Eiropā un citur pasaulē...

Katrs latvietis ārzemēs ir tautas diplomāts

Latvijas Avīze  09/11/06    Kā nākotnē ārzemēs sekmīgi turpināt latviešu sabiedrisko un nacionālpolitisko darbību – par to sprieda no visas pasaules sabraukušie tautiešu sabiedrisko organizāciju vadītāji forumā "Etnoss. Pasaule. Es" 8. septembrī Rīgas Latviešubiedrības namā.

Ārzemju latviešu jumta organizācija – Pasaules brīvo latviešu apvienība šogad svin 50 gadu jubileju. PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra, ka "Tautiešu mēneša" laikā jau notikusī pasaules latviešu jauniešu konference vieš pozitīvas cerības par darba turpināšanos vismaz tuvākajos gadu desmitos.

"Daugavas Vanagu" centrālās valdes priekšsēdis Juris Augusts atgādināja, ka "Daugavas Vanagi" nav leģionāru organizācija, kā to daudzi Latvijā domā: "1952. gadā centrālā valde nolēma, ka "Daugavas Vanagi" ir latviešu cīnītāju kop ība." Organizācija, kas sākumā palīdzēja latviešu karavīriem invalīdiem un viņu ģimenēm, gadu gaitā ir atbalstījusi arī latviešu skolas, tautisko deju ansambļus un korus. Palīdzību saņēmušas Latvijas daudzbērnu ģimenes un vecie leģionāri. "DV" ir bijuši ne vien lielākie ziedotāji Brīvības pieminekļa atjaunošanai un Lestenes Brāļu kapu izveidei, bet arī savu artavu – 2000 dolāru – devuši komunisma upuru pieminekļa projektam Vašingtonā Amerikā. Juris Augusts uzskata, ka latviešiem jābeidz pretstatīt "mēs" un "viņi" – mēs, ārzemēs, un jūs, Latvijā, vai otrādi. Esot pienācis laiks kļūt vienotākiem un kopīgi rast veidus, kā ilgāk saglabāt latvietību ārzemēs.

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš aicināja sabiedriskās organizācijas veicināt Latvijas tēla atpazīstamību: "Katrs latvietis, lai kurā vietā viņš atrodas, ir tautas diplomāts. Viņš veido Latvijas tēlu ar teikto un darīto. Daudzās valstīs mums ir viena vēstniecība ar dažiem diplomātiem. Bet, ja citi vietējie latvieši un latviešu organizācijas strādā kopā ar vēstniecībām un tādām iestādēm kāLatvijas institūts, Tūrisma attīstības valsts aģentūra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, mums ir daudz lielākas iespējas uzrunāt vairāk cilvēku."

Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktore Aija Priedīte, analizējot latviešu valodas un izglītības situāciju diasporā, iezīmēja trīs galvenās grupas un to vajadzības. Pirmajā ir veclatvieši – Otrā pasaules kara latviešu bēgļi un viņu pēcteči, otrajā jaunlatvieši, proti, tie, kuri atstājuš i

Latviju pēc 1991. gada, un trešajā – ļoti dažādie Krievijas latvieši. Par jaunlatviešiem referente teica: "Notiek interesants fenomens, ka cilvēki, mēģinot intensīvi apgūt to valodu, kuras vidē dzīvo, var strauji aizmirst dzimto valodu. Pēc 1991. gada ir arī daudz jaukto laulību, kurās vairākums latviešu meiteņu precējušās ar sveštautiešiem. Šo laulību bērniem būtu jāvelta īpaša uzmanība, lai tie kļūtu par patiesiem bilingvāļiem."

Forums turpinās arī 9. septembrī. Darba grupās dalībnieki izstrādā rekomendācijas svētdienas skolu darbībai un ieteikumus, kā veicināt ārpus Latvijas darbojošos nevalstisko organizāciju attīstību un sadarbību un to iesaisti Latvijas tēla veidošanā.

Prezidente aicina atbalstīt ANO reformas

Latvijas Avīze  09/11/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe‑Freiberga 10. septembrī Eiropas Savienības un Āzijas valstu vadītāju sanāksmē Helsinkos aicināja valstu līderus veicināt savu

valstu atbalstu ANO reformām, kas organizācijai ļautu efektīvāk novērst konfliktus un veicināt mieru pasaulē, informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Prezidente uzsvērusi multilaterālisma nozīmi drošas pasaules veidošanā. "Multilaterālismam jābūt šodienas dienas kārtībā, jo jau l īdz šim 10 gados veiksmīgi notikusī Eiropas un Āzijas sadarbība apliecina, ka dažādu reģionu dažāda lieluma valstis var tikt sadzirdētas lēmumu pieņemšanas procesā. Lai mazinātu mūsdienu draudus, ko rada starpnāciju vai dažādu grupu konflikti, kā arī starptautiskais terorisms, multilaterālisma centieni, kas visaugstākā līmenī tiek pārstāvēti ANO, ir jāpastiprina," paudusi prezidente. Pēc Vīķes‑Freibergas sacītā, "terorisma cēloņu novēršana ir tikpat nozīmīga kā pati cīņa ar terorismu".

Viņa izteica gandarījumu, ka NATO galotņu sanāksme Rīgā šā gada novembra beigās tiks spriests arī par NATO sadarbības izvēršanu ar globālajiem partneriem.

Sanāksmes laikā svētdien prezidente tikusies ar Ķīnas premjerministru Dzjibao Venu. Abas puses sarunā paudušas prieku par plaši izvērsto sadarbību 15 gadu laikā, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību. Ķīnas premjers izteicis vēlmi, lai starp Latviju un Ķīnu turpinātu paplašināties augsta līmeņa politiski kontakti, izvērsta ekonomiska sadarbība, jo īpaši transporta jomā, kā arī kultūras, izglītības un zinātnes laukos.

Dīvainās pamācības no aizokeāna

Juris Ciganovs, Latvijas Avīze   09/14/06    Pazīstamā starptautiskā politikas zinātnes izdevuma "Foreign Affairs" krievu valodas versija "Rossija v globaļnoi politike" ("Krievija globālajā politikā") publicējusi Ņūdžersijas (ASV) universitātes docenta Roberta Sondersa pētījumu ""Jaunie" krievi Latvijā", kurā no sava redzes viedokļa apraksta Latvijas šodienas etnisko situāciju. Un jāsaka, ka dažbrīd pētnieks ir izdarījis secinājumus, kuri ir pārsteidzoši līdzīgi Latvijas tā saucamo kreiso politiķu un viņu lielās austrumzemes draugu propagandas saukļiem par vienas mūsu valsts sabiedrības daļas "pilnīgo beztiesību" salīdzinājumā ar titulnāciju.

Tā vien liekas, ka publikācija šādā cienījamā un pietiekami autoritatīvā izdevumā ir sagatavota vai nu ļoti virspusēji, vai pasniedzot tikai vienu, Latvijas valsti ne pārāk pozitīvā gaismā attēlojošu viedokli.

Tātad ķeros pie publikācijas īsa satura atstāsta. Krievi, dzīvojošie ārpus savas etniskās dzimtenes pēc PSRS sabrukuma, pēkšņi priekš sevis esot atradušies citās, nu jau neatkarīgās valstīs. Šīs valstis pret pēdējiem izturējās dažādi: vienas ar labvēlīgu vienaldzību, citas – ar neslēptu naidīgumu. Arī Igaunija un vēl lielākā mērā Latvija. Etnokrātiskā vara Latvijā priekš šeit dzīvojošiem krieviem un arī citām minoritātēm – ebrejiem, ukraiņiem, tatāriem – radījusi veselu virkni dažādu šķēršļu, kā, piemēram, dažādu profesiju aizliegumu, neļauj nepilsoņiem piedalīties parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Tiesa, pētnieks atzīst, ka, iegūstot pilsonību, cittautiešiem parādās tās pašas tiesības kā latviešiem, taču arī tad esot jāsastopas ar arvien pieaugošāko negatīvismu pret nacionālajām minoritātēm.

Arī "māmuļa Krievija" ne sevišķi palīdzot saviem tautiešiem ārpus robežām. Latvijā ilgāku laiku Krievija esot proponējusi viedokli, ka krievvalodīgajiem nevajag pieņemt Latvijas pilsonību, jo vīza uz Krieviju nepilsoņiem bija krietni lētāka nekā pilsoņiem. Taču pēdējā laikā Krievijas pūliņi esot vērsti uz to, lai paplašinātu naturalizēto krievvalodīgo pilsoņu loku Baltijas valstīs, sevišķi Latvijā, tādējādi caur šo, sev pietiekami lojālo Latvijas pilsoņu kategoriju cenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku ietekmi uz iekšpolitiskajiem procesiem mūsu valstī. Krievijai ir svarīgi caur šo savu tautiešu – Latvijas pilsoņu – kopu iegūt sev lojālu Eiropas Savienības iedzīvotāju grupu.

Tātad, pēc docenta Sondersa domām, etniskā situācija Latvijā ir diezgan padrūma: varu ir uzurpējusi viena etniskā grupa, kas par visiem sev nodarītajiem pāridarījumiem "laikā, kad Latviju bija anektējusi Padomju Savienība", atriebjas visiem krieviem, kurus saukājot par "svešiniekiem un okupantiem". Viena no atriebības izpausmēm esot prasība jaunpilsoņiem dot lojalitātes solījumu Latvijas valstij, zināt latviešu valodu un tamlīdzīgi. Vai ASV pilsonību var iegūt, nezinot angļu valodu un nezinot, kāds izskatās šīs valsts karogs?

Pēc docenta Sondersa domām, krievvalodīgie Latvijā dalās vairākās kategorijās, viena no tām ir cilvēki, kas jau ir iejutušies jaunajos apstākļos, kam nav problēmu runāt latviešu vai angļu valodās, kas neiedziļinās pagātnes problēmās. Tieši ar šo krievvalodīgo daļu etnokrātiskajai Latvijas varai arī esot jāveido dialogs, jānodrošina plaša pieeja internetam (!?) un jāpalīdz šiem cilvēkiem paplašināt savas angļu valodas zināšanas(!?). Tāpat oficiālajai Rīgai esot jābeidz rakņāties pagātnē, bet jāveido nākotnes multikulturāla sabiedrība. Un, visbeidzot, arī pārējām Eiropas valstīm esot jāpalīdz Latvijai saprast, ka "pāridarījumi pagātnē nedod tiesības veikt antikrievisku politiku".

Izrādās, ka ne tikai no Krievijas varam sagaidīt pamācības. Tās mums negaidīti var parādīties arī no pavisam citas puses.

Atbalsts Latvijas dalībai NATO turpina pieaugt

TVNET   09/14/06    Latvijas sabiedrības atbalsts Latvijas dalībai NATO turpina augt un sasniedzis līdz šim visaugstāko līmeni. Pēdējā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firmas "Latvijas fakti" veiktā aptauja liecina, ka Latvijas dalību NATO atbalsta 78,8% Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinājumā ar 2005.gada jūniju atbalsts Latvijas dalībai NATO ir palielinājies par 1,1% (2005.gada jūnijā – 77.7%).

Latvijas iedzīvotāji atbalstu NATO visbiežāk (30.7%) pamato ar to, ka Latvijas dalība NATO veicina valsts un iedzīvotāju drošību, ka kopīgā aizsardzība ir lētāka nekā individuālā (15.5%), kā arī ar to, ka tā ceļ Latvijas starptautisko prestižu un palielina Latvijas starptautisko ietekmi (13.3%).

Par NATO galveno uzdevumu Latvijas iedzīvotāji uzskata līdzdalību miera uzturēšanā pasaule (41.1%). Tāpat kā svarīgi NATO uzdevumi tiek minēti drošība/aizsardzība (39,5%), cīņa pret terorismu (17.1%), NATO dalībvalstu aizsardzība (13.0%), kā arī karavīru profesionālā apmācība (6.0%).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka NATO iesaiste starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ir nepieciešama. Šogad šādu viedokli pauž 57,1% aptaujāto (2005.gadā – 55,1%).

Būtisks ir arī Latvijas iedzīvotāju atbalsts Latvijas karavīru dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. Tikai 17.7% uzskata, ka šāda dalība nav nepieciešama. 37.6% iedzīvotāju savu atbalstu Latvijas karavīru dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās pamato ar to, ka tā attīsta karavīru profesionālās iemaņas. 29.2% aptaujāto uzskata, ka iesaiste ir Latvijas kā sabiedrotā pienākums, savukārt 20.9% aptaujas dalībnieku uzskata, ka Latvijas karavīru dalība starptautiskajās miera uzturēšanas operācijas veicina Latvijas drošību.

Šī gada sabiedriskās domas aptaujā tika iekļauti arī jautājumi par gaidāmo NATO valstu un valdību sanāksmi Rīgā šī gada 28. un 29.novembrī. Gandrīz puse aptaujāto (47.6%) Latvijas iedzīvotāju ir lepn , ka samita norisei ir izvēlēta tieši Rīga.

Kopumā jautājumos par NATO Rīgas samitu relatīvi neliels procents no aptaujātajiem nav izlēmuši par to, kā viņi vērtē notiekošo. Respondenti ir sekojoši līdzi informācijai, kas norāda uz vispārēju Latvijas iedzīvotāju interesi par NATO samita jautājumiem.

Sabiedrības vairākums (60,3%) uzskata, ka NATO samita norise ir ieguvums Latvijai un Rīgai. Respondenti uzskata, ka pēc NATO samita politiskā interese par mūsu valsti pieaugs, tāpat pieaugs arī tūristu un investoru plūsma. Tikai 4.5% atbildētāju uzskatīja, ka samita norise Latvijā atstās negatīvu iespaidu.

Baltijas valstis ANO ģenerālsekretāra amatam izvirza Vīķi-Freibergu

LETA  09/15/06    Trīs Baltijas valstis nolēmušas ANO ģenerālsekretāra amatam oficiāli izvirzīt Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, informēja prezidenta preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Oficiālu nominācijas vēstuli par Vīķes-Freibergas izvirzīšanu ANO mītnē Ņujorkā iesniegs Baltijas vēstnieki Apvienotajās Nācijās.

Prezidente komentārus par kandidēšanu augstākajam ANO amatam sniegs preses konferencē Rīgas pilī sestdien, 16.septembrī, plkst.11.45.

Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans amatā stājās 1997.gada 1.janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beidzas šā gada beigās. Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kurš pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim.

Tomēr gan Latvijas prezidente, gan vēl vairāku citu neāzijas valstu pārstāvji iepriekš minēti kā iespējamie kandidāti ANO ģenerālsekretāra amatam.

Līdz šim augstāko amatu ANO nav ieņēmusi neviena sieviete, un līdz šim neviena arī nav izvirzīta, lai gan arī Annans ir paudis vēlmi, lai viņa pēctece būtu sieviete.

"Acīmredzot lēmums atkarīgs no Drošības padomes, taču es ceru, ka durvis būs atvērtas neatkarīgi no tā, viņa vai viņš. Viņai tas nekad nav bijis," izteicies Annans.

Arī Austrumeiropas pārstāvis nekad nav ieņēmis ANO ģenerālsekretāra amatu.

Astoto ANO ģenerālsekretāru pēc dažiem mēnešiem izraudzīsies piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija un ASV, kurām ir izšķirošā loma šī lēmuma pieņemšanā. Krievija, kurai, tāpat kā četrām pārējām valstīm, Drošības padomē ir veto tiesības, agrāk ļāvusi noprast, ka tai Vīķes-Freibergas kandidatūra nav pieņemama.

Ģenerālsekretāra nominācija jāapstiprina arī 191 nāciju pārstāvošajai ANO Ģenerālajai Asamblejai.

Kā ziņots, neoficiālā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru šonedēļ Drošības padomē visvairāk balsu saņēmis Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns un pašreizējais ANO ģenerālsekretāra vietnieks, indietis Šaši Tarūrs.

Trešajā vietā ierindojās Taizemes premjerministra vietnieks Suriakiarts Satiratai, kam sekoja nesen izvirzītais Jordānijas sūtnis ANO princis Zeids Raads Zeids al Huseins un Šrilankas ārlietu ministrs Džajanata Danapala.

ANO Drošības padomes 15 valstu sūtņiem aizklātajā aptaujā dotas trīs izvēles: atbalstu, neatbalstu un nav viedokļa. Arī jūlijā notikušajam pirmajam balsojumam bija līdzīgi rezultāti.

Kā iespējamā pretendente sieviete minēta arī 64 gadus vecā Čaņa Hena Čī, kas desmit gadus bijusi Singapūras vēstniece Vašingtonā.

Vīķe-Freiberga par savu iespējamo kandidēšanu līdz šim norādījusi, ka vispirms būtu jāsagaida ANO Drošības padomes lēmums un jāsaprot, cik nopietni pretendenti ģenerālsekretāra amatam ir Āzijas valstu izvirzītie kandidāti.

Kā ziņots, Anans 2005.gada pavasarī Vīķi-Freibergu iecēla par vienu no pieciem ANO ģenerālsekretāra īpašajiem sūtņiem ANO reformu jautājumā.

Nākamnedēļ Vīķe-Freiberga teiks runu 61.ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa Latvijas prezidentes izredzes kļūt par ANO ģenerālsekretāru vērtēja kā "piecdesmit uz piecdesmit". Baltijas valstu izvirzītā kandidāta izredzes ir tieši tādas pašas kā pārējo valstu izvirzītajiem kandidātiem, uzsvēra Ozoliņa.

"Pirms 15 gadiem mēs nevarētu iedomāties, ka ANO ģenerālsekretāra amata kandidāts no Latvijas tiktu uztverts nopietni," piebilda Ozoliņa. Tikpat būtiski esot apzināties, ka augsto amatu varētu ieņemt sieviete.

Kā ziņots, Vīķes-Freibergas pilnvaras Valsts prezidentes amatā beidzas 2007.gada vasarā. Viņa šajā amatā būs pavadījusi maksimāli atļauto laiku jeb divus termiņus.

Valdībā(s), partijās, NVO un tiesu lietās…

Kandidātu solījumi rīdziniekiem

Apollo, 09/11/06    2006. gada 7. oktobrī notiks 9. Saeimas vēlēšanas, kurās 19 partiju sarakstu pārstāvji mēģinās iekļūt parlamentā, lai tiktu pie likumdošanas svirām.

Aptaujājot katra saraksta kandidātus, kura uzvārds meklējams Rīgas vēlēšanu apgabala listes augšpusē, uzdevām Saeimas deputātu kandidātiem piecus jautājumus. Vai, jūsuprāt, nepieciešams pieņemt īpašu likumu par Rīgas pilsētu? Vai valdībai jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu galvaspilsētas ielu un ceļu remontā, ja reiz tos izmanto visi valsts iedzīvotāji? Kā palīdzēsiet risināt denacionalizēto dzīvokļu īrnieku problēmas? Vai jūs atbalstīsiet ienākuma nodokļa pārdali atbilstoši darba vietām? Cik lielā mērā valsts iestādē m jāļauj iejaukties pašvaldības un arī Rīgas brīvostas lēmumu pieņemšanā?

Irēna Saprovska, «Māras zeme», saraksts nr.1

Īpašs likums par Rīgas pilsētu noteikti ir jāpieņem, ja ir domstarpības, un, var redzēt, ka tādas ir. Valdībai jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu galvaspilsētas ielu un ceļu remontā. Ielas ir paredzētas ne tikai privātajam transportam, bet arī sabiedriskajam pilsētas transportam. Šobrīd, kamēr valstī nav pietiekams valsts dzīvokļu fonds, īres «griesti» bija jāatstāj, tikai jāizlemj tikai to maksimums, ievērojot arī namīpašnieku kaut vai minimālās ēku uzturēšanas izmaksas. Ja būtu noteikti «griesti», varētu risināt jautājumu par īres maksas kompensācijas lielumu pensionāriem un maznodrošinātiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļu pārdali atbilstoši darba vietai es neatbalstīšu, jo tad lauvas tiesu saņems Rīga un lielpilsētas reģionos. Visumā esmu pārliecināta, ka «Māras zemes» īsā vēlēšanu programma būtu izpildāma un tad puse no visām problēmām atrisinātos. Pašvaldībām jādod iespējas strādāt patstāvīgi, balstoties uz esošajiem likumiem. Nepieciešams izstrādāt valsts decentralizācijas koncepciju, kas ļautu strauji uzplaukt reģioniem. Valsts iestādes drīkst iejaukties pašvaldības un arī Rīgas brīvostas lēmumu pieņemšanā tik daudz, lai netiktu skartas valsts – galvenokārt iedzīvotāju – intereses. Pieredze rāda, ka šobrīd neiejaukties nav iespējams, jo uzņēmuma ekonomiskās intereses nedrīkst stādīt augstāk par valsts interesēm un vajadzībām.

Normunds Grostiņš, politiskā organizācija (partija) «Eiroskeptiķi», saraksts nr.6

Eiroskeptiķi uzskata, ka vajadzīga Latvijas valsts attīstības stratēģija, nevis kārtējais visai formālais likums. Nepieciešamības gadījumā valdībai jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu galvaspilsētas ielu un ceļu remontā, samērojot Rīgas vajadzības ar visu reģionu attīstības vajadzībām. Eiroskeptiķu partijas priekšsēdētājs Normunds Grostiņš un daudzi partijas biedri dzīvo denacionalizētos namos. Labi zinām šo namu īrnieku problēmas un uzskatām, ka vienīgais godīgais risinājums ir uz valsts rēķina kompensēt īrniekam (ja īrnieks izvēlas aiziet) vai namīpašniekam (ja īrnieks izvēlas palikt) pilnu dzīvokļa tirgus vērtību. Ja īrnieks paliek, viņš privatizē dzīvokli. Latvijas valstij ir godīgi jāatbild par savu likumu sekām. Mēs atbalstīsim minētās izmaiņas likumdošanā, jo naudas budžetā pietiek. Latvijas nodokļu sistēmā noteikti ir nepieciešamas lielas izmaiņas, tomēr tās jāveic uzmanīgi, Latvijas attīstības stratēģijas ietvaros. Mēs uzskatām, ka ienākuma nodokļu pārdales sekas vēl ir rūpīgāk jāanalizē. Skaidri jānodala pašvaldības, brīvostas un valsts kompetences, kā arī nopietni jāpalielina atbildība par pieņemtajiem lēmumiem.

Gints Karlsons, «Jaunie demokrāti», saraksts nr. 13

Īpašs likums par Rīgu nav nepieciešams. «Jaunie demokrāti» atbalsta pilnīgi jaunu – reģionālo principu – valsts budžeta investīciju sadalē, lai varētu harmoniski attīstīt visus reģionus, nevis tikai Rīgu. Tas nozīmē, ka gan Kurzeme, gan Vidzeme, gan Zemgale, gan Latgale, gan Rīga kā galvaspilsēta saņems noteiktu budžeta līdzekļu apjomu vienmērīgai teritoriju attīstībai. Tālāk jau katra pašvaldība (izņemot Rīgu, kur naudu dala Rīgas dome) no katra ikgadējā valsts budžeta, ņemot vērā teritorijas lielumu un iedzīvotāju skaitu, saņems garantētu summu, ar ko tā var rēķināties katru gadu. Kopumā valsts ir atbildīga par jebkuru objektu, kas atrodas tās teritorijā. Šajā gadījumā tie ir pilsē tas un ceļi. Līdz ar to, ja pašvaldību kompetencē esošie, iepriekš minētie objekti netiek pienācīgi uzturēti pašvaldību finanšu resursu trūkuma dēļ, valstij to uzturēšanā ir jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu. Rīgas pašvald ībā vien ir reģistrējušās aptuveni 13 000 ģimeņu palīdzības saņemšanai mājokļu jautājumā. Partija «Jaunie demokrāti» uzskata, ka no valsts budžeta līdzekļiem ir jāsedz starpība starp īres maksu pašvaldību namos un tirgus cenu privātajos denacionalizētajos namos, kuros dzīvo 13 000 ģimenes. Tādējādi saglabātos īres «griesti», bet starpību segtu no valsts budžeta. Pēc aptuvenām aplēsēm tie varētu būt 7,5 miljoni gadā. Vienlaikus būtu steidzami par valsts budžeta līdzekļiem jāuzsāk ekonomisko māju celtniecības programma ar aptuveno pašizmaksu Ls 400 par kvadrātmetru. Pilnīgam problēmas atrisinājumam būtu nepieciešams aptuveni 320 miljoni latu. Ņemot vērā summas lielumu, ir nepieciešami vismaz 5 gadi projekta realizācijai, bet, uz laiku iesaldējot lielos valsts investīciju projektus, kā, piemēram, Nacionālās bibliotēkas celtniecību u.c., tas ir iespējams. Ienākumu nodokli atbilstoši darbavietām pārdalīt nevajadzētu. Sakarā ar darba vietu trūkumu daudzās pašvaldībās, it sevišķi jau mazajos pagastos, cilvēki šobrīd ir spiesti braukt strādāt uz citiem pagastiem vai tuvākajām pilsētām. Līdz ar to daudzu pašvaldību budžets no tā tikai cietīs, jo ienākuma nodokļa nauda paliks tikai attīstītajos reģionos. «Jauno demokrātu» ekonomisti un finansisti partijas programmā ir izstrādājuši atsevišķu sadaļu par nodokļu politiku kā vienu no atslēgām, kā uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni un veicināt tautsaimniecības attīstību. Esam pārliecināti, ka nodokļi ir jāmaksā pēc maksātspējas principa – personām ar maziem ienākumiem ir samazinātas nodokļu likmes. Ienākumus, kas nepārsniedz iztikas minimumu, ar nodokli vispār nedrīkst aplikt. Ir jābūt konceptuāliem plāniem un programmām valsts un visu tās pašpārvaldes un neatkarīgo saimniecisko struktūru virzībai un attīstībai. Valsts nedrīkst traucēt tās struktūru neatkarīgu saimniecisko darbību, ja tā atbilst valsts apstiprinātiem plāniem un programmām. Iejaukties pašvaldības un arī Rīgas brīvostas lēmumu pieņemšanā valsts var tikai gadījumos, kad pieņemtie lēmumi ir pretrunā ar valsts plānos un programmās noteiktajām valsts un sabiedrības interesēm vai arī viennozīmīgi kaitē šīm interesēm. Šajā gadījumā būtu j āpārskata «sasniegumi», kas attiecas uz Rīgas brīvostas pasažieru pārvadājumiem no Rīgas. Uzskatām, ka rezultāta nav, un valstij būtu jāizvērtē, vai tā ir ļaunprātība vai vienkārši neprofesionalitāte.

Olafs Pulks, «Jaunais laiks», Nr. 15

Rīgai ir nepieciešams īpašs likums, jo pašlaik, lai man piedod mīļais Susāju pagasts, gan galvaspilsētas dome, gan pagasta dome darbojas pēc viena un tā paša likuma. Tā arī sanāk, ka Rīgas domē pat vienā komitejā darbojas vairāk deputātu nekā pagasta domē kopumā. Turklāt pēc vēlēšanu barjeras ieviešanas arī Rīgas domē ir būtiski mainījusies partiju loma pašvaldības darbā. Tā ir ievērojami pieaugusi, taču likumdošanas jomā viss ir palicis pa vecam. Katru dienu uz darbu Rīgā sabrauc gandrīz vēl viena Rīga, tik daudz cilvēkiem te ir darba vietas, taču infrastruktūra ir jāuztur tikai rīdziniekiem vien! Valdībai ir jāpiedalās ar līdzfinansējumu ielu un ceļu remontā. Šobrīd jau ar degvielas akcīzes nodokli tas notiek, bet proporcija, cik Rīgas autobraucēji nomaksā degvielas akcīzē un cik Rīga saņem no šī nodokļa ielu uzturēšanai, ir nepieņemami zema. Un tad ar ceļiem Rīgā nav apmierināts ne jelgavnieks, ne mārupietis, ne ogrēnietis, kuri Rīgā strādā, bet ienākuma nodokli, kas ir pašvaldības lielākais ienākumu avots maksā savās dzīves vietās. Vēl jau būtu labi, ja valdība neatņemtu jau to pašu Rīgai, kas reiz bija solīts. Tā Aigars Kalvītis, pildīdams satiksmes ministra pienākumus, svītroja Rīgu no Eiropas fondu finansējuma, kas bija paredzēts gan Ziemeļu šķērsojumam, gan Brīvības ielas dublierim, gan zemās grīdas tramvaja ieviešanai. «Jaunais laiks» ir izstrādājis īpašu programmu dzīvokļu jautājuma risināšanai. Drīzumā tā tiks prezentēta domniekiem. Tā paredz 20 miljonus latu desmit gadu laikā novirzīt dzīvojamo māju būvniecībai. Ņemot kredītu, pašreizējo dzīvokļu rindu varētu likvidēt trīs gadu laikā. Darbs veiktos ātrāk, ja vēl valdība beidzot nāktu talkā ar savu līdzfinansējumu 20 miljoniem gadā, tad šo programmu varētu realizēt arī ātrāk. Šobrīd tiešām ir tā, ka katrs Pierīgas pagasts rautin rauj pie sevis turīgos ļaudis un tad mudina deklarēties savā pašvaldībā. Un tad no vienas šādas ģimenes visu pagastmāju var uzturēt. Nav jau žēl, bet, ja šī ģimene tur tikai pārnakšņo un pārējo laiku pavada Rīgā, vai tas ir godīgi? Domāju, ka vismaz daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šādas ģimenes var ētu maksāt Rīgā. Valstij nav jāiejaucas vēlētas pašvaldības darbā. Ja netiek ievērots likums tad ir jāiejaucas tiesībsargājošām institūcijām. Cits jautājums, ka valdība var un tai vajag sadarboties ar galvaspilsētu, kuras infrastruktūru, starp citu, valdības institūcijas arī izmanto. Brīvostā ir paritāte starp pašvaldības un valdības pārstāvjiem, tā ka tur jau valdība arī piedalās un te vairāk jādomā par sadarbību nekā iejaukšanos.

Sākas bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija Latvijas Radio

DELFI  09/11/06    9. septembrī sākas bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija Latvijas Radio. Tajā piedalīsies visi Saeimas vēlēšanās kandidējošie deputātu kandidātu saraksti. Aģitēt deputātu kandidātu sarakstu pārstāvji varēs divreiz pa desmit minūtēm. Priekšvēlēšanu aģitācija notiks divās kārtās. Pirmajā kārtā pa desmit minūtēm partijas varēs aģitēt līdz 29. septembrim, bet otrā kārta, kurā arī katrai

partijai būs atvēlētas desmit minūtes, būs no 30. septembra līdz 6. oktobrim.

Priekšvēlēšanu bezmaksas aģitācijas pirmajā un otrajā kārtā deputātu kandidātu saraksti LR1 kanālā aģitēs no plkst.14.45 līdz 14.55, no plkst.15.45 līdz 15.55 un no plkst.16.45 līdz 16.55. Savukārt Latvijas Radio 4 programmā pirmās kārtas bezmaksas a ģitācijas plānotas no plkst.11.45 līdz 11.55.

Tēvzemes savienība,Tautas partija, "Mūsu zeme", Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienība, "Jaunie demokrāti", "Visu Latvijai", Pensionāru un senioru partija, Sociālā taisnīguma partija, "Jaunais laiks", apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Nacionālā spēka savienība un "Latviešu Latvija" aģitēs tikai LR1 kanālā, kas raida latviešu valodā. Savukārt apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" aģitēs tikai Latvijas Radio 4 kanālā, kas raida krievu valodā.

Pārējie deputātu kandidātu saraksti - "Māras Zeme", "Saskaņas centrs", "Dzimtene", "Eiroskeptiķi", Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ‑ aģitēs abos kanālos.

Viena nosaukuma kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā izmantot bez maksas desmit minūtes laikā no 29. līdz astotajai dienai pirms vēlēšanām, kā arī desmit minūtes periodā no

septītās līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanām, nosaka likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām".

RD koalīcijā briest konflikts par attīstības jomu

DELFI  09/12/06    Rīgas domes Tautas partijas (TP) frakcija otrdien koalīcijas padomes sēdē plāno prasīt paskaidrojumus no partijas "Jaunais laiks" (JL) par pēdējā laikā uzvirmojušo amatpersonu atstādināšanas vilni Pilsētas attīstības departamentā (PAD), ziņo "Neatkarīgā Rīta avīze".

Ar Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) rīkojumu no amata atstādināti departamenta direktors Vilnis Štrams un administrācijas vadītājs Raimonds Janita, savukārt pēc vicemēra Andra Ārgaļa (TP) darba uzdevuma – PAD būvvaldes vadītājs Ints Pujāts. Pilsētas attīstība atrodas TP pārraudzībā.

TP ir bažas, ka PAD kadru tīrīšanas dēļ var aizkavēties, piemēram, Ziemeļu šķērsojuma projekta virzība, jo to vislabāk pārzinājis Štrams, norāda NRA.

Aizkulisēs izskanējusi informācija (netieši to apstiprina arī JL puses paustais), ka tiek gatavota PAD reorganizācija, atdalot būvvaldi no šīs struktūras. TP frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš domā, ka "idejas par milzu reorganizāciju ir pilnīgi nelaikā, jo vispirms vajadzētu tikt skaidrībā, kas īsti ir noticis, nevis pilnībā jāaptur būvvaldes darbība, kas varbūt vēl par pusgadu paildzinātu projektu virzību".

Jau ziņots, ka Aksenoks nolēmis uz pārbaudes laiku saistībā ar iespējamām nelikumībām pilsētas Būvvaldē atstādināt no amata domes Attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu. Tāpat tiks atstādināts arī Štrama vietnieks Raimonds Janita.

Komentējot mēra Aivara Aksenoka rīkojumu par atstādināšanu, Štrams atzīst, ka viņam "nav saprotami atstādināšanas motīvi, taču cerams, ka pašiem rīkojuma sagatavotājiem viss ir skaidrs".

Aksenoks jau otro reizi nolemj atstādināt Štramu no amata. Pērnā gada rudenī Štrams tika atstādināts pēc Valsts kontroles revīzijas darba materiāliem par domes un vides reklāmas uzņēmuma "Clear Channel Latvia" līgumiem, kuri neesot izdevīgi pašvaldībai. Vēlāk Štrams tika atjaunots amatā. Savukārt Raimonds Janita iepriekš bijis Vides departamenta direktors un arī šo amatu atstāja pēc vairākiem skandāliem.

1,67 miljoni latu tiek reitingu līderiem

Deniss Kolosovs,  Diena  09/12/06    Nepilnā gadā partijas ziedojumos saņem 1,8 miljonus latu. Ūdre partijai atvēlē ceturtdaļu no savas gada algas — 2900 latu.

Lai arī līdz 9.Saeimas vēlēšanām ir atlicis mazāk par mēnesi, dažas partijas ziedojumos jau ir saņēmušas maksimāli pieļaujamo summu, ko tās drīkstēs iztērēt kampaņām — 278 000 latu. Visvairāk nepilna gada laikā pirms vēlēšanām (no pērnā gada oktobra) saziedots Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) — ap Ls 400 000. Pēc Dienas aprēķiniem, aptuveni puse no visas naudas partijām bieži vien nāk no lieliem ziedotājiem, tādiem, kas uzreiz ziedo vismaz 5000 latu. Kā ievēroja Diena, īpaši dāsni partiju kases papildina to biedri, nereti nežēlojot pat maksimāli atļautās summas. Ziedotāju vidū ir arī valsts algotas amatpersonas bez ienākumiem no privātā biznesa. Piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) šogad partijai ziedojusi 2,9 tūkstošus latu, jeb vismaz 25% no saviem ienākumiem.

Izmantojot partiju ziedojumu datu bāzi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā, Diena apskatīja visus ziedojumus, kas ir vismaz 5000 latu lieli un ir veikti gada laikā pirms vēlēšanām — tātad no 2005.gada 7.oktobra. Šajā laika posmā Latvijas iedzīvotāji partiju labā ir šķīrušies no vairāk nekā 1,815 miljoniem latu. No tiem gandrīz Ls 850 000 ir ziedojumi, kas bija lielāki par 5000 latiem.

Diena apskatīja sešu Saeimas partiju saņemtos ziedojumus, kā arī vēl divu (LSDSP un SC), kam, spriežot pēc reitingiem, arī varētu būt iespējas tikt ievēlētām. Šim astoņām partijām kopš pērnā gada oktobra saziedots apmēram 1 miljons 670 latu jeb vairāk nekā 92% no visas saziedotās naudas.

ZZS nepilna gada laikā saņēmusi vairāk nekā 400 000 latu. Ziedotāji visdāsnāk atbalstījuši savienībā ietilpstošo Latvijas Zemnieku savienību, ziedojot tai Ls 277 000 (to skaitā gandrīz Ls 130 000 no lielajiem). Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītajai Latvijai un Ventspilij, kas vēlēšanās startē kopā ar ZZS, gada laikā nav neviena ziedojuma.

Aktīvākie ziedotāji ir ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis (četri ziedojumi kopā veido Ls 10 000), kā arī I.Ūdre, kura šogad četros piegājienos partijai ziedojusi Ls 2900. Tā kā pēc Saeimas mājas lapā publicētās informācijas I.Ūdre šā gada pirmos septiņos mēnešos nopelnījusi 11 360 latus pirms nodokļu nomaksas, var pieļaut, ka par astoņiem mēnešiem viņa saņems ap Ls 13 000. Atņemot no šīs summas nodokļus, sanāk, ka I.Ūdre partijai ziedo 25 līdz 30% no savas algas.

Latvijas Pirmās partijas (LPP) kase pēdējā gadā papildinājusies par gandrīz 250 000 latu (Latvijas ceļam ap Ls 12 000, tomēr nav ziedojumu lielāku par 5000 latu). Zīmīgi, ka starp "lielajiem" ziedotājiem pārsvarā sastopami LPP līderu uzvārdi — no prāvām naudas summām partijas labā šķīries gan bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (Ls 10 000 latu), Rīgas vicemērs Almers Ludviks (Ls 10 450), arī citi domnieki Andris Ameriks un Jānis Zaržeckis (pa Ls 10 000), gan Saeimas deputāti Vjačeslavs Stepaņenko un Jānis Šmits (pa Ls 5000).

LPP ziedotāju sarakstā sastopami vairāki pazīstami miljonāri — Biolars grupas īpašnieks Jurijs Daņilko (Ls 10 000), nekustamo īpašumu kompānijas Latvijas nami prezidents Ivo Zonne (Ls 9999), Raimonds Gerkens (Ls 10 000). Ls 3000 LPP ziedojis arī bijušais LC premjers Māris Gailis, lai arī vēl pagājušā gada beigās šķīries no Ls 3458,5 TP labā, par ko esot ticis kritizēts, tāpēc aizgāja no partijas.

Jaunais laiks ir absolūts lielo ziedojumu līderis — tie veido trīs ceturtdaļas no visiem ienākumiem. Kā ierasts, atbalstītāju priekšgalā ir viens no bagātākajiem Latvijas iedzīvotājiem, bijušais Māras bankas īpašnieks Vilis Vītols. Šīs pašas bankas bijušais prezidents, pēc tam — JL biedra Krišjāņa Kariņa vadītās Ekonomikas ministrijas pārstāvis Rīgas brīvostas pārvaldē Nikolajs Sigurds Bulmanis ziedojis 5000 latu. Kaspars Pone, kam pieder nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā, Dienai sacīja, ka, ziedojot partijai 10 000 latu, grib panākt stabilitāti valstī: "Uzņēmējiem nenāk par labu tas, ka valdības mainās tik bieži. Jo mazāk partiju būs valdībā, jo retāk tās mainīsies."

Tautas partija, līdzīgi kā LPP, pulcējusi ne mazums cilvēku, kas var atļauties ziedot lielas summas kopīgajam nolūkam. Starp lielajiem ziedotājiem un biedriem var sastapt Andri Šķēli (Ls 9000), partijas ģenerālsekretāru Aivaru Tiesnesi (Ls 5000), Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli (Ls 5000), Salaspils domnieku Vilni Grīviņu ar kundzi (kopā Ls 19 500), kā arī Preiļu domes deputātu, a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētāju Jāzepu Šņepstu (Ls 9500). Pa Ls 5000 TP ziedojuši arī kompānijas Naftimpeks vadītāji Armands Sadauskis un Raimonds Kisiels, kurš gan Dienai paziņoja, ka pašai TP nesimpatizējot. "Partiju idejas man nav galvenais. Ja man patīk cilvēks, es uzskatu, ka viņam jābūt Saeimā," viņš saka, nevēloties nosaukt, konkrēti kurš cilvēks tas ir.

Neskatoties uz to, ka partija Latgales gaisma, kas startē ar LSDSP vienā sarakstā, gada laikā nav saņēmusi nevienu ziedojumu, bet otrie sociāldemokrātu "kompanjoni" Darba partija — vien 3000, kopā LSDSP finanšu stāvoklis ir gandrīz tikpat stabils kā dažai labai Saeimas partijai. Interesanti, ka starp ziedotājiem ir arī viens no dibinājuma Pilsētai un pasaulei valdes priekšsēdētājs Artūrs Snips (Ls 9800), kurš šogad rīkojis vairākas akcijas Aivara Lemberga "popularizēšanai". Vienu no lielākajām summām — Ls 9600 — sociāldemokrātiem ziedojis kluba Kabata īpašnieks Kārlis Rings, tomēr visa šī nauda viņam atskaitīta atpakaļ. Vēlāk viņš partijai atkal ziedojis Ls 6000.

Jaunā centra, Tautas saskaņas partijas, Latvijas Sociālistiskās partijas un Daugavpils pilsētas partijas politiskā apvienība izrādījās arī ekonomiski efektīva, jo SC ziedo vairāk nekā partijām atsevišķi. Piemēram, gada sākumā naudu (Ls 9600) saskaņiešiem ir pārskaitījis Ventspils uzņēmuma Topmar Holding īpašnieks, Aivara Lemberga oponents Oļegs Stepanovs. Viņa piemēram sekojis arī Topmar piederošā uzņēmuma LSF Trans bijušais vadītājs Valērijs Godunovs (Ls 9000), a/s Ventspils Tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Valērijs Pašuta (Ls 5000), kā arī Parex bankas padomes loceklis Juris Vanags (Ls 5000). "Ticu, ka šie politiķi varēs kaut ko mainīt, tāpēc arī ziedoju viņiem," skaidro V.Godunovs.

Arī starp tiem, kam iet pie sirds TB/LNNK idejas, ir cilvēki no Latvijas miljonāru saraksta. Piemēram, SIA Vincents līdzīpašnieks, ekskluzīvā auto Maserati 90th Anniversary īpašnieks Leons Jakrins (Ls 9900). Iespējams, viņa dāsnums skaidrojams ar viņa dēla TB/LNNK Jaunatnes nodaļas priekšsēdētāja Emīla Jakrina startu vēlēšanās.

PCTVL pēdējā gada laikā ne reizi nav ziedota kaut vai Ls 5000 liela summa. Partiju faktiski aktīvi uztur tās vadītāji — vidēji reizi divos mēnešos tūkstoti latu (kopā Ls 6000) partijai dāvina Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. Pa pāris tūkstošiem ziedojuši J.Pliners, Nikolajs Kabanovs, Andris Tolmačovs u.c.

Visas pārējās partijas un vēlēšanu apvienības gada laikā ziedojumos saņēmušas vien ap 150 000 latu. Turklāt lielāko daļu no šīs summas (vairāk nekā Ls 92 000) ieguvuši Jaunie demokrāti. Viņiem visvairāk (Ls 4714) pārskaitījis pašu līderis Māris Gulbis. Pa druskai ap Ls 9100 gada laikā izdevies savākt arī apvienībai Visu Latvijai! Ap Ls 8200 jau ir Pensionāru un senioru partijas kontā, turklāt ap Ls 7700 vienā dienā (2.augustā), ziedojot pa 20—90 latiem sakrājuši 20 cilvēki. Ir arī tādas partijas un apvienības, kuras kopš pērnā gada oktobra ne reizi nav saņēmušas ziedojumus. Starp tādām ir, piemēram, nesen reģistrētā Latviešu partija.

***

PARTIJĀM ZIEDOTĀ NAUDA UN LIELĀKIE ZIEDOTĀJI

1,815 miljoni latu saziedoti partijām gada laikā (kopš 2005.g. 7.oktobra)

No tiem gandrīz Ls 850 000 ir ziedojumi, kas bija lielāki par 5000 latu

92% no visās saziedotās naudas (1,67 milj.) saņēmušas 8 partijas

ZZS (ieskaitot LZS un LZP) — Ls 400 000 (no kuriem Ls 150 000 ir lielie ziedojumi, t.i., Ls 5000 un vairāk)

Lielākie ziedotāji:

Edvīns Bergmanis 10 000

Ivars Bārdiņš 10 000

Augusts Brigmanis 10 000

Iveta Bitmane 9000

Antons Petrovskis 9000

Jaunais laiks — ap Ls 260 000 (Ls 202 000)

Lielākie ziedotāji:

Uldis Mierkalns 15 000

Andris Griķis 10 000

Vilis Vītols 10 000

Viesturs Šterns 10 000

Kaspars Pone 10 000

Mārtiņš Greste 10 000

Tautas partija — ap Ls 221 000 (vismaz Ls 80 000)

Lielākie ziedotāji:

Vilnis Grīviņš 9800

Elita Grīviņa 9700

Jāzeps Šņepsts 9500

Jānis Ozoliņš 9000

Andris Šķēle 9000

PCTVL (ieskaitot BITE un Līdztiesību) — 45 000 (nav lielo)

Lielākie ziedotāji:

Tatjana Ždanoka 6000

Aivars Skerškāns 4800

Igors Bēniņš 3200

Valdis Bēniņš 3000

Andris Tolmačovs 2031

LSDSP kopā ar Latgales gaismu un DP — Ls 220 000 (ap Ls 112 000)

Lielākie ziedotāji:

Deniss Fedoruks 9800

Artūrs Snips 9800

Māris Jurjāns 9500

Jāzeps Dimpers 9500

Ligita Vītola 9500

Saskaņas centrs (ieskaitot JC, TSP, DPP un LSP) — gandrīz Ls 215 000 (ap Ls 110 000)

Lielākie ziedotāji:

Oļegs Stepanovs 9600

Nikolajs Baštovojs 9000

Valērijs Godunovs 9000

Antons Hirkovskis 8800

Konstantīns Popiks 8000

TB/LNNK — Ls 50 000 (Ls 29 900)

Lielākie ziedotāji:

Zigmārs Priede 10 000

Mārtiņš Priede 10 000

Leons Jakrins 9900

Gatis Deksnis 4000

Aldis Čeksters 4000

LPP/LC (ieskaitot abas partijas atsevišķi) — Ls 260 000 (Ls 160 000)

Lielākie ziedotāji:

Almers Ludviks 10 450

Jurijs Daņilko 10 000

Raimonds Gerkens 10 000

Laura Pola 10 000

Jānis Zaržeckis 10 000

Andris Ameriks 10 000

Ainārs Šlesers 10 000

Juris Radzevičs 10 000

Dati: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapa — www.knab.gov.lv

Saeimai uzticas tikai 27% iedzīvotāju

TVNET   09/12/06    Kā veikto aptauju rezultātā secinājis Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, 8. Saeimas laikā pakāpeniski ir audzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri neuzticas augstākajam vēlētajam varas orgānam.

Augustā uzticību Saeimai ir pauduši tikai 27% iedzīvotāju, bet to, ka neuzticas, atzina 66%. Saeimai pilnībā uzticas tikai 1%, bet pilnībā neuzticas 19% Latvijas iedzīvotāji, liecina veiktā aptauja.

Augstākajam vēlētajam varas orgānam salīdzinoši biežāk uzticas gados jaunākie respondenti, latvieši un valsts sektorā strādājošie, bet neuzticas citu tautību Latvijas iedzīvotāji un nepilsoņi.

Kopumā visas 8. Saeimas darbības laikā Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās augstākajam varas orgānam ir nemitīgi mazinājusies. Ja 2003. gadā uzticēšanos Saeimai vidēji pauda 37% aptaujāto, tad 2004. gadā tai lojāli bija vairs tikai 31%, bet 2005. gadā – 28%. Šī gada 8 mēnešos Saeimai uzticējušies tikai 25% Latvijas iedzīvotāju, kas iz zemākais rādītājs aptaujas veikšanas laikā.

Rēķinot uzticējušos un neuzticējušos respondentu īpatsvaru starpību redzams, ka vidējais reitings 2003. gadā LR Saeimai bija -19 punkti, 2004. gadā: -33 punkti, 2005.gadā -37 punkti, bet 2006. gada 8 mēnešos: -41 punkts.

Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju ikmēneša aptaujās, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18-74 gadiem visā Latvijā.

Aptaujas veicējs - Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS

Studenti, kas piedalīsies vēlēšanās, bez maksas varēs apmeklēt muzejus

LETA   09/12/06    Akcijas "Balsojošais students" laikā studenti, kas piedalīsies 9.Saeimas vēlēšanās, bez maksas varēs apmeklēt muzejus visā Latvijā, informēja studentu vortāla "www.studentnet.lv" galvenais redaktors un akcijas idejas autors Tālivaldis Kronbergs.

Lai informētu par akciju un muzejiem, kurus studenti, piedaloties vēlēšanās, varēs apmeklēt bez maksas, Latvijas studentu vortāls "www.studentnet.lv" un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK)14.spetmebrī plkst.12 aicinās uz preses konferenci.

Tajā piedalīsies CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, Kronbergs, Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš, Latvijas Sporta muzeja direktore Arnita Toka un Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja Vineta Grigāne.

Kronbergs norāda, ka gan politiķu savdabīgā izpratne par demokrātiju, gan sabiedrībā valdošais noskaņojums atainojas jaunatnes, arī studentu, attieksmē pret vēlēšanām.

Piemēram, iepriekš to, ka nav piedalījušies vēlēšanās, biežāk norādījuši aptaujātie vecumā no 18 līdz 24 gadiem (51%) un no 25 līdz 34 gadiem (38%).

Apšauba Dienvidu tilta izmaksas

Sandris Vanzovičs,  NRA  09/13/06    Amatpersonas gan apgalvo, ka šī neizlēmība neapturēs Dienvidu tilta celtniecību, taču nav zināms, vai šādās optimistiskās domās būs arī būvnieki.

Jau pirms domes sēdes Neatkarīgās rīcībā nonāca informācija, ka koalīcijas padomes sēdē nolemts neskatīt lēmumprojektu par papildu līdzekļu piešķiršanu a/s Dienvidu tilts. Pret to iestājušies apvienības TB/LNNK deputāti, un pārējiem nācies respektēt koalīcijas partneru pēkšņi uznākušo kaprīzi. Par to, ka tēvzemiešu nostāja bija visiem negaidīta, liecināja gan kuplā skaitā sanākušo domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) pārstāvju noskaņojums, gan domē valdošās partijas Jaunais laiks (JL) deputātu rīcība.

Kad deputāts Einārs Cilinskis (TB/LNNK) ierosināja izslēgt minēto jautājumu no domes sēdes darba kārtības (pamatojums – esot nepieciešams izstrādāt precīzāku un detalizētāku aprēķinu metodiku, pēc kuras izskaitļot būvdarbu sadārdzinājumu), sākumā iestājās neizpratne, vienīgi deputāts Jānis Dinēvičs (LSDSP) attapa pavaicāt, vai neapstāsies tilta būvniecība, uz ko skaidru atbildi nesaņēma.

JL pārstāvji koalīcijas padomē (Aivars Aksenoks un Olafs Pulks) acīmredzot nebija paguvuši infomēt savējos par notikumiem četru partiju pārstāvju saietā jeb koalīcijas padomē, tāpēc ar vislielāko sašutumu pret TB/LNNK ierosinājumu vērsās domniece Baiba Brigmane (JL), tā nostādot A. Aksenoku visai neveiklā situācijā. B. Brigmane taujāja, kurš ir bijis atbildīgs par šā jautājuma sagatavošanu domes sēdei un kāpēc to nav iespējams skatīt, kā arī atgādināja, ka lēmumprojekts jau skatīts prezidijā. Domniece arī pauda pārliecību, ka "tas bija virzāms". Rezultātā deputātiem nācās balsot par minētā jautājuma atlikšanu līdz nākamajai sēdei (pēc divām nedēļām), un, tā kā līdz balsošanai visi jau bija aptvēruši, kas notiek, balsojums ritēja bez aizķeršanās – 44 tautas priekšstāvji atbalstīja tā izslēgšanu, četri atturējās un tikai septiņi bija pret.

PAD Dienvidu tilta būves direkcijas direktors Eduards Raubiško Neatkarīgajai sacīja (gan pirms domes sēdes), ka arī šā lēmumprojekta noraidīšanas gadījumā "nebūs jau tā, ka darbs uzreiz apstāsies". Ikmēneša būvdarbu apgrozījums ir 2–2,5 miljoni latu, savukārt tilta būves sadārdzinājums inflācijas dēļ svārstās 150 000–210 000 latu robežās. "Ja maksājam divus miljonus mēnesī, tad šāda summa nav iemesls, lai apturētu būvdarbus, bet ilgtermiņā tas, protams, var radīt problēmas," atzina E. Raubiško. Šogad tilta būves sadārdzinājums varētu sasniegt 2,38 miljonus latu.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka būvnieki pieprasīja Dienvidu tilta būvniecībai piemērojamā inflācijas koeficienta koriģēšanu, proti, jau no 2006. gada būvniecības līguma summai kā inflācijas piemaksas koeficientu piemērot būvniecības izmaksu indeksu transporta objektiem. Kopš 2003. gada (tad tika parakstīts līgums starp domi un Dienvidu tiltu) būvniecības izmaksas palielinājušās vismaz divas reizes. Būvnieki draudēja pārtraukt darbus, ja netiks rasti papildu līdzekļi šo izmaksu segšanai.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par inflāciju 2005. gadā liecina, ka patēriņa cenas pieauga vidēji par 6,7 procentiem, bet transporta objektu būvniecības cenu pieaugums bija 16,6 procenti. Arī šogad vērojamas līdzīgas tendences, tāpēc arī a/s Dienvidu tilts lūdza domi mainīt vienošanās nosacījumus un projekta sadārdzinājumu aprēķināt, ņemot vērā transporta objektu būvniecības sadārdzinājumu.

Viedoklis: Patiesības ministrija

Māris Krautmanis,  NRA  09/13/06    Daudzi Neatkarīgās lasītāji, ar kuriem pēdējā laikā nācies runāt, lieto apmēram vienu un to pašu apzīmējumu šai Saeimas vēlēšanu kampaņai – neredzēti netīra – un atzīstas, ka brīžiem, vērojot iekšpolitiskās norises, sekojot līdzi kārtējiem skandāliem, rodas fiziska nelabuma sajūta.

Patiešām, tik melnas kampaņas kā šī līdz šim vēl nebija bijis. Īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo vēlēšanu kampaņu, kurā partijnieki bija tādi pagaudeni, paļengani un viņu vietā sacensības rīkoja reklāmas aģentūras, kurām tad nu izdevās uzražot veiksmīgus vēlētāju mušpapīrus – televīzijas klipus. Protams, tā ir galējība un tas nekam neder, ja priekšvēlēšanas pārvēršas par reklāmas rullīšu skati, un skaidrs, ka šādā situācijā priekšrocības tiek bagātākajām partijām. Taču nebija jau arī pirms četriem gadiem aizliegtas visas iespējamās pārējās, ne tik dārgās kampaņošanas metodes – var taču rīkot sapulces, tikties ar vēlētājiem, līmēt lapiņas, izdomāt āķīšus, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību, utt.

Tagad Latvijas iekšpolitika novāc iepriekšējās kampaņas reklāmiskuma rūgto ražu, jo starplaikā, četros gados, ir notikušas virkne izmaiņu likumdošanā, kas pašlaik notiekošo priekšvēlēšanu kampaņu ir iedzinusi otrā galējību grāvī. Šobrīd jau partiju tēriņi pašreklāmām ar likumu ir pamatīgi ierobežoti, tāpēc politiķi ir ķērušies pie citiem instrumentiem – pie savu konkurentu nomelnošanas jeb tā saucamā melnā PR. Tāpēc gaismā nāk tik daudz noklausītu sarunu, īstu un arī šķietamu atmaskojumu, politiķu nervi ir tā uzvilkti, ka tie dažbrīd vairs ar prātu nekontrolē, ko saka. Viens no viņiem – Einars Repše – vairs nespēj pat savaldīt arī rokas un uzbrūk žurnālistam bailēs, ka viņš atkal kaut ko nelabu nepajautā.

Melnā PR vainagojums, protams, ir kriminālprocesi pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kur uz vairāk nekā apšaubāmu paskvilu pamata uzbūvētas apsūdzības šausmu grēkos.

Pašreizējais kampaņas melnums nav kaut kā nejauši atgadījies – tas ir panākts ar gudru ziņu, ar sūru darbu, un tam ir savi režisori. Turklāt tā vien izskatās, ka režisori nemaz nav tepat Latvijā dzimuši un auguši bāleliņi, bet citzemju gudrinieki, kas ar līdzīgām metodēm jau ir strādājuši citās valstīs – Lietuvā, Gruzijā, Krievijā, Baltkrievijā un pat ASV. Viena no tādām personām, kuras hobijs ir investēt naudu politikas procesā, ir miljardieris Džordžs Soross, ap kura emisāriem Latvijā tad arī griežas dažādu polittehnoloģiju izmēģināšanas un sabiedrības mulsināšanas mehānismi.

Viens no zirdziņiem, ar kuru pa Latvijas iekšpolitikas ārēm lec sorosisti, ir partija Jaunais laiks. Tieši ar šīs partijas palīdzību Latvijas likumdošanā tika iedabūta ideja noteikt partiju tēriņu griestus vēlēšanu kampaņai. Otra melno kampaņu mērķiem noderīga un atkal ar Jaunā laika pūlēm ielobēta lieta ir jaunumi Kriminālprocesa likumā, saskaņā ar kuriem tagad, lai uzsāktu kriminālas vajāšanas darbus pret kādu personu, vairs nav vajadzīgi ļoti nopietni pierādījumi – pietiek ar kādām aizdomām vai ar kādu iesniegumu, kurā varbūt vēlāk izrādās tikai meli vien bijuši.

Tā kā Jaunais laiks ir uzvedies labi, Sorosa ļaudīm šī partija joprojām ir favorīts, un tagad, kā tas gadījies, kā ne, iznāk, ka šai partijai ir nesalīdzināmi milzīgākas priekšrocības jaunajos apstākļos, kad reklamēšanās vairs nedod agrāko atdevi un nav arī legāli iespējama, bet toties uz pilnu klapi darbojas antireklāma. Jaunajam laikam ir Ģenerālprokuratūra un KNAB, kuri centīgi darbojas pret ikvienu Jaunā laika konkurentu, tajā pašā laikā piesedzot Jaunā laika aizmuguri, kad tas pats pieķerts koruptās darbībās. Ar ietekmīgiem medijiem, kuros Jaunajam laikam vēlamās ziņas laist sabiedrībā, arī nav nekādu problēmu – no svaigākajām noklausītajām telefonsarunām uzzinām, ka sabiedriskajā televīzijā ir šai partijai ļoti atsaucīgi žurnālisti. Un šis jau nav vienīgais medijs – vēl jau ir pats lielākais Sorosa rīta laikraksts Latvijā no Mūkusalas un citi propagandas orgāni.

Kādi vēl reklāmas rullīši vajadzīgi partijai, kuras rokās ir šādi ieroči? Kamēr citas partijas par saviem rullīšiem maksā 100 un vairāk latu par sekundi, Jaunais laiks panāk savu vēlmju piepildījumu par pliku velti, jo ir korporatīvās attiecībās ar sorosistiem un piedalās viņu manipulācijās ar sabiedrisko domu.

Angažēti mediji, paklausīgas represīvās iestādes, sava partija, kabatas sabiedriskās organizācijas un viltus eksperti – lūk, kāda Patiesības ministrija kopumā sanāk, lūk, kādi ir produkti, ko Latvijā iegādājies Soross 11 gados par 60 miljoniem dolāru! Pasaules mērogos nav liela nauda, taču Latvija ir maza valsts, te ir maz cilvēku, un ar šādu naudu pietiek, lai piemānītu daudzus, iestāstītu pasakas par realitāti un otrādi, nomainītu ne vien politisko, bet pat seksuālo orientāciju.

Vēlētājiem jāuzmanās, lai neaizlīmētu tukšu aploksni

Ināra Egle,  Diena  09/13/06    Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tikai līdz piektdienai, 15.septembrim, var pieteikties balsošanai pa pastu. Par 9.Saeimas vēlēšanām, līdz kurām ir palicis nepilns mēnesis, drīzumā atgādinās arī Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvie klipi televīzijā. Taču CVK priekšsēdim Arnim Cimdaram jau ir nemierīgs prāts par šo vēlēšanu jaunumu — pašlīmējošām aploksnēm.

"Laizīt aploksnes bija arhaiski, tāpēc šajās vēlēšanās tiks izmantotas pašlīmējošās aploksnes. Taču tagad vēlētājiem balsošanas kabīnē būs jāievēro noteikta darbību secība," Dienai otrdien sacīja A.Cimdars. Viņš iesaka vispirms vēlētājam izvēlēties kandidātu sarakstu, veikt tajā nepieciešamās atzīmes un tikai tad noņemt aploksnei aizsargmaliņu. Ja to noņems pirms saraksta izvēles, var gadīties, ka aploksne aizlīmējas pati, pirms tajā ir ielikta vēlēšanu zīme.

Pieteikumus balsošanai pa pastu kopā ar pasi ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji tuvākajā vēlēšanu iecirknī, kuros ir paredzēta balsošana pa pastu, var nogādāt tikai līdz piektdienai. Papildus izveidotajos iecirkņos šāda iespēja nav paredzēta. Informācija par ārvalstīs izveidotajiem iecirkņiem un balsošanas procedūru ir pieejama CVK interneta mājaslapā www. cvk.lv.

Desmit dienas pirms vēlēšanām — 27.septembrī — sāks strādāt vēlēšanu iecirkņi, kuros varēs iepazīties ar kandidātu sarakstiem, programmām un sāks pieņemt arī iesniegumus balsošanai vēlētāju dzīvesvietā. To varēs iesniegt gan uz speciālas veidlapas, gan brīvā formā rakstītā veidā, norādot balsotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, kā ar ārdurvju kodu, ja tāds ir. Iesniegumu vēlēšanu iecirknī var nogādāt arī cita persona. Informāciju par vēlēšanu norisi var saņemt, zvanot uz CVK bezmaksas tālruni 7049999.

35% valsts amatpersonu uzskata, ka augstākā līmeņa korupcijas problēmas palielinās

LETA  09/13/06    Vairāk nekā trešā daļa jeb 35% valsts amatpersonu uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā ar augstākā līmeņa korupciju saistīto problēmu valstī ir kļuvis vairāk, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sadarbībā ar Socioloģisko pētījumu institūtu veiktais pētījums.

No izvaicātajām 1000 amatpersonām 19% uzskata, ka ar korupciju saistītās problēmas palielinājušās ļoti lielā apmērā, bet 16% ir pārliecināti, ka problēmu kļuvis nedaudz vairāk. Vēl 31% amatpersonu uzskata, ka situācija palikusi nemainīga, savukārt 21% domā, ka korupcija augstākajā līmenī pēdējo gadu laikā ir mazinājusies.

Nelikumīgas samaksas jeb kukuļa piedāvājumu esot saņēmusi katra desmitā amatpersona. Visbiežāk tie ir pašvaldību vadītāji, ierēdņi, tiesu sistēmas darbinieki. Retāk kukulis prasīts pašām amatpersonām - 4% gadījumu.

Vairums amatpersonu jeb 77% apliecinājušas, ka ir gatavas sniegt informāciju par viņiem zināmiem korupcijas gadījumiem. Tomēr tikai 36% būtu gatavi ziņot, norādot datus par sevi. 41% ziņotu anonīmi, bet 17% neziņotu vispār.

Saskaņā ar sniegtajām atbildēm 13% amatpersonu esot bijis risks nonākt interešu konflikta situācijā, bet 7% - esot bijuši šādi gadījumi. Amatpersonas uzskata, ka visbiežāk sastopamā problēma saistībā ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir pašvaldību deputātu atkarība no ekonomiskajiem un biznesa grupējumiem. Tāpat bieži tiek minēts, ka iestādes vadītājs vai darbinieks personiskajām vajadzībām izmanto dienesta resursus, aprīkojumu un iekārtas.

Kā problēmas norādītas arī īpašumu iznomāšana vai privatizēšana amatpersonu interesēs, lēmumu pieņemšana par sevi, saviem radiniekiem un darījuma partneriem, kukuļņemšana publiskajos iepirkumos.

Korupcijai visvairāk pakļautās sfēras, pēc amatpersonu domām, ir nekustamā īpašuma lietu kārtošana - 77% aptaujāto atzīst, ka šajā jomā koruptīvi darījumi notiek bieži vai diezgan bieži. Savukārt 68% amatpersonu ir pārliecinātas par korupciju medicīnas pakalpojumu sfērā, 65% - dažādu atļauju un licenču izsniegšanā, 59% - Ceļu policijā, publiskajos iepirkumos un muitā.

Vismazāk korupcija esot novērojama pasu izsniegšanā, izglītības jomā un darbā iekārtošanas procesā valsts vai pašvaldību iestādēs.

Kā šodien žurnālistiem atzina KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, amatpersonu vērtējums par korumpētākajām jomām nesakrīt ar Latvijas iedzīvotāju skatījumu. Pērn veiktajā aptaujā iedzīvotāji kā jomas, kurās var iztikt bez neoficiāliem maksājumiem, minēja nekustamā īpašuma lietu kārtošanu, muitu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu.

Vērtējot to, kā dažādas institūcijas sekmē korupcijas novēršanu Latvijā, visvairāk amatpersonu uzticību izteikušas KNAB - 73% aptaujāto uzskata, ka birojs veicina korupcijas novēršanu. Tāpat korupcijas novēršanu, pēc amatpersonu domām, veicina mediji, prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests un nevalstiskās organizācijas. Savukārt politiķu aktivitātes visbiežāk minētas kā korupcijas novēršanu kavējošas.

Kā vienu no nozīmīgākajiem iemesliem korupcijas pastāvēšanai 63% aptaujāto uzskata valsts amatpersonu ētiskuma trūkumu. Tai pašā laikā 75% amatpersonu ētikas principu ievērošana amata pienākumu izpildē esot ļoti svarīga, bet 22% - diezgan svarīga.

Lai gan valsts programma korupcijas novēršanai un apkarošanai paredz pretkorupcijas plānu izstrādi valsts iestādēs, par tādiem dokumentiem ir informēta piektā daļa aptaujāto. Vēl 43% ir pārliecināti, ka viņu iestādē šāda plāna nav, bet 37% - par tāda dokumenta esamību neesot informētas.

Lai noteiktu amatpersonu zināšanas par korupciju un interešu konflikta novēršanu, aptaujātajiem uzdoti jautājumi testa veidā. Neviena no aptaujātajām amatpersonām uz visiem jautājumiem pareizi nav atbildējusi.

Rezultāti liecina, ka korupcijas jautājumos vislabāk orientējas tiesu sistēmas darbinieki un augstākā līmeņa amatpersonas. Tāpat pilnīgākas zināšanas bijušas aptaujātajiem Rīgā un aptaujātajiem ar augstāko izglītību.

Aptaujā secināts, ka lielai daļai amatpersonu ir nepilnīgas zināšanas par iestādes vadītāja pienākumiem korupcijas novēršanas nodrošināšanā. Tikai trešdaļa jeb 34% aptaujāto zināja, ka vadītājam ir pienākums nepieļaut, lai iestādē strādājošie nonāktu interešu konflikta situācijā.

Tāpat amatpersonām nav pilnīga priekšstata par to, kādos gadījumos tās varētu vērsties KNAB, secināts pētījumā. Visbiežāk respondenti norādījuši uz kukuļošanas gadījumiem - 67%. Nedaudz vairāk kā puse uzskata, ka KNAB jāziņo par valsts līdzekļu izšķērdēšanu vai nelietderīgu izmantošanu, kā arī par korupcijas pazīmēm publiskajos iepirkumos. Savukārt 44% aptaujāto uzskata, ka KNAB būtu jāvēršas saistībā ar politisko partiju finansēšanas jomas jautājumiem.

Vērtējot ekonomisko un sociālo problēmu nozīmīgumu, 68% amatpersonu par būtiskāko problēmu min inflāciju un cenu pieaugumu, bet 61% - augstākā līmeņa vai politisko korupciju, savukārt 60% amatpersonu par svarīgu problēmu atzina nabadzību. Amatpersonu skatījumā Latvijā nozīmīgas problēmas ir arī nelegālu ienākumu gūšana un tā sauktā ēnu ekonomika.

Loskutovs šodien atzina, ka pētījums, noskaidrojot amatpersonu viedokli par korupcijas jautājumiem valstī, veikts pirmo reizi. Pētījuma rezultāti noderēšot gan KNAB turpmākajā darbā, izglītojot sabiedrību par korupcijas jautājumiem, gan pašām amatpersonām, lai izzinātu tām svarīgos jautājumus.

Prokurora tikšanās ar miljonāriem motīvi neskaidri

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, NRA  09/13/06    Lai gan ģenerālprokurors Jānis Maizītis atzīst, ka izvērtējis prokurora Anda Mežsarga tikšanos ar Oļegu Stepanovu un Olafu Berķi neformālā gaisotnē viesnīcas Rīdzene kafejnīcā un nekā nosodāma nav saskatījis, joprojām paliek neskaidrs, kā šo gadījumu vērtēt no tiesiskā viedokļa.

Aptaujātie eksperti atzīst – tā ir neparasta juridiskā prakse, tomēr likums neaizliedz prokuroram veikt procesuālās darbības arī kafejnīcās. Viss ir atkarīgs no tā, kādu pierādījumu iegūšanas taktiku izvēlējies procesa virzītājs.

Tomēr eksperti pieļauj arī citu interpretācijas iespēju – ja šī tikšanās liecina par prokurora tuvākām attiecībām ar kādu no abiem, tad jāvērtē iespējamais prokurora interešu konflikts.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka 9. jūlijā prokurors A. Mežsargs viesnīcas Rīdzene kafejnīcā tikās ar apsūdzībā pret Aivaru Lembergu ieinteresētajiem uzņēmējiem O. Stepanovu un O. Berķi. Abi uzņēmēji ir zināmi gan kā nesamierināmi A. Lemberga pretinieki atšķirīgu biznesa interešu dēļ, gan kā Ventspils mēra politisko konkurentu atbalstītāji (O. Stepanovs sponsorē Saskaņas centru, bet O. Berķi min kā Jaunā laika atbalstītāju).

Uz tikšanos uzņēmēji bija paņēmuši mapi, kuras saturs nav zināms. Nākamajā dienā pēc šīs tikšanās A. Lembergu izvirzīja par ZZS premjera kandidātu un viņam arī izvirzīja apsūdzību smagos noziegumos. Apsūdzības raksts bija sastādīts ar gramatikas kļūdām (piemēram, apsūdzēts tika arī kāds "Aivars parks"), kas liecina par steigu prokurora darbā.

Faktu analīze ļauj uzdot jautājumu – vai tieši Rīdzenes tikšanās rezultātā prokuroram neradās jauna motivācija, lai sacerētu apsūdzību?

Jau iepriekš juristi Neatkarīgajai atzina, ka šī tikšanās ir aizdomīga, jo nav zināms tikšanās patiesais iemesls un prokuroram nodotās mapes saturs.

Uz Neatkarīgās jautājumiem par prokurora tikšanos ar O. Stepanovu un O. Berķi, kas adresēti J. Maizītim, īsi atbildēja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks: "Ģenerālprokurors Jānis Maizītis izvērtējis prokurora rīcības atbilstību Kriminālprocesa likuma un Prokuroru ētikas kodeksa normu prasībām. Kā jau iepriekš uzsvērts, prokurors šajā situācijā pildījis profesionālos pienākumus un tikšanās noformēta atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām. Nekādi plašāki komentāri kriminālprocesa izmeklēšanas interesēs šobrīd netiek sniegti."

Aptaujātie eksperti atzina, ka, ņemot vērā ģenerālprokurora viedokli, A. Mežsargs likumu nav pārkāpis, tomēr nav skaidrs, kas šajā tikšanās laikā ir noticis.

Advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece, bijusī prokurore Vija Jēkabsone atcerējās: "Arī man, kad strādāju par prokurori, reiz bija gadījums, kad steidzami vajadzēja ņemt liecības no cietušā, un es devos uz slimnīcu. Labi, ka to izdarīju, jo pēc divām dienām cietušais jau bija miris. Turklāt ir izmeklēšanas darbības, kuras neveic prokurora kabinetā. Piemēram – kratīšana, izņemšana, apskate. Jautājums ir cits – vai šādā veidā iegūtas ziņas var izmantot kā pierādījumus? Var izmantot, bet tikai tad, ja tās likumā noteiktā kārtībā ir fiksētas, un tur ir jābūt protokolam, kur ir norādīts – kad, kur, kas ir veicis pratināšanu un kādi ir rezultāti. Varētu būt arī situācija, ka sniegti paskaidrojumi, bet paskaidrojums neskaitās pierādījums. Pierādījums ir liecība, un tā jāiegūst likumā noteiktā kārtībā, un nav svarīgi – kabinetā vai kur citur. Bet likumā skaidri noteikts – ja prokuroram ir īpašas attiecības ar lietā iesaistītām personām, tādā gadījumā prokuroram ir sevi jāatstata. Ja viņš to nedara, tad ir augstāks prokurors, kas to izdara."

LU asociētā profesore, tiesību zinātņu doktore Kristīne Strada-Rozenberga, atzina, ka "ierasta prakse tā nav, bet nav arī likumā aizliegts (pratināt lieciniekus kafejnīcā). Protams, prokuroram ir jābūt objektīvam un neatkarīgam. Tikko rodas pamats apšaubīt viņa objektivitāti, tā prokurors konkrētajā lietā nevar darboties. Uz viņu attiecas normas par interešu konfliktu, bet pateikt, ka viņš ir neobjektīvs, tikai tādēļ, ka viņš kafejnīcā ticies ar liecinieku, nezinot citus apstākļus, nevar. Mēs nezinām, kas bija mapītē – nauda, dokumenti vai vēl kaut kas. Liecinieks var būt personisks ienaidnieks, bet prokurors nevar būt personisks ienaidnieks ne vienai pusei, ne otrai."

Profesore paskaidroja, ka "no likuma viedokļa pratināt var, kur vien grib. Ir noteikts vienīgi pratināšanas laiks – no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā."

Atbildot uz jautājumu, vai fakts, ka liecinieki ir apsūdzētā politiskie un ekonomiskie pretinieki, nemazinās ticamību viņu liecībām, profesore uzsvēra, ka tas būs jāvērtē tiesai. "Ticamību vērtē kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem. Jebkura ieinteresētība rada pamatu apšaubīt ticamību. Turklāt viena liecība nevar būt notiesājoša sprieduma pamatā. Protams, tas, ka cilvēks ir personiskās naida attiecībās, vai arī viņš ir politiskais pretinieks, tas rada pamatu sākt domāt, ka tur varbūt nav īstas objektivitātes. Bet lieciniekam nav jābūt objektīvam – viņam ir jāsniedz informācija, ko viņš zina. Liecinieks ir krimināli atbildīgs par apzināti nepatiesu liecību. Pārrunāt ar lieciniekiem turpmākās darbības – tas gan nav pieļaujams. Tas ir izmeklēšanas noslēpums, kuru nedrīkst izpaust nevienam," skaidroja K. Strada-Rozenberga.

Advokāts Aivars Ludvigs, iepazinies ar J. Maizīša atbildi, teica: "Piekrītu, ka pirmstiesas izmeklēšanā prokuroram ir milzu tiesības, bet, ja ir šāda ģenerālprokurora atbilde, kurš saka, ka viss ir bijis kriminālprocesuāli pareizi noformēts un pareizi izdarīts, konkrētajā situācijā kaut ko spriest tālāk nav. Var teikt, ka paliek aizdomu ēna, bet tas nevienu neinteresē. Tikai tad, kad noslēgsies pirmstiesas izmeklēšana un kļūs zināmi pirmstiesas izmeklēšanas materiāli, kuri diemžēl saskaņā ar kriminālprocesa likumu ir noslēpums, tad varēs teikt, kas ir atbilstoši likumam un ko var apstrīdēt.

Rīgas domes koalīcijā pamiers vismaz līdz oktobrim

Sandris Vanzovičs, NRA   09/13/06    Rīgas domes koalīcijas padomes sēdē vakar tautpartijieši saviem partneriem no partijas Jaunais laiks (JL) pateica tikai koleģiālu fui par jaukšanos ne savā atbildības sfērā – Pilsētas attīstības departamenta (PAD) darbā. Savukārt tā saucamajā Pujāta lietā parādās aizvien vairāk neskaidrību.

Koalīcijas partneru rīcība uzskatāma par nepieņemamu, kas JL vakar arī norādīts koalīcijas padomes sēdē, Neatkarīgo informēja domes Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš. Lai gan pilsētas attīstības joma atrodas TP pārziņā, Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) atstādinājis no amata divas PAD amatpersonas. Tas pierāda, ka izveidotā sistēma, nosakot katram vicemēram savu atbildības jomu un pārraudzību pār konkrētiem departamentiem, reāli nestrādā, norādīja E. Krastiņš.

A. Aksenoks arī noteicis, kurš uz laiku vadīs PAD. Lai gan pat šajā amatā norīkotais PAD direktora vietnieks Igors Graurs ir bildis, ka to labāk būtu uzņemties darīt direktora pirmajam vietniekam Pēterim Strancim, jau pēc brīža viņš bijis spiests pārdomāt un piekrist šim darbam. Pagaidām TP uz koalīcijas partneru rīcību nedomā reaģēt, "gaidīsim vēlēšanas", teica E. Krastiņš. Kā informēja A. Aksenoks, Audita un revīzijas pārvaldei uzdots paātrinātā tempā līdz septembra beigām veikt pārbaudi PAD, un tad būs skaidrība par departamenta vadības turpmāko likteni.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka saistībā ar ēkas Silmaču ielā 1 nojaukšanu un jaunbūves rekonstrukciju vicemērs Andris Ārgalis (TP) rosināja no amata atstādināt būvvaldes vadītāju Intu Pujātu, savukārt mērs A. Aksenoks šajā pašā lietā atstādināja no pienākumu pildīšanas PAD direktoru Vilni Štramu un PAD administrācijas vadītāju Raimondu Janitu.

Neatkarīgās rīcībā nonākusī PAD iekšējā sarakste par projekta Silmaču ielā 1 lietu rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, taču viens gan ir skaidrs: vai nu I. Pujāts ir izcili neattapīgs, vai arī R. Janita veicis pamatīgu pelēko darbu.

Proti, 29. augustā I. Pujāts sniedzis paskaidrojumu PAD vadībai, ka objekta Silmaču ielā 1 saskaņošana notikusi normatīvo aktu kārtībā. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka visa informācija, "kas izriet no projekta paša sastāva un satura nav pieejama, jo 23. augustā pēc saņemtās informācijas par projekta dokumentācijas iespējamo falsifikāciju griezos arhīvā, lai saņemtu oriģināleksemplāru, uz ko saņēmu atbildi, ka arhīva rīcībā šī eksemplāra nav". I. Pujātam esot teikts, ka šos dokumentus paņēmis PAD administrācijas vadītājs R. Janita. 24. augustā būvvaldes vadītājs lūdzis R. Janitam sniegt informāciju par interesi saistībā ar šo projektu un par to, vai viņš ņēmis projekta dokumentāciju, uz ko saņēmis noliedzošu atbildi. "Ja tā ir taisnība, rodas jautājums, kāpēc uzreiz pēc sarunas ar viņu tika sasaukti viņa pakļautībā esošie arhīva darbinieki un tika izteikti draudi par to, ja viņi nemainīs savas liecības, R. Janita ietekmēs viņu darbu un samaksu," paskaidrojumā raksta I. Pujāts.

Jau paskaidrojuma iesniegšanas dienā I. Pujāts vērsās masu saziņas līdzekļos ar žēlabainu stāstu par to, ka no PAD Arhīva nodaļas esot pazudusi minētā projekta dokumentācija. Par to viņš informēja arī KNAB un prokuratūru.

Savukārt 30. augustā PAD Arhīva nodaļas vadītāja Daina Markulāne paskaidrojumā PAD direktoram V. Štramam min, ka būvprojekti nav bijuši pieejami, jo 22. augustā pēc R. Janitas rīkojuma bija jāizgatavo šo projektu dokumentu kopijas. "Kopijas bija jāizgatavo, jo pēc RD Revīzijas komisijas pārbaudes tika konstatēts, ka atsevišķiem projektiem ir izplēstas lapas," pavisam lielas dīvainības minētas šajā paskaidrojumā. Jau 28. augustā dokumentu oriģināli bijuši pieejami, par ko ziņots I. Pujāta palīdzei Marikai Berovskai. Taču "laikā no 28. augusta līdz 30. augusta pulksten 10 projekti nav pieprasīti", raksta vadītāja. Arī I. Pujāta informāciju par draudiem arhīva darbiniekiem D. Markulāne neapstiprina.

Taisnojas par tiltu

Sandris Vanzovičs,  NRA  09/14/06    Apvienības TB/LNNK domes frakcija vakar izplatīja paziņojumu, ko varētu saukt par taisnošanos no domes sēdes izšūpotā Dienvidu tilta dēļ. Savukārt a/s Dienvidu tilts (DT) pieļauj iespēju pat apturēt tilta celtniecību.

Nākamās nedēļas sākumā tiks sasaukta DT akcionāru ārkārtas pilnsapulce, kurā tiks izskatīts jautājums un pieņemts lēmums par Dienvidu tilta celtniecības pārtraukšanu.

Tēvzemieši neesot "principiāli pret sadārdzinājuma kompensēšanu", bet uzskata, ka "jautājumu par papildu līdzekļu pamatotību jāizvērtē, nevis balstoties uz vidējo sadārdzinājumu celtniecības nozarē kopumā, bet gan sadārdzinājumu konkrētam objektam". Deputāti vēlas, lai tiktu izstrādāta metodika, pēc kuras aprēķināt Dienvidu tilta sadārdzinājumu. "Frakcija ir nobažījusies par objekta turpmāko būvniecību un aicina domes amatpersonas, kuras atbild par finanšu jomu, pēc iespējas ātrāk izstrādāt metodiku, pēc kādas tiek aprēķināts Dienvidu tilta sadārdzinājums, lai jau tuvākajā laikā varētu lemt par līdzekļu piešķiršanu konkrētam objektam."

Neatkarīgā jau rakstījusi, ka otrdien pēc tēvzemiešu ierosinājuma domes sēdē atlika jautājuma izskatīšanu par papildu finansējuma piešķiršanu DT inflācijas dēļ pieaugušo izdevumu segšanai.

Ādamsons tomēr izmantojis dienesta stāvokli pedofilijas skandālā

LETA   09/14/06    Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma atstāt spēkā notiesājošo spriedumu bijušajam Saeimas deputātam un parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājam Jānim Ādamsonam (SC), atzīstot viņu par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā pedofilijas skandāla laikā.

Motivēts tiesas lēmums būs pieejams 29.septembrī. Lēmums pārsūdzams no šī datuma 10 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību vai prokurora protestu.

Kā pastāstīja Ādamsona advokāts Vilnis Krasovskis, lēmums tiks pārsūdzēts.

Ādamsons bija iesniedzis apelācijas sūdzību par Centra rajona tiesas spriedumu, ar kuru viņš tika atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kurai bijušas smagas sekas. Tiesa 2004.gada 8.jūnijā Ādamsonam piemēroja naudas sodu 130 minimālo algu jeb 10 400 latu apjomā.

Ādamsons lūdza tiesu attaisnot viņu visos krimināllietas apsūdzības punktos. Ādamsona attaisnošanu prasīja arī viņa aizstāvis Vilnis Krasovskis.

Savukārt prokurors Modris Adlers uzskatīja, ka nav pamata grozīt pirmās instances tiesas spriedumu. Prokuratūra uzskata, ka eksdeputāta rīcība radījusi smagas sekas, jo rupji pārkāptas Satversmē garantētās personas pamattiesības uz goda un cieņas valsts aizsardzību.

Apsūdzība balstīta uz publikācijām presē, savā pēdējā vārdā norādīja Ādamsons. "Ne visa plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonākusī informācija tika precīzi atspoguļota," sacīja bijušais deputāts.

Ādamsons noraidīja apsūdzības punktu par valsts tēla nomelnošanu, piebilstot, ka to grauj pašas amatpersonas. Apsūdzībā minēts, ka bijušā deputāta rīcība radījusi smagas sekas. "Prokuratūra uzskata, ka smagās sekas radušās tāpēc, ka man esot liela autoritāte sabiedrībā," uzsvēra Ādamsons.

Kā ziņots, saskaņā ar apsūdzību Ādamsons, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski izplatījis par toreizējo premjeru Andri Šķēli (TP), tieslietu ministru Valdi Birkavu (LC) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.

Bijušais sociāldemokrātu deputāts Ādamsons 2000.gada 17.februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot deputātiem par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu pedofilijas lietā, paziņoja, ka ar šo lietu, iespējams, saistīts Šķēle, Birkavs un Sončiks.

Ģenerālprokuratūra tā paša gada augusta sākumā izbeidza krimināllietu par šo trīs amatpersonu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Šķēle, Birkavs un Sončiks atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona publisko paziņojumu no Saeimas tribīnes.

Iespēja saukt eksdeputātu pie kriminālatbildības radās, beidzoties Saeimas deputāta pilnvarām. Iepriekš, 2000.gada 7.septembrī, Saeima noraidīja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai.

Ministrs augstu policijas amatpersonu sauc par čekistu un vaino sabotāžā

Viesturs Radovics, NRA  09/14/06    Iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara konflikts ar augstām Valsts policijas amatpersonām sasniedzis jaunu fāzi – pēc apvainojumiem sabotāžā Valsts policijas priekšnieka pienākumu pildītājs Arvīds Marhels ir gatavs ministru sūdzēt tiesā.

Iekšlietu ministrs Dz. Jaundžeikars ir pārliecināts, ka A. Marhels vainojams policijas darbinieku sliktajā apgādē, par ko varēs arī pārliecināties pēc dienesta pārbaudes.

"Ierosinātā disciplinārlieta noteikti apliecinās, un man pašam nav šaubu, ka A. Marhels ir vainojams policijas sliktajā apgādē," vakar LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dz. Jaundžeikars. Pēc viņa domām, A. Marhels policijā nodarbojas ar sabotāžu, jo kā bijušajam Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekam, viņam pat liegta pielaide NATO informācijai.

Ministra padomnieks Krists Leiškalns sacīja, ka pret A. Marhelu ierosināta disciplinārlieta. Tā sākta saistībā ar izteikumiem par policijas darbinieku atalgojumu pasaules hokeja čempionāta laikā. Uz jautājumu, kādēļ ministrs jau iepriekš nav uztraucies par A. Marhela nelojalitāti, K. Leiškalns atbildēja: "Daudzi fakti nāca atklātībā tikai pēdējo nedēļu laikā, kad notika dienesta pārbaude. Ar tās rezultātiem, visticamāk, sabiedrība varēs iepazīties šonedēļ." Ministra padomnieks vairījās prognozēt, vai Dz. Jaundžeikars arī A. Marhelam lūgs atstāt Valsts policiju. "Ja jau tiešām esmu sabotieris, tad ministram šīs ziņas sen vajadzēja nodot tiesībsargājošajām instancēm, lai tās ierosinātu kriminālprocesu par sabotāžu. Šāds pants kopš kara laikiem gan vairs nepastāv," ironizēja A. Marhels. Viņš apliecināja, ka padomju laikā tiešām strādājis VDK par anonīmu draudu vēstuļu atšifrēšanas ekspertu. Darbs nav bijis saistīts ar stučīšanu. "Ja Ģenerālprokuratūra tagad neierosinās pret mani lietu par sabotāžu, es apsvēršu iespēju pret ministru iesniegt tiesā prasību par goda un cieņas aizskaršanu. Kopumā viņa priekšvēlēšanu gaisotnē izteiktos apgalvojumus nevēlos komentēt," piebilda A. Marhels.

Prokuratūra kriminālprocesu par kaitniecību negatavojas ierosināt. "Ja iekšlietu ministram ir ziņas par kādas Valsts policijas amatpersonas noziedzīgiem nodarījumiem, šīs ziņas ir jānodod kompetentai iestādei, kurai ir tiesības uzsākt izmeklēšanu," sacīja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks.

Priekšvēlēšanu aģitāciju valsts budžeta iestādēs vērtē divdomīgi

Kristaps Kārkliņš,  NRA  09/15/06    Lai arī likums tieši neaizliedz veikt priekšvēlēšanu aģitāciju no valsts budžeta finansētajās iestādēs darba laikā, tomēr šādu iespēju izmanto tikai tie deputātu kandidāti, kuri iepriekš šajās iestādēs nodibinājuši labus kontaktus.

Tā, piemēram, Jaunā laika 9. Saeimas deputāta un prezidenta amata kandidāte Sandra Kalniete pēdējā mēneša laikā apciemo valsts kultūras iestādes – muzejus un arhīvus. Viņa šajās iestādēs strādājošos darba laikā it kā nevainīgi iepazīstina ar partijas priekšvēlēšanu programmu. Lai gan aģitācijas likumā principā tas nav aizliegts, citu partiju pārstāvji nedomā tik klaji izmantot likuma nepilnības.

"Tas ir daudz labāk, nekā no ielas skalot iedzīvotājiem smadzenes ar dažādiem slavinājumiem. Ja cilvēki ir gatavi to klausīties, tad tā jau ir katra paša brīva izvēle," šo aģitācijas veidu komentē politologs Ivars Ījabs.

Sabiedriskā politikas centra Providus pētniece Lolita Čigāne norāda uz nepieciešamību skatīt katru konkrētu aģitācijas gadījumu atsevišķi, taču, kā tas ir paredzēts likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju, iestādēm, kas dod iespēju vienai partijai bez maksas izmantot telpas, jāļauj tas arī citu partiju kandidātiem.

Visas šīs tikšanās notikušas darba laikā. Par to asus komentārus pauž citi deputātu kandidāti. "Tas ir klajš Darba likuma pārkāpums, jo darba laikā cilvēkiem ir jāstrādā. Deputātu kandidāti ar šādu rīcību grauj valsts un demokrātijas kārtību. Tā zināmā veidā ir slēptā korupcija, jo tiek izmantoti administratīvie resursi. Šeit skaidri redzams, ka valsts institūciju vadītāji ir politiski iebaidīti," komentē LSDSP saraksta kandidāte, Stradiņa universitātes mācībspēks Ilga Kreituse.

"Agrāk mēs viņu aicinājām uz mūsu pasākumiem. Kad viņa bija ministre, devāmies uz Ārlietu ministriju, kur atkal notika tikšanās. Tagad viņa piezvanīja un piedāvāja iespēju atkal satikties. Tā šonedēļ ap 20 arhīva cilvēku tikās ar Sandru Kalnieti," notikušo īsumā atstāsta Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs.

Tikšanās laikā pārrunāti ārpolitikas jautājumi, taču sarežģījumi bijuši saistībā ar pašmāju problēmu iespējamo risināšanu.

"Vaicājām Kalnietes kundzei, kad varētu paaugstināt arhīvu darbinieku algas, taču viņa atzina, ka iekšpolitikā īsti labi neorientējas," komentē Rižovs. Līdzīgs stāsts klausāms arī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. "Pēc viņas lūguma organizējām tikšanos darbiniekiem, kuras laikā Kalniete stāstīja par pievēršanos politikai. Tāpat viņa aicināja visus aktīvi piedalīties vēlēšanās. Citu partiju pārstāvji šogad tādu interesi nav izrādījuši," skaidro muzeja direktors Arnis Radiņš. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Elita Ansone apstiprināja, ka 29. augustā notikusi tikšanās ar darbiniekiem, kas izvērsusies par priekšvēlēšanu diskusiju. Tā bijusi rīta pusē, kurā piedalījušies aptuveni 30 muzeja darbinieku. Likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēs aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Aptaujājot Tautas partiju, ZZS, TB/LNNK, LSDSP, partiju kampaņās nav plānots veikt aģitāciju kultūras iestādēs.

Savu balsi 9.Saeimas vēlēšanās gatavi pārdot 14% vēlētāju

LETA   09/14/06    Savu balsi 9.Saeimas vēlēšanās noteikti piekristu pārdot 4,8% vēlētāju, bet 9,3% drīzāk piekristu, ja saņemtu šādu piedāvājumu, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šā gada jūlijā veiktā aptauja.

Kā informēja Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, noteikti nepiekristu pārdot savu balsi 57,3% vēlētāju, 18,9% - drīzāk nepiekristu, bet 9,7% aptaujāto nespēja formulēt savu nostāju.

Analizējot datus par atbildēm sociāldemogrāfiskajās grupās, secināts, ka piedāvājumam pārdot balsi biežāk nekā caurmērā būtu gatavi piekrist jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar pamatizglītību, iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, aptaujas dalībnieki Latgalē, kā arī lauku apvidos dzīvojošie.

Savukārt to, ka šādam piedāvājumam nepiekristu, biežāk nekā caurmērā norādījušas sievietes, aptaujātie, kuri vecāki par 55 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar vidējiem vai vidēji augstiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošie.

Ieceres labas, īstenošana klibo

Vita Dreijere,  Diena  09/15/06    Diena analizē, kas četru šīs Saeimas darbības gadu laikā paveikts izglītības politikas jomā.

Sasteigtība lēmumu pieņemšanā, tos pirms pieņemšanas pienācīgi nepārdomājot un nepārrunājot ar visām ieinteresētajām pusēm — tā visi Dienas aptaujātie izglītības eksperti raksturo izglītības politikas veidošanā notikušo šīs Saeimas darbības laikā. Par nozīmīgākajām pārmaiņām izglītībā pēdējās četrgades laikā tiek saukta mazākumtautības skolu reforma, pamatizglītības mācību priekšmetu standartu ieviešana un panāktais pozitīvais lūzums skolotāju algu sistēmā. Taču būtiskākās problēmas politiķi nav atrisinājuši, saka eksperti. Joprojām ir vāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administratīvā kapacitāte, nav apstiprināta nākamā izglītības attīstības koncepcija, turpina samazināties pedagogu skaits.

Šīs Saeimas laikā izglītības sistēmas vadības grožus turējuši triju politisko spēku pārstāvji — Kārlis Šadurskis un Ina Druviete no Jaunā laika (JL), Juris Radzevičs (LPP) un Baiba Rivža (ZZS), bet neviens no viņiem nav ķēries pie būtiskākā darba — pašas IZM sakārtošanas, saka izglītības politikas pētniece Marija Golubeva. Taču ne mazāk atbildīgi par nepilnībām izglītības sistēmā ir pārējie koalīcijas partneri, norāda eksperti.

Mazākumtautību skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā, kura sākās ar plašiem protestiem, ir nozīmīgākais šīs Saeimas pieņemtais lēmums, uzskata izglītības eksperts Guntars Catlaks. Viņš izvairās vērtēt reformas rezultātus, jo pirmie vidusskolēni, kuri mācības uzsāka bilingvāli, centralizētos eksāmenus kārtos tikai nākamajā pavasarī. "Taču es domāju, ka šis kompromiss Latvijas sabiedrībai ir optimālais," saka G.Catlaks.

Arī M.Golubeva norāda, ka iecere bija laba, taču pārāk spontāna. "Bet īstenošana un it īpaši komunikācija ar sabiedrību bija šausmīga," viņa piebilst. Nav izskaidrots, kāpēc tā uzsākta 2004. nevis 2007.gadā, kad līdz 10.klasei būtu nonākuši tie skolēni, kas jau no 1.klases mācījās bilingvāli.

Arī citas pārmaiņas mācību saturā noritējušas spontāni. "Šadurska kungam likās, ka mums nedaudz pietrūkst kristīgo vērtību — viņš 1.klasē ieviesa kristīgo mācību, neskatoties uz to, ka agrāk ētika bija paredzēta sociālo zinību standartā. Bezatzīmju sistēma nepatika — nu tad atceļam," izglītības politikas veidotāju pārsteidzību raksturo M.Golubeva.

Lielu kritiku izpelnījusies arī dalīto Latvijas un pasaules vēstures mācīšanas standartu ieviešana. "Iepriekš bija labs stāvoklis, jo Latvijas vēsture tika mācīta kontekstā ar pasaules notikumiem," saka Izglītības attīstības centra direktore Irēna Freimane. Latvijas Vēstures skolotāju biedrības pārstāvji jau iepriekš Dienai norādīja, ka šādai programmai joprojām nav mācību grāmatu. "Ar šādu vēstures sadalīšanu mēs ejam uz modeli, kas bija padomju laikos," saka G.Catlaks. Viņš norāda, ka tikpat regresīva Eiropas kontekstā ir arī ētikas un reliģijas mācības nodalīšana.

Izglītības eksperti atzīst, ka pēdējās četrgades laikā ir panākts "zināms lūzums skolotāju algu sistēmā", lai gan tas notika tikai vēlēšanu gadā. Kad 8.Saeima uzsāka darbu, skolotāju atalgojums par darba likmi bija Ls 125, bet šajā mācību gadā skolotāji par vienu darba slodzi saņems vidēji Ls 234. Taču Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve Dzintra Kohva stāsta, ka pedagogu dzīves līmenis ir palielinājies tikai mazliet, jo aptuveni 80% no algas pieauguma "norij" inflācija.

Savukārt akadēmiskā personāla darba samaksa ir pieaugusi vēl straujāk — augstskolu pasniedzēju vidējā alga pieaugusi par 378 latiem. Šī Saeimas sasaukuma laikā notika arī augstskolu budžeta vietu skaita pārdale, radot jaunas bezmaksas studiju vietas valsts prioritārajās jomās — inženierzinātnēs un dabaszinātnēs.

Nākamajam Saeimas sasaukumam uzsākot darbu, būs labāk iesakņojusies izpratne, ka bez stratēģijas izglītību attīstīt nevar un tas ir viens no politiķu lielākajiem panākumiem, saka M.Golubeva. Piemēram, nacionālajā attīstības plānā izglītība norādīta kā valsts prioritāte. Taču izpratne par stratēģijas nozīmi IZM joprojām esot zema. Joprojām neesot apstiprināta pat nākamā izglītības attīstības koncepcija.

Tieši stratēģijas trūkums IZM kavē tās jau tā administratīvi novājināto darbu. Ministrijā jau vairākkārt ir nomainījušās augstākās amatpersonas, un kopš maija IZM vispār nav bijis valsts sekretāra. Redzams, ka tas IZM darbu ir paralizējis, jo ierēdņiem nav izpratnes, ka viņi strādā ar politiku un stratēģiju, nevis tikai konkrētu cilvēku, uzskata M.Golubeva. Eksperti iesaka ministrijā veikt funkcionālo auditu, kam jānoskaidro, kādi ir katras IZM nodaļas mērķi, kurš vadīs politikas izstrādes procesu un vai viņam ir attiecīgā kapacitāte.

IZM administratīvā mazspēja traucējusi arī ES struktūrfondu līdzekļu apguvi un rada bažas, vai ministrija paspēs sagatavoties nākamā plānošanas perioda līdzekļu apguvei. No 2007. līdz 2013.gadam tā būs atbildīga par 749 miljonu eiro administrēšanu, kas ir piecreiz lielāka summa, nekā tai bijis līdz šim.

"Šajā plānošanas periodā ir gājis visādi, bet tagad jau visi projektu konkursi ir izsludināti," stāsta Providus pētniece Karīna Janova. Viņa norāda, ka, sākot jauno plānošanas periodu, IZM joprojām nav izvērtējusi iepriekšējo darbību. "Kļūdu bija pietiekami daudz. Bija liela kavēšanās, piemēram, pedagogu tālākizglītības programma tika ieviesta salīdzinoši nesen," skaidro K.Janova. IZM bijušas problēmas arī prioritāšu noteikšanā.

***

Izmaiņas četros gados

2002.g.; 2006.g.

- IZM dotācija no valsts budžeta ispārējiem ieņēmumiem

59,9 milj. latu 146,9 milj.

- Pedagogu skaits

32 723—33 000

- Skolotāju vidējā algas likme (par vienu slodzi, pirms nodokļiem)

Ls 125 Ls 243

- Augstskolu akadēmiskā personāla vidējā algas likme (pirms nodokļiem)

Ls 205 Ls 583

- Skolu skaits

1017 983

- Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaits

18 114 16 096

2002.g. 2006.g.

- Dabaszinātnēm un inženierzinātnēm atvēlētās budžeta vietas

39,6% 45,15%

- Augstskolu un koledžu skaits

45 56

- Sociālajām zinātnēm atvēlētās budžeta vietas

20% 17%

- Studentu skaits

118 845 131 072

- Budžeta vietu skaits augstskolās

25 579 25 424

- Stipendijas apjoms

Ls 8* Ls 70**

***

Svarīgākie darbi

- Mazākumtautību skolu reforma

- Skolotāju algu palielināšana

- Jauni pamatskolas mācību priekšmetu standarti

- Kristīgās mācības un ētikas atdalīšana

- Sociālo zinību satura reforma

- Jauno vēstures standartu ieviešana

- Stipendiju palielināšana

Kreisajiem neizdodas apdraudēt bibliotēkas projektu

Ināra Egle,  Diena  09/15/06    Par spīti vērienīgajai aptaujai, ko PCTVL bija veikusi apvienību atbalstošajos medijos, Saeima ceturtdien nenodeva komisijām kreiso ierosinātos grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas projekta īstenošanas likumā, kas paredz ievērojami samazināt finansējumu Gaismaspilij. Parakstus pret LNB celtniecību vēlēšanu kampaņas laikā vāca arī apvienība Saskaņas centrs, kuras frakcijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs Dienai sacīja, ka tie tikšot aktualizēti pēc vēlēšanām. Saeima noraidīja arī SC dalīborganizācijas Sociālistiskās partijas grozījumus likumā par LNB.

Motivācija kreisajiem politiskajiem spēkiem ir līdzīga — valsts nevar atļauties tik dārgu bibliotēkas projektu laikā, kad nav īstenotas elementāras sociālās programmas. "Nodokļu maksātājiem būs jāmaksā liela nauda, bet viņu viedoklis nebija uzklausīts," Saeimas sēdē sacīja PCTVL frakcijas deputāts Juris Sokolovskis, norādot, ka apvienība aptaujājusi 10 000 cilvēku. PCTVL neiebilstot pret LNB celtniecību, bet uzskata, ka to var izdarīt ar mazākām izmaksām.

Lai arī rodas iespaids, ka SC atturēšanās tagad nākt klajā ar savāktajiem parakstiem pret Gaismaspili varētu būt saistīta ar lojalitāti pret Aigara Kalvīša (TP) valdību, J.Urbanovičs to noliedza. Nepiepildījās kreiso cerības, ka projektu varētu atbalstīt Jaunais laiks, kura iesniegtie grozījumi budžeta likumā pirms nedēļas bija saņēmuši kreiso deputātu atbalstu. Dienu pirms sēdes Tautas partija paziņoja, ka JL slepeni vienojies ar PCTVL balsot pret bibliotēkas celtniecību. "Godājamā Tautas partija! Nu tā melot gan nevajag. Turpiniet melot par Kalvīti, Demakovu un Bērziņu, bet atcerieties, ka Ingūna Rībena bez lieka trokšņa sāka strādāt pie LNB," sēdē sacīja JL frakcijas priekšsēdis Kārlis Šadurskis. J.Sokolovskis Dienai arī sacīja, ka nekādas vienošanās ar JL neesot bijis un TP paziņojumu drīzāk varot uztvert kā profilaktiska rakstura pasākumu, lai mazinātu iespēju, ka JL varētu atbalstīt šo projektu. Tāda motivācija izrietēja arī no TP pārstāvja Jāņa Lagzdiņa sacītā.

Intervijās, debatēs deļos un milžu cīņās…

Intervija: Taupīgais Lembergs

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  09/12/06    Nobeidzam pirmsvēlēšanu sarunu ar Ventspils domes priekšsēdētāju, ZZS izvirzīto premjerministra amata kandidātu Aivaru Lembergu. Viņu izjautāja "LA" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

E. Līcītis: – Kā jums liekas, par ko no rakstiskām lietām pie mums valdībā vajadzētu spriest un lemt, bet nerunā vai runā ļoti maz?

A. Lembergs: – Daudzi pārceļas uz darbu un patstāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, bet precīzas statistikas, cik daudz, – nav. Domāju, ka process vēršas plašumā. Tas pats – par demogrāfisko situāciju Latvijā. Notikušās iedzīvotāju skaita un struktūras izmaiņas no valsts viedokļa ir ārkārtīgi būtiskas, pat izšķirošas. Līdz 1991. gadam Latvijā bija vairāk jaundzimušo nekā mirušo. 1988. gadā, piemēram, piedzima par 9 tūkstošiem vairāk nekā nomira. Pēc tam, pēdējos padsmitgados, mirst par 10 – 15 tūkstošiem vairāk. Vienlaikus aktīvie darbspējīgie ļaudis brauc prom – sākumā strādāt, tad arī dzīvot. Mēs pazaudējam cilvēkus un pie tam spēka gados. Papriekš "izlūkot" vietu aizbrauc tētis, mamma bieži vien viņam seko un līdzi aizved bērnus.

– Šobrīd vecumā līdz 10 gadiem iedzīvotāju skaits ir 197 tūkstoši, bet vecumā no 15 līdz 24 – 360 tūkstoši. Kā aizstāt šo 163 tūkstošu deficītu pēc desmit gadiem? Kas strādās?

– Pēc manām domām, jaunās valdības viens no pirmajiem uzdevumiem ir izstrādāt kompleksu, visu teritoriju un visas nozares apvienojošu demogrāfiskās krīzes pārvēršanas programmu.

– Kas būs rakstīts jūsu minētajā programmā?

– Kā mērķis jānosaka bērnu skaita pieaugums ģimenēs. Vēlams nevis viens, bet divi, vēlams nevis divi, bet trīs bērni ģimenē.

V. Krustiņš: – Tāda bija Šķēles kunga programma pirms astoņiem gadiem.

– Devīze, ka ģimenē jābūt trim bērniem, ir ļoti pareiza. Bet tikai ar uzsaukumiem šajā ziņā neko neizlabosi.

– Protams, cik par to jāmaksā?

– Jā, vairāk jāmaksā. Bet tas nav tikai maksas jautājums. Lai dzimtu bērni, tā ir vecāku lieta, tā ir dzīves kvalitātes, veselības aprūpes, brīvā laika pavadīšanas, izglītības un kaut vai transporta lieta. Starp citu, 80. gadu sākumā izstrādāja aktīvās demogrāfiskās politikas programmu, kas, lai arī nav kopējama, bet nav zemē metama un tajā laikā diezgan labi darbojās. Neba Latvija vienīgā zeme, kur bēdāties par iedzīvotāju mehāniskā pieauguma kritumu. Tā ir attīstīto valstu, visas vecās Eiropas bēda. Tas daudz kur tiek uzskatīts par ļoti nopietnu darbu, pie kura jāstrādā valdībai, sabiedrībai, zinātniekiem, demogrāfiem.

– Protams. Kam jūs to uzdotu darīt vai kontrolēt? Ģimenes un bērnu lietu ministrijai?

– Nē, nē. Es uzliktu atbildību Ekonomikas ministrijai. Pēc būtības ir runa par darbaspēka atražošanu. Tās ir tautsaimnieciskas kategorijas. Bet, protams, šai ministrijai būtu koordinējošā loma, kamēr rūpes par topošo māmiņu un bērnu veselību, mazbērnu novietnēm u. tml. atkal kristu citu lauciņā. Patīk vai nepatīk, cilvēki tomēr ir tautsaimniecības sastāvdaļa, galarezultātā demogrāfija ar to ir tautsaimniecības lieta. Šis valstiskais jautājums, protams, jātur valdības vadītāja acuraugā. Uz tā, kā saka, "jāsēž". Cerības uz rezultātu nepiepildīsies ne viena, pat ne piecu gadu laikā, šai programmai pilnveidojoties, jādarbojas pastāvīgi un nepārtraukti, kamēr tā ienesīs kādus augļus. Kā atsevišķai sadaļai jābūt plānam, lai sekmētu peļņā gājēju atgriešanos. Šie cilvēki pārsvarā taču ir tie, kuriem savā 25 – 40 gadu vecumā jārada jaunie pilsoņi. Šie cilvēki jau ir! Viņus nedrīkst zaudēt. Uzskatu, iestājoties ES, par maz novērtēja iespējamo aizbraucēju skaitu. Vajadzēja garāku pārejas periodu, līdz atvēra brīvo darbaspēka tirgu. Protams, cilvēks kā zivs – tā meklē, kur dziļāk, cilvēks, kur labāk. Izveidojušos stāvokli katrs atsevišķi ne īpaši izjūtam, bet valstiskā līmenī tas ir traģisks. Traģēdijas būtība ir, ka daudziem cilvēkiem atlikušas tikai divas alternatīvas – censties braukt uz Rīgu vai pārcelties vēl tālāk uz Īriju. Tas ir nepieņemami, tas nav Latvijas valsts interesēs. Runa taču ir par lauku, pie kuriem es pieskaitu rajonu centrus, likteni – un tur lielākoties dzīvo pamatnācijas cilvēki. Viņi ir pirmie, kas aizbrauc, apstākļu, nepārdomātas politikas spiesti. Šīs lietas sākas ar to – vai jums ir dati? Vai ir pietiekami precīza statistika? Vai pārzināt patieso ainu? Patieso ainu mēs diemžēl nezinām, līdz ar to prognozes izteikt ir grūti, valdībai nav informatīvās bāzes, lai pieņemtu lēmumus.

– Vai mums jums nepajautāt – vai tādā gadījumā nav jārīko tautas skaitīšana?

– Par to jārunā speciālistiem. Arī pašvaldībā, lai redzētu sociāli ekonomiskās politikas sekas, ir vajadzīga visu veidu statistika. Tādas nav, labākajā gadījumā ir par Kurzemi. Es palūdzu, lai man iedod datus, kāds salīdzinājumā ir Ventspils un citu pilsētu pedagogu izglītības līmenis. Tādu datu nav. Ir mehāniski, piemēram, saskaitīti skolotāji, bet nerēķinoties ar to, ka vieni un tie paši strādā vairākās skolās. Līdz ar to Ventspilī tika uzdoti par 60 skolotājiem vairāk, nekā īstenībā ir. Kā var vadīt valsti, ja nav informācijas? Ja valdība neizprot statistikas nozīmi, tad, protams, informācija būs stipri apcirpta.

E. Līcītis: – Lai īstenotu kaut vai jūsu minēto komplekso demogrāfijas programmu un daudz ko citu, vajag naudu. Visi sola, visi rāda, kur ņems nost naudu, kur liks klāt? Kā jūs to darīsiet?

– Vispirms ļoti izsvērtu piedāvāto ieņēmumu samazinājumu. Nav liela māka politikas propagandas labā pacelt roku – samazinām nodokļus! –, nedomājot par sekām. Tā, īstenojot "Jaunā laika" priekšlikumu par iedzīvotāju nodokļa likmes samazināšanu, neapliekamā minimuma palielināšanu un nodokļu atvieglojumu paaugstināšanu, 2009. gadā iekasēs par 411 miljoniem latu mazāk. Pašvaldības saņems par 309 miljoniem latu mazāk. Kas tālāk, kas notiks ar pašvaldībām, kas notiks ar valsts budžetu?

V. Krustiņš: – Būs mazāk naudas. Kas to nezina.

– Ko tas nozīmē? Aizvērs bērnudārzus? Skolas? Cilvēki, kas atbild par valsti, nedrīkst mētāties ar vieglprātīgiem solījumiem. Sak, es gan saprotu, ka reāli to izdarīt nevarēs, bet lai tik par mani nobalso un tad jau redzēsim (E. Repše – "Kā var nesolīt!"). Es domāju – esošā nodokļu bāze lielā mērā jāsaglabā, diemžēl nekādas lielas izmaiņas tur nav iespējamas izdarīt. Utopija ir runāt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sarucināšanu uz 15%, nepasakot, kur pašvaldībām atgūt šādi zaudētos ieņēmumus. Šis nodoklis ir stabils pašvaldību ienākumu avots. Lemjot tā, kā grib lemt, pēc būtības izšķiras par pašvaldību ekonomisko likvidāciju. Nezinu, ko liks vietā, bet resursus, naudu ar to vienalga neatdabūs. Piezīmēšu, ka man kā lielam nodokļu maksātājam, protams, ir izdevīgi pēc iespējas mazāki nodokļi.

Kur valstij ņemt naudu? Ja runājam par drošību valstī, tad arī demogrāfiskā situācija tur ir viena sastāvdaļa. Es neredzu citu iespēju, kā atteikties no dārgām investīcijām aizsardzībā, lai par katru cenu iztērētu noteiktos divus procentus no valsts budžeta. Protams, nedrīkst pazaudēt personālsastāvu, kaitēt mūsu aizsardzības spējām, bet naudu nevajag izmest dārgos iepirkumos, bez kuriem Latvija var iztikt. Ieekonomējot nauda jāvirza policijas nostiprināšanai. Citu variantu neredzu.

E. Līcītis: – Vai tā nav NATO prasība – 2% no budžeta obligāti aizsardzībai?

– Jā, bet liela daļa NATO valstu to nemaz nepilda, kamēr tāda nabadzīga Latvija gan sit papēžus kopā. Kas tur ko nesaprast – mēs nevaram to atļauties. Vai tāpēc mūs izslēgs no NATO, ja iztērēsim mazāk?

Otrkārt, lielu ieņēmumu rezervi saredzu valsts pasūtījuma sistēmas pilnveidošanā. Vārdu sakot, kā Ventspilī, kur mēs visiem 40 pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm pērkam datorus, mašīnas, mēbeles, degvielu utt. centralizēti. Valstī katra juridiskā persona daudz ko pērk pati. Pat vienas ministrijas ietvaros izdara atsevišķus pasūtījumus, bez vienota iepirkuma. Toties ir liela starpība, vai jūs iepērkat 5 vai 500 datorus. Uz vairumu ir ļoti ievērojama cenas atlaide. Ventspilī, šādi centralizēti iepērkoties, gadā ekonomējam līdz 10% no budžeta. Cita ekonomija – plaši pielietots publiskās un privātās partnerības princips. Valsts un pašvaldību partnerība. Valstij nav jāiesaistās, teiksim, projektos saistībā ar pašvaldībām, simtprocentīgi uzņemoties finansēšanu. Pašvaldībām jābalso ar savu naudu – līdzfinansējumu, būvēt objektu vai ne.

V. Krustiņš: – Jūs gribat piespiest krietno Aksenoka kungu maksāt par Demakovas kundzes laikmetīgās mākslas muzeju?

– Protams.

– Bet viņam sitīs pa nagiem, ka Rīgai ir svarīgākas lietas.

– Tā ir tā partnerība, vai ir Rīgai šāds muzejs vajadzīgs vai ne. Dome, piemēram, atsakās no šīs būves. To zina vēlētāji, un viņiem jāvērtē, vai dome pieņēmusi saprātīgu lēmumu vai ne. Tā tas ir, tāda politika.

Nākamā lieta attiecas uz zemes nodokli. Iesaldēja kadastrālo vērtību.

No valsts viedokļa – izvēlējās ceļu uz nekurieni. Tas ir pat ļoti kaitīgi, jo stimulē īpašnieku sēdēt, audzēt usnes un gaidīt, kad dabūs zemei lielāku tirgus cenu. Summa, par kādu jāmaksā zemes nodoklis, sen atrāvusies no zemes reālās tirgus vērtības. Sekas – laukus neapstrādā, pilsētās lieli neapbūvēti gabali. Tas ir būtisks neizmantots resurss valsts attīstībai, no kura atteicās, pateicoties ļoti spēcīgam nekustamo īpašumu tirgoņu lobijam.

E. Līcītis: – Vienmēr gan piesauc "vecos iedzimtos jūrmalniekus", kuri nespējot samaksāt nodokli par sev piederošo zemi.

– Ļoti vienkāršs risinājums. Pašvaldība var lemt par nodokļa atbrīvojumiem un atvieglojumiem. Līdz ar to tā gan iekasē budžetā mazāk naudas, bet tā ir dialoga lieta. Kopumā es domāju, ka, zemes nodokli nosakot, jāatgriežas pie prakses, ka zemes kadastrālo vērtību regulāri koriģē un pārrēķina atbilstoši tirgus cenai.

– Jūs Ventspilī protot saskaitīt budžeta naudu. Vai jums neliekas, ka valstī, valdībā pavisam piemirsts tāds vārdiņš kā "taupība". Senos laikos runāja, ka vajadzētu izstrādāt, ieviest taupības programmas, bet šodien tik dibina jaunas un jaunas aģentūras, neizvērtējot, kā darbojušās iepriekšējās, cik optimāli tērēta nodokļu maksātāju nauda, – neko neskaita.

– Pareizi teicāt – valsts budžets jāplāno ļoti skrupulozi un perfekti. Jo jūs budžetu precīzāk plānojat, jo vairāk jāievēro budžeta disciplīna. Tas ir liels darbs. Katru gadu uz budžetu jāskatās ar jaunām acīm. No vienkārši klāt piemestas naudiņas neviens neatteiksies, tāpēc vajag individuāli skaitīt vai katru gadījumu, sākot ar mēbeļu, mašīnu iegādi, ar telefoniem un sarunu izmaksām. Tas viss satek: santīmu pa santīmam. Te vajadzīgs profesionāls ierēdņu korpuss, kurš gadu gadiem pārzinājis budžeta lietas. Un viens no lielākajiem noziegumiem, kas izdarīts Repšes valdības laikā, – izdzenāja profesionālos ierēdņus. Daudzi aizgāja paši, baidīdamies, ka var nonākt "uzticību zaudējušo" sarakstā. Tāpat kā nevarat vadīt valsti bez informācijas, tikpat neiespējami to darīt bez profesionālu cilvēku līdzdalības. Valdībai jārūpējas par valsts pārvaldē strādājošiem cilvēkiem, jo viņi jau ir tie īstie darbarūķi, pārvaldītāji, ne viens Ministru prezidents, ne cik tur tie ministri, lai cik gudri tie būtu. Tā ir piramīda līdz pašai apakšai.

Atgriežoties pie budžeta, – tā ir valdības politika. Budžets – tas galvenais politiskais instruments. Šādā sakarā man šķiet, ka būtiski jāpalielina Valsts kontroles kapacitāte un jauda, jo vajadzīgs regulārs neatkarīgs skatiens. Ikvienai ministrijai paskatīties uz sevi no malas ir ļoti grūti. Kas sev "griezīs" kaut ko nost! Tāpēc liela loma ir Valsts kontrolei un Finanšu ministrijai, kur visi gali sanāk kopā un bez kuras slēdziena nemaz neko nevarētu pasākt.

– Jūs par ministrijām, bet pietika Valsts kontrolei ieiet "nomaļā" Kultūras fondā un, lūk, kādus putekļus izpurināja.

A. Lembergs: – Tā ir valsts nauda. Kādam jāatbild personīgi par racionālu valsts naudas izlietojumu.

– Rezumējot, jūs esat pret nodokļu samazināšanu? Vai fiskālā politika jāsaglabā tāda, kāda tā ir?

– Esmu pret to, ka tautsaimniecībā ļoti atbildīgus lēmumus pieņem spēlējoties, emocionāli un neizskaitļojot, neskatoties uz finanšu, ekonomiskajām, sociālajām sekām. Ja valsts var atļauties samazināt nodokļus – labi. Es esmu tikai par. Man personīgi tas izdevīgi. Bet vienlaikus – ko varam prasīt no valsts, ja nemaksājam nodokļus?

V. Krustiņš: – Jums jābalso par Šleseru. Viņš mums skaidroja, ka nodokļi jāsamazina!

– Lai kāds tā saka. Bet jāskatās uz kopējo paleti. Kā savienot – samazināsim nodokļus un palielināsim pensijas.

Vēršu uzmanību: deputāti aktīvi ķeras pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir pašvaldību galvenais nodokļu ieņēmums. Bet kāpēc ne sociālā, ko saņem valsts un kas ir 33%? Kāpēc to nepiedāvā samazināt?

E. Līcītis: – Ko jūs teiktu par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu?

– Es uzskatu, tā ir izteikti kreisa politika, tas iekļaujas sociāldemokrātu parastajā repertuārā. Tas ir normāli, tā tas daudzviet pasaulē ir. Var iet citu ceļu, ka nevis pie 25 nodokļa procentiem liek klāt, bet tos piemēro augstākam ienākumu līmenim. Kam ienākumu mazāk, tam nodoklis attiecīgi samazinās, iet uz leju. Tas būtu tuvāk patiesībai. Ja jums mēnesī tikai 150 latu, varbūt derīgi piemērot nevis 25, bet 15 procentu nodokli. Vispēdīgi, vairāk jādomā par ienākumu vairošanu, nevis sadali un pārdali. Maksimāli jāatbalsta tā uzņēmējdarbība, kura ražo produkciju ar lielu pievienotu vērtību, respektīvi, ražo nevis baļķi, bet mēbeli. Jāsaprot, ka modernā rūpnīcā vienas darba vietas izmaksas jeb kapitālietilpība ir apmēram 1 miljons dolāru. Jo lētāk, jo tā mazāk efektīva. Ar Latvijas demogrāfisko prognozi un iedzīvotāju skaitu tā ir vienīgā alternatīva.

– Jūs atgriežaties pie demogrāfijas jautājumiem. "Vecās Eiropas" valstīs noteikti ir sakārtotas pabalstu lietas un visādas dzimstības veicināšanas programmas. Nu nepalielinās tās ģimenes – un viss. Tā ka gandrīz vai patriotisma vārdā jāaicina – vairojieties Latvijai.

– Man reizēm jautā, ar ko atšķiras 1990. gada Ventspils no 2006. gada Ventspils? Ļoti radikāli atšķiras. Tiklīdz tolaik uztaisījām skaistu soliņu vai ko citu, tā uzreiz salauza. Nācās remontēt. Šogad pagāja Jūras svētki, Pilsētas svētki, 1. septembris – neviena puķe nebija nobradāta! Vairs neposta, kaut šodien būtu daudz vairāk, ko postīt. Redziet, vide, tradīcijas, psiholoģija ir mainījusies un tas ir ļoti nozīmīgi. Cilvēks ir cilvēks, viņš nav robots. Un uzreiz jāvaicā – kādas ir vērtības? Kādas mēs atbalstām? Vai vecākus, kuri iet pa ielu ar bērniem uz skolu, un mēs viņus suminām un dāvinām ziedus, vai mēs suminām gejus un lesbietes. Viendzimuma ģimenēs bērni nedzimst. Labākajā gadījumā paņems no bērnunamiem. Tā gan nav pilnasinīga ģimene. Nu, tas ir jautājums par vērtībām, kuras mēs turpmāk atbalstām.

Latvijā pārāk vāji kontrolē augstskolu programmu kvalitāti

Radio SWH   09/13/06    Radio SWH politisko diskusiju šova duelantes - bijusī un pašreizējā izglītības ministre - Ina Druviete (JL) un Baiba Rivža (ZZS).

MZ: Vai Latvijai jāatsakās no teritoriālajām pretenzijām uz Abreni?

BR: Nē.

ID: Jārīko referendums, nē.

MZ: Vai Rīgas centrā jāatļauj seksuālo minoritāšu gājiens?

BR:: Jā, tikai ne Rīgas centrā.

ID: Jāatļauj, bet jāizvērtē šī gājiena pozitīvās un negatīvās puses.

MZ: Vai jums vidusskolā ir bijis liecībā kāds trijnieks vai divnieks?

BR: Nē.

I: Bija, 9. klasē algebrā.

MZ: Pēdējā laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vairāk asociējas ar diskusijām par nekustamiem īpašumiem, ka Rivžas kundze tikusi pie īpašumiem un nu tos privatizē, abas dāmas raksta viena otrai atklātus rakstus "Dienā", utt. Par ko ir šie savstarpējie pārmetumi?

ID: Esmu pārliecināta, ka jāveido specializēta aģentūra IZM īpašumu apsaimniekošanai, jo mums vienlīdz svarīgs ir nams Rīgas centrā un arodskola Latvijas nomalē. Man nav pieņamams tas, kas pašlaik notiek IZM ar īpašumu apsaimniekošanu, jo daudzos gadījumos varam runāt par atklātas vai slēptas privatizācijas tendencēm, kas nav izglītības sistēmas interesēs. Mans viedoklis šai gadījumā nesakrīt ar Rivžas kundzes nostāju.

MZ: Vai varat nosaukt ko precīzi?

BR: Konkrētus gadījumus varētu minēt daudz: kas noticis ar Ķeizarmežu, kāpēc mēs atteicāmies no prasības par parādu piedziņu? Kāpēc Daugavas stadions pašlaik tiek atdots Latvijas Futbolas federācijai, nevis tiek saglabāts valsts īpašumā, izmantojot arī privātās un publiskās partnerības principu? Kāpēc tiek apsvērta LU Ekonomikas fakultātes ēkas atdošana Latvijas pastam, jo mums ir Rivžas kundzes rezolūcija ar vārdu "apsvērt"? Vairāki nami Rīgas centrā pašreiz ir ar nenoteiktu statusu.

BR: Tā tas nav. Attiecībā uz īpašu institūciju, kas pārvaldītu nekustamos īpašumus, atbilstoši MK pieņemtajai koncepcijai, valstī ir VNĪA, kuras speciālisti var apsaimniekot īpašumus. Nav jāveido ministrijā kāds īpašs kantoris, bet jādara viss, lai nodotu atbilstoši likumam īpašumus universitātēm un universitātes un augstskolas mēs varam nodot valdījumā tad, kad satversmes apstiprinātas Saeimā. Šīs institūcijas pašas tiks galā.

Runājot par īpašumiem un to apsaimniekošanu, tiešām tur ir vēsturiski izveidojies trakums, kad IZM ir daudz īpašumu, ap kuriem ir ažiotāža.

MZ: Vaik kādam ir viedoklis, cik šo īpašumu ir un kāda ir to vērtība?

BR: Ir ap 900 īpašumu, visu vērtība vēl nav pilnībā novērtēta. Šais 5 mēnešos (kamēr esmu ministre) es nevienu īpašumu personīgi neesmu privatizējusi un to nedarīšu. Valstī atbilstoši likumdošanai institūcijas, SIA un cilvēki var pieteikties privatizēt īpašumus. Pirms nodot lemšanai valdībā, Ekonomikas ministrija vaicā mums par mums piederošo īpašumu iespēju privatizēt. Par vairāk kā 20 īpašumiem, kas tieši saistīti ar izglītību, esam devuši atzinumu, ka tie jāsaglabā valsts īpašumā. Cēsīs, Rēzeknes rajona Bērzgales pagastā, Rundāles pagastā... Faktiski mums ir noslēgts viens nomas līgums par Lomonosova ielu 5 (Rīgā), kas bija kritiskā stāvoklī un Rīgas dome teica, ka kaut kas jādara, mēs to atdevām nomā, nevis īpašumā Baltijas Starptautiskajai akadēmijai, kas atrodas kaimiņos.

Par Ķeizarmežu neizdevīgais līgums ir noslēgts 2000. gadā, pirms manis. Tieši mēs esam panākuši, ka līdz septembra beigām apsaimniekotājs apņēmies 200 000 parādu atdot. Šeit nekādā gadījumā patreiz nav runa par privatizāciju. Speciāla komisija ministrijā izvērtē situāciju.

MZ: Kāpēc Druvietes kundze juums to pārmet?

BR: Esmu pārsteigta. 2005.g. 25. decembrī Nacionālās Sporta padomes sēdē jūs bijāt priekšsēdētāja vietniece, jūs pieņēmāt lēmumu Daugavas stadionu turpmāk nodot apsaimniekošanā Latvijas Futbola federācijai.

MZ: Tad jūs esat kaitniece, Ina!

BR: Kādā sakarībā jūs runājat, ka tas ir privatizēts, tā nav! Bet dokuments par nodošanu Latvijas Futbola federācijai gan ir. Problēma ar Daugavas stadionu ir ļoti liela, jo tur būs Dziesmu svētki.

MZ: Kāpēc Jaunais laiks iztirgo Daugavas stadionu?

ID: Sāksim no sākuma. IZM īpašumu tirgus vērtīiba tiešām var tuvoties 1 miljardam latu, daudz īpašumu atrodas Rīgā un Jūrmalā. Protams, privatizēt sabrukušu lauku arodskolu ir pieteicies retais. Taisnība, pašreiz vēl nevar runāt par to nodošanu privatizācijai, viss ir procesā. Man kā pilsonei ir tiesības izteikt pamatotas bažas, ka process attīstās nevēlamā virzienā. Ir nomainīti IZM ierēdņi, kuri atbild par nekustamo īpašumu jautājumiem, daudzos gadījumos situācija ir pilnīgi citāda.

Runājot par Daugavas stadionu, Nacionālā Sporta padome izskatīja vairākus rīcības variantus: saglabāt valsts īpašumā (5 milj Ls no valsts); attīstīt valsts un privātās partnerības projektus; nodot privatizācijai. Manas darbības laikā lēmums netika pieņemts, tas ir pieņemts beidzamajos mēnešos. Vēl notiek stadiona nākotnes apspriešana.

BR: Lēmums arī tagad nav pieņemts, notiek jautājuma risināšana.

MZ: Kas notiek ar bilingvālo izglītību? Ina, vai piekrītat viedoklim, ka kaut kas ar to latviešu valodas statusu šai ziņā nav kārtībā?

ID: Bilingvālā izglītība (mācības tajā svešvalodā, kuru apgūst) ir mūsu nākotne, tā ļoti labi tiek īstenota mazākumtautību skolās. Tai ir beidzamais laiks ienākt arī latviešu skolās. Jautājums ir par eksāmeniem. Jau 2003. gadā tika pieņemts lēmums, ka ir iespējas eksāmenu kārtot arī mazākumtautību valodās, bet eksāmena teksts būs latviski. Šeit ir vienkārši pārpratums.

Bet ir vērts runāt par augstskolu valodu, jo šeit man ir ļoti stingra nostāja: valodu likumu pašreiz vērt vaļā nedrīkst gan politisku apsvērumu dēļ, gan pēc būtības. Nekādā gadījumā nebūtu grozāma pašreizējā augstskolu likumā esošā norma, ka svešvalodās drīkst būt ne vairāk kā 20% mācību satura, izņemot likumā atrunātos speciālos gadījumus. Mēs nedrīkstam pieļaut kļūdu, kā to izdarīja Skandināvija, Nīderlande, ka pilnībā tiek zaudēta viņu valoda augstākajā izglītībā un zinātnē. Augstskolās jābūt bilingvālai izglītībai.

BR: Augstskolās ir jāienāk svešvalodām, īpaši maģistratūras, doktorantūras līmenī, jābūt programmām arī svešvalodās. Bet pie noteikuma, ka programma ir latviešu valodā. Par eksāmenu likšanu - klausītāji varbūt to neuztver un domā, ka tas ir kas ārkārtīgi slikts, bet reformas sāls ir tur, ka nākošajā pavasarī visi bērni Latvijā visās skolās 12. klasē kārtos eksāmenus pēc latviešu valodā biļetēm un latviešu valodā programmām (TVNET atvainojas lasītājiem par Izglītības ministres latviešu valodu), jaunietim ir pilnīgi jāizprot, ko viņam jautā, kur ir tā būtība... Kādā valodā viņš atbild, ir jau otrs solis. Ja viņš nesapratīs latviešu valodā, viņš nevarēs atbildēt ne latviski, ne krieviski, ne angliski.

Pareiz mēs strādājam pie jauna standarta vidusskolai, kur iestrādāts tas, ka būs jāatbild latviešu valodā. Bet tas būs pēc 2 gadiem. 2000. gadā bilingvālā izglītība tika uzsākta 1., 4. un 7. klasē. Tagad beigs 7.klase, kam nav iziets pilns kurss.

ID: Bilingvālā izglītība gan ir no 1995. gada, bet stingri jāškir, vai runājam par skolu vai augstskolu. ES valodās augstskolās, programmās, kas ir starpvalstu līguma ietvaros, drīkst būt svešvalodā. Ļoti uzmanīgi jālasa Augstskolu likums. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut brīvu valodas izvēli augstākajā izglītībā. Tad, izmantojot tos pašus argumetus, kas savulaik tika lietoti, lai pamatotu, kāpēc augstākajai izglītībai PSRS jābūt krievu valodā, mēs ieviesīsim 100%-gu angļu valodu. Tādēļ es un JL pret to stingri iebildīsim.

MZ: Vai jums ir pilna pārliecība, ka Izglītības reforma notiek normāli un nav tā, ka īstenībā krievu skolās viss notiek, kā noticies un kontroles mehānisma īsti nav?

ID: Tas nav taisnība, reforma tik tiešām ir tā saucamā reforma, jo jau no 1988. gada mums notiek sistemātiska latviešu un krievu skolas nošķirtības pārvarēšana, mācot latviešu valodu un priekšmetus latviešu valodā. Atbildot uz argumentu, ka dažās skolās notiek it kā mācīšanas imitācija, jāteic, ka pašreiz šādu gadījumu nav, jo skolēniem ir jākārto eksāmeni un neviens skolotājs nav ienaidnieks ne sev, ne saviem audzēkņiem. Vecāki to stingri kontrolē, ir arī Izglītības valsts inspekcija, ir īpaša aģentūra, kas vērtē izglītības kvalitāti, tātad šādi gadījumi varētu būt ļoti reti izņēmumi.

BR: Šogad mācību process uzsākās normāli, nebija nemieru, ne ielu gājienu. Tātad savstarpējais dialogs un izpratne ir. Protams, ir arī problēmas, kā latviešu, tā mazākumtautību skolās. Tas, ka jaunieši ir novērtējuši latviešu valodu kā nepieciešamu te dzīvojot un lai veidotu savu profesionālo karjeru. Arī šodien, kad jautājumi vidusskolas eksāmenos mazākumtautību skolās ir krievu valodā, Liela daļa jauniešu viņus atbild latviešu valodā, kas ir pieļaujams. Viņi to dara no brīva prāta.

Skatoties eksāmenu atzīmes, tie, kas kārtojuši latviešu valodā, piemēram ķīmijā, atzīmes bija labākas nekā tiem, kuri kārtojuši krievu valodā.

MZ: Ir izskanējusi doma, ko atbalstījušas visas politiskās partijas, ka vidējā izglītība Latvijā jāpadara par obligātu.

ID: Par daļēji obligātu. Šis vārdu savienojums gan izklausās neloģisks, bet līdz 2010. gadam arī citas Eiropas valstis ir nolēmušas, ka vidējo izglītību iegūs vismaz 85% jauniešu.

MZ: Cik tas izmaksās?

ID: Tas neizmaksās daudz vairāk nekā mēs pašlaik tērējam līdzkeļus gan pārkvalifikācijai, gan bezdarbnieku izglītošanai, tas noteikti atmaksāsies. Mums ir ļoti svarīgi celt sabiedrības zināšanu līmeni, intelektuālo potenciālu un vidējā izglītība ir absolūta norma jau tagad.

MZ: Tas nav drusku komunisms? Cilvēks negrib mācīties, bet valsts pasaka...

ID: Nē, viņš var mācīties arī arodskolā; var būt arī strap tiem 15%, nedomāju, ka daudz vairāk būs cilvēku, kas negribēs mācīties. Ja negribam palikt par apkalpojošo personālu Eiropai, mums nav citas izejas. Bet sāksim ar bērnu dārzu, pamatskolu, nevis uzreiz ņemsim 9. klases absolventu un virzīsim uz vidusskolu.

BR: Pakāpenisku pāreju uz obligātu vispārēju vidējo izglītību nosaka Nacionālās attīstības plāns, ko šajā vasarā pieņēma MK, tas jau ir likumā ierakstīts. Tas jāsaprot tā, ka līdz 18 gadu vecumam jaunietim ir jābūt iespējai mācīties.

MZ: Priekš kam vispār ir vajadzīga izglītība? Es līdz šim domāju, ka tā nepieciešama, lai veicinātu domāšanu, nevis lai kāds būtu konkurētspējīgs darba tirgū...

BR: Es to pašu arī saku - lai veicinātu domāšanu, lai viņš būtu inteliģents... Lai viņš labi justos...

MZ: Kur?

BR: Sabiedrībā.

MZ: Es tā saprotu, ka nav īsti sagatavota augsne Latvijas vēstures mācīšanai.

ID: Augsne tika gatavota 15 gadus. Es pieņēmu šo lēmumu, kas nez kāpēc pašlaik tiek plaši apspriests arī vēstures skolotāju aprindās, un turpmākais ir profesionāļu darbs atrast ērtāko un izdevīgāko modeli, kā nodrošināt šī lēmuma aprobāciju. Diksusijas ir par ieviešanas mehānismu.

BR: Bet presē izskanējis tā, ka ļoti labā Ina Druviete ir apsolījusi, ka no šī septembra visās skolās mācīs Latvijas vēsturi, nemaz nepaskatoties, kad MK rīkojumā ir vārdiņš "aprobācijas kārtībā". Atbilstoši likumdošanai tā nosaka: katram jaunam priekšmetam izstrādā standartu; programmu, un tad šo priekšmetu aprobē 3 gadus.

ID: Nav teikts, ka 3 gadus.

BR: Un es esmu parādīta kā ļaunā ministre - atnāk Rivža, un ko viņa izdomā? Ka aprobācijas kārtībā tikai 12 skolās! Lai gan viss bija iezīmēts, nauda bija paredzēta 12 skolām un es godprātīgi izsludināju konkursu 12 skolām. Pieteicās 40, mēs ar kolēģiem apspriedāmies, ja 40 skolotāji grib mācīt, taisīsim 40. Tas nav pārmetums Druvietei, tāda ir situācija.

ID: Notiekot pēkšņai ministru maiņai, nākas pārtraukt datrbu pusceļā, kas ir ļoti liela nelaime mūsu izglītības sistēmā. Rivžas kundze ir 13. ministre 15 gadu laikā.

MZ: Ina, kad JL gāja prom no valdības, jūs neteicāt Repšem, ka varētu arī neiet?

ID: Es biju pret šo lēmumu, bet arī partijā valda ieksējā demokrātija...

MZ: Tādā nozīmē, ka Repše pasaka un jūs ejat...

ID: Nē, tas bija 15 cilvēku balsojums, kur es vienīgā paudu pretēju viedokli.

MZ: Priekš Rivžas kundzes tā bija laime, ka Repše tā uzspieda.

BR: Nevar zināt, man nemaz tik viegli neiet.

MZ: Rivžas kundze, kad jūs nācāt pie varas, bija teksti, ka jums no Druvietes puses atstāti tik daudz darbi...

BR: Tā arī bija.

ID: Ja jūs izmestu no krēsla, jums nepaliktu neviens nepabeigts darbs? Pabeigti darbi ir tikai tiem, kas strādā kampaņveidīgi. Man bija ilgtermiņa programma.

BR: Man tiešām bija ļoti sarežģīts periods, jo ar šo gadu visi ministrijas lēmumi bija jāpārstrādā kā MK dokumenti, ta iekrita ar tādu brīdi, ka līdz ar to atbilstoši gan minētajam noteikumam, gan bija pieņemts Zinātnes likums, kas arī prasīja daudzus dokumentus. Man bija ļoti ātrā laikā jāsagatavo un MK jāpieņem dokumenti, kas saistīti tieši ar zinātniskās darbības noregulēšanu.

ID: Šie likumi gan bija jau praktiski gatavi, bet nepateicīgais virzīšanas darbs tiešām tika Rivžas kundzei.

MZ: Politiskajās reklāmās ZZS saka, ka viņi ir panākuši to, ka skolotājiem ir paaugstinātas algas. Vajadzētu jau kaunu prast...

BR: Nē, es domāju, ka to saka valdība.

MZ: Nē, to saka ZZS. Jūs pieņemat to, ka Ina tika noņemta no trases...

BR: Tā nav mana vaina, tā ir JL un viņas izvēle.

MZ: Vai pieņemat argumentu, ka dabūjāt tik daudz darba nevis tāpēc, ka Druvietes kundze būtu duma vai slinka, bet tāpēc, ka viņa tika noņemta no trases?

BR: Es nekādā gadījumā neapgalvoju, ka Inas kundzei ar prātu kaut kas nav kārtībā, bet tas, ka laba darba pārvaldība ministrijā trūka, tas gan ir fakts.

MZ: Ina, jūs teicāt, ka neatbalstāt retoriku, ka visi ir zagļi, blēži, ar ko izceļas arī jūsu partija. Jūs teicāt, ka var arī elegantāk pateikt. Kā tas ir - elegantāk?

ID: Šai apgalvojumā ir diezgan daudz nepatiesības, visi, protams, nav ne zagļi, ne blēži, bet diemžēl mūsu sabiedrībā ir arī tādi cilvēki un mēs varam izteikt pamatotas bažas par dažu cilvēku godīgumu....

MZ: Pamatotas bažas...

ID: Un par to, vai viņi nav nonākuši pretrunā ar likuma prasībām. Šādā gadījumā jums arī nebūtu lieku jautājumu maniem partijas biedriem.

MZ: Kādēļ joprojām nav likvidēta Sociālo tehnoloģiju augstskola, par ko savulaik iestājās par Ģenerālprokuratūra?

ID: Manuprāt kārtības šai ziņā tik tiešām nav, mums ir pārāk vāja kontrole pār augstskolu programmu kvalitāti. Runājot par Sociālo tehnoloģiju augstskolu, iezīmējas viļņveida kustība - gan Šadurska, gan manā laikā šai augstskolai netika akreditētas dažas programmas. Kā pie varas nāca citu partiju ministri, tā šī augstskola atkal bija uz zaļa zara. Man bija liels pārsteigums, ka šī augstskola sānēma akreditāciju, kaut pret to iebilda vairāki eksperti. Man ir jautājums Rivžas kundzei kā Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājai, kāpēc netiek uzturētas kvalitātes prasības šai konkrētajā augstskolā?

MZ: Bet jūs arī labu laiku bijāt ministre un tagad sakāt, ka trūkst kontroles...

ID: Mēs diezgan daudz darījām pozitīvā virzienā, ieceru bija daudz vairāk. varētu jautāt, kāpēc nav izveidota Augstākās izglītības un zinātnes administrācija, kuras nepieciešamība ir pat Augstskolu likumā? Mums būtu ļoti nopietni jārunā par Augstākās izglītības kvalitāti un integrāciju, šai jomā mūsu uzskati atšķirsies.

BR: Sociālo tehnoloģiju augstskola (STA) ir atpakal akreditēta jau labu laiku, kamēr augstskolā ir viena akreditēta programma. Programmas kvalitāti vērtē akreditācijas process un tajā augstskola taisa savu pašnovērtējuma ziņojumu, ir eksperti, komisija. Ministrs tiešo šo procesu nevar ietekmēt. Ja programma ir akreditēta uz 2 gadiem, katrus 2 gadus tai ir jauna akreditācija.

MZ: Ministrija tur tik tiešām nevar teikt galavārdu, tas bija 1 no iemesliem, kāpēc STA nezaudēja akreditāciju manas darbības laikā.

MZ: Es sapratu, ka jūs pārmetat Rivžas kundzei, ka augstskolas vispār tiek par maz kontrolētas.

ID: Konkrētajā gadījumā bija negatīvi ekspertu (arī ārvalstu) atzinumi.

BR: Katras privātas augstskolas būtība ir - ja viņa grib pastāvēt, un akreditācijas process ir nopietns un tiek izvērtēts, viņai ir svarīgi, kāda ir šīs augstskolas aura.

ID: Tā būs, bet vēl nav, jo tiek izdots diploms ar valsts ģerboni un valsts atbildība ir. Mēs nevaram teikt, ka pašlaik Latvijā būtu tāds studentu apzinīguma līmenis, ka tiktu prasīta studiju kvalitāte, nevis aplieicnājums par studiju absolvēšanu.

MZ: Cik liels IZM ir sieviešu īpatsvars?

BR: Sievietes ir vairāk, bet vīrieši arī ir.

ID: Apmēram 60:40.

MZ: Ko jūs varat kasīties, arī ar valsts sekretāri Jarinovsku, marasms!

BR: Tas jums jāprasa viņai.

ID: Nevajadzētu izmantot seksiskus argumentus, bet, runājot par konkrēto gadījumu un ierēdniecības statusu ministrijā vispār, jāteic, ka arī Civildienesta pārvalde ir atzinusi, ka nav pamata Jarinovskas atstādināšanai, viņa nav saņēmusi no Kalvīša nevienu rīkojumu, kas it kā neesot izpildīts, par to ir Valsts kancelejas vadītājas vietnieces rakstveida atzinums. Gribot negribot jāizdara secinājumi, ka acīmredzot Jarinovskas principiālā nostāja nekustamo īpašumu jautājumos varētu būt iemesls centieniem tikt no viņas vaļā.

MZ: Atvainojos par seksisko jautājumu, bet no publiskā viedokļa...

ID: Bābiskums arī vīriešiem piemīt.

MZ: Ir mums arī TP daži tādi cilvēki. Bet no malas liekas jocīgi, ka ministre un valsts sekretāre, kas ļoti spēcīgi simpatizē JL, dialogu veic caur presi. Tas taču nav normāli!

ID: Es piekrītu, tā ir IZM nelaime, beidzamo 10 gadu laikā tur ir mainījušies 9 valsts sekretāri, tā nav normāla parādība un tas ļoti traucēja arī manu darbu.

MZ: Tādi mazi čabulīši jūs esat - izglītība un zinātne, bet tādas kaislības...

BR: Es atnācu strādāt 6. aprīlī un 2. maijā saņēmu īsziņu no Kristīnes Jarinovskas, ka viņa ir apslimusi un nebūs darbā. Šī nebūšana darbā ilga 3 mēnešus, tad Kristīne parādījās darbā 1 dienu un atkal saslima.

ID: Viņa tika atstādināta, viņa nesaslima.

BR: Diemžēl šajā laikā mēs nepārtraukti saņēmām vēstules, kur pieprasīja informāciju uz tūkstošiem lappušu, ko mēs fiziski nevaram izdarīt. Valsts sekretārs ir svarīgākā persona ministrijā.

ID: Tāpēc viņam ir tiesības zināt, kas notiek slimības laiā.

BR: Cilvēks, kam jāstrādā ar ministru kā cimdam ar roku. Iedomājieties manu situāciju, pirmkārt, man nenāk uz darbu, ministrija ir liela, tai ir daudzas jomas, problēmjautājumi. Ja viens tik svarīgs bloks no kopīgā mehānisma ir izkritis un vēl ļaunprātīgi mēģina radīt sliktu auru, tā vietā lai palīdzētu, man ir ļoti grūti strādāt. Šajā gadījumā es uzskatu, kad te nav cita ceļa kā rotācija.

MZ: Nav runa par 1 cilvēku, no malas izskatās, ka šai augsti inteliģentajā ministrijā notiek kaut kas jocīgs.

BR: Droši vien no ārpuses tā izskatās.

ID: Speciālisti arī saka, ka tieši IZM būtu nepieciešama radikāla organizatoriskās struktūras maiņa, būtu jāaicina vairāk jaunu ieinteresētu cilvēku, jo organizācija ir ļoti svarīga. Mums tagad ir gan izglītībai atvēlēta nauda, gan sakārtota likumdošana...

MZ: Bet slimojam.

ID: Vajag cilvēkus, kas to ievieš dzīvē. Un no slimošanas neesam pasragāts neviens.

BR: Slimošana ir interesanta lieta - kā kādam sākas problēmas, tā viņš uzreiz slims.

MZ: Kāpēc izglītības jautājums ir tik ļoti politizēts? Turklāt jūs esat 2 labējas partijas...

ID: Politizēts gan šis jautājums nav. Visas mūsu domstarpības ir drīzāk profesionāla rakstura.

MZ: Jūs, Ina, gribat teikt, ka arī diskusija par valsts sekretāri Jarinovsku, nav politizēta? Jūs pati teicāt, ka viņa tika atlaista no darba, aizrotēta tāpēc, ka...

ID: Atstādināta. Bija paredzēts rotēt, bija Civildienesta pārvaldes atzinums, ka nav pamata ierosināt disciplinārlietu. Bet šis jautājums nav politizēts. Tas ir jautājums par tiesiskumu valstī un par ierēdņa aizsardzību.

MZ: Jūs teicāt, ka Jarinivskai bija cits viedoklis nekustamo īpašumu jautājumos... Tas nozīmē, ka sliktā Rivža...

ID: Tas var būt nekustamo īpašumu pārvaldīšanas poitikas jautājums, bet neteiksim valsts līmeņa politikas lieta.

MZ: Jūs piekrītat, ka principā ir runa par profesionālām lietām, ka nav tā, ka atnāk TP - ir viens, atnāk JL - ir otrs, un beigās atnākat jūs un ir vēl trešais? Sākas ierēdņu tīrīšana, utt.

BR: Katrā ziņā es neesmu to darījusi, nevaru atbildēt par iepriekšējiem. Es nevienu ierēdni neesmu atlaidusi tāpēc, ka viņš piederētu kādai no partijām. Ministrijā strādā daudzām partijām piederoši civlēki. Mani interesē jautājums, cik cilvēks strādā profesionāli un cik viņš ir godprātīgs. Cik lielā mērā viņš ir lojāls.

MZ: Kam?

BR: Kāda viņam partijas piederība, ir otršķirīgs jautājums.

***

Radioklausītāju balsojumā par Puškinu, tātad diskusijā zaudējušo tika noteikta Ina Druviete (72%).

PS. Atšifrējot ierakstu, TVNET bieži vien saglabājusi raidījuma viešņu leksiku un valodas īpatnības.

ZZS domstarpības ar Lembergu vēl priekšā...

Radio SWH   09/14/06    Radio SWH kārtējā politiskā diskusiju šova varoņi - Jānis Dinēvičs no apvienotā Sociāldemokrātu saraksta un Augusts Brigmanis no ZZS. Atgādinām, ka klausītāji, zvanot pa attiecīgo telefona numuru, balso PRET kādu no dalībniekiem.

MZ: Vai Latvija pareizi rīkojās, savulaik nosūtot karavīrus uz Irāku?

AB: Nē.

JD: Nē.

MZ: Vai Latvijai jāatsakās no teritoriālām pretenzijām uz Abreni?

AB: Jautājums apspriežams, frakcijā viedokļi dalās.

JD: Partijā viedokļa līdz galam nav.

MZ: Vai Rīgā būtu atļaujami seksuālo minoritāšu gājieni?

AB: Nē.

JD: Nē.

MZ: Ko jūsuprāt vissliktāko ir sastrādājuši ZZS?

JD: Pa visiem gadiem analīzi 2 minūtēs nepateikšu, bet pēdējā sasaukumā - labklājības loma. Tradicionāli par to atbildību ir uzņēmušies sociāldemokrāti (SD).

Valdība beizot nolēmusi paaugstināt minimālo algu no 90 uz 120, bet kāpēc tik piesardzīgi, tik klusi? Man liekas, ka Brigmaņa kungs TV paziņoja, ka tie, kas sola minimālo algu pie 200 Ls, neticiet, viņi blefo... Bet Staķes kundze bija sarēķinājusi, ka pāreja no 90 uz 120 Ls prasa 9,1 miljonu no budžeta. Tikai! Tad kāpēc nevarētu būt 180 lati? Tādā gadījumā tie būtu 27 miljoni, kas ir atrodama nauda Latvijas valsts budžetā, ietaupāma nauda, kaut vai 12 miljoni, ko tērējam Irākā.

Viņi varbūt nav piegājuši sociālās problemātikas risināšanai pietiekami agresīvi, ko mēs aicinām ar savu reklāmu.

MZ: Tad tas liekas centrālais, nevis, teiksim, Lemberga izvirzīšana par premjeru?

JD: Šobrīd runāt par Lembergu kā premjera kandidātu ir viņu iekšējā lieta. Mums īsi pirms premjera kandidātu "Milžu cīņām" būs nominēts savs premjerministra kandidāts, ja mums neizdosies panākumi, ka šis kandidāts varētu reāli uz kaut ko pretendēt, mēs lemsim par citu iespējamo kandidātu.

MZ: Bet vai šobrīd jūs zināt, kurš būs jūsu premjera kandidāts?

JD: Es negribētu viņu šobrīd nosaukt, jo vēl nav oficiāla valdes lēmuma. Bet es zinu, kas viņš būs.

AB: ZZS visu šo laiku parādījusi sevi par pragmatisku un prognozējamu spēku, kas solīto izpilda. Ja mēs ejam uz pensiju paaugstināšanu, tas arī būs, taču bez pensijām ir jāpalielina skolotāju algas, zemniekiem jākompensē sausuma radītie zaudējumi, virknei pašvaldību šī gada beigās jāpabeidz investīciju projekti un visi šie jautājumi ir sabalansēti, mēs redzam tajos precīzas summas, zemniekiem - 18 milj gada beigās, pašvaldībām - 20 milj, vēl 12-15 milj skolotāju algām.

MZ: Jūs gribat teikt, ka Arnis Kalniņš, kurš raksta SD programmu un Dinēvičs neredz budžetu (kopumā)?

AB: Es tik zinu, ka mūsu programmu raksta Vilnis Evīns Bresis, domāju, ka viņš zina, ko dara.

MZ: Kāpēc partijas, arī ZZS, (virza) Ščerbatiha kungu...

AB: Porganta kungu...

MZ: Jūs tiešām domājat, ka no šiem cilvēkiem ievēlēšanas gadījumā Saeimā būs labums?

AB: Vai kādreiz mēs varējām iedomāties, ka Terminators (Arnolds Švarcenegers) būs 1 no ASV ģenerālgubernatoriem?

MZ: Vai no tā Kalifornijai ir liels labums?

AB: Tauta viņu ciena, mēs redzam, cik pozitīvs vērtējums ir aptaujās. Vai mēs gribam ielikt cilvēku rāmjos un pateikt, ka viņš ir svarcēlājs vai dziedātājs un nevar iet izaugsmē uz priekšu un perspektīvā nevar būt politiķis vai citas sfēras cilvēks?

MZ: Ieliekot viņu sarakstā, jūs taču domājat, ko viņš tur varētu darīt? Nevis to, par ko viņš 4 gados varētu kļūt.

MZ: Cilvēkam izaugsmē jāiet uz priekšu. Mums ir arī jauna studentīte, knapi 21 gads...

MZ: Nē, to es nepārmetīšu. Es saprotu, kāpēc esat viņu paņēmuši.

AB: Kāpēc tad jūs nesaprotat, ka cilvēks brieduma gados perspektīvā varētu būt politiķis? Atbildiet, vai domājāt sākumā, ka Švarcenegers var būt par ģenerālgubernatoru?

MZ: Nē, pasarg' Dievs, bet nedomāju, ka no viņa ir kāds labums.

JD: Varbūt tas nav vienīgais uzstādījums, ko viņš izdarīs, utt., Saeimā ievielētajiem ir arī cits uzstādījums - viņi pārstāv zināmu kādas grupas domāšanas līmeni. Piemēram, sportisti, parādās kāds balsojums, kur šie cilvēki var būt pietiekami kompetenti. Nevienu brīdi nevajag absolutizēt 1 vai otru pusi.

MZ: SD paši ir bijuši pie varas, vismaz Rīgā, kas ir puse no Latvijas. Ar kādām tiesībām jūs, SD, sakāt, ka pašreizējās labējās partijas novedušas tautu līdz trūkumam, utt. Jums šķiet, ka jūs paši esat nevainojami?

JD: Droši vien arī mums var pietiekami daudz pārmest par darbošanos Rīgā, bet nodalīsim funkcijas! Pašvaldībai vienas, Saeimas (likumdevēju) un valdības - mazliet citas.

MZ: Vai Saeimā zog savādāk kā pašvaldībās?

JD: Paskatīsimies no 2. puses - kas šīs valdības laikā bijis pozitīvs? Izrādās, ka SD un Gundara Bojāra valdīšanas laikā reitings Rīgas domei bijis visaugstākais. Droši vien tāpēc, ka ir celts pietiekami daudz dzīvokļu, šobrīd Rīgas domē nenotiek absolūti nekas! Aksenoks skrien uz Ventspili tā vietā, lai sasauktu plenārsēdi.

Mums, bez šaubām, var pārmest prāmi, bet prakses, kas ir Ziemeļvalstīs, Eiropā, rāda, ka bez valdības un pašvaldības dotācijām lielas prāmju līnijas nenotiek. Ja Tallink bija atnācis uz RD un bija gatavs pirkt akcijas un bija noslēgts nodomu protokols un ja pēc vizītes pie satiksmes ministra tas tika atsaukts, jo bija iegūta pavisam cita informācija, kas tuvākajā laikā notiks ar Rīgas jūras līnijām, vēl kādam bez mums ir jāuzņemas atbildība par to, kas notika ar prāmi.

MZ: Vai jūs paši neesat pietiekoši labi iedzīvojušies varas struktūrās un apvēlušies gana labi, lai tēlotu revolucionāru spēku?

JD: Negribētu piekrist šim uzstādījumam. Valsts līmenī mums nekad nav bijusi iespēja risināt šīs problēmas. Tās nevar atrisināt vienas pašvaldības līmenī, pat tik bagātas kā Rīga. Piemēram, RD nekad nav varējusi paaugstināt vai pazemināt minimālo algu; nedz arī izteikt viedokli par pensiju līmeni valstī. Nedz arī regulēt valstī nookļu politiku.

Izlīdzināšanas fonds pašvaldībām - šobrīd tajā ir 57 milj Ls. Bet jūs zināt, kāda ir proporcija starp bagātajām pašvaldībām un valsti? Bagātās pašvaldības dod 50 milj, valsts - 7 milj! Te jābūt paritātei - puse uz pusi.

MZ: Vai jūs arī esat par nodokļu samazināšanu?

AB: Mēs savā programmā vairāk esam par progresīvo ienākuma nodokli. Patreizējā koalīcijā nav atrastas dzirdīgas ausis par šo tēmu, skaidrs, ka TP par to negrib ne dzirdēt. Tā ir laba platforma mūsu sadarbībai nākamajā Saeimā ar SD.

MZ: Vai lasījāt vakar "Latvijas avīzē" Lembega interviju? Viņš tur saka pilnīgi pretējo, ka progresīvais nodoklis ir pilnīgs idiotisms. Vai jūs ar savu premjera kandidātu nerunājat?

AB: Ne visi cilvēki ir vienādi, piegriezti pēc 1 šnites, runājot par mūsu iespējamo kopējo startu, viņu nominējot par premjera kandidātu, skaidrs, ka bija šīs pretrunas. Mums ir iekšējas pretrunas arī ar Zaļo partiju - ja ZS ir par visas tautas vēlētu prezidentu, bet ZP par to negrib ne dzirdēt. Mūsu apvienības vislielākā prasme ir bijusi... Vai kāds redzēja Saeimā mūsu pretrunas ar ZP? Domāju, ka neredzēs arī pretrunas ar premjeru.

MZ: Jums ir droši vien vairāk naudas kā zaļajiem, droši vien tāpēc.

AB: Ir liela māka atrast kopsaucējus, lai valsts virzītos pa attīstības ceļu, un nolikt pie malas savstarpējās ambīcijas.

JD: Nav runa tikai par progresīvo ienēmuma nodokli! Jārunā par progresīvo nodokļu sistēmu. Ienākuma nodoklis ir tikai 1 no šiem. Kāpēc netiek ar progresīvo nodokli apliktas bankas? Kāpēc ar progresīvo nodokli netiek apliktas spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem? Bankām ir peļņa. Kāpēc tā nav progresīva?

MZ: Kurā valstī tā ir?

JD: Skandināvijā. Samaksājot pa zemi 30 000, to pārdod par 300 000 - 10-kārtīga peļņa. Nelaimīgais ražotājs dabū 7-10% rentabilitāti. Parēķini, cik gadus viņam jāstrādā ar putām uz lūpām, lai kaut ko iegūtu!

AB: Mēs solām vēlētājiem, ka nelēkāsim kā circeņi uz pelniem, neiesim no valdības prom, ja vienam otram nepatiks kāds skatiens. Mēs būsim prognozējams, stabili strādājošs politiskais spēks tajos posteņos, kas mums būs uzticēti. Kāpēc mūsu ministri visi ir ar pozitīviem reitingiem: Roze, Staķe, Vējonies...

MZ: Tāpēc, ka viņus nepazīst.

AB: Nevis nepazīst, bet 4 gadu laikā pārāk labi pazīst.

MZ: Ko dara tie daži cilvēki, kurus Partija Ventspilij aizsūtīja pie jums skolā? Lembergs ir premjera kandidāts, bet vēl 3-4 cilvēki?

AB: Ļoti būtiski, stabili, erudīti cilvēki! Viņi strādāja pie programmas sagatavošanas. Ventspils galvenais ārsts Daudze - potenciālais mūsu Veselības ministra amata kandidāts. Blumberga kungs, Lemberga vietnieks - praktiski gatavs ieņemt jebkura ministra amatu. Viņa specifika vairāk varētu vilkt uz Satiksmes ministru. Ilze Buņķe, kas vada lielo bibliotēku tīklu... Ne jau visi būs ministri. Cilvēka prasme ne vienmēr asociējas ar to, ka viņš aiziet priekšā un kaut ko skaļi nobļauj, plātās. Bet izrādās, ka tā ir tukša muca, kas skaļi skan. Cilvēka prasme ir atbildīgā brīdī pienākt klāt ar savu padomu.

MZ: Bet reklāmas materiālos viņi kaut kur pazuduši.

AB: Rādu: visi mūsu deputātu kandidāti ir publicēti reklāmas materiālā.

MZ: Kur jums vēl nesakrīt domas ar Lemberga kungu?

AB: Atbildēšu jautājumu no 2. puses. Par Lembergu nerunāsim, runāsim par koalīciju, kas ir bijusi - Zaļie, Zemnieki + cilvēki kā Krištopans; ar savdabīgiem uzskatiem Leopolds Ozoliņš; mūsu apvienībā iestājies Aleksandrs Kiršteins... Ko tas nozīmē?

MZ: Ka savācat visus, kas nav piesieti.

AB: Tā ir mūsu Latvijas tauta. Mēs negribam būt viendabīga masa, ko vada 1 dižs vadonis, kā viņš nobļauj, tā visi po stoike smirno arī dara. Bieži vien dara galīgi aplam.

MZ: Lembergs tā nedara?

AB: Es runāju par grupu, kas patreiz Saeimā strādā. Mums ir konsensus princips.

MZ: Vai bez progresīvā nodokļa vēl jums ir domstarpības ar Lembergu?

AB: Tas vēl stāv priekšā.

MZ: Ko tad jūs izvirzāt? Parādīs vellu jums...

JD: Ko Lembergs pārstāvēs premjeru diskusijā - savu vai ZZS viedokli?

AB: Kopēju viedokli. Nav liela māksla izcelt uz āru jautājumus, kas mūs šķir. Tas mums nav vajadzīgs šajā raidījumā.

MZ: Kā nu ņem, jums varbūt nav.

AB: Protams, mums ir pretrunas, bet galvenais tikt tām pāri.

JD: Konsensus princips - ja kāds nepiekrīt, lēmums netiek pieņemts.

AB: Nē, ja šim cilvēkam viedoklis ir tāds, ka viņš 1 var pārliecināt visus pārējos, mēs tā arī daram. Tev, Jāni, vajag to savā partijā ieviest.

JD: Liec mieru partijai, apskaties, kas notiek Rīgas domē, kur ir konsensus princips. Šībrīža domē tas ir uzrakstīts uz papīra un nozīmē, ka 1 partija iebilst, līdz ar to lēmums netiek pieņemts, līdz ar to netiek virzīts uz plenārsēdi.

AB: Rīgas domē nekas nav kā vajag, kad jūs tur neesat klāt. Jums vajadzēja tur būt klāt.

MZ: Bet kā jūs, SD, tiekat galā: jūs, Dainis Īvāns, Kreituses kundze, vēl Eigims... Pēc kāda principa vienojaties jūs?

JD: Ja pie Augusta ir raiba cilvēku kompānija, tad mums ir raiba organizāciju kompānija. Tas tik un tā ir progresīvi, pirmoreiz šais Saeimas vēlēšanās ar vārdu "sociāldemokrātu" ir tikai 1 partija. Kreisi centriskajā pusē ir panākta zināma vienošanās. Uz vēlēšanām ejot, ir izveidota darba grupa, kurā ir visu partiju pārstāvji. Bez šuabām, mēs tur esam ar zināmu dominanti, un mums ir izdevies vienoties par kopēju redzējumu. Esam vienojušies, lai kā mums veicas, lai cik cilvēku tiks Saeimā, (par to, ka mēs tur būsim, es esmu pārliecināts), mēs nostrādāsim kopā 1 frakcijā šos 4 gadus. Par to mēs esam parakstījuši papīrus. Mēs neesam parakstījuši papīrus, cik tas maksā, utt.

MZ: Tad jau izstāsies vai jūs skriesiet pakaļ?

JD: Tas ir uz katra sirdsapziņas.

MZ: Pakomentējiet Daiņa Īvāna teikto, kuram raidījumā ar Dolgopolovu tik labi saskanēja, ka viņi gandrīz bija gatavi apvienoties bez jūsu ziņas. Jūs arī tās minoritātes tā mīlat, ka viņiem jādod tiesības vēlēt, teiksim, Daugavpilī.

JD: Dainis aizmirst 1 momentu - Dolgopolovs nav viens. Tajā apvienībā ir Alfrēds Pētera dēls.

MZ: Tā kā Rubiks?

JD: Rubiks. Līdz ar to šobrīd uzstādījums, ka mēs varētu būt nopietnās attiecībās ar apvienību, kurā ir Sociālistiskā partija, ir neiespējami.

MZ: Bet par vēlēšanu tiesībām?

JD: Negribu kritizēt Daini, bet jautājums - no kādām pozīcijām pieiet. Jautājums - vai tas ir iespējams un vajadzīgs šī brīža situācijā?

MZ: Kāpēc jūsuprāt kreisajām partijām neiet Latvijā, jo kreisie asociējas ar krieviem? Vai šī diagnoze ir pareiza, kā tas izveidojies, ko jūs taisāties darīt?

JD: Diemžēl tā ir nepareiza doagnoze, kreisie un labie nav dalījums pēc nacionalitātes, tam vajadzētu būt dalījumam pēc sociāli ekonomiskiem risinājumiem. Diemžēl Latvijā tā nav bijis un man liekas arī, ka Atmodas laiks radīja cilvēkos ilūziju, ka mēs visi būsim saimnieki, īpašnieki, darba devēji. Pasaules prakse rāda, ka darba devēju slānis parasti ir 20%, darba ņēmēju - 80%. Tas ir potenciālais SD elektorāts. Tikai pēdējā laikā cilvēki sāk to secināt, arī arodbiedrību nozīme tikai tagad sāk nopietni ietekmēt sabiedriskos procesus. Ceru, ka mūsu atrašanās ES palīdzēs mums pēc iespējas ātrāk pārvarēt dalījumu pēc nacionalitātes labais-kreisais un pievērsties sociāldemokrātiskam redzējumam.

MZ: ZZS ir ļoti labi reitingi. Rīga ir puse no Latvijas, te jums nekad nav bijis nekādu panākumu pašvaldību vēlēšanās. Kas par jums taisās vēlēt un uztaisa to reitingu?

AB: Mums bez Rīgas ir vesela cita pilsēta. Ir maldīgs priekštats, ka Latvija ir Rīga. Latgalē atbalstītāju loks mums ir 18%, Zemgalē - 15%, Vidzemē - 16%, Kurzemē - 17%. Rīgā - nepilni 6%.

MZ: Kāpēc jums neiet Rīgā?

AB: Rīgā cilvēki mūs vairāk asociē ar vārdu "zemnieks". Mēs neesam zemnieku arodbiedrība, mums ir arī kultūras darbinieki, armijas cilvēki. Mums savulaik partijā bija diskusija, vai mainīt nosaukumu. Daudzās Eiropas partijas, kam nosaukumā savulaik bija "zeme" vai "zemnieks", ir pārtapušas par Centra partijām. Mēs pieturamies pie tā, ka nevar mainīt nosaukumu, jo būtība paliek.

MZ: Ko jūs darīsiet, ja Lembergam piemēros citu drošības līdzekli, piem., apcietinājumu?

AB: Mēs partijā to nepieļaujam, neesam par to runājuši, bet es personīgi, ja man būs tā izšķiršanās, pateikšu latviešu tautai skaidri un gaiši: Aivars Lembergs ir mūsu premjera amata kandidāts.

MZ: Vai Lembergam nav līdzīgi kā ar Repši - jo vairāk viņu lamā, jo populārāks kļūst?

AB: Es gribētu salīdzināt šo situāciju ar Rāviņu Jelgavā, kuru pat izsauca un pratināja, un kas tagad? Nekas. Paskatieties, kā Jelgava attīstās, kur ZZS ir pie varas! Perspektīvā Jelgava tuvu pievilks klāt Ventspilij, un nebūt tur nav ne naftas, ne jūras.

MZ: Vai jums neliekas, ka latviešu tauta mīl mocekļus?

AB: Tāda ir tautas mentalitāte. Zināmā mērā var piekrist, bieži vien redz, ka kādu sit nepamatoti, samāksloti, pēc kāda pasūtījuma. Un tautai rodas spīts.

MZ: JL krietnu laiku vairs nav valdībā, vai viņi arī ir sliktie, kas noveduši tautu nabadzībā? Gribu saprast līdzvainības pakāpi.

JD: JL šobrīd ir nekonstruktīvs spēks.

MZ: Kad viņi tādi nebija?

JD: Viņi nekad nav tādi bijuši. Dīvaini, parasti ir partiju hierarhija, ir skaidrs, ka tu runā ar kādu partijas funkcionāru, ka šis cilvēks atbild par saviem vārdiem. Rīgas domē man veidojies priekšstats, ka JL pārstāvji neatbild par saviem vārdiem. Man ir gadījies runāt ar frakcijas vadītāju Olafu Pulku, šis jautājums - Jāni, nu kā tad strādāsim, ko darīsim? Esam to izrunājuši un es saku - Olaf, mēs piecelsimies no galda, ejam darīt! Es iešu darīt, bet tu iesi? Tu atbildi par saviem vārdiem? - Nē, Jāni, es neatbildu par saviem vārdiem. Saskaņošanas, viedokļu pieņemšanas mehānisms man joprojām nav saprotams ne RD, ne partijā JL.

AB: Parādās JL sindroms - Visu vai neko! Nav piekāpšanās, pretimnākšanas solis, ja redz, ka par varītēm nevar dabūt to, ko esi iedomājies, aizmūk malā. Ir JL labi, spēcīgi cilvēki, bet bieži vien ir sajūta, ka viņi baidās uzņemties atbildību grūtā brīdī, jo nezina, kad dabūs pa kaklu par soli, kas nav saskaņots.

MZ: Vai jūs, Brigmaņa kungs, esat pārkrāsojies vecs komunists, vai nē?

AB: Esmu bieži domājis, cik esmu atbildīgs par savu vēsturi, un cik tiesisks esmu atrasties, kur patreiz esmu. Šī izvēle jāizdara katram sevī. Es no komunistiskās partijas izstājos, izejot ārā no zāles. Tā bija liela drosme piecielties no tribīnes, ne no zāles. Cits biedrs varbūt tai pašā brīdī leca iekšā citā partijā un startēja sarakstos. Es sapratu, ka neesmu gatavs uzreiz iet politikā, līdz kādam 2000.gadam es nebiju nevienā partijā. Zemnieku savienība bija izkritusi no Saeimas, cilvēki nāca pie manis - mēģini, August! Un es mēģināju.

Es nekaunos par saviem darbiem tajā laikā un nekaunos par izvēli, ko esmu izdarījis. Mans galvenais soģis ir vēlētājs. Zīmīgi, ka Saldū, kur es beidzu savu komunista karjeru, man bija nosacīti augsts atbalsts, kaut visi zināja, kas es esmu.

MZ: Kolaboracionisma jautājums Latvijā ir joprojām aktuāls?

JD: Visvaldis Lācis (jūsu raidījumā) pietiekami nekompetenti pārzina lietas un nodarbojas ar klajām provokācijām. Ja viņš raidījumā varēja teikt, ka Dinēvičs ir kompartijas funkcionārs... Es tajā partijā neesmu bijis nevienu dienu! Varam spriest par Lāča zināšanu līmeni.

Runājot par kolaboracionismu, latviešu tauta nav tik bagāta ar cilvēkiem. Ne tikai šajā skatījumā, arī daudzos citos brīžos vajadzētu vairāk skatīties uz priekšu, ne atpakaļ.

AB: Es pirms šīm vēlēšanām izdevu grāmatu ar Ēriku Hānbergu "Augusta pieredzējumi", kas saucas "Paplašinātā vizītkarte". Cilvēkiem jāzina, kāds ir cilvēks, ko viņš domā, kāda bijusi vēsture.

***

Radioklausītāji, balsojot par sev nevēlamāko raidījuma varoni, par tādu noteica Jāni Dinēviču ar 76%.

Jaunajam laikam dažreiz ir pārspīlēts godīgums

Radio SWH   09/15/06    Radio SWH politisko diskusiju duelī savu taisnību pierāda Dainis Turlais no Latvijas Pirmās partijas un Arilds Bethers no Jaunā laika. Klausītāji, zvanot pa maksas tālruni, balso PRET viņiem netīkamāko duelantu.

MZ: Vai Latvijā būtu jāatjauno nāvessods?

DT: Jā.

AB: Jā.

MZ: Vai Latvijai būtu jāatsakās no treritoriālajām pretenzijām uz Abreni?

DT: Nē.

AB: Nē.

MZ: Vai Rīgā būtu atļaujami seksuālo minoritāšu gājieni?

DT: Tā nevar atbildēt, jānodefinē, kas ir seksuālā minoritāte. Šodien juridiski nav tāda termina.

AB: Likums paredz, ka katram ir tiesības iet kādā gājienā, un likums ir jāievēro.

MZ: Kas jūsuprāt nav minoritāte?

DT: Vieglāk pateikt, kas ir minoritāte - tās, kas minētas starptautiskajās (ES, ANO) konvencijās, tās ir etniskās minoritātes, minoritātes pēc reliģiskām pazīmēm...

MZ: Kas jūsuprāt ir geji?

DT: Geji vispār ir abstrakts jēdziens, kam apakšā nav pamata.

MZ: Bet viņiem apakšā ir ļoti konkrēts pamats!

DT: Bet tas ir viņu pašu izpratnē! Runājot par to, ko atļaut vai aizliegt, jārunā par juridiskām kategorijām, jāsaprot, kam mēs atļaujam vai aizliedzam. Šobrīd tādu terminu nav.

MZ: Saeimā ir izveidota komisija, pret ko tik tā necīnās: kontrabanda, korupcija, organizētā noziedzība, utt. Tajā ir dažādu partiju pārstāvji. Kāpēc pēdējā laikā tur vairāk izskan, ka neesat apmierināti ar Mūrnieces kundzi (JL) kā komisijas vadītāju? Vai esat apmierināti ar to, kā šī komisija strādājusi? Ja nē, tad kāpēc?

DT: Šī komisija Saeimā izveidota salīdzinoši nesen pēc JL iniciatīvas. Es neesmi īsti šīs komisijas veidošanas un tās lietderības piekritējs. Jo komisijas Saeimā ir pats galvenais instruments, kur notiek darbs. Šī komisija ir vairāk tāds kā diskusiju klubs. Tās efektivitāte salīdzinoši ir daudz zemāka kā tām, kas strādā kā likumdošanas iniciatīvu komisijas.

AB: Ja tik zemu vērtējat šo komisiju, kāpēc bijāt gatavs strādāt par tās priekšsēdētāja vietnieku?

DT: Jebkurā darbā daudz kas ir atkarīgs no darītāja. Ja es būtu vadījis šo komisiju, tās darba stils noteikti būtu daudz savādāks, konkrēts.

MZ: Kas būtu bijis savādāk? Teorētiski JL vienmēr par korupcijas apkarošanu iestājas kā pret 1 no savām prioritātēm.

DT: Šī vēlme ir atbalstāma, nebūtu tur ko iebilst. Senie grieķi ir teikuši: pirms sākam par kaut ko diskutēt, ir jāvienojas par kategorijām. Pirmkārt, jābūt skaidri saprotamam, kas ir korupcija. Nevar ar to cīnīties, ja izpratne dažādās valsts institūcijās strādājošajiem par to ir dažāda. Mācoties Adama Smita institūta organizētajos kursos par korupcijas problēmām, (uzzināju), ka ir 2 atslēgas vārdi attiecībā uz korupciju: ir jābūt varas pazīmēm un savtīgai in teresei, labumam, kas iegūts caur šo varu.

MZ: Vai jūs domājat, ka JL nepiekrīt šai definīcijai?

DT: Domāju, ka nē.

MZ: Kā tad jūsuprāt viņi traktē (korupciju)?

DT: Ļoti plaši, tāpat kā šobrīd apritē vārds "terorisms" ir daudz vairāk kā "demokrātija". Arī šis termins tiek pielāgots politiskām interesēm. Līdz ar to zūd zinātniskais pamatojums problēmai, politiskās interesēs tiek izkropļota definīcija. Ja ārsts politiskās interesēs uzstāda pacientam aplamu diagnozi, kā viņš to izārstēs?

AB: Es tūlīt došu pilnīgi precīzu korupcijas definīciju, kā teikts korupcijas likumā.

MZ: Nevarētu iztikt bez likumu citēšanas?

AB: Nē, jo tas ir būtiski. "Korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūt nepelnītu labumu sev vai citām personām.

MZ: Turlā kungs teica, ka JL izmanto cīņu pret korupciju savu politisko mērķu labā, vai varat pieņemt šādu apvainojumu?

AB: Turlā kungs, lūdzu, konkrētus gadījumus! Es vairāk kā 3 gadus Privatizācijas aģentūrā (PA) saskaros ar klaju korupciju, likuma pārkāpšanu, man nevienu brīdi nav bijis nekādu politisku mērķu, tieši pretēji. Jūsu partijas pārstāvis - Kokina kungs, kopā ar pārējiem - vienām sēdēm pateica, ka "Vajag tak saprast, ka te ir visu politisko partiju pārstāvji un būtībā pieņem politiskus lēmumus!" Nonāk līdz absurdam!

Jau 2003.g. atklāja rupjus pārkāpumus zemes privatizācijā, es vērsos pie valdes, lai to novērstu, to nenovērsa. Izcēlās skandāls, PA valde atkāpās.

MZ: Par kādu zemi ir runa?

AB: Matīsa ielā 8, Smilšu 2. Pārkāpuma ideja - komerciestādēm kadastrālā vērtība ir pat līdz 4-reiz dārgāka kā sabiedriskām organizācijām. Šais ēkās komerciestādes tiek pataisītas par sabiedriskām ēkām, speciāli uz zemes privatizācijas brīdi. Es nododu to prokuratūrai, izmeklētājs konstatē, ka Smilšu 2 sabiedriska organizācija nevienu brīdi telpas nav aizņēmusi. Matīsa ielas veikalā vispār kuriozi - noslēgts patapinājuma līgums bez atlīdzības ar mednieku kolektīvu, kurš aizņem 1 darba galda vietu 2-3 reizes nedēļā pēc veikala darba laika beigām. Es aizsūtu to prokuratūrai, tikai uz maniem daudzkārtējiem atgādinājumiem viņi izsauc vainīgos un konstatē šos faktus, ko es pirms tam pat nezināju. Beigās paziņo - nekādu krimināllietu neierosinās, viss ir likumīgā kārtā! Viņi balstās uz to, kas PA viņiem paziņo: viss noticis likumīgi, mums nekādu pretenziju nav.

Rakstu vienai prokuratūrai pēc otras, esmu saņēmis 33 vēstules. Unikālākā ir pēdējā no Personu valsts tiesību aizsardzības departamenta, parakstījis prokurors A. Pormalis: "Komisija, kurai nepatiesās ziņas ir dotas, ka tur ir sabiedriska organizācija, ir pašvaldības institūcija, bet 2003. gadā nedrīkstēja krāpt tikai valsts institūcija." Tātad viss kārtībā, apkrāpta pašvaldība, un nekas! Es jautāju, vai var būt, ka vienlaikus izīrētas telpas vieniem un otriem? Uzdevu 8 jautājumus. Viņi man atbild: "Prokuratūra nav politiska organizācija, tās kompetencē neietilpst iesaistīšanās diskusijā par juridiskiem terminiem!"

MZ: Bet Turlā kungs arī nav prokuratūra, kur ir pārmetums Turlajam kā politiķim?

AB: Es viņam neko nepārmetu, es pašreiz pie viņa griežos pēc padoma, kā tālāk rīkoties. Kā rīkojos es? Sakarā ar to, ka prokuratūra man ir paziņojusi, ka lēmums ir galīgs un manus turpmākos iesniegumus vairs neizskatīs, bet es esmu izdarījis prokuratūras darbu un atradis dokumentu, ka ir apkrāpta arī valsts institūcija, es aizeju uz PA un saku valdei: Vajag nobalsot, ka tas dokuments tiek pārsūtīts prokuratūrai. Neko vairāk es no padomes neprasīju. Bet padome nobalso, ka nekas nav pārsūtāms! Es jau iepriekš pateicu,- ja jūs tā izdarīsiet, es iesniegšu prokuratūrā aicinājumu ierosināt pret jums krimināllietu (veseli 3 punkti: bezdarbība, dienesta stāvokļa izmantošana, utml.). Man vēl pasaka, ja prokuratūra devusi galīgo slēdzienu, nekas tālāk vairs nav darāms. Sakiet, Turlā kungs, kas ir jādara?

DT: Kas jādara? Pirmkārt, jābalso par LPP un Daini Turlo! Bet konkrēti - es runāju par teorētiski pamatotu definīciju, jūs citējat likumu. Būtu ideāli, ja likumi atbilstu zinātniski pamatotām teorijām un praksei. Likumi ir politiski dokumenti.

AB: Likumi ir politiski?

DT: Jā, tikai.

AB: Ja likums ir slikts, vai jūs ierosinājāt, ka tas jāmaina?

DT: Tieši tādēļ es saku, ka izpratne par korupciju atšķiras. Tas pats, kas ar terorismu. Pēc mūsu likuma, katrs skolēns, kurš piezvana uz skolu un, negribot kārtot eksāmenu, pasaka, ka tur kaut kas noticis, ir terorists.

Es negribētu, lai kāds iedomājas, ka es gribu pierādīt, ka mūsu valstī nav korupcijas. Pilnīgi aplami! Ir korupcija, ir virkne tās pazīmju. Politiskais līmenis, kas jādara Saeimai, ir nevis 1 konkrēta gadījuma risināšana, bet problēma pēc būtības. Mēs zinām, kur korupcijas iespējamība ir visaugstākā - valsts un pašvaldību pasūtījumi, kur valsts nauda caur zināmām procedūrām tiek novirzīta privātajā sektorā. Šai šaurajā sektorā vajadzīga gan normatīvā bāze, precīza uzraudzība un stingrs precīzs menedžments. Tas būtu jādara šai komisijai. Ja zinām šo šauro vietu, skatām, kādēļ notika tā, ka PA valde nevis darbojas, lai novērstu korupciju un tās pazīmes, bet tās lēmumi tiek veidoti tā, ka var skaidri saskatīt korupciju.

MZ: Bet jūs jau arī Saeimā krietnu laiku visi sēžat. Vai jūs tagad sāksiet meklēt šaurās vietas un veidot normatīvo bāzi, turklāt ar nosacījumu, ka būsiet komisijas vadītājs? Ar ko tad jūs tur nodarbojaties, visa komisija?

DT: Tas ir mūžīgs process. Vadības procesa pamats ir informācijas vākšana, analīze, lēmumu pieņemšana, to ieviešana dzīvē un kontrole. Nebeidzams process. Un likums nekad nevar būt pieņemts kā absolūts, jo to pieņem 51 balss.

MZ: Arild, jūs esat 1 no tiem cilvēkiem PA padomē, kas kategoriski iebilst pret to Ventspils Naftas (VN) valsts daļas privatizācijas modeli, kāds šobrīd tiek piedāvāts. Vai jūs gribat teikt, ka TP, LPP, ZZS šobrīd nozog valsti? Kas notiek ar VN?

AB: Es nesaku, ka tās partijas tagad nozog valsti. Saku tikai, ka noteikumi, uz kādiem notiek privatizācija, nav labi un pareizi. Valsts var zaudēt vienīgi to, ka dabūs minimālo cenu.

MZ: Tātad padomē jūs neņem galvā.

AB: Neņem. Ir jau pierādījums, ka tā varētu būt, jo 2, kas izteica piedāvājumu, ka gribētu privatizēt, pateica,- mēs iepazināmies ar privatizācijas noteikumiem, paceļam cepuri un braucam mājās - poļi un kazahi.

MZ: PA padomē arī sēž ekonomiski izglītoti cilvēki. Bethers saka - te ir tas un tas neizdevīgi, viņi saka - mēs vienalga darīsim tā, kā mēs gribam. Jūsuprāt, kas tas ir: korupcija, stulbums, ieinteresētība?

AB: Šinī gadījumā man to grūti pateikt, jo nezinu nianses, aizkulises, kurš ar ko ticies. Stulbums? Varbūt ne stulbums...

MZ: Skat, kā JL iemācījies...

AB: Ko iemācījies?

Bet par iepriekšējo gadījumu es skaidri pasaku: tā ir korupcija.

MZ: Parasti JL saka:, nevis "Jūs to teicāt!", bet paši saka: "Visi ir zagļi, krāpnieki!" Jūs jau piesardzīgāk runājat.

DT: JL, būdams pie varas, pieturas pie viena privatizācijas modeļa un nebūt nesauc visus par zagļiem. Bet kad aizlaižas lapās un domā, ka no opozīcijas ir vieglāk iet uz vēlēšanām, pozīcija mainās par 180 grādiem kaut vai Ventspils jautājumā. Kariņš - ekonomikas ministrs ir 1 pozīcija, Kariņš vairs nav ekonomikas ministrs - diametrāli pretēja.

AB: Turlā kungs, jums nav taisnība!

T: Man ir tikai tās ziņas, ko varu pats izlasīt, ko jūs līderi ir pateikuši.

AB: Es pateikšu faktisko stāvokli, jo biju tur klāt no paša sākuma. Pagājušā gada vasarā tika pieņemts valdības lēmums (JL vēl bija valdībā), ka VN valsts akcijas beidzot jāprivatizē. Sastādīja komisiju, kam bija jānosaka konsultants. Pieteicās 2 finanšu konsultanti, kas realizēs šo pasākumu: Hansabanka un Parekss banka. Ilgus mēnešus notika diskusija, kurš ir labākais, kaut gan jau sākumā bija skaidrs, ka Hansabankai sliktāki nosacījumi. Bet Parekss banka visām varītēm gribēja dabūt cauri, ka akcijas jānopērk ar nosacījumu, kaut MK noteikumos skaidri pateikts, ka nenopirktās akcijas jāizpērk pašam konsultantam.

MZ: Dainis pārmeta, ka JL pozīcija ir mainījusies!

AB: Nav mainījusies! Mēs visu laiku meklējām konsultantu, un tajā brīdī JL vairs nebija valdībā. Kas konkrēti mainījās?

DT: Pavisam nesen intervijā "Dienai" Kariņš izteica atbalstu akciju pārdošanai bez konkursa. Kā zināms, uz to pieteicies bija 1 Austrijas pilsonis, kurš figurē vairākos failos kā ēnu ekonomikas (pārstāvis). Pirms tam, kad Kariņš bija ekonomikas ministrs, viņa pozīcija bija diametrāli pretēja - tikai caur atklātu tenderi.

AB: Diemžēl to rakstu neesmu lasījis, bet caur atklātu tenderi un solīšanu ... Noteikumi sastādīti tā, ka tur nemaz nav solīšanas. Noteikumos rakstīts: Ja netiek izsolītas visas akcijas, soli cik gribi, dabūsi visas par minimālo cenu.

MZ: Vai jums kā JL pārstāvim PA padomē, kur ir arī citu partiju pārstāvji, ir sajūta, ka jūsu kolēģi lemj, atbilstoši valsts interesēm?

AB: Kā man var rasties tāda sajūta, ja es atrodu dokumentu, kurā skaidri redzams, ka ir notikusi blēdība un padomes locekļi pat atļaujas nenobalsot, ka tas jānosūta prokuratūrai! Kā es varu uzticēties šādiem padomes locekļiem? Turlā kugs teica - balsojiet par LPP, viņi zina, ko dara...

MZ: Varbūt viņi tiešām zina, ko dara!

AB: Jā, viņi zina, ka prokuratūra jāmaldina, tā ir dokumentu slēpšana! Ja saskaitītu visus kriminālkodeksa pantus un būtu kā Amerikā, ka var dabūt 3 mūža ieslodzījumus, tad es nezinu, cik tur visiem būtu jāsēž cietumā.

DT: Bet jūsu partijas, liekas, valdes locekle Linda Mūrniece ir komisijas priekšsēdētāja, kurai pēc likuma jāsasauc sēdes un jānosaka dienas kārtība, manī izbrīnu rada tas, ka jūs nevarat atrast pie sava partijas biedra, kurai visas kārtis šobrīd ir rokās, risinājumu. Var izsaukt uz sēdi gan prokuratūru, jebkuru amatpersonu. Kāpēc tas nenotiek? Ja es būtu komisijas priekšsēdētājs un jūs, pat no JL pie manis grieztos, es to noteikti izdarītu.

AB: Kā prieksšēdētāja vietnieks jūs to nevarat?

DT: Nevaru.

AB: Mums tas godīgums dažreiz ir nedaudz pārspīlēts.

DT: Pat stipri pārspīlēts, ir pat aizgājis uz otru pusi.

AB: Esmu runājis ar Mūrnieci par šo tēmu. Viņa pateica: kaut kāds deputāta kandidāts komisijā izvirzīs jautājumu, atkal pārmetīs - jūs te savus sīkos jautājumus! Jūs pateicāt - 113 00 ir valstij nozagti - tas ir sīkums!? Jums vajag par globālām lietām, utml.

DT: Tā gan neesmu teicis.

AB: Pirmīt jūs pateicāt - korupciju vajag skatīties nevis 1 konkrētu gadījumu, bet...

MZ: Ko teica Mūrniece - ka neņem, lai tā nebūtu priekšvēlēšanu reklāma jums?

AB: Jā. Un atkal būšot pārmetumi no citām partijām. Pagaidīs pēc vēlēšanām. Nekur tas nepazudīs.

MZ: Jūs uzskatāt, ka jūsu partijā (JL) kaut kas no korupcijas vai ētikas viedokļa būtu apšaubāmi? Nebūšu banāls, nesākšu atgādināt burtnīciņas, pēlēkos kardinālus...

AB: Atšķirībā no citām partijām, mēs no tādiem partijas biedriem atbrīvojamies. Ja pašreiz ir kāds gadījums, kad pilnīgi skaidri ir zināms, ka viņš ir korumpēts, un ir JL cilvēks, es pirmais nobalsošu par viņa sodīšanu.

MZ: Jūs gribat strādāt valsts pārvaldē un politikā, kur galvenās ir valsts un sabiedrības intereses. Jūs nemulsina tas, ka Repše "Dienā" saka, ka tas ir tikai sākums viņa darbībai biznesā, ka viņš turpinās nodarboties ar biznesu arvien lielākos apmēros? Jums tas liekas normāli?

AB: Jā, pilnīgi atklāti varu teikt, ka tas mani mulsina, jo viņš pateica, ka no saviem īpašumiem pamazām atbrīvosies. Ja tagad viņš ir savas domas mainījis, es to saprotu vienīgi tā, ka turpinājums būs tad, kad viņš ar politiku vairs nenodarbosies. To es nezinu.

MZ: Ko jūs, vadot Korupcijas apkarošanas komisiju, darītu savādāk?

DT: Man simpatizē kolēģa (Bethera) nostāja, domāju, tieši tādi cilvēki, kuri iet līdz galam, var dzīvē ko panākt. Bet diemžēl JL ir politisks spēks, kura līderim ir skaidri saskatāmas korupcijas pazīmes no pašas pirmās dienas. Jo kā var citādi nosaukt naudas vākšanu kā izkrāpšanu un piesavināšanos savām privātajām vajadzībām. Un tas ir par pamatu veselai politiskai darbībai 4 gadu garumā, mēs nu tagad esam tie, kas cīnīsies! Jācīnās ar to, kas pašiem ir iekšā!

MZ: JL ir ne tikai Repše, bet arī Arilds Bethers.

DT: Es tam nevaru piekrist. Visos politiskajos procesos līdz šai dienai JL ir Repše, diemžēl tā tas ir. Man ar nožēlu jākonstatē, ka tādi cilvēki kā mans kolēģis šeit šai partijā vēl aizvien nav tie, kuri nosaka politisko virzību. Tāpēc arī jūsu darbība PA padomē droši vien nevainagojas tādiem panākumiem, kādi varētu būt, jo jūsu pašu partijā nav atbalsta. Tur ir tā problēma! Tāpēc es esmu gatavs jūs atbalstīt.

AB: 2 lielas neprecizitātes: JL mani atbalsta, bet neatbalsta jūsu partija un visas pārējās. Es esmu 1 pret sešiem, ko es varu izdarīt? Parunājiet labāk ar savu Kokina kungu, viņš nemaz neklausās, ko es saku. Otrs par Repši - kāda korupcija, ja cilvēks savāc naudu?

DT: Bet citi cilvēki, kuri arī vākuši naudu un pēc tam bankrotējuši, sēž cietumā.

AB: Par ko viņam jāsēž cietumā? Es labprā'īigi iedevu viņam 5 latus, par to viņam jāsēž cietumā?

DT: Cilvēki visi ir labprātīgi dažādos fondos naudu ir devuši... Un zaudējuši, tagad tie banku vadītāji sēž cietumā.

AB: Jautājums - kādam mērķim viņš vāca to naudu.

DT: Savām privātām vajadzībām.

AB: Nu un? Ja viņš pateica - tās ir manas privātās vajadzības, un viņi labprāt deva, kur tad viņam tā nauda bija jāizlieto, ja ne privātām vajadzībām?

DT: Tiesību sargājošajām institūcijām gan būtu jāprasa, ka izkrāpta nauda sava biznesa attīstībai var būt likumīga rīcība, tad varbūt jūs šodien arī pasludiniet, lai jums samet naudu!

AB: Jā.

DT: Nedošu! Morāli, juridiski, visādi atbalstīšu, bet naudu nedošu.

***

Radioklausītāju balsojumā par zaudētāju tika atzīts Arilds Bethers ar 89%.

Nikolajs Kabanovs vs. Artis Pabriks

DELFI  09/14/06    Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu kandidāts Nikolajs Kabanovs aicināja Tautas partijas pārstāvi atbildēt uz PCTVL jautājumiem.

Uz PCTVL jautājumiem atbild Tautas partijas pārstāvis, ārlietu ministrs Artis Pabriks.

- Kāpēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 15-to gadadienu tik daudzi tās pilsoņi sagaidīja strādājot citās Eiropas valstīs svešu saimnieku labā?

- Jau 15 gadus atjaunotās Latvijas iedzīvotāji dzīvo brīvā un demokrātiskā Latvijā. Šajā laikā mums ir izdevies paveikt šķietami neiespējamo:

1. izveidot demokrātiskas institūcijas un eiropeisku valsts pārvaldes sistēmu;

2. ieviest tirgus ekonomiku ar attīstības tempiem, kas gadā pārsniedz 10% pieaugumu;

3. iestāties Eiropas savienībā un NATO, kas daudziem vēl pirms 10 gadiem likās nesasniedzams mērķis.

Par spīti šiem sasniegumiem, mēs vēl joprojām esam valsts, kas labklājības ziņā pagaidām atpaliek no daudzām citām Eiropas Savienības valstīm. Tai pat laikā, pateicoties tieši augšminētajiem panākumiem mums ir visas iespējas līdzīgi kā Somijai, Īrijai un citām Eiropas valstīm tuvākajā desmitgadē kļūt par pārtikušu Eiropas valsti. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka esam atguvuši brīvību un atšķirībā no dažām citām tuvākām un tālākām valstīm esam konsekventi gājuši eiropeisku attīstības ceļu, paļaujoties uz saviem spēkiem.

Viena no pamattiesībām, kas mums bija liegta pirms 15 gadiem, bija pārvietošanās brīvība. Mūsdienās arvien vairāk latviešu ceļo, mācās un strādā ārzemēs. Esmu pārliecināts, ka tur iegūtā pieredze un valodu zināšanas palīdzēs cilvēkiem veidot karjeru un cels savu un mūsu valsts labklājību. Atšķirībā no padomju sistēmas, kas mums liedza ne tikai indivīda brīvības, latvisku identitāti un izvēles tiesības, šodien mums ir dota iespēja pašiem lemt par savu likteni.

- Kāpēc Tautas partijas premjera Aigara Kalvīša valdība atdeva izrēķināšanai Eiropas Savienībai Latvijas cukura nozari?

- Eiropas Savienības cukura tirgus reformas mērķis ir uzlabot cukura sektora konkurētspēju, veicināt tā ilgtspējīgu un uz tirgu orientētu attīstību un nodrošināt sektora restrukturizāciju. Cukurbiešu audzētajiem ir paredzēta kompensācija par atbalsta cenu samazinājumu. Lēmums par cukura tirgus reformu tika pieņemts kompromisa ceļā, piedaloties visām dalībvalstīm.

- Vai Jūs neuzskatāt, ka Latvijas iestāšanās Šengenas zonā tiek atlikta tāpēc, ka laikā, kad Jūs bijāt ārlietu ministrs tika norauta Latvijas-Krievijas līguma parakstīšana, tādējādi, mūsu valstij nav juridiski noformētas robežas ar Krievijas Federāciju.

- Latvija plāno pabeigt sagatavošanās darbus saskaņā ar plānu līdz 2007. gada nogalei. Taču iestāšanās termiņš iespējams tiks pagarināts sakarā ar tehniskām problēmām pašā Eiropas Savienībā veidojot centrālo datubāzi, kas nav atkarīgs no Latvijas.

Mūsu līdzdalība Šengenas zonā nav saistīta ar jauna Latvijas- Krievijas robežlīguma parakstīšanu, jo robeža eksistē de facto un to respektē abas iesaistītās puses. Vēl vairāk, robežu jautājumi per se nenozīmē, ka starp valstīm nevar veidoties savstarpēji respektējamas un labas attiecības. Šeit jāmin, ka daudzām valstīm pastāv neatrisināti robežu jautājumi, kas netraucē to attiecībām. Piemēram, Spānijai nav atrisināti robežjautājumi ar Lielbritāniju, Portugāli un Maroku, Norvēģijai ar Krieviju. Mans viedoklis Latvijas-Krievijas robežlīguma jautājumā ir bijis konsekvents un balstīts uz Latvijas valsts institucionālo pārmantojamību un turpinātību, kuru diemžēl joprojām nav atzinusi Krievijas puse. Ja spēsim vienoties par šo jautājumu, spēsim vienoties arī par robežu de jure. Jebkurā gadījumā, vēsturisko un juridisko viedokļu atšķirības starp Latviju un Krieviju nav un nebūs šķērslis mūsu līdzdalībai Šengenas zonā.

- Jau trīsarpus gadus rit ASV un viņu sabiedroto operācija Irākā, taču situācija šajā valstī stabilāka nekļūst. Vai vispār pastāv iespēja izvest Latvijas kontingentu no Irākas, kamēr tajā atrodas amerikāņi?

- Daudznacionālie miera uzturēšanas spēki Irākā, tai skaitā arī Latvijas pārstāvji, uzturas saskaņā ar Irākas valdības lūgumu līdz brīdim, kamēr Irākas puse būs pati spējīga nodrošināt stabilitāti un drošību savā valstī. Latvijas bruņotais kontingents ir gatavs no Irākas aiziet, tiklīdz mūsu palīdzība vairs nebūs nepieciešama. Latvija no savas rūgtās okupācijas pieredzes ir mācījusies, ka neitralitāte nesniedz drošības garantijas mūsu valstij. Maksimāli aktīva iesaistīšanās miera uzturēšanas spēkos dažādos pasaules nedrošajos punktos dod mums garantiju, ka netiksim atstāti vieni, ja Latvijas drošībai būs kādi apdraudējumi.

- Baltkrievija ir viens no lielākajiem mūsu valsts tirdzniecības partneriem. Cik ilgi Latvijas Ārlietu ministrija turpinās boikotēt Baltkrievijas vēstnieku, kas jau ir iesniedzis akreditācijas rakstu prezidentei Vairai Vīķei- Freibergai?

- Baltkrievija ir mūsu kaimiņvalsts un mēs esam ieinteresēti labā sadarbībā ar saviem kaimiņiem. Taču jāņem vērā, ka tā nav demokrātiska valsts, kas nenoliedzami apgrūtina mūsu attiecību pilnveidošanu. Šobrīd abu valstu tirdzniecības apjomi ir aptuveni 4%, kas nav maz, bet Baltkrievija nav arī viens no mūsu lielākajiem tirdzniecības partneriem.

Kas attiecas un manu iespējamo tikšanos ar Baltkrievijas vēstnieku Latvijā, uzskatu ka tā nebūs iespējama, kamēr Baltkrievijas puse nebūs sapratusi, kādu ļaunumu abu valstu attiecībām ir nodarījusi rupjā drošības dienestu provokācija pret Latvijas valsti un tās diplomātu. Baltkrievijas drošības iestādes nedrīkst ar citas valsts pārstāvjiem izrīkoties pretēji vispārpieņemtām starptautiskām normām un tiesībām, pat ja tas tiek darīts attiecībā uz savas valsts pilsoņiem. Es izsaku pateicību vairumam Latvijas iedzīvotāju, kas izprot un atbalsta Latvijas nostāju, jo šī pozīcija ir balstīta uz mūsu pašu rūgto pieredzi Padomju beztiesiskuma ēnā, kas valdīja gandrīz 50 gadu.

Uz TP jautājumiem atbild PCTVL pārstāvis, Saeimas deputāts, deputātu kandidāts Nikolajs Kabanovs.

- Jakovs Pliners publiski diskusijā Radio SWH apšaubīja okupācijas faktu. Vai Jūs uzskatāt, ka okupācija 1940. gadā nebija?

- Nē nebija. Visus pēckara gadus nevienā ANO rezolūcijā šis fakts netika atzīts. Patiesībā Latvijā notika inkorporācija – iekļaušanās citas valsts sastāvā zaudējot starptautisko tiesību subjekta statusu, kuru Latvijas PSR deleģēja PSRS. Tomēr jau 1946. gadā LPSR varēja tikt pieņemta par ANO locekli. Ar šādu mērķi Latvijas Ārlietu ministrs Pēteris Valeskalns ieradās uz konferenci Parīzē, taču Rietumvalstis pretojās tam lai sociālistiskajai Latvijai tiktu piešķirts ANO locekļa statuss.

- Jūsu vidū ir daudzi, kuri AP 1990. gadā balsoja pret neatkarību. Vai Jūs arī šobrīd esat pret Latvijas neatkarību?

- Personīgi es, Nikolajs Kabanovs aptaujā balsoju "par" neatkarīgu demokrātisku Latvijas Republiku. Latvijas neatkarība, kuru Augstākā padome atjaunoja 1990. gadā un kura de facto tika realizēta pēc 1991. gada augusta - ir objektīva realitāte. Protams, mēs kā Latvijas pilsoņi un patrioti iestājamies par mūsu valsts neatkarību. Pie tam, mēs iestājamies par patiesu neatkarību – ne tikai no Maskavas, bet arī no Vašingtonas un Briseles.

- Šobrīd skolās ir miers, kas pierāda, ka latviešu valodas īpatsvara palielināšana vidējā izglītībā bija pareiza. Vai protesta akcijas nebija tukša izrādīšanās?

- Izvēlētā izglītības modeļa pareizumu parādīs to vidusskolas absolventu atzīmes, kuri mācījās "reformas" laikā. Šos rezultātus mēs uzzināsim 2007. gadā. Protesta akcijas daļēji sasniedza savu mērķi, jo sākotnējā Izglītības likuma variantā tika teikts "tikai valsts valodā", savukārt patreiz darbojas proporcija "60:40". Mēs esam pārliecināti, ka tā diskusija sabiedrībā, kas sākās ap mazākumtautību izglītību, paaugstināja krievu kopienas aktivitāti, lika Latvijas valstij ar lielāku cieņu izturēties pret tās interesēm.

- Deputāts Buzajevs Saeimā debatē gandrīz par katru jautājumu, tā panākdams pretējo, proti, ka neviens viņu vairs neņem par pilnu. Vai PCTVL frakcija deleģē viņu nepārtraukti runāt?

- Deputāts Vladimirs Buzajevs ir visaktīvākais 8. Saeimas orators. Protams, frakcija atbalsta viņa uzstāšanās. Es domāju, ka tad, kad vēsturnieki pētīs Latvijas parlamentārismu 21. gadsimta sākumā, viņi noteikti atzīmēs mūsu kolēģi. Pie tam, V.Buzajeva likumdošanas priekšlikumi daudzreiz ir guvuši Saeimas atbalstu.

- Kā Jūs vērtējat ortodoksālo rubikiešu klātieni samērā liberālajā "Saskaņas centra" vairākumā?

- Es uzskatu apvienību "Saskaņas centrs" par mākslīgu, konjuktūras veidojumu. Tas ir biznesa projekts, kas tikai imitē PCTVL lozungus. Kas attiecas uz Sociālistisko partiju, tad prātā nāk kāda kinokomēdija, kurā govs sēdēja bumbvedēja lūkā: "Dzīvot gribēsi – ne tā vien izlocīsies!"

Intervija: "Katrs latvietis ir zelta vērts"

Viktors Avotiņš,  NRA  09/15/06    Septembrī Latvijā rit «Tautiešu mēnesis 2006». Tā nolūks — aktualizēt ārzemēs dzīvojošo latviešu piederības izjūtu dzimtenei, lomu Latvijā. Tautiešu mēnesi rīko Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Pasaules Brīvo latviešu apvienība un biedrība «Mēs — latvieši pasaulē». No ministres Kārinas PĒTERSONES «Neatkarīgā» vēlējās uzzināt, kāda šim un līdzīgiem pasākumiem jēga ne sabiedrisku notikumu, bet valsts nacionālās politikas līmenī.

— Kāpēc šis mēnesis svarīgs valstij? Kāpēc valsts iesaistās un nepietiek vien ar tās atbalstu nevalstiskajām organizācijām?

— Sāksim ar to, ka latvieši visos laikos ir šķaidīti kā tauta, un esam nonākuši visos pasaules kontinentos. Turklāt tas noticis ļoti dažādu apstākļu dēļ. Esam karojuši visos karos, sūtīti darbā, bijuši spiesti atstāt Latviju... Arī tagad cilvēki brauc projām — strādāt, mācīties… Ir laimes meklētāji, ir diplomāti, ir ekonomiski un daudzi citi aizbraukšanas iemesli. Ir svarīgi, ka arī Latvijas valsts pasaka — katrs latvietis ir zelta vērts. Ne tikai kā trimda, bet plašāk — kā diaspora, kā resurss, latviešu dzīvais spēks visā pasaulē.

2004. gadā Ministru kabinets apstiprināja «Latviešu diasporas atbalsta programmu 2004–2009». Tur teikts, ka jāapzina situācija, jāskatās, kā stiprināt, attīstīt saikni ar dzimteni un latvisko identitāti… Šodien es tur liktu klāt arī apsvērumus — kā darīt visu, lai mēs varētu dabūt latviešus atpakaļ.

Mēnesis — tā ir iespēja satikties, pārrunāt darbības koordināciju. Atbalsta programmas ietvaros valsts šo lietu ir uzsākusi, bet darītāji ir tieši nevalstiskās organizācijas. Latviešu organizācijas pasaulē. Rietumu pusē tās ir vairāk sakoordinējušās, izveidojušas jumta organizācijas (PBLA…), austrumu pusē vairāk strādājam ar katru organizāciju individuāli.

— Ir labi radīt šīm diasporas organizācijām vajadzības sajūtu no Latvijas puses, ir labi satikties, un sacīt — latvietis zelta vērts. Taču pēdējā laikā mulsina tas, ka, lai latvietis kļūtu zelta vērtāks, izrādās, jāvairo diaspora. Un tad jātaisa programmas — kā dabūt latvieti atpakaļ. Ērtāk būtu valsts politikas līmenī darīt tā, lai viņš paliek mājās.

— Es neteicu — katrs diasporas latvietis ir zelta vērts, es teicu — katrs latvietis ir zelta vērts. Un domāju, ka nav pretrunas starp situāciju Latvijā un to, ka veidojam programmas latviešu atbalstam. Tas ir tāpat, kā cilvēki saka — Mežaparkā grūst estrāde, tāpēc nevajag celt Nacionālo bibliotēku. Vajag salabot estrādi. Es saku — vajag salabot estrādi un uzcelt bibliotēku. Es neredzu šo pretrunu, jo valdības misija ir veidot dzīvi tā, lai katrs cilvēks justos zelta vērts, bet viens no mūsu sekretariāta pieciem virzieniem ir šī diasporas programma. Neredzu, ka tas kaut kādā veidā atņemtu uzmanību, naudu vai kaut ko citu šeit dzīvojošiem latviešiem.

Diaspora ir ļoti vitāls tautas baseins. Un, ja norakstām cilvēkus, kuri kādreiz aizbraukuši vai aizbrauc šodien, tad, piedošanu, diasporas pētījums (SKDS, 2006. — V.A.) rāda, ka patlaban ārpus Latvijas atrodas 280 000 cilvēku, kas varētu šeit dzīvot. Un, ja pie pieticīgām aplēsēm vēl varētu izbraukt ap 200 000 un, pie pārdrošām aplēsēm, ap 400 000 cilvēku, es baidos, kas tas būs vitāli arī tiem latviešiem, kuri paliks. Jo tad varam izrādīties diezgan trakā mazākumā.

— Tieši tam es arī gribēju pievērst jūsu uzmanību. Te nav jautājums par bibliotēku vai estrādi. Jautājums ir par tādu cilvēkresursu kustības apjomu, kas var šo vietu padarīt par ne-Latviju. Un par to, ka šo apjomu objektīvi kāpina arī valsts politikas kvalitāte. Jūsu minētais pētījums, liecina, ka piecpadsmit gados jaunā emigrācija no brīvas, kara un katastrofu neskartas Eiropas valsts ir pārspļāvusi visu iepriekšējo veco. Pat ņemot vērā laika, novecošanās faktoru, tas, ka jaunās (1991–2006) migrācijas kontakti ar dzimteni jau ir 78% (pēc 2001. gada — 57%) no visiem kontaktiem, šķiet ne visai dabiski. Un nu valsts uzskata par pietiekamu pažēlot tās sekas, kuras pati varēja novērst.

— Šī nav žēlošanas politika. Šī ir politika, kas rada zināmus nosacījumus, lai, atbalstot kaut latviešu valodas mācīšanu trešās paaudzes emigrantiem vai pirmās paaudzes jaunās emigrācijas bērniem, nenogrieztu šiem cilvēkiem ceļu atpakaļ. Mūsu politikas uzdevums ir paturēt durvis vaļā.

— Uz kuru pusi tad tās durvis tagad vairāk vaļā — uz mājām vai Īriju?

— Mūsu sekretariāts nenoturēs visus cilvēkus mājās. Tas ir visas valdības uzdevums. Pirms diviem gadiem, kad šī programma tapa, jaunaizbraucēju situācija nebija tik aktuāla. Tā nav šajā programmā iekļauta. Mūsu uzdevums kā valdības daļai ir — reaģēt uz situācijas izmaiņām, apzināt tās, to izmērus un noteikt, kā rīkoties. Piemēram. Darba roku trūkuma dēļ pie mums nākuši uzņēmēji, un mēs esam gatavi veidot tā saukto publisko privāto partnerību. Uzņēmēji ar vēstniecību, sekretariāta starpniecību piedāvās mūsu cilvēkiem Īrijā un Anglijā 60–80% no tās labumu paketes, ko viņi saņem tur. Lai mēs dabūtu savus cilvēkus atpakaļ un nav jāieved sveši. Tās ir konkrētas lietas, bet pie tām nevar nonākt, ja situācija netiek izpētīta.

Viens pētījums nu ir uzlikts galdā un raisa nopietnas pārdomas. Tas parāda, ka gan vecajā trimdā, gan jaunajā emigrācijā dzīvojošo cilvēku uzticība Latvijas valstij nav augsta. Tātad — tas arī ir valsts, visu politiķu uzdevums: padomāt, kā šo situāciju vērst par labu. Cilvēki nav sajutuši to, ka Latvijai katrs cilvēks, kas tai piederīgs, ir svarīgs. Kā to pateikt tā, lai cilvēki to sajustu ar sirdi, nevis tikai ar ausīm? Mēs mēģinām to risināt. Taču es negribu kultivēt ilūzijas, ka sekretariāts viens šajā laukā izdarīs visu. To var izdarīt visi kopā.

— Jūs runājat tā, it kā apstākļu maiņai būtu bezgala daudz laika. Ja aizbraukt var ceturtā daļa — vai valsts rīcība ir atbilstoša situācijas dinamikai? Un — tā kā mēnesis aicina kopā tieši latviešus — kā jūs definētu ar latviešu nāciju saistāmās valsts nacionālās intereses?

— Es baidos, ka, sakot vārdu nācija, jūs saprotat ko vienu, bet es — kaut ko citu. Domāju, ka šodien jārunā par politisko nāciju. Par Latvijas valsti. Ne tik daudz vairs par latviešiem kā nāciju. Manuprāt, mēs cietīsim neveiksmi, ja centīsimies konsolidēt visus Latvijas iedzīvotājus vienīgi ap latvisko. Jāsaliedē cilvēki ap tām vērtībām, kas nav apšaubāmas — valstiskums, piederības izjūta Latvijai, latviešu valoda… Domāju, ka nacionālās intereses ir — vislabāko iespēju radīšana cilvēkiem, kas ir piederīgi šai zemei šajā laikā, pie šiem kaimiņiem, šajā vēsturiskajā situācijā. Ir nepieciešams saskatīt to konstruktīvo minimumu, kas nekavē attīstību un par to vienoties.

Uzskatu galējības vienmēr bijušas gan trimdā, gan Latvijā — kur ir, kādi ir īstie latvieši. Tie nav produktīvi meklējumi. Situācija radikalizējas arī tāpēc, ka mums ir pavājš politiskais centrs. Manā uztverē nacionālās intereses ir kas cits, nekā labējās partijas tās, izrunājot vārdu nācija, definē. Es te redzu lielu pretrunu. Jo nācijas intereses ir harmoniska, līdzsvarota sabiedrības attīstība, kurā katram cilvēkam dota iespēja piedalīties. Lai viņš jūt, ka ir vajadzīgs. Bet mēs ļoti daudzus ar šo labējo augstprātību atstumjam. Kreisās partijas to labi izmanto un pretstāvi vēl sakurina.

— Arī pasaulē latviešiem dzims bērni. Tikai valsts ziņā ir pilsonības lietas. Kāda ir jūsu attieksme pret te aktīvi diskutēto dubultpilsonību?

— Es teiktu, ka dubultpilsonība jāver vaļā trīs kategorijām — tiem, kas izbraukuši vai izsūtīti no Latvijas līdz 1990. gadam, jaundzimušiem bērniem un arī tām jauktajām ģimenēm, kad izbraucot tiek pieņemta laulātā valsts pilsonība.

— Trimdas pirmās un otrās paaudzes investīciju Latvijas brīvībā, politikā un valstī grūti pārvērtēt. Kā trimdai sokas tagad?

— Trimda ir kardināli mainījusies. Aktīvie neatkarības atbalstītāji, piketētāji, rakstītāji… ir novecojuši. Trešajā paaudzē daudzi ir valodu pazaudējuši. Pati trimda bija apjukusi, ka nespēj uzturēt savu identitāti. Skatieni pavērsti pret Latvijas valsti. Vai varam ar valsts atbalstu nodrošināt to, lai trimdas bērniem saikne ar Latviju nepārtrūktu. Svētdienas skolas, saietus dzimtenē, nometnes… Trimdas organizācijās gan ienākušas arī jaunas asinis. Četrdesmitgadnieki, kas jūt sevī to latvietības asnu.

Bet — visu izšķirs tas, kas notiek Latvijā. Ja Latvijā viss ies labi, bet mēs nebūsim diasporai pievērsuši uzmanību, tad šie cilvēki var Latvijai zust.

Telefonsarunās...

Jaunalksnes telefonsarunas nelikumīgi noklausījusies Finanšu policija (papildināts)

DELFI   09/11/06    Latvijas televīzijas (LTV) žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunas nelikumīga noklausīšanās notikusi pēc Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes lūguma.

Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļā, veicot pārbaudi par operatīvās darbības atbilstību likumu prasībām saistībā Jaunalksnes sarunu operatīvo noklausīšanos un to satura izpaušanu, pieņemts lēmums uzsākt kriminālprocesu par operatīvās darbības pasākumu veikšanu neatbilstoši Operatīvās darbības likumam VID Finanšu policijas pārvaldē, portālu "Delfi" informēja Prokuratūras preses centrā.

Process uzsākts pēc grupas objekta – noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja palīdze Anita Kehre portālam "Delfi" apstiprināja, ka sankciju noklausīties telefonsarunas izdot AT tiesas tiesnesis, taču tālāko tiesas rīcību un to, vai pret tiesnesi, kurš izdevis sankciju ierosinās disciplinārlietu, viņa nevēlējās komentēt. "Mēs šo situāciju pagaidām nekomentēsim," norādīja Kehre.

Prokuratūra sākusi pārbaudi par iespējamo pārkāpumu, publiskojot Jaunalksnes sarunas, kuras pēc Satversmes aizsardzības biroja sniegtās informācijas tika noklausītās ar attiecīgu sankciju laika posmā no pērnā gada 6.decembra līdz šī gada 6.janvārim.

Savukārt par citām sarunām, kuru fragmenti citēti publiski, un kuras notikušās vēlāk, nekā šā gada janvārī, prokuratūra turpina pārbaudi un plašāku informāciju nesniedz.

Jaunalksne portālam "Delfi" norādīja, ka pagājušā gada novembra beigās – laikā īsi pirms veikta noklausīšanās – raidījuma "De Facto" degpunktā atradās vairāki sižeti par VID un tā ģenerāldirektora Dzintara Jakāna darbībām, pēc kuriem Jakāns solīja vērsties tiesā, lūdzot izvērtēt pret viņu vērsto nomelnošanas kampaņu, taču to tā arī neizdarīja.

Līdz ar to Jaunalksne kā vienu no minējumiem izsaka iespēju, ka VID pakļautā Finanšu Policija varētu būt rīkojusies VID vadības uzdevumā, kas būtu klajš likuma pārkāpums. Taču žurnāliste uzsvēra, ka tas ir tikai minējums, un pauda cerību, ka tiesībsargājošās iestādes noskaidros patiesību.

Aizdomas par amatpersonu nelikumīgu rīcību

Agnese Margēviča,  NRA  09/12/06    To saturs vieš aizdomas, ka vairākas personas apmainās ar informāciju, kas liecina par iespējamu valsts amatpersonu nelikumīgu rīcību.

Neatkarīgā uzskata, ka šie satraucošie materiāli ir jānodod sabiedrības izvērtēšanai, kā arī pauž gatavību ar šiem materiāliem iepazīstināt tiesībsargājošās iestādes un par šādiem gadījumiem atbildīgās Saeimas komisijas.

Likums Par valsts noslēpumu noteic tās ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums. Konkrēti, saskaņā ar likumu aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai "par (..) korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību". Iepazīstoties ar drukātajiem materiāliem, rodas aizdomas, ka tajos atspoguļotas sarunas starp vairākām personām, dažas no kurām, iespējams, ir valsts amatpersonas, kuras nodod tālāk to rīcībā esošu neizpaužamu informāciju. Materiāli arī rada aizdomas par partiju finansēšanas likuma iespējamiem pārkāpumiem, jo atspoguļo kādas personas, iespējams, politiķa, un kādas no valsts budžeta finansētas iestādes darbinieces, iespējams sabiedrisās televīzijas žurnālistes, mutisku vienošanos sniegt bezatlīdzības pakalpojumu, kas vēlāk nav ticis deklarēts partijas finanšu deklarācijā. Zīmīgi, ka viena no atsūtītajām telefonsarunu kopām bija ar norādi – "kā sabiedriskā TV kalpo vienai partijai".

Neatkarīgā ir gatava minētos materiālus nodot tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, kā arī Saeimas Nacionālajai drošības komisijai un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai, lai tādējādi sekmētu amatpersonu iespējamo nelikumīgo darbību izmeklēšanu.

***

Jā, hallo1

1 Čau, Sandi. Es saņēmu īsziņu un pilnīgi šokā. Kas ir noticis?

2 Nū, notika diezgan šaušalīgas lietas, nu it kā mēs esam labojuši. Nē, nu Jānis labu gribēdams, ir uztaisījis vienkārši šaušalīgu sižetu, jo…

1 Nu, nu, nu.

2 …ar domu tādu, ka tieslietu ministre nepildīs tiesas lēmumus un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Saproti, iedomājies situāciju, kad tieslietu ministre nepilda…

1 Nepilda tiesas lēmumu.

2 …jā. Aizgāja tāds sižets.

1 Vāāāāā.

2 Nepildīs tiesas lēmumu un tamlīdzīgi. Es Dagnijai izskaidroju apmēram to situāciju.

1 Mmm.

2 Un saproti, nāk ziņās…

1 Ir labotais.

2 Tā labotā versija, jo, jo, jo…

1 Bet Jānis taču tev zvanīja. Jūs taču saskaņojāt, vai ne.

2 Jānis man zvanīja. Bet saproti, Jānis… es, es arī neiedomājos tādas smalkas nianses, tāpēc, kad kādā veidā tas lēmums iet.

1 Mmm.

2 Vienkārši, nu, saproti, es arī neiedomājos, un Jānis man arī it kā neprasīja. Likās, ka viņš saprot. Jo es saku, ar, pieņemsim, Čepjolkinas relīzēm, pret visu informāciju jāizturas ar ļoti lielu piesardzību, jo viņa runā puspatiesībās. Šai gadījumā arī viņa runāja puspatiesībās. Jo tiesas lēmums vienkārši uz mums neattiecas. Mums ir saistošs prokurora lēmums. Ja prokurors mums ir nosūtījis lēmumu izpildīt par drošības līdzekļa maiņu… un tālāk tātad ir izmeklēšanas tiesneša lēmums, kas ir saistošs prokuroram, un prokurors, klausoties izmeklēšanas tiesneša lēmumu, nosūta mums lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Mēs viņu izpildām. Arī Āboltiņa izpildīs arī to lēmumu, bet mums, vārdu sakot, ir pamats, lai viņu neatjaunotu amatā, tas ir, saukšana pie kriminālatbildības.

1 Loģiski, loģiski.

2 Bet vienkārši… Nē, viss kārtībā. Bet vienkārši nākošreiz, pirms kaut kas tāds, vienkārši tad pazvani, vienkārši, ka mums precīzi viss skaidrs, punkts punktā. Jo savādāk sanāk kaut kas tāds, ka, pieņemsim, Āboltiņa nepilda un uz rītdienu var iesniegt demisijas rakstu. Tāds paziņojums, ka tiesa nepilda, tieslietu nepilda tiesas lēmumu.

1 Nu ir, jā. Es, es neizkontrolēju, kurā brīdī, kurā brīdī viņš kaut ko tādu uzrakstījis. So sorry.

Šodien es te pa laukiem, pa kaut kādu Gulbeni2

1 Jā, klausos.

2 Sveiki, Ilze.

1 Sveiki.

2 Jaunups Edgars.

1 Jā, grasījos jau atkal zvanīt.

2 Ko, lūdzu.

1 Grasījos tev vakardien, kā reize, zvanīt, pēc Maizīša intervijas.

2 Oho.

1 Nē, nē, doma tāda, ja viņiem iesniegumu kāds neuzrakstīs proķenē…

2 Mēs jau rakstām.

1 Ļoti labi.

2 Nu, protams, ja es pateikšu godīgi, es pateikšu godīgi, jo mums tieši valdē bija jautājums paralēli tam, tas tā tev vienkārši informācijai, un es visu laiku aizstāvēju domu, ka nevajag rakstīt, manuprāt, ja ir kāds, kas apjēdz to, ja ir izskanējusi publiski informācija par noziegumu, tad viņš ir jāizmeklē neatkarīgi no tā, ir vai nav iesniegums, tas ir Maizītis, un mana valde saka, beidz, tu tur šitāds, tu tur tāds, dzīvo citā pasaulē, apmēram, nav iesniegums, nav lietas. Johaidī. Noskatos vakar raidījumu, ja. Apmēram visi tā kā ūdenī skatījušies. Maizītis saka, nav iesnieguma, nav lietas, ja, un viss. Un tad valde nolēma vakar rakstīt. Tā ka mēs rakstām un sniedzam iekšā.

1 Kuru dienu jums apmēram izdosies iesniegt?

2 Nu, es domāju, ka rīt, jo šodien es te pa laukiem, pa kaut kādu Gulbeni, pa nodaļām braukājos. Tā ka rītdien, rītdien būs.

1 Nu jā, vajadzētu, vajadzētu.

2 Nē, būs, būs, tas taču kaut kāds vājprāts.

1 Es tev pateikšu, protams, arī aizkadru saruna vai ne, visiem sveiciens, kas noklausās, īpaši Andrim un tā, bet fakts kā tāds, redz, Lagzdiņš jau nav parakstījies uz tās atbildes vēstules. Un tur būs problēma, ka viņam rakstiski būtu jābūt iepazīstinātam. Tā slavenā rakstveidā.

2 Ā, tad viņš izlīdīs ārā tādā ziņā.

1 Tādā ziņā viņš varētu izlīst ārā. Tīri juridiski, jo nu Bode šajā gadījumā ir izdarījis lāča pakalpojumu, aizrakstīdams atpakaļ, ka jūs nedrīkstat izpaust, bet parakstu tā arī nav paņēmis.

2 Nu jā.

1 Bet mēģināts katrā ziņā nav zaudēts.

2 Mēģināts nav zaudēts.

1 Lai sajūt elpu pakausī, bet tas noteikti nebija iemesls, kāpēc tu zvani, vai taisni bija?

2 Nē, tas nebija, bet man savukārt bija cits jautājums. Nupatās tikos, arī man bija jau labu laiku runāts satikties, satikties, bet nekādi nesanāca. Tikos, ja esi kaut ko dzirdējusi, ir tāds slavenais Tukuma piena privatizācijas stāsts. Savā laikā sen, sen, sen, nu jau desmit gadi atpakaļ. 95., 96. gads. Tas ir, tagadējie, nu tie, kuriem ir tas piens baltais. Visi tie igauņu…

1 Tie, kuriem pārbauda…

2 Jā, jā, jā. Kāpēc es tev zvanu. Man te atnāca kundzes, kas mani medīja, nu, lūdza satikties, nu es te beidzot šorīt no rīta satikos, viņas man izstāstīja, nu vispār baigi traģiski. Un stāsts ir tādā vienā niansē, par ko viņas, protams, ir šausmīgi bēdīgas. Respektīvi, savā laikā šinī piena privatizācijas procesā tika iekļautas bilancē arī dzīvojamās mājas. Kaut kādas četras vai piecas un nodotas kopā privatizācijai ar uzņēmumu līdz ar cilvēkiem, kuriem tas bija dzīvoklis, nu kā, nezinu, maniem vecākiem, nu es pieņemu, tev vai vienalga kam, kuru varēja privatizēt, ja gadījumā tā bija denacionalizēta māja, kuru pēc tam denacionalizēja, tad viņi ieguva attiecīgās tiesības tur būt uzņemtiem rindā un piešķirt pašvaldības dzīvokli ārpus kārtas, nu vismaz ārpus Rīgas tas strādā, Rīgā tas šobrīd strādā sūdīgi, ja, tad šajā gadījumā šiem cilvēkiem nebija iespējas nekādas. Viņiem vienkārši šīs četras mājas paņēma un kopā ar uzņēmumu pārdeva. Un tagad ir tas brīdis, ka tos cilvēkus reāli met ārā. Tiešām tādi sešdesmitgadīgi, septiņdesmitgadīgi, astoņdesmitgadīgi vecīši, kurus met ārā. Un tas trakums ir tāds, ka tā privatizācija ir notikusi nelikumīgi, jo nevarēja iekļaut dzīvojamās mājas uzņēmuma privatizācijā nu nekādi, jo tas ir dzīvojamais fonds. Otrām kārtām, viņi šobrīd ir ārpus jebkādām iespējām dabūt dzīvojamo platību, jo pašvaldība nevar viņus uzņemt rindā tāpēc, ka viņi nav no denacionalizētām, un savukārt ko privatizēt viņiem nav, jo viņi dzīvo dzīvokļos, kas uzņēmuma privatizācijas rezultātā nonākuši tiem īpašumā. Tur ir peripetijas desmit gadu garumā. Viss kā tur ir gājis, un tā. Bet visinteresantākais, ka toreiz to procesu organizēja un viens arī no īpašniekiem tajā laikā kļuva, bija tagadējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Un es viņiem piepalīdzēšu tur dabūt to vienu advokātu, īstenībā ( ) piepalīdzēju tām kundzēm savā laikā tajā, tajā nu Buļļu, nu to, to Rolandu.

1 Jā, jā (Ainas? Ausmas?) lietā.

2 Rolandu. Es vienkārši ar Rolandu aprunāšos, lai viņš viņām fiziski palīdz vērsties tiesā.

1 Par kādu skaitu cilvēku ir runa, 70, tu teici? Halo, Edgar.

2 Tu mani dzirdi?

1 Par kādu skaitu cilvēku iet runa?

1 Ui, tur ir daudz, tur ir 60 dzīvokļi, ja nemaldos, tajās visās mājās kopā. Tur ir liels skaits. Un tur nupatās tā aktualitāte vienkārši tagad sākas ar lielu vilni, jo viņus tagad reāli met ārā. Tagad ir tas brīdis, kad reāli met no tiem dzīvokļiem ārā. Līdz šim it kā tas nebija aktuāli. Bet nu viņi tagad vēlētos tās mājas pārdot, jaukt nost un celt, nu katrā ziņā tagad ir tas brīdis. Un cilvēku skaits ir virs 100. Un nupatās Tukuma avīzē bijis diezgan liels skandāls, cik tur ir bijušas visādas interesantas lietas, kad tur savā laikā it kā kāds tukumnieks mēģinājis piepalīdzēt viņiem un it kā esot pat runājuši tādā veidā, ka varētu no valsts investīcijām iedot kaut kādu naudu Tukuma domei, lai Tukuma dome varētu tās mājas atpirkt, un tad arī tie cilvēki lai paliek. Nu viņš saka, ka viņš tur arī tādā veidā it kā caur Kučinski runājis. Kučinskis bija runājis ar Aigaru, Aigars bija pateicis nē, nekādā gadījumā, nu Kalvītis, tas vēl bija šīs valdības laikā. Tā ka tur visādas interesantas lietas, bet tie cilvēki vienkārši lūdza, un tad es apmēram godprātīgi izpildu, ko viņi lūdza, es tev izstāstu. Viņiem, protams, ir papīri, tur diezgan interesanti precīzi, nu zini, kā jau veciem cilvēkiem, visu krāj, visu liek papīru pie papīrīša.

1 Redzi, es teikšu, ka tās dzīvokļa lietas, protams, ir teļukam baigi bīstamas tajā nozīmē, ka tādu gadījumu, kā tu saproti, vēsturiski ir pietiekoši daudz, un ka visi sāks gāzt.

2 Taisnība, jā.

1 Tad mēs nevarēsim paskaidrot, kāpēc tos rādam un citus nē. Jo man vakar arī, kā reize, zvanīja par līdzīgi Strautiņa Turības mājām Siguldā.

2 Ā nu jā, nu jā.

1 Te ir tas jautājums. Jautājums, kas varētu to aktualizēt, ir tas par to laika posmu, tā privatizāciju, mēs varētu runāt par desmit gadiem, ja?

2 Jā.

1 Kad tas ir noticis? Nu jā.

2 Nu tā tas arī ir.

1 Jo jautājums ir, kāpēc mēs pieķeramies tagad? Nu, protams, atbilde ir, cilvēkus liek uz ielas, cilvēkiem nav, kur palikt. Zini, ir kaut kāds cilvēks, kas ir kontaktēties spējīgs un arī, tā teikt, argumentēti un bišķiņ arī tāds emocionāli labs runātājs.

2 Nu vismaz tās divas kundzes, ar kurām es tagad runāju, nu bija, manuprāt, O.K. Nu es viņām vienkārši burtiski nupatās beidzu runāt un apsolīju viņām tev uzzvanīt un vienkārši painformēt. Tā kā tās divas kundzes tiešām tādas ļoti ā un, zini, īstenībā arī tādas drosmīgas, viņas tur kaut ko izrakušas ārā, kā savā laikā, tur ir arī Šķēles paraksts no lauksaimniecības ministra vietnieka amatā, kurš tur tīri fiziski ļāvis to formālo pusi realizēt kā izņēmumu Tukuma piena gadījumā un tā tālāk.

1 Kas tur ir ar pašvaldību, kas Tukuma domē ira?

2 Šulcs.

1 Ā.

2 Šulcs it kā tāds ļoti pretimnākošs un visu laiku grib kaut ko darīt. Bija doma, ka varētu tur kaut ko pašvaldības ( ), kaut ko dotēt klāt, bet tur toreiz atteica Kučinskis ar Kalvīti un tad bija doma, ka viņi gribēja ar tiem igauņiem vienoties, ka pašvaldība ir gatava palaist tās kaut kādas lētākas savas komunikācijas kanalizāciju un tā tālāk, lai tās mājas atdod atpakaļ vienkārši, lai tiem cilvēkiem būtu, tas arī ir noraidīts kategoriski. Nu to tas Šulcs, nu bet neko citu jau tas Šulcs nevar izdarīt, ne viņš toreiz bija, ne viņam arī…

1 Nav jau viņam tās naudas arī…

2 Nu ja ( ), nu tas ir sociāls solis šinī gadījumā, jo tas ir loģiski.

1 Nē, nu variants ir kundzēm dot manu telefonu, protams, bet es tagad, skatoties no šonedēļas perspektīvas, ir grūti, tas, pirmkārt, nozīmē divas dienas. Viena ir jāizdzīvojās pa Tukumu…

2 Viņas, es domāju, ir gaidījušas desmit gadus un viņas sapratīs, ka būs, tad būs, ja vispār būs.

1 Tad es saprotu, ka nebūtu baigā sāpe, ka to jaunnedēļ paceļ.

2 Es domāju, ka sāpe noteikti nebūs, pat labāk no tā viedokļa, ka tu vari riktīgi iedziļināties un saprast, vai nu satikšos un palūgšu tāpat, kā palūdzu toreiz, nu tajā reizē ar Ausmu, kad Ausma pie manis nāca, tā arī tagad, vismaz, lai paskatās un to prasības pieteikumu viņām uztaisa. Lai vismaz var formāli tiesā iesniegt, kaut gan jāizdomā tās interesants pamatojums, bet nu lai vismaz tas process aiziet kaut kādā veidā uz priekšu.

1 Nu, ja tas arī izskatās labi, ja ir gatavi tiesāties, tad ir argumenti.

2 Nē, tas ir skaidrs ( ), un tad tagad viņiem ir, kā ir, un pie tam vēl viņiem ir ļoti pozitīvs atzinums no Valsts kontroles, kas pasaka, ka tas ir nelikumīgi.

1 Ā, tas gan ir labi. Vēl Černaja laikā, protams.

2 Protams, ka nelikumīgi. Vēl Černaja laikā, bet Repšes valdības laikā.

1 Nu, ja Valsts kontrole parāda, ka strādā neatkarīgi. Eksperti, Ventas Balss iesniegums, izpētot atsevišķus datus. Vai kā tas Maizītis vakar man nelauzās, nu bļāviens…

2 Nu neko vai ne, neko, viņš bija vispār tik nebaudāms no tāda viedokļa vakar, ja nu tā kā ledus viņš bija nu.

1 Vienīgais mesidžs, ko viņš pateica, vai nebija tas par to, ka varbūt Kalvīša kungs pēc atklātības pasludinātā laikmeta, tad visus tagad piļīsim laukā, jo tur bija interesantas lietas, kas varētu nākt ārā, nu, ja vēl gaidāmi kriminālprocesi arī par pazīstamajiem.

2 Baumas jau visādas pa pilsētu staigā, esmu dzirdējis, ka premjers nav ievērojis taisnīgumu, ja jau pret visiem, tad pret visiem, un tā tālāk, bet tās tiešām ir tikai baumas un nu za čto kupil, za to prodal.

1 Nē, nu tas sākums bija, viņš diezgan skaidri pateica, ka viņš apstiprināja faktu, nevis pateica, vai ne, nu tā, kā nu tur tas bija, respektīvi, apstiprināja jau Kalvītim esošās ziņas, nevis pateica tās ziņas kā tādas. Tad no tā mēs varam izdarīt secinājumus, ka Lagzdiņš to pateica. Tā kā jūsu iesniegumam ir jābūt anyway.

2 Jā, jā, jā, tas būs.

1 Vienalga kāds ir rezultāts.

2 Mūsu iesniegums būs 100 procenti. Jo tas kaut kā paralēli notika vakar, un valde tādu lēmumu pieņēma, tā kā tehniska lieta to sagatavot, un viss.

Jūsu šefs, kā reizi, ir pie mums3

1 Jā?

2 Ilzīt? Nu nav mums nekas.

1 Mhm.

2 Nava.

1 Nebūs arī gaidāms?

2 Nu. Mums nav tā iesnieguma.

1 Āaa. A bez iesnieguma jūs kaut kādu pārbaudi varat sākt vai nevarat?

2 Nu katrā ziņā mums nekas nav. Mums nekas nav. Šobrīd. Es nezinu par citiem, bet mums nav nekas.

1 Mhm. Mhm. Jāā.

2 Tīri nekā.

1 Jūsu šefs, kā reizi, ir pie mums, tāpēc es kaut kā tā…

2 Kas ir pie jums?

1 Jūsu šefs, lielais. Lejā, kafejnīcā, skatās Paulovīziju kaut kādu.

2 Ā! Jā, jā, jā, jā.

1 Būtu tik lieliski izmantot iespēju, ja būtu ko paust.

2 Jā?! Jā, jā, jā, Bet nu…

1 Varbūt, ka turam joprojām roku uz pulsa. Vēl jau tikai viens, ko? Vai ne?

2 Bet, bet pat ja viņi šodien kaut ko atnes, mēs jau… ēēēē, tas jau vienalga ēēēē… Nu šodien jau nekas nevar mainīties. Pat ja šodien kāds kādu iesniegumu atnes.

1 Mhm. Tāpēc mans jautājums ir, vai bez tā iesnieguma var uzsākt pārbaudi tik un tā?

2 Āāā. Nu principā jau mēs tomēr pamatā pēc iesniegumiem, bet nu… Katrā ziņā es varu pateikt, pie mums šobrīd nekas nav.

1 Mhm, mhm. Jā, jā, jā. Jo kaut kā te tā pusnaktī atnāca vēsts, ka varbūt, ka tomēr būs. Bet katrā ziņā, nu, vai ne. Sazvanāmies vēl. Vai ne?

2 Jā. Labi.

1 Varbūt, ka atnāks šefs pēc Paulovīzijas. Varbūt, ka arī vēl kaut kas mainās. Es tiešām tikai minu.

2 Ēēē. Nu ja.

1 Vai ne? Mans pienākums jautāt. Līdz beidzamam brīdim. Kamēr.

2 Nē, nē, protams. Nu es vēlreiz uzsveru, pie mums nekā nav.

1 Bet varbūt, vai ne, vēl kāds var uzsākt?

2 Es neko… Es neko vairāk nezinu.

1 Labi. Sirsnīgs paldies.

2 Labi.

1 Nu pagaidām. Tad sazvanāmies. Atā.

Kaut kā šito tā varētu pavirpināt mazliet uz priekšu4

1 Sveika, Dzintriņ.

2 Sveika. Nu tad mums drusciņ vajadzētu uzmest kādu ideju par tēmām, tām pamata. Jo turpinājās šis te pēdējā laika jandāliņš vai…

1 Redz, pēdējā laika jandāliņš vēl nav izskanējis, vai ne, kāda ir bijusi saruna ar Kalvīti, un kad tā ir bijusi, un kas tika deleģēts.

2 Tātad īsti vēlreiz visu no sākuma.

1 Jā, jā, jā, un arī noprecizēt tos tiesiskās palīdzības lūguma tos ietvarus, vai ne, kuros, vai ne, prasa, tas jau nu gan ir izskanējis, vai ne, ka acīmredzami, ka tas kriminālprocess ir ierosināts saistībā ar tiesiskās palīdzības lūgumu ASV.

2 Nu, es domāju, es domāju, es tā pieļauju faktiski, ka vēl mēs neko neesam sūtījuši. Ja mums tas procesa virzītājs vēl neko nav devis sūtīt nekādu tiesiskās palīdzības lūgumu, mēs jau nemaz nevaram…

1 Tad jau viņš var pateikt, tad jau viņš var pateikt, ka nav vēl, vai ne?

2 Nu, to jā, ka nav vēl.

1 Vai ne? Bet teorētiski iezīmētos…

2 Bet es pieņemu, ka varētu vēl nebūt, ka varētu vēl nemaz nebūt tāds.

1 Nu tad objektīvi par to datu bāzi, atcerieties, mēs toreiz runājām, kā reize par Bulduru dārzkopības to vidusskolu, ka sanāca, ka, vai ne, divas paralēlas krimināllietas bija ierosinātas. Tur kaut kā pavirpināt, kas šajā jautājumā tiek darīts, nostiprināts, nenostiprināts, vai ne, par to datu bāzi, lai nesanāk tā, ka strādā dubultīgi. Prokurors atpūta viens, tad vēl viens jautājums būs par tiem notāriem, redz, ņemot vērā to viņu vispārējo uzraudzību, ka tie pēdējie stāsti par notāru apstiprinātajiem tiem līgumiem, ja tiem vecajiem cilvēkiem, vai te neprasās pēc kaut kādām likumdošanas izmaiņām vai arī esošo likumdošanas bāzes kaut kādu tādu izmantošanu, tomēr tā, ka tomēr prokuratūra uzņemtos kaut kādu pārraudzību, jo kur tad lai tie cilvēki iet? Kaut kā šito tā varētu pavirpināt mazliet uz priekšu. Varbūt, ka tur ir kaut kādas labas idejas. Es teiktu, ka šitie ir tādi pamat… nu tad tā, šlesarizāciju mums vajadzētu vēl rītā sazvanīties, kāds ir tas status kvo. Vai ne?

2 Par kuru, par kuru?

1 Jūrmalu, par Jūrmalas.

2 Jā, jā, jā, noteikti.

1 To mēs rītā sazvanītos un noprecizētu līdz dienas beigām, vai ne?

2 Bez šaubām, tā nav problēma noskaidrot, kas tur ir, teiksim, vai tur ir kāds lēmums pieņemts vai nav, un līdz ar to vai tur ir kaut kas jauns vai nē.

1 Un beigās tad es domāju tādu cepures uzlikšana par godu kopumā, vai ne, tad jāapdomā, kas ir tās lielās lietas.

2 Nu jā, nu, manuprāt, teiksim, tas, ka vienā rāvienā 30 muitniekiem un robežsargiem ir un vēl būs vismaz tikpat, ja, tas jau arī tāds, visus jau vienmēr vairāk interesē pirmās personas dažnedažādas, kas ar viņiem notiek, bet būtībā, ka kaut kādas sāk salikt arī šajās ekonomiskās lietās, kaut kas sāk notikt, tas jau tāds, man liekas, tomēr tāds pozitīvs rādītājs.

1 Un tad vēl es, protams, nevaru atturēties no jautājuma uzdošanas, cik tālu ir Lemberga pārbaude, vai ne. Tur vajadzētu kaut kā tādu droši vien jūsu robežās izdomājamu teikumu, kas vienlaikus ietvertu arī ļoti jūtīgo jautājumu, vai ne, droši vien melot nav vērts, bet pateikt, ka tālākais ir konfidenciāls, vai ne.

2 Nu ja, nu ja. Ilzīt, pati vadīsi, ja?

1 Es pati arī vadīšu rīt. Tā ka mēs rītā sazvanāmies vēl par to Jūrmalas lietu, ja vēl kaut kas klāt, droši dodiet ziņu, vai ne, un atbalstiet vakarā.

2 Sarunāts.

1 Ja. Pusē būtu jābūt klāt, tad paspētu visi sagrimēties, un mēs varam tad… Pusē deviņos būtu pavisam labi, tad mēs tā mierīgi var vēl kaut ko paskatīties.

2 Nu ja, vēl kaut ko, ja vajag pārrunāt un tā.

1 Akurāt. Labi.

2 Labi, uz redzēšanos.

1 Čaviņa.

Nu nomainām tad to jautājumu5

2 Jā, Ilzīt.

1 Nu sveicināti. Kā pirmā darba diena?

2 Nu sveiki. Klau, nu tā, tā, labāk jau būtu vēl pasvinēt…

1 Nu jā…

2 Ilzīt, tā. Mēs pārrunājām tos jautājumus. Viss būs saprotami, un viss būs OK, nu tie notāri it kā būtu ne gluži mūsu dārziņā, mēs nevaram tur kaut ko citu mainīt.

1 Nu, var jau būt, ka mums tā saruna veidojas plaši, ka mēs līdz tam arī netiekam. Nu, kā izskatās, starp citu, ar to…

2 Jūrmalu?

1 Laukrozi? Nu Jūrmalu, es prasu, kādā stadijā?

2 Nē, par Laukrozi tur pagaidām, nu, tur policija viņu meklē, un tāpat viss paliek, ja tur viņi, es nezinu, vismaz pagājušogad vēl bija tā, ka tur regulāri visu rīko un visu to darbu plāno un virza, virza, virza to loku, bet nu pagaidām rezultāta tur nav nekāda. Nu es paskatījos, ja pēc tādām, kas ir tādi interesanti loki, kas ir veidojušies, nu, kur būtu kaut kāda informācija. Tas ir, ka ir iezīmējies un tiešām ne vienā lietā vien, ja, teiksim, ar farmācijas biznesu, nu tas, ko jūs arī tur paņēmāt, tādas interesantas lietas, ja, kad dažādi tie nodarījumi, ja, kur mēs atceltas apsūdzības, nu, ka ap šo jomu dažnedažādas problēmas dažādās lietās uzrādās, vienā, teiksim, ir tās psihotropās vielas, ne vienā vien, vēl kaut kādā otrā, nu, bet tajā Orbidāna gadījumā bija baigie tūkstoši to recepšu, tad ir Labazņikovs, kurš maksā par kaut, ir gatavs maksāt par kaut kādiem neuzrādītiem darījumiem, tad ir Losovskis, tas VOVas priekšnieka vietnieks, kurš par zāļu tirgotāju naudu braukā komandējumā. Nu, teiksim, tāds loks, kas agrāk nebija. Te pēdējā laikā ir iezīmējies, un, teiksim, nu, tas ir par ko parunāt.

1 Nelaime vienīgi tā, ka tās jaunās informācijas, nu, pateikt, ka, nu jā, viņi ir četri un kopā, vai ne, tas it kā atsevišķs…

2 Nu.

1 Es domāju, no tās pievienotās vērtības, vai ne?

2 Nu no tā, nu no tā, jā. Jūrmalas lietā pagaidām neko jaunu nepateikšu. Prokurore vēl nav tikusi tik tālu, diemžēl, ja, man jau te…

1 Nu tad lai viņš saka, var teikt, ka tuvojas beigu fāzei, vai nu kaut kā tā izdomāt.

2 Nu tādā veidā, jā, bet, teiksim, būtu jau interesanti, ja varētu jums pa dažiem vairāk kaut ko pateikt.

1 Nu, redzi, kā es esmu uztaisījusi, ņemot vērā, ka to, ka tas kriminālprocesa likums tomēr ir vairāk vērsts uz tādu mediju darbības ierobežošanu un cilvēku sargāšanu, no otras puses, gadījumā ar Repši mēs redzam, ka uz publiskajām personām tas diez cik varbūt brangi nestrādā vai strādā, tomēr kaut kā citādīgi, vai tādējādi tomēr mēs nevaram runāt, ka attiecībā uz tām publiskajām personām kā tādām kriminālprocesa likums ir piemērojams tā plašāk un tad zem tā juma, tad jau varētu aiziet tas, ka vēlētājiem ir tiesības zināt un sabiedrībai un žurnālistiem zināt, tur, piemēram, kaut kā var tā, nu viņš ir pietiekoši ietilpīgs jautājums, var viņam pačukstēt priekšā, ka tādu it kā es uzdošu, un tad jau uz to Jūrmalu, kad nāks tas precīzais jautājums, tad viņš var teikt, ka tuvojas beigu fāzei, un tad mēs sagaidīsim, nu varbūt mēnesis, varbūt divi…

2 Nu tur jā, nu faktiski viņš var pateikt, ja tur ir situācija tāda, es, gan viņš bija ar prokuroru izrunājies, gan es izrunājis, ka tagad uz svētkiem, nu pēdējā mēneša laikā pazūd advokāti, ja, nu ne jau tā, ka nevar apgalvot, ka viņi ļaunprātīgi pazūd, lai vilktu garumā, bet nu viņiem ir atvaļinājumi, kaut kādi braucieni un kas, un līdz ar to nevar izsaukt cilvēkus, kuri būtu vēl nopratināmi, lai varētu pabeigt lietas. Prokurore jau būtu pabeigusi, ja. Viņa teica uz jauno gadu, līdz jaunajam gadam viņa nosūtīs viennozīmīgi lietu uz tiesu, un līdz ar to būs visi interesantie lēmumi, bet.. nav advokātu, tad tie cilvēki bez advokātiem nenāk…

1 Nu diezgan likumsakarīgi, jā…

2 Nu var jau arī saprast, ir svētki, ja, un nu tā.

1 Bet protams, darbi kavējās līdz ar to.

2 Nu tā, teiksim, kad runāja par tiem gada plāniem, tad par tām ekonomiskām lietām runāja, nu, tur ir parādījušies, nu teiksim, kaut kādi rezultāti tajās, bet tas jūs arī interesē?

1 Nu, piemēram?

2 Nu, atsūtīja vajāšanai mums KNAB par Terehovas robežpunktu, nu, saistībā ar Terehovas robežpunktu, ja, tur par kaut kādām noliktavām, tur graujošs cilvēku skaits (), skaitlis nekad nav minēts.

1 Lai iet.

2 Uz šo brīdi 33 cilvēkiem no tiem, un tā ir apmēram 1/3, es tā orientējoši, ja, ir jau uz šo brīdi uzceltas apsūdzības. Tie ir muitnieki, tie ir robežsargi, un tur vēl, nu, šitās sanitārās inspekcijas.

1 Nu nomainām tad to jautājumu.

2 Nu, teiksim, tajās ekonomiskajās lietās ir sakustējies, nu tādas lielās grupas nāk, tad par tām mikroshēmām, nu, teiksim, tās, kur miljoni grozījās un ka kliedza, ka nekas nenotiek, nu faktiski tur beidzot aiziet, ja tās lietas, bet nu šitās, kas visus interesē visvairāk, nu…

1 Nu tā tas ir…

2 Tik vienkārši pateikt nevar.

1 Bet nu nekas, nekas, nekas. Uz vienu jau nu atbilde ir diezgan skaidra, ja, tas varētu būt daudziem interesanti, vai ne, kaut vai viens vārds, jā. Tad varbūt, ka tiešā, nu protams, ka ļoti gribētos tiem parastiem cilvēkiem viņu vārdā arī uzprasīt to jautājumu, bet jums nav pagaidām ko teikt, ja, par to notāru sūdzību, ka tur nav kaut kāda mehānisma, ja.

2 Nu tas nu tā kā, es nezinu, būtu vismazāk mūsu šobrīd, nu tur būtu ar Tieslietu ministriju jārunā ar visām tām…

1 Tagad Šīns ir ar to savu Latio, kādu tur to nekustamo īpašumu aģentūru, tagad uzņēmusies apkrāpt, tos Lazdiņa apkrāptos cilvēkus juridiski aizstāvēt.

2 Ā.

1 Ir kaut kur Delfos ir ielikts arī, jā, jā, jā, tas tā. Interesanti, ka tagad Šīna to juridisko palīdzību sniegšot Tihonovs, tā, ka tomēr Lazdiņš nav aizgājis pie Grūtupa, bet gluži otrādi, viņa pretinieki ir aizgājuši. Jā, jā, notikumu pavērsieni katru dienu, vai ne, interesanti dzīvot šai valstī, nu jā, labs ir, pati jau droši vien nenāksiet, vai ne, netērēsiet laiku, viņš jau patstāvīgs.

2 Nē, nu man, nu ko es tur kā pavadošais elements, es domāju, ka nav nekāda jēga.

1 Es ar domāju, nav ko laiku tērēt. Tad ēterā tad jau satiekas. Ja gadījumā kaut kas vēl, tad es beigās ielikšu to jautājumu par to, ka es noskatījos to Baibas sarunu, kaut kad vienu no pēdējām 2004. gada, tur decembrī, nē, septembrī, kur taisni arī viņš saka, ka ekonomiskie noziegumi ir bijuši viena no prioritātēm, viņam stājoties pat tai pirmajā termiņā, vai ne, tas tur ir tā kā atbilde. Nu žēl, ka tiem parastiem cilvēkiem tad nevar, nu tad neko, jā, nu OK, nav jēgas jautāt, ja nav ko atbildēt.

2 Nu, teiksim par tiem notāriem tur tiešām, ja nu tā var šoreiz paiet nost, tad…

1 Nē, nu sarunājuši, pārējiem jau ir, pārējos mēs esam sarunājuši, vai ne, jautājumus, tā ka visu cieņu, mierīgi.

2 Jā, kā saka…

1 Ja labi, tad viņam var nodot, jā, to sveicienu, ka tā viņš kaut kā tā var to Šleseru iepīt iekšā, ja ir vēlēšanās, savējie nolasīs un sapratīs, un tā kaut kā, ja.

2 Okei.

1 Nu gadījumā kas, tad vēl…

2 Jā, jo tur jau vispār atkal tā nelaimīgi sanāk, ka uz šo brīdi ir lietas, ko vēl nevar pateikt, bet nu kad…

1 Nu, bet tā pat būs lietas, kuras varēs. Vai ne, arī daudz. Labi, nu tad pagaidām. Redzamies. Mīļš paldies. Atā.

2 Nu ja.

Lembergam būs jāatbild, un ka tagad šo ziņu vajadzētu nopludināt steidzīgi ar domu6

2 Čau.

1 Nu čau. Vari runāt?

2 Jā.

1 Kur tu pats esi? Jau mājiņās?

2 Jā, notinos jau. Noskatījos rūpīgi interviju.

1 Viņš bija labāks aizkadrā nekā kadrā, vai ne, baigi uzmanās viņi, protams, bet nu pasaki vismaz, ko tu domā.

2 Man fāterīts ienāca un teica, nu, labi jautājumi, bet tās atbildes, tās atbildes, nu skaidrs bija, ka nu mēs zinām to biežumu, bet šis tikai nē un nē, un nē.

1 Bet, teiksim, vismaz to pienākumu izpildījām, vai ne? Zini, ko viņš saka, vienkārši, ka viņš riskē ar to, Lembergs bliež viņu tiesā, jo ir atnākusi ir daļa, atnākusi ir daļa, bet ko vēl viņš atzina un kas varētu būt baigi interesanti, viņam bija svarīgi pateikt, es nezinu, kā izklausījās tas mesidžs, ka Kalvītis ir uzlicis tagad pārāk augstu to latiņu un ka tagad toč vajadzēs visu spert laukā.

2 Tas izklausījās labi, to es tieši tā arī uztvēru, ka ir vērts, ka tagad ir jāskatās atpakaļ.

1 Vai ne?

2 Bet, vienīgais, es gribēju uzreiz izdomāt, par kuriem…

1 Nu viņš, piemēram, man pateica gan par vienu uz priekšu, divu nedēļu laikā tuvāko tiks pieņemts lēmums sākt kriminālprocesu par Lembergu, par lēmuma nepildīšanu Ojāra Grīnberga sakarā. Un tur gan viņš jau ir uzsācis nu tādu ambrāžu, nu tā, protams, atriebības pilno, vai ne, ka Lembergam būs jāatbild, vai ne, un ka tagad šo ziņu vajadzētu nopludināt steidzīgi ar domu, ka nu tai brīdī, kad būs.

2 Jā, jā. Jā.

1 Nu tad viņš deva arī mājienu par Šleseru, ko es arī mēģināju dabūt no viņa laukā, bet nu viņš atkal aizgāja ciet, nu bļāviens, es nezinu, nu kā lai viņam uztaisa tās podjobkas tādas, ka viņš ir spiests, vai ne, izteikt, varbūt es pārāk tieši prasu, es nezinu.

2 Es domāju, ka nē, jo tu nevari prasīt vēl sarežģītāk, jo tad tas skatītājam vispār nav uztverams, tā jau tā tās visas shēmas balansē uz tādas robežas, kā, nu, es nezinu, kā advokātam tiesā.

1 Jā, tā kā tas Šlesera nolēmums tad arīdzan, tā ka janvāris būs ļoti interesants. Nu viņš, protams, smaida un nesaka par citām vēl, kas tur vēl varētu būt, bet nu šitās 2 viņš man pateica aizkulisēs. Aizkulisēs viņš arī vēlreiz izstāstīja stāstu par Sorosu, ka viņš ir vēl te nesen saticies ar rietumu kolēģiem un iedzēruši šņabi, un šie ir pūtuši vaļā, ka 2000. gadā viņu tiesībsargājošās iestādes ir bijušas daudz vienotākas un, padzirdot, ka atsevišķais politiskais grupējums grib nest ārā faktu, ka valdībā ir pedofili, vienkārši bija nostājušies pret pilnīgi vienoti, kamēr mums, atceries, ģenerālprokuratūra bija tā, caur kuru viss aizgāja, un tad, kad es viņam prasīju, kas varēja būt tie organizētāji, tad, piemēram, mums redzamākie bija Ādamsons un Inkens, tad es prasīju, vai varētu būt doma par Lembergu, tad viņš teica, ja ne pats organizētājs, tad vienkārši viņš tai grupā pilnīgi noteikti jau toreiz bija. Un kas par to liecina, par to liecina tas, ka, piemēram, fakti, ka Segliņa tie liecinieki, tie galvenie, joprojām esot Maskavā un Maskavā savukārt ir atkal tie Lemberga kaut kādi gali, kas viņus sargā. Tā kaut kā.

Iespējamie personāži

1. Tieslietu ministrijas ierēdnis.

2. Partijas JL ģenerālsekretārs.

3., 4. Ģenerālprokuratūras sabiedrisko. attiecību speciāliste.

5. KNAB amatpersona.

6. LTV amatpersona.

Par noklausīšanos vairāki atbildīgie

Gunta Sloga,  Diena  09/12/06    Ja iestādēs ir daudz lietu ar lielu iesaistīto loku, viegli pa vidu iejaukt nepamatotu lūgumu veikt noklausīšanos.

Likums ir izveidojis vairākus sietus, kam nevajadzētu pieļaut nelikumīgu personas telefonsarunu noklausīšanos, taču Latvijas televīzijas žurnālistes Ilzes Jaunalksnes lieta, kurā joprojām ir daudz nezināmo, parāda, ka vismaz daļu no tiem bijis iespējams apiet. Lai arī pašlaik var izteikt tikai minējumus, kam un kādēļ bija nepieciešams ierakstīt I.Jaunalksnes sarunas, Diena pārliecinājusies, ka viņas dialogos ir vien ikdienas žurnālista darbs ar saviem avotiem.

Bez finanšu policijas, kas noklausījusies I.Jaunalksnes sarunas, to var darīt vēl septiņas drošības un tiesībsargājošās iestādes. Kā uzsver Satversmes aizsardzības birojs (SAB), katra šī iestāde ir pastāvīga konkrēto lēmumu, tajā skaitā par operatīvās lietas sākšanu, pieņemšanā.

Telefonsarunu noklausīšanās kādā operatīvajā lietā jāveic ar konkrētās iestādes vadītāja atļauju. Kā, piemēram, stāsta drošības policijā (DP), parasti uz dokumenta, kurā lūgta Augstākās tiesas (AT) tiesneša atļauja noklausīties sarunas, būs divu vai triju DP darbinieku paraksti. Viens būs šo lēmumu pieņemošās amatpersonas paraksts. Jābūt arī iestādes vadītāja vai vietnieka akceptam. Dažkārt šādās iestādēs nepieciešama arī operatīvā darbinieka tiešā priekšnieka atļauja. Izvērtējot sarunu noklausīšanās sākšanu, jāņem vērā, cik lieta ir pamatota, cik ticama ir informācija un avoti, uzsver kādreizējais SAB priekšnieks Lainis Kamaldiņš.

"Ir vairākas slūžas, kurām jāiziet cauri," stāsta L.Kamaldiņš. Atbildību par sarunu noklausīšanās likumību dalot operatīvās darbības iestādes vadība un Augstākās tiesas tiesnesis, kam jādod atļauja. Pat ja izrādītos, ka konkrētā iestāde pieļāvusi nelikumību, kā "sietam" būtu bijis jābūt AT, uzsver L.Kamaldiņš. AT pārstāve Anita Kehre pašlaik vēl no komentāriem par I.Jaunalksnes sarunu gadījumu atturas, bet sola šīs nedēļas laikā dot izvērtējumu par konkrēto gadījumu.

Pēc AT akcepta saņemšanas SAB veic sarunu pārtveršanu un pēc tam, teorētiski nezinot to saturu, nodod šos ierakstus atpakaļ konkrētajai iestādei. SAB pirmdien atturējās no komentāriem par to, cik bieži tas saņem AT sankciju pārtvert sarunas. Kā stāsta L.Kamaldiņš, visbiežākās sarunu noklausītājas ir policijas struktūras, kurās arī ir vislielākais skaits nozīmīgu lietu. Jo vairāk šādu lietu, jo vieglāk veikt nelikumīgu noklausīšanos. Ja ir daudz lietu ar lielu iesaistīto loku, vieglāk pa vidu iejaukt, iespējams, nepamatotu lūgumu noklausīties. Šādu iespēju veicinot arī lielais skaits operatīvās darbības subjektu, kam ir iespējams kontrolēt telefonsarunas. Jo mazāk būtu iestāžu ar šādām pilnvarām, jo arī mazāk iespēju kādam "dabūt galus", lai panāktu sarunu noklausīšanos, uzskata bijušais SAB vadītājs.

L.Kamaldiņš uzsver, ka sarunu noklausīšanās procedūru uzrauga arī Ģenerālprokuratūra (ĢP) — tās rīcībā teorētiski būtu jābūt informācijai gan par operatīvajām lietām, gan par pašu noklausīšanās faktu. Pieņemot lēmumu sākt kādas personas noklausīšanos, AT tiesnesis informāciju par to nosūta arī prokuratūrai. Arī likums nosaka, ka operatīvās darbības likumību uzrauga Ģenerālprokuratūra. Pirmdien Dienai gan neizdevās iegūt informāciju, kā tieši tas notiek un cik daudz šī uzraudzība izpaudusies I.Jaunalksnes sarunu lietā.

Tikmēr, noklausoties atklātībai nodotās I.Jaunalksnes sarunas, nav skaidrs, kas tajās varēja interesēt to prasītājus. Gan decembrī, gan aprīlī ierakstītajās sarunās lielākoties figurē sarunas ar KNAB, ĢP, arī Augstākās tiesas pārstāvjiem. I.Jaunalksnei ir aizdomas, ka sarunas ir īpaši atlasītas.

Lai arī citos medijos, kritizējot I.Jaunalksni, uzsvērts, ka šīs sarunas apliecina sižetu saskaņošanu ar tiesībsargiem un politiķiem, Dienas noklausītajos sarunu fragmentos tas nebija dzirdams. Žurnāliste vien pārrunā ar ĢP pārstāvi tēmas gaidāmajai ģenerālprokurora intervēšanai, kas ir ierasta prakse mediju darbā. Savukārt kādā pagarā sarunā ar vadošu KNAB darbinieci tiek izrunāta kriminālprocesa būtība, ņemot vērā tolaik decembrī atklātībā nākušo informāciju par šā procesa sākšanu pret JL līderi Einaru Repši. Ierakstos ir arī sarunas ar JL politiķiem Edgaru Jaunupu un Ingūnu Rībenu. Taču, kā uzsver I.Jaunalksne, gan decembrī, gan aprīlī viņai bijušas sarunas arī ar citiem politiķiem. Nav atrodamas arī sarunas ar muzikologiem, lai gan decembrī viņa veidoja sižetu par Volfganga Amadeja Mocarta dzimšanas dienu, smej I.Jaunalksne.

LTV izvērtēs Jaunalksnes telefonsarunu atbilstību žurnālista ētikas pamatprincipiem

LETA  09/13/06    Latvijas Televīzija (LTV) plāno izvērtēt LTV žurnālistes Ilzes Jaunalksnes un viņas informācijas avotu telefonsarunas, kuru atšifrējumi nodoti Saeimas Nacionālās drošības komisijai, pievēršot uzmanību žurnālista ētikas aspektam, informēja LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins.

Pēc viņa teiktā, sarunu atšifrējumus LTV pieprasījusi no komisijas. Ja šīs sarunas tiks nodotas sabiedriskās televīzijas rīcībā, LTV izvērtēs, vai sarunās Jaunalksne ievērojusi žurnālista ētikas pamatprincipus. "Iepazīsimies ar konkrētiem tekstiem. Mums ir pamats tos izvērtēt pēc būtības," sacīja Holšteins.

Viņš uzsvēra, ka patlaban publiskajā telpā cirkulējošās sarunas viņš var izvērtēt kā privātpersona, turklāt nav iespējams paļauties uz šiem atšifrējumiem, jo nav garantijas, vai tie ir autentiski.

Holšteins arī uzsvēra, ka LTV aizstāvēs Jaunalksni, ja pēc pārbaudēm tiesībsargājošajās iestādēs atklāsies, ka sankcija noklausīties sarunas izdota nepamatoti. Tāpat Holšteins norādīja, ka laikā, kad tā saucamā sarunu lieta tiek šķetināta, Jaunalksne no žurnālistes pienākumiem LTV ziņu dienestā netiks atstādināta.

Jaunalksne teica, ka noklausītajās sarunās ir septiņas sarunas ar kolēģiem un arī saruna ar viņas tiešo priekšnieku. "Tajās nav nekas, kas varētu kaitēt manam tēlam un Ziņu dienesta profesionalitātei. Novēlu laimīgu klausīšanos. Visi mediji cīnās informācijas tirgū par informācijas ieguvi, un LTV ģenerāldirektoram jābūt lepnam ar "De facto" un Ziņu dienesta raidījumu reitingiem."

Viņa uzsvēra, ka Holšteinam kā priekšniekam ir tiesības šādas pārbaudes veikt un viņa gaidot ģenerāldirektora vērtējumu.

Jaunalksne arī stāstīja, ka nosūtījusi vēstuli, kurā brīdina "Radio SWH", laikrakstu "Neatkarīgā", telekanālus LNT un TV5, ka, ziņojot par viņas telefonsarunu saturu, šie mediji veic valsts noslēpuma izpaušanu, jo Satversmes aizsardzības birojs šo informāciju atzinis par klasificētu, tātad slepenu.

Žurnāliste medijus brīdinājusi, ka, izplatot šādu informāciju, viņiem var iestāties tiesiskā atbildība tiesībsargājošo institūciju priekšā.

Jaunalksne cer, ka tiesībsargājošās iestādes izvērtēs šo mediju darbību. Žurnāliste vēl apsver soļus, kas būtu jāsper, atbildot uz minēto mediju izplatīto informāciju.

Viņa uzsvēra, ka, piemēram, ''Jūrmalgeitas" sarunas ir atšķirīga lieta, jo publiskošanas brīdī kriminālprocess bija pabeigts un sarunas viņai nodevis kriminālprocesā iesaistītais Gvido Harijs Volbrugs.

Kā ziņots, Augstākās tiesas (AT) tiesnesis izdevis sankciju noklausīties Jaunalksnes telefonsarunas no pagājušā gada 6.decembra līdz šā gada 6.janvārim. Arī Jaunalksnes telefonsarunas ar uzņēmēju Gati Saknīti pavasarī noklausītas ar AT tiesneša sankciju.

Internetā izveido mājas lapu ar žurnālistes telefonsarunām

LETA  09/13/06    Žurnālists Lato Lapsa izveidojis interneta mājas lapu "www.neliesi.lv", kurā audio ierakstu veidā var noklausīties žurnālistes, visticamāk, Ilzes Jaunalksnes telefonsarunas.

Interneta mājas lapas ievadrakstā Lapsa stāsta, ka šajā lapā var atrast viņa rīcībā nonākušu audiodiska saturu - lejuplādējamus skaņu failus, gan to aptuvenu atšifrējumu, kuru apjoms sasniedz apmēram četrarpus stundu ilgus ieraksta fragmentus.

"Vienu teikšu uzreiz: nebūdams eksperts, es nevaru izteikt nekādus apgalvojumus par to, kas un kurš īsti dzirdams šajā ierakstā - precīzāk, acīmredzot speciāli sakomponētā atsevišķu sarunu ierakstu salikumā, kas datējams, iespējams, ar pagājušā gada beigām un šā gada vēlu pavasari. Lai gan, protams, man šķiet, ka es atpazīstu daudzas no šajos ierakstos dzirdamajām balsīm, apgalvot es neko nevaru un arī nevēlos - klausieties paši un spriediet paši," saka Lapsa.

Tomēr viņš piebilst, ka jebkurā gadījumā ir ļoti interesanti uzzināt, vai šajos skaņu failos - kas acīmredzami ir nekas cits kā slepus veikti mobilā telefona sarunu ieraksti - dzirdamajās balsīs tiks atpazīts jaunas sievietes, kuras televīzijas ekrānā principiāli pārmet cilvēkiem izrunāšanos rupjiem "mātes vārdiem", bet pašas runā par "podjobku" ģenerālprokuroram, līksmi un aizrautīgi ņirgājas par intervētā redzes defektu, bet savas valsts vadītāju dēvē par "želejainu" un nopindzelētu muļķi.

Tāpat žurnālists uzdod jautājumu, kā ieraksta galvenā varone, kura savam sarunas biedram aizkustinoši prasa padomu, kā pareizi uzmeistarot paštītu cigareti un vai tajā vajag atstāt arī kādu kumāsiņu parastās tabakas, varētu būt tā pati "televīzijas personība" - visu valsts nozadzēju un pārējo ļaundaru principiālais bieds, kuras pārstāvētais ziņu raidījums tik daudz stāstījis par narkotiku postu un pieprasījis bargākus sodus to izplatītājiem.

Atstādina sarunu ierakstīšanu atļāvušo tiesnesi

Gunta Sloga,  Diena  09/14/06    VID atturas vērtēt finanšu policijas vadības atbildību, prokuratūra norāda uz kontroles trūkumu

Kamēr Augstākā tiesa (AT) otrdien atstādināja no operatīvo lietu izskatīšanas tiesnesi, kas, iespējams, rīkojusies neprofesionāli, atļaudama LTV žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos, potenciālās atļaujas prasītāja — Finanšu policijas pārvaldes (FPP) — pārraugi noraidīja iespēju uz laiku atstādināt FPP vadību. Daļa skandālā iesaistīto norāda arī uz Ģenerālprokuratūras (ĢP) līdzatbildību sarunu noklausīšanās atļaušanā. ĢP uzsver, ka nav spējīga grozīt tiesneša akceptu kādu noklausīties.

AT priekšsēdētājs Andris Guļāns otrdien atturējās sīkāk komentēt, kā var būt izpaudusies tiesneses Marijas Goldšmites neprofesionalitāte, lemjot par atļauju noklausīties žurnālistes sarunas. Tiesnesei esot bijusi slepenības pielaide un pieredze operatīvās darbības jomā. Gan A.Guļāns, gan arī M.Goldšmite atturas no sīkākiem komentāriem par noklausīšanos prasījušo iestādi un konkrēto operatīvo lietu.

M.Goldšmite otrdien apgalvoja, ka operatīvās darbības materiālos, kuros pamatota noklausīšanās prasīšana, viņa redzējusi pietiekamu pamatojumu I.Jaunalksnes sarunu ierakstam. Tagad viņa pieļauj, ka "vajadzēja neuzticēties personām, kas pie manis nāca", un rūpīgāk izpētīt lietu. Tīši viņa likumu neesot pārkāpusi un sankcijas kopiju nosūtījusi ĢP.

Prokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks gan uzsver, ka no AT saņemtā informācija ir viens vai divi teikumi, kas nav pietiekami, lai izvērtētu lēmuma atbilstību likumam. Šo informāciju izmanto, lai pārbaudītu, vai visas telefonsarunas tiek ierakstītas saskaņā ar likumu. Prokuroram nav tiesību atcelt vai grozīt operatīvā subjekta lēmumus par operatīvās darbības pasākumiem, ja tie akceptēti likumā paredzētā kārtībā.

No konkrētas rīcības pagaidām atturas Valsts ieņēmumu dienests (VID), kura pakļautībā ir sarunu noklausīšanos prasījusī FPP. VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns negrasās apsvērt iespējamo policijas vadības atstādināšanu. Kā uzsvēra VID pārstāve Agnese Grīnberga, Dz.Jakāns nevarot pieņemt šādu lēmumu, jo nav saņēmis no ĢP oficiālu paziņojumu par kriminālprocesa sākšanu sarunu lietā. Neesot arī beigusies dienesta izmeklēšana par sarunu noplūdi no FPP. Tāpat kā Dz.Jakāns uzskata arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), ar kuru VID vadītājam jāsaskaņo FPP vadības maiņa. Teorētiski FPP gadījumā uz lūguma AT atļaut noklausīties sarunas būtu jābūt policijas direktora Lotāra Kullesa vai viņa vietnieka Jāņa Laizāna parakstam.

Pagaidām neviena no institūcijām nevēlas komentēt, kādā operatīvajā lietā prasīta I.Jaunalksnes sarunu noklausīšanās. Jāatgādina, ka pērn decembrī VID pielika punktu JL līdera Einara Repšes finanšu darbības un nodokļu nomaksas pārbaudei. Šajā laikā Dz.Jakāns arī vērsās prokuratūrā, lūdzot izvērtēt, vai LTV žurnālisti ar virkni sižetu par VID nav viņam cēluši neslavu.

Tikmēr ĢP, vērtējot pēdējā laika notikumus, pieļauj iespēju, ka būtu jāmaina likums. "Lasot likumus, varētu šķist, ka kontrole ir pietiekama, jo ir pats likums, ir operatīvais darbinieks, viņa priekšnieks, ir tiesnesis, kam visiem pienākums ir kontrolēt operatīvās darbības pamatotību," saka A.Vasks. Iespējams, esot jānosaka prokurora kontrole pirms tiesneša lēmuma.

Viedoklis: Kurpju dēļ

Viktors Avotiņš,  09/14/06    Telefonsarunu noklausīšanās, to noliešanas likumības noskaidrošana nekādā ziņā neizslēdz šo, nu jau par publisku faktu padarīto, sarunu satura vērtējumu. Jo vairāk tāpēc, lai izslēgtu spekulēšanu ar to, ka šīs sarunas, to noliešana un saturs it kā būtu tikai tiesību telpas un privātās dzīves attiecību ziņā. Arī tāpēc, ka sazvērniecības un ēnu scenāriju cienītāji te atkal taisa no viena politiska maisa divas naidīgas nometnes un tiem izdevīgi tiesību telpā laist tikai noklausīšanās faktu, nevis saturu. Lai gan – būtu jābeidz liekuļot un taurēt, ka vieni te godīgi "spēlējas" tiesību telpā, bet citi velk tiesības politiskajā laukā. Nez vai kādam lasītpratējam pēc visu nolieto sarunu izlasīšanas un noliešanas oficiālo komentāru apgūšanas rodas šaubas par to, ka arī tiesību telpā šomēnes valda politiskās spēles. Attieksmi pret šo lietu nebūt nenosaka kāds aptverošs tiesisks skatījums, bet notiek gan sarunu fakta, gan to satura drumstalošana atkarībā no partijiskām simpātijām. Tiesību telpa gandrīz visa vēl uz dažām nedēļām ir izīrēta un līdz oktobra sākumam acīmredzot pastāvēs pamatā kā politisko spēļu, kā varas tirgošanas laukums, bet tiesību kantori būs šā tirgus instrumenti.

Par to vēsta arī Jaunā laika gribēšana iztaisīt tiesību sistēmu par tādu kā Soņečku Marmeladovu, par pazemoto un apvainoto savā kārtējā "ļaunuma ass" scenārijā. Repše un Ozoliņš (Diena, 13. 09. 2006.) vienā mēlē dzied par to, kā šī "ļaunuma ass", šī "Lemberga/Šķēles/Šlesera partija" (A. Ozoliņš), "šie spēki sabloķējušies pret Jauno laiku kā niknāko ienaidnieku" (E. Repše). Un tamdēļ Kalvīša vēlme pārbaudīt, cik tad lielā mērā tiesībsargājošie institūti varētu būt saauguši ar politisko procesu, tiek uztverta visai histēriski. Vai tiešām kungi neredz, ka paši iztaisa tiesību sistēmu ne par Soņečku, bet par politisku kurtizāni? Jo, politiskā tusiņā varbūt piedien citam citu gānīt, bet priekš kam taisīt trešo varu par ampelmani savās politiskajās atrakcijās? Pat tāds mazumiņš, kā ieraudzīt – ka ne vien Ozoliņa minētajiem trim kungiem, bet arī Repšem ir tiesu varas piešūta pagara aste, izpaliek. Atkal viena vien propaganda. Garlaicīgi.

Visi prokurori, advokāti, tiesneši, politiķi un žurnālisti varētu gulēt pilnīgi mierīgi, ja publiskajā telpā saņemtos cilvēkiem sacīt to pašu, ko par viņiem runā savā ķēķī vai mobilajā. Ja satrauc noklausīšanās, tad taču it kā būtu jāsatrauc arī šim dubultstandartam, kad prezidentes vaiga priekšā – dežūrsmaids, bet aiz muguras – tērgas par viņas purnu. Acīmredzot nesatrauc. Bet, lai nu šī privātās sejas rieva te paliek privātā ziņā. Tik vien kā tagad skaidrs, kādi un cik inteliģenti ļaudis čatā uzdod anonīmo toni, ja tiek apcerēta politiskā vai mediju vide. Bet lielum lielā ar Ilzi Jaunalksni saistīto sarunu blāķa daļas saturs ir veltīts informācijas izziņai, tās iegūšanai un gauži privātām lietām. Tur daudz kas var nomaļai ausij nepatikt un daudz kas šajos informācijas dabūšanas veidos varēja šķist vēl riebīgāks (pēc sevis spriežu). Kādas var būt pretenzijas, kamēr žurnālists privāti pārrunā – ko (!), kur (!), kādā veidā, no kā, pa kādiem kanāliem, ar kādiem trikiem viņš dabūs. Nav nekādu iebildumu, ja tiek apspriests, par ko (!) tiks runāts. Pretenzijas sākas tad, ja žurnālists sāk mācīt sarunu biedru, kā (!) viņam satura ziņā būs runāt, ko (!) viņam būs teikt, sāk izmantot šo cilvēku vai nu kaut kādas sev vēlamas konjunktūras veidošanai, vai arī nopūlas pats veidot jau bijušu notikumu (interviju, sarunu) tālāko scenāriju. Vārdu sakot – pin intrigu. Vienalga, vai tā par sliktu advokātam Tihonovam, vai par labu partijai Jaunais laiks. Tā tad jau ir aizkulišu darbība publiskajā telpā. Tad žurnālists pārstāj būt neitrāls un no ceturtās varas metas taisīt pirmo, otro, trešo vai piekto (specdienesti). Piecūko tiesību telpu.

Morāles vietā – viens bēdīgs gadījums. Reiz sensenos laikos gāju pa Tērbatas ielu. Iegāju kurpju bodē. Veikala vadītājs mīcījās, mīcījās apkārt, tad nāca klāt un stāstīja, kā viens kolēģis ienācis šajā pašā bodē un prasījis kurpju pāri. Citādi – tā būšot ļoti slikta bode. Negribētos, ka šeitan tas vai cits cilvēks tiek taisīts labs vai slikts vien mūsu kurpju dēļ.

Riebēji

Pauls Raudseps,  Diena  09/15/06    Vladimirs Vaškevičs šķībi smīn — nē, viņš nevar pateikt, kurš finanšu policijas darbinieks pieprasījis sankciju noklausīties žurnālistes Ilzes Jaunalksnes sarunas. Nē, finanšu policiju (FP) pārraugošā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītājs (p.i.) Vaškevičs nevar pateikt, uz kāda Kriminālkodeksa panta pamata noklausīšanās ir ierosināta. Trešdien raidījumā Kas notiek Latvijā? uzzinājām, ka tam visam jāpaliek slepenībā.

Vaškevičs var tikai pateikt, ka viss ir noticis likumīgi. Drosmīgs apgalvojums, ņemot vērā, ka vēl nav noslēgusies ne pašas FP, ne Ģenerālprokuratūras pārbaude par šīs noklausīšanās likumību, turklāt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, izrādot uzteicamu atbildības sajūtu, jau ir atstādinājis no operatīvo lietu izskatīšanas tiesnesi Mariju Goldšmiti, kura deva atļauju noklausīties Jaunalksnes sarunas. Ne jau tāpēc atstādināja, ka sankcija izsniegta par nepārprotami likumīgu rīcību.

Vaškeviču acīmredzot maz interesē patiesības noskaidrošana. Tā vietā VID pārstāvis nodarbojas ar dīvainu argumentu virpināšanu. Varbūt ieraksti nav noplūduši no FP, viņš saka, jo varbūt tieši tajā pašā laikā, kad FP noklausījās Jaunalksni, to darījis vēl kāds cits, kas šīs sarunas nodevis atklātībai.

Tiešām visādi brīnumi var notikt. Varbūt kāds mērkaķis piesēdās pie datora klaviatūras un, nejauši spaidot pogas, uzrakstīja tekstu, kas perfekti atbilst žurnālistes sarunām. Varbūt kāds politsvētulis uzkāpa Gaiziņā, kur saņēma sarunu tekstus, iekaltus akmenī, lai tie būtu par zīmi — tev nebūs partiju Tēvu vārdus nelietīgi valkāt.

Tikmēr divi mēneši no žurnālistes Ilzes Jaunalksnes un viņas sarunu biedru privātās dzīves mētājas internetā. Apbrīnojamā vienprātībā žurnālistus apkarojošie politiķi un viņu piebalsotāji aizņemas izvarotāju klasisko aizstāvības argumentu — sak, pati vainīga, nevajadzēja nēsāt īsus brunčus. Žurnālisti paši, publiskojot noklausītas sarunas, esot izlaiduši džinu no pudeles, saka sarunu ielaidējs internetā Lato Lapsa (LNT ziņas, 13.IX.), džins rēgojas arī ZZS politiķiem Indulim Emsim (Kas notiek Latvijā?, 13.IX) un Augustam Brigmanim ("To džinu izlaida ārā Jūrmalgeita, un tagad tas turpinās." Diena, 14.IX).

Sanāk, ka Jaunalksne saņem pēc nopelniem, jo publiskoja Šķēles un Šlesera telefonsarunas. Gandrīz neērti aizrādīt it kā nopietnām amatpersonām, ka "divu Š" sarunas tika ierakstītas atbilstoši likuma normām sakarā ar reālu, nopietnu kriminālnoziegumu, tās bija iekļautas oficiālajā, uz tiesu sūtāmajā apsūdzībā, tās vairs nebija ne operatīva, ne slepena informācija un to publicēšanu aizsargā preses likuma 29.pants, kas nosaka, ka masu informācijas līdzekļus nevar saukt pie atbildības par oficiālu valsts varas un pārvaldes institūciju dokumentu publicēšanu. No sākuma līdz beigām šo sarunu ceļš ir atbildis likumam, kurpretim, kā tagad uzzinām, bezmaz vai katrs ar Jaunalksnes sarunu noklausīšanos saistītais valsts amatpersonu solis — sākot ar ierosināšanu un beidzot ar slepenas informācijas nopludināšanu — ir saistīts ar iespējamu nelikumību vai nolaidību. Kā citādi dēvēt šo valsts varas vēršanos pret žurnālisti, ja ne par atriebību un ņirgāšanos?

Lai turpmāk savās varas visatļautības sajūtās aizskartas amatpersonas vairs nevarētu izmantot tiesībsargus kā ieroci, ar kuru apkarot sev netīkamos, ir ātri un bez aizdomīgas slepenības jāizmeklē FP rīcība. Tas nozīmē, ka ne tikai prokuratūrai jāizmeklē konkrētais gadījums, bet arī Finanšu ministrijai jātiek skaidrībā ar acīmredzamo FP nevēlēšanos atzīt noklausīšanās lietas nopietnību. Šī lieta ir pārāk svarīga, lai to atstātu kaut kādu "p.i." kompetencē, un finanšu ministram Oskaram Spurdziņam (TP) ir personiski jāuzņemas atbildība, uz izmeklēšanas laiku ir jāatstādina no amata ar šo lietu saistītie FP darbinieki (ja Augstākā tiesa to var izdarīt, kāpēc ne FP?) un sabiedrībai ir jāpasaka, kādas lietas ietvaros notika Jaunalksnes izspiegošana.

Tas ir jo svarīgāk tādēļ, lai radītu zināmu pārliecību, ka Tautas partija, kuras paspārnē šajā valdībā darbojas finanšu policija, netaisās jau trešo reizi pēc kārtas izmantot varas struktūras kā priekšvēlēšanu kampaņas elementu. Nedēļu pirms 8.Saeimas vēlēšanām Mareka Segliņa (TP) vadītās iekšlietu ministrijas struktūras tā sauktajā skrejlapu lietā aizturēja divus cilvēkus un uz dažām dienām iebāza cietumā. Pagāja divi gadi, un izrādījās, ka lieta bija bez pamata, un tā tika izbeigta. Pirms pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām uz TP politiķa iesnieguma pamata (kāda sakritība — atkal nedēļu pirms vēlēšanām) tika aizturēts Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS). Pēc vēlēšanām prokuratūra atzina, ka aizturēšana bijusi bez pamata. Šādā kontekstā Spurdziņa un premjera Kalvīša klusēšana par finanšu policijas lomu Jaunalksnes lietā dara uzmanīgu.

Starptautiskā Žurnālistu federācija nosoda Jaunalksnes sarunu publiskošanu

LETA  09/15/06    Starptautiskā Žurnālistu federācija (IFJ) un Eiropas reģionālā grupa piektdien nosodīja Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu publiskošanu drukātajos un citos medijos, kā arī aicināja veikt pilnu izmeklēšanu par žurnālistes sarunu noklausīšanās apstākļiem un to noplūdi presē, teikts federācijas paziņojumā presei.

«Latvijas valdībai ir jānoskaidro, kas ir atbildīgs par šo ierakstu nopludināšanu,» sacīja Eiropas Žurnālistu federācijas priekšsēdētājs Arne Kēnigs.

«Citādi notikušais rada šausminošu vēstījumu, ka žurnālisti un viņu avoti jebkurā laikā var tikt novēroti,» uzsvēra Kēnigs.

«Šis ir acīmredzams iebiedēšanas mēģinājums un trieciens valsts preses brīvībai. Latvijas amatpersonām ir jāpaskaidro, kāpēc Jaunalksnes telefons noklausīts, kas un kāpēc šīs sarunas nopludināja presei,» norādīja Eiropas Žurnālistu federācijas priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka prokuratūra veic pārbaudi par operatīvās darbības atbilstību likumam saistībā ar žurnālistes sarunu operatīvo noklausīšanos un to izpaušanu. Pieņemts arī lēmums sākt kriminālprocesu par operatīvās darbības pasākumiem pretēji Operatīvās darbības likumam Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē.

Saimniecībā un biznesā...

Minimālo algu paaugstinās līdz 120 latiem

LETA  09/12/06    Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) otrdien atbalstīja ieceri nākamgad paaugstināt minimālo darba algu līdz 120 latiem.

Nolemts paaugstināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu līdz 50 latiem, bet neapliekamo summu par apgādībā esošām personām - līdz 35 latiem.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) padomes sēdē informēja, ka pašvaldību budžeta ieņēmumi līdz ar šo paaugstinājumu nākamajā gadā samazināsies par 45 miljoniem latu.

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP) sacīja, ka, paaugstinot minimālo algu, palielināsies arī sociālā iemaksa un radīsies iespēja straujāk paaugstināt pensijas. Viņš norādīja, ka paaugstinājums palīdzēs novērst negodīgu konkurenci un nelegālo nodarbinātību.

NTSP darba grupa noraidīja ieceri samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Darbaspēka trūkumu var atrisināt paši

Ilze Zālīte,  Diena  09/12/06    Ekonomisti: jāceļ produktivitāte un jāveicina ārzemēs strādājošo latviešu nodarbināšana pašmājās.

Ceļot produktivitāti, veicinot pašlaik ārzemēs strādājošo latviešu nodarbināšanu pašmājās un maksimāli darba tirgū iesaistot pašreizējos bezdarbniekus, Latvija darbaspēka trūkuma problēmu varētu atrisināt saviem spēkiem, nevis ar viesstrādnieku palīdzību, uzskata Dienas aptaujātie ekonomisti. Neskatoties uz to, darba devēji prasa atvieglot viesstrādnieku ievešanu un nodarbināšanu, ko izvērtēs starpministriju darba grupa — tai līdz gada beigām ir uzdots izstrādāt koncepciju ar problēmas risinājumiem. "Šie svara kausi ir jāizsver — visi "par" un "pret". Rēķināmies, ka visiem labs nebūsi — tauta un arodbiedrības nevēlas viesstrādniekus, bet darba devēji — vēlas," Dienai sacīja koncepcijas izstrādes darba grupas vadītāja Maira Roze.

"Darbaspēks ir viens no galvenajiem resursiem, un tā nepietiekamība labākajā gadījumā varētu piebremzēt ekonomiskās izaugsmes tempus vidēja termiņa perspektīvā, bet sliktākajā gadījumā — sekmēt ilgstošu lejupslīdi," Dienai sacīja DnB Nord bankas analītiķe Olga Ertuganova. Dienas aptaujātie eksperti uzskata, ka darbaspēka problēmu daļēji risinātu bezdarbnieku maksimāla iesaistīšana darba tirgū. Bezdarba līmenis Latvijā ir ap 7% — to iespējams samazināt, iesaistot strukturālos bezdarbniekus. Šiem cilvēkiem ir viena specialitāte, bet darba devējs prasa citu un nepieciešams pārkvalificēties. "Šādu cilvēku nebūtu daudz. Labi būtu, ja izdotos salasīt 20% no kopējiem bezdarbniekiem," spriež ekonomists Uldis Osis. Tāpat nodarbinātību ir iespējams veicināt, vietējiem cilvēkiem piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu — vidējā alga Latvijā ir gandrīz desmit reižu mazāka nekā vidēji ES, kas arī veicina darbaspēka aizplūdi uz ārzemēm, uzskata O.Ertuganova. Vietējā darbaspēka potenciāls būs ierobežots, jo Latvija arvien tuvojas dabiskajam bezdarba slieksnim — tādēļ ārzemēs strādājošo latviešu "atvilināšana un produktivitātes kāpināšana ir būtiskākās lietas, ko Latvijai vajadzētu darīt straujās attīstības saglabāšanai, Dienai sacīja SEB Latvijas Unibankas analītiķis Andris Vilks.

Produktivitātes ziņā Latvija atrodas pēdējā vietā ES valstu vidū, sacīja DnB Nord bankas speciāliste. Ar produktivitāti un tās celšanu saprot jaunāku tehnoloģiju ieviešanu, darbaspēka zināšanu un iemaņu paaugstināšanu, darba organizācijas uzlabošanu u.c. — tas dažādās nozarēs var prasīt dažādu laiku, jo mehanizācijas pakāpe pa nozarēm atšķiras, Dienai sacīja Hansabankas speciālists Dainis Stikuts.

Inovāciju, jaunu tehnoloģiju ieviešana darba devējam nav izdevīga, jo prasa lielas investīcijas, smadzeņu piepūli darba organizācijas uzlabošanā, sacīja U.Osis. Taču viesstrādnieku ievešana, viņaprāt, ir īslaicīgs, darba devējam izdevīgs problēmas risinājums, kas darba ņēmējam un ekonomikai kopumā nav izdevīgs. "Esam liecinieki, kā masveida imigrācijas politikas, piesaistot ļoti lēto darbaspēku no trešajām pasaules valstīm, ir devusi ekonomisko atdevi vien kādas divas desmitgades pārtikušajā Eiropas Savienībā. Tagad vairumā šo valstu ekonomiskās un sociālās problēmas ir samilzušas un paredzamie ekonomiskie zaudējumi varētu būt ļoti augsti," uzskata A.Vilks.

Visvairāk darba roku trūkumu Latvijā izjūt celtniecībā, transporta jomā un mazumtirdzniecībā, Dienai sacīja darbā iekārtošanas SIA BBD.LV vadītājs Edgars Zellis. Viņa vadītā kompānija patlaban izvērtē viesstrādnieku ievešanu no Moldovas, Ukrainas un Baltkrievijas darbam celtniecībā. Viesstrādnieku ievešana Latvijā no trešajām valstīm ir iespējama vien tādā gadījumā, ja uz vakanto darba vietu nav atsaukušies pašmāju cilvēki. Par viena strādnieka ievešanu ir jāmaksā valsts nodeva — kopumā viesstrādnieka nodarbināšana Latvijas darba devējam patlaban izmaksā dārgi. Tādēļ darba devēji rosinājuši starpministriju darba grupu samazināt gan valsts nodevas par viesstrādnieku, gan arī minimālo algu, kas pašlaik nedrīkst būt mazāka par vidējo mēnešalga Latvijā — 246 latiem pirms nodokļiem, sacīja M.Roze. Pēc viņas teiktā, darba devēji grib atvieglot viesstrādnieku ievešanu, bet arodbiedrības un Latvijas iedzīvotāji iebilst pret to. "Ja vairāk ievedīs lēto darbaspēku, vietējo cilvēku darba alga nepaaugstināsies, iespējams, pat samazināsies. Tad tie, kas agrāk nebūs domājuši par darbu ārzemēs, sāks to darīt," sprieda M.Roze un atzina, ka zelta vidusceļu darbaspēka problēmas risinājumam būs grūti atrast.

***

Viedokļi: kāds labums no viesstrādniekiem?

Andris Vilks, SEB Latvijas Unibankas analītiķis:

Ir tik kārdinoši iegūt paklausīgu un neorganizētu, iespējams, puslegālu, vismaz pāris gadus lētu darbaspēku no citām valstīm. Jārod iespēja pieaicināt iztrūkstošos specifisko profesiju augstas raudzes profesionāļus, taču nekādā gadījumā ne vienkārša darba darītājus. Tūkstošiem lētu darbaroku dotu labu ieguldījumu tikai pāris gadu. Pēc tam būtu vēl dziļāka produktivitātes un konkurences bedre. Latvijai jāmācās būt par valsti ar izglītotu un labi algotu darbaspēku.

Edgars Zellis, darbā iekārtošanas SIA BBD.LV vadītājs:

Vietējo darba ņēmēju pieprasītais atalgojums nav adekvāts padarītajam, un pieprasījums viesstrādnieku ievešanai pieaug. Administratīvās procedūras darbaspēka ievešanai patlaban ir laikietilpīgas un dārgas. Valsts politika var atvieglot administratīvo procedūru. Ievedot viesstrādniekus, radīsies veselīga konkurence starp darba ņēmējiem — viņiem būs jāpaaugstina darba efektivitāte. Masveida iebraukšanu gan neprognozēju, jo vakanču skaits ir ierobežots.

Zigurds Vaikulis, Parex Asset Management speciālists:

Varbūt kļūst arvien grūtāk atrast cilvēkus, kas strādā par kapeikām, taču lēta darbaspēka organizēta masveidīga ievešana Latvijas gadījumā nav tas labākais risinājums. Tas, visticamāk, pasliktinātu jau tā draudīgus apmērus ieguvušo vietējā darba spēka emigrācijas problēmu. Galvenais, nav pārliecības, vai darbaspēka trūkuma problēma ir tik akūta — bezdarba līmenis strauji krīt, bet absolūtos ciparos tas joprojām nav zems, atsevišķos reģionos — pat ļoti augsts.

Latvijas laukos septiņos gados ieplūdīs vairāk nekā miljards eiro

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  09/13/06    Latvijas lauku attīstībā nākamajos septiņos gados no ES naudas ieplūdīs 1,041 miljards eiro, kurus var ieguldīt ne tikai tradicionālā lauksaimniecībā, bet arī tūrisma veicināšanā vai bērnudārzu būvē laukos.

Eiropas Komisija (EK) otrdien apstiprināja galīgo sadalījumu lauku attīstībai paredzētajiem 77,6 miljardiem eiro 2007.—2013.gadam. Pirmo reizi par lielāko ES lauku attīstībai paredzētās naudas saņēmēju kļuvusi Polija, kam pienākas 13,2 miljardi eiro. Otra lielākā saņēmēja ir Itālija ar 8,2 miljardiem, kam seko Vācija ar 8,1 un Spānija ar 7,2. Piecnieku noslēdz Francija ar 6,4 miljardiem.

"Tagad gaidām dalībvalstu lauku attīstības programmas. Līdzekļus var izmantot, lai palielinātu lauksaimniecības pārtikas un meža nozares konkurētspēju, un tiem ir būtiska nozīme, atbalstot vides projektus lauku reģionos. Taču tos var ieguldīt ne vien tradicionālajā lauksaimniecībā, bet arī jaunās darbavietās un jaunos uzņēmumos laukos," teica lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere–Bēla.

Lauku attīstībai nākamajiem septiņiem gadiem noteiktas trīs prioritātes. Pirmā — uzlabot lauksaimniecības un mežniecības konkurētspēju, kas paredz gan apmācības, gan investīcijas infrastruktūrā, gan pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieku atbalstu. Otrā ir atbalsts videi un lauku ainavai, un trešā dzīves kvalitātes uzlabošana un lauku ekonomikas dažādošana. Nauda paredzēta gan atbalstam mikrouzņēmumu veidošanai, gan tūrisma veicināšanai, gan ciematu atjaunošanai un bērnudārzu celtniecībai.

Zemkopības ministrija ieteikusi 50% naudas novirzīt pirmajai, kas būtībā ir atbalsts lielo saimniecību attīstībai, 30% otrajai un 20% trešajai prioritātei, taču daļa lauksaimnieku pret to iebilduši.

Nākamajos septiņos gados Latvija no ES kopā saņems 4 miljardus latu.

***

Cik saņems

- Latvija 1,041 miljardu eiro

- Lietuva 1,74 miljardus eiro

- Igaunija 714,6 miljonus eiro

70% no valsts ordeņu saņēmējiem dzīvo zem iztikas minimuma

LETA   09/13/06    Zem iztikas minimuma dzīvo 70% no valsts ordeņu saņēmējiem, liecina Latvijas Ordeņu brālības (LOB) aprēķini. LOB domes loceklis Jānis Rožkalns informēja, ka LOB ir organizācija, kurā pēc brīvprātības principiem apvienojas ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu vai ar šo ordeņu goda zīmēm apbalvotas personas. Viens no sabiedriskās organizācijas mērķiem ir rūpēties par LOB dalībnieku materiālo situāciju.

Rožkalns uzsvēra, ka LOB saskaras ar daudzām grūtībām un to pamatā ir Latvijas likumi, saskaņā ar kuriem valsts pēc ordeņa pasniegšanas neuzņemas nekādu atbildību par apbalvojumu saņēmušo personu.

"Mēs vēlētos vismaz apzināt tās personas, kurām ir pasniegti valsts ordeņi, lai varētu konstatēt viņu problēmas, veidot datubāzi un organizēt palīdzību viņiem," sacīja Rožkalns. Tomēr šādas ziņas valsts institūcijas neizpauž, kā arī nav nekāda cita valsts atbalsta ordeņus ieguvušajām personām.

LOB priekšsēdētājs Juris Karlsons un LOB priekšsēdētāja vietnieks Osvalds Štrauss vairākkārt vērsušies pie valsts institūcijām pēc palīdzības. Ordeņa kapituls - institūcija, kas organizē ordeņu pasniegšanu, - atbildējis, ka sniegt ziņas un palīdzību nav tā kompetencē.

LOB lūdzis Valsts prezidenta kanceleju organizēt tikšanos ar Vairu Vīķi-Freibergu, taču tikšanās līdz šim atteikta prezidentes noslogotības dēļ.

Valsts prezidenta kanceleja nav rakstiski saņēmusi nevienu lūgumu tikties ar Vīķi-Freibergu saistībā ar valsts apbalvojumiem, aģentūru LETA informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Rozenberga paskaidroja, ka nedrīkst izplatīt informāciju ar personu datiem, jo to paredz likums par personu datu aizsardzību. Arī apgalvojums, ka 70% no valsts ordeņu saņēmējiem dzīvo zem iztikas minimuma, nav korekts un objektīvs, jo, kā pati biedrība apgalvo, tās rīcībā nav sarakstu ar visām valsts ordeņu ieguvušajām personām.

Rožkalns kā risinājumu redz vēršanos pie politiskajām partijām, kas ir pārstāvētas Saeimā, jo, ja starptautiskā sabiedrība uzzinātu, ka Latvija nerūpējas par saviem iedzīvotājiem, kurus apbalvojusi ar augstāko valsts apbalvojumu, tas varētu kaitēt tās tēlam.

Triju Zvaigžņu ordeni piešķir par sevišķiem nopelniem tēvijas labā, Viestura ordeni - par sevišķiem militāriem nopelniem, Atzinības krustu - par izcilu tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes un izglītības darbā.

Pētnieki: algu pieaugums Latvijā apsteigs inflāciju

LETA  09/14/06    Kopējais algu pieaugums pasaulē nākamgad par 1,9 procentpunktiem pārsniegs inflāciju un visstraujākais reālās algas pieaugums ir gaidāms Latvijā - par 6,8%, secināts konsultantfirmas "Mercer Human Resource Consulting" jaunākajā pētījumā.

Straujš algu pieaugums tiek prognozēts arī Paragvajā, kur vidējās algas pieaugums pārsniegs inflāciju par 6,4%, Ķīnā - par 5% un Indonēzijā un Dominikānas Republikā - par 4,8%.

Savukārt Puertoriko reālā alga samazināsies par 4,5%, Argentīnā - par 3,2%, Ukrainā - par 2,3%, Ungārijā - par 0,7% un Vācijā - par 0,2%.

Pēc "Mercer" aplēsēm, vidējais nominālās algas pieaugums pasaulē būs 5,9% un būs par 1,9 procentpunktiem lielāks par inflāciju. Pats augstākais nominālās algas pieaugums ir gaidāms Venecuēlā - par 17,4%, taču, ņemot vērā paredzamo 17,3% inflāciju, reālās algas pieaugums šajā valstī praktiski nebūs jūtams. Savukārt vismazāk nominālā alga palielināsies Vācijā - par 2,3%.

"Mercer" pētījumā ietvertas 60 pasaules valstis. Pēc konsultantfirmas aplēsēm, aptuveni divās trešdaļās valstu - 63% - nākamgad gaidāms reālās algas pieaugums.

Kultūrā…

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  09/12/06

- Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē piektdien tiks atvērta sicīliešu tradicionālā marionešu teātra – Opera dei pupi izstāde. Sicīliešu tradicionālā teātra žanrs Opera dei pupi 2001. gadā pasludināts par UNESCO cilvēces nemateriālā un mutiskā mantojuma vērtību. Tas attēlo notikumus, kas saistīti ar bruņinieku leģendām, vēsturiskiem notikumiem, svēto dzīves stāstiem, pat Šekspīra drāmām. Sicīliešu marionešu teātris ir īpašs un atšķirīgs gan pēc sižeta, leļļu vadīšanas mehānisma, gan pēc scenogrāfijas risinājuma.

- Ziemeļu Ministru padomes birojā ceturtdien pulksten 17.30 tiks atklāta fotogrāfes Ievas Jerohinas izstāde I would like to be... Tajā būs skatāmi Islandes jauniešu portreti un Islandes vide fotogrāfijās, kas tapušas šā gada pavasarī Islandē. Fotogrāfijas papildinās tīņu atbildes uz jautājumiem, par ko viņi vēlas kļūt, kas viņus dara laimīgus.

- Maskavas ielā 4 (bijušās Brocēnu flīžu veikala telpās) piektdien pulksten 19 tiks atklāta jauno fotogrāfu izstāde 8 teorijas. Tā ir fotogrāfa Māra Kundziņa astoņu skolēnu darbu izstāde, kuras mērķis ir ielūkoties dažādu profesiju pārstāvju, dažādu stilu radošajos meklējumos fotogrāfijā. Izstādē būs skatāmi Anitas Bisteres, Mārtiņa Dūduma, Zanes Ešenvaldes, Santas Germanes, Gata Indrēvica, Velgas Kūkumas un Agneses Mūrnieces darbi. Izstāde būs apskatāma tikai līdz 17. septembrim.

- Galerijā Māksla XO līdz 26. septembrim aplūkojama fotogrāfa Iva Zennes izstāde Masculinum.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē piektdien pulksten 17 tiks atklāta gleznotāja Raimonda Staprāna personālizstāde. R. Staprāns (1926) ir ASV, Sanfrancisko, dzīvojošs latviešu mākslinieks. R. Staprāna māksla ir 20. gadsimta glezniecības paraugs, kurā stilistiski redzamas abstraktā ekspresionisma, minimālisma un ekspresionisma iezīmes. Izstādē tiks eksponētas mākslinieka gleznas, kas tapušas no pagājušā gadsimta 60. gadu beigām līdz pat mūsdienām, un tā tiek rīkota par godu R. Staprāna 80 gadu jubilejai. Attēlā Klusā daba ar sarkano pudeli (1990).

- LMM galerijā Avotu ielā 5 no 18. septembra skatāma Harija Veldres izstāde.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atklāta starptautiska stikla mākslas izstāde Stikla balss. Tajā iespējams aplūkot pēdējo gadu laikā radītus darbus, laikmetīgas formas un izteiksmes meklējumus, ko demonstrēs piecpadsmit mākslinieku no septiņām valstīm. Attēlā Petera Rudaša (Igaunija) Agrās salnas II (2000).

- Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 18. septembrī pulksten 16 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāde Tekstils+X. Izstāde tiek rīkota par godu divām jubilejām – profesora Rūdolfa Heimrāta 80 gadu un Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļas 45 gadu jubilejai. Izstādē būs skatāmi netradicionālās tehnikās un materiālos realizēti darbi, kurus darinājuši dažādu paaudžu mākslinieki.

Satuvināt vārdus

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  09/12/06    Kā satuvināt vārdus? Uzrakstu un pie sevis nodomāju, ka skan un izskatās tā dzejiski. Bet kāpēc gan ne — tagad, Dzejas dienu laikā, tīri iederīgi. Pie tam, esmu Lielvārdē, ar dzejas vēstures cildenām lappusēm saistītā vietā. Vējš vēl nav skāris ne puķes, ne upi, pat ne lielo koku galotnes. Celsies vējš, saule, mājnieki un kaimiņi, kaimiņu mājputni un retie putni pils putnu dārzā, bet neviens nepārraus domu pavedienu par to, kā satuvināt vārdus. Ir daudz un dažādas dzīves nepieciešamības, kad jāmeklē un jāatrod paņēmieni un veidi, kā labāk uzrunāt, uzrakstīt. Un daudzkārt neko daudz nevar panākt ar strupām pavēlēm, aizliegumiem, brīdinājumiem. Dažu labu reizi der kas cits. To labi rāda notikumi valodā. Gan tagad, mūsu laikā, gan arī ilgi un pavisam ilgi pirms mūsu laika.

Viens no maniem ieskatiem — ļaut vārdiem satuvināties. Diendienā mēs redzam, dzirdam, vērojam, kā tas notiek. Vislabāk to rāda mūsu vēlme rakstveidā parādīt runātās valodas plūdumu, izrunāto vārdu ciešo dabisko saistījumu. Un ja man rāda, ka G.Berelis raksta ar kļūdām un Karogā laikam nevienam nerūp latviešu valodas pareizrakstība, tad es cenšos meklēt skaidrojumu, kāpēc arvien biežāk rakstu valodā parādās tādi vārdu koprakstījumi, kurus patiesi līdz šim neesam atzinuši par rakstu valodā atbalstāmiem. Un te nu manas pārdomas ir šādas — jā, skolas bērniem mācīsim un no viņiem prasīsim pareizo rakstību, bet mēs savos brīvajos brīžos varam lūkot, kas par to tiek sacīts mūsdienu valodniecībā. Ir tāds jēdziens "pasaules valodiskā ainava", un, lai tuvotos ar šo jēdzienu aptvertajām parādībām valodā un paša jēdziena izpratnei, nepieciešams ielāgot, ka pastāv divas jēdzienu sistēmas. Viena no tām ir zinātnisko jēdzienu sistēma, otra — tā saukto ikdienības vai naivo jēdzienu sistēma. Un, lūk, šī latviešu valodniecībā vēl maz cilātā, bet, man šķiet, ļoti saistošā tēma — pasaules valodiskā ainava — ir kā norāde, kā signāls, ka mūsdienās cilvēkam ir tieksme tuvināt un nojaukt robežas starp abām — zinātnisko un ikdienības vai naivo jēdzienu sistēmu. Protams, ka viens no provokatoriem vai šīs pieejas ciltstēviem ir daudziem labi zināmais M.Heidegers. Un kuri tad pirmie sajūt jauno, jaunos vējus, jaunās brāzmas? Protams, dzejnieki un rakstnieki. Starp viņiem arī G.Berelis.

Ir arī citi vērojumi par notiekošo valodā, kad labi redzams, ka aizrādījumi vai vērtējumi valodas kultūras skatījumā būtu daudz par šauriem, lai skaidrotu pasaules valodiskajā ainavā notiekošo. Piemēram, par ko liecinātu nesen dzirdēta saruna krievu valodā: "Mi ņedaļeko ot autoosta" (Mēs esam netālu no autoostas)? Par to, ka no valodas kultūras viedokļa krievu valodā tiek nemotivēti lietoti latviešu valodas vārdi? Jā, bet tas ir tikai viens no vērtējumiem. Šis piemērs liecina arī par ko citu — par cilvēka izjūtām, viņa dabisko jušanos pasaules valodiskajā ainavā. Tā nav, ka latviešu valodniecībā nekad neviens nebūtu pieskāries jautājumam par pasaules valodisko ainavu. Jāpašķirsta prof. H.Biezā un K.Draviņa vērojumi par t.s. albumu tekstiem.

Kas vajadzīgs, lai satuvinātu vārdus? Satuvināties tiem, kuriem interesē pasaules valodiskajā ainavā notiekošais. Tāpat kā nesen aicināja K.Skujenieks — strādāt kopā. Lai izveidotu stratēģiju un labu tulkojamo tekstu sarakstu, dažādās pasaules vietās esošajiem latviešu literātiem jāstrādā kopā. Kādus gadus iepriekš līdzīgu vīziju ar filozofiem centrā uzbūra akadēmiķe M.Kūle.

Tāpēc vēlreiz — ļaut vārdiem satuvināties. Un izcelt tos, kuri to spēj. Kā, piemēram, jaunais dzejnieks Artis Ostups (Karogs, 2006/8). Viņa metaforas aveņu pelni, miglas šķūnis, liepziedu bize, velveta miers jau pašas par sevi, pat bez teksta, papildina valodisko ainavu ap mums.

Ko vēl? Aicināt kopā tos, kuri veido, uztur, skaidro pasaules valodisko ainavu — dzejniekus, rakstniekus, kultūrvēsturniekus, kultūrkritiķus, filozofus un arī valodniekus. Tā tas iecerēts šīs nedēļas nogalē Ventspilī — gan augstskolā, gan bibliotēkā, gan Rakstnieku Mājā — viņi visi būs kopā, satiksies konferencē, nosauktā Ventspils Paralēle, un rādīs, kā veikušies mēģinājumi satuvināt vārdus uzdotajās mājasdarbu tēmās — Forstmaņa kvadrāts, Metafora: Kronbergs, Atrasts uz Ventspils paralēles.

Vecais nemirstīgais Ādolfs

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/14/06    Šovakar ar Ādolfa Alunāna pēdējo lugu Draudzes bazārs tiek atklāta Latvijas Nacionālā teātra 88. sezona. Latviešu teātra tēvs, pirmās latviešu oriģināllugas autors, pirmais profesionālais teātra aktieris, režisors, pedagogs, pirmais... Ir vēl daži viņa nopelni, kas apzīmējami ar vārdu pirmais. Pieminot Ādolfu Alunānu, tiem nevar paiet garām, tomēr šis raksts vairāk ir mēģinājums likt vecā Ādolfa personības mozaīku no tām atmiņu, versiju lauskām, kas pierakstītas.

Rakstu jāsāk veidot no viņa dzimtas koka dažiem zariem, kas ļauj noprast sakņu sistēmas spēku un ietekmi uz nacionālās kultūras rašanos un attīstību. Andrievam Alunānam bija trīs meitas un pieci dēli, no kuriem mūsu uzmanību vispirms saista vecākais – Pēteris Jūlijs, Ādolfa tēvs. Viens no Pētera brāļiem ir pirmais latviešu dzejnieks Juris Alunāns, bet otrs – grāmatizdevējs Indriķis Remperts Anšs, saukts par Heinriku, klajā laidis pirmo Mērnieku laiku izdevumu. Ādolfa brālis Nikolajs ir komponists un mūzikas teorētiķis, māsa Luīze – pirmā latviešu teātra kritiķe sieviete, kas apprecējās ar dzejnieku Vensku Edvardu, pieņemdama tā īsto uzvārdu un, kļuvusi par Skujenieci, pasaulē laida Birutu, kurai lemts kļūt par aktrisi, un dēlu Marģeru, vēlāko politiķi. Bet Pētera jaunākā meita Johanna Otīlija apprecējās ar valodnieku Jēkabu Draviņu-Dravnieku.

Mazsesavas muižas nomnieka, vēlāk rakstveža un Jelgavas rātskunga meitas Otīlijas Luīzes dēls vectēvam Jūlijam Felckem pie rokas ātri iepazīst teātra mākslu. Ādolfs nolemj kļūt par aktieri, bet labākā sabiedrība šīs profesijas pārstāvjus dēvē par komediantiem, ko neviens kārtīgs Jelgavas pilsonis par sev līdzīgiem neuzskata. Ādolfs tomēr panāk savu, un par viņa teātra mākslas augstskolu divu gadu garumā kļūst darbs Tērbatas Vācu vasaras teātrī, Rēveles (Tallinas) un Pēterburgas teātrī. Latvijā viņš atgriežas ar savu un pirmo latviešu lugu padusē – Paša audzināts, ko pats arī iestudē un kurā, pašam piedaloties, skatītāji pirmo reizi redzēja mācītu latviešu aktieri. 1870. gada rudenī, būdams 22 gadus vecs, Ādolfs kļūst par Rīgas Latviešu teātra vadītāju. Pirmajā gadā viņam jāiestudē 25 (!) izrādes. Bet trupas nav, aktieri tiek zvejoti ballēs, taču šāda makšķerēšana ir gan sekmīga, gan nesekmīga. Ja sazvejotie saņem kritiku, tiem teātra spēlēšanas luste zūd, turklāt teātris tiek uzskatīts par netiklības perēkli, kurā Alunāns daiļo dzimumu gribot ievilināt... Ādolfs kritiku necieta un ar recenzentiem preses slejās visu mūžu, nekavējoties reaģējot uz visniecīgāko iebildumu. Polemikas viņam laikam sagādājušas baudu, taču tiek uzsvērts, ka daudzos gadījumos tā tomēr bijusi vēršanās pret gara un uzskatu tumsonību, pret aprobežotību.

Iestudējot N. Gogoļa Revidentu, Alunāns kļūst par pirmā nozīmīgā klasikas darba un arī pirmās krievu lugas uz latviešu skatuves režisoru. Sekojot Vācu teātra paraugam, latviešu teātrī ievieš izrādes programmiņas. Viņa spalvai pieder pirmā latviešu vairākcēlienu luga Priekos un bēdās, ir pirmās latviešu bērnu lugas Mucā audzis un pirmās latviešu operetes Mucenieks un muceniece autors. Alunāns ievieš praksi rādīt izrādes darbdienās, jo līdz šim tas darīts svētdienās. Rakstot teorētiskus apcerējumus par teātra mākslu, viņš kļūst arī par pirmo latviešu skatuves mākslas teorētiķi.

Cīnoties ar nemitīgām grūtībām – aktieru trūkumu, repertuāra problēmām, nesaskaņām ar Rīgas Latviešu biedrību, kuras pārziņā teātris darbojās, un virzoties uz priekšu latviešu teātra mākslā kā pa celmiem, Alunāns laiku pa laikam ziņo, ka iet no teātra prom, spēlē pēdējās izrādes, līdz, nostrādājot 15 gadus, reaģējot uz algas samazināšanu, aiziet arī, palikdams bez stacionāra teātra. Mūža darbs – latviešu teātra profesionalizēšana – paliek pusceļā. Viņš bija asprātīgs, ar labu humora izjūtu apveltīts cilvēks, taču ne diplomāts. Kašķīgs un nesaticīgs.

Viņš pārceļas uz Jelgavu, iestudē izrādes dažādās trupās, braukā viesizrādēs un nemitīgi kaujas ar trūkumu, bēg no parādu piedzinējiem, ierasti apēdot to lāci, kas vēl mežā skrien nenomedīts. Un viņam ļoti garšo konjaks labā kompānijā.

"Statistika pierādījuse, ka aktieri pieder pie tās ļaužu šķiras, kas diezgan ilgi dzīvo, bet, tā kā skatuves piederīgie strādā pārlieku daudz ar galvu jeb, kārtīgi sakot, ar smadzenēm, viņu gara žirgtums un viņu spirgtība zūd ātrāki nekā ļaudīm, kas nodarbojas ar kaut kādu praktisku veikalu. [..] .. visi tie, kas sāka kalpot dramatiskajai mākslai savās jaunās dienās, sperdami taisni iz skolas pirmo soli uz skatuves, kurai tie dāvināja savus labākos gadus, paliek tai dienā, kurā viņi vairs neder latviešu skatuvei, par prastiem ubagiem. Un nedz aktieru algas, nedz viņu jautrā daba ir tādas, ka šie spētu kaut ko ietaupīt vecuma dienām". (No kā mūsu aktieri pārtiks vecumā?; Dienas Lapa, 1887.30. XI)

Mūžīgais naudas trūkums liek tikai sapņot par sausu dzīvokli, un par turpmāko ceļabiedru kļūst reimatisms. Alunāns piepelnās ar rakstiem presē, un, protams, peļņas avots ir arī lugu rakstīšana. Viņš koķetē ar publiku, neskaitāmas reizes atvadoties no skatuves, bet reiz tas tomēr notiek. Alunāns sākumā spēlēja naivos dabas zēnus, mīlētājus, tad raksturlomas, un latviešu teātrī atklājās izcilās komiķa dotības. Viņš prata ātri gūt kontaktu ar skatītājiem, piemita spēja suģestēt. Lielu daļu skatītāju mīlestības ieguva, pateicoties kuplejām, kurās apspēlēja dienas aktualitātes, kas, protams, varēja būt arī pilnīgi nesaistītas ar izrādes saturu.

Rakstiskas liecības rāda, ka Alunāns mēģinājis dažādiem līdzekļiem cīnīties par sava teātri. Tā viņš, zinot, ka Jaunajā latviešu teātrī plāno iestudēt H. Ibsena Tautas naidnieku, gribēja paspēt to pirmais uzvest Jelgavā, izkonkurējot Rīgas kolēģus, kas gan nenotika. Vēstulē Rainim, kurš šaubījies, vai Alunāns viņa Pusideālistu neizgāzīs, dabū atļauju to iestudēt ar šādu tekstu: "Mīļo, labo, Jāni! [..] .. neaizmirsti, ka Rīgas Latviešu teātris Tavu lugu jau reiz izsvieda pa durvīm laukā, un, ja minētā iestāde tagad aiz viegli saprotamiem iemesliem grib atkal būt tā labiņā, tad izrāde Jelgavā viņai ne vien nespēj kaitēt, bet rīdziniekiem turpretim vēl izdevība parādīt, cik lielā mērā tie var pārspēt izrādi Jelgavā."

Viņš tiek raksturots kā temperamentīgs optimists, jautrs, dzīvespriecīgs un saviesīgs cilvēks, kas saticis ar visu aprindu ļaudīm, bet nav cietis luterāņu mācītājus, ko uzskatījis par liekulīgiem "kungu baznīcas" kalpiem, kas naidīgi latviešu kultūras centieniem. Luīze Skujieniece atzīst, ka viņam esot bijušas divas sejas – viena neliekuļoti un starojoši mīlīga un laipna, kuru dabūjuši redzēt viesi un draugi, bet otra – saīgusi un gurdena, kurā bijis jāskatās mājas ļaudīm. (Alunāns bija precējies divas reizes. Pirmā sieva Matilde mirusi, nodzīvojot laulībā divus gadus, bet savienībā ar Angeliku, ar ko dzīvots kopā līdz mūža galam, dzimuši desmit bērni – septiņas meitas un trīs dēli.) Tuvinieki žēlojušies arī par viņa varmācību mājās.

1911., priekšpēdējā Alunāna dzīves gadā, top Draudzes bazārs. Vēstulē Jānim Brigaderam Alunāns raksta: "Neesmu tanī uzstādījis nekādas jaunas un lielas problēmas, ko izdarīt labprāt atstāju jaunai paaudzei. Bet gribēju tikai dažiem "moderniem" rakstniekiem rādīt, kur īsti ir skatuves tehnika, un, ja Draudzes bazārs spētu publiku uzjautrināt kādas stundiņas, tad viņa nolūks pilnīgi sasniegts – vairāk neko nevēlos." Tiek atzīts, ka ar šo lugu centies pārspēt pats sevi – atteicies no kuplejām, daudz domājis par raksturu sulīgumu, un pat mīlestības ainas nav tik saldi sīrupainas kā pirmajās lugās. Gribējis iet līdzi jaunajiem, tomēr palicis vakardienā.

"Teātris ir kā spieģelis, kurā mēs paši savus labus un nelabus darbus, savas prieku kā bēdu dienas, ar vārdu sakot, savu dzīvošanu redzam..." /Ādolfs Alunāns/ n

(Materiāla tapšanā izmantotas Kārļa Dziļlejas, Viktora Hausmaņa, Artura Bērziņa grāmatas par Ādolfu Alunānu, kā arī krājums Ādolfs Alunāns atmiņās, vēstulēs, anekdotēs.

Kultūrziņa

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/14/06   

- Latvijas Radio koris devies uz festivālu Tirolē. Vakar Latvijas Radio koris devās uz Austriju, lai piedalītos prestižajā jaunās mūzikas festivālā Klangšpūrenē, kas notiek Švacas pilsētā Tirolē Klangspuren"06. Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas Radio koris aicināts piedalīties šajā festivālā, un šogad koris tajā uzstāsies četras reizes, arī festivāla atklāšanas koncertā šodien.

Kultūrziņa

Arno Jundze,  NRA  09/15/06   

- Par ģenerāli Balodi. Apgāds Jumava laidis klajā Arnolda Auziņa grāmatu par slavenāko latviešu karavadoni, pirmo ģenerāli nacionālajā Latvijas armijā – Jāni Balodi. Grāmatā ir izteikti dažādi viedokļi par šo cilvēku, nereti pat pilnīgi pretēji. Pirms Otrā pasaules kara viņu cēla debesīs, padomju okupācijas gados noklusēja, bet mūsdienās vairāki vēsturnieki, kas viņu nemaz nav personiski pazinuši, meklē visādas vainas, mazinot populārā komandiera nozīmi. Grāmatā aprakstīti arī ģenerāļa dramatiskākie un pat traģiskākie dzīves mirkļi: piedalīšanās krievu – japāņu karā un Pirmajā pasaules karā, vācu gūstā, kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, izsūtījumā un Krievijas cietumos pavadītais laiks. Grāmatā izmantoti fotoattēli no Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Okupācijas muzeja un citiem avotiem.

Citādā ziņā...

Piemin valsts pirmo prezidentu Jāni Čaksti

Kristīne Langenfelde,  NRA  09/15/06    Jelgavā ar ziedu nolikšanu pie pieminekļa vakar dzimšanas dienā tika godināts Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste.

Par valsts un pašvaldības līdzekļiem, kā arī iedzīvotāju ziedojumiem izveidotais Jāņa Čakstes piemineklis Jelgavā atklāts 2003. gada 14. novembrī. Kopš tā laika ik gadu 14. septembrī, valsts pirmā prezidenta dzimšanas dienā, jelgavnieki godina savu dižo novadnieku.

Vakar nolikt ziedus pie pieminekļa bija ieradušies gan domes pārstāvji un citu pašvaldības un valsts iestāžu darbinieki, kā arī skolēni un Jelgavas iedzīvotāji. Svinīgajā brīdī izpalika amatpersonu uzrunas; šis mirklis bija atvēlēts tam, lai katrs pats klusi pieminētu Latvijas pirmo prezidentu un, mūzikai skanot, noliktu ziedus pieminekļa pakājē.

Par to, ka katrs no klātesošajiem zināja šurpnākšanas iemeslu, Neatkarīgā pārliecinājās sarunā ar pašiem mazākajiem – Jelgavas sākumskolas 4. klases audzēkņiem. Jautāts, vai viņi zina, kas ir Jānis Čakste, bērni cits caur citu stāstīja: "Viņš bija Latvijas pirmais prezidents! Viņš ir dzimis mūsu rajonā! Viņam šodien ir dzimšanas diena! Jānis Čakste par prezidentu tika ievēlēts 63 gadu vecumā. Viņu ievēlēja uz diviem termiņiem. Viņš ir dzimis 1859. gadā," sauca Leila, Zane, Kate, Kristers, Raitis, Olga, Māris, Rūdis, Krišs, Guntis, Kristaps.

Pēc svinīgās ziedu nolikšanas Čakstes dzimtas mājās Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta Aučos pirmo reizi tika pasniegta Čakstes vārdā nosauktā stipendija Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentam. LLU pirmo reizi ar Senāta lēmumu piešķīrusi Latvijas pirmā prezidenta J. Čakstes stipendiju. Tā iedibināta ar Čakstes dzimtas un universitātes finansiālu atbalstu, pieminot J. "Čaksti kā novadnieku un viņa ieguldījumu Latvijas valsts veidošanā.

LLU preses daļas vadītājs Juris Kālis pstāstīja, ka šo stipendiju vienu reizi studiju laikā var saņemt sekmīgie pamatstudiju studenti, sākot no otrā kursa, un maģistranti, kas uzrakstījuši eseju par Jāņa Čakstes dzīvi un darbību. Stipendija – 120 lati mēnesī – tiek piešķirta vienam studiju gadam. Par Čakstes stipendijas pirmo laureātu kļuvis Ekonomikas fakultātes trešā kursa students, LLU Studentu pašpārvaldes prezidents Madars Bitītis no Cēsu rajona Drabešu pagasta.

Saeimai un skolām dāvinās grāmatu 'Latviešu leģions ārzemju vēsturnieku skatījumā'

DELFI  09/15/06    Ar "Daugavas Vanagu" Dienvidkalifornijas apvienības materiālo atbalstu publicista Visvalža Lāča grāmata "Latviešu leģions ārzemju vēsturnieku skatījumā" bez maksas tiks izsūtīta Saeimas deputātiem, pašvaldību deputātiem, jaunatnes organizācijām, aizsargu presei, baznīcām, valsts institūcijām un tām pakļautām iestādēm, citām nacionālām organizācijām un īpaši – skolām, informēja grāmatu izdevušais apgāds "Jumava".

Lācis apkopojis vēsturnieku viedokļus par Latviešu leģiona veidošanas apstākļiem, leģionāru kaujas spējām, PSRS gūstā nonākušo leģionāru likteni, kā arī par Latvijas nacionālo partizānu karu Latvijā no 1944. līdz 1956. gadam.

Grāmatā aplūkots britu vēsturnieku ieguldījums, amerikāņu vēsturnieku darbi, ASV vēstnieku, aģentu u.c. ziņojumi par stāvokli Latvijā četrdesmitajos gados – pēc PSRS okupācijas un kara laikā, ASV Valsts departamaneta, Kara ministrijas u.c. dokumenti, vācu militārpersonu – bruņoto spēku, SS un policijas virsnieku liecības, franču, zviedru vēsturnieku pētījumi.

Citēti arī LU vēstures profesora Heinriha Stroda nozīmīgie pētījumi sešu valstu arhīvos, kas atklāj, ka arī Krievijai bija skaidri zināma patiesība par Latviešu leģionu.

Ķērāji: lācis slēpjas vai aizpeldējis

Laura Dzērve,  Diena  09/15/06    Vai nu lācis slēpjas kādā nelielā, konkrētā vietā, vai laimīgi aizpeldējis uz Latvijas vai Igaunijas krastu, vai arī noslīcis — tā Roņu salas lāča iespējamās gaitas Dienai raksturo Igaunijas dabas aizsardzības speciālists Enns Vilbaste. Lai arī pēdējo divu nedēļu viņš ar kvadraciklu esot izbraukājis teju visu 11,9 kvadrātkilometrus lielo salu, neesot bijis ne miņas no pēdām, izkārnījumiem vai citām lāča liecībām. Tā kā no salas līdz tuvākajam kontinenta punktam — Kolkai — ir 37 kilometri, Latvijas zoologi peldēšanas versiju apšauba.

"Šobrīd lāči vēlas seksu, tādēļ, iespējams, lācis meklē draudzeni un jaunas teritorijas. Tādēļ versiju, ka lācis aizpeldējis, nevaram izslēgt," saka E.Vilbaste. Taču tikpat iespējams, ka lācis varētu būt arī paslēpies mežā kādā konkrētā vietā, kur barības pietiek. E.Vilbaste uzskata, ka ar lāci nevarētu būt noticis tas pats, kas ar kādu mežacūku, kura pirms vairākiem gadiem nokļuva Roņu salā. Toreiz vietējie salas mednieki to nošāva pēc našķošanās kartupeļu laukos. "Salā dzīvo tikai 50 cilvēku, būtu grūti vienam no otra noslēpt lāča nošaušanu," viņš saka.

Valsts medību dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš norāda: lai arī lāči ir labi peldētāji un visdrīzāk mierīgā jūrā arī varētu pārvarēt 40 kilometru attālumu, maz ticams, ka lācis izšķirtos par tādu soli. "Dzīvniekam arī būtu grūti orientēties, kā atrast taisnāko ceļu līdz krastam," viņš piebilst.

Jau ziņots, ka Roņu salā lācis pa ledājiem klāto jūras līci, kļūstot par īstu biedu saliniekiem, nokļuva pirms pieciem mēnešiem, iespējams, no Latvijas, un visi iepriekšējie viņa ķeršanas mēģinājumi izgāzās. Pēdējā lāča ķērāju iecerētā stratēģija bija dzīvnieku nogaidīt īpaši būvētos sargtorņos pie nenovākta auzu lauka, lai no turienes tam iešautu iemidzinošas zāles un nogādātu Igaunijas centrālajā daļā.

Pašlaik ir jauka atvasara...

Lietus nav lijis, dienas ir saulainas, un

termometra stabiņš ar katru dienu kāpj uz

augšu. Un, lai arī naktis ir aukstas (ap +8^oC),

šobrīd pa dienu gaiss sasilst jau līdz +23^oC!!

Bet tā kā lietus nav lijis, tad baravikas tik-

pat kā nolasītas, tāpēc tagad at-

liek gaidīt rudens sēnes...

Anda Jansone, trešdien, 13. septembrī