Kas jauns Latvijā?

Nr. 471: 2006. g. 27. novembris - 3.decembris

 

 

 

NATO samitā...

 

 

 

Jautājumi, uz kuriem būs jāatbild

Jānis Peniķis, Latvijas Avīze   11/27/06     Šodien Rīgā sākas daudz apspriestā un cītīgi gatavotā NATO sanāksme. Par NATO lomu mūsdienu pasaulē, tās problēmām un svarīgākajiem jautājumiem, kā arī Rīgas sammita simbolisko nozīmi savu viedokli izsaka trīs "Latvijas Avīzes" autori, kuri ikdienā dzīvo un strādā trīs dažādās pasaules vietās – Jānis Peniķis (ASV), Uldis Šmits (Luksemburgā), Modris Ziemiņš (Latvijā).

Lielā prezidentu, ministru, ģenerāļu, diplomātu un žurnālistu pulcēšanās Rīgā oficiāli ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas galotņu konference. Neoficiāli Rīgas sammits, kā tas tiek dēvēts visās NATO publikācijās un starptautiskajā presē, ir nozīmīgs ar to, ka Atlantijas alianses augstie vadītāji apspriežas pilsētā, no kuras tikai pirms 12 gadiem tika izvāktas pēdējās Krievijas karaspēka vienības. No okupētas zemes līdz pasaules spēcīgākās alianses galotnei Latvija ir nonākusi gluži reibinošā ātrumā.

Varbūt tieši šis pārmaiņu ātrums izskaidro to, kādēļ tik daudzi latvieši vēl nav aptvēruši šīs konferences nozīmību Latvijas starptautiskajam prestižam. Varbūt arī kādai daļai Latvijas iedzīvotāju NATO joprojām saistās ar padomju propagandas savulaik skandēto "Rietumu agresiju pret sociālisma valstīm". Visdrīzāk tomēr šķiet, ka apjomīgā NATO konference ir izjaukusi omulīgo provinciālo mieru, ko Latvijas sabiedrība baudījusi pēdējos gados. Sevišķi kopš NATO dalībvalstu lidaparāti sākuši patrulēt Latvijas gaisa telpā, mums licies, ka esam pasargāti no jebkādām briesmām. Tieši tādēļ ir labi, ka NATO konference izjauc šo miegaino ilūziju par Latvijas neaizskaramību. Tā ir teicams atgādinājums, ka par valsts drošību ir jāmaksā – šoreiz gan tikai ar nelielu nodokļu maksātāju naudu un ar dažu dienu neērtībām Rīgas iedzīvotājiem, nevis ar karavīru dzīvībām.

Ko sagaidīt no Rīgas sammita? Kopš NATO dibināšanas 1949. gadā lielās konferences valsts vadītāju līmenī ir notikušas, Rīgu ieskaitot, tikai 21 reizi.

Tās sasauc parasti, lai apstiprinātu kādu lielu pagriezienu alianses politikā vai lai izvērtētu kādu svarīgu posmu tās darbībā. Pirmajos gadu desmitos sammiti notika reti; sākoties komunistu režīmu sabrukumam Austrumeiropā un Padomju Savienībā astoņdesmito gadu beigās, galotņu konferences sāka notikt bieži un nereti noslēdzās ar lieliem vēsturiskiem lēmumiem. Tā, piemēram, 1994. gada konference Briselē vienojās par jauno programmu "Partnerattiecības mieram", kas aizsāka Austrumeiropas valstu sadarbību ar NATO. 1997. gada Madrides konference uzaicināja Čehiju, Ungāriju un Poliju sākt sarunas par iestāšanos aliansē. 2002. gada Prāgas konference uzaicināja veselas septiņas valstis, ieskaitot Latviju, sākt iestāšanās sarunas.

Rīgas konferencē nav paredzami dramatiski paziņojumi par alianses paplašināšanu vai par kādu lielu stratēģijas maiņu. Var gan sagaidīt deklarācijas, ka "atvērtās durvis" jaunām dalībvalstīm vēl joprojām ir vaļā.

Var sagaidīt ziņojumus un diskusijas par NATO organizatoriskās pārkārtošanās jautājumiem. Un noteikti var sagaidīt diskusijas par NATO arvien pieaugošo lomu Afganistānā, kur tā tagad pārņēmusi galveno atbildību par palīdzību valdībai miera uzturēšanā – atbildību, ko pēdējos piecus gadus vienrocīgi bija uzņēmusies Amerika. NATO dalībvalstis jau tagad Afganistānā uztur ap 20 000 karavīru un var paredzēt, ka prasības pēc papildspēkiem tikai pieaugs.

Jaunais pienākums, ko NATO uzņēmusies Afganistānā, norāda uz kādu daudz plašāku jautājumu: kāda vispār nākotnē būs NATO loma pasaules politikā? NATO tika dibināta aukstā kara laikā, lai stiprinātu Rietumeiropas un Ziemeļamerikas aizsardzību pret PSRS, un līdz 1991. gadam tas bija vienīgais alianses uzdevums. Pēc komunisma sabrukuma NATO pārveidojās par miera un stabilitātes garantu visai Eiropai, pakāpeniski sev piesaistot un integrējot bijušās Austrumeiropas valstis. Šis integrācijas process vēl nav gluži noslēdzies bijušās Dienvidslāvijas zemēs un nav arī skaidrs, kādā virzienā dosies Ukraina un Kaukāza valstis. Bet citādi Eiropai vairs nav vajadzīga NATO kā militāra alianse.

Vai varbūt tomēr? Vai Eiropai nav svarīgi, kas notiks ar Afganistānu, Irāku, Irānu, Libānu, Izraēlu, Palestīnas arābiem un visu islāmticīgo pasauli? Rīgas konferences oficiālā darba kārtībā šiem jautājumiem nav paredzēta vieta, bet neviens konferences dalībnieks nespēs aizmirst, ka viņu vidū ir ASV prezidents Džordžs Bušs, pašlaik noteikti nelaimīgākais kādas NATO dalībvalsts vadītājs. Daudzi Eiropas politiķi norādījuši, ka tā ir Buša paša valdības neticami neveiklā un nepārdomātā politika, kas pārvērtusi Irākas karu par traģēdiju un kas drīzāk veicinājusi nekā mazinājusi starptautiskā terorisma draudus. Buša kritizētāji Eiropā (un Amerikā) dibināti aizrāda, ka viņa valdības laikā ASV ir vienkārši ignorējusi izraēliešu un palestīniešu konfliktu, kas savukārt rosinājis arābu radikālismu. Un tā tālāk un tā joprojām. Te var vienīgi piebilst, ka Bušs un viņa valdība nav Amerika un Amerika nav tikai Bušs – kā to nupat uzskatāmi parādīja ASV Kongresa vēlēšanas, kur Buša Republikāņu partija piedzīvoja smagu sakāvi.

Bet, kad tas viss konstatēts, joprojām paliek divi jautājumi. Uz pirmo – vai Eiropai joprojām vajadzīga NATO alianse, Rīgas sammita dalībnieki, daudz nedomājot, protams, būs atbildējuši ar vienbalsīgu jā. Uz otro jautājumu atbilde ir neskaidra. Vai Eiropas NATO valstis būs ar mieru dalīties ar Ameriku riskos un briesmās, lai veidotu stabilāku pasauli arī ārpus Eiropas? Rīgā uz šo jautājumu atbildes vēl nebūs, bet Latvijas sabiedrībai un valdībai par to agrāk vai vēlāk būs jādomā.

 

Spiegu galvaspilsēta NATO samita gaidās

Maija Pohodņeva, Žurnāls "Nedēļa"   11/27/06     Spriežot pēc informācijas medijos, jādomā, ka drošības garantētāju vienīgā un galvenā rūpe NATO samita dienās ir ielu iztukšošana no nepiederošiem rīdziniekiem un automašīnām. Mazāk runā, ka šāda mēroga pasākumos drošība ietver krietni plašāku jautājumu loku, tostarp spiegu neitralizēšanu.

Starptautiska mēroga politisks, militārs vai kā citādi stratēģiski nozīmīgs pasākums vienmēr piesaista plašas publikas uzmanību. Spriežot pēc tā, cik ļoti rūpīgi NATO samits Rīgā tiek gatavots no drošības garantēšanas un noslēpumu sargāšanas viedokļa, nav grūti nojaust, ka tā saukto interesentu vidē gadīsies ne tikai kareivīgi pacifisti, fanātiski ekstrēmisti un potenciāli teroristi, bet arī tādi tipi, ko dēvē par spiegiem. Šajā faktā nekā neparasta nav, jo, kā jau ne reizi minēts, tādā pilsētā kā Rīga dažādu valstu izlūkdienestu darbinieku klātbūtne arī ikdienā ir ierasta parādība.

Kamēr samits vēl nav sekmīgi beidzies, kārtības un drošības garantētāji par tik delikātām tēmām kā spiegošana gan vēl nav gatavi runāt ar presi, taču darba rutīnu un situācijas, gatavojoties tik nozīmīgiem pasākumiem, pārzina arī tādi speciālisti, kas pašlaik vairs neieņem oficiālus amatus. Savu komentāru Nedēļai neatteica kādreizējais Drošības policijas priekšnieks Jānis Apelis.

Apelis, no malas vērtējot, uzskata, ka Valsts policija, Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs strādājuši pietiekami augstā līmenī un ar lielu atdevi, lai visi drošības pasākumi, kas saistīti ar NATO, būtu izpildīti.

"Neslēpšu, ka sagatavošanās darbos piedalījās arī NATO profesionāļi un dažādu valstu specdienestu pārstāvji," saka Apelis. Viņš nešaubās, ka tik plaša NATO sanāksme, kas atradīsies visas pasaules uzmanības degpunktā, piesaista arī cita veida "speciālistu" uzmanību. Tas saistīts ar informācijas vākšanu un vajadzību "just to atmosfēru, kurā viss notiek".

Spiegu parasti nav daudz, turklāt viņu darbību plašāka sabiedrība nekad nemana. Rīdziniekiem pāris dienu būs jāsamierinās ar ierobežojumiem pilsētā, un tieši tā vairākums cilvēku sajutīs NATO samitu.

Drošības dienestu profesionāļi prot glabāt noslēpumus, taču vienmēr pastāv iespēja, ka, lai arī pavisam neliela, tomēr informācijas noplūde notiks. Tieši uz to arī cer spiegi. Varbūt kāds klerks kaut ko izpļāpāsies, vai arī žurnālists nejauši pateiks par daudz. Spiegi cer īstajā brīdī atrasties īstajā vietā.

Kad vēl eksistēja padomija, Eiropā visu spiegu "čupošanās vieta" bija Vīne. Tagad Eiropas robežas ir krietni pavirzījušās uz Austrumiem, un var uzskatīt, ka Rīga zināmā mērā ir pārņēmusi Vīnes funkcijas. Spiegiem arī vajag, kā smejies, vietu, kur tikties, parunāties, slēgt kādu slepenu līgumu. Viņi tepat mums līdzās ikdienā staigā pa ielām, iepērkas, pusdieno kafejnīcās, bet, protams, neuzvedas tā, lai kāds manītu, kāda ir viņu profesija. Apelis par to smejot saka: "No tā, ko tu nezini, nav jābaidās."

Lielāko noslēpumu sargātājs mūsu valstī tomēr ir Satversmes aizsardzības birojs (SAB), un tieši SAB varētu sniegt atbildes par to, kam ir slēpta interese par NATO samitu un tieši kāda veida slepeno informāciju iekāro spiegi.

SAB viedokli Nedēļai skaidro SAB preses sekretāre Baiba Rāta–Saliņa:

"NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā tiek pārrunāti prioritāri NATO stratēģiskās attīstības jautājumi, no kuriem liela daļa veido NATO klasificēto informāciju.

Šīs informācijas iegūšana ir prioritāte ārpus NATO valstu bloka esošajām valstīm, kuru nacionālās intereses nesakrīt ar NATO valstu darbības virzienu, kā arī visu veidu teroristiskām organizācijām, kuras interesē iegūt apsteidzošu informāciju par NATO plānoto darbību iepretim šīm organizācijām."

Skaidrojot "nejaušas informācijas noplūdes" problēmas, Baiba Rāta–Saliņa apgalvo: "Vājais punkts klasificētas informācijas saglabāšanā ir cilvēciskais faktors."

Savukārt, lai laikus novērstu ar drošību saistītas problēmas, liela nozīme šādos pasākumos ir pretizlūkošanai. Lūk, ko par to saka SAB: "Pretizlūkošanas pasākumi NATO samita gatavošanas un norises laikā vērsti trīs virzienos. Tiek veikta detalizēta personāla atlase un pārbaude. Latvijā sertifikātu darbam ar Eiropas Savienības un NATO klasificēto informāciju izsniedz vienīgi Satversmes aizsardzības birojs, kas ir Latvijas Republikas Nacionālā drošības iestāde. Tiek organizēti pasākumi fiziskās drošības garantēšanai un veikti tehniskās drošības pasākumi, lai aizsargātu informācijas pārraides sistēmas pret nesankcionētu informācijas noplūdi."

Nu ko?! Atliek secināt, ka nekas nav mainījies kopš pasaules pirmsākumiem. Cilvēciskais faktors joprojām paliek būtiskākais un visgrūtāk prognozējamais.

 

Rīgas centrs gulēs komā

Jānis Āboltiņš, Rīgas Balss  11/27/06     NATO samita dienās Rīgas centrs, visticamāk, būs kā izmiris un atbraukušie viesi pastaigāsies pa tukšām ielām gar slēgtām durvīm. Protams, kāda iestāde būs arī atvērta, taču vairākums veikalu un kafejnīcu plāno 28. un 29. novembrī nestrādāt, jo būs ļoti maz apmeklētāju.

Par sanāksmes rīkošanu atbildīgais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs aicināja krodziņu īpašniekus neslēgt savas iestādes un rīdziniekus doties uz Vecrīgu, lai tā neizskatītos kā «mirušo pilsēta». Tomēr šobrīd var prognozēt, ka milzīgo satiksmes ierobežojumu dēļ šis aicinājums tiks ignorēts. Aptaujātie cilvēki pārsvarā grasās pamest metropoli, ja šāda iespēja ir. «Visi mūk no Rīgas kā no mēra skarta apvidus,» konstatē kluba «Melnais kaķis» valdes priekšsēdētājs Guntis Lībers. Viņš saka, ka abi klubi – gan Līvu laukumā, gan «Melnā kaķa vēstniecība» Raiņa bulvārī, kas atrodas visstingrākās drošības zonā, būtu gatavi strādāt abas sanāksmes dienas «parastā režīmā». Drošības policijai nav bijušas pretenzijas pret izklaides klubu darbību, tās speciālisti apskatījuši telpas, viņiem iesniegti darbinieku saraksti, un personāls slēgtajā zonā varēs iekļūt.

Tomēr lēmumu - strādāt vai ne - «Melnā kaķa» vadība pieņems tikai pirmdien vakarā. Šobrīd Līberam šķiet, ka niecīgā apmeklētāju skaita dēļ klubi paliks slēgti. «Neviens jau nestrādā tikai strādāšanas dēļ,» viņš piebilst.

«Galerijas Centrs» direktore Aija Rezevska saka, ka apkārt lielveikalam izveidota drošības zona, kurā varēs iekļūt, tikai uzrādot pases. Tāpēc nolemts veikalu slēgt. «Tādam milzīgam veikalam nav vērts strādāt pāris simtu vai pāris tūkstošu apmeklētāju dēļ,» viņa piebilst. Rezevska atzīst, ka NATO samits ir valstiski svarīgs pasākums, tāpēc arī veikalniekiem jārēķinās ar zaudējumiem. Viņa gan nevar prognozēt, cik lieli zaudējumi radīsies visai veikalu galerijai – katram uzņēmumam tie jārēķina atsevišķi.

Visas galerijas veikalu apgrozījums šajās divās dienās ir apmēram 250 tūkstoši latu. Tātad valsts no šā lielveikala zaudētu aptuveni 45 tūkstošus latu tikai kā pievienotās vērtības nodokli.

Kinoteātra «Rīga» saimniecības un personāla daļas vadītāja Velga Eklona RB paskaidro, ka kino slēgt nācies divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, darbiniekiem būs grūti aizkļūt līdz Rīgas centram, tāpēc būtu grūti tehniski nodrošināt, lai filmu varētu skatīties. Otrkārt, satiksmes ierobežojumi – cilvēki varēs aizkļūt uz kino praktiski tikai ar kājām. «Bija Drošības policijas ieteikums pārdomāt, vai slēgt kino. Mēs saskaitījām, kādi ir izdevumi, kādi ienākumi, un secinājām, ka nav vērts strādāt,» saka Eklona.

Līdzīgu secinājumu izdarījuši arī kino «Daile» īpašnieki «Forum Cinemas», kas nolēmuši uz divām dienām slēgt šo iestādi. «Forum Cinemas» biroja vadītāja Ginta Lāce atgādina, ka pa Krišjāņa Barona ielu nekursēs pat tramvaji. Ja kāds apmeklētājs aizkļūtu līdz kinoteātrim ar savu automašīnu, viņam nebūtu kur to novietot. Tādējādi kinoteātrim neatmaksājas strādāt ekonomisku iemeslu dēļ.

Savukārt lielākais Rīgas kinoteātris «Coca–Cola Plaza» strādās, jo blakus atrodas Centrālā stacija, kas būs atvērta. Pazemes stāvvieta zem lielveikala «Stockmann» gan būs slēgta, bet kino vadība uzskata, ka cilvēki varēs atkļūt noskatīties filmu ar vilcienu. Arī Centrāltirgus pusē būs atļauts piebraukt un novietot mašīnas. Kinoteātru īpašnieki arī precīzi nevar novērtēt divu brīvdienu dēļ ciestos zaudējumus. «Iespējams, kāds nevarēs redzēt savu filmu, tāpēc atnāks to noskatīties nākamajās dienās,» paskaidro Eklona.

Vairākas citas izklaides iestādes, piemēram, krodziņš «Runcis» Jāņa sētā vai «Preses bārs», tomēr plāno strādāt «NATO brīvdienu» laikā. Ēdināšanas iestādes būs atvērtas arī «slēgtajā zonā», kur iekļūt varēs tikai NATO samita dalībnieki vai organizētāji ar caurlaidēm, vai arī rīdzinieki, kuri ir Drošības policijas izveidotajos sarakstos.

Jāatgādina arī, ka valdība ļoti naski izsludinājusi divas brīvdienas nedēļas vidū - otrdienā un trešdienā. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem nekāda lielā skāde valstij netiks nodarīta, jo vienas liekas brīvdienas izsludināšana var samazināt iekšzemes kopprodukta apjomu ne vairāk kā par 0,04%. Divu brīvdienu izsludināšana varētu samazināt iekšzemes kopproduktu, augstākais, par 7 miljoniem latu. Tajā pašā laikā Saeimā joprojām ir aktuāls jautājums par grozījumiem likumā, kas ļautu atdot cilvēkiem tās brīvdienas, kas sakrīt ar valsts noteiktajām svētku dienām. Taču, runājot par šo jautājumu, ministri parasti klusē. Šis priekšlikums jau divreiz skatīts valdībā un noraidīts kā Latvijas ekonomiskajai situācijai nepieņemams. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija aprēķinājusi, ka viena zaudēta darba diena tikai rūpniecības nozarē Latvijā rada zaudējumus vairāk nekā 10 miljonu latu apmērā nesaražotās rūpnieciskās produkcijas dēļ. Būvniecības nozarē tā rada zaudējumus vairāk nekā 2 miljonu latu apmērā. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka viena papildu brīvdiena tikai veselības aprūpes sektorā prasītu no nodokļu maksātāju līdzekļiem gandrīz 300 tūkstošus latu. Protams, «NATO brīvdienas» attiecināmas galvenokārt uz Rīgu, jo ārpus galvaspilsētas daudzi strādās tikai tādēļ, lai pabarotu, izklaidētu un citādi palīdzētu tiem, kas metropoli atstājuši.

 

Rīgas samita vēsturiskais devums – jaunu draudu definēšana

Agnese Margēviča,  NRA  11/27/06     Terorisms, draudi kibertelpai, kas pastiprinās līdz ar informācijas tehnoloģiju aizvien lielāku ienākšanu valstīm stratēģiskās jomās, un energoresursu piegāžu apdraudējums, ko rada resursu trūkums, patēriņa pieaugums un atsevišķu piegādātāju vēlme tos izmantot kā ietekmes ieroci, – tie ir trīs lielākie izaicinājumi drošībai, ko 21. gadsimtā jācenšas novērst NATO. Nākamajos 10–15 gados NATO jāturpina transformācija, lai pretotos šiem jaundefinētajiem draudiem. Šo pagaidām slepeno informāciju no Rīgas samita noslēguma dokumenta ieguvis ietekmīgais britu laikraksts Financial Times.

Būtiski, ka attiecībā uz terorismu dokumentā minēta ne tikai nepieciešamība to apkarot, bet arī apņemšanās atturēt no pievēršanās tam. Atturēšanas politika tika efektīvi izmantota aukstā kara gados, lai nepieļautu, ka kāds no pretējiem militāriem blokiem pirmais lieto kodolieročus.

Kibertelpas drošības (tā saprotama ļoti plašā kontekstā, ne tikai kā militāro datu pārraižu nosargāšana) un enerģētiskās drošības ienākšana NATO oficiālajā darba kārtībā rāda, cik lielā mērā kopš aukstā kara laikiem mainījusies izpratne par draudiem. Tieši enerģētiskā drošība, ņemot vērā atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, ir šobrīd viens no aktuālākajiem Eiropas Savienības un arī konkrēti Latvijas problēmjautājumiem. Tiek runāts par nepieciešamību rast jaunus energoresursu piegādātājus, tādus saskatot, piemēram, bijušās PSRS valstīs Kaspijas jūras reģionā. Tomēr tas nozīmētu resursu piegādi caur šobrīd politiski nestabilām un militāros konfliktos ierautām valstīm, tāpēc NATO klātbūtne tiek uzskatīta par vienu no atslēgas faktoriem energoavotu diversifikācijai un līdz ar to arī ES atkarības mazināšanai no Krievijas.

Financial Times raksta, ka NATO aizsardzības ministru saskaņotais Rīgas samita gala dokuments arī norāda uz nepieciešamību, lai 40 procenti alianses sauszemes spēku būtu izmantojami militārajās vai miera uzturēšanas misijās ārvalstīs. "Šobrīd šī proporcija ir krietni vien mazāka, jo daudzas Eiropas armijas joprojām ir strukturētas tā, lai aizsargātu Rietumeiropu no vairs neesošajiem padomju draudiem," norāda laikraksts.

NATO misija Afganistānā, kuras veiksmei vai neveiksmei, pēc daudzu domām, būs izšķiroša loma alianses nākotnē, arī būs viena no galvenajām Rīgas samita tēmām, un te tiek prognozētas grūtas diskusijas, jo tādas valstis kā Vācija, Francija, Itālija un Spānija šobrīd izvairās sūtīt papildspēkus uz Afganistānas dienvidiem, kur vardarbība pieņemas spēkā.

No Rīgas samita nav gaidāmi lieli lēmumi un uz vienotu Rietumu pieeju globālajiem drošības draudiem varētu būt jāgaida jauna līderu paaudze, savukārt spriež aģentūra Reuters. "Rīgas samits nāk pirms laika," Reuters izteicies ASV Vācijas Māršala fonda Transatlantiskā centra izpilddirektors Rons Asmuss, norādot uz gaidāmo līderu maiņu ASV, Lielbritānijā un Francijā, kur šajā laika posmā savu posteni pametīs Džordžs Bušs, Tonijs Blērs un Žaks Širaks. Lai arī pamazām atgūstoties no šķelšanās, kāda tā bija saistībā ar iebrukumu Irākā, šie kritikas novājinātie līderi tomēr neesot spējīgi iedzīvināt vienotu drošības politiku.

***

Ārzemju presē

FINANCIAL TIMES

- Kamēr daļa latviešu sūdzas par pasākuma izmaksām un apgrūtinājumiem, vairākums augstu novērtē simbolisko vērtību tam, ka NATO karogi plīvo pie Krievijas robežām, kas ir bijušās PSRS pēctece, valsts, kura mēģina atjaunot savu ietekmi pār bijušajām pavalstīm.

HERALD TRIBUNE

- "Es nespēju saprast, kāpēc Krievijai vai kādai citai valstij būtu jāraizējas par demokrātijas tuvināšanos savām robežām. Tieši to NATO paplašināšanās ir nesusi – vairāk stabilitātes un vairāk demokrātijas," NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers.

 

Uzņēmēji gan cieš zaudējumus, gan iegūst NATO samita dēļ

Pēreis Tārs,  NRA  11/27/06     Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka valdības aicinājums izmantot šīs dienas kā brīvdienas ir saprotams, jo pārvietošanās ierobežojumi skars daudzus. "Piešķirt brīvdienas ir daudz vienkāršāk, nekā visu dienu nīkt birojā. Taču, ja darba devējs ir izvēlējies nepiešķirt brīvdienas darbiniekiem samita laikā, tad tam ir iemesls, piemēram, uzņēmums iegūst no samita norises vai arī ir paredzēti svarīgi pasākumi," atzīst H. Danusēvičs.

Pēc viņa domām, vislielākie zaudējumi gaidāmi tiem uzņēmējiem, kuri atrodas drošības zonās. Savukārt lielākie ieguvēji būšot tie, kuri apkalpos NATO samita dalībniekus, kā piemēru minot viesnīcu Gūtenbergs. Arī piegādātājiem, kuriem nāksies strādāt NATO samita laikā, būs lielas problēmas, jo samita laikā būs atvērts tikai Salu tilts. "Jau laikus ieteicām uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar piegādi, informēt savus klientus, ka jārēķinās ar aizkavēšanos piegādē," uzsver H. Danusēvičs.

Strādās citur

Arī vairāki SIA Rimi Latvia un SIA VP Market lielveikali NATO samita laikā nestrādās. SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa stāsta, ka tas saistīts ar galvaspilsētā stingri noteiktajiem satiksmes un arī gājēju kustības ierobežojumiem.

Savukārt SIA VP Market sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Andiņš paziņoja, ka slēgts būs tikai viens veikals K. Ulmaņa gatvē 28. un 29. novembrī. "Taču brīvdienas šajos datumos darbiniekiem nepiešķirs un darbinieki strādās Maxima XXX veikalā Slokas ielā," uzsver I. Andiņš. Sākumā plānots, ka veikals varēs darboties, taču pēdējā brīdī drošības dienesti nāca klajā ar paziņojumu, ka veikals jāaizver sakarā ar ierīkotajām drošības zonām. Veikalam radīsies neparedzēti izdevumi saistībā ar pārorganizāciju. VP Market valde tomēr no valdības cer atgūt zaudējumus, uzskata I. Andiņš.

Arī jaunatklātais veikals Galerija Centrs 28. un 29. novembrī pilnībā būs slēgts, jo atrodas drošības zonā. NATO samita neērtības likušas uz abām dienām slēgt tirdzniecības centru Olympia.

Filiāles nestrādās

Parex bankas korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Viktors Zaķis informē, ka visas Vecrīgas filiāles tiks slēgtas NATO samita laikā, ieskaitot arī pirmdienu, kuru darbinieki atstrādās sestdien, 2. decembrī. "Uzskatu, ka tas ir pareizs lēmums pārcelt 27. novembra darba dienu uz 2. decembri, tādējādi nodrošinot darbiniekiem piecas brīvdienas," skaidro V. Zaķis.

Cityart uzņēmuma direktors Sandis Grantiņš Neatkarīgajai atzīst, ka sākumā plānots strādāt 28. un 29. novembrī, taču daudz brīvākā darba režīmā nekā parasti, jo drošības zona ir tieši blakus uzņēmumam un transporta kustība ir aizliegta. Taču jau nākamajā dienā uzņēmuma vadībai, sanākot kopā, lemts abas dienas pārvērst brīvdienās, saka S. Grantiņš.

Ierobežojumi aviopasažieriem

Vairākas ceļojumu aģentūras jau ir paspējušas izmantot radušās brīvdienas un aicina iedzīvotājus doties ceļojumā. Aptaujājot vairākus garāmgājējus, atklājās, ka daudzi Rīgas iedzīvotāji plāno doties ārpus Rīgas brīvdienu laikā vai arī pavadīt tās mājās kopā ar ģimeni. NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas birojs informē, ka 27. novembrī reisu izlidošana un ielidošana lidostā Rīga notiks parastajā kārtībā. Arī tie pasažieri, kas izlido ar nakts reisiem, naktī no 27. uz 28. novembri līdz pulksten 1.30 varēs izlidot un ielidot parastajā kārtībā. Savukārt 28. un 29. novembrī komerclidojumus nav plānots atcelt, taču ir iespējamas izmaiņas izlidošanas un ielidošanas laikos. Čārterreisu sanāksmes dienās nebūs. Lidostas administrācija lūdz pasažieriem 28. un 29. novembrī ierasties lidostā trīs stundas pirms lidmašīnas reisa izlidošanas.

 

Ārvalstu mediji uzsver pirmā NATO samita bijušās PSRS teritorijā nozīmi

DELFI  11/28/06     Pirms NATO samita norises Rīgā vietējās amatpersonas norādījušas, ka valstu galotņu tikšanās ir nozīmīgs notikums Latvijas prestiža celšanai ārpus valsts robežām. Līdz otrdienai ārzemju masu mediju interneta avoti savos ziņojumos min galvenās samita tēmas – darbība Afganistānā un NATO paplašināšanās, kā arī ietekmīgākās personas, kas plānojušas ierasties uz tikšanos – NATO ģenerālsekretāru Jāpu Hopu de Shēferu, Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru un ASV prezidentu Džordžu Bušu, tomēr neieslīgst detaļās par samita norises vietu.

"Fakts, ka samits notiek vienā no Baltijas valstīm netālu no robežas ar Krieviju, norāda uz NATO paplašināšanās apmēriem. Tagad vairākas jaunās dalībvalstis vēlas, lai organizācijas ietekme paplašinātos vēl vairāk", raksta BBC.

Vairāki mediji arī uzsver, ka šis ir pirmais NATO samits, kas sarīkots kādā no bijušajām Padomju Savienības republikām. Tā izteicies arī NATO ģenerālsekretārs Hops de Shēfers, informē "Ria Novosti".

Publicitāti guvis arī Krievijas solis neilgi pirms NATO samita sākuma – atgādināsim, ka ceturtdien Krievijas ārējās izlūkošanas pārvalde, atbildot uz oficiālu Krievijas valsts domes pieprasījumu, bija paziņojusi, ka ASV un Lielbritānija "ir izturējušās ar izpratni pret padomju karaspēka ienākšanu Baltijas valstīs 1940.gadā un uzskatījušas šo soli par nepatīkamu, bet nepieciešamu pasākumu, lai pretotos Nacistiskās Vācijas agresijai".

Aģentūra "Reuters" ziņo lasītājiem par Latvijas reakciju, kura paziņoja, ka šis ir mēģinājums pasliktināt attiecības pirms gaidāmā samita. Papildus tam citēts arī Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teiktais, ka samits ir lieliska iespēja izdzēst pēdējās nepatīkamās atmiņas par padomju varas valdīšanu.

Vairāki Krievijas kā arī Baltijas valstu ziņu avoti par nozīmīgu uzskatījuši ziņu attiecībā uz NATO militārpersonu un civiliedzīvotāju sadursmi Vecrīgā. Sīkāku informāciju par notikušo gan nesniedz ne NATO preses pārstāvji, ne masu mediji.

Igaunijas laikraksta "Postimees" interneta versijā rodams raksts par rīdziniekiem piešķirtajām divām brīvdienām, jo pārvietošanās pa galvaspilsētu ir pamatīgi ierobežota. Minētas arī stingrās pārbaudes uz Latvijas un Igaunijas robežas, kas bremzē transporta plūsmu. Noslēgumā igauņu žurnālisti atzīst, ka šoreiz Latvija ir vēl dāsnāka attiecībā uz samita finansiālo nodrošinājumu kā Lielbritānijas karalienes Elizabetes II un ASV prezidenta Džordža Buša vizītes laikā.

 

Latvija NATO Transformācijas izstādē demonstrē Afganistānā paveikto

DELFI  11/28/06     Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) NATO samita Transformācijas izstādē demonstrē sapieru vienību paveikto Afganistānā, kur NBS speciālisti snieguši ievērojamu ieguldījumu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanā.

Afganistānā atrodamās nesprāgušās munīcijas izstādīšana šķitusi visiespaidīgākā, kā arī vislabāk ilustrē Latvijas karavīru ieguldījumu NATO operācijās, mediju pārstāvjiem skaidroja NBS komandieris pulkvedis Raimonds Graube.

NBS stendā ir izvietotas vairākas munīcijas kastes ar pārsvarā padomju laikā ražotām mīnām, lādiņiem, granātām un aviācijas bumbām, kādas NBS karavīri atraduši un neitralizējuši Afganistānā.

NBS speciālisti stāstīja, ka Afganistānas teritorijā esot ļoti daudz mīnu lauku un iepriekšējos militāros konfliktos izmantoto nesprāgušo munīciju. Citu NATO dalībvalstu kareivjiem nav zināšanu par padomju telpā izmantoto munīciju.

NATO transformācijas izstādē dažādas NATO struktūras demonstrē alianses darbības spējas un tehnisko aprīkojumu. Izstādē iespējams apskatīt prezentāciju par pretraķešu aizsardzību un jaunākajām izlūkošanas un operāciju vadīšanas tehnoloģijām, jaunākās sakaru tehnoloģijas un karavīru aprīkojumu.

NATO samita Transformācijas izstādes atklāšanā "Arēnā Rīga" piedalījās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, NATO Ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers un augstākās NATO militārpersonas.

Plašākam apmeklētāju lokam NATO Transformācijas izstāde būs atvērta no 30.novembra, portālu "Delfi" informēja NATO preses centrā.

 

'Greenpeace' neierodas Rīgā, jo 'mēģinājumi pievērst NATO līderu uzmanību ir bezjēdzīgi'

LETA  11/28/06     Starptautiskās organizācijas "Greenpeace" vides aktīvisti neieradīsies Rīgā, jo uzskata centienus pievērst NATO līderu uzmanību kodolieroču problēmai par bezjēdzīgiem.

"Greenpeace" pārstāve Dona Metfilda teica, ka organizācija darbojas, izmantojot ziedojumu līdzekļus, tādēļ tā rūpīgi apsver, vai darbību efektivitāte atbilst iztērētajiem līdzekļiem.

Organizācijas galvenais uzdevums ir pievērst līderu uzmanību kodolieroču krājumu samazināšanas problēmai katram savā valstī. Tomēr, tiklīdz viņi sapulcējušies NATO sanāksmē, sasniegt viņu uzmanību esot ārkārtīgi grūti, atzina Metfilda.

Viņa jau skaidroja, ka "Greenpeace" iepriekš aicinājusi valstu vadītājus NATO sanāksmē Rīgā izmantot iespēju un spert pozitīvus soļus kodolieroču krājumu samazināšanas virzienā.

Viņasprāt, NATO ir iespēja spert konkrētus soļus, lai izvairītos no kara un uzturētu mieru un lai atbrīvotos no novecojušiem un bīstamiem kodolieročiem.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroja vadītājs Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka Rīgā plānotās NATO līderu sanāksmes laikā negaida lielu protestētāju vai atbalstītāju skaitu.

Kārtību sanāksmes laikā Rīgā uztur aptuveni 10 000 Latvijas un NATO drošībnieku.

 

Rīgā, iespējams, ieradīsies Krievijas prezidents Vladimirs Putins

LETA  11/28/06     To laikrakstam "Diena" apstiprināja vairāki neoficiāli avoti, kas tomēr uzsvēra, ka vēl nav gala lēmuma. Vairāki analītiķi un diplomāti atzina, ka tā "Putins nozagtu samitu" un ne vien mazinātu tā nozīmību Latvijai, bet arī visai aliansei kopumā.

Neoficiāli avoti stāstīja, ka Putina iespējamo vizīti organizējot Valsts prezidentes kanceleja. Tā esot uzstājusi, lai Krievijas prezidentam būtu arī saruna ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, taču joprojām nav saņemta atbilde no Maskavas.

Vīza iebraukšanai Latvijā Krievijas prezidentam gan jau esot izsniegta. "Situācija ir ļoti sarežģīta, un mēs nezinām, ar ko tas beigsies,' laikrakstam atzina augsta amatpersona, kas savu vārdu nevēlējās redzēt publicētu. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga pagaidām no komentāriem atturējās.

"Tas ir pilnīgi šokējoši,' sacīja Brūss Džeksons, Pārejas demokrātijas projekta direktors, "viņš mēģinās nozagt pasākumu.' Džeksonam ir ziņas, ka arī ASV diplomātiem šis notikumu pavērsiens ir nepatīkams. Viņš uzvēra, ka Vīķe-Freiberga, iespējams, nevar atteikt Širaka ekscentriskajai vēlmei satikt Putinu, tomēr tā "tiktu mazināts perfektais samita notikums, pie kura viņa tik ilgi ir strādājusi". "Viņa noteikti jūtas nelaimīga,' piebilda Džeksons.

Viņš norādīja, ka Rīgas samits simbolizē to, ka ir pabeigtas brīvas un vienotas Eiropas izveide, taču Putins simbolizē pretējo, īpaši tagad, kad viņam nākas atbildēt par žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību un Londonā noindētā bijušā Krievijas drošības dienesta darbinieka Aleksandra Ļitviņenko nāves apstākļiem.

Krievijas politologs Sergejs Karaganovs nosauc šo par lielisku Putina soli: "Ja viņš ieradīsies, visi aizmirsīs par to, kas šeit šodien notiek."

Vairāki valstu līderi, starp tiem arī Bušs, trešdien laikā, kad Putins varētu ierasties, jau būs pametuši Rīgu. Otrdien Krievijas prezidents piedalās NVS samitā Minskā.

Interesanti, ka Lielbritānijas laikraksts "The Guardian" otrdien, neatsaucoties uz informācijas avotu, raksta, ka britu premjerministram Tonijam Blēram trešdien NATO samita laikā Rīgā paredzēta tikšanās ar Putinu.

 

Širaka birojs: Putins cer apmeklēt Francijas prezidenta dzimšanas dienas svinības Rīgā

LETA  11/28/06     Krievijas prezidents Vladimirs Putins cer trešdien apmeklēt Latviju pēc NATO samita, lai piedalītos Francijas prezidenta Žaka Širaka dzimšanas dienas svinībās, otrdien paziņoja Širaka birojs.

Putins, kurš nav bijis Latvijā kopš neatkarības atgūšanas un nav uzaicināts uz NATO samitu, paudis vēlēšanos apsveikt Francijas prezidentu 74.dzimšanas dienā.

"Prezidents Putins izteica vēlēšanos tikties ar Francijas prezidentu, lai apsveiktu viņu dzimšanas dienā, līdzīgi kā viņš ir apsveicis citu valstu un valdību vadītājus," teikts Širaka biroja izplatītajā paziņojumā.

"Tādēļ, ka Francijas prezidents tajā laikā atradīsies Rīgā, Krievija ierosināja pēc samita beigām sarīkot trīs pušu vakariņas, kuras rīkotu Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga," paziņoja Širaka birojs.

Francijas prezidenta birojs norādīja, ka piedāvājums vēl tiek apspriests un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Kremļa pārstāvis aģentūrai "Reuters" arī nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt ziņas, ka Putins dosies uz Rīgu.

Krievijas vēstniecībā Latvijā pavēstīja, ka pagaidām vēstniecībai nav informācijas par Putina ierašanos Latvijā.

 

Ārlietu eksperte: Putina iespējamā vizīte Rīgā neaizēnos NATO sanāksmi

LETA  11/28/06     Krievijas prezidenta Vladimira Putina iespējamā viesošanās Rīgā neaizēnos NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmi, atzina Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja politoloģe Žaneta Ozoliņa.

"Jāzina, kādus jautājumus Putins Latvijā plāno pārrunāt, lai spriestu, vai viņa iespējamā viesošanās trešdien Latvijā varētu aizēnot NATO sanāksmes norisi un Krievijas līdzdalību alianses dalībvalstu sadarbībā," sacīja Ozoliņa.

Eksperte pieļāva, ka Krievijas prezidenta iespējamā ierašanās Latvijā neaizēnotu alianses līderu sanāksmi, jo tā varētu nebūt saistīta ar NATO sanāksmi.

Ozoliņa norādīja, ka pagaidām NATO sanāksmes dalībnieki par Krievijas prezidenta ierašanos Latvijā tikai baumo.

Jau ziņots, ka Francijas prezidenta Žaka Širaka birojs paziņoja, ka Krievijas prezidents cer rīt apmeklēt Latviju pēc NATO sanāksmes, lai piedalītos Francijas prezidenta 74.dzimšanas dienas svinībās.

"Prezidents Putins izteica vēlēšanos tikties ar Francijas prezidentu, lai apsveiktu viņu dzimšanas dienā, līdzīgi kā viņš ir apsveicis citu valstu un valdību vadītājus," teikts Širaka biroja otrdien izplatītajā paziņojumā.

"Tā kā Francijas prezidents tajā laikā atradīsies Rīgā, Krievija ierosināja pēc samita beigām sarīkot trīs pušu vakariņas, kuras rīkotu Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga," otrdien paziņoja Širaka birojs. Francijas prezidenta birojs norādīja, ka piedāvājums vēl tiek apspriests un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Kremļa pārstāvis aģentūrai "Reuters" nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt ziņas, ka Putins dosies uz Rīgu. Krievijas vēstniecībā Latvijā pavēstīja, ka vēstniecībai nav informācijas par Putina ierašanos Latvijā.

Latvijas pārstāvji - gan Valsts prezidenta kancelejas, gan premjera biroja darbinieki - par Putina iespējamo viesošanos Latvijā jebkādus komentārus atsakās sniegt.

 

Prezidente: ceļā uz demokrātiju Latvija ir jutusi ASV atbalstu

DELFI  11/28/06     Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien ASV prezidentam Džordžam Bušam apliecināja, ka Latvija ceļā uz neatkarību un demokrātiju ir jutusi ASV atbalstu.

"Esam jutuši, ka ASV principi un idejas ir ļoti līdzīgas mūsējām," uzrunā sacīja Valsts prezidente.

Vīķe-Freiberga uzrunā sacīja, "tad, kad Latvija atguva savu neatkarību 1991.gadā, viss, ko mēs varējām darīt, bija censties saglabāt šo neatkarību, uzturēt brīvības liesmu dzīvu. Protams, ka pasaule mūs sagaidīja, bet sagaidīja ar saviem noteikumiem."

Prezidente uzsvēra, ka Latvijai un latviešiem bija jāpiemērojas spēles noteikumiem un jāmainās, bija jāiegulda liels darba. "Mēs esam patiešām lepni par savu tautu, par tiem sasniegumiem, ko Latvijas tauta ir spējusi sasniegt. Latvijas tauta nekad nav zaudējusi ticību brīvībai, savu ticību tiesībām dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī, jo tā ir vienīgā ideja, kuras dēļ ir vērts dzīvot, jo tad ikviens pilsonis var dot savu ieguldījumu labākas pasaules nodrošināšanā," uzsvēra prezidente.

Uzrunājot ASV prezidentu Vīķe-Freiberga nenoliedza, ka demokrātijai ir arī trūkumi, tā nav perfekta. "Mēs esam pieļāvuši arī kļūdas, un tā ir tā demokrātijas privilēģija, ka mēs varam pieļaut arī kļūdas un mācīties no šīm kļūdām. Mēs arī turpinām diskusijas par vairākiem jautājumiem, kas arī ir demokrātijas iezīme – mums ir šī brīvība izteikt savus viedokļus, mums ir brīvība izvēlēties savus draugus un sabiedrotos," sacīja prezidente.

Vīķe-Freiberga uzsvēra ASV lomu Latvijas ceļā uz demokrātiju. "Tā ir valsts, kas par spīti savai ietekmei un bagātībai nav aizmirsusi tos principus, uz kuriem valsts tika dibināta. ASV paliek uzticīga tiem principiem, kuru dēļ tās cilvēki ir gatavi mirt un ir gatavi nodot šos principus arī pārējām pasaules valstīm," sacīja Valsts prezidente.

"Mēs gribētu domāt, ka demokrātija varbūt var pielipt citām valstīm, un tās izvēlētos demokrātijas ceļu," uzsvēra Vīķe-Freiberga. Viņa piekrita, ka demokrātiju nevar uzspiest vai pārdot citiem, bet varam pārliecināt cilvēkus, ka demokrātija būtu jāizvēlas. "Mēs gribētu pateikties ASV gan Latvijas, gan citu bijušo apspiesto valstu vārdā par to, ka ASV palīdzēja atgūt brīvību, atgūt spēju pašiem pieņem lēmumus," uzrunā sacīja Valsts prezidente.

Vīķe-Freiberga, aicinot Bušu runāt NATO sanāksmes laikā uzsvēra, ka viņai ir liels gods jau otro reizi tik īsā laikā aicināt runāt cilvēku, kurš tic demokrātijai, kurš tic brīvībai un cilvēka cieņai.

 

Valsts prezidentes uzruna: NATO kā demokrātisku valstu veidotas alianses nozīme

11/28/06    Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Dailes teātrī “NATO Atvērtā māja” pasākumā

Mums visiem pamatnepieciešamība dzīvē ir drošība. Drošība katram savā valstī par dzīvību, un, protams, tās vislabākā garantija ir tā, ko sniedz valsts suverenitāte un tās garantijas, ko tai sniedz pašiem savi bruņotie spēki, kā arī modernā pasaulē - spēja gūt sev sabiedrotos un atbalstītājus, jo reta ir tā valsts, kas pati ar saviem spēkiem varētu paļauties eventuāla drauda vai uzbrukuma gadījumā. Pasaule mainās, arī draudi, bīstamības, raksturs, apstākļi, un visu laiku tam ir jāpielāgojas un jāiet tam līdzi.

Tajā ziņā NATO kā alianse, kā demokrātisku valstu kopība, kopš pašiem saviem pirmssākumiem pēc II Pasaules kara ir centusies būt tāds veidojums, kas no kā primāro izvirza spēju nodrošināt pašam savas valsts drošību un spēju sadarboties, lai šī drošība tiktu daudzkārtīgi palielināta, visiem kopīgi strādājot pie savas kopīgās drošības telpas aizsargāšanas. Bet tas ir bijis iespējams tāpēc, ka valstis, kas piedalās šajā aliansē, ir bijušas demokrātiskas valstis, tādas, kam varbūt iepriekšējos gados vai gadu desmitos nebija bijusi šīs demokrātiskās iekārtas priekšrocība, jo kā nekā II Pasaules karu taču sāka totalitāra Vācija, bet NATO iestājās pēckara Vācija, kas bija smagi un rūgti nākusi pie atziņas, cik liela kļūda bija pakļaušanās totalitāram vadonim un viņa radītām ilūzijām. NATO ar laiku pievienojās arī tādas valstis kā Spānija un Portugāle, kurās ilgus laikus bija valdījusi totalitāra, vienas partijas, viena vadoņa valdīta sistēma, un arī šīs valstis ar prieku atsacījās par labu demokrātijai, un spēja to izdarīt tieši tamdēļ, ka pievienošanās NATO to no viņiem arīdzan prasīja. Tāpēc NATO vienmēr ir bijusi alianse, kas nodrošina ne tikai savu dalībvalstu militāro drošību ar visciešāko iespējamo sadarbību savā starpā, bet tā ir arī daudz paveikusi savā ģeogrāfiskā telpā, lai veicinātu demokrātiju vārda visdziļākā un patiesākā nozīmē, lai tās valstis, kas atrodas aliansē paredz katram cilvēkam savas tiesības, un kur šajā valstu saimē visiem ir vienādas tiesības.

Tie ir jēdzieni, kas nav nemaz tik sen vēsturē ieviesušies. Pati Eiropa jau nav nekāds paraugbērns citiem bijusi tajā ziņā, jo tā pati ir gājusi cauri milzīgām vēstures kolīzijām un milzīgiem zaudējumiem. Uz Eiropas zemes ir pastrādāti visbriesmīgākie noziegumi pret cilvēci. Eiropa nav paraugbērns, neviens nav, bet Eiropa un Ziemeļamerika visvairāk ir centušās, visvairāk ir pūlējušās, lai savas kļūdas atzītu, tās pārvarētu un veidotu citādu un labāku pasauli. Tas ir process, kas turpinās, kas jāturpina, kas mums un jums, jauniešiem, mūža garumā būs jāturpina, un ceru, ka arvien labāka kļūs šī pasaule, vismaz tā daļa, kurā mēs pašlaik sastāvam.

Drošībai ir dažādi aspekti, un viens no tiem ir iedzīvotāji, kuri demokrātijā nes pilnu atbildību un izpratni par to, ko nozīmē būt pilsonim savā zemē, ko nozīmē nest līdzatbildību par demokrātijas uzturēšanu, un jaunieši, kuru izglītība ietver šādu jēdzienu izpratni un izpētīšanu, un tam jāsākas jau mazotnē, tādēļ priecājos par visiem, kas piedalījās dažādos pasākumos, dažādās sacensībās, kas ir tikušas rīkotas saistībā ar šo NATO galotņu tikšanos, kas drīz vien notiks Rīgā.

Es priecājos, ka Dailes teātris ir kļuvis par vietu, kur kultūra savos visdažādākajos aspektos ietver ļoti plašu sabiedrības aktivitāšu daļu, tajā skaitā tās, kas saistās ar drošību. Viss jau kopā ir nedalāmi saistīts – dzīve ir viens veselums, kur kopā savijas arī kultūra ar praktisko drošību tā, kā tas šodien redzams kopā. Paldies par Jūsu interesi, un es novēlu, lai Jūsu interese un līdzdalība turpinās līdz mūža galam, un lai visa jūsu mūža garumā, visos kontaktos jūs rūpētos par to, lai demokrātija visur Latvijā arvien nostiprinātos, lai kļūtu īstāka un patiesāka, ikkatram arvien tuvāka, un lai mūsu bērniem nekad nebūtu jāpārdzīvo tās šausmas, ko mana paaudze un vecāki dabūja piedzīvot. Tas ir mūsu rokās, un mums par to jāgādā. Mīļie bērni un jaunieši, - lai jums visiem ir skaista un droša nākotne!

 

Bušs piedāvā palīdzēt Baltijas valstīm atrisināt problēmas ar Krievijas robežlīgumiem

LETA  11/28/06      Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess žurnālistiem pavēstīja, ka viņš ar ASV prezidentu apspriedušies par Buša atbalstu bijušajām padomju republikām, kā Gruzijai un Ukrainai, kas atsakās pakļauties Maskavai.

"Viens no galvenajiem vēstījumiem šodien bija brīvības vēstījums tām valstīm, kuras, tāpat kā mēs, izvēlējušās demokrātijas un brīvības ceļu un nepakļauties spiedienam no kādām kaimiņvalstīm. Ar to mēs domājam Gruziju un Ukrainu," pavēstīja Ilvess.

ASV prezidents pateicās Igaunijai par drosmīgo un uzticamo darbību miera, stabilitātes un demokrātijas izplatīšanai pasaulē.

Viņš norādīja, ka ir svarīgi atbalstīt Gruziju un Ukrainu, kā arī nodrošināt nevardarbīgu risinājumu Gruzijas un Maskavas atbalstīto separātisko provinču Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktā.

"Mums jāpalīdz atrisināt šo konfliktu un jāizmanto mūsu diplomāti, lai pārliecinātu [abas puses] par labāku risinājumu vardarbības vietā," sacīja Bušs.

"Jūs esat ļoti veiksmīgi pārgājuši uz demokrātiju un tagad palīdzat citām valstīm rīkoties tāpat, un tas ir svarīgs ieguldījums pasaules mierā. Es augsti novērtēju faktu, ka jūs sniedzat padomus līderiem no Gruzijas, Moldovas un Ukrainas," Ilvesam sacīja Bušs.

Bušs pēc Igaunijas apmeklējuma devās uz NATO samitu Rīgā, kur viens no jautājumiem ir militārās alianses attiecību stiprināšana ar Gruziju un Ukrainu.

 

Bušs sola pārskatīt kritērijus vīzu atvieglojumiem starp ASV un Latviju

DELFI  11/28/06     ASV prezidents Džordžs Bušs, Rīgas pilī otrdien tiekoties ar Valsts prezidente Vairu Vīķi-Freibergu, apstiprināja, gatavojas iesniegt Kongresā likumprojektu, kas pārskatītu esošos kritērijus vīzu atvieglojumiem starp ASV un Latviju.

Bušs apliecināja, ka izprot Latvijas prezidentes nostāju jautājumā par vīzu režīma atvieglošanu ar Latviju.

Sarunā tika apspriests plašs jautājumu loks, kas saistās ar NATO dienaskārtību, tajā skaitā alianses aktualitātes - miera nodrošināšanas misijas Afganistānā nākotne, alianses paplašināšanās perspektīva, enerģijas drošība.

Pārrunājot divpusējās attiecības, prezidente izteica gandarījumu, ka pēc iepriekšējās Buša vizītes Rīgā 2005.gada maijā par 30% ir palielinājies tirdzniecības apjoms starp Latviju un ASV.

Sarunā prezidente uzsvēra ASV un tās prezidenta nozīmi transatlantisko attiecību veidošanā, kā arī augstu novērtēja ASV lomu, neatzīstot Latvijas inkorporāciju PSRS, pēc neatkarības atgūšanas sniedzot lielu atbalstu valsts demokratizācijas un reformu gaitā.

Bušs sveica Latviju ar NATO galotņu sanāksmes sarīkošanu, uzsverot tā vēsturisko nozīmi NATO transformācijā un attīstībā.

Jau ziņots, ka otrdien Rīgā sākās NATO galotņu sanāksme.

 

Pretī viesnīcas "Latvija" ēkai notiek nesankcionēts pikets

LETA  11/28/06     Piketē pensionāre Maiga Guna Jākobsone-Kazeļņika. Sieviete rokās tur plakātu ar uzrakstu angļu valodā "Mēs, latvieši vēlamies būt brīvi, nevis vergi!!! Krievu okupācija ir sagrāvusi latviešu tautu".

Policisti, noskaidrojuši, ka pikets nav sankcionēts, lūdza sievieti izbeigt piketu, savukārt pensionāre sacīja, ka viņai ir tiesības nepakļauties prasībai, jo viņa neatzīstot valdību un tiesībsargus.

Pensionāre tiesībsargiem norādīja, ka pagājušajā gadā Rīgas domē viņai teikts: ja piketē viena vai trīs personas, protesta akciju var iepriekš nesaskaņot.

Vēlāk notikuma vietā ieradās gan Pašvaldības, gan Valsts policijas darbinieki, kuri aicināja piketētāju doties līdzi. Sieviete savukārt sāka skaļi protestēt un policistiem līdzi nedevās.

Patlaban sieviete turpina piketu.

Pie viesnīcas "Latvija" ēka notiek arī saskaņotais pikets - pensionārs Artis Aperjots piketē pret viņa cilvēktiesību pārkāpumiem. Aperjots aģentūru LETA iepriekš informēja, ka viņš nolēmis protestēt tieši NATO sanāksmes laikā, lai pievērstu vairāk uzmanības. Protests nav tieši saistīts ar NATO kā starptautisku organizāciju.

Aperjots protestē, jo vairākkārt esot pārkāptas viņa cilvēktiesības - deviņdesmito gadu sākumā naudas maiņas dēļ zuduši naudas iekrājumi, pensionārs zaudējis naudu "Bankā Baltija", likvidēts arī viņa mazdārziņš.

Jākobsone-Kazeļņika aģentūrai LETA pastāstīja, ka šorīt, skatoties televīziju, uzzinājusi par Aperjota piketu un arī nolēmusi atbraukt no Lielvārdes un sarīkot piketu. Pensionāre piketē, jo, pēc viņas domām, "turpinās valsts okupācija".

 

Slakteris ar ASV aizsardzības ministra vietnieku pārrunā situāciju Irākā un Afganistānā

LETA  11/29/06     Slakteris iepazīstināja Edelmanu ar Latvijas kontingenta dienesta gaitu Irākā. Tāpat amatpersonas vērtēja turpmākās iespējas sadarbībai ar Irākas drošības spēkiem.

Abu valstu aizsardzības resoru vadītāji pauda vienotu uzskatu, ka NATO misijas Afganistānā sekmīgai norisei nepieciešams pēc iespējas plašāks alianses valstu militārais un politiskais atbalsts, ieskaitot atbalstu NATO spēku operācijām Afganistānas dienvidos.

Slakteris un Edelmans atzina, ka NATO gaisa telpas kontrole Baltijā vērtējama kā sekmīga.

Gaisa telpas kontroles pasākumi sekmīgi noritēja arī NATO sanāksmes laikā, kad kopā strādāja daudzu alianses valstu speciālisti, uzsvēra Slakteris.

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Abu valstu sadarbība militārajā jomā visaktīvāk notiek militāri-tehniskās palīdzības jomā un militārās apmācības jomā.

Kā ziņots, Slakteris šodien tikās ar vairāku valstu aizsardzības amatpersonām. Rīt, 30.novembrī, ministram plānota tikšanās ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Reimondu Henoltu.

 

NATO vēlas turpināt ciešu sadarbību ar Krieviju

LETA  11/29/06     Izvērtējot līdzšinējo sadarbību, NATO valstu un valdību vadītāji atzinīgi novērtē sasniegto progresu, sekmējot politisko dialogu un praktisko sadarbību starp aliansi un Krieviju.

Vienlaikus NATO uzskata, ka vēl nav pilnībā izpildīta 2002.gada maijā Romā parakstītā deklarācija un daudz darba jāiegulda drošības jautājumu risināšanā, tostarp cīņā pret terorismu.

NATO sagaida, ka Krievija ratificēs programmas "Partnerattiecības mieram" statusu, kas sekmēs tālāku praktisko sadarbību ar aliansi, īpaši militāros projektos. Līdz šim Krievija sniegusi ieguldījumu narkotiku plūsmas ierobežošanā Afganistānā un centrālajā Āzijā.

"Mēs turpināsim strādāt kopā kā vienlīdzīgi partneri tādās jomās, kurās sakrīt intereses un kur mūsu sadarbība var sniegt pievienoto vērtību," teikts deklarācijā.

Tajā arī norādīts uz NATO un Eiropas Savienības (ES) kopīgajām stratēģiskajām interesēm, kas saistītas ar drošības jautājumiem, krīžu vadību, cīņu pret terorismu un civilās aizsardzības plānošanu.

"Mūsu sekmīgā sadarbība Rietumbalkānos ir nodrošinājusi mieru un drošību," uzsver NATO līderi. NATO plāno iestāties par stratēģiskās sadarbības ar ES uzlabošanu, lai sasniegtu ciešākas abu organizāciju attiecības, lielāku sadarbības efektivitāti un novērstu nevajadzīgu funkciju dublēšanos.

"Stiprāka ES turpmāk sniegs ieguldījumu kopējā drošībā," uzskata alianse.

 

Širakam dzimšanas dienā pasniedz torti

LETA  11/29/06     Jau ziņots, ka šodien ir Širaka 74.dzimšanas diena, kam par godu tikšot rīkotas nelielas svinības.

Iepriekš tika ziņots, ka uz šo pasākumu Latvijā varētu ierasties Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tomēr iecere neīstenojās.

Šodien preses konferencē Širaks sacīja, ka iespēju uzaicināt Putinu apmeklēt Rīgu, lai piedalītos vakariņās par godu Francijas prezidenta dzimšanas dienai, pieminējusi Latvijas prezidente. "Es nebiju idejas par vakariņām iniciators vai organizators," uzsvēra Širaks.

Kā stāstīja Francijas prezidents, Putins darījis zināmu, ka vēlas apsveikt viņu dzimšanas dienā. Tas Širaku "aizkustināja un saviļņoja". Tā kā tikšanās nenotika, Putins solījis, ka izmantos iespēju Širaku dzimšanas dienā apsveikt telefoniski.

Vīķe-Freiberga preses konferencē sacīja, ka vēlējusies organizēt Širakam dzimšanas dienas vakariņas, uz kurām tiktu uzaicināti tie viesi, kurus Francijas prezidents vēlētos redzēt. Diemžēl šī iecere nav izdevusies, atzina prezidente.

Latvijas prezidentei dzimšanas diena būs 1.decembrī, un arī Širaks viņu apsveicis. Prezidente dāvanā saņēmusi grāmatu par Francijas karali Fransuā I un tagad gaidot iespēju to izlasīt.

 

Politiķi: Latvija sevi parādījusi kā nopietnu NATO dalībvalsti

LETA  11/29/06     Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) uzsvēra, ka Latvija NATO sanāksmi noorganizējusi ļoti augstā līmenī. To uzsvēruši gan dalībnieki, gan ārvalstu atbildīgie darbinieki par drošības jautājumiem.

Bērziņš gan norādīja, ka būtu gribējies, lai sanāksmes laikā daudz precīzāk būtu formulēts NATO tālākās paplašināšanās jautājums. Sanāksmes laikā interesantas bijušas arī dalībvalstu debates par Klusā okeāna valstu piesaistīšanu NATO darbībās.

"Sanāksme kopumā pierādīja, ka organizācija ir dzīva, tajā pastāv viedokļu dažādība un tā attīstās," sacīja Bērziņš.

Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP) uzsvēra, ka Latvijai šīs sanāksmes kontekstā sevi ir izdevies lieliski parādīt. Atzinīgi vārdi saņemti gan par pasākuma organizāciju, gan par drošības pasākumu īstenošanu.

Paegle uzsvēra, ka svarīgākais ieguvums no sanāksmes ir stabilitāte, ko nodemonstrējušas dalībvalstis, panākot vienprātību vairākos jautājumos, piemēram, par NATO tālāko dalību Afganistānā. "Iepriekš bija bažas par nevienprātību organizācijā, tomēr pierādījās, ka NATO ir spēcīga alianse," sacīja Paegle.

Būtiska ir deklarētā NATO atvērtība jaunām dalībvalstīm, kā arī politiskās sadarbības veicināšana ar Eiropas Savienību. Pozitīvi, ka sanāksmē uzsvērts arī enerģētikas jautājums un nepieciešamība valstīm problēmas risināt kopējiem spēkiem, norādīja Saeimas pārstāve.

Arī Sandra Kalniete (JL) pauda pārliecību, ka šīs sanāksmes kontekstā Latvijai sevi ir izdevies parādīt kā nopietnu alianses dalībnieci, par ko liecinot tas, ka samits notiek valstī, kas tikai divus gadus ir NATO dalībvalsts.

Kā nozīmīgs tiek minēts paziņojums par NATO atvērtību jaunām dalībvalstīm. "Ziņojums Ukrainai un Gruzijai ir pietiekami skaidrs, un tālākais jau būs pašu valstu rokās, kā viņas spēs pienācīgi sagatavoties," uzsvēra Kalniete.

Nozīmīga esot arī NATO spēja vienoties par ātrās reaģēšanas spēku gatavību, kā arī panāktie lēmumi par tālāko rīcību Afganistānas jautājumā. "Afganistāna vispār ir NATO spēju pārbaudes jautājums," sacīja Kalniete.

Pozitīvi novērtēts arī NATO un ES savstarpējās sadarbības veicināšanas jautājums.

Kā ziņots, par tālāku NATO paplašināšanos paredzēts lemt 2008.gadā, kad alianses līderu sanāksmē ielūgumu pievienoties organizācijai varētu saņemt vairākas Rietumbalkānu valstis, šodien preses konferencē sacīja NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers.

Rīgas samita deklarācijā sniegts apstiprinājums, ka alianse turpinās intensīvo dialogu ar Gruziju un Ukrainu, kas ietver gan politiskos, gan militāros, finansiālos un drošības jautājumus.

NATO atzinīgi novērtē Ukrainas ieguldījumu kopējas drošības garantēšanā, kas ietver dalību NATO operācijās un centienus veicināt reģionālo sadarbību. Alianse mudina Ukrainu šos ieguldījumu reģiona drošībā turpināt.

Tāpat NATO atzinību saņēmusi Gruzija, aliansei solot aktīvi atbalstīt šīs valsts reformu procesu. NATO mudina Gruziju turpināt politiskās, ekonomiskās un militārās reformas, kā arī veicināt mierīga risinājuma sasniegšanu Gruzijas teritorijā notiekošajos konfliktos.

NATO ir pārliecināta, ka arī Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Serbija var sniegt ieguldījumu reģiona drošībā un stabilitātē. Alianse turpinās ciešu sadarbību ar Bosniju un Hercegovinu un Serbiju, kā arī piedāvās atbalstu Melnkalnei aizsardzības spēju palielināšanai.

 

NATO sanāksmes dalībnieki atsaucīgi vēro kultūras programmu operā

LETA   11/29/06     Vakar vakarā NATO dalībvalstu vadītāji, viesu delegācijas un Latvijas politisko aprindu pārstāvji vēroja izcilāko Latvijas mākslinieku koncertu Latvijas Nacionālajā operā, kas simboliski atspoguļoja valsts pārmaiņu procesus un transformāciju.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura bija koncerta organizētāja, pirms koncerta sākuma skatītājiem pauda gandarījumu par gaidāmo plašo kultūras programmu, kuras centrālā tēma esot transformācija un pārmaiņu process. Prezidente uzsvēra Latvijas dzejnieka Raiņa vārdus - pastāvēs, kas pārvērtīsies.

"Laipni lūdzam šajā skaistajā Latvijas Nacionālās operas ēkā! Latvija ir patiešām lepna, ka mēs varam rīkot 2006.gada NATO galotņu sanāksmi tikai nedaudz vairāk kā divus ar pusi gadus pēc pilntiesīgas dalības organizācijā," sacīja prezidente.

Vīķe-Freiberga aicināja Latvijas iedzīvotājus lepoties par to, kas viņiem pieder.

Pasākuma sākumā jauniešu kora "Kamēr", kameransambļa "Altera Veritas" un diriģenta Māra Sirmā sniegumā - komponista un kordiriģenta Ērika Ešenvalda uz folkloras pamatiem balstīts tēlains muzikāls rituāls "Aizej, lietiņ".

Vēlāk viesiem bija iespēja klausīties Jozefa Haidna finālu no koncerta čellam un orķestrim do mažorā čellista Mišas Maiska un kamerorķestra "Kremerata Baltica" izpildījumā.

Adriēnas āriju no Frančesko Čilea operas "Adriēna Lekuvrēra" dziedāja soprāns Kristīne Opolais. Savukārt vēlāk skatītāji varēja vērot Odetas un Prinča duetu no baleta "Gulbju ezers", kurā kā solisti uzstājās Jūlija Gurviča un Aleksejs Avečkins. Muzicēja Liepājas simfoniskais orķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā.

Kāzu maršu no Šekspīra komēdijas "Sapnis vasaras naktī" atskaņoja pianists Vestards Šimkus. Savukārt vēlāk klausītājiem bija iespēja dzirdēt maestro Gidona Krēmera un kamerkora "Kremerata Baltica" sniegumu.

Koncerta noslēgumā valsts akadēmiskais koris "Latvija" un koris "Kamēr" diriģenta Māra Sirmā vadībā dziedāja "Pūt, vējiņi".

Koncerta mākslinieciskās koncepcijas autors bija režisors Uģis Brikmanis, bet Gunda Vaivode veidojusi koncerta muzikālo koncepciju un programmu. Scenogrāfs - Aigars Ozoliņš.

Viesi uz kultūras programmu sāka ierasties jau ap plkst. 18, savukārt vēlāk ieradās NATO dalībvalstu vadītāji. Uz koncertu bija ielūgti visu 26 alianses dalībvalstu vadītāji. Pēc kultūras programmas alianses līderi devās uz viņiem organizētām vakariņām.

 

Rīga paliks atmiņā kā vieta bez cilvēkiem

Nils Konstantinovs, Ivo Leitāns  Diena  11/30/06      Tos nedaudzos rīdziniekus, kuri sammita brīvdienās devās pārgājienā uz Rīgas centru, sagaidīja neparasta pastaiga — nonākot Valdemāra ielā, skatam abos virzienos pavērās tukšs klajums, kuru cieši ieskāva policistu luminiscējošo formastērpu dzeltenā ķēde. Neierasto klusumu ik pa brīdim pāršķēla helikopteru spārnu vēdas un acij neredzamu lidmašīnu šalkoņa. Nonākot tuvāk centram, vientuļie gājēji atdūrās pret savā virzienā pavērstu ložmetēja stobru – roku uz bruņumašīnas ieroča turēja Igaunijas kareivis, kamēr viņa partneris ar binokli uzmanīja perimetru.

Pa retam centra virzienā aiztraucās kāda automašīnu kolonna ar mirgojošām bākugunīm un skaņas signāliem, kuru skatiem pavadīja ielu malās dežurējošo kārtības sargu pūļi. Laiku starp sammita viesu pārbraucieniem policisti īsināja nesteidzīgās, ikdienišķās sarunās, kuras klusuma dēļ bija labi dzirdamas arī retajiem gājējiem, — par iespēju paēst brokastis un piešķirtajām virsstundām, bet kāds Balvu policists dalījās piedzīvojumu stāstā ar savu blakusstāvētāju — kolēģi no Rīgas — par brīvdienās noķerto milzu zivi.

Visbeidzot gājēji nonāca pie metāla žogiem, kuri ieskāva Brīvības pieminekli un stiepās nepārredzamā platībā cauri visam Rīgas centram. Lai arī vairākās vietās žogi bija atvērti, nodrošinot gājējiem solīto piekļuvi atsevišķām Vecrīgas teritorijām, tomēr pilsētas centra bruģi klaudzināja vien pavisam nedaudzi, vientuļi soļi.

Acīmredzot ar to bija rēķinājušies arī daudzie uzņēmēji, kuri neatsaucās NATO sanāksmes organizēšanas biroja vadītāja Edgara Rinkēviča aicinājumam strādāt parastajā režīmā. Vairumā vecpilsētas restorānu, veikalu un arī banku durvis rotāja paziņojums "Tehnisku iemeslu dēļ 28. un 29.novembrī būsim slēgti". Tur, kur saimnieki NATO sanāksmes dienās tomēr izvēlējās strādāt, darbinieki nīka aiz garlaicības. Piemēram, Dzintara kosmētikas veikalā apgrozījums bija piecpadsmit reizes mazāks nekā ikdienā, arī parasti pieblīvētā Hansabankas filiāle Kaļķu ielā bija tukša. Pat E.Rinkēviča iepriekš minētajā labajā piemērā — Līvu laukuma Ziemassvētku tirdziņā medus pārdevēja nopūšoties atzīst, ka ar pircējiem "iet švaki".

Pašvaldības policisti Dienai atzina, ka, īsti nezinādami, kur ir ieejas, Vecrīgā ienākuši caur drošības koridoru: "Nolamāja gan mūs par to." Taču īsts pārdzīvojums tukšā vecpilsēta bija ārvalstu viesiem. Patiess izmisums bija lasāms kāda sirma zviedru kunga sejā, kuram bija jāatgriežas ostā uz Stokholmas prāmi. "Nevaru atrast ceļu! Lai kur es ietu, man priekšā ir žogs vai policistu un karavīru ķēde," satraucās Nīlsona kungs. "Izskatās, ar drošību ir pamatīgi pārspīlēts," piekrita arī divi jaunieši — Tims no Anglijas un Dīns no Kanādas. Viņiem tas bija pirmais Rīgas apciemojums, tāpēc atmiņā tā noteikti palikšot kā "spoku pilsēta": vieta, kur gandrīz nav civilo, taču daudz policistu un militārās tehnikas.

 

NATO sanāksmes laikā cietis Vērmanes dārzs

LETA  11/30/06     Pēc NATO sanāksmes Vērmanes dārzā Rīgā vērojamas lielas nekārtības. Tās radījušas dārzā dislocētās armijas daļas, pastāstīja pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors Agnis Kalnkaziņš (TP).

Pašlaik notiekot nodarīto postījumu novērtēšana un zaudējumu aprēķināšana. "Izbradāti zālieni, daudz kas izmētāts. Viss izskatās kā pēc kara," stāstīja aģentūras direktors.

Kalnkaziņš norādīja, ka iepriekš neesot noslēgta nekāda vienošanās par armijas daļu izvietošanu Vērmanes dārzā. "Nevarējām taču viņus tur nelaist," viņš piebilda.

 

Bažījas par terorisma iespējām internetā

Elīna Lidere,  NRA  12/01/06     Neatkarīgās aptaujātie eksperti, kas NATO samitā izrādīja jaunākās kara tehnoloģijas, šobrīd no teroristu iespējamiem uzbrukumiem, izmantojot internetu, nopietnus draudus nesaredz, jo teroristi tehnoloģijās neesot tik advancēti.

Tā sauktais kiberterorisms iepriekš ārvalstu medijos tika minēts kā viena no NATO 21. gadsimta būtiskākajām problēmām, par ko runās tieši Rīgas samitā. Šajā reizē tik aktuāls šis temats tomēr neizrādījās, taču terorisma iespējas, izmantojot internetu, tik un tā ir NATO arvien satraucošākā tēma. Tāpat kā tehnoloģijas un internets spēj atvieglot mūsu dzīvi un darbu, tie var noderēt par tikpat spējīgu ieroci arī teroristiem.

Pirmkārt, tāpat kā mierīgie iedzīvotāji, arī teroristi internetu var izmantot komunikācijai – gan sazinoties savā starpā un tādējādi panākot viņiem labākus rezultātus, gan arī izplatot informāciju jeb tā saukto propagandu, lai piesaistītu saviem grupējumiem jaunus cilvēkus un plašāku uzmanību.

Karā visbūtiskākais ir informācija, un, tā kā mūsdienās liela daļa no tās tiek pārraidīta un uzglabāta, izmantojot tehnoloģijas, tad informācijas spiegošanai arī tiek izmantots internets. Turklāt šo informāciju tā sauktie hakeri, kas spēj apiet dažādas uzliktās drošības sistēmas, var ne tikai iegūt, bet arī izmainīt. Līdz ar to iespējams izdarīt vēl lielākus postījumus.

Kā to varēja redzēt NATO izstādē Arēnā Rīga, daļai karavīru jau tagad pavēles piesūta uz tādu kā plaukstdatoru, kur tiek atsūtīta arī karte ar veicamo maršrutu, ienaidnieku atrašanās vietām un vēl daudz ko citu, par ko šajā izstādē, tā vien šķita, noklusēja. Tikpat labi šo vai līdzīgu informāciju varētu pārtvert teroristi un nosūtīt karavīriem jau pavisam citu karti un citus uzdevumus.

Turklāt kiberterorisms var izpausties, ne tikai karojot ar armijniekiem. Ja vien teroristi būtu advancētāki informācijas tehnoloģijās, iespējams, viņi varētu piedraudēt, piemēram, ar banku sistēmu izjaukšanu, kas radītu ekonomikas krīzi valstī. Tāpat kā tagad to jau dara atsevišķi hakeri, arī teroristu grupējumi tikpat labi varētu izzagt naudu no bankām. Starp citu, kā liecina plaši pieejamā informācija internetā, savā veidā kiberkarš pasaulē jau ir piedzīvots. Pirms pāris gadiem portugāļu hakeri pieteikuši karu Indijai, uzlaužot dažādas šīs valsts mājaslapas, piemēram, informāciju internetā par Kašmiru nomainot ar tekstiem pret Indiju. Savukārt 1999. gadā, protestējot pret Kosovas bombardēšanu, ar e-pastiem tika pārplūdināti NATO datori, radot arī to darbības traucējumus.

Kā norāda NATO armijas tehnoloģiju izstādē vērienīgākā projekta (lidmašīna, kas no liela attāluma spēs piefiksēt un nofilmēt apkārt esošos objektus, pat cilvēkus) prezentētājs Rolfs Šivons, šobrīd kaut vai tajā pašā Afganistānā NATO pretinieki nav tik izglītoti jaunajās tehnoloģijās, tāpēc pagaidām kiberterorisma draudi nav pārāk reāli. Taču, viņaprāt, nākotnē gan situācija varētu mainīties. Jāpiebilst, ka arī pretterorisma tehnoloģijas neizskatās tik nepārprotami drošas. Kaut vai tas pats minētais NATO lidmašīnas projekts – paredzēts, ka, sēžot tajā, varēs piefiksēt katru mobilo un arī fiksēto telefonu, turklāt arī noklausīties gan mobilās, gan fiksētās telefonsarunas. Kā arī pats R. Šivons atzina, šādas lidmašīnas droši vien netiks izmantotas tikai NATO miera misijās, bet tās varētu, piemēram, lidot apkārt kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm, lai nodrošinātos pret teroristiem. "Tad ir ļoti būtiski noteikt, kas ir un kas nav atļauts darīt," kā risinājumu tam, lai cilvēki netiktu bez draudu pamata izsekoti un noklausītas viņu sarunas, norāda R. Šivons. Drošai informācijas apmaiņai un uzglabāšanai NATO ietvaros ir izveidota speciāla aģentūra un NATO informācijas drošības tehniskais centrs. Savukārt pirms gada izveidotajā NATO operāciju centrā 24 stundas diennaktī tiek sekots līdzi, lai NATO informācijas un komunikāciju ierīcēm netiktu uzbrukts no interneta.

Kiberterorisms

• Terorisma akti, kas tiek veikti, izmantojot kibertelpu jeb, citiem vārdiem sakot, – internetu. Tas ietver gan datortīklu un pašu datoru darbības traucēšanu vai pat izslēgšanu, gan arī informācijas izmainīšanu un izplatīšanu internetā.

 

Viedoklis: Putins neatbrauca

Māris Krautmanis,  NRA  12/01/06    Samita dienās varēja gadīties, bet negadījās, ka uz Rīgu atbrauktu Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai apsveiktu Francijas prezidentu Žaku Širaku viņa dzimšanas dienā un, kas zina, arī aprunātos ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Putina atbraukšana būtu bijis interesants papildinājums jau tā notikumiem bagātajām divām NATO sanāksmes dienām, un nav pamata plašsaziņas līdzekļos skanējušajām atsevišķu politikas vērotāju bažām, ka Putins kā tāda ballē piepeši ieradusies Pelnrušķīte princeses tērpā varētu aizēnot skaisto pasaku par NATO pasākumu. NATO pasākumam jau pašam rampas gaismu pietika. Kas gan tur kaut ko varētu aizēnot? Turklāt NATO pasākums jau nebija nekādas svinības, bet nopietna darba cēliens, kurā dažādu valstu līderi runāja, kā transformēt savu organizāciju, ko iesākt ar Afganistānas problēmām un tādā garā.

Krievija šajā sanāksmē nebija apspriežamo tēmu sarakstā, un nav jau arī lielas vajadzības to cilāt, jo ar Krieviju NATO visnotaļ auglīgi sadarbojas. Saprotams, ir neuzticības jomas, bet ir arī jomas, kurās ir saprašanās. Latvijai šāda kaimiņvalsts prezidenta atbraukšana būtu pat vairāk nekā izdevīga – lai arī nevarētu jau šodien paziņot, ka nu Latvijas un Krievijas attiecībās iestājusies pavasarīga pārmīla, neliels solītis uz starpvalstu attiecību uzlabošanu tas būtu. Jau pats fakts, ka Putins nesmādē Latviju kā vietu, kur uzturēties vienu pēcpusdienu, lai apsveiktu franču prezidentu un tiktos ar latviešu prezidenti, būtu visnotaļ pozitīva lieta. Ir daudz labāk, ja cilvēki tiekas un izrunājas par savām problēmām, nevis saziņu veic tikai caur pastu, sūtot viens otram beigtu ēzeļu ausis. Putina iespējamās atbraukšanas un tai sekojošās neatbraukšanas starplaikā šoreiz spilgtāk nekā citām reizēm atklājās, kuras aprindas Latvijā ir nostājušās kaulainā pozā pret jelkādu, pat vismazāko Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanās iespējamību, nemaz nerunājot par reāliem uzlabošanas darbiem. Sorosistu un geju tiesību laikraksta komentētājs Aivars Ozoliņš, LTV uzstājoties liela ārlietu eksperta lomā, visai histēriskā formā deklarēja, ka Putina atbraukšana būtu bezmaz vai pasaules gals – tik slikta, tik slikta. Latvija tad izskatīšoties kā nebrīva valsts, kā ceļmalas krogs un NATO sanāksme būtu galīgi sabojāta. Kādu nebūt loģiku šajos dusmu izvirdumos nemeklēsim, jo tās tur nav. Bet ne par loģiku tiek domāts, kad ir vajadzība pēc propagandas, mītrades, pēc manipulēšanas ar sabiedrisko domu un tās indēšanas. Diemžēl Ozoliņa izpaudumi nav paradoksos domājoša komentētāja pašdarbība un ekspromts, bet viedoklis iz pašām Latvijas Sorosa fonda sazaroto struktūru dzīlēm.

Un šo vēstījumu var saprast tā, ka aprindas, kurām jāatstrādā starptautiskā finanšu spekulanta Džordža Sorosa politiskā procesa ietekmēšanas vajadzībām Latvijā ieguldītie 60 miljoni, no sava maizes devēja ir saņēmušas uzdevumu neļaut Latvijas politiskajai elitei stabilizēt attiecības ar Krieviju, darīt visu, lai pāri Zilupei turpinātu lidot lamas, lai būtu vairāk pārpratumu, nesaprašanās, dūru vīstīšanas un lūpas uzmešanas. Skaidrs, ka ikvienam politiķim vai partijai, kas mēģinās turēt kursu uz labām kaimiņattiecībām ar Krieviju, automātiski tiks klāt karināta Maskavas kalpa, Kremļa rokas un tamlīdzīga birka. Lai gan nav ne mazāko šaubu, ka labas attiecības ar kaimiņu Latvijai ir vajadzīgas, ka iznāk kaut kā stulbi, ka citas ES valstis ved savas preces uz Krieviju un atpakaļ, bet latvieši, kam šis ceļa gabals abos virzienos būtu daudz īsāks, blisina acis, peļņu negūdami un atsizdamies ar pieri pret uzpolitizēti administratīviem šķēršļiem un piepeši pārsniegtām benzopirēna normām savās reņģēs.

Pateicoties Sorosa naudas atstrādātāju paveiktajam darbam Gruzijā, ir panākti lieliski rezultāti. Kādi ir miljardiera motīvi maksāt par nestabilitāti? Acīmredzot cilvēkam, kurš azartiski manipulē ar finanšu, akciju, izejvielu tirgiem globālā līmenī, ir svarīgi, lai viņu interesējošos reģionos neiestātos stabilas ekonomiskas un politiskas attiecības, kurās viņš no malas nevarētu iejaukties, ietekmēt, provocēt un prognozēt notikumu gaitu. Pavisam cita lieta – prognozēt notikumus, kuriem pats var rakstīt scenārijus.

 

Viedoklis: Bez tortes

Pauls Raudseps,  Diena  12/01/06      Teicami organizēts, aizraujošas franču—krievu intrigas atdzīvināts, eleganta koncerta izrotāts, virspusīgam vērotājam Rīgas sammits varētu palikt gaišā atmiņā kā notikums, kurā forma bija viss, bet saturs nekas.

Pirmā acu uzmetienā tā tas arī ir. Pēc visiem nopietnajiem, pat draudīgajiem paziņojumiem, ka NATO nākotne ir atkarīga no tās sekmēm Afganistānā, pēc aicinājumiem stiprināt attiecības ar demokrātiskām valstīm ārpus Eiropas, pēc mudinājumiem pārvērtēt attieksmi pret aizvien agresīvāko Putina ārpolitiku vēstures sekmīgākās alianses vadītāji atbrauca uz Rīgu, parunāja un aizbrauca prom, nespēdami redzami pavirzīt uz priekšu nevienu no šiem būtiskajiem jautājumiem.

Daudz tika runāts par Afganistānu, taču neviena no lielajām, militāri spēcīgajām valstīm nesolīja sūtīt uz turieni papildspēkus. Patlaban tikai piecas valstis — ASV, Lielbritānija, Kanāda, Nīderlande un Dānija — ir iesaistītas kaujas operācijās pret talibiem valsts dienvidos. Tikai nedaudz tika palaisti vaļīgāki tie iegrožojumi, kas ierobežo pārējo kaujas spējīgo kontingentu iesaistīšanos karadarbībā. Francija nobloķēja runas par jaunu globālo partnerību ar Austrāliju, Japānu un Dienvidkoreju, un vairāki alianses pārstāvji centās izvairīties no pārāk ciešas saskarsmes ar Krievijas spaidos nonākušās Gruzijas pārstāvjiem.

Lasot NATO vadītāju pieņemto Rīgas deklarāciju, varētu šķist, ka alianse stāv uz vietas, taču, divas dienas pavadot sammita laikā notiekošajā Latvijas Transatlantiskās organizācijas, Vācijas Maršala fonda ASV un Stratēģiskās analīzes komisijas rīkotajā drošības politikas ekspertu konferencē, kļūst skaidrs, ka alianse lēnām, bet neatlaidīgi pārtop no vairoga, kuru tā īpašnieki cer nekad neizmantot, par spēcīgu darbarīku XXI gadsimta globālo problēmu risināšanai.

Gandrīz visus piecpadsmit gadus kopš Berlīnes mūra krišanas NATO mocīja jautājums — kāda ir šīs organizācijas jēga? Deviņdesmitajos gados organizācija nodarbojās ar paplašināšanos, tādējādi nodrošinot miera un stabilitātes izplatīšanos Eiropā. Tomēr visi saprata, ka tā ir tikai pagaidu atbilde. Tāpēc ir sevišķi zīmīgi, ka ne sammitā, ne konferencē nenācās dzirdēt piecpadsmit gados par klišeju kļuvušo jautājumu: "Kurp dodies, NATO?" Visiem tas ir skaidrs — ir sekmīgi jānovada līdz uzvarai misija Afganistānā un NATO ir jākļūst par organizāciju, kura spēj ar savu karaspēku nodrošināt mieru ne tikai Eiropā, bet aiz tās robežām. Pat vispiesardzīgākās valstis atzīst nepieciešamību piedalīties Afganistānas misijā. Turklāt sammita laikā paziņotais, ka

25 000 karavīru lielie NATO ātrie reaģēšanas spēki ir kaujas gatavībā, kā arī vadītāju pieņemtās Visaptverošās politiskās vadlīnijas, kuras iezīmē dalībvalstu militāro spēku pārveidi, lai tie efektīvāk spētu piedalīties Afganistānā un līdzīgās misijās, nepārprotami norāda, ka strīdi par alianses uzdevumiem ir beigušies, pat ja dažam labam būs jāstiprina apņēmība un jāsavāc līdzekļi to realizēšanai.

Būtisks jaunums ir enerģētiskās drošības jautājuma parādīšanās NATO darbakārtībā. Sammita deklarācijā ir ārēji neizteiksmīgā frāze, ka NATO Padomei tiek uzdots noteikt, kurās enerģētiskās drošības jomās NATO "var radīt pievienoto vērtību, nodrošinot sabiedroto drošības intereses, un, ja to pieprasa, sniegt palīdzību nacionāliem un starptautiskiem pasākumiem". Taču jāatceras, ka pēc gāzes piegāžu pārtraukšanas Ukrainai šā gada sākumā Polija aicināja izveidot "enerģētikas NATO". Jāiegaumē ietekmīgā ASV senatora Lugara pirmdien teiktais, ka "NATO ir jānosaka, kādus soļus tā ir gatava spert, ja Poliju, Vāciju, Ungāriju, Latviju vai kādu citu dalībvalsti apdraudēs tāpat, kā apdraudēja Ukrainu. Tāpēc ka uzbrukums, kurā enerģētika tiek izmantota kā ierocis, var izpostīt valsts ekonomiku un nest simtiem vai pat tūkstošiem upuru. Aliansei ir jāapliecina, ka aizsardzība pret šādiem uzbrukumiem ir tās pienākums atbilstoši [NATO dibināšanas līguma] piektajam pantam". Jāņem vērā, ka arī ģenerālsekretārs Shēfers otrdien teica, ka NATO būtu jāiesaistās enerģētiskās drošības jautājumos. Šajā kontekstā deklarācijā teiktais gūst citu skanējumu. Ja arī pagaidām šis jautājums nav plaši iztirzāts pasaules presē, varam būt droši, ka Krievija šim jaunajam NATO darbības virzienam pievērsīs lielu uzmanību.

Pārāk daudz laika šajās dienās esam pavadījuši minot, vai gadījumā no Žaka dzimšanas dienas tortes neizlēks Vladimirs. Širaka pilnvaras beidzas nākamvasar, un pēc tam viņš varēs pavadīt savas dienas, plānojot aizvien ekstravagantākas dzimšanas dienas svinības. Rīgas sammits, pat ja tas nevarēs dižoties ar savu "vēsturiskumu", tomēr liecināja, ka pasaules veiksmīgākā militārā alianse nopietni gatavojas XXI gadsimta izaicinājumiem.

 

Putins un Širaks, iespējams, vēlējušies iedzelt partneriem

Gunta Sloga  12/01/06     Latvijai galu galā izdevās diplomātiski pielikt punktu Krievijas prezidenta iecerei ierasties Rīgā, taču tās tēlam ir kaitējusi vilcināšanās pieņemt lēmumus un skaidrot tos gan saviem partneriem, gan sabiedrībai, atzīst politologi un diplomāti. Lai arī Rīgas pils pēdējās dienās mēģinājusi mazināt šo aizkulišu skandālu, tieši vakariņu lietu un nevis NATO sammitā izlemto turpina iztirzāt ietekmīgu rietumu mediju komentāri. Tajos šis notikums tiek skatīts gan kā Francijas prezidenta Žaka Širaka mēģinājums radīt neērtus brīžus ASV, gan V.Putina vēlme pazemot Latviju.

"Putins un Širaks gribēja diplomātiski skaļi iedzelt amerikāņiem un tās ciešākajiem sabiedrotajiem, restaurēt priekšstatu par Krievijas un Eiropas lielvalstu "asi" un Latvijai "parādīt tās īsto vietu"," saka arī bijušais diplomāts Pēteris Viņķelis. Skarbāks ir laikraksta The Washington Post komentārs: "Putina nodoms bija aizvainot Vīķi–Freibergu, pazeminot viņu līdz trešā riteņa statusam sammita vakariņās — tā, it kā viņa būtu politiskā gubernatore, nevis valsts galva." Žurnāls The Economist norāda, ka šis arī būtu bijis "Krievijas skaldi un valdi politikas pret Baltijas valstīm triumfs".

Politologs Andris Sprūds uzsver, ka pašlaik ir neskaidrs, kā viss sākās. Francijas, Latvijas un Krievijas prezidentu vai viņu pārstāvju teiktais niansēs atšķiras. No Francijas līdera teiktā izriet, ka viņš nebija šīs tikšanās iniciators. Prezidente atzina, ka "bija gatava uzaicināt viņu [Širaku] vakariņās līdz ar visiem draugiem". Prezidenta kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs LTV paziņoja, ka par iespēju rīkot šādu tikšanos informējušas abas puses — Krievija un Francija. Kremlis atzina, ka "Krievijas prezidents tiešām apsvēra neoficiālas vizītes Rīgā iespēju".

P.Viņķelis pieļauj, ka prezidente, visticamāk, pusdienu rīkošanu sāka cerībā panākt vēsturisku Krievijas prezidenta vizīti Latvijā. "Par laimi, saprotot, ka Putins vēlas Rīgā izmantot tikai lidlauku un restorānu un augstajiem viesiem strauji mazinājusies apetīte, viņa gudri pacēla diplomātisko un protokola latiņu tik augstu, lai Putins to nevarētu pārvarēt," saka bijušais diplomāts.

"Galvenais ir tas, ka otrā fāze — iziešana no krīzes situācijas — bija veiksmīga," uzsver politologs Andris Sprūds. Kad Latvija bija pieprasījusi arī divpusēju tikšanos ar V.Putinu, viņš atteicās ierasties. Bijušais Latvijas vēstnieks NATO Aivis Ronis uzsver, ka galu galā Latvija parādīja Francijai un Krievijai gan savu viesmīlību, gan pašcieņu. Viņaprāt, notikušais ir arī "mācība Latvijas iestādēm nākotnē saskaņot labāk un ātrāk to, ko teikt sabiedrībai".

Dienas avoti ārlietu dienestā vēsta, ka V.Putina un Ž.Širaka vakariņu plāni bija satraukuši ne vien ASV, kā minēts agrāk, bet arī Vāciju. "Rodas jautājums, vai prezidente bija gatava riskēt ar savu sabiedroto neapmierinātību, cerot, ka Putina vizīte uzlabos attiecības ar Krieviju?" saka A.Sprūds. Viņaprāt, ne mazāk satraukta par šādu tikšanos varēja justies Gruzija, ko Latvija akcentējusi kā savu īpašo partneri.

"Katram ir savs robežlīgums," tikmēr saka kāds augsta ranga diplomāts. Viņš atgādina, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma neparakstīšanas dēļ Rīgas pilī kritizēja Ārlietu ministriju gan par savlaicīgu ārvalstu partneru neinformēšanu, gan arī attiecību ar Maskavu saasināšanu. Tagad tas pats esot noticis ar pašu pili. Kāds valdības pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, pieļāva, ka kādu laiku starp abām valstīm varētu valdīt vēsākas attiecības. Zināms rādītājs tam būšot tas, kā 23.decembrī notiks plānotā līguma par gāzes piegādi parakstīšana.

 

Vajadzīgi Latvijā un Afganistānā

Viesturs Radovičs,  NRA  12/02/06     Latvijas sapierus aicina aktīvāk iesaistīties nesprāgušās munīcijas neitralizēšanā Afganistānā, kā arī piedalīties NATO Ātrās reaģēšanas spēku vienībās. Tomēr arī dzimtenē viņiem darba ir atliku likām.

"Labrīt, te sapierīši. Kā labāk pie jums piebraukt?" Piektdienas rītā Latvijas armijas Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) rotas 2. vada komandieris virsleitnants Oskars Lejnieks brīdina Vidrižu pagasta Strēļu māju saimnieku Aināru, ka drīz vien ieradīsies sapieri un likvidēs iespējamo spridzekli. "Saimnieks ziņoja, ka ir racis zemi un atradis kaut kādu priekšmetu, kas atgādina granātu. Kas tas tāds ir – mēs vēl nezinām," pirms došanās ceļā skaidro O. Lejnieks.

Latvijā kopumā ir trīs NMN speciālistu vadi, tie izvietoti Ogrē, Saldū un Rēzeknē. Katram vadam ir sava atbildības teritorija, kurā jāatsaucas uz iedzīvotāju ziņojumiem par atrastu munīciju un lādiņiem. O. Lejnieka vadītais 2. vads bāzējas Ogrē, no turienes viņi izbrauc uz izsaukumiem visā Vidzemē. Sapieri no rīta žāvājas un saka – vēl nav paspēts kārtīgi izgulēties. No 22. līdz 29. novembrim viņi Rīgā piedalījās NATO samita sagatavošanas darbos. "Strādājām bez atpūtas, pārbaudījām Rīgas lidostu un ceļus, kas no lidostas ved uz centru. Neko sprādzienbīstamu neatradām, un viss noritēja labi," norāda sapieris.

Samita dēļ aizkavējusies tiešo pienākumu pildīšana. Izsaukums no Vidrižiem saņemts pirms nedēļas, bet sapieri uz notikuma vietu izbrauca tikai vakar. Strēļu māju saimnieks Ainārs stāsta, ka dīvaino priekšmetu atradis, rokot kupicu. "Uz lāpstas iznāca laukā tāda kā konservu bundža. No sākuma nesapratu, kas tas tāds ir, bet tad ieraudzīju melno puļķi, un iedomājos, ka tā varētu būt granāta. Tūlīt saucu sapierus, jo iepriekš biju redzējis televīzijā, ka tā ir jādara," Neatkarīgajai atzīst Ainārs. Bez liekām runām viņš ved sapierus pār lauku uz vietu, kur granāta atrasta. Pirmie to steidz apskatīt NMN speciālisti, nevienu citu klāt nelaižot. Atskan apstiprinājums – izraktais priekšmets tiešām ir granāta.

"Granātai nav uzspridzinātāja, tā ir transportējama, tāpēc mēs to drīkstam likt kastē ar smiltīm un vest uz iznīcināšanu. Tagad gan ar metāla detektoru jāpārbauda tā vieta, varbūt tur ir vēl kādi spridzekļi," turpmākās darbības skaidro O. Lejnieks. Viņam izrādās taisnība, pēc pāris minūtēm sapieri turpat atrod vēl trīs tādas pašas granātas. Karavīri tās klasificē kā RG 42 – Otrā pasaules kara Padomju armijas rokas granātas. Turpat netālu mētājušās arī pāris patronu čaulas.

"Māte stāstīja, ka kara gados te ir bijušas kaujas. Bērnībā atradām daudz patronu, bet 1989. gadā netālu no šīs vietas uzgājām tādu kā lielu mīnu. Arī to toreiz savāca sapieri," atceras Ainārs. NMN speciālisti viņam lūdz parādīt kādu nomaļu smilšu karjeru, kur kara mantojumu varētu iznīcināt. Tāds arī tiek atrasts krietni tālu no apdzīvotām vietām meža vidū. Sapieri karjerā izrok aptuveni metru dziļu bedri, saliek tur iekšā granātas, jau iepriekš atrastu šrapneli un papildu sprāgstvielu. NMN grupas vadītājs seržants Normunds Steselis visus padzen aptuveni 300 metru nost no karjera un pēc brīža aktivizē tālvadības uzspridzināšanas sistēmu. Atskan neliels būkšķis, pats sprādziens aiz kokiem nav redzams.

Pēc brīža, kad sapieri ir pārliecinājušies, ka visas granātas ir veiksmīgi uzsprāgušas, karavīri ļauj pieiet pie bedres. Smiltis sprādziena rezultātā ir izbārstītas vairāku metru rādiusā, bet citi postījumi nav novērojami. Uzdevums ir paveikts, vēl tikai atliek visu izdarīto iegrāmatot. "It kā teorētiski ar katru gadu spridzekļiem vajadzētu kļūt mazāk, bet izsaukumu ir arvien vairāk. Cilvēki daudz ko būvē, dara un uzduras spridzekļiem. Sapieru arī nepietiek. Rotā ir nedaudz vairāk par 80 karavīriem. Šobrīd Afganistānā ir 11 mūsu sapieru, Aizsardzības ministrija plāno tur sūtīt vēl 20. Kurš paliks strādāt Latvijā, nezinām," spriež O. Lejnieks. Viņa kontā kopš pagājušā gada vasaras ir vairāk nekā 850 neitralizētu spridzekļu, bet visa rota kopumā šogad Latviju ir attīrījusi no aptuveni 4230 nesprāgušo munīciju vienībām. "Būs 5000, kā jau katru gadu," priecīgi piebilst sapieri.

Atgādinājums

Nacionālie bruņotie spēki lūdz iedzīvotājus būt uzmanīgiem un atrastos sprādzienbīstamos priekšmetus nekādā gadījumā neaiztikt un nepārvietot. Vieta, kurā minētie priekšmeti atrasti, iespēju robežās jānožogo un par atrastajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem jāziņo armijas sapieriem pa tālruni 7335858

 

Uz ASV vīzu atcelšanu niecīgas cerības

Agnese Margēviča, NRA   12/02/06     Jau ziņots, ka ASV prezidents Džordžs Bušs trešdien sarunā ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu uzsvēris, ka izprot mūsu valsts nostāju jautājumā par vīzu režīma atvieglošanu, tāpēc gatavojoties iesniegt Kongresā likumprojektu, kas pārskatītu kritērijus vīzu atvieglojumiem starp ASV un Latviju. Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) spriež, ka process varētu noslēgties divu gadu laikā. Vīzu režīma atcelšana jebkurā gadījumā tiks piemērota tikai uz dažiem gadiem, kuru laikā ASV var mainīt lēmumu vai noteikumus. Dalība bezvīzu programmā nozīmētu, ka Latvijas pilsoņi var doties un uzturēties ASV bez vīzas līdz pat 90 dienām. Galvenais Austrumeiropas valstu, arī Latvijas, arguments centienos panākt abpusēju bezvīzu režīmu ar ASV (šīs valsts pilsoņi uz Latviju bez vīzas ceļo jau kopš 1996. gada) ir šo valstu sabiedroto statuss misijās Irākā un Afganistānā.

ASV iekšzemes drošības departamenta pārstāvis Džerods Eidžens laikrakstam The Washington Times skaidrojis, ka termiņš, kurā jāievieš prezidenta Dž. Buša ierosinātās izmaiņas, neesot noteikts, turklāt tās vēl būs jāapstiprina ASV Kongresam. Pēc amatpersonas vārdiem, esot "varbūt saujiņa valstu", kuras atbilstu vīzu režīma atcelšanas kritērijiem, ja Kongress akceptēs izmaiņas. Tomēr departaments šobrīd vēl nevarot nosaukt šīs valstis.

ASV Heritage Foundation institūta pētnieks Džeimss Karafano, analizējot šo Dž. Buša solījumu, norāda, ka bezvīzu programmas jaunpienācējiem tiks izvirzītas stingrākas drošības prasības nekā valstīm, kurām jau ir bezvīzu režīms ar ASV. Piemēram, valstīm, kuras cenšas pievienoties bezvīzu programmai, būs ne tikai nekavējoties jāziņo par visiem gadījumiem, kad nozagtas vai pazaudētas vēl neizsniegtas tukšas pases, kā tas ir programmā jau iekļautām valstīm, bet jāziņo arī par nozagtām vai pazaudētām pasēm, kas jau izsniegtas pilsoņiem.

Tāpēc Latvijai un citām valstīm būs jāsadarbojas informācijas apmaiņā, kā arī jāvirzās uz elektronisko vīzu sistēmas ieviešanu un jāuzlabo pasu standarti. Spēkā paliks prasība mazināt atteikto vīzu īpatsvaru un līdzdarboties ASV imigrācijas likuma pārkāpēju atpakaļnosūtīšanā. Valstīm, kuras jau šobrīd ir ASV bezvīzu programmā, šādas papildu drošības prasības nav izvirzītas. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Latvija ir gatava pievienoties ASV bezvīzu programmai.

10. decembrī Briselē par šo tēmu paredzētas sarunas ar Centrāleiropas valstīm. A. Pabriks norāda, ka ir vairāki plāni, ko Centrāleiropas valstis un Latvija kopīgi varētu darīt šā jautājuma risināšanā.

 

 

 

Citur pasaulē...

 

 

 

Eiropas Savienība skaidrosies ar Krieviju par pārtiku

Elīna Lidere,  NRA  11/27/06     Maskavā šodien ieradīsies Eiropas Savienības (ES) pārtikas ekspertu grupa, lai pārliecinātu Krievijas amatpersonas atteikties no draudiem ieviest aizliegumu dzīvnieku valsts produktu importam no Eiropas Savienības.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji "ar Krievijas kolēģiem apspriedīsies par pārejas laika pasākumiem, kurus ieviesusi EK, ņemot vērā Rumānijas un Bulgārijas gaidāmo uzņemšanu ES", paziņoja EK pārstāvis Filips Tods.

ES speciālisti skaidros arī Krievijai EK ieviestos drošības pasākumus, kas garantē, ka ES tirgū nenonāk sabiedrības veselību apdraudoši produkti, kā arī garantē, ka šādi produkti netiktu eksportēti no ES uz trešajām valstīm.

Kā ziņots, Krievija draud pavisam aizliegt dzīvnieku valsts produktu importu no ES valstīm, apšaubot importētās gaļas atbilstību veselības un drošības normām. Krievija pamato nodomu atcelt gaļas produktu importu no Eiropas savienības sakarā ar bažām par Bulgārijā konstatētajiem dzīvnieku zilās mēles slimības gadījumiem un Rumānijā konstatēto cūku drudža uzliesmojumu.

Savukārt saistībā ar konstatētiem preču viltojumiem tranzītkravās Krievija izdeva rīkojumu ierobežot zivju produkcijas ievešanu no ES un Ukrainas.

No šīm valstīm zivis Krievijā varēs ievest tikai caur četriem robežpunktiem, pastāstīja Pārtikas un veterinārā (PVD) dienesta direktors Vinets Veldre.

Pēc viņa teiktā, viens no robežpunktiem ir Terehova Latvijā. Tāpat zivju produkciju Krievijā drīkstēs ievest caur vienu robežkontroles punktu Somijā un Kaļiņingradā, kā arī caur vienu robežkontroles punktu Ukrainas un Baltkrievijas robežas tuvumā.

PVD direktors atzina, ka atļauja ievest Krievijā zivju produkciju caur Terehovas robežkontroles punktu ir liels "uzticības kredīts" Latvijai, kas jāattaisno, pastiprināti veicot pārbaudes un nodrošinot kravu pārbaudes.

Atļauja ievest ES un Ukrainas uzņēmumu zivju produkciju Krievijā tikai caur četriem punktiem, tajā skaitā caur Terehovu, nozīmē arī garākas kravas automašīnu rindas uz robežas un iespējamu kravu apjoma pieaugumu Latvijas ostās, atzina V. Veldre.

Pēc viņa teiktā, zivju eksports ir būtisks Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Polijā, arī Zviedrijā.

 

Gruzija pateicas Latvijai par atbalstu demokratizācijas procesā

DELFI  11/29/06     Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien Rīgas pilī tikās ar Gruzijas parlamenta spīkeri Nino Burdžanadzi, atzinīgi novērtējot Gruzijas demokratizācijas reformu gaitu, portālu "Delfi" informēja Prezidenta preses dienests.

Prezidente uzsvēra, ka līdztekus NATO galotņu sanāksmei notikušās sabiedriskās diplomātijas aktivitātes ir iekļāvušas arī Gruzijas līdzdalību, kas mērķtiecīgi virzās uz NATO tālāku integrāciju. V.Vīķe-Freiberga izteica gandarījumu par Rīgas NATO galotņu sanāksmē pieņemto deklarāciju, kas sniedz pamudinājumu Gruzijai un citām valstīm, kas tiecas uz NATO, turpināt iesākto darbu.

Nino Burdžanadze izteica lielu pateicību Latvijai un personīgi Valsts prezidentei par atbalstu un pieredzes sniegšanu Gruzijai demokratizācijas procesā, iedibinot un stiprinot tiesiskumu, efektīvu valsts pārvaldi, pilsonisku sabiedrību un citus būtiskus demokrātijas principus.

"Man ir liels gods būt Rīgā tik daudzu draugu vidū un pārstāvēt Gruziju. Liels paldies Latvijas prezidentei, parlamentam, valdībai un sabiedrībai, kas dažādos veidos izrādījusi solidaritāti un atbalstu Gruzijas ceļam. Mēs protam to novērtēt," sacīja N.Burdžanadze.

Sarunā tika pārrunāta Gruzijas izaugsme un sasniegumi ekonomiskajā jomā, tiesiskuma tālākā iedibināšanā un pretkorupcijas sfērā.

Pēc sarunas LATO jauniešu grupas pārstāves Irīnas Ivaškinas klātbūtnē Valsts prezidente pasniedza N.Burdžanadzei vairākus albumus, kuros Latvijas jaunieši īpašā akcijā, solidarizējoties ar Gruzijas centieniem, ir savākuši vairākus simtus plaukstu nospiedumu. Jauniešu atbalsta balsojums Gruzijai notika Vidzemes augstskolā, Dobeles rajonā un visās Latvijas Universitātes fakultātēs.

 

Latvija iebilst pret CO2 emisiju kvotu samazināšanu

DELFI  11/30/06    Latvija iebilst pret Eiropas Komisijas prasību būtiski samazināt ogļskābās gāzes emisiju kvotu daudzumu, ko plānots piešķirt rūpniecības un enerģētikas uzņēmumiem laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam, informēja Latvijas Vides ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Latvija uzskata šādu samazinājumu par nepieņemamu un pauž neizpratni par šādu lēmuma pamatotību, kas nozīmē 57% samazinājumu no plānotājām 7,7miljonu tonnu CO2 emisiju kvotām gadā. Tas būtiski apdraud enerģētikas un būvniecības nozaru attīstību Latvijā.

Latvija ir sagatavojusi Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam un augusta sākumā nosūtījusi to Eiropas Komisijai.

Septembrī tika saņemta Eiropas Komisijas vēstule ar precizējošiem jautājumiem plāna izvērtēšanai. Lai sagatavotu atbildes, tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija un VAS "Latvenergo".

Sagatavotais Plāns noteica siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales principus un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībniekus Latvijā, kā arī emisijas kvotu sadali starp iekārtām un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu Latvijā.

Kopējais plānotais Latvijas operatoriem piešķiramais emisijas kvotu daudzums laika periodā no 2008.-2012.gadam, ieskaitot emisijas kvotu rezervi jaunajām iekārtām, bija 38 475 038 emisijas kvotas.

 

Frakcijas vēl nav izlēmušas, vai atbalstīt karavīru skaita palielināšanu Afganistānā

LETA  11/30/06     Saeimas frakcijas vēl nav izlēmušas, vai atbalstīt NATO sanāksmē pieņemto politisko lēmumu palielināt Latvijas karavīru skaitu starptautiskajā miera uzturēšanas misijā Afganistānā.

Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis sacīja, ka TP "paļaujas uz savu ministru" un atbalstīs aizsardzības ministra Ata Slaktera (TP) ierosinājumu palielināt Latvijas karavīru skaitu miera uzturēšanas misijā Afganistānā.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka par šo jautājumu frakcija vēl nav diskutējusi, tomēr izteica prognozes, ka ZZS atbalstīs šo lēmumu.

Tādās pašās domās ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats un sacīja, ka TB/LNNK, pirms definē savu pozīciju, vēlas uzklausīt valdības priekšlikumus. Tomēr, pēc Grīnblata domām, TB/LNNK, visticamāk, atbalstīs NATO sanāksmes laikā izteikto ierosinājumu.

"Saskaņas centra" (SC) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs sacīja, ka šādu lēmumu pieņemšana ir jāveic "pareizā secībā", ar to norādot, ka šo jautājumu pirmkārt bija nepieciešams izdiskutēt Saeimā. Urbanovičs piebilda, ka pagaidām nezina, vai frakcija atbalstīs šo lēmumu, jo diskusijas SC vēl nav notikušas.

Savukārt partija "Jaunais laiks" (JL) pirms pieņemt kādu lēmumu šajā jautājumā vēlas tikties ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadību, lai uzklausītu viņu argumentus nepieciešamībai palielināt Latvijas karavīru kontingentu Afganistānā, sacīja JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Vienīgais, kas pauda negatīvu attieksmi pret NATO sanāksmē pieņemto lēmumu, bija politiskās apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners, kurš sacīja, ka šādā formā lēmums ir nelikumīgs, jo pirms tā paušanas bija nepieciešama Saeimas piekrišana.

Jau ziņots, ka 29.novembrī NATO sanāksmē pieņemts politisks lēmums būtiski palielināt Latvijas karavīru skaitu starptautiskajā miera uzturēšanas misijā Afganistānā.

Līdz ar to NBS komandierim Jurim Maklakovam dots uzdevums strādāt saistībā ar karavīru skaitu palielināšanas jautājumiem, iepriekš sacīja Slakteris.

Precīzu laiku, kad tiks palielināts Latvijas karavīru skaits Afganistānā, un plānoto palielinājuma apjomu ministrs vēl nevarēja nosaukt.

Iepriekš ticis pieļauts, ka Latvija savu līdzšinējo kontingentu Afganistānā varētu palielināt no 36 līdz 56 karavīriem, galvenokārt sapieriem.

Patlaban Irākā dien 115 Latvijas karavīri, bet vēl 10 karavīri dienestu pilda Kosovā.

 

Uz kādu citu no ES valstīm vēlas pārcelties 7% iedzīvotāju

LETA   11/30/06     Aptuveni 7% iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā domā par pārcelšanos uz kādu citu no Eiropas Savienības (ES) valstīm tuvāko piecu gadu laikā, liecina Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda veiktais socioloģiskais pētījums.

Lietuvā šis skaitlis ir nedaudz lielāks. Par pārcelšanos uz citu valsti tuvāko piecu gadu laikā domā vairāk nekā 8% lietuviešu, kas ir lielākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm. Eiropā šis rādītājs ir vidēji 3,1%.

Pētījumā minēts, ka visvairāk par pārcelšanos uz kādu citu valsti domā cilvēki jaunajās ES dalībvalstīs, tomēr masveida migrācija ES pagaidām nav vērojama.

Visvairāk pamest savu dzimto zemi vēlas jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, studenti vai darbinieki ar augstāko izglītību.

Populārākais iemesls, kādēļ cilvēki vēlas pārcelties uz kādu citu valsti, ir cerība nopelnīt vairāk. To ir minējuši 59% aptaujāto. Seko iespēja atrast labākus darba apstākļus - 57%, kā arī iespēja atrast kaut ko jaunu - 30%.

Vecajās ES dalībvalstīs galvenais iemesls, kas cilvēkiem liek domāt par emigrāciju, ir pavisam cits - 64% aptaujāto uzskata, ka šādā veidā iespējams atklāt vēl neatklātas vietas, 39% šādā veidā cer sastapt jaunus cilvēkus un tikai 25% domā par iespējām atrast labākus dzīves apstākļus.

Kopumā tikai 3% ES iedzīvotāju tuvāko piecu gadu laikā domā pārcelties uz kādu citu no dalībvalstīm, savukārt 4% to jau ir izdarījuši. Mazāk nekā 3% ir pārcēlušies uz kādu citu valsti ārpus ES.

62% aptaujāto uzskata, ka brīva personu pārvietošanās veicina integrāciju ES.

Pētījuma autori gan norāda, ka tā sauktā smadzeņu aizplūšana, kā arī jauniešu aizceļošana no Austrumeiropas reģioniem uzskatāma par daudz nopietnākām problēmām nekā imigrantu integrācija daudz bagātākajās Centrālās un Ziemeļeiropas valstīs.

Pētījums arī liecina, ka Igaunijā iedzīvotāji vienā darba vietā strādā vairāk nekā septiņus gadus, kas ir par gadu mazāk nekā vidēji Eiropā. Vēl mazāk - sešus gadus - pie viena darba devēja uzkavējas Latvijas iedzīvotāji. Zemākais rādītājs - mazāk nekā pieci gadi vienā darba vietā - ir Dānijā.

Aptuveni 55% aptaujāto igauņu atzinuši, ka nākamo piecu gadu laikā nolēmuši mainīt savu darba vietu. Latvijā šis skaitlis ir nedaudz lielāks - nedaudz zem 60%.

 

Par Rīgas lidostas pašnāvnieku un „saldās Īrijas iespējām”

TVNET/Čas  12/01/06    Esam noskaidrojuši Rīgas lidostas pašnāvības iemeslus: 19 gadus vecais jauneklis vēlējies doties uz Dublinu. Viņš bija licis pilnīgi visas cerības uz Īriju, taču naudas jaunai biļetei pietrūcis. „Es pakāršos,” puisis atklāti paziņoja, kad viņu apsardze neielaida lidmašīnā. Tā arī notika...

Īrijā strādniekiem no Latvijas, lai realizētu savus sapņus un nopelnītu vairāk naudas, jāstrādā septiņas dienas nedēļā. Tur darba diena ilgst 12 un nevis astoņas stundas. Strādniekiem ir aizliegts arī slimot.

Pēc oficiālās versijas, pašnāvnieks bijis vienkārši piedzēries. „Čas” žurnālistiem gan ir pieejama cita informācija.

Beidzot skolu, deviņpadsmitgadīgais Raimonds šā gada 26. novembrī bija ieplānojis pirmo reizi mūžā izbraukt no Latvijas. Protams, uz Dublinu, lai piepelnītos. Pēc neoficiālas informācijas, viņu aizturējušas vienīgi finansiālas problēmas. Naudu biļetei viņš tomēr bija sakrājis. Neiztika arī bez parādiem, tāpēc Raimondam bija jānokļūst Dublinā precīzi noteiktā laikā un vietā. Nekādas apdrošināšanas viņam nav bijis, līdz ar to Īrija jaunajam vīrietim bija vienīgā cerība uz labāku nākotni.

Tā bija arī pirmā reize, kad Raimonds taisījās lidot lidmašīnā. Pirms lielā notikuma viņš atļāvās arī mazliet iedzert. Viņš veiksmīgi tika cauri muitas punktam un, jau kavēdams, aizskrēja līdz iekāpšanas ejai.

Tieši tur arī viņu apturēja lidostas apsardze. Vainīgs gan nebija izdzertais alkohols, jo reisos uz Dublinu apreibušu pasažieru netrūkst. Viņš vienkārši ļoti uztraucās, tāpēc apsardzei radās aizdomas un Raimonds tika aizturēts. Tagad jauneklis bija izmisumā un teica, ka pakārsies, ja nenokļūs lidmašīnā. Apsardzes darbinieki šos vārdus ignorēja.

Puisis devās uz tualeti turpat tranzīta zonā. Pēc kāda laiciņa lidostas darbinieki sāka uztraukties, jo lidmašīna jau bija aizlidojusi, bet tajā neielaistais jauneklis joprojām nebija devies mājup. Arī tualetes durvis aizdomīgi ilgi palika slēgtas. Kad durvis beidzot tika atdarītas, darbinieki ieraudzīja Raimondu jau mirušu. Viņš bija pakāries paša džinsu siksnā.

Zaudējis visas cerības, Raimonds vairs nespēja saņemties. Citas iespējas uzlabot dzīvi viņš vienkārši neredzēja.

 

 

 

Valdībā un partijās un NVO un tiesu lietās...

 

 

Repše atzīst partijas pieļautās kļūdas, taču negrasās atkāpties no tās vadītāja amata

LETA  11/27/06    Repše žurnālistiem sacīja, ka ir bijušas arī kļūdas JL un arī viņš pats ir kļūdījies, tādēļ šodien notiekošajā partijas konferencē, kurā žurnālisti netiek ielaisti, tiek diskutēts par partijas turpmāko attīstību.

Repše uzsvēra, ka galvenais partijas uzdevums nākotnē ir strādāt pie reālu problēmu risināšanas - inflācijas apturēšanas un nodokļu samazināšanas.

Tāpat Repše noraidīja sarunas par to, ka viņš varētu atkāpties no partijas vadītāja amata un ir apņēmības pilns startēt vēlēšanās pēc diviem gadiem, kad beigsies viņa pilnvaras. "Es neredzu šobrīd reālu kandidātu, kas varētu uzņemties vadīt partiju, bet varbūt es neesmu objektīvs," piebilda Repše.

"Es redzu, ka Repše vēl nav savu spēli nospēlējis," uzskata partijas biedrs Aigars Pētersons. Viņš atzina, ka ārējais JL audits jau ir bijis - vēlēšanas -, taču šobrīd notiek iekšējais. Pētersons uzskata, ka JL nenotiks nekāda šķelšanās un partija spēs atgriezties arī pie varas.

Tomēr JL frakcijas Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis aģentūrai LETA atzina, ka ir jāstrādā savādāk un vecais kurss vairs nav akceptējams.

Jau ziņots, ka JL biedri šodien pulcēsies Bauskas viesu namā "Bērzkalni", lai bez preses klātbūtnes izvērtētu 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus un diskutētu par partijas attīstību nākamajos četros gados.

Kā iepriekš aģentūru LETA informēja JL preses sekretārs Sandis Sabajevs, konferencē piedalās tikai apmēram 200 JL biedri, kas savu dalību konferencē pieteikuši līdz 20.novembrim, un uzaicinātie viesi.

Viena no konferences rīkošanas iniciatorēm, konferences organizēšanas darba grupas vadītāja Sandra Kalniete norādīja, ka konferencē plānots rūpīgi izvērtēt vēlēšanu rezultātus un partijas pastāvēšanas četros gados paveikto, tomēr konferences galvenais uzsvars būs vērsts uz partijas biedru diskusijām par partijas attīstību nākamajos četros gados.

"Partijai ir svarīgi izvērtēt līdz šim paveikto, lai mācītos gan no savām kļūdām, gan veiksmes stāstiem, tomēr galvenais uzsvars un koncentrēšanās būs uz turpmāko attīstību, nākamajiem darāmajiem darbiem," iepriekš uzsvēra Kalniete.

Lai partijas biedri varētu brīvi un atklāti diskutēt par partijas attīstībai svarīgiem jautājumiem, nolemts, ka partijas konferences darbā varēs piedalīties tikai partijas biedri, skaidroja Sabajevs.

9.Saeimas vēlēšanās par JL nobalsoja 16,38% vēlētāju, kas tai deva 18 deputātu mandātus parlamentā. Savukārt 8.Saeimā JL pārstāvēja 24 deputāti.

Pēc neoficiālas informācijas, vairāki JL biedri ir pauduši sarūgtinājumu par sliktajiem rezultātiem, daļēji tajā vainojot arī partijas priekšsēdētāju Einaru Repši.

JL nav pārstāvēts Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā, JL deputātiem arī nav neviena amata Saeimas prezidijā un komisiju vadībā.

 

Par ienākuma nodokli spriedīs atkārtoti

Dace Lina-Fisenko,  NRA  11/27/06     Vakar Saeima nodeva komisijām Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas otrreizējai caurlūkošanai atdotos grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredzēja atsevišķām grupām nodokli samazināt no 25% līdz 15%.

Saeima 2. novembrī, pieņemot grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, atbalstīja iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodokļa likmes maiņu fiziskajām personām – individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem un individuālajiem komersantiem. Iepriekš Saeimā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) atzina, ka viņš ir lūdzis neizsludināt likuma grozījumus, jo to izpilde neesot iespējama, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. V. Vīķe-Freiberga vēstulē parlamentam arī norāda, ka Saeimas pieņemtie likuma grozījumi varētu radīt būtiskas nodokļu administrēšanas problēmas un neļautu sagatavoties izmaiņām minētā nodokļa administrēšanā.

Kā Neatkarīgajai norādīja a/s Hansabanka makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vecākais ekonomists Dainis Stikuts, nemainot kopējo nodokļu sistēmu, IIN samazinājums radīs budžetā lielu robu. "IIN dod piekto daļu no budžeta ieņēmumiem. Līdzšinējā pieredze liecina, ka minimālās algas palielinājums dod papildu nodokļu ienākumus, jo ar nodokli neapliekamā daļa saglabājās zema," skaidro D. Stikuts. "Lai samazinātu slodzi valsts budžetam, ir jāpalielina nodokļu ieņēmumi no citām jomām, kuras šobrīd netiek apliktas ar adekvātiem nodokļiem un kropļo tirgu - atņem kapitāla un darba resursus no eksportējošiem uzņēmumiem, kuri tiek aplikti ar lielākiem nodokļiem," stāsta D. Stikuts.

Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji vakar vienojās, ka nākamgad pašvaldību budžetos nonāks 79% no IIN ieņēmumiem. Patlaban pašvaldību budžetos tiek ieskaitīti 75% nodokļa ieņēmumu. LPS prasīja IIN daļu pašvaldību budžetos palielināt līdz 89,2%, ja no valsts budžeta netiek finansētas darba algas pirmsskolas pedagogiem, vai līdz 84,21%, ja no valsts budžeta tiek finansētas darba algas pirmsskolas pedagogiem.

 

Viedoklis: Leģenda par smadzeņaino shēmotāju no «Mākoņiem»

Lato Lapsa  11/30/06     Līdz ar jaunajām atklāsmēm par digitalizācijas un «Kempmayer» lietu kā rakstošā, tā lasošā publika jau atkal ir aizrāvusies ar stāstiem par visuresošo, visugudro, visublēdīgo un teju visuvareno Andri Šķēli. Pat tādi mediju vadītāji, kuriem tīk sevi neuzkrītoši dēvēt par neatkarīgiem, objektīviem un patstāvīgiem domātājiem-analītiķiem, aizrautīgi pārcilā versijas, gandrīz vai izgaršojot — o, kā tur, «Mākoņos» vai kur citur, polittehnologu un citu viltpakaļainu ļaužu ielenkts, bārdainais Andris ar skumjajām acīm aizkulisēs rausta aukliņas, groza smadzenes, kārto lietas, bīda projektus un vispār ir, kā bieži var lasīt portālu komentāros, fenomenāli skaists, gudrs un bagāts.

Vēl vairāk — faktiski kā par vispārzināmu patiesību jau tiek runāts par Andri Šķēli kā visu atklāto un visu neatklāto afēru un afēriņu ja ne tiešu, tad vismaz netiešu organizētāju un izgudrotāju. Trīs miljoni? Lapsenes? Vekselis? Dubultais elektrības tarifs? Jūraslīcis? Komerclikums? Kāpu zona? «Latvijas kuģniecības», «Latvenergo» un «Ventspils naftas» privatizācija? Jūrmalgeita? Andrejosta? Multeņu skatīšanās kopā ar Berezovski? Ofšoru mudžeklis? Oligarhu trejsavienība? Protams, protams, protams, protams!

Šī runāšana notiek tik aizgūtnēm, ka droši vien profesors Moriartijs pašlaik nemierīgi grozītos mazajā gultiņā zem sūnām, padzirdējis par savu tumsas valstības valdoņa slavu aizēnojošo saldsērīgi blēdīgi nopietno fizionomiju. Afēru, šantāžas un blēdību karali no šāda diskomforta droši pasargā tikai tas, ka viņš tomēr ir un paliek literārs tēls, kurpretī Šķēles kungs regulāri parādās te smalko aprindu hronikā, te televizora ekrānā dažāda kalibra kretīnu lokā. Par piesaukšanas biežumu drukātajos medijos nemaz nerunāsim.

Protams, savā ziņā tas viss ir gan jauki, gan viegli izskaidrojami. Pirmkārt, publikai stāsti par baiso Andri ir vienkārši interesanti — tāpat kā Nesija, sniega cilvēks un sieviešu iekšu nevīstošais skaistums. Otrkārt, kā zināms, cilvēka — un arī domātājs-analītiķis ir tikai cilvēks — vērtība savās un, protams, citu acīs tikai pieaug, ja viņš kā savu pretinieku (izzināmo, aprakstāmo objektu vai ko citu) izraugās kaut ko īpaši baisu. Treškārt, arī gadījumā, ja domātājiem-analītiķiem-žurnālistiem-ekspertiem nekas lāga no bārdainā Andra apkarošanas nesanāk, vienmēr ir iespēja savās un citu acīs attaisnoties — nū-ū-ū, bet viņš jau tā-ā-āds, tik ļoti gudrs, bagāts un vispār…

Nav man ne mazākās vēlmes atņemt latvju tautai vai noteiktai tās daļai iemīļoto bubuli-spēļmantiņu — galu galā, ja viens var ticēt Jaunavas Marijas nevainīgajai ieņemšanai vai Pokaiņu dziednieciskajam spēkam, kāpēc lai citam dzīvi neatvieglotu vai interesantāku nepadarītu pārliecība par oranžā Andra superspējām? Tomēr uz pāris pretrunām šajā raiti izstrādātajā un gludajā leģendā par visvareno un visblēdīgo Andri Šķēli tomēr nevaru nenorādīt.

Es, rau, šo to gluži vienkārši īsti nesaprotu. Piemēram — vai tiešām par izcilu prātu un spējām liecina fakts, ka cilvēks pats sevi ir nostādījis situācijā, ka viņa publiska parādīšanās kaut kur — vienalga, Tautas partijas mītnē, «Ventspils naftas» birojā vai kafejnīcā «Monterosso» — automātiski tiktu uzskatīta par gatavotas blēdības skaidru priekšvēstnesi? Vai tiešām tas, ka cilvēku bez liekas domāšanas uzskata par blēža etalonu, ir šā cilvēka gudrības, izcilu smadzeņu un veiksmes apliecinājums? Bet varbūt tomēr kaut kas cits? Un galu galā, atceroties kaut vai pavisam nesenus notikumus, — ja jau cilvēks ir tik gudrs un spējīgs, kāpēc viņš nevar laikus sadomāt kaut jel cik ticamas atbildes uz viegli prognozējamiem TV žurnālista jautājumiem — vai arī piesardzīgi atteikties no ierašanās uz TV tiešraidi?

Vēl kas: pavisam nesen interneta telpā tika jautāts — kāpēc tā latviešu tauta savā dumjībā ir tik īpaši jokaina, ka tad, kad Bils Geitss vai kāds cits viņam līdzīgais paziņo par jauna vērienīga projekta uzsākšanu ar vai bez valsts līdzdalības, amerikāņu tauta jūsmo un uzgavilē, bet tad, kad mūsu pašu Andris ķeras pie digitalizācijas vai kā tamlīdzīga mūsu mērogiem ievērojama, latviešu tauta nekavējoties sāk runāt par iespējamām mahinācijām? Var, protams, jautāt arī tā, bet — vai šeit tiešām vainīga ir latvju tauta savā stulbajā aprobežotībā? Vai tomēr kā amerikāņi, tā latvieši pirms uzgavilēšanas ņem vērā tā cilvēka personību un biogrāfiju, kurš šo projektu uzsāk? Un patiesais iemesls slēpjas tieši šajā cilvēkā, kurš laikam jau visu nav pietiekami labi izshēmojis, ja reiz nespēj kļūt par vispāratzītu balto tēvu?

Ak, jā, un, ja reiz mēs runājam par shēmām un tamlīdzīgi — būtu bezgala interesanti, ja visvarenā un visugudrā Andra Šķēles leģendas nesēji saspringtu un nosauktu tās fantastiskās un unikālās shēmas, ko šis vīrs būtu spējis izstrādāt un sekmīgi nostrādāt pēc trešreizējās izkrišanas no premjera posteņa? Kas tad Andrim Šķēlem ir izdevies pēc pārtikas uzņēmumu iehamīšanas tālajos deviņdesmitajos? Kur ir tās shēmas, kas atšķirībā no visām Jūrmalas lietu kārtošanām un digitalizēšanām patiešām ir nostrādājušas? Kur ir tie darījumi, kas pēc šī tik smadzeņainā un visādgudrā personāža iesaistīšanās ir nevis sākuši pasmirdēt un agrāk vai vēlāk teikuši «pufffff», bet gan aizripojuši kā smērēti, nesot fantastisku peļņu, ietekmi un visu pārējo?

Protams, loģiskā atbilde te būtu vienkārša — tāpēc jau mēs par šiem darījumiem neko nezinām, ka tajos «Mākoņu» saimnieks ir bijis uzdevumu augstumos. Taču pastāv arī otrs atbildes variants: visas tās pēdējo desmit gadu izgāšanās, kas viena pēc otras ir gadījušās ar tiem Andra Šķēles projektiem, kuri ir vispārzināmi, ir tik, atvainojiet, padumjas, ka gribot negribot liek domāt — bet varbūt nekādu citādu darījumu un shēmu arī nemaz nav bijis? Jau kopš slavenā vekseļa laikiem mums ir bijis tas gods regulāri redzēt vienu un to pašu: shēmas ar skaļu purkšķi plīst tāpēc, ka to organizētājiem ir šķitis par grūtu izdomāt visu līdz galam — vai arī tāpēc, ka supershēmotājam atkal un atkal ir šķitis, ka nav jau vajadzīgs tā īsti saspringt.

Protams, pašam bārdainajam kungam un viņa padomdošanas biznesam ir izdevīgi mīti par Andri Šķēli, kaut ļoti izskatās, ka mums caurcaurēm ir darīšana nevis ar gudrību, bet blēdīgumu, nevis ar visvarenību, bet varaskāri, nevis ar tālredzību, bet paprastu alkatību. Bet kam vēl ir izdevīga šī leģenda?

 

Atis Lejiņš: Tauta, kurai atņēma sociāldemokrātus

Aigars Dāboliņš, Republika  12/01/06     Visus šos gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā labējās partijas ir guvušas drošu vēlētāju atbalstu. Kāpēc nīkuļo latviešu sociāldemokrātiskā tradīcija? Tā bija ļoti spēcīga 20. gadsimta sākumā un Latvijas brīvvalsts pirmajā posmā.

Kad latvieši sāka apzināties sevi par politisku nāciju, viņus lielā mērā virzīja sociāldemokrātiskas idejas. Latvijas politikas labējums pēc Atmodas ir bijis veids, kā izmantot savā labā latviešu nacionālo sentimentu, jo trauma pēc neatkarības zaudēšanas ir galvenais cēlonis latviešu alerģijai pret kreisajiem.

Spriedze starp kreisajiem un labējiem pasargā demokrātiju no vienpusīgas pārtikušo diktatūras un aizstāv arī darba ņēmēju intereses. Atis Lejiņš, dzīvodams trimdā, ir iepazinis nacionālu ievirzītu latviešu sociāldemokrātiju.

- Kāda ir jūsu politiskā pārliecība - labēja vai kreisa?

- Es nepiederu ne pie vienas partijas un tādā ziņā esmu neatkarīgs. Bet pārliecība, protams, man ir nacionāla. Es nekad nebalsotu par PCTVL vai par Saskaņas centru. Tie skaitās kreisi.

- Tā mūsdienu Latvijas politikā ir pieņemts: latvieši pa labi, nelatvieši pa kreisi. Primitīvi. Jo normālā situācijā ar tādu nostādni savu interešu aizstāvību zaudē gan vieni, gan otri. Vienīgie, kas iegūst, ir varas ņemšanas profesionāļi.

- Varbūt, lai es korekti atbildētu uz jautājumu, kāda ir mana politiskā pārliecība, ir jāpalūkojas atpakaļ trimdas situācijā. 1970. gadā es iestājos sociāldemokrātos. Tā trimdā bija vienīgā jēdzīgā latviešu nacionālā partija. Pārējie bija - he, he, - kā tagad teiktu - biznesa projekti. Zemnieku savienība trimdā nepārstāvēja neko nopietnu. Bet sociāldemokrātiem bija sava programma, un tā ļoti patika daudziem jauniem cilvēkiem. Viņiem bija savs mēnešraksts, notika sanāksmes un vēlēšanas, bija partijas disciplīna. Viņi bija pasaules sociāldemokrātu apritē - piedalījās lielos kongresos. Sociāldemokrāti trimdā de jure uzstājas kā Latvijas Republiku pārstāvoša partija, kuras atzars - ārvalstu komiteja - bija Stokholmā. Sakiet, vai tā nav īsti nacionāla partija? Tā ir devusi vislielāko labumu lielākajai latviešu tautas daļai - arī tā sauktajiem turīgajiem. Latvijā pirms padomju okupācijas sociāldemokrāti tika nomelnoti. Šķiet, ka Godmanis par to runāja arī jūsu izdevumā: kad Ulmanis izdarīja apvērsumu, tad tika konstatēts, ka valsts kase ir pilna ar naudu. Vai tad sociāldemokrāti bija slikti saimniekojuši?

- Tas it kā neesot labs rādītājs, ja ir liels budžeta pārpalikums.

- Bet Ulmanim tas bija izdevīgi. Viņi tūlīt pat varēja to naudu likt lietā un teikt: es ceļu skolas! Bet patiesībā tas bija iepriekšējās sociāldemokrātiskās valdības nopelns. Zviedrijā, kur lielākoties ir valdījuši sociāldemokrāti, tauta dzīvo labi, un arī kapitālisti no turienes nemūk projām. Tā bija sociāli orientēta politika, kas noteica augstus nodokļus, it īpaši bagātajiem. Protams, Zviedrijā bagātie pamanījās no tiem izvairīties... Bet turīgiem cilvēkiem bija jāmaksā. Tur darbojās tas progresīvais nodoklis, kas atvieglo dzīvi mazturīgajiem, bet vairāk prasa no turīgajiem. Tas atbilst nacionālajām interesēm. Zviedrijas sociāldemokrāti nikni aizstāvēja Zviedrijas nacionālās intereses.

- 1968. gads bija lūzuma brīdis visas Eiropas vēsturē. Studentu nemiernieki savās demonstrācijās augstu cēla slaveno M-M-M plakātu: Markss, Mao, Markūze. Vai latviešu trimdas jaunatne arī dzīvoja līdzi šiem notikumiem?

- Jā. Mums Eiropas trimdā bija tā sauktie jaunie kreisie. Es 1969. gadā mēnešus sešus biju sameties kopā ar viņiem, bet tam ir priekšvēsture. 1968. gada jūlijā biju atbraucis no Amerikas, lai piedalītos mūsu pirmajā pasaules latviešu jaunatnes kongresā Rietumberlīnē. Vācieši to aizliedza. Tas bija drausmīgs šoks. Izrādījās, ka vārda brīvībai ir ierobežojumi. Mēs sākumā noraidījām šo aizliegumu. Ar savu stāju mēs uz veselu nedēļu iekarojām Vācijas presi - bijām priekšplānā visos izdevumos. Die Letten bija galvenā tēma. Tur bija visa plašā trimda: Amerikas latviešu jauniešu apvienība, Eiropas latviešu jaunību apvienība - no Austrālijas, no visām malām Vācijā bijā sabraukuši 500 jauniešu. Tas bija ļoti iespaidīgs notikums.

- Vai arī kongresa dalībnieku vidū valdīja šis radikālais 1968. gada protestu noskaņojums?

- Mums bija pat vēl vairāk, ko teikt. 1968. gada kustība Rietumeiropā vairāk bija tāds sociāls process, bet mēs uzsvērām nacionālo asoektu. Protams, vispārējā gaisotne mūsu ietekmēja, protesta kustības pārstāvji visi bija ideālisti - viņi nemeklēja karjeru, jaunu auto, bet idejas. Viņi meklēja iespēju, kā mainīt sabiedrību. Tādā ziņā tas brīnišķīgi sakrita ar maniem tā laika uzskatiem. Es biju apsēsts ar ideju, ka man ir jāgāž Padomju Savienība.

- Re, un izdevās!

- Jā, izdevās un es esmu ļoti lepns par to! Bet toreiz bija neziņa, kā to izdarīt. Tajā laikā mēs Berlīnē pirmo reizi redzējām to, kas Padomju Savienība īstenībā ir. Vācieši aizliedza mūsu saietu, jo tas, lūk, kaitinās krievus. Mēs pateicām: ejiet pupās! Bet vācieši gāja sūdzēties pie okupantiem. Rietumberlīnē tie bija franči, angļi un amerikāņi. Man tikai vēlāk Amerikā pateica, ka mūsu jautājumu izšķīra nevis amerikāņu vēstnieks, bet gan Nacionālā drošības padome - visaugstākā drošības institūcija Savienotajās Valstīs, kas ir tieši pakļauta prezidentam! Pie kongresa nama atbrauca džips ar amerikāņu karavīriem un lika manīt, ka mums jāņem fraka. Vēlāk mums bija ļoti vētraina sapulce. Puse jauniešu bija iestrēguši Hannoverē, jo viņus nelaida līdz Berlīnei. Viņi bija pat radikālāki nekā mēs. Taču Berlīnē mēs diemžēl sadalījāmies. Man bija gods vadīt radikālāko flangu. Tās bija manas pirmās politiskās kristības. Bet otra nometne sāka baidīties. Man bija pilnīgi skaidra pozīcija: kaut arī spiediens tiešām ir liels, mēs aizstāvam mūsu principus un atklājam kongresu oficiāli. Pēc tam aizejam līdz Berlīnes mūrim, noliekam ziedus, apliecinot, ka pie šā mūra ir mirusi brīvība, nodziedam Daugavas abas malas un tad slēdzam kongresu. Man bija daudz sekotāju. Kongresa rīcības komitejas vadītāja bija Rasma Šilde-Kārkliņa. Tad paklīda baumas, ka mums speciāli tiekot gatavotas koncentrācijas nometnes.

- Oho, nu tik būs!

- Bez jokiem - Aļaskā. Es nesaukšu tagad vārdus. Tā bija Latvijas trimdas vecākā paaudze, kas mēģināja ietekmēt jaunāko paaudzei. Viņiem bija sakari un ietekme vācu politikā, un tas spiediens uz mums nāca no viņiem. Mēs gan smējāmies - tas būtu liels gods: tikt aiz dzeloņdrātīm brīvības dēļ. Vecākie dalībnieki nobijās. Ja mēs būtu saglabājuši vienotību, ar mums tikt galā būtu grūti. Mums uzmanību pievērsa pat International Tribune - ziņas par latviešiem izplatījās visā pasaulē. Mums tiešām būtu izdevies daudz panākt. Ar šķelšanos mēs zaudējām mūsu lielo morālo spēku. Vajadzēja turēties līdz galam, kaut arī mazākumā.

- Bet kas bija ar tiem radikāļiem, tā sauktajiem jaunajiem kreisajiem? Latviešu trimdā ir uzskats, ka viņu revolucionārisms ir traucējis latviešu lietai.

- Jaunie kreisie uzradās vēlāk, un viņu ideja bija - nevis cīnīties pret Padomju Latviju, bet akceptēt to. Tas bija pilnīgi pretēji mūsu viedoklim. Viņi gribēja akceptēt Padomju Latviju un tad no marksisma ļeņinisma pozīcijām kritizēt Padomju Latviju. Tāda bija viņu taktika: uzturēt intensīvas saites ar Padomju Latviju. Jā, aizrādīt, ka padomju režīmam Latvijā ir ideoloģiskas kļūdas, nu, aptuveni kā Dubčeks tajā laikā. Jaunajiem kreisajiem es pievērsos vēlāk, 1969. gadā - uz pāris mēnešiem. Es aizbraucu uz Ķelni, kur viņi mita, un lūdzu, lai izklāsta savas idejas. Uztvēru to kā pagrīdes gājienu. Kad 1970. gada bargajā ziemā aizbraucu uz Stokholmu pie Bruno Kalniņa, viņš man teica: "Neesi naivs, čeka paņems jūsu kustību savā kontrolē, un pat ne pīkstiens no jums līdz Latvijai neaizies. Jūs gribat mainīt marksismu ļeņinismu? To visu regulē Maskava." Gan jau es pats būtu līdz tam nonācis, bet par padomu es Bruno esmu ļoti pateicīgs. Uzreiz iestājos Bruno partijā. To Jaunie kreisie man nekad nepiedeva - izvērsa pret mani karu. Tas ir tāpat kā boļševiku partijā: tie, kas atstāj partiju, ir vislielākie ienaidnieki. Nevis labais spārns vai pat kapitālisti, bet gan atkritēji - tie ir briesmīgi.

Es taču vēlāk atvilku no viņiem arī mūsu izdevumu Eiropas Latviešu Jaunatnes Informācija. Toreiz uz brīvprātības pamatiem katru mēnesi tika izdots 30-40 lappušu biezs žurnāls. Ļeņina laikā Briselē un Londonā bija sociāldemokrātu partijas sapulces, un viņi dienām ilgi cīnījās ar lieliniekiem un maziniekiem. Mums bija tas pats! Es nupat konspektēju Roalda Dobrovenska grāmatu Rainis un viņa brāļi. Par to, kā latviešu sociāldemokrātija toreiz trimdā plēsās un kā Ļeņins to visu nelāgi ietekmēja ar Stučkas starpniecību un tamlīdzīgos intrigu ceļos. Cilvēki piedzīvoja nervu sabrukumu. Lasot es pārdzīvoju déjà vu izjūtu, proti, ka esmu gājis tam visam cauri, kad konfliktējām ar Jaunajiem kreisajiem. Es nesen satikos ar Dobrovenski un teicu, ka viņš uzrakstījis mūsu trimdas laika vēsturi. Tā nebija atrauta no tiem notikumiem, kas norisinājās pēc 1905. gada.

- Interesanti, kā sociāldemokrātiskā ideja saslēdzas ar nacionālo? Sociāldemokrātu ideoloģija paredz īpašuma attiecību pārlūkošanu. Latviešu nacionālā ideja tomēr vairāk sliecās uz konservatīvismu, esošo attiecību saglabāšanu. Latvija pirms okupācijas bija nostabilizējusies, plaukstoša, nacionāla valsts, un nebija motivācijas pārlūkot īpašumus.

- Nē, nekādā ziņā! Sociāldemokrātijai tādai, kāda tā tagad ir Rietumos, nav nekādas intereses pārlūkot īpašuma attiecības. Tādas radikālā spārna idejas sašķēla sociāldemokrātus Zviedrijā. Radikāļi pēc tām pazuda, un Zviedrijā nekad neradās komunistiskā partija. Bet sociāldemokrāti īpašumam neķērās klāt.

Latvijas Republikas pirmsākumos mūsu sociāldemokrātija pretēji Ulmanim bija tas politiskais spēks, kas panāca, ka vācu muižnieku zeme tika sadalīta un iedota latviešiem, turklāt bez kompensācijas! Kur vēl lielākus nacionālistus! Ulmanis bija pret to, viņš bija gatavs kompromisiem. Divdesmitajos gados sociāldemokrāti bija gatavi rīkot referendumu par šo jautājumu. Vēlāk vācieši mūs iesūdzēja tiesā Nāciju līgā.

- Tā jau arī bija radikāla ideja...

- Jā, ļoti radikāla. Mūs varēja viegli iztēlot par komunistiem. Bet šī vāciešiem atsavinātā zeme kļuva par latviešu privātīpašumu. Kāpēc tad 1919. gadā, kad Stučka ienāca Latvijā, viņš guva tik lielu atbalstu? Tāpēc, ka daudzi latvieši bija bezzemnieki. Tiklīdz viņi dabūja īpašumu, kurš tad vairs palika komunists - cauri bija ar to! Cilvēki nav aptvēruši to - kad latvietis dabū zemi īpašumā, viņš vairs nevar būt komunists.

- Tad jau sanāk, ka pēc Latvijas valsts izveidošanās kreisās idejas latviešiem nebija aktuālas: pārliecība tika mainīta uz labējo un konservatīvo.

- Nu pilnīgi! Tad latvietim vairs nebija vācu baronu, pret ko cīnīties. Zemi viņam iedeva latviešu valdība. Stučka to neaptvēra - tie idioti komunisti 1919. gadā sāka dibināt kolhozus. Nevis deva zemi, bet ņēma nost tiem, kam bija (vecsaimniekiem jeb lielsaimniekiem). Iedomājies - latviešu zemnieks apsveica Stučkas sarkano strēlnieku atgriešanos. Nu būs laba dzīve. Bet pirmais, kas bija jādara, - jāatdod liekās govis kolhozā. Zemnieks to nekad nesapratīs, un neviens viņu nepārliecinās. "Man ņem nost manu zirgu un govi! Nost ar tādiem!"

- Tur jau ir tas sociālistiskās ideoloģijas absurds!

- Tā bija Kārļa Marksa vislielākā kļūda - ignorēt zemniekus, saukt viņu dzīves uztveri par stulbu. Cilvēks, kas dzīvoja uz laukiem un apstrādāja zemi, viņa acīs nebija augstāks par lopu. Pilnīgi pretēja ir mūsu izpratne - latvietim vislielākais gods ir apstrādāt zemi. Attieksme pret zemes privātīpašumu bija visvājākā vieta boļševistiskajiem sociāldemokrātiem jeb komunistiem. Bet sociāldemokrāti Rietumos īstenoja citādu politiku - viņi atzina zemes privātīpašumu. Ļeņins to nekad nepieļāva. Starp citu, paskatieties uz Austrumiem: Ukrainā zeme vēl joprojām nedrīkst būt privātīpašums. Krievijā ar to ir pilnīgi putra. Tur valda mežonīgais kapitālisms, kaut gan zemi ir atļauts ņemt privātīpašumā.

- Atgriezīsimies pie latviešu zemnieka. Tiklīdz viņa īpašumā bija zeme, sociāldemokrāti vairs nebija vajadzīgi.

- Latvijā bija interesanti. Zemnieku savienība pati izraka sev kapu. Šajā partijā palika turīgākie, kuriem zeme piederēja jau iepriekš, tā sauktie lielsaimnieki. Tad izveidojās Skujenieka vadītā Sīkzemnieku partija, kas apvienoja visus mazos. Viņi saprata, ka viņu intereses nesakrīt ar lielsaimniekiem, tāpēc radās šī otrā zemnieku partija. Sociāldemokrāti sākumā daudz ieguva ar to, ka viņi panāca zemes piešķiršanu bezzemniekiem. Bet tie, kā jau teicu, zemi dabūjuši, par sociāldemokrātiem vairs nebalsoja. Un cik tad Latvijā bija strādnieku? Tomēr sociāldemokrātu slava saglabājas no 1905. gada, turklāt tā bija Latvijas vislielākā partija. 1905. gada lielais svars ir latviešu tautas vienotība. Nekad, izņemot 1989. gadu, latviešu tauta nav bijusi tik vienota. 1918. gadā mēs labi zinājām, ka katram ir savas intereses. Tad arī sociāldemokrāti sašķēlās. Vieni vairāk gāja kopā ar Ulmani. Tā bija tā Bruno Kalniņa līnija. Interesanti, kā Dobrovenskis apraksta Raiņa atgriešanos Latvijā. Viņu Rīgas Centrālajā stacijā sagaidīja milzīgi cilvēku pūļi. Uz perona bija Latvijas nacionālais karogs un partijas karogs - kā jau visiem sociāldemokrātiem un komunistiem tas bija sarkans. Rainis izkāpa no vilciena, saminstinājās un izdarīja kļūdu - viņš nokrita uz ceļa un noskūpstīja... Kuru karogu?

- Sarkano... Un to viņam nekad nav piedevuši.

- Jā. Esmu ar Bruno Kalniņu daudz runājis par šo tēmu. Viņš teica, ka mūsu lielā nelaime ir nespēja sadarboties. Arī mūsu partijā bija divi spārni - kreisais un labējais. Labējā spārnā bija Pauls Kalniņš un Klāra Kalniņa. Viņi bija gatavi uz kompromisiem - sadarboties ar Zemnieku savienību. Bet bija arī kreisais spārns, kas uztvēra nopietni ideoloģisko bagāžu. To vadīja Fricis Menders. Šis spārns pretojās sadarbībai ar valdību. Tā bija mūsu lielā traģēdija - mūsu sociāldemokrātija nevarēja panākt to, ko panāca citur Rietumeiropā. Nemācēja rast kompromisu. Būt ideoloģiski tīriem - tā politikā neko daudz sasniegt nevar. Menders to gaužām nožēloja. Demokrātija ir kompromisu māksla.

- Šī tradīcija, kuru pārstāvēja Bruno Kalniņš un arī - es jūtu - pārstāvat jūs, tomēr izplēn smiltīs. Citiem vārdiem - tā nav transformēta Latvijā tagad. No labējās puses trimda ir spēcīgi ietekmējusi mūsdienu Latvijas politisko tradīciju. Bet kur tagad ir šī sakarīgā kreisā tradīcija?

- Tas bija muļķības dēļ. Es to domāju ierakstīt savos memuāros. Ja patīk konspirācijas teorijas, es varu pateikt - sociāldemokrātiju deviņdesmito gadu sākumā iznīcināja tie, kas pēc tam izlaupīja Latviju. Es pats biju tam liecinieks. Atkal tā pati vecā trimdas slimība: līdzko sākās kontakti ar cilvēkiem no Latvijas un līdzko viņi ienāca partijā, sākās iekšēja nesaprašanās. Bija mums strīdi iekšpusē arī pirms tam, bet tos visus varēja atrisināt demokrātiskā ceļā. Es, piemēram, pēkšņi kļuvu par čekas aģentu.

- Saistībā ar jums esmu dzirdējis par gluži pretējās puses aģenta teoriju.

- Nē, nē. Mani sāka saukt par čekas aģentu, un tā ir vistīrākā provokācija. Sākās raganu medības, radās tāds riebīgs gaiss. Kamēr Bruno vēl bija dzīvs, es prom negāju. Bet pēc viņa nāves es uzrakstīju vēstuli, ka šādos apstākļos vairs nevaru palikt. Es nebiju vienīgais, kas aizgāja. Kas tie bija par cilvēkiem, kuri nāca? Aģenti provokatori vai vienkārši dulli cilvēki? Tautas frontes laikā es runāju ar visu tās vadību. Nospriedām, kamēr nebūs nobrieduši apstākļi, mēs Latvijā oficiāli neparādīsimies, un tad Tautas fronte varētu pārņemt sociāldemokrātiju. Mēs būtu droši dabūjuši pat 40-50% balsu. Jo tajā laikā cilvēki tā domāja. Tā bija tā lielā trimdas sociāldemokrātijas ideja - tās programma bija gan nacionāla, gan sociāla - tāda, kādu toreiz vairākums latviešu tautas atbalstīja. Bet es zaudēju, aiz manas muguras tika legalizēta pagrīdes partija (LSDSP). Man tas vairs nebija pieņemami.

- Tagadējā LSDSP tomēr ir nedaudz atguvusies. 3,5% balsu jau bija tuvu iekļūšanai Saeimā. Vai tomēr nebūtu vērts viņus stiprināt?

- Apžēliņ! Cik stipra tā varēja būt toreiz, kad LSDSP pēkšņās un pārsteidzīgās atjaunošanas dēļ visam bija svītra pāri. Partijā neiestājās kāda trešā daļa Tautas frontes cilvēku, kuri bija ļoti sakarīgi un varēja saturēt kopā lielu tautas daļu. Kad partija kļūst par mazu kliķi - un Latvijā tāda tika nodibināta -, to ir viegli saskaldīt. Tad intelektuālais potenciāls nav tik liels, lai pārvarētu iekšējās pretišķības.

Tieši tas pats notika ar grupu Helsinki-86. Tā bija ļoti maza, viņi izdarīja varoņdarbu, bet viņus ļoti ātri saskaldīja.

Sociāldemokrātija Latvijā legalizējās nepiemērotā brīdī, un mēs zaudējām labo slavu. Bija arī provokācija, kad pie viena sociāldemokrāta pirms vēlēšanām atrada aukstos ieročus. Tā viņus iznīcināja pilnībā. Ir jau shēmas - pēc katras revolūcijas, kad revolucionāri savu darbu ir izdarījuši, nāk otrā paaudze. Revolūcija vienmēr apēd savus bērnus. Tā Latvijā pēc Atmodas notika arī ar sociāldemokrātiem.

Tagad mums tas partiju spektrs ir sadalīts tā: nacionāli noskaņotie balso par labējiem, jo tie ir pret Krieviju. Tās ir sekas ilgajai komunistu valdīšanai - labējais ir pret komunistiem, bet kreisais ir komunistu pusē. Mums Rietumos tā nebija. Sociāldemokrāti bija visniknākie komunistu apkarotāji. Īstenībā visi Rietumu sociāldemokrāti ir centristi. Ir žēl, ka mūsdienu Latvijā sociāldemokrātiju iznīcināja vai arī - tā pati sevi iznīcināja. Starp citu, Latvijas laikā sociāldemokrātiem bija ļoti labi sakari ar nacionālajām minoritātēm. Viņi bija pret Padomju Savienību, nikni apkaroja komunistu ietekmi Latvijas fabrikās.

- Vai sociāldemokrātijas stāsts mūsu valstī ir galā?

- Mūsu politiķiem ir jāiegrožo savas ambīcijas, lai nenoārdītu iespējamās sadarbības tiltus nākotnē. Nacionālu labējo un kreiso sadarbība ir visas nācijas interesēs.

 

Vīķes-Freibergas mājokļa iekārtošanai plāno tērēt 400 000 latu

LETA  12/01/06     Viņš norādīja, ka remonta tehniskais projekts jau izstrādāts un šomēnes tiks izsludināts būvdarbu konkurss. Rezultāti varētu būt zināmi janvārī, bet remontu varētu sākt pavasarī, pieļāva VNĪ pārstāvis.

"Šajā summā - 400 000 latu - iekļautas gan remonta izmaksas, gan dzīvokļa iekārtošana: vanna, mēbeles, koka apdare un citi elementi," sacīja Kaprāns.

Samaksas kārtība vēl tikšot saskaņota, bet būvdarbu izmaksas segšot VNĪ. "Par platībām un istabu skaitu pašlaik nevēlamies runāt. Kopējā summa ir aprēķināta, vadoties pēc tehniskā projekta, tā nav no pirksta izzīsta," uzsvēra VNĪ preses sekretārs.

Jau ziņots, ka Vīķe-Freiberga ar vīru pašlaik dzīvo oficiālajā prezidenta rezidencē Jūrmalā, Z.Meierovica prospektā, kas pēc pilnvaru termiņa beigām prezidentei būs jāatstāj. Prezidentes pilnvaru termiņš beigsies nākamā gada 7.jūlijā.

Pirms četriem gadiem pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz bijušajiem prezidentiem rezervēt divus dzīvokļus Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā esošajā dzīvojamā mājā Brīvības ielā 38.

Jau pašlaik šajā mājā dzīvo eksprezidents Guntis Ulmanis, kuram šis miteklis piešķirts pēc prezidenta termiņa beigām. Bez dzīvokļa Ulmanim pēc pilnvaru beigām piešķirta arī automašīna, apsardze, sociālās garantijas.

 

Veicinās izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē

LETA  12/01/06    Īpašu uzdevumu sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts iecerējis sadarboties ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, lai kopīgiem spēkiem veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un iekļaušanos mūsu valsts darba tirgū.

Sekretariāts iecerējis sadarboties ar Valstiskās privātās partnerības asociāciju, Pasaules Brīvo latviešu apvienību, Eiropas Latviešu apvienību, Latviešu apvienību latviešiem Īrijā un citām organizācijām, informēja Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Līga vanova.

Pēc viņas teiktā, jau septembra sākumā sekretariāts ticies ar minēto organizāciju pārstāvjiem. Līdz šī gada beigām plānots izveidot darba grupu, kuras kompetencē būs analizēt ekonomisko migrāciju un likumdošanu, kā arī apgūt citu valstu labo praksi.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) piektdien tikšanās laikā ar Īrijas vēstnieku Latvijā Timu Movu pārrunāja sadarbības iespējas iedzīvotāju emigrācijas jautājumos.

Ministrs un vēstnieks vienojās par turpmāku sadarbību, jo arī Īrijā savulaik bijušas darbaspēka izceļošanas problēmas, kuras izdevies veiksmīgi atrisināt ar līdzīgu sadarbības modeli, informēja Ivanova.

Atbalstīt tautiešus ārvalstīs ir viena no galvenajām sekretariāta darbības prioritātēm. Nākamā gada budžetā sekretariāts palielinājis finansējumu latviešu diasporas atbalstam, Īrijas vēstniekam Latvijā norādījis ministrs.

"Esmu gandarīts par šo tikšanos, jo Īrijas pieredze savu tautiešu atgriešanai dzimtenē ir labs piemērs mūsu valstij, kā ar pareizi virzītu rīcību un nelieliem līdzekļiem sasniegt efektīvu rezultātu," sacījis Kastēns. Pēc viņa teiktā, ikviens latvietis neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā viņš dzīvo, ir valstij nozīmīgs.

 

TB/LNNK konferencē izvirza ambiciozus nākotnes plānus

DELFI  12/02/06     Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK sestdien slēgtā konferencē izvērtēja vēlēšanu rezultātus, kā arī iezīmēja partijas attīstības vīziju turpmākajiem četriem gadiem, portālu "Delfi" informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.

Secinot, ka 9. Saeimas vēlēšanu rezultāti bija salīdzinoši labi, taču varēja būt vēl labāki, TB/LNNK vadības un apvienības grupu pārstāvji apņēmās strādāt pie jauniem programmatiskajiem dokumentiem dažādās nozarēs. Vairāki runātāji uzsvēra, ka partijai ir jāspēj sabiedrībai piedāvāt visaugstākās kvalitātes redzējums aktuālos jautājumos, kā arī pēc iespējas pilnīgāk jāizmanto atrašanās valdībā apvienības izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, ko sev šobrīd uzdod "tēvzemieši", ir kā sabalansēt nosacīti jauno sociāli ekonomisko darbības virzienu ar apvienībai tradicionālajiem nacionālajiem jautājumiem. Kā atzīst TB/LNNK priekšsēdētājs Jānis Straume, nākotnē viņš TB/LNNK redz kā ietekmīgu nacionāli konservatīvu partiju ar plašu atbalstu daudzos sabiedrības slāņos. Lai šo mērķi sasniegtu, apvienībai ir jāpaplašina savu prioritāšu loks, radot konkrētus piedāvājumus dažādu sociālo un ekonomisko problēmu risināšanai, vienlaikus saglabājot stingru nacionālo stāju.

TB/LNNK sociāli ekonomiskās programmas autors Roberts Zīle uzsvēra, ka no vairākiem iespējamiem partijas attīstības scenārijiem visproduktīvākais būtu tās augšana uz āru, aktīvi pārņemot politiskos konkurentus un pozicionējoties kā uz varu orientētai moderni nacionālai partijai.

 

Intervija ar Godmani: Jāuzlabo strauji, bet evolucionāri

Viktors Avotiņš,  NRA  12/02/06     Iekšlietu ministrs sola apturēt profesionālu cilvēku aiziešanu.

Iekšlietu ministrs Ivars GODMANIS intervijā Neatkarīgajai par sistēmas krīzi, noskaņojumiem un stratēģiju.

– Ko nozīmē "krīze iekšlietu sistēmā"?

– Par krīzi varētu saukt stipru pasliktinājumu bez pazīmēm, ka sagaidāms uzlabojums. Te ir divas puses. Viena puse – kā sabiedrība vērtē – ir krīze iekšlietu sistēmā vai nav. Acīmredzot sabiedrība redz krīzi, ar deputātiem pauž to, un tāpēc tas, ka krīze jāpārvar, ierakstīts valdības deklarācijā. Otrs – kā iekšlietu sistēma vērtē pati sevi. Iekšlietu sistēmas pašvērtējums var nesakrist ar sabiedrības viedokli. No ārpuses šķiet – policisti nepietiekami cīnās ar visādām, tai skaitā sīkajām, nelikumīgu izpausmju formām, ugunsdzēsēji nav pietiekami kvalificēti… Savukārt sistēma saka – neviens negrib šurp nākt, jo mūsu prestižs ir zems, sabiedrība nav mūs pietiekami atbalstījusi, nodrošinājuma nav… tāpēc neprasiet no mums tik daudz.

Policijā pirmais etaps bija – samaksāt parādus. Tu nevari neko runāt, ja tev ir parādi. Iepriekšējais ministrs to izdarīja. Cepuri nost! Nākamais etaps – ļoti nopietns algu paaugstinājums, nopietns tehniskais nodrošinājums. Robežsardzes galvenais uzdevums – saņemt saistībā ar Šengenas līgumu paredzētos lielos līdzekļus (ir risks, vai paspēs to izdarīt) un kvalitatīvi tos izmantot. Pretējā gadījumā nebūs ne Šengenas, ne kā. Ugunsdzēsējiem neesam pievērsuši nopietnu uzmanību tehniskā nodrošinājuma ziņā. Ugunsdzēsējs nevar skriet ar spaini apkārt. Izrādās, mums faktiski nav mašīnu, ar kurām var mežā iebraukt. Tas nozīmē, ka paļaujamies uz to, ka mežu dienesta cilvēki ar maziem tilpumiņiem kaut ko izdarīs. Ugunsdzēsēji palikuši pabērna lomā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – tur arī risks ir pietiekami liels. Kas tad būs tie cilvēki, kuri tagad sāks vairāk braukt te iekšā?

– Krīzes iemesli?

– Viens iemesls ir tas, ka uzskatām par neprioritāru sevis apdrošināšanu. Turklāt man ir sajūta, ka vēl nav līdz galam izprasts – drošība ir labklājības sastāvdaļa. To var redzēt arī pēc tā, ko saka sistēma: tā nav pietiekami finansēta, pietiekami atbalstīta, pietiekami prioritarizēta… Vienmēr bijuši citi virzieni, citas problēmas. Bet, ja labklājības tempi iet uz augšu, tad uz augšu jāiet arī tiem izdevumiem, kas saistīti ar drošību. Ja tie neies, tad labklājības pieaugums pats par sevi negarantē drošības pieaugumu. Kā prioritāra šī saprašana parādās tikai tad, kad pret tevi tiek veiktas tādas darbības, ko uzskata par noziegumu. Tad sāc domāt….

– Ko jūs ar to gribat teikt? Policijai un citiem ir noteiktas funkcijas, kuras tiem jāveic bez filozofēšanas par skopo sabiedrību un sūkstīšanās, ka par nedarīšanu nemaksā. Manuprāt, tieši ikdienas publiskajā (!) telpā un līmenī, kas salīdzinoši prasa vairāk gribu darīt nekā supertehniku un intelektu, drošības un kārtības vismazāk.

– Es runāju par sabiedrības attieksmi. Policijas viedoklis ir skaidrs – profesionāli darboties un pildīt savas funkcijas. Un tagad, spriežot pēc prioritātēm, kas valdībā tiek virzītas, pēc budžeta diskusijām, sistēmai būs grūti pateikt, ka sabiedrība mūs neatbalsta, tāpēc mums grūti pildīt savas profesionālās funkcijas. Šī atruna vairs nederēs. Tāpēc, ka materiāli tehniskais nodrošinājums kļūs atbilstošs. Varbūt tas nāk ar kavējumu. Ja tas būtu ātrāk sākts, varbūt mēs nerunātu par krīzi.

– Kas jāpanāk, lai par to nerunātu?

– Stratēģijas vīzija ir – lai mums būtu civilizēta, pietiekami droša valsts, sabiedrība. Par policiju runājot, ir trīs lietas. Pirmā. Apturēt profesionālu cilvēku aiziešanu. Un atgriezt atpakaļ daļu no tiem, kas dažādu iemeslu (vājas finansēšanas, materiāli tehnisko resursu, personāla intrigu…) dēļ aizgāja ar augstu kvalifikāciju. Lai no kadru viedokļa profesionālisma līmenis nepasliktinās. Mēģināt uztaustīt un virzīt uz priekšu tos cilvēkus, kuri ir ar jaunāku izglītību, ar apzinātu karjeras mērķi – izpausties šajā sistēmā. Tas pats attiecas uz robežsardzi un ugunsdzēsējiem. Te saiet kopā divas lietas. Ja gribi tos jaunos cilvēkus virzīt uz augšu, tad svarīgi, lai tā vide, kurā virzīt, ir profesionāla. Trešais – izglītība. Šie soļi nav nekas īpaši revolucionārs. Bet startējam no pretējā. Turpinās tendence, ka no sistēmas varētu aiziet projām vēl vairāk profesionāļu.

Protams, ja patlaban valdība uzskata iekšlietas par vienu no prioritāriem virzieniem, tas nozīmē arī resursu pieaugumu. Bet resursu pieaugums nozīmē arī prasību pieaugumu. Dilemma ir tāda – prasību līmenis pazeminājās paralēli tam, kā pazeminājās gan finansējums, gan materiāli tehniskais nodrošinājums, gan atbalsts. Tā nonācām līdz krīzei. Tagad mums ir principā jāceļ gan prasības, gan atbalsts.

– Tas nav nekas jauns. Lasītājiem necitēšu, bet jums tagad citēju iepriekšējo valdību deklarācijas. Sākot ar Māra Gaiļa valdību. Tās pašas tēzes tur ir. Iznāk – iekšlietu sistēmas krīzes iemesls ir valsts politiskā vadība. Ir vai nav?

– Jautājums ir par tiem skaistajiem mērķiem… cik tie bijuši izpildāmi. Jautājums ir – cik lielā mērā tas izmērāms un cik no tā izpildīts. Bijusi tendence šo mērķu virzienā iet. Bet es uzskatu, ka tas, kas rakstīts šīs valdības deklarācijā par drošību, ir izmērāms.

– Nosauciet kaut vienu faktu, kurš vienkāršam cilvēkam viņa ikdienas esamībā šobrīd attaisno policijas nepieciešamību? Priekš kam viņam policija?

– Kad viņš sastapsies ar kādu pret sevi vai tuvākiem vērstu noziegumu vai nodarījumu, policija būs pats galvenais, kas viņam būs vajadzīgs.

– Viņš diendienā sastopas ar pret sevi vērstu un likumos par pārkāpumu vai noziegumu dēvētu darbību. Bet uz policiju iet morāla apvainojuma, nozagtu santīmu u.tml. dēļ ir visai bezcerīgi.

– Šī attieksme man ir saprotama un zināma. Bet šādam uzstādījumam nav nākotnes. Nu, fiksē tādu situāciju, nu, un tālāk ko… Atnāku – nepalīdz… Policija tikai represē… nevar sniegt nekādu pakalpojumu. Es domāju – nevajag pārspīlēt, tā tas nav.

– Jūsu atbilde līdzvērtīga manam jautājumam…

– Protams. Kā citādi. Ja jūs man prasāt, kāpēc vienkāršam cilvēkam vajadzīga policija… Pie kā cita tad viņš vērsīsies?

– Esmu tēlojis radinieku, lai tiktu iecirknī un pārliecinātos, cik ļoti ar tiem vienkāršiem gadījumiem negribas ņemties.

– Tas ir cits jautājums. Jautājums, kā no tās krīzes iziet ārā. Jo, ko nozīmē – negribas. Tas nozīmē, ka nav prasību pret policistiem. Priekšnieks neprasa viņiem to darīt. Tā nedrīkst būt. Ja viņiem maksā algu, nodrošina ar tehniku un ja viņiem pietiekama izglītība, tad var no viņiem prasīt. Ja neprasīsi, nekā nebūs. Bet ne tā – policisti, lūdzu uzlabojiet darbu, ugunsdzēsēji, lūdzu uzlabojiet darbu. Viss ir precīzi izmērāms. Cik tas, cik tas izdarīts. Un, ja tie cipari rāda pretēju virzienu, tad tu strādā slikti. Un, ja tevī vēl investē, bet tu turpini slikti strādāt, tad tu nederi, tad ir citi kadri.

– Kāpēc bija jāpaiet piecpadsmit gadiem, lai spēka struktūrām definētu nevis vien policejiski represīvās, bet drošības servisa funkcijas?

– Tas ir ļoti labs jautājums. Un tas vēl ir tikai mērķis, ko esam izvirzījuši – policists nav tikai represētājs, bet arī pakalpojumu sniedzējs. Kāpēc bija jāpaiet piecpadsmit gadiem? Jautājums ir par dienestu gatavību jebkurām izmaiņām funkcijās. Ja dienests iet uz leju, tad ar prasībām strauji izmainīt attieksmi ir grūti. Mēs jau varam taisīt PR gājienu un paziņot, ka no rītdienas visi policisti smaidīs. Nez vai sanāks.

– Kas vajadzīgs, lai sanāk?

– Man atkal ir jautājums – vai esi gatavs lielu daļu no savas naudas, no nodokļiem atdot šai sistēmai?

– Kā jau tirgū. Būs pienācīga prece (perfekts drošības serviss), būs nauda. Šobrīd man jādomā, ka labāk nopirkt pistoli sev.

– Tad ir vista un ola.

– Jums pašam ir vista un ola. No vienas puses – nav sabiedrības uzticības, no otras – naudiņu ta gribas. Bet kāpēc slaistiem naudiņu dot?

– Es jau teicu – darīsim tā, lai ir pārbaudes iespējas. Lai piešķirto līdzekļu atdeve būtu izmērāma. Nevis filozofiska… Algās, tehniskos līdzekļos. Ja tev tie ir, tad arī darba ekvivalentam ir pretī prasība. Redz, kas te ir vista un ola. Papriekšu tev tomēr ir jādod tā nauda. Protams, tas ir tikai vienreiz iespējams. Un, ja tad tu nevari dabūt atpakaļ, ja tad nedabū darba kvalitātes uzlabojumu, tad pats esi nekam nederīgs. Vai arī sistēma jau ir tādā stāvoklī, ka jāgriež ar kājām gaisā.

– Tur jau tā lieta, ka šogad nebūs ne tuvu pirmā došanas reize. Cik var? Jāgriež gaisā.

– Tik tālu politiskā sistēma, domāju, vēl nav nogājusi. Varu teikt tikai to, ka prasības ir absolūti neatņemama darba sastāvdaļa.

- Ja lasīt gadu gaitā četru IeM pamatdienestu vadītāju intervijas, tad lielās līnijās tie neko citu no ministrijas nav gaidījuši kā vien to, ko jūs solāt – skaidru, mērāmu stratēģiju un atbilstošu tās materiālo segumu.

– Kad te atnācu, izlasīju Iekšlietu ministrijas stratēģiju. Pa visiem dienestiem savākts, sakompilēts dokuments. Mēs veidosim stratēģiju citādi – no pamata, kur patlaban atrodamies, cik esam krīzē mērāmi. Lai ministrijai un dienestiem būtu viena nekompilēta stratēģija, lai mēs ietu vienā virzienā. Nevis pretējos. Otrs, ja runājam par četru gadu stratēģiju – uz kādu līmeni gribam iziet bez muldēšanas un melošanas. Trešais. Kādas ir tā līmeņa sasniegšanas prioritātes, uz kuru gribam iziet. Katrā no dienestiem. Policijā, kā jau teicu, prioritāte ir – kadri, vadošie kadri.

– Prioritāte – kadri, tas skaidrs. Kāpēc prioritāte – vadošie kadri?

– Saproti, kas te par lietu. Savstarpējās cieņas starp civilo un militarizēto sistēmu iekšlietās ir gandrīz nulle. Visas tās kadru maiņas, kas bijušas, sākot ar augstākiem līmeņiem, visas bijušas ar milzīgiem skandāliem, ar milzīgiem pārmetumiem, kuriem, kā pēc tam, izrādās, nav nekāda dokumentēta pamata. Un beigās iznāk tā – atnāk politiķi: mēs esam vinnējuši vēlēšanas, visus ārā… It kā svētu mērķu vārdā. Sabiedrība, redz, saka – policija strādā vāji, man ir mandāts, es visus izmetu ārā. Nu labi, ne visus, bet lielu daļu. Pēc tam atnāk citi politiķi, kuri vinnē vēlēšanas – visus ārā. Pēc tam trešie politiķi izdara to pašu.

– Un jums šis stils ir atklājums?

– Es varu pateikt, ka es tā nerīkošos. Punkts. Man skaidrs viens – ir samērā bezcerīgi, tā ir mana personiskā pārliecība – šo sistēmu uzlabot revolucionāri. Tā jāuzlabo pietiekami strauji, bet evolucionāri. Un šajā procesā jābūt pietiekamai savstarpējai cieņai. Nevis, piemēram, atnāk Godmanis, panāk kabineta atbalstu un visus izdzen ārā. Godmanis aizies, un nāks viens cits, bet tie cilvēki, kas grib karjeru veidot no kapteiņa, no majora, lai kļūtu par to pulkvedi, par ģenerāli… Viņi jau redz, ka karjera paliek ļoti nesaistīta ar profesionālo izaugsmi. Ka viņi paliek nestabili. Tāpēc saku – es tā nerīkošos.

– Ja pastiprinās represijas un sodi krutkas tirgotājiem, vai tas nozīmē, ka adekvāti stingrāka kļūs arī attieksme pret šajā procesā iesaistītiem un to piesedzošiem policistiem?

– Protams. Kā citādi? Pirms atnācu uz šejieni, dzirdēju divas lietas – nelegālo alkoholu policija ne tikai piesedz, bet principā neķer to. Narkotikas arī piesedz… Ja policija to dara, ko tad runāt? Tāda policija nav vajadzīga. Taču man jāzina precīzi fakti – kurš, kā un ko. Bet tas, ko mēs tagad piedāvājam, nav viegls ceļš arī policijai. Tā ir griba panākt, lai policija operatīvi un reāli tiek šīm lietām klāt. Točkas – tās ir koka lapiņas. Ir stumbrs. Piemēram, 190. pants Krimināllikumā. Par kontrabandu. Vedu narkotikas, psihotropās vielas – 10 gadi. Vedu alkoholu speciālā bākā – nav Krimināllikumā par to atbildības. Ja panāksim, tas būs kriminālsodāmi. Esmu ar mieru savas ambīcijas drusku pieturēt, nevis sākt raustīt policijas vadību šajā brīdī, ko daudzi prasa… Tā nebūs pareiza rīcība. Un bez savstarpējas, kaut vai minimālas cieņas mēģināt kaut kādas reformas ieviest, protams, var, bet rezultāts būs tuvu nullei.

 

Starp Saeimu un cietumu

Ramons Ratseps, Latvijas Avīze   12/02/06     Pār 9. Saeimā no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK sarakstā ievēlēto nu jau bijušo Balvu rajona Kubuļu pagasta padomes priekšsēdētāju, kādreizējo Latgales reģionālās muitas vadītāju Juri Boldānu nogūlusi smaga aizdomu ēna. Viņam Latgales tiesas apgabala prokuratūrā 3. novembrī uzrādīta sākotnējā apsūdzība, vainojot Boldāna kungu ne tikai vēlēšanu rezultātu viltošanā, bet arī to viltošanas organizēšanā.

Šos faktus apstiprinājušas četras Kubuļu vēlēšanu iecirkņa darbinieces, kurām, pēc Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurores Ingrīdas Maļkovas teiktā, arī izvirzītas apsūdzības vēlēšanu rezultātu viltošanā. Viņas savu vainu notikušajā jau vaļsirdīgi atzinušas, norādot, ka galvenais vēlēšanu rezultātu viltošanas organizators bijis neviens cits kā toreizējais viņu darba devējs – Kubuļu pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Boldāns.

Viņš joprojām savu saistību ar notikušo noliedz un visas apsūdzības sauc par provokācijām. Kas to veicis un kādēļ, Boldāna kungs, kā jau visi politiķi šādos gadījumos, nesaka.

Savukārt vietējie Kubuļu un Balvu rajona iedzīvotāji, runājot par notikušo, atklāti dalās divās grupās. Vieni Boldānu ceļ debesīs, kamēr citi apgalvo, ka notikušais nav pārsteigums. Tik ļoti Boldāns alcis pēc varas.

Ar Kubuļu pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāju, vienlaikus arī Kubuļu vēlēšanu iecirkņa vadītāju Marutu Apini tiekos viņas darbavietā. Uzzinājusi, ka interesējos par 9. Saeimas vēlēšanu dienu notikumiem, viņa tik ļoti uztraucas, ka sāk raudāt. Mazliet nomierinājusies, viņa saka:

"Nezinu, kas ar mani tolaik notika. Man pat nav loģiska izskaidrojuma, kādēļ es tam visam piekritu. Pareizāk būtu teikt, ka Juris Boldāns kā pagasta padomes priekšsēdētājs, būdams mans tiešais priekšnieks un darba devējs, visā vasaras garumā līdz pat Saeimas vēlēšanām mani morāli salauza. Redziet, arī mani tolaik bija piemeklējušas dažādas nelaimes: pati iznācu no slimnīcas pēc operācijas, tad nomira radiniece. Esmu to teikusi arī prokuratūrā, ka Boldāns regulāri nāca pie manis darba kabinetā, dzēra kafiju un deva dažādus mājienus, kā vajadzētu rīkoties Saeimas vēlēšanu laikā. Es tam turējos pretī, taču kaut kur zemapziņā mani, protams, pavadīja arī doma, ka Boldānu var neievēlēt. Un tad, paliekot Kubuļu pagasta padomes priekšsēdētāja amatā, viņam būtu neierobežotas iespējas izrēķināties ar mani."

Kā stāsta Marutas kundze, vairākas lapiņas ar personu kodiem, personu vārdiem un uzvārdiem 9. Saeimas vēlēšanu dienā vēlēšanu komisijā parādījušās vakarpusē. Savukārt vēl saraksts ar 55 cilvēkiem, ko pagasta sociālajai darbiniecei pašrocīgi iedevis pats Juris Boldāns, ticis nodots jau dienas vidū. Tad arī palēnām viltus vēlētāji tikuši ierakstīti vēlētāju sarakstos. Daži no tiem patiesībā bijuši aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Cits nav atnācis uz vēlēšanām vai pat bijis analfabēts, kurš nemāk uzrakstīt savu uzvārdu.

"Neesošo vēlētāju ierakstīšanai tika izmantoti brīži, kad vēlēšanu iecirknī nebija novērotāju. Savukārt pats Boldāna kungs vairākkārt ieradās iecirknī un interesējās, kā notiek vēlēšanas. Jau pirms tam visiem tika stāstīts, ka viņam vislabāk būtu pievilkt krustiņu, bet pārējie pieci tēvzemiešu saraksta cilvēki, kas atrodas aiz viņa, jāsvītro. Tie esot viņa lielākie konkurenti. Šie cilvēki tika lēnām ierakstīti sarakstos un mūsu vēlēšanu komisijas locekles parakstījās viņu vietā."

Pēc mana jautājuma, kāpēc sabiedrībai tagad būtu jātic viņai, nevis Boldāna kungam, Maruta atkal apraudas un saka, ka šobrīd Boldāna negodīgajai rīcībai viņai ir taustāmi pierādījumi. Tā dažas dienas pēc skandāla Juris Boldāns viņu telefoniski uzaicinājis uz tikšanos benzīntankā, kur ārpus mašīnām viņu brīdinājis nevienam neko nestāstīt un nesadarboties ar drošības policiju. Par laimi, viņai līdzi bijis drošības struktūru izsniegts diktofons un saruna tikusi ierakstīta.

"Ceru, ka ieraksts ļaus prokuratūrai un vēlāk arī tiesai saprast, ka Boldāns patiesībā melo un vēlas mūs padarīt par noziedzniecēm savas karjeras dēļ. Viņš ir gatavs uz jebko, lai tikai piepildītu savas ambīcijas."

Par, manuprāt, pašu pārsteidzošāko faktu, ko, protams, tagad nav iespējams pierādīt, tomēr jāuzskata Marutas Apines stāstītais, kā tad Boldāna kungs bija iecerējis iegūt sev nepieciešamās balsis.

"Jau vasarā man personīgi ar Boldāna kungu bija saruna, kurā pagasta padomes priekšsēdētājs izteicās, ka varētu izgatavot otru viltotu pārvietojamo Saeimas vēlēšanu urnu, kuru pēc nobalsošanas vietējā pansionātā "Balvi" mašīnā varētu apmainīt pret otru – jau iepriekš sagatavotu. Kaut arī teicu, ka tas nav iespējams, jo visur mums līdzi būs novērotāji, Boldāns bija kā apmāts. Viņš neuzklausīja nevienu argumentu un tikai atmeta ar roku. Tas arī saprotams, jo pansionātā uz vietas nobalsoja 165 vēlētāji.

Tas patiesi nav izdomāts stāsts, jo es vēl pirms vēlēšanām par to stāstīju citai mūsu iecirkņa komisijas loceklei Ainai Stahovskai. Tieši caur viņu es arī saņēmu to 55 vēlētāju sarakstu, kuru mums vēlēšanu dienā ar uzdevumu ierakstīt tos vēlēšanu sarakstos nodeva Juris Boldāns."

"Tā bija iepriekš labi izplānota akcija, kurā Boldāns, izmantojot no viņa atkarīgus cilvēkus, kuri strādā pašvaldībā un tās teritorijā, vēlējās panākt sev vēlamo vēlēšanu rezultātu," tā notikušo man komentēja kāda ar valsts drošības struktūrām saistīta amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma.

Kā rādot faktu pārbaude, tad šobrīd jau noskaidrots, ka J. Boldāna piegādātais 55 viltus vēlētāju saraksts ar vārdiem, uzvārdiem un personu kodiem, kuriem pieeja ir stipri ierobežota, iegūts no kāda policijas darbinieka datora Rīgā. To noskaidrot esot samērā viegli, jo katram, kurš vēlas iegūt šādus datus, ir jāizmanto personīgā parole un vēlāk tā ir atrodama datorā. Šos faktus man apstiprināja arī Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore I. Maļkovska.

Kaut arī redakcijas rīcībā ir informācija, ka šos datus par atsevišķām personām savam kolēģim palūdzis izdrukāt J. Boldāna Rīgā policijā strādājošais dēls, prokurore šo faktu nekomentēja.

"Mums ir zināms, no kurienes Rīgā ir iegūti šie dati, taču, vai tiem ir saistība ar Boldāna dēlu, pagaidām nav noskaidrots."

Lai arī J. Boldāna aizstāvībai pagastā savākti vairāki simti parakstu un tie nosūtīti Saeimai, saruna ar galveno parakstu vācēju, vietējo pensionāru Jāni Bukšu mani dara piesardzīgu. Kad taujāju, no kurienes pensionāram radusies tāda gara un juridiski pareiza J. Boldāna aizstāvības "cedele" un kas to patiesībā rakstījis, Bukša kungs atbild izvairīgi:

"Es to nezinu. Iegājis vietējā Kubuļu veikalā, es ieraudzīju šādas parakstu lapas un tad sāku braukāt un vākt parakstus."

Savukārt veikala īpašniece, vienlaikus arī Jāņa Bukša meita Velta Supe man stāsta:

"Tā ir taisnība. Mēs patiešām veikalā vācām parakstus Boldāna aizstāvībai, jo viņš ir godīgs cilvēks, un nekādi Boldāna advokāti šo dokumentu nerakstīja. To izdarīja kāds vietējais cilvēks, taču kurš, to neteikšu."

Tomēr pagastā ir arī citi runīgi ļaudis, kuri, lai arī anonīmi, tomēr stāsta, kādēļ Boldāna kungs tik ļoti ieredzēts vietējo cilvēku vidū.

"Redziet, šogad neilgi pirms 9. Saeimas vēlēšanām Juris Boldāns kā pagastvecis noorganizēja pensionāru vakaru. Citreiz šādi pasākumi notika ziemā, bet šoreiz tieši pirms vēlēšanām! Citreiz pensionāriem līdzi bija jānes groziņi, bet šoreiz visu – gan uzkodas, gan vīnus un šņabi – par savu naudu bija sarūpējis pagasts. Protams, arī pats Juris Boldāns pasākuma laikā vairākkārt aicināja balsot par sevi. Tā ar pagasta naudu tika veidots labā onkuļa, nākamā Saeimas deputāta tēls," stāsta kāda pensionāre un piebilst, ka cilvēki līdzīgi par velti ēdināti un dzirdināti arī vasarā rīkotajos Kubuļu pagasta svētkos. Viņa uzskata, ka pagastam nav jānodarbojas ar cilvēku bezmaksas ēdināšanu, bet gan jārisina izglītības un sociālie jautājumi.

"Esmu provokācijas upuris!" Ar pašu Juri Boldānu tiekos viņa mājās Kubuļos. Lai arī todien viņš aicināts paskaidrojumu sniegšanai uz Latgales tiesas apgabala prokuratūru Rēzeknē, viņš pēc advokātes ieteikuma uz turieni nav braucis. Boldāna kungs joprojām sevi uzskata par nevainīgu un piebilst, ka visi apsūdzībā minētie fakti ir jāpierāda.

"Bet ko viņi var pierādīt, ja esmu nevainīgs. Fakti rāda, ka šī provokācija pret mani tikusi jau iepriekš gatavota. Un provokatori tikai gaidīja vēlēšanu rezultātus: ja tie man būs labi, tad laidīs kompromatu gaisā, ja slikti, tad lai ir, kā bijis!"

Kad taujāju, kas tad īsti ir šie provokāciju organizatori: viņa partijas biedri no "Tēvzemei un Brīvībai" vai kādi citi nelabvēļi, saņemu izvairīgu atbildi.

"Es pat īsti nezinu, iespējams, ka tie saistīti ar valsts drošības struktūrām. Taču padomājiet loģiski – ko es varu iespaidot, ja pašvaldībā strādāju tikai pusgadu? Vēlēšanu komisiju taču es neveidoju un neapstiprināju! Nevienu no vēlēšanu komisijas darbiniecēm un manis apsūdzētājām darbā neesmu pieņēmis, tā ka man nekādas ieinteresētības te nebija. Taču prokuratūra uzskata, ka es esmu kaut ko spiedis un organizējis… Tās ir muļķības, esmu tālu no šīm lietām!"

"Jums pārmet arī to, ka pats esat uz vēlēšanu iecirkni atvedis 55 viltus vēlētāju sarakstu no Rīgas un šī saraksta organizētājs esot neviens cits kā jūsu dēls."

"Es jums neko nevaru atbildēt, jo neesmu šo sarakstu redzējis. Taču tās ir pilnīgas muļķības. Kas to darīja un kādēļ, es pat nevaru iedomāties."

"Jums pārmet arī pagasta līdzekļu izmantošanu pensionāru vakara organizēšanai īsi pirms vēlēšanām. Tur jūs esot aicinājis balsot par sevi."

"Nu par citu aicināt balsot taču būtu muļķīgi! Protams, es to darīju. Taču no pagasta kases šim pensionāru pasākumam nav iztērēts ne santīms. Naudu vakara organizēšanai mums sponsorēja kāda banka."

"Cilvēki, kuri jūs pazīst sen, tagad stāsta, ka Boldānam jau agrāk bijušas nepatikšanas. Tā, esot Latgales reģionālās muitas priekšnieka amatā, no seifa pazudušas konfiscētās zelta monētas. Tad atkal jūs kādam bijušajam Balvu gaļas kombināta metinātājam esot kā valsts amatpersona garantējis 4 miljonu Latvijas rubļu kredītu. Savukārt kredītu saņēmušais čigāns pazudis…

Šīm lietām it kā nav nekādas saistības ar vēlēšanām, taču piekritīsiet – tās kaut ko stāsta par jums kā godīgu vai negodīgu cilvēku."

"Varu paskaidrot. Tās zelta monētas, kuras toreizējā muitas darbiniece Kukules kundze it kā esot nodevusi man, es neesmu ņēmis. Nebija nekāda nodošanas akta, tā ka patiesībā sodu par monētu pazaudēšanu vajadzēja saņemt viņai, turklāt es jau tobrīd vairs nestrādāju par muitas priekšnieku. Savukārt par čigānam Kleinam galvoto kredītu varu pateikt, ka naudu viņam galvoju es kā muitas priekšnieks. Viņš tobrīd bija atvēris savu firmu un nodarbojās ar santehniku. Mēs par lētākām cenām no viņa dabūjām materiālus muitas ēkas celtniecībai, tādēļ arī nolēmu izpalīdzēt. Bet viņš mani pievīla un pazuda. Cik zinu, rēķini ar valsti šobrīd ir nokārtoti."

Kā tālāk risināsies notikumi ap šo kriminālprocesa lietu, rādīs laiks. Kā teic Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore I. Maļkova, galīgā apsūdzība vēlēšanu skandālā iesaistītajiem vēl tikai tiks uzrādīta pēc visu faktu pārbaudes, uzklausot visu pušu paskaidrojumus. Diemžēl sadarbība ar pašu Juri Boldānu neveidojoties. Tas skan visai dīvaini, it sevišķi pēc Boldāna kunga sabiedrībai sniegtajiem paziņojumiem, ka viņš šajā lietā nav iesaistīts un nav vainīgs. Jo kuram tad citam vēl vairāk vajadzētu būt ieinteresētam sadarboties ar izmeklēšanu, lai beidzot tiktu noskaidrota patiesība?

 

Viedoklis: Paši ievēlēja, paši neitralizēs!

Aija Cālīte, Latvijas Avīze   12/02/06     «Frakciju vienošanās», «partijas disciplīna», «jāievēro proporcijas», «visu nosaka Tautas partija» – daudz dzirdēti vārdi pēdējo dienu laikā, kad Saeima balsoja par starptautisko institūciju parlamentāro asambleju delegātiem. Tad, kad no Eiropas dzirdam kārtējos uzbrēcienus par «minoritāšu tiesību neievērošanu», «nepilsoņu apspiešanu» un citu demagoģiju, Saeimas deputāti preses konferencēs stāsta, kā cīnījušies pret Krievijas iedvesmotajiem apmelojumiem, cik daudz panākuši. Nevar noliegt, ka daudzi tiešām darbojušies enerģiski.

Bet, kad Latvijai būtu iespēja jau savlaicīgi novērst dažādu Krievijai iztapīgu deputātu nokļūšanu pie teikšanas šajās (un vairākās citās) institūcijās, izrādās – nevienam pat prātā neienāk to darīt. Parādās spriedelējumi par «dažādiem viedokļiem», «opozīcijas tiesībām». Tā nav nekāda demokrātija, drīzāk kolektīvā bezatbildība.

Koalīcijas padome izlikās nezinām, ko kurš frakciju izvirzītais kandidāts līdz šim sadarījis, esot EDSO, EPPA vai vēl kur citur, – nevienam arī netika prasīta tāda atskaite. Ārlietu un Eiropas lietu komisiju viedoklis vispār nebija dzirdams.

Vieta parlamentārajā asamblejā nevienam nepienākas pati no sevis – tāpēc, ka tā grib kāda frakcija. Bet neizskanēja prasība balsot par katru kandidātu atsevišķi, nepieņemot frakciju izvirzītos cilvēkus kā likteņa nolemtību, – lai gan agrāk deputāti šādu iespēju tika izmantojuši.

Apgalvojums, ka šajās asamblejās jāpārstāv dažādi viedokļi, neiztur kritiku: lielākajai daļai politisko partiju ir viens kopīgs princips – zvērētā uzticība Satversmei un Latvijai kā neatkarīgai valstij. Tā nav nekāda «viedokļu dažādība», ja Saeimā darbojas deputāti, kurus mūsu valstiskā neatkarība kaitina un Latvijas okupācija tiek minēta ar piebildi «tā dēvētā».

Bet izrādās – valdošā koalīcija, lai sīki ieriebtu «Jaunajam laikam», gatava ievēlēt EDSO PA jebko, ka tik tā nebūtu Sandra Kalniete. Un šis «jebkas» izrādījās Andrejs Klementjevs, kuram šajā asamblejā jau bija izdevies sastrādāt tik daudz nejaucību, kaitējot Latvijas interesēm, ka dažā valstī viņam par to varbūt nāktos atbildēt vismaz SAB līmeņa iestādēm. Klementjevs ir no «SC» frakcijas. Tās pašas, kura, esot opozīcijā, no pozīcijas puses saņem ievērojami lielāku pretimnākšanu un laipnības nekā cits opozicionārs – «Jaunais laiks». Tas gan ir paradokss, ka Tautas partijas valdes loceklis, ārlietu ministrs Artis Pabriks tieši Kalnieti savulaik vēlējās sūtīt uz EDSO kā vēstnieci.

Pateicoties abstraktām frāzēm par viedokļu daudzveidību, Saeima uz Eiropu sūta krāšņu buķeti. Tajā ir Andrejs Klementjevs (EDSO) un par neaizstājamu cilvēktiesību aizstāvi pasludinātais nepilsoņu «krusttēvs» Boriss Cilevičs (EPPA). LPP/LC pārstāvošais, bet savulaik no «PCTVL» Saeimā ievēlētais Vjačeslavs Stepaņenko, kurš Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā pacenties, lai piebremzētu likumprojektus, kas būtiski latviešiem, Eiropas Padomē nu varēs doties talkā Cilevičam. Lai cik nekrietni, apsaukājot kolēģus par fašistiem un apstrīdot Latvijas valsts pastāvēšanas juridiskos pamatus, izturējies Nikolajs Kabanovs, pat šim «PCTVL» biedram kaut maza, tomēr parlamentārā asambleja tomēr atradusies – viņš lietas kārtos Vidusjūras valstīs.

Māris Krastiņš (TP), EDSO PA delegācijas vadītājs, sacīja: viņš centīšoties Klementjevu neitralizēt. Saeimas deputāti parūpējušies, lai ne tikai Krastiņam, bet arī Bērziņam, Rugātei, Laicānam un citiem būtu pēc iespējas vairāk ko neitralizēt. Bet vai šīm asamblejām tomēr nav cits mērķis – Latvijas interešu aizstāvēšana, nevis neitralizēšanas prasmes apguve?

 

Saeimas deputāti darbā parlamentā iekārto savus radus

DELFI  12/03/06     Novērtējot savu radu, paziņu un partijas biedru profesionālās prasmes, daļa 9.Saeimas deputātu sev tuvos cilvēkus ir pieņēmusi darbā par deputātu palīgiem. Saeimas deputāta palīga mēnešalga ir 445 lati pirms nodokļu nomaksas, informē vortāls "www.atverts.lv".

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta Augusta Brigmaņa palīga pienākumus veic viņa sieva Elita, parlamenta sekretārs Dzintars Rasnačs (apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK) par savu palīdzi uz pus slodzi pieņēmis savu sievu Antru Krastiņu, bet Agra Kalniņa arī šajā sasaukumā uz pus slodzi turpina pildīt vīra Imanta Kalniņa palīdzes pienākumus.

Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas deputātam Vjačeslavam Stepaņenko palīdz kāda viņa radiniece Ivonna Stepaņenko, bet Staņislavam Šķesteram (ZZS) par palīgiem strādā Daiga un Artūrs Šķesteri.

Deputāta Jura Dobeļa (TB/LNNK) palīdze uz pusslodzi ir Rīgas domnieka Eināra Cilinska mamma Ilze Cilinska. Viņa par deputāta aplīdzi strādā jau ilgus gadus. Tautas partijas (TP) deputāta Ziedoņa Rubeža palīdze ir žurnālista Dzintra Kolāta meita Sarmīte Kolāte, kura ir arī frakcijas tehniskā sekretāre.

Populārās Jaunā Rīgas teātra aktrises Elitas Kļaviņas māte Vallija Dobulāne ir TP deputāta Leona Līduma palīdze. TP, atšķirībā no citām parlamentā pārstāvētajām partijām, deputāta palīgu amatos nodarbina savss partijas rajonu biroju darbiniekus, tādējādi viņiem tiek nodrošināta alga no valsts budžeta.

Par deputātu palīgiem strādā arī vairāku partiju preses sekretāri. TB/LNNK runasvīrs Rolands Pētersons ir arī frakcijas vadītāja Māra Grīnblata palīgs, TP preses sekretāre Una Pušpūra palīdz deputātam Imanta Valeram, bet partijas "Jaunais laiks" (JL) līdera Einara Repšes palīgs ir viņa kādreizējais runasvīrs Dans Titavs.

Savukārt LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis ir palīgs veseliem trim deputātiem – Intai Feldmanei, Jānim Šmitam un uz pus slodzi arī Stepaņenko.

Deputāta palīgu vidū ir arī paši bijušie deputātu kandidāti. Paula Putniņa (ZZS) palīdze ir Lelde Jakupāne un Kārļa Šadurska (JL) palīdze ir 8.Saeimas deputāte un 9.Saeimas deputāta kandidāte – Anita Kalniņa. Savukārt Vladimirs Buzajevs (PCTVL) par savu palīgu ir izvēlējies Rīgas domes deputātu Genādiju Kotovu.

Saeimas deputātu palīgu uzdevums ir nodrošināt deputātus ar nepieciešamo informāciju viņu pienākumu pildīšanai, kā arī gatavot atbildes uz dažādiem vēlētājus interesējošiem jautājumiem.

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

Viedoklis: Latvija – primitīva, uz iekšu vērsta ekonomika

Olafs Zvejnieks, Kapitāls  11/29/06     Kādā vasaras dienā, dzerot kafiju ar Rīgas Fondu biržas vadītāju Daigu Auziņu - Melalksni mēs apspriedām to, ka Latvijā trūkst kritēriju, lai spriestu par to, kas ir valsts labākie uzņēmumi. Iemesls – pie mums nedarbojas visās attīstītajās valstīs pierastais mehānisms, ka nozīmīgākie valsts uzņēmumi tiek kotēti fondu biržā un pēc akciju kursa viegli noskaidrot uzņēmumu pašreizējo vērtību un to, ko investori domā par šī uzņēmuma nākotnes perspektīvām.

Visi labāko uzņēmumu saraksti, kas tiek veidoti balstoties tikai uz datiem par apgrozījumu un/vai peļņu neko daudz nespēj palīdzēt šīs problēmas risināšanā. Tā nu tieši šajā sarunā dzima ideja - kā būtu, ja mēs vienkārši izrēķinātu vērtīgākos uzņēmumus.

Jāsaka atklāti – ar to vienkārši mēs pārsteidzāmies. Šīs sarunas rezultātā tapa šī gada apjomīgākais un darbietilpīgākais projekts – 101 Latvijas vērtīgākais uzņēmums, kuru kopīgiem spēkiem veidojis Kapitāls, investīciju baņķieru sabiedrība Prudentia un Rīgas Fondu birža, kā arī daudzie pieaicinātie dažādu nozaru eksperti, kuru viedokļus par notiekošo jūs varēsiet lasīt tālākajās lappusēs. Kāpēc 101? Mums likās netaisnīgi, ka ir kāds uzņēmums, kas atrodas uz labāko simtnieka sliekšņa un tomēr netiek nekādi pieminēts.

Neiedziļinoties tajā, kas tieši ir vērtīgākie uzņēmumi Latvijā, gribu izteikt dažas pārdomas par to, ko šis saraksts liecina.

Pirmkārt, starp Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem ir:

• 15 mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumi

• 15 tirdzniecības uzņēmumi

• 14 transporta, tranzīta un loģistikas uzņēmumi

• 12 rūpniecības uzņēmumi (no tiem 3 vieglās rūpniecības uzņēmumi)

• 6 degvielas tirgus uzņēmumi

• 6 būvmateriālu ražotāji un celtniecības uzņēmumi

• 5 pārtikas pārstrādes uzņēmumi

• 5 farmācijas nozares uzņēmumi (no tiem 2 ražotāji un trīs aptieku tīkli)

• 4 enerģētikas un siltumapgādes uzņēmumi

• 4 alkohola ražotāji

• 4 azartspēļu uzņēmumi

• 3 telekomunikāciju uzņēmumi

• 3 autotirdzniecības uzņēmumi

• 2 tūrisma nozares uzņēmumi

• 1 informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmums

• 1 izglītības uzņēmums

• 1 mēdiju nozares uzņēmums

Šeit būtu īstā vieta atzīt trūkumus – mēs pagaidām atteicāmies no idejas aprēķināt Latvijas banku un apdrošināšanas uzņēmumu vērtību, un atzinām, ka nespējam izvērtēt nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmumu vērtību, ņemot vērā piecu gadu attīstības perspektīvu. Taču pat ja starp simts vērtīgākajiem parādītos 5 - 6 bankas, 2-3 apdrošinātāji un tikpat nekustamā īpašuma uzņēmumu – tas neradītu būtiskas pārmaiņas šajā uzskaitījumā, kas visai daiļrunīgi liecina par Latvijas ekonomikas struktūru. Vienā teikumā to var raksturot šādi – Latvijas vērtīgākie uzņēmumi nodarbojas vai nu ar Latvijas dabas bagātību pārstrādi vai arī Latvijas iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanu.

Otrkārt, ko liecina šis saraksts? No 101 vērtīgākā uzņēmuma tikai 45 ir kaut kādā veidā saistīti ar preču vai pakalpojumu eksportu – runa ir par mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumiem, tranzīta un transporta uzņēmumiem, visiem rūpniecības uzņēmumiem, pārtikas ražotājiem, diviem zāļu ražotājiem un diviem tūrisma uzņēmumiem. 56 uzņēmumi no 101 ir pilnībā vērsti uz mazā, globāli skatoties – pat mikroskopiskā Latvijas iekšējā tirgus pieprasījuma apmierināšanu. Turklāt, ja papēta arī nosacīti uz eksportu orientētos uzņēmumus un palasa ekspertu komentārus par nozarē notiekošo, kļūst skaidrs, ka arī vairumam t.s. eksportētāju lielākais noieta tirgus ir tepat Latvijā. Secinājums – 15 neatkarības gados Latvijas uzņēmēji tā arī nav iemācījusies eksportēt savu produkciju un iekarot ārvalstu tirgus.

Treškārt, starp desmit Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem ir tikai divi, kas pilnībā izveidojušies 15 neatkarības gados, 8 pastāv vēl no PSRS laikiem, protams, modernizēti. Tas ir maz. Situācija nedaudz uzlabojas, ja apskatām pirmo divdesmitnieku – te jau katrs trešais uzņēmums ir izveidots neatkarības gados, tomēr vienalga maz, ņemot vērā tās milzīgās strukturālās pārmaiņas, kas ekonomikā notikušas šajos 15 gados.

Un, visbeidzot, ceturtkārt. Skatoties uz šo sarakstu šķiet, ka 90. gadu pasaules tehnoloģiskā revolūcija notikusi kādā citā pasaulē, ne tajā, kur atrodas Latvija. Pietiek ar vienas rokas pirkstiem, lai visā sarakstā saskaitītu tos uzņēmumus, kurus parasti dēvē par augsto tehnoloģiju uzņēmumiem – t.i. tiem, kas nodarbojas ar telekomunikācijām, informācijas tehnoloģijām, biotehnoloģijām. Tieši šie uzņēmumi pēdējos 15 gados iekarojuši vadošās pozīcijas līdzīgos sarakstos, kas tiek publicēti pazīstamākajos pasaules biznesa žurnālos. Tehnoloģiju revolūcija gājusi Latvijai secen.

Varbūt nākamā gada vērtīgāko uzņēmumu saraksts ieviesīs pārmaiņas?

 

'Gaismas tīkla' projekts saņems 12 miljonus latu

DELFI  11/30/06     "Gaismas tīkls" jeb Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma, kas ir neatņemama Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta daļa, saņems 24 miljonu ASV dolāru (12,8 miljonu latu) lielu ieguldījumu no Bila un Melindas Geitsu fonda un "Microsoft", informēja Valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" Projektu koordinatore Līga Kursīte.

"Gaismas tīkla" projekts saņems 16,2 miljonu ASV dolāru (aptuveni 11,3 miljoni latu) finansējumu no Bila un Melindas Geitsu fonda un 7,9 miljonu ASV dolāru (4 miljonu latu) vērtu uzņēmuma "Microsoft" programmatūras ziedojumu.

""Gaismas pils" nav tikai izcilas arhitektūras paraugs – savā būtībā tas ir ārkārtīgi moderns informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projekts, kura mērķis ir dot iespēju ar Gaismas tīkla starpniecību piekļūt informācijai cilvēkiem visā Latvijā. Šis finansiālais atbalsts liecina, ka Gaismas tīkla ideja ir aizrāvusi arī Bila un Melindas Geitsu fondu," ceturtdien preses konferencē norādīja kultūras ministre Helēna Demakova.

Bila un Melindas Geitsu fonda līdzekļi tiks izmantoti, lai iegādātos 3833 datorus lietošanai 874 bibliotēkās visā Latvijā. 17 bibliotēkas tiks pirmoreiz pieslēgtas internetam, 853 bibliotēkās interneta pieslēgums tiks uzlabots, bet 874 bibliotēkas tiks ierīkota bezvadu piekļuve internetam. 1455 bibliotekāri saņems apmācību darbā ar informācijas tehnoloģijām. 7700 bibliotēku lietotājiem visā Latvijā tiks apmācītas datorprasmes un interneta lietošanas iemaņas.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kultūras ministre Helēna Demakova un aģentūra Kultūras informācijas sistēmas ir sadarbojusies ar fondu finansējuma pieteikuma izstrādāšanā un iesniegšanā, lai paplašinātu bezmaksas pieeju datoriem un internetam Latvijas publiskajās bibliotēkās, kā arī lai nodrošinātu nepieciešamās apmācības un tehnisko atbalstu ar "Gaismas tīkla" programmu. Informācijas tehnoloģiju projektu pārraudzīs Kultūras ministrijas pārraudzībā strādājošā aģentūra Kultūras informācijas sistēmas (KIS), kas veiks arī projekta ieviešanu.

"Tehnoloģijas var palīdzēt cilvēkiem atrast darbu, izpētīt medicīniska rakstura problēmu un sazināties ar ļaudīm visā pasaulē. Iespēja izmantot digitālā laikmeta priekšrocības – neatkarīgi no cilvēka vecuma, tautības, ienākumu līmeņa un dzīvesvietas – dos milzīgu ieguldījumu Latvijas izaugsmē," uzsver Bila un Melindas Geitsu fonda Globālās bibliotēku programmas vadītāja Marta Čoe.

Kopējais Latvijas valsts līdzfinansējums "Gaismas tīkla" projektam, ierēķinot arī iepriekšējos gados ieguldītos līdzekļus, sasniegs 21,1 miljonu ASV dolāru (11 miljonus latu), taču valdība cer piesaistīt vēl papildus finansējumu no pašvaldībām, privātiem un citiem avotiem 10,6 miljonus ASV dolāru (5,5 miljonu latu) apmērā.

Latvijas valsts līdzfinansējums projektam, piemēram, no nākamā gada 1. janvāra nodrošinās bezmaksas piekļuvi internetam visās Latvijas publiskajās bibliotēkās. Projekts būtībā ir sadarbība starp fondu, valdību (ar Kultūras ministrijas starpniecību) un pašvaldībām.

Programmnodrošinājumu 7,9 miljonu ASV dolāru (4 miljonu latu) vērtībā "Gaismas tīkla" vajadzībām ir nolēmis ziedot "Microsoft". Bila un Melindas Geitsu fonds un uzņēmums "Microsoft" savā starpā nav saistītas organizācijas.

Bila un Melindas Geitsu fonds par vienu no saviem galvenajiem uzdevumu uzskata tā saucamās digitālās plaisas jeb cilvēku atstumtības no informācijas, tehnoloģijām un zināšanām mazināšanu visā pasaulē.

 

Lētā darbaspēka laiks beidzies

Aija Cālīte, Latvijas Avīze     11/30/06     Latvijā pagaidām nevaram runāt par darbaspēka trūkuma radītu krīzi, tomēr jādomā, kā izmantot visas tās neizsmeltās rezerves, kas mums joprojām pieejamas, – tāda doma izskanēja konferencē "Latvija: jaunā Īrija? Emigrācija – darbaspēka trūkums – imigrācija…". To organizēja Eiropas kustība Latvijā, sadarbojoties ar EK pārstāvniecību un Gētes institūtu.

Vai darbaspēka migrācija ir laba vai slikta? Vai Latvijā darbaroku trūkums jau ir tik liels, ka jāraugās uz citām valstīm, lai ievestu strādniekus mazkvalificētiem darbiem? Vai jauns imigrācijas vilnis uz Latviju nepastiprinās jau tā pastāvošās sabiedrības integrācijas problēmas? Tie bija jautājumi, par kuriem domās dalījās konferences dalībnieki.

Martina Lutera universitātes profesors Klauss Frīdrihs no Halles-Vitenbergas (Vācija) uzskata: tas, ka piecdesmito gadu beigās un sešdesmito sākumā uz Vāciju tika aicināti viesstrādnieki, lai viņi veiktu mazkvalificētos darbus, nebija labs risinājums. Šie cilvēki nespēja izglītot savus bērnus, kuri arī kļuva par "melnā" darba strādniekiem vai bezdarbniekiem, izveidojās pat sabiedrības segregācija, kad imigranti un viņu ģimenes norobežojās no sabiedrības un dzīvoja savu dzīvi. Līdz visbeidzot arī bezdarbs viņu vidū patlaban ir visaugstākais. Tagad Vācijā izstrādāts Ieceļošanas likums un Migrācijas koncepcija, kurā noteikts, kādas kvalifikācijas speciālisti no kurām valstīm būtu nepieciešami. Darbaroku trūkums tiek risināts arī ar īstermiņa līgumu palīdzību. Šāds līgums patlaban noslēgts ar Poliju. Agrāk populāra bija imigrācija uz kādu valsti, tur arī iesakņojoties un paliekot uz mūžu, turpretī patlaban izplatīta ir t. s. cirkulārā migrācija, kā sacīja profesors Frīdrihs – cilvēks kādu laiku pastrādā citā valstī, sapelna naudu, iegulda to savā uzņēmumā, vai arī – gadu strādā vienā valstī, pāris gadus mājās, bet pēc tam dodas uz citu atkarībā no darba un samaksas piedāvājumiem, taču pastāvīgā saikne ar dzimteni saglabājas. Tāpēc profesors arī necentās nosaukt imigrantu skaitu Vācijā, jo vieni iebraukuši uz mēnesi, citi – uz mūžu. Profesors K. Frīdrihs uzskata: imigrācijas procesi ir ekonomikai un sabiedrībai labvēlīgi, taču nevajadzētu atkārtot neveiksmīgo pieredzi, kāda bijusi citām valstīm.

LPP/"LC" frakcijas deputāts Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvijā padomju laika pieredzes dēļ attiecībā pret imigrāciju ir citādāka attieksme nekā citur Eiropā, nosaucot skaitļus: tolaik, "pateicoties" mākslīgi uzturētajai industrializācijai, ik gadu Latvijas PSR iebrauca 120 000 – 130 000 cilvēku, bet palika 25 000 – 30 000. Jāpieskaita klāt padomju armijas pensionāri, kuriem patika atlikušo dzīves daļu pavadīt "mūsu Rietumos – Baltijā". A. Bērziņš uzskata: Latvijā lētā darbaspēka laiks beidzas, un to veicinājusi dalība ES. Ar laiku izlīdzināsies gan cenas, gan algas, viņš prognozēja. "Darba ražīgums mums ir tikai 34 procenti no ES vidējiem rādītājiem. Tāpēc jādomā par jaunām tehnoloģijām, izglītošanu un demogrāfiju, nevis mazkvalificēta darbaspēka ievešanu. Jāveicina tas, ka iebrauc cilvēki, kas veic noteiktu projektu, piemēram, uzceļ rūpnīcu un dodas prom," viņš uzskata. Runājot par iespējamo migrāciju no kaimiņvalstīm, A. Bērziņš sacīja, ka, piemēram, Krievijā pašā ir darbaspēka trūkums. "Latvijā darbaspēka ziņā nekādas katastrofas nav!" politiķis ir pārliecināts. Ingrīda Circene ("Jaunais laiks") domā, ka zemais darba ražīgums ir arī sekas pēc 50 gadiem sociālisma sistēmā, kad cilvēki atradinājās no intensīva darba. Politiķe ir pārsteigta, ka nereti laukos jādzird: cilvēki pat nevēlas rakstīt projektus, lai pieteiktos uz ES fondu līdzekļiem, jo vienkāršāk ir doties šo naudu sapelnīt jau sakārtotā valstī, nekā dabūt līdzekļus un veidot kaut ko pašiem. Maija Kūle, akadēmiķe, uzskata: īpašo uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās nepieciešams dibināt nevis tādu komisiju, kas domās, kā dabūt cilvēkus atpakaļ no Īrijas, Anglijas un citām valstīm, bet gan tādu, kas domātu, kādi pasākumi jāveic, lai viņus noturētu šeit, Latvijā.

 

Vidējā alga valstī sasniegusi 218 latus

DELFI  12/01/06     Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī šī gada trešajā ceturksnī sasniedza 304,91 latus, kas ir par 22,8% vairāk nekā pērn trešajā ceturksnī. Mēneša vidējā neto darba samaksa valstī šajā periodā palielinājās par 23% un sasniedza 218,24 latus.

Lielāks darba samaksas pieaugums bija privātajā sektorā – par 24,1%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums veidoja 21,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Reālais darba samaksas pieaugums šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, bija 15,4%.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, visstraujāk augusi tādās nozarēs kā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – no 258 līdz 353 latiem jeb par 37%, būvniecība – no 222 līdz 299 latiem jeb par 35%, veselība un sociālā aprūpe – no 240 līdz 300 latiem jeb par 25%.

Starp Latvijas reģioniem bruto darba samaksa šī gada trešajā ceturksnī visvairāk palielinājusies Pierīgas reģionā – par 26% un Rīgā – par 23,8%, bet vismazāk –Latgales reģionā – par 19,3%.

 

Konfiscē ar viltotu «Playboy» emblēmu marķētus dvieļus

Apollo  12/01/06    Ceturtdien Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Rīgas muitas reģionālā iestāde, izskatot lietas materiālus par iespējamo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, pieņēma lēmumu kādam uzņēmumam piemērot 500 latu naudas sodu un konfiscēt ar viltotu «Playboy» emblēmu marķētus dvieļus gandrīz 2000 latu vērtībā.

VID Komunikācijas departamentā portālu «Apollo» informēja, ka 29. septembrī Ieņēmumu dienesta darbinieki Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā veica kādai Latvijas firmai piederošas dvieļu kravas fizisko kontroli. Saskaņā ar pavaddokumentiem preces tika vestas no Ēģiptes uz Latviju. Pārbaudes laikā radās aizdomas par iespējamo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu attiecībā uz kravā esošajiem dvieļiem, kas marķēti ar stipri pietuvinātu emblēmu pazīstamajam «Playboy» zaķītim.

Dvieļu paraugi tika nosūtīti preču zīmes īpašnieka pārstāvim ar lūgumu sniegt atzinumu, vai izņemtie preču paraugi un līdz ar to arī pārējais kravas saturs ir kontrafakts jeb viltots. Preču zīmes īpašnieka pilnvarotais pārstāvis apstiprināja, ka aizturētie dvieļi ar «Playboy» emblēmu ir uzskatāmi par tādiem, kas pārkāpj attiecīgās preču zīmes intelektuālā īpašuma tiesības.

Par konstatēto pārkāpumu firmai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un, izskatot lietas materiālus, tika pieņemts lēmums uzņēmumam piemērot 500 latu naudas sodu un viltotās preces konfiscēt. Kopumā konfiscēti 620 dvieļi vairāk nekā 1960 latu vērtībā. Patlaban tie atrodas Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā.

Pēc lēmuma pieņemšanas par konfiskāciju prece mainījusi juridisko statusu un kļuvusi par valstij piekritīgu mantu. Par dvieļu turpmāko likteni lems Valstij piekritīgās mantas realizācijas komisija un preču zīmes īpašnieks vai pārstāvis atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.

 

 

 

Izglītība un kultūrā...

 

 

 

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  11/27/06

- JAUNS LĪDERIS. Prestižā The New York Times grāmatu topa līderis pēdējās nedēļās, Latvijā labi pazīstamais rakstnieks Mičs Alboms pirktāko grāmatu sarakstā noslīdējis uz ceturto vietu, atdodot pirmo pozīciju Nikolasa Spārka romānam Dear John, kas, kā jau to varēja gaidīt, vēsta par nelaimīgu mīlestību. Otrajā vietā topa jaunpienācējs Nelsons di Mails ar asinsstindzinošu pastāstu Wild Fire par FIB aģentu, kas glābj pasauli no kodolkara, savukārt trešais ir Born in Death – Dž. D. Roba grāvējs par izmeklēšanu, kurā jānoskaidro bez vēsts pazudušas grūtnieces liktenis. Piebilstams, ka noslēpumainais Dž. D. Robs ir latviešu lasītājiem labi pazīstamā Nora Robertsa, bet pseidonīma iniciāļi ņemti no abu Robertsas dēlu – Džeisona un Dena – vārdu pirmajiem burtiem.

- AIZGĀJIS MŪŽĪBĀ. Ceturtdien miris pasaulslavenais franču aktieris Filips Nuarē. Latvijā viņš pirmo lielāko ievērību guva, atveidojot galveno varoni filmā Vecā bise – asinis stindzinošā Otrā pasaules kara laika traģēdijā, kas savulaik Padomju Savienībā kļuva par kases grāvēju. Runā, ka toreiz kinozālēs cilvēki ar vājiem nerviem esot ģībuši, bijuši arī vairāki infarkta gadījumi.

- GATAVOJAS ADVENTEI. Svētdien pulksten 17 Svētā Pētera baznīcā notiks profesionālā pūtēju orķestra Rīga rīkotais pirmās adventes koncerts mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Jāņa Puriņa vadībā. Koncertā piedalās arī Latvijas Universitātes jauktais koris Juventus un diriģents Juris Kļaviņš. Soliste Baiba Berķe. Programmā: Johans Sebastians Bahs, Sezārs Franks, Sesils Boltons, Jans van der Rosts, Georgs Pelēcis, tradicionālā Ziemassvētku mūzika. Ieeja koncertā bez maksas.

- LASĪTĀKĀS GRĀMATAS. Beigusies gadskārtējā akcija Atbalsts lauku bibliotēkām. Jau trešo gadu vienlaikus ar akcijas sarīkojumiem bibliotēkās noritēja konkurss par vislasītākajām grāmatām. Apkopotie rezultāti liecina, ka 2006. gadā nominācijā Oriģinālproza par visvairāk lasīto grāmatu bibliotēkās kļuvis Laimas Muktupāvelas romāns Mīla. Bemjamiņa. Nominācijā Oriģināldzeja pirmo vietu šogad ieguvis Skaidrītes Kaldupes dzejoļu krājums Dārzs baltās asterēs. No tulkotās daiļliteratūras vislielāko interesi izsaucis Dena Brauna romāns Ciparu cietoksnis. Bērnu oriģinālliteratūrā nepārspēts ir Māra Runguļa stāsts Gliemežvāks, no tulkotājām bērnu grāmatām vislasītākā izrādījusies Alfa Preisena pasaka Kazlēns, kurš neprata skaitīt līdz desmit. Nominācijā Dokumentālā oriģinālliteratūra vislielāko lasītāju uzmanību izpelnījusies Rūdolfa Plēpja memuārgrāmata Riču raču, bet no tulkotajām dokumentālajām grāmatām visvairāk lasīta Jeļenas Tregubovas Kremļa digera atvadas. Akcijas gada izskaņas sarīkojums notiks 5. decembrī Melngalvju namā.

 

Turpināt studijas izvēlas arvien vairāk

Dace Lina-Fisenko,  NRA  11/30/06     Lielākā daļa Latvijas pamatskolu absolventu – 64,8% – mācības turpina vidusskolā, savukārt 74,2% vidusskolu beidzēju 2005. gadā izvēlējušies studijas kādā augstskolā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati krājumā Bērni Latvijā 2006.

Dati liecina, ka ar katru gadu Latvijā palielinājies pamatskolu un vidusskolu beigušo jauniešu skaits. Piemēram, 1995. gadā pamatskolu beidzēju skaits pieaudzis par 27,4%, 2004. gadā – par 32,9%, bet 2005. gadā – par 33%. Arī vidusskolu absolventu skaits 2005. gadā salīdzinājumā ar 1995. gadu palielinājies par 8,2%.

2005. gadā 29,9% pamatskolu beidzēju mācības trupināja profesionālajās izglītības iestādēs, 64,8% turpina mācīties vidusskolā, bet 5,3% pamatskolu absolventu mācības neturpina.

Pēc vidusskolas beigšanas 4,3% jauniešu mācības turpina profesionālajās mācību iestādēs, bet 21,5% 2005. gadā mācības izlēmuši neturpināt. 74,2% absolventu mācības turpina augstskolās un koledžās.

 

Prozas svētki Rīgā

Zane Radzobe,  Diena   11/30/06     Rīgā 2. un 3.decembrī norisināsies ikgadējie Prozas lasījumi — literārais festivāls, kurā šogad ar lasītājiem tiksies 25 literāti. Prozas lasījumus rīko Latvijas Literatūras centrs, un tajos piedalīsies arī ārzemju viesi.

Sestdien plkst.12 Latvijas Kultūras akadēmijā Ludzas ielā 24 tiks prezentēta almanaha Edinburgh Review sērijā izdotā tulkotās latviešu mūsdienu literatūras antoloģija. Plānota arī klausītāju saruna ar skotu rakstnieku Donalu Maklaflinu un tulkotāju Valdu Melgalvi par tulkošanas problēmām.

Atklāšanas pasākums Prozas mērvienības 2.decembrī plkst.16 laikraksta Diena redakcijā Mūkusalas ielā 15 aktualizēšot eseju kā īsprozas žanru. Ar saviem darbiem uzstāsies Ilmārs Šlāpins, Juris Zvirgzdiņš, Pauls Bankovskis, Eduards Aivars, Sergejs Timofejevs, Agnese Krivade, Iveta Ratinīka, Valentīns Lukaševičs, Reinis Tukišs.

Svētdien, 3.decembrī, plkst.12 restorānā Andalūzijas suns Elizabetes ielā 83/85 izdevniecība Dienas Grāmata rīko īsprozas antoloģijas Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē atvēršanas svētkus. Savu darbu fragmentus lasīs Pēteris Pūrītis, Laura Brokāne, Valda Melgalve, Laura Vecgrāve, Gundars Ignats, Laima Muktupāvela, Margarita Perveņecka, Uldis Rudaks. Vadīs Normunds Naumanis, spēlēs Juris Kulakovs.

Svētdien plkst.17 Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā Pils laukumā 2 uzstāsies jaunie autori, prozas meistardarbnīcas Literārā akadēmija audzēkņi Ēriks Vilsons, Uldis Vanags, Andra Pūce, Imants Liepiņš, Māra Horna, Helēna Dāle, Aigars Gasiņš, Inese Briede. Vadīs Guntis Berelis. Prozas lasījumi noslēgsies sarīkojumā Stāsts ar lokomotīvi svētdien plkst.20 Latvijas Dzelzceļa muzejā. Uzstāsies Inga Ābele, Gundega Repše, Juris Zvirgzdiņš, Andris Akmentiņš, Nora Ikstena, Arvis Kolmanis, Roalds Dobrovenskis. Jaunais igauņu autors Sass Henno kopā ar tulkotāju Maimu Grīnbergu-Preisu lasīs nesen latviski izdotā romāna Šeit biju es. Pirmais arests turpinājuma fragmentus. Piedalīsies arī īru rakstniece Klēra Kīgana un tulkotāja Sandra Rutmane.

 

Angļu valodas nezināšana – būtisks šķērslis izaugsmei

Līga Nestere,  NRA  11/30/06     Telekomunikāciju studiju programmas galvenais mācību un darba instruments ir dators.

"Iemaņas darbā ar datoru vidusskolēniem jau ir labas, un vajadzīgo ātri vien var apgūt arī augstskolā," atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Telekomunikāciju institūta direktors Gunārs Lauks. Taču vidusskolēniem, kas nekārto eksāmenu fizikā, pilnvērtīgi apgūt telekomunikāciju speciālista arodu faktiski nav iespējams.

Studiju ilgums ir trīs gadi. G. Lauks pastāstīja, ka 90% bakalaura studiju programmas absolventu nolemj turpināt mācīties maģistrantūrā. "Principā, pilnu akadēmisko izglītību telekomunikācijās jaunietis iegūst, mācoties piecus gadus, nevis tikai trīs," saka G. Lauks.

Mācību viela balstīta uz trim lieliem blokiem – fiziku, matemātiku un informācijas tehnoloģijām. "Visgrūtākie, pēc studentu domām, ir pirmie divi gadi, kad jāmācās šādi trīs studiju priekšmeti: fizika, matemātika un elektrisko ķēžu teorija. Šos trīs priekšmetus var uzskatīt par filtru, kas atsijā studentus, kuriem mācības RTU ir par grūtu," skaidro G. Lauks.

Uzņemšanas noteikumi paredz – ja vidusskolēns nav kārtojis eksāmenu fizikā, piesakoties telekomunikāciju studiju programmai, viņš var iesniegt arī sertifikātu svešvalodā (angļu, vācu, franču). Taču G. Lauks šādu rīcību vērtē kritiski: "Ja jaunietis vidusskolā visus trīs gadus nav mācījies fiziku, viņš nebūs spējīgs sekmīgi mācīties. Protams, pirmajā kursā ir paredzēts paplašināts nodarbību saraksts fizikā tiem, kas vidusskolā šo priekšmetu nav pienācīgi apguvuši. Divu mēnešu garumā vakaros ir dota iespēja mācīties vidusskolas vielu. Centīgākajiem izdodas to apgūt." Budžeta vietu skaits jau vairākus gadus palicis nemainīgs – 150. "Neprasām vairāk budžeta vietu, jo svarīgi ir sabalansēt pieprasījumu ar piedāvājumu," spriež G. Lauks. Iepriekšējo gadu pieredze gan liecina, ka no 150 studentiem bakalaura programmu absolvē nedaudz vairāk kā puse. "Pārējie, it īpaši jau pirmajā un otrajā kursā, tiek atskaitīti. Iemesli ir vairāki, un pirmām kārtām jau nesekmība," stāsta G. Lauks, piebilstot – ir studenti, kas paši pārtrauc mācības, jo sāk strādāt. "Darba tirgū vajadzīgi darbinieki, tāpēc nereti diploms nav būtisks. Darba devējam galvenais ir darbinieka prasmes. Piemēram, ja cilvēks spēj uzturēt datortīklu, viņu var pieņemt darbā arī bez diploma. Mūsu studenti to māk darīt jau pēc otrā kursa Un, tā kā jaunietis darbu ir atradis, mācības vairs nav prioritāte un studijas tiek pārtrauktas."

Visiem, kas apsver iespēju apgūt telekomunikāciju studiju programmu, jāatceras, ka nepieciešamas labas zināšanas ne tikai fizikā un matemātikā, bet arī angļu valodā. "Var jau to neprasīt, bet studenta karjeru tas būtiski bremzēs," neslēpj G. Lauks. Studiju programmā angļu valoda nav obligāts mācību priekšmets, tāpēc topošajam studentam jau vidusskolā jācenšas to iemācīties pēc iespējas labāk. Turklāt speciālā literatūra studiju programmas apguvei ir un būs angļu valodā.

Uzziņai

- Studiju programma akreditēta līdz 2008. gadam

- Studiju ilgums (bakalaura) – trīs gadi.

- Iespēja mācīties tikai dienas nodaļā.

- Uz vienu budžeta vietu katru gadu kandidē vidēji aptuveni divi topošie studenti

- Telekomunikāciju specialitātē šogad uz 150 budžeta vietām bija 382 iesniegumi. Pēdējie ieskaitāmo sarakstā bija studenti ar C līmeni matemātikā, fizikā, svešvalodā.

- Reflektantu uzņemšana notiek konkursa kārtībā, ņemot vērā centralizēto eksāmenu matemātikā un fizikā (vai svešvalodā: angļu, vācu, franču) rezultātus.

- Mācību maksa šogad ir 880 latu gadā.

- Iegūstamais grāds – inženierzinātņu bakalaurs elektrozinātnē.

- Pēc augstskolas absolvēšanas var strādāt, piemēram, Bite, LMT, Tele 2, Lattelekom; Siemens, Nokia, Ericsson; Latvenergo, Latvijas Pasts, Latvijas dzelzceļš, Latvijas gāze.

- Atalgojums pirms nodokļu nomaksas vidēji 500–700 latu.

 

Rīgā notiks Eiropas Valodu dienas pasākumi

LETA  12/01/06    Šodien un rīt, 2.decembrī, organizācija "AEGEE Rīga" Rīgā organizēs Eiropas Valodu dienu pasākumus, aģentūru LETA informēja "AEGEE Rīga" sabiedrisko attiecību koordinatore Anita Kalmane.

jebkuram būs iespēja uzzināt, kā strādā vēstniecības, kādus darbus tās veic. Sadarbībā ar "AEGEE Rīga" Nīderlandes vēstniecība Latvijā, Īrijas vēstniecība Latvijā un Itālijas vēstniecība Latvijā vērs savas durvis apmeklētājiem. Pārstāvji no vēstniecībām vai pat vēstnieki paši pastāstīs par savu dzimto valodu, savas valsts kultūru un tradīcijām, kā arī, protams, par vēstniecības darbu.

2.decembrī no plkst.12 līdz 17 Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās četrās telpās vienlaikus savas valstis, valodas un kultūras prezentēs ārzemju jaunieši. Viņi palīdzēs apgūt visnepieciešamākās frāzes saziņai ikdienā.

Apgūt varēs zviedru, holandiešu, vācu, franču, itāliešu, spāņu, slovēņu, turku, skotu, latgaļu un citas valodas. Praktiskās nodarbības vadīs gan pasniedzēji no valodu centra "Berlitz", gan ārzemju studenti, gan brīvprātīgie, kas uzturas Latvijā.

Organizācijas pārstāve norādīja, ka priekšzināšanas nebūs nepieciešamas un pasākums ir bez maksas.

Plkst.20 "Micrecbārā" Krišjāņa Barona ielā 4 notiks beigu sarīkojums, kurā varēs redzēt un dzirdēt to, kas apgūts praktiskajās nodarbībās.

Eiropā organizācijas AEGEE Valodu diena tika atzīmēta 23.novembrī, bet NATO sanāksmes dēļ Latvijā tā tika atcelta par vienu nedēļu.

Starptautiskā pasākuma mērķis ir mudināt ikvienu būt gatavam apgūt jaunas valodas kā bagātināšanas līdzekli. Tas notiek, lai motivētu jauniešus apgūt citas valodas un piedāvātu tās apgūt.

Šādi AEGEE cenšas uzlabot cilvēku izpratni par Eiropas un pasaules kultūru dažādību un lingvistisko mantojumu.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  12/01/06

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 6. decembrī tiks atklāta izstāde Sakrālā telpa – modernās somu baznīcas.

- Otrā pasaules kara tika izbūvētas daudzas baznīcas, kuras pieder pie modernās somu arhitektūras. To tēla veidošanā bez slaveniem arhitektiem piedalījušies arī daudzi ievērojami somu mākslinieki un dizaineri. No aptuveni 200 pēckara laikā celtajām baznīcām izstāde Sakrālā telpa piedāvās apskatīt 12 kapelas un baznīcas, kuras pārstāv dažādas desmitgades un dažādus stilus. Izstāde ilustrēs ne tikai somu arhitektūras dizaina tīrību un arhitektu meistarīgo gaismas izmantojumu, bet arī Somijas draudžu daudzos pienākumus.

- Galerijā Carousell skatāma Diānas Dimzas-Dimmes izstāde Mērķis.

- Latvijas Mākslinieku savienības galerijā ceturtdien tiks atklāta Azerbaidžānas mākslinieka Imrana Nur-Ali gleznu izstāde, kuras moto ir Dalī testaments. Imrans Nur-Ali (dzimis 1958. gadā) ir Azerbaidžānas Mākslinieku savienības biedrs un uzskata sevi par Salvadora Dalī sekotāju. Mākslinieka fenomens izpaužas viņa radošo tēlu valodā, kas apvīta brīnumainiem nostāstiem. Dzimšana un nāve, laiks un bezlaiks, saprāts un grēks – tās ir dažas tēmas, par kurām simboliskā valodā runā viņa darbi.

- Rīgas dzelzceļa stacijas centrālajā zālē no sestdienas būs aplūkojama fotoizstāde AB PUS ekvatoram – kā četri stāsti par latviešu gaitām jaunattīstības valstīs Ganā, Namībijā, Indijā un Šrilankā. Izstāde atspoguļos četru Latvijas jauniešu piedzīvoto abās ekvatora pusēs, palīdzot cunami seku likvidēšanā, informējot par iespējamiem HIV inficēšanās veidiem, cīnoties pret bērnu izmantošanu dažādos darbos, kā arī palīdzot citām etniskajām grupām apzināties savu identitāti un savas kultūras vērtību. Pasākums notiek, realizējot attīstības izglītības biedrības GLEN Latvija projektu Un ko Latvija?. Projekta galvenais uzdevums ir saprotamā un vienkāršā veidā skaidrot jēdzienus attīstība un attīstības sadarbība, kā arī diskutēt par Latvijas īstenotās attīstības sadarbības iespējām un jau paveikto šajā jomā.

- Galerijā Mūrnieks apskatāma jaunā gleznotāja Ata Jākobsona izstāde Miegs. Lai gan mākslinieks vēl studē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas trešajā kursā, viņa darbi jau pārstāvēti vairākās izstādēs. Autors par izstādi raksta: "Ikviens kādreiz ir vērojis guļošu cilvēku – vai nu bērnu, vai mīļoto –, un priecājas par viņu, cik skaists un brīvs tas miegā kļūst. Miegs ir absolūts skaistums."

- Sanktpēterburgā, izstāžu zālē Mākslas jaunā pasaule, notiek Latvijas mākslinieces Frančeskas Kirkes personālizstāde Veltījums ermitāžai. Izstādē apskatāmi darbi no F. Kirkes pēdējo gadu cikliem Muzejs, Lietišķā māksla, Fetišs, Izzūdošais u. c. F. Kirkes darbi ieņem nozīmīgu vietu latviešu mākslā, un tos raksturo provokācija, ironija, spēle un montāža.

- Galerijā Laipa Valmierā 1. decembrī pulksten 15 atklās Vidzemes mākslinieku darbu izstādi Iepazīšanās Ziemassvētkos. Ekspozīcijā būs pārstāvēti dažādi mākslas žanri – glezniecība, fotogrāfija, tēlniecība, keramika u. c. Izstādē piedalīsies aptuveni 40 mākslinieki no Cēsīm, Limbažiem, Madonas, Mazsalacas, Strenčiem, Valkas, Valmieras un apkārtējiem pagastiem.

 

Decembrī Rātsnama zvani atskaņos īpašas melodijas

DELFI  12/01/06     Ar pirmo Adventi - 3.decembri, Rātsnama zvani sāks atskaņot speciāli Ziemassvētku laikam sagatavotu programmu, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Tāpat kā līdz šim, komponista Mārtiņa Brauna aranžētās melodijas skanēs no deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā ik pēc stundas atskaņojot citu skaņdarbu.

Pēc pilsētas izpilddirektora Ērika Škapara (JL) un komponista vienošanās programma tika veidota, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem radītu patiesu, šim laikam atbilstošu, pārdomu noskaņu un "netiktu kopēta lielveikalu atmosfēra." Programmā bez garīga rakstura melodijām iekļautas latviešu un pasaules klasiķu skaņdarbu improvizācijas kā arī, piemēram, populārās Aināra Virgas dziesmas "Eglīte" aranžējums.

Pašlaik norit pārrunas ar AKKA/LAA par trīs Arvīda Žilinska skaņdarbu, tajā skaitā dziesmas "Laba slava sniedziņam" fragmentu atskaņošanu, taču gaidāms, ka tuvākajā laikā arī tie papildinās programmu.

Škapars ir gandarīts par veiksmīgo sadarbību ar komponistu Mārtiņu Braunu, kurš ar lielu ieinteresētību un degsmi esot ķēries pie sarežģītā darba, lai melodijas pieskaņotu Rātsnama zvaniem. Nākamajā gadā sadarbību paredzēts turpināt, lai veidotu jaunas, tematiski saskaņotas melodiju programmas.

 

Iļģi jubilejā dāvā «tīru mantu»

Antra Ērgle,  Diena  12/02/06     Piektdienas vakarā Dzelzceļa muzejā Rīgā latviešu slavenākā folkmūzikas kopa Iļģi pulcēja draugus uz 25 gadu jubilejas tūres noslēguma koncertu. Grupas vadītāja kopš dibināšanas, runassieva Ilga Reizniece Iļģu dalībniekus — Māri Muktupāvelu, Egonu Kronbergu, Vilni Strodu, Gati Gaujenieku, Zani Šmiti — raksturo kā vienu ģimeni, ar kuriem muzicējot saprotas bez vārdiem. «Mēs spēlējam šā brīža mūziku, mums nav nostaļģijas par bijušajiem laikiem, bet prieks meklēt ko jaunu,» Dienai saka I.Reizniece.

Gadsimta ceturksni senās folkmūzikas grupas Iļģi galvenais trumpis ir tās "īpašā latviskā stīga un intonācija", kas saglabāta dažādu tautu muzicēšanas tradīciju bieži neapdomātas miksēšanas modes vilnī. "Mēs spēlējam tīru mantu," Dienai teic Iļģu dvēsele, vijolniece Ilga Reizniece.

"Es nedomāju par tiem 25 gadiem, mēs dzīvojam un muzicējam tagadnē, un mums ir tik forši kopā, ka noteikti to darīsim vēl kādu laiku," sola mūziķe. Kopš dibināšanas kopā ar I.Reiznieci spēlē Māris Muktupāvels, pārējie kolēģi laika gaitā mainījušies. Mūziķe domā, ka tautas mūzika jāspēlē talantīgiem muzikantiem, kas jūt un saprot nacionālo dvēseli. Iļģu sadarbību ar citām grupām I.Reizniece raksturo kā dabisku procesu, nevis apzinātu "greznošanos ar svešzemju spalvām". Īpaši saviļņojoši bijis latviešu kokli saskandināt ar Ugandas instrumentu kalimbu.

Piektdienas vakarā grupa, kuras radītais plaši atzīts arī starptautiskajā pasaules mūzikas (world music) žanra apritē, pulcēja savus cienītājus Dzelzceļa muzejā Rīgā uz jubilejas tūres noslēguma koncertu. Kopā ar Iļģiem šajā vakarā uz skatuves bija Sanktpēterburgas folkgrupa Reelroad.

 

Latvijas teātru Ābolu ķocis

Diena  12/02/06

Pusdūša

Pauls Putniņš. Latvijas Nacionālais teātris. Režisors Juris Rijnieks

Henrieta Verhoustinska * * *

Mātesdēls Mundis ir asprātīga sociālās un nacionālās identitātes diagnoze, tāpat kā viņa aktīvā, ģimenes galvas troni uzurpējusī māmuļa. Ne viena vien sieviete NT zālē joprojām var nopūsties — lūk, latviešu vīrietis (turklāt abi pārējie stiprā dzimuma pārstāvji daudz neatšķiras), savukārt vīrieši, saprotoši ķiķinot, Dzidras tēlā atpazīst savu mammīti vai pat dzīvesbiedri. Abu lomu tēlotāji — manis redzētajā izrādē Juris Hiršs un Lolita Cauka (citā sastāvā — Juris Lisners un Svetlana Bless), ar uzticēto pienākumu — apdzīvot teritoriju no komiska pārspīlējuma līdz liriskai intonācijai — tiek galā ļoti labi, īpaši spilgtas krāsas triepjot Lolitai Caukai, bet Zanei Jančevskai korekti piespēlējot. Taču iestudējuma veidols šķiet kā ar cirvi tēsts un nepabeigts, sākot ar G.Gabrāna dienasgaismas spuldžu režģi (pārnestu no Penelopes un Dika Dailē) un beidzot ar asprātīgi iecerētajiem, bet neveikli realizētajiem horeogrāfiskajiem numuriem un "biezā slānī" izmantotajiem 70./80.gadu ārzemju un padomju estrādes hitiem, piemeklētiem uz sižetiskās līdzības pamata. Nevar arī neievērot, ka vairāki no lugas tekstiem ir pārlieku piederīgi tās rakstīšanas laikam un nav necik asprātīgi apspēlēti.

Silvija Radzobe * * * *

Jurim Rijniekam stāstu par divu vientuļu pusmūža cilvēku tiekšanos vienam pēc otra, kas beidzas ar neko, jo neizdodas atbrīvoties no saviem un citu aizspriedumiem un uztveres stereotipiem, izdevies izstāstīt savu labāko izrāžu smalkajā intonācijā, kuru raksturo asprātīga ironija un vieglas skumjas. Uzvedumu ir interesanti skatīties, var smieties vienā laidā — gan par neizlēmīgo Jura Lisnera Mundi (brīnišķīgs aktierdarbs!), gan par Daigas Gaismiņas iecirtīgi sievišķīgo Spodru un Svetlanas Bless Dzidru, kuras patoloģiskā mātes mīlestība izposta Munda dzīvi. Spodras plašās ģimenes atveidojumā uzmanību vairāk piesaista Voldemāra Šoriņa (Ziedonis) un Jutas Vanagas (Nikoletas) kolorītie un rūpīgi izstrādātie raksturi. Emocionālo satricinājumu kulminācijās tēli psiholoģisko spēli transformē ekscentriskās pantomīmās (horeogrāfs A.Filipovs.) Asprātīga skaņu partitūra, kas miksē Ziedoņa klausīto Amerikas balsi, Allu Pugačovu un 80.gados Padomju Savienībā populāro ABBA. P.Putniņa asprātība laika gaitā nav novecojusi, taču ne viscaur izrāde tiek galā ar lugai raksturīgo sižeta rotēšanu ap vienu veiksmīgi atrastu situāciju.

Evita Mamaja * * *

P.Putniņa sadzīvisko analīzi par valdonīgu sieviešu nomāktiem neuzņēmīgiem vīriešiem režisors Juris Rijnieks izvērsis pārspīlētā farsā, kurā cilvēki kļuvuši par muļķīgām, klamzīgām marionetēm, kuru galvenais uzdevums — smīdināt par katru cenu. Taisītais (it kā) formas teātris ar stilizētu balagānisku ainu iestarpinājumiem un haotiskajām deju kustībām ir tik apzināti neveikls, ka brīžiem panāk gluži apbrīnojamu efektu — skaties un netici savām acīm. Mazliet aizkustinošas cilvēcības atvēlēts vien J.Lisnera organiski apjukušajam pusdūšai — Mundim, S.Bless aizbildnieciski enerģiskajai māmiņai un epizodiskajā lomā arī V.Šoriņa nogurušajam Ziedonim. Iespējams, ka cilvēki kādreiz tiešām tā izskatījās, izturējās un ģērbās — kā bezformīgi kartupeļu maisi. To apstiprina arī skatītāju nevaldāmā jautrība, ļaujoties tipāžu un laikmeta regāliju atpazīšanas baudai. Vienkāršs prieciņš (tiesa, vairāk gan domāts paaudzei, kurai pāri četrdesmit). Izpārdota skatītāju zāle garantēta.

 

Septiņās Latvijas augstskolās uzsākta mācību vides modernizācija

LETA  12/02/06     Ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu septiņās Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzsākta mācību vides modernizācija, pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vecākā referente Dace Jansone.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) Vadības komiteja atbalstījusi 27 projektus, ar kuriem iecerēts uzlabot mācību kvalitāti studiju programmās dabaszinātņu un tehnoloģiju nozarē.

Ar visiem 27 apstiprināto projektu finansējuma saņēmējiem oktobrī un novembrī noslēgti līgumi. Pašlaik ir sākta projektu realizācija.

Projektus īsteno septiņas Latvijas augstākās izglītības iestādes - Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Ventspils augstskola (VeA), Rīgas Tehniskā koledža (RTK), Daugavpils universitāte (DU), Rēzeknes augstskola (RA).

Ar ESF atbalstu projektu laikā DU modernizēs informatīvo un tehnisko aprīkojumu matemātikas studijām, bet RA modernizēs matemātikas studiju metodisko un tehnisko nodrošinājumu inženierzinātņu vajadzībām.

Absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai RTK modernizēs studiju programmas transportbūves un elektronikas, informācijas tehnoloģiju nozarē, kā arī modernizēs studiju metodisko un tehnoloģisko vidi dizaina, tekstila un apģērbu tehnoloģijas studijās.

RTU sadarbībā ar LU izstrādās starpaugstskolu maģistrantūras studiju moduli medicīnas fizikā. VeA savukārt tiks modernizēta datorzinātņu bakalaura studiju programma.

Tā kā projektu iesniedzēji pārskatus par pirmo pārskata periodu projektu īstenošanā iesniegs 2007.gada aprīlī un maijā, vēl ir pāragri spriest par darba rezultātiem - būtiskiem uzlabojumiem mācību procesā, sacīja Jansone.

Projektu kopējās izmaksas ir 4,37 miljoni latu, no tiem ESF daļa - 3,28 miljoni latu, bet Latvijas budžeta līdzfinansējums - 1,09 miljoni latu.

 

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 

Rīgā šodien jāpaceļ valsts karogi sēru noformējumā

LETA   12/03/06     Šodien, pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma upuru piemiņas dienā, Rīgā pie valsts, pašvaldības un privātajiem namiem jāizkar valsts karogs sēru noformējumā, informēja pašvaldībā.

Šodien tiek pieminēti 1937.-1938.gada genocīda pret Krievijas latviešiem upuri. Precīzs upuru skaits nav zināms, jo šis noziegums nav juridiski izmeklēts un vainīgie nav saukti pie atbildības.

Kā iespējamie Latvijas spiegi un buržuāziskā dzīves veida propagandētāji 1937.-1938.gadā Krievijā tika arestēti apmēram 25 000 latviešu, 22 360 no viņiem aizmuguriski notiesāti "pēc sarakstiem". 74% notiesāto - apmēram 16 573 cilvēkiem - tika piespriests nāves sods nošaujot.

 

Atļauj ierīkot slidotavu Doma laukumā

LETA   12/03/06     Rīgas domes izpilddirektors Ēriks Škapars (JL) izsniedzis atļauju no šodienas organizēt publisko slidotavu Doma laukumā, informēja izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis.

Uz Doma laukumu šogad tiks pārcelta ierastā bezmaksas slidotava Līvu laukumā. Tā varētu būt lielāka nekā līdz šim - aptuveni 30 reiz 20 metru platībā, iepriekš informēja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamenta atbildīgais speciālists Iļja Miņins.

Doma laukuma slidotavu, tāpat kā iepriekš Līvu laukumā, organizēs SIA "Ionica".

Slidotavā iedzīvotājiem būs jāmaksā vienīgi par slidu nomu.

No šodienas atļauts veikt slidotavas ierīkošanas darbus, bet darboties tā varētu sākt decembra vidū, kad būs nedaudz piesalis. Slidot Doma laukumā varēs līdz aprīļa sākumam atkarībā no laika apstākļiem.

Rīgas dome slidotavas organizēšanai Doma laukumā šā gada budžeta grozījumos paredzējusi 70 000 latu.

Kā ziņots, Līvu laukuma bezmaksas slidotavu Rīgā pagājušajā ziemā apmeklējuši vairāk nekā 200 000 cilvēku.

Tāpat kā pagājušajā ziemā, arī šogad slidotava iedzīvotājiem tiks organizēta stadionā "Daugava". Tā būs izvietota rezerves futbola laukumā pie Deglava tilta, to uzturēs stadiona pārstāvji. Slidotava būs bez maksas skolēniem, savukārt pārējie iedzīvotāji to varēs apmeklēt par maksu. Šīs slidotavas uzturēšanai pašvaldība šī gada budžeta grozījumos paredzējusi 23 600 latu.

Īpaši Rīgas skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem līdz 22.decembrim pašvaldība organizē bezmaksas slidotavu stadionā "Volvo" Pārdaugavā. Skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem tiks nodrošināts arī nepieciešamais aprīkojums slidošanai.

Lai nepieļautu, ka skolēni slidotavā ierodas citu nodarbību laikā, bērni to varēs apmeklēt tikai pedagoga pavadībā. Iepriekš skolotājam būs jāsaskaņo slidotavas apmeklējuma laiks, pastāstīja Miņins.

Pašvaldība šī gada budžeta grozījumos slidotavas uzturēšanai paredzējusi 26 000 latu.

 

Rīgas Rātslaukumā svinīgi atklāj pilsētas pirmo Ziemassvētku egli

LETA  12/03/06     Svētdien, pirmajā adventē, plkst.16 Rīgā svinīgi atklās pilsētas pirmo Ziemassvētku egli Rātslaukumā, informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Brandere.

Egle būs 17 metrus augsta.

Tās atklāšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL). Spēlēs profesionālais pūtēju orķestris "Rīga". Paredzēts, ka pasākumā piedalīsies arī bērnunama "Imanta" audzēkņi, kuri pagājušajā nedēļā kopā ar domes priekšsēdētāju izvēlējās pilsētas egli Tīreļu mežsaimniecībā.

Egles atklāšanas svinīgajā pasākumā piedalīties aicināti rīdzinieki un pilsētas viesi.

Kā ziņots, svētku egles Rīgā tiks izvietotas arī Doma laukumā, pie Rīgas Kongresu nama, Latgales priekšpilsētā, pie VEF Kultūras pils, pie kultūras centriem "Imanta" un "ļģuciems", pie Rīgas 2.mūzikas skolas, pie Rīgas 4.mūzikas skolas un pie koncertzāles "Ave Sol".

Šogad galvenais Ziemassvētku noformējuma akcents Rīgā būs gaismas elementi ielās, iepriekš informēja Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle.

Rīgā pirmssvētku laikā darbosies Ziemassvētku tirdziņš Līvu laukumā, Doma laukumā un Esplanādes parkā. Tirdziņi tiek veidoti sadarbībā ar uzņēmējiem, kuri arī iesaistījušies pilsētas svētku noformējuma veidošanā.

 

 

 

 

 

. . . joprojām

 ir neticami silts. Gaisa tem-

peratūra par 5oC pārsniedz normu!

Nedaudz biežāk kā pēdējā laikā uzspīd

saulīte. Taču trakākais ir tas, ka Rīgas par-

kos ir uzziedējušas puķes, koku zaros pum-
puri kļūst arvien lielāki, bet mežos atkal pa-

rādās sēnes ! ! ! Kā stāsta zinātāji, tad silta

rudens gadījumā tas neesot nekas nepa-

rasts. Bet mēs gan labāk gribētu īstu
ziemu – ar sniedziņu! . . .

 

Anda Jansone, trešdien, 29. novembrī