Kas jauns Latvijā?

Nr. 446: 2006. g. 22. maijs - 10. jūnijs

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Nīderlandes karaliene papildina ārvalstu  līderu plejādi

Diena  05/23/06     Kāpēc pasaules varenie tiecas uz Rīgu? — ar šādu virsrakstu pazīstamais vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung sācis rakstu par valstu līderu birumu šogad Latvijā. 22. maijā tiem pievienojās arī Nīderlandes karaliene Beatrikse, kura Latvijā pavadīs trīs dienas. Pēc svinīgās sagaidīšanas Rīgas pilī un īsas sarunas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ar karalieni 22. maijā devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Beatriksei paredzēts arī Okupācijas muzeja un Liepājas karostas apmeklējums. 23. maijā par godu karalienes Beatrikses vizītei Nacionālajā operā notiks karaliskā Concertgebouw orķestra koncerts diriģenta Marisa Jansona vadībā, kurā atskaņos Johanesa Brāmsa pirmo simfoniju un svītu no Richarda Štrausa Rožu kavaliera.

 

Karaliene interesējas par integrāciju

Latvijas Avīze  05/24/06     23. maijā Nīderlandes karalienes Beatrikses dienas kārtībā bija iekļauta arī tikšanās ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra darbiniekiem, kuri Viņas Majestāti informējuši par Latvijas demogrāfijas, izglītības un valodas jautājumiem.

Stiprināt cilvēktiesību centra komandu bija ielūgts arī bijušais integrācijas ministrs Nils Muižnieks, kurš tikšanās laikā karalienei stāstījis par integrācijas politikas attīstību Latvijā – "no 90. gadu sākuma, kad bija cerība, ka daudzi no Latvijas aizbrauks, līdz integrācijas sekretariāta izveidošanai un sabiedrības integrācijas programmas tapšanai".

Centra juriste Ilvija Pūce aptuveni stundu ilgo tikšanos ar Nīderlandes karalieni nodēvēja par "darbīgu diskusiju". Karaliene interesējusies par minoritāšu tiesībām un cilvēktiesību situāciju Latvijā, par nevalstisko organizāciju darbību. Viņa vaicājusi, vai esot tiesa, ka mūsu valstī pilsoniskā sabiedrība esot bērna autiņos, un kā valsts iecerējusi to stiprināt. Karaliene par Latvijas integrācijas politiku bija labi informēta, atzina I. Pūce un N. Muižnieks.

"Rūgtā jūsu valsts vēsture ir atstājusi savu zīmi ne tikai cilvēku atmiņā s, bet arī ikdienas realitātē. Latvijā ir liela minoritāte ar savu valodu. Tā ir situācija, kura neizbēgami rada noteiktu spriedzi, kā tas notiek arī citās Eiropas valstīs, tajā skaitā Nīderlandē. Lai gan šo jautājumu izcelsmes var būt dažādas, rezultāti bieži vien ir salīdzināmi. Šī spriedze ir jāatzīst un jādod iespēja par to debatēt.

Šī ir viena no vissvarīgākajām jomām, kurā mūsu galvaspilsētas Rīga un Amsterdama sadarbojas un dalās pieredzē," karaliene Beatrikse teica valsts vakariņu laikā, ko par godu Viņas Majestātei rīkoja Freibergu pāris.

 

Īrijā prasa ceļa zīmes arī latviešu valodā

Diena  05/25/06     Īrijas lielākā opozīcijas partija uzstāj, ka piepilsētu līkumaino ceļu malās jāuzstāda ceļa zīmes latviešu, krievu un poļu valodā, lai ieceļotājiem lieku reizi atgādinātu, ka šeit kustība notiek pa ceļa kreiso pusi un alkohola lietošana pie stūres ir aizliegta, atsaucoties uz rakstu The Guardian, ziņo TVNET. Viens no traģiskākajiem satiksmes negadījumiem Īrijā notika februārī, kad divu auto sadursmē gāja bojā viens lietuvietis un četri latvieši. Nesen izveidotā Īrijas Satiksmes drošības pārvalde apsverot iespēju arī izdot satiksmes noteikumu bukletus Austrumeiropas valstu valodās.

 

Latvija - Norvēģu Indija?

Latvijas Avīze  05/25/06     Skandināvu kompānijas var pārcelt tūkstošiem darba vietu uz Baltijas valstīm, jo daudziem gados jauniem baltiešiem ir tik labas norvēģu, dāņu un zviedru valodas zināšanas, ka viņi faktiski veido daļu no Skandināvijas darbaspēka, raksta norvēģu interneta portāls "LO‑Aktuelt".

Portāls norāda, ka Igaunija ir kļuvusi par sava veida Indiju Zviedrijai, savukārt Latvija pilda līdzīgu lomu Norvēģijai. Pašlaik Rīgā jau darbojas vairāki Norvēģijas kompāniju informācijas centri, kuros par krietni mazākām algām nekā Norvēģijā strādā Latvijas studenti ar labām norvēģu valodas zināšanām. Par stundu ilgu darbu šie studenti saņem 30‑40 norvēģu kronu (2,7‑3,6 latus), un viņu pienākumos ietilpst atbildes uz zvaniem no Norvēģijas un tehniskā atbalsta nodrošināšana visām iekārtām, sākot no mobilajiem tālruņiem līdz datoriem.

Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centra koordinators Snorre Karkonens‑Svensons uzskata, ka ziemeļvalstu kompānijām būs izdevīgi veidot arvien jaunus informācijas centrus Baltijas valstīs, kur darbaspēka izmaksas ir daudz zemākas. Pēc viņa sacītā, galu galā darba vietas, kurās nevar atrast strādājošos Skandināvijas valstīs, aizpildīs strādājošie no Baltijas, kas ir apguvuši skandināvu valodas. Viņiem būs iespē ja strādāt par medmāsām, skolotājiem un mehāniķiem, jo šajās profesijās ziemeļvalstīs ir īpaši liels darbaspēka deficīts.

 

Jaunās dalībvalstis traucējot Krievijas un ES attiecībām

Saeimas informācijas dienests  05/26/06     Jaunās dalībvalstis apgrūtina Eiropas Savienības un Krievijas attiecības, velkot sev līdzi "pagātnes fantomsāpes", tā laikrakstam The Financial Times norādījis Krievijas vēstnieks Briselē Vladimirs Čižovs.

Intervija notikusi īsi pirms ES un Krievijas kārtējā sarunu raunda, kas notika 25. maijā, Sočos. Vladimirs Čižovs laikrakstam apgalvojis, ka jaunās dalībvalstis traucējot attīstīt ES un Krievijas ilgtermiņa stratēģisko sadarbību, kas ir galvenais sammita sarunu temats. Atgādināsim, ka ASV

viceprezidents Diks Čeinijs maija sākumā paziņoja, ka Krievija izmanto naftas un gāzes rezerves, lai "pazemotu un šantažētu" citas valstis.

Kas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, Polija un Baltijas valstis paudušas sašutumu par Krievijas un Vācijas noslēgto vienošanos par Baltijas gāzes vada izbūvi. Polijas aizsardzības ministrs vienošanos, kas noslēgta, apejot Poliju un Baltijas valstis, salīdzinājis ar Molotova‑Ribentropa paktu. Savukārt no Krievijas puses tradicionāli nenorimst pārmetumi attiecībā uz krievvalodīgo tiesībām Baltijas valstīs. Jāatzīmē, ka Krievija tikko kā kļuvusi par Eiropas Padomes prezidējošo valsti.

 

NATO sammitā dāvinās dūraiņus latvju rakstos

Dienas bizness  05/30/06     Aizsardzības ministrija izsludinājusi iepirkuma konkursu par 4500 Latvijas etnogrāfisko dūraiņu iegādi NATO sammita vajadzībām, kas paredzēti viesu apdāvināšanai. Atsakoties no tradicionālajiem suvenīriem, ko dāvina šāda veida sanāksmēs, NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizatoriem ir savs priekšstats par iespējām spilgtināt valsts tēlu pasaulē.

"Vēlamies atteikties no tradicionālajiem t ‑ krekliem un cepurītēm, jo šādas lietas visdrīzāk tikai

ieguls sammita dalībnieku plauktos, neatstājot nekādu iespaidu vai paliekošu atmiņu par Latviju kā organizētājvalsti," skaidroja Aizsardzības ministrijas padomniece Ilze Rassa.

Likums nosaka, ka cenu aptauja izsludināma gadījumos, ja valsts iepirkums ir 10 000 ‑ 50 000 latu robežās, bet vai tik liela naudas summa tiks tērēta cimdu iegādei, kurus paredzēts dāvināt NATO sammita dalībniekiem, akredidētajiem žurnālistiem un viesiem? Konkursa izsludinātājiem vērtēšana varētu būt viens no smagākajiem posmiem visā cenu aptaujas procesā.

Konkursa noteikumos vērtēšanas kritēriju nav nemaz tik daudz. Izdarot galīgo izvēli, neskaitot cimdu izmērus un pāris etnogrāfisko rakstu (pērkonkrusts un ugunskrusts, kas starptautiski varētu izsaukt neadekvātu reakciju)neizmantošanas aicinājumu, vairāk kritēriju nav. "Pretendenti netiks

vērtēti tikai pēc cenas. Vispirms tiek veikta pretendentu atlase pēc iesniegtajiem dokumentiem un noteiktajām prasībām, kā arī tiek izvērtēts pretendenta tehniskais piedāvājums," skaidro NATO sammita preses centra vadītāja E. Lazdāne.

 

Turlo iekļauj EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijā

Apollo  06/01/06     Saeima 1. jūnijā ar 47 balsīm par, 30 ‑ pret, un deviņiem deputātiem atturoties nolēma iekļaut Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas deputātu Daini Turlo Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijā. Delegācijā jau darbojas deputāti Andrejs Klementjevs (SC) un Liene Liepiņa (JL).

Vēl pirms Saeimas sēdes paziņojumu izplatīja partijas «Jaunais laiks» (JL) Saeimas frakcija, paužot sašutumu par valdošās koalīcijas vēlmi EDSO Parlamentu Asamblejas delegācijas sastāvā iekļaut LPP virzīto bijušo PSRS armijas pulkvedi un no politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) saraksta Saeimā ievēlēto Turlo.

JL medijiem nosūtītā paziņojumā norādīja: «Ir absolūti nepieļaujami valstij tik nozīmīgā amatā iecelt deputātu, kura līdzšinējie izteikumi un darbības, kā arī savulaik liegtā pielaide valsts noslēpumiem un ciešā saistība ar kreisajiem politiskajiem spēkiem liek nopietni apšaubīt viņa spējas darboties valsts interesēs organizācijā, kas, pievēršoties arī cilvēktiesību un minoritāšu

jautājumiem, ir forums Latvijas un Krievijas problemātisko attiecību veidošanā.»

JL vērš uzmanību, ka Turlā ievēlēšana delegācijā, kuras sastāvu patlaban veido Klementjevs un Liepiņa, «automātiski nodrošinās kreiso spēku pārstāvju vairākumu un ļaus promaskavisko interešu pārstāvjiem izmantot EDSO forumu, lai paustu valsts interesēm un reālajai situācijai neatbilstošu informāciju un provocētu jaunus politiskus konfliktus ar Krieviju starptautiskā

līmenī».

 

Vai Latvijai nav labāka runasvīra par PSRS militāro pensionāru?   

Latvijas Avīze  06/02/06    Latvijas Pirmās partijas deputāts Dainis Turlais ir iekļauts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijā.

Mazākumvaldības apstākļos Latvijas Pirmajai partijai kārtējo reizi izdevies dabūt sev vēlamo rezultātu. Saeimas Kārtības rullis noteic, ka amatpersonas deputāti ievēl slēgtā balsojumā, tāpēc zināms vien tas, ka par Turlo nobalsojuši 47 deputāti. Trīsdesmit bijuši "pret", bet deviņi – atturējušies.

Saeimas prezidijam iesniegtajā LPP frakcijas deputātu priekšlikumā par Turlā iecelšanu pats ieceļamais parakstījies kā pirmais. Līdz šim Latvijas delegāciju vadīja Krišjānis Peters, kura darba vieta tagad ir Satiksmes ministrijā. Tukšais krēsls Latvijas delegācijā atkal pienācās LPP. Tiek prognozēts, ka Turlais tāpat kā Peters varētu ieņemt arī mūsu valsts delegācijas vadītāja posteni.

Delegācijā ir iekļauta arī "Jaunā laika" deputāte Liene Liepiņa, kura ir pret Turlā kandidatūru, un "Saskaņas centra" deputāts Andrejs Klementjevs, kurš ir par. Tagad viņiem jāvienojas, kurš vadīs delegāciju. Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Vaira Paegle uzsvēra, ka Krievijai EDSO vienmēr bijusi liela ietekme un ka Saeimai, ievēlot pārstāvjus šajā organizācijā, ir jābūt pārliecinātai, ka turp dodas nacionāli domājoši deputāti, kas Latvijas intereses liks pirmajā vietā. Zinot D. Turlā politisko biogrāfiju, viņa kandidatūra raisot šaubas, bet tā ir uzstājīga Latvijas Pirmās partijas vēlme.

Vai Latvijai nav labāka runasvīra par PSRS militāro pensionāru un pulkvedi, kurš ilgāku laiku slēpis, ka saņem pensiju no Krievijas? Tāds bija vairāku Saeimas deputātu vaicājums, kurš palika bez atbildes, jo vienošanās jau bija panākta pirms šā jautājuma. Partija Jaunais Laiks vērš uzmanību, ka Turlā ievēlēšana delegācijā "automātiski nodrošinās kreiso spēku pārstāvju vairākumu un ļaus promaskavisko interešu pārstāvjiem izmantot EDSO forumu, lai paustu valsts interesēm un reālajai situācijai neatbilstošu informāciju un provocētu jaunus politiskus konfliktus ar Krieviju starptautiskā līmenī."

 

Iznākusi pirmā avīze Īrijas latviešiem

NRA  06/05/06    Īrijā iznācis trešais avīzes Sveiks numurs. Šī ir pirmā avīze Īrijā dzīvojošajiem latviešiem, Latvijā tā nav nopērkama. "Viesstrādniekiem ir vēlēšanās lasīt dzimtajā valodā," avīzes idejas rašanos skaidro tās redaktore Ingvilda Zālīte, "tāpat latviešiem Īrijā ir nepieciešama sadzīviska informācija, piemēram, darba sludinājumi." Avīzi izdod Īrijas izdevniecība, kas orientēta uz emigrantu presi. "Viņi Īrijā izdod arī lietuviešu, poļu un krievu avīzes," stāsta I. Zālīte. Avīzes rakstus veido Latvijā dzīvojoši latvieši, kas sadarbojas ar Īrijas latviešu biedrību, bet reklāmas un sludinājumus gatavo paši īri.

Avīzi finansē Īrija. Avīze Sveiks iznāk divas reizes mēnesī, tajā lasāmas ziņas gan par Latviju, gan Īriju. "Aptuveni puse uz pusi," spriež I. Zālīte, "pašlaik gan Latvijas ziņu ir vairāk – rakstām par hokeja čempionātu. Maz rakstām par Īrijas politiku, vairāk par lietām, kas interesantas viesstrādniekiem."

Pirmajos numuros jau bijuši raksti par aktuālām tēmām: bērni, kuru vecāki strādā Īrijā, juridiski padomi latviešu viesstrādniekiem, piemēram, kā rīkoties, ja aptur policija, un kā latviešu strādnieks var noformēt kredītu Īrijā. Avīze iznāk 5000 eksemplāros. Avīze nopērkama nevis ierastajos avīžu stendos, bet gan veikalos, kur tirgo preces no Austrumeiropas. "Mūsu mērķis ir, lai Sveiks lasītu katrā Īrijas latviešu mājā," atzīst I. Zālīte.

 

Latvija - cilvēku tirdzniecības izcelsmes valsts

Apollo  06/07/06     Tāpat kā iepriekšējos gados, ASV Valsts departamenta izdotajā 2006. gada «Ziņojumā par cilvēku tirdzniecību» Latvija ierindota 2. līmeņa valstu sarakstā, informēja ASV vēstniecības Rīgā Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai gan ziņojumā norādīts, ka Latvijas valdība ir veikusi būtiskus soļus, lai izpildītu minimālās prasības cilvēku tirdzniecības apkarošanai, tiek atzīts, ka Latvija šīs prasības nav izpildījusi pilnībā (viss 2006. gada «Ziņojuma par cilvēku tirdzniecību» teksts ir publiski lasāms ASV Valsts departamenta mājas lapā www.state.gov/g/tip).

Sīkāka informācija par ASV valdības atbalstītajiem projektiem Latvijā, kuru mērķis ir apkarot cilvēku tirdzniecību, ir atrodama ASV vēstniecības Rīgā mājas lapā www.usembassy.lv.

Kā norādīts ziņojumā, Latvija ir izcelsmes un mazākā mērā tranzīta valsts sieviešu un dažkārt bērnu tirdzniecībai seksuālās izmantošanas nolūkā. Latvijas sievietes tiek pārdotas uz Vāciju, Spāniju, Lielbritāniju un Norvēģiju. Lietuvas sievietes caur Latviju tiek vestas uz Rietumeiropu. Vienā no gadījumiem tika aizturēti septiņi potenciāli cilvēktirdzniecības upuri no Somālijas, kas devās uz vienu no ziemeļvalstīm. Valdība ziņo, ka cilvēktirdzniecības upuru skaits Latvijā pagājušajā gadā turpināja pieaugt.

 

Brīdina par "smadzeņu noplūšanu"

Latvijas Avīze  06/07/06    Baltijas valstu jauno un augsti izglītoto cilvēku vidū vēlme emigrēt uz citu ES valsti ir četras reizes spēcīgāka nekā šīs pašas vecuma grupas (25 – 34 gadi) iedzīvotājiem Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un Slovēnijā. Tā  konstatēts Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (EDDAUF) pētījumā, ar kura saturu 7. jūnijā tiks iepazīstināti Labklājības ministrijas pārstāvji.

Nākamajos piecos gados no Baltijas uz citām ES valstīm pieļauj emigrēt 7,4% iedzīvotāju, informējot par pētījuma rezultātiem, pavēstīja EDDAUF vadītājs Jorma Karpinens. Viņš uzsvēra: lai gan brīva darbaspēka kustība ir viena no ES pamatbrīvībām un darbaspēka mobilitāte kalpo Eiropas konkurētspējas uzlabošanai, pastiprinātai iedzīvotāju migrācijai ir arī ēnas puses. Turklāt lielākās problēmas, darbaspēkam izceļojot, gaidāmas nevis saņēmējvalstīm, bet gan sūtītājvalstīm. To J. Karpinens pamatoja ar pētījumā novēroto tendenci, ka "no valstīm ar augstu mobilitātes potenciālu" jeb Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas aizceļot vēlas tieši iedzīvotāji ar augstāko izglītību un studējošie.

No visiem aptaujātajiem, kas šajā valstu grupā uz jautājumu par iespējamo aizceļošanu atbildējuši apstiprinoši, piektdaļa studē augstskolā. "Polijas un Baltijas valstu augsti kvalificēto speciālistu pastiprinātā vēlēšanās migrēt rada pamatu satraukumam, ka par šo valstu problēmu var kļūt "smadzeņu aizplūšana"," sacīts pētījumā. Salīdzinot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, krasi atšķirīgi ir motīvi, kas cilvēkus mudina doties svešumā. Vecajās ES dalībvalstīs iedzīvotāji emigrē, lai rastu iespēju" atklāt jaunu vidi" (64%), "satikt citus cilvēkus" (39%) un "labākus laika apstākļus" (25%). Turpretim Baltijā izteikti dominē tikai divi iemesli – "augstāki ģimenes ienākumi" (59%) un "labāki darba apstākļi" (57%). Fonds brīdina, ka šāda tendence nav vēlama, jo sekmē pārlieku darbaspēka noslāņošanos pārticīgajos Eiropas reģionos.

Eksperti paredz, ka turmākajos gados migrācijas procents no jaunajām dalībvalstīm Eiropā ievērojami svārstīsies, kopējam apjomam gan saglabājoties tajās pašās robežās kā l īdz šim.

 

Starptautiskas līderes cienīga runa

NRA  06/08/06    Latvijas prezidentes 30 minūšu ilgā runa ASV Kongresā vakar 14 reizes tika pārtraukta ar aplausiem.

Uzstāšanās skāra ne vien Latvijai svarīgas vēstures un mūsdienu problēmas, bet arī pauda Vairas Vīķes-Freibergas skatījumu uz daudzām globālām problēmām, parādot Latvijas prezidenti kā starptautisku, ne tikai mazas valsts līderi.

Runā, kas, pēc ekspertu prognozēm, izpelnīsies plašu rezonansi ASV medijos un diplomātiskajās aprindās, Latvijas prezidente atkārtoti pieskārās vēstures tēmām, norādot, ka nebeidzot atgādināt par okupāciju un komunistisko teroru, mūsu valsts nepārraksta vēsturi, kā to pārmet Krievija, bet gan neļauj pasaulei aizmirst vēsturisko patiesību. Ja Krievija šo patiesību atzītu, abām valstīm būtu vieglāk veidot pragmatiskas, nākotnē vērstas attiecības. Arī runājot par globālām problēmām, kurām runā bija atvēlēta liela vieta, V. Vīķe-Freiberga vairākkārt vilka paralēles ar Latvijas un visas Austrumeiropas pieredzi.

Uzsvērti plaša sadaļa runā tika atvēlēta ANO problemātikai, ko nevar neuztvert kā vēl vienu norādi uz to, ka V. Vīķe-Freiberga, kā jau pati iepriekš apliecinājusi, neatteiktos no izaicinājuma kļūt par nākamo ANO ģenerālsekretāri, ja šādu iespēju viņai dotu. Prezidente kārtējo reizi uzsvēra ANO reformu nepieciešamību, kritizējot organizāciju par tās nespēju novērst asinsizliešanas un genocīdu. Jāatgādina, ka ANO pašreizējais ģenerālsekretārs Kofi Annans Latvijas prezidenti pērngad iecēla par organizācijas īpašo sūtni ANO reformu jautājumos.

Kā ass moments runā ieskanējās V. Vīķes-Freibergas paustais mudinājums jaundibinātās ANO Cilvēktiesību padomes dalībvalstīm savu darbu sākt ar pamatīgu un objektīvu cilvēktiesību situācijas izvērtējumu pašmājās. Šis izteikums izraisīja atbalstošus aplausus. Kā zināms, padomē nesen tika ievēlētas vairākas valstis, kurām starptautiski tiek pārmesti cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp arī Krievija, savukārt Latvija sāncensībā par pārstāvību padomē guva niecīgu atbalstu.

Runājot par starptautiskajiem konfliktiem un terorisma draudiem, prezidente pauda arī savu redzējumu par to, kā apturēt ekstrēmisma izplatību pasaulē: "Sabiedrībām vajadzētu nospraust konstruktīvākus mērķus nekā bezgalīga pāridarījuma sajūtas kultivēšana un cilvēces vienkāršs iedalījums "mūsējos" un "viņējos"."

Tieši to – pāridarījuma sajūtas kultivēšanu un raudzīšanos pagātnē – Latvijai pārmet Krievija. Latvijas prezidente, savā runā pieskaroties Latvijas un Krievijas attiecībām, savukārt uzsvēra, ka "vienkārša šo faktu atzīšana un vērā ņemšana būtu liels solis ceļā uz uzticēšanās, sapratnes un labu kaimiņattiecību stiprināšanu starp mūsu nācijām". "Mēs esam gatavi aktīvam un saturiskam politiskam dialogam, balstītam uz savstarpējo cieņu, neiejaukšanos otras valsts iekšējās lietās un patiesu cilvēktiesību ievērošanu," uz Latvijai pieņemamiem savstarpējo attiecību principiem norādīja prezidente.

Savā runā, apliecinot gatavību "attīstīt draudzīgas, uz nākotni vērstas un pragmatiskas partnerattiecības ar Krieviju kā nozīmīgu ES un NATO kaimiņvalsti", V. Vīķe-Freiberga vēlreiz atgādināja Latvijas vēstures izpratni – gan to, ka Otrā pasaules kara beigas Austrumeiropai neatnesa vis brīvību kā pārējai pasaulei, bet jaunu okupāciju, gan to, ka, atceroties nacistu zvērības, nedrīkst aizmirst par komunisma vārdā pastrādātajiem noziegumiem. "Latvijas tautai viena ārvalstu okupācija nomainīja citu. Zem Staļina tirānijas un totalitārā komunisma neviens neguva brīvību. Šī NAV vēstures pārrakstīšana. Šie ir kaili fakti," uzsvēra prezidente, izraisot ASV Kongresa aplausus.

Aplausus izpelnījās V. Vīķes-Freibergas teiktais par Eiropu, kas "nav un nevar būt pretspēks Savienoto Valstu ietekmei", bet ir un būs tās sabiedrotā un partneris. Prezidente uzsvēra arī Latvijas un ASV ciešās partnerattiecības un sirsnīgo draudzību, to raksturojot gan ar vēsturiskiem faktiem, kā Baltijas valstu okupācijas neatzīšana un patvēruma došana tiem, kuri bēga no padomju režīma, gan ar atgādinājumu par sadarbību starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās Afganistānā, Irākā un bijušās Dienvidslāvijas valstīs. "Latvijas ieguldījums proporcionāli ir viens no lielākajiem visu pasaules valstu starpā, ņemot vērā valsts teritoriju un pieejamos finanšu resursus," atgādināja prezidente, izpelnoties atzinības aplausus no ASV Kongresa. Runa saturēja arī solījumu turpināt kopā ar ASV un citiem partneriem palīdzēt nemieru plosītām valstīm, "kuru trauslums ne tikai nes postu pašām to tautām, bet arī rada draudus pārējai pasaulei".

"Mēs, kas bijām zaudējuši brīvību, raugāmies uz tiem, kas ir gatavi to aizstāvēt," V. Vīķe-Freiberga pamatoja austrumeiropiešu īpaši draudzīgās attiecības ar ASV. Kā Savienoto Valstu uzticams partneris Latvija arī ir pelnījusi bezvīzu režīma ieviešanu un cer, ka Kongress, izlemjot šo jautājumu, nebūs diskriminējošs pret mūsu valsti, Latvijas pilsoņiem būtisku jautājumu skāra prezidente. Arī šis pamudinājums tika atbalstīts ar aplausiem, ko var uztvert par labvēlīgu zīmi šī jautājuma atrisināšanā. Izpratni šajā jautājumā dienu iepriekš V. Vīķe-Freiberga bija uzklausījusi arī sarunā ar ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu.

 

Krievija līdz pēdējam brīdim nesaka nē

Agnese Margēviča,  NRA  06/07/06    Vēl vakar, dodoties uz Baltijas jūras valstu premjerministru sanāksmi Reikjavīkā, Latvijas valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP) nezināja, vai tās laikā notiks viņa un Krievijas premjerministra Mihaila Fradkova tikšanās. Tomēr, pat ja Latvijas puses prasītā tikšanās šodien būs, nekādi līgumi parakstīti netiks.

"Vai, jūsuprāt, 7. Baltijas jūras valstu padomes premjerministru sanāksme Reikjavīkā varētu būt pagrieziens Latvijas un Krievijas attiecībās?" – atbildēt uz šādu zīmīgu jautājumu otrdien piedāvāja Latvijas valdības interneta mājaslapas apmeklētājiem. 70 procentu bija atbildējuši ar "nē", kamēr optimistiski bija vien astoņi procenti atbildējušo.

Tikmēr A. Kalvīša ārlietu padomnieks Pēteris Ustubs vēl īsi pirms izlidošanas uz Reikjavīku nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt, ka abu valstu premjeri tikšanās notiks. Vēl pirmdien Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis tikās ar kaimiņvalsts ārlietu ministra vietnieku Vladimiru Titovu, lai pārrunātu premjeru iespējamo tikšanos, tomēr konkrēta atbilde netika saņemta. "Cerība mirst pēdējā," otrdien pauda P. Ustubs. Tomēr pat tad, ja premjeri tiktos, nekādi līgumi netiktu parakstīti, jo pietrūcis laika to saskaņošanai.

Iepriekš Krievijas vēstnieks Latvijā Neatkarīgajai pauda viedokli, ka M. Fradkovam un A. Kalvītim nav jēgas tikties, ja līdz tam parakstīšanai netiks sagatavota starpvalstu līgumu pakete. "Vienkārši tukša tikšanās pie tējas tases nevar būt. Nepieciešama dokumentu pakete, lai šī tikšanās būtu piepildīta ar lietderīgām lietām, nevis vienkārši savācamies, parunājam ne par ko un šķīramies," februārī izteicās V. Kaļužnijs.

1998. gada janvārī, kad Baltijas jūras valstu padomes sanāksme notika Rīgā, Latvija piedzīvoja vilšanos, jo nenotika toreizējā Krievijas premjerministra Viktora Černomirdina un Latvijas valdības tālaika vadītāja Guntara Krasta (TB/LNNK) tikšanās. Pēc G. Krasta valdības laikā parafētā robežlīguma parakstīšanas izgāšanās 2005. gada pavasarī daudzkārt izskanējuši pesimistiski vērtējumi, ka astoņu gadu laikā abu valstu attiecības nav uzlabojušās.

 

Tikšanās laikā ar Kalvīti Fradkovs norāda uz sarežģījumiem starpvalstu dialogā

DELFI  06/08/06    Reikjavikā Baltijas jūras valstu padomes premjerministru sanāksmē divpusējās Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un Krievijas premjera Mihaila Fradkova tikšanās laikā Krievijas premjers norādīja, ka minoritāšu tiesības, Otrā Pasaules kara veterānu jautājumi un neskaidrība ap Latvijas – Krievijas robežlīgumu kavē abu valstu dialogu.

Latvijas valdības Komunikācijas departamentā informēja, ka Kalvītis uzvēra tikšanās vēsturisko nozīmi un norādīja uz nepieciešamību veidot pragmatisku, uz konkrētu sadarbību vērstu dialogu starp abām kaimiņvalstīm. Ministru prezidents atzina, ka "bieži dialoga un savstarpējo kontaktu trūkums veido mītus, kuri ar laiku kļūst par reāliem šķēršļiem jebkādai sadarbībai. Esmu gandarīts, ka šodien Reikjavikā bija iespēja tikties un uzsākt kaimiņvalstu starpā nepieciešamo dialogu."

Sarunas sākumā Kalvītis atzinīgi novērtēja maija beigās notikušo Pareizticīgo baznīcas Patriaha Aleksija II vizīti Latvijā, kas iezīmēja savstarpēju sapratni un sadarbību starp abām valstīm.

Sarunas laikā Krievijas premjers uzaicināja un iesniedza oficiālu ielūgumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Kalvītim 13. – 14. jūnijā apmeklēt 10. Pēterburgas Starptautisko ekonomisko forumu, kuru atklās Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins.

Tikšanās laikā Latvijas pārstāvji uzrunāja jautājumu par divpusējiem līgumiem, kurus jau tuvākajā laikā varētu sagatavot parakstīšanai, īpaši akcentējot tādus svarīgus līgumus kā Starpvaldību komisijas izveidošana, Ekonomiskā sadarbība un Dubulta nodokļu neaplikšana. Fradkovs norādīja, ka ir panākta principiāla vienošanās par ekspertu sarunām gan par Starpvaldību komisijas līgumu, gan ekonomiskās sadarbības līgumu šā gada 20. un 21. jūnijā.

Sarunas laikā abu valdību vadītāji pieskārās arī jautājumam par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Kalvītis informēja, ka Latvijas valdības pieņemtā vienpusējā deklarācija saistīta ar Latvijas Republikas vēsturiskās izveidošanās faktu interpretāciju un nav uzskatāma par teritoriālu pretenziju pieteikumu Krievijai.

Ministru prezidents iepazīstināja un iesniedza Fradkovam Latvijas pozīcijas izklāstu par iespējām veidot atvieglotu robežšķērsošanas režīmu pierobežas iedzīvotājiem un aicināja jau tuvākajā laikā organizēt abu valstu konsulāro dienestu ekspertu sarunas, kuru laikā puses varētu risināt pierobežas iedzīvotājiem aktuālos jautājumus.

Kalvītis un Fradkovs pārrunāja energoapgādes drošības jautājumus un Latvijas interesi veidot pieslēgumu Vācijas – Krievijas gāzes vadam. Tāpat notika īsa viedokļu apmaiņa par kopējas sadarbības iespējām veidot tranzīta koridoru no Ķīnas uz Eiropu. Kalvītis un Fradkovs apsprieda jautājumus saistībā ar sabiedrības integrāciju Latvijā. Ministru prezidents norādīja, ka bieži vien izteikumos par Latviju vērojamas neprecizitātes un nepilnības. Īpaši tas attiecas uz nepilsoņu tiesībām Latvijā. Kalvītis norādīja, ka Latvija ir mērķtiecīgi strādājusi pie integrācijas politikas izveides un tās īstenošanas. "Tas nav bijis viegls process, bet šodien varam teikt, ka ir sasniegti labi rezultāti. Valdība vienmēr ir aicinājusi nepilsoņus piedalīties integrācijas procesā un kļūt par Latvijas pilsoņiem. Turklāt Latvijā nepilsoņiem tiek nodrošinātas visas sociālās garantijas un konsulārā palīdzība ārvalstīs. Skaitļi runā paši par sevi – kopš 1995. gada nepilsoņu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū ir samazinājies no 29% uz 18% un 95% jaundzimušo ir Latvijas pilsoņi. Šodien notikusī tikšanās apliecina to, ka Latvijai daudz intensīvāk ir jāinformē starptautiskā un arī Krievijas sabiedrība par sabiedrības integrācijas jautājumiem Latvijā." uzsvēra Kalvītis.

Sarunas noslēgumā Ministru prezidents uzaicināja Krievijas Federācijas premjeru apmeklēt Latviju, lai apspriestu abu valstu sadarbības iespējas.

 

Krievijas premjers uzaicina Aigaru Kalvīti uz Sanktpēterburgu

LETA  06/08/06    Šodien Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā Baltijas jūras valstu premjerministru sanāksmē notikusi Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un Krievijas premjerministra Mihaila Fradkova tikšanās. Kalvīša padomnieks Pēteris Ustubs apstiprināja, ka saruna ilgusi 40 minūtes.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Jana Vektere informēja, ka tikšanās laikā Kalvītis uzsvēris tās vēsturisko nozīmi un norādījis uz nepieciešamību veidot pragmatisku, uz konkrētu sadarbību vērstu dialogu starp abām kaimiņvalstīm.

Sarunas laikā Krievijas premjers oficiāli ielūdza Kalvīti 13.jūnijā un 14.jūnijā apmeklēt 10. Pēterburgas starptautisko ekonomisko forumu, kuru atklās Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Tikšanās laikā Latvijas pārstāvji norādīja uz jautājumu par divpusējiem līgumiem, kurus jau tuvākajā laikā varētu sagatavot parakstīšanai, īpaši akcentējot starpvaldību komisijas izveidošanas, ekonomiskās sadarbības un dubultas nodokļu neaplikšanas līgumu.

Fradkovs norādīja, ka ir panākta principiāla vienošanās par ekspertu sarunām gan par starpvaldību komisijas līgumu, gan ekonomiskās sadarbības līgumu 20.jūnijā un 21.jūnijā.

Sarunas laikā abu valdību vadītāji runāja arī par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Kalvītis informēja, ka valdības pieņemtā vienpusējā deklarācija saistīta ar Latvijas vēsturiskās izveidošanās faktu interpretāciju un nav uzskatāma par teritoriālu pretenziju pieteikumu Krievijai.

Ministru prezidents iepazīstināja un iesniedza Fradkovam Latvijas pozīcijas izklāstu par iespējām veidot atvieglotu robežšķērsošanas režīmu pierobežas iedzīvotājiem un aicināja jau tuvākajā laikā organizēt abu valstu konsulāro dienestu ekspertu sarunas, kuru laikā puses varētu risināt pierobežas iedzīvotājiem aktuālos jautājumus.

Kalvītis un Fradkovs pārrunāja energoapgādes drošības jautājumus un Latvijas interesi veidot pieslēgumu Vācijas-Krievijas gāzesvadam. Tāpat notika īsa viedokļu apmaiņa par kopējas sadarbības iespējām, veidojot tranzīta koridoru no Ķīnas uz Eiropu.

Abi premjerministri apsprieda jautājumus saistībā ar sabiedrības integrāciju Latvijā. Ministru prezidents norādīja, ka bieži vien izteikumos par Latviju vērojamas neprecizitātes un nepilnības. Īpaši tas attiecas uz nepilsoņu tiesībām Latvijā. Kalvītis norādīja, ka Latvija ir mērķtiecīgi veidojusi un īstenojusi integrācijas politiku.

Kalvītis uzsvēra, ka valdība vienmēr ir aicinājusi nepilsoņus piedalīties integrācijas procesā un kļūt par Latvijas pilsoņiem. Turklāt Latvijā nepilsoņiem tiek nodrošinātas visas sociālās garantijas un konsulārā palīdzība ārvalstīs. Kopš 1995.gada nepilsoņu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū ir samazinājies no 29% uz 18% un 95% jaundzimušo ir Latvijas pilsoņi.

Sarunas noslēgumā Kalvītis uzaicināja Krievijas premjeru apmeklēt Latviju, lai apspriestu abu valstu sadarbības iespējas.

Jau ziņots, ka Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā šodien turpinās Baltijas jūras valstu premjerministru sanāksme. Valdību vadītāju tikšanās notiek reizi divos gados, un tās laikā tiek apspriesti reģionam nozīmīgi jautājumi.

Baltijas jūras valstu premjerministri spriedīs par nākotnes sadarbību, stratēģisko izaugsmi, ekonomisko sadarbību un enerģētikas jautājumiem, kā arī diskutēs par vides aizsardzību un demokrātiskajām vērtībām reģionā.

Baltijas jūras valstu padomē ietilpst Latvija, Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Krievija, Polija, Vācija un Islande.

Līdz šā gada 1.jūlijam Baltijas jūras valstu padomes prezidējošā valsts ir Islande. Pēc tam prezidentūru pārņems Zviedrija, bet no 2007.gada 1.jūlija - Latvija.

 

Kalvītis ar Fradkovu robežlīgumu neizkustina

Agnese Margēviča,  NRA  06/09/06    Latvijas un Krievijas premjerministru saruna Reikjavīkā, uz kuru kopš pēdējās tāda līmeņa tikšanās bija jāgaida tieši četri gadi, nenesa konkrētus rezultātus. Gluži otrādi – Krievija kārtējo reizi pauda bažas par minoritāšu tiesībām Latvijā.

"Bieži dialoga un savstarpējo kontaktu trūkums veido mītus, kuri ar laiku kļūst par reāliem šķēršļiem jebkādai sadarbībai. Esmu gandarīts, ka šodien Reikjavīkā bija iespēja tikties un uzsākt kaimiņvalstu starpā nepieciešamo dialogu," vakar Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) sanāksmes laikā pēc 40 minūšu sarunas ar Krievijas kolēģi Mihailu Fradkovu norādīja Aigars Kalvītis (TP). Lai gan abas valstis vakar pēc četriem gadiem atsāka sarunāties valdību vadītāju līmenī, nozīmīgas vienošanās panāktas netika.

Vēl ziemā abu valstu premjeru iespējamā tikšanās tika saistīta ar cerībām parakstīt vairāku starpvalstu līgumu paketi, bet jau pirms Reikjavīkas tikšanās abas puses atzina, ka tas nenotiks. Krievija neuzskata par iespējamu parakstīt jebkādas vienošanās par ekonomisko sadarbību vai starpvaldību komisijas darba atsākšanu, kamēr netiks atrisināti strīdīgie starpvalstu attiecību jautājumi, – tā dienu pirms tikšanās aģentūrai RosBusinessConsulting anonīmi norādīja kāds Krievijas delegācijas pārstāvis. Savukārt premjerministra ārlietu padomnieks Pēteris Ustubs Neatkarīgajai skaidroja, ka gluži vienkārši neesot pieticis laika līgumu saskaņošanai. Iepriekš Latvijas puse vairākkārt norādīja uz Krievijas vainu saskaņošanas procesa novilcināšanā.

Reikjavīkā tomēr tika panākta principiāla vienošanās par ekspertu sarunām gan par Starpvaldību komisijas līgumu, gan ekonomiskās sadarbības līgumu šā gada 20. un 21. jūnijā. To apliecināja arī Krievijas premjers.

Abi premjeri pārrunājuši arī Latvijas un Krievijas robežlīguma problēmu, tomēr tālāk par jau zināmo pozīciju kārtējo atkārtošanu nav tikts, liecina valdības preses dienesta informācija. A. Kalvītis kārtējo reizi skaidrojis, ka Latvijas valdības pieņemtā vienpusējā deklarācija saistīta ar Latvijas Republikas vēsturiskās izveidošanās faktu interpretāciju un nav uzskatāma par teritoriālu pretenziju pieteikumu Krievijai.

Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs dienu pirms Reikjavīkas sanāksmes vēlreiz atkārtoja daudzkārt pausto nostāju, ka sarunas ar Latviju un Igauniju par robežlīgumiem tiks atsāktas vienīgi tad, kad abas valstis atteiksies no dokumentiem pievienotajām vienpusējām politiskajām deklarācijām. Līdz tam brīdim par atgriešanos pie sarunu galda nevarot būt ne runas, vēsta RIA novosti.

A. Kalvītis un M. Fradkovs pārrunājuši arī energoapgādes drošības jautājumus un Latvijas interesi veidot pieslēgumu Vācijas–Krievijas gāzesvadam. Tāpat īsa viedokļu apmaiņa notikusi par kopējas sadarbības iespējām, veidojot tranzīta koridoru no Ķīnas uz Eiropu.

M. Fradkovs preses konferencē Reikjavīkā norādījis, ka gāzesvada projekts "atrisinās pārrobežu problēmas kurināmā piegādēs un nodrošinās visa reģiona enerģētisko drošību". Neviena Baltijas reģiona valstu delegācija neesot izvirzījusi iebildes pret gāzesvada projekta lietderību, kas esot uzskatāms apliecinājums partnervalstu gatavībai iesaistīties šajā projektā, Krievijas premjerministru citē Interfax.

Jau iepriekš, uzstājoties ar runu BJVP sanāksmē, A. Kalvītis uzsvēris nepieciešamību veidot integrētu enerģētisko tirgu un sekmēt nediskriminējošu pieeju un caurskatāmību energoresursu piegādēs. Caurskatāmību Krievijas un Vācijas iecerētā gāzesvada sakarā Reikjavīkā uzsvēra arī Zviedrijas premjerministrs Jorans Pēršons un Islandes premjerministrs Halldors Asgrimsons. J. Pēršons norādījis, ka domstarpības šajā jautājumā ir sarežģītas, tomēr vienlaikus atzinis, ka gāzesvada projektam ir labs potenciāls. "Mums jāatrod veids, kā sadarboties atklātā projektā," teicis J. Pēršons, ziņo Interfax.

"Šis projekts nedrīkst izvērsties par konfrontāciju starp Baltijas reģiona valstīm. Mums visiem ir jāsadarbojas. Ja problēmas pastāv, tās jāatrisina," norādījis J. Pēršons. Nodrošināt projekta caurskatāmību aicinājis arī H. Asgrimsons.

 

Zemnieki ES komisārei prasa vienlīdzīgu atbalstu

Ilze Šteinfelde,  NRA  06/09/06    Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla vakar Latvijas zemniekiem ieteica vairāk ražot specifiskus produktus un attīstīt agrotūrismu.

M. Fišere-Bēla, tiekoties ar Latvijas lauksaimniekiem, uzsvēra, ka nākotnē lielu nozīmi iegūs agrotūrisms un bioetanola ražošana. Savukārt mazajām saimniecībām vajadzētu vairāk orientēties uz specifisku, netradicionālu produktu ražošanu. Pēc tikšanās ar Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvjiem, viņa tomēr atzina, ka no Latvijas lauksaimniekiem dzirdējusi arī "ļoti atklātus viedokļus".

Visvairāk zemniekus interesēja cukura reforma un ES maksājumi.

Šobrīd Latvijas lauksaimnieku saņemtais atbalsts ir pusotras reizes mazāks nekā citās jaunajās dalībvalstīs un pat trīs reizes mazāks nekā vecajās. Stājoties Eiropas Savienībā, Latvijas lauksaimniekiem tika solīts, ka maksājumu apjoms pakāpeniski izlīdzināsies, taču īstenībā notiek pretējais – atbalstam piesakās aizvien lielāks skaits zemnieku, tādēļ maksājumi katram faktiski samazinās. LOSP valdes loceklis Edgars Ruža sacīja: "Iedomājieties, ja pasaules čempionāta spēle hokejā sāktos Latvija pret Franciju 2:8 vai Latvija pret Angliju 2:4. Latvijas spēlētājiem būtu uzdevums spēles laikā rezultātu izlīdzināt. ES lauksaimniecības politika ir tikpat netaisnīga. Latvijas lauksaimnieki saņem nožēlojami mazu finansējumu salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm. Šādā tirgū konkurēt ir ārkārtīgi grūti." Arī Zemnieku saeimas padomes loceklis Uldis Krievārs uzsvēra, ka, lai kaut ko izaudzētu, mūsu zemniekiem ir jāiegulda daudz lielāks darbs nekā siltākās Eiropas zemēs, taču naudu lauksaimnieki saņem mazāk.

 

ES komisāre lietū brien pa Tērvetes laukiem

NRA  06/10/06    Viņa ir ciemojusies ļoti daudzās saimniecībās, būdama gan ES lauksaimniecības komisāre, gan pirms tam Dānijas lauksaimniecības ministre.

Tik augsta ES līmeņa amatpersona agrofirmā Tērvete bija pirmo reizi. Šo vienu no Latvijas labākajām saimniecībām vairākkārt apmeklējuši Latvijā akreditēto ārvalstu vēstnieki un Latvijas amatpersonas, tai skaitā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Kad Latvijā pirms pāris gadiem viesojās iepriekšējais ES lauksaimniecības komisārs Francis Fišlers, viņš pabijis Tērvetes kaimiņpagastā – Zaļeniekos. "Līdz Tērvetei pietrūka vien dažu kilometru. Toties viņš baudīja Tērvetes Senču alu," stāsta Tērvetes sabiedrisko attiecību speciālists Imants Austriņš.

Arī M. Fišere-Bēla garšoja Tērvetes alu. Viņas novērtējums pēc pirmā alus malka skanēja – "nav slikts".

Toties aplūkojot alus darītavu, kas modernizēta ar SAPARD atbalstu, izsaucās: "Te jau izskatās kā tehnoloģiju izstādē!"

Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba līdzīgi kā citi lauksaimnieki bija sašutis, ka ES vecajās dalībvalstīs lauksaimniekiem atbalsta maksājumi ir ne tikai divas reizes lielāki nekā jaunajās dalībvalstīs, kā tika teikts, Latvijai iestājoties ES, bet pat daudzreiz lielāki. Agrofirma Tērvete atbalsta maksājumos par pagājušo gadu 132 eiro par hektāru, savukārt Somijas zemnieki par hektāru saņemot aptuveni 1000 eiro. M. Fišere-Bēla atgādināja, ka Latvijā strādniekiem maksājot krietni mazāk nekā vecajās ES dalībvalstīs. "Runāsim atklāti: ja, iestājoties ES, jaunās ES dalībvalstis saņemtu tikpat lielu atbalstu kā vecās dalībvalstis, kurās izmaksas ir krietni augstākas, tās vairs nevarētu konkurēt ar jaunajām," skaidroja M. Fišere-Bēla.

"Tāpēc jau tik daudz Latvijas iedzīvotāju dodas strādāt uz Īriju," ar sarūgtinājumu sacīja M. Goba.

Arī Zemnieku saeimas padomes loceklis Uldis Krievārs uzsvēra – lai kaut ko izaudzētu, mūsu zemniekiem ir jāiegulda daudz lielāks darbs nekā siltākās Eiropas zemēs, taču naudu lauksaimnieki saņem mazāk.

"Esošajā sistēmā Latvijas lauksaimnieki nekad nebūs konkurētspējīgi Eiropas Savienības mērogā. Turklāt Latvijā ir gana daudz izmanīgu darboņu, kas, lai saņemtu atbalstu, dedzina kūlu un imitē bioloģisko lauksaimniecību. Prasām pilnībā, pašos pamatos mainīt ES atbalsta politiku un vietējos, Latvijas, atbalsta saņemšanas nosacījumus beidzot padarīt īstiem ražotājiem labvēlīgus. Komisāre mums piekrita – lauksaimniecībā jāveicina konkurētspēja."

M. Fišere-Bēla nepiekrita izteiktajiem pārmetumiem par diskrimināciju, uzverot, ka cukura reforma attiecas vienādi uz visām valstīm. Viņa solīja rosināt izmaiņas likumdošanā, lai jaunās ES dalībvalstis tāpat kā vecās dalībvalstis jau ar nākoši gadu saņemtu papildu atbalstu par enerģētisko kultūru audzēšanu 45 eiro par hektāru (aptuveni 32 lati par hektāru).

To, kā sokas Dānijas lauksaimniekiem Latvijā, M. Fišere-Bēla gan precīzi nezināja, bet viņa bija dzirdējusi par Cēsu pusē saimniekojošo dāņu uzņēmēju Aleksu Rasmusenu.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijā viens no lielākajiem zemes īpašniekiem ir SIA ArtisJP, kas pieder dāņu kompānijai Kurland ApS. Šis uzņēmums pērn hektārmaksājumos saņēma 157 651 latu – lielāko šī atbalsta summu Latvijā. Salīdzināšanai – Agrofirma Tērvete pērn platības maksājumos saņēma 51 607 latus.

M. Fišere-Bēla Neatkarīgajai neslēpa, ka vecajās ES dalībvalstīs par iespēju saimniekot un investēt Latvijā ir liela interese.

Lai gan M. Fišere-Bēla tika cienāta ar alu, nevis pienu, piena lopkopība viņu īpaši interesēja. Tērvetes govju ganāmpulku viņa vēroja, nevis stāvot šosejas malā, kā to darīja daži ierēdņi, bet gan devās līdz govju aplokam, lai arī sāka smidzināt lietus. Lietus dēļ viņa nelaida garām izdevību paglaudīt teliņus, kas kāri laizīja M. Fišeres roku.

Piena lopkopības nākotni viņa pārrunāja arī ar zemniekiem, pirms devās uz Tērveti.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes locekle Ilze Aizsilniece stāstīja, ka piena lopkopēji prasījuši komisārei, kāda nākotne sagaida šo nozari.

"Komisāre apliecināja – sagaidāms, ka nākotnē tiks atceltas piena kvotas, taču pašlaik Latvijā tiek plānots izveidot 20–50 govju saimniecības. Šādas saimniecības citās ES valstīs izstājas no tirgus, taču šķiet, ka Latvijas struktūrfondos tiek plānots atbalstīt tieši šādas saimniecības. Tas nav gudri."

Tērvetē ir 690 slaucamas govis, un pērn tika izslauktas 4664 tonnas piena. "Pienu izslaucam krietni vairāk, nekā brūvējam alu," lepojās M. Goba.

 

Al Jazeera, kas jau darbojas virknē rietumvalstu, plānojot atvērt biroju Rīgā

Gunta Sloga,  Diena  06/10/06    Par teroristu organizāciju ruporu kalpojošu mediju darbība Latvijā nebūtu vēlama — tā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) piektdien komentēja izskanējušo informāciju, ka neviennozīmīgi vērtētais arābu telekanāls Al Jazeera varētu atvērt biroju Rīgā. Arī Ārlietu ministrijā, kur parasti akreditējas uz ilgu laiku Rīgā strādāt atbraukušie ārvalstu preses pārstāvji, Al Jazeera pārstāvji pagaidām nav vērsušies.

Par to, ka Al Jazeera ir šādi plāni, piektdien vēstīja Lietuvas prese, atsaucoties uz arābu telesabiedrības pārstāvjiem, kas Viļņā bija ieradušies apspriest iespēju raidīt Baltijas valstīs, ziņo LETA. Tur arī sacīts, ka par telesabiedrības biroja vietu Baltijā varētu kļūt Rīga. Šoruden sāks darboties Al Jazeera kanāls angliski, kas līdzīgi BBC un CNN raidīs visā pasaulē. Tādēļ saprotams, ka telekompānija meklē vietu korespondentu punktam Baltijā un Skandināvijā. Iegūt telekanāla pārstāvju komentārus par plāniem Rīgā Dienai piektdien neizdevās.

"Šādi kanāli ir cieši saistīti ar teroristu organizācijām un kalpo tām par ruporu, un tādēļ SAB nav ieinteresēts, lai šāda kanāla filiāle tiktu atvērta Latvijā," Dienai sacīja SAB preses sekretāre Baiba Rāta. Uzsverot, ka šī nav publiskojama informācija, viņa nesacīja, vai birojam ir informācija par šiem telekanāla plāniem. SAB uzmanības lokā dažkārt nonākot arī akreditāciju darbam Latvijā un līdz ar to arī ilgtermiņa vīzu pieprasījuši žurnālisti, ja ir aizdomas, ka viņi varētu darboties arī kādas citas valsts vai teroristu organizācijas labā, Dienai sacīja kāds avots drošības struktūrās. Ja kanāls vēlas vienīgi atvērt Rīgā biroju, tam arī nav jālūdz Nacionālās radio un televīzijas padomes atļauja.

Al Jazeera raidīšanas centri jau izvietoti arī Londonā un Vašingtonā. Telesabiedrības žurnālisti darbojas arī daudzās rietumvalstīs. No Kataras raidošais telekanāls plašāku uzmanību piesaistīja Afganistānas kara laikā, kad pārraidīja aizdomās par saistību ar 11.septembra terora aktiem turētā Osamas bin Ladena runas. Pārraidīt teroristu līderu runas, kā arī sīkas ziņas par iespējamajiem ASV un to sabiedroto pārkāpumiem pret irākiešu civiliedzīvotājiem tas ir turpinājis arī Irākas konflikta laikā.

 

Latvija uz Afganistānu nesūtīs vairāk karavīru, nekā iepriekš plānots

LETA  06/10/06    NATO lēmums paplašināt miera uzturēšanas spēkus Afganistānā nemainīs Latvijas karavīru skaitu šajā valstī, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vecākā referente Vineta Kleine.

Šobrīd misijā Afganistānā dien 29 Latvijas karavīri, kuriem, kā iepriekš nolemts, jūnija beigās pievienosies vēl septiņi. Nacionālo bruņoto spēku vienības dalība misijā ar Saeimas lēmumu ir pagarināta līdz 13.oktobrim.

Kā ziņots, NATO 8.jūnijā solīja turpināt īstenot savu plānu un gandrīz dubultot miera uzturēšanas spēku karavīru skaitu Afganistānā, neskatoties uz aizvien pieaugošo vardarbību. Organizācija arī aicināja ziedotājus darīt vairāk, lai palīdzētu atjaunot kara nopostīto valsti.

26 valstu alianse apstiprināja plānu palielināt karavīru skaitu Afganistānā no 9000 līdz aptuveni 17 000 un līdz jūlija beigām izvietot spēkus nemierīgajā valsts dienvidu daļā, tādējādi iesaistot NATO spēkus, iespējams, grūtākajā sauszemes operācijā kopš tās dibināšanas 1949.gadā.

"Nav nekādu ilūziju, ka mūsu nākotnes uzdevums būs viegls. Tas ir pilns izaicinājumu un briesmu," alianses valstu un Afganistānas aizsardzības ministru sanāksmē Briselē uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers.

"Būšu atklāts - atjaunošanai un attīstībai nepieciešams vairāk resursu," piebilda Shēfers, aicinot ANO, Eiropas Savienību (ES), G8 un citas valstis palielināt palīdzības apjomus.

Viņš atturējās no sīkākiem komentāriem, taču šie izteikumi saskan ar citu NATO amatpersonu nesen teikto, ka drošības situācijas pasliktināšanos daļēji veicina izmisums un nabadzība, ar ko joprojām sastopas miljoniem afgāņu.

 

Pieaug Latvijas nepārņemto ES direktīvu skaits

LETA  06/10/06    Kopš gada sākuma Latvijas nepārņemto Eiropas Savienības (ES) direktīvu skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina Tieslietu ministrijas ziņojums valdībai.

Patlaban Latvija nav pārņemusi 36 ES direktīvas. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijas atrodas sestajā vietā direktīvu pārņemšanas ranga tabulā.

Kopumā ministrija secinājusi, ka ir 58 direktīvas, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās sagaidāma tuvāko divu gadu laikā. Līdz ar to ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu laicīgu direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Visvairāk nepārņemto direktīvu ir Satiksmes ministrijas pārziņā - 25 direktīvas, tai skaitā 13 direktīvu pārņemšanas termiņš jau iestājies.

Zemkopības ministrijai jānodrošina 19 direktīvu pārņemšana, Ekonomikas ministrijai - desmit, Veselības ministrijai - deviņu, Finanšu un Vides ministrijām - septiņu, Iekšlietu ministrijai - sešu, Labklājības ministrijai - četru, Tieslietu ministrijai - trīs, Izglītības un zinātnes ministrijai - divu, bet Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam jānodrošina vienas direktīvas pārņemšana.

Par desmit direktīvu neieviešanu vai ieviešanu nacionālajā tiesību sistēmā nepienācīgā kārtā Eiropas Komisija pret Latvijas jau uzsākusi Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā paredzēto pārkāpumu procedūru.

 

 

 

Valdībā, partijās un NVO...

 

 

Kiršteins startēs Saeimā no ZZS saraksta

Apollo  05/24/06     Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins gaidāmajās Saeimas vēlēšanās startēs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta. Taču nevienā no apvienību veidojošajām partijām viņš gan nedomājot iestāties. Kiršteins skaidrojis, ka viens no galvenajiem iemesliem viņa dalībai ZZS sarakstā esot redzējums par Latvijas enerģētisko neatkarību, kas nodrošināšot nacionālo neatkarību.

 

Repše nav vienīgais JL premjera kandidāts

Diena  05/26/06     Lai arī Jaunā laika (JL) vadība negrib atzīt, ka bez priekšsēža Einara Repšes

partijai būtu vēl kāds premjera amata kandidāts, neoficiāli zināms, ka neformāli ir izvērtēta iespēja nominēt šim postenim arī Eiropas Parlamenta deputātu Valdi Dombrovski.

Kad krita Induļa Emša (ZZS) valdība, JL valde kā premjera kandidātu nosauca vēlāko ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu. Kopš E. Repše un K. Kariņš dažādu iemeslu dēļ ir atstājuši valdību un partijas līderis vairs nav arī Saeimā, pēc politisko konkurentu domām, JL vairs nevar piedāvāt pārliecinošu premjera kandidātu, kura vadībā piekristu strādāt citi politiskie spēki.

Konkurentu attieksme pastiprina šīs ziņas ticamību, lai arī JL joprojām E.Repši uzskata par piemērotāko kandidātu valdības vadītāja postenim. "Neformāli tāds variants kaut kur tā ir arī pārrunāts, un tāpēc to nevar pilnībā izslēgt, bet tas nav bijis tik konkrēti, lai es šādu iespēju komentētu," teica pats V. Dombrovskis.

 

LPP turpmākos 2 gadus vadīs Ainārs Šlesers

Diena  05/29/06     Latvijas Pirmās partijas (LPP) 5. kongresā par partijas priekšsēdētāju uz nākamajiem diviem gadiem ievēlēts Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.

Pēc ievēlēšanas LPP priekšsēdētāja amatā Šlesers apliecināja, ka LPP kopā ar saviem sabiedrotajiem 9.Saeimas vēlēšanās cīnīsies par uzvaru un tiesībām veidot valdību. "Mēs esam gatavi vadīt šo valsti, uzņemties atbildību un realizēt savus ambiciozos mērķus," teica Šlesers.

Šlesers bija vienīgais kandidāts uz LPP priekšsēdētāja amatu, kuru pēc paša vēlēšanās atstāja Juris Lujāns.

Balsojums par Šleseru kā LPP priekšsēdētāju bija vienbalsīgs, atturējās tikai daži kongresa delegāti. Debatēs pret Šlesera kandidatūru iebilda tikai Saeimas deputā ts Oskars Kastēns, kurš atgādināja, ka Šlesera vārds tiek minēts saistībā kukuļdošanas skandālu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās, lai gan publiskotās sarunas nedod tiešus pierādījumus, ka Šlesers būtu iesaistīts šajā skandālā.

"Partijas vadītājam ir jābūt arī premjera kandidātam," pārliecināts Šlesers. Kardināls Jānis Pujats un arhibīskaps Jānis Vanags bieži viesojas LPP pasākumos, taču pirmo reizi viņi tik konkrēti pauda savu pozitīvo attieksmi pret LPP, bija pamanījuši kongresa delegāti. "Mēs esam sajutuši draugu mūsu idejām un centieniem," teica J. Vanags.

 

Visu Latvijai startēšot atseviški

Diena  05/30/06    Raivja Dzintara vadītā nacionālā partija Visu Latvijai, kas ir runājusi par sadarbību ar vairākiem politiskajiem spēkiem — TB/ LNNK ZZS, Jaunajiem demokrātiem —, startēs Saeimas vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu, Dienai 29. maijā atzina R.Dzintars. Kandidātu sarakstu partija plāno apstiprināt jūlijā.

"Balsis nevar atņemt tam, ar kuru sabiedrība ir apmierināta," tā R. Dzintars komentēja varbūtību, ka ar šādu lēmumu partija riskē neiekļūt parlamentā, bet atņemt nacionālajiem spēkiem balsis.

 

Maijā populārākā partija atkal - Jaunais Laiks

BNS  05/31/06     Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā populārāko partiju saraksta galvgalī maijā atgriezusies pašlaik opozīcijā strādājošā partija "Jaunais laiks" (JL), liecina pētījumu centra "Latvijas fakti" veiktās aptaujas rezultāti. JL ar 10,7% atbalstītāju balsu tikai nedaudz apsteigusi otrajā vietā esošo Zaļo un zemnieku savienī bu (ZZS), par ko maijā bija gatavi balsot 10,5% aptaujas dalībnieku, savukārt trešā ir valdību veidojošā Tautas partija ar 10,3% balsu.

 

PCTVL vadībā izvirzās kampaņas līderis Jakovs Pliners

Diena  06/05/06    Kopš apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) panākumiem 8. Saeimas vēlēšanās, kad tā startēja nu jau pie partijām nepiederošā politiķa Jāņa Jurkāna vadībā, to ir skārušas daudzas pārmaiņas. Zem PCTVL karoga parlamentā 25 deputātu vietā palikuši tikai seši, savukārt agrākie sabiedrotie tagad ir apvienojušies Saskaņas centrā (SC) un būs nopietnākie PCTVL sāncenši vēlēšanās.

Taču eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas vadītajai Līdztiesībai izdevās saglabāt PCTVL nosaukumu un ar to nodrošināt panākumus vairākās vēlēšanās. Uz panākumiem tā cer arī 9. Saeimas vēlēšanās. PCTVL — vienīgā kreisajā spārnā — joprojām ir saglabājusi arī savas pozīcijas populārāko partiju vidū. Apvienība PCTVL vienmēr vispirms asociējusies ar T. Ždanoku, kas strādā Eiropas Parlamentā Briselē un Saeimas vēlēšanās nekandidēs (viņai to liedz likums, jo politiķe bijusi kompartijā pēc 1991. gada 13. janvāra), taču priekšvēlēšanu laikā būs Latvijā un vadīs arī vēlēšanu kampaņu.

Visos apgabalos PCTVL sarakstā ar pirmo numuru startēs Saeimas deputāts Jakovs Pliners, kas ir populārākais no kandidātiem, liecinot aptaujas. Nākamie Rīgas sarakstā būšot Saeimas deputāti Vladimirs Buzajevs, Nikolajs Kabanovs, Juris Sokolovskis, kā arī Rīgas domnieks Genadijs Kotovs (Rīgas domes vēlēšanās PCTVL ieguva otro labāko rezultātu un ir pārstāvēta ar deviņiem deputātiem). Viņš pirms 16. marta nonāca policijas uzmanības lokā ar skrejlapu līmēšanu un tika sodīts par nepakļaušanos kārtības sargiem.

 

Latvijas ārpolitikas nostādnes kā sastiķēts mētelītis

Diena  06/05/06    Labi, ka tas papīrs vispār beidzot uzrakstīts. Tā par Ārlietu ministrijā teju divus gadus tapinātajām un pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajām ārpolitikas pamatnostādnēm nākamajiem četriem gadiem saka avīzes Diena uzrunātie ārpolitikas pārzinātāji. Vairākumam no viņiem ir šaubas, vai šajā dokumentā skaidri pateikts, kādi ir svarīgākie līdz 2010. gadam paveicamie darbi. Tam trūkst skaidri definēta virsuzdevuma par to, kurp valsts vēlas virzīties.

Ārlietu ministrs par galveno ārpolitisko mērķi nosauc valsts ietekmes stiprināšanu. Sandra Kalniete (JL): „Šis dokuments ir ārkārtīgi vispārīgs, un, ja salīdzina arī īso laika periodu, kam tas paredzēts, rodas pretruna. Šis plāns būtībā būtu piemērojams arī 10 gadu garumā. Jāņem vērā, ka ārpolitikā mēs neesam vienīgie spēlētāji, ne viss ir atkarīgs no mums, tādēļ būtu bijis pareizāk paņemt šim dokumentam lielāku ietvaru. Sadaļā par divpusējām attiecībām nav ne vārda par šobrīd eksplozīvāko Tuvo Austrumu reģionu. Irākā un Afganistānā ir mūsu karavīri, taču nav atspoguļota mūsu loma un skatījums par šo reģionu. Sadaļā par diasporu savukārt nav paredzēta atgriešanās veicināšana.”

 

"Latvijai un Ventspilij" piekrīt Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar ZZS

Apollo  06/07/06    6. jūnijā politiskās partijas «Latvijai un Ventspilij» sapulcē vienbalsīgi nolemts sadarboties un piedalīties kopīgā sarakstā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) 9. Saeimas vēlēšanās. Par Ventspils domes priekšsēža, partijas «Latvijai un Ventspilij» vadītāja Aivara Lemberga piedalīšanos 9. Saeimas vēlēšanās sapulcē netika lemts.

 

JL piesavinās svešus nopelnus

Kristaps Kārkliņš,  NRA  06/07/06    Ziņojums par pagājušā gada finanšu pārskatu apstiprina jaunā sasaukuma domes bezdarbību.

Uzklausot pilsētas 2005. gada finanšu pārskatu, opozīcija norādīja partijas Jaunais laiks (JL) vadītajai domes valdošajai koalīcijai, ka lielākā daļa tās uzrādīto sasniegumu patiesībā ir iepriekšējā sasaukuma domes nopelns.

It kā formālais jautājums par pašvaldības pagājušā gada finanšu pārskata apstiprināšanu vakar domes sēdē izvērtās par JL vadītās domes kaunināšanu par bezdarbību. "JL valdīšana Rīgas domē vairs nav saucama par jaunu, jo domes priekšsēdētājs Aksenoka kungs un pie varas esošā koalīcija pie varas nāca 2005. gada martā. Lasot priekšsēdētāja ziņojumu, sirds pildās ar lepnumu par to, cik daudz pozitīvu lietu esam paveikuši," ironizēja opozīcijas līderis, deputāts Jānis Dinevičs. "Žēl, ka, stāstot par padarīto, JL runā tā, it kā viss būtu viņu veikums. Gribētu piebilst, ka daudz ir sasniegts tieši domes iepriekšējā sasaukuma laikā."

A. Aksenoka ziņojums tiešām izskatās mazliet dīvains. Piemēram, mēra ziņojumā teikts, ka "turpinās pašvaldības līdzdalība pilsētas iedzīvotāju dzīvokļu problēmu risināšanā: ekspluatācijā nodotas divas dzīvojamās mājas ar 117 dzīvokļiem, turpinās Dreiliņu otrās kārtas dzīvojamo māju celtniecība". Uz to norādīja arī J. Dinevičs, sakot, ka Dreiliņu mikrorajonā dzīvību iepūta jau iepriekšējā dome, turklāt JL pirms vēlēšanām solīja gadā uzbūvēt 1000 dzīvokļu, bet reāli ir tikai šie 117, lai gan rindā uz dzīvokļiem gaida 8000 ģimeņu. A. Aksenoks vēl minējis sekmīgu pilsētas budžeta ieņēmumu daļas izpildi (vai varēja būt arī citādi?), kas "pašvaldībai ļāva īstenot vairākus papildu pasākumus sociāli neaizsargātāko pilsētas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā", palielinātās algas bērnudarzu auklītēm un apmaksātās pirmsskolas pedagogu studijas, savukārt pie sasniegumiem transporta sfērā minēta "satiksmes plūsmas uzlabošana vienotā Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme ietvaros". Jebkurš satiksmes dalībnieks varēs teikt kādu biezu vārdu par to, cik pamatīgus uzlabojumus "satiksmes plūsmā" ir jutis laika posmā no 2005. gada marta...

Rīgas mērs minējis vēl vairākus, pēc viņa domām, sasniegumus: esot uzlabojies darbs pilsētas īpašumu apsaimniekošanā un tiek veidota vienota informācijas sistēma pilsētas nekustamo īpašumu uzskaitei un administrēšanai; sagatavots pašvaldībai piederošo graustu inventarizācijas saraksts; uzlabota kultūras pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība; veikti "vairāki jauni, taču rīdziniekiem sen vajadzīgi pasākumi teritorijas labiekārtošanas un dzīvojamās vides sakārtošanas jomā" (sākta rotaļu laukumu labiekārtošana, tiek īstenota masveida papeļu izciršana Rīgā, notiek pilsētas teritorijā esošo peldvietu sakārtošana, ierīkots pirmais suņu pastaigas laukums) u. tml. Opozīcijai bija iemesls pasmīnēt arī par akcentētajiem panākumiem pilsētas attīstības plāna 2006.–2018. gadam un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna apstiprināšanā – arī šie dokumenti sagatavoti un būtībā līdz galam izstrādāti iepriekšējās domes darbības laikā.

Tiesa, J. Dineviča no tribīnes JL veltītā kritika vairāk izklausījās pēc priekšvēlēšanu runas, uz ko pilnīgi pamatoti norādīja arī deputāts Modris Lujāns. "Klausoties Dineviča kunga teikto, sažņaudzās sirds. Priecājos, ka Latvijas Pirmā partija kautrīgi nekāpj tribīnē un nesaka, ka savā laikā [bijušais mērs] Andris Bērziņš arī daudz atstājis. Ja mēs turpināsim šo ideju, tad pēc tam [tribīnē] vajadzētu kāpt tēvzemiešiem un teikt, ka [mēra Māra] Purgaiļa laikā arī daudz kas paveikts. Un pēc tam, nedod Dievs, uzkāptu sociālisti, kas teiktu, ka [Alfrēds] Rubiks bija pirmā akmeņa licējs," pie veselā saprāta apelēja M. Lujāns.

 

Zemsavieši turpina audzēt muskuļus

Liene Barisa,  NRA  06/08/06    Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pēdējos mēnešos visai intensīvi piesaistījusi papildspēkus. Aprīlī savienības kandidātu sarakstā piekrita kandidēt pazīstamais publicists Visvaldis Lācis, maijā – neatkarīgais deputāts Aleksandrs Kiršteins. Drīzumā tiks noslēgts līgums ar partiju Latvijai un Ventspilij un, iespējams, arī ar mazāk pazīstamu partiju – Latgales sirds. Bet vakar savu jāvārdu kandidēt vēlēšanās deva arī populārais svarcēlājs Viktors Ščerbatihs.

Turklāt atšķirībā no Aleksandra Kiršteina viņš arī solīja kļūt par biedru vienai no apvienību veidojošajām partijām un stāsies Latvijas Zemnieku savienībā. Iesaistīties politikā V. Ščerbatihu aicinājis ar partiju saistīts Dobeles ārsts Andrejs Spridzāns, kas savulaik rūpējies arī par svarcēlāja veselību. Ekspertu skatījumā ZZS rindu papildināšana ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un partijām, visticamāk, nāks par labu. Sociologs Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka Latvijas Zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai allaž bijušas problēmas ar līderiem, proti, spilgtu, populāru un pazīstamu personību trūkums.

Latvijas Zemnieku savienības un Zaļās partijas spēku apvienošana un jaunu cilvēku piesaistīšana (Ingrīda Ūdre, Vilis Krištopans un citi) pirms 8. Saeimas vēlēšanām nesa augļus. Arī tagad, visticamāk, varētu notikt līdzīgi. "Viņi ir redzējuši, ka tas strādā. Un tagad dara to pašu (..) Domāju, ka tas atmaksāsies," vērtēja A. Freimanis.

Sociologs Arnis Kaktiņš gan bilst, ka nepārprotamas atbildes nav. Viņš skaidro, ka cilvēki lielā mērā ir orientēti uz personībām un atpazīstamībai ir liela nozīme. Taču šādu cilvēku, kas turklāt nav saistīti ar politiku, piesaistīšana jau ir novecojis paņēmiens, un cilvēkiem lielā mērā ir skaidrs, kāpēc tas tiek darīts. Līdz ar to šādas metodes izmantošanu sabiedrība var uztvert arī ar zināmu skepsi un smīnu. Tajā pašā laikā rezultāts esot atkarīgs arī no konkrētā cilvēka. "Jāskatās, kas tie par cilvēkiem, ko piesaista. Šajā gadījumā es domāju, ka, piemēram, Visvalža Lāča devums atbalsta palielināšanai būs daudz lielāks par Ščerbatiha devumu," sprieda A. Kaktiņš.

Arī A. Freimanis pieļauj, ka spēku papildināšanas procesā ZZS varētu zaudēt kādu no saviem vēlētājiem. "Taču, summējot visus plusus un visus mīnusus, to plusu noteikti ir vairāk," lēsa sociologs.

Vēl nav īsti skaidrs, kādas vietas jaunpienācējiem tiks vēlēšanu sarakstos, taču ir apmēram zināms, kuros apgabalos katrs deputāta kandidāts startēs, Neatkarīgajai atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Visvaldis Lācis, visticamāk, startēšot Rīgā un Vidzemē. A. Kiršteins – Rīgā, bet Ščerbatihs – Zemgalē, jo viņš nāk no šī reģiona, klāstīja A. Brigmanis. Iespējams, viņa vārds būšot atrodamas arī Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā. Ne tikai Kurzemē, kā varētu gaidīt, kandidēs arī Latvijai un Ventspilij cilvēki. Pēc A. Brigmaņa teiktā, Kurzemes apgabala sarakstā varētu būt divi trīs šīs partijas biedri, taču nav izslēgts, ka viņi kandidēs arī citos Latvijas reģionos. Lielāka skaidrība par kandidātu skaitu un personālijām varētu būt pēc tuvāko nedēļu sarunām, kurās apspriedīs gan sadarbības līgumu, gan kandidātus.

Taču pavisam noteikti jau ir zināmas ZZS lokomotīves. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pirmā būs Latgalē, Latvijas Zaļās partijas vadītājs Indulis Emsis – Rīgā, LZS priekšsēdētājs un ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis – Zemgalē, bet zemkopības ministrs Mārtiņš Roze – Kurzemē.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka vēlēšanās kandidēs arī pašvaldību pārstāvji. Piemēram, kandidātu sarakstā būs Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa, Bērzes pagasta priekšsēdētājs Uldis Augulis un citi.

Lai arī, gatavojoties vēlēšanām, ZZS sev izveidojusi visai raibu un vērā ņemamu komandu, nosaukumā, uz vēlēšanu biļeteniem un citur neparādīsies sabiedroto nosaukums, piemēram, "ZZS un L un V", norādīja A. Brigmanis. Nav arī skaidri zināms, vai līdz oktobrim partijai nepievienosies vēl kāds. A. Brigmanis gan atzīst, ka nekas "nopietni vairs nemainīsies".

A. Freimanis vērtē, ka ZZS ir kļuvusi par vaļēju politisku ideoloģiju platformu, kur vienojošais nav konkrēta ideoloģija, bet atsevišķi principi. "ZZS ir partija, kur savstarpēji vienojas par kaut kādiem principiem un uz šo principu pamata, piemēram, nacionālistiskām nostādnēm, piesaista cilvēkus arī ar pretrunīgiem uzskatiem un izvirza arī nosacījumus, piemēram, Visvaldis Lācis patur tiesības vienmēr brīvi paust savu viedokli," skaidroja A. Freimanis.

 

Ministri satraukti par KNAB politisko angažētību

Ritums Rozenbergs,  NRA  06/07/06    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nevēlēšanās pārbaudīt, vai bijušā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa lēmumi par Eiropas naudas sadali ir bijuši likumīgi, rada bīstamu precedentu un liecina par tiesībsargājošās iestādes politisko angažētību, atzīst Neatkarīgās aptaujātie valdības ministri.

Nevēloties vērtēt K. Kariņa lēmumus, kuri Jaunā laika sponsoru firmai S&G ļāva iegūt vairāk nekā miljonu latu no Eiropas struktūrfondiem, KNAB netieši atzīst – arī citi ministri drīkst pieņemt lēmumus, kas ir labvēlīgi politiskajiem sponsoriem. Neatkarīgā valdības ministriem vaicāja, vai viņi tagad neplāno rīkoties līdzīgi kā K. Kariņš.

Ministru atbildēs dominēja divas domas – partiju sponsoriem labvēlīgu lēmumu pieņemšana nav ētiska, savukārt KNAB rīcībā ir vērojams dubultais standarts, jo K. Kariņa gadījums nebūt nav vienīgais, kad KNAB nevēlas pārbaudīt ar partiju Jaunais laiks saistītu lietu.

Pašreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP), vaicāts, vai arī viņš nedomā par lēmumiem, kas aplaimotu partijas sponsorus, atbildēja: "Mana un Kariņa izpratne par ētiku atšķiras. Protams, es tā nerīkošos."

Tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds (LPP), atbildot uz identisku jautājumu, aizdomājās par KNAB kompetenci: "To, vai šī lieta būtu jāvērtē KNAB vai kādam citam, es šobrīd nevaru komentēt, jo nezinu lietas būtību. Bet es saprotu, ka ir jau bijuši vairāki gadījumi, kad KNAB attiecībā uz Jauno laiku ir atteicies veikt pārbaudi. Acīmredzot, ja KNAB tā ir rīkojies, tam ir bijuši savi apsvērumi. Vai tie ir bijuši likumīgi – neņemos spriest. Lai tieslietu ministrs komentētu šādus jautājums, ir rūpīgāk jāiepazīstas ar lietas materiāliem."

Arī veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP) runāja par KNAB atbildību: "Man liekas – tas ir nepareizi, ka šo lietu nepārbaudīs KNAB, jo klasiskā politiskās korupcijas shēma ir tāda, ka labumu saņem konsultantu firmas, kas ir saistītas ar partijām, un spēj ietekmēt politiskos procesus. Šajā gadījumā tas, ka KNAB atsakās pētīt – līdzīgi kā gadījumā, kad partijas kasē nonāca ziedojums tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas Rīgas domē – pašam KNAB rīvē kantes. Tas viss īstenībā parāda, ka KNAB nav politiski neitrāls. Te ir nopietns pamats bažām. Es domāju, ka KNAB cērt zaru, uz kura pats sēž. Katrā ziņā šādus jautājumus uzraugošajai institūcijai jābūt neitrālai un politiski neietekmējamai. Šobrīd diemžēl šie lēmumi to neapliecina."

Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) teica: "Man līdz šim nebija ienācis prātā, ka tā [kā Kariņš] vispār var rīkoties. Būtu ļoti slikti, ja šāds precedents tiktu atstāts kā paraugs. Tādējādi tiks radīts negatīvs iespaids, ka Eiropas nauda līdzīgi kā G-24 kredīti tiek sadalīta savējiem. Bet bez KNAB jau arī citas institūcijas var šo gadījumu izvērtēt. Es gan nerīkošos tā kā Kariņš."

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) sāka ar joku: "Ārlietu ministrs savas partijas sponsoru listi īsti nav pētījis. Var jau būt, ka man kā partijas valdes loceklim ar to vajadzēja rūpīgāk iepazīties. Bet, nopietni runājot, man šķiet jocīgi, ka šādi gadījumi nav KNAB intereses vērti. Pēc būtības galvenais, kas ir jebkura likuma pamatā – lai būtu vienāda attieksme pret visiem. Maiga vai stingra, bet vienāda."

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) par KNAB rīcību bija sašutis: "Mums turpretim nepārtraukti pārmet, ka mēs kādam sadalam kaut ko par labu. Man nav pieņemama tāda divējāda attieksme. Tas ir ļoti bīstams precedents."

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) uzsvēra, ka ministrs nedrīkst pieņemt lēmumus attiecībā uz firmām, kas saistītas ar viņu vai viņa partiju. "Es uzskatu, ka šajā jautājumā ir acīmredzama nosliece, ka viena partija netiek aiztikta. Es pats personiski to esmu sajutis pietiekoši – Jaunais laiks gribēja, lai pret mani uzsāk kriminālvajāšanu. Tiklīdz es kļuvu par ministra kandidātu, tika izdarīta pārbaude vietējā pagastā, meklējot interešu konfliktu. Šis [Kariņa] gadījums parāda, ka KNAB nav vienāda attieksme pret visiem politiskajiem spēkiem."

Premjers Aigars Kalvītis (TP) par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz partiju sponsoriem bija lakonisks: "Tas ir politiķu ētikas jautājums. Mēs ļoti rūpīgi skatāmies, lai nenonāktu interešu konfliktos, lai tiktu realizēta godīga valsts pārvalde.

 

Saeima nolemj atvērt čekas maisus 1.novembrī

Ināra Egle,  Diena  06/08/06    Saeimas vairākums trešdien nolēma atvērt VDK arhīvus, lai pēc 1.novembra Latvijas Vēstnesī publicētu aptuveni 4800 čekas aģentu vārdus, pievienojot sarakstam plašu kartotēkas raksturojumu, ko sagatavojis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju. Lēmumu deputāti pieņēma, izskatot Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas Saeimai otrreizējai caurlūkošanai jau nodoto likumu. Tā kā tajā ir veikti pārgrozījumi, prezidentei ir iespēja vēlreiz lemt par likuma izsludināšanu vai atdošanu Saeimai.

Par projektu balsoja 59 deputāti no Tautas partijas, Zaļo un Zemnieku savienības, Latvijas Pirmās partijas, kā arī opozīcijā esošās TB/LNNK, daļa Jaunā laika un vairāki neatkarīgie deputāti. Arī koalīcijā bija daži parlamentārieši, kas lēmumu neatbalstīja. Likums stājas spēkā 1.novembrī, un šī daudzus gadus gaidītā informācija aizņems mediju telpu laikā, kad uz pirmo sēdi pulcēsies 9.Saeima, tiks veidota nākamā valdība un Latvija gatavosies uzņemt NATO sammita dalībniekus.

Koalīcijas pārstāvji debatēs tikpat kā neuzstājās, un aģentu publiskošanu galvenokārt aizstāvēja labējās opozīcijas deputāti. Izņēmums bija Leopolds Ozoliņš (ZZS), kas aicināja balsot par, "jo vēlos zināt tos, kuriem piedot". Tā viņš sacīja pēc tam, kad Jānis Jurkāns ieteica skatīties nākotnē, pāridarītājiem piedot un notiekošo novērtēja ar vārdiem: "Te briest viena liela nelietība." Juris Dobelis (TB/LNNK) bija par to, ka "vienreiz tā lieta ir jāizbeidz", lai vairs netiek uzturēta "tā nemitīgā spriedze" ap šo tematu.

"Tas ir mīts, ko raksta žurnālisti, kuru daļa arī ir maisos, ka vajadzīga lustrācija — neviens netaisās pieteikties," teica Aleksandrs Kiršteins, būdams neizpratnē, kāpēc kartotēkā esošie deputāti tiek darīti zināmi, bet citu sabiedrībā svarīgu cilvēku uzvārdi — ne. Ne mazāka bija to deputātu daļa, kas iebilda pret aģentu vārdu publiskošanu, atsaucoties gan uz nepilnīgo kartotēku un to, ka sarakstam nav juridisku seku, gan minot argumentus, kurus jau iepriekš bija uzsvēris arī TSDC vadītājs Indulis Zālīte. Lai arī viņa vadībā ir sagatavota skaidrojošā preambula, pēc lēmuma pieņemšanas viņš Dienai atzina: "Likums ir pieņemts, un mēs to pildīsim, taču preambula ir spilvens politiķiem, nevis materiāls lasītājiem, tā ir gara, un diez vai kāds ar to sāks."

Bijušais brīvības cīnītājs Jānis Rožkalns, kas pats ir cietis represijās, medijos ir aicinājis sākt nevis ar aģentiem, bet gan ar kompartijas nomenklatūras darbinieku sarakstu, jo čeka bija pakļauta partijai, kurai ir galvenā atbildība par nodarītajām nelietībām.

 

Saeima konceptuāli atbalsta kriminālatbildību par krāpšanos naturalizācijas eksāmenos

DELFI  06/08/06    Saeimas deputāti ceturtdien pēc ilgām debatēm konceptuāli atbalstīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kas nosaka kriminālatbildību par krāpšanos valodas prasmes un zināšanu pārbaudes eksāmenos Latvijas pilsonības iegūšanai.

Likumprojekts nosaka kriminālatbildību par nepatiesu uzdošanos par citu personu, kura kārto valodas prasmes un zināšanu pārbaudes eksāmenu.

Saeimas Juridiska komisija sākotnēji noraidīja grozījumu skatīšanu Saeimas sēdē, norādot uz priekšlikumu zemo kvalitāti, taču pēc TB/LNNK lūguma Krimināllikuma grozījumi tika izskatīti Saeimas plenārsēdē.

Partijas "Jaunais laiks" pārstāve Solvita Āboltiņa paužot atbalstu TB/LNNK priekšlikumam noteikt kriminālatbildību par krāpšanos naturalizācijas pārbaudē, norādīja, ka paredzētais sods iespējams ir par bargu, taču stingri aizstāvēja ideju par darbu sodu ieviešanu , lai novērstu iespēju cilvēkiem kārtot naturalizācijas eksāmenu citu personu vietā.

Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins pauda pārliecību, ka sodiem jābūt loti bargiem, lai novērstu "noziegumu ar mērķi korupcijas ceļā iekļūt Latvijas vidē, lai mainītu iekārtu".

Kiršteins atgādināja par nesenajiem rekordiem, kad daži cilvēki naturalizācijas eksāmenu kārtojuši 17 reizes. "Tikai izraidīšana uz etnisko dzimteni, var ārstēt šo necieņu pret valodu un valsti. Ir jāieved kārtība, lai veikalos un iestādes ir kārtība ir jāpasaka, ka neļausim ņirgāties par Latviju valodu un kārtību un iestrādāsim tādas normas, lai pat sapņos nerāda blēdīties," savu pārliecību pauda Kiršteins.

Tautras partijas (TP) pārstāvis un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņs gan norādīja, ka tiek piedāvāts ieviests kriminālsodu gadījumu, ja "naturalizācijas pārvaldes darbinieks neredz, ka Svetlanas vietā ir Mārite, bet neredzam, ka vaina ir tajā Tieslietu ministrijas struktūras darbiniekā, kas neredz vai nevēlas redzēt, ka Svetlanas vietā nāk Mārīte".

"Mēs bliežam ar lielgabalu pa zvirbuļiem, un nesaprotam, ka nekad nevienu pēc šī panta netiesās, jo jātiesā ir tas darbinieks," bija pārliecināts Segliņš. Viņš gan pēc tam atzina, ka TP atbalsta bargu sodu ieviešanu, taču ir pret TB/LNNK nekvalitatīvi sagatavoto dokumentu.

Segliņa kolēģis no TP Jānis Lagzdiņš atzīmēja, ka partija atbalsta ideju, ka bargi jāsoda pārkāpēji, "tādēļ mēs atbalstīsim likuma virzību un turpmāk ka pieredzējuši politiķi un juristi izstrādāsim likumu, lai norma nebūtu apejama," teica Lagzdiņš.

Savukārt kreiso frakciju deputāti bija absolūti pret kriminālsoda ieviešanu par krāpšanos naturalizācijas pārbaudēs. PCTVL pārstāvis Vladimirs Buzajevs ieteica šo likumprojektu, "kas pēc savas kvalitātes ir bērnu dārza audzēkņu līmenī, pirmkārt atdosim integrācijas ministrijai, lai tulko krievu valodā un izplata nepilsoņiem, ja nepilsoņi šo izlasīs varbūt radīsies papildus stimuls līdz vēlēšanām nokārtot šīs lietas". Buzajevas arī piedāvāja tulkot likumprojektu angļu valodā un nodot izskatīšanai Eiropas Savienības integrācijas lietu institūcijām.

Savukārt cits kreiso spēku deputāts izteicas, ka būtu apkaunojoši Saeimā virzīt izskatīšanai likumprojektu, kuru pat tā izstrādātāji atzinuši par nekvalitatīvu.

Priekšlikumus Krimināllikuma grozījumiem var iesniegt līdz 22.junijam.

 

Noraida Santa sūdzību par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ

DELFI  06/08/06    Rīgas apgabaltiesa ceturtdien noraidīja bijušā luteriskās baznīcas mācītāja Māra Santa prasību pret Rīgas Kultūras vidusskolu par diskriminācijas seksuālās orientācijas dēļ, portālu "Delfi" informēja tiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

Sants no Rīgas Kultūras vidusskolas par morālā kaitējuma nodarīšanu un zaudējumu kompensāciju vēlējās piedzīt 3960 latus.

Pilns sprieduma teksts būs pieejams no 22.jūnija, tad to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

Bijušais mācītājs pirms pāris gadiem iesniedza sūdzību Ziemeļu rajona tiesā. Viņš uzskata, ka nav pieņemts darbā izglītības iestādē par reliģijas vēstures skolotāju seksuālās orientācijas dēļ, lai gan viņam bijusi atbilstoša izglītība un vairāk profesionālās pieredzes nekā otram vakantā amata pretendentam, iepriekš ziņoja aģentūra LETA.

Pirmās instances tiesa Santa prasību apmierināja daļēji un izlēma, ka Kultūras vidusskolai jāsamaksā prasītājam 2000 latu kompensācija par morālo kaitējumu. Apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu Rīgas apgabaltiesā iesniedza Kultūras vidusskola.

Sants 2002.gadā pēc atzīšanās, ka ir gejs, tika izslēgts no Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas.

 

Neatbalsta TB/LNNK priekšlikumu piešķirt pilsonību ar Saeimas lēmumu

DELFI  06/08/06    Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) sagatavoto Pilsonības likuma projektu, kas paredzēja noteikt, ka personām, kuras Latvijā ieradušās okupācijas laikā, vienīgā iespēja iegūt Latvijas pilsonību būtu ar Saeimas lēmuma starpniecību.

Likumprojekts paredzēja izbeigt naturaliz'acijasprocesu un noteikt, ka ar Saeimas lēmumu pilsonību var pieškirt tikai personām, kuras būtu Latvijas pilsoņa laulātais vai pilsonība tiktu piešķirta par īpašiem nopelniem vai arī citos īpašos gadījumos.

Savukārt iespēja reģistrēt par Latvijas pilsoni pēc neatkarības atgūšanas diviem nepilsoņiem dzimušu bērnu būtu tad, ja viņš apgūst izglītību latviešu valodā.

TB/LNNK arī piedāvāja noteikt, ka jebkuram Latvijā pastāvīgi dzīvojošam nepilsonim ir tiesības iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā, ja viņš ir ieguvis pamatizglītību vai vispārejo izglītību latviešu valodā.

TB/LNNK arī piedāvāja paplašināt topersonu loku,kas nevar tikt uzņemtas pilsonībā vai uz kurām attiecas ierobežojumi. Pilsonību nevarētu iegūt personas,kas ieradušāsLatvijaka kompartijas vai VDK darbinieki vai palikušas Latvijā pēc PSRS bruņoto spēku demobilizācijas. Pilsonību nevarētu iegūt arī hroniski alkoholiķi vai narkomāni.

Savukārt personām, kuru priekštečibijuši spiesti pamest Latvijas teritoriju okupācijas režima dēļ, TB/LNNK piedāvaja pieļaut dubulto pilsonību, ar noteikumu, persona ir kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonis.

 

Noraida Ždanokas sūdzību pret LTV par goda un cieņas aizskaršanu

DELFI  06/08/06    Rīgas apgabaltiesa ceturtdien noraidīja Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas prasību pret "Latvijas Televīziju" (LTV) par 10 000 latu kompensācijas piedziņu un godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, portālu "Delfi" informēja tiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

Par godu un cieņu aizskarošām ziņām Ždanoka uzskatīja sižetus saistībā ar laikrakstam "Panorama Latvii" agrāk no Maskavas it kā saņemtajiem, bet avīzei nenodotajiem naudas līdzekļiem.

30 dienu laikā spriedumu iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

Ar motivētu sprieduma tekstu būs iespējams iepazīties no 22.jūnija.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2003.gada sākumā masu medijos izskanēja informācija, ko sniedza šobrīd neiznākošā laikraksta "Panorama Latvii" ārštata autors Anatolijs Gončarovs, ka Ždanoka no Maskavas laikraksta finansiālo grūtību risināšanai un izdošanai saņēmusi aptuveni 700 000 - 800 000 ASV dolāru (406 700 latu- 464 800 latu). Pēc Gončarova stāstītā, laikrakstam Ždanoka atvēlējusi tikai 100 000 ASV dolāru (58 100 latu), bet pārējo summu piesavinājusies.

Ždanokas advokāts Mihails Silins iepriekš sacīja, ka vienā prasībā apstrīdētas "Latvijas Avīzes" 2003.gada 5.marta un 8.aprīļa publikācijas "Maskavas naudas un Ždanokas ceļi ir neizdibināmi" un "Viņi ir no viena maisa".

Pret LTV vērstajā prasībā apstrīdēta 2003.gada 1.martā un 2.martā divos ziņu raidījumos krievu valodā izskanējusī informācija, kas saistīta ar "Panorama Latvii" naudas līdzekļiem un Ždanokas lomu to izlietojumā.

Prasībās tiek lūgts piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju un atsaukt apstrīdēto informāciju.

Abas prasības jau izskatītas pirmās instances tiesā. Ždanokas prasību pret "Latvijas Avīzi" 2005.gada pavasarī tiesa noraidīja, bet prasību pret LTV apmierināja daļēji, liekot atsaukt apstrīdētās ziņas un samaksāt 8000 latu kompensāciju.

 

Valters un Rapa atsakās tirgot grāmatu par Lembergu

Diena  06/08/06    Viena no Rīgā zināmākajām grāmatu tirgotavām Valters un Rapa nolēmusi netirgot Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas grāmatu Kas ir Lembergs. Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu. Šāds lēmums netiek pamatots, bet L. Lapsa norāda, ka Valters un Rapa nomā telpas no Ventspils mēra Aivara Lemberga, turklāt tirgotava daļēji pieder advokātam Zigmundam Spādem, kura darbība grāmatā atspoguļota visai kritiski. "Tāds gadījums manā 20 gadu praksē vēl nav bijis, arī grāmatu izdevēju lokā nekas līdzīgs nav dzirdēts," teica Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrida Vāverniece. Z. Spāde, vaicāts, vai atteikums saistīts ar to, ka grāmatā minēts arī viņa vārds, aģentūrai LETA pateica tikai: "Nezinu. Varbūt."

 

Pirmos numurus atvēl Saeimā nebijušajiem

Ināra Egle,  Diena  06/09/06    TB/LNNK pirmie oficiāli paziņo savus deputātu kandidātus 9.Saeimas vēlēšanām.

Neviens no Tēvzemei un brīvībai/LNNK tagadējiem Saeimas deputātiem netiks pieteikts vēlēšanās ar pirmo numuru — līderu pozīcijas visos apgabalos ir atdotas augstākajā varā vēl nebijušiem kandidātiem. Tajā pašā laikā sarakstu beigās ir tēvzemieši, kas politikā ir kopš neatkarības atjaunošanas vai vēl agrāk. "Tas ir zināms risks, bet mēs vēlamies parādīt, ka spējam mainīties, lai nostiprinātu partiju," ceturtdien TB/LNNK domes sēdē, kur apstiprināja kandidātu sarakstus, sacīja tēvzemiešu līderis Jānis Straume, kas ar pēdējo numuru startē Kurzemes un Latgales vēlēšanu apgabalos.

No vēlēšanām pieteiktajiem 117 kandidātiem sarakstā iekļauti 90, visiem kandidātiem ir augstākā izglītība. Vienīgais izņēmums ir Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija, "bet viņam ir cita izglītība un nopelni", sacīja J.Straume. Tēvzemiešu komandā ir arī biedrības Daugavas vanagi Latvijā priekšsēdis Jānis Atis Krūmiņš, Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija. E.Skreija ir arī vecākais saraksta kandidāts, kas dzimis 1924.gadā. Jaunākais no sarakstā pieteiktajiem ir Rīgas vicemēra Jāņa Birka dēls jurists Mārtiņš Birks (1983).

Sarakstam ir vēl kāda īpatnība, piemēram, Balvu domes deputāts Jānis Trupovnieks un Jūrmalas domnieks Juris Griķis startēs nevis savos apgabalos, bet Kurzemē. Sarakstā ir 20 pašvaldību deputātu, no kuriem daļa arī vada savas pašvaldības, piemēram, Dundagas pagasta priekšsēdis Gunārs Laicāns, Carnikavas novada priekšsēde Elfa Sloceniece. Vairākās vēlēšanu kampaņās jau piedalījusies Talsu domes deputāte, Talsu ģimnāzijas direktore Ingūna Raituma, bet šoreiz tēvzemieši viņu varētu pieteikt arī kā Latvijas hokeja izlases vārtsarga Mārtiņa Raituma māti.

Vēlētājiem, kas izraudzīsies TB/LNNK sarakstu, būs iespēja balsot par vairākiem ārstiem, valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, kā arī par radošās inteliģences pārstāvjiem — Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru Arvīdu Platperu, Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdi Uģi Prauliņu, LU profesori Janīnu Kursīti, Latvijas Tēlnieku centra prezidentu Ģirtu Burvi, kā arī komponistu Imantu Kalniņu, kurš jau ir Saeimas deputāts. Vēlēšanās kandidē visi tagadējie deputāti. Kā publicisti tajās pieteikti Rišards Labanovskis, kura agrākā politiskā darbība bija saistīta ar LSDSP, Valters Valge un Atis Skalbergs. No tēvzemiešiem startēs arī Salaspils evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāja Sarmīte Fišere. To vidū, kuru darbība saistīta ar uzņēmumu padomēm, ir arī Imants Mantiņš — kādreiz Privatizācijas aģentūras, tagad Rīgas satiksmes padomes loceklis. Sarakstā nav neviena no četriem Eiropas Parlamenta deputātiem, taču viņi piedalīsies vēlēšanu kampaņā. Tajā uzsvars tiks likts uz apvienības sociāli ekonomisko programmu, lai parādītu pārmaiņas arī partijas prioritātēs, kuru vidū joprojām paliek nacionālie jautājumi. Pirms vēlēšanām tēvzemieši nosauks arī savu premjera kandidātu, kas varētu būt EP deputāts Roberts Zīle, un pretendentus ministru amatiem.

TB/LNNK lokomotīves

- Rīgā

1.Einārs Cilinskis (1963), Rīgas domes deputāts

2.Māris Grīnblats (1955), Saeimas deputāts

3.Emīls Jakrins (1980), Rīgas vicemēra padomnieks

- Vidzemē

1.Romāns Ibragimovs (1980), SIA Alrolat ģenerāldirektors

2.Juris Dobelis (1940), Saeimas deputāts

3.Jānis Straume (1962), Saeimas deputāts

- Latgalē

1.Juris Boldāns (1951), Kubuļu pagasta priekšsēdis

2.Pēteris Tabūns (1937), Saeimas deputāts

3.Ilze Viņķele (1971), EP deputāta palīdze

- Zemgalē

1.Jurijs Strods (1961), Jelgavas mēra vietnieks

2.Jānis Straume

3.Dzintars Rasnačs (1963), Saeimas deputāts

- Kurzemē

1.Gunārs Laicāns (1949), Dundagas pagasta priekšsēdis

2.Imants Kalniņš (1941), Saeimas deputāts

3.Anna Seile (1939), Saeimas deputāte

- Iespējamais premjera kandidāts

Roberts Zīle (1958), Eiropas Parlamenta deputāts

 

Tēvzemiešus uz Saeimu mēģinās vilkt eiroparlamentārieši

Liene Barisa, NRA  06/09/06    Neviens no pašreizējiem Saeimas deputātiem Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputātu kandidātu sarakstos nebūs numur viens – arī apvienības priekšsēdētājs Jānis Straume. Tomēr tieši parlamenta deputāti pārsvarā būs tie, kas startēs vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā, un vismaz vienā no tiem viņi ierindoti listes augšgalā.

Vakar slēgtā sēdē TB/LNNK dome apstiprināja savus deputātu kandidātu sarakstus. Tie liecina, ka apvienības lokomotīves Rīgā būs domes deputāts un Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis, Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats un Emīls Jakrins; Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmais būs uzņēmējs Romāns Ibragimovs, otrais – deputāts Juris Dobeslis; Latgalē – Balvu rajona Kubulu pagasta priekšsēdētājs Juris Boldāns, otrais – parlamentārietis Pēteris Tabūns; Zemgales apgabalā pirmais būs Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, otrais – Jānis Straume. Bet Kurzemē Dundagas pagasta priekšsēdētājs un Pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, bet otrais – Imants Kalniņš.

Par TB/LNNK iekļūšanu Saeimā šaubās reti kurš, tomēr apvienības popularitāte pēdējo trīs mēnešu laikā, lai arī pamazām, pastāvīgi mazinājusies. Vēl martā, pēc Latvijas faktu aptaujām, TB/LNNK reitings bija 8,5%, aprīlī – par 0,3% mazāk, proti, 8,2%, bet maijā – 7,9%, ierindojoties piektajā vietā aiz politiskās apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. Jāpiebilst, ka pēdējo gadu augstākais reitings – 14% – TB/LNNK bija neilgi pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām – 2004. gada vasarā. Ar eiroparlamentāriešu palīdzību, kuri Saeimas vēlēšanās nemaz nedomā startēt, tēvzemieši arī cer gūt panākumus šajā priekšvēlēšanu kampaņā, kurā uzsvars tikšot likts uz sociālekonomisko programmu, kas izstrādāta Eiroparlamenta deputāta Roberta Zīles vadībā.

Politologs Andris Runcis lēš, ka TB/LNNK varētu iegūt 7–10 vietas Saeimā, taču paredzēt esot grūti: "Šoreiz viņi krietni ātrāk sākuši kampaņu. Piemēram, ar tām pašām reklāmām Dienā, kas publicētas diezgan intensīvi, izmantojot savu Eiroparlamenta spīdekli Robertu Zīli." Viņš atzina, ka Eiroparlamenta deputāti šajā kampaņā acīmredzot tiks izmantoti kā vilcēji. "Starts Eiropas Parlamenta vēlēšanās TB/LNNK bija ļoti veiksmīgs, un visa partijas spice aizgāja uz Eiroparlamentu. Tagad kampaņā viņi domā parādīt – lūk, mēs esam pārstāvēti tur un izdarījuši to; tagad mēs esam šeit," sprieda A. Runcis.

Viņš arī atzīst, ka nav iespējams viennozīmīgi pateikt, cik lielā mērā tēvzemiešu izredzes iekļūt Saeimā pēc iespējas lielākā skaitā varētu mazināt citu politisko spēku sarosīšanās ar ideoloģiski līdzīgām nostādnēm. "Skaidrs ir viens – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK vairs nepieder monopols savā jomā," atzina A. Runcis. Jau pirms 8. Saeimas vēlēšanām liels konkurents tēvzemiešiem bijusi Tautas partija, kas atņēma daļu balsu. Tagad konkurentu pulkam piepulcējušies arī citi – Zaļo un zemnieku savienība, kas savās rindās uzņēmusi publicistu Visvaldi Lāci un kādreizējo TB/LNNK biedru Aleksandru Kiršteinu; Visu Latvijai; Tēvzemes savienība un citi. "Varbūt ne lielu, bet kādu procentu balsis viņi noteikti noņems," sprieda politologs. Vēlētāju attieksmi varētu ietekmēt arī apvienības vārda saistība ar Jūrmalas kukuļdošanas skandālu, tomēr ne stabilo elektorātu.

 

Delna pieprasa Lemberga atstādināšanu

Diena   06/09/06    Sabiedrība par atklātību DELNA ceturtdien ir nosūtījusi iesniegumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim, lūdzot ministru atstādināt no amata Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. DELNA gaida ministra paskaidrojumus par līdzšinējo bezdarbību.

DELNA norāda, ka Lemberga likumpārkāpumus KNAB un prokuratūra ir fiksējuši nepārprotami un acīmredzami. Kriminālvajāšanas ceļā tiks noskaidrots vairs nevis pats pārkāpuma fakts, bet gan tikai Lemberga vaina šo pārkāpumu izdarīšanā, kas ir priekšnosacījums kriminālatbildībai.

Par pašvaldību darba uzraudzību atbildīgajam ministram ir pienākums pārtraukt prokuratūras fiksētos un acīmredzamos likumpārkāpumus. Šo pienākumu stiprina Lemberga publiskie izteikumi par nevēlēšanos novērst pārkāpumus. Ministrs arī nevar izvairīties no atbildības, aizbildinoties ar pašvaldību autonomiju, jo runa ir par vitālu valsts interešu aizstāvību ostās. Bezdarbības gadījumā pašam ministram varētu draudēt kriminālatbildība. Tautas partijas ministrs ir pieļāvis bezprecedenta nelikumības Ventspilī, un DELNA gaida juridiskus paskaidrojumus ministra izvēlei.

“Lēmumos kā par Ventspils, tā Rīgas ostu atbildīgās personas tradicionāli nelasa likumus un nekalpo sabiedrībai, bet gan rīkojas no politiskā izdevīguma perspektīvas. Ministram ir jāpierāda, ka Latvijā tiešam ir viens likums un viena taisnība visiem. Tautas partijas premjera un ministra ieilgušais maigums pret vienas pašvaldības vadītāju liecina par pretējo un vairo vispārējo sabiedrības apātiju un neticību Latvijas valsts varai,” norises komentē Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.

Ceturtdien DELNA arī nosūtīja aicinājumu Lembergam atkāpties no amata, lai pārtrauktu neuzticības vairošanu likumībai un valsts varai.

Pielikumā: vēstules abām amatpersonām ar detalizētāku motivāciju.

 

LSDSP Saeimas vēlēšanās cer uz dziedātāju Lapčenoku un olimpisko čempionu Lūsi

LETA  06/09/06    Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) atklātajā sarakstā 9.Saeimas vēlēšanās, iespējams, kandidēs vairākas sabiedrībā labi pazīstamas personas, tostarp olimpiskais čempions šķēpmešanā Jānis Lūsis un estrādes dziedātājs Viktors Lapčenoks, aģentūru LETA informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags.

Lūsim un Lapčenokam esot izteikts piedāvājums «ne tikai morāli atbalstīt sociāldemokrātiskās idejas, bet arī pašiem startēt atklātajā sarakstā». Jaunnedēļ notiks sarunas, kurās LSDSP un tās sadarbības partneri cerot panākt vienošanos ar iepriekš minētajām personām.

Olimpiskais čempions, šķēpmetējs Lūsis ir Darba partijas biedrs un šās partijas sarakstā ir nesekmīgi kandidējis Rīgas domes vēlēšanās.

LSDSP deputātu saraksts tiks apstiprināts 17.jūnijā partijas domes sēdē.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

ASV un Baltijas biznesa forums

NRA  05/22/06     No 22. līdz 26. maijam Rīgā, Tallinā un Viļņā notiek ASV un Baltijas biznesa forums, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra rīko sadarbībā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijām un ASV vēstniecībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī ar citām Latvijas un ASV partnerinstitūcijām.

Rīgā tirdzniecības un investīciju konference notiks 22. un 23. maijā. ASV vēstniece Ketrina Toda Beilija: "Šī konference būs ideāls forums Latvijai un Baltijas valstīm, lai parādītu ASV kompānijām un investoriem, cik daudz biznesa iespēju ir Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Es ceru, ka šī konference piesaistīs papildus tirdzniecību un investīcijas vienam no Eiropas ekonomiskās atīstības ziņā visdinamiskākajiem reģioniem, kas savukārt palīdzēs sasniegt vēl stabilāku ekonomisko izaugsmi un radīs papildu darba vietas cilvēkiem Baltijas valstīs."

 

Latvijā samazinās darba meklētāju skaits

LETA  05/24/06    Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 89 200 darba meklētāji, kas ir par 22 600 cilvēkiem mazāk nekā 2005. gada pirmajos trīs mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Darba meklētāji šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Pirms gada Latvijā bija 111 800 darba meklētāji, kas veidoja 9,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

CSP priekšniece Aija Žīgure šodien preses konferencē atzina, ka darba meklētāju skaita samazināšanās vērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs un lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu. Žīgure darba meklētāju skaita samazināšanos skaidro gan ar demogrāfiskām tendencēm, samazinoties valsts iedzīvotāju skaitam, gan ar migrāciju, jo iedzīvotāji bieži vien izvēlas strādāt ārvalstīs. Piemēram, Īrijā sociālās apdrošināšanas numurus saņēmuši 17 200 Latvijas iedzīvotāji.

 

Bez krievu valodas Latvijas darba tirgū klājas grūti

Aija Cālīte,  Latvijas Avīze  05/26/06     Uz redakciju piezvanīja mūsu lasītāja no Valmieras. Viņa bija izbrīnīta, ka vietē jā avīzē parādoties arvien vairāk darba sludinājumu, kur tiek prasītas labas krievu valodas zināšanas. Lai papētītu, kādas prasības darba meklētājiem tiek izvirzītas, pēc nejaušības principa izvēlējos divu personāla atlases firmu interneta mājas lapas. Un izrādījās, ka krievu valodas prasme tiek pieprasīta deviņos gadījumos no desmit. Turklāt krieviski jāprot gan klientu apkalpotājiem un apdrošināšanas firmu aģentiem, gan IT programmētājiem un sistēmanalītiķiem, grāmatvežiem, banku darbiniekiem, krāvējiem, šoferiem, kam ar klientiem saskarsmes nav. Ir firmas — gan vietējās, gan ārvalstu kompāniju filiāles —, kuras pilnīgi visiem potenciālajiem darbiniekiem prasa labas krievu valodas zināšanas piemēram, «Parex banka», «Lattelecom», «Reaton», «RIX Tecnologies» — te nosauktas vien dažas, jo šādas prasības parasti neuzstāda vien valsts uzņēmumi (Latvijas Pasts, «Latvenergo»).

Labas krievu valodas zināšanas kā kritērijs ir šķērslis daudziem darba meklētājiem. Lai cik patriotiskas būtu runas par iespējamo tautiešu repatriāciju no Rietumiem, kad šie repatrianti meklē darbu, krievu valodas nezināšana bieži ir nepārvarams šķērslis.

Kādam ASV latvietim bankas informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs godīgi pateica: «Jūsu kvalifikācija ir laba, bet kā sapratīsieties ar kolēģiem? Viņi latviski nerunā.»

Austrālijas latviete izdevumā «Ceļvedis latviešiem ārzemēs» kā vienu no problēmām, meklējot darbu, arī min savu krievu valodas nezināšanu. Bet tikpat būtiska krievu valodas neprasme izrādījusies arī Latvijā augušajiem jauniešiem.

Tie, kam patlaban ir ap 20, krievu valodu nereti pārvalda vāji. Latvijas politika valsts valodas lietošanā novedusi pie tā, ka darba tirgū lielākas iespējas ir tieši krievu jaunietim ar pamatzināšanām latviešu valodā, nevis latvietim, kurš vāji runā krieviski. Tikai no ierēdņiem tiek prasīta visaugstākā latviešu valodas prasme, un jau šo nosacījumu krievvalodīgā prese ir «izpūtusi» par «diskriminā ciju pēc etniskās pazīmes».

Bet EP deputāte T. Ždanoka darba tirgū pat vēlētos ieviest «pozitīvo diskrimināciju», tas ir, privilēģijas, tieši krievvalodīgajiem. Lai gan patiesībā ar «obligāti vēlamu» prasību zināt krievu valodu diskriminēti tiek visi tie latvieši, kuri vēlas iegūt darbu Latvijas biznesa krieviskajā vidē.

 

Igaunija un Lietuva apsteidz Latviju eksporta jomā

Dienas Bizness  05/29/06     Latvijas eksports šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auga par 16 % ‑ līdz 0,7 miljardiem eiro, uzrādot lēnāku pieaugumu nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina Eurostat dati. Lietuvas eksports šogad palielinājies par 30% ‑ līdz 1,6 miljardiem eiro, bet Igaunijas eksports audzis par 25 % ‑ līdz miljardam eiro.

 

Ryanair bāzēsies Rīgā

Dienas Bizness  05/30/06     Satiksmes ministra Krišjāņa Petera, lidostas Rīga prezidenta Dzintara Pomera un Ryanair vadības tikšanās laikā panākta "vienošanās par ciešāku sadarbī bu", citiem vārdiem, par Ryanair bāzes izveidi Rīgas lidostā.

Kā norādīja Satiksmes ministra preses pārstāvis Lauris Dripe, akciju kotēšana biržā gan neļauj zemo izmaksu kompānijai izdarīt skaļus paziņojumus par darbības plāniem, taču "ciešākā sadarbība" varētu īstenoties pēc gada. Kā skaidroja lidostas prezidents Dzintars Pomers, pagaidām Ryanair sola nākamgad atvērt jaunus reisus, kaut šobrīd ir pat samazinājusi reisu skaitu. Tā, piemēram, uz Londonu "lētie vairs neved divas reizes dienā, bet gan 10 reizes nedēļā.

Ryanair sola, ka reisu skaitu varētu palielināt rudenī. Ryanair Eiropā ir 16 šādas bāzes, Latvijai tuvākā ‑ Stokholmā. Bāzes izveide nozīmētu vien to, ka Ryanair lidmašīnas šurp ne tikai atlidotu, bet Rīga tiktu izmantota kā starta punkts lidojumiem.

 

Lielveikalu skaits audzis astoņas reizes

Diena  05/31/06    Lai arī hipermārketu un supermārketu skaits Latvijā kopš 2000. gada jau ir pieaudzis aptuveni astoņas reizes, lielveikalu ekspansija gaidāma arī turpmāk — paplašinoties pašreizējām tirdzniecības ķēdēm un tirgū ienākot jauniem dalībniekiem, piemēram, Lietuvas Norfa, Vācijas Lidl, iespējams, arī citiem.

Par spīti tam, Latvijā joprojām ir liels mazo tirgotāju skaits. Daļai mazo veikalu pastāvēt ļauj kooperācija, citiem, iespējams, alkohola tirdzniecība neatļautajā nakts laikā. Mazie veikali saskaņā ar ekspertu prognozēm neiznīks. Tiesa, tie lielākoties varētu saglabāties laukos, bet pilsētās un mazpilsētās arī turpmāk gaidāma mazumtirdzniecības koncentrācija lielveikalos.

Salīdzinot ar 2000. gadu, Latvijā tirgotāju skaits sarucis visievērojamāk — par 17%, taču Lietuvā un Igaunijā mazumtirgotāju skaits samazinājies attiecīgi par 16% un 13%, kas ir saistīts ar daudzu mazo pārtikas veikalu un kiosku slēgšanu. Savukārt Lietuvas trešais lielākais mazumtirdzniecības tīkls Norfa savu pirmo veikalu Latvijā plāno atvērt šovasar Daugavpilī. Kompānijai ir plāni atvērt veikalus arī citās Latvijas pilsētās.

 

Algas augušas gandrīz trīs reizes straujāk par patēriņa cenām

LETA  06/02/06    Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa Latvijā palielinājās par 19,2%, kamēr patēriņa cenas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, pieauga par 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Reālās darba samaksas pieaugums, ņemot vērā inflācijas līmeni, šā gada pirmajā ceturksnī bija par 11,4%. Šā gada pirmajos trīs mēnešos vidējā bruto darba samaksa valstī bija 286,94 lati, gada laikā pieaugot par 19,2%. Neto darba samaksas kāpums bijis tik pat liels un pēc nodokļu nomaksas pirmajā ceturksnī vidējā alga valstī bijusi 192,81 lats. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā  bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem bija 301,05 lati, kas ir par 17,8% vairāk nekā pirms gada, savukārt neto darba samaksa pieaugusi par 18% un vidēji bija 215,43 lati.

Budžeta iestādēs strādājošo vidējā bruto darba samaksa šā gada pirmajos trīs mēnešos bija 284,06 lati, kas ir par 15,3% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, savukārt neto darba samaksa pieaugusi par 15,4% līdz 203,53 latiem. Valsts un pašvaldību komercsabiedrībās bruto darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī vidēji bija 332,8 lati jeb par 22% lielāka nekā pērn attiecīgajā periodā. Neto darba samaksa pieaugusi par 22,4% un sasniegusi 237,67 latus.

Privātajā sektorā strādājošajiem vidējā bruto darba samaksa gada laikā palielinājusies par 20,8% un šā gada pirmajā ceturksnī bija 251,81 lats. Tāds pat kāpums bijis neto darba samaksai, šā gada pirmajā ceturksnī palielinoties līdz 180,76 latiem.

 

SVF brīdina par ekonomikas pārkaršanas riskiem

LETA  06/06/06    Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija pēc vizītes Latvijā izteikusi brīdinājumu par ekonomikas pārkaršanas riskiem un aicina valdību veikt pasākumus straujā iekšzemes pieprasījuma ierobežošanai.

Misijas vadītāja Reičela van Elkana šodien žurnālistiem norādīja, ka ar pievienošanos Eiropas Savienībai saistītais kāpums izraisījis ievainojamību vairākās jomās, tai skaitā lielu tekošā konta deficītu, ievērojamu un augošu ārējā parā da slogu, augstu darba samaksas un cenu inflāciju. Būtu ļoti riskanti nenovērst šādu nesabalansētību, norāda SVF. Tāpēc misija ir pārliecināta, ka nepieciešams izaugsmes palēninājums, lai samazinātu negatīva scenārija risku un veidotu pamatu ilgtspējīgai izaugsmei vidējā termiņā. Kā atzīst SVF eksperti, nav vienkārša veida, kā samazināt pieprasījuma spiedienu un negatīva scenārija risku, arī tāpēc, ka Latvijai nav tradicionālo monetārās politikas instrumentu.

Pamatelementi, ko iesaka misija, ir agrāko fiskālo stimulu atcelšana, iesaldējot valsts izdevumu apjomu, kreditēšanas kāpuma ierobežošana, banku regulējošo un uzraudzības principu nostiprināšana, izvairīšanās no pārmērīga darba samaksas kāpuma, kā arī eksporta konkurētspējas palielināšana.

 

Viedoklis: Pūtēji

Pēteris Strautiņš,  Diena  06/08/06   Latvijā izvērsta pamatīga dezinformācijas kampaņa, lai pēc iespējas nodrošinātu pašlaik fantastiski augsto rentabilitātes līmeni uzņēmumiem, kas gūst labumu no nekustamā īpašuma sektora eksplozīvās attīstības. Ne velti, jo uz spēles ir milzīgas naudas summas.

Patlaban jauna dzīvokļa kvadrātmetrs Rīgā, ja attīstītāji, būvnieki un citi ķēdes posmi strādātu ar ekonomikā caurmērā raksturīgo peļņas līmeni, maksātu ap 450 latu, neskaitot zemes pirkšanas izmaksas, kas atkarīgas tikai no noskaņojuma tirgū. Taču tipiska dzīvokļa cena jaunajos projektos Rīgā ir ap 1000 latu kvadrātmetrā, tā var būt arī daudz augstāka. Kļūst arvien garāks Rietumeiropas lielpilsētu saraksts, kurās dzīvokļi nomalēs maksā tikpat vai lētāk nekā Rīgā — tās ir Hamburga, Ķelne, Brēmene, Berlīne un vēl vairākas citas.

Pašlaik kampaņas smaile ir vērsta pret Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apsvērto un Latvijas Bankas (LB) atbalstīto ieceri paaugstināt banku likviditātes prasības. Šis solis ar vienu šāvienu nošautu divus zaķus — paaugstinātu banku drošību un ierobežotu kreditēšanai pieejamo līdzekļu apjomu. Tagad Latvijas bankām saistības galvenokārt ir pieprasījuma noguldījumi, bet aktīvi ir ilgtermiņa kredīti. Tas komercbanku pasaulē nav nekas ārkārtējs, taču, jo šī neatbilstība ir lielāka, jo lielāks risks. Diemžēl pēdējos gados komercbanku likviditāte ir pasliktinājusies. Likviditātes prasību paaugstināšana būtu ļoti saprātīgs solis, taču tas samazinātu banku peļņas līmeni un netieši ietekmētu arī nekustamā īpašuma nozares ienākumus, jo kreditēšanas pieaugums stumj augšā cenas. Tāpēc tiek likti lietā visi iespējamie propagandas līdzekļi, piemēram, likviditātes prasību paaugstināšanu pasniedzot kā LB iegribu.

Sabiedrībai arī intensīvi iebaro vienpusīgu informāciju un pat dezinformāciju par nekustamā īpašuma tirgus izredzēm. Joprojām runā, ka Latvijā ir zems kreditēšanas līmenis, taču pie pašreizējā pieauguma tempa (62% gadā) Latvija pārsniegtu eirozonas vidējo līmeni nepilnā gadā. Turklāt hipotekārā kreditēšana pieaug daudz straujāk nekā kreditēšana kopumā. Latvijā kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu pērnā gada beigās bija 61%, bet eirozonas vidējais rādītājs bija 95%. Eirozonā dzīves līmenis ir daudz augstāks, kas nozīmē, ka tās iedzīvotājiem kredītu atmaksai iespējams tērēt daudz lielāku ienākumu daļu nekā Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc parādu līmenis, kāds ir drošs eirozonai, var nebūt drošs Latvijai. Acīmredzot bankas ļoti strauji izsmeļ kredītspējīgo mājsaimniecību "krājumu" un ne pārāk tālā nākotnē kreditēšanas pieaugums apstāsies, pat ja LB vai FKTK to nebremzēs. Taču bremzēt vajag, lai šis process notiktu pēc iespējas pakāpeniski, jo Latvijas ekonomika ir kļuvusi ļoti atkarīga no līdzekļiem, kurus tajā iepumpē parādu pieaugums. Eksporta pieaugums ir palēninājies un ekonomiku uz priekšu dzen iekšējais pieprasījums.

Izplatīts viedoklis, ka cenu krišanos investori uztvers kā labu izdevību pirkt. Taču vēsture liecina, ka cenu krišanos viņi bieži uztver kā priekšvēstnesi vēl lielākiem kritumiem. Sabrūkot Latvijā izplatītajam mītam, ka nekustamais īpašums ir droša investīcija, mainītos arī tirgus "garastāvoklis". Ja cenas krīt, cik dziļš varētu būt kritums? Iepriekšējā tirgus lejupslīdes ciklā ziemeļvalstīs cenas kritās par 30—50%. Āzijas krīzes visvairāk skartajās valstīs atšķirības starp cenām pirms krīzes un tās zemākajā punktā bija septiņas līdz deviņas reizes. Tik liels cenu kritums Latvijā nešķiet ticams, taču garantēt, ka nopietnu satricinājumu gadījumā tas būs "tikai" 30—50%, arī nevar.

Optimistiski "ekspertu viedokļi" nebeidzamā straumē plūst tāpēc, ka viņi ir ieinteresēti pārdot pēc iespējas vairāk mājokļu pie pašreizējām cenām un cer uz vēl augstākām. Tagad tirgū nonākošu māju būvniecību plānoja laikā, kad cenas bija daudz zemākas. Tāpēc nekustamais īpašums un finanses ir divi šobrīd rentablākie biznesi Latvijā.

Instrumentu nekustamā īpašuma tirgus atdzesēšanai pietiek, taču, ja ļoti grib, vienmēr var atrast iemeslu, kāpēc tas Latvijā neizdosies. Savulaik Īrija ierobežoja hipotekāro kreditēšanu, kas Latvijā skaitās gandrīz neiespējami. Tāpat "eksperti" saka, ka ir grūti administrēt kapitāla pieauguma nodokli. Tas tiešām būs grūti, ja speciāli radīs "robus", ar kuru palīdzību šo nodokli var apiet. Patiesībā gan kapitāla pieauguma, gan nekustamā īpašuma nodokli iekasēt nav grūti, ja vien ir vēlme to darīt. Iekasēt iedzīvotāju ienākumu nodokli ir daudz sarežģītāk.

Ja satricinājumiem jānotiek, labāk lai tie notiek agrāk nekā vēlāk. Jo ilgāk nekustamo īpašumu cenas Rīgā turas bagātu Vācijas pilsētu līmenī, jo vairāk cilvēku "paspēs" par šādām cenām pamatīgi sabojāt sev dzīvi, un jo vairāk talantīgu un darbīgu cilvēku pametīs darbu ilgtermiņa izaugsmi radošās nozarēs, lai pūstu burbuļus.

 

Jūraslīča bagātība tiek advokātam

Jara Sizova, Ingus Bērziņš, Delfi, speciāli Dienai  06/08/06     Tā kā advokātam J.Lozem piederošās firmas Jūrsaslīča platības nomāja, uz to iegādi tām bija pirmpirkuma tiesības. Teritorijā patlaban ir vairāku būvju pārpalikums no bijušā zvejnieku kolhoza laikiem, taču tās galvenā vērtība ir atrašanās vieta — Lielupes ieteka Rīgas līcī.

Lai arī bija paredzams, ka Jūraslīča teritorijai Lielupes grīvā drīzumā tiks mainīts zonējums par labu apbūvei, valsts to pārdevusi kā mazvērtīgu rūpniecisku zonu, tādējādi zaudējot, iespējams, pat desmitiem miljonu latu.

Advokātam Jānim Lozem piederošās firmas šogad janvārī no valsts nopirkušas 23 hektārus bijušās Lielupes ostas teritorijas, samaksājot aptuveni 2,5 miljonus latu jeb aptuveni 11 latu par kvadrātmetru. Pēc pagājušajā nedēļā pieņemtajiem Jūrmalas attīstības plāna skandalozajiem grozījumiem šī šķietami mazvērtīgā rūpnieciskā teritorija kļūs par dzīvojamo, darījumu un daudzstāvu apbūves zemi, un reāli tās vērtība ir pat desmitiem reižu lielāka.

Brīdī, kad valsts aģentūra Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) slēdza līgumu ar J.Lozes firmām, Jūraslīča platības bija rūpnieciskā teritorija. Taču jau tobrīd faktiski nebija šaubu, ka attīstības plāna grozījumos šī zeme pārtaps par darījumu, atpūtas un dzīvojamo māju teritoriju, un tās tirgus vērtība, pēc nekustamo īpašumu ekspertu domām, var svārstīties no 35 līdz pat 400 latiem par kvadrātmetru.

Pārdošanas cenu noteica Valsts zemes dienests (VZD), izmantojot valdības apstiprināto strikto formulu, kurā tika ņemta vērā platība, apgrūtinājuma koeficients, zemes bāzes vērtība atkarībā no pašvaldības noteiktā zemes izmantošanas mērķa uz to brīdi, kā arī zemes tirgus cenas izmaiņas Jūrmalā jeb cenu indekss.

VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktora vietniece Rita Pētersone atzina, ka, aprēķinot bāzes vērtību, viszemākais koeficients ir neapbūvējamajām platībām, kam seko rūpnieciskās teritorijas. Savukārt vērtīgākā ir darījumu apbūves zeme lielajās pilsētās, kā arī daudzstāvu apbūve.

Pagājušajā nedēļā atbalstītie grozījumi Jūrmalas attīstības plānā paredz, ka no 23 hektāriem Jūraslīča zemes 19 hektāri kļūs par jauktu daļēju darījumu, atpūtas un dzīvojamo platību, bet četri hektāri — par daudzstāvu apbūves platību, turklāt daudzstāvu apbūve šajā vietā plānā tika saglabāta, par spīti iedzīvotāju protestiem pret to.

Valdība pērnā gada martā izslēdza no Lielupes ostas teritorijas kādreizējās rūpnīcas Jūraslīcis zemi, kuru jau tobrīd nomāja J.Lozem piederošie uzņēmumi. Septembrī uzņēmumi iesniedza VNĪ atsavināšanas ierosinājumus, un janvārī notika darījumi. J.Lozes uzņēmumiem piederēja ēkas un būves uz šīs zemes, un tie šo zemi nomāja, tāpēc saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsole netika rīkota un trīs firmas, izmantojot pirmpirkuma tiesības, ieguva zemi par VZD noteikto cenu.

Tādējādi visas atbildīgās institūcijas formāli pildījušas likumus brīdī, kad bija skaidrs, ka tuvojas neatgriezeniskas un loģiskas administratīvas izmaiņas, kas nozīmīgi iespaidos pārdodamā objekta vērtību.

Rodas jautājums, vai, rūpējoties par valsts budžeta interesēm un tirgus nekropļošanu, Latvijas valsts VNĪ personā varēja darījumu iesaldēt, kamēr pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par zonējumu?

Bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Viktors Šadinovs skaidroja, ka situācijā, kad ir prognozējams zemes cenu kāpums, atsavināšanu veicošā institūcija nevar apturēt procesu, aizbildinoties, piemēram, ar to, ka nākotnē stāsies spēkā pilsētas attīstības plāns, jo likumā ir noteikti strikti termiņi. "Valsts jau pati šo kārtību noteica, neviens cits to neizdomāja," pauda V.Šadinovs.

Pēc nekustamo īpašumu tirgus speciālistu domām, ņemot vērā aprakstīto zonējuma maiņu, J.Lozes iegūtā zemes gabala patiesā vērtība varētu būt pat desmitiem reižu lielāka.

Firmas Latio vadītājs Edgars Šīns, kurš pats gadu pirms atsavināšanas darījuma bija J.Lozes partneris minētajos trīs uzņēmumos, tagad jautāts par iespējamo zemes tirgus vērtību Jūraslīča teritorijā, uzreiz atzina, ka tā "maksā daudz", un, lūgts nosaukt konkrētās cenas, pieļāva, ka cena par kvadrātmetru var svārstīties no 200 līdz pat 400 latiem. Viņš arī atzina, ka upes krastā notikuši darījumi par šādām summām.

Arco Real Estate vērtēšanas daļas vadītājs Māris Laukalējs savukārt pauda, ka cenas mainās atkarībā no zemes gabala platības. Apbūves gabals līdz 3000 kvadrātmetriem var maksāt 100—140 latu, bet lielāko zemes gabalu cena var būt zemāka, īpaši, ņemot vērā nepieciešamību atjaunot teritoriju, nojaukt vecas būves. Tad kvadrātmetra cena var būt arī 50 eiro jeb 35 lati par kvadrātmetru.

Tādējādi 23 hektāru lielā zemesgabala kopējā tirgus vērtība būtu vismaz astoņi miljoni latu, kas ir trīs reizes lielāka nekā cena, par kuru zemi ieguva J.Lozes firmas. Turklāt M.Laukalēja nosauktā cena jau izslēdz papildu izdevumus, kas J.Lozem rodas, iegādājoties uz zemes esošās ēkas un nojaucot tās.

Savukārt no M.Morozova un E.Šīna nosauktajām cenām izriet, ka zemes gabala kopējā cena būtu no 24—33 miljoniem latu līdz pat 45—80 miljoniem latu. Šī summa ir desmit un pat trīsdesmit reižu augstāka nekā tā, par kuru J.Lozem zemi pārdevusi Latvijas valsts.

Situāciju daļēji vēl varētu mainīt tas, ka Jaunā laika valde uzdevusi Jūrmalas domes priekšsēdētājai Inesei Aizstrautai (JL) panākt, lai grozījumi attīstības plānā, kurus patlaban vērtē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, nestātos spēkā, ņemot vērā iedzīvotāju iebildes, to skaitā arī par daļu Jūraslīča teritorijas. Taču ir skaidrs, ka rūpnieciskā zona tā nepaliks, un, kā jau ziņots, šīs teritorijas apbūves plānošanai jau sarūpēti arhitekti — Dānijas birojs Henning Larsens Tegnestue.

 

Nav atbildes — vai un kad pārkarsīs

Zaiga Dūmiņa,  Diena  06/08/06    Grūtības nomaksāt kredītus var draudēt arī Latvijai.

Investīciju aizplūšana, nacionālās valūtas krīze un inflācija, iedzīvotājiem — bezdarbs, ienākumu samazināšanās un bankroti, nespējot nomaksāt kredītus — tās bija sekas, kas piemeklēja Dienvidaustrumāzijas valstis un arī Čehiju 1997.gada ekonomiskās krīzes laikā, ko izraisīja ārkārtīgi strauja attīstība. Līdzīgas likstas varētu piemeklēt arī Latviju, ja piepildītos ļaunākais scenārijs — pārkarstu ekonomika. Par iespējamām problēmām brīdina gan Starptautiskais valūtas fonds (SVF), gan Latvijas Banka un makroekonomikas eksperti. Viedokļi par to, cik drīz un vai vispār krīze varētu iestāties, gan ir diezgan atšķirīgi.

Kamēr politiķi un ekonomisti diskutē par nepieciešamību un veidu, kā iejaukties, lai panāktu ne tik strauju, bet stabilu attīstību, ekonomiskā izaugsme uztur tempu — pēc banku analītiķu aplēsēm iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums gada pirmajā ceturksnī varētu būt bijis 8—9,9%. Joprojām vērojams nerimstošs iekšzemes pieprasījuma pieaugums — gan tirdzniecībā, gan celtniecībā, kā arī kreditēšanas apjomu kāpums, kurus ierobežot Latvijai ieteicis SVF. Ierosinājumi gan ir sociālpolitiski jūtīgi — bremzēt algu pieaugumu, aplikt ar nodokļiem nekustamo īpašumu jomu, iesaldēt valsts izdevumu apjomu.

Problemātiskākie sektori, kuros patlaban vērojamas negatīvas tendences, ir nekustamais īpašums un būvniecība. "Tie, kas domā, ka nekustamā īpašuma cenas celsies nepārtraukti, un aizņemas naudu, lai tos uzpirktu, var rūgti vilties. Procentu likmēm ir tendence pieaugt — būs jāmaksā vairāk. Ja varēs pieciest, tad cietīs, bet ja ne — pārdos. Ja to dara viens spēlētājs, tas nekas — īpašumu ātri nopirks, bet kas notiks, ja to darīs arī citi un bankas sāks laist piedāvājumā savus īpašumus?" jautā Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris. Igaunijā un Lietuvā dzīvokļu cenas padomju laiku dzīvokļiem jau nedaudz kritušās. Viens no iemesliem varētu būt eiro ieviešanas atlikšana. "Nav izslēgts, ka eiro mērķa datuma maiņa var līdzīgas reakcija izsaukt arī pie Lietuvas ziemeļu kaimiņiem," saka Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis, ar to domājot Latviju.

Ilgstošā inflācija grūtības sagādātu eksportējošajiem uzņēmumiem, kuriem zustu konkurētspēja citu valstu tirgos, kur ir zemāka inflācija. "Vairāk nekā pusi no Latvijas IK ģenerē eksports — tam sarūkot, ikdienā to varam sajust kā algu samazinājumu, darba vietu zudumu, iespējams, nespēju atmaksāt paņemtos kredītus," skaidro M.Grāvītis.

Eksperti atzīst, ka ekonomikas pārkaršanas gadījumā, strauji krītot ienākumu līmenim un patēriņam, no "ķēdes reakcijas", visticamāk, neviens neizvairītos. "Krīzēs lielie spēlētāji būs pirmie, kas rīkosies, strauji izejot no tirgus. Visvairāk parasti cieš mazākie tirgus dalībnieki. Šādās situācijās bieži bagātākie kļūs bagātāki, bet nabagākie — nabagāki," saka O.Kehris.

Lai arī eksperti atzīst, ka vienkārša risinājuma pašreizējai Latvijas situācijai nav, viņi piekrīt, ka iejaukšanās būtu nepieciešama. "Ja skatāmies, ka inflācija ir par augstu, būtu jāsamazina pieprasījuma pieaugums. Valdība paziņojusi, ka valsts iestāžu darbiniekiem cels algas par 15% — šāda politika varētu būt pārdomātāka. Lai mazinātu spiedienu nekustamā īpašuma jomā, jāievieš nodoklis. Jāraugās arī — kā uzlabot kapacitāti, piemēram, būvniecībā. Varbūt jādomā par darbaspēka importu. Jāanalizē, kurš no aspektiem uzskatāms par būtiskāko," saka Hansabankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

"Inflācija ir lielākais drauds. Mans ieteikums — neveikt straujas kustības, bet spert mazus soļus pareizā virzienā. Piemēram, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli nebūtu pareizais signāls. To drīzāk vajadzētu uz laiku palielināt, taču tad palielināsies ieņēmumi valsts budžetā un kas var garantēt, ka tie netiks iztērēti? Ja valsts "iesviedīs" tos patēriņā, tas ir vēl sliktāk nekā nedarīt neko," brīdina O.Kehris.

Viedokļi

Kāpēc attīstības temps būtu jāpalēnina?

Ojārs Kehris, Ekonomistu apvienības 2010 prezidents:

Varbūt kādu laiku tas var turpināties, bet riski strauji palielinās. ES produktivitātes līmeni nevar sasniegt vienā gadā. Algu pieaugumam ir jāatbilst produktivitātes kāpumam. Ja mēs tagad paceltu algas līdz ES līmenim, pirmajā brīdī būtu labi, bet pēc tam viss uzsprāgtu. Patlaban ir daudz labvēlīgu momentu, bet Latvijas ekonomika ir atvērta — ja pasaulē gadītos kaut kas neparedzēts, būtu labi, ja mēs strādātu normālā, nevis pārkaršanas režīmā.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas pārstāvis:

Tā vietā, lai ilgstoši — desmit un vairāk gadu garumā, augtu ar mērenu tempu, tā tuvinoties ES labklājības līmenim, riskējam izšaut visu pulveri pāris gados un tad piedzīvot virkni gadu, kad izaugsme ir maza vai negatīva. Ekonomikas, kurās ilgstoši pieturas augsta inflācija, aug lēnāk nekā tās, kuras izmanās to noturēt mērenu.

Mārtiņš Kazāks, Hansabankas galvenais ekonomists:

Ja nobīde no optimālā izaugsmes līmeņa ir ļoti liela, ir risks, ka kritums atpakaļ būs straujš un sāpīgs. Darbaspēka trūkums, par produktivitātes kāpumu lielāks algu pieaugums — tās ir dažas no pārkaršanas pazīmēm. Rodas pamatotas aizdomas, ka izaugsmes temps ir par strauju. Es neredzu, ka Latvijas ekonomika būtu uz pārkaršanas sliekšņa, tomēr jābūt piesardzīgiem.

 

Mildronāts — Latvijas intelektuālā eksportprece

Dace Millere, Republika.lv   06/09/06    Jau četrus gadus pēc kārtas Latvijas populārākā intelektuālā eksportprece ir sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētais preparāts mildronāts. Viens no tā izgudrotājiem ir Ivars Kalviņš, tagad arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors.

Dosjē

·        Ivars Kalviņš

·        Dzimis 02.06.1947.

·        Profesors.

·        L-jas Organiskās sintēzes institūta direktors.

·        L-jas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

·        IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

·        Galvenie izgudrojumi medicīnas ķīmijā: pretvēža imunostimulators leakadīns, preparāts sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai mildronāts.

Kādā izdevuma Zinātnes Vēstnesis numurā ļoti precīzi teikts: “Ivars Kalviņš un viņa līdzstrādnieki sagrauj mītu par to, ka pašreiz Latvijā zinātnieks ir nabadzīgs, slikti apmaksāts darbinieks.” Šajā institūtā viss ir citādi — vismodernākā aparatūra, viskvalificētākie darbinieki un ļoti daudz ārvalstu pasūtījumu. Taču arī šajā sakārtotajā vidē atbalsojas mūsu valstī ar zinātni saistītās problēmas.

— Stāsta, ka mildronāta sintezēšana bijusi visai neparasta? — vaicāju preparāta autoram.

— Zinātniskiem atklājumiem gandrīz vienmēr piemīt nejaušība. Lai gan sākotnējais uzdevums bija ļoti tipisks. PSRS pretgaisa aizsardzības raķetēs tika lietota degviela, kura ātri novecojās, to vajadzēja bieži mainīt un iznīcināt, taču no šā toksiskā produkta atbrīvoties bija grūti un bīstami. Tāpēc man tika dots uzdevums — izdomāt, kā šo militāro izejvielu pārvērst sadzīvē lietojamā veidā. Toreiz nodarbojos ar hidrazīna savienojumu un mazo heterociklu ķīmiju. Nolēmām, ka šo degvielu — dimetilhidrazīnu — var pārvērst par aminoskābi vai ciklisku aminoskābi un radīt lauksaimniecības ķimizācijas produktu. Kur gan citur var izlieto simtiem tūkstošu tonnu? Laboratorijā, konstruējot iespējamās molekulas, kuras varētu regulēt augu vai lopu augšanu, secinājām, ka šīm vielām dabā jau ir līdzīga molekula, tikai tajā viens oglekļa atoms jāaizvieto ar slāpekļa atomu. Tad tas būtu hidrazīnija betaīns, bet šādas savienojumu klases līdz tam nebija. Molekulu nosaucām par GBB un konstatējām, ka dabā tā pārvēršas par vitamīnu BT, tā saukto augšanas vitamīnu. Ieguvām jaunu, stabilu vielu, kas, starp citu, ir mazāk toksiska nekā cukurs vai sāls. Par tās pustoksisko devu pelēm tika atzīti divi grami uz dzīvsvara kilogramu. Apēdot tik daudz cukura, cilvēks jau būtu beigts... Tad sākās vielas pārbaudes uz augiem, dzīvniekiem. It īpaši labi rezultāti tika panākti ar lopiņiem, kas dzīvo stresā; pusbadā un šaurībā turētas gotiņas toreiz nebija nekāds retums. Tā tika radīts preparāts kvaterīns, ko var lietot lopkopībā un veterinārijā. Šis nosaukums tika dots tādēļ, lai nebūtu nekādu pārpratumu, jo humānajā medicīnā šo vielu lieto ar daudz augstākas attīrīšanas pakāpi, tāpēc šo preparātu medicīnā sauc par mildronātu.

— Kad sākās šis radošais process, un kāds bija tik vērienīga projekta finansējums?

— Uzdevums tika dots septiņdesmito gadu vidū. Astoņdesmito gadu sākumā jau notika plaši izmēģinājumi, un 1984. gadā mildronātu atļāva lietot medicīnā. No valsts budžeta sākumā šim projektam saņēmām tikai 20 000 rubļu, taču institūta pamatfinansējums bija salīdzinoši liels, un varējām veikt pamatizstrādni par saviem līdzekļiem, tiesa gan — bez pietiekami plašiem klīniskajiem eksperimentiem. Taču mums toreiz bija sava eksperimentālā rūpnīca, tagadējais Grindeks, tāpēc varējām veiksmīgi un ātri paši sākt preparāta ražošanu. Ilgi domājot par jaunās molekulas iespējām, secinājām, ka tā spēj optimizēt skābekļa izlietojumu organismā, palīdzot to ekonomiskāk izmantot, koriģējot vielmaiņas procesus organismā. Tātad preparātu iespējams lietot ļoti daudzu slimību — aterosklerozes, trombu veidošanās, infarkta, mijklibošanas, sirds mazspējas, stenokardijas — ārstēšanā. Ārstos sākumā tas izraisīja pārdomas un neizpratni, kas pilnībā nav pārvarēta vēl tagad. Bet klīniskie pārbaudījumi apliecināja, ka mildronātam ir ļoti plašs lietojums sirds un asinsvadu slimību gadījumā. Un ne tikai.

Ar mildronātu lieliski var atbrīvoties pat no paģiru sindroma. Vēl vairāk — ja cilvēks zina, ka viņam vakarā neglābjami būs jālieto alkohols un viņš nevēlas kļūt par alkoholiķi, tad četras kapsulas mildronāta palīdzēs nenoreibt, kā arī nejust komplikācijas nākamajā dienā, jo tiks novērsts skābekļa bads smadzenēs. Šā paša iemesla dēļ mildronāts ir noderīgs, lai novērstu fiziskās un emocionālās pārslodzes, tas uzlabo arī cukura vielmaiņu diabēta gadījumā.

Šūnai optimizējot enerģijas ražošanu skābekļa nepietiekamības apstākļos un uzlabojoties tās izlietojumam organismā, palielinās darbspējas. Tāpēc PSRS laikos vieni no pirmajiem par preparātu ieinteresējās militāro sfēru pārstāvji — tas tika dots lidmašīnu pilotiem, zemūdeņu ekipāžām.

— Jāsecina, ka PSRS bruņošanās kāre ir bijis viens no lielākajiem zinātnes attīstības veicinātājiem.

— Patiesībā tā ir visur pasaulē. NATO valstīs vislielākie pasūtījumi, arī finansējums, zinātnei nāk tieši no militārās sfēras, un tas ir ļoti liels dzinējspēks. Ir taču vienalga, vai tu izgudro jaudīgu datoru raķešu bāzei un pēc tam to lieto birojā. Galvenais vispirms ir to uztaisīt.

— Jau astoņdesmito gadu vidū mildronātu lietoja arī sportā, tostarp Latvijā.

— Tas tika darīts bez jebkādas slēpšanās, jo mildronāts nav dopings, bet gan optimizē vielu maiņu organismā. Skaidrs ir viens — tikai iedzerot mildronātu, jūs neko nepanāksiet. Citādi, ja trenējaties ar maksimālo slodzi, pēc kuras var iestāties pārtrenēšanās. Ar mildronātu šo riska slieksni var pacelt augstāk, novēršot bīstamās pārtrenēšanās sekas — sirds pārpūli. Taču, lietojot jebkuru preparātu, tas jādara kvalificētu treneru un sporta ārstu uzraudzībā, kas spēj novērtēt situāciju un tādējādi palīdzēt uzlabot rezultātu.

Bijušajās PSRS un postsociālisma valstīs tieši sportā mildronāts tiek plaši lietots. Esam pat saņēmuši oficiālas pateicības vēstules no Žalgira basketbola komandas, kad tā Seulā uzvarēja amerikāņus, no krievu slēpotāju komandas pēc Kalgari olimpiskajām spēlēm. Sportisti atzina, ka preparāts palīdz saglabāt labāku pašsajūtu uz intensīvu treniņu fona, jo mildronāts pats nav enerģija, bet tas palīdz optimizēt enerģijas ražošanu un izlietojumu. Taču jārēķinās, ka organisms vienmēr pretosies ārējai iedarbībai, piemērosies zālēm. Tāpēc iesaku mildronātu lietot kursa veidā.

— Kādu kursu jūs iesakāt darbspēju uzlabošanai, emocionāla stresa situācijās, kas būtu ikdienišķākais mildronāta lietojums?

— Tā kā mildronāts uzlabo prāta un darba spējas, iesaku studentiem lietot mildronātu jau desmit dienas pirms sesijas — normālas miesasbūves cilvēkiem līdz vienam gramam dienā, bet varbūt tikai kādu mēnesi, pusotru. Mildronāts lietojams arī pirms operācijām un atveseļošanās periodā, jo arī šie procesi ir saistīti ar skābekļa badu. Tāpat jebkura psihiska vai emocionāla pārslodze prasa enerģiju — smadzenes var apēst 40 procentu enerģijas. Citi saka: cukurs ir baltā nāve, bet, ja intelektuāla darba veicēja smadzenes nesaņems cukurus, var rasties visai bīstama situācija.

— Kad sākāt pētniecības darbu, bijāt salīdzinoši jauns zinātnieks, un tomēr jums to uzticēja.

— Tikko biju aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju teorētiskajā organiskajā ķīmijā, un bija vēlēšanās pievērsties praktiskākām lietām, kā tas arī izdevās. Varbūt toreiz iespējas bija lielākas, zinātni vairāk atzina, sabiedrības attieksme bija citāda. Formāli valstī pie varas bija proletariāta diktatūra, bet tie, kas to vadīja, saprata, ka progresa dzinējspēks ir izglītība un zinātne. Lai gan bijām izolēti no pasaules un nebija izaugsmes iespēju informācijas apmaiņā, Latvijas PSR izglītības sistēma bija daudz pilnīgāka nekā pašreizējā. Ja šogad no aptuveni 20 tūkstošiem vidusskolu absolventu tikai pusotrs tūkstotis kārtos eksāmenu ķīmijā, kāds var būt optimisms mūsu nozarē.

— Tomēr kopumā šķiet, ka mūsu zinātnieki ir visai aktīvi, notiek pētījumi, tiek saņemta gan starptautiska atzinība, gan pašu mājās iedibinātas balvas un prēmijas.

— Kad Latvijā tika iznīcināta rūpniecība, gaisā pakārta palika zinātne, kas bija virzīta uz ražošanu, un dramatiski samazinājās zinātnieku skaits. Aptuveni ceturtā daļa emigrēja, daudzi praktiķi aizgāja strādāt pilnīgi citās sfērās. Palika tie, kas nodarbojās ar teorētiskajām zinātnēm, un katrs sāka meklēt savu nišu. Bet ar 50–60 latiem mēnesī nevarēja izdzīvot, lai gan zinātnieki strādā nevis naudas dēļ, bet tāpēc, ka tas ir interesanti, ka vari pirmais pasaulē kaut ko izdarīt un tā saņemt gandarījumu. Taču aizvainojumu rada tas, ka tu spēj ļoti daudz dot savai valstij, bet tā neprot to paņemt, tāpēc jāstrādā citiem. Latvijā uzskata, ka mēs neesam vajadzīgi, bet agrāk Latvija nodrošināja, piemēram, aptuveni 95% no PSRS zāļu eksporta uz Japānu un izstrādāja 25% no visām PSRS zālēm. Cerību uz pozitīvām izmaiņām izglītībai un zinātnei dod Nacionālās attīstības plāns, kurā pirmoreiz veltīta uzmanība zinātnei un inovācijām, izglītībai un cilvēkresursu attīstībai. Pretējā gadījumā, šādi turpinot dzīvot, mēs pārvērtīsimies par vergiem attīstītāko valstu uzņēmējiem. Esam maza valsts un nedrīkstam būt pārāk lepni, mums jākooperējas, nevaram būt stipri visās nozarēs. Vienīgi ASV mērogos iespējams attīstīt visas zinātnes nozares. Mums jādomā par to, lai atražotu zinātnieku kapacitāti, lai būtu ne tikai pētnieki, bet arī zinātnieki profesori, kas sagatavotu studentus, kuri vēlāk kļūtu arī par skolotājiem, tādējādi tiktu nodrošināta kvalitatīva bērnu izglītība. Tas nepieciešams visās nozarēs. Bet ir zinātnes virzieni, kuros potenciāli esam tuvu pasaules līmenim. Tās arī jāuzskata par prioritārajām zinātnes nozarēm, un nav ko meklēt jomās, kur bez miljarda nav ko sākt. Bet farmācijā, materiālzinībās, nanotehnoloģijās, informācijas tehnoloģijās, biomedicīnā nevajag milzīgus dabas vai finanšu resursus. Mēs varam radīt ļoti lielu produkta pievienoto vērtību — medikamentu, kura viens grams maksā simtiem tūkstošu.

— Tā ir nejaušība vai likumsakarība, ka Latvijā veikts salīdzinoši daudz atklājumu tieši farmācijā, ar medicīnu saistītās nozarēs?

— Mums ir laimējies ar izciliem zinātniekiem šajā jomā — Paulu Valdenu, Valdemāru Fišeru, Gustavu Vanagu, Solomonu Hilleru un citiem. Daudz kas tika paveikts, pateicoties tieši profesora Hillera organizatoriskajām spējām un netradicionālajai domāšanai. Viņš, būdams Organiskās sintēzes institūta dibinātājs un pirmais direktors, te zem viena jumta pulcēja ķīmiķus, farmakologus, mediķus, lai visi strādātu kopēju darbu. Solomons Hillers rūpējās par to, lai mums būtu savs Biopētījumu centrs un divas eksperimentālās ražotnes, un nebija loģiski, ka mūsu eksperimentālā rūpnīca tika nodota privatizācijai, izveidojot rūpnīcu Grindeks un pārraujot ķēdīti, kurā no izgudrojuma paši nonācām arī līdz preparāta ražošanai. Tieši mūsu Eksperimentālā rūpnīca ražoja tos 95 procentus zāļu, ko PSRS eksportēja uz Japānu. Ja institūtam nebūtu atņemta rūpnīca, mēs jau būtu miljardieri.

— Mildronāta radīšanā piedalījās liels kolektīvs?

— Preparātu savām rokām sintezēja tieši mana līdzstrādniece Valentīna Semeņihina, kura arī patlaban strādā institūtā. Taču, lai viela kļūtu par zālēm, bija vajadzīgs daudzu cilvēku intensīvs un radošs darbs. Kopā ar tehnoloģijas izstrādātājiem, farmaceitiskajiem, analītiskajiem, standartizācijas pētījumiem autoru kolektīvā bija aptuveni 30 cilvēku. PSRS laikos bija vēl kāda laba iespēja. Mēs varējām noslēgt sociālistiskās sadarbības līgumus ar jebkuru pētniecības institūtu šajā plašajā teritorijā. Partneriem bija interesanti, jo viņi bez maksas saņēma farmakoloģiski patiešām aktīvu vielu, varēja ar to strādāt, veikt interesantus pētījumus. Mums savukārt bez maksas tika to rezultāti.

— Cik preparātu radīts institūta pastāvēšanas laikā?

— Tika radīti 17 jauni oriģināli produkti, kā arī 65 citu produktu oriģinālas iegūšanas tehnoloģijas. Tas ir daudz. Ilustrācijai — visas pasaules firmas kopā ASV tirgum gadā spēj izstrādāt tikai aptuveni 20 jaunu oriģinālu preparātu. Bet vēl 25 procenti no PSRS zāļu tirgus bija preparāti, kuriem, lai tie nebūtu jāpērk ārvalstīs vai jāiegādājas patenti uz tām, Organiskās sintēzes institūtā tika izstrādātas jaunas patentspējīgas tehnoloģijas. Tagad jaunos produktus izstrādājam galvenokārt ārvalstu pasūtītājiem, kas tos patentē un par daudz lielāku naudu pārdod tālāk. Mūsu valsts patentu reģistrēšanai nedod naudu, un tāpēc citi ar mūsu produktiem pelna simtiem miljonu. Ļoti ceru uz jauno Nacionālās attīstības plāna nostādņu realizāciju, kā arī Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Tad mēs atkal izveidotu biopētījumu kompleksu un pilotražotni un atjaunotu pilnu zāļu izstrādes ciklu — līdz gatavā produkta ražošanai, nopelnot valstij tos miljonus, kuri patlaban nodokļu veidā aiziet citu valstu kasēs. Ja nemēģināsim attīstīt zinātni, varēsim vienīgi noskatīties, kā Latvijā izcērt pēdējos mežus, un pāri sētai paraudzīties, kā aiz žoga gozējas tas, kuram drīkstēsim iztīrīt kūti vai stalli. Vienīgi uz būvniecību raugos mazāk skeptiski nekā uz citu nozaru attīstību, jo ēkas jau nevar aiznest projām. Bet cilvēki, īpaši jaunieši, aizbrauks, ja neradīs iespēju strādāt šeit pietiekami atalgotu darbu. Mēs savā institūtā cenšamies piesaistīt labākos studentu un pētnieku spēkus, nodrošināt viņiem modernākos darba apstākļus, labu atalgojumu. Patlaban pie mums strādā arī 89 studenti — labākie, kas spēs turpināt mūsu darbu. Viņi šeit redz perspektīvu, jo mūsu institūts daudzās jomās ir vislabāk ekipētais — līdz pat Minhenei. Taču valsts arī par saviem jaunajiem speciālistiem nerūpējas — ja students strādā pētniecībā ārpus augstskolas, viņš vairs nesaņem stipendiju. Netiek nodrošinātas prakses iespējas un darbs pēc augstskolas beigšanas. Bet vijoli nevar iemācīties spēlēt pēc rokasgrāmatas, un par zinātnieku ķīmiķi nevar kļūt bez darba pie kolbas. Pagaidām diemžēl dzīvojam pēc principa, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.

— Minot šos daudzos faktus, jūtams jūsu sarūgtinājums. Taču institūts kļuvis par vienu no modernākajiem Eiropā?

— Tas, 15 gadus nesaņemot nopietnu valsts atbalstu, paveikts pašu spēkiem. Optimistiskā nots ir tā, ka 86 procentus no visiem ienākumiem nopelnām, izpildot ārvalstu firmu pasūtījumus, un to netrūkst daudzus turpmākos gadus. Esam iesaistīti ļoti nozīmīgu preparātu — Alcheimera slimības ārstēšanai, pretvēža un pretiekaisuma līdzekļu — pētniecības darbā. Bet kā valsts galaproduktus pērkam no viņiem un šausmināmies, ka zāles ir ļoti dārgas.

Farmācija ir nozare, kas spēj radīt kolosālu pievienoto vērtību. Par jaunu izgudrojumu pircējam ir jāmaksā simtiem miljonu. Bet, lai atjaunotu ražotni Latvijā, būtu nepieciešami tikai 10 līdz 15 miljoni, kas vēlāk nestu šos simtus miljonus atpakaļ. Ja jau mēs būtu tik dumji, tad nebūtu tā, ka nevaram atkauties no ārvalstu pasūtījumiem, bet mūsu valstij mūsu prāta iespējas pagaidām šķiet nevajadzīgas. Pie mums pilnīgi nepareizi ir izprasts termins tirgus ekonomika. Patiesībā tā ir situācija, kurā valsts rada apstākļus un ļauj ikvienam darboties, nevis otrādi. Latvijā nav labvēlīgas uzņēmējdarbības vides, jo trūkst atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka. Tāpēc steigšus jādomā par izglītību, jo ar tirdzniecības uzņēmumu būvēšanu uz priekšu netiksim.

Paskatieties mūsu eksporta un importa bilanci — simtiem miljonu latu negatīvā starpība gadā (!), par to ir skaļi jāraud, nevis jālielās tikai ar nacionālā kopprodukta pieaugumu. Ārējais tirdzniecības bilances lielais deficīts — tā patiesībā ir mūsu grimšana parādos, tiek ārvalstniekiem pārdota zeme un īpašumi, izcirsti meži, par sviestmaizi pārdoti uzņēmumi. Tāpēc jāapzinās tas, ka valstij zinātne un izglītība ir vitāli nepieciešama, to atbalstīšana visiem iespējamiem līdzekļiem ir vienīgā iespēja Latvijai, kā nodrošināt mūsu zemei ilgtspējīgu attīstību.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

·        Izveidots 1957. gada 2. janvārī, lai veiktu pētījumus organiskajā ķīmijā, molekulārajā bioloģijā un bioorganiskajā ķīmijā.

·        Stabili sadarbības partneri — 11 farmaceitiskās firmas.

·        Beidzamo piecu gadu laikā kopā ar partneriem pieteikti 64 patenti. Laboratoriju platības — 2424 kvadrātmetri.

·        Strādā 330 līdz 350 darbinieku, tajā skaitā 109 augsti kvalificēti ķīmiķi — zinātņu doktori.

Mildronāts

·        Preparāts balstās uz oriģinālu darbības mehānismu, kas apvieno sevī taukskābju plūsmas ierobežošanu cauri šūnu membrānām, aktivēto taukskābju uzkrāšanās novēršanu, ATF transporta atjaunošanu, glikozes oksidēšanas paātrināšanu, skābekļa izlietojuma optimizāciju šūnās u. c., kas kopā nodrošina sirds un citu orgānu un audu aizsardzību pret pārslodzēm un skābekļa badu.

·

Gada inflācija 6,6%

Dace Lina-Fisenko,  NRA  06/09/06    Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju šā gada maijā patēriņa cenas pieauga par 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Jāpiemin, ka Saeima vakar iesaistījās cīņā pret inflāciju un pieņēma grozījumus, kas paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra elektroenerģijas un gāzes tarifiem un friziera pakalpojumiem tiks piemērota pazeminātā 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pašreiz paredzēto 18% vietā.

Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka PVN izmaiņas gāzes un elektroenerģijas tarifiem varētu pazemināt inflāciju vidēji par 0,46 procentpunktiem gadā. Pazeminātās likmes ieviešana valsts budžeta ieņēmumus no PVN varētu samazināt par 18,1 miljonu latu gadā. Līdz šim likums par PVN paredzēja, ka iedzīvotāju maksājumi par siltumenerģiju ir atbrīvojami no PVN līdz 2006. gada 30. jūnijam, taču šī norma ir pretrunā ar šobrīd spēkā esošajiem Eiropas direktīvas nosacījumiem. Latvijai bija atļauts piemērot atbrīvojumu no nodokļa tikai līdz 2004. gada 31. decembrim. Eiropas Savienības dalībvalstis, ja nepastāv konkurences izkropļojuma risks, siltumenerģijas, dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem drīkst piemērot samazinātu nodokļa likmi.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām maijā bija dārzeņu, degvielas un ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpumam, kā arī telekomunikāciju pakalpojumu cenu kritumam. Vidējais patēriņa cenu līmenis 2006. gada maijā, salīdzinot ar 2006. gada aprīli, pieauga par 1,2%. Precēm cenas palielinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem – par 0,7%. Vidēji par 7,0% maijā sadārdzinājās degviela. Līdzīgi kā aprīlī, straujākais cenu kāpums bija benzīnam. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 12 mēnešu laikā bija automašīnu degvielai, ēdināšanas pakalpojumiem un siltumenerģijai, kas sadārdzinājās attiecīgi par 21,3%, 12,9% un 15,6%. "Pavasara cenu kari, par ko tā satraucās mazie degvielas tirgotāji, beidzās ar to, ka visu maiju degvielas mazumtirdzniecības uzcenojums turējās 7–8 santīmu robežās 5 santīmu vietā un tas joprojām turpinās," skaidro Parex Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija telekomunikāciju pakalpojumiem, kas gada laikā ir kļuvuši par 8,3% lētāki. Par 2,0% pieauga ēdināšanas pakalpojumu cenas, īpaši kafejnīcās un restorānos, ko speciālisti skaidro ar hokeja čempionātu Rīgā. Tāpat vidēji par 30,1% dārgāki kļuva viesnīcu pakalpojumi.

A/s Hansabanka makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes nodaļas analītiķe Lija Strašuna paredz, ka tuvākajā laikā preču un pakalpojumu cenu samazināšanās nav gaidāma. Viņa uzsver vairāku faktorus, kuru dēļ cenu kāpums, iespējams, augs arī turpmāk, un ir pārliecināta, ka drīzumā gaidāma viesnīcu cenu samazināšanās. "No 1. jūlija sadzīves tehnikai sāks piemērot dabas resursu nodokli. Šī lēmuma sekas izpaudīsies nedaudz vēlāk, un daži eksperti prognozē, ka dažām precēm cenas var pieaugt pat par 10%. Savukārt jūlijā plānots paaugstināt veselības aprūpes pakalpojumu cenas, kā arī veselības sektora darbinieku atalgojumu. Jāteic, ka ar 1. jūliju tiks paaugstināti Rīgas ūdens apgādes un kanalizācijas tarifi," stāsta L. Strašuna. Arī a/s DnB NORD bankas analītiķe Olga Ertuganova cenu kritumu neparedz. "Savu prognozi šim gadam atstājam nemainīgu: vidējā inflācija 2006. gadā varētu būt 5,5–6 procenti – atkarībā no administratīvi regulējamo cenu un degvielas cenu ietekmes. Tomēr, visticamāk, gada inflācijas rādītājs sasniegs augstāko prognozes robežu," skaidro O. Ertuganova.

CSP dati liecina, ka 2006. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, produkcijas izlaide saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem pieaugusi par 4,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 3,9%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē par 6,0%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē tā samazinājusies par 2,6%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, šā gada aprīlī pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ražošanas apjomi pieauguši par 9,3%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, 2006. gadā aprīlī produkcijas izlaide palielinājusies šādās nozarēs: tekstilizstrādājumu ražošanā – par 23,6%, izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē – par 10,1%, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā – par 15,5%, atsevišķu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu, laivu, lokomotīvju un ritošā sastāva remonts) – par 11,0%, mēbeļu ražošanā – par 10,2%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 9,0%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 8,2%, metālu ražošanā – par 7,9%; gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, – par 7,4%.

 

Pirmajā ceturksnī IKP pieaudzis par 13,1%

DELFI  06/09/06    Šī gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 13,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

IKP pieaugumu šajā periodā veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 22,6%) – par 17,7%, transporta un sakaru nozarē (13,6%) - par 6%, apstrādes rūpniecībā (12,7%) – par 8,8%, būvniecībā (4,7%) – par 17,5%.

Šī gada pirmajā ceturksnī IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1425 eiro (aptuveni 1000 latu).

Lietuvā IK pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī bija 8,8%, bet Igaunijā – 11,6%.

 

Latvijā visvairāk izglītotu darba meklētāju

Inga Balode,  NRA  06/10/06    Tā Neatkarīgo informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Inese Stepiņa, atsaucoties uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda jaunāko pētījumu.

Eiropas Savienības aģentūra Dublinā, kas novērtē ES politiskās nostādnes, lai veicinātu un ierobežotu darbaspēka mobilitāti Eiropas valstīs, līdzīgu tendenci konstatējusi arī Polijā, Igaunijā un Lietuvā.

Fonda eksperti, paredzot, ka darbaspēka turpmāka migrācija no jaunajām dalībvalstīm uz vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ievērojami svārstīsies, tiesa gan, kopējais darba meklētāju skaits nemainīšoties. Tomēr fonda eksperti brīdinājuši, ka vidēji ilgā un ilgā perspektīvā vislielākā problēma, jauniešiem un intelektuālajam darbaspēkam izceļojot, radīsies "darba spēka eksportētājām, nevis tā importētājām".

"Ģeogrāfiskā darba spēka mobilitāte Eiropai vēl arvien ir stratēģisks izaicinājums," uzsver Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda direktors Jorma Karpinens.

Eiropas Komisija 2006. gadu ir nodēvējusi par Eiropas strādnieku mobilitātes gadu ar mērķi vismaz daļēji veicināt izpratni un informētību par strādnieku tiesībām un iespējām strādāt citā valstī un vienlaikus uzlabot darbavietu mobilitāti darba ņēmēju labākai profesionālajai virzībai un labākiem ienākumiem, kā arī lai risinātu kvalificētu strādnieku trūkuma un bezdarba problēmas.

***

- Lielāki ģimenes ienākumi

- Labāki darba apstākļi

- Iespēja atklāt ko jaunu

- Iespēja atklāt citu vidi

- Iespēja satikt citus cilvēkus

Avots: EK pārstāvniecība Latvijā

 

Latvijas ekonomikas attīstības rekords liek bažīties

Elizabete Rutule,  Diena  06/10/06    Uz šā gada pirmajā ceturksnī fiksēto straujo tautsaimniecības izaugsmi, pārsniedzot analītiķu prognozēto 8—9,9% iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugumu, vairākums ekspertu raugās ar pārsteigumu un arī bažām, bet daži eksperti rekordlielo 13,1% izaugsmi neuzskata par ko ārkārtēju. Speciālistu vairākums atzīst, ka Latvijas ekonomika ir uzsilusi, un iesaka valdībai pārdomāt iespēju iejaukties, lai nenonāktu līdz krīzei. Diena jau rakstīja, ka par ekonomikas pārkaršanas briesmām Latviju brīdinājis arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Jaunākie statistikas dati liecina, ka šogad straujākais IK pieaugums bija vērojams ieguves rūpniecībā, komercpakalpojumu, komunālo un individuālo pakalpojumu jomā, tirdzniecībā, būvniecībā un finanšu jomā, kur attīstības rādītāji pārsnieguši kopējo IK pieaugumu. Tieši operācijas ar nekustamajiem īpašumiem, kas ietilpst komercpakalpojumu jomā, kā arī būvniecība un finanšu sektors tiek minētas kā problemātiskākās jomas, kurām vajadzētu pievērst uzmanību saistībā ar nesabalansēto attīstību.

Vērtējot attīstību nozaru griezumā, speciālisti norāda uz vairākām negaidītām tendencēm. Pamatīgi izbrīnot milzīgais kāpums komercpakalpojumos, kur tas sasniedz 18,7% pērn fiksēto 7% vietā, kā arī individuālajos pakalpojumos, kur tas sasniedz 17,9% ierasto 9% vietā. Netiek noliegta iespēja, ka šajās nozarēs notiek pakāpeniska ieņēmumu legalizācija. Bankas DnB Nord analītiķe Olga Ertuganova secina, ka valsts ekonomika lielākoties balstās uz to, ka cilvēki aktīvi pērk, būvē un iesaistās nekustamā īpašuma tirgū. Viņa norāda, ka tas nav slikti, tomēr turpināt tik strauju attīstību vairākus gadus ir gandrīz neiespējami. "Būtu labi veidot kādu bāzi varbūt ne tik straujai, bet tomēr stabilai ekonomiskajai izaugsmei," uzskata speciāliste.

Speciālistu vairākums pauž viedokli, ka valdībai vajadzētu padomāt par iejaukšanos, lai nenonāktu līdz krīzei, tomēr vienlaikus tiek izteiktas prognozes, ka līdz Saeimas vēlēšanām rīcība nav gaidāma un problēmas būs jārisina jaunajai valdībai. Kā Diena jau vēstīja, SVF un citu ekspertu ieteiktie risinājumi ir sociālpolitiski jūtīgi, turklāt, pēc dažu speciālistu domām, jebkurš pasākums kādam būs nepatīkams. Viedokļi par labāko iejaukšanās veidu gan ir atšķirīgi — daži speciālisti iesaka ierobežot kreditēšanas apjomu, citi — stingrāk uzraudzīt nekustamo īpašumu tirgu, bet vēl citi — pievērst uzmanību inflācija. Valdības pārstāvju vidū ekonomikas straujā attīstība pagaidām nerada bažas, liecina viņu publiskie izteikumi.

***

VIEDOKĻI: Vai ekonomikas attīstība ir pārāk strauja?

Ainārs Pauniņš, būvfirmas Re&Re valdes priekšsēdētājs

Attīstība būvniecības nozarē ir strauja un dinamiska, bet negribētu teikt, ka būtu vērojama krīze. Praksē pieprasījums apsteidz piedāvājumu, bet problēmu risinām, piesaistot darbaspēku no citiem reģioniem un plānojot objektu būvniecību. Daļai projektu gan ir laika nobīdes. Valdībai tirgus norisēs būtu jāiejaucas pēc iespējas mazāk, bet tā varētu mēģināt iegrožot inflāciju.

Andris Vilks, SEB Unibanka tirgus un nozares analīzes pārvaldes vadītājs

Normāls attīstības temps būtu 7—8% IK pieaugums, bet pašreizējie rādītāji liecina par pārlieku strauju ekonomikas attīstību. Vai ekonomika ir pārkarsusi, grūti teikt, bet uzsilusi tā ir. (..) Latvijas ekonomika ir "piebāzta" ar naudu, bet būtiska daļa tiek tērēta nevis, lai celtu konkurētspēju, bet tērēšanas pēc. Tāds skrējiens kaut kad beigsies, un neliela atelpa tautsaimniecībai pat nāktu par labu.

Alfs Vanags, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktors

Visi jaunākie rādītāji liecina par to, ka Latvijas ekonomika attīstās pārāk strauji — pēdējās ziņas par straujo algu pieaugumu, kredītu apjomu, inflāciju. Neviens rādītājs neliecina par pretējo. Attīstība šādiem tempiem nevar turpināties. "Karstākā" problēma ir kredītu pieaugums, kur valdība varētu iejaukties, piemēram, runājot ar bankām.

 

Viedoklis: Latvija kūp

Pēteris Strautiņš,  Diena  06/10/06    Pēc pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta datu paziņošanas ir grūti iedomāties tipiskāk pārkarsušu ekonomiku nekā Latvijas. Nav šaubu, ka dažādi eksperti līdz pat pēdējam brīdim turpinās spriest, vai ekonomika patiešām ir pārkarsusi. Lielākā daļa ļaužu, kas par šo tēmu publiski izsakās, ir ieinteresēti panākt optimistisku sabiedrības noskaņojumu, cik vien tas ilgi iespējams. Viena no ekonomikas pārkaršanas pazīmēm ir nereālistiskas cerības par atdevi no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un arī citās jomās. Šis process ir kā liela piramīdas shēma, kuru varbūt neviens speciāli neorganizē, toties tās dalībnieki cītīgi cits citu uzmundrina. Situāciju var raksturot arī šādiem vārdiem — pārkaršanas epizodēs ekonomika pieaug straujāk, nekā tā attīstās. Starp svarīgākajiem ekonomikas rādītājiem patlaban ir grūti atrast kādu, kas nenorādītu uz pārkaršanu. Varbūt tas ir kopējais bezdarba līmenis, taču bezdarbs Latvijā galvenokārt ir reģionāla problēma un brīvas darbarokas Latgalē Rīgas situāciju daudz neatvieglo.

Problēmas sakne nav pats IKP pieaugums, bet gan tā sastāvdaļas. Jau "pietiekami" slikti izskatās kopējā attiecība starp nozarēm, kuras balstās uz iekšējo un ārējo pieprasījumu. Pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta un sakaru nozarē pieaugusi attiecīgi par 8,8% un 6%. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā tā pieaugusi vēl lēnāk — par 2,8%. Šīs nozares ir galvenie ārējo ieņēmumu avoti. Turpretim nozare, kas gandrīz pilnībā balstās uz iekšējo pieprasījumu un kurai jau tagad ir vislielākais īpatsvars IKP — tirdzniecība, pieaugusi par 17,7%. Vēl krāšņāka aina atklājas, aplūkojot apakšnozaru rādītājus. Rūpniecībā visstraujāk attīstījusies tekstilpreču ražošana, kurai nākotnē varētu sevišķi stipri kaitēt konkurence no lētā darbaspēka valstīm. Savukārt tirdzniecības nozarē visstraujāk kāpusi automobiļu pārdošana (par 81%), kas ir izteikti cikliska. Daudz stabilākajā pārtikas pārdošanas sektorā pieaugums ir tikai 8%. Šādas proporcijas nepārsteidz situācijā, kad daudziem cilvēkiem ir viegli nākusi nauda, kas tikpat viegli aiziet. Pārdodot nekustamo īpašumu strauja cenu pieauguma apstākļos, tiek realizēts no zila gaisa nokritušais kapitāla pieaugums, par kuru turklāt nav jāmaksā nekādi nodokļi.

Nekas ekonomikā nav par brīvu, un šā procesa otra puse ir strauji pieaugošais Latvijas tīrais ārējais parāds. Pērn tas pieauga no 28,4% līdz 35,8% no IKP, un process acīmredzami paātrinās. Valsts ārējais parāds tajā veido nelielu daļu, un tas būtiski nemainās, svarīgākais ir privāto parādu pieaugums. Tas ir jauki, ka valstij nedraud bankrots, taču arī privāto parādu pieaugumu investori var uztvert kā valūtas krīzes risku.

Ļaunajam koijotam populārajās amerikāņu multiplikācijas filmās piemita spēja karāties virs tukšuma līdz brīdim, kad viņš pamanīja, ka zem viņa kājām nekā nav. Mūsu ekonomika patlaban nekarājas virs bezdibeņa, taču tā lidinās krietnu sprīdi virs zemes. Atgriešanās uz zemes noteikti nebūs nāvējošs kritiens, taču tas noteikti būs nepatīkams. Recesija (IKP samazināšanās vismaz 2.ceturkšņus pēc kārtas) mums, visticamāk, nedraud, taču nozīmīga pieauguma tempu samazināšanās ir neizbēgama, un tā var notikt pavisam drīz. Taču, jo ātrāk tā notiks, jo labāk.

 

Slēdz Pasaules bankas pārstāvniecību Latvijā

Dace Lina-fisenko,  NRA  06/10/06    Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Pasaules bankas (PB) Eiropas un Centrālās Āzijas reģiona viceprezidents Šigeo Katsu piektdien paziņoja par PB pārstāvniecības Latvijā slēgšanu. Viceprezidents vakar Rīgā atklāja ANO un PB informācijas centru.

PB viceprezidents vizītē Latvijā ieradās, lai tiktos ar valdības amatpersonām un pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas pēc Latvijas pārstāvniecības slēgšanas 2006. gada jūnijā. Birojs Latvijā atklāts 1993. gada janvārī, kopumā PB Latvijā īstenoja 25 projektus. Taču turpmākā Latvijas sadarbība plānota ar PB Varšavas pārstāvniecības starpniecību.

Š. Katsu, pamatojot pārstāvniecības slēgšanu, teica, ka ir mainījušās Latvijas vajadzības un nav nepieciešamības PB darbiniekiem atrasties Latvijā. «Mūsu sadarbība noteikti turpināsies, un PB vienmēr ir ieinteresēta Latvijas veiksmīgā attīstībā. Manuprāt, viens no svarīgiem jautājumiem Latvijas ekonomikas attīstībā ir panākt, lai visi Latvijas reģioni kļūtu vienlīdz attīstīti,» uzsver Š. Katsu.

PB viceprezidents uzskata, ka Latvijas ekspertu pieredze PB darbā ir jāizmanto kā unikāla pieredze, lai palīdzību varētu sniegt arī citām valstīm, it sevišķi tām, ar kurām Latvijai ir kopīga vēsture. «Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija nav atrisinājusi visas savas problēmas, tāpēc jāturpina tās risināt, nezaudējot savu individualitāti,» stāsta PB viceprezidents.

PB Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionālā direktore Daniela Gresāni uzskata, ka Latvijai ir svarīgi turpināt ekonomikas augšupeju un nodrošināt ekonomikas stabilitāti, inflācijas kontroli un panākt vienlīdzīgu Latvijas reģionu attīstību.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš uzsver, ka PB pārstāvniecība Latvijā ir pirmā lielā organizācija, kas sniegusi savu atbalstu tautsaimniecības attīstībā. «Ne jau naudai ir nozīme, bet gandarījumam par mūsu pašu speciālistu augšupeju. Pašlaik PB speciālisti strādā vadošos amatos Latvijā, Horvātijā, Gruzijā, ASV un citur,» stāsta O. Spurdziņš. Viņš uzsver, ka biroja slēgšana nenozīmē, ka Latvija neturpinās sadarbību ar PB. «Ir vairākas jomas, kur sadarbība noteikti turpināsies. Šobrīd top dzīves līmeņa novērtējums par mūsu valsti, nenoliedzami jāattīsta reģionālā joma,» stāsta O. Spurdziņš

 

 

 

Zinātnē...

 

 

Latvijā darbojas vairāk nekā 1400 zinātnieki

LETA  05/22/06     Pašlaik dažādās zinātniskajās programmās un grantos Latvijā strādā aptuveni 1430 zinātņu doktori, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskā sekretāre Baiba Ādamsone. 2005. gadā Latvijā aizstāvētas 112 jaunas disertācijas, no tām 63 aizstāvēja sievietes. 2004.gadā aizstāvētas 79 disertācijas, bet doktores grādu ieguva 49 sievietes. Ne visi doktori pēc grāda iegūšanas turpina strādāt zinātnē, piebilda Ādamsone. Pēc 1992. gadā veiktās nostrifikācijas padomju laiku zinātņu kandidātus pielīdzināja doktoriem, bet zinātņu doktorus ‑ habilitētajiem doktoriem, līdz ar to kopējais zinātnieku skaits sasniedza sešus tūkstošus.

 

Atklāts Latvijas Universitātes inovāciju centrs

LETA  06/02/06     1. jūnijā darbu uzsāka jauna Latvijas Universitātes (LU) struktūrvienība – Inovāciju centrs, kura darbības mērķis ir veicināt LU zinātnieku pētījumu rezultātu un zinātības komercializāciju un to pielietošanu tautsaimniecībā.

Inovāciju centra atklāšanā piedalījās ministru prezidents un ekonomikas ministrs. Gan ministru prezidents Aigars Kalvītis, gan ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs uzsvēra inovāciju un ziņātņietilpīgo nozaru ar augstu pievienoto vērtību lomu Latvijas tautsaimniecībā. Ekonomikas ministrs norādīja, ka vērtīgākie Latvijas resursi ir meži un smadzenes, un pēdējais ir nozīmīgākais ekonomikas attīstības potenciāls nākotnē.

Ministru prezidents atklāja Inovāciju centra izstrādāto LU Zitnisko Kompetenču un pētniecības pakalpojumu datu bāzi (http://inovacija.lu.lv), kurā apkopota informācija par LU pakalpojumu piedāvājumu, kas saistīti ar zinātnisko un tehnoloģisko kompetenci.

Datu bāze ir publiski pieejama ikvienam interesentam. Tā atrodas izstrādes stadijā, un tiks papildināta līdz tā aptvers informāciju par visu LU struktūrvienību pētniecības pakalpojumiem. LU Inovāciju centra direktors Māris Ēlerts norādīja, ka privāto investoru līdzekļu īpatsvars zinātnisko pētījumu finansējumā 2004.gadā bija tikai 15%, bet šim rādītājam vajadzētu būt vismaz trīs reizes lielākam. Tādēļ viens no Inovāciju centra būtiskākajiem uzdevumiem, kļūstot par starpnieku, ir veicināt dialogu starp zinātniekiem, uzņēmējiem un investoriem.

 

Latvijas zinātnieku atklājums par piramīdu mainīšot vēstures grāmatas

Vita Dreijere, speciāli Dienai,  06/08/06    Darbs gada garumā, kura laikā veikti vismaz 200 miljoni mērījumu, ir novedis Latvijas zinātnieku komandu pie starptautiska mēroga atklājuma — atrasta pasaulē vecākās akmens celtnes Džosera pakāpju piramīdas oriģinālā ieeja. Tas nozīmē, ka mainās visi iepriekšējie priekšstati par piramīdas būvniecības koncepciju — secību, kādā komplekss ticis būvēts. Tas maina arī visu iepriekš vēstures grāmatās rakstīto, stāsta zinātniskās ekspedīcijas vadītājs Bruno Deslandes.

Iepriekš tika uzskatīts, ka piramīdas, kura atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no pašreizējās Ēģiptes galvaspilsētas Kairas, īstā ieeja atradusies zem tās un vēlāk tikusi aizmūrēta, jo sākotnēji celtne netika būvēta kā piramīda. Taču izrādījies, ka tā bijusi nosegta tikai daļēji un atrodas ārpusē — piramīdas ziemeļu pusē izbūvētā tempļa rietumu pagalmā. "Jau martā, kad bijām piramīdā iekšā, sākām nojaust, ka tā varētu būt, bet tam vajadzēja apstiprinājumu," saka B.Deslandes. Tika veikti mērījumi ar trīsdimensiju skeneri, kā arī arheoloģiskie izrakumi. Pēc atgriešanās Latvijā iegūtos datus analizēja, un pirmdien zinātnieku aizdomas beidzot apstiprinājušās.

"Prieks, ka tieši Latvijas zinātnieki varēja izdarīt to, kas iepriekš nevienam nebija izdevies," atzīst B.Deslandes. Pirms Latvijas pētnieku komandas vismaz 70 gadus neviens aptuveni 4700 gadu vecās celtnes lejasdaļā nebija spēris kāju. Pēdējoreiz to pētījis kāds franču zinātnieks 1935.gadā.

Latvijas zinātnieki Džosera piramīdā pirmoreiz pabija pērnā gada jūlijā, kad Ēģiptes senlietu augstākā padome tos uzaicināja veikt celtnes nostiprināšanas darbus — tā bija smagi cietusi pēc 1992.gada zemestrīces. Savukārt novembrī piramīdas galeriju nostiprināšanas darbus veiks Latvijas būvfirma Re&Re.

 

 

 

Izglītībā...

 

 

Nosauktas 12 skolas, kuras pirmās mācīs Latvijas vēsturi

Apollo  05/23/06     Izglītības satura un eksaminācijas centrs izvēlējies 12 skolas, kurās sākot no 1. septembra izmēģinās Latvijas vēsturi mācīt kā atsevišķu priekšmetu.

Eksperimentā piedalīsies E. Glika Alūksnes valsts ģimnāzija, Ventspils 1. ģimnāzija, Aglonas vidusskola, Aknīstes vidusskola, Jelgavas 5. vidusskola, Liepājas pilsētas 12. vidusskola, Rīgas 13. vidusskola, Vērgales pamatskola, Kr. Valdemāra pamatskola, Rūjas pamatskola, Remtes pamatskola un Valkas pamatskola. Latvijas vēstures mācīšanai bija pieteikušās 38 mācību iestādes.

Skolās, kas pieteikušās programmas aprobācijai, 7.‑ 9. klašu skolēniem Latvijas vēsture notiks divas reizes nedēļā. Mācību programmas aprobācija paredzēta trīs mācību gadus.

 

Aicina izteikties par Latvijas vēstures mācīšanu

Latvijas Avīze  05/29/06     Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) līdz 15. jūlijam aicina ikvienu interesentu izteikt viedokli par standarta projektu mācību priekšmetā "Latvijas vēsture" pamatskolai. ISEC izveidotā darba grupa izstrādājusi arī standarta projektu mācību priekšmetā "Vēsture" pamatskolai.

Standarti paredz mācību priekšmetu "Vēsture" apgūt 6. un 7. klasē, kā arī 8. klases pirmajā semestrī, bet mācību priekšmetu "Latvijas vēsture" mācīs 8. klasē otrajā semestrī un 9. klasē.

Darba grupai līdz 1. jūlijam jāizstrādā standartu projektiem atbilstoši mācību priekšmetu programmu paraugi. Minētie mācību priekšmetu standarti ir publiskoti ISEC interneta mājas lapā "www.isec.gov.lv". Latvijas vēstures mācību priekšmeta standarta projekta un mācību programmas aprobācija tiks īstenota 12 skolās.

 

Angļu valodas eksāmens izraisa vidusskolēnu kaislības

NRA  05/30/06    Pēc centralizētā eksāmena angļu valodā 12. klasēm skolēni sūkstījušies par pārbaudījuma rakstiskās daļas sarežģītību. It īpaši klausāmā daļa bijusi nesaprotama. Viens skolēns Izglītības satura un eksaminācijas centram (ISEC) arī telefoniski izteicis neapmierinātību, ka angļu valodas eksāmena laikā tā norises telpā ir tikai viens magnetofons un katram skolēnam nav pieejamas austiņas, lai noklausītos ierakstu.

ISEC apstiprinātā svešvalodas centralizētā eksāmena programma paredz, ka klausīšanās prasmes pārbaude sastāv no trim dažādiem tekstiem (ap 1000 vārdu), tajā tiek pārbaudīta eksāmena dalībnieka spēja saprast autentisku runu svešvalodā. Teksts var saturēt vilcināšanos, pārteikšanos un troksni fonā.

ISEC analīzes un datu sagatavošanas daļas vadītāja Astra Cīrule uzver: «Skolēniem varbūt ieraksts šķiet nekvalitatīvs, tomēr runātāju sacīto nedaudz grūtāk saklausāmu padara blakustrokšņi: brauco šas mašīnas, tālruņa zvani. Šie traucējošie elementi ir ielikti speciāli, jo dzīvē sarunas taču nenotiek, kad visapkārt valda klusums. Taču, domājot par kvalitāti, šogad klausāmā daļa tika ierakstīta kompaktdiskā, nevis audiokasetē. Līdz ar to esam saņēmuši daudz mazāk sūdzību par nekvalitatīvu ierakstu nekā iepriekšējos gadus.»

 

Kriminālprocess par matemātikas eksāmena uzdevumu noplūdi

Diena,  06/06/06    Masveidā notikusi 12. klašu centralizētā matemātikas eksāmena uzdevumu noplūde — ir pārliecināti vairāki vidusskolēni, pārsvarā Rīgas 1. ģimnāzijas un 64. vidusskolas beidzēji.

Būdami neapmierināti ar Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) procedūru komisijas lemto, ka, par spīti ziņojumiem par pārkāpumiem, eksāmens uzskatāms par notikušu, viņi aktīvi sākuši noskaidrot lieciniekus — lai pierādītu, ka pārkāpumi aptvēruši visu valsti, tāpēc eksāmens rīkojams atkārtoti vai augstskolām jāorganizē iestājpārbaudījumi matemātikā.

Policija par notikušo sākusi kriminālprocesu, taču skolēni vēlas tikties ar izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu (ZZS), jo ne jau kriminālprocess bijis viņu mērķis.

"Mēs esam gatavi pārrakstīt kaut trīs reizes, mums vienkārši ir nepieņemami redzēt, ka kaut kādi nīkuļi tiks Universitātē — viņi to nepavilks," Rīgas 1. ģimnāzijas audzēknis Rūdolfs Kreicbergs akcentē galveno neapmierinātības cēloni — tā kā centralizētais eksāmens vienlaikus ir iestājeksāmens augstskolā, negodīgā ceļā tiekot pie pārbaudījuma uzdevumiem un rezultātiem, vājāki skolēni paaugstinājuši savas izredzes iekļūt no valsts budžeta finansētajās studiju grupās, apsteidzot sekmēs spēcīgākos, kuri ar eksāmenu grūtībām cīnījās pašu spēkiem.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža uzskata, ka matemātikas eksāmens noritējis godīgi un rezultāti nav atceļami, lai gan ir sākts kriminālprocess par iespējamo matemātikas eksāmena uzdevumu noplūdi.

 

Pierādījumu nav, IZM savu lēmumu negroza

Līga Nestere,  NRA  06/08/06    Centralizētais eksāmens matemātikā 12. klasēm netiks pārlikts un iestājpārbaudījumi šajā priekšmetā augstskolās pierādījumu trūkumu dēļ netiks rīkoti, strikti nolēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Arī skolēni pēc tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem solītā streika vietā rīkos parakstu vākšanu, lai noskaidrotu, cik daudz audzēkņiem pirms eksāmena bija pārbaudījuma uzdevumi.

Rīgas 64. vidusskolas 12. klases skolnieks Raitis Streičs norādīja, ka pašreiz audzēkņiem nav lietisku pierādījumu, ko pieprasa ministrija, par to, cik liela bijusi uzdevumu noplūde pirms eksāmena matemātikā. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Edgars Lapiņš sacīja, ka tāpēc tiks steidzamā kārtā veikta visu 12. klašu skolēnu aptauja. Tās mērķis esot noskaidrot, cik daudz skolēniem pirms eksāmena bija zināmi pārbaudījuma uzdevumi. Aptaujas rezultātus plānots iesniegt Valsts policijai.

"Atbildība draud tikai uzdevumu izplatīšanas pirmavotam, bet pārējiem, uz kuru e-pastu kāds atsūtīja uzdevumus, atbildības nav, tāpēc skolēni droši var parakstīties," aicina R. Streičs. Jaunieši ar IZM pārstāvjiem nākamreiz tiksies pēc 20. jūnija, kad salīdzinās aptaujas rezultātus ar aptuvenajiem eksāmena vērtējumiem. "Salīdzinot tos, varēs apmēram noteikt, vai liela daļa skolēnu bija krāpušies eksāmenā," uzskata E. Lapiņš.

Vairākums aptaujāto augstskolu pārstāvju tāpat kā IZM darbinieki norāda, ka iestājeksāmenus matemātikā šogad universitātēm nevajag rīkot, jo nav atrasti neapstrīdami pierādījumi, ka patiešām pirms pārbaudījuma notikusi uzdevumu atbilžu noplūde. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts norāda: "Neesmu redzējis nevienu oficiālu, juridisku dokumentu, kas apliecinātu, ka patiešām ir notikusi šī uzdevumu noplūde pirms eksāmena, ka skolēni masveidā tos ir pārrakstījuši un policija ir atradusi vainīgos radušamies situācijā. Pašreiz šī informācija ir tikai baumu līmenī. Tiklīdz būs konkrēti pierādījumi, protams, eksāmens vai nu būs jāpārliek, vai augstskolā vajadzēs rīkot iestājeksāmenu." Bet pagaidām situācija palikšot nemainīga – universitāte ņems vērā centralizētā eksāmenā matemātikā vērtējumus tajās studiju programmās, kur tas vajadzīgs un uzņemšanas noteikumos paredzēts.

Arī Rēzeknes augstskolas rektors Leonārs Svarinskis uzskata – kamēr nav neapgāžamu pierādījumu, faktu, ka skolēni eksāmena atbildes jau zinājuši pirms pārbaudījuma, augstskolām nevajag rīkot iestājeksāmenu matemātikā. "Taču, ja Izglītības un zinātnes ministrija noteiktu augstskolām rīkot pārbaudījumu, to noorganizēt mēs varam," stāsta L. Svarinskis. Latvijas Universitātes pārstāvis Madars Štramdiers teic: "Kā zināms, centralizēto eksāmenu procedūras komisija nolēma uzskatīt centralizēto eksāmenu matemātikā 2. jūnijā par notikušu. Minētais lēmums ir saistošs LU, līdz ar to nekādas neplānotas aktivitātes saistībā ar matemātikas zināšanu pārbaudi nav nepieciešamas."

Banku augstskolas studentu informācijas centra vadītāja Anda Rezgale arī uzver: "Mums ar likumu ir aizliegts rīkot iestājeksāmenus. [No 2004. gada uzņemšana augstskolās notiek, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem.] Pirms korekcijām likumdošanā reflektantiem bija jākārto tests matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Bet nu jau vairākus gadus šo testu nevaram rīkot." Banku augstskolas pārstāve teic – ja situācija paliks nemainīga un, iespējams, negodīgie eksāmena kārtotāji ar labiem vērtējumiem tiks augstskolā, "tik un tā pēc pirmā semestra tādi studenti atsijāsies, jo ar sliktām zināšanām matemātikā mūsu augstskolā nevar labi mācīties. Negodīgie vidusskolēni nevarēs tikt līdzi mūsu augstajām prasībām. Turklāt augstskolā nav budžeta vietu un negodīgie šeit nemaz nevar pretendēt uz valsts apmaksātām studijām," saka A. Rezgale.

Biznesa augstskolas Turība [šī augstskola, uzņemot studētgribētājus, neprasa vērtējumu matemātikas eksāmenā] prorektors Antons Kiščenko norāda: "Domāju, ka izņēmuma kārtā vajadzētu rīkot iestājeksāmenu, jo citādi var gadīties, ka augstskolā mācīsies studenti, kam būs vājas zināšanas matemātikā. Tas radīs problēmas gan augstskolai, gan studentiem, jo pasniedzējiem būs problemātiski mācīt.

 

Skolēnu dome: nav pietiekamu faktu eksāmenu rezultātu atcelšanai

DELFI  06/09/06    Rīgas Skolēnu dome (RSD) uzskata, ka šobrīd nav iespējams lemt par matemātikas eksāmena 12. klasēm rezultātu atcelšanu, jo nav noskaidroti visi fakti par iespējamo eksāmenu uzdevumu noplūdi, informēja Rīgas Skolēnu domes padomnieks preses jautājumos Ainārs Leijējs.

RSD arī rosināja Izglītības satura un eksaminācijas centru (ISEC) uzlabot drošības līmeni, lai nepieļautu situācijas atkārtošanos nākotnē.

RSD augstu vērtē izglītības ministres Baibas Rivžas lēmumu nosūtīt informāciju par iespējamo eksāmenu uzdevumu noplūdi Valsts policijai, kura jau šobrīd ir uzsākusi kriminālprocesu.

"Varas iestādēm ir jādod savs vērtējums par minēto situāciju. Mūsu rīcībā ir informācija, ka grupa aktīvu jauniešu ir nolēmuši vākt parakstus, lai apliecinātu eksāmena uzdevumu noplūdi. RSD atbalsta jauniešu vēlmi izrādīt savu pilsonisko iniciatīvu," teikts RSD paziņojumā.

Nedrīkst ignorēt arī to skolēnu viedokli, kuri uzskata, ka viņu skolās viss pilnībā ir noritējis saskaņā ar reglamentu un eksāmenu rezultātu atcelšana nav nepieciešama, norāda Skolēnu dome.

RSD arī turpmāk uzturēs kontaktus ar aktīvajiem jauniešiem, kuri vēlas aizstāvēt savu viedokli un izstrādās priekšlikumus iesniegšanai Izglītības ministrijā. "Uzskatām, ka galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai notikušais incidents neietekmētu skolēnu iestāšanos augstskolā un tiktu veikti preventīvie pasākumi, kas nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos nākamajos gados," teikts RSD paziņojumā.

 

Skolēnus neapmierina direktora attieksme

Jānis Ogle,  NRA  06/10/06    Rīgas 45. vidusskolā joprojām nav atrisināts konflikts starp skolas psiholoģi Ievu Česnoku un direktoru Tāli Veismani. Konfliktu uzsāka psiholoģe, paziņojot, ka direktors pazemo bērnus un izsaka seksuāli aizskarošas piezīmes. Kamēr atbildīgās institūcijas vēl nav guvušas pārliecinošus argumentus un veiks atkārtotu pārbaudi, šīs skolas skolēni dažādos interneta portālos direktoru dēvē par Tirānu.

Rīgas 45. vidusskolas psiholoģe Ieva Česnoka nosūtījusi paziņojumu vairākām bērnu tiesību un izglītības institūcijām, apgalvojot, ka vidusskolas direktors Tālis Veismanis regulāri rupjiem vārdiem apsaukā bērnus un izsaka seksuāli aizskarošas piezīmes. Reaģējot uz šo sūdzību, skolas direktors uz pedagoģi esot kliedzis un mudinājis rēķināties ar atlaišanu no darba.

18 gadus vecs šīs skolas skolnieks, kurš vēlējas palikt anonīms, izteicās, ka direktors ir "īsts tirāns", kas ar saviem izteikumiem spēj aizvainot cilvēkus.

Piemēram, īsos svārciņos ģērbtajām meitenēm T. Veismanis nereti sakot: "Šeit ir skola, nevis bordelis!" Puisis zināja stāstīt, ka skarbākie izteicieni no direktora puses izskan dežūrlīniju un kora mēģinājuma laikā, kad T. Veismanis ir ļoti kritisks pret viņam netīkamajiem. "Īpaši viņa attieksme kora stundās ir tad, kad ierauga kādu runājamies ar otru. Uzsver, ka tās meitenes vai puiši izskatās no malas pēc lesbietēm vai gejiem," piebilst neapmierinātais puisis.

Arī Eva, kas mācās vidusskolas klasē, apgalvo, ka direktors mēdz publiski aizvainot jauniešus, kas ģērbjas, sekojot kādam mūzikas stilam. Meitene, pati būdama gotiste, bieži ir dzirdējusi frāzes par iešanu ārstēties.

Neatkarīgā izpētīja, ka Rīgas 45. vidusskolas audzēkņi neformālā gaisotnē dažādos interneta portālos neskopojas ar viedokļiem par direktoru. Piemēram, interneta portālā www.klase.lv skolas skolēni savstarpēji komentē direktoru.

Rīgas 45. vidusskolas direktors Tālis Veismanis neizrādīja ieinteresētību paust savu viedokli Neatkarīgajai par apsūdzībām, kas vērstas pret viņu.

Uzreiz pēc informācijas saņemšanas tika veikta pārbaude skolā, bet, ņemot vērā, ka mācību gads jau ir beidzies, tā nav pabeigta, Neatkarīgo informēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Millere. Atkārtotu pārbaudi inspekcija plāno veikt nākamā mācību gada sākumā. Līdz tam laikam plānots arī izvērtēt daudzos un pretrunīgos viedokļus, kas šobrīd ir inspekcijas rīcībā. "Skaidrs ir tikai viens, ka ir nopietns konflikts starp psiholoģi un direktoru, un mums nav pamata domāt, ka psiholoģe būtu izteikusies nepatiesi," piebilda I. Millere.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta vadība, kas, reaģējot uz preses interesi par konfliktu, arī sākusi pārbaudi Rīgas 45. vidusskolā, pēc tikšanās ar skolas psiholoģi I. Česnoku nav dzirdējusi argumentus, kas ļautu secināt, ka skolas direktors T. Veismanis rupjiem vārdiem apsaukā un pazemo bērnus, Neatkarīgo informēja departamenta pārstāve Modra Jansone. Departamenta speciālisti šobrīd turpinot runāt ar abām konfliktējošajām pusēm. Notikšot dažādas pārbaudes, kas precīzāk ļaus izvērtēt situāciju. Psihologu uzraudzībā tiks veikta gan skolēnu, gan skolotāju aptauja.

 

Ar domu par nākotni Šķeltovas bērni izvēlas latviešu valodu

Anna Rancāne,  Diena  06/10/06    Latgales krieviskajā ciematā pirmo reizi skolas 158 gadu vēsturē to beidz latviešu klase.

Devītās klases izlaiduma ziedi un meijas Krāslavas rajona Šķeltovas pamatskolā sestdien smaržos īpaši, jo pirmo reizi skolas 158 gadu vēsturē to beidz pirmie desmit latviešu klases absolventi — gan latviešu, gan krievu jaunieši. Pateicoties skolas pedagogu, vecāku un pašvaldības kopējām pūlēm, kopš pagājušā mācību gada šī izsenis krieviskā ciemata pamatskola pilnībā pārtapusi par latviešu skolu. "Ļoti aktīvi, gudri bērni, žēl pat laist projām. Rajona mācību olimpiādēs latviešu skolēnu konkurencē tieši mūsējie krievi ieguva godalgotās vietas," tā devītos raksturo Šķeltovas pamatskolas direktore Olga Stepiņa.

"Esmu krievs, septiņus gadus mācījos krievu klasē, bet tad bērnu trūkuma dēļ tā pajuka, un mēs kopā ar vēl diviem klasesbiedriem Maksimu un Linu pārgājām uz šo klasi. Nē, mācīties grūti nebija, varbūt dažas problēmas ar latviešu gramatiku," tīrā latviešu valodā stāsta smaidīgais Igors Korņiļcevs. Viņš kopā ar pārējiem Šķeltovas pamatskolas absolventiem saņems atestātu par pamatizglītības iegūšanu programmā ar latviešu mācību valodu.

Vitālijs Pačkajevs agrāk mācījās Grāveru pamatskolā, arī tur klase izjukusi, pārgājis uz Šķeltovu un turpinājis mācīties latviski. Marika Podskočaja atzīst, ka klase ir bijusi laba, draudzīga, atšķirības starp latviešu un krievu bērniem nav bijušas pat jūtamas. Ja 2001.gadā Šķeltovā pēc vecāku lūguma nebūtu atvērta piektā klase ar latviešu mācību valodu, viņai tāpat kā citiem ciemata latviešu bērniem pēc sākumskolas beigšanas nāktos mērot ceļu uz pamatskolu citviet.

Šķeltovā skola atvērta 1848.gadā kā pareizticīgo draudzes skola, un gan Latvijas brīvvalsts, gan padomju gados tajā mācīja tikai krievu valodā. Latviešu bērni mācījās mazajā Prusaku ciema skolā, bet pēc tās nodegšanas XX gs. 60.gados latviešu skolas Šķeltovā vairs nav bijis. 1990.gadā Šķeltovas pamatskolā atvēra pirmo sākumskolas latviešu klasi, kurā mācījās četri skolēni, pēc tam mācības turpinot Izvaltas pamatskolā. Tā tas turpinājās daudzus gadus, līdz skola sadūšojās atvērt arī pamatskolas klases latviešu valodā.

"Nez vai mēs to varētu izdarīt, ja skolotāji nebūtu ar mieru mācīties kursos, lai varētu kvalitatīvi pasniegt savu priekšmetu latviski, ja vecāki neuzticētos, ja pagasts mūs neatbalstītu finansiāli. Bija taču jānomaina pilnīgi visa mācību literatūra, jāpērk grāmatas bibliotēkai. Tā sākām iet soli pa solītim, līdz sasniedzām finišu," saka direktore.

"Labi gan, ka varēja tepat mācīties, nez vai citur mums būtu tāda forša klase," saka Edija Stepiņa, klases meiteņu futbolkomandas kapteine. Klasē visi nopietni aizrāvušies ar futbolu un gandrīz tāpat kā izlaiduma vakaru gaida pasaules futbola čempionāta mačus. "Jau no pirmās klases katru vakaru rāvām futbolu. Te, Šķeltovā, laikam visi esam fani, arī tie, kuri jau beiguši skolu, atbrauc mājās un pa vakariem skrien spēlēt. Pagasta priekšsēdētājs mums beidzot apsolīja īstu futbola laukumu," saka Igors.

Šķirties no skolas esot nedaudz skumji. Marika, Edija un Raimonds domā turpināt mācības kādā no kaimiņu pagastu vidusskolām, bet Igors, Vitālijs, Guntis un vēl viens klasesbiedrs izvēlējušies Lūznavas arodvidusskolu, kur domā apgūt zivkopja profesiju. Šajā skolā ir iespējas mācīties krievu un latviešu plūsmā, bet Igors pašapzinīgi spriež, ka mācīsies latviski, jo ar valodu problēmu neesot. Kā uzsver klases audzinātāja Lolita Solima, bērni apzinās, ka labās latviešu valodas zināšanas viņiem turpmāk atvieglos dzīvi, turpinot mācības un darbu.

Šķeltovas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Badūns lepojas ar skolu, bet skumst, ka nākamgad acīmredzot nevarēs noformēt pirmo klasi. Dzimstība maza, bērnu klašu veidošanai trūkst. Pagasts no sava budžeta pat piemaksā algas skolotājiem, lai bērniem nebūtu jāmācās apvienotajās klasēs vai jāiet citur.

Pēdējos gados arvien vairāk rajona krievu vai divplūsmu skolu, it sevišķi laukos, pārtop latviešu skolās, Dienai teica Krāslavas rajona izglītības pārvaldes priekšniece Lidija Ostrovska. Līdzīgi kā Šķeltovā, bijis arī Bērziņu pagasta Upmalas pamatskolā, Šķaunes, Robežnieku pamatskolā, bet drīzumā tikai latviešu klases būs arī Priežmales vidusskolā Kastuļinas pagastā.

"Skolēnu skaits samazinās, tā ka mēs vairs nevaram atvērt gan latviešu, gan krievu klasi. Ir jāizvēlas, un vecāki parasti dod priekšroku latviešu klasei. Viņi saprot, ka bērniem dzīvē būs vieglāk, ja viņi brīvi pratīs tās valsts valodu, kurā viņi dzīvo," secina L.Ostrovska.

 

 

Kultūrā...

 

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/08/06

- Dita Krenberga – LNSO flautu grupas koncertmeistare. Otrdien Lielajā ģildē notika starptautisks konkurss uz vakanto flautu grupas koncertmeistara vietu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Ļoti spēcīgā 11 mūziķu konkurencē uzvarēja flautiste Dita Krenberga. Kopš šā gada janvāra Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī konkursa kārtībā darbu sākuši vēl seši jauni mūziķi – divi pirmo vijoļu grupā un četri otro vijoļu grupā.

- Rozā māja 7. tramvajā. Šodien pulksten 16 no Ausekļa ielas 1 aties 7. maršruta tramvajs, kurā tiks atzīmēti kataloga Rozā māja 51. Venēcijas biennālē atvēršanas svētki, ko rīko Mākslas menedžmenta un informācijas centrs (MMIC). Mākslinieku Kristapa Gulbja un Aigara Bikšes projekts Rozā māja pagājušā gada Venēcijas biennālē piedalījās neatkarīgi no Latvijas oficiālā paviljona. Šajā īpašajā braucienā varēs iepazīties ar katalogu, uzklausīt aculiecinieku un dalībnieku stāstus par piedzīvoto, kā arī nedaudz ielūkoties mākslinieku Kristapa Gulbja un Aigara Bikšes nākotnes plānos.

- Manfreda Petera Heina dzejas vakars. Šodien pulksten 18.30 grāmatnīcā Valters un Rapa notiks Manfreda Petera Heina dzejas vakars latviešu un vācu valodā. Tajā piedalīsies dzejniece Amanda Aizpuriete.

 

Aptaujā noskaidroti populārākie latviešu literatūras darbi

Henrieta Verhoustinska,  Diena  06/09/06    Blaumaņa noveles, Čaka poēma par strēlniekiem Mūžības skartie, Virzas lauku dzīves slavinājums Straumēni, Belševicas Bille un Pumpura eposs Lāčplēsis: aptuveni šāda ir latviešu literatūras "seja" sabiedrības acīs. "Klasikai ir bijis ilgāks laiks konkurencei," atzīst Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Raimonds Briedis, kas veicis pētījumu Latviešu literatūras 100+1. Balstoties uz šo aptauju, literatūras zinātnieki un tulkotāji mēģinās atrast "to latviešu literatūras kondensātu, kas būtu interesants arī citās valodās lasošai auditorijai".

Pētījums sagatavots konferencei Atrasts tulkošanai: atklātais un atklājamais latviešu literatūrā, kurā piektdien piedalīsies latviešu, lietuviešu, vācu, zviedru, franču, krievu literatūras darbinieki — rakstnieki, zinātnieki, tulkotāji. Konferences mērķis ir apzināt latviešu literatūras nozīmīgāko darbu kopumu un sabiedrībā aktivizēt viedokļu apmaiņu par latviešu literatūras konvertējamību dažādu valstu kultūras vidēs un valodās, kā arī pievērsties jau tapušo tulkojumu kvalitātes jautājumiem.

R.Briedis neuzskata, ka aptauja pierāda — sabiedrības priekšstats par latviešu literatūru ir kanonizēts un tradicionāls: "Pirmajā divdesmitpiecniekā tomēr parādās Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Noras Ikstenas darbi, kā arī tā literatūra, kas padomju laikā nebija atļauta — Edvarta Virzas Straumēni, Aleksandra Grīna Dvēseļu putenis un citi. Tas nozīmē, ka literatūras uztvere tomēr mainās." Literatūrzinātnieks arī atklāja, ka, aptaujājot dažādas radošās inteliģences grupas, lielākā atsaucība bijusi no literatūrzinātniekiem un augstskolu pasniedzējiem. Tikai viens no 69 respondentiem, kas atsūtījuši aizpildītās anketas, ir jaunāks par 30 gadiem.

Aptauja

Latviešu literatūras TOP 10 (lasītāju aptauja, veikta šā gada aprīlī/maijā)

1. Rūdolfs Blaumanis, Noveles (Raudupiete, Purva bridējs, Salna pavasarī, Andriksons, Nāves ēnā)

2. Aleksandrs Čaks, Mūžības skartie

3. Edvarts Virza, Straumēni

4. Vizma Belševica, Bille, Bille dzīvo tālāk, Billes skaistā jaunība

5. Andrejs Pumpurs, Lāčplēsis

6. Jānis Jaunsudrabiņš, Baltā grāmata

7. Vilis Plūdons, Atraitnes dēls

8. Rainis, Jāzeps un viņa brāļi

9. Rūdolfs Blaumanis, Skroderdienas Silmačos

10. Anna Brigadere, Dievs, daba, darbs, Skarbos vējos, Akmeņu sprostā

 

Sadalīti ķieģeļi kultūras mantojumā

Kristaps Kārkliņš,  NRA  06/10/06    Kultūras mantojuma Gada balva 2005 ir piemiņas zīme – marmora ķieģelis – un naudas prēmija.

Konkursa organizatori, apcerot ķieģeļa nozīmi, uzsver, ka "ēkas tiek radītas, spēlējoties ar ķieģeļiem. Tas formā un saturā ir vienkāršs materiāls, no kā rodas laba arhitektūra. Balva – ķieģelis – ir kāda veca, oriģināla ķieģeļa kopija citā materiālā – marmorā, kas ir augstvērtīgs un estētiskā ziņā pievilcīgs materiāls".

Nominācijā Labākais saimnieks balvu saņēma Artūrs Ozoliņš par Nordeķu muižas saglabāšanu. Tur arī pasniedza pārējās balvas.

Pirmo reizi balvas pasniegšanas vēsturē ikvienam interneta lietotājam bija iespēja balsot. Vislielāko balsu skaitu un sabiedrības atzinību saņēmu Viļakas katoļu baznīca.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) organizētajā konkursā tika saņemti vairāk nekā 60 pieteikumu. Šādas balvas pasniedz kopš 2003. gada, izvērtējot kultūras mantojuma nozarē paveikto un veicinot tā popularitāti sabiedrībā.

Pieteikumus vērtēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomniece Olga Kokāne, VKPAI vadītājs Juris Dambis, VKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris, Latvijas Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis, Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, VKPAI Valmieras rajona valsts galvenais inspektors Jānis Kalnačs, mākslas vēsturnieks profesors Dr.habil.art. Ojārs Spārītis un VKPAI arhitektūras un mākslas daļas vadītājs Jānis Zilgalvis.

***

Kultūras mantojuma Gada balva

2005 laureāti

- Zinātniskā publikācija

Dainis Bruģis par grāmatām Šēnbergas muiža un Jumpravmuiža

- Izpēte

Rundāles pils muzeja vadošā speciāliste, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova par Cīravas muižas izpēti

- Popularizēšana

Krista Kalnarāja par Liepājas kultūras mantojuma popularizēšanu un ieguldījumu mantojuma saglabāšanā

Veicināšanas balva Vitoldam Mašnovskim par enciklopēdiju Latvijas luterāņu baznīcas

- Restaurācija

Ugāles ērģeļbūves darbnīca par Ugāles luterāņu baznīcas ērģeļu restaurāciju

Veicināšanas balva Mirdzai Vallijai Feldmanei par ieguldījumu Vijciema luterāņu baznīcas saglabāšanā

- Pašvaldības atbalsts

Jūrkalnes pagasta padomei par Jūrkalnes katoļu baznīcas restaurāciju

Raunas pagasta padomei pateicības raksts par labu darbu sākumu

Lažas pagasta padomei pateicības raksts par labu darbu

- Labākais saimnieks

SIA Nordeķu muiža valdes priekšsēdētājs Artūrs Ozoliņš par Nordeķu muižas saglabāšanu

Veicināšanas balva Kārlim Edvardam Bandeniekam par Cesvaines muižas mežkunga mājas saglabāšanu

Veicināšanas balva Priekules ev. lut. draudzei par Priekules luterāņu baznīcas saglabāšanu

- Nozīmīgākā izstāde vai akcija

Latvijas Piļu un muižu asociācija par projektu Mana skola pilī

- Valsts un sabiedrisko organizāciju ieguldījums

Apes attīstības atbalsta klubs par Apes vēsturiskā centra saglabāšanu

- Individuālais devums

Egils Rozenbergs par Zvārtavas muižas pils saglabāšanu

Pateicības raksts Inetai Berkmanei par fotoalbuma Kundziņsala izveidošanu – kā vietas apziņas kopšana, saglabāšana un popularizēšana

- Sabiedrības atzinība (interneta balsojums VKPAI mājas lapā)

Viļakas katoļu baznīcai

 

Arhitekti norāda uz nepilnībām Rīgas plānošanā

Evita Goze, Diena  06/10/06     Rīga nespēj izstrādāt vienotu risinājumu arvien samilstošajām satiksmes problēmām Centrālās stacijas apkaimē, taču dod zaļo gaismu jauniem projektiem, kas situāciju saasinās vēl vairāk. Veidojot jauno pilsētas attīstības plānu, pieļauts daudz nepilnību, — tā pilsētas arhitekta Jāņa Dripes trešajā kolēģijas sēdē norādīja dalībnieki. Lai gan visplašākās diskusijas, kas ilga teju divas stundas, arhitektūras speciālistiem izraisīja jau agrāk vairākkārt kritizētā viesnīcas kompleksa projekta Jēkaba ielā fasādes risinājums, ieilgstot sēdei, viņi pauda arvien asākus uzskatus un vairs ne tik daudz pievērsās abiem konkrētajiem arhitektu biroja Kubs izstrādātajiem priekšlikumiem, bet Rīgas attīstībai kopumā.

Satiksmi — pazemē

«Mēs varētu teikt deputātiem, lai neuztraucas. Gan jau, kamēr viņi tiks galā ar transporta problēmām, profesionāli arhitekti tiks galā arī ar fasādēm,» pēc J.Dripes skaidrojuma, ka darījumu centra Marijas un Satekles ielas krustojumā projekts tiek skatīts pēc pilsētas attīstības komitejas izteiktajām šaubām par tā arhitektonisko kvalitāti, ironiski norādīja SIA Arhitektu birojs Sīlis, Zābers un Kļava arhitekts Andis Sīlis. «Kā varam akceptēt projektu, ja nemaz nezinām, vai ēkai varēs piebraukt klāt ar mašīnu?» vaicāja SIA Projektēšanas birojs Arhis arhitekts Andris Kronbergs.

Tomēr sēdes dalībnieki piekrita ieceres autoriem, ka viņi vieni paši nedz spēj, nedz ir atbildīgi par satiksmes problēmu novēršanu, un vienojās lūgt attīstības departamentam sadarbībā ar satiksmes departamentu izstrādāt konkrētus transporta plūsmas risinājumus. Viens no arhitektu piedāvātajiem variantiem bija lielu daļu satiksmes plūsmas novirzīt pazemē. «Gan tiem, kas jau kaut ko stacijas laukumā sabūvējuši, gan tiem, kuri vēl tikai kaut ko vēlas būvēt, ir vēlme darboties arī pazemē. Taču neviens nespēj viņus savest kopā,» sacīja A.Kronbergs.

Pašu projektu speciālisti novērtēja pozitīvi, iesakot vien nedaudz uzlabot būves arhitektonisko risinājumu. «Ēku vajadzētu vizuāli saskaldīt, piedāvājot atšķirīgus fasāžu risinājumus, lai vēl vairāk to pietuvinātu bulvāru apbūves raksturam,» ierosināja RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors Jānis Krastiņš.

Konservēšanas plāns

Arhitekti bija labvēlīgi arī pret otru Kuba ieceri — četrus stāvus augsto biroju ēku K.Valdemāra ielā UNESCO aizsardzības zonā. Tā gan vēl nav saņēmusi arhitektūras plānošanas uzdevumu, kas nepieciešams, lai sāktu projektēšanu. «Esmu pieradusi piestrādāt, pirms savus darbus rādīt padomēs, taču man prasīja iesniegt skici, lai saņemtu dokumentus,» skaidroja Kuba direktore Zane Kalinka.

«Pie mums atšķirībā no citām pasaules valstīm, lai saņemtu noteikumus projektēšanai, vispirms jāuzprojektē. Uzskatu, ka prasības vajadzētu izvirzīt, vadoties pēc pilsētas plānojama,» teica Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs. «Vai mums vispār jāpiedalās projekta saskaņošanā? Tāpēc ir domāta būvvalde! Skatīsim, kad būs puslīdz gatavs,» vēl kategoriskāk noskaņots bija SIA Māris Gailis īpašnieks Māris Gailis. Viņam iebilda A.Kronbergs, norādot, ka šī ir iespēja ietekmēt priekšlikumus jau pašos to pirmsākumos.

Daži speciālisti gan šaubījās, kā jaunais projekts iekļausies apkārtējā koka ēku apbūvē, kādai līdzīgu saglabāt šai vietā paredzēts arī attīstības plānā. «Nezinu, kurš no variantiem labāks — te varētu būt gan koka arhitektūra, gan piedāvātais variants,» teica A.Sīlis. «Jāpiekrīt piedāvātajam risinājumam, jo tā būtībā ir degradēta teritorija, bet jaunais plāns nosaucams nevis par attīstības, bet konservācijas plānu,» paziņoja J.Krastiņš. Kolēģija vienojās ieteikt pilsētas būvvaldei strikti neievērot nosacījumus, kādi izvirzīti šai teritorijai.

Jāizstrādā detaļplānojums

Pēc ilgām diskusijām kolēģija neatbalstīja viesnīcas projektu Jēkaba ielā. Arhitekti atzina, ka tas nesniedz pilsētbūvniecisko risinājumu kvalitatīvai vietas attīstībai un pagalmā plānotās jaunbūves arhitektūra ar stikloto brandmūri ir nepiemērota.

«Pretugunsmūra fetišizācija kļuvusi par dīvainu slimību. Nekad nav bijis paredzēts to publiski eksponēt,» uzskata J.Krastiņš. Savukārt A.Kronbergs skaidroja, ka arhitektus ierobežo sarežģītais zemesgabala novietojums, jo jārēķinās arī ar pārējiem īpašniekiem, kas atrodas cieši blakus.

Tomēr kolēģijas locekļi vienojās, ka vajadzētu meklēt kopēju arhitektonisko risinājumu visam kvartālam, izstrādājot detaļplānojumu. Tādēļ jāveicina visu pušu vienošanās, jāpanāk pašvaldības atbalsts un priekšlikumi zemesgabalu maiņai.

«Par detaļplānojumu vajadzēja sākt runāt jau 2001.gadā, kad saņēmām plānošanas uzdevumu. Ēkas īpašniekiem šī nenoteiktā situācija varētu apnikt, un, iespējams, tie namu vienkārši pārdos,» savu sarūgtinājumu par arhitektu lēmumu pauda projekta autors Dainis Šmits. Jāatgādina gan, ka, gatavojoties būvniecībai, pagājušajā gadā īpašnieki sāka vairāku ēku nojaukšanu vietā, kur saglabājušies XVII gadsimta nocietinājumu elementi, nesaskaņojot to ar Rīgas vēsturiskā centra padomi.

«Vienīgā izeja ir piekrist. Var jau mocīt un mocīt to projektu, bet beigu beigās neviens nebūs laimīgs,» paziņoja attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams.

Arhitektu apspriestie projekti

Viesnīcas komplekss Jēkaba ielā 24

·        Izstrādā: arhitektu birojs ACG

·        Pasūtītājs: Linstow J24

·        Iecere: rekonstruēt vēsturisko ēku, tās pagalmā uzceļot jaunbūvi ar fasādi kā stiklotu brandmūri. Iekšējo ielas daļu plānots saglabāt kā publisku ārtelpu.

Biroju ēka K.Valdemāra ielā 47

·        Izstrādā: arhitektu birojs Kubs

·        Iecere: stiklota, apjomos gara četrus stāvus augsta biroju ēka

Darījumu centrs Marijas un Satekles ielas krustojumā

·        Izstrādā: arhitektu birojs Kubs

·        Pasūtītājs: SIA Regals nami

·        Iecere: septiņus stāvus augsta ēka ar stiklotām fasādēm, pirmo un otro stāvu izmantos tirdzniecības platībām, pārējās telpas atvēlēs birojiem, bet uz jumta būs kafejnīca. Masīvo apjomu iecerēts sadalīt ar vertikālām komunikācijām — kāpnēm un liftiem. Pirmie divi stāvi būs caurstaigājami un netraucēs gājēju plūsmai uz Merķeļa ielu. Plānots izbūvēt apakšzemes autostāvvietu, kuru izmantos arī maršruta taksometri.

 

Koncerti

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/10/06   

- Rīgas rajona koru svētku koncerts. Šodien pulksten 18.30 Saulkrastu estrādē notiek Rīgas rajona koru svētku koncerts Saules un vēju raksti. Tajā piedalās 27 Rīgas rajona kori un arī vieskolektīvi – vīru koris Absolventi, Hansabankas jauktais koris un Nila Īles etnogrāfiskā grupa Saules un vēju raksti. Svētku koncerta virsdiriģenti – Arvīds Platpers un Artūrs Ancāns, koncerta goda virsdiriģenti – Imants Kokars un Edgars Račevskis.

- Mocarts un viņa pielūdzēji. Šodien pulksten 19 Oleru muižā Valmieras rajona Jeru pagastā sākas koncerts Mocarts un viņa pielūdzēji. Piedalās vijolnieks Dzintars Beitāns, čellists Ivars Bezprozvanovs un pianists Pēteris Plakidis. Programmā V. A. Mocarts, L. van Bēthovens.

- Igauņu kora Studium Vocale koncerts. Šodien pulksten 19 Anglikāņu baznīcā notiek igauņu kora Studium Vocale koncerts. Tajā piedalās arī Rīgas Ekonomikas augstskolas koris, diriģente – Ilze Štāla. Programmā – igauņu kormūzika.

 

Amerikāņi Dzintaros

Lauma Mellena,  NRA  06/10/06    Pagājušajā nedēļā, spītējot lietum un aukstajam vējam, Dzintaru koncertzālē pēc rekonstrukcijas tika atklāta vasaras sezona. Kalendārs ar dabu vairs nedraudzējas, un vasaras vairs nav tad, kad tai jābūt. Tomēr sen plānotie pasākumi notiek un notiks, jo tie tomēr ir piesaistīti kalendāram. 11. jūnijā Dzintaros skanēs koncerts 3 Amerikas.

Tas būs trīs amerikāņu komponistu šedevru vakars – Ārona Koplenda, Džordža Gēršvina un Leonarda Bernsteina mūzika Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un tā galvenā diriģenta Ginta Glinkas izpildījumā. Koncertā 2004. gadā iegādāto Stainway and Sons flīģeli spēlēs džeza pianists Harijs Bašs, kurš jau 16. reizi atskaņos slaveno, plašām solista improvizācijas iespējām bagāto Gēršvina Rapsodiju blūza stilā. Amerikas 20. gadsimta mūzikas atslēgas ir Brodvejas mūzikli un džezs. Protams, arī amerikāņu minimālisms, taču tā atskaņošanai brīvdabas estrāde nebūs pati piemērotākā. Turklāt vieglā amerikāņu mūzika neprasa tik lielu koncentrēšanos no klausītāju puses, kuri varbūt tikai sāk apgūt simfoniskās mūzikas apvāršņus.

Simfoniskās dejas no Vestsaidas stāsta daudziem būs patīkamas atmiņas no operetes ziedu laikiem, kā arī jauka prelūdija patlaban topošajam mūziklam, kura pirmizrādi gaidām jau šogad. Savukārt Geršvina Amerikānis Parīzē, kas tapis pēc Eiropas apmeklējuma 1928. gadā, ļaus kavēties trīsdesmito gadu noskaņās, lielpilsētas romantikā, kura iezīmēta ar taksometru tauru skaņām. Ārona Koplenda darbs El Salon Mexico pārstāvēs trešo Amerikas šķautni, kas ar katru gadu kļūst arvien pamanāmāka – spāņvalodīgo Ameriku un tās ietekmi uz ASV kultūras parādību, tai skaitā mūzikas attīstību.

Runā, ka El Salon Mexico bijis viens no iecienītākajiem Bernsteina skaņdarbiem. Lūkosim, kā ar šo mūziku tiks galā Gints Glinka, kuram šā stila repertuārs arī ir jauna šķautne viņa diriģenta radošajā biogrāfijā.

Tie, kam simfoniskā mūzika vēl šķiet garlaicīga, koncerts 3 Amerikas varētu kalpot par degustācijas pasākumu, savukārt izsmalcinātiem mūzikas gardēžiem tā būs lieliska atpūta pie jūras saulrietā svētdienas vakarā, ja vien daba atkal nepievils.

 

 

 

Novados...

 

 

Daugavpils pārtop būvlaukumā

Anna Rancāne,  Diena  06/09/06    Tuvāko gadu laikā otrās lielākās Latvijas pilsētas — Daugavpils kartē iezīmēsies vairākas vērienīgas jaunceltnes, ievelkot jaunus vaibstus pilsētas sejā un apliecinot pozitīvu lūzumu pilsētas attīstībā. Strauji attīstās mazie un vidējie uzņēmumi, ienāk investori, kuri veido jaunas darba vietas un var ieguldīt privātos līdzekļus būvniecībā, atzīst Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode (LC). Jau otro gadu startējot konkursā Eiropas labākā pilsēta un reģions nākotnē, Daugavpils ieguva otro vietu kategorijās Eiropas pilsēta ar labāko ekonomisko potenciālu 2006/07 un Eiropas pilsēta ar visefektīvāko izmaksu politiku 2006/07. Tas liecina, ka Daugavpils arvien pārliecinošāk ieņem līdera lomu reģionā un pārrobežu sadarbībā, uzsver domes attīstības departamenta vadītāja Inga Goldberga.

Lielākā būve, ko cer pabeigt līdz 1.septembrim, ir Vienības pamatskolas rekonstrukcija. Kā vērienīgāko nākotnes projektu, nozīmīgu valsts mērogā, I.Goldberga min Daugavpilī dzimušā mākslinieka Marka Rotko mākslas un informācijas centra izveidi Arsenāla ēkā Cietoksnī. Projekta īstenošanai tiek gaidīti Eiropas Savienības līdzekļi. "Ja ES līdzekļus nesaņemsim, centru lēnītēm mēģināsim veidot paši, jo būtu muļķīgi atteikties no iespējas saņemt M.Rotko gleznas, kas ir vairāku pilsētas budžetu vērtas," saka R.Strode.

Prieks arī par ilgi gaidīto Iekšlietu ministrijas lēmumu uz vienu no restaurētajām Cietokšņa ēkām pārvietot Daugavpils policijas pārvaldi un atvērt Rīgas policijas koledžas filiāli. Cietoksnis piesaista arvien lielāku tūristu interesi, tāpēc pilsēta apņēmusies uzturēt kārtībā 5 km garo Cietokšņa valni. Brīvdienās te redzami arī daudzi Lietuvas tūristu autobusi, tāpēc Daugavpils ar Ignalinas rajonu iesaistījusies kopīgā projektā tūrisma jomā. Kaimiņvalsts tuvāko pilsētu apmeklētāju pieplūdums tiek ņemts vērā, arī veidojot jaunās multihalles kompleksa projektu.

Lai veicinātu darba tirgum atbilstošu inženieru sagatavošanu, dome atbalstījusi Transporta un sakaru institūta vadības iniciatīvu piedalīties Daugavpils Akadēmiskā parka izveidošanā bijušajā dzemdību nama ēkā. Šī zinātnes un inovāciju centra izveides kopīgās izmaksas ir 2,56 miljoni eiro, no kuriem 1,92 miljoni eiro ir ES Phare finansējums. Par nākotni domājot, arī nolemts pirkt zemi bijušā Lociku lidlauka teritorijā, 10 km no pilsētas, lai tālākā perspektīvā būtu sava lidosta, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību un starptautiskos sakarus. "Ja mēs to neizdarīsim, nākamie pilsētas mēri man pārmetīs, jo šīs zemes tirgus cena jau tagad ir trīsreiz lielāka," saka R.Strode.

Vēl nesen netīkamu vaibstu pilsētas sejā iezīmēja padomju laikā uzsāktie, nepabeigtie objekti. Tagad nepabeigto būvju gandrīz vairs nav palicis, tās izpirktas un pārtapušas dzīvojamās mājās, veikalos un biroju ēkās. Divas nepabeigtās būves Telts ielā Jaunajā forštatē pārbūvētas par elegantu dzīvojamo māju ar autostāvvietām un bērnu rotaļu laukumiem. Šādas pašas dzīvojamās mājas sāktas būvēt Dzelzceļnieku ciematā un Jaunbūvē. Drīzumā no Daugavpils kartes pazudīs arī vairāk nekā divdesmit gadus nepabeigtā celtniecības tresta ēka, tautā dēvēta par Bastīliju, jo pavasarī tās vietā atvērs lielveikalu tīkla Lidl veikalus.

Vislielāko rezonansi sabiedrībā radīja privātuzņēmēja iniciatīva pilsētas centrā, netālu no multihalles, uzbūvēt 17—20 stāvu augstceltņu masīvu. "Daugavpilī ir daudzi spēcīgi uzņēmēji, kuri ar saviem projektiem konkurē savā starpā, bet tas tikai nāk par labu pilsētas attīstībai," saka R.Strode. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Daugavpils nodaļas vadītājs Vladimirs Nadeždins domā, ka pēdējos gados pilsētā ir spēcīgi aktivizējusies privātā iniciatīva, gan ieguldot līdzekļus būvniecībā, gan arī piesaistot ES naudu jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā. Nozīmīgas investīcijas piesaistījuši dzērienu, rapša eļļas un biodegvielas ražotājs MAMAS D, zivju apstrādes uzņēmums Zilā lagūna, Amigas gāze. Izveidojušies arī nelieli augsto tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Regula Baltica, kas ražo mikročipus IT sistēmām. Tomēr, kā uzskata V.Nadeždins, vēl joprojām investorus pārsvarā piesaista lētais darbaspēks, turklāt, ne visi privātie ieguldījumi ir efektīvi.

Viena no Daugavpils vājākajām pusēm līdz šim ir bijis negatīvais pilsētas tēls, tāpēc, kā atzina R.Strode, pašvaldība sākusi domāt par sava tēla veidošanu, gan pārrobežas sadarbības projekta ietvaros izstrādājot pilsētas mārketinga stratēģiju, gan atjaunojot pilsētas latvisko mentalitāti.

Par vislabāko Daugavpils un Latgales mārketinga pasākumu daugavpilieši uzskata septembra sākumā gaidāmo Grand Prix balvas izcīņu spīdvejā.

 

Atdzimst palieņu pļavas

Daiga Kalniņa,  NRA  06/10/06    Latgalei saglabāt palieņu pļavas palīdz Nīderlandes fonds

Par Nīderlandes fonda ARK līdzekļiem iegādāti un uz Daugavpils rajona Bebreni maija vidū tika transportēti 18 Hailendes šķirnes lopi un izbūvēti ganību žogi. Sadarbība vēršas plašumā. Tikko starp fondu un biedrību Dvietes senlejas pagastu apvienība noslēgts sadarbības līgums par dabas parka Dvietes paliene uzturēšanu un aizsardzību.

Rūpēs par Dvietes senlejas aizsardzību un attīstību biedrībā apvienojušās sešas pašvaldības – Daugavpils rajona Bebrenes, Pilskalnes un Dvietes pagasts, kā arī Jēkabpils rajona Rubenes, Zasas un Asares pagasts.

Biedrības Dvietes senlejas pagastu apvienība priekšsēdētājs, Daugavpils universitātes vides zinību speciālists Dāvis Gruberts Neatkarīgajai pastāstīja, ka Dvietes palienes dabas vērtības šobrīd visvairāk apdraud palieņu pļavu aizaugšana, kuras cēlonis ir pļaušanas un ganīšanas pārtraukšana.

2005. gadā Latvijas Dabas fonda (LDF) LIFE projekta ietvaros dabas parkam Dvietes paliene tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns, ko veica Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar LDF, Daugavpils universitātes vides zinātņu speciālistiem un vietējām pašvaldībām. Plāns jāīsteno 10 gadu laikā. Galveno dabas aizsardzības pasākumu vidū šo pļavu uzturēšanai ir savvaļas lopu ganīšana, pļaušana un krūmu izciršana.

"Mēs faktiski uzreiz esam ķērušies pie šo plānu realizācijas, jo ideja par savvaļas lopu ievešanu Dvietes palieņu pļavās tika īstenota ātri – dažu mēnešu laikā," teica D. Gruberts, bilstot, ka Nīderlandes fonds ARK gatavs turpināt palienei piegādāt savvaļas lopus. Rudens pusē govīm pievienosies savvaļas zirgi.

Dabas parks Dvietes paliene ir dibināts 2004. gada pavasarī, lai aizsargātu vairākas retas un apdraudētas putnu un augu sugas, kā arī Latvijā lielākos Daugavas palieņu pļavu masīvus.

Parka kopējā platība ir 50 kvadrātkilometru, no kuriem 12 kvadrātkilometrus aizņem palieņu pļavas. Tajās aug vairākas īpaši aizsargājamas augu sugas, arī mānīgā knīdija, Sibīrijas skalbe, retāk sastopamā jumstiņu gladiola, Baltijas, stāvlapu un plankumainā dzegužuzpirkstīte, kā arī dumbrāju vijolīte un stāvā vilkakūla. Vasarā palieņu pļavās ligzdo grieze, ķīvīte un ķikuts, bet parka mežos var ieraudzīt melno stārķi, mazo ērgli un citas retas putnu sugas. Ik pavasari Daugavas paliene parkā pārplūst, kad tur sastopami daudzi reti ūdensputni, kā melnais zīriņš, lielais dumpis, niedru lija, sējas un baltpieres zosis un citi.

"Kopumā paliene ir viena no izcilākajām gājputnu pulcēšanās un ligzdošanas vietām Latvijā. Tā iekļauta Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000," skaidro Dāvis Gruberts.

 

Mūsdienu pilsēta ar senatnes auru

Kristaps Kārkliņš,  NRA  06/10/06    Gatavojoties svētkiem, sakārtota pilsētas infrastruktūra, domāts par iedzīvotāju un viesu ērtībām.

Pēc mēneša Vidzemes centrā Cēsīs ar plašu kultūras programmu tiks atzīmēta pilsētas 800 gadu jubileja. Ierodoties vecpilsētā, Neatkarīgā novēroja, ka svētkus pilsēta gaida – ir uzstādīts pulkstenis, kas rāda ne tikai laiku, bet arī dienas līdz svētku kulminācijas pasākumam. Dažviet redzami pilsētai raksturīgie pils tornīši, kas vēsta: šogad Cēsīm – 800 gadu.

Gatavojoties lielajiem svētkiem, sakārtota pilsētas infrastruktūra; īpaši domāts par iedzīvotāju un viesu ērtībām pasākumu laikā. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders sarunā ar Neatkarīgo pastāstīja, ka, līdzīgi kā jebkurā pasākumā, arī šajā nenoliedzami būs dažādi ierobežojumi. Viens no lielākajiem varētu būt saistīts ar transporta novietošanu, jo pilsētas viesu skaits varētu būt no 40 līdz 70 tūkstošiem. Automašīnas varēs novietot speciāli izveidotos stāvlaukumos, tomēr, pat ja nāksies tās atstāt attālāk no centra, organizatori būs parūpējušies par regulāru mikroautobusu kustību, kas apmeklētājus aizvedīs līdz notikumu vietām.

Līdzīgi kā pilsētai, kurai ir ļoti daudz tradīciju, arī kultūras programma veidota daudzveidīga, un tajā ikviens varēs atrast sev interesējošo. Lai Cēsu pilsētas lielās jubilejas svinības ienāktu katra Latvijas iedzīvotāja mājā, notiks Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tiešraides no pasākumu vietām. Svētku ieskaņas dienā, 13. jūlijā, Cēsu izstāžu namā tiks atklāts 20. starptautiskais akvareļglezniecības un fotomākslas plenērs un izstāde. 1982. gadā aizsācies, šo gadu garumā plenērs ir pierādījis savu nozīmību mākslinieku profesionalitātes veidošanā un jaunu talantu apzināšanā. Šogad plenērā piedalīsies 15 mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Īrijas, Taivānas un ASV, kā arī seši fotogrāfi. Lai atgādinātu par vēsturisko mantojumu, šajā dienā tiks atklāta arī izstāde Cēsu novads tautastērpos, kurā būs iespēja aplūkot Lenču, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Liepas, Dzērbenes, Veselavas, Drabešu un Raunas tautastērpu komplektus. Lielajā Viduslaiku pils kompleksa Pils dārzā notiks muzeja nakts programma Jūlija nakts pilī pēc 800 gadiem, kas top sadarbībā ar festivālu Rīgas ritmi. Īpašs notikums paredzēts naktī Cēsu Svētā Jāņa baznīcā – tur muzicēs senās mūzikas ansamblis Hanzas mūziķi no Slovākijas un ērģelniece no Igaunijas.

Svētku atklāšanas dienā Cēsīs viesosies Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un vairāki ārvalstu vēstnieki. Piektdien notiks arī diskusiju forums Pašvaldība, uzņēmējs, partnerība, kurā, gūstot ārvalstu sadarbības partneru pieredzi, Cēsis meklēs sadarbības modeļus starp pašvaldību un uzņēmējiem, lai uzlabotu publisko privāto partnerību un biznesa vidi, sagatavotu augsni investīcijām īpaši tūrisma sektorā saskaņā ar dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Centrālais svētku atklāšanas pasākums Dziesma savai pilsētai notiks Vienības laukumā. Tieši Cēsu novads ir dāvājis lielākos latviešu romantiķus – K. Skalbi, J. Poruku, E. Veidenbaumu, E. Dārziņu, A. Kalniņu, M. Zariņu, V. Kaminski un pievilinājis sev I. Kalniņu, J. Karlsonu, un pat kādreizējo liepājnieku J. Lūsēnu. I. Šļubovska, G. Davidčuka, I. Pētersons, J. Apeinis, Z. Muktupāvels, H. Sīmanis, Cēsu kori un koklētāji, Vidzemes kamerorķestris, Baltijas bruņoto spēku orķestris koncertā atsauks atmiņā daļu no viņu atstātā radošā mantojuma.

Savukārt pils parkā jau 12. gadu Cēsīs notiks Latvijas Nacionālās operas sezonas izskaņa. Svētku reizē plānots grandiozs koncerts – Cēsīs rādīto un skatītāju iemīļoto uzvedumu fragmentu teatralizēta kompilācija, kurā piedalīsies Operas orķestris, koris, baleta mākslinieki un spožākie solisti – S. Izjumovs, A. Antoņenko, K. Opolais, K. Gailīte, kā īpašais viesis uzstāsies tenors V. Moks. Citai interešu grupai stadiona teritorijā būs iespēja sekot līdzi krietnās mūzikas festivāla Dziesma manai paaudzei norisei.

Organizatori sestdienu nodēvējuši par galveno notikumu un aktīvāko svētku dienu. Un ne velti. Jau pulksten septiņos no rīta kopā ar starptautiskā festivāla Baltica 2006 dalībniekiem pie Āraišu ezerpils Cēsu Svētavota notiks dabas modināšana. Pēc tam astoņu stundu garumā ikviens varēs ļaut vaļu raitam dejas solim un piedalīties atraktīvā aktiera Gundara Āboliņa vadītajā deju maratonā 800 dejas.

Savukārt mazākie tiks aicināti uz Raunas ielu, kur visu dienu notiks dažāda veida izklaides mazajiem cēsniekiem, svētku viesiem un viņu vecākiem. Apzinoties Cēsu seno vēsturi, vecpilsētā notiks senie svētki Dzīrosim cauri gadsimtiem. To laikā varēs vērot vēsturiskas ainas no cēsnieku sadzīves ar atbilstošu mūziku, ēdieniem, kostīmiem un citām raksturīgām izdarībām. Maija parks uz dienu pārvērtīsies par DnB Nord Laikmetīgās mākslas parku. To realizēt palīdzēs skaņu mākslinieks Pēteris Ķimelis, teātra režisors Regnārs Vaivars un gleznotājs Ritums Ivanovs. Vienības laukumā vakarpusē būs dziedāšanas svētki kopā ar maestro Raimondu Paulu, piedaloties grupai Time After Time, solistiem N. Rutulim, Z. Muktupāvelam, aktieriem J. Paukštello, H. Spanovskim, A. Bērziņam, V. Vētram, R. Kalniņai, A. Skrastiņam un 500 Cēsu rajona koru un vokālo ansambļu dziedātājiem.

Pils parkā gaidāma svētku kulminācija – mūzikls Lāktura gaismā. Pasākuma režisorei Mirdzai Zīverei izdevies piesaistīt Olgas Žitluhinas dejas teātri un solistus E. Bukšu, S. Martinovu, I. Puriņu, I. Paegli. Izrādē līdzās profesionāliem māksliniekiem piedalīsies Cēsu pilsētas kori un dejotāji. Tiem, kuri vēlēsies veldzēties pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu atmiņās, stadionā aicinās Hansa disko nakts 800.

Pēdējā svētku diena sāksies ar dievkalpojumu un garīgās mūzikas koncertu Cēsu Svētā Jāņa baznīcā; skanēs Lielās mūzikas balvas ieguvēja Riharda Dubras skaņdarbs Te Deum un J. Kalniņa, M. H. Gurecka un J. S. Baha melodijas.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Gaismas pils maksās vismaz 115 miljonus latu

Dienas Bizness  05/23/06     Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunā ēka jeb tā dēvētais Gaismas pils projekts izmaksās vismaz 115 milj. Ls, liecina projektētāja ASV kompānijas Hill International precizētā tāme. Sākotnēji tika lēsts, ka Gaismas pils ēka izmaksās 90 milj. Ls, pēc tam izmaksas tika palielinātas līdz 105 milj. Ls. Turklāt būvniecības izmaksās nav ietvertas katlumājas, pazemes garāžas, ārējo tīklu, kā arī infrastruktūras ‑ ceļu, gājēju tilta un gājēju tuneļa ‑ izbūve. Par šo infrastruktūras objektu projektēšanu drīzumā iecerēts slēgt līgumus ar arhitektu Kristapu Ģelzi. Gaismas pils skiču projekts šonedēļ tiks iesniegts apstiprināšanai Rīgas būvvaldē.

LNB jaunās ēkas tehniskais projekts tiks sagatavots šā gada oktobrī.

 

Top piemineklis Kalpakam

Mārieta Švalbe,  NRA  06/08/06    Varoņu piemiņas dienā ar bruņoto spēku orķestri, goda rotu un studentu korporācijas piedalīšanos tiks atklāts O. Kalpakam veltīts piemineklis Esplanādē. Kā pastāstīja Kara muzeja direktore Aija Fleija, vieta Esplanādē, kur būs piemineklis, "ir laba teritorija, bet tai nav bijis piepildījuma, tagad šis piepildījums būs".

Neatkarīgā gan konstatēja – lai arī Esplanādē spraigi tiek celts piemineklis, sabiedrība par to nemaz nenojauš. Aptaujājot desmit garāmgājējus, septiņi no tiem nezināja, kas notiek Elizabetes un K. Valdemāra ielas stūrī, tiesa, visi bija informēti par O. Kalpaka personību.

Konkursam par pieminekļa izveidošanu tika iesniegti 18 darbi. Par atbilstošāko tika atzīts tēlnieka Gļeba Panteļejeva darbs. Tēlnieks, kas, Esplanādē aktīvi rosīdamies, bija pamanījies sagriezt pirkstu, uzskata, ka piemineklis ir "pret vidi pietiekami tolerants". Arī arhitekts Andris Veidemanis uzskata, ka piemineklis ir ļoti piemērots Esplanādei, tā tēls nebūšot nomācošs.

O. Kalpaka piemineklis tiek celts par tautas saziedotajiem līdzekļiem. Kopējie izdevumi tā celšanai ir 425 391 lats. Joprojām trūkst aptuveni 7000 latu. Šī summa nepieciešama galvenokārt mākslinieku honorāriem un atklāšanas pasākuma organizēšanai. Ja līdz atklāšanas brīdim nauda netiks savākta, turpināsies ziedojumu vākšanas akcija.

Akmens daļas un metāla zobena smaile ar O. Kalpaka portretu jau pagājušajā nedēļā nogādātas Esplanādē. Materiāli vesti no Somijas firmas Peipohjan Kiviveistamo Oy, pieminekļa būvniecībā izmantotais granīts Arctic Black (tas izmantots arī Brīvības pieminekļa restaurācijā) tiek augsti vērtēts no profesionāļu viedokļa. Pašlaik sākta pieminekļa akmens daļu montāža un uzraksta gravēšana akmens virsmā.

Pieminekļa devīze ir pret straumi, tādēļ tajā ir attēlots simbolisks zobens, kas vērsts pret naidīgo straumi. Kā saka G. Panteļejevs, ideja balstījās uz to tēlu, kāds, pēc viņa domām, bija O. Kalpaks, – dinamisks, ar sīkstu dabu un cīņas sparu.

 

Miljonais transportlīdzeklis dodas Latvijas ielās

Jānis Ogle,  NRA  06/08/06    Svinīgā ceremonijā satiksmes ministrs Krišjānis Peters un CSDD direktors Andris Lukstiņš viņam pasniedza automašīnas Reno Master riepu ģipša atlējumu ar saviem parakstiem.

Miljonais transportlīdzeklis nozīmē, ka CSDD pārraudzībā esošajā transportlīdzekļu reģistrā ir dati par miljons transportlīdzekļiem. Pirms paziņot laimīgo transporta līdzekļa īpašnieku, CSDD iepazīstināja ar auto reģistrēšanas vēstures faktiem. Pēc nelielas laika novilcināšanas un emociju kāpināšanas pie CSDD reģistrācijas loga parādījās arī laimīgais transportlīdzekļa reģistrētājs. Samulsis un uztraucies, tomēr smaidīgs uzvarētājs sākotnēji spēja pateikt tikai dažas frāzes. Par miljono transportlīdzekli reģistrēja Reno Master mikroautobusu, kurš saņēma īpašo numurzīmi – 1 000 000. Tēlnieks Edgars Kvjatkovskis veidoja auto riepu ģipša atlējumu. Mikroautobuss nesen iegādāts līzingā, un darbam nepieciešamās automašīnas kļūšana par miljono bijusi pozitīva sagadīšanās, Neatkarīgajai atzīst samulsušais autoīpašnieks. Transportlīdzekļu reģistru 1991. gadā CSDD pārņēma no autoinspekcijas. Reģistra dati nepārtraukti mainās. Katru dienu tiek reģistrēti jauni transportlīdzekļi un izslēgti tie auto, kurus noņem no uzskaites un noraksta.

 

Viedoklis: Diskriminācija – ejoša prece?...

Monika Zīle, Latvijas Avīze  06/10/06    Esmu pateicīga saviem vecākiem par to, ka viņi jau mazotnē iedeva man cilvēku vērtēšanas olekti, kurā nav tautības, kārtas, reliģiskās piederības, ādas krāsas un dzimuma iedaļu. Rīkošanos ar šīm «mērvienībām», lemjot par piemērotību profesijai un amatam vai vienkārši veidojot attieksmi, uzskatu par nepieļaujamu. Ja kāds tā dara, ir pamats saskatīt demokrātiskā sabiedrībā nosodāmu un saknē izskaužamu diskrimināciju.

Diemžēl lietām mēdz būt vairākas puses. Ne tikai viena un otra – dažādas, tomēr skaidri apskatāmas –, bet arī stipri izplūdusi. Tas jāsaka par pašu diskriminācijas jēdzienu, kas svešvārdu vārdnīcas skaidrojumā ir «tiesību atņemšana vai ierobežošana noteiktām iedzīvotāju grupām atkarībā no viņu rases, tautības, kārtas, dzimuma utt.». Lai gan tas sakrīt ar manu personīgo uzstādījumu, es kļūstu bažīga, arvien biežāk dzirdot gandrīz vai skaidru piedāvājumu: palīdzēsim jums atrast un piemērot sev ne tikai diskriminācijas jēdziena paskaidrojumā nosauktos spaidus, bet arī izvērst definīcijas sadaļu «utt.». Te, aiz «utt.», arī sākas biezā migla, kurā ikviens, ja vēlēšanās, var kaut ko sačamdīt un šo atradumu skaļi izziņot.

Nekavēšos pie tām augstu Eiropas ierēdņu vizītēm, kuru vienīgais mērķis sameklēt un dokumentēt mūsu valstī diskriminētos. Jo bez tāda skaidra rezultāta zudīs pamats attiecīgas starptautiskas uzraudzības institūcijas finansēšanai. Taču arī pašmāju bāleliņi nav vakarējie un saprot, kurā tīrumā briest raža. Cik tad sen pieredzējām – tiesa, ne īpaši veiklus – mēģinājumus izspēlēt «pierādījumus», ka Latvijā sievietēm pastāv ierobežojumi profesijās un amatos. Piekrist šai ačgārnībai aicināja plakāti ielās un reklāmas masu saziņas līdzekļos, kampaņa bija publiska, un tēriņiem lauvas tiesa nāca no Eiropas maka.

Tas nu ir vaļā un nākotnē atvāžams vēl plašāk. Tāpēc spaidi jāmeklē, bet uzskats par to, ka mēs dzīvojam arvien samilstošākas tiesību laupīšanas vidē, jākultivē un jāuztur. Jo attiecīgi specializējušies zēni un meitenes teorētisko pamatni alkst noslīpēt praksē jeb tiesās. Tur, jāteic, pagaidām vāji iemēģināts spēles laukums diskrimināciju sporta veidiem. Lielākoties prāvojas politiķi ar žurnālistiem, un mēģinājumi pierādīt netveramu substanču (gods, cieņa u. tml.) laupīšanu ris diezgan klasiski. Bet, pieminiet manus vārdus, jau tuvākajā laikā mēs piedzīvosim arī tādu lietu izskatīšanu, kur pamatā būs «viņa skatienā izpaudās nepiedienīgs piedāvājums», «priekšniecei nepatīk mans uzvārds» un pat anekdotiskais «kaimiņš zem mana loga svilpo nepiedienīgas dziesmas» – utt. …

Lai slīpēti ļautiņi nemeklētu vieglu naudu, pieprasot kompensācijas un muižas par šķietamu diskriminēšanu, likumsargiem ar vislielāko bardzību jāvēršas pret visiem gadījumiem, kur tiesību laupīšana nav pārprotama. Ja kāds patiesi cietis, piemēram, ādas krāsas dēļ, pāri darītājam jāsaņem reāls sods – un ne citādi. Skaidra valoda un izlēmīga rīcība, kur tā nepieciešama, palīdzēs mums pašiem saprast, kas ir diskriminācija un kas tikai neveselīgas fantāzijas auglis.

 

 

 

Laiks ir ļoti nepastāvīgs –

vienu brīdi spīd saulīte, bet vēl pēc

brīža nez no kurienesuzrodas mākoņi un

sāk līt...Un lai cik tas nebūtu dīvaini, ņemot

vērā to, ka ir jūnijs, gaisa temperatūra joprojām

turas ap +15oC līdz +17oC un dienas ir vējainas...

Ik pa laikam, tiek solītas salnas pa naktīm, bet šis

nelāgais solījums nav piepildījies. Siltāks laiks tiek

solīts tikai uz jūnija otro pusi. Dārzos, pateicoties

lietum, knaši no zemes laukā lien jaunie stādiņi,

un līdz ar to dārzi ir zaļi un arī ziedoši, jo, kaut

arī ābeles, ķirši un arī ceriņi jau ir nozie-

dējuši, dārzi ir pilni ar skaistām

vasaras puķītēm...

 

Anda Jansone, trešdien, 7. jūnijā