Eiropā un citur pasaulē...

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja: Krievijai nav ceļa uz ES

LETA  07/02/06     Runāt par iespējamo Krievijas dalību Eiropas Savienībā (ES) nav lietderīgi, komentējot bijušā Lielbritānijas vēstnieka Krievijā Roderika Laina pieļāvumus par Krievijas iekļaušanos ES tālā nākotnē, teica Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP).

Pēc Paegles vārdiem, ārlietu speciālisti sliecas domāt, ka Krievija arvien vairāk novirzās no Eiropas vērtībām. Deputāte uzskata, ka Lains nav iepazinies ar diskusijām, kas norisinās Eiropas varas kuluāros.

Savā rakstā Lains pauž domu, ka Krievija varētu kļūt par ES dalībvalsti pēc 30 gadiem, neskatoties uz to, ka svētdien šī doma daudziem var likties pilnīgi neiespējama.

Paegle gan uzsver, ka Eiropas diskusijas par Krieviju ir koncentrētas galvenokārt uz šīs valsts prezidentūras lielajā astotniekā un dalības Pasaules Tirdzniecības asociācijā likumību, kā arī par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins izmanto enerģiju kā ieroci ārpolitikā.

Deputāte uzskata, ka šis lielvalsts uzvedību nekādi nevar attaisnot ar pārdzīvoto psiholoģisku šoku pēc impērijas sabrukšanas.

Savukārt Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs un arī Lietuvas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Justins Kaross piekrīt bijušajam diplomātam par to, ka būtu netālredzīgi pilnīgi izslēgt domu par Krievijas dalību ES, kaut arī mūsdienas tā šķiet neiespējama.

Gan Čižovs, gan Kaross ir vienisprātis, ka Krievija joprojām atrodas savas identitātes meklējumos pēc impērijas statusa zaudēšanas.

Pēc Karosa vārdiem, gatavošanās dalībai Eiropas Savienībā ir ilgs process, kas pieprasa politiskus risinājumus un sarežģītas ekonomiskas un sociālās reformas. Viņš uzskata, ka pašlaik Eiropai būtu cieši jāsadarbojas ar Krieviju kā svarīgu stratēģisku partneri.

Pēc Čižova vārdiem, kaut arī Krievija neuzstāda mērķi pievienoties Eiropas Savienībai, valsti tomēr ietekmē ES paplašināšanās. "Mēs vēlamies būt līdzvērtīgi partneri ar ES," piebilst Krievijas pārstāvis.

ASV svinību tīkotāji spieto pie slēgtā Vērmanes dārza

Sandris Vanzovičs,  NRA  07/03/06     Uz ASV Neatkarības dienas svinībām slēgtajā Vērmanes dārzā vakar ieradās aptuveni tūkstotis apmeklētāju; savukārt viņiem iekļūt parkā gan nebija tik viegli – pie vienīgajiem atvērtajiem vārtiem Merķeļa un Krišjāņa Barona ielas stūrī drūzmējās rinda vairāku desmitu metru garumā.

Ar ielūguma pavicināšanu gar prasīgo apsargu deguniem nepietika – katra svinību viesa vārds tika pārbaudīts pēc speciāla saraksta. Tāpēc pie ieejas slēgtajā parkā veidojās garas rindas, kas apgrūtināja gājēju kustību pa ietvi gar Merķeļa ielu. Savukārt uz šiem svētkiem neielūgtie neizpratnē staigāja gar parku, apvaicādamies, kas gan tāds īpašs Vērmanītī notiek. Neatkarīgā manīja arī vairākus visai nikni noskaņotus krievvalodīgos rīdziniekus, kas nez kāpēc lamāja ebrejus un komunistus. Pats sāpīgākais gan bija kāda teiktais: "Latviešiem patīk ātri zaudēt savu neatkarību: knapi tikuši vaļā no PSRS, metas Eiropas Savienībā, bet tagad ielien Amerikai!"

Pašā parkā valdīja visai sirreāls skats: štatu karodziņi gar celiņiem un baloni amerikāņu krāsās, McDonald pārtika un stilizēts tēvocis Sems utt. Rīdziniekiem šo parku atdāvinājusī Vērmanes kundze droši vien apgriezās kapā otrādi, to visu redzēdama. Pie Tērbatas ielas stāvēja dažādu valstu vēstniecību lepnie spēkrati, taču nevarētu teikt, ka uz svinībām bija aicinātas tikai prominences: vismaz rindā pie ieejas stāvēja visdažādākie ļaudis. Par drošību gādāja daudzi Valsts un Pašvaldības policijas darbinieki, taču nešķita, ka viņiem šeit būs daudz darāmā, ja neskaita skaidrošanos ar cilvēkiem, kas vēlējās savās gaitās doties cauri parkam.

Par holokaustu jārunā

Anita Daukšte  NRA  07/03/06     ĀM: jāparāda ka brīvajā Latvijā var runāt par sarežģītiem vēstures jautājumiem, ne tikai padomju okupāciju.

4. jūlijā – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā – un 5. jūlijā Rīgā notiek starptautiska konference Holokausts: atmiņa un mācība. Viens no konferences organizētājiem ir Latvijas Ārlietu ministrijas plānošanas grupas vadītājs – speciālo uzdevumu vēstnieks Gints Jegermanis. Kāpēc šāda konference notiek Rīgā, pulcējot tādus starptautiski pazīstamus holokausta pētniekus kā Jehudu Baueru, sabiedriskos darbiniekus, kā Francijas holokausta piemiņas fonda prezidenti Simonu Veilu, arī Izraēlas, ASV pārstāvjus, kā arī par citiem ārpolitiski nozīmīgiem jautājumiem Neatkarīgās saruna ar vēstnieku.

– Vai, jūsuprāt, šādas konferences tikai attīsta izpratni par holokaustu starptautiskajās un zinātniskajās aprindās vai arī sekmē antisemītisma mazināšanos sabiedrībā?

– Latvijā ir bijušas jau vairākas konferences par holokaustu. Taču jāņem vērā, ka Latvijā no 1940. gada līdz neatkarības atjaunošanai nebija iespējas veikt vēsturiskus pētījumus par holokaustu, kas ir lielākais kriminālnoziegums Latvijas teritorijā okupācijas laikā. Latvijai šādas konferences ir nozīmīgas ne tikai starptautiski. Kā valstij ar lielu, dažādu etnisku grupu īpatsvaru mums ir svarīgi runāt par neiecietību, par cēloņiem, kas to izraisa.

Pirmais, ar ko mēs vēlamies izcelt šo konferenci – esam uzaicinājuši uz Rīgu daudzus Rietumos atzītus holokausta pētniekus, arī no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas, kuriem ir citāda pieredze un savas atziņas šajā jomā. Vēl viens aspekts – konferencē Latvijas sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar Latvijas Vēsturnieku komisijas pienesumu holokausta vēsturiskās un zinātniskās izpētes jomā.

Latvijas sabiedrībai būs iespēja uzklausīt dažādus viedokļus, kāpēc mums šodien jārunā par holokaustu un vai vispār ir jārunā, jāmāca skolā. Jo tas ir ļoti sarežģīti – šodien taču ir ļoti maz cilvēku, kuriem bijusi reāla saskare ar šiem notikumiem. ASV Ebreju komitejas izpilddirektors Deivids Hariss, viesojoties Rīgā, sarunā ar ārlietu ministru Arti Pabriku, norādīja, ka drīzumā būs miruši visi holokaustu piedzīvojušie. Un tā būs pilnīgi jauna situācija, kurā būs jāmeklē citi veidi, kā runāt par šo traģēdiju.

– Vai ar konferences organizāciju Latvija mēģina starptautiski nodemonstrēt, ka šeit izprot, kas ir holokausts, lai atsevišķas starptautiskas ebreju organizācijas, kā, piemēram, Simona Vīzentāla centrs, nemēģinātu radīt priekšstatu, ka Latvija ir vienīgi zeme, kuras iedzīvotāju daļa savulaik ir piedalījusies holokaustā?

– Priekšstats par Latviju ir atkarīgs no tā, kam jūs šo jautājumu uzdodat. Neapšaubāmi, vienai daļai cilvēku, kuru radinieki gāja bojā Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā, ir izveidojies noteikts priekšstats par Latviju. Vai mēs rīkojam konferences vai nerīkojam, šo priekšstatu nevarēs mainīt, jo tas saistīts ar noteiktām emocijām. Tieši tāpat kā ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir savas sāpīgas atmiņas, kas nosaka viņu priekšstatu par vēsturiskiem jautājumiem.

No otras puses – cilvēki, kas pēta holokaustu, kas nodarbojas ar antisemītisma propagandu, ierodoties Latvijā, redz, kāds darbs ir veikts, un sastopas ar citu situāciju nekā tā, ko nosaka emocionālās atmiņas. Mūsu konferences mērķis nav retušēt kādreizējo atsevišķu Latvijas iedzīvotāju piedalīšanos holokaustā, bet gan atvest uz Latviju cilvēkus, kuri var kvalitatīvi runāt par šīm lietām. Parādīt, ka brīvajā Latvijā var runāt par sarežģītiem vēstures jautājumiem, ne tikai padomju okupāciju, bet arī citiem.

– Latvijas valsts augstākās amatpersonas – Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, arī ārlietu ministrs Artis Pabriks – ir atvainojušās ebrejiem par to, ka Latvijas iedzīvotāji kādreiz piedalījušies holokaustā. Vai tā ir starptautiski pieņemta forma, ka atvainoties vajag vienmēr, kontaktējoties ar ebreju organizāciju pārstāvjiem vai Izraēlas varas pārstāvjiem?

– Katru gadu katrā valstī ir noteikti datumi, kad runāt par holokaustu. Un ir ļoti svarīgi, ka jebkuras valsts vadītāji spēj izteikties par šiem sarežģītajiem vēstures jautājumiem. 2000. gadā Stokholmā notika liels starptautisks forums par holokausta jautājumiem, kurā piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tajā tika deklarēts, ka ir svarīgi, lai valstu vadītāji, to politiskā elite spētu novērtēt vēsturiskus faktus. Ņemot vērā to, ka Latvijas teritorijā notika šī traģēdija, ir būtiski, lai valsts vadītāji par to reizi pa reizei runātu. Svarīgs, nenoliedzami, ir arī konteksts, kad par to tiek runāts. Mūsdienās tās visbiežāk ir dažādas neiecietības izpausmes.

Tikko politiskā vara par to klusē, tikko tiesu vara izvairās no konkrētu neiecietības gadījumu izvērtēšanas, mēģina atrunāties ar huligānismu, tas liecina, ka ir iespējams nākamais solis.

– Kā jūs vērtējat vēstures problemātikas iesaisti ārpolitikā. Pagājušajā gadā to izmantoja Valsts prezidente, arī Latvijas ārpolitikas pamatvirzienos ir vairākas norādes uz to.

– Vēstures jautājumi ietekmē starpvalstu attiecības, un piemēri tam ir visur pasaulē. Piemēram, apliecinājums ir Japānas un Ķīnas attiecību saasinājums pagājušajā gadā, kad Japānā tika publicētas vēstures grāmatas, uz kurām asi reaģēja Ķīnas sabiedrība.

Svarīgi ir, lai vēstures jautājumi tiktu pētīti, lai vēsturniekiem būtu pieejami arhīvi.

Mums ir grūti pieejami dažu valstu arhīvi. Arī ārpolitiskā aspektā tas ir nozīmīgs jautājums.

Nesen Vācijā tika atvērts arhīvs, kas saistīts ar Otro pasaules karu, arī ar holokaustu. Pieņemu, ka mums nāksies diplomātiskā ceļā nodrošināt piekļuvi šī arhīva materiāliem. Tā vai citādi vēsture parādās jebkuras valsts ārpolitikā.

– Kad Latvijas ārpolitikas redzes lokā var parādīties jautājums par bijušo padomju vēstures arhīvu pieejamību Krievijā?

– Šis jautājums visu laiku ir mūsu darba kārtībā. Sarunas par to notiek, jautājums vienīgi – vai ir progress vai ne. Daudzām valstīm ir problēmas ar Otrā pasaules karā zaudēto īpašumu atgūšanu, vai tās būtu filmas vai mākslas vērtības. Latvija ir iekšā šajā procesā.

– Latvija arī no savas puses izvirza priekšplānā vēsturiskus jautājumus – piemēram, kompensāciju aprēķinus par padomju okupāciju, kurus domāts iesniegt Krievijai. Vai ĀM šādas darbības ir politiski uzspiestas, vai iekļaujas tās ārpolitiskajos centienos?

– Bija valdības lēmums, kas tika pieņemts pēc Saeimas attiecīgās deklarācijas. Mēs to izpildām.

– Vēl pagājušajā gadā jūsu amats bija Latvijas vēstnieks Apvienoto Nāciju organizācijā. Kā jūs, ņemot vērā šo pieredzi, vērtējat spekulācijas, kas saistītas ar Vairas Vīķes-Freibergas kandidēšanu uz ANO ģenerālsekretāra amatu?

– Kā jūs pareizi teicāt – spekulācijas. Taču no otras puses – viņa pati ir ļāvusi saprast, ka neiebilstu pret iespēju kļūt par ANO ģenerālsekretāri.

Jāņem vērā, ka šobrīd ANO notiek procesi, kādi nav notikuši kopš aukstā kara laikiem, proti, spēka akcentu pārbīde. Es domāju, ka šobrīd neviens nevar pateikt, kas varētu būt nākamais ANO ģenerālsekretārs. Neviens nevar pateikt, kurš būtu vislabākais kandidāts uz šo amatu. Manuprāt, Vaira Vīķe-Freiberga ir viena no spožākajiem kandidātiem, viņas politiķes – līderes talants ir pamanīts starptautiskajās aprindās un augsti novērtēts.

Taču vispār jāsaka, ka uz ANO ģenerālsekretāra amatu nekāda kandidēšana nenotiek. Bet starp cilvēkiem, kas vispār tiek minēti kā pretendenti uz šo amatu, viņa ir viena no labākajām, ja ne pati labākā kandidatūra.

ANO ģenerālsekretāra izvēles process ir necaurspīdīgs, tajā ir maz atklātības. Jautājums ir jāizdiskutē ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm, un es domāju, ka šis jautājums pagaidām nav izspriests. Varbūt tikai šī gada otrajā pusē sāksies sarunas, kas varētu būt nākamais ANO ģenerālsekretārs.

– Vai reformas ANO, uz kuru nepieciešamību ir norādīts vairākkārt, spēj nostiprināt organizācijas nozīmi, kura lielā mērā ir mazinājusies kopš brīža, kad ASV bez ANO Drošības padomes rezolūcijas un atbalsta iebruka Irākā?

– Reformas ir nobriedušas no 2001. līdz 2005. gadam. 2002. gadā bija pilnīgi skaidrs, ka šī organizācija nespēj funkcionēt starptautiskajai drošībai būtiskos jautājumos. Nav runa par to, ka ANO pārstāvji ir spējuši sniegt palīdzību tādos pasaules nostūros, kur ANO zilais karogs ir pēdējā vai vienīgā cerība. Bet pasaules drošības jautājumos tā nekad nav spējusi dot adekvātu atbildi pat ļoti kritiskās situācijās. Ne Dienvidslāvijā, ne Sudānā. Jo to, kas notiek Sudānā, ja to nekvalificē kā genocīdu, tad var teikt, ka tur notiek masveida slepkavības, bet ANO nespēj situāciju mainīt. Ir robežas, kurām šī organizācija pāri netiek. Reformas ANO ir nepieciešamas, jautājums, cik tās būs efektīvas. Jārēķinās ar to, ka tajā pie viena galda atrodas ļoti daudzas un dažādas valstis – gan demokrātisku valstu vadītāji, gan diktatori. Drīzāk šī organizācija ir jāsaprot kā iespēja dialogam, kā iespēja standartu noteikšanai cilvēktiesību un citās jomās.

– Jūs piedalījāties Latvijas ārpolitikas stratēģijas izstrādē. Tā presē tikusi kritizēta kā visai izplūdusi. Kā jūs raksturotu Latvijas tuvākos ārpolitiskos uzdevumus?

– Šobrīd tiek strādāts pie ministrijas stratēģijas. Tai ir jānosaka ministrijas politika, balstoties uz valsts budžeta iespējām. Ja vēlamies kaut ko sasniegt, mums jāzina finanšu iespējas. Ja līdzekļu nav, mērķi jāplāno tālākā perspektīvā.

Ministrijas stratēģija tiek plānota līdz 2009. gadam, un tas ir pirmais mēģinājums sakārtot ministriju darbību atbilstoši budžeta iespējām. Lai būtu skaidrs, par ko maksājam. Šāda pieeja ārpolitikas plānošanai ir arī Dānijā, Zviedrijā un Somijā, cik man zināms. Līdz šī gada rudenim ĀM varēs sniegt atbildi uz daudziem jautājumiem, kuri nav bijuši skaidri saprotami pēc ārpolitikas pamatvirzienu publiskošanas.

Zurofs NRA žurnālisti apsūdz neslavas celšanā

LETA  07/04/06     Simona Vīzentāla centra Izraēlas nodaļas direktors Efraims Zurofs pirmdien vērsies pie "Neatkarīgās Rīta Avīzes" galvenā redaktora Armanda Pučes ar atklātu vēstuli, kurā izteicis protestu attiecībā uz žurnālistes Anitas Daukštes izteikumu šāsdienas intervijā ar Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku Gintu Jegermani.

Pēc Zurofa vārdiem, žurnāliste cēlusi neslavu Vīzentāla centram, vienā no saviem jautājumiem apsūdzēdama to "mēģinājumā radīt priekšstatu, ka Latvija ir vienīgā zeme, kuras iedzīvotāju daļa savulaik ir piedalījusies holokaustā".

"Šis pilnīgi nepatiesais apgalvojums ne vien ceļ neslavu, bet arī cenšas diskreditēt un atzīt par nelikumīgiem pilnīgi pamatotos Vīzentāla centra centienus panākt Latvijas nacistisko kara noziedznieku saukšanu pie atbildības un palīdzēt Latvijas sabiedrībai, saskaroties ar latviešu līdzdalību holokaustā. Faktiski nekas nevarētu būt tālāks no patiesības. Mēs esam aktīvi piedalījušies nacistisko kara noziedznieku uzrādīšanā gandrīz divdesmit valstīs visā pasaulē un jau sākuši savu īpašo projektu "Operācija: Pēdējā iespēja", lai palielinātu izredzes identificēt, saukt pie atbildības un notiesāt holokausta dalībniekus deviņās Eiropas valstīs, kurās vietējie iedzīvotāji piedalījušies ebreju masveida slepkavošanā," uzsver Zurofs.

Daukšte sacīja, ka nav informēta par šādu Simona Vīzentāla centra sūtītu vēstuli, tāpēc plašākus komentārus gatava sniegt tikai pēc tam, kad būs iepazinusies ar centra izteiktajiem pārmetumiem.

Irākā kļūst bīstamāk

Viesturs Radovics, NRA  07/04/06     Beidzamajos mēnešos Latvijas karavīriem Irākā nācies pārdzīvot gan vairākkārtējas apšaudes patruļu laikā, gan nometnes bombardēšanu. Irākā dienošie atzīst – kļuvis tikai sliktāk, un šajā valstī miers nav gaidāms vēl ilgi.

"Latviešu karavīri Irākā nav pavāri, viņi cīnās pirmajās līnijās," uzsver Polijas vadītās Daudznacionālās divīzijas štāba virsnieks pulkvežleitnants Andrejs Stegjenko. Tikko Irākā misiju beigusi jau septītā latviešu karavīru vienība. Kopš šā gada janvāra līdz jūnija beigām 120 rotas karavīru ir veikuši 754 uzdevumus, kas pārsvarā ir patrulēšana, konvojēšana un speciālās operācijas ārpus bāzes robežām. Ja gada sākumā dzīve Irākā bija salīdzinoši mierīga, tad pēc 22. februāra, kad Sāmarrā bumbas sprādzienā tika iznīcināta šiītu mošeja, vietējie grupējumi sākuši regulārus uzbrukumus koalīcijas spēkiem.

Kopš šā gada marta līdz jūnija beigām latviešu mītnes bāze Echo, kas atrodas netālu no Divānijas pilsētas, ar mīnmetējiem un raķetēm apšaudīta deviņas reizes. Masīvākais uzbrukums noticis 12. maijā, kad apšaude ilgusi aptuveni 20 minūšu.

Par laimi, raķešu uzbrukumos neviens no latviešiem nav cietis. Raķetes bieži vien kritušas ārpus bāzes teritorijas, bet citas trāpījušas bāzē esošajām automašīnām un celtnēm.

"Apšaudes sistēma ir pavisam vienkārša – teroristi izmanto parastu akmeņu kaudzi vai kādu citu paaugstinājumu, uzliek uz tās tādu kā sili, kurā iebīda katjušas tipa raķeti, piededzina degli un laiž tik raķeti uz mūsu pusi," norāda Daudznacionālās divīzijas izlūkošanas daļas virsnieks kapteinis Māris Strazds. Viss uzbrukums ilgst pāris minūtes – kad raķetes izšautas, paši šāvēji sakāpj mašīnās un dodas prom. Nemiernieki uzbrūk tikai diennakts tumšajā laikā.

Šo mēnešu laikā nevienu raķešu laidēju karavīriem nav izdevies noķert. "Tam ir vairāki iemesli – teroristi darbojas sev labi zināmā apvidū, viņi var jebkurā brīdī paslēpties kādā no mājām. Uzbrukumi notiek trīs līdz sešu kilometru attālumā no mūsu bāzes. Dažkārt raķetes viņi izšauj pat no pikapu tipa auto kravas nodalījuma un tūlīt brauc prom," skaidro latviešu vienības kapteinis Uģis Romanovs. Arī vietējie iedzīvotāji un Irākas policija karavīriem palīdzēt nevēlas un teroristu iespējamos slēpņus nenodod.

Poļu pulkvežleitnants A. Stegjenko nemiernieku aktivitāti skaidro arī ar vietējām pašvaldību vēlēšanām, kas gaidāmas decembrī. "Divānijas apgabalā ir vairākas partijas, katrai no tām ir savas bruņotas vienības. Pirms vēlēšanām tās vēlas iegūt popularitāti, uzbrūkot miera misijas karavīriem. Vietējie propagandisti stāsta, ka visas iedzīvotāju problēmas – elektrības, ūdens trūkumu, bezdarbu – ir radījuši koalīcijas karavīri. Tā viņi irākiešus uzkūda uzbrukumiem," norāda A. Stegjenko.

Lai arī poļi latviešus slavē, mūsu karavīri par saviem ieroču brāļiem nav sajūsmā. Kapteinis U. Romanovs atzīst – dienesta laikā vislielākās grūtības radījis nevis lielais karstums vai raķešu uzbrukumi, bet gan sastrādāšanās ar poļu kolēģiem. "Poļi kontrolē informācijas plūsmu. Kamēr ziņas par kādu incidentu sasniedz mūsu rotu, ir pagājis ilgs laiks, un tās kļūst nepilnīgas. Kad bāzi apšauda ar raķetēm, neseko pavēle dot prettriecienu, kas nemierniekus varētu no uzbrukumiem atturēt."

Pagājušajā nedēļā Irākā dienošos latviešus apciemoja aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Ministrs tikās arī ar vairākām augstām amatpersonām, kuras uzsvēra latviešu lomu miera nodrošināšanā Irākā.

Vizītes laikā tomēr ne Irākas aizsardzības ministrs Abduls Kāders, ne ASV vēstnieks Irākā Zalmajs Kalīlzadī nespēja A. Slakterim pateikt, kad ārvalstu karavīru palīdzība Irākai vairs nebūs nepieciešama. Uz tiešiem jautājumiem par karaspēka izvešanu amatpersonas pārsvarā atbildēja izvairīgi, vairākkārt atkārtojot frāzi: "Paliksim tik ilgi, cik būs vajadzīgs." Latviešu Irākas misijas mandāts beidzas šā gada beigās, un pašlaik vēl nav domāts par tā pagarināšanu. "Parasti par šo jautājumu spriež trīs mēnešus pirms termiņa beigām. Tagad par to domāt ir vēl par agru. Turklāt pa vidu vēl ir Saeimas vēlēšanas, tā ka pagaidām neko prognozēt nevaram," Neatkarīgajai saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.

ES apsver brīvās tirdzniecības līgumu ar Krieviju

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  07/04/06    Atverot Krievijas precēm ES tirgu, cer uz sadarbību enerģētikas jomā.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien pieņēma vadlīnijas sarunām ar Krieviju par jaunu partnerattiecību līgumu, kurās viena no idejām ir brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana.

"Pirmā prioritāte ir Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kur ir neatrisinātas problēmas, piemēram, maksa par Sibīrijas pārlidojumiem. Jo ātrāk tas notiek, jo labāk, bet ilgtermiņā mēs domājam par brīvās tirdzniecības līgumu," teica EK pārstāvis Pīters Pouers.

Krievija ir trešais lielākais ES tirgus pēc ASV un Ķīnas, un Eiropa ir Krievijas svarīgākais partneris tirdzniecībā un investīcijās. Brīvās tirdzniecības līgums novērstu ierobežojumus rietumu investīcijām Krievijā, bet arī pavērtu neierobežotas iespējas tās precēm 450 miljonu lielajā ES tirgū. Tas varētu būt kā burkāns Krievijai, lai ciešāk sadarbotos enerģētikā, kas savukārt ir ES prioritāte.

ES un Krievijas partnerattiecību un sadarbības līgums (PCA), kas noslēgts pirms vairāk nekā desmit gadiem, šogad beidzas, un diplomāti atzīst, ka tas ir novecojis, tāpēc nākamgad sāksies jaunas sarunas. EK ierosina veco līgumu aizvietot ar jaunu, visaptverošu vienošanos, kurā ir īpašas daļas par brīvo tirdzniecību un enerģētiku. "Ņemot vērā gaidāmos izaicinājumus, enerģētikā ir nepieciešamas skaidrākas vienošanās par pamatprincipiem un mērķiem," teikts vadlīnijās, uzsverot nepieciešamību sadarbību balstīt uz brīvā tirgus principiem, atklātumu, brīvu konkurenci un abpusēju pieeju gan transporta tīkliem, gan investīcijām.

ES izpildvaras pārstāve Emma Udvina norādīja, ka ES līdzās enerģētikai prioritātes ir demokrātijas un likuma varas nostiprināšana, cīņa pret organizēto noziedzību, terorismu un nelegālo imigrāciju, ciešāka sadarbība ārējā politikā. "Krievija ir viens no galvenajiem spēlētājiem ģeopolitiskajās un drošības attiecībās globāli un reģionāli. ES un Krievija dala ievērojamu ietekmi mūsu kopējā kaimiņu politikā un Centrālāzijā," uzskata EK.

Somijas prezidentūra ES, kas sākas šonedēļ, attiecības ar Krieviju izvirzījusi starp galvenajām prioritātēm un uzaicinājusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz Eiropas līderu neformālo sanāksmi Lahti oktobrī. Taču sarunas par jauno līgumu tad, visticamāk, vēl nesāksies, jo vispirms vadlīnijas jāakceptē ES valdībām, ko diplomāti cer ieraudzīt līdz gada beigām. Tā ir Latvijas iespēja mēģināt sarunās iekļaut tematus, kas to interesē.

Latvijas pozīcija

Artis Pabriks (TP), ārlietu ministrs

Mēs atbalstām sarunas par ES un Krievijas brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, jo, kā jau Krievijas kaimiņvalsts, aktivizējoties ekonomiskajām attiecībām, būsim ieguvēji. Mūsu uzņēmēji, sabiedrība no tā iegūs. Tas arī nerada nekādus draudus mūsu politiskajai un ekonomiskajai stabilitātei. Mēs nebūsim vienīgā ES valsts, kurai tas būtu pieņemami. Tāpat ir vairākas lietas, kas mūs interesē ES—Krievijas ietvardokumentā. Tam jābāzējas uz kopējām demokrātiskajām vērtībām, ne tikai uz sadarbību ekonomikas jomā. Tam ir jābūt abām pusēm saistošam un efektīvam instrumentam attiecību veidošanai.

Latviešu viesstrādnieki izmanto britu nodokļu sistēmas nepilnības

TVNET/The Telegraph   07/05/06     Austrumeiropas krāpnieki, tai skaitā arī ieceļotāji no Latvijas atklājuši jaunu veidu, kā pelnīt naudu, izmantojot „Gordon Brown”, kā arī citu nodokļu sistēmu pakalpojumus.

Viesstrādnieki no jaunajām Eiropas Savienības valstīm, ceļojot uz Lielbritāniju, tiek noalgoti par minimālo algu, kas viņiem dod iespēju pieteikties uz nodokļu kredītiem.

Lielākā daļa krāpnieku nāk no Slovākijas, Lietuvas un arī Latvijas. Iebraucēji valsts iestādēm apgalvo, ka dzīvo kopā ar bērniem, lai kvalificētos zemākiem nodokļu maksājumiem.

Kad anketa par ģimenes uzturēšanās vietu ir aizpildīta, nelieši atgriežas savā dzimtenē, bet nodokļu maksājumi joprojām tiek pārskaitīti uz viņu bankas kontiem.

Atsevišķos gadījumos pāris mēnešu laikā attapīgie ir pamanījušies nopelnīt vairākus tūkstošus latu. Vēlāk šī nauda tiek izmantota, lai iegādātos nekustamo īpašumu.

Irākiešu tulks palīdz latviešu karavīriem

Viesturs Radovics, NRA   07/05/06     Jau kopš 2003. gada, kad Latvijas armija uz Irāku nosūtīja pirmo karavīru vienību, latviešiem palīdz irākiešu tulks Aburamzi Aldžaburi. Savu darbu viņš dara, par spīti nāves draudiem.

Irākiešu nemiernieku atstātais spridzeklis, kas eksplodēja Aburamzi Aldžaburi mājas priekšā, nav atturējis tulku turpināt sadarbību ar latviešiem. Vietējie teroristi jau nogalinājuši kādu citu tulku, kurš strādājis pie koalīcijas spēku karavīriem, vainojot viņu nodevībā. Šāda pati naidīga attieksme ir pret visiem irākiešiem, kuri strādā ASV vadīto koalīcijas spēku bāzēs.

43 gadus vecais Aburamzi Aldžaburi pie latviešiem nonācis pavisam nejauši – 2003. gadā, kad Irākā sākusi dienēt pirmā latviešu vienība, tieši mūsu patruļa apturējusi nākamā tulka automašīnu. Karavīriem par lielu brīnumu, A. Aldžaburi uz jautājumiem atbildējis skaidrā krievu valodā un tūlīt arī pieņēmis piedāvājumu kļūt par Latvijas militārā kontingenta tulku. Tikko viņš pavadījis jau septīto Latvijas armijas kontingentu, kas dienējis Irākā, un gaida ierodamies nākamo vienību.

Jautāts, kādēļ irākietis piekritis būt par latviešu tulku, Aburamzi Aldžaburi: "Tas ir mans džihāds. Jūs, rietumnieki, jēdzienu džihāds tulkojat nepareizi – tā nav šaušana vai spridzināšana. Džihāds ir darbi, kurus es veicu, lai palīdzētu savai tautai. Es ticu, ka latviešu miera uzturētāji mums palīdz, tāpēc palīdzu jūsu karavīriem."

Centīgākajiem latviešu karavīriem Aburamzi Aldžaburi māca arābu valodu, un vairāki latvieši jau spēj sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem. Latviešu vienības Irākā kapteinis Uģis Romanovs uzsver, ka A. Aldžaburi pakalpojumi karavīriem ir ļoti noderīgi, tulks ir palīdzējis novērst vairākus konfliktus ar vietējiem iedzīvotājiem. "Martā sākumā Irākas šiīti pulcējas uz reliģiskajiem Ašuras svētkiem. Tajos tiek pieminēta kauja, kurā pirms 1300 gadiem mocekļa nāvē gāja bojā pravieša Muhameda mazdēls Huseins. Svētceļnieki dodas gājienā uz Kerbelas pilsētu, un mūsu patruļām tieši gadījās braukt pa tiem pašiem ceļiem. Protams, redzot svešas armijas karavīrus svētceļnieku vidū, irākieši kļuva nemierīgi. Tad tulks mums ieteica uz mašīnu antenām blakus karodziņam piesiet melnu lenti. Ar to mēs parādījām, ka saprotam irākiešu sēras un cienām viņu tradīcijas," skaidroja kapteinis.

Krievu valodu A. Aldžaburi iemācījies Sanktpēterburgā, kur padomju laikā studējis tehniskās zinātnes. Latvijā viņš vēl nav bijis, bet augustā tulks gatavojas apmeklēt Rīgu. Tam gan vēl nepieciešams nokārtot vairākas formalitātes, un ceļojums, iespējams, aizkavēsies. Aburamzi Aldžaburi ir piecu bērnu tēvs, viņam ir 28 gadus veca sieva, bet savu ģimeni par lielu viņš neuzskata: "Normālā irākiešu ģimenē ir 12 bērni. Tā ka man bērnu vēl ir krietni par maz."

Sarunā ar Neatkarīgās žurnālistu Aburamzi Aldžaburi vairākkārt slavēja latviešu karavīru drosmi, kā arī norādīja uz viņu sliktajiem darbiem: "Latvieši, piemēram, ļoti neuzmanīgi brauc ar saviem džipiem, izraisot avārijas, kurās ir cietuši arī vietējie iedzīvotāji. Tomēr, salīdzinot ar amerikāņiem, latvieši ir ļoti labi un korekti. Amerikāņiem var pārmest necieņu pret mūsu kultūru un tradīcijām, viņi bieži vien viņi neuzmanīgi šaudās apkārt, tālab cieš nevainīgi cilvēki." Neskatoties uz koalīcijas spēku ēnas pusēm, irākietis uzskata, ka ASV un citu valstu karavīri patlaban no Irākas nedrīkst aiziet. Ja tas notiks, valstī sāksies haoss un pilsoņu karš.

Pieaudzis pilsoņu atbalsts ES

DELFI  07/06/06     Būtiski pieaudzis pilsoņu atbalsts Eiropas savienībai (ES), kā arī uzlabojies ES tēls, liecina pavasara Eirobarometra pētījumi.

Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu pērnā gada rudenī, atbalsts dalībai ES ir pieaudzis par pieciem punktiem un sasniedzis 55%, iepriekšējo 50% vietā. ES tēls uzlabojies par sešiem punktiem, sasniedzot 50%. Ieguvumu iestājai ES redz 54% aptaujāto iepriekšējo 52% vietā.

Pētījums liecina, ka 49% Eiropas pilsoņu rūp bezdarbs, tam seko noziedzība, par kuru bažas izteikuši 24% aptaujāto un 23% par rūpi atzinuši ekonomisko situāciju. Ceturtajā vietā ir veselības aprūpes sistēma, kas arī ir svarīga 18% eiropiešu.

Kopš pēdējā pētījuma 2005. gada rudenī nedaudz samazinājies atbalsts ES konstitūcijas koncepcijai, tas krities līdz 61%. 22% pilsoņu ir pret Eiropas konstitūcijas koncepciju, un 17% nav par to viedokļa. Francija ar 62% pozitīvu atbilžu mazliet pārsniedz ES vidējo līmeni, un Nīderlande ar 59% ir mazliet zem tā.

Samazinās sabiedrības atbalsts tālākas ES paplašināšanās procesam. Lai gan 45% pilsoņu to atbalsta, 42% ir pret. Pērn šie skaitļi bija attiecīgi 49% un 39%. Norādīts, ka Turcijā tālākas paplašināšanās atbalstītāju skaits samazinājies par 7%, un tagad ir 45%.

Eiropas iedzīvotājus kopumā apmierina tas, kā ES darbojas demokrātija. 50% no aptaujātajiem ir apmierināti, bet neapmierinātību pauduši 34% aptaujāto. Pētījuma veicēji atzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā šie ir vispozitīvākie rādītāji šajā jautājumā.

Laika posmā no 2006.gada 27.marta līdz 1.maijam kopumā intervēja 29 220 cilvēkus.

Slakteris Irākā iekļuvis apšaudē

LETA   07/06/06     Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) Irākā pārliecinājies par vispārējās drošības apdraudētību, savas pēdējās vizītes laikā iekļūdams apšaudē.

Kā aizsardzības ministrs pastāstīja, apšaudīts skrejceļš, uz kura atradusies ministra delegācijas lidmašīna. Sākotnēji pacelšanās aizkavējums skaidrots ar traucējumiem lidmašīnas motora darbībā.

Par notikušo apšaudi noformēts oficiāls ziņojums, piebilda Slakteris.

Kā ziņots, Slakteris uz Irāku devās 28.jūnijā, lai tiktos ar ASV vēstnieku Irākā Zalmaju Kalilzadi, Irākas aizsardzības ministru Abdulu Kaderu un NATO Apmācību misijas Irākā vadību. Vizīte ilga līdz 1.jūlijam.

Vizītes laikā Slakteris karavīriem izteica pateicību par paveikto, uzsverot, ka viņiem savus uzdevumus bija jāpilda ļoti sarežģītos, bieži pat bīstamos apstākļos. Atzinīgi izteikusies arī Polijas kontingenta vadība, pozitīvi vērtējot Latvijas karavīru iniciatīvu un kaujas gatavību.

Misiju Irākā aizsardzības ministrs raksturo kā bīstamu, tomēr lielu problēmu neesot. Viens Latvijas kontingenta karavīrs jūnija vidū iekļuvis apšaudē, taču viņu pasargājusi bruņuveste.

Patlaban Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecībai dots uzdevums iepirkt modernus strēlnieku ieročus, sacīja ministrs. Iepirkums iespējams, pareizi saplānojot arvien pieaugošā valsts budžeta iespējas.

Kopumā Latvijas kontingenta karavīru apgāde vērtējama kā laba.

Irākā dien 120 Latvijas karavīri, kuri galvenokārt pilda ātrās reaģēšanas un patrulēšanas uzdevumus, nodrošina štāba darbu un atbild par nacionālās apgādes jautājumiem.

Valdībā un partijās...

Saskaņas centrs vēlētājus vilinās, piedāvājot risināt nacionālās un sociālās problēmas

Dita Arāja,  Diena  07/01/06     Nacionālās un sociālās problēmas būs galvenie atslēgas vārdi, kuru risinājumus kreiso partiju apvienība Saskaņas centrs (SC) vēlētājiem piedāvās priekšvēlēšanu programmā. Otrs nozīmīgs SC balsts priekšvēlēšanu laikā, pievilinot vēlētājus, būs apvienības komanda, piektdien SC konferencē sacīja apvienības priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Aptuveni pēc nedēļas SC sola pabeigt deputāta kandidātu saraksta pilnveidošanu un viņu sarindošanu noteiktā secībā, taču jau tagad zināms, ka Rīgā ar pirmo kārtas numuru startēs pats N.Ušakovs.

SC radās, apvienojoties vairākām kreisi orientētajām partijām: Jāņa Urbanoviča vadītajai Tautas saskaņas partijai, Sergeja Dolgopolova Jaunajam centram, Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskajai partijai un Alekseja Vidavska Daugavpils pilsētas partijai. Šīs būs pirmās vēlēšanas, kad visas minētās partijas startēs vienā sarakstā.

Deputāta kandidātu saraksta spicē bez N.Ušakova, ļoti iespējams, būs arī J.Urbanovičs, S.Dolgopolovs, Saeimas deputāts Valērijs Agešins. N.Ušakovs stāsta, ka kandidēšot visi apvienības jau esošie parlamenta deputāti, kā arī saraksta jaunpienācēji, piemēram, laikraksta Čas komentētājs Leonīds Fedosejevs, futbolists Mihails Zemļinskis, fonda Eiroreģions Livonija priekšsēdētājs Oļegs Mihaļevičs, kas darbojas arī Černobiliešu apvienībā. Tā kā no katras partijas vēlēšanās startēšot diezgan daudz spēcīgu personību, vēl esot jārod saskaņa, kādā secībā kandidāti sarakstā izvietosies. Kā stāsta N.Ušakovs, kandidātu saraksts tiek veidots pēc lietderības un paritātes principa.

SC, kuram, pēc jaunākajiem Latvijas faktu datiem, ir 5,8% popularitātes reitings un kura partijas jau tradicionāli parlamentā vienmēr strādājušas opozīcijā, ir apņēmības pilns piedalīties nākamās valdības veidošanā. "Ceru, ka nākamajā Saeimā kā minimums mums būs sociālo lietu ministrs," prognozē deputāts Andrejs Klementjevs. SC kā savu prioritāti izvirza algu, pabalstu, pensiju palielināšanu, un N.Ušakovs saka — naudu var atrast, ja to pareizi tērē — tam, kam tā visvairāk vajadzīga. Tādēļ SC, piemēram, asi noraida Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību.

SC arī izvirza nepieciešamību panākt krievu valodai mazākumtautības valodas īpašo statusu, kas nozīmētu, ka krievu valodu var lietot pašvaldību un iedzīvotāju saziņā, kā arī pēc brīvas izvēles mazākumtautību skolās un noteiktā procentā arī augstskolās.

Zemnieku pirmie numuri — vecās spices cilvēki

Dita Arāja,  Diena  07/01/06     Latgalē ar pirmo numuru Saeimas priekšsēde Ingrīda Ūdre, Kurzemē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Zemgalē — Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdis Augusts Brigmanis — tāda būs LZS artava Zemnieku savienības, Latvijas Zaļās partijas (LZP, kopā Zaļo un Zemnieku savienība) un partijas Latvijai un Ventspilij (LV) kopīgajā deputāta kandidātu sarakstā 9.Saeimas vēlēšanām. LZS savu sarakstu pilnībā apstiprināja piektdien, un tagad tikai jāsagaida, kādus priekšlikumus pirmajiem kandidātu numuriem Rīgā un Vidzemē piedāvās partneri.

Premjera kandidāts gan nemainīgi ZZS paliek Ventspils mērs Aivars Lembergs (LV), kurš piekrišanu šim postenim vēl vismaz publiski nav devis, savukārt, ja Ventspils galva atsakās, tad viņa vietā valdību vadīt ZZS virza pirms pāris gadiem premjera amatā jau pabijušo Induli Emsi (LZP). LV kopīgajā sarakstā atvēlētas trīs vietas, stāsta A.Brigmanis.

No LZS rindām uz parlamentu startēs visi pašreizējie Saeimas deputāti, gan izņemot Vili Krištopanu, kurš jau arī tagadējā parlamenta sasaukumā izceļas ar ļoti biežu prombūtni. Kandidātu sarakstā būšot arī piecpadsmit pašvaldību vadītāji, piemēram, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, Aizputes galva Pēteris Hanka un Piltenes mērs Jānis Abakuks. A.Brigmanis sarakstam dod devīzi "Pieredze, jaunība, profesionalitāte" un ar gandarījumu uzsver, ka būšot arī jauni cilvēki, piemēram, labklājības ministres Dagnijas Staķes (LZS) dēls Andrejs Staķis, kā arī dramaturga Paula Putniņa (LZS) atvase Indriķis Putniņš. Bez jau minētajiem LZS sava saraksta daļā apstiprinājuši arī divus "staigātājus" no konkurentu partijām — Ināru Ostrovsku, kas savulaik kopā ar Māri Gulbi pameta Jauno laiku un izveidoja Jaunos demokrātus, kurus arī atstāja un iestājās LZS, kā arī Aleksandru Kiršteinu, kuru pirms gada no savām rindām par radikālismu izslēdza Tautas partija.

Par ZZS aicinājumu sarakstā iekļauties atsevišķiem nacionālradikālās partijas Nacionālā spēka savienība (NSS) biedriem BNS vēstījis NSS līderis Viktors Birze. A.Brigmanis gan noliedza šādu iespēju, jo ZZS saraksts jau esot noslēgts.

Pilsēta uz politiskā vulkāna

Aija Cālīte, Latvijas Avīze   07/01/06     Tas, kas patlaban notiek Jūrmalā, lielā mērā var izšķirt demokrātijas likteni visā Latvijā. Apgalvojums ir skaļš. Taču pēdējo politisko notikumu pavērsieni šajā nelielajā pilsētā, kuras tēlu labprāt izmanto daudzi, kas vēlas veidot skaistu Latvijas tēlu ar baltām smiltiņām, zaļām priedēm un zilu jūru, ir kā lakmusa papīrs, kas uzrāda politisko norišu tendences visā valstī.

Jūrmalgeitas skandāls tikai atmodināja snaudošu vulkānu un sabiedrība pēkšņi ieraudzīja, kā tās lietas notiek – zvani, tualetes, aploksnes… Ciniski, bet patiesi un, cerējām, dziedinoši, jo radās ilūzija, ka pēc sabiedrības karstajām diskusijām sāksies morāla pašattīrīšanās un arī pozitīvas izmaiņas Jūrmalas domes lēmumu pieņemšanas kārtībā.

Bet patlaban šķiet, ka vienīgais vērā ņemamais rezultāts tam visam ir tikai Jūrmalas aizsardzības biedrības izveidošanās. Pirmo reizi Latvijā iedzīvotāji apvienojās vienam mērķim – sadarbībai ar pašu ievēlētajiem deputātiem, lai līdzdarbotos lēmumu pieņemšanas procesā, kas attiecas uz pilsētu, kurā viņi visi dzīvo. Taču jau drīz izrādījās – viedokļus par Jūrmalas attīstības plāna grozījumiem izteikt var, bet pienākumu tos uzklausīt Jūrmalas domes deputāti gan neizjūt. Pēc ilgstošas cīkstēšanās, ne bez masu mediju spiediena tomēr izdevās panākt dažus kompromisus – piemēram, atlikt grozījumu apstiprināšanu līdz oktobra beigām un līdz jūnija beigām izveidot jaunu darba grupu, kurā uzņēmēju, sabiedrības un citu ieinteresēto pušu pārstāvji strādātu pie optimālajiem kompromisa variantiem.

Tomēr izrādās, ka tas viss bijis tikai šķietamība. Ātri, ātri, kā jūtot, ka daudz ko var izšķirt ne tikai dienas, bet pat stundas, ceturtdien zibenīgi sasauktā Jūrmalas dome sanāca ārkārtas sēdē un ar savu lēmumu atcēla visus iepriekšējos: grozījumi attīstības plānā tika pieņemti, no darba atbrīvoti vicemēri (par līdzekļiem, kuri ietaupīti no viņu algas, tikšot būvēti veloceliņi)… Par un pret balsotāju rindas ir tik raibas, ka jau sen zudušas ilūzijas par kaut kādām koalīcijām, kur nu vēl par vēlētāju interešu pārstāvēšanu. Jūrmalas domes vadītāja I. Aizstrauta ne tikai paziņojusi, ka "3000 cilvēki domā vienu, bet mēs taču nezinām, ko domā pārējie 52 000", bet arī izpētījusi, kas tad ir tie parakstītāji, atrodot gan "fiktīvas adreses un kāda divgadīga bērna parakstu". Ar vienkāršas aritmētikas un rūpīga izmeklēšanas darba palīdzību viņa Jūrmalas aizstāvības biedrības darbu vieglītēm, neuzkrītoši noniecināja, sējot aizdomas, ka šī savas pilsētas patriotu grupa vēlas novilcināt laiku, lai aiz viņu mugurām vēl kaut kādi lobētāji dabūtu iekšā savas intereses. Cilvēki par citiem gan parasti spriež pēc pašu samaitātības pakāpes…

Visi trīs Jūrmalas deputāti no "Jaunā laika" ir izslēgti. Taču jūrmalnieki paši saka – viņiem jau ir gluži vienalga un šī izslēgšana derīga tikai pašam "JL" sava tēla spodrināšanai. Nu šī trijotne atbrīvota no atbildības arī savas partijas priekšā, tāpēc jāsāk domāt, vai izslēgšana no partijas vispār ir soda veids, ja tam automātiski neseko šo deputātu atkāpšanās no amata. Nav jau PSKP laiki, kad izslēgšana no partijas nozīmēja, ka tiks atņemts dienišķais cietās desas luņķis un iespēja iestāties rindā pēc žiguļa. Nu bezpartijiskā trijotne varēs darīt lielas lietas: tiesību daudz, atbildība – nekāda.

Saprotu šoku, kuru piedzīvojuši daudzi jūrmalnieki. Tā droši vien jūtas cilvēki, kas ticējuši, ka jau sākuši atveseļoties, bet ārsts pēkšņi pasaka: "Cerību vairs nav." Un šī apziņa sabiedrībā izplatās kā eļļas plankums uz ūdens.

Neuzticēšanās politiķiem, apātija, (ne)gaidot Saeimas vēlēšanas, ticība tikai sev, saviem elkoņiem un naudas žūksnim – vai tiešām tā ir visa bilance 15 gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas?

JL izmanto aģitācijai 'Dziesmu manai paaudzei'

DELFI  07/03/06    "Dziesma manai paaudzei" 12 gadus rīkojot dziedāšanas koncertus visā Latvijā izpelnījies cilvēku simpātijas, jo sniedz iespēju vienkāršajiem cilvēkiem kāpt uz lielās skatuves un izrādīt savu talantu. Šogad festivāla auditorijai nolēmuši pievienoties JL ļaudis, raksta laikraksts "Neatkarīgā".

JL Ogres novada domes deputāta Ludviga Tribocka uzņēmums "Triāls" jau vairākus gadus ir aktīvs festivāla "Dziesma manai paaudzei" (DZMP) atbalstītājs. Taču šogad partijas pārstāvji festivālu ne tikai atbalsta, bet visos koncertos liek manīt savu klātesamību.

"Festivāls norisinās vairākus gadus un ir iecienīts vienkāršas latviešu auditorijas pasākums. Arī partijas mērķi ir pārstāvēt tautu," pastāstīja JL reklāmas kampaņas organizators Atis Kampars.

Tukumā Durbes estrādē pasākuma norises vietā plīvoja augstu pacelti JL karogi, bet pa estrādes teritoriju staigājuši, dejojuši vairāki jaunieši tumši zilos T-kreklos, ko rotāja uzraksti "Jaunais laiks" un "Gods kalpot Latvijai".

Jauniešu uzdevums bijis sekmēt partijas akciju Manas paaudzes politiķis. Tāpat notika arī konkurss par labāko iesakāmo likumprojektu.

Koncerta izskaņā uz skatuves kāpa JL pārstāvji Solvita Āboltiņa un Madars Lasmanis, lai noskaidrotu labāko likumprojektu. Ar alus kausiem rokās par labāko Tukuma likumprojektu atzina "pasludināt alu par pārtikas produktu". Idejas autoram kopā ar citu pilsētu uzvarētājiem būs iespēja paviesoties Saeimā.

Šo politisko reklāmas kampaņu skeptiski vērtējuši vairāku brīvdabas izklaides centru īpašnieki, tāpēc šogad festivāla nebūs vairākās pilsētas, kur tas noticis iepriekš, raksta "Neatkarīgā".

Savukārt SIA "Baltijas izklaides centrs" direktors Arvis Auziņš uzskata, ka reklamēšanās kultūras pasākumos ir "stulba ideja". Viņš stāstījis, ka DZMP Ogrē ir notikusi trīs gadus. "Līdz šim tas bija finansiāli neizdevīgs pasākums, tāpēc šogad nenotiks," teicis Auziņš.

Uzmākties sāk lēnām

Māris Antonevičs, Latvijas Avīze  07/03/06     Vēlēšanu reklāma vēl nav kļuvusi ļoti uzbāzīga, tomēr pamazām tā ienāk Latvijas iedzīvotāju ikdienā. Pastkastītēs pagaidām iekrīt tikai pa retam partiju aģitācijas materiālam. Šajā ziņā visagrāk "pamodušies" "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvji, kuri pa visu Latviju izplatījuši dzeltenus bukletiņus ar partijas simboliku. Tajos lasāmas partijas izvirzītās 20 sociāli ekonomiskās attīstības pamatnostādnes. Klāt arī programmas galvenā autora Roberta Zīles un "TB"/LNNK priekšsēdētāja Jāņa Straumes foto.

Šķiet, tieši R. Zīle varētu būt tēvzemiešu seja šajās vēlēšanās, lai gan viņš pats tajās nemaz neplāno piedalīties, jo nevēlas priekšlaikus šķirties no Eiroparlamenta deputāta mandāta. R. Zīles portreti un idejas regulāri redzamas arī vairāku avīžu lapās. Arī te dominē dzeltenā krāsa, kas, kā vēsta krāsu psiholoģija, esot ļoti aktīva un radoša krāsa, kas palīdz koncentrēt spēku un uzmanību vēlamajā virzienā un īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem grūti uzsākt sarunu un dibināt kontaktus.

No citām partijām caur pastkastīti vēlētājus centies uzrunāt arī "Saskaņas centrs", kas Latgalē izplatījis partijas avīzi. Lai nebūtu pārpratumu, uz kādiem vēlētājiem orientējas šis politiskais spēks, avīze ir krievu valodā un tieši krievu valodas propagandēšana acīmredzot būs viena no "Saskaņas centra" vēlēšanu kampaņas galvenajām tēmām. Jau šajā reklāmas izdevumā lasāms "SC" Saeimas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča uzsaukums "Krievu valodai Latvijā jābūt oficiālam statusam". J. Urbanovičs arī apgalvo, ka krievu valoda esot "atslēga Latvijas pārticībai", bet viņa kolēģis Vitālijs Orlovs sola parūpēties, ka uzraksti uz zālēm būšot ne tikai valsts valodā, bet arī krieviski.

Ziņu aģentūras vēsta, ka skrejlapiņas krievu valodā Rīgā Zolitūdes daudzdzīvokļu namos esot izplatījis arī apvienības "Dzimtene" Rīgas domes deputāts Igors Zujevs. Viņš pats gan izteicies, ka tikai informējot iedzīvotājus par savu darbu pašvaldībā, taču neslēpj, ka kandidēs Saeimas vēlēšanās. Skrejlapas sācis pētīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuram jāuzmana vēlēšanu kampaņas izdevumi, kurus stingri ierobežo likums.

Viltīgāk savu kampaņu uzsākusi Tautas partija. Tiem, kas televīzijā vēroja Raimonda Paula organizēto Jāņu koncertu no Ērgļiem, droši vien iekrita acīs, ka ik pa laikam ekrānā pavīdēja Tautas partijas logo. Daži politiskie konkurenti jau paguvuši pasludināt, ka R. Paula organizētā līgošana patiesībā bijis viens liels politiskās reklāmas pasākums, kuru, starp citu, apmeklējis arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Pārmetumus par Jāņu politizēšanu šogad saņēmušas arī "Jaunā laika" Saeimas deputātes, kas esot sacerējušas politiskas aplīgošanas dziesmas un gribējušas tās dziedāt Saeimas sesijas noslēguma sēdē. Tas ne īpaši paticis Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, kura nav ļāvusi ieslēgt mikrofonus. Nē, I. Ūdrei nekas neesot pret dziedāšanu, bet viņai nepatīkot, ka deputātes to darot, ģērbušās "Jaunā laika" partijas krekliņos.

Vēl vienā Jāņu koncertā Valmierā par reklāmas objektu pret savu gribu kļuva Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ainars Šlesers. Viņu "reklamēt" bija nolēmis "Panorāmas" žurnālists, kurš uz skatuves kāpa krekliņā, kuru rotāja liels Šlesera portrets. LPP priekšsēdētājs gan nekavējoties paziņoja, ka šī uzstāšanās neesot ar viņu iepriekš saskaņota, un viņš sūtīšot vēstuli KNAB, kurā skaidros, ka nav slēdzis līgumu ar žurnālistu par sevis reklamēšanu. Vienlaikus A. Šlesers nedomājot aizliegt žurnālista kungam arī ikdienā nēsāt kreklu ar savu attēlu.

Par to, ka viņš tiek daudzināts Pirmajā Baltijas kanālā pirms pasaules futbola čempionāta translācijām, A. Šlesers gan tik ļoti nepārdzīvo. Viņaprāt, tā neesot nekāda politiskā reklāma, bet tikai labdarība. Tā nu sagadījies, ka Latvijā Saeimas vēlēšanas iekrīt vienā gadā ar futbola čempionātu un vienmēr uzrodas kāds politisks "labvēlis", kas vēlas to visu atbalstīt.

Ja runā par "labdarību", LNT redzams arī kāds interesants reklāmas klipiņš par Tautas partijas kultūras ministri Helēnu Demakovu, kuru, kā vien māk, slavē diriģents Normunds Šnē. Uzrunas beigās parādās paziņojums: "Jums ir tiesības zināt šo viedokli." Viss liecina, ka tuvākajā laikā Latvijas iedzīvotāji šīs tiesības dabūs izbaudīt atliku likām.

Sociāldemokrātiem ļauj rīkot piketu Dombura atbalstam

DELFI  07/04/06     Rīgas pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars (JL) saskaņojis divus Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) piketus žurnālista Jāņa Dombura atbalstam, portālu "Delfi"informēja partijas preses sekretārs Gatis Vanags.

LSDSP trešdien, 5.jūlijā, rīkos piketus, kuros paudīs atbalstu Domburam un viņa veidotajam raidījumam "Kas notiek Latvijā?". Sociāldemokrāti uzskata, ka Dombura veidotais raidījums bijis populārākais publisko diskusiju raidījums.

Sociāldemokrāti iecerējuši rīkot divus mītiņus: vienu pie LTV ēkas kā teatralizētu uzvedumu, lai televīzijas vadība rastu līdzekļus raidījumiem, bet otru pie Nacionālās radio un televīzijas padomes, lai padome rastu līdzekļus Latvijas Televīzijai. Informēja Vanags.

Pikets pie Nacionālās radio un televīzijas padomes sāksies plkst.10, bet pie LTV ēkas - plkst.11.

Domburs labprāt turpinātu raidījuma "Kas notiek Latvijā?" veidošanu Latvijas Televīzijā, taču tas nav iespējams, jo žurnālistam nav izdevies vienoties ar televīziju par vairākiem būtiskiem raidījuma uzlabojumiem, kam nepieciešami papildus līdzekļi.

Ar Nacionālo attīstības plānu sola uzlabot sabiedrības un indivīdu dzīves līmeni

DELFI  07/04/06     Lai sekmētu līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un palielinātu Latvijas konkurētspēju, valdība otrdien atbalstīja Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007.-2013.gadam gala redakciju, kas par Latvijas attīstības pamatu nosaka visas sabiedrības un katra indivīda dzīves līmeņa uzlabošanu, mērķtiecīgi izmantojot iedzīvotāju zināšanas.

NAP atzīst, ka lētais darbaspēks nespēs ilgtermiņā kalpot par valsts izaugsmes pamatresursu.

Lai īstenojot NAP noteiktos mērķus, plānots tuvāko septiņu gadu laikā radīt priekšnoteikumus pārejai no patlaban ekonomikā valdošā modeļa, kuru raksturo mazkvalificēta darbaspēka izmantošana un produkcijas ar mazu pievienoto vērtību ražošana, uz inovatīvo jeb zināšanu attīstības modeli.

NAP norāda uz nepieciešamību vairāk atbalstīt Latvijas uzņēmumu centienus modernizēt tehnoloģijas, pārnesot un absorbējot zināšanas no citām valstīm vai citiem pašmāju uzņēmumiem, sadarbojoties ar akadēmisko personālu un zinātniekiem.

Izglītotu un radošu cilvēku atbalstīšanu NAP uzskata par nepieciešamu. Taču jārūpējas arī par uzņēmumu tehnoloģisko izcilību, zinātnes un pētniecības attīstību, valsts un sabiedrības attīstību, sakārtotu uzņēmējdarbības un dzīves telpu, tādā veidā nodrošinot iedzīvotāju labklājību.

NAP secinājis, ka izglītība neatbilst darba tirgus prasībām pasaulē un tas var kļūt par cēloni tautsaimniecības lēnai pārstrukturizācijai un izaugsmes apdraudētībai tuvākajā nākotnē. Tāpēc kā viens no NAP izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm ir izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai.

Lai sekmīgi īstenotu NAP nepieciešams valdības atbalsts, reģionālo un vietējo pašvaldību rīcībspēja un pieaugoša loma savas teritorijas attīstības plānošanā, nevalstisko organizāciju darbība, iedzīvotāju aktivitāte, lai attīstītu plašāku komunikāciju starp valsti un sabiedrību, teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības un telpisko plānojumu izvirzīto mērķu un izvēlēto līdzekļu sabalansētība nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

Imants Kalniņš: no paradīzes neizdzīs...

Gundega Bičevska, Republika.lv   07/04/06    Kamēr citi atraisa kaklasaites un sviedros berzē rokas, Imants smaida. Ne lieka stresa, ne ambiciozu izlēcienu. Varbūt tieši Kalniņa iekšējais miers un harmonija dvēseles mājās, ko viņš sauc par savu paradīzi, ļāvusi komponistam paceltu galvu iziet cauri varas pārmaiņu laikiem, mākslas pasaules untumiem un daudzajām mīlestībām.

Tur nav ko plaši skaidrot, viņš vienkārši saka: “Mani nevar deformēt.” Šīs vasaras viducī Cēsu Pils parkā tiks svinēta Imanta dienu 30 gadu jubileja. Saprotams, ka šajā intervijā runājam galvenokārt par valsti un mūziku, kas ir arī divas Kalniņa mūža mīlestības.

— Latvijas politiķi jau labu laiku dzīvo nākotnē, respektīvi, 2006. gada oktobrī, kad izšķirsies viņu turpmākais liktenis. Sakiet, ar kādām cerībām jūs sagaidāt nākamo Saeimu?

— Tautas gudrība saka: cerība mirst pēdējā. Protams, cerība ir arī manī, un es paredzu, ka nākamā Saeima būs labāka nekā šī. Taču vienlaikus zinu, ka nekas īpašs nevar mainīties. Esmu domājis, kā tas nākas, ka vēlētāji, kuriem ir šīs Saeimas pieredze, kuriem četrus gadus bija iespēja vērtēt, ko politiķi runā un dara, nākamajās vēlēšanās tomēr izvēlas gandrīz tos pašus cilvēkus, un īstenībā izmaiņas nenotiek. Tas mani izbrīna, esmu par to runājis ar cilvēkiem, un jāatzīst, ka Latvijas politiskais process saistībā ar Saeimas vēlēšanām ir fenomenāls. Unikāls ir arī tāds fakts, ka līdz šim Saeimas vēlēšanās lielāko balsu skaitu iegūst jauna, politiskajā mizanscēnā nebijusi partija. Patiesībā, skatoties no pilsoņu viedokļa, tas ir vislielākais risks. Tā ir neziņa. Tīri filozofiski interesants jautājums — kāpēc cilvēki labprātāk izvēlas neziņu? Tauta nevis izdara vērtējumu par iepriekšējo politiķu darbu, bet dod priekšroku kaut kam jaunam un neprognozējamam.

Acīmredzot cilvēki ir konstatējuši, ka tā partija vai tie cilvēki ir bijuši negodīgi, rīkojušies nevis sabiedrības, bet gan savu interešu vārdā. Esmu sapratis, ko nozīmē teiciens — tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi. Mans secinājums ir tāds, ka cilvēki, kuri pārvalda valsti, ir šīs pašas sabiedrības mini attēls un nekas vairāk. Godīgi cilvēki ievēlē godīgus politiķus pēc savas sejas un līdzības, savukārt blēži ievēlē savējos. Tāpēc arī šajā procesā nekas nemainās un, manuprāt, arī nemainīsies. Par pārmaiņām var spriest tikai no tāda viedokļa — cik vietu iegūs katra partija, kas būs ievēlētas Saeimā. Atkarībā no tā arī notiks jaunās koalīcijas veidošana. Nedaudz pārzinot šā brīža politisko mizanscēnu, domāju, ka variāciju skaits ir ļoti minimāls.

— Vai jūs nejūtat to, ka vērojama vēlētāju neticība? Latvijas varas un tautas attiecības varētu salīdzināt ar nelaimīgu pāri, kur viens ik pa laikam grēko un sola laboties, bet otrs tikai samierinās. Mūsu balsstiesīgie tomēr ir diezgan pasīvi.

— Neatceros, cik procentu balsstiesīgo piedalījās iepriekšējās vēlēšanās, taču jādomā, ka, ļoti iespējams, šis procents ir atkarīgs no kādiem vēl neizskaidrotiem apstākļiem. Es tos kolekcionētu kā mirkļa konjunktūras apstākļus. Tie ir gan meteoroloģiskie apstākļi, gan katra atsevišķa vēlētāja attiecīgās dienas plāni, noskaņojums. Taču, ja mēs runājam par tādiem parametriem, kas būtu socioloģiskās aptaujas vērti, tad šī pasivitāte... Vai tā ir balstīta ticības krīzē? Šis arguments mani absolūti nepārliecina. Domāju, ka lielai daļai to cilvēku, kuri nepiedalās vēlēšanās, ir pietiekami normāli dzīves apstākļi, viņi ir apmierināti un pēc īpašām pārmaiņām nealkst. Loģiski un saprotami, kāpēc šie cilvēki ir pasīvi.

Jā, nedēļas nogalēs, kompānijās iedzerot alu un spriežot par politiku, atskan gaudas, ka nevar ticēt, viņi visi ir vienādi, korumpēti... Tomēr es nedomāju, ka šī grupa ir tā, kas nepiedalās vēlēšanās. Runājot par tiem, kuri tiešām nepiedalās, nezinu, katram jājautā atsevišķi, kādi ir viņu pasivitātes iemesli. Domāju, ka šīs atbildes būtu ļoti interesantas.

Kas attiecas uz ticību kā tādu, ticību ideālam — kad sieva vai vīrs redz, ka partneris nav ideāls, tajā brīdī arī sabrūk tas dārziņš, bet tā jau ir sadzīve. Kamēr abi laulātie ir spējīgi un var saglabāt šo ilūziju, kas ir skaistākā pasaulē, tikmēr viss ir kārtībā.

— Var būt, ka politisko ilūziju jums palīdz uzturēt jūsu mākslinieciskā daba? Jūs esat visnotaļ optimistiski noskaņots.

— Cilvēkam ir dota iespēja dzīvot uz zemes, šajā paradīzē, un, ja viņš nesajūsminās par to, tad ir jābūt sātana kalpam, nevis Dieva bērnam. Šī pasaule ir sajūsmas vērta.

Tāpēc arī es savu smaidu nelaižu atvaļinājumā. Viens ir tas, kādu pasauli Dievs mums ir devis, otrs — ko cilvēki ar to dara. Attiecībā uz otro, es, protams, neesmu optimists.

— Ko jums pašam ir devuši šie piecpadsmit gadi, kuros esat aktīvi iesaistījies Latvijas politiskajos procesos?

— Ko man pašam tas ir devis? (Aizdomājas.) Nezinu, varbūt esmu tāds cilvēks, kurš, arī nebūdams šos piecpadsmit gadus aktīvajā politikā, nepiedaloties valsts administrācijas mehānismā, tāpat neatkarīgi būtu paudis savu viedokli par valstī notiekošo. Es uzskatu, ka visi Latvijas pilsoņi ir iesaistīti Latvijas politikā, un droši vien, ka tā būs vēl ilgi, kamēr Latvija nostabilizēsies kā organisms, kas spēj harmoniski funkcionēt. Kā cilvēkam, kā pilsonim man šī piedalīšanās Latvijas likumdošanas institūcijā ir devusi nenovērtējamu iespēju izprast to, kā funkcionē valsts, paredzēt, kas ir vēlamais un kā to panākt.

Nemaz jau nerunājot par to iespēju, ka, gandrīz visu šo laiku strādājot Saeimas budžeta un finanšu komisijā, esmu bijis spiests izglītoties attiecīgajās disciplīnās: par finanšu menedžmentu, nodokļu likumdošanu, budžetu, finanšu institūcijām un tā joprojām.

Tas ir bijis arī mans izglītošanās process, un jāteic, ka šīs zināšanas ir nenovērtējamas. Tās man dod iespēju piedalīties diskusijās par lietu būtību. Neesot aktīvajā politikā, man šis guvums būtu gājis secen.

— Viens ir tas, ko skatuve dod māksliniekam, taču pavisam kas cits ir politiskā skatuve. Vai mēs varam parunāt par šo rūdījumu, kas jums droši vien ir uzkrāts, izejot cauri sajūsmas un kritikas saucieniem?

— Jā, jūs sākumā akcentējāt, ka vispirms esmu piederīgs pie mākslas pasaules, un tā jau laikam arī ir. Tā ir pasaule, kas pastāv neatkarīgi no reālām lietām. Taču vienlaikus jebkurš mākslinieks dzīvo normāla cilvēka dzīvi, ar visām šīs pasaules pragmatiskajām un eksistenciālajām dimensijām. Arī māksliniekam ir jāguļ, jāēd brokastis un tamlīdzīgi. Ja viņam vēl ir ģimene, tad attiecīgi nāk klāt arī tā realitāte.

Bet politikas rūdījums? Ziniet, iepriekš, vairāk dzīvodams mākslas vidē, varbūt es biju vieglāk ievainojams no ārpasaules. Politiskā pieredze man ir ļāvusi iepazīt cilvēka dabu. Mākslas pasaule ir tendēta strādāt ar ideāliem, tā ir ideālu filozofija. Turpretī politikā cilvēks atrodas teju zem palielināmā stikla. Šo piecpadsmit gadu laikā esmu kļuvis neievainojams tādā ziņā, ka, redzot cilvēka dabas ārkārtīgi lielās nepilnības, es tās vairs neņemu pie sirds. Tas mani mazāk saviļņo un mazāk uztrauc. Politiskais lauks dod lielisku iespēju novērot, cik viegli cilvēki cits citu apvaino un ievaino, cik pavirša ir savstarpējā komunikācija — gan vārdos, gan darbos.

Esmu cieši nobruņojies un to visu nelaižu sev klāt. Tas ir mans otrs lielākais ieguvums.

— Tad var teikt, ka jūs iepazināt cilvēka dabu, tuvu stāvot varai. Vara bija spogulis?

— Ja mēs definējam varu kā vienu no tiem lielumiem, kas visbriesmīgāk deformē cilvēka dvēseli, tad es varu tā teikt.

— Un slava? Ainaram Mielavam ir burvīga dziesma par to, ko slava dara ar cilvēku. Ko tā dara ar jums?

— Slava un vara — tas viss, kā mēs zinām, ir ļoti subjektīvi. Uzskatu, ka piederu pie tām dvēselēm, kuras vispār nav iespējams deformēt. Ļoti labi apzinos, ja ar manu dvēseli notiks kaut kas nelāgs, es tikšu izdzīts no mūzikas pasaules...

— ... no paradīzes.

— Jā, tad manis tur vairs nebūs. Cik pats esmu spējīgs sevi no malas vērtēt, es nezinu, kā ir ar manu slavu... Godīgi sakot, pat baidos lietot šo vārdu, jo tas tik lielā mērā ir ekspluatēts pēdējos piecdesmit gadus, kad slava bija uz visiem stūriem... Taču tā slava, par kuru mēs runājam šobrīd... Es domāju, ka arī slava nevar mani deformēt. Tas ir līdzīgi kā ar varu. Ja lietojam vārdu slava ikdienas līmenī, kad cilvēks ir pazīstams plašākai sabiedrībai, tad jāatzīst, ka tā ir ārkārtīgi pozitīva izjūta, tas ir enerģijas avots.

— Viens ir interešu kopsaucēja meklēšana starp partijām, bet vai arī TB/LNNK iekšienē esat izgājis uz smagiem kompromisiem?

— Pieņemot dažus lēmumus, man ir bijušas domstarpības, taču tas nav bijis nekas ārkārtējs. Smags kompromiss ir tad, ja tev no sevis ir kaut kas jānoārda. Normāls cilvēks uz to nekad neiet. Mūsu demokrātijas laikmets sniedz brīnišķīgu iespēju — nepiedalīties. Ja cilvēkam ir jāpieņem smags kompromiss partijas iekšējā anatomijā, protams, partijas biedram jebkurā brīdī ir iespēja nepiedalīties. Es varu izstāties no šīs partijas. Ja konkrētā darbība ir krasā pretrunā ne tikai ar to, kāda ir mana tā brīža politiskā izjūta, bet galvenokārt jau pretrunā ar partijas definētajiem ideāliem un koncepciju, man ir visas tiesības nepiedalīties. Normālā partijā vienmēr ir iespējams dialogs, diskusija. Cilvēks ir subjekts, un, saprotams, kādreiz var būt tā, ka viņa emocionālā attieksme pret kādu lēmumu pieņemšanu ir tik spēcīga, ka viņš ir jūtīgs pret kompromisiem. Taču, kā jau teicu, man nav tādas prakses.

— Nereti politiķi pielāgo savus uzskatus, vadoties pēc sabiedrības vairākuma viedokļa, tādējādi nostabilizējot savas pozīcijas. Tomēr ir jautājumi, kuros sabiedrības domas ir atšķirīgas, kā tas, piemēram, ir vērojams seksuālo minoritāšu gadījumā. Kāda ir jūsu pozīcija?

— Domāju, ka šis ir viens no jautājumiem, kas radies no modernās civilizācijas problēmām. Tas ir atsevišķa raksta vērts temats, taču, ja mēs to konkretizējam, tad šis jautājums patlaban ir aktuāls saistībā ar Darba likumu, kurā pagājušajā plenārsēdē (Intervija tapa 17. jūnijā — Aut.) tika svītrota norma par nediskriminēšanu seksuālās orientācijas dēļ.

Ja jau tiktāl ir konkretizēts šis jautājums, tātad mums ir jāskatās, kas notiks turpmāk.

Atkārtoju vēlreiz — šī ir globāla modernās civilizācijas problēma. Uz šo jautājumu mums agri vai vēlu būs jāatrod atbilde. Mana pozīcija ir tāda: es vēlos, lai vispirms atbildīgās institūcijas, tostarp Eiropas Padome, definētu jēdzienu seksuālā orientācija, kas līdz šim nav izdarīts. Manuprāt, ja tiek lietots termins diskriminācija vai aizliegums diskriminēt seksuālās orientācijas dēļ, tad vēl jo vairāk man ir nepieciešama šī definīcija, jo ir jāizprot, par ko ir runa.

Balstoties uz savu pieredzi, es zinu, kā notiek dzimumdzīve uz šīs planētas. To, kā tas notiek, man rāda visa dzīvā daba. Es zinu, kā cilvēks fiziski ienāk pasaulē. Zinot to un dzīvojot saskaņā ar šo sapratni, man nekad nav bijusi vajadzība pēc tāda skaidrojuma, ko nozīmē seksuālā orientācija. Taču tagad izrādās, ka šis skaidrojums ir vajadzīgs.

Vienlaikus es zinu — ja jau ir seksuālā orientācija, tātad tā var būt dažāda. Lasot literatūru, periodiku par šo tēmu, vērojot bezgalīgās diskusijas, uzzinot no plašsaziņas līdzekļiem, ka tiek gatavoti gājieni, es pamazām sāku apzināt šo situāciju. Es uzzinu, ka ir pedofili, nekrofili, zoofili, nemaz nerunājot par to, ka viss internets ir pieslānīts ar gejiem un lesbietēm... Kā tas ir redzams, mūsdienu pasaule piedāvā bezgalīgās iespējas seksuāli orientēties. No vienas puses, modernā civilizācija piedāvās visas šīs iespējas, bet, no otras puses, esmu es, kam tas viss nav vajadzīgs. Un jūs man jautājat — kā es izturos pret to?

— Jums ir neizpratne!

— Jā, pirmām kārtām dziļa neizpratne —kam tas viss ir vajadzīgs?! Var būt, ka ar mani kā indivīdu kaut kas nav īsti kārtībā, jo es neizprotu to, kas tiek saistīts ar cilvēktiesībām, proti, ka cilvēkam ir tiesības uz brīvu seksuālo orientāciju. Nu jau seksuālā orientācija iet zem cilvēktiesību karoga, tas jau ir salikts kopā! Es tiešam esmu lielā apjukumā.

Un es gribētu, lai jūs uzrakstāt šos vārdus — iedomājoties viendzimuma seksuālās attiecības, mana dvēselīte saraujas. Mana dabiskā reakcija uz to ir tāda, ka man nāk vēmiens. Tā ir mana atbilde.

Atbildot uz šo jautājumu, man ir jādomā, kas ir norma un kas vairs nav norma. Es zinu, ka kroplība nav norma. Kad redzu šo cilvēktiesību karogu, kuru aizsegā tiek prasīta seksuālās orientācijas brīvība... Aiz visa tā es redzu, ka kroplība grib nostāties blakus normai. Tā grib vienādas tiesības ar normu.

— Bet Latvija jau ņem paraugu no attīstītajām Rietumu valstīm.

— Tieši tā! Es vēl neesmu pabeidzis... Tad, kad mēs Saeimā skatām šo jautājumu saistībā ar Darba likuma, tad cilvēki kāpj tribīnē un saka — ja mēs svītrosim šo normu, tad Eiropas Padome Latvijas valsti iesūdzēs tiesā un mums būs jāmaksā sods. Šajā brīdī man kā cilvēciskai būtnei atkal rodas jautājums — kas tā ir par Eiropas Padomi, kura izdod šādu direktīvu, kura prasa, lai mēs noārdām savu kultūru, savas tradicionālās ģimenes vērtības un visu vērtību sistēmu kopumā? Un tad man rodas nākamais jautājums — vai nav nopietns iemesls sākt apšaubīt Eiropas Savienības kā organizācijas būtību? Eiropas Savienība tika dibināta ar mērķi efektīvi likvidēt to postu, ko Eiropai atnesa Otrais pasaules karš, bet kas notiek tagad?

Eiropas Savienība prasa, lai mēs deformējam savu identitāti.

— Tāpat sabiedrība atšķirīgi izsakās par situāciju, kad jau vairākus gadus latvieši peļņas nolūkos masveidā dodas uz ārvalstīm. Kā jūs vērtējat šo prombraukšanas tendenci?

— Šajā fenomenā nesaredzu neko nenormālu. Paldies Dievam, ka beidzot arī Latvijas robežas ir atvērtas! Cilvēki visos laikos ir braukuši pasaulē laimi meklēt. Tādā veidā arī Amerika piepildījās ar saviem iedzīvotājiem, kad 19. gadsimtā tur ieceļoja emigranti no Skandināvijas. Visi brauca ar cerībām uz labāku dzīvi. Man šķiet, ka šeit vispār nav problēmas. Forši, ja cilvēkiem ir iespēja redzēt pasauli, pašiem veidot savu dzīvi. Kāds aizbrauks un kļūst bagāts, kāds paliks tur. Būs arī tāda dvēselīte, kas nevarēs bez tās Latvijas un brauks atpakaļ.

— Kāds aizbraucis izvelk no somas Imanta Kalniņa disku...

— Tad vēl jo vairāk lai brauc! Tā taču ir fantastiska reklāma.

— Imanta dienām šovasar aprit 30 gadu, un jūsu mūzika pavada daudzu cilvēku atmiņas. Es iedomājos, cik pie tām dziesmām dejots, svinēts un pārdzīvots... Interesanti, kā tas ir pašam radītājam, māksliniekam uz to visu raudzīties no malas?

— Nevar jau noskatīties no malas, varbūt tikai drusciņ. Man šķiet, ka tas viss ir bezgala skaisti. Man kā autoram šīs jau ir trīsdesmitās Imanta dienas, un es pats par to nedaudz brīnos — vai tiešām jau tik daudz?! Šā gada 8. jūlijā apritēs apaļa jubileja, uz ko es jūs laipni ielūdzu kopā ar fotogrāfu un visu kameru. Protams, šis laiks man daudz ko nozīmē. Īpaši tāpēc, ka pēdējos gados esmu nodarbojies ne tikai ar komponēšanu, bet arī ar valsts lietām. Īstenībā forši skan — ar valsts lietām...

Vienreiz gadā rīkoju šos svētkus, un man ir izjūta — kopš 1976. gada, kad šis pasākums masveidā sākās, mēs tā arī neesam izklīduši, bet trīsdesmit gadus gājuši to ceļu. Un mēs vēl ejam.

— Laikam jau Imantu dienu publiku vieno kāda īpaša saikne.

— Man pašam ir izjūta, ka Imanta dienu tradīcija un tās formula jau dzīvo pati par sevi. Un man nekas cits neatliek, kā iet tai līdzi. Acīmredzot tas ir pietiekami ilgs laiks, lai šis pasākums būtu ieguvis tradīcijas raksturu. Bet kas ir tradīcija? Tas ir nenovēršams cikliskums, no kā nav iespējams atiet. Dažreiz es domāju — varbūt šogad vajadzētu izlaist, bet nevar, ir jāiet. Formulas vārdi ir izteikti, tā ir visiem zināma, un no tā vilciena vairs nevar izkāpt. Taču es nedrīkstu sūdzēties, man kā autoram, kurš ir uzrakstījis šīs notis, šie pasākumi vienmēr ir interesanti. Imanta dienu tradīcija paredz, ka vienmēr ir jābūt pirmatskaņojumam, un arī šogad tas būs. Viss notiek.

— Par jūsu radīto mūziku. Gribētos ko pajautāt, taču tā vien šķiet, ka šī mūzika ir jāklausās, nevis jāapspriež...

— Ai! Tādi vārdi ir kā medus sirdī. Daudzreiz jau iznāk tā, ka starp kolēģiem vai kādā kompānijā, kas interesējas par mūziku un mākslu vispār, nereti sanāk runāt par to, kas ir māksla un kas nav māksla. Šīs modernās pasaules piedāvājums ir tik milzīgs, ka nabaga cilvēka dvēsele tā visa priekšā ir apjukusi. Taču es sev esmu to definējis, proti, mākslas darbs nerada šaubas vai jautājumu par to, vai tā ir māksla. Ja rodas šāds jautājums, tad skaidrs, ka tā nav māksla. Puķe taču neprasa komentārus!

— Vai varat atklāt, kam jūs pieslēdzaties, kad dzīve spiež pie zemes?

— Kas ir enerģijas avots? Debesis, mākoņi, viss šis skaistums, un ir pilnīgi vienalga, kādā formā tas parādās — mūzikā, dzejā, literatūrā, gleznā, gaismā vai blakus dvēselē. Pati dzīve ir skaista.

— Jūs atzināt, ka šie trīsdesmit gadi, kas aizritējuši kopā ar Imantu dienu publiku, jūs pašu mazliet mulsina. Kā tad ir, vai jūs tagad esat cits Imka nekā toreiz, 1976. gada vasarā?

— Baidos, ka nē. Mana miesiņa, protams, rit pa ceļu uz priekšu, bet dvēselīte ritinās atpakaļ. Tā ir mana Dieva dāvana. Nevaru atbildēt uz šo jautājumu — vai esmu tas pats? Man šķiet, ka es visu laiku esmu tas pats.

Jaunlaicietis Edgars Jaunups – miljonārs?

Elita Veidemane, Vakara ziņas  07/04/06     Partijas "Jaunais laiks" (JL) dulbultmorāle nav ar lupu jāpēta, tā acu priekšā uzmilst pati. Jau rakstījām par Garkalnes pagasta padomes priekšsēdētāju Aelitu Veipu, kas tika izslēgta no JL tāpēc, ka pildīja pagasta padomes lēmumus.

Veipa uzskatīja, ka izslēgšana notikusi tāpēc, ka strīdīgo pagasta zemes gabalu neesot dabūjis kāds JL biedrs. Savukārt Inčukalnā JL nav ne ar pušplēstu vārdu protestējis, ka zemes iznomāšana šajā pagastā radījusi gan amatpersonu smagu interešu konfliktu, gan pašvaldības interešu neievērošanu. Taču suns aprakts tajā apstāklī, ka Inčukalnā zemi dabūja JL cilvēks. Lūk, arī visa aritmētika.

Skaista māja kraujas malā

Kāpēc "Jaunajam laikam" Inčukalna pagasts ir tik tuvu pie sirds pieaudzis? Pirmām kārtām droši vien tāpēc, ka pērnā gada pašvaldību vēlēšanās JL guva uzvaru šajā pagastā, ar trim vietām pārstāvot savu partiju pagasta padomē. Nu varēja sākt tā īsti šeptēties, un JL atbalstītāju nekustamā īpašuma bizness šajā skaistajā vietā sāka veikties. Par JL uzvaru Inčukalnā savulaik ziņoja arī šā pagasta partijas šūniņas vadītājs Edgars Jaunups, tagad — JL ģenerālsekretārs.

Taču Jaunupa jaunskungs nav tikai šūniņas vadītājs, viņam Inčukalnā skaistā vietā vismaz 2002. gadā ir piederējis nekustamais īpašums "Mētraines", un šis īpašums ir parādījies valsts amatpersonas deklarācijā jau 2002. gadā. Turpat minēts arī zemes gabals ar konkrētu adresi. Tolaik Edgars Jaunups deklarējis arī 9000 latu parādsaistības. Savukārt 2006. gadā iesniegtajā deklarācijā vairs nav atrodamas "Mētraines" — tukšajā vietā iepretim pazudušajam nosaukumam rēgojas vien vārdiņš "īpašumā". Savukārt zeme ar iepriekšējo adresi joprojām ir deklarēta.

Taču jautrība sākas tajā brīdī, kad iedziļināmies deklarācijas iesniedzēja parādsaistībās. Un no sadaļas "Publicējamā daļa" izlobām, ka Edgars Jaunups kādam ir parādā 685 851,18 latus*, tas ir, vairāk nekā miljonu ASV dolāru. Blakus gan piebilsts, ka tās esot solidārās parādsaistības ar tēvu.

Nevainīgā versija?

Ielūkojamies Edgara tēva Modra Jaunupa 2006. gada amatpersonas deklarācijā. Tur parādsaistību ailē ierakstīta summa — 68 979,09 lati. Sanāk kāda desmitā daļa no dēla miljona. Diez cik solidāri jau nu nav. Bet varbūt Edgara jaunskungs ir kļūdījies un viņa parādi arī ir desmit reizes mazāki? Tādā gadījumā — kas notiek ar JL ģenerālsekretāra uzmanības koncentrēšanu tāda svarīga dokumenta kā amatpersonas deklarācija rakstīšanā?

Bet iespējama, protams, arī cita, ne tik nevainīga versija, proti, mūžīgais parāds. Tas ir tad, kad, piemēram, kādam cilvēkam — vienkārši par skaistām acīm! — tiek iedots kumšķītis naudas, kuru viņam kā amatpersonai, protams, vajag legalizēt. Un tad viņš to arī legalizē savā deklarācijā kā parādu. Piebildīsim: kas nekad nav jāatdod. Taču tas, protams, neattiecas uz kristālskaidro un absolūti godīgo "Jauno laiku" un tā garīgajiem vadoņiem.

Miljons tur, miljons šur...

Nezināmu iemeslu dēļ šiem jaunlaiku varoņiem allaž sanāk kāda ķibele ar naudām. Tā, piemēram, bijušais ekonomikas guru Krišjānis Kariņš piepalīdzēja savam čomakam (lasi — partijas sponsoram), lai viņš iegūtu Eiropas naudiņu miljona apmērā. Tikpat jauks notikums bija arī ar ļautiņu, kurš ieguva pašvaldības pasūtījumu ledus liešanā Līvu laukumā — nieka 70 000 latu vērtībā. Interesanti, ka tajā pašā dienā laimīgais pasūtījuma saņēmējs ieskaitīja "Jaunā laika" kasē gandrīz 10 000 latu... Lieki piebilst, ka KNAB par to necēla ne ausu.

Par vissmieklīgāko varētu uzskatīt paša lielvadoņa Einara Repšes gājienu, ja vien tas nebūtu traģisks. Repšes valdības laikā 2003. gadā, kad ar paša premjera svētību tika pārtraukta austrumu robežu būve, valstij tika nodarīti zaudējumi 4,18 miljonu latu apmērā. Par to liecina iekšlietu ministrijas aprēķini. Ar tiem šonedēļ iepazīstinās valdību. Interesanti, ko gan tā teiks? Varbūt šos miljonus — kā vienmēr — norakstīs skurstenī un mīļā miera labad paglaudīs Repšem galviņu?

* - Vēlāk VID atsauc šo informāciju, skaidrojot to kā kļūdu, patiesībā E. Jaunupa parādsaistību summa ir 68585,18 latu.

'Latgales gaisma' vēlēšanās startēs kopā ar LSDSP

DELFI  07/05/06     LSDSP atklātajam sarakstam 9.Saeimas vēlēšanās pievienosies partija "Latgales gaisma", portālu "Delfi" informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags.

Pēc ilgstošām sarunām Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas sarakstam 9.Saeimas vēlēšanās pievienojušies arī partijas "Latgales gaisma" pārstāvji, kuri startēs vairākos vēlēšanu apgabalos.

Populārākais no viņiem ir partijas līderis Rihards Eigims, Daugavpils domes Deputāts, informēja Vanags.

Par konkrētām vietām sarakstā joprojām tiek diskutēts. Par galīgo atklātā saraksta variantu LSDSP un sadarbības partneri cer vienoties šo sestdien, LSDSP Domes sēdē.

Šobrīd par kopīgu startu 9.Saeimas vēlēšanās ir vienojušās LSDSP, Darba partija, Kristīgo demokrātu savienība (KDS), partija "Latgales Gaisma", kā arī vadošie pensionāru federācijas un vairāku arodbiedrību pārstāvji.

Lembergs, visticamāk, būs ZZS kandidāts premjera amatam

LETA  07/05/06    Ventspils mērs Aivars Lembergs, visticamāk, būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidāts Ministru prezidenta amatam, pēc tikšanās trešdien apliecināja Lembergs un ZZS.

"Šāda iespēja ir reālāka nekā jebkad iepriekš," sacīja Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš uzsvēra, ka partijas pasūtītā socioloģiskā aptauja visā Latvijā liecinot, ka "sabiedrība gaida Lembergu".

Lembergs kautrīgi atzina, ka varētu būt starp premjera kandidātiem. "Man zināma pieredze ir vadības darbā," sacīja Ventspils mērs.

Lembergs informēja, ka 30.jūlijā, kad tiks prezentēti ZZS saraksti 9.Saeimas vēlēšanām, būs skaidrība, vai viņš būs arī deputāta kandidāts.

Savukārt Brigmanis informēja, ka galīgais lēmums par to, vai Lembergs būs ZZS kandidāts premjera amatam, tāpat kā par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās, jāpieņem pašam Ventspils mēram.

Kā ziņots, Latvijas Zemnieku savienība (LZS), Latvijas Zaļās partija (LZP), šo abu politisko spēku veidotā ZZS un Lemberga vadītā politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij" parakstījušas sadarbības līgumu par kopīgu startu 9.Saeimas vēlēšanās.

Līgums paredz, ka partijas pēc kvotām izvirza deputātu kandidātus un kopīgi organizē priekšvēlēšanu kampaņas. "Latvijai un Ventspilij" varētu izvirzīt četrus kandidātus.

JL saņem koalīcijas pērienu

Sandris Vanzovičs,  NRA  07/05/06    Izrādās, Rīgas mērs nav informēts par notiekošo domē.

Lai gan vēl vakar no rīta Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) apgalvoja, ka domes koalīcijā viss ir labākajā kārtībā, jau pusstundu vēlāk viņš no sadarbības partneriem saņēma virkni pretenziju.

Pēc domes priekšsēdētāja A. Aksenoka teiktā, domstarpību ar koalīcijas partneriem nav, un "viss, kas ir izskanējis, ir tikai Krastiņa kunga atbildes uz žurnālistu jautājumiem". Neatkarīgā jau rakstīja, ka Tautas partijas (TP) domes frakcijas līderis Edmunds Krastiņš pauda pretenzijas par A. Aksenoka "nekoleģiālo atttieksmi" pret koalīcijas partneriem, taču viņš nebija vienīgais, kas pauda neapmierinātību ar mēra darba stilu. "Šī situācija nav pārspīlēta, jo šādas situācijas Rīgas domē vienkārši nav," pusstundu pirms koalīcijas padomes sēdes preses konferencē apgalvoja A. Aksenoks.

TP, TB/LNNK un LPP koalīcijas padomes sēdē izvirzījušas mēram virkni prasību, Neatkarīgo informēja E. Krastiņš. Pirmā no tām – dokumentu apritei pašvaldībā jānotiek atbilstoši koalīcijas līgumā paredzētajam, proti, tikai frakcijām ir tiesības noņemt no izskatīšanas domē kādu jautājumu. Tāpat prasīts izbeigt "cenzūru un kontroli" pār domes sabiedrisko attiecību nodaļu, par ko mērs esot bijis izbrīnīts un solījies to pārbaudīt – viņam par to nekas neesot zināms, stāstīja E. Krastiņš. Skarts arī sāpīgais jautājums par iejaukšanos citu partiju pārraudzītajās jomās.

Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pēdējie divi jautājumi nav tik vienkārši. Mēra biroja vadītāja Baiba Pirktiņa uzmanot no domes masu saziņas līdzekļiem izplatīto informācijas plūsmu, kas draud ar tās monopolizēšanu JL labā. Savukārt spilgtākā iejaukšanās citu koalīcijas partneru pārraudzītajās sfērās bija vērojama pavisam nesen, kad pilsētas būvvaldes vadītāja amatā atjaunots Ints Pujāts (vēl janvārī viņš atjaunoties nesteidza un bija ar mieru vadīt Pilsētas attīstības departamenta būvniecības, plānošanas un attīstības biroju). Tas neesot noticis bez A. Aksenoka rīkojuma, taču pats interesantākais – ne bez vadošām norādēm no JL pelēkā kardināla Dana Titava.

JL domes frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks pozitīvi vērtēja koalīcijas sarunas, jo tas esot solis uz darba uzlabošanu domē. A. Aksenoks minēja, ka gaida koleģialitāti arī no pārējiem partneriem, jo, "ja tikai gaida, kad [domes] priekšsēdētājs kļūdīsies, tad tas nav koleģiāls darba stils". Savukārt E. Krastiņš apliecināja gatavību sekot līdzi trīs frakciju prasībās paustā izpildei. TP frakcijas priekšsēdētājs gan smaidīja, ka pašlaik nekādus pārmetumus paust nav iespējams, jo viss tiek tulkots kā priekšvēlēšanu cīņa, taču "tagad ir vasara, tad nāks rudens un Saeimas vēlēšanas, tad arī atgriezīsimies pie šī jautājuma".

Eksperti: TP mēģina apiet priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus

LETA  07/06/06     Premjera Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītāja Jurģa Liepnieka saistība ar partijas ministrus slavinošo reklāmu veidošanu un mīklainais reklāmu finansēšanas veids liecina par mēģinājumu apiet ar likumu noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijai atvēlamo summu ierobežojumus, uzskata aptaujātie eksperti.

"Tas ir banāls mēģinājums izvairīties no aģitācijas ierobežojumiem," teica sociologs Aigars Freimanis, "vispār šeit ir grūti atrast ko oriģinālu komentēšanai." Sociologs uzskata, ka saistība starp Liepnieku un reklāmām ir apstiprinājusi faktu, par kuru neviens nav šaubījies.

Sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis pauda viedokli, ka šāda veida rīcība ir partiju finansēšanas likuma apiešana. Viņš norādīja, ka KNAB uzdevums šobrīd ir saprast, kā iekļaut "Sabiedrības par vārda brīvību" veikto reklāmu izmaksas TP priekšvēlēšanu aģitācijas kopējos izdevumos.

Liepnieks un "Creative Laboratory" rīkotājdirektors Kaspars Rolšteins ir TP pietiekami tuvu stāvošas personas, lai nebūtu šaubu par to, ka šī kampaņa ir saskaņota ar TP. Turklāt arī partijas biedru nekonkrētie izteicieni liecina, ka viņi ir saistīti ar šo kampaņu, uzskata Putnis.

"Delnas" vadītājs prognozēja, ka gaidāmi arī citu partiju mēģinājumi apiet partiju finansēšanas likumu. Par galveno iemeslu likumu ignorēšanai viņš minēja ļoti minimālos sodus, kas šobrīd partijām noteikti par kampaņu finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Šobrīd maksimālais sods ir 5 000 latu, kas neatbilstot partiju izdevumiem.

Tāpat šādu pārkāpumu iemesls ir arī "jebkādas ētikas trūkums", uzskata Putnis.

Arī sociologs Arnis Kaktiņš un mediju eksperte Anda Rožukalne pauda viedokli, ka trešās personas apmaksā reklāmas, lai partija varētu tērēt lielākas naudas summas aģitācijai nekā atļauts.

Pēc Kaktiņa vārdiem, izskatās, ka "juridiski ar reklāmām nav nekādu problēmu." "Domāju, ka septiņreiz ir nomērīts pirms nogriešanas," sacīja sociologs, piebilstot, ka esošā situācija parāda nepilnības aģitāciju ierobežojošajos likumos.

Kaktiņam pret reklāmām esot neitrāla attieksme - ierobežojumiem attiecībā uz aģitāciju jābūt, taču, ar tiem pārcenšoties, iespējams radīt apdraudējumu Satversmē noteiktajai vārda brīvībai.

Viņš atzīmēja, ka tagad esot iestājusies jauna ēra politisko kampaņu veidošanā un plānošanā - tās tiek realizētas caur trešajām personām. Kā argumentu šim apgalvojumam viņš minēja arī divdomīgās Lemberga slavināšanas akcijas, kas tika īstenotas caur nodibinājumu.

Rožukalne atzīmēja, ka politiskajā komunikācijā ar vēlētājiem pašlaik ienāk dažādi publicitātes un tiešās komunikācijas pasākumi, kā arī aģitācija ar e-pasta, īsziņu un interneta forumu palīdzību.

Viņa sacīja, ka ministru slavināšana ir veidota kā pārdomāta reklāmas kampaņa. Par to, pēc viņas domām, liecina tas, ka cildinoši par varasvīriem izsakās sabiedrībā zināmas autoritātes, turklāt tiek imitēts cilvēku impulss paust savu viedokli sabiedrībai.

"Ja cilvēkam ikdienā nav viedokļa par šo ministru darbu un es par to daudz nedomāju, tad, redzot šādus viedokļus, cilvēkam tiek iekodēts, ka šie ministri ir daudz izdarījuši tautas labā," sacīja eksperte.

Eksperte atzīmēja, ka reklāmas veidotas neuzbāzīgā stilā, kas imitē žurnālista sižetu. "Cik gan daudz mēs neesam redzējuši līdzīgas reklāmas reportāžas no lielveikaliem ar aicinājumu pirkt preces? Šajā gadījumā reklāmas ir līdzīgas," teica eksperte.

Jau ziņots, ka TP ministru reklāmas komerctelevīzijās veido biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību", kuras dibinātāji ir Liepnieks un viņa sens biznesa partneris, "Creative Laboratory" rīkotājdirektors Rolšteins, liecina informācija.

Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati liecina, ka biedrība reģistrēta šā gada 20.februārī. Tās darbības mērķis esot veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Vienīgā biedrības amatpersona ir Rolšteins.

Biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" interneta mājaslapā teikts, ka kampaņa "Jums ir tiesības zināt šo viedokli" uzsākta, lai atspēkotu masu medijos dominējošās sliktās ziņas, kas sabiedrību iemācījušas "domāt slikti par sevi, savu valsti, saviem tautiešiem un līdzpilsoņiem".

Pirmajā biedrības kampaņā tikšot piedāvāts autoritatīvu speciālistu viedoklis par notiekošo valstī vai viņu nozarē. "Mēs piedāvājam pozitīvus viedokļus. Mēs piedāvājam ekspertus, kas mediju telpā parasti netiek aicināti," uzsver "Sabiedrība par vārda brīvību".

Kā kampaņas finansētāji tiek minēti Latvijas uzņēmumi un fiziskas personas, kuriem "nav kopēju politisku vai kādu citu interešu, bet kuri atbalsta mūsu pilsonisko pozīciju". Biedrība publiskošot savu finansētāju vārdus tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Mājaslapā pieejami ārstu, kultūras darbinieku, zinātnieku, mākslinieku un citi savu nozaru pārstāvju pozitīvie izteikumi par TP politiķiem.

Visvairāk šādu atsauksmju sagatavots par veselības ministru Gundaru Bērziņu (TP), kura veikumu atzinīgi novērtē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis, Kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis, Ķirurģijas klīnikas vadītājs Jānis Gardovskis, kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs, docents Dzintars Mozgis.

Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs, zinātņu doktors Elmārs Grēns pozitīvu novērtējumu sniedz premjera Kalvīša aktivitātēm, savukārt diriģents Normunds Šnē un Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars - par kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP).

TP apstiprina deputātu kandidātu sarakstus

DELFI  07/06/06     Tautas partijas (TP) valde apstiprinājusi deputātu kandidātu sarakstus rudenī gaidāmajām devītajām Saeimas vēlēšanām, portālu "Delfi" informēja TP Saeimas frakcijas preses sekretāre Una Pušpūra.

Viņa informēja, ka saraksta projektā iekļauti 65 kandidāti, tostarp visi TP ministri un deputāti, izņemot Jāni Škaparu un Ēriku Zundu, kuri izlēmuši vēlēšanās nepiedalīties.

Ar 1.numuru četros apgabalos startēs ministru prezidents Aigars Kalvītis, savukārt Latgalē 1.vieta sarakstā atvēlēta Raimondam Paulam. Saraksta augšgalā ir TP ministri un zināmākie deputāti – Jānis Lagzdiņš, Juris Dalbiņš, Dzintars Ābiķis, Vineta Muižniece, Mareks Segliņš, Vaira Paegle.

Vēlēšanās no TP piedalīsies arī 5 jaunieši, kas sevi pierādījuši darbojoties TP Jaunatnes organizācijā, informēja Pušpūra.

TP deputātu kandidātu vidū ir arī 5 pašvaldību pārstāvji, piemēram, Preiļu mērs Jānis Eglītis, Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Monvids Švarcs, kā arī vairāki pagastu vadītāji.

Circene: valdošā koalīcija virza Latviju uz miljoniem latu zaudējumiem

DELFI  07/06/06    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) uzskata, ka valdošās koalīcijas nespēja nodrošināt Eiropas Savienības normatīviem atbilstošu likumu pieņemšanu Saeimā, radīs Latvijai miljoniem latu zaudējumus soda naudās un pēc zaudētām starptautiskām tiesām.

"Valdošās koalīcijas histēriskā homofobija un liekulība cilvēktiesību un kristīgo vērtību tulkošanā novedīs pie tā, ka miljoniem latu nodokļu maksātāju naudas netiks novirzīti pensijām, bērnu pabalstiem vai citu sociālo problēmu risināšanai, bet gan šo politiķu ambīciju vārdā pārskaitīti soda naudās pēc zaudētām starptautiskām tiesu prāvām," norāda Circene.

Deputāte pārliecināta, ka jau šobrīd nespējot nodrošināt likumprojektu virzību atbilstoši ES normatīvajiem aktiem dēļ, Latvija tiks iesūdzēta Eiropas Kopienu tiesā par Eiropas Savienības normatīvo aktu nepildīšanu.

Politiķe atgādina, ka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošās ministres Dagnijas Staķes virzītos Darba likuma grozījumus "izsvilpa" viņas pašas partijas biedri. Taču Latvijas Pirmā partija, kas aicināja visiem spēkiem izgāzt šos grozījumus, vienlaikus šī gada 3.jūlija laikrakstā "Diena" satiksmes ministra Krišjāņa Petera personā tomēr atgādina, ka "Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, apņēmās pilnībā ievērot Kopienas likumdošanu. Ja Latvija Regulas izņēmumu piemērošanā un pielietošanā kļūdītos, nodokļu maksātāji būtu spiesti par to samaksāt ar vairākiem simtiem miljonu latu soda sankcijās Eiropas Savienības budžetā."

Circene uzsver, ka "diskriminācijas nepieļaušana un personas brīvības garantēšana ir viens no galvenajiem valsts varas uzdevumiem demokrātiskā sabiedrībā. Latvijai savā likumdošanā jānostiprina cilvēku tiesības, tai skaitā nediskriminācijas princips darba attiecībās".

"Latvijas politiķu populisms un atklātas homofobijas izpausmes rezultātā ir apturēta Darba likuma virzība, tādējādi ļoti skaidri liekot uzdot jautājumu par demokrātijas principu ievērošanu valstī. Valdošā koalīcija pēc būtības ir devusi signālu, ka diskriminācija ir pieļaujama, ka kādai sabiedrības daļai ir tiesības būt vienlīdzīgākai par citām," uz problēmu norāda politiķe.

Circene pauž, ka negāciju un neiecietības vilnis pret atšķirīgo ir nepieredzēts, un "tieši tie politiķi, kuri sev priekšā nolikuši kristietības vairogu, provocē un sludina naidu un neiecietību".

Deputāte norāda, ka šāda politiķu rīcība ne vien parāda viņu vēlmi demonstrēt savu nepamatoto pārākumu, bet arī apzināti virza Latvijas valsti uz simtiem miljonu latu zaudējumu.

Saeima ieceļ Maklakovu NBS komandiera amatā

DELFI  07/06/06     Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri apstiprināja Gaisa spēku komandieri brigādes ģenerāli Juri Maklakovu, kuru šim amatam izvīrzīja NBS virspavēlniece Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Par Makakovu balsoja 80 deputāti, bet viens deputāts atturējās.

Maklakovs iepriekš norādīja, ka viens no svarīgākajiem NBS veicamajiem uzdevumiem ir militāras kultūras veidošana, kas sevī ietver gan disciplīnu un precīzu reglamenta izpildi, gan karavīru un bruņoto spēku vienību kopējo stāju, gan militāri patriotisko audzināšanu. Pēc komandiera domām būtu nepieciešams izstrādāt arī bruņoto spēku attīstības ilgtermiņa stratēģiju ar noteiktām prioritātēm, kurām tiktu pakārtota arī valsts budžeta līdzekļu piešķiršana.

Kur protestēt

Aivars Ozoliņš,  Diena  07/06/06    Pilnīgs demokrātijas sabrukums Jūrmalas pilsētā, dome ir zaudējusi pilsētas iedzīvotāju uzticību, stāvoklis ir "tik kritisks, ka trakāk nevar", vienīgais iespējamais risinājums esot ārkārtas vēlēšanas.

Tie ir visbiežāk dzirdētie vērtējumi par Jūrmalas domes pagājušās nedēļas piepešo un slepus sagatavoto lēmumu apstiprināt pilsētas attīstības plānu, kaut gan tikai divas nedēļas pirms tam pati dome sabiedrības protestu iespaidā bija vienbalsīgi nolēmusi atcelt jūnija sākumā apstiprinātos plāna grozījumus un līdz rudenim tos pilnveidot, darba grupā iesaistot arī iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas. Jaunais laiks ir izslēdzis no partijas domes priekšsēdētāju Inesi Aizstrautu un vēl divus deputātus, kuri bija balsojuši pretēji partijas valdes lēmumam. Taču visi trīs paliek amatos domē, kurā vēl diviem deputātiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzību — vienam par vēlētāju balsu pirkšanu, otram par kukuļdošanu domes priekšsēdētāja vēlēšanās, — un turpinās lemt it kā "visu pilsētas iedzīvotāju" vārdā. Ko darīt?

Dzirdam ieteikumus paredzēt likumdošanā iespēju atsaukt vēlētāju uzticību zaudējušos deputātus. Bet Jūrmalas aizsardzības biedrība, kas bija savākusi 3000 parakstu pret attīstības plāna grozījumiem, ir paziņojusi, ka sāks vākt parakstus ar galamērķi rīkot Jūrmalā atkārtotas vēlēšanas.

Jūrmalnieki precīzi jūt pašreizējās krīzes iemeslus — deputātu nerēķināšanos ar vēlētāju gribu un attieksmi pret varu kā dažu naudīgu ļaužu interešu apmierināšanas līdzekli. Taču piedāvātie risinājumi, kas nāk no labi saprotamas sajūtas, ka jāatjauno taisnīgums šeit un tūlīt, sola vēl lielāku vēlētu amatpersonu — un pie reizes arī vēlētāju — bezatbildību, plašākas iespējas politiskajiem manipulatoriem mainīt sev nevēlamos vēlēšanu rezultātus, vēlēšanu kā viena no demokrātijas pamatprincipiem atšķaidīšanu, padarot tās par atbilstoši spēlētāju mainīgajam noskaņojumam maināmu politisko spēļu elementu. Turklāt tas viss ne vairs tikai Jūrmalā vien, bet jau visā Latvijā.

Atkārtotas vēlēšanas, ko likums neparedz un ko iecerēts ar parakstu vākšanu panākt, mainot likumdošanu, nenodrošinās vēlētāju priekšā atbildīgu Jūrmalas vai jebkuras citas pašvaldības pārvaldi, kas būtu brīva no korupcijas. (Tāpat kā to nenodrošinās ne piecu procentu barjeras ieviešana, ne deputātu atsaukšana.) Toties paplašinās to pašu "naudas maisu" iespējas ar parakstu vākšanu panākt ārkārtas vēlēšanas (vai deputātu atsaukšanu), kad paši būs palikuši mazākumā. Jebkurai opozīcijai jebkurā pašvaldībā pirmais darbs pēc vēlēšanām būs parakstu vākšana atkārtotu vēlēšanu rīkošanai. Savukārt vēlētājiem, kam tagad jāizdara izvēle, rēķinoties ar četru gadu ciklu, vēlēšanas kļūs par neobligātu loteriju, ko atkārtot vai ik pēc dažiem mēnešiem.

Daudz labāku risinājumu netieši pateic priekšā kāda jūrmalniece: "Gribu zināt, kur var iet protestēt."

Iespējams, pašvaldību līmenī daudz efektīvāk par pašreizējo proporcionālo vēlēšanu sistēmu (kurā vēlētājs balso par partijas sarakstu un rezultātā iegūst pašvaldību, kas pārstāv "visus", proti, nevienu konkrēti, un arī pats nezina, kurš tajā pārstāv tieši viņu) darbotos vienmandāta apgabala vēlēšanu sistēma — tad katrs deputāts pārstāvētu konkrētu vēlēšanu iecirkni, kura iedzīvotāji zinātu, ka tieši no viņa jāprasa atbildība par tieši viņiem solīto.

Protams, korupcija nav tikai vēlēšanu sistēmas sekas, taču pašreizējā anonīmā atsvešinātība no sabiedrības negodīgiem varas pārstāvjiem noteikti atvieglo izvēli par labu naudas interesēm. Jūrmalas aizstāvju aktivitātei būtu visai valstij svētīgāks rezultāts, ja parakstus vāktu par pašvaldību vēlēšanu sistēmas maiņu. Bet Latvijas sabiedrībai un politiskajām partijām krīze Jūrmalā ir labs iemesls sākt par to nopietnu diskusiju.

Aizejot no JL, Aizstrauta dāvina partijai daļu Mēness

TVNET/Čas  07/06/06     Vakar Jūrmalas pašvaldības vadītāja Inese Aizstrauta, kuru pagājušajā nedēļā izslēdza no „Jaunā Laika” rindām, Eināram Repšem, un arī pārējiem bijušajiem partijas kolēģiem sagādāja ļoti interesantu dāvanu.

Inese Aizstrauta, aizejot no „Jaunā Laika”, bijušajiem partijas biedriem uzdāvinājusi sertifikātu, kas oficiāli apliecina, ka JL pieder maza daļiņa no Mēness. Pasniedzot dāvanu, Aizstrautas kundze piebilda, ka Einārs Repše ir pārāk aizrāvies ar uzņēmējdarbību un ir aizmirsis par pašu galveno - politiku.

Aizstrauta atzinās, ka dāvana viņai izmaksājusi gandrīz 35 Ls. Sertifikāts tika oficiāli reģistrēts Amerikas mēness vēstniecībā.

„Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, mēs, latviešu tauta, Repšem esam savākuši pusmiljonu latu, lai viņš varētu netraucēti nodoties politikai. Taču viņš šo naudu izmantojis jahtas un vairāku nekustamo īpašumu iegādei, kurus nepārtraukti pērk un pārdod. Līdz ar to Repšem neatliek laika īstenot savas partijas izstrādāto programmu,” piezīmēja Aizstrauta.

Aizstrauta ierosināja arī citiem kolēģiem lielajam uzņēmējam dāvināt zemes gabaliņus uz mēness, lai viņam pašam nebūtu jādomā par kārtējā nekustamā īpašuma iegādi.

„Varbūt tad Repšem būtu laiks saprast, ka bez plāna realizēšanas neviena partija nespēj izdzīvot, pat tad, ja tā neizpilde ir izdevīga pirmsvēlēšanu partijas kampaņai,” teica Aizstrauta.

Aizstrauta: JL lobējis vairāku projektu virzību Jūrmalā

DELFI  07/06/06     No partijas "Jaunais laiks" (JL) izslēgtā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta laikraksta "Diena" komentāros norādījusi, ka JL ir izdarījis spiedienu un lobējis vairāku projektu virzību Jūrmalā.

"Kopš esmu Jūrmalas domes priekšsēdētāja, visvairāk mutiskus draudus un spiedienu esmu saņēmusi tieši no projektiem, ko agresīvi ir lūdzis virzīt JL," uzsver Aizstrauta.

"Lai Dans Titavs publiski izskaidro, kāpēc viņš tik intensīvi prasīja man atļaut divu debesskrāpju būvi Lielupē, lobējot "Lielupes paradīzi"," laikrakstā aicina Jūrmalas domes priekšsēdētāja.

Aizstrauta norāda, ka JL stājusies, ticot, ka šī partija strādās savu mērķu un programmu īstenošanai, lai rūpētos par Latvijas valsts labklājību. "Vēlāk izrādījās, ka esmu iestājusies partijā, kas katrā izdevīgā brīdī aizmūk no valdības, no atbildības, turklāt vienīgais, uz ko ir spējīga — kritizēt jebkuru, kas kaut ko dara," atzīst deputāte.

Viņa norāda, ka Jūrmalas deputāt nepiekrita pārvērst Jūrmalas attīstības plāna grozījumus par bezgalīgu priekšvēlēšanu katlu, kas "visu laiku burbuļo un ļauj demagogiem pie tā sildīt rokas."

"Mēs nepiekritām pagarināt attīstības plāna apstiprināšanu vēl nepilnu pusgadu, lai attīstības plānā varētu "iegrozīt" ietekmīgu uzņēmēju intereses. Vilcināšanās bija izdevīga tikai un vienīgi atsevišķiem uzņēmējiem, kuriem vecie būvnormatīvi ļautu sabūvēt milzu augstceltnes Jūrmalā. Šis laiks maksātu dārgi Jūrmalas iedzīvotājiem, jo Latvijas pilsētās, kurās nebūs attīstības plāna, nedrīkstēs veikt nekādu būvniecību, pat uzbūvēt lieveni un žogu," komentē Aizstrauta.

Deputāte norāda, ka domei jāpaspēj pieņemt attīstības plānu un būvnormatīvus vēl šajā gadā, lai izpildītu likuma prasības. Tāpat Jūrmalai secen ietu mērķdotācijas un Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, būtu jāmaksā virkne soda sankciju, kā arī nevarētu apstiprināt budžetu un izstrādāt investīciju plānu.

Likums Latvijā nosaka, ka pēc šī domes lēmuma attīstības plāna grozījumi vēl jāskata Pašvaldību lietu ministrijai un pēc tam domei jāpieņem kā saistošie noteikumi. Tātad procedūra līdz galīgam lēmumam vēl ir ilga un gara, iespējami daudzi labojumi, būs vēl iespējas diskusijām, darbs amatpersonām un sabiedrībai, tādēļ bremzēšana šajā posmā ir nepamatota.

Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB), kas savāca 2,5 tūkstošus jūrmalnieku parakstu un partija Jaunais laiks prasīja deviņos objektos nepieļaut izmaiņas no dabas pamatnes par celtniecību atļaujošu zonu, kopumā 12 hektārus. Pēc atkārtotas analīzes izņēmām no labojumiem 21 objektu, kopumā par 40 hektārus zemes.

"Mēs rēķinājāmies ar jūrmalnieku prasībām arī tur, kur pilsētas attīstības vārdā var celtniecību pieļaut. Taču ne JAB, ne partijas Jaunais laiks valdei nebija laika ieskatīties dokumentos un uzklausīt izskaidrojumus," uzsver deputāte.

Aizstrauta norāda, ka saņēmusi sodu par to, ka neizpildīja galveno prasību — partijas priekšvēlēšanu interesēs procesu vilkt līdz Saeimas vēlēšanām. "Partijas Jaunais laiks kampaņas taktika ir meklēt ienaidniekus," uzsver deputāte.

Jau ziņots, ka , pagājušajā nedēļā, 30.jūnijā, JL valde vienbalsīgi nolēma no partijas rindām izslēgt visus pārstāvjus Jūrmalas domē, jo viņi balsoja par pretrunīgi vērtētajiem pilsētas attīstības plāna grozījumiem.

JL valde pauda cerību, ka visi trīs no partijas rindām izslēgtie - Jūrmalas domes priekšsēdētāja un deputāti Zigurds Starks un Ģirts Trencis - noliks pašvaldības deputāta mandātus, kā solījuši. Savukārt domnieki negrasās atkāpties no amata un nolikt deputāta mandātu.

Aizstrauta: JL izdarīja spiedienu miljonāru labā

Agnese Margēviča, NRA  07/07/06    JL līdera bijušais runasvīrs Dans Titavs izdarījis spiedienu uz Jūrmalas domes priekšsēdētāju Inesi Aizstrautu, mēģinot panākt, lai pašvaldība atļauj divu desmitstāvu ēku celtniecību Bulduru prospektā vietā, kur atļauta tikai trīs stāvu apbūve.

Jaunā laika (JL) līdera bijušais runasvīrs Dans Titavs izdarījis spiedienu uz Jūrmalas domes priekšsēdētāju Inesi Aizstrautu, mēģinot panākt, lai pašvaldība atļauj divu desmitstāvu ēku celtniecību Bulduru prospektā vietā, kur atļauta tikai trīs stāvu apbūve. "Un lai Dans Titavs publiski izskaidro, kāpēc viņš tik intensīvi prasīja man atļaut divu debesskrāpju būvi Lielupē, lobējot Lielupes paradīzi?" laikraksta Diena komentāru lapā vakar publicētā vēstulē savu neseno partijas biedru aicina Jūrmalas domes priekšsēdētāja I. Aizstrauta.

"Diemžēl šajā gadā, kopš esmu Jūrmalas domes priekšsēdētāja, visvairāk mutiskus draudus un spiedienu esmu saņēmusi tieši par projektiem, ko agresīvi ir lūdzis virzīt JL. Un, paldies Dievam, noticis ir mazākais – esmu tikai izslēgta no partijas," raksta kūrortpilsētas mērs.

Saruna ar D. Titavu notikusi I. Aizstrautas kabinetā, un ietekmīgais JL biedrs ar pilsētas attīstības plānu pretrunā esošo miljonāru projekta lobēšanu pamatojis ar Jūrmalas attīstības interesēm, pastāstīja pašvaldības vadītāja. D. Titavs Jūrmalas domē bija ieradies arī 29. jūnijā, lai novērotu, kā partijas deputāti balsos par attīstības plāna grozījumiem, kas svarīgi ar partijām saistītiem zemju īpašniekiem un nomniekiem.

D. Titavs Jūrmalas mēra apgalvojumus nosaucis par meliem, ziņo LETA. "Aizstrauta ir izvārtījusies dubļos un tagad ar tiem šķaidās uz visām pusēm," izteicies JL pārstāvis, norādot, ka Jūrmalas domes priekšsēdētāja ir izvēlējusies palikt kopā ar deputātiem Juri Hlevicki, Igoru Dreiju un Māri Mežapuķi, pret kuriem vēršas tiesībsargi.

Komercreģistra dati rāda, ka SIA Lielupes paradīze valdes loceklis ir Mārtiņš Lauva. Viņš vienlaikus ir valdes loceklis arī SIA N&J, kas pilnībā pieder ar naftas biznesu saistītajam Olafam Berķim. Par pēdējo savukārt presē rakstīts kā par "kaislīgu JL atbalstītāju". Lielupes paradīze trīs vienādās daļās pieder ar VEF banku saistītajam miljonāram Aleksejam Durandinam, ar Parex banku saistītajam juristam Ļevam Voronovam un viņa partnerim Jurim Vanagam.

Šā gada martā intervijā Jūrmalas kukuļdošanas skandālā apsūdzētais uzņēmējs Germans Milušs norādīja, ka arī JL interesēs Jūrmalas koalīcijas izveides laikā darbojušies biznesa intereses pārstāvoši cilvēki, viņu vidū – Sols Bukingolts. "Kādēļ tur bija Bukingolds? Kādēļ tur bija vēl daži cilvēki?" intervijā retoriski vaicāja G. Milušs. Kāda cita Jūrmalgeitas skandālā iesaistīta persona sacīja – lai gan pēcvēlēšanu konsultācijās no JL puses bijusi acīmredzama arī partijas sponsoru, piemēram, Sols Bukingolts un Pēteris Šmidre, ietekme, neviens no viņiem atklāti nav parādījies, un sarunu vedēji bijuši citi.

Lai gan publiski apgalvots, ka sarunas par koalīcijas izveidi Jūrmalā JL interesēs koordinē politiska figūra, bijušais e-lietu ministrs Jānis Reirs, patiesībā kā viens no sarunu kūrētājiem JL vārdā darbojies ar medijiem saistītais Andrejs Voroncovs, kuru vieno draudzība ar D. Titavu. A. Voroncovu par savu draugu dēvē arī miljonārs Valērijs Belokoņs. Jau JL pirmsākumos A. Voroncovam bijusi liela loma, ietekmīgiem šīs partijas cilvēkiem palīdzot veidot kontaktus ar bagātiem uzņēmējiem, potenciāliem sponsoriem. Tieši A. Voroncovs savulaik V. Belokoņu iepazīstinājis ar D. Titavu, nesen intervijā žurnālam Klubs atzinis pats miljonārs. Pēc tam V. Belokoņs kļuva par JL līdera Einara Repšes sponsoru un vēlāk arī kreditoru.

Repše: Aizstrauta ir bezgode un apmelotāja

TVNET / 900 sekundes / LETA,  07/07/06    Jūrmalas domes attīstības plāns ir kļuvis par strīdus ābolu ne tikai Jūrmalas iedzīvotājiem, bet arī par ieganstu pamatīgam kašķim starp partijas "Jaunais laiks" (JL) deputātiem. Izskanējuši arī apvainojumi par korupciju un politiska spiediena veikšanu- Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta norādījusi, ka JL ir izdarījis spiedienu un lobējis vairāku projektu virzību Jūrmalā.

"Šinī gadījumā viņa ir ne tikai nokļuvusi negodā dēļ savas rīcības skandalozajos attīstības plāna grozījumos, bet arī paplašinot savu koalīciju ar krimināli apsūdzētām personām, un rīkojoties citādi ļoti negodprātīgi, " šorīt raidījumam "900 sekundes" teica Einars Repše, piebilstot, ka citādāk kā ar iespējamo korumpētību to esot grūti izskaidrot.

"Tie ir vienkārši Aizstrautas kundzes meli, " minēja Repše, norādot, ka sabiedrībai jāizvērtē šī situācija un Aizstrautas un divu citu no JL ievēlēto Jūrmalas domes deputātu rīcība.

JL līderis, norādīja, ka acīmredzot politikā valda citādi darba principi: "Melošana un vārda neturēšana tiek uzskatīta par tādu kā profesionālismu. "

"Šinī gadījumā viņa mēģina atmazgāt sevi, vienkārši, nepamatoti un neargumentēti nomelojot citus, " apgalvoja JL līderis.

"Mūsu partija nekad nav nostājusies par vai pret kaut kādām noteiktām biznesa interesēm. Mūsu partija vienmēr ir nostājusies par to, ka jautājumi ir jāapspriež ar sabiedrību, lēmumiem ir jābūt argumentētiem un izdiskutētiem, " uzsvēra Repše, atzīmējot, ka JL mērķis bija novērst steigu attīstības plāna izskatīšanā.

Repše pastāstīja, ka partijas valde cenšas neiejaukties pašvaldību kompetencē, tas notiek tikai ārkārtējos un skandalozos gadījumos.

Repše arī pauda cerību, ka "Jūrmalas domes amatpersonas tiks tiesātas - ne vēlāk kā nākamajās vēlēšanās".

Kā ziņots, Jūrmalas domes priekšsēdētāja un bijusī partijas "Jaunais laiks" pārstāve Inese Aizstrauta paziņojusi, ka JL izdarījis spiedienu uz viņu, lai panāktu būvniecības atļauju prestižajā Lielupē. Aizstrauta arī pārkāpusi pirms tam partijai doto solījumu atteikties no pašvaldības deputātes mandāta, ja atstātu JL.

Dīvainās sakritības JL ziedotāju kasē

Deniss Kolosovs,  Diena  07/07/06    Ziedojumi partijai, pēc ekspertu domām, liecina par uzņēmēju vēlmi ietekmēt politiķu rīcību

Vairāki lieli naudas ziedojumi partijai Jaunais laiks pēdējā gadā veikti vai nu īsi pirms kādiem svarīgiem valsts varas vai pašvaldības lēmumiem, vai arī uzreiz pēc tiem, tā radot aizdomas par uzņēmēju vēlmi ietekmēt lēmumu. Par to liecina gan agrāk Dienas aprakstītie gadījumi ar Pilsētas slidotavu Rīgā un Eiropas fondu līdzekļu piešķiršanu firmai S&G, gan Dienas atklātais saistībā ar likuma pieņemšanu un zemju privatizēšanu Jūrmalā.

Lielākajā daļā gadījumu, kad runa ir par lielām summām, partijas zina, kas tām ziedo, Dienai teic politologs Jānis Ikstens un pieļauj, ka bieži vien tādas summas netiekot dalītas bez iemesla. "Nekad nevar apgalvot, ka tā nav sakritība, bet, ja nu tādi gadījumi ir vairāki, tas izskatās šaubīgi," saka J.Ikstens. Arī sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka Dienai teic, ka Delnas pētījumā par politisko partiju ienākumiem pamanītas vairākas pazīmes, kas liecina par uzņēmēju vēlmi ietekmēt politiķu rīcību. Jaunā laika pārstāvji Dienai šos gadījumus skaidro tikai ar sakritībām.

Pētot Jaunā laika ziedojumu sarakstu, Diena saskatīja dažas šādas sakritības. Līdz šim skaļāk izskanējis SIA S&G ziedojums, kura dēļ amatu atstāja ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš un visi JL ministri. "Svaigākais" piemērs — Pilsētas slidotavas ierīkošana Līvu laukumā. Firmas Ionica, kura no Rīgas domes šim nolūkam saņēmusi 70 000 latu, vadītājs Rūdolfs Toms Bērziņš ziedojis JL 9960 latu tajā pašā dienā, kad paziņoti attiecīgā konkursa rezultāti. Tomēr tās nav vienīgās sakritības.

Tā pērn 22.decembrī Saeima pieņēma JL sagatavotos grozījumus Meža likumā, saskaņā ar kuriem VAS Latvijas valsts meži (LVM) "kļūtu par vienīgo uzņēmumu Latvijā, kas nedrīkst pirkt meža zemi un reģistrēt to uz sava vārda", Dienai skaidro uzņēmuma komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Viņaprāt, ja grozījumi būtu pieņemti, tas būtu izdevīgi tikai meža uzpircējiem — LVM nevarētu iegādāties zemi, mazinātos konkurence tirgū, pārdošanas cenas pazeminātos.

Nedēļu pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā viens no lielākajiem meža īpašniekiem valstī Uldis Mierkalns JL kontā pārskaitīja 5000 latu. Uzņēmējs Dienai gan uzsvēra, ka atbalsta JL kā partiju, kas "ieguldījusi daudz pūļu Inčukalna pagasta attīstībā". Arī JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups noliedza, ka U.Mierkalna ziedojums būtu tieši saistīts ar JL virzīto likumprojektu, uzsverot, ka viņš arī agrāk ir ziedojis partijai.

Galu galā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, norādot, ka grozījumi "var būtiski ierobežot un samazināt valsts iespējas darboties meža zemes tirgū", decembra beigās tos nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Pēc ilgām diskusijām februāra vidū strīdīgā norma no likuma tika svītrota.

Uz iespējamu saistību starp uzņēmēju ziedojumiem un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka vispārējos jautājumos Andra Ciņa (JL) pieņemtajiem lēmumiem norāda Dienas rīcībā esošā informācija par Bulduru dārzkopības vidusskolas zemesgabala privatizācijas gaitu. Dārzkopības vidusskola pērngada 2.martā saņēma IZM piekrišanu izsoles rīkošanai par zemesgabala nomas tiesībām, un jau nākamajā dienā — 2005.gada 3.martā — SIA Īpašumu attīstības projektu grupa (ĪAPG), kas uz zemesgabalu bija pieteikusies 2004.gadā, līdzīpašnieks Igors Stepanovs JL ziedoja 3000 latu.

Tomēr vērtīgās zemes nomas tiesības izsolē ieguva nevis ĪAPG, bet Jūrmalas uzņēmējam Aleksandram Bašarinam (LPP) piederošā firma Interhaus. Tūlīt pēc izsoles IZM, balstoties uz A.Ciņa (IZM pārstāvja vidusskolā) dienesta ziņojumu, izsoli apturēja. Viens no iemesliem — par zemesgabalu ierosināti tiesu darbi, turklāt tiesvedību sācis neviens cits kā SIA ĪAPG. 2005.gada jūnija beigās Augstākā tiesa (AT) atzina par nepamatotu uz ĪAPG prasību balstīto zemesgrāmatā nostiprināto aizlieguma atzīmi zemesgabalam un nodeva lietu vēlreiz skatīt Rīgas apgabaltiesā. Tā jūlija vidū pieņēma lēmumu, ar kuru liedza Bulduru skolai veikt jebkādas darbības ar minēto zemesgabalu. Pēc pāris nedēļām (3.augustā) JL kontā vēlreiz nonāca 3000 latu no I.Stepanova.

Pēdējo ziedojumu 7028,04 latu ĪAPG valdes loceklis Juris Tukāns JL iemaksājis pērn 21.oktobrī — dienu pēc tam, kad vidusskolas valde nolēma tomēr neslēgt līgumu par zemes nomu ar firmu Interhaus.

Jaunais laiks un tā biedrs A.Cinis visu laiku esot cīnījušies pret nelikumībām Bulduru dārzkopības vidusskolas privatizācijā, Dienai norāda E.Jaunups. "Ja kāds ziedoja JL, lai iegūtu savā īpašumā zemi, tad kur ir šis rezultāts?" prāto E.Jaunups, piebilstot, ka I.Stepanovs arī agrāk ir ziedojis JL. Pēc viņa vārdiem, ja kāds cilvēks patiesi atbalsta partijas politiku, nevis konkrētus lēmumus, viņš ziedo regulāri.

Viens no tiem, kas vērienīgas summas JL ziedojuši tikai vienu reizi, ir jurists Jānis Pļaviņš. Viņš JL šogad janvārī pārskaitījis 5000 latu, un partijas ģenerālsekretārs E.Jaunups pēc ziedojuma viņu uzaicinājis iestāties JL Atbalsta padomē. Šādu iespēju uz gadu gūstot katrs, kas partijai ziedo vairāk par Ls 5000. Tiesa, SIA S&G līdzīpašniece Silvija Greste, kas vada padomi, Dienai nevarēja pateikt, vai padomē ir U.Mierkalns un J.Tukāns, kuri arī ir tādi paši ziedotāji.

Iespējams, ka ziedojums ir saistīts ar biedrības Jūras pakāpieni darbību, kuras biedrs un pārstāvis ir J.Pļaviņš. Starp biedrību un JL vadīto Jūrmalas domi jau vairāk nekā gadu notiek tiesvedība par vērtīgu zemesgabalu Dubultos jūras krastā. E.Jaunups jebkādus minējumus nosauc par aplamiem, viņš pat neesot zinājis, ka J.Pļaviņš pārstāvējis biedrību Jūras pakāpieni.

"Jebkurā valstī, kur atļauts ziedot partijām, viena daļa cilvēku ziedo, jo atbalsta partijas ideoloģiju, bet cita — meklējot konkrētu labumu," teic sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Lolita Čigāne. Viņasprāt, ja sabiedrība to vēlas samazināt, jāievieš valsts finansējums partijām, jāsamazina ziedojumu apjomi vai izdevumi.

JL saņēmis ziedojumus pirms vai pēc svarīgu lēmumu pieņemšanas

LETA  07/07/06    Vairāki lieli naudas ziedojumi partijai "Jaunais laiks" (JL) pēdējā gadā veikti vai nu īsi pirms kādiem svarīgiem valsts varas vai pašvaldības lēmumiem, vai arī uzreiz pēc tiem, tā radot aizdomas par uzņēmēju vēlmi ietekmēt lēmumu, piektdien raksta laikraksts "Diena".

Par to liecina gan iepriekš aprakstītie gadījumi ar pilsētas slidotavu Rīgā un Eiropas fondu līdzekļu piešķiršanu firmai "S&G", gan "Dienas" atklātais saistībā ar likuma pieņemšanu un zemju privatizēšanu Jūrmalā.

Lielākajā daļā gadījumu, kad runa ir par lielām summām, partijas zina, kas tām ziedo, laikrakstam sacījis politologs Jānis Ikstens, pieļaujot iespēju, ka bieži vien tādas summas netiekot dalītas bez iemesla. "Nekad nevar apgalvot, ka tā nav sakritība, bet, ja nu tādi gadījumi ir vairāki, tas izskatās šaubīgi," uzsver eksperts.

Arī sabiedrības par atklātību "Delna" politikas analītiķe Līga Stafecka uzsver, ka "Delnas" pētījumā par politisko partiju ienākumiem pamanītas vairākas pazīmes, kas liecina par uzņēmēju vēlmi ietekmēt politiķu rīcību.

JL pārstāvji "Dienai" šos gadījumus skaidro tikai ar sakritībām.

Laikraksts norāda uz vairākām sakritībām JL ziedojumu sarakstā. Līdz šim skaļāk izskanējis SIA "S&G" ziedojums, kura dēļ amatu atstāja ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš un visi JL ministri. "Svaigākais" piemērs esot pilsētas slidotavas ierīkošana Līvu laukumā. Firmas "Ionica", kura no Rīgas domes šim nolūkam saņēmusi 70 000 latu, vadītājs Rūdolfs Toms Bērziņš ziedojis JL 9960 latu tajā pašā dienā, kad paziņoti attiecīgā konkursa rezultāti.

Tomēr tās nav vienīgās sakritības. Tā pērn 22.decembrī Saeima pieņēma JL sagatavotos grozījumus Meža likumā, saskaņā ar kuriem VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) "kļūtu par vienīgo uzņēmumu Latvijā, kas nedrīkst pirkt meža zemi un reģistrēt to uz sava vārda", laikrakstam sacījis uzņēmuma Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Viņaprāt, ja grozījumi būtu pieņemti, tas būtu izdevīgi tikai meža uzpircējiem - LVM nevarētu iegādāties zemi, mazinātos konkurence tirgū, pārdošanas cenas pazeminātos.

Nedēļu pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā viens no lielākajiem meža īpašniekiem valstī Uldis Mierkalns JL kontā pārskaitīja 5000 latu. Uzņēmējs "Dienai" gan uzsvēra, ka atbalsta JL kā partiju, kas "ieguldījusi daudz pūļu Inčukalna pagasta attīstībā". Arī JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups noliedza, ka Mierkalna ziedojums būtu tieši saistīts ar JL virzīto likumprojektu, uzsverot, ka viņš arī agrāk ir ziedojis partijai.

Galu galā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, norādot, ka grozījumi "var būtiski ierobežot un samazināt valsts iespējas darboties meža zemes tirgū", decembra beigās tos nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Pēc ilgām diskusijām februāra vidū strīdīgā norma no likuma tika svītrota.

Uz iespējamu saistību starp uzņēmēju ziedojumiem un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka vispārējos jautājumos Andra Ciņa (JL) pieņemtajiem lēmumiem norāda "Dienas" rīcībā esošā informācija par Bulduru dārzkopības vidusskolas zemesgabala privatizācijas gaitu.

Dārzkopības vidusskola pērn 2.martā saņēma IZM piekrišanu izsoles rīkošanai par zemesgabala nomas tiesībām, un jau nākamajā dienā - 2005.gada 3.martā - SIA "Īpašumu attīstības projektu grupa" (ĪAPG), kas uz zemesgabalu bija pieteikusies 2004.gadā, līdzīpašnieks Igors Stepanovs JL ziedoja 3000 latu.

Tomēr vērtīgās zemes nomas tiesības izsolē ieguva nevis ĪAPG, bet Jūrmalas uzņēmējam Aleksandram Bašarinam (LPP) piederošā firma "Interhaus".

Tūlīt pēc izsoles IZM, balstoties uz Ciņa, kurš bija IZM pārstāvis vidusskolā, dienesta ziņojumu, izsoli apturēja. Viens no iemesliem - par zemesgabalu ierosināti tiesu darbi, turklāt tiesvedību sācis neviens cits kā "ĪAPG".

2005.gada jūnija beigās Augstākā tiesa (AT) atzina par nepamatotu uz "ĪAPG" prasību balstīto zemesgrāmatā nostiprināto aizlieguma atzīmi zemesgabalam un nodeva lietu vēlreiz skatīt Rīgas apgabaltiesā. Tā jūlija vidū pieņēma lēmumu, ar kuru liedza Bulduru skolai veikt jebkādas darbības ar minēto zemesgabalu. Pēc pāris nedēļām - 3.augustā - JL kontā vēlreiz nonāca 3000 latu no Stepanova.

Pēdējo ziedojumu - 7028 latus - "ĪAPG" valdes loceklis Juris Tukāns JL iemaksājis pērn 21.oktobrī - dienu pēc tam, kad vidusskolas valde nolēma tomēr neslēgt līgumu par zemes nomu ar firmu "Interhaus".

JL un tā biedrs Cinis visu laiku esot cīnījušies pret nelikumībām Bulduru dārzkopības vidusskolas privatizācijā, "Dienai" apgalvojis Jaunups. "Ja kāds ziedoja JL, lai iegūtu savā īpašumā zemi, tad kur ir šis rezultāts," uzsvēris politiķis, piebilstot, ka Stepanovs arī agrāk ir ziedojis JL. Pēc viņa vārdiem, ja kāds cilvēks patiesi atbalsta partijas politiku, nevis konkrētus lēmumus, viņš ziedo regulāri.

Viens no tiem, kas vērienīgas summas JL ziedojuši tikai vienu reizi, ir jurists Jānis Pļaviņš. Viņš JL šogad janvārī pārskaitījis 5000 latu, un Jaunups pēc ziedojuma viņu uzaicinājis iestāties JL Atbalsta padomē. Šādu iespēju uz gadu gūstot katrs, kas partijai ziedo vairāk par 5000 latu. Tiesa, "S&G" līdzīpašniece Silvija Greste, kas vada padomi, "Dienai" nevarēja pateikt, vai padomē ir Mierkalns un Tukāns, kuri arī ir tādi paši ziedotāji.

Iespējams, ka ziedojums ir saistīts ar biedrības "Jūras pakāpieni" darbību, kuras biedrs un pārstāvis ir Pļaviņš. Starp biedrību un JL vadīto Jūrmalas domi jau vairāk nekā gadu notiek tiesvedība par vērtīgu zemesgabalu Dubultos jūras krastā. Jaunups jebkādus minējumus nosauc par aplamiem, viņš pat neesot zinājis, ka Pļaviņš pārstāvējis biedrību "Jūras pakāpieni".

"Jebkurā valstī, kur atļauts ziedot partijām, viena daļa cilvēku ziedo, jo atbalsta partijas ideoloģiju, bet cita - meklējot konkrētu labumu," norāda sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Lolita Čigāne. Viņasprāt, ja sabiedrība to vēlas samazināt, jāievieš valsts finansējums partijām, jāsamazina ziedojumu apjomi vai izdevumi.

LSDSP katrā vēlēšanu apgabalā būs savs līderis

DELFI  07/07/06    Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija (LSDSP) startējot 9.Saeimas vēlēšanās, ir izvēlējusies nestrādāt tikai viena līdera vadībā, bet veidot spēcīgu komandu, tādēļ dažādos vēlēšanu apgabalos ar pirmo numuru varētu startēt dažādi partijas biedri, portālu "Delfi" informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags.

Savukārt ar otro numuru visos vēlēšanu apgabalos startēs LSDSP atklātā saraksta sadarbības partneri no Darba partijas (DP), Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) un Latgales gaismas (LG). LSDSP valde ir sagatavojusi deputātu kandidātu saraksta projektu 9.Saeimas vēlēšanām, ko paredzēts izskatīt partijas Domes sēdē sestdien.

Rīgā ar pirmo numuru varētu startēt LSDSP priekšsēdētājs Guntars Jirgensons, uz otro vietu tiek plānots deleģēt Ilgu Kreitusi (DP), un uz trešo – Rīgas Domes LSDSP deputātu frakcijas priekšsēdētāju, LSDSP priekšsēdētāja biedru Jāni Dineviču. Pirmajā pieciniekā būs arī KDS priekšsēdētājs Andris Teikmanis. Rīgas sarakstā startēt piekritis arī Olimpiskais čempions Jānis Lūsis. Sarakstu varētu noslēgt LSDSP ģenerālsekretārs un Jaunatnes sociāldemokrātiskās savienības prezidents Ansis Dobelis.

Latgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru varētu startēt Jānis Dinevičs, bet otro un trešo vietu ieņemtu Latgales gaismas pārstāvji, tai skaitā partijas priekšsēdētājs Rihards Eigims. Tāpat Latgales saraksta galvgalī varētu būt pazīstamais mākslinieks no Rēzeknes - Osvalds Zvejsalnieks (LSDSP)

Zemgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru varētu startēt LSDSP Domes valdes loceklis, jurists Osvalds Joksts, otro numuru Ojārs Bušs (KDS), bet ar trešo Jānis Čevers (LSDSP) Tāpat Zemgales vēlēšanu apgabalā piekritis startēt pazīstamais dziedātājs Viktors Lapčenoks.

Vidzemes saraksta līderis varētu būt Dainis Īvāns (LSDSP), bet otrajā vietā Jānis Dinevičs (LSDSP) un trešajā Aivars Kreituss (LSDSP). Saraksta galvgalī varētu būt arī Olaines domes priekšsēdētāja vietniece Inta Purviņa (LSDSP)

Arī Kurzemes vēlēšanu apgabala līderis varētu būt Dainis Īvāns (LSDSP), savukārt otrajā vietā Ilga Kreituse (DP), bet trešajā Ansis Dobelis (LSDSP). Tāpat Kurzemes sarakstā varētu startēt Pediatrijas fonda priekšsēdētājs Enoks Biķis. Sarakstu noslēgs Jānis Dinevičs.

LSDSP deputātu kandidātu sarakstos iekļauti arī Jaunatnes sociāldemokrātiskās savienības (JSS) virzītie deputātu kandidāti. JSS pārstāvēs Ervins Labanovskis (Rīga), Gatis Vanags (Kurzeme), Gatis Graudužis (Kurzeme), Andis Kokenbergs (Vidzeme), Aigars Krīgalis (Vidzeme), Inese Grate (Latgale) un Ivars Jakovels (Zemgale).

LSDSP atklātajā sarakstā varētu būt arī Latvijas Pensionāru federācijas viens no vadītājiem – Visvaldis Leščinskis, tāpat arī vairāki arodbiedrību vadoši darbinieki, tai skaitā Anita Asare no skolotāju arodbiedrības.

LSDSP deputātu kandidātu saraksta galīgā versija varētu tikt apstiprināta šo sestdien paredzētajā Domes sēde, informēja partijas preses sekretārs.

Iespējams, "Jaunos demokrātus" vairs nevadīs Gulbis

LETA   07/07/06    Iespējams, partiju "Jaunie demokrāti" (JD) turpmāk vairs nevadīs līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Gulbis, bet gan Banku augstskolas docents Jānis Grasis.

JD kongresam, kas notiks rīt, vajadzēs izšķirties, kuram no kandidātiem - Grasim vai līdzšinējam Saeimas deputātam Gulbim - uzticēt partijas vadību, informēja Gulbis.

Partija rīt nolēmusi nākt klajā ar politisku piedāvājumu sabiedrībai, kurš paredz, ka politiķiem par sava solījuma nepildīšanu pienāktos materiālas sankcijas no pusalgas līdz visas algas ieturēšanai.

"Politiķiem beidzot ir jāuzņemas ne tikai politiskā, bet arī materiālā atbildība par savu solījumu nepildīšanu," uzsvēra Gulbis. Kongresā, kas notiks rīt augstskolā "Turība", paredzēts apstiprināt 4000 zīmju programmu, ievēlēt valdi un līderus gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

NVO un dibena lietās...

Viedoklis: Dibens — šā laikmeta seja*

Kaspars Dimiters, Republika.lv   06/30/06     Lietas ir kompleksas. Kopš Atmodas laikiem pacietīgi tiek noārdītas ģimenes institūta atliekas. Populāro mediju telpā valdošais tonis liek pieminēt izjukušās, otrās, trešās, civilās un citas laulības, tikai tēlotas pieklājības dēļ uzrādot kādu ilggadējāku. Viss ir izdarīts, lai bērnu acis jau agri būtu apgrēcinātas un pieradinātas pie nešķīstības kā pie normas.

Neierobežotu kārību kults ir izkonkurējis laulības iegrožojošo tradīciju. Tā vietā jau sen tiek runāts par partnerattiecībām, kas, protams, uzliek daudz abstraktākus pienākumus. Un partneris var būt ne tikai cilvēks vai dzīvnieks, bet arī motorzāģis.

Tā ir tāda taktika — izcelt minoritāti jeb mazāk svarīgo, piesaistīt uzmanību seku putām, lai gan lietu tiktāl saputotāji esam mēs — heteroseksuāļi, kas fondus un referendumus neesam organizējuši laikus. To, ka tā būs, dziedāju jau pirms desmit gadiem. Tagad Nīderlandē par tuvo nākotni jau dzied oficiāla partija (Naastenliefde, Vrijheid en Diversiteit; NVD — Mīlestība pret tuvākajiem, Brīvība un Daudzveidība), pieprasot legalizēt divpadsmitgadīgu bērnu iesaistīšanos pornofilmās un dzimumsakaros ar pieaugušajiem. Tā ir tā pati Eiropa, kas oficiāli savā Konstitūcijā atteikusies no saviem kristīgajiem pamatiem, no savas vēsturiskās identitātes.

Grieķu garīdzniecība izstrādājusi pat koncepciju par sabiedrības re-evaņģelizāciju, jo vecā vairs nedarbojas. Rietumu masu izvirtināšanas kulta nomākta, pat grieķu tradicionālā kultūra iznīkst. Eirovīzijā uzvarējusī monstru grupa Lordi savā pseido hārdrokā tekstuāli manifestēja sātanismu. Pat grieķi balsoja par viņiem, un mājās, Lapzemē, viņus sagaidīja kā varoņus. Šis festivāls jau sen pazīstams arī kā starptautisks homoseksuāļu forums. Kādas raidstacijas līderis man reiz atklāja, kā zilie centušies pierunāt Kauperu (Prāta Vētra), lai tas pamet savus jelgavniekus, pārguļ ar ietekmīgiem menedžeriem un sāk galvu reibinošu solo karjeru. Kaupers palika ar jelgavniekiem.

Maskavā apcietināja aptuveni 120 nesankcionētā praida mīksto drosminieku. Kopējais viņu skaits esot bijis aptuveni divi simti. Krievi oficiāli nostopēja šo lecīgo būtņu parādi. Zīmīgi, ka gejus Krievijā vada rakstnieks Antons Zapadajevs, lesbietes — rakstniece Jevgeņija Debrjanska. Tātad inteliģentu elites pārstāvji. Tie paši, kas pie mums jau pērn nostājās sodomītu pusē un arī šogad ar ieilgušo klusuma brīdi savu mirušo sirdsapziņu piemiņai turpina stimulēt homoseksuāļu ideoloģiskās kaislības. Ne tikai Krievija un Polija, arī Rumānija jau nostājusies pret sodomītu manifestācijām. Vienlaikus normālo nometnes ietekmīgi pārstāvji pašmājās savu protestu pauž tik formāli, tik populistiski un nevarīgi, ka nesanāk noticēt pārmaiņām. Pretdabisko kaislību paverdzinātie slimnieki turpina draudēt.

Jēdziens laulība, lai arī Satversmes līmenī konservēts kā vīrieša un sievietes savienība, ir degradējies. Zilie jau sen bija jāapsauc, lai nepiesavinās šo tradicionāli viņiem nepiederošo terminu. Ir jau godīgākie, kas pieprasa legalizēt partnerattiecības, par laulību nerunājot. Taču tādās dzīvo arī puse heteroseksuālu pāru, kuru bērni (45% no visiem dzimušajiem) nāk pasaulē ārlaulībā. Tieši heteroseksuāļi pierāda, ka laulības institūts kā ģimenes vērtību klints vairs neder. Ar ļaušanos seksuālo attiecību haosa un nesātības ideoloģijai tās pamati ir iznīcināti. Homoseksuāļi savās ambīcijās paceļas uz mūsu nograuto vērtību drupu kaudzēm. Un reāli taču ir tā, ka neko mainīt nevar, ja to nevēlas tie, kuru uzdevums būtu sargāt latviskajai valstij identiskās vērtības un vaibstus.

Labi, varbūt izdosies savākt 10 000 parakstu, un Pride 2006 aizliegs. Varbūt izdosies noorganizēt pat referendumu, jo tuvojas vēlēšanas un partijām ir izdevīgi izmantot stabilā vairākuma negatīvo attieksmi pret homoseksuālisma propagandu. Šogad izdosies, bet nākamgad? Mūsu varas pārstāvji Briseles visatļautības projektos ļoti dusmīgi izsakās par mūsu netoleranci un fobijām. Tautas masa vada savu dzīvi, no TV zīžot ilūzijas, bet no medijiem — samaņas mijkrēsli. Pat negribot tā atgremo to, ko ēdusi. Valdība nemīl savu tautu. Tauta nemīl savu valdību. Tautieši nemīl cittautiešus. Latvieši nemīl latviešus. Mēs sen vairs nemīlam nevienu. Mīlam izklaidēties, mīlam līzingus, atlaides, lētus kredītus, rindu mājas. Mīlam labklājību, pat tad, ja tā ir tikai bezcerīgu nabagu halucinācija. Jo tādai mīlestībai mūs izaudzinājusi TV un no kauna brīvā prese.

Kad no Latvijas Radio aizgāja Dzintris Kolāts, žurnālistu vokālajā ierindā momentāni parādījās vismaz trīs starpdzimuma balsu īpašnieki. Nejaušība? Bet varbūt kāda radiožurnālista skolnieki, un ne tikai viņa — nu jau arī visas eiropeiskās Latvijas ideoloģijas sējēji. Tās Latvijas, kurai, tāpat kā Eiropas konglomerātam, identitātes vaibstus strauji nomaina kosmopolītiska, globalizēta un vienaldzīga monstra maska.

Kāpēc neviens nesauc pie kriminālatbildības geju un lesbiešu organizācijas, kas tradicionālajā tautas daļā nemitīgi kurina dusmas, naidu? Tā taču ir mūsu pašaizsardzības instinktu kairināšana, latentās agresijas modināšana, kas var izpausties arī kā radikālāko grupu visradikālākā reakcija jeb terorisms. Kāpēc normāliem cilvēkiem inkriminē fobiju, bet homoseksuāļiem, kas mūs kaitina, ļauj vicināt piesmietās varavīksnes karogus un justies kā varoņiem? Dienu pirms Vatikāna oficiālā paziņojuma par homoseksuālajām laulībām savu negatīvo attieksmi pasteidzās paust arī Baltā (lasi — melnā) nama šefs Džordžs Bušs. It kā labi. Irānā pavasarī publiski ar nāvi sodīja divus homoseksuālismā pieķertus pusaudžus. It kā bušiski. Arī Irākā, neraugoties uz atļauto poligāmiju, homoseksuālisms ir gan grēks, gan noziegums. Bet vai uz irākiešu līķu laukiem un potenciālā slaktiņa upuriem Irānā ir iespējams atgūt autoritāti un respektu ar prethomoseksuālu nostāju vien? Šaubos. Tāda pati Eiropa vien tā Amerika ir.

Ja palasa avīzes, literārus portālus, inteliģentu ļaužu domas, ja ieklausās intervijās ar izciliem māksliniekiem, kas ir tik ļoti aizņemti ar saviem panākumiem, projektiem un citām šauri personīgajām mazajām lietām, reāli jāatzīst nācijas veselā saprāta sagrāve, tautas kā vienotu smadzeņu sairšana jeb tradicionālo vērtību pēdējie laiki. Nav brīnums, ka pravoslāvus, kas protestēja pret praidu Maskavā, kopā ar skūtgalvjiem dēvēja par ekstrēmistiem. Tikai stipru tradīciju pārstāvji ir tie, kas vēl mēģina protestēt. Arī tā ir zināma apokalipses zīme.

Pirms pāris dienām praidistu weblapā redzēju foto, kurā redzamas manas sievas rokas ar krustu vienā un ikonu otrā. So tradicionālo simbolu fonā demonstartīvi uz dievnama kāpnēm, no Santa “mesas” iznākušas, skūpstījās divas meitenes. Tādas ir mūsu un viņu ticības apliecināšanas atšķirības. Sodomīti savu ideoloģiju paģēr oficiāli saistīt ar valsts ideoloģiju, pieprasot savu attiecību kultu formāli legalizēt likumu līmenī. Ko darīt? Vai slēpjoties Doma baznīcas vēsajā patvērumā un imitējot garīgās rūpes par ģimeniskajām vērtībām, laulības institūtu u. tml., uzvarēsim?

Izvirtuši esam visi. Heteroseksuāļiem jau sen nepietiek ar vienu, divām vai trim sievām un nez cik mīļākajām. Tie alkst daudzveidības, alkst seksa ar bērniem. Kannu festivālā atzinīgi vērtētā Kim Ki-duk filma Uzvilktais loks, kas nupat vīdēja uz Rīgas ekrāniem, attēlo, kā 60 gadu vecs vīrs, kurš kādu meiteni uzaudzinājis līdz 16 gadu vecumam, viņas 17. dzimšanas dienu grib pārvērst par savām un viņas laulībām. Morāle? O, jums nepatīk savas sievas? Šķirieties no tām, ņemiet zīdaines meitenītes, izaudziniet pēc sava prāta un tad appreciet. Sanāk vēl kāds absurds: tas vīrs ir viņas tēvs (lai arī audžu); uztaisījis tai bērnu, viņš ir šā bērna tēvs un vectēvs reizē — jo savai sievai ir ne tikai vīrs, bet arī tēvs, jo tā taču ir arī viņa meita. Kalamburs? Nē, šā brīža morāles haosa realitāte. Arī nesenais Vācijas filmu festivāls, kurā vairākums filmu bija veltītas visu iespējamo seksuālo citādību tēmām, pat hermafrodītiem, liecināja, ka balto civilizācija labprātīgi dodas pretim pašnāvībai. Pēc kristīgo pamatu anulēšanas ES Konstitūcijā tās ir loģiskas sekas. Un festivāla laureātes nosaukums arī zīmīgs — Kuprainais kalns. Ne vairs klints — Kristus.

Visas Hellādas un Atēnu arhibīskapam Hristodulam attiecībā uz Eiropas kristīgās identitātes zaudēšanu bija savs sakāmais: “Ženēvas musulmaņu mošejas pārstāvis nesen pavēstīja, ka dekristianizētā Eiropa jau ir nobriedusi islāmam. Tas nozīmē, ka tā savu identitāti ir zaudējusi un ieradīsies kāds cits, lai to vadītu.”

Seksuālās identitātes zaudēšana ir viena no kopējās jeb totālās identitātes zaudēšanas uzkrītošākajām manifestācijām. Vai kāds par ko vairs atbild — skolotāji par saviem skolēniem, vecāki par bērniem, valsts par saviem pilsoņiem? Ir iestājies absolūtas bezatbildības, ideoloģiski un materiāli korumpējamas varas, ar labklājību un izklaidi paverdzināmu un nopērkamu dvēseļu laikmets. Visiem vajag visu, ļoti dažādu un ļoti daudz. Pieticība ir iznīcināta. Tā bija vajadzīga laikos, kad dzima tās vērtības, kuras nu aprokam alkatībā un miesaskārībās. Pieticība bija vajadzīga laikos, kad vēl bijām PIE-TICĪBAS. Vairs neesam pat pie prāta.

* Arī katlam ir dibens, jūrai, akai. Dibena nav tikai bezdibenim… Rinda no kādas manas dziesmas.

Sola bloķēt šomēnes paredzēto geju un lesbiešu gājienu Rīgā

LETA  07/01/06      Partijas "Nacionālā spēka savienība" (NSS) 4.kongresā sestdien tika izteikti solījumi bloķēt šomēnes paredzēto geju un lesbiešu gājienu Rīgā.

"Esam droši, ka pret to šogad nostāsies vēl vairāk cilvēku. Nevar pieļaut, ka "zilā mafija" ieperinās Rīgā. Tāpēc sadosimies rokās un nelaidīsim "zilo varzu" demonstrēt savas perversijas Rīgas ielās," radikāli noskaņots bija partijas bijušais priekšsēdētājs Aigars Prūsis.

Jautājums par geju un lesbiešu gājiena atļaušanu šomēnes tiks skatīts Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu komisijā, informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora Ērika Škapara (JL) preses sekretārs Uģis Vidauskis.

"Pagaidām pilsētas izpilddirektors nevēlas komentēt savu nostāju. Lemšana par gājiena atļaušanu notiks likumā noteiktajā kārtībā. Situācija tiks izvērtēta no drošības viedokļa un citiem aspektiem," sacīja Vidauskis, "turklāt mēs vēl nemaz nezinām, kur un kā vēlas šo pasākumu rīkot."

Šovasar no 21.jūlija līdz 22.jūlijam jau otro reizi Latvijas vēsturē Rīgā plānots geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu pasākums "Latvijas - Rīgas praids 2006", kurā piedalīsies ne tikai Latvijas, bet arī kaimiņvalstu - Zviedrijas, Krievijas, Lietuvas, Somijas un Igaunijas pārstāvji. Iespējams, ka pasākumā piedalīsies arī uzaicinātie Eiropas Parlamenta pārstāvji.

Atbilde pieteikuma iesniedzējiem būs jāsniedz ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma.

NSS kongresā par jauno partijas priekšsēdētāju apstiprināja Viktoru Brīzi.

Kā pastāstīja Brīze, par dalību Saeimas vēlēšanās vēl neesot izlemts, bet liels uzsvars tikšot likts uz pašvaldību vēlēšanām.

NSS ir Liepājā veidota partija, kas sevi uzskata par "Helsinki 86" pēcteci un sola strādāt "vienkāršo liepājnieku interesēs". Partijas pamatā esot Liepājas Latviešu patriotiskās jaunatnes un strādnieku partija, kura iestājoties "par cilvēku cienīgu dzīvi, nešķirojot cilvēkus pēc mantas un amata stāvokļa".

Maijā Latvijā sasniegts pēdējos 11 gados lielākais jaundzimušo skaits

LETA  07/02/06     Maijā Latvijā sasniegts pēdējos 11 gados lielākais jaundzimušo skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pagājušajā mēnesī mūsu valsts iedzīvotāju skaits papildinājās ar 2020 bērniem, bet tik liels dzimušo skaits mēneša laikā nav bijis kopš 1995.gada marta, kad uzskaitīti 2049 jaundzimušie.

Šā gada piecos mēnešos piedzimuši 8850 bērni, kas nepārsniedz pagājušā gada pirmo piecu mēnešu rezultātu.

Tomēr Latvijā saglabājas augsti iedzīvotāju mirstības rādītāji. Šā gada pirmajos piecos mēnešos miruši 14 610 iedzīvotāji, kas ir 253 cilvēkiem vairāk nekā pērn.

Saglabājoties negatīvam dabiskajam pieaugumam un vairāk iedzīvotājiem izbraucot no valsts, turpinājis sarukt kopējais iedzīvotāju skaits.

Ja gada sākumā Latvijā bija 2,29 miljoni iedzīvotāju, tad jūnijā - par aptuveni 6000 iedzīvotāju mazāk.

Par sieviešu nosūtīšanu prostitūcijā aizturēts jēkabpilietis

LETA   07/03/06     Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki sadarbībā ar Jēkabpils rajona Policijas pārvaldes (RPP) Kriminālpolicijas un Nīderlandes policijas darbiniekiem aizdomās par sieviešu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai uz Dāniju un Nīderlandi aizturējuši Jēkabpils iedzīvotāju.

Aizturētais atrodas policijas uzraudzībā, informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojā.

1979.gadā dzimušo vīrieti policija aizturēja pagājušajā nedēļā, 26.jūnijā, Jēkabpilī. Kā drošības līdzeklis aizturētajam piemērota policijas uzraudzība.

Policijas darbinieki noskaidrojuši, ka aizturētais 2002. un 2003.gadā uz Dāniju un Nīderlandi nosūtījis vismaz sešas sievietes no Jēkabpils. Noskaidrots arī, ka aizturētajam bijis līdzdalībnieks - 1960.gadā dzimis vīrietis, kurš sagaidīja sievietes un iesaistīja tās prostitūcijā ārvalstī. Viņš par identisku apsūdzību atrodas apcietinājumā Nīderlandē.

Par iespējamo noziegumu sākts kriminālprocess par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, ja tas izdarīts iedzīvošanās nolūkā, kas paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. ONAP darbinieki turpina pirmstiesas izmeklēšanu, lai identificētu citus noziedzīgā nodarījuma līdzdalībniekus.

No 17. jūlija pie Brīvības pieminekļa sola pulcēties «Rīgas praida» pretinieki

LETA  07/04/06     No 17. jūlija pie Brīvības pieminekļa Rīgā sola pulcēties seksuālo minoritāšu gājiena «Rīgas praids» pretinieki.

Kā aģentūru LETA informēja biedrības «Pret straumi» pārstāvis un akcijas vadītājs Igors Masļakovs, mērķis esot vērst politiķu uzmanību uz Latvijā «notiekošajām nekārtībām». Akcija tiekot rīkota, lai «cīnītos pret seksuālo minoritāšu publisku propagandu un masveida popularizēšanu».

Akcijas organizatori cer, ka 17. jūlijā pulcēsies aptuveni 100 dalībnieku un to skaits palielināsies.

Kā iepriekš aģentūrai LETA sacīja Latvijas geju un lesbiešu organizācijas «ILGA Latvija» izpilddirektors Imants Kozlovskis, ja seksuālo minoritāšu gājiens tiks aizliegts, tā vietā paredzēts brauciens ar kuģīti.

«Rīgas praida» pasākumi notiks šā gada 21. un 22. jūlijā. 21. jūlijā paredzēta konference «Seksuālo minoritāšu tiesiskais stāvoklis Latvijā», kurā galvenokārt piedalīsies diplomātiskā sektora pārstāvji, lai aicinātu sakārtot likumus par minoritātēm, kā arī veicinātu minoritāšu tiesiskā un sociālā stāvokļa uzlabošanu.

21. jūlijā notiks arī nevalstisko organizāciju (NVO) diskusija, lai veicinātu minoritāšu situācijas uzlabošanu, izmantojot NVO sektoru. Uz NVO apaļā galda diskusiju uzaicināti arī citu Latvijas minoritāšu pārstāvji. Tiks rādīta arī tematiska filma par seksuālajām minoritātēm.

21. jūlijā paredzēts atsevišķs pasākums gejiem, bet 22. jūlijā — lesbietēm.

22. jūlijā paredzēts seksuālo minoritāšu gājiens «Rīgas praids 2006». Gājienu paredzēts sākt no Anglikāņu ielas un Poļu gātes krustojuma, šķērsot 11. novembra krastmalu un turpināt pa 11. novembra krastmalas gājēju zonu līdz kuģīša «Vecrīga» pieturai pie Akmens tilta.

Rīgas Domei atbilde pieteikuma iesniedzējiem par seksuālo minoritāšu gājienu būs jāsniedz ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma.

Domburs: runa sen vairs nav par naudu

Aija Cālīte, Latvijas Avīze  07/04/06     Par raidījuma «Kas notiek Latvijā?» un pirmsvēlēšanu debašu nākotni ar žurnālistu Jāni Domburu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Aija Cālīte.

V. Krustiņš: — Diez vai es esmu vienīgais, kas nesaprot, kas par lietu, — kāpēc problēmas, kas radušās ap tautai nepieciešamu raidījumu, kāds ir «Kas notiek Latvijā?», nav iespējams atrisināt? Jo vairāk lasu dažādus paziņojumus, jo vairāk nesaprotu — vai runa šeit ir tikai par naudu, par attīstību, vai aiz tā visa stāv vēl trešā interese — iespējams, politiska? Mūsu lasītājam tās summas, par kurām runājat, var būt grūti saprotamas, jo tās liekas pietiekami lielas. Bez izpratnes var likties, ka Domburs ir pārlieku ambiciozs. Cik esat sagatavojis «Kas notiek Latvijā?» pārraides?

— Ap 230.

— Jūs viens pats?

— Viens.

— Tad es jūs apbrīnoju. Cik tas aizņem stundu jūsu darba dienās?

— To nevar izrēķināt stundās, bet dzīvesveidā. Raidījuma vēsturi vērts atcerēties kontekstā ar tā «politisko aizmuguri». Tā iniciatori bija inteliģences iniciatīvas grupa — arhibīskaps Jānis Vanags, mācītājs Juris Rubenis, Māra Zālīte, Alberts Bels, nelaiķis profesors Ilmārs Lazovskis, Jānis Stradiņš, represētais Jānis Rožkalns… Viņi uzskatīja, ka nacionālā, demokrātiskā valstī nepieciešamas publiskas debates sabiedriskajā TV, bet mums tādu nav. Sarunu gaitā tika izvēlēta mana kandidatūra un sāku veidot koncepciju. Man jau bija 11 gadu pieredze žurnālistikā — sākot ar «Atmodu», «Brīvo Eiropu», bija «NIP» birojs — tēmu un cilvēku spektrs bija aptverts, un es varēju startēt ar šādu raidījumu, lai aptvertu ļoti daudzveidīgas jomas.

Sākumā pats uzņēmos divu cilvēku darbu — redaktora un raidījuma vadītāja —, tas noteica arī izmaksas. Kad pagāja pirmie divi gadi, bija skaidrs, ka šis raidījums pastāvēs arī turpmāk, LTV sāku mērenā balsī teikt, ka man būtu vajadzīga redaktora līdzdalība. Ir daudzas šķietami sīkas lietas — sazvanīt, nokopēt, aizbraukt —, kas nepieciešamas, lai tas viss notiktos. Kaut kas tika likts klāt manam honorāram, bet es nedabūju virkni citu lietu.

Pēc pieciem gadiem man ir jau vesels saraksts, ko es vairs nevaru izdarīt, lai raidījums pastāvētu un attīstītos: katru reizi, atgriežoties pie vecās tēmas, jāpaskatās vairāki seni arhīvi, jāmeklē vēl jauni cilvēki, ko ir arvien grūtāk atrast… Un nu tas viss ir uzsprādzis. Nauda — tas ir līdzeklis, instruments, kurā var izteikt kaut kādu darba nodrošinājuma paketi, kas nepieciešama šā darba paveikšanai. Man ir skumji skatīties, ka LTV vadība visu laiku mēģina izstumt priekšā vienu Dombura honorāru un spekulē ar to: viņi parāda skaitli — mēs jums mēnesī maksājam tik un tik. Man kā pašnodarbinātai personai tas ir bruto skaitlis, par kuru LTV nemaksā sociālo nodokli, un tajā ietverti visi sociālie riski, atvaļinājums, ienākuma nodoklis, mobilā telefona, grāmatu, avīžu, mašīnas un benzīna apmaksa…

— Tātad jūs esat uzņēmējs — gatavojat produktu, kam ir sava pašizmaksa, un to realizējat.

— Jā, tā var teikt. Viss stāsts par vārdu «nauda»… Ja uzskatu, ka gribam nekrāpt skatītāju un šajā raidījumā censties katru tēmu izanalizēt kaut kādā attīstības pakāpē, vismaz pāris redaktoru, kas specializējas konkrētos jautājumos, un viens asistents organizatoriskām lietām — tas ir tikai minimums, lai tas viss notiktu. LTV man iedod pretī tekstu, ka no rudens viņi gatavi iedot naudu, lai es algotu vienu asistentu. Uz papīra — Ls 200 uz raidījumu. Ja no šīs summas viņam jāapmaksā visi nepieciešamie izdevumi, uz rokas mēnesī varu samaksāt 350 latu. Nu nevar kvalificētu cilvēku par šādu naudu atrast! Tā ir tāda lāpīšanās. Tāpēc izšķīros par vienu: nostājos pozīcijā, ka pēc šiem pieciem gadiem atļaujos to iznest publiski sabiedrībā. Pagaidām vēl varu pirmdien, otrdien naktī lasīt likumu kaudzes, gatavoties raidījumam un mēģināt būt formā trešdienas vakarā. Bet tas ir uz izturības robežas. Ja gribu raidījumu attīstīt, esot godīgam pret publiku, tad labāk šobrīd atsakos no tā pusotra tūkstoša, ko nopelnu mēnesī, un nekrāpju publiku.

— Bet, ja jūs tiltus nodedzināsiet, LTV būs vienā galā, jūs — otrā, un pārraide jau nebūtu slēdzama. Vai ir kāds, kas uzņemsies to darīt par šo summu, kas jūs neapmierina?

— Par konkurenci — ja pēkšņi LTV iedomāsies neturpināt dialogu un mēģinās zem šī nosaukuma kaut ko radīt jaunu, tad es līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīšos, ka viņiem nav tiesību zem šī nosaukuma laist citu cilvēku.

A. Cālīte: — Vai jūs patentējāt raidījuma nosaukumu?

— Līdz galam reģistrācija vēl nav pabeigta, bet esmu to iesniedzis kā pirmais. Nosaukumu esmu izdomājis un absolūti pretendēju uz to, ka saturiskā autorība ir mana.

Par citu konkurenci runājot — tas ir jautājums, par kuru es pēdējā laikā tik bieži runāju: mūsu medijos un LTV jo īpaši palicis tik maz cilvēku, kuriem ir vismaz pārdesmit gadu pieredze, ar kuriem studijā var diskutēt par kaut kādu notikumu attīstību, pēctecību, izmaiņām, nevis paķert pēdējo pāris gadu notikumus. Konkurence jau varētu būt, bet jautājums — vai tā nāktu līdz ar pieredzi.

Par citām televīzijām — ziemā mums sākās sarunas ar LNT, kas izskanēja arī medijos, bet attīstība šai sarunai nav bijusi.

V. Krustiņš: — Kādi reitingi ir jūsu raidījumam?

— LTV oriģinālraidījumu vidū augšgalā ir ziņas, bet pēc tam ir «Kas notiek Latvijā?». Neskaitot filmas vai koncertus.

— Tātad tiem, kas interesējas par politiski, ekonomiski un sociāli aktuālajiem jautājumiem, šis raidījums ir otrs nepieciešamākais.

— Skaitļi ir relatīvi, un reitings atkarīgs no tēmām, par kurām runājam.

— Kuras tēmas bijušas īpaši populāras?

— Var nepārtraukti taisīt politiskās virtuves diskusijas un aicināt tautā iemīļotos visu flangu politiķus, un reitingi ir augšā, jo publiku šie «aktieri» vairāk piesaista.

— Tātad pat «aktieru» izvēle ir būtiska?

— Ja runājam par kalpošanu reitingiem, ir politiķu divdesmitnieks, kas pievelk publiku. Bet es visa gada garumā cenšos izbalansēt «politiskās virtuves» raidījumus un konkrētu nozaru apspriešanu — ekonomiskus, tiesiskus, sociālus jautājumus, par kuriem zinu: no reitingu viedokļa noslīdēšu uz leju. Bet uzskatu par savu pienākumu nerunāt tikai par «praidiem» un citiem «masu kairinājumiem», lai aptvertu pilnu tēmu spektru tā, lai gada beigās man ir tīra sirdsapziņa: skatoties gada notikumu apskatu, redzu, ka visus savos raidījumos esmu arī aptvēris.

— Patlaban nav zināms arī tas, kas notiks ar pirmsvēlēšanu debatēm. Mūsu lasītājiem būtiski ir zināt, ko viņi zaudē.

— 2002. gadā, kad īsu brīdi pie toreizējā LTV ģenerāldirektora Gravas biju amatos, mana atbildība bija veidot «Milžu cīņu» koncepciju. Pēc četriem gadiem, iesniedzot LTV versiju par nākotnes sadarbības iespējām, uzrakstīju trīs lietas: kā es redzu «Kas notiek Latvijā?» attīstību un kādi resursi tam ir vajadzīgi, savu piedāvājumu, ka man ir milzīgs apjoms avotu, informācijas un cilvēku vēstuļu, un es būtu gatavs LTV kaut kur to realizēt — citos raidījumos, analītikā vai vēl kaut kur, bet nejūtu, ka tas kādu interesētu, un trešā lieta — piedāvājums priekšvēlēšanu laikam. Izanalizēju, kādas ir spēcīgās un vājās vietas raidījumiem, kas bija pirms četriem gadiem un kā mēs atbilstoši sabiedriskās TV mērķiem un uzdevumiem varētu radīt tāda līmeņa debates, kas atbilst nosaukumam «nacionālās».

«Milžu cīņu» uzdevums bija sadalīt raidījumu pa 16 tēmām, lai katra partija parāda savu «rezervistu soliņu». Prakse pierādījusi — pat ja šis «soliņš» ir, partijās visu lemj daudz šaurāks cilvēku loks. Mana versija bija netaisīt 16 debates, bet tās koncentrēt, radniecīgās tēmas likt kopā (piemēram, iekšlietas un tieslietas, izglītība un kultūra), pagarināt laiku, vārdu dot visiem, bet lielākajām partijām dodot lielāku izteikšanās laiku. Turpat studijā ir jaunie politiskie spēki, kas ir mazāk pazīstami, kuri oponē un reaģē.

Vēl ir trešais panelis — lietpratēji, NVO, uzņēmēji —, kuri uz vietas dod savu vērtējumu un uzdod pretjautājumus. Studijā būtu kādi 20–30 cilvēki. Konceptuāli LTV nekādu iebildumu nebija. Viņi paši ierosināja, ka to varētu vadīt divi cilvēki, un mēs to varētu izdarīt kopā ar Baibu Strautmani. Visi bija gatavi.

Bet tajā mirklī LTV pacēla jautājumu par naudu. LTV pirmais piedāvājums bija — 375 lati uz papīra par vienu raidījumu. Un tas jau bija smieklīgi. Jo es zinu, ko nozīmē gatavoties priekšvēlēšanu debatēm jau uz trešajām vēlēšanām. Tas nozīmē, ka veselu mēnesi gatavojos par tieslietu un iekšlietu sfēru, lai tajā visā orientētos, uzaicinu padsmit cilvēkus un par to galu galā saņemu 200 latus. Sāku smieties, jo zinu, cik saņem aktieri, vadot firmu jubilejas ballītes, — 400 latus uz rokas. Ar Baibu vienojāmies, ka mēs piedāvājam 1000 latus uz papīra katram jeb 500 latus uz rokas.

LTV sāka izskatīties pēc pircēja bodītē, kas cilā visas preces un nesaprot, ko un kāpēc grib pirkt. Nākamais viņu piedāvājums bija — nevis katram, bet abiem kopā 1000 latu. Es biju gatavs «Zālamana lēmumam» — mums abiem kopā 1500 uz papīra. LTV atbild — 1300… Piekritām vadīt diskusiju bez ekspertu paneļa. Bet tagad viņi nav gatavi maksāt arī to summu, kuru paši piedāvāja, un saka: mēs taisīsim kaut ko vairāk. Jautāju: kam esmu zaudējis konkurencē un uz kādiem nosacījumiem? Ar ko esmu sacenties? Man līdz šim brīdim nav atbildes.

— Kāpēc jūs vienu pārraidi negatavojāt, runājot ar saviem skatītājiem, — ko viņi vēlas?

— Tas ir ētikas jautājums.

— Tas ir diezgan būtiski, jo es pats arī reizēm pēc noskatīšanās esmu sapratis, ka atbilde uz jautājumu «Kas notiek?» neizskan. Vai uzskatāt, ka vienmēr esat devis atbildi uz jautājumu, ko esat uzdevis? Ja nē — kāpēc?

— Pamatā ir dots plašāks materiāls spriešanai par šo jautājumu. Neesmu drošs, vai man būtu jāuzņemas soģa loma dot vienu atbildi.

— Pēdējā jūsu pārraidē par bojā gājušajiem izpletņu lēcējiem man uzkrītoši likās, ka visi runā par papīriem, par augstiem un zemākiem, bet neviens nenolaižas pie reglamenta jautājuma, lai pavaicātu to bīstamo jautājumu: cik lielā mērā atbildīgi par savu bojāeju ir atbildīgi paši karavīri? Kas pārbaudīja, vai viņiem viss ir līdzi?

— Piekrītu, bet ir jautājums — cik daudz šādā raidījumā es drīkstu būt tas vienīgais šo jautājumu spektra salicējs, vai arī man jāsaliek tas ietvars tiem dalībniekiem, kuri paši iet uz vieniem vai otriem jautājumiem. Šoreiz tos jautājumus, ko minējāt, būtu jājautā arī pašiem cilvēkiem, kuri tur piedalījās.

V. Krustiņš: — Atgriezīsimies pie pamatjautājuma: ja šis raidījums ir nepieciešams, tad LTV vadībai, Nacionālajai radio un TV padomei ir jāpasaka: mēs to gribam un, ja vajadzīgs, jāveic zināmas revīzijas, lai izvērtētu, kā to nodrošināt. Ja bez tā var iztikt, tad tā arī lai pasaka.

A. Cālīte: — Tas ir arī nacionālā pasūtījuma jautājums — NRTVP ir tiesības noteikt prioritātes un tām piešķirt finanses.

— Kopš 1996. gada esmu kliedzis par nacionālo pasūtījumu. Ja veselības aizsardzībā esam beidzot nonākuši līdz tam, ka tiek definēts, kādus pakalpojumus nodrošina valsts, un pasakām, ka pārējo nevaram izdarīt, televīzijā nepieciešams tas pats — nu tad pasakām, ka varam atļauties 10–15 raidījumus, bet nodrošināt tā, ka varam no viņiem paprasīt atbildību.

V. Krustiņš: — Tas nozīmē jau valsts ideoloģiju: man jāzina, kas šai valstij ir vajadzīgs kultūrā, televīzijā. Jau sen runājam, ka pastāv «bedre starp valsti un sabiedrību», bet, kad mēģina to aizbērt, tad izrādās — to labāk nevajag…

A. Cālīte: — Jautājums par pirmsvēlēšanu debatēm laikā, kad sabiedrības uzticēšanās politiskajām partijām nedaudz pārsniedz nulles līmeni, vēlēšanās var būt izšķirošs. Tas politiskais spēks, kurš spēs atrast veidu, kā ietekmēt šīs debates, arī vinnēs. Vai ir varianti, kas tās varētu vadīt?

— Uzskatu, ka LTV ar mums ir atteikusies sadarboties. Zinu — viņi pēc tam runājuši ar vēl kādiem cilvēkiem, kas no šā darba atteikušies. Esmu labāk gatavs aiziet no žurnālistikas prom. Bet man liekas — ja tu esi iekšēji negandarīts par to formātu, kādā strādā, tā žults ies uz āru un skatītāji to redzēs. Man vakar jau bija pirmie trīs piedāvājumi. Bet tās nav televīzijas.

— Ar kādu summu jūsu darbs tiktu vērtēts kādā Eiropas valstī?

— Esmu kaut ko dzirdējis par Skandināviju. Visos gadījumos ir runa par to, ka par katru raidījumu vadītājs saņem pāris tūkstošus. Labi, neesam Eiropas līmenī, bet neesam arī desmit vai piecas reizes nabadzīgāki.

Mums žurnālistikā pirmo reizi pārrāvums notika 90. gadu vidū — daudzi spilgti cilvēki aizgāja no žurnālistikas. Daudzi no viņiem to darīja, saprotot, ka normālu dzīvi ar žurnālista algu nevarēs nodrošināt. Un, ja man kapitālismā nav iespēju apliecināties kā labākajam un arī saņemt attiecīgu atlīdzību, idejas vārdā vien es nevaru justies kā pilnvērtīgs cilvēks. Mani uztrauc, ka tie jaunie cilvēki, kas ir universitātē, arī klausās, ka Domburs cīnās par 1300–1500 mēnesī, un, ja viņiem ejot žurnālistikā un izsitoties, nebūs iespējams saņemt algu, ko raksta ar četriem cipariem, tur nav ko iet!

Ģimene uz mūžu

Gunta Tabore,  NRA  07/04/06     Mācītājs Juris Cālītis jau piekto gadu jūtas atbildīgs par Zvannieku mājām, par alternatīvo dzīvesvietu bērniem, par kuriem ģimenes nav spējušas vai nav gribējušas rūpēties.

Bērni cītīgi mācās dziesmas, palīdz Gunārs Kalniņš, citu gadu skolotājs bijis Kaspars Dimiters. Rīt plkst. 19 Anglikāņu baznīcā notiek labdarības koncerts Mūziķi Zvannieku bērniem. Jau trešo gadu to organizē vijolniece Vizma Vilsone. Koncerta ienākumi būs pamats jaunai iecerei – Skujenes pagasta padome Zvannieku saimei uzticējusi veidot atbalsta centru jauniešiem, atvēlot Pērkoņus, bijušā bērnudārza drupas.

Juris Cālītis vismaz trīsreiz nedēļā mēro simt kilometru, lai no Rīgas nokļūtu Skujenes pagastā. "Tur mani ļoti gaida, tincina, kad atkal būšu... Bērni uzpīkstina, lai atzvanu, vēlas pastāstīt, kas jauns noticis," saka Juris Cālītis, kārtējo reizi ielūkojoties mobilajā telefonā. Pirms 11 gadiem atgriežoties dzimtenē mācītājs Cālītis neprātoja par palīdzību bērniem. Viss notika nejauši.

Zvanniekus viņiem uzticēja Ezergaiļu ģimene, atvēlot īpašumu labdarībai, sākuši māju sakopt. "Reiz naktī ieradās iedzēris cilvēks, sieva briesmās, lai nākot pestīt. Es atteicu, bet piepeši viņš minēja par zīdainīti. Bērna dēļ aizbraucām, paņēmām viņus pie sevis, meitenītei bija četri mēneši. Tagad jau četri gadi, un viņa dzīvo Zvanniekos," stāsta Juris Cālītis, piemetinot, ka pieņēma arī mazulītes brāli un māsiņu, kuri līdz tam atradās bērnunamā. Pēc laika vietējās bāriņtiesas vadītāja lūdza uzņemties atbildību par vēl vienu mazuli, pēc tam vēl… "Vienā brīdī tev acis atveras – kas te notiek?! Sākām apjaust – ja nu kādam ir vajadzība pēc šīs mājas, tad bērniem, kuriem darīts pāri," uzsver Juris Cālītis.

Domājuši, ka tā būs vieta, kur vecākiem mācīties attiecības ar bērniem, bet sapratuši, ka šiem pieaugušajiem, kas paši auguši bērnunamos vai alkoholiķu ģimenēs, trūkst vecāku iemaņu. "Man šķita, ka būt mātei ir kas instinktīvs, bet izrādījās – ir kā skolā jāiemāca, ko nozīmē pateikt ar labu nakti, cik svarīgi apkampt un samīļot. Diemžēl bieži vien šie vecāki vairs nespēj pacelties… Tāpēc visu veltām bērniem." Zvanniekos pastāvīgi dzīvo aptuveni 20 bērnu, vēl daļa apmetas uz laiku. Ikvienam ir sūri klājies, mituši bērnunamā vai dzīvojuši postažā tā dēvētajās ģimenēs. "Viņiem ir zema pašapziņa, identitāte pie nulles, atjaunot to ir ilgs darbs."

Juris Cālītis stāsta par meitenīti, kura savās mājās cietusi no vardarbības. "Viņa pusgadu man skrēja apkārt, tik pa gabalu. Bet es spilgti atceros to mirkli, kad, rikšojot garām, it kā nejauši pieskārās plecam," emocionāli saviļņots saka Juris Cālītis. "Un ko vērta bija tā diena, kad uzlika rokas man uz pleciem! Šī atgūtā uzticība ir kaut kas apbrīnojams... Mēs visu laiku apzināti sev liekam atcerēties – neesam bērnunams vai iestāde. Tā ir mana ģimene. Un tas nav tikai nosaukums." Vai darāt to kā mācītājs, psihologs vai kā tētis? "Kā tētis," Cālītis silti pasmaida. "Bet Zvanniekos ir par mani gudrāki cilvēki. Laimējies, ka ir Sandra Dzenīte, mājas galvenā vadītāja, viņas sūtība ir būt saulītei visu laiku. Mīlēt, nevis tāpēc, ka tas jādara. Un bērni to jūt. Viņi jūt, ja tikai tēlo."

Droši vien daudzi jautā, kā var uzturēt tik kuplu saimi. "Tā ir mana alga un ziedojumi, ir atradušies dāsni cilvēki Latvijā un ārpus tās. Pie mums nav algotu darbinieku, ir krustmātes un krusttēvi, kas ziedo darbu un sirdi. Un bērni palīdz tīrīt māju, vārīt ēst, kopt apkārtni. Ļoti daudz līdzekļu veltām izglītībai, daudziem ir jāpiemeklē speciālas programmas, skolas, un tās atrodas tālu no Skujenes."

Ne visi saprot, kāpēc Cālītis un citi veic šo misiju. Un kā viņi visi tur var būt tik laimīgi?! Esot pat izskanējuši apgalvojumi, ka iebarojot īpašas vielas vai nodarbojoties ar NLP... "Man visnesaprotamākā šķiet šī fantastika no inteliģentiem cilvēkiem. Vai tad, ja bērns ir laimīgs, jābūt kādai īpašai tehnikai?! Es varu pateikt ikvienam visā Latvijā, ka tehnika ir visvienkāršākā – mīliet bērnus," pasmaida Juris Cālītis. "Zvannieku bērni tagad ir mani bērni un būs mani uz mūžu, viņu aiziešana no šīm mājām neko nemainīs."

***

Reālas palīdzības vietā

Mārtiņš Brauns, komponists:

– Zvanniekos notiek reāla darbošanās, nevis tikai runāšana vai svētvārdu piesaukšana. Es tur esmu bijis, zāģējis aizaugušos nostūrus, lai bērniem būtu malciņa, ko ziemā kurināt. Tur ir mīlīga un labvēlīga vide, kur bērni redz pozitīvu darbību. Tur labi jūtas jebkurš. Zvanniekos dzīvo arī pieaugušie, kas tam visam pakļāvuši dzīvi. Man tas šķiet apbrīnojami, jo viņi nav tādi, kas neko citu nespētu, viņi varētu i naudu taisīt, i amatus ieņemt. Es piedalījos iepriekšējos Zvannieku labdarības koncertos. Bet es piedalos tikai tad, ja jūtu, ka man ir ko atskaņot. Nevēlos startēt formāli.

***

Juris Cālītis

- Tētis un ģimenes galva Zvanniekos, alternatīvā ģimenes mājā Cēsu rajona Skujenes pagastā

- Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns, asociētais profesors

- Dzimis 1939. gada 14. decembrī Rīgā, 1944. gadā ar māti un māsu devies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojis Skotijā, Anglijā, ASV, Arubā un Kanādā

- Ieguvis augstāko izglītību ASV Merilendas un Hārvarda universitātē

- Kanādā bijis mācītājs Sv. Andreja ev. lut. latviešu draudzē

- 1995. gadā pārcēlies uz Latviju

- Mācītājs Rīgas Sv. Pestītāja (anglikāņu) un Rīgas Reformātubrāļu ev. lut. draudzē

- Latvijas Bībeles biedrības tulkošanas komitejas koordinators

- Valsts prezidentes vadītā Ordeņu kapitula loceklis

Vairāk nekā simts sievietes vērsušās pēc juridiskās palīdzības, jo cieš no vardarbības ģimenē

DELFI.  07/06/06     Pusgada laikā bezmaksas juridisko palīdzību resursu centrā sievietēm "Marta" saņēmušas vairāk kā 100 sievietes, kuras cieš no partnera vardarbības ģimenē, portālu "Delfi" informēja projekta "Juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē" vadītāja un juriste Lauma Bite.

Projekta darbības pirmajā pusgadā bezmaksas juridisko palīdzību saņēmušas vairāk nekā simts sievietes no dažādiem Latvijas reģioniem, no tām 83 klātienē, vismaz 40 pa telefonu un ar e-pasta starpniecību. Lielākajai daļai šo sieviešu palīdzība neaprobežojas ar vienu konsultāciju, bet tiek sniegta pilna juridiskā palīdzība - notikušas 148 konsultācijas klātienē (konsultācijas vidējais ilgums viena stunda), sagatavots 101 juridisks dokuments, pārstāvība nodrošināta 15 tiesas sēdēs.

Latvijas sabiedrībā ir izplatīts mīts, ka vardarbības cēlonis ir alkoholisms un nabadzība. Tomēr pētījumi apliecina, ka vardarbība ir visos sabiedrības slāņos, tikai augstāk izglītoti un turīgāki cilvēki vardarbību prot labāk noslēpt. Savukārt alkohols var būt tikai pastiprinošs apstāklis, kā arī alkoholu biežāk lieto nabadzīgāki varmākas. Vardarbības patiesais cēlonis ir izpratne par dzimumu lomām ģimenē. Tieši tāpēc arī par vardarbību ģimenē var runāt kā par iemācītu uzvedību, ko bērni vēlāk īsteno savās ģimenēs.

No Projekta ietvaros apkopotajām anketām, kuras aizpildījušas cietušās sievietes, redzams, ka alkoholu bieži lieto tikai 64% vardarbīgo vīriešu. Tāpat neapstiprinās arī stereotips par to, ka cieš sievietes, kuras nestrādā, mājas darbus neapdara un "dzīvo uz vīra rēķina". Gluži otrādi, cietušās sievietes ir nodarbinātas pat biežāk nekā viņu partneri – no klientēm strādājošas ir 82,8%, kamēr no vardarbīgajiem partneriem strādājoši ir78 %.

Cietušās sievietes ar vardarbīgo partneri nodzīvojušas vidēji 12,6 gadus un tām ir vidēji divi bērni. Ņemot vērā, ka ģimenes vardarbībai tiek izdalīti trīs veidi: emocionālā, fiziskā un seksuālā, apkopojot anketas, konstatēts, ka no sievietēm, kas saņēmušas palīdzību, 84,3% cieš no fiziskas vardarbības, no kurām 72,2% fizisko vardarbību no partnera puses piedzīvojušas vairāk nekā trīs reizes. 67% cietušo sieviešu ir ziņojušas par vardarbību policijai. No tām tikai 41% policijas attieksmi pret sevi vērtējušas kā pretimnākošu, palīdzību sniedzošu, kamēr 59% policijas attieksmi vērtē kā noraidošu vai nereaģējošu.

Projekts "Juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē" ilgs trīs gadus, un tā ietvaros sievietes var saņemt pilnu bezmaksas juridisko palīdzību, lai pārtrauktu pret sevi vērsto vardarbību no partnera puses.

KNAB pērn sodījis 109 amatpersonas

LETA  07/06/06     Pērn Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) administratīvi sodījis 109 valsts amatpersonas, no tām 28 lēmumu pārsūdzējušas, teikts KNAB pagājušā gada pārskatā.

Kopējais iekasēto naudas sodu apjoms sasniedzis 7705 latus.

Saņemti 430 iesniegumi par iespējamo korupciju valsts iestādēs un 401 iesniegums par pārkāpumiem pašvaldību amatpersonu darbībā. Par iespējamām nelikumībām privātajā sektorā ziņas saņemtas 114 gadījumos.

Gada pārskatā Loskutovs norāda, ka "arvien vairāk pūļu jāvelta valsts pārvaldes un pašvaldību darba vides sistēmiskai pilnveidošanai". Tā tiktu radīti apstākļi, kas līdz minimumam samazinātu valsts amatpersonu patvaļu.

Septiņos gadījumos KNAB pieņēmis lēmumu administratīvi sodīt partijas, uzliekot tām naudas sodus pavisam 21 000 latu apjomā. Naudas sodi nomaksāti pavisam 6100 latu apjomā, bet 20 partijas KNAB lēmumu pārsūdzējušas.

Pretlikumīgi saņemto finansējumu partijas atmaksājušas 113 245 latu apjomā.

Ar iesniegumiem par iespējamo korupciju KNAB vērsušās 257 juridiskās personas, 864 fiziskās personas, savukārt 198 iesniedzēji izvēlējušies palikt anonīmi. 44 gadījumos KNAB pārbaudes uzsāktas, balstoties uz plašsaziņas līdzekļos publicētām ziņām.

Pērn KNAB par ārējiem tiesību aktu projektiem sniedzis 202 atzinumus. Saeimas komisijām sniegti priekšlikumi par 15 likumprojektiem. Tiesību normu skaidrojumi birojā lūgti 35 reizes.

KNAB kompetencē ir aptuveni 70 000 personu darbības kontrole un uzraudzība.

Izglītībā...

Latvijas Universitātes Valodu skolā varēs apgūt 11 svešvalodas

LETA   07/01/06     No septembra Latvijas Universitātes (LU) Valodu skola piedāvās apgūt 11 valodas. Skolas piedāvājums galvenokārt orientēts uz studentiem, kas papildus vēlas apgūt svešvalodas ārpus savas studiju programmas. Skola dos iespēju arī papildināt savu pašreizējo zināšanu līmeni.

Valodu skolā varēs apgūt spāņu, angļu, vācu, itāļu, franču, portugāļu, japāņu, norvēģu, zviedru, latviešu un krievu valodu. Paredzēts, ka kursi notiks LU fakultātēs pilsētas centrā. Atkarībā no pieprasījuma stundas var tik organizētas arī fakultātēs, kas atrodas ārpus centra.

Grupā vienlaicīgi mācīsies seši līdz astoņi studenti, bet ne vairāk kā 12. Katra nodarbība ilgs 90 minūtes, nedēļā notiks divas nodarbības.

Kursu izmaksas studētgribētājiem būs ievērojami zemākas nekā privātajos valodu mācību centros. Kursiem var pieteikties arī pārējo augstskolu studenti un citi interesenti.

Savukārt no 14.augusta līdz 31.augustam Valodu skolā četras reizes nedēļā notiks intensīvie kursi. Viena nodarbība ilgs trīs akadēmiskās

Latvijas vēsturi plāno mācīt 8.klases otrajā semestrī un 9.klasē

LETA  07/02/06     Izglītības un satura un eksaminācijas centra (ISEC) izveidotā darba grupa ir izstrādājusi mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" un "Vēsture" pamatskolai atbilstošas programmas parauga projektu.

Kā informēja ISEC Izglītības informācijas biroja vadītājas vietniece Linda Supe, programmu paraugi veidoti mācību modelim, kas mācību priekšmetu "Vēsture" skolēniem paredz apgūt 6., 7. un 8.klasē 1.semestrī, savukārt mācību priekšmetu "Latvijas vēsture" 8.klasē 2.semestrī un 9.klasē.

Ar programmu paraugiem var iepazīties ISEC interneta mājas lapā "www.isec.gov.lv".

ISEC aicina interesentus izteikt viedokli par mācību priekšmetu "Latvijas vēsture" un "Vēsture" programmu paraugu projektiem līdz šī gada 15.jūlijam.

Vēlas uzlabot ārvalstīs dzīvojošo latviešu valodas zināšanas

DELFI  07/03/06    Ārlietu un Izglītības ministriju speciālisti vienojušies, ka būtu nepieciešams rast valsts budžeta līdzekļus, latviešu valodas prasmes uzlabošanai ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.

Ārlietu ministrijas pārstāvji informēja, ka latviešu valodas prasmes uzlabošana minēta kā viena no prioritātēm Ministru kabineta apstiprinātā programmā "Latviešu diasporas atbalsta programmā 2004. – 2009.gadam". Taču patlaban vienīgā ārvalsts, kur latviešu valodu māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas programmas, ir Krievijas Federācija, turklāt tas notiek no rezerves līdzekļiem.

Tikšanās dalībnieki izteica cerību, ka šī jautājuma risināšanai būs visas valdības atbalsts. Ārlietu ministrs Artis Pabriks satraukumu par to, ka varētu nepietikt līdzekļu skolotājiem jaunā latviešu valodas mācību gada uzsākšanai Krievijā paudis jau savā 22.jūnija vēstulē izglītības ministrei Baibai Rivžai.

Krievijā aktīva latviešu valodas mācīšana kopš 90.gadu sākuma notiek Maskavā un Sibīrijā: Omskas apgabala Augšbebru un Kurzemes Ozolaines ciemos, Krasnojorskā, tai skaitā Lejas Bulānā, kā arī Baškīrijā.

Līdz šim latviešu valodas apguvi ārvalstīs atbalstījuši un joprojām šim mērķim rod līdzekļus latviešu organizācijas tādas kā Pasaules Brīvo latviešu apvienība un citas.

Ārpus Latvijas pašlaik pastāvīgi dzīvo ap 200 tūkstošiem latviešu.

Trūkst naudas latviešu valodas mācībām pieaugušajiem

Dita Arāja,  Diena  07/04/06     "Mums nepārtraukti zvana un interesējas par latviešu valodas kursiem, bet mēs nespējam nodrošināt," saka Latvijas Tautas skolas direktore Gaida Masaļska, stāstot, cik daudz cittautiešu vēlētos mācīties latviešu valodu valsts apmaksātos kursos. Tādus organizē ik gadu, un arī piektdien Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludināja projektu konkursu par latviešu valodas mācīšanu pieaugušajiem, taču šogad naudas ir četrreiz mazāk — tikai 60 000 latu. Integrācijas ministre Kārina Pētersone (LPP/LC) atzīst, ka valsts valodas apguve ir ļoti nozīmīgs instruments ceļā uz sabiedrības saliedētību, tādēļ sola cīnīties, lai valsts budžetā parādītos pastāvīga ailīte valodas mācībām. Par nākamā gada valsts budžetu gan lems jau jaunā valdība.

G.Masaļska atminas, ka pērn, kad SIF piešķīra naudu bezmaksas latviešu valodas kursiem (Ls 245 022, mācījās 3487 personas), divas pretendentu grupas 150 cilvēku sastāvā Tautas skola noformēja pusotrā dienā. Daudzviet pie mācību iestādēm, kas konkursā izcīnīja SIF finansējumu, stāvēja milzīgas rindas, lai pieteiktos bezmaksas kursiem. Pēc SIF aprēķiniem, valstī patlaban ir 200 000 pieaugušo, kuru valsts valodas zināšanas vērtējamas kā vājas. Tautas skola organizē mācību programmas arī par maksu — lats stundā, ieskaitot maksu par mācību materiāliem, taču G.Masaļska teic: "Tas ir maz, bet cilvēki vienalga nevar samaksāt."

Par SIF naudu bez maksas latviešu valodu varēs apgūt visi, kuru ienākumi nepārsniedz Ls 100, pārējiem būs proporcionāli algai jāpiemaksā, tomēr tas ir ievērojams valsts atbalsts. SIF piedāvā valodu apgūt kursos, kur dalības maksa ir ap Ls 100 ar nosacījumu — lai vismaz 70% kursu beidzēju valodas prasmi pēc aptuveni 100 stundām būtu paaugstinājuši par vienu valsts noteikto atestācijas pakāpi. "Mums nāk tādi, kas sāk no nullītes un jau divos, trijos mēnešos runā pamatlīmenī," stāsta G.Masaļska.

Problēma slēpjas apstāklī, ka naudu mācībām katru gadu piešķir kā vienreizēju finansējumu, kas negarantē turpinājumu, uzskata SIF direktors Nils Sakss. SIF kā vienīgo prioritāti šā gada budžeta grozījumiem pieteicis valodas mācības, bet K.Pētersone, gan atzīstot, ka "pieprasījums ir liels, mēs to jūtam", saka — naudas piešķiršana atkarīga no Finanšu ministrijas (FM). Kaut SIF ir tiesības pašam iesniegt budžeta priekšlikumus valdībā, līdz šim FM, sastādot budžetu, strādājusi tikai ar Integrācijas sekretariātu, tādēļ N.Sakss konstatē, ka nauda valodas mācībām ir atkarīga tikai no sekretariāta izpratnes par prioritātēm.

Pētījums: integrāciju latviešu skolās kavē neprasme

Vita Dreijere,  Diena  07/05/06     Skolotāju iemaņu trūkums traucē minoritāšu integrāciju. Pedagogi uzskata — grūtības rada skolēnu vājās valodas zināšanas.

Daļa skolotāju latviešu skolās uzskata mazākumtautību skolēnu klātbūtni par problēmu — tas ir viens no galvenajiem secinājumiem sabiedriskās politikas centra Providus veiktajā pētījumā par mazākumtautību skolēnu integrāciju latviešu vidusskolu klasēs. Tieši skolotāju neprasme strādāt ar minoritātēm ir galvenais traucēklis nelatviešu skolēnu integrācijai un viens no izglītības sistēmas vājajiem posmiem, saka viena no pētījuma autorēm Marija Golubeva.

"Iepriekš pārāk liela uzmanība tika pievērsta tikai krievu skolām, taču problēma ir arī cittautiešu integrācija skolās ar latviešu mācībvalodu," uzskata M.Golubeva. Tāpēc tika aptaujāti skolēni, skolotāji un administrācijas pārstāvji no 48 Latvijas skolām, kurās mācās dažādu minoritāšu pārstāvji, lielākoties krievi, ukraiņi un čigāni, stāsta pētniece Ieva Strode. Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākoties viņi mācības latviešu skolā sākuši jau pirmajā klasē.

Lielākā daļa aptaujāto skolotāju atzina, ka viņi jūtas kompetenti darbā ar cittautiešu skolēniem, taču tajā pašā laikā izpētīts, ka viņu profesionālā sagatavotība nav pietiekama, lai izdarītu tādus spriedumus, saka M.Golubeva. Viņa norāda, ka skolotāji necenšas izglītoties, lai strādātu ar minoritātēm — pašlaik viņi ļoti kūtri piedaloties latviešu valodas kā otrās mācībvalodas, kā arī starpkultūru kursos. Pedagogi uzskatot, ka problēmas rada skolēnu valodas neprasme un attieksme, jo bērni nemaz nevēloties runāt latviski, taču, aptaujājot pašus skolēnus, šāds iespaids neradās, atzīst pētnieki.

Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka humanitārajos mācību priekšmetos labāk veicas tiem mazākumtautību skolēniem, kuri mācības latviešu skolā ir sākuši pēc iespējas agrākā vecumā, taču eksaktajos mācību priekšmetos gluži pretēji — labāki rezultāti ir tiem skolēniem, kuri mācības latviešu skolās sāk pēc iespējas vēlāk. Pētnieki gan atzīst, ka pagaidām nav raduši skaidrojumu šiem rezultātiem.

Lai integrētu mazākumtautību skolēnus latviešu skolās, pētnieki iesaka piešķirt papildu finansējumu latviešu valodas un starpkultūru kursiem. M.Golubeva vēl piebilst, ka par pētījuma rezultātiem vajadzētu informēt arī mazākumtautību skolēnu vecākus, jo pierādīts, ka cittautiešu psiholoģiskā labsajūta un akadēmiskie rādītāji ir augsti arī latviešu skolās. "Tāpēc arī citiem nelatviešu skolēnu vecākiem vajadzētu apdomāt, vai labāk nesūtīt savu bērnu latviešu skolā," viņa saka.

Kalvītis aicina studentus būt atbildīgiem profesijas izvēlē

Apollo  07/06/06     Ministru prezidents Aigars Kalvītis un profesionālo organizāciju un zinātnes pārstāvji aicina Latvijas jaunatni nākotnes profesiju izvēlēties atbildīgi un atbilstoši darba tirgus vajadzībām un attīstības tendencēm.

Kalvītis atzina, ka patlaban Latvijā ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, taču pieprasījumam pēc eksakto zinātņu speciālistiem ir tendence pieaugt, tāpēc jauniešiem būtu ieteicams pievērsties tādām nozarēm kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, celtniecība, ražošana un medicīna.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle norāda, ka eksakto zinātņu speciālistu trūkums ir aktuāls jau tagad. «Šogad Rīgas Tehnisko universitāti beidza aptuveni 100 mašīnbūves speciālistu, taču šogad vien bija pieprasījums pēc 500 šādiem speciālistiem.»

Egle uzskata, ka nepieciešams sabiedrību informēt par iespējām, darba vietām un konkurētspējīgo atalgojumu tieši eksakto zinātņu jomā. «Sabiedrībā valda stereotipi, ka pēc eksakto zinātņu studijām grūti atrast labi apmaksātu darbu. Industrijas uzņēmējiem jāapvienojas un skaļi jāsaka: mums ir labas darbavietas!»

«Nozaru profesionālajām organizācijām būtu jāpiestrādā arī pie nozaru pārstāvju tēla spodrināšanas, kā arī vairāk jāiesaistās prakses vietu nodrošināšanā. Svarīgi sākt nopietni strādāt ar jauniešu profesionālo orientāciju skolās. Speciālistiem regulāri būtu jādarbojas skolās līdzīgi kā psihologiem,» sacīja Egle.

Gan Kalvītis, gan Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadītājs Indriķis Muižnieks pauda gandarījumu, ka šogad palielinājies to skolēnu skaits, kas izvēlējušies kārtot centralizētos eksāmenus eksaktajās zinātnēs. Matemātikas eksāmenu kārtojuši aptuveni 15 000 skolēnu, savukārt centralizētā fizikas eksāmenu kārtotāju skaits palielinājies 1,5 reizes.

Pēc Muižnieka domām, jauniešiem vajadzētu sākotnēji izvēlēties eksakto priekšmetu studijas un pēc tam, ja ir vēlēšanās, apgūt arī sociālās zinības, jo darīt to apgrieztā secībā esot sarežģītāk. Zinātnieks uzskata, ka jauniešus varētu piesaistīt ar atraktīvākām studiju programmām, kā arī modernizējot laboratorijas.

Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras pētījums liecina, ka 12. klašu skolēni visbiežāk izvēlas studijas sociālo zinātņu nozarēs. 2005. gadā vispopulārākās profesiju jomas ir jurisprudence, finanses, informācijas tehnoloģijas, uzņēmējdarbība un vadība, tūrisms, sabiedriskās attiecības un citas. Tomēr pētījums norāda, ka skolēni kā perspektīvākās nozares min informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, celtniecību, zinātni un citas.

Tirgotāji palīdz gatavoties studijām

Inga Balode,  NRA  07/06/06     Tirdzniecības centros – informācija par augstskolām, kā arī veco mācību grāmatu maiņa pret jaunajām

Līdztekus izklaides un atpūtas iespējām tirdzniecības centri piedāvā arī topošajiem studentiem noderīgu informāciju. Piemēram, tirdzniecības centrā Domina Shopping jūlijā interesenti varēs arī vairāk uzzināt par 12 augstskolu piedāvātajām programmām.

Kā Neatkarīgo informēja Domina Shopping sabiedrisko attiecību konsultante Laima Pļaviņa, īstenojot akciju Izglītība Domina, tirdzniecības centrā konkrētos laikos darbosies Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Kristīgās akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Juridiskās augstskolas, Ventspils augstskolas, biznesa augstskolas Turība, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA), Biznesa vadības koledžas, Alberta koledžas un Sociālās integrācijas centra stendi. Savukārt 27.jūlijā dokumentus pieņemšot RPIVA, bet Alberta koledža iesniegumus pieņemšot katru dienu.

"Akcija Domina Izglītība ir veiksmīgs papildinājums Latvijas Studentu apvienības (LSA) informatīvajai kampaņai, kas tiek rīkota otro gadu. Studentam, sākot studijas, ir svarīgi saprast, vai tieši piedāvātā studiju programma sniegs cerēto rezultātu. Tāpēc jau otro gadu LSA rīko informācijas kampaņu, kurā ikviens var piezvanīt mums un jautāt visu – sākot ar augstākās izglītības regulējošo aktu saturu līdz pat dienesta viesnīcu raksturojumam noteiktā augstskolā," sacīja LSA prezidents Uldis Luckāns.

Ir, ko izvēlēties

"Šobrīd mūsu valstī pavisam ir 62 augstākās izglītības mācību iestādes, tai skaitā 5 valsts universitātes, 15 valsts augstskolas un 17 valsts koledžas, 13 juridisko personu dibinātas augstskolas un 10 koledžas, kā arī 2 ārvalstu augstskolu filiāles. Vispopulārākās studiju programmas 2005./2006. gadā līdzīgi kā iepriekš bija sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības – kopā 70 882 studējošo. Otro vietu ieņēma izglītības (pedagoģijas) programmas – 16 171 studējošais, bet trešajā vietā inženierzinātnes, ražošana un būvniecība – 12 913 studenti. Vismazāk tiek izvēlētas lauksaimniecības programmas – 1605 studējošie," atgādina L. Pļaviņa.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis akcijas Izglītība Domina atklāšanā uzsvēris, ka saskaņā ar nacionālās attīstības mērķiem, valsts konkurētspējas stiprināšanu un kopējās labklājības celšanu pēdējā laikā Latvijā lielāks akcents tiek likts tieši uz maģistru un doktoru skaita palielināšanu. Turklāt, ņemot vērā valsts attīstības tendences, īpaša uzmanība tiekot veltīta tām studiju programmām, kas ir ar lielāku pievienoto vērtību – dabaszinātnēm, inženierzinātnēm, medicīnai un vides zinātnēm. Tas gan neizslēdzot augsti kvalificētu humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu sagatavošanu.

Preces skolai ar atlaidi

Uz jautājumu, vai līdzīgas akcijas tiek plānotas citos tirdzniecības centros, piemēram, VP Market, preses sekretārs Ivars Andiņš pastāstīja, ka Maxima veikalos šādas akcijas būtu apgrūtinoši rīkot nelielo foajē dēļ, kas radītu neērtības apmeklētājiem, taču, domājot par skolēniem un studentiem, no 3. augusta līdz 6. septembrim tirdzniecības tīklos Maxima un Saulīte aptuveni 1790 kancelejas un citas skolai nepieciešamas preces – burtnīcas, rakstāmpiederumi, skolas portfeļi, atstarotāji u. c. – būs nopērkamas vidēji ar 40% atlaidi, dažām precēm uz laiku atlaide būšot par 67%, piemēram, burtnīcas, kas maksā 3 santīmus, akcijas laikā būšot nopērkamas par santīmu gabalā.

Akcijas un spēles

Savukārt Linstow Center Management (LCM) tirdzniecības centru (t/c) komercdirektore Evija Majevska informēja, ka, jauniešiem atsākot skolas gaitas, LCM t/c cenšas ne tikai nodrošināt viņus ar visu nepieciešamo preču klāstu – grāmatām, kancelejas precēm, apģērbu, apaviem utt. –, bet arī dzīvot līdzi viņu aktivitātēm, interesēm un aktualitātēm. T/c Dole no 14. augusta līdz 3. septembrim ikviens varēšot iegādāties visu nepieciešamo skolai. Savukārt 26. augustā un 2. septembrī jau septīto gadu notikšot mācību grāmatu maiņa – Nāc un mainies!, kurā ikvienam interesentam būšot iespēja mainīt pagājušā gada mācību grāmatas pret šogad nepieciešamajām. Esot iespēja arī vienkārši ziedot atnestās grāmatas. "Šajā laikā ir iecere īstenot arī akciju, kurā atgādināsim par satiksmes noteikumiem, jo daudzi jaunieši no vasaras brīvdienām laukos atgriežas Rīgā un satiksmes noteikumi varētu būt nedaudz piemirsušies. Lai skolēni uz ceļiem būtu pamanāmi, skolēniem dāvināsim Doles atstarotājus.

No 18. augusta līdz 8. septembrim t/c Origo notiks 1. septembra kampaņa jauniešiem. Akcijā atgādināsim jauniešiem par nepieciešamību laikus iegādāties visas skolai nepieciešamās lietas, kā arī stilīgu apģērbu un apavus. T/c Origo 220 veikali šajā laikā būs sagatavojuši speciālus piedāvājumus dažādām precēm. Lai padarītu iepirkšanas interesantāku, nedēļas nogalēs tiks rīkota spēle jauniešiem, kas ļaus viņiem pārbaudīt savu azartiskumu, izveicību un sportisko formu un izcīnīt vērtīgas balvas," stāsta Evija Majevska.

***

Konsultācijas par studiju programmām

Augstskolu stendi, kuros varēs atrast visu nepieciešamo informāciju, t/c Domina Shopping jūlijā atradīsies katru dienu no pulksten 9.00 līdz 22.00

Nr.; Augstskola; Konsultanta pieņemšanas laiki

1. Latvijas Universitāte 7.07. –10.07. plkst. 11.00–20.00

2. Latvijas Lauksaimniecības universitāte Trešdienās, piektdienās plkst. 16.00–20.00

3. Latvijas Kristīgā akadēmija Katru dienu plkst. 16.00–20.00

4. Latvijas Kultūras akadēmija Stends bez konsultantiem

5. Rīgas Stradiņa universitāte Katru nedēļu no otrdienas līdz sestdienai plkst. 16.00–20.00

6. Rīgas Juridiskā augstskola Piektdienās plkst. 16.00–20.00

7. Ventspils augstskola 1., 2., 7., 8., 11.–13.07. plkst. 11.00–20.00

8. Biznesa augstskola Turība 7.07.–10.07. plkst. 11.00–20.00 14., 21., 28. 07. plkst. 16.00–21.00

9. RPIVA 4., 5.,11.–13. 07. 18.–21., 25.–27.07. plkst. 11.00–18.00

10. Biznesa vadības koledža Darbdienās plkst. 19.00–21.00

11. Alberta koledža Katru dienu plkst. 10.00–20.00

12. Sociālās integrācijas centrs 1., 29. 07. plkst. 10.00–18.00 5., 12., 18. 07. plkst. 15.00–19.00

Avots: t/c Domina Shopping

Latvijas dzelzceļš investē izglītībā

NRA  07/07/06    Valsts a/s Latvijas dzelzceļš vadība šonedēļ parakstīja dāvinājuma čeku Rīgas Tehniskās universitātes attīstības fondam.

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) vadība šonedēļ parakstīja dāvinājuma čeku Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības fondam. 51 tūkstoti latu izmantos RTU Dzelzceļa transporta institūta vajadzībām.

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš arī pērn papildināja RTU attīstības fondu, ieskaitot tajā 42,6 tūkstošus latu. Šie līdzekļi novirzīti vienas Dzelzceļa transporta institūta auditorijas rekonstrukcijai, kā arī mērījumu laboratorijas remontam un jaunu tehnoloģiju iegādei. RTU attīstības fonda direktors Atis Pakrastiņš informē, ka LDz nav vienīgais ziedotājs, bet lielākais gan. Pagājušajā gadā Būvniecības fakultātes vajadzībām 70 tūkstošus ziedoja a/s Latvijas gāze, bet nelieli ziedojumi ir no daudziem uzņēmumiem, kuri ieinteresēti tehnisko zinātņu speciālistu kvalitatīvā sagatavošanā.

Šogad dāvinātie līdzekļi ļaus institūta mācību bāzi papildināt ar vairākām nozīmīgām ierīcēm studentu praktiskās apmācības procesa kvalitātes paaugstināšanai: metālgrafisko mikroskopu metāla mikrostruktūras noteikšanai, aprīkotu ar fotokameru, izejas interfeisu testa atskaites izdrukai un nepieciešamajiem piederumiem; sakausējumu analizatoru metālu ķīmiskā sastāva noteikšanai, aprīkotu ar digitālo optikas sistēmu, argona un gaisa mērījumu režīmu un aparatūru atskaites materiālu vizuālai noformēšanai un izdrukai.

Daļa no ziedojuma līdzekļiem tiks izlietota institūta rīcībā esošo spiedņu un triecienstingrības Šarpi sitņa kalibrēšanai. Nopērkot par dāvināto naudu modernas iekārtas, Dzelzceļa transporta institūts tās izmantos studentu studiju procesā, kā arī zinātnisko pētījumu veikšanā, paaugstinās studentu mācību kvalitāti, zinātniskā darba kvalitāti, uzlabos Dzelzceļa transporta institūta bāzes attīstību, tādējādi tieši veicinot tehniskās izglītības un zinātnes kvalitatīvu attīstību Rīgas Tehniskajā universitātē.

Dzelzceļa transporta institūta direktors Pēteris Balckars atzīmē, ka būtiska ir LDz palīdzība arī dažādu mācību grāmatu un tehniskās literatūras sagatavošanā.

Tāpat kā daudzās citās tautsaimniecības nozarēs, arī LDz sāk trūkt darbinieku, tāpēc tiek meklētas iespējas samazināt kadru mainību. Valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis kā vienu no iespējām piesaistīt jaunus speciālistus un motivēt turpināt darbu LDz min finansiālās sviras. Katru gadu tiek paaugstinātas algas – pērn tās palielināja par 30%, bet šā gada pirmajā pusgadā vēl par 20%.

Savukārt tie, kuri vēlas papildināt savas zināšanas Dzelzceļa transporta institūtā, var pretendēt uz mācību maksas segšanu no LDz puses, kā arī atmaksātu atvaļinājumu sesiju laikā. Jāatzīmē, ka katrs ceturtais šā institūta students strādā Latvijas dzelzceļā.

LDz ir iesaistījies arī Latvijas Izglītības fonda mērķa programmā Izglītībai, zinātnei un kultūrai. Programmas mērķis ir motivēt audzēkņus mācīties labāk visos izglītības iegūšanas procesos – gan vidējās speciālajās skolās, gan augstākajās mācību iestādēs. LDz atbalsta savas nozares skolu audzēkņus un studentus – labākajiem konkursa kārtībā tiek piešķirtas papildu stipendijas uz pusgadu.

Arvien mazāk jauniešu izvēlas profesionālo izglītību

LETA  07/07/06    Arvien mazāk jauniešu izvēlas profesionālo izglītību, atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts.

IZM statistika liecina, ka Latvijā sarūk skolēnu skaits pamatskolas klasēs, tādēļ mazāk ir 9.klašu beidzēju un jauniešu, kuri izvēlas mācīties profesionālajās mācību iestādēs.

Komentējot Tautsaimniecības padomes aicinājumu pilnīgot profesionālo izglītību Latvijā, piemēram, radīt darba devējiem iespējas izstrādāt profesiju standartus un iesaistīties izglītības procesos, Krusts norādīja, ka jau patlaban mācību programmu veido sadarbības padome, kurā iekļauti arī darba devēju pārstāvji.

Darba devēji ietekmē mācību procesu ar akreditāciju, eksamināciju un standartu izstrādi - viņi piedalās visos posmos.

Krusts uzskata, ka nopietnāka problēma ir mācību prakse, jo Latvijā galvenokārt mazajos uzņēmumos trūkst cilvēku, kuri varētu apmācīt praktikantus.

Skolai jānodrošina prakses vietas, taču mācību iestāde nevar garantēt to kvalitāti. Tāpēc jāiesaista sabiedrība, potenciālie darba devēji un vecāki, lai izskaustu, ka uzņēmumos "tiek ievilkts ķeksītis" par izietu praksi, bet patiesībā jaunietis nav apguvis praktiskās zināšanas un iemaņas un ir mazāk konkurētspējīgs darba tirgū.

Plānots apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, lai mācību iestādēm iegādātu labāku aprīkojumu, piebilda Krusts.

Mudina jauniešus izvēlēties eksakto zinātņu studijas

Vita Dreijere,  Diena  07/07/06    Inženierzinātnes, ķīmija, matemātika — šo jomu speciālisti nākotnē būs vispieprasītākie un labāk atalgotie Latvijas darba tirgū, prognozē darba devēju organizāciju pārstāvji. Taču, lai arī valstij ir svarīgi akcentēt dabaszinātnes, augstskolu reflektanti pagaidām lielāku interesi izrādījuši par sociālo zinātņu studijām, kurās jau "esam saražojuši daudz labu speciālistu", sūkstās premjers Aigars Kalvītis (TP). Viņš ceturtdien — neilgi pirms brīža, kad Latvijas augstskolas sāks pieņemt reflektantu dokumentus, — ar profesionālo organizāciju un zinātnes pārstāvjiem pārrunāja jauniešu profesionālās izvēles atbilstību darba tirgus prasībām.

Centralizēto eksāmenu izvēle vieš cerības, ka šogad vairāk jauniešu varētu izvēlēties kādu no eksakto un dabaszinātņu studiju programmām — salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pusotras reizes ir pieaudzis fizikas eksāmena kārtotāju skaits, tāpat vairāk skolu beidzēju izvēlējušies kārtot noslēguma eksāmenus arī matemātikā un bioloģijā, stāsta Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks.

Viņš norāda, ka nākotnē darba tirgū būs nepieciešami speciālisti ar plašām zināšanām, vajadzēs ne tikai darba ņēmējus, bet arī tā devējus. "Labākais ceļš būtu vismaz iesākumā izvēlēties kādu no grūtākajiem studiju virzieniem un studēt eksaktās zinātnes, bet pēc tam, ja ir vēlēšanās, zināšanas papildināt, studējot sociālās vai humanitārās zinātnes. Otrādi būs grūtāk," uzskata I.Muižnieks. To, ka nākotnē būs pieprasīti tieši eksakto zinātņu speciālisti, apstiprina arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle. Piemēram, tagad Rīgas Tehniskajā universitātē mācās nedaudz vairāk kā 100 topošo mašīnbūves speciālistu, taču darba tirgū pieprasa vismaz 500, tātad nākotnē viņiem būs ļoti labs atalgojums, prognozē E.Egle.

Lai novirzītu reflektantus uz studiju programmām, kas sagatavos nākotnē pieprasītākos speciālistus, vispirms tās jāpadara atraktīvākas, uzskata I.Muižnieks. Tāpēc LU ir piesaistījusi ES struktūrfondu līdzekļus, teju miljonu latu ieguldot eksakto zinātņu studiju programmu reorganizācijā un četru dabaszinātņu laboratoriju rekonstrukcijā. Pašlaik tiekot gatavoti kopēji dabaszinātņu kursi ģeogrāfijas, ķīmijas, fizikas, bioloģijas programmu studentiem. Tie palīdzēs parādīt šo nozaru saistību un, tos pabeidzot, studentiem būs plašākas turpmākās darbības iespējas, domā I.Muižnieks. Eksakto zinātņu studentus LU atbalsta, arī piešķirot tiem 30 procentu no visām valsts dotētajām budžeta vietām.

Darba devēji ir gatavi piedalīties prakšu organizēšanā un profesijas standartu izveidē, stāsta E.Egle. Viņa norāda, ka šie ir svarīgākie darbības virzieni, jo augstskolu sadarbība ar darba devējiem ir formāla un esošie profesiju standarti ir neprecīzi — tajos jauktas gan profesijas, gan amati un uz to bāzes nevar sagatavot kvalitatīvas augstākās izglītības programmas.

Policija beidzot notver palaisto eksāmenu rezultātu viltus pārdevēju

Aivis Vincevs, Latvijas Avīze   07/07/06    Par krāpšanu, par Ls 200 pārdodot it kā 9. klašu matemātikas eksāmena variantu, aizturēts kāds 1987. gadā dzimis vīrietis.

Kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts par 9. klašu matemātikas eksāmenu uzdevumu iespējamo tirdzniecību, secināts, ka tā bijusi krāpšana, jo "Latvijas Avīzes" žurnālista eksperimenta laikā nopirktie eksāmenu uzdevumi ne tuvu neatbilst oriģinālam – tie bijuši pagājušā gada 12. klašu matemātikas eksāmena varianti bez risinājumiem.

"Latvijas Avīze" šā gada 9. jūnijā publicēja materiālu "Policija izlaiž no rokām "eksāmenu" pārdevēju". Jūnijā sākumā, lai pārbaudītu, vai ir iespējams nopirkt matemātikas valsts eksāmenu biļetes 9. klasēm, "Latvijas Avīze" veica žurnālistisku eksperimentu, kurā tika iesaistīta arī ekonomikas policija.

Toreiz interneta portālā www.ss.lv žurnālists atrada sludinājumu, kurā vairākiem skolēniem piedāvāts samest naudu, lai nopirktu atbildes.

Sludinājuma autors – 9. klases skolēns Kārlis Šmits (vārds un uzvārds sakarā ar izmeklēšanu mainīts) – pastāstīja, ka ievietojis sludinājumu portālā www.draugiem.lv, ka pērk matemātikas eksāmenu. Uz to atsaucies kāds puisis, kurš apgalvoja, ka viņam ir 21 gads, viņu sauc Raimonds Giršinsons (vēlāk noskaidrojās, ka vārds ir izdomāts). Jaunietis piedāvāja matemātikas eksāmenu par 250 latiem. Kārlis cenu nokaulējis par 50 latiem un abi vienojušies 4. jūnijā tikties pie Rīgas autoostas, lai nokārtotu darījumu. Kārlis meklējis citus jauniešus, kas varētu pielikt naudu, jo pašam bijuši tikai 50 lati.

Redakcija iesaistījās šajā darījumā, un, tā kā jaunietis citus skolēnus nebija atradis, "Latvijas Avīze" pievienoja 150 latus, bet pats žurnālists pēdējā brīdī pielika vēl iztrūkstošo piecīti, jo Kārlim bija vairs tikai 45 lati. Kārlis apgalvoja, ka pārdevējs Raimonds esot saistīts ar Izglītības un zinātnes ministriju, no kuras arī ieguvis eksāmenus. Jaunietis Kārlim piedāvājis pirkt arī citus eksāmenus, piemēram, angļu valodas eksāmenu par 150 latiem.

Redakcija eksperimentā iesaistīja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes ekonomikas policiju, jo nevēlējās zaudēt naudu, bet pēc krāpnieka aizturēšanas to atgūt.

Darījuma dienā tika iezīmēti 155 lati. Autoostu novēroja pieci policijas darbinieki, no kuriem viens bija ar slēpto kameru. Satiekoties ar 9. klases skolnieku Kārli, žurnālists no viņa saņēma pārējos 45 latus. Kārlim pazvanīja pārdevējs un lika doties uz tirdzniecības centra "Stockmann" pusi un apstāties pie tuneļa ieejas, kas ved uz Vecrīgu. Tikmēr žurnālists policijas darbiniekiem, kā iepriekš bija norunāts, deva signālu, ka darījuma vieta tiek mainīta.

Pie Kārļa un žurnālista pienāca jaunietis un aicināja sekot līdzi caur tuneli. Jaunietis visu laiku lūkojās apkārt un vaicāja, vai nav "astes". Pārdevējs skaidroja, ka jāiet uz valūtas maiņas punktu un 200 lati jāmaina pret eiro. Samainīto naudu lika ielikt aploksnē. Visa šā procesa laikā žurnālists apkārt manīja policijas darbiniekus. Vēlāk pārdevējs paziņoja, ka eksāmeni atrodas vidējā telefona būdiņā pretī bankai, un lika naudu tur atstāt. Iekšā atradās aizlīmēta dzeltenas krāsas aploksne ar solītajiem eksāmeniem.

Tūlīt pēc tam, kad žurnālists izpildīja norādījumus, pārdevējs devās pēc naudas. Tobrīd žurnālistam piezvanīja policijas darbinieks, kuram žurnālists teica, ka viss ir kārtībā, ka viņš ir pie telefona būdiņām un krāpnieku var aizturēt. Kā iepriekš lika policija, ar otru pircēju žurnālists devās autoostas virzienā.

Tomēr krāpnieks rīkojās ātri – paņēma naudu un pazuda, policija nepaguva viņu notvert. Pēc neveiksmīgās krāpnieka tvarstīšanas viens no policistiem izskatījās apmulsis, dažs, kas atradās turpat darījuma kārtošanas tuvumā, pat nebija neko pamanījis, viens policists pat tā bija "aizsnaudies", ka nemanīja, kurā brīdī pircēji un pārdevējs atstāja tikšanās vietu pie autoostas.

Aploksnē izrādījās nevis solītie 9. klases eksāmena jautājumi uz apzīmogotām lapām, bet gan datorrakstā pērnā gada 12. klases matemātikas eksāmenu biļetes.

"Saistībā ar šo krāpšanu jau aizturēts kāds 1987. gadā dzimis vīrietis un savākts pietiekami daudz lietisko pierādījumu, kas apstiprina viņa saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu," saka Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis. Vīrietim, kurš iepriekš nav sodīts, tiesas piemērotais drošības līdzeklis nav saistīts ar arestu. Jaunietis tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 177. panta 1. daļas par krāpniecību. Viņam var piespriest līdz trim gadiem aresta vai piespiedu darbu, vai sodanaudu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Par izkrāptās naudas atgriešanu 200 latu apmērā lems tiesa, pastāstīja Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību biroja preses nodaļas vecākā inspektore Sintija Kājiņa.

Toreiz par operācijas gaitu tika ierosināta dienesta izmeklēšana. Policijas darbinieki apgalvoja, ka visu izgāzis "LA" žurnālists.

Pēc mēnesi ilgušās dienesta pārbaudes secināts, ka policistu darbā pārkāpumi nav konstatēti, – operācija tika sagatavota un plānota atbilstoši un profesionālā līmenī. Interesanti, kā gan dienesta izmeklēšana varēja izdarīt šādu slēdzienu, ja nedz pats žurnālists, nedz ielikuma redaktore, kas arī piedalījās operācijā, netika uzaicināti, lai sniegtu paskaidrojumus. Publikācija, ja to izmeklēšana uzskatīja par žurnālista liecību, jāsaka, nebija pilnīga – daudzas interesantas un policijas darbinieku "mundieri" aizskarošas lietas netika publicētas pavisam banāla iemesla dēļ – tam visam vajadzētu avīzē pārāk daudz vietas. Tātad dienesta izmeklēšanā secinājums izdarīts, balstoties tikai uz policistu – operācijas izgāzēju – liecībām. Kāpēc netika uzklausīta redakcijas puse, Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību biroja preses nodaļas vecākā inspektore Sintija Kājiņa nespēja paskaidrot: "Nevaru izstāstīt visus kritērijus, kā tiek veikta šī dienesta izmeklēšana, bet tā nebalstās vien uz policistu paskaidrojumiem."

Tomēr, ja reiz vainīgais tomēr beidzot notverts, tad darbojas visiem zināmā patiesība – uzvarētājus netiesā.

"Operācijas laikā izveidojās situācija, kad tā bija jāpārtrauc. Šādā situācijā individuāla iniciatīva, pat vislabāko nodomu vadīta, visbiežāk nesasniedz vēlamo rezultātu. Tā bija arī šajā gadījumā. Pēc tam policijas darbiniekiem bija jāiegulda daudz vairāk spēka, pūļu un cilvēkresursu, lai šo krāpnieku atrastu, aizturētu un pierādītu viņa saistību ar rūpīgi izplānoto krāpšanu," policija attaisnojas izplatītajā paziņojumā.

Policijas veiktā izmeklēšana liecina, ka eksāmenu uzdevumu izstrādes gaitā, kas ilgst apmēram gadu, var būt iespējama šo uzdevumu noplūde, jo šī informācija netiek klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija un arī tās uzglabāšanas mehānisms būtu jāuzlabo. "Mēs uzskatām, ka šī sistēma ir būtiski jāmaina, lai nākotnē novērstu iespēju piekļūt izstrādājamiem uzdevumu variantiem un tādējādi arī mazinātu krāpnieciski noskaņotu personu vēlmi iedzīvoties, piedāvājot it kā īstos eksāmenu uzdevumu variantus," uzsver Ints Ķuzis.

Saimniecībā un biznesā...

Viedoklis: Kas sekos Štokenberga vasarai?

Pēteris Strautiņš,  Diena  07/01/06     Lai šobrīd komfortabli justos ekonomikas ministra amatā, vajag daudz optimisma un stiprus nervus. Aigaram Štokenbergam šīs īpašības piemīt. Viņš noraida bažas par ekonomikas pārkaršanu un min iekasēto nodokļu straujo pieaugumu kā apliecinājumu tam, ka no izziņotā 13,1% iekšzemes kopprodukta pieauguma 1.ceturksnī patiesībā kādus 5% veido ekonomikas legalizācija, līdz ar to runas par pārkaršanu ir nepamatotas. Legalizācijai tiešām varētu būt kāda loma, taču tās nozīmi ministrs, visticamāk, stipri pārspīlē.

Jāatzīmē, ka nodokļu iekasēšanas pieaugums šogad pirmajos piecos mēnešos (27,5%) attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir gandrīz identisks pieaugumam 2005.gadā pret 2004.gadu (25,9%). Taču tad IKP kāpums bija salīdzinoši "mērens" — 10,2%. Štokenbergs min dažu nodokļu iekasēšanas izcilos rādītājus maijā, taču rezultāti atsevišķos mēnešos ir svārstīgi, salīdzināšanai ir jāizmanto pēc iespējas ilgāki laika posmi. Jāatzīmē, ka Centrālais statistikas birojs, aprēķinot IKP, jau cenšas ietvert arī ēnu ekonomikas devumu. Turklāt, ja notiktu tik strauja ekonomikas legalizācija, varētu sagaidīt daudz straujāku statistikas uzrādīto algu pieaugumu privātajā sektorā, taču tas nav vērojams.

Diemžēl 1.ceturkšņa IKP dati ļoti labi saskan ar citu skaitļu mozaīkas gabaliņu — izsniegto kredītu pieaugumu, jo kaut kur šai ekonomikā iepludinātajai naudai ir jāparādās. Zināmā mērā ministram ir taisnība — Latvijas ilgtspējīgs pieauguma temps nevarētu būt daudz augstāks par 8%. No tā izriet kāds bēdīgs secinājums — šobrīd vērojamā pārāk straujā pieauguma dēļ IKP kāpums tuvāko gadu laikā varētu būs daudz zemāks par 8%. Patlaban ekonomiku uz priekšu velk galvenokārt tirdzniecība, celtniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Tos visus baro mājsaimniecību parādu pieaugums, ko savukārt finansē banku aizņemšanās ārzemēs. Mēs dzīvojam valstī, kur parādsaistību pieaugums netieši ceļ algas, bet algu pieaugums iedrošina aizņemties. Vai tas tā var turpināties mūžīgi? Šobrīd aizņemšanās turpina uzņemt tempu — maijā uzstādīts jauns rekords un tikai martā rekords krita iepriekšējo reizi, taču kaut kad notiks lūzums. Tieši kad, to nevar uzminēt, taču skaidrs — jo vēlāk tas notiks, jo būs lielākas ziepes.

Pat, ja Štokenbergam būtu taisnība un IKP pirmajā ceturksnī tiešām faktiski pieaudzis par 8%, tas neko "neatrisina". Latvijas ekonomikai draud pieprasījuma pavājināšanās, jo iekšējā pieprasījuma kāpums acīmredzami nav ilgtspējīgs. Nav cerību, ka to varētu aizvietot ārējais pieprasījums — augstās inflācijas dēļ samazinās mūsu konkurētspēja un Latvijas daļa citu ES dalībvalstu importā šogad ir pat sarukusi. Latvijas tekošā konta deficīts pirmajā ceturksnī —14,6% no IKP, tālu pārsniedz jebko līdz šim gada pirmajos mēnešos reģistrēto.

Pēc ekonomikas ministra domām, nevajag sasteigt eiro ieviešanu, jo tad LB zaudēs pēdējos ieročus kreditēšanas ierobežošanai. Steigties nevajagot arī tāpēc, ka tas prasītu "mākslīgi" bremzēt ekonomiku, lai ierobežotu inflāciju. Taču visefektīvākais inflācijas samazināšanas līdzeklis būtu groži hipotekārajai kreditēšanai. LB rīcībā esošie instrumenti diemžēl nav sevišķi iedarbīgi, bet valdība neko darīt nevēlas. Štokenbergs rūpējas, lai līdz vēlēšanām Latvijas iedzīvotāju noskaņojums būtu pēc iespējas labāks. Šo skaisto mirkļu cena varētu būt sāpīga piezemēšanās pēc tam.

Grandiozo Andrejsalas projektu īstenojot Šķēles bijušie darbinieki

LETA  07/01/06     Grandiozajā Andrejsalas attīstības projektā, kas Vecrīgai tuvējā teritorijā paredz dzīvojamo un biroju ēku izbūvi miljarda eiro apjomā, iesaistīti ne vien norvēģu investori, bet arī virkne ekspremjera, Tautas partijas agrākā līdera Andra Šķēles bijušo darbinieku, raksta laikraksts "Diena".

Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, "Varner Gruppen" Andrejsalā nav vismaz jau četrus gadus, kad tā pārdeva savas daļas šajā uzņēmumā. Patlaban "PortPro" kontrolpakete pieder norvēģu uzņēmējam Turmudam Stēnem Juhansenam, 20% īpašniece ir kāda igauņu investīciju banka, bet 24% pieder uzņēmējam Jānim Leimanim, kurš savulaik bija vadošs darbinieks Šķēles koncernā "Ave Lat Grupa".

Leimanis noliedz, ka Andrejsalas projektā būtu iesaistīts arī pats ekspremjers. Viņš norāda, ka Šķēlem piederot jahtu piestātne blakus Andrejsalai un varbūt tādēļ maldīgi radušās runas par ietekmīgā uzņēmēja interesēm šajā projektā. Jahtu piestātne "Rīgas jahtu centrs Andrejosta" oficiāli nepieder vis Šķēlem, bet gan viņa uzņēmuma darbiniekam, bijušajam premjera biroja vadītājam Edgaram Šķenderim.

Šī jahtu piestātne tāpat kā Andrejsala patlaban vēl atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, taču šā gada laikā minētās zemes plānots izslēgt no ostas robežām. Tad tās varēs iegūt privātīpašumā, kas nav iespējams patlaban. Andrejsalā rezervēta vieta arī valsts laikmetīgās mākslas muzeja celtniecībai. Šo projektu kūrē TP politiķes Helēnas Demakovas vadītā Kultūras ministrija.

Ideja par aptuveni 40 hektāru lielās Andrejsalas atbrīvošanu no ostas darbības tika realizēta pirms pieciem gadiem Rīgas mēra Gundara Bojāra (LSDSP) laikā. Projekta īstenošanai Rīgas brīvosta uz pusēm ar "Varner Gruppen" meitasuzņēmumu "PortPro" nodibināja "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu" (JAU).

Starp brīvostu un JAU tika noslēgta vienošanās, ka uzņēmums apvieno Andrejsalu vienotā zemes gabalā, atpērkot īpašumus no tur strādājošajām ostas kompānijām. Savukārt nomas līgumi par zemi, kas atrodas zem šiem uzņēmumiem, tiek pārslēgti ar JAU.

Pēdējos pāris gados projekta īstenotāji savā īpašumā ieguvuši šīs teritorijas nozīmīgākos ostas objektus. Starp astoņiem JAU meitasuzņēmumiem ir arī lielākā ostas stividorkompānija "Rīgas Centrālais termināls", graudu pārkrāvējs "Rīgas ostas elevators", arī "Kuģu bāze Andrejsala", kur jau notikuši pirmie kultūras pasākumi.

Līdzekļi uzņēmumu pirkšanai tika ņemti no strauji palielinātā JAU pamatkapitāla, ko gandrīz vienpersoniski iemaksāja "PortPro". Līdz ar to osta kontroli šajā projektā zaudēja pērn vasarā, kad atteicās iemaksāt kārtējo daļu pamatkapitāla palielināšanai.

Kā savulaik rakstīja laikraksts, lai arī likumīgi, kontroles zaudēšana notika strīdīgos apstākļos. Viens no ostas valdes locekļiem Niks Bulmanis (JL) notikušo nosauca par teātri. Viņš domā, ka ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam valdei vajadzēja atgādināt par nepieciešamību izpirkt savas pamatkapitāla daļas. Patlaban 98% JAU kapitāldaļu pieder "PortPro".

"Diena" secinājusi, ka projektā iesaistījušās ne tikai ar Šķēli saistītas personas, bet arī Ventspils ostas uzņēmumu pārstāvji un Latvijas Pirmās partijas līdera Aināra Šlesera bijušie biznesa partneri.

Norvēģu kompānija "Varner Gruppen" no Andrejsalas projekta izstājās pēc tās īpašnieka Franka Varnera nāves 2001.gadā, pastāstījis "Varner" bijušais eksporta šefs Turmuds Stēne Juhansens.

Varners bija viens no lielākajiem 90.gadu norvēģu investoriem Latvijā un kopā ar Šleseru un Viesturu Koziolu Rīgā citu pēc cita vēra lielveikalus. Pēc tēva nāves Varnera dēli 50% "PortPro" daļu pārdeva Juhansenam, kuram jau piederēja otra puse šā uzņēmuma. Juhansenam pieder daļas arī SIA "Zaķusasala Estates", kas no pašvaldības nomā gandrīz 13 hektārus Zaķusalā un paziņojusi par plāniem to apbūvēt.

2003.gada nogalē Andrejsalas projektā iesaistījās Andra Šķēles dibinātās "Ave Lat Grupas" bijušais vadītājs Jānis Leimanis. Ar apmēram pusgada atstarpi divi viņam piederoši uzņēmumi nopirka kopumā 44% "PortPro" kapitāldaļu. Šajā laikā par JAU valdes priekšsēdētāju kļuva Valters Māziņš, kurš 90.gadu beigās arī bija augsta amatpersona virknē uzņēmumu, kuru īpašnieks bija "Ave Lat Grupa".

Pērn vasarā Leimanis kļuva arī par lielāko akcionāru graudu pārkraušanas uzņēmumā "Rīgas ostas elevators", kas darbojas Andrejsalā. Ap šo pašu laiku par elevatora valdes locekli kļuva arī bijušais "Ave Lat Sargs" vadītājs Esta Erī.

Pāris mēnešu vēlāk Leimanis gan pārdeva daļu savu Rīgas ostas elevatora akciju Ralfam Kļaviņam. Tas notika laikā, kad JAU pastarpināti iegādājās kontrolpaketi lielākajā ostas kravu pārkraušanas uzņēmumā "Rīgas Centrālais termināls" (RCT). Līdz ar īpašnieku maiņu minētais Kļaviņš kļuva par šā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Viņam ir zināma pieredze ostas darbā, jo pirms trim gadiem Kļaviņš bija Rīgas brīvostas valdes loceklis. Kā Attīstības aģentūras pārstāvi viņu šim amatam izvirzīja Šlesera partijas biedrs, tobrīd ekonomikas ministrs Juris Lujāns.

Līdz ar RCT nopirkšanu Andrejsalas apgūšanas shēmā parādās arī ar Ventspils tranzīta uzņēmumiem saistītas personas, raksta laikraksts. Par RCT direktoru kļuva Aivars Tauriņš, kurš pirms tam ieņēma vadošus amatus divos koncernam "Ventbunkers" daļēji piederošos uzņēmumos. Tomēr jau pāris mēnešu viņš šos amatus atstājis, jo nolēmis sākt privātbiznesu. Viņš noliedz, ka Andrejsalas projektā pārstāvētu Ventspils intereses. Tauriņa vietu RCT ieņēmis Jānis Lubiņš, kura iepriekšējā darba vieta arī bija ar Ventspils ostu saistītā uzņēmumā.

«Viesstrādniekus» ieved no visiem novadiem

Toms Ancītis, Latvijas Avīze  07/03/06      Kur dzīvot? Šāds jautājums bieži nodarbina ļaudis, kas ieradušies darba meklējumos galvaspilsētā. Arvien vairāk uzņēmumu Rīgā piedāvā šo problēmu atrisināt, nodrošinot iebraukušajiem darbiniekiem bezmaksas vai zemas maksas mitekļus. Paši uzņēmumi, cīnoties ar darbaspēka trūkumu, šādi cenšas pievilināt darbarokas no citām Latvijas pilsētām un pagastiem.

"Saulīte", "Maxima", noliktavas. Tie ir maršruti, kuros ik rītu dalās viesnīcas iemītnieku gaitas Rīgā, Ķengaragā. Pašu braucēju vidū vientuļi vīri labākajos gados, jauni puiši, mātes ar meitām, tēvi ar dēliem, brāļi ar māsām. Latvieši, krievi un citas tautības. No Jēkabpils, Madonas, Daugavpils, Jelgavas, Tukuma, Gulbenes, Ludzas, Valmieras… Pašus tik atšķirīgus viņus vieno kopīgs darba devējs – tirdzniecības uzņēmums "VP Market", kas pilnībā apmaksā mitināšanos piecstāvu ēkā Prūšu ielā, kur saimnieko viesnīca "Prūšu nams".

"Mainība gan šeit liela. Šad tad iznāk sapazīties ar kādu jaunu iedzīvotāju, paiet trīs dienas un, skat, viņa vairs nav. Jau cits vietā," iekārtodamies savas istabiņas dīvānā, stāsta viesnīcas iemītnieks gulbenietis Jānis Ozoliņš. Gadās kāds vīrs, kas netiek galā ar alkohola problēmām, cits vienkārši nav rēķinājies ar grūto darbu. Kārtība stingra – kolīdz pārtrauktas darba attiecības, vieta viesnīcā jāpamet un mitekli ieņem nākamais darbinieks. Kā pats šeit nonācis? "Pamanījām sludinājumu veikala "Saulīte" avīzē, ka piedāvā darbu un dzīvesvietu Rīgā. Pieteicāmies, vienas dienas laikā nokārtojām dokumentus, iekārtojāmies viesnīcā un tagad jau šeit rit trešais mēnesis," stāsta Jānis (34 gadi). Viņš uz Rīgu pārcēlies un numuriņā dzīvo kopā ar sievu Marinu (34 gadi). Abi strādā "Maximā", Marina par pārdevēju augļu nodaļā, Jānis ir krāvējs piena produktu nodaļā. "Darbs ļoti smags," abi vienbalsīgi atzīst. Jāstrādā piecpadsmit vai sešpadsmit dienas mēnesī pa trīspadsmit stundām dienā, uz mājām Gulbenē atļaujas aizbraukt reizi mēnesī. Taču iepriekšējā darba vietā nav bijis vieglāk. Lai gan Marina pēc profesijas ir adītāja ar vidējo profesionālo izglītību, bet Jānim ir nepabeigta augstākā izglītība zemes ierīcības jomā, pēdējos gadus abi Gulbenē strādājuši kokapstrādes uzņēmumā. "Gribētos jau pabeigt Lauksaimniecības universitāti, bet tam vajag lielus līdzekļus," noteic Jānis. Viņš gan piebilst, ka mērnieka profesiju nav izvēlējies, sirdsbalss vadīts. Tādēļ diploms drīzāk būtu nepieciešams, lai būtu augstākā izglītība.

Kā stāsta "VP Market" preses sekretārs Ivars Andiņš, pavisam vietas viesnīcās un kopmītnēs uzņēmums finansē gandrīz 400 darbiniekiem. Tās nodrošina strādātgribētājiem, kas Rīgā ieradušies strādāt no pilsētām un pagastiem, kas atrodas pārāk tālu no Rīgas, lai turp spētu katru dienu izbraukāt. Lai piesaistītu darbarokas, uzņēmums strādājošos nodrošina arī ar bezmaksas transportu. "Tos, kas dzīvo tuvāk Rīgai, ar īrētu mikroautobusu vedam uz darbu un atpakaļ," stāsta I. Andiņš. Šādas politikas iemesls esot stāvoklis, ka "darbaspēka resursi Rīgā ir gandrīz izsmelti" un brīvas darbarokas jāmeklē laukos, kur ļaudis daudzviet ir bez darba vai strādā par ļoti zemu samaksu.

Viesnīcā Prūšu ielā dzirdama arī lietuviešu valoda. Kā apgalvo viņu kaimiņi viesnīcas iemītnieki, iebraucēji no Lietuvas strādājot "VP Market" noliktavās. I. Andiņš nenoliedz, ka uzņēmumā ir nodarbināti arī lietuviešu viesstrādnieki, taču tādu esot tikai pieci vai seši: "Tie ir cilvēki no pierobežas rajoniem, kuriem Rīga iznāk tuvāk nekā Viļņa vai kāda cita pilsēta. Bet tie ir tikai izņēmumi, mēs neorientējamies uz lietuviešu strādnieku piesaistīšanu, vēlamies atrast darbiniekus tepat Latvijā."

Lai piesaistītu darbiniekus, līgumus ar viesnīcām, izmitinot darbiniekus, slēdz arī citi tirdzniecības uzņēmumi. SIA "Nelda" viesnīcās pašlaik izvietojusi apmēram 100 savu lielveikalu ķēdes darbinieku, šo iespēju uzsverot arī piebildēs laikrakstos publicētajos darba sludinājumos. Tiesa, gluži par velti dzīvošana vis nav – par vietu viesnīcā jāmaksā 10 – 20 latu, kas, kā uzskata SIA "Nelda" komercdirektors Ints Hamans, ir "desmit reižu lētāk nekā īrēt dzīvokli guļamrajonā". "Cena ir simboliska un atkarīga no tā, cik cilvēku dala vienu numuriņu," saka I. Hamans. Izmitināt par velti, viņaprāt, nebūtu efektīvi, jo, "kad kaut kas ir pilnīgi par brīvu, tas veicina visatļautību". "Protams, būtu jau labi, ja mēs visiem darbiniekiem varētu nopirkt dzīvokļus. Taču, zinot, cik maksā hipotekārais kredīts, tas nav reāli," teic I. Hamans. Vietu skaits viesnīcās ir ierobežots, un tur iemitina ne tik daudz pēc reģionālās piederības, bet skatot "katru gadījumu atsevišķi". Tādēļ uz vietu kopmītnē nav liegts pretendēt arī rīdziniekiem.

Tirdzniecības uzņēmuma "Drogas" uzsāktajā programmā darbinieku atlasei reģionos darbam Rīgā paredzēts piesaistīt aptuveni 100 jaunu darbinieku. Darbiniekiem, kuri brauc uz darbu Rīgā no reģioniem, "Drogas" pilnībā apmaksā sabiedriskā transporta biļetes vai dzīvesvietas izdevumus, organizējot izmitināšanu viesnīcās. "Alga, kuru maksājam darbiniekiem no reģioniem, ir tikpat liela kā strādājošajiem no Rīgas," uzsver AS "Drogas" personāla nodaļas vadītāja Madara Juška. Par programmas rezultātiem firmas pārstāve runā izvairīgi, zināms vien tas, ka pašlaik izdevies pievilināt apmēram divdesmit strādātgribētājus.

Pagaidām vēl idejas līmenī par mājokļu piedāvāšanu uz lauku tālēm raugās arī transporta uzņēmums SIA "Rīgas satiksme" ("RS"), kas līdzīgi kā tirdzniecības firmas pārdzīvo darbaroku deficītu. "Pa mūsu informācijas tālruni bieži zvana cilvēki no vietām ārpus Rīgas, kas labprāt pie mums strādātu, bet ir nobažījušies, ka viņiem nebūs kur dzīvot. Tādēļ nopietni domājam par to, kā nodrošināt potenciālos darbiniekus ar mājokļiem," stāsta "RS" pārstāve Iluta Bērziņa. Pagaidām nav skaidrs, vai uzņēmums varētu slēgt līgumus ar jau esošajām viesnīcām vai pie mājokļu iekārtošanas ķerties saviem spēkiem, kā arī ir miglā tīts laiks, kad tas varētu notikt.

Salīdzinot ar iepriekšējo darbavietu, "VP Market" darbinieki Jānis un Marina Ozoliņi atalgojuma ziņā esot ieguvēji. "Rīdziniekiem jau alga no 160 līdz 200 latiem liekas maza, bet mēs varam iztikt. Sevišķi jau tādēļ, ka par dzīvesvietu nav nekas jāmaksā," teic Marina. Turklāt darbdienās viņiem ir iespēja paēst bezmaksas pusdienas darbavietā: "Paēst dod kārtīgi. Visus uzskaita, vairākas reizes uz virtuvi iet ēst nav atļauts. Bet, kad ir ēdienreize, tad iekrāmē vašbļodā ar kaudzi." Viņi arī praksē pārbaudījuši, ka cenas Rīgā nebūt nav augstākas kā Gulbenē, kā varētu šķist. "Ja pastaigā pa veikaliem, visur ir izpārdošanas, atlaides. Ja ir mazliet laika, daudz ko var nopirkt lētāk nekā Gulbenē, kur nav tik lielas izvēles," saka Marina.

Pāris nenoliedz, ka viesnīcā pastāv sadzīviskas neērtības. Virtuvē nav plīšu, tādēļ nav iespējas pašiem gatavot azaidu. Pie loga Jāņa un Marinas istabiņā, aiz kura laukā traucas 15. trolejbuss, noslēpies ar pārtikas produktiem nokrauts galds, kas kalpo kā ēdiena glabātava. Virtuvītē gan ir cits labums – televizors, pie kura, tēju dzerdami, pulcējas viesnīcas iemītnieki. Savukārt uz pāris dušām, uz kurām "pretendē" vesela stāva iemītnieki, mēdz būt garas rindas. Tāpat problēmas sagādā veļas mazgāšana. Mazajā istabiņā pietrūkst vietas, kur izžaut ar rokām mazgātos apģērba gabalus. Tomēr viņi uzskata: "Pat, ja mums pieliktu pie algas, pašiem īrēt dzīvokli būtu pārāk dārgi."

Nodrošināt darbiniekiem transportu un mītni noteikti izmaksā lētāk nekā kompensēt šos izdevumus, pieliekot strādājošajiem pie algas, skaidro I. Hamans: "Palielinot atalgojumu, jāmaksā lielāki nodokļi. Līdz ar to tas sanāktu krietni dārgāk.""Nelda" gatavojas turpmāk palielināt kopmītnēs dzīvojošo skaitu, lai gan tam traucējot apstāklis, ka vienkāršo mītņu skaits un ietilpība jau esot tuvu izsmelšanas robežai.

Mājokļu trūkuma problēmu oriģinālā veidā iecerējis risināt SIA "Lido", kas gatavojas uzsākt dzīvojamās mājas kompleksa celtniecību netālu no Salaspils. Tajā iegādāties dzīvokļus par pazeminātām cenām tiks piedāvāts firmas darbiniekiem. "Lido" personāla daļas vadītājs Juris Trofimenko skaidro, ka projekta mērķis nav piesaistīt darbarokas no lauku rajoniem, bet gan "palīdzēt saviem darbiniekiem risināt dzīvokļu jautājumu". Iespējams, kopumā tiks izbūvēts ap tūkstoš dzīvokļu, bet, kā uzsver J. Trofimenko, projekta īstenošanas apjomi un principi vēl var mainīties.

Eksperti: neapliekamais minimums jāpaaugstina vēl straujāk

LETA  07/03/06     Lai noturētu darbaspēku un apturētu tā aizbraukšanu, kā arī uzlabotu maznodrošināto iedzīvotāju situāciju, valstij būtiski jāpalielina minimālā alga un neapliekamais minimums, uzskata finanšu eksperti.

"SEB Latvijas Unibankas" Tirgus un analīzes daļas vadītājs Andris Vilks skaidro, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana palīdzēs mazināt arī ēnu ekonomiku.

"Gan neapliekamais minimums, gan minimālā alga patlaban ir zem jebkādas kritikas, un abi rādītāji ir jāceļ. Ja tiek runāts par mazāk nodrošināto finansiālo stāvokli, tad to interesēs primārais ir neapliekamais minimums. Ja vēlas samazināt ēnu ekonomiku, tad primārais ir minimālās algas paaugstināšana," skaidroja eksperts.

Daudz sarežģītāk ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām, uzsvēra Vilks. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana līdz 15% dos vairāk naudas tēriņiem, kas palielinās patēriņu un arī cenas. Ja tirgū būtu reāla konkurence, inflācijas pieaugums šo faktoru ietekmē nebūtu tik liels.

Ekonomiste Solvita Vītola norādīja, ka situācija ir sarežģīta. Šis gads ir grūts, jo tuvojas vēlēšanas, tātad visi daudz ko solīs, taču darītāju būs maz.

Pats būtiskākais ir neapliekamā minimuma un minimālās darba algas paaugstināšana. Saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu ir jāpagaida, jo nepieciešami rūpīgi aprēķini un iespējamo risku analīze.

Lai celtu iedzīvotāju dzīves līmeni, jāpalielina ar nodokli neapliekamais ienākuma minimālais apjoms. Kā norādīja ekonomiste, Eiropā neapliekamais minimums veido vidēji 75%-90% no minimālās algas.

Vītola uzskata, ka nepieciešams izskatīt iespēju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nulles likmes noteikšanu minimālajai darba algai. Tāda prakse ir arī citās Eiropas Savienības valstīs. Tā būtu iespējams optimizēt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets jūnijā atbalstīja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošajām personām palielināšanu.

No 2007.gada 1.janvāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 40 latiem mēnesī pašreizējo 32 latu vietā, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām - līdz 28 latiem mēnesī pašreizējo 22 latu vietā.

Uzņēmēji: pēc iestāšanās ES birokrātija pieaugusi

Ilze Zālīte,  Diena  07/03/06     Līdztekus daudzajām priekšrocībām, ko devusi Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), ir arī negatīvs faktors — uzņēmēji uzskata, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir palielinājusies birokrātija. Par to liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un SKDS pētījums, kura gaitā aptaujāti ap 700 uzņēmēji visā Latvijā.

Uzņēmēji pērn mazāk nekā 2001. un 2003.gadā izjutuši konkurenci ierobežojošas darbības, ēnu ekonomiku, korupciju valsts sektorā, drauga jeb blata būšanu, normatīvu nepastāvīgumu, nodokļu likmes un citus uzņēmējdarbības izaugsmi kavējošus faktorus. Inflācija ir vienīgais parametrs, ko pērn kā uzņēmējdarbību kavējošu minējuši vairāk uzņēmumu nekā iepriekšējos gadus — 2001.gadā cenu kāpums problēmas radīja 39,4% uzņēmumu, 2003.gadā — 48,1%, bet pērn — 72,3% aptaujāto. Vērtējot uzņēmējdarbības vides apstākļus pēc Latvijas iestāšanās ES, 42% uzņēmēju atzinuši, ka tie nav būtiski mainījušies. 37% uzņēmumiem ir kļuvis grūtāk, bet 13% uzņēmēju bijuši pretējās domās. Lielākoties vieglāk kļuvis eksportētājiem, uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu un lielajiem komersantiem ar vairāk nekā 250 darbinieku.

Pērn saistībā ar Latvijas iestāšanos ES strauji pieaugusi birokrātija, to pētījuma prezentācijā piektdien uzsvēra uzņēmējdarbības vides eksperts Mārtiņš Zemītis. Lai arī 5% uzņēmēju atzinuši, ka administratīvās procedūras pēc Latvijas pievienošanās ES ir vieglākas, lielāka daļa — 25% aptaujāto — tomēr uzskata, kas tās kļuvušas smagnējākas. Visvairāk to izjutuši būvniecības sektorā strādājošie, mazi un vidēji uzņēmumi, kā arī Latgales un Zemgales uzņēmumi. Pieaudzis arī administratīvajām procedūrām patērētais laiks. Straujš patērētā laika pieaugums, pēc pētījuma autoru domām, varētu būt saistīts ar jaunu ES normatīvu apguvi, jo šie akti bieži vien ir apjomīgi.

Būvniecības saskaņošanas procedūras, izņemot īpašumtiesību reģistrāciju zemesgrāmatā, pērn uzņēmējiem prasījušas vairāk laika nekā 2003.gadā. Šīs procedūras joprojām ir ilgas un Pasaules banka kā risinājumu šai problēmai savulaik piedāvāja Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatas apvienošanu, taču šis priekšlikums nav īstenots, pētījuma prezentācijā sacīja Pasaules bankas pārstāve Sanda Liepiņa. Nekustamā īpašuma un būvniecības jomā ir daudz sasāpējušu jautājumu, kas ir jārisina nekavējoši, piemēram, patlaban zemes politika ir piecu ministriju padotībā, pasākumā uzsvēra Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns. Pētījums liecina, ka uzņēmēji pašvaldības un valsts būvinspekcijās pērn vairāk nekā citās iestādēs ir devuši kukuli vai dāvanu — 6% aptaujāto uzņēmēju devuši kukuli vai dāvanu pašvaldības būvinspekcijā, bet 5,8% — Valsts būvinspekcijā. "Ir vērts domāt, kādēļ šādi rezultāti parādās," sacīja M.Zemītis. Mazāk — 3,8% aptaujāto — devuši kukuli Valsts valodas inspekcijā, 3,2 — Valsts sanitārajā inspekcijā, 2,8% — pašvaldības policijā, 1,7% — Pārtikas un veterinārajā dienestā, 1,5% — Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, 1,1% — Valsts ieņēmumu dienestā un citur.

Kalvītis: minimālā alga tiks paaugstināta nākamgad

LETA  07/05/06    Nākamgad minimālā alga tiks paaugstināta un sasniegs 110 vai 120 latus, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Progresīvais ienākuma nodoklis Latvijā tuvākajā laikā netiks ieviests, teica Kalvītis. Viņš norādīja, ka taisnīgums tiek ievērots, jo cilvēki, kas saņem lielākas algas, arī maksā ievērojami lielāku ienākuma nodokli. Kā atgādināja premjers, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas atbrīvoti 95% pensionāru.

Viņš norādīja, ka nākotnē jāturpina palielināt neapliekamais minimums, kas iedzīvotāju ienākumu līmeni diferencētu līdzīgi kā progresīvais ienākumu nodoklis - cilvēkiem ar mazākiem ieņēmumiem nodokļos jāmaksā mazāka algas daļa.

Progresīvais ienākuma nodoklis raksturīgs kreisai politikai, savukārt Kalvītis uzskata, ka šāds nodoklis varētu veicināt turīgu cilvēku atteikšanos no legāliem ienākumiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo nodokļu slogs būtu pārāk liels.

Kalvītis arī atzina, ka viņš pats no savas algas, iespējams, maksā desmit reizes lielāku nodokli nekā cilvēki ar 200 vai 300 latu algu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pazemināšanu valsts nevar atļauties. Tā arī tiktu samazināti pašvaldību budžeta ieņēmumi, kas būtu "diezgan bezatbildīgi", uzskata Kalvītis.

Premjers atzina, ka pagaidām netiks noteikts nodoklis dividendēm, jo šādā veidā Latvijai izdevies piesaistīt investorus un veicināt ekonomisko aktivitāti. Piemērojot šādu nodokli, apsīks investīciju pieplūdums.

Papildu kapitāla nodokļus nevajadzētu ieviest tik ilgi, kamēr Latvija nav sasniegusi 70% no vidējā Eiropas valstu attīstības līmeņa, teica Kalvītis.

80 miljoni tūrismam

Zaiga Dūmiņa,  Diena  07/05/06     Latvijas tūrisma industrijā šajā un nākamajos divos gados no valsts, pašvaldību un Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem iecerēts ieguldīt vismaz 83,7 miljonus latu, liecina otrdien valdībā apstiprinātā Latvijas Tūrisma attīstības programma 2006.—2008.gadam. Ar šo naudu tiks stiprināts Latvijas tūrisma tēls, uzlabota infrastruktūra, attīstīti jauni tūrisma produkti un pakalpojumi, kā arī veikta izpēte, kas ļautu nākotnē noteikt jaunus darbības virzienus. Īstenojot programmā noteikto, iecerēts panākt, ka tūrisma nozares pievienotā vērtība gadā pieaugtu par 15%, īpatsvars iekšzemes kopproduktā — par 20% (2005.gadā — 1,8%), tūristu nakšņojumu skaits — par 20%, uzturēšanās ilgums — līdz 3 diennaktīm, tūristu izdevumi — par 15% un tūrisma nozarē tieši nodarbināto skaits — par 500 cilvēkiem. Tūrisma uzņēmumu pārstāvji Ekonomikas ministrijas izstrādāto programmu vērtē atšķirīgi. "Ir labi, ka ir šāda programma — ir prioritātes un arī finansējums. Ja pie tā pieturēsies, mērķus izdosies īstenot," saka Tūrisma konsultatīvās padomes pārstāve Gundega Zeltiņa. Savukārt lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnate Ziemele norāda, ka programmā uzsvars likts uz tūristu skaita pieaugumu, mazāk domājot par kapacitāti — ceļiem, krogiem un kā noturēt ārvalstu ceļotāju interesi par Latviju.

Kultūrā...

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  07/03/06

Šana Sa. Valdniece. Tulkojusi Valērija Lasovska. Jāņa Rozes apgāds, 2006

Rakstniece un gleznotāja dzimusi 1972. gadā Pekinā, bet kopš 1990. gada dzīvo Parīzē. Vienpadsmit gadus pēc pārcelšanās uz Franciju viņas romāns Meitene, kas spēlēja go ieguva prestižo Gonkūru prēmiju, kas literatūras pārsātinātājā Francijas grāmatu tirgū, kur latviešiem tradicionālais jautājums, vai valsts dotē literatūru, rada apjukumu un izbrīnu – kāpēc gan jādotē tik ienesīga kultūras nozare –, ir ievērības cienīgs fakts. Valdniece aizved mūs uz seno Ķīnu, uz Aizliegto pilsētu, kur meitene vārdā Mūžīgā Gaisma kļūst par Tanu dinastijas izcilāko valdnieci.

Rihards Kalvāns. Ceļvedis pa represēto Rīgu. Tapals, 2006

Riharda Kalvāna sastādītā grāmata Rīgas ielu alfabētiskā kārtībā piedāvā 1941.– 1953. gadā represēto personu sarakstu. Jūnija traģisko notikumu piemiņas noskaņām veltīta grāmata, kura vārdam izsūtītie piešķir konkrētu un reālu cilvēku vaibstus.

Luīze Velša. Montāžas telpa. Tulkojusi Diāna Smilga. AGB, 2006

Kāds izvirtis un seksa ziņā neizvēlīgs ūtrupnieks Rilke nejauši atrod paslēptu fotokolekciju. To veido seksuāli vardarbīgas un ārkārtīgi uztraucošas fotogrāfijas. Būdams ziņkārīgs, Rilke nolemj uzzināt kaut ko vairāk un sastopas ar pagrimumu un ļaunumu.

Ķīniešu senie domugraudi. Nordik, 2006

Skaisti noformēta grāmata rietumnieciski noskaņotiem Austrumu kultūras cienītājiem. Tā aptver seno domātāju un mūku prātulas. Viena no tām trāpīgi vēsta – nemeklē matus uz bruņrupuča bruņām un ragus uz zaķa galvas. Trāpīga atziņa, kas noder, pārlapojot arī jaunāko grāmatu piedāvājumu.

Kārena Armstronga. Īsi par mītu vēsturi. Tulkojusi Ieva Rocēna. Jāņa Rozes apgāds, 2006

Trešā grāmata starptautiskajā mītu sērijā. Par V. Peļevina un M. Atvudas darbiem Neatkarīgā jūs informējusi jau vairākkārt, taču Kārenas Armstrongas grāmata atšķiras ar to, ka tā neaplūko vienu atsevišķu mītu, bet gan piedāvā īsu mitoloģijas vēsturi.

Stens Potindžers. Boss. Tulkojusi Diāna Smilga. Kontinents, 2006

Jaunībā Makss kļūst par liecinieku avārijai uz naftas platformas. Tajā iet bojā viņa tēvs, bet brālis tiek smagi sakropļots. Par laimi, sens tēva draugs Spins stājas Maksam tēva vietā, un Makss ar laiku kļūst par Spina labo roku biznesā. Tomēr kaut kas šai lietā nav, kā vajag. Maksa acīs Spina autoritāte mazinās jo dienas, bet ziņa, ka boss guļ ar Maksa mīļoto sievieti, ir tikai sākums lielajā notikumu virtenē.

Grāmatu grozs

NRA  07/04/06

Inga Ābele. Atgāzenes stacijas zirgi, Atēna, 2006

Aivars Eipurs

Atsevišķus darbus šajā grāmatā droši vien var saukt arī par dzejprozu, ja autorei nekas nav pretī un ja tas labi iederas literatūrzinātnieku pētījumos. Tās būtu miniatūras prozā vai arī darbi, kur sastopama tiešā runa, vārdu sakot, poētiski tēlojumi, kas pārkāpuši sētai otrā pusē. Taču grāmatu iesāk un pabeidz divi garāki dzejojumi, kuri labi lasās un iederas šodienas dzejas kontekstā – gan 16. septembris, kurš iepatiksies vai katram, kam ilgāku laiku nācies izmantot starppilsētu autobusu satiksmi, gan Elizejas lauki. Pārējie darbi ir dažādas mākslinieciskas kvalitātes, taču sirds trūkumu tiem nevar pārmest. Daži var tikt iemācīti no galvas un lietoti dažnedažādos sarīkojumos, tie ir vienkārši un sirsnīgi – tie ir tie, kas man šoreiz patīk mazāk. Darbā Zāles pret sevi Inga mehāniski uzskaita bailes no ķermeņa neredzamo daļu uzdošanas, vienlaikus nosaucot to, kas zem ādas, par visumu, "kuru tu nekad neieraudzīsi, bet kurš savādā kārtā saucas par tevi". Ar to pietiek, lai robustai anamnēzei (tāda gan šeit ir vienīgā) būtu attaisnojums.

Anita Draguna

Diemžēl šajā grāmatā apkopotie teksti ne tuvu nav vienādas kvalitātes – jau paspēju nogurt no mūsdienās tik pierastā īso dienasgrāmatisko fragmentu prozaiskā biruma poētiskā nesakārtotībā, kad grāmatas 44. lappusē atmodos no gluži cita dziļuma un dimensijas tekstā Aizmirstības, kas turpinās arī pārdesmit nākamajās lappusēs atrodamajos fragmentos un ļauj šo atrasto īstuma stīdziņu nepazaudēt līdz pēdējai lappusei, kaut brīžiem liekas, ka autore pati to jau pazaudējusi.

"Visa dzīve tam, lai iemīlētu dzīvi."

Var jau paprātot, kāpēc redaktors J. Rokpelnis nepalīdzēja izmest tos tekstus, kuros visa lasītāja uzmanība izčūkst, cenšoties savietot neloģiskā secībā izvietojušās metaforas. Bet arvien pamanāmāk par Ingas rokrakstu iezīmējas tieši šī neizlikšanās, dažu mirdzošo mirkļu atstāšana starp simtu pelēkajiem – jo pati dzīve ir uzskatījusi to par piemērotāko ietvaru. Tā nu arī Ingas tekstos lasītājam pašam jāizbrien cauri rūgtumam, šaubām, ceļa smagumam, pašam jānobauda Zāles pret sevi, lai no jau malā noliktas grāmatas sajustu – tā staro rāmi un spoži.

Iveta Ratinīka

Par lietām, kas mani aizkustina, visbiežāk es ironizēju. Sievietei manī, kas uzdrošinās skumt un reizēm pieraksta subjektīvus dienasgrāmatas ierakstu stilistikas vispārinājumus, šī grāmata ļoti patīk. Tā lieliski iederas rītā, kuram izvēlēts netipisks ritms: kad nesteidzīgi pāršķirsti fotogrāfiju albumu ar mazpazīstamām elegantu cilvēku bildēm vai skaties kādu lēna, rimta plūduma filmu par tiem, kas šķiras lietū vai citos estetizētos apstākļos. Tāpat uz atklātnītēm citējami un līdzcilvēkiem sūtāmi ir ne tikai atsevišķi teikumi, bet arī garāki teksti, kas turklāt nav klišejiski, tomēr patīkami pārsteidz ar situācijas, asociāciju un detaļu atpazīstamo raksturu.

Lasot šo grāmatu kā kritiķe, priecājos par valodas un tēlu izvēli, jūtīgo metaforiskumu, pasaules skatījumu, kas nolasāmā veidā patīkami atgādina R. Mežavilkas, A. Manfeldes, K. Burānes rakstīto, taču pieļauju, ka grāmatas vērtējums atkarīgs no tā, ko tieši mēs meklējam literatūrā, jo zem ērtā dzejprozas vārda apkopota tekstu virkne, kas ir nereti pārāk liriska un šķiet nejauša. Var rezumēt arī autores vārdiem – "iemaņa turēties pie priekšmetiem, notikumiem vai būtnēm plūdeni pārvēršas iemaņā turēties dzidrā gaisā. Esamībā. Nekur".

***

Knuts Skujenieks. Tagad es esmu Aleksandrs, Neputns, 2006

Dzejnieks ķēries pie izsenis zināma paņēmiena: apcel sevi pats, pasmejies par sevi pats – tad tu atņemsi iespēju to darīt citiem, bet, ja viņi to darīs, tad tu jau būsi pret to imūns. Tā Skujenieks šķietami uzdodas par Aleksandru (laikam taču Maķedonijas, vienlaikus neaizmirstot par psihiatrisko dziedinātavu Sarkandaugavā, kura tautā izsenis nokrustīta par Aleksandra augstumiem, jo te katrs trešais taču mēdzot uzdoties par to pašu Aleksandru vai Napoleonu), skaidri zinot, ka mēs tam nenoticēsim. Es tikai lasu. Kaut gan šis nav mans mīļākais žanrs, pierodu un pērles atrodu. Simpātiska ir Knuta necenšanās par visu vari radīt hrestomātiskus skaitāmpantiņus, lai gan vietumis sanācis tāpat. Pārsvarā viņš ir rakstījis kā brīvs un nepieradināts cilvēks un ērti skanošām rindām bieži piebalsojis neērtu, bet āķīgu, it kā tīšām, lai nebūtu utilitāri. Interesanti ievērot, kas Knutam ir pielipis no visjaunāko laiku reālijām un ko viņš labprāt pieņem, un kas viņam ir svešķermeņi, lai gan – tie abi ir tikai viegla smiekla vai ironijas vērti.

Anita Draguna

Dīvaini lasīt šīs viegla slenga stilistikā ieturētās, karnevāliskā manierē pavieglu roku rīmētās, skumjās rindas – lasīt un domāt, vai tiešām šā laika izjūtām tas bijis pats piemērotākais ietērps, vai dullums un pašizsmiekls ir iemājojuši apziņas plūsmā, vai tikai saziņā ar dullo un izsmējīgi neizprotamo ārpasauli. Tāpat centos iedomāties, kā nez šī grāmata uztvertos, ja nekā par autoru nezinātu – ja ik dzejolī kāda sāpīga pusrindiņa, kāda divu vārdu sabalsošanās neatsauktu atmiņā Sēklas sniegā tumšos dziļumus un Iesien baltā lakatiņā gaišos plašumus. Man krājuma virsskaņu, tātad īsto dzeju, veidoja tieši šīs netiešo reminiscenšu sadursmes – tikai pieminētais, nevis vārdos izteiktais.

"negulējis neatmodies/ nepadodies nepadodies"

Iveta Ratinīka

Jaunajā dzejoļu krājumā K. Skujenieks ir saguris iekarotājs un uzvarētājs, aizstāvis un smējējs, kas paslēpies distancē no sevis, pašironijā un lomu spēlē, skatās uz pasauli reizēm no malas un rosina smieties par lietām, kam būtu jāizraisa šādas iecerētas emocijas, taču nereti vairāk iederas lasītāja līdzjūtība un nožēla.

Reizēm tomēr, cerams, apzināti neveiklās rīmes, moralizējošais ārpus tieši didaktiskā, politiskā analīze skaitāmpantu formā, parodijas liek domāt par latviešu literatūras sāpīgo S3 principu – mēs nekur netiekam projām no skumjām, sāpēm un smeldzes arī tad, kad cenšamies būt individuāli spilgti, aktuāli, moderni un sociāli reizē.

Neapšaubāmi grāmatā ir arī lieliski dzejoļi (uzkar savus ienaidniekus.. u. c.), izkopta un spilgta atsevišķu tēlu struktūra un veikls aktuālo jēdzienu pārfrāzējums (piemēram, "gājputni sen jau savās ārzonās"), tomēr, un ceru, ka te manu autora dzejas citējumu neviens neuztvers personiski un kā ļauni domātu, "agrāk putra bija biezāka,/ agrāk bija vairāk ēdāju/ un karošu mazāk."

***

Oļegs Zolotovs. 18. oktobris Pop–front, 2006

Aivars Eipurs

Pieņemu, ka šī ir Oļega Zolotova pagaidām vienīgā grāmata un tā kaut kādu saprotamu iemeslu dēļ nav iznākusi agrāk. Šeit iekļauti no 1986. līdz 2002. gadam rakstīti darbi. Pirmā nodaļa ir smagnēja, metaforu ka biezs, taču tās it kā nepretendē uz saskarsmi, vērstas drīzāk uz autoru, nevis uz lasītāju (iespējams, tā ir atslēga), nerotaļājas ar tevi, nelaiž sev klāt. Līdz ar to lasīšana ir apgrūtināta. Vēlāk brīžiem ir otrādi – Zolotova dzeja kļūst par visas tautas īpašumu, pie tam talantīgā, atdevīgā, skumji ironiskā veidā, kā tas ir dzejolī Gondelmanam I (1989). Te adresāts ir autora laikabiedrs, iespējams, reāla, bet tikpat labi izdomāta persona, kas vienkārši, bet trāpīgi atsedz literāta pārdomas par dzīvi un daiļradi, valsti un sadzīvi. Skaļi smējos (tobrīd gaidīju rindā bankā) šajā vietā: "Nē, Gondelman, nebūs tev laimes Tautas frontē, / Reiz izdzirdēsi: Paldies par palīdzību, atbrauciet vēl..." Te man radās versija par 18. oktobri, kuru neizklāstīšu. Cik labi, ka šī grāmata ir! Bet labāk to lasīt no vidus līdz beigām un tad sākumu.

Anita Draguna

Varbūt drusku traucēja brīži, kad nez kāpēc par obligātām uzskatītās asprātības jau tuvojās paviršai publicistikai. Jokot var par visu, bet daudz ko tā var arī devalvēt.

Laika rituma un likumību traģika gan nekļūst mazāka, ja to izsacīt mēģināts puspajokam: "spēlējos ar savu kāju pirkstiem/ spēlējos ar citu kāju pirkstiem/ tagad atkal spēlējos ar saviem."

Šīs grāmatas krāsainība līdzinās nejaušam miegam saules pārkarsētā lodžijā – tēlu nerealitāte un spilgtums zaudē jebkuras ikdienības robežas, pat runājot tikai par pašu visdienišķāko – savu neatminamo, juceklīgo eksistenci šajā pilsētā un laikmetā, starp šiem ļaudīm.

"nav noslēpumu esībai, ir noslēpumi mīlestībai un tās sakritībām" – šā uzstādījuma ietvaros tiek atrasta teju bezgalīga telpa brīvam un neparedzamam lidojumam un kritienam pašam savas dvēseles realitātē, kur tieši vislaimīgākie mīlas mirkļi izsakāmi vistraģiskākajiem tēliem kā žilbinoša gaismēnu spēle, kurā ik mirkli klātesoša ir nāve.

Valodas sarežģītības, nesaprotamības un muzikalitātes ziņā gribas Zolotovu salīdzināt ar Uldi Bērziņu un Valtu Ernštreitu, krievu literatūras dižgarus gan neņemos piesaukt. Nepārtraukti uzmirdzošais eksistenciālais dziļums pārsteidz tieši kontekstā ar nepārprotamo piederību šā urbānā laikmeta postmodernajam intelektam, bet blīvais alūziju saaudums ir patīkami neuzbāzīgs un netraucē uztvert tēlus arī tad, ja skaidri sajūtu, kā dažas no tām man paslīd garām neuztvertas.

Iveta Ratinīka

Lasot šo grāmatu, ļoti priecājos, ka man nav akadēmiski sakārtotu krievu vai citās svešvalodās tapušu dzejas vēstures zināšanu, līdz ar to nav jāmokās automātiski ar salīdzināšanu, klasificēšanu un analoģiju meklēšanu, bet ir iespējams vienkārši baudīt spilgtu literāro tekstu, neraizējoties, ka tā uztvere un interpretācija būs saistīta ar iemācītiem priekšstatiem vai zināšanām par autoru un kontekstu. Tāpat esmu gandarīta, ka padomju pagātne man ir devusi pietiekamas krievu valodas zināšanas, lai bez sterilizējošām vārdnīcām baudītu valodas izsmalcināto plūdumu, teksta bagāto asociatīvo slāni, kura jēga slēpjas nevis fonētiskās vai metaforizētās spēlītēs, kas automātiski ir netulkojamas, bet tieši nepabeigtībā, teksta atvērtībā, plūstamībā, bagātīgajās kultūras alūzijās.

Šīs dzejas pasaule ir skaisti balansējoša uz ikdienas šķietamā reālistiskuma un iluzoras, narkotiskas pasaules reibinošā magnētiskuma, nolemtības apziņas, traģiskuma un splīna, neizskaidrojamas zudušās pasaules izjūtas.

Šo dzeju gribas lasīt skaļi un tulkot, tomēr to citēt un pārstāstīt – diezgan neiespējami. Iesaku izlasīt vismaz kolēģiem kritiķiem, grāmata ir patīkami bagātīga un atšķirīga no pēdējā laikā lasītā.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  07/04/06   

- Liepājas muzejā trešdien tiks atklāta seno pulksteņu izstāde Laiks rādīs, kurā būs skatāmi pulksteņi ne vien no vairāku Latvijas muzeju krājuma, bet arī no Lietuvas mākslas muzeja filiāles Klaipēdas pulksteņu muzeja. Izstādē būs aplūkojami vairāk nekā 100 pulksteņu, ļaujot izsekot laikrāžu attīstības vēsturei un uzlūkot tos kā vienreizējus un unikālus lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetus. Apskatāmi būs arī Liepājas pulksteņmeistara Jana Inges amata rīki. Izstādes senākais eksponāts ir 17. gs. sienas pulkstenis no Dienvidvācijas, bet senākā laika mērīšanas ierīce ir ūdens pulksteņu atdarinājumi no Senās Ēģiptes.

- Laikmetīgās mākslas centrs izdevis rakstu krājumu Robežu pārkāpšana. Mākslu sintēze un paralēles. 80. gadi. Tajā apkopoti 2005. gada 16. novembrī notikušās konferences materiāli, kas sniedz skatījumu uz 80. gadu norisēm dažādās kultūras jomās. Izdevumā publicēto rakstu autori ir mākslas zinātnieki Jānis Borgs, Solvita Krese, Anita Vanaga, muzikologs Boriss Avramecs, mūziķe Ingūna Černova, literatūras kritiķis Guntis Berelis, rakstnieks Pauls Bankovskis, filozofs un arhitekts Jānis Taurens.

- Galerija Māksla XO vecajā noliktavā Aldaru ielā 5 līdz 18. jūlijam piedāvā apskatīt Kristapa Zariņa personālizstādi Gads.

- Galerijā BonhanS.S apskatāma mākslinieces Īras Rozentāles personālizstāde Ar cerību. Māksliniece 1988. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, papildinājusies Borisa Bērziņa meistardarbnīcā un 1992. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Ī. Rozentāle daudz ietekmējusies no B. Bērziņa daiļrades. Abus vieno līdzīgas domas par faktūru, materiālu, eksperimentiem uz plaknes. Ī. Rozentāles mākslu raksturo spilgta, enerģiska, krāsaina bezpriekšmetiskā glezniecība. Gadu gaitā, turpinot spodrināt profesionalitāti un pilnībā pārvaldot krāsu pasaules likumības, māksliniece stāsta par savu dzīvi – savām domām, sāpēm un priekiem.

- Galerijā Istaba aplūkojama mākslinieces Evas Vēveres personālizstāde Placenta (attēlā darbs Nenosauktais). Šī ir jaunās mākslinieces pirmā personālizstāde, autore līdz šim piedalījusies vairākās grupu izstādēs. 2004. gadā E. Vēvere ieguvusi mākslas bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā un šobrīd turpina studijas profesoru Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa multivizuālajā meistardarbnīcā. "Manā izpratnē glezniecība ir kā fizioloģija. (..) Mākslai piemīt spēja barot un uzturēt mūsu idejiskos bērnus. Katra glezna, kas jau ir uzgleznota, ir būtiska, tomēr savu funkciju tā jau ir paveikusi – palīdzējusi piedzimt kādai jaunai idejai, iekustinājusi jaunu procesu iztēlē vai darbībā. Tā spēj barot un dot mums pašiem dzīvību tik ilgi, kamēr esam gatavi sevī piedzemdēt jauno," apgalvo E. Vēvere.

- Jūrmalas pilsētas muzejā piektdien pulksten 16 atklās 1. Starptautisko jūras ainavu izstādi Marina 2006. Projekta mērķis ir atdzīvināt jūras ainavu izstāžu rīkošanas tradīciju. Marina 2006 piedalīsies latviešu mākslinieki A. Ģērmanis, O. Gulbe, N. Karagodins, J. Ģērmanis, Z. Šņore, R. Mūzis, V. Kozins, J. Anmanis, U. Zemzaris, R. Jansons, I. Vorkale, M. Veisbārde, D. Adienis u. c., kā arī viesmākslinieki no Palangas, Pērnavas un Sanktpēterburgas.

Jaunā Gaita jūnijs/2006

Diena  07/05/06     Rakstu krājuma Jaunā Gaita (galv. red. Rolfs Ekmanis) vasaras numurā ievietoti Elīnas Bākules un pāvesta Jāņa Pāvila II dzejoļi, godināti mūžībā aizgājušie rakstnieki Aina Zemdega, Andrejs Eglītis, Roberts Mūks, tulkotājs Vinifreds Kraučis. Lasām Evas Eglājas-Kristsones rakstu Rakstnieks Valentīns Pelēcis aukstā kara ideoloģisko cīņu krustugunīs un LU doktorandes Bārbalas Strodas apceri par fantastiku un fantāziju padomju režīma latviešu literatūrā, Ildzes Krontas domas par Alberta Bela triloģiju Būris, Labirints, Vientulība. Mākslas sadaļā: Ērika Dukāta, Ainas Tilupes, Ilgvara Šteina darbi, Ojāra Krātiņa raksts par Staprāna maģisko reālismu. Recenzijas par L.Muktupāvelas Mīla. Benjamiņa, I.Ziedoņa ne tas kādam jāzina, V.Hausmaņa Latviešu teātris trimdā, A.Zaļinska Par gūstekņiem II Pasaules karā u.c. Žurnālu var iegādāties Latvijas Okupācijas muzeja grāmatgaldā.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  07/05/06     Izdod Da Vinči piezīmes. Respektējot nerimstošo ažiotāžu, kas virmo ap Dena Brauna romānu Da Vinči kods, apgāds Kontinents laidis klajā vienu no romāna idejiskajiem pirmavotiem – dižā Leonardo da Vinči piezīmes, kas lielākas slepenības labad oriģinālā esot rakstītas no labās puses uz kreiso.

- Liber Unusualis Sv. Pētera baznīcā. Šodien pulksten 19 Rīgas Sv. Pētera baznīcā ar vokālā trio ansambļa Liber Unusualis (ASV) koncertu Viduslaiku galma mūzika Itālijā noslēgsies VSIA Latvijas Koncerti organizētais XII starptautiskais senās mūzikas festivāls.

- Pitons saimniekos Dobelē. Nedēļas nogalē, sestdien un svētdien, Dobelē notiks nu jau tradicionālais un ne tikai Zemgales pusē iecienītais starptautiskais netradicionālā teātra festivāls Pitons. Tajā piedalīsies mākslinieki no Latvijas, Krievijas un Lietuvas, piedāvājot atraktīvus pasākumus un teātra izrādes dažādās Dobeles vietās.

Arno Jundze,  NRA  07/06/06    Dzīvot ar sargeņģeli. Apgāds Jumava laidis klajā Lindas Strengas veidoto grāmatiņu Sāc dzīvot ar sargeņģeli. Tā tapusi sadarbībā ar Viju Ludviku un Jaunās Baltijas kultūras vidusskolas darbiniekiem un audzēkņiem.

- Tagad arī vācu valodā. Kā ziņo vortāla veidotāji, Latvijas kultūras vortāls kultura.lv (culture.lv) tagad lasāms arī vācu valodā. Sākotnēji Pārsteidzošās Latvijas ietvaros izveidotais projekts globālajā tīmeklī bija pieejams latviešu, angļu un franču valodā, bet nākotnē iecerēts to paplašināt arī krievu un spāņu valodā.

Arno Jundze,  NRA  07/07/06

- Domā kā da Vinči. Apgāds Jumava laidis klajā Maikla Dž. Gelba grāmatu Domā kā Leonardo da Vinči. Grāmatas autors, balstoties uz dižā Leonardo atstātajām piezīmēm, izveidojis saistošu prāta trenēšanas vingrinājumu programmu, kas palīdz apgūt jaunu un kvalitatīvāku domāšanas līmeni.

- Ilona Breģe – pūtēju orķestra Rīga direktore. RD Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja atbalstījusi I. Breģes iecelšanu profesionālā pūtēju orķestra Rīga direktores amatā. I. Breģes piedāvātajā orķestra attīstības stratēģijas plānā par svarīgiem atzīti šādi pasākumi: kolektīva interneta mājas lapas izveide, orķestra repertuāra izdošana kompaktdiskā, orķestra telpu jautājumu risināšana.

Ar nometnēm jāuzmanās!

Inese Lūsiņa,  Diena  07/07/06    VII starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi Mūzikas un citu mākslu mijiedarbība 9.—20.VII Ogres mūzikas skolā. Piedalās 103 mūziķi un pedagogi

Vienpadsmit koncerti, kuros muzicēs gan jaunie mūziķi, gan atzīti skaņumākslas meistari no četriem kontinentiem. Ieeja ikvienam ir bez maksas. Kur gan vēl var notikt kas tāds, ja ne starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos, kādi ik otro gadu notiek Ogrē? Ogres mūzikas skolā no 9. līdz 20.jūlijam notiks jau septītie šādi kursi Latvijā, pulcējot 103 jaunos mūziķus un pedagogus no Latvijas Vācijas, Zviedrijas, Lielbritānijas Polijas, Spānijas, Krievijas, ASV, Kanādas, Meksikas, Austrālijas un Korejas. Lekcijas, diskusijas un muzicēšana koncentrēsies ap tēmu Mūzikas un citu mākslu mijiedarbība. Sadarbībā ar mūzikas augstskolām un citām organizācijām meistarkursus rīko Kultūras ministrijas Valsts kultūrizglītības centrs ar Valsts kultūrkapitāla fonda un vairāk nekā 20 ārzemju latviešu sabiedrisko organizāciju atbalstu.

"Mākslu mijiedarbība pašlaik ir ļoti aktuāla, it īpaši vasaras festivālos, kuru rīkotāji mēģina padarīt koncertus interesantākus, piesaistot vizuālo mākslu, literāros lasījumus, deju vai kino. Ņujorkā arvien biežāk koncerti tagad notiek mākslas galerijās, saskaņojot izstādes un koncerta saturu. Tas ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus klausītājus koncertiem," — stāsta meistarkursu pastāvīgā mākslinieciskā vadītāja, Ņujorkā dzīvojošā komponiste Dace Aperāne. Viņai pašai tā būs jau desmitā šāda radošā nometne, jo pirms šīs kustības pārcelšanās uz Latviju (Jaungulbenē 1994. gadā), tā sākta Orfordā Kvebekā 1985.gadā.

Koncertos, kuros skanēs literatūras, vizuālo un citu mākslu iedvesmotie skaņdarbi, varēs ieklausīties arī to izpildītāju un komponistu stāstītajā. Pēteris Vasks rādīs sava ASV iestudētā baleta DVD, Imants Ramiņš (Kanāda) stāstīs un demonstrēs DVD par savu jaunāko operu Lakstīgala, kas komponēta pēc H.K.Andersena pasakas un guvusi labas atsauksmes Kanādā un ASV. Laila Saliņa (ASV) dziedās L.Berio tautasdziesmas, kuras pievēršas dejai un mākslai. Arvien aizraujoši ir Vijas Vētras stāsti par indiešu deju.

Lekcijās, semināros un praktiskajās nodarbībās par mūzikas un citu mākslu mijiedarbību visdažādākajos aspektos stāstīs komponisti Pauls Dambis un Imants Mežaraups, etnomuzikologi Boriss Avramecs un Valdis Muktupāvels, muzikoloģes Zane Gailīte, Baiba Kurpniece, Inga Saksone un citi meistarkursu pasniedzēji.

Pirmoreiz jaunieši varēs radoši darboties Ogres mākslas skolā. Nometnes noslēgumā būs apskatāma tā radīto mākslas darbu izstāde. Reaģējot uz kokļu mūzikas renesansi Latvijā, pirmoreiz būs arī kokles meistarklase, ko vadīs Māra Vanaga. Ko ar kokli spēj darīt mūsdienu mūziķi, rādīs ansamblis Altera veritas.

Pirmoreiz dota iespēja mācīties pie ievērojamā latviešu čellista, Adelaidas simfoniskā orķestra koncertmeistara Jāņa Laura (Austrālija). Ligita Zemberga atkal vadīs čellistu ansambli. Pirmoreiz ansamblī pulcēsies arī altisti, kurus mācīs Vācijā dzīvojošā altiste Andra Dārziņa. Māris Pūris ierādīs stepa dejas soļus. Pirmoreiz pieredzē dalīsies gan flautas vecmeistars Vilnis Strautiņš, gan mūsu jaunā, starptautiskā ērģeļmūzikas zvaigzne Iveta Apkalna, kura pirms 12 gadiem pati mācījās pirmajā šādā nometnē Jaungulbenē.

Jauno amerikāņu komponistu Danielu Tomasu Deivisu šurp atvilinājusi viņa skolotāja latviete, savukārt viņa kolēģis, amerikāņu komponists Čārlzs Grifins iepriekšējās nometnes laikā iemīlējies un nu dzīvo Liepājā.

"Ar nometnēm ir jāuzmanās," meistarkursu ietekmes daudzšķautnainību komentē D.Aperāne. Kursi jau tā izauguši, ka nu tos pārrauga jau četras koordinatores: Velgai Bomikai un Intai Blūmai, kuras tos organizējušas jau kopš pirmās nometnes 1994.gadā, piebiedrojušās flautiste Dace Bičkovska un Aurika Gulbe.

Atklāšanas koncertam Ogres mūzikas skolā 9.VII plkst.17 sekos divi meistarklašu vadītāju koncerti 10. un 11.VII plkst.19. Viesu koncertā 12.VII muzicēs klarnešu kvartets Quattro Differente un kameransamblis Altera veritas. Programmā Indiešu deja un steps 13.VII uzstāsies Vija Vētra un stepa dejotājs Māris Pūris, kā arī pianiste Diāna Baibusa, kurai padomā P.Čaikovska baleta Riekstkodis fragmenti neparastā aranžējumā. Būs īpašs koncerts Latviešu tautasdziesma cauri gadsimtiem 14.VII, meistarkursu audzēkņu koncerti un garīgās mūzikas koncerts Ogres luterāņu baznīcā. Noslēguma vakarā — visu meistarkursu muzikālā bagātība līdz pat Anitas Kuprisas (ASV) un Jāņa Baltiņa diriģētam korim un orķestrim Normunda Dreģa vadībā.

Latviešu izpildītājmūziķu programmā Mazā vasaras mūzika Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē 21.VII muzicēs vijolniece Rasma Lielmane (Meksika) ar Venti Zilbertu, čellists Jānis Laurs, altiste Andra Dārziņa, vijolnieks Andris Baumanis, dziedātāja Laila Saliņa. Speciāli šim vakaram tiek gatavots Imanta Ramiņa stīgu kvarteta pirmatskaņojums Latvijā, kurā pirmoreiz vienā transkontinentālā kameransamblī sastapsies R.Lielmane, A.Baumanis, A.Dārziņa un J.Laurs. Meistarkursu dalībnieku ekskursija šoreiz vedīs uz Rundāles pili.

Citādā ziņā...

Klimata izmaiņu dēļ gājputni mājās atgriežas agrāk

Jānis Vēvers,  Diena  07/04/06     Globālās sasilšanas izraisītās klimata izmaiņas ne tikai skārušas augu valstību, bet arī būtiski ietekmē dzīvnieku ieradumus — Eiropā pavasaris iestājas aizvien agrāk, tāpēc gājputni pārrodas mājās no Āfrikas pirms ierastā laika.

Tradicionāli gājputnu atgriešanās no siltajām zemēm sakrīt ar laiku, kad dzimtenē jau ir pietiekami barības, lai ieceļotāju pūļi spētu sagādāt sev iztiku. Globālās sasilšanas dēļ pēdējos gados pavasaris sākas agrāk nekā pirms 20 gadiem, taču tālu ziemojošajiem putniem ir maz iespēju uzzināt, kad atkūst zeme vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Tādēļ ornitologi prognozēja, ka labāk klimata izmaiņām spēs pielāgoties tie putni, kuri pārziemo salīdzinoši netālu no pastāvīgās mītnes vietas.

Eiropiešu zinātnieki nolēma pārbaudīt hipotēzi un izpētīja ceturtdaļgadsimtā savāktos datus par gājputnu paradumiem visā Eiropā no Skandināvijas līdz Itālijai. Ietekmīgajā zinātnes žurnālā Science publicētā pētījuma secinājumi nebūt nesakrita ar hipotēzi. Izrādījās, ka arī putni, kas ziemo ļoti tālu, sākuši atgriezties Ziemeļeiropā aizvien agrāk. Tas apliecina, ka gājputni spējuši pielāgoties klimata izmaiņām krietni veiklāk nekā liela daļa cilvēku. Putni parasti sāk vairoties jau gada vecumā, tādēļ tie spēj ģenētiski ļoti ātri reaģēt uz izmaiņām dabā.

Latvāņi vairojas un apdedzina cilvēkus

Signe Sproģe, NRA   07/06/06    Laikā, kad sākuši ziedēt latvāņi, mediķi ar bažām gaida šā auga jaunos upurus. Šogad Valsts apdegumu centrā (VAC) nogādāti jau divi cilvēki, kuri smagi apdeguši no latvāņu sulas.

No latvāņu sulas smagi apdegušie cilvēki traumas guvuši dažādi: kāda sieviete sauļodamās apdegumus guvusi, nejauši pieskardamās netālu augošajiem latvāņiem. Otra, ar izkapti mēģinādama nopļaut latvāņus, apšļakstīta ar auga sulu. "Apdeguma vietā āda kļūst violeti pelēka, neganti niez, bet, to kasot, cilvēks cieš šausmīgas sāpes. Nekādi medikamenti nelīdz, lai šī apdeguma sāpes mazinātos," stāsta VAC vadītāja Monika Savicka.

Pērn tika konstatēti 12 stacionāri, 30 ambulatori gadījumi. M. Savicka stāsta, ka stacionāros gadījumos personai jāpaliek slimnīcā ap divām nedēļām. Šajā laika posmā sāpes mediķi var nedaudz mazināt tikai ar cinku saturošu ziedi, kas apdegušo vietu atvēsina. Uz apdegušās ādas paliek brūni pigmenti, kas var pazust no tās tikai aptuveni pēc gada.

Cilvēki maldīgi uzskata, ka, divas reizes pļaujot latvāņus to ziedēšanas laikā, augi iznīkst pavisam. Augsnes un agroķīmijas profesors Aldis Kārkliņš skaidro, ka, apkarojot latvāņus šādā veidā, tie neiznīkst. Latvānis vairojas ne tikai ar zieda sēklām, bet arī ar sakņu dzinuļiem. Turklāt sēkla no auga zieda zemē var saglabāties pat vairākus gadus. Tāpēc ir nepieciešama arī sistemātiska zemes uzrakšana, stāsta A. Kārkliņš.

M. Savicka skaidro, ka no Ziemeļkaukāza ievestajiem latvāņiem šūnu sulās atrodas fotoaktīvais furokumarīns, kas saskarē ar saules ultravioletajiem stariem rada ķīmiskus apdegumus. Auga sulai nonākot uz ādas, tumsā apdegums nerodas.

Apdegumus gūst galvenokārt jauni cilvēki, kas pļauj latvāņus. Mājas apstākļos cilvēkam, kurš bijis saskarē ar šo augu, mediķi iesaka nekavējoties ar ziepēm mazgāt rokas aukstā ūdenī, kā arī izvairīties no tiešas saskarsmes ar saules stariem. M. Savicka min gadījumus, kad cilvēki apdeguši no latvāņa, pat nenokļūstot tiešā saskarē ar to. Piemēram, pērn slimnīcā nogādāta sieviete, kura, lasīdama avenes netālu no latvāņiem, guva dzīvībai smagus apdegumus.

Valsts vides dienesta (VVD) dabas uzraudzības daļas vadītājs Andris Širovs informē, ka latvāņu sugu ierobežošana ir valsts uzdevums. VVD sadarbojas ar zemniekiem, kas, iznīcinot šo augu savā teritorijā, saņem valsts kompensācijas. Uz jautājumu, vai gadījumā, kad valsts algots darbinieks, apkarojot latvāņus, gūst indīgā auga apdegumu, valsts kompensē darba laikā gūto traumu, A. Širovs atbild, ka tam strādniekam ir domāts speciālais ekipējums, lai nekas tāds nenotiktu. Tajā pašā laikā VAC vadītāja min vairākus gadījumus, kad indivīdi, tērpušies speciālos aizsargtērpos, gūst smagus apdegumus no latvāņiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors Andris Bērziņš skaidro, ka latvānis kā dekoratīvs augs Latvijā parādījās jau sen, bet masveidā izplatīties sāka 60. gados. Lauksaimnieki šo augu mēdz izmantot kā skābbarību govīm.

A. Bērziņš informē, ka Latvijā šobrīd latvāņi aizņem ap 13 000 hektāru zemju, 10 000 hektāru no tiem ir Madonas rajonā.

Pagājušās nedēļas

nogale bija saulaina un karsta,

un tā iesākās arī šī nedēļa. Šonedēļ no

lietus vairs nav ne vēsts, un ar katru dienu

paliek arvien karstāks – šodien gaisa tempera-

tūra jau ir +30^oC. Zālīte nepavisam vairs nav

zaļa, un arī dārzi ir galīgi izkaltuši – nekas ne-

grib augt, pat zemenes drīz būs beigušas

ražot, bet ķirši no sausuma krīt zemē

vēl nenogatavojušies...

Anda Jansone, trešdien, 5. jūlijā