Kas jauns Latvijā?

Nr. 449: 2006. g. 23. - 30. jūnijs

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

'Amnesty International' peļ Latviju par geju diskriminēšanu

DELFI    06/26/06    Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Amnesty International" (AI) ir norūpējusies par to, ka Latvija nav spējusi iekļaut dzimumorientāciju Darba likumā kā vienu no diskrimināciju aizliedzošajām formām, teikts organizācijas paziņojumā.

AI norāda, ka Latvijai ir pienākums veikt šādas izmaiņas likumā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām. Neiekļaujot dzimumorientācijas diskriminēšanas aizliegumu, Latvija skaidri pārkāp savus pienākumus ES priekšā, norāda AI, aicinot Saeimu nekavējoties iekļaut dzimumorientāciju kā vienu no aizliegtās diskriminācijas veidiem darba likumdošanā.

AI savā paziņojumā arī brīdina, ka, turpinot nesaskaņot savu likumdošanu ar ES standartiem, Latvija riskē kļūt par valsti, pret kuru var tikt uzsākta Eiropas Komisijas pārkāpšanas procedūra, kura, savukārt, varētu beigties ar ievērojamu finansiālu sodu.

AI uzskata, ka Eiropas Komisijai jāveic detalizēts monitorings attiecībā uz Latvijas pienākumu ievest direktīvas 2000/78/EK prasības, aizliedzot visas direktīvā paredzētas diskriminācijas formas. Nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisijai vajadzētu uzsākt nepildīšanas procedūru, ja Latvija nespēj pilnībā ieviest direktīvu.

AI aicina Eiropas institūcijas nodrošināt spiedienu uz Latviju un citām ES dalībvalstīm ar mērķi stingri pieturēties pie pienākuma cīnīties pret visiem diskriminācijas veidiem, ieskaitot personas dzimumorientācijas dēļ.

 

EPPA pilnībā slēgusi pēcmonitoringa dialogu ar Latviju

DELFI  06/27/06    Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja (EPPA) pirmdien 26.jūnijā pieņemusi lēmumu pilnībā slēgt pēcmonitoringa dialogu ar Latviju, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā.

Krievijas delegācijas vadītāja vietnieks Eiropas padomes Parlamentārajā asamblejā Leonīds Sluckis iepriekš pieļāva iespēju, ka Maskava pie noteiktiem nosacījumiem varētu iestāties par EPPA monitoringa atjaunošanu Latvijā.

Krievija vairākkārt mēģinājusi vērst EPPA uzmanību uz it kā Latvijā pastāvošajām problēmām naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos un minoritāšu tiesību pārkāpumiem.

Latvijai bija noteikts pēcmonitoringa uzraudzības laiks jeb pēcpārraudzības dialogs. Iestājoties Eiropas padomē, katrai valstij jāiziet divas procedūras, kuras sauc par monitoringa režīmu un pēcmonitoringa režīma dialogu.

Pirmo no tām Latvija pabeidza 2001.gadā. Pēcmonitoringa atcelšana nozīmē, ka Latvija ir izpildījusi galvenos nosacījumus minoritāšu tiesību jomā, arī naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos, kā arī ratificējusi mazākumtautību konvenciju.

EPPA Pārraudzības (Monitoringa) komiteja pagājušā gada 23.novembrī atcēla pēcmonitoringa dialogu ar Latviju. Savukārt EPPA birojs Strasbūrā šī gada janvārī neapstiprināja komitejas pieņemto lēmumu. Birojā sēdē tika nolemts, ka jautājuma risinājums jāatliek līdz EPPA vasaras sesijai un Latvijai jāsniedz papildu informācija.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks norādījis, ka "ratificējot Eiropas Padomes Vispārējo nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju, Latvija izpildīja visas rekomendācijas un vēlreiz apliecināja, ka mūsu valstī pastāvošais cilvēktiesību aizsardzības līmenis atbilst starptautiskajam standartiem".

Monitoringa procedūra jeb dalībvalsts saistību pārraudzība Latvijā tika uzsākta 1997.gada septembrī un tika slēgta 2001.gada janvārī, kad tika uzsākts pēcmonitoringa dialogs.

EPPA Birojs 13.aprīļa sēdē nolēma rekomendēt slēgt pēcmonitoringa dialogu ar Latviju, ņemot vērā Latvijas delegācijas EPPA vadītāja Andra Bērziņa vēstuli par pasākumiem, ko Latvija ir veikusi Monitoringa komitejas ziņojumā minēto rekomendāciju izpildei.

Latvijas delegācijas vadītājs EPPA Andris Bērziņš (ZZS) iepriekš informēa, ka Krievija trīs reizes mēginājusi bremzēt pēcmonitoringa dialoga slēgšanu ar Latviju, taču EPPA komitejas lēmums slēgt pēcmonitoringu ar Latviju ir atzinums, ka mūsu valsts ir demokrātiska un ir izpildījusi visas prasības.

 

Latviešiem Ziemeļīrijā uzbrūk rasisti

LETA  06/28/06     Aizvadītajā nedēļas nogalē vairākās Ziemeļīrijas pilsētās notikuši rasistiski uzbrukumi viesstrādniekiem no Austrumeiropas, vienā no kuriem cietis arī kāds vīrietis no Latvijas, ziņo laikraksts "Neatkarīgā".

Ziemeļīrijas policija patlaban izmeklē trīs rasistisku motīvu vadītus uzbrukumus austrumeiropiešu imigrantiem. 25.jūnijā agri no rīta Karrikas pilsētā ļaunprātīgi aizdedzināta ēka, kurā mitinājās viesstrādnieki no Polijas, ziņo laikraksts "Belfast Telegraph".

Liesmas bija izraisījusi pie ēkas novietota degvielas kanna. Par laimi, negadījumā neviens necieta. Vietējie ugunsdzēsēji norāda, ka nama iemītniekiem ir laimējies, jo stiprais piedūmojums viņiem varēja būt letāls.

Savukārt Kastledovsonas pilsētā svētdien kāds vīrietis uzbruka viesstrādniekam no Lietuvas, kurš tobrīd atradās savās mājās. Lietuvieša namu uzbrucēji vēlāk aizdedzināja. Iespējamais uzbrucējs tika aizturēts, tomēr viņu drīz vien pret drošības naudu atbrīvoja.

Raidorganizācija "BBC" ziņo, ka Ziemeļīrijā no 23. līdz 25.jūnijam kopumā bijuši seši rasistu izraisīti incidenti. Vairākām ēkā Belfāstā, kur dzīvo ieceļotāji no Lietuvas, izsisti logi, vēl kādai mājai siena noķēpāta ar krāsu.

Sestdien Ziemeļīrijas pilsētā Lisburnā divi 24 gadus veci vīrieši ar beisbola nūjām uzbruka kādam vīrietim no Latvijas. Uzbrukuma upuris guvu smagu acs traumu un vairākus citus ievainojumus. Patlaban cietušais ārstējas Karaliskajā Viktorijas slimnīcā. Abi iespējamie uzbrucēji ir aizturēti, vēsta "BBC". Sīkākas ziņas par piekauto vīrieti Ziemeļīrijas policija nesniedz.

Latvijas vēstniecība Lielbritānijā līdz šim ziņas par pēdējo uzbrukumu latviešu viesstrādniekam nav saņēmusi. Ne policija, ne vīrieša tuvinieki vēstniecībai palīdzību nav lūguši. Tomēr Latvijas pārstāvniecības darbinieki centīsies šīs lietas apstākļu noskaidrot sīkāk, norādīja Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.

Tieši šīs nedēļas sākumā Ziemeļīrijas etnisko minoritāšu padome prezentēja pētījumu par rasismu valsts drošības iestādēs. Pētījuma autori intervējuši 162 cilvēkus, kuri kļuvuši par rasistisku uzbrukumu upuriem un pēc tam saskārušies ar tiesībsargājošām iestādēm. Pētījumā autori secina, ka policija bieži vien izturas vienaldzīgi pret rasu noziegumiem, turklāt arī paši likumsargi mēdz būt neiecietīgi pret imigrantiem.

Savukārt "Belfast Telegraph" norāda, ka īru skaits, kuriem ir aizspriedumi pret imigrantiem un kuri atzīst sevi par ksenofobiem, kopš 1994.gada pieaudzis no 11% līdz 25%.

 

ASV Neatkarības dienas svinību laikā Rīgas centrā ierobežos satiksmi

LETA  06/28/06     Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Neatkarības dienas svinību laikā Rīgā notiks slēgts pasākums Vērmanes dārzā. Sestdien, 1.jūlijā, un svētdien, 2.jūlijā, būs noteikti vairāki satiksmes ierobežojumi, informēja pašvaldībā.

No 1.jūlija plkst.20 līdz 2.jūlijam plkst.18 transportlīdzekļiem, izņemot operatīvo transportu, diplomātiskā korpusa transportlīdzekļus un transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, kuras izsniegtas ASV vēstniecībā, būs aizliegts apstāties un stāvēt Tērbatas ielas abās pusēs, posmā no Merķeļa ielas līdz Elizabetes ielai, K.Barona ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai un Elizabetes ielas posmā no Tērbatas ielas līdz K.Barona ielai.

Atstātos transportlīdzekļus policija pārvietos uz tuvāko stāvvietu.

2.jūlijā no plkst.7 līdz 18 policija nepieciešamības gadījumā vairākās Rīgas ielās ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi, izņemot sabiedriskā transporta, operatīvā transporta un diplomātiskā korpusa transportlīdzekļu satiksmi, kā arī transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, kuras izsniegtas ASV vēstniecībā. Satiksme tiks ierobežota Tērbatas ielas posmā no Merķeļa ielas līdz Elizabetes ielai, K.Barona ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai un Elizabetes ielas posmā no Tērbatas ielas līdz K.Barona ielai.

SIA "Rīgas satiksme" uzdots sagādāt autoevakuatorus pēc Rīgas Pašvaldības policijas vai Ceļu policijas pieprasījuma.

2.jūlijā no plkst.9 līdz 19 tiks slēgta arī gājēju satiksme Vērmanes dārzā, izņemot pasākuma dalībnieku satiksmi.

 

Palielinājies likumos nepārņemto ES direktīvu skaits

DELFI  06/30/06    Pēdējos mēnešos būtiski palielinājies Latvijas likumdošanā nepārņemto Eiropas Savienības (ES) direktīvu skaits. Pusgada laikā mūsu valsts pēc pārņemto direktīvu skaita noslīdējusi no trešās uz desmito vietu starp visām dalībvalstīm, piektdien secināja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Vēl nesen Ministru kabinetā sniegtajā ziņojumā Latvijai bija sestais, savukārt gada sākumā pat trešais labākais direktīvu pārņemšanas rezultāts starp visām ES dalībvalstīm. Tomēr patlaban Latvija ar 29 nepārņemtām direktīvām noslīdējusi jau uz desmito vietu. Klāt nākušas 15 nepārņemtas direktīvas, Saeimas Eiropas lietu komisiju (ELK) informēja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji.

Par 20 direktīvu savlaicīgu neiestrādāšanu nacionālajā likumdošanā Eiropas Komisija pret Latviju jau sākusi pārkāpuma procedūru, kas ir par 13 vairāk, nekā pagājušā gada beigās. Turklāt par četrām nepārņemtajām direktīvām iesniegti jau argumentētie paziņojumi, kas ir pēdējais solis pirms vēršanās Eiropas Kopienu tiesā.

Ja nekas netiks darīts, tad direktīvu pārņemšanas rādītāji pašreizējā priekšvēlēšanu laikā var pasliktināties vēl vairāk, brīdināja Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) priekšsēdētājs Oskars Kastēns. Tādēļ ELK aicinās Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti sasaukt īpašu Eiropas Savienības jautājumiem veltītu valdības sēdi, kurā tiktu apspriestas ar direktīvu pārņemšanu saistītas problēmas.

Direktīvu pārņemšanas gaitu uzraugošās TM juristkonsults Artis Trops informēja, ka visvairāk nepārņemto direktīvu ir transporta sektorā, kā arī Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajās jomās.

Nepārņemto direktīvu skaita palielināšanos viņš skaidroja gan ar klāt nākušām jaunām ES direktīvām, gan ar psiholoģiskiem apsvērumiem. Pēc gada sākuma labajiem rezultātiem nozaru ministrijās ir iestājies neliels atslābums un pārliecība, ka šāda situācija saglabāsies vienmēr, norādīja ierēdnis.

Viņš uzsvēra, ka nozaru ministrijām nepieciešams intensificēt un rūpīgāk plānot direktīvu pārņemšanas gaitu. Tieslietu ministrija savos ziņojumos un vēstulēs regulāri informējot ministrijas par nepārņemtajām direktīvām

ELK priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs vērsa uzmanību uz situāciju, kad nozaru ministrijām adresētās vēstules ar mudinājumiem uzlabot direktīvu pārņemšanu paraksta TM valsts sekretārs. Situācija ir absurda, jo neviens ministrs nepievērsīs lielu uzmanību citas ministrijas valsts sekretāra norādēm, teica Dzintars Rasnačs. Viņš aicināja šīs problēmas risināšanā aktīvāk iesaistīt ministriju parlamentāros sekretārus.

Savukārt Kastēns rosināja direktīvu pārņemšanas jautājumu akcentēt visaugstākajā, ministru līmenī. Arī deputāte Solvita Āboltiņa piekrita, ka tas primāri ir politiskās atbildības jautājums.

Saskaņā ar TM sniegto informāciju, visvairāk ES direktīvu pārņemts ir Lietuvā. Otrajā vietā pēc pārņemto direktīvu skaita ir Dānija, bet trešajā Lielbritānija. Savukārt vissliktākie rādītāji ir Itālijai, Grieķijai, Luksemburgai un Portugālei.

 

Irākā kļuvis bīstamāk; Latvijas karavīri nokļūst vairākos uzbrukumos

LETA  06/30/06    Kopš maija Latvijas karavīri Irākā ir nokļuvuši vairākos bīstamos vietējo kaujinieku uzbrukumos un piedzīvojuši visai regulāras apšaudes ar mīnmetējiem, kas nav nodarījušas zaudējumus daudznacionālajā nometnē dzīvojošajām militārpersonām, raksta laikraksts "Diena".

Nometne "Echo" apšaudīta ne vien ar mīnmetējiem, bet arī ar reaktīvajām raķetēm, taču, tā kā to lietošanai nepieciešama gana augsta prasme, kuras vietējiem nemierniekiem trūkstot, šāviņi galvenokārt lidojuši garām labi nocietinātajai nometnei. Daži precīzākie tomēr sabojājuši tehnikas vienības.

Kā uzskata kapteinis Vents Lapsenbergs, kurš šajās dienās atgriežas no savas otrās misijas Irākā, situācija Divānijā pēdējos pāris mēnešos drīzāk esot pasliktinājusies. To daļēji iespējams saistīt ar poļu kontingenta vadības aizdomīgi inerto attieksmi pret ziņojumiem par situācijas pasliktināšanos.

Jau pirms kāda laika pilsētā, kur latviešu karavīri veic regulāras patruļas, izveidojusies tā sauktā sarkanā zona, kurā koalīcijas karavīriem neoficiāli liegts iebraukt. Varbūt tieši tāpēc šī teritorija kļuvusi par vietējo kaujinieku atbalsta zonu un no turienes vairākas reizes apšaudīta nometne.

"Vietējie iedzīvotāji ir priecīgi, ka mēs neejam tur iekšā. Tagad Divānijā mūs neieredz, uzskata par okupantiem, un šādu noskaņojumu palīdzējuši izveidot vietējie līderi," stāstījis rotas komandieris.

Arī vietējās policijas un jaunveidojamās irākiešu armijas vēlmei darīt galu nemiernieku aktivitātēm neesot iespējams noticēt. Jau savas pirmās misijas laikā 2004.gadā Lapsenbergam radies iespaids, ka vietējām militārpersonām interesējot vienīgi alga, bet ne miers Irākā. Ne reizi vien irākiešu armija atteikusies doties patruļās uz Divāniju kopā ar latviešiem. Neesot saprotams, kāpēc šie karavīri nevēlas aizstāvēt savu pilsētu.

Tagad daudz lielākas briesmas koalīcijas spēkiem draud no spridzekļiem, kurus aizvien pilnveidojot. Sevišķi bīstamas esot tā sauktās virzienmīnas, kas burtiski izdedzinot caurumu jebkurā automašīnā. Pret to nav drošs nedz amerikāņu "Hummer", nedz citas automašīnas, kādas izmanto, patrulējot un braucot konvojos.

16.jūnija vakarā, kad jau bija satumsis, 2.vads Divānijas centrā nokļuvis pašā bīstamākajā slēpnī visas šīs sešus mēnešus garās misijas laikā. Patruļa saņēmusi pavēli doties uz minēto sarkano kvadrātu, no kura uz nometni raidītas raķetes.

Tuvojoties tam, latviešu karavīri apstājušies pie katra irākiešu policijas posteņa, kur norādīts virziens, kur varētu būt raķešu palaišanas iekārta. Šā iemesla dēļ tiek uzskatīts, ka tieši vietējie policisti ievilinājuši mūsu karavīrus slēpnī, kur viņus gaidījusi prāva kaujinieku vienība.

Iespējams, uzbrukumā bijis iesaistīts pat simt vīru, kas motorizēto patruļu apšaudījuši ar granātmetējiem un citiem strēlnieku ieročiem. Uzbrukums bijis sevišķi bīstams, jo šāvēji atradušies uz māju jumtiem.

Lapsenbergs uzskata, ka patruļas komandieris virsleitnants Ivars Stivriņš pieņēmis pareizu lēmumu - tikusi atklāta pretuguns, un tās aizsegā, cik vien ātri bijis iespējams, visai vienībai izdevies neskartai atstāt bīstamo teritoriju. Kādu no karavīriem glābusi bruņuveste, no kuras vēlāk izvilkta lode. Kopumā vada karavīri izlietojuši ap 70% līdzi paņemtās munīcijas.

Arī seržantam Ritvaram Tauriņam pavisam nesen nācies vadīt steidzamu patruļas atkāpšanos no bīstamas zonas. Starp pirmo un otro no braucošajiem spēkratiem iemesta granāta, kas eksplodējusi ar milzu troksni un liesmām.

Pirmajā kaujas transporta līdzeklī atradušies karavīri, kam šī jau bijusi otrā misija. Viņi par notikušo tikai pasmaidījuši, bet jaunie karavīri bijuši satraukti. Tauriņš devis pavēli pirmajai mašīnai strauji doties uz priekšu, bet pārējās pa tumšajām ielām no slēpņa projām devušās, braucot atpakaļ.

"Labi, ka otrajā mašīnā pie ložmetēja bija jaunais karavīrs un viņš saminstinājās un nešāva. Pieredzējušais karavīrs tā, visticamāk, būtu precīzi atbildējis. Kas zina, varbūt ciestu nevainīgi civiliedzīvotāji, bet tas mums nav vajadzīgs. Pilsētā sāktos demonstrācijas," stāstījis seržants Tauriņš. Savā otrajā Irākas misijā viņš esot iemācījies būt pacietīgs gan attieksmē pret citu armiju karavīriem, gan izpildāmajiem uzdevumiem.

 

Mājup no Irākas pēc nopietnas kaujas pārbaudes

Atis Klimovičs Bagdādē,  Diena  06/30/06     Pēc paaugstinātas bīstamības kaujas apstākļos aizvadītiem pēdējiem diviem mēnešiem koalīcijas spēku nometnē pie Divānijas pilsētas jau naktī uz piektdienu mājup uz Latviju paredzējusi doties 2.kājnieku bataljona kapteiņa Venta Lapsenberga vadītā 2.rota. Kopš maija 120 šīs vienības karavīri nokļuvuši vairākos bīstamos vietējo kaujinieku uzbrukumos un piedzīvojuši visai regulāras apšaudes ar mīnmetējiem, kas, par laimi, nav nodarījušas zaudējumus daudznacionālajā nometnē dzīvojošajām militārpersonām. Nometne Echo apšaudīta ne vien ar mīnmetējiem, bet arī ar reaktīvajām raķetēm, taču, tā kā to lietošanai nepieciešama gana augsta prasme, kuras vietējiem nemierniekiem acīmredzami trūkst, šāviņi galvenokārt lidojuši garām labi nocietinātajai nometnei. Daži precīzākie tomēr sabojājuši tehnikas vienības.

Kā uzskata V.Lapsenbergs, kam šī ir jau otrā misija Irākā, situācija Divānijā pēdējos pāris mēnešos drīzāk esot pasliktinājusies. To daļēji iespējams saistīt ar poļu kontingenta vadības aizdomīgi inerto attieksmi pret ziņojumiem par situācijas pasliktināšanos. Jau pirms kāda laika pilsētā, kur latviešu karavīri veic regulāras patruļas, izveidojusies tā sauktā sarkanā zona, kurā koalīcijas karavīriem neoficiāli liegts iebraukt. Varbūt tieši tāpēc šī teritorija kļuvusi par vietējo kaujinieku atbalsta zonu un no turienes vairākas reizes apšaudīta nometne. "Vietējie iedzīvotāji ir priecīgi, ka mēs neejam tur iekšā. Tagad Divānijā mūs neieredz, uzskata par okupantiem, un šādu noskaņojumu palīdzējuši izveidot vietējie līderi," stāsta rotas komandieris.

Arī vietējās policijas un jaunveidojamās irākiešu armijas vēlmei darīt galu nemiernieku aktivitātēm neesot iespējams noticēt. Jau savas pirmās misijas laikā 2004.gadā V.Lapsenbergam radies iespaids, ka vietējām militārpersonām interesējot vienīgi alga, bet ne miers Irākā. Ne reizi vien irākiešu armija atteikusies doties patruļās uz Divāniju kopā ar latviešiem. Neesot saprotams, kāpēc šie karavīri nevēlas aizstāvēt savu pilsētu.

Tagad daudz lielākas briesmas koalīcijas spēkiem draud no spridzekļiem, kurus aizvien pilnveidojot. Sevišķi bīstamas esot tā sauktās virzienmīnas, kas burtiski izdedzinot caurumu jebkurā automašīnā. Pret to nav drošs nedz amerikāņu hammers, nedz citas automašīnas, kādas izmanto, patrulējot un braucot konvojos.

16.jūnija vakarā, kad jau bija satumsis, 2.vads Divānijas centrā nokļuvis pašā bīstamākajā slēpnī visas šīs sešus mēnešus garās misijas laikā. Patruļa saņēmusi pavēli doties uz minēto sarkano kvadrātu, no kura uz nometni raidītas raķetes. Tuvojoties tam, latviešu karavīri apstājušies pie katra irākiešu policijas posteņa, kur norādīts virziens, kur varētu būt raķešu palaišanas iekārta. Šā iemesla dēļ tiek uzskatīts, ka tieši vietējie policisti ievilinājuši mūsu karavīrus slēpnī, kur viņus gaidījusi prāva kaujinieku vienība. Iespējams, bijis pat simt vīru, kas motorizēto patruļu apšaudījuši ar granātmetējiem un citiem strēlnieku ieročiem. Uzbrukums bijis sevišķi bīstams, jo šāvēji atradušies uz māju jumtiem. V.Lapsenbergs uzskata, ka hammeros braucošās patruļas komandieris virsleitnants Ivars Stivriņš pieņēmis pareizu lēmumu — tikusi atklāta pretuguns, un tās aizsegā, cik vien ātri bijis iespējams, visai vienībai izdevies neskartai atstāt bīstamo teritoriju. Kādu no karavīriem glābusi bruņuveste, no kuras vēlāk izvilkta lode. Kopumā vada karavīri izlietojuši ap 70% līdzi paņemtās munīcijas.

Arī seržantam Ritvaram Tauriņam pavisam nesen nācies vadīt steidzamu patruļas atkāpšanos no bīstamas zonas. Starp pirmo un otro no braucošajiem hammeriem iemesta granāta, kas eksplodējusi ar milzu troksni un liesmām. Pirmajā kaujas transporta līdzeklī atradušies karavīri, kam šī jau bijusi otrā misija. Viņi par notikušo tikai pasmaidījuši, bet jaunie karavīri otrajā hammerā gan bijuši satraukti. R.Tauriņš devis pavēli pirmajai mašīnai strauji doties uz priekšu, bet pārējās pa tumšajām ielām no slēpņa projām devušās, braucot atpakaļ. "Labi, ka otrajā mašīnā pie ložmetēja bija jaunais karavīrs un viņš saminstinājās un nešāva. Pieredzējušais karavīrs tā, visticamāk, būtu precīzi atbildējis. Kas zina, varbūt ciestu nevainīgi civiliedzīvotāji, bet tas mums nav vajadzīgs. Pilsētā sāktos demonstrācijas," stāstīja seržants R.Tauriņš. Savā otrajā Irākas misijā viņš esot iemācījies būt pacietīgs gan attieksmē pret citu armiju karavīriem, gan izpildāmajiem uzdevumiem.

Latvijas aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kas ceturtdien ieradās Irākā un pasniedza medaļas daudziem mūsu rotas karavīriem, savā svinīgās ceremonijas runā uzsvēra, cik nopietnu un grūtu uzdevumu pildījusi šī vienība daudznacionālā misijā.

 

Amerika Latvijā svin neatkarības dienu

Latvijas Avīze  06/30/06    28. jūnijā Amerikas vēstniece Latvijā Toda Beilija Latvijas Nacionālās operas namā rīkoja diplomātisko pieņemšanu par godu Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības dienas 230. gadadienai. Uz pasākumu bija lūgti Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki, Saeimas priekšsēdētāja, deputāti, kā arī Amerikas un Latvijas uzņēmēji.

 

 

 

Valdībā(s), partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

 

Tiesa Bankas Baltija lietā nolemj izvaicāt Repši, Gaili un Piebalgu

Viesturs Radovičs,  NRA  06/26/06     Tās amatpersonas, kuras 1995. gadā lēmušas par bankrotējušās bankas noguldījumu atmaksāšanu. Nākamā tiesas sēde notiks tikai nākamgad.

Ceturtdien Bankas Baltija (BB) likvidatoru BDO Invest Rīga pārstāvis, advokāts Vairis Brīze atzina, ka 26 liecinieku nopratināšana ir nepieciešama, lai kļūtu skaidrāki apstākļi, kādos valdība un Latvijas Banka apņēmās garantēt visus BB noguldījumus. Par to varētu liecināt gan toreizējais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, gan ministru prezidents Māris Gailis un finanšu ministrs Andris Piebalgs. V. Brīze atzina, ka ir vērts uzklausīt visus tā laika valdības ministrus, tai skaitā 86 gadus veco Gunāru Meierovicu, kurš patlaban dzīvo ASV, un bijušo ārlietu ministru Jāni Riteni, kurš uzturas Austrālijā.

Tiesa Bankas Baltija likvidatoru lūgumu apmierināja tikai daļēji un nolēma kā lieciniekus nopratināt M. Gaili, E. Repši, toreizējo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kādreizējo valsts kontrolieri Raitu Černaju un toreizējo M. Gaiļa padomnieku ekonomikas jautājumos Eiženu Cepurnieku, kuri 1995. gadā piedalījās memoranda apspriešanā, ar kuru valdība apņēmās garantēt noguldījumus BB. Tiesa ceturtdien nolēma arī neuzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, nākamo tiesas sēdi nosakot 2007. gada 30. janvārī.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka BB likvidatoru BDO Invest Rīga advokāts Viktors Tihonovs iepriekš tiesā iesniedza jaunus pierādījumus; to skaitā ir arī Latvijas Bankas un bijušā premjera Māra Gaiļa 1995. gadā parakstīts memorands, kurā valsts uzņemas garantēt visus noguldījumus Bankā Baltija. Advokāts norādīja, ka Latvijas Banka ir nepelnīti aizmirsusi savu galvojumu.

 

Latviju iedala 167 novados

Elīna Lidere,  NRA  06/26/06     Pašvaldībām, kas apvienosies, paredzēta vienreizēja mērķdotācija 100 000 latu apmērā infrastruktūras attīstībai

Valdība pagājušajā Ministru kabineta sēdē apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu jeb novadu karti, kas līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā paredz izveidot 167 novadus un 9 republikas pilsētas.

Līdz ar novadu kartes apstiprināšanu, pašvaldības brīvprātīgi var apvienoties novadu kartē noteiktajās robežās. 2009. gada pašvaldību vēlēšanas tiks organizētas kartē paredzētajās novadu un republikas pilsētu administratīvajās teritorijās.

Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka, ka līdz 2009. gada 31. janvārim izveidotajām novadu pašvaldībām par katru novadā ietilpstošo pilsētas un pagasta teritoriālo vienību jāpiešķir vienreizēja mērķdotāciju no valsts budžeta 100 000 latu apmērā pašvaldības infrastruktūras attīstībai. Tādējādi novads, kurā apvienojas trīs pagasti, varēs pretendēt uz valsts mērķdotāciju 300 000 latu apmērā.

"167 novadi katrā ziņā ir labāk nekā iepriekš iecerētie 102 novadi," valdībā apstiprināto novadu karti vērtē Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš gan pieļauj iespēju, ka ar atsevišķām pašvaldībām, kas šobrīd ir pret apvienošanos, vēl varētu panākt vienošanos.

Bažas gan radot tas, vai finansiālais atbalsts, kas piesolīts kā mērķdotācija pašvaldībām, kuras izlemj apvienoties, turpināsies arī pēc Saeimas vēlēšanām. "Arī par esošo finansiālo atbalstu neesam nekādā sajūsmā. Turklāt to vēl pamatīgi deldē inflācija. Tai naudai, kas bija pirms diviem gadiem, šobrīd jau ir pavisam cita vērtība. Līdz ar to nākamā gada budžetā vajadzētu pārskatīt šo atbalstu un palielināt to, vadoties vismaz pēc inflācijas," savu viedokli par reģionālo reformu pauda A. Jaunsleinis.

"Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgus novadus, kas nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pašvaldības apvienojoties iegūst lielāku finanšu bāzi, spēj piesaistīt vairāk kvalificētu un profesionālu personālu, kā arī palielinās pašvaldības pašnoteikšanās spēja un politiskā ietekme," norāda RAPLM.

Teritoriju attīstības indeksa un iedzīvotāju skaita kopsakarību analīze rāda, ka pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2000, attīstības indekss ir negatīvs – pašlaik šādas pašvaldības ir 389. Vērā ņemamu attīstības tempu sasniedz pašvaldības, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 4000.

Paredzams, ka pēc reformas noslēgšanās 47 pašvaldībās iedzīvotāju skaits būs no 2001 līdz 4000, 82 pašvaldībās – no 4001 līdz 10 000, 39 pašvaldībās iedzīvotāju skaits pārsniegs 10 000.14. jūnijā piecām novadu pašvaldībām – Sakas, Ozolnieku, Riebiņu, Zilupes un Ilūkstes novadu domēm – piešķirtas šādas dotācijas 750 tūkstošu latu apmērā.

Izstrādājot novadu kartes projektu, esot ņemti vērā vairāki nosacījumi – teritoriju ilglaicīgas un līdzsvarotas attīstības iespējas, pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra, teritoriju lielums, iedzīvotāju skaits, sniegto pakalpojumu sasniedzamība, ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība, kā arī blakus esošo pašvaldību intereses.

 

Pamazām sāks atjaunot Brāļu kapus

Kristaps Kārkliņš,  NRA  06/26/06    Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgas Brāļu kapos sāksies to apkopšanas darbi; plānots sakārtot un atjaunot kapus kopumā. Līdz šim darbi ir notikuši gausi. To apstiprina arī Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis. "Galvenais, kam jāpievērš uzmanība – kā efektīvāk izmantot līdzekļus un iespējami ātri sakārtot kapus," uzsver G. Gailītis. Pēc viņa domām, īpaša uzmanība Brāļu kapos jāpievērš visam – svētajai ugunij, skulptūrām, piemiņas plāksnēm.

"Svarīgi ir nomainīt kapu plāksnes, jo daudzās no tām vairs nav saskatāms apbedītā vārds un uzvārds. Pāšlaik esam pasūtījuši 300 plāksnes. Savu artavu Brāļu kapos plāno ieguldīt arī uzņēmumi Latvijas gāze un Latvenergo. Tie plāno ierīkot gāzes un elektrības padevi mūžīgajai ugunij, jo tagad tā tiek uzturēta ar astoņiem gāzes baloniem," situāciju komentē G. Gailītis.

Lai paātrinātu darbu veikšanas procesu, Rīgas Brāļu kapu fonds nolēmis vākt ziedojumus kioskā pie Vērmanes dārza. Tajā ir bezalkoholisko dzērienu veikaliņš.

"Pirmajā dienā tika saziedots ap 300 latu, un nedēļas kopējā summa ir 360 latu. Šis kiosks darbosies, kamēr tiks paveikti darbi, jo restaurācijas apmēri ir iespaidīgi," pastāstīja Rīgas Brāļu kapu fonda direktore Inita Marija Heislere.

Viņa piebilda, ka "šogad no fonda puses plānots atjaunot Rīgas brāļu kapu projekta autora, arhitekta Birznieka kapu. Tāpat drīzumā tiks uzsākts darbs pie skulptūras Kritušie brāļi kompozīcijas atjaunošanas.

 

Miljona varētu būt [Repšem] par daudz

Deniss Kolosovs, Guntis Bojārs,  Diena  06/26/06     Kompleksa Rāzna pārdošana varētu Repši izglābt no parādu nastas, taču apšaubāmi, vai tāda cena pircējam būtu izdevīga

Ja Latgales uzņēmējs Donāts Vanags bijušajam premjeram Einaram Repšem piederošo daļu kompleksā pie Rāznas tiešām atpirks par miljonu latu, kādu iespēju viņš bija pieļāvis presē, tad vai nu viņš ir labdaris, vai arī saistībā ar tūrismu Latgalē lolo tik lielas cerības, kādas nelolo neviens no tūrisma speciālistiem. Pēc Dienas aprēķiniem, lai atpelnītu miljonu par E.Repšes daļu, būtu vajadzīgi gandrīz septiņi gadi, turklāt šos gadus kompleksam būtu jābūt noslogotam piecus mēnešus gadā katru dienu. Pretēji tam šovasar komplekss, kurā gan visi nami vēl nav pabeigti, spējis piesaistīt viesus tikai brīvdienām.

Ja vēl iepriekš pats E.Repše Dienai apgalvoja, ka kompleksa vērtība ir nākotnes tūrisma biznesā, tad tagad viņš norāda, ka iespējamā pircēja ieinteresētība varētu būt sadalīt kompleksu privātmājās. Tiesa gan, patlaban būvētie nami tam nav piemēroti — tiem nav nedz garāžu, nedz pagrabu, turklāt Saeimā virzību sācis likums, kas paredz Rāznas ezera apkārtni padarīt par nacionālo parku, kas nozīmē, ka jelkāda apbūve tur būs liegta. Projektu iesniegusi Ventspils mēra Aivara Lemberga atbalstītā Zaļo un Zemnieku savienība, un, lai gan pret to iebilduši vairāki E.Repšes vadītās partijas Jaunā laika deputāti, projekts nodots izskatīšanai komisijām.

Miljons, kas E.Repšem tiek solīts, viņu glābtu no parādsaistībām, kuras saskaņā ar amatpersonas ienākumu deklarāciju par 2005.gadu viņam bija 1,16 miljonu latu apjomā.

Diena jau rakstīja, ka E.Repše pirms vairākiem gadiem, izmantojot banku aizņēmumiem, vairākās Latvijas vietās iegādājās nekustamos īpašumus, tos ieķīlājot, tajā skaitā arī par 37 tūkstošiem latu zemesgabalus Rāznas ezera krastā, kur padomju laikos sāka būvēt kompleksu un kuru kopā ar Latgales uzņēmēju D.Vanagu sāka attīstīt. Papildus tam viņš iegādājās arī jahtu, kas gan formāli skaitās E.Repšem daļēji piederošās firmas īpašums. Paralēli šīm biznesa nozarēm viņš pirka un pārdeva vērtspapīrus ASV Fondu tirgū.

Rezultātā E.Repšem arī izveidojās aptuveni miljonu lielas kredītsaistības. Lielākā daļa viņam piederošo īpašumu ir ieķīlāta Baltijas Starptautiskajā bankā. Lai pakāpeniski dzēstu parādu, pēc Dienas iepriekšējiem aprēķiniem, E.Repšem mēnesī būtu jāšķiras no aptuveni 16 tūkstošiem latu. Lai norēķinātos ar banku, pērn jau E.Repše, kurš zaudēja gan premjera amatu, gan pameta Saeimu, pārdeva divus zemesgabalus — katru par 80 tūkstošiem latu, patlaban viņam ir iespēja vai nu šķirties no vēl kāda, vai nu samazināt vērtspapīru portfeli, kas pērnā gada beigās bija aptuveni pusmiljona latu vērtībā.

No īpašumiem — bez puses atpūtas kompleksa Rāzna viņam vēl pieder divi zemesgabali Madonas rajona Barkavas pagastā, viens zemesgabals Limbažu rajona Liepupes pagastā, kā arī zeme ar māju Ikšķilē, kur gan pats E.Repše arī dzīvo.

Pēc JL ģenerālsekretāra Edgara Jaunupa teiktā Dienai, E.Repše par partijas vadīšanu saņem atalgojumu ministra algas apjomā — 2000 latu pirms nodokļu nomaksas, taču kredīta atmaksai ar to par maz. Pats E.Repše D.Vanaga izteikumus par Rāznas kompleksa atpirkšanu komentē izvairīgi, sakot, ka ar to nesteigsies, taču zināms, ka E.Repše par pusotra miljona latu to centies darīt caur kādu nekustamo īpašumu firmu — viņam esot arī neatkarīgs viņa daļas vērtējums, kur tā novērtēta par 800 tūkstošiem latu.

Kā vienu no vērtībām gan E.Repše, gan viņa biznesa partneris norāda jau pašas mājas vien. Kā klātienē novēroja Diena, kompleksā patlaban izbūvēts iespaidīgs sarīkojumu nams, kurā ir gan konferenču zāles, gan terases, izbūvētas sešas villas, trīs viesnīcu nami, grilmājiņa, kā arī labiekārtota apkārtne un Rāznas ezera krasts. Papildus tam kompleksā uz padomju namu karkasiem top vēl vairākas villas. E.Repšem piederot sarīkojumu nams, kā arī piecas uzceltās villas.

Ne E.Repše, ne D.Vanags pavisam skaidru priekšstatu par ieguldījumu apmēru nesniedz. Vienīgi E.Repše min, ka sarīkojumu namā viņš ieguldījis ap 250 tūkstoši latu. D.Vanags savukārt vien nosaka, ka "Rīgā katra šāda māja ir simts tūkstošus vērta".

Dienas aptaujāto būvniecības ekspertu aplēses par to, cik īsti naudas bija jāiegulda katras mājiņas pabeigšanā un aprīkošanā ar visām nepieciešamajām komunikācijām, ir atšķirīgas. Abi avoti norāda, ka katras mājiņas būvniecības izmaksas pamatā veido iekšējā apdare, kura ir grūti izrēķināma — uzklājot vienu, nevis divus krāsas vai špaktelmasas slāņus, var ietaupīt dubultā, izmaksas var samazināt vairākas reizes, ja izdodas tik tiešām lielā apjomā nopirkt tas pašas flīzes utt. Tomēr, pieņemot, ka mājiņas tika atjaunotas divās kārtās, turklāt būvniecības izmaksas Rēzeknes rajonā ir zemākas nekā vidēji valstī, katras mājiņas novešana līdz ekspluatācijai varētu izmaksāt ne vairāk par 50 000 latu. Tātad E.Repše sev piederošo piecu villu atjaunošanā līdz šim varētu būt ieguldījis ne vairāk par 250 000 latu. Kopā ar sarīkojumu namu — ap pusmiljonu.

"Tie laiki, kad, pērkot biznesu, uzņēmēji orientējās tieši uz tā aktīviem (lielākoties nekustamo īpašumu un iekārtām), jau ir pagājuši. Iegādājoties kompāniju, pirmām kārtām tiek ņemta vērā tās spēja ģenerēt ieņēmumus un nest prognozētu peļņu," Dienai komentē finanšu kompānijas Laika stars direktors Vadims Jerošenko, kas nodarbojas ar biznesu pārdošanu. Tam piekrīt arī E.Repše un D.Vanags, sakot, ka miljona cenā ir arī biznesa potenciāls.

Dienas aprēķini gan nav tik optimistiski, lai varētu atpelnīt miljonu. V.Jerošenko norāda, ka optimālais biznesa atpelnīšanas laiks ir pieci gadi, turpretim aprēķini liecina, ka labākajā gadījumā to varētu panākt septiņos, ja, kā jau minēts, piecus mēnešus no vietas komplekss būtu pārpildīts.

Dienas aptaujātie lauku tūrisma speciālisti Dienai atzina, ka vasarā var būt pieprasīts jebkurš īpašums pie ūdens, tomēr, vai būs iespējams pievilināt tūristus arī aukstajos mēnešos, ir liels jautājums. "Jebkurš pietiekami labi aprīkots viesu nams Latgalē vasarā var cerēt uz lielu klientu interesi. Tomēr ziemā Latgale tūristiem liekas kaut kas tāls un nesasniedzams," saka asociācijas Lauku ceļotājs ceļojumu konsultante Maija Laķe. Pēc viņas vārdiem, gribot pagarināt atpūtas sezonu arī pavasarī un rudenī, uzņēmējiem jāpiedāvā kaut kas vairāk nekā vienkārši naktsvieta vai ezera esamība. Jāatzīmē, ka komplekss atrodas 28 kilometrus no Rēzeknes, tā tuvumā nav labiekārtotu kalnu, ko ziemā varētu izmantot slēpošanai.

Arī tūrisma attīstības valsts aģentūras Latgales reģionālā biroja vadītāja Līga Kondrāte norāda, ka galvenais akcents ir vasara, taču Latgales lielākā problēma, protams, ir ceļš. "Ne visi ir gatavi četras stundas braukt ar mašīnu pa fūrēm pārpildītu trasi vai piecas — Zilupes vilcienā," viņa atzīst. Taču arī atpūtniekiem vasarā nav tik labi, kā varētu prognozēt. Sazvanoties ar kompleksu, Diena noskaidroja, ka vēl joprojām ir pieejamas vairākas brīvas vietas darbdienās, kā arī brīvdienās septembrī.

D.Vanags atzīst, ka cilvēki pārsvarā iznomā mājiņas brīvdienām, tāpēc tie, kas grib atbraukt uz nedēļu, ir spiesti vai nu atteikties no Rāznas pakalpojumiem, vai arī dzīvot pie ezera tikai pirmās četras darbdienas. Pārsvarā cilvēki izvēlas pirmo variantu. "Pagaidām nedēļas noma nestrādā," viņš nosaka.

Klientu piesaistīšanai kompleksam piegulošajā teritorijā viņš gan plāno attīstīt sporta laukumu, turklāt, kāds sporta veids tur tiks pārstāvēts, "būs atkarīgs no pieprasījuma". Par pēdējo jaunumu — par Rāznas dabas parka tapšanu — Dienai D.Vanaga komentāru iegūt neizdevās.

Kur D.Vanags ņems miljonu un cik naudas viņš ieguldījis savas kompleksa daļas atjaunošanā, viņš neatklāj — pieļaujot, ka ņems kredītu bankā. Pēdējo gadu laikā viņš līdzējis arī pašai partijai — ziedojot Jaunajam laikam 7,7 tūkstošus latu.

***

Cik gadā varētu nopelnīt atpūtas komplekss Rāzna

jeb Cik izdevīgi būtu par miljonu latu nopirkt Repšes daļu kompleksā; otra daļa pieder Latgales uzņēmējam Donātam Vanagam

Kompleksā ietilpst

- Sarīkojumu nams Ezerpriedes, kas tiek iznomāts banketiem (viss kopā 700 latu diennaktī).

- Divvietīga villa Romantika (100–150 Ls/diennaktī*).

- Piecas četrvietīgas villas Rāzna (80–130 Ls/diennaktī*).

- Trīs viesnīcu mājiņas, katrā astoņi divvietīgie numuri (25–30 Ls/diennaktī).

- Šovasar plānots atjaunot vēl piecas četrvietīgas mājiņas, kuras būs ģimenes tipa, ar pazemināto komforta līmeni.

- Tāpat kompleksā atrodama grila mājiņa, laivu nomas punkts, vieta ugunskuram, bērnu rotaļlaukums, pludmales volejbola laukums, administrācijas ēka un autostāvvieta.

- Sarīkojumu nams Ezerpriedes pieder E.Repšem, pārējie īpašumi, cik var spriest, ar D.Vanagu dalīti līdzīgi.

* atkarībā no sezonas

Ieņēmumi

- Ja viss komplekss būtu noslogots visu gadu, tad ieņēmumi no tā, pēc Dienas aprēķiniem, būtu aptuveni 770 tūkstoši latu.

- Ja viss komplekss būtu noslogots tikai brīvdienās visu gadu, tad ieņēmumi no tā būtu aptuveni 335 tūkstoši latu.

- Ja viss komplekss būtu noslogots tikai piecus mēnešus gadā (maijs, vasara, septembris), tad ieņēmumi būtu aptuveni 335 tūkstoši latu.

- Ja viss komplekss būtu noslogots tikai piecus mēnešus gadā (maijs, vasara, septembris), tad ieņēmumi no E.Repšem piederošās kompleksa daļas būtu aptuveni 220 tūkstoši latu.

Izdevumi

- Pēc Dienas aptaujātu tūrisma biznesa pārstāvju sniegtās informācijas, apsaimniekošana izmaksā aptuveni trešdaļu no ieņēmumiem jeb pieciem mēnešiem gadā aptuveni 110 tūkstošus latu; pieciem mēnešiem gadā no E.Repšes daļas — aptuveni 75 tūkstoši latu.

- Ja kompleksa iegādei netērē banku kredītlīdzekļus un to nereklamē, tad citu būtisku izdevumu nav.

Secinājumi

- Lai atpelnītu miljonu, kas tērēts E.Repšes daļas iegādei kompleksā, būtu vajadzīgi gandrīz septiņi gadi ar nosacījumu, ka piecus mēnešus gadā katru dienu E.Repšes sarīkojumu nams un villas ir aizņemtas.

- Pēc korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars direktora Vadima Jerošenko teiktā, par izdevīgu biznesa iegādi tiek uzskatīts tāds, ko var atpelnīt piecos gados.

- Tūrisma speciālisti norāda, ka komplekss pie ezera vasaras mēnešos varētu būt pieprasīts, taču ziemā bez papildu labumiem gan ne. Šovasar, pēc D.Vanaga teiktā, komplekss ir izpārdots tikai brīvdienām. Darbdienas nav piepildītas.

 

Zalve ir pret apvienošanos

Ināra Egle,  Diena  06/26/06    Atzīstot, ka nīkuļo, pagasta vadība tik un tā četru trūcīgu pagastu apvienošanā neredz attīstību.

Vairāk par maizi zemniekam Jurim Smirnovam vajagot internetu, taču Zalvē tā pieslēgums nav iespējams. Te nav bankas filiāles un bankomāta, kā nav arī Neretā, kurai Zalvi gatavojas pievienot. Šejienieši brauc pretējā virzienā — uz 35 kilometrus attālo Aizkraukli, kur var veikt arī visus maksājumus. Grūti esot iedomāties, kā par šādu teritoriju varētu ieinteresēt uzņēmējus, un reti kurš te tic, ka minētos attīstības priekšnoteikumus varēs radīt ar 100 000 latu, ko katram novadā iekļautajam pagastam sola pēc apvienošanās.

Zalve saņem līdzekļus no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, un to raksturo negatīvs attīstības indekss. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātajā 167 novadu kartē, ko tikko apstiprinājusi valdība, tā iekļauta Neretas novadā kopā ar Mazzalvi un Pilskalni. Zalve ir pret apvienošanos un vēlas veidot novadu esošā pagasta robežās. Likums paredz novadu veidošanu pabeigt līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām saskaņā ar valdības noteiktajām robežām, kuru galīgo variantu apstiprinās 9.Saeima.

Pašvaldībā ir divi centri — Zalvē un Sproģos, kur savulaik bija Oškalna kolhozs. Pie tā agrākās kantora ēkas joprojām ir plāksnīte ar kolhoza nosaukumu. Lai aizbrauktu no viena centra uz otru, jāšķērso Neretas pagasts. Katrā centrā ir sava skola, veikali, bet nav kafejnīcu, jo cilvēku rocība reti kuram ļautu te iegriezties. Nav arī degvielas uzpildes stacijas un autoservisa. Viena ģimene bijušajā bērnudārzā gribējusi servisu ierīkot, bet jutusi, ka pakalpojumam nebūs pieprasījuma. Zalve ir Lietuvas pierobežas joslā, bet labs braucējs no Rīgas te varētu atbraukt aptuveni stundas laikā. "Mēs nevienam neesam interesanti. Visapkārt meži, ezeru nav, bet upe strauta lielumā. Ja vienīgi ar neskarto dabu varētu piesaistīt," saka pagasta padomes priekšsēde Dzintra Noreika. Viņa amatā ir pāris gadu, pirms tam bijusi latviešu valodas skolotāja.

Zalve atspoguļo ainu, ko var redzēt daudzviet. Internets pieejams tikai pagasta mājā un skolā, kas ir vienas no nedaudzajām darbavietām. Vēl ir divi pastnieki, kas ar divriteņiem dienā izbrauc gandrīz 30 kilometru. Vecajiem iedzīvotājiem viņi esot vienīgā saikne ar ārpasauli, ja neskaita autoveikalu. "Ja mēs būsim lielajā novadā, dažus vecākus ļaudis rudenī mednieki varbūt atradīs žurku sagrauztus, jo no Neretas neviens pie viņiem vairs neatbrauks," tā teic kāds pagasta iedzīvotājs, atgādinot par mājām, kas no lielajiem ceļiem atrodas septiņus un vairāk kilometru. Te gan jāsaka, ka pakalpojumu centrs pievienotajos pagastos paliktu. Gandrīz puse pagasta iedzīvotāju esot pensijas vecumā. Vēl ir tādi, kas pāris stundu kaut kur pastrādā, nopelna dažus latiņus un tepat veikalā arī atstāj, atzīst pārdevēja Mārīte.

Lielākā daļa strādāt gribētāju esot aizbraukuši. Tā esot vēl viena lauku nelaime, ka ģimenēm jādzīvo šķirti, jo darba gaitās daudzi dodas uz lielajiem centriem, "labi, ja nedēļas beigās atbrauc skaidrā", saka Dz.Noreika.

Pagastā tomēr ir vieta, kur vēl jūtama kāda rosība — tā dēvētais Līvānu māju miestiņš. Te cilvēki manāmi pie siltumnīcām, zāģētavā, redzami arī jaunieši. Viņi mācoties vidusskolā, sporto, brauc uz sacensībām, un viņus pagastam vajadzētu atbalstīt kā vien var, saka pie vienas mājas sastaptais Vitolds Skadiņš. Viņš strādājis kokzāģētavā, tur arī veselību sabeidzis un tagad dzīvo pa māju. Aptiekas un ārstu Zalvē nav, taču otrdienās pagasta autobuss aizved pie dakteriem uz Neretu. Viņš labprāt kavējas atmiņās par laikiem, kad te notikuši sporta svētki un kultūras pasākumi. "Tagad ir drūmi, kultūra iznīkusi, pie veikala sēž spēcīgi vīri — palikuši tikai tie, kas kolhoza laikā bija pieraduši bumbulēt un arī tagad negrib darbu meklēt," domā V.Skadiņš.

"Man trūkst strādnieku, jo uz dārgas tehnikas kuru katru neuzliksi," teic J.Smirnovs, kura zemnieku saimniecība nodarbojas ar graudkopību un kurš ir arī pagasta padomes deputāts. Dz.Noreika stāsta, ka viņš ir spēcīgākais zemnieks, bet visa viņa dzīve paiet uz riteņiem — ja būtu internets, būtu citādi. J.Smirnovs beidzis Zalves pamatskolu 1982.gadā un savu izlaidumu uzskata par pēdējo, kura absolventi vēl palikuši te.

Arī Egons Dābols ir pagasta deputāts, agrāk strādājis gaterī, ražojuši taras dēlīšus, bet tad vairs nav varējuši izturēt konkurencē ar lielajiem uzņēmējiem. Viņš ir skeptisks pret iespēju lielā novadā ar lielāku budžetu un līdzfinansēšanas iespējām pretendēt uz ES finansējumu. "Kas mūs laidīs pie struktūrfondiem! Pie fondu naudas tiek tie, kuriem ir draugi Rīgā," uzskata E.Dābols. Kāds politiķis viņam sacījis, lai stājas partijā, ja grib kaut ko saņemt. Tāpēc laikam arī dotācijas pašvaldības investīcijas projektiem pagasts neesot saņēmis, lai arī divas reizes rakstījuši Jaunajam laikam. Zalves baznīcai gājusi secen arī Latvijas Pirmās partijas sakrālā tūrisma nauda, bet "mēs gan Šleseram neiedomājāmies paprasīt". Pašvaldība cer uz citu atbalstu — Zalves goda biedru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, kas te dzimis un pavasarī piedalījies arī baznīcas sakopšanas talkā. Viņa klātbūtne pat vairāk tiekot uztverta kā morāls atbalsts, kas liekot saņemties, nevis finansiāls.

"Mēs nīkstam laukā, bet pārmaiņām arī neticam," teica Dz.Noreika. Kādā sapulcē viņa prasījusi pašvaldību ministram Mārim Kučinskim (TP), ko dos četru nabadzīgu pagastu apvienošana, bet viņš atbildējis — "tad jums būs īpaši atbalstāmā novada statuss". Teiktā nozīmi skaidrojot, ministrs Dienai sacīja: "Kad tādas īpaši atbalstāmās pašvaldības būs vieglāk saskaitāmas, ar viņiem arī būs vieglāk strādāt." J.Smirnovam nav bijis lemts tikties ar M.Kučinski, bet viņš to vēlētos. "No ministrijas atsūtīja pie mums jaunu puiku, viņš neko nevar ar skaitļiem pamatot. Lai viņi nelej ūdeni, bet ar cipariem parāda, kāda attīstība te ir iespējama. Pie kā mūs taisās vienot? Pie Neretas, kas ir paņēmusi kredītu, ko tad no mūsu naudas segs," sacīja J.Smirnovs. M.Kučinskis atgādināja, ka arī 100 000 latu saņems tie, kas spēs piedāvāt savas teritorijas attīstības vīziju. "Pašvaldībai ir jādomā par savu stratēģiju. Vai viņi var pateikt, kā tas centrs attīstīsies, ja nauda būtu," sacīja ministrs. Deputāta teiktais liecināja, ka tādā gadījumā prioritāte būtu infrastruktūras — vispirms jau ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas — sakārtošana, ne jaunu darba vietu radīšana.

***

Zalves pagasts

- 858 iedzīvotāji

- Pašvaldības gada budžets — 234 686 latu

- Valdībā apstiprinātajā novadu kartē Zalve iekļauta Neretas novadā, kur paredzēti Neretas, Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagasti ar kopējo iedzīvotāju skaitu — 4813

- Teritorijas ziņā otrs lielākais pagasts Aizkraukles rajonā, taču lielu daļu teritorijas aizņem meži

- Pašvaldībā ir trīs uzņēmumi, astoņas zemnieku saimniecības. ES finansējums nav izmantots. Reģistrēts 31 bezdarbnieks.

- Pagastā ir divi centri — Sproģi un Zalve

- Attālums līdz Aizkrauklei — 35 kilometri, līdz Rīgai — 130 kilometru

 

Prezidente aicina vēlētājus rūpīgi izvērtēt deputātu kandidātus

Ināra Egle,  Diena  06/26/06    Saeimas deputātiem vēl bija atmiņā Valsts prezidentes Vairas Vīķes– Freibergas ļoti kritiskā runa pirms gada Saeimas sesijas pēdējā sēdē, kad prezidente norādīja uz nepadarītajiem darbiem un nepamatoti agri sākto vēlēšanu kampaņu. Tāpēc šogad sacītie kritiskie vārdi deputātiem nešķita skarbi un dažādu partiju pārstāvji Dienai slavēja prezidentes uzstāšanos, bet tāpat kā pirms gada asāku izteikumu bija uztvēruši kā kādam citam, ne sev veltītu. "Klaunu uzstāšanās mēs ejam skatīties cirkus arēnā. Saeimas tribīnē tiem nav īstās vietas," šis citāts prezidentes runā vairākiem deputātiem bija visspilgtāk palicis atmiņā.

Tradicionāli uzstājoties pavasara sesijas pēdējā sēdē, Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga šogad pēdējo reizi uzrunāja 8.Saeimas deputātus pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām un pateicās tautas kalpiem arī par divas reizes dāvāto uzticību, ievēlot viņu amatā. "Savā ziņā tas ir brīnums, ka savā attīstībā tik tālu esam nokļuvuši, ņemot vērā, cik bieži mums ir kritušas valdības un cik grūti koalīciju partneriem ir bijis vienoties," teica V.Vīķe–Freiberga, nesaucot nevienu vārdā, norādot arī uz partiju vājajām vietām. Viņasprāt, ir bērnišķīgi cerēt, ka kāda partija viena varētu iegūt pietiekami daudz balsu, "lai bez partneriem saimniekotu pēc sava prāta". Tāpat partijām kopā esot jāuzņemas solidāra atbildība, nevis jāmēģina izcelties uz partneru rēķina.

Norāde uz klauniem tribīnē bija adresēta vēlētājiem, kurus prezidente aicināja rūpīgi vērtēt deputātu kandidātus, neticot nevienam, kas "sola laimi atnest par brīvu un jau rītdien", kā arī izsijājot tos, kuri vēlas panākt popularitāti ar lētu demagoģiju. Prezidente atgādināja, ka Saeimas debatēm seko līdzi arī ārvalstu diplomāti, kuru vērtējums var iespaidot attieksmi pret mūsu valsti. Vēlētāji arī aicināti vērtēt, kuri politiskie spēki "spēj piedāvāt pragmatiskākos un reālistiskākos nākotnes plānus un akūto problēmu risinājumus".

Izskanēja arī norādes uz svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem. To vidū ir arī Latvijas un Krievijas attiecības, kur jāmeklē risinājums, "lai Latvija un Krievija būtu ne tikai kaimiņi, bet arī partneri". Prezidenti satraukusi "neiecietības nots", kas izskan politiskajā un sabiedriskajā diskusijā, kā arī Saeimas darba kvalitāte, pieņemot nepietiekami izsvērtus likumus. Īsā laikā prezidentei nācies atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai trīs likumus.

"Brīnišķīga runa," Dienai sacīja LPP frakcijas priekšsēdis Jānis Šmits, kas respektējot teikto, bet saglabājot tiesības uz partijas viedokli. "Tas, ka parlaments neieklausās prezidentes sacītajā, ir kaut kas jauns Latvijas jaunākajā vēsturē," sacīja Valerijs Agešins (SC), par pamatotām uzskatot prezidentes bažas par likumu kvalitāti. JL frakcijas priekšsēdis Kārlis Šadurskis savukārt kritisko attieksmi saista ar Aigara Kalvīša "nespēju saturēt kopā šo koalīciju", turpretim TP frakcijas priekšsēdis Jānis Lagzdiņš uzsvēra, ka visi valdības projekti Saeimā gūstot vairākuma atbalstu.

 

Bondars pamet Prezidenta kanceleju

DELFI  06/26/06    Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars nolēmis pamest savu darbu un turpmāk darbosies uzņēmējdarbības jomā, bet viņa vietā jau no jūlija kancelejas vadību uzņemsies līdzšinējais prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs, pirmdien raksta laikraksts "Diena".

Bondara aiziešana no prezidentes biroja netiek saistīta ar viņa iespējamu iesaistīšanos politikā. Bondaram esot nācis piedāvājums darboties privātajā sektorā, ko viņš uzskatot par lielu izaicinājumu un tādēļ arī izšķīries gadu pirms savas priekšnieces pilnvaru termiņa beigām pamest ietekmīgo amatu.

Pagaidām netiek sacīts, kādā jomā Bondars darbosies, taču izskanējusi neofociāla informācija, ka Bondars varētu kļūt par "Latvijas Krājbankas" valdes locekli. Savulaik viņš jau strādājis privātbiznesā, īsu brīdi arī bankā, norāda "Diena".

Bondars sāka strādāt pēc prezidentes ievēlēšanas amatā 1999.gadā. Tolaik presē tika jautāts, kādēļ prezidente šim amatam izvēlējusies nepieredzējušo, premjera Viļa Krištopana (tolaik — LC) biroju vadījušo un privātbiznesā strādājušo basketbolistu Bondaru.

2001.gada pašvaldību vēlēšanās Bondars startēja no TB/LNNK saraksta un pat iesniedza atlūgumu. Taču pēc neiekļūšanas Rīgas domē un neveiksmīgas viņa iespējamā pēcteča meklēšanas prezidente lūdza Bondaru atgriezties kancelejā.

Viņa kādreizējais darbs pie Krištopana un arī piesliešanās TB/LNNK ne reizi vien bija radījuši spekulācijas par Bondara iespējamajiem nodomiem politikas jomā.

 

Lembergs pārmet Sorosam korupciju politiskā procesa finansēšanā

LETA  06/26/06     ASV miljardiera Džordža Sorosa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" teiktais, ka viņš investē politiskajā procesā, ir vērtējams kā klaja korupcija, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš jau agrāk bieži kritizējis Sorosu.

Lembergs šodien žurnālistiem pauda viedokli, ka "Sorosa izteikumu izvērtēšana no likumības viedokļa būs tas, kas norādīs, ir vai nav Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un prokuratūra atkarīga no Sorosa politisko procesu finansēšanas".

Kā ziņots, Soross intervijā skaidroja, ka neinvestē politikā, bet gan politiskajā procesā. Viņš uzskata, ka būtu jārūpējas par to, lai valstīm būtu valdības, kas darbojas pēc labiem principiem, tāpēc arī tiekot sniegta palīdzība pilsoniskajai sabiedrībai, lai piespiestu valdību būt atbildīgai par saviem darbiem.

Soross atzina, ka, ziedojot naudu, viņš balstās uz ticību "atvērtās sabiedrības" idejai. Atvērta sabiedrība pieprasa valdībām būt atbildīgām, uzstāj uz caurskatāmību un korupcijas mazināšanu, norādīja Soross.

Ventspils mērs šos Sorosa izteikumus aicināja salīdzināt ar piemēru, ja jebkurš cits paziņotu, ka viņš ziedo naudu, lai ietekmētu valsts politisko procesu, bet tajā pašā laikā nevienas partijas ziedotāju sarakstā nav atrodams.

"Tas iespējams, tikai pārkāpjot likumu, jo tas [likums] aizliedz no ārzemēm finansēt politiskās partijas. Faktiski pats Soross ir atzinies, ka veicis kriminālnoziegumu," uzskata Lembergs.

Kā ziņots, Soross uzsvēra, ka apsūdzības par to, ka viņš kaut kādā veidā gūst personīgu labumu no tā, ka tērē naudu Latvijā, ir meli. "Un man rodas jautājums - kāda ir Lemberga interese izplatīt šos melus? Ko viņš ar to vēlas panākt?" jautāja Soross.

"Es nemeklēju nekādu personīgu labumu tādā ziņā, ka es necenšos pelnīt naudu, ziedojot naudu," uzsvēra miljardieris, norādot, ka viņam nav biznesa interešu Latvijā.

Savukārt pēc Lemberga domām, "Sorosa iejaukšanās ar savu naudu Latvijas politiskajā procesā" nozīmē to, ka tā "skar pašvaldību vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas, likumu pieņemšanu Saeimā, valdības normatīvo dokumentu pieņemšanu, politiskos lēmumus par augstāko valsts amatpersonu nozīmēšanu amatā".

 

NBS komandiera amatam nosauc Juri Maklakovu

LETA  06/26/06    Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nosaucis NBS Gaisa spēku komandieri pulkvedi Juri Maklakovu, informēja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vineta Kleine.

NBS komandieri amatā apstiprina Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.

Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga informēja, ka, iespējams, jau otrdien prezidente nosūtīs vēstuli Saeimai, kurā ieteiks apstiprināt Maklakovu NBS komandiera amatā.

Beidzoties izmeklēšanai par divu NBS Speciālo uzdevumu vienības karavīru bojāeju 15.maijā izpletņlēkšanas nodarbību laikā, NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots 21.jūnijā iesniedza atlūgumu, kuru armijas virspavēlniece Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pieņēma.

22.jūnijā līdzšinējais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots nosūtīja vēstuli NBS spēku veidu, pavēlniecību un atsevišķo vienību komandieriem. Tajā viņš norādīja, ka lēmumu atkāpties no amata pieņēmis, apliecinot savu gatavību nest morālo atbildību par notikumiem, kas saistīti ar Speciālo uzdevumu vienības atbildīgo personu pieļautajām paviršībām dienesta izpildē.

NBS komandiera amatam bija trīs kandidāti - NBS Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns, Latvijas pārstāvis NATO Transformācijas pavēlniecībā brigādes ģenerālis Gundars Ābols un Juris Maklakovs.

 

Latvijas veselības aprūpes sistēma - starp sliktākajām ES

LETA  06/26/06     Patērētājiem visdraudzīgākās veselības aprūpes sistēmas Eiropā ir Francijā, Nīderlandē un Vācijā, kamēr starp 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Šveici pēdējās vietas ieņem Latvija, Īrija un Lietuva, liecina pirmdien publicētais ziņojums.

Kā liecina Eiropas Veselības patērētāju indekss (EHCI), tajā pašā laikā Slovēnijā un Igaunijā, kuru rīcībā ir mazāk resursu salīdzinājumā ar citām valstīm, naudas līdzekļi izmantoti vislietderīgāk.

"Tas liek domāt, ka laba veselības aprūpe nav tikai naudas jautājums, bet arī pareizas prioritātes un saprātīga plānošana," izteicās Briselē bāzētās organizācijas "Health Consumer Powerhouse" (HCP) prezidents Johans Hjernkvists.

"No patērētāju redzes viedokļa katrā veselības aprūpes sistēmā ir plašas uzlabojumu iespējas," vienlaikus piebilda Hjernkvists.

HCP valstu veselības aprūpes sistēmas vērtē piecās kategorijās - pēc pacientu tiesībām un informācijas, pēc gaidīšanas laika uz pakalpojumu saņemšanu, pēc veselības aprūpes rezultātiem, pēc veselības aprūpes sistēmas sniegto pakalpojumu klāsta un pieejamības, kā arī pēc nodrošinājuma ar medikamentiem.

Nīderlande visaugstāk novērtēta no pacientu tiesību un informācijas nodrošinājuma viedokļa, kā arī pēc nodrošinājuma ar medikamentiem. Zviedrija ieņēmusi augstāko vietu pēc veselības aprūpes sistēmas darba rezultātiem.

Beļģija, Francija, Vācija un Luksemburga ierindojušās saraksta galvgalī pēc gaidīšanas laika uz pakalpojumu saņemšanu, kamēr Ungārija, Malta, Zviedrija un Francija guvušas atzinību par veselības aprūpes sistēmas sniegto pakalpojumu klāstu un pieejamību.

Ziņojumā norādīts, ka trīs ceturtdaļās no 26 vērtētajām valstīm daudziem pacientiem jāgaida vairāk nekā trīs nedēļas, līdz viņi var saņemt palīdzību vēža gadījumā.

Pusē no vērtētajām valstīm pacientiem nav pieejamas viņu medicīniskās vēstures.

 

Neapliekamo minimumu palielina līdz 40 latiem

DELFI  06/27/06     Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apjomu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai, kas nosaka, ka neapliekamais minimums no 2007.gada 1.janvāra tiks palielināts līdz 40 latiem mēnesī, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām - līdz 28 latiem mēnesī.

Finanšu ministrija uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību un radīs iedzīvotāju ienākumu palielināšanos un līdz ar to arī pirktspējas un maksātspējas palielināšanos it sevišķi iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni.

Ministru kabinets (MK) 20.jūnijā sēdē pieņēma konceptuālu lēmumu, kas paredzēja atbalstīt iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma apmēra paaugstināšanu un nodokļa atvieglojuma apmēra pakāpenisku paaugstināšanu turpmākajos gados.

Tika izdarīti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", uzdodot MK katru gadu līdz 30.jūnijam pārskatīt neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēru.

FM paredz, ka palielinot neapliekamominimumu iedzīvotāji spēs savlaicīgi norēķināties ar pašvaldībām par komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi neradot pašvaldībām zaudējumus.

Savukārt kopējos budžeta ieņēmumus zināmā mērā palielinās iedzīvotāju tēriņi, pērkot preces un pakalpojumus. Tādējādi daļēji iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu samazinājums tiks daļēji kompensēts ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļu ieņēmumiem, uzskata atbildīgās ministrijas pārstāvji.

 

No 1.jūlija būs stingrāki smēķēšanas ierobežojumi

DELFI  06/27/06     Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežojumu" noteiktie smēķēšanas ierobežojumi, kas nosaka, ka turpmāk kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kazino un spēļu zālēs smēķēt būs atļauts tikai telpās, kas ir speciāli ierādītas smēķēšanai vai telpās, kas ir īpaši nodalītas no pārējās teritorijas.

Smēķēšanas ierobežojumi attieksies arī uz vasaras kafejnīcām, kur būs atļauts smēķēt īpaši ierādītas vietās. Šie pašī noteikumi būs saistoši arī visām augstskolām, ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijām, darba vietām darba, publiskajām ēkām, kā arī citās publiskās telpās vai ēkās - kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs u. c.).

Šobrīd jau ir aizliegts smēķēt izglītības un audzināšanas iestādēs, sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs, tuvāk par 10 metriem ēkās, kur ir izvietotas valsts un pašvaldību iestādes, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros un citur.

Veselības ministrija atgādina, ka smēķēšana ir kaitīgs ieradums, kas bojā ne tikai paša smēķētāja veselību, bet arī viņam apkārt esošo cilvēku veselību, jo viņi ir spiesti ieelpot cigarešu vai citu tabakas izstrādājumu dūmus.

Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisku savienojumu, no kuriem vairāk nekā 100 ir toksiski (indīgi) un vairāk nekā 50 ir kancerogēni (vēzi izraisoši). Daži no šiem savienojumiem ir lielākā koncentrācijā tieši piesārņotajā gaisā, ko ieelpo nesmēķētājs, nevis tiešajos dūmos, ko ieelpo pats smēķētājs.

 

Jaunais partiju likums paredz arī partiju pārreģistrāciju

Ināra Egle,  Diena  06/27/06     Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas, pašvaldību vai Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē. To nosaka Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē pieņemtais jaunais politisko partiju likums, kurā pirmo reizi ir arī partijas definīcija. Likums, kas stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī, paredz partiju reģistra izveidi, kurā tām būs jāpārreģistrējas līdz nākamā gada beigām.

Likums Saeimā ir apspriests aptuveni pusotru gadu, un diskusiju gaitā bija arī priekšlikumi palielināt partiju dibinātāju skaitu, taču parlamenta vairākums joprojām šos ierosinājumus ir noraidījis. Līdz ar to partiju varēs dibināt 200 Latvijas pilsoņu, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Ja tajā ir vairāk nekā 400 biedru, ne mazāk kā pusei tās biedru jābūt Latvijas pilsoņiem. Par biedriem var būt Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un ES pilsoņi, kas uzturas Latvijā. Katra persona vienlaikus var būt tikai viena politiskā spēka biedrs.

Partijas var dibināt arī to apvienības, taču katra vienlaikus var būt tikai vienā apvienībā. Likums nosaka arī ierobežojumus izvēlēties partijas nosaukumu un tā saīsinājumu, kā arī simboliku, kas neatšķiras no jau agrāk reģistrētās partijas nosaukuma, tā saīsinājuma un simbolikas. Nosaukumā var lietot tikai latviešu alfabēta burtus un nedrīkst ietvert vārdus Latvijas Republika, valsts un pašvaldība, kā arī to institūciju nosaukumus. Politisko spēku darbība ir atklāta, un mediju pārstāvji var piedalīties to augstāko lēmējinstitūciju sēdēs, kā arī iepazīt partijas lēmējinstitūciju un amatpersonu pieņemtos lēmumus.

Partija iegūst juridiskās personas statusu, kad tā tiek ierakstīta partiju reģistrā. Reģistra ierakstus var iepazīt ikviens. Katrai partijai ir arī tās biedru reģistrs, kurā iekļautās ziņas ir tiesīgi iepazīt to biedri, kā arī zvērināts revidents un likumā noteiktās iestādes. Savukārt partijas biedru vārds un uzvārds ir ikvienam pieejama informācija.

Deputāti arī paredzējuši, ka partijām jāatturas no tiešas vai apslēptas vēršanās pret finansiālās darbības atklātumu un noteiktajiem partiju finansēšanas ierobežojumiem.

 

Rīgas domes koalīcijā kā kaujas laukā

Sandris Vanzovičs, NRA   06/27/06     Ar jaunu sparu uzvirmojušas nesaskaņas Rīgas domes valdošajā koalīcijā, un, tāpat kā savulaik Einara Repšes valdībā, atkal dunčus mugurā sajutusi partija Jaunais laiks.

Tās lielākie sabiedrotie un oponenti vienā personā – Tautas partija (TP) – visai atklāti izrāda neapmierinātību ar mēra Aivara Aksenoka (JL) darba stilu.

Lai gan prognozēts, ka pēc svētkiem domes koalīcijā varētu notikt šūpošanās, smagās pārrunas starp JL un TP, visticamāk, jāatliek, jo domes priekšsēdētājs A. Aksenoks ar gudru ziņu devies nedēļu ilgā atvaļinājumā. Taču nākamajā nedēļā strīdniekiem vajadzēs risināt samilzušās personīgo attiecību problēmas, citādi vismaz līdz Saeimas vēlēšanām pamiers mazajā Saeimā nav tik drīz gaidāms. TP jau vairākas reizes bijusi neapmierināta ar A. Aksenoka un JL darba stilu. "Mums nav problēmu ar JL, diemžēl tas priekšsēdis tāds... Vai nu nemāk strādāt, vai kas..." delikātus izteicienus meklēja TP frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš. Kā viens no risinājumiem krīzes noregulēšanai varētu būt cits JL mēra amata kandidāts, lai gan E. Krastiņš neticēja, ka tas ir iespējams. "Vasaru varbūt kaut kā arī pārdzīvosim," viņš pieļāva. A. Aksenokam pārmet "nekoleģiālu, reizēm pat pazemojošu" attieksmi pret koalīcijas partneriem. Piemēram, pilnvarojot Ostu padomes sēdē pārstāvēt domi savu vicemēru Andri Ārgali (TP), uzdevumā esot strikti piekodināts "rīkoties tikai atbilstoši likumam, it kā kāds grasītos pārkāpt likumu!" klāstīja E. Krastiņš.

Regulāri bez iemesla no domes aprites nozūdot koalīcijas partneru sagatavotie dokumenti, bet koalīcijas padomes sēdēs ne par to, ne sadarbības uzlabošanu netiek runāts. Cik noprotams, oranžajiem pamatīgi krīt uz nerviem arī mēra pastāvīgā zīmēšanās, atklājot vai visas iespējamās sacensības un infrastruktūras objektus.

E. Krastiņš gan norādīja, ka TP negrasās rosināt A. Aksenoka nomaiņu, jo "vieni paši mēs nevaram neko uzstāt, pie šādām domām būtu jānonāk arī pārējiem ". Pārējie gan pagaidām par šo jautājumu izteikušies stipri vien piesardzīgi. Iespējamas trīspusējas sarunas starp šiem politiskajiem spēkiem, tāpat pie viena galda varētu sēsties A. Aksenoks ar visiem trim vicemēriem, taču ir jautājums, vai tas notiks, jo runas par ciešākas sadarbības nepieciešamību bijušas jau sen.

Interesanti, ka aizkulisēs jau parādījusies iespējamā mēra amata kandidatūra no JL vidus – Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters. TP viņa kandidatūru nav izvirzījusi, arī JL ne. "Varbūt pats?" smaidīja E. Krastiņš. "Esmu bijis ministra amatā, tagad esmu komitejas priekšsēdētājs – ja kāds no manas līdzšinējās darbības izdara šādus secinājumus, tad tas jājautā šiem cilvēkiem pašiem," smējās arī I. Gaters, kura balsī gan varēja just apmierinātību ar šādu notikumu attīstību. Ja vieni no koalīcijas partneriem izteikuši pārmetumus par domes darbību, "nekavējoties nopietni jāsēžas pie galda un jārunā, kas īsti viņus neapmierina", uzskata I. Gaters. "Manuprāt, nav īsti pareizi, ka koalīcijas partneri izsaka viedokļus tikai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību."

Tiesa, I. Gaters ir pietiekami ambiciozs, turklāt neatrodas zem JL līdera E. Repšes tupeles, tāpēc, iespējams, tieši viņš tiek minēts kā potenciālais mēra amata kandidāts, ko varētu atbalstīt pārējie domes koalīcijas partneri. Gandrīz tādu pašu viedokli kā Neatkarīgajai viņš bija paudis arī intervijā telekompānijai TV24, kas jaunlaiciešiem nav diez ko paticis.

JL domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks bija neizpratnē par I. Gatera izteikumiem: "Pašlaik rīkojas, maigi izsakoties, nekoleģiāli. Tas noteikti tiks pārrunāts frakcijas sēdē. Viņš pats nav bijis kaut kur ļoti tālu no politisko lēmumu pieņemšanas procesiem, lai tagad varētu izlikties, ka neko nezina."

Pie TP "neargumentētajiem pārmetumiem JL jau ir pieraduši", turklāt "pirms vēlēšanām nav nemaz tik daudz augstu JL amatpersonu, pret kurām vērst kritiku, novēršot uzmanību no savām neizdarībām", norādīja O. Pulks. "Netiks izskatīts tāds variants, ka Aivars Aksenoks varētu tikt nomainīts, tāpat netiks izskatīts variants par Ivaru Gateru," strikti noteica JL frakcijas līderis. Viņš gan piekrita, ka "pēc iespējas vairāk jārunā , it īpaši tik plašā četru partiju koalīcijā un ar tik trauslu <31 deputāta> vairākumu". Acīmredzot pēc A. Aksenoka atvaļinājuma beigām šis jautājums tiks aktualizēts.

 

Kalvītis: neapliekamā minimuma palielināšana veicinās algu pieaugumu

DELFI  06/28/06     Premjers Aigars Kalvītis noliedzis pārmetumus, ka neapliekamā minimuma palielinašana praktiski neietekmēs iedzīvotāju ienākumus, jo reāli nopelnītā alga palielinasies vien par diviem latiem mēnesī.

Trešdien intervijā "Latvijas Neatkarīgas televīzijas" ziņu raidījumam "900 sekundes" valdības vadītājs, norādīja, ka cilvēki, kas strādā par minimālo algu, neapliekamā minimuma palielināšanu izjutīs vistiešākajā nozīmē.

Kā piemēru Kalvītis minēja trīs cilvēku ģimeni, kurā strādā tikai viens no ģimenes locekļiem un turklāt par minimālo algu. Līdz ar neapliekamā minimuma palielināšanu no šī cilvēka algas netiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo jaunās neapliekamā minimuma likmes paredz, ka no algas, kas ir mazāka par 96 latiem, netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Premjers aprēķinos neņem vērā, ka MK komitejā atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums ar nākamo gadu minimālo algu palielināt no 90 latiem līdz 120 latiem. Tas varētu nozīmēt, ka nodokļus tomēr nāksies maksāt.

Jau ziņots, ka valdība otrdien arī atbalstīja neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 40 latiem mēnesī no 2007.gada 1.janvara, un nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām - līdz 28 latiem mēnesī.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem līdz 2010.gadam minimālajai algai būtu jāpieaug līdz 140 latiem, bet neapliekamajam minimumam līdz 70 latiem.

Turklāt Latvijas darba devēju konfederācija uzstāj, lai neapliekamais minimums veidotu vismaz 60% no minimālās algas – 72 latus, nevis 40 latus, ja minimālā alga ir 120 lati.

 

KNAB plāno kriminālatbildību par ziedošanu partiju melnajām kasēm

DELFI  06/28/06     Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas izstrādā likumu grozījumus politisko partiju melno kasu turēšanas kriminalizēšanai, plānojis noteikt atbildību par melnajām kasēm ne vien pašām partijām, bet arī naudas ziedotājiem, trešdien raksta laikraksts "Diena".

KNAB priekšnieks Aleksandrs Loskutovs laikrakstam skaidrojis, ka izmaiņas Krimināllikumā paredz noteikt atbildību par nelikumīgi saņemtajiem finanšu līdzekļiem, apejot likuma prasības ne vien partijām, bet arī ziedotājiem.

Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad partijas vai ziedotāji būs izdarījuši pārkāpumus par naudas summām, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb 4500 latu. Ja summas būs mazākas, abas puses paredzēts saukt pie administratīvās atbildības.

Vēl gan nav zināms, kad KNAB varētu nākt klajā ar likuma grozījumiem, jo vispirms vēlas tos pietiekami kvalitatīvi izdiskutēt, skaidrojis KNAB priekšnieks.

Atzinīgi KNAB iniciatīvu vērsties pret melno kasu turēšanu novērtējusi sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Lolita Čigāne. Atzinīgi esot vērtējama lielākas atbildības uzlikšana ziedotājiem, taču, viņasprāt, KNAB būtu pastiprināti jāskatās arī uz partiju izdevumiem.

Partiju finanšu pētniece kā iespējamo piemēru tam, ka tieši izdevumu posmā var atklāties melno kasu pastāvēšana, min pagājušās pašvaldību vēlēšanas, kad dažas partijas bija dabūjušas reklāmas medijos pat ar 88% atlaidi. Čigāne "Dienai" skaidrojusi, ka tādējādi varot pieļaut teorētisku iespēju, ka partija un medijs slēdz līgumu par vienu summu, bet pārējo tā samaksā skaidrā naudā — no savas melnās kases.

 

Laika prognoze karastāvokļa izsludināšanas gadījumā būs valsts noslēpums

LETA   06/27/06     Informācija par meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, kas ietekmē kaujas plānošanu, kaujas spējas un rīcībspēju, izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa izsludināšanas gadījumā tiks uzskatīta par valsts noslēpumu, šodien nolēma valdība.

Laika prognožu saturs, interešu rajoni, saņemšanas un nodošanas veidi minētajos apstākļos tiks uzskatīti par slepeniem un konfidenciāliem un uz tiem tiks attiecināti likuma "Par valsts noslēpumu" nosacījumi.

Par valsts noslēpumu tiks atzīta arī ģeotelpiskā informācija, kas ir stratēģisko, aizsardzības, mobilizācijas, operatīvo plānu un kaujas pavēļu sastāvdaļa un raksturo situāciju apvidū un kaujas spējas.

 

8.Saeima savas darbības laikā pieņēmusi 1150 likumus

LETA  06/28/06     8.Saeima kopš darbības sākuma 2002.gada novembrī pieņēmusi 1150 likumus, informēja Saeimas stenogrammu nodaļā.

Tomēr Saeimas komisijās izskatīšanai vēl atrodas 229 likumprojekti.

8.Saeima darbības laikā ir pieņēmusi 691 paziņojumu, divus pieprasījumus no 20 iesniegtajiem un deputāti uzdevuši 149 jautājumus Ministru kabineta locekļiem.

Pavisam 8.Saeimā tikuši iesniegti 1796 likumprojekti un tās laikā notikušas 160 sēdes jeb deputāti Saeimas plenārsēžu zālē pavadījuši 606 stundas un 15 minūtes.

 

Vislielākais runātājs Saeimā ir Vladimirs Buzajevs

LETA  06/28/06    Kopš 8.Saeimas sanākšanas brīža visvairāk Saeimas debatēs ir runājis Vlaidimirs Buzajevs (PCTVL), informēja Saeimas Stenogrammu nodaļā.

Kopumā šīs Saeimas pilnvaru laikā Buzajevs tribīnē kāpis 390 reizes, bet pavasara sesijā, kas ilga no šā gada 4.maija līdz 22.jūnijam, - 39 reizes.

Vēl bieži debatēs piedalījies deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) - kopš 8.Saeimas sanākšanas brīža 330 reizes, tai skaitā pavasara sesijā 35 reizes. Arī pārējie daudz-debatētāji ir opozīcijas partiju deputāti Pēteris Tabūns (TB/LNNK) - 207 reizes un Aleksandrs Golubovs (SP) - 205 reizes.

Savukārt seši deputāti debatēs piedalījušies tikai vienu reizi, tai skaitā Martijans Bekasovs (SP), Ēriks Jēkabsons (LPP), Valdis Ģīlis (TP), Raimonds Pauls (TP). Savukārt ne reizi Saeimas tribīnē nav kāpis debatēt Vilis Krištopans (ZZS), Jānis Porietis (TP) un Jānis Škapars (TP).

 

Daļēji piekāpsies prezidentei

Ināra Mūrniece, Latvijas Avīze  06/29/06    Divu nedēļu laikā prezidente pārstrādāšanai Saeimai nosūtīja trīs likumus – Darba likumu, likumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu un tā dēvēto čekas maisu atvēršanas likumu jeb likumu par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.

Darba likuma grozījumus prezidente Saeimai nosūtīja 21. jūnijā. V. Vīķei-Freibergai radās iebildumi pret to, ka parlaments tajos nebija iekļāvis diskriminācijas aizliegumu attiecībā uz personas seksuālo orientāciju, lai gan to prasa Eiropas Savienības direktīva.

Pēc prezidentes iebildumu saņemšanas likuma grozījumus 22. jūnijā vēlreiz izskatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Deputāti vienojās, ka priekšlikumus likumā varēs iesniegt līdz šā gada 1. septembrim, bet likumu Saeimas sēdē vēlreiz apspriedīs 14. septembrī.

"Jaunā laika" deputāte, bijusī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa uzskata: attiecībā uz Darba likumu Saeima varētu piekāpties prezidentei un iebalsot aizliegumu diskriminēt personas to seksuālās orientācijas dēļ. "Ja Tautas partijas biedri būtu balsojuši saprātīgi, tad likumā šī norma jau būtu iebalsota," saka S. Āboltiņa. "Lai arī Latvija ir tradicionālu vērtību zeme, mēs nedrīkstam liekuļot, izliekoties, ka mums blakus nav cilvēku ar citādu seksuālo orientāciju."

Pavīdējuši izteikumi, ka Tautas partijai Darba likuma grozījumos būšot obligātais balsojums. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tautpartijietis Mareks Segliņš atzina, ka partija šajā gadījumā pakļausies ES spiedienam. "Šī homoseksualitātes popularizēšanas sērga nāk no Eiropas. Bet, ja Latvijā kāds jutīsies laimīgāks, ka šāda norma Darba likumā ir, lai jau viņam tiek!" teica M. Segliņš, piebilstot, ka likumdevējam "atliek tikai Latvijas likumos un sabiedrībā nostiprināt laulības kā savienības starp vīrieti un sievieti vērtību un prestižu".

"TB"/LNNK Saeimas frakcija gan neplāno mainīt savu viedokli, uzsvēra tēvzemiešu līderis Māris Grīnblats. Viņaprāt, pašreizējā likuma redakcija "nediskriminē nevienas personas tiesības".

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu prezidentes nelabvēlību izpelnījās divu būtiskāko iemeslu dēļ. Prezidenti neapmierināja tās likuma normas, kas Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pretendentiem liek nokārtot valsts valodas pārbaudi vismaz zemākajā prasmes līmenī, kā arī pierādīt savu nepārtraukto un likumīgo uzturēšanos Latvijā. Pēc prezidentes domām, Latvijai vajadzētu ņemt vērā "nepilsoņu īpašo statusu" un viņiem salīdzinājumā ar ārvalstniekiem radīt labvēlīgākus nosacījumus EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.

Šo likumu Saeima otrreiz caurlūkoja 22. jūnijā un atstāja to negrozītu.

"Likums ir pieņemts atbilstoši ES direktīvai un tajā iekļautā prasība apliecināt valsts valodas prasmi nav nekas pārmērīgs," saka M. Grīnblats, uzsverot – minētā ES direktīva šādu papildu prasību noteikšanu pieļaujot.

Saskaņā ar Satversmes 71. pantu Valsts prezidentei likumu Saeimas pieņemtajā redakcijā arī nāksies izsludināt. Tiesa, Satversme prezidentei ļauj likuma izsludināšanu vilcināt divus mēnešus.

"Prezidentei nāksies samierināties, un vilcināties te ir nesaprātīgi," rezumē M. Segliņš.

Prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule stāstīja, ka likums par EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu līdz prezidentes darbagaldam vēl neesot nonācis. Bet prezidentes prombūtnes laikā likumu ir tiesības izsludināt arī Saeimas priekšsēdētājai, norādīja S. Kukule. Un V. Vīķe-Freiberga no 9. līdz 13. jūlijam atradīsies valsts vizītē Lielbritānijā...

Trešais likums, ko Saeimai atpakaļ "atmetusi" Valsts prezidente, ir tā dēvētais čekas maisu atvēršanas likums jeb likums par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.

Šā gada 7. jūnijā Saeima pieņēma šā likuma grozījumus, kas nosaka: bijušo VDK aģentu vārdi jāsāk publicēt avīzē "Latvijas Vēstnesis" pēc šā gada 1. novembra.

Prezidente uzskata, ka, publicējot visu VDK aģentu kartotēkā esošo personu vārdus, var tikt apdraudētas tās personas, kas ar VDK sadarbojās noziedzības apkarošanā.

22. jūnijā Saeima šā likuma izskatīšanu atlika uz 26. oktobri –pēcvēlēšanu laiku. Pēc deputātu skaidrojumiem, tā nolemts, lai ar čekas maisu publiskošanu partijas priekšvēlēšanu laikā sev neraustu politisko kapitālu.

S. Āboltiņa domā, ka, neraugoties uz prezidentes iebildēm, Saeima likumu tomēr pieņemšot pašreizējā redakcijā. "Es esmu par šā saraksta publiskošanu," saka S. Āboltiņa. Publicējot maisu saturu, tautai jāizskaidro, ka minētajā sarakstā "nav tautas ienaidnieku", bet paši čekas maisi esot vien "Latvijā atstāta provokācija"," domā S. Āboltiņa.

M. Segliņš lēš: 8. Saeimai pietrūkšot balsu čekas maisu likuma pieņemšanai. "Daži no agrāk sparīgajiem čekas maisu vērējiem kļuvuši gluži slābani. Par šā likuma atstāšanu nākamajai Saeimai izteikušies zemsavieši un arī no Pirmās partijas puses dzirdētas līdzīgas idejas," atzīst M. Segliņš.

Arī M. Grīnblats ir pārliecināts, ka čekas maisi vēl "gulēs ilgi". "Šīs Saeimas laikā likumu nepieņems un arī nākamā Saeima kādu laiku to nekustinās," spriež M. Grīnblats.

 

Valsts dāvājusi sorosiešiem gandrīz miljonu

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli NRA,  06/29/06     Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas atbrīvo Sorosa fonds Latvija (SFL) izmaksātās stipendijas un atlīdzības no nodokļiem, lieguši valstij iekasēt gandrīz miljonu latu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija, kuru Neatkarīgā ieguva no paša SFL.

Kā Neatkarīgā jau rakstīja, SFL īpašas privilēģijas uz nodokļu atlaidēm ieguva 2000. gada janvārī, kad Saeimas deputāti steidzamības kārtā vienbalsīgi pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Papildināts likuma 9. pants, iekļaujot ar nodokli neapliekamo veidu sarakstā SFL izmaksātās stipendijas un atlīdzību. SFL ir vienīgā sabiedriskā organizācija valstī, kas ieguvusi šādas privilēģijas.

Pēc SFL sniegtās informācijas Neatkarīgajai, no 2000. līdz 2005. gadam šī organizācija stipendijās un atlīdzībās izmaksājusi vairāk nekā 3,3 miljonus latu. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%, var aprēķināt, ka šo grozījumu rezultātā valsts labprātīgi atteikusies no 825 544 latiem.

VID Komunikāciju departamentā skaidroja, ka minētais likums patiešām SFL dod īpašas priekšrocības. Kā paskaidroja VID, kaut gan arī citu fondu stipendijas tiek atbrīvotas no ienākuma nodokļa, atbilstīgi MK noteikumiem tiem jāiziet sarežģīta procedūra, prasot atļauju Finanšu ministrijai.

Tāpat VID uzsvēra, ka no iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa netiekot atbrīvotas neviena cita fonda izmaksātās atlīdzības. VID amatpersonas arī sprieda, ka rēķināt, ko valsts šajos gados nav iekasējusi nodokļos no SFL, var tikai teorētiski. "Ja nebūtu piešķirtas īpašās priekšrocības, iespējams, Sorosa fondam nebūtu piešķirts tik liels finansējums. Taču tā ir tikai spriedelēšana. Jāatzīst gan, ka valsts politika nodokļu jomā brīžiem nav izprotama," atzina VID Komunikāciju departamenta darbiniece.

SFL izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis uzskata, ka viņa pārstāvētā organizācija pārāk lielas nodokļu atlaides nemaz neesot saņēmusi. "Kā redzams no VID datiem, 2005. gadā no SFL stipendijām neieņemtā ienākuma nodokļu summa būtu bijusi 47 742 lati. Tajā pašā laikā caur Sorosa fondu Latvija 2005. gadā Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām kopumā tika piešķirti aptuveni viens miljons latu, kas bagātināja arī Latvijas tautsaimniecību. Reālā nodokļu atlaide tādējādi ir aptuveni 4,7% kopējā piešķīruma apjoma," rakstiski atbildēja P. Viņķelis.

Likumprojekta kādreizējie virzītāji Saeimā Aija Poča (Latvijas ceļš) un Dzintars Ābiķis (Tautas partija) Neatkarīgajai atzina, ka balsojums 2000. gada janvārī bijis tik vienprātīgs tādēļ, ka tolaik deputāti vēl nemanīja un nesaprata SFL politiskās ambīcijas un nebija fiksēti pirmsākumi sazarotai tīklveida struktūrai, kas šīs ambīcijas realizē. SFL ikgadējo finanšu atskaišu analīze liecina, ka organizācija ar politisko procesu ietekmēšanu sākusi nodarboties jau kopš 1998. gada, kad aptuveni 2/3 fonda līdzekļu tika tērētas tieši politiskajām aktivitātēm. Savukārt šā gada (t. i., Saeimas vēlēšanu gada) līdzekļu sadalījums pa SFL programmām ir vēl izteiksmīgāks: no miljardiera Džordža Sorosa piešķirtajiem 1,05 miljoniem ASV dolāru 94% atvēlēti politiskām programmām, 6% – izglītībai un veselības aizsardzībai, bet mākslai un kultūrai šogad līdzekļi nav paredzēti. Tādējādi iznāk, ka, dodot nodokļu atlaides, Latvijas valsts budžets atbalsta arī SFL politisko priekšvēlēšanu darbību.

Aptaujātie Saeimas deputāti lielā vienprātībā Neatkarīgajai iepriekš atzina, ka sorosiešu privilēģijas nodokļos ir jālikvidē. Deputāti gan uzskata, ka likumu varēs mainīt tikai pēc vēlēšanām, jo pašlaik neviens neriskēs nodokļu likumus atvērt grozījumiem.

 

Latvijā sliktākā e-valdība

Apollo  06/29/06    Jaunākajā Eiropas Komisijas veiktajā e-valdības pētījumā Latvija ierindojusies pēdējā vietā starp 28 analizētajām valstīm, portālu «Apollo» informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Tomēr kopumā Eiropas Savienības tiešsaistes pakalpojumi arvien uzlabojas. Aptuveni 50% pakalpojumu ir tādi, ka iedzīvotāji visu procesu var vadīt tiešsaistē, teikts jaunākajā Eiropas Komisijas veiktajā e-valdības pētījumā. Modernizācijas rādītājs līdz 2006. gada aprīlim 15 dalībvalstu Eiropas Savienībā gadā pieaudzis par 6% un 10 dalībvalstu Eiropas Savienībā — par 16%; tas liecina, ka pēdējo gadu pūles vainagojušās panākumiem. Austrija tiešsaistes publisko pakalpojumu jomā ieņem 1. vietu, tai seko Malta un Igaunija.

Apsveicot par sasniegtajiem rezultātiem, par informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā komisāre Viviāna Redinga teica: «Pakalpojumu sniegšanas tiešsaistes modelis Eiropas Savienībā pašlaik sasniedzis brieduma pakāpi, un sāk iezīmēties jauna, «inteliģenta», uz lietotāju vērsta e-pakalpojumu paradigma. Saskaņā ar mūsu aplēsēm e-valdības pētniecības un attīstības programmu saimnieciskā nozīme līdz 2010. gadam varētu sasniegt 1,54% no ES IKP (166 miljardi eiro 2005. gada IKP), ja tiek atbalstīta pētniecība un tās rezultātu ieviešana. Tādēļ mēs arī esam pieņēmuši liela mēroga i2010 e-valdības rīcības plānu. Pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi novērtēt panākumus, kādus dalībvalstis guvušas, tiešsaistes pakalpojumus padarot pieejamākus un efektīvākus un vairāk vērstus uz lietotāju. Ceru, ka šie rezultāti mudinās dalībvalstis īstenot rīcības plānu, ko tās nesen apņēmās Padomē.»

Pētījums, ko Eiropas Komisijai veica konsultantu firma «Capgemini», izskatīja 14 000 tīmekļa vietnes 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā un Norvēģijā, Islandē un Šveicē. 2006. gadā publisko pakalpojumu sniegšana tiešsaistē Eiropas Savienības dalībvalstīs sasniedza 75%, kamēr gandrīz 50% novērtēto publisko pakalpojumu pilnībā pieejami tiešsaistē.

Dažādās tiešsaistes publisko pakalpojumu modernizācijas pakāpes sniedzas no «pamatinformācijas» sniegšanas, izmantojot vienvirziena un divvirziena interaktivitāti, līdz «pilnīgai» elektroniskai lietu nokārtošanai (pilnībā pieejams tiešsaistē).

Ņemot vērā abus pētījuma rādītājus, 28 analizētajās valstīs konstatēti vispārēji panākumi 10% apjomā.

Modernizācijas un pilnīgas pieejamības rādītāji liecina, ka nu Austrija ir priekšgalā visos 20 novērtētajos pakalpojumos. Austrijas «e-valdības platforma» ir izcils piemērs, kā optimizēt e-valdības pakalpojumu piedāvājumu un panākt to 100% izmantojamību. Malta guvusi līdz šim vislielākos konstatētos panākumus, pārvietojoties no 16. uz 2. vietu, savukārt Igaunija kopā ar Zviedriju izvirzījusies 3. vietā. Ungārija no 23. vietas pacēlusies uz 14. vietu, bet Slovēnija — no 15. uz 7. vietu.

 

PCTVL Saeimā vilks žurnālisti

Agnese Margēviča,  NRA  06/29/06     Par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās no PCTVL saraksta paziņojuši divi ietekmīgi Latvijas krievu preses pārstāvji – laikraksta Čas galvenā redaktore Ksenija Zagorodska un laikraksta Vesti izdevēja SIA Fenster līdzīpašnieks Andrejs Kozlovs. Abi mediju cilvēki apgalvo, ka laikraksti nekļūs par vienas partijas ruporu, tomēr eksperti to apšauba.

"Tad viņiem atklāti jādeklarē, ka šie izdevumi atbalsta konkrētu politisko spēku un ir politiskās partijas avīzes," uzskata LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše. Arī mediju eksperte Anda Rožukalne pauž bažas, ka līdz ar šo soli abi izdevumi varētu kļūt par vienas partijas propagandas ruporu. "Var, protams, diskutēt, vai atklāti iesaistīties partijā nav labāk, nekā savās slejās atbalstīt kādu politisko spēku, bet publiski deklarēt politisko neitralitāti," spriež I. Brikše. K. Zagorodska vakar atradās ārzemēs un nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai grasās apturēt darbību laikrakstā priekšvēlēšanu periodā un, pildot Saeimas deputātes pienākumus, ja tiks ievēlēta. 22. jūnijā Čas publicētajā intervijā, kur līdz ar viņu iztaujāts arī A. Kozlovs, kā arī Rīgas domes deputāts un vienlaikus iknedēļas izdevuma Biznes.lv redaktors Jurijs Aleksejevs, K. Zagorodska uzsver: "Krievu prese Latvijā ir vairāk nekā prese. Bez pārspīlēšanas var teikt, ka tā ir politiskā partija." Vienlaikus Čas galvenā redaktore tomēr apgalvo, ka šis laikraksts "nav bijis un nebūs partijas avīze".

"Daži ir nobažījušies, ka tagad mēs savu izdevumu lappusēs nedosim vārdu citiem politiskajiem spēkiem. Un velti! Mēs cienām ikvienu viedokli un esam gatavi ieklausīties un diskutēt ar oponentiem. Nekāda vienas partijas monopola mūsu izdevumos nevar būt," apgalvo arī izdevniecības Fenster līdzīpašnieks A. Kozlovs.

Vēl viena krievu valodā iznākoša Latvijas laikraksta Telegraf īpašnieks Valērijs Belokoņs savulaik ziedojis partijai Jaunais laiks (JL) un pazīstams arī kā šīs partijas līdera Einara Repšes dāsns kreditors, kā arī JL pelēkā kardināla Dana Titava draugs.

I. Brikše norāda, ka visas Latvijas avīzes savās komentāru sadaļās pauž atbalstu kādai politiskajai ideoloģijai – vienas ir ar sociāldemokrātisku ievirzi, citas – ar liberālu vai konservatīvu nostāju. "Tas, ka laikrakstam ir noteikta pozīcija, nenozīmē, ka tas nav neatkarīgs," uzsver arī mediju eksperte Anda Rožukalne.

Pēc A. Rožukalnes domām, pasaulē būtu grūti atrast preses izdevumu, kas būtu uzskatāms par politiski pilnīgi neitrālu – ja nu vienīgi kāds šauri specializēts tehnisks izdevums, piemēram, datortehnoloģiju sfērā. Tādēļ laikrakstu neitralitāte tiek mērīta pēc tā, vai redakcijas uzskati parādās ziņu saturā un to atlases principos, vai vienīgi komentāros, kur tas ir pieļaujams. Vienlaikus tas, ka masu mediji izvēlas sev un savai auditorijai simpātisku ideoloģisko nostāju, lielākā vai mazākā mērā sakrīt ar kāda politiskā spēka aizstāvētām vērtībām.

 

"Visu Latvijai!" šķeļas

Latvijas Avīze  06/29/06    Partijas "Visu Latvijai!" (VL) rindās notikusi šķelšanās un to pametusi biedru grupa. Partiju atstājuši tās priekšsēdētāja vietnieki Didzis Liepiņš, Ieva Nikoleta Dāboliņa, vēstures pasniedzējs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Bruno Javoišs, RTU pasniedzēja Māra Kakse, uzņēmējs Bils Strupulis un televīzijas spēles vadītājs Klimovičs. Minētie VL biedri nolēmuši atstāt partiju, jo neredz perspektīvu, ka "organizācijā valdošais autoritārisms, nespēja konstruktīvi strādāt un piesaistīt spēcīgas personības tai ļaus kļūt par partiju, kas spēs uzlabot latviešu tautas stāvokli un mainīt situāciju valstī". Tāpat tiek norādīts uz "atsevišķu bijušo LNNK šķēlēju" nonākšanu pie varas partijā. Tāpat VL vadītājs Raivis Dzintars neesot piekritis partijas biedru lūgumam padarīt partijas valdes darbu caurskatāmāku, kā arī izslēgt no partijas tās biedri

Mirdzu Vītolu, kura šķeļot partiju. Dzintars pats gan sacījis, ka visi minētie argumenti esot izdomājumi un saistāmi ar priekšvēlēšanu kampaņu. Saskaņā ar "Latvijas faktu" veiktās aptaujas datiem, par "VL" maijā bija gatavi balsot 0,5 procenti vēlētāju.

 

Jūrmalas dome atbalsta pilsētas attīstības plānu

LETA  06/29/06    Jūrmalas domes deputāti ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma saglabāt 1.jūnijā pieņemto pilsētas attīstības plāna grozījumu redakciju, kas iepriekš izraisīja sabiedrības un atsevišķu politisko partiju protestus, portālu "Delfi" informēja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā speciāliste Veronika Ramāne.

Pilnveidojot jau iepriekš domes sēdēs izskatīto Attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas projektu, ierosināts saglabāt līdzšinējo teritorijas zonējumu "Dabas pamatne" papildus vēl 22 zemesgabaliem, kam projektā bija paredzēts zonējums, kas atļauj apbūvi. Tādējādi no apbūves tiek pasargāti vēl gandrīz 40 hektāri Jūrmalas zemes, bet kopumā dabai tiek atdoti gandrīz 150 hektāri zemes.

"Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja arvien ir paudusi pārliecību, ka grozījumi ir jāpieņem, lai ļautu pilsētai attīstīties un novērstu koruptīvas manipulācijas ar ēku augstuma un apbūves intensitāti," teikts izplatītajā paziņojumā. Ramāne norāda, ka līdzās sabiedrības pastiprinātas uzmanības lokā nokļuvušajiem atsevišķajiem zemesgabaliem, kam tiek mainīts zonējums, grozījumi paredz daudzas lietas, kas vitāli nepieciešamas pašvaldības funkciju veikšanai un daudzu līdz šim nenoregulētu jautājumu atrisināšanai.

Domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta gandarīta, ka, pieņemot šo lēmumu un nododot Attīstības plāna grozījumus ministrijas vērtējumam, tiek risinātas daudzas samilzušas pilsētas problēmas.

Lēmuma pieņemšana dod iespēju realizēt investīciju plānu šim un nākamajiem gadiem, jo bez šiem grozījumiem strupceļā nonāktu gan Kauguru apvedceļa izbūve, gan veloceliņa būve pāri Lielupei, gan pilsētas mājokļu programmas realizācija un daudzi citi pilsētai, tās iedzīvotājiem un viesiem svarīgi attīstības projekti, uzsver Jūrmalas domes pārstāve.

Par lēmumu nobalsoja deviņi deputāti - Inese Aizstrauta, Zigurds Starks, Igors Dreija, Juris Hlevickis, Agris Kalnciems, Jānis Kuzins, Māris Mežapuķe, Ģirts Trencis, Dainis Urbanovič, pret bija trīs deputāti - Aigars Tampe, Ilmārs Ančāns, Raimonds Munkevics, bet divi deputāti atturējās - Žanna Kupčika, Vladimirs Maksimovs. Sēdē komandējuma dēļ nepiedalījās deputāts Juris Griķis.

Kā ziņots, Jūrmalas domes deputāti 15.jūnijā ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolēma līdz šī gada 31.oktobrim pagarināt pilsētas attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas pieņemšanu, lai to uzlabotu atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.

Iepriekš, 1.jūnijā, dome pieņēma lēmumu par Jūrmalas attīstības plāna grozījumu galīgo redakciju, taču tas izraisīja sabiedrības un politisko partiju protestu. Pēc lēmuma pieņemšanas Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta izteica sarūgtinājumu, ka viņai bija jāpieņem tāds lēmums. "Man nācās iedzīvotāju labā balsot pretēji savai pārliecībai," skaidroja Aizstrauta.

Toreiz sēdē vairāki deputāti pārmeta Aizstrautai, ka viņa nav ņēmusi vērā 3000 iedzīvotāju parakstus pret attīstības plāna grozīšanu. Domes priekšsēdētāja atbildēja, ka lielai daļai cilvēku, kas parakstījuši protesta vēstuli, esot fiktīvas adreses un vienu parakstu devis pat divus gadus vecs bērns.

Sabiedrība ar saviem protestiem kritizēja attīstības plāna grozījumu virzītājus par lēmumu mainīt deviņu zemesgabalu zonējumu, kas pieļauj tos apbūvēt.

Kā ziņots, Jūrmalas attīstības plāna grozījumi, kurus 2006.gada 1.jūnijā apstiprināja Jūrmalas pilsētas dome un kuri likumā noteiktajā kārtībā nodoti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, vēlreiz tika skatīti domes sēdē, jo septiņi deputāti pieprasīja sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai grozītu 1.jūnijā pieņemto lēmumu.

"Pilsētas attīstības plāns ir visnopietnākais dokuments, par kuru daudz un nopietni jādiskutē. Ceru, ka atkārtotās diskusijas par grozījumiem noslēgsies pēc iespējas konstruktīvāk, jo pilsēta nevar attīstīties bez konkrēta plāna. Esmu gandarīta par Jūrmalas iedzīvotāju lielo aktivitāti plāna apspriešanā un ceru, ka tā nemitēsies līdz pat 31.oktobrim," sacīja Aizstrauta.

Domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka grozījumi esot jāpieņem, lai ļautu pilsētai attīstīties.

Līdztekus sabiedrības pastiprinātas uzmanības lokā nokļuvušajiem atsevišķajiem zemesgabaliem, kuru zonējums mainīts, grozījumi paredz daudzas lietas, kas nepieciešamas, lai pašvaldība pildītu savas funkcijas un risinātu daudzus līdz šim nenoregulētus jautājumus, apgalvoja domes vadītāja.

Pirmām kārtām tas nepieciešams, jo kopš 1995.gada pieņemti daudzi valsts likumi un noteikumi, kuru prasības jāiestrādā pilsētas teritorijas plānošanas galvenajā dokumentā. Tāpēc attīstības plāns grozīts atbilstoši likumam par teritorijas plānošanu, likumam par aizsargjoslām, likumam par dzelzceļu un citiem nozīmīgiem likumiem. Bez šādiem grozījumiem pilsētas attīstības plāna nostādnes daudzos gadījumos nonāktu pretrunā ar likumu, apliecināja Aizstrauta.

Pilsēta kopš 1995.gada ievērojami attīstīta, izveidotas jaunas ielas, ierīkoti ūdens un kanalizācijas tīkli, attīstīta gāzes saimniecība, sakārotas īpašuma attiecības - tas viss prasa atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, izmaiņas aizstāvēja politiķe.

Pēc Aizstrautas vārdiem, ir nozīmīgi, ka digitāli izgatavota teritorijas plānojuma grafiskā daļa. Kartogrāfiskais materiāls pieejams gan Būvvaldei, gan Valsts zemes dienestam atbilstoši sadarbības līguma nosacījumiem.

Plāns papildināts ar 1997.gadā izveidotā Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) robežām un ierobežojumiem, precizēta Lielupes palienes vides saglabāšanas josla.

Līdztekus tam, ka precīzi iezīmētas ĶNP, dabas parka "Raga kāpa", dabas lieguma "Lielupes grīvas pļavas" robežas, noteiktas aizsargājamās teritorijas - Lielupes palieņu pļavas Krastciema un Valteru rajonā un mikroliegums "Mežainas Jūrmalas kāpas" Vaivaros.

Kā riska teritorijas plānā iekļauts autoceļš A10 un gar dzelzceļu, Lielupes krasta erozijas riska zona, palielināta riska zona Lielupes upes krastā, applūstošās teritorijas Lielupes krastā, jūras pamatkrasta erozijas riska teritorija, lidostas "Rīga" maksimālā skaņas līmeņa diskomforta zona un gāzes ievads Bražuciemā, informē Jūrmalas domes vadības pārstāvji.

Plānā noteikti riska objekti - deviņas degvielas uzpildes stacijas, trīs autogāzes uzpildes stacijas, piesārņotās vietas un objekti. Kā palielināta rūpnieciskā riska objekts atzīta naftas produktu bāze Jūrkalnes ielā.

Nodaļa "Jūrmalas dabas pamatne" papildināta ar sadaļu par vides objektu aizsargjoslām saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Paredzēts, ka perspektīvā izveidojamas un iekārtojamas peldvietas pie Slokas karjera, Lielupes krastā un pie Slokas ezera. Lielupes krastā tās paredzētas Priedainē, Bražuciemā, Dubultos, Druvciemā un Krastciemā.

Plānā sniegts aktualizēts vērtējums par pilsētas struktūru, izvērtēta katra rajona savdabība un attīstības perspektīvas.

Plānā precizēta nodaļa "Ekonomiskā attīstība", dots jauns situācijas izvērtējums, detalizēti atspoguļota Jūrmala kā ārstnieciskais kūrorts un tūrisma, veselības tūrisma un rehabilitācijas pakalpojumu, rīdzinieku īslaicīgās atpūtas, kongresu, konferenču un semināru organizēšanas vieta.

Aizstrauta apgalvoja, ka plānā rezervēti zemesgabali, lai pašvaldība varētu pildīt savas funkcijas, - izglītībai, kultūrai, veselības aizsardzībai, piemēram, sporta laukumam pie Jaundubultu vidusskolas, Ķemeru vidusskolas rekonstrukcijai, Mākslas skolai un Mūzikas skolai Pils ielā, Vaivaru pamatskolai, Majoru pamatskolas sporta laukumam un pirmsskolas izglītības iestādēm "Bitīte", "Rūķītis" un "Katrīna".

Plānā skaidri definēti būvnoteikumi - atļautā izmantošana, apbūves blīvums un augstums, ko vairs nevarēšot noteikt, projektējot vai deputātiem balsojot par katru konkrēto gadījumu.

Lai izstrādātu attīstības plāna grozījumus, esot ieguldīts liels darbs triju gadu gaitā - strādājušas divas darba grupas, izvērtēti vairāki tūkstoši priekšlikumu, no kuriem 91% noraidīts, bet 9% iekļauti grozījumu galīgajā redakcijā.

Jūrmalas domes vadība apgalvoja, ka saglabāts zaļās bilances līdzsvars: grozījumi no cita zonējuma uz dabas pamatnes teritorijām veikti 107,96 hektāru platībā, bet no dabas pamatnes teritorijām uz citas izmantošanas zonējumu - 78 hektāru platībā.

 

JL no partijas izslēdz Jūrmalas domes pārstāvjus

LETA  06/30/06    Partijas "Jaunais laiks" (JL) valde piektdien vienbalsīgi nolēma no partijas rindām izslēgt visus tās pārstāvjus Jūrmalas domē, jo viņi ceturtdien balsoja par pretrunīgi vērtētajiem pilsētas Attīstības plāna grozījumiem, portālu "Delfi" informēja JL preses sekretārs Didzis Šmits.

JL valde arī cer, ka visi trīs no partijas rindām izslēgtie - Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta un deputāti Zigurds Starks un Ģirts Trencis - noliks pašvaldības deputāta mandātus, kā to esot solījuši.

JL valde lēmumu izslēgt Aizstrauktu, Starku un Trenci skaidroja ar viņu rīcību Jūrmalas pilsētas attīstības plāna apstiprināšanā, pilnībā ignorējot Jūrmalas iedzīvotāju intereses un rupji pārkāpjot JL lēmumu nodrošināt, lai 1.jūnijā Jūrmalas pilsētas domes sēdē atbalstītie attīstības plāna grozījumi nestātos spēkā.

JL norāda, ka Jūrmalas domes 29.jūnija lēmums apstiprināt asus sabiedrības protestus izsaukušos Jūrmalas attīstības plāna grozījumus ir klajā pretrunā ar jūrmalnieku interesēm.

Mainot iepriekš pieņemtu lēmumu un apstiprinot grozījumos attīstības plānā, no jauna iznīcībai tiek pakļautas daudzu desmitu hektāru meža zemju platību un nepamatoti likvidētas daudzas dabas pamatnes. Partija uzskata, ka lēmums pieņemts sasteigtā ārkārtas sēdē, pilnībā ignorējot sabiedrības, tai skaitā nevalstisko organizāciju viedokli, tādejādi neatbilst labas pārvaldības principiem.

Starks un Trencis sacīja, ka par mandāta nolikšanu lems, kad saņems oficiālu paziņojumu par izslēgšanu no partijas un oficiālu dokumentu ar prasību atkāpties no domes deputāta amata. Ar Aizstrautu aģentūrai LETA pagaidām sazināties nav izdevies.

JL arī lūgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pārbaudīt, vai Jūrmalas domes deputāti nav pārkāpuši likumu un rīkojušies savtīgās interesēs.

"Mūsu šaubas tikai pastiprinās, ka līdz šim šie trīs [JL deputāti] mūs uzskatīja par muļķiem un vazāja aiz deguna," sacīja Repše un aicināja meklēt deputātu saistību ar tiem zemju īpašniekiem, kuriem vakardienas domes lēmums dos milzīgu peļņu no zemju vērtība pieauguma.

"Šeit ir iejaukta ļoti liela nauda. Rēķiniet paši - kāds ir zemju īpašnieku iespējas uz naudu, ja runa ir par 400 000 kvadrātmetru," teica JL līderis.

Jau ziņots, ka Jūrmalas domes deputāti vakar ārkārtas sēdē nolēma ar nelieliem grozījumiem saglabāt 1.jūnijā pieņemto pilsētas attīstības plāna grozījumu redakciju, kas izraisīja sabiedrības un atsevišķu politisko partiju protestus. Lēmumprojekts tika sagatavots lielā steigā un slepenībā.

Tāpat vakar Jūrmalas dome nolēma arī likvidēt vicemēra un izpilddirektora vietnieka amatus, kurus ieņēma apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedri Aigars Tampe un Juris Griķis.

JL arī norāda, ka ir absolūti nepieņemama jebkāda veida sadarbība ar kriminālos nodarījumos apsūdzētām personām: Juri Hlevicki (LPP) un Igoru Dreiju (SC), kuri ieņēmuši TB/LNNK deputātu vietas. Šāda Jūrmalas domes rīcība raisa smagas aizdomas par korupciju, kas iespējams ir bijusi pamatā šādiem lēmumiem.

 

Jūnijā Saeimā iekļūtu septiņas politiskās partijas

Apollo  06/30/06     Ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, Saeimā iekļūtu septiņas politiskās partijas, liecina «Latvijas faktu» jūnijā veiktās aptaujas dati.

Ja salīdzina jūnija aptaujas datus ar maija datiem, var secināt, ka gandrīz visām partijām palielinājies vēlētāju atbalsts un samazinājies to skaits, kas vēl nav savu izvēli izdarījuši.

Jūnijā par partiju «Jaunais laiks» balsotu 11,7% respondentu, par Zaļo un zemnieku savienību — 10,7%, politisko apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» — 10,6%, Tautas partiju — 10,1%, bet par «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK — 8,2%.

Partija «Saskaņas centrs» jūnijā saņemtu 5,8% vēlētāju atbalstu, «Latvijas ceļa» un Latvijas Pirmās partijas apvienība — 5,5%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija — 3,5%, partija «Jaunie demokrāti» — 2%, partija «Visu Latvijai» — 1,4% un politiskā apvienība «Dzimtene» — 1,3%.

Jūnijā savu izvēli nav varējuši paust 18,7% aptaujāto, bet vēlēšanās nepiedalītos 9,3%.

 

Viedoklis: Laiks sarunai par Latviju

Inese Voika,  Diena  06/30/06     Kamēr vadītājs Latvijā asociēsies ar vīrieti ar skaļu balsi un plašām demagoga spējām, mērķtiecīgi īstenot pārmaiņas būs ļoti grūti, uzskata korupcijas pētniece Inese Voika.

Ja analizē uz Latvijas sabiedrības attīstību pēdējo 15 gadu laikā, tad lielākā daļa no pozitīvajām pārmaiņām bijusi dzīves praktiskajā pusē. Jauna iepirkšanās un ceļošanas kārtība. Jauna nauda un jauni automašīnu numuri.

Valdības un Saeimas lielākā uzmanības daļa bijusi veltīta, lai radītu jaunu tehnisko dokumentāciju, pēc kuras dzīvot Latvijas valstij. Skrējiens uz ES un NATO lika mums uzdot virkni vienādu jautājumu — kuru likumu vēl mainīt, lai mūs uzņemtu kopīgā saimē. Tam bija pozitīvā puse. Pašiem nebija jādomā un jāpavada ilgi gadi, kas droši vien būtu kļūdām bagāti, lai nonāktu pie precīziem aprakstiem par vides vai zāļu kvalitātes standartiem.

Bet šis skrējiens ļāva atlikt un izvairīties no tikpat svarīga jautājuma — kas būtu jādara, lai Latvijas cilvēki, Latvijas sabiedrība mainītos no padomju komunistiskās sabiedrības uz tādu, kas veiksmīgi spētu tikt galā ar jaunajiem spēles noteikumiem.

Mūsu politiķi veiksmīgi attīstīja mantru par valstiski steidzami darāmajiem darbiem, kuri nekad nebeidzas. Taču rezultātā novārtā atstātas pārmaiņu cilvēciskais aspekts. Mēs nu esam pieraduši, ka nav laika domāt un saprast, kāpēc kaut būtu jādara, ne arī apstāties un padomāt, vai nevajadzētu citādi.

Tajā slēpjas paradokss, ka gan politiķi, gan sabiedrība — kā spoguļa divas puses, mēs visi kaut kādā mērā priecājamies par nebeidzamo darbu virkni. Mēs negribam apstāties un uzdot jautājumus, kuri skar mūsu dziļākos uzskatus par dzīvi. Jo tos var nākties mainīt, ja godīgi paskatītos uz pasauli mums apkārt. Vai mēs to maz vairs varēsim?

Labā ziņa ir tā, ka šī Latvijas sabiedrība (tagad nepieminot visas iepriekšējās karu un kundzības paaudzes) ir spējusi iziet cauri lielām un smagām vērtību pārmaiņām, ko nesa līdzi PSRS un sociālisma sabrukšana. Dažādas grupas dažādi cieta no pārmaiņām un dažādi pārcieta šo laiku. Pārmaiņas bija straujas un brutālas. Nav brīnums, ka vēl ilgi negribas atgriezties pie sāpīgiem jautājumiem.

Taču arī izpratnes un politikas trūkums var radīt praksi. Paskatieties: attieksmes jautājumus, kuri atklāj sabiedrības dziļākas vērtības, pie mums parasti atzīst par traucējošiem un pabāž zem paklāja. Sabiedrība polarizējas pret homoseksuālistiem? Novirzām gājienu prom no centra! Nevar saprast, kā pareizāk rīkoties 16. vai 25.martā un 9.maijā? Celsim žogus!

Harvarda universitātes profesors Ronalds Heifets (Ronald Heifetz) savā darbā ar līderības jautājumiem, ko sācis pirms 20 gadiem, centrā izvirza jautājumu tieši par adaptīvajām pārmaiņām kā būtiskāko sabiedrības vadības jautājumu.

Lai izprastu līderu smagākos veicamos uzdevumus, Heifets sadala vadības darbus mehāniski veicamos un tādos, kurus var sasniegt tikai tad, ja mainās cilvēku uzskati un vērtības.

Tehnisko uzdevumu sarakstā būtu ceļu remonts, saplīsušu ūdens krānu atjaunošana un Ministru Kabineta noteikumu pieņemšana. Šie uzdevumi prasa specifiskas profesionālas zināšanas. Lēmumu par darbu veikšanu pietiekami kvalitatīvi pieņemt viens cilvēks. Boss. Viņš zina, kā. Pārējie izpilda.

Adaptīvās pārmaiņas var notikt, tikai izmēģinot vēl neietus ceļus. Un darbs ir jādara visiem, kurus skar šī problēma. Vadītājs, protams, ir vajadzīgs. Taču pārmaiņu iznākumu noteiks viņa spēja sadarboties ar pārējiem un galu galā izkustināt un nodot pārmaiņu garu tiem, kurus skar šī problēma. Pavēles šādā situācijā var radīt formālu īstermiņa rezultātu vai sliktākajā gadījumā — negatīvu efektu ar inertumu un pretreakciju.

Kā spilgts piemērs atšķirībai starp tehnisku uzdevumu un dziļāku pārmaiņu nepieciešamību tikko Latviju pāršalca viena mūzikas kolektīva protesti, jo viņu komplekso problēmu ministrijā gribēja risināt ar pavēles metodi.

Vadīt uz patiesām pārmaiņām ir ļoti bīstami. Briesmu avots izriet no problēmām, kuru dēļ vajadzīgas pārmaiņas. Adaptīvas izmaiņas rada pretestību, jo pārbauda cilvēku ieradumus, pārliecību un vērtības. Pārmaiņas liek cilvēkiem piedzīvot zaudējumu, izjust nedrošību. No jauna jādefinē savas spējas un pārliecību. Tādā mirklī cilvēks var justies pilnīgi pazudis. Automātiskais instinkts ir atstumt problēmu, uzbrukt tam, kurš personificē šīs pārmaiņas, pārnest atbildību uz citiem. Tas palīdz saglabāt zināmo, palikt kaut daļējā komforta zonā, lai saglabātu līdzsvaru.

Domāju, ka piecpadsmit attīstības gadu arvien spilgtāk parāda, ka ir jautājumi, kurus ar tradicionālu un birokrātisku pieeju atrisināt ir lēni, grūti un varbūt neiespējami. Es minēšu tos, kas nonākuši manā skatu lokā. Katram no jums būs savs saraksts.

Jo ilgāk par tiem neliekas ne zinis, jo sāpīgāks sitiens. Kā pagājušo vasaru, kad Praida gājienam metās virsū bars naidīgu latviešu un nelatviešu. Dažreiz uzplaiksnījums labāk parāda īsto situāciju nekā gadiem ilgusī — prom no manām acīm visu, kas man nepatīk— "tolerance" Latvijas sabiedrībā.

Vēlēšanu rezultāti daudz ko pastāsta par mums. "Nav Latvijā tāda politiķa, kurš spētu apvienot latvisko un prokrievisko vēlētāju," šopavasar teica sociologs Aigars Freimanis. Cilvēki jūtas apdraudēti. Un te nelīdz izglītotākās sabiedrības daļas apgalvojumi, ka bailes ir veltas. Balsojumi parāda, ka tās ir reālas.

Korupciju saucam vārdā jau gandrīz desmit gadu, taču tā nav būtiski mazinājusies. Kaut kas joprojām liek cilvēkiem apgalvot, ka var zagt un būt godīgs, ja dod arī citiem. Mēs turpinām apzagt sevi, domājot, ka esam vinnējuši.

Izglītības sistēma ir joma, kurā lielākas algas skolotājiem vien nemainīs sistēmu, ko viens students nesen Dienā nosauca par "nežēlīgu, vienaldzīgu, garlaicīgu un vispār ļoti tuvu bezjēdzībai". Kā atzīt, saglabāt vērtīgo un mainīt degradējošo?

Šogad pētījumi parādīja, ka ļaudis gan bēg uz Īriju, naudas trūkuma spiesti, bet nebrauc atpakaļ, jo sajutuši savu cilvēcisku vērtību ne tikai eiro naudas zīmēs, bet arī citu acīs. To par naudu nenopirksi. Vērtība būs jāveido tepat uz vietas. Pie tam — no tā, kas ir: no iebiedētības, neinteresētības, vienaldzības, cinisma, neticības, sajauktas ar izturību, darba spējām, mīlestību pret savu tuvāku, humora izjūtu un ticību nākotnei.

Labi. — jūs teiksiet. Varbūt tās arī ir problēmas, ko var atrisināt (liela daļa no jums teiks, ka nevar gan, jo tad jau sen kāds to būtu izdarījis). Bet ar ko sākt?

Vai valsts var mainīt cilvēku?

Lai varētu Latvijai piemērot Heifetsa izvirzīto skatu uz vadības jautājumiem, vispirms jāpārkāpj vairāku filozofijas klasiķu izkoptajam uzskatam, ka cilvēka daba savos pamatos ir samaitāta, to izmainīt nevar. Valsts ir piespiedu orgāns, kas ar savu rīcību piespiež cilvēkus mainīt uzvedību.

Jāteic, ka Platons, Makiavelli un citi apskatīja jau esošas, hierarhiskas un uz brutālu varu balstītas sistēmas. Viņi neuzdeva jautājumu, vai cilvēku domāšanas un uzskatu maiņai būtu kāda ietekme. Arī liela daļa līderības pētniecības līdz šim sekojusi ķēdītei cilvēks—vara, pētot vēsturisko līderu stāvokli un ietekmi sabiedrībā.

Tomēr arī pretējā skola attīstījusies klusāk un nemanāmāk, jo varai neizdevīgāk. Amerikāņu psihologs Viljams Džeims vairāk nekā pirms 100 gadiem atzina: "Manas paaudzes lielākais atklājums ir tas, ka cilvēks var mainīt savu dzīvi, izmainot savu attieksmi". Pēdējos gados izpratne par iespējām cilvēku motivēt un vienot uz pārmaiņām arvien plašāk tiek izmantota kā dažādu sistēmu neatņemama sastāvdaļa. "Maini savu attieksmi!" izpaužas korporatīvās kultūras veidošanā starptautiskos uzņēmumos, starptautiskas brīvprātīgas vienošanās par ētisku uzņēmējdarbību utt. Tos papildina tradicionālās metodes — kontrole, pārraudzība un sods. Taču pētnieki uzdod arvien jaunus jautājumus: kā padarīt ētisku pārliecību par efektīvu ētisku rīcību.

Savukārt Heifetss, izmantojot savas zināšanas psihiatrijā, parāda, ka arī grupām piemīt līdzīgas īpašības kā atsevišķiem cilvēkiem. Grupa var apvainoties, reaģēt defensīvi vai uzbrūkoši tāpēc, ka tai kaut kas nav nodarīts pa prātam. Darba kolektīvam, viena ciema iedzīvotājiem un nācijai — ir svarīgi saglabāt garīgo veselību, jo tikai tā var nodrošināt veselīgu un ilgstošu attīstību. Lai vadītu uz pozitīvām pārmaiņām, līderis Heifetsa izpratnē ir tikpat svarīgs kā grupa, kuru viņš vada.

Kamēr vadītājs Latvijā asociēsies ar vīrieti ar skaļu balsi un plašām demagoga spējām (sliktākā gadījumā) vai vienkārši profesionālu savas jomas pārzinātāju (labākajā gadījumā), mērķtiecīgi īstenot fundamentālas pārmaiņas, kas neaprobežotos ar vēl viena likuma pieņemšanu vai neatdurtos sabotāžā vai tiesas procesā, būs ļoti grūti.

Latvijas tipiskā līdera portretu papildina viņam uzliktais slogs zināt, atbildēt par visu un nekļūdīties. Līdz ar to zeļ austrumnieciskā vēlme "saglabāt seju" — par katru cenu iziet.

Bosam, kuram jāzina viss, nav arī jāklausās. Neesot arī svarīgi, KĀ kaut kas tiek darīts. Jūrmalas mēra kukuļošanas laikā mēs to no politiķiem dzirdējām īpaši bieži. Viņi nesadzirdēja no sabiedrības skanošās balsis: "Mums ir nepieņemami, ja jūs to darāt TĀ." Politiķi darbojās ar parastajām metodēm — attaisnojās un uzbruka.

Kad pārvalda valsti un cilvēkus, tad lietas var saiet greizi. Pārliecība, ka Latvijā vadītājiem jātiecas nekļūdīties, sasaista. Kļūdas ir un būs, bet svarīgi, ko ar tām dara. Profesora Heifetsa studenti vadību mācās, simt citu studentu priekšā analizējot gadījumu, kurā viņš mēģinājis būt līderis, bet izgāzies. Tāpēc jo rūgtāk klausīties mūsu vadošo partiju priekšvēlēšanu sapulces, kurā kļūdu analīzei vieta nav paredzēta.

Visplašākā metode sejas saglabāšanai valsts amatpersonu lokā ir maģiskie vārdi: "Es par to neatbildu. Citi vainīgi."

Ministru prezidents, kurš ar savu retoriku un dažiem darbiem mēģina pārliecināt sabiedrību, ka ir atbildīgs valsts vīrs, katrā izdevīgā mirklī nodevīgi meklē, kāpēc par kļūdām viņš nevar būt atbildīgs. Nastu noveļ uz to, kas pie rokas — vai nu cits ministrs vainīgs (bet kurš tad viņu vada, ja ne premjers?!), vai pašvaldība, vai sliktie ierēdņi.

Premjers ir spogulis. Atbildību noveļ visos līmeņos. Viens Jūrmalas skandālā iesaistītas partijas valdes loceklis sarunu ar mani iesāk, teikdams: "Kad notika telefona sarunas, es nebiju valdē, es nevaru būt vainīgs". "Kāpēc jābūt vainīgam, jums jābūt atbildīgam?" — saku es.

Protams, vaina ir daudz taustāmāka. Īpaši tiesiski pierādāmā un krimināli sodāmā. Tas arī bijis politiskās atbildības mērs līdz šim Latvijā. Uzdrīkstēšos apgalvot, ka nespēja uzņemties valstisku atbildību par lietām, kuras pats neesi sastrādājis, bet kuras varētu labot, ir cementējusi neuzticību, kas valda starp varu un tautu Latvijā.

Harvardas profesores Barbaras Kellermanes destilētie sliktas līderības tipi var paplašināt izpratni par to, kādu gribam redzēt vadītāju, paejot vienu solīti tālāk par labs —slikts.

Kellermane apgalvo, ka slikta vadība ir vai nu neprofesionāla, vai neētiska. Neprofesionālie ir tie, kuri nespēj nodrošināt savu ideju realizāciju. Tie, kuri nemāk, KĀ. Profesore nodala trīs tipus: nekompetentie, nelokāmie un nesavaldīgie. Viņi nemāk uzklausīt, sadarboties un mobilizēt vai izvēlēties pareizo taktiku mērķu sasniegšanai. Tie, kuri to māk, iegūst priekšrocības uz politiskās skatuves.

Par nekompetentu vadību Latvijā droši vien viss skaidrs. Bet vai pie valdošā Macho stila mēs uzskatīsim nelokāmību un nesavaldību par traucējošām līderības iezīmēm? Kellermane teic, ka nelokāmie līderi un vismaz daži viņu sekotāji negrib pieņemt pārmaiņas, izturas noraidoši pret jaunām idejām un informāciju. Ja arī īstermiņā tam var būt stabilizējošs raksturs, ilgākā laikā šāds līderis savai tautai uzplaukumu nodrošināt nevarēs.

Nesavaldīgie nespēj kontrolēt savas iegribas, paradumus un atkarības, kas galu galā traucē veikt amata pienākumus. Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina alkoholisms ir viens no šādiem vēsturiskiem piemēriem.

Otra grupa — neētiskie līderi, protams, sabiedrībai ir bīstamāki. Kellere iedalījusi: cietsirdīgi, korumpēti, domā tikai par savas grupas vajadzībām vai iemieso ļaunumu. Ar dažādu vardarbības pakāpi ļaudis, kas piekopj neētisku vadību, liek savas un sevis pārstāvētās grupas intereses augstāk par kopējo labumu. Morālie līderi rūpējas par saviem sekotājiem, neētiskie — ne. Piemēru būtu daudz — no izvirtušā Sadama Huseina, kuram piemita vai visas slikta līdera pazīmes, līdz dažiem pašmāju vadītājiem, kuri domā, ka ir labi, bet koncentrējas tikai uz savām idejām, neņemot vērā cilvēkus un pasauli apkārt.

Šis sadalījums, tāpat kā jebkurš mēģinājums sagrupēt cilvēku rīcību, ir diskutējams. Kellere ir raudzījusies uz ļaunumu, ko līderība var nodarīt izvirzītiem mērķiem vai citiem sabiedrības locekļiem.

Kā labāk saprast, kādas īpašības mēs gaidām un esam gatavi pieprasīt no saviem līderiem? Kādas ir vajadzīgas šodienas sarežģītajā realitātē?

Man personiski lietderīgs šķiet skatījums uz to, kā līderi ietekmē procesu, nevis uz viņiem kā atsevišķiem cilvēkiem. Maksa Vēbera līderu sadalījums racionālistos, tradicionālistos un harizmātiskajos, nedod ieskatu par to, kā un kādu līderis nodrošina rezultātu. Labi līderi savu darbu izdara, PAR SPĪTI savām īpašībām. Katram no mums ir savas vājās vietas. Tās jāapzinās un jāsaprot, kā kompensēt.

Politiķis ir loma konkrētos apstākļos. Skatoties futbola pasaules čempionātu, redzu, ka izcils futbolists nav dižs pats par sevi, bet konkrētajos spēles noteikumos, ar pretinieku, laiku un partneriem. Futbola notikums ir kaut kas lielāks par katru individuālu spēlētāju vai treneri. To apzinās daudzi futbolmīļi. Bet kurš redz, ka Latvijas politiskā vide ir kaut kas lielāks par katru indivīdu? Tīsaidas profesors Alans Duigs nesen skaidroja Saeimas deputātiem: "Ētikas kodekss domāts, lai aizsargātu Saeimu kā institūciju. Jūs kalpojat kā tās seja, bet tas nav par jums personiski."

Dzirdat kā Vaira Vīķe—Freiberga ļoti bieži sakāmo sāk ar: "Es kā valsts prezidents...."

Kā atšķirt falšu vadības un pārmaiņu procesu no īsta? Austrālietis Dīns Viljams uzskata, ka īsta līderība nav saistāma ar vēlmi dominēt un kontrolēt. Ne arī izvirzīt cilvēkiem noteikumu sekot "manai idejai" (lai cik laba tā būtu), kuru viņi nav gatavi risināt.

Īsta līderība neiet kopā ar "pēc manis kaut vai ūdens plūdi" un "ne mana cūka, ne mana druva" attieksmi. Līderim ir jāsaglabā atbildība par sākto procesu pat tad, ja tas izgāžas.

Par falšas vadības pazīmēm liecinās pliks uzstādījums: sekojiet man un neprasiet, kāpēc. Ja kāds pasludina, ka viņam ir zināmas visas vajadzīgās atbildes un vēlas tos komandēt. Daļa receptes laimīgai dzīvei Latvijā ir ikkatram no mums kabatā. Īsta līdera māka ir to dabūt ārā un prasmīgi salikt kopā.

Par falšo saukli: "Sekojiet man!" es domāju, raugoties uz priekšvēlēšanu rosīšanos. Partiju priekšgalos tiek izvirzīti ļaudis, kuriem vēlētāji uzticas, jo viņi ir izcili sava darba pratēji — sportā, mūzikā. Taču, par kuru gatavību un prasmi risināt mums svarīgus uzdevumus, pamats šaubīties. Mums iesaiņo "uzticības konfektes". Vai ēdīsim atkal? Latvijas vēlētāja brieduma pazīme būtu izvēlēties līderus pēc spējas mūs un valsti vadīt.

Bieži vien smagām pārmaiņām ir vajadzīgi vairāki vilcēji, jo pārmaiņas ir tik sāpīgas, ka pirmie iniciatori tiek novākti, kad grupai ieslēdzas pašaizsardzības instinkts.

Parādīsies neformāli līderi, kas gribēs un pratīs uzņemties daļu atbildības. Raksta tapšanas laikā medijos lasīju, ka mūziķis Pēteris Vasks pieteica savu daļu atbildības par to, kas notiek sajukušajā Latvijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī. Vidusskolēni — par vidusskolas matemātikas eksāmena rezultātiem. Jūrmalas attīstības biedrība — par Jūrmalas attīstības plānu. Cerība, ka Latvijā cilvēki sajūt savu atbildības pakāpi, mostas. Katra personiskie atbildības soļi rada dziļāku izpratni, pie kādas atbildības saucami politiķi.

Tur rodas atbildīgais vēlētājs, kurš tad, jācer, atbirs no vēlētāju masas, kam "nav par ko balsot". No tiem, kas grib noturīgus un drosmīgus līderus, bet bieži nobalso par tiem, kuriem smukāki vārdi un reklāma. Vai par spēcīgākiem jaunatnācējiem, lai nebūtu jāuzņemas atbildība par iepriekšējo balsojumu.

Godīgums, atbildība, cieņa, taisnīgums un līdzjūtība — tās ir sešas vissvarīgākās vērtības, kuras minējuši lielākā daļa no apmēram 80000 visdažādāko cilvēku, kas aptaujāti visā pasaulē.

Var apgūt kursos, kā pareizi runāt ar vēlētājiem un kā labi izskatīties, tomēr ceļš uz īstu vērtību savienošanos Latvijas politiskajā dzīvē ir garš, jo izpratne par vērtībām paliek tik atšķirīga.

No vienas puses — mazliet apdzisušas (politiķi ar valdības pārbīdēm palīdzēja apdzēst!), bet gail Jūrmalas skandāla izraisītās sarunas par godīgumu un atbildību Latvijas politikā, atgādinot, ka pamatos vēlētāji sajūt un saprot, ko viņi vēlas. No otras — politiķi ir atpakaļ savā "mēs zinām labāk" zirgā. Viņi neatkāpsies. Ievērojot šī raksta principu, nesaukšu nevienu vārdā, bet vienas partijas vadītājs šogad jūnijā (!) no TV ekrāna atļāvās teikt: "Nav faktu, kas liecinātu par politiskās korupcijas esamību Latvijā."

Tomēr izeja ir. Pat vairākas. Tikai tās nav ātras.

Viens no darbiem ir pamanīt, uzmundrināt un atbalstīt tos, kas uzņemas riskanto ceļu uz Latvijas sabiedrībai svarīgo jautājumu risināšanu. Cilvēks pāri visam ir sociāla būtne, viņš pieslienas lielākajam un varenākajam. Tāpēc vērtību maiņai jāmeklē sabiedrotie, no kuriem būvēt vairākumu uz citiem principiem nekā, tas ir tagad.u

Izmantotie avoti:

Ruswhorth M.Kidder, Moral Courage, Ethics in Action, William Morrow, 2005

Barbara Kellerman Bad Leadership, Harvard Business Shool Press, 2004

Robert Coles, Lives of Moral Leadership, Radom House, New York, 2000

Harvard Business Review, May 2006, The Five Messages leaders must Manage, John Hamm 115—128

Ronald A.Heifetz. Leadership Without Easy Answers. Harvard University Press, 1994

Dean Williams, Real Leadership, Berret—Koehler Publisheers, 2005

***

Inese Voika ir korupcijas pētniece un sabiedriska darbiniece. Viņa ir ieguvusi grādu komunikāciju zinātnē Latvijas universitātē un grādu sabiedrības vadībā Harvarda universitātē. 1998.—2004.g. viņa vadīja Sabiedrību par atklātību — Delna, izveidojot to par pirmo sabiedriski politisko NVO Latvijā.

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

Visi spekulē ar īpašumiem

Maikls Borks, Rietumu bankas prezidents, Pēteris Strautiņš,  Diena  06/26/06    Es vēlētos jums uzdot dažus jautājumus gan kā Rietumu bankas prezidentam, gan kā īram, kurš daudz zina par ekonomiku. Latvijai patlaban jārisina problēmas, ar kādām Īrija saskārās jau pirms vairākiem gadiem. Ekonomikā ir pārkaršanas pazīmes, taču trūkst monetārās politikas instrumentu, lai to atdzesētu. Latvija daudzējādi cenšas mācīties no Īrijas. Savulaik tur valdība garantēja — ja jūs noguldīsiet bankā naudu un tur to turēsiet noteiktu laiku, saņemsiet piemaksu. Īriju min arī kā piemēru hipotekārās kreditēšanas ierobežojumiem. Vai jūs varētu Latvijai ieteikt kādu no šiem pasākumiem?

Īrija 5—10 gadus bija ātrāk augošā valsts attīstītajā pasaulē. Tas bija rezultāts galvenokārt ārvalstu tiešajām investīcijām, īpaši no ASV. Taču pieaugums pārvērtās bagātībā, kas nonāca cilvēku kabatā. Valdība tajā pašā laikā centās kontrolēt inflāciju, par algu līmeņiem centralizēti vienojās valdība, darba devēji un arodbiedrības. Laikā, kad bezdarba gandrīz nebija un ekonomika auga ļoti strauji, Īrija pievienojās eirozonai. Gandrīz acumirklī procentu likmes samazinājās no 6 līdz gandrīz 3%. Kopš tā laika Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmes samazinājusi pat vēl vairāk. Tātad mums bija strauji augoša ekonomika, kurai nevajag zemas procentu likmes, taču kura tās dabū.

Cilvēki nodomāja — tas ir lieliski! Rezultātā viņi aizņēmās, lai nopirktu auto, māju, aizbrauktu ceļojumā, pirktu apģērbu, pat aizietu uz restorānu. Tas šķita lēti, jo procentu likmes bija zemas. Kad tās saliek kopā ar strauji augošu ekonomiku, kaut kam ir jānoiet greizi. Valdība nolēma tam pretoties ar speciālu ietaupījumu sistēmu. 2001.gadā valdība teica katram, kas dzīvo Īrijā, — ja jūs noliksiet bankā četrus eiro, mēs jums dosim papildus vienu eiro kā prēmiju ar nosacījumu, ka jūs naudu turēsiet piecus gadus. Galvenais mērķis bija izņemt naudu no ekonomikas, no patēriņa, cerot samazināt inflāciju, un veidot naudas taupīšanas kultūru, ne tikai to tērēt. Kāds ir rezultāts? Teorētiski tā bija ļoti laba shēma. Taču cilvēki turpina aizņemties, jo procentu likmes joprojām ir ļoti zemas. Tātad viņi gan taupa, gan aizņemas kā traki. Valdība tagad ir sarežģītā situācijā, jo programmas termiņš iet uz beigām, cilvēki naudu ieliks kabatā. Kas notiks tālāk, to neviens nezina. Valdība viņus mudina nomaksāt parādus, nevis iztērēt, jo tas paaugstinās inflāciju. Īrijas Centrālajai bankai nav instrumentu, lai tai pretotos, tā ir cena par pievienošanos eirozonai. Latvija, nebūdama eirozonas dalībniece, vismaz lēmumus var pieņemt tepat Valdemāra ielā, Latvijas Bankā.

Iespējas gan ir ierobežotas.

Latvijā kopš neatkarības atgūšanas lietas virzās uz priekšu ļoti strauji — tas ir dabiski. Piemēram, cilvēki remontē dzīvokļus, tāpēc daudzas lietas ir jāimportē. Pieprasījums Latvijā, manuprāt, ļoti atšķiras no pieprasījuma Īrijā. Latvijai ir "jāiedzen", jāveido platforma nākotnei. Katrā veiksmīgā ekonomikā jābūt tērējošai vidusšķirai, kas rada pieprasījumu, ideālajā gadījumā, — Latvijā ražotām precēm. Īrijā patēriņš ir pārgalvīgs, īriem jau pieder pietiekami daudz lietu. Cik automašīnu tev var piederēt — piecas sešas? Vai varbūt viena divas? Cik reižu doties ārzemju ceļojumā — piecas sešas reizes vai vienu? Savulaik īri tērēja naudu ļoti saprātīgi. Tagad, kad nauda ir ļoti lēta, bankas piešķir hipotekāros aizdevumus 100% apjomā. Tas valsti ir padarījis traku. Es vainoju bankas, tās ir pielējušas eļļu ugunī. Tas nav labi, jo tagad daudziem jauniem cilvēkiem par mājokli jāmaksā ļoti augsta cena. Tos nevar nopirkt vai arī ir jāuzņemas milzīga parādu nasta. Ir ļoti labi, ka Latvija pārāk ātri nepievienojās eirozonai.

***

Diena lūdza ekspertu viedokļus par Maikla Borka pieminēto pasākumu izmantošanu Latvijā:

1. Speciālā ietaupījumu veicināšanas programma, kuras ietvaros valdība apsolīja piemaksāt 25 centus par katru speciālajā depozītā noguldīto eiro, ja šis noguldījums tiek turēts vismaz 5 gadus.

2. Īrijas Banku regulatora prasība bankām paaugstināt riska svēršanu no jauna izsniegtiem hipotekārajiem kredītiem, kuros aizdevuma un vērtības attiecība pārsniedz 80%, kā rezultātā bankām jānodrošina papildu kapitāls attiecībā uz šiem aizdevumiem.

***

Helmūts Ancāns, Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs

Īru bieži piesaukto panākumu formulu veido arī pasākumi ekonomikas pieauguma bremzēšanai, kad tā draudēja pārkarst. Redzot pārkaršanas pazīmes, valdība sistemātiski virzījās uz lielu budžeta pārpalikumu: no 2% deficīta perioda sākumā līdz pat 4.4% pārpalikumam 2000.gadā. Mērķis — augt pietiekami strauji, bet stabili, nesvaidīties no ārkārtīgi strauja uz lēnu pieaugumu vai krīzi. Papildu kapitāla prasības hipotekārajiem kredītiem bija tikai viens elements no plašākas pasākumu paketes nekustamā īpašuma tirgus stabilizēšanai. Tas ietvēra gan ikgadēju 2% nodevu dažādiem nekustamā īpašuma veidiem, gan 9% nodokli nekustamā īpašuma pircējiem, gan speciālu nodokli hipotekārajiem kredītiem. Pašreizējais kreditēšanas temps Latvijā uztur tādas cenas, kas liek mūsu kredītņēmējam par m2 maksāt trīs mēnešu vidējo ienākumu, citur pasaulē tas parasti ir uz pusi lētāks — pusotra mēneša vidējais ienākums.

Jānis Brazovskis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Latvijas bankām kopš 2000.gada ir stingrākas prasības hipotekāro kredītu riska svēršanā nekā Īrijā šogad maijā ieviestās prasības par 100% riska svēršanu kredītiem, kuru prasības summa pārsniedz 80% no ķīlas vērtības. Latvijas banku izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem, jau prasības summai pārsniedzot 70% no īpašuma vērtības (ķīlas), tiek piemērota 100% riska svēršana. Saistošajos FKTK noteikumos ir prasība — kredīts ir uzskatāms par pilnībā nodrošinātu, ja prasības summa nepārsniedz 70% no ķīlas vērtības, un riska svēršana kapitāla pietiekamības nolūkiem tad ir 50%, savukārt pārsniedzot 70% no ķīlas vērtības, riska svēršana ir 100%, kas nozīmē, ka šādi kredīti prasa bankām turēt uz pusi lielāku pašu kapitālu.

Gatis Kokins, Parex bankas viceprezidents klientu apkalpošanas jautājumos

Runājot par Īrijas speciālo depozītu programmu, Latvijas gadījumā tā nozīmētu ievērojamu spiedienu uz budžetu, un tas samazinātu līdzekļu apjomu, ko valdība varētu tērēt algu palielinājumam valsts sektorā strādājošajiem. Tāpēc pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām ir grūti noticēt, ka valdība varētu spert šādu soli. Tomēr tas nav vienīgais uzkrājumu veidošanas veicināšanas paņēmiens. Jāmeklē arī citi, piemēram, pašlaik par katriem 100 Latvijas bankās noguldītajiem latiem astoņi lati ir jānogulda centrālās bankas rezervēs. Tas samazina banku iespēju noguldījumiem piedāvāt pienācīgas procentu likmes. Redzams, ka šis makroekonomiskais instruments nesasniedz to mērķi, kura vārdā centrālā banka to lieto, — samazināt naudas piedāvājumu tirgū. Attiecībā uz otro jautājumu — tieši tādas ir Parex bankas iekšējās prasības hipotekārajiem kredītiem. Mēs neesam agresīvi hipotekārās kreditēšanas jomā un uzskatām, ka komercbankām ir jābūt krietni vien piesardzīgākām.

Es daļēji nepiekristu jums tādā ziņā, ka ne visa aizņemšanās Latvijā ir saprātīga.

Es to neapstrīdu. Domāju, ka cenas nekustamajiem īpašumiem ir uzkāpušas pārāk ātri. Es kritizētu piedāvājuma pusi, ne tikai pieprasījumu. Staigājot pa Rīgu, šķiet, ka daļa dzīvokļu izskatās neapdzīvoti. Acīmredzot kāds sēž kā suns uz siena kaudzes, piedāvājums tirgū nenonāk. Valdībai jādomā par nodokļu stimuliem, lai dzīvokļus atjaunotu un izīrētu, ne tikai spekulētu.

Lai apturētu hipotekāro kredītu izsniegšanu 100% apmērā, Īrijas banku regulators pirms kādiem trim mēnešiem noteica — šīm bankām jāveido uzkrājums 20% no pašu līdzekļiem. Regulators ir sapratis, ka tā ir gandrīz krimināla rīcība. Tās pamatā ir pieņēmums, ka aktīvu vērtība turpinās kāpt. Tas tā var arī nenotikt! Es esmu piedzīvojis divas ekonomiskās krīzes un redzējis, kā cenas krīt. Tas notiek diezgan ātri un sāpīgi. Cilvēki zaudē daudz naudas.

Vai varētu būt pasākumi ekonomikas dzesēšanai Latvijā?

Šobrīd nav īstais brīdis pazemināt ienākumu nodokļu likmes. Neviens to negrib dzirdēt, bet šis tiešām nav īstais laiks.

Taču var pazemināt vienu nodokli un vienlaikus saglabāt nodokļu īpatsvaru iekšzemes kopproduktā (IK) nemainīgu vai pat to paaugstināt. Jūs teicāt, ka valdībai vajadzētu kaut ko darīt, lai veicinātu piedāvājuma pusi nekustamā īpašuma tirgū.

Jā, kaut kas būtu jādara. Īrijā savulaik tika radīti stimuli īpašniekiem atjaunot un iznomāt dzīvokļus. Ja cilvēks vienkārši spekulē ar dzīvokļiem, brīdī, kad viņš to pārdod, jāiekasē nodoklis. Tas neattiektos uz dzīvokli, kur jūs pats dzīvojat. Īrijā, pārdodot māju, kurā dzīvoju, es nemaksāju kapitāla pieauguma nodokli. Ja es spekulēju ar citām mājām, es maksāju lielus nodokļus. Ir daudz modeļu, kā to administrēt.

Te ir gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses jautājums. Varbūt man to nevajadzētu teikt, taču, ja spekulatīvos nolūkos nāk iekšā ārzemju nauda, pret to vajadzētu izturēties citādi nekā pret vietējo naudu.

Patlaban Latvijā debatē par nodokļu sistēmas pārveides iespējām. Viena no tām būtu nodokļu pārcelšana no ienākumiem uz īpašumiem, cita — par nodokļu samazināšanu algotajam darbaspēkam, apliekot ar nodokļiem personiskos ienākumus no uzņēmējdarbības, piemēram, dividendes.

Domāju, ka nodokļu politikai jācenšas noķert spekulantus un manipulatorus, kuri, izmantojot cenu celšanos, ieliek naudu sev kabatā. Jācenšas pasaudzēt cilvēkus, kuri strādā, kompānijas, kuras patiešām nodarbojas ar biznesu, rada nodarbinātību, eksportu.

Uzņēmumiem kopumā nodokļi ir labi, arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 25% nav augsts, salīdzinot ar Īriju. Domāju, ka Latvija patlaban ir labvēlīga vide uzņēmējdarbībai un investīcijām. Bet ir jāvēršas pret spekulantiem. Deklarācijas par personiskajiem aktīviem varētu būt laba lieta.

Rietumu banka ir bijusi mazāk entuziastiska par hipotekāro kreditēšanu nekā citas bankas. Kāpēc?

Tam ir vairāki iemesli. Mums tam nav piemērotas struktūras. Turklāt tas nav pievilcīgs tirgus, tajā jau ir pietiekami daudz banku, peļņas procents ir niecīgs, konkurence ir neticami intensīva. Mēs varam gūt labākus ienākumus, aizdodot kompānijām. Cita lieta — nav īsti skaidrs, kam jūs aizdodat. Es zinu gadījumus, kad cilvēki aizņemas savu māsu un māšu vārdā, lai spekulētu ar dzīvokļiem un tamlīdzīgi. Tas nav veselīgs ilgtermiņa bizness. Te atkal pamatā ir pieņēmums, ka cenas turpinās pieaugt. Ja cenas krītas, šie puiši būs lielā ķezā.

Un ko jūs domājat par nekustamo īpašumu cenām Latvijā?

Tās ir pacēlušās ļoti augstu, tas noticis ļoti ātri, notiek daudz spekulāciju. Es neredzu saprātīgu novērtējumu par piedāvājumu un pieprasījumu. Latvijā ir neto emigrācija, vairāk cilvēku izbrauc, nekā iebrauc. Tātad kur radīsies pieprasījums pēc mājokļiem? Turklāt, kad piedāvājums "noķers" pieprasījumu, mēs noteikti redzēsim cenu izmaiņas. Es nezinu, vai tas notiks šogad, bet pašreizējās cenas ir vājprātīgas. Es nezinu visu par šo tirgu, taču es neredzu šajā situācijā jēgu.

Patlaban visi ir īpašumu spekulanti. Īrijā spekulē visi — īpašumu attīstītāji, ekonomisti, taksisti. Viņi visi ir kļuvuši traki! Tas pats tagad notiek šeit. Daudzi cilvēki, kas agrāk bijuši citā biznesā, tagad pēkšņi ir īpašumu biznesā. Tā pašlaik ir visātrāk nopelnāmā nauda, bet situācija mainīsies.

Paskatieties uz Skandināviju. Tur bankas pirms 15 gadiem gandrīz sabruka. Visas bankas bija jāglābj. Dažas turienes bankas, kas tagad ir Latvijā, toreiz piederēja valstij, jo tās sabruka pēc nekustamo īpašumu buma. Īrijā un Lielbritānijā tas notika vēl agrāk. Domāju, ka mēs neesam tālu no kaut kā līdzīga. Patlaban cikls virzās pretējā virzienā. Procentu likmes virzās uz augšu, naftas cena ir sasniegusi rekordlīmeņus, enerģijas cenas virzās uz augšu — tas sit pa cilvēku kabatām. Pašlaik to visu uztur aizņemšanās, bet aizņemšanās ir sasniegusi tādu līmeni, ka drīz kaut kur kaut kas lūzīs, es nezinu, kur. Tā varētu būt dolāra krīze vai problēmas kaut kur Eiropā — tam būs domino efekts.

Es zinu gadījumus Īrijā, kad cilvēkiem pieder četri pieci īpašumi un bankas viņiem aizdod naudu, jo īpašumu cenas ir tik labas. Viņi šo naudu ved uz šejieni vai Prāgu un Varšavu un atkal aizņemas, lai pirktu īpašumus šeit. Tā visa ir aizdota nauda, Īrijā un šeit. Procentu likmes ceļas, un pienāks laiks, kad šie puiši nevarēs samaksāt savus parādus.

 

Ceļā uz informācijas patērētāju sabiedrību?

Roberts Remess, Ekonomistu apvienības 2010 ekspertsDiena  06/26/06    Pagājušajā nedēļā tika publicēti jaunākie rezultāti par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izplatību, kā arī datorprasmju līmeni Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

Latvijā internetu lieto 31% mājsaimniecību. Attiecinot šo rādītāju pret iekšzemes kopprodukta līmeni, Latvija atrodas otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc Igaunijas. Internetu Latvijā lieto tikpat mājsaimniecību cik Portugālē, kur kopprodukta līmenis uz iedzīvotāju ir par 50% augstāks nekā Latvijā.

Tomēr citi pētījumi diemžēl neļauj izdarīt secinājumu, ka informētas sabiedrības izveidē Latvija būtu aizsteigusies priekšā savam ekonomikas attīstības līmenim vai citām ES valstīm. Piemēram, tikai 11% no Latvijas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem savu datorprasmju līmeni var novērtēt kā labu, savukārt Lietuvā tādu ir 18%, Igaunijā — pat 29%. Ikdienas darbā datorus lieto tikai 23% no Latvijā nodarbinātajiem, tas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Ekonomikas dzinējspēks Latvijā pašlaik ir patēriņa uzplaukums iekšējā tirgū. Vai arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izplatībā Latvijā galvenais virzītājspēks nav personīgā patēriņa joma, pietrūkstot gan zināšanām, gan arī ekonomikas mehānismiem, kas jauno tehnoloģiju pieejamību un pārvaldīšanu motivētu pārvērst pievienotās vērtības pieaugumā.

 

Latvija ir viena no visskeptiskāk noskaņotajām attiecībā uz eiro ieviešanu

LETA   06/27/06    Latvija ir viena no visskeptiskāk noskaņotajām Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm attiecībā uz eiro ieviešanu, lielai daļai iedzīvotāju paužot pārliecību, ka Eiropas vienotā valūta varētu atstāt negatīvu iespaidu, liecina "Eurobarometer" jaunākais pētījums.

42% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka eiro ieviešanai drīzāk būs negatīvas sekas, bet 8,5% uzskata, ka Eiropas vienotās valūtas ieviešanai būs ļoti negatīvs iespaids.

Pozitīvas sekas eiro ieviešanai sagaida 37,1% iedzīvotāju.

Vēl skeptiskāk ir noskaņoti vienīgi Kipras iedzīvotāji, 52,5% paužot viedokli, ka eiro ieviešana radīs negatīvas sekas, bet 34,8% esot pretējās domās.

Vislielākais eiro atbalstītāju skaits ir Slovēnijā, kur 58,4% iedzīvotāju Eiropas vienotās valūtas ieviešanu saista ar pozitīvām sekām. Līdzīgās domās ir arī 53,5% Ungārijas un 51,3% Slovākijas iedzīvotāju.

Latvijas kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - eiro ieviešanas atbalstītāju un pretinieku skaits ir dažāds. Lietuvā eiro ieviešanu kā pozitīvu vērtē 39,5% iedzīvotāju, bet negatīvas sekas sagaida 47,4% iedzīvotāju. Igaunijā eiro ieviešanu pozitīvi vērtē 45,9%, bet negatīvi - 41,5% aptaujāto.

Lielākā daļa jauno ES dalībvalstu iedzīvotāju pauduši viedokli, ka nebūs priecīgi par nacionālās valūtas aizstāšanu ar eiro.

Visvairāk to, kas priecāsies par gaidāmajām izmaiņām, ir Slovēnijā - 64,2%, bet visvairāk apbēdināto ir Latvijā - 64,3%.

Liela daļa aptaujāto jaunajās ES dalībvalstīs atzinuši, ka vislabāk ar eiro ieviešanu kādu laiku būtu jānogaida. Tā domā, piemēram, 48,5% slovēņu, 40,6% poļu un 40% čehu. Latvijā šādu pozīciju atbalstītu 34,6%.

Tāpat liels skaits iedzīvotāju uzskata, ka eiro ieviešana būtu jāatliek uz iespējami ilgāku laiku. Vislielākais atbalsts šādam lēmumam būtu Latvijā - 48,1%, Kiprā - 43%, Igaunijā - 42,8%.

Savukārt mazāk iedzīvotāju vēlētos, lai eiro ieviešana notiktu pēc iespējas drīzākā laikā. Visdedzīgāk Eiropas vienoto valūtu vēlas izmantot Slovēnijas - 37,9%, kā arī Ungārijas iedzīvotāji - 36%.

Lai gan jaunās dalībvalstis, iestājoties ES, apņēmušās ieviest eiro, liela daļa iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pastāv izvēles iespēja arī neieviest Eiropas vienoto valūtu. Tā domā 77,4% poļu, 69,8% ungāru, 66,9% Kipras iedzīvotāju.

 

Latvijā pieaug vecu cilvēku īpatsvars

DELFI  06/28/06     Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem Latvijā kopš 2000.gada pieaudzis par 32,3 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā cēlies no 14,8% 2000.gadā līdz 16,8% 2006.gadā. Savukārt bērnu un pusaudžu skaits 0 - 14 gadu vecumā šajā periodā samazinājies par 99,5 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā sarucis no 18,0% līdz 14,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lai arī 2005.gadā Latvijā bija lielākais dzimušo bērnu skaits kopš 2000.gada - 21497 (2000. gadā – 20248), tomēr vēl joprojām zemā dzimstība, salīdzinoši augstais mirstības līmenis un negatīvais migrācijas saldo radījis izmaiņas Latvijas iedzīvotāju vecumsastāvā.

Analizējot iedzīvotāju skaitu pēc dzimuma, var secināt, ka vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu par 2,4%, vecuma grupā 15 - 64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars - par 3,4%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 34,8%. Robeža, kur vīriešu skaits no pārsvara pār sieviešu skaitu pāriet mazākumā, ir vecuma grupā no 35 līdz 39 gadiem.

Darbspējas vecuma iedzīvotāju noslodze (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem) pēdējos gados samazinās. Daļēji to var izskaidrot ar pensijas vecuma palielināšanu gan vīriešiem, gan sievietēm.

Ja astoņdesmito gadu beigās bērnu un pusaudžu īpatsvars demogrāfiskajā slodzē bija augstāks par pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru, tad kopš 1993.gada, samazinoties dzimstībai, pieaugot darbspējas vecuma iedzīvotāju mirstībai un migrācijai, to skaits ir mazāks. 2006.gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes augstāks nekā bērnu un pusaudžu skaits, norāda CSP.

Turklāt Latvijā turpinās arī iedzīvotāju novecošanās process. Vecuma pieaugumu var skaidrot gan ar zemo dzimstību, gan arī ar vidējā mūža ilguma pieaugumu.

 

Vēl viens iemesls braukt uz Īriju

TVNET/Čas  06/29/06    Vai cilvēks, kura darbs katru dienu apdraud viņa veselību, mūsdienās var ātrāk aiziet pensijā? Nē, nevar. Tādi nu ir mūsu likumi. Lai noskaidrotu, kāpēc tas tā ir, „Čas” žurnālisti devās pie Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības organizācijas speciālista darba aizsardzības jautājumos Ziedoņa Antapsona.

Padomju laikos sakarā ar tehniskajām nepilnībām daudzas rūpnīcas un uzņēmumi nopietni apdraudēja darbinieku veselību. Ārsti radiologi tika apstaroti, bet metinātāji un metāllējēji guva neatgriezeniskas traumas. Atzīstot savas nepilnības, valsts katru gadu iztērēja milzu līdzekļus, lai izpirktu savu vainu kārtīgā padomju darba cilvēka acīs.

Līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai Brisele pieprasīja Latvijai pārstrādāt valsts likumdošanu, tostarp arī pantu par darba drošību. 2001. gadā jaunizstrādātais likums tika apstiprināts.

Likuma mērķis ir nodarbināto veselības aizsardzība, nosakot valsts darba aizsardzības organizāciju, darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju tiesības, pienākumus un attiecības.

Tajā gan nav pieminēts, kā tad ir jāpalīdz nelaimē nonākušajiem. Neviens nesola cietušajiem darbiniekiem piešķirt ne pienu, ne ilgu atvaļinājumu, ne arī pāris gadus agrāku pensiju.

Kā apgalvo speciālists Ziedonis Antapsons, Eiropas Savienība šādus punktus nav pievienojusi, jo līdz šim darba vietas Rietumeiropā ir bijušas atbilstošas visiem veselībai nepieciešamajiem normatīviem.

Interesanti gan, ka padomju laikos valsts specdienesti bija tie, kas noteica, vai attiecīgais darbs ir bīstams cilvēka veselībai, bet šodien par to ir atbildīgs pats uzņēmējs. Zinot uzņēmēju problēmas un nespēju nomaksāt banku aizņēmumus, nav brīnums, ja kāds no firmu īpašniekiem izvēlas neziņot par darbavietā pastāvošajām problēmām.

 

Atbalstu eksportētājiem cer iedarbināt rudenī

Zane Piļka,  Diena  06/29/06    Likums jau pieņemts, mehānisms sagatavots, 10 miljonu iegūti.

Uzņēmējiem turpmāk varētu būt vieglāk dabūt kredītu eksportam ārpus ES, jo valsts garantēs zaudējumu segšanu, Dienai atzina Latvijas bankas, kuras līdz šim nebija visai draudzīgas pret uzņēmumiem, īpaši — mazajiem un vidējiem — eksporta kredītu piešķiršanā. Pēc jaunā eksporta kredītu garantēšanas likuma apstiprināšanas Saeimā valsts cer samazināt riskus darījumos ar ārvalstu pircējiem — Latvijas produktu eksports ārpus ES būs daudz sekmīgāks. Jaunajā likumā nav iestrādāts precīzs eksportētāja un pircēja kredīta piešķiršanas mehānisms, taču Ekonomikas ministrija (EM) to jau iesniegusi izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē un cer, ka rudens beigās tas tiks ieviests dzīvē. Kopumā eksportētāja un pircēja kredītu garantēšanai nākamajiem trim gadiem piešķirti 10 miljoni latu.

Bieži vien uzņēmumiem rodas problēmas bankā iegūt eksporta kredītu, Dienai atzina EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktors Gatis Ābele. "Ja ir laba garantija, banka, protams, kredītu nekad neatteiks. Taču, pateicoties šim likumam, uzņēmumiem nebūs izmisīgi jāmeklē papildus garantija kaut kur ārpusē — to sniegs valsts izveidota kapitālsabiedrība," skaidro G.Ābele, gan atzīstot, ka likumā nav paredzēts reāls garantiju izsniegšanas mehānisms. To EM iesniedza izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē tikai šonedēļ, taču cer, ka mēneša laikā valdība apstiprinās. Likumā paredzētas divas kredīta garantijas — eksportētāja un pircēja. Eksportētāja gadījumā garantiju prasa pats uzņēmējs (skat. shēmu — Z.P), bet pircēja kredīta garantijas gadījumā garantijas ņēmējs ir pircēja banka. Pirms garantijas sniegšanas valsts kapitālsabiedrība izvērtēs pircēja bankas atbilstību un drošību.

Patlaban galvenais mērķis ir panākts — uzņēmumi, īpaši tie, kuriem nav kā vērtīga, ar ko garantēt kredītu, var uzelpot, jo zina, ka šāds likums ir pieņemts, uzsver G.Ābele, kurš ir pārliecināts — pateicoties šim likumam, bankas kļūs draudzīgākas pret uzņēmumiem un piešķirs daudz vairāk eksporta kredītu. EM norāda, ka uz eksporta kredīta garantiju varēs pieteikties jebkurš uzņēmējs, tiesa — ne vairāk kā vienu reizi. Tas tāpēc, ka valsts piešķirtie 10 miljonu latu uz kopējā eksporta apjoma fona jau tā esot visai niecīga summa. Šī gada aprīlī no kopējā eksporta apjoma vairāk nekā 26% veidoja eksports uz trešajām valstīm.

EM cer, ka nākotnē valsts sniegs lielāku atbalstu. Piemēram, Igaunijā, kur šāda valsts izveidota kapitālsabiedrība darbojas jau kopš 2001.gada, sākotnējais finansējums bija 13,5 miljoni latu. Taču turpmākos gados finansējums tika palielināts un pērn sasniedza jau 35,9 miljonus latu. Savukārt atbalsts, ko šobrīd Somija sniedz saviem eksportētājiem, ir 491,9 miljoni latu.

Eksporta kredītu garantēšanas ideja ir laba un atbalstāma — tā noteikti veicinās eksporta apjomu pieaugumu un valsts ekonomisko attīstību, atzina Dienas aptaujātās bankas. "Izvērtējot kredīta piešķiršanu, mēs vēlamies apzināt eksportētāja spēju apmaksāt piešķirto kredītu, kā arī citus nosacījumus, kas tiešā mērā nav saistīti ar pašu kredīta ņēmēju, bet netieši ir saistīti ar spēju segt saņemto kredītu," skaidro SEB Unibankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Zariņš, piebilstot, ka to lielā mērā ietekmē tieši darījuma otra puse, kas veic apmaksu par preci un nodrošina eksportētājam naudu saņemtā kredīta apmaksai. Šis likums viennozīmīgi starpvalstu līmenī aizsargāšot eksportētāju. "Kredītlīdzekļu piešķiršana klientam, kas eksportē savu preci vai pakalpojumu, bankai būs drošāka, zinot — ja darījuma otra puse neievēro norēķināšanās nosacījumus, klientam tiek garantēta zaudējumu segšana, kas teorētiski mazina kredīta apmaksas kavēšanos," norāda M.Zariņš. Šobrīd SEB Unibanka eksporta kredītus piešķir 70—80% apmērā, bet pie likumā noteiktajām garantijām proporcija varētu būt lielāka. Nevienai no bankām pagaidām gan neesot skaidra procedūra šo garantiju izsniegšanai. "Tas, cik birokrātiska šī procedūra būs, kā arī atlīdzība, kas jāmaksā uzņēmējam, noteiks, vai šī lieta būs dzīvotspējīga," uzskata Nordea bankas Korporatīvo darījumu departamenta direktors Gustavs Eglītis.

 

 

Kultūrā un zinātnē...

 

 

 

 

No Mocarta līdz Vaskam

Lauma Mellena,  NRA  06/27/06    Atkal pie durvīm klauvē jūlijs, un Vidzemes Šveices mazajā Lokenhauzā Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis atkal muzicēs spožākie mūziķi no Baltijas valstīm – kamerorķestris Kremerata Baltica nu jau trešajā kremeratiešu festivālā. Lai arī Latvijā mūzikas festivāli beidzamajos gados savairojušies kā sēnes pēc lietus, Kremerata Baltica ir mūzikas un mīlestības sintēze, kas no izcilā vijolnieka Gidona Krēmera idejas apvienot Baltijas talantīgākos jaunos mūziķus izveidojusies par fantastisku tradīciju ar neaprakstāmu kopā būšanas prieku, augstākās klases māksliniecisko baudījumu un jūlija piedzīvojumu klasiskās mūzikas lauciņā. Ar pievienoto vērtību – Siguldas apkārtni, ko varēs baudīt paralēli koncertiem no šodienas līdz svētdienai, jo vienīgi noslēguma koncerts ar Pētera Vaska Meditāciju pirmatskaņojumu notiks Rīgas Domā.

"Mūzika nesākas no Mocarta un nebeigsies ar Vasku. Mūzika dāvā iespēju katru dienu atklāt pasauli no jauna – dzirdēt un just vairāk un dziļāk. Tādā pašā veidā, kādā Kremeratas mūziķi runā cits ar citu mūzikas valodā, arī Siguldas festivālā atkal no jauna būs rodama gaisotne, kurā valdīs emocijas un atklāsmes prieks par komponistiem un viņu opusiem, par māksliniekiem, kuriem pieder nākotne," tā par gaidāmajiem festivāla koncertiem saka šī festivāla dvēsele un iniciators Gidons Krēmers. Katrs no orķestra māksliniekiem ir arī solists, tāpēc liela daļa programmas veidota kameransambļiem un dažādiem kvartetiem trio un citiem sastāviem, lai neviens nepaliktu nepamanīts, jo Kremeratas orķestrī haltūristu nav. Visi viņi ir darbarūķi ar smagu dzīvesveidu un bezgalīgiem pārbraucieniem, tomēr nopūtas un sviedri allaž tiek pārvērsti tīrā mūzikas enerģijā, kas pat visneatsaucīgāko publiku uz brīdi satuvina gandrīz ģimeniski. Līdzās Gidonam Krēmeram, Katjai Skanāvi un citiem pazīstamiem solistiem uzmirdzēs jauni talanti, kurus Latvijā dzirdēsim pirmo, bet noteikti ne pēdējo reizi.

Mocarts, Vasks, Šostakovičs – šāgada jubilāri, ko suminās festivāla solisti, kameransambļi un orķestris. Kompānijā arī kāda ekstravaganta dāma – krievu kolorītā komponiste Sofija Gubaiduļina. Mūzikas gardēža labsajūta garantēta. Uz Siguldu!

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/27/06  

-  Izstāde par grāmatnieku Deibneru dzimtu. Šodien pulksten 17 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiek atklāta izstāde Grāmatnieku Deibneru dzimta: 200 gadi latviešu un vācu grāmatniecībā. Johana Jakoba Dreibnera darbs grāmatniecībā oficiāli aizsākās 1806. gada 1. februārī, kad viņš un partneris Burhards Treijs Rīgā izsūtīja paziņojumu par grāmatnīcas dibināšanu, bet 1810. gadā jau tika sākta izdevējdarbība, publicējot pārsvarā tā laika Rīgas inteliģentu Kolinsa, Merķeļa un Helbiga sacerējumus. Izstādē apskatāmas Deibneru izdotās grāmatas un periodiskie izdevumi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, Baltijas Centrālās bibliotēkas letonikas nodaļas, mūzikas nodaļas, sīkiespieddarbu nodaļas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatu nodaļas, kā arī jaunākie izdevumi no Deibneru izdevniecības krājumiem.

- Īras Rozentāles personālizstāde Ar cerību. Šodien pulksten 17 galerijā BonhanS.S atklāj mākslinieces Īras Rozentāles personālizstādi Ar cerību. Tā būs apskatāma līdz 16. jūlijam.

Arno Jundze,  NRA  06/29/06    

- Darbi jaunajam Latio kalendāram. Žūrija darījusi zināmus to fotomākslinieku vārdus, kuru darbi tiks iekļauti ekskluzīvajā Latio kalendārā 2007. gadam. Konkurss šogad pirmo reizi bija tematisks un veltīts arhitektūras un interjera dizaina attēliem. Tam pieteicās 27 autori, iesniedzot 112 darbus. 2007. gada kalendārā tiks iekļauti Jura Kalniņa, Artura Dubrovska, Artura Pērkona, Andreja Zavadska, Rūtas Kalmukas, Vilhelma Mihailovska, Līgas Heniņas, Gata Vanaga, Harija Liepiņa, Raimo Lielbrieža, Ojāra Jansona, Aivara Siliņa un Aļņa Stakles iesniegtie darbi.

- Spriež par LNSO. Lai pārrunātu iespējamās izmaiņas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pārvaldes struktūrā, kas turpmāk nodrošinātu iespēju orķestrim piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa un ministrijas pārstāvji vakar tikās ar LNSO koncertmeistaru padomi un Latvijas Mūzikas padomes locekļiem. Valsts sekretāre iepazīstināja ar ministrijas sagatavoto LNSO statūtu projektu, kas paredz ieviest padomi un paplašināt valdi, kā arī aicināja LNSO koncertmeistaru padomes locekļus aktīvi iesaistīties priekšlikumu izstrādē. Tikšanās dalībnieki vienojās par nākamo sanāksmi 6. jūlijā, kurā turpinās diskutēt par priekšlikumiem un piedāvāto pārvaldes modeli.

 

Materiālzinātņu māksla

Inga Balode,  NRA  06/29/06     Arvien vairāk pieprasīti ir speciālisti, kas prot radīt jaunus ražošanā izmantojamus materiālus

"Līdzīgi kā mākslinieks defektu pārvērš par efektu, nereti zinātnieks kļūdoties nonāk pie jauna atklājuma," stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātņu fakultātes maģistrantūras 2. kursa students Juris Zavickis.

J. Zavickis atgādina, ka, piemēram, rentgena stari atklāti, pētniekam fotoplati nejauši atstājot pie rentgena staru avota, savukārt vulkanizētā gumija izgudrota tad, kad uz jēlgumijas nejauši uzbiris sērs un tā atstāta aizmirsta uz karstas malkas plīts.

Par izgudrotāju J. Zavickis gribējis kļūt jau bērnībā un tāpēc interesējies par populārzinātnisko literatūru, pasaules uzbūvi, lietu kārtību, fiziku u. c.

Pēc 12. klases viņš izvēlējies studijas RTU Materiālzinātņu fakultātē. "Kā inženierim materiālzinātnēs man ir iespēja strādāt jebkurā jomā. Piemēram, izgudrojot jutīgus materiālus, kas varētu tikt izmantoti kosmosā, militārajā rūpniecībā, robottehnoloģijās, ražošanā u. c. jomās. Ar līdzīgiem pētījumiem nodarbojas zinātnieki Izraēlā, Indijā, ASV, Japānā u. c. valstīs," stāsta J. Zavickis; viņš jutīgos materiālus pētījis gan Latvijā, RTU, gan Austrijā, Vīnes universitātē, studentu apmaiņas programmā Socrates/Erasmus.

Studējot ārzemēs, J. Zavickis pārliecinājies, ka ārzemju studenti vairāk specializējas kādā konkrētā jomā, ko labi pārzina, taču viņiem nav tik pamatīga vispārēja priekšstata par lietām, kāda ir topošajiem zinātniekiem no Latvijas. Materiālzinātņu studijas esot populāras Vācijā, Lielbritānijā, taču, kopumā ņemot, tā esot tikai viena no daudzajām jomām, par ko interesējas jaunie zinātnieki. Kā Latvijā, tā arī ārzemēs esot gan arhaiska tehnika, gan modernas iekārtas, tomēr ārzemēs piekļuves iespējas dažādām datu bāzēm esot daudz lielākas, arī bāze pētījumiem un sadzīves apstākļi labāki nekā pašlaik Latvijā. Tomēr J. Zavickis uzskata, ka situācija zinātnē Latvijā strauji uzlabojas un aug gan pasniedzēju, gan zinātnieku atalgojums, kā arī iespēja līdzdarboties dažādos starptautiskos projektos. Turklāt esot iespējas strādāt arī ražošanā. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, pasniedzēja alga ir no 300 latiem mēnesī, savukārt uzņēmumos inženieris ar zinātnisko grādu saņem ne mazāk par 500 latiem.

No materiālu radīšanas un izpētes līdz to izmantošanai ražošanā jāieguldot milzīgs darbs. "Zinātniekam ir jābūt jaunu ideju ģeneratoram, kas vēlas savas ieceres ieraudzīt realizētas, jābūt arī ļoti pacietīgam, veicot izmēģinājumus, rūpīgi jāpieraksta pētījumu rezultāti un jāprot arī analizēt savas kļūdas, lai tās otrreiz neatkārtotu," stāsta J. Zavickis.Viņaprāt, izgudrot ko jaunu – praktisku un taustāmu – ir tāpat kā radīt gleznu vai skulptūru. "Brīdī, kad izgudrojums top praktiski lietojams, zinātniekam ir jākļūst par mākslinieku, lai savu izgudrojumu padarītu skaistu un ērti izmantojamu. Man ir mērķis izgudrot vai apgūt ko tādu, ko pārzina maz speciālistu, un kļūt par vienu no retajiem ekspertiem šajā jomā. Zināmas idejas, kā realizēt savu sapni, man jau ir," saka J. Zavickis. Runājot par nākotnes plāniem, viņš teic, ka gribētu turpināt aizsākto – gan zinātnisko darbu, gan arī strādāt par pasniedzēju, jo šis darbs viņam patīkot.

Strādājot RTU mācībspēkos, J. Zavickim nākas piekrist, ka, atsakoties no eksakto priekšmetu apguves, jaunieši ir palaiduši garām iespēju apgūt izpratni par pasaules uzbūvi un elementārām lietām; tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudziem pēc pirmās sesijas studijas inženierzinātnēs jāpamet.

"Pašlaik ir diezgan daudz tādu speciālistu, kas prot rīkoties ar jau gatavu materiālu, taču ir maz tādu, kuri māk izgudrot ko jaunu, balstoties uz zināmajiem pamatpriekšstatiem.

Tāpēc, teiksim, pēc desmit gadiem speciālisti, kas pratīs radīt jaunus, daudz lietderīgākus materiālus vai tehnoloģijas, varētu būt īpaši pieprasīti, tāpēc tiem, kurus saista inženierzinātnes, es ieteiktu izvēlēties šo jomu," saka J. Zavickis.

***

Juris Zavickis

- Pašlaik studē RTU Materiālzinātņu fakultātes maģistrantūras 2. kursā un pēta jutīgus materiālus, kas varētu tikt izmantoti medicīnā, militārajā rūpniecībā, ražošanā u. c.;

- Studentu apmaiņas programmā Socrates/Erasmus veicis pētījumus Vīnes universitātē, Austrijā;

- Strādā par pasniedzēju RTU;

- Moto: "Pastāsti, un es uzzināšu. Parādi, un es atcerēšos, taču ļauj man darīt, un es sapratīšu!"

- Vaļasprieki: velotūrisms, braukšana ar motociklu.

 

Drosme atvērt durvis

Līga Rušeniece,  NRA  06/29/06    Šodien sākas XII starptautiskais senās mūzikas festivāls un tā atklāšanas koncertā Vēstures un kuģniecības muzejā uzstāsies ansamblis Savādi, kurā muzicē Ulrīke Hofbauere (balss, Vācija), Marija Burnisjēra (baroka arfa, Francija) un Kristīne Jaunalksne (balss, Latvija). "Tā ir laba zīme, ka pēc mūsu debijas Latvijā, kas notika pagājušā gada festivālā, mēs atkal tiekam aicinātas," vakar ieradusies Rīgā, saka Kristīne Jaunalksne, kas jau sešus gadus dzīvo Šveicē.

"Savādi ir liela daļa no manas profesionālās darbības, mana sirds daļa," saka Kristīne Jaunalksne, kas ar savām Savādi kolēģēm sapazinusies, studējot Senās mūzikas akadēmijā Bāzelē. "Pamanījām, ka mums saskan, arī domāšanā un uzskatos," saka Kristīne. Uz Bāzeli Kristīne devās pirms sešiem gadiem, galvenais dzinulis – senā mūzika.

Mūzika laikam jau bija ielikta Kristīnes gēnos. "Mammai ir skaista balss – mecosoprāns, bet viņas vēl nesākušos dziedātājas karjeru izjauca mana ierašanās pasaulē. Tomēr visu mūžu ir dziedājusi gan korī Dzintars, gan Valsts akadēmiskajā korī Latvija. Arī Radio korī. Tētis daudzus gadus spēlēja Latvijas Radio bigbendā, bet mēs ar māsu (televīzijas žurnālisti Ilzi Jaunalksni – L. R.) dziedājām Dzeguzītē – visa ģimene radio..." stāsta Kristīne.

Mūzikas skolā viņa mācījās klavieres, bet uz Mediņiem devās mācīties... kordiriģēšanu, jo "vienā brīdī mani vairs nepriecēja klavierspēle, tā kļuva par sūru pienākumu. Iespējams, tāpēc, ka šajā procesā biju tikai es un klavieres, man pietrūka socializācijas". Daudziem jaunajiem mūziķiem pēc mācībām Mediņskolā studijas Mūzikas akadēmijā ir gluži vai automātiskas. Arī Kristīnei. Tomēr viņas lēmumu sekmēja arī tas, ka Kristīne bija dziedājusi meiteņu korī Tonika, un tā dibinātājs Jānis Daumants Kaktiņš uzaicinājis Kristīni kā otru diriģentu Tonikā vēl tajā laikā, kad viņa mācījās Mediņos. "Viņš mani – mazu zaļu gurķi – ātri laida pie atbildīgām diriģēšanām, uz konkursiem... Tonika bija mana sirdslieta – profesionāli un cilvēciski."

Mūzikas akadēmijas laikā Imants Kokars paņēmis Kristīni dziedāt Ave sol, viņa arī uzstājusies kopā ar senās mūzikas ansambli Canto... "Es sajutu to senās mūzikas garšu. Pēdējos kursos akadēmijā viens no priekšmetiem mums bija dziedāšana, un man bija tā laime mācīties pie Ainas Bajāres, kas manī atmodināja to sajūtu – kā tas ir, dziedāt. To narkotisko un kaifīgo sajūtu... Ka vari tā izteikties... Es inficējos ar dziedāšanas sajūtu."

Pēc Mūzikas akadēmijas beigšanas Kristīne studēja mūzikas teoriju Kultūras akadēmijā, pēc tam arī kultūras menedžmentu. Un strādāja ar kori Tonika. "Un kaut kā nepamanīju, ka izstrādājos... iztukšojos..." Reiz ar kori Tonika Kristīne bija koncertturnejā Šveicē, un viņai radusies iespēja paklausīties tur dažas lekcijas Senās mūzikas skolā Bāzeles. "Domāju – laimīgais, kamēr es skrienu savā vāveres ritenī, cilvēks var sēdēt un ļaut, lai viņam ielej pa ausīm iekšā informāciju, ko es Latvijā ne pa kādām bibliotēkām atrast nevaru. Pieteicos eksāmeniem, izturēju konkursu – no kādiem 40 uzņēma astoņus –, nokļuvu Andreasa Šola klasē, viena no pasaules pazīstamākajiem kontrtenoriem, pie cilvēka, par kuru domāju – zvaigzne pie debesīm," senos notikumus atceras Kristīne.

Sakravājusi divus čemodānus, aizņēmusies naudu dzīvošanai apmēram diviem mēnešiem, Kristīne devās uz Šveici studēt... dziedāšanu. "Bija bail par to, kur dzīvošu un vai atradīšu darbu, lai nopelnītu studijām un iztikai, tomēr tas bija labākais laiks manai pašsajūtai... Durvis ir atvērtas tik daudz, cik pats atver, ja baidīsies, tās paliks atvērtas šķirbiņā..." Viss nokārtojās – Kristīne strādāja par diriģenti vietējos koros. Tagad Kristīne zina, ka vēl kādu laiku neatgriezīsies dzīvot Latvijā. "Tur dzīvojot, ir vairāk iespēju uzstāties un izteikties, turklāt no Bāzeles ir tik ērti doties uz koncertiem Eiropā...".

Uz Latviju Kristīne cenšas braukt bieži, vismaz vairākas reizes gadā. Ja netiek, tad uz Bāzeli dodas Kristīnes vecāki, māsa un brālis. Šogad gan viņa ilgi – gandrīz vai visu jūliju – būšot Latvijā un varēšot kārtīgi izciemoties, arī pie abām vecmāmiņām un tāpēc, visticamāk, atpakaļ uz Šveici viņa došoties bez "bada sajūtas pēc mājām". Lai gan arī Bāzelē viņa ir iejutusies visai labi, jo pilsēta "nav mežonīgi liela un nav arī pārāk maza, tajā labi vārās kultūras katls".

Vēl Kristīnei patīk, ka viņa dzīvo Reinas, kas Bāzeli sadala divās daļās, krastā – gluži kā Daugava Rīgu. Viņai patīk kalni, pie kuriem nevar pierast, jo tie esot tik fantastiski, patīk doties uz visdažādākajām pirtīm, patīk gulēt uz balkona šūpuļtīklā starp puķēm un tomātiem ("kurus man uzdāvināja") un lasīt grāmatas, un skatīties uz putniem, kas balkonā ievija ligzdu, izaudzināja mazuļus un, izskatās, grib nākamo paaudzi...

***

Kristīne Jaunalksne

- Soliste un diriģente

- Dzimusi 1973. gada 15. decembrī

- Absolvējusi Jāz. Mediņa mūzikas koledžu (kordiriģēšana, 1993.), Mūzikas akadēmiju (kordiriģēšana, 1997.), Bērnu mūzikas skolu (klavieru klase)

- Studējusi Kultūras akadēmijā kultūras teoriju (1997.–1998.) un kultūras menedžmentu (1998.–2000.)

- Bērnībā dziedājusi Knīpās un knauķos, Dzeguzītē, dejojusi ansamblī Zelta sietiņš

- Schola Cantorum Basiliensis (senā mūzika un dziedāšana, 2000.–2004.

 

Mūzika brīvdabā un pilīs

Inese Lūsiņa,  Diena  06/29/06    Sākusies karstākā mūzikas festivālu un brīvdabas izrāžu sezona.

Brīdis, kad gleznaino Siguldu jau pieskandina ikgadējā festivāla Kremerata Baltica skaņas, ir kā trešais zvans, kas vēsta, ka mūzikas festivālu vasaras sezona ir sākusies. Šovasar nav Dziesmu svētku, toties atkal pienākusi kārta Latvijā notikt starptautiskajam folkloras festivālam Baltica, kurš pulcēs vairāk nekā 119 kolektīvu ar 2000 dalībniekiem un kura Dižvedēja būs Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Jau 29.jūnijā Rīgā sāksies 12.Starptautiskais senās mūzikas festivāls, kas aicina baudīt mūziku arī Bauskas un Rundāles pilīs un citās Latvijas vietās.

12. Starptautiskajā Senās mūzikas festivālā piedalīsies 191 dalībnieks, 16 dažādi ansambļi no 8 valstīm — Francijas, Vācijas, Šveices, Igaunijas, ASV, Anglijas, Lietuvas, Latvijas. Uzmanības centrā ir trīs virzieni: programmas, kas tapušas jauno latviešu un ārzemju mūziķu sadarbībā (ansamblis Savādi), Kurzemes hercogistes mūzika, kā arī Austrumu un Rietumu mūzikas mijiedarbība. Pirmoreiz iecerēta arī īpaša programma bērniem. 2.jūlijā, kamēr vecāki Rundāles pilī baudīs festivāla koncertus un izrādes, bērni, sākot no sešu gadu vecuma, varēs iesaistīties īpašā izrādē Sapnis vasaras naktī režisores Karīnas Šišlo vadībā.

Bauskas pilī 29.VI, 30.VI un 1.VII gan Latvijas, gan Lielbritānijas (Londonas universitātes Karaliskās Holoveja koledžas Schola Cantorum), ASV (vokālais trio Liber Unusualis), Igaunijas (metāla pūšaminstrumentu grupa Festivo, ansamblis Hortus musicus), Francijas (vokālā grupa Ensemble Organum) mūziķu priekšnesumā skanēs viduslaiku un Renesanses mūzika. Darbosies viduslaiku tirgus, cirks, marionešu teātris, bet, skanot ansambļa Ludus speciāli sagatavotajai kāzu mūzikai, 1.jūlijā sagaidīsim pat Hercoga Jēkaba un viņa līgavas Luīzes Šarlotes ierašanos! Svētdiena (2.VII) Rundāles pilī paies barokālā atmosfērā. Tur visu dienu klausīsimies XVIII gs. mūziku, izbaudīsim uguņošanu un varēsim no sirds izsmieties, vērojot diriģenta Māra Kupča, baroka orķestra Colleguim musicum un latviešu dziedātāju sagatavoto Johana Ādama Hillera dziesmuspēli Medības.

Vairāki Grammy balvas laureāti,, nominanti un mūzikas daudzveidība valdīs starptautiskajā festivālā Rīgas Ritmi no 3. līdz 9.VII. Spožākais briljants ir dziedātāja Diāna Rīvsa, kas saņēmusi jau ceturto Grammy balvu nominācijā Labākais džeza vokāla albums par skaņu celiņu Džordža Klūnija filmai Arlabunakti un visu labu. Norvēģu pianists Buge Veseltofts pārsteigs ar multimediālo skaņas, attēla un gaismu sintēzi, Grammy nominētais Omārs Sosa ir ne tikai viens no labākajiem Kubas pianistiem, bet arī komponists, producents un perkusionists, kas veido dzestru un oriģinālu latīņu un Amerikāņu džeza, pasaules mūzikas un elektroniskās sintēzi. Ebreju dziedātāja Yasmin Levy izpaudīsies ladino stilā, kas radies XV gadsimtā, saplūstot ebreju un spāņu flamenko kultūrai.

Viesu vidū ir arī dziedātāja Dominika Īda no Lielbritānijas, Latin Groove Orquestra, Dhafer Youssef & Nguyen Le, Silvana Malta kopā ar perkusionistu Airto Moreiru no Brazīlijas, kā arī igauņu grupa Nordic Sounds kopā ar Danielu Piacollu, argentīniešu tango karaļa Astora Pjacollas mazdēlu. Pirmo reizi notiks latviešu mūziķu Showcase, ko vēros arī dažādu starptautisko festivālu producenti.

9.Starptautiskā festivāla Saulkrasti Jazz galvenais notikums būs improvizācijas ģēnija, izcilā ASV ģitārista Džona Aberkrombija uzstāšanās 28.jūlijā Saulkrastu estrādē kopā ar grupu John Abercrombies Organ Trio. 29.jūnijā Saulkrastu estrādē dienas koncertā rādīs meistarklasēs apgūto, bet vakarā muzicēs izcilie pedagogi: ģitāristi Deivids Bekers (ASV) un Rio Kavasaki (Japāna), bundzinieki Makss Klots (Krievija) un Brūss Bekers (ASV), basists Gunnars Plimers (Vācija), saksofonists Sebastians Studņickis (Vācija), kā arī mūsu vecmeistara Gunāra Rozenberga vadītais Mirage Jazz Orchestra.

Slavenais Krievijas režisors Jurijs Aleksandrovs kopā ar scenogrāfu Vjačeslavu Okuņevu, latviešu diriģentu Aleksandru Viļumani un kostīmu mākslinieci Ievu Kundziņu gatavo 14.Siguldas Opermūzikas svētku speciāluzvedumu — V.Bellīni operu La Sonnambula. Lomās būs arī Marijas teātra tenors Jevgeņijs Akimovs un latviešu dziedātāji Krišjānis Norvelis, Antra Bigača, Aleksandrs Antoņenko, Elīna Volkmane un Nauris Indzeris.

Pirms izrādes Vladimira Kiradžijeva diriģētā koncertā Pārsteidzošā pasaule, dziedās tenori Filips Do (Francija), Jungpils Ru (Dienvidkoreja) no Barselonas operas, Bulgārijas mecosoprāns Nadja Krasteva no Vīnes operas. A.Viļumaņa diriģētajā galā koncertā 6.augustā dziedās izcili tenori — A.Antoņenko, J.Akimovs un lietuviešu vecmeistars Virgīlijs Noreika, kā arī I.Martinesa, Maija Kovaļevska un K.Norvelis

Stabilajā ikgadējo mūzikas festivālu kartē pēdējos gados jau ierakstījusies arī Ogre, kur notiks jau trešie Ogres mūzikas svētki. Jau otro vasaru uz augusta festivālu Summertime nu jau ļoti pārliecinoši atdzimušajā Dzintaru koncertzālē aicinās Inese Galante kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, čellistu Mišu Maiski un viņa muzikālo ģimeni, Daugavpilī dzimušo pasaules operzvaigzni, tenoru Sergeju Larinu, mūsu basbaritonu Egīlu Siliņu, Latvijā jau iemīļoto Krievijas mecosoprānu Irinu Dolženko un Parīzē dzīvojošo lietuviešu pianisti Mūzu Rubackīti, vijoļvirtuozu Vadimu Gluzmnu, Eiropas Savienības jauniešu orķestri pasaulslavenā diriģenta un pianista Vladimira Aškenazi vadībā, džeza mūzikas ansambli Bratsch no Francijas un Tango deju un mūzikas grupu no Buesnosairesas.

***

Mūzikas notikumi 2006.gada vasarā

- 3.Kremerata Baltica festivāls No Mocarta līdz Vaskam 27.VI—2.VII Siguldā, 3.VII Rīgas Domā

- 12.Starptautiskais senās mūzikas festivāls 29.VI— 5.VII Rīgas Domā, Sv.Jāņa baznīcā, Sv.Pētera baznīcā, Bauskas pilī, Rundāles pilī, Valmieras pilsdrupās, Cēsu pils dārzā, Turaidas pilī, Ventspils Livonijas ordeņa pilī

- 5.starptautiskais pūtēju orķestru festivāls Talsi 29.VI—2.VII

- 3.starptautiskais saksofonu ansambļu festivāls Madonas saksofons 2006 30.VI—2.VII Madonā un Madonas rajonā

- XI Latvijas tautas mūzikas svētki Krāslavā 1.VII. 100 ārvalstu un 200 Latvijas dalībnieku, kapelas un tautas mūzikas ansambļi

- 2.starptautiskais Latvijas un Igaunijas vokālo ansambļu festivāls Dziesmu dzirnas Valkā 1.VII—2.VII

- Starptautiskais festivāls Rīgas ritmi 3—9.VII. Rīgas Kongresu namā, Kaļķu vārtos u.c. Dianne Reeves (ASV), Dominique Eade (ASV), Bugge Wesseltoft (Norvēģija), Omar Sosa (Kuba), Latin Groove Orquesta, Yasmin Levi (Izraēla), Daniel Piazzolla (Argentīna) u.c.

- 3.starptautiskais pūtēju orķestru festivāls Brīze Ogres estrādē 6.—9.VII. Deviņi orķestri no Francijas, Nīderlandes un Latvijas

- Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls Latvija—Pasaule—Latvija Rīgas Domā 7.VII, 9.VII un 19.VII

- 7.Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi un koncerti Ogrē 9.—20.VII

- 3.Ogres Mūzikas svētki. 8.VII no plkst.12 daudzviet pilsētā. Plkst.21. koncerts Populārā opermūzika Ogres Brīvdabas estrādē. Solisti: Sonora Vaice, Aira Rūrāne, Kristīne Zadovska, Kārlis Zariņš, Miervaldis Jenčs, Samsons Izjumovs kopā ar koriem no Rīgas, Ogres un Latvijas reģioniem un Latvijas Nacionālās operas simfonisko orķestri. Diriģenti Jānis Zirnis, Mārtiņš Ozoliņš.

- Starptautiskais folkloras festivāls Baltica 2006 Rīgā, Siguldā, Turaidā, Liepājā, Bārtā, Alsungā, Gudeniekos, Basos, Milzkalnē, Puzē, Jūrkalnē, Kolkā, Dundagā, Pampāļos 12.VII—16.VII. Visi pasākumi bez maksas!

- Cēsu 800 gadu jubileja 13.VII—16.VII. Senās mūzikas nakts koncerts Sv.Jāņa baznīcā 13.VII plkst. 22, koncerts Dziesma savai pilsētai Vienības laukumā 14.VII plkst.18.30, Apvienoto Baltijas militāro orķestru koncerts Vienības laukumā 14.VII plkst. 19.30, Latvijas Nacionālās operas koncerts Cēsu estrādē 14.VII plkst. 21, Deju maratons 800 dejas stadionā 15.VII no plkst. 10, Vidzemes jauniešu stīgu orķestru festivāls Vienības laukumā 15.VII plkst.15.— plkst.17.30, muzikāla izrāde Lākturu gaismā Pils parkā 15.VII plkst.23, Garīgās mūzikas koncerts Sv.Jāņa baznīcā 16.VII

- 9.starptautiskais festivāls Saulkrasti Jazz 2006. 24.—30.VII Saulkrastos

- Balvu kamermūzikas festivāls Balvu muižā 29.–30.VII

- 14.Opermūzikas svētki Siguldā, pilsdrupu estrādē, 5.—6.VIII. Koncerts Pārsteidzošā pasaule 5.VIII plkst.15, V.Bellīni operas Sonnambula speciāluzvedums 5.VIII plkst.21, Galā koncerts 6.VIII plkst.17

- 19.Gregorikas nedēļa 2006. Āraišos 30.VII—6.VIII

- 12.Cēsu mūzikas festivāls 12—13.VIII. Mocarta Rekviēms Sv.Jāņa baznīcā 13.VIII plkst.13

- 2.starptautiskais mūzikas festivāls Summertime — Aicina Inese Galante Dzintaru koncertzālē 12.VIII—18.VIII

- 3.starptautiskie jauno komponistu meistarkursi un koncerti Dundagas pilī 13.—21.VIII

- Rīgas pilsētas svētki 17.—19.VIII

- Festivāla Liepājas dzintars 30.jubileja. Koncertuzvedums Liepājas stadionā Daugava 19.VIII plkst. 19, ieskaņas koncerts koncertestrādē Pūt, vējiņi! 18.VIII plkst. 20

- Festivāls Krievu šansons Jūrmalā Dzintaru koncertzālē 20.VIII—29.VIII

- 9.Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls 22.VIII—11.IX

- Senioru dziesmu un deju festivāls Dzintaru koncertzālē 23.VIII

- starptautiskais baleta festivāls Baleta zvaigznes Jūrmalā Dzintaru koncertzālē 27.VIII

- Ž.Bizē operas Karmena iestudējums Dzintaru koncertzālē 2.IX un 3.IX

 

 

 

 

Citā ziņā...

 

 

 

Profesoram Ķeniņam-Kingam pasniegts Trīszvaigžņu ordenis

DELFI  06/25/06     Svētdien Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apsveica profesoru Gundaru Ķeniņu-Kingu 80.dzimšanas dienā un pasniedza viņam III Zvaigžņu ordeni.

Prezidente pateicās viņam par mūža garumā veiktiem darbiem spožajā karjerā savā profesijā Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Baltu Studiju veicināšanas akadēmijā.

"Tā ir bijusi mums abiem sirds lieta daudzu gadu garumā, un tur ir bijis ļoti daudz ieguldīta darba un pūļu, ne tikvien, lai rosinātu ārzemēs dzīvojošus baltiešu izcelsmes zinātniekus pievērsties tādiem tematiem, kas saistīti ar viņu vai ar viņu senču dzimteni, bet arī ievest starptautiskajā, un it sevišķi Ziemeļamerikas apritē, elementāras zināšanas par to, kas ir Baltijas valstis, kāda ir to vēsture un viss kas cits, kas ar to saistās," teica Vīķe-Freiberga. "Tas bija darbs atjaunotajai Latvijai, brīvai Latvijai, kas pēc šiem gariem komunisma gadiem apguva brīvā tirgus un kapitālisma pamatprincipus un ar tiem saistītos ētiskos apsvērumus. Gundara loma, skaidrojot Latvijā pēc neatkarības atgūšanas šos principus, kas vispār ir uzņēmējdarbība un tās gars studentiem, pasniedzējiem un sabiedrībai, ir bijusi neatsverama," atzina prezidente.

 

Miris Rīgas domes deputāts Jānis Freimanis

LETA  06/26/06    Svētdien 25.jūnijā, pēc ilgstošas slimības miris Rīgas domes Tautas partijas (TP) frakcijas deputāts, akadēmiķis Jānis Freimanis, informēja pašvaldībā.

Freimanis dzimis 1935.gada 6.aprīlī Rīgā, 1949.gadā beidzis Jaunsvirlaukas pamatskolu, 1953.gadā - Rīgas 2.vidusskolu. 1958.gadā deputāts beidza Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti.

1958.gadā Freimanis sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, 1990.gadā kļuva par tā laboratorijas vadītāju. 2001.gadā Freimanis kļuva par šī institūta vadošo pētnieku.

1990.gadā viņš ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā Latvijas Tautas frontes (LTF) loceklis. Darbojies kā AP Ārlietu komisijas loceklis. 1995.gadā viņš LTF kongresā izvirzīts par partijas ārlietu ministra kandidātu.

Kandidējis 5. un 6.Saeimas vēlēšanās LTF sarakstā un 7. un 8.Saeimas vēlēšanās TP sarakstā. 2002.gadā ievēlēts par TP goda tiesas locekli un bija Senioru kluba priekšsēdētājs partijā.

1994.gadā Freimanis kandidējis Rīgas domes vēlēšanās LTF sarakstā, 1997.gadā - no Kristīgās Tautas partijas saraksta. 2001. un 2005.gadā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no TP saraksta.

2004.gadā Freimanis kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās no TP saraksta.

Freimanis bija padomes loceklis AS "Ceļu pārvalde" un SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētāja vietnieks.

1997.gadā viņš kļuvis par Melngalvju nama atjaunošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētāju.

Deputāts bijis arī Triju zvaigžņu ordeņa brālības domes loceklis.

Freimanis bija precējies, viņam ir divi bērni.

 

Jāņos dzērumā aizturēto autovadītāju skaits mazākais pēdējos septiņos gados

LETA  06/26/06    Šogad Jāņu brīvdienās Ceļu policija uz Latvijas ceļiem aizturēja 240 iereibušus autovadītājus, kas ir mazākais aizturēto skaits pēdējos septiņos gados, informēja Valsts policijā.

Kā informē policija, laikā no 22. līdz 25.jūnijam 34 iereibuši autovadītāji izraisīja ceļu satiksmes negadījumus, 12 no kuriem cieta cilvēki. Kopumā četrās dienās Latvijā tika reģistrētas 326 avārijas, kurās 83 cilvēki guva traumas, bet četri gāja bojā.

Ceļu policija Jāņu brīvdienās kopumā sarīkoja 314 reidus, kuros bija iesaistīti 3630 policisti. Visā Latvijā vasaras saulgriežu brīvdienās tika pārbaudīti 30 316 autovadītāji.

Par braukšanu alkohola vai narkotiku reibumā tika aizturēti 167 autovadītāji ar tiesībām un 73 cilvēki, kuri reibumā pie stūres bija sēdušies bez tiesībām. Vēl 630 autovadītāju organismā alkohola daudzums nepārsniedza atļautās 0,5 promiles.

Kā ziņots, pērn piecās dienās vasaras saulgriežu laikā policija pārbaudīja 41 776 autovadītājus un aizturēja kopumā 713 iereibušus autovadītājus, 215 no kuriem brauca arī bez transportlīdzekļa vadītāja tiesībām.

Pagājušajā gadā ievērojami liels bija arī to autovadītāju skaits, kuri pie stūres bija sēdušies pēc alkohola lietošanas, bet viņu organismā konstatētais grādīgo dzērienu daudzums bijis pieļaujamo normu robežās. Ceļu policija apturējusi 725 šādus vadītājus. Pērn Jāņu brīvdienās šoferi reibumā bija izraisījuši 28 avārijas.

Pērn tika sasniegts vislielākais aizturēto iereibušo vadītāju skaits kopš 2000.gada asiņainajiem Jāņiem, kad uz ceļiem arī gāja bojā visvairāk cilvēku - 28 personas.

Pirms sešiem gadiem policija laikā no 22. līdz 24.jūnijam aizturēja 368 piedzērušos šoferus, 2001.gadā - 364, 2002.gadā - 355, 2003.gadā - 353, savukārt 2004.gadā par braukšanu alkohola reibumā Jāņu laikā tika aizturēti 315 vadītāji.

 

Līgo svētku laikā iedzīvotājiem piesūkušās 140 ērces

DELFI  06/28/06    Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Virusoloģijas laboratorijas speciālisti pārbaudījuši 140 cilvēkiem piesūkušās ērces, kas iedzīvotājiem visticamāk piesūkušās svinot Līgo svētkus brīvā dabā. No pārbaudītajām ērcēm, 18 ērcēs jeb 12% konstatēta ērču encefalīta vīrusa klātbūtne.

Virusologi atzīst, ka pēc Jāņu svinībām pārbaudāmo ērču skaits vienmēr pieaug, tomēr šogad uz analīzēm atnests mazāks skaits ērču nekā virusologi prognozēja iepriekš, portālu "Delfi" informēja SVA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Bundule.

Iedzīvotājiem ērces pārsvarā piesūkušās Rīgas un Rīgas rajona apkārtnē. Savukārt pirmsjāņu darba dienās SVA Virusoloģijas laboratorijā uz pārbaudēm nodotas 94 ērces, kas bija piesūkušās iedzīvotājiem. No minētajām ērcēm 17 ērcēs konstatēta ērču encefalīta klātbūtne. Par inficēto ērču upuriem kļuvuši 11 pieaugušie (neviens nebija vakcinēts) un 6 bērni (viens bija vakcinēts).

Laika posmā no 19. – 22.jūnijam laboratoriski apstiprināts arī viens ērču encefalīta slimnieks. Saslimis ir pusaudzis no Ventspils, viņš šobrīd ārstējas.

Līdz šī gada 22.jūnijam 16 iedzīvotājiem SVA Virusoloģijas laboratorija apstiprināja saslimšanu ar ērču encefalītu, un tas ir par 3 saslimšanas gadījumiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad 19 iedzīvotājiem tika laboratoriski apstiprināts ērču encefalīts.

 

Pilsoņi jūtas laimīgi, ka dzīvo tieši Latvijā

DELFI  06/29/06     Lai arī bieži vien tiek atzīmēts, ka Latvijā iedzīvotāji sociāli-ekonomiskā ziņā jūtas nomākti (neapmierināti ar esošo situāciju), kopumā absolūtais vairākums – 87% Latvijas iedzīvotāju ne vien jūtas laimīgi, ka dzīvo Latvijā, bet ir arī apmierināti ar savu personīgo un profesionālo dzīvi, liecina aptaujas rezultāti.

Lai gan, vērtējot savu ģimenes dzīvi un situāciju ar pašreizējo darbu, Latvijas pilsoņi, salīdzinot ar Eiropas Savienības pilsoņiem, ir pesimistiskāk noskaņoti, kopumā tomēr lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti gan ar savu ģimenes dzīvi, gan arī ar pašreizējo darbu – attiecīgi 78% pilsoņu un 77% strādājošo pilsoņu.

Šādus datus uzrāda "Eurobarometer" pētījums, ko veic Eiropas Komisija sadarbībā ar "TNS Opinion", bet Latvijā šo pētījumu veic "TNS Latvia".

Aplūkojot Latvijas pilsoņu apmierinātību ar savu personīgo un profesionālo dzīvi dažādās sociāli-demogrāfiskajās grupās, būtiskas atšķirības nav vērojamas, norāda pētījuma autori.

Nedaudz pozitīvāk savu dzīvi Latvijā vērtē pilsoņi virs 54 gadiem. 93% šādu pilsoņu atzīst, ka jūtas laimīgi, ka dzīvo Latvijā. Latgalē dzīvojošo pilsoņu vidū salīdzinoši vairāk ir vērojams negatīvs noskaņojums – gandrīz piektā daļa pilsoņu (17%) nejūtas laimīgi, ka dzīvo Latvijā.

Ar savu ģimenes dzīvi vairāk ir apmierināti jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem un Rīgā dzīvojošie pilsoņi – attiecīgi 88% un 82% pilsoņu. Savukārt lielāka neapmierinātība ar savu ģimenes dzīvi vērojama Latvijas pilsoņu vidū vecumā virs 54 gadiem un arī Latgalē dzīvojošo pilsoņu vidū.

Nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26%-27%) Latvijas pilsoņu vecumā virs 54 gadiem atzīst, ka nav apmierināti ar savu ģimenes dzīvi. Arī aptuveni ceturtā daļa (26%) Latgalē dzīvojošo Latvijas pilsoņu ir neapmierināti ar savu ģimenes dzīvi.

Latgalē dzīvojošie Latvijas pilsoņi ir visvairāk neapmierināti arī ar savu darbu - gandrīz trešā daļa pilsoņu (27%).

Aptauja veikta no 2006.gada 24.februāra līdz 20.martam, aptaujājot 1016 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Aptaujas dati salīdzināti ar pārējiem saskaņotajiem "Eurobarometer" pētījumiem, kas tika veikti citās Eiropas Savienības valstīs tajā paša laikā, informēja "TNS Latvia" mārketinga direktore Santa Tolka.

 

Pret praidu Rīgā savākti vairāk kā 10 000 parakstu

LETA  06/29/06    Pašlaik ir savākts vairāk nekā 10 000 parakstu pret šā gada jūlijā Rīgā plānoto seksuālo minoritāšu gājienu, informēja biedrības "Pret straumi" pārstāvis un akcijas rīkotājs Igors Masļakovs.

Pēc Masļakova teiktā, cilvēku atsaucība ir liela, dienā piezvana un savu atbalstu izsaka līdz 100 cilvēku. Savukārt mājaslapu "www.nopride.lv" dienā vidēji apmeklē 400-500 cilvēku.

"www.nopride.lv" izveidota, lai cīnītos pret seksuālo minoritāšu publisku propagandu un masveida popularizēšanu, kas iecerēta Rīgā. Mājaslapā cilvēki tiek aicināti izdrukāt šeit pieejamo anketas formu, parakstīt to un nogādāt biedrībai "Pret straumi".

Visvairāk akcijā piedalās rīdzinieki, bet liela aktivitāte ir arī Rojā, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Smiltenē. Parakstu vākšanu atbalsta vairāki uzņēmēji, tā notiek arī armijā, stāstīja Masļakovs.

Tāpat Masļakovs norādīja uz problēmām, kas traucē parakstu vākšanu. Pirmkārt, pastāv grūtības ar informācijas pieejamību, jo lielākā daļa cilvēku, kas dzīvo lauku rajonos, par parakstu vākšanu nezina vai uzzina nejauši.

Otrkārt, pēc Masļakova teiktā, tiek traucēta mājaslapas "www.nopride.lv" darbība, bloķējot piekļuvi šai adresei.

Pēdējās dienās ir bijuši vairāki gadījumi, kad akcijas atbalstītājiem traucēta serveru darbība, kā arī bijuši vairāki mēģinājumi uzlauzt atbalstītāju mājaslapas. Pirms tam akcijas atbalstītāji saņēmuši arī brīdinājuma vēstules no anonīmiem sūtītājiem, kurās prasīts pārstāt atbalstīt šo akciju.

Nākmnedēļ, visticamāk, 4.jūlijā, savāktie paraksti kopā ar vēstuli, kurā tiks izteikts aicinājums neatļaut rīkot "Rīgas praidu", tiks nosūtīti Rīgas domei, Ministru kabinetam un Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Ja seksuālo minoritāšu gājiens tomēr tiks atļauts, biedrība "Pret straumi" un akcijas atbalstītāji visā Latvijā uzsāks parakstu vākšanu tautas referendumam, solīja Masļakovs.

 

No baznīcas izslēgtā mācītāja Cālīša draudze baidās par izlikšanu no telpām

DELFI  06/29/06     Kopš mācītājs Juris Cālītis izslēgts no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB), visai neskaidrā situācijā nonākusi viņa vadītā Rīgas Reformātu brāļu evaņģēliski luteriskā draudze, kas baidās, ka varētu tikt izlikta no pašreizējām telpām, ceturtdien raksta laikraksts "Diena".

Draudze, kurā ir 164 cilvēki paudusi apņemšanos nenorobežoties no Cālīša un joprojām svētdienās kopā ar viņu dodas pie dievgalda, tādējādi līdz ar atstumto mācītāju no baznīcas formāli izslēdzot arī sevi. Taču draudze nevēloties būt šķirta no luteriskās baznīcas, ar ko saistās tās rituāli un tradīcijas, savukārt LELB uzskata — abas lietas nav savienojamas.

Baznīcas nepiekāpību draudze tulko kā vēlmi tikt no tās vaļā, iespējams, lai iegūtu savā rīcībā Reformātu baznīcas telpas Vecrīgas vidū. Ēka, kas juridiski ir LELB īpašums, savulaik nodota tās ziņā vēsturisku notikumu kontekstā. Draudze nolēmusi izpētīt, vai tai nebūtu iespēju uz ēku pretendēt kā kādreiz pastāvējušās reformātu draudzes tiesību mantiniecei.

Pirmās aizdomas par LELB nolūku atbrīvoties no draudzes telpu dēļ radušās, kad novērtēt Reformātu baznīcu ieradusies LELB īpašumu komisija — par spīti tam, ka nekādu sarunu par turpmākajām attiecībām ar draudzi nav bijis. Agrāk LELB par ēku īpaši neesot likusies zinis, raksta "Diena".

LELB kanclere Helēna Andersone vienubrīd pat skaidri pateikusi, ka Vecrīgā ir tik daudz draudžu, lai draudze ejot uz citu baznīcu stāstījis draudzes loceklis Rolands Štubis. Pārsteidzis arī jaunais īres rēķins, kurā aprēķināta maksa par apkuri telpās, kur tās nav. Šie un citi atgadījumi Cālīša sekotājiem liek justies tā, it kā LELB no tiem cenšas atbrīvoties dažādiem aplinkus paņēmieniem, jo tiešu un atklātu sarunu neesot bijis.

Andersone savukārt skaidrojusi, ka draudze pati pieņēmusi kēmumumu, ka ir nedalāma vienība ar Cālīti un secinājusi, ka tādējādi tā izslēdz sevi no LELB. Tā kā beidzies arī draudzes padomes pilnvaru termiņš, bet par jaunas padomes apstiprināšanu informācijas nav bijis, LELB sagatavots lēmuma projekts par draudzes likvidāciju.

Draudze tomēr izrādījusi vēlēšanos pastāvēt LELB paspārnē, tāpēc projekts nav apstiprināts; baznīcas vadība pašlaik gaidot, ka Cālīša sekotāji to informēs par atkārtotajā pilnsapulcē pieņemto lēmumu, proti, vai tā turpmāk vēlas būt luteriskās baznīcas daļa.

Andersone arī noliedz, ka notiekošais būtu centieni draudzi izlikt no telpām, jo LELB neesot plānu par to izmantošanu. Par turpmāku atrašanos Reformātu baznīcā draudze varot neuztraukties, ja vien tā vēlas darboties pēc LELB kārtības Tiesa, vēl atliek jautājums, vai draudze vēlēsies pieņemt citu mācītāju, ja līdz šim tai ļoti svarīgs bijis Cālītis, piebildusi Andersone.

Ja draudze nolemšot norobežoties no LELB, tā varētu turpināt izmantot telpas, taču jau ar citiem noteikumiem, visticamāk, slēdzot telpu nomas līgumu un maksājot vairāk — atbilstoši cenām pilsētas centrā.

Cālītis izpelnījās LELB kritiku, pērn piedalīdamies geju gājiena jeb praida dievkalpojumā. Arhibīskaps Jānis Vanags Cālīti nosodīja arī par vīna dzeršanu kopā ar mūniešiem. 2005.gada novembrī LELB kapituls Cālīti izslēdza no LELB. Draudze lūdza lēmumu pārskatīt, to pārsūdzēja arī mācītājs, taču LELB to atstāja negrozītu.

 

Latvijā novērota jauna kaiju suga

LETA  06/30/06    Pirms Jāņiem liedagā pie Liepājas ostas ziemeļu mola novērota jauna kaiju suga, kuras nosaukums latīņu valodā ir "Larus Atricilla", liecina informācijamājaslapā "www.putni.lv". 22. jūnijā novērotā kaija pārstāv Ziemeļamerikā ligzdojošu putnu sugu. Šis ir pirmais gadījums, kad Latvijā novērota Amerikas putnu suga, aģentūrai LETA sacīja ornitologs Māris Strazds. "Šo putnu varētu dēvēt par maldu viesi, un, visticamāk, ka šis putns te ir viens," teica Strazds. Nav šaubu, ka putns ir Ziemeļamerikas kaija, jo novērojums labi dokumentēts. Viņš norādīja, ka vēl nav izdomāts putna nosaukums latviešu valodā, tāpēc interesenti aicināti piedāvāt piemērotāko. Visticamāk, jau

pirmdien, 3.jūlijā, būs zināms putna nosaukums, bet pēc tam tas tiks fiksēts oficiālajā Latvijas putnu sarakstā, stāstīja Strazds. Amerikā putnu sauc "Laughing gull", kas tulkojumā nozīmē "smejošā kaija".

 

Līgo vakarā,
kā jau ierasts, lija gandrīz

visā Latvijā. Bet Jāņu diena jau bija

saulaina un karsta, tā iesākās arī šī nedēļa.

Vakar vakarā sāka parādīties tumši mākoņi,

šorīt tie jau bija pazuduši un rīts bija saulains,

bet ap pusdienlaiku mākoņi pamazām sāka pa-

rādīties, kļuva pelēks un sāka līt. Tagad ne-

redz vairs nevienu gaišu spraudziņu... Lai

arī termometra stabiņš nedaudz paslī-

dēja uz leju, taču joprojām ir

silts (+20oC)...

Anda Jansone trešdien, 28. jūnijā