Eiropā un citur pasaulē...
Pabriks Vīnē atklāj izstādi par minoritātēm Latvijā
DELFI 05/06/06 Ārlietu ministrs Artis Pabriks
Atklāšanas pasākumā viņš uzsvēra, ka izstādes mērķis ir sniegt informāciju par Latvijā dzīvojošajām minoritātēm, jo vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs vēl joprojām nav pietiekami daudz informācijas par jaunajām dalībvalstīm. Pabriks norādīja, ka dažādu tautību pārstāvji Latvijas teritorijā dzīvojoši jau izsenis, un tāpēc Latvija līdz
Izstādi sagatavojis Starptautiskās Migrācijas organizācijas biroja vadītājs Latvijā Ilmārs Mežs un Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Juris Ciganovs. Ieguldījumu projekta tapšanā sniedza arī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane.
Izstāde jau bijusi skatāma Baltkrievijā un Lielbritānijā.
Par noslēpumaino latvieša dvēseli jeb Vēl viena
Lato Lapsa, Apollo 05/08/06 Atminīgāki interneta portālu apmeklētāji varbūt būs pamanījuši, ka es nemēdzu komentēt lasītāju atsauksmes. Atklāšu pat mazu noslēpumu jo kaismīgāk vienas vai otras partijas biroja, kāda pār mēru apcelta indivīda noalgoti «tautas» viedokļa imitētāji vai saērcinātas interešu grupas pārstāvji ņemas pa
Taču šoreiz nedaudz pakomentēšu arī es tik ļoti mani, godīgi sakot, ieintriģēja nevis krievu vai irāņu, bet tieši latviešu noslēpumainās dvēseles izpausmes, kas
Bet sāksim ar to, ka aizvadītā nedēļa kopš pirmās
Blociņā man ir pierakstīti gan vietējo cilvēktiesību aizstāvju skaitļi par šeit ik gadu piespriestajiem nāves un miesas sodiem (rakstīšu grāmatu par islāma zemēm, noteikti izmantošu), gan stāsti par šausmām vietējos cietumos, gan dati par slēgtajiem preses izdevumiem un apcietinātajiem opozicionāriem, gan informācija par grūtībām izbraukt uz ārzemēm, gan pat pilnīgi oficiālas ziņas par to, ka Irānā, izrādās, uz vienu iedzīvotāju tiek izmantots līdz pat piecām reizēm vairāk degvielas nekā jebkur citur pasaulē (protams, ne tāpēc, ka te viss būtu tik industrializēts, bet tāpēc, ka vietējie sešdesmito gadu «Paykan» autiņi rij 15 un vairāk litrus valsts dotētā benzīna uz katriem 100 kilometriem).
Nav trūkuši arī savā ziņā komiskāki, kaut daudziem varbūt interesantāki iespaidi gan avīžu ziņas, ka, piemēram, pieaug saindēšanās gadījumu skaits ar odekoloniem (alkoholu, kā zināms, pravietis ir aizliedzis), bet valsts prezidents, pats īsti nespējot izšķirties par atļaušanu vai neatļaušanu sievietēm atrasties stadionos futbola spēļu laikā, gatavojoties taujāt pēc padoma valstī visautoritatīvākajai personai islāma revolūcijas līderim, gan jau pavisam subjektīvas izjūtas: intereses pēc es izmantoju izdevību un pamēģināju mugurā uzvilkt vīriešu apģērba analogu tiem tumšajiem praķiem, kas jāvalkā kārtīgai un tikumīgai irāņu sievietei oi, tās tiešām ir šausmas, tā jau var pāris stundu laikā izsvīst pusi ķermeņa šķidrumu.
Ar vārdu sakot, lai no kuras puses skatītos uz šo valsti, pēc normālas Rietumu demokrātijas tā neizskatās ne sitama. Un vēl šis urāns, par ko nekādi nevar saprast, cik viņa ir un cik bagātināts viņš īsti ir, un vēl šie nejauki biedējošie antiamerikāniskieantiizraēliskie izteikumi, un vēl šie kara mašīnas muskuļu demonstrējumi (oi, ziniet, militāro bāzu šeit tiešām ir bez sava gala turklāt vēl vai katra kalna galā pa lokatoram). Mjāāā, kā gan te nesākt paklusām sliekties par labu mūsu pašmāju analītiķiem, kuri un te nu nedaudz citēsim uzskata, ka:
1) «šie cilvēki [Irānā] ir ievēlējuši par valsts prezidentu fanātisku un neprognozējamu maniaku»,
2) «šo neprognozējamo fanātiķu rokās var nonākt masu slepkavošanas ieroči»,
3) «viņi visi ir fanātiski musulmaņu tumsoņas, un vienīgais, ko viņi prot, izgatavot atombumbu, stulba un atpalikusi tauta»,
4) «šādu cilvēku musulmaņiem netrūkst, apjožas ar spridzekļiem un kā utaina cūka lien, kur vairāk ļaužu»,
5) «viņiem tur tajā Irānā nekā nav ne interneta, ne televīzijas un vispār viņi dzīvo akmens laikmetā»,
6) «nobombīt vajag viņus visus» (variants «Irānai šobrīd draud varbūt vienīgi gaisa triecieni vai kādi sabotieru uzbrukumi no ASV vai Izraēlas puses»).
Un pie tā mēs arī varētu draudzīgi palikt nav ko te visādiem nepietiekami civilizētiem un nepietiekami demokrātiskiem lekties un kačāt pravas, jo, ja leksies, dabūs «vienīgi» kādu nelielu un civilizētu gaisa triecienu un paliks mierā. Lai tā būtu ko tur daudz. Un ir tikai viena vienīga lieta, ko es tomēr gribētu pajautāt visiem tiem, kuru urrākareivīgās
Un jautājums ir vai tiešām vienas tautas pārstāvju atmiņa var būt tik īsa, bet egoisms un kategoriska nevēlēšanās domāt par citu cilvēku ciešanām un mokām tik visaptveroša?
Izraēlā, Gazas sektorā, pirms gadiem sešiem es savām acīm redzēju, ka izskatās izraēliešu raķešu dota «precīza gaisa trieciena» pēdas tikpat precīzas kā palestīniešu mīnmetēju šāviņu pēdas Jeruzālemes ebreju kvartālos. Sīrijā es esmu redzējis, kā izskatās gana svaigi «nobombītas» arābu apdzīvotās vietas, bet Izraēlā kā no namu sienām pāris dienas pēc sprādziena mazgā nost «sabombīta» izraēliešu autobusa pasažieru paliekas
Tās nav manas labākās atmiņas, un labāk es bez tādām iztiktu, bet tās dod man tiesības pajautāt vai jūs kaut jel ko tādu esat redzējuši, cildenie citu zemju un citu cilvēku «bombīšanas» aizstāvji? Ja reiz jūs aicināt «bombīt», vai jums ir skaidrība, ko tas īsti nozīmē? Ja reiz jūs tik pārliecināti izsverat visus ģeopolitiskos plusus un mīnusus, vai jūs tajos pieskaitāt arī izlaisto zarnu kilometrus un zināt, kā šādas izlaistas zarnas izskatās? Vai jums tas vienalga? Vai ko acis neredz, no tā nelabi nepaliek? Vai savas intereses svarīgākas? Kuras intereses? Un atkal svarīgākas par izšķaidītiem vīriešiem, sievietēm, bērniem «no akmens laikmeta»?
Par vēstures mācībām tas pats. Vai tiešām caurmēra latvietis joprojām tāpat kā savulaik Ķencis uz savu nelaimi izstiepsies, uz otra sarausies (vai otrādi)? Vai tiešām tas, ko padomju impērija 1940. gadā sauca par atbrīvošanu un brīvprātīgu pievienošanos, jums būs un paliks okupācija, bet tagad pietiek ar to, ka okupācijas armiju citā pasaules malā nodēvē par miera uzturēšanas spēkiem, lai jūs ar rokām un kājām atbalstītu «mūsu puišu misiju»? Vai tiešām labais un sliktais ir atkarīgs tikai no tā, kurā pusē ir jūsu intereses? Vai tiešām tūkstošu un miljonu cilvēku dzīves un dzīvības ir kaut kas līdzīgs sporta spēles iznākumam? Tiešām jau tik ļoti aizmirsies, kā gāja jūsu vecākiem vai vecvecākiem? Un vai tiešām latviešiem kariņa ir bijis par maz?
Nē, kaut ko latviešu noslēpumainajā dvēselē es neizprotu.
Toties, kad lasīsiet šīs rindas, droši vien jau būšu Pakistānā valstī, kurai ir gan sava Bumba, gan īpatns pārvaldes režīms, bet kura vienalga ir liels jo liels un pareizs Amerikas (t. i., globālās kārtības, brīvības un demokrātijas) draugs. Ja būs kas interesants un pārdomas raisošs atrakstīšu. Cerams, ka nenāksies atkal sarūgtināt «nepareizo» un «neuzvedīgo» tumsoņu-fanātiķu «nobombīšanas» aizstāvjus.
Slakteris: būtu labi, ja Putins piedalītos NATO sammitā Rīgā
DELFI 05/09/06 Aizsardzības ministrs Atis Slakteris uzskata, ka pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina dalību Rīgā paredzētajā NATO sammitā jāizturas diplomātiski, taču "kopumā skatoties, būtu labi, ja Putins atbrauktu uz Rīgu".
Slakteris intervijā laikrakstam "Teļegraf" atzina, ka "sammita rīkošana Rīgā ir liels Latvijas un Valsts prezidentes ārpolitisks sasniegums. NATO uzskata Krieviju par partneri vairākās jomās, tai skaitā cīņā ar terorismu".
"No politiskā viedokļa, manuprāt, tas būtu liels ieguvums, ja Rīgas sammitā piedalītos pēc iespējas vairāk līderu. Taču mūsu situācijā attiecības ar Krieviju nav tās labākās. Domāju, ka pret to visu jāizturas diplomātiski. Bet kopumā skatoties, būtu labi, ja Putins atbrauktu uz Rīgu," laikrakstam sacīja Slakteris.
Stratēģijai pārmet bezzobainumu
Gunta Sloga,
Jauki izklāstīti mērķi un pamatprincipi, taču pietrūcis drosmes skaidri iezīmēt, ko un kādā veidā vēlamies panākt no dalības Eiropas Savienībā. Tā Dienas aptaujātie eksperti vērtē Ārlietu ministrijā (ĀM) tapušo informatīvā ziņojuma "Latvijas dalība ES pamatprincipi, mērķis, prioritātes un sadarbība 2007.2013." projektu. Ceturtdien Jelgavā paredzēta kārtējā diskusija par šo dokumentu, kas savu gala variantu ieraudzīs jau jūnijā divus gadus pēc Latvijas pievienošanās ES.
Viena no pozitīvākajām iezīmēm šā dokumenta tapšanā ir sabiedrības līdzdalība tā veidošanā, uzsver Eiropas Kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš. ĀM pārstāvji, kas pārņēma stratēģijas rakstīšanu no savulaik valdības paspārnē strādājušā Eiropas lietu biroja, ir rīkojuši diskusijas gan ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, gan reģionos uzklausījuši iedzīvotājus, ko viņi vēlas gūt no valsts dalības ES. Stratēģijas tapšanu uzraudzījusī ĀM valsts sekretāra vietniece Astra Kurme uzsver, ka šis beidzot ir dokuments, "kurā redzama vīzija, jo līdz šim tā nav bijis, nav tikušas iezīmētas lietas, kurā virzienā Latvijai iet". Tas būšot darba dokuments, izmantojams visiem ar ES jautājumiem strādājošajiem ekspertiem, politikas plānotājiem un veidotājiem. "Piemēram, ierēdnim, izdzirdot vārdu "enerģētika", jāzina, ka pie šā jautājuma jāpieslēdzas, jo dokumentā ir pateikts, ka šī joma mums ir svarīga," A.Kurme skaidro dokumenta nozīmi. Taču tajā nav bijis iespējams un nav arī bijis mērķis noteikt visu no "a līdz z", kas ierēdnim, dodoties uz kādu ES darba grupu, būtu jādara, uzsver ĀM ierēdne.
Politologs Toms Rostoks atzinīgi vērtē, ka uzsvērts Latvijas darbības ES pamatmērķis iedzīvotāju labklājības veicināšana. Taču lielākoties dokuments esot ļoti vispārīgs. Bijušais Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners uzskata, ka pro-
gramma domāta cilvēkam, kurš vēlas saprast ko vairāk par Latvijas darbību ES, ne profesionālim. "Profesionāļiem, kuriem šis dokuments bija primāri vajadzīgs, lai strukturētu mūsu darbību ES un iezīmētu sarkanās līnijas, kuras nevaram pārkāpt, šīs lietas te nav atrodamas," uzsver E.Kušners. Šādam dokumentam vajadzētu definēt pozīcijas, norādīt jaunu virzienu, taču šī pārsvarā ir reakcija uz jau esošām lietām, uzsver arī citi Dienas aptaujātie.
A.Kurme piekrīt, ka dokumentā "nav nekā jauna". Taču tā uzdevums arī bijis vien iezīmēt Latvijas ES interesēm svarīgākās jomas un mērķus.
"Galvenais jautājums, vai tas tiks pildīts. Man liekas, stratēģijā ir lietas, kas tā arī varētu palikt uz papīra," pieļauj T.Rostoks. Viņam neesot skaidrs, kādēļ, piemēram, stratēģijā atvēlēta vieta tādām "lejupejošām" nozarēm kā lauksaimniecība un zivsaimniecība. Tajā skaitā dokumentā uzsvērts, cik svarīga ir lauksaimniecība, un tikai pēdējā teikumā atzīts, ka tiešo maksājumu vietā nākotnē lielāka vērība jāpievērš ražošanai ar lielāku pievienoto vērtību un lauku attīstībai. A.Kurme atzīst, ka sākotnēji lauksaimniecība un zivsaimniecība dokumentā nebija iekļauta: "Taču diskusijās sapratām, ka šīs ir sensitīvas lietas."
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš savukārt būtu vēlējies vēl skaidrāku nostāju enerģētikas jautājumos, taču pagaidām šis dokuments drīzāk izskatoties pēc "kišmiš ar rozīnēm". Citi aptaujātie kā dokumenta vājās vietas uzskaita arī sadaļas par brīvo darbaspēka kustību, imigrāciju un kaimiņpolitiku. Taču E.Kušners uzsver, ka ir virkne kvalitatīvi izstrādātu sadaļu, piemēram, par sadarbības padziļināšanu ar ES stratēģiskajiem partneriem.
Dokuments tāpat esot politkorekts pret ES un pieskaņots pastāvošajai ES konjunktūrai. Taču, kā pieļauj kāds diplomāts, kurš nevēlas minēt savu vārdu, iespējams, stratēģija ir bezzobaina tādēļ, ka, skaidri iezīmējot nostāju, tas kļūtu politiski jūtīgs, bet ĀM no tā vairījusies. Tāpat esot skaidrs, ka stratēģiju rūpīgi pētīs citas ES valstis, kas šo dokumentu varētu uztvert kā Latvijas pozīciju noteiktos jautājumos.
A.Kurme uzsver, ka hronoloģiski dokuments pielīdzināts finanšu perspektīvas laikam, taču nevar izslēgt iespēju, ka pēc pāris gadiem tas tiks mainīts.
Lielai daļai ES valstu šādu dokumentu nemaz nav. Savu stratēģiju izstrādājusi Somija, taču tās dokuments ir vēl vispārīgāks nekā Latvijas radītais. Savs dokuments ir arī Čehijai un Igaunijai. Pēdējā izstrādājusi ES politikas dokumentu diviem gadiem. Šajā valdības programmā uzskaitītas pozīcijas virknē Igaunijai svarīgu ES jautājumu. Pamatīgi pie savas ES politikas dokumentiem strādājusi Īrija. Tās programmā "Īrija un ES" pausta gan vispārējā valsts stratēģija, gan atsevišķās jomās sasniedzamie mērķi. Kā uzsver Īrijas vēstnieks Latvijā Tims Movs, valdība periodiski par svarīgiem ES jautājumiem sagatavo politikas vai diskusiju dokumentus, piemēram, par valsts nostāju ES konstitūcijas jautājumā.
***
Mērķi, prioritātes*
Latvijas pamatmērķis ES ir veicināt Latvijas iedzīvotāju labklājību un paaugstināt dzīves kvalitāti.
Latvijas prioritātes
- cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, ilgtspējīgas attīstības sekmēšana
- uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana
- infrastruktūras uzlabošana
- lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstība
- drošības, tiesiskuma un demokrātijas stiprināšana
- nacionālās identitātes stiprināšana un Latvijas kultūras vērtību saglabāšana, attīstīšana
Lai sekmīgi darbotos ES, Latvijai jānodrošina vairāku priekšnoteikumu īstenošana
- Latvijas politikai jābūt pēc iespējas aktīvai, mērķu sasniegšanai jāpanāk sabiedrības līdzdalība un informēšana
- jāveic aktīvs divpusējo attiecību dialogs ar ES valstīm, īpaši Baltijas un Ziemeļvalstīm
- jāveido profesionāls, motivēts un efektīvs personāls valsts institūcijās, kas atbild par ES jautājumiem
- ES jāpadara saprotamāka iedzīvotājiem.
*Dokumenta "Latvijas dalība ES pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.2013." projekts
Latvija ievieš iebraukšanas aizliegumu Baltkrievijas augstākajām amatpersonām
LETA 05/11/06 Latvija veikusi nepieciešamos pasākumus, lai liegtu iebraukšanu valsts teritorijā Baltkrievijas augstākajām amatpersonām.
Pasākumi veikti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) padomes 10.aprīlī pieņemto nostāju. Iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) biroja vadītājs Edgars Vaikulis stāsta, ka ES padomes lēmums ir saistošs visām ES dalībvalstīm. Latvija nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi 31 Baltkrievijas augstāko amatpersonu. Kā ziņots, ES padome nosodīja masveidīgos cilvēktiesību un vēlēšanu standartu pārkāpumus pirms 2006.gada 19.marta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un to laikā. Padome nolēma izmantot vīzu izsniegšanas aizliegumu un citas iespējamās sankcijas pret Baltkrievijas vadību un amatpersonām, kuras vainīgas cilvēktiesību un vēlēšanu standartu pārkāpumos. Padome apstiprināja sankcijām pakļauto cilvēku sarakstu, kurā iekļauta 31 persona, arī prezidents Aleksandrs Lukašenko. Līdz ar vīzu izsniegšanas ierobežojumiem tiek noteiktas arī finansiālas sankcijas, lai ietekmētu prezidentu Lukašenko un citas Baltkrievijas amatpersonas, kuras atbildīgas par cilvēktiesību un starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem, un tās atbrīvotu, kā arī reabilitētu politiskos ieslodzītos, mainītu vēlēšanu likumus un izvairītos no līdzīgiem pārkāpumiem nākotnē. Ceturtdien arī Igaunijas valdība nolēma veikt nepieciešamos pasākumus, lai liegtu iebraukšanu valsts teritorijā Baltkrievijas amatpersonām.
Valdībā, partijās un tiesu lietās...
Jaunā laika tieslietu bardaks tagad būs jāstrebj citiem
Juris Paiders,
Atgādināsim, ka tieši pirms gada aizsākās toreizējās tieslietu ministres un Jaunā laika priekšvēlēšanu lokomotīves Solvitas Āboltiņas konflikts ar Latvijas tiesnešiem. Tieši pirms gada Rīgas apgabaltiesas tiesneši neieradās uz gadskārtējo tiesnešu konferenci, protestējot pret JL ministres vadības stilu attiecībā uz tiesu sistēmu un tiesu administrāciju.Tolaik Rīgas
Pirms gada Tautas partija, paziņojot, ka katra partija, deleģējot ministrus, ir politiski un morāli atbildīga par šī ministra darbu, nesaasināja konfliktu ar JL, jo tas nopietni apdraudēja valdības pastāvēšanu.
Tagad atklājušies Tieslietu ministrijas nesmukumi, bet politisko atbildību nav no kā prasīt. E. Repše, paredzēdams (vai labi zinādams), kādas sekas ir radījusi S. Āboltiņas darbošanās TM, aizvedot partiju no valdības, atbrīvoja visus JL ministrus no politiskas atbildības par saviem darbiem. Tagad saprotams, kāpēc īsi pirms demisijas JL slimīgi centās no mušas uzpūst ziloni, ar lupu caurskatot katru kontroles atzinumu, kurā kaut nedaudz kritizēta citas (ne JLvadītas) ministrijas līdzekļu izlietojuma sistēma. Suns zina, ko ēdis.
Ja politiķis ministra krēslā visu savu enerģiju velta, lai atrastu metodes, kā ietekmēt tiesnešu darbu (pārkāpjot demokrātijas pamatprincipu, kas paredz izpildvaras neiejaukšanos tiesu varā), tad politiķiem nav laika, lai kontrolētu, kā viņa uzticētajā ministrijā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. JLvadībā TM ir piedzīvojusi fiasko. TM gada pārskats netiek apstiprināts. Ja šāds notikums atgadītos banku sektorā, ka kādai bankai netiktu apstiprināts gada pārskats ar formulējumu "nav nodrošināta pārskata datu salīdzināmība un ticamība", tad bankai atņemtu licenci, neļautu pieņemt privātpersonu ieguldījumus, bet bankas vadībai no īpašnieku puses noteikti draudētu zaudējumu piedziņa vai pat smagākas likumos paredzētās sankcijas.
Kas atļauts JL politiķiem, nav atļauts pat Latvijas baņķieriem, kur nu vēl vienkāršiem vēlētājiem.
Kavējas ar tiesiskās palīdzības lūguma sūtīšanu Repšes lietā
Vieturs Radovičs, NRA 05/06/06 Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas pārbauda partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes iespējamo interešu konfliktu, ne arī Ģenerālprokuratūra, kas pārbaudes lietu uzrauga, nevēlas atklāt, vai beidzot ASV varas iestādēm nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums, kurā KNAB vēlas iegūt informāciju par E. Repšes darījumiem ASV vērtspapīru tirgū.
Saeimas Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Lagzdiņš atzina, ka arī deputātiem KNAB sīkāku informāciju nav
Jau ziņots, ka KNAB līdz
Deputāti uzklausīs Kažociņu par Repšes uzdevumu SAB
Ināra Egle, Edgars Galzons,
Par to E.Repše nesen pastāstīja raidījumā Kas not
Uz jautājumu, kāpēc pārbaudi nevarēja veikt iekšlietu sistēmas institūcijas, J.Rekšņa atbildēja, norādot, ka tas nebūtu ētiski pārbaudīt faktus par ministru. M.Segliņš ierosinājumu uzklausīt J.Kažociņu pamato ar neizpratni, kāpēc premjers ir uzdevis pārbaudi veikt SAB, nevis citai tiesībsargājošajai iestādei. E.Repše Dienai paskaidroja: "Manā rīcībā nebija tādu faktu, lai uzreiz vērstos KNAB, kas bija tikko piedzimis. Ja fakti būtu apstiprinājušies, tas būtu apdraudējums valsts drošībai, un es uzdevu pārbaudi veikt labākajai iestādei SAB, kuras kompetencē ir ar valsts drošību saistīti jautājumi." Viņaprāt, Ģenerālprokuratūrā būtu jāvēršas, ja informācija apstiprinātos, bet SAB atzinis, ka tā nav pamatota. E.Repše uzskata, ka M.Segliņš, "politisku motīvu vadīts, ceļ jezgu". M.Gulbis esot atbalstījis pārbaudi un to, ka tā notiek tieši SAB, kura rīcībā ir nepieciešamie tehniskie līdzekļi un iespējas to izdarīt operatīvi. Atturoties runāt par konkrēto gadījumu, SAB preses pārstāve Baiba Rāta teica, ka pirmās kategorijas valsts noslēpuma pielaides, kādas saņem arī ministri, izsniedz tikai SAB un vēlāk, pielaides darbības laikā, šīs personas atrodas SAB uzmanības lokā.
M.Gulbis notikušo saista ar toreizējo vēlmi radīt konfrontāciju starp viņu un premjeru, kas arī esot izdevies. Taču šā gadījuma aktualizēšanu viņš saista ar TP vēlmi vērsties ne tik daudz pret viņu un E.Repši, kā pret J.Kažociņu, lai viņa vietā varētu ielikt citu cilvēku. J.Kažociņa viedokli par to, ka kāds politiskais spēks varētu vēlēties viņa nomaiņu, Dienai piektdien noskaidrot neizdevās, jo, kā paskaidroja B.Rāta, SAB direktors atrodas ārpus Latvijas. SAB nesniedz informāciju ne par savām aktivitātēm, kas saistītas ar operatīvo darbību, ne par to, kā noslēgusies pārbaude par M.Gulbi. B.Rāta teica, ka šajā gadījumā arī būtu nekorekti ko publiski komentēt, kamēr J.Kažociņš nav ticies ar Saeimas komisiju.
Kažociņu izprašņās par Repše
Liene Barisa, NR
Neatkarīgā jau rakstīja, ka J. Kažociņu ierosināja iztaujāt komisijas vadītāja vietnieks Mareks Segliņš (TP). Aizdomas izraisījis fakts, ka E. Repše, būdams premjers, nav runājis publiski par sava ministra iespējamo korumpētību un uzdevis to pārbaudīt SAB, lai gan korupciju izmeklē citas instances.
M. Segliņš norādīja, ka E. Repše raidījumā Kas notiek Latvijā? pats atzinis, ka kādas amatpersonas sniegtu informāciju par ministru "klusi" iedevis pārbaudīt SAB. Turklāt persona, par kuru ziņas lūgts izmeklēt, izrādījies toreizējais iekšlietu ministrs un partijas Jaunais laiks biedrs M. Gulbis.
"Pirmām kārtām es gribētu uzzināt, vai tas atbilst patiesībai. Ja atbilst patiesībai vai šādai praksei ir sistemātisks raksturs vai tas darīts izņēmuma kārtā, un kā SAB priekšnieks raugās uz to," par jautājumu loku, ko paredzēts pārrunāt ar J. Kažociņu, Neatkarīgajai klāstīja M. Segliņš. Pēc M. Segliņa teiktā, šobrīd tādos gadījumos tiktu ierosināts kriminālprocess, tādēļ esot jānoskaidro, vai E. Repše vienkārši nav pareizi juridiski izteicies vai arī šāda kārtība ir regulāra prakse.
Aģentūrai LETA E. Repše apstiprinājis, ka vērsies SAB. Viņš norādīja, ka informāciju esot saņēmis no augsta līmeņa iekšlietu sistēmas amatpersonas. "Denunciācijā teiktais patiesībā būtu drauds arī visai valsts drošībai, tādēļ vērsos SAB, kas to rūpīgi pārbaudīja un konstatēja, ka nekas no minētā neatbilst patiesībai," sacīja E. Repše.
Vienotu pozīciju ar viņu šajā jautājumā ieņem arī M. Gulbis. Viņš stāstīja, ka "apmelojošo informāciju" par viņu sniedzis Juris Rekšņa toreiz viņš bija Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. Pēc M. Gulbja teiktā, kā ministrs viņš bijis ļoti aktīvs un "cīnījies pret negodīgiem cilvēkiem". "Un arī Rekšņa ir viens no šā karteļa," iespējamo motivāciju Neatkarīgajai skaidroja M. Gulbis.
J. Rekšņa par M. Gulbja teikto vien nosmīnēja. Viņš Neatkarīgajai norādīja, ka toreiz patiešām viņam bijusi "ne visai laba" informācija par M. Gulbi, bet pati
Arī M. Gulbi
VDK aģentu vārdus publiskos no 1. novembra
LETA 05/09/06 Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu vārdi, visticamāk, tiks publiskoti pēc Saeimas vēlēšanām ‑ no
un izslēgšanas datums, ja tāds būs zināms. Publiskojamajā informācijā būs jānorāda arī ziņas, ja par attiecīgo personu ir tiesas spriedums, ka tā nav sadarbojusies, tiesas spriedums, ja tā ir sadarbojusies, kā arī informācija, ja persona pati atzinusi savu sadarbību. Komisija
Arī prezidente starp tīkamākajiem premjera kandidātiem
Dita Arāja,
"Šis nav korekts mērījums, jo nav salikti reālie kandidāti," saka LF direktors Aigars Freimanis, akcentējot, ka konkrētie rezultāti parāda tikai to, kā sabiedriskā doma savstarpēji pozicionē tai piedāvātās personas, pieņemot, ka tās varētu būt ministru prezidenta kandidāti. Jautājums par cilvēku attieksmi pret varbūtējiem valdības vadītājiem vispārējā LF aptaujā iekļauts pēc kāda pasūtītāja vēlmes. Pasūtītājs arī izvēlējies personas, ko aptaujas dalībniekiem piedāvāt kā vēlamākos premjera kandidātus, un starp viņiem bez minētajiem ir JL līderis Einars Repše, TB/LNNK eirodeputāts Roberts Zīle, eksprezidents Guntis Ulmanis, LPP līderis Ainārs Šlesers, bijušais premjers Indulis Emsis (ZZS), kā arī ekspremjers Andris Šķēle (TP) un Parex bankas īpašnieks Valerijs Kargins.
Respondentu simpātijas pret A.Lembergu sociologs skaidro ar ažiotāžu, vai viņš ies politikā vai ne: "Ja lielas sabiedrības daļas ieskatā politika ir pietiekami netīra, kur partijas nereti tiek pasniegtas kā sponsoru marionetes, tad Lembergs ir cilvēks, kas sper soli tālāk cinisma virzienā, jo viņš kā persona ir pierādījis tiesiskuma mazspēju, kas liek domāt, ka kāds no viņa ir atkarīgs. Un tad ir vēlme, lai to lietu izdara līdz galam ja pats ir likums, lai nāk un to likumu realizē."
Tiesa: bijušais ministrs Jēkabsons intervijā melojis
LETA 05/10/06 Bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" sniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka drošības iestāžu rīcībā 2005.gada rudenī nav bijusi informācija par Krievijas vajātā uzņēmēja Borisa Berezovska bīstamību Latvijas valstij.
To savā spriedumā Berezovska sūdzības lietā par Latvijas
Senāts Berezovska sūdzības lietu izskatīja slēgtā sēdē un viņa sūdzību noraidīja, atzīstot par pamatotu
Kā teikts spriedumā,
Senāts spriedumā norāda, ka šie izteikumi ir pretrunā ar Drošības policijas (DP) informāciju, uz kuras pamata
Senāts atzinis, ka Jēkabsona kā iekšlietu ministra izteikumu izvērtēšanai, turklāt, ja tie ir pretēji DP atzinumam, ir būtiska nozīme patieso apstākļu noskaidrošanā. Viņš bija valsts amatpersonas, kurai ir pieejama ar valsts drošības interesēm saistīta informācija un ir pastāvīgs kontakts ar kompetentajām iestādēm.
No sprieduma izriet, ka Jēkabsons, kurš kā liecinieks tika pratināts Berezovska sūdzības lietā, Senātam nav varējis atbildēt, kura no Ģenerālprokuratūras amatpersonām tieši un kādas "citas tiesībsargājošās iestādes" un kādā formā - mutiski vai rakstiski - viņam šādu informāciju ir sniegušas. Tas, savukārt, Senātam "liek apšaubīt intervijā laikrakstam teiktā patiesumu".
Ja no Jēkabsona nosauktajām institūcijām būtu saņemta pozitīva informācija attiecībā uz Berezovski, proti, ka nav pamata liegt viņam pārvietošanās un vārda brīvību, šai informācijai būtu jābūt publiski pieejamai un tai nevar būt slepenas informācijas statusa, norāda Senāts.
Zināms, ka Nacionālās drošības padomes sēde, uz kuru ir atsauce Jēkabsona intervijā, notikusi 2005.gada 19.oktobrī. Tādejādi Jēkabsona paustais Berezovskim šķietami pozitīvais kompetento iestāžu raksturojums attiecināms uz 16. un 17.oktobri.
Senāts konstatējis, ka DP Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un iekšlietu ministram tā paša gada
Jēkabsons šo
Ņemot vērā šo
Pildot iekšlietu ministra pienākumus, Kalvītis 2005.gada novembrī parakstīja
Par
Kalvītis iepriekš norādīja: drošības iestāžu analīze par Berezovska aktivitātēm, mērķiem un kontaktpersonām Latvijā liecina, ka uzņēmēja vizītes mūsu valstī nebūtu vēlamas.
Viņš pieļāva iespēju, ka Berezovskim Latvijā ir politiskas intereses un, iespējams, saistība ar Latvijas politiskajiem spēkiem. Premjers uzsvēra, ka viņš nevēloties, lai pēc 9.Saeimas vēlēšanām Berezovskis realizē savas intereses mūsu valstī. "Iedīgļi tam ir," apgalvoja valdības vadītājs.
Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Jēkabsons, kurš gan Rīgā, gan Londonā ticies ar Berezovski, pēc NDP
Saeimas Budžeta komisiju vadīs Šlesers
Delfi 05/10/06 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amatā trešdien ievēlēts Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāts Ainārs Šlesers, informēja LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis.
Līdz šim komisiju vadīja Tautas partijas pārstāvis Atis Slakteris, kurš kļuva par aizsardzības ministru, un tāpēc trešdien no šī amata atkāpās.
Šlesers pēc ievēlēšanas par komisijas vadītāju aicinājis komisijas deputātus jau tuvāko nedēļu laikā aktīvi iesaistīties 2007.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā, tāpēc aicinās uz komisijas sēdi finanšu ministru Oskaru Spurdziņu un Valsts ieņēmumu dienesta vadību.
Komisija vēlas saņemt Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu iekasēšanas un budžeta ieņēmumu prognozēm, lai plānotu budžeta izdevumu apjomu un sagatavotu pamatotu un uz valsts attīstību vērstu budžeta projektu, kuru pieņems jau 9.
Budžeta gatavošanas process ir tieši saistīts ar nodokļu politiku turpmākajiem gadiem, un ir jābūt pilnīgai skaidrībai par tās ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, tāpēc komisijas priekšsēdētājs paudis gatavību veikt dialogu starp Budžeta komisiju, Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu no 25% līdz 22% no
"Pēc mūsu panāktās uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas no 25% līdz 15%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana ir nemainīga Latvijas Pirmās partijas prioritāte nodokļu politikas jomā, kuru beidzot nepieciešams īstenot", norāda Šlesers.
Šlesers Saeimā atgriezās pēc demisijas no satiksmes ministra amatā, jo premjers Aigars Kalvītis pieprasīja viņa atkāpšanos pēc publiski izskanējušās informācijas par Šlesera iespējamo saistību ar Jūrmalas mēra vēlēšanu skandālu.
KNAB un prokuratūra kavē patiesības noskaidrošanu par Repši
Juris Paiders, NRA 05/10/06 Prokuratūra un KNAB tā arī nav varējusi saņemties un nosūtīt tiesiskās palīdzības
Pagājušā gada nogalē kriminālprocess pret E. Repši tika uzsākts galvenokārt tāpēc, ka bez kriminālprocesa sākšanas nebija tiesiska pamata lūgt citas valstis pārbaudīt informāciju par iespējamām nelikumībām. Repšes manipulācijas ar ASV vērtspapīriem Neatkarīgā ir plaši aprakstījusi. Šogad kļuva zināms, ka Einars Repše 2002., 2003. un 2004. gada amatpersonas
Repše gadiem ilgi nav sniedzis
Savulaik KNAB priekšnieks A. Loskutovs uz Neatkarīgās jautājumu par E. Repšes lietas izmeklēšanas termiņa ievilkšanos teica: "Es neesmu šīs lietas izmeklētājs, un man ir ļoti grūti prognozēt, kad tā tiks pabeigta. Termiņus nosaka Kriminālprocesa likums, un termiņus ir iespējams pagarināt. Gribu uzsvērt, ka mana kompetence konkrētās krimināllietās ir pilnīga nulle, ņemot vērā iespējas ietekmēt procesa virzību. Man nav absolūti nekādas tiesības ietekmēt izmeklēšanas gaitu. Mana kompetence aprobežojas tikai un vienīgi ar izmeklētāja nozīmēšanu."
Šāda nostāja varbūt Rietumeiropā garantētu kriminālprocesa lietas objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu, bet Latvijas apstākļos KNAB vadībai šādi apsvērumi ļauj eleganti atlikt svarīgu lietu izmeklēšanu. Kriminālprocesa lietas izmeklēšanu var uzticēt kādam slaistam vai nemākulim, vai vienkārši ļoti slimīgam cilvēkam, lai objektīvu apstākļu dēļ lietas izmeklēšana faktiski tiktu pārtraukta un ievilktos uz daudziem mēnešiem, kā tas ir noticis E. Repšes kriminālprocesa gadījumā. Šobrīd amatpersonas tā arī nav tikušas skaidrībā, kam būtu jāuzņemas atbildība par E. Repšes lietas aizkavēšanos KNAB vai prokuratūrai, bet varbūt kavēšanās ir abu šo institūciju kopējas politikas rezultāts. Kamēr lieta ir faktiski palikusi bez virzības, tikmēr šaubu ēna paliek. Taču E. Repše jau ir sācis aktīvu priekšvēlēšanu kampaņu un šonedēļ klāstīs savu izpratni par Latvijas politiku triju rajonu vēlētājiem.
No vienas puses, ja E. Repše ir nevainīgs kā lilija, tad viņš paša interesēs būtu pasteidzināt tiesiskās palīdzības
Izskatās, ka Latvijas tiesībsargi jau ir iesaistījušies lielajā politiskajā spēlē un liek savas likmes uz partijām, kuras kontrolēs varas grožus pēc rudens vēlēšanām. Bet vai Latvijas valstij vispār vajadzīgi tādi korupcijas uzraugi, kuri savus izmeklēšanas termiņus un, iespējams, arī rezultātus pakārtos parlamenta vēlēšanu rezultātiem?
Atkal pagarina Repšes darījumu izmeklēšanas komisijas darbības termiņu
DELFI 05/11/06
Par termiņa pagarināšanu balsoja 56 deputāti, pret 24 deputāti, bet viens deputāts atturējās. Iepriekš komisijas darbības termiņš tika pagarināts līdz 15.maijam.
Komisija ierosināja pagarināt tās darbības laiku, jo no vairākām valsts iestādēm pieprasīta informācija, lai sagatavotu gala ziņojumu, taču
JL uzskata, ka lēmums pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību "ir politiski motivēta darbība ar mērķi nomelnot politiskos konkurentus. To vēlreiz apstiprina uzdevums komisijai par izmeklēšanas rezultātiem paziņot sabiedrībai neilgi pēc Saeimas vēlēšanām," teikts JL izplatītajā paziņojumā.
"Uz to, ka minētā izmeklēšanas komisija un uzsāktais kriminālprocess ir politisks pasūtījums, skaidri norāda arī fakts, ka līdz pat šim brīdim KNAB izmeklētājs nav spējis pieprasīt vai arī nav spējis saskatīt tiesisku pamatu informācijas pieprasīšanai no ASV," uzskata JL.
Jau ziņots, ka Repše, izmantojot kredītus, iegādājās septiņus nekustamos īpašumus par vairāk nekā 300 000 latu. Rodoties aizdomām par izdevīgu nosacījumu saņemšanu no bankām, Saeimā 2004.gadā tika izveidota Parlamentārā izmeklēšanas komisija Repšes darījumu izpētei.
Savukārt 2005.gadā nogalē KNAB uzsācis kriminālprocesu par Repšes finanšu darījumiem. Pēc publiski izskanējušās informācijas par šo procesu Repše atkāpies no aizsardzības ministra amata.
LETA 05/11/06
Izskatot likumprojektu 3.lasījumā, deputāti atbalstīja savstarpēji pretrunīgus priekšlikumus, kuru rezultātā sanāca, ka radio un televīzijās priekšvēlēšanu aģitācija un reklāma būtu aizliegta vēlēšanu dienā, vides reklāmās - vēlēšanu dienā un dienu pirms tās, bet presē nebūtu nekādu ierobežojumu.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina, ka noteikt šādus aizliegumus "būtu liela liekulība", arī deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) secināja, ka "čiks vien sanāca", bet deputāts Dzintars Ābiķis pauda viedokli, ka ZZS rosinātie priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumi "bija lēts politisks triks".
Par likuma pieņemšanu bija 10 deputāti, pret - 68, bet 16 deputāti balsojumā atturējās.
Noraidītais likumprojekts tagad tiek nodots atpakaļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura šī Saeimas sasaukuma laikā to vēlreiz izskatīšanai 3.lasījumā nevirzīs, jo deputāti nobalsoja, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likuma papildināšanai ir šā gada 7.oktobris - Saeimas vēlēšanu diena.
Kā ziņots, pirms likumprojekta izskatīšanas galīgajā lasījumā bija iesniegti vairāki priekšlikumi samazināt ZZS sākotnēji rosināto un Saeimas jau divos lasījumos atbalstīto 90 dienu priekšvēlēšanu aģitācijas un reklāmas aizliegumu.
TB/LNNK frakcija rosināja šo aizliegumu vispār svītrot no likuma teksta. Deputāts Jānis Urbanovičs (SC) rosināja aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju un reklāmu tikai vēlēšanu dienā, Latvijas Pirmā partija (LPP) - vēlēšanu dienā un vienu dienu pirms vēlēšanām. Deputāts Aleksandrs Kiršteins rosināja priekšvēlēšanu aģitāciju un reklāmu aizliegt piecas dienas pirms vēlēšanām, bet deputāts Indulis Emsis (ZZS) un Saeimas Juridiskais birojs - 30 dienas.
Atbildīgā komisija piedāvāja priekšvēlēšanu reklāmu radio un televīzijā aizliegt 30 dienas pirms vēlēšanām, bet presē un vides reklāmās - dienu pirms vēlēšanām un balsošanas dienā.
Lielie spēki noraida Visu Latvijai piedāvājumu startēt kopā vēlēšanās
Ināra Egle,
JL un TB/LNNK adresētajās vēstulēs Visu Latvijai (VL) atsaucas uz aizsaulē aizgājušā politiķa Eduarda Berklava savulaik izteikto vēlēšanos nacionālajiem spēkiem vienoties un startēt vēlēšanās kopā. TB/LNNK priekšsēdis Jānis Straume un K.Šadurskis atceras, ka E.Berklava aicinājumā bijis minēts JL, Tautas partija un TB/LNNK. Savukārt VL līderis Raivis Dzintars Dienai apgalvoja, ka savā 90.gadu jubilejā E.Berklavs esot "konkrēti nosaucis JL, TB/LNNK un organizāciju Visu Latvijai, un ar šiem spēkiem arī tikās". R.Dzintars norādīja, ka VL "nekādu ilūziju nav", taču partija esot gribējusi parādīt, ka vēloties vienot, nevis šķelt nacionālos spēkus pretēji dažu tēvzemiešu "klusiņām teiktajam".
VL līderis noliedz arī runas par tuvināšanos JD, jo "ar Māri Gulbi notikušas tikai sarunas un nekas vairāk, bet ar Aivaru Lembergu vispār nekad neesmu runājis". K.Šadurskis teica, ka "VL aiziešana Lemberga paspārnē būtu nacionālo uzskatu nodevība". JL vadītājs Einars Repše aģentūrai BNS sadarbību ar VL vērtējis pielaidīgāk, norādot, ka "varētu izvērtēt šo piedāvājumu, taču, lai sadarbotos, neesot jāveido partiju bloki vai apvienības". Arī J.Straume uzskata, ka pēc vēlēšanām varot runāt arī par sadarbību ar VL, taču, kad pirms gada TB/LNNK aicināja nacionālos spēkus vienoties, VL tam neatsaucās.
Lūdz KNAB izvērtēt Gulbja un Šlesera strīdā pieminēto iespējamo korupciju
DELFI 05/11/06 Pēc Aināra Šlesera (LPP) un Māra Gulbja ("Jaunie demokrāti") apmainīšanās ar savstarpējiem apvainojumiem no saeimas tribīnes ceturtdien, sociāldemokrātu ģenerālsekretārs Ansis Dobelis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot izmeklēt iespējamo korupciju, par kuru runāja deputāti.
Ceturtdien masu medijos tika publicēta informācija par Šlesera un Gulbja savstarpējiem apvainojumiem diskusiju laikā Saeimā. Gulbis no Saeimas tribīnes paziņoja, ka Šlesers piedāvājis viņam "kukuli" par aiziešanu no "Jaunā laika". Savukārt Šlesers vainoja Gulbi ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. LSDSP ģenerālsekretārs Dobelis ir nosūtījis iesniegumu KNAB priekšnieka Aleksejam Loskutovam, lūdzot uzsākt oficiālu izmeklēšanu šajā gadījumā, "jo no Saeimas tribīnes skaidri tika norādīts, ka noticis mēģinājums uzpirkt augstu valsts amatpersonu. Kā arī izvērtēt Gulbja, kā tā laika iekšlietu ministra rīcību", informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags.
Lems par kompensāciju liegšanu ministriem, kas paši atstājuši amatus
DELFI 05/11/06
Par priekšlikuma nodošanu komisijām balsoja 79 deputāti, viens deputāts balsoja pret.
Projekts paredz grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu, nosakot, ka "Ministru kabineta locekļi, ieskaitot valsts ministrus, kā arī parlamentārie sekretāri saņem viņiem paredzēto atalgojumu, bet ne reprezentācijas un braukšanas naudu vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu izbeigšanās".
Taču, ja "Ministru kabineta loceklis, kā arī parlamentārais sekretārs ir atkāpies no amata pēc paša iniciatīvas vai pēc ministru prezidenta prasības un atkāpšanās nav saistīta ar nespēju pildīt amatu veselības stāvokļa dēļ, Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanās nesaņem".
Diskusija par kompensācijām sākās pēc "Jaunā Laika" ministru aiziešanas no valdības. Ministru kabinetam nācās piešķirt kopumā 86 000 latu demisionējušo ministru kompensācijām.
Pēc izskanējušā priekšlikuma liegt kompensācijas ministriem, kas paši atkāpušies no amatiem, "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti pauduši, ka ministru demisijas, atlaišanas vai valdības krišanas gadījumos kompensāciju jautājumam jābūt risinātam konsekventi, pieņemot politisku lēmumu izmaksāt kompensāciju katram ministram vai neizmaksāt tās nevienam.
LETA 05/11/06
Tāpat deputāta mandāts atjaunots bijušajai tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai (JL).
Vienlaicīgi deputāta pilnvaras izbeidzās Igoram Aleksandrovam, Mārai Ceriņai, Anitai Kalniņai, Madaram Lasmanim un Inesei Krastiņai, kuri bija iestājušies Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr no JL saraksta ievēlētie deputāti pildīja ministra pienākumus.
Bijusī aizsardzības ministre Linda Mūrniece (JL) savu Saeimas deputāta mandātu nebija nolikusi.
JL: Šlesera ievēlēšana Budžeta komisijas vadībā ir nelikumīga
DELFI 05/11/06 Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcija uzskata, ka Ainārs Šlesers (LPP) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlēts nelikumīgi, jo vēlēšanu laikā netika ievērotas Saeimas Kārtības ruļļa normas attiecībā uz balsojuma procedūru, teikts JL paziņojumā.
Vēstuli, kurā pieprasīts nodrošināt likumīgas komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas, frakcija nosūtījusi komisijas sekretārei Elitai Šnepstei un Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņam.
JL vērš uzmanību, ka trešdien komisijas sēdē balsojot par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja kandidatūru netika ievērotas Saeimas Kārtības ruļļa normas attiecībā uz balsojuma procedūru situācijā, ja ir vismaz divas kandidatūras komisijas priekšsēdētāja amatam. Šis balsojums uzskatāms par nelikumīgu un spēkā neesošu saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un no tā izrietošajiem vispārīgajiem principiem.
Kažociņa izprašņāšana beidzas ar lēmumu Repšes uzdevumu SAB vairs neanalizēt
Liene Barisa, NRA 05/11/06 Plašākai sabiedrībai nekļūs zināms, ko vakar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš stāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem par Einara Repšes kā premjera savulaik dotu uzdevumu izmeklēt toreizējā ministra Māra Gulbja iespējamo saistību ar korupciju tieši šai, nevis citai institūcijai. Pēc sēdes komisijas vadītājs Indulis Emsis lakoniski atzina, ka viss ir bijis likumīgi un gadījums tālāk nav iztirzājams.
"Mēs saņēmām visu informāciju [no J.Kažociņa], un mums nekas nepalika neskaidrs. Neviens no uzdotajiem jautājumiem nepalika neatbildēts," pēc sēdes, kas, kā allaž šajā komisijā, bija slēgta, sacīja tās vadītājs I. Emsis. Viņš uzsvēra, ka tādējādi šis jautājums ir slēgts. Nekādi plašāki komentāri par šo lietu netikšot sniegti un tālākas analīzes nebūšot. Viņš piebilda, ka "Repšes kungam vienkārši jādomā, ko saka," jo viņa neadekvāto izteikumu dēļ jautājumam bijis nepieciešams skaidrojums. Jāatgādina, ka šis gadījums uzmanības lokā nonāca pēc E. Repšes izteikuma raidījumā Kas notiek Latvijā, kurā viņš sacīja, ka "klusām" iedevis informāciju par savu ministru pārbaudīt SAB.
Arī komisijas priekšsēdētāja vietnieks Mareks Segliņš, pēc kura iniciatīvas notika J. Kažociņa iztaujāšana, atzina, ka E. Repše izteicies neprecīzi. No J. Kažociņa komisija saņēmusi profesionāļa atbildes, un likuma pārkāpumi nav konstatēti. Viņš gan uzskatot, ka par dažiem traktējumiem varētu būt atšķirīgs viedoklis, taču sīkāk neko paskaidrot nevarot, jo viss sēdē runātais nav izpaužams. Arī J. Kažociņš atteicās jel ko komentēt.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka informāciju, kurā minētos faktus par M. Gulbi SAB E. Repšes uzdevumā veiktajā pārbaudē atzina par nepamatotiem, toreizējam premjeram iesniedza toreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa. Neoficiāla informācija liecina, ka M. Gulbis esot vainots par naudas kontrabandu. Taču šī informācija ir klasificēta kā valsts noslēpums, līdz ar to oficiālu apstiprinājumu tam nav iespējams iegūt. M. Gulbis gan vakar nosūtījis iesniegumu ar lūgumu šo lietu vēlreiz pārbaudīt Ģenerālprokuratūrai, lai pēc SAB kompetences apšaubīšanas šajā jautājumā, noņemtu šaubu ēnu, ka viņš būtu ko noziedzies, Neatkarīgajai sacīja M. Gulbis.
Viedoklis: Kurš kuram iekodīs...
Māris Antonevičs, Latvijas Avīze 05/11/06 Pēc pavasara brīvdienām
Pagaidām gan vajadzīgie paraksti nav savākti. Taču arī no valdošās koalīcijas gaidāms kāds uzbrukums JL, kuru «norīt» būs ļoti grūti un nepatīkami. Runa ir par kompensācijām, kuras saņēmuši visi valdību pametušie JL ministri. Saskaņā ar likumu ministriem, atkāpjoties no amata, pienākas kompensācija trīs mēnešalgu apjomā, kas nozīmē, ka katram bijušajam valdības loceklim jāizmaksā gandrīz 6000 latu. Kompensāciju izmaksai šogad Ministru kabinetu atstājušajiem ministriem un parlamentārajiem sekretāriem no valsts budžeta piešķirti 86 075 lati. Tas radījis neapmierinātību sabiedrībā, kas vienmēr ļoti jūtīgi uztver ziņas par amatpersonu algām un prēmijām. Daudzi nesaprot, kāpēc kompensācijas jāmaksā arī tādā gadījumā, ja ministrs pats izlemj atkāpties no amata. Varētu vēl saprast, ja premjers pieprasa demisiju vai
Sabiedrības noskaņojumu ļoti veikli pamanījis Tautas partijas deputāts Mareks Segliņš, rosinot likuma izmaiņas, ka ministriem un deputātiem, ja tie paši atstājuši amatu, nekādas kompensācijas nepienākas. Protams, ka likumu nevar pieņemt ar atpakaļejošu datumu un «Jaunā laika» eksministriem kompensācijas neatņems, taču par to, ka šī tēma tiks pamatīgi «apspēlēta» Saeimas debatēs, varam būt droši.
JL, protams, var stāstīt, kā to jau dara partijas «tēla spodrinātāji», ka šajā jautājumā «jāsaglabā konsekvence» kompensācijas savulaik saņēmuši gan Tautas partijas, gan citu partiju ministri, tātad pienākas arī «repšistiem». Taču tikpat labi var teikt, ka kukuļņēmēji nav jāliek cietumā, jo daži ar tiesas gādību jau paguvuši no tā izvairīties. Konsekvence, saprotiet, jāsaglabā...
Spožākais gājiens no JL puses būtu paziņot, ka viņu deputātiem kompensācijas nav vajadzīgas vai arī ziedot tās labdarībai. Tā mierīgu sirdi var rīkoties miljonārs Ainārs Šlesers, bet citi?
Nepatīkamākais, ja šis likumprojekts tiešām domāts tikai tāpēc, lai traucētu JL, kā jau reiz notika ar bēdīgi slaveno likumprojektu par dubultpilsoņiem, kuri nedrīkstot ieņemt augstus amatus. Šis likums joprojām guļ Saeimas komisijas atvilktnē, lai gan savulaik tas pats Mareks Segliņš kvēli aizstāvēja tā nepieciešamību.
Vēlēšanu gaidās...
Vēlētāji ārzemēs var sākt pieteikties balsošanai pa pastu
Ināra Egle,
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis Arnis Cimdars Dienai uzsvēra, ka šī ir jauna iespēja, jo pēdējos gados ievērojami palielinājies Latvijas pilsoņu skaits ārzemēs un tāpēc, pagarinot pieteikšanās laiku, būs atvieglota viņu piedalīšanās vēlēšanās. Partijas kandidātu sarakstus varēs iesni
Balsošanai pa pastu varēs pieteikties no sestdienas līdz 15.septembrim, iesniedzot pieteikumu kādā no Latvijas pārstāvniecībām, kur iesnieguma reģistrēšanas brīdī vēlētāja pasē iespiedīs spiedogu. A.Cimdars norāda, ka pilsoņi, kuri būs pieteikušies pasta balsošanai, vairs nevarēs to izdarīt personīgi vēlēšanu dienā iecirknī. Arī trimdas la
Cimdars: katram jāizdomā vismaz viens arguments par labu dalībai vēlēšanās
DELFI 05/08/06 Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina vēlētājus informēt radus un draugus, kas dzīvo vai strādā ārvalstīs, par iespēju balsot Saeimas vēlēšanas pa pastu, kā arī aicina visus pilsoņus izdomāt vismaz vienu argumentu, lai piedalītos vēlēšanās, jo "demokrātijā nav nekā svarīgāka par vēlēšanām".
Sākot ar šo nedēļu līdz
Cimdars arī aicināja visus Latvijas vēlētājus laikus ieplānot dalību 9.Saeimas vēlēšanās, kas notiks oktobra pirmajā sestdienā 7.oktobrī. Šis aicinājums īpaši attiecas uz vēlētājiem, kas oktobri uzskat par piemērotu laiku ceļošanai uz siltajām zemēm. CVK priekšsēdētājs arī uzskata, ka pieci mēneš
CVK priekšsēdētājs arī atgādināja, ka Saeimas vēlēšanās vēlētāji nebūs reģistrēti noteiktā vēlēšanu iecirknī, tāpēc vēlēšanu dienā vēlētājiem būs iespēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārzemēs. Līdz ar to vēlētāji šoreiz nesaņems arī īpašu uzaicinājumu uz vēlēšanām, kā tas bija iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Principu "viens vēlētājs - viena balss" šajās vēlēšanās atkal nodrošinās spiedogs pasē. Tāpēc, lai piedalītos 9.Saeimas vēlēšanās, ļoti būtisks dokuments būs Latvijas pilsoņa pase, par kuras derīgumu ieteicams pārliecināties savlaicīgi.
Deputātu kandidātu sarakstus 9.Saeimas vēlēšanām CVK pieņems no
Savu balsi gatavi pārdot 17% vēlētāju
LETA 05/08/06 Savu balsi ir gatavi pārdot 17% vēlētāju, liecina pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma veiktais SKDS pētījums.
Pirms gada aptaujājot 1028 respondentus visas valsts teritorijā, konstatēts, ka 6,7% no viņiem noteikti piekristu piedāvājumam pārdot savu balsi, bet 10,3% atbildējuši, ka ir lielāka iespēja, ka piekristu šim piedāvājumam.
Noteikti nepiekristu piedāvājumam vēlēšanās pārdot savu balsi 57,7% aptaujāto, 15,2% atbildējuši, ka lielāka iespēja ir, ka viņi nepiekristu šim piedāvājumam. 10,1% aptaujāto nav spējuši sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Pētījuma dati liecina, ka 91,2% vēlētāju nekad nav saskārušies ar mēģinājumu šādā veidā ietekmēt viņu balsojumu vēlēšanās. 2% aptaujāto apgalvojuši, ka viņiem ir piedāvāta nauda, lai nobalso par noteiktu sarakstu, 1,8% darba devējs norādījis, par kuru sarakstu balsot, bet 1,8% aptaujāto apgalvo, ka viņiem piedāvāta pārtika, sadzīves priekšmeti vai citi materiāli labumi, ja nobalsos par noteiktu sarakstu.
Skaidrojot faktu, kāpēc vēlētāji Latvijā piekrīt piedāvājumiem «pārdot» savu balsi, 49% aptaujāto Latvijas pilsoņu norāda, ka tas saistīts ar nabadzību, kādā dzīvo sabiedrība. Uz problēmām ar sabiedrības morāli norādījuši 10% aptaujāto, uz izglītības trūkumu 3%, uz patriotisma trūkumu 1% respondentu.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars
9. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 7. oktobrī, no plkst. 7 līdz 22, un vēlētāji varēs doties balsot uz jebkuru vēlēšanu iecirkni, saņemot par to spiedogu Latvijas pilsoņa pasē.
CVK vadītājs grib bargākus sodus vēlētāju uzpircējiem
Liene Barisa, NRA 05/09/06 Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars rosinās bargāk sodīt vēlētāju balsu pircējus, lai veicinātu šādas prakses izskaušanu.
"Sekas šādam nodarījumam var būt ļoti smagas," Neatkarīgajai sacīja A. Cimdars. Viņš atsaucās uz SKDS pērn veiktās aptaujas datiem, kuri uzrādot, ka teju piektdaļa vēlētāju 17 procenti būtu gatava savu balsi pārdot, ja vien būtu šāds piedāvājums. A. Cimdars uzskata, ka šobrīd situācija diezin vai ir daudz mainījusies. Tiekoties ar Austrumeiropas vēlēšanu organizatoru asociācijas kolēģiem, viņš secinājis, ka lielākā vai mazākā mērā šī problēma ir visās valstīs.
"Nekas nav labāks kā burkāns priekšā un pātaga no aizmugures," tēlaini cīņas iespējas pret negodīgumu raksturoja CVK vadītājs, kurš esot sagatavojis priekšlikumus par bargākiem sodiem, kurus tuvākajā laikā plānojot apspriest ar saviem kolēģiem komisijā. Šobrīd par vēlētāja uzpirkšanu Krimināllikumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām. A. Cimdars ieteiktu cietumsodu palielināt līdz pieciem gadiem, naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Ja viņa priekšlikumus atbalstīšot arī kolēģi, CVK tos nodos Saeimai. Pret cilvēkiem, no kuriem balsis pērk, A. Cimdars, tāpat kā tas ir šobrīd, neieteiktu vērst sankcijas. Par to jau pērn bijušas garas diskusijas un spriests, ka tas apgrūtinātu pirkšanas pierādīšanu, jo cilvēks baidītos liecināt.
Jāatgādina, ka pēc pagājušajām pašvaldību vēlēšanām, kad balsu pirkšanu konstatēja Rēzeknē, kā arī Jūrmalā par sodu bardzību jau tika runāts. Par iespējamiem lielākiem sodiem sprieda Saeimas Valsts un pašvaldību vēlēšanu komisijā. Taču ar laiku diskusijas norima. Komisijas vadītājs Staņislavs Šķesteris Neatkarīgajai
Svinībās...
Viedokļi par
Henrieta Verhoustinska,
Sižets, kas Latvijas 16 neatkarības gadus attēloja kā bērna izaugšanu līdz pusaudzībai, saistīja un noslēdza visu die
Labā omā, saulei spīdot, koncertu krastmalā noskatījās ap 20 000 cilvēku, taču pēc koncerta bija dzirdami un internetā lasāmi atšķirīgi komentāri par sižetisko uzvedumu pirms salūta: no "dziļš un pārdomāts" līdz "pilnīgs sviests". Iestudējumā, kas aizsākās ar Austrumāzijas tautām raksturīgiem rīkles dziedājumiem un vargana skaņām, uz lielā ekrāna tika demonstrēti vēsturiski kadri no Latvijas neatkarības atjaunošanas
Rīgas domes kultūras pārvaldes priekšniece Diāna Čivle Dienai pastāstīja, ka no Rīgas pilsētas līdzekļiem
***
VIEDOKĻI: Kā jums patika
Pauls Putniņš, dramaturgs:
Kras
Roze Stiebra, animācijas filmu režisore:
Brīdi, ko atrados krastmalā, man ļoti patika priecīgie cilvēki, ģimenes ar bērniem, kas baudīja labo laiku un koncertu. Tā bija saulaina vienotības sajūta. Patika koncerts, kurš atšķīrās no citiem. Šķiet, tie bija pirmie masu svētki bez Raimonda Paula. Uzvedums bija vajadzīgs, lai radītu šo vienoto sižetu. Šādos masu pasākumos nav jēgas iedziļināties niansēs. Stāsts par jauno Latviju, kas sākumā ir bērniņš un izaug par jaunieti, kas, protams, spēlē hokeju, saistīja vienā notikumā visus priekšnesumus. Tas, ka beigu uzvedums pirms salūta bija nopietns, nav slikti, tas lika aizdomāties. Taču muļķīgi un par garu dažbrīd šķita vakara vadītāju komentāri.
Laila Pakalniņa, kinorežisore:
Koncerts, saule, svētki, noskaņojums tas viss bija ļoti labi. Tādi svētki noteikti ir vajadzīgi. Taču ļoti savāds un pilnīgi lieks man šķita samocītais uzvedums starp koncertu un salūtu, uzreiz pēc prezidentes uzrunas. It kā ļoti dziļdomīgi, bet pilnīgi nesaprotami likās aktieru teksti, mūzikas izvēle, banāls un neizteiksmīgs kārtējais mazo bērnu izmantojums, lai radītu aizkustinājumu. Vai tas bija domāts nopietni?
Diāna Čivle, Rīgas domes kultūras pārvaldes priekšniece:
Man pašai gaisotne krastmalā likās ļoti pacilājoša. Caurviju darbības jeb uzveduma jēga bija pievērst uzmanību tam, kāpēc esam sanākuši. Ka tas nav tikai izklaidējošs koncerts. Pērn šādu uzvedumu arī veidoja Regnārs Vaivars, tā motīvs bija no Spēlēju, dancoju. Arī šogad tas lika aizdomāties. Šādos uzvedumos uz lielu ļaužu masu nenostrādā nianses, kam ir liela jēga. Režisoram jāapzinās notiekošā mērogs, bet, rīkojot masu pasākumus, bieži saskaras ar to, ka profesionāļiem režisoriem, scenogrāfiem lielais mērogs, darbs ar desmitiem tūkstošu auditoriju sagādā grūtības.
Padomju gars
Kaspars Zaviļevskis, NRA 05/05/06 Nesagaidot kādreiz tik svarīgās
Viens no lielākajiem pado
Izdarības pārsvarā notiks bijušajā armijas poligonā Upīškalns, kur var nokļūt, braucot no Kuldīgas trīs kilometrus pa Aizputes ceļu Liepājas virzienā un sekojot ceļa labajā pusē redzamajai norādei Padomju šarma šovs. Uz turieni vērts doties arī ļaudīm, kuriem nav saglabājusies piemiņa no padomju laikiem auto izskatā, jo tāpat ikviens varēs izbaudīt, ko nozīmē kārtīgs brauciens ar to laiku džipu bobiku (cena
«Dzimtene» ziedus liks nesankcionēti, eksperti bažījas par demokrātiju
Indulis Balmaks,
Dzimtene pagājušā nedēļā tiesā apstrīdēja RD lēmumu neļaut
Cilvēktiesību juristi jau vairākkārt ir izteikušies par novecojušo un Satversmei neatbilstošo lik
Varas dubultmorāle pie Brīvības pieminekļa
Jānis Ogle, 05/09/06
Sagaidot, kad pulkstenis rāda tieši 12, pie pieminekļa ieradās Dzimtenes deputāti atbalstītāju duča pavadībā. Rīgas domnieks Viktors Kalnbērzs un apvienības līdzpriekšsēdētājs Juris Žuravļovs nolika vainagu. Pieminekļa pakājē cits citu nomainīja atbalstītāji, vieni, lai noliktu ziedus, citi lai pozētu kamerām. J. Žuravļovs Neatkarīgajai teica, ka būtu vairāk cilvēku, taču Rīgas domes aizlieguma dēļ baidījušies nākt nolikt ziedus. Koku paēnā patvēries prāvs policistu pulciņš gaidīja solītās provokācijas. Tomēr vienīgā nemiera cēlēja bija kāda kundze, kura klātesošos nodēvēja par "komunistiskajām okupantu cūkām" un devās prom. Cita kundze Emīlija Emkena bija atnākusi ar dokumentu mapi, lai noskaidrotu, kur var saņemt atlīdzību par karā nodarītajiem zaudējumiem. Daži no Dzimtenes atbalstītājiem bija izrotājušies ar ārvalstu apbalvojumiem ar PSRS simboliku.
Vaicāts, kāpēc pie pieminekļa netika administratīvi sodīti cilvēki, kas bija rotājušies ar PSRS simboliku, komisijas priekšsēdētājs Jānis Liniņš Neatkarīgajai, teica, ka
K. Bružuks Neatkarīgajai sacīja, ka iepriekšējo gadu pieredze likusi uzsvērt, ka likumi uz visiem attiecas vienādi un nedrīkst nelikumības slēpt aiz politiskiem aizsegiem. Ja saņemšot sūdzības par PSRS simbolikas izmantošanu pie pieminekļa, "komisija pieprasīs
Brīvības piemineklim ir īpaša jēga
Agnese Margēviča, NRA 05/09/06 Kara beigas ir pretrunā ar to simboliku, ko šis piemineklis mums vēsta.
Aizliegumu kreiso spēku apvienībai Dzimtene Otrā pasaules kara beigu gadadienā
"Tas ir laika jautājums, zināms pārejas perioda vājums, kad mēs nespējam vienoties šajos ideoloģiski jutīgajos jautājumos," par izveidojušos situāciju spriež Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa. Viņa gan uzskata, ka šādi aizliegumi pulcēties pie Brīvības pieminekļa nebūs iemesls, lai padziļinātos plaisa starp dažādām sabiedrības grupām. Līdzīgi kā valsts augstākās amatpersonas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) arī B. Zepa atbalsta Rīgas domes
Latvijas amatpersonu attieksmi pret to sabiedrības daļu, kura aktīvi atzīmē Otrā pasaules kara beigu kārtējo gadadienu, spilgti raksturo V. Vīķes-Freibergas izteiciens pērngad pirms vizītes Maskavā: "Protams, mēs nepārliecināsim, neizmainīsim to gados veco krievu apziņu, kuri
Valsts prezidentes vizīti Maskavā pērnā gada
"Nevar būt tā, ka Brīvības piemineklis pieejams tikai vienai sabiedrības daļai. Protams, tas būtu aplami, bet arī tiem, kuri vēlas rīkot šādus pasākumus, jāpadomā, ko Brīvības piemineklis nozīmē," teic K. Pētersone. "Drusku tās kara beigas ir pretrunā ar to simboliku, ko šis piemineklis mums vēsta. Latvijai tā bija nevis uzvaras diena, bet atnesa okupācijas turpinājumu. Tā mums nav svinama diena," piebilst integrācijas lietu ministre.
Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis uzsver, ka viņa vadītā aģentūra, Rīgas domei sniedzot savu atzinumu, ka Dzimtenes pasākums nebūtu jāatļauj, nebūt neesot spriedusi pēc iecerētā pasākuma tēmas Otrā pasaules kara beigu gadadienas , bet pēc tā formas. Proti, Dzimtene to bija pieteikusi kā sapulci, bet Augstākās padomes
Aģentūrā šobrīd tiek izstrādāti noteikumi, kuros iecerēts sīki atrunāt pie Brīvības pieminekļa pieļaujamos pasākumus, kā arī uzvedību to laikā. G. Gailītis spriež, ka pie pieminekļa vispār būtu jāaizliedz runas un viedokļu paušana arī valstsvīriem. Izņēmums, viņaprāt, varētu būt
"Pie Brīvības pieminekļa pieiet ar ziediem, noņem cepuri, paceļ acis pret trim zvaigznēm, noliec galvu un klusējot aiziet. Brīvības piemineklis nav vieta, kur deklarēt savus uzskatus vai žēloties par savām problēmām," spriež pieminekļu aģentūras direktors un uzsver, ka šādiem noteikumiem jāattiecas uz visām sabiedrības grupām lai tie būtu studenti, leģionāri vai tie, kuriem
Pie Uzvaras pieminekļa atzīmē 9.maiju
DELFI 05/09/06 Lai gan
Pie pieminekļa ir ierīkota estrāde, uz kuras visas dienas garumā uzstājas dažādas grupas. Mītiņus rīko kreiso spēku pārstāvji Sociālistiskā partija un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojā portālam "Delfi" pavēstīja, ka dienas pirmajā pusē nekādas nekārtības pie pieminekļa nenotika, nebija sastādīti arī administratīvo pārkāpumu protokoli. Policijai vienīgi nācās aizrādīt vairākiem svinētājiem, ka alkohola lietošana sabiedriskajās vietās ir aizliegta.
Uzvaras parkā lielas nekārtības nav notikušas
LETA 05/09/06 Uzvaras parkā, kur otrdien Otrā pasaules kara beigu gadadienas atzīmēšanai bija pulcējušies vairāk nekā 4000 cilvēku, policija konstatējusi tikai nelielus pārkāpumus, atzina Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš.
Pārkāpumi galvenokārt saistīti ar atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā vai Rīgas domes saistošo noteikumu par aizliegumu sabiedriskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola pudeli nepildīšanu.
Būtiskus sabiedriskās kārtības pārkāpumus vai incidentus likumsargi līdz šim nav konstatējuši.
Jau ziņots, ka pasākums Uzvaras parkā notika krievu valodā, tā apmeklētājiem tika dalīti sarkani karodziņi ar apsveikumu svētkos un tika izplatīti
Parkā bija izvietota skatuve, kuru rotāja sauklis "Slava fašisma uzvarētājiem". Visapkārt Uzvaras parka teritorijā skanēja mūzika un dziesmas krievu valodā, un gan zālienā pie pieminekļa, gan citur bija izvietoti ziedi.
Pasākumā uzstājās folkloras ansambļi, teātru kopas un vairāki apvienības "Dzimtene" līderi.
Uzvaras dienu svin ar «minerālūdeni»
Zane Atlāce, Jānis Āboltiņš, Rīgas Balss 05/10/06 Častuškas un dejas, krāsainas neļķes, tulpes un ordeņi arī
Uzvaras dienu svinību pasākumi vakar sākās agri no rīta. Vangažu iedzīvotājai Martai, kura
Svinību centrālajā vietā pie Uzvaras pieminekļa vismaz līdz pēcpusdienai svinības ritēja daudz mierīgāk. Kaut arī policisti šo Pārdaugavas rajonu bija teju vai ielenkuši, kārtībsargu iejaukšanās svinībās nebija vajadzīga. Tiesa, neiztika arī bez starpgadījumiem: vienā brīdī policistu uzmanību piesaistīja kāda aizdomīgi pamesta soma. Pieļaujot, ka tajā varētu būt arī spridzeklis, tā operatīvi tika pārbaudīta, secinot, ka nekā bīstama tur tomēr nav.
Saimniecībā un biznesā...
Lieli ienākumi. Li
Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, Žurnāls "Nedēļa" 05/06/06 Nu jau kļuvis gandrī
Vai ir kāda nozīme tam, ka ienākumi ir 8 miljoni, ja parādi ir
Lielākie amatpersonu kopējie ienākumi 2005. gadā (Ls)
Top 50
1. Ventspils Domes priekšsēdē
2. Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers* LS 888 144
3. SIA
4. Liepājas Domes deputāts Kirovs Lipmans*
5. Bijušais
6. Saeimas deputāts Vilis Krištopans
7. Bijuš
8. Rīgas Domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas komi
9. Rīgas brīvostas pārval
10. Preiļu no
11. Rīgas Pi
12. SIA
13. Latvijas Bankas valde
14. VAS Latvijas
15. Valst
16. VAS Latvijas gaisa satiksm
17. Saeimas deputāts Ra
18. Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs And
19. VAS
20. Bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis
21. Rīgas Domes priekšsēdētāja
22. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes
23. VAS Starptautiskā lido
24. Fin
25. Bijušais Rīgas Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs 58 764
26. VAS Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks 57 951
27. Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis 57 478
28. Rīgas Domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks 57 179
29. Iepirkumu uzraudzības biroja direktors Andrejs Tiknuss 52 115
30. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols 49 300
31. SIA 2006. gada Pasaules čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcija ģenerāldirektors Guntis Ulmanis 48 062
32. Liepājas Domes deputāts Uldis Pīlēns* 44 560
33. Ventspils Domes izpilddirektora vietnieka v. i. Jānis Vītoliņš 44 403
34. VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks 43 424
35. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis 41 429
36. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ģenerāldirektors Ivars Golsts 40 615
37. VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Tālis Straume 40 227
38. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns 40 042
39. Ministru prezidents Aigars Kalvītis 36 594
40. Liepājas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks 35 151
41. VAS Latvijas dzelzceļš ģenerāldirektors Uģis Magonis 34 646
42. Valsts kontroliere Inguna Sudraba 32 702
43. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants 31 456
44. Ventspils Domes izpilddirektora vietnieks Guntis Blumbergs 31 313
45. Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa 31 295
46. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns 29 613
47. Galvenās muitas pārvaldes priekšnieks Andis Drulle 27 320
48. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Kaspars Čerņeckis 26 843
49. Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks 24 893
50. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs 24 496
Ar * atzīmētas Latvijas miljonāru sarakstā atrodamās valsts amatpersonas
***
Vidējie mēneša ienākumi tikai valsts un paš valdību apmaksātā darbā** (Ls)
Nils Melngailis (SIA
Leonīds Loginovs (Rīgas Brīvosta) 9 831
Gundars Strautmanis (SIA
Ilmārs Rimšēvičs (
Andris Ameriks (Rīgas Dome) 6 724
Uģis Magonis (VAS
Kārlis Miķelsons (VAS
Valentīna Andrejeva (SPRK) 5
Dzintars Pomers (VAS Starptautiskā lidosta Rīga) 5 239
Uldis Cērps (FKTK) 5 059
R
Andris Ārgalis (Rīgas Dome) 4 789
Aivars Aksenoks (Rīgas mērs)
Uldis Pētersons (VAS Latvijas dzelzceļš) 4
Jānis Maršāns (VAS Latvijas Gaisa satiksme) 4 371
Jānis Birks (Rīgas Dome) 4 275
Gundars Bojārs (Rīgas Dome) 4 131
Guntis Ulmanis (SIA 2006. gada Pasaules Čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcija) 4 000
Jānis Vītoliņš (Ventspils Dome) 3 700
Māris Kaijaks (VAS Valsts nekustamie īpašumi) 3 576
Ivars Golsts (VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs) 3 257
Dzintars Jakāns (
Kirovs Lipmans (Liepājas Dome) 2 987
Uldis Sesks (Liepājas mērs) 2 929
Inguna Sudraba (LR
Andris Ozols (LIAA) 2 650
Aivars Lembergs (Ventspils mērs) 2 648
Arturs Grants (VAS Privatizācijas aģentūra) 2 621
Guntis Blumbergs (Ventspils Dome) 2 609
Juris Rekšņa (
Andrejs Tiknuss (Iepirkumu uzraudzības birojs) 2 592
Andris Lukstiņš (VAS Ceļu satiksmes droš
Andris Guļāns (Augstākās tiesas priekšsēdētājs) 2 467
Aigars Kalvītis (Ministru prezidents) 2 465
Edvīns Karnītis (SPRK) 2 426
Vaira Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente) 2 413
T
Inese Aizstrauta (Jūrmalas Dome) 2 288
Andis Drulle (
Einars Repše (
Kaspars Čerņeckis (
Ainārs Šlesers (
Eižens Cepurnieks (Lielupes osta) 2 074
Krišjānis Kariņš (
Alvis Vilks (KNAB) 1 995
Jānis Zaščirinskis (Valsts policija) 1 898
Vladimirs Vaškevičs (
Vilnis Štra
Arni
Inesis Boķis (Valmieras Do
Jānis Maizītis (Ģe
Juta Strīķe (KNAB) 1 557
Ingrīda Ūdre (LR Saeimas priekšsēdētāja)
Aleksejs Loskutovs (KNAB) 1 455
Gaidis Zeibots (NBS) 1 460
Jānis Straume (LR
Lotārs Kulless (Finanšu
Artūrs Danilāns (Akcīzes preču pārvalde) 1 093
Jānis Endziņš (LR Uzņēmumu reģistrs) 1 066
Tālivaldis Vēsmiņš (Liepājas Dome) 1 057
Ainars Pencis (VUGD) 1 049
Raimonds Pauls (LR
Normunds Pēterkops (VA Mājokļu aģentūra) 795
Vilis Krištopans (LR
Laura Bulmane (Rīga
Eiženija Aldermane (LR
Vilis Vītols (VAS
Uldis Pīlēns (Liepājas Dome) 255
Jāzeps Šņepsts (Preiļu Dome) 38
** ieskaitot valsts uzņēmējsabiedrības vai uzņēmējsabiedrības, kurās val
***
Kopējie uzkrājumi šāgada sākumā (Ls)
Vi
Ainārs Šlesers
Aivars Lembergs
Kirovs Lipmans 738 148
Uģis Magonis 255 523
Vilnis Štrams 250 155
Leonīds Loginovs 222 644
Laura Bulmane 207 322
Uldis Pētersons 205 023
Raimonds Pauls 200 132
Jānis Straume 137 374
Andris Ozols 125 261
Andris Lukstiņš 101 365
Uldis Pīlēns 88 374
Uldis Sesks 87 273
Andris Ameriks 71 708
Aiv
Andris Ā
Krišjānis Kar
Tālis Straume 55 503
Edvīns Karnītis 54 867
Jānis Maršāns 53 088
Vilis Krištopans 52 648
Nils Melngailis 41 146
Jānis Birks 40 944
Vaira VīķeFreiberga 37 380
Kārlis Miķelsons 36 401
Gundars Strautmanis 30 089
Vladimirs Vaškevičs 28 576
Eižens Cepurnieks 23 240
Inguna Sudraba 22 594
Arturs Grants 22 448
Lotārs Kulless 22 258
Juris Rekšņa 21 894
Ilmārs Rimšēvičs 21 887
Andis Drulle 21 337
Guntis Ulmanis 20 263
Jānis Zaščirinskis 17 517
Aivars Aksenoks 16 300
Eiženija Aldermane 15 260
Jānis Vītoliņš 15 419
Artūrs Danilāns 15 204
Einars Repše 13 426
Uldis Cērps 13 273
Kaspars Čerņeckis 12 300
Alvis Vilks 11 105
Ivars Golsts 11 020
Tālivaldis Vēsmiņš 9 600
Inese Aizstrauta 9 421
Gundars Bojārs 9 292
Dzintars Jakāns 9 080
Juta Strīķe 7 698
Jāzeps Šņepsts 6 770
Valentīna Andrejeva 5 000
Ingrīda Ūdre 4 459
Gaidis Zeibots 4 236
Māris Kaijaks 4 129
Andris Guļāns 4 028
Dzintars Pomers 3 732
Normunds Pēterkops 3 500
Ainars Pencis 3 000
Arnis Cimdars 2 811
Roberts Strīpnieks 1 500
Aleksejs Loskutovs 0
***
Kopējie parādi šāgada sākumā (Ls)
Aivars Lembergs
Einars Repše
Uģis Magonis 690 000
Aivars Burģis 639 566
Nils Melngailis 495 843
Arturs Grants 353 700
Jāzeps Šņepsts 238 000
Vilis Krištopans 160 399
Kārlis Miķelsons 128 988
Andris Lukstiņš 120 000
Andrejs Tiknuss 110 819
Andris Ozols 78 724
Roberts Strīpnieks 68 933
Arnis Cimdars 68 234
Ilmārs Rimšēvičs 50 000
Eižens Cepurnieks 33 698
Normunds Pēterkops 29 383
Vladimirs Vaškevičs 24 759
Andr
Māris K
Uldis Pīlēns 20 700
Uldis Cērps 18 975
Jānis Maršāns 18 772
Guntis Ulmanis 18 050
Dzintars Pomers 8 715
Jānis Vītoliņš 7 945
Valentīna Andrejeva 7 486
Ainars Pencis 3 800
Aivars Aksenoks 3 259
Jānis Endziņš 2 600
Guntis Blumbergs 1 930.
Rūpniecības produkcijas izlaide gada laikā pieauga par 9,2%
DELFI 05/08/06 Šī gada pirmajā ceturksnī rūpniecības produkcijas ražošanas apjomi, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, pieauga par 8,4%. Lielākais ražošanas apjoma kāpums bija elektrisko mašīnu un aparātu nozarē (38,2%) un tekstilizstrādājumu ražošanā (26%). Savukārt gada laikā ražošanas apjomi pieauga par 9,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgu periodu, ķīmisko vielu un izstrādājumu ražošana pieauga par 25,7%. Savukārt transportlīdzekļu ražošana samazinājās par 35%, apģērbu ražošana samazinājās par 6,7%.
Šī gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, produkcijas izlaide pieaugusi par 9,2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 22,5%; apstrādes rūpniecībā par 11,5%; elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē par 1,5%.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, šā gada martā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ražošanas apjomi pieauguši par 8,2%. Kāpums vērojams šādās apakšnozarēs: gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā par 17,2%; dzērienu ražošanā par 15,5%; piena produktu ražošanā par 14,8%; zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā par 7,6%; augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā par 4,3%.
Ražošanas apjomi samazinājušies: graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā par 10,5%; dzīvnieku barības ražošanā par 1,2%; citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā par 1,2%.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, 2006.gadā martā produkcijas izlaide palielinājusies šādās nozarēs: tekstilizstrādājumu ražošanā par 22,5%; elektrisko mašīnu un iekārtu ražošanā - par 22,1%; iekārtu mehānismu un darba mašīnu ražošanā par 18,9%; izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē par 18,6%; ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā par 18,2%; gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas par 14%; koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles par 14,2%; mēbeļu ražošanā par 13,8%; gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā par 8%.
Ražošanas apjomi samazinājušies celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā par 0,3%; metālu ražošanā par 0,7%; citu transportlīdzekļu (kuģu, laivu, lokomotīvju un ritošā sastāva remonts) ražošanā par 30,5%; nemetālisko minerālu izstrādājumu (keramikas, cementa, betona u.c. izstrādājumi) ražošanā 4,9%; apģērbu ražošanā par 8,7%.
Salīdzinot ar februāri, martā rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 2,3%, tai skaitā kāpums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 2,7%, apstrādes rūpniecībā par 3,9%; bet apjomi par 2,9% samazinājās elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē.
LIAA pārtrauc pieņemt projektus infrastruktūras attīstībai
DELFI 05/08/06 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pirmdien pārtrauc pieņemt uzņēmēju projektu pieteikumus Valsts atbalsta programmas (VAP) "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai" apakšprogrammā "Infrastruktūras att
Projektu pieteikumus LIAA pārtrauc pieņemt, jo ir iesniegti septiņi projektu pieteikumi par kopējo finansējumu
LIAA atgādina, ka valdība janv
Apakšprogrammā "Infrastruktūras attīstībai nepieciešamo pieslēgumu izveide un rekonstrukcija" ietvaros paredzēja finansējumu 1,5 miljoni latu, tai skaitā Latvijas valsts budžeta daļa ir - 0,57 miljoni latu. Šajā apakšprogrammā mazām un vidējām komercsabiedrībām atbalsta intensitāte ir 65%, bet lielām komercsabiedrībām 50%.
Gada inflācija aprīlī pazeminās līdz 6,1%
LETA 05/10/06 Šā gada aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 6,1%, tajā skaitā preču cenas - par 6,4%, bet pakalpojumu cenas - par 5,3%,
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām gada laikā bijusi ēdināšanas pakalpojumiem, kas sadārdzinājās par 12%, siltumenerģijai - par 15,6%, degvielai - par 11,7%. Telekomunikāciju pakalpojumi gada laikā kļuvuši par 9% lētāki.
Salīdzinot ar martu, patēriņa cenu pieauguma temps kļuvis lēnāks. Martā gada inflācija bija 6,5%.
Visbūtiskāk inflācijas pieauguma tempu palēnināja ārstniecības pakalpojumi, kas šogad sadārdzinājās mazāk nekā pērn. Vairāku pārtikas produktu - gaļas un tās izstrādājumu, piena produktu, siera, maizes, eļļas un tauku - cenas arī pieaugušas lēnāk nekā gadu iepriekš.
Inflācijas pieauguma tempu palēnināja arī telekomunikāciju pakalpojumu palētināšanās.
Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenas pieauga par 0,6%. Preču cenas pieauga par 0,8%, bet pakalpojumu cenas - par 0,1%. 2005.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, vidējais cenu līmenis cēlās par 1%.
Izglītībā un kultūrā...
Būt par šķembu Daugavā
Kārlis Vēdiņš, dzejnieks,
Kad dzīvošu otru reizi. Rakstu krājums Valdas Dreimanes piemiņai. Nordik, 2006.
Latviešu trimdas dzejniecei un filoloģei Valdai Dreimanei veltītais rakstu krājums nav izdots, atzīmējot kādu apaļu jubileju acīmredzot viņas paaudzes trimdas latviešu sabiedrībai vienkārši bijusi nepieciešamība ar mīļiem vārdiem pieminēt savu draudzeni un aktīvu sabiedrisku darbinieci, kuras darbi pagaidām visai maz izskanējuši Latvijā.
V.Dreimanei trimdā izdoti divi dzejoļu krājumi, bet
Lai arī ir saprotama dzejnieces draugu vēlme saglabāt liecības par visu un visiem, kam bijis kāds tuvāks sakars ar viņu, kopumā šī sadrumstalotība tomēr traucē saskatīt galveno kāda tad bija V.Dreimane kā dzejniece. No nedaudzajiem dzejoļiem, kas publicēti grāmatas pirmajās nodaļās, šādu priekšstatu tomēr nav iespējams gūt, lai arī grāmatā iekļauti daži no acīmredzot
Līdz šim V.Dreimanes dzeja nav izpelnījusies lielu kritiķu interesi acīmredzot sešas nelielās recenzijas par trim viņas grāmatām pagaidām ir vienīgā lasītājiem pieejamā viņas tekstu analīze. No šāda rakstu krājuma varētu gaidīt kādu jaunu pētījumu, kas tiektos nostiprināt dzejnieces vārda labo slavu latviešu dzejā. Tomēr laikam jau veltīgi trimdas literatūras darbinieki pašlaik tiecas vien apkopot agrākos gados sarakstīto, jauni apjomīgāki pētījumi diez vai taps (Jura Rozīša disertācija Displaced Literature laikam ir vienīgais beidzamo gadu izņēmums), tāpēc V.Dreimanes dzejai jāgaida plašāka Latvijas literatūrzinātnieku uzmanība.
Nodaļā, kurā apkopotas esejas un apceres par dzeju, V.Dreimane atklājas kā iejūtīga savas paaudzes latviešu dzejas interprete. Sevišķi interesanti liekas trīs ap 1970.gadu publicēti raksti: Trimdas motīvs, Četru dzejnieku dabas skatījums: Tauns, Saliņš, Bičole, Ivaska un Spēle un nopietnība: piezīmes par jauniem meklējumiem mūsu trimdas dzejā, kuri tiecas apzināt un izskaidrot tēmas un motīvus, kas aktuāli tālaika "jaunajai" (par jauniem tolaik traģikomiskā kārtā tika saukti autori, kas jau iegājuši piektajā gadu desmitā) latviešu trimdas dzejai dabas un civilizācijas tēlu sakausēšanu, svešuma "pieradināšanas" motīvu, kā arī neoavangardiskos meklējumus 60./70.gadu mijā. Publicētas esejas arī par Latvijas autoru (Vizma Belševica, Imants Ziedonis, Leons Briedis) daiļradi.
Domāju, ka krājumā nebija vērts pārpublicēt autores rakstus par folkloru un patriotismu savam laikam un vietai rakstīti, tie kvalitātes ziņā neaizsniedz Dreimanes dzejas un literatūrkritikas jomā paveikto, vien rāda, cik liels un nepateicīgs darbs bijis jāveic, lai trimdā atkal un atkal atgādinātu par latviskuma un patriotisma vērtībām. Izņēmums ir 1962.gadā publiski nolasītā gudrā un tālredzīgā eseja, kurā autore mudina akli neienīst visu, kas notiek okupētajā Latvijā, un stāsta par savu apciemojuma pieredzi viņas vizīte Latvijā 1960.gadā atspoguļota Pāvila Klāna romānā Rīga retour (1961).
Intervija ar V.Dreimani krājumā publicēta neveiklā, grūti saprotamā sarunvalodā. Kā lai noticam, ka V.Dreimane spējusi rakstīt apgarotus un dziļus dzejoļus, ja intervijā viņas teiktais skan, piemēram šādi: "Ar tēvu kopā būt būtu bijis svētki, jo parasti tēva nebija"? Krājumu lasot, kļūst redzams, ka no Latvijas savulaik aizvesto "pareizo" latviešu valodu, ar kuru trimdinieki tā lepojas (arī grāmatā respektēta trimdā lietotā pareizrakstība), pa šiem gadiem saglabājuši vien daži visdziļāk valodas stihijā dzīvojošie, kamēr jaunāku paaudžu atmiņu autori, kam nav pastāvīgas saskares ar Latviju, jau spēj tajā izteikties visai vienkāršoti.
Šis krājums parāda, ka trimdas sabiedrība vēl mīl un ciena savus dzejniekus, spēj noorganizēt viņu piemiņas godināšanu, pamazām izvērtē un akcentē būtiskāko, ko radījuši trimdas rakstnieki savos aktīvajos darbības gadu desmitos. Manuprāt, V.Dreimanes dzīves un dzejas būtība šajā grāmatā nav vēl ne tuvu izsmelta ceru, ka viņas piemiņas fonds turpinās darbību un parūpēsies arī par plaša autores dzejas kopojuma izdošanu. Pagaidām nepamet sajūta, ka dzejnieces mūža gājumā bijis vēl daudz kā šeit nepieminēta un neizvērtēta un vārti uz viņas personību pavērti tikai līdz pusei.
Vērtēs divvalodību televīzijās
Uldis Rācenis, Latvijas Avīze 05/06/06 Nacionālā radio un televīzijas padome pēc mūsu ierosmes apņēmusies izskatīt trešdien "LA" publicēto Mārtiņa Kāļa rakstu "Divvalodība, rusifikācija, integrācija" par divvalodības gadījumiem latviešu televīziju raidījumos.
Padome lems par televīziju LNT,
Vērsos pie Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP), lai noskaidrotu, vai pārkāpumi ir pamanīti. NRTP padomes locekle Aida Pr
Padomes locekle pauda nožēlu, ka M. Kālis par pārkāpumiem TV raidījumos uzreiz nav vērsies NRTP. A. Prēdele apņēmās iepazīstināt ar M. Kāļa publikāciju pārējos padomes locekļus un šo gadījumu izvērtēt. "Mums ir jāsaņem no televīzijām raidījumu ieraksti, kas viņiem ir jāiesniedz padomē nedēļas laikā, " teica A. Prēdele.
Ar elektronisko mediju raidījumu novērošanu padomē nodarbojas tikai viens darbinieks, kurš šobrīd ir atvaļinājumā. "Viņam ir jāklausās visas radiostacijas un televīzijas, tāpēc redzēt un dzirdēt visu tehniski nav iespējams. Tādēļ mēs apskatām katru mediju atsevišķi izlases kārtībā. Arī es nevaru visu laiku skatītes televizoru," teica A. Prēdele.
Aptaujāju arī sūdzībā minētās televīzijas. LNT programmu daļas vadītāja Ilze Lasmane apsolīja nākamnedēļ noskatīties
TV3 programmu direktore Baiba Zūzena teica, ka neuzskata humora šovā stāstīto anekdoti par aizskarošu: "Šķiet, ka latvietim tīri labi patīk pasmieties par citiem, tomēr bieži vien humora izjūta pieklibo, kad jāpasmejas pašam par sevi. Mūsu valstī pastāv vārda brīvība, un anekdote ir tautas balss, lai arī ne vienmēr visiem pieņemama un saprotama. M.Kāļa minētā anekdote varbūt nebija labākais piemērs integrācijas veicināšanai, tomēr neuzskatām, ka tā tika stāstīta ar mērķi aizskart jebkādas tautības nacionālās jūtas."
Līdz redakcijas slēgšanai diemžēl neizdevās iegūt situācijas skaidrojumu no LTV, jo administrācijai piektdien bija brīvdiena.
Izstādes
Maija Rudovska, NRA 05/06/06
Galerijā Carousell atklāta mākslinieču Allas Folkas (1951) un Sofijas (Juzefas) Kudeikas (1914) darbu izstāde. A. Folka glezno noskaņu kompozīcijas ar cilvēkiem, augiem, mūzikas instrumentiem. Viņas gleznas ir pilnas ar noslēpumiem un mistisku. S. (Juzefa) Kudeika ir gan gleznotāja, gan kostīmu māksliniece. Izstādē būs redzami mākslinieces pagājušā gadsimta 60. 80. gados tapuši darbi, kad glezniecībā notika jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi.
- Ārzemju mākslas muzejā aplūkojama Florences mākslas izstāde Kad mēs sapņojam.
- Galerijā Daugava vēl līdz pirmdienai apskatāma glezniecības, tēlniecības un keramikas izstāde Pavasaris 2006.
- Galerijā Lita skatāma Alvja Zemzara (1961) izstāde AvangardsDADA 2006. A. Zemzaris pazīstams kā gleznotājs un interjerists. Izstādē aplūkojama māksla, kuras inspirācijas pamatā ir nemirstīgais DADA. Tie ir vizuāli objekti apcerējumi par vides veidošanu ar telpiskās domāšanas palīdzību.
- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja otrā stāva vestibilā apskatāma izstāde "Tu slīdēji pa slidotavu" Hokejs mākslā. Izstāde mēģina atbildēt uz jautājumu, cik saistoša hokeja spēle liekas māksliniekiem, kādus estētiskos motīvus viņi risinājuši šīs tēmas ietvaros. Ekspozīcijā būs redzami dažādu paaudžu mākslinieku dažādās tehnikās radīti darbi. Blakus tādiem klasiķiem kā Edgars Iltners un Auseklis Baušķenieks muzejā būs apskatāmi arī jaunākās paaudzes autoru: Kārļa Vītola, Anša Butnora un Reiņa Liepas darbi, kuri tika speciāli darināti šai tematiskajai izstādei.
- Latvijas Mākslinieku savienības galerijā aplūkojamas Modra Brasliņa gleznas un Ģirta Biša fotogrāfijas izstādē 21. Izstādei izvirzīti trīs motīvi: kosmoss, cilvēks un tehnoloģiju iespējas. Ģ. Bišs līdz šim bijis pazīstams kā komponists un filmu mūzikas autors, fotogrāfijai pievērsies nesen. Viņa fotogrāfijās vērojama "iepakojuma" tendence, diskrētums, distance, kas rezultējas zināmā vizuālā klusumā, kurš māksliniekam ir interesants turpmākiem radošiem pētījumiem. M. Brasliņš strādā glezniecībā un poligrāfijā, un viņu interesē darbos panākt tēlainu un dokumentālu iespaidu.
- Galerijā Māja Liepājā sestdien tiks atklāta mākslinieka Rolanda Grosa izstāde Mājas sajūta. R. Gross pazīstams kā izcils zīmētājs, un šo amata prasmi viņš nodod tālāk Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, strādājot par pasniedzēju. Izstādē būs redzami gan jaunāki, gan senāk tapuši darbi dažādās tehnikās.
- Andrejsalas termoelektrostacijā un bijušajā galdniecībā ceturtdien atklāta ekspozīcija Robežas projekta Vietas apzināšana. Apziņas lokalizēšana ietvaros. Šī vieta pirmo reizi kalpos kā mākslas galerija ar starptautiski atzītu mākslinieku piedalīšanos no piecām Eiropas valstīm. Daļa no izstādes būs skatāma pilsētvidē Rīgas parkos un skvēros, kur tiks izstādīti lielformāta stendi ar mākslinieku fotodarbiem. Projekta specifika paredz to, ka darbi tiek radīti uz vietas un veidoti izstādīšanai konkrētā vietā un saskaņā ar apkārtējās vides kontekstu, pētot mūsdienu vizuālās mākslas praksi. Vietas apzināšana. Apziņas lokalizēšana būs pēdējais nozīmīgais projekts termoelektrocentrālē, jo pēc tā sāksies rūpīga ēkas izpēte un sagatavošana pārveidei Laikmetīgās mākslas muzeja vajadzībām.
- Gētes institūtā Rīgā pirmdien pulksten 18 atklās Andreasa Kolera (1978) fotoizstādi Alabastra ķermeņi. Hamburgā dzīvojošais fotogrāfs ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem vācu fotogrāfiem. Izstāde būs apskatāma līdz 16. jūnijam.
Maija Rudovska, NRA 05/10/06
Galerijā ag7 atklāta RED WHITE (īstajā vārdā Oskara Ozola) personālizstāde Civilizācijas pētnieka piezīmes. O. Ozols līdz šim bija pazīstams ar pseidonīmu Wan Dogs. Mākslinieks savos darbos izmanto grafiti un poparta estētiku, apvienojot to ar ekspresionisma un sirreālisma iezīmēm.
- Rīgas pilsētvidē šobrīd apskatāma mākslas akcija Saruna. Tās pamatdoma ir saistīta ar vēlmi uzrunāt pilsētas iedzīvotājus un viesus, aicināt visus uz mirkli apstāties, ieskatīties un ieklausīties. Daudzdzīvokļu nama pagalmā Bolderājā, Guberņciema ielā 7, apskatāms tēlnieka Kirila Panteļejeva darbs Nakts saruna, Kronvalda parkā izstādīts Egona Perševica Telefons, pie Arēnas Rīga atrodas Oskara Moroza un Lauras Stepānes darbs Sociāli galantas sarunas par laiku.
- Galerijā Mākslas dārzs piektdien pulksten 18 tiks atklāta gleznotājas Karines Paronjancas personālizstāde Klusā daba ar arbūziem. K. Paronjanca 2005. gadā beigusi bakalaura studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Viņas darbi ir krāsās spilgti, dzīvespriecīgi un dekoratīvi kā Austrumu paklāji.
- Ziemeļu Ministru padomes birojā trešdien pulksten 17.30 tiks atvērta Oskara Lekūna fotoizstāde Uz ziemeļiem. Izstāde tapusi, pateicoties Ievas Stūrmanes un Oskara Lekūna 2004. gada ceļojumam no Juglas līdz Ziemeļu jūrai. Fotogrāfiju iedvesmas avots bijusi Somija, Skandināvijas daba, polārā diena, cilvēki un kultūra. Darbi papildināti ar fragmentiem no ceļojuma dienasgrāmatas.
- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē piektdien pulksten 17 tiks atklāta mākslinieces Lilijas Dineres (1955) personālizstāde Nezināmā dārzā. L. Dinere 1973. g. beigusi J. Rozentāla mākslas vidusskolu, bet 1980. g. Glezniecības scenogrāfijas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā. LNMM izstādē būs skatāms mākslinieces daiļrades apkopojums no pagājušā gadsimta 70. gadiem līdz pat šim brīdim. L. Dinere plašāk pazīstama kā grāmatu ilustratore (autore vairāk nekā 50 grāmatām). Viņa strādā gan grafikā, gan glezniecībā, izmantojot dažādas tehnikas. Savdabīgo tēlu putnu, zvēru, cilvēka, augu u.tml. radīšanā māksliniece ietekmējusies no dažādu tautu reliģijām un mitoloģijas, to izmantošanai mākslas darbā vienmēr piemīt kāda simboliska jēga.
- Galerijā Māksla XO līdz
Grāmatas
Arno Jundze, NRA 05/08/06
Albērs Sančess Piņols. Aukstā āda. Tulkojusi Dace Meiere. Atēna, 2006
Dienvidu polārā loka tuksnesīgā nostūrī drīz pēc Pirmā pasaules kara kāds tvaikonis uz pamestu salu nogādā jaunu cilvēku, kurš atsūtīts šeit uz gadu, lai nomainītu iepriekšējo meteorologu. Liels ir pārsteigums, kad atklājas, ka salā meteorologa nav. Tā vietā viņš sastop prātā jukušu bākas uzraugu, kurš pārdzīvojis kaut ko tik briesmīgu, ka nespēj par šīm šausmām pastāstīt. Albēra Sančesa Piņola romāns (2002) jau tulkots 24 valodās, kļūstot par starptautisku bestselleru. Kāds kritiķis šo darbu nosaucis par Žila Verna un Dino Budzati Tatāru tuksneša krustojumu.
Milda Geidāne. Izrautās saknes, LA izdevniecība, 2006
Mildas Geidānes pēdējais romāns, kurš pabeigts dienu pirms viņas traģiskās bojāejas 2004. gadā zem auto riteņiem, izdots Lata romāna sērijā. Rakstnieces vārds neprasa komentārus lai arī viņas darbu cienītāji apgalvo, ka pirmie romāni bijuši visspēcīgākie, Izrautās saknes noteikti priecēs šīs sērijas romānu lasītājus.
Antonijs Bīvors. Olgas Čehovas noslēpums. Tulkojusi Silvija Brice. Atēna, 2006
Pazīstamā vēsturnieka Antonija Bīvora darbs vēsta par traģiskiem krievu inteliģences likteņiem 20. gadsimtā. Olga Čehova, pasaulslavenā rakstnieka Antona Čehova brāļameita, 1920. gadā pamet bada mākto Maskavu un dodas uz Berlīni, lai, izmantojot pazīstamo uzvārdu, veidotu spožu kinokarjeru. Viņas brālis baltgvards Ļevs Knipers, kas spiests strādāt padomju izlūkdienestu labā, saņem uzdevumu, izmantojot radniecības saites, savervēt kinozvaigzni. Darbs izdots sērijā Dzīvā vēsture.
Nesekmība skolās vēršas plašumā
Zane Atlāce, Rīgas Balss 05/08/06 Trešdaļa klases skolēnu nesekmīga: tāda situācija dažas nedēļas pirms mācību gada beigām ir ne vienā vien Rīgas skolā. Lai gan pieredze liecina, ka līdz vasarai atzīmes vēl tiek labotas, skolēnu nesekmība ir problēma, kas vēršas plašumā.
"Esmu šokā. Manas meitas klasē no trīsdesmit viena skolēna divdesmit ir nesekmīgi, turklāt daudzos mācību priekšmetos," savu sašutumu RB izteica daudzbērnu māte Inese. Aptaujājot vairākas galvaspilsētas izglītības iestādes, RB secināja, ka tā ir aktuāla problēma un risinājumu tai skolas meklē individuāli.
Valsts līmenī pagaidām nav plāna, kā apturēt skolēnu zināšanu līmeņa pasliktināšanos. Precīzu datu par bērniem, kas šo mācību gadu beigs ar trīs un vairāk
RB jau rakstīja, ka nesekmīgo un otrgadnieku skaitam ir tendence pieaugt: pērn atkārtoti vienā un tajā pašā klasē palika 1130 skolēnu. RB aptaujāto skolu pārstāvji prognozē, ka šogad šis skaitlis varētu būt daudz lielāks, jo bērnus ir aizvien grūtāk motivēt mācīties. Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle atzīst, ka agrāk šo lomu pildīja vecāki, kas arī ir viņu pienākums. Taču tagad vairumā gadījumu bērnu motivēšana mācībām gulstas uz skolotāju pleciem, jo vecāki labākajā gadījumā ir aizņemti darbos, bet sliktākajā gadījumā (un tādu ir daudz) nesekmīgo bērnu vecākiem ir problēmas ar alkoholu, viņi devušies peļņā ārpus Latvijas vai arī viņiem ir vienalga, kādas ir bērnu sekmes. "Tagad rezultāts atkarīgs no tā, cik daudz bērns pats saprot, ka ir jāmācās. Protams, mēs ar šiem bērniem daudz runājam, un ir tādi, kam pārrunas palīdz. Bet ir tādi, kur vairs nekas nav līdzams, jo mums nav sabiedroto vecāku. Ir tikai bērns viens pats," secina A. Melle. Viņas vadītā iestāde praktizē sekmju lapu sūtīšanu vecākiem tās izlasīšana viņiem jāapliecina ar savu parakstu. Nereti pat ierakstītā vēstulē sūtītā atzīmju lapa tomēr netiekot parakstīta, jo vecākiem tās saturs ir vienaldzīgs. A. Melle novērojusi, ka daudzi no n
Ir arī tādi bērni, kas sliktas atzīmes pelna tāpēc, ka viņiem mācību standarts ir par grūtu. To atzīst arī Rīgas Valdorfskolas direktore Māra Svilāne: viņasprāt, nesekmībā vainojams dažādu iemeslu kopums, tostarp slinkums un pārāk augstas izglītības satura prasības. "Motivācija bērniem it kā ir, bet nav apziņas, ka to vajag. Skolai šajos laikos grūti konkurēt ar medijiem, internetu. Arī bērnu izvirzītās prasības skolotāja personībai ir augstas," uzsver M. Svilāne. Direktore uzskata, ka latiņa daudz zemāk noslīdējusi visā izglītības sistēmā kopumā: "Kaut vai salīdzinot, kādas man savulaik bija prasības augstskolā un ko tagad prasa no jaunajiem, topošajiem skolotājiem tagad tās ir zemākas."
Psiholoģe, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārstāve Ilze Paleja arī atzīst, ka bieži vien bērniem trūkst mācību motivācijas. "Taču bieži vien bērnam ir arī objektīvi iemesli, kas rada mācību grūtības. Piemēram, bērnam nepadodas lasīšana tas traucē visu priekšmetu apgūšanu, līdz ar to sekmība mazinās. Slinkumu es sauktu kā pēdējo iemeslu nesekmībai. Dabīgi būtu, ja bērnam būtu interese mācīties ja tā nav, tad uzrodas draugi un citas intereses. Jo ātrāk mēs saprotam iemeslus, kāpēc bērns nemācās, jo ātrāk varam viņam palīdzēt," secina I. Paleja.
Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) pieļauj iespēju, ka mācību slodze varētu būt par lielu un tās apjoms būtu pārskatāms. Sarunā ar RB ministre atzina, ka svarīgākais nesekmības mazināšanā būtu strādāt ar tiem bērniem, kuriem mācības sokas ne visai labi.
"Liela problēma ir tā, ka Latvijā ir 3800 ģimeņu, kur vecāki strādā Īrijā vai Skotijā, bet bērni atstāti pie radiem vai kur citur. Līdz ar to nav kas seko līdzi mācībām, nav kas ar viņiem nodarbojas. Iespējams, vajadzētu skolotāju palīgu, kas pēc stundām papildus pamācītu un palīdzētu sagatavoties. Un tas, ka mums ir intensīva mācību slodze, arī ir fakts. Tie bērni, kas šeit mācās sestajā klasē, Īrijā varētu mācīties astotajā. Ja bērns netiek līdzi tam, ko māca, viņš atpaliek, zaudē interesi, kā arī ticību sev," teic B. Rivža. Viņa arī piebilst, ka slodzes samazināšanas jautājums ir pietiekami sarežģīts, jo tai pašā laikā būtu vēl dažādi mācību priekšmeti, piemēram, satiksmes noteikumi, ko būtu nepieciešams iekļaut obligātās izglītības saturā.
Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta lietu komitejas priekšsēdētāja Baiba Brigmane (JL) ir pārliecināta, ka pārmērīga slodze nav iemesls skolēnu nesekmībai. "Kā divu bērnu māte varu teikt, ka slodze nav par lielu. Drīzāk tā ir vieglprātīga un pavirša attieksme pret mācībām. Vēl arī pašiem skolotājiem mēdz būt virspusēja attieksme pret savu darbu. Svarīgi, lai vecāki interesētos par savu bērnu sekmēm un novērtētu sasniegto," uzskata B. Brigmane.
Atvieglojumu dēļ ar eksāmeniem putra
Latvijas Avīze 05/08/06 Augstskolas iedzīvojušās sarežģījumos, vairāki simti studētgribētāju nostādīti muļķa lomā. Tāds ir iznākums pēc nesen pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā.
Izrādās, ka grozījumi, kas pieņemti, lai atvieglotu uzņemšanu augstskolās iepriekšējo gadu vidusskolu beidzējiem, ir pretrunā ar citu šā likuma pantu. Tādēļ izveidojies haoss, kura novēršanu
Velti izšķi
Kā informēja LKA dekāns J. Goldmanis, visticamāk, jau š
Zane: "Skaidrs, ka tagad latviešu valodā CE nekārtošu. Man vidusskolā šajos priekšmetos bija 8 un 9 balles, diez vai šo diezgan grūto eksāmenu es nokārtotu labāk, tādēļ startēšu ar šīm atzīmēm." Par reģistrāciju pārbaudījumiem viņa samaksājusi
Izrādās,
Nav noslēpums, ka katru gadu vairāki si
Līdzšinējais likums nešķiro
Pieņemtie grozījumi šo diskrimināciju novērš, taču tās stājas spēkā jau šā gada 6. aprīlī. Tātad sešas dienas pēc 1. aprīļa, kad beidzies pieteikšanās termiņš ISEC organizētajai CE kārtošanai. Zane Stiliņa ar atvieglojumiem agrāko gadu vidusskolu absolventiem ir apmierināta, jo iepriekšējo kārtību, kad ar bakalaura grādu jāsēžas pie eksāmena galda blakus vidusskolēniem, uzskatīja par absurdu. Taču viņu aizvaino veids, kādā likums uzlabots nerēķinoties ar cilvēkiem, kas plāno studijas un vēlas iepriekš būt informēti par uzņemšanas nosacījumiem.
J. Goldmanis atz
Turklāt augstskola spiesta balansēt arī uz likumpārkāpuma robežas. Tas pats Augstskolu likums, kura 46. pants vēsta par uzņemšanas noteikumu maiņu, tālāk nosaka, ka "augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada
IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste uzskata, ka atrisinājums jau rokā. "Ļoti gudri juristi mums sniedza skaidrojumu, un saskaņā ar to šiem grozījumiem jāstājas spēkā tikai pēc gada. Jo pēc juridiskās labticības principa neviens jaunievedums nedrīkst nodarīt neko sliktu," teic J. Čakste. IZM visām augstskolām izsūtījusi valsts sekretāres Kristīnes Jarinovskas parakstītus ieteikumus, kā labāk rīkoties jaunievestās normas sakarā. To saturs: "Lūdzam organizēt uzņemšanu augstskolās un koledžās tādējādi, lai reflektantiem būtu iespējas īstenot personas tiesības uz tiesisko paļāvību." No IZM vēstījuma noprotams, ka ministrija iesaka augstskolām principā ignorēt grozījumus, taču gadījumā, ja "reflektants, kurš pieteicies uz centralizētajiem eksāmeniem, informē, ka (..) grib atteikties no to kārtošanas, augstskolai un koledžai jānodrošina iespēja tikt uzņemtam konkursa kārtībā pilna laika studijās." Tiesiskā paļāvība kuram no likuma pantiem studētgribētājs vairāk uzticas jāpierāda pašam pretendentam un par izvēli jāinformē mācību iestāde. J. Čakste pieļauj, ka kāds studētgribētājs var sadomāt tiesāties, bet to nevienam nevar aizliegt.
Aptaujājot vairākas augstskolas, tomēr jāsecina, ka ar šo IZM skaidrojumu problēma nebūt nav atrisināta. Augstskolas gatavojas mainīt iestāšanās noteikumus, jo tā paģēr likuma grozījumi. Augstākās Izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja palīdze Ārija Konstantinova, kuras pārstāvētajā institūcijā augstskolām jāapstiprina jebkuri uzņemšanas noteikumu grozījumi, uzskata, ka satraukumam nav pamata. AIP apstiprināšot uzņemšanas nosacījumu maiņu, jo "zaudētāju ir maz, lielākā daļa taču iegūst". A. Konstantinova: "Ar grozījumiem tika panākts pretī visiem, kam nav sertifikātu. Tagad ir radītas papildu iespējas tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ šogad nepieteicās eksāmeniem. Pats aktuālākais jautājums ir par to, kā nodrošināt godīgu konkursu." Šīs rūpes esot jāuzņemas augstskolām, jo "augstskolas ir autonomas" un no malas nekādi norādījumi nevarot tikt doti.
Latvijas Universitātes studentu servisa direktors Jānis Saulītis: "Šobrīd domājam un iekšējās apspriedēs strādājam pie tā, lai nonāktu pie risinājuma, kā šos likuma grozījumus tulkot. Pats grozītais likuma pants ir samērā neskaidrs, dažādi interpretējams.
Pašlaik ir vairākas versijas, kā rīkoties. Pirmkārt, likumā nav pateikts, ka mēs noteikti nedrīkstētu uzņemt iepriekšējo gadu vidusskolu beidzējus pēc centralizēto sertifikātu vērtējumiem, tādēļ varbūt tomēr noteikumi var palikt, kādi bijuši. Otrs variants: uzņem
***
Vienā balsī pilnīgs stulbums
Portālā apollo diskutētāji pauda sašutumu par to, kāds likums līdz tā grozījumiem pastāvējis. Pilnīgi skaidrs, ka labojumi par to, ka centralizētie eksāmeni tiem, kas skolu beiguši pirms vairākiem gadiem, vairs nav jākārto, pieņemams lielākajai studētgribošo daļai. Un tiešām stājoties augstskolas dienas grupā, centralizētie līdz šim bija jākārto gan maģistriem, gan doktoriem.
šausmas: "Tas ir stulbākais, ko var izdomāt, cilvēkiem, kam jau ir augstskolas izglītība, ja vēlas mācīties vēl, jākārto centralizētie eksāmeni. Izskatās, ka šie centralizētie ekši ir vēl viens biznesa paveids..."
lll: "Kāpēc nav kā iepriekš cilvēks normāli beidzis skolu, saņēmis diplomu uz mūžīgiem laikiem un stājas studēt kur grib un kad grib!"
Sakne: "Man ir maģistra grāds un, ja vēlos stāties dieniniekos, tad man ir jākārto vidusskolas eksāmens. Hallo?!? Kurš izdomāja šo varoņdarbu??? Varbūt man vēl videnē pamācīties?"
dika: "Kaut ko tik absurdu laikam var izdomāt tikai Latvijā. Derētu painteresēties pie juristiem, cik šāda prasība vispār ir likumīga? Tagad sanāk, ka Latvijas valsts neatzīst par spēkā esošiem diplomus, kas izsniegti, piemēram, 1987. gadā! Tikpat labi tad var arī paziņot, ka visi, kuriem tagad ir vairāk par 35 gadiem, mūsdienu Latvijā tiek atzīti par analfabētiem!"
mazulis: "TIESU DARBI, NEKAS vairāk, kas to izdomāja, uz kāda pamatojuma. ATKAL jauns BIZNESS!!! JĀIET IELĀS, NU vairs nav labi mūsu valstī!!! VAI TAD VIDUSSKOLAS pie mums ir nelikumīgas mācību iestādes, tāpat citas vidējās m. iestādes? Pilnīgs cilvēktiesību ierobežojums kā var noteikt normu, ka tikai tajā augstskolā der šie eksāmenu rezultāti. Jaunatne, celieties savu tiesību aizstāvībai uz izglītību!!! Tālāk vairs nav kur iet!! Tiešām arprāts. Trakāk nekā Baltkrievijā, tiešām, trakāk!"
***
UZZIŅAI
Līdz
Personu skaits kopā 448
Eksāmenu fakt
Latviešu valoda un literatūra 232
Angļu valoda 160
Matemātika 118
Valsts valoda 47
Ķīmija 45
Bioloģija 36
Fizika 30
Vēsture 21
Vācu valoda 17
Franču valoda 5
Krievu valoda 5
Piešķir Latvijas pilsonību diriģentam Jansonam
DELFI 05/11/06
Gandarījumu par šo Saeimas lēmumu pauž kultūras ministre Helēna Demakova. Ministre uzsver, ka "pasaulslavenais latviešu diriģents, pat nevarēdams bieži apmeklēt mūsu valsti, Latvijai ir devis ļoti daudz" un uzskata, ka "Mariss Jansons Latvijas pilsonību ir godam pelnījis", informēja ministres preses sekretārs Dainis Miķesons.
Pēc ministres domām Mariss Jansons ir neatņemama Latvijas kultūras daļa pasaulē un ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt pasaulē pazīstamu kultūras darbinieku un viņu ģimeņu saikni ar Latviju.
Ar iniciatīvu piešķirt Marisam Jansonam pilsonību par īpašiem nopelniem kultūras ministre Helēna Demakova klajā nāca pagājušajā gadā. Maestro apliecināja, ka viņš ar dzīvesbiedri būtu pagodināts saņemt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem.
Kultūrziņas
Līvija Dūmiņa, NRA 05/11/06
- Ķermeņa spēks mākslas izstādē Art Moscow. Rīgas galerijas projekts Ķermeņa spēks no 17. līdz 21. maijam būs skatāms 10. Starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē Art Moscow. Tajā piedalās vairāki Latvijas mākslinieki A. Bikše, I. Blumbergs, H. Elers, I. Iltnere, R. Ivanovs, I. Jerohina, F. Kirke, D. Lielā, K. Neiburga, L. Purmale u. c. Laikmetīgās mākslas izstāde Art Moscow notiek jau desmito reizi. Tā ir nozīmīga mākslas programma, kuras dalībnieku skaits ir ierobežots un pakļauts starptautiskas žūrijas atlasei. Attēlā: Holgera Elera objekts kājslauķis Vīrietis lupata.
- Mainīts muzeja darbalaiks. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbalaiks vasaras sezonā līdz 30. septembrim būs katru dienu no pulksten 10 līdz 17, trešdienās līdz 19.
- Eho Filma dokumentālo filmu pirmizrādes. Šodien pulksten 19 kinoteātra Rīga notiks studijas Eho Filma dokumentālo filmu pirmizrādes režisora Arvīda Krieva darbs Savas zemes bērni un Jāņa Vingra filma Aleksandrs. Savas zemes bērni stāsta par Madlienas nostūrī Galiņos dzīvojošās Strazdiņu ģimenes jaunāko paaudzi četriem bērniem vecumā no četriem līdz 11 gadiem , kas dzīvo līdzi vecāku un vecvecāku ikdienas gaitām. Aleksandrs portretē Jaunā Rīgas teātra aktieri, Eiropas eksčempionu svarcelšanā Aleksandru Radzēviču.
- Iznākusi Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa grāmata. Vakar notika Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa grāmatas Mežu zemē Latvijā. Aicinām ceļā! atvēršanas svētki. Izdevums piedāvā iepazīties ar dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas sastopamas Latvijas mežos, pielikumā atrodamas arī kartes, lai varētu atrast katru aprakstīto vietu. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar fotogrāfa A. Eglīša fotogrāfijām.
- Jauna ekspozīcija Valmieras muzejā. Piektdien Valmieras Novadpētniecības muzeja izstāžu zālē tiks atklāta ekspozīcija Valmieras Senpilsētas arheoloģija. Izstādē būs aplūkojamas vēstures liecības, kas iegūtas pēdējos gados Valmierā veikto arheoloģisko izrakumu laikā.
- Initas Vilks gleznu izstāde. Līdz piektdienai mākslas galerijas Cherado Art Empire Izstāžu zālē Vecrīgā, Mārstaļu ielā 16, skatāma Initas Vilks gleznu izstāde Kukaiņu dzīve (Entomologa brīvdiena).
- Lētākas biļetes. Rīgas Krievu drāmas teātris piedāvā no piektdienas līdz 31. maijam biļetes uz visām teātra izrādēm iegādāties par puscenu. Atlaide gan netiek piemērota biļetēm par minimālo cenu.
- Zvaigzne 2006 laureāti. Aprīļa nogalē beidzās Latvijas Aktieru asociācijas organizētais 4. starptautiskais monoizrāžu festivāls Zvaigzne 2006. Žūrijas komisija aktrises Indra Briķe, Dita Lūriņa un Marīna Janauss, teātra kritiķe Mārīte Gulbe, režisors un dramaturgs Ārijs Geikins un Latvijas Dramaturgu ģildes priekšsēdētājs Dainis Grīnvalds galveno balvu piešķīra Brēmenes Šekspīra kompānijas aktierim Alvāro Solāram. Balvu un pirmās pakāpes diplomu saņēma Oļegs Čečeņevs (Baltkrievija), otro vietu ieguva Fēlikss Kama (Kamerūna), bet 3. pakāpes diploms un balva tika piešķirta Rūdolfam Plēpim (Latvija).
Hokejā...
Rīgu pārņem hokeja drudzis
Jānis Zvērs, NRA 05/06/06 Hokeja čempionāta pirmajā dienā Rīgas āra kafejnīcās galvenokārt rosījās hokeja fani no Somijas, kamēr latviešu līdzjutēji čempionātam gatavojās, Kronvalda parka teltī spēlējot galda hokeju. Pāris stundas pirms spēlēm drošību abās hallēs pārbaudīt ieradās iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars. Viņš ir pārliecināts, ka čempionāta norise neesot apdraudēta.
"Pirmie iespaidi par Latviju ir jauki te viss ir kā īstā vasarā koki zaļi, gaiss silts, ne tā, kā Somijā," Neatkarīgajai sacīja pie halles Arēna Rīga sastaptie hokeja fani Nina un Tēmo, kas ar prāmi no Helsinkiem
Lai pārliecinātos par drošības pasākumu ievērošanu čempionāta norises vietā, dažas stundas pirms pirmajām hokeja spēlēm
Jaundžeikars. Pēc vairāk nekā divu stundu
Neatkarīgā novēroja, ka pie ieejām abās hallēs drošības dienestu pārstāvji ar metāla detektoru rūpīgi pārbauda jeb
Neatkarīgā novēroja, ka pirms pirmajām spēlēm pašā Rīgas sirdī iestiprināties sanākuši vairāki desmiti hokeja kreklos tērpti ārzemnieki, pārsvarā līdzjutēji no Somijas.
"Gandrīz visi kafejnīcas apmeklētāji ir ārzemnieki, pārsvarā jau hokeja fani. Latviešu te vispār nav!" sacīja viesmīle Zane Līvu laukuma āra kafejnīcā Kaļķu vārti. Ārzemnieki uzvedoties mierīgi, un līdz šim kausi vēl neesot plīsuši: "Cilvēki ir ļoti draudzīgi. Ceturtdien te bija īpaši daudz ārzemnieku, uz ielām netrūka arī latviešu hokeja fanu. Tad nu visi kopīgi dziedāja dziesmas un tukšoja kausus." Viesmīle stāsta pēc alus izslāpušie Līvu laukumā pulcējas jau no vienpadsmitiem rītā, tiklīdz kafejnīca uzsāk darbu. "Lai gan čempionāts tikko sācies, cilvēku netrūkst. Pašlaik klienti pārsvarā ir no Skandināvijas valstīm no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas."
Zane skaidroja, ka visdāsnāk dzeramnaudu atstājot tieši norvēģi, taču konkrētas summas gan neminēja. Viesmīle uzsvēra, ka, sākoties čempionāta drudzim, strauji palielinājies arī klientu skaits, taču papildus darbinieki gan neesot pieņemti, un iespaidīgo hokeja līdzjutēju pūli apkalpo vien četras viesmīles.
Latvijas hokeja līdzjutēji atšķirībā no impulsīvajiem ārzemju viesiem čempionāta gaisotni
Arī spēlē ar Kanādu prezidente nešaubīgi atbalstīs Latviju
Liene Barisa, NRA 05/11/06 Trim čempionāta spēlēm, kurās spēlēja Latvijas izlases hokejisti un ieguva tiesības turpināt cīņu par iekļūšanu ceturtdaļfinālā, Valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga aktīvi līdzi juta klātienē. Šodien spēli ar Kanādas izlasi viņa nevarēšot apmeklēt, jo Latviju darba vizītē pārstāvēs Vīnē.
Spēlei prezidente jutīšot līdzi no tālienes, un, lai gan ciešas saites viņu saista arī ar Kanādu, kā jau Latvijas prezidentei viņas atbalsts nešaubīgi piederēšot Latvijas izlasei. V. Vīķe-Freiberga nevarēšot būt klāt hokeja spēlē ar Kanādu, jo dodas uz ES un Latīņamerikas un Karību valstu līderu sanāksmi Vīnē. Viņa noteikti sazināšoties ar Latviju, lai būtu informēta par čempionāta notikumiem, prezidentes vārdā sacīja viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Lai arī lielu daļu mūža V. Vīķe-Freiberga pavadījusi Kanādā un ar to viņai saistās daudzas atmiņas, Valsts prezidentes simpātijas un līdzjušana nepārprotami piederēšot Latvijai. Ar Kanādu šajā ziņā viņu saistot tik vien tas, ka tur hokejs ir ārkārtīgi populārs un tāpēc šim sporta veidam allaž sekojusi līdzi.
Atklāšanas spēli noskatījies katrs otrais Latvijas iedzīvotājs
Apollo 05/11/06 2006.gada Pasaules čempionāta hokejā atklāšanas ceremonija un spēle starp Latvijas un Čehijas valstsvienībām ir kļuvusi par vienu no skatītākajām PČH translācijām pēdējo 8 gadu laikā, portālu «Apollo» informēja «TV3 Latvia» sabiedrisko attiecību koordinators Edgars Vilcāns.
Pie saviem TV ekrāniem kanālā TV3 spēli 5.maijā vērojuši 864 600 Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 4 gadiem, liecina TNS Latvia apkopotā informācija. Tā ir gandrīz puse 47,6 %, no visiem tā brīža TV skatītājiem.
Mediju speciālisti lēš, ka kopumā Pasaules čempionāta hokejā spēles ar TV3 starpniecību noskatījās vairāk nekā miljons Latvijas iedzīvotāju. Kā zināms, tad ārpus mājām daudzi līdzi jušanai izvēlējušies kādu krogu, kafejnīcu, vienu no fanu teltīm vai arī kādu citu publisku skatīšanās vietu.
Roņu salā...
Roņu salā pagaidām būs jāsadzīvo ar lāci
Laura Dzērve,
Kad viņi atgriezīsies nav zināms, tas atkarīgs no tā, kā lācis uzvedīsies. Ķeršanu kavēja tas, ka lācis pārstāja apmeklēt ķērāju izliktās ēsmas. Kā
"Lācim mežā ir ļoti daudz ko ēst. Tas barojas ar svaigajiem koku un lapu dzinumiem, tāpēc arī ciematam vairs netuvojas," stāsta dabas aizsardzības dienesta pārstāvis Enns Vilbaste, kurš centās lāci notvert.
Iedzīvotāji pēdējā laikā lāča pēdas manījuši dažādās s
Roņsalieši vāc naudu Latvijas lāča izbāzenim
Laura Dzērve,
Mums liekas lāci ne
Ziedojumu burka stāv uz letes Roņu salas veikalā. Tai līdzās pielīmēts mīlīga brūnā lāča attēls, iemūžināts kaut kur nebrīvē. Jau pirmajās piecās akcijas minūtēs tika savākts aptuveni 50 kronu (
Akcijas ideja par 20 procentiem esot joks, bet pārējie 80 salinieku patiesās izjūtas. "Vai nu noķers dzīvu, vai būs jāšauj," nopūšas viens no idejas autoriem Juri Keskpaiks. "Pa dienu no lāča nebaidos, naktīs gan. Bieži redzu sapņus, kā ar nazi rokā stājos pretī lācim." No puiša zaļganā darba kombinezona kabatas patiešām ārā vīd zils naža spals. Ja dzīvē viņam ceļu krustotu lācis viņš vai nu mestos tuvākā koka zaros, vai arī notuptos un sarautos pavisam mazs: "Lācis tad nodomās, ka ēsmai esmu par niecīgu."
Lāča izbāzenis Roņu salai vairotu slavu, saka Karels. Īstenībā jau tagad lācis salu darījis populāru ne tikai Baltijas valstu presē, bet arī ASV un Zviedrijas medijos, teic Merts Kapsta, Roņu salas muzeja vadītājs. Nepilnus 12 km2 lielā sala pasaules kartē redzama kā punkts tajā mīt ap 60 iedzīvotāju, zeļ naturālā saimniecība, ir tikai divi veikali, nekādu bāru, kafejnīcu vai klubu, nav arī policistu. Daudzām mašīnām pat nav numuru.
Kopā ar Mertu svētdienas rītā dodamies izbraukumā pa piekrasti, kur lācis pēdējās nedēļās redzēts visbiežāk. Lai arī jāveic tikai pusotra kilometra, pavadonis izvēlas braukt ar mašīnu, tā būšot drošāk. "Parasti svētdienās uz piekrasti pastaigāties dodas daudz cilvēku. Tagad baidās ja kaut kur iet, tikai divatā, ņemot līdzi svilpi," saka Merts. Svilpe ir viena no pirktākajām precēm uz salas. To lāča biedēšanai lielākoties iegādājas vecākas sievietes, kas strādā uz lauka tuvāk mežam.
Vispirms piestājam piekrastē pie Limo saunas. Te E.Vilbaste pirmoreiz redzējis lāci. Pirms pametam mašīnu, Merts skaļi signalizē un atstāj durvis vaļā, lai ātrāka iespējamā bēgšana. Piekrastes smiltīs vīd daudzas vecas lāča pēdas, svaigu te nav. Tālāk, braucot pa lāča apdzīvoto teritoriju, ieraugām vulkāna krāterim līdzīgu svaigi izkašātu skudru pūzni un izgāztu nelielu koku. Nākamā pieturvieta ir Kūnsi rags, kur E.Vilbaste lāci gaidīja slēpnī. Šeit lācis redzēts otrreiz. Slēpnis ir zaļgana padomju armijas auto piekabe, pilna ar skudrām. "Nav grūti iedomāties, ko nozīmē šeit sēdēt stundām ilgi nekustoties," saka Merts. Arī te lāci nemanām, tikai sadriskātu vecas laivas pakaļgalu. Acīmredzot ķepainis meklējis kukaiņus.
Saliniekus mierina biologu teiktais, ka lācis drīzumā ciemata tuvumā, visticamāk, nerādīsies, jo mežā viņam pietiek barības zāle, koku un krūmu dzinumi. Taču, līdzko barības liksies par maz, lācis var meklēt ēdmaņu pie cilvēkiem viņu laukos vai ganāmpulkos.
Citādā ziņā...
Kūlas dedzinātāji iznīcina Jāņu zāles
Kristīne Langenfelde, Neatkarīgās korespondente Jelgavā, NRA 05/06/06 Par kūlas dedzināšanas ietekmi uz augiem esot visai maz pētījum
Latvijas Universitātes botāniķe Vija Znotiņa skaidro, ka ik pavasari kūlas dedzināšanu spēj izturēt ne visas augu sugas. "Daļa iznīkst, un līdz ar to mazinās augu daudzveidība, piemēram, pļavās. Ilgstoši dedzinātās pļavās spējīgi izdzīvot vien tie augi, kuriem ir dziļākas saknes."
Pētot pļavu, kuru regulāri vairāku gadu garumā ik pavasari nodedzina, skaidri redzams, ka izzūdot krāšņi ziedošās sugas. "Ko tad cilvēks vēlas vasarā redzēt pļavā, ja ne skaistu ainavu ar krāšņi ziedošiem augiem? Taču nodedzinātās teritorijās ar gadiem praktiski izzūd tādas pazīstamas puķes kā madaras, zvaniņi, atālenes un citas." Labāk dedzināšanu pārvar izturīgāki un ainavas daudzveidībā maznozīmīgāki augi graudzāles, skābenes. Ja kūlas dedzināšana līdzšinējos apmēros turpinātos vairākus gadus, pļavas kļūtu vienmuļas, bez krāšņiem ziediem, un tikai tad tā īsti būtu novērtējams dabai radītais kaitējums.
"Par laimi, kūlas ugunsgrēki lēnām iet mazumā. Šķiet, cilvēki kļuvuši prātīgāki. Varbūt, sākoties hokeja čempionātam, par dedzināšanu aizmirsuši," sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inese Veisa. Aizpagājušajā diennaktī ugunsdzēsēji ar liesmām cīnījušies 129 reizes krietni mazāk nekā pagājušajā nedēļā, kad diennaktī bijuši vidēji 400 izsaukumi.
"Šogad kūlas ugunsgrēkos nodegušas 470 ēkas, pieci cilvēki gājuši bojā, septiņi cietuši," traģisko statistiku klāstīja I. Veisa. "Katru dienu degvielai iztērējam
Kūlas degšana mazinās, ugunsgrēku skaits ne
Liene Barisa, NRA 05/08/06 Kūlas ugunsgrēku skaitam ir tendence nedaudz mazināties, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti, taču nedēļas nogalē pērnās zāles dedzināšana ir prasījusi jau sesto cilvēku upuri. Uguns liesmās vai dūmos cilvēki cietuši arī vairākos dzīvojamo māju ugunsgrēkos.
Piektdienas vakarā, degot pērnajai zālei, plašs kūlas ugunsgrēks 40 hektāros plosījās Rēzeknes rajona Čornajas pagasta Vaičuļos. Liesmās, kas pārmetās uz ēkām, bojā gāja kāds 75 gadus vecs sirmgalvis, bet 59 gadus veca sieviete guva apdegumus un tika ievietota slimnīcā. Ugunsgrēkā sadega arī divas dzīvojamās mājas un divas saimniecības ēkas. Savukārt
Kopumā šogad reģistrēto pērnās zāles ugunsgrēku skaits tuvojas 5000 un tajos nodegušas teju 500 ēkas, liecina VUGD dati. Pēc VUGD operatīvās informācijas, beidzamajā laikā degošā zāle bijusi par iemeslu lielākajā daļā dzēsto ugunsgrēku, taču neizpaliek arī citas ugunsnelaimes. Piemēram, sestdien Rīgā aizdegās kāds dzīvoklis Vecpilsētas ielā 17 un ugunsgrēkā ar dūmiem saindējās 30 gadu veca sieviete un trīs mēnešus vecs zīdainis. Savukārt Daugavpils rajona Līksnas pagastā aizdegās dzīvojamā māja un slimnīcā tika nogādāts 1989. gadā dzimis jaunietis. Savukārt piektdien Rēzeknes rajona Viļānu pagasta Kristiļos nenoskaidrotu iemeslu dēļ aizdegās dzīvojamā māja, kūts un saimniecības ēka. Ugunsgrēkā sadega vairāki mājlopi.
Slimnīcas algo ārzemniekus
Imants Vīksne, NRA 05/08/06 Demonstrējot vienu no iespējamajiem risinājumiem mediķu trūkuma novēršanai valstī, darbu Ventspils slimnīcā un poliklīnikā sācis acu ārsts Paimans Emadī, kuram ir Irānas pilsonība. Pēc Latvijas ārstu biedrības ziņām, Latvijā pašlaik ir ap 1000 dakteru vakances, bet vēl 217 ārsti apsver iespēju aizbraukt no valsts.
Veselības ministrija uzskata, ka lielākā problēma nozarē ir nevienmērīgais ārstu izvietojums valstī. Rīgā valda mediķu pārapdzīvotība, un salīdzinoši asa konkurence, bet ārpus galvaspilsētas mediķu trūkst. Aizputes slimnīcas vadītāja Rasma Vītola stāsta, ka uz Baltkrievijas pierobežu kāds ģimenes ārsts no Rīgas pārvilināts ar māju un džipu. Savukārt Aizpute dārgas ekstras piedāvāt nespēj, tāpēc pašlaik pat ja saslims vai aizies pensijā viens mediķis 2000 iedzīvotāju paliks bez sava primārās aprūpes ārsta. Arī pašā slimnīcā neiet spoži, jo terapijas nodaļā strādā viens pensionārs un nodaļas vadītājs uz pusslodzi. R. Vītola uzsver, ka situācija viņas specialitātē ginekoloģijā raksturo kopējo situāciju medicīnas nozarē. Katru gadu praksi rezidentūrā sāk četri ginekologi, bet nomirst ievērojami vairāk.
Arī citu medicīnas iestāžu vadītāji Neatkarīgajai apliecina gatavību nekavējoties pieņemt jaunus darbiniekus, ja vien tādi parādītos. Liepājas slimnīcas vadītājs Egils Freidenfelds lēš, ka trūkst vairāk nekā desmit ārstu. Tādu pašu skaitli min Saldus slimnīcas vadītājs Agris Skujevskis. Pašlaik slimnīcas spējot pilnvērtīgi strādāt visās specialitātēs, taču mediķiem tas nozīmē pārmērīgu slodzi, savukārt administrācijām plānošanas grūtības, savstarpēji kombinējot ārstu daudzo darba vietu grafikus. Kā domā A. Skujevskis, ja vien kādam administratoram izdotos atrisināt juridiskos sarežģījumus, kas saistīti ar ārzemju darbaspēka izmantošanu, maisam būtu gals vaļā: "Lai dabūtu no Baltkrievijas normāla līmeņa speciālistu, piemēram, neirologu, es būtu gatavs viņam kaut tulku pielikt klāt." Arī Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs saka: "Nepieciešamības gadījumā meklēsim ārzemniekus, citu variantu nav. Tagad vai vēlāk iebraucējus vajadzēs."
Nesen acu ārsts ar Irānas pilsonību sācis strādāt Ventspilī, kur rinda uz acu operācijām izstiepusies līdz augusta beigām. Saziņai ar pacientiem Paimanam Emadī gan tulks nav vajadzīgs, jo viņš mediķa izglītību ieguvis Latvijā latviešu valodā. Savukārt sarežģījumi ar uzturēšanās atļauju iegūšanu gājuši secen, pateicoties ārsta laulībai ar Latvijas pilsoni. P. Emadī spriež, ka labu speciālistu var pievilināt vienīgi ar labu algu, bet pašlaik šajā ziņā Latvija nespēj konkurēt ar Skandināviju vai Īriju. Viņa gadījumā gan palikšana Latvijā saistīta drīzāk ar privātiem iemesliem. Turklāt daudzās juridiskās formalitātes bremzē ārzemju darbaspēka ienākšanu Latvijā. Latvijas ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka apstiprina, ka precedenti tomēr esot Latvijā strādā daži ārsti no Krievijas, arī no Izraēlas. Pirms tam viņiem bija jāsalīdzina abu valstu izglītības dokumenti, jāsaņem biedrības atzinums par kvalifikāciju, jāsaņem darba atļauja, bet tas nav iespējams bez valodas prasmes.
Veselības ministrija līdz pirmajam jūlijam apņēmusies sacerēt programmu cilvēku trūkuma novēršanai nozarē, tomēr paļaušanās uz leģionāru pieplūdumu nenotiks. Ministrijas pārstāve Zaiga Barvida skaidro, ka galveno uzsvaru liks uz mediķu pārvilināšanu no Rīgas uz provinci. Iecerēts iesaistīt pašvaldības, kas mediķiem varētu maksāt gan pabalstus, gan piešķirt mitekļus. Piemēram, Krāslavas rajona Indrā ģimenes ārstei pagasts sedza mācību izdevumus, piešķīra dzīvokli un arī pie algas piemaksā. Taču visos gadījumos šāda shēma nedarbojas. Ir ārsti, kas atmaksā pašvaldības piešķirto mācību naudu un aizbrauc projām no Latvijas. Galvenās cerības apturēt ārstu aizbraukšanu uz ārzemēm un ievilināt vidusskolas beidzējus Stradiņa universitātē ministrija saista ar algu pieaugumu medicīnā. Kuldīgas slimnīcas vadītājs apstiprina, ka vērojams zināms progress, jo atgriešanās medicīnas nozarē pēdējā laikā ieinteresējusi farmācijas jomas pārstāvjus. Tomēr kopumā aptaujātie eksperti prognozē darbaspēku krīzes saasināšanos medicīnā, un tas notiks četru iemeslu dēļ. Ārsti ir gados veci un nomirst vai aiziet pensijā. Jauni ārsti dod priekšroku darbam ārzemēs vai lielajos medicīnas centros. Zemās dzimstības un mazā jauniešu skaita dēļ maz ir arī esošo un potenciālo medicīnas studentu. Turklāt, pat intensīvi revidējot veselības aprūpes nozari, rezultāti gaidāmi tikai pēc desmit gadiem tik ilgi medicīnas studentam jāmācās, līdz viņš kļūst par pilntiesīgu ārstu.
***
Uzziņa
Vidējais ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem
- Latvijā: 29,9
- Rīgā: 35
- Liepājā, Valmierā, Ventspilī: 20 līdz 24
- Aizkrauklā, Bauskā, Tukumā: 14,9
Avots: Veselības ministrija
Spīd vai nespīd
Līga Valkovska, speciāli Dienai 05/09/06 Lai pamanītu mirdzumu, uz atjaunotajām Brīvības pieminekļa zvaigzēm tagad jāskatās no vairākiem rakursiem
Nespīd tās zvaigznes! Paskatāties uz Mildas zeltīto jostiņu tā ir daudz spožāka nekā tikko apzeltītās Brīvības pieminekļa zvaigznes! Šādas un līdzīgas sūdzības Dienai jau izteikuši vairāki rīdzinieki. Savukārt ar darbu pasūtīšanu, pieņemšanu un izpildi saistīti cilvēki kategoriski noraida jebkādus pārmetumus, sakot, ka uz atjaunotajām zvaigznēm jāskatās no dažādiem rakursiem, jo saules stari visām šķautnēm netiekot klāt.
"Tas bija pāragri, jo zvaigznes vēl nebija nožuvušas," atzīst darbu pieņēmēju pārstāve Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Čoldere. Viņai piekrīt arī darbu izpildes firmas AKM direktors Pēteris Zvaunis, norādot, ka zvaigznēm bija jāžūst 30 dienas, bet Mildai rokās tās ieliktas jau divas trīs dienas pēc zeltīšanas.
Krusa, krasas temperatūras maiņas, mehāniski bojājumi, ko rada putnu nagi, faktori, kas varētu kaitēt zvaigznēm un žūšanas procesā būtu nevēlami. "Taču, paldies dievam, laika apstākļi ir labvēlīgi," spriež D.Čoldere. Arī P.Zvaunis pārliecināts, ka bojājumi neradīsies, jo piemineklī ievietota
Viņi gan nepieļauj iespēju, ka zvaigznes nespīd tāpēc, ka nav nožuvušas. "Tas spīdēšanu nevar ietekmēt. Turklāt es redzu, ka spīd. Bet viedoklis jau katram var būt savs," saka P.Zvaunis. Savukārt D.Čoldere iesaka zvaigznes pavērot ilgāk: "Briljanta šķautnes arī visas nemirdz. Tās ir plaknes, ar to jārēķinās." Arī Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis uzskata, ka spīdēšana atkarīga no rakursiem, no kādiem uz zvaigznēm skatās un kur tajā brīdī ir saule. Viņš par paveikto zvaigžņu apzeltīšanu ir apmierināts un vairākkārt uzsver, ka tas bijis neparedzēts darbs.
Šoreiz gan, kā izrādās, zvaigžņu atjaunošanas darbos izmantota cita pieeja restaurators Gazis Habibuļins Rundālē zvaigznes zeltījis pēc tradicionālām metodēm, neizmantojot laku. "Restaurators sola, ka tās stāvēs desmit un pat vairāk gadu, ja vien žūšanas procesā netiks bojātas," stāsta P.Zvaunis, sakot, ka iepriekšējo reizi laka uzklāta, domājot, ka tā zvaigznes ilgāk saglabāsies, tomēr laka sākusi lobīties kopā ar visu zeltu.
Vai zvaigznes nespīd tādēļ, ka tām nav lakas? Gluži otrādi laka nespīd, zelts pats par sevi ir mirdzošs materiāls, skaidro D.Čoldere.
Pagājušonedēļ
pumpuri tikai sāka vērties
vaļā, bet šonedēļ koki jau ir zaļā
rotā tērpti.Visapkārt viss ir vienos
ziedos zied gan dārzi, gan pļavas,
un... zied arī ievas. Un kā jau ierasts
ievu ziedēšanas laikā, dienas ir kļu-
vušas nedaudz vēsākas un naktīs
vietām ir salnas. Bet laiks ir sau-
lains, debesis ir skaidras un
lietus joprojām nav
lijis...
Anda Jansone, trešdien, 10 maijā