Valsts svētkos...

Nacionālais pasūtījums

Nora Ikstena, rakstniece,  Diena  11/10/06     Kopš atjaunots Latvijas valstiskums, ne reizi vien kā pagātnes rēgainais piemērs piesaukta okupācijas režīma ideoloģiskā cenzūra. Vēl pavisam nesen Vizmai Belševicai veltītajā konferencē viņas dzīvesdrauga un dēla stāstītajā tik tieši un nepastarpināti varēja sajust, kā dzejnieces un sievietes dzīvi un talantu grauza pretošanās idiotiskiem un maziskiem varas uzstādījumiem, ko parasti pildīja netalantīgi un pakalpīgi pašu ļautiņi. Lai cik skumji mums pašiem, latviešiem, to nebūtu atzīt, bet, salīdzinot ar Maskavu, vietējā cenzūra tik tiešām daudz rūpīgāk un iztapīgāk pildīja savus pienākumus. To nesen, stāstot par savām Sibīrijā zīmētajām dienasgrāmatām, apliecināja arī sirms kungs, kurš bija izvēlējies palikt 30 gadus dzīvot Krievijā tieši šī iemesla pēc.

Tuvojas valsts svētki, kad oficiālās runas atkal atgādinās, cik dārga mums mūsu brīvība, neatkarība un valstiskums. Un, lai cik banāli tas neskanētu, tik tiešām dārga. Bet patiesības akās ūdens diemžēl joprojām rūgts. Cenzūra, ideoloģiski pareizie uzstādījumi, iztapīga pakalpība lielvaru priekšā — tie nav nekādi pagātnes rēgi, bet mūsu pašu neatkarīgās valsts uzraugi.

Gadījās, ka tiku uzrunāta nelielai esejai par Latviju tuvojošamies lielā saieta sakarā. Par pamatu tai ņēmu pirms diviem gadiem rakstīto, ko par labu atzina un publicēja britu laikraksts Guardian. Toreizējā laikraksta redaktore vēl atsūtīja atsauksmi, ka viņu iepriecinājis individuālais skats uz Latviju, kas veidots uz pretstatiem, ka mēs neesam tikai pirmrindnieciski, saldi un pareizi, bet mums nav svešas arī kļūdas ne pagātnē, ne tagadnē.

Šāds skats pašmāju pasūtītājiem likās nedrošs attiecībā pret viņu augstākajiem priekšniekiem, pēc nelielas vārdu apmaiņas, kurā atteicos ko nebūt frizēt un saldināt vai mazināt individuālo piegājienu, tika atrasts pareizāks rakstītājs. Latvijas valsts gods būs glābts.

Gadījās, ka svētdienas vakarā Latvijas televīzijā rādīja lielisku dokumentālo filmu par kaķu sievu no Daugavpils. It kā nekas daudz jau tajā filmā nenotika — krieviski runājoša, kopta Daugavpils mazā uzņēmēja sieva savas nodrošinātās, dīkās dzīves vietā izvēlējusies barot neskaitāmos pilsētas klaiņojošos kaķus. Trīsreiz dienā ar smagām somām, kurās maisiņos salikti visvisādi gardumi, viņa veic savu maršrutu. Kur viņa parādās, kā no nekurienes no savām slēptuvēm sarodas košaki, kaķi un kaķīši, lai, astītes tirinot, saņemtu ēdienu no savas labvēles rokām. Ejot savu ikdienas rituālu, kaķu sieva filmas veidotājiem vienkārši pastāsta dzīves un pasaules pamatvērtības. Ka nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev. Ka esi līdzcietīgs ne tikai uz Ziemssvētkiem, bet ikdienā. Ka mīli savu tuvāko, vienalga, lai tas būtu bezpalīdzīgs ubags vai klaiņojošs kaķis. Ka miers baro, bet nemiers posta. Ka, lai būtu citāds, ir vajadzīgs spēks. Ka būt labam un ticēt Dievam ikdienā ir vienkārši, ja to dara no tīras sirds.

Svētdienas vakarā vienu no filmas veidotājiem viņa mājā iztraucē zvans. Zvanītāja ir Latvijas televīzijas uzraudzības institūcijas amatpersona, kura tur iecelta partejiskā kārtībā. Viņa filmu nav sapratusi, un viņai liekas, ka viņai ir tiesības ar savu valstisko spriedumu iejaukties privātā svētdienas vakarā. Viņu interesē nacionālais pasūtījums, nevis pārnacionāla labestība un līdzcietība, kura, kā par nelaimi, viņasprāt, šoreiz iemiesojusies krieviski runājošā kaķu sievā no Daugavpils.

Mazliet baisa tā migla, kas nolaižas pār manu valsti šais svētkos. Un joprojām rūgts ūdens patiesības akās.

Bet es zinu, Latvija, tā neesi īstā tu, es tevi mīlētu arī pliku un nabagu, bez nacionālā pasūtījuma.

18.novembra svētkos aicina pie mājām izlikt svecītes

DELFI  11/15/06    Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 88.gadadienu, Rīgas domes Kultūras departaments aicina iedzīvotājus pie namiem izlikt āra sveces, portālu "Delfi" informēja Rīgas domes Kultūras departaments sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilona Brūvere.

"Sveces ir uguns dzīvības un vienotības simbols, kas liecina par mūsu valstiskuma apziņu, tāpēc šī tradīcija uzskatāma par būtisku Rīgas svētku noformējuma sastāvdaļu," uzskata Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle. Tradīcija, 18.novembrī pie namiem izlikt sveces, aizsākās pērn.

Patriotiskā mēneša ietvaros Rīgas domes Kultūras departaments izvietojis 15 lielformāta stendus un plakātus ar vēsturisku Viļa Rīdzenieka fotoreprodukciju, kā arī svētku kultūras pasākumu programmu, informē Brūvere. Ielās un uz tiltiem izvietoti 536 karogvimpeļi, bet pilsētvidē - āra sveces un statīvi.

18.novembrī no pulksten 10 līdz 23 Rīgas domes Kultūras departaments aicina iedzīvotājus pie namu fasādēm izvietot degošas āra sveces metāla paliktņos, lai radītu svētku noskaņu galvaspilsētā.

Pie Brīvības pieminekļa uz ekrāna 18.novembrī būs skatāmi dokumentāli materiāli, kas atainos Latvijas valsts tapšanu.

Pirms Valsts prezidentes Vairas Vīķes -Freibergas apsveikuma pulksten 20, spēlēs Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga" un dziedās apvienotie vīru kori. Kanālā pie Bastejkalna tiks prezentēts gaismas objekts, kas sveču liesmās iekrāsos Latvijas kontūru. Savukārt pulksten 21 Rīgas dome aicina rīdziniekus un viesus uz uguņošanu 11. novembra krastmalā.

Daudzu valstu līderi sveic Latviju neatkarības proklamēšanas 88.gadadienā

DELFI  11/17/06     Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir saņēmusi apsveikumus Latvijai un Latvijas cilvēkiem valsts neatkarības proklamēšanas 88. gadadienā no daudzu pasaules valstu vadītājiem.

Apsveikumi jau saņemti no: ASV prezidenta Džordža Buša, kurš raksta, ka "tikai divus gadus pēc iestājas NATO un Eiropas Savienībā Latvija tiek atzīta starptautiskajā sabiedrībā kļuvusi par respektētu un cienītu valsti. Latvijas vēlme uzņemt NATO galotņu sanāksmi ir transatlantiskās sadarbības simbols, aizstāvot brīvību, un padara šī gada Latvijas neatkarības dienas svinības īpaši nozīmīgas."

Francijas prezidents Žaks Širaks vēstulē novērtē kultūras festivālu "Pārsteidzošā Latvija" kā izcilu sasniegumu un pauž cerību par festivāla "Francijas pavasaris" izdošanos 2007.gadā Latvijā. Viņš arī atzīmē, ka NATO galotņu sanāksmes rīkošana Rīgā norāda uz sasniegumiem, ko Latvija ir panākusi politiskā, ekonomiskā un starptautiskā laukā, portālu "Delfi" informēja Prezidenta preses dienests.

Apsveikumi un laba vēlējumi saņemti arī no ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana, Romas Pāvesta Benedikta XVI, Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas prezidents Horsta Kēlera, Īrijas prezidentes Mērijas Maklīzes, Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko, Beļģijas karaļa Alberta II, Šveices Konfederācijas prezidenta Morica Loenbergera, Austrijas prezidenta Hainca Fišera, Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva, Horvātijas prezidenta Stipas Mesiča, Grieķijas prezidenta Karolosa Papuliasa, Austrālijas ģenerālgubernātora Maikla Džeferija, Indijas prezidenta Abdula Kalama, Pakistānas prezidenta Pervesa Mušarafa, Izraēlas Valsts prezidenta Mošes Kacava, Irānas prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada, Sīrijas prezidenta Bašara al Asada, Omānas sultāna Kabosa bin Saida, Kataras Amira Hamada bin Khalifa al Tani, Jordānijas karaļa Abulas II, Singapūras prezidenta S.R. Natana, Malaizijas karaļa Tuanku Sjeda Siradžudina.

Divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata sevi par Latvijas patriotiem

DELFI  11/17/06     Nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju - 69% uzskata sevi par valsts patriotiem, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2006.gada oktobrī veiktās aptaujas dati.

Apgalvojumam "Uzskatu, ka esmu Latvijas patriots" piekrituši 73% aptaujāto Latvijas Republikas pilsoņu un 54% aptaujāto bez pilsonības. Sevi par patriotiem uzskatošo īpatsvars kopš 1998.gada nav īpaši mainījies, savukārt nepilsoņu īpatsvars, kas uzskata sevi par Latvijas patriotiem, kopš 2000.gada ir pieaudzis informē, ja SKDS.

Savukārt sevi par patriotiem neuzskata 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinot sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā sevi par Latvijas patriotiem uzskata respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem, sievietes, aptaujātie ar augstāko izglītību, latvieši, pētījuma dalībnieki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošie, informē SKDS.

Savukārt vīrieši, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, iedzīvotāji ar pamatizglītību, citu tautību pārstāvji, respondenti Kurzemē un Latgalē, kā arī citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie biežāk nekā caurmērā norādījuši, ka neuzskata sevi par Latvijas patriotiem.

Aptaujas dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1023 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. SKDS norāda, ka respondentu izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda ir + / - 3% robežās.

Viedoklis: Svētki valstij, jautājumi pilsoņiem

Aivars Tarvids,  Apollo  11/17/06      Latvijas Republika svin savas proklamēšanas gadskārtu. Klāt svētki valstij un svētki tās pilsoņiem. Klāt arī oficiālā patosa uzjundīta neapmierinātības un vilšanās izjūta.

Valsts jubileja nav apaļa un formāli neparedz pompozu masu urravošanu. Būs karavīru parādes solis un amatpersonu runas, būs godamielasts VIP «krējumam» un uguņošana «vienkāršajai» tautai. Līksmošana šoruden gaidāma pieticīgāka, valstiskā kamerstilā izturēta. Tas saprotami — valsts vara briedina spēkus grandiozā NATO sammita stresam.

Neatkarības svētku sajūta, lielinieku un kangaru neiznīdēta, saglabājās visus okupantu varas gadus, kas šķita smagi un tumši, nebeidzami kā šis drūmais novembris. Bija vēl dzīvo laikabiedru uzturēta atmiņa par divdesmit valstiskuma gadiem, kad Latvija bija brīva un pāri tai lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Bija par padomju cilvēkiem nedeģenerējušajos latviešos izsapņotais ideālās Latvijas modelis, kura īstenošanai pietrūka šķietams mazumiņš — neatkarība.

Klausoties 18. novembra «Amerikas balss» svētku raidījumu no Vašingtonas, kapsētas pakrēslī noliekot svecīti pie prezidenta Jāņa Čakstes mūžamājām, pārlapojot «Dvēseļu puteni» vai paceļot glāzi sava mitekļa noslēgtībā, tautas gara zemdegās spītīgi gruzdēja cerība par Latvijas atdzimšanu. Mēdz būt sapņi, kas piepildās, un cerības, kas nav veltas. Latvijas «gaismaspils» it kā laimīgi ir augšāmcēlusies, bet 18. novembris atkal kļuvis par tās galvenajiem svētkiem.

Vien prieka, līksmības un lepnuma vietā bieži cilvēku apziņā gulsnējas šaubu indeve, krājas pat rūgstoša nepatika pret valsti, pareizāk, režīmu, kurā viņiem lemts dzīvot. Patriotismu devalvē un uzupurē politikāņi. Tautas pašironiju nomaina paššaustīšanās. Nacionālās vērtes apziņu — plātība. Lepnumu — pieticība. Esam gatavi kā ceļojošie andelmaņi eksportēt savas valsts «tēlu». Pateiksim skaidri — Latvijas valstiskuma realitāte daudzkārt nonāk negantā pretrunā ar ideāliem, saskaņā ar kuriem tas svinīgi dibināts un atjaunots, tā bieži neatbilst principiem, uz kuriem šis valstiskums it kā stingri balstīts.

18. novembris valsts svētku godā nav vienīgi nostalģiskas atmiņas par valsts tēviem dibinātājiem, kuri raugās pēctečos no Viļa Rīdzenieka klasiskās fotogrāfijas. 18. novembris nav arī vienīgi ritualizēts iegansts patriotiskiem saukļiem un vārdiskiem dzimtenes mīlestības apliecinājumiem.

Svētkos uzdots, bet neatbildēts paliek skaudrais jautājums: kā Latvijas tauta pratusi izmantot savu brīvību, kādus augļus nesusi neatkarība? Skumji un pazemojoši atzīt, ka latvieši bieži izrādās pagalam gļēvi kungi un nevarīgi saimnieki savā zemē. Pilsoņi noslānojušies miljonāros un plikadīdās. Vienā brīvvalstī dzimušie sirmgalvji nodzīvo vienīgo mūžu citā brīvvalstī kā nabaga pensionāri. Bērnu skolasnauda daudzkārt nav pa kabatai vecākiem. Tūkstošiem pilsoņu tikmēr devušies ekonomisko bēgļu gaitās, tūkstošiem citu nodzērušies, vēl tūkstošiem kļuvuši par nelabojamiem ciniķiem.

Nepatīkami atskārst, ka piecpadsmit gadus pēc neatkarības atgūšanas lielās un mazās valstiskajās nejēdzībās jāvaino ne svešas varas un ārēji spēki, bet Latvijas pilsoņi. Rūgti — ne Maskava, ne Brisele nolādāma, ja latviešos saglabājas kalpības gēns. Tādas patiesības, lūk, izrādās brīvības cena un nasta, ko svētīgi pieminēt valsts svētkos, lai gaviles netaptu neatgriezeniski liekulīgas un veselo saprātu pazemojošas.

Latvijas valsts aug un attīstās. Brīžam lēni un mokoši. Kamēr nav pieredzēta ne galīga vilšanās izjūta, ne piedzīvots pilnīgs ilgu piepildījums, varbūt 18. novembrī iedegsim svecīti savā logā. Lai plandošā liesmiņa pāri gadiem un cauri paaudzēm turpina tradīciju, arī šoruden nesot gaismu un ticību kā mūsu priekštečiem tālajā un tuvajā laikā, kad latvieši ziedoja Brīvības pieminekļa celtniecībai.

Galu galā — kādi esam mēs, pilsoņi, tāda arī veidojas mūsu kopējā Latvijas valsts.

Salūts kā centrālais notikums

Zane Bumbre,  NRA  11/17/06     Rīgu svētkiem dekorēs ar svecēm, bet vakarā Bastejkalnā gaidāms vēl kāds jauks pārsteigums.

Rīt, 18. novembrī, rīdzinieki aicināti apmeklēt ikgadējos Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītos pasākumus. Jau no rīta pulksten 10 Rīgas Svētajā Doma baznīcā notiks ekumeniskais dievkalpojums, 11.15 pie Brīvības pieminekļa paredzēta ziedu nolikšanas ceremonija, no pulksten 14 līdz 15 notiks Nacionālo bruņoto spēku vienību militārā parāde 11. novembra krastmalā.

Vakarā pie Brīvības pieminekļa spēlēs profesionālais pūtēju orķestris Rīga un dziedās apvienotie vīru kori, bet Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzrunu pie pieminekļa teiks pulksten 20. Svētku uguņošana 11. novembra krastmalā paredzēta plkst. 21.

Rīgas dome valsts svētkos vēlas pateikt lielu paldies politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, dāvinot viņiem 820 ielūgumu uz 18. novembra svinīgo koncertu un svētku galdu Nacionālajā teātrī. Šai dāvanai nepieciešamie 12 120 latu Labklājības departamentam tika piešķirti pilsētas budžeta grozījumos.

Pilsētas svētku noformējuma ideja šogad ir ienest gaismu tumšajā laikā, tāpēc visi rīdzinieki ir aicināti vakarā pie saviem namiem izvietot āra sveces. Kā Neatkarīgajai pastāstīja pilsētas noformēšanas koordinators Guntars Kambars, svētku vakarā pilsētā iedegs dzīvās ugunis – lielas sveces, bet kanālā pie Bastejkalna neilgi pirms prezidentes uzrunas tiks palaista sveču straume un divi objekti, kas veidoti no degošām svecēm. Kas būs šie objekti, G. Kambars pagaidām neatklāj – tas būs pārsteigums. Tāpat pilsētu 18. novembrī rotās karogi, vimpeļi un lielformāta plakāti ar vēsturisko Viļa Rīdzenieka fotoreprodukciju, kurā attēloti Latvijas Republikas dibināšanas sapulces dalībnieki Latvijas Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī, un izgaismota Latvijas kartes kontūra. Daļa šo rotājumu greznos pilsētu līdz pat novembra beigām. Pilsētas izrotāšanai svētkiem šogad iztērēti 60 000 latu.

***

18. novembra centrālie notikumi Rīgā

11.15 Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa

14.00 Nacionālo bruņoto spēku vienību militārā parāde

11. novembra krastmalā

20.00 Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna pie Brīvības pieminekļa

21.00 Svētku uguņošana 11. novembra krastmalā

Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu svinēs daudzviet ārzemēs

LETA  11/18/06    Šodien Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu svinēs vismaz 49 vietās 22 pasaules valstīs ārpus Latvijas, liecina interneta portāla Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs "www.latviesi.com" apkopotā informācija.

Kā aģentūru LETA informēja biedrības "Mēs - latvieši pasaulē" valdes priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, 18.novembra pasākumi notiks Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Izraēlā, Īrijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Uzbekistānā, Vācijā, Zviedrijā, Argentīnā, ASV, Austrālijā, Brazīlijā, Japānā, Kanādā, Venecuēlā un citur.

Piemēram, Japānā Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības notiks galvaspilsētā Tokijā 15.novembrī "Imperial Hotel Tokyo", ko organizēs Latvijas vēstniecība Japānā. Savukārt Francijas galvaspilsētā Parīzē uz 18.novembra svinībām interesentus aicina Latviešu apvienība Francijā, svinības notika Zviedru baznīcas namā.

Slakteris un Maklakovs sveic valsts svētkos ārpus Latvijas dienējošos karavīrus

LETA  11/18/06    Valsts svētkos īpaši sveicam tos, kas atrodas ārpus dzimtenes, pildot dienesta pienākumus vai mācoties, teikts aizsardzības ministra Ata Slaktera (TP) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Jura Maklakova valsts svētku apsveikumā karavīriem.

"Liktenis pret latviešu tautu ir bijis labvēlīgs, dāvājot tai savu valsti. Esam kopā ar visiem mūsu karavīriem, kas Afganistānā, Kosovā, Irākā un citur pasaulē sniedz savu palīdzību, lai arī šo valstu iedzīvotāji varētu dzīvot mierā un drošībā," teikts apsveikumā.

Ministrs un NBS komandieris izsaka pateicību par nesavtīgo darbu, ar ko tiek stiprināta mūsu valsts drošība un miers pasaulē.

"Šodienas globālā politiskā situācija nosaka, ka mūsu drošība ir atkarīga no starptautiskajām norisēm un drošības situācijas pasaulē," uzsver Slakteris un Maklakovs.

Patlaban Afganistānā atrodas 36 NBS karavīri, Kosovā - deviņi, bet Irākā - 118.

Saeimas priekšsēdētājs aicina politiķus vairāk domāt par tautu

LETA  11/18/06    Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) sestdien svinīgajā uzrunā aicināja tautas kalpus vairāk domāt par tautu.

"Latvijas makroekonomiskie rādītāji nav galvenais, kas liecina par sabiedrības labklājību un augšupeju. Galvenais ir ikviena cilvēka pārliecība par savu rītdienu," teica Emsis.

Saeimas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka nav jēgas "košiem cipariem ekonomiskajos pārskatos", ja Latvija neaugs dzimstība un valsti turpinās pamest iedzīvotāji - ja nav iedzīvotāju, nav arī valsts. "Mums steidzami vajadzīga daudzpusīga demogrāfiskās krīzes pārvarēšanas programma, kurā būtu pateikts, kā veicināt dzimstības pieaugumu," sacīja Emsis.

Politiķis kritisku vārdus veltīja "dažādiem globālās komercializācijas un kosmopolītiskā nihilisma ideju nesējiem", kas ar dažādu starptautisku korporāciju un organizāciju darbību Latvijas sabiedrībā radot negatīvas sekas, kā rezultātā tautā pamazām zūdot kopīgā mērķa un likteņa apziņa. "Dažkārt mēs vairs nespējam saskatīt savas tautas savpatību citu tautu un nāciju vidū."

"Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Latvija nav abstrakta teritorija kaut kur Eiropā. Mums jāaizstāv sava valsts, tās simboli, vērtības un visiem spēkiem jātur godā mūsu valsts nacionālā savdabība," sacīja Emsis.

Emsis kolēģus aicināja celt parlamenta prestižu un autoritāti tautas acīs. "Parlamentam stingri un nelokāmi jānostiprina tiesiskums, jāveicina atklātas, demokrātiskas sabiedrības veidošana," sacīja politiķis.

Saeimas priekšsēdētājs aicināja, lai 18.novembris - nozīmīgākie mūsu valsts svētki - ienāktu katrā ģimenē, lai valsts neatkarības gadadiena būtu tā reize, kad ikviens sajustu savu piederību šai valstij.

Ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem pateicas par atbalstu prezidentes kandidatūrai ANO vadītāja amatam

LETA  11/18/06     Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apsveikumā valsts svētkos ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem izsaka pateicību par atbalstu viņas kandidatūrai ANO ģenerālsekretāra amatam.

"Tā bija izdevība pasaulei atgādināt par demokrātiskām vērtībām, par to, ka vesela Eiropas daļa ilgu laiku nevarēja piedalīties ANO procesos un, protams, arī par dzimumu vienlīdzību," norāda prezidente.

"Paldies visiem par atbalstu un, šķiet, tā bija atkal izdevība nostādīt Latviju pasaules uzmanības centrā. Tādas iespējas mums būs atkal un atkal, un mums visiem kopā par tām jārūpējas un jāgādā," atgādina Vīķe-Freiberga.

Prezidentes apsveikumā izteikts prieks, ka šobrīd Latvija jau ir kļuvusi par visātrāk augošo ekonomiski plaukstošo valsti Eiropas Savienībā (ES).

"Tas ceļš, ko esam uzsākuši pirms 15 gadiem, atjaunojot savas valsts neatkarību, ir pierādījis, ka mūsu centieni, mūsu sapņi var piepildīties un ka mums ir visas izredzes turpināt tālāk panākt visu to, kas pagātnē ir ticis aizkavēts un panākt to, ka mēs ne tikvien kļūsim gluži līdzīgi visām attīstītajām valstīm, bet, es ļoti ceru un esmu par to pārliecināta, ka daudzās jomās Latvija varēs būt citām valstīm par paraugu un piemēru," norāda prezidente.

"Es ļoti aicinu visus domāt par Latviju, mīlēt Latviju un darīt to, ko katrs no Jums savā laukā, savā specialitātē ar savām spējām un iespējām var Latvijas labā darīt. Mēs esam maza zeme, maza tauta un ikviens mums ir īpaši dārgs un vērtīgs," uzsver Vīķe-Freiberga.

Vēršoties pie ārpus Latvijas esošajiem latviešiem, prezidente norāda, ka, iestājoties ES, mēs bijām cerējuši izmantot ES sniegtās brīvības, aizceļojot meklēt laimi un iespējas citās zemēs. "Tā ir normāla parādība," teikts apsveikumā.

Prezidente atgādina par izaicinājumu Latvijā nodrošināt, lai dzīve izveidotos tāda, ka katram gribētos Latvijā palikt, Latvijā ierasties, Latvijā strādāt.

"Lai Jums ir skaisti un priecīgi Latvijas valsts svētki!" apsveikuma beigās novēl prezidente.

Pujats valsts svētkos novēl valstij būt kā lielai ģimenei

LETA  11/18/06     Romas Katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats valsts svētkos novēlējis valstij būt kā lielai ģimenei.

"Ikviena cilvēka dzīvē dzimšanas diena liek aizdomāties par tām saknēm no kurienes nākam, kas mēs esam, kāda ir mūsu sūtība. Tāpat ir ar valsts dzimšanas dienu," sacīja Pujats.

"Mēs kopīgi veidojam mūsu Latvijas valsti. Valsts kā liela ģimene, kur var izteikt savas sāpes, problēmas, nepieciešamību un ikviena cilvēka vajadzības," piebilda kardināls.

"Tas liek pārdomāt un uzdot jautājumu sev pašiem: vai Latvija ir mana ģimene un vai es esmu tās loceklis," atzina Pujats.

"Lai valsts dzimšanas diena mums būtu kā sirdsapziņas izmeklēšana, izprotot katra personisko atbildību un pienākumus gan pret valsti, gan pret līdzcilvēkiem," novēlēja kardināls.

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Aija Cālīte,  Latvijas Avīze 11/18/06    Ģimenē jau vairākas dienas gatavojamies mūsu valsts svētkiem. Svecītes jau ir nopirktas, tās, tāpat kā 11. novembrī, noliksim uz palodzes. Lai tie, kuriem 18. novembris ir nozīmīgs, tās saredz un zina, ka te ir viņu domubiedri.

Latvijas karodziņš jau kopš Lāčplēša dienas ir goda vietā. Ieraudzīju, ka meita nopietni šķirsta pavārgrāmatu bērniem un prāto, ko lai pagatavo. Pagaidām mana sākumskolniece ar kulināriju vēl nenodarbojas, tāpēc jautāju: "Kādas receptes tu meklē?" Viņa atbild: "Kaut ko īpašu. Latvijai taču ir dzimšanas diena!"

Runājām par Latviju, par to, kā tā tapa, – izrādās, viņa zina vairāk, nekā biju domājusi.

Šogad skolā, kur meita mācās, bija skaists pasākums: Lāčplēša dienai par godu bērni ne tikai uzzināja par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Oskaru Kalpaku, bet gāja arī nolikt sveces pie viņa pieminekļa Esplanādē. "Padomā tik, pēc tam tur bija 500 sveču jūra – tik daudz bērnu mācās mūsu skolā!" meita domīgi teica. Viņa jau zina, kas Kalpaks ir Latvijai, varbūt ne sīki un smalki, ne tik daudz, lai piedalītos vēsturiskās diskusijās. Bet saprot, ka Latvija tapusi vispirms caur ticību valsts idejai, bet arī caur cīņām un ziedotām dzīvībām. Man prieks, ka skolā un mājās nerunājam "dažādās valodās". Meitā patriotisms veidojas pats, bez uzspiešanas, bet caur interesi un sarunām par dzimtas vēsturi.

Pamazām 18. novembris kļūst ne tikai par oficiāliem svētkiem ar augstu personu apsveikumiem, parādi un krāšņi dekorētu Prezidentes pili, bet arī par ģimenes svētkiem, kuros mēs savu tuvāko vidū kopā svētām to dienu, kad dzima Latvija. Domājot arī par tuviniekiem, kuri savulaik paši piedalījušies valsts veidošanā – un gandrīz katrā dzimtā ir tāds –, par tiem, kuri nav sagaidījuši atjaunoto Latviju, par tiem, kuri, likteņa aiznesti, 18. novembri svētījuši vai nu Sibīrijā, vai Zviedrijā, Vācijā, ASV, Austrālijā.

Bet līdzās šai smeldzei vairāk ir prieka – par to, ka mums ir sava valsts, kuru mēdzam gan kritizēt, gan dusmoties, ka viss nav tā, kā vēlētos, jo mīlestība pret Latviju taču arī nedrīkst būt akla. Sirds sāp par daudz ko, bet tieši tāpēc, ka mūsos ir šis mīlestības pamats. (Nerunāsim par tiem, kuriem kritika ir naida ierocis un melnā krāsa – pie rokas gan svētkos, gan ikdienā.) Tomēr vienu dienu gadā šī kritika lai izpaliek. Ļausimies visām tām labajām jūtām, kuras sirds dziļumos lolojam pret savu zemi, savu valsti.

Bet ko un kā lai svin tie, kas brīvajā Latvijā, kārtīgu darbu strādājot, dzīvo nabadzības izmisumā? Ir grūti teikt, lai saņemas, lai tic, lai cer uz tiem "treknajiem gadiem". Bet atceros 90. gadu sākumu, kad ar iztikšanu arī mūsu ģimenē bija pavisam trūcīgi. Tieši tad 18. novembra svētīšana iedeva negaidītu spēku. Lai gan uz galda bija tik vien kā baltas svecītes, bārbeles zari ar tumšsarkanām ogām un auzu putra, "dekorēta" ar ievārījumu. Bet svētki, kas piedzima mūsos pašos, vēlāk palīdzēja tikt cauri smagajai ikdienai un cīnīties ar to.

Dzirdētas pesimistiskas runas, ka Latvijā patriotisms iet mazumā, mūžībā aizejot vecākajai paaudzei. Nesen ieskatījos kādā Eiropas Komisijas pētījumā. Izrādās, ar piederību savai tautai latvieši patiešām lepojas daudz biklāk nekā, piemēram, somi, īri vai grieķi. Taču cerības rada tas, ka Latvijā ir divas grupas, kurām patriotisms ir daudz nozīmīgāks nekā citām. Viena, protams, ir vecākās paaudzes cilvēki, bet otra – jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Tie paši jaunieši, kas pabijuši Eiropā, pasaulē, kas redzējuši, cik stipri citur mīl savu valsti un tautu. Patrioti ir daudzi skolēni, kuri, negaidot "Latvijas vēstures mācīšanas eksperimenta" beigas, mācās par Latviju, lai augtu lepnumā par savu valsti.

Pieminot Latviju, sestdien raudzīšos logos, lai saredzētu jūsu iedegtās svecītes.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija un tās pavalstnieki!

Eiropā un citur pasaulē...

Intervija ar A. Lagzdiņu: NATO samits nav tikai politiķu pasākums

Elīna Lidere,  NRA  11/11/06     Parex: ASV satraukums par naudas atmazgāšanu bankās varēja būt saistīts ar NATO samita rīkošanu Rīgā.

Oktobrī Latvijas uzņēmēju delegācija bija devusies uz Balto namu Vašingtonā, kur ASV prezidents Džordžs Bušs pateicās viņiem par atbalstu NATO samita rīkošanā. Delegācijā bija arī Parex bankas valdes loceklis Arnis Lagzdiņš; šis kredītuzņēmums ir lielākais NATO samita Rīgā atbalstītājs no visiem Latvijas uzņēmumiem. Intervijā Neatkarīgajai A. Lagzdiņš pastāstīja, kā gājis Baltajā namā un ko Parex bankai kā kredītuzņēmumam nozīmē šāds samits.

– Kāda Parex bankai ir saistība ar NATO samitu? Galu galā tieši šajā kontekstā jūs devāties uz Vašingtonu un pat tikāties ar ASV prezidentu Džordžu Bušu.

– Pat nelietojot tādas piepaceltas frāzes kā drošība pasaulē, mums kā uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, un biznesam kopumā ir ļoti būtiski piedalīties tik svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos, jo tas vistiešākajā mērā ietekmē arī to, kāda ir mūsu biznesa darbība šeit Latvijā un citur pasaulē.

Parex banka ir atbalstījusi arī divus iepriekšējos NATO samitus – Prāgā un Stambulā, bet tur vienkārši palīdzējām Vācijas Māršala fondam; tā ir galvenā institūcija, kas organizē diskusijas par samita kontekstā aktuālām globālām tēmām dienu vai divas dienas pirms tā sākuma. Tagad, kad samits notiek Rīgā, mūsu mājās, piedalāmies jau daudz aktīvāk.

Pats liktenīgajā 11. septembrī biju 500 metrus no tās vietas, kur lidmašīna nokrita, 300 metrus no Baltā nama. Tas tikai liecina, ka mūsdienās lokālās problēmas ir kļuvušas globālas un ka šie jautājumi attiecas uz visu sabiedrību. Arī atbalstot NATO samitu, Parex banka cenšas iesaistīt šajā pasākumā iespējami plašāku sabiedrības loku, rīkojot bērniem zīmējumu konkursu, skolēniem – eseju konkursu par drošības jautājumiem, bet studentiem – zinātnisko darbu konkursu. Tāpat aicinām iedzīvotājus iesūtīt fotogrāfijas ar skaistajām Latvijas vietām un notikumiem mūsu valstī, lai pēc tam varētu samita dalībniekiem parādīt, kā Latviju redz paši latvieši. Turklāt esam aicinājuši arī savus darbiniekus pieteikties NATO samitam kā brīvprātīgos – četri darbinieki jau ir akceptēti palīdzēt NATO samita organizēšanai, un banka viņiem piešķirs brīvdienas no darba.

– Kas notika vizīte Baltajā namā pie ASV prezidenta Džordža Buša, ar kuru jums esot bijusi iespēja tikties?

– Šādas vizītes nav gadījuma pasākums; to drīzāk varētu nosaukt par pieņemšanu. Tā bija pateicība tiem sponsoriem, kas atbalsta šādus pasākumus, un šo pateicību izteica ASV prezidents Dž. Bušs kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu.

Šādas pieņemšanas ir ļoti stingri reglamentētas. Pati tikšanās nebija piecu minūšu sanākšana, bet veselas 45 minūtes ilga saruna, kurā piedalījās nacionālās drošības pārstāvji. Viņi runāja par NATO plāniem un perspektīvām: NATO spēku paplašināšana Afganistānā, kā NATO var līdzdarboties valsts infrastruktūras atjaunošanā.

Tad apspriedes dalībnieki izteica savu viedokli – kāpēc tās piedalās sponsorēšanā, un pēc tam pievienojās prezidents un ģenerālsekretārs. Ģenerālsekretārs deva savu skatījumu uz NATO attīstību, Bušs – savu. Pirms tam, protams, ar visiem sasveicinājās, un prezidents, piemēram, pat atcerējās Mārtiņu Bondaru, kas arī bija šajā pieņemšanā Latvijas delegācijas sastāvā – kā bijušo prezidentes biroja vadītāju. Vēl no Latvijas bija Liepājas metalurga valdes priekšsēdētājs Aleksejs Zaharjins.

– Vai Vašingtonā tika runāts arī par naudas atmazgāšanas problēmām Latvijā? Ko tieši amerikāņi mums pārmeta?

– Šādā līmenī par šādiem jautājumiem netiek runāts. Tie jautājumi tika skatīti jau divus gadus prezidenta administrācijas līmenī.

Mēs varam tikai pieņemt, ka tiešām ASV tik lielu uzmanību velta saistībā ar lielu pasākumu – mūsu gadījumā NATO samita rīkošanu Rīgā. Problēma jau nebija naudas atmazgāšanas jautājumā, bet gan ASV bija ļoti ierobežota informācija par to, kas notiek šajā tirgū. ASV baņķieriem ir ļoti maz informācijas par privatizācijas procesiem. Viņiem nav skaidrs, no kurienes visai nabadzīgās valstīs var rasties tāda liela naudas apgrozība. Mēs aizmirstam, ka šajos 15 gados visas valsts vērtības transformējas privātās rokās, cenu transformācija bija vismaz desmit gadus. Mums kas agrāk maksāja ļoti lēti, – ārzemēs maksāja ļoti dārgi. Mēs privatizējām lēti, un tagad mainās vērtība. Piemēram, Abramovičs privatizēja alumīnija un niķeļa ieguves tikpat kā par velti, un, mainoties cenu vērtībām, viņš kļuva miljardieris.

– Cik svarīgi jums kā uzņēmumam ir tas, ka NATO samits notiek Rīgā?

– Ir ļoti svarīgi, lai pasaule redz, kā Latvija ir izaugusi pa šiem gadiem, un NATO samita norise Rīgā ir ļoti labs veids, kā to parādīt un piesaistīt sabiedrības, ārvalstu investoru uzmanību mūsu valstij. Tas arī apliecina, ka Latvija ir droša, demokrātiska valsts, ka šeit var taisīt biznesu.

Gribu uzsvērt, ka mēs distancējamies no politiskajiem lēmumiem, bet gribam dot signālu biznesa videi un arī sabiedrībai, ka nav iespējams distancēties no politiskajiem procesiem, jo tas viss ir ļoti cieši saistīts ar biznesa stratēģijām, ar mūsu biznesa vīziju, ar to, kā mēs gribam iet ārzemju tirgos, kādi ir priekšnosacījumi. Mēs gribam lauzt priekšstatu, ka NATO ir tikai politika vien, iesaistot plašāku sabiedrību šā samita norisēs.

Polija nobloķē Eiropas Savienības sarunas ar Krieviju par jauno sadarbības līgumu

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  11/11/06    Polija nobloķējusi sarunu sākšanu ar Krieviju par jauno sadarbības līgumu, riskējot vēl vairāk apgrūtināt sarežģīto bloka attiecību veidošanu ar Maskavu. Ja tas neatrisināsies, ES un Krievijas līderu sammitā Helsinkos pēc pāris nedēļām būs ļoti maz, par ko runāt, jo šis ir galvenais dienaskārtības punkts.

ES ārlietu ministri nākampirmdien gatavojās apstiprināt mandātu sarunām ar Krieviju par jaunu partnerattiecību un sadarbības līgumu, jo pirms desmit gadiem noslēgtais ir novecojis. Taču Polija šonedēļ pēkšņi paziņoja, ka sarunas nevar sākties, kamēr Krievija nav ratificējusi enerģētikas hartu.

Harta ļautu ES kompānijām izmantot energoresursu tranzītam Krievijas infrastruktūru, kas šobrīd ir ekskluzīvi Maskavas rokās. Krievija neslēpj, ka hartu neratificēs, kamēr to neuzlabos tīkami Krievijai.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Emma Udvina piektdien Polijas iebildumus saistīja nevis ar enerģētikas hartu, bet gan Krievijas aizliegumu ievest gaļu un augus no Polijas, kas ir spēkā jau gadu un rada zaudējumus poļu ekonomikai. "Mēs viņiem jūtam līdzi un mēģinām kaut ko darīt, taču attiecībā uz enerģētiku ES līderi Lahti sanāksmē vienojās par kopēju pozīciju — prasīt Krievijai ratificēt hartu, bet paralēli iespējams daudz no tās ierakstīt jaunajā partnerattiecību līgumā," teica E.Udvina. Notiekošais esot diskusija, un EK cerot, ka līdz 24.novembrī gaidāmajam sammitam vienošanos par sarunu vadlīnijām izdosies panākt.

ES diplomāti Dienai apstiprināja, ka Polijas pēkšņās viedokļa maiņas pēc tam, kad tās līderi jau piekrituši kopējai nostājai, rada arvien pieaugošu neuzticību un nepatiku. "Vēstnieku sanāksmē šonedēļ iestājās vienkārši drūms klusums. Viņi ir vieni pret 24," teica kāds avots. Diplomāti gan norāda, ka sarunu nesākšana Helsinku sammitā nebūšot nekas katastrofāls, jo līdz jauna līguma noslēgšanai spēkā paliek esošais un sākt sarunas novembrī bijis politisks mērķis.

Taču bez tā sammitam ir niecīgs saturs, jo gan aprunāšanās par enerģētiku, gan par sadarbību tā saucamajās četrās telpās (ekonomikā, ārējā drošībā, kultūrā un zinātnē un tieslietās), gan Krievijas virzību uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju ir "ķeksīša temati" bez taustāma satura katrā sanāksmē.

ES pagaidām apturēs paplašināšanos

DELFI  11/12/06     Eiropas Savienība (ES) vairs nepaplašināsies ne vidējos ne ilglaicīgos termiņos, teikts Eiropas Komisijas izstrādātajā Integrācijas stratēģijā, ziņo ārvalstu masu mediji.

Lai gan konkrētie termiņi šajā paplašināšanas pauzē nav noteikti, novērotāji pieļauj, ka jaunu dalībvalstu uzņemšanas process var tikt atjaunots tikai pēc 2010.gada. Eiropas Komisijā šo pauzi skaidro ar "zināmu nogurumu", kuru Rietumeiropas galvaspilsētās izraisa jaunu dalībvalstu iestāšanās.

Pašlaik potenciālo ES dalības pretendentu sarakstā bez Turcijas, Horvātijas un Maķedonijas, kurām ir oficiāls kandidātvalstu statuss, ir arī Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Serbija.

Tādējādi pēdējas valstis, kas iestāsies ES pirms pauzes, būs Bulgārija un Rumānija.

ĀM: Polijas ieceri veidot ES armiju ir jāanalizē

LETA  11/12/06     Polijas ierosinājums izveidot 100 000 karavīru lielu Eiropas Savienības (ES) armiju, kas būtu piesaistīta NATO, reaģējot uz kritiskām situācijām jebkurā pasaules vietā un aizsargātu Eiropu, ir interesants un apspriežams ekspertu lokā, taču izteikties par to vēl ir pāragri, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija.

Kā informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā, ir nepieciešams izvairīties no NATO un ES resursu fragmentēšanas un neefektīvas izmantošanas. Polijas priekšlikums acīmredzot esot vērsts uz ES un NATO resursu efektīvu izmantošanu, ņemot vērā, ka abu organizāciju problēmas starptautisko spēku iesaistē ir līdzīgas.

Polijas prezidents Lehs Kačiņskis intervijā laikrakstam "Financial Times" iepriekš pauda viedokli, ka "pašlaik mēs atrodamies situācijā, kad ES nepieciešami aptuveni 8000 karavīru Libānas misijai, bet nav skaidrs, kur šos karavīrus ņemt. Nepieciešams izveidot tādus spēkus, kas nevis aizstātu katras valsts armiju, bet būtu pieejami ikreiz, kad vajadzīgi ne tikai 8000, bet arī 25 000 - 30 000 karavīru".

Polijas prezidents norādīja, ka vajadzības gadījumā Polija varētu nostāties pret pārējām ES dalībvalstīm. "Zinu, ka ir neērti šajā blokā atrasties vieniem pašiem, bet tas nenozīmē, ka mēs no tā baidāmies," sacīja Kačiņskis.

Palielinās auto rindas uz Latvijas-Krievijas robežas

LETA  11/13/06     Pirmdien no rīta pulksten septiņos iebraukšanu Krievijā pie Grebņevas robežkontroles punkta gaidīja 318 kravas automašīnas, bet pie Terehovas robežkontroles punkta - 846, informēja Valsts robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Dace Ūdre.

Salīdzinoši 9.novembrī iebraukšanu Krievijā pie Grebņevas robežkontroles punkta gaidīja 221 kravas automašīna, bet pie Terehovas robežkontroles punkta - 617 mašīnas.

Pie Terehovas robežkontroles punkta gaidošo kravas automašīnu vadītājiem tiek izsniegti taloni ar kārtas numuriem, bez kuriem nav iespējams šķērsot robežu. Tā robežsardze cīnās ar rindu apbraucējiem, turklāt tiek ietaupīti resursi, jo vairs nav jābloķē sānu ceļi, lai novērstu situāciju, kad kravas automašīnas mēģina apbraukt izveidoto rindu.

Automašīnu rindas no Terehovas stiepjas pa visu Zilupes novadu, kā arī cauri Brigu un Isnaudas pagastam. No Grebņevas robežkontroles punkta rindas stiepjas pa Malnavas pagastu un gandrīz gar Kārsavu.

Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki šomēnes aizturēja septiņus Grebņevas robežkontroles punkta robežsargus, kuri par samaksu ļāvuši kravas automašīnām apiet garo rindu, kas izveidojusies uz Latvijas un Krievijas robežas.

Policijas darbinieku rīcībā esošā informācija liecina, ka kravas automašīnu rindas apiešanu organizējuši Latgales organizētās noziedzības grupu pārstāvji, no kuriem divi tika aizturēti.

Trīs NBS karavīri atsaukti no Irākas par alkohola lietošanu

Apollo  11/13/06     Trīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri par alkohola lietošanu atsaukti no starptautiskās miera uzturēšanas operācijas Irākā, portālu «Apollo» informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas priekšnieks Uldis Davidovs.

Atsauktie kareivji alkoholu lietojuši Lāčplēša dienā.

Par pārkāpumiem ierosināta dienesta izmeklēšana. To turpinās pēc karavīru atgriešanās Latvijā.

Kļuvusi zināma gaidāmās Rīgas NATO sanāksmes provizoriskā programma

LETA  11/14/06     Otrdien kļuvusi zināma Rīgas NATO sanāksmes provizoriskā programma, kas plānota saspringta.

Kā informēja NATO sanāksmes preses centra vadītāja Elīna Lazdāne, 27.novembrī, dienu pirms oficiālās NATO sanāksmes programmas, Rīgas domē notiks Jauno līderu forums "Ceļot tiltus nākamajām paaudzēm".

Savukārt plkst.15.starptautiskajā lidostā "Rīga" notiks lidmašīnu "C-17" NATO stratēģisko gaisa pārvadājumu spēju demonstrācija ar valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shēfera un NATO militāro amatpersonu piedalīšanos.

Pēcpusdienā plkst.16.45 Vīķe-Freiberga sniegs preses konferenci. Savukārt plkst.19 Mazajā ģildē prezidente atklās vakariņas par godu starptautiskajai akadēmiskajai konferencei "NATO transformācija jaunajā globalizācijas laikmetā".

28.novembrī visu dienu Melngalvja namā norisināsies Jauno līderu forums un starptautiskā akadēmiskā konference. Pirms plkst.11 NATO ģenerālsekretārs teiks uzrunu Jauno līderu forumā.

Plkst.12 "Arēnā Rīga" tiks atklāta NATO sanāksmes transformācijas izstāde, atklāšanā piedalīsies prezidente, NATO ģenerālsekretārs un NATO militārās amatpersonas.

Pēcpusdienā NATO ģenerālsekretārs teiks uzrunu starptautiskajā akadēmiskajā konferencē. Savukārt plkst.19.15 valsts prezidente Latvijas Nacionālajā operā rīkos svinīgu koncertu par godu NATO valstu līderu sanāksmei. Pēc koncerta operā norisināsies vakariņas un pieņemšana ministriem, vēstniekiem un delegācijām.

Trešdien, 29.novembrī, Preses centra galvenajā preses konferenču zālē NATO valstu un valdību vadītāju un delegāciju vadītāji teiks uzrunas Jauno līderu foruma dalībniekiem Preses centra galvenajā preses konferenču zāle.

Plkst.8 sāksies NATO valstu un valdību vadītāju un delegāciju vadītāju ierašanās protokola kārtībā Olimpiskajā sporta centrā. Pēc plkst.9 tiks atklāta Ziemeļatlantijas padomes sēdes NATO valstu un valdību vadītāju līmenī, kura noslēgsies plkst.12.

Pēc plkst.12 Jāps de Hops Shēfers rīkos preses konferenci, kurai sekos citu NATO valstu un valdību vadītāju preses konferences.

Intervija ar Holandes profesoru: Eiropieši daudz ko vēl nesaprot

Aija Cālīte, Latvijas Avīze  11/14/06     Sociolingvistikas profesors Ronalds Reuderinhs Latvijā iegriežas apmēram reizi trijos gados, kad te krietni pastrādā, bet daudz vairāk laika Baltijas valstu politisko un sociālo problēmu izpētei viņš velta, dzīvodams dzimtajā Holandē. Profesoram interese par Baltijas valstīm, īpaši Latviju un Igauniju, radās tad, kad viņš sapratis – holandieši par tām tikpat kā neko nezina, un vēlējies šo robu aizpildīt. Nesen ar R. Reuderinhu pārrunājām dažādas norises gan Baltijā, gan Nīderlandē.

Pētu ne tikai Baltijas valstis, bet arī Rietumeiropas lingvistiskās minoritātes, īpaši frīzu minoritāti Nīderlandē. Frīzu valodā runā apmēram 680 000 cilvēku, un Nīderlandē tā ir otrā oficiāla valsts valoda. Reiz mūsu parlamentāriete sūdzējās par krievvalodīgo stāvokli Baltijas valstīs, bet es viņai uzdevu jautājumu: cik pamatskolās Nīderlandē bērni mācās frīzu valodā? Viņa to nezināja, apgalvojot, ka frīziem jārunā holandiski. Prasīju, kāpēc deputāte kritizē kaimiņvalstis, ja Holandē pat frīzieši nevar runāt savā valodā? Mums lingvistisko minoritāšu skolu nav. Tikai Frīzijas provincē ir dažas bilingvālās pamatskolas bērniem – pa pusei holandiešu, pa pusei frīzu. Amsterdamā ir daudz skolēnu, kas runā frīzu valodā, bet Holandes likumi aizliedz viņiem veidot skolu.

- Nīderlandē iebrauc daudz cilvēku, kuri nerunā pat holandiski.

- Mēs bijām viena no dīvainākajām valstīm pasaulē, jo iebraucējiem nebija obligāta valsts valodas mācīšanās. Kad dodaties uz Zviedriju vai Angliju, valoda jāzina. Bet Nīderlandē pat pirms pāris gadiem tas nebija nepieciešams. Cilvēki pirms 10 un 20 gadiem dabūja Holandes pilsonību, zinot tikai 10 vārdus holandiešu valodā. It kā jau oficiāli tā it kā bija jāzina, taču praksē tas nenotika.

- Kā imigranti, nesaprotot valodu, varēja strādāt, iejusties sabiedrībā?

Patiešām, viss aizgāja galīgi nepareizi. Mums, holandiešu nodokļu maksātājiem, tagad jāmaksā par iebraucējiem līdz pat viņu mūža beigām, lai viņi iemācītos holandiešu valodu un iedzīvotos sabiedrībā. Bet 90. gados, ja kaut ko tādu par valodas prasmi teicām, mums atbildēja: "Jūs esat fašisti un nacionālisti! Jums jābūt multikulturāliem!"

- Tātad 90. gados tomēr notika lūzums oficiālajā attieksmē? Mēs Latvijā dzirdam, ka Nīderlandē patlaban ļoti daudz tiek uzsvērta valodas prasmes nepieciešamība.

- 90. gados problēmas arvien vairāk saasinājās. Politiķi un parlamenta deputāti neieklausījās dzimušajos holandiešos, bet visu laiku kaut ko darīja to cilvēku labā, kas iebrauca no citām valstīm. Ja holandieši par to sūdzējās, viņi tika dēvēti par nacionālistiem un fašistiem.

Imigrantu bērni skolās holandiešu valodu iemācījās labi un bieži bija tā, ka, mātei ejot pie ārsta, bērns gāja līdzi, lai iztulkotu, ko viņa saka. Taču man kā holandietim bija kauns, kad redzēju marokāņu sievieti, kas Holandē bija nodzīvojusi 15 gadus, un viņas 10 gadus veco dēlu, kuri abi gāja pie ginekologa, jo viņai vajadzējis tulku. Visu laiku esam maksājuši, lai viņa un citi iebraucēji mācītos valodu, ka formāli viņa to it kā pat zina, bet – nekā! Runāju ar ārstiem – izrādās, tā notiekot katru dienu!

Patlabanējā integrācijas un imigrācijas ministre Rita Verdonka vēlas, lai gan jaunie imigranti, gan tie, kas valstī dzīvo pat vairākus gadu desmitus un ir Holandes pavalstnieki, obligāti iemācās holandiešu valodu. Nīderlandē tas ir kaut kas jauns, pārāk ilgi pastāvēja uzskats: "Mēs nedrīkstam uzspiest holandiešu valodas mācīšanos!"

- Vai sabiedrība atbalsta R. Verdonku, kura tiek uzskatīta par šerpu dāmu?

- Viņa ir stingrās līnijas piekritēja tāpēc, ka pārāk ilgi bijusi piekopta šī "maigā attieksme".

- Daudzkulturāls – tas varētu nozīmēt, ka cilvēki iepazīst viens otra nacionālo kultūru, nevis "vietējiem" ir jāapgūst visas tās kultūras, kas ienāk valstī, bet iebraucēji netiek mudināti apgūt šīs valsts kultūru.

- 90. gados lielas firmas direktors pieprasīja: vidējā līmeņa vadītājiem jāprot tās valodas, kādās runā viņa darbinieki. Šajā firmā strādāja marokāņi, holandieši, turki, vjetnamieši, ķīnieši, somālieši, irāņi un vēl citu tautību cilvēki! Vai nebūtu vienkāršāk, ja šie cilvēki iemācītos holandiski, gūtu priekšstatu par valsts kultūru?

Baidos, ka joprojām cilvēki, kas kaut ko sliktu pasaka par marokāņiem, joprojām tiek dēvēti par rasistiem. Mums ir savāda situācija: ap 10 – 20% deklarējuši, ka ir rasisti, un, to dzirdot, politkorektie cilvēki bija šokēti. Toties 54% holandiešu negrib, lai viņu bērni apprecētos ar marokāni vai turku. Bet, ja aptaujāsiet turkus vai marokāņus, domāju, ka 99% vēlas tikai musulmaņu vīru vai sievu, turklāt no Turcijas vai Marokas.

- Latvijā vēl apgūstot demokrātiju un Eiropa mums derot par paraugu. Diemžēl bieži mācāmies no tā, ko saka Eiropas politiķi, nevis ko domā eiropieši. Latvijā viss attīstās pamazām, bet, ja uzreiz nepieņemam to, kas citur noticis 10 gadu laikā, tad arī mūs saukā par fašistiem. Piemēram, vasarā, kad notika "Pride 2006".

- Man ir neērti teikt, bet Nīderlandē attiecībā uz Austrumeiropu, uz Baltijas valstīm valda ignorance, kad runā par padomju okupāciju, komunistu varu. Mūsu problēmas – holokausts, vācu okupācija… Arogances dēļ nevēlamies saredzēt citu valstu problēmas. Ietekmīgākais Nīderlandes laikraksts ilgi izvairījās lietot vārdus "krievu okupācija". Uzrakstīju par to šīs avīzes Maskavas korespondentam.

Viņš atbildēja: "Priekš manis nav pilnīgi nekādas nozīmes tam, ka uzrakstīšu "krievu okupācija" vai "padomju okupācija", vai "padomju laiki" vai "krievu laiki"." Jautāju: ja tā, tad kāpēc jūs pusē rakstu nevarat rakstīt "okupācija", bet pārējos – krievu vai padomju laiki? Viņš atbildēja: "Ja jūs tiešām vēlaties dienas laikrakstā izlasīt vārdu "padomju okupācija", es to uzrakstīšu!" Bet patiesībā viņš mani neņēma galvā. Tad cilvēki, kuri ir noskaņoti par labu Baltijai, rakstīja, rakstīja un rakstīja šai avīzei, līdz nu viņi šos vārdus beidzot lieto, bet tas notika ļoti lēnām.

Jautāju šim pašam žurnālistam: kāpēc jūs latviešus saucat par nacionālistiem? Sacīju: cilvēki Nīderlandē, kas piedalījās pretošanās kustībā vācu okupācijai, tāpēc taču netiek saukti par nacionālistiem! Pat mūsu karaliene Vilhelmīna pēc 1945. gada atsacījās runāt vāciski, lai gan šo valodu ļoti labi pārvaldīja. Jo Vācija bija okupējusi Nīderlandi. Teicu žurnālistam, ka nekad holandiešu laikrakstos neesmu redzējis apgalvojumu "mūsu nacionālistiskā karaliene Vilhelmīna", lai gan viņa ar vācu politiķiem runāja ar tulka palīdzību.

Lekcijās man studenti jautā: kāpēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības nevar būt taktiskākas un nerunāt sliktu par Krieviju? Atjautāju: no kā gan lai viņi būtu mācījušies būt diplomātiski – vai tad no krievu okupantiem, vai no Rietumu valstu pilsoņiem, kas dodas uz Baltiju, aizmirstot starptautiskos līgumus, piemēram, Ženēvas 1949. gada līgumu, kas aizliedz okupantiem ievest okupētajās teritorijās civiliedzīvotājus no okupētājvalsts?

Visi cilvēki, kas iebraukuši pēc tam, kad notikusi okupācija, tur atrodas nelegāli. Tā vietā rietumeiropieši ierodas, lai pamācītu, kā izturēties pret lingvistiskajām minoritātēm, un saka: "Neatgādiniet mums to, kas te notika pirms 1991. gada! Neradiet problēmas no šiem pagātnes notikumiem! Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir jāskatās nākotnē!" Praktiski tas nozīmē aicinājumu aizmirst padomju okupācijas laiku. Reiz Holandes parlamentāriešiem pajautāju: "4. maijā Holandē notiek Atbrīvošanas svētki, kad atzīmējam vācu okupācijas beigas. Ja jūs drīz pēc padomju okupācijas Baltijā sakāt, lai cilvēki aizmirst 50 gadu okupāciju un neskatās vēsturē, jūs taču noliedzat arī 4. maija Atbrīvošanas piemiņas dienu, kas tiek atzīmēta tāpēc, ka pirms 40 gadiem Holande atbrīvojās no tikai piecu gadu vācu okupācijas!" Viņi uz manu jautājumu neatbildēja.

Šogad ir pirmais gads, kad Rīgā ir vairāk latviešu nekā etnisko krievu – 43% pret 42%. Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, redzu, ka latvieši ir visvairāk iebaidīti. Tas ir mans viedoklis, kas balstās faktos. 1993. gadā prezidents Guntis Ulmanis ANO asamblejā sacīja, ka visās lielajās Latvijas pilsētās krievi ir vairākumā. Bet izpētīju, ka tikai Daugavpilī tagad krievi ir majoritāte. Latvieši paši saka, ka viņi ir minoritāte! Kāpēc?

- Šie cilvēki sevi dēvē par "krievvalodīgajiem".

- Bet esmu pārliecināts, ka tas tiek darīts tīšām – lai nerunātu tikai par krieviem, runā par visiem krievvalodīgajiem, lai šo grupu mākslīgi padarītu lielāku. It kā katrs, kas nav latvietis, ir "krievvalodīgais". Piemēram, ne jau visi poļi ir "krievvalodīgi"! Jūs paši radāt tēlu, ka lielākajās pilsētās valda krievu valoda. Ne Lietuva, ne Igaunija nepieļauj šādu kļūdu. Tā dara tikai Latvija, un tā ir pašu latviešu problēma. Man ir radies iespaids, ka Latvijā kultūras atmosfēra cieta visvairāk no visām Baltijas valstīm, jo tika mainīta cilvēku mentalitāte. Saskatu zināmu līdzību ar "Stokholmas sindromu", kad ķīlnieki ar laiku sadraudzējas ar saviem sagūstītājiem un sāk viņus aizstāvēt, lai izdzīvotu. Es vēlētos, lai Rietumeiropas organizācijas, piemēram, Sorosa fonds, apmaksātu sociāllingvistisku pētījumu, aptaujājot cilvēkus Latvijā un Igaunijā, jautājot: kādā valodā jūs runājat ar saviem krievu kaimiņiem un draugiem? Krieviski, latviski? Jūsu Saeimas deputāts Boriss Cilevičs stāsta Rietumu laikrakstiem, ka Latvijā neesot nekādu problēmu vienkāršo cilvēku vidū, tikai daži politiķi izraisa problēmas latviešu un krievu vidū. Protams, rietumnieki domā: kāpēc gan šiem politiķiem vajadzētu uzkurināt situāciju? Bet tas, ko viņš nesaka – esmu jau nedaudz to pētījis – 90% latviešu runā ar saviem krievu kaimiņiem krieviski! Tāpēc Rīgā jūs latviešu valodu bieži nedzirdēsiet.

- Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā bijām pārsteigti, ka latviski prot vairāk cittautiešu, nekā mēs domājām. Diemžēl tagad tas atkal ieiet vecajās sliedēs.

- Daudzi pētījumi par latviešiem un krieviem Latvijā tikuši apmaksāti no Rietumu organizāciju puses. Un dažreiz liekas, ka viņi nevēlas veikt pētījumus par krievu sociāllingvistisko uzvedību. Ar krieviem sāku runāt latviski un man atbildēja: "Runājiet taču kārtīgā valodā!" Tas pats notika arī Igaunijā. Joprojām šī parādība ir dzīva.

- Mēs saņemam padomus no ES un EP par integrāciju, bet viņi nezina, kas mums jāintegrē.

- Holandē publicēju rakstu, kur salīdzināju krievus, kas atbrauca okupācijas laikā, un baltās rases pārstāvjus Dienvidāfrikā: abi zaudējuši savu varu un ietekmi, un tas viņiem nepatīk. Tās nav tikai parastas minoritātes, bet bijušas valdošās minoritātes Dienvidāfrikā aparteīda laikā un Baltijā padomju okupācijas laikā. Viņi izmanto dažādus veidus, kā uzturēt savu ietekmi, – ar starptautisko organizāciju, ar konvenciju lietošanas palīdzību.

Šodien atzīmē Starptautisko iecietības dienu

LETA  11/16/06     Plkst.9 sekretariātā norisināsies seminārs un diskusija jauniešiem par iecietību pret bēgļiem un imigrantiem.

Diskusijā piedalīsies Latvijas skolēni, lai noskaidrotu, vai viņu skolās pastāv neiecietība un kā to var novērst. Seminārā piedalīsies arī Latvijā dzīvojošie bēgļi no Somālijas.

Plkst.12 notiks preses konference, kas paredzēta kā atvērto durvju diena žurnālistiem, kuri aicināti iepazīties ar projekta "Latvija - vienlīdzība dažādībā I' jeb LEDI rezultātiem, "Latvija - vienlīdzība dažādībā II" jeb LEDII plānotajām aktivitātēm, kā arī ar pētījuma "Stratēģijas reliģiskā dialoga un iecietības veicināšanai" prezentāciju.

Pēc preses konferences tiks pasniegta balva iecietīgākajam žurnālistam ZEBRA 2006.

No 13.novembra līdz 1.decembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ikviens interesents bez maksas var aplūkot izstādi, kas veltīta iecietības tēmai. Ekspozīcijā būs apskatāmi arī materiāli no sekretariāta arhīva - plakāti un cikla "Mērķis - iecietība" brošūras.

Starptautiskajā iecietības dienā ir domāts par ikvienu. Garlaicīgi nebūs pat tiem, kuri stāvēs garajās rindās pie kasēm "Rimi" hipermārketos, jo uz grīdas varēs lasīt interesantus stāstus par iecietību, stāstīja Ivanova.

No 13. līdz 17.novembrim Rīgas ielās var vērot automašīnu informācijai par Starptautisko iecietības dienu.

16.novembris ir UNESCO konstitūcijas parakstīšanas gadadiena, un pirmo reizi kā Starptautiskā iecietības diena tā atzīmēta 1996.gadā. Mērķis ir pievērst uzmanību cilvēku izglītošanai par iecietību un mobilizēt sabiedrības atbalstu iecietībai.

Iecietības dienas pasākumus organizē sekretariāts sadarbībā ar Eiropas Komisijas informatīvās kampaņas "Par dažādību. Pret diskrimināciju" rīkotājiem, valsts un nevalstiskajām organizācijām.

Pabriks: pamazām uzlabojas Latvijas attiecības ar Krieviju

LETA  11/17/06    Piektdien, uzrunājot ārvalstu vēstniekus Latvijā gaidāmajā valsts proklamēšanas gadadienā, ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) izteica prieku, ka pamazām uzlabojas Latvijas attiecības ar Krieviju.

Kā vēstniekiem sacījis ministrs, valdības deklarācijā minēts, ka tiks turpināts darbs pie juridiski korekta un politiski pieņemama risinājuma rašanas Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanai, ievērojot valsts Satversmi un tās tiesisko pēctecību.

Pēdējā gada laikā Latvijai izdevies pavirzīties uz priekšu sadarbības veicināšanā ar Krieviju. Ir notikušas vairākas augsta līmeņa politiskas tikšanās, parakstīta vienošanās par ekonomisko sadarbību un par starpvaldību komisijas izveidošanu, sacīja ārlietu ministrs.

Tomēr Latvija ir nopietni nobažījušies par pēdējiem notikumiem un saspīlējumu Krievijas un Gruzijas attiecībās, teica Pabriks.

Viņš vēstniekus informēja par būtiskākajām lietām valsts ārlietās - drošību, dinamisku Latviju vienotā Eiropas Savienībā (ES), Baltijas jūras reģionu un Latvijas divpusējo sadarbību ar citām valstīm.

Pabriks, runājot par gaidāmo NATO sanāksmi Rīgā 28.un 29.novembrī, uzsvēra: "Mēs gribam, lai Rīga kļūst par vietu, kur tiek likti stabili pamati sekmīgām NATO pārmaiņām."

Ministrs sacīja, ka nākotnē ĀM sadarbībā ar Aizsardzības ministriju gādās par NATO un ES stratēģiskās partnerības stiprināšanu un Eiropas drošības un aizsardzības politiku.

Ārlietu ministrs atzīmēja, ka Latvija ir apņēmusies turpināt savu dalību misijās Afganistānā, Kosovā, Irākā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī policijas misijās Maķedonijā un Bosnijā un Hercegovinā.

ES ir jāvienojas par enerģētikas politiku un Latvija, stiprinot savu un Baltijas valstu enerģētikas drošību, sekmēs ES enerģētikas konsolidāciju, sacīja ārlietu ministrs un uzsvēra, ka Latvija par stūrakmeni savienības tālākai attīstībai uzskata ES konstitūciju.

Ārlietu ministrs atzīmēja, ka valsts dalība ES nav mazinājusi sadarbību Baltijas valstu jūras reģionā, bet tieši otrādi - pastiprinājusi to.

Pērn un šogad Latvija atvēra vēstniecības Japānā, Gruzijā un Azerbaidžānā. Nākamgad paredzēts atvērt vēstniecības Ungārijā un Ēģiptē. Latvija turpina meklēt sadarbības iespējas ar daudzām valstīm pasaulē. Šajā gadā attīstīti diplomātiskie sakari ar Japānu un Indiju, sacīja Pabriks.

Kā vēl vienu būtisku ĀM izaicinājumu nākotnē ārlietu ministrs uzsvēra ministrijas personāla politikas reformu un attīstīšanu.

NATO valstu līderu dzīvesbiedri Rīgā apgūs latviešu tradīcijas

TVNET   11/17/06     Līdz ar NATO līderiem novembra beigās Rīgā ieradīsies arī viņu dzīvesbiedri, kuriem tiek plānota īpaša kultūras programma. Tās ietvaros gandrīz 40 alianses dalībvalstu vadītāju, aizsardzības un ārlietu ministru, vēstnieku un augstāko militārpersonu dzīvesbiedri iepazīs mūsu valsti un apgūs latviešu tradīcijas.

Viesi tiks iepazīstināti ar Latvijas ikdienas un svētku paražām. Savus amatus demonstrēs keramiķi, pinēji, kalēji un ādas apstrādes meistari. Senās tehnikās tiks pulēts dzintars un austas jostas. Ciemiņiem būs arī iespēja šīs prasmes apgūt un piedalīties darba tapšanā. Kalējs viņus aicinās izliet laimes un izkalt katram savu Rīgas monētu.

Dzīvesbiedri kopā ar mūsu meistariem veidos arī tradicionālos latviešu Ziemassvētku rotājumus – salmu puzurus. Savukārt latviešu dizaineri viesiem izrādīs arī tradicionālos latviešu tērpus un sudraba, lina un zīda aksesuārus.

Kultūras programmas otrajā daļā mūsu viesi klausīsies latviešu mūziku - a capella grupu "Cosmos" un Rīgas Doma zēnu kori, apskatīs gleznu izstādi, kā arī apmeklēs Ziemassvētku tirdziņu un izjutīs svētku noskaņu vēsturiskajās Vecrīgas ieliņās.

Lai gan NATO samita laikā uzmanības centrā ir politiski jautājumi, samita rīkošana sniedz lielisku iespēju pievērst pasaules uzmanību pašai rīkotājvalstij, tās kultūrai un tradīcijām. Plānots, ka uz NATO samitu Rīgā 28. un 29. novembrī ieradīsies apmēram 5000 viesu.

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

Viedoklis: Deklarācija garastāvoklim

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  11/12/06     Ja jau pat lāča atstātai čupai var taisīt analīzes, tad, protams, drīkst novērtēt arī pieredzējušu programmu taisītāju uzrakstīto darba augli – nule ieceltās valdības deklarāciju. Pirmās atsauksmes jau parādījušās, piemēram, arodbiedrību priekšnieks Krīgers notaksējis, ka šis dokuments uz 36 lapām esot augstvērtīgākais, ko viņš jebkad lasījis, kaut kas pārāks par Hemingveju, Balzaku un Astridu Lindgrēni. Tomēr dokumentālai literatūrai, par kādu uzskatāma valdības deklarācija, varētu būt vairāk lietišķuma. Nevajadzētu ierobežot mūsu attīstības programmu tikai ar septiņiem trekniem gadiem. Vai tur figurē gadaskaitlis, kad valdība ar dzelzs roku iztīrīs valsti no «točkām»? Kad te pasludinās par «no «točkām» brīvu zonu»?

Un kad tās vidējās algas sasniegs 500 latu? Šlesers solīja, ka četru gadu laikā, bet citi amatu vīri, vērojot inflācijas lēcienus, saka – nebūšot nekāds brīnums, ja līdz šim ciparam nonāks krietni ātrāk, tikai cik liela tad būs lata reālā pirktspēja.

No citiem izvirzītiem mērķiem atminamies premjera Kalvīša izsaukto – izrauties no nabadzīgākās Eiropas Savienības valsts pazemojošā gūsta. Pēc viņa dabūtiem aprēķiniem un kaut kādiem mērījumiem, mēs uz vienas kājas jau esam apsteiguši Poliju. Pievelkot klāt vēl otru kāju, drīz panāksim un noķersim Lietuvu.

Kalvīša īsās programmas izpildi, bez šaubām, sekmēs arī tas, ka Eiropas Savienības pamatsastāvu papildinās Bulgārija un Rumānija. Johaidī, tad taču mēs būsim par veselām trim vietām priekšā pēdējiem no tiem trūcīgākajiem. Tiem, kas lasa pagaro valdības rīcības dokumentu un sāk jau laisties snaudā, pietaupītas dažas «odziņas», veselīgi smaržojoši ķiplociņi ziemas laikā. Teiksim, ka visas pūles un spēkus valdība veltīs, lai Zooloģisko dārzu padarītu par pirmšķirīgu darbaļaužu atpūtas un rekreācijas centru.

Aiziesim, piemēram, 2006. gadā uz ZOO un apskatīsimies, kā tiem būros sēdētājiem klājas, vai salmi sausi, šķīvji pilni un labs garastāvoklis. Vai arī pilsoņiem būs labāka oma un uztaisīta dūša – redzēsim.

Valdības deklarācija: par un pret

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"  11/13/06     Par to, kā vērtējama Aigara Kalvīša valdības deklarācija, kas nosaka tuvāko četru gadu galvenos darāmos darbus, Nedēļa sarunājas ar 9. Saeimas Jaunā laika frakcijas deputātu Arti Kamparu un Rīgas domes Tautas partijas deputātu, vienu no deklarācijas autoriem Edmundu Krastiņu.

- Pirmais vērtējums, kas jau izskanējis, — deklarācija ir ūdeņaina un aptuvena. Vai arī jūs uzskatāt, ka deklarācijā pārāk maz konkrētu skaitļu un datumu?

Artis Kampars: - Es paskatījos citu Latvijas valdību, arī mūsējās, deklarācijas, un jāteic, ka tā acīmredzot ir tradīcija: deklarācijas ir visai aptuvenas, izņemot Andra Šķēles pirmās valdības laikā izveidoto, kad tika minēti konkrēti skaitļi. Tā kā valdība vienmēr ir bijusi "saskaldīta" un vismaz agrākajos gados bija grūti prognozēt budžeta ieņēmumus, tad deklarācijas vienmēr bijušas vispārīgas. Tāpēc par to laikam nav vērts runāt. Manuprāt, svarīgākas ir tās būtiskās lietas, par kurām deklarācijā vispār netiek runāts vai arī par kurām varēja rakstīt daudz konkrētāk.

- Kuri ir šie nepieminētie vai pavirši pieminētie darāmie darbi?

- Deklarācijā vairākkārt pieminēta konkurētspējas uzlabošana, un tas, protams, ir labi. Taču tas, kā tieši valsts privātajā sektorā mēģinās uzlabot konkurētspēju, nav minēts vispār. Pasaulē tas parasti nozīmē valsts protekciju kādai nozarei vai uzņēmējdarbības veidam — piemēram, eksporta nodokļu atlaides vai subsīdijas.

Deklarācijā neredzu neko, kas varētu uzlabot konkurētspēju, drīzāk otrādi. Lai uzlabotu konkurētspēju eksporta produktiem, ir jārada motivācija uzņēmējiem. Latvijā IKP balstās uz divām nozarēm: uz nekustamā īpašuma tirgus apjoma pieaugumu un būvniecību un uz mazumtirdzniecības tirgus apjoma pieaugumu. Pats par sevi tas nav slikti, bet — vai tas sekmē uzņēmējdarbību? Nekustamā īpašuma tirgus garantē tik milzīgu un stabilu peļņu, ka reti kurš tādā veidā nopelnīto iegulda ražotņu attīstībā vai inovācijās.

Kā tiek plānots uzlabot konkurētspēju? Ja nav domāts par "kreisajām" subsīdijām un protekcijām, bet par pilnīgi legālām lietām, tad acīmredzot nekustamā īpašuma tirgus netiks aizskarts, un atliek vien gaidīt, kad šis burbulis plīsīs.

Tāpat deklarācijā neatrodu jēdzienu "inflācija". Vienā vietā gan tiek runāts pat Māstrihtas kritērijiem, kas ietver arī cīņu pret inflāciju, bet inflācija taču arī noēd eksportētspēju.

Nākamajā gadā celsies energoresursu cenas, kas neapšaubāmi arī palielinās inflāciju — varbūt tāpēc deklarācijā tās samazināšanai nav veltīta atsevišķa nodaļa.

Ja runājam par importētajiem energoresursiem, to cenu kāpums parasti ir tikai trešdaļa no inflācijas kāpuma. Pirms vēlēšanām daudz tika runāts par iekšzemes patēriņa bumu, jo ienāk ļoti apjomīgi Eiropas kredīti, bet Latvijā trūkst regulējuma šo līdzekļu patēriņam. Protams, valdība nevar mainīt energoresursu cenu pieaugumu, bet par divām trešdaļām inflācijas vispār netiek runāts.

- Kā vērtējat deklarācijas sadaļu, kas veltīta nodokļu politikai?

- Nodokļu samazinājums Saeimā ir apstiprināts jau otrajā lasījumā — par to balsoja gan Šlesera partija, gan Tautas partija, gan tēvzemieši. Tagad deklarācijā lasu, ka par to tiks domāts, pārdomāts un tamlīdzīgi. Savukārt premjers jau ir paspējis pateikt, ka ienākumu nodoklis tiks samazināts ne vairāk par procentu gadā. Jautājums: kas un kā īsti tiek plānots? Vai Pirmā partija un tēvzemieši ir gatavi uzreiz nolikt malā to karogu, ar kuru viņi gāja vēlēšanās?

Tāpat neredzu arī minimālās algas dubultošanas solījumu, par ko pirms vēlēšanām runāja gandrīz visi. Minimālās algas pacelšana taču nav pat ienākumu palielināšanas jautājums, ja runājam atklāti, bet tā ir nodokļu ienākumu palielināšana. Valsts, palielinot darbiniekiem minimālo algu par trīsdesmit latiem, nodokļos papildus saņems ne mazāk kā piecpadsmit miljonus latu sociālajā budžetā. Citiem vārdiem sakot, tas ir jautājums par naudas pārcelšanu uz sociālo budžetu. Ļoti neskaidri deklarācijā ir formulēts arī jautājums par nekustamā īpašuma nodokļiem.

- Šķiet, ka deklarācijā rakstītais nozīmē to, ka par savu mājokli būs jāmaksā mazāki nodokļi, bet par nekustamo īpašumu, kas nav mājasvieta, tie būs augstāki.

- Finanšu ministrijas plāni liecina par citām iecerēm. Joprojām nav skaidrības par kadastrālās vērtības un nodokļu likmes attiecībām, bet ir runa par "peldošajām" nodokļu likmēm, ko nosaka pašvaldība robežās no 0,1 līdz 1,5. Tā ir pati sliktākā ideja, par ko esmu dzirdējis, jo nerisina to Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāju problēmu, kuriem īpašums nav peļņas avots, bet ir dzīvesvieta, kuru viņi var zaudēt augsto nodokļu dēļ.

Vārdu sakot, deklarācija neko nepasaka skaidri, tāpēc mani pārsteidz tēvzemiešu piekāpība šajos jautājumos, kuriem pirms vēlēšanām bija ļoti skaidrs skatiens uz to, kas un kā jādara nekustamo īpašumu nodokļu jomā. Manuprāt, saprātīgs būtu piedāvājums, ka tiek pazemināti nodokļi vai bez nodokļiem būtu zināma apdzīvojamā platība un zemes platība uz vienu iedzīvotāju. Katrā ziņā deklarācijā nav atrodama skaidri iezīmēta nodokļu politika, un esošais izklāsts ir pretrunā visam, kas tika stāstīts pirms vēlēšanām.

- Deklarācijā nav minēts arī kapitāla pieauguma nodoklis — vai atbalstāt tādu nostāju?

- Tam es pat varētu piekrist, jo nevajadzētu ieviest jaunus nodokļus. Tiesa, par jaunu nodokļu sistēmu Latvijā varētu runāt, tikai ļoti uzmanīgi. Piemēram, nodokli kapitāla pieaugumam varētu ietvert ienākuma nodoklī, jo nav loģikas tajā, ka strādājošs cilvēks maksā ienākuma nodokli, bet tas, kurš pelna ar nekustamajiem īpašumiem, nemaksā neko. Piekrītu, ka 25% likme ir liela, bet, to samazinot, rēķinot tikai no starpības, nevis no visas summas, domāju, ka izdotos panākt, ka nodokļi tiek maksāti.

- Viens no jautājumiem, kuru valdība solījusies risināt, ir par darbaspēka efektivitātes paaugstināšanu un piesaistīšanu savai zemei. Vai valdības ieceres jums šķiet pārliecinošas?

- Deklarācijā neredzu konkrētu risinājumu šīm problēmām. Valdība ir labēja, bet bezdarbnieku pabalsts ir augsts, un tas nevis veicina darbaspēka tirgus attīstību, bet to bremzē. Daļa cilvēku izmanto pabalstus un neko nedara. Tik apjomīga pabalstu maksāšana nevar būt labējas valdības prioritāte.

Tāpat arī jautājumā par būvniecību, kur resursi jau ir izsmelti. Piemēram, Čehijā būvizmaksas ir daudz zemākas nekā Latvijā. Ja valsts motivētu ārvalstu būvtehnoloģiju ienākšanu Latvijā, arī mūsu būvnieki būtu spiesti domāt par jaunām tehnoloģijām, paaugstināt darba efektivitāti, nevis veidot uzkrājumus.

Jau minējāt, ka energoresursu cenas neizbēgami celsies, tāpēc ļoti būtisks jautājums ir par atjaunojamo energoresursu izmantošanu — vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijai, tāpat kā Eiropai, vajadzētu samazināt atkarību no Krievijas piegādēm. Vai deklarācija dod skaidru atbildi, kas šajā jomā darāms? Vai apņemšanās palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu nav pretrunā ar lēmumu būvēt cietā kurināmā jeb ogļu termoelektrostaciju?

Lai arī kā būtu mainījušās tehnoloģijas, uzskatu, ka ogļu termoelektrostacijām nav nākotnes, neatkarīgi no tā, vai to būvēs Ventspilī, Liepājā vai Pierīgā. Deklarācijā ir minēta gan ogļu termoelektrostacija, gan piedalīšanās atomelektrostacijas projektā. Manuprāt, lielāks uzsvars liekams uz atomenerģijas izmantošanu. Runājot par ogļu termoelektrostaciju, ir vērts atcerēties ne tikai tās ietekmi uz apkārtējo vidi un atkarību no Krievijas piegādēm, bet arī to, vai ogļu piegāde no citām Eiropas vai pasaules valstīm būs lētāka nekā no Krievijas.

- Vai deklarācijā saredzat arī pozitīvas nostādnes?

- Jā, manuprāt, ir apsveicami, ka deklarācijā ierakstīts gads, kad pabeidzama administratīvi teritoriālā reforma. Ļoti pozitīvi ir arī tas, ka valdība sāk runāt par budžeta plānošanu vidējā termiņā. Pareiza ir iecere pārcelt Zemes dienestu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pakļautībā, un ceru, ka Zemes dienests nekļūs par sviru ekonomiski politiskajās spēlēs. Tāpat arī ceru, ka apņēmība sakārtot partiju finansēšanas jautājumu netiks īstenota pēc principa: ja 85% autovadītāju pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus, tad tie ir atceļami.

- Vai pieņemat pārmetumus par to, ka deklarācija uzrakstīta tik vispārējās frāzēs, ka daudzas lietas varēs tulkot pēc vajadzības?

Edmunds Krastiņš: - Tā nav taisnība, deklarācijā ir konkrēti skaitļi, kaut arī to nav pārāk daudz. Par to mums bija diskusija, bet Nacionālajā attīstības plānā būs skaitļi kā indikatīvie rādītāji, tāpēc deklarāciju nav vajadzības pārslogot ar skaitļiem.

Oponenti pārmet, ka pirms vēlēšanām izskanēja ļoti konkrēti solījumi, kā paaugstinās minimālo algu, neapliekamo minimumu, bet deklarācijā par to runāts ļoti vispārīgi, tāpēc ir skaidrs, ka minimālā alga un neapliekamais minimums pieaugs, bet nav zināms, par cik tas paaugstināsies.

Solījumi, ko deva dažādas partijas, bija dažādi, bet partijas sanāca kopā, un visi solījumu bija savstarpēji jāsalāgo. Turklāt nedomāju, ka nākamo četru gadu problēma būs minimālā alga. Problēma būs darbaspēka trūkums, kas palielināsies. Par darba algām varbūt uztrauksies viszemāk atalgotie valsts sektorā strādājošie, pārējiem tas nebūs galvenais jautājums.

- Cik lielā mērā valdība grib tuvināt neapliekamo minimumu minimālajai algai?

- Jau teicu, ka, manuprāt, minimālā alga nav rādītājs, par kuru jālauza galva. Drīzāk jādomā par to, cik lielā mērā neapliekamo minimumu var tuvināt iztikas minimumam. Pašlaik solīt konkrētus skaitļus, nezinot, kā mainīsies ekonomiskā situācija, nav nopietni. Mēs divus gadus esam Eiropas Savienībā, un pārmaiņas ekonomikā ir ārkārtīgi straujas. Protams, opozīcija to vien gaida, kad ierakstīsim deklarācijā konkrētus skaitļus, un pēc tam mūs varēs kritizēt, bet mēs taču varam kļūdīties arī pretējā virzienā, tāpēc labāk skaitļus nerakstīt. Šie divi gadi ir parādījuši, ka makroekonomikas rādītāji zināmā mērā uzvedas neprognozējami.

Ir gadījies dzirdēt mazo un vidējo uzņēmēju bažas, ka viņi neizturēs pieaugošās minimālās algas un sociālo nodokļu nastu un viņus gaida bankrots. Vai valstij ir plāns, kā to nepieļaut?

Vēlreiz atkārtoju, ka minimālā alga nebūs tas faktors, kas izraisīs viņu bankrotu. Problēma ir un būs darbaspēka trūkums un tā izsauktais atalgojuma pieaugums. Latvija vairs nebūs lētā darbaspēka valsts. No 2010. gada darba tirgū masveidā ienāks cilvēki, kuri ir dzimuši 90. gadu sākumā, kad dzimstība bija kritusies divas reizes. Tātad pamazām pensijā aizejošo vietā darba tirgū ienāks divreiz mazāk strādājošo — uz simts pensijā aizejošajiem no jauna ienāks aptuveni piecdesmit cilvēku, tāpēc tirgū ienākošajiem būs jāstrādā divreiz ražīgāk.

- Ko sola deklarācija attiecībā uz ienākumu nodokli — vai tas tiks samazināts par procentu gadā?

- Deklarācija skaidri sola apsvērt finanšu iespējas un makroekonomisko situāciju. Visvairāk mani pārsteidz cilvēki, kas, no vienas puses, kliedz, ka nav pateikts, kā cīnīties ar inflāciju, bet, no otras — aicina samazināt nodokļus. Tās ir divas pretējas lietas. Par inflācijas samazināšanu deklarācija neklusē, tā runā par darāmajiem darbiem, nevis visu laiku skandina vārdu "inflācija". Deklarācija min rindu darbu, kas veicina darba ražīguma pieaugumu. Ja šis ražīgums pieaugs straujāk nekā darba samaksa, inflācija kritīsies.

Ir minēti pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai, kas nozīmē mazākus patēriņus, mazākas izmaksas un līdz ar to zemākas cenas. Nodokļu politika neparedz neapdomātu nodokļu samazināšanu laikā, kad inflācija ir vidēji liela. Bīstami patiesībā ir tas, ko prasa kreisi noskaņotie komentētāji, — nekavējoties iejaukties, jo inflācija nedaudz ir kritusies un nu šo līmeni vajagot noturēt. Ar strauju iejaukšanos inflācijas procesos var panākt vēl lielākas nepatikšanas.

- Kā palielināt konkurētspēju, it īpaši mazajiem uzņēmējiem, kas baidās par to, ka būs spiesti aiziet no tirgus?

- Viņu bažas zināmā mērā ir pamatotas, jo, nepaaugstinot darba ražīgumu, daļa uzņēmumu kļūs konkurētnespējīgi. Deklarācijā ir iezīmēti divi galvenie virzieni, kam jāveicina darba ražīguma celšanās: orientēšanās uz zināšanu ekonomiku, kas nozīmē izglītības pārveidošanu un zinātnes piesaistīšanu un neražīgo izmaksu samazināšanu, kas savukārt nozīmē administratīvo barjeru samazināšanu. Tas bija jādara jau Krišjānim Kariņam Ekonomikas ministrijā un Solvitai Āboltiņai Tieslietu ministrijā, taču tas netika izdarīts — ir jāpaātrina nekustamā īpašuma reģistrācija, kas Latvijā prasa gandrīz septiņdesmit dienu, un jāpadara Darba likums elastīgāks, kas pašlaik neļauj ātri pārvirzīt darbaspēku tur, kur tas nepieciešams.

Arī būvatļaujas saņemšana prasa vidēji 156 dienas, kas tiek atņemtas uzņēmējdarbības veikšanai. Ir arī jāaptur darbinieku skaita pieaugums ministrijās un nepārtrauktā jaunu aģentūru veidošana.

Par deklarāciju vēlos teikt, ka tajā viss ir skaidri uzrakstīts. Ja kāds to negrib redzēt, viņam vai nu ir pavisam citi uzskati, vai arī viņš to nav izlasījis. Tomēr pats svarīgākais būs šo deklarāciju īstenot. Deklarācija — tie ir labie nodomi, bet galvenais, lai ministri saprastu, kas tajā ierakstīts, un lai spētu sastādīt konkrētus plānus, lai iecerēto izdarītu. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai veicams milzīgs darbs un laika nav nemaz, jo jau nākamajā gadā augstskolām būtu jāiedod jauns plāns tam, ko valsts pasūta un ir gatava apmaksāt. Valdībai ir daudz jāstrādā, viens ministrs neko nemainīs.

Viedoklis: Korupcija kā propagandas un politiskās reklāmas ierocis

Juris Paiders,  NRA  11/13/06     Latvijā ir parasts, ka konkrēta šaura privāta vajadzība tiek pasniegta kā vispārnacionāla problēma. Kādam prokuroram vai priekšniekam Latvijas varas Olimpa virsotnē ievajadzējās ziņu par kāda Latvijas miljonāra banku kontiem. Tā kā rupja kratīšana un izsekošana nebija estētiska, tad radās nulles deklarācijas ideja, un tagad visai sabiedrībai – ikvienam zīdainim un ikvienam bomzim – tagad tiek piedāvāts aizpildīt nulles deklarāciju. No visām tribīnēm tiek apgalvots, ka šīs deklarācijas ir vienīgais, kas Latviju var glābt no arvien dziļākas iegrimšanas korupcijas purvā... Savukārt partijas Jaunais laiks krusttēvi atklājuši metodi, kā konfidenciālu informāciju nemanot nogādāt uzticamu partijas aģitatoru veidotās TV ziņu pārraidēs. Ir jāpanāk, lai Saeimā tiek nodibināta korupcijas izmeklēšanas komisija, un tad slepeni, operatīvā ceļā iegūti materiāli jāizdala politiskajiem partneriem plašsaziņas līdzekļos. Ja godīgi tiktu dalīti visi materiāli, tad vēl varētu neuztraukties, taču informācija tiek noplūdināta selektīvi, un no šis komisijas seifiem izlaužas tikai politiskos pretiniekus kompromitējoša informācija. Savukārt sabiedrībai skaļi tiek taurēts, ka Jaunais Laiks un Saeimas Pretkorupcijas komisija ir vienīgie, kas cīnās ar korupciju šajā Dieva aizmirstajā Eiropas nostūrī.

Ja t. s. pretkorupcijas komisija nodrošinātu patiesu atklātību, prese noteikti pretotos šādas komisijas likvidēšanai. Tagad jau likvidētajai Saeimas Pretkorupcijas komisijai vairāk piestāvēja Jaunā laika propagandas biroja nosaukums. Tikumi, kas valdīja šīs komisijas aizkulisēs, bija apbrīnojumi. Operatīvās izmeklēšanas ceļā iegūtie dokumenti mistiski uzradās Jaunajam laikam uzticamu plašsaziņas līdzekļu birojos un tika publiskoti precīzi tad, kad šāda publiskošana bija politiski izdevīga Jaunajam laikam. Agri vai vēlu šis lapseņu perēklis bija jāizsvēpē. Tāpēc ir saprotama tā neapvaldītā histērija, ko sacēla Jaunais laiks, kad Saeima sāka lemt par šīs komisijas pievienošanu Aizsardzības komisijai. E. Repše pat aizrunājas tiktāl, ka paziņoja – Aizsardzības komisijai ir jāuzņemas visa poliskā atbildība par robežsargiem kukuļņēmējiem, aizmirstot, ka Jaunais laiks nav uzņēmies politisku atbildību par bezmaksas gaļas dāvanu Aizsardzības ministrijas amatpersonai laikā, kad E. Repše bija aizsardzības ministrs.

Visā šajā jūklī Jaunais laiks aizmirst, ka pirms nedēļas Jaunā laika ilggadējais satelīts – Delna kopīgi ar organizāciju Transparency International izplatīja ziņojumu, kurā Latvija tagad ir pat nosaukta to valstu grupā, kurām sasniegumi cīņā korupciju ir novērtēti kā ievērojams progress ("Countries with a significant improvement in perceived levels of corruption").

Tas ir visas valsts, valdības, plašsaziņas līdzekļu un visu valsts un pašvaldības institūciju darba novērtējums. Šādu informāciju izplata Jaunā laika galvenais informatīvais balsts un sabiedrotais iekšpolitiskajās cīņās. Savukārt jaunā laika spīkeri, kad viņiem tas ir izdevīgi, aizmirst par Delnas un Transparency International eksistenci un izplatīto informāciju, bet no Saeimas tribīnes kaut ko klārē par korupcijas saasināšanos un korupcijas problēmu sabiezēšanu.

Jaunais laiks bez mitas, vietā un nevietā maļot par korupciju, ir devalvējis korupcijas jēdzienu. Korupcija, pateicoties Jaunā laika darbībai, no nacionālas problēmas pārvērsta par politisku instrumentu un propagandas ieroci. Latvijas vēlētāji saprata šo netīro spēli un iebīdīja Jauno laiku opozīcijā. Pretkorupcijas komisijas pievienošana Aizsardzības komisijai ir pirmais principiālas jaunās Saeimas solis, un cerams, ka deputātiem pietiks apņēmības pieņemt principiālus lēmumus arī tad, kad pretinieki būs ne tikai opozicionāri no Jaunā laika, bet ietekmīgi intriganti no KNAB, prokuratūras un citām instancēm.

Ministriem prasa konkrētas atbildes

NRA   11/13/06     Rīt apritēs nedēļa kopš Aigara Kalvīša (TP) jaunās valdības apstiprināšanas, un Neatkarīgā, kamēr valdības deklarācijas solījumi visiem vēl svaigā atmiņā, jaunajiem un amatu saglabājušajiem ministriem jautā, kādā veidā un cik ilgā laikā viņi šīs apņemšanās izpildīs.

Ministru atbildes rāda, ka daudzas iedzīvotājiem svarīgas apņemšanās, kas solījumu formā ietvertas valdības deklarācijā, patiesībā nemaz nav tik viegli īstenojamas. Vairāku solījumu īstenošanai vēl nav pabeigta likumdošanas izstrāde, citiem – nav pat izstrādāta koncepcija ieviešanai, vēl citiem trūkst naudas vai finansējuma avots vēl nav atrasts. Tomēr vairākums atbilžu rāda, ka teju visās valsts attīstības jomās noteicošais būs ekonomiskais aspekts.

Amatpersonas atbild, kā pildīs vladības deklarācijā solīto

– Konkretizējiet, kādas papildu funkcijas ceļu satiksmes drošības jomā varētu likt pildīt Pašvaldību policijai?

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis:

– Tas, ka pašlaik aktualizējas satiksmes drošības jautājums, saistīts ar satiksmes intensitātes pieaugumu. Rakstot šo ideju valdības deklarācijā, apzinājāmies, ka problēma tikai pieaugs. Ir jāatrod pareizais modelis. Patlaban nevaru pateikt precīzu modeli, bet mēs pie tā strādāsim, lai nebūtu tā, ka, piemēram, uzliekot papildu funkcijas Pašvaldību policijai, mazinātos Ceļu policijas atbildība. Tas nebūtu pareizi. Piekrītu, ka Ceļu policijas klātbūtne laukos nav pietiekama. Tas ir mobilitātes jautājums.

– Kā un cik ilgā laikā panāksiet valdības deklarācijā solīto, ka pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu īpatsvara pieaugums mazinās sastrēgumus uz ceļiem un tiltiem?

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers:

– Sastrēgumi ielās ir acīm redzami, tāpēc vilciens dod priekšrocību, plānot laiku, kas nepieciešams, pārvietojoties no Jelgavas, Jūrmalas, Siguldas, Saulkrastiem vai citām vietām uz Rīgu. Cilvēki jau tagad izvēlas vilcienus, tie ir pārpildīti, un man tikai jāizsaka nožēla, ka nespējam vajadzīgajā kvalitātē sniegt šos pakalpojumus. Pašlaik notiek veco vilcienu atjaunošana – elektrovilcieni ir morāli un tehniski novecojuši, mums jādomā, kā būvēt jaunus. Tieši šobrīd plānojam strādāt, lai pēc iespējas ātrāk sāktu būvēt jaunus, Eiropas standartiem atbilstošus vilcienus. Domāju, ka nākamo gadu laikā panāksim, ka jaunie vilcieni tiks būvēti, protams, jāatrod pareizais finansējums. Ja atteiktos no pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, tad Rīgā katru dienu parādītos aptuveni 400 jaunu autobusu papildus esošajiem. Tas principā paralizētu pārvietošanos gan uz ceļiem, gan uz tiltiem. Esmu pārliecināts, ka, realizējot šo programmu, panāksim, lai cilvēki aizvien vairāk pārvietotos pa dzelzceļu.

– Kā un kad tiks īstenota valdības deklarācijā paustā apņemšanās noslēgt robežlīgumu ar Krieviju un panākt bezvīzu režīmu ar ASV un Kanādu? Kad tiks noslēgts jūras robežas līgums ar Lietuvu, ko kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem uzsvēra Valsts prezidente?

Ārlietu ministrs Artis Pabriks:

– Šie visi ir ilglaicīgi jautājumi un nav nekas jauns. Vienīgā cerība, ka šajos četros gados šīs lietas varētu tikt atrisinātas. Kas šīm lietām ir līdzīgs un kas tās visas padara tik sarežģītas – tās nav tikai ārlietu resora problēmas. Tās visas ir saistītas ar dažādām nozarēm, faktiski – valdības līmeņa problēmas. Ja runājam par Latvijas un Lietuvas jūras robežu, tas ir jautājums par ekonomisko sadarbību, naftas atradnēm un enerģētiku. Runājot par vīzām, mums ir izveidota vīzu koalīcija ES. Lēnām ejam uz priekšu, progress ir manāms, fronte ir sakustējusies, kā mēs redzējām Kanādas un Igaunijas gadījumā. Es domāju, ka četru gadu laikā tas ir atrisināms. Robežlīgums ar Krieviju ir juridisks jautājums – mums vajag vienotu juridisku izpratni, kas būtu arī politiski pieņemama. Lielā mērā tā ir arī Saeimas atbildība.

– Kā nodrošināsiet valdības deklarācijā pausto apņemšanos radīt maksimālu caurskatāmību par ES naudas izlietojumu?

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks:

– Procesa caurskatāmība sākās jau ar tā plānošanu – Nacionālais attīstības plāns, kas ir ES fondu apguves plānošanas pamatdokuments, tika izstrādāts pietiekami publiski, piesaistot dažādas institūcijas, ieskaitot NVO, uzņēmēju organizācijas. Arī uzraudzības komitejā ir ļoti plaša pārstāvniecība no reģioniem, uzņēmējiem, atbildīgajām ministrijām. Turklāt visa informācija par ES līdzekļu apguvi ir publiski pieejama, un diskusija vēl ir iespējama. Attiecībā uz pašvaldībām ir plānots atļaut tām vairāk aizņemties ES fondu projektu priekšfinansēšanai un sniegt tām maksājumus avansā. Šī sistēma varētu sākt darboties aptuveni nākamgad martā.

– Vai valdības deklarācijā teiktais par valsts vadāmiem imigrācijas procesiem nozīmē, ka tiks dota zaļā gaisma ārvalstu darbaspēka ieplūšanai?

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods:

– Darbaspēka imigrāciju valdība noteikti neatstās nekontrolētu. Kamēr vienošanās līdz galam nav panākta, varu pateikt tikai savu viedokli – varbūt var apsvērt iespēju pieļaut darbaspēka ievešanu no ārvalstīm tikai dažās atsevišķās jomās un tikai attiecībā uz augsti kvalificētiem speciālistiem. Tam nevajadzētu atstāt sliktu iespaidu uz Latvijas darba tirgu, jo augsti kvalificēts darbaspēks ieradīsies tikai tad, ja nebūs vietējā. Bet mēs neesam vēl pateikuši jā, gluži otrādi – oficiāli pagaidām ir nē, jo jāpanāk, lai vietējiem cilvēkiem arī algas kāptu uz augšu. Ja iebrauks lētais darbaspēks, algas nepieaugs, līdz ar to mēs veicināsim izbraukšanu, nevis atgriešanos. Iedzīvotāju skaits krītas, tāpēc valdības deklarācijā daudz teikts par nepieciešamību atbalstīt uzņēmumus, kas ražotu lielu jaunradīto vērtību, kad, piemēram, trīs darbinieku vietā pietiek ar vienu.

– Kad sāksiet kompensāciju maksājumus zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kas ietver arī zemes maiņas iespējas?

Vides ministrs Raimonds Vējonis:

– Valdība šim mērķim jau iedalījusi trīs miljonus latu, un nākamajā gadā mēs tos sāksim izmaksāt. Ar to naudu, protams, nepietiek, bet ir grūti prognozēt, cik vajadzēs, jo šie zemju īpašnieki no nākamā gada varēs izvēlēties arī saņemt ES maksājumus par bezsaimnieciskās darbības aprobežojumiem. Ceru, ka Tieslietu ministrija līdz gada beigām pabeigs izstrādāt likumdošanu, kas attiecas uz zemes maiņām, radot vēl trešo izvēles iespēju. Ar zemes maiņu varētu būt problēmas, jo 31. augustā beidzās pieteikšanās uz brīvo valsts zemju privatizāciju. Neizslēdzu iespēju, ka daļa zemes, ko būtu varējuši izmantot apmaiņas fondā, tiks privatizēta par sertifikātiem.

– Kad un kādā formā tiks sākta valdības deklarācijā solītā apdrošināšana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze:

– Nākamajā gadā veiksim pārejas pasākumus, lai ar 2008. gadu sistēma darbotos pilnā apjomā. Strādājam pie tā, lai no nākamā gada tas būtu ieviests no nacionālajām subsīdijām kā pārejas pasākums. Tā nebūs tikai apdrošināšana, bet – gan monitorings, gan privātā kapitāla iesaistīšana, gan arī valsts atbildība un ES atbildība. Apdrošināšanas shēma ir tikai neliela daļa no tā visa, un, kamēr valdība vēl nav apstiprinājusi iesniegto koncepciju, ir pāragri teikt, kāda būs shēma. Viens no variantiem, un to nav rosinājuši ministriju cilvēki, bet pašas lauksaimnieku organizācijas, ka vismaz tiem zemniekiem, kuri saņem nacionālās subsīdijas un ES atbalstu, būtu jāprasa obligāta apdrošināšana. Runājot par apdrošināšanas iemaksām, visiem nekad viss nav pa spēkam, tomēr, ja skatāmies uz kompensāciju mehānismu – tas nekad nesedz visus zaudējumus. Līdz ar to šīm obligātajām apdrošināšanas iemaksām jābūt daudz izdevīgākām, nekā gaidīt valsts kompensācijas.

– Kad un kādā formā valdība ieviesīs deklarācijā solīto, ka tiks pārskatīts iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un ņēmēju, radot motivāciju maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas?

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš:

– Jāpāriet uz sistēmu, kur lielāka atbildība ir darba ņēmējam. Cilvēkiem jābūt atbildīgiem, turklāt tad viņiem būs izvēles iespējas, kur šo naudu novirzīt. Normālā demokrātiskā sabiedrībā pats izvēlas un pats arī atbild. Termiņš, ar kuru pāriet uz šādu sistēmu, vēl nav noteikts, arī koncepcija nav sagatavota. Līdz tam vēl tāls ceļš ejams, ja mēs šajos četros gados pavirzīsimies uz priekšu, tas būs ļoti labi. Tas nav vienkāršs jautājums, ir gaidāmas diskusijas ar arodbiedrībām. Ir jālauž sabiedrības uzskati; no vienas puses, mēs esam neapmierināti, ka ir mazas algas, no otras – neapzināmies, ka to nodokli maksā darba devējs pats. Ja cilvēkam šī nauda būtu uz rokas un jāiemaksā pašam, viņš būtu sociāli atbildīgāks. Tas, ka ir darba devēji – sociālo iemaksu parādnieki, ir tikai viens no daudziem un ne tas svarīgākais iemesls, kāpēc tiek domāts par jaunu sistēmu.

– Vai saistībā ar Irākas kara politiskajām sekām ASV arī Latvijas valdība varētu rosināt diskusiju par mūsu līdzdalību militārajās misijās ārpus valdības un Saeimas sienām, vairāk ieklausoties sabiedrības viedoklī?

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris:

– Atbalstu mūsu politikai parāda vēlēšanu rezultāti. Latvijai nekad nav bijis pašmērķis piedalīties starptautiskās miera uzturēšanas misijās – tas ir līdzeklis, kā nodrošināt mūsu valsts drošību. Ja pievēršamies debatēm par ASV, Ramsfeldu un karu Irākā, domāju, ka amerikāņi, protams, ir pieļāvuši daudz kļūdu, vismaz sākumperiodā. Ja tā informācija, uz kuras pamata tika pieņemti lēmumi, ir diskutabla, ir grūti būvēt stabilu māju uz štruntīgiem pamatiem. Bet tas ir no amerikāņu viedokļa. Latvijas valsts šajā situācijā visu ir darījusi atbilstoši savām interesēm, jo mums ASV ir stratēģiskais partneris miera nodrošināšanā un bija ļoti nozīmīgs balsts arī virzībā uz NATO. ASV būs Latvijas stratēģiskais partneris neatkarīgi no tā, vai Kongresā būs vairākums republikāņiem vai demokrātiem. Kaut kādas pārmaiņas ir iespējamas, bet tās noteikti būs kontekstā ar mūsu starptautiskajiem partneriem NATO, ES, ļoti plašā kontekstā.

– Kad tiks izpildīts valdības deklarācijā solītais par administratīvo tiesu pieejamību arī reģionos?  Cik reģionālo tiesu būs, un kur tās tiks izvietotas?

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš:

[Ar tieslietu ministru Neatkarīgajai divu dienu laikā neizdevās sazināties. Uz tālruņa zvaniem un īsziņām viņš neatbildēja.]

– Kā jūs nodrošināsiet iedzīvotājus ar minimālo kultūras pakalpojumu klāstu (no valdības deklarācijas)? Kā kultūru padarīt pieejamāku iedzīvotājiem, ja cenas strauji aug un biļešu cenas, piemēram, uz teātri, jau tuvojas desmit latiem?

Kultūras ministre Helēna Demakova:

– Kultūras ministrija īsteno kultūras kartes projektu, kura mērķis ir pirmoreiz Latvijas vēsturē noteikt, kāds ir kultūras institūciju un infrastruktūras objektu (bibliotēku, kultūras namu, brīvdabas estrāžu u.c.) pārklājums valstī un kāda ir pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Ar Eiropas līdzekļu palīdzību nepieciešams īstenot piecu reģionālo koncertzāļu celtniecības programmu, kā arī kultūras centru radīšanu visā Latvijā (Marka Rotko centrs Daugavpilī, K@2 centrs Liepājas Karostā u.c.). Šie projekti, kā arī Jauno Trīs brāļu celtniecība galvaspilsētā ir minimums, kas jāīsteno, lai varētu runāt par eiropeiskai izpratnei atbilstīgu kultūras pakalpojumu pieejamību Latvijā.

– Vai ir domāts palielināt valsts sociālos pabalstus? Kad tiks ieviests augusta pabalsts, skolas gaitas uzsākot, un cik liels?

Labklājības ministre Dagnija Staķe:

– No 2007. gada tiks palielināts ģimenes valsts pabalsts. Tā apmērs par pirmo bērnu ģimenē būs 8 lati mēnesī, par otro bērnu – 9,60, par trešo – 12,80, par ceturto un nākamajiem bērniem – 14,40 latu mēnesī. 2008. gadā paredzēts ieviest piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta augustā, kas domāta papildu atbalsta sniegšanai sakarā ar mācību gada sākumu. Piemaksu piešķirs par pamatskolas vecuma bērnu. Tās apmērs būs atkarīgs no valsts pamatbudžeta piešķirtajiem līdzekļiem un tiks noteikts 20, 25, 30 vai 50 latu apmērā. 2009. gadā paredzēts paaugstināt piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu no 50 līdz 60 latiem mēnesī.

– Kā paaugstināsiet prestižu ģimenēm ar bērniem? Kāpēc valdības deklarācijā ir teikts – samazināsim vardarbību bērnu izglītības un aprūpes iestādēs? Vai vardarbība iestādēs ir tikai jāsamazina, nevis jāizskauž?

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks:

– Prestižs ģimenēm ar bērniem nozīmē, ka valsts politika, nodokļu sistēma, apdrošināšana, tiešie un netiešie pabalsti, pakalpojumu un izglītības pieejamība tiek veidota tā, lai stiprinātu ģimeņu ar bērniem labklājības līmeni. Ir jāmainās arī vērtību sistēmai – prestižai lietai, ar kuru lepoties, jābūt ģimenei ar trīs un vairāk bērniem, nevis jaunai mašīnai vai villai jūras krastā. Vārds samazināsim lietots tāpēc, ka esmu reālists. Tad jau mēs varētu apņemties, ka vairs nekad neslimosim. Protams, vardarbībai nevajadzētu būt vispār. Taču vardarbība ir ne tikai fiziska, bet arī emocionāla – jebkura dusmu izpausme ir pielīdzināma vardarbībai. Taču, kamēr cilvēki būs emocionālas būtnes, tikmēr pastāvēs dusmošanās un apvainošanās. Ja bērns ir pieradis, ka ģimenē konflikti tiek risināti, kliedzot vai palaižot rokas, tad, visticamāk, arī viņš tos risinās tieši tāpat.

– Kādā veidā paredzēts izglītot un mudināt vecāka gadagājuma cilvēkus apgūt elietas, ja tagad daudzi baidās darboties pat ar bankomātiem? Vai nākamajās vēlēšanās visiem būs jābalso eveidā?

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele:

– Statistika liecina, ka arī bankomātus iedzīvotāji sāk izmantot aizvien vairāk un vairāk! Jau pēdējos divos gados sākti vairāki projekti, kas dod iespējas apgūt datorprasmes, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un arī bezdarbniekiem, piemēram, projekts Latvija@Pasaule, ko īsteno Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Tiek ierīkoti iedzīvotājiem pieejami interneta pieslēguma punkti, un svarīgi, ka šajās publiskajās interneta piekļuves vietās ir apmācīti speciālisti, kas var parādīt, kā lietot datoru un kā strādāt ar internetu. Šādi punkti ierīkoti visās bibliotēkās, pat vismazākajās laukos, un bibliotekāri ir apmācīti, kā strādāt ar datoru un kā izmantot internetu, lai viņi to varētu parādīt arī citiem. Patlaban tiek veidoti šādi interneta piekļuves punkti vismaz 100 dažādās vietās Latvijā. Elektroniska balsošana – tā ir papildu iespēja iedzīvotājiem, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Tas nenozīmē, ka tie iedzīvotāji, kas to negribēs darīt vai neuzticas elektroniskai balsošanai, nevarēs balsot tradicionālā veidā! Tieši tāpat, kā tas ir ar elektronisko parakstu – mēs dodam vēl vienu iespēju komunicēt ar valsts iestādēm; vai cilvēki to izmanto vai ne, tā ir viņu personīgā izvēle.

– Kā tiks pilnveidoti standarti, lai audzinātu harmonisku un domājošu personību (no valdības deklarācijas)? Vai tiks atjaunota veselības mācība kā atsevišķs priekšmets, ja mērķis ir veselīgs dzīvesveids?

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža:

– Jau noslēdzies darbs pie pamatizglītības standarta izstrādes, un tuvākajā laikā to plānots apstiprināt Ministru kabinetā. Standartā uzsvars likts uz to, lai bērns mācību laikā iegūtu ne tikai teorētiskās zināšanas, bet lai vienlaikus uzlabotu šo zināšanu izmantošanu praksē un rezultāta sasniegšanu – lai bērns saprot, kā izmantot iegūtās zināšanas. To pašu plānots veikt ar vidējās izglītības standartu. Ja runājam par veselības mācību, svarīga ir nevis forma, kā tas tiek pasniegts, bet saturs. Veselības mācības viela pamatskolās ir integrēta kursā Sociālās zinības. Pretēji tam, kā bija iepriekš, kad veselības mācība tika pasniegta 5.un 9. klasē, tagad šī viela ir integrēta veselā pamatskolas kursā, kas tiek pasniegts visu laiku. Bet veselīgu dzīvesveidu jau nenodrošina tikai viena atsevišķa priekšmeta pasniegšana. Tieši tāpēc tiks turpināts darbs, lai nodrošinātu iespējas skolēniem pilnvērtīgi nodarboties ar sportu, tajā skaitā – arī brīvajā laikā.

– Valdības deklarācija paredz, ka, realizējot programmu Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.–2015. gadā, šī nozare tiks nodrošināta ar labi izglītotiem profesionāļiem. Kā tiks motivēti jaunie mediķi strādāt jomās, kur speciālistu trūkst, piemēram, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā?

Veselības ministrs Gundars Bērziņš:

– Jomā, kur speciālistu trūkst, jaunos speciālistus plānots piesaistīt gan ar atalgojuma plānveida paaugstināšanu, kā paredzēts programmā, gan arī ar citu veidu sociālo atbalstu. Piemēram, šobrīd Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā notiek atlases procedūra ģimenes ārstiem par darbu noteiktās ārstu prakšu vietās lauku reģionos, kur ārstu trūkst, nosakot atbalstu šiem ārstiem 15 000 latu apjomā kā pārcelšanos motivējošo faktoru. Pašlaik uz ģimenes ārstu vietām Rīgā ir pat izveidots ārstu gaidīšanas saraksts. Kā otrs motivējošs faktors bez finansiālā, lai attīstītu jaunu speciālistu plūsmu uz reģioniem, ir reģionālo daudzprofilu slimnīcu attīstības veicināšana un atbalsts arī zinātnes un izglītības jomā, nekoncentrējot visu šo darbu tikai Rīgā.

– Šīs valdības laikā plānots pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, lai arī valdības koalīcijā nav vienprātības par reformas modeli. Kādu administratīvi teritoriālās reformas modeli jūs īstenosiet? Ko darīsiet, ja daļa pašvaldību neatbalstīs iecerēto modeli?

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs:

– Valdības deklarācija skaidri iezīmē nostāju, ka administratīvi teritoriālajai reformai jābūt pabeigtai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā un vēlēšanām jānotiek jau pēc jaunā sadalījuma. Pašlaik nevēlētos runāt par konkrētu modeli, bet pašvaldībām ir jāizvēlas tāds modelis, kas ļauj tām attīstīties un nodrošina rīcībspēju pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, tostarp sociālajā jomā. Tas nozīmētu arī lielāku finanšu bāzi pašvaldībām. Runa noteikti nebūs par piespiedu apvienošanu, tas būs kompromiss, kur izšķirošā nozīme būs ekonomiski racionālajiem apsvērumiem.

– Kuras iedzīvotāju grupas ir visvairāk pakļautas izstumšanai? Nosauciet konkrētus darbus, kā šīs iedzīvotāju grupas iesaistīt sabiedrībā?

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns:

– Viena no šādām grupām ir cilvēki ar invaliditāti, tāpēc jāturpina iesāktais darbs, mēģinot atrisināt invalīdu nodarbinātības problēmas. Domāju, ka jāpanāk, lai lielākas finanses tiktu novirzītas valsts subsidēto darba vietu izveidei un cilvēku apmācībai. Ir atsevišķas profesijas, jomas, kurās cilvēki ar invaliditāti var veiksmīgi darboties, un šis darbs valstij visādos veidos ir jāatbalsta. Otra sabiedrības izstumtības grupa ir ilgstošie bezdarbnieki. Rūpīgāk ir jāanalizē cēloņi, kāpēc laikā, kad nevar atrast darbiniekus, Latvijā ir tik daudz ilgstošo bezdarbnieku, kā arī jāplāno konkrētas aktivitātes attiecībā uz šo cilvēku mobilitātes paaugstināšanu. Trešā grupa ir cilvēki pēc ieslodzījuma. Ir jāizstrādā visaptverošas sociālās programmas, lai cilvēks, kas pirmoreiz ir ieslodzījumā, tur vairs neatgrieztos, un ir jālikvidē visi šķēršļi, kas ir ieslodzījuma vietām, kāpēc ieslodzītie tur nevar strādāt.

Valdība vēl neizšķiras par atbalstu likumiem vispārējās iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšanas ieviešanai

LETA  11/14/06     Ministru kabinets šī jautājuma izskatīšanu atlika, jo vairākiem valdības locekļiem nebija pārliecības, vai piedāvātās likumu izmaiņas ir pietiekami kvalitatīvi izstrādātas un pilnībā atbilst savulaik valdībā atbalstītajai koncepcijai.

Daži valdības locekļi norādīja uz, viņuprāt, likumu grozījumos iestrādātiem pārspīlējumiem, piemēram, uz prasību darījumus apliecinošus dokumentus glabāt 15 gadus. Ministri arī pauda bažas par to, ka sākotnējo ienākumu deklarēšanu plānots attiecināt arī uz visiem bērniem un pensionāriem, nešķirojot pēc cilvēkiem piederošo aktīvu apjoma.

Minēto iemeslu dēļ valdība nolēma uzdot likumu grozījumu izstrādāšanas darba grupai līdz janvāra sākumam apkopot priekšlikumus, lai valdība atkārtoti konceptuāli varētu lemt, kā notiks iedzīvotāju ienākumu sākumdeklarēšana.

Kā ziņots, plānots, ka mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, deklarāciju iesniedzējus, to pienākumus un tiesības, deklarācijās iekļaujamās ziņas un deklarāciju iesniegšanas kārtību noteiks Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums.

Likumprojekts paredz divu veidu mantiskā stāvokļa deklarācijas - pirmreizējās un ikgadējās.

Pirmreizējās mantiskā stāvokļa deklarācijas būtu jāiesniedz līdz 2008.gada 1.aprīlim. Deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā varētu iesniegt personīgi, elektroniski vai pa pastu ierakstītas vēstules veidā.

Pirmreizējā mantiskā stāvokļa deklarācija būtu jāiesniedz Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem, kuru mītnes zeme ir cita valsts. Deklarēšanas pienākumu nepilngadīgo personu vietā izpildītu vecāki vai aizbildņi. Aizgādnībā esošu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpildītu aizgādņi.

Pirmreizējā mantiskā stāvokļa deklarācijā būtu jāiekļauj ziņas par Latvijā un ārvalstīs piederošu, valdījumā, lietojumā, kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu, Latvijā un ārvalstīs valsts reģistrētiem sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Tāpat būtu jānorāda informācija par to, ka persona ir individuālais komersants, kā arī par tai piederošo zemnieku vai zvejnieku saimniecību, ziņas par kapitāla daļām vai līdzdalības daļām komercsabiedrībās un kooperatīvajās sabiedrībās, vērtspapīriem un finanšu instrumentiem, skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumiem, aizņēmumiem un aizdevumiem, ja to kopējā vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Jādeklarē būtu arī veiktie darījumi, ja katra atsevišķā to vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Ikgadējās mantiskā stāvokļa deklarācijas būtu jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, kuru mantiskajā stāvoklī, salīdzinot ar pirmreizējā mantiskā stāvokļa deklarācijā norādīto, būtu notikušas izmaiņas. Valsts amatpersonām, izņemot valsts drošības iestādēs un Informācijas analīzes dienestā strādājošos, ikgadējā mantiskā stāvokļa deklarācija būtu jāiesniedz katru gadu.

Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzēju pienākums būtu pierādīt ienākumu un īpašumā esošās mantas izcelsmes legalitāti, kā arī darījumus, kuru dēļ ir mainījušies fiziskās personas ienākumi vai mantiskais stāvoklis.

Iedzīvotājiem būtu pienākums nodrošināties ar pierādījumiem un glabāt apliecinošus dokumentus par ienākumu un īpašumā esošās mantas izcelsmi, kā arī par darījumiem, kuru katra atsevišķa vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Fiziskās personas deklarācijā uzrādītos skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, atzīs par esošiem tikai tad, ja fiziskā persona būs ieskaitījusi šos uzkrājumus kontā kredītiestādē.

Ikgadējā mantiskā stāvokļa deklarācija par kārtējo kalendāra gadu būtu jāiesniedz līdz nākamā gada 1.aprīlim.

Iedzīvotājiem būtu pienākums gadījumos, ja ienākumi neatbildīs izdevumiem, pierādīt ienākumu un īpašumā esošās mantas izcelsmes legalitāti, kā arī darījumus, kuru dēļ ir mainījies mantiskais stāvoklis. Tāpat iedzīvotājiem būtu pienākums 15 gadus glabāt apliecinošus dokumentus un uzkrāt jebkuras ziņas par faktiem, kas apliecina ienākumu un mantas izcelsmi.

Fiziskās personas deklarācijā uzrādītos skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, atzīs par esošiem tikai tad, ja fiziskā persona būs ieskaitījusi šos uzkrājumus kontā kredītiestādē.

Ja fiziskā persona noteiktā termiņā neiesniegs deklarāciju, to plānots saukt pie administratīvās vai kriminālatbildības.

Ja fiziskās personas mantiskais stāvoklis vai izdevumi pārsniegtu iepriekšējos kalendāra gados deklarēto mantisko stāvokli un ienākumus un ja fiziskā persona nepierādītu pretējo, tiktu atzīts, ka fiziskā persona ir guvusi un slēpusi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus. Šādā gadījumā nāktos nomaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Valdībai bija jālemj arī par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz pienākumu uzglabāt ieņēmumus, attaisnotos izdevumus un darījumus, kuru katra atsevišķa vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, apliecinošos dokumentus, lai tādējādi palielinātu kontroles iespējas.

Savukārt piedāvātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzēja pienākumu deklarēt fizisko personu veiktos skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7000 latus.

Tāpat sagatavoti grozījumi Kredītiestāžu likumā, lai kredītiestādēm noteiktu pienākumu pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par fizisko personu atvērtajiem, esošajiem vai slēgtajiem kontiem attiecīgajā kredītiestādē.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā bija plānots noteikt atbildību par skaidrā naudā veikto darījumu ar fiziskajām personām nedeklarēšanu un atbildība par mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu.

Prezidente noraidījusi ieceri samazināt ienākuma nodokli

Daci Lina-Fisenko,  NRA  11/13/06     Vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtījusi otrreizējai caurskatīšanai 2. novembrī Saeimas pieņemtos grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurš paredz, ka turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļu likme iepriekš norādītajai fizisko personu grupai būs 15 procentu līdzšinējo 25 procentu vietā.

"Tas varētu radīt būtiskas nodokļa administrēšanas problēmas, jo šobrīd likums paredz, ka apliekamais ienākums tiek noteikts visam gadam, un likuma grozījumi neparedz nekādu pārejas mehānismu apliekamā ienākuma sadalīšanai 2006. gadā starp periodu līdz likmes maiņai un periodu pēc tās," vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim (ZZS) raksta prezidente. Viņa uzsver, ka likmes pārskatīšana taksācijas periodā nozīmē ļoti būtisku apliekamā ienākuma noteikšanas sistēmas izmaiņu. Turklāt, neparedzot likumā pārejas periodu, nav iespējas praktiski sagatavoties izmaiņām minētā nodokļa administrēšanā.

Taču pozitīvi prezidente vērtē ieceri izlīdzināt ienākuma nodokļu likmi mazajiem komersantiem, jo tā tiktu stimulēta uzņēmējdarbība, kas, pēc prezidentes teiktā, Latvijā joprojām nenotiek pietiekami aktīvi.

"Diemžēl, izdarot grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākumu nodokli, nav izvērtēta nodokļa likmes ietekme uz budžetu, kā arī nav veikti pasākumi, lai novērstu iespējamās sekas, kas varētu rasties saistībā ar budžeta ieņēmumu samazinājumu," vēstulē uzsver prezidente. Pēc pieņemtajiem grozījumiem neesot īsti skaidrs, vai 15 procentu likme tiek piemērota tikai saimnieciskās darbības ienākumiem vai arī citiem individuālo komersantu ienākumiem, piemēram, darba algai. Prezidente arī norāda, ja likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka pēc valsts budžeta likuma stāšanās spēkā Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets pieņem lēmumus, kuri kārtējā saimnieciskajā gadā izraisa pašvaldību budžetu izdevumu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžetu izdevumu pieaugums vai ieņēmumu samazinājums.

Ja 15 procentu likme tiek piemērota visiem individuālo komersantu ienākumu veidiem, tad varētu izveidoties situācija, kad viena iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju kategorija turpmāk par algota darba ienākumu maksās nodokli tikai pēc 15 procentu likmes, turpretī visi pārējie maksātāji – pēc 25 procentu likmes. Savukārt, ja 15 procentu nodokļa likme attiecas tikai uz saimnieciskās darbības ienākumiem, tad likumā nav atrunāts, kā vienas personas dažādiem ienākumiem, piemērojot atšķirīgas nodokļa likmes, ir piemērojams neapliekamais minimums, atvieglojumi un attaisnotie izdevumi.

ST skatīs desmit lietas par ierobežojumiem bērna kopšanas pabalstu saņemšanā

LETA  11/14/06     Kā ziņots, šā gada vasarā ST ierosināja divas lietas par Ministru kabineta 2004.gada 7.decembrī pieņemto kārtību, kādā piešķir un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem. Apstrīdēti šo valdības noteikumu 3.1.punktā ietverto vārdu "ne vairāk kā 392 lati mēnesī" atbilstība Satversmes 91.pantam, kas nosaka visu cilvēku vienlīdzību likuma un tiesas priekšā un aizliedz diskrimināciju.

Apstrīdētā norma noteic, ka pabalsts personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, ja šī persona ir nodarbināta - uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto - un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 70% apjomā, bet ne mazāk kā 56 lati mēnesī un ne vairāk kā 392 lati mēnesī.

ST ierosinātas vēl vairākas lietas, kurās apstrīdēta ne tikai 2004.gada 7.decembrī pieņemto valdības noteikumu atbilstība Satversmei, bet arī spēkā esošie Ministru kabineta šā gada 8.augusta noteikumos ietvertie ierobežojumi.

Tā kā Ministru kabinets, kurš izdevis apstrīdēto aktu, jau sniedzis atbildes rakstu vienā no lietām, kā arī devis ST papildu paskaidrojumus, tiesa uzskatījusi, ka katrā no ierosinātajām lietām atbildes raksta iesniegšana netiek prasīta.

Intervija ar Andri Grūtupu: Mums tiek uzkrauta kolektīvā vaina

Elita Veidemane, Vakara Ziņas 11/14/06     Pavisam klusi un nemanāmi no Ministru kabineta uz Saeimu tiek virzīts likumprojekts, kas, iespējams, izsauks pietiekami lielas sabiedrības daļas atklātu sašutumu, ja vien... ja vien sabiedrība būs gatava skaļi paust savu attieksmi. Līdz šim «ebreju jautājums» ir bijis pieskaitīts tabu tēmām. Tagad par to varbūt runās vairāk, jo premjera Aigara Kalvīša vadītā darba grupa ir izteikusi ierosinājumu par milzīgas naudas summas piešķiršanu ebreju kopienai — «vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai».

Tomēr šis ierosinājums nav guvis nedalītu visu ministru sajūsmu un atbalstu. Pret to iebilda Gundars Bērziņš, teikdams, ka piedāvātais risinājums ir neveiksmīgs. Viņš arī neuzskatīja, ka no nodokļu maksātāju naudas būtu jāapmaksā kompensācijas vienai sabiedrības grupai. Turklāt mūsu valsts joprojām nav likvidējusi citas «vēsturiski netaisnīgās sekas», kuras kā mūžīgo krustu nes mūsu represētie: nav gan dzirdēts, ka Latvijas valdība tikpat centīgi palīdzētu represētajiem atgūt zaudētos īpašumus vai maksātu milzu kompensācijas, kā šobrīd grasās darīt attiecībā uz ebrejiem. Par šīm aktuālajām tēmām uz «Vakara Ziņu» jautājumiem atbild advokāts un rakstnieks Andris Grūtups.

— Aizgājusī valdība pēdējā savas darbības dienā vēl paspēja vienoties par likumprojekta «Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai» nodošanu izskatīšanai Saeimā. Tas paredz laikā no 2007. līdz 2016. gadam piešķirt ebreju kopienai 31,96 miljonus latu, ik gadu izmaksājot desmito daļu no šīs summas. Plus šai summai ebreju kopienai bez atlīdzības tiktu nodoti vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā. Naudas un nekustamo īpašumu saņēmējs būtu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Uz redakciju ir zvanījuši neskaitāmi cilvēki, kas pauž gan neizpratni, gan sašutumu par šādu valdības lēmumu. Kāda ir jūsu attieksme pret šo likumprojektu?

— Atskatīšos uz deviņdesmito gadu sākumu. Toreiz biju denacionalizācijas likumprojekta grupas vadītājs. Toreiz mēs varējām izlemt ļoti dažādi. Namīpašumus un zemi mēs varējām atdot tikai tiem, kam uz to brīdi bija Latvijas Republikas pilsonība. Kas attiecas uz ārzemniekiem, mēs varējām pieņemt tādu likumu, ka īpašumus mēs atdodam tikai etniskajiem latviešiem. Mēs izvēlējāmies citu ceļu: atdevām īpašumus tiem, kuri uz 1940. gadu bija Latvijas pilsoņi. Tostarp daudzus īpašumus varēja saņemt arī ebreji. Toreiz mēs šim jautājuma piegājām apzināti demokrātiski, un ebreju kopiena par to var būt ļoti pateicīga, jo tā saņēma ļoti daudzus savus vēsturiskos īpašumus. Zinu, ka Izraēlā cilvēki par to arī ir pateicīgi un priecīgi, proti, par to, ka mēs neizveidojām kaut kādu šauru loku, kuram atdot vai neatdot īpašumus. Daudzi ebreji tobrīd jau bija aizbraukuši no Latvijas, daudzi bija nokavējuši visu iespējamos pilsonības iegūšanas termiņus, un tas nozīmē: ja mēs, likumprojekta veidotāji, būtu izvēlējušies kādu citu ceļu, tad visi īpašumi ebrejiem ietu gar degunu.

— Un tad pie jums ieradās kāds titulēts ebrejs...

— Jā, tas notika tajā pašā deviņdesmito gadu sākumā, kad es vēl LR Augstākajā Padomē, un tas bija Latvijas izcelsmes ebrejs, kurš tad jau dzīvoja Vācijā. Viņš diezgan kategoriskā tonī pieprasīja, ka ebrejiem jāatdod visi īpašumi, arī tie, kuriem nav mantinieku. Un tad es viņam paskaidroju, ka ir Civillikums — šajā teritorijā tas ir aktuāls vismaz 150 gadus, tas ir Baltijas civillikumu kopojums, kas paredz: ja īpašumam nav mantinieku, ja viņi ir miruši, tad īpašums pāriet valstij. Un tā 1927. gadā šis Baltijas civillikumu kopojums tika pielabots, bet norma par bezmantinieku īpašumu, kas jāatdod valstij, saglabājās. Arī 1937. gada Civillikums to precīzi definēja. Tāds pats bija arī padomju laiku cilvilkodekss. Tā ka mēs droši varam apgalvot: likuma norma, ka bezmantinieku īpašums pāriet valstij, ir fundamentāla. Tā es arī paskaidroju šim ebrejam no Vācijas, ka mēs netaisāmies veikt nekādus grozījumus, jo esam jau pieņēmusi gana radikālu likumu, kurā ir paredzēts neierobežots mantinieku loks — starp citu, mani «sita» Augstākās Padomes laikā, ka esmu ierosinājis īpašumus atdot arī brāļiem un māsām. Bet, tā kā tika pieņemts Civillikums ar neierobežotu mantinieku skaitu, mani pārstāja «sist».

— Bet tā deviņdesmit gadu sākuma vizīte, protams, nebija vienīgā, kurā jums nācās uzklausīt pārmetumus un pieprasījumus no ebreju puses?

— Jā, vēl viena vizīte kategoriskos toņos notika pirms pāris gadiem. Pie manis atnāca kāds godājams ebreju kopienas pārstāvis un sāka zondēt manu viedokli šajā jautājumā. Nopratu, ka viņš jau bijis pie vairākiem cilvēkiem, lai uzzinātu viņu domas. Viņš pauda, ka visus bijušos ebreju īpašumus, arī tos, kuriem nav mantinieku, vajadzētu atdot ebrejiem. Mums bija asa un nepatīkama saruna, kurā es viņam pilnīgi atklāti pateicu, ka mēs negrasāmies atkāpties no fundamentālām likuma normām un taisīt izņēmumus. Un tad es viņam vaicāju: pieņemsim, ka būs izņēmums attiecībā uz ebrejiem, tad ko darīt ar tiem latviešiem, kuri veselām dzimtām tika izkauti, izvesti, iznīdēti laika posmā no 1940. līdz 1953. gadam, kad Latvijā plosījās visādi «smerši», NKVD un KGB? Un tad es pajautāju viņam — un ko mēs darīsim ar čigāniem? Ko mēs darīsim ar lietuviešiem un krieviem, kuriem arī daudzas dzimtas tika iznīcinātas? Manuprāt, tas ir ļoti bīstams ceļš — ja izdarām izņēmumu attiecībā uz vieniem, tad mēs nekādi nevarēsim paskaidrot, kāpēc neizdarām izņēmumus arī attiecībā uz pārējiem.

— Situācija tad varētu izveidoties tāda, ka, atdodot kādām kopienām visus bezmantinieku īpašumus, valsts beigu beigās paliktu tukšā...

— Ja mēs taisīsim izņēmumus visiem, iznīcinot likuma fundamentālās normas, tad radīsies jautājums — priekš kam mums vispār vajadzīga valsts? Tā, piemēram, visus latviešu īpašumus, kuriem nav pieteikušies mantinieki, atdosim... Kam? Latviešu biedrībai? Premjeram Kalvītim? Nu, labi, un tad, kad būsim visām biedrībām visu atdevuši, likvidēsim Latvijas valsti, un te paliks kaut kāda teritorija, kurā dzīvosies dažādas biedrības. To atklāti pateicu pie manis atnākušajam ebrejam, un man neviens nevarēs pārmest, ka es viņam esmu teicis kaut ko vienu, bet Elitai Veidemanei — kaut ko citu.

— Ebrejs noteikti bija ļoti neapmierināts ar jūsu nepiekāpību.

— Protams. Tad viņš aizgāja augstos toņos: sāka man kaut ko pārmest par Herbertu Cukuru, bet es viņam savukārt — par Šustinu un Noviku. Vajag, piedodiet, par to runāt atklāti. Es te paskaitīju — valdībā tagad ir deviņpadsmit cilvēku, kas ir gatavi grozīt 150 gadus vecu likumu, ne mazākajā mērā nepakonsultējoties ar sabiedrību. Tā patiešām ir fantastiska uzdrīkstēšanās un atbildība, ko šie vidēji četrdesmitgadīgie (ar dažiem izņēmumiem) cilvēki grasās uzņemties. Ja kāds grib mainīt fundamentālus likumus, tad jāsāk par to diskutēt, bet nedrīkst tā — slepus, zaglīgi — mainīt nostādnes un pēc tam izlikties, ka neviens neko nav izdarījis un neviens neko nesaprot.

— Izrādās, jau pērnā gada vasarā tika izveidota darba grupa, kas raksta restitūcijas likumu. Premjera Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, kas vienlaikus vadīja minēto grupu, pavasarī norādīja, ka apzināti aptuveni 300 īpašumi, par kuriem esot juridiski pierādījumi, ka tie savulaik piederējuši ebrejiem, bet ne visus īpašumus, izrādās, varēšot atdot, jo daļa nepieder valstij, tāpēc par šiem īpašumiem paredzēts maksāt kompensācijas. Pavasarī šī summa bija 20 miljoni latu, un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko uzsvēra, ka «izmaksu apjoms ir kalkulēts saskaņā ar pašu pieticīgāko variantu». Acīmredzot «pieticīgums» ir audzis ne pa dienām, bet pa stundām, un nu kompensāciju apjoms sasniedzis jau 31,96 miljonus latu. Suharenko tostarp kautri skaidro ebreju kopienas vēlmi iegūt bezmantinieku īpašumus: izrādās, topošais likums, kas briest bez sabiedrības informēšanas, «atjauno taisnīgu-mu — kā vēsturisku, tā arī cilvēcisku — un novelk galīgo svītru zem traģiskā 20. gadsimta».

— Taisnību sakot, neesmu sekojis summu augšanai, taču uzskatu, ka mēs nedrīkstam atkāpties no likuma fundamentālām normām, jo, pirmkārt, šāda atkāpšanās ir sociāli bīstama — ko tad mēs atbildēsim visiem citiem? Otrkārt, veidojot un virzot uz Saeimu apstiprināt šādu likumprojektu, mums visiem tiek uzkrauta kolektīvā vaina — Latvijas valstij kopumā un katram tās pilsonim atsevišķi. Ir vesela virkne ebreju atmiņu literatūras, kur latvieši tiek vainoti visos nāves grēkos. Šajās grāmatās par latviešiem tiek runāts ļoti skarbi un nereti pat melīgi. Tā, piemēram, ir tāds Makss Kaufmans, kura grāmata 1947. gadā izdota Vācijā. Grāmatā ir stāstīts par mums visiem zināmo Jekelnu, kuru tiesāja Rīgā pēc kara. Kaufmans apgalvo, ka prokurors Zavjalovs uzdevis Jekelnam jautājumu: «Kas iznīcināja ebrejus līdz 1941. gada rudenim?» Jekelns esot atbildējis, ka ebrejus iznīcinājuši latvieši. Es, protams, negribu atņemt maizi vēsturniekiem, lai viņi pēta pagātni. Bet es esmu izlasījis VISUS Jekelna iepriekšējās izmeklēšanas nopratināšanas protokolus, esmu izlasījis arī visu to, ko viņš teica tiesā, jo man bija iespēja tikt klāt FSB arhīvam Maskavā, un esmu pārliecinājies, ka NAV tāda jautājuma un NAV tādas atbildes. Par latviešiem vispār nav runas! Bet 19 valdības cilvēki, redz, mums tagad grib uzkraut šo kolektīvo atbildību par to, ko neesam darījuši.

— Varbūt tomēr jūtaties vainīgs?...

— Nē. Ne mans tēvs, ne vecaistēvs nav piedalījies pret ebrejiem vērstā genocīdā, neviens cits mans radinieks nav piedalījies tādās darbībās, tāpēc nejūtos par to nedz atbildīgs, nedz vainīgs.

— Kā tas juridiski var notikt: Latvijas valsts pārskaita milzīgu naudu kādai kopienai, kas izrādījusi milzīgu spiedienu pret šo pašu valsti? Kas var noteikt, ka šodienas ebreju kopienu, kura Latvijā sevi tā ir nosaukusi, var juridiski uzskatīt par pirmskara ebreju organizāciju tiesisku mantinieci?

— Pagaidām neņemos spriest par to organizatorisko veidojumu, kam būtu vai nebūt tiesības saņemt naudu. Svarīgāks ir pirmais jautājums, proti, vai Latvijas valsts ir atbildīga par nacistiskās Vācijas noziegumiem, un, ja ir, tad kā priekšā tā ir atbildīga?

— Latvietis diemžēl ir visai inerts šādos diezgan kutelīgos jautājumos, kas turklāt skar ebreju mantiskās intereses: latvietis drīzāk pateiks, sak, ko nu es tur cīnīšos, ja jau tie žīdi grib, lai ņem ar» tās mājas un naudu, citādi atbrauks vēl visādi efraimi zurofi, piekārs mani pie lielā zvana un nosauks par antisemītu! Tāpēc pesimistiski skatos uz iespēju, ka mūsu valsts pilsoņi — latvieši — iebildīs pret šo «taisnības aktu», kaut arī mūsu tauta arī ir milzīgi cietusi no dažādu svešu varu morālas, mantiskas, finansiālas un miesiskas vardarbības. Līdz ar to — vai tiešām jāsāk svērt, kuras tautas ciešanas bijušas smagākas? Vai Aušvicā nogalētais ebrejs ir vairāk cietis par Gulagā nobendēto latvieti? Vai tiešām pēc šo ciešanu «nosvēršanas» jāiet pie valdības ar tādu pašu prasību — atdot konkrētai nacionālajai kopienai bezmantinieku īpašumus? Tas šķiet neticami un neiespējami. Zinot arī to, cik bezgala grūti atgūst īpašumus mūsu represētie, sašutumu rada vieglums, ar kādu no valdības gūst atbalstu ebreju kopienas runasvīri, gandrīz jau ar gatavu likumu dodoties uz Saeimu.

— Pirmām kārtām tas ir morālas dabas jautājums. Katram pašam sev ir jāpavaicā: vai esmu ar mieru nest šo kolektīvo atbildību par to, ko neesmu darījis? Otrkārt, ir runa par naudu — vai esmu ar mieru apmaksāt šo kolektīvo atbildību no saviem nodokļiem? Domāju, ka par šiem jautājumiem vajadzētu izteikties visiem cilvēkiem, taču nevis anonīmi elektroniski, publicējot savas domas interneta portālos, komentējot rakstus par šo tēmu, bet gan atklāti.

— Diezin vai tā notiks... Daudzi baidās runāt to, ko domā, jo, kā jau teicu, atklātība ebreju jautājumā var sagādāt vienīgi nepatikšanas.

— Es nereti lasu Izraēlas avīzes. Mani tas interesē, no tām gūstu daudz informācijas. Ebreju avīzēs, starp citu, ļoti atklāti tiek risināti daudzi jautājumi, tostarp par Irāku, par šā kara īstajiem motīviem, par latviešiem un Latviju, un tā tālāk. Nesaprotu, kā pie mums var būt tik bailīga publika, tik bailīga valdība...

— Atceros 2000. gadu, kad žurnāla «Kapitāls» galvenais redaktors Guntis Rozenbergs tika burtiski nospārdīts par rakstu «Žīdi valda pasauli», kas bija publicēts šajā žurnālā. Satversmes aizsardzības birojs lūdza sākt kriminālvajāšanu pret žurnāla galveno redaktoru. Pēc izmeklēšanas prokuratūra pieņēma lēmumu neuzsākt kriminālvajāšanu, taču šis lēmums tika pārsūdzēts. Protestus izkliedza arī Francijas vēstniecība un vēl nezin kas. Vienvārdsakot, bija ārprātīgs troksnis. Un par ko? Par to, ka žurnālā ebreji bija nodēvēti par žīdiem, un par to, ka raksta autors Normunds Lisovskis apskatīja ebreju tautas panākumus labklājības sasniegšanā vairāku gadsimtu garumā. Vai šī analīze būtu uzskatāma par apvainojumu? Viens otrs ebrejs toreiz sašuta par vāka zīmējumu, taču demokrātiskā sabiedrībā vizuālās mākslas brīvība ir viens no uzskatu paušanas veidiem, un tas tiek aizsargāts. Turklāt zināms, ka dažādu tautību pārstāvju, sabiedrībā zināmu cilvēku un politiķu kariķēšana ir populāra visā pasaulē un nav krimināli sodāma. Jāpiebilst, ka dažādu cilvēku izpratne par vizuālajām mākslām ir subjektīva, un neviens nevar noteikt, ka, lūk, angļus, latviešus vai krievus mēs drīkstēsim apsmaidīt, bet ebrejus — nekādā gadījumā. Piedodiet, bet vai viņi ir svētāki par visiem pārējiem cilvēkiem?

— Var, protams, diskutēt par raksta formu vai par ilustrāciju, kas bija uz žurnāla vāka. Vāka attēls bija kā parafrāze par 1943. gadā Parīzē notikušajā izstādē redzamo zīmējumu, kurā bija redzams tā saucamais «mūžīgais žīds». Gan jāteic, ka reakcija uz žurnāla publikāciju bija absolūti histēriska, bet pie tādām lietām mūsu platuma grādos mēs esam pieraduši. Tā, piemēram, ja 1949. gadā kāds tevi nosauca par kulaku, tad tevi izsūtīja; ja padomju gados tevi nosauca par buržuāzisko nacionālistu, tevi neuzņēma augstskolā vai izdzina no darba. Ja kāds tevi šodien nosauc par antisemītu, tad... kas? Muļķības, nenotiek nekas. Šīs lietas atklāti un godīgi ir jāizrunā. Pēc Otrā pasaules kara izaugušas jaunas paaudzes, kuras šos jautājumus nepārzina, padomju avotiem ticēt nevar, bet mūsdienu jaunie cilvēki nezina, kas darījās Latvijā laikā no 1940. līdz 1953. gadam. Ļoti interesants periods Latvijas vēsturē! Vajadzētu atklāti izrunāt, kurš ko darīja, kādas nacionalitātes cilvēki tie bija un tā tālāk. Neko sliktu šajā nodomā neredzu. Ja kāds sirgst ar kompleksiem, tad lai sirgst tālāk — tā ir viņa problēma.

— Ebrejiem visur ir ietekmīgs lobijs. Par to, šķiet, nestrīdas neviens. Tāpēc viņi spēj panākt ikviena jautājuma atrisināšanu savā labā.

— Ar to viņus var tikai apsveikt. Arī es esmu augstās domās par viņu spējām panākt sev nospraustos mērķus. Latviešu kopienai no viņiem vajag mācīties. Un ne tikai pieprasīt bezmantinieku īpašumus, bet arī uzskaitīt represētājus. Nu visi upuri ir nosaukti, tagad atliek vārdā nosaukt arī varmākas, tātad tos, kas piedalījās represijās pret latviešiem — parādīt viņus un viņu «darbus» bildēs.

— Latviešiem jāiemācās arī vēl kāda nozīmīga lieta, kuru tik labi pieprot ebreji: parādīt pasaulei savu traģēdiju. Protams, ebrejiem šī rādīšana jau sasniegusi gluži citus augstu-mus — šo procesu pat vēsturnieks Aivars Stranga, kas pazīstams kā kvēls restitūcijas likuma bīdītājs un aizstāvis, nosaucis par «holokausta industriju": tā ir nemitīga atgādināšana pasaulei, kā ir cietuši ebreji, veidojot par to filmas, rakstot grāmatas utt. Bet latvieši ir pārāk kautrīgi un neuzņēmīgi, nu, neprotam mēs no savām ciešanām taisīt publicitāti un naudu... Tieši otrādi — mēs cenšamies izdabāt visiem, kas mums uzbļauj vai kaut ko no mums pieprasa. Kas notiek ar latviešiem?

— Latvijas valsts struktūras tika iznīcinātas 1940. gadā. Savukārt cilvēkus, kas sevī nesa Latvijas valsts ideju, iznīcināja laikā no 1940. līdz 1953. gadam. Skaidrs, ka šajā laikā tika iznīcināta liela daļa augstvērtīga genofonda. Kādreiz mēs pieminam septiņus gadsimtus, proti, vācu jūgu, kas it kā nomāca latviešos pretošanās spējas. Nu, kādi tur septiņi gadsimti... Svarīgākie ir šie trīspadsmit gadi, kuros latvieši tika represēti, izsūtīti, nošauti, salikti cietumos, pazemoti... Palika plika vieta. Gandrīz. Ar šo periodu lielā mērā izskaidrojams baiļu sindroms, kas joprojām tik spēcīgs latviešos.

— Tad jau brīnums, ka tomēr bija saglabājusies valstiskuma ideja un ka vēl nāca trešā Atmoda...

— Pilnīgi visus jau nekad nevar iznīcināt.

Juri Zaķi uzņem Latvijas Pirmajā partijā

LETA  11/15/06     Trešdien valdes sēdē Latvijas Pirmajā partijā tika uzņemts bijušais sociāldemokrāts, Rīgas domes deputāts un Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors Juris Zaķis, informēja LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Zaķis ir fizikas un matemātikas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

1995.gadā Zaķis iestājās Demokrātiskajā partijā "Saimnieks" un no tās saraksta tika ievēlēts par 6.Saeimas deputātu, bet 1996.gada maijā nolika mandātu, jo tika ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru.

2005.gada martā Zaķis tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu no Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partijas (LSDSP) saraksta

No LSDSP saraksta Zaķis kandidēja arī 9.Saeimas vēlēšanās, bet LSDSP nepārvarēja 5% barjeru.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir informējis Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), ka tā rīcībā ir ziņas, ka Juris Zaķis ir bijis Valsts Drošības komitejas aģents.

Līdz ar Zaķa pāriešanu uz LPP frakciju Rīgas domē tajā būs pieci deputāti, bet LSDSP frakcijā paliks seši deputāti.

Ārstiem nevajadzēs braukt prom

Dace Plato,  Diena  11/16/06     Trīsreiz lielākas ārstu un māsu algas, gandrīz pabeigta daudzo dārgo un neefektīvo slimnīcu apvienošana, vienots neatliekamās palīdzības dienests, kas ikvienam iedzīvotājam ne tikai Rīgā, bet arī laukos spēj laikus sniegt palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās, — tāda varētu būt veselības aprūpes sistēma pēc trim četriem gadiem, ja tiks īstenota otrdien valdībā pieņemtā Veselības ministrijas (VM) darbības stratēģija 2007.—2009.gadam. Labos nodomus gan var apdraudēt nepietiekamais finansējums un medicīnas darbinieku trūkums.

Nodrošināt algu pieaugumu medicīnā atbilstoši agrāk solītajam grafikam tā, lai 2010.gadā ārsta alga būtu divarpus reižu augstāka par vidējo tautsaimniecībā jeb vairāk nekā 1000 latu, ir viena no VM prioritātēm nākamajiem gadiem. Vidējam medicīnas personālam tie varētu būt ap 660 latu, jaunākajam — ap 440. "Tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā motivēt cilvēkus," saka VM Sabiedrības veselības departamenta direktora pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane–Umbraško. Ja algas netiks palielinātas, jau nākamajos gados Latvijai varētu pietrūkt ap 1500 ārstu un 2000 medicīnas māsu, rēķina mediķu arodbiedrība.

Ne mazāk svarīga VM prioritāte ir sen gaidītā veselības aprūpes iestāžu optimizācija. Līdz 2010.gadam pārprofilēšanas un apvienošanas rezultātā slimnīcu skaitu plānots samazināt aptuveni uz pusi. Augstākā līmeņa tehnoloģijas un speciālistus iecerēts koncentrēt 11 reģionālajās daudzprofilu slimnīcās, pārējos — 20 rajona slimnīcās. Daļa stacionāru nākotnē pildīs sociālās funkcijas, uzņemot vecus, hroniski slimus pacientus u.c.

Rezultātā uz pusi samazināsies gultu skaits, ārstēšanās ilgums slimnīcās kritīsies par 10%, tas ļaus racionālāk izmantot līdzekļus. Cik slimnīcu 2010.gadā īsti būs, VM vēl neņemas prognozēt, jo daudz kas atkarīgs no pašvaldībām.

Uz Katastrofu medicīnas centra bāzes plānots izveidot visā valstī vienotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu ar, iespējams, jaunu vienotu numuru.

Sekojot moderno tehnoloģiju attīstībai, VM plānos ir arī projekts E–veselība Latvijā, kas paredz ikvienam iedzīvotājam un profesionālim iegūt ar veselību saistītu informāciju internetā. Pacients, izmantojot internetu, varēs pierakstīties uz pieņemšanu pie ārsta vai lūgt speciālista padomu, mediķi — konsultēties ar kolēģiem, iegūt informāciju par slimībām.

Prioritāte nākamajiem gadiem ir arī veselības veicināšana, ierobežojot smēķēšanu un alkohola patēriņu, izglītojot par veselīga uztura nozīmi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta profilaktisko apskašu popularizēšanai, lai vismaz reizi gadā ikviens iedzīvotājs apmeklētu ārstu. "Valstij tas izmaksā daudz lētāk nekā ielaistu slimību ārstēšana," uzsver D.Mūrmane–Umbraško.

Neraugoties uz straujo cenu kāpumu visās dzīves jomās, VM neplāno palielināt pacientu maksājumus par valsts garantētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

***

Ja tiks īstenota Veselības ministrijas darbības stratēģija 2007.—2009.gadam

- Ārsti un medicīnas māsas saņems trīsreiz lielākas algas nekā tagad

- Slimnīcu skaits samazināsies aptuveni uz pusi — no 100 līdz 50

- Darbosies visā valstī vienots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar, iespējams, jaunu numuru

- Ātrās palīdzības brigāžu skaits palielināsies no 179 līdz 236

- Pierakstīties uz pieņemšanu pie ārsta varēs arī internetā

Ko var gaidīt pacienti

Mārtiņš Šics, Katastrofu medicīnas centra direktors

Līdz ar vienotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta izveidi līdz 2010.gadam iecerēts uzlabot arī neatliekamās palīdzības pieejamību. Esošās 179 brigādes plānots palielināt līdz 236, lai palīdzību 15 minūšu laikā 90% gadījumu saņemtu ne tikai Rīgas iedzīvotāji, bet arī laukos. Satrauc tas, ka lielākā daļa līdzekļu NMP attīstībai paredzēti no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kuru apguve kavējas. Svarīgi, lai 2007.gada gada budžetā tiktu paredzēti līdzekļi arī NMP autoparka atjaunošanai, kas ik gadu paredz 35—40 jaunu automašīnu iegādi.

Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents

Visam pamatā ir laba griba un nauda. Optimizējot slimnīcas, svarīgi panākt, ka, piemēram, akūta infarkta gadījumā pacients varēs saņemt vismodernāko ārstēšanu augu diennakti ne tikai Rīgā, bet arī vismaz divās lielajās rajona slimnīcās, kā Liepājā un Daugavpilī, tālākā nākotnē varbūt arī Valmierā, kur būtu pieejami atbilstoša līmeņa speciālisti un medicīnas tehnoloģijas. Milzīga nozīme ir sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai, jo diemžēl vienu pašu ārstu spēkos nav mainīt cilvēku ieradumus.

Štokenbergs grib mazāk novadu

Ināra Egle, Diena  11/16/06     Jaunais ministrs uzskata, ka jāatsakās no reģionu pašvaldībām un jāveido lieli novadi.

Ja dzīvē tiktu ieviesta vasarā valdībā apstiprinātā 167 novadu karte, tad vidēji vienā pašvaldībā būtu ap 10 000 iedzīvotājiem, ir aprēķinājis jaunais reģionālās attīstības pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP). Viņaprāt, dzīvotspējīgas pašvaldības varētu izveidot teritorijās ar aptuveni 40 000 iedzīvotājiem, kas nozīmētu daudz mazāku novadu skaitu. Tad arī neesot nepieciešamība pēc vēlētām otrā līmeņa — reģionālajām — pašvaldībām. Līdzīgu viedokli par novadu veidošanu esošo rajonu un lielo pilsētu robežās valdības veidošanas laikā izteica arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura domas nesaskan ar sadarbības partneru Zaļo un Zemnieku savienības sludināto brīvprātīgo novadu veidošanu.

A.Štokenbergs, kurš pirmdien jau ticies ar Ventspils mēru A.Lembergu, atzina, ka par būtību abu viedokļi sakrītot — ir vajadzīgas ekonomiski dzīvotspējīgas pašvaldības. Taču, ja A.Lembergs sliecas uz novadu veidošanu esošo 26 rajonu robežās, nodalot septiņas lielās pilsētas, tad A.Štokenbergs gluži pretēji uzskata, ka rajona teritorija varētu papildināt lielo pilsētu. Viņaprāt, jārespektē dabiski izveidojušies attīstības centri, tāpēc pašvaldību skaits varētu būt lielāks — aptuveni 50 novadu.

Jaunā pašvaldību ministra A.Štokenberga vīzijas par veicamo jaunajā amatā atslēgas vārds ir "resursi" jeb nauda. Tagad vairāku resoru pārziņā esošā līdzekļu dalīšana esot jākoordinē un jāvada tieši viņa ministrijai skaidras plānošanas sistēmas ietvaros. Tas esot noteicošais ekonomiski spēcīgu pašvaldību izveidošanā un prioritāte jaunā ministra darbībā. Ministrijas ietekmes palielināšanu līdzekļu sadalē paredzēja arī iepriekšējā valdībā sagatavotā investīciju piešķiršanas koncepcija. Taču ideja par tā saukto 33 novadu modeli nav jauna — 2003.gadā to kā vienu no iespējām piedāvāja arī Einara Repšes (JL) valdība. Modeli kritizēja, paredzot lielāku centralizāciju un iedzīvotāju attālināšanos no vēlētās varas institūcijas. Tas arī radīja bažas, ka vienā novadā būs vairāki attīstības centri, piemēram, Sigulda, Salaspils, Smiltene.

A.Štokenbergs strādāja jau iepriekšējā valdībā, kas apstiprināja 167 novadu karti, un nav dzirdēts, ka būtu pret to iebildis. "Vai esmu kļūdījies, piekrītot šim politiskajam kompromisam? Jā, tā ir bijusi kļūda," teica ministrs. Viņš iecerējis runāt ar pašvaldību vadītājiem, lai pārliecinātu, ka viņu "vienīgā iespēja ir veidot lielākus novadus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu teritoriju attīstību". Piemēram, uz Gulbeni braucot strādāt cilvēki no visas apkārtējās teritorijas, tāpēc pilsētas vadītajam ir jādod pilnvaras plānot visa apkārtējā teritorija — viņaprāt, nav iespējams plānot attīstību katrā atsevišķā pagastā, "tas ir jādara pašpietiekamā teritorijā".

Iepriekšējās valdības laikā tika izdarīts maksimālais, lai līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām pabeigtu 1998.gadā sākto administratīvi teritoriālo reformu. Valdībai nākamajā gadā vairs tikai jāpieņem galīgais lēmums par administratīvi teritoriālo iedalījumu un novadu skaitu. Pēc tam pašvaldības var apvienoties kartē noteiktajās robežās līdz 2009.gada 31.janvārim. Valdības deklarācijā ir paredzēts nodrošināt valsts policentrisko attīstību un tai atbilstošu administratīvi teritoriālo reformu, to pabeidzot reizē ar 2009.gada pašvaldību vēlēšanām.

Valdības deklarācijā nekas nav sacīts par reģionālo pašvaldību izveidošanu, kas ir paredzēta vairākos likumos. Jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Reģionālās attīstības likumā, pieciem plānošanas reģioniem piešķirot juridisko statusu un paredzot pārejas posmu ceļā uz pilntiesīgām reģionālajām pašvaldībām, kuras plānots izveidot līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Latvijas Pašvaldību savienības kongresa pieņemtajās pašvaldību attīstības vadlīnijās arī ir paredzēts, ka otrā līmeņa reģionālajām pašvaldībām ir jābūt tieši vēlētām, atgādināja Ogres mērs Edvīns Bartkevičs.

A.Štokenbergs nevēlējās izplūst pārdomās, kas notiks ar likumā teikto, no kā viņš vēloties abstrahēties tāpat kā no valdības deklarācijas. Tajā pēc ZZS ierosinājuma arī pausta apņemšanās palielināt valsts finansiālo atbalstu novadu infrastruktūras sakārtošanai un mērķdotācijām katrai pašvaldībai, kas apvienojušās. Tagad novadā iekļautajām pašvaldībām no valsts budžeta paredzēti 100 000 lati katrai, savukārt koalīcija vienojusies šo summu palielināt līdz Ls 200 000, norādīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. "Nedomāju, ka tas ir tik svarīgi — iedot 100 000 vai 200 000 latus," saka A.Štokenbergs, kuru nepārliecina arī arguments, ka likumā ierakstītais ir kā garants katram pagastam, kas piekrīt novada veidošanai. Viņaprāt, tādas garantijas nemaz neesot nepieciešams dot "pagastiem, vai kā viņus tur sauc, jo nevar bezgalīgi dotēt teritorijas, kurām nav pašām savu ienākumu".

Ogres mērs, ES Reģionu komitejas priekšsēža vietnieks E.Bartkevičs, kura vadītā reģionālā partija ir iekļāvusies LPP/LC apvienībā, norādīja, ka Latvijas likumos paredzētās reformas atbilst ES reģionālajai politikai. Viņaprāt, plānošanas reģioni nodrošinās pāreju uz reģionālajām pašvaldībām, kurām vajadzētu būt vēlētām. Lūgts komentēt ideju par novadu veidošanu esošo rajonu robežās, E.Bartkevičs sacīja: "Tagad vairs nevajadzētu to ūdeni duļķot un raustīt visus uz priekšu un atpakaļ, bet iet to ceļu uz priekšu."

***

Valdībā apstiprinātajā novadu kartes projektā ir 167 novadi. Aigars Štokenbergs aicina izšķirties par aptuveni 50 pašvaldībām

Likums paredz reģionālo pašvaldību izveidošanu. Jaunais ministrs vēlas saglabāt tikai plānošanas reģionus kā teritorijas plānošanas instrumentu

A.Štokenbergs pieļauj iespēju pārskatīt kārtību, kādā pašvaldības saņem valsts atbalstu infrastruktūras attīstībai

Saeimā sākas izšķirošās cīņas par komisijām

Sandris Vanzovičs,  NRA  11/17/06     Pēc parlamentāriešu rindu nokomplektēšanas jau vakar tika sākts ievēlēt Saeimas komisiju vadību. Izskatās, ka lieli pārsteigumi nav gaidāmi un koalīcijai izdosies diezgan pārliecinoši tikt pie vadošajiem posteņiem praktiski visās 17 parlamenta komisijās.

Rīta pusē vispirms tika apstiprināta desmit parlamentāro sadarbības grupu vadība, taču šīs grupas nav tik nozīmīgas, lai censtos par varītēm iegūt priekšsēdētāju amatus. Līdz ar to nav brīnums, ka par sadarbības grupu vadītājiem tika arī opozīcijā esošā partija Jaunais laiks (JL) un Saskaņas centrs (SC).

Savukārt 17 parlamenta komisiju sastāvs tika izvēlēts jau daudz rūpīgāk. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, valdošajai koalīcijai problēmas var rasties tikai Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kurā ir pa pieciem koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem.

Saskaņoti balsojot pret koalīcijas virzīto komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu (visticamāk, Gunti Blumbergu no ZZS), opozīcija varētu noturēt līdzsvaru (tiesa, kā JL saviem vēlētājiem pēc tam paskaidrotu sadarbību ar PCTVL, tas ir cits jautājums) vai, izmantojot apjukuma brīdi, pat iedabūt vadībā savējos. Taču neoficiāla informācija vēsta, ka koalīcijai piepalīdzēs SC, lai panāktu sev labvēlību kādā citā komisijā.

Aizkulisēs kā iespējamais Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs tiek minēts Sergejs Dolgopolovs (SC), lai gan šajā komisijā no sešiem deputātiem četri pārstāv pozīciju. Arī pārējās komisijās koalīcijai ir kaut neliels, bet tomēr vairākums.

Par Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju vakar tika izvēlēts Vilnis Edvīns Bresis (ZZS), bet par Eiropas lietu komisijas vadītāju – Vaira Paegle (TP). Interesanti, ka vēl vakar no rīta abi nebija pat pilntiesīgu deputātu statusā – pie mandātiem viņi (un vēl 13 kolēģu) tika uz laiku, kamēr šo jaunizcepto tautas kalpu partijas biedri pildīs savus ministru pienākumus vai izmantos bērna kopšanas atvaļinājumu (Ineses Šleseres gadījums). Ja mainīsies valdība, tad ministri nāks atpakaļ Saeimas darbā, un šie deputāti zaudēs tā sauktos mīkstos mandātus.

Saeima vakar apstiprināja mandātu vēl vienam deputātam, taču šis ir īpašs gadījums. Ar 58 deputātu balsīm par, diviem balsojot pret, deputāta godā tika celts arī Juris Boldāns (TB/LNNK), kurš momentā tika izdots arī kriminālvajāšanas turpināšanai.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latgales tiesu apgabala prokuratūra pret nu jau bijušo Kubulu pagasta priekšsēdētāju J. Boldānu sākusi kriminālvajāšanu aizdomās par Saeimas vēlēšanu biļetenu viltošanas organizēšanu. Saskaņā ar apsūdzību J. Boldāns esot uzkūdījis citas personas uz vēlēšanu biļetenu viltošanu. Pēc Saeimas Kārtības ruļļa, viņš ir zaudējis tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums. Arī algu deputātam izmaksās tikai 50% apmērā, kas būs 456 lati mēnesī.

Pēc svinīgā zvēresta nodošanas un tā parakstīšanas J. Boldāns ātri pameta Saeimas zāli. "Ja uz pasaules ir patiesība, tad es tikšu attaisnots," šādas cerības viņš pauda žurnālistiem. Deputāts joprojām ir pārliecināts, ka pret viņu notikusi plānota provokācija, pie viena paužot pārsteigumu, kāpēc tiesībsargājošās struktūras joprojām tā arī nav painteresējušās par viņa viedokli notikušajā.

Starp citu, J. Boldāns nav vienīgais, pār kuru joprojām gulst aizdomas par piepalīdzēšanu labāku rezultātu sasniegšanā vēlēšanās. Drošības policija (DP) ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamo 37 vēlēšanu biļetenu viltošanu Aizputes pilsētas vēlēšanu iecirknī. Kā Neatkarīgo informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, Aizputes lieta joprojām ir pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, bet kriminālvajāšana ne pret vienu personu nav sākta. Kriminālprocesu bijis nepieciešams ierosināt pārbaudes turpināšanai, skaidroja K. Apse-Krūmiņa.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars teica, ka, pārbaudot minētā vēlēšanu iecirkņa balsošanas protokolu, CVK darbinieki pievērsuši uzmanību faktam, ka 7. saraksta 15. deputāta kandidāts no 462 grozītajām vēlēšanu zīmēm ir saņēmis 456 plusus un nevienu mīnusiņu. Tāpēc A. Cimdars lūdzis DP pārbaudīt vēlēšanu organizācijas likumību Aizputes vēlēšanu iecirknī, jo saskaņā ar likumu desmitajā dienā pēc ievēlētās Saeimas darbības sākšanas balsošanas biļeteni tiek iznīcināti un pārbaude vairs nav iespējama. 7. saraksta 15. kandidāts ir Aizputes mērs Pēteris Hanka (ZZS), kas nu jau kļuvis par Saeimas deputātu. P. Hanka apgalvo, ka nav darījis neko pretlikumīgu, taču "iespējams, lielajā politikā kādam aizšķērsojis ceļu".

Aglonas bazilikai piešķir miljonu latu

Daiga Kalniņa,  NRA  11/17/06     Veicot 2006. gada valsts budžeta grozījumus, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju radusi iespēju atvēlēt līdzekļus vairāku Latvijas baznīcu remontam un infrastruktūras sakārtošanai, to skaitā ir Aglonas bazilika, kas var pretendēt uz vienu miljonu latu.

Teorētiski var vēl paspēt minētos līdzekļus izmantot, kādēļ bazilika valsts svētku dienās visas Latgales pašvaldības lūgusi pulcēties uz kopīgu tikšanos, lai tās palīdzētu Aglonas draudzei ar padomu, kā šajā situācijā rīkoties, jo bazilikai trūkst pieredzes tik lielas summas apsaimniekošanai, lai gan svētvietas sakārtošanai būtu nepieciešami daudz lielāki līdzekļi, Neatkarīgajai teica Aglonas bazilikas dekāns Andrejs Aglonietis. Saņēmusi no Tieslietu ministrijas vēsti par iespēju remontam un infrastruktūras sakārtošanai izmantot miljonu latu, bazilikas draudze steidz sagatavoties konkursa izsludināšanai par iespējamiem remontdarbiem, jo laika līdz gada beigām ir maz.

A. Aglonietis norādīja, ka vissteidzamāk remonts nepieciešams bazilikas, īpaši klostera ēkas, jumtam, kas esot tik sliktā stāvoklī, ka tik tikko spēj pasargāt no nokrišņiem un līmēts pat ar plēvēm. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par bazilikas ēku jumtiem aktu sastādījis jau pirms trim gadiem. Par svētvietas kultūrvēsturisko būvju slikto tehnisko stāvokli un apdraudējumu cilvēku drošībai valdībā iesniegts arī gala ziņojums. Tāpat bazilikas ēkām jāveic paplašināta tehniskā izpēte, varbūt steidzamāka ir elektroinstalācijas sakārtošana vai dīzeļmotoru iegāde. Nepieciešama stāvlaukumu sakārtošana transportam, siltumapgādes sistēmu pārbūve, jo katlumāja nedrīkst atrasties publiskā ēkā, kā tas ir patlaban. Nedēļas laikā jāizlemj, ko sakārtot vispirms. Kā bilda A. Aglonietis: "Svētvietas slava uzrauta Eiropas līmenī, taču tehniski bazilikai no būvniecības laika – viduslaikiem – jāielec uzreiz mūsdienās, kad visi dienesti kārtību tajā vērtē bez jebkādas žēlastības."

Nacionālas un starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā ietilpst bazilikas sakrālās ēkas, svētavots, klosteris, sakrālais laukums un Aglonas kapsēta. Svētvietu un tās aizsardzības zonu sava īpašuma teritorijā apsaimnieko reliģiskā organizācija Aglonas bazilikas draudze.

Jau ziņots, ka situāciju svētvietā izvērtējusi īpaša darba grupa. Izvērtējot bazilikas tehnisko stāvokli, konstatēti būtiski jumta konstrukcijas bojājumi. Jumta konstrukcija apsekota jau 1997. gada februārī, sagatavojot priekšlikumu restaurēšanai, kas toreiz netika realizēts. Savukārt, veicot klostera ēkas apsekošanu, tika konstatēts, ka ēka nav nodota ekspluatācijā Latvijas būvnormatīvos noteiktajā kārtībā. Ēkas mansarda stāvs izbūvēts bez būvprojekta. Lai novērstu šīs neatbilstības, klostera ēkai jāizstrādā kompleksais tehniskais projekts un ēka jānodod ekspluatācijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē nepieciešamību veikt arī kapitālo remontu un pārveides, kas prasīs lielus finanšu līdzekļus.

Šlesers varētu prasīt Konkurences padomes vadības maiņu

LETA  11/17/06     Ja Konkurences padome (KP) pieņems negatīvu lēmumu par starptautiskās lidostas "Rīga" nodokļu atlaižu politiku, KP vadībai būtu jāatkāpjas, uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Viņš pauda, ka negatīva lēmuma pieņemšana parādītu KP nekompetenci šajā jautājumā.

Vērtējot līdzšinējo KP darbību, Šlesers norādīja uz problēmām pārtikas un degvielas tirgos. Tagad izskatās, ka KP mēģina bremzēt lidostas "Rīga" attīstību.

Pēc Šlesera domām, KP šajā jautājumā mēģina izdabāt Eiropas Savienībai. "Mums ir jāaizstāv savas nacionālās intereses," uzsvēra satiksmes ministrs. "Rīgas lidostai ir jākļūst par lielāko lidojumu centru šajā reģionā. Protams, ne Stokholmas, ne Kopenhāgenas, ne arī citu Eiropas lidostu interesēs nav Rīgas lidostas strauja attīstība. Tās viņiem rada lielāku konkurenci un problēmas."

Izskatās, ka "KP cenšas pildīt pasūtījumu, strādājot pret Latvijas interesēm", akcentēja Satiksmes ministrs. Ja KP atzīs lidostas piemērotās atlaides par nelikumīgām, Šlesers aicinās valdībā izvērtēt KP vadības atbilstību amatiem un, iespējams, arī tās maiņu.

Šlesers norādīja, ka apjoma atlaides pastāv vairākās citās Eiropas valstīs. "Manā rīcībā ir informācija, ka "British Airways", "Lufthansa" un "Air France" tiek atbalstītas Londonas, Frankfurtes un Parīzes lidostās. Visas šīs lielās lidostas atbalsta, pirmkārt, savas aviokompānijas," uzsvēra ministrs.

"Atšķirībā no minētajām lidostām mēs šīs atlaides ieviesām atklāti. Ja mēs būtu slēpušies un mēģinātu lidostu "Rīga" atbalstīt negodīgi, tā būtu cita lieta," sacīja Šlesers.

Nodokļu atlaižu politikas mērķis bija piespiest aviokompānijas palielināt lidojumu skaitu un pazemināt aviobiļešu cenas. Nav normāli, ka lidojums uz Kopenhāgenu, Parīzi vai Londonu maksā 1000 latu, uzsvēra ministrs.

Viņš piebilda, ka 2004.gadā lidostas apgrozījums palielinājās par 50%, pagājušajā gadā - par 77%, bet šogad tie būs aptuveni 30%. "Tas parāda to, ka lēmums ir bijis pareizs," sacīja Šlesers.

Pieņemot lēmumu par nodokļu atlaidēm, konkurence ievērojami palielinājusies. Kopš tā laika daudzas aviokompānijas ienākušas Latvijas tirgū - "Ryanair", "easyJet", "AirLingus", "Norwegian", "Turkish Airlines" u.c., atgādināja politiķis.

Ministrs piebilda, ka kategoriski iestāsies par to, lai šī nodokļu atlaide paliktu. Tomēr nav izslēgts, ka tiks pārskatīta forma, kā tas notiks.

Iespējams, 21.novembrī valdība pārskatīs nodevu atlaižu sistēmu, taču, kā norādīja ministrs, tiks veiktas tikai tehniskas izmaiņas.

KP pabeigusi izmeklēšanu lietā par iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskās lidostas "Rīga" darbībās. Lai varētu pieņemt galīgo lēmumu lietā, KP vēl jāsaņem Eiropas Komisijas (EK) viedoklis. Tas nepieciešams, jo lidostas "Rīga" nodokļu atlaižu politika ietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Tāpēc KP tagad gaida EK viedokli.

Lietas izpētē gūta un analizēta aviosabiedrību "Czech Airlines", "Finnair", "British Airways", "Deutsche Lufthansa AG", "KLM Royal Dutch Airlines", "airBaltic", kā arī lidostas "Rīga", komercreģistra un Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta informācija.

Lidostas "Rīga" iespējamais pārkāpums izpaužas kā atšķirīgu atlaižu piemērošana maksājumos par līdzvērtīgiem lidostas pakalpojumiem. Lidostas atlaižu politikas dēļ vairākos maršrutos ir ievērojamas izmaksu atšķirības konkurējošām aviosabiedrībām, kas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Iepriekš lidostas atlaižu politiku noteica SM Aviācijas departamenta noteikumi, tomēr tos atstājusi spēkā arī valdība, kas šā gada sākumā pieņēma attiecīgus noteikumus.

Pret šo politiku iebildušas vairākas aviosabiedrības.

KP publiskotā informācija liecina, ka pašreizējā situācijā uz maksimālajām atlaidēm 80% apjomā var pretendēt tikai divas aviosabiedrības, bet pārējās saņem 10%-20% atlaidi no lidostas maksām.

SM Aviācijas departamenta noteikumi, kas aviokompānijām paredz piešķirt lidostas nodevas atlaides atkarībā no pārvadāto pasažieru skaita, stājās spēkā pagājušā gada sākumā. Noteikumos paredzētas atlaides līdz pat 80% maksām par gaisa kuģu pacelšanos un nosēšanos, kā arī par personas stāvvietu un drošības pasākumiem.

Pret šo atlaižu politiku iebilst vairākas aviosabiedrības, kas jaunajā kārtībā saskata Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto aizliegumu pārkāpumus. 2004.gada oktobrī KP saņēma sešu aviosabiedrību - "Austrian Airlines", "Czech Airlines", "Finnair", "British Airways", "Deutsche Lufthansa AG" un "KLM Royal Dutch Airlines" - sūdzību par šiem noteikumiem.

Aviosabiedrību iesniegumā teikts, ka šāda atlaižu sistēma rada nevienlīdzīgu konkurenci, turklāt atlaižu lielumam nav ekonomiska pamatojuma un tas rada nevienlīdzīgas izmaksas aviosabiedrībām, kuras strādā maršrutos ar mazāku tirgus potenciālu.

Saimniecībā un biznesā...

Kā latu nomainīs eiro?

Dr.oec., profesors Georgs Lībermanis,  Latvijas Vēstnesis Plus  11/12/06    Nedz valdībai, nedz Latvijas Bankai vēl nav skaidri zināms eiro ieviešanas termiņš. Pirms gada «Latvijas Vēstnesis» publicēja rakstu sēriju «Kā latu nomainīs eiro: jautājumi un atbildes». Publicēti jauni oficiāli materiāli, kas konkretizē veselu virkni aktuālu jautājumu. Iepazīstinām lasītājus ar šiem nozīmīgajiem lēmumiem.

Jautājums: Kādi ir eiro ieviešanas pamatprincipi?

Atbilde: Lata nomaiņa ar eiro ir visai sarežģīts un atbildīgs politisks, ekonomisks, sociāls pasākums, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, arī psiholoģiski. Eiro ieviešanas procesam jābūt izstrādātam tā, lai norēķini valūtas maiņas dēļ iespējami maz traucētu katra Latvijas sabiedrības locekļa ikdienu. Šai sakarībā formulēti eiro ieviešanas pamatprincipi, noteikts to īstenošanas scenārijs.

Pirmais pamatprincips. Jānodrošina eiro ieviešanas efektivitāte. Lata nomaiņa ar eiro saistīta ar prāviem valsts izdevumiem. Tāpēc visu pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja tie netiktu veikti pienācīgā apjomā un kvalitātē. Nedrīkst neapdomīgi, brīvi bez pienācīga aprēķina rīkoties ar līdzekļiem, kas nepieciešami eiro ieviešanai.

Otrais pamatprincips. Orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju. Runa ir par nopietnu sociālo problēmu. Ievērojamam cilvēku skaitam būs nepieciešams savus skaidrās naudas uzkrājumus latos mainīt pret eiro. To varēs vienkārši un operatīvi izdarīt lielajās pilsētās. Daudz sliktākā situācijā ir mazpilsētu un pagastu iedzīvotāji, veci un slimi ļaudis. Īpaši jāraugās, lai no valūtas maiņas procesa neciestu tie iedzīvotāji, kam ir ierobežota finanšu pakalpojumu pieejamība. Runa ir par latu apmaiņas punktu izvietojumu, apmaiņas termiņu, īpašiem pakalpojumiem.

Jautājums: Kāds ir eiro ieviešanas scenārijs?

Atbilde: Viens no iespējamiem variantiem - to īstenot divos posmos. Pirmajā gadā Latvija tiek uzņemta Eiropas Monetārajā savienībā un visus ārējos norēķinus īsteno eiro; iekšējā apgrozībā joprojām funkcionē lati. Otrajā gadā arī visās iekšzemes naudas operācijās latu nomaina eiro. Šāda scenārija priekšrocība ir tā, ka uzņēmējiem un bankām tiek dota iespēja uzkrāt pieredzi, rīkojoties ar eiro ārējos norēķinos. Šis priekšlikums gan nav guvis atbalstu.

Latvijā tiek plānots «Lielā sprādziena scenārijs» - vienlaicīga pāreja uz eiro visās skaidrās un bezskaidrās naudas operācijās gan iekšzemes, gan ārējos norēķinos. Šī scenārija pamatojums - mazināt ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un nodrošināt efektīvu eiro ieviešanas procesu.

Jautājums: Kāds būs lata un eiro vienlaicīgās apgrozības periods?

Atbilde: Iedzīvotājiem, uzņēmumiem, organizācijām, sazarotajai finanšu sistēmai jāpierod pie eiro lietošanas, nepieciešams adaptācijas laiks, jānodrošina visu darījumu nepārtrauktība; arī tīri tehniski nav iespējams īsā laika sprīdī (piemēram, nedēļā) nomainīt latu ar eiro. Tāpēc paredzēta vienu mēnesi ilga divu valūtu - lata un eiro - vienlaicīga apgrozība, izmantošana. Ja lata nomaiņa ar eiro sāksies kāda gada 1.janvārī, tad lata un eiro paralēlā apgrozība izbeigsies ar 31.janvāri. Pēc šīs dienas it visos maksājumos pieņems vienīgi eiro naudas zīmes un monētas.

Jautājums: Kādā laika periodā būs iespējama latu skaidrās naudas nomaiņa pret eiro bez komisijas maksas?

Atbilde: Šāds laika periods ir visai nozīmīgs tiem, kas atrodas komandējumā, slimo vai citu iemeslu dēļ nevar pirmajās eiro apgrozības dienās doties uz valūtu apmaiņas punktu. Paredzēts, ka latu zīmes un monētas pret eiro naudu mainīs bez komisijas maksas sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas.

Jautājums: Kam tiks uzticēta latu apmaiņa pret eiro?

Atbilde: Latu apmaiņa pret eiro jāorganizē tā, lai neveidotos rindas un sastrēgumi. Nozīmīgs ir apmaiņas punktu skaits, izvietojums, darba laiks, kas atļautu strādājošiem ārpus sava darba laika veikt latu apmaiņu. Plānots organizēt pietiekami plašu apmaiņas punktu tīklu, kas aptver Latvijas Banku, komercbankas, VAS «Latvijas pasts» nodaļas, komercsabiedrības, kuras saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai.

Jautājums: Vai būs iespējams latus apmainīt pret eiro arī pēc norādītā sešu mēnešu perioda?

Atbilde: Tāda iespēja būs nodrošināta: apmaiņu varēs īstenot Latvijas Bankā neierobežotu laiku un neierobežotā daudzumā. Gaidāms, ka Latvijas Banka publicēs konkrētus norādījumus par apmaiņas kārtību.

Jautājums: Kāds būs cenu paralēlās atspoguļošanas periods eiro un latos?

Atbilde: Visai aktuāli ir nepieļaut cenu paaugstināšanu precēm, t.sk. pakalpojumiem pārrēķinot cenas no latiem uz eiro. Te nepieciešama stingra kontrole, kuru varētu īstenot paši preču un pakalpojumu pircēji. Vienu ceturksni pirms un vienu gadu pēc eiro ieviešanas dienas preču cenu, pakalpojumu cenrāžu, pensiju fondu paziņojumi, kontu izraksti jāuzrāda gan latos, gan eiro, lai ierobežotu patēriņa cenu spekulatīvo kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai. Šāda kārtība būtu jāievēro arī piegādes līgumos.

Jautājums: Kādas institūcijas koordinēs un uzraudzīs eiro ieviešanu Latvijā?

Atbilde: 2005.gada 19.jūlijā, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu «Par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā», izveidota īpaša vadības komiteja, kuras uzdevums ir eiro ieviešanas stratēģijas izstrādes izvēle, plāna izstrādes kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Vadības komitejas sastāvā ir Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākā līmeņa amatpersonas. Šīs komitejas vadītāja ir Finanšu ministrijas valsts sekretāre. Vadības komiteja reizi ceturksnī sniegs pārskatu par paveikto Ministru kabinetam.

Jautājums: Kādas darba grupas izveidotas, lai īstenotu eiro ieviešanas vadības komitejas uzdevumus?

Atbilde: Izveidotas piecas darba grupas.

Pirmā grupa - valsts administrācijas darba grupa ar šādiem galvenajiem darbības virzieniem: maksājumu novērtēšana eiro, normatīvo aktu izvērtēšana, valsts parāda denominācija, statistikas pielāgošana.

Otrā grupa - naudas un maksājumu sistēmas darba grupa ar uzdevumu kārtot eiro skaidrās naudas ieviešanas jautājumus, maksājumu sistēmas un finanšu statistikas pielāgošanu eiro.

Trešā grupa - finanšu sistēmas darba grupa ar šādiem darbības pamatvirzieniem: naudas un vērtspapīru tirgus pielāgošana, eiro ieviešanas jautājumi apdrošināšanas un pensiju sektorā.

Ceturtā grupa - nefinanšu sabiedrību un patērētāju darba grupa ar uzdevumu pētīt eiro ieviešanas ietekmi uz attiecībām starp nefinanšu sabiedrībām un patērētājiem.

Piektā grupa - sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa ar pienākumu sagatavot sabiedrības informēšanas kampaņu, t.sk. informatīvas interneta mājaslapas izveidei un uzturēšanai privātpersonu un komercsabiedrību vajadzībām.

Bezdarba līmenis oktobrī samazinājies līdz 6,6%

DELFI  11/13/06     Reģistrētā bezdarba līmenis valstī oktobra beigās bija 6,6%, kas salīdzinājumā ar 2006.gada septembri, ir mazāk par 0,2 procenta punktiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Aģentūras uzskaitē oktobra sākumā bija 71704, oktobra beigās – 70045 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1659 cilvēkiem. Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), oktobrī bija 6,1%.

2006.gada oktobrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8190 personām, tas ir par 144 personām vairāk nekā 2006.gada septembrī.

Pastāvīgā darbā oktobrī iekārtojās 4445 bezdarbnieki, no tiem 841 ilgstošie bezdarbnieki. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos 2006.g. oktobrī tika iesaistīti 13633 bezdarbnieki. 2006.gada oktobrī NVA filiālēs darba devēji pieteica 5567 brīvās darba vietas.

Oktobrī bezdarba līmenis samazinājies 23, palicis nemainīgs 7 un pieaudzis 3 valsts rajonos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts: Rīgas rajonā - 4,8%, Ogres rajonā – 4,9%, Saldus rajonā – 5%, Tukuma rajonā – 5,3%, Bauskas rajonā – 5,5%, Cēsu rajonā – 5,6%, Limbažu rajonā – 5,7%, Jelgavas rajonā – 5,8%, Talsu rajonā – 5,8%, Valmieras rajonā – 5,8%, Ventspils rajonā – 6,7 %, Alūksnes rajonā – 7,6%, Gulbenes rajonā – 7,6%, Liepājas rajonā – 7,7%, Aizkraukles rajonā – 8%.

No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis oktobrī bija Rīgā 3,9%, Jelgavā – 4,9%, Ventspilī – 5,8%, Jūrmalā - 5,9%, Daugavpilī – 6,6%, Liepājā – 6,6%. Oktobrī bezdarba līmenis Rēzeknē bija 10,4%.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: oktobrī Ludzas rajonā tas bija 24,8%, Rēzeknes rajonā – 23,4%, Krāslavas rajonā – 18,6%, Balvu rajonā – 18,3%, Preiļu rajonā – 17,3%, Daugavpils rajonā – 13,8%.

Atkārtoti pārbaudīs mūsu šprotes

Pēteris Tārs,  NRA  11/14/06     Inspektori plāno pārbaudīt piecus līdz sešus zvejas produktu apstrādes uzņēmumus. No tiem divi būs a/s Brīvais vilnis un SIA Gamma A, kuri šobrīd ir izslēgti no to uzņēmumu saraksta, kas drīkst savu produkciju eksportēt uz Krievijas Federāciju. Pagaidām nav zināmi pārējie Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi, kuros tiks veiktas pārbaudes.

Pēc a/s Brīvais vilnis un SIA Gamma A pārbaužu rezultātiem Krievijas atbildīgais dienests lems par šo uzņēmumu produkcijas eksporta atjaunošanu uz Krieviju. Veicot pārbaudes pārējos uzņēmumos, Krievijas inspektori vēlas pārliecināties, kā uzņēmumi nodrošina saražotās produkcijas nekaitīgumu, vēršot uzmanību uz benzopirēna līmeņa nodrošināšanu, atbilstoši Krievijas Federācijas likumdošanai.

Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre vakar devās uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas Federālās Patērētāju tiesību aizsardzības un uzraudzības dienesta vadītāju Genādiju Oņiščenko, lai pārrunātu jautājumus, kas attiecas uz Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumu saražotās produkcijas eksportu uz Krieviju.

"Lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu eksporta problēmas, Pārtikas un veterinārais dienests ir strādājis saspringtā režīmā, panākot, ka Krievijas inspektori ieradīsies jau decembrī. Tas ir pirmais solis, paralēli sekos sarunas Maskavā par Latvijas un Krievijas darba grupas izveidi, lai vienotos par normatīvu vienādošanu ES un Krievijā, kas būtu svarīgi mūsu ražotājiem," saka PVD ģenerāldirektors V. Veldre. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Māris Balodis Neatkarīgajai skaidroja, ka Voroņežā no apgrozījuma izņemtās 86 000 Latvijā ražotu šprotu konservu kārbu visdrīzāk tiks iznīcinātas, jo gadījumā, kad tiek pārkāpti produkcijas ievešanas noteikumi, kuri šajā gadījumā ir benzopirēna pieļaujamās normas pārsniegšana, konfiscētie produkti tiek sūtīti atpakaļ uz valsti, kurā tie ražoti, vai arī iznīcināti.

50% iedzīvotāju eiro ieviešanu vēlētos pēc iespējas vēlāk

LETA  11/14/06     Puse Latvijas iedzīvotāju — 50% — eiro ieviešanu vēlētos pēc iespējas vēlāk. «Eirobarametra» septembra pētījums rāda, ka 38% Latvijas iedzīvotāju prognozē, ka Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu — eiro — Latvijā ieviesīs periodā no 2009. līdz 2010. gadam.

Latvijā, salīdzinot ar iepriekš veiktiem «Eirobarametra» pētījumiem, palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka eiro tiks ieviests periodā no 2009. līdz 2010. gadam. Par to pārliecību 2005. gada septembrī pauda 35% iedzīvotāju, šā gada aprīlī par to bija pārliecināti 29%, bet šā gada septembrī — jau 38% iedzīvotāju. Līdz ar to samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka eiro tiks ieviests laika periodā no 2007. līdz 2008. gadam. 2005. gada septembrī par to bija pārliecināti 45% Latvijas iedzīvotāju, šā gada aprīlī — 52%, savukārt šā gada septembrī — 26%.

Kopumā tikai 2% no jauno ES dalībvalstu iedzīvotājiem uzskata, ka eiro nekad netiks ieviests, savukārt Latvijā šādu viedokli pauž 1% iedzīvotāju.

53% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka ir jau lietojuši eiro papīra banknotes, savukārt 2004. gadā apstiprinošu atbildi sniedza 47% iedzīvotāju. Iedzīvotāji pārsvarā eiro banknotes lietojuši, atrodoties ārpus Latvijas.

Nākamgad plānotais budžeta deficīts - 1,4% no IKP

DELFI  11/15/06     Valdība otrdien, izskatot Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par valsts budžetu 2007.gadam, vienojās noteikt valsts budžeta deficītu 1,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta un pamatā akceptēja "bāzes izdevumus" 2007.gadam.

FM prognozē, ka iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās cenās nākamgad pieaugs par 9%, informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora pienākumu izpildītāja Daiga Reihmane.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš līdz 17.novembrim tiksies ar citu ministriju vadību, lai vienotos par papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem, kā arī par nepieciešamajiem valsts galvojumiem 2007.gadā.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 24.novembrim jāiesniedz budžeta pieprasījumus 2007.gadam un paskaidrojumus saskaņā ar Finanšu ministrijas nosūtītajiem valsts budžeta pieprasījuma 2007.gadam sagatavošanas pamatprincipiem. Tāpat ministrijām līdz 24.novembrim jāiesniedz MK budžeta likumprojektu paketē iekļaujamos likumprojektus.

Laikraksts "Diena" trešdien norāda, ka smagākais darbs vēl ir priekšā, jo valdībai jāvienojas par prioritātēm papildus pieprasītajiem izdevumiem, kuru apjoms ir 732 miljoni latu - desmit reizes vairāk, nekā FM pašlaik piedāvātās iespējas.

Visvairāk papildu naudas pieprasījusi Veselības ministrija — 170,9 miljonus latu, Mežaparka estrādes renovācijai pieprasīti 4,3 miljoni latu, prokuroru algu palielināšanai - 4,14 miljoni latu, sākumskolas vecuma bērnu brīvpusdienām - 11,3 miljoni latu, algu palielināšanai mūziķiem, aktieriem un mākslas kolektīvu vadītājiem - 3,4 miljoni latu, pasažieru pārvadājumu dotācijām - 24,9 miljoni latu.

Vadība nākamā gada budžetu varētu izskatīt ārkārtas sēdē 1.decembrī. Savukārt 6.decembrī valsts budžets 2007.gadam tiktu iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Inflācija Latvijā vairs nav augstākā Eiropas Savienībā

LETA  11/16/06     Iepriekšējos 26 mēnešus Latvijai bija ES visaugstākie inflācijas rādītāji.

Šā gada oktobrī visaugstākā inflācija ES bija Ungārijā - 6,3%. Augsti gada inflācijas rādītāji bijuši arī Igaunijā - 3,8% un Lietuvā - 3,7%, liecina "Eurostat" dati. Zemākā inflācija bija Luksemburgā - 0,6%, Čehijā - 0,8% un Somijā - 0,9%.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, četrās ES valstīs gada inflācija paaugstinājās, 16 valstīs pazeminājās un piecās valstīs nemainījās.

Visās 25 ES valstīs gada inflācija oktobrī bija 1,8%, salīdzinot ar 1,9% septembrī. Pirms gada oktobrī inflācija 25 ES valstīs bija 2,4%. Eirozonā gada inflācija oktobrī bija 1,6% - par 0,1 procentpunktu zemāka nekā septembrī un par 0,9% zemāka nekā pagājušā gada oktobrī.

Eirozonas valstīs šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, viskrasāk pieaugušas mājokļu cenas - par 3,6%, izglītības pakalpojumu cenas - par 3,4% un pārtikas preču cenas - par 3%. Savukārt sakaru pakalpojumu cenas eirozonā pazeminājušās par 2,6% un transporta pakalpojumu cenas - par 0,7%.

Biznesa ideju stimulēšanai piedāvās 20 miljonus latu

LETA  11/17/06     Lai palīdzētu atklāt izdomas bagātus un radošus pašmāju cilvēkus, kuriem ir inovatīvas biznesa idejas, telekompānijas LNT un AS "GE Money Latvia" uzsāks projektu, kurā biznesa ideju īstenošanai varēs piesaistīt kopumā 20 miljonus latu.

Stāstot par projektu "Latvijas ideja: Nauda seko idejai", LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis žurnālistiem uzsvēra, ka telekompānijas uzdevums ir veicināt atpazīstamību idejām, kas dod labumu sabiedrībai ilgtermiņā un, iespējams, nākotnē mainīs izpratni par Latvijas vietu pasaulē.

"Mēs atradīsim šīs idejas un nodosim profesionāļu izvērtēšanai, lai labākās no tām saņemtu finansējumu un tiktu realizētas dzīvē. Latvieši sen vairs nav tikai dziedātāju vai arāju tauta, mēs varam daudz vairāk," sacīja Ēķis.

Projekta ģenerālsponsors "GE Money Latvia" atbalstīs raidījumu cikla veidošanu un piedalīsies biznesa ideju izvērtēšanā.

Saņemto ideju apkopošanas un izvērtēšanas procesā tiks iesaistīti arī AS "Prudentia" un investīciju fonds "Zaļās gaismas investīcijas". Arī šis kompānijas ar finansējumu palīdzēs viena perspektīva projekta realizēšanā.

Projektu izskatīšanas process nav sarežģīts - idejas autors sagatavo un LNT nosūta īsu projekta aprakstu - līdz desmit teikumiem - kas tālāk tiek nodots ekspertu vērtējumam. Ja ideja ir vērtīga un projektu apstiprina, tad kopīgi ar speciālistiem tiek veidots biznesa plāns, kas kļūs par pamatu investīcijām.

"GE Money" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Cimbers sacīja, ka viņa pārstāvētā kompānija zina, ka veiksmīgam galarezultātam ir nepieciešams ne vien idejas potenciāls, bet arī uzņēmība un ticība saviem spēkiem, tādēļ "GE Money" ar savu atbalstu vēlas mudināt Latvijas iedzīvotājus noticēt pašiem sev.

Projekta laikā LNT rādīs arī īpašu raidījumu ciklu, kas sāksies rīt,18.novembrī, un turpināsies līdz nākamā gada 18.novembrim. Tajā tiks rādīti labākie pasaules piemēri, kā arī pašmāju projektu īstenošana.

Līdz 2010.gadam Latvijā eiro ieviest nebūs iespējams

LETA  11/17/06     Latvijas Banka uzskata, ka līdz 2010.gadam eiro Latvijā ieviest nebūs iespējams. Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šādas prognozes preses konferencē pamatoja ar gaidāmo cenu kāpumu dabasgāzei un elektroenerģijai, kas gan tiešā, gan netiešā veidā ietekmēs inflācijas līmeni valstī.

Rimšēvičs arī norādīja, ka atbildība par eiro ieviešanu ir valdības ziņā. Valdība arī var izšķirties par pasākumiem inflācijas samazināšanai, lai Latvija spētu izpildīt Māstrihtas kritērijus. Latvijas Banka arī turpmāk ir gatava šajā procesā sniegt konsultācijas vadībai.

Valdība iepriekš ir lēmusi, ka Latvija Eiropas vienoto valūtu varētu ieviest 2008.gadā. Kā sacīja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), par jaunu eiro ieviešanas datumu valdība varētu lemt, kad noslēgsies nākamā gada valsts budžeta veidošanas process.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) izteicies, ka reālākais eiro ieviešanas laiks varētu būt 2010.gads.

Izglītībā un zinātnē...

Pērn visvairāk finansētas inženierzinātņu studijas

LETA  11/12/06     2005./2006.mācību gadā valsts visvairāk finansējusi inženierzinātņu studijas, bet vismazāk - lauksaimniecības nozares studijas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati.

Pērn valsts finansējusi 31% inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju vietu skaitu. Gandrīz divas reizes mazāk - 17% - ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību studijām piešķirtās valsts budžeta vietas.

Humanitārajai zinātnei un mākslai pērn no valsts budžeta nodrošināti 14% studiju vietu, dabas zinātnei, matemātikai un informācijas tehnoloģijām - 13%, izglītībai - 11%, veselības aprūpei un sociālajai labklājībai - 7%, pakalpojumiem - 5%, bet lauksaimniecībai - 2%.

Kā norāda IZM, salīdzinot ar 2004./2005.mācību gadu, pērn valsts budžeta finansēto vietu skaits ir palielināts inženierzinātņu un tehnoloģiju, dabas zinātņu un matemātikas, kā arī veselības un sociālās aprūpes studijām.

Augstskolās ir atšķirības starp valsts finansēto studiju vietu skaitu un par budžeta līdzekļiem studējošo skaitu. Atsevišķās izglītības tematiskās grupās un atsevišķās augstskolās šīs atšķirības ir ievērojamas, piemēram, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības tematiskajā grupā pērn uz 1.oktobri bijušas brīvas vairāk nekā 900 valsts budžeta finansētas studiju vietas.

Savukārt citās tematiskajās grupās ir novērota tieši pretēja situācija - uzņemto studējošo skaits par valsts budžeta līdzekļiem būtiski pārsniedz valsts noteikto studiju vietu skaitu.

IZM norāda, ka šāda situācija nesekmē pilna valsts budžeta finansējuma novirzīšanu uz vienu studējošo, tādējādi nenodrošina kvalitatīvu izglītības procesu.

Kopējais studiju vietu procentuālais sadalījums veidojas atbilstoši personu izvēlei studēt noteiktā izglītības tematiskajā jomā. Pērn vairāk nekā 54% no studējošiem studējuši sociālo zinātņu tematiskajā grupā, 12% - izglītību, 10% - inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, 7% - humanitārās zinātnes, 6% - dabas zinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, 5% - veselības aprūpi un sociālo labklājību, 5% - pakalpojumus un 1% - lauksaimniecību.

Latgalē apvienos zinātnisko potenciālu

Anna Rancāne,  Diena  11/13/06     Zinātnes attīstība Austrumlatvijā būs atkarīga no tā, vai reģiona augstskolām un zinātniski pētnieciskajām iestādēm izdosies sadalīt kompetences sfēras un sadarboties Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē, — tā secināja Daugavpils augstskolu, Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) un Latgales pašvaldību pārstāvji, kas piektdien Daugavpilī piedalījās diskusijā par zinātnes attīstību Austrumlatvijas reģionā. Šī diskusija noslēdza pirmo Zinātnes festivālu Latvijā, ko pagājušajā nedēļā rīkoja Daugavpils universitāte sadarbībā ar Britu padomi un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Līdz 2015.gadam izstrādātajā Latgales reģiona attīstības stratēģijā paredzēts veicināt Latgales reģiona konkurētspējas palielināšanu un jaunu darbavietu radīšanu, īpašu uzmanību pievēršot inovatīvu un ar augstu pievienoto vērtību eksportspējīgu produktu radīšanai un ieviešanai ražošanā, īpaši inženiertehnoloģiju nozarēs. Kā uzsvēra LRAA direktors Māris Bozovičs, viens no veiksmīgākajiem projektiem, kas šajā jomā jau tiek īstenots, ir līdz šim lielākais ES PHARE Latgalē atbalstītais projekts Latgales inženiertehnoloģiju klastera izveide, kura izstrādāšanā piedalījās Daugavpils universitāte un Rēzeknes Augstskola, Līvānu un Rēzeknes pašvaldības, un lielākie reģiona inženiertehnoloģiju uzņēmumi (Ziegler Mašīnbūve, Rebir, Ditton, Nook Ltd, Z–Light, u.c.), kā arī a/s Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona (RSEZ). Pojekta izmaksas ir 2 687 675 EUR, un tā ietvaros Daugavpilī tiks izveidota automatizētās projektēšanas un metāla prototipēšanas laboratorija, Rēzeknē — plastmasas produktu prototipēšanas laboratorija, bet Līvānos jau atvērts inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, kurā iekārtota optiskās inženierijas un aparātbūves laboratorija, kā arī zinātnes un inovāciju demonstrāciju centrs, lai ieinteresētu eksakto inženierzinātņu jomā Latgales skolēnus un studentus — nākošos uzņēmējus.

Ministre: politiķiem bail no zinātniekiem

Vita Dreijere,  Diena  11/14/06    Politiķus interesē zinātnes nauda, nevis zinātne kā prioritāte. Pie tik skarba secinājuma nonāca Latvijas Universitātes (LU) organizētās diskusijas zinātnes kafejnīcas dalībnieki, spriežot par to, kā veicināt zinātnieku un politiķu līdzdarbību. Diskusijā pulcētie dažādu jomu zinātnieki bija vienisprātis — Latvijā viņu līdzdalība politisko lēmumu pieņemšanā un ilgtermiņa politikas un valsts attīstības stratēģisko dokumentu izstrādē ir pārāk maza un tas neveicina arī politisko lēmumu kvalitāti. Kaut arī ielūgumi uz diskusiju esot izsūtīti "ļoti daudziem deputātiem", vienīgie politiķi, kas apmeklēja diskusiju, bija izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) un Boriss Cilēvičs (SC).

Pašlaik Latvijas zinātniekus pasaulē pazīst kā lētu un uzticamu darbaspēku, taču daži jau esot kļuvuši par starptautiski atzītām ekselencēm. Turklāt Latvija piesaista arī pasaules zinātniekus, jo mūsu zemē tiem ir iespēja piekļūt unikāliem objektiem, piemēram, Salaspils dzīvsudraba vannai vai Ventspils starptautiskajam radioastronomijas centram, norādīja LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks. Kaut gan zinātne bija prioritāte daudzu partiju priekšvēlēšanu programmās, zinātnieki izteica bažas, ka pēc vēlēšanām atkal varētu tikt ignorēti vai arī izmantoti, lai politiķiem būtu iespēja piekļūt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. "Man ir bail, ka lielā zinātnei paredzētā nauda tiks novirzīta maziem kanāliņiem oligarhu rokās," bažījās filozofe Maija Kūle.

B.Rivža nenoliedza, ka pašlaik zinātnieki un politiķi esot "divas dažādas pasaules", jo, valdībā strādājot, viņai radies priekšstats, ka ministri pat nedaudz baidoties no zinātniekiem. B.Cilēvičs piebilda, ka politiķi ieklausās spēkā, bet zinātnieku viedoklis neizskanot pārāk skaļi un stingri. Taču sapratne starp zinātniekiem un politiķiem sāk veidoties un iezīmēties politikas plānošanas dokumentos, norādīja B.Rivža, atsaucoties uz valdības deklarāciju, kur zinātnei, inovācijām un tehnoloģiju pārnesei esot lielāka nozīme nekā citkārt. Ministre vērsa uzmanību arī uz Nacionālo attīstības plānu, kur paredzēts virzīties uz zinātnes un izglītības finansējumu 1% apmērā no valsts budžeta un 2% apmērā no privātā kapitāla.

Pieaicinātie eksperti diskutēja arī par to, vai pašreizējā valsts politika ļaus noturēt Latvijā jaunos un spējīgos zinātniekus. "Pirms gadiem runāja — nav aparatūras, nav reaģentu, nav tehnikas, nav naudas. Tagad viss ir, bet nav cilvēku," sacīja biologs Juris Šteinbergs. Taču I.Muižnieks norādīja, ka šo problēmu varētu risināt ar ES naudas palīdzību. Jaunajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam augstskolām tikšot piešķirti 4,5 miljoni latu, un daļa naudas esot paredzēta tieši jauno zinātnieku grupu veidošanai.

Astoņas pašvaldības atsakās no interneta skolās

DELFI  11/15/06     Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele pauž neizpratni par astoņu Latvijas pašvaldību lēmumu nepiedalīties projektā "Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija" un atteikties no interneta ierīkošanas skolās, informēja ministres pārstāve Elita Cepurīte.

"Internets skolās ir nepieciešamas ne tik daudz skolēniem, kā skolotājiem mācību satura kvalitātes uzlabošanai. Tas dod iespēju izmantot satura ziņā daudzveidīgās informācijas krātuves un bagātos resursus," saka Gudele.

Ministre norāda, ka ir svarīgi nodrošināt piekļuvi informācijas un saziņas tehnoloģijām, lai visi skolēni Latvijā varētu iemācīties ar tām strādāt, kā arī izmantot to sniegtās iespējas.

Gudele aicina pašvaldības un skolas aktīvāk izmantot Eiropas struktūrfondu līdzekļus attīstības projektiem.

Īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda Nacionālās programmas "Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana" projektu "Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija", pilnībā visām Latvijas skolām līdz 2006. gada beigām bija iespēja ierīkot interneta pieslēgumu. Piedaloties projektā, skolām par ERAF līdzekļiem tiek nodrošināta interneta pieslēguma ierīkošana un abonēšanas maksa vienu gadu.

Interneta lietotāju skaits palielinājies par 12%

DELFI  11/15/06     Pēdējo sešu mēnešu laikā internetu ir izmantojuši 44% jeb 797 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2005.gada rudeni, interneta lietotāju skaits 2006. gada rudenī ir palielinājies par 12%.

38% jeb 693 tūkstoši iedzīvotāji internetu ir lietojuši regulāri – pēdējo septiņu nedēļu laikā, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktais jaunākā interneta auditorijas pētījums.

Interneta lietotāju skaits šī gada rudens periodā salīdzinot ar vasaras periodu ir saglabājies iepriekšējā līmenī. 2005.gada rudens periodā internetu pēdējā pusgada laikā bija izmantojuši 32% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Visstraujāk interneta lietotāju skaits pieaudzis 15 līdz 19 gadu vecu jauniešu vidū, gada laikā palielinoties par 22%. Pētījuma dati liecina, ka 93% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši internetu. Ievērojams Interneta lietotāju pieaugums pēdējā gada laikā ir vērojams arī Kurzemes (+18%) un Latgales reģionā (+19%).

Šī gada rudens periodā kaut vienu no 49 pētījuma iekļautiem Latvijas interneta medijiem vidēji dienā apmeklēja 32% Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

"TNS Latvia" preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze secina, ka apmeklētāko Interneta lapu Top 10 sarakstā nav notikušas nozīmīgas izmaiņas - Draugiem.lv vidēji dienā ir apmeklējuši 283 000, Google – 281 000, Inbox.lv – 267 000, Delfi - 234 000, One.lv – 168 000.

Atjauno bērna aprūpes tiesības mātei, kas internetā gribēja pārdot savu bērnu

LETA  11/17/06    Sievietei, kura, iespējams, internetā mēģinājusi pārdot savu bērnu Tukuma bāriņtiesa atjaunojusi iepriekš uz sešiem mēnešiem pārtrauktās bērna aprūpes tiesības, informēja Tukuma bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Agnese Milča.

Milča sacīja, ka bērnu aprūpes tiesības šai sievietei atjaunotas oktobra beigās.

Bāriņtiesas vadītāja šādu lēmumu pamato ar to, ka bērna interesēs ir augt ģimenē. Turklāt bērna māte šī pusgada laikā esot sadarbojusies ar sociālo darbinieku, psihologu, apciemojusi bērnu, piedalījusies viņa audzināšanā un uzturēšanā. Meitenīte kopā ar māti jutusies labi un mātes kontakts ar bērnu netika pārtraukts, skaidroja Milča.

"Kriminālprocess var ilgt vēl gadu, bet mēs nesaskatījām iemeslu, kāpēc mātei nevarētu atjaunot aprūpes tiesības,'' sacīja bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja. Viņa piebilda, ka pati uzraugot un apmeklējot mājās māti un bērnu. Apsekošanu gan dienas laikā, gan vakarā vismaz reizi nedēļā veicot arī sociālā darbiniece.

Šonedēļ prokuratūra saņēmusi lūgumu no policijas uzsākt kriminālvajāšanu pret māti un vēl vienu personu par mēģinājumu internetā pārdot bērnu, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks. Prokuratūra vēl nav pieņēmusi lēmumu par kriminālvajāšanu.

«Mana Latvija» – vēstures stunda muzejā

Dace Kokareviča, Latvijas Avīze   11/17/06      Vienā pirmssvētku nedēļas dienā Latvijas Kara muzeju apmeklē divi tūkstoši skolēnu; arī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā bērnu un jauniešu ir daudz vairāk nekā citkārt, un nupat pirmoreiz muzejpedagoģisko programmu "Mana Latvija" apguva bērnudārznieki.

Roberts, Niklāvs, Karolīna, Magone un pārējie pirmsskolas izglītības iestādes "Patnis" sešgadnieki man aizrautīgi rāda lapas ar nupat izkrāsoto Lāčplēša Kara ordeņa zīmējumu. Viņi atceras, ka iepriekšējā dienā kopā ar audzinātāju izgriezuši no kartona Latvijas valsts kontūru un līmējuši aplikācijas ar Latvijas dabas skatiem. Uz jautājumu: "Kas tev ir Latvija?" Niklāvs atbild: "Tā ir mana zeme." Magonei no muzejā pavadītās pusstundas paliek prātā secinājums: "Ordeni piešķīra tiem, kas izcīnīja Latviju."

Gan pirms 11., gan 18. novembra Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā katru dienu ir viesojušās 17 – 18 skolēnu grupas, taču pirmsskolēnu nodarbības muzejā līdz šim netika rīkotas.

Muzeja izglītības sektora vadītāja Santa Titāne stāsta, ka pēc "Patņa" lūguma sešgadīgo uztverei piemērojusi sākumskolas bērniem izstrādāto programmu "Mana Latvija": "Tajā mēģinām bērniem izskaidrot, kāpēc valstī atzīmējam 11. un 18. novembri un kas šajos nozīmīgajos datumos notika pirms 87 un 88 gadiem. Rādu Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju un uzsveru, ka tā ir vienīgā, kurā iemūžināts šis svinīgais brīdis."

Mazajiem visi vēsturiskie notikumi arī jāstāsta kā pasaka. Klausīdamies par brīvības cīņu norisi, viņi dzīvi iztēlojas, kā Daugavai pāri lidoja šāviņi. Pēc muzeja speciālistes stāstījuma apskata īstu Lāčplēša Kara ordeni un tā diplomu.

Kad stunda muzejā notiek jau lielākiem bērniem – piektās klases skolēniem, gide viņiem stāsta jau par trim valsts apbalvojumiem – Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni. Pēc tam darba lapās dota virkne ar vēsturiskiem faktiem un bērniem jāsameklē pareizās sakarības. Santa Titāne teic: "Mani priecē tas, ka lielākoties atbildes ir pareizas. Bet dažkārt izrādās, ka tās nezina paši skolotāji… Nē, nav runa par vēstures skolotājiem, ar viņiem viss ir kārtībā. Bet, ja pamatskolā sociālās zinības māca klases audzinātājs, kurš padziļināti par vēsturi neinteresējas, tad dažkārt šis un tas sajūk. Taču bērniem uztvere ir precīza. Un visu pieaugušā teikto viņi uztver par baltu patiesību."

Kara muzeja sabiedrisko attiecību nodaļas galvenais speciālists Artūrs Tomsons par sadarbību ar skolām saka, ka tagad, kopš vēsturi sāk mācīt gadu vēlāk – ne vairs piektajā, bet tikai sestajā klasē, muzejā daudz vairāk ir jāskaidro tas, ko agrāk bērni apguva jau stundās: "Dažkārt bērni nezina pat Latvijas dalījumu novados un citas tikpat elementāras dzimtenes vēstures lietas."

Vai ir vērojamas atšķirības, kā nodarbības muzejā uztver latviešu un mazākumtautību skolēni? Artūrs Tomsons atbild: "Reizēm jūtos šokēts, kad pēc it kā labas mazākumtautību skolas ekskursijas, kura noritējusi ļoti solīdi, no skolēnu puses nav bijis nekādu komentāru, jau lejā vestibilā pie Visvalža portreta dzirdu repliku "Sfotografirujemska s etim fašistom" (krievu val. – "nofotografēsimies ar šo fašistu"). Diemžēl gadās, ka visjaunākā paaudze no saviem vecākiem vai vecvecākiem ir pārmantojusi šādu attieksmi."

Kara muzejs skolām piedāvā 15 pedagoģiskās programmas. Šogad kā jaunums ir sagatavota nodarbība par valsts simboliem – karogu, ģerboni un himnu. To, kā bērniem patīk salikt kā puzli ģerboni un izpildīt citus A. Tomsona dotus uzdevumus, vēroju Rīgas Centra humanitārās vidusskolas otrās un trešās klases nodarbībā. 3.b klases audzinātāja Zanda Zīle stāsta, ka savējos ik pa laikam atved uz muzeju, jo te ar interesantām metodēm mācītais bērniem patīk.

Latvijai īstais tomēr ir šis – ziemas laiks

Inga Paparde, NRA   11/17/06     Latvijā jau pirms vairāk nekā desmit gadiem zinātnieku komisija, kas izvērtēja vasaras laika plusus un mīnusus, valdībai ieteica šo pāreju uz vasaras laiku neīstenot un pieturēties pie Latvijas īstā – otrās joslas – ziemas laika, kas ieprogrammēts mūsu gēnos, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks, fizikas doktors Kazimirs Lapuška, noraidot argumentu, ka pulksteņa grozīšana var dot lielu ieguvumu tautsaimniecībai un enerģijas ietaupīšanai salīdzinājumā ar cilvēku veselību un labsajūtu.

Tagad, uzzinot, ka iedzīvotāji aicināti izteikties par to, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku, zinātnieks vien groza galvu un saka: aptaujai par vasaras laika nepieciešamību vai atcelšanu īsti nav jēgas, jo iedzīvotāju balsojums būs aptuveni pusi uz pusi. Ekonomikas ministrija šādu aptauju pamato ar faktu, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij līdz šā gada beigām jāsniedz Eiropas Komisijai savs viedoklis par attiecīgās direktīvas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm konkrētajā dalībvalstī, piemēram, transportu, komunikācijām, rūpniecību. Apkopojot visu valstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, kas pēc tā izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu.

Pirmā zinātnieku komisija sanāca jau 1988. gadā, kad Latvija vēl dzīvoja pēc PSRS dekrēta laika un kad starpība ar Latvijas joslas laiku bija divas stundas, plus viena stunda, kad pulkstenis bija jāpagriež uz vasaras laiku.

"Šī dažādu nozaru speciālistu komisija ieteica, ka ir jāatgriežas pie otrās joslas laika un nekāda pulksteņa grozīšana nav vajadzīga," stāsta

K. Lapuška. "Mēs dzīvojam otrajā joslā, un visi cilvēki, kas šeit dzīvo jau paaudžu paaudzēs, lai kā mēs grozītu pulksteņus, dzīvo pēc Saules cikla. Tas ir noteicošais cilvēka un arī dzīvnieku dzīvē. Ar PSRS dekrēta laiku šis cikls bija pilnīgi izjaukts, tāpēc radās jautājums par atgriešanos pie joslas laika, un visi – gan mediķi, gan biologi, gan tautsaimnieki – bija vienisprātis, ka Latvijā jābūt otrās joslas laikam bez pārejas uz vasaras laiku."

Vasaras laiks Latvijā tomēr tika ieviests pretēji zinātnieku ieteikumiem. Ne toreiz, ne tagad K. Lapuška nezina, kāpēc ekspertu viedoklis netiek ņemts vērā. Viņš vien izsaka minējumus, ka toreiz varbūt tas bijis kādu komercinterešu dēļ austrumu virzienā. Viņš rāda dažādu pētījumu datus par pulksteņa grozīšanas ietekmi uz cilvēka veselību. "Viens no svarīgākajiem secinājumiem ir – nekāda enerģijas ietaupīšana ar pulksteņa grozīšanu nenotiek vai tā ir ļoti minimāla, no nulles līdz pusprocentam," saka K. Lapuška, "bet cilvēkam ir ļoti svarīgi dzīvot pēc sava bioloģiskā laika – ja mēs vasaras laiku atceļam, tad dzīvojam pēc sava laika un visi cilvēki, pat ja to uzreiz neapjauš, pie šā cikla ir pieraduši, nevienam ne pie kā nav jāpielāgojas, tas ir visdabiskākais, visnormālākais cikls mūsu zemei. Mūsu joslas laiks labi sakrīt ar faktisko saules lēktu un saules rietu. Pie mums kritiskais periods ir decembris un janvāris, kad dienas garums ir īsāks par darba dienas garumu – sešas stundas un 40 minūtes – un darba diena astoņas stundas."

Kā pulksteņa grozīšana ietekmē cilvēka organismu? K. Lapuška skaidro, ka tas ir saistīts ar hormonu melotonīnu. Tas nosaka, cik žirgts ir cilvēks. Ja melotonīna ir par daudz, cilvēks ir ļoti miegains. Šā hormona noārdīšanos ietekmē saules gaisma. "Ja mēs valstī grozām pulksteņus, tad veidojas situācija, ka ir izjaukts šis dabas dotais mehānisms. Cilvēka organisms, izmantojot iekšējās rezerves, pielāgojas, taču tā ir fikcija, varbūt cilvēki to nejūt, bet reāli tas organismu ietekmē," uzskata zinātnieks.

Protams, ir daudz cilvēku, kas pulksteņa grozīšanu izjūt ļoti asi, un tas ietekmē viņu veselību. Zinātnieks uzsver, ka Latvijai nav obligātas saistības no ES atcelt vai paturēt vasaras laiku, bet ir ir noteikta kārtība, kā rīkoties, ja kaut kas tiek mainīts. Piemēram, pusotru gadu iepriekš to paziņojot. Mediķi gan Latvijā, gan pasaulē norāda, ka lielākā problēma saistībā ar laika grozīšanu ir cilvēka bioloģisko ritmu izjaukšana, kas negatīvi ietekmē darba spējas un pašsajūtu. Ziemas laiks ir arī Latvijas laika joslas bioloģiskais laiks, un, to mainot, visvairāk cieš gados vecāki cilvēki un cilvēki ar psiholoģiskām problēmām.

***

Uzziņai

• Patlaban pulksteņu rādītāji divas reizes gadā tiek pārbīdīti jau 110 pasaules valstīs. NVS valstīs šāda prakse nav akceptēta vienīgi Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā

• Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku – Ekonomikas ministrijas mājas lapā www.em.gov.lv un Ministru kabineta mājas lapā www.mk.gov.lv

• Vasaras laiku pamatoti vaino bioritmu un miega traucēšanā. Buvē pētījumā atklāts, ka ārstu apmeklējumu skaits pieaug divas trīs nedēļas pēc laikrāžu pagriešanas pavasarī (par 10,9%), bet mazāks tas ir rudenī (par 8,5%).

Analizējot medikamentu lietošanu šai laikā, nedaudz palielinās nomierinošo līdzekļu patēriņš (par 12%), bet samazinās citu zāļu pirkšana

(Saeimas ES inofrmācijas centrs)

• Igaunijā iedzīvotāju aptauja nenotiek. Kā Neatkarīgajai paskaidroja Igaunijas Ekonomikas ministrijas preses sekretārs Allans Kasesalu, publiskas debates nenotiek, un tas, vai Igaunija saglabās vasaras laiku, būs atkarīgs no Eiropas Komisijas lēmuma

Kultūrā...

Dailes teātris durvis apmeklētājiem vērs pēc divām nedēļām

Kristaps Kārkliņš,  NRA  11/11/06     Pēc nedēļas par godu Latvijas proklamēšanas dienai Dailē notiks koncerts un Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas organizētā svētku pieņemšana.

Nedēļu vēlāk, 25. un 26. novembrī, ikviens interesents varēs apmeklēt teātri, kura remontdarbos ieguldīti četri miljoni latu, un iepazīties ar NATO samita notikumu programmu.

Pirms pusgada 1. maijā Dailes teātri slēdza, lai pēc vairāk nekā 29 gadu pārtraukuma tajā veiktu virkni remontdarbu. Ieguldot četrus miljonus latu, ēka ir piedzīvojusi pārmaiņas, taču lielāko daļu no tām apmeklētāji pat nepamanīs. Tā, piemēram, celtnieki veica visu fasādes stiklu nomaiņu, uzstādīja jaunas automātiskās durvis, izbūvēja jaunu stikla liftu invalīdiem.

Vasarā meistari krāsoja arī slavenās Dailes liesmas, kas profilā atrodas virs iestādes otrā stāva. Atbildīgie darbinieki plāno no 4. decembra, kad teātri oficiāli atklās ar pirmizrādi Cits Šerloks Holmss, liesmas nakts laikā vienmēr izgaismot.

Ministru kabinets piešķīra četrus miljonus latu. Tagad par izlietojumu var pārliecināties klātienē.

"Puse līdzekļu, apmēram divi miljoni latu, izlietoti celtniecības darbu veikšanai, tajā ietilpst remonts, telpu pārplānošana, pārbūve, arī stiklu nomaiņa un automātisko durvju uzstādīšana. Miljons latu atvēlēts jaunu krēslu iegādei (tie ceļu uz Brīvības ielu 75 Rīgā mērojuši no Vācijas), grīdas seguma nomaiņai, papildu gaismas un skaņas tehnikas iepirkšanai. Teātrī ierīkotas arī tulkošanas iekārtas," stāsta Dailes teātra izpilddirektors Ervīns Duka.

Teātris ieguvis jaunu apsildīšanas un dzesēšanas sistēmu, tas nozīmē, ka ziemas periodā lielā zāle būs silta, savukārt vasarā – vēsa. Uzlabota ūdens un kanalizācijas sistēma. Viens no skatītājiem redzamākajiem darbiem būs jaunās tualetes dāmām.

"Pēc remonta veikšanas tagad ir par deviņām kabīnēm vairāk, nekā bija agrāk, būs 16 vietu. Nedaudz samazinātas vīriešu tualetes," iepazīstina Dailes teātra mārketinga direktore Indra Rubene. Domājot par darbinieku un skatītāju drošību, teātris ir aprīkots ar pilnīgi jaunu videonovērošanas sistēmu, tāpat uzstādītas visas nepieciešamās ugunsdrošības un teātra iekšējās apziņošanas ierīces.

Daļai apmeklētāju varētu rasties izbrīns par salīdzinoši nelielajām izmaiņām kultūras piemineklī, taču to skaidro ar vēsturisko faktu.

"Vēlos uzsvērt, ka Dailes teātris ir 70. gadu arhitektūras piemineklis un mūsu pienākums ir saglabāt to tādu, kāds tas ir, tāpēc šeit ir viss, kas bija pirms rekonstrukcijas, jo arhitektūru un dizainu nevar tā vienkārši mainīt. Tāpēc speciālisti rūpīgi strādāja pie katra brūnā ķieģelīša mazgāšanas, parketa slīpēšanas, lampu nomaiņas, sienu restaurēšanas. Paveiktie darbi ir veikti, lai teātrī viss saglabātos autentisks," norāda I. Rubene.

Darbiniekiem būtiski tiks atvieglots darbs, jo jaunajā plānojumā tiem ir daudz lielākas telpas, jaunas apsildīšanas sistēmas, moderni logi un, kas jo īpaši svarīgi radošās vides pārstāvjiem, – gaišas telpas iedvesmai.

Lai gan 18. novembra vakarā Latvijas Televīzijas tiešraidē varēs vērot svētku koncertu no Dailes teātra, tomēr pirmā publiskā apskate norisināsies īsi pirms gaidāmā NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmes.

"NATO samita brīvdienās 25. un 26. novembrī Dailes teātris būs kā "atvērtā ēka", kurā notiks dažādu veidu samita aktivitātes. Apbalvosim dažādu konkursu apmēram 100 uzvarētāju. Iedzīvotāji varēs apskatīt arī teātri," plānotās ieceres atklāj NATO samita preses centra vadītāja Elīna Lazdāne. 4. decembra vakarā aktieri kāps uz lielās skatuves un rādīs Jāņa Petera un Raimonda Paula jauno mūziklu Cits Šerloks Holmss. Kā Neatkarīgajai pastāstīja mārketinga direktore I. Rubene, "skatītāji aktīvi pērk biļetes gan internetā, gan nesen atvērtajā Dailes teātra kasē". Viņa norāda uz teātra demokrātisko politiku, kas ļaus izmantot dažādu veidu atlaides biļešu iegādei.

Zelta maska Latvijā

Līvija Dūmiņa,  NRA  11/11/06     Latvijā tiks rādītas mākslinieciski vērtīgākās pēdējos gados Krievijā iestudētās izrādes.

Nākamnedēļ Rīgā būs iespējams redzēt trīs izrādes, kas atzinīgi novērtētas Krievijas nacionālajā teātra festivālā Zelta maska. Pirms gada SIA ART Forte parakstīja sadarbības līgumu ar asociāciju Zelta maska, kas paredz, ka Latvijā tiks rādītas mākslinieciski vērtīgākās pēdējos gados Krievijā iestudētās izrādes, kas nominētas Zelta maskai vai ir šā festivāla laureātes.

Ar Latvijas Kultūras ministrijas, Rīgas domes, Valsts kultūrkapitāla fonda un Krievijas federālās kultūras un kinematogrāfijas aģentūras atbalstu pirmais teātra festivāls Zelta maska Latvijā notiks nākamajā gadā no 28. maija līdz 10. jūnijam, bet jau nākamnedēļ no 14. līdz 19. novembrim tiek piedāvāts pirmais sadarbības projekts Labākās Krievijas izrādes.

Otrdien Latvijas Nacionālajā operā tiks rādīta Oļega Tabakova teātra izrāde Tēvocis Vaņa Mindauga Karbauska režijā, kas pagājušajā gadā Zelta maskai tika nominēta piecās kategorijās, 15. un 16. novembrī Dailes teātra mazajā zālē – divas Zelta maskas nominācijas saņēmušais Teātra mākslas studijas iestudējums Zēni, ko pēc F. Dostojevska romāna Brāļi Karamazovi motīviem veicis Sergejs Ženovačs. 18. un 19. novembrī Latvijas Nacionālajā operā būs skatāms vēl viens Sergeja Ženovača iestudējums Baltā gvarde (pēc M. Bulgakova lugas Turbinu dienas), kas tapis Maskavas Dailes teātrī.

Festivāla Zelta maska Latvijā pirmajā projektā iekļauta arī OFF jeb īpašā programma, un tās ietvaros šodien pulksten 19 Maskavas nama koncertzālē viesojas Krievijas tautas mākslinieks, teātra Mossovet aktieris, teātra festivāla Zelta maska prezidents Georgijs Taratorkins. Kā teātra festivāla Zelta maska Latvijā projekta Labākās Krievijas izrādes atklāšanai veltītajā preses konferencē uzsvēra Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš, šis projekts ir ļoti svarīgs jauno aktieru audzināšanā, jo piedāvā arī lekcijas un meistarklases. Pirmdien pulksten 13 un otrdien pulksten 11 Zirgu pastā lekcijas lasīs Maskavas Dailes teātra skolasstudijas rektors, profesors Anatolijs Smeļanskis, 15. novembrī pēc izrādes Zēni notiks tās apspriešana ar Teātra mākslas studijas aktieriem un režisoru Sergeju Ženovaču, bet 16. novembrī Kultūras akadēmijā viņš vadīs meistarklases.

Jāpiebilst, ka Krievijas profesionālā teātra balva Zelta maska dibināta 1994. gadā; teātra festivāls Zelta maska notiek pavasarī, kad tiek piedāvātas labākās izrādes dažādos teātra mākslas žanros: dramatiskais un leļļu teātris, opera, balets, operete/mūzikls, mūsdienu deja.

Plānots, ka festivāls Zelta maska Latvijā turpmāk notiks katru gadu. Repertuāru veido teātra festivāla Zelta maska Latvijā konsultatīvā padome – Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Lolita Cauka-Kalna, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Zane Kreicberga, Kultūras ministrijas skatuves mākslas nodaļas vadītāja Ilze Kļaviņa, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, Rīgas Krievu drāmas teātra direktors Eduards Cehovals, Dailes teātra direktors Aivars Līnis, Dailes teātra rīkotājdirektore mārketinga un pārdošanas jautājumos Indra Rubene, Latvijas Nacionālā teātra mārketinga un attīstības daļas vadītāja Ilona Matvejeva, teātra kritiķe un žurnāliste Henrieta Verhoustinska, teātra kritiķe un žurnāliste Maija Halturina un SIA ART Forte valdes priekšsēdētāja Jūlija Ločmele.

***

Labākās Krievijas izrādes

14. novembrī pulksten 19 Latvijas Nacionālajā operā

- A. Čehova luga Tēvocis Vaņa, Oļega Tabakova teātris, Maskava.

- Režisors inscenētājs – Mindaugs Karbausks. Mākslinieki inscenētāji – Oļegs Šeincs, Aleksejs Kondratjevs.

- Lomās: Oļegs Tabakovs, Marina Zudina, Jana Sekste, Olga Barneta, Boriss Plotņikovs, Dmitrijs Nazarovs, Sergejs Beļajevs, Nataļja Žuravļova, Aleksandrs Jacenko.

- Izrādes garums 2 stundas 45 minūtes.

15. un 16. novembrī pulksten 19 Dailes teātra mazajā zālē

- Zēni pēc F. Dostojevska romāna Brāļi Karamazovi deviņu daļu motīviem, Teātra mākslas studija, Maskava.

- Režisors – Sergejs Ženovacs.

- Lomās: Aleksandrs Koručekovs, Andrejs Šibaršins, Sergejs Pirņaks, Aleksejs Vertkovs, Marija Šašlova, Anna Rudj, Tatjana Volkova, Tatjana Vasiļkina, Olga Kalašņikova, Mirjama Sehona, Maksims Ļutikovs, Aleksandrs Lutoškins, Grigorijs Služiteļs, Tihons Kotreļevs, Aleksandrs Oblasovs, Sergejs Kačanovs, Sergejs Abroskins.

- Izrādes ilgums – stunda un 50 minūtes bez pārtraukuma.

18. un 19. novembrī pulksten 19 Latvijas Nacionālajā operā

- Baltā gvarde (pēc M. Bulgakova lugas Turbinu dienas), A. Čehova Maskavas Dailes teātris, Maskava.

- Režisors – Sergejs Ženovačs.

- Lomās: Konstantīns Habenskis, Ivans Židkovs, Nataļja Rogožina, Valērijs Trošins, Mihails Porečenkovs, Anatolijs Belijs, Dmitrijs Kuļičkovs, Aleksandrs Semčevs, Valērijs Hļevinskis, Vjačeslavs Žolobovs, Oļegs Topoļanskis, Oļegs Mazurovs, Vladimirs Kašpurs, Viktors Sergačovs, Vladimirs Timofejevs, Boriss Korostiļovs, Grigorijs Rižikovs, Pāvels Vaščiļins, Jevgeņijs Savinkovs, Sergejs Medvedjevs, Artjoms Pančiks.

- Izrādes ilgums – trīsarpus stundas.

Teātra ciba

NRA  11/13/06

Aiz slēgtām durvīm

Liepājas teātrī

- Autors – Žans Pols Sartrs

- Režisors – Rolands Atkočūns

- Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis

- Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa

- Komponists – Ģiedris Puskunigis

Guna Zeltiņa

Režisora Rolanda Atkočūna iestudējums demonstrē neapšaubāmu inscenētāja vērienu, mūsdienīgu vizuālu stilistiku – iespaidīga ir scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša veidotā telpa un gaismas – un prasmi radīt intriģējošu gaisotni. Taču efektīgā režija pagaidām vairāk eksistē kā lieta par sevi, jo Rīgas viesizrādē pietrūka tās īpašās enerģētikas un maģijas, kas aktieru ansambļa spēli vērstu aizraujošā teatrālā piedzīvojumā un atklātu ko jaunu un oriģinālu Sartra lugas interpretācijā. Piemēram, savulaik jau Mihails Gruzdovs Valmieras teātrī šo eksistenciālisma filozofijā balstīto darbu traktēja kā dzīves karnevālu un jautru psihoanalīzes seansu. Liepājnieku izrāde ritēja atsvešināti un vēsi, vien atsevišķos posmos Jakova Rafalsona aktieriskajam temperamentam, Ineses Kučinskas personības strāvojumam, Leona Leščinska organiskajai absurda izjūtai un Jūlijas Ļahas jaunības pievilcībai un svaigumam (perfekts Ilzes Vītoliņas tērps!) ļaujot izlauzties šaipus neredzamajai stikla sienai, kas šķīra skatuvi no zāles. Izrādes noskaņai un gaisotnei atbilstoša ir Ģiedra Puskunigis radītā oriģinālmūzika.

Režija * * *

Aktierdarbs * * *

Scenogrāfija * * * *

Kostīmi * * *

Mūzika * * *

Valda Čakare

Liepājas teātra veltījums Jakovam Rafalsonam jubilejā sanācis tāds – nekāds. Franču filozofa un rakstnieka Žana Pola Sartra lugas vizuāli korekti izpildītajam, taču saturiski abstraktajam lasījumam nav bijis vajadzīgs ne Rafalsona artistiskums, ne humora izjūta, ne spēja atklāt rakstura dramatismu. Ja atmiņā nebūtu aizķērušies gandrīz piecpadsmit gadu seni iespaidi par Mihaila Gruzdova Valmieras iestudējuma aizraujošo vitalitāti, asprātību un smalkumu, varētu likties, ka Sartra luga ir vispār neiestudējama, jo Rolanda Atkočūna Liepājas versijā tā rada vien pseidodziļdomīga, ar žestiem un horeogrāfiskām piruetēm aprīkota teksta gūzmas iespaidu. Jakovs Rafalsons un Liepājas teātra labākie spēki – Inese Kučinska un Leons Leščinskis, kā arī debitante no Daugavpils Jūlija Ļaha – atbildīgi norunā, kas runājams, nodejo, kas dejojams, bet izrādes vēsts tā arī paliek "aiz slēgtām durvīm". Visvairāk cilvēciskas konkrētības izdodas panākt Inesei Kučinskai. Radoši allaž tik spilgtais tandēms Mārtiņš Vilkārsis (scenogrāfija) un Ilze Vītoliņa (kostīmi), šķiet, jūtīgi atsaucies režisora vēlmei pateikt visu par visu, tālab neko vairāk par glītu dekoratīvismu nepiedāvā.

Režija * * *

Aktierdarbs * * 1/2*

Scenogrāfija * * 1/2*

Kostīmi * * 1/2*

Mūzika * * 1/2*

Līvija Dūmiņa

Rolanda Atkočūna izvēle – Žana Pola Sartra luga Aiz slēgtām durvīm šodienas humānisma krīzē var šķist pat ļoti aktuāla. Trīs cilvēkus, katru ar savu ļaunuma bacili, pēc nāves aizsūtot uz vienu elles kambari, Sartrs atklāj "radības kroņa" patieso seju, uzmaucot galvā bendes kapuci. Jo cilvēks cilvēkam ir bende. Elle – tie ir citi.

Mārtiņa Vilkārša izdedžiem piebārstītā melnā telpa ar lustras kupolu kā pusi no maģiskās zīlnieču lodes centrā rada baisu, traģiskas nolemtības un vientulības piepildītu noskaņu. Bet režisors to piepilda ar tēliem, kas ienāk šajā telpā, ieslēgti savas vientulības, pagātnes grēku un nolemtības kapsulā un tajā arī paliek, tādējādi it kā apliecinot eksistenciālisma postulātu, ka cilvēks pēc savas būtības ir vientuļš (nesaprasts).

Katram dota atšķirīga attieksme pret doto situāciju, kas speciāli radīta, lai tieši viņi cits citu nobendētu. Jūlijas Ļahas nimfomānei Estellai rūp tikai sava libido apmierināšana, Jakova Rafalsona Garsēns apjauš šīs elles īstenību, taču negrib pieņemt to, cīnoties starp Estellas kārdinājumiem un Ineses Kučinskas Inesi, kas pūlas viņu vest pie prāta. Dzīvas attiecības tēlu starpā neveidojas, un tad, ja gatavo jūtu stāvokļu shēmā kas tāds rodas, atklājot sāpes, ilgas pēc sapratnes, mīlestības, tas ātri tiek apslāpēts, pārtraucot darbību ar aptumsuma brīdi vai vingrošanu. Lai radītu atsvešinātu uztveri, tādējādi izslēdzot līdzpārdzīvojumu.

Un galu galā šķiet, ka redzi tikai uzkonstruētu mīlas trijstūri, ko no banālajiem ikdienas paraugiem atšķir fakts, ka šos cilvēkus vieno dīvaina ideja – atrašanās ellē. Kaut gan – sajūta, stāvot ogļu kaudzes priekšā, kas bijusi dzīve, var nebūt nemaz tik nereāla un sveša. Katram.

Režija * * *

Aktierdarbs * * *

Scenogrāfija * * * *

Kostīmi * * *

Mūzika * * * *

***

* Talants atpūšas, mūzas skumst

* * Labas epizodes neveido kopumu

* * * Godprātīgi, bet bez pārsteiguma

* * * * Radoša veiksme

* * * * * Izcili

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  11/13/06

Jūlija Gipenreitere. Kā saprasties ar bērnu. Tulkojusi Brigita Strazda. Nordik, 2006

Šī grāmata noteikti noderēs tām māmiņām, kuras nomoka mūžīgais jautājums – kā saprasties ar savu bērnu. Krievijā Jūlijas Gipenreiteres darbs kļuva negaidīti populārs un piedzīvoja atkārtotus izdevumus – tas liecina, ka grāmatai ir potenciāls arī Latvijā.

Albērs Kamī. Piezīmju grāmatiņas. 1935–1959. Tulkojusi Inta Geile Sīpolniece. Omnia mea, 2006

Ļoti nozīmīgs izdevums, ar kuru var apsveikt visus Albēra Kamī daiļrades cienītājus. Grāmata noderēs ne vien viņa darbu dziļākai izpratnei – tā ļoti daudz un izteiksmīgi liecina par Albēra Kamī laikmetu un procesiem, kas radīja to, par ko cilvēce nebeidz sajūsmināties arī mūsdienās.

Anna Skaidrīte Gailīte. Dvēsele mūžīgi dzīvā... Zvaigzne ABC, 2006

Viens no visemocionālākajiem pazīstamās rakstnieces Annas Skaidrītes Gailītes romāniem. Nedaudz mistikas, realitāte, nozīmīgi esības jautājumi – tas viss stāstā par divām studiju biedrenēm un draudzenēm, kurām šķietami būtu jāiet līdzīgs dzīves ceļš.

Vācu latviešu vārdnīca bildēs. Zvaigzne ABC, 2006

Sadarbībā ar izdevniecību A Dorling Kindersley Book apgāds Zvaigzne ABC piedāvā neliela formāta ilustrētu vācu valodas vārdnīcu, kas noderēs tiem, kas valodas apgūšanā dod priekšroku vārdiņu iegaumēšanai. Bildes un tēmas vārdnīcā ir daudz un plašas, grāmatas beigu daļā pievienota arī vārdu izruna, tāpēc atliek vien ķerties pie mācīšanās.

Hermanis Paukšs. Ledus sarkofāgi. Lauku Avīze, 2006

Hermaņa Paukša darbs Ledus sarkofāgi izdots Lata romāna sērijā. Pats autors tam devis apakšvirsrakstu Latviešu superaģenta piedzīvojumi. Vai gan jāpiebilst, ka ar superaģentiem, tāpat kā ar bitēm, nevar zināt nekad un neko, it īpaši, ja tiem izdodas uziet ledus klučos iesaldētas meitenes.

Margo Sen-Lū. 177 veidi, kā pacelt sievieti baudas debesīs. Tulkojusi Felicita Dārzniece, Arka, 2006

Laikmetā, kad sarunas par to ir kļuvušas tikpat garlaicīgas kā sarunas bez tā, kādam varbūt noderēs Margo Sen-Lū grāmata, kurā paskaidrots gan tas, kādas dāvanas Viņas labāk vēlētos saņemt, gan tas, kā labāk darīt to, piemēram, parkā uz soliņa. Tā teikt – komplekts katram dzīves gadījumam.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  11/14/06

- Galerijā Lita no šodienas skatāma mākslinieces Līvas Pakalnes (Itālija) gleznu izstāde.

- Galerijā Māksla XO skatāma fotoizstāde Privātais = Publiskais? Tajā piedalās fotomākslinieki A. Stakle, A. Marnics, D. Grodzs, O. Zitmanis, I. Zenne, L. Henniņa, V. Zustare u.c.

- Galerijā Laipa Valmierā atklāta multimākslinieka Daiņa Saulīša un metālmākslinieka Aivara Benuža kopizstāde No siltuma līdz vēsumam. Izstādē apskatāmas D. Saulīša fotogrāfijas un A. Benuža veidotie metāla objekti. D. Saulītis ir multimākslinieks, kas piedalījies izstādēs un projektos visdažādākajās jomās – teātrī, mūzikā, dizainā, body art mākslā, grafikā u.c. Šobrīd mākslinieks vairāk pievērsies fotogrāfijai. A. Benužs metālmākslā uz ierastiem ikdienas priekšmetiem palūkojas no cita skatpunkta. Attēlā Aivara Benuža metāla objekts.

- Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāma fotoizstāde Pludmale gadsimtu gaitā. Izstādē varēs vērot, kā mainījusies Jūrmalas pludmale un fotogrāfu skatījums uz to pēdējo simts gadu laikā. Izstādē piedalās 17 fotomākslinieki – no Jūrmalas J. Kreicbergs, O. Martinsons, V. Jaucis, H. Birners, V. Šaicāns, no citām Latvijas pilsētām – G. Binde, A. Āķis, V. Brauns, V. Mihailovskis u.c. Līdzās minēto autoru darbiem izstādē būs aplūkojamas arī vēsturisku fotogrāfiju un pastkaršu kopijas no Jūrmalas pilsētas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja kolekcijām.

- Baltijas Starptautiskās akadēmijas studentu galerijā BIArt Gallery atklāta mākslinieka naivista Filipa Šalajeva glezniecības izstāde Cilvēki un zvēri. F. Šalajeva gleznas piesaista skatītāju uzmanību ar savu naivo, bērnišķīgo un pirmatnējo pasaules uztveri. Mākslinieks veiksmīgi darbojas animālisma žanrā. Šajā izstādē pirmo reizi F. Šalajevu var iepazīt arī kā dzejnieku.

- Rīgas galerijā no 22. novembra būs skatāma Līgas Purmales gleznu izstāde Variācijas par tēmu. Šajā izstādē skatītāji varēs iepazīties ar deviņām jaunām pēdējā gada laikā tapušām gleznām. Gleznotāja ir radījusi personisko fotoreālisma adaptāciju, izstrādājot un pievēršot īpašu uzmanību tādiem elementiem kā gaismēnas, neona reklāmas vakara gaismā, stikla dubultatspulgi utt. Variācijas par tēmu piedāvās ieraudzīt urbāno skaistumu: cilvēku pūli, civilizācijas pulsēšanu, pilsētas enerģiju un kustību.

- Restorānā Andalūzijas suns Berga bazārā sadarbībā ar mākslas galeriju BonhanS.S tiek piedāvāta Annas Silabramas gleznu izstāde Deviņi. Māksliniece piedalījusies daudzās mākslas izstādēs un ārvalstu simpozijos. Mākslinieces sasniegumi novērtēti, 2005. gadā piešķirot viņai Unibankas speciālo balvu, I. Zariņa stipendijas studentu izstādē galerijā Bastejs par gleznām Sajūta I un Sajūta II. Izstādes nosaukums nav izraudzīts nejauši – skaitlim deviņi māksliniece pievērš īpašu uzmanību. Izstādē apskatāmi deviņi mākslas darbi, un skaitlī deviņi iemiesojas tikai māksliniecei vien zināmu notikumu, atmiņu simbolika.

Latvieši pārsteidz Berlīnē

Inese Lūsiņa,  Diena  11/14/06    Latvijas Radio kora sniegums sajūsmina profesionālo koru festivāla Tenso klausītājus.

Latvijas Radio koris (LRK) nešaubīgi bija izcilākais no visiem trim Tenso Days Berlin koncertos dzirdētajiem. Visiespaidīgāk jūsu dziedātāji adaptējuši vācu eksperimentālo avangardu! Koris ir ļoti spilgts un skanēja kā lielisks kamerorķestris, kurā ir dažādi instrumenti, — tā LRK sniegumu Eiropas profesionālo koru apvienības festivālā Berlīnē Dienai vērtēja kritiķis Martins Vilkenings (Frankfurter Allgemeine Zeitung). LRK un tā grupa diriģentu Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā koncertā 4.novembrī Berlīnē izpelnījās publikas un kritiķu sajūsmu, kas Vācijā negadās bieži.

Septembrī atvērtajā mākslu namā Radialsystem, kas izbūvēts kādreizējā sūkņu stacijā Austrumberlīnes nomalē, no 2. līdz 5.novembrim koncertēja trīs slaveni Eiropas profesionālie kori. Tenso profesionālo koru sadarbības kustības iniciators, Francijas Accentus, kurš, savas izveidotājas Lorenses Ekilbī diriģēts, demonstrēja izkoptu solistu ansambļa stilu, noslēgumā korim pārtopot nedarbnieku orķestrī, kas itāļu elektroakustiskās mūzikas līdera M.Lancas skaņdarbā Anarhista Pasanantes bēres ķircināja publiku ar variācijām par purkšķināšanas troksni. Mājinieki, slavenais RIAS kamerkoris, īsta angļu džentlmeņa Džeimsa Vuda vadībā demonstrēja vācisku ritma un intonācijas perfekciju līdz pat izkoptai dziedrunas tehnikai. Līdzās sarežģītiem XX gs. klasiķu Ģ.Ligeti un A.Šēnberga a cappella opusiem, RIAS pārliecināja lieliskā ansamblī ar instrumentālo Scharoun ensemble raģiskajai Kristāla naktij (1938.g. 9.XI nacionālsociālistu sarīkotajai sinagogu dedzināšanai) veltītajā Nīderlandes mūsdienu komponista R.Hepenera Im Gestein ar P.Celana dzeju. Sevi kā sociālpolitiski aktīvu vienību koris pozicionēja arī ar laikabiedru B.Černija (Kanāda) un V.Žuraja (Slovēnija) jaundarbu pirmatskaņojumiem, abus pasūtot ar P.Celana dzeju. Vienu no pārsteigumiem sagādāja Sharoun Ensemble ar tik izsmalcinātu un jūtīgu seriālista A.Veberna Stīgu kvarteta (op.5) atskaņojumu, ko atlika vien baudīt, aizmirstot par mūzikas strukturālismu.

LRK grupa K.Putniņa vadībā izpildīja gan pērn autora klātbūtnē iestudēto vācu mūsdienu avangardista H.Lahenmana Consolation II, gan Dž.Šelsi Trīs garīgus dziedājumus, taču vislielāko publikas sajūsmu izpelnījās ar Jura Ābola dadaistisko opusu Karawane. Korim līdzās tembrālo krāsu mainībā burtiski luminiscējošajam Ģ.Ligeti Lux aeterna S.Kļava gudri izvēlējies dzidri tonālo V.Silvestrova Diptichon, ar kora izvietojumu trīs telpiskās grupās panākot poētisku akustisko skanējuma pārklāšanās efektu. Dažādus viedokļus izpelnījās latviešu jaundarbi: Pētera Vaska Mūsu māšu vārdi un Gundegas Šmites Sueno no cikla Tierra de luz, cielo de tierra.

Vērtējumi

"Man patika, ka J.Ābols nav baidījies paust veselīgu humora izjūtu. P.Vasks gan ir no pilnīgi citas kultūras: tajā sajutu spēcīgu enerģiju, bet ne to, ko gaidu no šodienas mūzikas," uzskata M.Vilkenings (Frankfurter Alllgemeine Zeitung). Folkera Tarmo (Die Welt) vērtējumā kora dziedājums bija "ārkārtīgi augstā līmenī. Interesanta šķiet G.Šmite — komponiste, kas iet savu ceļu, necenšoties izpatikt un daudzveidīgi izmantojot dziedāšanu kā materiālu. J.Ābola mūzikā atrodu ne tikai vēlmi smīdināt klausītāju, bet arī dziļas zināšanas, tāpēc gribētu to iepazīt vairāk. P.Vaska mūzikas valoda, piemēram, putnu atdarināšana, ir kičs mūsdienu kontekstā. Problēma šodien ir arī tautas dziesmu citēšana vai stilizēšana."

Arī Ulriha Pollmana (Tagespiegel) favorīts ir J.Ābola skaņdarbs, jo "savaldzināja humora izjūta, interpretējot Hugo Bāla fonēmas." Viņaprāt, "G.Šmite prasmīgi izveidojusi mūzikas struktūru, savukārt Vaska opusu nevar uzskatīt par īsti jauno mūziku, jo tajā ir pārāk daudz romantisma elementu. Tomēr tas jāuztver nopietni."

"Izcils, tehniski perfekts un ļoti personisks koris, īpaši V.Silvestrova lasījumā," — priecājās teātra un mūzikas kritiķis Boriss Khermans (Spielplay, Opernwelt). "Esmu sajūsmā par J.Ābola Karawane: biju ļoti pārsteigts, ka kāds latviešu komponists spējis uztvert vācu dadaisma dzejnieka īsto garšu! Ģeniāla kompozīcija, man liels atklājums! Izcila bija Lahenmana ļoti grūtā Consolation interpretācija. Ja man stāstītu, es neticētu, ka to spēj Austrumeiropas koris, taču es pats to dzirdēju!", sirsnīgi atzīst B.Khermans. Tikmēr P.Vaska mūzika, viņaprāt, "ir ļoti emocionāla un krāsaina, bet to nav iespējams uztvert ar to pašu attieksmi, kā klausāmies šodienas mūziku. Ir dziļāk jāzina politiskais konteksts."

Jūsmīgus vārdus pēc koncerta LRK vadītājiem teica arī izdevniecības Schott pārstāvji. Daniels Roiss, kurš diriģējis vai visus Eiropas izcilākos instrumentālos un vokālos kameransambļus, atzina latviešu kora koncertu par vienu no labākajiem, kādus dzirdējis.

Kori sniedza reto iespēju salīdzināt, tomēr mērķis nav sacensība. Koru sadarbības organizācija Tenso pirms gada izveidota, lai rūpētos par jaunās kormūzikas tapšanu, izpēti, popularizāciju, arī komponistu izglītošanu koru specifikā, kas daudziem ir sveša. Berlīnē notika arī lekcijas un diskusijas. Dāņu diriģents Pēters Hanke vadīja oriģinālu diriģēšanas meistarklasi, kurā piedalījās arī uzņēmumu vadītāji. "Diriģenti var mācīties sevi pozicionēt par iedvesmojošiem līderiem, bet vadītāji — uzrunāt cilvēkus žestu valodā," saka P.Hanke. Lūgts no šī viedokļa komentēt Latvijas radio kora "divvadību", viņš to raksturo kā ļoti interesantu divu diriģentu vienību, kur "abi ir harizmātiski un eksperimentē. S.Kļava ir īsts līderis ar tradicionālo pieredzi, bet K.Putniņš pēc būtības kamermūziķis, "dziedošais treneris". Tieši atšķirīgās pieredzes un tipi ir kora kopīgais ieguvums."

Eksperimentu izglītībā — pusaudžu vidē populārā hiphopa dziesmu izmantošanu kā alternatīvu mācību priekšmetu (piemēram, vēstures vai bioloģijas) apguvei skolās prezentēja producents Vinsents Šteins no Universal Music kopā ar reperi Robinu Hefu. Ar pētījumiem par festivālā dziedāto mūziku iepazīstināja Berlīnes tehniskās universitātes studenti.

Nākamās Tenso dienas notiks 2007.gada jūnijā Parīzē, 2008.gada rudenī Rīgā, 2009.gadā — Nīderlandē. Nākampavasar Latvijas Radio korim franču mūzikas programmu iestudēs kamerkora Accentus diriģente L.Ekvilbē. Jaunu opusu kori vēlas pasūtīt P.Vaskam.

Izdots žurnāla 'Rīgas Laiks' elektroniskais arhīvs

DELFI  11/15/06     DVD formātā iznācis žurnāla "Rīgas Laiks" elektroniskais arhīvs, kurā ietverts laikposms no 1993.gada novembra līdz šā gada oktobrim, portālu "Delfi" informēja žurnāla "Rīgas Laiks" pārstāve Kristīne Paeglīte.

Elektronisko arhīvu, kas izdots DVD diskā, pēc 23.novembra varēs iegādāties "Rīgas Laika" redakcijā un grāmatnīcās.

Paeglīte skaidro, ka elektroniskais arhīvs ir viegli lietojama programma, kas ļauj meklēt rakstus pēc interesējošajiem vārdiem vai frāzēm, šķirot arhīvu pēc autora, pēc rubrikas un pēc žurnāla numura. Lasītājs varēs ielikt grāmatzīmes un rakstīt piezīmes, izvēlēties žurnālu pēc vāka, skatīt žurnālu pa atvērumiem vai lasīt uz ekrāna, izdrukāt visu žurnālu vai tikai atsevišķas lappuses. Žurnālu lapošanai nepieciešams Flash 8 vai jaunāks spraudnis, norāda laikraksta pārstāve.

"Šis nav vēsturisks arhīvs, kurā meklējami sen aizmirsti fakti un notikumi, tas ir joprojām dzīvs tekstu krājums", uzskata žurnāla redaktori.

Žurnāls "Rīgas Laiks" iznāk kopš 1993.gada un ir vienīgais nespecializētais žurnāls Latvijā, viens no retajiem kultūrkritiskajiem izdevumiem, kas ikvienu sociālās dzīves un kultūras klišeju pakļauj kritiskai racionālai analīzei.

Žurnāla seju veido gan apjomīgi kultūrvēsturiski raksti, gan oriģinālās "Rīgas Laika" intervijas, norāda izdevuma pārstāve.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa, NRA  11/15/06    

- Latvijas Radio kora panākumi. Latvijas Radio koris novembra sākumā piedalījās 4. starptautiskās profesionālo koru apvienības Tenso rīkotajās Tenso dienās Berlīnē. Tajās uzstājās Tenso dibinātājkori – kamerkoris Accentus no Francijas, Latvijas Radio koris un kamerkoris RIAS no Vācijas, taču vislielākās ovācijas esot baudījis tieši Latvijas Radio koris. Koncertā piedalījās abi kora diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš. Latvijas Radio koris uzaicinājumu pievienoties Starptautiskajai koru apvienībai Tenso saņēma 2005. gadā. Organizācijas mērķis ir veicināt profesionālās vokālās mūzikas popularizēšanu. Nākamā gada pavasarī pie Latvijas Radio kora viesosies un franču mūzikas programmu iestudēs kamerkora Accentus diriģente Loransa Ekilbē.

- Latvija – likteņa gaitās 1918–1991. Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē šodien, 15. novembrī, pulksten 14 notiek Austrālijas latviešu apvienības Timermanis un Vējiņš izdotās grāmatas Latvija – likteņa gaitās 1918–1991 atvēršanas svētki un tikšanās ar izdevēju Jāni Vējiņu. Grāmata tiks dāvināta Latvijas militārajām struktūrām, mācību iestādēm un publiskajām bibliotēkām.

Līvija Dūmiņa, NRA  11/16/06   

- RĪGAS PANTOMĪMA. Svētdien, 19. novembrī, pulksten 19 VEF Kultūras pilī ar izrādi Smaids savu 50 gadu pastāvēšanas jubileju atzīmēs Rīgas pantomīma. Ansambļa dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs Roberts Ligers tā mākslinieciski idejisko ievirzi balstījis Latvijas Dailes teātra radītāja, režisora Eduarda Smiļģa pamatvērtībās – skaidrībā, kaislībā un vienkāršībā. Rīgas pantomīmas darbības laikā nomainījušās vairāk nekā septiņas paaudzes, no kuru vidus izauguši ievērojami Latvijas teātra un mākslas, kultūras, sabiedriskie darbinieki un biznesa pārstāvji. Visi bijušie mīmi tiek aicināti uz šo jubilejas salidojumu, līdzi ņemot treniņtērpu un sporta apavus.

- MOCARTA GADS. Svētdien pulksten 13 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Mocarta gada noslēguma koncertā muzicēs viens no ievērojamākajiem latviešu jaunākās paaudzes klarnetistiem Guntis Kuzma un kamerorķestris Latvijas filharmoniķi. Programmā V. A. Mocarta Koncerts klarnetei ar orķestri La mažorā un 40. simfonija sol minorā. Pie diriģenta pults Boļeslavs Voļaks. Ieeja koncertā bez maksas.

Citādā ziņā...

Pirmdien tiesās britu, kurš čurāja pie Brīvības pieminekļa

LETA  11/12/06     Pirmdien policijas darbinieki uz tiesu nogādās 30 gadus veco Lielbritānijas pilsoni, kurš sestdien aizturēts par huligānismu, jo kārtoja savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Linda Neimane aģentūru LETA informēja, ka vakar pret vainīgo 1976.gadā dzimušo Lielbritānijas pilsoni uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 231. panta par huligānismu.

Šis pants paredz vainīgo personu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Pašlaik aizturētais vīrietis atrodas īslaicīgās aizturēšanas nodaļā.

Sestdien policija pirms Lāčplēša dienas svinīgajiem pasākumiem aizturēja kādu 30 gadus vecu Lielbritānijas pilsoni, kurš kārtoja savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa. Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš iepriekš aģentūru LETA informēja, ka stiprā alkohola reibumā esošo vīrieti, čurājam pie Brīvības pieminekļa, ap pulksten 1.15 pamanīja policijas ekipāža.

Policijas darbinieki aizturēja 1976.gadā dzimušo Lielbritānijas pilsoni. Tā kā tūrists bija stiprā alkohola reibuma stāvoklī, viņu nogādāja atskurbtuvē, kur viņa organismā tika konstatētas 2,02 promiles alkohola.

Ziemassvētku bumbuļi izkonkurē valsts svētku rotas

Ilze Šteinfelde,  NRA  11/11/06    Lai gan līdz Ziemassvētkiem vēl jāgaida pusotra mēneša, lielveikalu plauktus jau sāk pildīt eglīšu rotājumi un dekori. To cenas lielākoties šogad nav būtiski palielinājušās, tomēr ekskluzīvie rotājumi kļuvuši vēl dārgāki.

Pirmās Ziemassvēku noskaņas Latvijā ienāk ar lielveikaliem. Lai gan vēl nav nosvinēta Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena 18. novembrī, šo svētku simboliku jau sākušas izkonkurēt Ziemassvētku rotas.

Lielveikals Maxima XXX, kas atrodas Ulmaņa gatvē, jau šonedēļ sācis dzīvot Ziemassvētku noskaņās – pārdošanā izlikti dažādi šo svētku rotājumi, piemēram, eglītē karināmas rotas un dekori. Ulmaņa gatves Maxima nepārtikas preču nodaļas vadītāja Aija Ozoliņa Neatkarīgajai sacīja, ka šogad Ziemassvētki veikalos ienāk tikpat agri, cik parasti. Kaut arī līdz svētkiem vēl jāgaida sešas nedēļas, pircēji jau iegādājoties dažādus Ziemassvētku rotājumus, īpaši dekorus, stāstīja

A. Ozoliņa. Pēc viņas teiktā, šogad rotājumi maksājot aptuveni tikpat, cik pagājušajā gadā. Vienīgi ekskluzīvi, ar roku apgleznoti dekori ir kļuvuši dārgāki.

Šo Ziemassvētku aktuālākā krāsa ir tirkīza zilā un vīna sarkanā, Neatkarīgajai stāstīja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. "Tāpat kā katru gadu, arī šogad, protams, ir nopērkami rotājumi klasiskajās Ziemassvētku krāsās – baltā, sarkanā, sudraba un zelta," sacīja I. Andiņš.

Savukārt Rimi veikalos iegādājamas Ziemassvētku rotas pat melnā krāsā, kas, pēc Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājas Zanes Eniņas teiktā, šogad ir īpaši moderni.

Šogad atšķirībā no citiem gadiem daudz svētku rotu izgatavotas kā cūciņas, jo pēc austrumu kalendāra nākamais esot cūkas gads. Latvijas un citu valstu meistari izgatavojuši gan eglītē iekarināmas koka cūciņas, gan dekorus no salmiem, ko var nopirkt veikalos Maxima. Protams, neiztrūkstoši ir arī šogad tradicionāli Ziemassvētku motīvi – sniegpārsliņas, svečturi. Romantikas cienītājus vienaldzīgus neatstās eglītē karināmas kruzuļotas mantiņas kā no vecmāmiņu laikiem, savukārt tiem, kas aizraujas ar austrumu kultūru – Ziemassvētku rotas šajā stilā.

Īstās eglītes būs nopērkamas dažas nedēļas pirms svētkiem, bet mākslīgās egles gan krietni agrāk. Šogad Maxima tās būs vairāku veidu. Līdzās tradicionālajām zaļām svētku karalienēm būs arī baltas, kas apgaismojumā vizuļos.

Piparkūku mīkla un Ziemassvētku cepeši Maxima būs nopērkami decembra sākumā.

Arī ELVI veikalos aktīvi notiek gatavošanās Ziemassvētku sezonai. Vairākos ELVI jau sākta piparkūku cepšana, lai spētu apmierināt pieprasījumu šo svētku laikā, Neatkarīgajai stāstīja ELVI grupas valdes priekšsēdētājs Jānis Čerņavskis. Lielākajos ELVI – Siguldā, Ogrē un citur – tiks piedāvātas īpašas piparkūku mājiņas. Uz Ziemassvētku sezonu tiek gatavotas arī īpašas, tikai šim laikam domātas tortes.

Ziemassvētku laikā ELVI pircēji iemīļojuši tradicionālos speķa pīrāgus, sautētus kāpostus, kā arī vārītus pelēkos zirņus – Ziemassvētku laikā pieprasījums pēc šiem produktiem pieaug vairakkārt. Ziemassvētki tradicionāli ir mandarīnu sezonas laiks, un, lai arī visgaršīgākie mandarīni ir tieši ap Ziemassvētkiem, mandarīni veikalos ELVI nopērkami jau pašlaik.

Tuvojoties svētkiem, cilvēki arvien vairāk domā par savu māju izrotāšanu un Ziemassvētku eglīšu pušķošanu. Lielākajos ELVI plašā klāstā būs pieejami Ziemassvētku rotājumi un elektriskie svečturi, kurus pēdējos gados daudzi izmanto māju logu izrotāšanai.

Šogad vēl pirms Ziemassvētkiem darbu sāks jauni veikali ELVI Līvānos un Valkā. Līvānu un Valkas veikali būs vieni no lielākajiem ELVI visā veikalu tīklā, un tajos būs pieejams visplašākais Ziemassvētku preču klāsts. Līvānu veikala, kurš tiks atvērts 14. decembrī, tirdzniecības zāles platība būs 1135 kvadrātmetri. Pirms pašiem svētkiem, 20. decembrī, Valkā tiks atvērts pirmais ELVI tirdzniecības centrs, kur paredzēta interesanta atklāšanas programma Ziemassvētku noskaņās. Kopējā Valkas ELVI tirdzniecības centra platība būs 3700 kvadrātmetru, savukārt ELVI veikala tirdzniecības zāle būs 1138 kvadrātmetrus liela.

Šogad Ziemassvētki Jūrmalā atnāks ar nebijušu vērienu, sola Jūrmalas dome. 9. decembrī Ziemassvētkus Jūrmalā ieskandinās Gaismas svētki Jomas ielā. Horna dārzā tiks atklāts Ziemassvētku tirdziņš, kur varēs nobaudīt karstvīnu un ēst piparkūkas, kā arī iegādāties oriģinālas Ziemassvētku dāvanas.

Horna dārza tirdziņš darbosies katru sestdienu un svētdienu, piedāvājot koncertus, dejas, rotaļas un atrakcijas Ziemassvētku brīvdienu laikā. Tirdziņa apmeklētājus sagaidīs Jūrmalas teātra rūķi un Ziemassvētku vecītis, kuri sadarbībā ar Jūrmalas uzņēmējiem būs sarūpējuši dāvanas pasākuma apmeklētājiem, kā arī gādās par jautrām rotaļām, atrakcijām un koncertiem.

Sniegs

ir pilnībā nokusis...

Lai arī nedēļas nogalē kļuva

mazliet aukstāks un nedaudz putinā-

ja, tomēr nu jau atkal ar katru dienu kļūst

arvien siltāks. Laiks pārsvarā ir apmācies

un lietains. Dienā gaisa temperatūra sa-

silst līdz +6^oC, naktī – nokrītas līdz

-3^oC. Nedēļas nogali sola ar

nokrišņiem, taču vēl

siltāku...

Anda Jansone, trešdien, 15. novembrī