Eiropā un citur pasaulē…

Afganistānā dienošajiem karavīriem maksās vairāk

DELFI  10/10/06    Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts, kas paredz palielināt Afganistānā dienošo karavīru algas par 270 latiem, informēja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākais referents Artūrs Graudiņš.

Projekts "Par koeficienta noteikšanu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās operācijās" paredz Afganistānā dienošo karavīru algas piemaksas koeficientu palielināt no 1,5 līdz 1,8. Palielinot algas piemaksas koeficientu karavīru algas palielināsies vidēji par 270 latiem.

Algas koeficienta palielinājums nepieciešams, jo drošība Afganistānā ir nestabila - iespējama strauja situācijas pasliktināšanās, tajā skaitā Afganistānas ziemeļos, kur izvietoti Nacionālo bruņoto spēku karavīri, norāda AM.

Nemiernieku uzbrukumi vērsti arī pret NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) karavīriem. Ņemot vērā operāciju raksturu un drošības apstākļus, ISAF operācijā Afganistānā ir pielīdzināma starptautiskajai miera nodrošināšanas operācijai Irākā.

Baltkrievija pauž vēlmi veidot konstruktīvu dialogu ar Latviju

LETA   10/12/06    Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko izteicis vēlmi veidot konstruktīvu dialogu ar Latviju saistībā ar krimināllietas beigšanu, kurā figurē bijušā Latvijas diplomāta Baltkrievijā Reimo Šmita vārds, informē Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Gerasimenko informēja Latvijas pusi par Baltkrievijas lēmumu izbeigt krimināllietu, kurā figurē Latvijas diplomāta Reimo Šmita vārds.

Ar Baltkrievijas vēstnieku tikās Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja, kurš novērtēja Baltkrievijas soli kā lēmumu abu valstu attiecību sakārtošanas virzienā, kā arī aicināja valstu attiecības veidot pārdomāti.

Skuja solīja par notikušo tikšanos informēt arī ārlietu ministru Arti Pabriku (TP).

Jau ziņots, ka abu valstu attiecības pasliktinājās, kad Latvijas vēstniecības 2.sekretāra dzīvoklī Minskā tika veikta kratīšana. Diplomātiskā konflikta dēļ no Latvijas tika izraidīts Baltkrievijas vēstniecības 1.sekretārs Dmitrijs Krajuškins.

Latvijas Ārlietu ministrija nosūtīja notu Baltkrievijai, kurā lūdza izskaidrot Baltkrievijas puses rīcības iemeslus, kā arī atzīmēja, ka ar kratīšanu tika pārkāpta 1961.gada Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām.

Latvijas puse saņemto Baltkrievijas atbildi uzskatīja par nepietiekamu.

Paraksta Latvijas un Krievijas vienošanos par ekonomisko sadarbību

LETA  10/13/06    Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP) piektdien Maskavā ar Krievijas ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministru Germanu Grefu parakstīja Latvijas un Krievijas valdību vienošanos par ekonomisko sadarbību, informēja ministra padomnieks Oskars Balodis.

Abu valstu ministri vienojušies par Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas izveidošanu ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā.

Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības līgums noslēgts, abām valstīm paužot vēlmi sekmēt ekonomisko attiecību attīstību un stiprināšanu uz vienlīdzības un izdevīguma pamata.

Abu valstu sadarbība būs vērsta uz ekonomiskā potenciāla izmantošanu ekonomisko attiecību attīstīšanai un stiprināšanai, sadarbības intensifikāciju, īpaši tirdzniecības, investīciju, inovāciju un ekonomisko projektu realizācijas jomā.

Latvija un Krievija vēlas sadarboties infrastruktūras jomā, attīstīt transporta un kravu transportēšanas sistēmu, kā arī enerģētikas nozarē.

Abu valstu sadarbība izpaudīsies, īstenojot projektus, attīstot mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību, ieviešot mehānismus, kas paredzēti ekonomisko projektu, arī investīciju, finansēšanai, apdrošināšanai un garantiju piešķiršanai, sadarbojoties sertifikācijas, standartizācijas un metroloģijas jomā, sekmējot kontaktus starp tirdzniecības un rūpniecības kamerām un citām organizācijām, attīstot konsultatīvos, juridiskos, kredīta un finanšu un tehniskos pakalpojumus.

Plānots veicināt daudzveidīgu sadarbību, arī apmaiņu ar speciālistiem un tehnisko personālu, viņu izglītošanu, piedalīšanos starptautiskajos gadatirgos un izstādēs, ekonomiskajos projektos un citos pasākumos, kas saistīti ar ekonomisko sadarbību.

Jautājumi, kas saistīti ar ekonomisko sadarbību, ietilps Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā uzdevumos.

Komisija rīkos sēdes pēc nepieciešamības ne retāk kā reizi gadā pēc kārtas Latvijā un Krievijā. Tā varēs veidot arī darba grupas.

Latvija netraucēs Bulgārijas un Rumānijas dalībai ES

DELFI  10/13/06    Latvija paudusi atbalstu Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai ES. Taču tajā pat laikā ir svarīgi ieviest Eiropas Komisijas izstrādātos reformu pārraudzīšanas mehānismus, kā arī nodrošināt iespējas ieviest sankcijas pret abām valstīm arī pēc to pievienošanās ES.

Par to savā piektdien sēdē vienojās Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputāti, apstiprinot Ārlietu ministrijas sagatavoto pozīciju ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomei, kas notiks 16. un 17.oktobrī Luksemburgā, informēja Saeimas ES Informācijas centrs.

Latvija novērtē Bulgārijas un Rumānijas paveikto ceļā uz pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu. Reformu process jāturpina, lai nākamais Eiropas Komisijas pārraudzības ziņojums, kas tiks publicēts 2007. gada martā, būtu pozitīvs un attaisnotu abu valstu spēju uzņemties dalībvalstu saistības, deputātus informēja Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departamenta direktore Veronika Erte.

Plānots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri šajā sanāksmē apstiprinās Eiropas Komisijas 26.septembra Pārraudzības ziņojumu, kurā rekomendēta Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana ES ar 2007. gada 1. janvāri. Dalībvalstu formālais lēmums par uzņemšanu tiks pieņemts šī gada 14. decembrī ES Padomes sanāksmes laikā Briselē.

Paredzams, ka sanāksmē ārlietu ministri atbalstīs arī aicinājumu Bulgārijai un Rumānijai izvirzīt savus kandidātus amatiem Eiropas Komisijā. Tāpat kā esošajām dalībvalstīm, arī abām jaunpienācējām ir tiesības uz ES komisāru amatiem.

Latvija paudusi atbalstu Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai ES, tomēr ar nosacījumu, ka abas valstis spējušas panākt progresu valsts reformās un ES likumdošanas ieviešanā.

Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās ES līgumus Latvija jau ratificējusi šī gada 26. janvārī.

Eksperti: Latvijas un Krievijas parakstītie līgumi, iespējams, veicinās arī politisko sadarbību

LETA  10/13/06     Latvijas un Krievijas noslēgtie līgumi par ekonomisko sadarbību un starpvaldību komisijas izveidi ir solis, lai veicinātu arī politisko sadarbību starp abām valstīm, uzskata ārlietu eksperti.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa sacīja, ka līgumi starp Latviju un Krieviju pirmām kārtām paredz sadarbību tieši ekonomiskajā jomā. Tai pašā laikā šīs vienošanās ir labs pamudinājums aktivizēt sadarbību arī citās jomās. Jāņem vērā arī ekonomiskās un politiskās jomas ciešā mijiedarbība, atzīmēja Ozoliņa.

Parakstītie līgumi parāda, ka Krievijai un Latvijai ir jāapstājas "kampaņā", kuru tā veic viena pret otru, sacīja politologs Kārlis Daukšts.

Līgumu parakstīšanu eksperts vērtē kā pirmo reālo politisko soli, ko valstis spērušas viena otrai pretim kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Krievija ir sapratusi, ka tai ir jāmēģina veicināt starptautiskā sadarbība ar citām valstīm.

Noslēgtie līgumi ir vērtējami kā ļoti pozitīva lieta, sacīja Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš. Līdz šim Latvijas un Krievijas attiecībās ir bijis ļoti maz sadarbības gan ekonomiskajā, gan politiskajā jomā.

Kalniņš pauda cerību, ka pēc līgumu parakstīšanas varētu sekot citi soļi, kas normalizētu abu valstu attiecības. Tāpat Latvijas Institūta vadītājs uzsvēra, ka līgumu parakstīšanā abas puses ir ieguldījušas savu labo gribu.

Ārpolitikas institūta pētnieks Ivars Indāns uzskata, ka līgumu noslēgšana ir pozitīvi vērtējams fakts, jo starp valstīm ir risinājies dialogs. Līgumu noslēgšana, pēc Indāna domām, liecina arī par politiskās gribas izpausmi.

Indāns noslēgtos līgumus vairāk vērtē kā politisku soli, jo Latvijas un Krievijas sadarbību ekonomikā vairāk nosaka mūsu valsts dalība Eiropas Savienībā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ģenerāldirektors Jānis Leja uzsver, ka jebkura vienošanās starp divām valstīm ir nozīmīgs solis uz priekšu.

"Latvijas un Krievijas vienošanās par ekonomisko sadarbību un starpvaldību komisijas veidošanu pauž abu pušu labo vēlmi uzlabot sadarbību un ir papildus motivējošs faktors Latvijas un Krievijas uzņēmēju sadarbības veicināšanai, intensīvākai tirdzniecības attīstībai. Pēdējo gadu laikā daudzu jautājumu risināšana virzījusies gausi, tomēr uzskatu, ka abas noslēgtās vienošanās spēs mainīt šo situāciju, ļaus efektīvāk risināt ekonomiskās sadarbības jautājumus, kas iepriekš bijuši "iesaldēti"," sacīja Leja.

Viņš pozitīvi vērtē to, ka ar ekonomiskās sadarbības vienošanos paredzēts attīstīt mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību, sadarbību starp tirdzniecības un rūpniecības kamerām un citām institūcijām. LTRK jau iepriekš pievērsusi uzmanību abu valstu uzņēmēju savstarpējo kontaktu apmaiņai un sadarbības veicināšanai. Leja pauda cerību, ka noslēgtā vienošanās sniegs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem.

Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP) piektdien Maskavā ar Krievijas ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministru Germanu Grefu parakstīja Latvijas un Krievijas valdību vienošanos par ekonomisko sadarbību.

Abu valstu ministri arī vienojušies par Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas izveidošanu ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā.

Valdībā un partijās un tiesu lietās…

Hronoloģija

Sandris Vanzovičs,  NRA  10/09/06

7. oktobris, vēlēšanas

7.00. Darbu sāk visi 953 vēlēšanu iecirkņi Latvijā, jau pirmajā stundā vēlēt ierodas 20 513 cilvēku jeb 1,42% visu balsstiesīgo. Paši pirmie vairākos vēlēšanu iecirkņos ir mednieki, ar savu kareivīgo izskatu nedaudz sabiedējot iecirkņu darbiniekus.

13.00. LETA sadarbībā ar biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultāti veiktā vēlētāju aptauja pie vēlēšanu iecirkņiem uzrāda pirmo pārsteigumu – apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) knapi pārsniedz piecu procentu barjeru. Šīs aptaujas priekšgalā turas TP, JL un ZZS.

22.00. Vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti, pēc rezultātu apkopošanas izrādās, ka vēlēšanās piedalījušies 901 776 pilsoņi jeb 62,28% no balsstiesīgajiem.

22.00. Aģentūras BNS un Latvijas TV ziņu dienesta aptauja uzrāda otro šīs dienas sensāciju – to provizoriskajos rezultātos otrajā vietā iekārtojies Saskaņas centrs (SC).

23.30. Pie LSDSP biroja durvīm smēķē dziedātājs Viktors Lapčenoks – arī viņš šīs partijas rindās kandidē vēlēšanās. Birojā sastopams LSDSP oficiālais vadītājs Guntars Jirgensons, kā arī virkne ierindas biedru. Visi rāmi un ar cerībām raugās TV ekrānā, kur tieši tobrīd tiek publiskoti balsošanas rezultāti no pirmajiem vēlēšanu iecirkņiem. Tie liecina, ka LSDSP ieguvusi 5,6% vēlētāju atbalstu, birojā atskan skaļš "Ir!" un daudz klusinātāks meldiņš "...uz to mums atkal jāiedzer..." Prieki gan bija īsi...

23.30. ZZS kandidāti un atbalstītāji skaļi uzgavilē par Latvijas futbola izlases negaidīto panākumu spēlē pret Islandi – 4:0!

23.35. Rezultāti rāda, ka JL varētu uzvarēt vēlēšanās. Reiterna namā vairākums jaunlaiciešu rātni sēž krēslos un cerīgi raugās LTV tiešraidi lielajā ekrānā. Partijas līderis Einars Repše, kā arī ģenerālsekretārs Edgars Jaunups gan vairāk ir zāles priekštelpā un ik pa laikam apspriežas. JL lokomotīvju – sieviešu, kas pirmsvēlēšanu periodā virzītas priekšplānā, rosīšanos tikpat kā nemana.

23.50. Pirmie oficiālie vēlēšanu rezultāti liecina, ka līderos ir izvirzījušies ZZS un TP, abas pārsniedzot 20% vēlētāju atbalstu. TP ierindas biedri, arī Andris Šķēle, rosās TP biroja pirmajā stāvā, vērojot rezultātu. A. Šķēle gandrīz to vien dara kā kārto lietas pa telefonu vai runā ar žurnālistiem. No citu acīm nostāk vairāki partijas cilvēki vēlēšanu nakti pavada arī partijas otrajā stāvā, aiz slēgtām durvīm.

24.00. ZZS premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, smaidīgs un tumšsarkanu rozi no rokām neizlaizdams, nemitīgi atbild uz žurnālistu jautājumiem, kuri pēc intervijas sastājušies garā rindā. Visapkārt valda līksmība, jo no pagastiem pienākošie pirmie vēlēšanu rezultāti liecina, ka ZZS pagaidām ir pārliecinoša līdere.

0.15. JL nometnē piesardzīgs klusums pie krietni patukšotiem galdiem. Reiterna nama kāpnēs sarunājas Artis Kampars ar Valdi Dombrovski, bet zālē čalo rēzeknieši Kārlis Šadurskis un Dans Titavs. Neviens no viņiem neklausās partijas vadoņa E. Repšes runu otrā zālē, lai gan tieši tobrīd V. Dombrovskis tiek oficiāli nominēts premjera amatam.

0.20. LTV tiešraidei var pat nogriezt skaņu – pēc Baibas Strautmanes skata vien var noteikt, kā vēlēšanās sokas JL. Ja žurnāliste atplaukst, tātad JL kādā vēlēšanu iecirknī ir uzvarējis...

0.25. LPP/LC svinību vietā viesnīcā Rīdzene optimismu nomaina samulsums, jo vēlēšanu apvienība no aptuveni 10% vēlētāju balsu, ko rādīja pirmie rezultāti un nobalsojušo aptaujas, vienubrīd nokrīt pat līdz 6% atzīmei, kas dažam liek noelsties "tikai seši procenti?" un apmainīties neizpratnes pilniem skatieniem. Mācītāju apvienošanās ar LC rezultāti ir redzami ne tikai reitingos – zālē vairāk manāmi ceļinieki (LPP droši vien devušies kārtot lietas), bet uz galda, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, bez minerālūdens manāms arī alus.

0.40. Dabas muzejā zaļzemnieki uzmanīgi seko vēlēšanu rezultātiem, pagaidām apvienība min uz pēdām TP, taču tie ir rezultāti no reģioniem. Žurnālisti spieto ap apvienības līderiem Augustu Brigmani un Mārtiņu Rozi. Līderu ir pamaz, žurnālistu – ļoti daudz, iespējams, tāpēc grādīgo dzērienu krājumi sāk strauji izsīkt.

1.10. PCTVL birojā Rūpniecības ielā gaisotne ir kā kapličā. Pie galda ar vēlēšanu rezultātiem vientuļi sēž Tatjana Ždanoka, bet otrā telpā Jakovs Pliners ar domubiedriem rīko kaut ko līdzīgu razborkai. Apgrūtināt tos ar sarunām kaut kā neceļas roka.

2.05. SC pulcēšanās vietā restorānā Arba valda līksmība, kas brīžiem pārvēršas par prastu dzertiņu. Kāds kungs sadomājies nezin ko, pāris citi kungi arī pārvērtējuši savu alkoholietilpību, un tā visa rezultātā pa gaisu iet rokas un šķīst glāzes. Kungs tiek izvests svaigā gaisā, taču nekādi nav piedabūjams gaidīt taksometru un doties mājup: viņš vēl labu laiku defilē pa Rātslaukumu. Augstāka ranga SC darboņi pie galdiem rāmi kavējas pārrunās. Šī ir viena no retajām reizēm, kad kopā iespējams redzēt tēvu un dēlu Rubikus.

2.15. Pie uzvarētājiem – uz TP biroju – ierodas kādreizējā Latvijas ceļa elite: Valdis Birkavs, Māris Gailis un Kārlis Leiškalns. Pēdējais šajās vēlēšanās arī pats startēja no TP saraksta, taču birojā ierodas tikai tagad. Ar viņiem kopā arī ar ceļiniekiem kādreiz saistītie – sabiedrisko attiecību speciālists Māris Mednis un Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.

2.45. TP birojā vēl manāms oranžo priekšsēdētājs Atis Slakteris, tomēr pamazām visi izklīst, kas gan neattiecas uz stipri pārpriecājušos TP zelta jaunatni. Taču viņiem viss vēl priekšā, tāpēc tas ir piedodami, savukārt TP spices vīriem priekšā smags darbs – koalīcijas un valdības veidošana.

Šķēle nepiedalīšoties sarunās

Liene Barisa,  NRA  10/09/06    Aigars Kalvītis uzskata, ka nav iemesla apšaubīt vēlētāju atbalstu šābrīža koalīcijai

Tautas partija ir uzvarējusi vēlēšanās, tāpēc diezgan droši var apgalvot, ka arī 9. Saeimā Ministru prezidents būs Aigars Kalvītis. Pirmajā dienā pēc vēlēšanām visnotaļ saspringtajā grafikā viņš atrada laiku arī sarunai ar Neatkarīgo.

– Ja arī nākamo valdību veidos līdzšinējās partijas, tad nākamajai koalīcijai būs 51 balss. Lai arī vairākums, praktiski tas ir minimālākais pārsvars. Vai šādu koalīciju varēs uzskatīt par stabilu, vai tomēr ir jāmeklē arī citi partneri, piemēram, tēvzemieši?

– Pirmām kārtām es domāju ka šis ir drošs vairākums, bet vai varētu vērtēt, vai piesaistīt vēl kādu, vispirms ir jāizrunājas ar partneriem – lai saprastu, kādu ideoloģiju viņi pārstāv, kas ir viņu mērķi, vai viņi ir gatavi strādāt, vai nav gatavi strādāt. Un tad jau arī būs redzams. Bet nu 51% jau dod garantiju, ka šī koalīcija izveidos valdību.

– Bet vai jums ar TB/LNNK vai arī JL jau ir bijušas sarunas par iesaistīšanos koalīcijā?

– Nē, nē, nē. Mēs, koalīcijas partijas, esam norunājušas tikties koalīcijas padomes sēdē un tad arī vienoties par turpmāko rīcību.

– JL ir izrādījis iniciatīvu un paziņojis, ka vēlētos veidot valdību kopā ar ZZS un TP. Cik iespējama šāda kombinācija un vai būtu gatavs vadīt šādu valdību?

– Nu ziniet. Es vēlreiz atkārtoju, ka Latvijas sabiedrība vēlēšanās ir vairākumā atbalstījusi esošo koalīciju, kas nozīmē, ka kodolu pie mums veidos esošā koalīcija.

– Bet kā tādā gadījumā jūs vērtējat šādu JL zināmā mērā pat elastīgu attieksmi, jo līdz šim, pirms vēlēšanām, šī partija visas trīs partijas, ka šobrīd ir koalīcijā, uzskatīja par tādām, ar kurām nav iespējams sadarboties.

– Man ir grūti pateikt, kādu mērķu vadīti viņi to dara, droši vien kaut kādā veidā parādot, ka viņi kā lielāka partija varētu būt labāks partneris nekā divas mazas partijas. Droši vien tā ir viņu kaut kāda stratēģija. Bet to jau var tikai viņi paši komentēt. Tajā pašā laikā skaidrs, ka mums nav nekāda iemesla apšaubīt vēlētāju atbalstu šobrīd esošajai koalīcijai.

– Ja būs šī koalīcija – it kā partijas tās pašas, bet spēku samērs mainās un līdz ar to arī ietekme valdībā. Kas varētu mainīties?

– Pie tā mēs strādāsim. Meklēsim profesionālākos ministrus un tā tālāk. Bet tas ir nākotnes jautājums. Ir jāvirzās pakāpeniski uz priekšu.

– Pirms tam LPP minēja, arī ZZS ir teikusi, ka varētu būt jaunas ministrijas – Būvniecības ministrija, Sporta ministrija.

– Šobrīd neapsveru šādu iespēju.

– Vēlēšanu naktī nevarēja neievērot Andra Šķēles aktīvo rosīšanos TP birojā – kāda būs Šķēles loma koalīcijas veidošanā?

– Tautas partijas valde jau pirms vēlēšanām ir nozīmējusi sarunu grupu, un tikai sarunu grupa piedalīsies sarunās. Šajā grupā ietilpst priekšsēdētājs Atis Slakteris, es, Vineta Muižniece, Gundars Bērziņš, Jānis Lagzdiņš un Artis Pabriks.

– Tātad Andris Šķēle joprojām ir ierindas biedrs?

– Jā!

– Šajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir bijusi viszemākā, un sociologi min, ka tas iespējams arī tāpēc, ka cilvēki vīlušies esošajā varā. Vai šajā gadījumā Tautas partijas vadītā valdība, arī nav zināmā mērā atbildīga?

– To nekādā veidā nevar saistīt ar šādiem apgalvojumiem. Tās ir pilnīgi aplamas spekulācijas. Un šī aktivitāte ir tāpat daudz augstāka, kā tas ir Eiropas valstīs. Tā ka runāt, ka te ir kaut kāda traģēdija, ka atnāk 62 procenti vēlētāju, nevar. Es teiktu, ka tas ir normāls rezultāts.

Koalīcija grib iztikt bez Jaunā laika

Diena  10/09/06     Labējo iegūtais vietu skaits Saeimā ļauj gan izveidot pārliecinošu vairākuma valdību, gan strādāt iepriekšējā sastāvā.

Iespējamās koalīcijas

TP (23) + ZZS (18) + LPP (10) = 51 balss

TP (23) + ZZS (18) + LPP (10) + TB/LNNK (8) = 59 balsis

TP (23) + ZZS (18) + JL (18) = 59 balsis

TP (23) + ZZS (18) + JL (18) + TB/LNNK (8) = 67 balsis

TP (23) + ZZS (18) + JL (18) + LPP (10) + TB/LNNK (8) = 77 balsis

Kāda būtu iespējamākā un kāda vēlamākā koalīcija?

Aigars Freimanis, sociologs:

TP, ZZS un LPP/LC koalīcija, piesaistot TB/LNNK, šķiet pašsaprotamākā un vienkāršākā. Taču es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka TP diez vai gribētu situāciju, kāda ir šobrīd, atstāt neizmantotu. TP tik fantastiskā situācijā nekad nav atradusies, tā var mēģināt manipulēt ar partneriem un gūt maksimālu labumu. Tajā skaitā TP var dot zīmes, ka var piesaistīt citus, pirmām kārtām JL. Nav šaubu, ka pašlaik JL tiek skatīti kā pirmie kandidāti uz opozīciju. Iespēja, ka TP, ZZS, JL veido koalīciju, mazliet eksotiski izklausās, man liekas, ka tā nebūs stabila, četrus gadus darboties spējīga. JL var būt valdībā, ja ir TP partneris, kas ļauj manipulēt ar citu interesēm. Nav liela iespēja, ka Saskaņas centrs ienāks valdībā.

Ojārs Kehris, ekonomistu apvienības 2010 prezidents:

Kalvītim ir milzīgas iespējas veidot valdību. Tagad viss atkarīgs no tā, vai viņam pietiks spēka, vīzijas un patstāvības izveidot ilgtspējīgu valdību četriem gadiem. TP, ZZS un LPP koalīcija ir visvienkāršāk izveidojamā, taču tā būtu nestabila, ņemot vērā, piemēram, ZZS sastāvu. Otrs variants ir pielikt vairāk laika koalīcijas veidošanā un runāt ar JL. Tad, ja gan TP, gan JL atzītu savas kļūdas un tām pievienotos ZZS — tā būtu izturīga koalīcija. No ilgtermiņa viedokļa būtu labi, ja JL būtu koalīcijā. Taču ar nosacījumu, ja partijas spēj godīgi izrunāties un ir gatavas darbam četrus gadus. Ja JL nepievienojas koalīcijai, tad būs konstruktīva opozīcija. LPP/LC nebūs tik izšķiroša nozīme, jo vēlēšanās bija piektie. Kalvītim vajadzētu sevi parādīt ne vien kā partijas līderim, bet arī valstsvīram. Ja visas labējās partijas izveidotu koalīciju, tad tas vezums ārkārtīgi lēni kustētos.

Lolita Čigāne, sabiedriskās politikas centra Providus pētniece:

Visdrīzākais, jaunās valdības kodolu veidos TP, ZZS un LPP/LC. Ja viņi grib ilglaicīgu koalīciju, tad pietrūks balsu. Šobrīd ticami liekas, ka viņi varētu vienoties ar TB/LNNK. Ja neizdodas ar TB/LNNK, ir iespēja piepirkt kādu klāt Saskaņas centra balsis. Kopumā Saskaņas centrs būtu riskants labējām partijām. Par spīti tam, ka salīdzinoši liela daļa vēlētāju izteikusi atbalstu JL, minētajā partiju kodolā būs spēcīga vēlme nestrādāt ar JL. Šīs trīs partijas ir pierādījušas, ka sastrādājas ļoti labi, veiksmīgi kārto jautājumus, viens otra lietās neiejaucas. Vēlamā koalīcija būtu TP premjera vadībā ar JL un ZZS, ja iespējams, bez LPP/LC. Vispusīgai attīstībai šī būtu daudz vēlamāka koalīcija. Lielā labējo partiju koalīcija būtu problemātiska, jo tām būtu pārāk daudz interešu.

Koalīcija premjera amatam izvirza Kalvīti

LETA   10/09/06    Līdzšinējās valdības koalīcijas partijas šodien vienojušās Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzīt Aigaru Kalvīti (TP). Par jaunās valdības veidošanu tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Pašreizējās koalīcijas partijas vienojušās, ka arī turpmāk Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienība veidos valdības kodolu, žurnālistus informēja partiju vadītāji.

"Koalīcijas padomes sēdē es paziņoju, ka ZZS un partija "Latvijai un Ventspilij" izvirza Ministru prezidenta amatam Aigaru Kalvīti," pēc sēdes žurnālistiem teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

LPP priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka katrai Saeimā ievēlētajai partijai ir tiesības cīnīties par savu vēlētāju interešu aizstāvību un koalīcijai jārunā par sadarbību ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. "Sarunas vēl nenozīmē kādas partijas pieaicināšanu darbā koalīcijā," teica TP priekšsēdētājs Atis Slakteris. Sarunās varētu kļūt skaidrs, kādu devumu nākamās valdības darbā varētu sniegt katra partija.

Trešdien, 11.oktobrī, paredzētas Kalvīša un koalīcijas partiju pārstāvju sarunas ar partiju "Jaunais laiks" (JL), bet ceturtdien, 12.oktobrī, - ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). Tad būšot skaidrs, vai arī šīs partijas piedalīsies nākamās valdības darbā.

Koalīcijas partijas vienojušās arī sākt darbu ar jauno valdības deklarāciju un deleģējušas savus pārstāvjus darba grupai.

"Mēs darīsim visu, lai jau savas darbības otrajā nedēļā 9.Saeima varētu apstiprināt jauno valdību," uzsvēra Šlesers.

Pašreizējās koalīcijas partijas - TP, ZZS un LPP/LC - 9.Saeimas vēlēšanās kopā ieguvušas 51 mandātu.

Tomēr, lai vēl vairāk nostiprinātu koalīcijas pozīciju, Kalvītis solījis veikt pārrunas nolūkā pieaicināt ceturto partneri, kas varētu būt astoņas deputātu vietas ieguvusī TB/LNNK.

Jau ziņots, ka TP ieguvusi 23 deputātu vietas, ZZS un JL - pa 18, apvienība "Saskaņas centrs" - 17, LPP/LC - desmit, TB/LNNK - astoņas, apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - sešas deputātu vietas.

Lembergs prezidentei pārmet sadarbību ar sorosiešiem

Diena  10/10/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ir pašā priekšgalā destruktīvajiem spēkiem jeb sorosiešiem, kas priekšvēlēšanu laikā cīnījās pret Tautas partiju (TP), Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un Latvijas Pirmo partiju (LPP) un viņu spēju sastrādāties valdībā. Tā 9. oktobrī prezidentei pārmetis Ventspils domespriekšsēdētājs, ZZS premjera kandidāts Aivars  Lembergs.

Valsts prezidente patlaban atrodas vizītē Čehijā, bet viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga saka: katram ir tiesības uz viedokli, taču prezidente savas darbības laikā ir pierādījusi savu neitralitāti. "Mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pēdējā nedēļā ļoti aktīvi piedalījās priekšvēlēšanu kampaņā, kas bija vērsta gan pret ZZS, gan mani personīgi. Līdz ar to viņa pārkāpa Satversmi," komentējis A. Lembergs. Viņš jau vēlēšanu naktī pārmeta prezidentei neitralitātes trūkumu un piedalīšanos priekšvēlēšanu aģitācijā. Tas zīmējās uz prezidentes izteikumiem, ka smagos noziegumos apsūdzēto A. Lembergu viņa premjera amatā varētu aicināt vien tad, ja ZZS iegūst 51 balsi Saeimā. A. Lembergs toties uzskata, ka "prezidente tika izmantota kā pēdējais trumpis" un "ja tā nebūtu bijis, tad ZZS rezultāti vēlēšanās noteikti būtu labāki".

"Soross, iztērējot divus miljonus dolāru, šīs vēlēšanas ir zaudējis," rezumē jis A. Lembergs, par sorosiešiem saucot arī Ģenerālprokuratūru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. "Kas attiecas uz valdības veidošanu, prezidente vienmēr ir konsultējusies ar visām partijām," akcentēja A. Rozenberga, apgalvojot, ka to noteikti būs pamanījuši tie valsts iedzīvotāji, kas rūpīgi un objektīvi seko līdzi V.Vīķes–Freibergas darbam.

ES naudu izmanto vēlēšanu kampaņai

NRA  10/10/06    Sorosa fonda sadarbības partnere Sabiedrība par atklātību Delna no Eiropas Komisijas (EK) saņemto naudu, kas atbilstīgi EK norādēm bija paredzēta sabiedrības informēšanai par cilvēka tiesībām vēlēšanu laikā, izmantojusi citiem mērķiem – interneta mājaslapas izveidei, kurā tiek veikta priekšvēlēšanu aģitācija. To var secināt, salīdzinot Delnas īstenoto priekšvēlēšanu produktu – mājaslapu www.balsogudri.lv – ar EK Brīvības, drošības un tiesiskuma ģenerāldirektorāta izstrādātajiem atbalsta programmas nosacījumiem ES jauno dalībvalstu nevalstiskajām organizācijām (NVO). Šāda Delnas rīcība nākotnē varē tu pat radīt grūtības citām Latvijā reģistrētajām NVO iegūt līdzekļus no EK.

Delnas izveidotajā balsogudri.lv netiek slēpts, ka projekts izmaksājis 103 000 latu no EK līdzekļiem, piebilstot, ka Delnas viedoklis "nevar tikt uzskatīts par ES oficiālo viedokli". Neraugoties uz šo piebildi, iznāk, ka Brisele finansiāli ir atbalstījusi Delnas politiskās simpātijas. Mājaslapā dotas deputātu kandidātu biogrāfijas un atlasīti, pēc Delnas domām, Latvijā lielākie skandāli. Gan par kandidātiem, gan skandāliem lapas apmeklētāji var balsot, izvēloties vienu no diviem simboliem – tīras vai piekakātas autiņbiksītes. Skandāli acīm redzami atlasīti atbilstoši jau iepriekš zināmajai sorosiešu pārstāvju nostājai – visas kandidējošās partijas ir sliktas, vienīgā daudzmaz tīrā (mazākais ļaunums) ir Jaunais laiks (JL).

Piemēram, Delna atlasījusi deviņus skandālus, kuri saucas: "Jaunā centra" kukuļotāji, Latvenergo 3 miljoni, Repšes darījumi, Digitālgeita – vērienīgākā afēra, kas neizdevās, Pedofilijas skandāls, Mottes dzīvokļu lieta, "Jūrmalgeita", Pietkevičs kā skandāls – aktīvais likumu grozītājs, Neuzņemas atbildību par pusaudzes nāvi. Delna nav minējusi daudzus citus skandālus, bet acīm redzami aizmirsti ir tie, kuri skar partiju JL – piemēram, Rēzeknes gaļas kombināta "mazo burtnīciņu" lietu, JL ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa lēmumus Eiropas struktūrfondu sadalē saviem partijas biedriem, JL premjera Einara Repšes steigā noslēgto mierizlīgumu ar TeliaSonera u. c. Lai arī skandālu sarakstā ir ierindoti "Repšes darījumi", anotācijā lasītājam dots nepārprotams mājiens, ka tas patiesībā nav nekāds skandāls: "Jaunā laika līdera Einara Repšes darījumus ar nekustamo īpašumu nevar ierindot vienā rindā ar korupcijas skandāliem. Ir citu partiju vēlēšanu līderi, kuru ienākumu deklarācijās ir summas ar lielākām nullēm un būtu pelnījušas nopietnu uzmanību."

Līdzīgas atrunas, ka "tur jau nekā slikta nav", atrodamas arī pie skandālos ierauto JL deputātu kandidātu biogrāfijām. Turpretim citiem politiķiem kritika netiek taupīta. Cita starpā balsogudri.lv atrodama arī klaja dezinformācija: "Mūsu ieceltie 100 priekšstāvji Saeimā tērēs mūsu kopīgi nopelnīto naudu, kas pārsniedz 3 miljardus latu gadā." Kā zināms, Saeima valsts naudu tērē tikai deputātu un personāla darba algām, darbības nodrošināšanai un ēkas uzturēšanai. Saeimas izdevumi šogad ir 10,6 miljoni latu.

Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis noraidīja pārmetumus subjektīvismā, apgalvojot, ka mājaslapā arī JL saņēmis "vērtējumu no pretkorupcijas perspektīvas". R. Putnis skaidroja, ka "projekta mērķis ir veicināt vēlētāju līdzdalību un izvēles atbildīgumu Saeimas vēlēšanās, to panākot ar vēlētāju izglītošanu par viņu tiesībām vēlēt, piedāvājot informāciju un analīzi par partiju un kandidātu darbības pagātni un fonu, kā arī par ieguldījumu korupcijas novēršanā un apkarošanā".

Zināmi gandrīz visi 9.Saeimas deputāti

LETA  10/10/06    Provizoriskie rezultāti liecina, ka gandrīz pilnībā ir noskaidrojies 9.Saeimas sastāvs.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošajiem provizoriskajiem rezultātiem no Tautas partijas (TP) Vidzemes apgabalā ievēlēts Aigars Kalvītis, Helēna Demakova, Gundars Bērziņš, Aigars Štokenbergs, Artis Pabriks, Raimonds Pauls, Māris Kučinskis un Vents Armands Krauklis.

No Rīgas apgabala ievēlēts Mareks Segliņš, Vineta Muižniece, Oskars Spurdziņš un Juris Dalbiņš. No Kurzemes apgabala ievēlēts Jānis Lagzdiņš, Aija Barča, Māris Ārbergs un Uldis Briedis. No Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēts Atis Slakteris, Dzintars Ābiķis, Leons Līdums un Imants Valers, savukārt no Latgales ievēlēts Jānis Klaužs, Anta Rugāte un Jānis Eglītis. Kopumā TP 9.Saeimā būs 23 mandāti.

No "Saskaņas centra" (SC) nākamajā Saeimā strādās Nils Ušakovs, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Artūrs Rubiks, Sergejs Mirskis, Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Aleksejs Vidavskis, Aleksandrs Golubovs, Martijans Bekasovs, Oļegs Deņisovs un Igors Solovjovs.

Patlaban zināms, ka no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" (LPP/LC) vēlēšanu apvienības 9.Saeimā iekļuvuši Inese un Ainārs Šleseri, kā arī Ainars Baštiks, Andris Bērziņš, Karina Pētersone, Ivars Godmanis, Vitālijs Aizbalts, Anatolijs Mackevičs, Jānis Dukšinskis un Dzintars Jaundžeikars.

No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ievēlēti Augusts Brigmanis, Visvaldis Lācis, Baiba Rivža, Guntis Blumbergs, Mārtiņš Roze, Andris Bērziņš, Ingmārs Līdaka, Gundars Daudze, Indulis Emsis, Staņislavs Šķesters, Jānis Strazdiņš, Raimonds Vējonis, Viktors Ščerbatihs, Dagnija Staķe, Pēteris Hanka.

Iespējams, no ZZS ievēlēts varētu būt arī Vilnis Edvīns Bresis. Joprojām nav zināms, vai 9.Saeimā ir ievēlēta Ingrīda Ūdre. Viņa Rīgas, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes vēlēšanu apgabalos ieņem pēdējo vietu, un zināms, ka arī Latgalē, kur Ūdre startēja ar pirmo numuru, viņa saņēmusi daudzus svītrojumus. ZZS nākamajā Saeimā būs 18 mandāti.

Partijai "Jaunais laiks" (JL) no Rīgas vēlēšanu apgabala deputāta mandātu saņems Ilma Čepāne, Linda Mūrniece, Solvita Āboltiņa, Inguna Rībena un Kārlis Šadurskis. No Vidzemes vēlēšanu apgabala par deputātiem varētu kļūt Sandra Kalniete, Ina Druviete, Ausma Kantāne, Krišjānis Kariņš, Ainārs Latkovskis un Einars Repše, kurš ir līderis visvairāk svītroto 9.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā starp visām partijām.

No Latgales vēlēšanu apgabala varētu būt ievēlēta Sarmīte Ķikuste. No Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēti Dzintars Zaķis, Artis Kampars un Jānis Reirs. No Kurzemes vēlēšanu apgabala Saeimas deputātu mandātus varētu saņemt Ingrīda Circene, Silva Bendrāte un Uldis Grava.

No apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 9.Saeimā varētu būt ievēlēts Māris Grīnblats, Juris Dobelis, Dzintars Rasnačs, Anna Seile, Imants Kalniņš, Pēteris Tabūns un Gunārs Laicāns. No Latgales vēlēšanu apgabala, iespējams, ievēlēts Juris Boldāns. Pagaidām nav īstas skaidrības, vai Saeimā varētu iekļūt partijas priekšsēdētājs Jānis Straume, kurš pagaidām ir "pirmais aiz svītras" Kurzemes vēlēšanu apgabalā.

Savukārt par apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" sešām deputāta vietām ir zināms, ka varētu būt ievēlēts Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs, Andrejs Kozlovs, Miroslavs Mitrofanovs un Juris Sokolovskis, bet no Vidzemes vēlēšanu apgabala deputātu mandātu varētu saņemt Andris Tolmočovs vai Nikolajs Kabanovs.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija ir provizoriskie rezultāti, bet Centrālā vēlēšanu komisija parlamentā iekļuvušos deputātus nosauks trīs nedēļu laikā.

Kā ziņots, TP, par kuru nobalsoja 19,49% vēlētāju, ieguvusi 23 deputātu vietas. ZZS, par kuru nobalsoja 16,69% vēlētāju, saņems 18 deputātu mandātus. Arī JL, par kuru nobalsoja 16,38% vēlētāju, saņems 18 deputātu mandātus.

SC, par kuru nobalsoja 14,42% vēlētāju, pienākas 17 deputātu vietas.

LPP/LC, par kuru nobalsoja 8,59% vēlētāju, saņems desmit deputātu mandātus, apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kas saņēmusi 6,95% vēlētāju atbalstu, iegūs astoņas deputātu vietas, bet apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", par kuru nobalsoja 6,02% vēlētāju, - sešas deputātu vietas.

Visaktīvāk ar plusiem atbalsta Kalvīti, visvairāk no sarakstiem svītro Ūdri un Repši

DELFI  10/10/06     Vēlētāji 9.Saeimas vēlēšanās ar plusiem visaktīvāk atbalstījuši pašreizējo premjeru Aigaru Kalvīti, JL prezidenta amata kandidāti Sandru Kalnieti un arī LPP/LC līderi Aināru Šleseru. Savukārt visvairāk izsvītrotie bija pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un JL dibinātājs Einars Repše. Aktīvi tika izsvītroti arī Raimonds Pauls un Ivars Godmanis, liecina provizoriskie CVK dati.

CVK gan uzsver, ka tie pagaidām ir provizoriskie dati, vēl nav datu par Rīgas un Daugavpils balsojumu, Limbažu rajona un Ludzas rajona balsojumu.

Tautas partijas vēlētāju vidū absolūtais līderis pēc plusiem ir pašreizējais premjers Aigars Kalvītis, kurš saņēmis visvairāk plusu visos rajonos un pilsētās, kopumā 55 378 plusus. Savukārt visvairāk no TP saraksta tika svītrots Raimonds Pauls, kurš no rajoniem, kur viņš bija visvairāk izsvītrotais, saņēmis 3 633 svītrojumus.

No ZZS vēlētājiem Mārtiņš Roze rajonos un pilsētās, kurās viņš bija pirmais atbalstītais kandidāts, saņēmis 9514 plusus, Ingmars Līdaka šādos rajonos un pilsētās saņēmis 4781 plusu, bet Indulis Emsis – 2093 plusus. Savukārt Ingrīda Ūdre saņēmusi visvairāk svītrojumu no ZZS vēlētājiem visos saskaitītajos rajonos un pilsētās, kopumā viņu izsvītroja 19 534 vēlētāji.

"Jaunā Laika" vēlētāji lielā vienprātībā visvairāk atbalstījuši Sandru Kalnieti, kas visos rajonos un pilsētās saņēma visvairāk plusu – kopumā 40 783, savukārt Einars Repše bija visvairāk izsvītrotais deputātu kandidāts visos rajonos un pilsētas, kopumā saņemot 21 104 svītrojumus.

LPP/LC vēlētāji vairākos rajonos visvairāk svītrojuši Ivaru Godmani, kurš kā pirmais izsvītrotais kopumā saņēmis 2670 svītrojumus. Savukārt visbiežāk plusus saņēmis Ainārs Šlesers, kurš kopumā ka pirmais vēlētāju atbalstītais saņēmis 15 409 plusus.

"Saskaņas centra" vēlētāju vidū visvairāk plusus kā pirmais sarakstā atbalstītais saņēmis Sergejs Dolgopolovs - 4536, Aleksandrs Mirksis – 2180 un Artūrs Rubiks - 1839, kas saņēmis arī visvairāk svītrojumu, tajos rajonos un pilsētās, kur viņu svītroja visvairāk kopumā saņēmis 485 svītrojumus.

Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK vēlētāji visbiežāk atbalstīja Juri Dobeli, kurš saņēmis visvairāk plusus vairākos rajonos un kopumā no šiem rajoniem un pilsētām saņēmis 6106 plusus. Savukārt visvairāk svītrotais bija Jānis Straume, kurš no pilsētām un rajoniem, kur viņš bija izsvītrošanas līderis, saņēmis 2944 svītrojumus.

"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" vēlētāji visvairāk atbalstīja saraksta līderi Jakovu Plineru, kas saņēmis visvairāk plusu gandrīz visos rajonos un pilsētās, kopumā 4823 plusus. Savukārt izteikta līdera pēc izsvītrojumiem PCTVL nav, un kopumā PCTVL vēlētāji deputātu kandidātus no saraksta svītrojuši maz.

Visvairāk plusu un mīnusu saņēmušie kandidāti no katras partijas katrā rajonā un pilsētās

 Jauni materiāli Lemberga lietā

Baiba Rulle,  Diena  10/11/06    Ģenerālprokuratūra smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā no Šveices kolēģiem saņēmusi otru daļu dokumentu, kas tika sagatavoti tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros un kuru izdošanas likumību Latvijas tiesībsargiem apstrīdēja ar A.Lemberga vārdu, iespējams, saistīti advokāti Šveicē. Tādējādi prokuratūra ir guvusi jaunus papildu dokumentus un liecības, kas palīdzēs šīs krimināllietas virzībai, Dienai otrdien apstiprināja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Šveicē vēl atrodas trešā šīs valsts tiesībsargu sagatavotā dokumentu daļa, par kuru izdošanu prokuratūra tiesājas Šveicē. J.Maizītis atteicās prognozēt, kad prokuratūra saņems atlikušos dokumentus un kad A.Lemberga lieta tiks nodota tiesai. "Man šobrīd ir grūti izteikt kādu konkrētu prognozi," uzsvēra J.Maizītis.

J.Maizītis stingri noraidīja aizkulišu runas, ka, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus (ZZS palielinājusi īpatsvaru Saeimā, un tās premjera kandidāts A.Lembergs piedalās valdības veidošanas sarunās), prokuratūra atslābs Ventspils mēra lietā. "Mūsu likums nosaka, ka izmeklēšanai jābūt neatkarīgai, un to nevar un nedrīkst ietekmēt vēlēšanas un to rezultāti. Tā kā nekāda atslābuma nebūs ne šajā, ne citā prokuratūras darbā," teica J.Maizītis.

Ventspils mēram, kā zināms, jūlijā vidū Ģenerālprokuratūra uzrādīja smagu apsūdzību trijās daļās. Pirmā izvirzīta par vairākkārtīgu kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, kas izdarīta 1993.—1995.gadā, kad viņš kā kukuli pieņēmis Šveices kompānijas Multinord AG (viena no a/s Kālija parks dibinātājām) akcijas un dividendes. Otrā saistīta ar naudas līdzekļu legalizēšanu, no Kālija parka pieņemot uzlabojumus īpašumam O.Vācieša ielā Rīgā. Savukārt trešā — par atkārtotu nonākšanu valsts amatpersonai aizliegtā interešu konfliktā, 2003.gada 18.aprīlī izsniedzot vides aizsardzības licences papildinājumu a/s Kālija parks, kurā ir slēpts dalībnieks.

A.Lembergs apsūdzības kategoriski noraidījis sev raksturīgajā kaismīga argumentētāja stilā. Kritisks A.Lembergs ir arī pret J.Maizīti. Otrdien intervijā Latvijas radio, trīs reizes taujāts, vai viņš uzskata, ka J.Maizītis jānomaina, no konkrētas atbildes A.Lembergs izvairījās, tā vietā norādot, ka pārbaudi par J.Maizīša atbilstību amatam var ierosināt Augstākā tiesa (AT). Jautāts, vai viņš vērsīsies AT ar iesniegumu, A.Lembergs atcirta: "Kā es gribu, tā es darīšu." Ģenerālprokurors amatā tika pārvēlēts pērn.

Tiesiskās palīdzības lūgumu Šveicei Ģenerālprokuratūra nosūtīja 2003.gada novembrī. Pēc apsūdzības uzrādīšanas tiesībsargi A.Lemberga mājās un birojos (Ventspilī un Rīgā) veikuši kratīšanu, arestēta daļa Ventspils mēra mantas, arī īpašumi, kas norakstīti bērniem.

Viedoklis: Moris savu izdarījis...

Kārlis Streips  10/11/06    Cik interesanti. Daudzu mēnešu garumā Latvijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji locījās kā vien prazdami, skaidrojot, kāpēc gan viņi premjerministra amatā vēlas redzēt smagos kriminālnoziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu. Izrādās, ka nemaz tik karsta šī vēlme nebija — nepagāja ne 48 stundas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, un ZZS jau laimīgi ziņoja, ka, protams, nākamais premjerministrs būs Aigars Kalvītis.

ZZS vadonis Augusts Brigmanis šo pārliecību centās pasniegt kā lielu pārsteigumu, bet pārsteigums tas nebija — doma par Lemberga izvirzīšanu augstajam amatam bija smieklīga pašā sākumā, un tā bija tikpat smieklīga arī pēc vēlēšanām. Tiesa, Ventspils boss piedalās sarunās par valdības veidošanu — kā nekā viņa vadītā partija «Latvijai un Ventspilij» vēlēšanās piedalījās vienā sarakstā ar «zaļajiem zemniekiem», taču ar to arī viss it kā ir pateikts. Lembergs varēs atgriezties savā Ventspilī padomāt, kāpēc par viņa pārstāvēto sarakstu pat Ventspilī un rajonā balsoja krietni mazāk nekā puse vēlētāju, un gaidīt tiesu. Moris savu ir izdarījis, moris var iet.

Vēl šajās dienās kļuvis zināms, ka no amata aiziet pošas Tautas partijas (TP) «neatkarīgās» priekšvēlēšanu televīzijas klipu kampaņas organizētājs, Latvijas premjerministra līdzšinējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks. Viņš svētulīgi paziņojis, ka nevēlas «mest ēnu» uz valdības darbu. Pie šīs pārliecības Liepnieks gan būtu varējis nonākt krietni agrāk, piemēram, laikā, kad viņš «amata apvienošanas kārtībā» vienlaikus vadīja Ministru prezidenta biroju un organizēja savas un premjera partijas pārstāvju slavināšanu televīzijā. Nebūtu neiespējami turklāt domāt, ka Liepnieka «ēna» drīzāk saistās nevis ar televīzijas reklāmām (kā nekā TP pārstāvji pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām skaidri pateica, ka kampaņa varbūt bija amorāla, taču tas nekas, jo morālei ar likumu nav nekāda sakara), bet gan ar biezajiem mākoņiem, kādi velkas pāri skandalozā digitalizācijas projekta organizētājiem. Kā ziņots medijos, Liepnieks, lai gan pats sakās to neatceramies (īsa gan atmiņa), kādreiz bija augsti stāvoša amatpersona kādā ar digitalizācijas procesu cieši saistītā uzņēmumā — «Gedney Purcel Ventures, Ltd.». Arī šajā gadījumā moris savu ir izdarījis, moris var iet. Arī šajā gadījumā ir pilnīgi iespējams, ka sekos tiesu darbi.

Abu šo partiju izturēšanās skaidri apliecina Latvijas politikā valdošo pārliecību — priekšvēlēšanu kampaņas laikā var darīt jebko, nekādas īsti paliekošas sekas no tā nebūs, un pēc tam mierīgi var tautai skatīties acīs un pateikt, ka tā tas nemaz nebija domāts. Atliek cerības likt uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jācer, ka tas tomēr nolems, ka Liepnieka «neatkarīgā» kampaņa bija Tautas partijas oficiālās kampaņas sastāvdaļa un piespriedīs attiecīgu sodu. Otru «neatkarīgo» kampaņu, protams, veica reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, taču te jautājums tomēr ir cits, jo viņējā ir privāta firma, nevis premjerministra birojs. Turklāt «trešo personu» kampaņas arī citur pasaulē nav nekas nezināms — lasītāji, piemēram, zinās, ka ASV laikā pirms 2004. gada prezidenta vēlēšanām Latvijā pazīstamais miljardieris Džordžs Soross izdeva ļoti daudz naudas, cenšoties panākt ASV prezidenta Džordža Buša neievēlēšanu. Taču Amerikā būtu neiedomājami prezidenta Buša biroja vadītājam «brīvajā laikā» organizēt reklāmas kampaņu sava priekšnieka partijas slavināšanai.

Valdošās koalīcijas paziņojums, ka būtībā tā turpinās darbu tāpat kā iepriekš, tikai droši vien ar «tēvzemiešu» iesaistīšanu valdībā, līdz minimumam samazina iespēju, ka politikāņi aizvērs to robu likumos, kas pieļāva minēto «neatkarīgo» kampaņu. Tā ir pārāk izdevīga sprauga, lai kāds caur to negribētu spraukties, lai gan jāatzīst, ka citas partijas, arī «zaļie zemnieki», šoreiz bija godīgi un tā nedarīja.

Jautājums tomēr skatāms plašākā diapazonā, runa ir par visnotaļ izšķirošu cīņu ap Latvijas nākotni. Vienā pusē stāv tie, kam patīk neskaidrība likumos un darbu veikšana lielākoties aizkulisēs. Otrā pusē stāv tie, kas tomēr uzskata, ka arī politika var būt godīgs un atklāts process. Acīs krīt arvien histēriskākā kampaņa, kādu tā dēvētās «Ventspils intereses» un tās kabatas avīzes Rīgā veic pret ««sorosiešu» ietekmi» Latvijā, bļaustīšanās nu jau aizgājusi tik tālu, ka blakus ventspilnieku allaž nicinātajai «Delnai», pētījumu centram «Providus», laikrakstam «Diena», Latvijas Televīzijas «Panorāmai» un Sorosa fondam Latvijā nu jau ierindota arī Valsts prezidente, Ģenerālprokuratūra un KNAB. Citiem vārdiem sakot, ventspilnieki vēršas pret visiem tiem, kas skaļi runā par to, ka normālā valstī nevar būt sīka impērija, kura cenšas diktēt noteikumus, bet par sevi atklāt nevēlas neko. Īpašuma tiesības Ventspils dažādajos uzņēmumos ir lieta, kura noteikti ir interesanta visām minētajām «sorosiešu» instancēm, savukārt ventspilnieku interesēs noteikti ir samazināt šo instanču lomu, lai arī šajā ziņā viņi varētu saimniekot tāpat vien tālāk — viens ofšors pēc nākamā, patvaļīga pieeja likumam (tā dēvētā «Ojāra Grinberga epopeja» bija tikai viens piemērs) u. tml. 

Valdošās koalīcijas atjaunošana amatā pati par sevi nav nekas slikts. Valdība pēdējos gados valsti ir vadījusi prasmīgi, premjerministra Kalvīša solītie «septiņi treknie gadi» nav nereāli, ar ievērojamiem izņēmumiem ministri bijuši profesionāli un spējīgi. Taču valdības darbā būtu stipri vairāk jāievēro Tautas partijas runas vīru nonicinātā morāle. Uz Ministru kabineta sēžu zāles sienas iegravētajā tekstā lasāmi vārdi «Viens likums, viena taisnība visiem». Tur nav rakstīts: «Viens brīvi interpretējams likums un taisnība savējiem.»

Visticamāk, Ingrīda Ūdre nav iekļuvusi 9.Saeimā

LETA  10/11/06    Visticamāk, ka parlamenta priekšsēdētāja un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītāja Ingrīda Ūdre nav iekļuvusi 9.Saeimā. Par to liecina aģentūras LETA rīcībā esošie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

No Latgales vēlēšanu apgabala, kurā Ūdre startēja ar pirmo numuru ZZS sarakstā, viņu ir apsteiguši un Saeimā iekļuvuši līdzšinējais deputāts Staņislavs Šķesteris un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Pēc neoficiālas informācijas, Ūdri no iekļūšanas Saeimā šķir vairāk nekā 100 balsis. Latgale ir vienīgais vēlēšanu apgabals, kurā Ūdrei veicies salīdzinoši labi, jo pārējos apgabalos viņa ir visvairāk svītrotā ZZS kandidāte un ieņem pēdējo vietu.

Ūdre trešdien žurnālistiem nekādus komentārus nesniedza.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, partijas biedri, iespējams, Ūdri varētu virzīt kāda ministra amatam. Tai pašā laikā tiek izteikti minējumi, vai persona, kura nav guvusi tautas uzticību, būtu virzāma darbam valdībā.

Kā norādīja vairāku citu frakciju deputāti, kuri lūdza savus vārdus neminēt, šis ir pirmais gadījums Saeimas vēsturē, kad parlamenta vadītājs nav guvis tautas uzticību un nav ievēlēts parlamentā.

6.Saeimas priekšsēdētāji Ilga Kreituse un Alfrēds Čepānis arī netika ievēlēti 7.Saeimā. Čepānis netika ievēlēts, jo parlamentā vairs nebija pārstāvēta Demokrātiskā partija «Saimnieks», kuras pārstāvis viņš bija. Savukārt Kreituse netika ievēlēta, jo 7.Saeimas vēlēšanās startēja Darba partijas, Latvijas Zaļās partijas un Kristīgi Demokrātiskās savienības sarakstā, kas neiekļuva 7.Saeimā.

JL solījumi izskatās pēc teātra

Liene Barisa,  NRA  10/12/06    Sarunās ar tagadējām koalīcijas partijām un nākamās koalīcijas kodolu – Tautas partiju, Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienību un Zaļo un zemnieku savienību – Jaunā laika cilvēki esot demonstrējuši spēju arī uz konstruktīvismu. Un pēc tam publiski solīja, ka Jaunais laiks būtu drošs partneris valdībā visu četru gadu garumā. Taču tas, visticamāk, neglābs jaunlaiciešus no opozicionāru krēsliem parlamentā. Lai arī koalīcijas veidošanas laikā JL līderis Einars Repše centās nerēgoties, lai acīmredzot neatgādinātu par saviem izlēcieniem, un sarunu vešana bija uzticēta kompromisa figūrai – Valdim Dombrovskim –, koalīcijas partijas ir ļoti piesardzīgas un nevēlas riskēt, iesaistot vadībā neprognozējamu partneri.

"Mēs šodien sākām konsultāciju raundu, un šī pirmā saruna bija konstruktīva," pēc divu stundu ilgām sarunām sacīja premjers un arī nākamās valdības premjera amata kandidāts Aigars Kalvītis.

Sarunas gan neesot bijušas konkrēti par iesaistīšanos valdībā, bet par redzējumu vairāku aktuālu problēmu risināšanā. Arī LPP/LC līderis Ainārs Šlesers pēc sarunām atzina, ka JL deleģētie pārstāvji bijuši pat ļoti lietišķi un radījuši iespaidu, ka sadarbība būtu pat iespējama. "Bet priekšsēdētāja faktors jāņem vērā," viņš uzsvēra un sacīja, ka pagātne tomēr ir svarīga, ja grib plānot nākotni. A. Šlesers norādīja – ņemot vērā, ka vēl pēdējās dienās pirms vēlēšanām E. Repše neslēpa savu negatīvo nostāju pret pašreizējām varas partijām un sacīja, ka A. Kalvītis kā premjers ir kļūda, JL priekšsēdētāja pozīcija tomēr ir svarīga. Arī ZZS līderis Augusts Brigmanis atzina, ka būtu bijis labi, ja pie sarunu galda ar atnākušajiem jaunlaiciešiem sēdētu arī E. Repše un būtu zināms viņa viedoklis. Lai gan JL ar valdes lēmumu devis mandātu vest sarunas citiem partijas biedriem, priekšsēdētāja viedoklim tomēr ir liela nozīme, viņš norādīja. A. Kalvītis savukārt sacīja, ka valdības veidošanā svarīgs ir uzticības jautājums, bet, aizejot no valdības, JL to ļoti iedragāja.

Līdz ar to, neraugoties uz šķietami labvēlīgo vērtējumu Jaunā laika pēkšņajam konstruktīvismam, viņu iesaistīšana valdībā tomēr šķiet vairāk neiespējama nekā iespējama. Neoficiālās sarunās politiķi arī neslēpj – kamēr vien Jaunajā laikā ietekme ir E. Repšem un par pelēkajiem kardināliem dēvētajiem Danam Titavam un Edgaram Jaunupam, sadarbība valdībā nav iespējama. Jāatgādina, ka tieši E. Repše lielā mērā bija tas, kurš, nebūdams ne deputāts, ne valdības loceklis, bārstīdams apvainojumus, pavasarī aizveda jaunlaiciešus no valdības. Tagad šo rīcību daudzi Jaunā laika biedri jau novērtējuši kā kļūdu. Daudzi partijas biedri nav apmierināti arī ar vēlēšanu rezultātiem un lielā mērā tos saista ar E. Repšes darbību. Līdera nomaiņa gan pagaidām neesot plānota. Taču bezcerīgās situācijas dēļ neapmierinātība partijā tikai briestot, un no pašreiz valdošās koalīcijas puses, piesaucot jau konkrētas personālijas, atskan prognozes par šķelšanos Jaunajā laikā.

Sarunas par valdības veidošanu ar pašreizējās koalīcijas partijām Jaunajam laikam varētu būt arī nākamnedēļ. Tomēr A. Kalvītis norāda, ka ļoti liela nozīme būs šodien gaidāmajām sarunām ar Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Pēc tam TP, ZZS un LPP/LC atkal nākšot kopā un spriedīšot, ko darīt. Tiesa, neoficiālā līmenī lielā mērā viss ir skaidrs un jau teju sadalīti amati. Zināms, ka tēvzemiešu pārziņā varētu būt trīs ministrijas – Reģionālo un pašvaldību lietu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī eministra portfelis. Būdami valdībā, tēvzemieši noteikti tiks arī pie priekšsēdētāja biedra amata Saeimas prezidijā. Jau rakstīts, ka Saeimas priekšsēdētāja amats, visticamāk, būs Zaļo un zemnieku savienībai, tajā virzot Induli Emsi.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, Tautas partija kultūras, finanšu, veselības un aizsardzības ministru amatiem varētu virzīt pašreizējos ministrus Helēnu Demakovu, Oskaru Spurdziņu, Gundaru Bērziņu un Ati Slakteri, bet ārlietu ministra amatam varētu tikt virzīts Latvijas vēstnieks ASV Māris Riekstiņš, bet pašreizējais ārlietu ministrs Artis Pabriks varētu kļūt par Saeimas priekšsēdētāja biedru, un viņa kandidatūra nākamgad varētu tikt izvirzīta Valsts prezidenta amatam.

LPP/LC apvienība iekšlietu ministra amatam varētu virzīt Ivaru Godmani, bet satiksmes ministra amatam – Aināru Šleseru. Līdzšinējie ministri – Karina Pētersone un Ainars Baštiks – varētu turpināt darbu attiecīgi integrācijas lietu un bērnu un ģimenes lietu ministrijās. Zaļo un zemnieku savienība varētu iegūt ekonomikas ministra amatu, kuram plānots virzīt Vidzemes uzņēmēju Elmāru Švēdi. Bet Zemkopības, Vides, Labklājības un Izglītības ministrijas arī turpmāk varētu vadīt pašreizējie ministri.

LSDSP un Jaunie demokrāti varētu saliedēties

Agnese Margēviča,  NRA  10/12/06    Partijas, kuras neiekļuva 9. Saeimā, arī lielākā no tām LSDSP, jau sākušas izvērtēt neveiksmes iemeslus, bet visas kā viena apgalvo, ka pašlikvidēties negrasās un cer uz partijas biedru uzticību arī grūtos laikos.

Daži neveiksmi piedzīvojušie politiskie spēki, piemēram, partija Jaunie demokrāti, spriež par konsolidēšanos ar sociāldemokrātiem, nacionālistiskā Visu Latvijai! līdz pašvaldību vēlēšanām vēl cer uzaudzēt atpazīstamības muskuļus un iztikt bez iekļaušanās citā politiskajā spēkā.

"Vēlēšanu rezultāti rāda, ka sociāldemokrātu idejām Latvijā vēl nav pienācis atzīšanas laiks. Bet tas pienāks, jo šīs idejas ir nemirstīgas," uzsver viens no LSDSP līderiem Jānis Dinevičs. Starp Saeimā neiekļuvušajām partijām sociāldemokrāti uzskatāmi par šo vēlēšanu lielākajiem neveiksminiekiem, jo 5% barjeras nepārvarēšana viņiem nozīmē jau otro Saeimas sasaukumu ārpus parlamenta, turklāt, iegūstot 3,5% vēlētāju balsu, LSDSP šoreiz bija ļoti tuvu kārotajam mērķim. LSDSP valdes sēdē trešdien tika nolemts izveidot darba grupu Saeimas vēlēšanu rezultātu izvērtēšanai.

J. Dinevičs atzīst, ka runāt par pašas partijas likteni un tās biedru iespējamo atbirumu pagaidām vēl esot pāragri. "Mums ir virkne piedāvājumu no dažādām pusēm, tie ir jāizvērtē. Tas, ka ir jākonsolidē attiecīgā spārna spēki, ir viennozīmīgi. Šobrīd būtu nepieklājīgi tos nosaukt, kamēr nav noslēgušās sarunas," skaidro J. Dinevičs.

Partijas Jaunie demokrāti valdes priekšsēdētāja Māra Gulbja izteikumi liecina, ka tieši šis politiskais spēks ir reālākais LSDSP sadarbības partneris. "Mēs šobrīd uzrunāsim nopietnākās ārpus Saeimas palikušās partijas un mēģināsim viņas konsolidēt. Mēs šobrīd vairāk skatāmies uz vienu, bet es negribētu pagaidām nosaukt, kura tā ir," stāsta M. Gulbis, tomēr nenoliegdams, kad Neatkarīgā jautā, vai spēki tiks saliedēti ar sociāldemokrātiem. Uz jautājumu, vai sadarbības partneri varētu būt Visu Latvijai!, par ko tika spriests pirms šīm Saeimas vēlēšanām, JD līderis atbild noliedzoši. "Tie 14 tūkstoši, kas par mums nobalsoja, ir uzmundrinājums un zināms uzticības garants, lai mēs darbotos arī turpmāk," norāda Visu Latvijai! priekšsēdētājs Raivis Dzintars, apgalvodams, ka par partijas pašlikvidēšanos nevarot būt ne runas. Jautājums par spēku konsolidēšanu ar kādu citu partiju kļūšot aktuāls pirms pašvaldību vēlēšanām un būšot atkarīgs no tābrīža reitingiem. "Labākais variants ir, ja mēs spētu vieni, bet, ja tas nebūs iespējams, meklēsim sadarbības iespējas," atzīst R. Dzintars.

2005. gada pašvaldību vēlēšanu lielā pārsteiguma – politiskās apvienības Dzimtene – līderis Juris Žuravļovs stāsta, ka Dzimtene grasoties izmantot savu priekšrocību – pietiekami plašo pārstāvniecību Rīgas domē, kur apvienībai ir astoņas deputātu vietas, lai sekmīgi startētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās un arī 10. Saeimā. "Jāstrādā ar rīdziniekiem, ar visiem, kuriem vajadzīga palīdzība. Pieņemšanas telpas tagad strādās ar pilnu slodzi," saka J. Žuravļovs.

***

Kurš sēdēs Saeimas 100 krēslos?

Tautas partija

·        Aigars Kalvītis

·        Helēna Demakova

·        Gundars Bērziņš

·        Atis Slakteris

·        Aigars Štokenbergs

·        Artis Pabriks

·        Oskars Spurdziņš

·        Jānis Lagzdiņš

·        Dzintars Ābiķis

·        Juris Dalbiņš

·        Mareks Segliņš

·        Anta Rugāte

·        Raimonds Pauls

·        Aija Barča

·        Māris Kučinskis

·        Vineta Muižniece

·        Vents Armands Krauklis

·        Māris Ārbergs

·        Uldis Briedis

·        Leons Līdums

·        Imants Valers

·        Jānis Klaužs

·        Jānis Eglītis

Zaļo un zemnieku

savienība

·        Augusts Brigmanis

·        Visvaldis Lācis

·        Baiba Rivža

·        Guntis Blumbergs

·        Mārtiņš Roze

·        Andris Bērziņš

·        Ingmārs Līdaka

·        Gundars Daudze

·        Indulis Emsis

·        Staņislavs Šķesters

·        Jānis Strazdiņš

·        Raimonds Vējonis

·        Viktors Ščerbatihs

·        Dagnija Staķe

·        Pēteris Hanka

·        Leopolds Ozoliņš

·        Pauls Putninš

·        Gunārs Upenieks

Jaunais laiks

·        Ilma Čepāne

·        Linda Mūrniece

·        Solvita Āboltiņa

·        Inguna Rībena

·        Kārlis Šadurskis

·        Sandra Kalniete

·        Ina Druviete

·        Ausma Kantāne

·        Krišjānis Kariņš

·        Ainārs Latkovskis

·        Einars Repše

·        Sarmīte Ķikuste

·        Dzintars Zaķis

·        Artis Kampars

·        Jānis Reirs

·        Ingrīda Circene

·        Silva Bendrāte

·        Uldis Grava

Saskaņas centrs

·        Nils Ušakovs

·        Aleksandrs Mirskis

·        Sergejs Dolgopolovs

·        Jānis Urbanovičs

·        Andrejs Klementjevs

·        Boriss Cilevičs

·        Artūrs Rubiks

·        Sergejs Mirskis

·        Valērijs Agešins

·        Vitālijs Orlovs

·        Ivans Ribakovs

·        Jānis Tutins

·        Aleksejs Vidavskis

·        Aleksandrs Golubovs

·        Martijans Bekasovs

·        Oļegs Deņisovs

·        Igors Solovjovs

LPP/LC

vēlēšanu apvienība

·        Ainārs Šlesers

·        Inese Šlesere

·        Ainars Baštiks

·        Andris Bērziņš

·        Karina Pētersone

·        Ivars Godmanis

·        Vitālijs Aizbalts

·        Anatolijs Mackevičs

·        Jānis Dukšinskis

·        Dzintars Jaundžeikars

Tēvzemei

un Brīvībai/LNNK

·        Anna Seile

·        Māris Grīnblats

·        Juris Boldāns

·        Juris Dobelis

·        Imants Kalniņš

·        Dzintars Rasnačs

·        Pēteris Tabūns

·        Gunārs Laicāns

·        Gunārs Boldāns

PCTVL

·        Jakovs Pliners

·        Vladimirs Buzajevs

·        Miroslavs Mitrofanovs

·        Juris Sokolovskis

·        Nikolajs Kabanovs

·        Valērijs Buhvalovs

(Provizoriskie rezultāti)

Tiesu vara saņem nebijušu sitienu

Nils Konstantinovs,  Diena  10/12/06    Nebija pagājusi nedēļa, kopš Valsts prezidente, pieņemot jauno tiesnešu zvērestus, kārtējo reizi publiski izteicās, cik svarīgi ir būt godīgiem un ar tīru sirdsapziņu, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien par kukuļņemšanu aizturēja uzreiz divas pieredzējušas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesneses, no kurām viena šo tiesu arī vada. Šis ir bezprecedenta gadījums atjaunotās Latvijas vēsturē. Pēdējoreiz vienu tiesnesi kukuļņemšanā pieķēra pirms pieciem gadiem — toreiz Daugavpils zemesgrāmatas tiesnese Ludmila Guseva par ātrāku īpašuma reģistrāciju gribēja saņemt Ls 60, vēlāk viņu notiesāja ar divu gadu nosacītu sodu un mantas konfiskāciju. Cik lieli kukuļi bijuši šoreiz, kā arī saistībā ar kādām lietām, KNAB neatklāj. Vien zināms, ka tās ir divas nesaistītas lietas.

Aizturētās — tiesas priekšsēdētāja Irēna Poļikarpova, kura par tiesnesi strādā jau 30 gadu, un tiesnese Beatrise Tālere (strādā jau 25 gadus) — patlaban atrodas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Pret viņām ir izvirzīta apsūdzība par kukuļņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Paredzēts, ka ceturtdien ar Saeimas lēmumu tiks dota atļauja piemērot abām drošības līdzekli.

Vienas no aizturētajām — B.Tāleres rīcībā jau agrāk konstatēti vairāki pārkāpumi. Kā liecina aģentūras LETA ziņas, tiesnešu disciplinārkolēģija 2003.gada 6.novembrī viņai piemērojusi disciplinārsodu — piezīmi par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā. 2005.gada 31.martā kolēģija izskatījusi disciplinārlietu pret B.Tāleri par rupju nolaidību lietas izskatīšanā, taču sods viņai nav noteikts. Šogad 9.februārī viņai izteikts rājiens par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā.

B.Tālere arī bija tā tiesnese, kas pērn piemēroja īpaši labvēlīgu sodu Rudens aptieku tīkla īpašniekam Vladimiram Labazņikovam, kurš tika apsūdzēts par Ls 45 000 liela kukuļa došanu KNAB darbiniekiem. B.Tālere viņu sodīja ar diviem gadiem nosacīti, bet nozieguma līdzzinātāja tika attaisnota pilnībā. Vēlāk — tagad aizturētā tiesas priekšsēdētāja I.Poļikarpova savu kolēģi aizstāvēja, atsakoties par B.Tāleres rīcību ierosināt disciplinārlietu. Pati I.Poļikarpova agrāk disciplinārsodus nav saņēmusi.

Augstākās tiesas (AT) administrācijas vadītāja Anita Kehre, paužot AT priekšsēdētāja Andra Guļāna viedokli par notikušo, norādīja, ka sāktā tieslietu sistēmas attīrīšanās notiek un šis process ir visas sabiedrības interesēs. "Tie beidzot nav tikai vārdi, bet reāla rīcība," viņa teica aģentūrai LETA. Tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds (LPP) savukārt izteica sarūgtinājumu, ka tiesnešu vidū ir negodīgi tiesneši, sakot, ka sāktais pašattīrīšanās process acīmredzot nenotiekot pietiekami strauji, ja šādi gadījumi vēl ir iespējami. Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aģentūrai LETA norādīja, ka jau pats kukuļņemšanas fakts ir negods tiesībsargiem un tiesām kopumā, un, ja aizdomas par abām tiesnesēm apstiprināšoties, tas būšot "bēdīgi".

Atjaunotās Latvijas laikā bez jau pieminētās L.Gusevas par kukuļņemšanu notiesāts vēl viens — Valmieras rajona tiesas tiesnesis Edvīns Andris Balodis, kuru aizturēja 1997.gada oktobrī brīdī, kad viņš no uzņēmuma Vidzeme direktora Guntara Deniņa saņēma kukuli 500 latu apmērā par to, ka trīs reizes atlicis tiesas procesu un vilcinājis paredzētās tiesas sēdi, kurā G.Deniņš tika apsūdzēts par nelikumīgu meža izciršanu. Tiesa E.A.Balodim piesprieda cietumsodu uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas.

Repše: vēlēšanās esmu zaudējis.

Ināra Egle  10/12/06    Esmu vēlēšanās zaudējis, jo Jaunā laika valdību izveidot nav iespējams, atzīst JL vadītājs Einars Repše. Par spīti daudzajiem svītrojumiem, daudz lielāks ir viņa atbalstītāju skaits, kas ļaus saņemt Saeimas deputāta mandātu. "Es savus vēlētājus nepametīšu," apsolīja JL vadītājs, kurš neplānojot atstāt arī šo posteni. Vēlēšanu priekšvakarā notika Jaunā laika kongress, kurā vērotais liecināja, ka partijā vēl nav izaudzis neviens cits tikpat spēcīgs līderis. E.Repšes atrašanos JL vadībā politiskie konkurenti uzskata par šķērsli sadarbībai ar JL kaut vai tāpēc, ka "JL līderis ar mums nesarunājas", nesen sacīja Tautas partijas priekšsēdis Atis Slakteris.

"Jebkurā gadījumā pats atkāpties neplānoju. Taču partijai ir tiesības demokrātiskā veidā mainīt tās vadību. Un pret šādu sacensību man nav nekādu iebildumu," saka E.Repše, kura pilnvaras amatā beigsies nākamā gada rudenī. Laikā, kad tiek veidota jaunā valdība, viņš ir atgājis malā. Vēlēšanas esot parādījušas, ka priekšroka tiek dota pragmatiskiem apsvērumiem, nevis principiem. "Esmu vienmēr bijis par principiem un šo nostāju arī saglabāšu, taču mēs cienām vēlētāju vairākuma izvēli," teic E.Repše.

Tikai laiks rādīs, vai viņa vietu varētu ieņemt Sandra Kalniete, kurai ir ļoti liels JL vēlētāju atbalsts, vai Valdis Dombrovskis, kas līdz šim nebija atklājies kā visus vienojošs līderis. Taču tieši viņam uzticēts vadīt sarunas par iesaistīšanos jaunajā valdībā, un vairāki partijas biedri šo laiku vērtē kā ļoti konstruktīvu. V.Dombrovskis saņēma arī lielāko atbalstu JL valdes vēlēšanās.

Iespējams, tas būs vēl kāds cits cilvēks. "Dzīvosim un skatīsimies, vai Sandra spēs izvirzīties kā līdere pēc būtības. Šobrīd vairāk par tādu veidojas Valdis, jo ar viņu esam vairāk kopā strādājuši, viņam cilvēciski piemīt kvalitātes, kas ļauj apvienot cilvēkus," saka Ingūna Rībena. Jāteic, ka JL un TB/LNNK, kuras kampaņas līderis bija Roberts Zīle, ir ļoti līdzīga situācija — partijās pieaug Eiropas Parlamenta deputātu loma, bet viņu darba vieta ir Briselē.

Kad beigsies valdības veidošana, JL plānojis izvērtēt Saeimas vēlēšanu rezultātus un arī izlemt, kā strādāt nākotnē. Konferencē, iespējams, tiks vērtēts ne tikai līdera, bet arī ģenerālsekretāra Edgara Jaunupa darbs. Jaunā valde vēl nav paudusi attieksmi pret viņa veikumu, un tā ir tikai valdes izvēle, vai to darīt. Neoficiāli jau izskanējis nemiers arī par E.Jaunupu, taču nav skaidrs, vai tas saistīts ar vēlēšanu kampaņu, vai ar to, ka JL vadītājs atrodas pārāk lielā sava domubiedra Dana Titava un E.Jaunupa ietekmē. "Manuprāt, Edgars ir veiksmīgākais no visiem ģenerālsekretāriem," savukārt saka E.Repše. E.Jaunupa aizstāvībai kā galveno vairāki kolēģi min viņa spēju nodrošināt kampaņai nepieciešamo ziedotāju atbalstu, kas agrāk bijusi partijas problēma.

E.Jaunups Dienai sacīja, ka viņš personīgi arī ir ieinteresēts JL līdzšinējās darbības un arī nākotnes uzdevumu izvērtēšanā.

Kamēr JL vēlas parādīt savu spēju mainīties un kļūt par konstruktīvu sadarbības partneri, politiskajos kuluāros izplatās dažādas runas par JL un netiek slēptas cerības, ka partija sašķelsies kaut vai tāpēc, ka Saeimas frakcijā tagad varētu būt vairāk sieviešu nekā vīriešu. Dzirdēts, ka viens partijas biedrs JL vadītāju novedis gandrīz līdz asarām. "Tenkas es nekomentēšu," uz vaicāto, vai tiešām kāds viņu tā sarūgtinājis, atbild E.Repše. "Nevajag, Lindiņ, intrigot," brīdī, kad Diena runā ar Lindu Mūrnieci, izmet deputāte Ingūna Rībena. Lūgta vēlāk to komentēt, I.Rībena teic: "Tas bija ļoti privāti. Uzskatu, ka vispirms par visu ir jātiek skaidrībā ģimenē, tad jārunā ar presi." Šo principu acīmredzot ievēroja ļoti daudzi Dienas uzrunātie JL biedri, kuriem tika lūgts raksturot attiecības partijā.

Kāds politiķis neoficiāli atzina, ka ir vēlme JL atstāt opozīcijā arī tāpēc, lai to sašķeltu, pārvilinot spējīgākos politiķus uz valdības partijām. "Eiropas nauda, kas nebūs pieejama JL, ļaus palielināt šo partiju varenību un tas, kas paliks opozīcijā, būs vēl grūtākā situācijā," sacīja politiķis. "Jauno laiku no ārpuses neviens nevar sašķelt, to var izdarīt tikai no iekšpuses," saka L.Mūrniece, kas ir saņēmusi lielu vēlētāju atbalstu. "Sievietes ir mūsu bagātība. Sievietes politiku padara skaistu," sacīja E.Jaunups. Arī S.Kalniete nesaskata iemeslu bažām tāpēc, ka partijā ir vairākas domubiedru grupas. "Vienmēr lielākās grupās veidojas mazākas cilvēku kopiņas, kas labāk saprotas, taču mūs visus vieno virsuzdevums — palikt uzticīgiem mūsu principiem," teica S.Kalniete.

Ūdri vēlētāji novērtēja svītrojot

Ināra Egle, Dita Arāja,  Diena  10/12/06     Ne dejas, ne dziesmas pirms vēlēšanām ZZS priekšsēdētājai nav palīdzējušas vēlreiz iesēsties Saeimas krēslā

Apbrīnojami izveicīgi miesassargu aizsegā Ingrīda Ūdre trešdien ieslīdēja dienesta automašīnā, un vienīgais, ko pateica uz Saeimas kāpnēm gaidošajiem žurnālistiem, — esmu apmierināta ar savas partijas vēlēšanu rezultātiem. Nebija komentāra, kā vērtējams pašas parlamenta spīkeres starts vēlēšanās. Jo skaidrāks kļūst Saeimā ievēlēto deputātu saraksts, jo vairāk mazinās cerības tajā atrast I.Ūdres vārdu — tik daudzi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vēlētāji viņu ir svītrojuši. Tas ir nebijis gadījums, kad kāda politiskā spēka līderis zaudē savas partijas vēlētāju uzticību laikā, kad saraksts kopumā guvis ļoti lielu atbalstu — 18 mandātu.

"Vēlētājiem tapa skaidrs, ka Ingrīda Ūdre faktiski četros gados nav darījusi neko, lai stiprinātu ticību un uzticību parlamentārismam Latvijā un lai būtu mūsu konstitūcijas pirmā sardze, kas ir viņas kā Saeimas priekšsēdētājas augstākais uzdevums," secina sabiedrības par atklātību Delna vadītājs Roberts Putnis, kurš kopā ar Eiropas kustību Latvijā savulaik daudz kritizējis I.Ūdres rīcību kā neatbilstošu valsts otras augstākās amatpersonas statusam.

"Neko nekomentēšu. Visu, kas attiecas uz Ingrīdu Ūdri, jautājiet viņai pašai," strups ir ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Šī viņa atbilde ir gandrīz nemainīga jau vairākus gadus, un rodas iespaids, ka abi politiķi tikpat kā nesarunājas. I.Ūdre ZZS pievienojās 2002.gadā, tikai dažus mēnešus pirms 8.Saeimas vēlēšanām, jo bija palikusi bez partijas. Bez tās nevar iekļūt parlamentā. Dažās nedēļās viņa kļuva par ZZS priekšsēdētāju, deputāti un spīkeri, tomēr tagad nav skaidrs, kas ir patiesais ZZS līderis, jo par faktisko apvienības vadītāju uzskata A.Brigmani, bet šajā amatā joprojām skaitās I.Ūdre.

Savulaik bija nojaušams, ka zaļajiem zemniekiem rūpes sagādāja politiķes kāre pēc amatiem. Īpaši koši tā parādījās 2004.gadā eirokomisāra izraudzīšanās laikā. Kad viņas partijas biedrs, toreizējais premjers Indulis Emsis darbam Briselē, nepaskaidrojot izvēli, nominēja I.Ūdri, viņa sabiedrībai nodemonstrēja apbrīnojamu vīzdegunību. Saeimas priekšsēdētāja atteicās runāt ar presi, Dienas žurnālisti aicinot uzvilkt dzeltenu kleitiņu, tā norādot uz preses "dzeltenumu", kaut gan žurnālisti tikai centās noskaidrot svarīgu jautājumu — vai I.Ūdre ar nākamo EK prezidentu tikusies, vēl pirms valdība oficiāli viņu nominēja komisāra amatam.

Komisāra negodīgā izraudzīšanās izraisīja plašus sabiedrības protestus. Kaut pati I.Ūdre savu kandidatūru komisāra amatam neatsauca, to piespieda izdarīt starptautiskā diplomātija, jo viņas sliktās reputācijas un nekompetences dēļ draudēja izgāzties visas komisijas apstiprināšana.

Otra spilgta epizode saistīta ar krievu oligarhu Borisu Berezovski, ar kuru Saeimas priekšsēde tikās slepus nakts melnumā, dīvaino "randiņu" delikāti noklusējot. Kad tikšanās nāca gaismā, prese izteica minējumu, ka I.Ūdri pie B.Berezovska aizveda viņas draudzība ar Ilonu Līci, ko ar uzņēmēju saista biznesa darījumi.

Savulaik gandarījumu kolēģi I.Ūdrei sniedza, minot kontekstā ar Valsts prezidentes amatu, bet pēdējā Latvijas Zemnieku savienības kongresā kāds delegāts kā prezidenta kandidāti nosauca Baibu Rivžu. Kad žurnālisti sāka tincināt, kāpēc vairs nav I.Ūdre, cits delegāts atsūtīja zīmīti prezidijam un tajā bija ierakstīts viņas vārds. Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās jau grūti noticēt, ka cilvēks bez sabiedrības atbalsta varētu pretendēt uz kādu amatu augstākajā varā.

I.Ūdre vienmēr bijusi pamanāma, bet — ne populāra. Visvairāk svītroto kandidātu vidū viņa bija jau pirms četriem gadiem 8.Saeimas vēlēšanās, taču toreiz iekļūt parlamentā palīdzēja daudzie atbalstītāji. Arī par Saeimas priekšsēdētāju toreiz I.Ūdri ievēlēja ar niecīgu balsu pārsvaru — no 55 koalīcijas deputātiem šajā amatā viņu atbalstīja tikai 52 kolēģi. Taču postenī viņa noturējās četrus gadus, un kolēģi atzinuši, ka Saeimas sēdes spīkere vada prasmīgi. Varbūt tāpēc viņa laikus pavēstīja, ka vēlētos šo darbu turpināt. ZZS vēlēšanu rezultāts arī to ļautu, ja vien I.Ūdre būtu ievēlēta Saeimā. Klīst runas, ka kāds ar ZZS saistīts cilvēks pat ieteicis vēlētājiem viņu svītrot, taču apstiprinājuma šīm baumām nav.

Saeimas priekšsēde ir gandrīz vienīgā amatpersona, kas nebija pieejama žurnālistiem, lai neteiktu, ka no viņiem bēga. Sagaidīta kāpnēs vai pie durvīm, viņa atbildēja pāris neko neizsakošu frāžu un aizsteidzās. Ar preses sekretāres aktrises Lilitas Ozoliņas starpniecību dotās atbildes nereti bija jāgaida vairākas dienas — I.Ūdre kārtējo reizi bija devusies pie vēlētājiem. Viņa bija klāt daudzviet. Akcijā Rupjmaizes izturību pirmklasniekam, aplūkoja Dienvidu tilta balstu un Saulkrastu apvedceļa izbūvi, apmeklēja stikla ražošanas rūpnīcas Grīziņkalns krāšņu atvēršanu, Latvijas balzamu, Vidzemes tirgu, Viļānu lauksaimniecības izstādi un vēl desmitiem tikpat "svarīgu" pasākumu.

Saeimas priekšsēdētāja ir otra augstākā amatpersona valstī, no kuras sabiedrība gaidīja, bet nesagaidīja šāda ranga politiķim atbilstošus spriedumus. Tā vietā biežāk medijos varēja redzēt spīkeres dzīvi ārpus parlamenta. "Viņas uzvedība un sabiedrības izvēle, kā arī tas, ka viņa apmeklēja pasākumus, kas noteikti nebūtu parlamenta priekšsēdētājas cienīgi, ir apstākļu kopums, kas ievelk plaisu starp to, ko sabiedrība gaida no sava priekšstāvja, un to, kāda bijusi šīs amatpersonas rīcība," secina R.Putnis.

Sevišķi vētraina viņai bija priekšvēlēšanu vasara, kuru I.Ūdre komentēja tikpat atturīgi kā vienmēr: "Katrs mēs esam tikai cilvēki." PR firmas Mediju tilts 10 gadu jubilejā viņa tēloja brīvību alkstošu dzērvi, bet Admirāļu kluba īpašnieka Jāņa Dāvja jubilejā Operā dziedāja. Festivālā Jaunais vilnis I.Ūdre sēdēja J.Dāvja apsaimniekotā VIP ložā un izklaidējās ar festivāla viesiem, par ko liecināja fotogrāfijas avīzēs. "Mani aicina visur. Piemēram, uz Operu. Paldies. Uz redzēšanos," toreiz I.Ūdre atbildēja uz jautājumu, vai uzturēšanās šajā ložā, kas maksā vairāk nekā 1000 latu, nav uzskatāma par kukuli.

***

Aigars Kalvītis (TP) + 69 744

Sandra Kalniete (JL)+ 61 356

Ainārs Šlesers (LPP/LC)+ 25 830

Nils Ušakovs (SC)+ 25 077

Einars Repše (JL) – 28 936 + 41 859

Ingrīda Ūdre (ZZS) – 25 104

Jaunā laika līderis gaidīs sarunu iznākumu un tad izteiksies

Ināra Egle,  Diena  10/13/06    Vēl pirms pāris mēnešiem tagadējās koalīcijas pārstāvji sūrojās, ka Jaunajā laikā nav ar ko runāt, jo ar partijas līderi Einaru Repši nav iespējams sarunāties. Jaunais laiks grib strādāt valdībā, tāpēc partijas valde un arī JL vadītājs E.Repše, kas negrib atteikties no saviem principiem, izdomāja risinājumu — valde deleģē sarunu grupu Valda Dombrovska vadībā, bet E.Repšes tajā nav. Taču tagad to pašu koalīcijas partiju pārstāvji grib dzirdēt E.Repšes domas.

Tiesa, premjers un jaunās valdības veidotājs Aigars Kalvītis (Tautas partija), šķiet, ir paredzējis JL reakciju uz Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī Latvijas Pirmās partijas iegribu "paklausīties E.Repšes izteicienus" — premjers Dienai sacīja, ka viņam JL valdes izveidotās darba grupas pilnvarojums šaubas neradot, viņš šai grupai uzticoties un neesot uzstājis uz Jaunā laika vadītāja līdzdalību sarunās.

Tas ir tikai iegansts, lai varētu atstumt JL no valdības veidošanas un vienlaikus "veicināt personāliju konfliktus mūsu partijā," uzskata JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars.

Arī valdes loceklis Kārlis Šadurskis to novērtēja kā demagoģisku paņēmienu. Taču sava taisnība koalīcijas pārstāvjiem ir, jo nav skaidrs, kas notiktu pēc tam, kad JL būtu uzaicināts valdībā, bet Valdis Dombrovskis aizbrauktu uz EP. Koalīcijas padomes sēdēs piedalās partiju priekšsēdētāji, un no šī viedokļa JL līdera domas tiešām būtu svarīgi zināt, ko LPP priekšsēdis Ainārs Šlesers atkārtoja arī ceturtdien: "Kas būs, ja Repše atkal iznāks un kaut ko pateiks. Nevar cilvēks piecās dienās tā mainīties."

Savukārt E.Repše Dienai atgādināja, ka valdes izveidotajai darba grupai ir visas pilnvaras piedalīties sarunās par valdības veidošanu. "To rezultātu valde vērtēs pēc sarunu noslēgšanas. Valde un JL vadītājs seko līdzi sarunu procesam, un, līdz ko būs izteikts kāds apsverams priekšlikums, valde to apspriedīs un paudīs savu viedokli," izteicās E.Repše.

Iezīmēs valdības deklarācijas aprises

Gunta Sloga,  Diena  10/13/06    Arī jaunā valdība nesola konkrētas ieceres inflācijas mazināšanai.

Ne vien inflācijas bremzēšana un nodokļu sistēmas uzlabošana, bet arī jaunas enerģētikas politikas izstrāde, tiesiskuma, darbaspēka problēmu risināšana un iecietības veicināšana ir starp svarīgākajiem uzdevumiem, kas jāpaveic jaunajai valdībai. To Dienai uzsver gan politiķi, gan eksperti. Piektdien trīs tā dēvētās koalīcijas kodola partijas TP, ZZS, LPP/LC sāks sarunas par jaunās valdības deklarācijas izstrādi, taču, kā liecina šo partiju pārstāvju izteikumi, dažos jautājumos tās uz sarunām ieradīsies ar atšķirīgu nostāju. Nākamnedēļ sarunās par deklarācijas izstrādi iesaistīsies arī JL vai TB/LNNK — atkarībā no tā, kuru koalīcijas kodols aicinās valdībā.

"Deklarācijas izstrāde būs kompromisa atrašana starp visām partijām," saka LPP līderis Ainārs Šlesers, skaidrojot, ka pašlaik nav iespējams precīzi pateikt, kādus uzdevumus sev izvirzīs jaunā valdība. LPP deklarācijā vēloties ietvert lielāku atbalstu ģimenēm, lai veicinātu, piemēram, dzimstības palielināšanos. Tikmēr premjers Aigars Kalvītis (TP) kā galveno jaunās valdības uzdevumu min valsts stabilas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības nodrošināšanu.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kā lielāko šķērsli šī mērķa sasniegšanai min inflāciju. Tās bremzēšanai valdības veidotājiem gan konkrētu ieceru nav. "Tie ir klasiskie varianti, nekādu īpašo piedāvājumu nebija nevienai no partijām. Tas, ko valdība var pati darīt, ir mazināt budžeta deficītu, nepieļaut lielākus izdevumus, tā neveicinot lielāku iekšējo patēriņu," saka A.Kalvītis.

Pēc premjera vārdiem, viens no galvenajiem uzdevumiem būs nodokļu politikas uzlabošana. Šajā jomā kā īpaši smagu un sarežģītu viņš min nekustamā īpašuma nodokļa lieluma piemērošanu atbilstoši kadastra vērtībai, kas būtu pielīdzināta īpašuma tirgus cenai. A.Kalvītis saka, ka vēl ir jāspriež par nodokļiem nekustamajiem īpašumiem, lai novērstu spekulatīvos darījumus. No A.Šlesera teiktā noprotams, ka arī LPP īpaši nesteigs atbalstīt šādas iniciatīvas. I.Rimšēvičs mudina jauno valdību pielikt visus pūliņus, lai bremzētu nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanos.

Koalīcijas partijas noraida TB/LNNK priekšlikumu ieviest kapitāla pieauguma nodokli, atzina tēvzemietis Roberts Zīle. "Tas ir pilnīgi pretēji veselajam saprātam," A.Kalvītis raksturo šo ierosmi, jo, viņaprāt, tas bremzēs uzņēmējdarbības attīstību. A.Šlesers gan uzsver — ir vairākas lietas, kurās ir vienprātība — par neapliekamā minimuma, minimālās algas palielināšanu. Savukārt premjers apņēmies revidēt pabalstu sistēmu, "lai katrs pabalsts sasniedz mērķi".

No trim koalīcijas partijām, kā arī JL un TB/LNNK noprotams, ka ārpolitikas jomā svarīgākais jautājums varētu būt Latvijas un Krievijas robežlīgums. A.Kalvītis solās, ka viens no pirmajiem jaunās valdības darbiem būs juristu grupas izveide, kam būtu jāsniedz priekšlikums šī jautājuma risināšanai. "Tas, ko varētu darīt, ir pārskatīt Satversmes tiesas funkcijas un uzticēt Satversmes tiesai konsultatīvas funkcijas," sacīja A.Kalvītis. Ja tiesa atzītu, ka robežlīgums neatbilst Satversmei, būtu jāizstrādā jauns. Neoficiāli daži politiķi pieļāvuši, ka tādā gadījumā varētu rīkot referendumu.

Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris cer, ka jaunā valdība pieliks punktu pašvaldību reformai. No koalīcijas līdz šim izskanējuši pretrunīgi vērtējumi — A.Kalvītis apņēmies to līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām pabeigt, bet ZZS joprojām ir iebildumi, ko apstiprina arī zaļais zemnieks Indulis Emsis. ZZS šajā deklarācijā, pēc viņa vārdiem, vēlas redzēt jaunus risinājumus vides politikas jomā, kas, piemēram, palīdzētu sakārtot valsts atkritumu saimniecību.

A.Kalvītis stingri iebilst pret "vaļīgāku imigrācijas politiku" , jo tādējādi Latvija ilgāk būs lētā darbaspēka zeme un tas veicināšot vietējā darbaspēka aizplūšanu. LLP gan pieļauj iespēju uz noteiktu laiku piesaistīt ārvalstniekus, piemēram, būvniecībā, kuru gaida milzu projekti — bibliotēka, muzejs, koncertzāle, tilti un ceļi.

O.Kehris mudina valdību veicināt konkurētspējas palielināšanos un caurskatāmību. Pēdējais jo īpaši svarīgs ir ES fondu apguvē, uzsver ekonomists. No A.Kalvīša teiktā noprotams, ka līdz šim nav īpaši domāts par to, kā valdības programmā iekļaut integrācijas un iecietības veicināšanas jomu. R.Zīle kā TB/LNNK svarīgu min stingrāku likumu noteikšanu valodas pārbaužu cittautiešiem un naturalizācijas jomā. LU sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks uzskata, ka valdībai būtu jāpadomā gan par nenovēršamās imigrantu plūsmas integrēšanu, gan pilnībā jāpārņem ar ES saistītā likumdošana diskriminācijas novēršanas jomā.

***

VIEDOKĻI: Kas ir valdībai obligāti paveicamie darbi?

Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents

Nākamās Saeimas izveidotajai valdībai jārēķinās ar neatliekamu nepieciešamību slāpēt augsto inflāciju, kas mazina Latvijas eksporta konkurētspēju un apdraud tālāku stabilu tautsaimniecības izaugsmi. Tautsaimniecības attīstības ciklā ir piemērots brīdis, lai budžetā turpmāk veidotu uzkrājumu laikam, kad izaugsme kļūs lēnāka. Valdībai jāliek lietā savas sviras, lai bremzētu nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanos. Latvijas IK pieauguma temps top arvien atkarīgāks no iekšzemes patēriņa, bet eksporta ieguldījums IK pieaugumā mazinās. Domājot par tālāku perspektīvu, jāpievēršas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai.

Uldis Cērps, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs

Jānodrošina regulārs politiskais dialogs starp finanšu sektoru un valdību, lai sistemātiski apskatītu visu aktuālo jautājumu loku, piemēram, kā Latvijā veicināt finanšu pakalpojumu eksportu. Jāturpina atvērto durvju politika visos finanšu sektoros, lai Latvijā ienāktu jauni tirgus dalībnieki, kas veicinātu konkurenci un finanšu pakalpojumu pieejamību. Jāveicina Latvijas Bankas uzturētā slikto parādnieku reģistra transformācija par kredītreģistru. FM jāīsteno otrā līmeņa pensiju fondu pārvaldīšanas funkcijas nodošana privātajiem pārvaldītājiem. Jāievieš ES naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīva.

Ojārs Kehris, Ekonomistu apvienības 2010 prezidents

Pirmais ir ļoti svarīgi nodrošināt uzticību šai valdībai. Lai cilvēki, partneri ES un pasaulē uzticētos. No šīs valdības sagaidu nodokļu stāvokļa uzlabojumu. Jāvairo cilvēku vēlēšanās palikt valstī un uzņēmēju cerības, ka Latvijā varēs strādāt ne tikai tie, kam ir laba pazīšanās. Risināt nodarbinātības jautājumus. Lai makroekonomiski augtu ne vien ātri, bet stabili un ekonomikas augšupeju nenomāc inflācija, kas raisītu konkurētspējas samazināšanos. Beidzot jāpabeidz teritoriālā reforma. Vēl viena konkrēta lieta ir enerģijas jaudu definēšana. Jāveido tiesiska valsts, kur uzņēmēji ātri var dabūt taisnību tiesā.

Nils Muižnieks, LU sociālo un politisko pētījumu institūta direktors

Domāju, ka vajadzētu čigānu integrācijas programmu finansēt un īstenot, te iestrādes bijušas labas, bet naudas vēl nebija. Jāspēj domāt par imigrantu integrāciju, skaidrs, ka nākamajos gados imigranti iebrauks no austrumiem, Rumānijas, Bulgārijas, citām valstīm. Gan valodas programmas, gan citi integrācijas pasākumi jāattiecina uz viņiem. Līdz galam vēl nav pārņemta ES likumdošana diskriminācijas jomā. Soda sankcijas jāparedz diskriminācijai un naida kurināšanai. Tagad tiks papildināta integrācijas programma arī par diskrimināciju pret seksuālajām minoritātēm. Ceru, ka integrācijas sekretariāts šeit dos papildu ieguldījumu.

***

Premjers Aigars Kalvītis (TP) par valdībai paveicamajiem darbiem

- Kas ir obligāti padarāmie uzdevumi jaunajai valdībai?

- Pirmām kārtām nodrošināt stabilu ilgtermiņa ekonomisko attīstību valstī.

- Kā to panāksiet?

- Tas skar jautājumus par valsts konkurētspējas palielināšanu. Jāliberalizē darba likumdošana, kas mums ir diezgan stingra un tiek atzīta no citu speciālistu puses par daudz sociālistisku. Būs jāuzlabo īpašumu reģistrācijas jautājumi. Jāapskatās, ko var uzlabot nodokļu politikā. Tas ir saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu īpašumiem un patiesām kadastra vērtībām, tirgum atbilstošām. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas mums jāsabalansē ar budžeta iespējām, nemazinot pašvaldību budžeta ieņēmumus. Ir runa arī par nodokļiem uz nekustamajiem īpašumiem par spekulācijām. Par iedzīvotāju ienākumu nodokli kompromiss jau ir panākts.

- Kāds tas ir?

- Ka virzīsimies maziem solīšiem.

- Tas ir viens procents gadā?

- Apmēram. To parāda arī sarunas par koalīcijas veidošanu. Kas attiecas uz spekulatīvo nodokli, tur nav tikai vienkāršā veidā jāsaprot, kādā veidā to spekulatīvo nodokli ievieš. Par kapitāla pieauguma nodokli šobrīd ir negatīvs viedoklis. Ir inflācijas jautājumi, kā to mazināt. Nekādu īpašo piedāvājumu nebija nevienai no partijām. Tas, ko valdība var pati darīt, mazināt budžeta deficītu, nepieļaut lielākus izdevumus, tā neveicinot lielāku iekšējo patēriņu. Ja enerģētikas cenas stabilizēsies, kā tas šobrīd vērojams, inflācija samazināsies.

 Ārlietu sektorā mums būtu jānodrošina iespēja apgūt jaunus tirgus uzņēmējiem. Ļoti aktīvi strādāt Tālo Austrumu virzienā. Japāna, Ķīna. Arī mēģināt uzlabot ekonomiskās attiecības ar Krieviju.

- Un robežlīgums?

- Vajadzīga rūpīga juridiskā analīze. Tas, ko varētu darīt, ir pārskatīt Satversmes tiesas funkcijas un uzticēt tai konsultatīvas funkcijas. Tas būtu vienkāršākais risinājums šajā gadījumā, ja tiesa varētu šo līgumu izskatīt un tad sniegt atzinumu.

- No potenciālo koalīcijas partneru puses līdz šim izskanējuši pretrunīgi vērtējumi par pašvaldību reformu.

- Administratīvi teritoriālā reforma ir viens no galvenajiem uzdevumiem, jo līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām jāpabeidz, lai tās var notikt pēc jaunā administratīvā sadalījuma.

- Vai jums ir ieceres, kā risināt darbaspēka problēmas — gan tā aizplūšanu, gan trūkumu?

- Pirmām kārtām darba algas palielināšana mazāk motivē cilvēkus aizbraukt. Taču nav pieļaujama vaļīgāka imigrācijas politika.

- Vai visiem potenciālajiem partneriem ir vienprātība par trim lielajām kultūras būvēm.

- Jā, sarunās ar JL un arī no koalīcijas saņēmām apstiprinājumu.

- Vai grasāties kā īpaši uzsvērt, ka esat valdība, kas veicinās integrētas un iecietīgas sabiedrības veidošanos?

- Pirmām kārtām mums ir integrācijas ministrija, kas šiem mērķiem kalpo. Bet speciāli neesam tam pievērsušies.

Pilna intervija www.vdiena.lv

'Saskaņas centrs' vēlas kļūt par vienotu partiju

LETA  10/13/06     Divas no "Saskaņas centra" (SC) apvienībā ietilpstošajām partijām - Tautas saskaņas partija Jāņa Urbanoviča vadībā un partija "Jaunais centrs" Sergeja Dolgopolova vadībā - pieņēmušas lēmumu turpināt apvienošanos vienā partijā, informē SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Apvienošanās process varētu tikt pabeigts šogad. Šāds solis esot vērsts uz apvienības darba efektivitātes paaugstināšanu. Aicinājums saliedēties vienā partijā ir nosūtīts arī abām pārējām apvienības SC partijām - Alfrēda Rubika vadītajai Latvijas Sociālistiskajai partijai un Alekseja Vidavska Daugavpils pilsētas partijai, kā arī citām kreisi centriskām politiskajām organizācijām un partijām.

9.Saeimas vēlēšanās par SC deputātu kandidātu sarakstu nobalsoja 14,42% vēlētāju, un nākamajā parlamentā SC būs 17 mandāti.

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Rubiks stāsta, ka viņu nepārsteidz TSP un JC paziņojums par apvienošanos vienā partijā. "Viņi izšķīrās un tagad atkal apvienojas," teica LSP līderis. Sociālisti gan vēl neesot domājuši par pievienošanos kādai citai partijai. Par SC priekšlikumu tiks spriests LSP kongresā 16.decembrī.

Divas trešdaļas jauno deputātu būs ar pieredzi

Ināra Egle,  Diena  10/13/06     Gandrīz pusei no 8.Saeimas deputātiem pēc divarpus nedēļām beigsies pilnvaras amatā, bet tikai desmit no 49 parlamentāriešiem, kas nebūs 9.Saeimā, vēlēšanās nekandidēja. Pārējiem starts tajās bijis neveiksmīgs. Mārim Gulbim neizdevās nodrošināt savas partijas Jaunie demokrāti iekļūšanu Saeimā, taču pārējie nav saņēmuši nepieciešamo atbalstu partijās, kas pārvarēja 5% barjeru. Pieejamā informācija par jaunajiem deputātiem vēl nav oficiāla, to Centrālā vēlēšanu komisija paziņos pēc divām nedēļām.

Jaunas sejas būs visos politiskajos spēkos, bet visvairāk ZZS frakcijā, kurā no 18 deputātiem tikai seši bija 8.Saeimā. Savukārt JL frakcijā būs tikai trīs jauni deputāti — Sandra Kalniete un Uldis Grava, kuriem jau ir politiskā pieredze, tāpat kā bijušajai Augstākās Padomes deputātei Ilmai Čepānei. Pirmo reizi Saeimas deputāta mandātu saņems ZZS ministri Mārtiņš Roze, Raimonds Vējonis, Dagnija Staķe un Baiba Rivža, kas iepriekš nestartēja vēlēšanās. Nekad līdz šim Saeimā nav strādājis arī bijušais premjers Andris Bērziņš (LPP/LC).

Aiz svītras ir palikuši arī Saeimas prezidija pārstāvji Ingrīda Ūdre (ZZS), Jānis Straume (TB/LNNK) un Jānis Šmits (LPP), bet pēdējiem diviem varētu pavērties iespēja saņemt mandātu, ja kolēģi tos noliks uz ministru pilnvaru laiku valdībā. Pēc provizoriskām ziņām, tikai divi kandidāti ir apsteiguši Saeimas priekšsēdi I.Ūdri (ZZS) Latgales vēlēšanu apgabalā, bet viens no viņiem ir pašvaldības deputāts, kas ievēlēšanas gadījumā automātiski zaudē mandātu vietējā varā, līdz ar to, maz ticams, ka viņš varētu pārdomāt un nenākt strādāt Saeimā, lai tajā iekļūtu I.Ūdre. Jebkurā gadījumā Saeimas prezidija vēlēšanas 7.novembrī būs pirmais 9.Saeimas uzdevums, tāpēc, visticamāk, ka viņa sacensībā par vietu prezidijā nevarēs piedalīties.

Balsojumu par Saeimas prezidija locekļiem var uztvert arī kā vērtējumu parlamenta prestižam un partiju neprasmei to celt, kas bija vērojums arī kampaņā — Tautas partijas kampaņā tika slavināti tikai ministri, kas visi arī saņēma vēlētāju uzticību. No valdības Saeimā nav iekļuvuši tikai LPP pārstāvji valdībā Krišjānis Peters un Guntars Grīnvalds.

ST nevērtēs ierobežojumu EP deputātiem kandidēt Saeimas vēlēšanās

LETA  10/13/06    Satversmes tiesa (ST) 12.oktobrī atteikusi ierosināt lietu pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Roberta Zīles (TB/LNNK) septembrī iesniegtā pieteikuma, kurā viņš apstrīdēja Saeimas vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus vēlēšanās kandidēt EP deputātam, informēja tiesas preses sekretārs Arvis Ērmiņš.

ST pārstāvis informēja, ka tiesas atteikums pamatots ar to, ka no Zīles pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem neizriet, ka apstrīdētā norma būtu tieši aizskārusi viņa Satversmē noteiktās pamattiesības.

Zīle nav bijis pieteikts par Saeimas deputāta kandidātu un apstrīdētā norma attiecībā uz viņu nav piemērota, konstatējusi ST, atzīstot, ka tādējādi pieteikuma iesniedzējs lūdzis izdarīt abstraktu apstrīdētās normas pārbaudi, ko attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju ST likums nepieļauj.

Līdz ar to konstitucionālā sūdzība neatbilst Satversmes tiesas likuma prasībām, par ST lēmumu informēja Ērmiņš.

Zīle pieteikumā norādīja, ka apstrīdētā likuma norma esot netaisnīga un diskriminējot EP deputātus.

Viņš pauda uzskatu, ka vienai no trim pārstāvju grupām, kuras Latvijā tieši ievēlē tauta, nepamatoti tiek noteikti daudz stingrāki nosacījumi kandidēšanai Saeimas vēlēšanās.

Ne pašvaldību, ne Saeimas deputātiem, kļūstot par Saeimas deputātu kandidātiem, nav līdz ievēlēšanas brīdim jānoliek iepriekš iegūtais mandāts.

Zīle lūdza atzīt Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta otro daļu par neatbilstošu Satversmes 101. un 91. pantam.

Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta otrā daļa noteic: ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts EP deputāts, viņš mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir atstājis EP deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, CVK svītro šo pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.

Satversmes 101.pants paredz ikvienam Latvijas pilsonim tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, savukārt Satversmes 91.pants aizliedz diskrimināciju.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā. Lēmumu kolēģija pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

 Šķēle: TB/LNNK un JL nav piemēroti partneri valdībā

Apollo  10/13/06   Jaunās valdības veidotājiem nevajadzētu steigties ar ceturtā koalīcijas partnera izvēli. Tā «Latvijas Radio 4 - Doma laukums» diskusijā «Darbības personas» sacīja «Tautas partijas» dibinātājs, tagadējais partijas ierindas biedrs Andris Šķēle. Viņaprāt, apvienība «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (TB/LNNK) un partija «Jaunais laiks» (JL) nav piemēroti sadarbības partneri.

««Jaunais laiks» ir labējie populisti, un es vienmēr no tādiem esmu baidījies. Esmu redzējis, ko dara un kādu ļaunumu nes populisti. Viņiem nav nekā svēta. Populistiem ticēt nedrīkst,» raidījumā uzsvēra politiķis un piebilda, ka JL rindās ir arī profesionāļi, tomēr kopumā partijai populisms ir raksturīgs. Šķēle arī atzina, ka skeptiski raugās uz «radikālām pozīcijām», jo šādu cilvēku parlamentā paustie uzskati nevis vieno sabiedrību, bet gan šķeļ to.

Politiķis norāda, ka domu par sadarbību ar «tēvzemiešiem» varētu apsvērt vienīgi tad, ja partijas priekšsēdētājs Roberts Zīle «katru dienu sēdētu parlamentā un savus ekonomiskos uzskatus pārstāvētu Latvijā».

Šķēle kā koalīcijas veidotājs riskētu un pirmo reizi meklētu saskares punktus ar kādu krievvalodīgas Latvijas iedzīvotājus pārstāvošu partiju. Ekspremjers pieļauj, ka šāda situācija varētu neapmierināt daļu Latvijas iedzīvotāju, tomēr «neviens nevarētu apgalvot, ka valdības 51 mandāta koalīcija ir Maskavas roka».

Deputāti budžeta grozījumiem iesniedz 300 priekšlikumus par aptuveni 25 miljonu sadali

LETA  10/13/06    Saeimas deputāti iesnieguši vairāk nekā 300 priekšlikumus grozījumiem šā gada valsts budžetā par aptuveni 25 miljonu latu sadali, informē Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Visvairāk priekšlikumu par gandrīz 16 miljoniem latu iesniegusi partija "Jaunais laiks" (JL). Piemēram, JL rosina subsīdijām lauksamniecības produktiem paredzētos līdzekļus piešķirt dažādu rajonu un pilsētu skolu un pašvaldības iestāžu remontiem.

JL deputāti arī rosina piešķirt budžeta līdzekļus pilsētu siltumtrašu remontiem.

Tautas partija no šā gada valsts budžeta rosina paredzēt aptuveni miljonu latu dažādu izglītības iestāžu labiekārtošanai.

Latvijas Pirmā partija aicina aptuveni 15 000 latu no valsts budžeta paredzēt Ziemassvētku pasākumu rīkošanai bērniem, kā arī vēl 15 000 latu - bērnu un sporta laukumu ierīkošanai un vairāku Latvijas dievnamu remontdarbiem.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija rosina 40 000 latu no valsts budžeta piešķirt Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei.

Savus priekšlikumus šā gada valsts budžetam ir iesnieguši visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti. Deputāti no šā gada valsts budžeta ar savu balsojumu var sadalīt pusotru miljonu latu.

Budžeta grozījumus galīgajā lasījumā Saeima izskatīs nākamnedēļ.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja grozījumus šā gada valsts budžetā.

Grozot šā gada valsts budžetu, pamatbudžeta ieņēmumi tiek prognozēti par 67,6 miljoniem latu lielāki, bet speciālā budžeta ieņēmumi - par 86,4 miljoniem latu lielāki. Nodokļu ieņēmumu prognozi šim gadam plānots palielināt par 163,8 miljoniem latu.

No valsts pamatbudžeta dažādām prioritātēm budžeta grozījumos plānots novirzīt 239,3 miljonus latu. Lielākie papildu līdzekļi tiek plānoti veselības aprūpei - 53,5 miljoni latu, Eiropas Savienības fondu apguvei - 22 miljoni latu, pedagogu darba samaksas palielināšanai - 12,6 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi pēc grozījumiem prognozēti 3,39 miljardi latu, bet izdevumi - 3,55 miljardi latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 2,46 miljardi latu, bet izdevumi noteikti 2,74 miljardi latu. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums, salīdzinot ar apstiprināto plānu, ir 131 miljons latu jeb par 5%. Pieaugumu nodrošinās lielāki pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, azartspēļu nodokļa un nenodokļu ieņēmumi.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 945,5 miljoni latu un 801,7 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret apstiprināto plānu ir 31,4 miljoni latu jeb par 4,1%.

Neskatoties uz grozījumiem, valsts budžeta deficītu valdība neplāno palielināt. Tas šim gadam paliks 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Saimniecībā un biznesā…

LDDK un LBAS - valsts budžeta deficīts 1,5% no IKP

Apollo  10/09/06     9.oktobrī Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomes sēdē LDDK atbalstīja budžeta grozījumus, saglabājot valsts budžeta deficītu 1,5% līmenī no IKP, portālu «Apollo» informēja Agnese Alksne, LDDK Korporatīvās pārvaldes eksperte.

LDDK ir izvērtējusi likumprojektu «Grozījumi likumā «Par valsts budžetu 2006.gadam» (turpmāk-Likumprojekts) un pauž atbalstu Finanšu ministrijas pozīcijai, ka valsts budžeta fiskālajam deficītam jābūt saskaņā ar plānoto - 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valsts budžeta deficīta saglabāšana plānotajā apjomā (1,5% no IKP) sekmēs Māstrihtas kritēriju ievērošanu un mazinās slodzi uz inflācijas līmeni valstī.

«Budžetā ir pieļaujami tādi grozījumi, kas nepalielina budžeta deficīta līmeni. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītājiem jāsamazina pieprasījumos iekļautā papildus finansējuma apjoms. LDDK aicina valdību nākamajā gadā sociālos partnerus savlaicīgāk iepazīstināt ar budžeta grozījumu likumprojektu. Sociālo partneru iesaistes līmenis lēmumu pieņemšanas procesā ir viens no rādītājiem pilsoniskās sabiedrības attīstībai mūsu valstī», uzsver Vitālijs Gavrilovs, LDDK prezidents.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: «Šī gada budžeta Grozījumu filozofija ir pieņemama, jo grozījumi paredz izpildīt visas vienošanās un līgumus, kas tika noslēgti ar arodbiedrībām, to skaitā policistu atvaļinājumu kompensēšana, izdevumi veselības aprūpei, kā arī veselības darbinieku algu paaugstinājums. Cerams, ka visas šīs vienošanās tiks ņemtas vērā, sastādot nākamā gada budžetu.»

Rīt, 10.oktobrī Ministru kabineta sēdē, LDDK un LBAS atbalstīs Likumprojektu «Grozījumi likumā «Par valsts budžetu 2006. gadam».

Patēriņa cenas septembrī pieaugušas par 0,7%

Apollo  10/09/06        Vidējais patēriņa cenu līmenis 2006. gada septembrī, salīdzinot ar 2006. gada augustu, palielinājās par 0,7%.

Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem — par 1,6%. 2005. gada septembrī, salīdzinot ar 2005. gada augustu, vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,5%, portālu «Apollo» informēja Centrālās statistikas pārvaldes Patēriņa cenu indeksu daļa.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija apģērba, apavu, ēdināšanas un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, kā arī degvielas cenu kritumam.

Noslēdzoties izpārdošanas akcijām un sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, cenas apģērbam pieauga par 7,4%, bet apaviem — par 15,5%.

Jaunajā mācību gadā dārgāki kļuvuši izglītības pakalpojumi (+10,3%), īpaši augstskolās bakalaura programmu studijās un pieaugušo mācību kursos.

Turpināja sadārdzināties ēdināšanas pakalpojumi (+3,3%), galvenokārt uzņēmumu un mācību iestāžu ēdnīcās. Cenas pieauga vairākiem pārtikas produktiem, piemēram, maizei, konditorejas izstrādājumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sieram, olām, margarīnam un cukuram.

Būtiski sadārdzinājās cietais kurināmais (+7,4%).

Septembrī ievērojami lētāka kļuva autodegviela (–7,2%). Cenas samazinājās augļiem (–8,2%), dārzeņiem (–12,9%), kartupeļiem (–18,4%) un svaigām zivīm (–5%). Lētāka kļuva foto un datortehnika, sadzīves ierīces, telefoni, kā arī aviobiļetes un tūrisma pakalpojumi.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 5,9%, tai skaitā precēm — par 5,8%, bet pakalpojumiem — par 6,4%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām gada laikā bija siltumenerģijas un ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpumam, kā arī telekomunikāciju pakalpojumu cenu kritumam.

Patēriņa cenu gada pieauguma temps septembrī ir samazinājies. Vairāk nekā par 0,8 procentpunktiem vidējo cenu līmeni pazemināja cenas kritums degvielai. Šā gada septembrī tā ievērojami palētinājās pretstatā straujam cenu pieaugumam pērn. Lēnāk nekā pērn pieauga ēdināšanas un transporta pakalpojumu, kā arī personīgās aprūpes preču un pakalpojumu cenas, kas arī veicināja pieauguma tempa samazināšanos.

2006. gada deviņos mēnešos patēriņa cenas pieaugušas par 4,9% (t. i., š. g. septembrī, salīdzinot ar 2005. gada decembri). Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu deviņos mēnešos bija ēdināšanas pakalpojumu (+9,0%), siltumenerģijas (+8,5%), tabakas izstrādājumu (+9,7%) un degvielas (+5,5%) cenu kāpumam.

Pērn cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija 5,9%. Šogad lēnāk nekā pērn cenas pieauga degvielai, vairākumam pārtikas produktu un veselības aprūpes pakalpojumiem. Savukārt energoresursu (elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas), ūdensapgādes un kanalizācijas, atkritumu savākšanas, alkoholisko dzērienu, augļu un dārzeņu cenas š. g. deviņos mēnešos pieauga straujāk nekā pērn.

Gada laikā rūpniecības ražošanas apjomi palielinājušies par 7,6%

LETA  10/09/06    Šā gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā palielinājusies par 7,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi gada laikā auguši par 12,9%, apstrādes rūpniecībā - par 8,2%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 5,3%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, šā gada augustā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ražošanas apjomi pieauguši par 9,6%. Pieaugums vērojams dzērienu ražošanā - par 20,1%, gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā - par 16,7%, maizes, konditorejas izstrādājumu un cukura ražošanā - par 11,3%, piena produktu ražošanā - par 4,4%, augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā - par 4,3%.

Ražošanas apjomi samazinājušies zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā - par 3,8%, graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā - par 0.9%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, šā gada augustā produkcijas izlaide palielinājusies gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, - par 22,8%, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā - par 19,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 19,6%, tekstilizstrādājumu ražošanā - par 17,9%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 15%, mēbeļu ražošanā - par 13,8%.

Produkcijas izlaide palielinājusies arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 11%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 7,2%, elektrisko mašīnu un iekārtu ražošanā - par 7%, izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē - par 6,2%, metālu ražošanā - par 6,2%, kuģu, laivu, lokomotīvju un ritošā sastāva remontā - par 3,9%.

Ražošanas apjomi samazinājušies apģērbu ražošanā - par 8,3%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, - par 2,6%.

Salīdzinot ar jūliju, augustā rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 2,1%. Tai skaitā pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4%, apstrādes rūpniecībā - par 3,6%. Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē apjomi samazinājušies par 2,9%.

Inflācijas tempi palēninās; septembrī inflācija -5,9%

DELFI  10/09/06     Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, palielinājās par 0,7%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 1,6%. Inflācijas temps samazinājās, un septembrī gada inflācija bija 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija apģērba, apavu, ēdināšanas un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, kā arī degvielas cenu kritumam.

Noslēdzoties izpārdošanas akcijām un sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, cenas apģērbam pieauga par 7,4%, bet apaviem – par 15,5%.

Jaunajā mācību gadā dārgāki kļuvuši izglītības pakalpojumi (+10,3%), īpaši augstskolās bakalaura programmu studijās un pieaugušo apmācības kursos.

Turpināja sadārdzināties ēdināšanas pakalpojumi (+3,3%), galvenokārt uzņēmumu un mācību iestāžu ēdnīcās. Cenas pieauga vairākiem pārtikas produktiem, tostarp maizei, konditorejas izstrādājumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sieram, olām, margarīnam un cukuram. Būtiski sadārdzinājās cietais kurināmais (+7,4%).

Septembrī ievērojami lētāka kļuva autodegviela (-7,2%). Cenas samazinājās augļiem (-8,2%), dārzeņiem (-12,9%), kartupeļiem (-18,4%) un svaigām zivīm (-5,0%). Lētāka kļuva foto un datortehnika, sadzīves ierīces, telefoni, kā arī aviobiļetes un tūrisma pakalpojumi.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 5,9%, tai skaitā precēm – par 5,8%, bet pakalpojumiem – par 6,4%.

2005.gada septembrī, salīdzinot ar 2005.gada augustu, vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,5%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām gada laikā bija siltumenerģijas un ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpumam, kā arī telekomunikāciju pakalpojumu cenu kritumam.

Patēriņa cenu gada pieauguma temps septembrī ir samazinājies. Vairāk nekā par 0,8 procentpunktiem vidējo cenu līmeni pazemināja cenas kritums degvielai. Šā gada septembrī tā ievērojami palētinājās pretstatā straujam cenu pieaugumam pērn. Lēnāk nekā pērn pieauga ēdināšanas un transporta pakalpojumu, kā arī personīgās aprūpes preču un pakalpojumu cenas, kas arī veicināja pieauguma tempa samazināšanos.

2006.gada 9 mēnešos patēriņa cenas ir pieaugušas par 4,9% (septembrī, salīdzinot ar 2005.gada decembri). Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu deviņos mēnešos bija ēdināšanas pakalpojumu (+9,0%), siltumenerģijas (+8,5%), tabakas izstrādājumu (+9,7%) un degvielas (+5,5%) cenu kāpumam.

Pērn cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija 5,9%. Šogad lēnāk nekā pērn cenas pieauga degvielai, vairumam pārtikas produktu un veselības aprūpes pakalpojumiem. Savukārt energoresursu (elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas), ūdensapgādes un kanalizācijas, atkritumu savākšanas, alkoholisko dzērienu, augļu un dārzeņu cenas šī gada deviņos mēnešos pieauga straujāk nekā pērn.

Latvieši Igaunijā trešajā vietā viesstrādnieku vidū

LETA  10/12/06    Igaunijā visvairāk viesstrādnieku ir no Somijas un Ukrainas. Trešo vietu sarakstā ieņem latvieši, raksta "Delovije Vedomosti".

Pavisam 2005.gadā Igaunijā tika izdotas 1216 uzturēšanās atļaujas ar tiesībām valstī strādāt. Visvairāk cilvēku - 265 strādnieki - Igaunijā iebraukuši no Somijas. Diezgan daudz valstī strādā arī ukraiņu. Pavisam reģistrēti 215 iebraucēji no šīs valsts.

Trešā vieta sarakstā pienākas Latvijai, no kuras Igaunijā strādāt iebraukuši 134 cilvēki. Nākamā ir Vācija, taču tā jau krietni atpaliek, jo darbinieku skaits no šīs valsts nepārsniedz 100 cilvēkus. Igaunijā ir tikai 93 vācieši.

Igaunijā darbu atraduši arī 75 lietuvieši, 54 zviedri, 47 briti un 41 krievs. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības dalībvalstu strādnieki pirmos trīs mēnešus Igaunijā var strādāt bez uzturēšanās atļaujas.

Turklāt Igaunijā strādājošo ārzemnieku skaits aizvien palielinās. 2006.gada 31.augustā valstī pozitīvu atbildi uzturēšanās atļauju ar tiesībām valstī strādāt izsniegšanai vai pagarināšanai saņēmuši 3130 cilvēki.

Viens no uzņēmumiem, kurā strādā visvairāk dažādu tautību pārstāvji, ir "Skype". Uzņēmuma Igaunijas ofisa vadītājs Stens Tamkivis informē, ka šogad darbā Tallinā tiks pieņemti vēl aptuveni 160 cilvēku. Katrs piektais no tiem nebūs igaunis. Pavisam uzņēmumā šobrīd strādā 33 dažādu nacionalitāšu pārstāvji.

Nedaudz mazinās uzņēmēju optimisms par ekonomisko situāciju

DELFI  10/12/06    Šā gada trešajā ceturksnī Latvijas uzņēmēju optimisms par ekonomisko situāciju valstī ir nedaudz mazinājies nekā tas bija gada pirmajā pusē, liecina lietišķās aktivitātes indekss Latvijā – "Parex indekss".

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem septembrī "Parex indeksa" vērtība ir 59,79 punkti, kas ir par 0,74 punktiem mazāk kā iepriekšējā ceturksnī, kad tā vērtība bija 60,53 punkti. Lai arī indeksa vērtība turpina kristies jau otro ceturksni, tomēr septembra rezultāts ir trešais augstākais kopš pētījuma uzsākšanas 2004.gadā, liecinot par salīdzinoši augstu optimismu uzņēmēju vidū kopumā.

"Parex bankas" viceprezidents Gatis Kokins norāda, ka "gada trešais kvartāls jau otro gadu "Parex indeksa" veiktajās aptaujās uzrāda optimisma kritumu, taču šogad tas nav tik liels, kā pagājušajā gadā, kad indekss kritās par 4,5%. Tas liecina par zināmu sezonalitāti".

Pirmo reizi indeksa vēsturē kopš 2004.gada tagadnes indeksa vērtība ir pārsniegusi nākotnes indeksa vērtību. Lielā mērā tas nozīmē, ka uzņēmēji tagadnes situāciju vērtē tik labi, ka labāk vairs nevar būt. "Līdz ar to varam secināt, ka uzņēmēji, acīmredzot, bija prognozējuši valdošās koalīcijas stabilitāti valstī," pauž Kokins.

Indeksa aprēķini liecina, ka, salīdzinot indeksus 2006.gada otrajā un trešajā ceturksnī, optimisms ir samazinājies (-8%) lielo uzņēmumu vidū (darbinieku skaits – 250 un vairāk), kamēr vidējo uzņēmumu (darbinieku skaits – 50-249) optimisms ir pieaudzis gandrīz par 2%.

Lielākais "Parex indeksa" pieaugums 2006.gada trešajā ceturksnī ir vērojams starp uzņēmējiem, kuri darbojas Latgalē (+3.90), kas nozīmē, ka strukturālo fondu politika Latvijā darbojas efektīvi. Pieaugums vērojams arī uzņēmumos, kuri darbojas rajonu centros (+2.55) vai pagastos un laukos (+2.15), kas ļauj cerēt, ka ekonomiskās attīstības nevienmērība Latvijā samazinās.

"Gandarījumu rada fakts, ka optimisms ir saglabājies nemainīgs ražošanā (59,8). Tieši rūpnieciskā ražošana nākotnē var pozitīvi ietekmēt Latvijas tekošā konta deficītu. Savukārt optimisma kritums par darbinieku skaitu ir lielā mērā saistāms ar kritisko situāciju darba tirgū – uzņēmēji saprot, ka darbaspēka resurss ir kļuvis deficīts, tāpēc uzņēmuma attīstībā lielāka vērība ir jāpievērš darba ražīgumam," uzskata Kokins.

Trešajā ceturksnī gandrīz visās grupās ir kritušies gandrīz visi astoņi apakšindeksi, kas veido "Parex indeksu". Apakšindekss pieaudzis tikai vērtējumā par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī (+0.37). Lielākais kritums ir bijis šādiem apakšindeksiem: darbinieku skaits uzņēmumā (-1,91), uzņēmuma rentabilitātes vērtējums (-1,23) un investīciju apjoms uzņēmumā (-1,03).

Trešajā ceturksnī visoptimistiskāk uzņēmēji ir novērtējuši vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī (64,28). Optimistiski uzņēmēji vērtē arī uzņēmuma apgrozījumu (63,67), nozares ekonomisko aktivitāti (63,23), konkurenci nozarē (61,46), kā arī uzņēmumu finansiālo stāvokli (61,04). Savukārt viszemākie apakšindeksi ir rādītājiem investīciju apjoms uzņēmumā (54,97) un darbinieku skaits uzņēmumā (54,06).

"Parex indeksu" 2004.gada sākumā izveidoja "Parex banka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījuma pamatuzdevums ir iegūt vienotu indeksu, kas raksturotu Latvijas uzņēmēju subjektīvo vērtējumu ekonomiskajam stāvoklim valstī.

"Parex indekss" tiek aprēķināts, apkopojot un izvērtējot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātus. Tas atspoguļo uzņēmēju viedokli un situācijas prognozes par ekonomisko aktivitāti valstī, attiecīgajā nozarē, kā arī dažādiem uzņēmuma darbības rādītājiem, piemēram, rentabilitāti, apgrozījumu, finansiālo stāvokli, darbinieku skaitu, investīciju apjomu. Ja indekss ir virs 50, tas liecina par zināmu optimismu konkrētā jautājuma vērtējumā, savukārt, ja ir zem 50 punktu robežas, tad iespējams runāt par zināmu pesimismu.

Ārvalstu investori: Nacionālā attīstības plāna īstenošana ir valdības prioritāte

DELFI  10/13/06    Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvji, piektdien tiekoties ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski uzsvēra, ka Latvijas Nacionālā attīstības plāna no 2007. līdz 2013. gadam (NAP) ieviešana ir valdības prioritāte, portālu "Delfi" informēja ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Investori pārliecināti, ka nepieciešams pievērst lielu uzmanību NAP ieviešanas un uzraudzības mehānisma izstrādei un nostiprināšanai, kā arī NAP īstenošana topošajā valdības deklarācijā jānosaka par viena no galvenajām prioritātēm.

Tikšanās laikā noradīts, ka sabiedrībā un uzņēmējos jānostiprina pārliecība par šī dokumenta būtiskumu un valsts pārvaldes apņemšanos ievērot tā prioritātes un veicināt tā mērķa sasniegšanu. Panke norāda, ka ārvalstu investori ir ieinteresēti mērķtiecīgā un stabilā Latvijas attīstībā un NAP ir liels solis uz priekšu šādas attīstības plānošanā.

Īstenojot NAP, ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību Latvijas konkurētspējas jautājumam Baltijas jūras reģionā, Eiropas Savienībā, kā arī globālajā kontekstā, pārliecināti ārvalstu investori.

NAP ir valsts attīstības plānošanas dokuments laika posmam no 2007.-2013. gadam un tas kalpos ir adresēts politiķiem, ierēdņiem, un ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Panke atgādina, ka plāna pamatā ir Saeimā apstiprinātais zinātnieku izstrādātais Latvijas izaugsmes modelis "Cilvēks pirmajā vietā". Tas paredz Latvijas izaugsmi balstīt uz cilvēka zināšanām, prasmēm un spēju efektīvi pielietot tā rīcībā esošo kapitālu, zināšanas un tehnoloģijas.

"NAP darbības laikā jāpanāk pagrieziens izglītībā, zinātnē un ražošanā, lai veidotos stabils intelektuālais un materiālais pamats dzīves kvalitātes pakāpeniskam pieaugumam," informē Panke. Viņš skaidro, lai to nodrošinātu, būs nepieciešama saskaņota rīcība, NAP ieviešanas procesa vadība un uzraudzība, efektīvi atbalsta instrumenti, kā arī aktīva reģionu un sabiedrības līdzdalība.

ĀIPL ir nevalstiska organizācija, kura apvieno lielos ārvalstu investorus, kā arī pārstāvjus no ASV, Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas tirdzniecības palātām Latvijā un Vācijas-Latvijas uzņēmēju apvienību. ĀIPL mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, nodrošinot vienlīdzīgus noteikumus visiem tirgus dalībniekiem un ienest Latvijā rietumu uzņēmējdarbības ētiskos un praktiskos principus.

Repšes parakstu nomaina pret Rimšēviča

Pēteris Tārs,  NRA  10/13/06     Einara Repšes paraksts tiek dzēsts ne tikai no vēlēšanu biļeteniem, bet arī no piecu latu banknotēm. Sākot ar vakardienu, Latvijas Banka ir sākusi laist apgrozībā jaunas, no iepriekšējām nedaudz atšķirīgas 5 latu naudas zīmes.

Lai informētu iedzīvotājus par jaunajām piecu latu naudas zīmēm, Latvijas Banka ir sagatavojusi informatīvo klipu, kurš tiks demonstrēts vairākos televīzijas kanālos līdz 23. oktobrim. Informācija par jaunajām piecu latu naudas zīmēm un naudas zīmju aizsardzību pret viltošanu pieejama arī Latvijas Bankas interneta lapā.

Pēc Latvijas Bankas sniegtās informācijas, jauns piecu latu naudas zīmju laidiens nepieciešams, lai varētu apmierināt pieprasījumu pēc šā nomināla naudas zīmēm.

Naudas zīmes mūžs atkarībā no lietošanas intensitātes un nominālvērtības ir apmēram 1–5 gadi, arī skaidrās naudas apjoms apgrozībā pašlaik aug par vairāk nekā 20 procenti gadā. Pērn Latvijas Banka no apgrozības izņēma un iznīcināja 9 milj. 5 latu naudas zīmju, savukārt kopš 1993. gada kopā ir iznīcinātas 119 miljonu banknošu.

Apgrozībā turpmāk atradīsies četru laidienu – 1992., 1996., 2001. un 2006. gada – pieclatnieki.Visas naudas zīmes ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Latvijas Banka turpinās izņemt no apgrozības un iznīcināt tikai tās naudas zīmes, kuras bojātas vai zaudējušas kvalitāti. Arī kvalitatīvi iepriekšējo laidienu pieclatnieki, nonākot Latvijas Bankā, netiks iznīcināti, bet caur bankām nonāks cilvēku lietošanā.

Arī turpmāk, papildinot citu naudas zīmju krājumus, paredzama jaunu pretviltošanas elementu izmantošana, bet ne būtiskas pārmaiņas naudas dizainā, liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Visas Latvijas Bankas apgrozībā laistās naudas zīmes ir oficiāls maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā, un gadījumā, ja, veicot maksājumu, jauno naudas zīmi atsakās pieņemt, par to būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests.

Latu banknotes būs apgrozībā līdz brīdim, kad latus nomainīs eiro. Domājams, ka tas varētu notikt laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam.

***

Ar ko atšķiras jaunā naudas zīme

• Naudas zīmē ir iestrādāta Ls 5 banknotēs vēl nelietota drošības pazīme – iedobta zīme. Banknotes priekšpusē virs caurskata zīmes – ozola lapas – iespiesti divi nomināli 5.

• Nomināls 5 jaunās naudas zīmes priekšpusē iespiests ar speciālo krāsu, kas atkarībā no apskates leņķa rada krāsu maiņas optisko efektu.

• Uz banknotes ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča paraksts.

Rīgā sāk būvēt augsto tehnoloģiju rūpnīcu

Ilze Šteinfelde,  NRA  10/13/06     GroGlass progresīvo tehnoloģiju rūpnīcā ražos optiskos vakuumpārklājumus uz stikla, kas palielinās gaismas caurlaidību caur stiklu. Modernā tehnoloģija radīta, ieguldot Latvijas intelektuālo kapitālu.

Jaunā augsto tehnoloģiju ražotne, kas tikko sākta būvēt, atrodas blakus rūpnīcai Sidrabe. Jau panākta vienošanās, ka Sidrabes rūpnīca izstrādās GroGlass nepieciešamās ražošanas iekārtas – tehnoloģijas, kas ražos optiskus stikla vakuuma nanopārklājumus.

Šo iekārtu iegāde arī veidošot lielākās investīcijas. Jaunās rūpnīcas izveidē investēs aptuveni 30 miljonus ASV dolāru (16,2 miljoni latu).

GroGlass ģenerāldirektors Aleksandrs Kelbergs vakar Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) parakstīja līgumu par atbalstu ES struktūrfondu programmā Komercdarbības infrastruktūras modernizācijai apakšprogrammā Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām par maksimālo šajā programmā pieejamo atbalstu – 600 000 latu.

Jaunā GroGlass rūpnīca ar īpašo pārklājumu apstrādās gadā aptuveni 1,2 miljonus kvadrātmetru stikla no abām pusēm. Šī unikālā tehnoloģija ļaus palielināt gaismas caurlaidību stiklā par 8 procentiem. Šāds stikls īpaši izdevīgs ir siltumnīcu saimniecībās, jo nepietiekama gaisma ir viens no faktoriem, kas liedz iegūt maksimālo ražu.

"Būvējot siltumnīcas no šāda stikla, būs iespējams iegūt lielāku tajās audzēto kultūru ražu," uzskata

A. Kelbergs.

Šādi pārklātus stiklus plānots eksportēt uz Nīderlandi – pasaules līderi siltumnīcu jomā. Nīderlandē ir aptuveni 10 000 hektāru siltumnīcu. Tomēr šī tehnoloģija ļauj ražot arī produkciju gleznu ierāmēšanas, saules termālo, saules bateriju, platekrāna TV un arhitektūras stikla tirgiem.

"Šis projekts sasniedz vairākus mērķus Latvijas ekonomikas attīstībā – tā ir investīcija ražošanā, inovatīva izpēte, kurā netiek iznīcināti Latvijas dabas resursi, bet tiek pievienota milzīga vērtība izejvielas produktam. Mūsu rūpnīca nozīmē eksporta pieaugumu, 60 jaunu darba vietu, nodokļus, kā arī modernāko tehnoloģiju, kas radīta, ieguldot Latvijas intelektuālo kapitālu," sacīja A. Kelbergs, norādot, ka jaunā rūpnīca ir lielākais ieguldījums augsto tehnoloģiju attīstībā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Arī ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs uzsvēra, ka GroGlass projekts ir ne vien lielisks piemērs ārvalstu investīciju piesaistei, bet arī ilustrē ražošanas ar augstu pievienoto vērtību attīstību.

"Viens no projekta partneriem – uzņēmums Sidrabe – uzskatāms par veiksmīgu augsto tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu piemēru Latvijā, kam ir izdevies atrast savu nišu globālajā tirgū un realizēt sadarbību ar partneriem Eiropas, ASV un Āzijas tirgos," sacīja A. Štokenbergs.

Ražotne būs izvietota 4000 kvadrātmetru platībā, un to būvē Latvijas kompānija Re&Re.

"Projekts savā ziņā ir unikāls, un ar šā projekta realizāciju Re&Re turpina iezīmēt jauno darbības virzienu – industriālo objektu celtniecību. Industriālie projekti ir īpaši, jo katrā projektā ēka tiek piemērota konkrētajām ražošanas tehnoloģijām. Arī šajā rūpnīcā jāievēro īpaši nosacījumi, piemēram, pamatu izbūvē," sacīja Re&Re ģenerāldirektoprs Didzis Putniņš.

Investīcijas Latvijas un Nīderlandes uzņēmēju kopīgi realizētajā projektā veiks Britu Virdžīnu salās reģistrētās Target Capital Corporation un Endeavor Capital Corporation. Kā menedžere piesaistīta starptautiskā investīciju kompānija New Century Holding (NCH). Kā investore piedalīsies arī Nīderlandes kompānija HortiLight Development.

Latvijas un Nīderlandes sadarbība ilgst jau 15 gadu, norādīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis. Kopš 2004. gada Nīderlandē darbojas Latvijas pārstāvniecība.

Mūsu valstī darbojas 240 Latvijas un Nīderlandes kopuzņēmumu.

Eksperti: Rīga jau tagad ir starptautisks finanšu centrs

LETA  10/13/06     Rīga jau tagad ir starptautisks finanšu centrs, piektdien žurnālistiem atzina konferences "Rīga kā starptautisks finanšu centrs: iespējas un izaicinājumi" dalībnieki.

Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) norādīja, ka Rīga ir Baltijas lielākā pilsēta ar visvairāk iedzīvotāju, lielu ražošanas apjomu un ļoti strauju attīstību. 56% uzņēmumu atrodas Rīgā un arī Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu lielā mērā veicina galvaspilsētas attīstība.

Rīgā ir arī augsts nodarbinātības līmenis, daudz izglītības iestāžu, un tajā mācās 80% studentu, tāpēc nebūs jābaidās no tā, kas strādās, lai finanšu centrs attīstītos. Rīga ir arī transporta un komunikāciju centrs, turpina attīstīties arī viesnīcu bizness.

Tomēr Latvijas galvaspilsētu nevajadzētu atdalīt kā atsevišķu reģionu no valsts, bet gan uztvert kā centru, kurš virza uz priekšu gan Latviju, gan visu Baltiju. Turklāt pēdējā laikā Latvijā ienāk ļoti daudz ārvalstu investīciju, kas nozīmē, ka investori uztver Rīgu kā būtisku vietu.

Tādējādi patlaban pastāv visi priekšnoteikumi, lai Rīga kļūtu par starptautiski atzītu finanšu centru, uzsvēra Aksenoks.

Kā norādīja "Latvijas Krājbankas" prezidents Mārtiņš Bondars, vairāki faktori liecina par to, ka Rīga jau ir starptautisks finanšu centrs. Kā piemēru viņš minēja to, ka aptuveni 60% banku kapitāla pieder ārvalstu bankām, arī vairāk nekā 40% noguldījumu ir nerezidentiem piederošie līdzekļi.

Taču nozīmīgs jautājums ir, kāds finanšu centrs Rīga būs, kādus pakalpojumus izmantos tā klienti un kādas bankas vēl Latvijā ienāks. Turklāt Rīgai ir dabīgās priekšrocības būt finanšu centram, neviena cita vieta Latvijā nevar būt finanšu centrs.

Bondars norādīja, ka nepieciešams noskaidrot, kā finanšu centra attīstību var palīdzēt veicināt valdība, pašvaldības, nevalstiskais sektors, akadēmiskā vide un paši tirgus dalībnieki.

Arī "GE Money" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Cimbers sacīja, ka Latvija jau ir finanšu centrs un Rīga ir "centra centrālā daļa". Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai ir dažādas iespējas, kas jāizmanto.

Savukārt "Baltic Trust Bank" viceprezidente Ilze Jurkāne norādīja, ka ir dažādas problēmas, kas jārisina, lai Rīga būtu finanšu centrs, tāpēc valdībai attīstības plānā būtu jāiekļauj Rīgas kā finanšu centra izveide, turklāt tam jābūt starp prioritātēm.

Bezdarba līmenis septembrī samazinājies līdz 6,8%

DELFI  10/13/06     Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2006.gada septembra beigās bija 6,8% un mēneša laikā, salīdzinājumā ar 2006.gada augustu, samazinājies par 0,1 procenta punktu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

NVA uzskaitē 2006.gada septembra sākumā bija 73056, septembra beigās – 71704 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1352 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos - profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, septembrī bija 6,2%.

Septembrī bezdarbnieka statuss piešķirts 8046 personām, tas ir par 154 personu vairāk nekā 2006.gada augustā.

Pastāvīgā darbā septembrī iekārtojās 4813 bezdarbnieki, no tiem 929 ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt NVA organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos septembrī tika iesaistīti 14799 bezdarbnieki.

Septembrī bezdarba līmenis samazinājies 27, palicis nemainīgs trijos un pieaudzis trijos valsts rajonos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis septembrī reģistrēts: Rīgas rajonā - 4,8%, Saldus rajonā – 5,0%, Ogres rajonā – 5,1%, Tukuma rajonā – 5,2%, Cēsu rajonā – 5,6%, Jelgavas rajonā – 5,7%, Limbažu rajonā – 5,7%, Bauskas rajonā – 5,8%, Valmieras rajonā – 5,9%, Talsu rajonā – 5,9%, Ventspils rajonā – 6,9 %, Liepājas rajonā – 7,7%, Alūksnes rajonā – 8,0%, Aizkraukles rajonā – 8,0%, Gulbenes rajonā – 8,0%.

No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis septembrī bija Rīgā 3,9%, Jelgavā – 5,1%, Jūrmalā - 5,8%, Ventspilī – 5,9%, Daugavpilī – 6,8%, Liepājā – 6,8%. Septembrī bezdarba līmenis Rēzeknē bija 10,6%.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: septembrī Ludzas rajonā tas bija 25,9%, Rēzeknes rajonā – 24,3%, Krāslavas rajonā – 19,2%, Balvu rajonā – 18,6%, Preiļu rajonā – 18,3%, Daugavpils rajonā - 14,3%.

Izglītībā…

Ko mācīsim Austrumu latviešu diasporai

Lidija Leikuma, LU baltu valodu katedras asoc. prof., Latvijas Avīze  10/09/06

"Un kā tad ar latgaliešu valodu?" šādi gribas jautāt ik reizes, kad dzird ko spriežam par palīdzību diasporas tautiešiem. Manuprāt, vispirms jau nedrīkstētu aizmirst (kaut parasti tā notiek), ka gan Rietumu, gan Austrumu latviešu diaspora ir divējāda.

Rietumu pusē nokļuvušo tautiešu lielākā daļa ir pirmskara Latvijas brīvvalsts pilsoņi un viņu pēcteči. Vairākums austrumos dzīvojošo latviešu ir 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma brīvās zemes meklētāju atvases. Pirmie, nākdami no dažādiem Latvijas novadiem, 20. – 30. gadu Latvijas Republikā bija jau paguvuši kaut cik saliedēties, otro senči devās nezināmajā svešumā pirms tautiskās kopības apziņas izveides, izbraukdami nevis no Latvijas valsts, bet gan Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņas. Latgale citiem latviešiem tolaik bija zeme, kura vēl jāatklāj, Latgales latvietis (saukts par inflantieti, vitebskieti, poli vai katoli) – tāls un nepazīstams. Arī pēdējais gaišāks par citnovadnieku nevarēja būt sava neapskaužamā saimnieciskā un kultūras stāvokļa dēļ – viņam mosties bija ļauts tikai 20. gs. pirmajā pusē. Runājot simboliskāk, tilta celšana pār Aivieksti bija vēl nākotnes uzdevums.

No Latvijas novadiem šķirti izceļojušie tautieši Krievijā nošķirtībā arī dzīvoja, katrs palikdams pie savas latviešu valodas (starp citu, kaut par to nemēdzam runāt, kas līdzīgs arī Rietumu diasporā). Vieni bija luterāņi (daļa pareizticīgie), otri – katoļi. Neraugoties uz šķīruma oficiālu nostiprināšanu (kopš 1926. gada tautskaites latviešus reģistrē kā divas nācijas – latviešus un latgaliešus), izceļotāju savstarpējās attiecības Sibīrijā veidojās daudz veselīgākas nekā Latvijā (teiksim, Krasnojarskas apgabalā latgaliešu viensētām un sādžām kaimiņos dzīvojošie malēnieši ne ar ko "pareizāki" par "katoļiem" nejutās). Ieceļotāja likteni svešumā viņi izbaudīja vienlīdz sūru.

Runājot par labo, ir jāmin 20. – 30. gadu Krievijas mazākuma tautībām labvēlīgā nacionālā politika – "nacmeniem" tiek organizētas skolas, kultūras iestādes, preses izdevumi. Tajā skaitā – latviešiem un, atsevišķi no viņiem, arī latgaliešiem.

Atliek piebilst, ka dzimtās, resp., latgaliešu, valodas mācīšana 20. – 30. gadu skolā (gan Latvijā, gan Krievijā) deva pozitīvu rezultātu – stiprināja Latgales latviešu, resp., latgaliešu, identitātes apziņu, kavēja viņu pārtautošanos. Pēc tam nāca traģiskais 1937. – 1938. gads, kad "tautas ienaidnieku" iznīcināšanas laikā Krievijas skolās viss latviskais tika apklusināts.

Domājot par latviešu valodas mācīšanu Austrumu diasporā mūsdienās, būtu jāatceras, ka latgaliešu atvasēm tur citāda latviešu valoda nemaz nav vajadzīga kā vien savējā, dzimtā, t. i., latgaliskā... Un ko tad tādā gadījumā? Par to līdz šim vispār nav domāts.

Vai tur vispār ir kam mācīt? Cik ir tādu tautiešu Sibīrijā (Krievijā kopumā), kam joprojām svarīgas viņu saknes, kas gribētu apgūt latviešu valodu tādā līmenī, lai Latvijā varētu mācīties pat augstskolā? Atbildes, domāju, nav nevienam. Jo pagaidām ir tā, ka, piemēram, Ačinskas, Boļšojulujas, Biriļusu, Bogotolas, Tjuhtetas puses latviešus "atklājam", tikai aizbraukuši uz turieni. Tāspuses ieceļotāji latvietībā ir noturējušies jau simt gadus, bet Latvijā par viņiem pat nezinām... Un sazin cik tādu nezināmo vēl citur plašajā Krievijā. Paši kaut cik objektīvi varam spriest vienīgi par Krasnojarskas puses latviešiem, īpaši latgaliešiem, – pie viņiem esam pabijuši četrās ekspedīcijās, pētniecisko darbu raugot apvienot ar izglītojošo. Vai vispirms nevajadzētu iespējami daudz uzzināt par mūsdienu Krievijas latviešiem, ieskaitot latgaliešus, – viņu patlabanējām dzīvesvietām, blīvumu, vecumu, etnisko sastāvu, latviskās sarunvalodas prasmi, runas dialektālo pamatu, turieniešu attieksmi pret iespējamu mācīšanos un vietējo varasvīru nostādnēm šajā sakarā u. tml., lai tad ķertos pie pārējā, kas nodrošina sekmīgu skološanos?! Situācija uz vietām var izrādīties krasi atšķirīga.

Krasnojarskas novadā savu priekšteču valodā daudzviet runā latviešu, resp. latgaliešu, vidējā un pat jaunākā paaudze (patīkams šīsvasaras atradums bija 18 gadus vecā Poddubsku Vaļa no Grjaznovas, viņu ģimenē, kaut tēvs baltkrievs, latgaliski runājot arī brālis pusaudzis). Šī latviešu valoda parasti ir kāda no augšzemnieku dialekta izloksnēm, kurām tāpat savas nianses. Krievijas 2002. gada tautskaites dati rāda, ka Krasnojarskas novadā dzīvo 3747 latvieši un latgalieši, Krasnojarskā – 782, Ačinskas rajonā – 151, Ačinskā – 388, Boļšojulujā – 223, Biriļusu rajonā – 40 u. tml. Lielākā viņu daļa ir kādreizējo pārceļotāju (ne izsūtīto) atvases. Ne visi latvieši kā latvieši arī reģistrēti, tomēr viņu tur ir gandrīz četri tūkstoši. Bet kā ar Tomsku, Kemerovu, Novosibirsku, Omsku un to plašajām apkaimēm?

Uz 2006. gada Jāņiem Bičku ciema padomes teritorijā, kur notika Jāņu svinības un turpinājās detalizēta etnolingvistiskās situācijas izpēte pēc tām, dzīvoja 395 iedzīvotāji: Bičkos – 251, Krasnajā Zarjā (agrākajā Grjaznovā) – 83, Sčastļivojē – 35, Krajevajā – 20, Bogatojē – vairs tikai seši. Viņi visi pa lielākai daļai ir latvieši, resp., latgalieši. Otro daudz vairāk par pirmajiem.

Vai viņi gaida mūsu palīdzību? Jā un nē: viss atkarīgs no tā, ko grasāmies viņiem sniegt. Par turpmākajām latviešu valodas stundām Krasnojarskas novadā (kaut ne ik gadus) varbūt var domāt Lejas Bulānā, Suhonojā, Bičkos. Simpātiski latgaliskajā Saharnojē vairs tikai daži skolēni, mata galā turas Algaštikas pamatskola. No lielajiem latgaliešu ciemiem stipri slāviska kļuvusi Dvinka, arī Algaštika, tur ko atdzīvināt būtu pagrūti. Apvienojušies kultūras biedrībā "Dzintars", braši turas Krasnojarskas tautieši. Kaut ne visi viņi runā latviski, Austrumu diasporā dzintarieši ir svarīgs latviskuma balsts. Ko darīt ir vērts arī Ačinskā – vietā, kam savas vēsturiskās tradīcijas, kur saplūdis simtiem tautiešu no iznīkušajām latgaliešu sādžām. Ačinskas Pedagoģiskajā koledžā, ar ko sadarbojamies kopš 2004. gada, ir gan saprotoša administrācija un pedagogi, gan atsaucīgi audzēkņi. Viņu vidū – arī latviešu pēcteči.

Daudzviet, šķiet, mērķtiecīgāk būtu gādāt nevis par latviešu valodas stundām, bet gan atsevišķiem organizētiem pasākumiem, kas izdošanās gadījumā var kļūt regulāri. Ačinskas un apkaimes latviešiem rīkotā Ziemas skola optimāla darba forma šķiet ne tikai mums, tāpēc skolu gribam turpināt. Labs aizsākums izrādījās šīsvasaras neparastie Jāņi, ko Latvijas Universitātes, Sanktpēterburgas Valsts universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas un Baltijas Krievu institūta studenti un mācībspēki kopā ar tautiešiem izdzīvoja Boļšojulujas rajona Bičkos (ap 60 km no Ačinskas). Svinības sanāca varenas – ar kopīgu koncertu, ar mūsu vesto rudzu maizi un sibīriešu mājas sieru, alu, ar aplīgošanu un gaišu Jāņu ugunskuru līdz pat rītam. Iznāca vai vesels dzimtu, bijušo kaimiņu, klases un skolasbiedru salidojums. Pēc tādas kopāpabūšanas arī pētniekam viegli – spēj tikai stāstīto un rādīto atcerēties, runāto un dziedāto pierakstīt!

Indes latviešu asinīs

Latvijas Avīze  10/10/06    9. oktobrī Rīgā ieradās vides aizsardzības organizācijas "Greenpeace" kuģis "Arctic Sunrise", kurš veic tūri pa visām Baltijas jūras valstīm.

Ceļojuma laikā "Greenpeace" aktīvisti nolēmuši aicināt cilvēkus aizdomāties par bīstamu ķīmisko vielu klātbūtni ikdienā lietojamos produktos. Viņu akcijā jau augusta beigās iesaistījās TV un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece‑Gavare, reklāmas aģentūras "ZOOM!" radošais direktors Ēriks Stendzenieks, mūziķi Juris Kulakovs un Intars Busulis, kuri, vides organizāciju aicināti, nodeva savas asinis. Paraugus pārbaudīja neatkarīgā Nīderlandes laboratorijā. Viņu organismā tika atrasti bromēto liesmu slāpētāji, kurus izmanto mēbeļu un sadzīves elektropreču ražošanā, dažādi lauksaimniecībā lietoti pesticīdi, ķīmiskie savienojumi, kurus izmanto nepiedegošu virsmu un ūdensnecaurlaidīgu audumu ražošanā. Analīzes uzrādīja arī svina, kadmija un dzīvsudraba klātbūtni. Tāpat arī B. Sipenieces‑Gavares, Ē. Stendzenieka un I. Busuļa asinis saturēja aromātvielas, kuras ir smaržās, ķermeņa kopšanas līdzekļos. Liela daļa šo vielu spēj uzkrāties mūsu organismos un ietekmēt procesus tajos. Ārsts andrologs Juris Ērenpreiss norāda, ka ir vielas, kas grūtniecības laikā organismā var kavēt, piemēram, vīrišķā hormona veidošanos un ietekmēt augļa veidošanos un arī vēlāko vīrieša reproduktīvo veselību. Daudzas no šīm vielām ir atrastas pat mātes pienā un zīdaiņu nabassaitēs. Lai uzlabotu situāciju, kaitīgās ķīmiskās vielas, kas ir atzītas, piemēram, kā kancerog ēnas, hormonālās sistēmas traucējumus izraisošas, būtu jāaizstāj ar citām drošākām.

Vides organizācijas lielā vienotībā cīnās par to, lai šis princips tiktu iestrādāts jaunajā regulā "REACH", bet tikmēr ražotāji cenšas iegūt sev labvēlīgākus nosacījumus. "Mēs cīnāmies par to, lai ikviens var aiziet uz veikalu iekraut savā grozā šampūnu, apģērbu vai gaļas dēlīti, zinot, ka, lietojot šos produktus, nenodara kaitējumu ne sev, ne saviem bērniem, ne videi, jo tajos izmantotas vielas, kuru ietekme ir izpētīta un kuras pašlaik ir visdrošākās," stāsta "Zemes draugu" pārstāve Sintija Graudiņa‑Bombiza. Kuģi apmeklēja arī mūsu vides ministrs Raimonds Vējonis un parakstīja "Greenpeace" sastādītu dokumentu, paužot savu atbalstu ķīmisko vielu aizvietošanas principam "REACH", norādot, ka Latvijas likumdošanā tas jau ir ievērots, taču tā būtu

jādara ražotājiem visā pasaulē.

Viedoklis: Fizikas, matemātikas un ķīmijas mācīšanu vajag pārvērst par izdevīgu biznesu

Sandijs Aploks, aktīvs pilsonis  10/11/06    Ziņas par precīzo zinātņu mācībspēku trūkumu un skolu sistēmas izdilumu liek jau gara acīm ieraudzīt, kā Latviju Eiropas Savienība pievieno, piemēram, Igaunijai, lai tās nedaudz profesionālākais administratīvais aparāts savestu kārtībā Latvijas izglītības sistēmu, un novērstu valsts pārvēršanos par tumsonīgu pierobežas valstiņu.

Kā paglābties no "pievienošanas Igaunijai"? Kā saglabāt savu seju, un izvest Latviju no degradācijas kritiena, kas draud mūs atmest 2-3 paaudzes nopakaļus citām intelektuālo līderību ieņēmušām valstīm?

Lai selektīvi paceltu skolotāju algas, un palielinātu motivāciju mācīt un mācīties, precīzo zinātņu pasniegšanu vajag pārvērst par ļoti izdevīgu Latvijas Valsts un Eiropas Savienības finansētu skolotāja privāto papildus biznesu.

Papildus skolas obligātajām stundām varētu izveidot precīzo zinātņu pulciņus, kurus vadošais skolotājs par individuālo un ieinteresēto darbu ar bērniem varētu saņemt vismaz 500 latus PĒC nodokļu nomaksas. Lai saņemtu finansējumu šādam biznesiņam laukos, obligāti būtu jāpasniedz stundas arī skolā, bez tiesībām uzņemties papildus slodzi ar precīzajām zinātnēm nesaistītās jomās.

Šādu aktivitāti grūti iedomāties bez pašvaldības atbalsta, lai nodrošinātu atsevišķu vidi mācībām kā izklaidei, nevis pienākumam. Pat šodien gandrīz jebkura pašvaldība varētu atļauties vēl nesabrukušajā kultūras namā izremontēt 2 istabiņas šo pulciņu vajadzībām, un segt to ikdienas izdevumus. Bezmaksas Interneta pieslēgumu nodrošinātu Gaismas Tīkls.

Pašvaldības papildus ieguvums būtu iespēja nodrošināt arī pieaugušo izglītības līmeņa kāpumu, par ko finansiāli paldies teiktu gan autoservisi, gan citi tehniku un elektroniku izmantojoši uzņēmumi, kam tik ļoti pietrūkst strādnieku ar trenētu inženiera domāšanu.

Diskutabls jautājums paliek par skolas precīzo zinātņu klašu aprīkojama izkopšanu (tas visu gadu pārsvarā stāv nelietots), vai šādu nodalīto pulciņu eksperimentu aprīkojuma izkopšanu, vai savstarpēju dalīšanos. Jebkurā gadījumā, nepieciešamo mācību aprīkojumu var ražot tepat Latvijā. Idejas par to, kā tas darāms, var gūt DMOZ apkopotajās industrijas mājaslapās.

Kur ņemt naudu no Latvijas puses šādam projektam? Vai tas ir tik grūti un dārgi? Vai drīkstam radīt precendentu, kad skolotājs var saņemt 600-700 latus mēnesī pēc nodokļu nomaksas? Kādas mums tiesības nostādīt vienu skolotāju priviliģētākā stāvoklī pret citiem skolotājiem, vai pret policistu, medmāsu, un pašvaldības darbinieku?

Izsakoties par šādas aktivitātes lietderību, nav vērts kaunēties, tukši diskutēt un taisnoties, jo ja būs labi pastrādājuši precīzo zinātņu skolotāji, tad visa valsts varēs saņemt lielākas algas un pensijas, jo zeme un meži jau būs izpārdoti, un vienīgais Latvijas peļņas avots nākotnē būs tikai labi speciālisti - sava aroda meistari. Direktori, grāmatveži, pārdevēji, un politiķi jau ir izskoloti ļoti ilgam laikam uz priekšu. Tagad atliek tikai izaudzināt kvalificētu strādnieku paaudzi, kuri tad arī strādātu uzņēmumā "Latvija" priekš citu zemju maksātspējīgajiem un prasīgajiem klientiem.

Latvijas līdzfinansējuma iegūšanas avots ir triviāls – tas ir militārais budžets un valsts budžeta ieņēmumu pārpalikumi, kas radās nodokļu iekasēšanas procesa uzlabošanas rezultātā.

Atvēlot no Latvijas Valsts budžeta katru gadu pat tikai 10 miljonus latu, varētu katru mēnesi oficiāli piemaksāt ~500 latus pēc nodokļu nomaksas vismaz 800 pulciņu pasniedzējiem. Katri papildus 10 miljoni latu ļautu pacelt algu vēl 800 skolotājiem, vienlaikus būtiski paceļot prasības pret mācību procesa kvalitāti un rezultativitāti.

Latviskās identitātes pozitīva apziņa. Cik nopietna ir trauma?

Gundars Bākulis, speciāli Republikai  10/13/06    Ārsta un mācītāja pārdomas par pirmās brīvvalsts un mūsdienu latviskumu. Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka pozitīvas latvieša identitātes apziņa ir guvusi smagu traumu. Cik nopietna tā ir?

To ir grūti apzināt, ja lūkojamies šodienas latvieša dzīves atsevišķās jomās vai epizodēs. It kā jau viss notiek, dažādās uzņēmējdarbības, sporta, mākslas, mūzikas un zinātnes jomās tiek gūti panākumi. Raimonda Paula vadībā aizvien notiek kāds latvisks šlāgertusiņš, tā ka epizodiski un pavirši novērojumi pie latviskās identitātes slimības gultas liecina, ka pacients vēl ir dzīvs un vitāli svarīgie orgāni kopumā darbojas apmierinoši. Šādu secinājuma iespējams izdarīt, lietojot virspusējus apkārtnes un sabiedrības izmeklēšanas palīginstrumentus — televīziju, radio, avīzes un žurnālus.

Tomēr katrs saprātīgs ārsts zina, ka puse no pareizas diagnozes ir rūpīgi ievākta anamnēze jeb pacienta dzīves notikumu atmiņas viņa veselības sakarībā. Jo pat jau gandrīz pavisam mirušam cilvēkam izdarīti rentgena uzņēmumi paši par sevi īpašu patoloģiju var neuzrādīt. Patieso pacienta stāvokli var novērtēt, tikai redzot ainu kopumā un novērojot procesa attīstības dinamiku. Ar sabiedriskiem procesiem, tostarp latviskās identitātes apziņas patieso stāvokli, ir līdzīgi. Nepietiek novērot atsevišķus mediju iecienītus sabiedriskus un garīgus procesus un no tiem izdarīt vispārīgu slēdzienu. Nepieciešams ielūkoties arī vēsturē, ieklausīties cilvēkos sev blakus un vērot savus laikabiedrus un savu zemi. Ko šie novērojumi mums vēstī?

Mūsu vecākās paaudzes cilvēki agrā jaunībā vai bērnībā pieredzējuši pirmās Latvijas neatkarības laikus un neatkarības zaudēšanu 1940. gadā. Toreiz viņi bija vidusskolēni vai mācījās pamatskolā. Tikai paši vecākie no savas agrās bērnības vēl atceras revolūcijas jukas un neatkarības cīņas Latvijā. Mūsu jaunākā strādājošā paaudze padomju laikus tikpat kā neatceras. Savukārt cilvēki vecuma grupā no 35 līdz 70 gadiem ir auguši un lielāko savas dzīves daļu pavadījuši padomju apspiestības, ierobežotības un patiesību apslēpjošu eifēmisku saukļu gaisotnē. Tieši šie cilvēki pašreiz nosaka Latvijas virzību politikā, izglītībā kultūrā un mākslā. Un tieši šī visietekmīgāko sabiedrības cilvēku daļa iezīmē lūzumu tajā latviskajā identitātē, kas sākās 19. gadsimta vidū ar pirmo latviešu saimniecisko un intelektuālo uzplaukumu un beidzās ar Ulmaņa laika zelta jaunatni, kuras lielāko daļu Latvijai atņēma Otrais pasaules karš, izsūtīšanas un emigrācija. Līdz pat Latvijas brīvvalsts nodibināšanai 1918. gadā pozitīvas latviskās identitātes apziņa bija vitāli spēcīgs sabiedrību un valsti veidojošs spēks. Latvieši mācījās un strādāja mājās un ārvalstīs, guva lieliskus panākumus un bija lepni par sevi, savu tautu un zemi. Tas arī deva spēku cīnīties un pat atdot dzīvību par kopējo lietu — neatkarīgu un brīvu Latvijas valsti. Manuprāt, tieši kopējās lietas, ja gribat — cosa nostra, apziņas trūkums ir tagadējās latviskās identitātes diagnoze. Bet kopējā lieta latviskās identitātes apziņas ķermenī ir mugurkauls. Mēs varētu teikt, ka šim mums tik mīļajam un tuvajam pacientam — latvietībai — ir mugurkaula trauma, iespējams, pat lūzums ar muguras smadzeņu ievainojumu. Galvenais simptoms sabiedriskajā ziņā ir latviešu nespēja vienoties kopējai lietai. Pirmsvēlēšanu laikā tas izpaudās sevišķi spilgti. Televīzijas kameru priekšā sēdēja mūsu tautas politiskās gribas priekšstāvji, žurnālisti un sabiedriski darbinieki, un sejās viņiem bezcerība. Kāpēc nevar, kāpēc neiznāk, kāpēc velkamies Eiropai astē? Kāpēc cilvēki masveidā dodas prom no Latvijas? Tikai pēc labākas dzīves vai arī bezcerības un nākotnes vīzijas trūkuma dēļ? Tas paliek nepateikts, jo nav jau tāda vienkārša mehānisma vai formulas, ar kuru visas Latvijas sociālās, ekonomiskās un politiskās negācijas būtu atrisināmas. Tāpēc politiķu publiskās sarunas parasti beidzas ar daudznozīmīgu vai sāpīgi ironisku bezvārdu vīpsnāšanu. Nu, tā vienkārši mums iet...

Kas padarīs mūsu dzīvi labāku: ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība vai kopējās lietas apzināšanās un pozitīvas latviskās identitātes atjaunošanās? Mēs redzam, ka Eiropas nauda vien to izdarīt nespēj. Un saistībā ar savu otro profesiju un izglītību, kā arī pārdomājot mūsu tautas vēsturi un vēstures attīstību vispār, uzdrošinos apgalvot, ka sabiedrisku un valstisku procesu galvenais virzošais spēks aizvien ir bijušas idejas, tātad apziņas, ētikas, cerību un ticības sfēras vērtības, ne ārējās materiālās lietās atrodamais spēks. Tieši šajā, ne materiālajā sfērā ir meklējams latviskās pozitīvās identitātes apziņas paralīzes iemesls. Pat neteikšu, ka šīs slimības dziedināšanai nepieciešama kristīgā ticība, bet gan tautas pozitīva un veselīga pašapziņa un nākotnes vīzija, kuras vārdā ir vērts piedalīties kopējā lietā un, ja vajag, pat atteikties no kādas daļas savu personisko izdevību (neviens vairs neprasa dzīvību), droši zinot, ka tas otrs kopējās lietas labā darīs to pašu un tiks sasniegts daudz augstāks mērķis nekā privātas materiālās varas intereses. Tas nu mums neiet. Man radusies pārliecība, ka tieši tagadējā varas paaudze ir substance traumatiskajam pārrāvumam pozitīvās latviskās identitātes apziņas mugurkaulā. Nedaudz pārfrāzējot Hēgeļa dialektiku, varētu spriest, ka no tēzes un antitēzes Latvijas sabiedriskajā un politiskajā procesā maz kas tiek sintezēts. Hēgelis mācīja, ka vēsturi veido absolūts gars un visam ir sava noteikta jēga. Viņš rakstīja, ka tāpēc īstenība vienmēr ir saprātīga, bet viss saprātīgais — īstenība. Lai arī es nepavisam neaizraujos ar Hēgeļa filozofiju, jāsaka: iespējams, tieši saprātīguma un īstenības apziņas trūkums, tostarp pozitīvas latviskās identitātes apziņas trūkums, ir postpadomju (tagadējās varas paaudzes) cilvēka galvenā problēma. Jo padomju ideoloģija un sadzīve, kas tika šai paaudzei uzspiesta garus piecdesmit gadus, savā būtībā bija neprātīga un iluzora. Realitāte bija cita, un nelaimīgs bija tas cilvēks, kas neiemācījās izšķirt starp vārdiem, idejām un reālo dzīvi. Tāpēc lielā daļā cilvēku, kuru apziņa un tikumi veidojušies tajā laikā, jo īpaši bijušajiem komjaunatnes un partijas funkcionāriem, attīstījusies neticība ētiskiem ideāliem, tautas (ja gribat —pilsoņu) kopējai lietai, norobežošanās un merkantils materiālisms. Var vienīgi minēt, kāda būtu latvietības identitāte un mūsu valsts, ja pirmās republikas neatkarība nebūtu varmācīgi pārtraukta. Lai kā arī dažs peltu Kārli Ulmani un viņa veidoto Latviju, taču tā laika latviešiem pārpārēm piemita tas, pēc kā tagad veltīgi cenšamies, — pozitīva latviskās identitātes apziņa kā spēks, kas ceļ valsti. Pirms pāris gadiem intervijā laikrakstam Latvijas Luterānis Gunārs Meierovics stāstīja, kā jaunībā kopā ar Latvijas studentu delegāciju bija devies uz Berlīnes olimpiskajām spēlēm 1936. gadā. Viņš esot bijis patiesi izbrīnīts, ka Latvijas sportisti toreiz neesot guvuši olimpiskās zelta un sudraba medaļas. Jo tāds toreiz bijis noskaņojums, ka latvieši nemaz citādi startēt nevar, kā tikai uzvarēt visur, kur piedalās. Tas, protams, ir pārspīlēts, bet šis piemērs pauž Ulmaņa laika latviešu zelta jaunatnes garu — nesatricināmu pārliecību par savu spēšanu. Un tai paaudzei šā spara pietika gan nesalauztiem izdzīvot kara un pēckara laiku, gan drūmo padomju laiku Latvijā, gan gūt neapšaubāmus panākumus savās mītnes zemēs emigrācijā.

Es nepavisam negrasos idealizēt Ulmaņa režīma autoritāro pusi un pseidovēsturisko tautiskumu, ko toreiz stipri propagandēja, taču tajā laikā apzināties sevi par latvieti bija gods. Un ne jau tikai Ulmaņa valdības un sabiedrisko darbinieku īstenotās nacionāli patriotiskās jaunatnes audzināšanas dēļ vien. Drīzāk toreiz tas bija mantojums no paaudzēm pirms viņiem, kuru pozitīvā un saprātīgā latviskās identitātes apziņa bija likusi noticēt, ka vienoti un kopīgiem spēkiem latvieši var uzdrīkstēties cerēt, sākt un pabeigt varenus projektus. Ulmaņa valdības laiks šai latvisko identitāti virzošajai pozitīvajai apziņai iekrita kā vēsturiskā vainagojuma laiks. Kas būtu noticis pēc tam, to varam tikai minēt. Ir pagājuši 15 gadi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Lielāki valstiskas un sabiedriskas nozīmes projekti tikpat kā nav tapuši. Vēl aizvien nav uzbūvēts neviens kaut cik nozīmīgs tilts, nav tapusi Gunara Birkerta projektētā Nacionālās bibliotēkas celtne, ar nedaudziem izņēmumiem Latvijas ceļi aizvien ir katastrofālā stāvoklī. Notikusi galvenokārt individuālu biznesa projektu attīstība, piemēram, lielveikalu un degvielas uzpildes staciju celtniecība, kas labvēlīgi ietekmējis Rīgas centra un vēl nedaudzu pilsētu un vietu izskatu. Brīvvalstij bija tikai divdesmit gadu, un mantojumā Pirmā pasaule kara, revolūcijas, pilsoņu un Brīvības cīņu izpostīta zeme. Ja drīkstam salīdzināt, no pirmās neatkarības divdesmit gadiem mums pagājuši jau piecpadsmit... Šie fakti liecina arī par kolektīvas latviskas identitātes un kopējās lietas apziņas trūkumu. Nedrīkst vainu novelt uz cittautiešiem un nepilsoņiem. Politiskā vara Latvijā pieder pārsvarā latviešiem, un vaina jāmeklē mūsos pašos. Žurnālista Jura Dombura vadītajā raidījumā Kas notiek Latvijā? priekšvēlēšanu laikā kāds krievu TV ziņu žurnālists, manuprāt, pareizi teica, ka tauta padarīta politiski kūtra un neaktīva, jo patiesībā mums nav reālas daudzpartiju sistēmas, bet ir notikusi pakāpeniska valsts kartelizācija. Proti, reālo varu nosaka ekonomiski un birokrātiski spēki, kas stāv pāri partijām, tā ka būtībā ir gandrīz vai vienalga, par ko balsot, jo pēc vēlēšanām tāpat tiks veidotas, izjuks un veidosies atkal no jauna šā kartelizācijas procesa interešu diktētas koalīcijas. Latvijas valsts kartelis, lai gan visiem labi zināmas atsevišķas personības, tomēr ir neorganizēts un anonīms, tāpēc neatbild par savas rīcības sekām. Ir jau partijas un oficiālā valsts politika, tomēr spēcīgi un bieži izpaužas ekonomiskas intereses, kuras vēlētājiem ietekmēt nav iespējams. Tādā veidā arī latviskās identitātes pozitīva apziņa vēl joprojām tiek smagi traumēta, un tauta gan maigākā, gan citādākā formā, bet faktiski ir tādā kā dzimtbūšanas stāvoklī, sašķelta, visai inerta un nedroša par savu nākotni. Izejai no šā stāvokļa noteikti ir jābūt, un tautas pašapziņas mugurkaula atveseļošanā jāiesaistās abām pusēm — ir nepieciešama gan tautas un vēlētāju iniciatīva, gan varas atbalsts. Lai cik bēdīgi vai priecīgi tas būtu (jo arī es piederu pie šīs paaudzes), arī varas un karteļa paaudze pamazām noveco un nogurst. Un latvietībā, īpaši jaunatnē, noteikti vēl ir daudz saprātīgā spēka potenciāla, kuru sapņi un idejas, neatlaidīgs darbs un ideja par taisnīgumu — ne jau nu šajās vēlēšanās, tomēr ne arī tik tālā nākotnē — radīs pozitīvas izmaiņas latviskās identitātes apziņā. Un es nepavisam neizslēdzu Latvijas cittautiešus, jo ar viņiem viss ir ļoti līdzīgi, taču šoreiz runa bija par latviešiem.

Izglītojas mūsdienīgās laboratorijās

Līga Nestere,  NRA  10/13/06    Divas ar jaunāko tehniku aprīkotas mācību laboratorijas, jauni mācību materiāli, atbilstoši izskoloti pedagogi – šāds ir Ogres Profesionālās vidusskolas četru gadu lolotas idejas iznākums, lai topošajiem elektrotehnikas speciālistiem radītu kvalitatīvu materiālo bāzi labas izglītības iegūšanai. Skolas vadība teic, ka ieceres iniciators bijusi tieši novada dome.

"Tagad skolēniem ir gan grāmatas, gan praktiskām nodarbībām vajadzīgā tehnika, atliek vien mācīties, nevis stundu laikā tikai pārrakstīt skolotāja stāstīto, kā tas bija kādreiz," gandarīta par veiksmīgo projekta realizāciju ir skolas direktore Baiba Liepiņa.

2003. gada nogalē Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs piedāvāja skolai izveidot jaunu izglītības programmu saistītu ar elektroniku. Šī pašvaldības iniciatīva bija par pamatu Eiropas naudas piesaistei, lai iekārtotu arī mūsdienīgas mācību laboratorijas. "Septiņu astoņu mēnešu laikā izstrādājām mācību plānu, programmai ieguvām licenci, un 2004. gadā skola uzņēma jaunajā izglītības programmā – elektronika – audzēkņus," stāsta vidusskolas direktore Baiba Liepiņa. Laboratoriju izbūvei finansējumu piešķīra Ogres novada dome, Ogres rajona padome, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī pati skola ieguldīja naudu. No 2005. gada rudens līdz šā gada 30. septembrim par Eiropas Savienības fonda PHARE līdzekļiem – 7716 eiro – mācību iestādē notika laboratoriju iekārtošana, materiāltehniskās bāzes iegāde, mācībspēku apmācība, izstrādāti lekciju konspekti un uzskates līdzekļi. Pērn pieci skolotāji brauca izglītoties uz Vidzemes profesionālās izglītības centru, kā arī pēc tam pedagogi skolojās arī Somijā, Tamperes koledžā, iepazīstoties ar somu arodizglītības organizēšanas un realizēšanas gaitu. Ar Tamperes koledžu sadarbība turpināšoties – nākampavasar četri Ogres skolas audzēkņi dosies uz Somiju praksē.

Līdz šim skolā nebija atbilstošas laboratorijas, tāpēc tas sākotnēji radīja nelielas problēmas. "Elektronikas tehniķiem pirmajā kursā paredzēta viena nedēļa prakse – lodēšana. Praktiskās nodarbības notika neatbilstošas telpās. Pirmo gadu realizējām jauno izglītības programmu, prasījām padomus – kā un ko tieši praktiski mācīt – arī Ogres uzņēmumam Hanzas elektronika," stāsta B. Liepiņa. Izstrādātā programma paredz, ka pirmajā un otrajā kursā skolēni mācās vispārizglītojošos priekšmetus, bet trešajā mācību gadā viņiem sākas laboratorijas darbi. "Un tieši šogad laboratoriju iekārtošana tika pabeigta un trešā kursa audzēkņiem ir nodrošinātas vajadzīgās telpas," norāda direktore.

Sakarā ar jauno mācību telpu izveidi, sākot no oktobra vidus, sešas stundas nedēļā notiks arī elektronikas pulciņš 9. klašu audzēkņiem. "Līdz šim mūsu rajonā tā bija liela problēma, ka jauniešiem, it īpaši puišiem, nebija tehnisku pulciņu," teic B. Liepiņa.

B. Liepiņa teic, ka mūsdienīgu dabaszinātņu kabinetu trūkums skolās ietekmē audzēkņu izglītības kvalitāti. "Uzņemot audzēkņus [valsts finansē 150 vietu: 30 katrā izglītības programmā], nereti viņu nepietiekamās zināšanas, it īpaši eksaktajos priekšmetos, ir jūtamas. Tāpēc jauni dabaszinātņu kabineti ir vajadzīgi ikvienā skolā. Skolotājs bez uzskates materiāliem, tikai ar runāšanu nevar iemācīt mācību vielu tādā līmenī, kā tad, ja paralēli teorētiskajām zināšanām jauniešiem ir iespēja praktiski darboties laboratorijās," uzskata direktore.

Projekta Elektronikas un elektrotehnikas nozares attīstība Latvijā. Izglītība reģionos, kura kopējais PHARE finansējums bija 400 tūkstoši eiro, realizēšanā iesaistījās arī Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācija (LEtERA – galvenais projekta koordinators), Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils dome, Ventspils augstskola un Ogres novada dome. Projekta nepieciešamību LEtERA pamato ar to, ka pašlaik Latvijas ražošanas uzņēmumu tālāko attīstību apdraud kvalificētu inženieru trūkums, kas neļauj uzņēmumiem attīstīties vēl straujāk.

***

Uzziņai

• Skolā mācās 552 audzēkņi

• Mācības ilgst četrus gadus

• Iestādē var apgūt kādu no pieciem arodiem: datorsistēmu tehniķis, elektronikas tehniķis. grāmatvedis, galdnieks, sekretārs.

• Uzņem audzēkņus pēc 9. klases absolvēšanas

• Skolā mācās Ogres, Rīgas, Jelgavas rajona jaunieši, kā arī skolēni, kas dzīvo Latgales pusē

• Audzēkņi iegūst gan vidējo izglītību, gan profesionālo kvalifikāciju

Latvijā vēlas veicināt mūžizglītību

LETA  10/13/06     Lai veicinātu mūžizglītības attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas palielināt mobilitātes pasākumus, piemēram, skolēnu, studentu un pedagogu apmaiņu un veikt dažādas citas aktivitātes.

Kā pastāstīja IMZ Komunikāciju nodaļas referente Dace Jansone, Latvijas izglītības sistēmas dalībniekiem būs lielākas iespējas apgūt citu valstu pieredzi, tādējādi veicinot progresīvās pieredzes ieviešanu Latvijas izglītības iestādēs.

"Īpaši atzinīgi jāvērtē tas, ka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, lielāka uzmanība tiek pievērsta pieaugušo izglītībai," sacīja Jansone.

Eiropas Parlaments (EP) 26.septembrī atbalstīja ieteikumus jaunai mūžizglītības shēmai, kura balstīsies uz astoņām pamatprasmēm un Eiropas Mobilitātes hartu, kuras mērķis ir veicināt studentu un skolēnu apmaiņu Eiropā.

Astoņas pamatprasmes, uz kurām balstīsies jaunā shēma, ir dzimtās valodas prasme, svešvalodu zināšanas, matemātika, dabas zinātnes, tehnoloģiju zināšanas, digitālās prasmes, prasme mācīties, starppersonu, starpkultūru, sociālās un pilsoniskās prasmes, uzņēmējdarbība, kā arī kultūras izpausmes.

Pieņemtās mūžizglītības shēmas mērķis ir veicināt cilvēku iespējas pielāgoties mainīgajiem apstākļiem darba tirgū.

Lai šo shēmu īstenotu Latvijā, ir izstrādāts "Mūžizglītības politikas pamatnostādņu projekts", kas šobrīd atrodas starpministriju saskaņošanas procesā.

"Mūžizglītības politikas pamatnostādnes" ir būtisks priekšnosacījums jaunās shēmas ieviešanai. IZM ir izveidota jauna vienība - Mūžizglītības attīstības nodaļa, kā arī Akadēmisko programmu aģentūra (APA) nodrošinās ES Mobilitātes programmu īstenošanu un nepieciešamo komunikāciju ar ES institūcijām.

Papildus augstākminētajam ir paredzētas aktivitātes nākamajam plānošanas periodam, kuras veicinās projektu un pasākumu izstrādi astoņu pamatprasmju apguvei pieaugušajiem un tiem jauniešiem, kuri neatrodas formālajā izglītībā.

Kultūrā...

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  10/11/06

- Mirage Jazz Orchestra Arhangeļskā. Noslēdzot pirmo koncertsezonu, Mirage Jazz Orchestra un Gunārs Rozenbergs ar labiem panākumiem piedalījies džeza festivālā Arhangeļskā. Festivāla mūziķu vidū bija arī Oļega Lundstrēma orķestris, Sergejs Manukjans, Aleksadra Sipjagina kvartets no ASV kopā ar Džordžu Kaligano, Hansu Glavišņiku un Jevgēņiju Rjabi, duets no Igaunijas Saarsalu un Vinkevičs, trio Link no Norvēģijas, kā arī jaunie vietējie talanti.

- Fotogrāfijas Gada balvas izstāde. Ceturtdien pulksten 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē tiks atklāta pirmās Latvijas fotogrāfijas Gada balvas izstāde. Pirmajam Gada balvas konkursam tika iesniegts ap 270 pieteikumu – aptuveni pusotra tūkstoša darbu dažādās kategorijās: autorfotogrāfija, dokumentālais foto, dizaina un komercfoto, kā arī gada veiksmīgākās fotogrāmatas/albuma un veiksmīgās fotoizstādes nominācijās. Tiks noteikts gada veiksmīgais fotoizstāžu kurators un Gaismas balvas jeb balvas par mūža ieguldījumu Latvijas fotogrāfijā ieguvējs. Visu laureātu vārdi tiks nosaukti īpašā apbalvošanas ceremonijā 25. oktobrī. Pirmās Gada balvas žūrijā piedalījās kultūras ministre Helēna Demakova, Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Ojārs Pētersons, mākslas zinātnieces un kultūras jomas žurnālistes Laima Slava un Alise Tīfentāle, fotogrāfu organizāciju vadītāji Gunārs Janaitis un Jaroslavs Šeins, kā arī divi ārvalstu eksperti – leģendārā fotogrāfa Helmuta Ņūtona fonda kurators Matiass Hārders un savulaik pasaules slavu guvušā itāļu fotogrāfa Olivjero Toskāni dēls, arī fotogrāfs Roko Toskāni.

- Rozā māja Vācijā nominēta balvai. Latvijas mākslinieku Aigara Bikšes, Kristapa Gulbja un Mākslas menedžmenta un informācijas centra projekts Rozā māja ticis nominēts Vācijas Sociālkultūras fonda Novatorisma balvai par starptautiskas mākslas un multinacionālas pilsētvides kultūras inovatīvu saliedēšanu eiropeiskā dimensijā. Šogad uz balvu pretendē divdesmit projektu. Labākais saņems 10 000 eiro lielu naudas prēmiju.

- Jaunā Gaita. Iznācis pasaules latviešu rakstu krājuma kultūrai un brīvai domai kārtējais numurs. Jaunā Gaita šoreiz publicē Imanta Auziņa dzeju, virkni recenziju un aprakstu. Kiberkambarī tiek apspriesta Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna ASV kongresā.

- Opera Jeļcins Vācijā. Krievijas interneta izdevumos izplatījusies informācija, ka pasaulslavenais Lielais teātris 2008. gadā esot ieplānojis pirmizrādi Džona Adamsa operai Jeļcins Vācijā, kas būšot izaicinājums pirms 20 gadiem Rietumos ar lieliem panākumiem izrādītajai operai Niksons Ķīnā.

- Rīt nosauks Nobela prēmijas laureātu. Ja nenotiks kas negaidīts, rīt visa pasaule uzzinās tā rakstnieka vārdu, kas šogad saņems Nobela prēmiju literatūrā. Nu jau pāris gadu informācija par autoriem, kas izvirzīti pasaulē prestižākajam apbalvojumam, tiek turēta slepenībā, tomēr eksperti un derību speciālisti šogad visaugstākās likmes liek uz politiski aktuālo turku rakstnieku Orhanu Pamuku. Starp iespējamajiem balvas laureātiem jau kuro gadu tiek minēti Džoisa Kerola Outa, Salmans Rušdi un Tomass Transtrēmers. Respektējot to apstākli, ka Nobela prēmija literatūrā jau izsenis nes disidentisku nokrāsu, bet Turcijas jautājumam Eiropas Savienībā pēdējā laikā pievērsta liela uzmanība – eiropeiskais, par armēņu un kurdu genocīdu rakstošais Orhans Pamuks, kurš pēdējos gados ieguvis lielu atbalstu Vācijā, varētu būt viens no redzamākajiem balvas pretendentiem. Tomēr, kā rāda pieredze, karaliskie akadēmiķi reizēm mēdz būt neprognozējami un nedaudz ekscentriski, turklāt vācu kultūrtelpas pazudušās meitas Elfrīdas Jelinekas apbalvošana pirms diviem gadiem izraisīja pamatīgu kašķi starp žūrijas locekļiem. Kā notiks šoreiz – to uzzināsim pavisam drīz.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/12/06

- Alu cilvēks. Arī šosezon tiks rādīta pagājušajā sezonā pirmizrādi piedzīvojusī un lielu popularitāti ieguvusī komēdija Alu cilvēks. Pirmā izrāde ar aktieri Jāni Jarānu notiks 16. oktobrī pulksten 18 Latvijas Leļļu teātrī, ar Aināru Ančevski – turpat un tai pašā vakarā pulksten 21, taču abas ir jau izpārdotas. Arī turpmākās izrādes tiks spēlētas Latvijas Leļļu teātrī, un uz tām biļetes vēl ir nopērkamas – 23. oktobrī pulksten 18, kad par vīriešu un sieviešu atšķirīgo pasaules uztveri stāstīs Jānis Jarāns un pulksten 21 – Ainārs Ančevskis.

- Smiļģa sienas atklāšana. Šodien pulksten 12 Lāčplēša ielā 25 notiks atjaunotās Jaunā Rīgas teātra (JRT) Smiļģa sienas atklāšana. Tāpat kā līdz šim, uz JRT brandmūra redzams Eduarda Smiļģa portrets, kura autors ir fotogrāfs Gunārs Binde, fasādes skici radījusi Jaunā Rīgas teātra māksliniece Monika Purmale. Restaurācijas darbus veica reklāmas aģentūra ARKA, tos finansējis JRT atbalstītājs Hansabanka.

- Atklāj Jaņa Rozentāla pieminekli. Šodien pulksten 15 pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklās gleznotāja Jaņa Rozentāla pieminekli, kas šajā vietā atradās jau iepriekš. Plānots, ka svinīgajā ceremonijā piedalīsies Somijas vēstnieks Latvijā Peka Vuoristo, pieminekļa atklāšanā piedalīties aicināti Rozentāla radinieki, viņa talanta cienītāji, mākslas lietpratēji, Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Mākslas akadēmijas un Valsts mākslas muzeja pārstāvji. Bronzas tēla un pieminekļa postamenta atjaunošanai Rīgas domes budžetā atvēlēti vairāk nekā seši tūkstoši latu.

- Seminārs Raiņa mājā Berķenelē. Piektdien, 13. oktobrī, pulksten 11 Raiņa mājā Berķenelē sezonas noslēgumā tiek rīkots seminārs Uz mājām. Raiņa mājas Berķenelē speciāliste Lilita Novicka iepazīstinās ar šīs mājas vēsturisko apskatu, Daugavpils universitātes lektore Rudīte Rinkeviča stāstīs par Raiņa dzeju bērniem, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas vadītāja Astrīda Cīrule – par Pliekšānu ģimenes dzīvi Tadenavā un Randenē, bet Raiņa muzeja Jasmuiža vadītāja Solvita Brūvere – par Pliekšanu ģimenes dzīvi Jasmuižā. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja direktora vietniece Gaida Jablovska iepazīstinās ar Raiņa vēstulēm mājiniekiem. Pēc kafijas pauzes pulksten 14 notiks 2006. gada eseju konkursa Sudraba acis laureātu apbalvošana. Interesentus autobuss uz Raiņa māju Berķenelē no Daugavpils, Vienības ielas 13 (blakus Daugavpils universitātei), vedīs pulksten 10.30, bet izbraukšana uz Daugavpili plānota pulksten 15.

- Tiek atklāts Rudens 2006. Šodien pulksten 18 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā tiek atklāta gadskārtējā tēlotājas mākslas konkursizstāde Rudens. Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) izstādei Rudens 2006 darbus iesnieguši 405 autori no visas Latvijas, ko izvērtēja un izstādei atlasīja LMS valdes apstiprināta žūrija – izstādes kuratores, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas absolventes Daina Auziņa, Ingūna Ģēģere, Santa Mazika un Elīna Hermansone. Izstāde būs aplūkojama līdz 29. oktobrim, bet 14. oktobrī pulksten 11 un 28. oktobrī pulksten 15 notiks publiskas ekskursijas pa izstādi kuratoru vadībā.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/13/06

- Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra muzikālā ballīte. Sestdien Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) sāk četru koncertu ciklu Simfoniskie koncerti bērniem un vecākiem. 14. oktobrī pulksten 12 krievu valodā un pulksten 15 latviešu valodā Lielajā ģildē tiek rīkoti koncerti LNSO – daudz laimes dzimšanas dienā! Muzikālajā ballītē tiks atzīmēta gan orķestra 80. dzimšanas diena, gan arī komponistu – jubilāru V. A. Mocarta, D. Šostakoviča un J. Ivanova – apaļās jubilejas. Abos koncertos skanēs fragmenti no

V. A. Mocarta divertismenta Mazā naktsmūzika un 12. klavierkoncerta La mažorā, kur klavieru solo atskaņos Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas 2. kursa audzēknis Rihards Plešanovs, D. Šostakoviča Romance no kinofilmas Dundurs, simfoniska miniatūra Pastaiga pa Maskavu no operetes Čerjomuški, kā arī J. Ivanova simfoniskais tēlojums Varavīksne un Paula Runkes Berliner Luft. Koncertu krievu valodā vadīs lektore, pianiste un Hermaņa Brauna fonda direktore Inna Davidova, bet koncertu latviešu valodā – Latvijas Radio 3. programmas Klasika raidījumu vadītājs Jānis Markovs. Nākamais koncerts Ziemassvētku noskaņās ar nosaukumu Brīnumu gaidot notiks 16. decembrī.

Citādā ziņā…

Zelta bruņinieks atgriežas galvaspilsētā

NRA  10/10/06    Nu jau kādu laiku Rīgā ir atgriezies viens no vēsturiskajiem pieminekļiem – Zelta bruņinieks. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā – netālu no Pulvertorņa un Basteja bulvāra malas. Aptuveni piecus metrus augstais piemineklis (kopā ar postamentu un kolonnu) ietilpa ansamblī, kas 19. gadsimta beigās atradās vietā, kur pašlaik ir trīsstūrveida zāles laukumiņš, netālu no iebraukšanas vecpilsē tā kontrolpunkta pie Smilšu ielas. Ansamblis funkcionāli bija artēziskās akas dekorējums. Statuju atjaunojis uzņēmējs un vēstures cienītājs Jevgēņijs Gombergs. Pie Zelta bruņinieka  strādājis Sanktpēterburgas tēlnieks Aleksejs Murzins, kā arī lējēji Andrejs Utkins un Deniss Gočijajevs, bet pie postamenta strādā mūsu pašu Ivars Feldbergs. Zelta bruņinieks izgatavots no bronzas un apzeltīts, bet skulptūras oriģināls šobrīd glabājās Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Uzņēmējs izveidojis arī savdabīgu pāreju no Vaļņ u ielas uz Līvu laukumu – jaunā iela saucas Mazā Ķēniņu iela. J. Gombergs vispār ir tendēts uz plaša vēriena gājieniem – vai gan citādi viņš būtu pie  ēkas Vaļņu ielā 3 pielicis uzrakstu Three Wall Street. "Maz, kam ienāk prātā, ka Vaļņu iela, tulkojot angļu valodā, patiesībā ir Wall Street jeb Volstrīta. Tāpēc arī virs ieejas namā ir uzraksts amerikāņu manierē. Atliek tikai cerēt uz Valsts valodas inspekcijas humora izjūtu," skaidro uzņēmējs. Jāpiebilst, ka J. Gombergs savulaik par saviem līdzekļiem atjaunojis arī Barklaja de Tolli (šobrīd atrodas Esplanādē) un Pētera I (grezno uzņēmējam piederošo SIA Teikas nami pagalmu) pieminekļus, vēl arī Lāčplēša statuju, bet drīzumā rīdziniekus priecēs par šā mecenāta naudu izgatavotais piemineklis bijušajam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam (pēc izcelsmes britam), kura atklāšanā piedalīsies pati Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Šis piemineklis atradīsies skvērā pie Latvijas Nacionālās operas.

Dundagā, iespējams, «uzpeldējis» Roņu salas lācis

Jānis Trops,  Diena  10/11/06    Videomateriālos iemūžināts un uz aculiecinieku stāstiem balstīts fakts, ka naktī no 29. uz 30.septembri kāds ķepainis redzēts Dundagas pagastā, Ziemeļkurzemes mežsaimniecības (ZM) Raķupes iecirknī, kur mielojies savvaļas dzīvnieku piebarošanas sētā auzu laukā, bet pēc tam nesteidzīgi atkal ieslājis mežā. Vietējie mežsaimnieki un mednieki pieļauj, ka brūnais pekainis ir no Roņu salas šovasar mīklaini pazudušais Latvijas lācis. Viņuprāt, viņš te nokļuvis peldus. Viņi pieļauj, ka biezoknī lācim ir brūte, kuras dēļ arī no Igaunijas pārradies.

Viesmedībās no Jelgavas pie draugiem Dundagā atbraukušais Viktors Jermiļins ar vismaz 40 gadu mednieka stāžu atceras: "Bija jau pabieza krēsla, ap pusdeviņiem vakarā, gribēju kāpt nost no torņa, jo neviens uz auzām nenāca. Tad krūmos sāka čabēt. Skatos, johaidī, nāk no turienes ārā cūka ne cūka, izklausās, ka sāk ēst graudus. Paspīdinu ar kabatas lukturi — lācis! Čukstus pa mobilo zvanu medību kolēģim dundadzniekam Visvaldim Jaunskungam, stāstu, bet viņš netic! Spīdinu vēlreiz — bet ir taču, purnu pagriezis, pilnīgi pozē. Pamīņājās kādu laiciņu, tad nogāja garām tornim kādu 30 metru attālumā un pa grants ceļu aizčāpoja uz mežu. Rītā digitālā kamera rokā, neticētāji līdzi, braucam skatīties. Auzu laukā ķepu nospiedumi tā ne visai, bet uz mīkstā ceļa — ideāli."

ZM Raķupes iecirkņa vadītājs Pēteris Rumpe, kurš bijis klāt pēdu atpazīšanā, Dienai sacīja, ka čāpojis vidēji liels dzīvnieks, noteikti ne jaunulis. Gan mednieki, gan P.Rumpe pieļauj, ka lācis varētu būt ieradies no jūras puses, jo piekrastes veco ļaužu nostāstos tādi gadījumi minēti.

Ka piedzīvotais nav mednieku stāsti, Dienai apstiprina arī Dainis Barauss, kuram lauku saimniecība Liepkalni ir Ances pagastā uz Dundagas pusi. Viņš pilnīgi svaigas lāča pēdas pēc lietus uz lauku ceļa uzgājis un arī nofotogrāfējis jūlijā netālu no savas zemes robežām. Arī Dainis pieļauj, ka lācis varētu būt atpeldējis no Igaunijas. V.Jermiļins uzskatīja, ka meža dienestiem par eksotisko zvēru vajadzētu brīdināt gan medniekus, gan iedzīvotājus — lai kāds viņu ļaunprātīgi nenošauj, arī vēlīnajiem sēņotājiem derētu būt piesardzīgiem. V.Rumpe Dienai teica, ka par ķepaiņa postījumiem iedzīvotāji nav sūdzējušies, viņš speciāli braucis apraudzīt dravu, kura varētu būt lāča maršrutā, bet arī tā līdz šim nav aiztikta.

Doma laukuma skvēra vairs nebūs

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"  10/11/06    Zaļā gaisma dota apbūvei pie Doma laukuma esošajā skvērā. Nedēļa noskaidro, kā jaunu būvapjomu parādīšanos vēsturiskajā centrā vērtē speciālisti.

Rīgas vēsturiskais centrs strauji iegūst jaunus vaibstus. Diemžēl visbiežāk ne tos tīkamākos. Triangula bastions, savādā "piebūve" pie universālveikala Centrs, pseidovēsturiskās ēkas Rātslaukumā... Tagad jau pavisam droši var sagaidīt jauna nama būvniecību skvērā pie Doma laukuma. Pat, ja var piekrist, ka būvniecība vēsturiskajā centrā nav jāaizliedz pilnībā, visbiežāk, uz jaunajām ēkām lūkojoties, nerodas prieks, bet gan sarūgtinājums.

Apbūvēt vai neapbūvēt — šāds hamletisks jautājums jau gadiem ir tirdījis pilsētas tēvus attiecībā uz neapbūvētajiem zemes gabaliem Rīgas vēsturiskajā centrā (RVC). Kamēr šā gada februārī tika pielikts pēdējais punkts šai dilemmai, jo spēkā stājās RVC un tā aizsardzības zonas plānojums, kas nosaka: ir pieļaujama savulaik vēsturiski apbūvēto gruntsgabalu "apdzīvošana", tajā skaitā skvērā pie Doma laukuma, kur gruntsgabala īpašniece SIA Doma investīcijas ieplānojusi būvēt viesnīcu.

Rīgas pašvaldība jau 1983. gadā Vecrīgas reģenerācijas projektā neapbūvētajos gruntsgabalos pie Doma laukuma starp Rozena, Šķūņu un Tirgoņu ielu — Tirgoņu ielā 1 un 3 — paredzēja atjaunot apbūvi, pamatojot to ar nepieciešamību saglabāt un nostiprināt vēsturisko viduslaiku plānojuma struktūru, skaidro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis. Desmit gadu laikā nekas uzcelts netika, un Pēcatmodas periodā 1994. gada 3. augustā Rīgas dome "vēlreiz" pieņēma lēmumu par zudušās apbūves atjaunošanu Vecrīgā, juridiski dodot tiesības apbūvēt agrāk "apdzīvotās" vietas. Pamatojoties uz to, tapa pretrunīgi vērtētās celtnes Melngalvju nams, Kamarina nams, Rātsnams, jaunbūve pie universālveikala Centrs un citas ēkas. Par vēsturiskās plānojuma struktūras saglabāšanu un nostiprināšanu RVC tika diskutēts arī pirms vietas iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1997. gadā ar UNESCO ekspertiem.

1998. gada 20. februārī Rīgas domes vadošās amatpersonas informēja citas ieinteresētās institūcijas, tostarp UNESCO un Eiropas Padomi, ka uzņemas RVC saglabāšanas un attīstības plāna izstrādi līdz 2001. gada septembrim, lai radītu skaidrus, visiem saprotamus spēles noteikumus centra saglabāšanai un attīstībai, arī jaunas apbūves iespējām.

2002. gada decembrī, nesagaidot RVC saglabāšanas un attīstības plāna izstrādi, VKPAI izveidoja koncepciju centra kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai ar attīstības iespējām Vīzija 2020, kurā, atšķirībā no Rīgas domes iepriekš nolemtā, pirmo reizi rekomendēja neapbūvēt gruntsgabalus pilnībā, bet ar jaunu ēku nosegt pretugunsmūri un saglabāt arī esošos zaļumus. Vīzija tika prezentēta starptautiskā konferencē Rīgā, kur starp vairāku citu valstu pārstāvjiem piedalījās arī UNESCO un Eiropas Padomes eksperti. VKPAI izstrādātā vīzija tika pozitīvi novērtēta.

2003. gada 29. maijā tika pieņemts RVC saglabāšanas un aizsardzības likums, kas noteica stingrāku kārtību tā attīstībā un uzdeva par pienākumu Rīgas domei izstrādāt RVC saglabāšanas un attīstības plānu saistošu noteikumu veidā līdz 2004. gada 1. jūlijam. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2003. gada 11. augustā sniedza atbildi gruntsgabalu īpašniekiem, paužot pilsētas nostāju, ka iebildumu pret to apbūvēšanu nav un RVC saglabāšanas un attīstības plāna 1. redakcijā šī teritorija tiks paredzēta apbūvei.

2004. gada 11. februārī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments iesniedza RVC saglabāšanas un attīstības padomei RVC pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu, kurā gruntsgabali bija ierosināti apbūvei. Padome apstiprināja apbūves iespējas Tirgoņu un Šķūņu ielas stūrī (Tirgoņu ielā 1).

2004. gada 8. martā Ministru kabinetā tika pieņemti RVC saglabāšanas un aizsardzības noteikumi, kas nosaka neapbūvējamas publiskās ārtelpas, tajā skaitā Doma laukumu, norādot, ka tās precizē teritorijas plānojumā. Šajā gadījumā laukuma robežas ir jau noteiktas vēsturiski.

Tā paša gada maijā Rīgas domes izstrādātajā un sabiedriskai apspriešanai nodotajā RVC saglabāšanas un attīstības plāna 1. redakcijā gruntsgabalus bija paredzēts apbūvēt gandrīz pilnīgi, neņemot vērā VKPAI nostāju par daļēju apbūvi, kas tika profesionāli pamatots.

Savukārt 4. jūnijā VKPAI nesaskaņoja RVC saglabāšanas un attīstības plānu 1. redakcijā, norādot virkni nepilnību. Decembrī Rīgas dome sabiedriskai apspriešanai nodeva RVC saglabāšanas un attīstības plāna 2. redakciju, kurā zemes gabalus bija paredzēts apbūvēt tāpat, kā tas bija noteikts plāna 1. redakcijā.

2005. gada 21. janvārī VKPAI saskaņoja RVC plānojuma daļu ar 15 prasībām, nosakot arī, ka "plānā jānorāda atsevišķas vēl pietiekami neizdiskutētas vietas, kur publiskā ārtelpā pagaidām jaunu ēku būvniecība ir aizliegta līdz detālo plānojumu izstrādei, kas saskaņojami ar VKPAI (piemēram, Līvu laukumā, Strēlnieku laukumā u.c. vietās). Inspekcija uzskata, ka Līvu laukuma apbūvējamā daļa ir samazināma."

Tad seko pavērsiens par 180 grādiem — Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā 2005. gada janvārī un februārī tika noraidīta apbūves iespēja minētajos gruntsgabalos, nesniedzot argumentētu pamatojumu pēkšņai nostājas maiņai.

Šā gada 7. februārī stājās spēkā RVC un tā aizsardzības zonas plānojums, kurā pieļauta gruntsgabalu apbūve, un ar projekta risinājumu nosakāma būvlaide.

Zemes gabalu, kurā visus padomju gadus atradās skvērs, 2004. gada janvārī iegādājās SIA Doma investīcijas (Latvijas uzņēmums, kas izveidots, lai atjaunotu apbūvi Tirgoņu ielā 1 un 3) ar nolūku tur uzcelt viesnīcu.

Kad pagājušā gada martā Pilsētas attīstības komitejas deputāti pēkšņi nolēma, ka jāaizliedz apbūve skvērā pie Doma laukuma, SIA draudēja no Rīgas domes piedzīt 6,7 miljonu latu zaudējumus, kas radušies, ne tikai iegādājoties šo zemes gabalu, bet arī veicot vērienīgu teritorijas vēsturisko izpēti. Turklāt uzņēmums atsaucās uz 2004. gadā saņemto apliecinājumu, ka te celt būs atļauts. Pēc gada Domes kažoks atkal tika mests uz otru pusi, un deputāti nolēma pieļaut apbūvi Līvu laukumā un skvērā pie Doma laukuma. Šo atkal negaidīto pavērsienu SIA Doma investīcijas sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Sviķis vērtē šādi: par laimi, profesionālais viedoklis uzvarējis politiskās spēles, kas uzmutuļojušas ap šo lietu. Viņš uzsver: lai viss būtu maksimāli atklāts, caurspīdīgs, uzņēmums esot ieplānojis sīki informēt sabiedrību par saviem plāniem. Vispirms minētajā zemes gabalā tiks veikta arheoloģiskā izpēte, tāpēc šobrīd šī vieta ir norobežota. Skaidrs, ka to nepabeigs šoruden, jo tā tiks turpināta tikai pavasarī un ilgs, cik būs nepieciešams. Līdz ar to projekta reālu sākumu nosaukt esot grūti. Taču tik daudz ir zināms, ka te nebūs ne dzīvojamā ēka, ne birojs, bet gan viesnīca, kas nepārsniegs četru stāvu (ar mansardu) augstumu. Konkrētākas aprises varētu rasties pēc tam, kad tiks sarīkots starptautisks arhitektu konkurss, nosakot labāko priekšlikumu.

Arhitekts Jānis Krastiņš, kas bija pieaicināts Doma investīciju rīkotajā preses konferencē, ar pārliecību apgalvoja, ka šobrīd te ir izveidojusies neharmoniska vide, Doma laukums kļuvis robains un ir pārāk liels — pat lielāks nekā Rātslaukums, tāpēc arhitektonisko vidi jāsakārto, lai galu galā tiktu sadziedētas kara laikā radītās brūces. Viņaprāt, nekādā ziņā to nedrīkst darīt, atjaunojot ēkas iepriekšējā izskatā, — tai jābūt mūsdienīgai apbūvei, kas iekļaujas vēsturiskajā vidē. Viņš, tāpat kā Sviķis, sola: pirms projekts tiks īstenots, būvniecības vietā izvietos maketu dabiskā lielumā un jebkuram būs iespēja izteikt savu viedokli.

Savukārt Dambis, izvērtējot šo apbūvi, norāda, ka vairāk nekā 20 gadus pilsētas plānotāju, arhitektu un kultūras mantojuma sargātāju vidū nav bijis principiālu domstarpību par minēto zemesgabalu attīstību, vienīgi ir bijušas divas nostājas: teritoriju apbūvēt pilnībā, ko pārstāvēja Rīgas dome, vai apbūvēt daļēji, saglabājot zaļumus, ko pārstāvēja VKPAI. Inspekcija uzskata, ka no pilsētplānošanas un arhitektūras teorijas, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanas viedokļa ir pieņemamas abas nostājas, jo tās pamatotas ar vēsturiskās pilsētas plānojuma struktūras un telpiskās kompozīcijas saglabāšanu. Šajās nostādnēs ir ievērotas normatīvo aktu prasības, un tās ir vērstas uz telpas kvalitātes uzlabošanu. "Atbilstoši kompetences sadalei mūsdienu arhitektūras kvalitāti kontrolē pilsētas galvenais arhitekts. Svarīgi šajā situācijā ir izvairīties no sasteigtas lēmuma pieņemšanas," būt piesardzīgiem aicina VKPAI vadītājs.

Dambis atzīst, ka savulaik dome kritizējusi inspekciju — par nekonsekvenci attiecībā uz vēsturiskās apbūves atjaunošanu. Tikai pēc garām diskusijām un speciālistu uzklausīšanas arī inspekcija pievienojusies vairākuma viedoklim, ka šajā vietā apbūve patiešām būtu vajadzīga. Par laimi, vismaz izdevies atstāt Doma laukumu brīvu, lai gan tas nebūt nenozīmējot, ka nav bijušas vēlmes to apbūvēt, atsaucoties uz vēl senākiem laikiem par 1936. gadu, kad tur arī bijušas citas celtnes. Kas attiecas uz Tirgoņu ielu 1 un 3, Dambis vēlētos tur redzēt ko tiešām skaistu un vērtīgu — tikai ne lielveikalu vai ko tamlīdzīgu, kā Triangula bastions vai universālveikals Centrs. Lai nekas tāds neatkārtotos, atbildīgajām institūcijām jābūt gatavām noraidīt nepieņemamus risinājumus. Ja konkursā neizdodas atrast tiešām vērtīgu un labu piedāvājumu, jārīko atkārtots konkurss. "Kaut vai piecus līdz desmit gadus ilgst šis process, taču jāpieņem vislabākais risinājums, un tikai tad var celt," uzsver Dambis, piebilstot, ka pasaules praksē tas neesot nekas pārsteidzošs, ka apbūvi uz vērtīgiem zemes gabaliem izvērtē tik ilgi.

Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe atsaucas uz deputātu balsojumu par Rīgas vēsturiskā centra attīstības projektu un profesionāļu viedokli. Attiecībā uz sabiedrību — skaidrs, ka tā jebkurā gadījumā iebildīs. It sevišķi tā daļa, kuru notiekošais skars vistiešāk. Lai gan, no otras puses, ir labi, ja sabiedrība iedziļinās jaunajos projektos un tās aktivitātes dēļ izdodas nobremzēt ne visai slavējamas ieceres, piemēram, apbūvēt daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus. Galvenais arhitekts domā, ka arī šajā gadījumā, ja sabiedriskajā apspriešanā tiks izteiktas konsekventas iebildes, tās tiks ņemtas vērā. Dripe arī pievienojas Dambja teiktajam, izsakot cerību, ka viss minētais gabals netiks apbūvēts. Viņaprāt, lai gan nav loģiska visas bijušās apbūves atjaunošana, taču šīs vietas apbūve ir vēlama, jo tādējādi veidosies jauns skatupunkts uz Domu, turklāt šobrīd plikais ugunsmūris nerada īstas pabeigtības ainu. Lai skatupunkts uz baznīcu tiešām būtu ne tikai jauns, bet arī veiksmīgs, jābūt augstām prasībām pret šo projektu. Tāpēc tā attīstītāji lai atmet vieglas domas par ātru un "nesāpīgu" celtniecību, drīzāk tas viņiem sagādās daudz kreņķu, jo ēkai patiešām jābūt ļoti labai vai nekādai, prognozē Dripe.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs Gvido Princis atzīst, ka "šobrīd sabiedrībā pastāv atšķirīgi viedokļi par iespējamo apbūvi Tirgoņu ielā — ir vēsturiskās apbūves atjaunošanas piekritēji un ir tie, kas aizstāv vēsturiski izveidojušās publiskas ārtelpas nozīmi šodienas pilsētvidē. Šajā gadījumā visi viedokļi ir ļoti svarīgi, jo šī ir sabiedriski nozīmīga teritorija. Tāpēc par apbūvi teritorijā starp Rozena, Šķūņu un Tirgoņu ielu ir iespējams runāt tikai pēc starptautiska arhitektūras konkursa rezultātiem un būvniecības ieceres publiskas apspriešanas. Labākais apbūves priekšlikums tiks maketēts dabā 1:1, kā rezultātā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas tas dos iespēju jebkuram interesentam uztveramā, saprotamā un demokrātiskā veidā iepazīties ar iespējamo apbūves projektu un pilnvērtīgi izteikt savu viedokli. Projekta izvērtēšanas procesa noslēgumā Rīgas domes deputāti pieņems lēmumu — atbalstīt vai neatbalstīt konkrēto risinājumu."

Aplūkojot šobrīd iežogoto skvēru, gadījās noklausīties divu garāmgājēju dialogu, kuri paredzēja, ka galu galā arī te būsim spiesti ieraudzīt kārtējo stikla "būrīti". Vai tā tiešām būs vai varbūt te ar laiku sliesies īsta arhitektūras pērle — rādīs laiks.

Laiks ir mainīgs

un nepastāvīgs, taču lietus mūs

nav pārsteidzis visai bieži. Šīs nedēļas

sākumā dienas vairāk ir saulainas, bet ter-

mometra stabiņš turpina slīdēt uz leju – nu

jau pa dienu ir vairs tikai apt. +10^oC, naktīs

arvien biežāk ir salnas. ...Un tāpēc arī no-

ziedējušas skaistās dālijas un arī mār-

tiņrozes vairs nespēj turēties

pretī salnām...

Anda Jansone, trešdien, 11. oktobrī