Eiropā un citur pasaulē...
Intā atjaunos pieminekli Latvijai
Latvijas Avīze 08/09/06 Sibīrijas pilsētā Intā šogad plānots atjaunot Latvijai veltītu pieminekli ar nosaukumu "Dzimtenei". Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā pavēstīja, ka to apņēmusies izdarīt būvfirma "Latvijas energoceltnieks". Būvfirma apņēmusies pieminekli atjaunot līdz ziemas sākumam. Tieši šogad apritējuši 50 gadi kopš izsūtītie latvieši uzcēla pieminekli
"Dzimtenei", un pašlaik tas ir ļoti sliktā stāvoklī. Viens no galvenajiem iemesliem ‑ temperatūras lielās svārstības. Inta atrodas Komi Republikā, Krievijā. Šajā Sibīrijas pilsētā dzīvo apmēram piecsimt latviešu.
Augstos toņos par Baltkrieviju
Latvijas Avīze 08/10/06 Ārlietu ministra Arta Pabrika un patlaban opozīcijā esošās "Jaunā laika" frakcijas tikšanās 9. augustā notika augstos toņos: ministrs pārmeta deputātiem neizpratni ārpolitikas jautājumos, bet "JL" frakcijas vadītājs uztraucās, kā ministrs, kurš runā tādas "prastības", spēj strādāt diplomātiskajā sfērā. "JL" bija uzaicinājusi A. Pabriku, lai runātu par mūsu valsts rīcību, reaģējot gan uz Baltkrievijas varas iestāžu provokāciju, gan uz militāro konfliktu Tuvajos Austrumos.
Pēc "JL" domām, abos gadījumos mūsu Ārlietu ministrijas rīcība bijusi pārāk nekonsekventa, mīksta un novēlota. Baltkrievijas varas iestādes mūsu vēstniecības Baltkrievijā otro sekretāru apsūdzēja pornogrāfijas izplatīšanā, kā arī ielauzās viņa dzīvoklī, lai veiktu tur kratīš anu. Latvijas puse uzskata, ka tādējādi kaimiņvalsts pārkāpusi Vīnes konvenciju, kas paredz diplomātiem imunitāti.
A. Pabriks gan atzina, ka atbildes notā, ko, reaģējot uz Latvijas protestiem, iesniedza Baltkrievija, pausts, ka baltkrievu varas iestādēm nebijis zināms, ka konkrētajā dzīvoklī dzīvo diplomāts. Uz to, A.Pabriks rādīja dzīvokļa īres līgumu, kur ierakstīts, ka dzīvokli īr ē diplomāts. Taču saskaņā ar Baltkrievijas likumiem, lai miteklis iegūtu diplomāta mītnes statusu, šis līgums bija oficiāli jāreģistrē dzīvokļa īpašniekam, kurš to nebija paveicis. "Nebūsim tik naivi un nedomāsim, ka baltkrievi nezināja, kas tajā dzīvoklī mitinās," attrauca A. Pabriks, paziņojot, ka "ne jau manā laikā šis diplomāts aizbrauca un Baltkrieviju un noīrēja tur dzīvokli". Tas esot noticis, kamēr ministriju vadīja "JL" biedre Sandra Kalniete. Lai nu jaunlaicēni prasot atbildību no viņas!
S. Āboltiņa teica, ka ir neoficiāla informācija, ka mūsu drošības iestādes esot brīdinājušas, ka šāda provokācija pret diplomātu varētu notikt. A. Pabriks toties deputātei ieteica būt uzmanīgai, runājot par šādu neoficiālu informāciju. 29. augustā, kad no atvaļinājuma atgriezīsies Eiropas Parlaments, arī tur tiks runāts par Baltkrievijas rīcību. A. Kušķis, kurš ir viceprezidents Eiroparlamenta delegācijai sadarbībai ar Baltkrieviju, informējis par notikušo visus eiroparlamentāriešus, kuri strādā ārlietu vai Baltkrievijas jomā. A. Kušķis vēlas panākt, lai tiktu pieņemta petīcija, kuras galvenā doma būtu: tā kā Latvija pirmo pusgadu pārstāvēja ES intereses Baltkrievijā, tad uzbrukts ir ne tikai Latvijai, bet visai ES.
Īrijā būs papildu vēlēšanu iecirknis
Prominenti Krievijas vāsturnieki atzīst Latvijas okupāciju
Šādi krievu zinātnieku secinājumi lasāmi Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūta un Lietuvas Vēstures institūta kopīgi izdotā dokumentu krājuma PSRS un Lietuva Otrā pasaules kara gados pirmajā sējumā. Tā zinātniskajā ievadrakstā atzīta PSRS 1940. gadā īstenotā Baltijas valstu okupācija, stāsta vēsturnieks Bonifācijs Daukšts. Pazīstamā Krievijas vēsturniece Natālija Ļebedeva šā krājuma ievadrakstā uzsver, ka 1940. gada 15. un 16. jūnijā "padomju karaspēks ieņēma lielu daļu Lietuvas teritorijas. Līdz ar to Padomju Savienība uzsāka Lietuvas un citu Baltijas valstu okupācijas un tai sekojošas aneksijas procesu." B. Daukšts īpaši izceļ faktu, ka šā krājuma veidošanā piedalījies arī viens no prominentākajiem Krievijas vēsturniekiem Aleksandrs Čubarjans. Viņa viedoklī ieklausās arī oficiālais Kremlis. Šo krievu valodā izdoto krājumu galvenokārt plānots izplatīt Krievijā.
Itālija nebaidās no Latvijas viesstrādnieku pieplūduma
Imants Frederiks Ozols, LNT "Ziņas" 08/12/06 Savas robežas darbaspēkam no Latvijas atvērusi Itālija, tomēr lielu strādātgribētāju skaitu no mūsu valsts itālieši neprognozē. Oficiālās Romas lēmums atvērt robežas brīvai darbaspēka kustībai no visas Eiropas Savienības šobrīd varētu vairāk interesēt jaunus cilvēkus, kas kādu laiku vēlas pavadīt Itālijas kultūras vidē. Kopumā Itālijā trūkstot nekvalificētais darbaspēks. Šo nepieciešamību aizpilda ieceļotāji no Āfrikas, kā arī no dažām tuvējām valstīm.
Ferdinando Zaza, Itālijas vēstnieks Latvijā: "Papildus darbaspēks Itālijai nepieciešams tādās jomās kā celtniecība. Tas ir nekvalificētais darbaspēks. Es neuzskatu, ka jauni cilvēki no Latvijas ar augstu kultūras līmeni būtu ieinteresēti pārcelties, lai strādātu šādos darbos. Taču, protams, ir arī nozares, kur ir cita veida vakances. Mums ir grūtības ar paramediķiem, trūkst medmāsu."
Lai gan itāļu valoda ir patīkama latviešu ausīm, tomēr, kad ir runa par darba meklējumiem ārvalstīs, tas ir viens no šķēršļiem. Angļu valoda latviešiem šķiet vieglāk apgūstama, turklāt Lielbritānija un Īrija ir tuvākas.
Redzot, ka divus gadus Latvijai piešķirtā darba kvota faktiski paliek neizmantota, Itālijas varas iestādes saprata, ka bažām no strādnieku viļņiem nav pamata.
Ferdinando Zaza, Itālijas vēstnieks Latvijā: "Sākotnēji noteiktais pārejas periods tika radīts nepieciešamības dēļ novērtēt jauno fenomenu un tā apmērus. Mēs jau iepriekš noteicām kvotas, kuras bija diezgan lielas un netika piepildītas. Tā nonācām pie atziņas, ka nekādas briesmas nedraud no izdaudzinātā poļu santehniķa tēla."
Sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē strādā vieslektors no Itālijas. Pieaugusi arī interese par itāliešu valodas apguvi privātuzņēmumu rīkotajos kursos. Visticamāk, ka tieši no šo cilvēku vidus nāks neliela daļa Latvijas iedzīvotāju, kas varēs sev atrast piemērotu nodarbošanos Itālijā.
Uzbrukumā geju gājienam Igaunijā ievainoti vairāki tā dalībnieki
LETA-AFP 08/13/06 Vismaz seši cilvēki guva ievainojumus sestdien geju gājienā Igaunijā, kad aptuveni 20 nacionālisti uzbruka viņiem ar nūjām un apmētāja ar akmeņiem, ziņo gājiena organizētāji.
"Bandas uzbrukumā vismaz pusducis cilvēku tika ievainoti un viņiem bija jāsniedz medicīniskā palīdzība," teica gājiena organizētāju pārstāve Lisete Kampusa. "Viens gājiena dalībnieks, francūzis, guva smagu ievainojumu galvā," viņa teica aģentūrai AFP.
Aptuveni 20 jauniešu uzbrukums notika ap pulksten 3.30 pēcpusdienā Tallinas Vecpilsētā.
Šogad gājiena sākums aizkavējās par 20 minūtēm, jo īsi pirms tā sākuma policija saņēma brīdinājumu, ka Tallinas Vecpilsētā sprāgšot bumbas, taču nekādi spridzekļi netika atrasti.
Neraugoties uz dažu kritiķu aicinājumiem aizliegt geju gājienu, Tallinas varas iestādes to atļāva. Iepriekšējos gados notikušie geju gājieni Igaunijā noritēja bez īpašiem incidentiem un vardarbīgiem izlēcieniem pret gājiena dalībniekiem.
Viņu pārstāve Māli Kabina teica, ka gājiena gaisotne bijusi "mazliet bažīga, taču moža" par spīti tam, ka daži dalībnieki tikuši apmētāti ar olām.
Igauņi uzbrukumos praidam nesaskata organizētu pretestību
Sanita Upleja,
"Izslēdzam jebkādu saistību ar nesenajiem notikumiem Latvijā," Dienai saka Tallinas praida rīkotāju pārstāve Lizete Kampusa, lūgta komentēt iespējamo saistību starp nekārtībām Rīgas un Tallinas praidu sakarā. Patlaban esot skaidrs, ka labēji radikālie agresīvie jaunieši dēvē sevi par nacionāļiem, taču nav saistīti nedz ar politiskām partijām, nedz reliģiskām organizācijām. "Tā ir galvenā atšķirība no Latvijas," saka L.Kampusa, pieminot igauņu politiķu vairākuma atbalstošo attieksmi pret seksuālajām minoritātēm un baznīcas atturīgo nostāju šajā jautājumā. Pirms gājiena tikai divas nelielas, radikālas partijas aicināja neatļaut pasākumu. Pēc sestdien piedzīvotās vardarbības igauņu politiķi gan nav nosodījuši publiskajā telpā notikušo. L.Kampusa atzīst, ka politiķiem vajadzētu to darīt.
Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, šādiem pasākumiem nav jālūdz saskaņojums vietējai varai, vien pašvaldībā tas jāreģistrē un jāuzrāda pasākuma drošības plāns. Galvaspilsētas pašvaldība bijusi ļoti labvēlīga, un Tallinas mērs pat gatavojies piedalīties parādē, tomēr beigās atsūtījis rakstisku apsveikumu, stāsta L.Kampusa.
Igaunijas policija arestējusi sešas personas, kas uzbruka gājiena dalībniekiem. Pirmdien praida rīkotāji aicināja pieteikties aculieciniekus, lai lielākie nekārtību cēlāji, kuri nonākuši policijas rokās, saņemtu pienācīgu sodu. Ievainojumu guvis viens Spānijas pilsonis. Policijas darbam sestdienas pasākumā L.Kampusa veltīja atzinīgus vārdus, jo, sākoties uzbrukumam, "klātesošie policisti privātās drēbēs ātri reaģēja un dažās minūtēs situāciju atrisināja". Delfi.ee ziņo, ka arī Igaunijas drošības policija sākusi izmeklēt sestdien notikušo. Policija vērtēs, vai notikušais uzskatāms par sociālā naida kurināšanu.
Latvijas sapieru skolā noslēdzas divu Irākas speciālistu apmācība
DELFI 08/14/06 Otrdien Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nesprāgušas munīcijas Neitralizēšanas (NMN) skolā noslēdzas divu Irākas Drošības spēku speciālistu apmācības kurss, informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas speciāliste Agnija Štrausa.
Kursa noslēguma ceremonijā piedalīsies NBS Mācību vadības pavēlniecības pārstāvji, NMN skolas vadība un pasniedzēji.
Deviņas nedēļas ilgajā kursā Irākas Drošības spēku speciālistiem apguva pamata zināšanas nesprāgušu priekšmetu neitralizēšanā - atšķirt munīcijas veidus, noteikt to bīstamību un noraksturot nezināmu sprādzienbīstamu priekšmetu.
Audzēkņi apguva arī drošības noteikumus, piemēram, kā veikt sākotnējo evakuāciju un citus aizsargpasākumus, jo NMN operatoram ir svarīgi zināt un ievērot drošības noteikumus, gan darbojoties ar sprāgstvielu un uzspridzināšanas līdzekļiem spridzināšanas darbos, gan transportējot munīciju. Tika apgūti arī nesprāgušās munīcijas izlūkošanas un tās neitralizēšanas veidi, praktiskās nodarbības veicot Ādažu poligonā.
Protestējot pret karu, Rasnačs izstājas no Izraēlas sadarbības grupas
LETA 08/14/06 Protestējot pret karu Tuvajos Austrumos, no Latvijas un Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas izstājies Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK).
Rasnačs paskaidroja, ka neprotestē pret Izraēlu, bet pret karu kā tādu, ko viņš neatbalsta.
"Ja es gadījumā darbotos arī Libānas sadarbības grupā, tad noteikti no tās izstātos, jo esmu pret jebkāda veida karu," sacīja deputāts.
Saeimas prezidijs Rasnača iesniegumu par izstāšanos no sadarbības grupas šodien pieņēma zināšanai.
Vēl tikai mēnesi var pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm
TVNET 08/14/06 Kā ziņo Centrālā Vēlēšanu komisija, vēl tikai mēnesi līdz 15.septembrim - vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu. Pieteikties balsošanai pa pastu var 38 Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kurās izveidoti vēlēšanu iecirkņi, kas organizē balsošanu pa pastu.
Lai pieteiktos pasta balsošanai, vēlēšanu iecirknī jāiesniedz iesniegums, kurā jānorāda vēlētāja personas dati un adrese ārvalstīs, uz kuru izsūtāmi vēlēšanu materiāli. Piesakoties pasta balsošanai, obligāti uzrādāma arī Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās.
CVK ir paredzējusi, ka vēlētājs savu pasi un iesniegumu vēlēšanu iecirknī var nogādāt arī ar uzticības personas starpniecību. CVK uzskata, ka vēlētāja uzticības persona šajā gadījumā drīkst būt ne tikai fiziska persona, bet arī juridiska persona, piemēram, kurjerpasts.
Tā kā iespējas informēt Latvijas vēlētājus ārvalstīs ir ierobežotas, CVK priekšsēdētājs aicina Latvijas iedzīvotājus pastāstīt par šo iespēju saviem radiem un draugiem, kas dzīvo vai strādā ārvalstīs.
Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka līdz šim vēlētāji iespēju pieteikties pasta balsošanai izmantojuši kūtri - pagaidām balsošanai pa pastu 9. Saeimas vēlēšanās pieteikušies vien 82 ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi.
Pēc 15.septembra pieteikties pasta balsošanai vairs nevarēs, jo vēlēšanu iecirkņu komisijas vēlētājiem, kas būs pieteikušies pasta balsošanai, sāks izsūtīt vēlēšanu materiālus. Vēlētāji saņems visas Rīgas vēlēšanu apgabala vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni. Saņemot šo sūtījumu, vēlētājam jānobalso par to kandidātu sarakstu, kura ievēlēšanu Saeimā viņš vai viņa atbalsta. Šā saraksta vēlēšanu zīme jāievieto vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē, jāievieto pasta aploksnē un jānosūta atpakaļ vēlēšanu komisijai.
Izraēla nolaupīto karavīru atbrīvošanā lūdz arī Latvijas palīdzību
DELFI 08/16/06 Izraēla lūdz Latviju izmantot visu savu iespējamo ietekmi, lai kaujinieki, kas nolaupījuši trīs Izraēlas karavīrus, sniegtu ziņas par viņu stāvokli, ļautu starptautiskajām organizācijām tikties ar viņiem un sniegt medicīnisko palīdzību.
Izraēlas vēstniecība Latvijā
vērsās pie Saeimas priekšsēdētājas, Saeimas Ārlietu komisijas un
parlamentārās sadarbību grupas ar
Tāpat Izraēla vēlas panākt, lai starptautisko organizāciju pārstāvji varētu tikties ar šiem karavīriem. Visvairāk Izraēla lūdz palīdzību centienos nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem panākt karavīru atbrīvošanu.
Krievija vaino Baltkrieviju rindās uz Latvijas robežas
DELFI 08/16/06 Krievijas Federālais muitas dienests (FMD) otrdien paziņoja, ka vaina par daudzus kilometrus garo kravas automašīnu rindu uz Latvijas un Krievijas robežas jāuzņemas Baltkrievijas varas iestādēm.
FMD norādīja, ka sakarā ar stingrāku tranzīta režīmu kravu pārvadātāji no Eiropas Savienības (ES) labprātāk apbrauc Baltkrieviju un viņu automašīnas drūzmējas uz Latvijas un Krievijas robežas. Savukārt Baltkrievija apgalvo, ka tranzīta noteikumi nav mainījušies un tai neesot nekāda sakara ar sastrēgumu uz robežas, raksta avīze "Kommersant".
Daudzus kilometrus garā kravas automašīnu rinda sāka veidoties uz Latvijas un Krievijas robežas jau pagājušajā nedēļā. Pēc FMD datiem, otrdien milzīgajā sastrēgumā stāvēja aptuveni 800 kravas automašīnas. Kā norāda Latvijas starptautiskās autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" pārstāvis Pāvels Groševs, kravu piegādes izjaukšana katrai automašīnai izmaksā līdz 300 dolāriem (165 latiem) diennaktī.
Latvijas iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) otrdien minēja veselus trīs sastrēguma veidošanās iemeslus: ceļu remontu Igaunijā, kura dēļ kravu plūsma no ES pārorientējusies uz Latviju, muitas vadības maiņu Krievijā (runa ir par Ziemeļrietumu muitas pārvaldes Sebežas muitas punktu "Burački") un, visbeidzot, kontrolpunktu trūkumu Latvijā uz Krievijas robežas.
"Federālajam muitas dienestam ir sava versija par sastrēguma veidošanos. Otrdien sniegtajā dienesta ziņojumā apgalvots, ka krīzi izraisījusi transporta plūsmu pārorientēšanās no Baltkrievijas un Krievijas uz Latvijas un Krievijas robežas iecirkni sakarā ar ceļu nodokļa palielināšanos un transporta kontroles pastiprināšanos Baltkrievijas Republikā," raksta avīze. Kā uzskata Krievijas muitā, neraugoties uz rindām kontrolpunktos, pārvadātājfirmām ir izdevīgāk vest preces uz Krieviju caur Latviju, nevis caur Baltkrieviju.
Sastrēguma veidošanās "Baltkrievijas versiju" apstiprina arī "Latvijas auto" vadītājs Valdis Trēziņš. Pēc viņa teiktā, pārvadātāji no ES nevēlas šķērsot Baltkrievijas robežu lieko formalitāšu dēļ un baidoties par kravām, kuras vairākos gadījumos konfiscētas.
"Starp citu, Baltkrievijas varas iestādes otrdien noraidīja visus pārmetumus par netālredzīgo muitas politiku," raksta avīze. "Ceļu nodoklis Baltkrievijā nav mainījies kopš 2002.gada. Nav nekādu izmaiņu arī summās, kas jāmaksā par braukšanu pa automaģistrāli Bresta-Minska-Krievijas robeža, otrdien aģentūrai ITAR-TASS paziņoja Baltkrievijas transporta ministrijā.
Kā izteicās Baltkrievijas transporta inspekcijas vadītāja pirmais vietnieks Leonīds Lemešs, nav izdarītas nekādas izmaiņas arī transporta kontroles sistēmā.
Pēc jaunākās informācijas no Latvijas un Krievijas robežas, kamēr transporta sastrēgumā iesaistītās puses strīdas par tā cēloņiem, vārdā neminēti vidutāji organizē nelegālu biznesu automašīnu pārsūtīšanai pāri robežai uz Krieviju. Par 100 dolāriem viņi piedāvā šoferiem robežas šķērsošanas "paātrināto variantu".
ASV nosoda Baltkrievijas rīcību pret Latvijas diplomātu
DELFI 08/16/06 Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniecība Baltkrievijā ir izplatījusi paziņojumu, kurā pausts sašutums par Baltkrievijas varas iestāžu rīcību pret Latvijas diplomātu, portālu "Delfi" informēja Latvijas Ārlietu ministrijas Preses centrā.
Savā paziņojumā ASV
vēstniecība uzsver, ka
Vēstniecība nosoda šādu Baltkrievijas attieksmi pret diplomātu un aicina Baltkrieviju ievērot starptautiskās tiesību normas un saistības.
Jau ziņots, ka Latvijas
vēstniecības otrā sekretāra dzīvoklī Minskā
NBS nav resursu sūtīt karavīrus arī uz Libānu
DELFI 08/17/06 Aizsardzības ministrs Atis Slakteris norāda, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pašlaik sasnieguši resursu "griestus" dalībai starptautiskajās misijās, un dalība misijā Libānas un Izraēlas pierobežā prasītu pārskatīt dalību esošajās misijās.
Pēc ANO Drošības Padomes rezolūcijas par miera nodrošināšanas operācijas sākšanu Libānas un Izraēlas pierobežā, Slakteris norādīja, ka NBS ir sasnieguši savu resursu un personāla limitu dalībai starptautiskajās operācijās, tādēļ gadījumā, ja Latvijai būtu jāpiedalās jaunā NATO vai, kādas citas starptautiskas organizācijas vadītā miera uzturēšanas operācijā, būtu jāpārskata dalība kādā no esošajām operācijām.
"Latvijas karavīri starptautiskajās operācijās ārvalstīs patlaban piedalās maksimālajā apjomā, kādu NBS un valsts aizsardzības sistēma var atļauties. Mūsu bruņotajiem spēkiem ir nopietnas misijas Irākā, Afganistānā un Kosovā. Mēs sekmīgi darbojamies arī divās mazākās misijās Bosnijā un Hercegovinā un Gruzijā. Ja tiek diskutēts jautājums par Latvijas karavīru nosūtīšanu vēl kādās misijās ārvalstīs, tad uzskatu, ka jādomā, kura misija tiks samzaināta vai pārtraukta vispār," norāda aizsardzības ministrs.
Latvija šobrīd piedalās piecās starptautiskajās operācijās: Irākā atrodas 120, Afganistānā - 36, Kosovā -10, Bosnijā un Hercegovinā - 2 un Gruzijā - viens NBS karavīrs.
Apsvērs iespēju atvērt papildus Latvijas - Krievijas robežas šķērsošanas punktus
DELFI 08/17/06 Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs, apspriežot situāciju uz Latvijas Krievijas robežas, nolēma apsvērt iespēju atvērt papildus robežšķērsošanas punktus kravām, kurām nav jāveic veterinārā pārbaude.
Sarunas laikā puses atzina, ka Latvijas un Krievijas atbildīgie dienesti dara visu, lai samazinātu automašīnu rindas pie robežšķērsošanas punktiem, informēja valdības Komunikācijas departamentā.
Kaļužnijs informēja, ka uz Latvijas Krievijas robežas pusotru reizi ir palielināta automašīnu caurlaišanas jauda salīdzinājumā ar paredzēto. 350 mašīnu vietā Grebņevas robežpunktu diennaktī šķērso 450-460 automašīnas, turklāt Grebņevā plānots izveidot vēl vienu papildus kontroles punktu.
Vislielākās problēmas rada pārtikas preces pārvadājošās automašīnas, kuras sastāda 40% no kopējā mašīnu skaita, jo tām ir jāveic rūpīga pārvadājamo kravu pārbaude.
Ministru prezidents ierosināja apsvērt iespēju uz laiku situācijas normalizēšanai atvērt papildus robežšķērsošanas punktu automašīnām, kuru kravām nav jāveic veterinārā pārbaude.
Kaļužnijs apsolīja pārbaudīt šādu iespēju, kā arī ieteica uzlabot Latvijas u Krievijas robežsardzes dienestu operatīvo sadarbību un rīkot regulas tikšanās, lai kopīgi pārrunātu un risinātu aktuālos jautājumus.
Puses vienojās ceturtdien organizēt kopīgu Latvijas un Krievijas atbildīgo robežsardzes dienestu pārstāvju tikšanos un šā gada rudenī sarīkot abu valstu muitas vadītāju tikšanos Sanktpēterburgā.
Nākamnedēļ Latvijā viesosies pirmais Krievijas prezidents Jeļcins
LETA
08/17/06
Pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas
Trīs dienu vizītē Jeļcinam plānota tikšanās ar Vīķi-Freibergu un Latvijas augstām amatpersonām.
Kā norādīja Rozenberga, prezidente Jeļcinam pasniegs 1.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kas viņam tika piešķirts jau 2000.gadā, taču dažādu iemeslu dēļ Jeļcins to pieņemt nevarēja.
Pēc Rozenbergas teiktā, Jeļcina vizīte notiek nozīmīgā laikā, jo iezīmē abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas 15.gadskārtu. Jeļcins bija tas, kurš pirms 15 gadiem atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un kā pateicība par to viņam tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Šī vizīte tiek uzskatīta par vēsturisku, tā sniedz lielu pienesumu Latvijas un Krievijas nākotnes attiecību veidošanā, atzina prezidentes preses sekretāre. Viņa piebilda, ka Jeļcins ir demokrātiskās Krievijas tapšanas simbols.
Valdībā un partijās un tiesu lietās...
Lembergs paziņo par draudiem viņu nogalināt
Latvijas Avīze 08/10/06 Ventspils mērs Aivars Lembergs 9. augustā paziņoja, ka viņa rīcībā esot pilnīgi droša informācija par atsevišķu ar partiju "Jaunais laiks" (JL) saistītu uzņēmēju ieinteresētību viņu nogalināt. Uz jautājumu, kas vēlas Lembergu nogalināt, viņš atbildēja, ka "šajā gadījumā nevar runāt par politiskajiem oponentiem". "Šajā gadījumā ir citi pasūtītāji," sacīja Lembergs, norādot, ka tie esot uzņēmēji, kas ir "cieši saistīti ar "Jauno laiku"". Informāciju par draudiem viņa dzīvībai Lembergs pavēstīja, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par viņa prognozēm 9. Saeimas vēlēšanās.
"JL" ģenerālsekretārs Edgars Jaunups sacīja, ka Lemberga paziņojumu vērtē kā provokāciju un melus. "Šī ir šokējoša informācija. Ceru, ka tad, kad policija būs to pārbaudījusi, kāds izcietīs sodu. Vai nu Lemberga kunga dzīvības apdraudētājs, kas maz ticams, vai Lembergs pats, kas pazaudējis jebkādas veselā saprāta paliekas, " sacīja Jaunups.
Premjers IZM administratīvajā nespējā vaino valsts sekretāri
"Valsts sekretāre divas reizes bija šajā kabinetā un no manis personīgi saņēma konkrētus uzdevumus, kas jādara šajā laikā. Nekas kopš aprīļa nav mainījies," teica A. Kalvītis. Valsts sekretārei jau gada sākumā bija uzdots izveidot administratīvas struktūras, kas apsaimniekotu ES naudas, un tās sertificēt. Tika pat apspriests konkrēts modelis, stāsta premjera preses sekretārs Arno Pjatkins.
"Tam cilvēkam [A.Kalvītim] vienkārši nav informācijas," uzskata K.Jarinovska. Viņa norāda, ka ar A.Kalvīti par šiem jautājumiem runājusi tikai reizi, un arī tad netika doti konkrēti uzdevumi.
Toreizējā izglītības ministre Ina Druviete (JL) skaidro, ka tikšanās laikā IZM pārstāvji premjeram jau piedāvājuši shēmu hierarhisku sistēmu, kādā IZM varētu administrat īvi apsaimniekot ES struktūrfondu līdzekļus. Līdzās tagadējai ES struktūrfondu apsaimniekošanas otrā līmeņa starpniekinstitūcijai Profesionālās izglītības attīstības aģentūrai (PIAA) bija plānots izveidot arī Augstākās izglīt ības un zinātnes administrāciju (AIZA). Premjers piedāvāto administratīvo struktūru modeli ES līdzekļu apguvei atzina par perspektīvu, atceras I. Druviete.
Taču visas problēmas sākās pēc tam, kad IZM vadību pārņēma B. Rivža, uzskata K. Jarinovska. Viņa ministrei piedāvājusi savu restrukturizācijas plānu, taču idejas neguvušas B. Rivžas atbalstu. Ministre saka, ka tādu plānu nav redzējusi.
IZM valsts sekretāra vietnieks
vispārējos jautājumos Andrejs Cinis stāsta,
ka tuvākajā laikā, piesaistot papildu darbiniekus, tiks stiprināta gan
ministrijas iekšējā kapacitāte, gan tās aģentūras. Jaunas otrā līmeņa
starpniekinstitūcijas gan vairs netikšot veidotas, jo to akreditācijai vairs
neesot laika. ES struktūrfondu līdzekļus apsaimniekos PIAA, IZM augstākās
izglītības un zinātnes departaments, kā arī
Plāno sūdzēties Eiropas institūcijās par lauku ignorēšanu Latvijā
LETA 08/12/08 Piektdien Pagastu apvienības sapulcē pieņemtajā rezolūcijā par infrastruktūras krīzes nepieļaušanu laukos solīts ar sūdzībām vērsties Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejā, ja valdība šiem jautājumiem nepievērsīsies.
Rezolūcijā Ministru kabinetam izteikts aicinājums nepieļaut lauku infrastruktūras krīzi un nekavējoties atgriezties pie infrastruktūras attīstības finansējuma jautājuma. Pagastu apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Lielmežs šodien informēja, ka vajadzīgi apmēram 100 miljoni latu, lai atjaunotu lauku grants ceļus.
Rezolūcijā pausts, ka pašvaldību finansēšanas sistēma nenodrošina pagastiem un pilsētām pietiekamus ieņēmumus, kā arī projektus un attīstības ieceres kavē pārāk mazais ikgadējais pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limits.
Gatavojoties 2007. līdz 2013.gada programmēšanas periodam, reģionālās attīstības jautājumi atdoti nozaru ministrijām. Plānojot ES strukturālo fondu izlietojumu, atbildība par lauku infrastruktūras attīstību pārlikta uz ES finansēto Lauku attīstības programmu. Tajā lauku infrastruktūras finansējums samazināts līdz minimumam, pausts rezolūcijā.
Pagastu apvienība pieņēma arī rezolūciju, ka administratīvi teritoriālā reforma jāveicina ar ekonomiskām metodēm. Rezolūcijā prasīts katru gadu garantēt reformas atbalstam vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta, kā arī garantēt jaunajiem novadiem pašu ieņēmumu bāzi, kas būtu pamats to attīstībai. Rezolūcijā pausts, ka reforma veicama, balstoties uz brīvprātīgu izvēli. Noteikts arī, ka vajadzīgs izveidot tieši vēlētas reģionu pašvaldības, kuru finanses un kompetence būtu stingri nodalīta no vietējo pašvaldību finansēm un kompetences.
Sapulcē nobalsoja arī par aicinājumu politiskajām partijām atbildēt uz deviņiem ar lauku attīstību saistītiem jautājumiem. Pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Laicāns sacīja, ka negaida atbildes no visām 19 partijām, kas kandidē rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, bet atbildēt varētu tās, kuras ir pie varas ilgi.
Pagasti vēlas zināt, kā partijas plāno Satversmē nostiprināt pašvaldības un subsidaritātes principu, kādā proporcijā plāno palielināt pašvaldību daļu valsts kopbudžetā, vai plāno mainīt līdzšinējo kārtību, ka ES atbalstītie pasākumi plānoti un finansēti pa nozarēm nevis reģioniem. Prasīts arī, kādā proporcijā partijas plāno samazināt likumu un citu normatīvo aktu skaitu, vai tās atbalsta valsts pārvaldes iestāžu skaita samazināšanu, vienkāršojot administratīvās procedūras.
Uzdots jautājums, vai partijas domā būtiski palielināt finansējumu administratīvi teritoriālajai reformai un kādu daļu no iekšzemes kopprodukta tās plāno reformai piešķirt nākamo astoņu gadu laikā. Partijām prasīts, kādā apjomā tās plāno finansēt ārpus ES programmām palikušās lauku attīstības uzturēšanas un attīstības jomas, vai, plānojot sociālās infrastruktūras optimizāciju, tiek ņemts vērā, ka nākotnē, uzlabojoties labklājībai un mainoties ražošanas un pakalpojumu struktūrai, pēc šiem objektiem laukos pieaugs pieprasījums.
Vēlas uzsākt kriminālprocesu par nekārtībām 'Rīgas praids' laikā
DELFI 08/11/06 Ģenerālprokuratūra lūdz atcelt un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietas par notikumiem seksuālo minoritāšu pasākuma laikā un materiālus nodot prokuratūrai kriminālprocesa uzsākšanai, portālu "Delfi" informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors Juris Pēda iesniedzis sešus protestus par 4.augusta Centra rajona tiesas lēmumiem administratīvā pārkāpuma lietās, kurās tika izlemta personu atbildība par darbībām 22.jūlijā, kas seksuālo minoritāšu aktivitāšu laikā veica huligāniskas darbības pret citām personām.
Protests iesniegts, jo virsprokurors uzskata, ka personu apmētāšana ar mēsliem daudzu cilvēku klātbūtnē ir rupja un acīm redzama necieņas izrādīšana pret sabiedrību, skaidro Vasks.
Protestos Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājam lūgts atcelt pieņemtos lēmumus, izbeigt administratīvā pārkāpuma lietas un materiālus nodot Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa uzsākšanai.
Jau ziņots, ka 22.jūlijā pēc dievkalpojuma Anglikāņu baznīcā izcēlās kautiņš starp seksuālo minoritāšu organizāciju pārstāvjiem un viņu pretiniekiem. Baznīcas apkaimē nebija policijas darbinieku, jo tiesībsargājošajām iestādēm iepriekš neesot bijusi sniegta informācija, ka Anglikāņu baznīcā šajā laikā plānots dievkalpojums, informēja policijas pārstāve.
Pasākuma rīkotāji gan apgalvoja pretējo un norādīja, ka informācija par plānotajiem pasākumiem, arī par to, ka mainīts plānotā dievkalpojuma laiks, tiesībsargājošām iestādēm tika sniegta.
Gan pie Anglikāņu baznīcas, gan pie viesnīcas "Reval Hotel Latvija", kur 22.jūlijā seksuālo minoritāšu un citu nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās laikā protestētāja apmēram pussimts cilvēku, protestētāji apmētāja seksuālo minoritāšu pārstāvjus un policijas darbiniekus ar olām, fekālijām, minerālūdens pudelēm un citiem priekšmetiem.
Tiesa nekārtību rīkotājus sodījusi ar naudas sodiem.
JL reakcija nepiedien partijas principiem
Agnese Margēviča, NRA 08/12/06 Partija Jaunais laiks uz Rēzeknes sarunu skandāla izraisīto krīzi reaģē līdzīgi tam, kā uz Jūrmalgeitu reaģēja toreizējā skandālā iesaistītās partijas, kuras jaunlaicieši mudināja nožēlot grēkus un pašattīrīties.
Savukārt pats JL, vismaz spriežot pēc partijas līderu izteikumiem, negrasās izvērtēt ne Kārļa Šadurska, ne Dana Titava lomu Rēzeknes sarunās. Vieni eksperti spriež, ka šī JL reakcija ir krasā pretrunā ar partijas deklarētajiem principiem, savukārt citi, kuri bijuši aktīvi, nosodot Jūrmalgeitas dalībniekus, nu ir kūtri izvērtēt Rēzeknes sarunu saturu, gaidot jaunus un jaunus apliecinājumus no JL, ka sarunas patiesi ir notikušas. To, ka tās notikušas, pagaidām nav noliedzis neviens JL valdes loceklis, gluži otrādi uzsvērti vienaldzīgā tonī komentējot, ka "tur taču nekā tāda nav".
Tiesa, ne visi JL valdes locekļi ir tādās domās, kā, piemēram, Artis Kampars un Linda Mūrniece, kuriem partijas biedru sarunas nešķiet nosodāmas. Atsevišķi JL valdes locekļi pirmdien gaidāmajā valdes sēdē cer saņemt atbildes uz Rēzeknes sarunu raisītajām bažām un, ja būs nepieciešams, izvērtēt partijas biedru rīcību.
"No krīzes vadības viedokļa viņi visu dara pareizi, bet tā nav tā pareizība, kuru gaida sabiedrība. Viņi dara visu kā no mācību grāmatas, bet vai tas ir savienojams ar to, ko viņi paši ir deklarējuši? Viņi taču visas koalīcijas sarunas veica televīzijas kameru priekšā... Partijai, kura deklarējusi par savu mērķi panākt atklātību, caurspīdīgumu, godīgumu un tā tālāk, vajadzētu šos mērķus ievērot arī krīzes situācijā," vērtē Latvijas Universitātes pasniedzējs Aleksandrs Mirļins, piebilzdams, ka šī ir Jaunajam laikam "nepiedienīga taktika".
"Nevajag uzticēties nevienas partijas deklarētajam stilam, jo Latvijas politiskajā kultūrā deklarētais un īstenotais ļoti, ļoti atšķiras," savukārt norāda sociologs Aigars Freimanis. "Bažas, aizdomas vai pat pārliecība un fakti par to, ka Jaunajā laikā viss ir tāpat, kā pie visiem citiem, ka tā nav kaut kāda unikāla cilvēku atlase, kas izveidojusi unikālu partijisku veidojumu, nu nevienam taču, es domāju, nebija šaubu, ka tā nav," uzskata sociologs.
A. Mirļins spriež, ka, ņemot vērā JL deklarētos standartus un apgalvojumus par savas partijas unikalitāti citādi netīrajā Latvijas politiskajā vidē, partijai bija jāizvēlas gluži cita stratēģija Rēzeknes sarunu krīzes pārvarēšanai. Adekvāta reakcija, viņaprāt, būtu nekavējošs paziņojums par darba grupas izveidi partijas iekšienē, lai izmeklētu, vai Neatkarīgās publicēto sarunu atšifrējumu radītās aizdomas ir pamatotas, un, ja tas apstiprinātos, JL būtu jārīkojas gluži tāpat kā gadījumā ar trim Jūrmalas domes deputātiem, kuri tika izslēgti no partijas.
"Viņiem laikam ir tā problēma, ka distance starp deklarēto tēlu un šo notikumu ir ļoti liela. Citas partijas morāli piesauc ļoti piesardzīgi, vairāk runājot par to, kā vajadzētu būt, bet Jaunais laiks to nepārtraukti deklarē. Tas ir vājais punkts, ar kuru viņi bija apzīmogoti no pirmās dienas, un tā ir viņu veiksme, ka tas ir noticis tikai pēc četriem gadiem, lai gan tas notiek īsi pirms vēlēšanām un negatīvas sekas tam var būt," spriež A. Freimanis.
"Šajā situācijā ir divas svarīgas lietas. Vispirms Jaunajam laikam būtu nepārprotami un vienotā paziņojumā jāpasaka sava attieksme pret šo te. Kas tad tas īsti ir vai tā ir patiesība, vai tās sarunas bija, vai tās notika, vai šīs neskaidrās atsauces uz dažādiem dokumentiem ir patiesas, un tad izskaidrot, kas šie dažādie dokumenti ir un, ja tiešām ir bijušas kaut kādas burtnīcas, kur tiek uzskaitīti kaut kādi rēķini, tad ko šī partija ar to darīs. Neapšaubāmi, Jaunā laika reakcija šobrīd nav bijusi nepārprotama, pietiekami skaidra un publiska," norāda sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Lolita Čigāne. Viņa, kas bijusi aktīva citu partiju pieļauto pārkāpumu komentētāja, piektdien jau otro dienu atteicās Neatkarīgajai pēc būtības komentēt sarunu saturu.
"Lai es varētu sākt analizēt šīs sarunas aspektus, es labprāt gribētu iepazīties ar pilnu šo sarunu transkriptu."
IZM meklē darbiniekus, lai būtu gatava ES struktūrfondu apgūšanai
LETA
08/13/06
Lai pilnībā sagatavotos ES struktūrfondu apguvei, tiekot meklēti jauni darbinieki, jo iepriekšējās ministres laikā, kā apgalvoja Korbe, ministrija esot novājināta un tajā esot bijuši brīvi 30% štata vietu.
IZM pašlaik pilnībā izpildot ES struktūrfondu apguves grafiku un darbinieku trūkums darbu neietekmēšot, uzskata Korbe. "Bažas, ka nepagūsim laikā sagatavoties ES struktūrfondu apguvei, nav pamatotas, jo līdz šim neesam saņēmuši nekādus pārmetumus par nepadarītiem darbiem," apgalvoja Korbe.
Kā ziņots, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ir paudis bažas par ES līdzekļu apguvi IZM. Pēc viņa domām, šajā situācijā esot vainojama uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādinātā IZM valsts sekretāre Kristīne Jarinovska.
"Ja valsts sekretārs nestrādā, tad arī ministrs nevar strādāt," ir pārliecināts valdības vadītājs. Viņš uzskata, ka Jarinovska ir jāsauc pie atbildības.
Savukārt Jarinovska pauda viedokli, ka ES fondu apguve ir politisks jautājums, kas arī pieprasa politisku atbildību. Rivžas attieksme pret to līdz šim esot bijusi pārāk vieglprātīga.
"Kad Baiba Rivža uzsāka darbu, viņa apzinājās Eiropas jautājumu svarīgumu, lai arī bija spiesta strādāt bez valsts sekretāra. Tika izveidota darba grupa Eiropas jautājumos, atjaunots Eiropas lietu departaments, kā arī sabiedrisko attiecību nodaļa," izteicās Korbe.
VK konstatē nepilnības ES struktūrfondu projektu apstiprināšanā
DELFI
08/14/06
VK revidēja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas, informēja Valsts kontrolieres padomniece Līva Ulmane.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka ir iepazinušies ar VK veikto revīzijas ziņojuma projektu un ņēmusi vērā izteiktos ieteikumus. Vienlaicīgi FM uzsver, ka VK identificētās nepilnības neapdraud drošu un sekmīgu Eiropas naudas apguvi Latvijā, par ko liecinot fakts, ka Latvija uzrāda vienus no labākajiem rādītājiem ES struktūrfondu apguvē starp Baltijas valstīm un citām jaunajām dalībvalstīm.
Ministrija arī secinājusi, ka lielākā daļa konstatējumu un ieteikumu jau iepriekš diskutēti sarunās ar fondus administrējošajām institūcijām, NVO, sociālajiem un reģionālajiem partneriem.
Savukārt daļa VK ieteikumu jau ir ieviesta, bet vairums kā gūtās mācības no šī ES fondu apguves perioda (2004. 2006.gads) ieviešami, plānojot līdzekļu apguvi nākamajā periodā no 2007. 2013.gadam, skaidroja FM ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece Lita Kokale.
Revīzija tika veikta Finanšu ministrijā kā ES struktūrfondu vadošajā iestādē, Ekonomikas ministrijā, Satiksmes ministrijā, Vides ministrijā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) un Veselības ministrijā kā pirmā līmeņa starpniekinstitūcijās, Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) un Lauku atbalsta dienestā (LAD) kā otrā līmeņa starpniekinstitūcijās, kā arī grantu shēmas apsaimniekotājos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) un Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA).
Lai gan Finanšu ministrija kā vadošā iestāde kopumā ir nodrošinājusi ES struktūrfondu projektu vērtēšanas sistēmas vadību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pastāv vairākas būtiskas nepilnības.
ES struktūrfondu ieviešanu nosaka divi plānošanas dokumenti Latvijas Attīstības plāns 2004. 2006. gadam, kas nosaka valdības stratēģiju un prioritātes, lai veicinātu sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanu, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, un Programmas papildinājums, kas detalizēti skaidro pasākumus un aktivitātes, nosaka projektu atlases kritērijus, sagaidāmos rezultātus un sasniegšanas indikatorus. Latvijas Attīstības plāns un Programmas papildinājums tika izstrādāti angļu valodā un revīzijas veikšanas laikā Latvijas attīstības plāns bija pieejams latviski tikai kā tulkojuma projekts, bet Programmas papildinājums līdz 2006. gada janvārim publiski pieejams bija tikai angļu valodā.
Tādejādi pārkāptas Valsts valodas likuma prasības un to personu tiesības, kurām, piesakot projektu, ir jāapliecina iepazīšanās ar plānošanas dokumentiem un kuras nespēj iepazīties ar dokumentu valodas ierobežojumu dēļ. Programmas papildinājums nav arī izdots kā normatīvais akts, līdz ar to struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām nav tiesiska pamata ievērot šajā dokumentā noteiktās prasības.
Finanšu ministrijas izstrādātajā koncepcijā par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas un vadības sistēmu 2007. 2013. gadam norādīts, ka piešķirto finansējumu plānots sākt izmantot nekavējoties. Savukārt situācija, ka normatīvo dokumentu izstrādi plānots pabeigt izstrādāt līdz ar nākamā programmēšanas perioda sākšanos, pastāv risks, ka visām iesaistītajām pusēm nebūs pietiekami daudz laika, lai izprastu izvirzītās prasības un plānotu un īstenotu nepieciešamās aktivitātes. Nezināmas prasības un neiespējamība plānot darbības neliecina par caurskatāmu procesu kopumā
Saskaņā ar Padomes Regulas prasībām vadošā iestāde ir atbildīga par sistēmas izveidošanu, kas vāc uzticamu finanšu un statistikas informāciju par palīdzības īstenošanu. 2004.gada 1.maijā, uzsākot ES struktūrfondu apguvi, vienotā informācijas sistēma nedarbojās, kaut gan tās izstrāde tika uzsākta 2003.gada aprīlī. Līdz 2006. gada janvārim vienotās informācijas sistēmas izstrādei Finanšu ministrija bija iztērējusi 155 tūkst. latu, tomēr 2006.gada martā tā spēja nodrošināt tikai 47 % no nepieciešamajām atskaitēm, radot risku, ka savlaicīgi netiek nodrošināta informācija, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai.
Tā kā Finanšu ministrija nav nodrošinājusi atbilstošas informācijas sistēmas izveidi, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un grantu shēmas apsaimniekotāji izveidoja savas informācijas sistēmas datu par ES struktūrfondu projektiem uzkrāšanai, līdz 2006. gada 1. janvārim iztērējot 112 tūkst. latu. Paralēli pastāvot vairākām informācijas sistēmām, struktūrfondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām papildus apmainoties ar informāciju un vadības komitejai uzraugot struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanu, veicamās darbības pārklājas un tiek neefektīvi izmantoti budžeta līdzekļi.
Grantu shēmas projektu pieteikumu vērtēšanā un atsevišķām LAD atklāta konkursa aktivitātēm netika nodrošināts savstarpējs projektu konkurss, jo izšķirošais kritērijs nepietiekamu līdzekļu gadījumā projekta finansējuma saņemšanai ir projektu pieteikumu reģistrācijas secība, kas rada risku, ka finansējumu nesaņem labākie projektu pieteikumi, kas nodrošinātu augstāku pievienoto vērtību un mērķu sasniegšanu visefektīvākajā veidā.
Turklāt situācija, ka grantu shēmu projektu iesniedzējiem nav skaidri noteikti projektu iesniegšanas termiņi, nerada iespēju visām ieinteresētajām personām iesniegt projektu pieteikumus, kas rada nevienlīdzīgas konkurences risku. Tādēļ ir nepieciešams apstiprināt pieteikumu vērtēšanas specifisko kritērijus, kas veicinātu projektu pieteikumu savstarpējo konkurenci un Latvijas Attīstības plāna mērķu sasniegšanu visefektīvākajā veidā.
Atbilstoši MK noteikumiem, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija projektus iekļauj struktūrfonda nacionālajā programmā, ņemot vērā uzraudzības komisijā apstiprinātos projektu kvalitātes un specifiskos vērtēšanas kritērijus. Pēc tam pirmā līmeņa starpniekinstitūcija iesniedz izstrādāto struktūrfonda nacionālo programmu vadības komitejā un vadības komiteja saskaņo struktūrfonda nacionālo programmu un tajā iekļautos struktūrfonda nacionālās programmas projektus. ERAF vadības komiteja ir pārsniegusi savas pilnvaras, izskatot un saskaņojot piecu aktivitāšu nacionālās programmas un tajās iekļautos struktūrfonda nacionālās programmas projektus, kā arī specifiskos vērtēšanas kritērijus pirms projektu specifisko vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas uzraudzības komitejā. Tas rada risku, ka uzraudzības komitejā apstiprinātie specifiskie vērtēšanas kritēriji atšķirsies no vadības komitejā saskaņotajā nacionālajā programmā iekļautajiem kritērijiem, kas, iespējams, radīs nepieciešamību veikt atkārtotu projektu atlasi, šādi paildzinot nacionālās programmas projektu ieviešanu, radot papildus izmaksas un neveicinot attīstības plāna mērķu sasniegšanu.
Programmas papildinājumā ir noteikts, ka pastāv vairāku veidu vērtēšanas kritēriji: administratīvie, kvalitātes un specifiskie vērtēšanas kritēriji. Revīzijā tika konstatēts, ka neskatoties uz to, ka vērtētāju rīcībā nav informācijas par projekta pieteikuma atbilstību kritērijiem, vērtētāji ir spējuši sniegt novērtējumu, piemēram, par to, ka "projekta pieteikums atbilst nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem", lai gan revīzijas laikā netika uzrādīti attiecīgie dokumenti, kam jāatbilst projektu pieteikumiem.
Satiksmes ministrijā, Veselības ministrijā un Vides ministrijā nav izstrādāta metodoloģija projektu vērtēšanai pēc kvalitātes un specifiskajiem kritērijiem, tādēļ Valsts kontroles revidenti nevarēja izsekot projekta vērtējumam un iegūt pietiekamus un atbilstošus pierādījumus izdarītā vērtējuma pamatojumam.
Pastāv risks, ka vērtēšana ir bijusi nepilnīga, jo vērtējumam nav atsauces uz attaisnojošiem dokumentiem un revidenti nevarēja atkārtot vērtēšanas darbības un iegūt vērtētāju secinājumiem līdzīgus spriedumus. Pastāv arī risks, ka visi vērtētāji vērtēšanas principus neizprot vienādi un netiek izmantot vienota pieeja projektu vērtēšanā, kas var radīt projektu nevienādas konkurences risku.
Sarežģītā un vairāku pakāpju lēmumu pieņemšanas sistēma būtiski ietekmē projektu ieviešanu, īpaši, ja projekts ir saistīts ar celtniecības darbiem, kam Latvijā ir sezonāls raksturs. Satiksmes ministrijā atklātu konkursu projektu vērtēšana un lēmumu par projektu apstiprināšanu pieņemšana, saskaņošana un apstiprināšana kopumā ilga astoņus mēnešus Pastāv risks, ka projektu pieteikumos iekļautie projektu budžeti ilgās projektu vērtēšanas un apstiprināšanas dēļ zaudē aktualitāti, jo projektu ieviešanas izmaksas ietekmē inflācija.
Vairākās aktivitātēs vairāk nekā 90% gadījumu LIAA ir izmantojusi vienīgo iespēju nosūtīt granta shēmas projekta pieteikumu pieteicējam neatbilstību novēršanai, lai projekta pieteicējs precizētu iesniegto projektu atbilstoši administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Vidēji 15% gadījumu katrā no revīzijā pārbaudītajām aktivitātēm projektu pieteicēji arī pēc nepilnību novēršanas nenodrošināja projektu pieteikumu atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem. Tas, ka daudzi projektu pieteicēji nespēja sagatavot projektu pieteikumus atbilstoši administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, rada risku, ka projektu pieteicējiem nav sniegti pietiekami skaidri norādījumi, kā būtu sagatavojams kvalitatīvs projekta pieteikums.
Ekonomikas ministrijā vienas
aktivitātes ietvaros ir pārsūdzēta piektā daļa jeb 15 no LIAA lēmumiem par
atteikumu piešķirt valsts atbalstu, jo projekta pieteikums neatbilda
administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Visos šajos gadījumos
Šiem projektu pieteikumiem kopā ir piešķirts atbalsts 1,4 milj. latu apmērā. Revīzijas laikā konstatēts, ka Valsts pārvaldes likums, kas paredz augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, nosūtot lietu atkārotai skatīšanai, konkurē ar Administratīvā procesa likumu, kurā noteikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, t.i., tā pārņem lietu savā kompetencē.
Minēto likumu normas var tikt interpretētas dažādi, līdz ar to, vērtējot projektu pieteikumus, lēmums, kas pieņemts ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas var atšķirties no lēmuma, kas tiek pieņemts, ievērojot Administratīvā procesa likuma normas. Tas rada risku, ka ar Ekonomikas ministrijas pieņemto lēmumu par atbilstošiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem atzītie projektu pieteikumi var tikt atzīti par neatbilstošiem.
Lembergs nodevis glabāšanai savus ieročus
LETA 08/14/06 Ventspils mēram Aivaram Lembergam šodien paredzēta tikšanās ar Ventspils Policijas pārvaldes priekšnieku, lai apspriestu savas drošības pasākumu papildu nodrošinājumu, nedēļas tikšanās laikā ar masu medijiem sacīja Lembergs. Viņš arī nodevis glabāšanai savus ieročus ar iespēju pārdot tālāk.
Ventspils mērs joprojām uzskata, ka pastāv nopietns apdraudējums viņa dzīvībai. Lembergs neizslēdza iespēju, ka tiks uzrakstīts arī oficiāls iesniegums tiesībsargājošam iestādēm; pašlaik juristi strādājot pie iesnieguma teksta.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Lembergs sarunā ar žurnālistiem paziņoja, ka viņam ir neoficiāla, bet droša informācija, ka tiekot izskatīts jautājums par viņa nogalināšanu.
"Man ir tāda neoficiāla informācija, bet droša," sacīja Lembergs un norādīja, ka "tie varētu būt uzņēmēji, kas ir cieši saistīti ar partiju "Jaunais laiks" (JL)".
JL priekšsēdētājs Einars Repše pašvaldības vadītāja paziņojumu nosauca par murgiem.
Lembergs apgalvoja, ka par draudiem zinot arī Drošības policija (DP), lai gan viņš policijas iestādē neesot vērsies.
"Drošības policijā Lembergs vērsies nav, un mūsu rīcībā arī nav informācijas par šādu faktu," Lemberga paziņojumu aģentūrai LETA komentēja DP priekšnieka vietnieks Juris Leitietis.
"Ja Lembergs jūtas nedrošs, viņam vajadzētu vērsties savā teritoriālajā policijas iestādē, taču, ja viņš vairāk uzticas DP darbiniekiem, viņš var vērsties arī pie mums," sacīja Leitietis.
"Man liekas, ka es nevienam netraucēju. Kam var traucēt skaista pilsēta un Latvija," piebilda Lembergs.
Kā šodien žurnālistiem skaidroja Lembergs, iespējams, pret viņu sāktā antikampaņa varētu pieņemties spēkā un ar laiku stātos spēkā iespējamie ierobežojumi saistībā ar ieroču turēšanas un lietošanas atļaujām, tāpēc viņš laicīgi esot nodevis savus ieročus glabāšanai ar iespēju tos pārdot tālāk.
Lembergs gan neprecizēja, kādus un cik ieroču viņš nodevis, vien piebilda, ka daļa no tiem esot medību ieroči.
Viedoklis: Krīze ir visā Latvijas tiesību aizsardzības sistēmā
Juris Paiders, NRA 08/14/06 Piektdien Latvijas Radio programmā Aleksandra studija krievu valodā ekspertiem tika uzdots jautājums, ar ko šā gada priekšvēlēšanu kampaņa atšķiras no iepriekšējām.
Viena no atbildēm bija ja agrāk partijas izplatīja kompromitējošus materiālus cita par citu, tad tagad tiesībsargājošās struktūras ir cieši saaugušas ar politiku. Partiju spēkošanās centrā tagad ir, kurai partijai izdevies iegūt par sabiedroto pēc iespējas ietekmīgāku tiesībsargu struktūru.
Tā kā Latvijā ir daudz dažādu dienestu un biroju, tad, dalot taisnīgi, katrai valdošajai partijai sanāks sava policija vai prokuratūra un pat pietiks lielākajam opozicionāram.
Jaunais Kriminālprocesa likums ir ievērojami atvieglojis kriminālprocesa sākšanu. Tagad, tiklīdz ir politiska nepieciešamība, partijai piepalīdz ietekmīgi tiesībsargi un kriminālprocesu sākšana ir vienkāršāka par vienkāršu. Vajag tikai pretinieku kriminālprocesā, un atļauja noklausīties visas telefonsarunas tūdaļ būs! Turklāt tas neprasa nekādus milzu reklāmas izdevumus.
Taču tieši šādas politiskās tiesībsargu spēles kļūst bīstamas gan demokrātijai, gan tiesiskai valstij.
Vislielāko kritiku ir pelnījusi tieši Ģenerālprokuratūra. Tā ir tik klaji nostājusies partijas Jaunais laiks pusē, ka pat pārsniedz jebkādas ciniskuma robežas.
Kad tika publiskoti pret Jaunā
laika politiskajiem konkurentiem vērsti krimināllietas materiāli Jūrmalas
korupcija skandāla sakarā, Ģenerālprokuratūra publiski paziņoja, ka tā
neizmeklēs, kurš ir noplūdinājis
Sanāk kā kāršu spēlē: no viena dienesta noplūst informācija par Jaunā laika vadoņu šmucēm. Nākamajā dienā noplūst informācija no kriminālprocesa pret Jaunā laika politiskajiem pretiniekiem.
Cilvēki, vai tiešām mums patīk dzīvot valstī, kur prokuratūra pārvēršas par kādas partijas militāro spārnu.
Partiju finansēšanas likuma ierobežojumi tagad transformējas par kroplu demokrātiju. KNAB pārbauda katru oficiālo ziedotāju partiju kontos, bet liekas nedzirdam un nemanām, ka gadu tiesībsargu rokās ir burtnīciņa ar uzskaitītiem izdevumiem Jaunā laika priekšvēlēšanu kampaņā. Agrāk vēlēšanās uz lielākiem panākumiem varēja cerēt tie, kas spēja savākt vairāk līdzekļu TV reklāmu kampaņai. Tagad partijas oficiāli nevar pat nosūtīt savu programmu katram vēlētājam. Nav brīnums, ka partiju cīņu lauks ir pārvietojies uz prokuratūras gaiteņiem, organizējot kriminālprocesus pret saviem politiskajiem pretiniekiem. Tagad politiskās dividendes cer smelt tie, kam ir visietekmīgākie sabiedrotie prokuratūrā, kuri spēj saražot vairāk kriminālprocesu, vairāk ierakstītu mobilo telefonu sarunu, vairāk uzrādītu apsūdzību nekā politiskie pretinieki.
Kādā brīdī kādam ir jāpasaka stop. Saeimai ir jāsaņemas un jāizbeidz šī ālēšanās. Ja ģenerālprokurors saduļķotajā politiskajā sistēmā jūtas kā zivs ūdenī, tad ir jānomaina ģenerālprokurors. Ja prokurori ir slepeni algotņi dažām partijām, tad ir jāpatriec šie prokurori.
Prokuroriem būtu vēlreiz jāizlasa prokuratūras likums, ka prokurors, izskatot konkrētas lietas, savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību, ka prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam.
Krīze ir ne tikai Valsts policijā, kur priekšnieki piesedza padoto noziegumus. Krīze ir visā Latvijas tiesību aizsardzības sistēmā, un šī sistēma ir fundamentāli jāreformē. Domājams, ka tas varētu būt pirmais uzdevums jaunajam Saeimas sastāvam.
Kura partija bagātāka
Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze 08/14/06 9. Saeimas vēlēšanās piedalīsies 19 deputātu kandidātu saraksti, taču reāli dalību vēlēšanās ņems vismaz 23 partijas, jo dažos sarakstos startē vairāk nekā vienas partijas pārstāvji. Izšķirties, par ko balsot, varbūt palīdzēs ieskats partiju naudas makos.
Partiju apvienošanās vienā sarakstā ietekmē arī naudas lietas. Piemēram, dažu partiju apvienības saņem kopīgus ziedojumus, bet citu ne.
Tā eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas vadītā partija "Līdztiesība" un Saeimas deputāta Jakova Plinera dibinātā "Brīva izvēle tautu Eiropā" vēlēšanās startēs zem prokrieviskajās aprindās populārā "zīmola""Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Abas partijas saņēmušas ziedojumos tikai dažus simtus, kamēr apvienība "PCTVL" ierindojas "biezāko" partiju desmitniekā.
Pavisam citāda situācija ir apvienībā "Saskaņas centrs". Te ziedotāji dāsni bijuši pret apvienību un arī diezgan daudz devuši divām citām partijām "Jaunajam centram" un Tautas saskaņas partijai. Visbagātākā šajā apvienībā ir TSP, jau krietni mazāk naudas ir "JC", bet pavisam sponsoru apdalīta palikusi Latvijas Sociālistiskā partija.
Ziedotājs Aivars Bergers devis 8850 latus apvienībai un vēl 2000 latus "JC".
Zaļo un zemnieku savienība ir nabadzīgāka ziedojumos saņemti tikai ap 10 000 latu. Toties ziedotāji dāsni bijuši pret savienībā ietilpstošo Latvijas Zemnieku savienību, kurai ticis vairāk nekā 80 000 latu, kamēr partneriem Zaļajai partijai gandrīz trīs reizes mazāk.
Kā zināms, kopā vienā sarakstā startē arī Latvijas Pirmā partija un "Latvijas ceļš". Šajā savienībā "LC" ir ievērojami nabadzīgāks par pirmpartijiešiem. Kamēr LPP ziedojumos saņēmusi vairāk nekā 100 000 latu un daudzi labvēļi devuši pa pieciem, pa desmit tūkstošiem, "LC" jāsamierinās ar dāvinājumiem pusotra tūkstoša latu apmērā. Kopīgus ziedojumus, vismaz pēc KNAB mājas lapā sniegtajām ziņām, apvienība nav saņēmusi.
Daudz sīko ziedojumu līdz 100 latiem saņēmis "Jaunais centrs", "Jaunais laiks", "Jaunie demokrāti", "Visu Latvijai!", kurai kopumā lielākais ziedojums bijis tikai 200 latu.
Toties Tautas partijai ir izteikti maz mazo ziedojumu līdz 100 latiem. Liela daļa ziedotāju devusi vismaz tūkstoti latu. Pa tūkstotim vai diviem devuši daudzi TP Saeimas frakcijas deputāti.
Tautas saskaņas partijas kasē vispār nav iebiris neviens sīkais ziedojums. Skopākais labvēlis devis 355 latus.
Pārsvarā tikai lielās, labējās vai centriskās Saeimā pārstāvētās partijas jau saņēmušas lielākos likumā atļautos ziedojumus 10 000 latu. Tikpat lielu ziedojumu saņēmis arī "Saskaņas centrs", kuru Saeimā pārstāv daļa savulaik no "PCTVL" saraksta ievēlēto deputātu.
Gandrīz 10 000 latus gan vairākkārt saņēmusi arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, taču ziedotāji nez kāpēc pietaupījuši, piemēram, 200 latus un iedevuši tikai 9800.
Pārsteidz Latvijas Pirmā partija, kurai LPP Saeimas deputāti ziedojuši lielas summas pat 5000 latus. Parasti tik lielas summas partijām ziedo tikai partiju atbalstošie uzņēmēji vai arī politiķi, kuriem ir arī ieguldījumi biznesā. Taču LPP dāsnie apdāvinātāji Saeimas sekretārs Jānis Šmits un deputāts Andrejs Naglis vismaz līdz šim ienākumu deklarācijās nekādus vērtīgus īpašumus vai ieguldījumus biznesā nav norādījuši un dzīvojuši tikai no algas.
KNAB mājas lapā publicētā informācija liecina, ka pretēji partiju finansēšanas likumam diviem politiskajiem spēkiem "Mūsu zemei" un Sociālā taisnīguma partija i ziedotāju vidū ir arī juridiskas personas.
KNAB pārstāvis Aleksejs Šņitņikovs pastāstīja: ja partija 30 dienu laikā atdevusi ziedojumu dāvinātajam, ziedojums netiek uzskatīts par pieņemtu un partijai nekādas sankcijas nedraud. Partija "Mūsu zeme", nepārkāpjot 30 dienu termiņu, pārskaitīja naudu atpakaļ.
Nelikumīgais ziedojums no SIA "Bauskas pakalpojumi" 300 latu apmērā bija vienīgais "Mūsu zemes" kasē, tātad vismaz vēl 8. augustā šai partijai nebija ne santīma ziedotās naudas.
Sociālā taisnīguma partija, kaut
arī tāpat ziedojumu 3100 latu apmērā no juridiskās personas SIA "
Zīmīgi, ka tieši tāda pati summa tūlīt pēc tam partijas makā ienākusi no privātpersonas partijas priekšsēdētāja Voiceha Teivāna.
***
Partiju maku biezums un dāsnākie naudas devēji
Politiskais spēks; Ziedojumos šogad saņemtā summa(līdz 8.08.2006.)
Tautas partija 164 738
"Jaunais laiks" 147 016
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija 127 212
Latvijas Pirmā partija 112 350
Latvijas zemnieku savienība 83 665
"Saskaņas centrs" 74 214
Tautas saskaņas partija 45 955
"Jaunie demokrāti" 35 202
"PCTVL" 32 402
Latvijas Zaļā partija 30 111
"TB"/LNNK 27 530
"Jaunais centrs" 14 839
Zaļo un zemnieku savienība 10 700
"Visu Latvijai!" 5624
Pensionāru un senioru partija 5397
Sociālā taisnīguma partija 3600
Latvijas Sociālistiskā partija 2002
"Latvijas ceļš" 1585
Politiskā patriotiskā apvienība "Dzimtene" 1500
Nacionālā spēka savienība 1431
"Tēvzemes savienība" 1300
"Māras zeme" 1149
Brīva izvēle tautu Eiropā 651
"Līdztiesība" 200
"Mūsu zeme" 0
"Eiroskeptiķi" 0
"Latviešu Latvija" nav informācijas
***
Lielākie ziedotāji
Partija; Ziedotājs Summa (Ls)
Tautas partija Elita Grīviņa 9700
Anatolijs Stjade 9000
Andris Šķēle 9000
Jānis Ozoliņš 9000
Edmunds Krastiņš 6000
Jāzeps Šnepsts 5590
Uldis Briedis 5000
Aivars Tiesnesis 5000
"Jaunais laiks" Vilis Vītols 10 000
Māris Martinsons 10 000
Viesturs Šterns 10 000
Kaspars Pone 10 000
Aina Smita 6000
Dzidra Mežsēta 6000
Nikolajs Sigurds Bulmanis 5000
Jānis Pļaviņš 5000
Jānis Vilgerts 5000
Arnolds Laksa 5000
Aivars Bērziņš 5000
Elmārs Pētersons 5000
Kārlis Bēts 5000
LSDSP Deniss Fedoruks 9800
Artūrs Snips 9800
Māris Jurjāns 9500
Kārlis Rings 9600
Jāzeps Dimpers 9500
Ligita Vītola 9500
Armands Zeihmanis 5000
Ineta Gadzjus 5000
Inese Baltvilka 5000
Janīna Krīgale 5000
Latvijas Pirmā partija Juris Leps 10 000
Jānis Zaržeckis 10 000
Andris Ameriks 10 000
Ainārs Šlesers 10 000
Pēteris Simsons 6000
Andrejs Naglis 5000
Jānis Šmits 5000
Vestards Rozenbergs 5000
Jānis Gailāns 5000
Ģirts Salmiņš 5000
Dainis
Latvijas Zemnieku savienība Kārlis Boldiševics 6800
Mārtiņš Bauze-Krastiņš 5700
Antra Ināra Dombrovska 5300
Egons Mednis 5000
Ivars Apinis 5000
Pēteris Kalniņš 5000
"Saskaņas centrs" Aivars Bergers 8850
Antons Hirkovskis 10 000
Jefims Ginzburgs 7000
Dmitrijs Ličkovskis 6700
Viktors Geloda 6100
Pāvels Melameds 5999
Nils Ušakovs 5710
Sergejs Zmitrovičs 5000
Jānis Jukšinskis 5000
Tautas saskaņas partija Oļegs Stepanovs 9600
Valērijs Godunovs 9000
Nikolajs Baštovojs 9000
Juris Vanags 5000
Valentīns Pašuta 5000
"Jaunie demokrāti" Elmārs Pauniņš 4000
Uģis Groskops 3000
Egīls Grasmanis 3000
Andris Štrauss 2000
Visvaldis Puķīte 2000
Antra Birzule-Ģermane 2000
"PCTVL" Tatjana Ždanoka 4500
Igors Bēniņš 3200
Valdis Bēniņš 3000
Andris Tolmačovs 2031
Aleksejs Vasiļjevs 1050
Andrejs Jegorovs 1030
Gagiks Sarkisjans 1000
Eduards Žemaitis-Dzicevičs 1000
Jakovs Pliners 1000
Nikolajs Kabanovs 1000
Gaļina Rešina 1000
Latvijas Zaļā partija Imants Cibulis 6700
Pēteris Ikaunieks 2000
Edvīns Zanders 2000
"TB"/LNNK Zigmārs Priede 10 000
Mārtiņš Priede 10 000
Aija Ozoliņa 2000
Romāns Ibragimovs 2000
Aleksejs Mavropulo 2000
"Jaunais centrs" Jānis Jukšinskis 3500
Igors Pagodins 2500
Aivars Bergers 2000
Zaļo un zemnieku savienība Pēteris Grīnbergs 2000
Viesturs Silenieks 1000
Aldis Buks 1000
Aigars Nitišs 1000
Ivars Dāboliņš 1000
"Visu Latvijai!" Aldis Sīpols 200
Jānis Bielajs 100
Pensionāru un senioru partija Jāzeps Janiševs 5000
Valdis Rande 200
Sociālā taisnīguma partija Voicehs Teivāns 3100
Latvijas Sociālistiskā partija Igors Zujevs 600
Artūrs Rubiks 545
"Latvijas ceļš" Tālis Puķītis 1000
Jānis Libkovskis 500
Politiskā patriotiskā apvienība "Dzimtene" Juris Žuravļovs 1300
Jānis Misa 160
Nacionālā spēka savienība Vilhelms Klincāns 1000
Aldis Viesturs 189
Viktors Birze 177
"Tēvzemes savienība" Mārtiņš Draudiņš 1200
"Māras zeme" Inese Saprovska 1099
"Brīva izvēle tautu Eiropā" Vladimirs Rafaļskis 300
Aleksandrs Kuzmins 100
Ilga Oziša 100
Andris Tolmačovs 100
"Līdztiesība" Ilga Oziša 200
Viedoklis: Asaru notrausiet, Maestro Vai krokodila?
Lato Lapsa, Apollo 08/14/06 Visu mīļotajam komponistam Raimondam Paulam nule dzīvi aptumšojis nejauks atgadījums, pēc kā viņš, paša vārdiem, jūtas neomulīgi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis interesēties par bebrādiņām, ko Maestro uz septiņdesmitās jubilejas svinībām uzdāvājis Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Gadījums tiešām nejēdzīgs izsakoties komponista presei teiktajiem vārdiem, «notiek pilnīgas muļķības». Sak, kas tad nu te nebūs nevarēs vairs ne tauta mīļotajam Maestro uz skatuves uzmest kādu padārgāku puķu pušķi vai, atkal izsakoties viņa paša vārdiem, «ko lai es cilvēkiem uz skatuves saku vai lai prasu, cik tas maksā, un tad lai saku nē, vecīt, es to neņemšu, nes to mājās»?
Tā jau tas arī ir cik labi būtu, ja mūsu valstī korupcijas apkarošanā un oficiālajā apkarošanā ar Maestro, saviesīgo pasākumu zvaigznes Ingrīdas Ūdres, Lemberga kunga un viņu domubiedru palīdzību tiktu ieviesta veselajam saprātam atbilstoša racionāla kārtība: re, to un to var dāvināt un pieņemt, bet to un to atkal ni un ni.
Savukārt, kamēr tā nav, mēs tā kā varētu ar tīru sirdsapziņu pievienoties Maestro viņa neviltotajās presei paustajās bažās par to, ka «šajā gadījumā konkrētā iestāde iezīmēsies komiskā gaismā» un ka «par to jau var sākt ņirgāties», jo «tas taču ir prātam neaptverami» un «valstī kaut kas jokains notiek».
Viss tā arī ir, tik viens sīkums pastāv tāds pagarš 2002. gadā pieņemts normatīvais akts kā likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», kurā cita starpā atrodams arī šis tas par dāvanu pieņemšanu. Atļaušos nocitēt pāris fragmentus: «Par dāvanām šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri mantiski vai citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības valsts amatpersonai vai tās radiniekam par labu, kā arī citas darbības, ar kurām šīm personām tiek piešķirts kāds labums.»
Un vēl: «Valsts amatpersonām ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem. No citām fiziskajām vai juridiskajām personām ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikposmā pirms dāvanas saņemšanas nav izdevusi administratīvo aktu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas.»
Garlaicīgi, vai ne? Pat drusku izplūduši un pamurgaini, vai ne? Kā jau tas palaikam gadās ar latvju zemes likumdošanu. Bet var noprast, ka kaut kā ne visai taisnīgi ir uzrakstījušies šie pantiņi un pilnīgi skaidrs, ka tajos nav ņemtas vērā cienījamu skatuves mākslinieku tiesības uz bebrādām, turbāniem un citām sajūsminātās tautas veltēm. Un tāpēc atgriežoties pie sašutušā Maestro vaimanām «notiek pilnīgas muļķības».
Te, protams, varētu gari un plaši sākt sorosiskā garā vaimanāt par zemu jo zemu kritušo Latvijas amatpersonu un jo īpaši likumdevēju morāli, kuri, lūk, savtīgu interešu vadīti, par muļķīgu tā vienkārši atļaujas nosaukt spēkā esošu likumdošanu.
Taču tas nav komiskākais visā šajā
situācijā «vispilnīgākā muļķība» ir saistīta ar to, ka šo briesmīgo likumu
nav pieņēmuši kaut kādi sen piemirsti «tautas kalpi», bet gan vēl gluži labā
atmiņā esošā 7.
Ar vārdu sakot, dzīvojot un dzīvojot šajā zemītē, vismaz mani vēl joprojām nebeidz pārsteigt šādu ļaužu spēja gluži kā «Mērnieku laiku» varoņiem uz savu ķibeli sarauties, bet uz citu izstiepties jeb, citiem vārdiem sakot, talants vienubrīd, ja vajadzīgs, solīt vai pārrauties latvju tautas labā, otrubrīd, citējot kādreizējos deputāta Dzintara Ābiķa vārdus par citu Saeimas komponistu, kā radošai personībai «staigāt apkārt trallallā», bet vēl trešubrīd, kad parādās «škurnajas» intereses vai vienkārši pienācis laiks patirināt populismu, vaimanāt par to, kas patiesībā nav izdarīts paša slinkuma vai nekompetences dēļ.
Ak jā, un nevajag stāstīt, ka kāds nabaga Maestro šajā briesmīgajā Saeimā iedzina ar mietu pats vien ir stūmies ar milzu sparu: gan kā Jaunās partijas priekšsēdētājs (būsim jau aizmirsuši, ja?), kurš pēc aiziešanas no partijas kaut kā ij nedomāja nolikt deputāta mandātu, gan kā pārbēdzējs uz Tautas partiju, par kuru vēl pāris gadiņus iepriekš bija izteicies visnotaļ nicīgi. Tādas, lūk, «pilnīgas muļķības».
Vēlreiz liek mainīt Lemberga drošības naudas apmēru
LETA 08/14/06 Rīgas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis pirmdien nolēma, ka prokuratūrai trīs dienu laikā vēlreiz jāgroza Ventspils mēram Aivaram Lembergam piemērotās drošības naudas samaksas termiņa un apmēra nosacījumi, kā arī apmēra noteikšanas pamatojums.
Lembergam sākotnēji noteikta miljona latu drošības nauda. Viņš lēmumu pārsūdzēja, un pēc tiesas lēmuma prokuratūra drošības naudu samazināja līdz 891 284 latiem. Tomēr arī pēc summas samazināšanas Lembergs to uzskatīja par «neadekvāti augstu» un pārsūdzēja arī šo drošības naudas apjomu. Prokuratūra norādīja, ka drošības līdzekļa apjoms atbilst noziedzīgās darbībās gūtās naudas un mantas kopapjomam. Lembergs nav pārsūdzējis prokuratūras noteikto aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.
Ģenerālprokuratūra 20. jūlijā Lembergam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Pret Lembergu tika sākta kriminālvajāšana par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, kas veikta laikā no 1993. līdz 1995. gadam. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis Šveicē reģistrētās kompānijas «Multinord AG» akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos naudas līdzekļus 453 000 latu. Ventspils mērs apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kopš 1994. gada Lembergs esot bijis «Kālija parka» slēpts akcionārs.
Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.
Atbalsta Priekšlikumu un sūdzību likuma projektu
DELFI
08/15/06
Izstrādājot Priekšlikumu un sūdzību likuma projektu, darba grupa konstatēja, ka Latvijā ieviestā sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība ir unikāla un raksturīga tikai postpadomju valstīm, informēja TM.
Citas valstis vai nu vispār neatzīst tā sauktās petīcijas tiesības, proti, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar sūdzību un priekšlikumu par jebko, kas ir saistīts ar valsts pārvaldi, vai nu, ja arī atzīst, tad sūdzību un priekšlikumu uzklausīšanu uztic atsevišķam veidojumam ombudam. Tomēr, neraugoties uz to, ka citās valstīs izpratne par priekšlikumiem un sūdzībām un to izskatīšanas kārtību ir atšķirīga, darba grupa uzskatīja, ka Latvijas tiesiskā sistēma tāpēc nebūtu maināma. Tieši pretēji izpratne par sūdzībām un priekšlikumiem un to lomu publiskajā pārvaldē būtu jāsaglabā un jānostiprina.
Kā uzskata likuma projektu izstrādājušie speciālisti, jaunais likums pilnībā novērš darba grupas konstatētās problēmas un tiesību normu kolīzijas, kas ir atklātas, piemērojot likumu "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās". Likumprojekts ievieš jaunu mūsdienīgu kārtību sūdzību un priekšlikumu izskatīšanā. Proti, likumprojekts precizē jēdzienu "sūdzība" un "priekšlikums" saturu, tādējādi nošķirot tos no citiem iesniegumu veidiem.
Ar sūdzību saprot tādu privātpersonas iesniegumu, kurā privātpersona izsaka aizrādījumu iestādei par tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Savukārt ar priekšlikumu saprot tādu privātpersonas iesniegumu, kurā privātpersona izsaka ierosinājumu iestādei. Tāpat likumprojekts, atsaucoties uz vairākos zinātniskos pētījumos izdarītajiem aizrādījumiem ir precizējis arī jēdziena "iestāde" saturu. Rezultātā likumprojekts attiecas uz visām personām, kas rīkojas valsts vārdā vai kas īsteno valsts pārvaldi. Tas nozīmē, ka, piemēram, arī valsts kapitālsabiedrībām un privātpersonām būs pienākumus ievērot šo likumu, ja vien tās veic kādu valstij raksturīgu funkciju.
Ievērojot to, kāds ir iesnieguma saturs sūdzība vai priekšlikums, tiks noteikta arī tālākā iestādes rīcība. Priekšlikuma saņemšanas gadījumā iestādes pienākums būs to izvērtēt un atbilstoši nepieciešamībai izmantot turpmākajā darbībā. Informāciju par to, vai un kā iestāde ir izmantojusi attiecīgo priekšlikumu, būs saņemama atbilstoši Informācijas atklātības likumam.
Sūdzības saņemšanas gadījumā iestādei ne tikai būs jāizvērtē attiecīgā sūdzība, bet arī jāveic nepieciešamās darbības, lai novērstu sūdzībā norādīto. Atbildi uz sūdzību būs jāsniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Savukārt informāciju par sūdzības izskatīšanas rezultātiem sniegs pēc sūdzības izskatīšanas pabeigšanas.
Idejas pamatā ir prakse, kas pierāda, ka bieži vien uz sūdzībā norādīto nav iespējams reaģēt un vēl arī sniegt informāciju par attiecīgo reakciju 15 dienu laikā. Tāpat prakse pierāda, ka sūdzībā norādītā novēršana un informēšana par to nav iespējama arī 30 dienu laikā. Piemēram, Rīgas pilsētas iedzīvotāju neapmierinātība, kas izpaužas sūdzību veidā par Rīgas pilsētas slikto smaržu atsevišķos rajonos, nav iespējams novērst ne 15, ne arī 30 dienu laikā. Maksimums, ko šajā laika periodā ir iespējams izvērtēt, vai iestāde, kurai ir sūdzējušies, spēj ko darīt šajā sakarā un, ja spēj, kā tas ir sasniedzams. Tomēr rezultāts, piemēram, normatīvā akta pieņemšana par slikto smaržu Rīgas pilsētā būs iespējama krietni vēlāk.
Tādējādi, lai nodrošinātu privātpersonas tiesības piedalīties valsts pārvaldē un izteikties par jautājumiem, kas viņai ir svarīgi, un lai nodrošinātu, ka iestāžu darbs netiek nepamatoti kavēts, rakstot atbildes uz iesniegumiem, kurus pēc būtības nav iespējams ne izskatīt, ne arī ko būtisku izdarīt tik īsā laikā, likumprojektā ir noteikts, ka iestāde sniegs divas atbildes.
Pirmajā atbildē, kas tiks sniegta ne vēlāk kā 30 dienu laikā no sūdzības reģistrēšanas dienas, informēs par uzsāktajiem vai plānotajiem pasākumiem sūdzības sakarā. Otrajā atbildē, kas būs jāsniedz pēc attiecīgo pasākumu un sūdzības izskatīšanas pabeigšanas, norādīs iestādes veikto pasākumu rezultātus. Iestāde varēs sniegt arī vienu atbildi 30 dienu lakā no sūdzības reģistrēšanas dienas, ja šajā laikā sūdzības izskatīšana būs pabeigta.
Likumprojekts paredz tiesības iestādei neatbildēt uz sūdzību pēc būtības, ja sūdzības saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs, atbilde ir jau sniegta, personas prasība liek iestādei rīkoties acīmredzami prettiesiski vai sūdzība nav saistīta ar valsts publisko funkciju un uzdevumu izpildi. Šādas tiesības iestādei nepieciešamas, lai nepieļautu petīcijas tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas ne tikai kavē iestādes darbu, bet arī faktiski traucē citām privātpersonām īstenot savas petīcijas tiesības.
Likumprojekts saglabā apmeklētāju pieņemšanas pienākumu ar mērķi saņemt privātpersonu mutvārdu priekšlikumus un sūdzības.
Sūdzību un priekšlikumu likuma projekts tālāk tiks nodots izskatīšanai Saeimā.
Rīgā būs Zinātnes un tehnoloģiju parks
Apollo 08/15/06 Rīgas pilsēta sākusi projektu «Rīgas Zinātnes un tehnoloģiju parks» (RZTP) sadarbībā ar lielākajām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, portālu «Apollo» informēja Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta Starptautisko projektu nodaļas projektu asistente Linda Puķīte.
Projekta mērķis ir veicināt inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi Latvijā, attīstot modernu un atbilstošām tehnoloģijām aprīkotu inovatīvās uzņēmējdarbības un lietišķo pētījumu atbalsta infrastruktūru zinātnes un tehnoloģijas parku. Projekta realizēšanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, kā arī izmantot valsts un pašvaldības, kā arī projekta partneru līdzekļus.
Latvijā ir perspektīvi zinātnes virzieni materiālzinātnes, arī kompozītmateriālu izstrāde, organiskā ķīmija, nanomateriāli un biotehnoloģijas, kuru akadēmiskā sagatavošanas bāze un pētnieciskā infrastruktūra ir koncentrēta Rīgā. Tāpat būtisks ir transporta un loģistikas novirziens. Tomēr tālākai šo nozaru attīstībai un uz to bāzes produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādei un ražošanai ir vajadzīga mūsdienīga infrastruktūra un pētnieciskā darba apstākļi, moderni aprīkotas laboratorijas.
RZTP būtu vieta, kur uz atvieglotiem finanšu noteikumiem pētniecības institūti un inovatīvie uzņēmumi var izveidot sev nepieciešamo pētniecisko infrastruktūru, radīt priekšnoteikumus komerciāli atraktīvu ideju tehnoloģiskai izstrādei, veicinot jaunu un starptautiskā mērogā konkurētspējīgu uzņēmumu rašanos materiālu izstrādes un ražošanas nozarēs, kā arī kvalificētu speciālistu ar ievērojamu praktisko pieredzi materiālu zinātnēs, biomedicīnā, biotehnoloģijās un ķīmijā sagatavošanu. RZTP paredzēts apvienot augstskolas un to zinātniskās laboratorijas, kompetenču centrus, kur zinātnieki strādā pie konkrētu materiālu vai komponentu izstrādes konkrētiem projektiem, kā arī privātā sektora pārstāvjus, kas specializējas augsto tehnoloģiju un citās inovatīvās nozarēs.
Rīgas Domes speciālisti sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī citām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem ir sākusi darbu pie projekta izpētes, vajadzību apzināšanas tā sekmīgai realizēšanai, kā arī tehniski ekonomiskā pamatojuma. Līdztekus tam notiek aktīva sadarbība ar Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par projektam vajadzīgā finansējuma iestrādi attiecīgajās ES struktūrfondu operacionālajās programmās nākamajam budžeta plānošanas periodam 2007.2013. gadam.
Projekta vadītājs Valdis Šaplaks uzsver: «Šāds teritoriāli vienots modelis veicina dažādu zinātņu nozaru un uzņēmēju savstarpējo sadarbību, kā arī efektīvu un ātrāku šo nozaru attīstību. Ciešā sadarbība ar uzņēmējiem nodrošina ātrāku zinātniski tehnoloģisko sasniegumu ieviešanu ražošanā, tādējādi veicinot Latvijas konkurētspējas attīstību. Līdzīgi zinātniski tehnoloģiskie parki pasaulē pastāv jau vairākus gadu desmitus, un projekta izstrādē tiek ņemta vērā citu Eiropas valstu pieredze.»
Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi 29,5 hektāru teritorijas rezervēšanu RZTP izveidei, kas atrodas lidostas «Rīga» tuvumā un pieder pilsētai. Perspektīvā RZTP teritoriju varētu paplašināt līdz pat 50 hektāriem.
Spriež par Stradiņa slimnīcas maksātnespēju
Zane Dumbre, NRA 08/15/06 Bijušais slimnīcas valdes priekšsēdētājs Māris Pļaviņš gan noliedz, ka slimnīca būtu sliktākā stāvoklī nekā citas.
Atzinumā L. Ruškule secina, ka, iespējams, ir iestājusies viena no maksātnespējas pazīmēm: "Parādnieks nespēj vai sakarā ar pierādāmajiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības." Iespējams, ka ir daļēji iestājusies arī otra pazīme: "parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš". Atzinumā secināts, ka 2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, kreditoru saistību apjoms ir palielinājies par 24 procentiem.
"Mēs nekonstatējam slimnīcas maksātnespēju to lai konstatē tiesa," vakar preses konferencē teica L. Ruškule, jautājot, kāpēc pieaug slimnīcas kredītsaistības, ja palielinās tās apgrozījums. Atsevišķi kreditoru prasījumi nav segti kopš pagājušā gada augusta.
"Par maksātnespēju nav runa," uzskata M. Pļaviņš, "īstermiņa kredītsaistības jāliek pret gada apgrozījumu." Viņš uzskata, ka nevar vērtēt šos lielumus atsevišķi jāvērtē kredītsaistību un gada apgrozījuma attiecība, kura Stradiņa slimnīcai esot labāka nekā citām Latvijas slimnīcām. "Slimnīcu parādi nav tikai Stradiņa slimnīcas problēma, bet visas veselības nozares problēma, par kuru atbildība jāuzņemas pašiem šīs nozares vadītājiem," uzskata M. Pļaviņš. Viņš informēja, ka pēdējo piecu gadu laikā slimnīcai par sniegtajiem pakalpojumiem nav samaksāti vairāki miljoni latu. Ja slimnīca saņemtu šo naudu, tā varētu segt parādus.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētājs Ivars Eglītis konferencē atzina, ka viņu pārsteiguši M. Pļaviņa attaisnošanās raksti, kuri esot "pilni sagrozītiem faktiem" un kuros "redzama skarba melošana". I. Eglītis sagatavojis atklātu vēstuli kolēģim M. Pļaviņam, kurā nosoda "M. Pļaviņa izvērsto kampaņu pret VM".
"Vēstule ir populistiska un politiska uz sabiedrību vērsta apmelošana bez kādiem argumentiem," uzskata M. Pļaviņš.
Viņš joprojām plāno tiesāties par amata atgūšanu, kā arī iesniedzis pretenziju veselības ministram Gundaram Bērziņam, kurā pieprasa atsaukt LNT ziņās izteiktos godu un cieņu aizskarošos apgalvojumus un samaksāt 100 000 latu kompensāciju. Minētajā ziņu pārraidē G. Bērziņš esot sniedzis nepatiesu un sagrozītu informāciju par noslēgto līgumu ar SIA P. Dussmann, tādā veidā graujot M. Pļaviņa reputāciju un mazinot viņa godu un cieņu sabiedrības acīs.
NSS starts uz Saeimu esot pieteikums pašvaldību vēlēšanām
Ināra Egle,
NSS ir dibināta uz sabiedriskās organizācijas bāzes, bet 2003.gadā tā kļuvusi par partijas Helsinki 86 tiesisko mantinieci, taču mainījusi nosaukumu, skaidro V.Birze. NSS apzinās, ka pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru būs diezgan neiespējami. "Mēs neceram uz grandioziem panākumiem, tas drīzāk ir mūsu pieteikums uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kurām ļoti nopietni gatavosimies," uzsvēra V.Birze. Gada sākumā notika sarunas par Tēvzemes savienības un NSS sadarbību Saeimas vēlēšanās, jo partijas sevi uzskata par radniecīgiem politiskiem spēkiem, taču tās tomēr startē ar atsevišķiem sarakstiem.
Vēlēšanās NSS piesaka 31 kandidātu 29 vīriešus un divas sievietes. Vairāk nekā pusei 19 kandidātiem nav augstākās izglītības. Visi vēlēšanām pieteiktie ir latvieši. NSS sarakstā ir arī liels jaunu cilvēku īpatsvars vecumā līdz 30 gadiem ir 10 kandidātu. Šajā komandā iekļauti 10 kandidātu no Liepājas, kas ir tikpat, cik no Rīgas. Nevienam vēlēšanās pieteiktajam nav parlamentārās darba pieredzes. Leonards Inkins 90.gados bijis TB/LNNK biedrs, taču par nacionālsociālisma ideju paušanu laikrakstā Latvietis Latvijā ir izslēgts no partijas, uz 8.Saeimu viņš kandidēja Mūsu zeme sarakstā. NSS vēlēšanām piesaka arī Guntaru Landmani, kurš savulaik nosacīti sodīts par antisemītisku uzskatu popularizēšanu.
***
Viedokļi
Kāpēc vēlētājiem vajadzētu balsot par jūsu partiju?
Viktors Birze, Nacionālā spēka savienības priekšsēdis
NSS pārsvarā apvienojušies jaunieši, un mēs nodrošināsim paaudžu maiņu Latvijas politikā. Cīnīsimies par to, lai vara Latvijā piederētu latviešu tautai. Esam vienīgais spēks, kura mērķis ir nosargāt tradicionālās vērtības un ģimenes institūciju, stingri stāvot pret amoralitātes kultu. Esam pierādījuši, ka savu pārliecību spējam aizstāvēt ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem, liedzot homoseksuālistu publisku izrādīšanos. Esam par nacionālu, pašcieņas pilnu iekšpolitiku un ārpolitiku. Izskaudīsim noziedzību, atjaunosim nāvessodu. 16.marts būs valstiski atzīmējama diena!
***
Nacionālā spēka savienības deputātu kandidāti
(vārds, uzvārds, dzimšanas gads, darba vieta, amats, apgabals, kurā kandidē)
Kārlis Apsītis-Ozoliņš (1934), pensionārs (R,K)
Raimonds Belts (1965), a/s Liepājas cukurfabrika, apsardzes maiņas vecākais (R,V,K)
Viktors Birze (1982), SIA CitadeleLiepāja, valdes loceklis (R,V,L,K,Z)
Raimonds Bitenieks (1944), NSS, ārējo sakaru koordinators (R,V,L,K,Z)
Edgars Dambītis (1942), SIA Rīgas taksometru parks, autovadītājs (R,K,Z)
Andris Dēlands (1966), z/s Eglieni1, īpašnieks (R,V,K)
Gatis Druvaskalns (1981) SIA Dardedze Hologrāfija, operators (R,V)
Imants Eriksons (1929), pensionārs (R,V)
Maruta Aija Gulbe (1940), pensionāre (R,V,L)
Leonards Inkins (1961), SIA PAKS VV, rīkotājdirektors (R,V,L)
Guntars Jansons (1984),
Arnis Kadiķis (1953), b/o dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība Anniņa 28, konsultants (R,V,L,K)
Kalvis Kalsers (1982), SIA Salmo, dizainers (R,V)
Arvo Karelsons (1971), Rīgas Teikas vidusskola, skolotājs (R,V,K,Z)
Kristaps Kaupe (1984), SIA Mārtužs un Miglinieks, IT speciālists (R,V)
Mārtiņš Kālis (1980), Lundas Universitāte (Zviedrija), Medicīnas fakultāte, doktorantūras students (R,V,Z)
Vilhelms Klincāns (1937), i/u VKAUTO, uzņēmējs (R,V,L,Z)
Ilze Kokoroviča (1982), SIA 1. SABIEDRĪBA, žurnāliste (R,V,L)
Normunds Krafts (1965), Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA LASKANA, kuģu aģents (R,V,K,Z)
Jānis Kušķis (1930),
Guntars Landmanis (1974), VAS Latvijas pasts Liepājas 2.pasta nodaļa, pastnieks (R,V,L,K)
Modris Ozoliņš (1942), a/s Liepājas metalurgs, laboratorijas vadītājs (R,V,L,K,Z)
Andris Priediņš (1968), SIA Metāla Dizains, valdes loceklis (R,V,L,K,Z)
Aigars Prūsis (1976), SIA Europart Latina, menedžeris (R,V,L,K,Z)
Māris Purviņš (1973), SIA Dzelzsbetons MB, noliktavas pārzinis (K)
Kārlis Skalbe (1944), pensionārs (V,L,Z)
Ainis Sproģis (1978), NSS, valdes loceklis (R,V,L,Z)
Ainars Tučins (1973), SIA FESTO, tehniskais konsultants (R,L,K,Z)
Rolands Ungurs (1982), SIA Māja, prečzinis (R,V)
Pēteris Vārpsalietis (1957), a/s Svein Wold Transport, loģistikas darbinieks (R,V,L)
Aldis Viesturs (1973), SIA Tietoenator, vecākais programmētājs (R,V,Z)
(R Rīga, V Vidzeme, L Latgale, K Kurzeme, Z Zemgale)
Lembergam nosaka drošības naudu -
800
DELFI
08/17/06
Ceturtdien Ģenerālprokuratūra, izpildot Rīgas Centra rajona izmeklēšanas
tiesneša
Iepriekš Lembergam tika noteikta drošības nauda miljona latu apmērā, bet viņš šo drošības līdzekli pārsūdzēja. Vēlāk prokuratūra noteica drošības līdzekli drošības naudu 891 284 latus, ko Lembergs arī pārsūdzēja.
Izvērtējot Lembergam personību, inkriminējamo noziedzīgo nodarījumu smagumu un bīstamību, to izdarīšanas rezultātā iegūtās mantas un naudas kopapjoma sevišķi lielos apmērus, drošības līdzekļa samērību, ņemot vērā viņa mantisko stāvokli drošības nauda noteikta 800.000 apmērā, informēja prokuratūras Preses centrā.
Procesa virzītājs uzskata, ka noteiktais pienākums apsūdzētajam ir izpildāms, bet mazāks drošības naudas apmērs nebūtu pietiekami nozīmīgs, lai Lembergs pildītu viņam uzliktos procesuālos pienākumus. Drošības naudas samaksājama līdz 7.septembrim.
Ģenerālprokuratūra
Ģenerālprokuratūra pret Lembergu
sāka kriminālvajāšanu par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, kas
izdarīta laikā no 1993. līdz 1995.gadam. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis
Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un uz to pamata viņam
izmaksātos naudas līdzekļus - 453
Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.
Zem Dzimtenes karoga daudzu nelielu partiju pārstāvji
Ināra Egle,
Lai gan sabiedriskos pasākumos Dzimteni prezentē J.Žuravļovs, viņš pats vēlēšanās nestartē, bet sarakstā šis uzvārds ir pārstāvēts ar trim kandidātiem, kuru vidū ir arī viņa dzīvesbiedre Marika Žuravļova. Radio PIK tā pārstāvis sola izmantot likumā noteiktajā kārtībā, apmaksājot savas partijas reklāmas, bet rīkojot politiskos spēku bezmaksas diskusijas. Viens no saraksta līderiem ir Rīgas domnieks Viktors Kalnbērzs, kas startē visos piecos apgabalos, bet ar pirmo numuru pieteikts Rīgā. Visos vēlēšanu apgabalos, bet pirmais Vidzemē ir jurists Vadims Putins, kura priekšrocība, visticamāk, ir viņa uzvārds. Tajā pašā laikā sarakstā ir ne tikai populāri uzvārdi, bet arī sabiedrībā jau pazīstami kandidāti piemēram, Vera Zozuļa, Afanasijs Kuzmins, Juris Silovs, Rafi Haradžanjans.
Zem Dzimtenes karoga Rīgas domes vēlēšanās 2005.gadā startēja Latvijas Sociālistiskā partija, kas tagad ir apvienībā Saskaņas centrs, kā arī Eiroskeptiķi, kuri 9.Saeimas vēlēšanās piedalās ar atsevišķu sarakstu. Taču tagad Dzimtenē iekļauto sabiedroto loks ir daudz plašāks. Tajā ir Jaunatnes partija, kuru pārstāv tās priekšsēdis Jānis Kuzins, Krievu partija ar tās līderi Mihailu Gavrilovu, Par brīvību, sociālo taisnību un vienlīdzību deleģējusi savu vadītāju Ivanu Gusevu, Reformu savienība Aleksandru Bērzkalnu, Konservatīvā partija Modri Lujānu. Nosauktie nav vienīgie savu politisko spēku pārstāvji sarakstā, vairāki kandidāti ir arī no partijas Mūsu Latvija, Apvienotās Sociāldemokrātiskās labklājības partijas, Rēzeknes jaunsaimnieka, taču kopīgu vienošanos partneri parakstījuši neesot.
No 72 vēlēšanās pieteiktajiem kandidātiem 59 ir vīrieši, 15 sievietes. Augstākās izglītības nav 18 personām. Vairākiem kandidātiem ir parlamentārā darba pieredze V.Kalnbērzam, kurš 6.Saeimā bija ievēlēts no Vienības partijas, bijušajam Tautas saskaņas partijas biedram M.Lujānam, Normundam Rudevičam, kurš kādreiz Saeimā pārstāvēja Latvijas ceļu, bet no šīs partijas tika izslēgts pēc 8.Saeimas vēlēšanām par nepieņemamu aģitācijas metožu izmantošanu. M.Gavrilovs bija AP Līdztiesības frakcijas deputāts. Kandidātu vidū ir pieci tagadējie Rīgas domnieki, kā arī pāris pārstāvju no citām pašvaldībām un vairāki bijušie pašvaldības deputāti.
***
Viedoklis
Kāpēc vēlētājiem vajadzētu balsot par jūsu sarakstu?
Juris Žuravļovs, apvienības Dzimtene
līdzpriekšsēdētājs
Piecpadsmit gadu laikā nekas nav
izdarīts ekonomiskajā un sociālajā jomā, tāpēc ir nepieciešama Lielā oktobra
sociāli ekonomiskā revolūcija, kas būs
***
Dzimtenes kandidātu saraksts
(vārds, uzvārds, dzimšanas gads, darba vieta, amats, apgabals, kur kandidē)
Uldis Ansons (1959), z/s Kandruvas A, īpašnieks (V,K)
Indra Balode (1944), pensionāre (K)
Andrejs Bessoļcevs (1968), SIA Jurkon, būvprojekta vadītāja palīgs (V)
Edīte Bezdelīga (1958), SIA V.A.D.Tehno, direktore (K)
Gaļina Bezdeņežniha (1950), Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, Cēsu 2.vakara (maiņu) vidusskola, skolotāja (V)
Peresvets Bezdeņežnihs (1980), SIA DLV, programmētājs (V)
Aleksandrs Bērzkalns (1958), SIA Elektrons S, rīkotājdirektors (K,Z)
Viktors Birjukovs (1946), Rīgas 65.vidusskola, skolotājs (V)
Aleksandrs Bogdanovs (1976), SIA Adviser Latvia, valdes priekšsēdis (R)
Jānis Bojārs (1971), SIA Daira, enerģētiķis (V,K)
Larisa Brokāne (1960), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, docētāja (Z)
Valērijs Brokāns (1965), vidējā SIA Avik, valdes loceklis (L)
Ernests Buivids (1934), AAS Balva, pārdošanas speciālists (R)
Deniss Čerņikovs (1981), Rīgas 90.vidusskola, strādnieks (K)
Frīdis Dimiņš (1947), SIA Rosība, valdes loceklis (V)
Oļegs Dubrovs (1957), SIA O.D.Baltic, direktors (R)
Vlada Dubrovska (1970), SIA VLBunkerings, prezidente (V)
Elvīra Elksne (1972), SIA Pikal un partneri, ziņu nodaļas vadītāja (Z)
Vladimirs Gasperovičs (1970), SIA NEIT, direktors (V)
Mihails Gavrilovs (1951),
Jurijs Golovaņovs (1941), Latvijas savienība Černobiļa, viceprezidents (R)
Astrīda Tamāra Gromova (1951), Salacgrīvas vidusskola, skolotāja (V)
Ivans Gusevs (1933), partija Par brīvību, sociālo taisnību un vienlīdzību, priekšsēdētājs (V)
Rafi Haradžanjans (1944), Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija, asociētais profesors (R,K)
Genadijs Ivankins (1953), zvērināts advokāts (Z)
Aleksejs Ivanovs (1971), SIA Cido grupa, komercdirektors (R, L)
Anfisa Jakovļeva (1954), Valsts sanitārā inspekcija, kontroles uzraudzības daļas vadītāja (R,L)
Māris Jansons (1962), Biedrība Tautas mūzikas centrs, valdes priekšsēdētājs (V)
Nikolajs Jaružnijs (1950), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, katedras vadītājs, profesors (R)
Sergejs Jegorovs (1956), Latvijas neatkarīgā dzīvokļu īpašnieku, īrnieku arodbiedrība, valdes priekšsēdētājs (Z)
Viktors Kalnbērzs (1928), Rīgas dome, deputāts (R,V,L,K,Z)
Dmitrijs Kancevičs (1977), Salaspils novada dome, deputāts (V)
Arkādijs Karijevs (1954), SIA Pikal un partneri, Radio PIK programmu vadītājs (R,Z)
Gunārs Katkevičs (1946), VSIA Rīgas cirks, valdes loceklis, mākslinieciskais vadītājs (R,Z)
Ina Kirņičanska (1947), Daugavpils 10.vidussk. direktore (L)
Jānis Kuzins (1983), Jūrmalas dome, deputāts (R,V,Z)
Afanasijs Kuzmins (1947), Nacionālā sporta skola, treneris (R,V,K)
Aleksandrs Lētiņš (1953), Latvijas Arodbiedrību centrālbirojs, priekšsēdētājs (R)
Jānis Ločmelis (1936), SIA Avota nami, padomes loceklis (R,V)
Ruslans Lugovskis (1980), SIA Vudi TAXI, valdes priekšsēdētājs (R)
Modris Lujāns (1964),
Tatjana Matvejeva (1966), SIA Mega, valdes locekle (R,L)
Irina Medvedeva (1954), SIA Junona A, valdes priekšsēd. (L)
Jānis Misa (1945), sporta centrs Daugavas sporta nams, direktors (R,V,K)
Edgars Namiķis (1971), SIA EVOR, Bauskas rajona nodaļas vadītājs (Z)
Grigorijs Ņemcovs (1948), SIA Latgales reklāma, valdes loceklis (L)
Edgars Ozoliņš (1959), augstākā SIA AUSEK, valdes loceklis (V)
Normunds Ozoliņš (1959), Rīgas dārzi un parki, padomes loceklis (V)
Genādijs Pritkovs (1963), SIA Liepājas elektronika, valdes loceklis (K)
Vadims Putins (1964), SIA Abeltas, jurists (R,V,L,K,Z)
Anatolijs Ribkins (1958), a/s
Anatolijs Romaņuks (1971), SIA Putnu fabrika Zaķumuiža, valdes loceklis (R,L,K,Z)
Jevgenijs Rozumnijs (1942), Sociālās aprūpes centrs Iecava, direktors (Z)
Normunds Rudevičs (1961), Latvijas čigānu nacionālā kultūras biedrība, valdes priekšsēdētājs (R,L,K,Z)
Aleksandrs Sedihs (1961), SIA Tanal, ražošanas vadītājs (L)
Vladlens Serkovs (1962), Rīgas 89.vidusskola, skolotājs (R)
Juris Silovs (1950), SIA Nelda 23 Baltic Beach Hotel, sabiedriskās ēdināšanas vadītājs (R,V,L,K)
Tahīrs Sīmanis (1959), Vidzemes Romu apvienība, priekšsēdētājs (V)
Igors Solovjovs (1951), SIA Riga Taxi, šoferis (R,V)
Jurijs Spigins (1949), Nodibinājums Mākslas Vērtību Fonds, direktors (V)
Viktors Svirčenkovs (1972), SIA Mārupes lauksaimniecības centrs, valdes priekšsēdētājs (R,V)
Arturs Šenbrūns (1954), SO Mežaine, grupas vadītājs (K)
Igors Šturms (1966), SIA Jelgavfarm, valdes loceklis (Z)
Pāvels Tjurins (1943), Psiholoģijas augstskola, asociētais profesors (R,Z)
Žanna Vanaga (1980), VID Latgales reģionālā iestāde, vecākā speciāliste (L)
Raimonds Vitānis (1955), Skrudalienas pamatskola, direktors (L)
Nikolajs Vladimirovs (1957), Baltijas Krievu institūts, docents (L)
Vera Zozuļa (1956), Latvijas nacionālā sporta skola, kamaniņu sporta trenere (R,V)
Viktors Zujevs (1959), SIA Pionieris 2, jurists (R)
Aina Žuravļova (1958), Rīgas 88.vidusskola, skolotāja (V)
Marika Žuravļova (1957), a/s Marika, prezidente (R,V)
Sergejs Žuravļovs (1954),
(R Rīga, V Vidzeme, L Latgale, K Kurzeme, Z Zemgale)
Intervija: Varbūt esmu skopulis
Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" 08/17/06 Bijušais tēvzemietis, tagad Tautas partijas (TP) biedrs Andris Ārgalis Rīgas domes deputāta godā ir jau trešo reizi. Pirmo reizi par deputātu un domes priekšsēdētāja vietnieku viņu ievēlēja 1997. gadā no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) saraksta, bet 2000. gadā Ārgalis kļuva par Rīgas mēru. Arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās Andris Ārgalis uz domi kandidēja no tēvzemiešu saraksta, kļuva par deputātu, bet aizgāja no TB/LNNK, jo uzskatīja, ka partija nokļuvusi savu sponsoru un intrigantu Lakuča un Cepurnieka ietekmē. 2002. gadā Ārgalis iestājās Tautas partijā, nolika domes deputāta mandātu, kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās, kļuva par deputātu un Saeimas priekšsēdētāja biedru, bet 2005. gadā atkal nolika mandātu, lai kā Rīgas mēra kandidāts no Tautas partijas saraksta kļūtu par pašvaldības deputātu. Pašlaik Andris Ārgalis ir ne tikai Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, bet arī Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs. Ja atceras, ka arī brīvostas valdi viņš vada ne pirmo reizi un tajā ir strādājis arī kā valdes loceklis, turklāt ir bijis gan Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs, gan darbojies daudzos citos ar saimniecisko darbu saistītos amatos, tad ir skaidrs, ka pašvaldība ar tās problēmām un iespējām Andrim Ārgalim ir labi zināma. Pārskatot Ārgaļa biogrāfiju, interesants šķiet fakts, ka viņš pieder padomju laika puķu audzētājiem (tāpat kā TP dibinātājs Šķēle), kurš ticis pie turības ar puķēm, un ka tieši Ārgalim radās doma pievienot Jūrmalu Rīgas pašvaldībai.
- Vai piekrītat rīdzinieku pārliecībai, ka domes darbs ir neapmierinošs?
- Aptauja tiešām liecina, ka rīdzinieki vairāk ir neapmierināti nekā apmierināti ar domes darbu. To, vai Rīgā kaut kas notiek, rīdzinieki labi redz. Tā kā esmu strādājis domē arī iepriekš, varu salīdzināt. Pašlaik darbs vairāk notiek, lai veiktu dažādas pārbaudes, nevis lai neuzticētos un skatītu ļoti tālas nākotnes projektus. Diemžēl laiks iet ātri, bet projekti virzās ļoti lēni. Tas, kas nepieciešams ikdienai un tuvākajiem gadiem, pašlaik nenotiek. Ir jau labi, ka mēs spriežam par ātrgaitas tramvaja ieviešanu Rīgā, kas varētu notikt tuvāko divdesmit gadu laikā, bet tā taču nav tēma, par kuru jārunā katru dienu, vienlaikus nesaskatot problēmas, kas jārisina tūlīt. Tāpēc domāju, ka rīdziniekiem tiešām ir ļoti grūti ieraudzīt, kas ir izdarīts pusotra gada laikā.
- Jūs esat viens no pilsētas mēra vietniekiem, jums ir liela pieredze vai tad jums nav nekādu iespēju kaut ko darīt?
- Es nesūdzos par to, ka man nav teikšanas, neesmu arī teicis, ka visa vaina slēpjas Jaunajā laikā. Es saku, ka darbs ir vērsts nevis uz aktīvas darbošanās pusi, bet uz faktu pārbaudi un vainīgo meklēšanu. Bija laiks, kad mēģināja mainīt darbiniekus. Nezinu, cik no iecerētā tika izdarīts, bet to vietā, kuriem bija jāaiziet, nu strādā Jaunā laika cilvēki. Mans humors varbūt ir tāds ciets, bet varu pastāstīt par kādu sarunu pirms mēneša pusotra. Kāds agrāk populārs Latvijas politiķis man vaicāja, kā mums domē klājas, vai esam sākuši strādāt kā vienota komanda? Es atbildēju, ka jā, mēs no rītiem nākam uz darbu precīzi laikā, bet tad pozīcija sadalās divās komandās. Vieni grib kaut ko darīt, risināt lietas un īstenot projektus, bet nokļūst situācijā, kad nepārtraukti uz viņiem raugās ar aizdomām, ka viņi grib kaut ko nozagt. Otri nedomā par nopietniem projektiem un darāmajiem darbiem, bet par to, kā pārbaudīt un kā noķert zagļus, aizmirstot, ka valstī ir institūcijas, kurām ar to jānodarbojas. Pašvaldību deputāti un administratīvās personas jau nav tie cilvēki, kam tas jādara. Bet tā nemanot ir pagājis jau vairāk nekā gads. Mēs it kā strādājam, it kā vieni grib zagt, bet otri noķert, taču nekas nenotiek. Nu, nevar būt tā, ka visu laiku ir viena vienīga doma, ka apkārtējie ir zagļi. Varbūt, ka kādu laiku tāda attieksme palīdz veidot labu publicitāti, bet nekas taču nenotiek. Teikšu atklāti uzskatu, ka Rīgas domē bija ļoti laba komanda laikā, kad galvaspilsētas vadībā bija Andris Bērziņš un vietnieki biju es un Juris Rītiņš. Mums reizēm bija grūti ar Rītiņu, bet mums bija rīcības modelis, bija plāni, mēs darījām un izdarījām. Varēja patikt vai nepatikt Gundara Bojāra komanda un tas, kā labā viņi strādāja, bet viņiem bija komanda, kura prata darīt. Tagad visiem, kas nāk ar idejām, tiek sacīts, ka ideja laba un tiek atbalstīta, taču tas arī viss.
- Tātad visas idejas un projekti apstājas, jo tiek uzlūkoti kā naudas zagšanas veids?
- Jā, un vislielākā "bremze" ir neuzticēšanās nevienam ne savas, ne citas partijas deputātiem, ne ierēdņiem. Darba stils ir tāds, ka tagad drošības dēļ visi cits citam raksta vēstules ar lūgumu savu viedokli izteikt rakstveidā. Pa telefonu vai sarunās nekas vairs netiek saskaņots. Lai viedoklis tiktu pateikts, vēl piesaista vairākus ierēdņus. Tā kā visi saprot, ka pastāv aizdomas par savtīgu un negodīgu ieinteresētību, tad atbilde skan aptuveni tā, kā reizēm laika ziņās: varbūt līs, bet varbūt nelīs. Tad vēstule ar viedokli nokļūst mēra birojā, kur tā rūpīgi tiek vērtēta. Ja mēra birojs netiek skaidrībā un nav pārliecināts, ka viss ir labi un godīgi, pie darba ķeras viens advokātu birojs, kas visu izskata un dod savu atzinumu, ka viss ir kārtībā. Tā, visu pārbaudot un vērtējot, paiet trīs četri mēneši un daudzas lietas jau ir par vēlu risināt vai arī vairs nav aktuālas. Tā kā visi procesi notiek ļoti dinamiski un inflācija ir augsta, tad pakalpojumu izmaksas pieaug ļoti strauji. Piemēram, mēs iedalījām skolu remontiem ļoti lielas naudas summas, taču tās nav apgūtas, un tagad remonti maksā daudz dārgāk. Pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad situācija ar skolu remontiem nav bijusi tik slikta kā tagad.
- Vai procesu nepalēnina valsts un pašvaldību iepirkumu kārtība, kas paredz, ka ir stingri noteikta procedūra, kā jārīko konkursi?
- Protams, iepirkuma lietas ir sarežģītas un nenotiek ātri. Bet, veidojot budžetu, ir jāskatās, vai projekti, kuriem dodam naudu, vispār ir izstrādāti, vai tie ir saskaņoti un vai nav novecojuši. Lai arī cik bēdīgi tas būtu, no 40 miljoniem šā gada investīciju naudas apgūti ir nepilni piecpadsmit procenti. Nekas neliecina, ka līdz gada beigām šī nauda tiks apgūta. Mēs drīkstam vēl papildus investīcijām šogad piesaistīt deviņus miljonus, bet tas nenotiks, jo nevaram apgūt to, kas jau ir.
-
- Jau pagājušā gada budžeta grozījumos, tāpat arī veidojot šā gada budžetu, mēs bez žēlastības devām naudu skolām, jo Izglītības, jaunatnes un sporta lietu komiteja to prasīja. Abas reizes tika vaicāts, vai šo naudu varēs apgūt. Atbilde bija, ka tas tiks izdarīts. Pašlaik ir katastrofāls stāvoklis 2. vidusskolā, kas atrodas Valdemāra ielā. Jau pavasarī direktoram tika dots rīkojums, ka skolu aizvērs, pārvietos uz pagaidu telpām, jo notiks remonts. Tagad šis rīkojums ir atcelts, bet ir vasara, un lielākā daļa vecāku par to neko nezina. Skolas remonta projektam nauda tika iedota vēl tad, kad es biju Rīgas domes priekšsēdētājs. Kad dome pārcēlās uz jaunajām telpām, bet vecā ēka trīs gadus stāvēja tukša, gaidot, kad Ārlietu ministrija varēs sākt tajā remontu, bija brīnišķīga iespēja skolu uz remonta laiku izmitināt šajās telpās. Iepriekšējai domei acīmredzot šie jautājumi nebija tie svarīgākie, bet tagad nekas nenotiek, lai gan tika solīts, ka rudenī sāksies remonts. Skolu apmeklēja vesela delegācija, kurā bija gan domes priekšsēdētājs Aksenoks, gan komitejas vadītāja Brigmane, un izskanēja pat ideja, ka ēku nav vērts remontēt tas maksās pārāk dārgi. Tāpēc varbūt skolu vajadzētu slēgt, nodot privatizācijai, lai pēc tam tur atvērtu elitāru skolu. To, ka šādas runas par privatizāciju tiešām ir izskanējušas, man apliecināja skolas direktors. Protams, varbūt tā ir tāda filozofiska pļāpāšana, bet laiciņu pirms mācību gada sākuma, kad ir kļuvis zināms skolai atkal būs jādzīvo neremontētās telpās, runāt par šīs ēkas privatizāciju ir vienkārši nesaprātīgi. Varbūt lētāk ir uzcelt jaunu, nevis remontēt veco, kas celta 19. gadsimta 70. gados, tādēļ ēka jāatdod privatizācijai. Bet par to taču nesāk runāt mēnesi pirms skolas sākuma un paredzētā remonta! Kādas noskaņas tas veicinās sabiedrībā?!
- Jums ir visas iespējas un tiesības celt trauksmi, ka bērni mācīsies neremontētās telpās. Kāpēc to neesat darījis? Vai jānotiek kādai nelaimei, kas satricinās visu sabiedrību?
- Redziet, tāpēc jau es runāju par to, ka nekas nenotiek. Pavasarī mēs, koalīcijas partneri, vaicājām, kā viss noritēs. Atbilde bija, ka viss ir kārtībā. Pēc tam izrādījās, ka garās filozofēšanas laikā remonta izmaksas ir mainījušās. Pagājušā gada beigās tās bija no trim līdz četriem miljoniem latu, bet tagad vajadzīgi jau 7,5 miljoni.
- Un tomēr kāpēc neejat pie Rīgas mēra un nepieprasāt, lai šajā jomā kaut ko darītu? Labums tiktu gan rīdziniekiem, gan jūsu partijai, kas pirms vēlēšanām izskatītos pievilcīgāka.
- Teikšu pavisam atklāti: jautājumu uzdošana par jomu, kas nav Tautas partijas pārziņā, tiek uztverta tik slimīgi, ka vairs to nedarām. Šādi jautājumi tiek skaidroti kā vēlme pazemot un tikt viņu vietās un tamlīdzīgi, tāpēc jau sen esmu pārtraucis runāt par lietām, kas nav tieši manā kompetencē. Ir bijis tā, ka tikai tāpēc, ka to saku es, tas nevar būt patiesība. Tik politizēta, tik trakoti aizdomīga un darba nespējīga koalīcija nav bijusi nekad kopš 1997. gada, kad sāku strādāt kā deputāts. Pašvaldība tā nevar strādāt. Starp citu, darbības jomas līdz šim vēl pilnīgi skaidri nav nodalītas. Es gan esmu mēra vietnieks, un manā ziņā ir pilsētas attīstība un brīvosta. Tiesa, ostas valdē ir arī pilsētas mērs, un tur puse ir valsts, bet puse pašvaldības pārstāvju. Domē koalīcijai taču ir tikai vienas balss pārsvars, bet balsojumi tiek panākti ar Dzimtenes palīdzību. Neesam greizsirdīgi, ja reiz tas nāk par labu lietai, bet jautājums par domes koalīciju tomēr ir tāds... nenoteikts.
- Ja esam pieminējuši pilsētas attīstību, tad gribu vaicāt par Kundziņsalu, kas atkal ir nokļuvusi brīvostas teritorijā. Daudzi Kundziņsalas iemītnieki uzskata, ka brīvostai zemes pietiek, bet aprēķins ir pavisam cits: iedzīvotājiem no turienes būs jāaizvācas, lai brīvosta šo zemi pēc tam pārdotu, piemēram, rindu māju būvniecībai. Ieguvēja būs brīvosta un ar to saistītie uzņēmēji, bet kundziņsalieši atlikušo mūžu varēs pavadīt blokmāju dzīvoklīšos.
- Tā tas nav. Pēc jaunā attīstības plāna, cilvēki var dzīvot Kundziņsalā, var remontēt un būvēt savas mājas un viņus neviens netraucēs. Bet ir arī iedzīvotāji, kuri tur vairs nevēlas mitināties. Rīgas dome ir rezervējusi zemi Ķīšezera krastā, brīvosta ir gatava dot finansējumu mājokļu būvei, bet mēs negrasāmies tur braukt ar buldozeriem un likt iedzīvotājiem doties prom.
- Ja visi, kas vēlas, var un varēs palikt dzīvot Kundziņsalā, tad kāda jēga bija padarīt šo teritoriju par brīvostai piederošu?
- Pašlaik tiek pētīts, cik cilvēku grib pārcelties. Daudziem iedzīvotājiem nav ne komunikāciju, ne arī labu dzīves apstākļu, tāpēc viņi grib prom. Nav nekāda pamata baidīties, ka cilvēkiem būs jāaiziet no Kundziņsalas pret savu gribu.
- Labi, tas, kāpēc brīvostai ir vajadzīga šī teritorija, man nekļuva skaidrs, bet parunāsim par transportu. Rīgas domes deputāti un darbinieki gadu gadiem ir apceļojuši visai eksotiskas valstis, lai saprastu, kā tiek organizēta pilsētas satiksme, bet tikmēr Rīgā pārvietoties kļūst aizvien grūtāk. Vai arī transporta sastrēgumi ir Jaunā laika vaina?
- Savulaik bija ideja izbūvēt lielas autostāvvietas, kur novietot personīgās automašīnas, lai tālāk pa pilsētu varētu doties ar sabiedrisko transportu. Domē nākot pie varas sociāldemokrātiem, šī ideja kļuva neinteresanta un viņiem nevajadzīga. Tagad divās no trim vietām, kur bija paredzētas lielās autostāvvietas, to būvniecība vairs nav iespējama, jo zeme ir iznomāta un tur jau ir uzbūvētas citas ēkas. Patiesībā nav jāmeklē nekādi brīnumprojekti, lai risinātu šo jautājumu. Sastrēgumi Rīgā veidojas pie tiltiem. Satiksmes departamentam jau pirms laba laika bija dots uzdevums izstrādāt projektus, lai mazinātu sastrēgumus, bet tas notiek ļoti lēni. Tagad tiek celts Dienvidu tilts, taču tas neko neatrisinās, jo samazinās transporta plūsmu par procentiem četrpadsmit, bet pilsētas centrā un brīvostas pusē tas neko nemainīs. Ja runājam par Dienvidu tilta finansējumu, tad lielo līgumu slēdza iepriekšējā dome, bet finanšu līgumu noslēdza jau tagadējais pilsētas mērs. Acīmredzot vajadzēja rēķināties ar patieso inflācijas līmeni būvniecības jomā. Baidos, ka šis tilts kļūs par dārgāko Eiropā, bet lielas jēgas tam nebūs. Tāpēc es neesmu šā tilta piekritējs. Ziniet, es mēdzu jokot, ka tilts ļaus bez problēmām braukt ciemos Purvciema krieviem pie Ziepniekkalna krieviem, jo šajos rajonos aptuveni septiņdesmit procenti iedzīvotāju ir krievu tautības. Ja runājam par projektiem, kas ļautu samazināt sastrēgumus pie tiltiem, tādi bija, taču sabiedrībai tie nepatika. Tur mēs neko nevarējām darīt ar sabiedrību nav iespējams strīdēties. Tagad esmu atkal par šīm idejām ieminējies, bet tās neviens lāgā nedzird. Domāju, ka ir daudzas labas attīstības idejas, taču tās apzināti tiek "noraktas".
- Kurš tās "norok"? Kam tas ir vajadzīgs?
- Nezinu, bet princips ir aptuveni tāds: ja nestrādā, tad pa galvu nevari dabūt, bet, ja strādā, tad dabūsi gan. Pašlaik neesmu dzirdējis, ka būtu labas idejas. Kad mēs ar Andri Bērziņu strādājām domē, budžets bija piecas reizes mazāks nekā šobrīd, bet mēs daudz padarījām. Domāju, ka gan iepriekšējai domei, gan šai ir nesaimnieciska vadība, kas neprot risināt jautājumus. Mēs bijām sākuši daudzas lietas, kuras pēc tam tika apturētas.
- Kuras lietas, jūsuprāt, vēl Rīgā gaida savu risinājumu?
- Transporta plūsmu jautājums neapšaubāmi ir pats lielākais un nopietnākais. Otrs lielais jautājums ir dzīvokļi un sociālā programma. Nedomāju, ka to var atrisināt tikai ar māju būvēšanu. Drīzāk ir jārod sadarbības iespējas ar namu īpašniekiem, jo saprātīgs mājas īpašnieks nemaz negrib, lai viņa māja stāv tukša.
-
- Tā jau nav, ka visi tikai cits pēc cita domā, domā un neko neizdomā. Piemēram, dzīvokļi ir jautājums, par kuru lēma valsts. Nezinu, kur mācījās un pie kā pēc padoma brauca tie, kas izgudroja sertifikātus, kas izdomāja atdot zemes, uz kurām uzbūvēti mikrorajoni un tamlīdzīgi. Tagad pašvaldībai šie jautājumi ir jārisina. Īpašniekam pieder zeme pagalmā, bet viņš tur neko nedrīkst darīt, pat ja projekts atbilst visiem būvnormatīviem. Tas taču ir absurds: ir zeme, nodoklis ir jāmaksā, bet darīt neko nedrīkst.
- Kā vērtējat to, ka Daugavas krastos un uz salām tiktu celti debesskrāpji?
- Es to vērtēju atzinīgi, man liekas, ka augstceltnes labi iederas ūdens malā. Preses namu un Zemkopības ministrijas ēku taču var pārbūvēt, lai padarītu to cilvēkiem ērtāku. Lai nu kā, augstceltnes šobrīd ir tikai nākotnes vīzija, un pilsētas galvenais arhitekts vērtē šīs ieceres.
- Vai arī jūs esat savas partijas biedres idejas aizstāvis ka uz AB dambja jābūvē ekskluzīva koncertzāle, kas, līdzīgi Dienvidu tiltam, varētu kļūt gandrīz vai par dārgāko Eiropas celtni?
- Domāju, ka iecerētajai ēkai ir jābūt ekskluzīvai, un ideja par celtni uz ūdens plenērā guva vispārēju atbalstu. Modernās mākslas muzejam izvēlētā vieta ir ļoti laba, un iecerētā ēku trijotne vispār ir laba doma. Es gan esmu saimniecisks cilvēks, un varbūt, ka mans personīgais šo ideju īstenojums būtu nabadzīgas valsts nabadzīgs skatījums. Nacionālo bibliotēku es būtu izvietojis bijušās rūpnīcas VEF galvenajā korpusā pie Brīvības ielas, bet grāmatu krātuvi tālāk teritorijā. Kongresu namu pārbūvētu par koncertzāli vienīgā problēma būtu skatuve, bet arī to varētu atrisināt. Taču tas ir nabadzīga cilvēka skatījums. Bagāts tā nedomātu.
- Vai tad jūs esat nabadzīgs cilvēks?
- Domāju, ka esmu turīgs cilvēks jau kādus gadus četrdesmit. Varbūt esmu skopulis. (Smejas.
Saimniecībā un biznesā...
Rīga ir 56. dārgākā pilsēta pasaulē
Delfi 08/11/06 Rīga ieņem 56. vietu starp pasaules dārgākajām pilsētām, liecina Šveices bankas UBS "Cenas un algas" apkopotā informācija par dzīves dārdzību pasaules pilsētas. Banka informē, ka par pašām dārgākajām pilsētā atzītas Oslo un Londona, bet lētākajām Kualalumpura un Mumbaja, savukārt Tallina 49 un Viļņa ‑ 63. vietā. Lai salīdzinātu ekonomiskās iespējas dažādu pilsētu iedzīvotājiem, tiek ņemt vērā 30 dažādi kritēriji. To vidū ir "indekss Big Mac" cik ilgi nepieciešams strādāt, lai nopelnītu naudu vienam hamburgeram. Pētījums lecina, ka Latvijā, lai nopirktu vienu hamburgeru ir jāstrādā 28 minūtes, Igaunijā 39, bet Lietuvā 43 minūtes.
Sakoptākais pagasts 2006 Vidzemē ir Ranka, Latgalē Rugāji
TVNET 08/14/06 Ir apkopoti konkursa Sakoptākais Latvijas pagasts 2006 vērtēšanas rezultāti Vidzemē, kur par uzvarētāju kopvērtējumā ir kļuvis Gulbenes rajona Rankas pagasts.
Latgalē uzvarējis Balvu rajona Rugāju pagasts. Līdz ar to vērtēšana ir noslēgusies visos piecos plānošanas reģionos. Trešdien, 16.augustā, pulksten 10 Latvijas Pašvaldību savienībā pulcēsies konkursa Rīcības komiteja, lai pārrunātu vērtēšanas norisi un vienotos par konkursa noslēguma sarīkojumu datumiem.
Zemgalē par sakoptāko pagastu kopvērtējumā ir kļuvis Aizkraukles rajona Skrīveru pagasts, kas jau 25.augustā arī pārējos Zemgales finālistus pulcēs pie sevis konkursa noslēguma sarīkojumā. Savukārt Kurzemē kopvērtējumā ir uzvarējis Liepājas rajona Nīcas pagasts. Pierīgā ir uzvarējis Rīgas rajona Krimuldas pagasts.
No konkursa 15 nominācijām Ranka Vidzemē ir uzvarējusi septiņās: Pagasta attīstības iespējas; Izglītība un sports; Iedzīvotājus sociāli atbalstošākā pašvaldība; Vides aizsardzība; Lauku ceļu saimnieks; Par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu pagasta iedzīvotājiem un Civilā aizsardzība un ugunsdrošība pagastā.
Savukārt Rugāju pagasts Latgalē ir uzvarējis, iegūstot visvairāk punktu deviņās nominācijās: Pagasta attīstības iespējas; Mežs un sabiedrība; Izglītība un sports; Kultūrvides veidošana pašvaldībā; Iedzīvotājus sociāli atbalstošākā pašvaldība; Sakoptākā uzņēmējdarbības vide; Par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu pagasta iedzīvotājiem; Bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts un Dialoga meistari.
Vidzemē Madonas rajona Kalsnavas pagasts ir uzvarējis 3 nominācijās: Mežs un sabiedrība; Bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts un Dialoga meistari.
Divas nominācijas Vidzemē ir ieguvis Cēsu rajona Amatas novads: Sakoptākā uzņēmējdarbības vide un Pagasta odziņa. Arī Valkas rajona Blomes pagasts ir uzvarējis divās nominācijās: Zemkopība un lauku vide un Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos. Savukārt Alūksnes rajona Alsviķu pagasts ir uzvarējis nominācijā Kultūrvides veidošana pašvaldībā.
Latgalē četras nominācijas ir ieguvis Preiļu rajona Vārkavas novads: Zemkopība un lauku vide; Vides aizsardzība; Civilā aizsardzība un ugunsdrošība pagastā un Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos. Daugavpils rajona Salienas pagasts ir uzvarējis nominācijā Lauku ceļu saimnieks, bet Krāslavas rajona Skaistas pagasts nominācijā Pagasta odziņa.
Importa apjoms pieaug straujāk par eksportu
Zane Piļka,
"Imports Latvijā jau daudzus gadus pārsniedz eksportu, kas pati par sevi ir normāla parādība salīdzinoši nabadzīgai valstij, kura strauji attīstās un mēģina "noķert" pārtikušos", norāda ekonomists Andris Strazds, piebilstot, ka eksporta apjoma palielināšanās ir līdzvērtīga iekšzemes kopprodukta pieauguma tempam.
"Augot iedzīvotāju labklājībai,
aug arī pieprasījums pēc dažādām ārvalstu precēm. Maz ticams, ka tuvākajos
gados tekošā konta deficīts būtiski mazināsies," uzskata
Hansabankas analītiķe Lija Strašuna kā iespējamo risinājumu redz inovāciju stimulēšanu un produktivitātes uzlabojumus valsts mērogā, tomēr atzīmē, ka pakalpojumu eksporta apjomi vēl arvien saglabājas augsti.
CSP ziņo, ka Latvijas preču eksporta apjoms šā gada sešos mēnešos sasniedzis 1,54 miljardus latu, kas ir par 14% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Savukārt importa kopapjoms šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada šo pašu laika periodu, pieaudzis par 27%, sasniedzot 2,76 miljardus latu.
Septiņos mēnešos valsts kopbudžeta
fiskālais pārpalikums 248 miljoni
DELFI 08/16/06 Jūlijā valsts kopbudžeta fiskālais pārpalikums bija 22,388 miljoni latu, bet Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos valsts kopbudžeta fiskālais pārpalikums ir 248,782 miljoni latu.
Jūlijā kopbudžeta ieņēmumi bijuši 306,701 miljons latu, bet izdevumi 285,292 miljoni latu. Kopējie septiņu mēnešu valsts kopbudžeta ieņēmumi bijuši 2,214 miljardi latu, savukārt izdevumi ir 1,985 miljardi latu, informēja Valsts kases Biroja vecākā referente Inita Kabanova.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi laikā no janvāra līdz jūlijam ir 1,827 miljardi latu, izdevumi šogad ir 1,65 miljardi latu, bet fiskālais pārpalikums 174,513 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi jūlijā bijuši 250,525 miljoni latu, izdevumi 232,627 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums 13,441 miljons latu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi jūlijā bijuši 168,321 miljons latu, izdevumi 178,682 miljoni latu un fiskālais deficīts 14,819 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi jūlijā bijuši 83,602 miljoni latu, izdevumi 55,342 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums 28,259 miljoni latu.
Pašvaldību konsolidētā budžeta pirmo septiņu mēnešu ieņēmumi ir 556,719 miljoni latu, izdevumi ir 506,03 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums 51,321 miljons latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta jūlija ieņēmumi ir bijuši 75,193 miljoni latu, izdevumi ir 71,781 miljons latu, bet fiskālais pārpalikums 3,379 miljoni latu.
Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi jūlijā bijuši 77,029 miljoni latu, izdevumi 73,298 miljoni latu un fiskālais pārpalikums 3,743 miljoni latu. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi jūlijā bijuši 9,425 miljoni latu, izdevumi 7,438 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums 1,942 miljoni latu.
Rīgai pēdējā brīdī atņem iespēju gūt miljonus
lētāk par tirgus vērtību iznomāto
zemi tagad varēs privatizēt Andrejsalas attīstītāji, kuru vidū ir Aināra
Šlesera bijušie biznesa partneri, kā arī virkne Andra Šķēles kādreizējo un
esošo darbinieku. Izslēgto teritoriju vidū ir arī daļa Spilves pļavu un
Mangaļsalas, Eksportosta, kā arī Ķīpsalas ziemeļu gals, kurā saimnieko
Viestura Koziola tuvs biznesa partneris Askolds Bērziņš. Rīgas mērs Aivars Aksenoks šādu rīcību uzskata par sasteigtu, jo "[tagad] pašvaldībai praktiski atņemtas tiesības lemt par šo zemes gabalu privatizāciju". Ņemot vērā, ka daļa izslēgto zemju ir ļoti vērtīgas, pašvaldībai gar degunu aizies miljoni, ko varētu gūt, pārdodot visus īpašumus par tirgus vērtību. Jāatgādina, ka galvenais ostas robežu maiņas mērķis bija pārcelt ostas darbību prom no Rīgas centra, tuvāk jūras līcim. Publiskajā valdības darba kārtībā jautājums par ostas robežu maiņu parādījās otrdien neilgi pirms sēdes sākuma, apejot ierasto izskatīšanu valsts sekretāru sanāksmē. Jautājuma virzītājs satiksmes ministrs Krišjānis Peters steigu noliedza, taču pamatojumu sūtīja prasīt ministrijas
ierēdnim
Andrim Maldupam. Viņš stāstīja, ka lēmums saskaņots attiecīgi ar Finanšu un
Tieslietu ministriju, kā arī "brīvosta lūdza šo jautājumu nevilkt garumā".
Šī pretimnākšana ļaus nomniekiem ietaupīt krietnas summas. Ja nebūtu
iespējas privatizēt, zeme būtu jāatpērk par tirgus vērtību. Tagad, piemēram,
privatizējot Andrejsalu kā apbūvētu teritoriju, nomnieks samaksās 70% no
tirgus vērtības. Pēc nekustamo īpašumu kompānijas Latio vērtējuma
Andrejsalas kvadrātmetra pieticīgākā cena ir
Leimanis neslēpa, ka bija informēts par šī jautājuma iekļaušanu valdības darba kārtībā.
Inflācija Latvijā jau divus gadus bijusi augstākā ES
LETA 08/17/06 Gada inflācija Latvijā šā gada jūlijā pieaugusi līdz 6,9% un jau divus gadus bijusi augstākā Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Pirmo reizi Latvija augstāko inflācijas rādītāju ES sasniedza 2004.gada augustā, kad gada inflācija pieauga līdz 7,8%. Pirms tam augstākā inflācija Eiropas Savienībā bija Slovākijā.
Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, gada inflācija Latvijā paaugstinājusies par 0,6 procentpunktiem. Nākamā augstākā inflācija jūlijā reģistrēta Slovākijā - 5%, Igaunijā - 4,6% un Lietuvā - 4,4%, liecina "Eurostat" dati. Zemākā inflācija savukārt bijusi Polijā un Somijā - 1,4%, kā arī Nīderlandē un Zviedrijā - 1,8%.
Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, 11 ES valstīs gada inflācija paaugstinājās, desmit valstīs pazeminājās, bet četrās valstīs nemainījās.
Visās 25 ES valstīs gada inflācija jūlijā bija 2,4% - tikpat augsta kā jūnijā. Pirms gada jūlijā inflācija 25 ES valstīs bija 2,1%. Arī eirozonā gada inflācija jūlijā bija 2,4% - par 0,1 procentpunktu zemāka nekā jūnijā. 2005.gada jūlijā inflācija eirozonā bija 2,2%.
Eirozonas valstīs krasākā cenu paaugstināšanās šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, bijusi mājokļiem - par 5%, transportam - par 4,1%, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem - par 2,8%. Savukārt sakaru pakalpojumu cenas eirozonā pazeminājušās par 3,4% un apģērbu cenas - par 0,2%.
Reliģijā, izglītībā un kultūrā...
Reformātu draudzes izslēgšanu pamato ar neatbilstību Baznīcas nostājai
stingrāk, un mācītāji vēl vairāk baidīsies paust savu viedokli, ja tas atšķirsies no baznīcas kopējā viedokļa, tādas sekas LELB kapitula 9. augusta lēmumam izslēgt no baznīcas Rīgas reformātu brāļu draudzi paredz draudzes mācītājs Juris Cālītis. Taču LELB norāda, ka pati reformātu draudze pierādījusi, ka nevēlas būt baznīcas sastāvā.
LELB augstākās garīgās sapulces laikā konstatēts, ka reformātu brāļu draudzes rīcība nav savienojama ar līdzdalību LELB, saka LELB arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers. Lēmums pieņemts vienbalsīgi. "Viņi nepilda noteikumus, kādiem pakļaujas citas mūsu draudzes, un paši neparāda ne mazāko vēlēšanos sadarboties," skaidro P. Brūvers. Viņš norāda, ka LELB draudzei nevar būt mācītājs, kas nav ordinēts un baznīcas akceptēts, taču reformātu draudze tās pēdējā sēdē vienbalsīgi nolēma neatteikties no LELB izslēgtā mācītāja J.Cālīša.
Reformātu draudzes pārstāvjiem lēmums ir gaidīts un likumsakarīgs. "LELB nav paredzēta viedokļu dažādība, un tā nav tikai manā gadījumā zinu vairākus mācītājus, kas baidās paust savu nostāju, jo tā nesakrīt ar baznīcas viedokli," stāsta J. Cālītis. P. Brūvers iebilst, sakot, ka LELB nav liegta izteikšanās baznīcas iekšienē, bet publiski mācītājiem neesot ļauts nostāties pret LELB oficiālo nostāju. Reformātu draudzes pārstāvji stāsta, ka arī turpmāk strādās tāpat kā līdz šim, taču viņi ir nobažījušies par to, ka LELB varētu viņus izdzīt no pašreizējām draudzes telpām, kas juridiski ir LELB īpašumā.
Ar Somnambulu centrā
Kultūras
Atļaušanos organizētāji skaidro ar to, ka Aminas lomai uzradusies cienīga pretendente jau pagājušajos Siguldas Opersvētkos skatītāju simpātijas guvusī Iride Martinesa no Kostarikas. Martinesas partneris, viens no Sanktpēterburgas Marijas teātra galvenajiem tenoriem Jevgeņijs Akimovs bija stabils balsts duetos, lai gan dziedoņa tembrālais tonējums vietām iekrāsojās slāviski nazāls. Pie izteiksmīgas lomas grāfa Rodolfo atkal tika Krišjānis Norvelis, kurš saņēma Siguldas opersvētku speciālbalvu.
Somnambula mātišķa sirsnība un gaume pavadīja Antras Bigačas atveidotās Terēzes dziedājumus, nelielajā Alesio lomā veiksmīgi darbojās Nauris Indzeris un "ieskaiti nolika" arī Liza jaunais liriskais soprāns Elīna Volkmane. Būtiska loma šajā Bellīni operā ir korim, tāpēc, jāuzteic Latvijas Nacionālās operas kori (galvenais kormeistars Aigars Meri).
Dažās Rīgas skolās netiks nokomplektēta pirmā klase
LETA 08/12/06 Dažās Rīgas skolās jaunajā mācību gadā, iespējams, netiks nokomplektēta pirmā klase, informēja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamentā (IJSD).
Patlaban zināms, ka pirmās klases nebūs Rīgas 20.vidusskolā. Šajā skolā grūtības nokomplektēt pirmo klasi bija jau iepriekšējos divus gadus.
Kā pastāstīja IJSD speciāliste Modra Jansone, vēl pirms mēneša nepietiekams pirmās klases skolēnu skaits bijis arī citās divās Rīgas skolās, bet, visticamāk, vienā no tām pirmās klases septembrī nebūs.
Jansone tomēr neizpauda, kurās skolās varētu nenokomplektēt pirmo klasi, jo vēl pastāv iespēja, ka vecāki tajās bērnus var pieteikt.
Pirms mēneša grūtības nokomplektēt pirmo klasi bijušas vēl kādā skolā, tomēr zināms, ka tajā būs pietiekams skaits pirmās klases skolēnu.
Kurās skolās jaunajā mācību gadā nebūs pirmās klases, taps zināms 21.augustā, kad notiks IJSD sēde.
Kā ziņots, pirms skolēnu vasaras brīvlaika Rīgas skolās 2006./2007.mācību gadam bija pieteikti 4483 pirmklasnieki, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn.
IJSD sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Vilde sacīja, ka līdz septembrim skolās vēl varētu pieteikt ne vairāk kā 150 bērnus.
Tomēr vairākās skolās pieteikto bērnu skaits pārsniedz vietu skaitu pirmajā klasē. Piemēram, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, Rīgas 40.vidusskolā, Rīgas Valda Zālīša pamatskolā, Rīgas 34.vidusskolā, Āgenskalna sākumskolā, Rīgas Franču licejā, Rīgas Hanzas vidusskolā, Rīgas Angļu ģimnāzijā un citās pilsētas skolās.
Aglonā pulcējas vairāk nekā 2000 svētceļnieku
LETA 08/13/06 Līdz svētdienas rītam Aglonas bazilikā ieradušies vairāk nekā 2000 svētceļnieku, informēja Romas Katoļu Baznīcas Latvijā Informācijas centra pārstāve Kristiāna Reingolde.
Svētdien Aglonā norisinās trešās Kristīgo jauniešu dienas.
Svētceļnieku vidējais vecums ir 20 gadi. Pašlaik vecākais reģistrētais svētceļnieks ir 69 gadus vecs, bet jaunākajam ir tikai viens gads. Svētceļnieki izmitināti trijās telšu pilsētiņās un Aglonas katoļu ģimnāzijā.
Svētdien notiek visu četru Latvijas bīskapu katehēze, kurā piedalās arī pāvesta vēstnieks Baltijas valstīs. Viņš dienas gaitā nolasīs pāvesta vēstuli Latvijas jauniešiem.
Svētdien Jaunieši darbosies 19 interešu grupās - mācīsies sakrālās dzejas, klausīsies Itāļu aktrises Klaudijas Kollas liecību par viņas dzīvi un kristietības pieredzi. Jaunieši varēs līdzdarbosies diskusijā par to kā Katoļu baznīca tiek atspoguļota medijos. Šo diskusiju vadīs portāla "Katedrale.lv" veidotājs Andris Ābele un sabiedrisko attiecību konsultants Kristians Rozenvalds.
Vēl kāda interešu grupa runās par grāmatu "Davinči kods", ar to saistītiem mītiem un patiesību. Savukārt vakarā paredzēts lielais koncerts kas turpinasies visu nakti.
Kā ziņots, svētdien Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku priekšvakarā ticīgie sāks svinēt Svētā Meinarda svētkus, kas ir Latvijas pirmā apustuļa un aizbildņa svētki.
Svētā Meinarda svētku ievadā Aglonas bazilikā plkst.18.30 būs vesperes, vakara Svētā mise sāksies plkst.19.00, būs procesija ar Fatimas Dievmātes statuju ap baziliku, to celebrē Rēzeknes - Aglonas bīskaps Jānis Bulis. Bet plkst.21 paredzēts koncerts uz lielās skatuves pie Katoļu ģimnāzijas, baznīcā - adorācija. Plkst.24 bazilikā būs pusnakts mise, ko celebrē Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis.
Savukārt pirmdien, 14.augustā, dievkalpojumi sāksies plkst.7, bet plkst.8.30 būs rīta lūgšana, plkst.9 - dienas Svētā mise un plkst.10 - bīskapu katehēzes. Plkst.11 bazilikā pie lielā altāra būs rožukornis, plkst.12 - dienas Svētā mise jaunatnei un svētceļniekiem un plkst.15.30 - dienas Svētā mise ārzemju svētceļniekiem ar ārzemju priesteru piedalīšanos.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki sāksies 14.augustā ar garīgās mūzikas koncertu plkst.17.45, vēlāk būs vesperes un plkst.19 vakara Svētā mise pie pāvesta altāra, kurā tiks dalīts arī iestiprināšanas sakraments.
14.augusta vakarā, kā parasti, Aglonas bazilikas Sakrālajā laukumā būs Krustaceļš un pusnaktī pie pāvesta altāra - pusnakts Svētā mise.
Otrdien, 15.augustā, dievkalpojumi Aglonas bazilikā sāksies jau plkst.7. Pirmais dievkalpojums būs latgaliešu valodā, tam sekos Svētā mise bērniem un jaunatnei pie pāvesta altāra, būs iestiprināšanas sakramenta dalīšana. Plkst.10.00 apakšējā baznīcā sāksies Svētā mise. Svētku galvenā Svētā mise notiks plkst.12.
Kā jau ziņots, ik gadu Jaunavas Marijas Debessbraukšanas svētkos Aglonā 14.un 15.augustā pulcējas tūkstošiem dievlūdzēju, lai izlūgtos Dievmātes žēlastību.
Somāliešu bēgļi mācās latviešu valodu
LETA 08/13/06 Septiņi somāliešu bēgļi, kuri pašlaik dzīvo biedrības «Zvannieku mājas» nomātajā īpašumā «Veczvannieki», mācoties latviešu valodu un izskatot iespējamos darba piedāvājumus, lai tuvākajā laikā apgūtu kādu arodu un uzsāktu darbu.
Biedrības pārstāve Sandra Dzenīte pastāstīja, ka «sākumā somāliešiem jāapgūst arods un tad var arī sākt strādāt un iekārtot dzīvi.» «Zvannieku mājas» šobrīd sniedz palīdzību šiem cilvēkiem, radot alternatīvu ģimenes mājai, palīdzot mācīties latviešu valodu un meklējot labākās darba iespējas.
Jau tagad somālieši esot saņēmuši darba piedāvājumus no vairākiem uzņēmējiem, kas labprāt palīdzētu viņiem iekārtot dzīvi. Uzņēmēji arī piedāvā somāliešus nodrošināt ar dzīvesvietu. Somāliešiem esot izteikti piedāvājumi strādāt galdniecībā, iepriekš apgūstot konkrētu arodu, zemnieku saimniecībā, kā arī apkalpojošajā personālā.
Somālieši saņems arī personu apliecinošus dokumentus, kas gan būs derīgi tikai Latvijas teritorijā, taču ļaus saņemt sociālās garantijas un bēgļi varēs darīt visu to pašu, ko ikviens Latvijā dzīvojošs nepilsonis - atrast darbu, īrēt dzīvokli un izmantot savas tiesības. Pilngadīgie somāliešu bēgļi turpmākos deviņus mēnešus saņems pabalstu minimālās mēnešalgas apjomā, bet nepilngadīgie - 30% apmērā no minimālās mēnešalgas.
Šī gada
Rīgas skolās trūkst 114 vispārizglītojošo priekšmetu skolotāju
LETA 08/13/06 Rīgas skolās patlaban, pirms jaunā mācību gada, trūkst 114 vispārizglītojošo priekšmetu skolotāju, piecu sākumskolas pedagogu un 35 pirmsskolas pedagogu.
Kā liecina Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta informācija, patlaban pilsētas skolās trūkst 27 eksakto zinātņu skolotāju, tostarp astoņu datorzinību skolotāju, četru ekonomikas skolotāju un 15 matemātikas skolotāju.
Rīgā trūkst arī 45 humanitāro priekšmetu skolotāju. Vispārizglītojošajās mācību iestādēs trūkst 14 latviešu valodas skolotāju, 17 angļu valodas skolotāju, piecu krievu valodas skolotāju un deviņu vēstures skolotāju.
Savukārt dabaszinātņu jomā patlaban pilsētas vispārizglītojošajās skolās trūkst 27 pedagogu, tostarp sešu ģeogrāfijas skolotāju, sešu bioloģijas skolotāju, četru ķīmijas skolotāju un 11 fizikas skolotāju.
Vispārizglītojošajās mācību iestādēs ir vakanti arī pieci sporta skolotāju amati un desmit mūzikas skolotāju amati.
Izglītības iestādēs trūkst arī piecu sākumskolas pedagogu. Savukārt bērnudārzos patlaban trūkst 35 pirmsskolas pedagogu.
Kā informēja Izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamenta speciāliste Modra Jansone, lielākās problēmas ir atrast fizikas skolotājus, īpaši darbam skolās, kurās ir liels skolēnu skaits. Tos grūti atrast arī augstskolu absolventu vidū, jo pēdējos gados fizikas pedagoga profesiju esot apguvuši maz studentu.
Skolās pedagogi, iespējams, tiks piesaistīti, uzaicinot praktizēties pedagoģijas studentus nepilnu darba laiku un aicinot strādāt pensionētos skolotājus, pastāstīja Jansone.
Grāmatas
Arno Jundze, NRA 08/14/06
Viktors Lagzdiņš. Nakts Mežāžos. Tapals, 2006
Šo Viktora Lagzdiņa kriminālstāstu nemirstīgu padarīja režisora Arvīda Krieva filma Aveņu vīns, tomēr literārais pirmavots, neraugoties uz kritikas gānīšanos, arī pirms ekranizācijas kļuva gana populārs bijušajā padomijā un arī ārpus tās. (Darbs tulkots astoņās valodās.) Lasot Nakts Mežāžos, neatstājiet neievērotu Viktora Lagzdiņa pēcvārdu tajā atradīsiet dažu faktu, kas labi raksturo gan padomju sistēmu, gan visai divkosīgo Literatūras un Mākslas lomu padomju Latvijas kultūras ķēķī.
Roberts Ladlems. Aģents brīdina. Tulkojusi Ieva Kalnciema, Kontinents, 2006
Sižeta atstāsts iztālēm atgādina vienu no Džeimsa Bonda sērijām ar Pīrsu Brosnanu galvenajā lomā to, kurā aģents 007 nonāca asinskāro Ziemeļkorejiešu gūstā. Arī te CIP superaģents tiek iesprostots slēpta tipa psihiatriskajā klīnikā. Viņa nevainībai neviens netic, bet spiega identitāte tikusi iznīcināta. Izbēdzis no apcietinājuma, aģents atklāj, ka neeksistē. Sākas mokošs mēģinājums saprast, kādi spēki nolēmuši viņu iznīcībai. Pirms pieciem gadiem aizsaulē aizgājušais Roberts Ladlems savulaik bija ļoti populārs TV seriālu autors un rakstnieks tagad par viņa daiļradi ieinteresējusies Holivuda. Informācija liecina, ka vairāki R. Ladlema darbi, iespējams, jau tuvākajos gados pārtaps kinofilmās, tāpēc lasiet Aģents brīdina ar domu, ka varbūt pēc pāris gadiem redzēsiet to ekranizētu.
Elza Ķezbere. Dzeja, 1. un 2. sējums. Valters un Rapa, 2006
Divi Elzas Ķezberes apjomīgie dzejas sējumi atdod un iemūžina dzejnieci, kuras dzīves lielākā daļa aizritējusi trimdā. Viņa pieder tai jauno un talantīgo autoru paaudzei, kas pirmos soļus literatūrā spēra trīsdesmito gadu otrajā pusē, bet kuras dabisko izaugsmes procesu pārtrauca 1940. gads un tam sekojošie vēstures traģiskie grieži. Šie dzejas sējumiņi noderēs ne vien Elzas Ķezberes darbu cienītājiem, bet arī Latvijas bibliotēkām, jo līdz šim, par viņas darbiem runājot, nebija daudz iespēju tos brīvi izlasīt.
D. G. Hesejsons. Telpaugi. Tulkojusi Linda Strode un Elizabete Libere. Jumava, 2006
Liela un bieza krāšņi izdota grāmata par telpaugiem un visu to, kas ar tiem saistīts, sākot no šķietamiem sīkumiem, beidzot ar katrai telpai piemērotāko augu izkārtojuma un izvēles piedāvājumu. Ja vēlaties uzzināt, kāpēc nezied jūsu kaktuss un kā pareizi apkopjama mirte, šis izdevums jums noteikti noderēs. Grāmatu papildina daudzās fotogrāfijas, un kopiespaids ir gandrīz tikpat krāsains kā paši telpaugi.
Arnis Terzens. Neērtas sarunas. Arte, 2006
Žurnālista Arņa Terzena veidots interviju krājums ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Grāmatas virsraksts liecina, šeit nav vērts meklēt politkorektu pačivināšanu jautājumi ir tieši un asi, bet atbildētāji nevairās skart nepatīkamas tēmas, par ko krietnie tautieši nereti mēdz paklusēt.
Vairāk kā 1000 bērniem nav vietu Rīgas bērnudārzos
DELFI
08/16/06
Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments (RDIJSD) rudenī
papildus
Salīdzinot ar šā gada janvāri, rinda uz Rīgas bērnudārziem ir nedaudz sarukusi. Gada sākumā ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē nebija nodrošināts 1301 mazulis, bet pašlaik par gandrīz 150 bērniem mazāk. Rīgā patlaban ir 150 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes. Taču nav zināms, cik Rīgā ir privāto bērnudārzu.
Rīgas domes redzeslokā esot 21 privātais bērnudārzs ar licencētu programmu un kas saņem pašvaldības dotāciju. Pēdējos gados neesot slēgta neviena pirmsskolas izglītības iestāde, bet atvērti četri jauni bērnudārzi "Priedīte", "Māra", "Mārdega" un "Dzilniņa".
Visvairāk vietu bērnudārzos
trūkstot Vidzemes un Zemgales priekšpilsētā. Bērnudārza vadībai katru mēnesi
uz
Aktīvi tiek celti daudzdzīvokļu māju rajoni, to tuvumā būs nepieciešami arī jauni bērnudārzi. RDIJSD pirmsskolas izglītības galvenā speciāliste Gundega Puķīte stāsta, ka jaunās ģimenes iegādājas dzīvokļus jaunceļamajos rajonos, taču firmas, kas būvē dzīvojamās mājas, savos projektos neparedz pirmsskolu izglītības iestāžu būvniecību, bet reklāmas nolūkos kā sakārtotu infrastruktūru min jau esošos bērnudārzus, kuros iekļūt vairs nav iespējams.
Par bērnudārzu trūkuma negatīvajām sekām bažas paudis arī valdības vadītājs, norādot, ka daudzas māmiņas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma izmantošanas saskaras ar vietu trūkumu pirmsskolas izglītības iestādēs, un tas ierobežo viņu iespējas atgriezties darba tirgū. Līdz ar to gandrīz puse šo personu kļūstot par bezdarbniecēm. Valdības vadītājs izveidojis darba grupu, ko vada ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs.
Līdz
Viedoklis: Dieva priekšā visi vienlīdzīgi?
Aija Cālīte, Latvijas Avīze 08/17/06 Runā, ka šogad Vissvētākās Jaunavas Marijas debesbraukšanas dienā Aglonā zeme ar debesīm esot satikušās. Lielākajos katoļu svētkos Dieva vietniekiem uz zemes pie labās rokas nosēdināta laicīgā vara ar pašu premjerministru Aigaru Kalvīti priekšgalā. Visas prominences no Saeimas un valdības nama nemaz i nenosauksi. Un varbūt labāk nevajag arī, jo reliģisku svētku pārvēršana par politiski ekshibicionistisku pasākumu nevienam politiķim, nedz arī garīdzniecībai godu nedara.
Ir daži jautājumi, kurus katrs cilvēks vēlas paturēt pie sevis un neizlikt publiskai apskatei. Manuprāt, viens no tiem cilvēka reliģiskā pārliecība. Tās ir tik dziļas, personiskas jūtas, ka to izplāšana apskatei man šķiet pilnīgi lieka. Jo tad, kad būsi izlicis pasaules apskatei visu, kas tev pieder, sievu, vīru, bērnus, suni, kaķi, māju un arī izrādījis visslēptākos dvēseles stūrīšus, kas gan būs palicis pāri tikai sev pašam? Tomēr negrasos apšaubīt to, cik dziļa ir mūsu varas kalpu dievbijība, pieņemot, ka Dieva priekšā cilvēki, kuri uzsākuši 9. Saeimas priekšskrējienu, nemelos par savām patiesajām jūtām.
Un tomēr kāpēc mūsu politiķi, jāteic, lielākoties pozīcija un pa kādam no opozīcijas, iedomājas, ka viņu vārds Aglonas svētkos ir lielākā vērtē nekā tas, ko dziļi sirdī izjūt kāds kluss svētceļnieks, kurš nogājis 500 kilometrus? Kādēļ nevis viņam, bet Aigaram Kalvītim atrodas vieta pie arhibīskapa Jāņa Vanaga labās rokas? Kāpēc Dieva vārds no kanceles savijies ar kardināla aģitāciju un ierosinājumiem likumdošanā, kam vieta būtu vai nu priekšvēlēšanu diskusijā, vai arī Saeimas zālē?
Latvija taču nav pareizticīgā Krievija, kur jau pirms tūkstoš gadiem baznīca un valsts dzima vienlaikus un tā īsti vienu no otras šķirt to nav izdevies tradīcijas šīm varas un reliģijas attiecībām ir pārāk dziļas. Latvija bija un paliks sekulāra valsts, kurā politiskā vara un baznīca ir šķirtas. Bet A. Kalvītis, kuram kā valdības galvai tiek atvēlēta nevis Ziemassvētku, bet Jaunā gada TV runa, jo tie ir laicīgi svētki, Aglonā ne jau bez baznīctēvu svētības nekautrējas mesties pamācīt, kā līdz vēlēšanām jānodzīvo sanākušajiem ticīgajiem.
Ne jau tikai Aglonā, arī citās vietās, kur sapulcējas daži desmiti tūkstoši cilvēku, politiķi no daždažādām listēm labprāt izrādās. Stāmerienā teātri spēlē aktieri, bet piespēlē politiķi. Pat represēto saietā Ikšķilē, par kuru līdz šim "varas elites" interese bija vairāk nekā pieticīga, šogad pieredzēts neparasts politiķu pieplūdums.
Nav jau peļama tuvināšanās tautai. Ja tik nebūtu tā, ka vēlētājs aci pret aci ar savu deputātu vēlēšanu starplaikā praktiski nemaz nesatiekas un nevar izrunāties kaut vai par tiem jautājumiem, kurus Kalvīša kungs tik braši skandēja savā uzrunā pēc galvenās svētku mises. Cilvēki vairs pat necer, ka viņi vispār šīs valsts politikā kaut ko var ietekmēt, un tas jau ir nopietni. Tāpēc ir kādi Svēto rakstu vārdi, kuros mūsu varas elite, no kuras daži, dievlūgšanai priekšroku dodot, neaizgāja pat uz otrdienas valdības sēdi, varētu ieklausīties:
"Ef. 6,5-8: Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi. Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara tam Kungam un ne cilvēkiem. Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais."
Kultūrziņas
Līvija Dūmiņa, NRA 08/17/06
- Liepājas teātris meklē
direktoru.
- Nacionālajam teātrim papildu
finansējums.
346 388 latus paredzēts izlietot
teātra darbībai, bet 138
Gaisā sāk
virmot rudenīgas vēsmas.
Un kā nu ne, ja tuvojas septembris.
No rītiem ir samērā vēss ap +14oC, bet
ja pa dienu spīd saulīte, tad gaiss iesilst
līdz +22oC. Taču lielais sausums, kas izkal-
tējis laukus un dārzus, negrib atkāpties
joprojām uzlīst
tikai dažviet un tas ir
krietni par maz. Vienīgi lapas koku
zarosvēl saglabājušas savu
zaļo nokrāsu...
Anda Jansone, trešdien, 17. augustā