Kas jauns Latvijā?

Nr. 457: 2006. g. 18. - 24. augusts

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Viedoklis: Izraēlas vēstniecībai atkal paspruka...

Liene Apine, Horizonts  08/17/06    Izraēlas vēstnieks Garijs Korens laikam zaudējis modrību. Viņam nelāgi paspruka neadekvāts komentārs par Saeimas Ārlietu komisijas 1.augustā pieņemto paziņojumu, kurā nosodīta Izraēlas vardarbīgā rīcība, iznīcinot Libānas civiliedzīvotājus un civilās infrastruktūras objektus.

Laikraksta “DDD” 2006.gada 21.jūlija-3.augusta numurā LNF priekšsēdētājs Aivars Garda atzinīgi izteicās par dažiem Latvijā mītošajiem žīdiem, kuri ielāgojuši agrāk doto komandu “nesprēgāt”, taču Izraēlas vēstnieks Garijs Korens laikam zaudējis modrību. Viņam nelāgi paspruka neadekvāts komentārs par Saeimas Ārlietu komisijas 1.augustā pieņemto paziņojumu, kurā nosodīta Izraēlas vardarbīgā rīcība, iznīcinot Libānas civiliedzīvotājus un civilās infrastruktūras objektus. Kā ziņoja aģentūra LETA, Izraēlas vēstniecība esot sašutusi par to, ka Ārlietu komisija nav informējusi vēstniecību par diskusiju “par Izraēlas konfliktu ar grupējumu “Hezbollah”, lai gan Libānas pārstāvis apspriedē piedalījās”.

Izraēlas vēstniecība ar šādu izteikumu nodemonstrēja savu diplomātisko analfabētismu, jo, pirmkārt, Libāna Ārlietu komisijas sēdē nebija oficiāli pārstāvēta. Hosams Abu-Meri nav Libānas valdības pārstāvis, bet gan jau četrpadsmit gadus Latvijā dzīvojošs libānietis, sabiedriskās organizācijas vadītājs, kurš nevar pārstāvēt Libānas valdību un piedalīties oficiālās sarunās ar Izraēlas valdību. Otrkārt, un pats svarīgākais, Izraēlas vēstniecībai nav nozīmes sašust par to, ko dara vai nedara Latvijas Saeimas Ārlietu komisija. Tāpat kā Izraēla Latvijai neprasīja, vai mest bumbas uz Libānu, tāpat Latvijai nav jāprasa, ko un kad uzaicināt vai neuzaicināt uz sēdi. Reiz jau bijušais Izraēlas vēstnieks Avrahams Benjamins 2003.gada 10.jūlija laikrakstā “Telegraf” neapdomīgi uzdrošinājās pārmest un kritizēt Saeimas deputātus, kas sniedz intervijas laikrakstam “DDD”. Kā tas beidzās? Vēstniekam bija no Latvijas jāaizbrauc. Vai tiešām Garijs Korens neko nav iemācījies no sava priekšgājēja?

Varbūt Saeimas Ārlietu komisijai vajadzētu padomāt par vēl kādu paziņojumu – šoreiz par Izraēlas iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās?

 

Jeļcinam pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni

DELFI  08/22/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien pasniedza Pirmās šķiras Triju zvaigžņu ordeni pirmajam Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam, informēja Prezidenta Preses dienestā.

Prezidente uzrunā ordeņa pasniegšanas ceremonijā pauda cerību, ka Latvija var izveidot ar Krieviju labas attiecības un sadzīvot draudzībā, dialogā, saticībā un kompromisu meklējumos. "Lai dialogs notiktu, ir nepieciešami kontakti, un mēs ļoti priecājamies, Prezidenta kungs, par šo izdevību caur Jūsu personu šādu kontaktu atjaunot," sacīja prezidente.

Prezidente uzsvēra, ka "šajās augusta dienās mēs atceramies ļoti nozīmīgus vēstures notikumus un šī piecpadsmitgade mums atgādina par tiem augusta notikumiem, kas mainīja pasauli uz labo pusi, pretēji tām augusta dienām 1939.gadā, kam bija ļoti smagas un nepatīkamas sekas".

Viņa pauda, ka deviņdesmitajos gados "viena no redzamākajām figūrām bija Krievijas Federācijas toreizējais, tās pirmais prezidents Boriss Nikolajevičs Jeļcins. Un šajā valstsvīrā visa pasaule saskatīja cilvēku, kam ir izpratne un tālredzīga izpratne par vēstures gaitu un šodien Latvija ar sava ordeņa pasniegšanu vēlas godināt valstsvīru, kas pierādīja savā darbībā izpratni par starptautisko taisnīgumu, par cilvēku ilgām pēc brīvības, parādīja pats savu izpratni kā demokrāts, bet vairāk par visu parādīja vīrišķīgo drosmi draudīgā situācijā".

"Latvijas valsts ir pateicīga jums, Prezidenta kungs, par jūsu drosmīgo un principiālo stāju jau 1991.gada asiņaino janvāra notikumu laikā aicinot bruņotos spēkus nevērsties pret nebruņotiem civilajiem iedzīvotājiem. Latvijas valsts, Latvijas tauta un visa demokrātiskā Eiropa nekad neaizmirsīs to, ka jau trīs dienas pēc tam, kad Latvijas Augstākā Padome bija paziņojusi pārejas posma beigas un ar likumu nostiprinājusi mūsu neatkarību "de facto", Jūs parakstījāt dekrētu, kas atzina Baltijas valstu neatkarību," sacīja prezidente.

Prezidente arī uzsvēra, ka Latvijai pēc neatkarības atgūšanas viena no prioritātēm bija valsts valodas stiprināšana. Prezidente arī uzsvēra, ka Latvija pieņem ne tikai latviešus, bet arī visus citus, kuri šeit dzīvo, kuri ir izvēlējušies šo zemi par mājām, un Latvijā priecājas par krievu tautības cilvēku pienesumu valsts kultūrai, ekonomikai, Latvijas labajai slavai.

 

Ārlietu ministrs pateicas par Latvijas neatkarības atzīšanu 1991.gadā

LETA  08/22/06    Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) nosūtījis pateicības vēstules to valstu ārlietu ministriem, kas 1991.gadā atzina Latvijas neatkarību, informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

"Savā un Latvijas iedzīvotāju vārdā atļaujiet man izteikt vissirsnīgākos pateicības vārdus Jūsu valstij par Latvijas valsts neatkarības atzīšanu 1991.gadā. Šodien mēs varam novērtēt atjaunotās neatkarības vērtību, kas mūsu tautai deva iespēju sasniegt strauju un nozīmīgu izaugsmi pat pēc ilgstošiem okupācijas gadiem," vēstulē raksta Pabriks.

Viņš norāda, ka "piecpadsmit gadu laikā Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, mūsu iekšzemes kopprodukta pieauguma temps ir vislielākais Eiropā un vairums sabiedrības ir pakāpeniski atbrīvojies no nospiestības, kas tika piedzīvota Padomju Savienībā".

Ministrs atzinis, ka Latvijas diplomātijai pēdējie 15 gadi ir bijuši lielu izaicinājumu, lielu sasniegumu un mazu kļūdu laiks. Pabriks izsaka pateicību par valstu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un pauž cerību, ka starpvalstu sadarbība turpināsies.

Pirmās valstis, kas atzina Latvijas neatkarību jau 1991.gada 22.augustā, bija Islande, Igaunija un Lietuva. Tām sekoja daudz citu pasaules valstu.

Svinot Latvijas neatkarības atzīšanas un diplomātisko attiecību atjaunošanas 15. gadadienu, Latvijas Ārlietu ministrija plānojusi rīkot vairākus pasākumus, informēja ministrijā.

 

«Vārdu «okupācija» aizstāsim ar citu!»

Aija Cālīte, Latvijas Avīze  08/22/06    Kādu vērtējumu Krievijas un Latvijas attiecību dinamikai sniedz Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs? Savu viedokli viņš izklāsta sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Aiju Cālīti.

— Pēc Latvijas premjerministra A. Kalvīša tikšanās ar Krievijas valdības vadītāju M. Fradkovu un valsts prezidentu V. Putinu jūs laikrakstā «Telegraf» 22. jūnija numurā paziņojāt: ir svarīgi, lai šis signāls tiktu pareizi uztverts un interpretēts. Ko, jūsuprāt, nozīmē šī pareizā uztvere un interpretācija?

— Šīs tikšanās visaugstākajā līmenī, par kurām jūs runājat, ir ļoti nozīmīgi notikumi Krievijas un Latvijas attiecībās. Kā zināms, dažu pēdējo gadu laikā politiskie kontakti visaugstākajā politiskajā līmenī bija iesaldēti. Šie pēdējie notikumi daudziem novērotājiem jau lika runāt par «atkusni» mūsu valstu attiecībās. Bet tajā pašā laikā diemžēl Latvijā ne jau visi tam ir gatavi, vēl vairāk — darbojas pietiekami ietekmīgi spēki, kas nav ieinteresēti, lai šīs divpusējās attiecības normalizētos. Tieši tā es izskaidroju to, ka pat Latvijas Ārlietu ministrijā parādās dažādas absurdas spekulācijas šo notikumu vērtējumā. Piemēram, daži centās to izskaidrot ar to, ka, lūk, Krievija tikai Rietumu iespaidā bijusi spiesta spert šo soli, gatavojoties «lielā astoņnieka» sammitam. Tomēr, kā esmu to vairākkārt uzsvēris un vēlos atkārtot vēlreiz, abu mūsu valstu vadītāju tikšanās gan Reikjavīkā, gan Sanktpēterburgā var un vajag interpretēt kā Krievijas ieinteresētību savstarpēji izdevīgu un normālu kaimiņattiecību izveidošanā.

— Minētajā rakstā, Kaļužnija kungs, jūs citējat prezidenta V. Putina izteikumu, ka «mums ir daudz iespēju un daudz kopēju interešu. No mūsu puses šī ieinteresētība vairākkārt tikusi apstiprināta». Bet tādu pašu ieinteresētību no savas puses bieži apliecinājuši arī Latvijas valsts varas pārstāvji. Nesen oficiālās aprindas izplatīja paziņojumu, ka «premjers un viņa komanda izvirzījuši uzdevumu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām noregulēt attiecības ar Krieviju («Čas», š. g. 29. jūnijā). Kādus reālus soļus var spert Krievija, apstiprinot savu gatavību atkāpties no stereotipiem, kā tas tika sacīts jūsu rakstā? Kādus pasākumus Krievijas ārlietu resors jau sācis pildīt, lai īstenotu prezidenta V. Putina dotos solījumus?

— Kā jūs pareizi uzsvērāt, divpusējās attiecībās iezīmējās noteikts pavērsiens. Pamazām uz labo pusi mainās politiskais fons, kas, bez šaubām, ir nepieciešams priekšnoteikums to tālākai attīstībai. Tā pamatā ir objektīva savstarpēja ieinteresētība, jo mēs esam kaimiņi un attiecību uzlabošana ar pierobežas valstīm ir jebkuras valsts ārpolitiskā prioritāte.

Samērā īsā laika posmā Maskavā bijusi īpašo uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās K. Pētersone, ģenerālprokurors J. Maizītis, iekšlietu ministrs Dz. Jaundžeikars, kura vizītes laikā tika parakstīts protokols, kurš paredz darba grupas izveidošanu cīņā ar nelegālo noziedzību. Atjaunojušās sarunas par karavīru apbedījumiem. Ir notikušas abu valstu ārlietu ministriju konsultācijas par problemātiku, kas attiecas uz Krievijas un ES sadarbību. Attīstās kontakti gan parlamentu, gan reģionālajā līmenī. Martā Rīgā notika Sanktpēterburgas dienas. Jūnijā te bija ieradies Vologdas apgabala gubernators E. Pozgaļovs, bet jūlijā notika Permas administrācijas vizīte, kuru vadīja novada vadības priekšsēdētājs V. Buhvalovs.

Ir nepieciešams, lai saglabātos pozitīvo tendenču dinamika. Abas puses veic no ārpuses varbūt neredzamu, bet tāpēc ne mazāk nozīmīgu darbu. Patlaban tiek saskaņots līgums par sociālo nodrošināšanu, nesen Maskavai nodevām praktiski jau saskaņotu līguma tekstu. Atliek precizēt redakcionālus labojumus, kurus vēlējās veikt Latvijas puse. Gan Latvijā, gan Krievijā tuvojas nobeigumam procedūras, kas nepieciešamas, lai tiktu parakstīta vienošanās par ekonomisko sadarbību un par starpvaldību komisijas izveidošanu. Ceru, ka tās tiks parakstītas rudenī, kad notiks Latvijas ekonomikas ministra plānotā vizīte Krievijā.

— Intervijā laikrakstam «Telegraf» (š. g. 19. jūlijā) federālā nedēļraksta «Rossijskije vesti» (tā dibinātāja ir KF Prezidenta administrācija. — «LA») galvenais redaktors A. Titkovs apgalvo: «Man ir priekšstats, ka diplomātiem nav īsti skaidrs, kas notiek viņu valstī. Es domāju krievu diplomātus. Vismaz tai krievu diplomātu daļai, kuri sēž Latvijā.» Kāda ir jūsu atbilde uz šiem sev adresētajiem izteikumiem?

— Jau no pirmajām darba dienām Latvijā piedāvāju: «Labāk atstāsim pagātnes jautājumus vēsturniekiem un sāksim konstruktīvi risināt problēmas, kuras sakrājušās divpusējās attiecībās. Sāksim no baltas lapas!» Domāju, ka to apstiprinās ikviens saprātīgs cilvēks, kurš seko līdzi mūsu vēstniecības darbam. Mēs piedāvājām meklēt pozitīvus momentus mūsu sadarbībā un uz to pamata veidot nākotni. Laikā, kopš strādāju Latvijā, mēs uz to aicinām Latvijas politiķus.

Ļoti žēl, ka šī Krievijas izdevuma redaktors nav spējis objektīvi paraudzīties uz tiem procesiem, kuri patlaban norisinās Krievijas un Latvijas starpvalstu attiecībās. Turklāt intervēt cilvēku, kuram ir tāds sakars ar Latviju kā man — ar kosmosu, ir smieklīgi un nenopietni. Viņam nav ne mazākā priekšstata par sarunas tematu, bet tas nav traucējis akli sekot to cilvēku pavadā, kuri ar konfrontācijām un ultimatīvu prasību palīdzību divpusējās attiecības ar Latviju faktiski noveduši strupceļā. Laiks ir parādījis, ka šādai stratēģijai nav perspektīvu, ka ar tādām metodēm nav iespējams uzlabot labas, savstarpēji izdevīgas kaimiņattiecības, kuru attīstīšana ir nepieciešamība un objektīva realitāte abu nāciju interesēs.

— Esmu dzirdējis, ka mūsu valdība pietiekami aktīvi nemeklējot ceļus, kā sarunāties ar Krievijas valdošajām aprindām. Toties zinu, ka viņi dara visu, pat nedaudz vairāk, lai nokļūtu Maskavā. Sākot jau ar mūsu prezidenti, kura aizbrauca uz 9. maija svinībām, lai gan abi pārējie Baltijas valstu prezidenti nebrauca.

— Ir priekšstats, ka mūsu valdības vadītāja M. Fradkova tikšanās ar A. Kalvīti bijusi nejauša, tikšanās Sanktpēterburgā — arī nejaušība. Nu, kāda tur nejaušība? Šī «nejaušība» sākās pagājušā gada 9. maijā, kad prezidente V. Vīķe-Freiberga aizbrauca uz Maskavu. Pārējais ir tikai turpinājums.

— Es tomēr gaidītu no Putina kunga skaidrākus signālus par attiecību uzlabošanos.

— Taču pirmām kārtām jāvērtē šīs tikšanās rezultāti: viņi satikās, bija pārrunas, jau esam saņēmuši reakciju pēc šīs īsās tikšanās ar prezidentu V. Putinu — vērtējumu, uzdevumus, kas jāpaveic, lai virzītu mūsu divpusējās attiecības. Tas, ka pēc tam notika tikšanās ar Krievijas ekonomikas ministru G. Grefu, tas pat netika plānota, tomēr tikšanās notika.

Divus iepriekšējos gadus vēl tikai centāmies šīs attiecības atsaldēt, un visas mūsu tikšanās, izteikumi, pozīcija bija pozitīva ar noskaņojumu: «Sāksim!» Esmu pārliecināts, ka šajā laikā izdevies daudz padarīt. Jā, nav tādu skaļu, taustāmu rezultātu — parakstītu starpvaldību dokumentu. Bet nu jau esam tik tālu, ka šie dokumenti tūlīt pat būs: līgums par ekonomiskajām attiecībām un starpvaldību komisijas izveidošana. Domāju, ka līgumu par sociālo aizsardzību parakstīsim. Esam gatavi parakstīt arī Latvijai ļoti izdevīgo līgumu par divkāršās nodokļu aplikšanas novēršanu — tāpat kā tas jau noticis ar Lietuvu.

— Gan Latvijas, gan Krievijas oficiālās personas apgalvo, ka attiecības starp mūsu valstīm jāveido uz pragmatisma pamatiem. Bet kā ar šādu teorētisku pragmatismu saskan Krievijas diplomātu nepārtrauktie uzbrukumi Latvijai starptautiskajā arēnā par it kā pastāvošajiem krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem? Daudzi mūsu lasītāji uzskata, ka šie uzbrukumi ir tie stereotipi, no kuriem būtu vēlams atbrīvoties, lai starpvalstu attiecības normalizētos.

— Izmantojot izdevību, vēlos vērsties pie jūsu lasītājiem, kuri domā, ka Latvijā problēmas ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem nepastāv, bet Krievija it kā nepamatoti šo jautājumu uzsver. Vēl nesen — 15 gadi vēsturē ir tikai mirklis — latvieši, krievi un citu tautību pārstāvji Latvijā dzīvoja un strādāja plecu pie pleca. Viņiem bija tās pašas tiesības un pienākumi. Bet tagad sabiedrība izrādās sašķēlusies divās konfliktējošās grupās. Mūsu tautieši izrādījušies otršķirīgajā «nepilsoņa» statusā — tas ir juridisks jaunievedums, kuram nav analogu nekur pasaulē! Ir ierobežotas viņu politiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības, nav dota iespēja piedalīties pat pašvaldību vēlēšanās. Un tas notiek XXI gadsimtā, turklāt ES dalībvalstī — lai gan, kā zinām, minoritāšu tiesību aizsardzība Eiropas Savienībā vienmēr bijusi prioritāte. Centieni nepamanīt, ka valstī dzīvo apmēram 400 000 cilvēku bez pilsonības, ir politiska tuvredzība. Turklāt nav pieļaujams kurināt nacionālo naidu un «spēlēt uz nacionālajām jūtām».

— Kad tikai sākāt pildīt savus dienesta pienākumus, vairākkārt aicinājāt sākt veidot Latvijas un Krievijas attiecības, «sākot no baltas lapas», tas šķita daudzsološi. Taču patlaban vērojams, ka jūs, Kaļužnija kungs, šo lapu aizpildāt ar izteikumiem par Latvijas iekšpolitiku, ar Latvijas vēstures skaidrojumu un līdzīgām lietām. Bet vai tas var palīdzēt uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības?

— Diemžēl ne visi mani aicinājumi, par kuriem runājat, tika sadzirdēti un pareizi saprasti. Es kā savas valsts oficiālais pārstāvis nevaru un arī nedrīkstu atstāt bez uzmanības pretkrieviskus izlēcienus un retoriku. Tajā pašā laikā esmu aicinājis un aicinu izbeigt «megafonu politiku». Esmu pārliecināts, ka tas palīdzēs nostiprināt savstarpēju uzticēšanos un arī tālāku politiskā dialoga attīstību. Vienmēr esmu runājis par to, ka mums savās divpusējās attiecībās jāsāk meklēt labais, pozitīvais. Pietiek tikai par slikto runāt, no tā jau esam noguruši. Cilvēks, kurš dzīvo negatīva noskaņojuma pilnā vidē, nekļūst labāks, pozitīvāks, tāpēc mums ir jāsāk meklēt labais. Nesaku, ka jāatmet problēmas — tās ir jārisina, nevis tikai jārunā. Caur dialogu par labām lietām mēs nonāksim pie savstarpējas cieņas vienam pret otru.

— Labi, runāsim par pozitīvo! Bet jūs ar S. Lavrova kungu, Krievijas ārlietu ministru, droši vien bieži tiekaties. Nu, pierunājiet viņu, ka nevajag starptautiskām instancēm rakstīt vēstules, rezolūcijas, sūdzēties, ka te ir netaisnīgi, slikti, nedemokrātiski... Krievijai ir savas iekšējās problēmas, un tā ir pašas Krievijas darīšana.

Mēs varētu vienoties, ka pret Latviju arī tāpat izturēsieties. Nu nevajag pārmest visus tos «cilvēktiesību pārkāpumus»... Bez tā varam iztikt gan mēs, gan jūs.

— Taču ceļš vienam pie otra ir divos virzienos. Abām pusēm jāvirzās vienai pie otras, otru ceļā neaizķerot. Bet notiek pārsteidzošas lietas. Esmu vairākkārt sacījis, ka «mazākuma valdība» negaidīti ir izrādījusies par «vairākuma valdību», ja vērtē no pozitīvisma viedokļa mūsu savstarpējās attiecības, no dialoga un attiecību dinamikas uzlabošanas viedokļa. Gribētos cerēt, ka šāda veida «mazākuma valdība» būs arī nākotnē, tad mums būs, par ko runāt šo divpusējo attiecību perspektīvā.

Bet... Kas mani pārsteidz, ir tas, ka par visu esam vienojušies, bet pēkšņi jautājumā par diplomātisko skandālu Baltkrievijā ārlietu ministrs A. Pabriks intervijā saka: «Baltkrievijas lietā jūtama Maskavas specdienestu roka, kas saistīta ar Saeimas pirmsvēlēšanu kampaņu.» Kāpēc runāt tādas nepārbaudītas lietas, kuras vairs «ar cirvi neizcirtīsi», ja kāds vēlas uzlabot attiecības? Jārunā taču par konkrētiem jautājumiem, kas jāapstiprina ar faktiem. Kāpēc izmantot avīzi sarunai ar otras valsts izpildvaru?

Paskatoties atpakaļ, jāsaka — visas tās Saeimas deklarācijas par komunisma, totalitārisma, okupācijas un vēl visa kā nosodīšanu.... To var runāt par sistēmu kopumā, bet vai tas attiecas uz Krieviju, tas vēl ir jautājums. Kāpēc šodien Krievija jāapvaino visos grēkos? Krievijas Federācija un Latvijas PSR bija divi līdztiesīgi partneri tajā sistēmā.

— Šajā jautājumā mēs kopīgu valodu diemžēl neatradīsim…

— Tas arī nav īsti labi — uzreiz teikt: nē. Varbūt ir vērts apdomāties? Ne jau tas ir galvenais. Bet reizēm mani pārsteidz Latvijas politiķu neobjektivitāte. Lūk, Baltkrievijas tēma — un uzreiz asa reakcija, asi vērtējumi: ekonomiskā blokāde, vēl kaut kas. Bet, ja tas ir Izraēlas un Libānas konflikts, tad par to tiek klusēts. Lai gan tieši tagad tur vajadzētu apturēt brāļu karu, runājam par to, kas bija senos laikos.

Ja jūs, Latvija, tik kritiski izturaties pret savu pagātni, kāpēc nepamanāt vēl kritiskāku tagadni? Kāpēc Latvija ir iesaistījusies Irākas karā? Tas ir jautājums, uz ko gribētos saņemt atbildi. Bet tā ir visai izvairīga: bet mēs tur nekarojam, mēs tur tikai nodrošinām mieru... Karavīrs taču tur gāja bojā! Un tikai laimīgs gadījums izglāba citus karavīrus apšaudes laikā. Taču karš vēl turpinās... Tikko lasīju pēdējos Bžezinska izteikumus, kurš uzskata: ASV šajā karā zaudēs. Jautājums: kāpēc gan Latvija piedalās šajā karā?

— Mums jautājums par okupāciju ir pats sāpīgākais. Ir cilvēki, kas domā: tā ir tikai tāda latviešu sāpe un sāls kaisīšana brūcēs. Taču latvieši nav tauta, kam patīk tīksmināties ap savām ciešanām. Diemžēl neviens negrib atzīt, ka tas iesniedzas arī šodienā un daudzām problēmām, arī jautājumam par nepilsoņiem, saknes ir tieši tur.

Okupācijas fakts bija. Un vēlāk PSRS uzskatīja, ka tā sastāv no 15 republikām, bet šī vēsture vēl nav izpētīta un tā bija ļoti sarežģīta.

— Kāpēc tagad Latvijas vēsturnieki un politiķi novilkuši vienlīdzības zīmes starp 1941. un 1945. un 1945. un 1991. gadu? Kāpēc jūsu avīze neuzdod jautājumu: kādēļ starp dažādiem savā starpā nesalīdzināmiem vēstures periodiem tiek novilkta vienlīdzības zīme? Teiksim atklāti: šo dokumentu parakstīja divas valstis — Vācija un PSRS. Kāpēc apvainota tiek tikai PSRS, vēl jo vairāk — Krievija? Vai tāpēc, ka Vācija ir ES dalībvalsts? Kad jums pietiks drosmes tādam solim, tad arī sarunai būs kaut perspektīva.

— Cenšamies uzzināt dažādas patiesības šķautnes. Piemēram, sarunā ar Vilni Edvīnu Bresi, kurš kādreiz bija LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs.

— Taču viens ir — kā viņš to patlaban pasniedz. Bet Bresis taču piekrita būt par MP priekšsēdētāju, viņam tas patika! Visos mītiņos viņš kliedza: «Lai dzīvo Leonīds Iļjičs Brežņevs, godājamais ģenerālsekretārs!» Visās oficiālajās sapulcēs taču tas bija jāsaka. Man arī bija tā jārunā. Bet patlaban šo laiku neapreju, jo no tā laika esmu nācis un saņēmis arī kaut ko labu. Jautājums: ja biji pie varas, ja izpildīji tās noteikumus, ko tad tagad tu to laiku noniecini? Tā jau ir divkosība.

— Bresis gan to nedara. Vai tad to nepamanījāt?

— Šodien ir ļoti nepatīkami klausīties tādus cilvēkus kā Tabūns, kas padomju laikā aplaudēja un sauca «Lai dzīvo!», bet tagad saka, ka ar krieviem varot runāt, tikai «sadodot pa purnu» un tamlīdzīgi. Bet kāpēc Solžeņicins, Rostropovičs, Brodskis aizbrauca, kad uzskatīja, ka tas, kas notiek PSRS, ir nepareizi? Kāpēc Saharovs pārgāja opozīcijā? Tie bija cilvēki, kas iestājās pret to pozīciju un atgriezās, kad juta, ka valstī mainās klimats. Cilvēki, kuri baudījuši padomju sistēmas labumus, kad viss mainās, saka: «Mums toreiz neļāva runāt.» Nevajag liekuļot. Vajadzēja aiziet no turienes un tad tu būtu mūsdienu varonis, kurš iekārtai pateicis «Nē!». Kad saku jūsu politiķiem: «Jums taču pašiem bija Pelše, Voss!», viņi atbild: «Tie bija Maskavas ielikteņi.» Bet tā jau par visu var runāt... Vajag šo laiku likt mierā! Ja mēs vispār sevi cienām, mums jāciena arī tie dzīves posmi, kurus esam piedzīvojuši. Ja mēs pēc 1953. gada nepretojāmies, ja nesēdējām cietumā, tad kāpēc mēs tos laikus aplejam ar netīrumiem? Tolaik tika celti dzīvokļi, slimnīcas, rūpnīcas, tilti! Un tad vēl nosaukt to par okupācijas laiku... Tas jānosauc citā vārdā, tikai pēc tam jāsāk dialogs ar Krieviju. Kamēr tas periods tiek dēvēts par «okupāciju», dialogs nav iespējams. Ja mēs vēlamies šim jautājumam pielikt punktu, tad mums jāatrod tāds kompromiss, kurš atvērs ceļu šim punktam. Bet, nosaucot to par «okupāciju», mēs to aizveram un nav iespēju pat satikties.

— Okupācija bija fakts, tas ir neapstrīdami. Bet visu pārējo, kas sekoja, nevar nosaukt par okupāciju vien. Kā tad to nosaukt? Jā, mums bija Pelše, Voss, Kalnbērziņš... Bet bija arī Bresis, Gorbunovs, Berklavs, kurš no visas sirds atteicās no komunistiskajiem ideāliem.

— Ticu, ka atteicās no šīs sistēmas, — jautājums tikai, kad: vai tad, kad par šīs sistēmas atbalstu vairs nebija jēgas runāt, vai tad, kad atradās īstenības priekšā. 1945. gads un tālākais periods ir Jaltas konferences rezultāts, tas ir koalīcijas, nevis vienpersonisks Staļina vai PSRS lēmums. Es ļoti cienītu Latvijas pozīciju, ja tā izvirzītu tādas pašas pretenzijas ne tikai Krievijai, bet arī Lielbritānijai un ASV. Es noliektu galvu un sacītu: «Kādi gan tie latvieši ir principiāli ļaudis!» Bet pret krieviem tikai nāk ar pārmetumiem, tas nav īsti loģiski.

15 gadi ir pagājuši, mums taču pienācis laiks uzdot jautājumu: kas šajā laikā ir sasniegts? Mēs neesam kļuvuši ne materiāli, ne garīgi bagātāki. Jo neesam atbildējuši uz šiem jautājumiem un nedarām neko, lai to izdarītu.

Kā jūs vērtējat vēsturnieku Aivaru Strangu? Vai jūs viņam uzticaties?

— Profesors Stranga ir autoritāte, bet es pret vēsturniekiem izturos kritiski.

— Kad to jautāju cilvēkiem no KF prezidenta administrācijas, viņi man atbildēja to pašu, un es viņiem parādīju vienu A. Strangas izteikumu: «Kārlis Ulmanis bija noziedznieks.» Rodas jautājums: vai jūs ticat visam pārējam, ko viņš raksta, ja Ulmani Stranga dēvē par noziedznieku? Kāpēc šim «noziedzniekam» Rīgas centrā ir piemineklis? Kāpēc jums nav pieminekļa Ļeņinam, kurš pirmais atzina Latvijas neatkarību un parakstīja līgumu, kurš patlaban ir mūsu attiecību pamatā? Kāpēc jums nav pieminekļa Gorbačovam, lai gan avīzes raksta, ka «tikai Gorbačova laikā bija iespējams sākt dialogu un deva iespēju visām 15 republikām sākt jaunu attīstības etapu»? Kāpēc Rīgā nav Jeļcina ielas, kurš pirmais atzina Latvijas neatkarību 1991. gadā, kurš izveda visu karaspēku, neuzstādot nekādus noteikumus attiecībā uz vienu vai otru problēmu risināšanu, kuras patlaban pastāv? Jūs esat demokrātiski cilvēki, taisnīgi, bet izrādās, ka ne viens, ne otrs, ne trešais nav bijis cienīgs, lai viņa vārdā nosauktu kaut vai ielu. Bet bandīta Nr. 1 Dudajeva vārdā Rīgā iela ir nosaukta — absurds! Jūs un jūsu loģiku saprast ir grūti.

— Krievija varēja savu ārpolitiku attiecībā uz Latviju veidot citādi. Jau praksē tas ir parādīts attiecībās ar Somiju, ar kuru tika izveidotas abpusēji izdevīgas attiecības. Ja Krievija jau 90. gadu sākumā būtu rīkojusies līdzīgi arī Latvijā, attiecības varēja izveidoties citādi. Un arī sabiedrības noskaņojums būtu cits.

— Kaut kādā ziņā šādam salīdzinājumam var piekrist. Bet ne toreiz, ne tagad Somija nekādas vēsturiskas vai teritoriālas pretenzijas Krievijai neizvirza. Bet, lai kas arī notiktu, Pitalova jeb Abrene, lai kā to arī sauktu, nekad nepāries Latvijai, un visi to zina. To nevienam te nevajag, un tas vairs nav iespējams. Bet kāpēc Latvija ekonomiski attiecībās ar Krieviju neizmanto to iespējamo pierobežu sadarbības potenciālu, lai būtu tāda kā Somija? Jūs 15 gadus esat pieņēmuši pozu: «Krievi ir okupanti!»

Lai gan tiek runāts, ka Latvijas ekonomika strauji attīstās, domāju, ka to, vai te ir labāk vai sliktāk, var novērtēt, ieskatoties katras ģimenes budžetā. Bet tur var ieraudzīt, ka iztikas minimuma ziņā Latvija ir pēdējā vietā ES, jājautā: par ko mēs te runājam? Interesanti, ka Latvijā it kā pieaug IKP par 13% kvartālā, bet vienlaikus tas sastāda tikai 74% no 1990. gada līmeņa: rūpniecībā — 70%, lauksaimniecībā nesasniedz pat 50%, celtniecība — 30%. Kāpēc cilvēkiem jaucam galvas? Ja iztikas minimums ir lielāks nekā vidējā alga, par kādu bagātību var runāt?

Bieži viesojos skolās. Tiekoties ar bērniem, dzirdu, ka 11. un 12. klašu skolēni visi nolēmuši aizbraukt no Latvijas. Arī socioloģisko aptauju firmas dati liecina, ka 58,6% jauniešu, kas beidz augstskolas un vidusskolas, izbrauks no Latvijas. Tā taču ir traģēdija! Bet neviens par to nerunā. Mēs jokojam: viss beigsies ar to, ka latvieši aizbrauks uz Īriju, bet te paliks tikai krievi.

Trešā problēma, kas arī netiek pieminēta, ir izglītības līmenis. Mēs ņemam tikai Latvijas statistiku. Ja 1500 bērni nevar nokārtot valodu eksāmenus, bet 60% absolventu nevar iestāties augstskolās, jo vidējā atzīme ir tikai ap 3. Tas ir slikts rādītājs.

Latvija var būt augsti attīstīta valsts tikai tad, ja ir tranzīts. Patlaban visās trīs ostās tranzīts samazinās — kāpēc par to nerakstāt? Ja redzat, ka valsts ekonomika pasliktinās, uzdodiet valdībai jautājumu: kāpēc jūs nepieņemat mērus? Latvijā bez vēsturiskajām problēmām, par kurām daudz tiek runāts, daudz vairāk ir ikdienas problēmu, kuras nepieciešams risināt. Diemžēl vēstures problēmu ēnā tās it kā netiek pamanītas un nav galvenais dienaskārtības jautājums politiskajām partijām un to līderiem.

— Kas mūsu valdībai būtu jādara? Kāda ir Krievijas cena, lai trubā atkal būtu nafta?

— Vispirms jābeidz vienam otru vainot. Tiklīdz beigsies apvainojumi, uzreiz sāksies dialogs, kuram ir sākums un, ja labi iet, arī turpinājums. Kāpēc patlaban neattīstās kultūras sakari ar Krieviju? Kāpēc starp Latvijas un Krievijas kultūras ministrijām nav dialoga? Krievijas kultūras ministrs M. Švidkojs savai Latvijas kolēģei Demakovas kundzei pirms gada uzrakstīja vēstuli ar lūgumu tikties, bet viņa atbildēja: «Nē.»

— Pajautāsim ministrei, kāpēc viņa rīkojas pretēji savas partijas principiem!

— Es to esmu pateicis visiem: Pabrikam, Kalvītim, Ūdrei, arī prezidentei, visiem! Bet nevienu tas nav interesējis. Bet tie kultūras sakari, kas tagad attīstās, ir kaut kas pilnīgi cits: ir veikals un ir tirgus. Šovi, kas te ienāk, ir tirgus. Bet Opera, teātris — tā ir augstā kultūra, nosacīti — veikals. Patlaban Latvijā ir krievu kultūras tirgus, bet mākslas nav. Savādi arī, ka kultūras ministre nevar atnākt uz Mazā teātra viesizrādēm, pateikties E. Bistrickai, I. Muravjovai par sniegumu. Atvedām slavenā mākslinieka Birjukina izstādi par Puškinu, kas te bija skatāma mēnesi, — arī nekādas reakcijas. 2005. gadā bija paredzētas Krievijas kultūras dienas Latvijā. Tās tika pārceltas uz 2006. gadu. Arī tad tās nenotika, un tagad neviens vairs nerunā, kad tās varētu notikt. Kad Krievijas kultūras ministrs prasa: «Kad tās ir paredzētas?», atbildi viņš nesaņem. Tajā pašā laikā 2007. gadā te būs Francijas kultūras dienas. Man nav iebildumu. Bet bija taču ieplānots, ka te būs arī mūsu kultūras dienas — milzīgs, vērienīgs notikums.

— Runā, ka neesot kaut kādu dokumentu, bet mēs nevaram tikai tāpēc, ka nav dokumentu, teikt, ka nebija kāda fakta!

— Kad latviešu vēsturnieki saka, ka viņus nelaiž pie Krievijas arhīviem, sakām: nu, uzrakstiet vēstuli Krievijas prezidentam, izveidosim kopīgu Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisiju, un katram būs iespēja piekļūt dokumentiem. Tas ir mūsu piedāvājums, kurš izskanējis reizes desmit. Bet līdz šim brīdim nekas nav izdarīts.

— Uzskatu, ka mūsu attiecībām ar Krieviju jābūt ļoti labām. Manuprāt, arī premjers un valdība vēlas to panākt. Pat tad, ja parādās daži nepārdomāti paziņojumi.

— Ja Latvija pēc tam, kad Jeļcins parakstīja visus dokumentus par tās neatkarību un izveda armiju, nebūtu uzsākusi šo «okupācijas retoriku», iespējams, jau pēc 10 gadiem, izveidojoties labām ekonomiskajām attiecībām, būtu noticis tas pats, kas Čehijā un Ungārijā, kur Krievijas prezidents atvainojās arī par notikumiem 1968. un 1956. gadā. Taču tagad ir «nulles efekts». Tāpēc rodas jautājums: bet varbūt pietiek?

 

Latvijā ES institūcijām uzticas 43% iedzīvotāju

DELFI  08/23/06    Latvijā pilsoņu attieksme pret Eiropas Savienību (ES) un tās institūcijām dalās, uzticēšanās ES institūcijām tikai nedaudz gūst pārsvaru par neticību ES iestādēm, liecina "Eurobarometer" pētījumi, kurus veic Eiropas Komisija sadarbībā ar "TNS Opinion & Social".

Kopumā gandrīz katrs otrais eiropietis pauž uzticēšanos Eiropas Savienībai (rādītājs kopš 2005.gada novembra palielinājies par 3 %).

Latvijā tikai nelielu pārsvaru gūst uzticēšanās ES – biežāk tiek pausta uzticēšanās (43 %), tajā pašā laikā liela daļa Latvijas pilsoņu (39 %) izsaka savu neuzticēšanos Eiropas Savienībai.

Latvijas pilsoņu attieksme pret Eiropas Savienības institūcijām ir pozitīva vai neitrāla – apmēram vienādi lielai daļai pilsoņu ir vai nu pozitīva attieksme pret Eiropas Komisiju un Parlamentu vai vispār nav sava viedokļa. Pret Eiropas Savienības institūcijām negatīva nostāja ir vērojama retāk nekā pret pašu Eiropas Savienību.

15 vecajās dalībvalstīs uzticēšanās Eiropas Savienībai ir tikai 45 %, tad 10 jaunajās dalībvalstīs tā ir vērtējama jau kā augsta - 60 %.

Marita Karballo, TNS Polling & Social galvenā vadītāja norāda, ka "Eiropas pilsoņu uzticēšanās pieaugums dažādām Eiropas institūcijām ir ļoti pozitīva ziņa, tomēr dažādās valstīs šie skaitļi ievērojami atšķiras. Šie rezultāti vispārējā iedzīvotāju viedokļa kontekstā ir nozīmīgi, jo parasti uzticēšanās līmenis tādām tradicionālām institūcijām kā valdība, parlaments, tiesību sistēma vai politiskās partijas ir ļoti zems. Ņemot vērā šo uzlabojumu, Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties un strādāt ar tām valstīm, kurās uzticēšanās rādītāji ir salīdzinoši zemāki."

Visaugstākais uzticēšanās līmenis Eiropas Savienībai ir vērojams Ungārijā (70 %), Grieķijā un Slovēnijā (katrā pa 63 %). Savukārt tādās vecajās dalībvalstīs kā Somija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Francija un Vācija ir vērojama viszemākā uzticēšanās Eiropas Savienībai. Šajās valstīs Eiropas Savienībai neuzticas 49 %-70 % pilsoņu.

Kopumā neuzticēšanās Eiropas Komisijai ir samazinājusies par 4 punktiem no 33 līdz 29 procentiem. Tajā pašā laikā to cilvēku īpatsvars, kuriem ir tendence šai institūcijai uzticēties, ievērojami nav mainījies (47 %).

Augstāka uzticēšanās Eiropas Parlamentam ir vērojama arī 10 jaunajās dalībvalstīs (58%), kamēr 15 vecajās dalībvalstīs tā ir 50 %. Augstāku uzticēšanos Eiropas Parlamentam pauž Ungārijā (71 %), Beļģijā, Itālijā, Slovēnijā (katrā valstī pa 65 %) un Luksemburgā (64 %) dzīvojošie. Pretēja aina, kur neuzticēšanās skaidri pārsniedz uzticēšanos, vērojama Apvienotajā Karalistē (46 % pret 31 %).

 

Viedoklis: Liekulība

Kārlis Streips,  Apollo  08/23/06    Vakar laikrakstā «Latvijas Avīze» bija lasāma ļoti gara un saturīga intervija ar Krievijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju. Tajā viņš un «Latvijas Avīzes» pārstāvis Voldemārs Krustiņš garumplaši pārrunāja attiecības starp Latviju un Krieviju, arī jautājumu par padomju laika okupāciju, tranzīta industriju, starpvalstu sakariem un daudz ko citu.

Vairākkārt vēstnieks atrada par nepieciešamu pateikt, ka Latvijas varas iestādes un latviešu tauta pret dažiem jautājumiem izturas liekulīgi. Kā jau tas ierasts, lielākoties šo jēdzienu vēstnieks attiecinājis uz vēsturiskiem jautājumiem. Piemēram, runājot par kādreizējo Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāju Vilni Edvīnu Bresi, Kaļužnijs teicis, ka Bresis «visos mītiņos (..) kliedza: «Lai dzīvo Leonīds Iļjičs Brežņevs, godājamais ģenerālsekretārs.» (..) ja biji pie varas, ja izpildīji tās noteikumus, ko tad tagad tu to laiku noniecini? Tā jau ir divkosība.» Savukārt par Latvijas tautu: «Cilvēki, kuri baudījuši padomju sistēmas labumus, kad viss mainās, saka: «Mums toreiz neļāva runāt.» Nevajag liekuļot.» Tiem, kam pastāvošā iekārta nepatika, tā vēstnieks, vajadzēja braukt projām, tāpat kā to darīja Solžeņicins, Rostropovičs un Brodskis.

Ak tā. Aleksandrs Solžeņicins no Padomju Savienības aizbrauca labprātīgi, nevis tika izraidīts no valsts. Arī Msistlavam Rostropovičam tā laika valdība «neieteica» pamest mājas un dzimteni. Savukārt par «nespēju runāt» ļoti daudz ko varētu pastāstīt nelaiķis Gunārs Astra, kā arī Lidija Doroņina-Lasmane un Ints Cālītis, kuru «pārāk brīvā izrunāšanās» nozīmēja lēģeri un vietu kapos. Ja kas, tad tieši šodien pirms 67 gadiem Staļina PSRS un Hitlera Vācija parakstīja izmisīgi cinisko līgumu, kurš nodrošināja valsts okupāciju no 1940. līdz pat 1991. gadam.

Pamatu pamatos šim jautājumam tomēr ir kas būtiskāks, proti, cara Vladimira vadītās oficiālās Krievijas nevēlēšanās atzīst, ka 1940. gadā Latvijas Republika patiešām tika okupēta. Mūsu valstī ienāca citas valsts karaspēks, tam sekoja liels skaits militāristu un civilpersonu, kuras momentā valstī pārņēma varu, neilgi pēc karaspēka ienākšanas tika sarīkotas «vēlēšanas», kurās drīkstēja piedalīties tikai viena partija un tā tālāk. Atsevišķi vēsturnieki Krievijā ir darījuši visu iespējamo, lai atrastu kādu starptautiski juridisku domu, kura ļautu to saukt citādi nekā par militāru un totalitāru okupāciju, bet viņi nepārliecina un nepārliecinās nekad. Pareizi šajā intervijā pateica V. Krustiņš: «Okupācija bija fakts, tas ir neapstrīdami.» (Cita lieta, ka žurnālisti parasti intervējamām personām lekcijas nelasa, bet, kā saka amerikāņu paruna, vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi.)

Kā esmu rakstījis citreiz, būtībā no tā, vai Krievija atzīst vai neatzīst padomju okupāciju, nekas daudz nav atkarīgs, vismaz ciktāl tas attiecas uz mūsdienu attiecībām abu valstu starpā. Tikai izmisīgi tuvredzīgi politikāņi turpina cilāt jautājumu par Abreni, Viktors Kaļužņijs intervijā pilnīgi pareizi pateica, ka «to nevienam te nevajag un tas vairs nav iespējams». Starptautiskās jurisprudences speciālisti var lauzt šķēpus par to, vai Kārļa Ulmaņa lēmums PSRS karaspēku ielaist valstī bez pretošanās, kaut kā ietekmē vai neietekmē Latvijas suverenitāti un 1920. gadā Latvijas un PSRS parakstīto miera līgumu, taču Latvijas statusu starptautiski neviens neapstrīd, tā ir Eiropas Savienības, NATO, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un daudzu citu daudzpusēju organizāciju pilntiesīga locekle. Jauki jau būtu, ja Kremlis atvainotos par okupāciju, ko tomēr diriģēja tieši Maskava, bet nekas būtisks tāpēc nemainīsies.

Taču oficiālā Krievija ne vien turpina neatzīt okupācijas faktu, tā arī turpina bezgalīgi melot par to, kas notiek Latvijā. Visi zinām, ka dažādās starptautiskās instancēs līdz apnikumam tiek cilāts jautājums par «aparteīdu», kāds it kā tiek veikts pret Latvijas tā dēvētajiem krievvalodīgajiem. Nekur citur pasaulē neesot nepilsoņu. Latvieši ir galīgi nepateicīgi par visu labo un brīnišķīgo, kas padomju laikā mūsu valstī tika uzcelts (laikam te jādomā par blokmājām, kurām paredzētais mūža ilgums ir vien 30 gadu). Un tā tālāk. Nepārprotami šī Krievijas izturēšanās ir pirmām kārtām domāta iekšpolitiskam patēriņam, taču Viktora Kaļužnija un citu Krievijas amatpersonu gaušanās, ka Latvija it kā nevēlas normalizēt attiecības, tomēr neņem vērā faktu, ka attiecības ar civilizētu un mūsdienīgu valsti ir viena lieta, bet attiecības ar valsti, kura nekādi netiek galā pati ar savu vēsturi un pret «tuvajām ārzemēm» turpina izturēties ar vāji maskētu imperiālisma piegaršu — tas ir kaut kas pavisam cits.

Ja attiecībās starp Latviju un Krieviju ir sācies «atkusnis», tas ir labi. Patiešām nav iemesla, kāpēc abas valstis nevarētu parakstīt līgumus par nodokļiem, sociālo aizsardzību, sadarbību kultūras jomā un daudz ko citu. Nav iemesla, kāpēc beidzot pilnvērtīgu darbu nevarētu sākt tā starpvaldību komisija, kuras nedarbībā līdz šim bijusi vainojama gandrīz tikai un vienīgi Krievija. Taču daudz vieglāk tas būs, ja Maskava beidzot sapratīs, ka «tautieši», par kuriem tā sakās esam tik ļoti norūpējusies, tomēr tagad ir citas valsts iedzīvotāji un daudzos gadījumos pilsoņi, un viņiem nekādi nav vajadzīga Kremļa iejaukšanās viņu sabiedriskajā statusā un ikdienas dzīvē. Daudz vieglāk tas būs, ja gan Maskavā, gan Rīgā ļaudis beigs visu šodienu vērtēt caur pagātnes prizmu.

Citiem vārdiem sakot — liekulības pietiek arī otrpus Zilupei.

 

Kaļužnijs: Latvijā tiek meklēts melns kaķis tumšā istabā

900 sekundes   08/24/06    Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs šorīt raidījumā "900 sekundes" pauda neizpratni par Latvijas valdības darba manieri pirms 9. Saeimas vēlēšanām.

"Man tikai ir jābrīnās, un es varu pasmieties par to, kas notiek, ka tiek meklēts melns kaķis tumšā istabā, ka Krievija ir ieinteresēta kaut kādos mistiskos miljonos un skandālu radīšanā," baumas par Krievijas ieinteresētību 9. Saeimas vēlēšanās noliedza vēstnieks Viktors Kaļužnijs.

Runājot par neseno skandālu Baltkrievijā, kad Latvijas diplomāta dzīvoklī tika veikta pārmeklēšana, vēstnieks uzsver: ja Krievijai tas būtu izdevīgi, tad skandālu varētu noorganizēt turpat Krievijā. "Nav jābrauc uz Baltkrieviju, es Maskavā šādus cilvēkus varu atrast," teica Kaļužnijs.

"Krievija šādās situācijās ir pilnīgi neitrāla, varbūt kādas partijas vēlētos saņemt finansējumu," savu viedokli pauda vēstnieks, piebilstot: ja Krievija finansētu Latvijas valdību, tad visas problēmas būtu jau sen atrisinātas.

"Es vēlētos, lai Latvijas politiķi izbeigtu izspēlēt šo kārti un nodarbotos ar problēmu risināšanu un savas valsts perspektīvo attīstību - beigtu reklamēt viens otru un meklēt ienaidniekus austrumos," atzīmēja Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.

 

 

 

 

Valdībās un partijās un tiesu lietās...

 

 

 

Viedoklis: Lietas jāsauc īstajos vārdos

Māris Zanders, Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" 08/18/06    Pēdējo nedēļu notikumi, kad kļuva zināms, ka iekšlietu sistēmas darbinieki slēpj kolēģu nodarījumus, kas noveda pie divkāršas slepkavības, ir satricinājuši sabiedrību un policiju. Nedēļa uzklausīja iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara padomnieka un premjera Aigara Kalvīša ārštata padomnieka iekšlietu jautājumos Raimonda Lazdiņa viedokli par policijā un visā iekšlietu sistēmā notiekošo.

Pēdējie notikumi Valmierā, Balvos un Ogrē uzskatāmi parādīja, ka Iekšlietu ministrijas dienestos joprojām atrodas kāds, kas piesedz savējos. Tomēr tas, ka šie notikumi nākuši atklātībā un tiek izmeklēti, liecina par pozitīvām izmaiņām dienestos. Šis brīdis ir jāizmanto kā lūzuma punkts, lai izskaustu šādu gadījumu atkārtošanos. Neatgriezeniski izskaustu. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nedrīkst pat pieļaut domu, ka varētu slēpt likuma pārkāpumu. Būtiski ir atbildēt uz jautājumu, kā šāda situācija ir veidojusies un kādi pasākumi veicami, lai tas neatkārtotos. Būtiskākais iemesls tomēr ir ilgstoša nevērīga valsts attieksme pret Iekšlietu ministriju (IeM) un tās dienestiem, sekojoši — arī iekšējo drošību.

Kā piemēru varu minēt situāciju ar valsts parādu ministrijas dienestos strādājošajiem. Lai gan tā izmaksa IeM dienestu darbiniekiem tika sākta 2005. gadā, Dzintars Jaundžeikars Iekšlietu ministriju saņēma ar 14,6 miljonu latu lielu valsts parādu sociālo garantiju jomā ministrijas darbiniekiem — policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem. Līdz augustam izmaksāta lielākā daļa šā parāda, un līdz gada beigām būs izmaksāts viss parāds.

Nenoliedzami, ja cilvēks gadiem nesaņem to, kas viņam pienākas, ja nav atbilstoša nodrošinājuma jebkurā jomā — atalgojuma, materiāltehniskā nodrošinājuma (datortehnika, sakaru līdzekļi, transports) —, labus rādītājus sasniegt nav iespējams. Ilgstoši nekonkurētspējīgs atalgojums veicinājis spējīgu kadru aizplūšanu. Ja to papildinām ar nievājošu attieksmi, kurā dominē uzskats, ka par tiem grašiem normāls cilvēks nestrādās, iznākums ir tāds, kāds tas šobrīd ir. Tāpēc ar parādu izmaksu situācijas uzlabošanai nepietiek. Šobrīd strādājam pie algu koncepcijas nākamajam un aiznākamajam gadam. Tā paredz būtisku atalgojuma pieaugumu visiem IeM dienestu darbiniekiem, ceļot tiesībsargājošo iestāžu konkurētspēju darba tirgū.

Pēdējo notikumu kontekstā daudz jautājumu ir par Informācijas centru (IC) un tā darbību. IC ir viena no pamatiestādēm, ja runājam par operatīvu informācijas apmaiņu starp tiesībsargājošajām iestādēm un informācijas analīzi, veicot izmeklēšanu. Galu galā, būvējot māju, vispirms ir jāieliek pamati. Iestādei pamati ir datu bāze un informatīvā sistēma. Ar skumjām jāatzīst, ka ilgstošā IeM dienestu finanšu diēta nopietni skārusi arī IC. Kad jāizvēlas starp naudas investēšanu personālā, kas atstāj dienestu mazo algu dēļ, elementārā drošības aprīkojumā, piemēram, bruņu vestu iegādē, vai salīdzinoši bezpersoniskās informācijas sistēmās, cilvēcīgi saprotamu motīvu dēļ nauda parasti tiek novirzīta personālam vai drošības aprīkojumam. Tāpēc jāatzīst, ka adekvāts līdzekļu apjoms informatīvajām sistēmām nav investēts. Ja paraugās, cik naudas tika iedots Informatīvā centra uzturēšanai, jāteic, ka tās nebija vispār.

Apstākļos, kad informatīvo sistēmu datu bāzes tiek uzturētas, izmantojot muzeja cienīgu datortehniku, var rasties situācija, kad cilvēks tiek aizturēts dzērumā un likums paredz, ka tādā gadījumā viņam automātiski jāatņem šaujamieroču atļauja, kā arī ieroči, bet sistēma nav nostrādājusi. Cilvēks, kas izdarīja divas slepkavības Valmierā, ir nelikumīgi lietojis ieroci jeb, tautas valodā runājot, šaudījies jau 1992. gadā. Uzreiz pēc tam, kad cilvēks tiek aizturēts dzērumā, informācijai jābūt vispārējā datu bāzē, un jau nākamajā dienā pie šā indivīda durvīm klauvē, lai atņemtu ieroci un tā nēsāšanas atļauju. Šoreiz tā nenotika, jo ar mūsu tehniskajām iespējām "tā gadās". Atbildīgais par ieročiem esošajā datu bāzē nevar redzēt, ka cilvēks ir šaudījies, ir bijis aizturēts dzērumā, jo datu bāze it nesakārtota. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka nekavējoties jāinvestē līdzekļi informatīvajā sistēmā, jo, kā izrādās, arī no datoriem tieši ir atkarīga cilvēku dzīvība. Apgalvojumi, ka ieraksti par konkrētā cilvēka aizturēšanu dzērumā ir izdzēsti, neatbilst patiesībai. To, vai dati ir izdzēsti, iespējams noteikt. Tomēr sīkāk par šīs lietas niansēm runāt nedrīkstu līdz 21. augustam, kad izmeklēšanas komisija sniegs pilnu pārskatu par amatpersonu darbu vai bezdarbību, kā arī nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajos dokumentos.

Atceros kādu sūdzību par ceļu satiksmes negadījumu. Ziemā, braucot pa apledojušu ceļu no kalna ar ātrumu septiņdesmit kilometru stundā, mašīnu sanesa un tā ietriecās kokā. Avārijā dzīvību zaudēja sieviete. Automašīnas vadītāju sodīja. Bojāgājušās sievietes dēls uzrakstīja sūdzību. Izrādījās, ka lietas materiāli par ceļa stāvokli jau iznīcināti...

Domāju arī, ka jautājumi par instrukcijām, apmācībām un darba aprakstiem nekad tā īsti nav bijuši sakārtoti. Pašreizējā ministra laikā vismaz liela daļa sāpīgo problēmu sākta risināt, tomēr viennozīmīgu atbildi par to, kas jādara, lai situācija kardināli uzlabotos, dot nevaru. Varbūt nepieciešama "kadru tīrīšana un jaunas asinis", varbūt citi kardināli risinājumi. Ceru, ka uz daļu šo jautājumu atbildi sniegs Valmieras traģēdijas izmeklēšanas komisija. Balstoties uz komisijas secinājumiem, būs iespējams pieņemt lēmumu par labāko risinājumu progresīvai situācijas uzlabošanai. Katra diena, kuru nodzīvojam, neveltīdami maksimālu piepūli, meklējot risinājumus situācijas uzlabošanai, ir nevis stagnācija, bet regress ne vien IeM dienestiem, bet arī valsts iekšējai drošībai.

Esam raduši risinājumu virknei smagu problēmu: līdz jaunajam gadam būs izmaksāti visi parādi darbiniekiem, nākamajā gadā būtiski palielināsies darbinieku algas, līdz gada beigām IeM dienesti saņems lielāko jauno automašīnu skaitu visā to pastāvēšanas vēsturē (līdz 1700 jauniem auto), un beidzot varēs lielu daļu veco spēkratu norakstīt lūžņu kaudzēm, kuri pārsvarā stāv "pie sētas" un mūžīgi tiek remontēti, bezjēdzīgi tam tērējot milzīgus līdzekļus. Tuvākajā laikā IeM dienesti saņems arī lielāko jaunas datortehnikas apjomu (1300 datoru), kas ievērojami paaugstinās darba ātrumu un kvalitāti, ļaujot "nosūtīt pensijā" ne vienu vien rakstāmmašīnu, kuras joprojām tiek lietotas policijā.

Tiek risināts jautājums par nekustamo īpašumu apsaimniekošanu ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūras starpniecību, kā arī piesaistot privāto kapitālu. Šonedēļ valdībai tiks nosūtīts ziņojums par policijas ēku renovāciju vai celtniecību no jauna visās Latvijas pilsētās, jo par īres naudu, ko maksājam, varam uzcelt arī jaunus namus.

Precīzāk jānosaka, ko dara katra no drošības iestādēm, jo pašlaik to funkcijas bieži pārklājas. Piemēram, gan Finanšu, gan Ekonomikas policija izmeklē finanšu noziegumus. KNAB radās, atdalot tā darbu no Valsts policijas ONAB, bet mans jautājums ir: vai tad korupcija nav organizētā noziedzība? Būtiska problēma šajā sazarotajā tiesībsargājošo iestāžu sistēmā ir informācijas apmaiņa. Tiesībsargājošās un drošības iestādes nereti nesteidzas savā starpā apmainīties ar informāciju, jo gan pastāv nosacīta konkurence starp iestādēm — kurš spēs ar labākiem panākumiem gozēties plašsaziņas līdzekļu uzmanības saulītē —, gan tās neuzticas cita citai. Valsts policija un citas tiesībsargājošās un drošības iestādes ir konkurentes. Dažādās tiesībsargājošajās un drošības iestādēs ir atšķirīgi darba apstākļi un atalgojums — dažās tas ir pat trīsreiz lielāks nekā Valsts policijā. Šāda konkurence vājina sadarbību un pasliktina kopīgos darba rezultātus un ir izdevīga tām personām, kas pārkāpj likumu. Ja šai problēmai tuvākajā laikā netiks rasts risinājums, var iestāties krīze.

Aktuāls jautājums ir arī par kvalitatīvu, atbilstošas kvalifikācijas policistu sagatavošanu. Pajautājiet Policijas akadēmijas rektorei Ārijai Meikališai, cik šogad ir sagatavots operatīvo darbinieku, cik izmeklētāju? Neviens, jo rektorei negribējās sakārtot mācību programmas. Policijas akadēmija pamatā sagatavo juristus publiskajās tiesībās. Ir Policijas skola un Policijas koledža, bet kārtīgas un sistemātiskas programmas, kas aptvertu policijas dienestu, nebija. Akadēmiju vada rektore ar ģenerāļa pakāpi, arī pasniedzēji ir ar dienesta pakāpēm, bet dienesta darbinieki netiek gatavoti. Murgs! Jūnijā pieņemtais lēmums par Valsts policijas koledžas izveidi nodrošinās policijas darbinieku pieredzes efektīvu pārņemšanu, kvalitatīvu Valsts policijas darbinieku sagatavošanu dienestam dažādās specialitātēs Valsts policijā — kārtībnieku, ekspertu, izmeklētāju un Kriminālpolicijas darbinieku amatos, nosakot katrai profesijai standartu, kas nodrošina prasmju un iemaņu kopumu attiecīgā darba funkcionālo pienākumu veikšanai.

Lai kā, bet tā vairs nedrīkst turpināties — ir pēdējais laiks pēc būtības sakārtot IeM un tās dienestus. Pārāk ilgi ir tikai runāts, ka kaut ko vajag darīt! Kā jau sacīju, tie darbi, kas ir uzsākti, ir labi un apsveicami, bet ar to nepietiek. Iekšlietu ministrijai ir jāprot pateikt, ka ir vajadzīgi normāli darba apstākļi, konkurētspējīgs atalgojums, sakārtotas datu bāzes, kas ļautu novērtēt iespējamos noziegumu izdarītājus vēl pirms nelaimes. Ja mēs to neprotam noorganizēt, patiesībā paši zināmā mērā jau izdarām noziegumu.

 

Repše no JL izslēgs ikvienu Rēzeknes skandālā vainīgo

LETA  08/18/06    No partijas «Jaunais laiks» (JL) tiks izslēgts ikviens, kura vaina tiks pierādīta Rēzeknes telefonsarunu lietā, šorīt intervijā «Latvijas Neatkarīgās televīzijas» raidījumam «900 sekundes» sacīja partijas «Jaunais laiks» (JL) līderis Einars Repše.

Viņš uzsvēra, ka runa ir ne tikai par juridiskiem, bet arī ētiskiem pārkāpumiem.

Repše pauda prieku, ka tiek veikta izmeklēšana šajā lietā. Arī pašu JL līderi interesējot, kas ir noticis un par ko bijušais JL biedrs Guntis Piterenoks runājis ar saviem partijas biedriem laikā, kad likumsargi pārbaudīja viņa vadīto uzņēmumu «Rēzeknes gaļas kombināts». Kā sacīja JL līderis, par to varēs spriest, kad izmeklētāji redzēs Piterenoka pierakstus. Šajā lietā arī JL ir gatavs visā iespējamā veidā atbalstīt izmeklēšanu. Kā norādīja Repše, viņu interesējot, vai «Piterenoka kungs ir vienīgais, vai varbūt ir vēl kāds cits, kas zinājis, bet nav teicis».

Tai pašā laikā Repše atzina, ka patlaban JL ir «jocīgā situācijā» — vainīgā persona jau sen no partijas ir izslēgta. «Mēs šādas lietas nepaciešam,» sacīja JL līderis, norādot, ka tie, kas pārkāpj JL principus, no partijas tiek izslēgti.

Kā uzsvēra politiķis, Piterenoks šajā gadījumā rīkojies godprātīgi un pats atzinis, ka likumsargi konstatējuši reālas problēmas viņa vadītajā uzņēmumā un tas nav politiski motivēts uzbrukums. Tā kā JL neatbalsta tā saucamās aplokšņu algas un citas manipulācijas ar uzņēmuma finansēm, Piterenokam partija bija jāatstāj.

Kā sacīja Repše, savukārt pārējo šajā lietā iesaistīto JL pārstāvju rīcībā, tikai uzklausot Piterenoka problēmas, «nozieguma sastāva» patlaban īsti nav. Tomēr, ja izmeklētāji konstatēs, ka vēl kāds JL biedrs pieļāvis juridiskus vai pat ētiskus pārkāpumus, «mēs nekavējoties rīkosimies», solīja politiķis.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai Finanšu policijas pārbaudē SIA «Rēzeknes gaļas kombināts» izņemtie materiāli nesatur ziņas par politiskās partijas finansēšanas noteikumu pārkāpumiem.

Pārbaude sākta pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūguma. Maizītis uzdevis pārbaudīt arī JL telefonsarunās izskanējušo iespējamību, ka kāda amatpersona saņēmusi pretlikumīgu dāvanu no «Rēzeknes gaļas kombināta».

Jau ziņots, ka laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze» publicējis telefona sarunas, no kurām izriet, ka bijušais JL biedrs Piterenoks vērsies pie saviem partijas biedriem, lai tie palīdzētu novērst vai arī nolīdzinātu pārkāpumus viņa vadītajā «Rēzeknes gaļas kombinātā».

JL apgalvoja, ka nesniedza nekādu palīdzību Piterenokam saistībā ar tiesībsargu finanšu pārbaudi viņa vadītajā uzņēmumā. Partija arī noliedza, ka tai būtu tā dēvētā melnā kase, bet laikrakstā minētā «burtnīciņa» esot Piterenoka pieraksti.

 

KNAB tomēr pārbaudīs, vai JL ir melnā kase

Agnese Margēviča,  NRA  08/18/06     Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ģenerālprokurora Jāņa Maizīša uzdevumā veiks pārbaudi, vai starp bijušā partijas Jaunais laiks (JL) biedra Gunta Piteronoka uzņēmumā konfiscētajiem materiāliem atrodami lietiskie pierādījumi JL melnās kases esamībai, un vai JL valdes locekle Ieva Zvejsalniece bez maksas saņēmusi no Rēzeknes gaļas kombināta gaļas izstrādājumus. Tas būtu pretlikumīgi, jo I. Zvejsalniece, būdama aizsardzības ministra padomniece, atradās valsts amatpersonas statusā. Ģenerālprokuratūra izvairās pēc būtības atbildēt uz jautājumu, vai izvērtēs Drošības policijas (DP) rīcību neinformējot Ģenerālprokuratūru par pirms gada noklausītajās sarunās dzirdamajiem aizdomīgajiem JL biedru izteikumiem, mudinot šo jautājumu pāradresēt pašai DP. DP priekšnieka vietnieks Juris Leitietis savukārt skaidro, ka DP nav bijis pamata atklāt savas slepenās operatīvās darbības, jo no JL telefonsarunu ierakstiem bijis skaidrs, ka JL burtnīciņa ir nonākusi kompetentā iestādē – VID pakļautībā esošajā Finanšu policijā (FP).

No KNAB skaidrojuma, kādus materiālus izmantos pārbaudē, izriet, ka birojs atzīst – FP konfiscētie lietiskie materiāli nav izmantojami bez iepazīšanās ar DP noklausītajām telefonsarunām.

No informācijas, ko sniedz KNAB, Ģenerālprokuratūra un Rēzeknes pilsētas prokuratūra, nerodas pārliecība, ka KNAB nodoti visi Rēzeknes gaļas kombinātā atsavinātie dokumenti. 16. augustā Rēzeknē ieradušies Ģenerālprokuratūras pārstāvji un nokopējuši lietā esošos materiālus, informēja Rēzeknes pilsētas prokurors Feodors Roslovs. Tas, vai nokopēta arī burtnīca, kuras nonākšana drošībsargu rokās pirms gada tik ļoti uztrauca JL biedrus, F. Roslovu neinteresējot. "Mani tas neinteresē. Šeit ir tīri ekonomisks noziegums Rēzeknes gaļas kombinātā. Ekonomiska krimināllieta. Nekas cits mani neinteresē," uzsvēra prokurors. Viņam neesot bijis laika rūpīgi izlasīt lietai pievienotos lietiskos pierādījumus, tādēļ viņš nekomentēja, vai slavenā "JL burtnīciņa" ir atrodama lietas materiālos. "Nav melna, bet vispār burtnīcas tur ir. Pagaidām man nav bijis laika, lai visu rūpīgi izlasītu," izvairīgi teica F. Roslovs.

"Nu faktiski to pirmo uzdevumu [par JL pieļautajiem politiskās partijas finansēšanas noteikumu pārkāpumiem] nevar paveikt, neiepazīstoties ar FP izņemtajiem materiāliem, un otro uzdevumu [par I. Zvejsalnieces pretlikumīgo rīcību] nevar veikt, neizmantojot DP rīcībā esošo sarunas ierakstu," skaidroja KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs.

"Es nedomāju, ka KNAB varētu balstīties uz Neatkarīgajā publicētajiem telefonsarunu ierakstu atšifrējumiem, jo DP pati atklāja, ka tā ir tikai daļa no ierakstiem," viņš atbildēja, jautāts, vai no DP tiks pieprasīti telefonsarunu ieraksti. "Ja kaut kas tiek pārbaudīts pēc pilnas programmas. Tā ir mediju versija, ka viena vienīga burtnīca [attiecas uz iespējamo partiju finansēšanas likuma pārkāpumu]," A. Vitenburgs norāda, jautāts, vai analizēti tiks visi Finanšu policijas konfiscētie materiāli jeb tikai slavenā "JL burtnīciņa ar izdevumiņiem partijas labā".

"KNAB ir nodoti materiāli, kas izņemti Rēzeknes gaļas kombinātā, kā arī presē publicētie sarunu atšifrējumi," informē Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks. Tas, vai no DP tiks pieprasīti arī pilnie telefonsarunu atšifrējumi, esot jāprasa KNAB, norāda A. Vasks. Savukārt KNAB sīkākus komentārus par "pārbaužu gaitu un to ietvaros veiktajām darbībām" nekomentē.

 

Viedoklis: Atbildība par robežas nesakārtošanu jāprasa no JL

Juris Paiders,  NRA  08/18/06    Atcerēsimies – 2003. gada 20. septembrī notika referendums par Latvijas iestāšanos ES. Šī izvēle nozīmēja, ka pēdējais nopietnais šķērslis Latvijas dalībai ES ir pārvarēts. Naktī no 20. uz 21. septembri kļuva skaidrs, ka nākotnē robeža starp Lietuvu un Igauniju izzudīs. Baltijas robežas tuvākajos 5–6 gados sāks atgādināt rajonu robežas. Savukārt Latvijas robeža ar austrumu kaimiņiem Krieviju un Baltkrieviju kļūs par ES ārējo robežu ar visām no tā izrietošajām sekām. Tad kļuva skaidrs, ka nākotnē robeža ar Krieviju ir jāiekārto pamatīgi, jo tā kļūs par Eiropas vārtiem uz Austrumu tirgiem.

Tas bija skaidrs visiem, izņemot tālaika valdību. Valdība, kuras Ministru prezidents bija Jaunā laika vadonis Einars Repše, nevadījās no elementāras loģikas. Ar pēc Jaunā laika ministra ierosmes E. Repšes vadībā 23. septembrī apturēja austrumu robežas izbūvi.

Šī dīvainā rīcība, kura tika pamatota ar paziņojumu, ka tādējādi valsts neiztērēs 8 miljonus latu, ir atstājusi tālejošas sekas. Tagad par nejēdzīgajām rindām pie Terehovas robežpunkta, par bardaku uz robežas atbildība tiek pieprasīta no robežsargiem, no mazākiem priekšniekiem. Tiek terorizēti ierindas darbinieki muitā utt. Problēmas saasināšanās, no vienas puses, ir apstākļu sakritības rezultāts – Igaunijā tiek remontēts tilts. Dažādu apstākļu dēl tranzīts cenšas apbraukt Baltkrieviju utt. Taču neatkarīgi no tā, kad problēmas saasinātos, tagad vai pēc vairākiem mēnešiem, viens ir skaidrs – Latvija nav gatava tranzīta pieaugumam. Tranzīta pieaugums ir papildu ienākumi gan valstij, gan biznesam. Tās ir izaugsmes iespējas, bet Latvija nav gatava palielināt tranzīta pakalpojumu apjomu. Kavēšanās ar austrumu robežas izbūvi ir izraisījusi atpalicību. Latvijas rindas ir signāls starptautiskajam biznesam meklēt citus tranzīta ceļus un apiet Baltiju.

Turklāt bezgalīgas rindas uz robežas ir izcila barotne korupcijai. Uzņēmumi, kuriem par kavējumiem draud nejēdzīgi līgumsoda procenti, meklēs veidu, kā motivēt, kaut vai ar skaidru naudu, lai viņu kravas virzītos ātrāk. Ja ir pieprasījums, tad piedāvājums radīsies, īpaši tāpēc, ka algas, darba un dzīves apstākļi Latgales robežsargiem un muitniekiem nav tādi paši kā Briseles vai Strasbūras ofisos. Nenormālās rindas uz robežas ir augsne korupcijai, kuru nenovērsīs premjera vai citu Rīgas priekšnieku uzbrēcieni, robežsargu priekšnieku piespiestas vai labprātīgas demisijas. Kur ir apstākļi, tur dīgs korupcijas asni.

Iekšlietu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2003. gadā, pārtraucot austrumu robežas izbūvi, valstij nodarīti vairāk nekā četru miljonu latu zaudējumi. Valdība ir aicinājusi Ģenerālprokuratūru izvērtēt amatpersonu atbildību. Ministrijas ziņojumā par situāciju valsts austrumu robežas izbūvē secināts, ka zaudējumus radījis būvniecības izmaksu sadārdzinājums, degvielas, būvmateriālu cenu un darba algu pieaugums.

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša nostāja ir skaidra – amatpersonu lēmumi par izbūves procesu pārtraukšanu ir nodarījuši kaitējumu valsts drošībai. Prokuratūras atrunām un atklātajam negribīgumam pētīt un izmeklēt vainīgos par zaudējumiem pēc austrumu robežas būvniecības apturēšanas varētu būt politisks cēlonis. Pilna atbildība par austrumu robežas būvniecības apturēšanu ir jāuzņemas partijai Jaunais laiks. Jaunā laika premjers un JL ministri bija šā lēmuma iniciatori.

Diemžēl jebkuru tiesībsargu aktivitātes, vai tas būtu KNAB, vai Ģenerālprokuratūra, strauji pieaug, ja ir jaušams, ka vainīgie ir JL politiskie pretinieki, un tiek reāli sabotētas, ja jaušams, ka vainīgie ir meklējami E. Repšem tuvākajās aprindās. Nevēlēšanās izmeklēt austrumu robežas būvniecības apturēšanas vainīgos ir kārtējais apliecinājums prokuratūras divkosībai un politiskai angažētībai. Prokuratūrai ir jābūt politiski neitrālai, un, ja nav cita varianta, tad Saeimai un valdībai ir jāmeklē tāda prokuratūras vadība, kura spētu nodrošināt politisku neitralitāti, lai tiktu izmeklēti noziegumi neatkarīgi no tā, no kuras partijas elites ir galvenie aizdomās turamie.

 

Viedoklis: Par robežām

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/18/06    Atjaunotās Latvijas vēsturē ir bijis daudz dažādu šķietami "nesaprotamu" valdības, Saeimas un citu iestāžu lēmumu, it īpaši par vērtīgu valsts uzņēmumu un citu īpašumu privatizāciju, kaut gan to rezultātā atsevišķas personas kaut kā pašsaprotami un uz rāvienu kļuva daudz bagātākas. Manipulācijas ar Rīgas brīvostas teritorijas robežām vairāku gadu garumā vienkāršam vērotājam arī varēja palikt nesaprotamas. Toties valdības un tās vadītāja šonedēļ par šīm robežām lemtais izskatās pēc farsa.

Kāpēc 2002.gadā ostas teritorijā bija jāiekļauj plaši un vērtīgi zemes gabali? Lai pēc tam, kad "īstie cilvēki" būtu bez konkursa noslēguši ar ostu konfidenciālus nomas līgumus, šos zemes gabalus atkal izslēgtu no ostas teritorijas, kuru nevar privatizēt, un nomnieki varētu tos lēti privatizēt.

Tieši tā notika līdz pat otrdienai, kad valdība vienbalsīgi un šādā kontekstā "saprotami" apstiprināja Rīgas domes jūnija sākumā pieņemtos brīvostas robežu grozījumus, atstājot atkal ārpus šīm robežām vairākas teritorijas, kuras ostai tika pievienotas pirms četriem gadiem. Ir saprotams, kāpēc valdība lēma steidzamības kārtā — līdz privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, 31.augustam, atlikušas nieka divas nedēļas; pēc tam Rīgas dome (un arī valsts, kurai pieder liela daļa no ostas teritorijas izslēdzamās Andrejsalas) varētu pārdot šo zemi par tirgus vērtību, un privatizētājiem ietu secen iespēja ietaupīt uz pilsētas un valsts rēķina vismaz 100 miljonus latu. Ir saprotams, kāpēc izskatīt lēmuma projektu kā steidzamu ierosināja satiksmes ministrs Krišjānis Peters (LPP) — sūdu metēju partijas īpašnieka Aināra Šlesera politiskā "biznesa" partneriem šajās teritorijās ir vērienīgas intereses. Tāpat arī Tautas partijas "ierindas biedra" Andra Šķēles partneriem, tāpēc vispār jau būtu saprotams, kāpēc par lēmumu otrdien balsoja arī visi sēdē klātesošie TP ministri.

Taču jau ceturtdien valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP), pārbraucis no svētceļojuma uz Aglonu, kā augstākas apskaidrības ķerts bargi paziņoja, ka valdība par šo jautājumu lems vēlreiz un lēmums stāšoties spēkā ne agrāk kā septembrī. Jo valdības atbalstītais dokuments esot bijis juridiski neprecīzs. Neesot bijuši apkopoti likumā paredzētie atzinumi, nav saņemts arī Vides ministrijas atzinums. Arī Valsts kanceleja aprāda, ka nebija iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.

Bet ko tad partijas biedri Atis Slakteris, kas vadīja valdības sēdi, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, kuri arī atbalstīja skandalozo lēmumu, — neko nejēdz no likumiem un nesaprata, par ko lemj? Kalvītis vienīgais mums te valdībā gudrs un godīgs?

"Ir sacelta nevajadzīga jezga," Kalvītis burkšķ un no tās "norobežojas", rādīdams uz Rīgas domi, kuras kompetencē esot ostas robežu noteikšana. (Arī pēc Jūrmalas kukuļdošanas afēras telefonsarunu publicēšanas Kalvītis raudzīja apgalvot, ka "nekas nav noticis".) Vai premjerministrs norobežojas arī no savas valdības ministriem un partijas biedriem, kuri vienbalsīgi lēma par 100 miljonu uzdāvināšanu dažiem šeptmaņiem?

Valdības nospēlētais teātris ar bargā papus ierašanos, lai ieviestu kārtību, liek minēt, ka tik bezkaunīgi uzdāvināt miljonu kaudzi sev pietuvinātiem darboņiem valdības partijas tomēr nevar atļauties. Tas priecē. Tas gan nenozīmē, ka polituzņēmēju korporācijai nav pēcvēlēšanu rīcības plāna.

 

AT Senātam lūdz vērtēt spriedumu bijušā mācītāja Santa sūdzībā par diskriminēšanu

LETA  08/20/06    Šonedēļ izskatīšanai Augstākās tiesas Senātā Rīgas apgabaltiesa nosūtījusi bijušā Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāja Māra Santa kasācijas sūdzību par viņa interesēm nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar Rīgas Kultūras vidusskolu par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ.

Jau ziņots, ka apgabaltiesa noraidīja Santa prasību pret skolu par 3960 latu morālā kaitējuma kompensācijas un zaudējumu piedziņu par to, ka, viņaprāt, homoseksuālās orientācijas dēļ vīrietis nav ticis pieņemts darbā skolā par reliģijas vēstures skolotāju.

Lēmumu par kasācijas sūdzības pieņemšanu tiesa pieņēmusi 15.augustā un dienu vēlāk tā nosūtīta izskatīšanai Senātam, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

Kasācijas sūdzībā Sants norāda, ka tiesas spriedums balstās uz divu liecinieku - skolas direktores Solveigas Remeses un reliģijas vēstures skolotāja amatā pieņemtā Aivara Namnieka - liecībām un viņi abi ir juridiski ieinteresēti lietā. Ja tiesa konstatētu, ka lietā ir pārkāpts Darba likums, par to būtu atbildīga Remese. Šādā gadījumā Namnieka vietā darbā būtu bijis jāpieņem cits pretendents.

Tāpat norādīts, ka tiesa nav pamatojusi, kāpēc priekšroka dota abu liecinieku liecībām, nevis rakstveida pierādījumam - sludinājumam ar aicinājumu pieteikties uz vakanto skolotāja vietu. Nav pietiekami pamatota arī nostāja, kāpēc tiesa uzskatījusi, ka vienošanās ar Namnieku stājusies spēkā vēl pirms sludinājuma publicēšanas laikrakstā, lai gan rakstisks darba līgums ticis noslēgts vēlāk.

Norādīts vēl uz vairākiem iespējamiem likuma normu pārkāpumiem. Sants lūdzis Senātu Rīgas apgabaltiesas spriedumu atcelt un nodot jautājumu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.

Jau ziņots, ka Sants pirms pāris gadiem iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā. Viņš uzskata, ka nav pieņemts darbā, lai gan viņam bijusi atbilstoša izglītība un vairāk profesionālās pieredzes nekā otram vakantā amata pretendentam.

Ziemeļu rajona tiesa Santa prasību apmierināja daļēji un izlēma, ka Kultūras vidusskolai jāsamaksā Santam 2000 latu kompensācija par morālo kaitējumu. Apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu Rīgas apgabaltiesā iesniedza Kultūras vidusskola.

Sants pēc rajona tiesas sprieduma noklausīšanās žurnālistiem izteica gandarījumu par rezultātu. Viņš norādīja: no sprieduma var secināt, ka tiesa ir atzinusi viņa diskriminācijas faktu, un pauda cerību, ka šāds spriedums iedrošinās arī citus cilvēkus, kas izjūt jebkādu diskrimināciju - reliģisko, etnisko vai citu.

Santa pārstāvis Aleksejs Dmitrovs iepriekš kādā no tiesas sēdēm sacīja, ka prasībai par 2000 latu kompensācijas piedziņu ir arī preventīvs raksturs. Tā kā Latvijā līdz šim nav veidojusies tiesu prakse lietās par diskrimināciju, būtu "jādod vadlīnijas", kā šīs lietas izskatīt, un "tendence diskriminēt seksuālās orientācijas dēļ jāizskauž".

Skolas direktore Solveiga Remese kopā ar Santu strādājusi Teoloģijas fakultātē tieši tajā laikā, kad Santa homoseksuālā identitāte un diskusijas par to plaši atspoguļotas masu medijos. Viņi bijuši pazīstami. Tieši tas, ka Sants un Remese bijuši pazīstami, licis prasītājam uzskatīt, ka darbs viņam atteikts seksuālās orientācijas, nevis profesionālās neatbilstības dēļ.

Sants, no kura seksuālās orientācijas dēļ savulaik novērsās Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, bija izteicies, ka ar šo tiesas prāvu iestājas pret diskrimināciju.

 

Pārsūdz tiesas spriedumu par aizliegumu rīkot seksuālo minoritāšu gājienu

LETA  08/20/06    Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" iesniegusi apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas atzina Rīgas domes lēmumu nesaskaņot seksuālo minoritāšu gājienu par likumīgu.

Apelācijas sūdzība 16.augustā iesniegta Administratīvajā rajona tiesā, pastāstīja "Mozaīkas" pārstāve tiesā Aiga Grišāne.

"Apelācijas sūdzība iesniegta ar mērķi "piebremzēt" šādu praksi, kad drošības apsvērumu dēļ tiek aizliegta miermīlīga pulcēšanās," sacīja Grišāne. Pēc viņas domām, ne Rīgas domes, ne tiesas argumenti nebija pietiekami, lai pamatotu lēmumu nesaskaņot seksuālo minoritāšu gājienu.

Grišāne arī uzskata, ka Rīgas domes lēmums nesaskaņot gājienu bija politisks lēmums, jo, pēc viņas teiktā, pašvaldība atteikusies runāt par citu gājiena norises vietu. "Mozaīka" iepriekš bija norādījusi, ka ir elastīga attiecībā uz gājiena norises vietu, organizācijas galvenā prasība bija, lai gājiens notiktu Rīgas centrā.

Kā ziņots, Administratīvā rajona tiesa 21.jūlijā neatļāva rīkot 22.jūlijā paredzēto seksuālo minoritāšu gājienu "Rīgas praids 2006".

Tiesa noraidīja organizācijas "Mozaīka" iesniegto sūdzību par Rīgas domes pieņemto lēmumu atteikties saskaņot paredzēto pasākumu un izbeidza tiesvedību organizācijas "ILGA Latvija" un "Rīgas praids" pieteikuma lietā, kurā organizācijas lūdza atļaut rīkot gājienu.

Jau iepriekš Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija pasākumu atteicās saskaņot, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, tomēr sīkāk tos neatklāja.

 

Ventspilī palielinājies atbalsts Lembergam

Kristaps Kārkliņš,  NRA  08/21/06    Salīdzinot ar pavasarī veikto tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu, augustā ievērojami palielinājies Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga darbības vērtējums. Pretēji nomelnošanas kampaņai, 86 procenti Ventspils iedzīvotāju mēra darbu novērtējuši kā ļoti pozitīvu vai pozitīvu. Palielinājies arī to iedzīvotāju skaits, kas pozitīvāk vērtē Ventspils domes darbību kopumā.

Salīdzinot ar šā gada februāra pētījumu, augustā par 15 procentiem palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri A. Lemberga darbību novērtējuši kā ļoti pozitīvu.

Komentējot ventspilnieku vērtējumu, Aivars Lembergs norāda uz paveiktajiem darbiem, kas viņa veikuma pamatā ir visskaidrāk redzami.

"Rezultāti priecē. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ieslēgtā vissmagākā artilērija manai nomelnošanai nav nostrādājusi. Cilvēki tagad ļoti labi redz, ar kādām rupjām metodēm Latvijā cenšas realizēt cīņu pret Lembergu. Es strādāju visu laiku, un tas nav mēneša vai viena gada rezultāts. Un kāpēc gan cīnīties, ja varu tā vietā izdarīt kādu labu darbu," teica A. Lembergs. Viņš par 21 procentu apsteidz nākamo visaugstāk vērtēto domes deputātu Jāni Vītoliņu. Viszemāko vērtējumu saņēmuši domes opozīcijas pārstāvji no Jaunā laika un Tautas saskaņas partijas.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka Ventspils domes darbību kopumā atzinīgi ir vērtējuši 94 procenti pilsētas iedzīvotāju. Par domes labajiem darbiem pēdējā gada laikā intervējamie atzina pilsētas labiekārtošanu, kārtības, tīrības uzturēšanu pilsētā, uzlabojumus komunālo pakalpojumu jomā, dažādu pasākumu, svētku rīkošanu, sporta pasākumu atbalstīšanu un ielu sakārtošanu, remontu. Augustā iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš veiktajās aptaujās par domes labajiem darbiem atzina palīdzību maznodrošinātajiem, sociālo jautājumu risināšanu (konkrēti minēts, ka atklāta patversme bezpajumtniekiem) un medicīnas iestāžu labiekārtošanu, atbalstu medicīnai (minēts, ka tiek celta jauna slimnīca). Iedzīvotāju telefonaptauju veica Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Ar nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāts 600 respondentu.

***

Viedokļi

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors:

Augusta pētījuma rezultāti nemaz nav tik pārsteidzoši. Mums ir bijusi iespēja dažādos laika posmos veikt šos pētījumus. Un jāteic, ka Aivaram Lembergam allaž ir uzrādīti ļoti augsti rezultāti. Augusta rezultāti ir interesanti kontekstā ar izvirzītajām apsūdzībām. Tā redzams, ka Ventspilī notiek tas, ko šajā kontekstā varēja sagaidīt. Tā teikt – viedokļu polarizācija (tie, kas agrāk nevērtēja galēji pozitīvi, tagad kaut kādu apstākļu dēļ to dara). Viņa pozīcija Ventspilī jau vēsturiski ir ļoti stipra, tāpēc nebūtu pareizi runāt, ka rezultāti no ļoti labiem kļuvuši par ļoti, ļoti labiem. Zināmā mērā var runāt par ventspilnieku saliedēšanos. Ja kāds savējo aiztiek, tad mēs iestājamies par viņu. To apliecina arī vispārējie dati. Laikā līdz krimināllietas ierosināšanai viņš bija viens no augstāk vērtētajiem politiķiem Latvijā. Pēdējos mēnešus Lembergu pozitīvi vērtē vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju.

Filips Rajevskis, politologs:

Ja mēs paskatāmies, kā notiek publiskā kampaņa, tai ir izzudis pamats zem kājām. Tā ir ieguvusi personisku raksturu. Nezinu, cik daudz ir cilvēku sabiedrībā, kas vērtē Aivaru Lembergu negatīvi. Tas ir stabils, pozitīvs vērtējums un tas liek domāt un pieņemt lēmumu: tas, ko viņš darījis Ventspilī, ir labi. Spiediens uz sabiedrību it kā pieņemt šo lēmumu nes reitinga pieaugumu. Domāju, ka tas būtu objektīvi. Zinu, ka no laika gala Lembergam ir augsts reitings. Runājot par antikampaņu, tā ir būvēta savdabīgi. Lai reitings nokristu, nepietiek nosaukt cilvēku par zagli, šeit zūd ticamība. Tāpēc, jo vairāk viņam brauc virsū bez īsti saprotama vienkārša pamatojuma, jo vairāk cilvēks ir okey, ko apliecina aptaujas rezultāti.

 

Ārlietu ministrs aicina tirgot Latvijas karogus

Elīna Lidere,  NRA  08/22/06    Ārlietu ministrs Artis Pabriks aicina plaša patēriņa preču veikalu īpašniekus piedāvāt pircējiem iegādāties arī Latvijas karogus, – informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

"Šobrīd Latvijas valsts karogus var iegādāties tikai atsevišķos veikalos, tādēļ tā ir kā ekskluzīva prece. Uzskatu, ka karogam, kas ir Latvijas valsts simbols, jākļūst par daudz pieejamāku preci iedzīvotājiem," norāda ārlietu ministrs.

Kā Neatkarīgajai skaidroja ministra preses sekretāre Inga Saleniece, ar šādu paziņojumu ministrs klajā nācis sakarā ar to, ka vakar bija svētku diena.

Viņš esot ievērojis, ka Latvijā karogus neizkar tik bieži un šo situāciju, viņuprāt, varētu mainīt, ja tirgotāji vairāk pārdotu karogus un tie nebūtu tik dārgi. Bez šā aicinājuma nekā vairāk lietas labā A. Pabriks neesot plānojis darīt.

 

Šlesers nepieļauj iespēju, ka, ievēlēts Saeimā, Latvijas ceļš veidotu savu frakciju

Ināra Egle,  Diena  08/22/06    Runas par Latvijas ceļa ievēlēto deputātu iespējamo atdalīšanos no Latvijas Pirmās partijas līdera Aināra Šlesera komandas 9.Saeimā parādījās jau tad, kad partijas paziņoja par kopīgu startu vēlēšanās. Toreiz abi politiskie spēki tās vērtēja kā nelabvēļu baumas, jo bija dzirdēts par konkurentu vēlmi sašķelt LC, tā gaišākos prātus pārvilinot uz citām partijām, kas neizdevās. Taču citu organizāciju politiķu izteikumi par to, ka ceļinieki varot "Šleseru uzmest pēc vēlēšanām", turpina parādīties.

Uz jautājumu, vai iespējama LC deputātu atdalīšanās pēc ievēlēšanas, bijušais premjers Andris Bērziņš Dienai atbildēja: "Latvijas ceļam nekur nav jānošķeļas, bet teorētiski tāda situācija ir iespējama, jo nekur nav teikts, ka no vienas apvienības ievēlētiem ir pienākums sēdēt vienā frakcijā." A.Šlesers uz to reaģē mierīgi: "Teorētiski var daudz ko pieļaut, un politiskiem konkurentiem ir izdevīgi tā runāt. Mēs neesam ar važām sasieti kopā, bet esmu pārliecināts, ka iegūsim ievērojamu pārstāvniecību Saeimā un mūsu apvienībai būs iespēja veidot valdību." Viņš tikai varot atkārtot jau agrāk sacīto: "Ne Šlesers Godmani nodos, ne Godmanis — Šleseru." LC priekšsēdis Ivars Godmanis bija viens no šīs sadarbības iniciatoriem savā partijā un arī pie vēlētājiem tagad dodas kopā ar A.Šleseru. Vairāki abu politisko spēku pārstāvji atgādina, ka pārsvarā visi pasākumi un lēmumu pieņemšana notiek kopīgi. LPP ir devusi iespēju ceļiniekiem strādāt gan valdībā, gan savās ministrijās.

Iespējams, ka partijas varētu sākt domāt par sadalīšanos frakcijās tad, ja iniciatīvu jaunas valdības veidošanā izdotos uzņemties Jaunajam laikam, ar kuru Latvijas ceļam nebūtu problēmu sadarboties atšķirībā no LPP, kuras saprašanās ar JL šīs Saeimas laikā ir kļuvusi diezgan apgrūtināta. Savukārt LC un TP, ar kuru labi saskan LPP, attiecības saasinājās 8.Saeimas pilnvaru pēdējos mēnešos. "Mēs esam atvērti jebkurai sadarbībai, neturam ne uz vienu ļaunu prātu, bet neko arī neaizmirstam," sacīja A.Bērziņš.

 

Neļaus publiski sniegt informāciju mazākumtautību valodās

DELFI  08/22/06    Turpmāk Valsts cilvēktiesību birojs (VCB) un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) pēc konkrētā pieprasījuma varēs sniegt informāciju arī Latvijā esošo mazākumtautību valodās. Taču Tieslietu ministrija pēc situācijas analīzes noraidīja VCB ierosinājumu ļaut šīm iestādēm publiski sniegt informāciju ne valsts valodā.

Šajās iestādēs būs jāizvieto publiskie paziņojumi, ka par šo iestāžu kompetencē esošajiem jautājumiem pēc konkrēta pieprasījuma atbildes var tikt sniegtas pieprasītājam saprotamā valodā.

Šādu lēmumu otrdien pieņēma Ministru kabinets, informēja Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamentā.

Noteikumi par valsts valodas lietošanu paredz, ka sabiedrības informēšanai paredzētajā informācijā pieļaujama arī svešvalodu lietošana. Valsts valodas likums savukārt nosaka, kādos tieši gadījumos valsts un pašvaldību iestādes var sniegt informāciju svešvalodās.

Par noteikumiem iepriekš sūdzējās VCB, norādot, ka noteikumi liedz iespēju valsts un citām institūcijām, kuru darbības joma tieši skar integrācijas veicināšanu un cilvēktiesību aizsardzību, izdot un izplatīt materiālus svešvalodā. Taču Tieslietu un Izglītības ministrija nepiekrita šādam viedoklim un neuzskatīja, ka būtu nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.

TM uzsver, ka noteikumi tieši paredz šīm institūcijām iespēju sniegt publisko informāciju svešvalodās ar leģitīmu, demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamu un samērīgu ierobežojumu. Šo institūciju materiāliem svešvalodās jāatspoguļo to darbība (piemēram, integrācijas veicināšanas vai cilvēktiesību aizsardzības jomā) un tie izplatāmi pēc personu pieprasījuma.

Pamatojoties uz valsts valodas situācijas analīzes rezultātiem, TM secināja, ka Latvijā pašlaik nav pieļaujama nekādu grozījumu veikšana valsts valodas lietošanu reglamentējošos normatīvajos aktos, kas deformētu valsts valodas informatīvo vidi, atvieglojot publiskās informācijas sniegšanu svešvalodā sabiedrībai pieejamās vietās.

Arī IZM uzskata, ka Valsts valodas likuma un saskaņā ar to pieņemtie noteikumi tikai nodrošina Satversmē noteikto latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas juridisko vai normatīvo bāzi.

ĪUMSILS gan uzskata, ka 2006.gadā praksē ir bijuši gadījumi, kad, lai sekmīgi īstenotu sekretariāta kompetencē esošos uzdevumus, minēto noteikumu regulējums ir bijis daļēji apgrūtinošs. Uzsverot to, ka Latvijā nav daudz institūciju, kuru kompetences un funkcijas ir vērstas uz sabiedrības integrācijas veicināšanu, sekretariāts atbalsta ideju par šādu institūciju iespējām nepieciešamības gadījumā sniegt publisku informāciju svešvalodās ne tikai pēc personu pieprasījuma.

 

Šlesers un Lembergs – sabiedrībā populārākie miljonāri

LETA  08/22/06    Pēc Latvijas miljonāru popularitātes sabiedrībā pirmās divas vietas ieguvuši Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs, otrdien raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Kā norāda laikraksts, sabiedrību un medijus Latvijā maz interesē godīga uzņēmējdarbība bez skandāliem un konfliktiem. Ārpus palikuši daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat bagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Apkopotie dati rāda, ka no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts lielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais publicitāti veidojošais faktors bijusi tieši uzņēmējdarbība.

"Publicitātes "topā" vispār nav atrodami četri uzņēmēji - Justs Nikolajs Karlsons, Argods Lūsiņš, Edgars Zausajevs un Uldis Mierkalns, kuru vārdi atrodami Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā divdesmitniekā."

No žurnālā "Pastaiga" publicētā Latvijas bagātāko cilvēku pirmā simtnieka precīzi puse minēto uzņēmēju nav iekļuvuši "topā". Tas nozīmē, ka neviens no viņiem gada laikā nav minēts pat četros desmitos publikāciju.

Par vēl nozīmīgāku publicitātes rādītāju rakstā atzīta darbība politikā vai pietiekami nozīmīgā valsts darbā: tieši šis faktors esot būtiskākais publicitātes radītājs saraksta pirmo trīs vietu ieņēmējiem un pirmajā desmitniekā atpaliek tikai no sporta.

Nākamās vietas, krietni atpaliekot no līderiem Šlesera un Lemberga, ieņem politiķis Gundars Bērziņš, hokejisti Sandis Ozoliņš, Artūrs Irbe un Kārlis Skrastiņš, uzņēmējs Andris Šķēle un Latvijas Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans.

 

Viedoklis: Nezinītis no Saules pilsētas

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  08/22/06    Pēdējā laikā mūsu politiķus piemeklējusi vēl neizskaidrojama epidēmija — atmiņas zudumi savienojumā ar vienaldzību un neieinteresētību. Pagājušajā nedēļā par šīs sērgas upuri, šķiet, kļuva arī partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

Slimības simptomi pacientiem izpaužas dažādi. Vieni kādā kabinetā nejauši izkaisa pārdesmit tūkstošu latu un pēc tam izliekas par tiem aizmirsuši. Citi kā no pārpilnības raga par savu darbību saņem pozitīvus vērtējumus un patiesā pārsteigumā klāsta, ka neko tādu nav pelnījuši un pat ne mazo pirkstiņu nav pakustinājuši, lai par viņiem stāstītu tik labas lietas. Bet bijušais izglītības un zinātnes ministrs, Saeimas deputāts, matemātikas doktors un profesors Kārlis Šadurskis pērn apliecināja, ka nav bijis "pietiekami ziņkārīgs", lai pievērstu uzmanību pirms gada notikušajai telefonsarunai ar kādreizējo Jaunā laika Rēzeknes nodaļas vadītāju, Rēzeknes gaļas kombināta vadītāju Gunti Piteronoku, precīzāk — šīs sarunas niansēm. Telefonsarunas stenogrammu publicēja laikraksts Neatkarīgā, un tajā noprotams, ka Šadurskis ar Piteronoku runā par Piteronoka biznesa nepatikšanām un iespējām viņu izpestīt no tām, kā arī par Jaunā laika iespējamo melno kasi, kuras grāmatvedību kaut kādās mistiskās "burtnīciņās" uzskaita Piteronoks.

Šadurskis Nedēļai klāstīja, ka ir veikta visaptveroša JL biedru aptauja un tajā noskaidrojies, ka neviens jaunlaicēns par kaut kādām melnajām burtnīciņām nav dzirdējis pat ne pušplēstu vārdu. Arī pats Piteronoks sakās, ka neko nezinot par "nelaimīgajām" burtnīciņām, teica Šadurskis. Situācija ir visai paradoksāla: visi runā, bet neviens neko nezina.

Šadurskis ar atrunām un izdomu īpaši neizceļas un izmanto daudzu citu politiķu iemīļoto teicienu (tikko jāizskaidro kāda sev vai partijai izveidojusies nelabvēlīga situācija) — tā ir "klasiska melnā kampaņa". Šadurskis Nedēļai skaidroja, ka Neatkarīgā JL par upurjēru izvēlējusies, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no Lemberga lietas un vienlaikus valdībai netraucētu īstenot ekonomiskās mahinācijas. Par uzskatāmu valdības "melno darbu" viņš uzskata to, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) privatizācijai nodevusi veselu virkni sporta objektu, starp kuriem visredzamākie ir tenisa korti aiz Nacionālā teātra. Jāteic, ka Šadurskis ģenerālprokuroram Jānim Maizītim patiešām iesniedza materiālus par iespējamiem likumpārkāpumiem nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā un informācijas slēpšanu IZM tieši tajā pašā dienā, kad Neatkarīgā publicēja Drošības policijas ierakstītās telefonsarunas ar Piteronoku saistībā gan ar Rēzeknes gaļas kombinātu, gan balsu pirkšanu pašvaldības vēlēšanās, gan JL melno kasi.

Vai visiem pārmetumiem ir kāds objektīvi reāls pamats, pagaidām vēl nav noskaidrots. Tas būs jāizlemj policijai un prokuratūrai. Cik sirdsšķīsti ir Šadurska apgalvojumi, tas arī balansē uz varbūtības teorijas robežas. Kā nekā Šadurskis taču ir varbūtības teorijas speciālists.

1982. gadā Šadurskis ar izcilību absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu lietišķās matemātikas specialitātē. Pēc dažiem gadiem viņš šajā augstskolā sāka strādāt Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātes Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas katedrā par docentu, ieguva matemātikas profesora grādu Varbūtības teorijas un matemātiskās statistikas apakšnozarē. Ja JL Saeimas frakcijas vadītāja teikto spēj saprast gan kolēģi, gan vēlētāji, tad diez vai būs daudzi, kas varētu saprast Šadurska publicētos zinātniskos darbus. Tie ir veltīti tik specifiskai nozarei kā stohastisko funkcionāldiferenciālvienādojumu kvalitatīvajai teorijai, asimptotiskām metodēm un mikroekonomikas matemātisko modeļu stohastiskās dinamikas analīzei.

Kas attiecas uz politiku, tad ne bez Šadurska ziņas politiskajos skandālos ir parādījusies jauna šķautne — neko nekomentēt. Nežēlastībā kritušie jaunlaicēni visi kā viens apgalvo, ka par skandāla subjektu neko nezina un neatceras un ka šo lietu gluži vienkārši nekomentēs.

 

Štokenbergs: latviešiem ir gaišākas galvas nekā vidēji pasaulē

Radio SWH   08/22/06    Pirmie duelanti - Krišjānis Kariņš no "Jaunā laika" un Aigars Štokenbergs no Tautas partijas.

"Jaunā laika" programmā jūs solāt samazināt inflāciju par 3%. Kā jūs domājat to paveikt, ar kādiem līdzekļiem?

Krišjānis Kariņš (JL): Pirmkārt, ieviest bezdeficīta budžetu, otrkārt - uzrunāt to sektoru, kurš īpaši dzen inflācijas gaitu - īpašuma tirgu, kur šobrīd peļņa nav aplikta ne ar kādu nodokli. Faktiski šī uzņēmējdarbība paliek ārpus nodokļu sistēmas. Mēs ierosinām šeit ieviest zemo nodokli - 15%. Tas arī nedaudz šo sektoru atvēsinātu.

Māris Zanders: Nedaudz? 3% un 7% ir pamatīgs samazinājums.

K.K.: Ir sagaidāms, ka divu gadu laikā inflācija valstī kritīsies, tikai tas notiks lēnā tempā. Lai to tempu paātrinātu, valdība ieviestu šos divus pasākumus. Savulaik, kad biju (ekonomikas) ministrs, man bija interesanta diskusija ar Kalvīša kungu valdības sēdē par PVN mazināšanu pārtikai, kur mani stipri ņēma priekšā... Bet visi speciālisti, kuri bija iedziļinājušies, atzina, ka šādi pasākumi nodzītu pāris procentus no inflācijas.

Es un JL uzskatām, ka valdībai ir bijusi līdz šim nepareiza pieeja - skatīties, novērot un nekā īpaša nedarīt.

Aigars Štokenbergs: Pavisam precīzi - šodien budžetā ir 244 miljonu latu pārpalikums, līdz ar to, runājot par mērķi sasniegt bezdeficīta budžetu, šis mērķis ir sasniegts ar uzviju, pateicoties tam, ka nodokļi tiek iekasēti nebijušā apjomā.

Ja runājam par piedāvājumiem, kā tie izskatās no makroekonomikas ābeces viedokļa, vienā galā palielinot nodokļus, protams, ir iespējams bremzēt pieprasījumu un tādējādi ierobežot inflāciju. Līdz ar to JL piedāvātais jaunais nodoklis saskan ar to, ko ekonomikas klasiķi ir rakstījuši savās grāmatās. Savukārt, ja tajā pašā laikā samazina nodokli kādām precēm, tā veicina pieprasījumu. Abi priekšlikumi darbojas viens pretī otram.

M.Z.: Vai inflāciju var samazināt līdz 3%?

A.Š.: Var. Tikai jautājums - kādā periodā.

K.K.: Tas atkarīgs no tā, cik radikālus paņēmienus lieto. To var izdarīt pusotrā gadā vai arī ilgākā laikā.

A.Š.: Pusotrā gadā to var izdarīt, ja budžetā izveido 150 miljonu latu pārpalikumu un iesaldē algas visiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.

K.K.: Ja jums šie priekšlikumi nepatīk, tad jautājums - kādus citus priekšlikumus varam apspriest? Var teikt - nedarām to, vai to, bet daudziem cilvēkiem valstī ir arvien grūtāk iztikt.

A.Š.: To cilvēku skaits, kuriem ar katru dienu ir arvien grūtāk dzīvot, vislabāk var pamanīt sastrēgumos, kuros lād visus, kuri pēdējā laikā sapirkušies jaunas mašīnas...

Runājot konstruktīvi, Kariņa kungs atstāja vienu labu lietu - uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu, kas tiek konsekventi īstenots. Tajā būs vēl papildu noteikumi, lai noņemtu visus šķēršļus uzņēmējiem, kas ir reālais inflācijas mazināšanas plāna risinājums.

M.Z.: Aigar, Tautas partijas izcilajā izdevumā "Cilvēki un politika" tavā rakstā ir teikts: "Svarīgs resurss, kas būtu noteikti jāattīsta, ir mums latviešiem raksturīgā gaišā galva." Ja mums latviešiem ir raksturīgas gaišas galvas, tad kurām tautām tās nav raksturīgas?

A.Š.: Es negribētu veicināt neiecietību sabiedrībā...

K.K.: Varbūt TP runā par matu krāsu...

A.Š.: Tas ir vairāk domāts kontekstā ar to, kādi vispār ražošanas faktori Latvijā ir pieejami. Es saredzu tikai divus: dabas dotos mežus un tos, ko vienmēr varam pilnveidot... Man ir lepnums, ka latviešiem noteikti uz vidējā pasaules fona ir gaišākas galvas...

M.Z.: Kalvīša kungs intervijā saka: "Ļoti svarīgs faktors ir uzticēšanās privātajam sektoram. JL ienākot politikā, radās milzīga neuzticība privātajam biznesam. Faktiski viss, kas balstījās uz privātās partnerības principu, tika apšaubīts un saistīts ar korupciju un negatīvu imidžu." Vai piekrīti premjera izteikumam?

A.Š.: JL ienāca politikā ar lozungu, ka visi ir zagļi un korumpanti. Kultivējot šo mītu, vienkāršajam cilvēkam var šķist, ka privātā partnerība nav iespējama, ka tas ir pēdējais mēģinājums nozagt visu, kas valstī palicis...

K.K.: Es neesmu saucis cilvēkus par zagļiem, labāk jāskatās, kādas likumdošanas iniciatīvas vajag, kā vēlamies virzīties uz priekšu. Jau ilgāku laiku arī Štokenberga kungs nav mainījis virzību Ekonomikas ministrijā - panākt valstī tautsaimniecības pamatu maiņu uz zināšanu pusi.

M.Z.: Komentējiet ierakstu JL programmā, ka JL darbības rezultātā tika atklātas vairākas afēras, netika pieļautas oligarhu mahinācijas 1 miljarda LVL apmērā (digitalizācija, „Lattelekom”, „Rīgas siltuma” privatizācija). Ko nozīmē "oligarhu mahinācijas"?

K.K.: Nesaskatu pretrunu tajā, ka privātais sektors ir spējīgākais, privātajai iniciatīvai jābūt mūsu tautsaimniecības dzinulim, privāts uzņēmums jebkurā valstī labāk pildīs savas funkcijas kā valsts uzņēmums. Bet ir apstākļi, kas ir pseidomonopolistiski, kur ielaist privāto uzņēmēju, ja nevar vienlaikus nodrošināt tīru konkurenci, ir nevēlami.

Es savulaik iestājos, ka „Rīgas siltums” nebūtu pārdodams, tas labi darbojas un ir pseidomonopols.

M.Z.: Bet kur tad RS bija paredzēta negodīga privatizācija?

K.K.: Man nav informācijas, ka Dalkija būtu gājuši uz negodīgu privatizāciju. Bet tas, kā valdība šo jautājumu virzīja, bija ļoti nekoleģiāli - slēgtā valdības sēdē neuzklausot virzošā ministra ieteikumus un viņa partijas viedokli. Tas ir mūsu politiskajā kultūrā - ja mēs tikai strādāsim uz to - kurš kuru, nevis kopā, mēs izšķiedīsim pārāk daudz enerģijas.

M.Z.: Vai Latvijā ir oligarhi? Ko mēs ar to saprotam?

A.Š.: Klasiskajā izpratnē oligarhiem ir politiskā vara un mediju vara. Izcilam oligarham piederētu arī kāda tiesu iekārta.

K.K.: Tas jau būtu diktators...

A.Š.: Latvijā ir cilvēki ar vēlēšanos gūt neproporcionāli lielu ietekmi gan uz valsts pārvaldi, gan tiesu institūcijām, gan medijiem: Andris Šķēle, Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers. Bet tomēr viņi neatbilst visām oligarhu pazīmēm.

K.K.: Man šķiet svarīgāk, vai ir indivīdi ar ļoti lieliem naudas resursiem, kuri neproporcionāli iespaido valsts procesus.

M.Z.: Repše jau nav oligarhs...

K.K.: Viņš neatbilst nevienam (kritērijam).

A.Š.: Pat Belokoņs neatbilst pilnībā, kaut ir sniedzis aizdevumus Repšem, viņam ir laikraksts un futbola klubs, bet viņš nespēj ietekmēt tiesu varu.

M.Z.: JL un TP ir līdzīgas ekonomiskās programmas, kur ir atšķirības?

K.K.: JL uzrunā sociālo sfēru - taisnīguma ieviešanu nodokļu sadalē. Pamatā jābūt stiprai uzņēmējdarbībai, jāiekasē nodokļu, lai būtu nauda, ko ieguldīt sociālajā sfērā. Valdībai jārīkojas, lai pēc iespējas mazinātu tieksmi doties algu trimdā.

Izsverot visu, mums jārunā par algu palielināšanu, triju gadu laikā liekam priekšā dubultot minimālo algu. Jāsāk domāt ne tikai par darba devējiem, bet arī par darba ņēmējiem. Kamēr strādāju Saeimā, neesmu to manījis. Risinājumi ir vairāki, tai skaitā arī ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana ģimenēm ar bērniem.

A.Š.: JL savā programmā un izteikumos ir vairāk kreisi orientēts, ne velti viņi piemin jaunu nodokļu ieviešanu, sociāli taisnīgāku sadali. Tīrajā ekonomikā abas partijas ir līdzīgas savā domāšanā, atšķirība ir izpildījumā. JL, Repše nāca politikā ar paziņojumu, ka iekasēs par 400 miljoniem vairāk, nenorādot, kādā periodā, bet Kalvīša valdības laikā nodokļos ir iekasēts par 960 miljoniem vairāk bez iepriekšējiem solījumiem.

K.K.: Jebkurai valdībai jāpanāk, lai Ieņēmumu dienests sāk pastiprināt to, ko es saucu par pozitīvo rīcību, pagaidām Ieņēmumu dienests pārāk daudz ņemas ar legālajiem uzņēmējiem, par maz strādā, lai visi uzņēmēji un iedzīvotāji maksātu nodokļus. Repšes laikā tas tika ļoti aktīvi sākts kā cīņa ar aplokšņu algām.

A.Š.: Ir atšķirība starp pievēršanos un reālu iekasēšanu. Paskatieties, cik ar pievēršanos tika iekasēts 2003.g. un cik pēdējos divos gados, ir radikāla atšķirība. Protams, ir Ieņēmumu ienestā un citās valsts struktūrās cilvēki, kuri ir aizmirsuši, ka viņi ir nevis ierēdņi, bet pirmkārt cilvēki. Viņiem nevis jātramda citi cilvēki, bet jādara savs darbs.

V.Z.: Latvijā trūkst darbaspēka, vai atbalstāt tā ievešanas formas?

A.Š.: Nevar visu samest vienā maisā un pateikt, ievedīsim darbaspēku vai ne. Niansēti jāskatās, kurās profesijās ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks un inženieri. Šis ir vienīgais, kurā meklēsim kompromisu ar darba devējiem - kurās nozarēs vajag augsti kvalificētu darbaspēku.

K.K.: Ļoti svarīgi Latvijā neiet to ceļu, ka daļa darbaspēka izbrauc uz Īriju un tad importē nekvalificētu darbaspēku, kas turpinātu strādāt par 100 LVL mēnesī. Kā panākt, lai Latvijā esošās darba vietas pieprasa augstāku kvalifikāciju.

V.Z.: Vai esat slēpuši patiesību vai melojuši presei?

A.Š.: Jā, protams. Melojis neesmu, bet slēpis patiesību esmu.

K.K.: Nevaru tieši iedomāties gadījumu, bet ja es teiktu, ka nekad neesmu stāstījis pilnu patiesību, droši vien arī nebūtu tiesa.

***

Radio SWH klausītāju balsojumā par Puškinu tika noteikts Krišjānis Kariņš: Aigars Štokenbergs (32%) - Krišjānis Kariņš (68%).

 

LM sola naudu bezdarbnieku apmācībai pie darba devējiem

DELFI  08/22/06    Lai risinātu darbaspēka trūkumu daudzās tautsaimniecības nozarēs, Labklājības ministrija (LM) norāda, ka gan valsts institūcijām, gan arī pašiem darba devējiem ir jāveic kompleksi pasākumi bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū, tajā skaitā jāveicina bezdarbnieku apmācība pie darba devējiem.

"Šobrīd valstī ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad neskatoties uz aizvien ievērojamu darbaspēka rezervi, darba devējiem trūkst darba roku. Tomēr radušos situāciju iespējams mainīt tikai vienlīdz aktīvi iesaistoties visām iesaistītajām pusēm – valstij, sociālajiem partneriem un arī pašvaldībām," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

Viens no galvenajiem uzdevumiem pēc LM speciālistu domām ir pašreizējās bezdarbnieku profesionālās izglītības sistēmas, tajā skaitā bezdarbnieku profesionālās apmācības pilnveidošana, informē ministrijas preses centrā. Tādēļ ministrija ir paredzējusi novirzīt daļu struktūrfondu līdzekļu, lai nākotnē nodrošinātu bezdarbniekiem iespējas mācīties pie darba devēja, nevis tikai izglītības iestādēs, kā līdz šim. Tādējādi darba devējiem tiktu piešķirti līdzekļi, lai viņi paši varētu sagatavot savām vajadzībām atbilstošus speciālistus.

Papildus tam, Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) ir jāpastiprina bezdarbnieku izglītības kvalitātes kontrole, kā arī aktīvāk jāsadarbojas ar darba devējiem, apmācot bezdarbniekus atbilstoši darba devēju praktiskajām vajadzībām. Lai iepriekšminēto varētu realizēt, speciālisti norāda, ka nepieciešamas būtiskas izmaiņas profesionālās izglītības jomu regulējošajos dokumentos.

Staķe uzsver, ka liela nozīme ir arī pašiem darba devējiem, kuriem pašreizējā darbaspēka trūkuma apstākļos ir jākļūst elastīgākiem un aktīvāk jāizmanto NVA reģistrēto bezdarbnieku potenciāls, piedāvājot šiem cilvēkiem piemērotus darba apstākļus un pienācīgu samaksu par paveikto darbu.

"Valsts rokās, protams, ir minimālās darba algas paaugstināšana, tomēr tas ir tikai viens no veidiem kā motivēt cilvēkus iesaistīties darba tirgū. Darba devējiem vairāk ir jāizmanto tādas likumdošanā noteiktās iespējas, kā, piemēram, elastīgāks darba laiks un darbinieku motivēšana, izmantojot nemateriālo atalgojumu," norāda ministre.

Tāpat bezdarbnieku darbā iekārtošanās ir jāskata kontekstā ar reģionālo attīstību un jaunu darba vietu rašanos, jo bezdarbniekiem, īpaši Latgales reģionā, ir apgrūtinoši iekārtoties darbā pēc apmācību beigšanas. Tā, piemēram, Latgales bezdarbniekiem ir iespējas apgūt jaunas profesijas, bet šajā reģionā neveidojas jaunas darba vietas un arī pašu bezdarbnieku ierobežotie finanšu līdzekļi neļauj viņiem būt mobiliem iekšējā darba tirgū.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas jūlija beigās valstī reģistrēti vairāk kā 73 tūkstoši bezdarbnieku un vairāk kā 16 tūkstoši brīvu darba vietu.

 

KNAB vērtēs tēriņu portāla latvija.lv izveidei

DELFI  08/23/06    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērtēs tēriņus saišu portāla latvija.lv izveidei, portālu "Delfi" informēja KANB sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītājs Andris Vitenburgs.

Vitenburgs norādīja, ka KNAB veiks pārbaudi, vai lietderīgi un efektīvi ieguldīta nauda portāla izveidei. Uz pārbaudi KNAB pamudinājusi informācija masu saziņas līdzekļos.

Jau ziņots, ka portāls tapis pēc Īpašo uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās (ĪUMEPL) pasūtījuma. Portāla tapšanā ieguldīti vairāk nekā 182 000 lati.

Iepriekš šaubas par projekta lietderību izteikuši IT nozares pārstāvji. Taču ĪUMEPL ministre Ina Gudele izpriekš uzsvēra, ka valsts saišu portāla latvija.lv izveidei un tā turpmākai uzturēšanai atvēlētie līdzekļi ir adekvāti tehnoloģiskajam risinājumam, kas nodrošina elektronisko pakalpojumu izmantošanai nepieciešamās augstās drošības prasības, kā arī tehniskās iespējas portāla tālākai attīstībai.

Portāls darbu sāka 3.augustā.

 

D.Īvāns: Mani satrauc vispārējā tautas debilizācija

Radio SWH  08/23/06   Sekundants Māris Zanders, duelanti - Dainis Īvāns no sociāldemokrātu apvienotā saraksta un Sergejs Dolgopolovs no "Saskaņas centra" (SC).

Māris Zanders: Vai Latvijā atjaunojams nāvessods?

Dainis Īvāns: Nē.

Sergejs Dolgopolovs: Nē.

M.Z.: Vai jāatsakās no teritoriālām pretenzijām uz Abreni?

D.Ī.: Jā.

S.D.: Bez šaubām, jā.

M.Z.: Vai Rīgas centrā būtu jāatļauj seksuālo minoritāšu gājiens?

D.Ī.: Jā.

S.D.: Rīgas centrā ne.

M.Z.: SC programmā rakstīts: Jāpanāk latgaliešu valodas atzīšana? Ko jūs ar to domājat?

S.D.: Latgaliešu kultūra ir ļoti nopietna latviešu kultūras sastāvdaļa. Ja šodien pat neeksistē latviešu-latgaliešu vārdnīca, piedodiet... Tas būtu pirmais solis, lai kaut ko darītu lietas labā.

M.Z.: Tad mēs it kā neatzīstam, ka šāda kultūra pastāv?

S.D.: Vārdos - jā, bez šaubām.

M.Z.: Sociāldemokrāti programmā ierakstījuši: Atsaukt Latvijas bruņotos spēkus no Irākas. Kāds ir pamatojums?

D.Ī.: Kad Saeima grasījās atbalstīt amerikāņus un ievest karaspēku Irākā, mēs ļoti plaši konsultējāmies ar sociāldemokrātiem Vācijā, ar Šrēderu, kurš nesūtīja karaspēku, arī mūsu viedoklis bija, ka mums šajā karā, ko var uzskatīt par agresiju, nevajadzētu piedalīties. Notikumi Irākā ir pierādījuši, ka mums nevajag būt tur klāt, par to jau ierunājušās vairākas Saeimas partijas.

S.D.: Sākumā vajadzētu sakārtot lietas pašu mājās un pēc tam palīdzēt citiem ieviest demokrātiju, tas attiecas ne tikai uz Irāku.

D.Ī.: Nerunājot par 11 miljoniem gadā, ko šis karš mums izmaksā.

M.Z.: SC dokumentos teikts: Jāpanāk valsts atbalsts pilsoņu naturalizācijai. Vai tad atbalsta nav? Un vēl: nepilsoņiem jāpanāk tiesības vēlēt pašvaldības, jāatceļ profesiju un amatu ierobežojumi.

S.D.: Es esmu Sabiedrības integrācijas fonda loceklis. Diemžēl pēdējos gados vienīgais finansējums latviešu valodas apguvei bija fonda finansējums un ārvalstu fonda atbalsts. No valdības puses nekāda finansējuma. Kāda integrācija var būt bez valodas zināšanām?

M.Z.: Jūs nepiekrītat viedoklim, ka šiem cilvēkiem pašiem būtu jāmācās valoda?

S.D.: Integrācija ir divvirzienu ceļš. 80. gadu beigās, kad parādījās pirmais valodu likums, visos uzņēmumos tika rīkoti latviešu valodas apmācības kursi, ko finansēja valsts. Bija liela interese un vēlme apgūt šo valodu.

Ir jābūt labestībai, bez tās nevar apgūt valodu un integrēties sabiedrībā.

M.Z.: Prasība nepilsoņiem vēlēt pašvaldības. Kā uz to skatās sociāldemokrāti?

D.Ī.: Par šo jautājumu šobrīd, pēc 15 neatkarības gadiem, varētu sākt diskutēt. Mēs, politiķi, neko nedrīkstam pieņemt, ja tam sabiedrība nav gatava. Mani satrauc, ka liela sabiedrības daļa, kas negrasās aizbraukt, ir jāpieradina pie šīs telpas un kultūras, viņi nejūt nekādu atbildību par teritoriju, kurā viņi dzīvo. Atbildība būtu jādod, Igaunija to jau izdarīja un neko nezaudēja.

S.D.: ES likumdošana paredz, ka ES pilsonis, kurš nav pieņēmis Latvijas pilsonību, dzīvojot Latvijā, var piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ar ko nepilsoņi ir sliktāki?

D.Ī.: Ir primitīvs priekšstats, ka, dodot nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības, mēs radīsim 5. kolonnu. Būtībā 5. kolonnu mēs radīsim, ar absolūtu ignoranci izturoties pret cilvēkiem, kuri te dzīvo.

M.Z.: SC programmā ir prasība atlikt Nacionālās bibliotēkas celtniecību, reģionālo koncertzāļu būvniecību.

S.D.: Man personīgi ļoti patīk šis projekts, bet mums ir milzīga mājokļu problēma Latvijā, ne tikai denacionalizēto namu īrniekiem, tā ar katru gadu kļūs arvien nopietnāka.

M.Z.: Vai jūs uzskatāt, ka vienlaicīgi šos projektus pacelt nevar?

S.D.: Bez šaubām.

D.Ī.: Nelolojiet ilūzijas, ja valdība pēkšņi nolems Nacionālo bibliotēku necelt, ka šo naudu atdos mājokļu celtniecībai. Neatdos. Mūsu iedzīvotāji nabagāki nepaliks, arī dzīvokļiem valstī pietiek naudas. Ja tik ilgi esam par to runājuši, Nacionālā bibliotēka ir jāuzceļ. Mūsu atpalicība informātikas tehnoloģiju jomā, bibliotēku sistēmā ir, manuprāt, traģiskāka nekā ekonomiskā ziņā.

M.Z.: Ja jūs tiktu pie varas, ko jūs darīsiet ar „Trim brāļiem” un daudzajiem tūkstošiem, kas jau izmantoti?

S.D.: Projektus var iesaldēt.

M.Z.: SC programmā teikts: Visu skolu izglītības programmām jāatspoguļo Latvijas multikulturālais raksturs un daudzveidība. Jāstimulē Latvijas tradicionālo mazākumtautību valodu, pirmkārt, krievu valodas apguvi, mācību valoda jāļauj izvēlēties brīvi, atbilstoši vecāku vēlmei.

S.D.: 1918. gada LR izglītības likums jau paredzēja šādas iespējas. Runa ir par apmācības kvalitāti, jo ne latviešu, ne krievu valodas līmenis pēdējā laikā nav uzplaucis, klausoties medijus, it īpaši politiķus, ļoti grūti iedomāties, ka viņi kādreiz mācījušies latviešu skolās.

Speciālos priekšmetus ērtāk un vieglāk apgūt dzimtajā valodā. Latviešu valodas apguve skolās ir diezgan švaka. Nacionālo minoritāšu skolām nav valsts programmas skolotāju sagatavošanā.

D.Ī.: Nedrīkst kāpties atpakaļ valodas kvalitātē un principos. Ja dzīvosim divās dažādās informācijas telpās, divās pasaulēs, ja nerūpēsimies par to, lai ir dominējošā latviešu valoda, kāpēc tad mēs šo valsti radījām?

Mani uztrauc spekulācijas ar valodas jautājumu, īpaši PCTVL nemitīgi mēģina radīt diskriminējošo situāciju krieviski runājošajiem, kaut tādas nav. Cita lieta, ka pārejas procesā jāskatās pēc kvalitātes un skolu iespējām, vai ir kvalitatīvi skolotāji.

Mums ir ārkārtīgi zems inteliģences un zināšanu līmenis. Tāpēc pirmkārt skolās jānodrošina priekšmetu pasniegšana. Es pieļauju, ja krievu skolā nav sagatavoti labi skolotāji (lai mācītu latviski), varam atkāpties un mācīt krievu valodā, lai priekšmets būtu labi apgūts. Bet principā pārejai jānotiek un tā notiek.

M.Z.: Kā ir Ar Rihardu Eigimu, kurš kandidē sociāldemokrātu sarakstā, manuprāt, viņš runā ļoti sliktā latviešu valodā?

D.Ī.: Man par lielu iepriecinājumu šobrīd viņš runā labi latviski.

M.Z.: Salīdzinot ar ko?

D.Ī.: Ar to, kā viņš runāja agrāk.

M.Z.: Vai sociāldemokrāti nesaskata problēmu, ja kāda skola pasaka, ka nav pietiekoši skolotāju un izlemj mācīt krieviski?

D.Ī.: To nedrīkstētu pieļaut. Ja nevar pāriet, jānosaka termiņš, līdz kuram to paveikt.

S.D.: Nevajag zīmēt shēmas, bez kurām nevar spert ne soli.

Izglītības ministrija vāji strādā pie izglītības standartiem, un nav runa tikai par latviešu un krievu valodu. Normāla izglītība normālā demokrātiskā valstī paredz minimāli 3-4 valodas, kas Latvijas Republikā bija normāli, mana māte zināja 5 valodas. Diemžēl es - tikai 3.

D.Ī.: Mani uztrauc inteliģences līmenis, ko skolas nenodrošina. Vispārējā debilizācija, kas valda visapkārt, pateicoties Izglītības ministrijas nekā nedarīšanai.

M.Z.: Sociāldemokrātu programmā rakstīts: „Cienīt cilvēka dzīvi no ieņemšanas brīža līdz nāvei.” Vai tas nozīmē aizliegt abortus?

D.Ī.: Mēs esam vairāku partiju koalīcija, mēģinājums atrast kompromisu starp dažādiem politiskajiem spēkiem, kas būtu gatavi domāt līdzīgi par sociālajiem jautājumiem. Kristīgajiem demokrātiem vispār bija ļoti šerps formulējums, rezultātā radās šis formulējums, kas jāsaprot kā metafora. Tas nav jāsaprot tā, kā sapratāt jūs.

M.Z.: Ko nozīmē tēze, ka jācīnās ar aizspriedumiem pret minoritātēm un grupām?

S.D.: Pret smēķētājiem, piemēram. Tā vietā, lai uzlabotu ventilāciju, ir aizliegums.

M.Z.: Kas vēl ir šīs abižotās grupas un minoritātes, un kā SC ar to grasās cīnīties?

S.D.: Aizspriedumi ir pārāk plašs jēdziens. Visu nevar paredzēt ne likumdošanā, ne praktiskajā dzīvē.

M.Z.: Vai tas nozīmē, ka savās programmās jūs rakstāt, Jāņa Dombura vārdiem, dajebko un pēc tam pasakāt, ka nevar to tā traktēt?

D.Ī.: Viss, arī Saeima pati ir politiskais kompromiss.

M.Z.: Vai varat komentēt laikraksta "Čas" publikāciju, autors Anatolijs Kameņevs, "Latviešu vēlētājs skatās pa kreisi". Tur teikts, ka 2002.g. PCTVL saņēma par 52 000 balsīm vairāk nekā 1998.g., un lielākoties šīs balsis nākušas no latviešiem. Un 1/5 no visām PCTVL balsīm nodrošinājuši latvieši.

D.Ī.: Pirmkārt jāpārbauda tas, ko raksta un saka pirms vēlēšanām, it īpaši "Čas", kura galvenā redaktore kandidē PCTVL sarakstā, kas ir unikāla situācija Latvijas preses vēsturē, jo avīze kļuvusi par vienas partijas politisko orgānu.

LSDSP balsotāju sastāvs bijis praktiski 50% latviešu, 50% krievu. Tas ļauj cerēt, ka latviskā Latvija izveidosies un ir iespējama. Igaunijā Savisārs panāca, ka nav vairs nacionāla tipa partiju. Tās ir mēģinājums apmānīt vēlētāju, sevišķi "Časā" es to jūtu, viņi saka krievu vēlētājam, ka PCTVL būs absolūti radikāls un panāks nelatvisko vēlētāju interešu aizstāvību. Viņus koalīcijā neņems un viņi sēdēs opozīcijā un vaukšķēs četrus gadus un neko nepanāks.

M.Z.: Vai tas jāsaprot, ka sociāldemokrāti var sadarboties ar SC?

D.Ī.: Lasot 4000 vārdu programmu - jā, varu parakstīties gandrīz zem katra vārda. Protams, ne par latgaliešu valodu, jo esmu filologs un tas tomēr ir dialekts.

S.D.: Tā ir liela Latvijas problēma, ka nacionālais elements ir pie katrām vēlēšanām. Ja gribam veidot vienotu valsti, kā tas rakstīts Satversmē un kā to bija iecerējuši valsts dibinātāji, ir jādomā par to, kas tuvina cilvēkus vienā vai otrā sociālajā grupā.

M.Z.: Kāpēc jūsu partijas neapvienojas?

S.D.: Tas ir laika jautājums. Varbūt kādreiz būs Latvijā spēcīga sociāldemokrātiska partija.

D.Ī.: Sarunas mums jau ir bijušas.

M.Z.: Kāds ir SC viedoklis par leģionāru gājienu un 16. martu?

S.D.: Smags jautājums, leģionāru likteņi ir ļoti dažādi - brīvprātīgie un demobilizētie. 16. marta gājiens mums ir liela problēma Eiropas kontekstā. Mēs neatļaujam un neaizliedzam, jo likums neparedz aizliegumu. Esošais likums atbilst šodienas prasībām un tas, kas ap to notiek, ir spekulācijas.

D.Ī.: Tralmaks visus šos gadus gājienu ir atļāvis. Es uzskatu tāpat. Nevajag manipulēt ar leģionāru likteni.

S.D.: Gājienus un ažiotāžu ap leģionāru gājienu rīko ne jau leģionāri, bet politikāņi, kas uz sāpīgās vēstures lappuses grib taisīt sev vieglas dividendes..

M.Z.: Vai Latvijā ir politiska organizācija, kuras darbība jāaizliedz?

S.D.: Fašistiskās organizācijas, nacionālboļševiki.

D.Ī.: Šobrīd neredzu draudus, ka kāda politiskā organizācija apdraudētu Latviju. Es lepojos, ka Latvijā ir ļoti brīva sabiedrība.

***

Radio SWH klausītāju balsojums par Puškinu un zaudētāju ar 70% nosauca Daini Īvānu. Zīmīgi, ka pirms diskusijas TVNET lietotāji paredzēja pilnīgi pretēju iznākumu, atvēlot 70% un Puškina godu S. Dolgopolovam.

 

No amata atbrīvo Zaščirinski un Griguli

Apollo 08/23/06    Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars šodien paziņoja, ka nolēmis no amata atbrīvot Valsts policijas priekšnieku Jāni Zaščirinski un Valsts kārtības policijas priekšnieku Aivaru Griguli.

Par šo lēmumu Jaundžeikars paziņoja šīsdienas preses konferencē pēc iepazīšanās ar 30. jūlija Valmieras policistu dubultslepkavības izmeklēšanas rezultātiem.

Ministrs informēja, ka izmeklēšanas komisija atklājusi vairākas nepilnības policijas darba organizācijā. Viņš uzsvēra, ka triju gadu laikā, kopš Valsts policijas priekšnieka pienākumus pilda Zaščirinskis, viņš nav spējis sakartot policijas darbu, kā arī nav sevi parādījis kā labu vadītāju. «Zaščirinskis nav spējis izveidot spēcīgu, darbīgu kolektīvu. Viņam trūkst kontaktu ar padotajiem,» norādīja Jaundžeikars.

Zaščirinskis šobrīd ministra lēmumu nekomentē, jo vēl nav iepazinies ar izmeklēšanas komisijas ziņojumu, taču jau nākamajā dienā pēc traģiskā notikuma viņš norādīja, ka labprātīgi pametīs amatu, ja dienesta izmeklēšanas laikā radīsies kaut nelielas aizdomas, ka viņš nav izdarījis visu, lai nelaimes gadījumu novērstu.

Pēc Jaundžeikara domām, Valsts policiju turpmāk vajadzētu vadīt cilvēkam ar progresīvu domāšanu un jaunām idejām. Ministrs atzina, ka viņam padomā jau ir vairāki kandidāti uz šiem amatiem gan no Latvijas rajonu policijas pārvaldēm, gan centrālā aparāta. Tomēr ministrs konkrētus vārdus vēl atturējās nosaukt.

Izvērtējot traģiskā negadījuma rezultātus, disciplinārsodus — brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam — saņem arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks Jānis Rītiņš un viņa vietnieks Juris Melderis. 

Līdz laikam, kad iecels jaunu Valsts policijas priekšnieku, policiju vadīs Valsts policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Arvīds Marhels, bet Kārtības policijas priekšnieka pienākumus turpinās pildīt Alnis Jirgens.

Jau ziņots, ka 30. jūlijā ap plkst. 17.10 Valsts policijas Valmieras rajona policijas pārvaldes darbinieki patrulēšanas laikā Valmieras autoostas teritorijā ievēroja vīrieti, kurš bija acīm redzamā stiprā reibuma stāvoklī un nespēja pats saviem spēkiem pārvietoties. Policijas darbinieki vīrieti nogādāja Valmieras rajona policijas pārvaldē. Policijā tika noskaidrots, ka aizturētais ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbinieks.

Ap pulksten 17.45 aizturētais, izmantojot apģērbā paslēptu personīgo šaujamieroci, veica deviņus mērķtiecīgus šāvienus divu policijas darbinieku virzienā. Uzbrukumā 1980. un 1965. gadā dzimušie Valsts policijas darbinieki tika nogalināti.

 

Ūdrei strīds ar deputātiem

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  08/24/06    Daļa Saeimas deputātu uzskata, ka Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pakļāvusies komunistiskās Ķīnas spiedienam, tāpēc iejaukusies deputātu tiesībās sadarboties ar Tibetu un Taivānu.

Pagājušās nedēļas nogalē no parlamentārās sadarbības grupu saraksta tika izslēgtas astoņas grupas, tostarp arī Latvijas parlamentāriešu atbalsta grupa Tibetai, kā arī Latvijas un Taivānas parlamentu sadarbības grupas. Tā kā gan Tibetas, gan Taivānas teritorijas ietilpst komunistiskās Ķīnas interešu lokā, notikušais tiek saistīts ar Saeimas priekšsēdētājas I. Ūdres (Zaļo un zemnieku savienība) pagājušajā nedēļā notikušo vizīti Ķīnā.

Jau pirms šīs vizītes, kā stāsta aizskartie deputāti, I. Ūdre vairākkārt mēģinājusi Tibetas un Taivānas grupas pārveidot par sadarbības grupas ar Ķīnu apakšgrupām, kā arī pārdēvēt Taivānas sadarbības grupu par atbalsta grupu. Kad nav izdevies panākt Saeimas Prezidija vienošanos par to, I. Ūdre esot nolēmusi rīkoties voluntāri un, vēl esot Ķīnā, devusi mutisku rīkojumu iekļaut šīs grupas atsevišķā sadaļā, kas nosaukta šādi — «Grupas citu ar deputātu darbību saistītu interešu apmierināšanai». Šāda informācija kopš piektdienas publicēta arī Saeimas mājas lapā internetā.

Kas deva rīkojumu?

Preses rīcībā nonācis dokuments, kuru 18. augustā parakstījusi Saeimas Starpparlamentu attiecību biroja vadītāja Sandra Paura. Tajā viņa raksta Saeimas informācijas nodaļai: «Saskaņā ar Saeimas priekšsēdētājas telefonisku rīkojumu (2006. gada 18. augustā plkst. 10.18) lūdzu izdarīt sekojošas izmaiņas Saeimas mājas lapā — sadaļā «Parlamentu sadarbības grupas».»

Saeimas sekretārs Jānis Šmits (Latvijas Pirmā partija), kurš ir arī sadarbības grupas ar Taivānu loceklis, sacīja: «Tas ir nožēlojami, ka otrā valsts amatpersona ir manipulējama no komunistiskas ārvalsts puses.»

«Saeimas priekšsēdētāja rīkojusies vienpersoniski, subjektīvi, nedemokrātiski. Viņa uzvedusies kā ķeizariene, kas iedomājas, ka var Saeimai diktēt, ko grib,» teica Tibetas atbalsta grupas priekšsēdētāja Silva Bendrāte («Jaunais laiks»).

I. Ūdre man toties apgalvoja, ka izmaiņas mājas lapā veikuši Saeimas darbinieki bez jebkāda viņas rīkojuma. Par S. Pauras parakstīto dokumentu viņa likās izbrīnījusies un teica, lai par tā saturu uzdodot jautājumus teksta autorei. Ar S. Pauru man vakar neizdevās sazināties.

I. Ūdre sacīja, ka Ķīnas amatpersonas neesot neko jautājušas par šīm parlamentā izveidotajām sadarbības grupām un neesot izteikušas vēlmi, lai statuss tiktu mainīts.

Tajā pašā laikā Saeimas darbinieku rīcību viņa atbalstot. Saeimas darbinieki esot agrāk kļūdījušies, visas deputātu grupas iekļaujot parlamentāro sadarbības grupu sadaļā. Tagad šī kļūda esot labota.

Latvijas un Taivānas parlamentārās sadarbības grupa uz interešu grupu pārvietota tāpēc, ka Latvijai ar Taivānu nav diplomātisko attiecību, ka Latvijā nav viesojusies neviena Taivānas parlamenta delegācija.

Tā kā Tibeta nav starptautiski atzīta valsts, arī tā pārdēvēta par interešu grupu.

S. Bendrāte piekrīt, ka varbūt nebija pareizi iepriekš visas grupas «samest vienā maisā», taču, ja bija nodoms to klasifikācijā kaut ko mainīt, tad par to bija jādiskutē, nevis pēkšņi jāveic šādas izmaiņas.

Ūdrei draud taisnošanās ētikas komisijā

Jautāju I. Ūdrei, vai nebūtu pareizāk lēmumus par grupu pārdēvēšanu pieņemt kopīgi frakciju padomē vai Prezidijā, Saeimas priekšsēdētāja atbildēja, ka nekādi oficiāli lēmumi nav bijuši jāpieņem, jo esot tikai pildīts Saeimas Kārtības rullis, kas ir likums.

I. Ūdre atsaucās uz Kārtības ruļļa pantu, kas ļauj deputātiem veidot sadarbības grupas ar citu valstu parlamentiem un arī grupas citu ar deputātu darbību saistītu interešu apmierināšanai. «Valstis ir tās, kas ir starptautiski atzītas,» uzsvēra I. Ūdre.

S. Bendrāte toties norādīja, ka deputāti šo grupu dibinājuši tieši kā sadarbības grupu un nedrīkstot bez grupas pašas vai prezidija piekrišanas šo statusu mainīt. Viņa grasās par Saeimas priekšsēdētājas rīcību sūdzēties Saeimas Mandātu un ētikas komisijā.

«Mēs sākām darboties kā parlamentārās sadarbības grupa un šādā statusā mums jāpaliek,» teica Latvijas un Taivānas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja Elita Šņepste (Tautas partija).

Abas deputātes norādīja, ka sadarbība īstenota Latvijas ārpolitiskās koncepcijas ietvaros un Ārlietu ministrija nekad nav aizrādījusi, ka deputātu sadarbība ar starptautiski neatzītām valstīm nebūtu pareiza.

J. Šmits uztraucās, ka savulaik Latvija pati pārdzīvojusi to, ka citas valstis neatzīst mūsu valstiskumu, bet tagad mūsu amatpersonas pašas iet lielvaru pavadā un vēršas pret atbalstu mazajām valstīm vai tautām. Viņš norādīja, ka Taivāna pēc neatkarības atgūšanas Latvijai finansiāli palīdzējusi.

I. Ūdre toties uzsvēra, ka neviena grupa nav likvidēta, un apgalvoja, ka interešu grupu statuss nebūt nav zemāks kā sadarbības grupām.

Vēstules, kurās lūgts izskaidrot notikušo, I. Ūdrei nosūtījušas gan abas aizskartās sadarbības grupas, gan arī «JL» Saeimas frakcija.

«Es zinu, ka mūsu deputāti ir viesojušies Taivānā. Par kādiem līdzekļiem viņi turp brauca un ko darīja, nav zināms, jo šie komandējumi nebija oficiāli apstiprināti prezidija sēdēs,» teica I. Ūdre. Viņa uzskata, ka deputāti par grupu pārdēvēšanu tā plosās kādu personisku interešu dēļ.

E. Šņepste atzina, ka vairāk nekā pirms gada viņa kopā ar trīs grupas locekļiem bijusi Taivānā. Neesot nekāds noslēpums, ka ceļu apmaksājuši Taivānas uzņēmēji, kā arī tas, ko parlamentārieši tur darījuši. Katru ceļotāju interesējusi sava joma, tāpēc E. Šņepste vairāk pētījusi turienes uzņēmējdarbību, Leopolds Ozoliņš — medicīnu, bet S. Bendrāte — netradicionālo medicīnu. «Nekā koruptīva es te nesaskatu,» teica E. Šņepste.

 

Dzen pēdas digitalizētāju miljoniem

Deniss Kolosovs,  Diena  08/24/06    Izmeklējot vienu no lielākajiem skandāliem Latvijas vēsturē, vēl jāatrod patiesie ieguvēji.

Trīspadsmit apsūdzēto un valstij nodarīti vairāku miljonu latu zaudējumi — tāda pašlaik ir bēdīgi slavenā digitālās televīzijas ieviešanas projekta bilance. Šajā lietā apsūdzēto skaits regulāri palielinās, tomēr izmeklēšanai vēl jāatklāj, kas būtu patiesais miljonu ieguvējs, ja afēra izdotos. Pašlaik tiek izstrādāta jauna digitālās televīzijas attīstības koncepcija, kas tos pašus labumus sola piedāvāt, prasot daudz mazāk naudas no valsts budžeta.

Televīziju Latvijā bija paredzēts digitalizēt līdz 2006.gadam, Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotājiem tās priekšrocības testa režīmā vajadzēja baudīt jau 2002.gadā. Ar tādu nākotnes vīziju 2001.gada februārī nāca klajā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) meitasuzņēmuma Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde.

Tomēr līdz 2003.gada vidum digitalizācija Latvijā faktiski netika sākta. 2003.gada 17.jūnijā Satiksmes ministrija valdībai piedāvāja divus attīstības variantus papildu finansējuma saņemšanai. Viens no tiem paredzēja, ka DLRTC varētu saņemt valsts galvojumu ciparu televīzijas projekta ieviešanai. Kā galvojuma nodrošinājumu tika piedāvāts izmantot DLRTC piederošos 23% Latvijas Mobilā telefona (LMT) kapitāla daļu.

Tomēr šajā dienā digitalizācijas projekts nevis uzņēma apgriezienus, bet gan kļuva par vienu no lielākajiem skandāliem Latvijas vēsturē. Valdības sēdē tika atklāts, ka jau 2002.gada 14.novembrī, tikai nedēļu pēc jaunās Einara Repšes (JL) valdības apstiprināšanas, DLRTC noslēdzis līgumu ar Kempmayer Media Ltd (KML) par 53 miljonu ASV dolāru (30 miljonu latu) vērtu ciparu televīzijas īstenošanas projektu. "Mēs valdībā gluži pamatoti gribējām zināt, kādā stadijā ir projekts, kā ir iztērēta nauda un kā vēl tā tiks tērēta. Diemžēl, mums par izbrīnu, DLRTC pārstāvji pat uz šiem vienkāršajiem jautājumiem nevarēja sniegt skaidru atbildi," Dienai saka E.Repše.

Lai arī kopš līguma parakstīšanas bija pagājis jau vairāk nekā pusgads, valdībai šajā laika posmā par to ne reizi nebija ziņots. Pat bijušais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs (LC), kurš LVRTC padomei deva atļauju lemt par līguma slēgšanu, savulaik sacīja, ka viņa rīcībā ir pārāk maz informācijas, lai lemtu par tā lietderību. "Es pieļauju, ka tā ir patiesība. Tomēr A.Gorbunovam kā uzraugošās ministrijas vadītājam bija jānodrošina tas, lai tik milzīga projekta īstenošana notiktu likumīgi," uzskata E.Repše. Viņš tāpat pieļāva, ka pirmais no digitalizācijas afēras posmiem bija DLRTC izveide — LVRTC nodibināja privātuzņēmumu, uz kuru neattiecas Likums par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām, tāpēc tā vadība pati varēja izvēlēties, ar ko slēgt līgumus.

Valdību neapmierināja arī daži līguma nosacījumi — to laužot, DLRTC būtu jāmaksā 5,3 miljonu ASV dolāru (3 miljonu latu) sods. Kopējā Latvijas digitalizācijas projekta summa bija vēl lielāka — 93 miljoni ASV dolāru jeb 52,8 miljoni latu, tomēr līgumu paspēja parakstīt tikai par pirmo plāna realizācijas posmu. Vēlāk kļuva zināms — līdz 2003.gada jūnija beigām DLRTC par digitālās televīzijas projekta ieviešanu KML samaksājusi jau 4 380 859 latus. Izmeklēšanas interesēs Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks precīzu radīto zaudējumu summu neatklāj.

Pētot to, kā DLRTC varēja parakstīt tik neizdevīgu līgumu, 2003.gada 1.septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosināja krimināllietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un valsts amatpersonu bezdarbību digitālās televīzijas ieviešanas projektā. Pēc deviņām dienām DLRTC nosūtījis vēstuli KML, kurā paziņoja, ka vairs neuzskata digitālās televīzijas ieviešanas līgumu par saistošu un pārtrauc jebkādus maksājumus un sadarbību ar KML. Atbildot uz to, KML septembra vidū Rīgas apgabaltiesā iesniedza pieteikumu, lūdzot nodrošināt tā iespējamo prasību pirms tās celšanas pret DLRTC un apķīlāt digitālās televīzijas centram piederošās SIA LMT akcijas 26,8 miljonu latu vērtībā. Tieši tad arī parādījās versija, ka viens no digitalizācijas afēras mērķiem ir LMT kapitāldaļu iegūšana. Šīs bažas pastiprinājās, kad prokuratūra izmeklēšanas gaitā atklāja, ka LVRTC un DLRTC, slēdzot vairākus mēnešus slepenībā turēto LMT daļu pārdošanas līgumu, nav ievērojuši "virkni normatīvo aktu".

Cits digitalizētāju peļņas avots (vairāki desmiti miljoni latu) būtu Kempmayer pieprasītā samaksa par pirmajiem 300 000 dekoderiem — kā noskaidroja Diena, valstij par to nāktos maksāt divreiz augstāku cenu.

Drīz vien mediju iegūtie materiāli vēl vairāk nostiprināja hipotēzi par to, ka Kempmayer varētu būt dibināts, lai realizētu digitalizācijas afēru. Dienai izdevās noskaidrot, ka, neskatoties uz Latvijas puses amatpersonu apgalvojumiem, ka KML agrāk realizējuši līdzīgus projektus Īrijā, Vācijā un Singapūrā, vismaz pēdējos pāris gadu (2001. un 2002.) vadījusi bezdarbībā — saskaņā ar Lielbritānijas uzņēmumu reģistra datiem, tās apgrozījums minētajā periodā bija nulle.

Kas stāv aiz Londonā reģistrētās kompānijas? Kas organizēja afēru? Medijos ne reizi vien pēdējos gados tika pieminēts ekspremjera Andra Šķēles (TP) vārds. Tieši A.Šķēle, 2003.gada jūlijā tiekoties ar toreizējo satiksmes ministru Robertu Zīli (TB/LNNK), piedāvāja par "70 līdz 90 miljoniem ASV dolāru" (34,3—51,4 miljoniem latu) pilnībā iegādāties DLRTC, lai saviem spēkiem īstenotu ciparu TV projektu.

Pats ekspremjers ne reizi vien uzsvēris, ka viņam nav nekādu saistību ar Kempmayer. Ģenerālprokuratūras preses sekretārs A.Vasks, jautāts, vai prokuratūra izmeklē arī A.Šķēles iespējamo saistību ar digitalizācijas lietu, Dienai sacīja, prokurors nevar komentēt minējumus.

Pēc raidījuma Panorāma informācijas 2004.gadā A.Šķēle togad vismaz trīs reizes ir apmeklējis vienu no ārzonu paradīzēm Gērnsi salu, kur kādā restorānā ticies ar Kempmayer pietuvināto personu Maiklu Nagle. M.Nagle ieņēma sekretāra amatu uzņēmumā Ratcliff Ltd, kuram vismaz savulaik piederēja 25% Kempmayer Media Limited akciju.

Izmeklējot digitalizācijas skandālus, pie A.Šķēles nonāca arī KNAB darbinieki. Par pirmo digitalizācijas lietā apsūdzēto kļuva A.Šķēles vadītās firmas UVK darbinieks Harijs Krongorns. Viņu KNAB darbinieki aizturēja Rīgas lidostā 2003.gada novembrī, un vēlāk prokuratūra viņu apsūdzēja krāpšanā. Viņa advokāts Aivo Leimanis medijus informēja, ka H.Krongornam inkriminēta krāpniecība, lai, izmantojot īpašnieku uzticību, piesavinātos valstij piederošās SIA LMT kapitāla daļas, kas reģistrētas uz DLRTC vārda. Turklāt tieši H.Krongornu KNAB uzskata par "Maltas miljonu" patieso saņēmēju. Vēlāk apsūdzības krāpšanā, nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijā vai arī pilnvaru ļaunprātīgajā izmantošanā tika izvirzītas vēl 12 personām.

Pašlaik digitālās televīzijas ieviešana šķiet tikpat tāla kā pirmajā oficiālajā DLRTC prezentācijā 2001.gada sākumā. Šā gada jūlija vidū Ministru kabineta komiteja vēl neatbalstīja jauno digitālās televīzijas attīstības koncepciju. Pagaidām paredzēts, ka to Latvijā ieviesīs četros posmos, pēdējais no kuriem beigsies 2011.gada 1.janvārī. Šoreiz plānots, ka ciparu televīzijas raidīšanu Latvijā attīstīs va/s LVRTC un privātās kapitālsabiedrības, turklāt kopējās projekta izmaksas lēšamas ap 18 miljoniem latu — daudz mazāk par Kempmayer plāniem.

***

Apsūdzētie digitalizācijas krimināllietā

Harijs Krongorns, Andra Šķēles vadītās SIA UVK darbinieks

Par krāpšanu lielā apmērā.

Tiek uzskatīts par patieso "Maltas miljonu" — līdzekļu, kas tika pārskaitīti par TV raidītāju — saņēmēju.

Valdis Purvinskis — apsardzes uzņēmuma Falck apsargs valdes priekšsēdētājs

Par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

2001.gadā, būdams DLRTC kontaktpersona ar uzņēmumu BBC Technology, nosūtījis tai sešus apzināti nepatiesus dokumentus, panāca to, ka BBC Technology savos dokumentos pieteicis Kempmayer kā digitālās televīzijas ieviesēju.

Māris Pauders — bijušais DLRTC māteskompānijas LVRTC valdes priekšsēdētājs

Par krāpšanas lielā apmērā mēģinājuma atbalstīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

LVRTC valsts pilnvarniekus lūdza piekrist gan šā līguma slēgšanai, gan agrāk notikušajai LMT daļu pārdošanai DLRTC. Parakstīja par nelikumīgu atzīto LMT daļu pārdošanas līgumu.

Kempmayer Media Latvia vadība

Juris Ulmanis — bijušais valdes priekšsēdētājs

Andrejs Zabeckis — bijušais valdes loceklis

Jānis Zips — bijušajs valdes loceklis

Jānis Svārpstons — bjušais valdes loceklis

Visi četri apsūdzēti par krāpšanu lielā apmērā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, kā arī par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

Būdami Kempmayer Media Latvia valdes locekļi, maldinājuši valsti par paveikto digitālās televīzijas projekta ieviešanā un izkrāpa 300 000 ASV dolāru.

DLRTC amatpersonas

Guntars Spunde — bijušais DLRTC valdes priekšsēdētājs

Par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apmērā un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Parakstīja līgumu ar Kempmayer, kā arī — par nelikumīgu atzīto LMT daļu pārdošanas līgumu.

Jānis Plūme — bijušais DLRTC valdes loceklis

Alfrēds Janevics — bijušais DLRTC valdes loceklis

Par valsts amatpersonas bezdarbību.

Nav pildījuši savus pienākumus atbilstoši likumu un DLRTC statūtu prasībām, tas ir, kā krietni un rūpīgi saimnieki.

Uldis Kokins — uzņēmējs

Mārtiņš Kvēps — advokāts

Jānis Loze — advokāts

Visi trīs apsūdzēti par krāpšanu lielos apmēros, Kokins un Loze — arī par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu. Apkrāpuši Lielbritānijas uzņēmuma BBC Technology Limited darbiniekus, valsts pilnvarniekus LVRTC un satiksmes ministru. Veicinājuši 2002.gada 14.novembra līguma parakstīšanu.

 

JL pret Lembergu kā premjeru, LSDSP viņu atbalsta

Ināra Egle,  Diena  08/24/06    Lielākā daļa ietekmīgāko politisko spēku jau nosaukuši savus premjera kandidātus. Arī TB/LNNK ceturtdien oficiāli nominēs šim amatam Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli, kurš, tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītais Ventspils mērs Aivars Lembergs un Jaunā laika viens no kandidātiem eiroparlamentārietis Valdis Dombrovskis, nekandidē vēlēšanās. LSDSP pieļauj iespēju atbalstīt valdības vadītāja postenim ZZS nominēto A.Lembergu.

LSDSP priekšsēdis Guntars Jirgensons Dienai sacīja, ka viens no partijas premjera kandidātiem ir Jānis Dinevičs, bet šajā amatā varētu būt arī Ilga Kreituse no Darba partijas. Taču, ja LSDSP neiegūs parlamentā tik lielu mandātu skaitu, lai uzņemtos valdības veidošanas iniciatīvu, sociāldemokrāti atbalstīšot premjera amatam A.Lembergu. Priekšsēža vietnieks Jānis Dinevičs sacīja: "Visu cieņu Aivaram Lembergam, kas savas iespējas ir parādījis Ventspilī, bet, lai sniegtu atbalstu, vispirms jāpavaicā, vai viņam tas ir nepieciešams. Tā kā tādas sarunas nav bijušas, to apgalvot būtu priekšlaicīgi." Savukārt vēl viens no LSDSP līderiem Dainis Īvāns Dienai atzina, ka viņš personīgu iemeslu dēļ nevarētu balsot par A.Lembergu, "kurš savulaik izrēķinājās ar mani, kad strādāju presē, un, manuprāt, viņa inteliģences līmenis nedarītu godu Latvijai".

JL trešdien izplatījis paziņojumu, kurā uzsver, ka nevar atbalstīt A.Lembergu kā premjera kandidātu "un uzskata par nepieņemamu šādu personu atrašanos valsts amatos demokrātiskā valstī". JL aicina visus politiskos spēkus skaidri paust savu nostāju par A.Lembergu kā premjera amata pretendentu, jo vēlētājiem esot tiesības zināt, kuri politiskie spēki atbalsta šādu Latvijas virzību, "kas pēc būtības nozīmē atkāpšanos no demokrātiskas valsts principiem".

Partiju aģitācijas teltīs jau pieejami vēlēšanu materiāli, kurus rotā Tautas partijas premjera Aigara Kalvīša un LPP/LC apvienības Ministru prezidenta kandidāta Aināra Šlesera portreti. Savus pretendentus šim amatam atklājusi arī Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, nosaucot saraksta līderi Saeimas deputātu Jakovu Plineru, un Saskaņas centrs, kas šo posteni uzticētu Saeimas deputātam Jānim Urbanovičam.

Taču lielākā parlamentā pārstāvētā partija JL joprojām nav izvēlējusies vienu kandidātu, minot trīs personas — JL vadītāju Einaru Repši, V.Dombrovski un Saeimas deputāti Solvitu Āboltiņu.

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

Viesstrādnieku skaits gada laikā nemainīgs

DELFI  08/18/06    Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika liecina, ka personu skaits, kuru ieceļošanas mērķis Latvijā saistīts ar nodarbinātību, gada laikā nav būtiski mainījies.

2005.gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā ieceļoja 1087 viesstrādnieki, bet šī gada pirmo septiņu mēnešu laikā – par 64 personām vairāk, PMPL Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad visvairāk viesstrādnieku bija no Krievijas (309), Ukrainas (145) un Lietuvas (74). Viesstrādnieku skaits no Krievijas ir palielinājies: laikā no 2005.gada janvāra sākuma līdz jūlija beigām Latvijā reģistrēti 222 viesstrādnieki no Krievijas, bet šogad – par 87 viesstrādniekiem vairāk. Ukrainas pilsoņiem šogad izsniegts par 8 darba atļaujām vairāk. Bet no Lietuvas iebraukušo viesstrādnieku skaits šogad ir samazinājies par 34 personām.

Nozare, kurā ir visvairāk nodarbināto ārzemnieku, joprojām ir apstrādes rūpniecība.

2005.gadā Latvijā ieceļoja 2076 viesstrādnieki: 446 no Krievijas, 242 no Ukrainas, 193 no Lietuvas, 110 no ASV, 101 no Igaunijas un 984 no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Kopumā 2006.gada 1.jūlijā Latvijā uzturējās 3119 viesstrādnieki ar derīgām uzturēšanās atļaujām.

 

Latvijā strādā viesstrādnieki no 70 valstīm

Imants Vīksne, NRA  08/18/06    Liepājas metalurgs pieteicis simbolisku ultimātu valdībai – ja līdz augusta beigām Nodarbinātības valsts aģentūra nespēs uzņēmumu nodrošināt ar pietiekamu daudzumu strādājošo, septiņdesmit cilvēku nāksies vervēt ārzemēs.

Politiķu līdzšinējo veikumu nodarbinātības problēmu risināšanā Latvijas Darba devēju konfederācija sauc par strausa politiku un norāda, ka bez iebraucējiem no trešajām (ne Eiropas Savienības) valstīm vairs neiztikt. Apliecinājums tam ir situācija Liepājas metalurgā, kur katastrofāli trūkst darbaroku. Uzņēmuma izpilddirektors Leons Ptičkins skaidro – aicināt viesstrādniekus ir lētāk un izdevīgāk nekā apturēt ražošanu.

Šobrīd spēkā esošās likumu normas iebraucēju legālu nodarbināšanu padara par ārkārtīgu sarežģītu procedūru. Pirmkārt, par katru strādājošo ik mēnesi jāmaksā valsts nodeva 35 latu apmērā, uzturēšanās atļaujas saņemšana maksā līdz pat 170 latiem, vēl jāmaksā par izglītības dokumentu pārbaudi – 47,2 lati. Likums arī noteic, ka iebraucēja alga nedrīkst būt zemāka par vidējo valstī – tas ir, 246 lati, kas ir diskriminējoši pret vietējiem. Ar apšaubāmām prasībām saskaras pat sporta nozarei, kas attiecībā uz viesstrādnieku pieaicināšanu bauda privilēģijas.

Pirms ukrainis Romāns Grigorčuks kļuva par futbola kluba Ventspils galveno treneri, klubam bija mēnesi jāizliekas, ka tas meklē vēl kādu treneri – tepat, Latvijā. Arī jebkurā citā nozarē darba devējiem ir aizliegts uzreiz nodarbināt aizrunātos cilvēkus, jo jāimitē vietējo darbinieku meklējumi, bet darbi tikmēr netiek veikti.

Latvijas uzņēmumos visvairāk trūkst vienkāršo darbu veicēju, taču prasība par profesijai atbilstošu izglītību viņu vervēšanu faktiski nepieļauj. Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles pārstāve Baiba Tomase atzīst, ka diezin vai kāds ārzemnieks varēs uzrādīt dokumentu, kas apliecinās viņa izglītotību karstā metāla novācēja amatā: "Tādas izglītības programmas vienkārši neeksistē." Tikmēr norādes no centra, kā rīkoties situācijā, ja vietējie strādāt nenāk, bet ārzemniekus dabūt nevar, filiālei nav sniegtas.

Nodarbinātības aģentūras oficiālais viedoklis jautājumā par viesstrādnieku ieplūdināšanu ir virspusējs un pretrunā darba devēju uzskatiem. Iestāde apgalvo, ka cilvēku Latvijā pietiek, tikai viņus nepieciešams atbilstoši pārkvalificēt, nodrošināt labus darba apstākļus un maksāt labu algu. Latvijas Darba devēju konfederācija šādu viedokli raksturo kā izvairīšanos no aktuālu problēmu risināšanas. Konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle atzīst: "Demogrāfija valstī ir bēdīga, izglītības sistēma neefektīva, pārkvalificējamo cilvēku resursi nepietiekami. Bet valdība izliekas nemanām šīs problēmas." Darba devējiem pat neesot, ar ko lāgā runāt, jo ar nodarbinātības problēmām kopumā nenodarbojas neviena institūcija, un šādā situācijā neesot brīnums, ka iespēju ievest Latvijā darbaspēku no ārzemēm valdība uzdevusi pētīt Iekšlietu ministrijai. Ziņojums valdībā tai jāiesniedz līdz 31. decembrim.

E. Egle uzsver, ka ar savu pašreizējo pasivitāti Latvija arvien vairāk zaudē citām valstīm konkurences cīņā par darbarokām. Salīdzinājumam – Lietuvā valsts nodeva par viesstrādniekiem ir trīskārt mazāka nekā pie mums.

Baltkrievijas iedzīvotāja, topošā žurnāliste Ksenija Naruševiča Neatkarīgajai stāsta, ka Minskā uz afišu stabiem un sabiedriskajā transportā pašlaik lasāmi aicinājumi celtniekiem braukt strādāt uz Latviju. Tomēr statistika liecina, ka atsaucība nav liela. K. Naruševičas novērojumi rāda, ka baltkrievi labprātāk iecienījuši doties peļņā uz Poliju, ar kuru valstij ir atvieglots vīzu režīms, un Krieviju, kur ir labi priekšnosacījumi individuāla biznesa sākšanai. Latvija no baltkrievu sapņu valstu sarakst ir izkritusi.

***

Uzziņa

Ārzemnieku skaits ar derīgām darba atļaujām 01. 07. 2006. *

- Kopā: 3119 cilvēku no 71 valsts

- Lietuva 449

- Krievija 418

- Vācija 233

- Igaunija 219

- Ukraina 203

- Dānija 185

- Somija 147

- Lielbritānija 144

- Zviedrija 122

- ASV 106

- Polija 78

- Indija 75

- Baltkrievija 72

- Itālija 61

- Izraēla 55

- Norvēģija 54

* Tabulā iekļauta informācija par tām valstīm, no kurām uz Latviju strādāt atbraukuši vismaz 50 cilvēku

 

Ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā izsludinājuši divi Latvijas rajoni

Māra Jansone, LNT "Ziņas"   08/19/06    Jau divos Latvijas rajonos – Valmierā un Limbažos izsludināts ārkārtas stāvoklis lauksaimniecībā. Šīs vasaras sausuma dēļ ir nabadzīgas gan labības, gan dārzeņu ražas, lopiem trūkst barības. Izskan prognozes par pārtikas cenu celšanos, bet zemnieki prāto kā izvairīties no bankrota. Par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu nākamnedēļ lems arī Bauskas rajons.

Ināra Bērzapāne, z/s "Grieži" saimniece: "52 gadus lauksaimniecībā, bet tāds sausums vēl nav bijis."

Ināra Bērzapāne vairāk nekā pusgadsimtu ilgajā darba mūžā tādu sausumu, kā šovasar, nav pieredzējusi. Saimniecībā ir 200 govis un ir jādomā, kā tās pabarot. Ganāmpulks visu vasaru dzīvo ārā, kūts stāv tukša. Turpat uz lauka govīm izbaro ziemai domāto barību, tomēr nākamo ziemu cer iztikt.

Ināra Bērzapāne, z/s "Grieži" saimniece: "Kaut ko izdomāsim. Mēs ceram, ka mums būs cukurbiešu lapas, skābbarība. Kaut kā ir jāizdzīvo. Govis nelikvidēsim."

Ir vēl vienas ganības, tomēr govis līdz tām netiek. Kaimiņš pa savu lauku nelaiž, bet saimnieces četru gadu ilgā cīņa ar pašvaldību, lai ierāda zemes strēmeli, pa kuru tikt uz ganībā, bijusi neveiksmīga.

Tāpat kā daudziem citiem, ir jāatmaksā kredīti, bet labības un cukurbiešu ražas šogad gaidāmas mazas, arī no piena ienākumi kritušies. Izslaukums mēnesī krities pat par 300 litriem uz katru govi.

Sausās vasaras dēļ ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā, iespējams, izsludinās arī Bauskas rajonā. Slikti audzis praktiski viss, bet īpaši slikta situācija ir lopkopjiem, jo nav ne siena, ne ganību zāles.

Ārkārtas stāvokli jau izsludinājuši Limbažu un Valmieras rajoni. Zemkopības ministrija līdz septembrim apkopos datus par zaudējumiem, ko laika apstākļi radījuši zemniekiem, lai pēc tam lemtu par iespējamajām kompensācijām.

 

Pētījums: 29% darba devēju Rīgā piedāvā vakances ar atalgojumu zem iztikas minimuma

LETA  08/20/06    29% no Rīgas darba devējiem piedāvā vakances ar atalgojumu, kas ir zemāks vai tikai nedaudz pārsniedz iztikas minimumu, liecina Nodarbinātības Valsts aģentūrā (NVA) iesniegto Rīgas vakanču analīzes rezultāti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūlijā iztikas minimums Latvijā bija 118,27 lati. Lai pēc nodokļu nomaksas saņemtu iztikas minimumu, algai jābūt 161,57 latiem, norāda NVA.

Analizējot datus, noskaidrots, ka 29% darba devēju Rīgā piedāvā atalgojumu līdz 200 latiem pirms nodokļu nomaksas, to skaitā līdz 100 latiem - 5%. Algu no 200 līdz 300 latiem piedāvā 34% darba devēju, 16% no 301 līdz 400 latiem, 6% - no 401 līdz 500 latiem un 5% - virs 500 latiem, informēja NVA sabiedrisko attiecību speciālists Dainis Jukonis.

Maiņu darbs vai darbs naktīs piedāvāts 42% jeb 917 vakancēs, smags fizisks darbs - 24% jeb 531 vakancē, veselībai kaitīgi darba apstākļi - 10% jeb 229 gadījumos, citi smagi darba apstākļi - 6% jeb 123 gadījumos. Bez īpašiem darba apstākļiem piedāvātas 37% jeb 807 vakances.

Potenciālajiem darbiniekiem dzīvesvieta piedāvāta 638, bet to plānots sniegt 129 gadījumos jeb kopumā 35% vakanču. Transporta pakalpojumi piedāvāti 693, bet plānots piedāvāt 77 gadījumos jeb kopumā 35% vakanču.

Veselības apdrošināšanu piedāvā 28% gadījumu jeb 610 vakancēs, apmaksātus apmācības kursus - 36% jeb 799, apmaksātus mobilā telefona izdevumus - 5% jeb 104, papildus atvaļinājumu - 11% jeb 243, automašīnu 2% jeb 41, bet īpašas priekšrocības netiek piedāvātas 16% jeb 345 vakancēs.

Bezmaksas pusdienas vai daļēji apmaksātas pusdienas tiek piedāvātas 40 vakancēs, 35 vakancēs - prēmiju sistēma, 21 - apmaksāti ceļa izdevumi vai nodrošināts transports līdz darba vietai, 20 - atpūtas telpas vai atlaides ēdināšanā, deviņās vakancēs - atlaides sporta klubā vai peldbaseina apmeklēšana, četrās vakancēs - atvaļinājums vasarā.

Analīze veikta par NVA iesniegtajām vakancēm Rīgā. Jukonis informēja, ka pārējo Latvijas darba devēju reģistrēto vakanču analīze vēl turpinās. Līdz 15.septembrim notiks Rīgas reģionālajā filiālē reģistrēto bezdarbnieku aptauja, lai noskaidrotu viņu vēlamo atalgojuma apjomu, darba apstākļus, priekšrocības darbā utt.

 

Namīpašnieks lūdz izņemt no tirgošanas grāmatu par miljonāriem

Danute Tomsone, Emīlija Kozule, LETA speciāli Dienai  08/21/06    Latvijas miljonāru sarakstā iekļautais namīpašnieks Gints Grosfogels tiesas ceļā vēlas panākt, lai tiktu aizliegta žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas veidotās grāmatas Latvijas miljonāri bez maskām un jaunais Latvijas 600 miljonāru saraksts tirgošana un apķīlāti patlaban grāmatnīcās un grāmatu namos esošie grāmatas eksemplāri.

Šādu lūgumu G.Grosfogels šā gada pavasarī izteica Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot prasību pret abiem žurnālistiem un grāmatas izdevēju — izdevniecību Rīgas viļņi — par 100 000 latu piedziņu, kā arī, viņaprāt, nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. Prasībā tiek lūgts atsaukt ziņas, kurās uzņēmējs nodēvēts par vienu no "nesimpātiskākajiem jaunpienācējiem" miljonāru sarakstā.

Apgabaltiesa prasību pieņēma un ierosināja lietu, taču noraidīja G.Grosfogela lūgumu aizliegt grāmatas vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, kā arī apķīlāt grāmatas eksemplārus, kas atrodas SIA Grāmatu nams Valters un Rapa, SIA Grāmatu apgāds Jumava, SIA Apgāds Zvaigzne ABC un Jāņa Rozes grāmatnīcās. G.Grosfogels šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT), kas sūdzību izskatīs otrdien, 22.augustā.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača spēja atcerēties tikai divus gadījumus, kad no pārdošanas tika izņemtas grāmatas. 1995.gadā sakarā ar krimināllietas ierosināšanu no grāmatu tirdzniecības vietām tika izņemti 3000 Ādolfa Hitlera autobiogrāfijas Mein Kampf eksemplāri, kuru, pārkāpjot autortiesības un izdevējtiesības, latviešu valodā bija laidusi klajā SIA Vīzītkarte. Otrajā gadījumā Jumavai un izdevniecībai Alberts XII nācās vienoties vēl pirms tiesas procesa, jo viens izdevējs bija pamanījies kāda ārzemju bestsellera tirāžu nodrukāt dažas nedēļas agrāk nekā otrs, kas bija nopircis autortiesību atļauju uz šo grāmatu. D.Pugača pauda viedokli, ka izņemt no pārdošanas Latvijas miljonāru sarakstu būtu netaisni pret izdevēju, kurš šo grāmatu ir izdevis likumīgi.

L.Lapsa sacīja, ka pēdējā laikā viņam regulāri jāsaskaras ar "cenzoriem—amatieriem", kuri dažādos veidos mēģina cīnīties ar grāmatām. Kā piemērus žurnālists minēja gan Ventspils mēru Aivaru Lembergu, gan Valtera un Rapas "bosu" Zigmundu Spādi un G.Grosfogelu. Tieši Valters un Rapa pirms aptuveni mēneša atteicās tirgot L.Lapsas un K.Jančevskas sarakstīto grāmatu Kas ir Lembergs? Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu. Šī atteikuma iemesli gan netika konkretizēti. "Ja abstrahējamies no tā, ka Grosfogela kunga prasība par grāmatas izņemšanu no tirdzniecības pēc būtības ir absurda un tumsonīga, tad varu teikt tikai vienu — ir patiess prieks, ka grāmatā paustais viedoklis ir licis šim te darbonim savā ziņā "mainīties uz augšu". Sabiedrību nevar nepriecēt fakts, ka pēdējā laikā presē nav lasīti jauni šausmu stāsti par Grosfogela kunga izrīcībām ar viņa iegādāto namu iemītniekiem, savukārt pats uzņēmējs kļuvis par īstu publicistu, vai katrā otrajā medijā uzstājoties kā valstisku problēmu risinātājs," pauda L.Lapsa. "Tas tikai lieku reizi apliecina, ka grāmatas patiesi ir gara gaismas nesējas." Apgabaltiesa norādījusi, ka aizliegums tirgot grāmatu ir nesamērīgs ar tiesā celto prasību, proti, ar šādu nodrošinājumu izdevniecībai tiktu nodarīti ievērojami zaudējumi, jo grāmatā sniegtas ziņas nevis atsevišķi par G.Grosfogelu, bet par miljonāriem kopumā.

G.Grosfogels blakussūdzībā AT paudis viedokli, ka apgabaltiesas secinājums ir nepamatots. Viņš uzskata, ka šāds prasības nodrošinājuma veids pats par sevi nevar nodarīt ievērojamus zaudējumus, jo grāmatas vērtība nemazinās. Savukārt, turpinot grāmatas realizāciju, zudīšot prasības priekšmeta pamats, jo tiek lūgts izņemt grāmatu no apgrozības. Sūdzībā AT G.Grosfogels norāda vēl vairākus apsvērumus, kādēļ viņa lūgums būtu apmierināms.

 

No bezdarba lielās pilsētas glābj lielveikalu bums un Īrija

Elizabete Rutule,  Diena  08/22/06    Eksperti: iedzīvotāju došanās darbā uz ārzemēm ievērojami ietekmē bezdarba līmeņa samazināšanos

Tiek būvēti jauni lielveikali, kuriem vajadzīgi darbinieki, attīstās apkalpojošā sfēra, iedzīvotāji dodas strādāt uz ārzemēm, atbrīvojot darbavietas, tā ievērojamo bezdarba līmeņa samazināšanos skaidro Daugavpilī — pilsētā, kas atrodas par ekonomiski depresīvāko uzskatītajā valsts reģionā, bet kurā šogad bijis būtiskākais bezdarba līmeņa kritums, salīdzinot ar pārējām sešām Latvijas lielākajām pilsētām. Bezdarba līmenis jūlijā, salīdzinot ar janvāri, šajā pilsētā samazinājies par 1,2 procentpunktiem, turpretī Rēzeknē tas nav mainījies, Ventspilī samazinājies par 0,8, Jūrmalā — par 0,7, bet galvaspilsētā Rīgā — par 0,2 procentpunktiem. Tiesa, jūlijā Daugavpilī reģistrētais bezdarba līmenis bija trešais augstākais lielāko pilsētu vidū. Kā norāda eksperti, būtisku, ja ne svarīgāko, lomu bezdarba kritumā spēlē darba spēka došanās strādāt ārzemēs. Tāpat to samazina Latvijas ekonomiskā attīstība.

"Daugavpilī ir daudz vairāk iespēju iekārtoties darbā vietējos uzņēmumos," Dienai saka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils filiāles pārstāve Irina Siņicina, skaidrojot, kādēļ Latvijas otrajā lielākajā pilsētā jūlijā bijis būtiski zemāks bezdarba līmenis nekā visā reģionā — 6,8%, salīdzinot ar 15,4% Latgalē kopumā. Viņa piebilst, ka pilsētā strauji attīstās apkalpojošā sfēra, transporta pakalpojumi, tirdzniecība. Daudzi daugavpilieši meklējot darbu ne vien Īrijā vai citās valstīs, bet arī Rīgā. "Cilvēki strādā Rīgā celtniecībā, arī bez darba līguma," zina stāstīt I.Siņicina. Vērtējot pēdējā laika tendences, viņa secina, ka cilvēki vairs negrib strādāt par minimālo algu un arī darba devēji sāk to saprast. No darba devējiem neesot saņemtas sūdzības par darbaspēka trūkumu, lai gan agrāk vakances aizpildījušās ātrāk.

Līdz ar sezonas darbu parādīšanos bezdarba līmenis vasarā samazinās katru gadu, bet rudenī tas varētu arī pieaugt, uzskata NVA. Sezonalitāte izteikti jūtama Jūrmalā, kur ziemas periodā mēnesī tiek reģistrētas vidēji 75 vakances, savukārt vasarā ir aptuveni 130 brīvu darbavietu, Dienai stāsta NVA Jūrmalas filiāles vadītāja Rita Orlova. Savukārt Ventspilī, iespējams, šogad rudens pusē bezdarbs nepalielināsies tik jūtami kā citus gadus, jo pilsētā plānots atvērt lielveikalu un kādu ražotni. Lielveikala atvēršana, nelegālā nodarbinātība un došanās uz ārzemēm ietekmējusi bezdarba līmeni arī šeit, liecina NVA Ventspils filiāles vadītājas vietnieces Anitas Heibergas teiktais.

Bezdarba līmeņa samazināšanos eksperti skaidro ar ekonomikas straujo attīstību, taču kā viens no būtiskākajiem faktoriem tiek minēta darbaspēka aizplūšana uz ārvalstīm. "Īrijā vien nodarbināto Latvijas iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 50 000 — Latvijā reģistrēto 77 000 bezdarbnieku kontekstā tas ir ļoti nozīmīgs cipars," norāda Parex Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Viņaprāt, var gaidīt, ka bezdarba līmenis valstī turpinās pazemināties un gada beigās tas, iespējams, noslīdēs no pašreizējiem 6,9% līdz 6,5—6%.

SEB Unibankas tirgus un nozaru analīzes nodaļas vecākais analītiķis Aigars Gamuls min arī atalgojuma pieaugumu, kas, visticamāk, daļai bezdarbnieku dod iespēju atrast darbu, kas atbilst viņu finansiālajām prasībām un stimulē atgriezties darba tirgū. Tāpat mazākā mērā, viņaprāt, bezdarba līmeņa samazināšanos ietekmē Valsts ieņēmumu dienesta cīņa ar "aplokšņu" algām, spiežot vairākus uzņēmējus savus darbiniekus oficiāli pieņemt darbā. Arī viņš uzskata, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties, gada beigās oficiālajam darba meklētāju īpatsvaram samazinoties no 7,5% gada sākumā līdz 7,4%.

 

Ceturtā daļa strādājošo saņem līdz 100 latiem mēnesī

DELFI  08/22/06    Vairāk nekā ceturtā daļa (27,3%) aptaujāto ekonomiski aktīvo cilvēku pamatdarba vietā saņemtās algas lielums pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 100 latus mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Katram desmitajam (10,5%) darba ņēmējam darba alga pēc nodokļu nomaksas bijusi līdz 81 latam mēnesī, bet katram sestajam (16,8%) 81,01-100,00 lati mēnesī.

CSP ir apkopojusi nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2006.gada 2.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā tika atlasītas nedaudz vairāk par 2500 mājsaimniecībām, kurās aptaujāja 3,8 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu.

Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2006.gada sākumā.

Savukārt katrs piektais (22,2%) algotu darbu strādājošais saņēma algu 100,01-150,00 latu robežās, nedaudz mazāk (19,7%) 150,01-200,00 latu robežās, bet sestā daļa (16,4%) darba ņēmēju saņēma algu 200,01-300,00 latu robežās.

Katrs piecpadsmitais (6,8%) darba ņēmējs saņēma algu 300,01-500,00 latu robežās, bet 2,3% darba ņēmēju saņēma algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,4%) saņēma algu virs 1000 latiem.

Diemžēl daļa (1,6%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu atteicās izpaust, informēja CSP.

 

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieaug par 2%

DELFI  08/22/06    Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu palielinājies par 2%. Vairāk nekā puse (63,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šī gada otrajā ceturksnī bijuši ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 68,9%, bet sieviešu – 59,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1071,6 tūkstoši cilvēku (59,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,5% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 9,5 tūkst. cilvēku (0,9% no nodarbināto kopskaita).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 2.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 2.ceturksnī tas bija 1028,2 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 2.ceturksnī šis rādītājs bija 56,7%).

2006.gada 2.ceturksnī nodarbināto kopskaitā vīriešu un sieviešu īpatsvars bija vienāds (50%).

No visiem nodarbinātajiem katrs sestais (16,3%) strādāja tirdzniecībā, katrs septītais (15%) - apstrādes rūpniecībā, katrs astotais (12,7%) - lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs vienpadsmitais (9,1%) strādāja transporta un sakaru nozarē, katrs divpadsmitais (8,6%) – būvniecībā, nedaudz mazāk (8,4%) strādāja valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, 7,6% - izglītības jomā, 5,3% nodarbināto strādāja operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas, datorpakalpojumu, zinātnes un citu komercpakalpojumu jomā, 4,4% bija nodarbināti veselības un sociālas aprūpes sfērā.

 

IKP 2007.gadā varētu sasniegt 9,3% lielu pieaugumu

DELFI  08/22/06    Ekonomistu apvienība rudens sesijā precizēja savu iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi 2006.gadam paredzot, ka tā sasniegs 11%, kā arī noteica jauno prognozi 2007.gadam paredzot, ka nākamgad IKP varētu sasniegt 9,3%.

2006.gadam tiek prognozēts 11% liels IKP pieaugums. "Ekonomistu apvienības 2010" speciālisti norāda, ka iekšējā pieprasījuma palielināšanās varētu dot pat vēl lielāku IKP pieaugumu 2006.gadā, bet to varētu bremzēt darbaspēka sadārdzināšanās. Kopprodukta pieaugumu veicina arī papildus investīciju resursi no Eiropas Savienības fondu naudas.

2007.gadam iekšzemes kopprodukta pieauguma temps tiek prognozēts mazāks kā šogad sasniedzot 9,3%. Iemeslus IKP pieauguma tempa samazināšanai apvienība min kreditēšanas procentu likmju paaugstināšanos un līdz ar to tiek veicināta kreditēšanas apjoma samazināšanās.

Darbaspēka ierobežotības sakarā tiks panākts darbaspēka resursu sadārdzināšanās, kas negatīvi ietekmēs svarīgas darbietilpīgas nozares, kā, piemēram, būvniecību. Joprojām arī pastāv globālie riski, kas varētu veicināt naftas cenu palielināšanos.

Pie palielinošajiem faktoriem var ekonomisti min Latvijas tirdzniecības sadarbības partnervalstis, piemēram, Vāciju, kurā, lai gan samērā neliela, tomēr notiek veselīga ekonomiskā izaugsme, kas pozitīvi iespaido Latvijas eksporta vidi.

 

Igaunija kļūst par tiešo investīciju līderi Latvijas uzņēmumos

DELFI  08/22/06    Igaunija ar reģistrētajām tiešajām investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā (TIUP) 187,7 miljonu latu apjomā kļuvusi par tiešo investīciju līderi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, apdzenot līdzšinējos līderus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas– Krieviju, Lielbritāniju, Zviedriju un Dāniju.

Otrajā vietā pēc TIUP ir Zviedrija ar 183,8 miljoniem latu, trešajā- ASV- ar 169,9 miljoniem latu, liecina SIA "Lursoft IT" (Lursoft) sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru (UR) veiktie statistikas aprēķini. Igaunijas TIUP šobrīd veido 12,2% no kopējā TIUP apjoma, un tā ir trešajā vietā pēc reģistrēto kopuzņēmumu skaita.

Lielākie Igaunijas TIUP investori ir: "Hansapank AS" ar 116 miljoniem latu, AS "Lohmus Havel & Viisemann" ar 7,4 miljoniem latu un "Alexela Oil AS" ar 6,8 miljoniem latu.

Vairāk kā 62% pēc apjoma Igaunijas TIUP ieguldītas Latvijas finanšu sektorā, bet pēc kopuzņēmumu skaita visbiežāk Igaunijas uzņēmumi investējuši Latvijas vairumtirdzniecības uzņēmumos (344), būvniecība (81), bet nekustamo īpašumu apsaimniekošana (54).

Līdz šodienai Latvijā reģistrētas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no 122 valstīm ar kopējo apjomu vairāk kā 1,54 miljardu latu apjomā. Kopumā no šīm valstīm Latvijā investējušas 13043 fiziskas un juridiskas personas (uzņēmumi), bet no Igaunijas -1238 personas.

"Lursoft", veicot statistikas aprēķinu bilanci, ņēmusi vērā gan investīciju palielinājumu, investoriem iegādājoties Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāla daļas, gan investīciju aizplūšanu (uzņēmumu kapitāla daļu pārdošana Latvijas rezidentam, uzņēmumu likvidācija), gan investīciju pārdali (ja vienas valsts pārstāvis pārdod Latvijas uzņēmumu kapitāla daļas citas valsts pārstāvim).

Statistikā netiek iekļautas izmaiņas, kas skar publisko akciju sabiedrību akciju pārdošanu, kā arī slēgto akciju sabiedrību TIUP gadījumos, ja atbilstoši likumam a/s nav par to paziņojusi.

Tā kā daudzi uzņēmumi, tai skaitā kopuzņēmumi neveica pārreģistrāciju Komercreģistrā, daļai valstu jau otro gadu vērojama investīciju apjoma samazināšanās, nevis palielinājums. Pretēji šai tendencei, Igaunija šī gada nepilnos 8 mēnešos ir veikusi gandrīz tikpat lielas TIUP- 48,42 miljoni latu, cik visā pagājušā gadā kopā (48,46 miljoni latu), norāda "Lursoft" pārstāvji.

Par investīciju izcelsmes valsti tiek pieņemta tā valsts, kurā dibinātam uzņēmumam pieder Latvijas uzņēmuma kapitāla daļas vai akcijas.

Valsts

Kopskaits

Investīciju bilance uz 22/08/06

Skaita izmaiņas par '06

Investīciju bilance par '06

IGAUNIJA

1237

187,7

91

48,4

ZVIEDRIJA

632

183,8

41

1,7

ASV

1386

169,9

-63

-1

VĀCIJA

1086

134,2

61

3

DĀNIJA

563

120,7

66

-3,7

KRIEVIJA

2117

111,4

133

2,3

LIELBRITĀNIJA

656

100,1

88

24,4

NĪDERLANDE

241

97,3

-1

12

NORVĒĢIJA

233

88,5

33

10,9

SOMIJA

366

64,9

10

2,9

LIETUVA

1048

47,3

97

11,6

 

Tabulā uzrādītas valstis ar lielāko akumulēto TIUP apjomu uz 22/08/06. Negatīvs uzņēmumu skaits nozīmē, ka konkrētajā gadā no reģistra izslēgti vai savas kapitāla daļas pārdevuši lielāks skaits konkrētās valsts uzņēmumu, nekā jaunpienākušo skaits no valsts uzrādītajā periodā.

Negatīvs investīciju apjoms nozīmē, ka konkrētajā periodā ieguldīto investīciju apjoms ir mazāks, nekā periodā likvidēto uzņēmumu ārvalstnieku TIUP daļa, daļas samazinājums pamatkapitāla samazināšanas dēļ, vai kapitāla daļu pārdošanas citiem investoriem (lokāliem, vai ārvalstu).

 

«Melnie» aizbrauc uz ārzemēm

Jānis Vilnītis, Latvijas Avīze  08/22/06    "Tā saucamo melno brigāžu Latvijā vairs nav nemaz tik daudz – labi ja 10% no celtniecībā nodarbinātajiem," uzskata Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Viktors Puriņš un piebilst, ka tā nebūt nav lielākā šīs nozares problēma. Daudz vairāk jāuztraucas par "pusmelnajām".

Par tādām tiek sauktas oficiāli reģistrētās firmas, kuras saviem strādniekiem nodokļus nomaksā par nelielu daļu algas. Lielākā daļa tiek samaksāta aploksnēs.

Uztraukumu par to paudusi arī Latvijas Būvinženieru savienības vadība un aptaujātie ierindas celtnieki.

"Melno brigāžu" iespaids krietni sarucis vairāku iemeslu dēļ. Kā pauda aptaujātie speciālisti, liela daļa no tām jau sen strādā Īrijā vai kādā citā ārvalstī. Taču arī tur tiek pieprasīti tikai labi meistari, tāpēc "tādi, kuriem rokas ne no tās vietas izaugušas", ātri vien tiek atsūtīti mājās vai paši aiziet lasīt sēnes (protams, mājās brauc arī labi meistari, bet tie iet strādāt reģistrētās firmās). Starp palikušajiem labu meistaru esot visai maz, tāpēc izvēlēties it kā lētāko (nav jāmaksā nodokļi) mājokļu celtniecības risinājumu šobrīd esot visai riskanti. Ja arī tādu brigādi pieņemat darbā, tad noteikti iepriekš apskatiet kādu viņu jau uzcelto ēku un parunājiet ar tās saimnieku, ieteica kāds nu jau bijušais šādas brigādes pārstāvis Guntis*.

Kā nākamais iemesls tika minēti Valsts darba inspekcijas tik bieži pieminētie nodokļi – jaunākie celtnieki tomēr domājot arī par to nozīmīgumu, kā arī sociālām garantijām. Pēdējās gan vairāk nodarbinot gados vecākos, kurus toties tik daudz nesatraucot visu nodokļu nomaksa – pensija jau esot nopelnīta, klāt varot nākt tikai kapeikas. Tā kāds inženieris, kuram līdz oficiālajam pensijas vecumam atlikuši tikai trīs gadi, aprēķinājis – pat ja viņš nomaksātu visus nodokļus par neoficiāli saņemtajiem 100 latiem, pensijai klāt pēc šiem gadiem nāktu tikai aptuveni trīs lati mēnesī. "Nu nav jēgas man mocīties par tādu summu, ja es tagad varu iekrāt daudz vairāk vai skaisti padzīvot," pauda inženieris.

"Bieži var lasīt, ka "melnās brigādes" ir vieni vienīgi šmaukļi un blēži, bet es to pašu varu teikt par klientiem," visai nikni savu viedokli par šo tēmu pauda Vilmārs un piebilda, ka "nevienam jau aiz ādas neielīdīsi un sākumā līdz visas naudas samaksai jau visi ir laipni". Šīs problēmas dēļ arī viņš jau sākot domāt iesaistīties kaimiņam piederošajā nelielajā būvfirmā.

Ne viens vien būvfirmas vadītājs ir atzinis, ka viņa strādnieki saņem ap 500 – 600 latiem mēnesī. Taču, pēc valstij samaksātajiem nodokļiem spriežot, šī summa vidēji varētu būt tikai līdz 200 latiem (par šādu algu nebija gatavs strādāt neviens aptaujātais). Līdz ar to arī parādījās šis jēdziens – "pusmelnās brigādes" – par daļu algas nodokļi tiek maksāti, bet par lielāko daļu – ne.

Par šādu firmu procentuālo skaitu gan LBA, gan LBS vadība baidījās pat izteikties. Katrā ziņā to ir ļoti daudz.

Jau pieminētais inženieris uzskata, ka līdz brīdim, kad valstī būs šāda nodokļu sistēma, nekas šajā jomā neuzlabosies. "Kaut vai klientu dēļ," viņš piebilda. Ja firma grasās nomaksāt visus nodokļus, tad par darbu no pasūtītāja jāprasa divtik liela maksa (precīzāk – par 92% lielāka) nekā, ja nodokļus nemaksā. Minētajos procentos ieskaitīts gan arī 16% firmas uzrēķins, bez kuriem firma diemžēl nevar sekmīgi pastāvēt un attīstīties.

Piemēram, ja par 1 m2 mūra uzmūrēšanu strādniekam jāmaksā 16 lati, tad, godīgi maksājot visus nodokļus, no klienta jāprasa kā minimums 30 Ls/m2, kas ne katram ir pa kabatai.

Līdz ar to, kā izsakās paši celtnieki, viņi, nemaksājot visus nodokļus, reizē palīdz saviem klientiem.

Vēl nesen Latvijas Celtnieku arodbiedrība saņēmusi vēstuli no SIA "Montāžnieks D" arodbiedrības biedriem, kurā viņi protestē pret negodīgo situāciju nozares tirgū. Tā kā viņu uzņēmums godīgi maksā nodokļus, līdz ar to tas ir neizdevīgākā ekonomiskā situācijā nekā tie, kas to nedara.

Te gan jāatzīst, ka ne jau tikai šī firma maksā visus nodokļus. Arī daudzas citas lielās firmas saviem strādniekiem tik tiešām tos nomaksā (un vairākkārt vadības ir sūkstījušās gluži tāpat kā "Montāžnieks D"), taču ko dara apakšuzņēmēji (kā zināms, visos lielajos objektos to ir vairāki), viņus neinteresē.

Tajā pašā laikā gan tie, kas maksā, gan tie, kas nemaksā, atzīst, ka, lai situāciju normalizētu, vajadzētu nevis skraidīt apkārt un ķert noziedzniekus, bet gan samazināt nodokļus. Tad arī daudzas mazās firmas, kas šobrīd knapi velk dzīvību, spētu tos nomaksāt pilnībā. "Iespējams, ka priekšvēlēšanu laiks ir īstais brīdis, kad par to jārunā," pauda inženieris. Gan viņš, gan citi aptaujātie atzina, ka šobrīd gaidīt kaut kādas pozitīvas izmaiņas ar būvniecību saistītajā likumdošanā esot nereāli, jo starp Saeimas deputātiem neesot neviena puslīdz nopietna celtniecības speciālista.

* Gandrīz visi aptaujātie celtniecības nozares pārstāvji nevēlējās publiskot savu vārdu un firmu, lai izvairītos no nesaskaņām ar Valsts darba inspekciju.

 

'Citigroup' gatavi pirkt VN un LNT; Polijas 'Orlen' sola drīz lemt par akciju pirkšanu

DELFI  08/23/06    Polijas naftas kompānija "PKN Orlen" drīzumā varētu pieņemt lēmumu par investīcijām Latvijas daudznozaru holdingā "Ventspils nafta" (VN), ziņo Polijas biznesa laikraksts "Puls Biznesu". Tikmēr Austrijas korporācijas "Citigroup" konsorcijs paudis gatavību vienotā paketē iegādāties visas VN akcijas, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā vēstules kopija Privatizācijas aģentūrai.

Austrijas finanšu korporācijas "Citigroup" pārstāvētais trīs Austrijas uzņēmēju Martina Šlafa, Jozefa Tauza un Herberta Korda - konsorcijs paudis vēlmi iegādāties valstij piederošās VN akcijas vienotā paketē par biržas cenu vienā paketē.

Austrijas uzņēmēji arī informē, ka sākuši sarunas ar AS "Ventbunkers" par VN lielākā privātā akcionāra "Latvijas naftas tranzīts" kontrolpaketes iegādi.

Austrijas uzņēmēji arī pauduši vēlmi tikties ar ekonomikas ministru, VN finanšu konsultantiem un PA pārstāvjiem, lai pārrunātu VN akciju pārdošanas cenu un pārdošanas noteikumus.

Polijas laikraksta aptaujātie analītiķi pieļāvuši, ka "PKN Orlen" nākamais investīciju projekts varētu būt tieši "Ventspils nafta" (VN), savukārt kompānijas prezidents Igors Čalupecs skaidrojis, ka "ir pāragri ieslīgt detaļās. Taču ir vērts pārdomāt interesantus darījumus, jo tādi varētu būt vairāki," pieļāvis Čalupecs.

Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas Polijas naftas kompānija ārvalstīs gatavojas iegādāties degvielas uzpildes staciju tīklus un naftas pārstrādes uzņēmumus un kā viens no iespējamajiem investīciju projektiem varētu būt VN akciju iegāde.

"Mēs vērojam kompāniju. Un domāju, ka tuvākajā laikā pieņemsim lēmumu," laikrakstam "Puls Biznesu" paziņojis Čalupecs. Jau ziņots, ka augusta sākumā "PKN Orlen" pārstāvji ieradās Latvijā, lai iegūtu vairāk informācijas par VN.

Pēc neoficiālas informācijas poļu naftas kompānija pēc Lietuvas naftas pārstrādes uzņēmuma "Mazeikju nafta" iegādes ir ieinteresēta iegādāties degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu.

Analītiķi sprieduši, ka "PKN Orlen" varētu investēt arī Čehijas "Benzina" DUS tīklā, kas pieder kompānijai "Unipetrol", kuru Polijas naftas kompānija iegādājās pagājušajā gadā, kā arī ieguldīt līdzekļus "Mazeikju nafta" DUS tīkla attīstībā Lietuvā.

Tāpat tiek ziņots, ka "PKN Orlen" plāno investēt vēl citos ārvalstu naftas pārstrādes uzņēmumos.

Kompānijas prezidents arī stāstījis, ka "PKN Orlen" arī pēta iespēju investēt Serbijas naftas kompānijā NIS, savukārt jūlijā polijas naftas kompānija atvērusi pārstāvniecību Kazahstānā.

Trešdien vienas VN akcijas vidējā svērtā cena Rīgas Fondu biržā bija 2,13 lati. Pārdodot "Citigroup" pārstāvētajam konsorcijam valstij piederošās VN akcijas par tirgus cenu, valsts ieņēmumi būtu aptuveni 86 miljoni latu.

 

Galvenajā muitas pārvaldē izveidota jauna struktūrvienība – e-muita

DELFI  08/23/06    Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenajā muitas pārvaldē (GMP) ir izveidota jauna struktūrvienība – E-muitas daļa, kuras galvenais uzdevums ir ieviest Latvijas muitas dienestā vairākas jaunas muitas informācijas sistēmas, kas nodrošinās elektronisku datu apmaiņu starp Eiropas Savienības (ES) valstu muitas un citu institūciju informācijas sistēmām un komersantiem.

E-muitas daļu šobrīd veido trīs nodaļas – E-muitas vadības nodaļa, Automatizētās importa sistēmas ieviešanas nodaļa un Automatizētās eksporta sistēmas ieviešanas nodaļa. Jaunizveidotās daļas pašreizējais sastāvs ir nokomplektēts esošo personālresursu ietvaros, iesaistot darbiniekus ar iepriekšēju pieredzi projektu vadībā.

Šobrīd E-muitas daļā strādā astoņi darbinieki. Tas nav pietiekami, tādēļ nākotnē daļas darbinieku skaitu plānots palielināt par vismaz četriem darbiniekiem, aizpildot šā brīža vakances, informē VID Komunikācijas nodaļa.

E-muita ir projektu kopums, kas tika uzsākts jau 2003.gadā un laika gaitā nodrošinās ES dalībvalstu muitas iestādēs elektronisku (bezpapīra) vidi. E-muita jeb savstarpēji saistītas muitas informācijas sistēmas visā ES ir viens no nozīmīgākajiem ES muitas politikas projektiem. Tā mērķis ir paaugstināt starptautiskās tirdzniecības drošības līmeni un maksimāli atvieglot muitas formalitāšu kārtošanu, tādējādi paātrinot preču kustību pāri ES robežai un samazinot administratīvās izmaksas.

E-muitas daļas izveidi noteica nepieciešamība realizēt vairākās ES regulās un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Lai nodrošinātu vienotu muitas informācijas sistēmu vidi, jaunās muitas informācijas sistēmas tiks izstrādātas uz jau ieviestās Jaunās datorizētās tranzīta sistēmas (NCTS) platformas.

Savukārt Modernizētais Kopienas muitas kodekss, kura spēkā stāšanās ir paredzēta 2009. gadā, paredz elektronisku datu apmaiņu starp visiem dalībniekiem, kas iesaistīti preču kustībā pāri ES robežai. Tādejādi, papildus iepriekš minētajām muitas informācijas sistēmām, plānots ieviest arī Komersantu reģistrēšanas un informācijas sistēmu, "viena loga" vidi un vienotu elektronisko pieejas punktu.

Visas iepriekš minētās muitas informatīvās sistēmas Latvijas muitas dienestā paredzēts ieviest līdz 2013. gadam.

 

ES struktūrfondi aiziet garām pagastiem

Juris Paiders,  NRA  08/23/06     Ja neskaita Rīgas rajona pagastus, tikai 3 procenti 440 Latvijas pagastu saņēmuši Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu, liecina Neatkarīgās pētījums par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrēto četru valsts atbalsta programmu izmantotājiem. Līdz šim ES struktūrfondu naudu lielākoties saņēmuši septiņu lielāko Latvijas pilsētu, ieskaitot Rīgu, rajonu centru un Rīgas rajona pagastu uzņēmēji.

No 24 miljoniem latu, kas divu gadu laikā izmaksāti četru valsts atbalsta programmu realizācijas laikā, septiņu Latvijas pilsētu uzņēmēji saņēmuši 14,8 miljonus latu, tas ir, 60% visas šajās programmās izmaksātās naudas. Rīgas uzņēmēji vien saņēmuši 8,3 miljonus latu. 26 rajonu centru un pilsētu uzņēmumi varējuši izmantot ES atbalstu par 19,5 miljoniem latu, kas ir aptuveni 79 procenti kopumā izmaksātās naudas.

Tikai 3 procenti 440 Latvijas pagastu saņēmuši ES struktūrfondu atbalstu, bet Rīgas rajonā uzņēmēji atbalstīti 39 procentos pašvaldību. Atbalsts Rīgas rajona pagastiem ir 10 reižu lielāks nekā pagastiem citur Latvijā. 440 pagasti (izņemot Rīgas rajona pagastus) saņēmuši vien 1,7 miljonus latu, un tas ir tikai 9 procenti kopējās summas.

Vislielākais apmaksāto projektu skaits – 125 – ir Rīgā. Arī Liepājas uzņēmēji pratuši piesaistīt ES naudu 10 projektiem. Brocēnu novadā īstenotie trīs projektu iesniedzēji saņēmuši kopā 1,5 miljonus latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) vairākkārt uzsvēris, ka jāpārtrauc konkurences apstākļu veidošana starp lauku teritorijām un pilsētām finansējuma piesaistē un jāsāk meklēt lauku un pilsētas ekonomiskās sadarbības modeļi. Viņš intervijā Neatkarīgajai atzina, ka ir nosprausts skaidrs administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanas grafiks un jau tagad ir augsta pašvaldību interese par novadu veidošanu. Šīs reformas rezultātā no pašreizējām 530 pašvaldībām tiks izveidoti aptuveni 170 novadi, kuru budžeta resursi un administratīvā kapacitāte ļaus nodrošināt reālu attīstību to administratīvajās teritorijās, gan īstenojot savus projektus, gan ar līdzfinansējumu iesaistoties projektos, kuros pieejams ES līdzfinansējums. Turpinoties līdzšinējam ES fondu sadalījumam, reģionālie centri, kas varētu kļūt par pagastu vilcējiem, nesaņems tikpat kā nekādu atbalstu, un būtībā teritoriālā reforma neuzlabos lauku pagastu konkurences apstākļus finansējuma piesaistē, salīdzinot ar pilsētām.

Trīs uzņēmumi – Hanzas elektronika, Brocēnu keramika un Arbo – katrs saņēmis 1 miljonu latu. LIAA gada sākumā noslēgusi līgumu ar SIA Hanzas elektronika vēl par 150 000 latu ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu uzņēmuma modernizācijas projektam, liecina LETA arhīvā atrodamā informācija. Uzņēmums vēlas realizēt jaunas iespiedplašu testēšanas tehnoloģijas izstrādes projektu. Hanzas elektronika ražo industriālās elektronikas iekārtas, telekomunikāciju produktus, interneta un datu pārraides produktus, kā arī globālās pozicionēšanas uztveršanas iekārtas.

Savukārt flīžu ražošanas uzņēmums Latvijā SIA Brocēnu keramika, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumam, atklāja jaunu ražotni, kurā uzstādīta vairāku miljonu latu vērta mūsdienīga keramikas flīžu ražošanas līnija.

LIAA no 2004. līdz 2006. gadam administrē četras valsts atbalsta programmas. Līdz vakardienai ES struktūrfondu finansējuma atbalstam LIAA bija izmaksājusi vairāk nekā 24 miljonus latu.

***

LIAA administrēto struktūrfondu sadalījums starp pilsētām un laukiem

 

Projektu skaits

Projektu skaits % no kopējā

Nauda Ls kopā

Nauda % no kopējās

Pašvaldību skaits

Pašvaldības %, kas saņēmušas struktūrfondus

Visi

222

100

24 785 071

100

530

9

Republikas nozīmes pilsētas

156

70

14 816 417

60

7

100

Republikas nozīmes pilsētas un rajonu centri

180

81

19 544 907

79

26

69

Rīgas rajona pašvaldības

15

7

1 908 559

8

23

39

Pilsētas bez rajonu centriem un Rīgas rajona

9

4

1 601 492

6

42

16

Pagasti bez Rīgas rajona pagastiem

18

8

1 730 113

7

440

3

***

LIAA administrēto ES struktūrfondu sadalījums pa pašvaldībām

 

Projektu skaits

Nauda

Rīga

125

8 324 570,8

Liepāja

10

2 233 440

Daugavpils

8

830 519

Jelgava

4

1 207 182

Ventspils

4

1 621 660

Cēsis

4

41 612

Valmiera

4

1 147 913

Rēzekne

3

496 775

Alūksne

3

90 445

Salaspils novads

3

1 156 394

Siguldas novads

3

304 026

Valka

3

279 092

Brocēnu novads

3

1 532 380

Jūrmala

2

102 269

Aizkraukles novads

2

16 372

Dobele

2

838 969

Ogres novads

2

1 007 450

Babītes pagasts

2

18 400

Stopiņu novads

2

12 272

Jaunpiebalgas pagasts

2

19 560

Novadnieku pagasts

2

122 376

Tārgales pagasts

2

108 390

Kalnciems ar lauku teritoriju

1

9 900

Ozolnieku novads

1

66 175

Aizpute

1

23 412

Limbaži

1

7 750

Lubāna

1

8 700

Olaine

1

203 372

Ādažu pagasts

1

175 820

Inčukalna pagasts

1

10 000

Mārupes pagasts

1

9 315

Saldus

1

807 773

Talsi

1

481 114

Tukums

1

10 000

Pilskalnes pagasts

1

10 000

Ceraukstes pagasts

1

9 843

Liepas pagasts

1

6 937

Veselavas pagasts

1

9 772

Eglaines pagasts

1

6 150

Bēnes pagasts

1

266 091

Lizuma pagasts

1

694 623

Sakas novads

1

7 800

Salacgrīva ar lauku teritoriju

1

9 400

Cesvaine ar lauku teritoriju

1

9 900

Nagļu pagasts

1

221 561

Mālpils pagasts

1

18 960

Virbu pagasts

1

10 000

Ķoņu pagasts

1

9 900

Naukšēnu pagasts

1

168 734

Avots: Neatkarīgā, pēc LIAA datiem

 

Palielinās valsts iepērkamās 'zaļās enerģijas' apjomus

DELFI  08/24/06    Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas apriti tirgū, Ekonomikas ministrija sagatavoja attiecīgus noteikumus, kuri paredz līdz 2010.gadam būtiski palielināt vēja elektrostaciju un biomasas elektrostaciju saražotās enerģijas īpatsvaru. Savukārt valsts obligātā iepirkuma procesā iegādāsies saražoto "zaļo enerģiju".

Paredzēts, ka lielās hidroelektrostacijas nākamgad ražos 41,28% enerģijas, bet līdz 2010.gadam to saražoto enerģiju īpatsvars samazināsies līdz 35,39%. Savukārt mazo HES saražotās enerģijas īpatsvars pieaugs no 1,04% nākamgad līdz 1,64% 2010.gadā.

Vēja elektrostaciju saražotās enerģijas īpatsvars mainīsies no 1,48% nākamgad līdz 6,94%, biogāzes elektrostaciju enerģijas – no 0,38% līdz 0,76%, cietas biomasas elektrostaciju enerģijas īpatsvars – no 0,44% līdz 4,53%. Tāpat paredzēts panākt, ka 2010.gadā 0,04% enerģijas ražotu saules elektrostacijas.

Paredzēts, ka valsts iepirks no "zaļās" elektroenerģijas ražotājiem noteiktos enerģijas apjomus. Piegādātāji tiks noteikti konkursa kārtībā, izvēloties piedāvājumus ar zemāko cenu katrā enerģijas ražošanas kategorijā.

Pārdot valstij "zaļo elektroenerģiju" varēs komersants, kura īpašumā ir elektrostacija, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto atjaunojamos energoresursus, vai, kurš plāno uzbūvēt elektrostaciju, kas elektroenerģijas ražošanā izmantos atjaunojamos energoresursus.

Konkurss tiks rīkots atsevišķi katram atjaunojamo energoresursu veidam pēc elektroenerģijas pārdošanas zemākās cenas principa. Konkursu rīkos regulators katru gadu. Vērtējot komersantu pieteikumus, speciālā konkursa komisija aprēķinās komersanta piedāvāto vidējo svērto elektroenerģijas, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, pārdošanas cenu (Ls/MWh) desmit gadu periodā ar precizitāti līdz santīma simtdaļai.

Pēc vidējās svērtās elektroenerģijas cenas aprēķināšanas konkursa komisija atbilstošos pieteikumus sarindos augošā secībā, sākot ar zemāko vidējo svērto cenu. Par konkursa uzvarētāju tiks atzīts un tiesības pārdot elektroenerģiju piešķirs komersantam, kuram pēc šo noteikumu formulas aprēķinās viszemāko elektroenerģijas pārdošanas vidējo svērto cenu.

Elektroenerģijas, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, apjomam, ko komersanti, nav tiesīgi pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, cenu nosaka, vienojoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgus dalībnieku.

Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, bez obligātā iepirkuma paredzēts arī piešķirt līdzfinansējumu no Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem projektiem, kuru mērķis ir elektroenerģijas ražošanai paredzētas biomasas audzēšana, iegūšana vai ražošana, kā arī projektiem, kuru mērķis ir elektroenerģijas ražošana no biomasas.

Noteikumi paredz, ka Elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem var attīstīt visā Latvijas teritorijā, izņemot tās teritorijas vai vietas, kurās vides vai dabas aizsardzības nolūkos normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi, kā arī tādās vietās, kuras neaizsargā šādi ierobežojumi, bet, kurās attīstīta elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem, potenciāli nodara kaitējumu apkārtējai videi un dabai.

 

 

 

Izglītībā...

 

 

 

Skolotāji mācās būt humāni

Inga Bite, Druva  08/18/06    Jāņmuižas sākumskolā noslēgusies humānās pedagoģijas skolotāju vasaras skola. Uz nometni bija ieradušies 28 skolotāji no dažādiem Latvijas reģioniem, kuri darbojas Latvijas humānās pedagoģijas metodiskajā apvienībā. Nodarbībās piedalījās arī divas ģimenes, kuras uzskatīja par noderīgu paklausīties un iepazīt nometnes pamatideju.

"Atšķirībā no citiem gadiem, nometnē skolotāji piedalījās atklātajās stundās. Tas nozīmē, ka tiek vadītas stundas un stāstīts par pieredzi humānajā pedagoģijā. Pēc tam visiem ir iespēja uzdot jautājumus, un diskusijās skolotāji mācījās," pastāstīja rajona izglītības pārvaldes galvenā speciāliste - metodiķe Ilze Šulte.

Savu stundu nometnes dalībniekiem vadīja gan Liepas pamatskolas skolotājas Valentīna Voiciša un Ruta Stodoļņika , gan Drustu tautskolas "99 baltie zirgi" vadītājs Ojārs Rode, gan Jāņmuižas sākumskolas direktore Lilita Siņicina. Iepriekšējos gados skolotāji klausījās lekcijas par garīgām, ētiskām lietām. Nometne humānās pedagoģijas metodiskās apvienības locekļiem ir arī iespēja pārrunāt iepriekšējo mācību gadu un plānot nākamo. Nometnes laikā skolotāji arī saņēma vērtīgus materiālus, kurus viņi varēs vēlāk izmantot darbā ar skolēniem, pielietojot humānās pedagoģijas idejas.

Nometnes laikā notika ne tikai atklātās stundas un pieredzes apmaiņa, bet arī nelieli atpūtas pasākumi. Vairākas dalībnieces atzina, ka ļoti patīkams bijis pirmais vakars, kad visi devušies ekskursijā uz Drustu Tiltiņkalnu. Tur kopīgi sagaidījuši saulrietu un pilnmēness uzlēkšanu.

"Šādas nometnes ir derīgas ne tikai, lai labāk apgūtu humāno pedagoģiju, bet arī sevis sakārtošanai. Ir iespēja kopā ar citiem skolotājiem augt un attīstīties. Tas ir apbrīnojami, cik daudz pozitīvu emociju un ideju varēja gūt! Nometnē varēja redzēt, ka humānai pedagoģijai ir rezultāti, tā ir efektīva. Patīkami, ka bija arī darbnīcasatpūtas pasākumi. Pie Daigas Treimanes bija iespēja iemācīties apgleznot krūzītes, bet Edgara Žīgura vadībā mēs ar lielu mīlestību izkalām sev vara gredzenus," pastāstīja latviešu valodas, literatūras un krievu valodas skolotāja Irisa Žiganova no Liepas pamatskolas.

Gandarīta par izdevušos nometni bija arī viena no nometnes organizatorēm Valentīna Voiciša: "Diskusijas daudz devušas skolotājiem. Kad nometni plānojām, vēl šaubījāmies, vai varēsim visu noorganizēt. Vienīgi žēl, ka iepriekš nebija plašākas informācijas, tad dalībnieku būtu vairāk. Bet tik un tā ir gandarījums, ka padarīts liels darbs. Galvenais bija pārrunas. Turklāt es te atradu arī dvēseles radiniekus un zinu, ka viņi man varēs palīdzēt jebkurā brīdī. Mēs taču runājām līdz naktij, kopīgi smējāmies, risinājām problēmas."

Humāno pedagoģiju Cēsu rajonā netieši aizsāka izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis, kurš pirms pieciem gadiem uz Cēsīm atveda Maskavas universitātes profesoru Šalvu Amonašvili, kurš nedēļu vadīja lekcijas par humāno pedagoģiju 400 rajona skolotājiem. "Tā bija kā iedvesma pielietot to arī rajonā. Arī šī gada nometnē skolotāji apguva metodes un pieejas, kā strādāt ar bērniem. Humānā pedagoģija paredz veltīt uzmanību katram bērnam, respektēt viņa individualitāti un izaugsmi, izmantojot pārdomātas metodes," sacīja rajona izglītības pārvaldes galvenā speciāliste - metodiķe Ilze Šulte.

Pirmā vasaras nometne skolotājiem ar interesi par humāno pedagoģiju notika Drustu tautskolā "99 baltie zirgi". Savukārt šogad ar direktores Lilitas Siņicinas gādību jau trešo gadu nometne notika Jāņmuižas sākumskolā.

 

Slēdz skolas Latgalē un Sēlijā

Daiga Kalniņa, NRA  08/19/06    Lai arī rajonu izglītības pārvaldes un pagastu pašvaldības, cik spējušas, mazās lauku skoliņas kā dzīvības uzturētājas nomaļos apvidos līdz šim bija centušās saglabāt, vairākās Austrumlatvijas skolās zvans uz stundām jaunajā mācību gadā vairs neskanēs. Kā galveno skolu slēgšanas iemeslu visur min mazo iedzīvotāju skaitu.

"Neviens karš pēdējo 100 gadu laikā Latvijas laukus nav tā papostījis un nav tā samazinājis iedzīvotāju skaitu kā pašreizējie sociāli ekonomiskie apstākļi," sarunā ar Neatkarīgo secina Jēkabpils rajona attālā Rubenes pagasta vecākais Edvīns Meņķis. Rubenes pagastam šovasar bija jāpieņem smags lēmums slēgt vienu no vecākajām apkārtnes skolām – Slates pamatskolu, kas, savulaik celta kā skola, darbojusies arī pēc abiem pasaules kariem un nākamgad svinētu 125. jubileju.

Lēmums par skolas slēgšanu esot vēl jo sāpīgāks tādēļ, ka skaidrs – Slates pusē samazināsies arī iedzīvotāju skaits. Lauku saimniecība jaunatni nepiesaista, tāpat slikto ceļu dēļ kavējas tūrisma attīstība. Daudzas ģimenes jau pārceļas tuvāk rajona centram. Skola bijusi apkārtnes kultūras centrs, jo arī pieaugušie slatieši, ne tikai bērnu vecāki, regulāri apmeklējuši pasākumus skolā. Īpaši 1. septembra, Ziemassvētku un citu lielāku svētku koncertus. Diemžēl laiks piespiež veikt izmaiņas. Pagasta vecākais stāsta, ka Slates pamatskolā mācījušies 46 bērni, strādājuši 12 skolotāji, no tiem astoņi darba apvienošanas kārtībā braukuši tur strādāt no citām skolām, jo trūcis pedagogu. Strādājuši pieci tehniskie darbinieki, kurus ar darbu nodrošināt būs visgrūtāk. Bijušo Slates skolasbērnu pārvadāšanai uz Rubenes pamatskolu un Zasas vidusskolu tikšot izmantoti divi pagasta autobusi. E. Meņķis uzsver, ka Rubenes pagasts, kurā darbojas arī bērnudārzs, lepojas ar savām izglītības iestādēm, lai gan tās uzturēt esot ekonomiski neizdevīgi. Tomēr par ekonomiskajiem apsvērumiem daudz grūtāk risināma, pat neatrisināma problēma laukos, pēc viņa domām, ir bērnu un pedagogu trūkums.

"Slates pamatskolā par apkopēju un pavāri nostrādāju vairāk nekā 10 gadu. Skolā strādāja labi pedagogi, valdīja patīkama gaisotne. Šoruden arī pašas meita sāktu mācīties tās 1. klasē, bet nu bērnam ar pagasta un satiksmes autobusiem vajadzēs mērot tālo ceļu uz turpat 10 kilometru attālo Rubenes pamatskolu pagasta centrā. Labi vēl, ka pašvaldība šo ceļu apmaksā," stāsta bijušās skolas telpās sastaptā slatiete Santa Geizāne, kuras darbavieta saglabājusies. Skolu pārveido par Slates sabiedrisko un bērnu centru, kurā viņa turpina pildīt apkopējas un sētnieces pienākumus. Jaunajā centrā kā interneta pieejas punkts turpina darboties skolas datorklase, kur Neatkarīgā sastapa Kristīni Čūrišku. "Ir skumji, jo Slates pamatskolā aizvadīti deviņi mācību gadi. 9. izlaiduma klasi vajadzēs beigt Rubenes pamatskolā ar citu klases kolektīvu, citiem skolotājiem. Uzzinājām, ka tur jāpērk vairāk mācību grāmatu nekā vecajā skolā."

Šovasar tika slēgta arī tuvu Krāslavas rajona robežai esošā Rēzeknes rajona Pušas pamatskola, kas nesen nosvinējusi 100 gadu jubileju. Rēzeknes rajona izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska stāsta, ka tās apvienotajās klasēs pēc 9. klases aiziešanas šogad būtu mācījušies tikai 33 bērni. Pērn tāpat kā šogad uz pirmo klasīti neesot atnācis neviens bērniņš. Darbs apvienotajās klasēs rada grūtības nodrošināt skolotājus ar pilnu darba slodzi. Samazinās skolotāju likmju skaits, algas, kā arī iespējas uzturēt ģimeni. Arī pašvaldībām mazās skolas kļūst aizvien grūtāk uzturēt, jo to nav iespējams veikt vienīgi no dotācijām. Pagastā nav uzņēmējdarbības un arī ienākumu.

"Skolas slēgšana vēl vairāk samazina darbavietu skaitu, palielina sociālo spriedzi. Lauku apvidus pametīs vēl vairāk iedzīvotāju, un sāks izzust daudzas apdzīvotas vietas," saka L. Žukovska. Viņa piebilst, ka Latgalē ir vēl daudz mazu skoliņu, līdzīgu Pušas skolai, par kuras uzturēšanu pašvaldība labi gādājusi, kura bija sasniegusi ļoti augstu izglītības kvalitāti un kuras absolventi bija lieliski sagatavoti un gaidīti citās mācību iestādēs. "Šajā skoliņā viss bija, tikai bērnu nebija," teica izglītības pārvaldes vadītāja. Turpmāk Pušas pamatskolas telpās būs datorklase un bibliotēka, turp pārcelsies arī pašvaldība, kas ieinteresēta labi uzturēto ēku saglabāt.

Aizvadītais mācību gads pēdējais bijis arī Krāslavas rajona Katlavas pagastā esošajai Vecbornes sākumskolai, kur pērn mācījās tikai 12 skolasbērni, bet šogad būtu palikuši deviņi. Vienai no trijām bijušajām sākumskolas skolotājām nācies iestāties bezdarbniekos. Viena atradusi darbu Aleksandrovas speciālajā internātskolā, otra – Piedrujas pamatskolā. Audzēkņi izklīduši pa Salienas pamatskolu un Krāslavas Varavīksnes vidusskolu, kurp nāksies braukt ar sabiedrisko transportu, kas iecirtīs robu šo bērnu ģimeņu budžetā. Krāslavas rajona izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska stāsta, ka pašvaldība palīdzējusi, cik spējusi, līdz pēdējam centusies noturēt šo skolu, lai mazgadīgiem bērniem nebūtu ik dienu jāmēro tālais ceļš uz skolu, bet, kad vairs nav spēts nokomplektēt nevienu klasi, lai saņemtu mērķdotāciju, skolu vajadzējis slēgt. Ēka bojā neaiziešot, jo tajā tiks izvietota bibliotēka un feldšeru punkts, bet daudz sāpīgāks jautājums ir zemā dzimstība pagastā ar 800 iedzīvotājiem, no kuriem liela daļa vecāki par 50 gadiem. Pagastu, kuros pasaulē nāk labi ja viens vai divi bērniņi gadā, Latgalē ir daudz. Tikai Krāslavas rajonā vien ir vairākas mazas skoliņas, kā Labiešu sākumskola, kuras visi 23 audzēkņi šogad mācīsies vienā apvienotā klasē. To vidū arī Upmales pamatskola ar 44 skolēniem, Piedrujas pamatskola ar 38 skolasbērniem. Skolas izsūc pašvaldību galvenos spēkus, lai nodrošinātu pedagogus ar algām, lai tās uzturētu, lai nodrošinātu ar siltumu, ūdeni un augstām sanitārām prasībām atbilstošu ēdināšanu, ar datorklasēm un interneta pieslēgumu, stāsta L. Ostrovska. Novadu iedzīvotāji vēl cer, ka Latvijas laukus nepiemeklēs masveida mazo skolu slēgšana.

 

 

 

Jau runā un saprot latviski

Dace Plato,  Diena  08/21/06    Somāliešu bēgļi meklē darbu un skolu un Rīgā uz ielas jau sastopas ar pirmajām neiecietības izpausmēm

Zvanniekos labi, interesanti, bet gribu mācīties, gribu strādāt. Citādi garlaicīgi — gandrīz bez kļūdām, saulaini smaidot, skaidrā latviešu valodā stāsta Fārūks (19). Ar prasmi sarunāties latviski pārsteigt spēj arī pārējie seši somāliešu bēgļi, tikpat smaidīgi un sirsnīgi. Pēc izlikšanas uz ielas no Olaines imigrantu nometnes visi septiņi par savām mājām jau pusotru mēnesi sauc gleznainās Zvannieku mājas Cēsu rajona Skujenes pagastā. Māju saimnieces Sandras Dzenītes jeb "mammas" lielākā rūpe ir līdz septembrim diviem somāliešu pusaudžiem atrast vietu kādā no apkārtnes vidusskolām, bet pārējiem — darbu.

"Nāciet, parādīšu mūsu Nīlas krokodilu," vedinot uz piekalnē spulgojošo ezeriņu, smejot aicina Sandra. Tur pie laipas sprauslādams tikko iemācīto peldētprasmi demonstrē druknais Jūsufs. "Kad uzvelk vesti un peras pa melnajām dūņām, īsts krokodils," joko Sandra.

Bēgļu ikdiena Zvanniekos ir rūpes par tīrību un kārtību plašajā divstāvu lauku mājā, mazo pieskatīšana, kas kā dadzīši afrikāņiem tekalē līdzi un novērtē viņu neviltoto sirsnību. Arī darbs virtuvē. Runīgais Fārūks lepni stāsta, ka māk uzvārīt kartupeļus, pagatavot salātus, bet vislabāk viņam garšo zupas. "Āfrikā nav daudz zupas. Tur ir rīsi, kukurūza, kamieļu gaļa un piens. Bet govs piens arī labs," bēglis nav izvēlīgs. Brīvajā laikā Zvanniekos cieņā ir volejbols, latviešu valodas stundas, kas visiem iet no rokas.

Gaidīta bēgļiem bija pagājušā trešdiena, kad visi kopā ar "mammu" Sandru devās saņemt pirmo valsts piešķirto pabalstu. Lielajiem tas ir minimālā alga jeb 80 latu mēnesī, nepilngadīgajiem — 30% no summas.

Uz jautājumu, ko par saņemto naudiņu nopircis, Fārūks vispirms klusē, bet tad pajautā — kā tevi sauc? "Viņš ir viltīgs, tik lēti neatzīsies," atsmej Sandra, neslēpjot, ka pabalstus visi atdevuši viņai. "Viņi ir pieauguši cilvēki, kas negrib būt tikai ņēmēji," spriež Sandra, kurai bez somāliešiem Zvanniekos jāaprūpē vēl 25 bērni vecumā no četriem līdz 24 gadiem, iztiekot ar labdaru saziedoto, baznīcas atbalstu un bērnu pabalstu naudu.

Drīz katram bēglim tiks atvērts savs bankas konts, kas turpmāk pabalstu ļaus saņemt bez starpniekiem. Vajadzību ir ne mazums. Nāk ziema, afrikāņiem jāpērk siltas jakas, zābaki.

Imigrantu sejas atplaukst, atminoties neseno ceļojumu uz Rīgu. Īpaši stāstot par kino un redzētajiem Karību jūras pirātiem. "Kino ļoti patīk, liels ekrāns, ļoti patīk," vairākkārt atkārto Fārūks. Piedzīvojums bijis arī brauciens ar vilcienu uz Dubultiem un gājiens gar jūru.

Abi jaunākie — Nasīrs (15) un Azīza (16) — daudz pozitīvu iespaidu guvuši divu nedēļu starptautiskajā nometnē Cēsīs. Nasīrs visus līdz asarām aizkustinājis, nodziedot Latvijas himnu, stāstot par Zvanniekiem un savu jauno mammu Sandru. Diemžēl bēgļiem nav gājusi secen neiecietība pret cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu, lai arī biežāk viņus pavadot apkārtējo smaidi un interese. Nasīru un Azīzu Vecrīgā gaišā dienas laikā aplenca, sāka grūstīt un apsaukāt agresīvi skūtgalvji. Labi, ka iejaucās līdzās esošie ārzemnieki.

Sandras lielākā rūpe tagad ir atrast abiem pusaudžiem vietu kādā no apkaimes vidusskolām, bet pārējiem — darbu. Kāds pazīstams Rīgas viesnīcas īpašnieks, kura vārdu Sandra negrib atklāt, piedāvājis bēgļus nodarbināt topošajā viesnīcā, katru apmācot savā jomā. Dažiem piedāvāts darbs arī tuvējā galdniecībā.

Pagaidām bēgļu aprūpētājiem nav izdevies atrisināt konfliktu ar Zvannieku īpašnieku Jāni Ezergaili no ASV, kurš piedraudējis lauzt nomas līgumu, ja afrikāņus neizliks. Sandra pat nepieļauj šādu domu. "Viņa prasība ir klaji diskriminējoša," atzīst arī Zvannieku aktīviste juriste Inese Riežniece un atgādina, ka 2001.gadā J.Ezergailis pats māju atvēlējis labdarībai bez nosacījumiem, tāpēc tagad prasība "labdarība tikai latviešu bērniem" esot neizprotama. Nomas līgums ar J.Ezergaili par mājas izmantošanu ir noslēgts līdz 2014.gadam. J.Ezergailis ar Dienu runāt nevēlējās.

 

Daugavpils Universitātē notiks pasaules mēroga kongress

TVNET  08/22/06    No 24. līdz 26. augustam Daugavpils Universitātē notiks Pasaules Fenomenoloģijas institūta (ASV) rīkotais 56. starptautiskais fenomenoloģijas kongress „Domājot par izglītību dzīves perspektīvā”.

Ar filozofiskajiem pētījumiem, kas skar cilvēka un cilvēces esamības būtiskākos jautājumus, Pasaules Fenomenoloģijas institūts nodarbojas ilgāk nekā pusgadsimtu. 21. gadsimta sākumā ievērojamākie kongresi notikuši Bostonā, Oksfordā, Romā, Rīgā, Stambulā un tagad – Daugavpilī. Kongresā piedalās pasaules vadošie fenomenoloģijas pētnieki.

Kongresā būs pārstāvēta izdevniecība „Springer” (Nīderlande) ar saviem izdevumiem un konsultantu.

 

Vidusskolas beidzējiem noteiks obligāto eksāmenu matemātikā

LETA  08/22/06    Valdība otrdien pieņēma grozījumus valsts profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartā un noteica vidusskolas beidzējiem obligāto eksāmenu matemātikā, kā arī citos mācību priekšmetos.

Obligātais eksāmens matemātikā tiks ieviests no 2008./2009.mācību gada.

Valdības pieņemtie grozījumi paredz, ka tagad būs jākārto centralizētie eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos - latviešu valodā un literatūrā, pirmajā svešvalodā, matemātikā un audzēkņa izvēlētajā mācību priekšmetā, kura apjoms nav mazāks par 105 mācību stundām.

Kā piektais eksāmens noteikts kvalifikācijas pārbaudījums, profesionālās vidējās izglītības programmās.

Patlaban, beidzot vidusskolu, jākārto pieci centralizētie eksāmeni - latviešu valodā un literatūrā, svešvalodā, skolas noteiktajā mācību priekšmetā un divos skolēna izvēlētajos priekšmetos. Papildus jākārto ieskaites obligātajos mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā.

 

Pedagogu trūkuma dēļ fiziku, iespējams, skolā nemācīs

Līga Nestere, NRA    08/23/06    «Pēc nepilnām divām nedēļām sākas jaunais mācību gads, bet skolotāja, kas audzēkņiem pasniegtu fiziku, mums nav,» norūpējusies stāsta Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte.

Līdzīga problēma ir arī vairumā citu mācību iestāžu. Situācija ir katastrofāla, apstiprina izglītības darbinieki. Sludinājumu par steidzami vajadzīgiem pedagogiem ir pārpārēm. Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sarosījusies un izstrādājusi grozījumus, kas mazināšot skolotāju trūkumu. Rīgas Centra humanitārā vidusskolā, kur strādā aptuveni 80 pedagogu, ir vajadzīgi vairāku priekšmetu skolotāji – matemātikas, angļu, latviešu valodas.

Bet visvairāk ir nepieciešams fizikas skolotājs. Pirms tam skolā strādāja viens šī mācību priekšmeta pasniedzējs, tomēr šogad darbu uzteica. "Jau sen zinājām, ka fizikas skolotājs ies prom, bet citu pedagogu līdz šim neesam atraduši," norāda direktores vietniece Īrisa Rasa. Sludinājums bijis ievietots vairākos preses izdevumos, internetā, augstskolās, taču visas pūles atrast fizikas skolotāju bijušas nesekmīgas, un tagad skolas vadība atzīst, ka nav vairs ideju, kur meklēt tik ļoti vajadzīgo pedagogu. "Situācija ir dramatiska – mums nav neviena, kas mācītu fiziku," norūpējusies stāsta mācību iestādes direktore, piebilstot, ka katru gadu situācija skolotāju nepietiekamā skaita dēļ pasliktinās, šogad sasniedzot jau katastrofālu līmeni. Direktores vietniece Valentīna Matroze papildina: "Pretendentu nav. Augstskolu uzņemšanas statistika liecina, ka tuvākajos gados arī nebūs jaunu pedagogu. Piemēram, par fizikas skolotāju mācīties nolēmuši trīs četri pirmkursnieki." <Šogad skolotāja profesiju izvēlējušies apgūt ļoti maz jauniešu – uz šo arodu vairums programmās vispār nebija konkursa, un mācību iestādes pagarināja uzņemšanu, lai izdotos nokomplektēt vismaz nelielu grupu.>

Pagaidām skolas administrācija, veidojot stundu sarakstu, atvēlējusi vietu arī fizikai, bet pieļauj iespēju, ka septembrī tur būs jāievelk strīpiņa un konkrētais mācību priekšmets audzēkņiem netiks mācīts. Šogad laikā no pavasara līdz augusta beigām vidusskolā darbu pārtraukuši matemātikas, fizikas un divi angļu valodas skolotāji. Skolā aptuveni 20 procenti strādā pensijas vecuma skolotāji, kā arī daļa ir pirms pensijas vecumā. "Tomēr arī daudzi jauni cilvēki pārtrauc strādāt skolā, jo atrod labāk atalgotu darbu," akcentē direktore.

Lai paplašinātu skolotāju loku, IZM tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta 2000. gada noteikumiem Prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai. Ministre Baiba Rivža uzsver, ka šie grozījumi būs būtisks solis skolotāju loka paplašināšanā. Proti, grozījumu apstiprināšanas gadījumā akadēmisko izglītību ieguvušie augstskolu absolventi varēs uzsākt pedagoģisko darbu un divu gadu laikā izvēlēties – turpināt vai neturpināt pedagoģiskās izglītības ieguvi, kā arī 1. līdz 4. klašu skolotāji varēs strādāt pirmsskolas izglītības iestādēs. Skolas administrācija ministrijas plānus atbalsta, tomēr direktore norāda: "Būs grūti, ja uz skolu atnāks strādāt tikko augstskolu beidzis fiziķis bez pieredzes un prakses darbam mācību iestādē."

Informācija par skolotāju trūkumu Latvijas skolās būs zināma jaunā mācību gada sākumā, sola IZM, bet Rīgas skolās patlaban, pirms jaunā mācību gada, trūkst vismaz 100 vispārizglītojošo priekšmetu skolotāju, piecu sākumskolas pedagogu un 35 pirmsskolas pedagogu. Liepājas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Malovka norāda, ka rajonā trūkst fizikas, ķīmijas, bioloģijas, matemātikas, vēstures skolotāju, bet visvairāk – mājturības skolotāju zēniem. Precīza statistika būšot zināma 1. septembrī. "Citu gadu pieredze liecina, ka pedagogus izdodas atrast un nav tāda situācija, ka kādu mācību priekšmetu nevarētu mācīt tāpēc, ka nebūtu vajadzīgā skolotāja," teic E. Malovka. Arī Valkas rajona Izglītības pārvaldē nav vēl apkopota informācija, cik pedagogu skolās ir vajadzīgs. "Pērn brīvu vakanču gandrīz nebija," uzsver pārvaldes vadītāja Ilze Videmane, piebilstot – šogad vairāki pedagogi ir pārtraukuši darbu skolā un devušies strādāt uz ārvalstīm. I. Videmane uzskata, ka skolotāju trūkumu palīdzēs mazināt iepriekšminētie IZM izstrādātie grozījumi. Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle stāsta, ka rajona skolās nepieciešami dabaszinību, angļu valodas, matemātikas skolotāji. "Lauku skolās, piemēram, fizikas, ķīmijas skolotājiem ir grūti nodrošināt pat vienu slodzi, līdz ar to viņi nav ieinteresēti tur strādāt. Pedagogiem ir neliels stundu skaits, tāpēc daudzi piesakās stundas pasniegt arī blakus esošajās mācību iestādēs," norāda U. Gāle.

***

Atalgojums

Skolotāju vidējā alga no 1. septembra, kad darba samaksu paaugstinās par 50 latiem, būs 240 lati par vienu slodzi (pirms nodokļu nomaksas).

Neliela piemaksa (ne visiem skolotājiem) vēl ir par darba kvalitāti, burtnīcu labošanu, audzināmo klasi, Rīgas pedagogiem pašvaldība papildus mēnesī izmaksā vidēji 20 latus par slodzi.

Katras skolas komisija izlemj, kuriem darbiniekiem un cik lielu piemaksu izmaksās, tā ka saņemtā naudas summa var būt arī lielāka nekā 20 lati.

Visi skolotāji šo piemaksu var arī nesaņemt. To piešķir, izvērtējot darbinieka atbilstību 12 kritērijiem, piemēram, darba kvalitāte, metodiskais darbs un audzināšanas darbs, mācību kabineta pilnveidošana.

 

Grāmatas var iegādāties internetā

Santa Raita,  NRA  08/23/06    Līdz jaunā mācību gada sākumam atlikušas vien divas nedēļas. Tiem, kuri, vasaras sauli un jūru baudot, saviem skolas bērniem vēl nav paguvuši sagādāt mācību grāmatas, daži grāmatu izdevēji un tirgotāji piedāvā alternatīvu risinājumu braukāšanai pa veikaliem un rindās stāvēšanām – tagad skolas somai grāmatas var iepirkt internetā.

Jau septīto gadu iespēju iegādāties grāmatas un kancelejas preces, neizejot no mājas vai ofisa, piedāvā Jāņa Rozes grāmatnīca. Taču sākotnēji internetā pieejamais grāmatu klāsts nebija pārāk plašs, tagad interneta grāmatnīca ir izaugusi – piedāvājumā ir gandrīz 10 000 dažādu grāmatu gan latviešu, gan angļu valodā, arī visas Latvijā izdotās mācību grāmatas, apmēram 500 kancelejas preču, kā arī kalendāri, biroja preces un galda spēles.

Firmas Jānis Roze interneta veikala menedžere Kristīne Banga uzskata, ka skolēnu vecākiem šī ir iespēja izvairīties no garām rindām un grūstīšanās grāmatu veikalos un iegādāties skolai nepieciešamās lietas turpat mājās vai birojā pie datora. "Tas ir mūsdienīgi," viņa saka.

Arī Neatkarīgā pārliecinājās, ka grāmatu pasūtīšana internetā ir patiešām ērta. Pirmkārt, par pasūtījumu iespējams norēķināties trijos veidos: ar kredītkarti un debetkarti, ar naudas pārskaitījumu un skaidrā naudā (tiešās piegādes gadījumā). Otrkārt, Rīgas iedzīvotājiem interneta grāmatnīcas lietošana ir īpaši izdevīga – pirkumu divu darba dienu laikā nogādā tieši mājās vai birojā (pēc klienta izvēles) bez papildu samaksas. Pārējiem klientiem (arī ārpus Latvijas) piegādes izmaksas atkarīgas no Latvijas Pasta vai kurjerpasta tarifiem.

"Lai padarītu iepirkšanos internetā vēl ērtāku, pastāvīgajiem lietotājiem tiek piedāvāta iespēja reģistrēties: tas atvieglo maksājuma veikšanu, kā arī padara izdevīgāku pašu iepirkšanos, jo, atkarībā no kopējās pirkumu summas, tiek piešķirta atlaide 4–10 procentu apmērā," stāsta K. Banga.

Viņa stāsta, ka Īrijā dzīvojošie latvieši ļoti daudz pasūta mācību grāmatas latviešu valodā.

Vislielākās rindas parasti izveidojas pie apgāda Zvaigzne veikaliem. Taču arī tas piedāvā alternatīvu iespēju – pasūtīt grāmatas pa pastu. Šāds pakalpojums esot pieejams jau kopš 1996. gada. Vidēji katru gadu vairāk nekā tūkstotis klientu – gan individuālo, gan kolektīvo – izmantojot šādu iespēju. Tomēr no kopējā apjoma tas ir neliels daudzums, norāda Zvaigzne mārketinga un reklāmas daļas vadītājs Gints Balodis. Viņaprāt, iepirkšanās veikalos tomēr joprojām ir ērtākais veids. "Tur ir zinošas pārdevējas, kas var palīdzēt sameklēt nepieciešamās grāmatas un izvēlēties īsto no vairākiem variantiem, lai pēc tam nesanāk tā, ka nopirktas citas. Tad atkal jānāk atpakaļ uz veikalu, lai samainītu," teica G. Balodis. Lai pa pastu iegādātos Zvaigznes grāmatas, lasītājam ir jāaizpilda pasūtījuma kupons, ko var lejuplādēt internetā. Tas jānosūta apgādam pa pastu vai arī pa faksu. Saņemot pasūtīto grāmatu, pastā par to jāmaksā tikai izdevniecības noteiktā cena, kura ir norādīta katalogā un pasta izdevumi. Vienīgi skolu pasūtījumam pasta izdevumus sedz apgāds. Grāmatas pastā var izņemt, maksājot tikai skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu.

Arī izdevniecība Lielvārds piedāvā grāmatu pasūtīšanu internetā, taču tikai sadarbības grāmatnīcām un skolām, slēdzot sadarbības līgumu. Individuālie pircēji internetā varot tikai rezervēt grāmatas, kurām pēc tam pašam jānāk pakaļ un jāsamaksā uz vietas veikalā. Lielajām rindām, kas veidojas ap skolas sākuma laiku, tirgotāji atraduši arī citas alternatīvas. Tā, piemēram, grāmatu nams Valters un Rapa aicina pircējus atstāt veikalā vai nosūtīt pa epastu sarakstu ar nepieciešamajām grāmatām, kurām pēc tam nākamajā dienā var atnākt pakaļ, norēķināties un saņemt tās bez rindas. Pasūtījums jāizņem ne vēlāk kā nedēļas laikā.

 

Šogad liela interese par LU piedāvātajām doktorantūras programmām

LETA  08/24/06    Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras studiju programmām kopumā pieteicies 261 jaunais students, informēja LU sabiedrisko attiecību departamenta ziņu redaktore Gundega Krakopa.

Jau ziņots, ka 22.augustā beidzās pieteikšanās LU 23 doktorantūras programmām.

Atsaucība bija liela, vēl pēdējā dienā veidojās garas studētgribētāju rindas, sacīja Krakopa.

Kā vēsta LU zinātņu daļas apkopotā informācija, šogad nav nevienas studiju programmas, kurā nebūtu saņemts neviens iesniegums.

Visvairāk pieteikumu ir saņemti Vadībzinātnes doktorantūras studiju programmā - 33. Pēc tam seko Ekonomikas un Bioloģijas doktorantūras studiju programma.

Liela interese ir bijusi arī par Juridiskās zinātnes, Medicīnas un Farmācijas, Filoloģijas, kā arī Fizikas un astronomijas studiju programmām.

Jau ziņots, ka iestājpārbaudījumi risināsies līdz 8.septembrim LU struktūrvienībās, turklāt rezultāti tiks paziņoti līdz 15.septembrim.

Reģistrēšanās pēcdiploma studiju programmās noritēs līdz 25.septembrim.

 

Ārzemju gidi veido jaunu valsts vēsturi

Signe Sproģe, speciāli  NRA  08/24/06    Laikā, kad sabiedrība ir satraukta par to, kāds iespaids par valsti rodas tūristiem, to apmeklējot, valsts instances maz dara, lai sakārtotu likumdošanu, kas noteiktu, ka par valstij svarīgiem kultūras pieminekļiem tūristus informētu vien kompetenti vietējie gidi, nevis tūristu grupu pavadošie gidi.

No visām trim Baltijas valstīm tieši Latvijā ir visnesakārtotākā tūrisma industrija. Daudzviet Igaunijā un Lietuvā ir atļauts par vēstures objektiem stāstīt tūristiem vien vietējiem gidiem, kas ir kompetenti un zinoši par attiecīgā objekta vēsturi un notikumiem, bet Latvijā šobrīd nav ierobežojumu ārzemju tūristu grupu pavadošajiem gidiem. Latvijas Profesionālo gidu asociācijas prezidents Juris Martinsons skaidro, ka līdz ar šādu nesakārtotu likumdošanu jebkurš ārzemju gids, piemēram, skotu tūristu grupiņu var izvest cauri Vecrīgai, sarunājot visādas aplamības.

Galu galā ārzemju tūristi par Rīgu iegūst vien informāciju, ka pilsētā ir Centrāltirgus, Okupācijas muzejs, Pēterbaznīca un krāšņs sekstūrisma piedāvājums. Profesionāli apmācīti vietējie gidi par pilsētas vēsturiskajām vietām tūristus var informēt kompetentāk, līdz ar to radot kolorītāku un objektīvāku kopējo iespaidu par valsti. Diemžēl pagaidām valsts instances nerisina šīs problēmas.

J. Martinsons stāsta, ka «nesen saņemta ziņa no Ekonomikas ministrijas (EM) Tūrisma departamenta, ka kārtējai darba grupai, kas virzītu tūrisma jautājumu, atteikts finansējums».

Lietuvā, Viļņas vecpilsētā, ir aizliegts iebraucēju gidiem stāstīt tūrisma grupai par šo vēsturisko vietu. Tas jādara vietējiem kompetentiem gidiem. Tūrisma kompānijas «Impro» pārstāvji stāsta, ka Lietuvas pašvaldības policija uzmana tūristu grupas, lai tiem informāciju sniegtu vietējie gidi. «Impro» pārstāvjiem vairākkārt nācies maksāt sodu par attiecīgā likuma apiešanu. Nesakārtojot likumdošanu tūrisma jomā, cieš ne tikai valsts tēls, bet arī tiek zaudēti nodokļi, kā arī pakalpojuma jomas darba vietas, savu viedokli izsaka J. Martinsons.

Jāpiebilst, ka arī ne visi vietējie gidi profesionāli pārzina konkrēto maršrutu, pa kuru vēlas izvadāt ārzemju tūristu grupas.

 

Mūžizglītība – personības attīstībai un karjerai

Inga Balode,  NRA  08/24/06    Tomēr jāatzīst, ka pieaugušo izglītība pastāv un attīstās atbilstoši pieprasījumam, nebūdama valsts izglītības politikas un sistēmas definēta sastāvdaļa. Izglītības likums paredz iespējas iegūt izglītību mūža garumā, bet neparedz iespēju saņemt attiecīgās izglītības pakāpes diplomu, pa daļām apgūstot attiecīgās programmas mācību priekšmetus. Uz Neatkarīgās jautājumiem lūdzām atbildēt Biznesa augstskolas Turība rektora vietas izpildītāju inženierzinātņu doktoru Antonu Kiščenko.

– Beidzot Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi dokumenta projektu Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013. gadam, kurā piekami detalizēti izklāstītas mūžizglītības problēmas un to risinājumu politika 2007.–2013. gadā.

– Ir skaidrs, ka pašreizējā tehnoloģiju straujās attīstības laikā nevienā skolā vai augstskolā nevar apgūt zināšanas visam mūžam. Pašlaik darba devēji ir neapmierināti ar savu darbinieku nepietiekamo ieinteresētību pilnveidot savas zināšanas un prasmes. To varētu izskaidrot ar vēsturiski radušos situāciju, tautsaimniecībai pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Šajā laikā nebija tik izteikta nepieciešamība pēc kvalitatīvām augsta līmeņa zināšanām. Līdz ar to ir uzteicama Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva izstrādāt šo mūžizglītības attīstības dokumentu. Taču uzreiz jāsaka, ka neviens izglītības iegūšanas posms nevar kvalitatīvi attīstīties, neattīstot visu izglītības sistēmu kopumā, jo īpaši vispārējo un vidējo izglītību, kurā ir daudzi trūkumi. To atzīst arī pamatnostādņu izstrādes autori, uzsverot, ka "pēdējo gadu laikā pieaudzis to jauniešu skaits, kas pamet skolu, neiegūstot pamatizglītību. 7,4% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju joprojām nav pamatizglītības. Iespējams, šis skaitlis ir vēl lielāks, jo 10% iedzīvotāju Latvijas 2000. gada skaitīšanā nav norādījuši savu izglītību. Jauniešiem līdz 18 gadu vecumam ir iespēja atgriezties formālās izglītības sistēmā, bet cilvēkiem pēc 18 gadiem iespēja apgūt pamatizglītību ir ierobežota, jo valstī ir tikai 35 vakara – neklātienes vidusskolas. Trūkst alternatīvu iespēju izglītības turpināšanai. Darba devēji aizvien mazāk vēlas piedāvāt darbu cilvēkiem ar zemām pamatzināšanām. Līdz ar to veidojas jauns sociāli izslēgto cilvēku slānis".

Vērtējot jaunā dokumenta projekta nozīmīgumu, svarīgi novērtēt tā sasaisti ar pārējo Latvijas attīstību reglamentējošo dokumentu saturu.

Tāpat būtiski, lai šā dokumenta ieviešanas rezultātā centrā patiešām tiktu likta cilvēkresursu attīstība, kā tas vairākkārt uzsvērts dokumenta projektā, nevis jaunu daudzskaitlīgu departamentu, aģentūru un citu institūciju radīšanu.

– Pamatnostādnēs arī īpaši akcentēts, ka "katrai izglītības iestādei jārada priekšnosacījumi izglītotu cilvēku izaugsmei, uzņēmības, patstāvības un atbildības, un gatavības mācīties mūža garumā veidošanai".

– Neapšaubāmi, mācību iestādēs, īpaši privātajās augstskolās, šis darbs notika jau labi sen pirms šā jaunā dokumenta nākšanas klajā, jo studentiem nepieciešams apgūt arvien vispusīgākas un saturiski ietilpīgākas zināšanas, lai konkurētu darba tirgū gan Latvijā, gan ārzemēs. Līdz ar to Biznesa augstskola Turība pirms vairākiem gadiem jau sākusi īstenot studiju programmas, kuru saturs atbilst darba tirgus prasībām, jo šo programmu izstrādē iesaistīti vadošie darba tirgus speciālisti. Šo speciālistu rekomendācijas bija svarīgas, pārstrukturējot esošas studiju programmas pēc studiju moduļiem. Apgūstot atsevišķu studiju moduli, students iegūst zināšanas un prasmes kādu noteiktu konkrētu darba veikšanai.

Turklāt šo programmu galvenās priekšrocības ir prakses reālos uzņēmumos un citās institūcijās Latvijā un ārvalstīs. Pēc moduļu principa pārveidotās programmas nodrošina iespēju studentiem daļu studiju kursu apgūt ārvalsts augstskolās, pielīdzināt dažādu līdzīgu ārvalstu augstskolu programmas un nodrošināt iespēju iegūt dubultdiplomus. Tāpat īstenojam trīs studiju programmas estudijās. Beidzot šajā dokumentā valsts līmenī tiek atzīta šā studiju forma un tās attīstības iespējas un perspektīvas. Viens no būtiskākajiem kvalitatīvas izglītības iegūšanas trūkumiem ir studentu nepietiekamas svešvalodu zināšanas. Bet, iesaistot studentus dažādos Eiropas Savienības finansētos projektos un programmās, viņi papildu apgūst gan valodas zināšanas, gan zināšanas un prasmes attiecīgajās profesionālajās jomās, kā arī bagātina savu kultūrizglītības redzējumu.

– Kā zināms, Latvijā joprojām ir liels profesionālu, vispusīgi izglītotu docētāju deficīts. Daudziem no viņiem nav arī nepieciešamās izpratnes par sevis pilnveidošanas nepieciešamību visa mūža garumā.

– Labi izglītotu docētāju joprojām trūkst. Daudzi mācībspēki piestrādā vairākās augstskolās, un viņu lekciju kursi ne vienmēr ir atbilstošas kvalitātes. Tie vairāk atgādina nevis oriģinālu priekšlasījumu, bet gan neskaitāmas reizes atkārtotu magnetofonā ierakstītu tekstu. Šāda docētāju staigāšana no vienas augstskolas uz otru aizsākās deviņdesmito gadu sākumā, kad privātajās augstskolās viņi varēja saņemt ievērojami lielāku atalgojumu nekā valsts augstskolās. Pēdējos gados atalgojuma apjomam ir tendence izlīdzināties, tomēr vēl joprojām privātās augstskolās strādājošiem tas ir lielāks. Par lielāku samaksu tiek prasīta arī labāka kvalitāte. Turklāt pašlaik spēkā esošais Augstskolu likums paredz, ka docētāju var ievēlēt tikai vienā augstskolā. Tādējādi radīti priekšnoteikumi augstskolu docētāju izaugsmei – lai tiktu ievēlēts pienācīgi apmaksātā docētāja amatā, jāapliecina sava reālā kvalifikācija, kas prasa sevis izglītošanu un pilnveidošanu visa mūža garumā. Ir svarīgi sabalansēt docētāju un administratīvā personāla darbība laiku, kas atvēlams pedagoģiskajam, pētnieciskajam, administratīvajam darbam un sevis pilnveidošanai. Tāpēc radām iespēju arī akadēmiskajam personālam pilnveidot savas profesionālās prasmes, līdzīgi kā studentiem praktizējoties konkrētos uzņēmumos un citās institūcijas. Šo iespēju nodrošina noslēgtie sadarbības līgumi ar uzņēmumiem un vinnētie Eiropas Savienības projekti.

– Kādu reālu ieguvumu, jūsuprāt, dotu konkrētām augstākās izglītības iestādēm mūžizglītības dokumenta veiksmīga īstenošana?

– Manuprāt, šajā ziņā vērtīgākā būtu to projektu īstenošana, kas saistīta ar valsts (publisko) un privāto partnerību. Un šādu risinājumu iespēju paredz jaunais dokuments. Taču, joprojām atbalstot katras augstskolas autonomiju un liberālas pieejas izglītības attīstības veicināšanā, kuru īpaši popularizēja arī mūsu augstskolas bijušais rektors ekonomikas zinātņu doktors Jānis Āboltiņš, uzskatu, ka katra augstskola sadarbībā ar darba devējiem un citām ieinteresētajām personām un institūcijām veido savu filosofiju un politiku arī mūžizglītības jomā.

Liberālisma priekšrocības tika apliecinātas arī nupat notikušajā seminārā par vispārējās izglītības reformas pieredzi Lielbritānijā, kura laikā izglītības eksperti no Lielbritānijas par galveno iemeslu savas izglītības sistēmas pēdējā laika nenoliedzamajiem panākumiem minēja tieši lielākas brīvības deleģēšanu un uzticēšanu pašām mācību iestādēm un pašvaldībām.

 

 

 

 

Kultūrā...

 

 

 

Teātra sezonas nacionālās īpatnības

Arno Jundze,  NRA  08/17/06    Pirmdien Jaunā Rīgas teātra (JRT) idejiskais līderis, starptautiski pazīstamais režisors Alvis Hermanis nāca klajā ar izteikumiem, kuri NT varētu pat ļoti nepatikt. Dzīvojam demokrātiskā valstī, tāpēc apgalvojums, ka Alvim Hermanim ir tiesības teikt, ko viņš domā, varbūt arī ir formalitāte, tomēr mūsu sabiedrībā ir teju vai vairāk tēmu, par kurām mīļā miera labad nav pieņemts runāt, salīdzinot ar tām, par kurām mēdz izteikties visi.

A. Hermaņa tēzes konspektīvi ir šādas. "Nacionālā teātra nosaukumam būtu jābūt ceļojošam, to varētu piešķirt reizi trijos gados teātrim, kura repertuārā ir visvairāk oriģināllugu, kurš tiešām rūpējas par oriģināldramaturģijas attīstību un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu." Ja par nacionālo tiek dēvēts teātris, kurš no latviešu oriģināldramaturģijas iestudē tikai "vienu vecu Paula Putniņa lugu un Ādolfa Alunāna lugu ar Raimonda Paula piekomponētu mūziku", Latvijas sabiedrībā teātra māksla var tikt tā degradēta, ka nodokļu maksātāji nevēlēsies, lai no viņu nodokļiem tiktu uzturēti valsts teātri. Tāpat režisors norādījis, ka JRT direktore Gundega Palma, kas jau gadiem sekmīgi vada teātra saimniecību ar minimāliem līdzekļiem, jau nav "Ojārs Rubenis, kurš atļaujas Kultūras ministrijai izvirzīt ultimātu, un rezultātā viduvējs teātris saņem milzīgu dotāciju no valsts budžeta".

Lai nu kā ar emocijām, fakts tomēr ir tāds, ka pazīstamākais Latvijas teātris joprojām strādā neremontētajās vecās Dailes telpās, kas ir tikpat nožēlojamā stāvoklī kā vairums pašvaldību varā pamesto Latvijas kultūras namu. Runa būtībā ir par veco labo līdzekļu sadali. Kultūrpolitiskajai tēzei, ka personības piesaistīs līdzekļus, ir arī ēnas puse. Šķiet, tas bija senjors Mandarīns no Sīpoliņa piedzīvojumiem, kurš uzrausās uz spoguļa un draudēja velties lejā, ja nedabūs kārotos saldumus. Hermanim taisnība – izskatās, ka pazīstamu zīmolu īstenotā šantāžas politika kļūst par tendenci kā teātrī, tā mūzikā un citās augstās mākslas sfērās.

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  08/18/06

- Gaismas tīkls atklāts. Vakar Lauberes pagasta bibliotēkā notika preses konference, ar kuru simboliski tika atklāts projekts Gaismas tīkls jeb Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma (VVBIS) Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās – īstenojot pēdējo Gaismas tīkla projekta datortehnikas iepirkumu, šobrīd 97 procentos valsts un pašvaldību publisko bibliotēku ir ierīkots internets. Tādējādi bibliotēka kļūst par nozīmīgu kultūras, izglītības un informācijas centru, kurā piekļuve jaunajām tehnoloģijām ļauj cilvēkiem apgūt nepieciešamās iemaņas informācijas meklēšanā un izmantošanā.

- Pūt, vējiņi! – pirmā. Jaunākie dati liecina, ka balsojumā par populārākajām dziesmām, kas varētu skanēt Vispārīgo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā, kā arī jau šoruden Dziesmu dienā un Dziedāšanas svētkos februārī, tāpat kā pirmajā balsošanas nedēļā jūlijā, līderos ir latviešu tautasdziesma Pūt, vējiņi!, aiz sevis atstājot M. Brauna un Raiņa Sauli, Pērkonu, Daugavu un I. Kalniņa, M. Čaklā Lilioma dziesmu. Balsošana mājaslapā www.musudziesmas.lv turpināsies līdz septembrim.

Līvija Dūmiņa,  NRA  08/23/06    Valmierā būs jauna estrāde. Valmierā katru vasaru notiek vairāki vērienīgi kultūras pasākumi, aktualizējot jautājumu par jaunas vai rekonstruētas pilsētas estrādes nepieciešamību. Augusta sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka valmierieši, kas nav apmierināti ar pašreizējo estrādes novietojumu, vēlētos, lai tā atrodas Pārgaujā, minot Pauku priedes kā piemērotāko atrašanās vietu. Valmieras Kultūras centra direktore Vaira Dundure atzīst, ka, ņemot vērā ierosinājumus un idejas, secināts – jābūvē jauna estrāde, un tās atrašanās vieta varētu būt netālu no līdzšinējās estrādes. Estrādes projektēšanu iecerēts sākt jau nākamajā gadā.

- Rīgā jauna galerija. Gleznotāju ielā 5 durvis vērusi jauna galerija – Anna art gallery, kurā patlaban skatāma vecmeistaru gleznu izstāde. Galerija apmeklētājiem atvērta darbdienās no pulksten 11 līdz 19, sestdienās no pulksten 11 līdz 17.

Līvija Dūmiņa,  NRA  08/24/06

- Jaunumi Fotogrāfijas muzejā. Latvijas Fotogrāfijas muzejs informē, ka telpu remonta dēļ tiek atcelta paredzētā muzeja krājuma izstāde Ventspils 1944.–1945. Portreti. Pētera Jaunzema melnbaltās fotografikas izstādes Tēlu pieradināšana apskates laiks tiek pagarināts līdz 15. septembrim.

- Bernharda Viki fotogrāfijas Rīgā. No 25. augusta Ārzemju mākslas muzejā būs apskatāma Bernharda Viki fotogrāfiju izstāde, kas rīkota sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Starptautiskā filmu festivāla Arsenāls ietvaros Rīgā skatāmās izstādes autors Bernhards Viki bija ne tikai izcils režisors un aktieris, bet arī fotogrāfs un daudzo ceļojumu laikā fiksējis visu, kas saistījis uzmanību. Izstādē Ārzemju mākslas muzejā, kas būs atvērta līdz 24. septembrim, aplūkojami četrdesmit viņa darbi.

- Latvijas Radio koris Stokholmā. Šodien Stokholmas Gustava Vasa baznīcā uzstājas Latvijas Radio koris. Solo koncerta programmā iekļauti Arvo Perta, Mārtiņa Viļuma, Ērika Ešenvalda, Olivjē Mesiāna, kā arī vairāki Pētera Vaska darbi.

- Pieprasa paskaidrojumus Ginteram Grasam. Vakar laikraksts The New York Times publicējis ziņu, ka Simona Vīzentāla centrs pieprasījis no Gintera Grasa paskaidrojumus par rakstnieka dienestu Waffen SS. Nobela prēmijas laureāts vācu rakstnieks G. Grass nesen atzinis, ka 17 gadu vecumā karojis nacisma režīma pusē.

- Mirrage Jazz Orchestra brauks uz Arhangeļsku. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja piešķīrusi 4340 latu orķestra Mirage Jazz Orchestra dalībai džeza festivālā Arhangeļskas džeza dienas. Festivāls norisināsies no 22. līdz 24. septembrim. Par piešķirto summu paredzēts apmaksāt ceļa izdevumus 14 orķestra mūziķiem.

- Gaidāma Miķeļa Fišera izstāde. 4. septembrī topošās Rīgas pilsētas izstāžu zāles telpās tiks atklāta Miķeļa Fišera izstāde Bez cilvēkiem. Izstāde organizēta Rīgas pilsētas izstāžu zāles projekta ietvaros, lai iezīmētu būvniecības sākumu, kas sāksies tūlīt pēc izstādes norises septembra otrajā pusē. M. Fišeram tā būs jau ceturtā personālizstāde, iepriekš viņa darbi izraisījuši diezgan asas diskusijas sabiedrībā.

- Artūra Ņikitina jubilejas izstāde. Šodien pulksten 18 Maskavas namā Rīgā tiek atklāta mākslinieka akadēmiķa Artūra Ņikitina jubilejas izstāde. Artūrs Ņikitins dzimis 1936. gadā Ļeņingradā, 1962. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. Kopš 1958. gada piedalījies vairāk nekā 400 izstādēs, ir neskaitāmu gleznu, grafiku, skulptūru un dizaina darbu autors. Izstāde būs apskatāma līdz 8. septembrim.

- Moskītu krasts – latviski. Apgāds AGB laidis klajā Pola Terū romānu Moskītu krasts. Kino cienītājiem šis darbs pazīstams no Pītera Veira 1986. gada ekranizējuma ar pasaulslaveno Harisonu Fordu galvenajā lomā. Filmas pirmavots savulaik izpelnījies virkni respektablu britu literāro prēmiju, kuras piešķir nevis par daiļdarbu komerciālajiem panākumiem, bet gan literāro kvalitāti.

 

Grāmatas

Līvija Dūmiņa,  08/21/06

Jānis Vahers, Ilona Bērziņa. Lūzums. No milicijas līdz policijai. Nordik, 2006

Grāmata stāsta par laiku, kad LPSR milicija pārtapa par Latvijas Republikas policiju. Ir bijušas fragmentāras liecības un atmiņas par atmodas laika miliciju preses izdevumos un dažās grāmatās, bet kādreizējo milicijas un tagadējo policijas darbinieku atmiņās noglabāti arī tādi dienesta fakti, piedzīvojumi un pārdzīvojumi, kas dažādu iemeslu dēļ noklusēti vai atklāti tikai daļēji. Šeit var uzzināt, kur Skrastiņš lika prokuratūras naudu, kur pazuda Vaznis 1991. gada 19. augustā un kāpēc Čevers šāva puča laikā...

Bela Kaufmane. Augšup pa lejupejošām kāpnēm. Tulkojusi Ilga Melnbārde, Nordik, 2006

Tā ir skolotāja, kuras eksistence starp divām pasaulēm – to, kurā vadība ar kārtējiem rīkojumiem un mācību līdzekļu trūkums, un otru, kur skolēni, viņu problēmas un attieksme –, pūloties tikt augšā, ja pakāpieni nenovēršami ved lejup, definēta grāmatas nosaukumā. Grāmata, kurā amerikāņu rakstniece aizrautīgi un iejūtīgi atklājusi skolēnu un skolotāju attiecību sarežģījumus, tapusi 1964. gadā un vēl joprojām piedzīvo atkārtotus izdevumus dažādās valstīs. Tagad arī Latvijā, kur 1971. gadā parādījusies, lika sabiedrībai šūmēties, šis tas no autores aplūkotajām problēmām bija jaunais nezināmais. Varbūt ir vērts tagad pārlasīt vēlreiz?

Gregorijs D. Jangs, Neits Breidens. Storoževoj. Dumpis uz PSRS karakuģa 1975. gadā Rīgā. Tulkojis Āris Jansons, Atēna, 2006

Grāmata par mūsdienās rēgainu, bet padomju apstākļos tomēr reālu tēmu. Kuģa Storoževoj poļitruks Sabļins svēti tic absurdajām komunisma mācībām, saskatot šo utopisko teoriju absolūto neatbilstību padomju realitātei. Jaroslava Hašeka attēlotais leitnants Dubs ir viena no komiskākajām personām Šveikā, toties poļitruka Sabļina mēģinājums pārvērst Storoževoj par jaunas revolūcijas šūpuli ir traģiska un slēpta padomju militārās vēstures lappuse.

 

Vēl divas dienas sauszemes ceļi ved uz Meinarda svētvietu

Jānis Ogle,  NRA  08/22/06    Uz vairākām dienām Daugavā pazemināts ūdens līmenis, kas ļauj interesentiem apmeklēt senākās svētvietas drupas Ikšķilē. Svētdien uz svētku dievkalpojumu salā bija pulcējušies vairāk nekā 300 ticīgo, bet arī ikdienā cilvēki ar lielu interesi dodas aplūkot 12. gadsimta kristietības šūpuli.

Kad ūdenslīmenis nav pazemināts, uz aptuveni puskilometru attālo salu no krasta aizved laivas un kuteri, lai varētu aplūkot šo 12. gadsimtā tapušo vēstures un kultūras pieminekli. Sala ir pirmā kristietības svētvieta Latvijā, uz tās savulaik celta viena no pirmajām mūra celtnēm Latvijā un pat Baltijā. Reizi gadā Svētā Meinarda sala Daugavā parādās virs ūdens – tad notiek gadskārtējais Svētā Meinarda svētku dievkalpojums.

Lai veiktu Rīgas HES dambja nogāžu betona virsmu plānoto apsekošanu un lai piekļūtu Meinarda baznīcai, ūdenslīmenis šogad Rīgas HES ūdenskrātuvē pazemināts no 17. līdz 24. augustam, skaidroja a/s Latvenergo Korporatīvo komunikāciju departamenta Ārējo komunikāciju projektu vadītāja Baiba Ābelniece.

Salu šogad apmeklējis necerēti liels cilvēku skaits arī dienās pirms dievkalpojuma. "Tas nozīmē, ka cilvēkiem vajadzīgs Dieva vārds un pestīšana," viedokli par interesi par Ikšķiles Meinarda baznīcas drupām skaidroja Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats. "Katru dienu uz salas pabija vismaz trīsdesmit cilvēku," pastāstīja ikšķiliete Laura Škute. Sieviete pati arī vairākas reizes bija uz svētās Meinarda salas, lai sevi garīgi stiprinātu.

***

Meinarda sala

- Ikšķiles bīskapu Meinardu 1993. gadā katoļu baznīca kanonizēja par Latvijas un Igaunijas apustuli

- Sala ir iznomāta Ikšķiles Romas katoļu draudzei uz 50 gadiem

- 2003. gadā veikti darbi salas krastu nostiprināšanai

- Uz salas ir izvietots akmens altāris un krusts

 

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  08/22/06

- Mākslas galerijā Cherado Art Empire aplūkojama Latvijas mākslinieku darbu izstāde, kas tapusi starptautiskā projekta Danaja ietvaros. Projekts Danaja tiek rīkots par godu pasaulslavenā mākslinieka Rembranta Harmensa van Reina jubilejai. Viens no populārākajiem viņa darbiem ir glezna Danaja. Projekts mēģina atbildēt uz jautājumiem, kādu mēs redzam šo mākslinieku šodien, kāda nozīme ir viņa atstātajam mantojumam.

- Galerijā Carousell apskatāma gleznotājas Diānas Adamaites personālizstāde Telpas formula.

- Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantes Evas Stāveres pirmā personālizstāde. Izstādē eksponēti astoņi grafikas darbi, kas veidoti sietspiedes un aukstās adatas tehnikā.

- Galerijā – kafejnīcā Istaba šodien pulksten 18 atklās Latvijā pirmo dzejas izstādi Runā lietas, kas tapusi ar domu ieinteresēt to auditorijas daļu, kas līdz šim latviešu dzeju pazīst maz vai par to neinteresējas, aktualizējot dzejas valodu mūsdienu realitātē un sintezējot vārdu un vizuālo mākslu. Dzejoļi tiks eksponēti uz dažādiem ikdienā lietojamiem un dekoratīviem priekšmetiem un lietām. Dažādas noskaņas raisošas lietas un dažādas noskaņas dzejas rindas atradīs cita citu. Izstāde tapusi, sadarbojoties dzejniekiem Rihardam Bargajam, Kristai Burānei, Ingai Gailei, Agnesei Krivadei, Ģirtam Koknēvičam, Martam Pujātam un Kārlim Vērdiņam. Projekta māksliniecisko pusi koordinē māksliniece Linda Lūse.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls ceturtdien pulksten 18 tiks atklāts 8. starptautiskais jauno mediju kultūras festivāls Māksla + komunikācijas 2006: viļņi. Šogad festivālam, ko Latvijā organizē jauno mediju kultūras centrs RIXC, tiek atzīmēta desmitā jubileja. Festivāla tēma ir Elektromagnētiskie viļņi kā materiāls un medijs mākslā. Izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma vērienīga starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde Viļņi. Tajā piedalīsies 70 mākslinieku no 18 dažādām pasaules valstīm. Festivāla laikā notiks arī zinātniskā konference, mākslinieku prezentācijas, eksperimentālo filmu un video demonstrējumi, dzīvā kino performances. Plašāka informācija pieejama www.rixc.lv .

- Ārzemju mākslas muzejā piektdien pulksten 17 tiks atklāta ievērojamā režisora un aktiera Bernharda Viki (1919–2000) fotoizstāde, kas tiek rīkota starptautiskā filmu festivāla Arsenāls ietvaros. B. Viki kļuva slavens ar filmu Tilts, līdz šim viņa darbība fotogrāfijā bijusi mazāk zināma. Izstādē skatāmos 40 fotodarbus B. Viki fotografējis 20. gs. 50. gados ceļojumu laikā Vācijā, Francijā, Itālijā, Bosnijā, Marokā, Āfrikā, Krievijā u. c. Viņš netika koncentrējies uz kādu noteiktu tēmu, bet iemūžināja visu, kas vizuāli uzrunāja, tajā skaitā Otrā pasaules kara sekas.

- Galerijā Antonija trešdien tiek atklāta gleznotājas Lidijas Auzas (1914–1989) izstāde.

L. Auzas glezniecība ir spilgta, bet līdz šim maz izvērtēta parādība Latvijas mākslā. Māksliniece 1949. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Savā radošajā darbībā gleznojusi gan figurālas, gan abstraktas kompozīcijas. Viena no pirmajām glezniecībā izmantojusi palīgmateriālus – metāla skaidas, koka un papīra uzlīmes, stikla lauskas.

 

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 

Pētījums: Baltijas jūras dibens aizvien vairāk atgādina tuksnesi

LETA  08/17/06    Baltijas jūras dzīlēs aizvien jūtamāk samazinās skābekļa daudzums, tāpēc jūras flora un fauna izmirst, un vairākās Somu līča vietās jūras dibens jau atgādina tuksnesi, liecina Eiropas valstu pētījums, kurā piedalījušies arī Latvijas zinātnieki.

Tikai četros no 47 apsekotajiem punktiem atrasta bagātīga un daudzveidīga jūras dibena fauna, bet 37 punktos tās faktiski vispār nav.

Šo pētījumu, kura rezultātus ceturtdien nodevuši atklātībai Somijas Vides institūts un Somijas Jūras pētījumu institūts, Baltijas ziemeļdaļā veikuši sešu valstu - Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Latvijas eksperti.

"Jūras dibena fauna ir labs rādītājs, kas raksturo jūras dibena stāvokli ilgākā laika posmā un īpaši pārmaiņas skābekļa režīmā," norāda pētnieki.

Visā apsekotajā rajonā jūras dibena tuvumā, 50-60 metru dziļumā, skābekļa ūdenī faktiski vairs nav, toties gandrīz visur atrodamas toksiskās gāzes - sērūdeņradis, slāpeklis un fosfors, norādīts pētījumā.

Kā ziņu aģentūrai AFP sacījis viens no ekspedīcijas vadītājiem, Somijas Jūras pētījumu institūta pārstāvis Hari Kankānpē, lai gan situācija ir bijusi vēl sliktāka, arī pašlaik tā uzskatāma par ļoti nopietnu.

"Runājot par skābekļa daudzuma samazināšanos, mēs esam tādā pašā vai pat sliktākā līmenī nekā deviņdesmitajos gados," viņš piebildis.

Skābekļa satura samazināšanos ūdenī, ko izraisa lielais piesārņojums, kas nonāk jūras dibenā no piekrastes valstīm, pastiprina arī dabas faktori. Proti, ūdeņi ar zemu skābekļa saturu no rietumiem, tas ir, no Baltijas jūras vidusdaļas, ieplūst Somu līcī, savukārt valdošie vēji tur dzen ar skābekli bagātos ūdeņus no austrumiem un rietumiem, skaidrojis Kankānpē.

Ekologu satraukumu par Baltijas jūras piesārņojumu īpaši vairo tas apstāklis, ka ūdeņu attīrīšanās Baltijā norisinās ļoti lēni, jo ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru faktiski norisinās vienīgi pa Ēresuna šaurumu, kas ir tikai nedaudzus kilometrus plats.

 

Latvijas ceļotājus apmierina braucieni uz Zviedriju, neapmierina ceļojumi uz Krieviju

LETA  08/20/06    Latvijas ceļotājus visvairāk apmierinājuši braucieni uz Zviedriju, savukārt mazāk labi bijuši ceļojumi uz Krieviju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šā gada otrajā ceturksnī veiktais ceļotāju apsekojums.

Atgriežoties no Zviedrijas, 63,9% gadījumu ceļojums tiek vērtēts kā ļoti labs, vēl 30,7% aptaujāto to atzīst par labu. 4,8% braucienu uz Zviedriju vērtē kā apmierinošu, bet 0,5% - kā sliktu.

Ceļojumu uz Ukrainu kā ļoti labu vērtē 59,8% aptaujāto, bet 36,1% - kā labu, savukārt 4,1% - kā apmierinošu.

Tāpat Latvijas ceļotājus apmierinājuši braucieni uz kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu. Atgriežoties no Igaunijas, 49,8% ceļojumu novērtējuši kā ļoti labu, 38,7% - kā labu, bet 11% - kā apmierinošu. Braucienu uz Lietuvu kā ļoti labu novērtējuši 46,4%, 39,5% - kā labu, bet 13,3% - kā apmierinošu.

Ceļojumu uz Austriju par ļoti labu atzinuši 45,1% aptaujāto, kamēr 39,9% to uzskatīja par labu, bet 15% - par apmierinošu. Savukārt braucienu uz Vāciju kā ļoti labu novērtējuši Vācijas 41,1%, kā labu - 41,6%, bet kā apmierinošu - 17,3%.

Atgriežoties no Baltkrievijas, ceļojumu uz šo valsti kā ļoti labu vērtējuši 40%, kā labu - 42,4%, kā apmierinošu - 16,7%, kā sliktu - 0,4%, bet kā ļoti sliktu - 0,5%. Somijas apmeklējumu kā ļoti labu atzinuši 37,1% ceļotāju, kā labu - 59,1%, bet kā apmierinošu - 3,7%.

Brauciens uz Poliju ļoti labs bijis 33,3% Latvijas ceļotāju, labs - 47,1%, apmierinošs - 16,7%, bet slikts - 2,9%. Savukārt Francijas braucienu kā ļoti labu novērtējuši 32,4%, kā labu - 63,1%, bet kā apmierinošu - 4,5%.

Ceļojumu uz Krieviju par ļoti labu atzinuši 29,4% Latvijas iedzīvotāji, par labu - 21,9%, par apmierinošu - 5,3%, bet par sliktu - 0,2%.

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāji šā gada otrajā ceturksnī, atgriežoties no ārzemēm, valsts robežu šķērsoja 761 000 reižu jeb par 5,8% vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī.

 

Izskanējuši plaši apmeklētie Rīgas svētki

Kristaps Kārkliņš,  NRA  08/21/06    Lielāko interesi skatītāji tradicionāli izrādīja par uguņošanu, kas atšķirībā no citām reizēm šogad notika pie Dzelzceļa tilta.

Izvēloties nedaudz atšķirīgu svētku atzīmēšanas veidu, šogad Rīga savu jubileju svinēja malu malās, nevis koncentrējās Doma laukumā vai 11. novembra krastmalā, kā tas līdz šim bija pierasts.

Centrā pie Brīvības pieminekļa bija iespēja vērot neiztrūkstošo pūtēju orķestru defilē programmu un dejotāju koncertu. Apmierinātību par pasākuma norisi pauž to organizatori.

"Svētku programma tika veidota tā, lai svētku norises nepārklātos vai pārklātos ļoti nedaudz. Katrs pasākums ieaicināja nākamajā, tādēļ pateikt precīzu svētku apmeklētāju kopskaitu ir samērā grūti," stāsta Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle, norādot, ka "vispopulārākie, cilvēku visvairāk apmeklētie pasākumi bijuši house mūzikas nakts Andrejsalā, dienas koncerti pilsētas centrā un klasiskās mūzikas koncerts Doma laukumā Zem zvaigžņotās debess, ceļojošais cirks Rīgas parkos, Pārdaugavas promenāde, kā arī svētku salūts, ko provizoriski redzējuši aptuveni 20 000 cilvēku. Acīmredzot jaunas uguņošanas vietas izvēle ir bijusi veiksmīga". Rīgas svētku ietvaros jau trešo gadu notika kora Ave sol rallijs. Pēc 24 stundu brauciena, apmeklējot Latvijas dievnamus, par uzvarētāju kļuva sabiedrisko attiecību aģentūra Monde, savukārt otrajā vietā ierindojās Latvijas Avīze, godpilno trešo vietu ieguva SIA Sonora.

Naktī no piektdienas uz sestdienu apmēram 12 000 interesentu pulcējās Andrejsalā, kur notika extreem un house mūzikas pasākums. Šis bija vienīgais notikums, kas rīdziniekos radīja izbrīnu, jo pēc pulksten 23 policija saņēma vairākus simtus tālruņa zvanu par pārmērīgi lielo troksni. Vairāki neapmierinātie iedzīvotāji sacīja, ka troksnis dzirdams Botāniskā dārza, Āgenskalna tirgus rajonā un arī Mārupē. Kā informēja Rīgas domes Kultūras departamenta preses sekretāre Ilona Brūvere, pasākuma laikā pieļaujamais decibelu skaits netika pārsniegts.

"Visi iedzīvotāji tika informēti, ka naktī notiks pasākums un klusuma nebūs. Rīgas mērs Aivars Aksenoks un departamenta direktore Diāna Čivle arī piedalījās šajā pasākumā, bet pārmērīgu troksni nav izjutuši," apgalvoja I. Brūvere.

Savukārt pasākuma producents Mārcis Gulbis aģentūrai LETA ziņo, ka pēc pulksten 23 mūzikas skaļums samazināts. "Visā pasaulē nakts laikā notiek šādi pasākumi. Katrai mūzikai ir specifisks atskaņošanas skaļums – reivs un house music prasa skaļumu," norādīja M. Gulbis.

 

Piemiņas akmens vietā atklāj ceļojošo autobusu

Kristaps Kārkliņš,  NRA  08/22/06     Iedzīvotājos tas radīja neizpratni, jo iepriekš plaši solītais piemineklis palika ar žogu apjozts.

Pieminekļa autors Sandro Čaidze skaidro, ka viņa ieceri pievīlusi betona masa, kas vēl nav pietiekami sacietējusi. Tā bija paredzēta kā pieminekļa pamatne.

"Negribēju taisīt pieminekli tikai tādēļ, ka tam jāstāv, bet gribu izdarīt visu kārtīgi," komentē mākslinieks un sola, ka pēc nedēļas piemineklis būs gatavs. Arī Barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais uzsvēra, ka pats galvenais ir, ka piemineklis būs un pašlaik problēma ir tikai betonā.

Par godu konstitucionālā likuma Par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšanas 15. gadadienai vakar Doma laukumā atklāja barikāžu muzeja ceļojošu izstādes autobusu.

Atklājot pasākumu, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, kas aicināja atcerēties, ka pirms 15 gadiem cilvēki, barikādējot Saeimas namu ar betona bluķiem, to darīja ar sirds siltumu. "Neviena armija nav varējusi apslāpēt brīvības vēlmi," norādīja I. Ūdre.

"Paldies tiem, kuri izšķirošajos vēsturiskajos brīžos zināja, kas ir viņu pienākums," uzsvēra prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa akcentēja, ka ikvienam ir būtiski saglabāt sevī latvietību un to apzināties.

Blakus iežogotajai pieminekļa vietai Neatkarīgā sastapa barikāžu laikā kritušā kinooperatora Andra Slapiņa brāli Jāni Slapiņu, SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes priekšsēdētāju. Viņš pauda neapmierinātību ar notikušo.

"Piemineklis bija paredzēts kā piramīda ar trim pusēm. Ar vienu domāta tauta, otru – novadi un trešo – kritušie. Es šeit ierados ar puķēm, lai tās noliktu kritušo pusē. Manuprāt, vajadzētu nokaunināt tos, kas ir atbildīgi par pieminekļa sagatavošanu un uzstādīšanu. Līdzīgi ir ar atklāto autobusu. Man ir kauns, ka prezidentei jākāpj pa sarūsējušām kāpnēm. Pilnīgi jābrīnās, kā neizkrita tām cauri. Arī tur iekšā redzamais liecina par to, ka nav nopietni strādāts," komentē J. Slapiņš.

 

Ziedošana nav tikai nauda

Guntars Laganovskis, LV Plus  08/24/06    Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret līdzekļu vākšanu labdarības akcijām, liecina nule veikta sabiedriskās domas aptauja. Iemesli šādai nostājai ir gan objektīvi, gan subjektīvi, taču visi — ne tik drīz maināmi, uzskata ziedojumu vākšanā iesaistīto organizāciju pārstāvji.

Aptaujā respondenti savu negatīvo nostāju pret ziedojumu vākšanu pamatojuši galvenokārt ar neticību, ka savāktie līdzekļi nonāks līdz adresātam, kā arī uzskatot, ka valstij ar nodokļos iekasēto naudu pašai jātiek galā ar problēmām. Pēdējā plašāk zināmā līdzekļu vākšanas akcija, kas nav izcēlusies ar sevišķu labvēļu atsaucību, ir ziedojumu organizēšana Libānas un Izraēlas militārajā konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Karu uztver kā normu

Ap 500 latu — tik Libānas un Izraēlas kara upuriem līdz šim izdevies savākt Latvijas Sarkanajam Krustam (LSK). «Nevar teikt, ka atsaucība ir liela,» bija spiesta atzīt organizācijas pārstāve Malvīne Memmika. Turklāt lielākā daļa līdzekļu iekasēti, pateicoties īpaši rīkotam labdarības koncertam. Tiesa, pagaidām nav zināma summa, kas minētajam mērķim saziedota telefoniski, jo «Lattelecom» vēl nav apkopojis zvanīšanas rezultātus par augustu. Labāk veicies UNICEF Latvijas nacionālajai komitejai (ULNK), kuras palīdzībai karadarbībā cietušajiem bērniem atvērtajā kontā līdz otrdienai ieskaitīti 1746 lati un 40 santīmi. Privātpersonas kontā ieskaitījušas vidēji 43 latus katra, bet uzņēmumi — vidēji 116 latus.

Iespējams, ziedotāju pasivitāti izskaidro daudzu cilvēku vasaras aktivitātes, kas cilvēkus novērš no mediju ziņām un tādējādi mazina gan karadarbības, gan ziedojumu vākšanas publicitāti, skaidro LSK pārstāve. Savukārt ULNK izpilddirektore Ilze Doškina norāda, ka, iespējams, salīdzinoši mazā ziedotāju atsaucība konkrēti karadarbībā cietušo atbalstam izskaidrojama ar skumju faktu — cilvēki tiktāl pieraduši pie biežajām mediju ziņām par karu un tā upuriem daudzviet pasaulē, ka sāk uztvert to kā normu. Gan I. Doškina, gan M. Memmika, kā arī portāla «ziedot.lv» portāla attīstības vadītāja Ilze Šēfere noliedz, ka atturība ziedojot būtu skaidrojama ar neieinteresētību palīdzēt tāliem citas kultūras, reliģijas un mentalitātes svešiniekiem. Proti, gan Āzijas cunami, gan Pakistānas zemestrīcē cietušajiem Latvijā izdevies savākt salīdzinoši lielu finansiālo atbalstu.

Līdzšinējā pieredze liecinot, ka vislabprātāk Latvijas iedzīvotāji ziedojot palīdzībai bērnu veselībai un mājdzīvnieku problēmu risināšanai. Savukārt uzņēmumu ziedojumi lielākoties tiekot dažādiem ilgtermiņa projektiem — krīzes centru būvniecībai, jauniešu motivācijas programmām.

Neticība un neprofesionalitāte

Kopumā ziedojumu vākšana mūsu valstī sastopoties ar vairākām lielām problēmām, atzīst aptaujātās speciālistes. Aplūkojot faktorus, kā dēļ cilvēki atturas ziedot, I. Šēfere norāda: «Manuprāt, galvenais iemesls ir neticība, ka ziedotie lati patiešām sasniegs mērķi, kura dēļ cilvēks tos atrāvis no savas ģimenes budžeta.» Šo skepsi nule uzjundījis skandāls, kurā radušās aizdomas par finanšu nelikumībām Latvijas Kultūras fondā. Savukārt attiecībā uz karadarbību Tuvajos Austrumos negatīvu lomu nospēlējusi informācija, ka rietumvalstu humānās palīdzības sūtījumu piegādē cietušajiem ir pastāvīgas grūtības. «Labu reputāciju un uzticību iegūt ir grūti un ilgstoši, bet to zaudēt var ļoti ātri un uz ilgu laiku,» problēmas līdzību ar darvas karotes efektu medus mucā uzsver I. Šēfere. Tieši šī iemesla dēļ «ziedot.lv» par prioritāti izvirzījis atgriezeniskās saites nodrošināšanu ar ziedotāju, kuram tiek piedāvāta visa informācija par līdzekļu plūsmu un labdarības rezultātiem. Savukārt I. Doškina atgādina, ka daudzus uzņēmumus no ziedošanas joprojām attur nezināšana par nodokļu atlaidēm ziedotājiem. Taču, piemēram, Lietuvā šo iespēju bieži izmantojot pat fiziskās personas.

Vairākas hroniskas problēmas vērojamas arī pašu labdarības organizāciju praksē. Daudzas no tām, kā norāda I. Šēfere, savā darbībā balstās galvenokārt uz projektu rakstīšanu, taču neprot un nemēģina nodarboties ar ziedojumu piesaistīšanu, kas viena otra mērķa sasniegšanai būtu daudz efektīvāks līdzeklis. Nereta parādība esot arī minēto organizāciju vidū izplatītais uzskats, ka tās, ja reiz nodarbojas ar labdarību, savu mērķu sasniegšanā var atļauties rīkoties amatieriski. «Sabiedriskajās attiecībās, mārketingā jādarbojas gluži tikpat profesionāli, ja ne vēl labāk kā biznesa vidē, jo sabiedriskā labuma organizācijas, kas vāc līdzekļus, pastāvīgi ir uzmanības lokā,» skaidro «ziedot.lv» pārstāve. Tiesa, viņa arī atzīst, ka līdzekļu trūkums daudzām nevalstiskajām organizācijām liedz piesaistīt kvalificētus mārketinga un publisko attiecību speciālistus, kā arī nodrošināt ziedojumu vākšanas kanālus. Savukārt pietiekamu valsts atbalstu, kā norāda I. Doškina, daudzām organizācijām, kas pilda sabiedrības interešu sargsuņa lomu, liedz to valdībai bieži adresētā kritika. Tādējādi nereti, kā, iespējams, rīkojies arī Latvijas Kultūras fonds, nevalstiskas organizācijas līdzekļu piesaistīšanas nolūkā ir spiestas iet dažādus aplinku ceļus.

Publicitātes nodrošināšana esot arī individuālo ziedojumu vācēju klupšanas akmens, jo daudziem trūkstot uzņēmības par to cīnīties. Pozitīvs piemērs šajā ziņā esot mātes, kas ar visiem līdzekļiem cīnoties par iespējām bērnu veselības problēmu risināšanā. «Tev ir jāprasa, lai dabūtu,» rezumē I. Šēfere.

Cilvēku atsaucība ziedot Latvijā tomēr ik gadu pieaug, atzīst gan I. Doškina, gan I. Šēfere.

«Latvijas reitingu» aptauja

Vai Jūs atbalstāt un piedalāties līdzekļu vākšanā labdarības akcijām? Aptaujājot 251 cilvēku, saņemtas šādas atbildes:

* jā, parasti piedalos — 9% ;

* nē, jo neesmu pārliecināts, ka mani ziedojumi nonāk adresātam — 37,5%;

* dažreiz piedalos — 18% ;

* nē, nepiedalos! Lai palīdz valsts, jo es maksāju nodokļus, — 35,5% .

 

Pie Rīgas HES negaidīti sāk ķerties stores

Laura Dzērve, Diena  08/24/06    "Visu laiku te makšķerēju, un par storēm nebija pat dzirdēts. Piepeši vienā dienā tik daudz! Brīnums vēl, ka savējo uz mazā brekšu āķa noķēru. Kas notiek?" priecīgi pārsteigts ir Guntars Kļavis, kurš svētdien Daugavā pie Rīgas HES noķēra 3,8 kilogramus smagu un 72 centimetrus garu stores hibrīdu, ko tautā sauc par stori. Guntars stāsta, ka todien apkaimē noķertas vairākas storveidīgās zivis — kaimiņam tīklā iekļuvusi divus kilogramus smaga zivs, savukārt makšķernieku veikalā viņš dzirdējis, ka vēl četrām storēm liktenīgs bija makšķeres āķis.

Dienas aptaujātie ihtiologi storveidīgo zivju atrašanos Latvijas ūdeņos sauc par visnotaļ retu gadījumu un pieļauj, ka zivis, visticamāk, agrā bērnībā izmukušas no zivaudzētavām. Šīm zivīm gan visnotaļ attāls radinieks ir Latvijas vienīgā īstenā store — izzudusī Atlantijas store, kura kādreiz bija sastopama Baltijas jūrā.

"Visdrīzāk Rīgas HES bija nolaidis ūdens līmeni, un makšķerniekiem izdevās tikt pie vietām, kur stores barojas. Stores barojas upes dibenā — nolasa visu, ko tur uzčamda," skaidro ihtiologs Māris Olte. Viņaprāt, stores Daugavā ieradušās kāpura stadijā no Tomes zivaudzētavas, jo tā atrodas salīdzinoši netālu. "Laikam jau mūsējā. Kad store izšķiļas, tā ir mazāka par varžu kurkulīti. Būs tikusi cauri sietiņam un pa upīti, kur laižam audzētavas ūdeņus, nokļuvusi Daugavā," pieļauj Ivars Putriķis, Tomes zivaudzētavas direktors. Zivaudzētavā audzē Sibīrijas stores un besterus — belugas un sterletes hibrīdus. G.Kļavja noķertā zivs visdrīzāk ir besters, jo šī zivs no Sibīrijas stores atšķiras ar gaišām spuru kontūrām.

"Mums store ir tāda mīļa zivs — patīkama, lēnīga. Savādāk uzvedas baseinā, savādāk peld — neslēpjas, pienāk pie rokām, var to pabarot," stāsta I.Putriķis. Stori zivaudzētavā uzskata par salīdzinoši eksotisku zivi, un nedaudz zivsaimnieku nodarbojas ar to audzēšanu.

Ihtiologi uzskata, ka 3,8 kilogrami storei nav liels svars, tā, visticamāk, ir tikai trīs četrus gadus veca. "Zivaudzētavu stores mēdz sasniegt pat 100 kilogramu svaru," stāsta ihtiologs Ēriks Aleksejevs. Atlantijas stores sasniegušas pat 245 kilogramu svaru. M.Olte stāsta, ka viegli noķeramā Atlantijas store Latvijā kādreiz bija viena no visvairāk ķertajām zivīm un to izķēra jau pirms vairākiem gadsimtiem.

I.Putriķis pavasarī viesojies pie vācu zivsaimniekiem, kuri sākuši izstrādāt projektu, lai Baltijas jūrā no jauna ieviestu izzudušās Atlantijas stores. "Vācu pētnieki iegādājās Kanādā storu vaisliniekus, no kuriem mākslīgi iegūst ikrus. Viņi apgalvo, ka tās ir ļoti tuvas Baltijas jūras kādreizējai populācijai," viņš stāsta.

***

Kas ir store

Stores ķermenis ir slaids, vārpstveida, klāts ar sīkām kaula plātnītēm.

Barojoties store ar garo degunu rok grunti un ar ūsiņām līdzīgiem taustekļiem uztausta barību. Lielā mute, kas savelkas caurulītē, ir bezzobaina. Ēdiens — gliemezīši un citi ūdens dzīvnieciņi — tiek iesūkti.

Storei nav asaku, tā ir skrimšļu zivs.

Stori ēdot jāievēro, ka smilšpapīram līdzīgā āda nav ēdama. Zivij uz sāniem ir zvīņveida josla, kas noklāta ar āķīšiem līdzīgām atskabargām. Nokļūstot organismā, tās var radīt draudus veselībai.

Agrāk Atlantijas store bija izplatīta visā Atlantijas Eiropas piekrastē. Daugavā ap I gadu tūkstoti pirms mūsu ēras store bija parasta zivs. XIX gadsimtā tā jau bija retums. Pa vienam eksemplāram noķerts 1922.gadā Užavā pie Tērandes, 1932.gadā Liepājas ezerā un 1935.gadā jūrā pie Salacgrīvas. Pēc Otrā pasaules kara droši zināms viens stores noķeršanas gadījums 60.gados Jūrmalā. Pēdējais gadījums bija 1996.gadā, kad Atlantijas stori noķēra pie Muhu salas.

Mūsdienās neliela Atlantijas storu populācija saglabājusies Melnajā jūrā.

Atlantijas store kopš 1995.gada iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā izzudušo sugu kategorijā.

Fakti: www.latvijasdaba.lv

 

 

Beidzot viss kļuvis

zaļāks pēc vasaras sausuma, jo lie-

tus, kaut arī paskopi, tomēr uzlīst biežāk kā

līdz šim. Taču par maz, lai mežā parādītos sēnes...

Lai arī gaiss dienā sasislt līdz +20oC, tomēr vairs ne-

šķiet tik silts kā pie tādas pašas temperatūras vasaras

sākumā. ...Un rīti paliek arvien vēsāki – salīdzot ar

dienu ir samērā krasa temperatūras maiņa un

laikam tāpēc šonedēļ visi rīti

bija miglā tīti...

 

Anda Jansone, trešdien, 23. augustā