Kas jauns Latvijā?

Nr. 466: 2006. g. 21. - 28. oktobris

 

 

 

 

 

Ēiropā un citur pasaulē...

 

 

Putins paliek pie sava

Agnese Margēviča,  NRA  10/23/06    Eiropas līderu un Krievijas prezidenta neoficiālā tikšanās Somijas pilsētā Lahti piektdien bija visai diplomātiska un vismaz vārdos pretimnākoša, runājot par Krievijas energoresursu piegādēm Eiropai, bet Vladimira Putina tonis krasi mainījies, kad uzklausīti pārmetumi par konfliktu ar Gruziju un cilvēktiesību stāvokli Krievijā. Krievijai sāpīgās Gruzijas tēmas aizskārēji bijuši Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis un Lietuvas prezidents Valds Adamkus. Iespējams, tādēļ V. Putins izspēlējis savdabīgu izrādi, izliekoties, ka pēkšņi vairs neatceras, kā izrunāt Latvijas vārdu un kurā valstī atrodas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca.

Britu laikraksts The Guardian, atsaucoties uz anonīmu avotu, kurš piektdien bijis klāt līderu neoficiālajās vakariņās, atstāsta epizodi, kad Krievijas līderis esot vērsies pie Latvijas premjerministra Aigara Kalvīša un, kā to uzsver laikraksts, izlicies, ka neatceras, kā izrunāt Latvijas vārdu, kā arī, iespējams, speciāli sajaucis Latviju un Lietuvu, runājot par strīdu ap Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu. "Putins pagriezās, lai uzrunātu Kalvīti, un izlikās, ka nevar izrunāt Latvijas vārdu, pirms pateikt, ka viņš, šķiet, atceras, ka Krievijai ir strīds par cauruļvadu ar kaimiņvalsti; pēc tam viņš sevi "palaboja" un teica, ka strīds ir ar Lietuvu," šo zīmīgo epizodi apraksta laikraksts.

Rietumu ziņu aģentūras izmanto zīmīgus Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa un Lietuvas prezidenta V. Adamkus citātus par tikšanos ar V. Putinu, savukārt Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) kopš svētdienas devies atvaļinājumā un nav sazvanāms, tādēļ svētdien Neatkarīgajai neizdevās iegūt komentārus ne par šo epizodi, ne par to, vai atsaucību guvusi A. Kalvīša Lahti skartā tēma par stratēģisko gāzes krātuvju nepieciešamību kā vienu no garantiem Eiropas valstu stabilā energoapgādē. Latvijai šādā gadījumā būtu iespēja piedāvāt savas dabiskās gāzeskrātuves Inčukalnā un potenciāli arī Dobelē.

Par enerģētisko drošību ES līderi vakariņās ar V. Putinu runājuši vienā tonī, iespējams, lielā mērā pateicoties tam, ka galvenā runātāja pienākumi bija deleģēti ES prezidējošās valsts premjerministram Mati Vanhanenam, tomēr gaisotne pie vakariņu galda mainījusies, kad skarts Gruzijas jautājums. "Diskusija par enerģētiku bija laba, jo Eiropa runāja vienotā balsī. Kad nonāca līdz Gruzijai, viedokļi atšķīrās un runātājas bija Baltijas valstis. Putins kļuva ļoti sarkastisks," britu presei atstāstījis kāds vakariņu vērotājs. Francijas prezidents Žaks Širaks norādījis, ka Eiropai šajā jautājumā jābūt pielaidīgai, bet A. Kalvītis un V. Adamkus pauda spēcīgas raizes par Krievijas taktiku attiecībā pret Gruziju, kura, tāpat kā Latvija un Lietuva, reiz bija Padomju Savienības sastāvdaļa.

 

ASV apbalvo Latvijas virsnieku par dienestu Irākā

DELFI  10/23/06    Amerikas Savienoto Valstu vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija pasniegs medaļu virsleitnantam Mārim Muskatam par sasniegumiem militārajā darbībā starptautiskajā misijā Irākā, informēja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.

Apbalvojumam virsleitnantu izvirzījis viņa ASV komandieris. Apbalvojuma pievienotajā tekstā norādīts, ka medaļa tiek piešķirta "Latvijas sadarbības virsniekam par uzslavas cienīgu militāro dienestu Irākā starptautiskās "Operation Iraqi Freedom" misijas laikā. Viņa atbildības sajūta un kompetence ir devusi lielu ieguldījumu veiksmīgai vienības misijai. Ar saviem izcilajiem sasniegumiem virsleitnants Muskats veicinājis atzinību gan pats sev, gan Irākas daudznacionālajiem spēkiem, kā arī Latvijas Gaisa spēkiem."

 

Viedoklis: Eiropas enerģētiskās politikas fiasko

Juris Paiders,  NRA  10/24/06     Pagājušajā nedēļā Somijas pilsētā Lahti notika Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Es valstu valdību vadītāju neformālā sanāksme. Es dalībvalstis centās formulēt vienotu enerģētikas politiku attiecībās ar Maskavu.

Lai gan diplomātiski sarunu galarezultāts tika novērtēts par progresu un eirooptimisti tagad sludina, ka Putins ir solījies piekāpties, tomēr sarunas ir jāvērtē kā pilnīga Es enerģētiskās politikas izgāšanās.

Krievija paziņoja, ka tā neratificēs Eiropas enerģētikas hartu. Distancējoties no Es un Krievijas attiecību globāla konteksta, ir jāatzīst, ka enerģētikas hartas ratificēšanā Latvija bija viena no visvairāk ieinteresētajām valstīm. Ja Krievija pievienotos Es kopējai enerģētikas politikai, tad tai būtu jāliberalizē naftas tranzīts. Krievijai būtu jāpiedāvā cauruļvadu pakalpojums tā, lai ikviens pārdevējs, izmantojot cauruļvadu, varētu piegādāt preci ikvienam pircējam. Šāda izmaiņa atvērtu jau vairākus gadus bloķēto Ventspils naftas vadu.

Kamēr Putins bārstīja diplomātiskas frāzes, Krievijas Pirmais kanāls savos galvenajos ziņu izlaidumos un komentāros formulēja Krievijas pozīciju.

Krievija neatvērs savu cauruļvadu tīklu jebkuram. Pamatojums ir Es dalībvalstu un Es satelītvalstu, konkrēti, Polijas un Ukrainas, dubultu standartu piekopšana, izvirzot Krievijai nepieņemamus noteikumus uz cauruļvadu izmantošanu tranzītā (atcerēsimies slaveno gāzes karu). Kamēr Polija un Ukraina nemainīs savu politiku pret Krieviju, Krievija izmantos valsts ietekmi, regulējot to, kuru valstu un uzņēmumu energoresursus atļaut transportēt pa Krievijas cauruļvadiem un kurus ne.

Taču tas nebija vienīgais, kas ir sadusmojis Krievijas vadību un pastiprinājis nepiekāpību. Somijā notiek sanāksme, kuras mērķis ir risināt jautājumu par Es apgādi ar energoresursiem nākamajiem 20 gadiem. Es ir ļoti nopietnas enerģētikas problēmas. Šogad Spānijā ir ievērojams elektrības deficīts. Pateicoties Es prasībai slēgt Ignalinas Aes, Baltijas valstis no 2009. gada nonāks pilnīgā enerģētiskā atkarībā no Krievijas utt. Eiropas enerģētiskā politika ir dziļā tintē. Putinu aicināja, lai viņš eiropiešiem garantētu piegāžu apjomus.

Kad tika runāts par cauruļvadu būvniecību un ģeoloģiskās izpētes problēmām, par energoapgādes stratēģiju nākamajiem 20 gadiem, debates tika pārtrauktas, lai pratinātu Putinu par žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību. Šī dīvainā energopolitikas sasaiste ar vēl neizmeklēto un neatklāto noziegumu izraisīja sašutumu Krievijā. Tagad jau tiek attīstītas sazvērestības teorijas, kas A. Poļitkovskas slepkavības pasūtītājus aicina pirmām kārtām meklēt to spēku lokā, kuriem bija svarīgi panākt V. Putina piekāpšanos. Lai sarunu laikā par Eiropas energoapgādi V. Putins justos nedaudz pie kaut kā vainīgs un A. Poļitkovskas slepkavības vārdā piekāptos.

Kā zināms, šāda starptautisko attiecību tehnoloģija bija veiksmīga pret iepriekšējo Krievijas prezidentu. Atlika īstajā brīdī pieskandināt visu pasauli par demokrātijas trūkumiem Krievijā, un Boriss Jeļcins piekāpās arī kādā saimnieciskā jautājumā. Taču vienā ūdenī nevar iekāpt divas reizes. Krievija pašlaik atdzimst kā lielvalsts, un Eiropas līderu runas plūdi par žurnālistes slepkavību atdūrās pret Krievijas draudiem pārskatīt savu eksporta prioritāšu virzienus. Faktiski Krievija ir tā, kura var izvēlēties, kam piegādāt un kam ne. Aiz Putina diplomātiskiem smaidiem noslēpās nopietns drauds. Ja jūs nerespektēsiet Krievijas intereses, tad mēs pastiprināti attīstīsim energoresursu eksporta virzienus uz Ķīnu un Tālajiem Austrumiem.

Ja Es nevar panākt Krievijas piekāpšanos, tad Es, turot rokas klēpī, ir jāgaida Baltijas enerģētiskā krīze 2010. gadā.

Izskatās, ka Es paplašināšanās skurbulī ir uzņemtas valstis ar destruktīvu politiku. Polija joprojām ir kategoriski pret to, lai Baltija tiktu savienota ar Es vienotā elektrības sistēmā. Polijas nepiekāpība iegrūdīs Baltiju pilnīgā enerģētiskā atkarībā no Krievijas 2009. gadā.

Viens no Es enerģētiskās politikas neveiksmes cēloņiem ir nespēja vienoties par kopēju energopolitiku starp Baltiju un Poliju.

Ja Brisele ir bezspēcīga piespiest Es dalībvalsti Poliju savienot augstsprieguma tīklus ar Baltiju, tad kā var cerēt, ka Brisele spēs realizēt Latvijas intereses attiecībās ar Krieviju? Varbūt šis naivums ir jāatmet un attiecības ar Krieviju ir jāveido ar Latvijai, nevis Briseles birokrātiem, izdevīgiem noteikumiem.

 

Lielvalstis ierobežo preses brīvību

Ģirts Kasparāns,  Diena  10/24/06   Karš pret terorismu devis ieganstu Krievijai un ASV palielināt valsts varas spiedienu pret žurnālistiem un vājināt preses brīvību, liecina starptautiskās žurnālistu organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) ikgadējais ziņojums. RSF preses brīvības indeksā gan Krievija, gan ASV kritušas uz leju par deviņām vietām, tomēr amerikāņu žurnālistiem joprojām ir daudz lielāka brīvība nekā viņu krievu kolēģiem (Krievija ieņem apkaunojošo 147.vietu, ASV ir 53.vietā).

RSF eksperti izvērtē žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu iespējas brīvi informēt sabiedrību; indeksa veidošanā tiek ņemts vērā arī tas, cik daudz valsts aizsargā vai neaizsargā preses brīvību. RSF centrālais birojs Parīzē informēja Dienu, ka Latvija preses brīvības jomā šogad ierindota augstajā 10.vietā pasaulē. Ziņojumā apkopota informācija par 168 valstīm. Neraugoties uz skandāliem, kas saistīti ar valsts varas centieniem ietekmēt žurnālistu darbību, Latvija sarakstā pakāpusies uz augšu, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad dalīja 16.vietu ar Austriju. Iespējams, indeksa veidošanā nav ņemta vērā nesenā LTV žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās lieta.

Žurnālistiem, kas mēģina izpētīt valsts amatpersonu darbību, daudz lielākas briesmas draud Krievijā, kur neatkarīgie žurnālisti riskē ar savu dzīvību. "Krievija, kas cieš no vispārēja demokrātijas trūkuma, turpina pamazām, bet neatlaidīgi iznīcināt brīvos plašsaziņas līdzekļus. Ar prezidentu Vladimiru Putinu saistītie biznesa grupējumi nopērk gandrīz visus neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus; likums apgrūtina NVO darbību," savā ziņojumā secina RSF.

Neatkarīgo žurnālistu vajāšanas kulminācija bija laikraksta Novaja gazeta žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavība oktobra sākumā. Lai paustu sašutumu par V.Putina vienaldzīgo attieksmi pret preses brīvību, RSF aicina Francijas valdību atņemt V.Putinam pirms mēneša piešķirto Goda leģiona ordeni. "Kopš viņš kļuva par prezidentu, Krievijā gandrīz nesodīti nogalināts 21 žurnālists," norāda RSF.

Nedēļas nogalē arī ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, tiekoties ar Novaja gazeta kolektīvu, izteica bažas par neatkarīgās žurnālistikas stāvokli Krievijā. K.Raisa nosauca A.Poļitkovsku par varoni un uzsvēra, ka demokrātija nav iespējama bez neatkarīgiem žurnālistiem. Tiesa, arī ASV preses brīvības līmenis turpina vājināties, jo varas iestādes apgrūtina žurnālistu darbu, aizbildinoties ar "valsts drošības" interesēm. "Attiecības starp presi un Buša valdību krasi pasliktinājušās, jo prezidents izmantojis "valsts drošību" kā ieganstu, lai uzskatītu par aizdomīgu ikvienu žurnālistu, kurš apšauba viņa "karu pret terorismu"," secina RSF.

Pirmās vietas preses brīvības sarakstā ieņem Somija, Islande, Īrija un Nīderlande. Dānija no 1.vietas pērn noslīdējusi līdz 19.vietai šogad, jo pēc skandāla, ko izraisīja karikatūras par pravieti Muhamedu, dāņu žurnālistiem tika izteikti nepārprotami draudi. Žurnālistiem bīstamākās valstis ir Ziemeļkoreja, Turkmenistāna, Kuba un Ķīna, kur neatkarīgiem reportieriem nākas riskēt ar brīvību un dzīvību, lai informētu sabiedrību.

 

Eiro Ieviešana Latvijā Jau Sākusies

Sandris Vanzovičs, NRA  10/24/06    Lai gan Eiropas vienotās valūtas ieviešana Latvijā pēc optimistiskākajām prognozēm varētu notikt tikai 2009. gadā, eiro kā norēķinu vienība reāli jau tiek izmantots. Neatkarīgā novēroja, ka, piemēram, Statoil degvielas uzpildes stacijās par pirkumiem var brīvi norēķināties arī ar šīm Eiropas Savienības banknotēm.

Statoil degvielas uzpildes stacijā Brīvības ielā kāds jaunietis par pirkumu sniedza pārdevējam 50 eiro banknoti, ko tas bez mazākā pārsteiguma sejā arī pieņēma, pārrēķināja pirkuma cenu no latiem pēc tobrīd spēkā esošā valūtas apmaiņas kursa eiro vienībās un izdeva atlikumu – 25 eiro. Tiesa, ne pie letes, ne pie paša benzīntanka nebija nekādas informācijas par šāda pakalpojuma iespējamību.

"Statoil mērķis ir būt ērtākajai pieturvietai cilvēkam ar auto. Atbilstoši šim mērķim uzņēmums veido savu pakalpojumu piedāvājumu paketi, to skaitā kopš savas darbības sākuma nodrošinot pircējiem iespēju norēķināties gan nacionālajā valūtā, gan ASV dolāros un eiro. Šo servisa pakalpojumu ir ērti izmantot ne tikai Latvijas viesiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem situācijās, ja, piemēram, atgriežoties no ceļojuma, makā ir palikusi valūta," skaidroja SIA Latvija Statoil mārketinga daļas vadītāja Dace Lodziņa.

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā referente Daiga Reihmane Neatkarīgajai teica, ka šāda rīcība nav nelikumīga, jo "principā ir iespējams pieņemt arī cita veida naudu – nelikumīgi būtu, ja nepieņemtu latus". "Ja uzņēmums spēj nodrošināt, ka kases sistēmā tiek nodrošināta valūtas konvertācija, tad tā ir katra uzņēmuma iekšējā lieta, pie tam tas ir klientu interesēs," piebilda FM pārstāve.

Ja pircējs norēķinu veic citā, nevis valsts, valūtā, Statoil rīkojas saskaņā ar valdības apstiprinātajiem noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, informēja D. Lodziņa. Tie nosaka, ka, pieņemot maksājumus ārvalstu valūtā, lietotājs papildus tradicionālajiem rekvizītiem kases čekā norāda valūtas nosaukumu (šifru) un daudzumu, valūtas kursu (cenu), saņemtās valūtas ekvivalentu latos un izsniegto naudas atlikumu latos. Savukārt grāmatvedības X un Z pārskatā – saņemtās valūtas summu pa valūtas veidiem, katras valūtas ekvivalentu latos un kopsummu latos.

 

Viedoklis: Krievijas faktors valdības veidošanā

Bens Latkovski,  Delfi  10/26/06    Šajā Saeimā valdību veidošanas procesā Krievijas faktors ieņems, manuprāt, vēl nebijušu nozīmi. Un ne jau tāpēc, ka Krievija būtu kļuvusi svarīgāka Latvijas ārpolitikā nekā līdz šim, bet gan Saeimas sastāva dēļ. Tā dēvētajam vadošajam trijniekam jaunajā likumdevējā ir 51 vieta. Tieši tik, cik nepieciešams, kaut ne pārāk stabila, tomēr vairākuma nodrošināšanai.

Maz ir tādu, kas tic, ka valdība, kura tagad tiks izveidota, veiksmīgi nostrādās visus četrus gadus, kaut šāda iespēja pirmo reizi Latvijas vēsturē ir iespējama. Jau pirms vēlēšanām kā galvenais iespējamais koalīcijas partneru papildinošais elements tika minēta "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Taču pēc vēlēšanām draudzība pret šo apvienību ievērojami atsala. Bieži tiek izteikts viedoklis, ka vadošais trijnieks nevēlas ņemt savā kompānijā tēvzemiešus tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tad ar viņiem būs jādalās saldajā varas pīrāgā, un to nu neviens nevēlas. Tas, protams, tā arī ir. Taču nevajadzētu ignorēt vēl kādu, proti, Krievijas faktoru.

Lai gan politiskā līmenī šobrīd Latvijas attiecības ar Krieviju ir – ja ne normalizējušās, tad vismaz ne ledainas, problēmu šajā virzienā ir vesela gūzma. Sākot ar robežlīgumu un beidzot ar transportlīdzekļu rindām uz robežas, naftas tranzīta problēmām un šprotu eksporta aizliegumu. Ir nepārprotama Latvijas pašreizējās valdības (kas droši vien veidos arī nākamās kodolu) vēlme attiecības uzlabot, lai visus šos jautājumus risinātu. Par to liecina kaut vai gluži bērnišķīgais prieks, ka valdības vadītājam Sanktpēterburgas samita laikā izdevies tikties un dažas minūtes patērzēt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. No otras puses, vēlme uzlabot attiecības ar mūsu austrumu kaimiņu ir pašsaprotamas un tur nav ko kaunēties. Taču šoreiz šī vēlme var izrādīties liktenīga tēvzemiešiem. Pirms vēlēšanām neviens nezināja cik vietas Saeimā katra partija dabūs. Bija samērā liela pārliecība, ka mazākumvaldības koalīcija tā arī paliks mazākumā un tad tevzemiešu pieaicināšana būtu tikai likumsakarīga. Turklāt arī vadošo partiju elektorāts tieši tēvzemiešus uzskatīja par vispieņemamākajiem partneriem. Arī tagad tēvzemiešiem būtu lielas iespējas papildināt valdošo koalīciju, taču viņu uzņemšana savās rindās varētu krietni pavājināt iespējas uzlabot attiecības ar Krieviju, jo pēdējā principiāli nevēlas sadarboties ar valdību, kurā atrodas, viņuprāt, nacionālradikāli noskaņota partija.

Šādā aspektā nedaudz citā gaismā kā ierasts parādās "Saskaņas centra" tēls un runas par tā iesaistīšanu valdībā. Parasti tas tiek traktēts kā mēģinājums parādīt krievu elektorātam, ka balsojot par mērenām partijām viņi varētu sasniegt daudz vairāk nekā nododot savas balsis par PCTVL un līdzīgiem. Kā mēģinājums deradikalizēt krievu kopienu un padarīt to lojālāku rādot ka mēs, lūk, jūs nemaz neatstumjam, ja vien esiet saprātīgi. Šiem argumentiem nav ko iebilst, taču "Saskaņas centra" iesaistīšana, ja ne gluži valdībā, bet kaut kāda veida sadarbības partnerībā, ļoti iespējams, var tikt veikta tieši lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Piemēram, saskaņiešus varētu iekļaut starpvaldību sarunu grupā.

Līdz ar to izvēle, kuru no partijām ņemt vai neņemt savā kompānijā, nav gandrīz tikai atkarīga no iekšpolitiskiem un politekonomiski savtīgiem apsvērumiem kā parasti (lai gan tie nenoliedzami paliek galvenie), bet šoreiz parādās arī ārpolitiski faktori. Cik tas ir labi vai slikti rādīs laiks.

 

Latvija Eiropas Savienībā līderos ar mazgadīgo grūtniecību

Līga Valkovska,  Diena  10/27/06    Bērniem jau 10 gadu vecumā vai vismaz beidzot pamatskolas pēdējo klasi vajadzētu būt zināšanām par kontracepciju. Pie šāda atzinuma nonākuši Lielbritānijas sabiedriskās kārtības pētniecības institūta (SKPI) speciālisti. 2004.gadā seksuāli visaktīvākie Eiropā bijuši britu pusaudži — 1000 sievietēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem fiksētas 26 dzemdības. Otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā ir Latvijai — 16. Ja nemainīsies valsts politika, "mēs būsim Eiropas līderi ne vien meiteņu dzemdību, bet arī abortu, atkarību un seksuāli transmisīvo slimību skaita ziņā", prognozē asociācijas Papardes zieds speciālisti.

Lai izstrādātu vienotu redzējumu par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumu risināšanu Latvijā un aktualizētu to politiskā līmenī, 2004.gada nogalē dibināta nevalstisko organizāciju apvienība Koalīcija seksuālās un reproduktīvās veselības interešu aizstāvībai, kas apvieno 57 organizācijas. Viens no tās neatliekamajiem uzdevumiem ir atkal skolās mācīt veselības mācību, kas no skolu programmām kā atsevišķs priekšmets pazuda pērn septembrī. "Veselības mācības stundas bija vienīgās, kurās izglītoja par slimībām, izsargāšanās veidiem, attiecībām, seksualitāti, prasmēm. Kaut vai, kā uzvilkt to pašu prezervatīvu. Ir svarīgi, ka tas tiek mācīts pakāpeniski, bērnam augot," uzsver bijusī veselības mācības skolotāja un Papardes zieda attīstības sadarbības projektu vadītāja Solvita Melne.

Papardes zieda projektu koordinatore Inga Jankauska piesauc Nīderlandi, kur pirms vairākiem gadiem atteicās no veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta un "nu ir daudz nepilngadīgo grūtnieču un citas problēmas". Arī SKPI pētījumā teikts, ka Nīderlandē 23% no 15 gadus vecajiem pusaudžiem jau stājušies dzimumsakaros, Latvijā viņu ir 18%, bet līderos ar 38% atkal ir briti. "Mūsu izglītības sistēmai jāsāk bērniem mācīt par riskiem, ko sev līdzi nes sekss, pirms vēl viņi izlemj šos riskus uzņemties," balstoties uz pētījuma datiem, uzsver SKPI pētniece Jūlija Margo.

Līdz šim nevalstisko organizāciju apvienības pūles pievērst Latvijas politiķu uzmanību šai problēmai bijušas neveiksmīgas. Tāpēc Saeimai iesniegta koncepcija par jauniešu veselības centru izveidi, kas arī varētu uzņemties lielu lomu jauniešu izglītošanā.

 

Putina kritika Latvijai nenozīmējot atkušņa beigas

Agnese Margēviča, NRA   10/27/06    Pēc mulsinoši pēkšņā un lavīnveidīgā uzlabojuma Latvijas un Krievijas attiecībās, ko šovasar vainagoja premjerministra Aigara Kalvīša tikšanās vispirms ar Krievijas kolēģi Mihailu Fradkovu, bet neilgi pēc tam arī ar kaimiņvalsts līderi Vladimiru Putinu, daudzi sāka runāt par atkusni abu valstu attiecībās. Vēl pilnīgi nav noraidītas arī baumas par V. Putina iespējamo ierašanos uz NATO samitu Rīgā novembra beigās. Tomēr pēdējās nedēļas laikā V. Putins paguvis divreiz atgriezties pie Latvijas politiskās elites jau puslīdz laimīgi piemirstās retorikas par krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminēšanu Latvijā, radot aizdomas, ka atkusnis ir beidzies vai – vēl ļaunāk – bijusi ilūzija un patiesībā tā arī nekad nav iestājies.

"Pāragri spriest, ka atkusnis ir beidzies," norāda A. Kalvīša ārlietu padomnieks Pēteris Ustubs. V. Putina pēdējie izteikumi vecās uz kādu laiku pierimušās Kremļa retorikas tradīcijās par krievvalodīgo tiesību apspiešanu Latvijā neesot jāskata atrauti no Latvijas un Krievijas attiecību kopējās virzības. Krievijas prezidents Lahti sanāksmē uz kritiku par savas valsts taktiku attiecībās ar Gruziju un cilvēktiesību pārkāpumiem tiešām metis galdā pretpārmetumus par Latvijas valsts attieksmi pret saviem krievvalodīgajiem.

Tomēr ne mazāk būtisks abu valstu attiecībās esot fakts, ka A. Kalvītim un V. Putinam pēc Lahti sanāksmes notikusi īsa abpusēji saprotoša saruna. P. Ustubs zina tikai teikt, ka tajā runāts par starpvaldību komisijas darbu, vairāk – arī tas, cik ilga bijusi saruna – neesot precīzi zināms, jo abi politiķi apspriedušies aci pret aci.

Jāatgādina, ka kāds anonīms avots britu laikrakstam The Guardian pēc Lahti sanāksmes kā vienu no zīmīgākajiem momentiem ES valstu un V. Putina sarunās atstāstīja Krievijas prezidenta izspēlēto teātri, izliekoties, ka viņš neatceras, kā izrunāt Latvijas vārdu. "Putins pagriezās, lai uzrunātu Kalvīti, un izlikās, ka nevar izrunāt Latvijas vārdu, pirms pateikt, ka viņš, šķiet, atceras, ka Krievijai ir strīds par cauruļvadu ar kaimiņvalsti; pēc tam viņš sevi "palaboja" un teica, ka strīds ir ar Lietuvu," šo zīmīgo epizodi aprakstīja laikraksts. A. Kalvīša ārlietu padomnieks P. Ustubs, lūgts komentēt šo epizodi, vienīgi norāda: "Tik ciniski tas nebija."

A. Kalvītis Lahti sanāksmes laikā ES kolēģus aicinājis visas savienības līmenī strādāt pie stratēģisko gāzes rezervju koncepcijas izveidošanas, kas ļautu palielināt energopiegāžu drošību un stabilitāti visā ES teritorijā. Latvija šādā gadījumā varētu piegādāt savas dabiskās gāzeskrātuves, bet viss nav atkarīgs tikai no Latvijas un ES labās gribas – noteicošais būs, vai Krievija izlems par sev izdevīgu būvēt atzaru no projekta stadijā pagaidām vēl esošā Krievijas un Vācijas gāzesvada uz Latviju. Latvijas amatpersonas neslēpj, ka mūsu valsts būtu ieinteresēta šāda gāzesvada atzara izbūvē no cauruļvada, kas no Krievijas pa Baltijas jūras dibenu stiepsies uz Vāciju. Tam būtu nozīme, ja ES un Krievija saskatītu potenciālu Latvijas dabiskajās gāzeskrātuvēs Inčukalnā un potenciāli arī Dobelē. Agrāk neoficiāli avoti Neatkarīgajai ir teikuši, ka Gazprom ir pieņemts neformāls lēmums būvēt atzaru uz Dobeles gāzeskrātuvi, tomēr jautājums par atzara izbūvi Latvijā varētu risināties pozitīvi pie nosacījuma, ja vien pārskatāmā laika posmā starp Latviju, Lietuvu un Krieviju neradīsies politiska rakstura kolīzijas.

 

Visvairāk Latvijas iedzīvotājus pārdod uz Turciju, Portugāli, Vāciju un Spāniju

LETA  10/27/06    Pagājušajā gadā Latvijā pazuduši 318 bērni, no kuriem 14 joprojām nav atrasti. 2005.gadā par bērna pazušanu neesot ierosināta neviena krimināllieta. Bērni komerciāli visbiežāk tiek izmantoti prostitūcijā, piespiedu darbā un pat verdzībā, kā arī orgānu izmantošanā, zināja stāstīt «Dardedzes» pārstāvji. Visvairāk Latvijas iedzīvotāji tiek pārdoti uz Turciju, Portugāli, Vāciju un Spāniju. Tā piektdien «Centra pret vardarbību Dardedze» rīkotajā seminārā par palīdzības sniegšanu seksuāli izmantotiem un bez vēsts pazudušiem bērniem informēja centra projektu un apmācības daļas vadītāja Ingūna Rauda.

12.oktobrī centra «Dardedze» speciālisti kopā ar vēl sešu Eiropas valstu organizācijām sākuši kampaņu «Par drošu bērnību». Tās laikā radio un televīzijā tiek raidīta sociālā reklāma, kas aicina vecākus cienīt bērnus, ieklausīties viņos, nesist, nepazemot, neņirgāties un neignorēt tos, kā arī nedarīt tiem pāri, jo bērni mācās dzīvot no vecākiem.

Akcijas laikā tiek izplatītas arī pastkartes ar šādu aicinājumu un izvietota vides reklāma pilsētās. Kampaņas rīkotāji arī izdevuši kalendāru «Sirds siltuma mēnesim», kurā vecāki aicināti katru dienu paveikt kādu labu darbu, lai atgādinātu bērnam, cik ļoti to mīl.

Kampaņas mērķis ir aicināt vecākus pārdomāt, vai viņu bērns ģimenē jūtas droši, vai vecāki vienmēr zina, kur atrodas viņu bērns, un vai viņš zina, kā jebkurā brīdī sameklējami vecāki.

Savukārt centra «Dardedze» direktore Laila Balode pastāstīja, ka liela nozīme ir tam, kā cilvēks ticis audzināts, jo ļoti iespējams, ka tieši tāpat viņš audzinās savus bērnus. Tādēļ centra «Dardedze» funkcija esot stiprināt ģimeni, īpaši tā saucamās riska ģimenes, lai vecāki nenodotu bērnu audzināšanā aprūpes iestādēm. «Bērnunamā auguši cilvēki vēlāk ļoti bieži arī paši savus bērnus nodod patversmē vai bērnunamā,» sacīja Balode.

Pēdējā gada laikā trešā daļa centra «Dardedze» aprūpējamo bērnu ir seksuālās vardarbības upuri, ierosinātas arī vairākas krimināllietas.

29 valstis, arī Latvija, ir apvienojušās kopīgā starptautiskā projektā «Childoscope», lai aktualizētu jautājumu par bērnu komerciālas izmantošanas un pazušanas gadījumiem.

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās…

 

 

Prezidentes palikšanu uz trešo termiņu pat neapspriež

Agnese Margēviča,  NRA  10/23/06    Politiķi uzsver, ka atsevišķu mediju aizvadītajā nedēļā aktualizētais jautājums par iespēju grozīt Satversmi, lai Vairai Vīķei-Freibergai dotu iespēju palikt Valsts prezidenta amatā uz trešo termiņu, nav darba kārtībā un netiek un nav ticis apspriests politiskajās aizkulisēs.

Savukārt, pēc juristu domām, Satversmē noteiktais prezidenta darbības termiņš – ne vairāk kā astoņi gadi pēc kārtas – nebūtu diskutējams tikai V. Vīķes-Freibergas spožā snieguma dēļ. Apspriežama savukārt esot Satversmes trešās nodaļas, kas regulē Valsts prezidenta darbību, pārskatīšana, lai to varētu plašāk interpretēt un līdz ar to pilnvērtīgāk valsts labā izmantot katras konkrētās personības īpašības. Te tiek piesaukts V. Vīķes-Freibergas spožais sniegums ārpolitikā, kas bija iespējams, plaši interpretējot Satversmē noteikto funkciju par valsts starptautisku reprezentēšanu.

Vienkārši plašāku kritēriju uzskaitīšana, kuriem jāatbilst kandidātam, lai ieņemtu šo amatu, savukārt neesot veiksmīga doma, jo tas tikai sašaurinātu pretendentu loku un reiz potenciāli varētu liegt kādam piemērotam kandidātam kļūt par prezidentu, spriež eksperti. "Kāpēc sevi ierobežot gadījumā, ja visiem šķitīs, ka kāds kandidāts ir piemērotākais, bet Satversmē noteikto kritēriju dēļ viņu nevarēs nominēt šim amatam," norāda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Arvīds Dravnieks.

Atbildot uz kādas radioklausītājas jautājumu, vai viņa būtu ar mieru "palikt par prezidentu uz trešo termiņu, ja tauta lūgtu un likumos tiktu izdarīti attiecīgi grozījumi", V. Vīķe-Freiberga Latvijas Radio 6. oktobra raidījumā Krustpunktā uzsvēra, ka vadās pēc spēkā esošās Satversmes un gatavojas savu darbību amatā beigt "tad, kad Satversme to paredz". Satversmes 39. pants noteic, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus pēc kārtas, un V. Vīķei-Freibergai šis termiņš beidzas nākamvasar. Iespējams, šis radioēterā izskanējušais jautājums bijis par pamatu aizvadītās nedēļas publikācijām par iespēju pagarināt prezidentūras termiņu. Politiķi norāda, ka šī pēkšņā publiskā diskusija nekādā ziņā nav atbalss partiju kuluāru apsvērumiem šādus grozījumus Satversmē piedāvāt. Gluži otrādi, partijas ir nobriedušas šim amatam pēc V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām izvirzīt savus kandidātus – gan no savām rindām, gan politiski neitrālus.

"Mēs pašreiz neredzam vajadzību pēc šādiem grozījumiem. Satversme ir, viss norit savu gaitu, visu cieņu, protams, prezidentei, bet šāds jautājums nav radies, un diez vai tas ir lietderīgi," norāda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. "Šis jautājums nekad nav apspriests vai izvirzīts, ne oficiāli, ne neoficiāli, pat ne individuāli politiķu starpā. TP neuzskata, ka būtu jāgroza Satversme, lai pagarinātu vai paplašinātu prezidenta pilnvaras," apgalvo TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.

"Tas vispirms būtu jājautā Vairai Vīķei-Freibergai, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņa no tā atteiktos kaut vai morāli ētisku iemeslu dēļ," par iespēju pagarināt prezidenta pilnvaru termiņu saka A. Dravnieks. "Ja mums ir bijusi amatpersona, kas ļoti veiksmīgi pildījusi savus pienākumus, vienalga, cik reizes mēs pagarināsim viņa amata termiņu, kādreiz viņš vienalga beigs šo amatu ieņemt. Tas būtu dīvaini, ka tikai dēļ tāda apsvēruma, ka kāda persona ir ļoti piemērota amatam, mēs pagarinātu termiņu uz mūžu," spriež jurists.

No politiķu teiktā arī var secināt, ka tomēr personības, ne kritēriji, kāda veida sniegumu vēlētos sagaidīt no nākamā prezidenta, būs galvenās, izraugoties kandidātus. "Es jūtu, ka uz to velk," apstiprina A. Brigmanis. "Tas, protams, nav pareizi, bet diemžēl tā prakse mums tāda ir iegājusies, un jautājums, cik kāda spēkos to ir lauzt."

"Prezidenta spējas veikt savus pienākumus pirmām kārtām definē Satversmē noteiktās funkcijas jeb tiesības un autoritāte. Vaira Vīķe-Freiberga, ļoti veiksmīgi darbojoties, neraugoties uz ierobežotajām pilnvarām, ir ieguvusi lielu autoritāti, un tas viņai ir devis iespēju savu pilnvaru ietvaros dot lielu ieguldījumu ārpolitisku problēmu risināšanā, vienlaikus nepārkāpjot Satversmi. Tas ir atkarīgs no prezidenta profesionalitātes un harismas – ja tā piemīt, tad savu pilnvaru ietvaros iespējams veikt daudz vairāk, nekā šajā amatā atrodoties citai personai," personības lomu uzsver J. Lagzdiņš.

A. Dravnieks spriež, ka diskusijas vērta tomēr būtu Satversmes 3. nodaļas pārskatīšana: "Tieši tā Satversmes sadaļa, kur rakstīts par Valsts prezidentu, atstāj ļoti maz iespējas interpretācijai. Es pieņemu, ka mūsdienās šis regulējums Satversmē, tieši otrādi, varētu būt drusku atvērtāks, lai atkarībā no ievēlētā Valsts prezidenta lietišķajām īpašībām – atpazīstamības un citām lietām – viņš savas funkcijas varētu pildīt vislabāk un pilnvērtīgāk Latvijai.

 

Vai apjukuma dēļ?

Anita Daukšte,  NRA  10/23/06    Medijus pa kārtai apstaigā ziņa, ka "kuluāros izskanējusi" informācija par iespējamo Satversmes maiņu, lai dotu iespēju Vairai Vīķei-Freibergai trešo reizi kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Un, protams, šajā gadījumā arī tikt ievēlētai.

Var jau būt, ka "kuluāru informācijas" vienīgais avots ir oktobra sākumā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā klausītājas uzdotais jautājums Vairai Vīķei-Freibergai par to, vai viņa būtu ar mieru kandidēt uz vēl vienu termiņu, ja likumos būtu izdarīti attiecīgi grozījumi. Valsts prezidentes atbilde bija noliedzoši izvairīga, taču laikam jau kaut kur saklausītas kādas notis, ja tēma par trešo termiņu sākusi savu ceļu medijos.

Vienīgais, manuprāt, iemesls, kāpēc vispār parādās šādas runas par Satversmes maiņu, lai dotu iespēju prezidentei kandidēt uz trešo termiņu, ir saistīts ar politiskās elites apjukumu nākamās izvēles priekšā. Valsts prezidents jāvēl nākamā gada vasarā, un, ja arī tas nav aktuāls notikums, tad tomēr tiek turēts iekavās, domājot par politiskās attīstības procesiem.

Šobrīd jau atkal diskusijas par nākamajiem prezidenta kandidātiem ir sākušās no kandidātu apspriešanas, nevis no kritēriju apspriešanas, kādi šim pretendentam būtu izvirzāmi. Visi taču saprot, ka neder tikai Satversmē noteiktie kritēriji par 40 gadu veco Latvijas pilsoni. Bet – neviens politiskais spēks nav īpaši ieinteresēts sākt šādu diskusiju, otrkārt, ir zināmas bažas par iespējamo Satversmes atvēršanu. Jo tā "aktuālo" grozījumu gūzma, kas varētu likuma atvēršanas gadījumā velties pār valsts pamatlikumu, vienlaikus varētu arī stipri sagrozīt tās citus principus. Ne tikai tos, kuri saistīti ar to, vai politiķiem patīk vai nepatīk esošā prezidente. Līdz ar to maz ticams, ka kāds politiskais spēks varētu iniciēt grozījumus Satversmē, kas mainītu spēkā esošos prezidenta ievēlēšanas nosacījumus.

Tas pats sakāms par visas tautas vēlēta prezidenta institūcijas izveidi. Šis bija ļoti populārs temats deviņdesmito gadu vidū un beigās, kad tika pat vākti paraksti attiecīga referenduma ierosināšanai. Saeimas zemā autoritāte sabiedrībā šobrīd it kā varētu būt viens no iemesliem, kāpēc varētu atkal sākties attiecīga diskusija un, iespējams, pat iniciatīva. Taču jau atkal – kurš būs iniciators? Ja tas būtu kāds no lielajiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, tad skaidrs, ka tas būtu nopietni un tam ir jau gatavs kandidāts uz šo vistautas ievēlēšanu. Bet, ja jau ir kandidāts, tad kāpēc par šo kandidātu nevienoties ar citiem politiskajiem spēkiem esošās Satversmē noteiktās kārtības ietvaros?

Jau ne reizi rakstīts, ka Latvijas Saeimā ir raksturīgi mainīt likumus "pēc deguniem", proti, pieskaņot tos atsevišķām personām vai konjunktūras iegribām. Taču šis stils ir atmetams, ja runājam par tik nopietniem jautājumiem kā Satversme vai Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšana. Vairai Vīķei-Freibergai nav nekā kopīga ne ar Lukašenko, ne ar Islamu Karimovu, kuri atļāvušies ietekmēt savā valstī demokrātiskās institūcijas, lai pagarinātu savu pilnvaru termiņu. Lai cik arī būtu devalvēts Latvijā izteiciens, ka tas ir nedemokrātiski, bet tiešām – tā Satversmes staipīšana pēc kāda ģīmja un līdzības ir nedemokrātiska.

Latvijā varētu būt rūpes par to, ko pēc prezidentūras pamešanas darīs divus spīdošus termiņus šajā amatā pavadījusī Vaira Vīķe-Freiberga, ja jau nav kļuvusi par ANO ģenerālsekretāri, kas būtu viņai ļoti piemērots amats. Bet, visticamāk, šīs rūpes ir gluži veltas: prezidentūra Vairai Vīķei-Freibergai ir labākā rekomendācija pati par sevi, un kontakti, kas tās laikā nodibināti, neļaus viņai kļūt par parastu pensionāri. Tas, ka viņa arī pēc prezidentūras beigām būs politiski ietekmīgs cilvēks arī bez augstā amata, ir labi saprotams, un, iespējams, tieši viņa spēs jaunā līmenī pacelt šo bijušā prezidenta institūciju, kura lielās demokrātiskās valstīs ir nozīmīga parādība, lai noturētu sabiedrības cieņu pret valsts varu un demokrātiskām tradīcijām.

Vienīgais veids, kā izvairīties no demokrātiski apšaubāmām idejām kuluāros, ir sākt pietiekami kvalificētu diskusiju par kritērijiem, kas izvirzāmi nākamā prezidenta amata kandidātam. Nevis tādi no sērijas – Kalniete neder, jo pārstāv vienu partiju, vai X neder, jo nav pietiekami harismātisks, bet gan tādi, kas ļautu ne tikai Saeimas deputātiem, bet visai tautai saprast, kāpēc par Valsts prezidentu jāievēl tieši šiem kritērijiem atbilstošs kandidāts.

 

Dainis Īvāns: Pietrūka spēka nostāties pret tumsonību

Māris Antonevičs, Latvijas Avīze  10/23/06    9. Saeimas vēlēšanās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija palika pirmā "aiz svītras". Par to nobalsoja 31 728 vēlētāji jeb 3,5% no visiem balsstiesīgajiem, kas piedalījās vēlēšanās. LSDSP biedra Daiņa Īvāna pēcvēlēšanu pārdomas uzklausīja "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

- Vai Latvija nav viena no retajām valstīm Eiropā, kurā sociāldemokrāti nav pārstāvēti parlamentā?

- Es pat teiktu vairāk – 9. Saeimā nebūs ne tikai sociāldemokrātu, bet vispār nebūs opozīcijas. Vēlēšanās faktiski ir uzvarējusi viena partija, tikai ar nedaudz atšķirīgām interesēm. Arī Ždanokas partiju es par opozīciju neuzskatu, tā vienkārši ērti iekārtojusies un sapņo par vecajiem impērijas laikiem un Maskavas trekno roku. Opozīcija ir tā, kas grib kaut ko mainīt, bet vēlēšanās uzvarējušās labējās partijas grib saglabāt, kā šie politiķi paši saka, "stabilitāti". Bet kam būs šī stabilitāte? Šķēlem, Kalvītim, Šleseram, bet ne 99% Latvijas iedzīvotāju.

Varbūt šobrīd ir labs brīdis atcerēties Viļa Krištopana slaveno teicienu par Latviju kā "muļķu zemi", lai gan es vēlēšanu rezultātus nesauktu par muļķu balsojumu, bet drīzāk par pārsteidzīgu balsojumu. Cilvēki nav apdomājuši, kādas būs viņu balsojuma sekas.

Man dziļas pārdomas tūlīt pēc vēlēšanām radīja Ināras Kolmanes filma "Mans vīrs Andrejs Saharovs". Tur ir arī slavenā Saharova runa, kad Mihails Gorbačovs viņam atslēdza mikrofonu. Starp citu, Saharovs tieši tajā brīdī runāja par Baltijas valstīm un PSRS noziegumiem pret mazajām tautām. Kā filmā saka Saharova atraitne Jeļena Bonnere, Gorbačovs tolaik nesaprata, ka Saharovs bija pirmā jaunā tipa opozīcija, kas viņam varēja palīdzēt veiksmīgi īstenot reformu procesu. Arī Putins šobrīd nesaprot, ka bez opozīcijas nevar, piebilst J. Bonnere. Es noskatījos šo filmu un klausījos, kā to vēlāk komentē Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš. Viņš saka – filma ir par to, ka Krievijā joprojām nav demokrātijas. Bet, kad es skatījos filmu, es nedomāju par Krieviju, es domāju par Latviju. Kur tad mums pašiem ir tā demokrātija? Lejiņš saka – Krievijā šaujot žurnālistus. Bet pie mums pat nav tādu žurnālistu, kuri uzdrošinās līst dziļi oligarhu noslēpumos.

9. Saeimas vēlēšanas parādīja arī mūsu inteliģences nožēlojamo lomu. Es nebiju gaidījis, ka pēc padomju laikiem notiks kaut kas tāds – ka inteliģence līdīs ekrānā un slavēs "vienīgo, pareizo partiju" un mācīs tautu, ka vajag ticēt šai partijai un tās vadoņiem. Tas ir smagākais šo vēlēšanu zaudējums, ka mums vairs nav intelektuālās opozīcijas.

- Bet vai sociāldemokrāti paši nejūtas līdzvainīgi šajā situācijā?

- Sociāldemokrātija mums ir tāda, kā ir. Tiek kultivēta attieksme, ka tas ir kaut kas slikts, kaut kas sarkans, promaskavisks. Es nevienu brīdi neesmu juties sarkans. Cilvēki tiek atbaidīti no sociāldemokrātiem. Kur tas redzēts, ka inteliģence slavē labēju, konservatīvu partiju...

- Jūs taču negribat teikt, ka inteliģence ir dumja.

- Teiksim tā – slīpēta. Skaidrs, ka neviens nebalsos par LSDSP, ja tajā nebūs personību. Bet personības nenāk, stāv malā. Es jau nesaku, ka inteliģencei būtu masveidā jāstājas LSDSP, bet tai jābūt kritiskai pret visām partijām. Bet kas notiek pie mums? Kā Veidenbaums kādreiz rakstīja: "Skrienam, kliedzam līdz ar tumsoņiem."

Mūsu partijai diemžēl nebija spēka un iespēju, lai pārliecinātu nostāties pret šo tumsonību. Varbūt tagad ir īstais laiks par to padomāt. LSDSP valdes sēdē pēc vēlēšanām, kas, starp citu, bija nevis sakāvnieciska, bet diezgan optimistiska, es ierosināju atcerēties Tautas frontes laikus – savākt kopā domājošus cilvēkus un izspriest, kāda sociāldemokrātija mums Latvijā vajadzīga. Kāpēc cilvēki to neņem pretī? Vai nepatīk idejas vai izpildītāji? Pēc šīs "prāta vētras" varētu rīkot plašāku konferenci.

Šobrīd arī Rietumu valstīs daudz diskutē par sociāldemokrātijas lomu un vietu politikā. Nesen Kultūras akadēmijā lekcijas lasīja pazīstams vācu sociāldemokrāts profesors Manfrēds Štatens. Kā viņš teica – svarīgākais ir saprast, kādā pasaulē mēs dzīvojam. Trīs galvenie faktori, kas nosaka mūsu dzīvi, ir dabas resursu izsīkums, psiholoģiskais faktors, kad tiek sagrauta mūsu tradicionālā dzīves telpa, un drausmīgie kontrasti. Ko šādā situācijā piedāvā labējā, liberālā politika un ko var piedāvāt kreisie jeb sociāldemokrāti? Kā saka M. Štatens, labējie vienmēr gribēs saglabāt esošo situāciju, kas nozīmē vēl lielāku dabas resursu izmantošanu un sabiedrības noslāņošanos. Sociāldemokrāti turpretī prasa lielāku vienlīdzību, lai tiktu ievērotas ne tikai ekskluzīvu cilvēku intereses. Ekskluzivitāti mēs redzam dažādos veidos. Piemēram, pa Vecrīgu braukā dārgas, kantainas mašīnas. Un ekskluzivitāte ir nevis tas, ka tās ir dārgas, bet gan, ka šādas automašīnas nodedzina daudz degvielas un piesārņo dabu. Automašīnas īpašniekam par to būtu jāmaksā, bet mūsu valstī tieši šādi cilvēki veido likumus.

- Saeimas vēlēšanās par LSDSP balsoja ap 32 000 vēlētāju. Kā jūs vērtējat – tas ir daudz vai maz?

- Domāju, ka mums nav iemesla nokārt degunu, mums pietrūka tikai kādu desmit tūkstošu balsu, lai būtu Saeimā. Protams, pēc neveiksmīgām vēlēšanām vienmēr sākas panika – ko nu tagad darīt. Kā Jānis Dinevičs teica, mums tāpat kā čigānam anekdotē ir vairākas iespējas – mazgāt to pašu bērnu, taisīt jaunu vai trešā iespēja, ko tagad jau sāk piedāvāt, iet par audžubērnu citā ģimenē. Es gan domāju, ka pēdējais variants nav tas pareizākais.

- Kas tad piedāvā? Urbanovičs?

- Nē, Urbanovičs gan ne...

- Viņš gan ir izvirzījis mērķi apvienot visas kreisās partijas. Vai neuzskatāt, ka "Saskaņas centrs" saimnieko pa jūsu platību?

- Man jau Boriss Cilevičs nesen jautāja: "Kad vienreiz mēs, sociāldemokrāti, apvienosimies?" Taču es Cileviču ne par kādu sociāldemokrātu neuzskatu.

- Par ko jūs viņu uzskatāt?

- Viņš un viņa partijas biedri ir veikli cilvēki, kas labi iekārtojušies, dabūjuši "siltas vietiņas" Saeimā un māna savus vēlētājus, izliekoties, ka viņi kaut ko var ietekmēt. Bet koalīcijā taču viņus neviens neņems. "Saskaņas centrs" spēlē uz to pašu veco "PCTVL" elektorātu, mēģinot atņemt balsis Ždanokai. Šie spēki ir sataustījuši "zelta stīgu", ka, runājot par cilvēktiesībām un nacionālajiem jautājumiem, līdzīgi kā savulaik interfronte, var uzkūdīt daļu krievu publikas. Tagad, redz, iedomājušies, ka var savākt pie sevis visus kreisos spēkus.

Pozitīvi ir tas, ka Eiropas sociāldemokrātiskajā partijā, kas apvieno dažādu valstu sociāldemokrātus, uzņemta tieši LSDSP, nevis Cileviča un Urbanoviča partija. Mēs esam šīs lielās sociāldemokrātu ģimenes locekļi. Protams, viņi mums jūt līdzi, ka Latvijā LSDSP nav tik ietekmīga kā sociāldemokrāti Vācijā, Lielbritānijā vai citās Eiropas valstīs.

- Bet vai Latvijas sociāldemokrāti tomēr nav pārāk teorētiski, politiski mazaktīvi? Ļeņins savulaik lamāja sociāldemokrātus par "kanceles sociālistiem". Vai jums nešķiet, ka jākļūst mazliet kaujinieciskākiem?

- Protams, ka to vajadzētu darīt, bet, ja jārunā par sevi, man nav tāds raksturs. Es apzinos, ko es varu un ko es gribu. Neesmu cilvēks, kas iet uz ielas un vicina plakātus. Man vienmēr ir bijis princips, ka strādā komanda un līderis aizstāv komandas ideju. Es nupat biju pie sava drauga Igaunijā Edgara Savisāra, kurš nodibinājis Igaunijas Tautas centra partiju, kas pēc idejas ir sociāldemokrātiska. Viņš man reiz teica: "Mēs būtu ideāls tandēms. Ja es prastu tā uzrunāt tautu, kā tu to proti, un ja tev blakus būtu tāds cilvēks kā es, kas pārredz politisko taktiku, tad mums būtu garantēti panākumi."

Es ļoti ceru, ka LSDSP parādīsies arī kaujinieciskāki līderi. Ar cerībām raugos uz mūsu jauniešiem, kuri ir ļoti aktīvi. Buša vizītes laikā viņi rīkoja protestus pret Irākas karu, ir bijušas arī citas aktivitātes.

Vai šajā ziņā LSDSP zaudējums nebija Jura Bojāra aizraidīšana? Varbūt tieši viņa pietrūka, lai partija vēlēšanās pārvarētu piecu procentu barjeru? Protams, ka Juris Bojārs ir spilgta personība Latvijas politikā. Es viņu pazīstu jau kopš Tautas frontes laikiem. Bojārs ir spēcīgs līderis, taču slikts administrators. Tā ir viņa lielā problēma – viņš absolūti nemāk sastrādāties. Bojārs var izraisīt skandālus ne no kā, uz līdzenas vietas.

- Viņš ir diktatorisks?

- Tas ir pārāk skaļš apzīmējums, reizēm tā vienkārši ir nesavaldība. Tas agri vai vēlu noved pie konfliktiem. Protams, Bojāra norobežošanās no LSDSP ir zaudējums, taču tāpat zaudējums bija šie nemitīgie skandāli laikā, kad viņš vadīja partiju. Tas nogurdināja un noasiņoja LSDSP. Liktenīgais brīdis bija šķelšanās pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Būtu J. Bojārs toreiz bijis maķenīt savaldīgāks... Es neko pozitīvu nevaru teikt arī par tiem, kas liktenīgā brīdī pameta partiju, bet "viena pagale nedeg". Tā bija lemts, ka LSDSP tolaik sastapās personības, kas savā starpā nevarēja satikt.

LSDSP zaudējusi Bojāra spilgtos uznācienus, to, kā viņš spēja uzrunāt cilvēkus, iekvēlināt masas. Ieguvums ir tas, ka partija ir spējusi savākties bez šiem iekšējiem "kariem". Protams, žurnālistiem nu ir mazāk par ko rakstīt...

- Skandāli pievērš uzmanību.

- Protams, tāpat kā cilvēkiem interesē skandāli citās ģimenēs, tāpat interesē arī skandāli partijās. Starp citu, jau pieminētais E. Savisārs man reiz teica: "Klausies, Daini, jums vajadzētu izdomāt kādu skandālu. Politikā uzvarētājs ir tas, kurš diktē skandālus."

- Jūs teicāt, ka cerat uz jauna līdera parādīšanos LSDSP. Tomēr gaidīt īpaši nav laika. Līdzšinējais priekšsēdētājs pats teicis, ka nejūt aicinājumu atrasties šajā amatā, un bija gatavs to uzņemties tikai līdz vēlēšanām. Vai ir padomā kāds cits kandidāts?

- Šobrīd es uz šo jautājumu vēl nespēju atbildēt. Novembra beigās ir partijas kongress, lai gan arī tas nav īpaši ilgs laiks pārdomām. Ir jāmeklē! Man pašam gribētos, lai nākamais priekšsēdētājs nāktu no jauniešiem. Kā ģenerālsekretārs jau sācis iestrādāties Ansis Dobelis – ļoti aktīvs un gudrs puisis. Starp citu, Jura Bojāra vadīšanas laikā viens no trūkumiem bija, ka partija neļāva jaunajiem izpausties.

- Jūs gribat darīt tāpat kā "Saskaņas centrs", kas par priekšsēdētāju iecēla jaunieti Nilu Ušakovu. Lai gan jāšaubās, ka tiešām viņš ir tas īstais vadītājs.

- Skaidri redzams, ka Ušakova iecelšana ir labi sagatavots PR projekts – ir forma, pasniegšanas veids, iestrādāts reklāmas modelis, ka, lūk, nāk jaunais politiķis, nākamais valstsvīrs. Un cilvēki balso. PR nozare ir gājusi uz priekšu, speciālisti zina, kā pievilināt publiku.

- Jums jau arī bija sava pievilināšanas taktika – aicinājums "gāzt pastāvošo iekārtu".

- Kad es ieraudzīju šo reklāmu, godīgi sakot, sarāvos. Man arī ģimenes locekļi prasīja – kas jums tur partijā notiek? Inteliģentiem cilvēkiem šī reklāma īsti nebija pieņemama, turklāt mums tika pārmests, ka partija strādā ar tām pašām primitīvajām metodēm kā citas. Lai gan dziļākajā būtībā šai reklāmai bija taisnība. Mēs gribējām panākt, ka likumīgā ceļā tiek mainīta "iekārtošanās sistēma", kad daži cilvēki labi iekārtojas un visu sadala savā starpā. Te nevar runāt tikai par to, ka palielināsim algas un pensijas, jārunā par iekārtas maiņu.

- LSDSP nav Saeimā, taču tas netraucē partijai izteikt savu viedokli par valstij svarīgām lietām. Piemēram, kam jābūt nākamajam Valsts prezidentam? Ko jūs sakāt, piemēram, par "Jaunā laika" izvirzīto kandidāti Sandru Kalnieti?

- Valsts prezidentam būtu jābūt kā morālai autoritātei, kurš spēj noformulēt to, ko tauta līdz galam nav izteikusi. Es šaubos, vai Sandra to spēj. Cienot visu, ko viņa paveikusi, es tomēr par viņu nebalsotu.

- Tātad var teikt, ka sociāldemokrātiem šobrīd noskaņojums nav kā zaudētājiem?

- Man noskaņojums ir cerīgs. Sākumā vēlēšanu rezultāti man radīja rūgtas pārdomas, bet pēc tam – lielu enerģijas pieplūdumu. Šobrīd mēs būsim aktīvā opozīcijā, bet es ļoti ceru, ka nākotnē paši veidosim labklājības valsti. Man ik pa laikam ir uznācis noskaņojums, ka man reiz pietiek, lai kāds cits nāk un dara. Bet es redzu, ka citi nenāk, tāpēc jādara pašam!

 

Dīdžejs par iekšlietu ministru

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  10/23/06    Tenisists, radio dīdžejs un fiziķis Ivars Godmanis atkal nolēmis ar pilnu krūti mesties iekšā Latvijas politiskajā virpulī. Atjaunotās Latvijas pirmais premjers atkal ir ievēlēts Saeimā, un koalīcijas trejsavienība, iespējams, viņu bīdīs valdībā — par iekšlietu ministru.

Dīvainās teorētiski nesavienojamo partiju — "ceļinieku", "mācītāju" un reģionāļu — laulības rezultātā valsts parlamentā ir nokļuvis koalīcijas visai apšaubāmas ideoloģijas partneris, pie kura izveides "vainīgs" ir ne tikai cilvēks buldozers–raķete Ainārs Šlesers, bet arī Latvijas ceļa (LC) šefs Godmanis. Atklāts paliek jautājums, cik konsekvents savā ideoloģijā un nostājā būs atjaunotās republikas "liberālisma celmlaužu" — LC — vadītājs, ja viņš piekrita un veicināja liberāļu saplūšanu ar kristīgā totalitārisma krustnešiem?

Pēc Godmaņa izteikumiem LC un LPP sanāksmē šā gada maijā var secināt, ka šo abu politisko spēku kopējās intereses jau parādījās pirms četriem gadiem, kad gan LC, gan LPP, toreiz gan katras partijas atsevišķos kongresos, vienojās kopējā dziesmā un solīja cīnīties par vienu mērķi — desmit gadu laikā Latvijā sasniegt Eiropas dzīves līmeni un četros gados nodrošināt 500 latu vidējo algu. 2002. gadā gan nekas neliecināja, ka LPP un LC varētu apvienoties. Jādomā, ka tolaik gan vieni, gan otri laida pa kreisi un aktīvi nodarbojās ar ne sabiedrībā atbalstāmiem ārpuslaulības sakariem. Godmanis, iespējams, atklās vēl kādus dīvainus sānsoļus Latvijas politikas ģimeņu saimē un atkal tautai liks brīnīties.

Jāteic, Godmaņa un "politisko kristiešu" draudzība bija jūtama vēl agrāk. 1999. gadā maestro Raimonds Pauls (vēlāk gan viņš pārbēga uz Tautas partiju), kas Saeimā bija ievēlēts no Jaunās partijas saraksta un bija šīs partijas priekšsēdētājs, Godmani minēja kā iespējamo Valsts prezidenta kandidātu. LPP toreiz vēl nebija nodibināta, bet Jaunā partija bija LPP priekštece, un viens no šīs partijas līderiem bija pašreizējais "mācītāju" vadītājs Šlesers. Tātad ne bez viņa ziņas jau pagājušajā gadsimtā kristīgie konservatori atbalstīja Godmaņa personu.

Lai atklātu iespējamos zemūdens akmeņus, ir jāieskatās vēsturē — ar ko tad Godmanis ir draudzējies un sadarbojies? Padomju laikā viņš LU ir absolvējis slavenos "fizmatus", un, kā zināms, fiziķiem mūsu valsts politikā ir sevišķi paveicies. Atmodas laikā kļuva par Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētāja vietnieku, bet pēc 1990. gada Augstākās Padomes vēlēšanām par Ministru Padomes priekšsēdētāju un atjaunotās republikas pirmo premjeru.

Pēc 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gadā Godmanis paziņoja, ka aiziet gan no LTF, gan no politikas, jo uzņemas atbildību par to, ka LTF netika ievēlēta Saeimā. Tomēr Godmanis savu vārdu neturēja un pēc pieciem gadiem iestājās LC, turpināja politiķa karjeru, iekļuva Saeimā un tūkstošgades mijā ieguva finanšu ministra portfeli. 2000. gadā pēc Šķēles demisijas LC Godmani atkal vēlējās redzēt par valdības vadītāju, bet atkārtoti par premjeru viņam neizdevās kļūt.

Tagad viņam atkal ir cerības iegūt kādu valdības portfelīti. LPP/LC viņu grasās nominēt iekšlietu ministra amatam. Tā īsti Godmaņa amati nekad nav bijuši konkrēti saistīti ar tiesībsargājošo sfēru. Atmodas laikā viņam kā premjeram noteikti vajadzēja pastiprināti nodarboties šajā jomā — bija jāveic koordinācija barikāžu un puča laikā, gan arī "jānoliek pie vietas" Krievijas armija. Savukārt 7. Saeimas laikā Godmanis bija Nacionālās drošības komisijas loceklis.

Arī pašlaik Godmanis noteikti nav nezinītis valsts drošības un iekšlietu jomās, jo par to var patērzēt ne tikai valdības kabinetos un partiju birojos, bet arī uzsitot bumbiņu ar politikas spici. Godmanis kā pirmo savu hobiju min tenisu, par ko liecina arī viņa viceprezidenta amats gan Latvijas Tenisa federācijā, gan tenisa klubā Prezidents. Vēl viņa vaļasprieku sarakstā minēta makšķerēšana un medības, kas ir daudzu mūsu politiķu ne tikai hobijs, bet arī pat "amats".

Interneta enciklopēdijā gan nav minēts, ka Godmanis ir kaislīgs mūzikas fans, bundzinieks un Radio SWH Rock raidījuma Saknes vadītājs. Ar šo aizraušanos viņš pat ir cienīgs iekļūt Ginesa rekordu grāmatā. Tā vismaz ir pārliecināts Radio SWH programmu direktors Jānis Šipkēvics. "Saknes jau skan vairākus gadus un ir ieguvušas lielu klausītāju atzinību. Tā ir pastāvīga vērtība, daudzi vēlas nopirkt raidījumu ierakstus CD formātā. Saknes nav dzīvais raidījums. Ivars tos jau ierakstījis labam laikam uz priekšu, tā ka vēl pietiks. Kāda būs mūsu turpmākā sadarbība ar Ivaru, varēsim spriest tikai pēc tam, kad būs skaidrs, vai viņš kļūs par deputātu vai arī iekļausies valdībā. Ivars pats atzinis, ka nezina, vai varēs apvienot politiķa un dīdžeja pienākumus. Viņš vienu laiku bija vienīgais SWH dīdžejs un ar to pat ir pelnījis iekļūt Ginesa rekordu grāmatā. Pasaulē nav daudz premjeru, kuri pēc politiķa karjeras kļūst par dīdžejiem, bet pēc tam atkal atgriežas politikā," Nedēļai teica Šipkēvics.

Katrā ziņā Godmanim tagad nebūs tik vienprātīga atbalsta kā radioklausītāju vidū. Daudzi vēl atceras "Godmaņa laikus". Vieni viņu lamā par to, ka viņš "uz grunti" palaidis valsts ekonomiku, savukārt otri viņu ceļ uz pjedestāla kā cilvēku, kurš Latviju izvedis no padomju murga. Vai vecā slava viņam palīdzēs vai tieši otrādi — nogremdēs, kļūs skaidrs pavisam drīz.

 

Māris Antonevičs: Urbanovičs piedraud valdības veidotājiem

Māris Antonevičs,   Latvijas Avīze  10/23/06   «Būs ļoti grūti paskaidrot, kāpēc mūs neaicina valdībā,» avīzē «Čas» valdības veidotājus brīdina viens no «Saskaņas centra» vadoņiem Jānis Urbanovičs. Kam būs jāskaidro? Partiju sponsoriem, Kremlim, Eiropas komisāriem? Urbanovičs neprecizē, taču viņa spriedums ir bargs — ja «SC» nebūs pie valdības galda, tas liecinās, ka Latvijā valda «segregācija un aparteīds». «Tam, ka «SC» šodien neaicina valdībā, ir tikai viens iemesls — mūs neaicina tāpēc, ka aiz mums ir krievi! (..) ... Latvijas krieviem liek saprast: jūs varat censties, kā gribat, varat veidot jebkādas partijas — kreisas, centriskas, labējas, pie varas jūs nekad neaicinās, jo jūs esat krievi!» — tā Urbanovičs.

Kas to būtu domājis, ka maska tiks norauta tik ātri. Pirms vēlēšanām taču Urbanovičs un viņa kolēģi tik ļoti centās iegalvot, ka nevienu pēc tautības nešķiro. «Mēs esam par krieviem; mēs esam par latviešiem; mēs esam par ebrejiem; mēs esam par visiem!» vēstīja «SC» reklāmas plakāti uz Rīgas tiltiem.

Vienā no pirmsvēlēšanu pasākumiem draudzīgu padomu «SC» deva viens no tā dēvētās «krievu kopienas» jeb OKROL aktīvistiem Aleksandrs Gapoņenko — vēlēšanu sarakstā jācenšas ielikt vairāk «kandidātus ar latviskiem uzvārdiem» (arī zīmīgi — nevis latviešus, bet ar latviskiem uzvārdiem!). Un «SC» tā arī darīja. Apvienības sarakstā bija gana latvisku uzvārdu: Ainārs Galviņš, Anita Jākobsone, Voldemārs Īvulis, Jānis Lapinskis, Aigars Līdaks un citi. Taču lasot, kādi deputāti no «SC» tikuši Saeimā, aina jau ir pavisam cita. Lūk, saraksts: Nils Ušakovs, Boriss Cilevičs, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Sergejs Dolgopolovs, Aleksandrs Golubovs, Aleksejs Vidavskis, Artūrs Rubiks, Igors Solovjovs, Jānis Tutins, Martijans Bekasovs, Oļegs Deņisovs. No 17 ievēlētajiem latviešus tikpat kā nemana — pats Urbanovičs (kur tad bez viņa), nu vēl bijušais Rēzeknes mērs Tutins un Alfrēda Petroviča dēls Artūrs. Tas arī viss. Krievi balso par krieviem un latviešus centīgi strīpo ārā. Turklāt svarīgi arī, par ko balso: par  Golubovu, kurš par savu galveno misiju Saeimā uzskata nepārtraukti paziņot, ka Latvija 1940. gadā neesot okupēta, Boriss Cilevičs, kurš regulāri braukā pa ārzemēm, sūdzēdamies par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, Mirskis, kurš publicē naidīgi izsmejošus rakstiņus par Valsts prezidenti. Šāda krievu izvēle latviešiem nevar būt pieņemama. Protams, ko tad varēja gaidīt...

Tikai Urbanovičs tad arī uzreiz varēja godīgi atzīt, ka izveidojis kārtējo prokrievisko apvienību, nevis tēlot «tautu draudzību». Tādā gadījumā pats Urbanovičs ir pirmais, kam jāatbild par segregāciju un sabiedrības šķelšanu — kāpēc viņš veido atsevišķas partijas un apvienības krieviem?

Jau minētajā «Čas» intervijā Urbanovičs paskaidro: «Ja runā par mūsu attiecībām ar «PCTVL», tad mēs izpildām vienu dziesmu — viņi paņēmuši pāris notis augstāk, mēs — zemāk. Bet muzikālā kompozīcija no tā tikai kļūst labāka! Mums ir ļoti vajadzīgas «bites» ar viņu radikālismu, bezkompromisa pieeju. Mums nav iespējams ar viņiem nesadarboties.» Tēlaini, bet skaidri! Ņemot valdībā «Saskaņas centru», faktiski tiktu ņemts arī «PCTVL». Jādomā, ka valdības veidotāji to saprot.

 

Vairāki ministri varētu saglabāt savus krēslus

DELFI  10/24/06    Pašreizējās valdošās partijas TP, ZZS un LPP/LC, kuras 9.Saeimas vēlēšanās ieguva 51 deputāta mandātu un veido arī nākamās valdības kodolu, grasās savus ministrus nemainīt, līdz ar to jaunā valdība var būt tāda pati kā tagadējā, ziņo "Latvijas Avīze".

Vēlēšanās uzvarējusī Tauta partija kopā ar koalīcijas parteriem vienojās, ka arī nākamo valdību veidos pašreizējais premjers Aigars Kalvītis. TP, visticamāk, saglabās savā ziņā Ārlietu, Kultūras, Finanšu, Veselības un Aizsardzības ministrijas. Attiecīgi ministru krēslos vajadzētu palikt Artim Pabrikam, Helēnai Demakovai, Oskaram Spurdziņam, Gundaram Bērziņam un Atim Slakterim, raksta LA.

"Ar lielāko prieku turpināšu pildīt aizsardzības ministra pienākumus. Turklāt uzskatu, ka būtu vairāk nekā dīvaini NATO sammita priekšvakarā kārtējo reizi mainīt aizsardzības ministru," laikrakstam atzinis Slakteris.

Neraugoties uz to, ka aizkulisēs runā, ka nākamais ārlietu ministrs varētu būt pašreizējais Latvijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs Māris Riekstiņš, kurš ir TP biedrs, Slakteris sarunā ar LA uzsvēris, ka TP kandidāts numur viens uz šo amatu esot Pabriks, "kurš vēlēšanās atzīts par otro populārāko mūsu ministru".

Slakteris nenoliedza, ka TP gribētu savā pārziņā pārņemt Izglītības un zinātnes ministriju, kuru tādā gadījumā vadītu pašreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs. "Izglītība būs viena no svarīgākajām prioritātēm nākamajos četros gados. Mērķis ir piesaistīto Eiropas Savienības naudu iztērēt lietderīgi, nevis vienkārši kaut kā notērēt," atzinis Slakteris.

Slakteris neatklāja, vai TP būtu gatava dot ZZS Ekonomikas ministriju pret Izglītības ministriju, kuru tagad vada ZZS pārstāve Baiba Rivža. Taču, ja Ekonomikas ministrija paliktu TP, bet Izglītības – ZZS, Štokenbergs turpinātu darbu kā ekonomikas ministrs.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka Izglītības ministrijai jāpaliek ZZS paspārnē, līdz ar to arī Rivža būtu jāpaliek amatā. ZZS iecerējusi, ka Labklājības ministriju arī turpmāk vadīs Dagnija Staķe, Vides ministriju – Raimonds Vējonis, Zemkopības ministriju – Mārtiņš Roze.

Latvijas Pirmā partija arī grib paturēt visus amatus, vienīgi no Tieslietu ministrijas varētu atteikties, laikrakstam sacījis LPP priekšsēdētājs Ainars Šlesers. Visticamāk, ka amatus saglabās īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone un bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.

Toties satiksmes ministram Krišjānim Peteram acīmredzot nāksies no krēsla šķirties, jo, Šlesers pats gatavs ieņemt šo amatu.

Tāpat nav skaidrs, vai iekšlietu ministra krēslu saglabās Dzintars Jaundžeikars. Uz šo amatu ar Kalvīša atbalstu pretendē ceļinieks Ivars Godmanis.

Šlesers uzskata: tā kā LPP/"LC" apvienībai nākamajā Saeimā būs mazāk vietu nekā pašreiz ir LPP, no vienas ministrijas vadīšanas būs jāatsakās. Tāpēc partija neuzstāj uz Tieslietu ministrijas palikšanu partijas rokās. Šlesers domā, ka par tieslietām turpmāk atbildību varētu uzņemties TP.

Slakteris šādu iespēju nenoliedza, taču konkrētu kandidātu tieslietu ministra amatam nenosauca, sakot, ka TP rindās ir daudzi tiesību jomas profesionāļi.

Ja tomēr LPP arī turpmāk būs jāuzņemas atbildība par tieslietām, amatā paliks esošais ministrs Guntars Grīnvalds.

 

JD vēlas veidot apvienību ar Saeimā neiekļuvušajām partijām

Apollo  10/24/06    Partijas «Jaunie demokrāti» (JD) priekšsēdētājs Māris Gulbis nolēmis sadarboties ar 9. Saeimā neiekļuvušajām politiskajām partijām. Lai arī viņš portālam «Apollo» pauda uzskatu, ka, spriežot pēc vēlēšanu rezultātiem, radikālismam Latvijā nav nākotnes, Gulbis apņēmies pārrunāt sadarbību ar visām Saeimā neiekļuvušajām partijām.

To partiju, kas palikušas aiz piecu procentu barjeras, ideoloģija un līderi ir ļoti dažādi, tomēr JD nolēmuši pārrunāt sadarbību ar dažādi noskaņotiem politiskajiem spēkiem. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) būs pirmā, ar ko JD tiksies. Kā galveno mērķi partija izvirza piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās pēc diviem gadiem.

Pēc Gulbja domām, Latvijā ir daudzi vēlētāji, kuri netiek pārstāvēti centrālajā varā, un tādēļ JD plāno uzrunāt vēlētājus un vēlas izveidot «ēnu kabinetu» nākamajai valdībai. Gulbis norādīja, ka tas varētu mobilizēt valdības darbu, un piebilda, ka «nepieciešams veidot plašāku koalīciju «naudas maisiem»».

Jautāts, vai, apvienojoties ar citiem spēkiem, JD ieturēs līderu pozīcijas, Gulbis atzina, ka viņš to vēlētos, bet ir gatavs rēķināties, ka arī citām partijām ir savi politiskie līderi.

Par JD 9. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 1,27% vēlētāju.

 

Triju partiju koalīcijai var izrādīties tikai 50 balsu

Ināra Egle,  Diena  10/25/06    Triju valdības partiju koalīcijas atbalstītājiem, iespējams, būs jārēķinās nevis ar 51, bet tikai ar 50 balsīm. "Es vienmēr balsošu saskaņā ar savu sirdsapziņu — tā, kā domāju, un pierādīšu, ka būšu neatkarīgs. To jūs drīz redzēsiet — tā arī varat rakstīt," Dienai sacīja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta Saeimā ievēlētais publicists Visvaldis Lācis. No ZZS un LPP/LC ievēlēto jauno deputātu domas par vēlamāko koalīcijas modeli ir dažādas — ZZS ierindnieki sliecas uz TB/LNNK pusi, bet ceļinieki Andris Bērziņš un Jānis Dukšinskis aicina izvērtēt arī sadarbību ar Saskaņas centru, ko par apsveramu uzskata arī Latvijai un Ventspilij pārstāvis Guntis Blumbergs.

V.Lācis neesot bijis ne partijas birojā, ne piedalījies kādās sarunās, tāpēc viņš atturēšoties komentēt vēlamāko valdības modeli. Taču to gan uzreiz varot pateikt — lai kāda arī būtu koalīcija, viņš negatavojas atteikties no nacionāli politiskās pārliecības balsojumos. "Ja es tā nedarīšu, tad neesmu neko vērts," sacīja V.Lācis, uzsverot, ka partija viņam esot apsolījusi iespēju balsot saskaņā ar sirdsapziņu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apstiprināja, ka ar V.Lāci bijusi vienošanās, ka "par viņam aktuāliem jautājumiem viņa viedoklis tiks ņemts vērā un mēs to respektēsim". Taču A.Brigmanis domā, ka tas nevarētu radīt grūtības koalīcijai, jo "Lāča kungs ir atbildīgs cilvēks".

Līdz šim neviens neesot vēlējies uzzināt arī Saeimā ievēlētā Aizputes mēra Pētera Hankas (ZZS) domas, bet viņam neesot iemesla tās slēpt. "Koalīcija ar 51 balsi būs ārkārtīgi švaka. Vislabāk piesaistīt TB/LNNK, Jaunais laiks ir tāds interesants — līdz ko kādas problēmas, tā mūk projām. Saskaņas centru es personīgi gan negribētu redzēt," sacīja P.Hanka. Te viņa domas daļēji atšķiras no kolēģa Ventspils vicemēra G.Blumberga teiktā — viņaprāt, var runāt par sadarbību ar tēvzemiešiem, taču "varētu strādāt kopā arī ar daļu no Saskaņas centra". G.Blumbergs, tāpat kā ZZS vadība, uzsver, ka par vēlamāko koalīcijas modeli jāizšķiras Tautas partijai. Zaļo pārstāvis Ingmārs Līdaka atturējās no komentāriem, kamēr TP oficiāli to nebūs piedāvājusi, jo līdz šim zināms tikai viens priekšlikums — TP, ZZS un LPP/LC koalīcija ar 51 balsi.

No Dienas aptaujātajiem LPP/LC jaunajiem deputātiem vienīgi Vitālijs Aizbalts uz sadarbību ar SC raugās kā "tālākas nākotnes jautājumu", pieļaujot, ka ar laiku šī frakcija var sadalīties un tad ar daļu varētu strādāt kopā. Pašreiz V.Aizbalts kā reālāko vērtē TB/LNNK piesaistīšanu, taču tas nebūšot iespējams, ja tēvzemieši iestāsies par naturalizācijas procesa pārtraukšanu un pret Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu, "tad būs jāpaliek ar 51 balsi". Daugavpils domnieks J.Dukšinskis pieļauj, ka var strādāt arī triju partiju koalīcijā, taču viņam personīgi nebūtu iebildumu pret Saskaņas centru, jo tam Latgalē esot liels atbalsts.

"Būtu labi, ja arī kāda krievu partija būtu līdzatbildīga par politiskajiem procesiem valstī — tas būtu integrējošs pasākums, bet par to jādomā premjera kandidātam," atzina arī ceļinieks un ekspremjers A.Bērziņš, kuram nav iebildumu ne pret SC, ne arī JL. Ja būs 51 balss, tas prasīs lielu disciplīnu, savukārt plašākā koalīcijā var iezagties "zināma brīvdomāšana", no pieredzes stāsta A.Bērziņš. Viņš atgādināja, ka premjera kandidāts vēl nav nosaukts, bet savulaik, kad A.Bērziņš pretendējis uz šo amatu, viņam bijis daudz vairāk balsu Saeimā, taču Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga neesot steigusies ar nominēšanu, tāpēc arī tagad vajadzētu pagaidīt viņas lēmumu.

 

Apstiprina oficiālos 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus

DELFI  10/25/06    Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) trešdien apstiprinājusi 9.Saeimas vēlēšanu oficiālos rezultātus. Saskaņā ar tiem, visvairāk atbalstītie deputātu kandidāti bija Aigars Kalvītis (TP), Sandra Kalniete (JL ) un Einars Repše (JL), bet visvairāk izsvītrotie – Repše, Ingrīda Ūdre (ZZS) un Indulis Emsis (ZZS).

Visvairāk atzīmes "+" saņēmušie 9.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidāti ir Aigars Kalvītis (Tautas partija) - 73 687 atzīmes "+", Sandra Kalniete (Jaunais laiks) – 67 806 atzīmes "+", Einars Repše (Jaunais laiks) – 44 181 atzīme "+".

Vēlētāju visvairāk svītrotie 9.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidāti ir Einars Repše (Jaunais laiks) - 26 371 svītrojums, Ingrīda Ūdre (Zaļo un Zemnieku savienība) -26 225 svītrojumi, Indulis Emsis (Zaļo un Zemnieku savienība) - 11 184 svītrojumi.

No 100 ievēlētajiem deputātiem 81 ir vīrietis, 19 – sievietes. Augstākā izglītība ir 95 deputātiem, bet vidējā izglītība 5 deputātiem. Vidējais 9.Saeimas deputātu vecums ir 48,7 gadi. Jaunākajam deputātam ir 30 gadi, bet vecākajam 9.Saeimas deputātam – 82 gadi.

9.Saeimā ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai "Jaunais laiks" 18 deputāti, "Saskaņas Centram" 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 6 deputāti.

Vēlētāju līdzdalība 9.Saeimas vēlēšanās bijusi 60,98 procenti. Salīdzinājumam 8.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,9 % balsstiesīgo pilsoņu.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti:

No Tautas partijas Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlēti Juris Dalbiņš, Vineta Muižniece, Mareks Segliņš, Oskars Spurdziņš, no Vidzemes vēlēšanu apgabala - Gundars Bērziņš, Helēna Demakova, Aigars Kalvītis, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Artis Pabriks, Raimonds Pauls, Aigars Štokenbergs, no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēti Jānis Eglītis, Jānis Klaužs, Anta Rugāte, no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēti Māris Ārbergs, Aija Barča, Uldis Briedis, Jānis Lagzdiņš, no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēti Dzintars Ābiķis, Leons Līdums, Atis Slakteris, Imants Valers.

No Zaļo un Zemnieku savienības Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlēti Leopolds Ozoliņš, Pauls Putniņš, Jānis Strazdiņš , no Vidzemes vēlēšanu apgabalā - Indulis Emsis, Visvaldis Lācis, Ingmārs Līdaka, Mārtiņš Roze, Raimonds Vējonis, No Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēti Staņislavs Šķesters, Gunārs Upenieks, no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēti Guntis Blumbergs, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Pēteris Hanka, no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēti Andris Bērziņš, Baiba Rivža, Dagnija Staķe, Viktors Ščerbatihs.

No "Jaunā Laika" Rīgas apgabalā ievēlēti Solvita Āboltiņa, Ilma Čepāne, Linda Mūrniece, Inguna Rībena, Kārlis Šadurskis, no Vidzemes vēlēšanu apgabala - Ina Druviete, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Ainars Latkovskis, Einars Repše, Ausma Ziedone-Kantāne, no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēta Sarmīte Ķikuste, no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēti Silva Bendrāte, Ingrīda Circene, Uldis-Ivars Grava, no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēti Artis Kampars, Jānis Reirs, Dzintars Zaķis.

No "Saskaņas centra" Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlēti Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Artūrs Rubiks, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, No Vidzemes vēlēšanu apgabala - Oļegs Deņisovs, Ivans Klementjevs. No Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēti Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Aleksejs Vidavskis, no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēts Valērijs Agešins, no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēts Vitālijs Orlovs.

No Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības Rīgas apgabalā ievēlēti Ainars Baštiks, Inese Šlesere, Ainārs Šlesers, no Vidzemes vēlēšanu apgabala - Andris Bērziņš, Ivars Godmanis, No Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēti Vitālijs Aizbalts, Jānis Dukšinskis, Anatolijs Mackevičs, no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēts Oskars Kastēns, no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēta Karina Pētersone.

No apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Rīgas apgabala ievēlēti Juris Dobelis, Māris Grīnblats, Dzintars Rasnačs, no Vidzemes vēlēšanu apgabala - Imants Kalniņš, Anna Seile, no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēts Juris Boldāns, no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēts Gunārs Laicāns, no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēts Pēteris Tabūns.

No Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlēti Vladimirs Buzajevs, Nikolajs Kabanovs, Jakovs Pliners, no Vidzemes vēlēšanu apgabalā - Juris Sokolovskis, No Latgales vēlēšanu apgabalā ievēlēti Miroslavs Mitrofanovs, no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēts Valērijs Buhvalovs.

 

Grīnvalds: Tiesu varā pastāv korupcija

LETA   10/25/06    Tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds (LPP) atzīst, ka Latvijas tiesu varā pastāv korupcija. "Mēs zinām un varam runāt, ka tiesu varā pastāv korupcija," šodien Latvijas Radio diskusiju raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par iespējamo kukuļņemšanu aizturējis divas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesneses - tiesas priekšsēdētāju Irēnu Poļikarpovu un Beatrisi Tāleri.

Ministrs sacīja, ka pagaidām maz bijis dzirdams tiesnešu viedoklis par notikušo un varbūtējo korupciju sistēmā, tāpēc Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam viņš izteicis aicinājumu sasaukt tiesnešu konferenci, lai tiesneši varētu runāt par ētikas problemātiku.

Aicinājums pārvēlēt tiesnešu disciplinārkolēģiju izteikts, ņemot vērā pret Balvu rajona tiesas tiesnesi Ventu Sobočevski ierosinātās disciplinārlietas izskatīšanu - tā sākotnēji atlikta uz nenoteiktu laiku, bet tikai pēc Grīnvalda izrādītās intereses noteikts izskatīšanas datums.

Jau ziņots, ka Sobočevskim pārmet bezdarbību saistībā ar 2006.gada 22.martā Balvos notikušo ceļu satiksmes negadījumu, kurā notriekts gājējs, kurš vēlāk no gūtajām traumām slimnīcā mira. Gājēju notrieca iereibis policijas darbinieks, kura kolēģi mēģināja slēpt dzēruma faktu. Sobočevskis esot zinājis, ka attiecībā uz šo nodarījumu tiek slēpti pierādījumi.

"Man kā juristam šķiet, ka viņa [tiesneša] rīcība ir neētiska," sacīja Grīnvalds un uzsvēra, ka tiesnešu disciplinārkolēģija līdz šim meklējusi juridiskus vai procesuāli apšaubāmus faktus, nevis vērtējusi tiesneša ētiku.

Grīnvalds pieļāva iespēju, ka tiesneši saudzē viens otru, un atgādināja latviešu teicienu - vārna vārnai acī neknābj, tāpēc arī tiesnešu disciplinārkolēģija mēģinot lietas formalizēt.

Ministrs uzsvēra, ka ētika vien saistās ar ikviena cilvēka iekšējo sirds balsi, un sacīja, ka arī tiesneši ir "tikai un vienīgi cilvēki".

Tādēļ būtu jāveido vienota izpratne par ētiku juridiskajās profesijās, jāveido noteikti vienoti postulāti. Par to runāts arī ministra vadītajā Tieslietu padomē.

Tieši diskusijas par ētiku ministrs minēja kā vienu no risinājumiem situācijai ar korupcijas problemātiku un sacīja, ka vienota izpratne par to mainīšot arī mikroklimatu.

Viņš sacīja, ka ētikas pārkāpumi varētu būt iemesls atbrīvot tiesnesi no amata.

Ministrs aicināja tiesnešus būt aktīvākiem un informēt par savām aizdomām par iespējamo korupciju. Tiesnešu biedrībai arī būtu "jāaktivizējas" un jārunā par gadījumiem, kas met aizdomu ēnu par kāda tiesneša godaprātu.

Kā pozitīvu piemēru tiesas darba sakārtošanai ministrs minēja Rīgas apgabaltiesas vadītāja Jura Stukāna darbu - viņš nācis ar iniciatīvu apgabaltiesas darba sakārtošanā un arī rosinājis veikt likumdošanā nepieciešamos grozījumus.

 

Viedoklis: Par vārda brīvību

Kārlis Streips,  10/25/06    Šajās dienās daudz runāts par to, ka Rīgas apgabaltiesa nesen attaisnoja bijušo Rīgas Domes deputātu Aleksandru Giļmanu, kas bija apsūdzēts par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu. Jautājuma centrā bija Giļmana rakstītais, ka «latviešu valsts ir tāds pats absolūts ļaunums kā nacistu valsts, bet, par laimi, daudz vājāks un gļēvulīgāks», atzīstot, ka pie labākās izdevības to vajadzētu likvidēt. Tiesa nolēma, ka šis ir bijis naidīgs paziņojums, taču ne tāds, kurš patiešām aicinātu uz varas gāšanu.

Kā jau tai tas ir raksturīgi, tieši «Latvijas Avīze» par attaisnojošo spriedumu bijusi visvairāk sašutusi. Tā, piemēram, kolēģis Māris Antonevičs: «Daudzi šo spriedumu uzskata par apkaunojošu, kas parāda, ka Latvija nespēj tikt galā ar saviem ienaidniekiem — to nespēj ne tiesas, ne politiķi, pēc kuru veidotajiem likumiem tiesneši vadās, rakstot spriedumu.»

Šajā lietā primārais tomēr ir jautājums par vārda brīvību. Hrestomātisks ir atzinums: «Es nepiekrītu tam, ko tu saki, taču es līdz nāvei aizstāvēšu tavas tiesības tā teikt.» Visbiežāk tas tiek piedēvēts 18. gadsimta franču autoram un filozofam Voltēram, lai arī speciālisti strīdas par to, vai tas patiešām bijis viņš, kurš nācis ar šo atziņu. Tas gan nav būtiski, būtisks ir pats princips. Demokrātiskā valstī pastāv plaša viedokļu amplitūda, tikai ekstrēmos gadījumos demokrātiska valdība drīkst ierobežot šo viedokļu paušanu.

Manuprāt, atzinums, ka Latvijas valsts ir likvidējama, skan pēc aicinājuma gāzt valsts varu. Nelaime, kā to atzinusi prokurore, kura uzturēja apsūdzību pret Giļmanu, ir tā, ka eksperti nav vienisprātis, vai tas tā tiešām ir, nav metodoloģijas, kura ļautu konkrēti pateikt, kurā brīdī vārdi vairs nav likumīgi. Grūti spriest, kas šādu metodoloģiju varētu izstrādāt. Pasaulē vārda brīvības ierobežojumi, protams, pastāv. Lasītāji būs dzirdējuši, piemēram, ka nesen Francijas parlaments aizliedza pret armēņu tautu pagājušā gadsimta sākumā veiktā genocīda apšaubīšanu, lai gan tas vismaz patlaban ir tikai pietiekami strīdīgs pagaidu lēmums. Daudzviet Eiropā tiesas darbus var sagaidīt tie, kas noliedz pret ebrejiem veikto genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Amerikā katrs žurnālistikas students iemācās, ka vārda brīvība neļauj cilvēkam pārpildītā kinoteātrī bļaut: «Deg!», ja tas tā nav, jo kaitējums, kāds rastos panikas dēļ, ir lielāks nekā labums, kāds nāk no attiecīgās personas vārda brīvības.

Taču šādi ierobežojumi ir gan šauri, gan arī pamatoti. Kopumā demokrātiskā sabiedrībā minētā viedokļu amplitūda ir jāakceptē, ja aizliedz vienu viedokli, tad ļoti mierīgi pēc tam var aizliegt citu un atkal citu.

Šajā kontekstā apsverama arī cita prāva, proti — radikālās Latvijas Nacionālās frontes apkārtraksta «DDD» veidotāju tiesāšana par naida celšanu. Par to, ka šī lapele nereti ir naidīga, par to nevar šaubīties neviens, kurš to kādreiz ir pacēlis rokās. Lieta šajā gadījumā ir par kādā intervijā uzdotu jautājumu: kad Latvijas valsts beidzot deportēs tai naidīgus «žīdus»? Lapeles redaktores vienmēr ir uzstājušas, ka viņām ir tiesības lietot šo daudziem ebrejiem aizvainojošo vārdu, taču vai ar to pietiek, lai viņas notiesātu par naida kurināšanu?

Vienā Latvijas sabiedrības daļā ir raksturīgi šīs prāvas pozicionēt vienu pret otru — ja attaisnoja Giļmanu, automātiski jāattaisno arī «DDD» aktīvistes. Tik vienkārši, protams, tas nav, jo šajās prāvās tomēr ir divi atšķirīgi jautājumi, taču arī šajā gadījumā galvenais ir tas, vai lapeles autorēm ir vai nav tiesības paust savu viedokli, vienalga, cik tas saprātīgiem cilvēkiem liktos nepamatots un naida pārpilns.

Ja «DDD» tiek tiesāts par naida kurināšanu, drīzāk droši vien būtu jādomā par LNF fīrera reiz teikto, ka Latvijā dzīvojošie nelatvieši tomēr lielākoties ir deportējami. Cilvēciņš pat bija saskaitījis, cik šajā procesā būtu vajadzīgi vilcieni un vagoni. Taču gan šajā, gan arī antisemītisma jautājumā šie ļautiņi ir politiskā spektra pilnīgi radikālajā galā un stipri ārpus veselā saprāta. 9. Saeimas vēlēšanās tāpat kā pirms tam tauta pierādīja, ka ultranacionālisms tai nav pieņemams. Tāpat kā 2002. gadā tā dēvētā «Latviešu partija», tā arī šoreiz radikālie nacionālisti palika tālu aiz piecu procentu barjeras. Tas pats notika arī ar radikālākajām «krievu partijām» — pat PCTVL gandrīz palika aiz borta.

Taču tas nenozīmē, ka šāda veida sīkpartijas būtu aizliedzamas. Ja apmāti cilvēciņi vēlas veidot kabatas partijas un izdot nenopietnas skrejlapas, lai viņi tā dara. Stipra un pašpārliecināta sabiedrība saprot, ka galvenais ir tas, ka sabiedrības masīvais vairākums šādus ļautiņus vienkārši ignorē. Protams, tas ir nepatīkami, ka Saeimā ir deputāti, kuri uzskata, ka Latvija nekad nav bijusi okupēta. Nepatīkami, ja deputāti darbā pieņem minētās LNF lapeles autores. Taču abos gadījumos šie ļaudis valsts politiku nebīda, lai arī valsts tēlam viņi nekādu labumu, mīksti sakot, nedod.

Prokurore Giļmana prāvas noslēgumā teica, ka spriedumu iespējams pārsūdzēs, jo attaisnojošais spriedums nozīmē, ka maisam gals ir vaļā, ja runa ir par lielākoties anonīmu ļautiņu atstātajiem komentāriem internetā. Patiesībā jau maisam sen gals ir vaļā, tas ir redzams katru reizi, kad es rakstu komentārus portālā «Apollo». Vienmēr atrodas pāris prātvēderi, kuriem par tēmu sakāms nekas nav, viņi prot tikai bļaustīties par pediņiem. Dievs ar šiem ļaudīm, kuriem prāta spējas ir minimālas, taču viņiem jāsaprot arī tas, ka anonīmi viņi tomēr nav. Tajos gadījumos, kad «anonīmie» komentētāji rakstījuši kaut ko patiešām naidīgu un vardarbīgu, esmu viņus nosūdzējis Drošības policijai, man zināms, ka sekojusi arī Drošības policijas rīcība. To derētu paturēt prātā.

Ceru, ka Giļmana spriedums tiks pārsūdzēts, jo būtu labi, ja ar laiku Augstākā tiesa tomēr pateiktu gala vārdu par to, kādi Latvijā ir vārda brīvības ierobežojumi. Tas pats sakāms arī par «DDD» cilvēciņiem. Zināmā mērā te funkcionē Eiropas likumi, taču Latvijas sabiedrībai ir arī sava specifika, juridiskais precedents veidojams arī šeit. Tīri emocionāli es nebūtu noskumis par notiesājošo spriedumu nedz vienā, nedz otrā gadījumā, jo abos gadījumos cilvēki tomēr ir darbojušies ārpus vispārpieņemtajiem rāmjiem. Taču vārda brīvība ir svēta lieta, ja tā valstī ir ierobežota, jābūt skaidri saprotamiem iemesliem, kāpēc tas tā darīts.

 

Loskutovs: partijas diezgan veiksmīgi apgājušas reklāmas tēriņu ierobežojumus

DELFI  10/27/06     Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs uzskata, ka trešo personu finansētās priekšvēlēšanu partiju reklāmas "diezgan veiksmīgs mēģinājums apiet likumā noteiktos ierobežojumus" un ticis pārkāpts likuma gars.

Loskutovs piektdien publicētajā intervijā žurnālam "Republika.lv" atturējās prognozēt, kāds būs KNAB veikto pārbaužu rezultāti par šiem jautājumiem "lieta ir absolūti nepateicīga".

"Turklāt savu attieksmi es īsti nemaz nevaru paust, jo tad, kad mani kolēģi pieņems kādu lēmumu, to pārsūdzēt varēs pie manis. Bet, stingri neskatoties uz likumā rakstīto, es uzskatu, ka tas, kas ir noticis, protams, ir diezgan veiksmīgs mēģinājums apiet likumā noteiktos ierobežojumus," sacījis Loskutovs.

Viņš norādīja, ka partiju finansēšanas likuma gars ir diezgan skaidrs, KNAB nekad nav slēpis, ka visi likumdošanas akti, kas attiecas uz politisko partiju finansēšanu, partiju tēriņiem priekšvēlēšanu laikā, ir vērsti uz to, lai visām partijām būtu vienādas iespējas reklamēt sevi. "Proti — galvenais mērķis ir veicināt sacensību starp idejām, programmām, personībām, bet nedrīkst būt naudas maisu sacensības. Iespējams, ka, tieši skaidri zinot šos ierobežojumus, tika lietots šāds "elegants gājiens" — nodibinājumu izmantošana," klāstījis KNAB vadītājs.

Par to, ka ir pārkāpts likuma gars, reti kuram ir šaubas. Šo situāciju vēl neglītāku padara tas, ka jau ilgāk nekā divus gadus Saeimā ir iestrēdzis likumprojekts par priekšvēlēšanu aģitāciju, atgādināja biroja šefs..

"Mēs aktīvi aicinājām deputātus, lai viņi veicina, ka šis projekts top par likumu. Man ir nelāgas aizdomas, ka esmu pārcenties. Es tik aktīvi norādīju uz to, ka šis likums varētu aizlāpīt kādu robu, ka politiķi saprata — tas tiešām ir labs līdzeklis, kā aizlāpīt robus. Pieņemot šo likumu, bija iespēja noteikt, ka trešo personu reklāma ir pieļaujama tikai noteiktā apjomā. Teikt, ka tādas reklāmas kampaņas ir vārda brīvības izpausme... Vārda brīvība absolūti demokrātiskā, skaidrā izpausmē ir iespējama tikai Haidparkā, kad cilvēks nostājas uz kartona kastes un klāsta garāmgājējiem savus uzskatus. Bet pavisam citādi, kad ir iespēja tērēt milzīgu naudu sevis slavināšanai, ko trīs ceturtdaļas partiju nevar atļauties," skaidroja Loskutovs..

Viņš arī jautājis, - "ja būtu vēlēšanās, lai šis likums būtu pieņemts, vai tas būtu gulējis plauktā divarpus gadus? Es neredzu citu skaidrojumu. Ja likums bija nederīgs, deputāti tā arī varēja pateikt, un tiktu izstrādāts jauns projekts".

 

JD tiesā apstrīd 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus

DELFI  10/27/06    Partija "Jaunie demokrāti" (JD) piektdien Augstākajā tiesā (AT) apstrīdējusi 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus, portālu "Delfi" informēja JD līderis Māris Gulbis.

Neraugoties uz iesniegumu tiesā jaunā Saeima varēs saiet uz pirmo sēdi un sākt darbu valdībā, portālam "Delfi" skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

JD uzskata, ka 9.Saeimas vēlēšanas ir notikušas negodīgi, norāda Gulbis.

Gulbis uzsver, ka gan Tautas partija (TP), gan Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienība (LPP/LC) uzskatīja sevi par "vienlīdzīgākām" starp vienlīdzīgiem un, izmantojot trešo personu - biedrības "Pa Saulei" un "Sabiedrība par vārda brīvību" starpniecību, vēlēšanas padarīja negodīgas.

Jau ziņots, ka pašreizējā valdošā koalīcija – TP, ZZS un LPP/LC - ieguvusi 9.Saeimas vēlēšanās 51 deputātu mandātu no 100 un vienojusies veidot arī nākamo valdību, par premjeru izvirzot pašreizējo Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.

Koalīcijas partijas ir tikušas ar abiem partneriem TB/LNNK un JL. Šobrīd nav skaidrs, kurai no partijām tiek dota priekšroka, jo valdošā koalīcija vispirms veidos nākamās valdības deklarāciju.

 

Viedoklis: Noklausās visus, izņemot masu noindēšanas mēģinājumā iesaistītos

Juris Paiders,  NRA  10/28/06     Latvija šogad iezīmējas kā operatīvo darbību kontrolēta zeme. Operatīvie dienesti ieraksta visas iespējamās telefona sarunas. Jūrmalas skandāla laikā operatīvo dienestu rokās nonāca pat valdošo partiju ietekmīgāko personu telefona sarunu ieraksti. Kādai svarīgai amatpersonai sāka nepatikt kāda TV žurnālista sižeti. Klakt! – tiesnese jau piekrīt uzstādīt noklausīšanās iekārtas žurnālista guļamistabā. Vieglums, ar kādu tiek pieņemti lēmumi un sankcionētas kratīšanas, kad ir jaušams politisks pasūtījums, ir patiesi apbrīnojams. No vienas puses, tas rada nedrošību un bažas, ka demokrātiskās tiesības Latvijā netiek ievērotas. Taču, no otras puses – disciplinē daudzus korumpantus, kuri tagad pa telefonu runā tikai caur puķēm, ņemot vērā, ka saruna tiek ierakstīta un jebkurā brīdi var tikt izmantota. Citi turpretim sarunas pārvērš par farsu. Manu paziņu lokā visu vasaru skaitījās asprātīgi jebkurā sarunā iekļaut frāzes "paņēma un uzmeta" vai "nu tad ejam uz visu banku". No vienas puses, šīs policejiskās valsts pazīmes biedēja, bet, no otras puses, tie, kuri principā nekādus pārkāpumus neveica, partiju melnās kases neveidoja, kāzu gaļu Aizsardzības ministrijas amatpersonām nedāvināja, jutās mierīgi, smējās un priecājās par telefona sarunu atšifrējumiem. Lai gan tiesībsargi nereaģēja, jau sarunu atšifrējumu publikācijas vien bija savdabīgs sods tiem, kuri ar netīrām rokām darbojas gan Latvijas politikā, gan biznesā, gan TV.

Tajā pašā laikā nedaudzu politiķu un komentētāju minējumi, ka noklausīšanās un citas operatīvas darbības Latvijā ir tikai politisks pasūtījums un ka nopietni kādu sāk izstrādāt tikai tad, ja prokuratūrai, KNAB ir politiska interese, vai ir kādas ārvalstu vēstniecības pasūtījums kompromitēt kādu Latvijas politiķi, kolektīvi tika noraidīti kā sazvērestības teorijas un klaji izdomājumi.

Tagad pavērojiet ainu ap t. s. Preiļu krutkas lietu. Principā ir noticis masveida slepkavības mēģinājums. Pašlaik nav zināms – tīši vai netīši, bet ir noticis masveidīga cilvēku noindēšanas mēģinājums; vienā gadījumā tas beidzies letāli un vairāki desmiti gadījumu vērtējami kā smagi vai vidēji miesas bojājumi. Tas ir ekstraordinārs notikums. Tas ir totāls sabiedrības apdraudējums; kāda grupa ir veikusi tik smagu sabiedrības apdraudējumu, kāds, jāsaka, Latvijā nav noticis daudzus gadus.

Visi liecinieki ir tā iebiedēti, ka labāk iedzers indi vēlreiz, nekā atzīsies, kas to ir pārdevis.

Mīļie cilvēki: kur ir operatīvās darbības, kur ir sarunu noklausīšanās Preiļu rajona policijas vadības līmenī? Paliek iespaids, ka valsts neatkarība ir apdraudēta. Vienā Latvijas rajonā – Preiļu rajonā – varu nedemokrātiskā ceļā sagrābusi mafijas banda, kas ir visspēcīga, jo spēj sinhroni iebiedēt 40 lieciniekus. Kur ir SAB, KNAB un Drošības policija? Rodas iespaids, ka jau veselu Latvijas rajonu kontrolē nevis valdība, bet kontrabandistu un nelegālā alkohola tirgoņu mafija, ko pilnībā piesedz vietējā policija. Tieši tajā pašā laikā notiek masveida indēšanas gadījums Pleskavas apgabalā knapi simt kilometru no Preiļiem. Vai tas nav vienas bandas roku darbs? Vai tā gadījumā nav starptautiska kontrabanda ar nekvalitatīvu spirtu?

Kur ir interpols? Kur varonīgais iekšlietu ministrs? Viņš gan patiesības labad droši vien ir aizņemts, iepakojot čemodānos personīgās mantas, lai novembra sākumā atdotu savu kabinetu citam? Kur varonīgais ģenerālprokurors, kas ir izpētījis arhīvus un visus spēkus velta desmitiem gadu vecu saimniecisku pārkāpumu izcelšanai no aizmirstības? Masveida cilvēku noindēšana ir tāds sīkums, kas nav ģenerālprokurora skatiena vērts?

Cilvēki! Tik tiešām ir jāsāk ticēt, ka pie mums noklausās tikai, tad, ja ir politisks pasūtījums. Ka SAB un KNAB izspiego savu šefu politiskos pretiniekus, bet Latvijas pilsoņu dzīvības un veselības apdraudējums masveidā nav cienīgs būt uz prokuroru un izmeklētāju galda.

Jaunajai valdībai būtu jāiztīra tiesībsargu sistēma no politiskajiem intrigantiem, lai šim iestādēm būtu svarīga sabiedrības drošība, nevis tikai politiskas intrigas.

 

 

 

 

Pāšprēmēšanas skurbulī…

 

 

KNAB pārbaudīs iespējamo interešu konfliktu valdības lēmumā piešķirt sev prēmijas

LETA  10/21/06    Valdības lēmums piešķirt sev prēmijas ir izsaucis plašu sabiedrības rezonansi, tāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veiks pārbaudi, vai šāda rīcība nav traktējama kā interešu konflikts, sacīja KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Kā ziņots, valdības locekļi 10.oktobrī, atbalstot Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) priekšlikumu, slēgtā sēdē nolēmuši sev piešķirt prēmijas mēnešalgas apmērā.

Loskutovs atturējās prognozēt, cik ilgi pārbaude varētu noritēt, jo KNAB darbinieki pašlaik esot aizņemti un noslogoti ar citu lietu izmeklēšanu.

Biroja vadītājs norādīja, ka nākamnedēļ valdībā tiks iesniegts jaunais likumprojekts par interešu konfliktu novēršanu, kurā būs daudz stingrāk reglamentēta arī koleģiālu lēmumu pieņemšana.

Kā ziņots, prēmijas valdības vadītājs ierosinājis izmaksāt, novērtējot kolēģu veikumu valdības darbā, informēja premjera biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Dzanuškāns.

Pēc Dzanuškāna teiktā, valdības locekļu rīcība, lemjot par savu prēmēšanu, ir bijis "visadekvātākais no risinājumiem". Par prēmiju piešķiršanu valdība spriedusi sēdes slēgtajā daļā, un to premjera pārstāvis skaidroja ar faktu, ka šis lēmums pieņemts pēc citu darba kārtības jautājumu izskatīšanas.

Saskaņā ar valdības noteikumiem Ministru prezidenta alga ir 2162 lati pirms nodokļu nomaksas jeb 1491 lats pēc nodokļu nomaksas. Ministru algas pirms nodokļu nomaksas ir 1944 lati jeb 1342 lati pēc nodokļu nomaksas. Tādējādi prēmiju izmaksai kopumā tiks tērēti vairāk nekā 35 000 latu.

 

Eksperti negatīvi vērtē deputātu vēlmi palielināt sev pensijas

LETA  10/22/06    Eksperti negatīvi vērtē Saeimas deputātu rīcību, neafišēti izstrādājot likumprojektu, kas paredz Saeimas deputātiem, kuri nostrādājuši pilnu sasaukuma laiku, piešķirt īpašas pensijas. Aptaujātie eksperti norāda, ka deputāti nav izvēlējušies īsto laiku šādam priekšlikumam, proti, tas tapis īsi pēc velēšanām.

Sabiedrības par atklātību "Delna" eksperts Andrejs Karpovičs uzsvēra, ka likumprojekts par deputātu pensijām tapis gandrīz vai slepenībā, ātri un bez diskusijas pēc būtības.

Likumprojekta autori ļoti labi apzinājās, ka šīs iniciatīvas pieņemšana būs nepopulāra sabiedrība, tāpēc tika izvēlēts atbilstošs brīdis parlamentā, lai bez īpašām diskusijām varētu pieņemt šo likumprojektu, pieļāva Karpovičs.

"Protams, ka šāda rīcība neliecina par likumprojekta autoru ētiskumu un atbildīgumu savu vēlētāju priekšā," piebilda Karpovičs.

Eksperts gan atzina, ka īpašas deputātu pensijas pastāv vairākās valstīs. Viens no argumentiem, kāpēc šādas pensijas deputātiem ievieš, ir - strādājot ilgāku laiku parlamentā, deputāts, kurš, piemēram, ir ārsts vai pedagogs, zaudē kvalifikāciju, tāpēc neievēlēšanas gadījumā parlamentā bijušais parlamenta loceklis var sastapties ar grūtībām iekārtoties iepriekšējā darbavietā.

Šāda gadījumā deputāta pensija varētu viņam palīdzēt, garantējot stabilus ienākumus vecumdienās, atzina eksperts.

Savukārt sabiedriskā politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka teorētiski var pieļaut, ka arī īpašām pensijām Saeimas deputātiem var būt pozitīvs mērķis, piemēram, tās var kalpot kā garantija tiem deputātiem, kas pretojas partijas vadības spiedienam pieņemt koruptīvus lēmumus.

Iespējams, ka deputāti būtu drosmīgāki, ja darbs Saeimā nebūtu viņiem "izdzīvošanas" jautājums un viņi varētu rēķināties ar stabiliem ienākumiem pat tad, ja nonāktu konfliktā ar partijas vadību, norādīja Kažoka.

"Diemžēl šobrīd par šī pusslepenā projekta mērķiem zināms ir maz," sacīja Kažoka. Turklāt veids, kā šis jautājums ticis aktualizēts - īsi pēc vēlēšanām, nenosaucot projekta autorus - drīzāk liecina par pašlabuma meklēšanu un dubultajiem standartiem, nevis patiesu vēlmi padarīt deputātus mazāk atkarīgus no koruptīvām ietekmēm.

Jau ziņots, ka Saeimā tapis likumprojekts, kas paredz Saeimas deputātiem, kuri nostrādājuši pilnu sasaukuma laiku - četrus gadus, piešķirt īpašas pensijas, aģentūrai LETA apstiprināja kāds deputāts.

Politiķis, kurš lūdza savu vārdu neminēt, lai "kolēģi nenoknābātu", atzina, ka neafišēti tapušais priekšlikums paredz noteikt, ka deputātu pensijas ir zināma daļa no deputātu pamatalgas, kas ir 912 lati.

Deputāts neslēpa, ka likumprojektu bīdot tie politiķi, kuri paši ieinteresēti šajā jautājumā. "Tie esam mēs, pensionāri", kas ir ieinteresēti, neslēpa aģentūras LETA informācijas avots.

Minētais likums, ja tiks pieņemts, varētu attiekties uz aptuveni desmit 8.Saeimas deputātiem, turklāt to plānots attiecināt arī uz iepriekšējās Saeimas deputātiem - pensionāriem.

 

Prēmijas tiek arī premjera birojam

Ināra Egle, Antra Ērgle,  Diena  10/25/06     Nākamajā dienā pēc tam, kad valdības sēdes slēgtajā daļā ministri bija piekrituši premjera Aigara Kalvīša (TP) ierosinājumam sevi prēmēt, ar Valsts kancelejas (VK) vadītājas rīkojumu prēmijas piešķirtas arī kancelejas un premjera biroja darbiniekiem. Kā Dienu informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins, rīkojumā kā motivācija minēti "augsti darba rezultāti".

Kā informē Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds, darbinieku prēmiju apmērs noteikts mēnešalgas apmērā, vērtējot katra ieguldījumu un darba rezultātus. Prēmiju izmaksai esot izlietoti 15% plānotā atalgojuma fonda, kā arī 8% ietaupīto līdzekļu. VK neatklāj no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksāto prēmiju kopsummu, norādot, ka to apmērs būs publiski pieejams amatpersonu deklarācijās.

Desmit dienu pēc ministru prēmēšanas medijos nonākusī ziņa par šo faktu jau esot izraisījusi dažu valdības locekļu interesi — kurš kolēģis gan būtu vainojams pie tās nonākšanas atklātībā. Neoficiāli runā, ka notiekot pat tāda kā iekšējā izmeklēšana. Taču Dienas aptaujātie ministri sāka ar nožēlu, ka nav sevi prēmējuši atklāti, un liedzās, ka būtu veikuši kādu iekšējo izmeklēšanu. "Lai ar izmeklēšanu nodarbojas KNAB, ņerkstekļi un visi pārējie, bet mums ir nopietni jāstrādā, lai īsā laikā sagatavotu jauno budžetu, un tādām muļķībām nav laika," apgalvoja veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP).

Ziņa nāca atklātībā laikā, kad premjers A.Kalvītis jau devās uz atvaļinājuma baudīšanas vietu, kurā viņu nespējot sasniegt pat preses sekretārs Arno Pjatkins. Pēc nelielas tincināšanas viņš gan atzina, ka esot paguvis pārrunāt ar A.Kalvīti šo notikumu, bet kaut kāda vainīgā noskaidrošana gan nenotiekot. Taču noprotams, ka šis fakts tā arī paliktu neatklāts, ja vien nebūtu šīs nejaušības. Uz vaicāto, kāpēc ministri nevarēja to paši paziņot medijiem, ja reiz iznāca par to lemt slēgtā sēdē, G.Bērziņš norādīja, ka viņa amatpersonas deklarācijā viss būs redzams. "Tas, protams, ir nepieņemami un nosodāmi tādas lietas lemt slēgtajā sēdē, tam bija jānotiek atklāti," sacīja G.Bērziņš. Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) uzskata, ka "tas ir pārpratums un muļķīga kļūda. Ja premjers uzskatīja, ka vajag ministrus prēmēt, to vajadzēja darīt atklāti." Prakse liecina, ka valdības slēgtajās sēdēs izskata jautājumus, kas saistīti ar valsts noslēpumu saturošu vai ierobežotas pieejamības informāciju.

Diena jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudīt ministru prēmēšanas likumību. Valdības runasvīru minētie noteikumi, ar kuriem tā pamatota, nemin prēmiju piešķiršanas iespēju, tātad tā likumiski varētu būt apšaubāma.

***

VIEDOKLIS: Kā vērtēt ministru soli sev piešķirt prēmijas?

Iveta Kažoka, Providus pētniece: Šo soli vērtēju kā cinisku, tas parāda, ka sabiedrības viedoklis daļai politiķu ir svarīgs tikai pirms vēlēšanām. Taču, par laimi, prēmiju piešķiršana veikta tik nemākulīgi, ka šobrīd diez vai saņēmēji jūtas īpaši apmierināti. Ja viņi vēlas situāciju vērst par labu, īpaši ņemot vērā KNAB ierosināto pārbaudes lietu, pirmkārt, viņiem jāspēj izskaidrot, par kādiem darbiem prēmijas ir piešķirtas. Otrkārt, jāizskaidro, kāpēc par prēmijām lemts divas dienas pēc vēlēšanām un slepeni. Ja valdības locekļi nespēj atbildēt uz šiem jautājumiem, tad viņiem, manuprāt, no šīm prēmijām ir jāatsakās.

 

Valsts kancelejā un premjera birojā prēmijās izmaksā 43 315 latu

LETA    10/25/06    Valsts kancelejas un Ministru prezidenta biroja darbiniekiem ar Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes 11.oktobra rīkojumu prēmijas izmaksāti 43 315 lati.

Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds informēja, ka rīkojums piešķirt prēmijas izdots saskaņā ar valdības noteikumiem. Prēmijas Valsts kancelejas un premjera biroja darbiniekiem izmaksātas par labiem darba rezultātiem.

Prēmijas esot vidēji mēnešalgas apjomā, tomēr katram darbiniekam piešķirtā summa aprēķināta, izvērtējot padarīto. Kopumā prēmijās izmaksāti 15% no šogad plānotā atalgojuma fonda, kā arī 8% no ietaupītajiem līdzekļiem.

Valsts kancelejā, tai skaitā premjera birojā ir 170 štata vietas.

Prēmijas mēnešalgas apjomā saņēmuši arī valdības locekļi. Prēmijas izmaksāt ierosinājis valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP), novērtējot kolēģu veikumu valdības darbā.

Saskaņā ar valdības noteikumiem Ministru prezidenta alga ir 2162 lati pirms nodokļu nomaksas jeb 1491 lats pēc nodokļu nomaksas. Ministru algas pirms nodokļu nomaksas ir 1944 lati jeb 1342 lati pēc nodokļu nomaksas. Tā prēmijām tiks tērēti vairāk nekā 35 000 latu.

Pēc 9.Saeimas vēlēšanām mainoties valdībai, tie valdības locekļi, kuri nebūs pārstāvēti nākamajā Ministru kabinetā, atalgojumu saņems vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu izbeigšanās, paredz Ministru kabineta iekārtas likums.

 

Viedoklis: Pašprēmēšanās skurbulī

Anita Daukšte,  NRA  10/27/06    Vēlēšanu uzvaras pēcvēlēšanu apreibinošajā tvanā ministru pašprēmēšanās joprojām spēj noturēt sabiedrības vērību. Ne tāpēc, ka milzu summas būtu tērētas. Bet tāpēc, ka, pirmkārt, sabiedrība nebija izpelnījusies pat raksta galiņu uzreiz pēc Ministru kabineta slēgtās sēdes, kur lēma par prēmiju piešķiršanu. Otrkārt, tāpēc, ka arī tagad, kad šis fakts ir nācis atklātībā, nav skaidra motivācija – par ko tad tās piešķirtas? Ja par labu darbu, kā to tagad motivē Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tad kādu tieši?

Ministru darbam pēc definīcijas jābūt labam. Bet šī labuma noteikšanas kritēriji ir nesaprotami. Faktiski iznāk tā – pēc vēlēšanām ministriem likās, ka tauta viņus tik ļoti mīl, ka būs gatava nekritiski pieņemt jebkuru savtīgu izdarību. Vai tad ministru labuma un prēmēšanas kritērijs būtu tās četras papildu deputātu vietas, kuras valdošā koalīcija saņēma klāt šajās vēlēšanās? Bet nenotika taču ministru, bet gan Saeimas vēlēšanas. Neraugoties pat uz to, ka "trešo personu" reklāmās valdošā partija bija pilnīgi aizmirsusi, ka ir arī tādi deputāti, un tā vietā slavēja tikai pašu ministrus. Nu, no šāda viedokļa raugoties, tiešām prēmējami būtu vienīgi ministri...

Neskaidrību ap ministru prēmēšanos ir pārāk daudz – pagaidām nav pat īsti saprotams, vai prēmiju piešķiršana bija valdības locekļu kolektīvs vai Kalvīša vienpersonisks lēmums. Taisnību sakot, šī situācija nebūtu demokrātiska ne vienā, ne arī otrā gadījumā.

Pirmajā gadījumā iznāk, ka ministru atalgojums ir atkarīgs vienīgi no viņu darba pašvērtējuma. Ja šāda kārtība tiek akceptēta, nekas nevar liegt ministriem piešķirt sev prēmijas katru mēnesi, katru reizi izdomājot citu labumu, ar kuru vēlāk pamatot savu uzvedību. Sabiedrības nostāja par šo jautājumu? Ak, kurš nu ciniskajā politikā to ņem vērā. Turklāt viegli paredzēt, ka sabiedrība vienmēr būs ar kaut ko neapmierināta un nekādus referendumus jau par prēmijām ministriem neviens nerīkos.

Savukārt, ja pieņem, ka ministru prēmēšana ir tikai Ministru prezidenta kompetence – arī tas nav pareizi: Ministru prezidents nav ministru darba devējs. Viņš ir līdzvērtīgs Ministru kabineta loceklis, un prēmēšana tikai dotu viņam papildu manipulatīvas iespējas koalīcijas ietvaros, radot tādu diktatorisku stiliņu – tev es došu, tev – nē.

Kalvīša Ministru kabinets ar savu pašprēmēšanos iesprucis juridiski divdomīgā situācijā – prēmijas piešķirtas ar domu, ka, ja jau ministri var paši sev noteikt algas, tad kāpēc ne prēmijas? Lai arī tas īsti nekur nav noteikts, ko šajā jomā darīt. Jāgaida Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinums. Izjūtu līmenī šķiet, ka tas nebūs prēmijgribošajiem ministriem par labu.

Taču situācija prasās pēc sakārtošanas. Ideja par to, ka par ministru prēmijām varētu lemt Saeima, būtu tikai loģiska, jo galu galā tā ir faktiskais valdības darba devējs. Un spēs diskutēt par ministru darba labumu – galu galā tas pat ir parlamenta pienākums. Un, ja valdošā koalīcija ir spēcīga, tad ne ar balsojumu par prēmiju piešķiršanu, ne ar debatēm par to nevajadzētu būt problēmām. Slepenība arī būs izslēgta, jo Saeimas debates ir visiem dzirdamas.

Bet no ētiskā viedokļa – Kalvītis tagad teic, ka esot tā neglīti sanācis ar tām prēmijām. Bet ko jau līdz šī atzīšanās – neglītumu taču var labot. Ministri presei nelika manīt, ka prēmiju piešķiršana viņiem būtu kāds izdzīvošanas jautājums. Tātad būtu jauki, prēmijas tiktu atmaksātas valsts budžetam vismaz līdz mirklim, kad KNAB būs sniedzis savu atzinumu

 

Vilcinās sniegt informāciju par valdības prēmijām

Gunta Sloga,  Diena  10/27/06    Lai arī Valsts kanceleja (VK) turpina aizbildināties, ka prēmiju piešķiršana ministriem un citiem valdības locekļiem ir ierobežotas pieejamības informācija, gan tiesas precedents un likumā noteiktais, gan ekspertu secinātais ļauj pieņemt, ka šīs ziņas nebūtu no sabiedrības slēpjamas. To Dienai netieši atzīst arī premjera pārstāvis Arno Pjatkins, kurš nākamnedēļ rosināšot Aigaru Kalvīti (TP) atslepenot valdības lēmumu par sevis prēmēšanu.

Pagaidām ziņas par to, cik lielu prēmiju katrs ministrs saņēmis, nevar publiskot, jo šis lēmums pieņemts valdības slēgtajā sēdē un līdz ar to automātiski kļuvis par ierobežotas pieejamības informāciju, saka valdības preses sekretārs Aivis Freidenfelds. Tiesa, sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Linda Austere uzsver, ka šī ir ierobežotas pieejamības informācija tikai pēc savas formas — pieņemšanas valdības slēgtajā sēdē —, ne satura. Viņa neredz iemeslu, kāda varēja būt motivācija, lai lēmums par valsts naudas tērēšanu šādiem nolūkiem nebūtu publiski pieejams. Likums par valsts noslēpumu liedz iespēju ierobežot pieeju informācijai par valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām.

Tāpat neesot pamata, kā kvalificēt ierobežotas pieejas informāciju lēmumu par pārējo VK darbinieku prēmēšanu, kas notika dienu pēc tam, kad pēc premjera iniciatīvas paši sev prāvos naudas žūksnīšus piešķīra ministri. L.Austere pieļauj, ka vienīgais aizbildinājums varētu būt personu datu aizsardzība. Taču šajā gadījumā ir precedents — Administratīvās rajona tiesas spriedums. Diena tiesā vērsās pēc tam, kad saņēma Rīgas domes atteikumu publiskot informāciju par izmaksātajām prēmijām. Tiesa par nepamatotu atzina Rīgas domes aizbildinājumu nesniegt detalizētu informāciju par savu darbinieku prēmēšanu, jo viņu vārdu, uzvārdu un piešķirto naudas summu atklāšana būtu personas datu aizsardzības pārkāpums. Tiesa konstatēja, ka "amatpersonai izmaksātās prēmijas apjoms saistībā ar konkrēto amatpersonu nav ierobežotas pieejamības informācija".

Par to, kāda bijusi premjera motivācija, slepeni prēmējot sevi un ministrus, nākamtrešdien sarunā ar A.Kalvīti solās uzzināt arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. "Tie ir aspekti, par kuriem prezidente mēdz runāt," jautāta, vai prezidente vērtēs to, cik ētiski premjers rīkojies, atbild viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Kamēr prezidente nebūs runājusi ar A.Kalvīti, viņa par to publiski neizteikšoties. Premjers iepriekš Dienai atzinis, ka prēmēšana "neētiska iznāca", bet viņš par šo lēmumu "nekaunas".

Diena vērsusies pie VK un premjera ar rakstisku lūgumu norādīt piešķirtās naudas summas un prēmējamo vārdu. Premjeram lūgts norādīt prēmiju piešķiršanas pamatojumu un darbus, par kuriem ministri prēmēti.

 

 

 

Latvijas tēla lietā...

 

 

 

Pabriks: jaunā Latvijas vizītkarte saskan ar ĀM politikas stratēģiju

LETA  10/23/06     Jaunās Latvijas videovizītkartes ideja slēpjas tās daudzajās detaļās, kas stāsta par Latviju, un tā saskan ar Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) visaptverošo politikas stratēģiju, pirmdien videovizītkartes prezentācijā sacīja ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

Jaunajā Latvijas vizītkartē kā pamats tiek izmantotas jūgendstila namu ciļņos atveidotās galvas, kas aicina iepazīt Latviju.

Filmā redzami fragmenti, kas stāsta par Latvijas arhitektūru, īpaši jūgendstilu, dabu, sportu, operu, dziesmu svētkiem, kulināriju, izklaidēm, uzņēmējdarbību, prezidenti un citām Latviju raksturojošām lietām. Filmas noslēgumā tiek teikts, ka "nekas cits tā neskan, kā Latvijā".

Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš sacīja, ka Latvijas valsts tēls tika veidots jau 1918.gadā, bet ar valsts okupāciju Latvijai tika uzspiests tēls, kas pastāvēja piecdesmit gadus. Pašlaik, kad Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES) un NATO, veidojas jauns valsts tēls.

Jaunais valsts tēls sastāv no vairākām detaļām - kultūras, dabas, vēstures, politikas -, kuras visas ir nepieciešams apvienot, lai veidotu vienotu valsts zīmola stratēģiju, sacīja Kalniņš.

Latvijas Institūta vadītājs atzīmēja, ka vienota valsts zīmola stratēģija veicina tūrismu, ārvalstu investīcijas, pievienoto vērtību pie valsts produktiem, kā arī stiprina diplomātiskās attiecības un paplašina starptautiskās attiecības indivīdu līmenī.

Pabriks atzīmēja, ka ar jauno videoklipu Latvijas Institūts ir atguvis "otro elpu" un ka, iespējams, tuvākajā nākotnē būs iespējams redzēt citus videoklipus par Latviju, kas ietilps kopējā valsts tēla veidošanas stratēģijā.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka valsts tēls ir jāveido ne tikai uz ārpusi, bet arī valsts iedzīvotāju vidū, lai neveidotos situācija, kad tūristi ir vairāk sajūsmināti par Latviju, nekā tās iedzīvotāji.

Kalniņš solīja, ka Latvijas videovizītkarte būs pieejama Latvijas Institūta mājaslapā šīs nedēļas laikā, kā arī vēlāk DVD formātā, kas būs pieejams bez maksas.

Jaunā videovizītkarte tiks izplatīta pa visiem iespējamajiem kanāliem, lai tā sasniegtu pēc iespējas lielāku skatītāju skaitu, sacīja Kalniņš.

Latvijas videovizītkarti "Sounds Like Latvia" veidojusi radošā grupa SIA "Style Masters Studio". Tas ir kodolīgs piecu minūšu ilgs videoklips ar aicinājumu tuvāk iepazīt Latviju kā valsti ar dažādiem cilvēkiem, skaistu dabu, ievērojamiem sasniegumiem zinātnē, ekonomikā un kultūrā.

Videovizītkartes scenārija autori ir Ivo Kalpenieks, Ēriks Božis, filmas režisors arī ir Kalpenieks, videoklipa mūzikas komponists - Ģirts Bišs.

 

Kārtējais Latvijas tēla klips izmaksājis 50 000 latu

Ilze Upīte,  NRA  10/24/06    Šīs piecas minūtes izmaksājušas 50 000 latu, ko LI piešķīra Ārlietu ministrija (ĀM), un, kā norāda LI direktors Ojārs Kalniņš, tā vēl esot visai pieticīga summa, lai izveidotu profesionālu videoklipu.

LI sarīkotajā konkursā, kurā piedalījās piecas studijas, uzvarēja SIA Style Masters Studio un ieguva tiesības veidot videoklipu. Piecu minūšu garajā filmiņā redzamas runājošas jūgendstila namu ciļņos atveidotās galvas, kas mudina palūkoties uz Latvijas dabu, sabiedrību, kultūru, infrastruktūru. Lai arī tiek uzsvērts, ka šis videoklips ir liela novitāte, salīdzinot ar iepriekš tapušo Welcome To My Country, kurā skanēja grupas Prāta vētra mūzika, arī Sounds Like Latvia redzamas līdzīgas ainiņas, piemēram, mirkļi no hokeja spēlēm, Dziesmu svētkiem, apsniguši pīlādži, gaisa trošu ceļš Siguldā, govis, meža zvēri, osta, laboratorija un cits, radot iespaidu, ka tie paši vēži vien ir – varbūt nedaudz citā kulītē. Klipu gan DVD formātā, gan internetā paredzēts izplatīt ārvalstu mediju, vēstniecību, uzņēmēju, sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju vidū. Ikviens Latvijas iedzīvotājs to var noskatīties LI mājaslapā.

Kā pauda O. Kalniņš, pirms konkursa esot veikta cenu aptauja un panākta vienošanās, ka par konkrēto summu iespējams izveidot labu klipu, piebilstot, ka zinot gana daudz studiju, kas par 50 000 latu nemaz nevēlētos pie šāda projekta ķerties.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Vides filmu studijas veidotais Welcome To My Country, ko "laida tautās" 2001. gada oktobrī un kura budžets bija 7800 latu, tapa apstākļos, kad Latvija mēģināja kļūt par līdztiesīgu Eiropas un pasaules dalībvalsti, tādēļ tajā trūka vairākas nianses, kas nu esot ieliktas jaunajā klipā.

 

Jaunais Latvijas prezentācijas klips nerada priekšstatu par valsti

DELFI  10/24/06    Salīdzinot ar Latvijas prezentācijas pirmo videoklipu "Welcome to Latvia", jaunais valsts prezentācijas video klips esot solis uz priekšu, taču arī tā joprojām netopot skaidrs, kas ir Latvija, laikrakstam "Diena" atzinusi politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Ozoliņa norādījusi, ka sižeta līnija esot interesanta, taču, viņasprāt, Latvijas prezentācijas video jautājums nav pietiekami plaši izdiskutēts un klipā dominējot vienas grupas viedoklis.

Politoloģe skaidrojusi, ka lielākais traucēklis esot video klipa universalitāte. Tāpēc esot grūti iedomāties klipa pielietojumu, lai gan šoreiz jau labāk kā pirmajā reizē ir iezīmēts, ar ko Latvija varētu būt interesanta ārvalstniekiem, atzinusi Ozoliņa.

Viņa uzskata, ka investoriem pievilcīgākā varētu būt sadaļa "Latvia sounds like business" (Latvija skan kā bizness — angļu val), kas parāda valsts uzņēmējdarbības iespējas, taču Ozoliņa uzskata, ka tā esot pārāk īsa. Tāpēc viņas ierosinājums būtu nākamās vizītkartes veidot orientētas uz noteiktām mērķu grupām.

Filmu un reklāmu režisors Jānis Putniņš nav tik kritisks un mierina, ka "obligātā programma ir izpildīta", un prognozē, ka ar šo vizītkarti daudz labāk kā ar iepriekšējām izdosies uzrunāt ārzemniekus. Putniņš uzskata, ka arī šo videoklipu ar panākumiem varētu orientēt uz vienu mērķa grupu un uzskatīt par tūrisma nozares klipu. Arī vizītkartes izmaksas, viņaprāt, ir adekvātas tās kvalitātei.

Video klipa idejas autors un studijas "Style Masters Studio" radošais direktors Ēriks Božis skaidrojis, ka, veidojot video, iepriekš veikta neformāla aptauja, lai apzinātu svarīgākās lietas, par ko būtu jāinformē ārzemnieki. Viņš atzinis, ka vizītkartē trūkstot arī vēsturisko sasniegumu salīdzinājuma ar modernajiem, jo būtu jāuzsver jaunās, modernās Latvijas identitāte. Tāpat videoklipā neesot apliecinājuma tam, ka Latvija jau divus gadus ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

Jau ziņots, ka ārlietu ministrs Artis Pabriks pēc jaunā video klipa prezentācijas steidzās norādīt, ka jaunais video klips saskanot ar Ārlietu ministrijas politikas stratēģiju. Pabriks arī norādīja, ka video vizītkartes ideja slēpjas tās daudzajās detaļās, kas stāsta par Latviju.

Savukārt Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš klipa prezentācijā pauda, ka vizītkarte ir kodolīga un ar aicinājumu tuvāk iepazīt Latviju kā valsti, kurā dzīvo dažādi cilvēki un kura var lepoties ar dabu, ievērojamiem sasniegumiem zinātnē, ekonomikā un kultūrā.

Jaunais Latvijas video prezentācijas klips valstij izmaksājis 50 tūkstošu latu. Video vizītkarti paredzēts izplatīt pasaules medijiem, valdības un ministriju, vēstniecību un citu valsts institūciju vajadzībām, tā būs arī apskatāma jebkuram interesentam Latvijas Institūta (LI) interneta mājaslapā, kā arī DVD formātā.

 

Pēc pensijas uz Īriju

TVNET/Čas   10/25/06    Darba meklējumi ārvalstīs ir kļuvuši par Latvijas iedzīvotāju ikdienu, taču rodas jautājums, ko šie laimes meklētāji zina par pensiju perspektīvām tepat dzimtenē. „Čas” žurnālisti lūdza Valsts nodokļu inspekcijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālistus paskaidrot populārākās situācijas no Latvijas likumdošanas viedokļa.

Ja nodokļu maksātājs ir LR rezidents, viņa ienākumi tiek aplikti ar iedzīvotāja ienākumu nodokli gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. Nodokļi par ienākumiem, kas iegūti ārvalstīs, tiek maksāti atbilstoši ikgadējai ienākumu deklarācijai.

Ārpus Latvijas maksātāju ienākumi var tikt aplikti ar attiecīgās valsts nodokļiem. Ar to viss nebeidzas. Arī Latvijā ienākumi, kas iegūti ārvalstīs, vēlreiz tiek aplikti ar nodokli, taču tikai pēc tam, kad no tiem atrēķināta ārzemēs nodokļos samaksātā summa.

Tie ir vispārējie noteikumi. Daudz kas ir atkarīgs no valsts, uz kuru esi devies strādāt. Ja Latvijas iedzīvotājs dodas uz kādu no ES valstīm, tad, ņemot vērā starptautiskos normatīvus, par obligātās apdrošināšanas izmaksām atbild darba devēja valsts.

Piemēram, ja LR iedzīvotājs strādā Īrijā, tad obligātās sociālās iemaksas izdara Īrija kā Eiropas Savienības dalībniece. Ja jūs strādājat valstī, kas nav Eiropas Savienībā, bet darba līgumu esat noslēguši ar LR rezidentu, sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek izdarītas Latvijā, ierastajā kārtībā.

Strādājot valstī, kura nav ES, piemēram, Krievijā, un jūsu darba devējs nav LR rezidents, obligātās sociālās iemaksas uz Latviju netiek sūtītas.

Līdz ar to naudas pārskaitīšana uz privātiem pensiju fondiem ir darbinieka privāta lieta un tiek veikta pēc vienošanās, kas noslēgta starp klientu un privāto pensiju fondu.

Oficiāli strādājot ES dalībvalstī, iedzīvotājs var neuztraukties, jo darba devēji ir atbildīgi par obligāto sociālo maksājumu veikšanu. Kad pienāk pensijas laiks, darbiniekam ir jādodas uz rajona VSAA. No turienes tiek nosūtīts pieprasījums uz valsti, kurā iedzīvotājs ir strādājis, un, pamatojoties uz izdarītajām iemaksām, tiek izrēķināta pensija – pēc mūsu likumiem.

Nodokļu aprēķins no iedzīvotāja ienākumiem un sociālās apdrošināšanas iemaksas lielums, kā arī nodokļu iekasēšana ir atkarīga no nodokļa maksātāja statusa, nevis pilsonības. Fiziska persona šajos jautājumos var tikt izskatīta kā rezidents vai nerezidents.

Latvijas Republikas likumdošana paredz, ka par LR rezidentu tiek uzskatīts cilvēks, kuram ir pastāvīga dzīvesvieta Latvijā vai kas pēdējo 12 mēnešu laikā mūsu valstī ir uzturējies ilgāk par 183 dienām.

Tas nozīmē, ka tiešām ir vērts doties uz Īriju un lasīt sēnes, lai vecumdienās nebūtu jāstāv pie mājas stūra ar iztieptu roku.

 

Ar pozitīva tēla veidošanu mēģinās piesaistīt jauniešus laukiem

DELFI  10/26/06    Ar pozitīvu lauku tēla veidošanu cer piesaistīt jauniešu uzmanību lauku videi, lemts trešdien Zemkopības ministrijas (ZM) organizētajā seminārā.

Seminārā, kas notika Mālpils Profesionālajā vidusskolā, secināts, ka vēlmi jauniešiem saistīt savu dzīvi ar laukiem var panākt, veidojot pozitīvu lauku tēlu un nodrošinot plašu un patiesu skolēnu, skolotāju informēšanu.

"Darba devējiem, profesionālajām organizācijām, pašvaldībām un izglītības darbiniekiem jau sākot no ceturtās klases ir jāsāk izglītot un ieinteresēt bērnus par lauku dzīves labumiem un viņu ieguldījumu lauku attīstībā," uzskata ZM speciālists Sigurds Vīgants. Viņš norāda, ka ļoti būtisks faktors ir ģimenes attieksme, kā arī liela loma ir pašvaldībām, rosinot katru pagasta vai novada iedzīvotāju piedalīties savas nākotnes veidošanā.

Speciālisti uzskata, ka jauniešu piesaistīšanai laukos būs rezultāti tikai tad, ja ieinteresētās ministrijas, pašvaldības, darba devēji, profesionālās organizācijas un izglītības darbinieki veiksmīgi sadarbosies un strādās kopā.

Kopumā speciālisti kopumā atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto un atbalstīja priekšlikumu turpināt organizēt dažādus pasākumus, kas ieinteresētu jauniešus dzīvot un darboties laukos.

ZM organizēts seminārs piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības, rajonu un pagastu pašvaldību vadītāji, lauksaimniecības konsultanti, lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju, izglītības iestāžu, ZM un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā…

 

 

 

Zelta tonna aizceļo uz Liteni

Ilze Šteinfelde,  NRA  10/21/06    Šis vidzemnieks vienu tonnu rudzu varēs pārdot par simtkārtīgu cenu, tas ir, 6000 latu.

Zemnieku saeimas un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas rīkotā pirmā rudzu audzētāju konkursa Zelta tonna žūrijai labākā rudzu tonna bija jāizvēlas starp 164 zemnieku pieteiktajām 21 600 tonnām. Zelta tonnu apmaksās konkursa atbalstītājs Sobieski. A. Dukurs par labāko rudzu audzētāju tika atzīts Vidzemes novadā. Zemgalē labākos rudzus šogad pratuši izaudzēt Rasma un Valdis Bērziņi zemnieku saimniecībā Daugavas – Oglenieki Jēkabpils rajona Kūku pagastā, Latgalē – Boriss Veļičko zemnieku saimniecībā Akmeņlauki Ludzas rajona Zilupes novadā, Kurzemē – zemnieks Dima Guntauts Otaņķos, Rīgas reģionā – Igors Šaboha no Mālpils pagasta.

 

Trīs Latvijas firmas Eiropas straujāk augošo uzņēmumu vidū

Apollo  10/23/06    Trīs Latvijas uzņēmumi iekļuvuši Eiropas 500 straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. Par to liecina neatkarīgās asociācijas «Europe’s 500» pētījums, kas pārstāv vairāk nekā 2000 uzņēmēju visā Eiropā.

Pēdējos trīs gados straujākais darba vietu skaita un apgrozījuma pieaugums gados bija novērojams Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovēnijas un Čehijas mazajos un vidējos uzņēmumos.

Latvijā populārais veikalu tīkla īpašnieks «Elvi grupa» pēdējo triju gadu laikā sevi pierādījis kā ļoti strauji augošu uzņēmumu. Par to liecina gan apgrozījuma pieaugums no 200 tūkstošiem līdz nepilniem 7,5 miljoniem eiro, gan arī iespaidīgā darba vietu skaita palielināšanās. 

Veiksmīgi attīstās arī Latvijā dibinātais uzņēmums «DC Holding», kas izveidojis lielāko kafejnīcu tīklu Baltijas valstīs. Tā apgrozījuma apmērs pieaudzis par vairāk nekā 4 miljoniem eiro trīs gadu laikā, arī darbinieku skaits audzis ievērojami - no 57 darbiniekiem 2002. gadā līdz 456 aizvadītajā gadā, līdz ar to uzņēmums pēdējo pāris gadu laikā izaudzis no tipiski maza par vidēji lielu uzņēmumu.

Labāko 500 sarakstā atrodams arī Baltijas valstīs lielākais parfimērijas ražotājs «Dzintars», kura apgrozījums audzis par 8%, bet darbavietu skaits – par 12,6%. Atšķirībā no iepriekš minētajiem uzņēmumiem, «Dzintars» ir ievērojami vecāks uzņēmums.

Īpaši veiksmīgi uz pārējo Austrumeiropas valstu fona 500 straujāk augošo uzņēmumu sarakstā izskatās Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi – «Elvi grupa» un «DC Holding», kuri ieņem 25. un 26. vietu, pārspējot pārējo Austrumeiropas uzņēmumu rādītājus.

Galvenie kritēriji, lai pretendētu uz iekļūšanu 500 uzņēmumu sarakstā, bija uzņēmuma apgrozījuma un radīto darba vietu rādītāji laika posmā no 2002. līdz 2005. gadam, kā arī darbinieku skaits – tas nedrīkstēja pārsniegt 5000, bet nevarēja būt mazāks par 50. Labākos no 500 straujāk augošajiem Eiropas uzņēmumiem apbalvos svinīgajā ceremonijā 25. novembrī, Austrijas galvaspilsētā Vīnē Hofburgas pilī, balvas piešķirs Eiropas Komisijas viceprezidents Ginters Ferhoigens.

 

Latvijas zivsaimniecību smacē Krievija un Eiropa

Ilze Šteinfelde,  NRA  10/25/06    Tajā pašā laikā Eiropas Komisija (EK) vēlas būtiski samazināt reņģu un mencu nozvejas kvotu.

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē vakar Latvija izteica savus iebildumus EK iecerei samazināt reņģu un mencu kopējo pieļaujamo nozveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, Neatkarīgajai pastāstīja Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsver, ka Latvijas zvejniekus visnegatīvāk ietekmētu plānotais 10 procentu reņģu nozvejas iespēju samazinājums Rīgas jūras līcī.

EK plāno samazināt arī mencu nozvejas kvotu – par15 procentiem.

Diemžēl Latvijai nekāda kompensācija, ja tiek samazināts reņģu nozvejas apjoms, nepienākas.

Zvejnieku kompānijas Grifs valdes priekšsēdētājs Juris Pētersons Neatkarīgajai teica, ka nozvejas kvotu samazinājumu izjutīs katrs zvejnieks, arī Grifa zvejnieki. ES, no vienas puses, prasa kuģus apgādāt ar ES standartiem atbilstošu satelītsakaru un navigācijas iekārtu, bet, no otras puses, vēlas samazināt nozvejas kvotu. "Eiropa Latvijas zivsaimniecību sit ar dioksīnu, Krievija – ar benzopirēnu," uzskata J. Pētersons.

Pērn uz Krieviju eksportēts gandrīz divas reizes mazāk zivju produktu, to skaitā konservu, nekā pirms trim gadiem, liecina Valsts zivsaimniecības pārvaldes rīcībā esošā informācija. Uz NVS valstīm zivju konservu eksports samazinājies par 7,5 %, lai gan joprojām šo valstu īpatsvars kopējā sagatavoto un konservēto zivju daudzumā ir 51 procents. Šī gada pirmajā pusē Latvijā saražotas 107 800 tonnas zivju produkcijas, ieskaitot zivju konservu. Tas ir par 5,2% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Krievijas lauksaimniecības produktu kvalitātes uzraudzības dienests pagaidām aizliedzis Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu Gamma A un Brīvais vilnis ražoto zivju konservu tirdzniecību visā Krievijā, ne tikai Kaļiņingradas apgabalā, jo šo uzņēmumu zivju konservu laboratoriskajās pārbaudēs Krievijas dienests konstatējis pieļaujamā benzopirēna līmeņa pārsniegšanu. Krievijā ir piecas reizes stingrākas prasības par pieļaujamo benzopirēna daudzumu nekā ES.

Krievijas vēstniecība Latvijā noliedz, ka šprotu tirdzniecības aizliegumam bijis politisks motīvs. Vēstniecība atgādina, ka Maskavā 13. oktobrī parakstītais ekonomiskās sadarbības līgums starp Latviju un Krieviju liecina par Krievijas vēlmi ekonomiski sadarboties.

Latvijā ir reģistrēti 114 zivju apstrādes uzņēmumi. Šprotes ražo aptuveni 20 uzņēmumi, bet Brīvais vilnis un Gamma A ir vieni no lielākajiem. SIA Gamma A ražotās šprotes eļļā šogad notikušajā konkursā Made in Latvia atzītas par eksportspējīgāko produktu. Brīvais vilnis informē, ka, neskatoties uz pagaidu aizliegumu produkcijas eksportam uz Krieviju, uzņēmums darbību nepārtrauks. Reālie zaudējumi nav tik būtiski, lai uzņēmums domātu par savas darbības pārtraukšanu. Brīvais vilnis gatavojas ārvalstu laboratorijās pārbaudīt benzopirēna saturu Krievijas uzņēmumu ražotajos zivju konservos un apsver iespēju vērsties pret Krieviju par negodīgas konkurences īstenošanu, ziņo LETA. Uzņēmums regulāri sūtījis produkcijas paraugus Krievijas atbildīgajām iestādēm un līdz šim tās vienmēr atbildušas kaimiņvalsts prasībām.

 

Ekoloģiskās produkcijas ražotāji apgūst pieredzi

Kristaps Kārkliņš,  NRA  10/25/06    Latviju šonedēļ apmeklē Lielbritānijas lauksaimniecības speciālisti, kas vairāk nekā 20 gadu īsteno programmu Leader, kas orientēta no valsts centra attālākajās pilsētās attīstīt mazo uzņēmēju darbību. Britus pārsteidza Latvijā ražotās produkcijas augstā kvalitāte. Eksperti atzina Latvijas uzņēmēju gatavību apgūt Leader programmas finansējumu; tās īstenošanā palīdzēs arī briti.

Nedēļas sākumā Lielbritānijas ekoloģiski tīrās produkcijas ražotāji apmeklēja Mālpils piensaimnieku (uzņēmums dibināts 1923. gadā un joprojām produkcijas gatavošanā izmanto senču receptes), zemnieku saimniecību Vanagi – tā izceļas ar jau apgūtā Eiropas Savienības (ES) finansējuma racionālu izmantošanu, rezultātā tapusi kūts 120 govīm.

Vakar speciālisti apmeklēja daudznozaru kompāniju Daugava un viesojās Viesītes arodskolā, kur viesi iepazinās ar Lazdonas piensaimnieka un Cesvaines piena ražoto produkciju. Daugavas mārketinga un reklāmas daļas vadītājs Kaspars Ēvelis viesiem pastāstīja, ka uzņēmuma darbībā ieguldītas lielas investīcijas. "Piena cehā, izveidojot jaunu līniju, izstrādāts projekts, kas ar ES atbalstu veiksmīgi realizēts. Šeit investēts aptuveni miljons eiro," skaidro K. Ēvelis. Pārstrādei piens netiek iepirkts, bet ražots uz vietas, pagaidām 700 govju lielajā pašu ganāmpulkā. K. Ēvelis pastāstīja par uzņēmuma specifiku – gatavā produkcija tiek realizēta tikai stikla tarā. Tas sadārdzina produktu, jo pudeles un stikla trauki jāieved no Francijas. "Tas ir ne vairāk par desmit procentiem no gala izmaksas. Produkcija tiek fasēta gan automātiski, gan ar rokām," piebilst firmas pārstāvis. Pasākumu organizējusi Zemkopības ministrija sadarbībā ar Siera klubu.

 

Dati par darba tirgu

Juris Paiders,  NRA  10/26/06    Latvijas Centrālā statistikas pārvalde laidusi klajā ikgadējo krājumu Demogrāfija 2006.

Demogrāfija 2006 ir krājums, kas svarīgs faktiski jebkuram uzņēmumam vai iestādei, kura izplatība aptver visu Latviju. Krājumā ir atrodami dati par iedzīvotāju pārvietošanos, dzimstību, mirstību, vecuma struktūru, laulībām un demogrāfiskās prognozes, iedzīvotāju skaita sadalījums pa Latvijas pagastiem un pilsētām, iedzīvotāju skaita izmaiņas gada laikā katrā pagastā un pilsētā utt. Krājumā tiek sniegti detalizēti dati par izdzīvotāju vecuma struktūras izmaiņām.

Šie dati ir izmantojami, lai prognozētu gan darbaspēka tirgus attīstības tendences, gan lai aprēķinātu potenciālo studētgribētāju skaitu, potenciālo skolēnu skaitu utt.

Statistikas dati liecina, ka Latvijas administratīvo teritoriju lielākajā daļā iedzīvotāju skaits samazinās. Izņēmums ir Rīgas rajons.

Latvijā ir viens no lielākajiem negatīvajiem dabiskajiem pieaugumiem ES. Taču dažos Rīgas rajona pagastos dabiskais pieaugums ir pat pozitīvs, piemēram, Ķekavas, Garkalnes, Mālpils un Mārupes pagastos. Šajos pagastos cilvēku dzimst vairāk nekā nomirst, un šīs teritorijas jau tūdaļ saskarsies ar bērnudārzu un skolu deficītu.

Krājumam par demogrāfijas jautājumiem būtu jābūt katras skolas ekonomikas un ģeogrāfijas kabinetā un katra lielā uzņēmuma mārketinga nodaļā.

 

Pasažieru skaits lidostā 'Rīga' pieaudzis par 36%

DELFI  10/26/06    Starptautiskajā lidostā "Rīga" šī gada deviņos mēnešos apkalpoti 1,871 miljoni pasažieru, kas ir par 36,15% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Vislielākā pasažieru apgrozība Rīgas lidostā šī gada deviņos mēnešos bija ar Lielbritānijas lidostām, uz kurām un no kurām ceļoja 343,1 tūkstoši pasažieru, kas ir 1,6 reizes vairāk nekā pērn.

Ar Vācijas lidostām pasažieru apgrozība lidostā "Rīga" nedaudz samazinājās - par 1,9% un bija 281,3 tūkstoši pasažieru. Joprojām liela pasažieru apgrozība ir ar Īrijas lidostām no kurām un uz kurām šī gada deviņos mēnešos ceļojuši 144,5 tūkstoši pasažieru.

 

Investīcijas rūpniecībā aug bez rezultāta

Antra Ērgle,  Diena  10/26/06    Neraugoties uz vēstījumiem par ilggadējo iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugumu un jaunu augsto tehnoloģiju ražotņu atvēršanu, rūpniecības sektora īpatsvars tautsaimniecībā joprojām samazinās. Rūpniecība ir nozīmīgākais eksportorientētais ekonomikas sektors, tāpēc kopējā izaugsme būs atkarīga no tās spējas izvairīties no stagnācijas, brīdina DnB NORD Bankas un Hansabankas eksperti.

"Būtiskākais jautājums — vai tas, kas patlaban notiek ar rūpniecību, ir attīstība vai tomēr mīņāšanās uz vietas?" vaicā Olga Ertuganova, DnB NORD Bankas analītiķe. Bažas raisa investīciju struktūra, jo lauvas tiesa joprojām ieplūst zemo tehnoloģiju sektoros. High–tech eksporta 3% īpatsvars ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī Hansabankas makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka puse nefinanšu investīciju, kas šogad augušas par 10,3%, rūpniecībā novirzītas nozarēm ar zemu pievienoto vērtību — pārtikas ražošanai un kokapstrādei.

IK kopš 2000.gada faktiski divkāršojies, taču galvenais ekonomikas izaugsmes bīdītājs ir pakalpojumu sektors, savukārt rūpniecības īpatsvars arvien samazinās — no 17% 2004. līdz 16% 2005.gadā, un arī šogad pieaugums nav gaidāms. Turklāt produktivitāte rūpniecībā samazinās — no 7% 2005.gadā līdz 3% 2006.gada pirmajā pusgadā, brīdina D.Stikuts. "Uzņēmējiem jāsaprot, ka lētā darbaspēka laiks ir beidzies. Lai noturētu darbiniekus, būs jāceļ algas. Līdz ar to Latvijas nākotne ir kapitālintensīvas tehnoloģijas un jākoncentrējas ražošanas efektivitātes uzlabošanai, ne tikai kapacitātes palielināšanai," prognozē D.Stikuts.

 

Paaugstinās garantētā minimālā ienākuma līmeni

DELFI  10/26/06    Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji ceturtdien vienojās, ka no nākamā gada 1.janvāra garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni varētu paaugstināt no 24 līdz 27 latiem.

"Pēc garām diskusijām, rūpīgi izanalizējot visus speciālistu piedāvātos variantus un izvērtējot pašvaldību finansiālās iespējas, nonācām pie secinājuma, ka šobrīd optimālākais risinājums ir palielināt pašreizējo pabalstu par trīs latiem. Vienlaikus, es apzinos, ka šāds pabalsta apmērs šībrīža situācijā nesniedz pietiekamu materiālu atbalstu nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, tāpēc pašvaldībām ir jādomā par citiem atbalsta veidiem," atzīst labklājības ministre Dagnija Staķe.

Lai no nākamā gada varētu paaugstināt GMI līmeni, LM jau tuvākajā laikā uzsāks darbu pie grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, informēja ministrijas Komunikācijas departamentā.

Lai trūcīgais saņemtu pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, tiek slēgta vienošanās ar viņu par līdzdalības pasākumiem – jāmeklē darbs, jāpārkvalificējas, jāpiedalās sabiedriskajos darbos, jāstājas nodarbinātības dienesta uzskaitē, kā arī jāatsakās no psihoaktīvo vielu lietošanas, ja viņam ir tāda problēma. Tādēļ LM speciālisti pirms tikšanās veica sociālā darba speciālistu aptauju, kurā noskaidroja viņu domas par to, kā darbojas vienošanās līgums par līdzdarbību, vai ir pietiekams atbalsts vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem u.c. jautājumiem.

Statistikas dati rāda, ka 2005.gadā valstī GMI pabalstu saņēma 58 tūkstoši iedzīvotāji. Vidējais pabalsta lielums gadā vienam cilvēkam bija 58,5 lati. Kopumā noslēgti 18 500 vienošanās līgumi par līdzdalības pasākumiem jeb 31,9% no visiem GMI pabalsta saņēmējiem. Lielajās pilsētās noslēgti tikai 4721 vienošanās līgumi jeb 18,4%, bet rajonos – 13,8 tūkst. jeb 42,5%.

Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, sociālie darbinieki izteikuši vairākus priekšlikumus sociālās palīdzības sistēmas pilnveidei, t.sk., viņi rosina noteikt diferencētu GMI pabalsta līmeni, tuvināt GMI līmeni iedzīvotāju ienākumu un materiālā stāvokļa līmenim, nesasniedzot kuru persona (ģimene) ir atzīstama par trūcīgu u.c.

Vienlaikus klātesošie diskutēja par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, ar kuras palīdzību cilvēkus varētu motivēt aktīvāk meklēt darbu, nekļūstot tikai par pabalsta saņēmēju.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam Ministru kabinetam (MK) katru gadu ir jāpārskata GMI līmenis. Līdz 2006.gada beigām garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 24 lati mēnesī, ko šobrīd nosaka MK 2003.gada 9.decembra Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai.

Pašvaldībām ir tiesības nodrošināt GMI pabalstu saviem vistrūcīgākajiem cilvēkiem un ģimenēm sniedzot to ne tikai skaidras naudas izmaksas, bet arī pakalpojumu veidā - piešķirot brīvpusdienas, iegādājoties mācību līdzekļus, apmaksājot komunālos pakalpojumus un nodrošinot ar malku, nevis vienkārši piešķirot finansiālos līdzekļus.

Pašvaldība, kurā persona reģistrējusi savu dzīvesvietu, ir tiesīga noteikt citu garantēto minimālo ienākumu līmeni, bet ne zemāku par MK noteikto.

 

Aplokšņu algu saņēmēji paliek zaudētājos

Inga Balode,  NRA  10/26/06    Ja darba līguma un liecinieku nav, tiesā ir darba devēja vārds pret darba ņēmēja vārdu.

Tie, kuri piekrīt parakstīt darba līgumu, kurā darba samaksa minēta tikai 90 latu, un vieglprātīgi tic darba devēja solījumiem par ikmēneša aplokšņu algu, piemēram, 500 vai 1000 latu apmērā, nereti paliek zaudētājos, jo darba devējs savu solījumu nepilda vai arī, pamatojoties uz abu pušu noslēpumu (aplokšņu algu), uzliek papildu pienākumus, par kuriem iepriekš vienošanās nav bijis.

Arī konflikta situācijā darbiniekam ir izredzes no darba devēja piedzīt tikai līgumā minētos 90 latus, jo vairākumā gadījumu nav iespējams pierādīt, ka starp darba devēju un darba ņēmēju bijusi mutiska vienošanās par lielāku darba samaksu.

Uz 90 latu līguma ēsmas uzķērušies gan tie, kas dodas peļņā uz ārzemēm, gan tie, kuri strādā vietējā tirgū. Cilvēks, kas vairākus mēnešus pavadījis ārzemēs, piemēram, strādājot par tālbraucēju šoferi, pirms tam aizņemoties naudu ceļa un uzturēšanās izdevumiem bankā vai no paziņām, nonāk neapskaužamā situācijā, kad, atgriezies Latvijā, cerētās lielās peļņas vietā saņem tikai pāris simtus latu, par kuriem pat aizdevumus un parādus atmaksāt nevar.

Lai arī šajā situācijā vainojams ir arī darba ņēmējs, viņam pastāv iespēja Valsts darba inspekcijā saņemt bezmaksas konsultāciju un arī reālu palīdzību gadījumos, kad darba devējs pārkāpis likumdošanas normas. Arī darba devējam ir iespēja par neskaidrajiem darba samaksas jautājumiem konsultēties Valsts darba inspekcijā. Valsts darba inspekcijas bezmaksas konsultatīvais tālrunis ir 8008004, uzticības tālrunis – 7312176. Bezmaksas konsultācijas darba likumdošanas un darba drošības jautājumos iespējams saņemt visās darba inspekcijas filiālēs, turklāt dažkārt radušos situāciju izdodoties atrisināt arī ar viena telefonzvana palīdzību, jo darba devēji ne labprāt vēlas pievērst sev lieku darba inspekcijas darbinieku uzmanību. Tiesa gan, ja starp darba devēju un darba ņēmēju radies konflikts, ar vienu telefonzvanu līdzēts nebūšot un cietušajam nākšoties rakstīt iesniegumu, kuru darba inspekcija noteiktā laikā izskatīs un attiecīgi rīkosies, piemēram, uzliks sodu darba devējam (tas var sasniegt 1000 latu).

Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka 2004. gadā saņemti 1900 iesniegumu, kas skar darba samaksas jautājumus, bet pagājušajā gadā šis skaitlis samazinājies līdz 1375. Lai arī tā esot tikai aisberga redzamā daļa, Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Mārīte Noriņa uzsver, ka darba ņēmēji kļuvuši izglītotāki darba likumdošanas jautājumos un to cilvēku skaits, kas lētticīgi piekrīt parakstīt sev neizdevīgu līgumu, samazinās.

"Visa pamats ir darba līgums, un tajā minētie nosacījumi tiks ņemti par pamatu, izskatot strīdus situāciju. Tāpēc, pirms parakstīt līgumu par 90 latu lielu algu, vienlaikus uzticoties darba devēja solījumiem par daudzreiz lielāku algu realitātē, cilvēkam ir jāapzinās riski un sekas tad, ja darba devējs savus solījumus nepildīs: atvaļinājuma nauda, slimības nauda u.c. taču tiks aprēķināta no

90, nevis, piemēram, 500 latiem," norāda. M. Noriņa. Ja darbinieks parakstījis šādu sev neizdevīgu līgumu, viņš riskē ar to, ka solītais atalgojums izpaliks gan konflikta gadījumā, gan tad, ja darbs objektā tiks pilnībā pabeigts. Šāda situācija visai bieži esot vērojama būvniecībā.

Nākot uz Valsts darba inspekciju, cietušie gan neatzīstot, ka saņēmuši aplokšņu algu, tikai stāstot, ka darba devējs ar viņiem nav norēķinājies, savukārt darba inspekcijas pārbaudē atklājoties, ka starp darba devēju un darba ņēmēju noslēgts līgums par 90 latiem un darba devējs visu laiku rūpīgi pildījis savas saistības. "Ja apkrāptais darbinieks nolemj griezties tiesā, lielākoties viņam nav pierādījumu – ir tikai darbinieka teiktais pret uzņēmēja sacīto. Parasti gan lieta tiesā nonāk tad, ja darba devējs darbiniekam par darbu nav maksājis vispār," situāciju komentē M. Noriņa.

Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka nereti cilvēki ar darba devēju līgumu vispār nav noslēguši, paļaujoties uz darba devēja teikto: sāc strādāt, gan jau to līgumu mēs pēc tam parakstīsim. Tā bez līguma cilvēki strādājot pat pusgadu un atjēdzoties tikai tad, kad darba devējs pēkšņi nesamaksā, vai arī tad, kad firma, kas reģistrēta kādā dzīvoklī, jau sen likvidēta. "Ir arī gadījumi kad cilvēks nav saņēmis samaksu par virsstundu vai nakts darbu pāris gadus, bet par to informē darba inspekciju tikai tad, kad no darbavietas aizgājis," stāsta M. Noriņa.

"Parasti ar varu neizdevīgus darba līgumu neviens parakstīt nespiež, tāpēc es ieteiktu cilvēkiem būt daudz apdomīgākiem, izvērtējot darba līguma nosacījumus, un, ja ir jautājumi vai arī nav skaidrs, kā rīkoties situācijā, kad darba devējs ilgstoši nenorēķinās ar padotajiem, darbiniekiem vajadzētu sazināties ar darba inspekciju pa uzticības vai informatīvo tālruni un censties problēmu risināt laikus, nevis tad, kad, piemēram, firma, kuras šefs nemaksāja saviem darbiniekiem, aizbildinoties ar pasūtījumu trūkumu, jau bankrotējusi, bet darbinieki ne tikai nesaņem nopelnīto, bet arī zaudē sociālās garantijas," saka M. Noriņa.

 

EM šogad prognozē 6 – 6,5% inflāciju

DELFI  10/27/06    Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka preču un pakalpojumu cenas Latvijā šogad kopumā varētu pieaugt par 6 līdz 6,5%, pie nosacījuma, ka gada nogalē nebūs būtisks cenu palielinājums degvielai, liecina EM valdībā iesniegtais ziņojums par inflācijas procesiem valstī.

Kopējais patēriņa cenu pieaugums 2006.gada septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri bijis par 5,9%, kas ir par 1,1 procentu punktiem zemākā līmenī nekā tas bija 2005.gada beigās, informē EM.

Precēm cenas šajā periodā palielinājušās par 5,8%, bet pakalpojumiem nedaudz vairāk - par 6,4%. Gada vidējās cenu izmaiņas periodā bija par 6,8%, bet 2005.gadā – par 6,7%.

EM norāda, ka inflāciju ietekmējuši augstie hipotekārās kreditēšanas apjomi, cenu palielinājums elektrībai, gāzei un gada beigās arī siltumam, kā arī strādājošo algu palielinājums privātajā sektorā, ko izraisījusi augstā inflācija un algu palielināšana skolotājiem, ārstiem un citiem valsts sektorā strādājošiem.

Tāpat EM norāda, ka ietekme uz inflāciju bijuši inflācijas gaidām, kuras ietekmējusi iepriekšējo divu gadu augstā inflācija.

Cenu pieaugums šī gada trešajā ceturksnī bijis lēnāks nekā iepriekšējā gada atbilstošā periodā. Straujāk nekā iepriekšējā gadā cenas palielinājās jūlijā, bet augustā un septembrī cenu pieauguma temps krietni samazinājušās, liecina EM apkopotā informācija.

Kopējo cenu pieaugumu visbūtiskāk trešajā ceturksnī ietekmējis izdevumu pieaugums mājokļu uzturēšanai, alkohola un tabakas cenu pieaugums, kā arī izdevumu palielinājums viesnīcām un restorāniem. Savukārt izteikti mazākais cenu samazinājums pārtikas precēm, kas sezonāli raksturīgs gada trešajam ceturksnim, šogad neļāva ceturkšņa inflācijai samazināties līdz 2004.gada trešā ceturkšņa līmenim, skaidro EM.

EM norāda, ka inflācijas inerce 2006.gada trešajā ceturksnī izpaužas spēcīgāk kā iepriekšējos divos ceturkšņos. Par to liecina fakts, ka straujāk kā iepriekšējos gadus palielinās cenas nepārtikas precēm, mājokļiem un vairākiem pakalpojumiem tādiem kā veselības un izglītības.

Šī gada janvārī - augustā Latvijā bija viens no augstākajiem patēriņa cenu pieaugumiem starp ES dalībvalstīm, kā arī starp Baltijas valstīm. Augstāka inflācija bija tikai Maltā, bet vienādā līmenī ar Latviju bija Igaunijā un Ungārijā. Lietuvā tā bija zemāka - 2,6% (Latvijā un Igaunijā – 4,3%).

EM informē, ka Latvijā straujāk kā citās Baltijas valstīs pieaug cenas pārtikai, savukārt ir zemākais pakalpojumu cenu pieaugums. Igaunijā straujāk pieaug enerģijas cenas.

 

Daudz strādāt un daudz padarīt Latvijā nav sinonīmi

Sandis Kolomenskis, Microsoft Latvia vadītājs, NRA   10/27/06    Mūsu valsts ir unikāla. Pašu radītais mīts par strādīgo latvieti nupat, lai cik tas šķistu paradoksāli, ir apstiprinājies starptautiskos pētījumos. Kā liecina publikācijas presē, Latvijā darbinieki strādā vienas no garākajām darba stundām dienā.

Oficiālā statistika (Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma rezultāti) liecina, ka tikai nedaudz vairāk nekā pusei (51,7%) nodarbināto darbinieku ir noteikts normālais darba laiks. Savukārt no darbiniekiem, kam noteikts normāls darba laiks, 27,9% strādājuši vairāk par Darba likumā noteiktā darba laika ilgumu. Kas notiek ar pārējiem (48,3%) nodarbinātajiem, kuriem nav noteikts normālais darba laiks? Viņi strādā ilgāk. Vēl pārsteidzošāk – viņi ir gatavi strādāt pat ilgāk nekā pašlaik. Viņu motivācija ir ļoti konkrēta – vēlme vairāk nopelnīt.

Strādāšana notiek uz atpūtas, veselības, ģimenes, hobiju, cilvēciskas saskarsmes un relaksācijas rēķina. Nav pārsteigums, ka tik daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devušies pelņā uz Īriju, Angliju, Zviedriju un citām Eiropas Savienības valstīm. Šis faktors, starp citu, arī nav mazsvarīgs, ja runājam, kāpēc mums ir tik daudz jāstrādā – palikušajiem jāpadara arī aizbraukušo tiesa.

Savukārt attiecībā uz atalgojumu situācija nebūt nav tik iepriecinoša. Pētījumi rāda arī, ka darba alga mūsu valstī ir viena no zemākajām ES. Diemžēl mēs nevaram lepoties, ka arī preču un pakalpojumu, mājokļu un citas cenas pie mums būtu attiecīgi tikpat zemas. Tātad reāli pastāv izteiktas šķēres starp darba atalgojumu un patēriņa izmaksām. Rezultātā diemžēl iegūstam jaunu paradoksu: strādājam daudz, bet atalgojuma līmenis tā arī nespēj sasniegt to līmeni, kas atbilstu izdevumu struktūrai.

Jau tagad finanšu un ekonomikas eksperti brīdina, ka darba samaksa mūsu valstī aug par strauju – šīs tendences sekas (un lielā mērā arī cēlonis) ir nemainīgi augstā inflācija, kas savukārt var kļūt par šķērsli eiro ieviešanai Latvijā. Otrs un galvenais iemesls, kāpēc nevaram pacelt algas līdz vēlamajam līmenim, ir tāds, ka mūsu saražoto produkciju starptautiskā tirgū nav iespējams pārdot tik dārgi, lai tas kompensētu darbaspēka patiesās izmaksas. Mēs gan strādājam daudz un ilgi, taču mazefektīvi. Strādājošais Anglijā, Francijā un Zviedrijā tikpat garās darba stundās rada augstāku pievienoto vērtību nekā mēs. Kāpēc tāda atšķirība? Vai strādājošie Īrijā, Anglijā, Zviedrijā ir gudrāki, izglītotāki par Latvijas ļaudīm? Nē, mūsu izglītības sistēma sniedz pamatīgas, fundamentālas zināšanas. To pierāda jauniešu piedalīšanās un uzvaras Eiropas un pasaules mācību olimpiādēs. To pierāda tas, cik augstu kotējas mūsu zinātnieki, cik viņi ir pieprasīti starptautiskajā darba tirgū.

Problēmas sakne slēpjas apstāklī, ka mūsu valstī zināšanu bāze, zinātne nav pietiekami sasaistīta ar ražošanu, ar biznesu. Mēs esam vienā no pēdējām vietām pasaulē inovāciju izmantošanā uzņēmējdarbībā. Skaitļi ir nepielūdzami – no katriem simts uzņēmējiem uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi tie, kas savā darba ikdienā ražošanā regulāri izmanto inovācijas.

Latvijā reģistrēti vairāk nekā 40 tūkstoši uzņēmējsabiedrību. Tikai kādi astoņi simti uzņēmējsabiedrību izmanto jaunas, netradicionālas pieejas vai vismaz par tām intensīvi domā un interesējas. Bet kas notiek ar pārējiem?

Lai Latvijas ekonomika spētu ieiet Eiropas un pasaules tirgū, mums ir jāpanāk straujš inovāciju lēciens. Šie tirgi kopš 2004. gada mums ir plaši vaļā. Taču mēs tur neejam, jo neesam gatavi pārmaiņām katrā, vismazākajā uzņēmumā. Jaunām tehnoloģijām, netradicionāliem risinājumiem, drosmīgiem projektiem ir jāienāk ikdienā. Tiem jākļūst par normu.

Labāks stāvoklis ir lielajos uzņēmumos, taču mazajā un vidējā uzņēmējdarbībā inovācijas ienāk kūtri. Cik mazajos veikaliņos izmanto grāmatvedības datorprogrammas? Rīgu slavē par tās e-pārvaldi, kas atzīta par vienu no labākajām pasaulē. Bet turpat līdzās ir pašvaldības, kur sēžu materiāli joprojām pieejami tikai papīra formātā. Inovāciju gauso ienākšanu mūsu dzīvē var pierādīt ar neskaitāmiem piemēriem.

Lai latentā stāvoklī esošos vairāk nekā 90 procentus uzņēmēju un arī valsts pārvaldes struktūras un pašvaldības pamodinātu un pamudinātu, ļoti liela nozīme ir valsts nostājai. Pēdējā laikā ir vērojamas cerīgas tendences. Nesen notikušajā ES finanšu ministru neformālā sanāksmē, kurā piedalījās arī Latvijas finanšu ministrs, darba kārtībā bija arī jautājums par globālo kompetenci, inovācijām un produktivitāti. Izrādās, ka arī tur spriests par to, ka viena no negatīvajām iezīmēm, kas Eiropā kavē produktivitātes līmeņa paaugstināšanos, ir novecojušās un neelastīgās industriālās struktūras, kas bremzē pielāgošanos globalizācijas spiedienam un straujām tehnoloģiskajām pārmaiņām. Šajā sakarībā Finanšu ministrija ir norādījusi, ka izšķirošs faktors ekonomiskās izaugsmes paātrināšanai, izmantojot inovācijas, ir finansējuma iegūšanas iespējas, īpaši mazajiem un vidējiem, kā arī individuālajiem uzņēmējiem.

Ministrs ir atzinis, ka Latvija atbalsta nepieciešamību veicināt finanšu tirgu aktīvāku līdzdalību inovāciju finansēšanā un stimulējošu politikas pasākumu lomu. Latvijai būtu jāņem vērā tie politikas pasākumi, kuri norādīti Nacionālajā reformu programmā, lai nodrošinātu labāku riska kapitāla piedāvājumu Latvijas uzņēmējiem. Tas savukārt dotu nozīmīgu ieguldījumu tehnoloģiju un inovāciju attīstībā.

Protams, finansiāls atbalsts ir neapgāžams faktors inovāciju attīstībai. Taču mūsu valsts gadījumā ļoti daudz ir iespējams panākt ar vienkāršu uzmundrinājumu un pārmaiņu nepieciešamības uzsvēršanu.

Nobeigumā daži kopsavilkumi, kuru īstenošana varētu virzīt sabiedrisko domu uz plašāku inovāciju izmantošanu ikvienā biznesa līmenī – vai tā būtu mazā un vidējā uzņēmējdarbība, vai liela mēroga projekti. Pirmkārt, konsekventi turpināms un paplašināms valsts struktūru dialogs ar nevalstiskajām organizācijām par šiem jautājumiem. Otrkārt, radošai domāšanai un netradicionālai rīcībai modināmi arī vidējie un mazie uzņēmēji, kas veido dominējošo daļu no tautsaimniecības kopapjoma. Treškārt, valstij jārāda piemērs, kā tas jau sācies ar valdības e-portfeli un Rīgas e-pārvaldi.

 

Ludzā draud ar protesta akcijām

Daiga Kalniņa,  NRA  10/28/06     Ceturtdien kravu pārvadātāju rindu dēļ Ludzas rajona padome pieņēma lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu Ludzas rajonā. Ap Latgali noslēdzies loks atgādina klusu karastāvokli šajā reģionā. No Preiļu puses – neuzvaramas nelegālā alkohola tirdzniecības un dzeršanas posts, bet no Krievijas pierobežas – Ludzas un Krāslavas puses – spriedze, kas jau mēnešiem ilgi rodas no tranzītkravu automašīnu rindām, apgrūtinot gan tranzītbiznesu, gan pierobežas pagastu iedzīvotāju dzīvi, pierobežas ceļus padarot satiksmei neizbraucamus un bīstamus.

Garās automašīnu virknes 700–800 tehnikas vienību, rindai stiepjoties 25–35 kilometru garumā, pēdējās dienās pie Terehovas robežpunkta un aptuveni 400 automašīnu pie Grebņevas, – Ludzas un Krāslavas rajonā pie Krievijas robežas rada milzu problēmas: apdraud satiksmes drošību, ceļmalās veidojas stihiskas izgāztuves un tiek traucēti pasažieru pārvadājumi. Satiksmi, kam līdz ar auto pārvadātāju rindām atvēlēta tikai viena plūsmas josla, īpaši sākoties ziemai un ceļu apledojumam, ik uz soļa apdraudēs avārijas situācijas.

"Ja valdība nedomās un situācija Krievijas pierobežā vēl vairāk pasliktināsies, vietējās pašvaldības, zemnieki un iedzīvotāji gatavi uzsākt protesta akcijas, bloķēt ceļus," Neatkarīgajai teica Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis.

Situāciju pie Krievijas robežas autotranzīta furgonu rindas jau no augusta vērš aizvien saspīlētāku, it īpaši radot aizvien lielāku apdraudējumu jau tā apgrūtinātajai satiksmei.

Ludzas padomes vadītājs uzsvēra, ka situācija uz ceļiem valsts bezatbildības dēļ neatbilst drošības prasībām. "Bēdīgi ir tas, ka no atbildīgajām instancēm – Satiksmes un Iekšlietu ministrijas, Ministru prezidenta – kam vēstules esam nosūtījuši vairākkārt, neesam sagaidījuši nekādu reakciju."

Uz Lietuvu un Igauniju robežpārejas punkti tika izbūvēti atbilstoši prasībām, bet uz robežas starp Eiropas Savienību un Krieviju, kur tranzīta intensitāte palielinās, tas netiek uzskatīts par vajadzīgu.

Satiksmes autobusu šoferi piedraudējuši, ka nebrauks pa autofurgonu rindu aizņemtajiem ceļiem, jo jau tagad tie ir neizbraucami, un autobusi šaurās joslas dēļ nespēj samainīties, nerunājot nemaz par to, kas būs ziemā. Jau tagad bieži notiek avārijas. "Ceļš līkumains, kalnains, ziemā slidens. Būs migla, sniegputeņi; to sola jau rītdien, parīt. Pretim brauc transports ar ātrumu līdz 90 kilometriem stundā, jo ātruma ierobežojuma rindu aizņemtajos ceļos nav! Man kā šoferim šermuļi skrien pa kauliem," saka J. Dombrovskis. Garām kravu rindām jābrauc ne tikai starprajonu satiksmei, bet arī starptautisko reisu autobusiem, arī Rīgas–Maskavas autobusiem.

Rindas no Terehovas stiepjas pa visu Zilupes novadu, arī cauri Brigu un Isnaudas pagastam. Savukārt kravas automašīnu rinda no Grebņevas robežkontroles punkta gandrīz bija sasniegusi Kārsavas pilsētu. Lai gan vakar no rīta pie Terehovas bija saskaitītas 420 kravas automašīnas un Grebņevā 150, pierobežā dzīvojošie zina, ka novembrī līdz ar braukšanas apstākļu pasliktināšanos gada nogalē palielinās arī pārvadājamo kravu daudzums. "Visvairāk cieš Ludzas rajona iedzīvotāji; viņiem tiek sagandēti ceļi, piesārņota vide. Ekotualetes un atkritumu urnas uzstādītas līdz Briģiem, bet rinda mēdz stiepties līdz Ludzai. Apkārtne tiek piesārņota, autovadītājiem nav ne siltā ūdens, ne iespēju paēst. Tā ir Latvijas seja pierobežā, ko ko neprotam sakārtot un ko rādām visai Eiropai," uzsver J. Dombrovskis.

"Situācija ļoti smaga. Ciešam no piesārņojuma ceļa malās. Autovadītāji ņem ūdeni no dažām vietējām akām, un arī tās kļuvušas piesārņotākas," stāsta Briģu pagasta priekšsēdētāja Valentīna Smirnova. Vietējiem tirgotājiem nekāds lielais bizness nesanākot, jo kravu vedēji pārtiku ved sev līdzi. Rindas mēdzot apkalpot tikai viens autoveikals. Briģu iedzīvotāja Marija stāsta, ka viņas dārziņš ir pāri ceļam, bet auto rindu dēļ līdz tam esot grūti nokļūt. Arī bērni iet pāri ceļam. Pirms mēneša rindu dēļ Briģos notriekts kāds pirmklasnieks; viņš vēl tagad turpina ārstēties slimnīcā.

"Te dzīvot nav īpaši jautri. Katru nakti robežsargu sirēnas pamodina ne jau tikai šoferus, bet arī abus mūsu mazos bērnus un arī visus pārējos. Ceļa malās un mūsu pļavās krājas atkritumu buķete," stāsta Gunārs Kromāns no Rakšinas sādžas; viņa mājas ir gluži līdzās autokravu rindai.

Kravu auto šoferi Neatkarīgajai pastāstīja, ka stāvēt rindās iznāk līdz pat piecām dienām, no kā nogurstot vairāk nekā braucot. Nav kur nomazgāties, paēst. Arī no Krievijas robežsargu darba robežpunktā esot atkarīgs, cik ātri virzās rindas. "Gaidu rindā jau ceturto dienu. Pat cigaretes nav iespējams nekur nopirkt. Vietējo autoveikalu pārvalda slikti biznesmeņi, brauc tikai līdz savām mājām," stāsta Vitauts no Lietuvas, kurš no Klaipēdas uz Maskavu ved gaļas kravu.

J. Dombrovskis stāsta, ka, pateicoties priekšvēlēšanu kampaņai, izdevies panākt autorindu izvešanu no Briģu ciemata. Pēc triju mēnešu sarakstes un daudzkārtējām vēstulēm valdībai formāli papildus piešķirtas četras ceļu policijas patruļas vienības, taču nekas neesot mainījies, jo trūkst policistu un autotransporta. Var teikt, ka visi kārtības sargu spēki jāveltī pierobežas ceļiem. Tagad rajona padomei tiekot draudēts, ka policija noņems uz robežas posteņus, ja pašvaldība neiedos 2000 latu posteņu elektrificēšanai.

Rajona padomes priekšsēdētājs stāsta, ka robežsargi un muita diennaktī spēj apstrādāt 400–500 mašīnu, bet tas esot nepietiekami, jo, nākot kravu plūsmām no ostām, visas automašīnas no Latvijas, Polijas, Lietuvas un citām valstīm Krievijas virzienā dodas cauri Terehovas un Grebņevas robežpunktiem Latgalē, jo Baltkrieviju tranzīts apiet lielo nodevu dēļ un kravnesības kontroles dēļ. Rajona padomes priekšsēdis spriedzes mazināšanai iesaka palielināt esošo robežpunktu caurplūdi, palielināt štatus, atvērt papildu robežpunktus; autobusus un vieglo transportu novirzīt uz Opoļu robežpunktu. Lai atslogotu ceļu, izveidots kas līdzīgs stāvvietu terminālim, taču tas īpaši efektīvi izmantots netiek, autovadītāji nemaksā, bet labāk stāv uz ceļa. Arī valdība nav paspējusi izstrādāt noteikumus par stāvvietām un nodevām tajās.

Bez papildu finansējuma būs sarežģīti novākt arī stihiskās izgāztuves ceļmalās un sakopt piegružotās teritorijas; par to tikai Briģu pagasta padome noslēgusi līgumu ar z/s Akmeņlauki. Automašīnu rindu dēļ lauksaimniekiem bijusi apgrūtināta arī ražas novākšana, jo kombaini pa šauro ceļa joslu pārvietoties neesot varējuši.

"Ceļa posms no Terehovas līdz Ludzai ir parasts paugurains lauku ceļš, nevis tranzīta ceļš, tātad neepiemērots tam, kas uz tā pašlaik notiek. Par satiksmes drošību te nemaz nevar runāt, jo tam neatbilst ne ceļu platums, ne infrastruktūra. Kravu plūsmas intensitāte pašlaik ir tik liela, ka būtu vajadzīgas vismaz astoņas robežšķērsošanas joslas Terehovā un vismaz sešas šādas joslas Grebņevā. Problēmas nemazināsies. Kas vilks mašīnas ārā no grāvjiem, kad ceļš kļūs slidens, nav zināms, jo reģionā vispār nav vajadzīgās tehnikas, konkrēti, nav 40–50 tonnu celtņu, kas var izcelt lielkravas furgonus. Tāda tehnika ir tikai ap Rīgu," situāciju komentē Ludzas policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Bernāns. Darba pierobežā policijai pietiek, taču tās spēkus tuvākajās dienās vājinās drošības pasākumi NATO samita laikā.

 

 

 

Izglītībā...

 

 

Skolu programmu uzlabošanai tērēs 51 miljonus latu no ERAF līdzekļiem

LETA  10/23/06    Tuvāko septiņu gadu laikā Latvijas vispārizglītojošo skolu programmu un infrastruktūras uzlabošanai, attīstībai un modernizācijai tiks tērēts 51 miljons latu, kas Latvijai piešķirti no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF).

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta vietniece Inita Juhņēviča pastāstīja, ka nauda paredzēta trijām aktivitātēm - lai nodrošinātu materiālo bāzi kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei, lai atbalstītu vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju un lai uzlabotu speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūru.

Kvalitatīvas dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana paredz labiekārtot matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas kabinetus vispārizglītojošajās skolās. Nauda kabinetu labiekārtošanai tiks piešķirta pašvaldībām un tiks paredzēta katram rajonam 60% apmērā no esošo vidusskolu skaita rajonā.

"Piemēram, ja rajonā ir deviņas vidusskolas, finansējumu saņems sešas," sacīja Juhņēviča.

Viņa arī norādīja, ka, ņemot vērā tagadējo trešo klašu skolēnu skaitu, dzimstības samazināšanos un dažādus citus rādītājus, tiek prognozēts, ka 2013.gadā skolēnu skaits būs samazinājies par 40%, tāpēc arī finansējums šai aktivitātei paredzēts minētajā apjomā.

Pašvaldībām pašām būs jāizlemj, kurām vispārizglītojošajām skolām finansējumu piešķirt, taču, balstoties uz IZM izvirzītajiem kritērijiem, priekšroka tiks dota tām skolām, kurās ir lielāks skolēnu skaits, daudzveidīgākas īstenotās izglītības programmas, augstāks izglītības iestādes statuss, kā arī pēc iespējas pieejamāki transporta pakalpojumi.

Viena vispārizglītojošā skola varētu saņemt aptuveni līdz 130 000-150 000 eiro (91 360 - 105 420 latiem).

ERAF finansējums tiks piešķirts arī atbalstam vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai, kas paredz piešķirt līdzekļus vienas skolas renovācijai katrā rajonā. Ja, piemēram, pagastā ir divas skolas un no tām vienā mācās 60 skolēni, bet otrā - 200, un ja pašvaldība vienojas par mazākās skolas slēgšanu, tad otrai skolai ir izredzes saņemt finansējumu, labiekārtot un modernizēt skolu.

"Ja par šādu lēmumu vienojas divas vai vairākas pašvaldības, vēl labāk", sacīja Juhņēviča.

Galvenie kritēriji, kas tiks ņemti vērā, piešķirot finansējumu, ir plānotais skolēnu skaita palielinājums, piesaistot skolēnus no citām skolām, plānotais izdevumu samazinājums izglītības iestādes uzturēšanai, skolas dibinātāju plānotie pasākumi skolu tīkla optimizācijai, kā arī sadarbība starp pašvaldībām un esošais skolēnu skaits.

Lai iegūtu finansējumu šai aktivitātei, jāpiesaista pēc iespējas vairāk skolēnu. Finansējumu šai aktivitātei saņems viena skola katrā rajonā un sešas skolas Rīgā, kopumā - 39. Katra skola saņems līdz 500 000 eiro (351 400 latiem), stāstīja Juhņēviča.

Tāpat līdzekļi tiks piešķirti visām speciālajām izglītības iestādēm un 39 vispārizglītojošajām izglītības iestādēm, kas paredz iestāžu infrastruktūras uzlabošanu un vides pielāgošanu bērniem ar speciālām vajadzībām un kustību traucējumiem. Kopumā finansējums tiks piešķirts 63 skolām, katrai aptuveni 120 000 eiro (84 340 lati) apmērā.

20% jeb 51 miljons latu no ERAF atvēlētajiem līdzekļiem izglītībai paredzēti vispārizglītojošo skolu attīstībai un modernizācijai, 51% no kopējās summas paredzēts augstākās izglītības programmu infrastruktūras uzlabošanai, bet 29% - profesionālās izglītības infrastruktūras uzlabošanai.

 

Skolēni izvēlēs sakarīgāko Rīgas skolotāju

LETA  10/23/06    No pirmdienas līdz 17.novembrim norisināsies akcija "Rīgas sakarīgākais skolotājs", informēja Rīgas Skolēnu domes (RSD) Ārējo sakaru un sabiedrisko attiecību komitejas vadītājs Ēriks Kibermanis.

Nepilna mēneša laikā tiks noskaidrots, kurus Rīgas skolotājus skolēni uzskata par sakarīgākajiem. Šādi skolēni varēs pateikt skolotājiem paldies par ieguldīto darbu un pūlēm, atgādinot pedagogu nozīmi viņu dzīvē.

Akcija notiek otro gadu. Tajā var piedalīties jebkurš Rīgas vispārizglītojošo skolu audzēknis, balsojot RSD mājaslapā "www.rsdc.lv".

Akcijas beigās, 17.novembrī, tiks saskaitītas balsis un 50 visvairāk balsu saņēmušie skolotāji piedalīsies beigu pasākumā.

 

Septembrī atskaitīti vairāk nekā 1500 studentu

Līga Nestere,  NRA  10/21/06    Lielākajās trīs augstskolās studijas jaunajā mācību gadā pārtraukuši vairāk nekā pusotra tūkstoša studentu. Augstskolās daļa jauniešu iestājas ar sliktu vai nepietiekamu zināšanu bagāžu un netiek līdzi skolas prasībām – galveno atskaitīšanas iemeslu norāda mācību iestāžu pārstāvji. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) studenti, kuri labprātīgi, vispirms informējot augstskolu, pārtrauc izglītošanos septembrī, var saņemt atpakaļ par mācībām samaksāto naudu, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) – tikai daļēji.

Studijas jaunajā mācību gadā pārtraukuši 579 jeb aptuveni četri procenti RTU studentu. Visvairāk atskaitīti tieši pirmkursnieki, bet no augstskolas izslēgtas arī 24 personas, kas sākušas mācības jau 4. kursā. RTU Studiju daļas vadītāja Jolanta Priede informē, ka galvenie izslēgšanas iemesli ir nesekmība un atskaitīšana pēc paša vēlēšanās.

"Bieži vien iemesls, kāpēc studenti labprātīgi izstājas no augstskolas, ir tāds, ka viņi nav spējīgi izprast un apgūt to zināšanu daudzumu, ko prasa mācībspēki," norāda J. Priede. Arī RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris vairākkārt paudis – augstskolās ik gadu iestājas daļa nepietiekami izglītotu audzēkņu. Studijas pamet tie, kuriem mācības tehniskajās specialitātēs ir par sarežģītu nepietiekamo zināšanu dēļ, teic E. Beķeris, piebilstot: "Ja cilvēks skolā nav kārtīgi mācījies fiziku, viņam faktiski RTU nav ko darīt."

Students tiek no RTU atskaitīts arī par nodarbību neapmeklēšanu, kā arī tad, ja beidzies akadēmiskais atvaļinājums, bet persona nav uzrakstījusi iesniegumu par mācību turpināšanu. "Atskaita arī par studenta necienīgu rīcību [šajā mācību gadā bijis viens gadījums]. Izplatītākais pārkāpums – mācībspēka paraksta viltošana, piemēram, sesijas atļaujas lapā, ieskaišu grāmatiņā, pašam novērtējot savas zināšanas un ierakstot atzīmi dokumentā," stāsta J. Priede.

Savukārt LU pārstāve Gundega Krakopa stāsta, ka kopējais atskaitīto studentu skaits no 1. septembra universitātē ir 939. "Tie lielākoties ir studenti, kas nav izpildījuši paredzēto studiju programmu," norāda G. Krakopa, piebilstot – iepriekšējo gadu pieredze liecinot, ka pēc pirmās sesijas studijas pārtrauc vidēji 22 procenti studējošo. Savukārt uz nākamo kursu students tiekot pārcelts tikai tad, ja parāds nav lielāks par 10 kredītpunktiem [nav nokārtoti apmēram trīs mācību priekšmeti].

LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs uzsver, ka augstskolā students turpināt mācības nākamajā kursā var tad, ja ir sekmīgs un viņam nav neviena akadēmiskā parāda. "Ja students negrib, lai viņu izslēdz no universitātes, piedāvājam mācīties otru gadu tai pašā kursā," stāsta A. Mugurēvičs. LLU atsevišķas statistikas par šajā mācību gadā atskaitītajiem studentiem neesot, taču kopējā informācija no pērnā gada septembra līdz šī gada 1. oktobrim liecina, ka LLU studijas pārtraukuši 514 studenti [apmēram seši procenti no kopējā augstskolas studentu skaita]. "Zināšanu robi vidējā izglītībā – galvenais iemesls, kāpēc cilvēks pārtrauc studijas, jo nespēj tikt līdzi mācību ritmam. Protams, ir arī citi iemesli – ģimenes apstākļi, cittautiešiem – valodas barjera," akcentē mācību prorektors. Taču, ja students mācību gada sākumā nolemj izstāties no augstskolas, viņš saņemot atpakaļ tikai daļu iemaksātās naudas par studijām. "To aprēķina individuāli – ņemot vērā, cik ilgi students ir mācījies," teic A. Mugurēvičs.

 

Latvijas vēstures skolotājiem piemaksa

Latvijas Avīze,  10/25/06    24. oktobrī Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) seminārā to 40 Latvijas skolu pedagogi, kuri eksperimentāli māca Latvijas vēstures priekšmetu, uzzināja, ka par darbu projektā saņems papildu atlīdzību.

"No 20 974 latiem, ko Izglītības un zinātnes satura un eksaminācijas centrs lūdza piešķirt Latvijas vēstures priekšmeta aprobācijai vēl šogad, 15 300 lati tiks sadalīti pedagogu atalgošanai par darbu projektā," norādīja ISEC speciāliste Dace Saleniece. Pedagogiem šis atbalsts dots par to, ka viņi papildus gatavojas stundām, veido savus mācību materiālus un apkopo pieredzi.

Skolotājs mēnesī papildus saņems 73 latus (pirms nodokļu nomaksas). Skolotāji bija priecīgi par ziņu, ka saņems papildu naudu, taču piebilda, ka pieteikušies projektā nevis par atlīdzību domājot, bet tāpēc, ka patiešām grib skolēniem dot zināšanas Latvijas vēsturē. "Es domāju, ka mēs abas esam diezgan lielas Latvijas patriotes un pārstāvam tos, kuri jau sen vēlējušies mācīt Latvijas vēstures priekšmetu. Tas vienkārši ir jādara," teica Liepājas 6. vidusskolas skolotājas Sintija Pūce un Maija Svara. Mācību grāmatu vēsturē pietiekot, jo skola nopērk vispārējās vēstures grāmatas. M. Svara piebilda: "Bet Latvijas vēstures grāmatu iegādājas audzēkņi paši, jo katrai ģimenei vismaz vienai Latvijas vēstures grāmatai mājās ir jābūt." Abas pedagoģes priecājas par pašvaldības atbalstu. Vasarā uzrakstījušas projektu, un Liepājas pilsētas dome

piešķīrusi naudu divu televizoru un viena DVD un filmu iegādei.

 

Portāls skolēniem, vecākiem un skolotājiem

Inga Balode,  NRA  10/26/06    Tā ļaujot automatizēt un organizēt skolas darbu un mācību procesu, kā arī uzlabot informācijas apriti starp skolas administrāciju, skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem. Jaunā sistēma darbojoties kā skolas iekšējais portāls.

"Šis portāls nav vienkārša mājas lapa. Tā ir jauna vide, kas veicinās zinību apguvi un uzlabos informācijas apmaiņu starp skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem," uzskata Rīgas Angļu ģimnāzijas direktors Modris Klegeris.

Jaunā pārvaldes sistēma, cita starpā, ļaujot ērtāk un efektīvāk plānot telpu noslodzi, sastādīt stundu sarakstus, atbrīvot savus darbiniekus no nogurdinošu atskaišu rakstīšanas, atvieglot liecību un sekmju izrakstu sagatavošanu, operatīvi nodot informāciju dažādām t.s. lietotāju grupām: skolotājiem, skolēnu vecākiem un pašiem bērniem, kā arī centralizēti uzglabāt informāciju, vienlaikus garantējot augstu drošības līmeni.

Mācību procesa pārvaldes un atbalsta informācijas sistēma uzskolu.lv ļaujot arī uzturēt regulāru komunikāciju starp bērnu vecākiem un klases audzinātāju, kā arī priekšmetu skolotājiem. Tādējādi vecākiem esot iespējams reālā laikā sekot līdzi bērnu sekmēm, stundu apmeklējumam, kā arī laikus pamanīt un risināt ar mācībām saistītās problēmas.

Savukārt pašiem skolēniem tā esot iespēja sekot līdzi uzdotajiem mājas darbiem, savām sekmēm, kā arī sazināties ar saviem klases biedriem. It īpaši tas esot noderīgi gadījumos, ja skolēns vēlas sekot līdzi mācībām, bet slimības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt stundas. Portāls uzskolu.lv ir veidots uz dažādu Microsoft serveru tehnoloģiju bāzes, sadarbojoties Microsoft Latvia, Datorzinību centra, Digitālās ekonomikas attīstības centra un Rīgas domes speciālistiem. Microsoft akadēmisko programmu attīstības vadītāja Baltijā Līna Ābola Neatkarīgajai paskaidroja, ka sistēmas izveide ilgusi aptuveni gadu un ka tā Latvijā vispārizglītojošās skolās esot retums, lai arī citur Eiropā, piemēram, Lielbritānijā, Ungārijā vai Čehijā, šādas sistēmas tiek bieži izmantotas. Skolām, kas vēlētos izveidot līdzīgu sistēmu, esot iespējams konsultēties Microsoft.

 

Palielināsies iespējas mācīties ārzemēs

Vita Dreijere,  Diena  10/28/06    Latvijas mūžizglītības programmai ES atvēl 5 miljonus latu.

Ieviest vienotu Eiropas dzelzceļnieku valodu, lai uzlabotu drošību uz dzelzceļiem, Valodu mācību centram izdevās, tikai pateicoties Eiropas Savienības (ES) profesionālās izglītības programmas Leonardo da Vinci finansiālajam atbalstam. Programmā ir iesaistījušās arī lielākās ES dalībvalstis, kas kopā cenšas izstrādāt mācību līdzekļus profesionālās angļu valodas apguvei dzelzceļa darbiniekiem. Lai arī nākamajā piecgadē veicinātu starpvalstu sadarbību izglītības jomā un izglītības mobilitāti, apvienojot dažādas izglītības programmas, ES tiks īstenota vērienīga mūžizglītības programma, kuras kopējās izmaksas būs teju septiņi miljardi eiro jeb aptuveni pieci miljardi latu. Latvijai tiks aptuveni pieci miljoni latu, no kuriem lielāko daļu tērēs studentu apmaiņas programmām un skolotāju kvalifikācijas celšanai. Tas ir par trešdaļu lielāks finansējums nekā līdz šim.

Līdz šim Eiropas Komisija (EK) atbalstīja divas programmas — Socrates, kas bija paredzēta vispārējai, augstākajai un pieaugušo izglītībai, kā arī profesionālās izglītības programmu Leonardo da Vinci. Tagad tās tiks saliktas kopā un izveidota vienota programma. Tajā aptverti visi izglītības veidi un līmeņi un visi, kas ir iesaistīti izglītībā, stāsta līdzekļu administrētāja Akadēmisko programmu aģentūras (APA) direktors Alberts Prikulis.

EK izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta pārstāve Nadeža Mono nevarēja atbildēt uz Dienas jautājumu, kādas būs jaunās programmas prioritātes. Tās decembra sākumā formulēs EK, sadarbojoties ar visu dalībvalstu izglītības ministrijām. Lai arī svarīgākie mērķi ES būs vienoti, katra valsts varēs noteikt arī nacionālās prioritātes. Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas lietu departamenta direktore Gunta Arāja stāsta, ka "iepriekšējā periodā EK prioritātes lielos vilcienos saskanēja ar mūsu mērķiem".

Mūžizglītības programma tiks sadalīta sešās apakšprogrammās, un četras no tām administrēs un koordinēs APA, kā arī Profesionālās izglītības attīstības aģentūra (PIAA). Aptuveni 40% līdzekļu tiks atvēlēti augstākajai izglītībai. Lielākā daļa naudas paredzēta stipendijām, lai aptuveni 700 studentu katru gadu varētu doties uz ārzemēm studēt vai strādāt praksē, stāsta A.Prikulis. APA nesekošot valsts praksei un neatbalstīšot tikai prioritārās studiju programmas. "Mēs cenšamies panākt, lai visas nozares būtu pārstāvētas," norāda A.Prikulis.

Mazāks finansējums atvēlēts vispārējās un profesionālās izglītības programmām. Tās būs diezgan līdzīgas, jo abas vērstas uz sadarbības projektiem starp izglītības iestādēm. Šoreiz projektos plānots iesaistīt arī esošos un topošos pedagogus, kuri varēs doties profesionālās pilnveides kursos uz ārzemēm. Pieredze rāda, ka pieteiktie projekti ir ļoti interesanti, stāsta PIAA direktore Dita Traidās, īpaši uzsverot programmu, kurā Ērgļu arodvidusskola, sadarbojoties ar lielākajām ES valstīm, ieviesa iepriekš nezināmo arborista jeb koku kopēja izglītības programmu.

Arī pieaugušo izglītības programmas dalībnieki varēs doties izglītoties uz ārzemēm. Kā stāsta A.Prikulis, viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kā tiks atlasīti finansējuma ieguvēji šajā programmā, ir projektu savdabība.

***

Programmas

Comenius (vispārējā izglītība)

Galvenokārt projekti tiks vērsti uz skolu sadarbību starpvalstu līmenī, kā arī pedagogu izglītošanu ārzemēs. Finansējums — aptuveni miljons latu.

Leonardo da Vinci (profesionālā izglītība)

Atšķirībā no Comenius tiks atbalstīti arī inovāciju un inovāciju pārneses projekti, nodrošinot arodskolas ar tehnoloģisko aprīkojumu. Finansējums — 1,25 miljoni latu.

Erasmus (augstākā izglītība)

Lielākā daļa no finansējuma divu miljonu latu apmērā paredzēta, lai aptuveni 700 dažādu programmu studentu ik gadu varētu doties mācīties ārzemju skolās.

Gruntvig (pieaugušo izglītība)

Atvēlēts apmēram 750 tūkstošu latu finansējums, ko plānots iztērēt izglītības dalībnieku braucienos uz ārzemēm, kā arī starpvalstu partnerības projektos.

 

 

 

Bērnu lietās...

 

 

Kāpēc uz Ameriku?

Zenta Briede, Latvijas Avīze   10/24/06    Latvijā ir 1297 juridiski brīvi bērni, kurus varētu adoptēt. Lielākoties adoptētāji mūsu valstī vēlas mazus bērnus, un pēc mazuļiem līdz četru gadu vecumam jau veidojas rinda un ir jāgaida pat līdz pieciem mēnešiem. Taču kā ir ar vecākiem bērniem? Izrādās, ka par dažu pat var izvērsties strīds.

Vai patiešām bērnu var atdot uz ārzemēm arī tad, ja viņam ir iespēja dzīvot ģimenē Latvijā? Ar tādu jautājumu savu stāstu, ieradusies redakcijā, sāka rīdziniece Ļubova Šēniņa. Pirms gada, 2005. gada oktobrī, viņa iepazinusies ar Veru (meitenes vārds mainīts), kurai tagad ir astoņi gadi. "Strādāju Rīgā par apavu pārdevēju, taču regulāri apmeklēju Valgundes pareizticīgo klosteri. Tur mani ar meiteni iepazīstināja viņas krusttēvs. Viņam bija jādodas uz klosteri Krievijā un ar garīdznieka svētību bērnu viņš uzticēja man," stāsta Šēniņa. "No tā laika gandrīz visas savas brīvdienas pavadīju kopā ar Veru. Iemīlēju viņu, un bērns pierada pie manis. Kad Veras mātei atņēma mātes tiesības un Vera kļuva juridiski brīva, bērnunama vadītāja man pateica, ka tagad Vera ir adoptējama. Kopš pagājušā gada decembra vairākkārt teicu bērnunama vadītājai, ka vēlos adoptēt Veru. Lūdzu neatdot meiteni citiem vecākiem, kamēr tikšu pie dzīvokļa. Tad dēls man nopirka dzīvokli un šā gada 14. septembrī to ierakstīju zemesgrāmatā. Es patiešām īpaši neuztraucos, jo zināju, ka uz ārzemēm bērnu var adoptēt tikai tad, ja viņš nav pieprasīts Latvijā.

Taču šā gada jūnija beigās Veras audzinātāja man pēkšņi pavēstīja, ka pieņemts lēmums Veru adoptēt uz Ameriku. 3. jūlijā kopā ar Veru ierados Jelgavas bāriņtiesā. Tās priekšsēdētājai Turčinskas kundzei izstāstīju situāciju, teicu, ka drīz man būs kur dzīvot, vēlreiz lūdzu neatdot Veru citā ģimenē."

Tomēr notikumi risinājušies citādi, un, kad Ļ. Šēniņa 11. septembrī ieradusies Jelgavas bāriņtiesā, tās priekšsēdētāja paskaidrojusi, ka viss jau ir par vēlu, ka bērns piešķirts citiem cilvēkiem. "Viņa man paskaidroja, ka Latvijas bērnunamos ir 3000 bērnu un es varu iemīlēt citu meiteni vai zēnu. Biju patiesi satriekta. Ja jau ir tik daudz brīvu bērnu, kāpēc gan tieši manējais tik īsā laikā jāatdod uz ārzemēm? Kāpēc amerikāņi nevar izvēlēties citu zēnu vai meiteni? 13. septembrī biju pieņemšanā pie bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika, lūdzu viņu iejaukties šajā lietā, jo pēc Latvijas likumiem priekšroka ir vietējiem adoptētājiem. Viņš man pārmeta, ka laikus neesmu pieteikusies uz adopciju, teica, ka bērnam izveidojušās labas attiecības ar amerikāņu ģimeni, ka tā ir pilna ģimene un meitene pati izteikusi vēlmi kopā ar viņiem doties projām. Argumentu, ka tas noticis ar Veras piekrišanu, es gan neuzskatu par nopietnu, jo domāju, ka bērnam sagrozīta galva ar stāstiem par skaisto dzīvi Amerikā. Bērnunamā vasarā ciemojās kādas reliģiskas organizācijas pārstāvji no Amerikas, viņi bērniem daudz stāstīja par lielisko dzīvi aiz okeāna.

Mūsu saruna acīmredzot nekā neietekmēja ministra lēmumu, un 19. septembrī viņš izsniedza savu piekrišanu Veras adopcijai uz Ameriku. Tagad es par to nemaz nebrīnos! Presē uzgāju ziņas, ka Jelgavas bērnunamā šovasar ciemojās 20 amerikāņu no biedrības "Bakners", kas dibināta ASV un nodarbojas arī ar adopciju. Baštika kungs ir ticies ar "Baknera" prezidentu un solījis sadarboties!

Kaut arī Jelgavas tiesa bija informēta par manu vēlmi meiteni adoptēt, tā 9. oktobrī apstiprināja Veras adopciju uz ārzemēm, un pēc 20 dienām lēmums stāsies spēkā."

Tāda ir Ļubovas Šēniņas versija. Ko saka iestādes?

Meitenes adopcijas lieta patiešām risinājusies raiti. 2006. gada 16. maijā Bērnu un ģimenes lietu ministrija iekļāva meiteni adoptējamo bērnu reģistrā. Ministrijas rīcībā neesot bijis informācijas par vietējo ģimeni, kura gribētu adoptēt par trim gadiem vecāku bērnu. Jelgavas bāriņtiesas ziņojumā ministrijai konstatēts, ka meitenei nav radinieku (izņemot māti) un aprūpes centrā viņu apciemojušas divas tantes, viena no tām – Šēniņas kundze. Abām esot vairākkārt piedāvāts kļūt par meitenes aizbildni, bet viņas neesot nokārtojušas dokumentus. 14. jūlijā ministrija ziņas par meiteni sniegusi ārvalstu adoptētāju ģimenei, kas uzreiz piekritusi ierasties Latvijā un personīgi iepazīties ar adoptējamo meiteni. 31. jūlijā ministrija adoptētājiem izsniegusi norīkojumu, kas atļauj braukt un personīgi tikties ar bērnu.

Jau 1. septembrī Jelgavas bāriņtiesa atzina, ka Vera "ārvalstu adoptētāju ģimenē ir atraisījusies, saņēmusi pietiekamu uzraudzību, tikusi aprūpēta, mīlēta un kontakts starp adoptētājiem un bērnu veidojies uz abpusēju simpātiju pamata". Meitene amerikāņus jau saukusi par tēti un mammu un izteikusi vēlmi arī turpmāk dzīvot šajā ģimenē. Arī psihologa atzinums ir pozitīvs – adopcija uz ārzemēm ir meitenes interesēs. 9. oktobrī Jelgavas rajona tiesa apstiprināja adopciju.

Adoptētāji dokumentus kārto pusgadu "Valstī ir noteikta adopcijas kārtība. Šēniņas kundze gada laikā nav nokārtojusi nedz sava mājokļa jautājumu, nedz arī izteikusi vēlmi kļūt par meitenes aizbildni vai uzticības personu. Tikai tad, kad sākās ārzemju adopcijas process, viņa pēkšņi attapās," saka Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Ārpusģimenes aprūpes departamenta adopcijas nodaļas vadītāja Laura Kornete.

"Kad ģimene vai persona nolēmusi adoptēt bērnu, tai vispirms jāiegūst adoptētāju statuss. Lai to iegūtu, savas dzīvesvietas bāriņtiesā jāiesniedz vajadzīgie dokumenti. Jāsaņem bāriņtiesas atzinums par to, ka ģimene vai persona var kļūt par adoptētājiem. Pēc dokumentu pārbaudes bāriņtiesa veic ģimenes izpēti un šis process ilgst aptuveni pusgadu. Pēc tam kad iegūts adoptētāju statuss, šie cilvēki Bērnu un ģimenes lietu ministrijā iesniedz ziņas par sevi, kā arī norāda, kāda dzimuma un vecuma bērnu vēlas, ar kādas krāsas acīm un matiem, vai ir ar mieru adoptēt māsas un brāļus utt. Pēc tam rindas kārtībā adoptētājiem piedāvājam bērnu no adoptējamo bērnu reģistra. Pašlaik adoptējamo bērnu reģistrā ir 1297 juridiski brīvi bērni, no tiem 49 – vecumā līdz 4 gadiem; 201 – vecumā no 4 līdz 10 gadiem, 916 bērni – vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Lielākoties adoptētāji vēlas mazus bērnus, taču iepriecina tas, ka tagad Latvijā ir pieprasīti bērni jau līdz četru gadu vecumam. Pēc šāda vecuma bērniem Latvijā tagad jau veidojas rinda un ir jāgaida pat līdz pieciem mēnešiem," uzsver Laura Kornete.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks piebilst, ka tagad arī mūsu cilvēki sāk saprast, ka bērns ir patiesa vērtība, un vairs nav tālu laiks, kad arī Latvijas ģimenēm nāksies adoptējamos bērnus meklēt citās zemēs tieši tāpat, kā tagad to dara amerikāņi, franči, vācieši un itālieši.

Pēc A. Baštika teiktā, ārzemnieki kārto dokumentus savā valstī un, kad tur ieguvuši adoptētāju statusu, sūta ziņas uz Latviju, kur viņus uzņem ārzemju adoptētāju gaidīšanas rindā. Tajā pašlaik ir 479 ģimenes. "Amerikas Savienotajās Valstīs nav vienas ministrijas vai iestādes, kas atbild par adopciju, tur ar to nodarbojas daudzas privātas adopcijas aģentūras. Ārvalstu adopcija balstās uz diviem starptautiskajiem dokumentiem: Hāgas konvenciju par starptautisko adopciju un ANO konvenciju par bērna tiesībām. Šajos dokumentos uzsvērts, ka priekšroka vienmēr jādod vietējiem adoptētājiem. ASV nav šīm konvencijām pievienojusies, taču mēs sadarbojamies tikai ar tām ASV adopcijas aģentūrām, kuras ir licencētas un ievēro Latvijas tiesību aktos noteikto adopcijas kārtību," skaidro ministrs. "Tas nozīmē, ka pēc adopcijas reizi gadā divus gadus pēc kārtas ģimenei jāsūta uz Bērnu un ģimenes ministriju ziņojums par bērna attīstību, turklāt nevis vecāku rakstītas vēstules ar fotogrāfijām, bet sertificēta sociālā darbinieka oficiāli atzīts ziņojums."

Baštiks skaidro, ka ārzemniekiem tagad tikpat kā neesot izredžu Latvijā adoptēt mazus veselus bērnus, jo bērni līdz četru gadu vecumam nonāk vietējās ģimenēs.

"Galvenais, lai adopcija būtu bērna interesēs," teic ministrs. "Sarunā ar Šēniņas kundzi man radās iespaids, ka viņa nerīkojas nesavtīgi; viņas vēlmei adoptēt bērnu cauri spīd nodoms gatavot meiteni klostera dzīvei, nerodas iespaids, ka viņa rīkojas meitenes interesēs. Uzskatu, ka Jelgavas bāriņtiesa ļoti rūpīgi iedziļinājās situācijā un lēma tā, kā meitenei labāk," teic ministrs. "Par aizbildni meitenei Šēniņas kundze varēja kļūt arī tad, ja viņai nebija sava dzīvokļa, taču viņa ir tikai runājusi, bet neko nav darījusi, lai tas notiktu."

Kur beidzas labdarība un sākas klientu intereses?

Taču šis gadījums mudina domāt par dažādiem aspektiem saistībā ar ārzemju adopciju. Diemžēl Latvijā ģimenes maz piesakās uz lielākiem bērniem un nav gatavas pieņemt vairākus brāļus un māsas uzreiz. Tie ir pusaudži, kam no valstiska un ekonomiska viedokļa pēc dažiem gadiem jāsāk strādāt un jādod pienesums valstij. Piemēram, tūlīt tiks adoptēti pieci jauni cilvēki: māsas, kurām ir 12, 15 un 17 gadi, kā arī 10 un gandrīz 16 gadus veca meitene un zēns.

Tā kā viņiem ģimeni atrast šeit nevarot, tādu piedāvā ārzemnieki. Īpaši jau Eiropas valstis dāsni pabalsta tās ģimenes, kuras adoptējušas bērnu un tātad arī sagādājušas nodokļu maksātāju nākotnei. Latvijā valsts maksā adoptētājiem vienreizēju 1000 latu pabalstu. Var jau iebilst, sak, ja maksās vairāk, adoptēs naudas dēļ. Taču rūpes par bērnu gadu garumā nevar nosvērt ne ar vienu, ne pāris tūkstošiem latu. Tā jau drīzāk tāda zīme, ka arī valstiski novērtēts tāds visai sabiedrībai būtisks lēmums.

Skaidrs taču, ka ārzemnieki ir turīgāki par mūsu adoptētājiem, viņi tūlīt var piedāvāt labākus dzīves apstākļus, viņi var samaksāt lielu naudu aģentūrām, juristiem, pilnvarotiem savu interešu pārstāvjiem šeit, Latvijā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs mierina: "Adoptēšanas kārtība Latvijā ir pietiekami stingra. Neviens ārzemnieks pats patvaļīgi nestaigā pa bērnunamiem ar nolūku izvēlēties konkrētu bērnu. Potenciālie adoptētāji dodas uz bērnunamu tikai tad, kad saņēmuši ministrijas norīkojumu tikties nevis ar viņu izraudzīto, bet ar to konkrēto bērnu, kuru mēs viņiem piedāvājam. Nekāda bērnu atlase uz vietas bērnunamos nenotiek."

Un tomēr dzīvē ārzemnieki mēdz izraudzīties konkrētus bērnus. Kā vairākkārt stāstījuši bērnunamu darbinieki, aprūpes iestādēs pat ilgāku laiku uzturas draudžu un labdarības organizāciju pārstāvji. Ārzemju biedrības, fondi un adopcijas aģentūras mēdz sniegt gan adopcijas pakalpojumus saviem klientiem, gan arī līdztekus vērienīgi nodarbojas ar labdarību daudzās nabadzīgās valstīs un sūta savus misionārus uz visām pasaules malām, arī uz Latviju.

Bērnu aizstāvības biedrības un draudzes var atļauties uzaicināt bērnus ciemos uz ASV, rīkot bērniem nometnes. Un tai medaļai ir divas puses. Ne velti Bērnu un ģimenes lietu ministrija bērnunamu vadītājiem iesaka uz tādām nometnēm un ciemiem ārzemēs nesūtīt juridiski brīvus bērnus, kas ir jaunāki par desmit gadiem. Patiešām, kurš gan var pateikt, kur beidzas labdarība un kur sākas aģentūru mērķtiecīgs darbs savu klientu interesēs? Ja bērns ārzemniekiem iepatīkas, viņi savā valstī kārto dokumentus, kļūst par adoptētājiem un piesakās uz šo bērnu Latvijā. Un tad ir būtiski, vai šeit, Latvijā, bērns ir vai nav pieprasīts. Bāriņtiesa izzina pieprasījumu. Kā izzina? Cik neatlaidīgi meklē vietējos adoptētājus un ar kādu iejūtību un izpratni iedrošina, pārliecina pieņemt bērnu vietējās ģimenēs, vai palīdz viņiem kārtot dokumentus? Un kā būt, ja vietējiem adoptētājiem ir vēlme palīdzēt, bet nav tā atsevišķā dzīvokļa ar plašām istabām un alga pieticīga?

***

Uz ārzemēm adoptēti bērni

2003. g.; 2004. g.; 2005. g.; Līdz 2006. g. 1. okt.

Francija 59; 65; 65; 69

ASV 13; 27; 20; 14

Itālija 18; 18; 32

Kanāda 2; 3

Spānija 2

Zviedrija 2

Šveice 2

Vācija 2

Krievija 1

Sanmarīno 1; 2

Kopā 79; 120; 111; 117

 

Bērni cigarešu valgos

Signe Sproģe,  NRA  10/26/06    Nepilngadīgo smēķēšanā vaino iecietīgo sabiedrības attieksmi.

Aptaujātie skolu mācību pārziņi atzīst izglītojošo iestāžu bezspēcību cīņā ar nepilngadīgajiem smēķētājiem. Par jauniešu kaitīgo ieradumu vainu galvenokārt noveļ uz vecāku pasīvo attieksmi, kā arī uz sabiedrības iecietīgo attieksmi pret smēķējošu pusaudzi.

Rīgas 38. vidusskolas mācību pārzine Aisma Sulimanova stāsta, ka nesen veikta skolēnu anketēšana, kā rezultātā noskaidrojās, ka milzīgs skaits skolēnu smēķē. A. Sulimanova uzskata, ka principā nepilngadīgo smēķētāju skaits nav pieaudzis, tikai jaunieši to sākuši darīt atklātāk publiskajā telpā. "Jauniešiem ir izteikts vecāku, sabiedrības uzmanības trūkums, un, publiski smēķējot, jaunieši pievērš sev uzmanību," domā A. Sulimanova.

Liepājas pilsētas Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas mācību pārzine Janīna Bertašute stāsta, ka šajā iestādē arī veiktas skolēnu aptaujas par smēķēšanu. Daudzi jaunieši, kas anketās atzinuši, ka smēķē, par iemeslu galvenokārt minējuši "es gribēju būt tāds kā visi" vai "nebija ko citu darīt".

A. Sulimanova skaidro, ka skolā nopietni tiek runāts par smēķēšanas kaitīgumu audzināšanas stundās, vecāku sapulcēs. Skola tiek slēgta, un mazajos starpbrīžos jaunieši vairs nevar izskriet uzvilkt dūmu, tomēr tas neatrisina problēmu. "Tā ir sabiedrības problēma," skaidro mācību pārzine, piebilstot, ka jaunieši bieži redz sliktu piemēru no saviem smēķējošajiem vecākiem. Arī J. Bertašute saskata milzīgu pretrunu starp skolas un sabiedrības viedokli. Sabiedrības iecietīgā attieksme pret smēķējošu nepilngadīgo dara lielu kaitējumu visam, ko skola mēģina izskaust. "Mēs paliekam antiņu lomā," saka J. Bertašute. No vaļā esošām skolām jaunie smēķētāji galvenokārt siro uz tuvāko māju pagalmiem, kas arī visvairāk cieš no nepilngadīgo dūmošanas. Skolā vai tās teritorijā reti kurš uzdrošinās smēķēt, skaidro J. Bertašute.

Kārtības policijas (KP) darbiniece Sarmīte Dubova stāsta, ka tiek veikti reidi uz skolu teritorijām, lai fiksētu nepilngadīgos, kas starpbrīžos izskrien uzsmēķēt. S. Dubova stāsta, ka ar jauniešiem vispirms mēģina rast dialogu, kāpēc viņi smēķē, nevis uzreiz izraksta administratīvo protokolu. Vairums jauniešu ir gatavi dialogam ar KP, bet policija sniedz informāciju par dažkārt aplamajiem viedokļiem par cigaretēm. "Piemēram, bieži jaunieši uzskata, ka smēķēšana nomierina, lai gan tā tieši veicina sirdsdarbības paātrināšanos," saka S. Dubova

Ir gan bijuši amizanti gadījumi, kad, pieejot pie nepilngadīgas meitenes, kurai pie kājas nomests vēl nenodzēsts izsmēķis un kuras elpa pa gabalu vien dveš pēc cigarešu dūmiem, viņa kategoriski noliedz, ka smēķējusi. A. Sulimanova stāsta, ka šajā gadā policisti 38. vidusskolas skolēniem sarakstījuši sešus administratīvos protokolus par smēķēšanu, un sods par pārkāpumu jāsedz nepilngadīgā vecākiem.

Lielu atdevi jauniešu smēķēšanā dod arī mazie veikali, kas atrodas skolu tuvumā. Nelielā apgrozījuma dēļ veikalu vadībai bieži vien nav iebildumu gūt peļņu, pārdodot nepilngadīgajiem cigaretes vai alkoholiskos dzērienus.

Narkoloģijas valsts aģentūras (NVA) darbiniece Inga Lancmane stāsta, ka vecāki ļoti reti savas atvases ved pie ārsta, lai palīdzētu jaunietim psiholoģiski atbrīvoties no smēķēšanas ieradumiem. "Sabiedrībā valda milzu stereotips, ka labāk jau lai mans bērns uzpīpē, nevis lieto alkoholu. Vecāku pasivitāte ir milzīga," stāsta I. Lancmane.

NVA informē, ka smēķēšana paaugstina risku saslimt ar mutes dobuma, rīkles, balsenes, barības vada, dzemdes kakla, urīnpūšļa un nieru ļaundabīgajiem audzējiem. Smēķētājiem ir 22 reizes lielāka iespēja saslimt ar plaušu vēzi nekā nesmēķētājiem.

 

Tas nekas, ka tikai 14

Māra Zīle, Guntis Bojārs, Nils Konstantinovs,  NRA  10/28/06    Eksperimenta laikā, kas ilga aptuveni mēnesi, fiktīvā Marija saņēma neskaitāmus seksuālus piedāvājumus, aicinājumu fotografēties puskailai un pat piedāvājumu precēties un doties uz Turciju. Pēc pašreizējā Krimināllikuma šādu piedāvājumu izteicējus sodīt nevarot

Viņš sēž pelēcīgā vecā mersedesā pie Zelta boulinga un pacietīgi gaida Mariju, savu mīļo Mežonīti. Vēl pirms dažām dienām viņš alkstoši rakstīja, ka skūpstīs viņas sārtās lūpas, seksīgo vēderiņu un vēl zemāk… Viņam ir 54, savukārt Marijai ir nieka 14, bet tas neesot šķērslis. Tiesa, šī Marija neatnāks, jo tādas nemaz nav. Bet nenāks arī policija, jo, kamēr viņš savus vārdus nav īstenojis dzīvē, viņam nekas nedraudot. Arī ja Marija būtu īsta. Pēc pusstundas gaidīšanas viņš dodas prom — vīlies. Tādu kā viņš — pēc nepilngadīgām meitenēm alkstošu vīriešu — vecāku un jaunāku — ir kaudzēm, turklāt viņu draugu pulkā jau ir daudzas nepilngadīgas meitenes, un tās, visticamāk, gan ir īstas.

Dienas ar īpašu datorprogrammu izveidotā Marija ir glītiņa tumšmate ar brūnām acīm. Profilā ievietots viņas portrets, savukārt profila albumā viņa, ģērbta dzeltenā krekliņā un raibos šortos, redzama vasaras dienā sauļošanās krēslā. Otrā albuma bildē ir viņas mincis — pavisam parasts, melns ar baltu. Anketā nav nekā provokatīva — Marija sevi nodēvējusi par Mežonīti, bet pie interesēm vien norādīts: "Tusiņi, džeki, arī modelēšana." Lai mazinātu fikcijas aizdomas, viņas draugu lokā tika uzaicinātas reālas personas, pārsvarā vienaudži, jaunieši. Dienas izvēlētā Marijas sarakstes stratēģija bija tāda: pati viņa svešiniekiem pirmā neraksta, savukārt uz citu vēstulēm atbild pieklājīgi un meitenīgi. Kad sarakste kļūst ilgāka, mazliet ieinteresējas, bet nekādā gadījumā — uz neko neprovocē.

Pirmajās Marijas interneta dzīves stundās uzrodas 22 gadus vecs students Valērijs, uzrunājot: "Ko labu darāties????" Marija atbild: "Čatojam!!!" Abi sarakstās par to, ko dara — viņš rakstot studiju darbu, Marija savukārt — mājas darbus skolai, abi apspriež mūziku, kā atpūšas. Nākamajā dienā sarunas jau kļūst personiskākas. Puisis piemin "sportiņu" ar "dāmām", liekot manīt, ka reizēm pat ar vairākām vienlaikus. Marija pārjautā, kas domāts ar "sportiņu", bet par to Valērijs īsti nevēlas sarakstīties, sakot, ka labprātāk runātos satiekoties — "zem četrām".

Pēc dažām dienām Marijai atraksta Guntis. Bez bildes, bez norādīta vecuma. Vēstule ir tieša: "Čau, no kurienes esi? Vai esi brīva? Un ko domā par seksiņu? Vai interesētu arī nopelnīt?" Marija jautā, vai tas domāts nopietni, ko Guntis apstiprina. Lūgts pastāstīt ko vairāk par sevi, viņš atbild: "Neesmu nesmuks." Vēlāk viņš atklāj, ka viņam ir 19, un piedāvā satikties tajā pašā dienā. "Vai tu varētu man ats…..?*"

Viņš pat ir gatavs atbraukt Marijai pretim uz skolu. Uz jautājumu, vai viņu netraucēs tas, ka viņai ir tikai 14 gadu un nav nekādas pieredzes, viņš attrauc, ka "nav jau svarīga tā pieredze... galvenais ka esi simpātiska!!!!!" Guntis piedāvā arī seksu mašīnā un atsūta fotogrāfiju — tajā redzams spēcīgas miesasbūves jaunietis, kas sēž autobusā, seja ir ēnā. Viņš ir nepacietīgs par meitenes kavēšanos ar atbildi un niknojas. Marija atsaka. Dažas dienas vēlāk viņš atkal ir klāt. "Tak nevajag neko daudz taisīties, šodien tik pasēdēsim mazliet mašīnā, pabūsim divatā, ok?" Viņš vēlas, lai Marija uz tikšanos uzvilktu svārciņus un stringbiksītes. Marija piekrīt tikties, bet uz tikšanos, protams, neierodas. Kā novēroja Diena, mašīnā gaidošais puisis ir tas pats, kas bija fotogrāfijā.

Marijai raksta arī kāds Igors, kurš esot vecumā no 20 līdz 25 gadiem, no Dobeles. Lai arī sākumā sarakste ir reta un korekta, jau divas dienas vēlāk viņš Mariju sāk tirdīt par attiecībām, jautājot, vai viņai ir bijis kas nopietnāks, bilstot, ka pats ar seksu sācis nodarboties 13 gadu vecumā. Pēc tam viņu interesē masturbācija. "Vai tev patīk glāstīt savu p…..**?" Viņš arī atklāj, ko darītu, ja novilktu viņai bikses. Kad Marija neko konkrēti neatbild, seko vēl detalizētākas puiša fantāzijas.

"Vai tev ir kailfoto?," tā savukārt piesakās kāds Pauls bez fotogrāfijas. Esot vecāks par 18. Kad Marija uzraksta, ka kailfoto viņai nav, viņš lūdz sūtīt to, kas ir. Vēlāk viņš atsūta bildi, kur kāds ap 20 gadu vecs puisis līdz nabai iekāpis ezerā.

Starp rakstītājiem ir arī tādi, kas aprobežojas ar kādu neķītru repliku vai cinisku jautājumu. "Vai tu esi c….?***" tā vaicā kāds 24 gadus vecs Māris. Jautāts, vai viņš vienmēr tā iepazīstas, puisis atbild: "Man vienkārši patīk nevainīgas meitenes, tā doma vien, ka tu esi nevainīga, mani uzbudina!"

Atsevišķa kategorija, ar ko saskārās Marija, ir vīrieši no Turcijas, kas raksta angliski. Tiesa, liela daļa no viņiem ilgā sarakstē neiesaistās, dodot priekšroku skype, kur iespējams videočats. Marijai tādas iespējas nav.

Ar jautājumu "vai tu esi modele?" Marijas dzīvē tomēr ienāk Turcijā dzīvojošs Cemal Samedoqullari, kura īstais vārds, kā izrādās vēlāk, esot Denīzs. 24 gadus vecs. Viņš uzreiz arī atklāj savus nodomus — Latvijā viņš meklējot nevainīgu meiteni, kuru pēc dažiem gadiem varētu apprecēt. Par Marijas 14 viņš saka: "Man vecums nav svarīgs (..) Esmu ļoti karsts puisis, un sekss ir svarīgs, bet es meklēju patiesu mīlestību!" Viņš iedod interneta adresi, kur viņš redzams vairākās fotogrāfijās. Mačo tipa vīrietis ar pusgariem viļņainiem matiem, bildēts gan pludmalē kopā ar cīņas suni, divās bildēs viņš izgāzies uz motocikla. Ir vēl māja un peldbaseins, kas esot viņa.

Denīzs piedāvā Marijai doties uz Turciju Ziemassvētku brīvdienās, solot visu apmaksāt un vēl uzdāvināt kredītkarti, pilnu ar naudu. Viņš Mariju vizināšot ar motociklu un vedīšot ar motorlaivu uz skaistākajām pludmalēm, abi vakariņošot dārgos restorānos un izklaidēšoties "lielākajā klubā Eiropā Areena". Meitenei esot jābrauc pie viņa vienai.

Kad Marija viņam atklāj savu mobilā telefona numuru, viņš sāk bombardēt ar īsziņām. Sākumā apjautājas, vai viņa prot gatavot, bet vēlāk īsziņas iegūst citu raksturu: "Piedod, bet es nespēju tev melot. Esmu kails un sapņoju par tevi. Es gribu tevī iegrūst savu ….**** ļoti lēnām, bet ļoti dziļi. (..) Kā tu sapņo par savu pirmo seksu? Kāda apakšveļa tev šobrīd mugurā?" Dažās īsziņās turks savukārt dzejo par Marijas "mazā putniņa" acīm, citās viņš detalizēti izklāsta seksa pozas. Pēdējā vēstulē viņš Marijai lūdz atsūtīt mājas adresi, uz kuru sūtīšot naudu braucienam.

Kādā dienā Marijai atraksta satraukta 16 gadu veca meitene, jautājot, vai Marija arī sarakstoties ar Cemalu. Arī viņu turks aicinājis ciemos Ziemassvētkos, bet izrādījies "liekulis". "Man viņš uz skype atsūtīja savu... Viņš tak ir slims!" Jautāta, kas ir tas "savs", meitene atsūta portāla "ikoniņu" — čurājošu puisīti.

12.oktobrī uzrodas kaut kāda Kristīna. Arī 14 gadu veca, ar melnbaltu smaidošas pusaudzes fotogrāfiju. Kad Marija kļūst par viņas "draudzeni", var apskatīt arī viņas fotoalbumu, kura saturs jau ir ar erotisku pieskaņu. Gandrīz vai katrā bildē zem simboliskiem svārciņiem uzkrītoši vīd baltas apakšbikses, kājās viņai garas mežģīņu zeķes. Noteikt, vai tā ir tā pati meitene, kas redzama profila bildē, ir grūti. Savā profilā viņa raksta, ka ierosina draugus pievienoties diskusiju grupai, kur rādīt bildes, par kurām nekautrējies, bet citi kautrējas. Pie slēgtās grupas satura Dienai piekļūt neizdodas, jo to neļauj šīs grupas administrators, kas ir šī pati it kā 14 gadu vecā meitene.

Drīz vien Kristīna iejautājas, vai Marijai patīk fotografēties — viņa pati esot bildēta gan puskaila, gan kaila. Viņa arī ir neierasti atsaucīga pret pieaugušiem vīriešiem, aicinot Mariju no viņiem nebīties, un vienā brīdī piedāvā, ka varētu sarunāt kādu fotogrāfu, kurš bildētu Mariju. Viņa iedrošina: "Man patika redzēt, kā mani vēro pieaudzis vīrietis... 30 gadīgs... par kailfoto es pati izdomāju, un viņš tur neko vairs nevarēja padarīt, jo novilku peldkostīmu vienā brīdī." Tiesa, kad Marija atstāja savu e–pasta adresi, kur uzrasties fotogrāfam, nekādas ziņas vairs saņemtas netika.

Vēl viena kategorija ir vīrieši, kuriem Marija pēc gadiem varētu būt pat meita. Marijai tādi bija divi, lai gan, aptaujājot vienaudzes, atklājās, ka šāda vecuma "kārumnieki" esot sastopami bieži. Pēteris, kuram ir pāri 30, strādājot Anglijā par šoferi un viņam esot skumji. "Kā zaķītim klājas?" viņš taujā, tad lielā daudzumā sūta smaidiņus un daudznozīmīgu frāzi: "Samīļojiens no šoferīša." Pretēji Pētera vārdu skopumam 54 gadus vecais Arvīds (vārds mainīts) sarakstei ar Mariju velta teju katru brīvu brīdi.

"O... jā... izskaties tāda jauka... mīlīga un burvīga meitene!" ir viņa pirmie vārdi. Albumā ievietotajās fotogrāfijās viņš ir gan tērpies baltā apakškreklā un cilā hanteles, gan sniegotā ainavā kopā ar suņiem. Dažas bildes esot no mazdēla izlaiduma. Sarakstē viņš lielās ar savu sportiskumu un dzeju, kuru raksta kladēm vien. Vēlāk viņš atklāj, ka savulaik viņam bijusi 16 gadu veca draudzene, bet tad viņi pašķīrušies. Jā, oficiāli viņš skaitoties precējies, bet ar sievu kopā nedzīvojot jau trīs gadus. Kad Marija reiz sportiskuma dēļ Arvīdu nodēvē par Maugli, šis vārds viņam tā iet pie sirds, ka viss ap to saistītais kļūst par sarakstes vadmotīvu.

Viņš sāk sapņot par to, kā viņš — Mauglis — kopā ar Mežonīti dzīvo zaru būdiņā. Viņš lēkā pa zariem, kamēr Mežonīte mežā aplaupa bagātniekus. Un zaru būdiņā abi ļaujas kaislīgai mīlestībai. Ar laiku sapņi kļūst vaļīgāki un detalizētāki — viņš sapņo par krūšu galiņiem, seksīgām biksītēm un burvīgo trīsstūraino vāverīti. "Jo vecāks palieku, jo jaunākas meitenes man patīk. (..) Man patīk jaunavīgas sejiņas, tvirtas krūtis un, protams, viss pārējais," viņš neslēpj. Kādu dienu viņš atzīstas, ka reiz sācis romānu ar kādu 13 gadu vecu meiteni. Abi trīs mēnešus sarunājušies pa telefonu, viņa viņā saskatījusi savu pirmo vīrieti, bet "kad izģērbāmies, viņa sakautrējās, gandrīz sāka raudāt, es aizvedu viņu mājās un teicu... Nevajag ar vīrieti braukt uz mežu, ja neesi tam gatava."

Nekas viņam nesanāk arī ar Mariju. Tikšanās pie Zelta boulinga, kas aprakstīta raksta sākumā, viņa cerības neattaisnoja.u

* žargonā nosaukta seksuālā

darbība — minets

** žargonā — sievietes dzimumorgāns

*** žargonā — sievietes nevainība

**** žargonā — vīrieša dzimumorgāns

Sarakstes fragmentus var lasīt www.diena.lv

***

Ko saka draugiem.lv

"Tehniski kontrolēt vēstuļu saturu mēs nevaram. Nevaram arī uzlikt vecuma ierobežojumus — aizliegt vecākam cilvēkam rakstīt jaunākam cilvēkam. Iespējas to realizēt ir, taču ir iespējas to apiet — piemēram, cilvēks var norādīt sev jaunāku vecumu," teic Lauris Liberts, portāla draugiem.lv veidotājs. Ja kādam tiek rakstītas aizvainojošas vēstules, cilvēks var par to paziņot portāla administrācijai, aizrakstot sadaļā "Tautas policija". L.Liberts arī izteicās, ka portāls varētu veikt akcijas veidā izglītojošu darbu, kā uzvesties publiskā telpā portālā.

***

Psihologu ieteikumi, kā rīkoties vecākiem

- Pirms bērns sāk "draugošanos" internetā, vajadzētu viņam izstāstīt par drošību — cik daudz informācijas drīkst sniegt. Piemēram, ka nevajag teikt adresi, ārdurvju kodu. Ja iespējams, labāk nelikt bērna īsto vārdu un uzvārdu, bet niku (iesauku). Vajadzētu bērniem arī skaidrot, ka nekad nevar zināt, kas ir "vada" otrā galā. Bērniem nepatīk instrukcijas. Taču virtuālo saraksti vecāki bērniem var pasniegt kā spēli — ja vēlies spēlēt, ievēro noteikumus.

- Pilnībā kontrolēt bērna virtuālo saraksti ir nepareizi — tas būtu tas pats, kas lasīt cita dienasgrāmatu. Vecākiem jāizrāda bērnam drīzāk interese, nevis kontrole — jāinteresējas, kādas tur ir bildes, kādu mūziku var atsūtīt draugi.

- Ar bērnu būtu jārunā par to, ka virtuālajā vidē nevajadzētu sākt draudzību ar nepazīstamiem cilvēkiem, kas vecāki par 18 gadiem: kāpēc gan pieaugušajam vajadzētu sarakstīties ar bērnu, jo bērns taču dzīvē nedraudzējas ar svešiem pieaugušajiem.

- Vecākiem vajadzētu pašiem arī uzaicināt bērnu interneta draugu lokā vai arī palūgt, lai bērns viņu uzaicina. Tad vecāki var apskatīt, kas ir tie cilvēki, ar ko bērns draudzējas.

- Ja bērnam raksta vēstules ar seksuālu saturu, viņam tās vajadzētu ignorēt, vienkārši neatbildot.

- Vecāki var ierobežot datora lietošanas laiku. Jo vairāk bērns sēž pie datora, jo vairāk attālinās no reālās pasaules un attiecībām.

- Skolās būtu jāpievērš vairāk uzmanības interneta vides bīstamībai — jāstāsta par piesardzības pasākumiem. Valdības līmenī varētu veidot atraktīvu kampaņu.

- Vecākiem mājās datoru vajadzētu novietot publiskā telpā, piemēram, viesistabā. Tam noteikti nevajadzētu atrasties bērnu istabā. Ja dators ir vecāku tuvumā, vecākiem vieglāk netieši uzraudzīt bērna interneta vidi.

 

 

 

Kultūrā…

 

 

 

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  10/21/06

- Pulcējas Latvijas koru diriģenti. Šodien Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiek Latvijas koru diriģentu sanāksme. Tajā tiks izvērtēts šogad paveiktais un apspriesti nākamā gada plāni. Sanāksmē piedalīsies vairāk nekā 300 koru vadītāji, bet pēc sapulces notiks divi pirmatskaņojumi – skanēs 2008. gada Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertam paredzētie Selgas Mences un Zigmara Liepiņa dziesmu cikli.

- Piemineklis Andrejam Eglītim. Šodien dzejnieka Andreja Eglīša 94. dzimšanas dienā Ļaudonas kapos tiek atklāts tēlnieka Induļa Rankas veidotais kapakmens un skulptūra Varoņjauneklis.

- Estrādes un džeza mūzikas festivāls. Šodien Valkā, Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolā (Semināra ielā 25), norisināsies jau sestais Estrādes un džeza mūzikas festivāls, kurā sev un citiem par prieku muzicēs jaunie talanti no Latvijas un Igaunijas. Šie vieglās mūzikas festivāli notiek katru otro gadu, un tā ir iespēja mūzikas skolu audzēkņiem muzicēt ārpus programmām iestudētos skaņdarbus – deju, estrādes un džeza mūziku.

- Alboms pārspēj pat burlakgabalus. The New York Times grāmatu topā šonedēļ par līderi izvirzījies Miča Alboma jaunākais ražojums – romāns For One More Day, par kādu raižu māktu vīru, kam dota pēdējā iespēja sakārtot savas attiecības ar jau mirušo māti. Latviski Miča Alboma darbus izdod apgāds Arka – mūsu lasītājiem pieejami romāni Pieci cilvēki, kurus tu satiec debesīs un Otrdienas ar Moriju. Ziemeļkarolīnas plašumi un indiāņu tiesības piedāvā Čārlza Freizera Thirteen Moons, kas šonedēļ ir topa otrajā vietā, savukārt tikai trešais palicis Džanetes Evanovičas detektīvromāns Motor Mouth, kuras varonei Bārnijai nākas izmeklēt nesmukas lietas – viņas bojfrendam NASCAR sacīkšu braucējam šķiet, ka notikusi blēdība, drīz vien uzpeld arī līķis.

- Krievu smiekli – redzami visā pasaulē. Rīgas Krievu teātris svētdien, 22. oktobrī, piedalīsies III Teātra interneta festivālā Teātra tīmeklis. Tas nozīmē, ka skatītāji visā pasaulē, kam vien ir pieeja tīmeklim, varēs skatīties šīs sezonas iestudējuma Krievu smiekli tiešo translāciju. Teātra tīmeklis sācies 15. oktobrī un turpināsies līdz 24. oktobrim, un tajā piedalās Maskavas, Samaras, Irkutskas, Jekaterinburgas, Rīgas un Sanktpēterburgas krievu teātri. Papildu informācija un translēšanas programma atrodama projekta mājaslapās: www.cultu.ru un www.kultu.ru. Jāpiebilst, ka Rīgas Krievu teātris ir tas pats teātris, ko līdz šim zinājām kā Rīgas Krievu drāmas teātri. Nosaukuma maiņa tiek skaidrota ar faktu, ka šajā teātrī tapuši un top žanriski daudzveidīgi iestudējumi, tādēļ jaunais nosaukums precīzāk raksturo repertuāra radošo brīvību. Līdz ar vēsturiskā nosaukuma atgūšanu Rīgas Krievu teātris ieguvis tiesības saukties aktiera un režisora Mihaila Čehova vārdā, tā apliecinot cieņu izcilajam cilvēkam, kurš šajā teātrī strādājis.

- Baltijas nama skatītāju balva – Garajai dzīvei. Pagājušajā nedēļā Sanktpēterburgā noslēdzies starptautiskais teātra festivāls Baltijas nams. Tajā laurus plūkusi Jaunā Rīgas teātra izrāde Garā dzīve, iegūstot skatītāju balvu. Žurnālistu balva tikusi Eimunta Nekrošus izrādei Fausts. Skice, bet jaunieviesto – Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas profesora Ļeva Gitelmana – speciālbalvu ieguvusi Rima Tumina Trīs māsas. Festivāla direkcijas balva piešķirta Polijas Nacionālajam teātrim par Vitolda Gombroviča lugas Kosmoss iestudējumu Ježija Jarocka režijā.

- Latvija piedalīsies Pasaules mūzikas gadatirgū. Latvijas Mūzikas informācijas centrs šogad organizē mūsu valsts līdzdalību starptautiskajā Pasaules mūzikas gadatirgū (WOMEX), kas šoruden notiks Seviljā no 25. līdz 29. oktobrim. WOMEX ir pasaulē lielākais t. s. pasaules mūzikas notikums, kas katru gadu notiek citā Eiropas pilsētā un sevī apvieno neskaitāmus koncertus, seminārus, tikšanās, meistardarbnīcas. Vienlaikus tas ir arī mūsdienu tautas mūzikas gadatirgus, kurā pulcējas šajā mūzikas žanrā strādājošas izdevniecības no visas pasaules.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/26/06

- Vipera piemiņas lasījumi. Šodien Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā notiek XIV Borisa Vipera piemiņas lasījumi Sakrālā arhitektūra un māksla. Mantojums un interpretācijas. Piedalās Elita Grosmane, Rūta Kaminska, Ilmārs Dirveiks, Anna Ancāne, Kristīne Ogle, Ilze Kreituse, Iveta Leitāne, Anita Bistere, Daina Lāce, Inta Pujāte, Ieva Lejasmeijere.

- Vizmai Belševicai veltīta konference. Piektdien, 27. oktobrī, Latvijas Kultūras akadēmijā notiks zinātniskā konference Vizmas Belševicas nozīme literatūrā un Latvijas vēsturē, kuras ievadā tiks demonstrēta Harija Beķera filma par Vizmu Belševicu. Turpinājumā referēs Ausma Cimdiņa, Inta Čaklā, Daina Bleiere, Raimonds Briedis, Jānis Elsbergs, Anda Kubuliņa, Ruta Veidemane, Ieva Kalniņa, Jānis Rokpelnis, Pēteris Draguns, Vita Zelče, Austris Grasis, Juris Kronbergs, Valters Nollendorfs, Ludmila Azarova, Uldis Bērziņš. 2006. gads ir Vizmas Belševicas jubilejas gads – viņai apritētu 75 gadi.

- Brodvejas mūziklu melodijas RLB. Šodien Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē pulksten 19 uzstājas dziedātāja Limora Šapira, dziedot populāras dziesmas no Brodvejas mūzikliem. Ņujorkā Limora Šapira spēlējusi galvenās lomas vairākos mūziklos, piedalījusies populāros TV projektos un ierunājusi lomas Disney, Warner Brothers, Pixar, Fox producētajās animācijas filmās. Piemēram, viņas balsī runā Sniegbaltīte, Guļošā skaistule, Anastasija, Miriama Ēģiptes princī un Lola Haizivs stāstā, kā arī vairāki personāži filmā Ledus laikmets 2.

- Akuratera mājas pagātne nākotnē. Piektdien pulksten 17 Jāņa Akuratera muzejā notiks prezentācija Akuratera māja – vēstures piemineklis nr. 8596. Pagātne nākotnē. Tajā piedalīsies D. Lamberga, I. Burāne, P. Blūms, D. Bruģis, A. Rogule, I. Zemzaris, J. Liepiņš.

- Jauna izstāde Brīvdabas muzejā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē aplūkojama jauna izstāde Lins, keramika un pinumi. Izstāde atvērta muzeja darba laikā no pulksten 10 līdz 17, tās apmeklējums iekļauts ieejas maksā. Izstāžu zāle slēgta pirmdienās un otrdienās.

- Izsludināts konkurss. Valsts aģentūra Tautas mākslas centrs izsludinājusi atklātu konkursu par māksliniecisko koncepciju 2008. gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Tautas lietišķās un tēlotājas mākslas izstādei Rīgas pilsētas izstāžu zālē Rātslaukumā. Koncepcijā jāparedz iespēja parādīt visus tautas lietišķās mākslas žanrus, veicinot to tālākattīstību un atspoguļojot tradicionālās tautas mākslas stāvokli mūsdienu kultūras kontekstā. Konkursa uzvarētājs saņems tiesības iekārtot 2008. gada Dziesmu un deju svētku Tautas lietišķās un tēlotājas mākslas izstādi. Konkursam pieteikumi tiks pieņemti līdz šā gada 10. decembrim. Konkursa nolikumu un pieteikuma veidlapas

ar saņemt valsts aģentūrā Tautas mākslas centrs Rīgā, Pils laukumā 4, 3. stāvā, vai arī atrast www.dziesmusvetki2008.lv .

- Notiks ICOM konference. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā 27. un 28. oktobrī notiks Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) 60. gadskārtai veltīta starptautiska konference Sadarbība. Profesionalitāte. Izaugsme. Piedalīsies lektori no Latvijas un ārvalstīm – muzeoloģijas speciālisti, institūciju un projektu vadītāji, ICOM nacionālo komiteju priekšsēdētāji, muzeju pārstāvji no Igaunijas un Lietuvas, kā arī citām Eiropas valstīm (Francija, Vācija, Nīderlande).

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/27/06

- Mārtiņa Viļuma oratorijas pirmatskaņojums. Šodien Jaunās mūzikas festivāla Arēna 2006 ietvaros Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertēs Latvijas Radio kora grupa, Oskars Poikāns (milzu taure), Edgars Saksons (sitaminstrumenti), kā arī Shady Brass Q – Vairis Nartišs, Uldis Zilberts, Artūrs Bērziņš, Jānis Retenais. Diriģents Kaspars Putniņš. Programmā Džačinto Šelsi, Salvatore Šarino skaņdarbi un Mārtiņa Viļuma Aalomgo – oratorijas 12 balsīm, tromboniem, sitaminstrumentiem un milzu taurei pirmatskaņojums. Koncerta režisore ir Zane Kreicberga, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis.

- Populārākā – Lilioma dziesma. Noslēgusies Mūsu dziesmas aptaujas pirmā kārta, kurā uzvarējusi Imanta Kalniņa Lilioma dziesma, otrajā vietā atstājot Pūt, vējiņi. Tai seko Gaismas pils un vēl viena Imanta Kalniņa dziesma – Apliecinājums, bet pirmo piecnieku noslēdz tautasdziesma Tumša nakte, zaļa zāle. Mīļāko desmit dziesmu sarakstā ierindojusies arī Raimonda Paula Mēmā dziesma un Kā tanī senā dziesmā, Ulda Marhilēviča Lūgums, Tik un tā un Prāta vētras dziesma Tu izvēlējies palikt.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  10/24/06

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē piektdien pulksten 16 tiks atklāta gleznotāja Kārļa Neiļa (1906–1991) simt gadu jubilejai veltīta izstāde Tie trakie gleznotāju gadi. K. Neilis pieder pie t.s. Tukuma gleznotāju grupas (L. Āriņš, K. Neilis, A. Artums) un ir viens no nedaudzajiem otrā viļņa mērenajiem modernistiem, kurš 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē un 40. gadu sākumā no jauna pievērsās franču modernās mākslas paraugiem. Mākslinieks studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un paralēli strādājis Rīgas teātros, visbiežāk – par Niklāva Strunkes palīgu Nacionālās operas dekorāciju darbnīcā. Attēlā – Pliknis (tapis ap 1942. gadu).

- Rīgas galerijā trešdien tiks atklāta gleznotājas Frančeskas Kirkes personālizstāde Privātā mitoloģija. Izstādē tiks eksponētas vēl neredzētas deviņas lielformāta un divas mazāka izmēra gleznas. Tematiski visus šos darbus saista iespaidi, kurus māksliniece guvusi, šķirstot pagājušā gadsimta melnbaltos žurnālus un grāmatas ar sentimentālām ainām no dievu dzīves. Gūtos iespaidus F. Kirke savos darbos centusies sasaistīt ar šodienu, neatsakoties no sev raksturīgās ironijas un groteskas. F. Kirke izstādēs piedalās kopš 1974. gada. Māksliniece beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju, papildinoties profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā.

- Galerijā ag7 šodien pulksten 18 tiek atklāta VEF Tautas glezniecības studijas Varavīksne darbu izstāde Ilgošanās soļi. Šī izstāde tapusi par godu Tautas glezniecības studijas Varavīksne

45 gadu jubilejai. Vārds ilgošanās tiek piemērots amatiermākslinieka trausli tveramās un radošajā aizrautībā tapušās mākslas pasaulei.

- Valmierā, galerijā Laipa, līdz 9. novembrim apskatāma gleznotājas Ivonnas Zīles (1980) darbu izstāde Zemes dzīve. Viena no centrālajām tēmām I. Zīles darbos ir dvēseles miera meklējumi, bēgšana pie dabas, tās vērojumi un apcere, pārdomas par dzīvību un laiku. I. Zīle 2005. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Tajā pašā gadā māksliniecei piešķirta Induļa Zariņa stipendija par radošo veiksmi un jaunradi.

- Karostas Laicīgās mākslas galerijā K. Māksla? Liepājā skatāma mākslinieka Kārļa Vītola personālizstāde Fetišu dārzs. Izstādē apskatāmas K. Vītola (1979) pēdējos divos gados radītās gleznas un animācijas darbs. Mākslinieks absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Paralēli glezniecībai aktīvi darbojies animācijā, kur guvis panākumus ar multfilmām Sarkanais cimds, Trofeja u.c. Izstādē redzamo darbu personāži ir abstraktas mūsdienu popkultūras elkdievības. Animācijas filma runā par mākslinieku – radītāju un analizē jaunrades kultu.

- Galerijā Māksla XO līdz 7. novembrim skatāma mākslinieces Vinetas Kaulačas personālizstāde Skatiena ātrums. V. Kaulača studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī ASV un Vācijā, piedalījusies mākslas projektos Lielbritānijā, Īrijā u.c. "(..) Mani interesē attiecības ar laika plūsmu, domas telpu starp atšķirīgu vizuālo mediju laika tvēruma formu un personisko laika izjūtu (..) Izstādē paredzamais gleznu cikls attīsta aizsākto pārrāvuma un turpinājuma attiecību tēmu, glezniecības valodā ietverot atsauci uz vizuālo pieredzi, ko šodien turpina paplašināt fotogrāfija, video, kino un instalācija..." apgalvo autore.

 

Grāmatas

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/25/06   

Maksanss Fermīns Bitenieks. Tulkojis Jānis Lauksargs, Atēna, 2006

Grāmata par zeltu – simbolisku, poētisku un tādu, kam ir ne tikai dārgmetāla vērtība. Viss sākas ar zelta putekšņiem, ko bite atstājusi šī mistiskā piedzīvojumu romāna varoņa Oreljāna dzīvē, liekot tam lavandas laukus mainīt pret bišu dravu, lai iegūtu pašu saldāko medu. Tuvošanās dzīves patiesajam zeltam ir ceļojums, kurā, zelta sapņa vadīts, viņš satiek sava sapņa sievieti, kam āda zelta krāsā un kas saviem mīļākajiem piešķir tikai vienu nakti – nākamā ir drošs nāves spriedums...

Pīters Džeimss Slepkavība tiešraidē. Tulkojis Uldis Šēns, Kontinents, 2006

Kriminālromānu cienītāji Pīteru Džeimsu pazīst kā bestsellera Partneri autoru, kinoskatītāji – kā filmas Venēcijas tirgotājs producentu un citu kinolenšu scenāristu. Viņa, ko dēvē par jaunā britu kriminālromāna zvaigzni, nupat latviski izdotā romāna viens no varoņiem ir izmeklētājs Rojs Greiss – tas pats, kas darbojās arī Partneros. Par spīti anonīmam brīdinājumam izrēķināties ar ģimeni, ja vērsīsies policijā, viņa vadītajai slepkavības izmeklēšanas vienībai Toms Braiss tomēr sniedz liecību. Par to, ka paņēma vilcienā atrastu kompaktdisku un vēlāk atklāja, ka tajā nofilmēta zvērīga slepkavība.

Melisa Hilla Nekad nesaki nekad. Tulkojusi Inguna Gulbe, Kontinents, 2006

Atzītākā mūsdienu bestselleru rakstniece Īrijā, kas "radījusi romantikas un patiesuma kvintesenci" šeit tēlojusi dažādus piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un pārbaudījumiem bagātus likteņus, ļaujot just līdzi vai pasmelt kādu sev noderīgu atziņu, piemēram, to pašu sen zināmo grāmatas nosaukumam izmantoto patiesību. Bet stāsts ir par bijušajiem studiju draugiem, kas dažus gadus pēc universitātes beigšanas satiekoties, atskārš, cik dzīve var būt neparedzama.

Rodijs Doils Padijs Klārks ha ha ha. Tulkojusi Ieva Elsberga, Zvaigzne ABC, 2006

Bukera prēmijas laureāts, kas tiek salīdzināts ar citiem īru izcelsmes literatūras milžiem – Oskaru Vaildu, Semjuelu Beketu, Bernardu Šovu, iejuties desmitgadīga bērna pasaules uztverē un atklāj pieaugušo pasauli tādu, kādu to redz mazais Padijs. Rakstnieks bez lieka sentimenta vēro, kā zēns balansē uz sarežģītās pusaudzības sliekšņa, apjaušot, ka viņa pasaule drīz neatgriezeniski mainīsies. Lai arī reizēm Padija loģika var šķist nedaudz ačgārna, sirds viņam ir īstajā vietā. Starp citu, šī joprojām ir pirktākā grāmata Bukera prēmijas vēsturē, un tiek salīdzināta, piemēram, ar Tomu Sojeru.

Minete Voltersa Neprāta varā. Tulkojusi Aija Vālodze, Zvaigzne ABC, 2006

Garīgajā attīstībā atpalicis jauneklis notiesāts par savas vecmāmiņas nogalināšanu. Kad cietumā pavadīti nepilni trīs gadi, zemā pašvērtējuma un ieslodzīto nežēlīgās izturēšanās dēļ viņš izdara pašnāvību. Pēc trīsdesmit gadiem antropologs Džonatans Hjūzs, kas raksta grāmatu par tiesu kļūdām, nonāk pie atziņas, ka jaunais vīrietis notiesāts nepamatoti. Centienos pievērst sabiedrības uzmanību šai lietai Džordža Gārdnere, kas jau gadiem ilgi meklējusi pierādījumus viņa nevainībai, uzsāk sadarbību ar erudīto zinātnieku. Jo slepkava bauda brīvību.

 

Vizmas Belševicas piemiņas konference

Zane Radzobe,  Diena  10/26/06    Pagājušajā gadā mūžībā aizgājusī dzejniece, prozaiķe, tulkotāja Vizma Belševica dažādu paaudžu lasītājiem saistās ar atšķirīgiem darbiem. 90.gados iznākusī autobiogrāfiskā triloģija par rakstnieces bērnību un jaunību Bille ātri iekļuva pamatskolu mācību programmās. Viņas tulkojumā latviešu lasītāji iepazinušies ar E.A.Po stāstiem, E.Hemingveja Sirmgalvi un jūru, A.A.Milna Vinniju Pūku un viņa draugiem, Dž.K.Džeroma Trīs vīriem laivā, nemaz neskaitot suni. Inteliģencei V.Belševica ir disidente padomju dzejā, drosmīga, godīga un tādēļ režīma neieredzēta. Krājumu Kamolā tinēja, Dzeltu laiks, bet galvenokārt — Gadu gredzenu autore. 2006.gadā V.Belševicai apritētu 75 gadi, tādēļ 27.oktobrī Latvijas Rakstnieku savienība Latvijas Kultūras akadēmijas telpās rīko zinātnisko konferenci Vizmas Belševicas nozīme literatūrā un Latvijas vēsturē.

Liela interese pievērsta dzejnieces attiecībām ar varu — literatūrzinātniece Anda Kubuliņa referēs par V.Belševicas 40. un 50.gadu publikācijām, Intas Čaklās referāta tēma — Daži Vizmas Belševicas saskares punkti ar čeku Rakstnieku savienības arhīvos, savukārt Ausma Cimdiņa stāstīs par latviešu dzejas disidentismu un V.Belševicu. Atsevišķi ziņojumi veltīti Ezopa valodas analīzei Gadu gredzenos, kā arī V.Belševicas Indriķa tēlam poēmā Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām. Trešā sesija veltīta personiskākiem ziņojumiem par dzejnieces ietekmi uz Latvijas sabiedrību, trimdu, viņas darbu popularitāti Skandināvijā.

V.Belševica divreiz izvirzīta Nobela prēmijai, kā teikts konferences pieteikumā — ir "viena no sava laikmeta nesamiernieciskuma spilgtākajām pārstāvēm". Referātu pieteikumi liecina, ka pētniekus V.Belševica interesē ne vien kā ikoniska zīme. Kā stāsta A.Kubuliņa — arī V.Belševicas dzejoļi 40.gados bija laikmeta garam atbilstoši gan pašsaglabāšanās instinkta, gan politiskās informācijas vakuuma, gan pašas jaunības dēļ. Tādēļ viena no interesantākajām tēmām noteikti būs dzejnieces kā neatkarīgas personības nobriešana.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Dundagas lācis atkal parādījies cilvēkiem

LETA  10/21/06    Dundagas pagasta Sabdagās, pie "Purkalnu" mājām, to saimniece Līvija Kenigsvalde ceturtdien no neliela attāluma redzējusi mežmalā iznākušu lāci, kurš bija saslējies pakaļkājās un atkāvās no suņa.

Kā raksta laikraksts "Diena", sieviete steigusies vest kūtī ganībās izlaisto aitu bariņu, vienlaikus par briesmām informējot ārpus mājas esošos mazbērnus un znotu, kurš apzvanīja mežiniekus un medniekus. Kad tie ieradušies, lācis bija pazudis. Lācis parādījies apmēram desmit kilometru no vietas, kur viņu pirms divām nedēļām naktī auzu laukā redzējis uz gaidi sēdošais mednieks Viktors Jermiļins.

Līdz šim lāči Kurzemē pastāvīgi nav dzīvojuši, stāstījis Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Viņš pieļāvis, ka šis varētu būt par Roņu salas lāci dēvētais dzīvnieks, kuram jūra nav šķērslis, lai atpeldētu līdz Kolkas pussalai, taču vienlīdz ticama viņam šķiet arī lāča ierašanās no Latvijas austrumu kaimiņvalstīm vai Lietuvas.

Izmērot iepriekš Dundagā redzētā lāča pēdu nospiedumus, Ozoliņš secinājis, ka dzīvnieks vēl nav pilnīgi pieaudzis. Visticamāk, tas ir tēviņš, kas vēl nemeklē ziemas migu un var aizceļot. "Ja viņš Dundagas pusē būs manāms vēl pēc mēneša, tad gan tas varētu nozīmēt palikšanu uz guļu," vērtējis medību speciālists, neiesakot lenkt un šaut ķepaini, jo par to draud ļoti bargs sods.

Viņš aicinājis iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nekādā ziņā nemēģināt lācim tuvoties, jo vairāk - cienāt to ar kādiem kārumiem. "Lācim par viegli iegūstamu gardumu ir izcila atmiņa. Ja dzīvnieks to vairs nedabūs, no viņa var gaidīt ļoti nepatīkamu uzvedību," skaidrojis speciālists. Pamata baidīties, ka lācis cilvēkiem uzbruks, izsalkuma mākts, neesot, jo "barības mežā vēl papilnam".

 

Šonakt Latvija pāriet uz ziemas laiku

LETA   10/28/06    Naktī uz svētdienu, 29.oktobrī, plkst.4 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pagriežot pulksteņa rādītājus par vienu stundu atpakaļ.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Latvijā pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ notiek marta pēdējā svētdienā plkst.3, pulksteņa rādītājus pagriežot par stundu uz priekšu. Attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 notiek pāreja uz ziemas laiku, pagriežot rādītājus par vienu stundu atpakaļ.

Šāda kārtība pārejai uz vasaras laiku ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku.

Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij līdz šā gada beigām jāsniedz Eiropas Komisijai savs viedoklis par attiecīgās direktīvas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm konkrētajā dalībvalstī, piemēram, transportu, komunikācijām, rūpniecību.

Apkopojot ES dalībvalstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai, kas pēc izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku, gan EM mājaslapā internetā "www.em.gov.lv", gan Ministru kabineta mājaslapā internetā "www.mk.gov.lv".

Vasaras laiks ir par vienu stundu priekšā joslu laikam, un to daudzās valstīs lieto pavasara, vasaras un rudens periodā. Latvijā vasaras laiks ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst.4.

Vasaras laiks pirmo reizi ieviests Lielbritānijā 1908.gadā, kad pieņemts likums par šādu pārkārtojumu elektroenerģijas taupīšanas nolūkā. Līdz 1981.gadam šādu kārtību bija atzinušas visas Eiropas valstis, kā arī ASV, Kanāda, Ķīna un Austrālija.

Patlaban pulksteņu rādītāji divas reizes gadā tiek pārbīdīti jau 110 pasaules valstīs. NVS valstīs šāda prakse nav akceptēta vienīgi Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā.

Latvijā laiku skaita atbilstoši otrajai laika joslai, Griničas laikam pieskaitot divas stundas.

 

 

Š o n e d ē ļ
laika apstākļi mūs ne-
lutina – dienas pārsvarā ir lietai-
nas, taču  oktobra mēneša beigām ne-
tipiski siltas – gaiss sasilst līdz +15oC!!!
Bet tā kā ir lietains, tad ir mitrs un tas nav
patīkami...mūs nelutina saules stari, tā-
pēc priecājamies par dzeltenajām
lapām,kas mirdz pat pavisam
pelēkās dienās...

Anda Jansone, trešdien, 25. oktobrī