonus.

KNAB turpina pārbaudīt politiķa deklarāciju par 2003.gadu.

Līdzīgi kā iepriekš, arī 2005.gadā bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) prāvākos ienākumus guvis no dažādu uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas. Par triju kompāniju daļām pērn saņemtie 845 tūkstoši latu papildina tos nepilnus piecus miljonus, ko šāda veida darījumos viņš deklarējis kopš 2001.gada. A.Šlesers, kurš politikā ir astoņus gadus, apgalvo, ka visus aktīvā biznesa uzņēmumus viņš pārdevis un jaunus nedomā veidot.

Kā liecina A.Šlesera amatpersonas deklarācija, aizvadītajā gadā viņš pārdevis SIA Aiviekstes birojs, Jūras bērzi un MC Pleskodāle kapitāldaļas, no to pircējiem Īrijā reģistrētās firmas Sigma Private Equity Limited, darījumu partnera Viestura Koziola un SIA VP Market saņemot attiecīgi 250 000, 10 000 latu un 833 333 eiro (585 670 latu). Darba algā un procentu noguldījumos A.Šlesers saņēmis 53 000 latu. Deklarācijā politiķis norādījis, ka viņš ir firmu Raņķa centrs, Ulmaņgatves centrs un Jūras parks līdzīpašnieks. Jāpiebilst, ka divus dzīvokļus Rīgā, Ausekļa ielā, politiķis uzdāvinājis savai dzīvesbiedrei un kolēģei Saeimā Inesei Šleserei.

Par to triju firmu darījumiem, kuru daļas A.Šlesers pārdevis, publiski pieejamā informācija ir skopa. Kā liecina Privatizācijas aģentūras sniegtās ziņas, pirms diviem gadiem Aiviekstes birojs privatizējis 3702 kvadrātmerus lielu zemesgabalu Rīgā, Aiviekstes ielā 5, samaksājot 3699,88 latus skaidrā naudā un 1189,29 sertifikātos. Savukārt SIA MC Pleskodāle intereses vairākus gadus

saistītas ar zemesgabalu starp Kalnciema ielu un K.Ulmaņa gatvi, kur sākotnēji tika iecerēts izbūvēt mūzikas centru, moteli un degvielas uzpildes staciju, bet vēlāk — tirdzniecības centru.

Aiviekstes birojs un MC Pleskodāle darbojas nekustamo īpašumu biznesā, savukārt Jūras bērzi — ar finanšu starpniecību, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft datu bāzē pieejamās ziņas. Vienīgi Aiviekstes birojs 2004.gadu noslēdzis ar peļņu, bet Jūras bērzi un MC Pleskodāle — ar zaudējumiem.

"Principā no aktīvā biznesa uzņēmumiem, kas nodarbojas ar reāliem projektiem, es esmu tagad ticis vaļā," Dienai atzina A.Šlesers. Jūras bērzu vērtību viņš raksturoja kā nenozīmīgu, un viņam neesot bijusi vēlme sekot līdzi firmas attīstībai. Aiviekstes birojam piederot biroju ēka, kas tiek iznomāta, un šīs firmas vērtību veidojuši gan ieņēmumi no īres maksas, gan kredīti bankās. Savukārt MC Pleskodāles daļu cenu noteikuši ieguldījumi, firmu nopērkot no iepriekšējiem saimniekiem un sedzot tās parādus.

Atlikušo triju kompāniju daļas A.Šlesers negrasoties pārdot. Jūras parks apsaimnieko teritoriju starp diviem īpašumiem Jūrmalā un ar biznesu nenodarbojas, bet Raņķa centrs un Ulmaņgatves centrs esot investīciju uzņēmumi, kas neveic nekādu darbību.

Kā liecina viņa amatpersonas deklarācijas, laikā no 2001.gada līdz 2004.gadam, pārdodot kapitāldaļas dažādos uzņēmumos, A.Šlesers nopelnījis gandrīz piecus miljonus latu. Vērā ņemamus ienākumus viņam sarūpējuši arī izsniegtie kredīti. Tā 2003. un 2004.gadā V.Koziols un vairākas firmas A.Šleseram atdevušas aizņēmumus vairāk nekā 2,3 miljonu latu apmērā.

Jāatgādina, ka A.Šlesers un V.Koziols, pārdodot savas daļas firmā Ķīpsalas saules akmens uzņēmumam Merks, katrs saņēma 900 000 eiro. Tā kā tika paustas bažas par iespējamo politisko korupciju, pirms diviem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka analizēt šo darījumu, vienlaikus pārbaudot A.Šlesera deklarāciju par 2003.gadu. Birojs šo darbu vēl turpina, otrdien atzina KNAB preses pārstāve Diāna Kurpniece. A.Šlesers neesot ierindas amatpersona, tāpēc KNAB veicams ļoti apjomīgs darbs. Februāra beigās birojs lūdzis A.Šleseru sniegt papildu informāciju. Politiķis teica, ka birojam atbildēšot nākamnedēļ.

Repšem tirgošanās būtu jādeklarē

Gunta Sloga, Diena 04/05/06 Izvairīties palīdz dažādās interpretācijas iespējas.

Vērtspapīru iegāde vai pārdošana ir darījums, un tādēļ tam jābūt uzrādītam amatpersonas deklarācijā — tā uzsver šīs jomas pārzinātāji, komentējot vairākkārt izskanējušo Jaunā laika līdera Einara Repšes taisnošanos par to, kādēļ atskaitēs nav detalizēti uzrādījis savu darbošanos ASV akciju tirgū. Aptaujātie atzīst — šāda situācija ir iespējama, jo pastāv plašas iespējas interpretēt to, kas ir darījums, un bieži vien viss ir atkarīgs no pašas amatpersonas ētikas standartiem. Pats JL līderis, kurš viņa darījumu lietā sākto kriminālprocesu ir nosaucis par safabricējumu, noliedzis ASV vērtspapīru tirgū veiktu darījumu nedeklarēšanu.

Lielāka skaidrība par E.Repšes aizokeāna darījumiem būs tad, kad tiks saņemta informācija no ASV tiesībsargiem. Taču, kā noskaidrojies, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tiesiskās palīdzības lūgumus ASV vēl nav nosūtījis. KNAB neatklāj, kad šis dokuments varētu nonākt ASV. To, kādēļ tas vēl nav izdarīts, KNAB priekšniekam Aleksejam Loskutovam ceturtdien grasās jautāt Saeimas izmeklēšanas komisija E.Repšes darījumu lietā, Dienai sacīja tās vadītājs Jānis Lagzdiņš (TP).

Pirkšana un pārdošana ir darījums un, ja vien tas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (no šī gada 1800, agrāk — 1600 lati), to ir jāuzrāda amatpersonas deklarācijā, lakoniska ir Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas kontroles daļas vadītāja Anda Krastiņa. Tas esot attiecināms arī uz akciju iegādi vai pārdošanu. Likums arī nosaka, ka jāuzrāda informācija par naudas uzkrājumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Ziņas norādāmas gan attiecībā uz Latviju, gan ārvalstīm.

E.Repše iepriekšējo gadu deklarācijās vien uzrādījis savas ASV akcijas, taču nav minējis vērtspapīru konta esamību. Tikai no 2005.gada beigās iesniegtās deklarācijas saprotams, ka E.Repšem ir šāds konts, kurā varēja būt naudas uzkrājumi. Viņš ir atzinis, ka piecu gadu laikā savā ASV vērtspapīru kontā pārskaitījis 464 778 dolārus, ko izmantoja akciju iegādei. Piemēram, 2002.gadā viņš uz šo kontu pārskaitījis 119 000 dolāru. Taču amatpersonas deklarācijā par 2002.gadu viņš vien norādījis akciju iegādi 609 dolāru apmērā. E.Repše šādu rīcību skaidrojis ar to, ka šī bijusi vien naudas pārskaitīšana no viņam piederoša konta Latvijā uz otru ASV. Viņš arī uzsvēris, ka katras akcijas iegādi uzskatījis par atsevišķu darījumu, bet tie nav pārsnieguši 20 minimālās mēnešalgas.

Šādu interpretācijas iespēju — katras akcijas iegāde ir atsevišķs darījums — pieļāvusi arī A.Krastiņa. Savukārt zvērināta notāre, kas savu vārdu nevēlējās minēt, uzskata, ja gada laikā vairākkārt iegādātas vienas kompānijas akcijas, tad deklarācijā ir jāuzrāda kopējā šo darījumu summa. Kāds vērtspapīru biznesu pārzinošs avots gan skaidro, — ja vienas kompānijas akcijas, kuru kopējā summa būs ap 2000 latu, tiks iegādātas trijos piegājienos, tad tos, visticamāk, varēs uzskatīt par atšķirīgiem darījumiem. Šādā gadījumā tos arī nebūs jādeklarē.

"Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā izpratne par interešu konfliktu balstās uz to, ka, ja no kāda nopērk desas par 1601 latu, tad ir darījums, bet ja par 1599 — tad nav. Interešu konflikta definīcija ir balstīta uz mehānisku slieksni," saka viens no avotiem. Šajā jomā publiski pieejamu un skaidru vadlīniju neesot. Tomēr šaubu gadījumā var deklarācijas sadaļā par citiem faktiem uzrādīt sīkākas detaļas.

Likums nosaka, ka par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā iespējams saukt pie administratīvās atbildības, piespriežot naudas sodu līdz 250 latiem. Ja noskaidrojas, ka deklarācijā saskaņā ar Krimināllikumu nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, tad personai draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai arī piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Par lieliem apmēriem uzskata tādus, ja naudas summas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.

A.Krastiņa nevēlas runāt par E.Repšes gadījumu, jo materiāls ir nosūtīts KNAB. Tam arī esot jāpasaka, vai E.Repšes minētie fakti atbilst patiesībai. KNAB pagaidām no komentāriem atturas,jo pašlaik notiek E.Repšes deklarācijā norādītās informācijas pārbaude un turpinās kriminālprocess, kas pavēra ceļu tiesiskās palīdzības lūgšanai no ASV. Deklarācijas pārbaude netikšot pabeigta, kamēr KNAB nesaņems informāciju, "ko var iegūt tikai procesa rezultātā".

Prezidente pirkusi vērtspapīrus, premjers pabeidzis celt māju

Gunta Sloga, Diena 04/06/06 Valsts augstāko amatpersonu — prezidentes, premjera un Saeimas priekšsēdētājas — ienākumu apjomi pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz pieauguši, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtās deklarācijas. Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas nozīmīgākais darījums bijusi vērtspapīru pirkšana un pārdošana, no premjera Aigara Kalvīša (TP) deklarācijas noprotams, ka viņš pabeidzis mājas būvi Engures pagastā.

Vieni no lielākajiem prezidentes ienākumu avotiem pērn bija darba alga — 28 956 lati, Kanādas privātā pensiju fonda maksājums vairāk nekā 21 915 latu apmērā un Kvebekas provinces pensija (2812 latu). Kopā ienākumi lēšami vairāk nekā 95 000 latu, un lielāko daļu šīs summas veido dažādu Kanādas obligāciju pārdošana (ap 40 000 latu). Viņa iegādājusies AIF Latu rezerves fonda vērtspapīrus 54 999 latu vērtībā. Aptuveni tikpat lieli kā 2004.gadā pērn bijuši prezidentes bezskaidrās naudas uzkrājumi (ap 37 553 lati). Viņai pieder zeme Dunikas pagastā, kopīpašumā arī dzīvojamā māja, vasarnīca un zeme Kanādā.

A.Kalvītis bez Ls 29 586 algas saņēmis arī 1824 latu dividendes SIA Baltic Foods, kā arī 5083 latu ienākumus a/s Balta. Vairākās bankās viņam ir 16 199 latu bezskaidras naudas uzkrājumi, kas gada laikā pieauguši par aptuveni 7000 latu. No deklarācijas noprotams, ka A.Kalvītis pērn pabeidzis mājas un saimniecības ēkas celtniecību. A.Kalvītim pieder kapitāla daļas SIA Baltic Foods, Agro Centrs un AAVG Būve.

Saeimas priekšsēdes Ingrīdas Ūdres (ZZS) vienīgais ienākumu avots pērn bijusi Saeima, kur viņa saņēmusi algā 17 079 latus un kompensācijā 120 latu. Kā vienīgais īpašums uzrādīts dzīvoklis Avotu ielā. Skaidrā naudā uzkrājusi 2000 latu, bet bezskaidrā — 2459.

Partijām jāatmaksā nelikumīgie ziedojumi 15 tūkstošu latu apmērā

Gunta Sloga, Diena 04/06/06 Beidzot partiju 2004.gada finanšu deklarāciju pārbaudi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piecām politiskajām organizācijām licis atmaksāt nelikumīgi saņemtos ziedojumus — 15 689 latus. Vairākām partijām par dažādiem pārkāpumiem, piemēram, nepilnīgu ziņu norādīšanu un deklarācijas termiņu iesniegšanas neievērošanu uzlikti 8810 latu naudas sodi, Dienai sacīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.

Lielāko naudas summu — 5017 latus — KNAB licis atmaksāt Tautas saskaņas partijai (TSP). Tai nauda ziedota, uzrādot citas personas datus, tāpat kā Apvienotajai sociāldemokrātiskajai labklājības partijai jeb žuravļoviešiem, kam jāatmaksā 3000 latu. Latvijas ceļš (LC) pretēji likumdošanai bija saņēmis 4153 latus no ārvalstu juridiskas personas. Valdībā pārstāvētajai Latvijas Pirmajai partijai 519 latu bija ziedojusi persona, kurai pēdējo triju gadu laikā nebija ienākumu. 3000 latu jāatmaksā arī Latgales gaismai (LG), kas saņēmusi naudu no ārvalstu juridiskas personas.

LPP, LC un LG jau naudu ir atmaksājusi, bet TSP un žuravļoviešiem tas jāizdara tuvāko mēnešu laikā. Latvijas Zaļā partija, kas bija saņēmusi 2500 eiro no ārvalstu juridiskas personas, šo summu labprātīgi atmaksājusi, vēl pirms KNAB bija lēmis par šo gadījumu.

Kā uzsvēra A.Vitenburgs, 2004.gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas likumdošanā, kas palīdzēja pilnveidot partiju finansēšanas sistēmu. To skaitā tika aizliegti juridisko personu ziedojumi partijām un noteikti ierobežojumi partiju priekšvēlēšanu izdevumiem. Fiziskām personām tika atļauts ziedot tikai no trīs iepriekšējos taksācijas gados gūtajiem ienākumiem. KNAB pārstāvis uzsver, ka pēdējo gadu laikā samazinājies pretlikumīgo ziedojumu apjoms, bet audzis atmaksātās naudas apjoms.

Tiesībsarga kandidatūru varēs izvirzīt pieci Saeimas deputāti

LETA 04/06/06 Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Tiesībsarga biroja likumu, kas nosaka, ka tiesībsarga kandidatūru varēs izvirzīt pieci Saeimas deputāti, bet amatā viņš tiks apstiprināts ar parlamenta balsojumu.

Kā LETA jau ziņoja, Saeima noraidīja Satversmes grozījumus, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga amata kandidatūru paredzēja Valsts prezidentam.

Par tiesībsargu varēs apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un darba pieredze tiesību aizsardzībā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālu atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Likums arī paredz, ka, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, viņš Saeimas sēdē dos svinīgo solījumu. Tajā tiesībsargs solīs "būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem".

Tiesībsarga biroja likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai publiskā vara tiktu īstenota tiesiski un lietderīgi.

Likums nosaka, ka tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa uzdevumu un funkciju pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

Jautājumu par tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti.

Tiesībsarga biroja uzdevumi būs veicināt personas tiesību un likumīgo interešu aizstāvību, sekmēt bērnu tiesību aizsardzību, sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa nodrošināšanu un jebkādas diskriminācijas novēršanu, sekot labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldē, atklāt nepilnības un pretrunas tiesību aktos un to piemērošanā un veicināt to novēršanu un veicināt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām un tiesībsarga darbību.

Tiesībsarga pilnvaru termiņš būs četri gadi no dienas, kad viņš ir devis zvērestu. Tiesībsargu varēs apstiprināt amatā atkārtoti. Uz Tiesībsarga biroja amatpersonām attieksies likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām.

Tiesībsargs varēs piedalīties Saeimas un Ministru kabineta darbā Saeimas Kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesībsarga biroju finansēs no valsts budžeta. Tiesībsarga amatalga tiks saistīta ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikā aprēķināto gada vidējo darba algu, piemērojot koeficientu 6,75. Tiesībsarga vietnieka atalgojumam piemēros koeficientu 5,5.

Tiesībsargam, viņa vietniekam un Tiesībsarga biroja darbiniekiem būs tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

Saminiecībā un biznesā...

Moderna uzņēmējdarbības statistikas rokasgrāmata

Inese Spīča, LU, ekonomikas zinātņu doktore, Diena 04/03/06 Mūsdienu strauji mainīgā uzņēmējdarbības vide prasa katram uzņēmumam sekot uzņēmējdarbības mikrovides un uzņēmējdarbības makrovides izmaiņām. Šeit ar uzņēmējdarbības mikrovidi būtu jāsaprot pats uzņēmums un tā klienti, piegādātāji, konkurenti un kontaktauditorija. Savukārt analizējot uzņēmējdarbības makrovidi, katram uzņēmumam būtu jānovērtē savas valsts uzņēmējdarbības starptautiskās, politiskās, ekonomiskās, finansiālās, sociālās, konkurences, tehnoloģiskās, darbaspēka, sabiedriskā sektora vides dažādie faktori un to ietekme uz savu uzņēmumu.

Tādējādi katram uzņēmumam ir jāveido tā darbību ietekmējošo uzņēmējdarbības vides faktoru datu bāze. Taču ar to vēl nepietiek, lai uzņēmuma vadība spētu pieņemt uzņēmumam vislabvēlīgākos lēmumus. Šim nolūkam ir nepieciešama daudzveidīga šo datu apstrāde un analīze. Tieši šim tematam veltīta uzņēmējdarbības statistikas rokasgrāmata.

Tā nosacīti varētu nosaukt Irinas Arhipovas un Signes Bāliņas grāmatu "Statistika ekonomikā un biznesā". Irina Arhipova ir ieguvusi inženierzinātņu doktora grādu un pašlaik ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāne un Vadības sistēmu katedras asociētā profesore. Signei Bāliņai ir ekonomikas zinātņu doktora grāds un darba pieredze a/s Datorzinību centrs valdes priekšsēdētājas amatā, bet akadēmiskā darba pieredze uzkrāta, strādājot Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docentes amatā.

Grāmatā ir īsi raksturotas galvenās mūsdienu statistikas metodes un datu analīzes rīki. Proti, izskaidroti statistikas jēdzieni un metodes. Grāmatas pielikumā ir apkopotas nepieciešamās statistiskās tabulas.

Galvenais grāmatas autoru devums ir prasme parādīt, kā daudzveidīgās statistikas un varbūtības teorijas metodes var lietot uzņēmējdarbības praksē, izmantojot elektroniskās tabulas Microsoft Excel 2000 un statistisko datu apstrādes paketi SPSS 10,0. Bez tam katrai statistikas metodei ir piemeklēts atbilstošs piemērs no uzņēmējdarbības prakses. Tādējādi autores ir demonstrējušas, kā dažādu uzņēmējdarbības problēmsituāciju novērtēšanai var lietot statistiku un atbilstošu programmatūru. Šādi ir analizētas 127 uzņēmējdarbības problēmsituācijas.

Grāmata ir veidota, balstoties uz jaunāko angļu valodā un latviešu valodā publicēto speciālo literatūru par statistiku un varbūtības teoriju.

Autoru izveidotais grāmatas saturs ir loģisks un ļauj iepazīties gan ar varbūtības teorijas un statistikas jēdzieniem un metodēm, gan arī ļauj parādīt to risinājumus ar SPSS un Microsoft Excel.

Bremzes investīciju plūsmai

Aleksandra Gluhiha, Diena 04/03/06 Ja komerciālā nekustamā īpašuma tirgū saglabāsies pašreizējās nekārtības, intensīva ārvalstu investīciju plūsma, kas sākusi nākt uz Latviju, var jūtami samazināties. Brīvo biroju un tirdzniecības nomas telpu trūkums, piedāvāto projektu zemā kvalitāte, neadekvāti augstās cenas, problēmas likumdošanas jomā, pārmērīga birokrātija, kā arī nelabvēlīgas prognozes par investīciju atdeves procenta samazināšanos var apturēt potenciālo investoru ieceres izvietot savu kapitālu vai sākt uzņēmējdarbību Rīgā, dodot priekšroku Lietuvas un Igaunijas lielpilsētām.

To, ka Latvijas komerciala nekustamā īpašuma tirgus būtiski atpaliek no pārējo Baltijas valstu tirgiem, savos pētījumos secina vairāki nekustamā īpašuma tirgus speciālisti.

"Diemžēl jākonstatē, ka pašlaik Latvijas komerciālā nekustamā īpašuma piedāvājums pēc cenām, kvalitātes un projektu skaita neatbilst reālajam pieprasījumam," uzskata starptautiskās nekustamā īpašuma konsultantu kompānijas Colliers International ģenerāldirektors Baltijā Mihails Morozovs. Arī nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Re&Solution pārstāvis Jevgeņijs Kazaņins uzskata, ka Rīga šobrīd nevar kvalificēties sacensībai ar pārējām Austrumeiropas valstīm par lielo kompāniju biroju telpu izvietošanu, jo šādu telpu nav.

Pēc viņa teiktā, lielām kompānijām nepieciešamas biroju telpas līdz pat 10 tūkst. m2 platībā, pat vairāk, taču pašlaik Rīgā vidēji gada laikā ekspluatācijā tiek nodoti tikai 20—30 tūkst. m2 jaunu biroju platību. Pašlaik Rīgā ir tikai 10% brīvu biroju platību. Viļņā kopējās biroju platības par 40 000 m2 pārsniedz Rīgas piedāvājumu.

Biroju tirgus piepildījumu raksturo arī kopējās izīrējamās platības attiecība pret iedzīvotāju skaitu — Rīgai tas ir viens no zemākajiem. Tā kā augsta līmeņa biroju trūkst, nomas maksa dažos Rīgas A klases namos jau pārsniedz ne tikai cenas kaimiņvalstīs, bet arī dažu citu Eiropas valstu pilsētu platību dārdzību.

Kompānijas Re&Solution eksperti arī norāda, ka Latvijā trūkst kvalitatīvu loģistikas un industriālo telpu, kas arī kavē lielu ražotāju atnākšanu. Palēnināta tirdzniecības telpu sektora attīstība var negatīvi ietekmēt investīciju pieplūdi. Ne Latvijas, ne arī Lietuvas galvaspilsētās vērā ņemamu brīvu tirdzniecības telpu nav. Colliers International uzskata, ka vislielākais piesātinājums Baltijas tirdzniecības platību virs 10 000 m2 tirgū ir Tallinā. Tur tirdzniecības platības ir sasniegušas 1,24 m2 uz vienu iedzīvotāju, bet kopējā platība — 457 000 m2.

Komerciālā nekustamā īpašuma sektors interesē ārvalstu kompānijas arī kā finanšu ieguldījumu objekts. Ieguldījumi nekustamajā īpašumā patlaban visā pasaulē nodrošina lielākos ienākumus, salīdzinot ar tradicionālajiem ieguldījumiem vērtspapīros. "Lemjot par ienākšanu jaunā tirgū, investors skatās uz piedāvāto peļņu un riskiem," skaidroja Nira fonds prezidents Vadims Markovs. Valstīs ar strauju tautsaimniecības attīstību nopelnīt (tomēr arī zaudēt) var vairāk un ātrāk nekā ekonomiski stabilajā Rietumeiropā, kur ienesīguma procents no investīcijām nekustamajā īpašumā nepārsniedz 10% gadā. Meklējot iespējas iegūt 20—25% gadā, vairāki investīciju fondi un starptautiskas kompānijas sākušās pārvietot savu kapitālu uz Ķīnu, Indiju, Āzijas valstīm, Austrumeiropu, kā arī Baltijas reģionu. Līdz šim investīciju darījumos Baltijas reģionā galvenokārt piedalījās Skandināvijas valstu fondi.

Astronomisks nekustamā īpašuma cenu pieaugums pēdējos gados piesaista jaunus investorus, kas vēlas nopelnīt. Labvēlīgi ietekmē arī tas, ka ārvalstu pilsoņiem Latvijā nav ierobežojumu nekustamā īpašuma iegādei, Dienai skaidro advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri partnere Dace Silava–Tomsone. Pēc Colliers International aplēsēm, nākamajā gadā Baltijas valstīs nekustamajā īpašumā ieguldīto investīciju apjoms varētu sasniegt 150—200 miljonus eiro. Tomēr nav zināms, kura no trim valstīm iegūs vislielāko atbalstu savai tautsaimniecībai. Ja pirms 5—6 gadiem ārzemju investori bieži jauca savā starpā Lietuvu, Latviju un Igauniju gan pēc nosaukumiem, gan pēc ģeogrāfiskām pazīmēm, uztverot visu reģionu kā kopēju tirgu, šodien situācija ir gluži pretēja. Līdz ar ES paplašināšanos un dalībvalstu nevienlīdzīgu ekonomisko izaugsmi ārzemju investori sākuši pievērst lielāku uzmanību valstu nacionālās likumdošanas un biznesa specifikas salīdzināšanai.

Kaut pēc savas ietilpības Latvijas tirgus vēl var uzņemt liela kapitāla plūsmu, pastāv draudi, ka tālākā perspektīvā asas konkurences apstākļos investīciju apguves tempi var samazināties.

Pirms 3—4 gadiem Latvijas tirgus ārvalstu investoru uztverē bija ļoti pievilcīgs, pateicoties tās augstajai ienesīguma pakāpei un izdevīgajām cenām, kas tajā brīdī bija 3—4 reizes zemākas nekā Rietumeiropas valstīs. "Pieaugot cenām, projektu ienesīgums Latvijā samazināsies, kas, protams, kavēs investoru aktivitāti," Dienai sacīja V.Markovs. Pēc viņa teiktā, tas ir normāls process, kas savulaik notika vairākās Eiropas valstīs.

"Primārais, kam investori pievērš uzmanību, ir tirgus attīstības līmenis. Proti, kādas ir īpašumu cenas, kādas ir nodokļu likmes, cik lielā mērā ir attīstīta investīciju aizsardzības likumdošana," Dienai sacīja D.Silava–Tomsone.

Pēc M.Morozova vārdiem, šobrīd būvniecības ieceres Rīgā saskaņošana ir pārāk ilgstoša un sarežģīta, savukārt Tallinā un Viļņā jaunu objektu būvniecība notiek daudz ātrāk. Pēc Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) teiktā, pagājušā gada vasarā pilsētas attīstības departaments sācis strādāt ar priekšlikumiem, kā samazināt lieku birokrātiju būvniecībā. Viņš Dienai norādīja, ka nepieciešams uzlabot būvniecības saskaņošanas organizatorisko kārtību, kas arī būs viens no domes izveidotās komercdarbības attīstības padomes skatāmajiem jautājumiem.

Nekustamā īpašuma laukā Latvijā pastāv arī daudz juridiska rakstura problēmu, uzskata juristi. Pricewaterhouse Coopers nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja Zlata Elksniņa–Zaščerinska atzīst, ka salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm nekustamā īpašuma biznesa nodokļu jomā Latvijā nav nekādu priekšrocību.

Savukārt kā vienu no būtiskākajiem trūkumiem speciāliste min to, ka īsti nav sakārtots likums Par pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to biežāk tiek pirkts nevis pats nekustamais īpašums, bet gan tā uzņēmuma akcijas, kuram pieder nekustamais īpašums.

Advokātu biroja Kļaviņš & Slaidiņš Lawin zvērināta advokāte Sanda Lāce stāsta, ka viena no problēmām ir nekustamā īpašuma pārak birokrātiskā reģistrācijas procedūra, valsts nodevas apjoms un aprēķināšanas kārtība arī veicina patieso darījuma summu slēpšanu. Viņa piebilst, ka drīzumā plānots valsts nodevas apjomu aprēķināt no kadastrālās vērtības, un tādēļ cilvēkiem vairs nebūs līdzšinējā iemesla slēpt patieso darījuma summu. Latvijas problēma ir arī nesakārtotās atsevišķu ēku īpašumtiesības, kas sarežģī darījumus.

Pēc S.Lāces vārdiem, Latvijā trūkst arī vienotas datu bāzes par nekustamo īpašumu apgrūtinājumiem, kas rada strīdus un problēmas īpašuma lietošanā — Lietuvā šāda datu bāze jau ir. "Pierīgā ļoti populāra ir dzīvojamo ciematu celtniecība. Bet, ja potenciālais investors ir iegādājies polderi un tikai vēlāk uzzina, ka Latvijas likumdošana nepieļauj poldera transformēšanu par apbūvējamu zemes gabalu, nepatīkama situācija ir neizbēgama."

Izvēloties valsti, kur ieguldīt savus līdzekļus, bez juridiskiem un nodokļu apstākļiem ārvalstu investori orientējas arī uz dažādiem ekonomiskajiem indeksiem un valstu reitingiem. "Jāuzsver, ka Igaunija jau ir piedzīvojusi ekonomikas pārkāršanu, bet Latvija un Lietuva ne. Tas Igauniju nostāda labākā situācijā, jo pārkāršanas draudi Latvijā un Lietuvā var nelabvēlīgi ietekmēt tirgus situāciju nākotnē," Dienai skaidroja D.Silava–Tomsone.

Runājot par konkurences saasināšanu reģionā, Nira fonds prezidents arī uzskata, ka gan pēc pieprasījuma, gan pēc iedzīvotāju pirktspējas Baltijas valstu nacionālie tirgi ir ļoti mazi un atsevišķā veidā tie nav interesanti nopietnām starptautiskām kompānijām.

Pēc Colliers International datiem, 2005.gadā aktivitāti Igaunijas īpašumu tirgū palielināja galvenokārt skandināvu īpašumu un pensiju fondi. Visiecienītākie īpašumi bija biroju un mazumtirdzniecības telpas, kam raksturīgi garantēti ilgtermiņa ieņēmumi. Lielākais ieguldīšanas šķērslis bija tādu pārdošanas objektu trūkums, kuri būtu pieņemami vidēja lieluma investoriem vai investīciju organizācijām.

Pēc investīciju pieplūdes tempiem vislēnāk līdz šim attīstījās Lietuvas tirgus. Vidējā atdeve no investīcijām Lietuvas tirgū ir tikai 8—9%, pie tam mazs piedāvājums un vāji attīstīts telpu nomas sektors kavē līdzekļu piesaistīšanu. Tomēr 2006.gadam prognoze ir optimistiska. Arvien vairāk starptautisku investoru sāka izradīt interesi tieši par Lietuvas reģionu, turklāt, kas ir īpaši svarīgi, aktivitāte ir novērojama ne tikai galvaspilsētē, bet arī citās lielās pilsētās — Viļņā, Kauņā un Klaipēdā pašlaik top vairākas tirdzniecības un biroju ēkas, kā arī jauni loģistikas centri.

Salīdzinot ar Latviju, kur komerciālie objekti koncentrējas pārsvarā Rīgā un Rīgas apkaimē, šāda vienmērīgāka attīstība dod investoriem papildu iespējas, izvēloties labāko vietu uzņēmējdarbības sākšanai, kur citi konkurenti vēl nav atnākuši. Pieaugošo pieprasījumu pēc Lietuvas objektiem eksperti skaidro arī ar to, ka Lietuvas īpašuma cenas ir ievērojami zemākas nekā citās jaunajās ES dalībvalstīs.

***

Mihails Morozovs, Colliers International ģenerāldirektors Baltijas valstīs:

Izvēloties biroja atrašanās vietu, investori nereti priekšroku dod tai galvaspilsētai, kurā ir lielākais skaits modernu luksusa klases biroju centru. Piemēram, Tallinā un Viļņā ir daudz modernu luksusa klases biroju centru. Rīgā pašreizējā situācija ir kritiska — daudzas kompānijas nevar pilnvērtīgi sākt darbību, jo vienkārši nevar atrast piemērotas biroju telpas. Lai Latvijas galvaspilsēta nezaudētu savu vietu biroju centru konkurencē Baltijas valstīs, nākotnē ir jāatjauno pašlaik neizmantotās vai nolaistās Rīgas teritorijas, veidojot tajās lielus biroju kompleksus. Rīgas domei būtu arī jāatvieglo jaunu objektu būvniecības saskaņošanas process, lai investori šādas ēkas varētu būvēt brīvāk.

Dace Silava–Tomsone, Lejiņš, Torgāns un Partneri partnere:

Ir tā sauktais sniega bumbas efekts — jo vairāk investīciju konkrētajā valstī ieguldīts, jo interesantāka tā šķiet citiem investoriem, kuri meklē potenciālās investīciju vietas. Investoriem svarīga ir tirgus situācija kopumā (iespējamā cenu celšanās, konkurence, nodokļu likmes), kā arī iespējamās attīstības perspektīvas (kāda ir vispārējā ekonomiskā situācija valstī, tajā skaitā, kāda ir plānotā nodokļu politika, plānotās likumu izmaiņas). Jāpiemin arī, ka investori neinvestē nekustamajos īpašumos, tikai un vienīgi vadoties pēc valstu principa, bet lielāku nozīmi piešķir katram konkrētajam īpašumam un tā cenai.

Sanda Lāce, Kļaviņš & Slaidiņš Lawin zvērināta advokāte:

No cilvēka tiek prasīti daudzi un dažādi dokumenti. Tas nozīmē, ka ir jāstaigā no vienas iestādes uz otru un rezultātā ir tā, ka nekustamais īpašums nereti tiek reģistrēts zemesgrāmatā tikai tad, kad to grib pārdot tālāk. Cerams, ka drīzumā šīs procedūras tiks vienkāršotas, piemēram, izveidojot tiešsaistes režīmus starp vairākām valsts institūcijām. Tādējādi cilvēkiem būs jāiesniedz mazāk dokumentu un reģistrācija būs vienkāršāka. Valsts nodevas apjoms un tās aprēķināšanas kārtībā arī ir problēmas, kas veicina patieso darījumu summu slēpšanu.

Jaunajiem uzņēmumiem būs vieglāk saņemt ES līdzekļus

DELFI 04/03/06 No marta vidus sākusi darboties Hipotēku bankas izveidota atbalsta programmu pārvalde “Altum”, kuras galvenais uzdevums ir kreditēt uzņēmējus un sniegt cita veida atbalstu valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmu ietvaros, portālu “Delfi” informēja bankā.

“Altum” atbilstoši ES Komisijas prasībām ir no Hipotēku bankas nošķirta struktūra. Valdības uzdevumā tā realizē arī citas atbalsta programmas, tai skaitā, uzņēmējdarbības uzsācēju apmācību un konsultāciju programmu un mājokļu galvojumu programmu. Aizdevumus var saņemt investīciju projektu realizācijai, piemēram, iekārtu iegādei, iekārtu kapitālajam remontam, ražošanas ēku būvniecībai, iegādei, remontam vai rekonstrukcijai.

“Altum” neizsniedz aizdevumus īstermiņa finansēšanai nekustamā īpašuma jomā, kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu, tabakas ražošanu, finanšu starpniecību, apdrošināšanu, primāro lauksaimniecību, zvejniecību, transportu.

Maksimālā aizdevuma summa ir līdz 700 tūkstošiem latu, aizdevuma termiņš no trim līdz desmit gadiem. Uzņēmējiem ir iespējams saņemt aizdevumu, kura summa līdz pat divām reizēm pārsniedz ķīlas vērtību, aizdevumu var saņemt uzņēmējdarbības uzsācēji, kam nav kredītvēstures, kā arī ir citi pretīmnākoši kredīta saņemšanas nosacījumi, skaidro bankā.

2006.gadā “Altum” ieplānojis īstenot Komercdarbības uzsācēju kreditēšanas programmu, kuras ietvaros tiek sniegti aizdevumi investīciju projektu īstenošanai uzņēmējdarbības uzsācējiem, Strauji augošo uzņēmumu kreditēšanas programmu, kas sniegs aizdevumus investīciju projektu īstenošanai strauji augošiem uzņēmumiem, Uzņēmējdarbības uzsācēju apmācību, konsultāciju un finansiālā atbalsta programmu, kā arī mājokļu galvojumu programmu.

Sekstūrisms palielina valsts ienākumus

TVNET/Kompromat.lv 04/03/06 Par piedienīgiem tūristiem šobrīdi var uzskatīt tikai kādus 10-15% iebraucēju. Pārējie nāk no Anglijas vai Itālijas brunču medībās. Izmantojot tūrisma aģentūru īpašos piedāvājumus, viņi ierodas vairāku cilvēku grupās. Protams, ir arī vientuļnieki, kuriem aģentūru vai citu servisu palīdzība nav nepieciešama. Šiem sekstūristiem tiek piedāvāti īpaši pakalpojumu komplekti.

Vēl tikai pirms diviem gadiem sekstūristi Latvijā nebūt nebija tik ierasta parādība. Viss mainījās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Nedrīkst arī aizmirst par divu jauno atlaižu aviokompāniju „Ryanair” un „EasyJet” veiksmīgo darbību Baltijas valstīs. Šīs aviokompānijas tikai par dažiem latiem transportē viesus no Londonas, Stokholmas, Berlīnes, kā arī citām ES valstīm. Tarifus ir pazeminājis arī gigants „airBaltic”, kas veic tiešos reisus uz 26 pilsētām. Pateicoties lētajiem pārlidojumiem, ir mainījies arī apmeklētāju kontingents. Iepriekš iebraucēju vidū dominēja pensionāri, tagad, lai izklaidētos un satiktu meitenes, brauc jaunatne.

Pateicoties jaunajiem valsts viesiem, Latvijas seksa bizness ir uzņēmis milzīgu ātrumu un pelna labāk nekā jebkad agrāk.

Pēc neoficiālajiem avotiem Rīgā jau ir vairāk nekā 5-6 tūkstoši šīs vissenākās profesijas pārstāvju. Daudzas staigules uzturas „masāžas salonos” un 3-4 istabu dzīvokļos centrā, kur tad arī notiek klientu apkalpošana. Jaunās meitenes koncentrējas tikai uz ārzemniekiem, un vietējiem ieeja ir aizliegta. Tūristi viņas var atrast arī bāros un naktsklubos. Uz ielām ir palikušas tikai vislētākās un nesmukākās.

No kopējā tūristu skaita vairāk nekā 200-300 tūkstoši cilvēku ir tieši tie, kuri ieradušies Rīgā, lai nodarbotos ar seksu. Katra tūrista kopējie tēriņi trīs dienu laikā sasniedz 340-500 Ls. Tas nozīmē, ka tūristi Latvijas biznesā iegulda apmēram 70-150 miljonus latu gadā, kas ir 0,8 – 1,5% no kopējiem valsts ieņēmumiem. Speciālisti paredz, ka tuvākajā laikā tūristu skaits trīskāršosies, un tāpēc arī valsts kopējā ieņēmumu summa krietni pieaugs.

Problēma gan ir tāda, ka lielākā daļa šo meiteņu strādā nelegāli un tāpēc nemaksā ne santīma nodokļos valsts budžetā. Kāds tad varētu būt risinājums? Piešķirt licenci sekstūrisma uzņēmējiem? Vismaz tad arī valstij būs iespēja iekosties lielajā naudas žūksnī...

Liepājā moderni ražos naglas

Nora Driķe, Diena 04/04/06 Liepājā, a/s Liepājas metalurgs (LM) teritorijā, sākusi darbu SIA Liepājas naglas — starptautiskiem kvalitātes standartiem atbilstoša un darba videi draudzīga naglu ražotne, kas izmanto valsts atbalsta programmu komercdarbības infrastruktūras modernizācijai. Kopējās projekta izmaksas ir 2,1 milj.eiro (Ls 1,5 milj.). Projekta atbalsta summa ir 910,3 tūkst. latu, tajā skaitā 490,2 tūkst. latu no ES, bet 420,1 tūkst. latu — no Latvijas valsts.

Jaunās ražotnes plānotā jauda ir 500 tonnas naglu mēnesī — aptuveni tāda pati, kā LM vecajam naglu ceham, kas jau ir slēgts. Atšķirība starp jauno un veco ir ne vien iekārtu mūsdienīgumā, bet arī naglu kvalitātē, daudzveidībā un plānotajā pašizmaksā, Dienu informēja LM valdes loceklis Leons Ptičkins, kurš piedalījies Liepājas naglu tehniskā projekta sagatavošanā. Savukārt LM naglas vairs neražos.

Liepājas naglas nomā LM bijušās skārda velmētavas ēku, kuras atjaunošanai un rekonstrukcijai LM 2005.gadā izlietoja vairāk nekā 300 tūkst. latu. 2004.gadā dibinātā SIA Liepājas naglas ir patstāvīgs uzņēmums un, pēc uzņēmumu reģistra informācijas, pieder ASV, Oregonā, reģistrētai firmai Wadley Enterprises LLC.

Pētījums: Latvijā elastīgākais darba laiks ES

LETA 04/05/06 Latvijā 65% darba devēju, kas nodarbina vairāk nekā desmit darbiniekus, piedāvā tiem elastīgus darba laikus, tādējādi Latvija pēc šī rādītāja ierindojusies pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES), atsaucoties uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (EFILWC) veiktā pētījuma rezultātiem, ziņo "Financial Times".

Pētījuma ietvaros 21 ES dalībvalstī tika aptaujāts 21 000 gan privātā, gan sabiedriskā sektora darba devēju.

Pētījuma rezultāti liecina, ka elastīga darba laika ieviešana ļauj darba devējiem saskaņot ražošanas procesu ar pasūtījumu sistēmu, samazināt virsstundu darba izmaksas, samazināt arī darba kavējumus, kā arī paaugstināt darba ņēmēju apmierinātības līmeni.

Pēc elastīgu darba grafiku piedāvājošo kompāniju īpatsvara Latvija pirmo vietu dala ar Zviedriju - arī 65%, savukārt tālākajās vietās ierindojas Somija - 62%, Lielbritānija - 56%, Vācija - 51%, Francija - 48%, Spānija - 43% un Itālija - 40%.

Savukārt viszemākais elastīgu darba grafiku piedāvājošo darba devēju īpatsvars reģistrēts Kiprā - 17%, Portugālē - 23% un Grieķijā - 29%.

Izglītībā...

Ministrijām rūp ēkas un ceļi, ne gudri cilvēki

Ilze Grīnuma, Diena 04/03/06 Cilvēkresursiem ministriju paredzētā nauda, kas turklāt dublējas, tiek uzskatīta par nepietiekamu

Nepilni 8% — tieši tik maz ministrijas grib atvēlēt Latvijas cilvēku intelektuālā potenciāla attīstībai no struktūrfondu un Kohēzijas fonda četriem miljardiem eiro līdz 2013.gadam. Viss pārējais ir ceļu, ēku, siltumtrašu, laboratoriju un tamlīdzīgas infrastruktūras vajadzībām, liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par jaunajiem naudas sadales rīcības plāniem jeb operacionālajām programmām. Šis secinājums ir šokējošs kaut vai tāpēc, ka pērn decembrī premjers bargi kritizēja FM, kura cilvēkresursu izglītošanai bija atvēlējusi 10%. Valdība izšķīrās sadalījumu vispār nenoteikt, lai ministrijas varētu to dalīt pēc vajadzības. Plānu izskatīšanai pirmdien sasaukta valdības ārkārtas sēde.

Ministriju plāni ir pretrunā ar pašu apstiprināto Nacionālo attīstības plānu — Latvijas galvenais resurss ir cilvēku zināšanas. "Mūsu ministriju kapacitāte ir ārkārtīgi zema. Sagatavot priekšlikumus cilvēkresursu attīstībai tās nespēj," ar rūgtumu sacīja sabiedriskās politikas centra Providus struktūrfondu analītiķe Karīna Janova. Tieši nevalstiskās organizācijas bija pirmās, kas aktīvi iebilda pret FM struktūrfondu naudas sadalījuma plānu: 70% infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda, 20% uzņēmējdarbībai un inovācijām no ERAF, 10% cilvēku apmācībai, nodarbinātības veicināšanai no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Pašreiz no ESF plānots apgūt tikai 7,98%. "Esam sūtījuši savus priekšlikumus par izlaistajiem pasākumiem cilvēkresursu sadaļā neskaitāmas reizes. Nekas nav iestrādāts," atzina K.Janova.

"Tas kritiskais jautājums par to, vai ESF daļa ir pietiekama, šeit saglabājas, un šobrīd izskatās, ka tā nav pietiekama," atzina arī premjera Aigara Kavīša padomniece ES jautājumos Sanita Deslandes. Birojs operacionālo programmu projektus skatījis kopā ar katru "problēmministriju". Tiesa, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kurai atvēlēti vislielākie struktūrfondu līdzekļi, pagaidām nav paudusi gatavību pārdalīt savu procentuālo sadalījumu — 79% izglītībai un zinātnei atvēlētās naudas plānots apgūt no ERAF. S.Deslandes norādīja, ka par šo tad arī būs jādiskutē un jāpieņem lēmums valdības sēdē.

FM iesaka ESF sadaļu palielināt vismaz līdz iepriekš plānotajiem 10%. Savukārt Providus jau piektdien ministriem un Valsts kancelejai nosūtīja vēstuli ar saviem priekšlikumiem par pasākumiem, kurus ministrijas joprojām ignorē atbalstīt no ESF naudas. Lielākā daļa vērsta IZM virzienā. Providus priekšlikumi attiecas uz vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes celšanu, darbu ar sekmēs vājiem skolēniem, pieaugušajiem ar zemu pamatprasmju līmeni u.c.

FM ziņojums atklāj virkni citu problēmu, piemēram, attiecībā uz IZM vērienīgi iecerēto izglītības un zinātniskās pētniecības iestāžu remontdarbiem, aprīkojuma iepirkumu utt. Ministrija šeit rīkojusies pēc principa — dosim visiem pēc kārtas, nevis izvērtējusi izglītības attīstības prioritātes, resursu koncentrācijas lietderību. Tāpat, neraugoties uz triju mēnešu starpministriju darbu saskaņošanas sēdēm, ieplānotie atbalsta pasākumi joprojām pārklājas. IZM un Labklājības ministrija tā arī nav sadalījušas darbaspējīgo iedzīvotāju izglītošanu, kā rezultātā šī joprojām ir viena no visvājāk izstrādātajām jomām. IZM un Ekonomikas ministrija dublējas ar savu ieplānoto atbalstu inovācijām.

Paredzēts, ka atbilstoši valdības pirmdienas lēmumam ministrijas naudas sadales plānus vēl precizēs un FM tās varēs uzrādīt valsts sekretāru sanāksmē. Tad sāksies to publiskā apspriešana.

Izglītībai plāno atvēlēt tikai 8% no ES Kohēzijas fonda

DELFI 04/03/06 Latvijas cilvēku intelektuālā potenciāla attīstībai no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda četriem miljardiem eiro līdz 2013.gadam ministrijas plāno atvēlēt tikai nepilnus 8%, pārējo naudu veltot ceļu, ēku, siltumtrašu, laboratoriju un tamlīdzīgas infrastruktūras vajadzībām, pirmdien raksta laikraksts ″Diena″.

Par šādu naudas sadalījumu liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par jaunajiem naudas sadales rīcības plāniem jeb operacionālajām programmām. Laikraksts norāda, ka vēl pērn decembrī premjers bargi kritizēja FM, kura cilvēkresursu izglītošanai bija atvēlējusi 10%. Valdība izšķīrās sadalījumu vispār nenoteikt, lai ministrijas varētu to dalīt pēc vajadzības.

Ministriju plāni ir pretrunā arī ar pašu apstiprināto Nacionālo attīstības plānu, kurā uzsvērts, ka Latvijas galvenais resurss ir cilvēku zināšanas.

"Mūsu ministriju kapacitāte ir ārkārtīgi zema. Sagatavot priekšlikumus cilvēkresursu attīstībai tās nespēj," ar rūgtumu sacīja sabiedriskās politikas centra ″Providus″ struktūrfondu analītiķe Karīna Janova.

"Tas kritiskais jautājums par to, vai ESF daļa ir pietiekama, šeit saglabājas, un šobrīd izskatās, ka tā nav pietiekama," atzina arī premjera Aigara Kavīša padomniece ES jautājumos Sanita Deslandes. Tacu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kurai atvēlēti vislielākie struktūrfondu līdzekļi, pagaidām nav paudusi gatavību pārdalīt savu procentuālo sadalījumu — 79% izglītībai un zinātnei atvēlētās naudas plānots apgūt no ERAF. Deslandes norādīja, ka par šo tad arī būs jādiskutē un jāpieņem lēmums valdības sēdē.

FM iesaka ESF sadaļu palielināt vismaz līdz iepriekš plānotajiem 10%. Savukārt Providus jau piektdien ministriem un Valsts kancelejai nosūtīja vēstuli ar saviem priekšlikumiem par pasākumiem, kurus ministrijas joprojām ignorē atbalstīt no ESF naudas.

No septembra pedagogu darba samaksa palielināsies par 50 latiem

LETA 04/04/06 No šā gada 1.septembra pedagogu darba samaksa par vienu slodzi tiks palielināta par 50 latiem, jo valdība papildus iepriekš solītajam 20 latu pielikumam atradusi iespēju skolotāju algu palielināt vēl par 30 latiem.

Kopumā šogad pedagogu darba samaksas pieaugums sasniegs 70 latus, un vidējā skolotāju alga pēc palielināšanas būs 235 lati.

Valdības pārstāvji šodien ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) parakstīja vienošanos, kas paredz gan pedagogu darba samaksas palielināšanu, gan uzlabojumus izglītības sistēmā.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) atzina, ka vienošanās tapusi vairāk nekā mēneša garumā nopietnās sarunās ar arodbiedrību pārstāvjiem.

"Tik grūtos laikos, kad notiek dažādi trakumi un politiķu galvas ir pārkarsušas, šī ir jauka un gaiša diena visiem - valdībai un skolotājiem," sacīja premjers.

LIZDA vadītāja Astrīda Harbacēviča atzina, ka pēc panāktās vienošanās ar valdību skolotājiem vairs nav pamata domāt par streiku. Arodbiedrības vadītāja pauda gandarījumu par veiksmīgo sociālo dialogu ar valdību, jo izdevies pārliecināt par pedagogu prasību pamatotību.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) žurnālistus informēja, ka pedagogu darba samaksas palielināšanai no septembra valsts budžetā būs nepieciešami papildu desmit miljoni latu. Šo finansējumu varētu iegūt, pārceļot gada beigās Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā paredzēto finansējumu. Grozot šā gada valsts budžetu, pārcelto finansējumu ministrijai kompensēs.

Skolotāji ziņu par algas paaugstinājumu uztver piesardzīgi

Līga Nestere, NRA 04/05/06 Pēc mēnešiem ilgas pārliecināšanas valdība nolēmusi akceptēt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasību par algas pielikumu pedagogiem. No šā gada 1. septembra skolotājiem algu par vienu slodzi palielinās par 50 latiem.

Rīgas Centra humanitārās vidusskolas pedagoģes latviešu valodas un literatūras skolotāja Baiba Zeiļaka, mājturības skolotāja Ilze Smilgzdriva un angļu valodas skolotāja Valentīna Matroze, uzzinot par algas pielikumu, ziņu uztver gandrīz vienaldzīgi. "Kamēr pieaugumu neredzēšu algas lapiņā un naudu savā makā, to joprojām uztveršu kā solījumu," saka B. Zeiļaka.

Viņa skolā strādā no 1992. gada. Viņa piebilst, ka skolotājiem pieredze ir bagāta ar solījumiem par darba samaksas palielināšanu. "Solīts ir daudz, piešķirts reti, uzsver V. Matroze. Piecdesmit lati ir tīkama summa, "tomēr jārēķinās, ka līdz septembrim dzīve būs palikusi vēl dārgāka", teic angļu valodas skolotāja, kas skolā strādā no 1963. gada.

Arī mājturības skolotāja piekrīt: "Ja šogad alga palielināsies, neatrēķinot nodokļus, par 70 latiem [janvārī pie algas pielika 20 latus], summa būtu adekvāta un pietiekama, ja dzīve nesadārdzinoties."

Strādājot vienu slodzi, angļu valodas skolotāja nopelnot vairāk nekā 200 latus uz rokas. Abas pārejās pedagoģes teic, ka darba samaksa viņām esot ap 200 latiem. "Ja nesaņemtu piemaksas, būtu vēl mazāk," stāsta I. Smilgzdriva. Angļu valodas skolotāja piebilst: "Rīgas skolotāji var būt priecīgi par domes piemaksām." Piemaksa mēnesī esot 25–30 lati. Šajā mācību gadā nepietiekamās algas dēļ viena skolotāja aizgājusi no darba.

Pedagoģes vienā balsī atzīst, ka skolā strādā entuziasti. Darbā ierodoties pirms astoņiem, līdz pulksten 14 vai 15 mācību stundas, pēc tam sapulces, konsultācijas, skolēnu darbu labošana. "Nereti darbs jāturpina mājās. Ģimenes locekļiem ar to jāsamierinās. Vispirms tiek uztaisītas vakariņas, tad darbu labošana, gatavošanās nākamajai dienai un vakara telefonsarunas ar vecākiem," stāsta B. Zeiļaka. Viņai darbs skolā patīkot. "Galvenais skolotāja gandarījums, ja izdodas iemācīt mācību vielu, ja skolēni labi beidz skolu un dzīvē ko sasniedz," uzsver V. Matroze.

Vakar valdības pārstāvju un LIZDA parakstītā vienošanās paredz, ka vidējā skolotāju alga pēc septembra būs 235 lati. Tam valsts budžetā papildus būs nepieciešami 10 miljoni latu. Arī nākamgad no 1. septembra paredzēts algu pieaugums par 50 latiem.

Kultūrā...

Grāmatu grozs

Arno Jundze, Evita Mamaja, Egīls Vinters, NRA 03/31/06

Arno Jundze:

Milorads Pavičs. Hazāru vārdnīca, Jāņa Rozes apgāds, 2006

Negrasos noliegt Milorada Paviča ģenialitāti, vai Hazāru vārdnīcas izcilību, tomēr šī ir grāmata, kuru subjektīvu iemeslu dēļ plašāk nekomentēšu. Varbūt tur vainojama ažiotāža, kas šo darbu Latvijā pavadījusi jau, šķiet, kopš astoņdesmito gadu beigām, intelektuāļiem dvešot par to, kā par kaut ko teju vai pašam Mozum diktētu. Varbūt traucē privāti nepārvaramā nepatika pret panslāvisko šovinismu, kas joprojām ne vien nelabi smako no Balkāniem, bet, pateicoties draudzīgi noskaņotajiem Krievzemes telekanāliem, tiek brīvi noraidīts arī līdz tādai kareivīgai NATO dalībvalstij kā Latvijai. Varbūt arī neesmu daudz piesauktais intelektuālais lasītājs, kam grāmata domāta.

Teiktais gan nenozīmē, ka Hazāru vārdnīca būtu atstājama izbalošanai grāmatnīcu plauktos, gluži otrādi, tur tā noteikti nepaliks. Milorada Paviča darba latviskojums (tulkojis Vinifreds Kraučis, tulkojumu pabeidzis Uldis Bērziņš) nenoliedzami līdzās Knuta Skujenieka Rakstu atdzejas sējumam, Servantesam un Ibsenam, ir viens no vērtīgākajiem pēdējo mēnešu pienesumiem tulkotās literatūras plauktā – diemžēl konkrētajā gadījumā atklājot to laika distanci, kas latviešus vēl nereti šķir no daiļdarbiem, kurus citur jau sen dēvē par klasiku...

Vera Gribača-Valtere, Mudīte Šneidere. Ēvalds Valters, Jumava, 2006

Šī nav daiļliteratūra, tāpēc autorēm Verai Gribačai-Valterei un Mudītei Šneiderei trīs spalviņas pienākas par panākumiem, spodrinot vienu no spilgtākajām latviešu leģendām 20. gadsimta otrajā pusē, kas pēdējos gados prasījās atgādinājuma. Noteikti uzteicams arī grāmatas mākslinieks Valdis Villerušs, kurš atradis tekstam un foto liecībām ideāli atbilstīgu noformējumu, liekot uzvējot sen aizmirstām bērnības sajūtām – pat krītpapīra smarža ir tā pati, kas toreiz!

Varbūt kādam darbs šķitīs nedaudz vecmodīgs, tomēr tā, visticamāk, ir paša lasītāja problēma, jo autores savu paveikušas. Dienas gaismā celti seni teksti, intervijas, izrādes un teātra un dzīves notikumi, kuros Ēvaldam Valteram bijusi neatkārtojama loma. Viņa personība ir tik spoža, ka nebūs brīnums, ja nākotnē piedzīvosim ne vienu vien jaunu un modernu interpretāciju, tāpēc labi, ka ar šo grāmatu tiek nostiprināts tas tradicionālais viedais Ēvalda Valtera tēls, kurā labs joks savijas ar visdziļāko nopietnību, kas aktiera būtībai bijis vistuvākais.

Ilze Jansone. Viņpus stikla, Atļna, 2006

Nebiju domājis, ka vispār var sarakstīt kaut ko tik labsirdīgi naivu – tādu kā Lazdu laipas geju versiju. Ilzei Jansonei nenoliedzami ir spējas, tomēr pieredzes trūkums traucējis celt tēmu pasaules augstumos. (Priecē, ka rakstniecei vismaz ir tēma, ko dažkārt nespēj definēt pat atzīti mūsu autori.) Liekas, ko nu vēl trakāku neiecietīgajai Latvijai varētu piedāvāt? Tomēr reakcija ir miegaina, jo šis nudien nav Romāniņš, ar kura palīdzību rīkot revolūciju. Teksts neprovocē, jo ietilpst labu manieru un polikorektuma zonā – seksminoritātēm piederošie to nekritizēs principā, pārējie turēs muti, lai netiktu pasludināti par ksenofobiem.

Visvairāk traucē nesakārtotā tēlu sistēma (sīki, pabāli, par daudz – droši varēja kādu pusduci likvidēt – tipiskās tīņu neko neizsakošās "simt draugu" būšanas) un didaktika, kas spraucas ārā no notikumu iepriekšparedzamības. Šķiet, savā pirmajā darbā Ilze Jansone kā tāda misionāre gribējusi saprast visu un būt laba pret visiem, neatstājot īstu dzīves telpu tam neatbildamajam, kas tekstam piešķir svaru. Šķiet, apzināti klišejiskajā shēmā par rozīnīti būtu varējusi izvērsties nerealizētā pēdējā klišeja. Žēl tomēr, ka uz pārējo fona idealizētie paraugzēni neapprecējās un nedzīvoja laimīgi!

***

Evita Mamaja:

Milorads Pavičs. Hazāru vārdnīca, Jāņa Rozes apgāds, 2006

Aizraujošs literārs viltojums – vārdnīca, no kuras lasītājam pašam jāsaliek stāstījums par hazāru cilti, kas dzīvojusi neatminamos laikos un bijusi reiz varenas valsts un nepazīstamas ticības dibinātāja, bet tagad zudusi no vēstures arēnas. Kā piezīmē pats Milorads Pavičs, atjaunot pasauli – tas ir jebkuras grāmatas uzdevums. Šķirkļu kārtība un līdz ar to arī jēga mainās no tulkojuma alfabēta. Iespējams, ir kāda vienīgā pareizā kārtība, ko var izdoties uzķert, patvaļīgi mainot lasīšanas virzienu. Viss saplūst. Vēstures liecības par ticību polemiku, apzināti noklusējumi, aizmaldīšanās svešos sapņos – autora sniegtie orientieri ir tieši tik izplūduši un neviennozīmīgi, lai saglabātu intrigu, bet neļautu pārāk aizrauties. Nepamet sajūta, ka mēģini iespraukties kādās slepenās zināšanās, lai arī, protams, "Mūsu skatiens netiek cauri tam, kas virspusējs..."

Vera Gribača-Valtere, Mudīte Šneidere. Ēvalds Valters, Jumava, 2006

Mūžs gadsimta garumā – ar šādu devīzi autores veido savu stāstījumu par mūžības skarto vislatviskāko latvieti. Grūti pieskarties leģendai, tomēr grāmata ļauj apjaust Ēvalda Valtera patriarhāli vienkāršo lielumu un allažīgo, sīksto klātesamību pie tautas izdzīvošanas. Kā no tautasdziesmām dzimis – tieši tik sentimentāli. Līdz ar to tas savā ziņā ir arī vēstījums par citiem laikiem, tikumiem un garu. Dīvains fenomens – aktieris no strēlnieku zvaigznāja, kurš nekad nav spēlējis lielas lomas, tomēr neizdzēšami ierakstīts tautas atmiņā. Grāmata sarakstīta atbilstoši patētiskā jūsmīgā toņkārtā, vienpusīgi traktējot strēlnieku svēto piemiņu un sentimentāli aprakstot liktenīgo salaulāšanu ar skatuvi, taču šoreiz tas nebūtu uztverams kā trūkums. Krāšņā fotogrāfiju galerija demonstrē Valtera neaptveramās aktieriskās pārtapšanas spējas un ļauj mazliet nojaust to Dailes teātra garšu, kas tagad zudusi uz visiem laikiem. Lai arī Ēvalda Valtera strēlnieka gadi un jaunības trakulības Liepājas teātrī aprakstīti visai plaši, grāmata tomēr nenojauc jokainos priekšstatus, ka Ēvalds Valters jau piedzimis vecs. Toties liek uz aktieri strēlnieku paraudzīties no neierasta redzes leņķa, novērtējot Ēvaldu Valteru arī kā dzejdari un tulkotāju.

Ilze Jansone. Viņpus stikla, Atēna, 2006

Ņemot vērā tēmas neviennozīmību un virkni pasaules literatūras izcilo darbu, kas ne tikai kļuvuši par kulta objektu atsevišķiem estētiem, bet arī likuši sabiedrībai mainīt aizspriedumainos priekšstatus un paskatīties uz geju pasaules savādību ar citām acīm, jāatzīst, ka visai drosmīgi ir mēģināt pievienot savu balsi tik spēcīgam kopkorim. Stāstu par jauna puiša ceļu uz savu identitāti jaunā autore apraksta apburošā neveiklībā, izspēlējot visus klasiski naivos stereotipus. Despotisks tirāns tēvs, kurš lamā dēlu, iedzenot tam aplamo priekšstatu, ka vīrietim jābūt stipram; vecāki, kuru starpā valda vien pārmetumi, vienaldzība, rūgtums, nesaprašanās, liekot apjaust, ka laulība ir kļūda; ģimene, kuras locekļi kā svešinieki dzīvo katrs savā pasaulē; pusaudža gados iepazītā cilvēka mūžīgā vientulība. Tālākā shēma ir tikpat atpazīstama - uzrodas kāds blonds identitātes speciālists – Belvederas Apollons, kurš kopš tīņa gadiem lasa Aristoteli, Kantu un Nīči un ir apbrīnojami talantīgs visās jomās. Skaidrs, ka pasaulei tālais jauneklis ar imperatora vārdu (Aleksandrs) novēršas no pārējās samākslotās, neīstās, melīgās pasaules, kur valda pareizie, tukšie normālie, izvēloties jūtīgos, sirsnīgos gejus, ap kuriem plūsmo vibrējošs maigums. Pārāk paredzami, lai būtu intriģējoši.

***

Egīls Venters:

Milorads Pavičs. Hazāru vārdnīca, Jāņa Rozes apgāds, 2006

Līdz 1984. gadam Milorads Pavičs serbu literatūrā bija viens no vismazāk pieprasītajiem rakstniekiem. Pēc Hazāru vārdnīcas iznākšanas viņš ar sadomazohistisku lepnumu varēja apgalvot: "Esmu pasaules visienīstākās nācijas – serbu – vispazīstamākais rakstnieks." Šīs metamorfozes noslēpums, viņaprāt, bija meklējams vārdnīcas formātā, kurā viņš veidoja savu darbu. Panākumu spārnots, Milorads Pavičs vēlāk sacerēja arī darbus horoskopa un krustvārdu mīklas formātā. Pasaule gan viņu pirmām kārtām pazīst pēc Hazāru vārdnīcas (1984), kas turpina Džonatana Svifta un Luisa Kerola ģeogrāfisko fantāziju un mistifikāciju tradīciju, un kuru Filips Tretjaks nosauca par pirmo 21. gadsimta romānu. Latviju šī grāmata arī sasniegusi 21. gadsimtā, kaut Hazāru vārdnīcas fragmenti deviņdesmitajos gados bija lasāmi kulturoloģiskajā žurnālā Grāmata. Milorada Paviča lielserbu šovinisms, kas īpaši izpaudās Balkānu krīzes laikā, uz ilgu laiku kļuva par šķērsli grāmatas tulkojumam. Hazāru vārdnīca nepieder grāmatām, kuras 22 gadu laikā būtu bezcerīgi novecojušas.

Vera Gribača-Valtere,

Mudīte Šneidere. Ēvalds Valters, Jumava, 2006

Ēvalda Valtera popularitātes fenomens allaž bijis noslēpumā tīts. Valters pārsvarā tēloja spilgtās, taču nelielās lomas. Viņš nebija ne Jānis Osis, ne Harijs Liepiņš, ne Kārlis Sebris. Viņš piedalījās latviešu strēlnieku cīņās, tomēr nebija ne Balodis, ne Kalpaks. Izcils pilsoniskās drosmes un konspirācijas paraugs ir antikomunistiskā dzejasdarba Rusiāde sacerēšana un pārsūtīšana uz Rietumiem, tomēr Ēvalda Valtera tapšanā par leģendu svarīgāks faktors ir viņa Nācijas tēva loma Atmodas laikā. Dažs kļūst par leģendu, strauji uzliesmojot un sadegot, cits par to veidojas garā mūža laikā, veļoties arvien lielāks gluži kā sniegavīrs. Ēvalds Valters pieder otrajiem, un tāds uz visiem laikiem iegājis latviešu tautas dižāko vīru zvaigznājā.

Ilze Jansone. Viņpus stikla, Atēna, 2006

Vārdu salikums "Ilze Jansone" pirmajā mirklī šķiet kādas citas personas pseidonīms, vēl jo vairāk mulsina grāmatas aizmugurējais vāks, kurā autore slēpj profilu no fotoobjektīva. Īsta iemesla kaunēties nav, jo viņa gluži vienkārši ir uzrakstījusi romantisku darbu par netradicionālu mīlestību. Šķiet, ka viņas vārds un uzvārds ir īsti, jo kā pseidonīms tas liecinātu par sliktu gaumi. Vēl sliktāk varētu būt vēl tikai Jānis Stradiņš vai Andris Bērziņš. 1982. gadā dzimusī Ilze Jansone vēl nav tik rafinēta, lai kļūtu par literāro transvestītu, tāpēc varam sevi apsveikt ar vēl vienu sievieti rakstnieci latviešu literatūrā. Tālākais būs atkarīgs no daudzu apstākļu sakritības, tomēr jācer, ka Ilze Jansone nekļūs par kārtējo vienas grāmatas autori, kas pēcāk atrod piepildījumu ģimenes dzīvē vai citās narkotikās.

Latviskums pasaules skaņu valodā

Lauma Mellena, NRA 03/31/06 Rīgas festivāla orķestra pavasara koncerts šodien pulksten 19 Latvijas Nacionālajā operā paredzams visai latvisks – vismaz komponistu etniskās izcelsmes nozīmē, jo viņu mūzika ir vairāk nekā kosmopolītiska.

Etniskās izcelsmes šifrs un skaņu formulas laikmetīgajā simfoniskajā mūzikā, protams, ir izjūtu un asociāciju jautājums. Daži kritiķi Pētera Vaska mūzikā saskata maģisku mūsdienīgu latviskumu, citi viņam piedēvē pasaules elpu un telpu. Aprīlī P. Vaska vārdu locīs vēl vairākkārt, jo izcilais latviešu komponists sagaidīs apaļu jubileju – 60 gadus. Rīgas festivāla orķestra un Vaska kontekstā jārunā par Latvijas pirmatskaņojumu – Pētera Vaska Trešā simfonija pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 2005. gada rudenī Somijā, Tamperē komponista drauga – Jona Stūrgorda – vadībā. Arī P. Vaska jaunā partitūra apliecina, ka viņš joprojām ir pārliecināts ideālists, mūžīgo vērtību gleznotājs. Pasaules aina un Latvijas dabas skaistums – tas viss ir P. Vaska mūzikā, kas klausītāju uzrunā ļoti emocionāli un nopietni. Normunds Šnē pie diriģenta pults Rīgas festivāla orķestrim ir vairāk nekā pierasta prakse, tomēr P. Vaska Trešā simfonija šajā sastāvā tapusi tieši pēc komponista lūguma. Lai arī Latvijas pirmatskaņojums, šis nav komponista un diriģenta pirmais dialogs. Šnē diriģenta kontā jau atrodama Musica dolorosa un 2. simfonija, kā arī koncerta angļu ragam ieraksts albumā Vēstījums kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un solistu Krišu Rusmani. Pats komponists runā par Trešo simfoniju kā himnu Dieva radītās pasaules skaistumam, likteni, ideāliem, mīlestību, zaudējumu un spēju kā Fēniksam atdzimt no pelniem. 45 minūšu laikā klausītājs sekos cīņai starp gaismu un tumsu, kas izskanēs mūžīgas, pārlaicīgas mīlestības un vientulības atklāsmē.

Festivāla orķestra lasījumā dzirdēsim arī Amerikas latviešu komponista Gundara Pones simfonisko lielformas kompozīciju Avanti!. Ņujorkā un Minesotā mītošais komponists, starp latviešiem autsaiders, pasaules mūzikas viļņos peldējis pavisam veikli, veiksmīgi sadarbodamies un smeldamies iedvesmu no Vecās pasaules, īpaši no franču un itāliešu modernistiem. Skaņdarbs Avanti! 1982. gadā pat saņēmis Frīdheima balvu Kenedija centrā kā gada labākā orķestra kompozīcija ASV.

Trešais latviešu plejādē ir sapņaini dzejiskais un dziļi garīgais Ēriks Ešenvalds, 2005. gada Lielās mūzikas balvas laureāts. Šodienas koncertā tiks atskaņota Ērika Ešenvalda brālim Oskaram veltīta fantāzija – dzejisks zīmējums Mākoņi. Ilgas pēc kaut kā cēla, nezināma un nesasniedzama impresionistiskā skaņu virmojumā – kustībā un kaleidoskopiskās pārvērtībās. Šķiet, šis Ē. Ešenvalda skaņdarbs būs teju vai vizuāls, ja vien klausītājs kaut necik iedarbinās radošo iztēli un tēlaino domāšanu, kas ir labākais palīglīdzeklis mūzikas baudīšanā ar lietpratēja pieeju.

Kultūrziņas

Arno Jundze, NRA 03/31/06

- Kalnietes grāmata – angļu valodā. Šodien pulksten 17 Latvijas Okupācijas muzejā notiks Sandras Kalnietes romāna With Dance Shoes in Siberian Snows (Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos) atvēršanas svētki ar autores piedalīšanos. Sandras Kalnietes autobiogrāfiskais romāns Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos latviešu valodā iznāca 2001. gadā, tagad tas izdots arī angļu valodā un ir jau septītais grāmatas tulkotais izdevums. Tulkojumu angļu valodā izdevusi Latvijas Okupācijas muzeja biedrība ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda un Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā finansiālu atbalstu.

- Atklāj Izraēlas kinonedēļu. Šodien kinoteātrī K. Suns tiks atklāta Izraēlas kino nedēļa, ko piedāvā Izraēlas vēstniecība Latvijā. Pulksten 19 skatieties režisora Avi Nešera komēdiju – drāmu Grupa jeb Izdziedi savu sirdi, bet katru vakaru līdz nākamajai ceturtdienai pulksten 19 K. Sunī tiks demonstrēta kāda Izraēlā tapusi spēlfilma: sestdien – Pagriezies pa kreisi pasaules malā, svētdien – Dzeltenais asfalts, pirmdien – Atgriešanās no Indijas, otrdien – Glūniķi, trešdien – Zohars, ceturtdien – Pilnīga uzvara.

Līvija Dūmiņa, NRA 04/05/06

- Tenora Andra Lapiņa uzvara. Latvijas Nacionālās operas (LNO) tenors Andris Lapiņš izturējis konkursu lomām Eiropas Operas centra iestudētajā Morisa Ravela operā bērniem Bērns un burvības. Izrāde notiks franču valodā, un mācības, kā arī operas iestudēšana plānota vasarā Liverpūlē Anglijā. Operu paredzēts rādīt rudenī Grieķijā, Krētas salā un Kiprā. Uz lomām izrādē pretendēja 500 dziedoņu no desmit Eiropas valstīm. A. Lapiņš jau dziedājis Ravela operas Bērns un burvības iestudējumā LNO, kura pirmizrāde notika 2004. gada novembrī.

- Vāciešu un latviešu Ķiršu dārzs. Vairāk nekā mēnesi Valmieras Drāmas teātrī režisora Franka Hoila (Vācija) vadībā notika darbs pie Antona Čehova lugas Ķiršu dārzs interpretācijas. Sadarbības projektā iesaistīti divu vācu neatkarīgo teātru – fringe ensemble (Bonna) un phoenix5 (Minstere) – , kā arī Valmieras Drāmas teātra aktieri E. Vāne, I. Strads, J. Johansons un Ģ. Rāviņš. Nupat beigušies mēģinājumi Valmieras teātrī, un abu valstu aktieri gatavojas doties tos turpināt uz Vācijas teātri Theater im Ballsaal, kur 3. maijā paredzēta arī pirmizrāde. Maija beigās un jūnija sākumā radošā komanda iecerējusi Ķiršu dārzu vest uz Valmieru un Rīgu.

Grāmatas

Arno Jundze, NRA 04/03/06

Sūzana Elizabete Filipsa. Pirmā lēdija. Tulkojusi Guna Niedra, Kontinents, 2006

Bils Klintons reiz esot nosaucis Balto namu par dārgakmeni ASV cietumu sistēmā. Paradoksāli, bet daļa patiesības šajā ironiskajā izteicienā ir, un īpaši tas attiecināms uz prezidenta ģimenes locekļiem. Sūzanas Elizabetes Filipsas romānā valsts pirmā lēdija ir spiesta aizbēgt no Baltā nama pēc sava vīra nāves, jo varas mehānismi un to darbinātāji cenšas viņu ieraut nežēlīgās spēlēs, kurās galvenā varone negrib piedalīties. Slēpšanās no ASV slepenajiem dienestiem, ceļā sastapti divi bāreņi, kāds skarbs mačo... Romāns 2001. gadā guvis teju vai visus nozīmīgākos ASV apbalvojumus literatūrā.

Patriks Renšovs. Franklins Delano Rūzvelts. Tulkojis Ojārs Sarma. Jumava, 2006

Pēc beriju, staļinu un hitleru sērijas latviešu grāmatniecībā pārcelsimies uz ASV, lai iepazītu vēl vienu atslēgas personu Otrā pasaules kara priekšvakara un tā militāro sadursmju laikmetā. Kāpēc Franklins Delano Rūzvelts bija tik populārs un dievināts prezidents? Kā sākās viņa karjera? No kādas dzimtas viņš nācis? Atbildes uz šiem jautājumiem ir vēl jo interesantākas tāpēc, ka tieši F. D. Rūzvelta prezidentūras laikā Amerikas Savienotās Valstis kļūst par pasaules lielvalsti.

Fiona Herolda. Masāžas rokasgrāmata. Tulkojusi Sandra Volšteine. Jumava, 2006

Masāžas rokasgrāmatu veido deviņu nodarbību praktisks masāžas kurss iesācējiem. Tās autore Fiona Herolda ir Londonas Masāžas koledžas direktore. Grāmatas teksts uzteicams par skaidrību un saprotamību. Ja arī kāds no manipulāciju aprakstiem rada problēmas, daudzajās fotogrāfijās izsmeļošu informāciju atradīs pat tie, kam nepatīk lasīt.

Filips C. Makgrovs. Attiecību māksla. Tulkojusi Baiba Apermane. Arka 2006

Grāmata ieteicama visiem Filipa C. Makgrova populārā darba Dzīves stratēģija cienītājiem, bet tie, kas skatās TV 3 rīta raidījumu Dr. Fils, ziniet – dakteris Fils tas pats F. C. Makgrovs vien ir. Diagnosticēt, kas noticis ar tavām attiecībām, uzņemties par tām atbildību, izvairīties no aplamībām domāšanā, iemācīties dzīvot mīlestībā un harmonijā – to visu sola iemācīt viņa jaunākais pētījums Attiecību māksla.

Roberts T. Kijosaki un Šārona L. Lektere. Bagātā tēva bagātais un atjautīgais dēls. Tulkojis Jānis Markots, Zvaigzne ABC, 2006

Vai esat kādreiz sev pavaicājuši – kāpēc manam bērnam nepatīk skola, vai tas, kas tur tiek mācīts, sagatavos viņu reālajai dzīvei. Jā, kā īsti rīkoties, lai bērns saņemtu to informāciju, kas viņam būs nepieciešama? Par to lasiet šai amerikāņu autoru koppētījumā.

Teātra ciba

NRA 04/03/06

Aristokrāti

Nacionālajā teātrī

- Autors – Braiens Frīls

- Režisors – Pēteris Krilovs

- Scenogrāfs – Gints Sippo

- Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika

Ingrīda Vilkārse:

Režija * *

Aktierdarbs * *

Scenogrāfija * *

Kostīmi * *

Braiena Frīla luga, kas atkailinātā tiešumā mēģina izgaismot vienas ģimenes smagi degradējošo un izkurtušo lejupslīdi, ir pie/pārsātināta ar notikumiem, kuri būtu jānolasa no niansēm, mirkļu pauzēm, skatiena vai starp rindiņām neizteikta izmisuma. Simboliski daudzslāņainā katra personāža cīņa ar savu fobiju armiju veido nebeidzamu un neatšķetināmu epizožu virkni, kurā nav nesvarīgu vai neobligātu lietu. Varbūt tādēļ arī režisoram ir bijis tik grūti milzīgajos vārdu plūdos atrast savu zelta griezumu lugas skatuves eksistencei. Groteskais piesitiens, kas kā zīmols skāris visus izrādes varoņus, pārvērtis izrādi nevis par vienotu veselumu, bet gan par dažādu dīvaiņu plakātisku manifestu. Personāžiem, citam gar citu berzējoties un mēģinot pēc iespējas krāsaināk pozicionēties, uzvedums tā arī palicis kā haotisks dažādu detaļu, epizožu, teksta, scenogrāfijas un darbības nesatikšanās vieta. Visu to nespēj glābt pat Šopena mūzika.

Līga Ulberte:

Režija * *

Aktierdarbs * * *

Scenogrāfija * * *

Kostīmi * *

Braiena Frīla savdabīgā rakstības maniere šķiet mānīgi vienkārša un teātrim pagalam neizdevīga – daudz vārdu un maz darbības. Aristokrātos dramaturgs vienas dzimtas šķērsgriezumu tēlo ļoti lēni, stāstoši, pamazām katram no varoņiem lobot nost viņa daudzās maskas, zem kurām atklājas vāji un nelaimīgi cilvēki. Pētera Krilova izrādē zem vārdiem neatklājas nekas. Kaut arī uz skatuves visu laiku kaut kas šķietami notiek – ir gan videoekrāns, gan paralēlā darbība, gan nemitīgi spēlētās klavieres –, attiecības neveidojas un arī līdz individuāla likteņa dramatismam neviens no tēliem neizaug. Dažās epizodēs gan Lāsmas Kugrēnas un Jāņa Reiņa varoņos var nojaust kādu iespējamo attiecību biogrāfiju un personības noslēpumu, kas ļauj cerēt uz varbūtēju iestudējuma iekšējo attīstību. Ilzes Ķuzules Annas un Romualda Ancāna Tēva parādīšanās skati un ilustratīvās dejas gan ir nelaimīgs estētisks pārpratums. Bet Kaspara Zvīguļa kārtējā izmantošana neirastēniski depresīva jaunekļa lomā liek bažīties par šī talantīgā aktiera profesionālo nākotni.

Mārīte Gulbe:

Režija * * * 1/2*

Aktierdarbs * * 1/2*

Scenogrāfija * * *

Kostīmi * *

Bez Ināras Sluckas sirsnīgās un arī pašironiskās alkoholiķes Alises nav tēla, kuram šajā iestudējumā just līdzi. Kaut potenciāli būtu – pietiekami dramatisks dzīvesstāsts ir Klērai, Kazimiram, Judītei. Arī tēvoča Džordža klusēšanai jābūt vēsturei, jo pēc B. Frīla katram varonim piemīt ambivalence – viņi ir žēlojami un tajā pašā laikā neciešami kaitinoši. Taču ģimenes portrets milzīgajā baložbūdā ar atsegto jumta skeletu un sirreālo zālīti grīdas vietā atstāj izkliedētības iespaidu, neiezīmējoties arī distancei starp ģimenei nepiederīgajiem (Villijs un profesors Toms). It kā grotesks raksturu sabiezinājums, bet bez konsekvences – ne vienlīdz lielā mērā un visiem.

Neveiklības iespaidu rada marionešu deja finālā, tēva parādīšanās, samākslotais dialogs zīdaiņu mikrofonā.

* Talants atpūšas, mūzas skumst

* * Labas epizodes neveido kopumu

* * * Godprātīgi, bet bez pārsteiguma

* * * * Radoša veiksme

* * * * * Izcili

Humoristisko tēlu vēsture latviešu literatūrā

Republika.lv 04/03/06 Divdesmitie un trīsdesmitie gadi Latvijā — tā bija mana bērnība un jaunība. Zāle tad tiešām bija zaļāka, sviests dzeltenāks, meiteņu acis zilākas. Arī smiekli dzidrāki un skanīgāki. Un humors skaistāks nekā tagad. Varbūt tāpēc, ka tolaik ne tik bieži kā tagad tas nolaidās lejāk par jostasvietu. Bet katrā ziņā tāpēc, ka tais laikos par smiekliem gādāja īsteni humora un komikas meistari.

Nepalikt parādā jokdarim! Es vēl labi atceros lielākos teātra komiķus Arvedu Mihelsonu (Rutku Tēvu) un Augustu Mitrevicu. Bet viņi jau nebija vienīgie. Pietika, teiksim, Mihelsonam tikai parādīties uz skatuves, viņš vēl nebija bildis ne vārda, bet zāle jau priecīgi šalkoja. Apmēram to pašu var sacīt par to laiku karikatūru māksliniekiem. Reinis Birzgalis Barontēva dainu sējumos mācēja ielūkoties no sava, smaidīgā viedokļa. Daina, kas jau tā mums bija šķitusi burvīga, Birzgaļa zīmējumā iemirdzējās jaunā, līksmā dziļumā. Ernests Rirdāns — Dieva dots talants. Un ar bagātīgu izdomu. Nu, kaut vai viņa ilustrēto aforismu cikls. “Grāmata, kas nav vērta, ka to lasa divreiz, nav vērta arī, ka to lasa vienreiz.” Lai parādītu, ka tik tiešām tā, Rirdāns uzzīmē lasītāju, kas, vīlies telefona grāmatas literārajās vērtībās, ņem to un iesviež kaktā. Un Jānis Dreslers, tā jau ir latviešu humora klasika. Nemirstība. Ej nu zini, kas bija pa priekšu — asprātīgā četrrinde vai zīmējums. Abi tik saderīgi kā ievalkāts cimds ar roku. Un, ja runājam par Dreslera rīmēm, tad būsim atklāti: vai starp mūsdienu dzejdariem daudz ir tādu, kas tā pārvaldītu atskaņu tehniku kā Jānis Dreslers? Dažreiz tagadējās atskaņas ir tik ļoti aptuvenas, ka jābrīnās, kādēļ autoram licies, ka tās ir atskaņas. Par Dreslera Burbuļmāti un Burbuļtēvu iznāk pat īpašs stāstiņš. Dreslera pārējie darbi lielākā vai mazākā mērā pieder pie tīrās mākslas, taču burbuļu cikls gan ne. Tās bija reklāmas par tolaik Rīgā ražotiem mazgāšanas līdzekļiem. Visvairāk par Borsilu. “Ak tu, Borsil baltais!” tādu izbrīna saucienu no Burbuļmātes bijām piesavinājušies arī mēs, tā laika avīžu lasītāji. Bet beigās sanāca pavisam negaidīts un nelāgs humors. Fabrikants par populārākajām reklāmām Dresleram bija palicis parādā. Mākslinieks iesūdzēja fabrikantu tiesā. Neatminos, kā prāvošana tai reizē beidzās — Dreslers uzvarēja vai zaudēja, bet skopajam fabrikantam tas bija liels negods. Nez vai pēc visa tā Borsilu vairs kāds pirka. Bet ar Dresleru kā bija tais laikos, tā arī tagad. Tolaik, kad pienāca jauns Atpūtas numurs, tad pirmās aizvien uzšķīru tās lappuses, kurās Dreslera gabali. Un tagad tāpat. Vēl jau vienam otram grāmatniekam Atpūtas ir saglabātas. Un, lūk, kad man palaimējas tikt pie šiem vecajiem žurnāliem, notiek uz mata tas pats, kas vecos laikos: es atkal vispirmo uzšķiru Dresleru un tikai pēc tam lasu ko citu. Vai tas nenozīmē tā dēvēto laika pārbaudi, ko Dreslers sekmīgi izturējis?

Sajūt, sajūt mana nāss — smaržo kaut kur ananāss

Tā nu ir, ka aiz lieliem kokiem lielie paliek neievēroti. Tas pats ar lielo koku Dresleru. Vai tad viņš bija vienīgais? Nepavisam ne. Jau pirms Dreslera tai pašā Atpūtā rakstīja, piemēram, Jānis Ziemeļnieks. Zināms, tikai rakstīja vien, zīmētāji bija citi. Bet Ziemeļniekam piemita nenoliedzams humorista talants. Un, ja viņa humors gadu gaitā piemirsās, tur sava daļa vainas Kārlim Eglem. Ne Ziemeļnieka Kopotās dzejās, ne Kopotos rakstos (abus šos izdevumus sastādīja Kārlis Egle) viņa joku dzeja nav atrodama. It kā tā būtu kas otršķirīgs. Bet — ja jau Ziemeļniekam Egle atļāva raudāt, vai tad tāpēc smieties bija jāaizliedz? Labu humoristu manos gados bija daudz. Kaut vai Kokaīns (Kārlis Krūmājs), kura dziesma Laša kundze bola acis no filmas Zvejnieka dēls vēl tagad dzīvo. Nu, kaut arī Ačuks (Arnolds Rubenis), kura feļetoni, palaikam ar Rirdāna ilustrācijām, bija lasāmi avīžu sestdienas numuros. Ačuks nerakstīja un varbūt nemācēja rakstīt tā, ka lasot jārēc pilnā kaklā. Bet viņš aizvien lika par kaut ko pasmaidīt, un vai ar to nav gana? Vai tad drīkstam noklusēt divi autorus ar svešādiem pseidonīmiem — Olivereto (Jāni Sudrabkalnu) un Dr. Orientāciju (Valdi Grēviņu)? Tas gan nebija masu humors, līdz nabaga latviešu būdiņām tas neaizgāja. Un tomēr. Pat dažs tāds, kas nezināja ne Olivereto, ne Sudrabkalnu, šīs divi rindiņas tomēr bija dzirdējis: “Sajūt, sajūt mana nāss — / Smaržo kaut kur ananāss.” Savs nopelns Olivereto komiskās dzejas pievilcībā, protams, varēja būt arī neparastajām atskaņām, bet ne tikai tām. Galvenais bija tas, ka gan Olivereto, gan Dr. Orientācijs bija autori ar valdzinošu šarmu. Un kur tad vēl Ālant Vils (Fricis Dziesma). Retumis viņš rakstīja arī prozu, bet parasti tā bija joku dzeja ventiņ valde, t. i., mūsu trešajā, lībiskajā dialektā. Vai tāpēc jocīgi, ka dialektā? Mazliet varbūt arī tāpēc. Bet svarīgākais arī šai gadījumā — dzejnieka šarms. Daudzi izmēģinājušies ar dialekta palīdzību taisīt lielus jokus, bet, ja nav šarma, nekas nesanāk. Pieminējis Ālant Vili, atcerējos kādu viņa novadnieku — Ventiņ Ventu. Pareizāk: kādu no viņa feļetoniem, kas bija rakstīts ventiņ valde. Neesmu varējis līdz šim Ventiņ Ventam sadzīt pēdas, nav tāda autora pat jaunākajā rakstnieku biogrāfiskajā vārdnīcā. Bet tas feļetons, kas man palicis atmiņā, bija meistarīgs. Tajā bija brangi sadots vai visiem toreizējās Latvijas politiķiem uzreiz. Un tas viss it kā starp citu, pa jokam… Gandrīz, gandrīz būtu piemirsis Albertu Kronenbergu. Viņš — tāpat kā Dreslers, bet pavisam, pavisam kas cits. Dreslers žilbināja ar savu atskaņu mākslu, taču Kronenbergs — gluži pretēji — nebija nekāds atskaņu virtuozs un pat necentās tāds būt. Vienā un tai pašā lappusē viņam varēja pagadīties pat divreiz tāds nodrāztu atskaņu pāris kā lietas — vietas. Bet par to nekas. Mēs jau negaidījām diez kādu ekvilibristiku, mūs saistīja tieši šis uzsvērtais vienkāršums. Atceros, reiz, kad mani apciemoja Vilnis Eihvalds, uz galda stāvēja viss Alberts Kronenbergs, cik nu man viņa grāmatiņu bija izdevies savākt. Eihvalds, kā izrādījās, bija teicams deklamētājs. Kādu stundu vai vairāk viņš lasīja Kronenberga vārsmas, un priecājāmies mēs par tām abi — viņš lasīdams, es klausīdamies. Tas patiesi bija baudījums!

Negantas karikatūras par Lielo Trio

Vācu gadi, tie visi bija kara gadi. Bet saka jau, ka tad, kad runājot lielgabali, mūzas klusējot. Klusēja arī joku mūza Tālija. Tā nu gluži nav, ka vācu gados mēs nebūtu smējušies. Pat ar īpašu prieku es skrēju uz Šekspīra Divpadsmito nakti Nacionālajā teātrī. Šīs izrādes jauki kontrastēja ar vispārējo drūmo gaisotni. Kārlis Krūmājs uzrakstīja savu joku romānu (romānu?) par leģionāru Vilibaldu Drosmiņu. Domāts jau bija labi. Karavīru atslodzei. Bet pietrūka tiklab mākslas, kā joku. Vaina varbūt tā, ka autors par karu un karavīriem rakstīja no malas, pats neodis sēra smaku. Rirdāns apsmēja Lielo Trio. Tās bija negantas karikatūras par dižsabiedrotajiem Čērčilu, Rūzveltu un Staļinu. Nezinu, kā citi, es šos zīmējumus pētīju un nesapratu. Nu labi, Hitleru nedrīkstēja zīmēt, to vācu vara Rirdānam nepiedotu. Bet kāpēc āzēt Čērčilu un Rūzveltu? Uz viņiem abiem mēs taču toreiz likām savas nacionālās cerības. Negribējās jau ticēt nacistu propagandai, ka Rietumu lielvalstis esot mūs pārdevušas Austrumu lielvalstij. Vēlāk gan noskaidrojās, ka šai punktā Gebelsa (viņš bija Lielvācijas propagandas ministrs) zēniem bijusi taisnība. Bet tas bija vēlāk. Trio laikā mēs īsto patiesību nezinājām. Humors palaikam varām nešķiet tik bīstams kā satīra. Ja tu biji tikai humorists, tad varēja notikt, ka tu pat Staļina bardzības gados paliec bez soda. Turpretī, vai manu!, ja biji satīriķis un varbūt vēl izsmēji kādus, kas šobrīd pie varas! Rirdānam, šaubu nav un nevarēja būt, bija jāglābjas, un viņš arī glābās emigrācijā. Paliekot šeit, viņš par savu Trio būtu dabūjis dārgi samaksāt, varbūt pat ar dzīvību. Ja emigrēja arī, piemēram, Birzgalis, tad tam bija kādi citi iemesli. Diez vai viņa dainu ilustrācijas arī Staļina laikā tiktu uzskatītas par noziedzīgām. Laikam jau arī Jānis Dreslers bija ko staļiniešiem nepatīkamu sarīmējis vai sazīmējis, kā citādi saprast, ka arī viņš tika represēts?

Hodža Nasredins iejāj Latvijā

Padomju gadi — manā biogrāfijā tas bija ilgākais laikposms no visiem. Īstenībā te jārunā par divi posmiem. Pirmais — līdz Staļina nāvei un partijas 20. kongresam. Un otrais — pēc Staļina nāves un 20. kongresa. Pirmajā posmā mēs smakām nost; ja tas būtu turpinājies, mēs būtu noslāpuši. Otrajā posmā — lai nu kā kuru reizi ar visu pārējo, vismaz elpot nu jau bija iespējams. Komiskie žanri pa īstam tika atļauti tikai pēc Staļina nāves. Visi bijām noilgojušies legālu smieklu, sākās liela rosība tieši joku novadā. Sāka iznākt Asā slota, Dadzis, laikam katrā rajona avīzītē pa satīras nodaļai. Arī man pašam pārdesmit gadu nācās Saldus rajona avīzē durstīt ar Adatu pļēgurus, slaistus, ierāvējus un visādus citādus padomju pilsoņa vārda necienīgus ļautiņus. Tas, var sacīt, tolaik bija mans ieguldījums padomju cilvēka morāles pacelšanā uz augstāka līmeņa. Joku māksla un joku literatūra attīstījās. Vārdā minamo autoru būtu daudz, es nosaukšu vienīgi Miervaldi Birzi ar viņa nenopietnajiem stāstiņiem un Viktoru Lagzdiņu ar viņa parodijām par kolēģiem rakstniekiem (Dēls iet pasaulē). Tie bija spoži piemēri. Un atkal jāsaka — neba vienīgie. Plauka arī joku dzeja. Virsotnes? Bija arī virsotnes. Pirmie man šaujas prātā divi Latgales dēli — Valdis Artavs dzejā un Jezups Laganovskis prozā. Dažs labs no Artava vārsmojumiem, neatradis atsaucīgu redaktoru, kas to ieliktu laikrakstā vai žurnālā, atrada citu ceļu pie lasītājiem. Tas izplatījās tautā kā padomju laika rokraksta literatūra. Un par Artava parodijām varētu sacīt tā: kamēr tevi nav parodējis Valdis Artavs, diez vai tevi var uzskatīt par īstu dzejnieku, katrā ziņā nebrīnies, ja dažs uz tevi noraugās no augšas. Bet — ja tevi parodējis Ojārs Vācietis vai Māris Čaklais, o, tad tas nozīmē, ka tu jau piederi pie atzītiem trubadūriem un vari no augšas nolūkoties uz citiem. Ar Laganovski mēs sapratāmies, sapratāmies, kamēr te uzreiz vairs i nesapratāmies. Viņš man — kā es vēl joprojām domāju — nepamatoti uzbruka Literatūrā un Mākslā. Uzbrukums bija visai indīgs, un es, protams, dusmojos pēc traka. Taču cik ilgi dusmosies, ja Laganovskis man sagādāja — labu vai sliktu, bet vienalga — tomēr popularitāti? Tai avīzes numurā, proti, cita nekā arī nebija, kā vien brīnumgara Brežņeva runa un Laganovska gabals. Kurš nu lasīs Brežņeva runu? Bet Laganovski viens otrs izlasīja. Un uzzināja, ka es, Ancītis, lūk, tādā un tādā jautājumā esmu nepiedodami kļūdījies. Bet — ja jau es kļūdos, tad es esmu. Dažs labs tai reizē varbūt pirmoreiz avīzē izlasīja manu vārdu, kas citādi, bez Laganovska, tā arī būtu palicis svešs. Padomju laiks man atmiņā palicis arī ar pašu jocīgāko grāmatu no visām, kādas esmu lasījis. Diemžēl tas nebija latviešu autora darbs. Rakstnieka vārds man mēles galā ir, bet nosaukt to acumirklī nevaru. Zinu tikai grāmatas nosaukumu. Tas bija Miera grāvējs — jocīgu gabaliņu salipinājums tādā kā romānā par slaveno Tuvo Austrumu asprāti Hodžu Nasredinu. Ka šī grāmata bija ieraudzījusi dienas gaismu, turklāt vēl Staļina laikā, par to vēl tagad man liels brīnums. Aiz smieklīgā Buhāras emīra bija nepārprotami saskatāmi mūsu Josifa Visarionoviča vaibsti. Kur gan bij’ bijusi modrā padomju cenzūra, kas to nebija pamanījusi?

Kad elle prom, tad smejos atkal

Savādi gan. Cenzūras vairs nav. Brīvības netrūkst, varbūt tās ir jau pat drusku par daudz. Bet kas noticis ar mūsu smiekliem? Ar mūsu humoru? Kā mēs kādus desmit gadus varējām iztikt bez neviena (neviena!) humoristiska izdevuma, par to ir vairāk nekā brīnums. Nupat, nupat sācis atkal iznākt Dadzis. Bet līdz šim tak mēs iztikām bez Dadža! Kas noticis ar mūsu smieklu instinktiem? Vai varbūt Černobiļas katastrofa vainīga, ka mēs vairs nesmejamies? Daži jau bija iedomājušies dibināt jokdaru partiju, varbūt valdības sastāvs jāpapildina ar joku un smieklu ministru? Varbūt jāizdod likumi, ka tādiem, kas spēs pierādīt, ka smejas vismaz pusstundu dienā, piemēros nodokļu atlaides? Kaut kas tak beidzot ir jādara! Varbūt esam zaudējuši dzīvo saikni ar tautas pagātni un senatni? Vai tad vairs neesam seno latgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu un līvu pēcnācēji? Ciktāl sniedzas vēstures liecības, mūsu senči ir smējušies vienmēr un visos laikos. Pat bargo kungu klaušas klausīdami — ja ne citādi, tad smējušies par pašiem kungiem. Pat svešo totalitāro varu gados — ja ne citādi, tad smējušies par pašiem asinskārajiem diktatoriem. Mans draugs, Dieva dotais karikatūrists Indriķis Zeberiņš bez smiekliem nespēja dzīvot. Kad padomju vara zemniekiem uzlika pārlieku lielas piena nodevas, Zeberiņš uzzīmēja govi ar astoņiem pupiem. Kāpēc ar astoņiem? Lai būtu lielāki izslaukumi, lai vieglāk varētu norēķināties ar valsti. Protama lieta, par šo karikatūru sirmajam māksliniekam piesprieda gadus. Bet, kad vēji sāka pūst mazliet citādi un Zeberiņš atgriezās mājās, viņš smējās atkal. Smējēju pat bargā padomju vara nebija spējusi pāraudzināt. Tai laikā daudz runāja un rakstīja par tautu un valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Kas tā līdzāspastāvēšana īsti ir?

Zeberiņa zīmējums to izskaidroja. Suns un kaķis lok pienu no vienas un tās pašas bļodas. Latvieši ir smējēji. Tak es nedomāju, ka šai ziņā mēs būtu kāds izņēmums citu tautu vidū. Ka mūsu humoram, mūsu smiekliem ir sava īpatnība, sava niansīte, salīdzinot ar citu tautu humoru un smiekliem, tas jā. Bet smejas jau visi, visas tautas. Bet nupat man prātā iešāvās Bībele. Jā, Bābeles ķēniņš Nebukadnecers prot izsmiet. Viņš izsmej jūdu dievu Jahvi: Jehova, priekš manis tu smiekls un nieks. Es esmu Bābeles valdinieks! (E. Veidenbauma latviskais teksts) Taču tas ir izsmiekls. Es pārcilāju atmiņā gan Veco, gan Jauno Derību un nespēju atcerēties, ka bez izsmiekla Bībelē būtu minēti arī smiekli. Bībeles varoņi, cik atminos, pat nepasmaida. Būtu jāpavaicā Uldim Bērziņam — vai arī Korānā tāpat? Varbūt smiekli un reliģija ir nesavienojami? Kāds baltvācu dziesminieks iet vēl mazliet tālāk. Savā dziesmā viņš runā par Elli: “Tur smiekli varen dārgi būs.” Tas ir: nevienam Ellē smieties nenāk ne prātā. Man pašam, jāatzīst, nav gadījies pabūt Ellē, bet kaut ko līdzīgu varu pastāstīt arī es. Rudenī, kad mocījos ar mugursāpēm, arī man smiekli nenāca ne prātā. Kad sāpes pārgāja, tad smējos atkal. Gribu tomēr nobeigt ar priecīgāku stāstu. Kad pirms gandrīz pussimteņa mēs ar Valdi Grēviņu organizējām humora veterānu parādi Saldus avīzītes 1. aprīļa numurā, Grēviņš apbrīnoja pats sevi: man jau 70, bet es vēl, re, smejos. Te nu jāteic, ka smiekliem vecuma barjeras nav. Man drīzi būs 85, bet arī es reizēm vēl smejos. Bet, draugi mīļie, kāpēc jūs tik maz smejaties?

Izstādes

Maija Rudovska, NRA 04/04/06

- Agijas Sūnas galerijā līdz 12. aprīlim apskatāma mākslinieka Artūra Akopjana gleznu izstāde. A. Akopjans ir armēņu izcelsmes mākslinieks, kurš par gleznotāju veidojies latviešu glezniecības skolas tradīciju ietekmē. Šogad aprit desmit gadu, kopš viņš absolvējis I. Vecozola un V. Ozola meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieka gleznu ierosmes ir neikdienišķi ikdienišķā sadzīve un pilsēta, kādā gribētos dzīvot. Akopjana gleznu savdabība un lielākā vērtība ir gradācijām bagātā krāsu palete, kuru nosaka autora dienvidnieciskā krāsu izjūta.

- Galerijā Mākslas dārzs līdz 19. aprīlim apskatāmi viena no izcilākajiem Latvijas akvarelistiem Jēkaba Spriņģa eļļas gleznojumi.

- Mākslas galerijā ag7 līdz 19. aprīlim apskatāma Dainuvītes Braivo gleznu un keramikas darbu izstāde Nopietni un pa jokam. D. Braivo pēc profesijas ir mediķe, taču gleznošana un keramika ir viņas vaļasprieki. Šī ir viņas pirmā personālizstāde. Komentējot savu radošo darbību, autore atzīst: "Savos darbos attēloju reālas lietas un notikumus no savas dzīves. Uz dažām dzīves parādībām cenšos skatīties ar humoru, tāpēc izstādei esmu devusi šādu nosaukumu…"

- Vaļņu ielā 23 Rīgā līdz 7. aprīlim aplūkojama dzejnieka Gaiķu Māra un mākslinieka Andreja Joksta izstāde Par un pret. Izstādi tās autori interpretē kā dialektiku, ikdienas izvēli, pagriezienu, krustojumu vai monologu.

- Galerijā Daugava trešdien pulksten 15 atklās izstādi Dons Kihots, kurā piedalīsies vairāki Latvijā populāri mākslinieki: I. Heinrihsons, A. Poļakovs, A. Stankēvičs, N. Maļinovska, A. Naumovs, S. Caune. Pasākums notiek par godu grāmatas Lamančas atjautīgais idalgo Dons Kihots 400 gadu jubilejai, ko pasaulē atzīmēja jau pagājušajā gadā. Donam Kihotam veltītā izstāde varētu kalpot par rādītāju tam, kā mēs uztveram donkihotisma temperamentīgo ideālismu. Dedzīga aizrautība ar ideju, kas veselajam saprātam šķiet smieklīga tās neīstenojamības un nepārvaramo šķēršļu dēļ; spītīga palikšana pie sava ideāla pat bezcerīgā situācijā; kultūras pasaules sadursme ar skarbo realitāti, tās sakāve vai savīšanās ar realitāti arvien savdabīgākās formās – tas viss var būt izaicinājums mūsu ziemeļnieciskajai iztēlei, emocijām un prātam.

- Liepājas muzeja nodaļā Liepāja okupāciju režīmos trešdien pulksten 16 notiks atceres pasākums Atgriešanās dzimtenē, kas veltīts Liepājas mākslas vidusskolas (agrāk – Liepājas daiļamatniecības skola) dibinātāja un direktora Hermaņa Aplociņa 115. jubilejai. H. Aplociņš un viņa ģimene 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīti uz Sibīriju.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē piektdien tiks atvērta Jāzepa Grosvalda (1891–1920) darbu izstāde Studiju ceļojumi. Šajā izstādē būs redzami J. Grosvalda darbi, kas tapuši laikā pirms Pirmā pasaules kara, māksliniekam studiju nolūkos apceļojot dažādas zemes. J. Grosvalds nav ieguvis akadēmisku izglītību un visvairāk mācījies muzejos, studējot vecmeistaru darbus. Izstādē būs eksponētas gleznas, zīmējumi, fotogrāfijas un vēstules no Parīzes, Venēcijas, Džersijas, Dienvidfrancijas, Spānijas. Tajās sastapsim vēl gados pavisam jaunu, cerību un šaubu pilnu mākslinieku, kurš aizrautīgi nodevies mākslas un dzīves studijām laikā, kad karš vēl bija nezināma nākotne.

Latviešu mūzika ar virsvērtību

Inese Lūsiņa, Diena 04/04/06 Normunds Šnē ar Rīgas Festivāla orķestri atklāj latviešu mūsdienu mūzikas daudzveidību.

Notikums ar virsvērtību — tāds, manuprāt, bija Normunda Šnē diriģētais Rīgas Festivāla orķestra koncerts, kas mūsu Operā 31.martā atklāja latviešu mūziku neierastā daudzveidībā. Pirmoreiz Rīgas Festivāla orķestra pastāvēšanas vēsturē veselu simfonisko vakaru pilnībā veltot latviešu mūzikai, pārliecinoši izdevies apstrīdēt stereotipus par to, ka latviešu mūzikai visos laikos ir bāla un rezignēti skumīga seja. Tā ir diriģenta pareizā izvēle, vienlaikus arī drosme uzņemties ne tikai divus pirmatskaņojumus — Ērika Ešenvalda simfonisko zīmējumu Mākoņi pasaules pirmatskaņojumu un Pētera Vaska 3.simfonijas pirmatskaņojumu Latvijā, bet arī ķerties pie ārkārtsarežģītā un latviešu mūzikas kontekstā vitāli izaicinošā latviešu XX gs. modernista Gundara Pones Avanti, ko N.Šnē diriģēja divatā ar Andri Pogu.

Šī koncerta lielais atklājums izrādījās nevis pirmatskaņojumi, bet tieši Pones Avanti — Saldū dzimušā, Venēcijā pie XX gs. mūzikas novatora Luidži Nono studējušā un Ņujorkā mirušā komponista — intelektuāļa 1975.gada opuss, kas 1990.gada sākumā paša autora vadībā vienīgo reizi atskaņots Latvijā. Visa cieņa gan abiem diriģentiem, gan Rīgas Festivāla orķestrim par ļoti precīzi sinhronizēto poliritmiju un to, cik spilgti Pones atonālajā mūzikā tika izceltas īpašās asociatīvās zīmes — baismi vilktā dzeguzes kūkošana, kas par dzeguzi "atzinās" tikai krietni vēlāk reprīzē, efektīgais metāla pūšaminstrumentu korālis — klasiskās mūzikas savveida bēres līdzās baroka mūzikas stila alūzijām.

Ļoti rūpīgi noslīpēts, taču tipisks neoimpresionisma un "telpasmūzikas" paraugs ir Ērika Ešenvalda simfoniskais zīmējums Mākoņi. Meistarīgi un izsmalcināti krāsaini instrumentēts, jaundarbs atgādināja kristāla pārvērtības mainīgā apgaismojumā. Forma kas vienlaikus ir gan kā kristāls, gan process ir šī skaņdarba guvums. Tas uzbūra telpiskas atmosfēras un ir vērā ņemams profesionālisma apliecinājums, tomēr ne tik iedarbīgs artefakts kā faktūrā vienkāršākā, toties izteikti oriģinālā viņa kora un vokāli simfoniskā mūzika.

Pēteris Vasks pieder komponistiem, par kuriem mēdz teikt: viņi visu mūžu turpina rakstīt vienu opusu. Tas, protams, ir krietns pārspīlējums, taču precīzi norāda uz kompozīcijas stila vienotību un rokraksta, tajā skaitā arī kompozīcijas paņēmienu pastāvību. Katrā ziņā Vaska mūzikas valodas monolītums mūža garumā (ar atsevišķiem izņēmumiem, kas norakstāmi uz trakās jaunības rēķina) un viņa nepārejošā sāpe par vieniem un tiem pašiem pamatjautājumiem ir pilnīgs pretpols Stravinska poliglotismam mūzikā vai Pikaso mainībai vizuālajā mākslā. Viņam ir savs vienīgais Vaska nacionāl–neo–romantiskais stils un zīmju valoda, sakņota pārsvarā minora diatonikā un pamazinātajā skaņkārtā, Kurzemes bāriņu garā sauciena skaudrumā, luterāņu korālī, personiskā lūgšanā — dziedājumā un putnu dziesmās. Simfoniskās partitūras, kurās viņš saasina mūžīgo labā un ļaunā, gaismas un tumsas, mīlestības un naida, ideālu un zemiska truluma cīņu, nav iedomājamas bez Latvijas dabas gleznām telpiski ņirbošās orķestra faktūrās un pastorālos solo — piemēram, Ditas Krenbergas flautas maigo toni un vienreizēji kluso frullato 3.simfonijas pirmatskaņojuma izskaņā. Lūzuma brīžus mēdz iezīmēt monotonais, liktenīgi nenovēršamais "laika skaitītājs", ko spilgti pārmantojis A.Maskats savā simfoniskajā Tango. Izskaņai un samierinājumam kodā kā arvien noder stabilizējošs ērģeļpunkts un izgaišanas efekts.

Slidenais punkts šajā skaņuvalodas pastāvībā ir jautājums: kur ir robeža starp stila izturētību kā vērtību un labi iestrādātu (nepārvaramu?) klišeju izmantojumu? Šo robežu ir grūti novilkt, tā ir arī ārkārtīgi liela atbildība — jā, kurš te var būt par arbitru? Jautājums ir atklāts, bet urda. Protams, nedrīkst nenovērtēt nule atklātās jaunās nianses: nekad vēl tik neatlaidīgi un drastiski kā 3.simfonijā nav izpaudusies groteska, kas še iekodēta neatlaidīgi daudzkārtējos stūrainas, simetriskas tēmas atkārtojumos izstrādājumā. Stūrainās simetrijas un daudzo atkārtojumu dēļ šī tēma neviļus asociējās ar D.Šostakoviča 7.simfonijas slaveno militārā iebrukuma epizodi, bet īpaši izceltās fleksatona žvidzināšanas dēļ — ar instrumentācijas meistara Romualda Kalsona groteskajām vīzijām. Nevar nepamanīt arī tīšās vai nejaušās atsauces uz Bēthovena 5.simfonijas likteņa klauvējieniem. Tomēr tembrāli koši uzbrūkošais baisums, nenovēršamo gaidu vietā nezin kāpēc uztverē zīmēja pārāk vienkāršoti tēlainas, ilustratīvas ainiņas — kriminālfilmu skaņās, kur kāds slepus zogas, iesprūst, paklūp un tamlīdzīgi. Gods un slava orķestrim, kurš N.Šnē vadībā apliecināja sevi gan kā vienotu ansambli, gan pārsteidza ar daudziem lieliskiem instrumentu solo, sākot ar zīmīgo angļu raga melodismu un beidzot ar ekspresīvo alta flautas skaņu.

Inteliģence. Vai tikai svešvārdu vārdnīcā?

Anda Līce, rakstniece, Diena 04/05/06 Radio runā par pavasara nogurumu. Patiešām, šopavasar Latvijā ir grūti nenogurt — vitamīnu jeb uzticības pilnīgu izsīkumu saviem priekšstāvjiem piedzīvo sabiedrības klusējošais vairākums, tātad arī vēlētāju vairākums. Politiskās elites koruptīvās saknes ir savijušās tādā velēnā, ka ne atšķetināt. Tādēļ nav brīnums, ka pēc katra skandāla rādītājpirksts pavēršas pret citiem, nevis pret sevi. No Latvijā valdošās netaisnības kalniem vajadzētu kustēties. Nu vismaz Gaiziņam par kādiem grādiem būtu jāpagriežas uz vienu vai otru pusi, taču pagaidām — nekā. No velēnas birst tikai smilšu graudiņi. Ir jāpriecājas arī par to.

Gandrīz vienā laikā mūžībā aizgāja divu valstu eksprezidenti — Slobodans Miloševičs un Lennarts Meri. Abi atstāja pēdas. Pirmā pēdās brēc asinis, otrajam iet līdzi cieņa un apbrīns. Lielais igaunis šķiet kā ne no šī laika. Pagājušā gadsimta pirmajā pusē tādu vīru visās trijās Baltijas valstīs bija daudz. Tāpēc šīs valstis plauka. Taču gadsimta vidū viņus plānveidīgi iznīcināja. Tomēr kādi izdzīvoja, lai nākamās paaudzes neaizmirstu, kas tas ir — sirdsapziņa, godaprāts, pienākums, vienā vārdā — inteliģence. Tolaik tas būtu skandāls, ja inteliģents cilvēks publikas priekšā paziņotu: "Viss ir s...s" un minēto vēl arī uzzīmētu. Tagad jēdzieni "inteliģence" un "personība" ir izplūduši kā tintes pilieni uz mitras papīra lapas.

Svešvārdu vārdnīcā par inteliģenci teikts — attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra. Viens no sabiedrības avitaminozes cēloņiem ir tas, ka daudziem jēdzieniem ir pilnīgi nomainīts saturs. Saka nevis "visatļautība", bet "tolerance", nevis "zaglis", bet "kriminālā autoritāte". Šo autoritāšu sejas un viņu pilis rotā žurnālu vākus, viņus bijīgi intervē, jo viņi par to labi maksā. Latvijā nav dimanta atradņu un Kuveitas vai Irākas naftas lauku, toties tai ir augsti attīstītas valsts izzagšanas tehnoloģijas. Tādēļ nav brīnums, ka mums jau ir

600 miljonāru un bezgala daudz nabadzībā dzīvojošu cilvēku. Es nekādi nevaru saprast, pēc kādiem kritērijiem rēķina mūsu valsts straujo augšupeju. Vai to vispār iespējams izteikt ar vienā stabiņā ierakstītiem skaitļiem, ja sabiedrība dzīvo divās paralēlās pasaulēs? Kriminālās izcelsmes uzņēmējiem ir svešs ekonomiskais un vispār jebkāds patriotisms. Viņu cinisms iesūcas arī citos sabiedrības slāņos.

Ja valsts izzagšanai bija nepieciešami piecpadsmit gadi, būtu naivi domāt, ka likumības atjaunošanai paies īsāks laiks. Tas būtībā ir paaudžu jautājums. Tādēļ šā pavasara noguruma laikā der atskatīties gan uz mūžībā aizgājušām personībām, gan tām, kuras taču arī šodien mums ikvienam ir blakus. Un vēl — vajag pavērot smilšu pulksteni. Pirmajā brīdī nekas jau it kā nemainās, birst tikai smilšu graudiņi. Taču cik neapturami un ar kādu precizitāti!

Citādā ziņā...

Dabas svilināšana atsākas

Ilze Grīnuma, Diena 03/31/06 Atbildīgās institūcijas sola vienoties cīņai, radikālākus sodus un šoka momentus kampaņās neplāno.

Pārogļojušās vaboles, ķirzakas bez kājām vai, piemēram, hlora savienojumus saelpojušies bērni un sulojošas čūlas apkvēpušā cilvēka miesā šogad kampaņās pret kūlas dedzināšanu redzamas nebūs. Lai gan, iespējams, tieši šoka terapija un dedzinātāju uzvārdu publiskošana būtu visefektīvākā. Šonedēļ ugunsdzēsēji reģistrēja pirmos kūlas ugunsgrēkus. Pasākumus, lai ierobežotu kāri dedzināt, iecerējušas vairākas institūcijas, kas šogad pirmo gadu savu darbību plāno arī saskaņot. Pretdedzinātāju kampaņu koordinēt uzņēmusies Vides ministrija (VM).

Pašreiz pērnās zāles dedzinātājus var sodīt, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai par savas teritorijas nesakopšanu. "Sodu nosaka ugunsdrošības uzraudzības inspektori, un tas ir līdz simts latiem," informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inese Veisa. Tāpat Zemkopības ministrija (ZM) pērn pieņēma lēmumu — zemniekiem, kuru īpašumā būs degusi pērnā zāle, atbalsta maksājums Lauku attīstības plāna ietvaros tiks samazināts par 10%. Amatpersonas uzskata, ka šis bija viens no iemesliem, kāpēc pērn dedzināšana nedaudz samazinājusies, un cer, ka tāpat būs arī šogad. 2005.gadā par kūlas dedzināšanu nauda tika samazināta 110 saimniecībām, informēja ZM preses sekretāre Solveiga Lazovska.

Katru pavasari nosvilst vidēji 18 000 hektāru pērnās zāles, piecu gadu laikā reģistrēti 12 688 kūlas ugunsgrēki, nodarītie zaudējumi pārsniedz 633 000 latu vērtību, liecina statistika. Bojā gājuši 22 cilvēki, degušas 1238 ēkas. S.Lazovskas apkopotā informācija liecina, ka no lauksaimniecībā izmantojamās zemes neapsaimniekoti ir aptuveni 18%, kas ir 340 000 hektāru, no tiem atmatas — ap 100 000.

"Tas ir apziņas un atbildības līmenis, diemžēl sabiedrībā viņš nav pietiekami augsts," ievērojamo kāri dedzināt atzīst vides ministra Raimonda Vējoņa padomnieks Didzis Jonovs. Tāpēc sodi jāapvieno ar dažāda veida informatīvajām kampaņām, kuras izvaicāto ministriju pārstāvji atzīst par efektīvākām. Liela daļa ugunsnelaimju vaininieku, par spīti ugunsdzēsēju patruļām, paliek neatklāti. Zemnieki Dienai jau pērn atzina, ka ir bezspēcīgi pret gadījumiem, kad no garāmgājēja iemesta sērkociņa liesmas no aizaugušas teritorijas pārmetas arī viņu sakoptajās.

Šogad informatīvās kampaņas laikā Vides ministrija plāno izlikt plakātus ar uzrakstu "Deg" dzelzceļa stacijās, vilcienos, pasta nodaļās. Latvijas televīzijā tiks demonstrēts jau pērn redzētais klips, kurā kūlas dedzināšana tiek parādīta kā stulba rīcība, kas sagandē vidi un sagādā nepatikšanas dedzinātājam. No 10.aprīļa desmit automašīnas ik dienas dosies kūlas dedzināšanas novēršanas patruļās, ko organizē Iekšlietu ministrija (IeM) kopā ar VUGD un vides aizsardzības aktīvistiem, pastāstīja IeM pārstāve Iveta Kancēna. Patruļu laikā tiks izdalītas 10 000 pastkartes, vizuāli tieši tādas pašas kā plakāti. Iecerēti arī vairāki citi informējoši pasākumi, iesaistītas pašvaldības, policija, vides aktīvisti u.c.

Radikālākas sodu metodes un šoka momentus institūcijas savās kampaņās neplāno. D.Jonovs uzskata — ar sodiem Latvijas dedzināšanas masveidību neaptvert. Savukārt I.Kancēna atzīst, ka sava veida šoka terapija, iespējams, būtu vēl viens veids, kā efektīvāk cīnīties pret dedzinātājiem. Viņa tomēr cer, ka vismaz daļu sabiedrības uzrunās arī tumšie "Deg" plakāti.

Kampaņa

- Plakāti ar uzrakstu "Deg", TV klips

- Kūlas dedzināšanas novēršanas patruļas

- Sods par kūlas dedzināšanu — līdz 100 latiem, samazināti atbalsta maksājumi zemniekiem

«Draugiem.lv» izmanto rasu naida kurināšanai

Apollo 03/31/06 Narains (vārds mainīts) ir indietis, viņš jau piekto gadu dzīvo Latvijā. Līdz šim Naraina priekšstats par mūsu valsti un tās iedzīvotājiem bija pozitīvs, taču pēc rasistisku un naidu kurinošu komentāru saņemšanas portālā «draugiem.lv» viņa attieksme ir mainījusies. Parādījušās bailes.

Komentāros pie portālā ievietotajām fotogrāfijām, kurās redzams viņš ar meitu, Narains tiek rupjā veidā aicināts pamest Latviju, kā arī pievienoti aizvainojoši, klaji rasistiski izteicieni par viņu un bērnu un viņam adresēti lamuvārdi.

Narains atzīst, ka ir dzirdējis šausminošus stāstus no citiem ārzemju draugiem Latvijā, par viņu negatīvo pieredzi saskarsmē ar Latvijas iedzīvotājiem, taču šie stāsti nemainīja viņa domas, ka Latvijā dzīvo draudzīgi un saprotoši cilvēki. Patlaban idilliskais priekšstats ir sašķobījies, jo radies pamats bailēm ne tikai par savu drošību, bet, kas satrauc indieti vēl vairāk, arī par bērnu drošību un spēju integrēties Latvijas sabiedrībā. Šādu komentāru parādīšanās vīrieti satrauca, un, lai nepatīkamie atgadījumi neatkārtotos, viņš bija spiests dzēst savu profilu no portāla.

Lauris Liberts, portāla «draugiem.lv» īpašnieks, atzīst, ka «draugiem.lv» ir reālās dzīves virtuālais modelis, tātad attiecības portālā regulē tās pašas sabiedriskās morāles normas un likumi, un uzsver, ka Latvijas sabiedrībā diemžēl neiecietība, neizpratne, pat naidīgums pret tiem, kas ir citādi, ir izplatīta parādība. Tā ir visas sabiedrības, ne vien «draugiem.lv» problēma.

«Mēs esam likvidējuši domubiedru grupas, kurās izteikti aicinājumi uz vardarbību vai aizskartas kādas personu grupas nacionālās vai reliģiskās jūtas. Portāla noteikumos ir teikts, ka lietotājiem citam pret citu jāizturas ar cieņu. Ja mēs secinām, ka šis princips ir pārkāpts, mēs atkarībā no nodarījuma smaguma varam bloķēt vai pat izdzēst profilu. Tā tas būtu noticis arī šajā gadījumā, ja aizskartais cilvēks būtu vērsies pie mums. «Draugiem.lv» ideja ir pilnīgi pretēja jebkurām naida un neiecietības izpausmēm,» sacīja Liberts.

Portāla īpašnieks izsaka nožēlu par notikušo un atvainojas cilvēkam, kurš ticis apvainots portālā «draugiem.lv».

Par to, ka rasu naida kurināšana kļūst aizvien izplatītāka, liecina arī Drošības policijas statistika — pērn par naida kurināšanu ierosinātas 13 krimināllietas, kas ir lielākais sāktais lietu skaits pēdējo piecu gadu laikā. Sešās no 13 pērn ierosinātajām krimināllietām policija lūgusi sākt kriminālvajāšanu. Iepriekš ik gadu Drošības policija par naida kurināšanu ierosināja vidēji vienu krimināllietu gadā.

Arī sabiedrības attieksme pret šādiem nodarījumiem esot mainījusies un iesniegumu skaits policijā palielinājies, atzīst Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Viņš arī aicina ikvienu atcerēties, ka kūdīšana uz nacionālo vai rasu naidu ir krimināli sodāma.

Pārsteidz zemais drošības līmenis superhallē

Sandris Vanzovičs, NRA 04/04/06 Latvijas un Polijas izlašu spēli pasaules čempionātā hokejā U-18 vecuma grupā svētdien Arēna Rīga apmeklējušie cilvēki bijuši šokā par drošības pasākumu neesamību. Apdzērušies fani, arēnā ienesti alkoholiskie dzērieni stikla tarā – tas neliecina par to, ka superhalle būtu gatava uzņemt čempionātu pieaugušajiem.

Pie ieejas hallē apmeklētāju somas pārbaudītas tikai izlases kārtībā, bet pašā arēnā varējuši ienest praktiski jebko, stāstīja minētās spēles aculiecinieki. Daudzi fani ienesuši alu plastmasas glāzēs, bet diviem rokās bija manāmi pat Smirnoff kokteilīši stikla traukā. Cilvēki līduši pakaļ aiz vārtiem sakritušajām ripām, daži pat krituši pāri barjerām, bet apsargi, kas nepieciešamības gadījumā varētu vest pie prāta pārāk sasilušos fanus, nav bijuši manāmi. Taču, ja kādam ienāktu prātā uzmest uz ledus stikla pudeli, nepietiktu tikai ar lausku novākšanu – vajadzētu no jauna liet ledu. Par iespējamām sankcijām pret čempionāta rīkotājiem fizisku incidentu gadījumā pat nerunāsim. Pasaules čempionāta hokejā U-18 vecuma grupā direktors Mārtiņš Pagodkins noliedza, ka hallē būtu iespējams ienest stikla pudeles, taču daži apmeklētāji bija iegādājušies alus bundžas.

Viņš skaidroja, ka hallē esošais Narvesen tirdzniecības punkts neievēro prasības tās netirgot, un vakar Falck apsargs amatpersonas bijušas spiestas runāt ar narveseniešiem par šo tēmu. Paredzams, ka hallē vairs nedrīkstēs neko ienest, "ir variants, ka arī alus glāzes, jo pret to iebilst Arēna Rīga saimnieki", pieļāva M. Pagodkins. Viņš atzina, ka ir problēmas ar apmeklētāju kontrolēšanu, jo apsargi atrodas tikai "pie katrām pusotrām durvīm", taču arī šo problēmu risinās. "Šis čempionāts tādēļ arī ir, lai visu izmēģinātu. No kļūdām mācās," teica direktors.

2006. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas izpilddirekcijas pārstāve Vita Savicka Neatkarīgajai stāstīja, ka uz lielo čempionātu būs daudz striktākas prasības drošības un kārtības nodrošināšanā – to prasa arī Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) noteikumi. Tā, piemēram, pie ieejas hallē būs metāla detektori. Pie halles kārtību nodrošinās policijas struktūras, bet iekšpusē – Falck apsargs. Ar alkoholiskajiem dzērieniem (arī plastmasas glāzēm) apmeklētāji arēnā netiks laisti, un cilvēkiem nāksies rēķināties, ka pat multihalles telpās iegādāti dzērieni negarantē to līdznešanu. Tāpat nāksies pie ieejas arēnā atstāt lietussargus, fotoaparātus un citus priekšmetus, taču ir viena problēma – pagaidām nav novietnes to uzglabāšanai, atzina V. Savicka.

Pastiprinātās drošības prasības radīs arī lielus apgrūtinājumus, tāpēc citos pasaules čempionātos apmeklētāji uz halli dodas vismaz pāris stundu pirms spēlēm, lai izietu kontroli caur metāla detektoriem. IIHF prasības mazā čempionāta rīkošanai nav tik striktas, turklāt uz šīm spēlēm nāk krietni mazāk cilvēku, ko nevar pat salīdzināt ar tām plūsmām, kas ieradīsies uz pasaules čempionātu, argumentēja V. Savicka. Tiesa, pagaidām oficiāla vienošanās ar Falck apsargs par kārtības nodrošināšanu pasaules hokeja čempionāta laikā vēl nav panākta. Šodien kompānijas pārstāvji tiksies ar Latvijas Hokeja federācijas amatpersonām, lai to izdarītu. Pēc aptuvenām aplēsēm, Arēnā Rīga būs nepieciešams apmēram 50 apsargu, bet Skonto hallē līdz 40 apsardzes darbinieku. Iepriekš policijas struktūras pārmeta organizatoriem šo sadarbību, jo drošības pasākumi hallēs netiekot saskaņoti ar policiju.

Vakar lija lietus,

šodien spīd saulīte... Laiciņš

ir ļoti jauks – silts un pārsvarā saulains,

jo vairāk līst vakaros un pa naktīm... Gaisa

temperatūra pa dienu sasilst līdz +10^oC, bet nak-

tīs tā tomēr noslīd nedaudz zem 0^oC... Sniegs ir no-

kusis pilnībā un zeme pamazām sāk atkust, un

vakar pamanīju jau pirmos sniegpulkstenī-

šus, kas spītīgi spraucas laukā no

pussasalušās zemes...

Anda Jansone, trešdien 5. aprīlī