Kas jauns Latvijā?

Nr. 440: 2006. g. 7. - 13. aprīlis

 

 

 

Lieldienās...

 

 

Lieldienu laikā notiesās miljoniem olu

Ilze Šteinfelde, NRA  04/08/06    Latvijas vistas pērn izdēja aptuveni 545 miljonus olu, pirms pieciem gadiem – aptuveni 452 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt ASV olu patēriņš pērn pieaudzis par 28 procentiem. Balticovo ražošanas direktors Sergejs Strogonovs skaidroja – tas ir lielā mērā tāpēc, ka šis produkts tika iekļauts diētisko produktu sarakstā. Latvijā olu popularitāte nepieaug tik strauji kā ASV. Turklāt ažiotāža putnu gripas dēļ, iespējams, pat mazinās pieprasījumu pēc šā vērtīgā pārtikas produkta. Tomēr S. Strogonovs uzsvēra, ka vismaz pieprasījums pēc Balticovo produkcijas neesot samazinājies. Īpaši pieprasītas baltās olas.

VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš sacīja, ka šonedēļ olu pirkšanas apjoms jau palielinājies par 50 procentiem, bet Lieldienu laikā olu pārdošana pat desmitkāršojas.

SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Eniņa Neatkarīgajai stāstīja, ka Latvijā Lieldienu laikā galvenokārt tiek pirktas baltās olas.

"Mēs cenšamies Lieldienās klientus nodrošināt arī ar baltajām olām. Šogad tās tiek ievestas no Polijas, un to kvalitāte atbilst Eiropas Savienības prasībām. Rimi veikalu tīklā būs pieejamas olas ar privāto preču zīmi Euro Shopper, savukārt veikalos Supernetto ar privāto preču zīmi Old Farmer. Brūnās olas iepērkam no Balticovo," sacīja Z. Eniņa.

Vistu olas šobrīd Rimi veikalos maksā no 0,44 līdz 1,20 latiem atkarībā no olu izmēra un to skaita iepakojumā. "Baltās olas būs nedaudz dārgākas par brūnajām, kā tas bijis vienmēr," uzsvēra Z. Eniņa.

VP Marekt veikalos tagad desmit brūnās olas nopērkamas no 0,38 līdz 1,16 latiem, balto olu cena patlaban svārstās no 67 līdz 69 santīmiem.

Arī Balticovo tirgo baltās olas. Tiesa, ne Iecavas vistu dētas, bet gan no Igaunijas ievestas.

"Ieraugot veikalos vistu olas no Polijas, sapratām, ka esam bijuši aizmiguši, ja reiz esam palaiduši to garām," Neatkarīgajai atzina Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. Tomēr viņš pieļāva, ka iedzīvotāji maz pievērš uzmanību olu izcelsmes valstij. Iecavas olas labprāt pircēji pērk Vācijā, Holandē, Čehijā, Ungārijā, Zviedrijā.

Balticovo zootehniskā dienesta vadītāja Māra Butka Neatkarīgajai teica, ka Lieldienās labi var krāsot ne tikai baltās, bet arī brūnās olas. Īpaši krāšņas iznākot sīpolu mizās ievīstītās. Turklāt olu kaujās lielākas izredzes uzvarēt ir brūno olu īpašniekiem, jo šīm olām ir stiprākas čaumalas. Baltās olas ne garšas, ne kvalitātes, ne arī olas dzeltenuma ziņā neatšķiras no brūnajām.

Olu čaumalas un olu dzeltenuma intensitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, ar ko vistas barotas. S. Strogonovs stāstīja, ka, piemēram, Vācijā barībai pievienojot krāsvielas, lai olu dzeltenums kļūtu oranžs.

Balticovo šomēnes saņems ISO sertifikātu putnkopībā. "Mēs būsim pirmie Eiropā, kas saņems šo sertifikātu par pilnu ciklu – sākot no māšu ganāmpulka līdz olu nogādei mazumtirdzniecības tīklā. Atsevišķiem putnkopības uzņēmumiem Eiropā ir sertificēti, piemēram, pārstrādes cehi un šķirotavas, bet ne viss cikls," uzsvēra A. Veinbergs. Viņš sacīja, ka uzņēmuma mērķis ir ražot drošu un kvalitatīvu produktu.

Uzņēmums gadā saražo vairāk nekā 250 miljonus olu, Balticovo ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze savā jomā.

Šobrīd uzņēmumā norit būvdarbi – tiek celta jauna putnu kūts, graudu pirmapstrādes komplekss, būvēts beramo kravu šķūnis izjevielām.

Uzņēmums šogad jau sekmīgi pabeidzis modernas dējējvistu novietnes būvniecību, kas sākta pērn jūnijā. Jaunās novietnes izveidē investēti 1,2 miljoni latu, projektam piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Jaunā dējējvistu novietne paredzēta vairāk nekā 150 000 putnu, un tā pilnībā atbilst 2012. gada Balticovo, pašai veicot un kontrolējot putnu barības sagatavošanas procesu, tā ir pārliecināta un droša ne tikai par putnu barības augsto kvalitāti, bet, pārzinot barības ražošanas procesā izmantotās izejvielas, arī garantē saražoto olu kvalitāti, uzsvēra S. Strogonovs.

Lai būtu pārliecināts par olu kvalitāti, iegādājoties tās veikalā, pircējs olu ražotāju var pazīt pēc marķējuma, kas norādīts uz katras olas. Balticovo olas var pazīt pēc marķējuma 3LV021381 un 3LV021738. To, ka šo olu ražotājuzņēmums atrodas Latvijā un šīs olas ir Latvijas vistu olas, apliecina valsts kods LV, bet valsts kodam sekojošais sešciparu skaitlis apzīmē olu ražotājuzņēmumu.

 

Lieldienas var piedzīvot dažādi

NRA  04/13/06    Sinoptiķi sola, ka rīt, Lielajā piektdienā, Latviju šķērsos mākoņu un nokrišņu zona.

Ir daudz dažādu veidu, kā nosvinēt Lieldienas – visā Latvijā apmeklēt dievkalpojumus un koncertus, svinēt pēc senču tradīcijām, brīvajās dienās izmantot iespēju paslēpot vai arī doties pie dabas, jo sinoptiķi svētdienu sola jauku un saulainu.

Sinoptiķi sola, ka rīt, Lielajā piektdienā, Latviju šķērsos mākoņu un nokrišņu zona, gaidāms īslaicīgs lietus, gaisa temperatūra turēsies robežās no 5 līdz 10 grādiem, pūtīs rietumu, ziemeļrietumu vējš. Savukārt sestdien nokrišņi gaidāmi tikai Latvijas ziemeļu rajonos – laiks sāks uzlaboties. Svētdiena, Pirmās Lieldienas, solās būt vispatīkamākā brīvdienu diena – debesis būs tikai daļēji mākoņainas, nokrišņu nebūs, uzspīdēs saule, pūtīs lēns dienvidu, dienvidrietumu vējš, gaisa temperatūra turēsies robežās no 7 līdz 12 grādiem. Pirmdien, Otrajās Lieldienās, Latvijā atkal valdīs mākoņu zona, iespējams, arī lietutiņš rasinās.

Ikvienam ir iespēja dzīvot līdzi Lieldienu notikumiem, saka kardināls Jānis Pujats. Rīt var piedalīties Krusta ceļā pa Vecrīgu, kas sāksies pulksten 12 no Sv. Jēkaba katedrāles. Svētdien, Pirmajās Lieldienās, pulksten 8 Svētā Jēkaba katedrālē sāksies dievkalpojums, atsvēte paredzēta arī Otrajās Lieldienās. Kardināls ļaudīm iesaka nesteidzīgi apmeklēt vairākas baznīcas, lai aplūkotu Kristus kapa vietu. "Lielajā nedēļā vajadzētu visas ikdienas raizes atlikt malā un piepildīt garīgās vajadzības. Vissvarīgākā ir grēksūdze, jo, kad cilvēkam ir tīra un mierīga sirds, tad viņš ir vienots ar Dievu un viss labāk veicas," teic kardināls.

"Visvienkāršākais un visauglīgākais ceļš ir domāt par savu dvēseli, apmeklējot Klusās nedēļas cikla dievkalpojumus. Kristus augšāmcelšanās ir vissvarīgākais notikums visās dzīves jomās, jo tiek dziedināta un atbrīvota cilvēka dvēsele. Šāds cilvēks var veidot pavisam citādas – kvalitatīvākas – attiecības ar citiem, un jo vairāk būs šādu cilvēku, jo dvēseliskāka būs sabiedrība, mēs taču uz tādu tiecamies," saka arhibīskaps Jānis Vanags, piebilstot, ka Kristus augšāmcelšanās ir ilgu piepildījums, tā apliecina dzīvības uzvaru pār nāvi, uzvar mūsu iekšējo nāvi, simbolizējot ceļu uz dzīvības pilnību. Doma baznīcas mācītājs Elijs Godiņš informē, ka dievkalpojumi paredzēti šodien pulksten 8 un 18, rīt – pulksten 12 un 15, sestdien 22.30 notiks Lieldienu sagaidīšanas dievkalpojums, kuru dēvē par gaismas dievkalpojumu, jo tas sākas tumsā, tad dievnamā ienes sveci, un notiek arī kristības. Galvenais, īpaši svinīgais Lieldienu dievkalpojums paredzēts svētdien pulksten 12. Pēdējais dievkalpojums notiks Otrajās Lieldienās pulksten 10.

Lieldienu koncertu apmeklēt bez maksas piedāvā pirmdien pulksten 17 Sv. Jēkaba katedrālē. Tajā piedalīsies profesionālais pūtēju orķestris Rīga un solisti Kristīne Avota (soprāna saksofons) un Zane Veremeja (pikolo flauta).

Etnogrāfiska rakstura Lieldienas var izbaudīt gan Brīvdabas muzejā, gan Turaidas muzejrezervātā, interesanti paklausīties un paskatīties, ko un kā darījuši mūsu senči. Brīvdabas muzejā Pirmajās un Otrajās Lieldienās paredzēti garīgie koncerti Usmas baznīcā, tie sāksies pulksten 15. Svētdiena muzeja sētās tiks sagaidīta ar šūpošanos un gavilēšanu kopā ar dejotājiem un folkloras dziedātājiem, dažādiem našķiem, olu vārīšanu un krāsošanu, lasīšanu vecajā drukā, rakstīšanu ar grifelēm. Sava amata noslēpumus rādīs arī muzeja kalēji, sveču lējēji, kaņepju sviesta kūlēji. Apmeklētāji varēs aplūkot Lieldienu zaķu (trušu) izstādi. Turaidas muzejrezervātā no šodienas aplūkojama izstāde Putni, Lielajā piektdienā un Lieldienās Turaidas baznīcā pulksten 11 notiks dievkalpojums, Otrajās Lieldienās pulksten 12 Turaidas muižā pie pirtiņas ļaudis varēs iemēģināt jaunās šūpoles un izšūpoties pēc sirds patikas, krāsot un ripināt olas, minēt mīklas un klausīties dziesmās.

"Protams, ir daudz dažādu ticējumu, bet abās šajās dienās cilvēki cenšas aizsargāt sevi pret ļaunumu. Manās bērnības atmiņās visspilgtāk saglabājušies tēvamātes stāsti par Jēzus Kristus vakarēdienu kopā ar mācekļiem un krustā sišanu otrā dienā, par augšāmcelšanās brīnumu – mēs kopīgi skatījāmies nelielas krāsainas glezniņas, pārrunājām šo notikumu. Tas manā sirsniņā atstāja dažādas sajūtas, nojausmu, ka cilvēks var būt ļoti ļauns. Vairāk mani saistīja Lieldienu gaišais prieks – pēršanās ar pūpoliem Pūpolsvētdienā, olu krāsošana Lieldienu sestdienā. Olu krāsošanā mamma mums, bērniem, ļāva izpaust radošo garu, rosināja izmantot gan lapiņas, gan putraimiņus, gan olu krāsas. Nekādas buršanās mūsmājās nenotika, vienīgi aizliegums, ka neko nedrīkst lauzt un nest mājās no meža, tika stingri ievērots, un to mācīja arī mums. Kā katros svētkos, notika lielā mājas spodrināšana un rotāšana," stāsta Indra Čekstere, Gaujas nacionālā parka kultūrvēstures speciāliste.

***

Tautas ticējumi māca

- Ja Zaļā ceturtdienā jauni ļaudis uzglabātas ogas un ābolus ēdot, tad esot skaisti.

- Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā nedrīkst nekā no meža mājā nest, tad visādi rāpuļi un smūdži nāk sētās.

- Cilvēks, kas dzimis Lielajā piektdienā, var novēlēt otram, ko grib (labu, ļaunu).

- Pa Lielo piektdienu nevajag kaut ko sist ar āmuru, jo tad līdzot Jēzu piesist pie krusta.

 

Lieldienu pasākumi

NRA  04/13/06   

14. aprīlī

Pulksten 12 no Sv. Jēkaba katedrāles sāksies Krustaceļa procesija, kurā piedalīsies dažādu konfesiju kristieši no vairākām Vecrīgas draudzēm.

Gājiena noslēgums paredzēts ap plkst. 14 Doma laukumā. Gājienu sāks Romas Katoļu baznīcas Latvijā arhibīskaps kardināls Jānis Pujats, bet to noslēgs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Gājienā paredzētas 14 apstāšanās vietas pie dažādām draudzes baznīcām un citām vietām. Tiks dziedāti Ciešanu laika dziedājumi, ko izpildīs apvienotais draudžu koris.

Pulksten 19 Rīgas Domā koncerts Lielajā piektdienā. Piedalās ērģelniece Larisa Bulava un jauktais koris Muklājs, solisti Antra Bigača, Jānis Apeinis, diriģente Sandra Šmate. Programmā J. S. Bahs, L. Vjerns, F. Pulenks, M. Einfelde, F. Lists.

Pulksten 10 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Usmas baznīcā notiks svētku dievkalpojums mācītāja Videmāra Rumpētera vadībā.

Pulksten 12 Brīvdabas muzeja centrā pie Ostmalas noliktavas notiks koncerts Pie šūpolēm. Piedalās aktieri, tautas muzikanti, folkloras kopas, deju ansambļi.

Pulksten 12 kinoteātrī Rīga pasākums Satiec Lieldienu zaķi! Tiks demonstrētas animācijas filmu studijas Dauka filmu programmas un zīmētā animācijas filma Ness un Nesija, darbosies radošās darbnīcas.

No pulksten 12 Brīvdabas muzejs aicina apmeklētājus no sētas uz sētu izstaigāt Lieldienu ceļu, iesaistoties rituālos, spēlēs, rotaļās un dejās, izšūpojoties lielās un mazās šūpolēs, klausoties tautas muzicēšanu un tradicionālo dziedāšanu, iesaistoties interaktīvās radošās darbnīcās, kā arī vērojot Lieldienu zaķu (patiesībā – trušu) izstādes.

Pulksten 13 Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā Lieldienu svinības ar olu ripināšanu, staigāšanu ar ķekatām, sacensībām. Muzicēs Dullīši un Auļi, par dejotprieku gādās tautisko deju kolektīvs Liedags un rotaļās aicinās Rotaļnieks.

Minhauzena muzejs Duntē Lieldienās aicina pastaigā pa Minhauzena dabas taku; apmeklētāji tur varēs ieraudzīt ne tikai brīnumainu zaķi ar astoņām kājām, bet arī mežacūku, krokodilu, lauvu un pat vilku, iejūgtu ragavās. Minhauzena rotaļu laukumā būs iespējams gan šūpoties, gan ripināt olas. Tās gan ciemiņiem jāņem līdzi, jo Minhauzena vistas ir pārvērtušās par lāčiem un vēl guļ ziemas miegā.

17. aprīlī

Pulksten 12 kinoteātrī Rīga pasākums Satiec Lieldienu zaķi! Tiks demonstrētas animācijas filmu studijas Dauka filmu programmas un zīmētā animācijas filma Ness un Nesija, kā arī darbosies radošās darbnīcas.

Pulksten 14 Minhauzena muzejā Duntē uz īpašu koncertu aicina Minhauzens – būs iespējams gan klausīties dziesmas, gan skatīties dejas.

Pulksten 15 Brīvdabas muzejā Usmas baznīcā skanēs garīgās mūzikas koncerts. Piedalās soliste Ilze Paegle un ērģelniece Kristīne Adamaite. Programmā V. A. Mocarts, J. S. Bahs, Š. Guno.

Pulksten 17 Sv. Jēkaba katedrālē – Lieldienu koncerts. Piedalās profesionālais pūtēju orķestris Rīga, Mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Jānis Puriņš.

Piedalās Rīgas 1. mūzikas skolas audzēknes Zane Veremeja (pikolo flauta), Kristīne Avota (soprānsaksofons). Programmā J. S. Bahs, V. A. Mocarts, D. Čimoroza, A. Hačaturjans, D. Šostakovičs, P. Butāns. Ieeja bez maksas.

 

Latvijā 89% ģimeņu Lieldienās ievēro tautas tradīcijas

DELFI  04/13/06    Latvijas iedzīvotāju ģimenēs 89% gadījumu lielākā vai mazākā mērā ievērojot tautas tradīcijas (olu krāsošana, šūpošanās u.tml.), tiek svinētas Lieldienas, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2006.gada martā veiktās aptaujas dati.

Nedaudz aktīvāk kā pārējie Latvijas iedzīvotāji minētās tradīcijas Lieldienu laikā ievēro sievietes, latvieši un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī tie, kas dzīvo ārpus Rīgas, secina SKDS.

Puse (49%) Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā piekrituši apgalvojumam, ka ģimenē Lieldienas tiek svinētas ievērojot tautas tradīcijas (krāsojot olas, šūpojoties u.tml.),:kas nozīmē, ka tradīcijas aktīvi tiek ievērotas, bet 39% iedzīvotāju šim apgalvojumam piekrituši daļēji. Tikai 8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju minētajam apgalvojumam nav piekrituši.

Raksturojot aptauju rezultātus SKDS atzīmē, ka kopš 2005.gada marta būtiskas izmaiņas nav vērojamas, savukārt laika posmā kopš 1999.gada ir vērojama neliela tendence pieaugt to iedzīvotāju īpatsvaram, kuri norāda, ka viņu ģimenē Lieldienu tradīcijas tiek ievērotas (1999 - 86%; 2000 - 88%; 2005 - 90%; 2006 - 89%).

Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Maksimālā iespējamā mērījumu statistiskā kļūda (kopējiem atbilžu sadalījumiem) ir + / - 3% robežās.

Prezidente un premjers sveic Latvijas tautu Lieldienās

DELFI  04/13/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un premjers Aigars Kalvītis sveic Latvijas iedzīvotājus Lieldienās un aicina katru ielaist prieku un gaismu savās mājās un noticēt pavasara brīnumam.

"Lieldienas ir atmodas un prieka svētki. Vienalga, vai svinat līksmo vēsti par augšāmcelšanos, vai – par saules un gaismas uzvaru pār tumsu – dziļākajā būtībā tas ir viens – galvenais, lai gaisma un prieks ienāk cilvēku dzīvē. Es aicinu katru ielaist prieku un gaismu savā ģimenē un mājās, svinot šos svētkus, vienalga vai pēc senču, vai kristīgajām tradīcijām," teikts prezidentes apsveikumā.

"Lieldienas savā būtībā ir īsts jauna gada sākums, jauna darba cēliena sākums līdz ar dabas atmošanos pēc ziemas miera. Lai mums visiem pēc pārdomām un pārvērtēšanas izdodas sākt jaunu, skaistu gadu!" novēl prezidente.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis nosūtījis apsveikumu Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Romas Katoļu baznīcas arhibīskapam - metropolītam Jānim Pujatam, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapam Pēterim Sproģim, kā arī – Latvijas tautai Lieldienās.

"Gaisma, kas nākusi līdz ar pavasari, ir pievarējusi ziemas tumsu un stingumu. Pārvērtības vedina domāt par dzīvību un atmodu dabā, par neizbēgamām pārmaiņām un nerimstošu cerību. Līdz ar pavasara gaismu, Lieldienās katrs ticīgais svin arī gaismas atnākšanu, kas simbolizē Kristus dzīvību un atdzimšanu. Lieldienas, kristiešu lielākie svētki, atgādina par ticības spēka, par pacietības un līdzcietības neaizstājamo vērtību katra ikdienā," teikt premjera apsveikumā.

"Šajos svētkos ikvienam no mums novēlu noticēt pavasara atdzimšanas brīnumam! Lai Lieldienas ir gaiša prieka ieskautas!" – teikts Ministru prezidenta apsveikumā.

Lieldienu drudzis sākas lielveikalos

NRA  04/13/06    Lieldienu tuvošanos ar pavasarīgu rotājumu krāšņumu lielveikalos jau varēja pamanīt pirms trim nedēļām, taču iepirkšanās drudzis ir sācies tikai tagad. Šonedēļ apgrozījums palielināsies par 55 procentiem, lēš VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš.

To, ka veikalos Lieldienu laikā palielinās apgrozījums, atzina arī SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa, atturoties minēt konkrētus ciparus. ELVI pieredze liecinot, ka veikalu apgrozījums Lieldienās palielinās vidēji par 15 procentiem, Neatkarīgajai stāstīja ELVI grupa Mārketinga daļas vadītāja Sanita Beķere.

"Lieldienas ir mūsu mīļākie svētki, jo tad ir četras brīvas dienas un cilvēki tās cenšas izmantot pēc katra paša ieskatiem, piemēram, dodoties brīvā dabā, rīkojot svētkus ģimenes un draugu pulkā," atzina I. Andiņš. Tiesa, pašiem Maxima un Saulīte pārdevējiem daudz brīva laika šajos svētkos nebūs, jo Lieldienās visi VP Market veikali pircēju ērtībām strādās tāpat kā ikdienā. Arī Rimi hipermārketi, Rimi lielveikali un zemo cenu veikali Supernetto Lieldienās strādās kā ikdienā. Vienīgās izmaiņas paredzētas Lieldienu svētdienas rītā, 16. aprīlī, kad Rimi lielveikalus atvērs pulksten 10, izņemot Rimi Stacija, kas darbu kā parasti sāks jau pulksten 7.

"Veikali ELVI galvenokārt atrodas ārpus Rīgas, un Lieldienas ir laiks, kad ļaudis mīl izbraukt ārpus galvaspilsētas un pirkumus izdarīt vietējos veikalos. Tieši tāpēc gandrīz visi veikali ELVI Lieldienās darbojas pēc parastā grafika un darba laiks netiek saīsināts," skaidroja S. Beķere.

Visos veikalos šobrīd goda vietā ir olas – gan svaigas, gan arī jau novārītas un izkrāsotas, gan gatavotas no šokolādes un marcipāna, gan izlietas no vaska sveces veidā, gan kā rotājums uz salvetēm un galdautiem. VP Market savos veikalos piedāvā arī pītus groziņus, kuros glīti sakārtot raibās olas, pavasarīgās un dzīvespriecīgās krāsās apgleznotus šķīvjus un krūzītes, Lieldienu atklātnes. Arī šokolādes un citu saldumu ražotāji savu produkciju piedāvā svētku iepakojumā.

Arī Rimi veikalu plauktos atrodami speciālie Lieldienu piedāvājumi. Lieldienu galda dekorēšanai tiek piedāvātas dažāds salvetes, galdauti, dekori, kā arī Lieldienās tik ierastās sveces – olas. Tāpat nopērkami olu trauciņi, groziņi, dažādas olu krāsas. Bērnu priekam veikali piedāvā šokolādes olas, šokolādes zaķus, konfekšu kārbas ar svētku noformējumu, kā arī dažādas rotaļlietas – zaķus, pīles, cāļus. Lieldienām raksturīgas pārtikas preces svētku galdam tiek piedāvātas par īpaši izdevīgu cenu – olas, biezpiens, majonēze, svētku kēksi, tortes, vīns, olu liķieris un citi produkti. Rimi hipermārketu kulinārija piedāvā Lieldienu pashu, Lieldienu saldo maizi Kuliču, kā arī dažādas sāļās uzkodas.

ELVI kulinārijas cehs šiem svētkiem par godu gatavo visdažādākos salātus, kuros viena no galvenajām sastāvdaļām ir olas. Svētkos pieprasīti ir arī Kuličs, kūkas un tortes ar biezpienu, speķa pīrāgi, bulciņas un kūkas ar konservētu persika pusīti, kas atgādina olu. Kūkas ELVI tiek veidotas arī Lieldienu zaķa un olas formā. Tāpat tiek ceptas ruletes ar olu liķieri. Tie pircēji, kuriem pašiem neatliek laika olu krāsošanai, veikalos ELVI var iegādāties jau izkrāsotas olas.

***

Pirktāko produktu top 5

1. Olas

2. Desas un žāvēta gaļa

3. Sarkanvīns

4. Šokolādes zaķi

5. Kokogles grilam

Avots: VP Market

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

NATO sammita norises dienas aicinās noteikt par brīvdienām

LETA  04/11/06    Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) uzskata, ka NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norises dienas būtu jānosaka par brīvdienām visā valstī.

NATO sammits Rīgā notiks 28. un 29.novembrī, kas ir otrdiena un trešdiena.

Slakteris aģentūrai LETA atzina, ka drīzumā rosinās valdību lemt par to, lai abas sanāksmes norises dienas būtu brīvdienas, kas turklāt nebūtu jāatstrādā citās dienās.

Turklāt brīvdienas būtu jāparedz ne tikai rīdziniekiem, bet visas valsts iedzīvotājiem, jo "nebūtu godīgi, ja Rīgā brīvdienas būtu, bet, piemēram, Liepājā - nē," teica ministrs.

Lēmums šā gada NATO valstu līderu sanāksmi rīkot Rīgā tika pieņemts pērn decembrī. Sammita laikā valstis pārrunās NATO militāro un politisko pārveidi, pielāgojoties mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Ar sanāksmes organizēšanu saistītos jautājumus risina premjera Aigara Kalvīša (TP) izveidotā darba grupa Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkēviča vadībā.

 

Skotija vēlas pārvilināt Latvijas policistus

Edgars Galzons, Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  04/11/06   Skotijas ielās drīzumā varētu patrulēt policisti no Latvijas, Polijas un citām Austrumeiropas valstīm, jo, paredzot darbinieku skaita samazināšanos tuvākajos gados, Skotijas Policijas priekšnieku asociācija kaļ plānus plašai darbinieku meklēšanas kampaņai jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Valsts policijas preses pārstāve Ieva Zvīdre Dienai izteica bažas, ka rekrutēšanas kampaņa varētu negatīvi ietekmēt Latvijas policiju, kurā joprojām ir brīvas štata vietas. I.Zvīdre pauda viedokli, ka darbā uz Skotiju dosies labākie pašmāju likumsargi, kuru izglītošanā līdzekļus ieguldījusi valsts: "Mums pamata priecāties nebūtu."

Pēc Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) ziņām, Valsts policijā pašlaik trūkst ap 900 kārtības sargu. Paredzams, ka deficīts pieaugs. "Vai tad mums te ir kaut kas spīdošs — jāriskē ar dzīvību par 200 latiem mēnesī!" LAPA prezidents Agris Sūna izteicās, ka piedāvājums strādāt Skotijā Latvijas policistiem, jo īpaši jaunajai paaudzei varētu būt interesants. Kā Diena uzzināja Skotijā, šajā valstī policists mēnesī pelna virs Ls 1600.

Skotijā policistu deficīts saistīts ar prognozēm, ka drīz atvaļināsies rekordliels skaits kārtības sargātāju. Lai izvairītos no darbinieku trūkuma, paredzēts sākt 50 000 mārciņu vērtu reklāmas kampaņu televīzijā.

Pašlaik vienīgi Apvienotās Karalistes un Īrijas pilsoņi var kļūt par policistiem Skotijā, savukārt iebraucējiem no citām valstīm jābūt nodzīvojušiem Skotijā vismaz trīs gadus bez nonākšanas konfliktā ar likumu. Tas pamatots ar vienota sodu reģistra trūkumu ES un tāpēc Skotijas policijas priekšnieku asociācija uzsver — Polijā, Latvijā un citās valstīs uzmanību veltīs pieredzējušu, patlaban nodarbinātu policistu aicināšanai darbā.

 

 

 

 

Valdībā un partijās...

 

 

 

Kalvītis riskēja un vinnēja

Ināra Egle   Diena  04/10/06    Ar dažiem no rekordtempā izveidotās ministru komandas pārstāvjiem, kuru vidū bija arī Kārina Pētersone, premjers Aigars Kalvītis sasveicinājās tikai pēc balsojuma. Par spīti tam, viņš bija pārliecināts: «Mēs bez jebkādām problēmām nostrādāsim līdz vēlēšanām, jo tagad valdīs saskaņa.» Jurkāna "valstiskā domāšana" un deviņu kreiso prombūtne izšķīra septiņu ministru izredzes.

Ar precizitāti līdz vienai izšķirošajai balsij premjeram Aigaram Kalvītim (TP) sestdien izdevās nodrošināt Saeimas atbalstu septiņiem viņa aicinātajiem ministriem, no kuriem seši stāsies no valdības aizgājušā Jaunā laika pārstāvju vietā. Par uzticību jaunpienācējiem balsoja 46, bet pret un atturējās kopā 44 parlamentārieši. Līdz ar to šīs valdības likteni izšķīra neatkarīgie deputāti Ēriks Jēkabsons un Jānis Jurkāns, kas abi to skaidroja ar valsts interesēm, kā arī deviņi Saskaņas centra un sociālistu deputāti, kas uz sēdi neieradās. Tajā nebija arī Viļa Krištopana (ZZS), kas atrodas ārzemēs.

"Risks bija milzīgs, bet tas attaisnojās," Dienai atzina A.Kalvītis. Pirmdien sāksies deputātu brīvdienas, un tad mazākuma koalīcijai, kurā ir 45 balsis, būtu neiespējami nodrošināt pozitīvu balsojumu, kā arī nāktos rēķināties ar opozīcijas vēlmi iztaujāt ministru kandidātus. Vienas dienas laikā sameklētos ministrus A.Kalvītis jau šonedēļ aicinās preses konferencēs iepazīstināt ar saviem plāniem. Vasarā Saeimai ir brīvdienas, un līdz vēlēšanām varētu būt tikai desmit Saeimas sēdes, kas premjeram ļauj cerēt uz iespējām valdību noturēt līdz pilnvaru beigām, jo budžeta grozījumi, kas esot lielākais klupšanas akmens, paredzēti jau pēc vēlēšanām oktobrī. Pirmā 9.Saeimas sēde notiks novembra sākumā.

Kad ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP) 18.martā devās uz Buenosairesu, viņš valsti atstāja vēl kā premjera padomnieks, bet sestdien vakarā tajā atgriezās jau kā ministrs — piedāvājumam viņš esot piekritis, esot Santjago. Sestdien radās iespaids, ka premjers šajās dienās nav saticis arī paša aicināto izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu (ZZS). "Es viņu ļoti labi pazīstu, esmu pie Baibas Rivžas mācījies," atbildēja premjers. Pie jaunās sabiedrības integrācijas lietu ministres Kārinas Pētersones A.Kalvītis piegāja tikai pēc sēdes.

K.Pētersone un tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds, kas abi pārstāv LPP/LC apvienību, atšķirībā no vairākiem citiem jaunajiem kolēģiem bija Saeimas ārkārtas sēdē un pievērsa uzmanību arī ar to, ka bija izvēlējušies saskaņotu apģērbu. Satiksmes ministrs Krišjānis Peters (LPP) un aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) sēdē piedalījās kā deputāti. Vēl jaunajā valdībā būs elektroniskās pārvaldes lietu ministre Ina Gudele.

Par Ē.Jēkabsona atbalstu jau bija zināms, bet J.Jurkāns pirms dažām dienām vēl neredzēja iespēju balstīt A.Kalvīti, bet tieši viņa lēmums bija izšķirošais. "Tik nopietnu balsojumu kā šodien vēl neesmu piedzīvojis, un tāpēc lūdzu visus aizmirst savu partejisko piederību un padomāt par valstisko piederību," sēdē sacīja J.Jurkāns. Vairāki debatētāji viņa rīcību gan vērtēja ar aizdomām. "Interesanti, vai šodien tirgū ir arī Jāņa Jurkāna balss un neatnākušo deputātu balsis, un, ja ir, tad — cik tās maksā?" vaicāja JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis. Premjers presei apgalvoja, ka ne viņš, ne kāds viņa pārstāvis nav uzrunājis J.Jurkānu.

Saskaņas centra frakcijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs, no kura vadītās frakcijas uz sēdi bija atnākuši trīs deputāti, atklāti paziņoja: "Mēs tīšuprāt samazinām kvorumu un ļaujam šai valdībai strādāt, jo negribam, lai izveidotos nākamā ar Repšes un Dobeļa valdības kodolu, kurā politiskā korupcija nebūs mazāka kā šajā valdībā."

Tēvzemietis Juris Dobelis sēdē atgādināja jau zināmo, ka TB/LNNK neatbalstīs jaunos ministrus, bet balsojumā atturēsies, jo ir noskaņota konstruktīvai sadarbībai nākotnē. "Lai arī jūs, Ministru prezidenta kungs, esat labsirdīgs cilvēks pēc dabas un mēs vakar devām jums roku, un dosim arī turpmāk, mēs tomēr nevaram atbalstīt jūsu saražotos priekšlikumus," sēdē sacīja J.Dobelis.

Ne premjers, ne viņa pārstāvētās TP pārstāvji debatēs nerunāja, bet LPP un ZZS deputāti iespēju uzstāties televīzijas tiešraidē izmantoja, lai pastāstītu par labajiem darbiem. Savukārt JL deputāti devās pirmajā uzbrukumā mazākumā palikušajai valdībai. "Šis ir nebijis gadījums, kad premjers tādā tempā mēģina izdzīt cauri apstiprināmo ministru sarakstu. Pie vienas koalīcijās neatdzisušām miesām jau nākamā komanda ir gatava. (..) Tikai viens jautājums neliek miera, vai tiešām vienas nakts laikā izdevies sapulcināt vislielākos kretīnus, kā tēvs un skolotājs mācīja?" sēdē sacīja K.Šadurskis.

Viņa vietnieks frakcijā Artis Kampars (JL) pavēstīja, ka JL jau ir rīcības plāns un tagad deputāti došoties ārpus Rīgas un augstākajā varā notiekošo intensīvi skaidrošot vēlētājiem. Vienlaikus JL sekošot līdzi ministrijās notiekošajam, īpaši vasarā, kad var daudzus lēmumus pieņemt, nekonsultējoties ar Saeimas deputātiem. A.Kampars arī atgādināja, kā JL ministri valdības sēdēs tikuši pazemoti, kaut vai torpedējot viņu idejas, un nekas neesot liecinājis, ka vēlme sadarboties esot patiesa.

***

Jaunie ministri

- Atis Slakteris, aizsardzības ministrs (dzimis 1956.gadā). Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti. Saeimas deputāts, Tautas partijas priekšsēdētājs

- Aigars Štokenbergs, ekonomikas ministrs (1963). Beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, Latvijas Banku augstskolas Ekonomikas fakultāti, premjera padomnieks, TP biedrs

- Baiba Rivža, izglītības un zinātnes ministre (1949). Beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultāti, habilitētā doktore. Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zemnieku savienības biedre

- Krišjānis Peters, satiksmes ministrs (1975). Beidzis Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu, Politoloģijas un starptautisko attiecību fakultāti. Saeimas deputāts, Latvijas Pirmās partijas biedrs

- Guntars Grīnvalds, tieslietu ministrs (1973). Beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. SIA Bonanza AG valdes priekšsēdētājs, Latvijas Pirmās partijas biedrs

- Ina Gudele, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās (1964). Beigusi Rīgas Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāti. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja

- Kārina Pētersone, īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās (1954). Beigusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti. Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore, Latvijas ceļa biedre

 

Kariņš informē Eiropas lietu komisiju par Pakalpojumu direktivu

TVNET  04/10/06    Diskusijās par Pakalpojumu direktīvas tālāko likteni Latvija turpinās aizstāvēt nepieciešamību saglabāt mūsu valstij svarīgo izcelsmes valsts principu, Saeimas Eiropas lietu komisijā šodien teica ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Tomēr viņš arī atzina, ka Latvijas sabiedroto pulks pēdējā laikā nedaudz samazinājies, TVNET informēja Saeimas ES informācijas centrā.

Pakalpojumu direktīva būs viens no svarīgākajiem 13.martā ES Konkurētspējas ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem. Saeimas Eiropas lietu komisija (ELK) šodien apstiprināja virkni nacionālo pozīciju par šo un citiem padomes jautājumiem.

Ir indikācijas, ka aizvien vairāk dalībvalstu ar mērķi panākt kompromisu par Pakalpojumu direktīvu ir gatavas atkāpties no radikāli kritiskās nostājas, ELK sēdē atzina ekonomikas ministrs. Tomēr arī šādā situācijā pret Eiropas Parlamenta grozīto direktīvas variantu iebilst pietiekami daudz valstu. Eiropas Komisijas pārstāvji neformālās sarunās pat pauduši izbrīnu par tik noturīgu negatīvo viedokli.

No ES jaunajām dalībvalstīm pret izcelsmes valsts principa svītrošanu visaktīvāk iebilst Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija. Savukārt no “vecajām” – Lielbritānija, Nīderlande, Īrija un Somija.

Krišjānis Kariņš norādīja, ka arī Eiropas Parlamenta grozītajā direktīvas projektā ir atsevišķi uzlabojumi. Tomēr bez izcelsmes valsts principa direktīva zaudē savu jēgu. Eiropas Parlamenta deputātu noraidītais izcelsmes valsts princips ļautu pakalpojumu sniedzējiem citās ES valstīs darboties pēc savas valsts noteikumiem. “Bez izcelsmes valsts principa tiktu iegūta skaisti izremontēta tirgus telpa, kurā mēs diemžēl nevarētu iekļūt,” izveidojušos situāciju tēlaini salīdzināja ekonomikas ministrs.

Viņš pauda cerību, ka Latvijai un citām jaunajām dalībvalstīm izdosies saglabāt vienotību un sekmīgi aizstāvēt savu viedokli. Galvenās diskusijas paredzētas jau iepriekšējā vakarā pirms padomes – 12.marta neformālajās ministru vakariņās.

Krišjānis Kariņš arī informēja, ka viņam paredzēta tikšanās ar ES iekšējā tirgus komisāru Čārliju Makrīviju. Vadoties pēc ES dalībvalstu ministru viedokļiem un Eiropas Parlamenta balsojuma, Eiropas Komisija 4.aprīlī piedāvās jaunu direktīvas variantu.

 

Deputātu Ozoliņu iesūdz tiesā par izteikumiem pret 'Pride'

DELFI  04/11/06    Jūrmalas pilsētas tiesa izskatīs kāda no "Rīgas praids 2005" organizētājiem prasību par goda un cieņas aizskaršanu Saeimas deputāta Leopolda Ozoliņa (ZZS) izteikumos par seksuālo minoritāšu gājienu "Pride 2005", informēja deputāta palīgs Zigurds Strīķis.

Pēc prasības iesniedzējā domām 8. Saeimas deputāta Ozoliņa pērn jūlijā izplatītajā paziņojumā presei "lietoti aizskaroši vārdi attiecībā uz homoseksuāli orientētiem cilvēkiem. Paziņojums presei tika vērsts uz homoseksuāli orientētu cilvēku noniecināšanu. Ozoliņš ir rupji pārkāpis vispāratzītas ētikas un morāles normas."

Ozoliņš kā atbildētājs uzskata, ka tiesai jāizvērtē fakti, uz kuriem balstīts viņa paustais viedoklis un tiesai jāuzklausa arī viņa "apkopotie pierādījumi par homoseksuālismu kā par morāli un fiziski kropļojošu parādību".

Ozoliņš prasību neatzīst, taču viņš ir gatavs izlīgumam un atvainoties minētajai personai, ja tā atzīs, ka homoseksuālisms ir slimība. Pretējā gadījumā atbildētājs, palikdams pie savas pārliecības, neatvainosies.

Ozoliņš atbildē Jūrmalas tiesai atsaucas uz Satversmes 100. pantā paredzētajām tiesībām brīvi paust savus uzskatus un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kas nosaka pienākumus, atbildību un ierobežojumus, lai aizsargātu veselību un morāli.

Nozīme līderiem, nevis partiju programmām

Agnese Margēviča,  NRA  04/11/06    Politisko partiju priekšvēlēšanu programmas, pie kurām šobrīd strādā, diez vai būs noteicošs kritērijs, pēc kura vēlētāji izvēlēsies, par ko balsot oktobrī, spriež eksperti.

Daudz lielāka ietekme būšot lozungiem un solījumiem, kas tiks atvasināti no šiem priekšvēlēšanu dokumentiem, kuru lasītāju loks ir visai šaurs.

Daudzi politiskie spēki programmu izstrādi nereti uzticējuši ar partijām nesaistītiem ekspertiem un augstskolu mācībspēkiem, neviena no pusēm par to atklāti nerunā – partijas, lai neradītu šaubas par intelektuālo potenciālu, eksperti, lai saglabātu neitrālu analītiķu zīmolu.

Kaut arī var puslīdz droši teikt, ka absolūtais vairākums vēlētāju partiju programmas nelasa, viņiem tomēr ir svarīgi zināt un saprast idejas, kuras aizstāv konkrēts politiskais spēks, norāda socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Programmas, pēc viņa domām, vairāk sasniedz ekspertus un medijus, kuri cilvēkiem saprotamākā un lakoniskākā veidā partiju vēstījumu nodod vēlētājiem. Tam piekrīt politologs Andris Runcis un uzsver, ka liela loma partiju veiksmīgā vai neveiksmīgā startā ir tieši svārstīgajiem vēlētājiem, kuri līdz pēdējam brīdim nespēj izlemt, par ko balsot un pavisam noteikti nav programmu lasītāji. Uz šo grupu iedarbojas pilnīgi citi balsošanas izvēles kritēriji – līderi, to savstarpējās attiecības, "skaistas runas", kā arī partiju pārstāvju līdzšinējais darbs, kas tomēr vairāk nekā trīs pirmie kritēriji saistās ar partiju programmatiskajām nostādnēm.

Šobrīd no Saeimā pārstāvētajām labējām partijām jaunu programmu kongresā apstiprinājusi vien Zaļo un zemnieku savienības sastāvā ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienība, daļēji priekšvēlēšanu programmu prezentējusi arī apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas (LPP) un Latvijas ceļa (LC) politiskā apvienība, Tautas partija (TP) un Jaunais laiks (JL) darbu pie programmatiskajiem dokumentiem vēl turpina. Programmu tapšanā iesaistīto personu loks katrā partijā variē, tomēr vairākums uzsver, ka darbā iesaistīti arī partiju reģionālo nodaļu pārstāvji un notiek konsultācijas ar ekspertiem. JL programmas tapšanā iesaistīti arī partiju atbalstošie uzņēmēji, bet ne tikai tās sponsori, atzīst JL preses sekretārs Didzis Šmits.

JL programmas pilnveidošana notiekot darba grupā, kuras darbu koordinē Saeimas deputāts Artis Kampars. Liela loma procesā esot arī partijā nesen uzņemtajai Sandrai Kalnietei, darbā piedaloties arī Saeimas deputāte Silva Bendrāte un partijas reģionālo nodaļu pārstāvji. D. Šmits uzsver, ka darbs pie programmas esot "ļoti atvērts process" – ikvienam esot iespēja savus priekšlikumus sūtīt gan uz JL interneta mājaslapā norādīto elektroniskā pasta adresi, gan uz partijas biroju, un cilvēki to arī aktīvi darot.

Šaurākā lokā tapusi TB/LNNK programma, kuras izstrādi vada Eiropas Parlamenta deputāts un tēvzemiešu iespējamais premjerministra amata kandidāts Roberts Zīle. Viņš 30. martā prezentēja gadu tapušo partijas sociāli ekonomisko programmu, bet lielu darbu dokumenta otrā būtiskākajā – nacionālajiem jautājumiem veltītajā – sadaļā esot ieguldījis tēvzemiešu Rīgas domes deputāts Einārs Cilinskis. Divi būtiskākie nacionālās sadaļas "produkti" ir jaunais pilsonības likums un repatriācijas likums, pirmais no kuriem jau nodots Saeimas labējo partiju izvērtēšanai, informē partijas preses sekretārs Rolands Pētersons.

Vislielākā uzmanība pēdējā laikā pievērsta TP priekšvēlēšanu programmas izstrādei, jo tās izstrādi līdz pagājušajai nedēļai koordinēja partijas kādreizējais dibinātājs, tagad ierindas biedrs Andris Šķēle. Pēc tam, kad TP valde 5. aprīļa vakarā par darba turpmāko koordinatoru iecēla ārlietu ministru Arti Pabriku, radās pamats šo lēmumu sasaistīt ar iespējamu partijas nosodījumu A. Šķēles dalībai skandalozajās Jūrmalas mēra vēlēšanu telefonsarunās. TP priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs, Valkas mērs Vents Armands Krauklis gan uzsver, ka koordinatoru rotācija bijusi jau iepriekš plānota un nav saistīta ar norobežošanos no A. Šķēles vai viņa nosodīšanu, proti, darbs pie programmas jau praktiski pabeigts, un esot loģiski dokumenta rediģēšanu uzticēt politoloģijas doktoram A. Pabrikam. Kā viens no būtiskiem iemesliem tiek minēta arī vēlme novērst, ka sabiedrībā rodas priekšstats par TP priekšvēlēšanu programmu kā viena cilvēka autordarbu. Arī A. Šķēle uzsver – programmas izstrāde notikusi kopā ar 11 TP nozaru komitejām un viņa loma šā dokumenta tapšanā esot pārspīlēta.

 

Ozols Lieldienās rakstīs rīcības plānu

Ilze Šteinfelde,  NRA  04/12/06    Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (Tautas partija) uz laiku atstādinātajam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoram Andrim Ozolam uzdevis nedēļas laikā sagatavot konkrētu rīcības plānu, kā labot rindu skandāla sekas.

A. Štokenbergs, iepazinies ar Ekonomikas ministrijas (EM) izmeklēšanas komisijas starpziņojumu par iespējamiem likumpārkāpumiem LIAA rindu skandāla laikā, vakar uzklausīja arī A. Ozola viedokli par notikušo.

A. Ozols pēc tikšanās ar ministru Neatkarīgajai atzina, ka saruna bijusi konstruktīva un viņam uzdots līdz 18. aprīlim sagatavot rīcības plānu par to, kā rīkoties ar projektiem, kuri jau ir pieņemti un kuriem, iespējams, nauda nepietiks, un kā rīkoties nākotnē, lai projektu iesniegšana nenotiktu ar dūru spēku palīdzību. Viņš atzina, ka rīcības plāna sagatavošana prasīs darbu arī Lieldienās, taču jautājums viņam ir skaidrs, jo viņš visu laiku uzmanīgi sekojis līdzi un analizējis valdībā lēmumus par struktūrfondu sadales kārtību.

Viņš arī nešaubījās, ka EM izmeklēšanas komisijas gala ziņojums būs LIAA labvēlīgs, jo nekāda šmaukšanās ar rindas kārtas numuriem nav notikusi. To Neatkarīgajai atzina arī uzņēmēju pārstāvis SIA Attīstības projektu institūts vadītājs Jānis Gauja.

A. Štokenbergs vakar intervijā LNT raidījumam 900 sekundes arī norādīja, ka iepriekšējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) rūpējies par vainīgo meklēšanu, nevis meklējis problēmas risinājumus.

A. Štokenberga ieceri aktivizēt LIAA darbu, palielinot tās darbinieku skaitu, nevis veikt uzņēmuma reorganizāciju, kā to bija vēlējies K. Kariņš. Ekonomikas ministrs uzsvēris LIAA direktora vietnieka nepieciešamību, un A. Ozols atbalsta šo ieceri.

A. Ozols uzsvēra – K. Kariņa solījumi, ka finansējums pietiks visiem iesniegtajiem projektiem, var izrādīties māns. "Ja projekti tiks pieņemti līdz maijam, pastāv risks, ka pēdējiem projektiem naudas nepietiks. Valsts institūciju pienākums ir brīdināt uzņēmējus par šādu risku, jo projektu sagatavošana prasa laiku un līdzekļus. Ir absolūti nepieņemami dot nereālus solījumus. Tikpat nepieņemama ir situācija, ka vērtēšanas komisija noraidītu projektus formālu iemeslu dēļ un tikai tāpēc, lai varētu izsniegt atbalstu pēdējam projektu iesniedzējam un tādējādi izpildīt iepriekšējā ministra solījumu," sacīja A. Ozols.

 

Visvaldis Lācis netuvināšot ZZS un Visu Latvijai!

Agnese Margēviča,  NRA  04/12/06    Publicists Visvaldis Lācis, kura vārds iepriekš saistīts ar nacionāli radikālo apvienību Visu Latvijai! (VL), izlēmis iestāties Zaļajā partijā, bet vēl nav zināms, vai viņš no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta kandidēs Saeimas vēlēšanās. ZZS vadība V. Lācim garantējusi, ka necentīsies ierobežot viņa viedokļa brīvību jautājumos, kur ZZS nostāja nav tik kategoriska.

"Mūsu apvienība visu laiku papildinās ar jauniem biedriem. Burtiski tikko Zaļajā partijā iestājās Visvaldis Lācis. Pagaidām vēl neesam runājuši par viņa startu vēlēšanās, bet fakts paliek fakts – LZP viņš ir iestājies," 11. aprīlī Neatkarīgajā publicētajā intervijā norāda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

V. Lācis Neatkarīgajai iepriekš norādīja, ka stāsies vienīgi tādā partijā, kas viņam "dos iespēju ierosināt likumus, kaut arī partija tam nepiekristu". Viena no V. Lāča aizstāvētajām idejām ir naturalizācijas ierobežošana un Naturalizācijas pārvaldes likvidēšana. Pēdējo neatbalsta ZZS, kā to 21. martā aģentūrai LETA uzsvēris A. Brigmanis. Iepriekšminētās nostādnes V. Lāci līdz šim vienoja ar jauniešu radikāli nacionālistisko organizāciju VL, kas nule reģistrēta kā partija. VL līderis Raivis Dzintars un A. Brigmanis pieļāvuši abu politisko spēku sadarbību, tomēr runas par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās esot pāragras.

Vakar ZZS frakcijas vadītājs Neatkarīgajai uzsvēra, ka V. Lāča iesaistīšanās apvienībā nekādā veidā nav saistāma ar ZZS un VL tuvināšanos. Lai gan ZZS un V. Lāča nostāja "absolūtā vairākumā sakrīt", tomēr abas puses vienojušās, ka jautājumos, kur vērojama viedokļu atšķirība, V. Lāča brīvība publiski paust atšķirīgu nostāju netiks ierobežota. A. Brigmanis norādīja, ka līdzīgi tas šobrīd ir ar citu ZZS biedru, Saeimas deputātu Leopoldu Ozoliņu, kurš pazīstams ar radikāliem un no ZZS nostājas dažkārt atšķirīgiem viedokļiem.

V. Lācis kopā ar no Tautas partijas pērn izslēgto Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu līdz šim pārrunāja iespēju iestāties apvienībā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Par pievienošanos tēvzemiešiem pagājušonedēļ izlēma A. Kiršteins.

 

Politiķi cīnās par uzticības atlikumu

Linda Kusiņa, Latvijas Avīze   04/12/06    Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam esot recepte pret politisku nihilismu, kādu viņš redz Latvijā. Vai tā ir? Ar viņu sarunājas "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Monika Zīle.

V. Krustiņš: – Jums kā opozīcijai šajā situācijā, kad valdība krīt, vadošās partijas šķiras un ķildojas, vajadzētu būt ļoti apmierinātiem.

– Man nepatīk notiekošais un nav man izdevīgs. Cilvēki jau nešķiros. Teiks: visi jūs tur vienādi. Diemžēl politiķi uz to prot reaģēt, tikai apkarojot cits citu. Uzticības daudzums politikai sabiedrībā katastrofāli zūd, un par atlikumu sāk cīnīties savā starpā.

Bet man ir arī zāles šai slimībai.

– Kādas?

– Es piedāvāju atgriešanos pie mažoritārās vēlēšanu sistēmas. Ne jau tikai Jūrmalā dažādi oligarhi un vienkārši bagāti cilvēki nodarbojas ar balsu pirkšanu. Tas notiek daudzviet. Ne vienmēr maksā ar naudu, norēķinos bieži laiž arī amatus.

Tagad, tikko deputātu ievēl, viņš mandātu privatizē. Viņa rīcība vai uzvedība nākamos četrus gadus vairs nav saistīta ar vēlētājiem. Savukārt vēlētājs pat nezina, ko īsti ievēlē. Balso it kā par pozitīvām personībām, bet vienlaikus – arī par partiju, bloku, baru.

Pie mums jau iegājies, ka ar valsts pārvaldi nodarbojas noteikts politiķu loks. Es varu balsot par jebko – valdīs tie paši. Tas ir slikti. Labāk, lai ir 100 vēlēšanu apgabali un katrā ievēl vienu deputātu. Vai, ja negribam pilnīgas vienmandāta vēlēšanas, partijām varētu piešķirt trešo daļu vai pusi mandātu. Un deputāts pēc ievēlēšanas nevar kļūt ne par ministru, ne prezidentu, ne prokuroru vai vēl ko. Koalīcijas tad varbūt arī nāks smagāk nekā tagad, toties būs stabilākas.

Turklāt mazināsies sabiedrības starpetniskā spriedze. Jo pasaules prakse rāda, ka šādā veidā pamatā tiek ievēlētas kompromisa figūras, un arī Latvijas sabiedrība nav centrēta uz radikālismu.

Bet, ja esi tautas tieši ievēlēts pagastvecis vai pilsētas domes priekšsēdētājs, tev vieglāk runāt ar jebkuru ministru, partiju bosu vai prezidentu. Jo tad tu uzstājies nevis kā partijas ideoloģijas nesējs, bet paud noteikta Latvijas iedzīvotāju skaita vēlmes. Tas uzliek ne tikai atbildību, bet piešķir arī lielu spēku.

Gan cilvēku vilšanās un aizrunāšanās līdz autonomijai, gan solījumi uzrakstīt kaut kādu plānu, kas valsti ievedīs saulītē, gan starppartiju cīņas, deputātu migrācija un korupcijas iespēja, neticēšana varai un nekā nedarīšana uz vietas – tie visi ir augļi no vienas dobes. To sauc par varas centrēšanos šaurā lokā. Ja iesaistām vairāk cilvēku lēmumu pieņemšanā, atraisām viņiem rokas, tad arī būs iespējamas pārmaiņas.

Satiku Ventspils mēru Lembergu, jautāju, kā viņš skatās uz mažoritāro sistēmu. Bija par. Ne tāpēc, ka tad viņu pavisam noteikti ievēlēs, bet gan tādēļ, ka šādu vēlēšanu gadījumā viņam vairs nevajadzētu laipot. Jo ventspilnieki pa tiešo būs par viņu atdevuši balsi. Tādu cilvēku kā Lembergs Latvijā ir diezgan daudz – Jelgavā Rāviņš, Liepājā Sesks, Rīgā...

– Kāpēc tad sabiedrība nesaņem šādu vēlēšanu likumu?

– Skaidrs, ka šodien tāds likums parlamentā iziet nevar, jo absolūtais vairākums pieradis pie esošās sistēmas. To var mainīt tikai ar daudzskaitlīgu dažādu grupu vēlētāju viennozīmīgu nostāju. Cilvēki taču ies uz vēlēšanām un par kādu balsos. Lai kandidātiem pasaka: par jums nebalsošu, ja jūsu partijas programmā kā pirmais punkts nebūs ierakstīts – ieviest mažoritāro vienmandāta vēlēšanu sistēmu. Ja sabiedrība šobrīd to pieprasītu, partijām vajadzētu paklausīt. Pirms vēlēšanām nedrīkst tautai pretī turēties.

Starp citu, priekšlikumu par mažoritāro sistēmu jau mēģināju izteikt caur masu medijiem. Vienīgie, kuri vispār uz to reaģēja, turklāt ļoti kategoriskā formā, bija "PCTVL". Viņi paziņoja: neko tādu nedrīkst darīt! Kāpēc? Viņiem ir tikai viens karogs, ko var nest barā. Vienmandāta apgabalā tas neies cauri – Latvijas sabiedrībā ekstrēmisms nav populārs. Vienmēr tiks meklēts kompromiss, arī starp krieviem un latviešiem, kuri patlaban tiek tracināti viens pret otru.

M. Zīle: – Jūs teicāt – lai nāk valsts pārvaldē jauni un godīgi cilvēki bez pieredzes politikā. Bet atcerēsimies, kā atmodas periodā gāja pagastos, kur uz patriotisma viļņa par priekšniekiem izvirzīja vienkārši labus cilvēkus... Tiešām uzskatāt, ka politiķis nav profesija?

– Te man ir divas atbildes, viena par otru labāka. Arī pašreiz balso par populāriem cilvēkiem, kurus pievilināšanai ieliek saraksta astē. Balso, īpaši nepadomājot, ko viņi Saeimā darīs. Manuprāt, labāk tomēr tikai godīgs cilvēks, nevis partijā izslīpēts profesionālis. Kur mūs ievilkuši pašreizējie profesionāļi?... Ja viņi zinātu, ka atzīmi par darbu liks vēlētājs – nevis partija vai sponsors –, viņi varētu būt tikpat profesionāli, bet godīgāki.

Visbeidzot: nav nevienas politiskas vēlēšanu sistēmas, kura pati par sevi, bez cilvēku līdzdalības, sakārtotu dzīvi. Ir pēdējais laiks to darīt, pārvērtējot esošo sistēmu un to mainot pret labāku. Jo acīmredzami šļūkam neuzticēšanās purvā – sākam neticēt savai valstij, politiķiem, tiesnešiem, policistiem.

Šī vēlēšanu sistēma dod mums sliktu Saeimu un valdību? Jā. Tad meklēsim citu ceļu!

V. Krustiņš: – Vai tad nebija saprotams, ka cilvēki balsoja par "Jauno laiku", Repši, kurš atnāks un sabāzīs cietumā visus korumpantus?

– Es saprotu, kādēļ tādas cerības pastāv – cilvēks vairs netic, ka var kaut kas iet uz labu, tādēļ gatavs balsot par katru, kurš sodīs viņa pāridarītājus. Tā ir slikta ziņa. Labi būtu, ja mēs varētu izvērtēt dažādus valsts attīstības scenārijus visos valsts pārvaldes līmeņos, kuri tad personificējas konkrētos amatos un ļaudīs. Pat nezinot faktus, cilvēks iekšēji jūt, ka notiek valsts izzagšana, tādēļ uz aklo meklē to labo, kurš sodīs sliktos. Es šim cilvēkam saku: kamēr nebūsi pats sava pagastveča, mēra un Saeimas deputāta darba devējs un izrīkotājs, nekas nemainīsies. Tāpēc vēlētājam ir jābūt iespējai savu iebalsoto atsaukt. Protams, ļoti nopietnos gadījumos, likuma un demokrātijas ietvaros.

– Ziniet, sabiedrība grib stingru roku.

– Ja sabiedrība to grib, tai vajadzētu pārdomāt manis ieteikto. Lai nebūtu tā, ka, vēlot deputātus, automātiski ievēl ministrus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolierus. Es gribētu balsot par savu deputātu un būt drošs, ka visus četrus gadus viņš būs mans deputāts – tas konkrētais cilvēks, pie kura taisnā ceļā drīkstu iet ar savu vajadzību, ja tāda rodas. Vai patlaban vēlētājam ir cieša saikne ar deputātu, kurš no kādas partijas saraksta skaitās pārstāvam veselu novadu? Lielākoties nav. Vēlētājs pat nezina, kur meklēt galus.

M. Zīle: – Nu, jūsējie zina gan.

– Jā. Es dzīvoju starp saviem vēlētājiem un politikā jau esmu tik ilgi, ka viņus gandrīz visus personīgi pazīstu. Man grūtāk paslēpties nekā dažam labam Rīgas mūros, kur var nobēdzināt i miljonus, i miljardus.

Es piedāvāju recepti, kas varētu būt noderīga visiem godīgiem un strādāt gribošiem cilvēkiem. Tāpēc arī ceru, ka tā var palīdzēt. Jūs taču piekritīsiet – tagadējā politiskā vide ir sasmakusi un prasās izvēdināt. Tas nav iespējams, politiķiem savā starpā vienojoties, ka nu mēs mainām sistēmu un būsim godīgi. To var izdarīt tikai tad, ja sistēmas maiņu skaidri un viennozīmīgi pieprasa sabiedrība.

Sociālā spriedze Latvijā, protams, aug. Miljonāru privātās dzīves sižeti cilvēkus tracina. Politiķi kļūst nekaunīgi, stāsta par saviem dārgajiem hobijiem, un cilvēki sāk ienīst ne tikai šos plātīzerus, bet arī pašu valsti.

Tādēļ var izdoties arī spēlītes ar autonomiju. Nu, ja arī ne, tad tomēr stipri sagandēt dzīvi, jo uz šā rēķina sev punktus dabūs dažādi provokatori, kas mums var kaitēt vēl vairāk. Cilvēki diemžēl labprāt notic dažādām sektām, arī politiskām.

V. Krustiņš: – Autonomijas propagandēšana ir viens no paņēmieniem, kā skaldīt Latviju, kā tikt atpakaļ pie PSRS, pie impērijas: vispirms palūdziet kulturālo, pēc tam politisko autonomiju. Gluži kā Piedņestrā, kur notiek runas par atdalīšanos no Moldovas.

– Tas patiesībā ir ļoti uztraucoši. Pēdējos pārdesmit gados pasaulē ieviesusies negatīva prakse labi atalgot par sliktu rīcību. Piemēram, Kosova būs neatkarīga valsts, de facto jau tāda ir, bet tās robežas var tikt brīvi variētas. Kas notiek ar Gruziju?... Bijušajā PSRS ir daudz gruzdošu autonomiju. Mums, kas par Latviju domā kā valsts patrioti vai valstsvīri, noteikti ar to vajadzētu rēķināties. Un pirmais – ķerties klāt reģionālajai politikai.

Reģionālās politikas mums nav pat uz papīra. Būtu jāiedibina: Rīgai pienākas ne vairāk par 30 procentiem Eiropas naudas attīstībai, jo tā ir tik liela, ka spēj pati attīstīties. Visa Latvijas teritorija, atskaitot varbūt ostas pilsētas Liepāju un Ventspili, no Rīgas kungu viedokļa ir tikai perifērija, un viņi nekaunas to parādīt. Taču reģionos ir daudz vairāk cilvēku, kas grib savā pagastā vai pilsētā darīt kaut ko labu, nekā to, kuri tikai grib tikt pie varas siles un to sadalīt. Bet patlaban viņi spiesti kļūt par kādas partijas cilvēkiem, citādi uz priekšu netiek. Neviens ienaidnieks nevarēja izdarīt tik daudz slikta novadiem, kā ir tagad pie principa – lai reģions attīstītos, tajā jābūt pareizās partijas vadītājam. Šodien valda oranžie, rīt būs "JL", parīt vēl cits. Ko tam nabaga pagastvecim darīt? Divreiz gadā mainīt partiju?

Atkal atgriežos pie mažoritārās vēlēšanu sistēmas – tā novērstu arī Rīgas ūdensgalvas attīstību un to, ka perifērija netiek pie Eiropas līdzekļiem. Nav citu zāļu kā vien iesaistīt valsts pārvaldē plašāku sabiedrības daļu.

– Kāpēc jūs ar tik labām domām esat mazākumā?!

– Tāpēc, ka cilvēki, pie kuriem braucu, saka: "Tu jau esi labs, bet kāpēc ar tiem krieviem pinies?"

– Lūk! Un kādēļ tad?...

– Būdams latvietis, nevaru cerēt uz labu dzīvi Latvijā, ja krievi te staigās ar pigu kabatā. Tas ir arī bīstami. Tāpēc uzrunāju latviešus, kuri grib mani dzirdēt: domāsim, kā mazināt radikālismu krievos, kā ar viņiem runāt ne caur viņu komisāriem, kuri tikai tracina, bet mēģināsim atrast vārdus, runājot par politisko dzīvi, lai neatvieglotu darbu provokatoriem.

No otras puses, es saku krieviem: nevar cerēt, ka ar iebaidīšanu panāksiet pret sevi latviešu labu attieksmi un mīlestību. Var sūdzēties Kremlī vai Briselē, staigāt milzu pūļos pa pilsētu, bet neko nepanākt. Ir tikai viena iespēja – runāt mierīgi, prast sadzirdēt un meklēt kompromisus. Katram latvietim vajadzētu pieradināt vienu krievu un vienu nepilsoni – pataisīt par pilsoni, turklāt nevis Ždanokas pilsoni, bet gan kārtīgu patriotu. Redzēsiet, arī šajās vēlēšanās būs tas pats: "Krievi nāk!", "Latvieti, nepadodies!" Visiem būs taisnība, visi alks revanša. Un lai viņiem veicas…

M. Zīle: – Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Krievijas prezidents Putins pieņēma Jāni Jurkānu. Vai esat jau uzšuvis vizītsvārkus?

– Dažas Krievijas partijas mums piedāvāja noslēgt vienošanos par sadarbību. Es atbildēju: konsultācijas ir laba lieta, bet nekādus līgumus neslēgsim un nebrauksim ne pie viena liela krieva ciemos. Jādod skaidrs signāls, ka Latvijas problēmas risināmas tikai un vienīgi Latvijā. Un neviena krieva problēmas nevar tikt atrisinātas pretēji latviešu gribai.

Pirms sākam pavisam izkust globalizācijā, jo mūsu ierēdņi jau sākuši vairāk draudzēties ar Eiropas ierēdņiem nekā savas valsts iedzīvotājiem, mūsu valstij vajadzētu audzēt savu suverenitāti, patriotismu. Es domāju, vislabāk to būtu darīt caur valsts varas decentralizāciju: lai katrs savā novadā patiešām jūtas saimnieks.

V. Krustiņš: – Bet ja tie novadu saimnieki nāks uz Saeimu?

– Lai. Būšu tikai priecīgs, piemēram, Aivaru Lembergu tur redzot. Man liekas, viņam noteikti jānāk. Lembergs jau sen nav tikai labs saimnieks savā pilsētā, bet arī valsts mēroga politiķis.

 

TB/LNNK valde nolemj Kiršteinu neuzņemt partijas rindās

LETA  04/12/06     Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valde šodien nolēma Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu neuzņemt par apvienības biedra kandidātu, informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.

TB/LNNK valde uzskata, ka "nevar atļauties uzņemt partijā cilvēku, kurš saistīts ar kādreizējo partijas atbalstītāju Normundu Lakuču". TB/LNNK esot pārtraukusi sadarbību ar Lakuču jau pirms vairākiem gadiem. Pagājušajā nedēļā "Vakara Ziņu" nedēļas žurnālā bija publicētas fotogrāfijas, kurās Kiršteins redzams, runājot ar Lakuču.

Apvienības valde cer, ka TB/LNNK Saeimas frakcijas konstruktīvā sadarbība ar pie frakcijām nepiederošo deputātu Kiršteinu Saeimā "abām pusēm pieņemamajos jautājumos turpināsies".

Pērnā gada 26.maija vakarā Tautas partijas (TP) valde vienbalsīgi nolēma izslēgt no partijas Aleksandru Kiršteinu, kurš bija "uzsācis provokatorisku, ekstrēmu, TP programmai neatbilstošu politisku darbību". Šī Kiršteina rīcība novedusi pat pie izteikumiem, kas, pēc TP domām, robežojās ar antisemītismu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Kiršteins 1988.gadā piedalījās Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) dibināšanā. 1997.gada maijā LNNK padome Kiršteinu izslēdza no partijas.

1997.gada jūnijā viņš Nacionālās reformu partijas dibināšanas kongresā ievēlēts par partijas priekšsēdētāju, bet 1998.gada rudenī pārgāja Tautas partijas rindās.

 

Pēta, kā sodīt ES struktūrfondu uzraugu Ūbeli

Ritums Rozenbergs, NRA   04/13/06    Valsts ieņēmumu dienests sācis administratīvo lietvedību pret Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzības komitejas priekšsēdētāju Andžu Ūbeli par novēloto struktūrfondus uzraugošo amatpersonu saraksta iesniegšanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis administratīvo lietvedību pret Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu uzraudzības komitejas (UK) priekšsēdētāju Andžu Ūbeli par novēloto struktūrfondus uzraugošo amatpersonu saraksta iesniegšanu.

Šā gada 1. janvārī stājas spēkā grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Grozījumi nosaka, ka par valsts amatpersonām uzskatāmi arī ar balsstiesībām apveltītie ES struktūrfondu UK locekļi.

Kopš gada sākuma apritējuši vairāk nekā trīs mēneši, taču daudzas no UK amatpersonām deklarācijas joprojām nav iesniegušas. Pārbaudot VID informāciju, atklājās, ka deklarācijas ir iesniegušas tikai valsts institūciju deleģētās personas, turpretī to nav izdarījuši ASV miljardiera Džordža Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji vai personas, kuras saņēmušas sorosiešu finansiālu atbalstu. Piemēram, deklarācijas nav iesnieguši Sorosa fonds – Latvija (SFL) izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis, Sabiedrības par atklātību Delna vadītājs Roberts Putnis, Pasaules dabas fonda pārstāvis, Providus pētnieks Jānis Brizga.

Kā arī Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks, vairākkārtējs SFL stipendiāts Henriks Danusēvičs u.c. tā saukto nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Skaidrojot likuma pārkāpuma iemeslus, Neatkarīgā no VID iepriekš saņēma atbildi, ka neesot amatpersonu sarakstu. Atbilstoši likumam saraksts 15 dienu laikā (t.i., līdz 2006. gada 15. janvārim) VID bija jāiesniedz UK vadītājam, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam A. Ūbelim. Taču A. Ūbelis šo sarakstu VID iesniedzis tikai 30. martā.

Speciālisti gan uzskata, ka amatpersonu saraksta trūkums tomēr pēc būtības neatbrīvo amatpersonas no deklarāciju iesniegšanas, jo valsts amatpersonai pašai ir jāzina likums par interešu konflikta novēršanu un jāpilda tā prasības (proti, UK locekļiem jāiesniedz deklarācijas līdz šā gada 1. februārim). Īpaši skrupulozi šīs prasības būtu bijis jāievēro personām, kuras izstrādā interešu konfliktu novēršanas valsts politiku, piemēram, KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklim R. Putnim.

Vai sekos sankcijas pret A. Ūbeli, VID preses sekretāre Agnete Bušta rakstiski atbildēja: "Pret ES struktūrfondu uzraudzības komitejas priekšsēdētāju A. Ūbeli VID Rīgas reģionālā iestāde ir uzsākusi administratīvo lietvedību, bet lēmums vēl nav pieņemts."

Kamēr Neatkarīgā skaidroja, kādēļ NVO pārstāvji nav iesnieguši amatpersonu deklarācijas, Finanšu ministrijā sāka parādīties iesniegumi ar lūgumu pārcelt uz dalību UK bez balsstiesībām, kas ļauj izvairīties no deklarāciju iesniegšanas. Piemēram, no SFL pārstāvja P. Viņķeļa 21. februārī saņemts iesniegums ar lūgumu atsaukt viņu no dalības UK. No Delnas vadītāja R. Putņa iesniegums ar lūgumu atsvabināt viņu no balsstiesībām saņemts 28. martā. Līdzīgs lūgums no J. Brizgas saņemts 7. martā, bet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvja Jāņa Lejas – 27. februārī.

Eiropas struktūrfondu UK sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Lita Kokale informēja, ka UK locekļi ir informēti par likumā noteikto prasību iesniegt deklarācijas gan oficiāli pa pastu nosūtītā vēstulē, gan arī elektroniski. Saņemtie iesniegumi par atteikšanos no dalības UK ar balsstiesībām tikšot apkopoti.

Viedoklis: Kas jādara Latvijā?

Juris Bojārs, Latvijas Avīze    04/13/06    Dombura TV raidījumos par Jūrmalas kukuļņemšanu partiju pārstāvji uz provokatīviem jautājumiem, dziļdomīgi saskatoties, klusēja kā partizāni. Vienīgi svešā kompānijā nonākušais naivais Ilmārs Ančāns iepīkstējās, ka biznesmeņus "apliekot ar desmito tiesu", ko neviens nevēlējās apspriest.

Diskutētāji eleganti aizbāza viens otram muti – tieši jūs jau nu neesat tas, kam te būtu tiesības moralizēt! Sekoja oponentam un viņa partijai mērķēti pierādījumi par iedzimtu korumpētību. Arī "gaišo spēku pravietim", ko oponenti izdauzīja kā lupatu deķi. Kad TV parādīja, kā "JL" vadībā Jūrmalā pats I. Ančāns novadīja Jūrmalas zemes izsoli smagi zem tirgus cenas, skatuve jau bija kā angļu lugā, kur pirmajā cēlienā visas ir smalkas augstākās sabiedrības lēdijas un džentlmeņi, bet pēdējā, izrādās, vienādas palaistuves un nelieši. Arī slēptie skandāla organizatori.

Šo rindu autors ir aizgājis no politikas un nepārstāv nevienas partijas oficiālo viedokli. Varu izteikt savu viedokli par diskutētāju apieto mūsu politiskās sistēmas būtību.

Ja valsti vada nevis pilna spektra masu politiskās partijas, bet tikai daži cilvēki, tad sistēmas vadāmībai nepieciešama visus valsts elementus aptveroša pērkamība un paklausīgi, ātri nomaināmi birokrāti.

Kas patiesībā notiek?

Vēlēšanu rezultāti izlemj pieeju resursiem un amatiem. Tāpēc partijas kļuvušas par savu biedru darbiekārtošanas birojiem. Latvijā vai pašvaldībā varai nomainoties, iepriekšējo ieliktos birokrātus no amatiem padzen, savus iekārto. Kas neko citu nemāk, tie tikai vāc "komprmateriālus" un izkurina iepriekšējās varas ielikteņus.

Politiskie migranti, kam citas politiskās pārliecības nav, izņemot naudu un varu, bet amatus zaudēt negrib un godīgu darbu strādāt nemāk, pēc vēlēšanām maina partijas uz valdošām kā cimdus. Ja kāds pašvaldības vadītājs nav valdības partijā, tam nedod budžeta resursus, bet vēlētājiem skaidri pateic, kā jābalso par pareizo partiju.

Pie siles nokļuvušie tiecas katrs sagrābt pēc iespējas vairāk augstu apmaksātus, naudas plūsmas kontrolējošus amatus, prēmijas un ārzemju braucienus par nodokļu maksātāju naudu. Tamdēļ pat vienas sociālās nišas partijas pie siles cīnās kā "meža kuiļi" bez žēlastības un morāles. Tas pats notiek partijās. Šādu partiju programmu atšķirībām nav praktiskas ilgtermiņa nozīmes, jo tās neviens nepilda.

Nesenā BBC diskusijā atšķirību starp ASV demokrātiem un republikāņiem tāpat nespēja izskaidrot arī pasaulslavenais futurologs Fukujama. Toties to spēja piezvanījušais klausītājs: "Kas arī neuzvarētu – republikāņi vai demokrāti –, pie varas paliks lielmonopoli, kas ir ārpus vēlētāju demokrātiskās ietekmes." Latvijā būtībā darbojas amerikāņu modelis, jo Saeimā vienmēr pie varas ir bijušas tikai labējās partijas.

Partiju uzturēšana un kampaņas maksā bargu naudu. Tāpēc valdošās partijas uzņēmējus apliek ar savām nodevām. Nedosi – nedabūsi zemi, Eiropas naudu, atļauju privatizācijai, pasūtījumu celtniecības projektam, telpas bodei. Kam un cik no nodevām dots un pielīp pie nagiem, nav izkontrolējams. Uzņēmēji šīs nodevas ieliek cenās un politiskā pieseguma nodrošināšanai iet politikā. Pastiprināta netīrās naudas aprite paaugstina kopējo cenu un inflāciju līmeni. Par visu – valsts, partiju un to garnadžu uzturēšanu – nākas samaksāt mazajiem nodokļu maksātājiem, jo vislielākie mūsu nodokļu sistēmas apstākļos nemaksā vispār.

Vislielākie ir virs tiesību sargāšanas institūciju varas, var ņirgt par tiesām un veidot shēmas valsts līdzekļu pārpumpēšanai savās kabatās, jo tas ir ātrāk un vieglāk nekā organizēt ražošanu. Pat Motte nesēž un sūta prokurorus "kāpt kokā". Sistēmu vada tie, kas pirmie "pareizajā laikā un vietā" bija pie lielās privatizācijas un īpašumu sagrābšanas no kolhoza līdz pilsētai un valstij, un nu jau attiecīgā līmenī diktē "spēles noteikumus" citiem. Daži pat valstij. Varas konfigurāciju arvien vairāk ietekmē neierobežotas naudas plūsmas no Austrumiem.

Latvijā vēl nav galīgā instancē notiesāts un iesēdināts neviens liels noziedznieks: veselu nozaru "privatizētājs", ieguldījumu firmas, bankas nozadzējs, kontrabandists, narkodīleru vai autozagļu bandas vadonis, kontrabandas spirta, cigarešu, no naftas vada zagtas degvielas tirgotājs, pie rokas par desmitiem tūkstošu lielu kukuļu došanu noķertais. Pēdējie vienmēr tiek sveikā ar "nosacītu sodu". Tāpat kā trīs miljonu lietā. Kas miljonu lietās gatavs liecināt, tam iekož lapsene vai skaidrā prātā nokrīt no balkona. Kas neņem, nedod un runā patiesību – spēlē pretēji noteikumiem un tiek izmests no spēles.

Kad korupcija un tiesību sargāšanas sistēmas nepilnības kļuva pārmērīgas, "ņēma, bet uzmeta" pat Rietumu investorus. Tie pieprasīja pieņemt korupciju ierobežojošus likumus, kas arī notika tikai viņu spiediena dēļ. Bijušais īru leiboristu priekšsēdētājs man savulaik teica: "Kamēr mēs nesākām iesēdināt ministrus, arī mums bija liela korupcija."

Kas jādara?

Politiskā sistēma jāmaina pašos pamatos. Pār tiem, kuru alkatībai nav mēra, nenāks apskaidrība kā pār Budu askēzē vienas nakts laikā zem slavenā banjāna koka. Kā pie sengrieķiem teica Platons un vēlāk utopisti "Saules pilsētā": kas valda pār zeltu, nedrīkst valdīt pār valsti. Citādi savs maks jūk ar valsts kasi.

Tā kā pastāvošās politiskās sistēmas apstākļos partijas savai uzturēšanai un kampaņai naudu tāpat izvelk no nodokļu maksātāju kabatām, labāk sistēmu legalizēt, padarīt sabiedrībai caurskatāmu un stingri normēt. Tā Zviedrijā un Somijā riksdāgā un pašvaldībās pārstāvētās partijas pieticīgā, deputātu skaitam atbilstošā līmenī uztur arī vienu termiņu pēc pārstāvības zaudēšanas. Tālāk vēlētāju uzticību zaudējušās partijas zaudē arī valsts atbalstu. Partiju sponsorēšana no uzņēmēju līdzekļiem nozīmē vienīgi partiju un vēlēšanu rezultātu nopirkšanu, tāpēc tā jāpārtrauc.

Tā kā proporcionālā vēlēšanu sistēma Latvijā nav nodrošinājusi deputātu atbildību vēlētāju priekšā, ražošanas, reģionu ekonomisko attīstību un nabadzības izskaušanu, jāpāriet uz jaukto vai vispār mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kas nodrošinātu deputātu atbildību un atsaukšanu, kā es jau to piedāvāju savā Satversmes projektā.

Rietumeiropas demokrātijās politiķim jāatstāj amats pie vismazākajām korupcijas un valstsvīram neatbilstošas rīcības pazīmēm. Nevainīguma prezumpcija ir arguments vienīgi kriminālnoziedznieku sabiedrībā, nevis valsts vadības augstākajā līmenī.

Jānoteic nepārkāpjams, vienots visus valsts un pašvaldību publiskos amatus un publisko uzņēmumu vadību aptverošs algu un prēmiju likmju tīkls, kad augstāko vadītāju algu paaugstināšana ir iespējama vienīgi pie nacionālā produkta pieauguma.

Līdz absolūtam minimumam jāierobežo pilnīgi visi vēlēšanu izdevumi.

Jāizstrādā valsts tautsaimniecības izglītības un zinātnes attīstība.

Budžeta līdzekļi jāiegulda ražošanas attīstībai valsts un pašvaldības uzņēmumos.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

Gada inflācija martā - 6,5%

DELFI  04/10/06    Vidējais patēriņa cenu līmenis martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0,2%, bet salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas pieauga par 6,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada pirmajos trīs mēnešos kopumā cenas ir pieaugušas par 1,7%.

Precēm cenas martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,1%. 2005.gada martā, salīdzinot ar 2005.gada februāri, vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,6%.

Martā patēriņa cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēja dārzeņu cenu kritums, kā arī elektrības un apģērba un apavu cenu kāpums.

Pārtikas produktu cenas martā samazinājās par 0,7%, ko būtiski ietekmēja atsevišķu dārzeņu cenu kritums. Cenas paaugstinājās kartupeļiem (+6,4%), zivīm (+3,3%), atspirdzinošiem dzērieniem (+1,5%), eļļai un taukiem (+1,6%), atsevišķiem gaļas produktiem..

Par 0,9% pieauga alkoholisko dzērienu cenas, bet tabakas izstrādājumiem tās samazinājās par 0,6%.

Pēc cenu krituma iepriekšējos trijos mēnešos, martā paaugstinājās apģērbu un apavu cenas (+3,6%), kas saistīts ar pavasara – vasaras sezonas preču parādīšanos tirdzniecībā.

Martā, sakarā ar jauno elektrības tarifu ieviešanu, maksa par elektroenerģiju palielinājās par 6,7%. Dārgāka kļuva īres maksa (+3,3%), maksa par siltumenerģiju (+0,8%), kā arī sadārdzinājās mājokļa uzturēšana, remonta materiāli un cietais kurināmais.

Dārgāki kļuva medicīnas produkti, ārsta – speciālista pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi, medicīniskās procedūras, grāmatas, kancelejas preces. Palielinājās ēdināšanas pakalpojumu, frizieru un citu personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumu un individuālās aprūpes preču cenas.

Martā degvielas cenas samazinājās par 1,6%. Lielākais cenu kritums bija auto gāzei (-3,0%). Samazinājās mobilo telefona aparātu (-1,1%) un mobilo telefonu pakalpojumu (-1,8%) cenas.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas pieauga par 6,5%, tai skaitā precēm par 6,5%, bet pakalpojumiem – par 6,8%. Gada pieauguma temps turpināja samazināties, to galvenokārt veicināja cenu stabilitāte pārtikas produktiem un cenu kritums degvielai, pretstatā cenu pieaugumam pērn.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos kopumā cenas ir pieaugušas par 1,7%. Pagājušajā gadā cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija 2,1%. Cenu līmeni gada pirmajā ceturksnī visvairāk ietekmēja pārtikas produktu padārdzināšanās, galvenokārt dārzeņiem, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu kāpums un apģērbu un apavu cenu kritums.

Jaunais ekonomikas ministrs sola strādāt, lai pazeminātu inflāciju

LETA  04/10/06    Jaunais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP) sola strādāt, lai pazeminātu piedāvājuma faktoru izraisīto inflāciju.

Ministrs pirmdien žurnālistiem sacīja, ka inflāciju varētu pazemināt, attīstot konkurenci un uzņēmējiem mazinot administratīvos šķēršļus, kas samazinās to izmaksas.

Pēc iespējas īsākā laikā Štokenbergs sola realizēt privatizācijas pabeigšanas likuma prasības, kas mazinātu korupcijas riskus privatizācijas beigu periodā.

Jau otrdien, 11.aprīlī, ministrs piedāvās valdībai lemt par darba tirgus prognozēšanas uzticēšanu Ekonomikas ministrijai (EM). Līdz ar to tautsaimniecība varēs veikt pasūtījumu gan profesionālās, gan augstākās izglītības iestādēm.

Tuvākajā laikā Štokenbergs iecerējis tikties ar ASV vēstnieci Latvijā Ketrīnu Todu Beiliju, lai pārrunātu gatavošanos maijā plānotajam Baltijas valstu un ASV uzņēmējdarbības forumam.

Par valsts pārstāvjiem EM pārziņā esošo valsts uzņēmumu padomēs Štokenbergs sacīja, ka viņš neliks šķēršļus, lai partija "Jaunais laiks" (JL), kas nolēmusi pamest valdību, varētu pārtraukt darbu arī uzņēmumu padomēs. Piemēram, "Latvenergo" padomē, kuru patlaban vada JL pārstāvis Vilis Vītols, viņu varētu nomainīt kāds EM speciālists.

Krāpniecība nekustamo īpašumu iegādē

Kristīne Voroņina, “Public & Private Law Consulting” Juridiskās daļas vadītāja, DELFI  04/10/06    Arvien biežāk medijos izskan ziņas par krāpniecības gadījumiem darījumos ar nekustamo īpašumu. Cilvēki kļūst par krāpniecisku darbību upuriem, paši par to pat nenojauzdami. Diemžēl līdz ar nekustamā īpašuma tirgus attīstību šādiem gadījumiem ir tendence pieaugt un pircējs juridiskās nianses cenšas noskaidrot tikai tad, kad nauda jau ir zaudēta.

Parasti klienti stāsta, ka esot vēlējušies nopirkt nekustamo īpašumu un ar sludinājumu palīdzību ir satikušies ar īpašuma pārdevēja pārstāvi. No pārstāvja puses tiek uzrādīta pilnvara, kurā teikts, ka īpašnieks to ir pilnvarojis pilnībā rīkoties savā vārdā, tajā skaitā pārdot konkrēto nekustamo īpašumu. Tad tiek noslēgts ar pārdevēja pilnvaroto pārstāvi pirkuma līgums, samaksāta pirkuma maksa, bet īpašuma tiesības pircējam uz nekustamo īpašumu reģistrētas netiek, jo tā saucamais pārdevēja pilnvarnieks jau pirms tam īpašumu ir pārdevis neskaitāmiem pircējiem, viena no kuriem īpašuma tiesības, iespējams, jau ir reģistrētas. Pilnvarnieks pats ir saņēmis vairākas "pirkuma maksas" par īpašumu un vairs nav atrodams. Sākotnējais, īstais nekustamā īpašuma īpašnieks par to, ka viņa īpašums ir pārdots, uzzina tikai tajā brīdī, kad pie viņa ierodas jaunais pircējs un lūdz atbrīvot telpas. Izrādās, īpašnieks nevienam pilnvaru nav izsniedzis; pilnvarnieks pārdevis īpašumu ar viltotu pilnvaru.

Jāpievērš uzmanība tam, ka bieži vien šādi "pārdevēja pārstāvji" īpašumu cenšas pārdod pēc iespējas īsākā laika posmā, steidzinot pircēju, un pārdod nereti par tirgus cenai neatbilstošu piedāvājumu. Tādēļ jācenšas izvērtēt, vai nepamatoti zemā īpašuma cena nav krāpniecības rādītājs.

Jāatzīmē gan, ka daudzi pircēji paļaujas pārdevēja vārdiem un bieži nepārbauda dokumentus, ko pretējā puse uzrāda. Tieši gadījumos, kad pārdevēja pārstāvis rīkojas uz pilnvaras pamata, jābūt īpaši uzmanīgam, jo, kā liecina pēdējā laika pieredze, pilnvaru viltošana tādiem darboņiem nav nekas sarežģīts. Līdz ar to pircējs ne vienmēr, apskatot pilnvaru, var konstatēt viltojumu. Tādēļ ir svarīgi palūgt pārstāvim pilnvaras kopiju un pārliecināties par dokumenta autentiskumu, piezvanot pa tālruni tam notāram, kas pilnvarā uzrādīts kā šī notariālā akta apliecinātājs. Pilnvarā jābūt norādītam gan notāra vārdam un uzvārdam, gan arī prakses vietai. Šāda pilnvaru pārbaude ir normāla prakse kredītiestādēs, ja kāds ir nolēmis iegādāties īpašumu, izmantojot hipotekāro kredītu.

Lai nezaudētu naudu, iesaistoties nedrošos darījumos, jāpievērš uzmanība darījuma noformēšanai. Piemēram, slēdzot pirkuma līgumu, pircējs var nodrošināties pret naudas zaudēšanu, slēdzot darījumu konta līgumu bankā. Līguma noteikumus iespējams modelēt un šis līgums ir trīspusējs, kur kā viena puse ir arī pati banka. Šāds līgums nodrošina to, ka pirkuma maksa tiek pārskaitīta tikai pēc tam, kad pārdevējs bankā nogādā zemesgrāmatu apliecību, kur ir redzams, ka īpašuma tiesības jau ir reģistrētas pircējam. Ja darījuma konta līguma darbības laikā puses savas saistības nav izpildījušas, kredītiestāde kontā iemaksāto naudu atdod atpakaļ iemaksātājam.

Protams, darījumu konts nevar glābt no "augstas klases" krāpniecības, piemēram, gadījumā, kad pārdevējs iesniedz bankā viltotu zemesgrāmatu apliecību, uz kuras pamata tiek pārskaitīta pircēja darījuma kontā ieskaitītā nauda. Parasti darījuma konta līgumos bankai nav pienākuma pārbaudīt pārdevēja iesniegto dokumentu autentiskumu. Tiek tikai sastādīts dokumentu pieņemšanas – nodošanas akts, uz kura pamata tad arī pirkuma maksa tiek pārskaitīta. Iespējams, vienojoties ar banku, darījumu konta līgumā var paredzēt, ka banka pati pārbauda, vai pircēja īpašuma tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā. Šādā gadījumā gan būtu jāpastāv sadarbībai kredītiestāžu un zemesgrāmatu starpā par informācijas apmaiņu. Drošības labad varētu arī vienoties ar kredītiestādi par īpašuma tiesību reģistrēšanas fakta konstatēšanu, ko veic bankas darbinieki, ieskatoties zemesgrāmatu datu bāzē internetā.

Visdrošāk, protams, ir vērsties pēc juridiskās palīdzības jau pirms darījuma noformēšanas, tādējādi nodrošinoties pret šādiem krāpšanas gadījumiem.

Rīgas sakopšanai šopavasar piešķir 800 000 latu

LETA  04/11/06    Rīgas dome pilsētas sakopšanai Spodrības mēneša laikā piešķīrusi 800 000 latu, šodien preses konferencē informēja pilsētas mērs Aivars Aksenoks (JL) un izpilddirektors Ēriks Škapars (JL).

Minētā summa gan netiks izmantota tikai sakopšanai Spodrības mēneša laikā no 18.aprīļa līdz 19.maijam, daļa no tās paredzēta arī pilsētas teritorijas sakopšanai līdz gada beigām.

Finansējums paredzēts domes budžeta programmā, kas atvēlēts pašvaldības teritoriju un dabas pamatņu sakopšanai un dabas stihiju un avāriju radīto postījumu novēršanai.

Atšķirībā no pagājušā gada, kad nebija skaidrs, kā kompetencē ir veicamie darbi, šogad galvenā sakopšanas koordinācija uzticēta rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijām.

Plānots, ka no kopējās summas 218 000 latu tiks piešķirti Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijai, 249 000 latu - Kurzemes rajona izpilddirekcijai, 100 000 latu - Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijai, 124 000 latu - Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijai, 14 000 latu - Centra rajona izpilddirekcijai, bet 95 000 latu - Ziemeļu rajona izpilddirekcijai.

Šogad pilsētas sakopšanai piešķirtā summa ir lielāka nekā pērn - 2005.gadā paredzēti 189 000 latu.

Mēra rīkojums, kas paredz pasākumos iesaistīt daudzas pašvaldības struktūras, tiks parakstīts tuvākajās dienās.

Škapars atzina, ka Pašvaldības policijai un izpilddirekciju administratīvajām inspekcijām nepietiek resursu, lai aptvertu pilsētas teritoriju, tādēļ viņš aicināja rīdziniekus informēt par piemēslotām vietām un par cilvēkiem, kas savus atkritumus izmet pilsētas teritorijā.

Rīdziniekiem, kas vēlas rīkot talkas vai tajās piedalīties, jāvēršas attiecīgajā rajona izpilddirekcijā, kas palīdzēs ar informāciju, darbarīkiem un transportu.

Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija šogad paredzējusi sakopt 104,87 hektārus pašvaldības teritorijas un Buļļu salas pludmali 82 hektāru platībā.

Spodrības mēneša un Meža dienu laikā plānots veikt sakopšanas darbus 133,65 hektāru platībā, uzmanība tiks veltīta sadzīves atkritumu un lapu savākšanai un izvešanai 51,65 hektāru platībā, Buļļu salas pludmalē ziemas sezonā uzkrāto sadzīves atkritumu savākšanai un izvešanai.

Uzmanība tiks pievērsta soliņu un bērnu rotaļu laukumu uzstādīšanai un labošanai. Paredzēts atjaunot krāsojumu, salauztos elementus, smilšu kastes, soliņus un desmit bērnu rotaļu laukumu zālienu.

Kurzemes rajona izpilddirekcija izsūtījusi 55 aicinājuma vēstules skolām, augstskolām, apsaimniekošanas organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, lai tās iesaistītos savu teritoriju sakopšanā.

Pašvaldības pārstāvji stāstīja, ka Latgales priekšpilsētā Spodrības mēneša laikā Ķengaraga parkā tiks ierīkota atpūtas zona bērniem, uzstādītas šūpoles, karuselis, rotaļu komplekss bērniem vecumā no trīs gadiem un atpūtas soli bērnu vecākiem. Atpūtas zonā tiks ierīkots smilts segums, bet zaļajā zonā atjaunots zāliens ar auglīgas augsnes piedevu.

Apstādījumu un dabas teritorijā tiks nojauktas vidi degradējošās nelikumīgās būves un nožogojumi, izvesti atkritumi un pievesta melnzeme, veidota pievilcīgāka vide makšķerniekiem un tiem, kuri iecienījuši Daugavas tauvas joslu pastaigām.

Rēznas ielas skvērā tiks ierīkoti jauni asfaltēti gājēju celiņi, nomainītas celiņu betona plāksnes ar asfaltbetona segumu un izveidota betona ekobruģa seguma autotransporta stāvēšanas vieta ielas malā.

Tiks atjaunots iekškvartāla piebraucamā ceļa asfaltbetona segums, skvērā uzstādīti atpūtas soliņi un sīko atkritumu urnas, teritorijā tiks planēts reljefs, papildināta pildgrunts, sēts zāliens un dēstīti košumkrūmi. Šie darbi ilgs līdz jūlijam.

Priekšpilsētas teritorijā tiks salaboti vai uzstādīti 80 atpūtas soliņi, atjaunotas smilšu kastes deviņos bērnu rotaļu laukumos, bet trijos rotaļu laukumos iecerēts atjaunot spēļu ierīces.

Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcija plānojusi sakopt pašvaldības teritoriju 255 000 kvadrātmetru platībā, dabas pamatnes 263 300 kvadrātmetru platībā, izvest sadzīves atkritumus 1600 kubikmetru apjomā un lielgabarīta atkritumus 1500 kubikmetru apjomā.

Paredzēts atjaunot zālienu 1700 kvadrātmetru platībā un divus bērnu spēļu laukumus iekšpagalmā.

Vidzemes priekšpilsēta 19.aprīlī Rīgas robežā, pie Pleskodāles šosejas, sadarbībā ar projekta "Pēdas" dalībniekiem rīkos talku, bet 28.aprīlī notiks talka pie Strazdupītes.

29.aprīlī Juglas ezera apkārtnē notiks talka visai ģimenei sadarbībā ar projekta "Pēdas" dalībniekiem. Tajā pašā dienā notiks talka arī pie Bābelīša ezera un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. 11.maijā izpilddirekcija sadarbībā ar projekta "Pēdas" darbiniekiem rīkos talku Dreiliņupītes teritorijā.

Vidzemes priekšpilsētas namu apsaimniekotāji Spodrības mēnesī rīkos sakopšanas darbus SIA "Valdemāra nami", SIA "Mežciema namsaimnieks", SIA "Purvciema nami" un SIA "Juglas nami" apsaimniekojamā teritorijā.

Tā kā Centra rajona īpatnība ir nelielā teritorija un lielais valsts un privāto nekustamo īpašumu īpatsvars, galvenā būs ikdienas kopšana, jo rajona teritorijā nav lielu brīvu ikdienā nekoptu pašvaldības teritoriju.

Sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu tiks kontrolēts, lai uzņēmumi, kas atbild par Centra rajona ielu uzturēšanu, operatīvi savāktu smiltis, kas ziemas periodā sakrājušās ielu noteku joslās, un iztīrītu aizsērējušās lietus ūdeņu notekas.

Līdz Spodrības mēneša sākumam Rīgas Centra rajona izpilddirekcijas Nekustamā īpašuma, teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas speciālisti apseko rajona teritoriju, lai noskaidrotu nekoptās vietas. Spodrības mēneša sākumā atbildīgie izpildītāji saņems norādījumus par veicamajiem darbiem.

Ziemeļu rajona izpilddirekcija prioritārā kārtībā sakops Vecāķu pludmalei piesaistīto teritoriju, teritoriju pie dzīvojamās mājas Sarkandaugavas ielā 26 un dzelzceļu starp Emmas ielu, Vecmīlgrāvja 6.līniju un degvielas uzpildes staciju, kā arī piebraucamo ceļu pie Jaunciema kapiem.

Pilsētas izpilddirektors aicina iedzīvotājus, sabiedriskās organizācijas, komersantus un iestādes aktīvi piedalīties namīpašumu un teritoriju sakopšanā, informēt Rīgas rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijas par nesakoptām teritorijām un iesniegt priekšlikumus par šo platību kopšanu.

Asfaltē virtuālo Latviju

Viestarts Gailītis,  Diena  04/11/06    Pirmā e–pasta pastkastīte Latvijā bijusi Uģa Bērziņa mājās.

Arvien vairāk cilvēku pavada laiku virtuālajos ceļos, kurus asfaltē tādas datu pārraides kompānijas kā Santa Monica — somiem piederošs neliels uzņēmums, kas saistīts ar visā pasaulē pazīstamo interneta tīkla programmatūru firmu Cisco.

Interneta telefonijas ieviešana Hansabankas jaunajā ēkā Rīgā, Baltkom kabeļa no Venstpils uz Gotlandi aprīkošana, interneta telefonijas risinājums Eirovīzijas konkursa laikā Rīgā — tie visi ir Uģa Bērziņa, šā uzņēmuma Latvijas nodaļas vadītāja, pārraudzīti projekti. "Mēs pazīstam tehnoloģijas. Varam droši teikt, ka esam labākie speciālisti šajā valstī," stāsta Uģis Bērziņš (36), viens no datu pārraides tehnoloģiju jomas pionieriem Latvijā.

U.Bērziņš ir Rīgas 1.vidusskolas un Rīgas Tehniskās universitātes absolvents, specializējies lietišķajā matemātikā. Taču viņš allaž bijis praktiķis. "Es vairāk sēdēju pie kompjiem, nekā uz nodarbībām gāju. Jau 9.klasē tiku pie datoriem. Varēju iet uz universitāti un darboties. SMI bija mans pirmais dators — divi skapji plus termināls. Uz visu mašīnu bija 64 kilobaiti atmiņas," atceras Uģis. Vēlāk, kad viņš strādāja par laborantu LU, pasniedzēji reizēm nākuši pie studentiem prasīt, ko un kā labāk darīt.

Arī pirmā e–pasta pastkastīte Latvijā bija Uģa Bērziņa mājās. "Bija tāds tīkls FidoNet — modems, caur kuru sazvanīja citu datoru. Vēl joprojām daži entuziasti to izmanto. Mēs sūtījām vēstules uz Tallinu, no turienes uz Somiju, kur bija vārti uz internetu," atceras Uģis Bērziņš. Laboranta darbam sekojusi karjera valsts datu pārraides struktūrās, līdz Uģis sāka strādāt Hewlett–Packard Latvijas filiālē. Taču tur izaugsme bijusi ierobežota: "Jaunus darbiniekus nevarēja ņemt, centās ekonomēt, nevis attīstīt biznesu. Es biju vienīgais Baltijā. Tikai pēdējā gadā Lietuvā pieņēma vienu puisi. Biznesa nebija daudz, taču kompānijas administratīvie izdevumi bija lieli."

Uģis pievienojies Santa Monica Networks. Uzņēmums darbojas Somijā un Baltijas valstīs, būvējot augstas klases datu pārraides tīklus. Tā izveidošanas stāsts ir maza korporatīvā leģenda. "Aukstā kara laikā amerikāņi bija aizlieguši ievest savas datortehnoloģijas PSRS. Šis pats aizliegums attiecās uz Somiju dēļ tās tuvības Krievijai. Soms Tapani Kurki jeb Tapss draudzējās ar kādu vīru Santamonikā pie Losandželosas, kam piederēja kompānija ar nosaukumu Santa Monica Software. Tapss uzņēmumu ar šādu pašu nosaukumu izveidoja Somijā, un, kad no Cisco sūtīja kravas, tās kaut kādā netīšā veidā nonāca uz Santa Monica Somijā. Tā Santa Monica Somijā uzbūvēja lielākos datu pārraides tīklus," stāsta Uģis Bērziņš. Vecajam Tapsam bijis ļoti labs deguns uz jaunām, progresīvām kompānijām. Viņš savulaik intervējis tagadējo Cisco prezidentu Džonu Čambersu, kad viņš bija atnācis uz darba interviju Kalifornijā. Kad Tapss gāja pensijā, Čamberss viņam atsūtījis apsveikuma telegrammu. Pats Tapss tagad dzīvo Talsinkos — tā Tallinu dēvē daudzie somi, kas pārcēlušies tur uz dzīvi.

Baltijas valstīs Santa Monica Networks strādā aptuveni 70 cilvēku. 2005.gadā uzņēmuma apgrozījums Latvijā bija 1,4 miljoni latu. Konkurenti Latvijā — Lattelekom, Microlink un IBM. "Interneta pakalpojumu sniedzēji — Microlink, Telia, Apollo, Latnet, Telecentrs, Latvenergo — savā starpā savienojas caur LIX — Latvian Internet Exchange. Reiz tā bija lieliska tehnoloģija, taču šodien tā jau ir pārslogota un savu laiku nodzīvojusi. Mēs tagad būvējam jaunu — SMILE jeb Santa Monica Internet Local Exchange. Tā nodrošinātu daudz ātrāku interneta pakalpojumu sniedzēju komunikāciju savā starpā un arī lētāku saslēgšanos," stāsta Uģis Bērziņš.

Uzņēmums pats kabeļus nevelk, bet gan aprīko tos ar izsmalcinātām tehnoloģijām. Arī Hansabankas jaunajā ēkā Ķīpsalā visas tīkla ierīces aprīkotas ar Cisco aparatūru un tās apkalpo Santa Monica. "Mēs pērkam aparatūru un saliekam kopā, lai ir funkcionējošs risinājums." Santa Monica ir Cisco sudraba partneri, tāpat kā Lattelekom. "Mums bija jāliek eksāmeni — CCIE jeb Cisco Certified Internet Expert. Tā ir industrijā atzītākā sertifikācija. Es biju pirmais, kas to ieguva Baltijā 2002.gadā," atklāj Uģis Bērziņš.

Viņš sevi neuzskata par karjeristu: "Esmu vairāk tehniskais cilvēks, bet, protams, kādam arī jāvada šis pasākums. Ja es varētu atrast kādu citu vadītāju, kuram ir ļoti laba nojēga par šo biznesu, es labprāt būtu padotā lomā."

***

1986 – 1991

Rīgas Tehniskā universitāte, IT laboratorija

1991 – 1993

Valsts kanceleja, pēc tam Ārlietu ministrija, informātikas departaments

1993 – 1997

Valdes priekšsēdētājs, Banku komunikāciju centrs

1997 – 1998

Valdes loceklis, Valsts informācijas tīkla aģentūra (VITA)

1998 – 2003

Tirdzniecības vadītājs, vecākais konsultants, Hewlett–Packard

Kopš 2003

Rīkotājdirektors, Santa Monica Networks

 

Sāks attīrīt būvlaukumu 'Gaismas pilij'

DELFI  04/12/06    Aģentūra "Jaunie trīs brāļi" plāno aprīļa beigās uzsākt būvlaukuma attīrīšanu Latvijas Nacionālās Bibliotēkas jeb "Gaismas pils" būvniecībai. Paredzēts sākt attīrīt teritoriju, kas aizņem aptuveni pusi no visa būvlaukuma, un nojaukt divas ēkas, informēja aģentūras preses sekretārs Rolands Puhovs.

"Jaunie Trīs brāļi" iepirkuma procedūras rezultātā izvēlētā kompānija SIA "Ditton Būve" sāks būvniecības laukuma sagatavošanas darbu pirmo posmu. Plānots, ka viss būvlaukums tiks attīrīts, demontētas visas būves un dzīvojamās ēkas, un teritorija pilnīgi sagatavota bibliotēkas celtniecībai līdz 2007.gada rudenim.

Pirmajā posmā, kas sākas 27.aprīlī, tiks demontētas divas būves – garāžas ēka Akmeņu ielā 5 un ēka Mūkusalas ielā 7, kā arī tiks izvāktas ēku drupas Akmeņu ielā 12. Kompānija veiks būvniecības teritorijā esošo būvju nojaukšanas projektu izstrādi un būvju nojaukšanu, atbrīvos un attīrīs teritoriju no tajā esošajiem būvniecības un citiem atkritumiem. Paredzams, ka otrā posma demontāžas darbi uz atlikušo būvlaukuma teritoriju sāksies šā gada vasaras beigās.

SIA "Ditton Būve" pienākumos ietilpst ēku nojaukšanas projektu izstrāde, organizēt un nodrošināt tehnisko noteikumu saņemšanu un nojaukšanas projektu saskaņošanu visās institūcijās, kuras izsniegušas tehniskos noteikumus, nodrošināt izstrādāto nojaukšanas projektu akceptēšanu būvvaldē un organizēt un nodrošināt nojaukšanas būvatļauju saņemšanu.

Pēc attiecīgo atļauju saņemšanas, kompānija nojauks šī konkursa ietvaros uzskaitītās ēkas un būves, izvedīs demontāžas un citus atkritumus un nodos valsts aģentūrai "Jaunie Trīs brāļi" atbrīvoto teritoriju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ar būvlaukuma shēmu var iepazīties šeit: <www.DELFI.lv>

Štokenbergs sola nodrošināt godīgu konkurenci mazumtirdzniecībā

LETA  04/13/06    Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP) ceturtdien tikās ar Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Ievu Jaunzemi, lai pārrunātu prioritāros pasākumus konkurences veicināšanai dažādos sektoros, informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Tikšanās laikā ministrs uzsvēra, ka par vienu no savas darbības prioritātēm definējis nepieciešamību veicināt godīgas konkurences nodrošināšanu dažādos sektoros, īpaši mazumtirdzniecībā, lai nepieļautu diskriminējošu noteikumu piemērošanu piegādātājiem.

Vienlaikus tika pārrunāta nepieciešamība turpināt uzraudzīt konkurences noteikumu ievērošanu arī degvielas tirgū.

Sarunas laikā tika panākta vienošanās, ka Ekonomikas ministrija pēc iespējas ātrāk precizēs Tirdzniecības organizēšanas likumu un iesniegs Ministru kabinetā.

Savukārt Jaunzeme informēja par KP stratēģijas izstrādes gaitu un KP darba prioritātēm 2006.gadā.

Tikšanās laikā ministrs pauda atbalstu izstrādātajiem Konkurences likuma grozījumiem, kas paredz KP darbības efektivitātes palielināšanu.

Jaunzeme arī informēja ministru par tikšanos ar Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Palzovu, lai veicinātu sadarbību starp KP un mācību iestādēm dažādu tirgus pētījumu veikšanā, kā arī uzlabotu sabiedrības zināšanas par konkurences ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.

Šādas tikšanās plānotas arī ar citu augstskolu vadītājiem. Sarunas laikā ministrs izteica atbalstu šādai KP iniciatīvai.

Tikšanās noslēgumā tika pārrunāta iespēja izveidot KP konsultatīvo padomi, lai veicinātu sadarbību starp KP un galveno tautsaimniecības nozaru asociāciju pārstāvjiem godīgas konkurences nodrošināšanai dažādos sektoros, kā arī lai veiktu regulāru informācijas apmaiņu par nozaru attīstības tendencēm un jaunākajām iniciatīvām konkurences tiesību jomā.

 

 

Kūlas dedzināšanā...

 

 

 

Svētdien dzēsti 196 kūlas ugunsgrēki

LETA  04/10/06    Pagājušajā diennaktī Latvijā notikuši 58 ugunsgrēki un gājis bojā viens cilvēks, tomēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem pagājušajā diennaktī vajadzējis dzēst 196 kūlas ugunsgrēkus.

Pagājušajā diennaktī Madonas rajonā, Mārcienas pagastā Stacijas ielā 14a, vienstāva dzīvojamā mājā izcēlās ugunsgrēks, kā dēļ dega māja 225 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gājis bojā 56 gadus vecs vīrietis. Kā iespējamais ugunsgrēka iemesls tiek minēta nepareiza krāsns ekspluatācija.

Kopumā Latvijā reģistrēti 58 ugunsgrēki, no kuriem 21 noticis Rīgā, bet 37 — rajonos. VUGD darbinieki piedalījušies 16 glābšanas darbos.

Iestājoties siltākam laikam un nokūstot sniegam, vakar Latvijā plaši sākts dedzināt kūlu. Pērnās zāles dedzināšana prasījusi arī pirmo cilvēku upuri — Rēzeknes rajonā kūlas ugunsgrēkā gāja bojā kāds 1921. gadā dzimis vīrietis.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, svētdien pēcpusdienā Rēzeknes rajona Silmalas pagastā kūlas ugunsgrēks bija izpleties viena hektāra platībā. Sirmgalvi uz izdegušā lauka atrada radinieki. Pašlaik policija noskaidro notikušā apstākļus un mirušā vīrieša nāves iemeslus, jo, iespējams, būdams cienījamā vecumā, vīrietis mira veselības problēmu dēļ, nevis saindējoties ar dūmiem. Pašlaik vēl nav noskaidrots, kas minētajā vietā dedzināja pērno zāli — vai tas bija pats bojāgājušais vai kāda cita persona.

Saistībā ar notikušo policija ir sākusi kriminālprocesu, aģentūrai LETA apliecināja Rēzeknes policijā.

Savukārt iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) norādīja, ka šis gadījums kārtējo reizi pierāda, kā var beigties cilvēku neprātīga rīcība. Pēc ministra domām, tikai sodu bardzība un informatīvas kampaņas var mazināt šīs sērgas izplatību Latvijā, aģentūrai LETA sacīja ministra biroja vadītājs Edgars Vaikulis.

«Braukšana dzērumā un kūlas dedzināšana kļuvusi par tādu kā latviešu iezīmi, kuru esam sākuši jau eksportēt. Tiklīdz Īrijā ir mazliet vairāk mūsu iedzīvotāju, tā tur sākas gan braukšana reibumā, gan pērnās zāles dedzināšana,» sacījis ministrs.

Pērnās zāles dedzināšanas dēļ vakar vairākkārt tika aizdedzinātas arī dažādas ēkas: Daugavpils rajona Līksnas pagastā kūlas ugunsgrēka dēļ aizdegās šķūnis, vasaras virtuve un garāža, Bauskas rajona Skaistkalnes pagastā — šķūnis, Jēkabpilī — divas dārza mājas, Ogres rajona Lauberes pagastā — pamesta kūts, bet Daugavpils rajona Demenes pagastā — šķūnis.

Kopumā nedēļas nogalē ugunsdzēsēji saņēmuši 196 izsaukumus, tostarp 39 gadījumos dzēsi ugunsgrēki, bet 98 gadījumos dienesta darbinieki dzēsuši aizdedzināto kūlu. Vakar ugunsgrēkos Latvijā gāja bojā divi cilvēki.

Svētdien no rīta Rīgā, Krēmeru ielā 19, pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ kādā dzīvoklī aizdegās dīvāns. Ugunsnelaimē gāja bojā apmēram 45 gadus vecs vīrietis.

 

Šodien izbrauc kūlas patruļas

Viesturs Radovičs,  NRA  04/11/06    Šodien darbu Latvijā sāk kūlas dedzināšanas novēršanas patruļas. Uz reālu rīcību tās gan nebūs spējīgas, jo galvenokārt veiks potenciālo zāles dedzinātāju izglītošanu.

"Lielākoties kampaņa būs informatīva – ugunsdzēsēji un vides draugi cilvēkiem laukos stāstīs, cik kaitīga ir kūlas dedzināšana. Papildus tam dalīsim informatīvas lapiņas. Ja patrulētāji redzēs kādu dedzinām zāli, ugunsdzēsēji viņam sastādīs administratīvā pārkāpuma protokolu un piemēros naudas sodu līdz 100 latiem," Neatkarīgajai sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inese Veisa.

Lai gan pirmās patruļas bija plānot izsūtīt jau vakar, akcijas sākums pārcelts uz šodienu. Akcija esot aizkavējusies mānīgo laika apstākļu dēļ, apgalvoja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Iveta Kancēna. "Iepriekš meteorologi solīja lietu un vēju, un mēs nolēmām akciju nedaudz atlikt – uz nedēļu. Tomēr aizvadītās brīvdienas ar pirmo kūlas ugunsgrēku upuri pierādīja pretējo un lika mums rīkoties."

Kūlas patruļas darbosies divas nedēļas, īpašu uzmanību pievēršot Lieldienu brīvdienām, kad daļa Latvijas iedzīvotāju dodas uz laukiem. Patruļu mērķis ir novērst iespējamos kūlas dedzināšanas gadījumus Latvijā, kā arī izglītot iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas postošajām sekām un rīcību kūlas degšanas novēršanai. Iedzīvotājiem tiks dalītas arī speciālas pastkartes ar aicinājumu nededzināt pērnā gada zāli un informāciju par pēdējo piecu gadu laikā kūlas ugunsgrēkos nodarītajiem posta darbiem. Patruļu laikā plānoti informatīvie semināri skolās un pašvaldībās.

Mašīnas zāles patruļām nodrošina apdrošināšanas firma If Latvia. Uzņēmums apmaksā gan mašīnu ekspluatāciju un degvielu, gan arī informatīvo materiālu sagatavošanu.

Pēdējos gados gan vērojama kūlas dedzināšanas gadījumu samazināšanās. 2002. gadā reģistrēti 4328 kūlas ugunsgrēki, kā arī astoņi bojā gājušie un tikpat cietušie šādās ugunsnelaimēs. 2003. gadā reģistrēti 3847 kūlas ugunsgrēki ar pieciem bojā gājušajiem un tikpat daudz cietušajiem. 2004. gadā bijuši 3155 kūlas ugunsgrēki, četri bojā gājušie un tikpat daudz cietušo. Pērn Latvijā reģistrēti mazliet vairāk nekā 1500 kūlas ugunsgrēki, bet bojā gājušo un cietušo nebija.

Cīņu ar zāles dedzinātājiem jau otro gadu turpina ari Zemkopības ministrija. Pērn tā nolēma zemniekiem, kuru īpašumā būs degusi kūla, atbalsta maksājumu lauku attīstības plānā samazināt par 10 procentiem. 2005. gadā par kūlas dedzināšanu nauda tika samazināta 110 saimniecībām. "Nav nozīmes tam, vai zāli ir dedzinājis pats saimnieks vai kāds garāmgājējs. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka zemnieks ir pats atbildīgs par saviem laukiem un tie jātur tādā kārtībā, lai nemaz nebūtu pērnās zāles, ko varētu dedzināt," Neatkarīgajai norādīja Lauku atbalsta dienesta Tiešo maksājumu departamenta direktors Ģirts Krūmiņš. Ziņas, vai šogad kādam zemniekam jau samazināti maksājumi, vēl nav apkopotas.

 

Ugunsdzēsēji vairs nespēj aizbraukt uz visiem kūlas ugunsgrēkiem

LETA  04/12/06     Trešdienas pēcpusdienā kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā ir audzis tiks strauji, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ne vien nespēj aizbraukt uz visiem pērnās zāles ugunsgrēkiem, bet pat reģistrēt visus negadījumus.

VUGD preses sekretāre Solveiga Smiltene pastāstīja, ka šogad Latvijā jau reģistrēti vairāk nekā 500 pērnās zāles ugunsgrēki, kuros kopumā izdeguši aptuveni 1100 hektāri.

Kūlas ugunsgrēkos nodegušas jau 10 ēkas, kā arī bojā gājis viens cilvēks.

Smiltene sacīja, ka trešdien visnopietnākā situācija veidojas Rīgā un Rīgas rajonā, kur VUGD nespēj reģistrēt visus saņemtos zvanus par degošo zāli.

VUGD ar bažām pieļauj, ka arī brīvdienas var būt ar ļoti traģiskām sekām, jo cilvēki, pirms dedzināt kūlu, neapdomā savas rīcības iespējamās sekas.

 

 

 

Izglībā un kultūrā...

 

 

Vai turpināsim valodu kropļot un vēsturi viltot?

Austris Grasis,  Diena  04/07/06    Piecdesmit okupācijas gados padomju varas valodu politika ir atstājusi dziļas pēdas mūsdienu latviešu valodā. Filologs Austris Grasi norāda uz kliedzošākajiem piemēriem.

Padomju valodu politikas kodolu veidoja tā sauktā valodu demokratizēšanās. Tā mācīja, ka visas Padomju Savienības valodas iedalāmas 4 kategorijās pēc to komunikatīvajām funkcijām.

(To mums, kādiem 30 trimdas latviešu jauniešiem, 1976.gadā vasaras kursos stāstīja pats Arvīds Grigulis).

Pie 4. kategorijas pieskaitāmas izloksnes un dialekti, cilts — un mazāku tautu valodas ar ierobežotu komunikatīvo funkciju, kurām gan ir rakstu valoda (galvenokārt kirilicā), kā arī zināma literatūra, bet tās nav skolu mācību valodas.

Pie 3.kategorijas pieder autonomo republiku valodas, kuras ir gan skolu valodas, bet tās nedod iespēju iegūt augstāko izglītību. Arī šīm valodām tika izveidota rakstu valoda kirilicā, lai tās tuvinātu krievu valodai.

Pie 2.kategorijas pieder 15 padomju republiku valodas (tātad arī latviešu), kurām ir paplašinātas komunikatīvās funkcijas, ieskaitot pieeju augstākajai izglītībai, bet kurām trūkst starptautiskās (vai internacionālās) komunikatīvās funkcijas, kura, protams, ir tikai

1.kategorijas valodai, krievu valodai, kas kā vienīgā nodrošina piekļūšanu "pasaules zinātnes un kultūras bagātībām".

Nav šaubu, kas bija šīs "valodu demokratizēšanās" mērķis. Savā rakstā Par valodu attīstību pārejas periodā no sociālisma uz komunismu igauņu Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta direktors E.Pells 1962. gadā raksta: "Vispirms, protams, izzudīs visas izloksnes un dialekti un literārā valoda arvien vairāk tuvosies tautas valodai, līdz kļūs ar to identa. Laika gaitā visās sociālisma zemēs līdz ar kopīgām saimnieciskās un kultūras dzīves attīstības līnijām, līdz ar tautību saplūšanu veidosies kopīgas līnijas valodu attīstībā — valodu saplūšana, vispirms leksikā un frazeoloģijā, vēlāk gramatikā. Pēc autora domām, jau daudz agrāk par kopīgas valodas izveidošanās periodu kādas lielākas tautas valoda par savu rakstu valodu, vēlāk arī par mātes valodu, jāpārņem sīkām tautiņām, kam grūti savā mātes valodā piekļūt pasaules zinātnes un kultūras bagātībām." (Citēts no Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta Biļetens 1, 1962, 47.lpp).

Šī neslēptā rusifikācijas politika skaidri norāda virzību atbilstoši "zinātniskā komunisma" mācībai: izloksnēm, dialektiem un mazajām valodām jāpazūd, lielākajām jāvienādojas un jātuvinās vienīgajai krievu valodai. Top skaidrs, ka apzīmējums "literārā valoda" ir drīzāk politisks nekā lingvistisks termins un vienotības vārdā sludinātā neiecietība pret, piemēram, latgaliešu rakstu valodu izrādās tā pati rusifikācijas politika, kuras rezultātā veidojās "jauna vēsturiska" parādība — padomju cilvēks, šodien saukts par "krievvalodīgo".

Saprātīgas integrācijas politikas pamatā nevarētu būt pareizi visus "mest vienā podā" (krievvalodīgie) un līdz ar to sankcionēt "post factum" padomju varas valodu un nacionalitāšu politiku. Maskavai tas, protams, nepatīk, bet pārējai pasaulei tomēr ir jādara zināms, ka tikai kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ne tikai krieviem, bet arī citām tautībām Latvijā ir iespējas atgūt savu nacionālo identitāti, apgūt savu valodu un kopt savu kultūru. Tāpēc, manuprāt, nevajadzētu lietot apzīmējumu "krievvalodīgie", it kā tā būtu kaut kāda jauna tautība, jo tas tieši atbilst lielkrievu šovinistu interesēm.

Taču atpakaļ pie mūsu interesēm — der atcerēties Jāņa Endzelīna teikto: "Attīstās valoda, tālāk izveidojoties saskaņā ar savām normām un pēc pašas veciem paraugiem, bet ne citu valodu ietekmē."

Padomju valodas politikas mērķis nebija attīstība, bet gan "valodu tuvināšanās" un nāciju saplūšana. Lai tuvinātu arī lielākās valodas krievu valodai, tika radīta un veicināta kopējas leksikas bāzes izveidošana ar svešvārdu un terminoloģijas palīdzību. To uzskatāmi rāda piezīme latviešu, lietuviešu un citu padomju valodu svešvārdu vārdnīcās: "Šī svešvārdu vārdnīca ir 1964.gadā Maskavā iznākušās svešvārdu vārdnīcas tulkojums" (pasvītrojums mans. Svešvārdu vārdnīca, Rīgā 1978; Tarptautiniu žodžiu žodynas, Vilnius, 1969). Tas skaidri norāda, ka vārdu nozīme, morfoloģiskā struktūra un rakstība bija jāsaskaņo ar Maskavas norādēm. Tādu piemēru ir daudz, minēšu te kaut vai līdz bezjēdzībai lietoto vārdu "pretenzijas", kuram tādas nozīmes kā "iebildumi, sūdzības" sākotnēji latviešu valodā nav (latīniski praetendere — censties pēc kaut kā) vai arī "konstatācija" latviski veidotā "konstatējums" vietā, respektīvi, "konstatēšana", ja ir runa par procesu.

1974.gada rakstā Latviešu valodas attīstība sociālistisko nāciju uzplaukuma un tuvināšanās procesā Aina Blinkena raksta: "Latviešu valodas, tāpat kā citu PSRS tautu valodu attīstībai aktīva aizguvumu bāze ir krievu valoda, ar kuras starpniecību latviešu valoda apgūst vairumu internacionālo terminu." Tā tas bieži ir arī vēl tagad, jo daudzi šķietami anglicismi joprojām ienāk mūsu valodā ar krievu valodas starpniecību, kā to rāda "ofisi, kompānijas un bārmenes" (sic!), kā arī nesen analogi ar nepareizi veidoto "džinsi" aizgūtie "čipsi", kur pēc krievu valodas parauga angļu valodas daudzskaitļa galotnei –s pievienota vēl otra daudzskaitļa galotne. Ja angļu valodā chip ir vienskaitlis, tad daudzskaitlis latviski varētu skanēt tikai "čipi".

Tā saukto internacionālismu vērtība pat tika iekalta skolās (citēju 1969.gadā izdoto Latviešu valoda 9. — 11.klasei, 171. lpp.): "Internacionālismiem valodā ir liela nozīme. Tie palīdz īsi un nepārprotami izteikt domas, atvieglina citu valodu apgūšanu un tuvina citu citai dažādas valodas."

Neviens nenoliegs svešvārdu vajadzību tur, kur nav atbilstošu latviešu vārdu, bet kāpēc gan jādegustē tas, ko var nogaršot, jāveic tilta rekonstrukcija, ja tiltu var vienkārši labot, kam vajadzīgs apavu remonts, ja tas pats kurpnieks vien ir, ko vairāk veic aviokompānija par lidsabiedrību?

Taču ne tikai svešvārdu nozīme bija jāpielāgo krievu valodai, bet arī izruna un rakstība, kā to varam lasīt jau iepriekš minētajā A.Blinkenas rakstā: "Liels solis uz priekšu literārās valodas pareizrunas un pareizrakstības tuvināšanā tautas valodai bija 1957.gada Pareizrakstības komisijas priekšlikums un LPSR Ministru Padomes lēmums par svešvārdu (internacionālismu) izrunas un rakstības normu maiņu, lai svešvārdos apzīmētu garumus saskaņā ar tautas vairākuma izrunu, nevis ar oriģinālvalodas izrunas īpatnībām." (Latvijas Komunists, 1974, 8, 6.—67. lpp.)

Un tā nu pēc šīs "padomju tautas vairākuma izrunas" svešvārdu rakstībā ieviesa "lēkājošos garumus" pēc krievu valodas uzsvara principa, kas ir pilnīgā pretstatā latviešu valodai, kur saknes zilbes garums saglabājas, piemēram: āksts, ākstīgs, ākstīšanās, bet svešvārdos tagad jāraksta mūzika, mūzikls, muzikāls, muzikalitāte, muzikants bet mūziķis (sic!). Visumā garums rakstāms tur, kur krievu valodā uzsvars, jo krievu valodā (kā daudzās citās valodās, bet ne latviešu valodā) tikai uzsvērta zilbe var būt gara, respektīvi, tiek uztverta kā gara. Latviešu mēlei un rakstībai gan nekādas grūtības nesagādātu, toties būtu stipri loģiskāk, vienkāršāk un konsekventāk runāt un rakstīt, piemēram, Āfrika un āfrikānis.

Sevišķi spilgts sajukums parādās vietvārdu un personvārdu rakstībā. Te tradicionāli būtiski svarīgi ir trīs principi: fonētiskais, morfoloģiskais un tradīcijas princips, taču, paskatoties mazliet tuvāk, bieži atklājas, ka noteicošais nav neviens no šiem principiem, bet gan tas, kā to raksta un izrunā krievu valodā. Šeit tikai nedaudz piemēru: ja galvenais princips ir fonētiskais, t.i., pēc oriģinālvalodas izrunas, tad jābrīnās, kāda izruna ir pamatā rakstībai "Olstera", krieviski oļster, ja angliski raksta Ulster, bet izrunā [alster], tātad būtu jāraksta "Alstera", ja turas tikai pie izrunas, bet "Ulstera", ja tomēr grib turēties pie oriģināla rakstības, kā to savukārt mēdz darīt ar vārdu "Dublina" krieviski dubļin, lai gan to angliski izrunā [dablin]. Vēl dīvaināka ir rakstība "Dūvra", krieviski duvr, lai gan angliski šo pilsētu sauc Dover un trimdas latvieši tā arī vienmēr braukuši uz Doveru, bet par Douvres to sauc franciski!

Ja runā par tradīciju, tad tomēr jājautā, kāpēc krievu valodas rakstības tradīcijas tiek atzītas par noteicošām arī latviešu vietvārdu rakstībā, bet trimdā nu jau vairāk nekā 60 gadu garā posmā iedibinātās rakstības tradīcijas ne? Klīvlandes latviešu draudzes saknes meklējamas jau XIX gadsimta beigās. 1897.gada 15.augusta Amerikas Vēstnesī atrodams raksts ar virsrakstu Iz Klīvlandes, un tā arī visus trimdas gadus ir bijuši Klīvlandes Dziesmu svētki, Klīvlandes latviešu biedrība, Klīvlandē spēlēts teātris un dziedājuši kori. Bet tagad mums pēkšņi mēģina iestāstīt, ka latvieši dzīvo Klīvlendā, krieviski  Klivled, Mineapolisā un nevis Mineapolē, Ilinoisā un nevis Ilinojā utt.

Un kāds te, lūdzu, zinātniskais pamatojums? Nekāds, vienīgi tas, ka tā raksta krieviski!

Sen zināms, ka svešvārdos latviešu valodā mēdz patskani –e izrunāt šauri (izņemot vācu cilmes vārdos ar –er, piem. Verners), līdz ar to angļu valodas –a atveidot ar –e ir galīgi nepiemēroti, jo angliski tā izruna ir visai svārstīga starp –a un ļoti platu –e, bet nekādā ziņa ne šauru –e. Šī problēma parādās arī personvārdu rakstībā un izrunā. Rakstot, piemēram, angļu personvārdu Anthony kā "Entonijs" tas zaudē savu identitāti, jo tas pats Antonijs jau vien ir. Spilgti tas redzams literārā tēla Peter Pan rakstībā, kur angļu oriģinālā asociācijas ar grieķu mitoloģisko Pānu taču ir apzināti gribētas. Rakstot latviski Pīters Pens toties rodas nepareizas asociācijas ar angļu "pen" = spalva. Liekas loģiski, ka tāpēc rakstība Pēteris Pāns daudz vairāk atbilstu tēla būtībai.

Tāpat grūti saprast, pēc kādas izrunas normas rakstīt vārdus no valodām, kurām nav izrunas normu, kā, piemēram, norvēģu vai zviedru valodā. Kāda jēga kropļot vārdus līdz neatpazīstamībai pēc kaut kādas nenormētas izrunas, rezultātā rakstot to pašu uzvārdu kā Kristiānu Andersenu (tradīcija!), ja tas ir dānis, bet norvēģi Fritjofu Annešenu (!) pēc Oslo izrunas (pie tam atbilstot tai pašai izrunai būtu jāraksta "Ušlū", bet te, lūk, atkal tradīcija), bet ja tas cilvēks nelaimīgā kārtā ir zviedrs, tad esot jāraksta "Andešons" (pēc Stokholmas izrunas, kas Zviedrijā nebūt nav noteicoša). Bet izrādās, ka visos trijos gadījumos darīšana ir ar Andra dēlu un ne jau Annas vai Andas dēlu. Qui bono?

Kam tas ir vajadzīgs? Ieslīgstam te dziļā provinciālismā. Grūti būtu kādam sveštautietim ieskaidrot, ka Sigrija Unsete nav kāda jauna norvēģu rakstniece, bet gan tā pati visā pasaulē pazīstamā Sigrīda Undsete (Sigrid Undset).

Ne tikai ar tradīciju, bet gan arī ar identitāti saistīta vietvārdu rakstība attiecībā uz trimdas vēsturi.

Baiba Metuzāle–Kangere savā rakstā Trimda un valoda (Trimda kultūra identitāte, konferences referātu krājums, Rīgā 2004, 192. lpp.) ļoti trāpīgi raksta: "Tomēr ir joma, ko trimdinieki pienesuši latviešu valodai. Tā varbūt nav ar centrālu nozīmi, bet neviens cits tādu nav spējīgs mūsu valodai radīt. Runa ir par vietvārdiem. Latvieši, ilgus gadus dzīvojot ārpus Latvijas, nokristīja latviski daudzas vietas pasaulē. Ja modernam valodniekam jautātu, kā vislabāk pārtulkot svešu zemju vietvārdus savā valodā, viņš jokodamies (jo neturētu to par realizējamu) atbildētu, lai aizsūta uz kādu vietu divdesmit ģimenes, kam tur jānodzīvo daži gadi, un tad atliek tikai pierakstīt, kā apkārtne tiek dēvēta. Tāda, lūk, bija trimda. Modeļi vietvārdu atveidošanā, kas balstīti uz atsevišķiem lingvistiskiem principiem, kvalitātes ziņā nevar konkurēt ar šo trimdas pienesumu latviešu valodai."

Liekas taču visai loģiski, ka cilvēki, kas attiecīgās valodas vidē dzīvojuši gadu desmitiem, zinās, kā vietējie izrunā vietvārdus. Padomju laikos, kad saskarsme ar dzīvajām valodām bija ierobežota un politiski bija vēlams norobežoties no klaida latviešiem, skaidrs, ka neviens nerēķinājās ar to, kā vietvārdus raksta trimdā. Pēc neatkarības atgūšanas tad nu varēja sagaidīt, ka beidzot sēdīsimies pie viena galda un sāksim par šīm lietām runāt. Veltas cerības — vienīgās un oficiālās pareizrakstības vārdā tiek viltota (citādi to nevar saukt) trimdas vēsture un cilvēki nostādīti analfabētu lomā, kas nezina, kā sauc un raksta tās vietas, kur viņi pavadījuši bērnību vai kļuvuši sirmi. Es, piemēram, kopš 34 gadiem dzīvoju Bonnā, pilsētas daļā, kuru sauc Beuel, ko vāciski izrunā [boil]. Gluži dabīgi, ka visi Bonnas un apkārtnes latvieši zina, ka es dzīvoju Boilē, bet te man mēģina iestāstīt, ka tā esot Beiele (sic)… Daudzi atcerēsies diskusijas ap "Eslingenu" un "Eslingeni", bet tādas Eslingenes nometnes nekad nav bijis.

Vēl piemērs no manas biogrāfijas: mans tēvs, Teodors Grasis, esot vadījis Ludvigsfeldes nometnes teātri, bet tā nav taisnība. Viņš vadīja Ludvigsfeldas nometnes teātri. Te nu izrādās, ka "vienīgās, pareizās pareizrakstības pārstāvji" gluži vienkārši nezina, ka Ludvigsfelde atrodas pie Berlīnes, bet Ludvigsfelda, kur esmu pavadījis jaunības gadus, atrodas pie Minhenes! Te varētu vēl minēt neskaitāmus piemērus, kā Hanovera, kur notika 2.Eiropas Latviešu dziesmu svētki un Vispasaules latviešu jaunatnes kongress, kas atbalsojās pasaules presē, un nevis Hannovere, kā tagad esot jāraksta, lai gan katrs pirmā kursa vācu valodas students zina, ka vācu valodā ar līdzskaņa –n dubultojumu norādīts tikai uz to, ka iepriekšējais patskanis ir īss, un nekas vairāk utt.

Atkal, kam tas ir vajadzīgs? Jautājot par to cienījamam literatūrzinātniekam Viktoram Hausmanim, kas tik ļoti daudz ir darījis, lai celtu gaismā trimdas latviešu kultūras devumu, viņš man stāstīja, ka viņa darbos par trimdas teātri vietvārdu rakstība mainīta pret viņa gribu?! Kā to saprast? Padomju laikos — skaidrs, bet neatkarīgajā Latvijā??

Tad nu vēl par kādu padomju laiku mantojumu, tā saucamo profesiju klasifikatoru, kur visas profesijas eksistē tikai vīriešu dzimtē. Un tā nu arvien biežāk nākas dzirdēt un redzēt: "zvērināts notārs Elga Vītola", "vecākais ārsts Velta Vītoliņa". Nupat gadījies dzirdēt sievieti sakām: "Es esmu latviešu filologs" (sic). Tad nu jājautā — kādu filoloģiju viņa studējusi? Diemžēl pat mūsu valsts augstākās amatpersonas nav no šīs padomju nejēdzības pasargātas. Savā visnotaļ vērtīgajā un interesantajā monogrāfijā par mūsu cienīto prezidenti Ausma Cimdiņa cita starpā raksta: ..."Vaira Vīķe–Freiberga ir pirmais (es apzināti šeit lietoju neitrālo — vīriešu dzimti, jo runa ir par abu dzimumu pārstāvjiem) un līdz šim vienīgais trimdas pārstāvis, kas ir aicināts sveikt šīs balvas laureātus...", bet mazliet tālāk "...atgādinātu, ka līdzās tām daudzajām valodām, ko savā mūžā ir lietojusi Vaira Vīķe–Freiberga, nonākot Latvijā, viņai nācās apgūt vēl vienu jaunu literārās valodas versiju" (Ausma Cimdiņa. Brīvības vārdā, Jumava, 2001, 118. un 119.lpp.) Kādi brīnumi, no kura laika vīriešu dzimte ir "neitrāla"? Un par to "jauno literārās" valodas apgūšanu, jāsaka — diemžēl, jo pirms pāris gadiem mūsu cienītajai prezidentei (un to es tiešām nedomāju ironiski) nebūtu bijis grūti pateikt: "man, kā prezidentei" un nevis "prezidentam". Tagad mani studenti brīnās, ka, atverot Latvijas Valsts prezidentes mājaslapu, zem prezidentes bildes lasāms: "Rakstīt prezidentam!" Vēl ļaunāk, mainot mājaslapas valodu, arī vācu valodā zem prezidentes bildes lasāms: "Dem PrĒsidenten schreiben!" Tas jau izraisa izbrīnu un nereti smieklus, jo vāciski nevar "Dem Kanzler schreiben", ja kanclere ir sieviete. Man ļoti nepatīk, ja kāds par mūsu prezidenti smejas un tāpēc atļaujos šeit lūgt prezidenti nepakļauties šai jautājumā padomju laikā iedibinātajai praksei, bet gan apzināties savu vērtību ne tikai kā prezidentei, bet arī kā sievietei.

Beidzot vēl viena sāpīga lieta: acīmredzot lielveikali vai hipermārketi ar tik latviskiem nosaukumiem kā Maxima, Rimi, Elvi utt. (diez kāpēc tie var rakstīt, kā grib, pat ar latviešu alfabētā neeksistējošiem burtiem) mūs tā ir pieradinājuši pie "siers Krievijas", "mērce tomātu asā", "gurķi sālīti" vai "siers kausēts fasētais" un līdzīgām gara vājībām, ka sākam zaudēt veselīgu latviešu valodas izjūtu, it kā uzrakstīt pareizi latviski būtu grūtāk. Tad nu arī mūs vēl ved uz Gaiļezera slimnīcu, bet, ja jābrauc citur, tad ved uz klīniku Linezers un nevis uz Linezera klīniku.

Pat laikraksts Diena izsludina konkursu, it kā rakstot Diena ar lielo burtu un pie tam vēl kursīvā, kāds varētu domāt, ka te darīšana ar desu un nevis avīzi! Kam šī liekvārdība — grupa The Beatles, grupa Cosmos, it kā kāds nezinātu, ka tās ir grupas. To taču parasti nosaka konteksts.

Jaunākais meistardarbs šai ziņā ir jaunā "Arēna "Rīga"" (nemaz nezinu, cik te pēdiņu jāliek).

Tad nu mums pēc sporta kluba Rīga, kinoteātra Rīga, Rīgas lidostas Rīga beidzot arī vēl ir Arēna Rīga. Kāda izdomas bagātība! Varēja, piemēram, nosaukt par Kalpaka arēnu, tad vismaz viens otrs ārzemju hokeja cienītājs varētu apjautāties, kas tas Kalpaks mums tāds ir bijis. Manis pēc pat varētu būt Lipmaņa arēna vai vismaz Rīgas arēna, ja jau galīgi nevar bez tā vārda Rīga Rīgā iztikt, bet Arēna Rīga?!? Tad jau būsim konsekventi un turpmāk teiksim Parks Dziesmu svētki, Prospekts Rainis un, ja jau, tad jau Piemineklis Brīvība. Tas ir tikpat smieklīgi (ne vairāk, ne mazāk, un katrā ziņā nemaz nav jocīgi).u

fil.mag Austris Grasis, Bonnas universitātes baltu valodu lektors, Īpašu uzdevumu sabiedrības integrācijas lietās ministra padomnieks ārzemēs dzīvojošo latviešu jautājumos

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  04/08/06

- Nacionālais teātris joprojām bez direktora. Bez rezultātiem beidzies Kultūras ministrijas (KM) rīkotais konkurss par Latvijas Nacionālā teātra (LNT) direktora amatu. Neviens no pieciem pretendentiem netika ieteikts apstiprināšanai šajā amatā. Uz to kandidēja režisors Viesturs Kairišs, dramaturgs Dainis Grīnvalds, bijušais Nacionālā teātra aktieris Rolands Zagorskis, Nacionālā teātra mārketinga un reklāmas daļas vadītāja Ilona Matvejeva un a/s Valmieras piens valdes loceklis Valts Blaumanis. Kultūras ministre Helēna Demakova līdz 13. aprīlim solījusi izlemt – vai tiks izsludināts atkārtots konkurss, vai arī viņa vai KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts aicinās kādu piemērotu personu uzņemties LNT valdes locekļa pienākumus.

- Euro concerto. Šodien pulksten 17 Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiek koncertcikla Euro concerto koncerts. Piedalās pūtēju orķestris Rīga, beļģu diriģents Jans van den Rosts. Solists Viesturs Vārdaunis (mežrags). Programmā: Dž. Verdi, G. Holsts, P. Sverts, J. van der Rosts.

- Tikšanās ar Miervaldi Poli. Svētdien pulksten 15 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls izglītības programmas Svētdienas sarunas muzejā cikla Meistars un viņa laiks ietvaros tikšanās ar mākslinieku Miervaldi Poli.

- Fotogrāfijas muzeja krājumā nonāk apjomīga 20. gs. sākuma kolekcija. Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumi papildināti ar ļoti vērtīgu ievērojama apjoma fotokolekciju, kas radīta 20. gs. sākumā un kurā ietilpst ne tikai stikla fotoplates un to kopijas, bet arī fotosalona iekārtojuma priekšmeti un vērtīgi izziņas materiāli. Kolekcija līdz šim glabājusies pie tās autora Alfrēda Grāvera mazmeitas Maijas Padomas, kas nolēmusi to nodot muzejam. Pēc laika kolekcija būs apskatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā.

- Publisku lekciju cikls Kultūršoks. Radošā apvienība Lokomobile sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy un Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina kultūras menedžerus, māksliniekus, kultūras studentus un interesentus uz sarunu ar zinātniekiem – publisku lekciju ciklu Kultūršoks.  Lekcijas notiks reizi mēnesī (mēneša sākumā) Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Katrai lekcijai sekos neformāla diskusija, kuras laikā klausītājiem būs iespēja uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Sadarbībā ar radio Naba lekcijas tiks ierakstītas un pārraidītas katra mēneša pēdējā svētdienā pulksten 16, kā arī publicētas internetā teātra grupas United Intimacy mājas lapā www.unitedintimacy.lv. Pirmā – sociālantropoloģes Baibas Belas-Krūmiņas lekcija Dzīvesstāsti. Cilvēka atmiņa – notiks otrdien pulksten 18.

Līvija Dūmiņa,  NRA  04/11/06

- Komponista Georga Dovgjallo jubilejas koncerts. Šodien pulksten 18 Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas aulā notiek komponista Georga Dovgjallo 75 gadu jubilejas ieskaņas koncerts Kamēr svēteļi pār Svēti. Piedalās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas sieviešu koris Sapnis, Jaunais Rīgas vīru koris, Baldones vidusskolas jauniešu koris. Diriģenti I. Rīsmane, M. Brazovska, B. Kalniņa, pie klavierēm M. Beitika, L. Atvara. Koncertu vada aktieris Intars Rešetins.

- Dzejnieces Amandas Aizpurietes jubilejas sarīkojums. Trešdien pulksten 17 Aspazijas mājā Dubultos, Z. Meierovica prospektā 20, notiks dzejnieces Amandas Aizpurietes jubilejas sarīkojums Tik viegli vārdi birst kā rožu ziedlapas.

Līvija Dūmiņa,  NRA  04/12/06

- Kinoamatieru festivāls Ahūns. Līdz 1. maijam iespējams iesniegt darbus kinoamatieru festivālam Ahūns, kas notiks 19. maijā Grīvas mēbelēs. Aicināti piedalīties visi, kam ir vēlme piedalīties un video darbi, ko rādīt. Pasākuma mērķis ir piesaistīt arvien jaunus interesentus kinoamatieru kustībai, tāpēc arī konkrēta tēma vai žanrs nav noteikts. Festivālam iesniegtie darbi tiks izvērtēti un apbalvoti vairākās nominācijās: labākā filma, labākā videomāksla, labākā montāža un skatītāju balva. Ahūna žūrijas komisijā darbosies režisori Jānis Vingris, Askolds Saulītis un Jānis Rēdlihs. Skatītāju balvu izvēlēsies Ahūna apmeklētāji, festivāla laikā balsojot par savu favorītu. Plašāka informācija: www.ahuns.lv.

- Latviešu mākslinieki Maķedonijā. Maķedonijas laikmetīgās mākslas muzejā Tesalonikos apskatāma Katrīnas Neiburgas, Kaspara Podnieka, Ginta Gabrāna un Ērika Boža izstāde Suspense (Spriedze).

Līvija Dūmiņa,  NRA  04/13/06

- SIA Latvijas Koncerti. No vakardienas valsts SIA Latvijas Koncertdirekcija pārtapusi par valsts SIA Latvijas Koncerti.

Nosaukuma maiņa nemaina organizācijas uzdevumus: veidot un attīstīt valsts profesionālo koncertdzīvi, īstenojot valsts apņemšanos – ar augstas kvalitātes un radoši iedvesmojošām aktivitātēm apmierināt iedzīvotāju tiekšanos pēc labas mūzikas, kā arī iedvesmot laikabiedru garīgo izaugsmi. Latvijas Koncertu darbība vērsta uz valsts kultūras, sociālās un reģionālās attīstības, kā arī ārējās un iekšpolitikas nostādņu īstenošanu, tā pārstāv profesionālo mūziķu radošo izpausmju intereses pasaulē. Latvijas Koncertu darbību vada Guntars Ķirsis.Sākotnēji Kultūras ministrija bija iecerējusi Latvijas Koncertiem pievienot arī Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts akadēmisko kori Latvija, bet pēc mūziķu protestiem no šīs ieceres atteicās.

- Pētera Vaska jubilejas koncerts. Šodien pulksten 19 Rīgas kultūras un mākslas centrā Mazā ģilde notiek komponista Pētera Vaska jubilejas koncerts. Piedalās Tomass Steisijs no ASV (angļu rags), Rīgas kamermūziķi, diriģents Normunds Šnē.

 

Grāmatas

Arno Jundze, Līvija Dūmiņa,  NRA  04/10/06

Maiju Lasila. Pēc sērkociņiem. Tulkojusi Ingrīda Peldekse, Tapals, 2006.

Vēsturisks notikums! Pirms gadiem 40 no krievu valodas latviski(šķiet, pacenzētā variantā) tika iztulkots Maiju Lasilas garstāsts Pēc sērkociņiem, kas vienā mirklī kļuva par bestselleru, pazūdot no veikalu un drīz vien arī no bibliotēku plauktiem (grāmatu vienkārši nolasīja). Astoņdesmitajos gados sekoja kinobestsellers – filma pēc Risto Orko un Leonīda Gaidaja scenārija, kuru padomjzemē skatījās ar aizturētu elpu. Nu beidzot, 2006. gadā, M. Lasilas darbs visā tā godībā iztulkots no oriģināla. Lasot, lūdzu, ņemiet vērā, ka M. Lasila nav nekāda dāma, bet gan kungs – Algots Untola, kuru saniknotie tautieši par viņa aizraušanos ar komunisma idejām nošāva tālajā 1918. gadā. Un tā daži ugunīgi somu vīri pošas uz bodi pēc sērkociņiem. Kā jums šķiet – cik gadu šiem zemniekiem vajadzēs, lai sērkociņus nopirktu?

Augusts Deglavs. Zeltenīte. Valters un Rapa, 2006

Klasiskais 1886. gada Augusta Deglava romāns Zeltenīte mūsdienās būtu pelnījis, lai to ekranizētu seriālā. Reālistiskā ziepju opera par Zeltenīti – paziedējušu un relatīvi turīgu šuvēju, kurai, pēc sabiedrības domām, pilnai laimei trūkst vien laimīgas laulības un izskatīga vīra, ir viens no labākajiem to laiku darbiem latviešu literatūrā. Atmetiet literatūrkritiskos štampus par Deglavu kā vēsturiskā strādnieku fona tēlotāju un reālistu. Zeltenīte, ja neņem vērā 19. gadsimta valodas īpatnības, ir viens no lasāmākajiem sava laika latviešu literatūras sacerējumiem. Ko gan lai te piebilst – Zeltenītes vīrs, fabrikas puisis Saša, izrādās viens īstens maita.

Andrejs Eglītis. Raksti. 7. sējums. Valters un Rapa, 2006

Andrejs Eglītis nepiedzīvoja divas lietas – savu Rakstu 7. sējumu un nožogojumu ap Brīvības pieminekli dienā, kad viņš vienmēr devās godināt Tēvzemi un Brīvību. Septītajā sējumā iekļauta pēdējos gados sarakstītā dzeja, kas publicēta periodiskos izdevumos vai arī atrodama rokrakstos. To papildina Andreja Eglīša rakstītās vēstules, kā arī dzejniekam un viņa daiļradei veltītā dzeja un raksti. Sējumā bagātīgi iekļauts materiāls, kas sistemātiskā faktu uzskaitē parāda Andreja Eglīša devumu literatūrā. Izveidots publikāciju un rakstu par dzejnieku hronoloģisks pārskats un komponētās dzejas saraksts. Grāmatas beigās literatūrzinātnieces Dzidras Vārdaunes komentāri un dzejoļu virsrakstu un pirmo rindu alfabētiskais rādītājs.

Ārne Tērnkvists. Henriks Ibsens. Tulkojusi Jolanta Krakope, Norden AB, 2006

Ibsena gads Latvijai nes jaunu grāmatu ražu par dižo norvēģu dramaturgu. Zviedru rakstnieka un dramaturga Ārnes Tērnkvista (1932– 2003) biogrāfiskā apcere rāda Henriku Ibsenu privātās un sabiedriskās dzīves, domu un jūtu kontekstā. Autors zīmējis mīlestības pilnu Ibsena portretu, kas balstīts uz pamatīgu iedziļināšanos klasiķa daiļradē, kur ikviena luga "ir lauska no sasista spoguļa, kurš mēģina notvert esību tās veselumā". Jāpiebilst, ka šī grāmata papildina apgāda nupat izdotās Ibsena Izlases pirmo grāmatu.

 

Piešķir Atzinības rakstu Pēterim Vaskam

DELFI    04/11/06    Valdība otrdien pieņēma rīkojumu Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu komponistam Zinātņu akadēmijas goda loceklim un Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda loceklim, komponistam Pēterim Vaskam.

Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu latviešu mūsdienu profesionālās mūzikas attīstībā, profesionālo jaunradi un nacionālās mūzikas mākslas popularizēšanu starptautiskajā līmenī, informēja valdības Komunikācijas departamentā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Pēterim Vaskam pasniegs kultūras ministre Helēna Demakova.

Daudzviet pasaulē Latvijas vārds asociējas ar Pētera Vaska mūziku. Tā skanējusi prestižās pasaules koncertzālēs daudzu ievērojamu un izcilu mūziķu sniegumā Eiropā, Amerikā, Japānā un Austrālijā, iekļauta daudzu pasaules horeogrāfu baletu iestudējumos.

Vasks ir vienīgais latvietis, par kura darbu izdošanu rūpējas ievērojamā vācu izdevniecība "Schott". Viņa mūzika iemūžināta aptuveni 30 kompaktdiskos, sasniegumi mūzikā novērtēti ar vairākiem apbalvojumiem, to vidū – Herdera balva, Baltijas asamblejas balva, Ivanova prēmija, Lielā mūzikas balva (piešķirta trīskārt) un Triju zvaigžņu ordenis.

Ne tikai ar spēku

Inese Lūsiņa,  Diena  04/11/06    Pētera Vaska mūzikas interpretācijas divos koncertos Rīgā un Tallinā.

Spilgtas Pētera Vaska mūzikas interpretācijas divos koncertos Rīgā un Tallinā bija latviešu, britu, igauņu un somu mūziķu velte komponistam Pēterim Vaskam viņa sešdesmitajā jubilejā. Rīgas Lielajā ģildē 8.IV — autorkoncerts Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā tā galvenā diriģenta Ginta Glinkas vadībā kopā ar britu čellistu Stīvenu Iserlisu. Tallinas Melngalvju namā 9.IV — jau afišā ar jubilāra foto pieteikta Tallinas kamerorķestra programma Bravissimo!, kuras īpašo emocionālo tonusu noteica komponista radošie domubiedri Somijas mūziķi — vijolnieks Juns Stūrgords un diriģents Juha Kangass.

Mums ļoti paveicies, ka liktenīgas nejaušības rezultātā ieguvām izcilu un būtiski jaunu P.Vaska čella koncerta interpretāciju. Opusu, kas 1994.gadā komponēts Vācijā dzīvojošajam lietuviešu čellistam Dāvidam Geringam, pirmoreiz atskaņoja Stīvens Iserliss. Viņš to bija sagatavojis koncertam Vācijā, kurš no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ pēdējā brīdī tika atcelts. Iserlisam bija iepatikusies latviešu komponista mūzika, tāpēc viņš piekrita savu repertuāra jaunieguvumu nospēlēt Rīgā. Viesis to darīja no visas sirds un netaupot sevi, tik ekstātiskā aizgrābtībā, kādu reti gadās sastapt. Vienlaikus tas bija izsmalcināta estēta skatījums uz P.Vaska mūziku — jūtīgs, saviļņojošs un romantisks pat brīžos, kad mūzikā ieslēdzās "objektīvā" elles mašīna likteņu samalšanai. Pat viskarstākajos kulminācijas brīžos, cīnoties ar mērķtiecīgi uzbrūkošo orķestra pārspēku, S.Iserliss neaizrāvās ar gārdzošām konvulsijām, "nelauza" čellu, tikai bija savu slaveno Stradivāri instrumentu nomainījis ar citu — dinamiskāku, šoreiz izņēmuma kārtā atsakoties no zarnu stīgām.

Iserlisa temperaments ir ugunīgs, taču vērsts uz dziļu un saviļņojošu individualitātes pārdzīvojumu, nevis laikmeta nežēlības un agonijas tēlojumu. Identificējoties ar muzikālā stāsta varoni, solists atklāja viņa drāmu smalkās čella toņa gradācijās — smeldzīgajā piesātinājumā, ēteriskajā maigumā, trauslumā un dzidrumā. Īpašā apgarotībā, kurā neparasti izteiksmīgi bija pat flažoleti!

Viesa dedzīgā pašatdeve un skatuves mākslinieka artistisms (teatrāli spilgta drāmas atklāsme) augstāko koncentrāciju sasniedza monologā un kadencē, taču sākās jau ar pašu pirmo skaņu. Aizraujot un dzenot sev līdzi orķestri, viesis pierādīja, ka arī P.Vaska mūzikas groteskās epizodes (abas tokātas) iespējams atklāt bez smagnējas stampāšanas staignā skaņublāķu purvā. Šajā ziņā S.Iserliss ir mūsu vijolnieka Gidona Krēmera gara radinieks — viņi abi ir izteikti artistiski, romantiska tipa mākslinieki, kuri itin visam piešķir apgarotību un jūtīgu izsmalcinātību. Viņi atsvabina mūziku no matērijas objektīvā smaguma, derdzības un raupjā tēsuma.

Lai gan divpadsmit LNSO čellisti koncertā Rīgā efektīvi, sulīgi pirmatskaņoja Berlīnes filharmoniķiem rakstīto "spēka dziedājumu" Canto di forza, bet kopā ar akadēmisko kori Latvija izskanēja lūgšana Dona nobis pacem, par vakara lielo notikumu līdzās čella koncertam izvērtās Lauda — dramaturģiski mērķtiecīgs simfonisks dziedājums ar dziļi latvisku intonāciju, korāļa viengabalainību un divām vērienīgām kulminācijām, kuras diriģentam un mūziķiem izdevās sasniegt vienotā, nesadrumstalotā elpā. Ne velti Lauda jau divdesmit gadu ir LNSO muzicēšanas vizītkarte, kas gan īpaši izceļ tā pamatvērtību — stīgu grupu, gan arvien no jauna pārbauda pūšaminstrumentu solistu ambīcijas. Būtu tikai lieliski, ja šim pārbaudījumam pēdējie atvērtu arī savas sirdis un pieļautu dzīvu intonāciju, nevis tikai formāli atspēlētu apgūtās partijas.

Juhas Kangasa diriģētajā Tallinas kamerorķestra koncertā Tallinā P.Vaska vijoļkoncerts Tālā gaisma izskanēja V.A.Mocarta, P.Čaikovska un piedevās atskaņotās J.Sibēliusa mūzikas kontekstā. Var tikai apbrīnot emocionālo spriedzi, kādu šajā vakarā radīja abi somu mūziķi. Introvertais, taču patiesībā ļoti dedzīgais diriģents, sulīgi un kolorīti gleznojot skanējumus, atļaujas muzicēt eksaltēti. P.Čaikovska Serenāde un P.Vaska vijoļkoncerts tam ir īsti piemēroti, jo ir dāsni gan gleznieciskā kolorīta (dabas un žanrisko ainu), gan emocionālā augstsprieguma aspektā.

Kaut arī gadījies salīdzināt jau vairākas Vaska vijoļkoncerta interpretācijas (līdz ar tā adresātu un pirmatskaņotāju Gidonu Krēmeru skaņdarbu vispār spēlējuši jau 28 vijolnieki!) un arī vijoļkoncerta ierakstu P.Vaska autordiskā, kuru abi somu mūziķi kopā ar Ostrobotnijas kamerorķestri vērtuši par Kannu Classic award Gada ierakstu, Tallinā dzirdētais lasījums radīja īstu emocionālu šoku. J.Stūrgords muzicēja ar tādu ziemeļnieka skaudrumu un spēku, ar tik fanātisku azartu un sāpīgu tiešumu, ka uz vietas ierāva līdzpārdzīvojumā. Jaunais, ko Tālās gaismas interpretācijā ienes J.Stūrgords, ir tipiski vīrišķīgais, asi un skarbi konfliktējošais lasījums — īsta, izmisīga un neatlaidīga cīņa uz dzīvību un nāvi. Tieši tāpēc vēl jo izlolotāki izcēlās sapņu brīži (vienīgais patvērums!) un pastorālās vīzijas, kurās J.Stūrgords no vijoles izvilināja ziemeļu dabas skaņas. Tūliņ pēc Lieldienām viņš atskaņos P.Vaska vijoļkoncertu trijās pilsētās Skotijā.

Savukārt Vaskiānu Rīgā turpinās Normunds Šnē ar Rīgas kamermūziķiem (Mazajā ģildē 13.IV), sniedzot iespēju beidzot dzirdēt P.Vaska angļu raga koncertu tā pirmatskaņotāja, Ņujorkas filharmoniķu solista Tomasa Steisija sniegumā. Rīgas Domā 21.IV koncertā P.Vasks ērģeļmūzikā muzicēs Tālivaldis Deksnis, diriģents Māris Sirmais ar jauniešu kori Kamēr…, vijolniece Ilze Zariņa un čelliste Diāna Ozoliņa.

 

Izstādes

Maija Rudovska, Daiga Kalniņa, Arno Jundze,  NRA  04/11/06   

- Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijā līdz 29. aprīlim apskatāma mākslinieces Jutas Treijas un Patrīcijas Tiknuses gleznu izstāde Pavasara vīzijas. Izstādē eksponēti mākslas darbi, kas tapuši batikas un zīda apgleznošanas tehnikā, kā arī eļļā, grafikā, pastelī un akvareļa tehnikās.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā trešā stāva izstāžu zālē līdz 26. aprīlim aplūkojama Kokneses fonda organizētā konkursa par 20. gadsimta totalitārajos režīmos cietušo un bojā gājušo piemiņas vietu uz salas Koknesē ideju skiču izstāde.

- Uz BETANOVUSS un NOASS peldošās galerijas AB dambī 2 trešdien pulksten 19 notiks holandiešu fotogrāfa un videomākslinieka Jāpa de Ruiga darbu izstādes Nepilnības spēks atklāšana. Izstādes pamatdoma saistīta ar mākslinieka novērojumiem: "Starp cilvēkveidīgajiem daudz ir tādu, kuriem ir viens spārns. Nepilnības spēks ir mūsu stiprākā puse. Mums jāatrod veids, kā, neskatoties uz ķermeņa un prāta noteiktajiem ierobežojumiem un samierinoties ar apstākļiem, kas nekad nav ideāli, tomēr atrast iespēju, kā tos pārvarēt. Daži indivīdi spēj pat ar vienu mazu spārnu atraisīties brīnumainam lidojumam, turklāt pat aizraut sev līdzi arī citus." Izstāde būs apskatāma līdz 21. maijam.

- Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā no 14. līdz 16. aprīlim būs izstādīts mākslinieces Sarmītes Māliņas un fotogrāfa Kristapa Kalna multimediāls Lieldienu svētku altāris. Altāra centrālo vietu aizņems plazmas ekrāns, pildot tradicionālo altārgleznas funkciju. Šā darba mērķis ir ne tikai sakrālajā vidē ienest laikmetīgas mākslas formas, bet arī raisīt pārdomas par līdzībām starp reliģiju un mūsdienu sociālo vidi. Tas runās par līdzību, kādā mēs pielūdzam gan reliģiskus tēlus, gan mūsdienu varoņus.

- Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs svētkos. Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs informē par darba laiku Lieldienās. Ceturtdien, 13. aprīlī, muzejs strādās no pulksten 11 līdz 16. Piektdien, 14. aprīlī, muzejs būs slēgts, sestdien, 15. aprīlī, darba laiks no pulksten 11 līdz 16, bet svētdien un pirmdien muzejs slēgts.

- Pasaules bērni Daugavpilī. Starptautiskā akcija, kas jau norisinājusies Vācijā, Izraēlā, Rumānijā un citās valstīs, šodien sākas Daugavpils universitātē. Akcijas laikā būs iespēja tikties ar režisori Silviju Štrūbeltu un gleznotāju Helgu Hartji no Ķelnes. Viņas parādīs, kā, novirzoties no klasiskiem darbības veidiem un metodēm, var tuvināties mākslai un izstrādāt personīgo pieeju. Trīs dienas ilguša darba procesa noslēgumā izveidotie darbi tiks prezentēti īpašā performancē. Uzturēšanās laikā Daugavpilī abas mākslinieces plāno tikties arī ar vietējiem māksliniekiem un teātra darbiniekiem.

- Oskara Lekuna fotoizstāde. Oskara Lekuna fotoizstāde Telpa šomēnes apskatāma Rūjienas mākslinieku darbnīcā Pie Ādama Alkšņa (Rīgas ielā 11). Pēc tam fotoizstāde sāks ceļojumu pa Latvijas pilsētām: Valmieru, Jēkabpili, Bausku, Rīgu, Liepāju.

 

Pārkrievotāja prieki

Vilnis Zariņš, Latvijas Avīze  04/12/06    Latviešu skolās bērnu skaits šogad samazinājies, krievu — pieaudzis.

Rīgas domes PCTVL deputāts Genādijs Kotovs vairākkārt pievērsis sev uzmanību ar centieniem izjaukt mācības skolās, līmēt uz pieminekļiem provokatoriska satura lapiņas un citādi pārkāpt sabiedrisko kārtību. Šā gada 1. aprīlī krievu nedēļas izdevumā «Rakurss» ne kā aprīļa joku, bet ļoti nopietni viņš paudis savu prieku par skolēnu skaita svārstībām Rīgas skolās ar latviešu un krievu mācību valodu.

Viņš konstatē, ka šajā mācību gadā latviešu bērnu skaits Rīgas skolās ir par dažiem simtiem mazāks, bet krievu bērnu skaits — par dažiem simtiem lielāks nekā iepriekšējā gadā. Autors pat izvirza jautājumu, vai tā neatspoguļo kādu «tektonisku pārbīdi» Latvijas krievu apziņā.

G. Kotovs liek noprast, ka viņam gadu gaitā nav paticis latviešu bērnu skaita īpatsvara pieaugums Rīgas skolās. Viņš raksta: «Nelielu mierinājumu deva vienīgi tas, ka citas mazākumtautības nezin kāpēc arvien vairāk izšķīrās par to, lai savus bērnus atdotu nevis latviešu, bet tieši krievu skolās.» (Izcēlums mans. — V. Z.) Un ar labpatiku turpina: «Nekrievu bērni veido ap 30 procentu skolēnu krievu skolās. Kamēr latviešu skolās visu nelatviešu ir aptuveni 10 procenti.» Šie dati ne visus iepriecina, bet tie ir pareizi. Šajā mācību gadā vairāk nekā desmitā daļa (4592) Rīgas krievu skolu audzēkņu ir latvieši.

Autora neziņa par to, kā un kāpēc neatkarīgās Latvijas skolās plaši tiek veikta nekrievu tautu bērnu, arī daudzu latviešu pārkrievošana, manī rada šaubas. Šos procesus pārkrievotāji gan skaļi nereklamē, tomēr ir signāli, ka ar daudzu pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem, kuri nav krievi vai pieder atšķirīgām tautībām, sistemātiski notiek pārrunas, lai viņi šos bērnus sūta krievu skolās. Kas organizē vai finansē šīs pārrunas Rīgas un visas Latvijas mērogā, man nav zināms. Daži krievu skolu skolotāji ir informēti, ka tad, ja viņu skolās netiks nokomplektētas pirmās klases, viņi droši vien zaudēs darbu. Bet dažas latviešu plūsmu mazo klašu skolotājas atsakās uzņemt savās klasēs bērnus, kuriem tikai viens no vecākiem ir latvietis un kuriem latviešu valoda sagādā grūtības. Jo par to, ka šādā gadījumā būtu taisnīgi atlīdzināt viņu papildu darbu vai citādi organizēt bērnu sagatavošanu latviešu skolai, neviens nav rūpējies.

Domāju, ka jautājums par to, kurā Latvijas etniskajā grupā ik gadus ieplūdīs aptuveni tūkstotis jauniešu, ar kādām tradīcijām un kādiem mērķiem viņi sevi identificēs, ir tik svarīgs, lai ar to nodarbotos arī drošības iestādes. Tikpat grūti ir uzminēt, kāpēc latviski runājošu bērnu iekārtot kādā bērnudārzā Rīgā vecākiem ir neatrisināma problēma, kamēr krievu grupā jebkuru bērnu pieņem labprāt.

Kotova raksts liecina, ka pret latviešu tautu, latviešu valodu un Latvijas valsti turpinās naidīgu impērisku spēku uzbrukums. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju vidū pieaug. Neatkarības gados tas ir pieaudzis no 52% līdz 59%. Ja nepieļausim, ka ieplūst jauni kolonisti un latviešu bērnus pārkrievo, latviešu valoda un kultūra pēc desmit gadiem atkal dominēs visā valstī. Latvijas galvaspilsētā 1989. gadā latviešu bija 36,5%, bet krievu — 47,5%. 2005. gada sākumā Rīgā latviešu bija 42,3%. Krievu tad bija 42,6%. Tagad latviešu un krievu skaits varētu būt vienāds. Iepriekšējā mācību gadā Rīgas skolās ar latviešu mācību valodu mācījās par dažiem simtiem skolēnu vairāk nekā krievu skolās. Situācijā, kad G. Kotovs ar savu kompāniju pērn ar lielu troksni centās dezorganizēt krievu skolu darbu, daži vecāki savus bērnus pārcēla uz latviešu skolām. Šogad daļa no viņiem pārcēla savus bērnus atpakaļ. Tautu attiecībās tas neko negrozīja.

 

Mākslas dienas. Meli, kas rāda īstenību?

Republika.lv   04/13/06    Jau pusgadsimtu Latvijā katru pavasari notiek Mākslas dienas. Mūsu dienās daļā sabiedrības valda tonis, ka “vairs nav kā agrāk”. Padomju laikā ilgojās pēc Ulmaņa laikiem, tagad nožēlo zilās debesis un zaļo zāli sešdesmitajos, septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados.

Taču uz Mākslas dienām diez vai tas attiecas. Jebkādu nožēlu par Mākslas dienu šķietamo pagrimumu pārsvītro 2006. gada pasākumu programma, ko redakcija saņēma no Mākslinieku savienības. Izrādās, apmēram 20 lappuses ir vajadzīgas, lai tikai pieminētu Mākslas dienu izstādes un sarīkojumus Latvijas pilsētās, rajonos, pagastos un Rīgā. Pēc lielās visas dzīves jomu centralizācijas padomju gados tagad arī mākslas izpausmes jau ir aptvērušas gandrīz visu zemi. Varbūt tas arī ir lielākais ieguvums neatkarības un demokrātijas laikos. Kolektīvisma vietā arvien spilgtāk apliecinās individualitātes un personības, arī savstarpējā konkurence kļūst aizvien lielāka. Protams, paaudžu straujā maiņa mākslā ir process, par ko nekad nebeigs diskutēt. Par to arī saruna mūsu redakcijā.

Pie Republikas apaļā galda bija lūgti gleznotāja Džemma Skulme, tekstilmāksliniece Edīte Pauls–Vīgnere, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne un digitālo mediju mākslinieks Jānis Garančs.

Džemma Skulme: — Ja nemaldos, šo svētku tradīcija Latvijā sākās 1956. gadā. Tā bija Maskavas iniciatīva, un pasākums noritēja visnotaļ primitīvi.

Gundega Bičevska: — Kā jūs vērtējat pēdējo gadu Mākslas dienas? Mākslinieku vidū tās joprojām ir populāras?

Edīte Pauls–Vīgnere: — Man jau šķiet, ka šie pasākumi ir zaudējuši savu aktualitāti. Kaut gan toreiz, kad mākslinieki aktīvi piedalījās Mākslas dienu programmā, daudzi notikumi bija uzspiesti. Bieži vien skolēni tika burtiski atdzīti uz pasākumiem. Protams,

Madonā, Valmierā, Cēsīs allaž ir ļoti nopietni izturējušies pret Mākslas dienām — tur pasākuma programma vienmēr ir bijusi interesanta. Turpretī dažās citās vietās tas viss noritēja samērā bēdīgi...

Džemma Skulme: — Un tomēr, ja vērtējam kopumā, ir skaidrs, ka tolaik Mākslas dienas bija ļoti augstā līmenī. Tie bija visnotaļ iespaidīgi masu svētki. Mēs, mākslinieki, ar to lepojāmies.

Jānis Peters: — Vai šogad jūs piedalīsieties Mākslas dienās?

Edīte Pauls–Vīgnere: — Agnijas Sūnas galerijā man ir sentimentāla izstāde.

Džemma Skulme: — Nē, jo pašreizējā situācija man nav pieņemama. Sanāk, ka man pašai ir jānodrošina savu darbu pārvešana, ielogošana... Man tas riebj! Es neesmu to pelnījusi.

Edīte Pauls–Vīgnere: — Pareizi būtu, ja Mākslinieku savienība nodrošinātu autobusu, tehnisko palīdzību.

Džemma Skulme: — Būtu tikai normāli, ja mākslinieks no šādiem pasākumiem saņemtu arī kādu gandarījumu, nevis tikai raizes.

Gundega Bičevska: — Vai varētu teikt, ka tālajos padomju gados Mākslas dienu ieguvums tomēr bija lielāks nekā tagad, kad nevienam nekas netiek uzspiests? Džemma Skulme: — Nē, mākslu uzspiest nevar! Toreiz mēs mācējām situāciju pārņemt savās rokās un virzīt vēlamajā gultnē.

Jānis Peters: — Bet kas tad to uzspieda? Teiksim, Dzejas dienas ar Dainu Avotiņu priekšgalā nodibināja paši dzejnieki...

Ingrīda Burāne: — Jāni, jūs mobilizējāties tad, kad redzējāt, cik labi aizgājušas Mākslas dienas, jo tas tomēr bija pateicīgs veids, kādā komunicēt ar publiku. Mēs jau varam ironizēt par Ļeņina saukli: “Māksla pieder tautai”, kuru kā moto drukāja Mākslas dienu programmās, taču nevaram noliegt, ka tie tik tiešām bija tautas svētki. Tam par iemeslu kalpoja daudzi apstākļi: kopā būšanas fenomens, atklāsme, ka var izkāpt no ikdienišķā riteņa un dzīvot citādi.

Džemma Skulme: — Turklāt šajos svētkos piedalījās sava īpatnēja publika. Tie bija cilvēki, kas savstarpēji sasveicinājās. Radās iespaids, ka tā publika, kas bija ienākusi mūsu mājās un pārvērtusi tās par komunālajiem dzīvokļiem, tur nepiedalījās.

Jānis Peters: — Vai Mākslas dienas arī avansēja mākslinieku ego, sniedza gandarījuma izjūtu?

Edīte Pauls–Vīgnere: — Tolaik jau mēs nevarējām sevi parādīt pasaulei, kā tas tagad ir iespējams jaunajai paaudzei. Jā, varētu teikt, ka šāda veida pasākumi to kompensēja, jo bija liels gandarījums.

Džemma Skulme: — Bet tā tieksme izrauties uz āru bija milzīga! Mums bija iekšēja izjūta, ka neesam sliktāki, ka mēs varam būt pasaules līmeņa mākslinieki.

Jānis Peters: — Manuprāt, lielajās Padomju Savienības avīzēs Baltijas valstu māksla tomēr tika vērtēta kā avangards — šā vārda labākajā nozīmē. Edīte Pauls–Vīgnere: — Bez šaubām, ka Padomju Savienībā ļoti liela nozīme tika piešķirta Baltijas valstu radītajai mākslai.

Džemma Skulme: — Es nupat trīs dienas pavadīju Maskavā. Ak, Kungs, mani tur uz rokam nēsā! Bet man arī jāatzīst, ka viņiem tur ir ļoti interesanta mākslas dzīve. Maskavā ir dibināta Mākslas akadēmija, kas uzņem goda locekļus. Arī mūs viņi labprāt aicina kļūt par šīs akadēmijas goda locekļiem.

Gundega Bičevska: — Jāni, kā jūs saredzat pašmāju publikas attieksmi pret savu pārstāvēto mākslas veidu?

Jānis Garančs: — Daļai cilvēku ir skeptiska attieksme, un man pat šķiet, ka Latvijā šis mākslas žanrs joprojām tiek vērtēts kā eksotika. Ļoti iespējams, tāpēc, ka cilvēkiem šis process šķiet ļoti sarežģīts, vairāk tehnoloģisks, ar minimālu radošo ieguldījumu. Taču ir atsevišķi projekti, kas nav veidoti kā tīrā, pašpietiekamā māksla, bet aptver kādu sabiedrisku vai politisku problēmu, un šajā gadījumā publika paplašinās pavisam nejauši, jo cilvēkus ir ieinteresējusi tieši apskatāmā tēma, nevis veids, kādā par to tiek runāts.

Jānis Peters: — Vai jums būtu interese piedalīties Mākslas dienās?

Jānis Garančs: — Noteikti! Es to saredzu kā savdabīgu alternatīvu vērienīgai tautas kustībai.

Džemma Skulme: — Jā, mums bija tā frāze: “Māksla tautai”, ar to domājot, ka mākslai jābūt skaidrai un saprotamai. Taču notika gluži pretējais — mēs, mākslinieki, tā aizrāvāmies, ka rādījām ļoti daudz ko nesaprotamu. Jānis Peters: — Tad jāuzdod jautājums — kam vairāk bija vajadzīgas Mākslas dienas: jums, māksliniekiem, vai tomēr tautai?

Edīte Pauls–Vīgnere: — Tas bija abpusēji. Kas tad ir mūzika bez klausītāja un māksla bez skatītāja?

Ingrīda Burāne: — Tās izpausmes, kas nāca no mākslinieku puses, bija maz balstītas uz ego.

Jāsaka atklāti, ka savā dzīvē neesmu piedzīvojusi otru tādu precedentu, kad tik atšķirīgas personības spēja nolikt malā savas ambīcijas un vienoties kopīgam darbam. Turklāt pilnīgi bez jebkādas atlīdzības.

Jānis Garančs: — Man šķiet, kas šīs Mākslas dienas tomēr ir svarīgs izpausmes veids arī tā saucamajiem nemāksliniekiem, jo tā ir reize, kad arī viņiem ir iespēja kļūt par māksliniekiem. Turklāt šis ir veids, kādā paust savu nostāju, piemēram, pret valstsvīriem. Un vēl — tā varētu būt lieliska iespēja, kā veicināt tūrisma attīstību. Šie svētki varētu būt kaut kas līdzīgs citu valstu tradicionālajiem karnevāliem, kad visa pilsēta apgriežas kājām gaisā.

Džemma Skulme: — Tolaik jau mums bija tāds nodoms — palīdzēt cilvēkiem atraisīties.

Edīte Pauls–Vīgnere: — Jā, un paradīt reālo mākslinieku, mudināt tautu uz dialogu. Diemžēl mūsu svinamās dienas aizvien turpina sarukt.

Jānis Garančs: — Jebkurā normālā sabiedrībā ir enerģija, kas, pareizi izmantota, var dot brīnišķīgus rezultātus. Džemma Skulme: — Bet mums jau nav normāla sabiedrība! Daudzi cilvēki ir tik nelaimīgi, ka viss šis organizētais prieks viņiem neiet pie dūšas. Ingrīda Burāne: — Pilnībā piekrītu Džemmas sacītajam par cilvēkiem, kuri gribētu, bet daudzu motīvu dēļ vairs nevar piedalīties. Un tomēr, ja mēs paskatāmies, kas tagad notiek šeit, tad jāatzīst, ka Mākslas dienas Latvijā nekad nebeidzas. Nemaz nav iespējams izsekot visiem kultūras un mākslas pasākumiem! Mēs nevaram vienlaikus būt Operas svētkos Siguldā, Jāzepa Vītola dziesmu festivālā un Raimonda Paula koncertā. Par izstādēm nemaz nerunājot...

Jānis Peters: — Ja Latvijas kultūras un mākslas dzīves aktivitātes salīdzinām ar kaimiņvalstīm, tad ko mēs varam secināt — mēs esam viņiem priekšā vai tomēr atpaliekam?

Džemma Skulme: — Šajā sakarā varu minēt kādu piemēru. Tas bija 1982. gads, kad UNESCO Mākslas padome rīkoja sanāksmi par tēmu “Māksla tautai”, uz kuru bija uzaicināti arī PSRS pārstāvji, tostarp es. Katram bija dots sešas minūtes ilgs uzstāšanās laiks, un uzaicinātie pārstāvji pārsvarā lasīja garus referātus. Es bija paņēmusi līdzi Gunāra Janaiša diapozitīvus par Mākslas dienām. Tikai dažās vietās iemanījos kaut ko pateikt, taču publika bija sajūsmā!

Viņi nespēja aptvert — kā tas var būt, ka Doma laukums ir pilns ar cilvēkiem?! Citās valstīs māksla ap sevi nepulcē tik plašas ļaužu masas. Jā, bet tās tolaik bija cilvēku slāpes pēc emocijām.

Ingrīda Burāne: — Salīdzināt ir ļoti grūti, bet es jūtu, ka Latvijā daudzi procesi norit profesionālāk. Tas nav tā, ka trīs vīndari sanāk kopā un kaut ko uzdzied. Džemma Skulme: — Diemžēl valsts neapzinās, ka māksla un kultūra ir mūsu tautas vislielākā bagātība.

Gundega Bičevska: — Mākslas un vara jau nekad nevar sadzīvot.

Džemma Skulme: — Visu paaudžu uzdevums ir vērst spiedienu uz varu. Mūsu jaunā paaudze gan vairāk gādā par savām interesēm, savukārt vecajai paaudzei nav nokārtota organizatoriskā puse.

Jānis Peters: — Arī biznesa cilvēkiem ir ļoti liela ietekme uz mākslas vidi. Varbūt šīs lietas nesakārtojas, jo privātais kapitāls nav inteliģentu cilvēku rokās?

Edīte Pauls–Vīgnere: — Tieši tā! Arī diplomātiem vajadzētu vairāk uzmanības pievērst kultūras dzīves celšanai.

Ingrīda Burāne: — Varas rokās ir ļoti daudz sviru, un tas, ko es gribēju pateikt par naudu, — nevarētu sūdzēties, ka kultūrai tā ir atvēlēta gaužām maz. Problēma ir citur — šie līdzekļi netiek sapratīgi izlietoti. Nereti tā tiek nomesta zemē, un bešā paliek projekti, kuros patiesi ir vērts ieguldīt. Es runāju par Kultūrkapitāla fondu.

Jānis Peters: — Bet vai tad šo naudu nesadala mākslinieku pārstāvji?

Džemma Skulme: — Tas ir pilnīgi nekontrolējami. Vai es zinu, kas tur notiek?!

Vai kāds to zina... Mēs jau esam mazliet par nevarīgām, lai risinātu šos jautājumus. To visu vajadzētu uzņemties kādai kompānijai, kas patiešām nodarbojas ar lietu sakārtošanu, nevis rada skandālus. Mūsos ļoti daudz kas ir norūdzis, mēs it kā zinām, kā tam vajadzētu būt. Protams, ir vajadzīgi arī izteicēji — mediji.

Gundega Bičevska: — Ja kāds tagad izsakās par tāda veida problēmām, tad pārsvarā tā ir vecākā paaudze. Rodas iespaids, ka jaunie mākslinieki klusiņām bruģē savus karjeras pakāpienus un neuzskata par vajadzīgu iesaistīties valstiskos procesos.

Jānis Garančs: — Viena no Latvijas nelaimēm ir tā, ka tauta ir kļuvusi ļoti pasīva. Cilvēkam vispirms ir jāpaēd, un tikai tad viņš domās par mākslu. It kā jau bija pierasts, ka māksliniekam uz varu jārada spiediens. Tagad cilvēkus ir pārņēmis nihilisms pret politisko līdzdalību.

Džemma Skulme: — Personīgā dzīve un intereses nosaka to, kādas vajadzības tu izvirzi par prioritāti, un tās ietekmē arī apkārtējo vajadzības. Jaunie mākslinieki izjūt izteiktu nepieciešamību pēc materiālo vajadzību apmierināšanas.

Ingrīda Burāne: — Viņu vidū ir ļoti liela konkurence. Ja es Mākslas akadēmija pateiktu: “Studenti, apvienojaties, protestējiet!”, viņi paskatīsies cits uz citu un nodomās: “Kāpēc man apvienoties, ja tas otrs mācās par budžeta līdzekļiem, bet es maksāju 1000 latu? Nē, man ar tevi nav, par ko vienoties!”

Jānis Peters: — Vai jūs gribat teikt, ka Latvijā kapitālisms iestājās par strauju? Džemma Skulme: — Tas ir skaidri zināms...

Edīte Pauls–Vīgnere: — Šeit kapitālisms ir kļuvis pārlieku mežonīgs.

Ingrīda Burāne: — Mūsu sarežģītā situācija saistās ne tikai ar ātri uzplaukušo kapitālismu, bet arī ar jaunās paaudzes identitāti, kas viņiem ir jāapgūst vienlaikus divos līmeņos. Tā ir mūsu nacionālā identitāte, kas okupācijas gados tika bremzēta, un Eiropas Savienības pilsoņa identitāte. Starp abām identitātēm ir pretrunas un berze. Ar laiku tās izlīdzināsies, bet tas nenotiks momentāni.

Jānis Garančs: — Valsts un latviešu nācijas iespēja izdzīvot nozīmē atgriezties pie katra indivīda — katra iekšējā satvara un principiem. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā var izteikties, un mūsu brīvības cena ir iesaistīšanās.

Vienmēr priekšplānā nokļūst tie aktīvākie, kas pēc tam izvirza savus noteikumus — ministrijās, biznesā, izglītībā. Nenoliedzami, lielā sabiedrības daļā ir šī attieksme — ko es tur maisīšos, tur viss smird. Manuprāt, tā ir bezatbildīga pieeja.

Jānis Peters: — Varbūt arī šīs skeptiskās attieksmes dēļ plašsaziņas līdzekļi mākslai nepievērš tik lielu uzmanību, kāda tā bija padomju laikos? Ingrīda Burāne: — Ja nevar parādīt Andreja Eglīša bēres, tad par ko mēs vispār varam runāt?!

Jānis Peters: — Mums ir Nacionālā radio un televīzijas padome, viņiem taču būtu jārisina šie jautājumi!

Jānis Garančs: — Mākslinieki varētu uzrakstīt kādu publisku vēstuli un tādējādi pievērst sev publikas uzmanību.

Ingrīda Burāne: — Jā, godīgi sakot, mēs paši bieži vien nemaz nezinām, cik brīnišķīgas lietas rada visu paaudžu mākslinieki. Tās ir decentralizācijas sekas. Ja mēs runājam par šā laikmeta nelaimi, tad problēmas ir tikai ar dokumentēšanu, informēšanu un atbalstīšanu.

Es neteiktu, ka ir kaut kādas paaudžu problēmas. Drīzāk ir konflikts starp kvalitatīvu un nekvalitatīvu mākslu. Tās nemākslas reizēm ir stipri par daudz.

Edīte Pauls–Vīgnere: — Vēl viens, kas sāp... Mūziķus vēl aizstāv ierakstu kompānijas, bet ar mums bieži vien sanāk tā, ka pildām noformēšanas funkcijas. Tevi it kā uzaicina piedalīties tekstila izstādē, tu aizej un skaties — visi dzer kafiju, notiek saviesīgas svinības, un pēkšņi mākslinieks ir kļuvis par tādu kā mērkaķi. Mēs aizpildām sienas ar saviem darbiem, bet pulcēšanās iemesls ir pavisam cits.

Jānis Garančs: — Ja Mākslas dienas spētu izraisīt tik lielu rezonansi, kā tas notiek ar studentu nemieriem Francijā, varbūt ledus sakustētos... Bet nekas jau nenotiek!

Jānis Peters: — Mūsu politiķi tieši to uzsver — cik labi, ka pie mums nekas tāds nenotiek.

Džemma Skulme: — Mūsu demokrātija ir ļoti trausla. Šeit nav Francija, te cilvēki neko tādu nevar atļauties.

Ingrīda Burāne: — Te ir jārunā par kādu ļoti smalku robežšķirtni. Mākslai tomēr nav tādu uzdevumu un metožu. Mākslas mērķi ir celt, nevis graut.

Jānis Garančs: — Nē, tas nebija aicinājums uz grautiņiem. Mākslas dienas varētu būt veids, kādā radoši izteikt savu neapmierinātību ar pašreizējo situāciju. Tā, piemēram, varētu būt politiķu kariķēšana.

Džemma Skulme: — Un tomēr māksla ir tā, kas tautai dod cerību. Jānis Garančs: — Es skatījos tieši to Dombura raidījumu, kurā Māra Ķimele izteicās, ka viss ir tik slikti, ka nav vairs, uz ko cerēt. Man šķiet, ka tā tomēr nav tālredzīga attieksme.

Džemma Skulme: — Patlaban vairāk nekā jebkad mākslai piemīt vārdiska ievirze — tuvāk literatūrai, tuvāk domai. Arī agrāk mēs bijām tuvu domai, bet vairāk metaforās. Jūs, jaunie, tomēr esat stipri stāstoši. To brīvību, kas jums ir dota, faktiski ir panākusi iepriekšējā paaudze. Un tomēr — nekad nevajag aizmirst, ka brīvība nozīmē arī lielu atbildību. Man vakar bija saruna ar kādu tuvu cilvēku, un viņš man teica: “Tev vienmēr ir paticis izrādīties!” Es atbildēju: “Nekad!” Patiesībā es nosodu izrādīšanos, iešanu uz āru. Jā, bet mūs uz to spieda iekšējā izjūta. Tāpat kā mūsos ir ieaudzināts no nezālēm izravēt runkuļus, mūsos ģenētiski ir ieprogrammēts — ja neviens cits neiet, tad ir jāiet tev pašam.

Jums, jaunajai paaudzei, tagad tas ir jāuzņemas uz saviem pleciem. Īstenībā jau māksla ir tā, no kā visi cilvēki barojas. Mākslinieks nav ievēlēts, viņš ir iecelts uz mūžu.

Jānis Garančs: — Būt māksliniekam — tā ir privilēģija, un tā ir arī atbildība. Ir tādi mākslinieki, kuri savu misiju saredz tikai radīšanas procesā; ja ārā plosās karš, viņš netraucēts turpina zīmēt. Jā, es respektēju arī šādu attieksmi, jo viņam tā ir kalpošana. Bet ar tādu apziņu nedzīvo visi mākslinieki. Piemēram, Pikaso uzskatīja par savu pienākumu iziet cīņas laukumā. Jā, starp citu, tie bija viņi vārdi — māksla ir meli, kas rāda īstenību.

 

 

 

Citādās ziņās...

 

 

 

Rundāles pilī arī šogad turpinās veidot rožu dārzu

LETA   04/09/06    Šogad, sākot no aprīļa beigām, Rundāles pilī - franču regulārajā parkā, jau otro gadu turpināsies rožu dārza veidošana. Paredzēts iestādīt 3500 rozes, informēja Rundāles pils dārzniece Dainuvīte Brūvere.

600 rožu stādus Rundāles pils saņems no ārzemēm, bet pārējās būs Latvijā izaudzētas rozes. Šogad rožu dārza izveidē plānots ieguldīt 30 000 latu.

"Rundāles pils muzejs būtu pateicīgs, ja sabiedrības pārstāvji ar ziedojumiem un līdzdalību stādīšanas darbos atbalstītu šo projektu. Pretējā gadījumā rožu dārza izveide plānoto trīs gadu vietā, varētu ieilgt līdz 2010.gadam," uzsvēra Brūvere.

Tāpat viņa aicina tūristus šogad vēl nemeklēt gatavu rožu dārzu, bet lūdz darba kolektīvus un ģimenes piedalīties rožu stādīšanas talkās. Jau esot nosūtīta vēstule Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kuri pagājušajā gadā devuši lielu ieguldījumu rožu dārza veidošanā. Šo sadarbību paredzēts turpināt arī šogad.

Pērn rožu dārza iekārtošanā piedalījies arī spēkavīrs Raimonds Bergmanis ar savu komandu, jo pils apkārtnē netrūkstot darba spēcīgiem vīriešiem un tehnikai. Šogad īpaši stipriem vīriem sarūpētas lielākas ķerras. Daudzviet pils apkārtnē zemi sagatavot traucējot akmeņi, būvgruži un citas drazas un tikai vienu ceturto daļu rožu dārza varot rakt ar lāpstu. Turklāt katrai rozei nepieciešams izrakt no 80 centimetriem līdz vienam metram dziļu bedri, skaidroja dārzniece.

Pagājušajā gadā sākta arī dārza ierīkotāju sadarbība ar Bauskas rajona zemniekiem. Trīs dienas ar savu tehniku Rundāles pils rožu dārzā pērn nostrādāja zemnieku saimniecības "Panči" īpašnieks Māris Zvilna. Šogad strādāt rožu dārzā pieteikušās arī Andra Grantiņa un Arta Kamola zemnieku saimniecības.

Šogad rožu dārzā tiks iestādītas sešas selekcionāra Austra Plauža rožu šķirnes, no kurām vienai dzeltenai rozei tiks piešķirts nosaukums "Rundāles pils". 24.maijā, Rundāles pils 270. gadu jubilejas svinību laikā, notiks svinīgs šīs rozes kristību pasākums. Par rozes krustvecākiem uzaicināti AS "Hansabanka" Bauskas filiāles vadītāja Antra Cirvele un AS "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Savukārt 26.augustā uz dārza svētkiem tiks aicināti visi, kas piedalījušies Rundāles pils franču regulārā parka izveidē, sākot no 1976.gada līdz mūsdienām.

Jau ziņots, ka Rundāles pilī - franču regulārajā parkā, pagājušā gada 27.aprīlī, muzeja vadība un darbinieki sāka veidot senu šķirņu rožu dārzu, kurā pakāpeniski plānots iestādīt aptuveni 20 000 stādu.

Pirmais un vienīgais šāds projekts Latvijā sākts sadarbībā ar Lielbritānijas rožu audzētāju firmu "David Austin", kurai ir 200 gadu pieredze seno rožu audzēšanā. Šī firma nelielā daudzumā un pēc speciāla pasūtījuma audzē šķirnes, kas bija izplatītas 18.gadsimtā un rotājušas piļu un muižu dārzus.

Rundāles pils muzeja speciālisti ierosmi par šāda unikāla rožu dārza veidošanu guvuši pirms vairākiem gadiem Vācijā Bambergas pils parkā, un tagad jauno projektu uzlūko kā prioritāru.

Lai gan nav dokumentu, kas apliecinātu rozārija esamību hercoga Pētera Bīrona laikā, tomēr ir zināms, ka viņam piederējusi oranžērija ar lauru un vīģu kokiem, štokrozēm un citiem siltzemju augiem. Nav arī šaubu, ka Rundālē tolaik viss bijis kā citās Eiropas pilīs.

Rundāles pils pašreizējie saimnieki seno šķirņu rožu dārzu veidos pils dienvidu fasādes centrālajā daļā un blakus esošajos parteros, bet atsevišķi būs grāfu Zubova un Šuvalova dārzi, kuros augs 19.gadsimtā Anglijā selekcionētās šķirnes. Kolekcijā ietilps arī maijrozīšu, mežrožu, augļu, balto rožu rokoko stila dārzi.

Rozāriju iecerēts veidot tā, lai tas demonstrētu rožu audzēšanas mākslu ilgstošā attīstībā - no 18.gadsimta līdz mūsdienām. Tas nozīmē, ka parkā varēs vērot arī siltumnīcās potētās šķirnes, kuru ziedi iederas vāzēs, bet ārā lielos toveros augs atsevišķas sala neizturīgas šķirnes un ziemā traukus pārvietos pilī.

2004. gada rudenī un pērnā gada pavasarī iegādāti 76 rožu stādi no firmas "Rosen von Schultheis" Vācijā, bet aprīlī saņemti arī 64 stādi no Deivida Ostina firmas Lielbritānijā.

Grandiozā projekta īstenošanā būs nepieciešami lieli līdzekļi, tāpēc būs svarīgs dažādu sponsoru atbalsts.

Kā ziņots, Rundāles pils rožu šķirņu dārza stādīšanu atbalsta Nacionālie bruņotie spēki .Talkā ir piedalījušies NBS komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, NBS štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns, štāba departamentu priekšnieki un darbinieki.

No pagājušā gada maija talkās piedalījušies virsnieki un instruktori no dažādām NBS vienībām - Sauszemes spēku 1.Kājnieku bataljona, Nodrošinājuma pavēlniecības 3.reģionālā nodrošinājuma centra, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Jūras spēku flotiles, Mobilo strēlnieku bataljona, Zemessardzes 27., 51., 52., un 54.kājnieku bataljona.

Uz ledus gabala Baltijas jūrā peld brūnais lācis

TVNET/SWH    04/12/06    Uz ledus gabala Baltijas jūrā pamanīts brūnais lācis, kas drīzumā varētu sasniegt Roņu salu, šodien raksta laikraksts "Diena". Tomēr tā ir tikai viena no iespējām, jo igauņu robežsargi, kas dzīvnieku glābt bija devušies ar helikopteru, ķepaini biezajā miglā nav spējuši saskatīt.

Speciālisti norāda, ka dzīvnieks var arī noslīkt, jo atpakaļceļa viņam nav, taču, gadījumā, ja lācis patiešām sasniegs Roņu salu, tas būs izsalcis un varētu nākt uz cilvēku mītnēm meklēt barību.

Jau agrāk Latvijā bijušas liecības, ka lāči lielus pārgājienus veikuši tieši pa ledu. Piemēram, 80. gados kurzemniekus pārsteidzis lācis, kas pie viņiem ieradies no Vidzemes.

Videoaltāris? Var būt arī tā

Ilze Grīnuma,  Diena  04/13/06    Mācītāji Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna veidoto videoaltāri vērtē piesardzīgi.

Latvijā vēl nepieredzēts Lieldienu altāris Sv.Marijas Magdalēnas katoļu baznīcā tiks ieslēgts Lielajā piektdienā. Altāra centrā — liels plazmas ekrāns ar mūsdienīgu Kristus kapavietas attēlojumu tradicionālās altārgleznas vietā. Izvaicātie mācītāji savos vērtējumos ir piesardzīgi. Vispirms tas esot jāredz. Tomēr kopumā pret modernās pasaules ienākšanu baznīcā jūtams pozitīvs noskaņojums — kāpēc ne, ja māksla palīdz pārdzīvot notikumu kura dēļ baznīcā ir sanākts? Vienīgi katoļu baznīcas kardināla Jāņa Pujata balsī jaušamas bažas. Viņaprāt, altārglezna pret video nav apmaināma.

Televizora ekrāns būs tikai viena no modernā videoaltāra sastāvdaļām. Pēc mākslinieces Sarmītes Māliņas un fotogrāfa Kristapa Kalna ieceres Kristus lomā ekrānā būs redzams cilvēks no mūsdienu sabiedrības— uz kapavietas guļošs labas miesasbūves vīrietis ar ērkšķu kroni galvā. "Ja labs ir rezultāts, ja palīdz cilvēkiem savādākā veidā pārdzīvot to notikumu… Viss ir kārtībā. Dzīve nestāv uz vietas, attīstās," tā moderno mākslu baznīcā vērtē katoļu Sv.Jēkaba katedrāles priesteris Juris Jalinskis. Viņš atzīst, ka par konkrēto projektu grūti spriest, jo grūti iztēloties, kāds īsti svētku altāris izskatīsies.

Mācītāji ir pārliecināti — ja laikmetīgā māksla ir kvalitatīva, tā cilvēkos raisa pozitīvas emocijas. "Videoekrāns, tas jau tāds palīgelements. Būtība, pats galvenais, galds, kur noturēs dievkalpojumu, jau paliek," spriež katoļu baznīcas Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis, līdzīgi uzskata arī Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas draudzes priesteris Andrejs Trapučka. Modernās tehnoloģijas — ekrāni lielajās baznīcās, lai visi varētu redzēt, satelītkonferences u.c. — baznīcu ikdienā jau sen nav svešas.

Videoaltāris Sv.Marijas Magdalēnas baznīcā būs uzstādīts no 14.aprīļa trijiem pēcpusdienā līdz Pirmo Lieldienu, 16.aprīļa, astoņiem rītā. Abi mākslinieki uzsver, ka ieceres mērķis nav kādu aizvainot vai satracināt.

***

Kā vērtējat videoaltāri baznīcā?

Jānis Pujats, Latvijas Romas Katoļu baznīcas kardināls:

Tas noteikti nav pareizi. Altārglezna Magdalēnas baznīcā, tā tur ir pastāvīga, un to tā nevar apmainīt. Tas plāns nevar iet tā vienkārši cauri, ka video būtu altāra vietā. Es domāju, ja kāds kino rāda, tā ir cita lieta, bet lūgšanas lieta ir cita lieta. Baznīca un altāris ir lūgšanas lieta. Ar kaut kādām modernām bildēm tas nevar saderēties kopā.

Jānis Vanags, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps:

Gan klasiskā, gan modernā māksla ir bijusi aktuāla katrā laikmetā, un tā ienāk arī baznīcā. Galvenais jautājums ir par saturu un vēsti, ko tā nes, un kādas emocijas raisa. Par to varēs spriest tikai tad, kad mākslinieku iecere būs redzēta. Šāds videoekrāns ir tikai viens no līdzekļiem. Arī klasiskajā mākslā Rafaēla gleznās ir attēloti tajā laikā pazīstami cilvēki. Runa šeit ir par izmantotajiem līdzekļiem, nevis par būtību.

Aivita Putniņa, sociālantropoloģe:

Saturs joprojām šeit paliek vecais. Tas jaunais, kas nāk klāt, ir attēlojums, izteiksmes forma, līdzeklis. Ja paskatās uz baznīcu gleznām, tad var redzēt, kā tās ar gadiem ir mainījušās. Tas, kā var attēlot Kristu, ir ļoti mainījies, tāpēc nedomāju, ka iecere cilvēkus negatīvi ietekmētu. Jaunās baznīcas, sektas ļoti plaši izmanto jaunās tehnoloģijas. Jā, katoļu baznīca ir konservatīva. Bet iesaistīšanās šajā projektā drīzāk ir ar domu, kā piesaistīt cilvēkus, ieinteresēt.

 

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas skolai un baznīcai

LETA   04/13/06   Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas skolai un baznīcai, kuru reitingi šā gada martā bija attiecīgi 58,8 un 50,7 punkti, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

Radio reitings martā bija 49,1, televīzijas reitings - 41,6, robežsardzes reitings - 28, Latvijas Bankas reitings - 26,6, Latvijas armijas reitings - 25,1, Valsts prezidentes reitings - 24,4, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) reitings - 17,2, preses reitings - 14,3, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reitings - 13,9, pašvaldību reitings - 9,3, bet komercbanku sistēmas reitings - 8,9 punkti.

Pārējo institūciju reitingi ir negatīvi. Latvijas iedzīvotāji visvairāk neuzticas politiskajām partijām, kuru reitings ir mīnus 78,2. Saeimas reitings ir mīnus 60,5, Ministru kabineta reitings - mīnus 53, tiesu sistēmas reitings - mīnus 27,6, muitas reitings - mīnus 9,4, policijas reitings - mīnus 6,8, bet arodbiedrību reitings - mīnus 3 punkti.

Aptauja veikta no 17. līdz 27.martam, un tajā aptaujāti 1007 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.

 

Kalnciemā atrod beigtu stārķi

Kristīne Langengfelde,  NRA  04/13/06    Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis skaidro, ka tas esot pirmais gadījums, kad ziņo par beigtu stārķi. "Līdz šim esam saņēmuši jau vairāk nekā desmit zvanu par beigtām zīlītēm, sarkankrūtīšiem, pūcēm, zvirbuļiem un citiem maziem putniem, taču, par laimi, analīzes līdz šim nav apstiprinājušas putnu saslimstību ar putnu gripu."

Arī šoreiz speciālistu pirmreizējā apskate nav viesusi aizdomas par putnu gripu. "Mēs nenovērojām beigtajam stārķim tādas pazīmes, kādas būtu raksturīgas putnu gripai – ādas tūska, deguna pietūkums, taču putnam nebija arī citu redzamu nāves cēloņu. Tāpēc diagnostikas nolūkos tas nosūtīts kārtīgai izmeklēšanai," skaidro A. Žilvinskis.

Vietējie iedzīvotāji jau dažas dienas pirms tam pamanījuši, ka stārķis staigājis pa Kalnciema mazdārziņiem un bijis visai šaubīgs – nav cēlies spārnos.

"Lielāks pamats aizdomām par putnu gripu, protams, būtu tajā gadījumā, ja tiktu atrasti masveidā nobeigušies putni, taču mūsu valstī šāds gadījums nav fiksēts," stāsta A. Žilvinskis.

 

 

Visu nedēļu
laiks pārsvarā ir saulains.

Taču temperatūras svārstības gan

ir jūtamas – pa dienu ir ap +8oC - +12oC,
bet naktīs – ap -2oC. Un no rītiem ir pamatī-

ga migla. . . . Pavisam nemanot ir izkusis bie-

zais ledus upēs. Arī zeme ir gandrīz pilnī-

bā atkususi . . .  Un nu jau zied ne vien

sniegpulkstenītes,  bet arī kro-

kusiņi un citas pavasara

vēstnesītes . . .

 

Anda Jansone, trešdien 12 aprīlī