Kas jauns Latvijā?

Nr. 444: 2006. g. 5. - 11. maijs

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Pabriks Vīnē atklāj izstādi par minoritātēm Latvijā

DELFI  05/06/06    Ārlietu ministrs Artis Pabriks 2006.gada 5.maijā Vīnes universitātē atklāja pēc savas iniciatīvas sagatavoto ceļojošo izstādi "Latvijas mazākumtautību vēsture un mūsdienas".

Atklāšanas pasākumā viņš uzsvēra, ka izstādes mērķis ir sniegt informāciju par Latvijā dzīvojošajām minoritātēm, jo vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs vēl joprojām nav pietiekami daudz informācijas par jaunajām dalībvalstīm. Pabriks norādīja, ka dažādu tautību pārstāvji Latvijas teritorijā dzīvojoši jau izsenis, un tāpēc Latvija līdz šim ir veiksmīgi atrisinājusi ar minoritātēm saistītos jautājumus. Tāpat viņš uzsvēra, ka minoritāšu jautājums iet līdztekus ar valsts neatkarības problemātiku, informē Ārlietu ministrijas preses centrā.

Izstādi sagatavojis Starptautiskās Migrācijas organizācijas biroja vadītājs Latvijā Ilmārs Mežs un Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Juris Ciganovs. Ieguldījumu projekta tapšanā sniedza arī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane.

Izstāde jau bijusi skatāma Baltkrievijā un Lielbritānijā.

 

Par noslēpumaino latvieša dvēseli jeb Vēl viena vēstule no Irānas 

Lato Lapsa,  Apollo  05/08/06     Atminīgāki interneta portālu apmeklētāji varbūt būs pamanījuši, ka es nemēdzu komentēt lasītāju atsauksmes. Atklāšu pat mazu noslēpumu — jo kaismīgāk vienas vai otras partijas biroja, kāda pār mēru apcelta indivīda noalgoti «tautas» viedokļa imitētāji vai saērcinātas interešu grupas pārstāvji ņemas pa atsauksmju sadaļu, cita starpā apspriežot manu izglītību, mantisko statusu, ienākumus, saistību ar citvalstu specdienestiem, orientāciju un visu pārējo, kas nu šai dzīvē spēlē kādu lomu, jo man kā autoram tas šķiet jaukāk un simpātiskāk. Tā sacīt, krievu noslēpumainās dvēseles radīto «ja reiz sit, tad mīl» šeit varētu pārfrāzēt kā — «ja reiz ļaudis komentē, tātad rakstīts nav velti».

Taču šoreiz nedaudz pakomentēšu arī es — tik ļoti mani, godīgi sakot, ieintriģēja nevis krievu vai irāņu, bet tieši latviešu noslēpumainās dvēseles izpausmes, kas atsauksmēs pie manas pagājušās nedēļas pirmās vēstulītes no pasaules ļaunuma ass jaunā centra — Irānas — bija vismaz manā pieredzē nebijuši spilgtas un krāšņas. Jo vairāk — šis acīmredzami bija tas gadījums, kad atsauksmes rakstīja nevis kaut kādi ieinteresēto grupu algoti pārstāvji, bet tik tiešām tie, kam vienkārši bija savs viedoklis. Un par dažiem no šiem viedokļiem tad arī runa.

Bet sāksim ar to, ka aizvadītā nedēļa kopš pirmās vēstules nosūtīšanas man te, Irānā, nav pagājusi velti, — kas tik pa šo laiku nav noticis. Esmu guvis iespēju apceļotās pasaules kartē iebakstīt vēl savus desmit karodziņus; esmu ticies, taujājis, uzzinājis, lasījis, braucis, gājis, pat druscīt mucis no vietējās policijas, kurai, izrādās, lāga nepatīk, ka kaut kādi ārzemnieki izmanto teleobjektīvus, lai fotografētu roku un kāju dzelžos saslēgtus konvojētos cietumniekus… ar vārdu sakot, izklaidējies uz nebēdu — un iegūtie jaunie iespaidi, protams, atšķiras no pirmajiem. Vai, ja precīzāk, tos papildina.

Blociņā man ir pierakstīti gan vietējo cilvēktiesību aizstāvju skaitļi par šeit ik gadu piespriestajiem nāves un miesas sodiem (rakstīšu grāmatu par islāma zemēm, noteikti izmantošu), gan stāsti par šausmām vietējos cietumos, gan dati par slēgtajiem preses izdevumiem un apcietinātajiem opozicionāriem, gan informācija par grūtībām izbraukt uz ārzemēm, gan pat pilnīgi oficiālas ziņas par to, ka Irānā, izrādās, uz vienu iedzīvotāju tiek izmantots līdz pat piecām reizēm vairāk degvielas nekā jebkur citur pasaulē (protams, ne tāpēc, ka te viss būtu tik industrializēts, bet tāpēc, ka vietējie sešdesmito gadu «Paykan» autiņi rij 15 un vairāk litrus valsts dotētā benzīna uz katriem 100 kilometriem).

Nav trūkuši arī savā ziņā komiskāki, kaut daudziem varbūt interesantāki iespaidi — gan avīžu ziņas, ka, piemēram, pieaug saindēšanās gadījumu skaits ar odekoloniem (alkoholu, kā zināms, pravietis ir aizliedzis), bet valsts prezidents, pats īsti nespējot izšķirties par atļaušanu vai neatļaušanu sievietēm atrasties stadionos futbola spēļu laikā, gatavojoties taujāt pēc padoma valstī visautoritatīvākajai personai — islāma revolūcijas līderim, gan jau pavisam subjektīvas izjūtas: intereses pēc es izmantoju izdevību un pamēģināju mugurā uzvilkt vīriešu apģērba analogu tiem tumšajiem praķiem, kas jāvalkā kārtīgai un tikumīgai irāņu sievietei — oi, tās tiešām ir šausmas, tā jau var pāris stundu laikā izsvīst pusi ķermeņa šķidrumu.

Ar vārdu sakot, lai no kuras puses skatītos uz šo valsti, pēc normālas Rietumu demokrātijas tā neizskatās ne sitama. Un vēl šis urāns, par ko nekādi nevar saprast, cik viņa ir un cik bagātināts viņš īsti ir, un vēl šie nejauki biedējošie antiamerikāniskie–antiizraēliskie izteikumi, un vēl šie kara mašīnas muskuļu demonstrējumi (oi, ziniet, militāro bāzu šeit tiešām ir bez sava gala — turklāt vēl vai katra kalna galā pa lokatoram). Mjāāā, kā gan te nesākt paklusām sliekties par labu mūsu pašmāju analītiķiem, kuri — un te nu nedaudz citēsim — uzskata, ka:

1) «šie cilvēki [Irānā] ir ievēlējuši par valsts prezidentu fanātisku un neprognozējamu maniaku»,

2) «šo neprognozējamo fanātiķu rokās var nonākt masu slepkavošanas ieroči»,

3) «viņi visi ir fanātiski musulmaņu tumsoņas, un vienīgais, ko viņi prot, — izgatavot atombumbu, stulba un atpalikusi tauta»,

4) «šādu cilvēku musulmaņiem netrūkst, apjožas ar spridzekļiem un kā utaina cūka lien, kur vairāk ļaužu»,

5) «viņiem tur tajā Irānā nekā nav — ne interneta, ne televīzijas un vispār — viņi dzīvo akmens laikmetā»,

6) «nobombīt vajag viņus visus» (variants — «Irānai šobrīd draud varbūt vienīgi gaisa triecieni vai kādi sabotieru uzbrukumi no ASV vai Izraēlas puses»).

Un pie tā mēs arī varētu draudzīgi palikt — nav ko te visādiem nepietiekami civilizētiem un nepietiekami demokrātiskiem lekties un kačāt pravas, jo, ja leksies, dabūs «vienīgi» kādu nelielu un civilizētu gaisa triecienu un paliks mierā. Lai tā būtu — ko tur daudz. Un ir tikai viena vienīga lieta, ko es tomēr gribētu pajautāt visiem tiem, kuru urrākareivīgās atsauksmes nez kāpēc liek domāt par pubertātes perioda kulminācijā esošiem tīņiem, kam hormoni trakot trako un kas katrā jaunā spoguļa uzrādītā pumpā saskata kāda riebīga ājatollas ģīmi.

Un jautājums ir — vai tiešām vienas tautas pārstāvju atmiņa var būt tik īsa, bet egoisms un kategoriska nevēlēšanās domāt par citu cilvēku ciešanām un mokām — tik visaptveroša?

Izraēlā, Gazas sektorā, pirms gadiem sešiem es savām acīm redzēju, ka izskatās izraēliešu raķešu dota «precīza gaisa trieciena» pēdas — tikpat precīzas kā palestīniešu mīnmetēju šāviņu pēdas Jeruzālemes ebreju kvartālos. Sīrijā es esmu redzējis, kā izskatās gana svaigi «nobombītas» arābu apdzīvotās vietas, bet Izraēlā — kā no namu sienām pāris dienas pēc sprādziena mazgā nost «sabombīta» izraēliešu autobusa pasažieru paliekas…

Tās nav manas labākās atmiņas, un labāk es bez tādām iztiktu, bet tās dod man tiesības pajautāt — vai jūs kaut jel ko tādu esat redzējuši, cildenie citu zemju un citu cilvēku «bombīšanas» aizstāvji? Ja reiz jūs aicināt «bombīt», vai jums ir skaidrība, ko tas īsti nozīmē? Ja reiz jūs tik pārliecināti izsverat visus ģeopolitiskos plusus un mīnusus, vai jūs tajos pieskaitāt arī izlaisto zarnu kilometrus — un zināt, kā šādas izlaistas zarnas izskatās? Vai jums tas vienalga? Vai — ko acis neredz, no tā nelabi nepaliek? Vai — savas intereses svarīgākas? Kuras intereses? Un atkal — svarīgākas par izšķaidītiem vīriešiem, sievietēm, bērniem «no akmens laikmeta»?

Par vēstures mācībām — tas pats. Vai tiešām caurmēra latvietis joprojām tāpat kā savulaik Ķencis uz savu nelaimi izstiepsies, uz otra — sarausies (vai otrādi)? Vai tiešām tas, ko padomju impērija 1940. gadā sauca par atbrīvošanu un brīvprātīgu pievienošanos, jums būs un paliks okupācija, bet tagad pietiek ar to, ka okupācijas armiju citā pasaules malā nodēvē par miera uzturēšanas spēkiem, lai jūs ar rokām un kājām atbalstītu «mūsu puišu misiju»? Vai tiešām labais un sliktais ir atkarīgs tikai no tā, kurā pusē ir jūsu intereses? Vai tiešām tūkstošu un miljonu cilvēku dzīves un dzīvības ir kaut kas līdzīgs sporta spēles iznākumam? Tiešām jau tik ļoti aizmirsies, kā gāja jūsu vecākiem vai vecvecākiem? Un vai tiešām latviešiem kariņa ir bijis par maz?

Nē, kaut ko latviešu noslēpumainajā dvēselē es neizprotu.

Toties, kad lasīsiet šīs rindas, droši vien jau būšu Pakistānā — valstī, kurai ir gan sava Bumba, gan īpatns pārvaldes režīms, bet kura vienalga ir liels jo liels un pareizs Amerikas (t. i., globālās kārtības, brīvības un demokrātijas) draugs. Ja būs kas interesants un pārdomas raisošs — atrakstīšu. Cerams, ka nenāksies atkal sarūgtināt «nepareizo» un «neuzvedīgo» tumsoņu-fanātiķu «nobombīšanas» aizstāvjus.

 

Slakteris: būtu labi, ja Putins piedalītos NATO sammitā Rīgā

DELFI  05/09/06    Aizsardzības ministrs Atis Slakteris uzskata, ka pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina dalību Rīgā paredzētajā NATO sammitā jāizturas diplomātiski, taču "kopumā skatoties, būtu labi, ja Putins atbrauktu uz Rīgu".

Slakteris intervijā laikrakstam "Teļegraf" atzina, ka "sammita rīkošana Rīgā ir liels Latvijas un Valsts prezidentes ārpolitisks sasniegums. NATO uzskata Krieviju par partneri vairākās jomās, tai skaitā cīņā ar terorismu".

"No politiskā viedokļa, manuprāt, tas būtu liels ieguvums, ja Rīgas sammitā piedalītos pēc iespējas vairāk līderu. Taču mūsu situācijā attiecības ar Krieviju nav tās labākās. Domāju, ka pret to visu jāizturas diplomātiski. Bet kopumā skatoties, būtu labi, ja Putins atbrauktu uz Rīgu," laikrakstam sacīja Slakteris.

 

Stratēģijai pārmet bezzobainumu

Gunta Sloga,  Diena  05/11/06   Dokuments skaidri neatbild, ko Latvija grib iegūt no dalības ES. Par spīti trūkumiem, stratēģijā ir daudz pozitīvā, uzsver eksperti.

Jauki izklāstīti mērķi un pamatprincipi, taču pietrūcis drosmes skaidri iezīmēt, ko un kādā veidā vēlamies panākt no dalības Eiropas Savienībā. Tā Dienas aptaujātie eksperti vērtē Ārlietu ministrijā (ĀM) tapušo informatīvā ziņojuma "Latvijas dalība ES — pamatprincipi, mērķis, prioritātes un sadarbība 2007.—2013." projektu. Ceturtdien Jelgavā paredzēta kārtējā diskusija par šo dokumentu, kas savu gala variantu ieraudzīs jau jūnijā — divus gadus pēc Latvijas pievienošanās ES.

Viena no pozitīvākajām iezīmēm šā dokumenta tapšanā ir sabiedrības līdzdalība tā veidošanā, uzsver Eiropas Kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš. ĀM pārstāvji, kas pārņēma stratēģijas rakstīšanu no savulaik valdības paspārnē strādājušā Eiropas lietu biroja, ir rīkojuši diskusijas gan ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, gan reģionos uzklausījuši iedzīvotājus, ko viņi vēlas gūt no valsts dalības ES. Stratēģijas tapšanu uzraudzījusī ĀM valsts sekretāra vietniece Astra Kurme uzsver, ka šis beidzot ir dokuments, "kurā redzama vīzija, jo līdz šim tā nav bijis, nav tikušas iezīmētas lietas, kurā virzienā Latvijai iet". Tas būšot darba dokuments, izmantojams visiem ar ES jautājumiem strādājošajiem ekspertiem, politikas plānotājiem un veidotājiem. "Piemēram, ierēdnim, izdzirdot vārdu "enerģētika", jāzina, ka pie šā jautājuma jāpieslēdzas, jo dokumentā ir pateikts, ka šī joma mums ir svarīga," A.Kurme skaidro dokumenta nozīmi. Taču tajā nav bijis iespējams un nav arī bijis mērķis noteikt visu no "a līdz z", kas ierēdnim, dodoties uz kādu ES darba grupu, būtu jādara, uzsver ĀM ierēdne.

Politologs Toms Rostoks atzinīgi vērtē, ka uzsvērts Latvijas darbības ES pamatmērķis — iedzīvotāju labklājības veicināšana. Taču lielākoties dokuments esot ļoti vispārīgs. Bijušais Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners uzskata, ka pro-

gramma domāta cilvēkam, kurš vēlas saprast ko vairāk par Latvijas darbību ES, ne profesionālim. "Profesionāļiem, kuriem šis dokuments bija primāri vajadzīgs, lai strukturētu mūsu darbību ES un iezīmētu sarkanās līnijas, kuras nevaram pārkāpt, šīs lietas te nav atrodamas," uzsver E.Kušners. Šādam dokumentam vajadzētu definēt pozīcijas, norādīt jaunu virzienu, taču šī pārsvarā ir reakcija uz jau esošām lietām, uzsver arī citi Dienas aptaujātie.

A.Kurme piekrīt, ka dokumentā "nav nekā jauna". Taču tā uzdevums arī bijis vien iezīmēt Latvijas ES interesēm svarīgākās jomas un mērķus.

"Galvenais jautājums, vai tas tiks pildīts. Man liekas, stratēģijā ir lietas, kas tā arī varētu palikt uz papīra," pieļauj T.Rostoks. Viņam neesot skaidrs, kādēļ, piemēram, stratēģijā atvēlēta vieta tādām "lejupejošām" nozarēm kā lauksaimniecība un zivsaimniecība. Tajā skaitā dokumentā uzsvērts, cik svarīga ir lauksaimniecība, un tikai pēdējā teikumā atzīts, ka tiešo maksājumu vietā nākotnē lielāka vērība jāpievērš ražošanai ar lielāku pievienoto vērtību un lauku attīstībai. A.Kurme atzīst, ka sākotnēji lauksaimniecība un zivsaimniecība dokumentā nebija iekļauta: "Taču diskusijās sapratām, ka šīs ir sensitīvas lietas."

Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš savukārt būtu vēlējies vēl skaidrāku nostāju enerģētikas jautājumos, taču pagaidām šis dokuments drīzāk izskatoties pēc "kišmiš ar rozīnēm". Citi aptaujātie kā dokumenta vājās vietas uzskaita arī sadaļas par brīvo darbaspēka kustību, imigrāciju un kaimiņpolitiku. Taču E.Kušners uzsver, ka ir virkne kvalitatīvi izstrādātu sadaļu, piemēram, par sadarbības padziļināšanu ar ES stratēģiskajiem partneriem.

Dokuments tāpat esot politkorekts pret ES un pieskaņots pastāvošajai ES konjunktūrai. Taču, kā pieļauj kāds diplomāts, kurš nevēlas minēt savu vārdu, iespējams, stratēģija ir bezzobaina tādēļ, ka, skaidri iezīmējot nostāju, tas kļūtu politiski jūtīgs, bet ĀM no tā vairījusies. Tāpat esot skaidrs, ka stratēģiju rūpīgi pētīs citas ES valstis, kas šo dokumentu varētu uztvert kā Latvijas pozīciju noteiktos jautājumos.

A.Kurme uzsver, ka hronoloģiski dokuments pielīdzināts finanšu perspektīvas laikam, taču nevar izslēgt iespēju, ka pēc pāris gadiem tas tiks mainīts.

Lielai daļai ES valstu šādu dokumentu nemaz nav. Savu stratēģiju izstrādājusi Somija, taču tās dokuments ir vēl vispārīgāks nekā Latvijas radītais. Savs dokuments ir arī Čehijai un Igaunijai. Pēdējā izstrādājusi ES politikas dokumentu diviem gadiem. Šajā valdības programmā uzskaitītas pozīcijas virknē Igaunijai svarīgu ES jautājumu. Pamatīgi pie savas ES politikas dokumentiem strādājusi Īrija. Tās programmā "Īrija un ES" pausta gan vispārējā valsts stratēģija, gan atsevišķās jomās sasniedzamie mērķi. Kā uzsver Īrijas vēstnieks Latvijā Tims Movs, valdība periodiski par svarīgiem ES jautājumiem sagatavo politikas vai diskusiju dokumentus, piemēram, par valsts nostāju ES konstitūcijas jautājumā.

***

Mērķi, prioritātes*

Latvijas pamatmērķis ES ir veicināt Latvijas iedzīvotāju labklājību un paaugstināt dzīves kvalitāti.

Latvijas prioritātes

- cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, ilgtspējīgas attīstības sekmēšana

- uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana

- infrastruktūras uzlabošana

- lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstība

- drošības, tiesiskuma un demokrātijas stiprināšana

- nacionālās identitātes stiprināšana un Latvijas kultūras vērtību saglabāšana, attīstīšana

Lai sekmīgi darbotos ES, Latvijai jānodrošina vairāku priekšnoteikumu īstenošana

- Latvijas politikai jābūt pēc iespējas aktīvai, mērķu sasniegšanai jāpanāk sabiedrības līdzdalība un informēšana

- jāveic aktīvs divpusējo attiecību dialogs ar ES valstīm, īpaši Baltijas un Ziemeļvalstīm

- jāveido profesionāls, motivēts un efektīvs personāls valsts institūcijās, kas atbild par ES jautājumiem

- ES jāpadara saprotamāka iedzīvotājiem.

*Dokumenta "Latvijas dalība ES — pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.–2013." projekts

 

Latvija ievieš iebraukšanas aizliegumu Baltkrievijas augstākajām amatpersonām

LETA  05/11/06    Latvija veikusi nepieciešamos pasākumus, lai liegtu iebraukšanu valsts teritorijā Baltkrievijas augstākajām amatpersonām.

Pasākumi veikti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) padomes 10.aprīlī pieņemto nostāju. Iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) biroja vadītājs Edgars Vaikulis stāsta, ka ES padomes lēmums ir saistošs visām ES dalībvalstīm. Latvija nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi 31 Baltkrievijas augstāko amatpersonu. Kā ziņots, ES padome nosodīja masveidīgos cilvēktiesību un vēlēšanu standartu pārkāpumus pirms 2006.gada 19.marta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un to laikā. Padome nolēma izmantot vīzu izsniegšanas aizliegumu un citas iespējamās sankcijas pret Baltkrievijas vadību un amatpersonām, kuras vainīgas cilvēktiesību un vēlēšanu standartu pārkāpumos. Padome apstiprināja sankcijām pakļauto cilvēku sarakstu, kurā iekļauta 31 persona, arī prezidents Aleksandrs Lukašenko. Līdz ar vīzu izsniegšanas ierobežojumiem tiek noteiktas arī finansiālas sankcijas, lai ietekmētu prezidentu Lukašenko un citas Baltkrievijas amatpersonas, kuras atbildīgas par cilvēktiesību un starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem, un tās atbrīvotu, kā arī reabilitētu politiskos ieslodzītos, mainītu vēlēšanu likumus un izvairītos no līdzīgiem pārkāpumiem nākotnē. Ceturtdien arī Igaunijas valdība nolēma veikt nepieciešamos pasākumus, lai liegtu iebraukšanu valsts teritorijā Baltkrievijas amatpersonām.

 

 

 

 

Valdībā, partijās un tiesu lietās...

 

 

Jaunā laika tieslietu bardaks tagad būs jāstrebj citiem

Juris Paiders,  NRA  05/06/06    Šonedēļ tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds no amata atstādinājis Tiesu administrācijas direktori Ilonu Beierbahu. 26. aprīlī tieslietu ministrs saņēma Valsts kontroles atteikumu sniegt atzinumu par Tieslietu ministrijas (TM) gada pārskatu. Atzinumā teikts, ka revīzijā netika gūta pietiekama pārliecība, ka Tieslietu ministrijas pakļautības iestādes Tiesu administrācijas 2005. gada pārskats sniedz patiesu priekšstatu par finansiālo stāvokli uz 2005. gada 31. decembri. Tiesu administrācijas izdevumi veido gandrīz ceturto daļu no vairāk nekā 70 miljoniem latu TM gada budžeta. Valsts kontroles atzinumā teikts, ka "nav nodrošināta pārskata datu salīdzināmība un ticamība", kā arī tiek konstatēts, ka "Tiesu administrācijas grāmatvedības organizācija un uzskaite tiek veikta, neievērojot spēkā esošos normatīvos aktus un grāmatvedības pamatprincipus". Jaunais tieslietu ministrs uzskata, ka konstatētie pārkāpumi ir kvalificējami kā "smags pārkāpums, kas apdraud sabiedrības un tiesnešu uzticību".

Atgādināsim, ka tieši pirms gada aizsākās toreizējās tieslietu ministres un Jaunā laika priekšvēlēšanu lokomotīves Solvitas Āboltiņas konflikts ar Latvijas tiesnešiem. Tieši pirms gada Rīgas apgabaltiesas tiesneši neieradās uz gadskārtējo tiesnešu konferenci, protestējot pret JL ministres vadības stilu attiecībā uz tiesu sistēmu un tiesu administrāciju.Tolaik Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Muižnieks, paziņojot par savu atkāpšanos no amata, tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas politiku nosauca par jezuītismu un uzsvēra, ka Āboltiņas politikas mērķis "ir parādīt to, ka viņa seko līdzi tiesnešu darbam. Viņa grib atrast kādu grēkāzi, ko iesēdināt par korupciju vai netaisnīgu spriedumu, un atrast kādu, kas būtu "labais tiesnesis", un apbalvot. Es tajā nevēlos piedalīties, tāpēc aizeju. Atvainojiet, Āboltiņas kundze, bet es nevarēju aiziet klusējot!"

Pirms gada Tautas partija, paziņojot, ka katra partija, deleģējot ministrus, ir politiski un morāli atbildīga par šī ministra darbu, nesaasināja konfliktu ar JL, jo tas nopietni apdraudēja valdības pastāvēšanu.

Tagad atklājušies Tieslietu ministrijas nesmukumi, bet politisko atbildību nav no kā prasīt. E. Repše, paredzēdams (vai labi zinādams), kādas sekas ir radījusi S. Āboltiņas darbošanās TM, aizvedot partiju no valdības, atbrīvoja visus JL ministrus no politiskas atbildības par saviem darbiem. Tagad saprotams, kāpēc īsi pirms demisijas JL slimīgi centās no mušas uzpūst ziloni, ar lupu caurskatot katru kontroles atzinumu, kurā kaut nedaudz kritizēta citas (ne JLvadītas) ministrijas līdzekļu izlietojuma sistēma. Suns zina, ko ēdis.

Ja politiķis ministra krēslā visu savu enerģiju velta, lai atrastu metodes, kā ietekmēt tiesnešu darbu (pārkāpjot demokrātijas pamatprincipu, kas paredz izpildvaras neiejaukšanos tiesu varā), tad politiķiem nav laika, lai kontrolētu, kā viņa uzticētajā ministrijā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. JLvadībā TM ir piedzīvojusi fiasko. TM gada pārskats netiek apstiprināts. Ja šāds notikums atgadītos banku sektorā, ka kādai bankai netiktu apstiprināts gada pārskats ar formulējumu "nav nodrošināta pārskata datu salīdzināmība un ticamība", tad bankai atņemtu licenci, neļautu pieņemt privātpersonu ieguldījumus, bet bankas vadībai no īpašnieku puses noteikti draudētu zaudējumu piedziņa vai pat smagākas likumos paredzētās sankcijas.

Kas atļauts JL politiķiem, nav atļauts pat Latvijas baņķieriem, kur nu vēl vienkāršiem vēlētājiem.

 

Kavējas ar tiesiskās palīdzības lūguma sūtīšanu Repšes lietā

Vieturs Radovičs,  NRA  05/06/06    Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas pārbauda partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes iespējamo interešu konfliktu, ne arī Ģenerālprokuratūra, kas pārbaudes lietu uzrauga, nevēlas atklāt, vai beidzot ASV varas iestādēm nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums, kurā KNAB vēlas iegūt informāciju par E. Repšes darījumiem ASV vērtspapīru tirgū.

Saeimas Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Lagzdiņš atzina, ka arī deputātiem KNAB sīkāku informāciju nav sniedzis, taču esot zināms, ka tiesiskās palīdzības lūgums nav nosūtīts. Aprīļa beigās virsprokurors Modris Adlers apstiprināja, ka, pētot E. Repšes darījumus, joprojām vairāku iemeslu dēļ lūguma izsūtīšana kavējas. KNAB izmeklētājs Ilmārs Bode slimo, turklāt konstatētas pretrunas Kredītiestāžu un Kriminālprocesa likumā. Tajos minēta atšķirīga kārtība par to, kurš ir tiesīgs parakstīt rīkojumu par dokumentu izņemšanu no kredītiestādēm. Tiesiskās palīdzības lūguma ASV sagatavošanu esot aizkavējusi arī E. Repšes ienākumu deklarācijas pārbaude, kuru viņš iesniedza, atstājot aizsardzības ministra amatu.

Jau ziņots, ka KNAB līdz 15. jūlijam pagarinājis pārbaudes termiņu E. Repšes lietā. KNAB patlaban veicot ievērojamu pārbaudi saistībā ar E. Repšes daudzmiljonu darījumiem. KNAB esot pieprasījis informāciju gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan visām Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm, Civilās aviācijas aģentūrai, Valsts zemes dienestam, Uzņēmumu reģistram un Latvijas kuģu reģistram. No minētajām iestādēm jau esot saņemta daļa informācijas, un tā esot ļoti plaša, kuras izvērtēšanai vajadzīgs laiks.

 

Deputāti uzklausīs Kažociņu par Repšes uzdevumu SAB

Ināra Egle, Edgars Galzons,  Diena  05/06/06    Pēc Tautas partijas deputāta Mareka Segliņa ierosinājuma Saeimas Nacionālās drošības komisija tuvākajā laikā tiksies ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Kažociņu, lai noskaidrotu vairākus gadus senus notikumus. Toreizējais premjers Einars Repše (JL) bija uzdevis SAB pārbaudīt, cik patiesa ir valdības vadītāja rīcībā nonākusī informācija par vienu viņa valdības ministru, ko iesniegusi Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Par to E.Repše nesen pastāstīja raidījumā Kas notiek Latvijā. Viņš nevēlas atklāt personu vārdus, taču zināms, ka tas ir bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, kas tolaik bija JL biedrs, bet mutiski saņemto informāciju par ministru premjeram un arī SAB nodevis toreizējais valsts sekretārs Juris Rekšņa. Tā esot par to, ka M.Gulbis it kā kādas bankas telpās saticies ar cilvēkiem, kas "iebraukuši no kādas kaimiņzemes", un saņēmis no viņiem naudu. J.Rekšņa atturējās atklāt bankas nosaukumu. Viņš par "Gulbja paša izdomātu" nosauca eksministra iepriekš aģentūrā LETA izteikto versiju, ka SAB pārbaudījis ziņas par viņa iespējamo saistību ar naudas kontrabandu Ludzā. M.Gulbis piektdien Dienai nevēlējās atklāt par viņu saņemtās informācijas saturu.

Uz jautājumu, kāpēc pārbaudi nevarēja veikt iekšlietu sistēmas institūcijas, J.Rekšņa atbildēja, norādot, ka tas nebūtu ētiski pārbaudīt faktus par ministru. M.Segliņš ierosinājumu uzklausīt J.Kažociņu pamato ar neizpratni, kāpēc premjers ir uzdevis pārbaudi veikt SAB, nevis citai tiesībsargājošajai iestādei. E.Repše Dienai paskaidroja: "Manā rīcībā nebija tādu faktu, lai uzreiz vērstos KNAB, kas bija tikko piedzimis. Ja fakti būtu apstiprinājušies, tas būtu apdraudējums valsts drošībai, un es uzdevu pārbaudi veikt labākajai iestādei — SAB, kuras kompetencē ir ar valsts drošību saistīti jautājumi." Viņaprāt, Ģenerālprokuratūrā būtu jāvēršas, ja informācija apstiprinātos, bet SAB atzinis, ka tā nav pamatota. E.Repše uzskata, ka M.Segliņš, "politisku motīvu vadīts, ceļ jezgu". M.Gulbis esot atbalstījis pārbaudi un to, ka tā notiek tieši SAB, kura rīcībā ir nepieciešamie tehniskie līdzekļi un iespējas to izdarīt operatīvi. Atturoties runāt par konkrēto gadījumu, SAB preses pārstāve Baiba Rāta teica, ka pirmās kategorijas valsts noslēpuma pielaides, kādas saņem arī ministri, izsniedz tikai SAB un vēlāk, pielaides darbības laikā, šīs personas atrodas SAB uzmanības lokā.

M.Gulbis notikušo saista ar toreizējo vēlmi radīt konfrontāciju starp viņu un premjeru, kas arī esot izdevies. Taču šā gadījuma aktualizēšanu viņš saista ar TP vēlmi vērsties ne tik daudz pret viņu un E.Repši, kā pret J.Kažociņu, lai viņa vietā varētu ielikt citu cilvēku. J.Kažociņa viedokli par to, ka kāds politiskais spēks varētu vēlēties viņa nomaiņu, Dienai piektdien noskaidrot neizdevās, jo, kā paskaidroja B.Rāta, SAB direktors atrodas ārpus Latvijas. SAB nesniedz informāciju ne par savām aktivitātēm, kas saistītas ar operatīvo darbību, ne par to, kā noslēgusies pārbaude par M.Gulbi. B.Rāta teica, ka šajā gadījumā arī būtu nekorekti ko publiski komentēt, kamēr J.Kažociņš nav ticies ar Saeimas komisiju.

 

Kažociņu izprašņās par Repšes slepus SAB doto uzdevumu

Liene Barisa,  NRA  05/08/06    Lai saņemtu skaidrojumus par bijušā premjera Einara Repšes savulaik slepus doto uzdevumu Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izmeklēt kāda ministra, kas izrādījies tolaik paša partijas biedrs Māris Gulbis, iespējamo saistību ar korupciju, Saeimas Nacionālās drošības komisija parīt tiksies ar SAB vadītāju Jāni Kažociņu. Tikmēr ar lūgumu informāciju par iespējamo korupciju pārbaudīt vēlreiz, bet nu jau Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), šonedēļ plānojis vērsties pats M. Gulbis – lai "noņemtu šaubu ēnu", ka SAB tā dota ar nodomu kaut ko slēpt, viņš skaidroja Neatkarīgajai.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka J. Kažociņu ierosināja iztaujāt komisijas vadītāja vietnieks Mareks Segliņš (TP). Aizdomas izraisījis fakts, ka E. Repše, būdams premjers, nav runājis publiski par sava ministra iespējamo korumpētību un uzdevis to pārbaudīt SAB, lai gan korupciju izmeklē citas instances.

M. Segliņš norādīja, ka E. Repše raidījumā Kas notiek Latvijā? pats atzinis, ka kādas amatpersonas sniegtu informāciju par ministru "klusi" iedevis pārbaudīt SAB. Turklāt persona, par kuru ziņas lūgts izmeklēt, izrādījies toreizējais iekšlietu ministrs un partijas Jaunais laiks biedrs M. Gulbis.

"Pirmām kārtām es gribētu uzzināt, vai tas atbilst patiesībai. Ja atbilst patiesībai – vai šādai praksei ir sistemātisks raksturs vai tas darīts izņēmuma kārtā, un kā SAB priekšnieks raugās uz to," par jautājumu loku, ko paredzēts pārrunāt ar J. Kažociņu, Neatkarīgajai klāstīja M. Segliņš. Pēc M. Segliņa teiktā, šobrīd tādos gadījumos tiktu ierosināts kriminālprocess, tādēļ esot jānoskaidro, vai E. Repše vienkārši nav pareizi juridiski izteicies vai arī šāda kārtība ir regulāra prakse.

Aģentūrai LETA E. Repše apstiprinājis, ka vērsies SAB. Viņš norādīja, ka informāciju esot saņēmis no augsta līmeņa iekšlietu sistēmas amatpersonas. "Denunciācijā teiktais patiesībā būtu drauds arī visai valsts drošībai, tādēļ vērsos SAB, kas to rūpīgi pārbaudīja un konstatēja, ka nekas no minētā neatbilst patiesībai," sacīja E. Repše.

Vienotu pozīciju ar viņu šajā jautājumā ieņem arī M. Gulbis. Viņš stāstīja, ka "apmelojošo informāciju" par viņu sniedzis Juris Rekšņa – toreiz viņš bija Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. Pēc M. Gulbja teiktā, kā ministrs viņš bijis ļoti aktīvs un "cīnījies pret negodīgiem cilvēkiem". "Un arī Rekšņa ir viens no šā karteļa," iespējamo motivāciju Neatkarīgajai skaidroja M. Gulbis.

J. Rekšņa par M. Gulbja teikto vien nosmīnēja. Viņš Neatkarīgajai norādīja, ka toreiz patiešām viņam bijusi "ne visai laba" informācija par M. Gulbi, bet pati Iekšlietu ministrija to izmeklēt nevarēja, tādēļ arī viņš devies pie premjera. Detalizētāku informāciju Neatkarīgajai viņš gan liedza, jo negribot runāt pirms sarunām Saeimas komisijā.

Arī M. Gulbis neatklāj, par ko tieši apsūdzības bijušas, jo tā esot klasificēta informācija un ir valsts noslēpums. Aģentūrai LETA viņš atzinis, ka minētais notikums toreiz esot ticis pārrunāts gan ar Valsts prezidenti, gan Nacionālajā drošības padomē. Savukārt E. Repšes rīcību, uzdodot faktus pārbaudīt SAB, nevis KNAB, viņš skaidroja ar to, ka informācija bijusi anonīma. M. Gulbis gan norādīja, ka, ņemot vērā šā brīža ažiotāžu, šonedēļ plānojis vērsties arī KNAB, lai arī tas pārbauda notikušo. Pēc viņa domām, tas noņemtu jebkādas aizdomas par viņa saistību ar korupciju.

 

VDK aģentu vārdus publiskos no 1. novembra

LETA  05/09/06    Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu vārdi, visticamāk, tiks publiskoti pēc Saeimas vēlēšanām ‑ no šā gada 1. novembra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", paredz Saeimas Juridiskās komisijas 9. maijā atbalstītais priekšlikums. Publiskojot aģentu uzskaites kartotēku, būs jānorāda vārds, uzvārds, tēva vārds, dzimšanas dati, segvārds, savervēšanas laiks, darba vieta

un izslēgšanas datums, ja tāds būs zināms. Publiskojamajā informācijā būs jānorāda arī ziņas, ja par attiecīgo personu ir tiesas spriedums, ka tā nav sadarbojusies, tiesas spriedums, ja tā ir sadarbojusies, kā arī informācija, ja persona pati atzinusi savu sadarbību. Komisija 9. maijā pieņēma zināšanai totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Induļa Zālītes un Satversmes aizsardzības biroja vadītāja vietnieka Ulda Dzenīša kopīgi izstrādāto preambulu, kas paskaidro un sniedz koncentrētu informāciju par VDK, par Latvijas rīcībā esošajiem dokumentiem un par aģentu kartotēku. Paredzams, ka vispirms tiks publicēta preambula, bet tikai pēc tam aģenti, kuru ir aptuveni pieci tūkstoši.

 

Arī prezidente starp tīkamākajiem premjera kandidātiem

Dita Arāja,  Diena  05/10/06    Ja uz premjera vietu savstarpēji konkurētu desmit Latvijas faktu (LF) respondentiem piedāvātie sabiedrībā pazīstami cilvēki, no kuriem daži minēti kā potenciālie valdības vadītāja kandidāti, tad lielāko atbalstu gūtu Ventspils mērs Aivars Lembergs (19,6%), pašreizējais premjers Aigars Kalvītis no TP (17,4%) un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (11,7%). Atbalsts A.Lembergam gan ir samazinājies — kā ziņo LETA, līdzīga aptauja esot veikta arī martā un tajā viņu par piemērotāko premjera amata kandidātu bija atzinuši 25% aptaujāto.

"Šis nav korekts mērījums, jo nav salikti reālie kandidāti," saka LF direktors Aigars Freimanis, akcentējot, ka konkrētie rezultāti parāda tikai to, kā sabiedriskā doma savstarpēji pozicionē tai piedāvātās personas, pieņemot, ka tās varētu būt ministru prezidenta kandidāti. Jautājums par cilvēku attieksmi pret varbūtējiem valdības vadītājiem vispārējā LF aptaujā iekļauts pēc kāda pasūtītāja vēlmes. Pasūtītājs arī izvēlējies personas, ko aptaujas dalībniekiem piedāvāt kā vēlamākos premjera kandidātus, un starp viņiem bez minētajiem ir JL līderis Einars Repše, TB/LNNK eirodeputāts Roberts Zīle, eksprezidents Guntis Ulmanis, LPP līderis Ainārs Šlesers, bijušais premjers Indulis Emsis (ZZS), kā arī ekspremjers Andris Šķēle (TP) un Parex bankas īpašnieks Valerijs Kargins.

Respondentu simpātijas pret A.Lembergu sociologs skaidro ar ažiotāžu, vai viņš ies politikā vai ne: "Ja lielas sabiedrības daļas ieskatā politika ir pietiekami netīra, kur partijas nereti tiek pasniegtas kā sponsoru marionetes, tad Lembergs ir cilvēks, kas sper soli tālāk cinisma virzienā, jo viņš kā persona ir pierādījis tiesiskuma mazspēju, kas liek domāt, ka kāds no viņa ir atkarīgs. Un tad ir vēlme, lai to lietu izdara līdz galam — ja pats ir likums, lai nāk un to likumu realizē."

 

Tiesa: bijušais ministrs Jēkabsons intervijā melojis

LETA  05/10/06    Bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" sniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka drošības iestāžu rīcībā 2005.gada rudenī nav bijusi informācija par Krievijas vajātā uzņēmēja Borisa Berezovska bīstamību Latvijas valstij.

To savā spriedumā Berezovska sūdzības lietā par Latvijas lēmumu liegt uzņēmējam tiesības ieceļot valstī konstatējis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments.

Senāts Berezovska sūdzības lietu izskatīja slēgtā sēdē un viņa sūdzību noraidīja, atzīstot par pamatotu lēmumu Berezovski iekļaut to personu sarakstām, kurām liegtas tiesības ieceļot Latvijā. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

26.aprīlī tiesa pasludināja saīsināto spriedumu. No šodienas procesa dalībniekiem ir pieejams motivēts sprieduma teksts.

Kā teikts spriedumā, 2005.gada 8.novembrī publicētajā intervijā Jēkabsons apgalvo, ka vēl divas dienas pirms Nacionālās drošības padomes lēmuma iekļaut Berezovski "melnajā sarakstā" "Ģenerālprokuratūra un citas tiesībsargājošās iestādes atzina, ka nav tādas informācijas, ka Berezovskis būtu veicis noziedzīgas darbības vai ka viņš būtu bīstams šai valstij. Pateica, ka nav nekāda pamata liegt viņam tiesības uz vārda brīvību Latvijā".

Senāts spriedumā norāda, ka šie izteikumi ir pretrunā ar Drošības policijas (DP) informāciju, uz kuras pamata lēmumu par Berezovska iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā vēlāk pieņēmis toreizējais iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Kalvītis (TP).

Senāts atzinis, ka Jēkabsona kā iekšlietu ministra izteikumu izvērtēšanai, turklāt, ja tie ir pretēji DP atzinumam, ir būtiska nozīme patieso apstākļu noskaidrošanā. Viņš bija valsts amatpersonas, kurai ir pieejama ar valsts drošības interesēm saistīta informācija un ir pastāvīgs kontakts ar kompetentajām iestādēm.

No sprieduma izriet, ka Jēkabsons, kurš kā liecinieks tika pratināts Berezovska sūdzības lietā, Senātam nav varējis atbildēt, kura no Ģenerālprokuratūras amatpersonām tieši un kādas "citas tiesībsargājošās iestādes" un kādā formā - mutiski vai rakstiski - viņam šādu informāciju ir sniegušas. Tas, savukārt, Senātam "liek apšaubīt intervijā laikrakstam teiktā patiesumu".

Ja no Jēkabsona nosauktajām institūcijām būtu saņemta pozitīva informācija attiecībā uz Berezovski, proti, ka nav pamata liegt viņam pārvietošanās un vārda brīvību, šai informācijai būtu jābūt publiski pieejamai un tai nevar būt slepenas informācijas statusa, norāda Senāts.

Zināms, ka Nacionālās drošības padomes sēde, uz kuru ir atsauce Jēkabsona intervijā, notikusi 2005.gada 19.oktobrī. Tādejādi Jēkabsona paustais Berezovskim šķietami pozitīvais kompetento iestāžu raksturojums attiecināms uz 16. un 17.oktobri.

Senāts konstatējis, ka DP Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un iekšlietu ministram tā paša gada 12.oktobrī nosūtījusi apjomīga satura vēstuli ar faktu un uz tiem pamatotu secinājumu izklāstu, norādot, ka Berezovska "turpmākās vizītes varētu radīt paaugstināta apdraudējuma līmeni Latvijas nacionālajām interesēm".

Jēkabsons šo vēstuli saņēmis 17.oktobrī. Senātam viņš norādījis, ka vēstulē bijis tikai faktu izklāsts, tāpēc tā viņu nav ieinteresējusi. Lai gan pēdējās lappuses beigās DP minētais secinājums par paaugstināta apdraudējuma līmeni ir uzrakstīts izceltiem burtiem un ir acīs krītošs, Jēkabsons norādījis, ka viņš šādu secinājumu nebija izlasījis.

Ņemot vērā šo vēstuli, ko DP nosūtījusi divām galvenajām valsts amatpersonām un Jēkabsonam, Senāts izslēdzis iespēju, ka kāda cita no iestādēm Jēkabsonam būtu sniegusi pretēja satura informāciju. Līdz ar to Jēkabsona izteikumi intervijā ir vērtējami kā patiesībai neatbilstoši, secina Senāts.

Pildot iekšlietu ministra pienākumus, Kalvītis 2005.gada novembrī parakstīja lēmumu iekļaut uzņēmēju Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā Berezovskis nevar iebraukt arī ar dokumentiem ar Platona Jeļeņina vārdu.

Par lēmumu iekļaut Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā vienojās Nacionālās drošības padome (NDP) Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā. Sākotnējais lēmums iekļaut Berezovski tā dēvētajā melnajā sarakstā tika pieņemts uz Drošības policijas atzinuma pamata.

Kalvītis iepriekš norādīja: drošības iestāžu analīze par Berezovska aktivitātēm, mērķiem un kontaktpersonām Latvijā liecina, ka uzņēmēja vizītes mūsu valstī nebūtu vēlamas.

Viņš pieļāva iespēju, ka Berezovskim Latvijā ir politiskas intereses un, iespējams, saistība ar Latvijas politiskajiem spēkiem. Premjers uzsvēra, ka viņš nevēloties, lai pēc 9.Saeimas vēlēšanām Berezovskis realizē savas intereses mūsu valstī. "Iedīgļi tam ir," apgalvoja valdības vadītājs.

Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Jēkabsons, kurš gan Rīgā, gan Londonā ticies ar Berezovski, pēc NDP lēmuma paziņoja, ka atkāpsies no amata. Savu lēmumu viņš gan pamatoja ar nepietiekamo iekšlietu sistēmas finansējumu. Kalvītis pieņēma Jēkabsona demisiju.

 

Saeimas Budžeta komisiju vadīs Šlesers

Delfi  05/10/06    Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amatā trešdien ievēlēts Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāts Ainārs Šlesers, informēja LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Līdz šim komisiju vadīja Tautas partijas pārstāvis Atis Slakteris, kurš kļuva par aizsardzības ministru, un tāpēc trešdien no šī amata atkāpās.

Šlesers pēc ievēlēšanas par komisijas vadītāju aicinājis komisijas deputātus jau tuvāko nedēļu laikā aktīvi iesaistīties 2007.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā, tāpēc aicinās uz komisijas sēdi finanšu ministru Oskaru Spurdziņu un Valsts ieņēmumu dienesta vadību.

Komisija vēlas saņemt Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu iekasēšanas un budžeta ieņēmumu prognozēm, lai plānotu budžeta izdevumu apjomu un sagatavotu pamatotu un uz valsts attīstību vērstu budžeta projektu, kuru pieņems jau 9.Saeima.

Budžeta gatavošanas process ir tieši saistīts ar nodokļu politiku turpmākajiem gadiem, un ir jābūt pilnīgai skaidrībai par tās ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, tāpēc komisijas priekšsēdētājs paudis gatavību veikt dialogu starp Budžeta komisiju, Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu no 25% līdz 22% no 2007.gada 1.janvāra, un līdz 15% triju gadu laikā, kā to paredz valdības pieņemtais lēmums, norāda LPP.

"Pēc mūsu panāktās uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas no 25% līdz 15%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana ir nemainīga Latvijas Pirmās partijas prioritāte nodokļu politikas jomā, kuru beidzot nepieciešams īstenot", norāda Šlesers.

Šlesers Saeimā atgriezās pēc demisijas no satiksmes ministra amatā, jo premjers Aigars Kalvītis pieprasīja viņa atkāpšanos pēc publiski izskanējušās informācijas par Šlesera iespējamo saistību ar Jūrmalas mēra vēlēšanu skandālu.

 

KNAB un prokuratūra kavē patiesības noskaidrošanu par Repši

Juris Paiders,  NRA  05/10/06    Prokuratūra un KNAB tā arī nav varējusi saņemties un nosūtīt tiesiskās palīdzības lūgumu uz ASV, lai pārbaudītu aizdomas par iespējamām nelikumībām saistībā ar Jaunā laika līdera Einara Repšes darījumiem ar ASV vērtspapīriem. Aizdomu ēna ir palikusi, un vienīgais, kas to spēj kliedēt, ir E. Repšes zvēresti, ka viņš visi darījis likumīgi un vienā reizē pircis tikai vienu akciju, lai nekas nebūtu jādeklarē amatpersonas ienākumu deklarācijā.

Pagājušā gada nogalē kriminālprocess pret E. Repši tika uzsākts galvenokārt tāpēc, ka bez kriminālprocesa sākšanas nebija tiesiska pamata lūgt citas valstis pārbaudīt informāciju par iespējamām nelikumībām. Repšes manipulācijas ar ASV vērtspapīriem Neatkarīgā ir plaši aprakstījusi. Šogad kļuva zināms, ka Einars Repše 2002., 2003. un 2004. gada amatpersonas deklarācijās ir sniedzis aplamu informāciju par saviem ieguldījumiem ASV vērtspapīros. Kā izriet no E. Repšes paskaidrojumiem, kuri pievienoti 2005. gada decembra amatpersonas deklarācijai, E. Repše ASV vērtspapīros ir ieguldījis gandrīz par 350 tūkstošiem dolāru vairāk, nekā viņš ir norādījis savās iepriekšējās amatpersonas deklarācijās.

Repše gadiem ilgi nav sniedzis deklarācijās ziņas par sava vērtspapīru konta atlikumiem. Laikā, kad viņš iesniedza deklarāciju, kurā kā uzkrājums bija norādīts pat viens eiro cents Hansabankas rēķinā, E. Repšes vērtspapīru konta atlikumi bija mērāmi simtos tūkstošu latu. Tikai 2006. gada 4. janvārī VID iesniegtajā deklarācijā E. Repše atzinās, cik lieli bija viņa vērtspapīru konta atlikumi.

Savulaik KNAB priekšnieks A. Loskutovs uz Neatkarīgās jautājumu par E. Repšes lietas izmeklēšanas termiņa ievilkšanos teica: "Es neesmu šīs lietas izmeklētājs, un man ir ļoti grūti prognozēt, kad tā tiks pabeigta. Termiņus nosaka Kriminālprocesa likums, un termiņus ir iespējams pagarināt. Gribu uzsvērt, ka mana kompetence konkrētās krimināllietās ir pilnīga nulle, ņemot vērā iespējas ietekmēt procesa virzību. Man nav absolūti nekādas tiesības ietekmēt izmeklēšanas gaitu. Mana kompetence aprobežojas tikai un vienīgi ar izmeklētāja nozīmēšanu."

Šāda nostāja varbūt Rietumeiropā garantētu kriminālprocesa lietas objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu, bet Latvijas apstākļos KNAB vadībai šādi apsvērumi ļauj eleganti atlikt svarīgu lietu izmeklēšanu. Kriminālprocesa lietas izmeklēšanu var uzticēt kādam slaistam vai nemākulim, vai vienkārši ļoti slimīgam cilvēkam, lai objektīvu apstākļu dēļ lietas izmeklēšana faktiski tiktu pārtraukta un ievilktos uz daudziem mēnešiem, kā tas ir noticis E. Repšes kriminālprocesa gadījumā. Šobrīd amatpersonas tā arī nav tikušas skaidrībā, kam būtu jāuzņemas atbildība par E. Repšes lietas aizkavēšanos – KNAB vai prokuratūrai, bet varbūt kavēšanās ir abu šo institūciju kopējas politikas rezultāts. Kamēr lieta ir faktiski palikusi bez virzības, tikmēr šaubu ēna paliek. Taču E. Repše jau ir sācis aktīvu priekšvēlēšanu kampaņu un šonedēļ klāstīs savu izpratni par Latvijas politiku triju rajonu vēlētājiem.

No vienas puses, ja E. Repše ir nevainīgs kā lilija, tad viņš paša interesēs būtu pasteidzināt tiesiskās palīdzības lūguma nosūtīšanu uz ASV. Taču, ja izziņā no ASV varētu atklāties kādi līdz šim nezināmi nesmukumi par E. Repšes darījumiem ASV finanšu institūcijās, tad E. Repše un viņa atbalstītāji KNAB un prokuratūrā ir ieinteresēti, lai tiesiskās palīdzības lūguma nosūtīšana uz ASV tiktu maksimāli ilgi novilcināta. Jānovelk jau ir tikai piecus mēnešus. Ja vēlēšanās JL gūs panākumus, tad KNAB un prokuratūrai zudīs jebkura vēlme rakāties Repšes darījumos.

Izskatās, ka Latvijas tiesībsargi jau ir iesaistījušies lielajā politiskajā spēlē un liek savas likmes uz partijām, kuras kontrolēs varas grožus pēc rudens vēlēšanām. Bet vai Latvijas valstij vispār vajadzīgi tādi korupcijas uzraugi, kuri savus izmeklēšanas termiņus un, iespējams, arī rezultātus pakārtos parlamenta vēlēšanu rezultātiem?

 

Atkal pagarina Repšes darījumu izmeklēšanas komisijas darbības termiņu

DELFI  05/11/06    Saeima ceturtdien nolēma kārtējo reizi pagarināt "Jaunā Laika" līdera Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiku līdz 1.novembrim.

Par termiņa pagarināšanu balsoja 56 deputāti, pret – 24 deputāti, bet viens deputāts atturējās. Iepriekš komisijas darbības termiņš tika pagarināts līdz 15.maijam.

Komisija ierosināja pagarināt tās darbības laiku, jo no vairākām valsts iestādēm pieprasīta informācija, lai sagatavotu gala ziņojumu, taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina Repšes darījumu izmeklēšanu un komisija vēl nav saņēmusi informāciju gala ziņojuma sagatavošanai.

JL uzskata, ka lēmums pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību "ir politiski motivēta darbība ar mērķi nomelnot politiskos konkurentus. To vēlreiz apstiprina uzdevums komisijai par izmeklēšanas rezultātiem paziņot sabiedrībai neilgi pēc Saeimas vēlēšanām," teikts JL izplatītajā paziņojumā.

"Uz to, ka minētā izmeklēšanas komisija un uzsāktais kriminālprocess ir politisks pasūtījums, skaidri norāda arī fakts, ka līdz pat šim brīdim KNAB izmeklētājs nav spējis pieprasīt vai arī nav spējis saskatīt tiesisku pamatu informācijas pieprasīšanai no ASV," uzskata JL.

Jau ziņots, ka Repše, izmantojot kredītus, iegādājās septiņus nekustamos īpašumus par vairāk nekā 300 000 latu. Rodoties aizdomām par izdevīgu nosacījumu saņemšanu no bankām, Saeimā 2004.gadā tika izveidota Parlamentārā izmeklēšanas komisija Repšes darījumu izpētei.

Savukārt 2005.gadā nogalē KNAB uzsācis kriminālprocesu par Repšes finanšu darījumiem. Pēc publiski izskanējušās informācijas par šo procesu Repše atkāpies no aizsardzības ministra amata.

 

Saeima noraida priekšvēlēšanu reklāmas un aģitācijas aizliegumus

LETA  05/11/06    Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", ar kuriem bija iecerēts noteikt priekšvēlēšanu reklāmas un aģitācijas aizliegumus.

Izskatot likumprojektu 3.lasījumā, deputāti atbalstīja savstarpēji pretrunīgus priekšlikumus, kuru rezultātā sanāca, ka radio un televīzijās priekšvēlēšanu aģitācija un reklāma būtu aizliegta vēlēšanu dienā, vides reklāmās - vēlēšanu dienā un dienu pirms tās, bet presē nebūtu nekādu ierobežojumu.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina, ka noteikt šādus aizliegumus "būtu liela liekulība", arī deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) secināja, ka "čiks vien sanāca", bet deputāts Dzintars Ābiķis pauda viedokli, ka ZZS rosinātie priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumi "bija lēts politisks triks".

Par likuma pieņemšanu bija 10 deputāti, pret - 68, bet 16 deputāti balsojumā atturējās.

Noraidītais likumprojekts tagad tiek nodots atpakaļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura šī Saeimas sasaukuma laikā to vēlreiz izskatīšanai 3.lasījumā nevirzīs, jo deputāti nobalsoja, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likuma papildināšanai ir šā gada 7.oktobris - Saeimas vēlēšanu diena.

Kā ziņots, pirms likumprojekta izskatīšanas galīgajā lasījumā bija iesniegti vairāki priekšlikumi samazināt ZZS sākotnēji rosināto un Saeimas jau divos lasījumos atbalstīto 90 dienu priekšvēlēšanu aģitācijas un reklāmas aizliegumu.

TB/LNNK frakcija rosināja šo aizliegumu vispār svītrot no likuma teksta. Deputāts Jānis Urbanovičs (SC) rosināja aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju un reklāmu tikai vēlēšanu dienā, Latvijas Pirmā partija (LPP) - vēlēšanu dienā un vienu dienu pirms vēlēšanām. Deputāts Aleksandrs Kiršteins rosināja priekšvēlēšanu aģitāciju un reklāmu aizliegt piecas dienas pirms vēlēšanām, bet deputāts Indulis Emsis (ZZS) un Saeimas Juridiskais birojs - 30 dienas.

Atbildīgā komisija piedāvāja priekšvēlēšanu reklāmu radio un televīzijā aizliegt 30 dienas pirms vēlēšanām, bet presē un vides reklāmās - dienu pirms vēlēšanām un balsošanas dienā.

 

Lielie spēki noraida Visu Latvijai piedāvājumu startēt kopā vēlēšanās

Ināra Egle,  Diena  05/11/06    Nesen reģistrētās nacionālās partijas Visu Latvijai piedāvājumu Jaunajam laikam un Tēvzemei un brīvībai/LNNK startēt Saeimas vēlēšanās ar kopīgu sarakstu abi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki noraida. Tēvzemieši atgādina, ka partijas jau esot paziņojušas par startu ar atsevišķiem sarakstiem, un JL līdzās tam min arī šaubas par iespēju sadarboties ar Visu Latvijai pēc tam, kad tā tuvinājusies Māra Gulbja vadītajiem Jaunajiem demokrātiem. Tiem esot "saikne ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuru tikai visļaunākajā murgā varu iedomāties par premjeru", Dienai sacīja JL valdes loceklis Kārlis Šadurskis.

JL un TB/LNNK adresētajās vēstulēs Visu Latvijai (VL) atsaucas uz aizsaulē aizgājušā politiķa Eduarda Berklava savulaik izteikto vēlēšanos nacionālajiem spēkiem vienoties un startēt vēlēšanās kopā. TB/LNNK priekšsēdis Jānis Straume un K.Šadurskis atceras, ka E.Berklava aicinājumā bijis minēts JL, Tautas partija un TB/LNNK. Savukārt VL līderis Raivis Dzintars Dienai apgalvoja, ka savā 90.gadu jubilejā E.Berklavs esot "konkrēti nosaucis JL, TB/LNNK un organizāciju Visu Latvijai, un ar šiem spēkiem arī tikās". R.Dzintars norādīja, ka VL "nekādu ilūziju nav", taču partija esot gribējusi parādīt, ka vēloties vienot, nevis šķelt nacionālos spēkus pretēji dažu tēvzemiešu "klusiņām teiktajam".

VL līderis noliedz arī runas par tuvināšanos JD, jo "ar Māri Gulbi notikušas tikai sarunas un nekas vairāk, bet ar Aivaru Lembergu vispār nekad neesmu runājis". K.Šadurskis teica, ka "VL aiziešana Lemberga paspārnē būtu nacionālo uzskatu nodevība". JL vadītājs Einars Repše aģentūrai BNS sadarbību ar VL vērtējis pielaidīgāk, norādot, ka "varētu izvērtēt šo piedāvājumu, taču, lai sadarbotos, neesot jāveido partiju bloki vai apvienības". Arī J.Straume uzskata, ka pēc vēlēšanām varot runāt arī par sadarbību ar VL, taču, kad pirms gada TB/LNNK aicināja nacionālos spēkus vienoties, VL tam neatsaucās.

 

Lūdz KNAB izvērtēt Gulbja un Šlesera strīdā pieminēto iespējamo korupciju

DELFI  05/11/06    Pēc Aināra Šlesera (LPP) un Māra Gulbja ("Jaunie demokrāti") apmainīšanās ar savstarpējiem apvainojumiem no saeimas tribīnes ceturtdien, sociāldemokrātu ģenerālsekretārs Ansis Dobelis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot izmeklēt iespējamo korupciju, par kuru runāja deputāti.

Ceturtdien masu medijos tika publicēta informācija par Šlesera un Gulbja savstarpējiem apvainojumiem diskusiju laikā Saeimā. Gulbis no Saeimas tribīnes paziņoja, ka Šlesers piedāvājis viņam "kukuli" par aiziešanu no "Jaunā laika". Savukārt Šlesers vainoja Gulbi ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. LSDSP ģenerālsekretārs Dobelis ir nosūtījis iesniegumu KNAB priekšnieka Aleksejam Loskutovam, lūdzot uzsākt oficiālu izmeklēšanu šajā gadījumā, "jo no Saeimas tribīnes skaidri tika norādīts, ka noticis mēģinājums uzpirkt augstu valsts amatpersonu. Kā arī izvērtēt Gulbja, kā tā laika iekšlietu ministra rīcību", informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags.

 

Lems par kompensāciju liegšanu ministriem, kas paši atstājuši amatus

DELFI  05/11/06    Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām opozīcijā esošās "Saskaņas Centrs" frakcijas priekšlikumu liegt kompensāciju izmaksu valdības ministriem, kuri paši atstājuši amatus vai kuru demisiju pieprasījis premjers.

Par priekšlikuma nodošanu komisijām balsoja 79 deputāti, viens deputāts balsoja pret.

Projekts paredz grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu, nosakot, ka "Ministru kabineta locekļi, ieskaitot valsts ministrus, kā arī parlamentārie sekretāri saņem viņiem paredzēto atalgojumu, bet ne reprezentācijas un braukšanas naudu vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu izbeigšanās".

Taču, ja "Ministru kabineta loceklis, kā arī parlamentārais sekretārs ir atkāpies no amata pēc paša iniciatīvas vai pēc ministru prezidenta prasības un atkāpšanās nav saistīta ar nespēju pildīt amatu veselības stāvokļa dēļ, Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanās nesaņem".

Diskusija par kompensācijām sākās pēc "Jaunā Laika" ministru aiziešanas no valdības. Ministru kabinetam nācās piešķirt kopumā 86 000 latu demisionējušo ministru kompensācijām.

Pēc izskanējušā priekšlikuma liegt kompensācijas ministriem, kas paši atkāpušies no amatiem, "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti pauduši, ka ministru demisijas, atlaišanas vai valdības krišanas gadījumos kompensāciju jautājumam jābūt risinātam konsekventi, pieņemot politisku lēmumu – izmaksāt kompensāciju katram ministram vai neizmaksāt tās nevienam.

 

Saeima atjauno deputātu mandātus bijušajiem "Jaunā laika" ministriem

LETA   05/11/06    Saeima šodien atjaunoja deputātu mandātus bijušajiem "Jaunā laika" (JL) ministriem Ainaram Latkovskim, Krišjānim Kariņam, Jānim Reiram un Inai Druvietei, kuri tos bija nolikuši uz ministru amatu pildīšanas laiku Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā.

Tāpat deputāta mandāts atjaunots bijušajai tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai (JL).

Vienlaicīgi deputāta pilnvaras izbeidzās Igoram Aleksandrovam, Mārai Ceriņai, Anitai Kalniņai, Madaram Lasmanim un Inesei Krastiņai, kuri bija iestājušies Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr no JL saraksta ievēlētie deputāti pildīja ministra pienākumus.

Bijusī aizsardzības ministre Linda Mūrniece (JL) savu Saeimas deputāta mandātu nebija nolikusi.

 

JL: Šlesera ievēlēšana Budžeta komisijas vadībā ir nelikumīga

DELFI    05/11/06    Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcija uzskata, ka Ainārs Šlesers (LPP) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlēts nelikumīgi, jo vēlēšanu laikā netika ievērotas Saeimas Kārtības ruļļa normas attiecībā uz balsojuma procedūru, teikts JL paziņojumā.

Vēstuli, kurā pieprasīts nodrošināt likumīgas komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas, frakcija nosūtījusi komisijas sekretārei Elitai Šnepstei un Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņam.

JL vērš uzmanību, ka trešdien komisijas sēdē balsojot par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja kandidatūru netika ievērotas Saeimas Kārtības ruļļa normas attiecībā uz balsojuma procedūru situācijā, ja ir vismaz divas kandidatūras komisijas priekšsēdētāja amatam. Šis balsojums uzskatāms par nelikumīgu un spēkā neesošu saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un no tā izrietošajiem vispārīgajiem principiem.

 

Kažociņa izprašņāšana beidzas ar lēmumu Repšes uzdevumu SAB vairs neanalizēt

Liene Barisa,  NRA  05/11/06    Plašākai sabiedrībai nekļūs zināms, ko vakar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš stāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem par Einara Repšes kā premjera savulaik dotu uzdevumu izmeklēt toreizējā ministra Māra Gulbja iespējamo saistību ar korupciju tieši šai, nevis citai institūcijai. Pēc sēdes komisijas vadītājs Indulis Emsis lakoniski atzina, ka viss ir bijis likumīgi un gadījums tālāk nav iztirzājams.

"Mēs saņēmām visu informāciju [no J.Kažociņa], un mums nekas nepalika neskaidrs. Neviens no uzdotajiem jautājumiem nepalika neatbildēts," pēc sēdes, kas, kā allaž šajā komisijā, bija slēgta, sacīja tās vadītājs I. Emsis. Viņš uzsvēra, ka tādējādi šis jautājums ir slēgts. Nekādi plašāki komentāri par šo lietu netikšot sniegti un tālākas analīzes nebūšot. Viņš piebilda, ka "Repšes kungam vienkārši jādomā, ko saka," jo viņa neadekvāto izteikumu dēļ jautājumam bijis nepieciešams skaidrojums. Jāatgādina, ka šis gadījums uzmanības lokā nonāca pēc E. Repšes izteikuma raidījumā Kas notiek Latvijā, kurā viņš sacīja, ka "klusām" iedevis informāciju par savu ministru pārbaudīt SAB.

Arī komisijas priekšsēdētāja vietnieks Mareks Segliņš, pēc kura iniciatīvas notika J. Kažociņa iztaujāšana, atzina, ka E. Repše izteicies neprecīzi. No J. Kažociņa komisija saņēmusi profesionāļa atbildes, un likuma pārkāpumi nav konstatēti. Viņš gan uzskatot, ka par dažiem traktējumiem varētu būt atšķirīgs viedoklis, taču sīkāk neko paskaidrot nevarot, jo viss sēdē runātais nav izpaužams. Arī J. Kažociņš atteicās jel ko komentēt.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka informāciju, kurā minētos faktus par M. Gulbi SAB E. Repšes uzdevumā veiktajā pārbaudē atzina par nepamatotiem, toreizējam premjeram iesniedza toreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa. Neoficiāla informācija liecina, ka M. Gulbis esot vainots par naudas kontrabandu. Taču šī informācija ir klasificēta kā valsts noslēpums, līdz ar to oficiālu apstiprinājumu tam nav iespējams iegūt. M. Gulbis gan vakar nosūtījis iesniegumu ar lūgumu šo lietu vēlreiz pārbaudīt Ģenerālprokuratūrai, lai pēc SAB kompetences apšaubīšanas šajā jautājumā, noņemtu šaubu ēnu, ka viņš būtu ko noziedzies, Neatkarīgajai sacīja M. Gulbis.

 

Viedoklis: Kurš kuram iekodīs...

Māris Antonevičs, Latvijas Avīze  05/11/06    Pēc pavasara brīvdienām Saeima atsākusi darbu, un nu varēs redzēt, kā reiz jau apgūtajai opozicionāru lomai sagatavojies «Jaunais laiks». Asākos kodienus pirmajam acīmredzot būs lemts izbaudīt iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram. Viņam tiek gatavots pieprasījums par kukuļņemšanā pieķertā Ekonomikas policijas darbinieka paaugstināšanu amatā, kam varētu sekot arī balsojums par neuzticības izteikšanu.

Pagaidām gan vajadzīgie paraksti nav savākti. Taču arī no valdošās koalīcijas gaidāms kāds uzbrukums JL, kuru «norīt» būs ļoti grūti un nepatīkami. Runa ir par kompensācijām, kuras saņēmuši visi valdību pametušie JL ministri. Saskaņā ar likumu ministriem, atkāpjoties no amata, pienākas kompensācija trīs mēnešalgu apjomā, kas nozīmē, ka katram bijušajam valdības loceklim jāizmaksā gandrīz 6000 latu. Kompensāciju izmaksai šogad Ministru kabinetu atstājušajiem ministriem un parlamentārajiem sekretāriem no valsts budžeta piešķirti 86 075 lati. Tas radījis neapmierinātību sabiedrībā, kas vienmēr ļoti jūtīgi uztver ziņas par amatpersonu algām un prēmijām. Daudzi nesaprot, kāpēc kompensācijas jāmaksā arī tādā gadījumā, ja ministrs pats izlemj atkāpties no amata. Varētu vēl saprast, ja premjers pieprasa demisiju vai Saeima nobalso, ka jāatkāpjas... Turklāt pārsvarā jau šie ministri nekļūst par bezdarbniekiem. Viņiem nav jāiet lasīt alus pudeles, lai nopelnītu iztiku. Lielākā daļa ir atgriezusies Saeimā un turpina darboties kā deputāti.

Sabiedrības noskaņojumu ļoti veikli pamanījis Tautas partijas deputāts Mareks Segliņš, rosinot likuma izmaiņas, ka ministriem un deputātiem, ja tie paši atstājuši amatu, nekādas kompensācijas nepienākas. Protams, ka likumu nevar pieņemt ar atpakaļejošu datumu un «Jaunā laika» eksministriem kompensācijas neatņems, taču par to, ka šī tēma tiks pamatīgi «apspēlēta» Saeimas debatēs, varam būt droši.

JL, protams, var stāstīt, kā to jau dara partijas «tēla spodrinātāji», ka šajā jautājumā «jāsaglabā konsekvence» — kompensācijas savulaik saņēmuši gan Tautas partijas, gan citu partiju ministri, tātad pienākas arī «repšistiem». Taču tikpat labi var teikt, ka kukuļņēmēji nav jāliek cietumā, jo daži ar tiesas gādību jau paguvuši no tā izvairīties. Konsekvence, saprotiet, jāsaglabā...

Spožākais gājiens no JL puses būtu paziņot, ka viņu deputātiem kompensācijas nav vajadzīgas vai arī ziedot tās labdarībai. Tā mierīgu sirdi var rīkoties miljonārs Ainārs Šlesers, bet citi?

Nepatīkamākais, ja šis likumprojekts tiešām domāts tikai tāpēc, lai traucētu JL, kā jau reiz notika ar bēdīgi slaveno likumprojektu par dubultpilsoņiem, kuri nedrīkstot ieņemt augstus amatus. Šis likums joprojām guļ Saeimas komisijas atvilktnē, lai gan savulaik tas pats Mareks Segliņš kvēli aizstāvēja tā nepieciešamību.

 

 

 

 

Vēlēšanu gaidās...

 

 

 

Vēlētāji ārzemēs var sākt pieteikties balsošanai pa pastu

Ināra Egle,  Diena  05/06/06    Līdz 7.oktobrī paredzētajām 9.Saeimas vēlēšanām ir palikuši pieci mēneši, un 6.maijs ir robežšķirtne vēlēšanu sagatavošanā, jo vēlētāji ārvalstīs varēs sākt pieteikties balsošanai pa pastu.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis Arnis Cimdars Dienai uzsvēra, ka šī ir jauna iespēja, jo pēdējos gados ievērojami palielinājies Latvijas pilsoņu skaits ārzemēs un tāpēc, pagarinot pieteikšanās laiku, būs atvieglota viņu piedalīšanās vēlēšanās. Partijas kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 19.jūlija līdz 8.augustam. CVK priekšsēdis jau tagad visus aicina pārbaudīt, kad beidzas viņu pases derīguma termiņš, lai to nenāktos konstatēt vēlēšanu iecirknī.

Balsošanai pa pastu varēs pieteikties no sestdienas līdz 15.septembrim, iesniedzot pieteikumu kādā no Latvijas pārstāvniecībām, kur iesnieguma reģistrēšanas brīdī vēlētāja pasē iespiedīs spiedogu. A.Cimdars norāda, ka pilsoņi, kuri būs pieteikušies pasta balsošanai, vairs nevarēs to izdarīt personīgi vēlēšanu dienā iecirknī. Arī trimdas latviešiem vairs nebūs iespējams nobalsot, uzrādot pilsonības reģistrācijas apliecinājumu — tam nepieciešama pase. Pēc 15.septembra vēlēšanu iecirkņa komisija uz vēlētāja iesniegumā norādīto adresi ārvalstīs pa pastu izsūtīs vēlēšanu materiālus, kas vēlētājiem būs jāaizpilda un jānosūta atpakaļ. Pasta balsošanai personas, kas personīgi nevarēs ierasties iecirknī, ar viņu pasi varēs pieteikt uzticības personas. A.Cimdars pieļauj, ka arī Latvijas karavīru balsošana, piemēram, Irākā būs jāorganizē īpaši, jo katrs personīgi diezvai varēšot pieteikties balsošanai pa pastu.

Centrālā vēlēšanu komisija noteikusi, ka 9.Saeimas vēlēšanās ārvalstīs balsošanai pa pastu varēs pieteikties Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ASV, Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķija, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Izraēlā, Japānā, Kanādā, Krievijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Somijā, Turcijā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, kā arī konsulārajās pārstāvniecībās Sanktpēterburgā, Vitebskā, Pleskavā, Bonnā, Adelaidē, Melnburnā, Sanmigelā, Karakasā, Sanpaulu, Latvijas pārstāvniecībā ANO Ženēvā. Pirms vēlēšanām tiks atvērts vairāk vēlēšanu iecirkņu, taču tajos varēs tikai balsot, bet tie neorganizēs balsošanu pa pastu.

 

Cimdars: katram jāizdomā vismaz viens arguments par labu dalībai vēlēšanās

DELFI  05/08/06    Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina vēlētājus informēt radus un draugus, kas dzīvo vai strādā ārvalstīs, par iespēju balsot Saeimas vēlēšanas pa pastu, kā arī aicina visus pilsoņus izdomāt vismaz vienu argumentu, lai piedalītos vēlēšanās, jo "demokrātijā nav nekā svarīgāka par vēlēšanām".

Sākot ar šo nedēļu līdz 15.septembrim vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 9.Saeimas vēlēšanās. Pieteikumus pasta balsošanai pieņems 38 Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās. Šāda iespēja pieteikties pasta balsošanai no maija līdz septembrim ir spēkā pirmo reizi, un tās mērķis ir palīdzēt Latvijas vēlētājiem ārvalstīs aktīvāk izmantot iespēju piedalīties parlamenta vēlēšanās, informēja CVK Informācijas nodaļā.

Cimdars arī aicināja visus Latvijas vēlētājus laikus ieplānot dalību 9.Saeimas vēlēšanās, kas notiks oktobra pirmajā sestdienā – 7.oktobrī. Šis aicinājums īpaši attiecas uz vēlētājiem, kas oktobri uzskat par piemērotu laiku ceļošanai uz siltajām zemēm. CVK priekšsēdētājs arī uzskata, ka pieci mēneši ir laiks, kurā katram vēlētājam vajadzētu izdomāt vismaz vienu argumentu, lai piedalītos vēlēšanās, jo "demokrātijā nav nekā svarīgāka par vēlēšanām".

CVK priekšsēdētājs arī atgādināja, ka Saeimas vēlēšanās vēlētāji nebūs reģistrēti noteiktā vēlēšanu iecirknī, tāpēc vēlēšanu dienā vēlētājiem būs iespēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārzemēs. Līdz ar to vēlētāji šoreiz nesaņems arī īpašu uzaicinājumu uz vēlēšanām, kā tas bija iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Principu "viens vēlētājs - viena balss" šajās vēlēšanās atkal nodrošinās spiedogs pasē. Tāpēc, lai piedalītos 9.Saeimas vēlēšanās, ļoti būtisks dokuments būs Latvijas pilsoņa pase, par kuras derīgumu ieteicams pārliecināties savlaicīgi.

Deputātu kandidātu sarakstus 9.Saeimas vēlēšanām CVK pieņems no 19.jūlija līdz 8.augustam.

 

Savu balsi gatavi pārdot 17% vēlētāju

LETA  05/08/06    Savu balsi ir gatavi pārdot 17% vēlētāju, liecina pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma veiktais SKDS pētījums.

Pirms gada aptaujājot 1028 respondentus visas valsts teritorijā, konstatēts, ka 6,7% no viņiem noteikti piekristu piedāvājumam pārdot savu balsi, bet 10,3% atbildējuši, ka ir lielāka iespēja, ka piekristu šim piedāvājumam.

Noteikti nepiekristu piedāvājumam vēlēšanās pārdot savu balsi 57,7% aptaujāto, 15,2% atbildējuši, ka lielāka iespēja ir, ka viņi nepiekristu šim piedāvājumam. 10,1% aptaujāto nav spējuši sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Pētījuma dati liecina, ka 91,2% vēlētāju nekad nav saskārušies ar mēģinājumu šādā veidā ietekmēt viņu balsojumu vēlēšanās. 2% aptaujāto apgalvojuši, ka viņiem ir piedāvāta nauda, lai nobalso par noteiktu sarakstu, 1,8% darba devējs norādījis, par kuru sarakstu balsot, bet 1,8% aptaujāto apgalvo, ka viņiem piedāvāta pārtika, sadzīves priekšmeti vai citi materiāli labumi, ja nobalsos par noteiktu sarakstu.

Skaidrojot faktu, kāpēc vēlētāji Latvijā piekrīt piedāvājumiem «pārdot» savu balsi, 49% aptaujāto Latvijas pilsoņu norāda, ka tas saistīts ar nabadzību, kādā dzīvo sabiedrība. Uz problēmām ar sabiedrības morāli norādījuši 10% aptaujāto, uz izglītības trūkumu — 3%, uz patriotisma trūkumu — 1% respondentu.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars šodien preses konferencē, publiskojot šos aptaujas rezultātus, pauda cerību, ka 9. Saeimas vēlēšanās nevajadzēs saskarties ar balsu pirkšanas mēģinājumiem. Cimdars arī cer, ka līdz vēlēšanām atlikušajos piecos mēnešos savu viedokli mainīs tie cilvēki, kas patlaban apgalvo, ka neplāno doties uz vēlēšanām. Kā galvenos iemeslus, kādēļ vēlētāji nepiedalās balsošanā, aptaujas dalībnieki min neticību nekam, jo «nav par ko balsot», «neredz jēgu vēlēšanām». Daudzi aptaujas dalībnieki aizbildinās ar aizņemtību darbā. CVK priekšsēdētājs atgādināja, ka likums par Saeimas vēlēšanām darba devējiem uzliek par pienākumu organizēt vēlēšanu dienā darbu tā, lai viņu darbinieki var nobalsot.

9. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 7. oktobrī, no plkst. 7 līdz 22, un vēlētāji varēs doties balsot uz jebkuru vēlēšanu iecirkni, saņemot par to spiedogu Latvijas pilsoņa pasē.

 

CVK vadītājs grib bargākus sodus vēlētāju uzpircējiem

Liene Barisa,  NRA  05/09/06    Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars rosinās bargāk sodīt vēlētāju balsu pircējus, lai veicinātu šādas prakses izskaušanu.

"Sekas šādam nodarījumam var būt ļoti smagas," Neatkarīgajai sacīja A. Cimdars. Viņš atsaucās uz SKDS pērn veiktās aptaujas datiem, kuri uzrādot, ka teju piektdaļa vēlētāju – 17 procenti – būtu gatava savu balsi pārdot, ja vien būtu šāds piedāvājums. A. Cimdars uzskata, ka šobrīd situācija diezin vai ir daudz mainījusies. Tiekoties ar Austrumeiropas vēlēšanu organizatoru asociācijas kolēģiem, viņš secinājis, ka lielākā vai mazākā mērā šī problēma ir visās valstīs.

"Nekas nav labāks kā burkāns priekšā un pātaga no aizmugures," tēlaini cīņas iespējas pret negodīgumu raksturoja CVK vadītājs, kurš esot sagatavojis priekšlikumus par bargākiem sodiem, kurus tuvākajā laikā plānojot apspriest ar saviem kolēģiem komisijā. Šobrīd par vēlētāja uzpirkšanu Krimināllikumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām. A. Cimdars ieteiktu cietumsodu palielināt līdz pieciem gadiem, naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Ja viņa priekšlikumus atbalstīšot arī kolēģi, CVK tos nodos Saeimai. Pret cilvēkiem, no kuriem balsis pērk, A. Cimdars, tāpat kā tas ir šobrīd, neieteiktu vērst sankcijas. Par to jau pērn bijušas garas diskusijas un spriests, ka tas apgrūtinātu pirkšanas pierādīšanu, jo cilvēks baidītos liecināt.

Jāatgādina, ka pēc pagājušajām pašvaldību vēlēšanām, kad balsu pirkšanu konstatēja Rēzeknē, kā arī Jūrmalā par sodu bardzību jau tika runāts. Par iespējamiem lielākiem sodiem sprieda Saeimas Valsts un pašvaldību vēlēšanu komisijā. Taču ar laiku diskusijas norima. Komisijas vadītājs Staņislavs Šķesteris Neatkarīgajai vakar atzina: ja līdz komisijai nonāktu A. Cimdara minētie priekšlikumi, jautājumu atkal varētu izskatīt. Viņš piebilda, ka tas nozīmētu grozījumus Krimināllikumā, taču to varētu izdarīt.

 

 

 

Svinībās...

 

 

Viedokļi par 4.maija svētku uzvedumu Daugavmalā — no «dziļš un pārdomāts» līdz «pilnīgs sviests»

Henrieta Verhoustinska,  Diena  05/06/06    "Te nu mēs esam, izklaidējiet mūs, es jūtos stulbs un lipīgs"… un "Mazs bērniņš krustcelēs" — tieši tik negaidīts bija salikums 4.maija svētku koncerta nobeiguma uzvedumā, kas sekoja tūlīt pēc ekrānos translētās Valsts prezidentes uzrunas. 11.novembra krastmalā visu svētku dienu ilgušo koncertu kopā saistīja režisora Regnāra Vaivara un komponista Jura Vaivoda sagatavotais uzvedums, kurā grupas Nirvana skaņdarba Smells Like Teen Spirit Lyriks un dziesmas no Zigmāra Liepiņa Lāčplēša hita izmantojums nebija vienīgais kontrasts.

Sižets, kas Latvijas 16 neatkarības gadus attēloja kā bērna izaugšanu līdz pusaudzībai, saistīja un noslēdza visu dienu krastmalā ilgušo roka un popkoncertu ar bērnu grupu Knīpas un knauķi, Dzeguzīte, kora Balsis, Rīgas saksofonu kvarteta, Latvijas Radio kora grupas, Suitu sievu, dūdu un bungu grupas Auļi, grupu Dzelzs vilks, Menuets, Bet Bet, Jumprava, Pērkons, Autobuss debesīs u.c. piedalīšanos.

Labā omā, saulei spīdot, koncertu krastmalā noskatījās ap 20 000 cilvēku, taču pēc koncerta bija dzirdami un internetā lasāmi atšķirīgi komentāri par sižetisko uzvedumu pirms salūta: no "dziļš un pārdomāts" līdz "pilnīgs sviests". Iestudējumā, kas aizsākās ar Austrumāzijas tautām raksturīgiem rīkles dziedājumiem un vargana skaņām, uz lielā ekrāna tika demonstrēti vēsturiski kadri no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gada 4.maijā, sarkanā tērpti aktieri un Latvijas radiokora dziedātāji izspēlēja sižetu par maza bērniņa pieaugšanu līdz pusaudzim, vairākos dialogos pavēstot par neatkarības laikā sasniegto.

Rīgas domes kultūras pārvaldes priekšniece Diāna Čivle Dienai pastāstīja, ka no Rīgas pilsētas līdzekļiem 4.maija pasākumam tika izmantoti 95 000 latu (lielākā daļa — tehniskajam nodrošinājumam un mākslinieku honorāriem). Pasākums plānots, apvienojot divu notikumu svinības — 4.maiju un hokeja pasaules čempionāta atklāšanu. Pirmā reize, kad par godu 4.maijam Rīgā tika rīkoti masu svētki, bija pērn. D.Čivle arī atzīst: tā kā neatkarīgās Latvijas dibināšanas gadadiena — 18.novembris — ir vēlā rudenī, 4.maijs ir laika apstākļu ziņā piemērotāks masu pasākumu rīkošanai.

***

VIEDOKĻI: Kā jums patika 4.maija svētku pasākums krastmalā?

Pauls Putniņš, dramaturgs:

Krastmalā uzturējos pavisam nedaudz. Gaisotne un cilvēku noskaņojums man patika. Koncerts arī likās labs. Līdz beigām to noskatījos mājās, pa TV. Par uzvedumu rokkoncerta beigās neko īpašu pateikt nevaru: visi bija tērpti sarkanā, Mennika (Māra Mennika, Valmieras teātra aktrise) staigāja ar nobijušos puisīti uz rokām, dziļš un īgns bija Puga. Acīmredzot uzvedums rādīja, kā Latvija no bērniņa izaug par pusaudzi, kurš spēlē hokeju, taču pilnīgs priekšstats man neradās. Kas tas īsti bija? Teatrāls nobeiguma punkts lielam masu pasākumam. Nekas slikts jau tas nebija, bet īpaši mani neuzrunāja.

Roze Stiebra, animācijas filmu režisore:

Brīdi, ko atrados krastmalā, man ļoti patika priecīgie cilvēki, ģimenes ar bērniem, kas baudīja labo laiku un koncertu. Tā bija saulaina vienotības sajūta. Patika koncerts, kurš atšķīrās no citiem. Šķiet, tie bija pirmie masu svētki bez Raimonda Paula. Uzvedums bija vajadzīgs, lai radītu šo vienoto sižetu. Šādos masu pasākumos nav jēgas iedziļināties niansēs. Stāsts par jauno Latviju, kas sākumā ir bērniņš un izaug par jaunieti, kas, protams, spēlē hokeju, saistīja vienā notikumā visus priekšnesumus. Tas, ka beigu uzvedums pirms salūta bija nopietns, nav slikti, tas lika aizdomāties. Taču muļķīgi un par garu dažbrīd šķita vakara vadītāju komentāri.

Laila Pakalniņa, kinorežisore:

Koncerts, saule, svētki, noskaņojums — tas viss bija ļoti labi. Tādi svētki noteikti ir vajadzīgi. Taču ļoti savāds un pilnīgi lieks man šķita samocītais uzvedums starp koncertu un salūtu, uzreiz pēc prezidentes uzrunas. It kā ļoti dziļdomīgi, bet pilnīgi nesaprotami likās aktieru teksti, mūzikas izvēle, banāls un neizteiksmīgs — kārtējais mazo bērnu izmantojums, lai radītu aizkustinājumu. Vai tas bija domāts nopietni?

Diāna Čivle, Rīgas domes kultūras pārvaldes priekšniece:

Man pašai gaisotne krastmalā likās ļoti pacilājoša. Caurviju darbības jeb uzveduma jēga bija pievērst uzmanību tam, kāpēc esam sanākuši. Ka tas nav tikai izklaidējošs koncerts. Pērn šādu uzvedumu arī veidoja Regnārs Vaivars, tā motīvs bija no Spēlēju, dancoju. Arī šogad tas lika aizdomāties. Šādos uzvedumos uz lielu ļaužu masu nenostrādā nianses, kam ir liela jēga. Režisoram jāapzinās notiekošā mērogs, bet, rīkojot masu pasākumus, bieži saskaras ar to, ka profesionāļiem — režisoriem, scenogrāfiem — lielais mērogs, darbs ar desmitiem tūkstošu auditoriju sagādā grūtības.

 

Padomju gars

Kaspars Zaviļevskis,  NRA  05/05/06    Nesagaidot kādreiz tik svarīgās 9. maija svinības, Latvijas ceļojumu maratonā iespējams atgriezties PSRS laikos jau šajā nedēļas nogalē – 6. un 7. maijā, kad Kuldīgā notiks Padomju šarma šovs.

Viens no lielākajiem padomju šarma elementiem ir tieši vecie auto, kādus reti var ieraudzīt ielās. Tāpēc rītdien Kuldīgā notiks 1. Vislatvijas padomju auto salidojums Operācija – spidometrs uz 50. Tajā varēs piedalīties ikviens, kam ir saglabājies kāds to laiku auto. Pēc reģistrācijas Pilsētas laukumā desmitos no rīta šie ļaudis varēs doties speciālā maršrutā, izbaudot dažādus padomju šarma elementus – šaušanu pa skrejošo cūku, pionieru skati, talku, ugunsdzēsēju kursus un civilās aizsardzības apmācību. Neizpaliks arī kopīgas pusdienas, īpaši lustīgas dziesmas un dejas kopā ar Vaņu, Taņu un Mašu.

Izdarības pārsvarā notiks bijušajā armijas poligonā Upīškalns, kur var nokļūt, braucot no Kuldīgas trīs kilometrus pa Aizputes ceļu Liepājas virzienā un sekojot ceļa labajā pusē redzamajai norādei Padomju šarma šovs. Uz turieni vērts doties arī ļaudīm, kuriem nav saglabājusies piemiņa no padomju laikiem auto izskatā, jo tāpat ikviens varēs izbaudīt, ko nozīmē kārtīgs brauciens ar to laiku džipu – bobiku (cena – Ls 1,7) vai ne jau japāņu ražojuma motociklu (Ls 1). Būs arī šaušana ar gaisa šauteni (piecas patronas – Ls 0,3) un nobrauciens ar truli pāri gravai (Ls 1). Tādas pašas atrakcijas Upīškalnā norisināsies arī svētdien, ta ka atliek vien izvēlēties ērtāko brīvdienu.

 

«Dzimtene» ziedus liks nesankcionēti, eksperti bažījas par demokrātiju

Indulis Balmaks,  Diena  05/08/06    "Noliksim ziedus — tam atļauju nevajag," saka apvienības Dzimtene līderis Juris Žuravļovs pēc tam, kad administratīvā tiesa nav pieņēmusi organizācijas pieteikumu par Rīgas domes (RD) nesaskaņoto 8.maija sapulci pie Brīvības pieminekļa. Iesniedzot pasākuma pieteikumu RD, Dzimtene it kā vēlējusies pārbaudīt Latvijas politiķu attieksmi pret visā Eiropā atzīmējamo notikumu — Otrā pasaules kara beigām. Savukārt eksperti brīdina, ka netīkamu pasākumu nesaskaņošana ir bīstama parādība demokrātijā.

Dzimtene pagājušā nedēļā tiesā apstrīdēja RD lēmumu neļaut 8.maijā pulcēties pie Brīvības pieminekļa, bet pieteikums netika pieņemts, jo tas iesniegts, pirms domes atteikums formāli izdots. Vai tiks iesniegts jauns pieteikums, J.Žuravļovs vēl pateikt nevarēja. Tikmēr ir spēkā RD aizliegums 8.maijā rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa. Tur notiekošo uzraudzīšot policija — ziedus nolikt nav aizliegts, bet, ja teiks runas, tikšot sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, Dienai saka RD izpilddirektora palīgs Uģis Vidauskis.

Cilvēktiesību juristi jau vairākkārt ir izteikušies par novecojušo un Satversmei neatbilstošo likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem regulējumu. Tas nesamērīgi ierobežo pulcēšanās brīvību, liekot pasākuma rīkotājiem pēc būtības saņemt atļauju no pašvaldības, kaut demokrātiskā valstī tas nav pieļaujams. Saeima ir daudzkārt grozījusi likumu, ik reizes iekļaujot tajā jaunus ierobežojumus, savukārt pēc opozīcijas deputātu pieteikuma Satversmes tiesa martā ierosināja lietu par astoņu likuma normu neatbilstību Satversmei un starptautiskām konvencijām. Arī Valsts cilvēktiesību birojs (VCB) uzskata, ka likuma regulējums nav pieņemams, taču situāciju vēl sliktāku darot veids, kā RD šo likumu piemēro. Saskaņojums tiek dots tikai RD amatpersonām tīkamiem pasākumiem, Dienai saka VCB pilsonisko un politisko tiesību daļas vadītāja Anita Kovaļevska. "Tas ir nopietns drauds demokrātijai," bažījas eksperte.

 

Varas dubultmorāle pie Brīvības pieminekļa

Jānis Ogle,  05/09/06    16. martā Brīvības piemineklis bija nocietinājums, kuru sargāja žogs un policisti. Turpretim vakar, neraugoties uz Rīgas domes aizliegumu rīkot publisku pasākumu, apvienības Dzimtene pārstāvji ar atbalstītājiem, neviena netraucēti, te nolika ziedus un sēru vainagu ar uzrakstu "II pasaules kara upuru piemiņai".

Sagaidot, kad pulkstenis rāda tieši 12, pie pieminekļa ieradās Dzimtenes deputāti atbalstītāju duča pavadībā. Rīgas domnieks Viktors Kalnbērzs un apvienības līdzpriekšsēdētājs Juris Žuravļovs nolika vainagu. Pieminekļa pakājē cits citu nomainīja atbalstītāji, vieni, lai noliktu ziedus, citi – lai pozētu kamerām. J. Žuravļovs Neatkarīgajai teica, ka būtu vairāk cilvēku, taču Rīgas domes aizlieguma dēļ baidījušies nākt nolikt ziedus. Koku paēnā patvēries prāvs policistu pulciņš gaidīja solītās provokācijas. Tomēr vienīgā nemiera cēlēja bija kāda kundze, kura klātesošos nodēvēja par "komunistiskajām okupantu cūkām" un devās prom. Cita kundze – Emīlija Emkena – bija atnākusi ar dokumentu mapi, lai noskaidrotu, kur var saņemt atlīdzību par karā nodarītajiem zaudējumiem. Daži no Dzimtenes atbalstītājiem bija izrotājušies ar ārvalstu apbalvojumiem – ar PSRS simboliku. 19. aprīlī domes administratīvā komisija vēstulē policijai bija ieteikusi stingrāk pieskatīt politiskos pasākumus.

Vaicāts, kāpēc pie pieminekļa netika administratīvi sodīti cilvēki, kas bija rotājušies ar PSRS simboliku, komisijas priekšsēdētājs Jānis Liniņš Neatkarīgajai, teica, ka vēstule bijusi viņa vietnieka Kārļa Bružuka iniciatīva. J. Liniņš neuzskatot, ka "mums būtu jākontrolē policijas darbība un kaut kā jāiejaucas".

K. Bružuks Neatkarīgajai sacīja, ka iepriekšējo gadu pieredze likusi uzsvērt, ka likumi uz visiem attiecas vienādi un nedrīkst nelikumības slēpt aiz politiskiem aizsegiem. Ja saņemšot sūdzības par PSRS simbolikas izmantošanu pie pieminekļa, "komisija pieprasīs paskaidrojumu no atbildīgajām instancēm", kas to pieļāvušas. Pašvaldības policijas preses pārstāve Inese Tīmane Neatkarīgajai sacīja, ka policija pievērš uzmanību visiem notikumiem, kas saistās ar 8. un 9. maiju. Un arī kontrolē to, ko paredz likums. Dzimtenes rīkotā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa neesot definējama ne kā mītiņš, ne arī kā gājiens. Viņa paskaidroja, ka attiecībā uz ārvalstu apbalvojumiem un PSRS simboliku likums paredz, ka cilvēki individuāli drīkst nēsāt ordeņus, piespraudes un apbalvojumus, bet ir specifiskas nianses, par ko drīkst administratīvi sodīt un kas ir klasificējama par simbolu neatļautu demonstrēšanu.

 

Brīvības piemineklim ir īpaša jēga

Agnese Margēviča,  NRA  05/09/06    Kara beigas ir pretrunā ar to simboliku, ko šis piemineklis mums vēsta.

Aizliegumu kreiso spēku apvienībai Dzimtene Otrā pasaules kara beigu gadadienā vakar, 8. maijā, pulcēties pie Brīvības pieminekļa amatpersonas un eksperti vērtē atbalstoši. Tas gan atspoguļojot zināmu sabiedrības vājumu nespējā vienoties par kopīgiem svētkiem, tomēr esot ideoloģiski pareizs, ņemot vērā Brīvības pieminekļa īpašo simbolisko jēgu.

"Tas ir laika jautājums, zināms pārejas perioda vājums, kad mēs nespējam vienoties šajos ideoloģiski jutīgajos jautājumos," par izveidojušos situāciju spriež Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa. Viņa gan uzskata, ka šādi aizliegumi pulcēties pie Brīvības pieminekļa nebūs iemesls, lai padziļinātos plaisa starp dažādām sabiedrības grupām. Līdzīgi kā valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) – arī B. Zepa atbalsta Rīgas domes lēmumu un spriež, ka Dzimtenes pulcēšanās pie simboliskā Brīvības pieminekļa Latvijai neviennozīmīgajā Otrā pasaules kara beigu gadadienā "ideoloģiski būtu garām".

Latvijas amatpersonu attieksmi pret to sabiedrības daļu, kura aktīvi atzīmē Otrā pasaules kara beigu kārtējo gadadienu, spilgti raksturo V. Vīķes-Freibergas izteiciens pērngad pirms vizītes Maskavā: "Protams, mēs nepārliecināsim, neizmainīsim to gados veco krievu apziņu, kuri 9. maijā liks voblu uz avīzes, dzers vodku un dziedās častuškas, kā arī atcerēsies, cik varonīgi iekarojuši Baltiju." Šā gada 5. maijā ziņu aģentūras LETA taujāta par attieksmi pret Rīgas domes aizliegumu apvienībai Dzimtene 8. maijā pulcēties pie Brīvības pieminekļa, prezidente to vērtēja pozitīvi, un piebilda, ka "nevar taču pie Brīvības pieminekļa rīkot belašu tirdzniecību".

Valsts prezidentes vizīti Maskavā pērnā gada 9. maijā kā piemēru tam, ka Latvijas amatpersonas nenovēršas no zināmai sabiedrības daļai svarīgiem svētkiem, savukārt min īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Kārina Pētersone (LC/LPP). Viņa atgādina, ka arī pati savulaik, būdama kultūras ministre, atsaukusies Krievijas un Ukrainas vēstnieku aicinājumiem ierasties šo valstu pārstāvniecībās uz 9. maija svinībām.

"Nevar būt tā, ka Brīvības piemineklis pieejams tikai vienai sabiedrības daļai. Protams, tas būtu aplami, bet arī tiem, kuri vēlas rīkot šādus pasākumus, jāpadomā, ko Brīvības piemineklis nozīmē," teic K. Pētersone. "Drusku tās kara beigas ir pretrunā ar to simboliku, ko šis piemineklis mums vēsta. Latvijai tā bija nevis uzvaras diena, bet atnesa okupācijas turpinājumu. Tā mums nav svinama diena," piebilst integrācijas lietu ministre.

Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis uzsver, ka viņa vadītā aģentūra, Rīgas domei sniedzot savu atzinumu, ka Dzimtenes pasākums nebūtu jāatļauj, nebūt neesot spriedusi pēc iecerētā pasākuma tēmas – Otrā pasaules kara beigu gadadienas –, bet pēc tā formas. Proti, Dzimtene to bija pieteikusi kā sapulci, bet Augstākās padomes 1993. gada 2. februārī pieņemtajā lēmumā Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem noteikts: abu minēto objektu teritorijā ir aizliegta ielu tirdzniecība, ubagošana un piketēšana, kā arī tādas darbības, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtajām morāli ētiskajām normām. Tā kā sapulce saistās ar varbūtību, ka tiks teiktas runas, pausti uzskati un, iespējams, arī demonstrēti plakāti un simboli, to var pielīdzināt aizliegtajai piketēšanai, teic pieminekļu aģentūra.

Aģentūrā šobrīd tiek izstrādāti noteikumi, kuros iecerēts sīki atrunāt pie Brīvības pieminekļa pieļaujamos pasākumus, kā arī uzvedību to laikā. G. Gailītis spriež, ka pie pieminekļa vispār būtu jāaizliedz runas un viedokļu paušana – arī valstsvīriem. Izņēmums, viņaprāt, varētu būt 18. novembra svinības, jo arī vēsturiski 1935. gadā šajā datumā, atklājot pieminekli, runas esot skanējušas. Arī premjerministrs paudis uzskatu, ka valdībai jāizstrādā likums, kurā noteiktu, kādiem mērķiem Brīvības pieminekli var izmantot un kāda veida pasākumus pie tā drīkst organizēt. Pie pieminekļa varētu atļaut rīkot tikai atsevišķus protokolāros, piemiņas un sēru pasākumus, uzskata A. Kalvītis.

"Pie Brīvības pieminekļa pieiet ar ziediem, noņem cepuri, paceļ acis pret trim zvaigznēm, noliec galvu un klusējot aiziet. Brīvības piemineklis nav vieta, kur deklarēt savus uzskatus vai žēloties par savām problēmām," spriež pieminekļu aģentūras direktors un uzsver, ka šādiem noteikumiem jāattiecas uz visām sabiedrības grupām – lai tie būtu studenti, leģionāri vai tie, kuriem 9. maijs asociējas ar Latvijas atbrīvošanu. "Nekādā mērā šo Rīgas domes aizliegumu nevar tulkot kā signālu, ka šis ir latviešu piemineklis.

 

Pie Uzvaras pieminekļa atzīmē 9.maiju

DELFI  05/09/06    Lai gan 9.maijs Latvijā nav noteikts par oficiāli atzīmējamu dienu, otrdien pie Uzvaras pieminekļa Rīgā tradicionāli pulcējās pārsvarā krievvalodīgie vecākā gadagājuma cilvēki, lai atzīmētu Uzvaras dienu.

Pie pieminekļa ir ierīkota estrāde, uz kuras visas dienas garumā uzstājas dažādas grupas. Mītiņus rīko kreiso spēku pārstāvji – Sociālistiskā partija un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojā portālam "Delfi" pavēstīja, ka dienas pirmajā pusē nekādas nekārtības pie pieminekļa nenotika, nebija sastādīti arī administratīvo pārkāpumu protokoli. Policijai vienīgi nācās aizrādīt vairākiem svinētājiem, ka alkohola lietošana sabiedriskajās vietās ir aizliegta.

 

Uzvaras parkā lielas nekārtības nav notikušas

LETA  05/09/06    Uzvaras parkā, kur otrdien Otrā pasaules kara beigu gadadienas atzīmēšanai bija pulcējušies vairāk nekā 4000 cilvēku, policija konstatējusi tikai nelielus pārkāpumus, atzina Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš.

Pārkāpumi galvenokārt saistīti ar atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā vai Rīgas domes saistošo noteikumu par aizliegumu sabiedriskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola pudeli nepildīšanu.

Būtiskus sabiedriskās kārtības pārkāpumus vai incidentus likumsargi līdz šim nav konstatējuši.

Jau ziņots, ka pasākums Uzvaras parkā notika krievu valodā, tā apmeklētājiem tika dalīti sarkani karodziņi ar apsveikumu svētkos un tika izplatīti aicinājumi "Latvija pret nacismu".

Parkā bija izvietota skatuve, kuru rotāja sauklis "Slava fašisma uzvarētājiem". Visapkārt Uzvaras parka teritorijā skanēja mūzika un dziesmas krievu valodā, un gan zālienā pie pieminekļa, gan citur bija izvietoti ziedi.

Pasākumā uzstājās folkloras ansambļi, teātru kopas un vairāki apvienības "Dzimtene" līderi.

 

Uzvaras dienu svin ar «minerālūdeni»

Zane Atlāce, Jānis Āboltiņš, Rīgas Balss    05/10/06    Častuškas un dejas, krāsainas neļķes, tulpes un ordeņi arī vakar bija neatņemama Uzvaras dienas svinību sastāvdaļa. Taču atšķirībā no citiem gadiem, kad svētkiem par godu pieminekļa pakājē viena pēc otras netraucēti tika tukšotas sīvā pudeles, šoreiz kara beigu svinētāji lielos daudzumos lietoja dažnedažādus minerālūdeņus, kas dīvainā kārtā ar katru izdzerto malku mainīja svinētāju uzvedību un sejas krāsu

Uzvaras dienu svinību pasākumi vakar sākās agri no rīta. Vangažu iedzīvotājai Martai, kura 9. maija rītā brauca uz savu darbavietu Rīgā, pa ceļam nācās piedzīvot nepatīkamus brīžus: "Sešos no rīta mani pamodināja šampanieša korķa šāviens no pretējās mājas loga, ko pavadīja skaļas tautasdziesmas krievu valodā. Kad pienācu pie autobusa pieturas, tur tauta jau svinēja un korķēja pudeles vaļā. Autobusā uz aizmugurējā sēdekļa sēdēja divas sievietes ar neļķēm un pīrādziņiem, kuri tika uzkosti, iedzerot šņabīti. Tiesa, dzērāji bija samērā kulturāli – visi aliņi un degvīni bija noslēpti polietilēna maisiņos. To gan nevar teikt par kādu apmēram 60 gadu vecu vīrieti, kurš jau pieturā īsti nesaprata, kur atrodas. Autobusā viņš kādu brītiņu cietās, bet īsi pirms Garkalnes piekakāja bikses. Autobuss smirdēja baisi. Lai būtu ko elpot, tika atvērti visi logi. Pasažieri, degunus aizseguši, rīta dzestrumā ietinās jakās un mēteļos. Vadītājs un citi braucēji mēģināja ar vaininieku runāt un izraidīt viņu no autobusa. Es izmuku no autobusa Juglā, jo sametās nelabi."

Svinību centrālajā vietā – pie Uzvaras pieminekļa – vismaz līdz pēcpusdienai svinības ritēja daudz mierīgāk. Kaut arī policisti šo Pārdaugavas rajonu bija teju vai ielenkuši, kārtībsargu iejaukšanās svinībās nebija vajadzīga. Tiesa, neiztika arī bez starpgadījumiem: vienā brīdī policistu uzmanību piesaistīja kāda aizdomīgi pamesta soma. Pieļaujot, ka tajā varētu būt arī spridzeklis, tā operatīvi tika pārbaudīta, secinot, ka nekā bīstama tur tomēr nav.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

Lieli ienākumi. Lielas algas. Ietaupījumi un parādi

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, Žurnāls "Nedēļa"   05/06/06    Nu jau kļuvis gandrīz par ieradumu salīdzināt valsts amatpersonu deklarācijas pēc to "biezuma", bet daudz retāk — pēc algas apmēra, iekrājumiem vai parādiem. Cik no kopējiem ienākumiem veido tieši alga valsts vai pašvaldības apmaksātā darbā?

Vai ir kāda nozīme tam, ka ienākumi ir 8 miljoni, ja parādi ir 6 miljoni. Vai papildu ienākumus nodrošinājis valsts amatpersonas statuss? Šie jautājumi visbiežāk paliek neatbildēti un atstāj vietu subjektīvai interpretācijai, lai gan ikgadējās deklarācijas it kā paredzētas tieši tam, lai amatpersonu darbību, tostarp finansiālo, padarītu iespējami caurspīdīgāku jeb sabiedrībai pārskatāmāku. Pētot deklarācijas, jāsecina arī, ka ne vienmēr tieši augstākajos un atbildīgākajos amatos esošās valsts amatpersonas tiek atalgotas vislabāk. Kāpēc tā?

Lielākie amatpersonu kopējie ienākumi 2005. gadā (Ls)

Top 50

1. Ventspils Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs* LS 8 606 562

2. Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers* LS 888 144

3. SIA Lattelekom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis Ls 356 107

4. Liepājas Domes deputāts Kirovs Lipmans* Ls 311 952

5. Bijušais Latvenergo padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols* Ls 302 013

6. Saeimas deputāts Vilis Krištopans Ls 301 206

7. Bijušais aizsardzības ministrs Einars Repše Ls 271 644

8. Rīgas Domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks Ls 147 263

9. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs* Ls 138 022

10. Preiļu novada domes deputāts Jāzeps Šņepsts* Ls 137 700

11. Rīgas Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams Ls 127 330

12. SIA Lattelekom padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis Ls 123 375

13. Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Rimšēvičs Ls 121 457

14. VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Pētersons Ls 105 723

15. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Ls 94 537

16. VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Ls 89 977

17. Saeimas deputāts Raimonds Pauls Ls 88 040

18. Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš Ls 85 036

19. VAS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons Ls 79 799

20. Bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš Ls 76 023

21. Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Birks* 69 787

22. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrejeva 65 093

23. VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Dzintars Pomers 62 879

24. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājs Uldis Cērps 62 189

25. Bijušais Rīgas Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs 58 764

26. VAS Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks 57 951

27. Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis 57 478

28. Rīgas Domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks 57 179

29. Iepirkumu uzraudzības biroja direktors Andrejs Tiknuss 52 115

30. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols 49 300

31. SIA 2006. gada Pasaules čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcija ģenerāldirektors Guntis Ulmanis 48 062

32. Liepājas Domes deputāts Uldis Pīlēns* 44 560

33. Ventspils Domes izpilddirektora vietnieka v. i. Jānis Vītoliņš 44 403

34. VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks 43 424

35. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis 41 429

36. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ģenerāldirektors Ivars Golsts 40 615

37. VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Tālis Straume 40 227

38. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns 40 042

39. Ministru prezidents Aigars Kalvītis 36 594

40. Liepājas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks 35 151

41. VAS Latvijas dzelzceļš ģenerāldirektors Uģis Magonis 34 646

42. Valsts kontroliere Inguna Sudraba 32 702

43. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants 31 456

44. Ventspils Domes izpilddirektora vietnieks Guntis Blumbergs 31 313

45. Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa 31 295

46. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns 29 613

47. Galvenās muitas pārvaldes priekšnieks Andis Drulle 27 320

48. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Kaspars Čerņeckis 26 843

49. Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks 24 893

50. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs 24 496

Ar * atzīmētas Latvijas miljonāru sarakstā atrodamās valsts amatpersonas

***

Vidējie mēneša ienākumi tikai valsts un paš valdību apmaksātā darbā** (Ls)

Nils Melngailis (SIA Lattelekom ) 9 895

Leonīds Loginovs (Rīgas Brīvosta) 9 831

Gundars Strautmanis (SIA Lattelekom) 9 358

Ilmārs Rimšēvičs (Latvijas Banka) 8 255

Andris Ameriks (Rīgas Dome) 6 724

Uģis Magonis (VAS Latvijas Dzelzceļš) 5 900

Kārlis Miķelsons (VAS Latvenergo) 5 776

Valentīna Andrejeva (SPRK) 5 424

Dzintars Pomers (VAS Starptautiskā lidosta Rīga) 5 239

Uldis Cērps (FKTK) 5 059

Roberts Strīpnieks (VAS Latvijas valsts meži) 4 829

Andris Ārgalis (Rīgas Dome) 4 789

Aivars Aksenoks (Rīgas mērs) 4 764

Uldis Pētersons (VAS Latvijas dzelzceļš) 4 574

Jānis Maršāns (VAS Latvijas Gaisa satiksme) 4 371

Jānis Birks (Rīgas Dome) 4 275

Gundars Bojārs (Rīgas Dome) 4 131

Guntis Ulmanis (SIA 2006. gada Pasaules Čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcija) 4 000

Jānis Vītoliņš (Ventspils Dome) 3 700

Māris Kaijaks (VAS Valsts nekustamie īpašumi) 3 576

Ivars Golsts (VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs) 3 257

Dzintars Jakāns (VID) 3 161

Kirovs Lipmans (Liepājas Dome) 2 987

Uldis Sesks (Liepājas mērs) 2 929

Inguna Sudraba (LR Valsts kontrole) 2 725

Andris Ozols (LIAA) 2 650

Aivars Lembergs (Ventspils mērs) 2 648

Arturs Grants (VAS Privatizācijas aģentūra) 2 621

Guntis Blumbergs (Ventspils Dome) 2 609

Juris Rekšņa (Iekšlietu ministrija) 2 607

Andrejs Tiknuss (Iepirkumu uzraudzības birojs) 2 592

Andris Lukstiņš (VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija) 2 495

Andris Guļāns (Augstākās tiesas priekšsēdētājs) 2 467

Aigars Kalvītis (Ministru prezidents) 2 465

Edvīns Karnītis (SPRK) 2 426

Vaira Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente) 2 413

Tālis Straume (VAS Latvijas Valsts ceļi) 2 335

Inese Aizstrauta (Jūrmalas Dome) 2 288

Andis Drulle (VID) 2 276

Einars Repše (Iekšlietu ministrija) 2 263

Kaspars Čerņeckis (VID) 2 236

Ainārs Šlesers (Satiksmes ministrija) 2 202

Eižens Cepurnieks (Lielupes osta) 2 074

Krišjānis Kariņš (Ekonomikas ministrija) 2 070

Alvis Vilks (KNAB) 1 995

Jānis Zaščirinskis (Valsts policija) 1 898

Vladimirs Vaškevičs (VID) 1 837

Vilnis Štrams (Rīgas Dome) 1 785

Arnis Cimdars (CVK) 1 768

Inesis Boķis (Valmieras Dome) 1 734

Jānis Maizītis (Ģenerālprokurors) 1 657

Juta Strīķe (KNAB) 1 557

Ingrīda Ūdre (LR Saeimas priekšsēdētāja) 1 508

Aleksejs Loskutovs (KNAB) 1 455

Gaidis Zeibots (NBS) 1 460

Jānis Straume (LR Saeima) 1 285

Lotārs Kulless (Finanšu policija) 1 243

Artūrs Danilāns (Akcīzes preču pārvalde) 1 093

Jānis Endziņš (LR Uzņēmumu reģistrs) 1 066

Tālivaldis Vēsmiņš (Liepājas Dome) 1 057

Ainars Pencis (VUGD) 1 049

Raimonds Pauls (LR Saeima) 1 047

Normunds Pēterkops (VA Mājokļu aģentūra) 795

Vilis Krištopans (LR Saeima) 971

Laura Bulmane (Rīgas Dome) 949

Eiženija Aldermane (LR Naturalizācijas pārvalde) 899

Vilis Vītols (VAS Latvenergo) 660

Uldis Pīlēns (Liepājas Dome) 255

Jāzeps Šņepsts (Preiļu Dome) 38

** — ieskaitot valsts uzņēmējsabiedrības vai uzņēmējsabiedrības, kurās valstij pieder kapitāldaļu kontrolpakete

***

Kopējie uzkrājumi šāgada sākumā (Ls)

Vilis Vītols 4 576 628

Ainārs Šlesers 3 505 269

Aivars Lembergs 1 969 393

Kirovs Lipmans 738 148

Uģis Magonis 255 523

Vilnis Štrams 250 155

Leonīds Loginovs 222 644

Laura Bulmane 207 322

Uldis Pētersons 205 023

Raimonds Pauls 200 132

Jānis Straume 137 374

Andris Ozols 125 261

Andris Lukstiņš 101 365

Uldis Pīlēns 88 374

Uldis Sesks 87 273

Andris Ameriks 71 708

Aivars Burģis 68 617

Andris Ārgalis 64 377

Krišjānis Kariņš 63 135

Tālis Straume 55 503

Edvīns Karnītis 54 867

Jānis Maršāns 53 088

Vilis Krištopans 52 648

Nils Melngailis 41 146

Jānis Birks 40 944

Vaira Vīķe–Freiberga 37 380

Kārlis Miķelsons 36 401

Gundars Strautmanis 30 089

Vladimirs Vaškevičs 28 576

Eižens Cepurnieks 23 240

Inguna Sudraba 22 594

Arturs Grants 22 448

Lotārs Kulless 22 258

Juris Rekšņa 21 894

Ilmārs Rimšēvičs 21 887

Andis Drulle 21 337

Guntis Ulmanis 20 263

Jānis Zaščirinskis 17 517

Aivars Aksenoks 16 300

Eiženija Aldermane 15 260

Jānis Vītoliņš 15 419

Artūrs Danilāns 15 204

Einars Repše 13 426

Uldis Cērps 13 273

Kaspars Čerņeckis 12 300

Alvis Vilks 11 105

Ivars Golsts 11 020

Tālivaldis Vēsmiņš 9 600

Inese Aizstrauta 9 421

Gundars Bojārs 9 292

Dzintars Jakāns 9 080

Juta Strīķe 7 698

Jāzeps Šņepsts 6 770

Valentīna Andrejeva 5 000

Ingrīda Ūdre 4 459

Gaidis Zeibots 4 236

Māris Kaijaks 4 129

Andris Guļāns 4 028

Dzintars Pomers 3 732

Normunds Pēterkops 3 500

Ainars Pencis 3 000

Arnis Cimdars 2 811

Roberts Strīpnieks 1 500

Aleksejs Loskutovs 0

***

Kopējie parādi šāgada sākumā (Ls)

Aivars Lembergs 6 275 000

Einars Repše 1 164 427

Uģis Magonis 690 000

Aivars Burģis 639 566

Nils Melngailis 495 843

Arturs Grants 353 700

Jāzeps Šņepsts 238 000

Vilis Krištopans 160 399

Kārlis Miķelsons 128 988

Andris Lukstiņš 120 000

Andrejs Tiknuss 110 819

Andris Ozols 78 724

Roberts Strīpnieks 68 933

Arnis Cimdars 68 234

Ilmārs Rimšēvičs 50 000

Eižens Cepurnieks 33 698

Normunds Pēterkops 29 383

Vladimirs Vaškevičs 24 759

Andris Guļāns 24 113

Māris Kaijaks 21 990

Uldis Pīlēns 20 700

Uldis Cērps 18 975

Jānis Maršāns 18 772

Guntis Ulmanis 18 050

Dzintars Pomers 8 715

Jānis Vītoliņš 7 945

Valentīna Andrejeva 7 486

Ainars Pencis 3 800

Aivars Aksenoks 3 259

Jānis Endziņš 2 600

Guntis Blumbergs 1 930.

 

Rūpniecības produkcijas izlaide gada laikā pieauga par 9,2%

DELFI   05/08/06    Šī gada pirmajā ceturksnī rūpniecības produkcijas ražošanas apjomi, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, pieauga par 8,4%. Lielākais ražošanas apjoma kāpums bija elektrisko mašīnu un aparātu nozarē (38,2%) un tekstilizstrādājumu ražošanā (26%). Savukārt gada laikā ražošanas apjomi pieauga par 9,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgu periodu, ķīmisko vielu un izstrādājumu ražošana pieauga par 25,7%. Savukārt transportlīdzekļu ražošana samazinājās par 35%, apģērbu ražošana samazinājās par 6,7%.

Šī gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, produkcijas izlaide pieaugusi par 9,2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 22,5%; apstrādes rūpniecībā – par 11,5%; elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 1,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, šā gada martā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ražošanas apjomi pieauguši par 8,2%. Kāpums vērojams šādās apakšnozarēs: gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā – par 17,2%; dzērienu ražošanā – par 15,5%; piena produktu ražošanā – par 14,8%; zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 7,6%; augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā – par 4,3%.

Ražošanas apjomi samazinājušies: graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 10,5%; dzīvnieku barības ražošanā par 1,2%; citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 1,2%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, 2006.gadā martā produkcijas izlaide palielinājusies šādās nozarēs: tekstilizstrādājumu ražošanā – par 22,5%; elektrisko mašīnu un iekārtu ražošanā - par 22,1%; iekārtu mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,9%; izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē – par 18,6%; ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā – par 18,2%; gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 14%; koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 14,2%; mēbeļu ražošanā – par 13,8%; gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 8%.

Ražošanas apjomi samazinājušies celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 0,3%; metālu ražošanā – par 0,7%; citu transportlīdzekļu (kuģu, laivu, lokomotīvju un ritošā sastāva remonts) ražošanā – par 30,5%; nemetālisko minerālu izstrādājumu (keramikas, cementa, betona u.c. izstrādājumi) ražošanā – 4,9%; apģērbu ražošanā – par 8,7%.

Salīdzinot ar februāri, martā rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 2,3%, tai skaitā kāpums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,7%, apstrādes rūpniecībā – par 3,9%; bet apjomi par 2,9% samazinājās elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē.

 

LIAA pārtrauc pieņemt projektus infrastruktūras attīstībai

DELFI  05/08/06    Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pirmdien pārtrauc pieņemt uzņēmēju projektu pieteikumus Valsts atbalsta programmas (VAP) "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai" apakšprogrammā "Infrastruktūras attīstībai nepieciešamo pieslēgumu izveide un rekonstrukcija", informēja LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Projektu pieteikumus LIAA pārtrauc pieņemt, jo ir iesniegti septiņi projektu pieteikumi par kopējo finansējumu 153 870 7,42 lati un Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktais finansējums 1,5 miljoni latu ir beidzies.

LIAA atgādina, ka valdība janvārī akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādāto VAP "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai", kuras galvenais mērķis ir veicināt Latvijas reģionu attīstības izlīdzināšanu ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu palīdzību, sniedzot lielāku atbalstu tieši reģionos realizētajiem projektiem.

Apakšprogrammā "Infrastruktūras attīstībai nepieciešamo pieslēgumu izveide un rekonstrukcija" ietvaros paredzēja finansējumu 1,5 miljoni latu, tai skaitā Latvijas valsts budžeta daļa ir - 0,57 miljoni latu. Šajā apakšprogrammā mazām un vidējām komercsabiedrībām atbalsta intensitāte ir 65%, bet lielām komercsabiedrībām – 50%.

 

Gada inflācija aprīlī pazeminās līdz 6,1%

LETA  05/10/06    Šā gada aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 6,1%, tajā skaitā preču cenas - par 6,4%, bet pakalpojumu cenas - par 5,3%, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām gada laikā bijusi ēdināšanas pakalpojumiem, kas sadārdzinājās par 12%, siltumenerģijai - par 15,6%, degvielai - par 11,7%. Telekomunikāciju pakalpojumi gada laikā kļuvuši par 9% lētāki.

Salīdzinot ar martu, patēriņa cenu pieauguma temps kļuvis lēnāks. Martā gada inflācija bija 6,5%.

Visbūtiskāk inflācijas pieauguma tempu palēnināja ārstniecības pakalpojumi, kas šogad sadārdzinājās mazāk nekā pērn. Vairāku pārtikas produktu - gaļas un tās izstrādājumu, piena produktu, siera, maizes, eļļas un tauku - cenas arī pieaugušas lēnāk nekā gadu iepriekš.

Inflācijas pieauguma tempu palēnināja arī telekomunikāciju pakalpojumu palētināšanās.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenas pieauga par 0,6%. Preču cenas pieauga par 0,8%, bet pakalpojumu cenas - par 0,1%. 2005.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, vidējais cenu līmenis cēlās par 1%.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad cenas varētu paaugstināties par 5%-5,5% ar nosacījumu, ja nebūs būtisks degvielas cenu pieaugums. Latvijas Bankas šā gada vidējās inflācijas prognoze ir 5,5%-6%.

 

 

 

Izglītībā un kultūrā...

 

 

Būt par šķembu Daugavā

Kārlis Vēdiņš, dzejnieks,  Diena  05/05/06

Kad dzīvošu otru reizi. Rakstu krājums Valdas Dreimanes piemiņai. Nordik, 2006.

Latviešu trimdas dzejniecei un filoloģei Valdai Dreimanei veltītais rakstu krājums nav izdots, atzīmējot kādu apaļu jubileju — acīmredzot viņas paaudzes trimdas latviešu sabiedrībai vienkārši bijusi nepieciešamība ar mīļiem vārdiem pieminēt savu draudzeni un aktīvu sabiedrisku darbinieci, kuras darbi pagaidām visai maz izskanējuši Latvijā.

V.Dreimanei trimdā izdoti divi dzejoļu krājumi, bet Latvijā izlase ar jauniem dzejoļiem 1993.gadā, neilgi pirms pāragrās aiziešanas. Šķirstot grāmatu, redzams, ka rosīgam un atsaucīgam trimdas dzejniekam nekad nav bijis laika sēdēt ziloņkaula tronī, lai klusumā un mierā nodotos kārtējam dzejolim. Tieši otrādi, V.Dreimani grāmatā piemin arī kā ģermānistikas pedagoģi Bostonas koledžā, kā trimdas latviešu vasaras nometņu 2x2 lektori, kā Minsteres Latviešu ģimnāzijas direktori atmodas laikā, kā latviešu literārā pulciņa vadītāju Bostonā, kā latviešu trimdas dievturu izdevuma Labietis autori, žurnāla Jaunā gaita dzejas nodaļas redaktori utt. Šo neizbēgamo sadrumstalotību uzrāda arī grāmatas sakārtojums (par to parūpējusies dzejniece Maija Meirāne): krājumā atrodama iepriekš publicēta un nepublicēta dzeja, dzeja autores atdzejojumā citās valodās, apceres par folkloru, patriotiskas runas un raksti, esejas un apceres par dzeju, vēstules, intervija ar dzejnieci, citu autoru raksti par V.Dreimanes dzeju un atmiņas par viņu, kā arī veltījuma dzejoļi.

Lai arī ir saprotama dzejnieces draugu vēlme saglabāt liecības par visu un visiem, kam bijis kāds tuvāks sakars ar viņu, kopumā šī sadrumstalotība tomēr traucē saskatīt galveno — kāda tad bija V.Dreimane kā dzejniece. No nedaudzajiem dzejoļiem, kas publicēti grāmatas pirmajās nodaļās, šādu priekšstatu tomēr nav iespējams gūt, lai arī grāmatā iekļauti daži no acīmredzot nozīmīgākajiem viņas tekstiem — rakstos un recenzijās plaši citētie Atdzimšana, kurā autore ilgojas savā otrā dzīvē būt par šķembu akmens Daugavā, Divas pilsētas, kurā trimdiniece staigā Ņujorkā "ar bērzu rokā, Rīgu acīs,/ saulespuķi sirdī", kā arī iespaidīgais, jutekliskuma un nāves nojausmu caurstrāvotais vēlīnais dzejolis Man gribas tur, kur naktī zirgi…

Līdz šim V.Dreimanes dzeja nav izpelnījusies lielu kritiķu interesi — acīmredzot sešas nelielās recenzijas par trim viņas grāmatām pagaidām ir vienīgā lasītājiem pieejamā viņas tekstu analīze. No šāda rakstu krājuma varētu gaidīt kādu jaunu pētījumu, kas tiektos nostiprināt dzejnieces vārda labo slavu latviešu dzejā. Tomēr laikam jau veltīgi — trimdas literatūras darbinieki pašlaik tiecas vien apkopot agrākos gados sarakstīto, jauni apjomīgāki pētījumi diez vai taps (Jura Rozīša disertācija Displaced Literature laikam ir vienīgais beidzamo gadu izņēmums), tāpēc V.Dreimanes dzejai jāgaida plašāka Latvijas literatūrzinātnieku uzmanība.

Nodaļā, kurā apkopotas esejas un apceres par dzeju, V.Dreimane atklājas kā iejūtīga savas paaudzes latviešu dzejas interprete. Sevišķi interesanti liekas trīs ap 1970.gadu publicēti raksti: Trimdas motīvs, Četru dzejnieku dabas skatījums: Tauns, Saliņš, Bičole, Ivaska un Spēle un nopietnība: piezīmes par jauniem meklējumiem mūsu trimdas dzejā, kuri tiecas apzināt un izskaidrot tēmas un motīvus, kas aktuāli tālaika "jaunajai" (par jauniem tolaik traģikomiskā kārtā tika saukti autori, kas jau iegājuši piektajā gadu desmitā) latviešu trimdas dzejai — dabas un civilizācijas tēlu sakausēšanu, svešuma "pieradināšanas" motīvu, kā arī neoavangardiskos meklējumus 60./70.gadu mijā. Publicētas esejas arī par Latvijas autoru (Vizma Belševica, Imants Ziedonis, Leons Briedis) daiļradi.

Domāju, ka krājumā nebija vērts pārpublicēt autores rakstus par folkloru un patriotismu — savam laikam un vietai rakstīti, tie kvalitātes ziņā neaizsniedz Dreimanes dzejas un literatūrkritikas jomā paveikto, vien rāda, cik liels un nepateicīgs darbs bijis jāveic, lai trimdā atkal un atkal atgādinātu par latviskuma un patriotisma vērtībām. Izņēmums ir 1962.gadā publiski nolasītā gudrā un tālredzīgā eseja, kurā autore mudina akli neienīst visu, kas notiek okupētajā Latvijā, un stāsta par savu apciemojuma pieredzi — viņas vizīte Latvijā 1960.gadā atspoguļota Pāvila Klāna romānā Rīga retour (1961).

Intervija ar V.Dreimani krājumā publicēta neveiklā, grūti saprotamā sarunvalodā. Kā lai noticam, ka V.Dreimane spējusi rakstīt apgarotus un dziļus dzejoļus, ja intervijā viņas teiktais skan, piemēram šādi: "Ar tēvu kopā būt būtu bijis svētki, jo parasti tēva nebija"? Krājumu lasot, kļūst redzams, ka no Latvijas savulaik aizvesto "pareizo" latviešu valodu, ar kuru trimdinieki tā lepojas (arī grāmatā respektēta trimdā lietotā pareizrakstība), pa šiem gadiem saglabājuši vien daži visdziļāk valodas stihijā dzīvojošie, kamēr jaunāku paaudžu atmiņu autori, kam nav pastāvīgas saskares ar Latviju, jau spēj tajā izteikties visai vienkāršoti.

Šis krājums parāda, ka trimdas sabiedrība vēl mīl un ciena savus dzejniekus, spēj noorganizēt viņu piemiņas godināšanu, pamazām izvērtē un akcentē būtiskāko, ko radījuši trimdas rakstnieki savos aktīvajos darbības gadu desmitos. Manuprāt, V.Dreimanes dzīves un dzejas būtība šajā grāmatā nav vēl ne tuvu izsmelta — ceru, ka viņas piemiņas fonds turpinās darbību un parūpēsies arī par plaša autores dzejas kopojuma izdošanu. Pagaidām nepamet sajūta, ka dzejnieces mūža gājumā bijis vēl daudz kā šeit nepieminēta un neizvērtēta un vārti uz viņas personību pavērti tikai līdz pusei.

 

Vērtēs divvalodību televīzijās

Uldis Rācenis, Latvijas Avīze   05/06/06   Nacionālā radio un televīzijas padome pēc mūsu ierosmes apņēmusies izskatīt trešdien "LA" publicēto Mārtiņa Kāļa rakstu "Divvalodība, rusifikācija, integrācija" par divvalodības gadījumiem latviešu televīziju raidījumos.

Padome lems par televīziju – LNT, LTV un TV3 – iespējamo sodīšanu. Trešdien publicējām Mārtiņa Kāļa rakstu "Divvalodība, rusifikācija, integrācija", kurā autors pauž sašutumu par 22. aprīlī dažādos latviešu televīzijas kanālos redzētajiem spilgtajiem divvalodības piemēriem. LNT humora raidījumā "Rīgas Eiroports" aktieri sarunājušies divās valodās – latviešu un krievu – bez tulkojuma. Bet TV3 humora raidījuma "Lielais Brīnumzemes šovs" anekdošu konkursā kāds dalībnieks krieviski stāstījis anekdoti par latviešiem, kas taisīti no mēsliem un runā Dievam nesaprotamajā latviešu valodā. Anekdotes stāstītājs Artuss Kaimiņš turklāt vēl uzvarēja anekdošu konkursā, saņemot balvu. M. Kālis pauda sašutumu, ka neatkarīgajā Latvijā uzaudzis cilvēks ar latviešu uzvārdu rupji un aizskaroši publiski ņirgājas par latviešiem un latviešu valodu. Divvalodība bijusi vērojama arī pareizticīgo Lieldienu nakts dievkalpojuma tiešraidē LTV pirmajā kanālā, jo komentētājs nez kādēļ runājis divās – latviešu un krievu – valodās.

Vērsos pie Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP), lai noskaidrotu, vai pārkāpumi ir pamanīti. NRTP padomes locekle Aida Prēdele atzina, ka minētos 22. aprīļa raidījumus nav skatījusies un Mārtiņa Kāļa publikāciju "Latvijas Avīzē" nav lasījusi un šis jautājums padomē nav skatīts. Viņa pastāstīja, ka šādi pārkāpumi, kad nav ievērots Valsts valodas likums, notiek regulāri un grūti atrast dienu, kad televīzijas to nepārkāptu.

Padomes locekle pauda nožēlu, ka M. Kālis par pārkāpumiem TV raidījumos uzreiz nav vērsies NRTP. A. Prēdele apņēmās iepazīstināt ar M. Kāļa publikāciju pārējos padomes locekļus un šo gadījumu izvērtēt. "Mums ir jāsaņem no televīzijām raidījumu ieraksti, kas viņiem ir jāiesniedz padomē nedēļas laikā, " teica A. Prēdele.

Ar elektronisko mediju raidījumu novērošanu padomē nodarbojas tikai viens darbinieks, kurš šobrīd ir atvaļinājumā. "Viņam ir jāklausās visas radiostacijas un televīzijas, tāpēc redzēt un dzirdēt visu tehniski nav iespējams. Tādēļ mēs apskatām katru mediju atsevišķi izlases kārtībā. Arī es nevaru visu laiku skatītes televizoru," teica A. Prēdele.

Aptaujāju arī sūdzībā minētās televīzijas. LNT programmu daļas vadītāja Ilze Lasmane apsolīja nākamnedēļ noskatīties 22. aprīļa raidījumu "Rīgas Eiroports" un tad sniegt vērtējumu. "Mēs neredzam pilnīgi visu, ko rādām. Ja pārkāpumi ir gadījušies, tad raidījuma producentu vainas dēļ. Taču mums ir jāpārliecinās, vai rakstā minētie fakti atbilst patiesībai," teica I. Lasmane.

TV3 programmu direktore Baiba Zūzena teica, ka neuzskata humora šovā stāstīto anekdoti par aizskarošu: "Šķiet, ka latvietim tīri labi patīk pasmieties par citiem, tomēr bieži vien humora izjūta pieklibo, kad jāpasmejas pašam par sevi. Mūsu valstī pastāv vārda brīvība, un anekdote ir tautas balss, lai arī ne vienmēr visiem pieņemama un saprotama. M.Kāļa minētā anekdote varbūt nebija labākais piemērs integrācijas veicināšanai, tomēr neuzskatām, ka tā tika stāstīta ar mērķi aizskart jebkādas tautības nacionālās jūtas."

Līdz redakcijas slēgšanai diemžēl neizdevās iegūt situācijas skaidrojumu no LTV, jo administrācijai piektdien bija brīvdiena.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  05/06/06

Galerijā Carousell atklāta mākslinieču Allas Folkas (1951) un Sofijas (Juzefas) Kudeikas (1914) darbu izstāde. A. Folka glezno noskaņu kompozīcijas ar cilvēkiem, augiem, mūzikas instrumentiem. Viņas gleznas ir pilnas ar noslēpumiem un mistisku. S. (Juzefa) Kudeika ir gan gleznotāja, gan kostīmu māksliniece. Izstādē būs redzami mākslinieces pagājušā gadsimta 60. – 80. gados tapuši darbi, kad glezniecībā notika jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi.

- Ārzemju mākslas muzejā aplūkojama Florences mākslas izstāde Kad mēs sapņojam.

- Galerijā Daugava vēl līdz pirmdienai apskatāma glezniecības, tēlniecības un keramikas izstāde Pavasaris 2006.

- Galerijā Lita skatāma Alvja Zemzara (1961) izstāde Avangards–DADA 2006. A. Zemzaris pazīstams kā gleznotājs un interjerists. Izstādē aplūkojama māksla, kuras inspirācijas pamatā ir nemirstīgais DADA. Tie ir vizuāli objekti – apcerējumi par vides veidošanu ar telpiskās domāšanas palīdzību.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja otrā stāva vestibilā apskatāma izstāde "Tu slīdēji pa slidotavu" Hokejs mākslā. Izstāde mēģina atbildēt uz jautājumu, cik saistoša hokeja spēle liekas māksliniekiem, kādus estētiskos motīvus viņi risinājuši šīs tēmas ietvaros. Ekspozīcijā būs redzami dažādu paaudžu mākslinieku dažādās tehnikās radīti darbi. Blakus tādiem klasiķiem kā Edgars Iltners un Auseklis Baušķenieks muzejā būs apskatāmi arī jaunākās paaudzes autoru: Kārļa Vītola, Anša Butnora un Reiņa Liepas darbi, kuri tika speciāli darināti šai tematiskajai izstādei.

- Latvijas Mākslinieku savienības galerijā aplūkojamas Modra Brasliņa gleznas un Ģirta Biša fotogrāfijas izstādē 21. Izstādei izvirzīti trīs motīvi: kosmoss, cilvēks un tehnoloģiju iespējas. Ģ. Bišs līdz šim bijis pazīstams kā komponists un filmu mūzikas autors, fotogrāfijai pievērsies nesen. Viņa fotogrāfijās vērojama "iepakojuma" tendence, diskrētums, distance, kas rezultējas zināmā vizuālā klusumā, kurš māksliniekam ir interesants turpmākiem radošiem pētījumiem. M. Brasliņš strādā glezniecībā un poligrāfijā, un viņu interesē darbos panākt tēlainu un dokumentālu iespaidu.

- Galerijā Māja Liepājā sestdien tiks atklāta mākslinieka Rolanda Grosa izstāde Mājas sajūta. R. Gross pazīstams kā izcils zīmētājs, un šo amata prasmi viņš nodod tālāk Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, strādājot par pasniedzēju. Izstādē būs redzami gan jaunāki, gan senāk tapuši darbi dažādās tehnikās.

- Andrejsalas termoelektrostacijā un bijušajā galdniecībā ceturtdien atklāta ekspozīcija Robežas projekta Vietas apzināšana. Apziņas lokalizēšana ietvaros. Šī vieta pirmo reizi kalpos kā mākslas galerija ar starptautiski atzītu mākslinieku piedalīšanos no piecām Eiropas valstīm. Daļa no izstādes būs skatāma pilsētvidē – Rīgas parkos un skvēros, kur tiks izstādīti lielformāta stendi ar mākslinieku fotodarbiem. Projekta specifika paredz to, ka darbi tiek radīti uz vietas un veidoti izstādīšanai konkrētā vietā un saskaņā ar apkārtējās vides kontekstu, pētot mūsdienu vizuālās mākslas praksi. Vietas apzināšana. Apziņas lokalizēšana būs pēdējais nozīmīgais projekts termoelektrocentrālē, jo pēc tā sāksies rūpīga ēkas izpēte un sagatavošana pārveidei Laikmetīgās mākslas muzeja vajadzībām.

- Gētes institūtā Rīgā pirmdien pulksten 18 atklās Andreasa Kolera (1978) fotoizstādi Alabastra ķermeņi. Hamburgā dzīvojošais fotogrāfs ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem vācu fotogrāfiem. Izstāde būs apskatāma līdz 16. jūnijam.

Maija Rudovska,  NRA  05/10/06

Galerijā ag7 atklāta RED WHITE (īstajā vārdā Oskara Ozola) personālizstāde Civilizācijas pētnieka piezīmes. O. Ozols līdz šim bija pazīstams ar pseidonīmu Wan Dogs. Mākslinieks savos darbos izmanto grafiti un poparta estētiku, apvienojot to ar ekspresionisma un sirreālisma iezīmēm.

- Rīgas pilsētvidē šobrīd apskatāma mākslas akcija Saruna. Tās pamatdoma ir saistīta ar vēlmi uzrunāt pilsētas iedzīvotājus un viesus, aicināt visus uz mirkli apstāties, ieskatīties un ieklausīties. Daudzdzīvokļu nama pagalmā Bolderājā, Guberņciema ielā 7, apskatāms tēlnieka Kirila Panteļejeva darbs Nakts saruna, Kronvalda parkā izstādīts Egona Perševica Telefons, pie Arēnas Rīga atrodas Oskara Moroza un Lauras Stepānes darbs Sociāli galantas sarunas par laiku.

- Galerijā Mākslas dārzs piektdien pulksten 18 tiks atklāta gleznotājas Karines Paronjancas personālizstāde Klusā daba ar arbūziem. K. Paronjanca 2005. gadā beigusi bakalaura studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Viņas darbi ir krāsās spilgti, dzīvespriecīgi un dekoratīvi kā Austrumu paklāji.

- Ziemeļu Ministru padomes birojā trešdien pulksten 17.30 tiks atvērta Oskara Lekūna fotoizstāde Uz ziemeļiem. Izstāde tapusi, pateicoties Ievas Stūrmanes un Oskara Lekūna 2004. gada ceļojumam no Juglas līdz Ziemeļu jūrai. Fotogrāfiju iedvesmas avots bijusi Somija, Skandināvijas daba, polārā diena, cilvēki un kultūra. Darbi papildināti ar fragmentiem no ceļojuma dienasgrāmatas.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē piektdien pulksten 17 tiks atklāta mākslinieces Lilijas Dineres (1955) personālizstāde Nezināmā dārzā. L. Dinere 1973. g. beigusi J. Rozentāla mākslas vidusskolu, bet 1980. g. – Glezniecības – scenogrāfijas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā. LNMM izstādē būs skatāms mākslinieces daiļrades apkopojums – no pagājušā gadsimta 70. gadiem līdz pat šim brīdim. L. Dinere plašāk pazīstama kā grāmatu ilustratore (autore vairāk nekā 50 grāmatām). Viņa strādā gan grafikā, gan glezniecībā, izmantojot dažādas tehnikas. Savdabīgo tēlu – putnu, zvēru, cilvēka, augu u.tml. – radīšanā māksliniece ietekmējusies no dažādu tautu reliģijām un mitoloģijas, to izmantošanai mākslas darbā vienmēr piemīt kāda simboliska jēga.

- Galerijā Māksla XO līdz 23. maijam skatāma Tatjanas Krivenkovas personālizstāde Esības vieglums. "T. Krivenkovas zīmējumi ir intīmas metaforas, maigas un trauslas, vietumis pat tik tikko samanāmas... Krāsainās, zīmuļu tehnikā vilktās līnijas veido abstraktus mudžekļus un pinumus, kas kārtojas ģeometriskās formās – ovālos, trīsstūros, elipsēs vai kādu nenosakāmu veidu lielāku formu fragmentos," – tā mākslinieces darbus raksturo galerija.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  05/08/06   

Albērs Sančess Piņols. Aukstā āda. Tulkojusi Dace Meiere. Atēna, 2006

Dienvidu polārā loka tuksnesīgā nostūrī drīz pēc Pirmā pasaules kara kāds tvaikonis uz pamestu salu nogādā jaunu cilvēku, kurš atsūtīts šeit uz gadu, lai nomainītu iepriekšējo meteorologu. Liels ir pārsteigums, kad atklājas, ka salā meteorologa nav. Tā vietā viņš sastop prātā jukušu bākas uzraugu, kurš pārdzīvojis kaut ko tik briesmīgu, ka nespēj par šīm šausmām pastāstīt. Albēra Sančesa Piņola romāns (2002) jau tulkots 24 valodās, kļūstot par starptautisku bestselleru. Kāds kritiķis šo darbu nosaucis par Žila Verna un Dino Budzati Tatāru tuksneša krustojumu.

Milda Geidāne. Izrautās saknes, LA izdevniecība, 2006

Mildas Geidānes pēdējais romāns, kurš pabeigts dienu pirms viņas traģiskās bojāejas 2004. gadā zem auto riteņiem, izdots Lata romāna sērijā. Rakstnieces vārds neprasa komentārus – lai arī viņas darbu cienītāji apgalvo, ka pirmie romāni bijuši visspēcīgākie, Izrautās saknes noteikti priecēs šīs sērijas romānu lasītājus.

Antonijs Bīvors. Olgas Čehovas noslēpums. Tulkojusi Silvija Brice. Atēna, 2006

Pazīstamā vēsturnieka Antonija Bīvora darbs vēsta par traģiskiem krievu inteliģences likteņiem 20. gadsimtā. Olga Čehova, pasaulslavenā rakstnieka Antona Čehova brāļameita, 1920. gadā pamet bada mākto Maskavu un dodas uz Berlīni, lai, izmantojot pazīstamo uzvārdu, veidotu spožu kinokarjeru. Viņas brālis – baltgvards Ļevs Knipers, kas spiests strādāt padomju izlūkdienestu labā, – saņem uzdevumu, izmantojot radniecības saites, savervēt kinozvaigzni. Darbs izdots sērijā Dzīvā vēsture.

 

Nesekmība skolās vēršas plašumā

Zane Atlāce, Rīgas Balss  05/08/06    Trešdaļa klases skolēnu nesekmīga: tāda situācija dažas nedēļas pirms mācību gada beigām ir ne vienā vien Rīgas skolā. Lai gan pieredze liecina, ka līdz vasarai atzīmes vēl tiek labotas, skolēnu nesekmība ir problēma, kas vēršas plašumā.

"Esmu šokā. Manas meitas klasē no trīsdesmit viena skolēna divdesmit ir nesekmīgi, turklāt daudzos mācību priekšmetos," savu sašutumu RB izteica daudzbērnu māte Inese. Aptaujājot vairākas galvaspilsētas izglītības iestādes, RB secināja, ka tā ir aktuāla problēma un risinājumu tai skolas meklē individuāli.

Valsts līmenī pagaidām nav plāna, kā apturēt skolēnu zināšanu līmeņa pasliktināšanos. Precīzu datu par bērniem, kas šo mācību gadu beigs ar trīs un vairāk nesekmīgām atzīmēm vai arī paliks uz otru gadu, pagaidām vēl nav, jo skolēniem līdz mācību gada beigām vēl ir iespēja atzīmes labot.

RB jau rakstīja, ka nesekmīgo un otrgadnieku skaitam ir tendence pieaugt: pērn atkārtoti vienā un tajā pašā klasē palika 1130 skolēnu. RB aptaujāto skolu pārstāvji prognozē, ka šogad šis skaitlis varētu būt daudz lielāks, jo bērnus ir aizvien grūtāk motivēt mācīties. Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle atzīst, ka agrāk šo lomu pildīja vecāki, kas arī ir viņu pienākums. Taču tagad vairumā gadījumu bērnu motivēšana mācībām gulstas uz skolotāju pleciem, jo vecāki labākajā gadījumā ir aizņemti darbos, bet sliktākajā gadījumā (un tādu ir daudz) nesekmīgo bērnu vecākiem ir problēmas ar alkoholu, viņi devušies peļņā ārpus Latvijas vai arī viņiem ir vienalga, kādas ir bērnu sekmes. "Tagad rezultāts atkarīgs no tā, cik daudz bērns pats saprot, ka ir jāmācās. Protams, mēs ar šiem bērniem daudz runājam, un ir tādi, kam pārrunas palīdz. Bet ir tādi, kur vairs nekas nav līdzams, jo mums nav sabiedroto – vecāku. Ir tikai bērns viens pats," secina A. Melle. Viņas vadītā iestāde praktizē sekmju lapu sūtīšanu vecākiem – tās izlasīšana viņiem jāapliecina ar savu parakstu. Nereti pat ierakstītā vēstulē sūtītā atzīmju lapa tomēr netiekot parakstīta, jo vecākiem tās saturs ir vienaldzīgs. A. Melle novērojusi, ka daudzi no nesekmīgajiem audzēkņiem sliktas atzīmes sapelnījuši nevis prāta spēju trūkuma dēļ, bet gan uzvedības problēmu rezultātā: "Ja zūd interese par mācībām, parādās citas intereses: draugi uz ielas, datori, spēļu zāles."

Ir arī tādi bērni, kas sliktas atzīmes pelna tāpēc, ka viņiem mācību standarts ir par grūtu. To atzīst arī Rīgas Valdorfskolas direktore Māra Svilāne: viņasprāt, nesekmībā vainojams dažādu iemeslu kopums, tostarp slinkums un pārāk augstas izglītības satura prasības. "Motivācija bērniem it kā ir, bet nav apziņas, ka to vajag. Skolai šajos laikos grūti konkurēt ar medijiem, internetu. Arī bērnu izvirzītās prasības skolotāja personībai ir augstas," uzsver M. Svilāne. Direktore uzskata, ka latiņa daudz zemāk noslīdējusi visā izglītības sistēmā kopumā: "Kaut vai salīdzinot, kādas man savulaik bija prasības augstskolā un ko tagad prasa no jaunajiem, topošajiem skolotājiem – tagad tās ir zemākas."

Psiholoģe, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārstāve Ilze Paleja arī atzīst, ka bieži vien bērniem trūkst mācību motivācijas. "Taču bieži vien bērnam ir arī objektīvi iemesli, kas rada mācību grūtības. Piemēram, bērnam nepadodas lasīšana – tas traucē visu priekšmetu apgūšanu, līdz ar to sekmība mazinās. Slinkumu es sauktu kā pēdējo iemeslu nesekmībai. Dabīgi būtu, ja bērnam būtu interese mācīties – ja tā nav, tad uzrodas draugi un citas intereses. Jo ātrāk mēs saprotam iemeslus, kāpēc bērns nemācās, jo ātrāk varam viņam palīdzēt," secina I. Paleja.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) pieļauj iespēju, ka mācību slodze varētu būt par lielu un tās apjoms būtu pārskatāms. Sarunā ar RB ministre atzina, ka svarīgākais nesekmības mazināšanā būtu strādāt ar tiem bērniem, kuriem mācības sokas ne visai labi.

"Liela problēma ir tā, ka Latvijā ir 3800 ģimeņu, kur vecāki strādā Īrijā vai Skotijā, bet bērni atstāti pie radiem vai kur citur. Līdz ar to nav kas seko līdzi mācībām, nav kas ar viņiem nodarbojas. Iespējams, vajadzētu skolotāju palīgu, kas pēc stundām papildus pamācītu un palīdzētu sagatavoties. Un tas, ka mums ir intensīva mācību slodze, arī ir fakts. Tie bērni, kas šeit mācās sestajā klasē, Īrijā varētu mācīties astotajā. Ja bērns netiek līdzi tam, ko māca, viņš atpaliek, zaudē interesi, kā arī ticību sev," teic B. Rivža. Viņa arī piebilst, ka slodzes samazināšanas jautājums ir pietiekami sarežģīts, jo tai pašā laikā būtu vēl dažādi mācību priekšmeti, piemēram, satiksmes noteikumi, ko būtu nepieciešams iekļaut obligātās izglītības saturā.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta lietu komitejas priekšsēdētāja Baiba Brigmane (JL) ir pārliecināta, ka pārmērīga slodze nav iemesls skolēnu nesekmībai. "Kā divu bērnu māte varu teikt, ka slodze nav par lielu. Drīzāk tā ir vieglprātīga un pavirša attieksme pret mācībām. Vēl arī pašiem skolotājiem mēdz būt virspusēja attieksme pret savu darbu. Svarīgi, lai vecāki interesētos par savu bērnu sekmēm un novērtētu sasniegto," uzskata B. Brigmane.

 

Atvieglojumu dēļ – ar eksāmeniem putra

Latvijas Avīze   05/08/06    Augstskolas iedzīvojušās sarežģījumos, vairāki simti studētgribētāju nostādīti muļķa lomā. Tāds ir iznākums pēc nesen pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā.

Izrādās, ka grozījumi, kas pieņemti, lai atvieglotu uzņemšanu augstskolās iepriekšējo gadu vidusskolu beidzējiem, ir pretrunā ar citu šā likuma pantu. Tādēļ izveidojies haoss, kura novēršanu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cenšas uzvelt augstskolu pleciem.

Velti izšķiests laiks, sava un valsts nauda, piesakoties nevajadzīgiem pārbaudījumiem. Tā atliek vien nopūsties Zanei Stiliņai (23 gadi). Pērn ieguvusi starptautisko attiecību bakalaura grādu Igaunijas augstskolā "Concordia Audentes", viņa šogad nolēmusi izglītošanos turpināt, sākot bakalaura studijas Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA). Zanes izvēlētajā studiju programmā "Starpkultūru sakari, Latvija – Francija" nav iespējams mācīties neklātienē vai vakara nodaļā, tādēļ nebijis izvēles – jāstartē uz pilna laika studijām. Augstskolā paskaidrots, ka studentu atlase pilna laika studijās notiek tikai pēc centralizēto eksāmenu (CE) sertifikātiem latviešu valodā, literatūrā un svešvalodā. Tā kā pirms četriem gadiem, absolvējot vidusskolu, Zanei kārtot CE šajos priekšmetos nebija iespējams, viņa pieteicās uz Izglītības un eksaminācijas centra (ISEC) organizētajiem eksāmeniem, kas notiek maijā un jūnijā, vienlaikus ar šā gada vidusskolu beidzējiem. Taču nupat īsi pirms pārbaudījumu sākuma LKA nolēmusi mainīt uzņemšanas noteikumus un CE sertifikātus vairs nevajadzēs.

Kā informēja LKA dekāns J. Goldmanis, visticamāk, jau šonedēļ augstskolas mājaslapā parādīsies grozījumi uzņemšanas noteikumos: tiem, kas vidusskolu beiguši līdz 2004. gadam, CE latviešu valodā un literatūrā nav obligāti, pietiek ar vidējās izglītības dokumenta atestāta atzīmi šajos priekšmetos. Arī CE svešvalodā nav noteikti nepieciešams, tā vietā iespējams kārtot augstskolas organizētu pārbaudījumu.

Zane: "Skaidrs, ka tagad latviešu valodā CE nekārtošu. Man vidusskolā šajos priekšmetos bija 8 un 9 balles, diez vai šo diezgan grūto eksāmenu es nokārtotu labāk, tādēļ startēšu ar šīm atzīmēm." Par reģistrāciju pārbaudījumiem viņa samaksājusi 13 latu.

Izrādās, Latvijas Kultūras akadēmija pie šīs situācijas nav vainojama. Augstskolai vienkārši jāpilda tas, kas nolemts ar martā Saeimā apstiprinātajiem Augstskolu likuma grozījumiem. Proti, grozījumi paredz mainīt uzņemšanas kārtību augstskolās un koledžās, atvieglinot iestāšanos studētgribētājiem, kas vidusskolu beiguši līdz 2004. gadam, kā arī personām ar īpašām vajadzībām un ārvalstīs vidējo izglītību ieguvušajiem. Šiem pretendentiem, lai startētu konkursā uz pilna laika studiju vietu, vairs nav obligātas prasības iesniegt CE sertifikātus, kā tas bija līdzšinējos trīs gadus.

Nav noslēpums, ka katru gadu vairāki simti studētgribētāju, kas vidusskolu absolvējuši agrākos gados, pirms skolās tika ieviesti CE, izmantoja ISEC sniegto iespēju CE kārtot augstskolās vienlaikus ar tagadējiem vidusskolēniem. Arī šogad ISEC saņēmis tuvu tūkstotim pieteikumu no apmēram 500 personām. To vidū arī pieteikumi no personām ar jau agrāk iegūtu augstāko izglītību.

Līdzšinējais likums nešķiroja pretendentus un CE, ja vien ir nodoms studēt pilna laika programmā, vajadzēja kārtot pat zinātņu doktoram. Virzot likuma grozījumus, toreizējā Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete šo kārtību kritizēja, paužot, ka to pat "var vērtēt kā prettiesisku".

Pieņemtie grozījumi šo diskrimināciju novērš, taču… tās stājas spēkā jau šā gada 6. aprīlī. Tātad sešas dienas pēc 1. aprīļa, kad beidzies pieteikšanās termiņš ISEC organizētajai CE kārtošanai. Zane Stiliņa ar atvieglojumiem agrāko gadu vidusskolu absolventiem ir apmierināta, jo iepriekšējo kārtību, kad ar bakalaura grādu jāsēžas pie eksāmena galda blakus vidusskolēniem, uzskatīja par absurdu. Taču viņu aizvaino veids, kādā likums uzlabots – nerēķinoties ar cilvēkiem, kas plāno studijas un vēlas iepriekš būt informēti par uzņemšanas nosacījumiem.

J. Goldmanis atzīst, ka mainītā kārtība augstskolai ir visai sāpīga, jo, zūdot vienotiem noteikumiem, tiek deformēts konkurss. "Varbūt augstskolās, kurās ir mazs konkurss, par to nav lielu raižu, bet LKA konkurē pat līdz 10 cilvēkiem uz vienu vietu, un pretendentam ir svarīgs katrs punkts," saka J. Goldmanis. Augstskolas vadībai tagad jādomā, kā izveidot tādu vērtēšanas sistēmu, lai nedarītu pāri nedz CE iesniedzējiem, nedz tiem, kuri stājas ar diploma atzīmēm, stāsta dekāns.

Turklāt augstskola spiesta balansēt arī uz likumpārkāpuma robežas. Tas pats Augstskolu likums, kura 46. pants vēsta par uzņemšanas noteikumu maiņu, tālāk nosaka, ka "augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1. novembrim paziņo ISEC un publisko uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam". 1. novembris jau sen aiz kalniem, un iznāk, ka augstskola, cenšoties izpildīt vienu punktu, pārkāpj citu... Neziņā, kā rīkoties šādā situācijā, vairākas augstskolas vērsušās pēc padoma IZM.

IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste uzskata, ka atrisinājums jau rokā. "Ļoti gudri juristi mums sniedza skaidrojumu, un saskaņā ar to šiem grozījumiem jāstājas spēkā tikai pēc gada. Jo pēc juridiskās labticības principa neviens jaunievedums nedrīkst nodarīt neko sliktu," teic J. Čakste. IZM visām augstskolām izsūtījusi valsts sekretāres Kristīnes Jarinovskas parakstītus ieteikumus, kā labāk rīkoties jaunievestās normas sakarā. To saturs: "Lūdzam organizēt uzņemšanu augstskolās un koledžās tādējādi, lai reflektantiem būtu iespējas īstenot personas tiesības uz tiesisko paļāvību." No IZM vēstījuma noprotams, ka ministrija iesaka augstskolām principā ignorēt grozījumus, taču gadījumā, ja "reflektants, kurš pieteicies uz centralizētajiem eksāmeniem, informē, ka (..) grib atteikties no to kārtošanas, augstskolai un koledžai jānodrošina iespēja tikt uzņemtam konkursa kārtībā pilna laika studijās." Tiesiskā paļāvība – kuram no likuma pantiem studētgribētājs vairāk uzticas – jāpierāda pašam pretendentam un par izvēli jāinformē mācību iestāde. J. Čakste pieļauj, ka kāds studētgribētājs var sadomāt tiesāties, bet to nevienam nevar aizliegt.

Aptaujājot vairākas augstskolas, tomēr jāsecina, ka ar šo IZM skaidrojumu problēma nebūt nav atrisināta. Augstskolas gatavojas mainīt iestāšanās noteikumus, jo tā paģēr likuma grozījumi. Augstākās Izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja palīdze Ārija Konstantinova, kuras pārstāvētajā institūcijā augstskolām jāapstiprina jebkuri uzņemšanas noteikumu grozījumi, uzskata, ka satraukumam nav pamata. AIP apstiprināšot uzņemšanas nosacījumu maiņu, jo "zaudētāju ir maz, lielākā daļa taču iegūst". A. Konstantinova: "Ar grozījumiem tika panākts pretī visiem, kam nav sertifikātu. Tagad ir radītas papildu iespējas tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ šogad nepieteicās eksāmeniem. Pats aktuālākais jautājums ir par to, kā nodrošināt godīgu konkursu." Šīs rūpes esot jāuzņemas augstskolām, jo "augstskolas ir autonomas" un no malas nekādi norādījumi nevarot tikt doti.

Latvijas Universitātes studentu servisa direktors Jānis Saulītis: "Šobrīd domājam un iekšējās apspriedēs strādājam pie tā, lai nonāktu pie risinājuma, kā šos likuma grozījumus tulkot. Pats grozītais likuma pants ir samērā neskaidrs, dažādi interpretējams.

Pašlaik ir vairākas versijas, kā rīkoties. Pirmkārt, likumā nav pateikts, ka mēs noteikti nedrīkstētu uzņemt iepriekšējo gadu vidusskolu beidzējus pēc centralizēto sertifikātu vērtējumiem, tādēļ varbūt tomēr noteikumi var palikt, kādi bijuši. Otrs variants: uzņemt pēc atestāta atzīmēm, bet tad ir jautājums, cik korekti būtu salīdzināt atestāta vērtējumus ar citiem reflektantiem, kuri kārtojuši centralizētos eksāmenus? Trešais variants – pretendentus bez CE vienkārši noliekam rindā pašus pēdējos."

***

Vienā balsī – pilnīgs stulbums

Portālā apollo diskutētāji pauda sašutumu par to, kāds likums līdz tā grozījumiem pastāvējis. Pilnīgi skaidrs, ka labojumi par to, ka centralizētie eksāmeni tiem, kas skolu beiguši pirms vairākiem gadiem, vairs nav jākārto, pieņemams lielākajai studētgribošo daļai. Un tiešām – stājoties augstskolas dienas grupā, centralizētie līdz šim bija jākārto gan maģistriem, gan doktoriem.

šausmas: "Tas ir stulbākais, ko var izdomāt, – cilvēkiem, kam jau ir augstskolas izglītība, ja vēlas mācīties vēl, jākārto centralizētie eksāmeni. Izskatās, ka šie centralizētie ekši ir vēl viens biznesa paveids..."

lll: "Kāpēc nav kā iepriekš – cilvēks normāli beidzis skolu, saņēmis diplomu uz mūžīgiem laikiem un stājas studēt kur grib un kad grib!"

Sakne: "Man ir maģistra grāds un, ja vēlos stāties dieniniekos, tad man ir jākārto vidusskolas eksāmens. Hallo?!? Kurš izdomāja šo varoņdarbu??? Varbūt man vēl videnē pamācīties?"

dika: "Kaut ko tik absurdu laikam var izdomāt tikai Latvijā. Derētu painteresēties pie juristiem, cik šāda prasība vispār ir likumīga? Tagad sanāk, ka Latvijas valsts neatzīst par spēkā esošiem diplomus, kas izsniegti, piemēram, 1987. gadā! Tikpat labi tad var arī paziņot, ka visi, kuriem tagad ir vairāk par 35 gadiem, mūsdienu Latvijā tiek atzīti par analfabētiem!"

mazulis: "TIESU DARBI, NEKAS vairāk, kas to izdomāja, uz kāda pamatojuma. ATKAL jauns BIZNESS!!! JĀIET IELĀS, NU vairs nav labi mūsu valstī!!! VAI TAD VIDUSSKOLAS pie mums ir nelikumīgas mācību iestādes, tāpat citas vidējās m. iestādes? Pilnīgs cilvēktiesību ierobežojums – kā var noteikt normu, ka tikai tajā augstskolā der šie eksāmenu rezultāti. Jaunatne, celieties savu tiesību aizstāvībai uz izglītību!!! Tālāk vairs nav kur iet!! Tiešām arprāts. Trakāk nekā Baltkrievijā, tiešām, trakāk!"

***

UZZIŅAI

Līdz šā gada 1. aprīlim ISEC iesniegtie centralizēto eksāmenu kārtošanas pieteikumi no personām, kas vidusskolu beigušas pirms vairākiem gadiem

Personu skaits kopā 448

Eksāmenu faktu skaits kopā 716

Latviešu valoda un literatūra 232

Angļu valoda 160

Matemātika 118

Valsts valoda 47

Ķīmija 45

Bioloģija 36

Fizika 30

Vēsture 21

Vācu valoda 17

Franču valoda 5

Krievu valoda 5

 

Piešķir Latvijas pilsonību diriģentam Jansonam

DELFI  05/11/06    Saeima ceturtdien nolēma piešķirt Latvijas pilsonību diriģentam Marisam Jansonam un viņa dzīvesbiedrei.

Gandarījumu par šo Saeimas lēmumu pauž kultūras ministre Helēna Demakova. Ministre uzsver, ka "pasaulslavenais latviešu diriģents, pat nevarēdams bieži apmeklēt mūsu valsti, Latvijai ir devis ļoti daudz" un uzskata, ka "Mariss Jansons Latvijas pilsonību ir godam pelnījis", informēja ministres preses sekretārs Dainis Miķesons.

Pēc ministres domām Mariss Jansons ir neatņemama Latvijas kultūras daļa pasaulē un ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt pasaulē pazīstamu kultūras darbinieku un viņu ģimeņu saikni ar Latviju.

Ar iniciatīvu piešķirt Marisam Jansonam pilsonību par īpašiem nopelniem kultūras ministre Helēna Demakova klajā nāca pagājušajā gadā. Maestro apliecināja, ka viņš ar dzīvesbiedri būtu pagodināts saņemt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem.

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  05/11/06

- Ķermeņa spēks mākslas izstādē Art Moscow. Rīgas galerijas projekts Ķermeņa spēks no 17. līdz 21. maijam būs skatāms 10. Starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē Art Moscow. Tajā piedalās vairāki Latvijas mākslinieki – A. Bikše, I. Blumbergs, H. Elers, I. Iltnere, R. Ivanovs, I. Jerohina, F. Kirke, D. Lielā, K. Neiburga, L. Purmale u. c. Laikmetīgās mākslas izstāde Art Moscow notiek jau desmito reizi. Tā ir nozīmīga mākslas programma, kuras dalībnieku skaits ir ierobežots un pakļauts starptautiskas žūrijas atlasei. Attēlā: Holgera Elera objekts – kājslauķis Vīrietis – lupata.

- Mainīts muzeja darbalaiks. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbalaiks vasaras sezonā līdz 30. septembrim būs katru dienu no pulksten 10 līdz 17, trešdienās – līdz 19.

- Eho Filma dokumentālo filmu pirmizrādes. Šodien pulksten 19 kinoteātra Rīga notiks studijas Eho Filma dokumentālo filmu pirmizrādes – režisora Arvīda Krieva darbs Savas zemes bērni un Jāņa Vingra filma Aleksandrs. Savas zemes bērni stāsta par Madlienas nostūrī Galiņos dzīvojošās Strazdiņu ģimenes jaunāko paaudzi – četriem bērniem vecumā no četriem līdz 11 gadiem –, kas dzīvo līdzi vecāku un vecvecāku ikdienas gaitām. Aleksandrs portretē Jaunā Rīgas teātra aktieri, Eiropas eksčempionu svarcelšanā Aleksandru Radzēviču.

- Iznākusi Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa grāmata. Vakar notika Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa grāmatas Mežu zemē Latvijā. Aicinām ceļā! atvēršanas svētki. Izdevums piedāvā iepazīties ar dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas sastopamas Latvijas mežos, pielikumā atrodamas arī kartes, lai varētu atrast katru aprakstīto vietu. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar fotogrāfa A. Eglīša fotogrāfijām.

- Jauna ekspozīcija Valmieras muzejā. Piektdien Valmieras Novadpētniecības muzeja izstāžu zālē tiks atklāta ekspozīcija Valmieras Senpilsētas arheoloģija. Izstādē būs aplūkojamas vēstures liecības, kas iegūtas pēdējos gados Valmierā veikto arheoloģisko izrakumu laikā.

- Initas Vilks gleznu izstāde. Līdz piektdienai mākslas galerijas Cherado Art Empire Izstāžu zālē Vecrīgā, Mārstaļu ielā 16, skatāma Initas Vilks gleznu izstāde Kukaiņu dzīve (Entomologa brīvdiena).

- Lētākas biļetes. Rīgas Krievu drāmas teātris piedāvā no piektdienas līdz 31. maijam biļetes uz visām teātra izrādēm iegādāties par puscenu. Atlaide gan netiek piemērota biļetēm par minimālo cenu.

- Zvaigzne 2006 laureāti. Aprīļa nogalē beidzās Latvijas Aktieru asociācijas organizētais 4. starptautiskais monoizrāžu festivāls Zvaigzne 2006. Žūrijas komisija – aktrises Indra Briķe, Dita Lūriņa un Marīna Janauss, teātra kritiķe Mārīte Gulbe, režisors un dramaturgs Ārijs Geikins un Latvijas Dramaturgu ģildes priekšsēdētājs Dainis Grīnvalds – galveno balvu piešķīra Brēmenes Šekspīra kompānijas aktierim Alvāro Solāram. Balvu un pirmās pakāpes diplomu saņēma Oļegs Čečeņevs (Baltkrievija), otro vietu ieguva Fēlikss Kama (Kamerūna), bet 3. pakāpes diploms un balva tika piešķirta Rūdolfam Plēpim (Latvija).

 

 

Hokejā...

 

 

Rīgu pārņem hokeja drudzis

Jānis Zvērs,  NRA  05/06/06    Hokeja čempionāta pirmajā dienā Rīgas āra kafejnīcās galvenokārt rosījās hokeja fani no Somijas, kamēr latviešu līdzjutēji čempionātam gatavojās, Kronvalda parka teltī spēlējot galda hokeju. Pāris stundas pirms spēlēm drošību abās hallēs pārbaudīt ieradās iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars. Viņš ir pārliecināts, ka čempionāta norise neesot apdraudēta.

"Pirmie iespaidi par Latviju ir jauki – te viss ir kā īstā vasarā – koki zaļi, gaiss silts, ne tā, kā Somijā," Neatkarīgajai sacīja pie halles Arēna Rīga sastaptie hokeja fani Nina un Tēmo, kas ar prāmi no Helsinkiem vakar Rīgā ieradās ap divpadsmitiem dienā. "Braucām uz šejieni ar vienu mērķi – atbalstīt savas valsts sportistus, tāpēc ilgi Rīgā neuzkavēsimies un pēc spēles brauksim atpakaļ," sacīja Nina, kurai ceļu uz čempionātu apmaksājusi darba vieta – Jiveskilas pilsētas dome. Vaicāti, vai plāno apmeklēt arī Vecrīgu, somu fani aizbildinājās ar laika trūkumu.

Lai pārliecinātos par drošības pasākumu ievērošanu čempionāta norises vietā, dažas stundas pirms pirmajām hokeja spēlēm Skonto halli un halli Arēna Rīga apmeklēja Dz.

Jaundžeikars. Pēc vairāk nekā divu stundu pārskrējiena pa abām čempionāta norises vietām žurnālistu un drošībnieku pavadībā iekšlietu ministrs secināja, ka čempionāta norise nav apdraudēta un viss ir kārtībā.

Neatkarīgā novēroja, ka pie ieejām abās hallēs drošības dienestu pārstāvji ar metāla detektoru rūpīgi pārbauda jebkuru ienācēju, taču lielajā burzmā arī viņi izskatījās visai apjukuši un noguruši. Dažas stundas pirms čempionāta hallēs galvenokārt rosījās brīvprātīgie palīgi, ārvalstu žurnālisti un alus piegādātāji.

Neatkarīgā novēroja, ka pirms pirmajām spēlēm pašā Rīgas sirdī iestiprināties sanākuši vairāki desmiti hokeja kreklos tērpti ārzemnieki, pārsvarā līdzjutēji no Somijas.

"Gandrīz visi kafejnīcas apmeklētāji ir ārzemnieki, pārsvarā jau hokeja fani. Latviešu te vispār nav!" sacīja viesmīle Zane Līvu laukuma āra kafejnīcā Kaļķu vārti. Ārzemnieki uzvedoties mierīgi, un līdz šim kausi vēl neesot plīsuši: "Cilvēki ir ļoti draudzīgi. Ceturtdien te bija īpaši daudz ārzemnieku, uz ielām netrūka arī latviešu hokeja fanu. Tad nu visi kopīgi dziedāja dziesmas un tukšoja kausus." Viesmīle stāsta – pēc alus izslāpušie Līvu laukumā pulcējas jau no vienpadsmitiem rītā, tiklīdz kafejnīca uzsāk darbu. "Lai gan čempionāts tikko sācies, cilvēku netrūkst. Pašlaik klienti pārsvarā ir no Skandināvijas valstīm – no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas."

Zane skaidroja, ka visdāsnāk dzeramnaudu atstājot tieši norvēģi, taču konkrētas summas gan neminēja. Viesmīle uzsvēra, ka, sākoties čempionāta drudzim, strauji palielinājies arī klientu skaits, taču papildus darbinieki gan neesot pieņemti, un iespaidīgo hokeja līdzjutēju pūli apkalpo vien četras viesmīles.

Latvijas hokeja līdzjutēji – atšķirībā no impulsīvajiem ārzemju viesiem – čempionāta gaisotni vakar izvēlējās baudīt ārpus Vecrīgas, piemēram, teltī pie Kongresu nama. Piektdienas pēcpusdienā tur galvenokārt rosījās skolas vecuma jaunieši, kas spēlēja galda hokeju. "Katru dienu no pusdiviem līdz četriem jebkurš var atnākt, piereģistrēties un spēlēt uz nebēdu," sacīja Latvijas Galda hokeja federācijas pārstāvis Sandis Kalniņš, kas teltī pilda tiesneša funkcijas. Atsaucība esot pārsteidzoši liela, iespējams, tāpēc, ka uzvarētāji balvās saņem hokeja fanu atribūtus – šalles un taurītes.

 

Arī spēlē ar Kanādu prezidente nešaubīgi atbalstīs Latviju

Liene Barisa,  NRA  05/11/06    Trim čempionāta spēlēm, kurās spēlēja Latvijas izlases hokejisti un ieguva tiesības turpināt cīņu par iekļūšanu ceturtdaļfinālā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga aktīvi līdzi juta klātienē. Šodien spēli ar Kanādas izlasi viņa nevarēšot apmeklēt, jo Latviju darba vizītē pārstāvēs Vīnē.

Spēlei prezidente jutīšot līdzi no tālienes, un, lai gan ciešas saites viņu saista arī ar Kanādu, kā jau Latvijas prezidentei viņas atbalsts nešaubīgi piederēšot Latvijas izlasei. V. Vīķe-Freiberga nevarēšot būt klāt hokeja spēlē ar Kanādu, jo dodas uz ES un Latīņamerikas un Karību valstu līderu sanāksmi Vīnē. Viņa noteikti sazināšoties ar Latviju, lai būtu informēta par čempionāta notikumiem, prezidentes vārdā sacīja viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Lai arī lielu daļu mūža V. Vīķe-Freiberga pavadījusi Kanādā un ar to viņai saistās daudzas atmiņas, Valsts prezidentes simpātijas un līdzjušana nepārprotami piederēšot Latvijai. Ar Kanādu šajā ziņā viņu saistot tik vien tas, ka tur hokejs ir ārkārtīgi populārs un tāpēc šim sporta veidam allaž sekojusi līdzi.

 

Atklāšanas spēli noskatījies katrs otrais Latvijas iedzīvotājs

Apollo  05/11/06   2006.gada Pasaules čempionāta hokejā atklāšanas ceremonija un spēle starp Latvijas un Čehijas valstsvienībām ir kļuvusi par vienu no skatītākajām PČH translācijām pēdējo 8 gadu laikā, portālu «Apollo» informēja «TV3 Latvia» sabiedrisko attiecību koordinators Edgars Vilcāns.

Pie saviem TV ekrāniem kanālā TV3 spēli 5.maijā vērojuši 864 600 Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 4 gadiem, liecina TNS Latvia apkopotā informācija. Tā ir gandrīz puse – 47,6 %, no visiem tā brīža TV skatītājiem.

Mediju speciālisti lēš, ka kopumā Pasaules čempionāta hokejā spēles ar TV3 starpniecību noskatījās vairāk nekā miljons Latvijas iedzīvotāju. Kā zināms, tad ārpus mājām daudzi līdzi jušanai izvēlējušies kādu krogu, kafejnīcu, vienu no fanu teltīm vai arī kādu citu publisku skatīšanās vietu.

 

 

Roņu salā...

 

 

Roņu salā pagaidām būs jāsadzīvo ar lāci

Laura Dzērve,  Diena  05/06/06    Roņu salas iedzīvotājiem pagaidām būs jāsamierinās, ka uz šī zemes pleķīša mitinās arī lācis. Lai arī vairākas nedēļas igauņu dabas pētnieki mežā gaidīja salā nokļuvušo lāci, gatavi tam iešaut miegazāles, ķepainis izrādījās viltīgāks. Piektdien ķērāji salu pameta bez lāča.

Kad viņi atgriezīsies — nav zināms, tas atkarīgs no tā, kā lācis uzvedīsies. Ķeršanu kavēja tas, ka lācis pārstāja apmeklēt ķērāju izliktās ēsmas. Kā Diena jau rakstīja, brūnais lācis aprīļa vidū uz salu atpeldēja uz liela ledus gabala. Igauņu dabas pētnieki pieļāva, ka dzīvnieks, iespējams, nācis no Latvijas puses. Ķepaiņa klātbūtne pārbiedējusi saliņas iedzīvotājus, jo lāči tur nekad nav dzīvojuši.

"Lācim mežā ir ļoti daudz ko ēst. Tas barojas ar svaigajiem koku un lapu dzinumiem, tāpēc arī ciematam vairs netuvojas," stāsta dabas aizsardzības dienesta pārstāvis Enns Vilbaste, kurš centās lāci notvert.

Iedzīvotāji pēdējā laikā lāča pēdas manījuši dažādās salas vietās, visvairāk dzīvnieks uzturoties mežā krasta pusē. E.Vilbaste saliniekiem skaidrojis: ja lācis tuvojas — jāizturas mierīgi un jāgaida, kamēr tas attālināsies. Viņš pieļauj — ja barības pietrūktu, lācis varētu tuvoties apdzīvotām vietām. Tāpēc iespējams, ka cilvēks ar lāci satiksies, taču esot ļoti niecīga iespēja, ka lācis uzbruks. Problēmas gan varētu izraisīt suņi, uzbrūkot plēsējam. "Tad cilvēkam nevajadzētu mesties sunim palīgos. Suni glābt nevarēs, un lācis tad tiešām var arī uzbrukt cilvēkam," norāda E.Vilbaste.

 

Roņsalieši vāc naudu Latvijas lāča izbāzenim

Laura Dzērve,  Diena  05/08/06    Pie miera radušie salinieki spriež: ja lācis nesēdēs mežā, bet nāks galēt lopus un suņus, vajadzēs mednieku ar īstām patronām

Mums liekas — lāci nenoķers. Tāpēc vācam naudu lāča izbāzenim, kratot monētas un banknotes trīslitru burkā, saka Roņu salas iedzīvotājs Karels Lauks. Akcija sākās piektdien — dienā, kad salu pameta dabas aizsardzības dienesta pārstāvis Enns Vilbaste. Pēc gandrīz mēnesi ilgiem centieniem viņam nebija izdevies notvert ķepaini, kurš Roņu salā nokļuva pa ledus gabaliem klāto līci, iespējams, no Latvijas puses. Saliniekiem ķērājs nepateica, kad īsti atkal atgriezīsies — tas atkarīgs no lāča uzvedības. Tāpēc tagad pie mierīgas dzīves radusī sala spriež: ja lācis nesēdēs mežā, bet nāks galēt lopus un suņus, vajadzēs mednieku. Tādu, kura bise pielādēta nevis ar miegazālēm, bet ar īstām patronām.

Ziedojumu burka stāv uz letes Roņu salas veikalā. Tai līdzās pielīmēts mīlīga brūnā lāča attēls, iemūžināts kaut kur nebrīvē. Jau pirmajās piecās akcijas minūtēs tika savākts aptuveni 50 kronu (Ls 2,25). Tagad traukā vīd divtik. "Taksodermija ir dārga, vajadzēs piecas tādas burkas. Gan jau tūristi vasarās tās piepildīs, varbūt arī latvieši metīs naudu, jo lācis jau, rādās, ir jūsu," piemiedz ar aci Karels.

Akcijas ideja par 20 procentiem esot joks, bet pārējie 80 —salinieku patiesās izjūtas. "Vai nu noķers dzīvu, vai būs jāšauj," nopūšas viens no idejas autoriem Juri Keskpaiks. "Pa dienu no lāča nebaidos, naktīs gan. Bieži redzu sapņus, kā ar nazi rokā stājos pretī lācim." No puiša zaļganā darba kombinezona kabatas patiešām ārā vīd zils naža spals. Ja dzīvē viņam ceļu krustotu lācis — viņš vai nu mestos tuvākā koka zaros, vai arī notuptos un sarautos pavisam mazs: "Lācis tad nodomās, ka ēsmai esmu par niecīgu."

Lāča izbāzenis Roņu salai vairotu slavu, saka Karels. Īstenībā jau tagad lācis salu darījis populāru ne tikai Baltijas valstu presē, bet arī ASV un Zviedrijas medijos, teic Merts Kapsta, Roņu salas muzeja vadītājs. Nepilnus 12 km2 lielā sala pasaules kartē redzama kā punkts — tajā mīt ap 60 iedzīvotāju, zeļ naturālā saimniecība, ir tikai divi veikali, nekādu bāru, kafejnīcu vai klubu, nav arī policistu. Daudzām mašīnām pat nav numuru.

Kopā ar Mertu svētdienas rītā dodamies izbraukumā pa piekrasti, kur lācis pēdējās nedēļās redzēts visbiežāk. Lai arī jāveic tikai pusotra kilometra, pavadonis izvēlas braukt ar mašīnu, tā būšot drošāk. "Parasti svētdienās uz piekrasti pastaigāties dodas daudz cilvēku. Tagad baidās — ja kaut kur iet, tikai divatā, ņemot līdzi svilpi," saka Merts. Svilpe ir viena no pirktākajām precēm uz salas. To lāča biedēšanai lielākoties iegādājas vecākas sievietes, kas strādā uz lauka tuvāk mežam.

Vispirms piestājam piekrastē pie Limo saunas. Te E.Vilbaste pirmoreiz redzējis lāci. Pirms pametam mašīnu, Merts skaļi signalizē un atstāj durvis vaļā, lai ātrāka iespējamā bēgšana. Piekrastes smiltīs vīd daudzas vecas lāča pēdas, svaigu te nav. Tālāk, braucot pa lāča apdzīvoto teritoriju, ieraugām vulkāna krāterim līdzīgu svaigi izkašātu skudru pūzni un izgāztu nelielu koku. Nākamā pieturvieta ir Kūnsi rags, kur E.Vilbaste lāci gaidīja slēpnī. Šeit lācis redzēts otrreiz. Slēpnis ir zaļgana padomju armijas auto piekabe, pilna ar skudrām. "Nav grūti iedomāties, ko nozīmē šeit sēdēt stundām ilgi nekustoties," saka Merts. Arī te lāci nemanām, tikai sadriskātu vecas laivas pakaļgalu. Acīmredzot ķepainis meklējis kukaiņus.

Saliniekus mierina biologu teiktais, ka lācis drīzumā ciemata tuvumā, visticamāk, nerādīsies, jo mežā viņam pietiek barības — zāle, koku un krūmu dzinumi. Taču, līdzko barības liksies par maz, lācis var meklēt ēdmaņu pie cilvēkiem — viņu laukos vai ganāmpulkos.

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Kūlas dedzinātāji iznīcina Jāņu zāles

Kristīne Langenfelde, Neatkarīgās korespondente Jelgavā, NRA   05/06/06    Par kūlas dedzināšanas ietekmi uz augiem esot visai maz pētījumu, taču speciālisti nešaubīgi atzīst, ka augu valstij tas nodara neatgriezenisku postu, kas manāms tikai ar gadiem. Ugunsdzēsēji skaidro – kūlas ugunsgrēki sāk rimt, taču joprojām liesmās ir daudzas platības Daugavpils, Ludzas, Liepājas un Rīgas rajonā.

Latvijas Universitātes botāniķe Vija Znotiņa skaidro, ka ik pavasari kūlas dedzināšanu spēj izturēt ne visas augu sugas. "Daļa iznīkst, un līdz ar to mazinās augu daudzveidība, piemēram, pļavās. Ilgstoši dedzinātās pļavās spējīgi izdzīvot vien tie augi, kuriem ir dziļākas saknes."

Pētot pļavu, kuru regulāri vairāku gadu garumā ik pavasari nodedzina, skaidri redzams, ka izzūdot krāšņi ziedošās sugas. "Ko tad cilvēks vēlas vasarā redzēt pļavā, ja ne skaistu ainavu ar krāšņi ziedošiem augiem? Taču nodedzinātās teritorijās ar gadiem praktiski izzūd tādas pazīstamas puķes kā madaras, zvaniņi, atālenes un citas." Labāk dedzināšanu pārvar izturīgāki un ainavas daudzveidībā maznozīmīgāki augi – graudzāles, skābenes. Ja kūlas dedzināšana līdzšinējos apmēros turpinātos vairākus gadus, pļavas kļūtu vienmuļas, bez krāšņiem ziediem, un tikai tad tā īsti būtu novērtējams dabai radītais kaitējums.

"Par laimi, kūlas ugunsgrēki lēnām iet mazumā. Šķiet, cilvēki kļuvuši prātīgāki. Varbūt, sākoties hokeja čempionātam, par dedzināšanu aizmirsuši," sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inese Veisa. Aizpagājušajā diennaktī ugunsdzēsēji ar liesmām cīnījušies 129 reizes – krietni mazāk nekā pagājušajā nedēļā, kad diennaktī bijuši vidēji 400 izsaukumi.

"Šogad kūlas ugunsgrēkos nodegušas 470 ēkas, pieci cilvēki gājuši bojā, septiņi cietuši," traģisko statistiku klāstīja I. Veisa. "Katru dienu degvielai iztērējam 1560 latu, automašīnu remontiem – 420 latu dienā. Pašlaik naudas pietiek, taču jāatceras, ka budžets ir izdalīts visam gadam! Situācija ir pietiekami nopietna, tādēļ 9. maijā Iekšlietu ministrijas pārstāvji lems, vai budžetā nepieciešamas izmaiņas.

 

Kūlas degšana mazinās, ugunsgrēku skaits – ne

Liene Barisa,  NRA  05/08/06    Kūlas ugunsgrēku skaitam ir tendence nedaudz mazināties, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti, taču nedēļas nogalē pērnās zāles dedzināšana ir prasījusi jau sesto cilvēku upuri. Uguns liesmās vai dūmos cilvēki cietuši arī vairākos dzīvojamo māju ugunsgrēkos.

Piektdienas vakarā, degot pērnajai zālei, plašs kūlas ugunsgrēks 40 hektāros plosījās Rēzeknes rajona Čornajas pagasta Vaičuļos. Liesmās, kas pārmetās uz ēkām, bojā gāja kāds 75 gadus vecs sirmgalvis, bet 59 gadus veca sieviete guva apdegumus un tika ievietota slimnīcā. Ugunsgrēkā sadega arī divas dzīvojamās mājas un divas saimniecības ēkas. Savukārt vakar kūlas ugunsgrēkā aizdegusies vidēja sprieguma elektroenerģijas padeves apakšstacija Kuldīgā. Latvenergo un VUGD darbinieki gan degšanu operatīvi novērsuši, tāpēc pilsēta bez elektrības nepalika. A/s Latvenergo ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis aģentūrai LETA teica, ka netālu no 20 kilovoltu apakšstacijas degusi zāle pļavā un uguns sasniegusi arī apakšstaciju. Viņš stāstīja, ka kūlas ugunsgrēki šogad jau ir traucējuši elektroapgādi. Pārsvarā traucējumi bijuši lokāli, un tie skāruši enerģijas sadales sistēmu. Piemēram, sestdien Bauskas rajona Iecavā kūlas dedzināšanas dēļ deguši pieci elektrības stabi.

Kopumā šogad reģistrēto pērnās zāles ugunsgrēku skaits tuvojas 5000 un tajos nodegušas teju 500 ēkas, liecina VUGD dati. Pēc VUGD operatīvās informācijas, beidzamajā laikā degošā zāle bijusi par iemeslu lielākajā daļā dzēsto ugunsgrēku, taču neizpaliek arī citas ugunsnelaimes. Piemēram, sestdien Rīgā aizdegās kāds dzīvoklis Vecpilsētas ielā 17 un ugunsgrēkā ar dūmiem saindējās 30 gadu veca sieviete un trīs mēnešus vecs zīdainis. Savukārt Daugavpils rajona Līksnas pagastā aizdegās dzīvojamā māja un slimnīcā tika nogādāts 1989. gadā dzimis jaunietis. Savukārt piektdien Rēzeknes rajona Viļānu pagasta Kristiļos nenoskaidrotu iemeslu dēļ aizdegās dzīvojamā māja, kūts un saimniecības ēka. Ugunsgrēkā sadega vairāki mājlopi.

 

Slimnīcas algo ārzemniekus

Imants Vīksne,  NRA  05/08/06    Demonstrējot vienu no iespējamajiem risinājumiem mediķu trūkuma novēršanai valstī, darbu Ventspils slimnīcā un poliklīnikā sācis acu ārsts Paimans Emadī, kuram ir Irānas pilsonība. Pēc Latvijas ārstu biedrības ziņām, Latvijā pašlaik ir ap 1000 dakteru vakances, bet vēl 217 ārsti apsver iespēju aizbraukt no valsts.

Veselības ministrija uzskata, ka lielākā problēma nozarē ir nevienmērīgais ārstu izvietojums valstī. Rīgā valda mediķu pārapdzīvotība, un salīdzinoši asa konkurence, bet ārpus galvaspilsētas mediķu trūkst. Aizputes slimnīcas vadītāja Rasma Vītola stāsta, ka uz Baltkrievijas pierobežu kāds ģimenes ārsts no Rīgas pārvilināts ar māju un džipu. Savukārt Aizpute dārgas ekstras piedāvāt nespēj, tāpēc pašlaik – pat ja saslims vai aizies pensijā viens mediķis – 2000 iedzīvotāju paliks bez sava primārās aprūpes ārsta. Arī pašā slimnīcā neiet spoži, jo terapijas nodaļā strādā viens pensionārs un nodaļas vadītājs uz pusslodzi. R. Vītola uzsver, ka situācija viņas specialitātē ginekoloģijā raksturo kopējo situāciju medicīnas nozarē. Katru gadu praksi rezidentūrā sāk četri ginekologi, bet nomirst ievērojami vairāk.

Arī citu medicīnas iestāžu vadītāji Neatkarīgajai apliecina gatavību nekavējoties pieņemt jaunus darbiniekus, ja vien tādi parādītos. Liepājas slimnīcas vadītājs Egils Freidenfelds lēš, ka trūkst vairāk nekā desmit ārstu. Tādu pašu skaitli min Saldus slimnīcas vadītājs Agris Skujevskis. Pašlaik slimnīcas spējot pilnvērtīgi strādāt visās specialitātēs, taču mediķiem tas nozīmē pārmērīgu slodzi, savukārt administrācijām – plānošanas grūtības, savstarpēji kombinējot ārstu daudzo darba vietu grafikus. Kā domā A. Skujevskis, ja vien kādam administratoram izdotos atrisināt juridiskos sarežģījumus, kas saistīti ar ārzemju darbaspēka izmantošanu, maisam būtu gals vaļā: "Lai dabūtu no Baltkrievijas normāla līmeņa speciālistu, piemēram, neirologu, es būtu gatavs viņam kaut tulku pielikt klāt." Arī Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs saka: "Nepieciešamības gadījumā meklēsim ārzemniekus, citu variantu nav. Tagad vai vēlāk iebraucējus vajadzēs."

Nesen acu ārsts ar Irānas pilsonību sācis strādāt Ventspilī, kur rinda uz acu operācijām izstiepusies līdz augusta beigām. Saziņai ar pacientiem Paimanam Emadī gan tulks nav vajadzīgs, jo viņš mediķa izglītību ieguvis Latvijā latviešu valodā. Savukārt sarežģījumi ar uzturēšanās atļauju iegūšanu gājuši secen, pateicoties ārsta laulībai ar Latvijas pilsoni. P. Emadī spriež, ka labu speciālistu var pievilināt vienīgi ar labu algu, bet pašlaik šajā ziņā Latvija nespēj konkurēt ar Skandināviju vai Īriju. Viņa gadījumā gan palikšana Latvijā saistīta drīzāk ar privātiem iemesliem. Turklāt daudzās juridiskās formalitātes bremzē ārzemju darbaspēka ienākšanu Latvijā. Latvijas ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka apstiprina, ka precedenti tomēr esot – Latvijā strādā daži ārsti no Krievijas, arī no Izraēlas. Pirms tam viņiem bija jāsalīdzina abu valstu izglītības dokumenti, jāsaņem biedrības atzinums par kvalifikāciju, jāsaņem darba atļauja, bet tas nav iespējams bez valodas prasmes.

Veselības ministrija līdz pirmajam jūlijam apņēmusies sacerēt programmu cilvēku trūkuma novēršanai nozarē, tomēr paļaušanās uz leģionāru pieplūdumu nenotiks. Ministrijas pārstāve Zaiga Barvida skaidro, ka galveno uzsvaru liks uz mediķu pārvilināšanu no Rīgas uz provinci. Iecerēts iesaistīt pašvaldības, kas mediķiem varētu maksāt gan pabalstus, gan piešķirt mitekļus. Piemēram, Krāslavas rajona Indrā ģimenes ārstei pagasts sedza mācību izdevumus, piešķīra dzīvokli un arī pie algas piemaksā. Taču visos gadījumos šāda shēma nedarbojas. Ir ārsti, kas atmaksā pašvaldības piešķirto mācību naudu un aizbrauc projām no Latvijas. Galvenās cerības apturēt ārstu aizbraukšanu uz ārzemēm un ievilināt vidusskolas beidzējus Stradiņa universitātē ministrija saista ar algu pieaugumu medicīnā. Kuldīgas slimnīcas vadītājs apstiprina, ka vērojams zināms progress, jo atgriešanās medicīnas nozarē pēdējā laikā ieinteresējusi farmācijas jomas pārstāvjus. Tomēr kopumā aptaujātie eksperti prognozē darbaspēku krīzes saasināšanos medicīnā, un tas notiks četru iemeslu dēļ. Ārsti ir gados veci un nomirst vai aiziet pensijā. Jauni ārsti dod priekšroku darbam ārzemēs vai lielajos medicīnas centros. Zemās dzimstības un mazā jauniešu skaita dēļ maz ir arī esošo un potenciālo medicīnas studentu. Turklāt, pat intensīvi revidējot veselības aprūpes nozari, rezultāti gaidāmi tikai pēc desmit gadiem – tik ilgi medicīnas studentam jāmācās, līdz viņš kļūst par pilntiesīgu ārstu.

***

Uzziņa

Vidējais ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem

- Latvijā: 29,9

- Rīgā: 35

- Liepājā, Valmierā, Ventspilī: 20 līdz 24

- Aizkrauklā, Bauskā, Tukumā: 14,9

Avots: Veselības ministrija

 

Spīd vai nespīd

Līga Valkovska, speciāli Dienai  05/09/06    Lai pamanītu mirdzumu, uz atjaunotajām Brīvības pieminekļa zvaigzēm tagad jāskatās no vairākiem rakursiem

Nespīd tās zvaigznes! Paskatāties uz Mildas zeltīto jostiņu — tā ir daudz spožāka nekā tikko apzeltītās Brīvības pieminekļa zvaigznes! Šādas un līdzīgas sūdzības Dienai jau izteikuši vairāki rīdzinieki. Savukārt ar darbu pasūtīšanu, pieņemšanu un izpildi saistīti cilvēki kategoriski noraida jebkādus pārmetumus, sakot, ka uz atjaunotajām zvaigznēm jāskatās no dažādiem rakursiem, jo saules stari visām šķautnēm netiekot klāt.

Diena jau rakstījusi, ka pēc tam, kad Milda tukšām rokām stāvēja pusotru nedēļu, 29.aprīlī atjaunotās zvaigznes novietoja atpakaļ Brīvības pieminekļa spicē. Sākotnēji to zeltījumu nebija paredzēts atjaunot, taču, kad atklājās, ka tas nolobījies, turklāt plēksnēm, darbu pasūtītājiem — Rīgas pieminekļu aģentūrai — nācies meklēt papildu līdzekļus un zvaigznes apzeltīt. Tā kā tuvojās 4.maija valsts svētki, ielikt zvaigznes Mildas rokās vajadzēja pēc iespējas agrāk.

"Tas bija pāragri, jo zvaigznes vēl nebija nožuvušas," atzīst darbu pieņēmēju pārstāve — Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Čoldere. Viņai piekrīt arī darbu izpildes firmas AKM direktors Pēteris Zvaunis, norādot, ka zvaigznēm bija jāžūst 30 dienas, bet Mildai rokās tās ieliktas jau divas trīs dienas pēc zeltīšanas.

Krusa, krasas temperatūras maiņas, mehāniski bojājumi, ko rada putnu nagi, — faktori, kas varētu kaitēt zvaigznēm un žūšanas procesā būtu nevēlami. "Taču, paldies dievam, laika apstākļi ir labvēlīgi," spriež D.Čoldere. Arī P.Zvaunis pārliecināts, ka bojājumi neradīsies, jo piemineklī ievietota 800 latu dārga skaņas iekārta putnu aizbaidīšanai: "Līdzko putns pielido pieminekļa perimetram, ieslēdzas signalizācija. Cilvēki, iespējams, to nemaz nesadzird, jo iekārta skaņu sūta uz augšu."

Viņi gan nepieļauj iespēju, ka zvaigznes nespīd tāpēc, ka nav nožuvušas. "Tas spīdēšanu nevar ietekmēt. Turklāt es redzu, ka spīd. Bet viedoklis jau katram var būt savs," saka P.Zvaunis. Savukārt D.Čoldere iesaka zvaigznes pavērot ilgāk: "Briljanta šķautnes arī visas nemirdz. Tās ir plaknes, ar to jārēķinās." Arī Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis uzskata, ka spīdēšana atkarīga no rakursiem, no kādiem uz zvaigznēm skatās un kur tajā brīdī ir saule. Viņš par paveikto zvaigžņu apzeltīšanu ir apmierināts un vairākkārt uzsver, ka tas bijis neparedzēts darbs.

Šoreiz gan, kā izrādās, zvaigžņu atjaunošanas darbos izmantota cita pieeja — restaurators Gazis Habibuļins Rundālē zvaigznes zeltījis pēc tradicionālām metodēm, neizmantojot laku. "Restaurators sola, ka tās stāvēs desmit un pat vairāk gadu, ja vien žūšanas procesā netiks bojātas," stāsta P.Zvaunis, sakot, ka iepriekšējo reizi laka uzklāta, domājot, ka tā zvaigznes ilgāk saglabāsies, tomēr laka sākusi lobīties kopā ar visu zeltu.

Vai zvaigznes nespīd tādēļ, ka tām nav lakas? Gluži otrādi — laka nespīd, zelts pats par sevi ir mirdzošs materiāls, skaidro D.Čoldere.

 

 

Pagājušonedēļ

pumpuri tikai sāka vērties

vaļā, bet šonedēļ koki jau ir zaļā

rotā tērpti.Visapkārt viss ir vienos

ziedos – zied gan dārzi, gan pļavas,

un... zied arī ievas. Un kā jau ierasts

ievu ziedēšanas laikā, dienas ir kļu-

vušas nedaudz vēsākas un naktīs

vietām ir salnas. Bet laiks ir sau-

lains, debesis ir skaidras un

lietus joprojām nav

lijis...

 

Anda Jansone, trešdien, 10 maijā