Eiropā un citur pasaulē...

Slakteris: Uz Irāku turpmāk dosies arvien mazāk Latvijas karavīru

NRA  01/03/07    Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) uzskata, ka varētu samazināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru skaitu miera uzturēšanas misijā Irākā, nevis apturēt dalību misijā. 3. janvārī uz starptautisko miera uzturēšanas misiju Irākā dodas 103 Latvijas kontingenta pamatsastāva karavīri. 2. janvārī, notika karavīru svinīgā pavadīšanas ceremonija, kurā ministrs pieļāva iespēju, ka šī varētu būt pēdējā NBS rotas rotācija starptautiskajā misijā Irākā tik lielā skaitā.

Viņš tikai piebilda, ka jautājumus par karavīru skaita palielinājumu vai samazinājumu lemj Saeima, lai gan jau tagad tiek domāts par karavīru apmācību misijai Afganistānā. "Mūsu armijas stratēģija ir dalība starptautiskās misijās, tādējādi pasargājot savas valsts drošību, tāpēc nevar apgalvot, ka Latvijas misija Irākā ir beigusies pavisam, tā ilgs vēl ilgi, bet citādi," teica Slakteris. Tāpēc viņš apbrīno tos karavīrus, kuri šodien kārtējo reizi no Latvijas dodas uz starptautisko miera uzturēšanas misiju Irākā, zinot, kādi bijuši pēdējie notikumi šajā valstī.

Veicinās informācijas apmaiņu starp latviešiem ārzemēs

Apollo  01/05/07    Integrācijas ministrs Oskars Kastēns (LPP/LC) tikās ar biedrības «Mēs — latvieši pasaulē» valdes priekšsēdētāju Induli Bērziņu, lai spriestu par biedrības administrētā interneta portāla www.latviesi.com lomu informācijas apmaiņas veicināšanā starp latviešiem ārzemēs. Iecerēts, ka varētu tikt noslēgts sadarbības līgums starp Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un biedrību «Mēs — latvieši pasaulē». Viens no veiksmīgākajiem biedrības projektiem ir interneta portāls www.latviesi.com, kas kļuvis par nozīmīgu informācijas avotu latviešu sabiedrībai ārpus Latvijas, atzina Kastēns. Biedrība ir viena no aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām, kas piedalās valsts programmas «Diasporas atbalsta programma 2004–2009» īstenošanā. 2006. gadā kopumā portālā tika apkopota informācija par 566 ar latviešiem saistītiem notikumiem pasaulē. Tas nozīmē, ka vidēji katru mēnesi ārpus Latvijas notikuši vismaz 47 dažādi pasākumi, kas pulcējuši kopā latviešus, sacīja Bērziņš. Tika veiktas arī vairākas akcijas, aicinot tautiešus ārzemēs kopīgiem spēkiem apkopot informāciju par dažādām Latvijas valsts svētku un latviešu svinību norises vietām. Ņemot vērā lielo uz ārzemēm izbraukušo latviešu skaitu un sekas, ko šāda emigrācija atstāj uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību kopumā, portāls tuvākajā nākotnē plāno veidot atsevišķu informatīvu sadaļu, kas varētu būt noderīga tiem latviešiem ārzemēs, kas apsver iespēju tuvākajā laikā atgriezties Latvijā, norādīja Bērziņš. Tāpat portāls atbalsta ideju veidot darba grupu, kas risinātu emigrācijas problēmu un ar informācijas kampaņu veicinātu tautiešu atgriešanos Latvijā.

Ilvess uzlēcošā zvaigzne, Piebalgs - gada eirokrāts

Diena,  01/08/07    Žurnāls The Economist no Austrumeiropas un Centrāleiropas politiķiem izvēlējies Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu par uzlecošo zvaigzni, bet ES enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam no Latvijas piešķirts gada eirokrāta tituls. "Izsmalcināts, gudrs un cinisks šis Zviedrijā dzimušais un Amerikā izglītojies politiskais smagsvars ir atgriezies no svarīga darba Eiropas Parlamentā, lai savu pintes izmēra valsti iezīmētu kartē. Nododot Rietumu vēsti Mihailam Saakašvili no Gruzijas, apburot [ASV prezidentu] Džordžu Bušu vai esot draugos ar [Zviedrijas ārlietu ministru] Karlu Biltu, Ilvesam 2006. gadā bija straujš starts un 2007. gadā viņš būs reiz gūstā bijušās valsts labākais pārstāvis," apgalvo žurnāls. A. Piebalgu tas raksturo kā spīdošu reklāmu postkomunistisko valstu politiskajām spējām. "Atšķirībā no vairākuma pārējo komisāru viņš saprot savas lietas gan tehniskās, gan politiskās dimensijas, un viņam ir drosme ķerties klāt varenajiem enerģētikas lobijiem Eiropas lielākajās valstīs, kuri tikpat ļoti nicina politiķus, cik viņi ir gļēvulīgi attiecībā  pret Krieviju," rakstīts žurnālā.

Referenduma rezultāti nav atteikšanās no Abrenes

Latvijas Avīze,  01/08/06     Latvijas pilsoņu balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā 2003. gada 20. septembrī, visticamāk, nevarēs tikt traktēts kā oficiāla atteikšanās no Abrenes par labu Krievijai, kas tagad varētu tikt izmantota, lai noslēgtu robežlīgumu ar šo kaimiņvalsti, atzinuši vairāki tiesību zinātņu eksperti. Saskaņā ar Satversmi par izmaiņām valsts robežās ir jānobalso vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, bet referendumā par Latvijas iestāšanos ES šāds balsotāju skaits sasniegts netika – lai varētu pieņemt, ka līdz ar balsojumu par iestāšanos ES tika nobalsots arī par Abrenes atstāšanu Krievijai, pietrūkst 14 254 balsu. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka referendumā par Latvijas iestāšanos ES nobalsoja 676 700 pilsoņi, bet puse balsstiesīgo tobrīd bija 690 945 pilsoņi. Turklāt iestāšanās līguma ES otrajā protokolā, kuru iecerēts izmantot kā atsauci robežlīguma noslēgšanai, ir minēti tikai Latvijas robežkontroles punkti, kurus, visticamāk, nevar uzskatīt par sauszemes robežas aprakstu, norādījuši tiesību zinātņu eksperti. Saeimā debates par Latvijas un Krievijas robežlīgumu varētu notikt 17. janvārī un tad valdība arī varētu lūgt pilnvarojumu parakstīt robežlīgumu, kuru vēlāk sūtītu ratifikācijai Saeimai. Robežlīguma ratifikācijas procesā par pamatu iecerēts ņemt Latvijas iestāšanās līguma ES otro pielikumu, kurā ir minēta Latvijas sauszemes robeža ar Krieviju. Abrenes apriņķis saskaņā ar šo robežu iekļaujas Krievijā. 2003. gada 20. septembrī 66,97 procenti nobalsojušo Latvijas pilsoņu atbalstīja iestāšanos ES un arī pievienošanās līgumu ar visiem tā pielikumiem.

Visvairāk repatriantu - no austrumu kaimiņvalstīm

Apollo,  01/10/07    Līdzīgi kā 2005. gadā arī aizvadītajā gadā lielāks bija repatriantu īpatsvars no Austrumu valstīm – 108 personas, savukārt 66 cilvēki pārcēlās uz Latviju no Rietumu valstīm, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova. Saglabājušos tendenci eksperti skaidro ar to, ka savulaik cilvēki no Latvijas visbiežāk pārcēlās uz

Krieviju un citām PSRS valstīm, tādēļ prognozējams, ka arī turpmāk repatriantu skaits no austrumu valstīm saglabāsies augsts. Visvairāk repatriantu pagājušajā gadā bijis no Krievijas – 68, no ASV – 30 un no Ukrainas – 19. Lielākā daļa repatriantu Latvijā ieradušies vasaras un rudens mēnešos. Materiālā palīdzība pērn sniegta 302 repatriantiem, kopumā izmaksājot aptuveni 48 tūkstošus latu. Šī palīdzība ietver ceļa izdevumu segšanu, pabalstu bezdarba gadījumā, kā arī latviešu valodas apguves izmaksu segšanu. Kopš 1995. gadā uzsākta repatriācijas procedūra uz dzīvi Latvijā pārcēlušās 5 355 personas. Saskaņā ar Repatriā cijas likumu par repatriantu tiek uzskatīta persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. 

ASV vēstniece mēģina ietekmēt Latvijas ombuda balsojumu

NRA  01/10/07    11. janvārī paredzētajā balsojumā par Tiesībsarga biroja vadītāju jeb ombudu parlamentāriešu vairākums, visticamāk, atbalstīs Tautas partijas virzīto kandidātu juristu Ringoldu Balodi, lai gan viņa konkurenti – politoloģi Rasmu Šildi‑Kārkliņu esot centusies lobēt pat ASV vēstniece Ketrina Toda Beilija. Pilnīgi noteikti R. Baloža kandidatūru atbalstīšot Tautas partija, Zaļo un zemnieku frakcijas vairākums. Par R. Šildi‑Kārkliņu balsošot partija Jaunais laiks un lielākā daļa apvienības TB/LNNK deputātu, kuri viņas kandidatūru izvirzīja kā alternatīvu tautpartijiešu virzītajam tiesībsargam. Zināms arī, ka opozīcijā esošās kreisā spārna partijas Saskaņas centrs un apvienība PCTVL nebalsošot ne par vienu no piedāvātajiem ombuda kandidātiem. Piemēram, Saskaņas centrs R. Baloža kandidatūru noraida viņa partejiskās piederības dēļ, bet R. Šildi‑Kārkliņu viņi sākotnēji nevēlējās atbalstīt, par vienu no argumentiem minot viņas krievu valodas neprasmi, vēlāk, uzzinot, ka šo valodu viņa prot, saskaņieši norādīja arī uz viņas nelielo darba pieredzi Latvijā. Ārlietu eksperts, agrākais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš atzina, ka diplomātiskajās aprindās, jo sevišķi neformālos pasākumos, kandidātu lobēšana esot "normāla

parādība" un notiekot diezgan bieži. "Tas, ka Amerikas valdībai varētu būt īpaša interese, kas būs tiesībsarga amatā, mani nepārsteidz," viņš norādīja, skaidrojot to ar ASV nostāju demokrātijas un tiesību jautājumos. Taču viņš apšaubīja, ka šādas sarunas varētu liecināt par spiedienu. "Tas notiek īpaši saviesīgos vakaros – cilvēki var izteikt savas domas, bet ļoti šaubos, ka tas iet augstākos līmeņos. Tā droši vien bijusi diplomātiska saruna – vēstnieces viedoklis," sprieda O. Kalniņš.

Latviju pametuši pussimts Krievijas militārie pensionāri

NRA  01/11/06    Gada laikā, kopš Latvija izmaksā izceļošanas pabalstus Krievijas militārajiem pensionāriem, Latviju pametušas 53 bijušās militārpersonas un 38 viņu ģimenes locekļi. Kopš 2006. gadā 1. janvāra, kad stājās spēkā noteikumi par pabalstiem izceļojošajiem militārajiem pensionāriem, no Latvijas izceļojusi un minēto pabalstu kopumā saņēmusi 91 persona. Pabalstos pērn izmaksāti 91 860 lati. Šobrīd jau saņemti 15 iesniegumi, uz kuru pamata pabalsti tiks izmaksāti šogad, vakar informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.

PMLP repatriācijas nodaļas vadītājs Juris Dombrovskis norādīja, ka Krievijas Federācijas militārais pensionārs, kurš ir demobilizējies pirms 1992. gada 28. janvāra, no valsts var saņemt 1200 latu izceļošanas pabalstu. Ja izceļotājs ir invalīds vai arī viņš aizceļo kop ā ar savu ģimeni, pabalsts var sasniegt 2700 latus. Lielākoties pensionāri atgriežas tajās vietās, kur viņi dzīvojuši pirms atbraukšanas uz Latviju.

Pabriks: Latvijai nav teritoriālo pretenziju pret citām valstīm

LETA  01/12/07    Latvijai nav teritoriālo pretenziju pret citām valstīm, šodien Ārlietu ministrijā masu mediju pārstāvjiem sacīja ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

Latvijas un Krievijas robežlīgumu 2005.gadā neizdevās noslēgt, jo Krievija līgumam pievienoto deklarāciju uztvēra kā Latvijas teritoriālās pretenzijas pret Krieviju. Latvija saviem kolēģiem gan Rietumos, gan Austrumos ir apgalvojusi, ka tai nav teritoriālu pretenziju pret citām valstīm, arī Krieviju, komentēja Pabriks.

Valsts tiesisko turpinājumu Latvija var saglabāt daudzos veidos un piedāvāt Krievijai tādu robežlīguma variantu, kas tai būtu pieņemams. Jautājums par Abreni, pēc ārlietu ministra domām, esot jautājums par to, vai Latvija uztur teritoriālās pretenzijas pret kādu citu valsti.

Pabriks uzskata, ka Latvijā pašlaik neesot tāda vēlēšanās parlamentā vai valdībā nokļūt spējīga politiska spēka, kas varētu apgalvot, ka Latvijai ir teritoriālās pretenzijas.

Arī ārlietu ministrs, tāpat kā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), apgalvoja, ka nākamnedēļ tiks publiskots Tautas partijas piedāvātais variants Krievijas un Latvijas robežlīguma noslēgšanai. Tikai tad tikšot sniegti plašāki komentāri par robežlīgumu.

Jau ziņots, ka Latvija piedāvās Krievijai parakstīt pirms desmit gadiem parafēto abu valstu robežlīgumu, taču mūsu valsts tiesisko pēctecību plānots nodrošināt bez robežlīgumam savulaik pievienotās deklarācijas, kuras dēļ Krievija atteicās to parakstīt.

Pabriks iepriekš atzina, ka, gatavojot Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju, vienošanās ar Krieviju varētu būt par Latvijas faktisko robežu, tas ir, tādu, kāda tā ir šobrīd.

Vīķe-Freiberga iepriekš sacīja, ka Tautas partijas risinājums viņai šķietot loģisks un pieņemams. Prezidente gan atsacījās spriest par tā juridisko korektumu un piebilda, ka jāgaida koalīcijas partneru reakcija.

Aģentūras LETA veiktā aptauja liecina, ka Saeimā pārstāvētajām partijām nav vienota viedokļa, kā tuvākajā laikā ratificēt Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

Kā ziņots, astoņu nacionāli noskaņotu partiju un nevalstisko organizāciju vadītāji nosūtījuši vēstuli partijai "Jaunais laiks" un apvienībai "Tēvzemei un brīvībai!"/LNNK, aicinot kopīgi uzņemties plašu protesta akciju rīkošanu, lai nepieļautu "nodevīgā un noziedzīgā" Latvijas un Krievijas robežlīguma pieņemšanu.

Somāliešiem bail no uzbrukumiem

Laura Dzērve,  Diena  01/13/07    Ja par rasistisku uzbrukumu Latvijā kāds būtu reāli ielikts cietumā, uzbrucējiem zustu nesodāmības apziņa

Jusufam ir bail. Viņš sācis pat šaubīties, vai Latvija varētu būt viņam īstā vieta, kur dzīvot un strādāt. Ejot pa ielu, viņš reizēm atskatās un, ja dzird skaļas balsis — satrūkstas. Tās ir "atbalsis" no nesenā notikuma, kad abiem somāliešu puišiem — Jusufam un draugam Salemam — tunelī, kas ved no Stockmann centra uz 13.janvāra ielas pieturu, uzbruka vairāki vīrieši. Pēc uzbrucēju izkliegtajām rasistiskajām frāzēm viņi ir pārliecināti, ka uzbrukumu "izprovocēja" viņu ādas krāsa.

Arī Rīgas reformātu brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs un abiem somāliešiem tuvs cilvēks Juris Cālītis saka — lai arī Jusufs un Salems to paši sarunās neizceļ, Latvijā cilvēku attieksme pret viņiem ir noraidoša. Viņi jūtoties nomākti un grūtsirdīgi. Par notikušo J.Cālītis ir ļoti satriekts: "Diemžēl viņiem jāpiedzīvo Latvijā vairāk negatīva nekā pozitīva, un katram cilvēkam tas ir morāli graujoši. Tas rāda, cik tāls ceļš mums ejams, lai mēs būtu civilizēta zeme. Mums pašiem ir jāpūlas, lai apzinātos, cik aizspriedumaina un zemiska vide mēs esam."

Paši puiši no sarunas ar Dienu atteicās — viņi nevēlas atkal nonākt "prožektoru gaismā", izsakoties presē, un neslēpj — baidās no tālākiem uzbrukumiem. Viņi arī atteicās ar Dienu vēlreiz iziet ceļu, kur notika uzbrukums. Notikušo un izjūtas pārstāstīt Dienai Jusufs uzticēja savai paziņai — Rīgas reformātu brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes loceklei Līgai.

Uzbrukums notika 3.janvārī ap pulksten deviņiem vakarā tunelī, kad abi puiši devās no autoostas uz baznīcu. Uzbrucējus, skaitā sešus vai septiņus, viņi pamanīja tunelī netālu no loterijas veikaliņa. Izskanēja skaļi, viņiem adresēti bļāvieni angļu valodā. Vairākiem uzbrucējiem bijušas skūtas galvas, citiem galvā cepure, vienam aizklāta seja — mutei un degunam priekšā šalle un pār pieri līdz acīm pārvilkta cepure. Visi bijuši spēcīgas miesasbūves un savstarpēji pazīstami vecumā starp 25 un 35 gadiem.

"Teicu Salemam — ejam mierīgi garām un neapstājamies," stāstījis Jusufs. Uzbrucēji puišus apstājuši, nogriežot ceļu. Vispirms viņi, lamājoties krievu valodā, sākuši sist Salemu — vairāki viņu vienlaicīgi sita ar dūrēm, nogāza zemē un spārdīja ar kājām. Kāds no uzbrucējiem mēģinājis turēt Jusufu, taču viņš atbrīvojies un devies palīgā draugam. Kad izdevies nogrūst vienu uzbrucēju, pārējie devušies projām. Lai arī tunelī notikuma brīdī bijuši vairāki cilvēki, tie gājuši garām un tikai noskatījušies.

Pēc uzbrukuma puiši devušies uz policiju. Pēc viņu stāstītā, policijā par viņiem "paņirgājušies", neesot rakstījuši iesniegumu un iedevuši kādu telefona numuru, kur tālāk interesēties. Tur neviens neesot atbildējis. Tā kā Salems juties ļoti slikti — viņam bija savainota roka un kāja, viņš asiņojis — abi devušies mājās. Kad vēlāk Salems apmeklēja ārstu, izrādījās, ka kāja ir nopietni traumēta.

"Ikdienišķa parādība ir tā, ka uz ielas puišus ik dienas rasistiski apsaukā, parasti angliski. Cilvēki arī noskatoties uz viņiem negribīgi, liekot manīt, ka labāk viņiem doties projām," puišu stāstīto pārstāsta Līga. Tajā pašā vakarā pēc uzbrukuma kāds vīrietis pienācis pieturā klāt Jusufam, sakot, ka Latvija puisim nav īstā vieta un viņam labāk braukt prom.

Vai uzbrukums notika spontāni vai plānoti, puiši nezināja. Taču liekoties dīvaini, ka tajā pašā tunelī viņiem jau divreiz bijušas konfliktsituācijas. Pirmajā reizē Jusufs bija gājis viens pats, un trīs vai četri cilvēki sākuši uz viņu skaļi bļaut, bet neaiztikuši. Otrreiz viņš gājis kopā ar draugu, un divi cilvēki esot viņam uzbrukuši, mēģinot piekaut, bet viņš atbrīvojies un aizbēdzis.

Viedoklis: Okupācijas noliedzējus – aiz restēm

Bens Latkovskis,  DELFI, 01/12/07    Pašreiz Eiropas Savienības prezidējošās valsts – Vācijas kanclere Angela Merkele ierosinājusi visām ES dalībvalstīm pieņemt likumus, kuri paredzētu kriminālvajāšanu par holokausta noliegšanu. Ierosinājuma mērķis – pastiprināt cīņu pret antisemītismu, jo vienīgi naida apstulbots antisemīts var noliegt nenoliedzamo – nacistu veikto masveida ebreju iznīcināšanu.

Šādi likumi jau ir pieņemti vairākās Eiropas valstīs un ir pat ar reālu cietumsodu notiesāti cilvēki. Nesen priekšlaicīgi no cietuma Austrijā tika atbrīvots britu vēsturnieks Deivids Ērvins, kurš astoņdesmitajos gados bija noliedzis gāzes kameru eksistenci Aušvicas nāves nometnē. Latvijā līdzīgu likumu varētu droši pieņemt daudz nebaidoties par praktiskajām sekām, jo nav dzirdēts, ka kāds daudzmaz nopietns cilvēks publiski apstrīdētu masveida ebreju iznīcināšanu 2. Pasaules kara laikā. Taču tikpat droši var paredzēt, ka šāda likumprojekta ierosināšana uzjundītu kārtējo sabiedrības diskusiju par demokrātijas rāmjiem.

Pēc būtības jautājums par holokausta noliegšanas izdalīšanu starp citiem antisemītiskiem vai rasu naidu uzkurinošiem izteikumiem ierindojams kategorijā, kad no plašākas krimināli vai administratīvi sodāmas rīcības tiek izdalīta kāda šaurāka. Līdzīgs precedents Latvijā jau bija, kad pēc ES strikta ieteikuma mūsu darba likumdošanā tika iekļauta norma par aizliegumu diskriminēt strādājošos pēc viņu seksuālās orientācijas. Oponentu iebildes, ka jau esošā darba tiesību likumdošana paredz šādus aizliegumus, izsauca seksuālo minoritāšu aizstāvju gluži vai histērisku reakciju un galu galā Saeima pieņēma pēdējiem labvēlīgu lēmumu. Tie, kuri pretojās šāds normas ieviešanai tika nesaudzīgi dēvēti par homofobiem, naida un neiecietības sludinātājiem.

Diezgan droši var paredzēt, ka tos, kuri centīsies nepieļaut Latvijas Krimināllikumā iekļaut normu par holokausta noliedzēju kriminālvajāšanu tiks šaustīti kā antisemīti, tumsoņas un nacistu latenti atbalstītāji. Neteikšu, ka dūmi būtu bez uguns. Ebreju vēlme izcelt savu ekskluzivitāti daļā sabiedrības izraisa atbildes reakciju, kura ne vienmēr ir adekvāta. Līdzīgi kā tas notiek ar homoseksuālistiem, kad viņu nerimstošie centieni sevi izcelt uz apkārtējo fona izsauc pretreakciju līdz pat bēdīgi slavenajiem izkārnījumu maisiņiem.

Tāpat kā atsevišķu normu par diskriminācijas aizliegumu pēc seksuālās orientācijas pazīmes Latvijas darba likumdošanā iekļāva tikai un vienīgi pateicoties ES norādēm, arī jautājumu par atsevišķa Krimināllikuma panta ieviešanu par holokausta noliegšanu izšķirs ne jau Jēkaba ielas namā, bet Briselē vai kaut kur vēl tālāk. No juridiskās prakses viedokļa, kā jau minēju, šāda panta iekļaušana Krimināllikumā Latvijas apstākļos ir pilnīgi formāla. Taču, ja mūsu Rietumu "draugi" liks mums šādu normu pieņemt, tad kāpēc to nedarīt vienotā paketē ar citiem sev vajadzīgiem lēmumiem? Piemēram, nosakot kriminālatbildību par okupācijas noliegšanu.

Ja reiz par vēsturiska fakta noliegšanu vai pat apšaubīšanu var iestāties kriminālatbildība, un tas atbilst vispārpieņemtām demokrātijas normām, tad kāpēc vienreiz par visām reizēm ar likuma spēku neizbeigt bezjēdzīgās diskusijas par to vai Latvija bija okupēta vai nē? Līdz 1940. gadam Latvija bija neatkarīga valsts un tad uz pusgadsimtu nozuda no Pasaules politiskās kartes. Fakts? Fakts. Ko vēl mums vajag? Pārējais ir matu skaldīšana par juridiskām finesēm.

Arī ebreju iznīcināšanu nacistiskās Vācijas laikā pēc būtības neviens nenoliedz. Atsevišķi vēsturnieki, tas pats Ērvins, iebilst tikai par apjomiem (brrr..) un veidu (brrr..). Visbiežāk diskusijas izraisa gāzes kameru masveida izmantošana un aprēķinātais upuru skaits – seši miljoni. Ja tiks pieņemts likums par kriminālatbildību par holokausta noliegšanu, tad šie daudziem ebrejiem sensitīvie jautājumi vairs nebūs apspriežami. Ja Latvijā tiks pieņemts likums par kriminālatbildību par okupācijas noliegšanu, tad atsevišķiem Latvijā iznākošiem krievu preses izdevumiem būs jāizbeidz ņirgāties par Latvijas vēsturi.

Būsim reālisti. Neviens no mūsu "draugiem" šādu likuma normu mums neļaus pieņemt. Kāpēc lieku vārdu – draugi pēdiņās? Nudien, nezinu kas tie par draugiem, kuri liek un atļauj. Tad jau drīzāk jāsaka – priekšnieki. Tomēr mēģināts nav zaudēts un tādā veidā mēs varētu kārtējo reizi starptautiski aktualizēt okupācijas faktu un tā radītās sekas. Cits jautājums vai tas ir mūsu šā brīža interesēs?

Latvija gaida piekrišanu Latvijas vēstnieka ASV kandidatūrai

LETA  01/07/07    Pagaidām Latvija no ASV gaida piekrišanu Latvijas izvirzītajam vēstnieka kandidātam, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Līdzšinējais Latvijas vēstnieks ASV un bijušais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš no šodienas sāk vadīt Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) biroju.

Pagaidām Latvijas vēstniecību ASV vada pagaidu pilnvarotais lietvedis Māris Selga.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) lūgumu ASV pusei apstiprināt pašreizējo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andreju Pildegoviču par Latvijas vēstnieku ASV nosūtījis 2.janvārī, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Inga Saleniece.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Ārlietu komisija pērnā gada nogalē slēgtā sēdē atbalstīja Pildegoviča kandidatūru Latvijas vēstnieka ASV amatam.

Pildegovičs, kurš studējis Ķīnas kultūru, diplomātiskajā dienestā strādā kopš 1994.gada. Bijis arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra palīgs, preses sekretārs un Āzijas un Āfrikas valstu nodaļas vadītājs. 2000.gadā viņš kļuva par prezidentes ārlietu padomnieku, bet šā gada jūnijā "Latvijas Krājbankas" vadītāja posteni ieņēmušā Mārtiņa Bondara vietā - par kancelejas vadītāju.

Riekstiņš aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka vēstnieka kandidatūra parasti ASV tiek izskatīta pusotra vai divu mēnešu laikā. Pēc Riekstiņa domām, diez vai nākamais Latvijas vēstnieks ASV varētu sākt strādāt agrāk kā martā vai aprīlī.

Pēc piekrišanas saņemšanas no ASV puses, Valsts protokols gatavos akreditācijas rakstu vēstnieka amata kandidātam. Pamatojoties uz akreditācijas rakstu un ne vēlāk kā tā izsniegšanas dienā, valsts sekretārs izdod rīkojumu par vēstnieka iecelšanu amatā un ārlietu ministrs piešķir vēstniekam diplomātisko rangu.

Kalvītis lūgs Saeimas pilnvarojumu Latvijas-Krievijas robežlīguma parakstīšanai

LETA 01/16/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) lūgs Saeimas Ārlietu komisiju, lai tā sagatavo likumprojektu, kas pilnvarotu Ministru kabinetu parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas-Krievijas robežlīgumu, pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Kalvītis.

Kalvīša skatījumā, valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, atsaucoties uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991.gada 28.augustā atsaucās Krievija.

Likumā ir norādīts, ka tas pieņemts, "apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", 1991.gada 3.marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā".

Šajā likumā tiek noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme. "Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi," teikts likumā.

Kā uzsver politiķi, ļoti būtiski ir tas, ka šajā likumā ir atsauce uz 4.maija deklarāciju, kurā savukārt ir atsauce uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, kas tiek uzskatīts par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju.

Kalvītis jau rīt lūgs Saeimas Ārlietu komisiju sākt par šo jautājumu diskusiju un tiksies ar Saeimas frakcijām. "Par šo jautājumu ir vajadzīgas plašas debates gan Saeimā, gan sabiedrībā," sacīja premjers un pauda pārliecību, ka viņa piedāvājums nostiprina valsts tiesisko pēctecību.

Jau ziņots, ka tagad Saeimā notiks debates par Tautas partijas (TP) piedāvāto risinājumu. Diskusijās tikšot iesaistīta arī sabiedrība un masu mediji.

Kalvītis iepriekš atzina, ka ir grūti atbildēt, kas tiks darīts situācijā, ja koalīcija nepiekritīs TP piedāvātajam robežlīguma noslēgšanas risinājumam. Viņš piebilda, ka pagaidām arī nav iespējams pateikt, vai piedāvātais risinājums atbilst Satversmei, jo tikai Satversmes tiesa ir spējīga to noteikt.

Premjers sacīja, ka viņa uzdevums bija meklēt iespējamos juridiskos risinājumus robežlīguma noslēgšanai, un piedāvātais risinājums būšot nedaudz citāds nekā iepriekšējais.

Ar premjera piedāvāto risinājumu tika iepazīstināta arī Vīķe-Freiberga, kura sacīja, ka tas šķietot loģisks un pieņemams. Prezidente gan atsacījās spriest par tā juridisko korektumu un atzīmēja, ka ir jāgaida koalīcijas partneru reakcija.

Kā ziņots, Latvija piedāvās Krievijai parakstīt pirms desmit gadiem parafēto abu valstu robežlīgumu, taču Latvijas tiesisko pēctecību plānots nodrošināt bez robežlīgumam savulaik pievienotās deklarācijas, kuras dēļ Krievija atteicās to parakstīt.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) savukārt iepriekš atzina, ka, gatavojot Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju, vienošanās ar Krieviju varētu būt par Latvijas faktisko robežu, tas ir, tādu, kāda tā ir šobrīd. Pabriks sacīja, ka Saeimai un Valsts prezidentei tiks piedāvāti vairāki varianti ne tikai par robežlīguma ratifikāciju, bet arī kā uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības.

Savukārt iepriekš veiktā aptauja liecināja, ka Saeimā pārstāvētajām partijām nav vienota viedokļa par to, vai un kā tuvākajā laikā vajadzētu ratificēt Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

ES gatavojas imigrantu vilnim

Māris Krūmiņš,  NRA  01/17/07    Vairākas valstis nepiekrīt policijas arhīvu apvienošanai.

Eiropas Savienības migrācijas un drošības komisārs Franko Fratīni Drēzdenē notiekošajā ES valstu tieslietu un iekšlietu ministru apspriedē aicinājis dalībvalstis pēc iespējas ātrāk piešķirt patruļkuterus un helikopterus bloka jaunajam robeždienestam Frontex, lai novērstu vasarā gaidāmo nelegālās imigrācijas vilni.

Viņš uzsvēris, ka tehnikai jābūt robežas kontroles spēku rīcībā, vēlākais, līdz aprīļa sākumam, vēsta Reuters, pretējā gadījumā dienests nespēs cīnīties pret nelegālo ieceļotāju pieplūdumu. Jāatgādina, ka pagājušogad Spānijai piederošās Kanāriju salas nedrošās laivās un kuģīšos sasniedza vairāk nekā 31 000 bēgļu no Āfrikas – sešreiz vairāk nekā 2005. gadā. Līdzīgas problēmas piemeklēja Maltu un Itāliju. Turklāt jāatgādina, ka tūkstošiem cilvēku, visticamāk, līdz kārotajam ceļa mērķim nenokļuva un noslīka.

ES valstu amatpersonas apspriedušās arī par to, kādus piedāvājumus varētu izteikt potenciālo imigrantu dzimtajām zemēm, lai tās būtu ieinteresētas ierobežot izceļošanu. F. Fratīni sacījis, ka jau drīzumā tiks sāktas sarunas ar Mali, Senegālu un Mauritāniju, lai izveidotu struktūras, ar kuru palīdzību kvalificēts darbaspēks varētu legāli saņemt darbu Eiropas valstīs. Vienlaikus, protams, Āfrikas valstīm jāuzņemas saistības pieņemt atpakaļ nelegālos ieceļotājus, ziņo AP.

Jāatgādina, ka ES kuluāros izskanējis gan priekšlikums ieviest kvotu sistēmu (valstis varētu noteikt, cik strādnieku un kādās profesijas tām nepieciešams), gan pat radīt ko līdzīgu amerikāņu Zaļo karšu sistēmai (šis dokuments dod ieceļotājam tiesības dzīvot un strādāt, un nākotnē pretendēt uz pilsonību). Tomēr pēdējā ideja nav guvusi vispārēju atbalstu. Piemēram, Portugāle atbalsta Zaļās kartes attiecināšanu uz visu ES teritoriju, bet Vācija ar šādu priekšlikumu nav mierā. Šīs pašlaik ES prezidējošās valsts iekšlietu ministrs Volfgangs Šoible uzsver, ka lēmums atļaut ieceļotājam pieeju savam darba tirgum ir tikai un vienīgi katras ES valsts ziņā.

Toties Vācija aktivizējusi jaunu valstu piesaisti 2005. gada maija līgumam, kas paredz, ka ikvienai ES valsts policijai ir brīva pieeja citu dalībvalstu policijas un drošības spēku datubāzēm – arī pirkstu nospiedumu un DNS analīžu arhīviem. Pagaidām šai sistēmai pievienojušās Vācija, Austrija, Spānija, Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga. Vācija cer savas prezidentūras laikā vienošanos modificēt par ES likumu, kam nepieciešams visu 27 valstu atbalsts. Lielākās iebildes pagaidām izteikušas Lielbritānija, Polija, Čehija un Īrija, vēsta Reuters, piebilstot, ka parastā argumentācija esot – tas pārāk dārgi izmaksās. Tomēr V. Šoible sarunā ar AP norādījis, ka Vācijai pievienošanās sistēmai izmasājusi tikai 1,3 miljonus dolāru un šis jautājums nemaz nav tik grūti atrisināms.

Viedoklis: Reālā robeža

Aivars Ozoliņš,  Diena  01/17/07    Valdība varētu būt atradusi izeju no strupceļa, kurā premjerministrs Aigars Kalvītis, viņa biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, ārlietu ministrs Artis Pabriks un viņu Tautas partija pirms nepilniem diviem gadiem iedzina valsti, divas nedēļas pirms robežlīguma ar Krieviju parakstīšanas pieņemdami to skaidrojošo deklarāciju, kas sniedza Krievijai ieganstu līgumu neparakstīt un pārmest Latvijai teritoriālas pretenzijas.

Saeimas pilnvarojums valdībai parakstīt līgumu, pamatojumam minot 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, ar kuru tika pilnā apjomā atjaunota Satversmes darbība un uz kuru Krievijas Federācija pamatojās, trīs dienas vēlāk atzīstot Latvijas neatkarību, var būt abām valstīm pieņemams veids, kā risināt robežlīguma jautājumu. Virzot šo jautājumu, Latvija arī izpildīs apņemšanos sakārtot robežu, bez kā mūs nebūtu uzņēmuši ne NATO, ne Eiropas Savienībā.

Ir pareizi, ka valdība cenšas šo jautājumu atrisināt juridiski korekti, turklāt nelaipojot Abrenes jautājumā, kurā Latvijai nav iespēju atgūt savulaik zaudēto teritoriju. Kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, to labi saprot arī Latvijas sabiedrības pragmatiskais vairākums. Esošo robežu atzīšana ir pašsaprotama mūsdienu Eiropas īstenība. Nav daudz tādu valstu kontinentā, kuras divdesmitajā gadsimtā nebūtu piedzīvojušas teritoriālas izmaiņas, Latvija ar Abreni ne tuvu nav unikāla, robeža ir tur, kur tā ir, un runas par teritorijas "atdošanu" vai "neatdošanu" ir bezjēdzīgas.

Gandrīz tikpat nepamatoti ir dažviet dzirdētie nelokāmie apgalvojumi, ka 1997.gadā parafētais līgums "neatbilst Satversmei". Mūsu tiesiskajā valstī saistošu lēmumu par to, kas atbilst vai neatbilst pamatlikumam, var pieņemt tikai Satversmes tiesa, un, kamēr tā nav šo jautājumu izskatījusi, visi viedokļi par līguma atbilstību Satversmei ir un paliek tikai viedokļi. Turklāt šķiet, ka vairāk argumentu ir to politiķu pusē, kas uzskata, ka 1997.gada līguma apstiprināšana nav pretrunā ar Satversmes trešo pantu.

Taču, ķeroties pie līguma, stingri jāturas pie diviem pamatprincipiem.

Pirmkārt, ņemot vērā Latvijas valsts tiesisko nepārtrauktību, ir pilnīgi nepārprotami jāuzsver, ka šis būtu līgums tikai par robežu, kas nekādā gadījumā nav saistāms ar citiem divpusējo attiecību aspektiem.

Tāpēc, otrkārt, ja Krievija ir gatava līgumu parakstīt, tas ir jāparaksta, taču nav pieļaujams, ka parakstīšanai un ratificēšanai tiek piekarināti politiski vai ekonomiski nosacījumi un prasības.

Ir iemesls šaubīties par Maskavas labo gribu sakārtot robežu ar Latviju un nesaistīt to ar citiem jautājumiem. Kaut gan 2005.gada aprīlī pieņemtā Kalvīša valdības deklarācija bija kļūda (pirmām kārtām tās pieņemšanas laiks — pirms līguma parakstīšanas, nevis pirms tā ratificēšanas, — un veids — iepriekš neinformējot ne Latvijas sabiedrību, ne Saeimu, ne partnerus Eiropas Savienībā), šis dokuments nebija Krievijai saistošs, tomēr tā izvēlējās līgumu neparakstīt. Un pat Igaunijas parlamenta savas valdības parakstītajam robežlīgumam ratifikācijas gaitā pievienotais skaidrojums, kurā bija nepārprotami pateikts, ka līgums nozīmē Igaunijas teritorijas izmaiņas, taču tas neietekmē valsts tiesisko kontinuitāti un citus abu valstu attiecību jautājumus, tik ļoti saniknoja Maskavu, ka tā "atsauca" savu parakstu, ar to liekot saprast, ka vēlas ne tikai atteikšanos no "teritoriālajām pretenzijām", bet arī faktiski no valsts tiesiskās nepārtrauktības ar visām no tā izrietošajām sekām. Ja Maskava turpinās šīs spēlītes, Latvijai nav jāraujas parakstīt līgumu par katru cenu.

Ja Latvijas valdība saņems Saeimas mandātu līguma parakstīšanai, kas būs pamatots ar 1991.gada konstitucionālo likumu (un ļaus valdībai formāli atsaukt 2005.gada deklarāciju), Krievijai, kas uz šā likuma pamata atzinusi Latvijas neatkarību, būs grūtāk iebilst, taču tas nenozīmē, ka Maskava nemēģinās to darīt. Arī šajā likumā ir atsauce uz 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarāciju, kurā savukārt ir atsauce uz 1920.gada miera līgumu ar padomju Krieviju. Taču tā tad būs jau Krievijas problēma.

Kalvīša valdības problēma varētu būt Saeimas un pat tikai koalīcijas partneru atbalsta nodrošināšana līguma parakstīšanai un pēc tam ratificēšanai. TB/LNNK iebilst, kaut gan tieši partijas biedra Guntara Krasta valdība 1997.gadā parafēja līguma tekstu tādu, kāds tas ir. Un pat "Krievijas ostas" Ventspils mēra Lemberga "zaļie zemnieki" nesaprotot, kāpēc tāda steiga.

Šogad apritēs apaļi desmit gadi kopš līguma parafēšanas, tā ka par steigu būtu nevietā runāt. Pašlaik ir politiski piemērots brīdis līgumu parakstīt, ja ir abpusēja griba to darīt. Decembrī Krievijā būs Domes vēlēšanas, nākamā gada martā beidzas prezidenta Putina pilnvaru otrais termiņš. Bet 2009.gadā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, vēl pēc gada — Saeimas vēlēšanas. Ja neizmanto pašreizējo "logu" politiskajā kalendārā, robežlīgums neizbēgami tiks lietots abu valstu iekšējās politiskajās spēlēs, kas traucēs to parakstīt, iespējams, vēl daudzus gadus.

Saeimas komisija atbalsta likumprojektu par robežlīguma parakstīšanu

LETA   01/17/07    Šodien Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja valdības sagatavotā likumprojekta iesniegšanu Saeimā, kas pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

Likumprojektā ir atsauce uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību 1991.gada 28.augustā, atsaucās Krievija.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) šodien komisijas sēdē uzsvēra, ka galvenais ir mūsu valsts nepārtrauktība un sagatavotais lēmumprojekts to garantē.

Par likumprojekta iesniegšanu Saeimā balsoja seši koalīcijas un "Saskaņas centra" frakcijas deputāti, pret bija deputāte Sandra Kalniet (JL), bet atturējās Leopolds Ozoliņš (ZZS) un Nikolajs Kabanovs (PCTVL).

Pabriks sēdē uzsvēra, ka sagatavotajā likumprojektā ir divas daļas: pirmā ir par valstisko nepārtrauktību, bet otrā - pilnvarojums valdībai parakstīt 1997.gadā parafēto robežlīgumu.

"Mēs uzskatām, ka šis likumprojekts atrisina problēmu par mūsu valsts nepārtrauktību, un šeit nevajadzētu būt problēmu arī Krievijai to atbalstot," sacīja ministrs.

Viņš skaidroja, ka sagatavotais projekts ir likuma, nevis lēmuma projekts, lai Saeimā būtu plašākas debates un iespējas deputātiem, kuri to neatbalsta, lūgt rosināt tautas nobalsošanu.

Debatēs komisijas deputāte Kalniete uzsvēra, ka Krievija nekad nav pieņēmusi Latvijas valstisko nepārtrauktību un arī tagad neņems vērā šo argumentu. Viņa arī norādīja, ka valdībai jau ir pilnvarojums parakstīt līgumu, taču tā vēloties novelt atbildību uz Saeimu.

Saeimas priekšsēdētājs un komisijas deputāts Indulis Emsis (ZZS) norādīja, ka neredz nekādu risku valsts pēctecības apdraudējumam. "Krievija vienmēr ir balstījusies uz iekšpolitisku beletristiku, nevis juridiskiem argumentiem, tādēļ Krievijas viedoklis šajā jautājumā par pēctecību nav ņemams sevišķi nopietni vērā," teica Emsis.

Viņš minēja, ka nevirzīt uz priekšu jautājumu par Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu nāk par sliktu Latvijai, jo "mums ir vajadzīga skaidra robeža ar Krieviju."

Atbalstu sagatavotajam projektam izteica SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Viņš bilda, ka vismaz šajā stadijā partija atbalsta likumprojektu.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) skaidroja, ka jāpieņem politisks lēmums un jādomā, "vai mēs paliekam iekapsulēti vai virzāmies uz priekšu uz labām kaimiņu attiecībām ekonomisko interešu vārdā."

Deputāts Nikolajs Kabanovs (PCTVL) atgādināja, ka Krievija līgumu nekad neratificēs, jo netiekot ievērotas krievvalodīgo intereses pilsonības un izglītības jautājumos. Pabriks atbildēja deputātam, ka šiem argumentiem nav nekāda sakara ar robežlīgumu un Latvija savu pozīciju nemainīs. Ministrs arī piebilda, ka nav plānots, ratificējot robežlīgumu, pievienot vēl kādus dokumentus.

Pabriks komisijas sēdē pauda gatavību iesaistīties diskusijā par robežlīgumu.

«Saskaņas Centrs» norāda uz neprecizitātēm robežlīguma variantā

Apollo  01/17/07    Apvienības «Saskaņas Centrs» (SC) frakcija atbalsta priekšlikumu ar speciālu likumu pilnvarot valdību parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto līgumprojektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu bez jebkādām papildus deklarācijām un atrunām. Tomēr Saeimai, pieņemot šo pilnvarojuma likumu, būtu jānovērš divas nepilnības tajā, portālam «Apollo» pavēstīja SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

SC pārstāvis norāda, ka šādas Saeimas tiesības un arī pienākumu nosaka likuma par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem 3. pants.

Tomēr pēc SC frakcijas domām, sagatavotā likumprojekta teksts ir nepilnīgs. Tajā būtu jāuzdod Ministru kabinetam atsaukt iepriekš pieņemto skaidrojošo deklarāciju, kas var būt būtisks šķērslis līguma parakstīšanai no Krievijas puses.

Likumprojektā izdarītā atsauce uz «starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību» ir pārāk nekonkrēta. Atsauce var radīt jautājumus par šīs frāzes konkrēto saturu un par starptautiskajiem aktiem, kas to veido, tādēļ no šādas nekonkrētības būtu jāizvairās.  Tāpat jāpamato atsauces uz Latvijas konstitucionālajiem aktiem, uzskata SC frakcija.

Valdībā un partijās un NVO un tiesu lietās...

Kā valdība liek, tā Saeima dara

Diena  01/04/07    Parlaments ir kļuvis par valdības partiju sarunātu amatu un likumu reģistrācijas vietu — tā Saeimas lomas mazināšanos raksturoja viens no opozīcijā esošā Saskaņas centra līderiem Jānis Urbanovičs. Viņa vadītā Tautas saskaņas partija nesen kongresā pieņēma īpašu rezolūciju par parlamenta degradāciju, kad parlamentārā valstī Saeimai vairs neesot pilna vara. "Man ir sāpīgi skatīties, ka deputāti ir pārvērsti par Ministru kabineta piedēkli un lielākā daļa manu kolēģu kalpo valdībai tikai kā marionetes," sacīja Jaunā laika deputāte Ilma Čepāne dienā, kad pretēji Saeimas Juridiskās komisijas noraidošajam lēmumam koalīcijas partiju deputāti tomēr nobalsoja par pretrunīgi vērtētiem Satversmes tiesas tiesnešiem. 2007. gads ir saistīts ar kādu vēsturisku robežu, ko 9. Saeimas pirmajā sēdē atgādināja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga — Satversmes sapulce un pirmās četras Saeimas Latvijas brīvvalsts laikā nostrādāja kopumā tikai 14 gadu, un nākamgad tieši tik ilgs laika posms būs pagājis arī kopš 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gada jūnijā. "Vēsturiski tas ir ārkārtīgi īss laiks, un nav pārsteidzoši konstatēt, ka plašākās tautas masās vēl joprojām valda pietiekami nopietna neizpratne par varas sadales un demokrātijas pamatprincipiem," sēdē sacīja Valsts prezidente V. Vīķe–Freiberga, veltot šim tematam nozīmīgu uzstāšanās laiku, un arī vairākās vēlāk sacītās runās viņa ir uzsvērusi demokrātijas attīstības nozīmi.

Koalīcijas padomes sēdes notiek nevis Saeimas namā, bet gan premjera kabinetā, uz kuru pirmdienās dodas arī Saeimas frakciju vadītāji. Koalīcija piedāvā Saeimai balsot par kandidātiem svarīgiem amatiem, izvairoties no plašākām diskusijām, bet viedokļiem medijos nepievērš uzmanību, kā tas bija, arī izraugoties tiesībsarga kandidātu un Satversmes tiesas tiesnešus. Tie ir tikai daži no pēdējā laika piemēriem, kas rada bažas par parlamenta lomas mazināšanos. I. Čepāne decembrī Saeimas sēdē atgādināja, ka Satversmē ir paredzēts varas dalīšanas princips un, ja tas nefunkcionē, ir radušies nopietni draudi demokrātijai Jau iepriekšējās Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā bija vērojama tendence izvairīties no diskusijām.

Kādas koalīcijas partijas līderis atzina, ka arī Valsts prezidenta amata kandidāts tikšot turēts noslēpumā līdz pēdējam br īdim, lai "prese viņu nenoraktu". Te koalīcijā gan ir dažādi viedokļi, jo ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) ir aicinājis apsvērt iespēju par prezidenta kandidātiem sākt diskusiju vismaz mēnesi pirms vēlēšanām. Valdībā pārstāvētās TB/LNNK Eiropas Parlamenta deputāti oktobrī aicināja Latvijas parlamentā organizēt tāda līmeņa ministru iztaujāšanu, kāda notiek citās Eiropas valstī s. Toreiz A. Kalvītis piekrita, ka ministru iztaujāšana padarītu ciešāku valdības un Saeimas sadarbību, tikai esot jāatrod "labākais formāts", kā to izdarīt. "Šeit nav runa par valdības gribas uzspiešanu. Koalīcija ir vienojusies kopīgam darbam, tai ir Saeimā vairākums, un jautājumi tiek ļoti plaši apspriesti partiju starpā. Tās arī pieņem savus iekšējos lēmumus," sacīja premjers A. Kalvītis, kas neesot uzspiedis frakcijām nostāju jautājumā par Satversmes tiesnešiem. Viņš solīja šogad sarežģītus politiskos jautājumus, par kādu uzskata arī Latvijas un Krievijas robežlīgumu, pārrunāt ar visu frakciju deputātiem.

Raivis Dzintars vada "Daugavas vanagus"

Latvijas Avīze,  01/08/06     "Daugavas vanagi Latvijā" Rīgas nodaļa ar jauniem spēkiem iesoļo 2007. gadā.

Pēdējā laikā aizvien biežāk kā rietumzemju, tā Latvijas "Daugavas vanagu" aprindās izskan doma, prasība par jaunās paaudzes biedru iesaistīšanu "DV" rindās un vadības darbā, jo vairākums tās dibinātāju – leģionāru un līdzbiedru – jau aizsaulē. Grūtības pastāvēja arī "DVL" Rīgas nodaļā, kas ir lielākā (sastāvā vairāk nekā 200 biedru) un darbīgākā "DVL" nodaļa. Diemžēl vairākums nodaļas biedru un arī valdes locekļu ir ar krietnu gadu nastu plecos un ierobežotām darba spējām. Izvērtējot radušos stāvokli, valdes locekļi nolēma vadības darbā iekļaut jaunākas paaudzes pārstāvi – nodaļas biedru Raivi Dzintaru. Kā organizācijas "Visu Latvijai!" vadītājam viņam ir plaša sadarbība ar jauniešiem, viņš ir autoritāte to vidū. Ar līdzšinējo darbību Raivis Dzintars ir pierādījis, ka spēj pulcēt jauniešus un iesaistīt viņus patriotiskā darbībā. Pirmās aktivitātes jaunajā amatā Raivis apliecināja jau pirmajās dienās.

Laikā pirms un pēc Ziemassvētkiem jaunieši apmeklēja vairāk nekā desmit mājās slimos un nevarīgos nodaļas biedrus leģionārus. R. Dzintara vadībā jauniešu delegācija apciemoja arī deviņu bērnu vientuļo māmiņu Aucē, apgādājot ģimeni ar Ziemassvētku dāvanām un pārtiku.

Valsts prezidente iebilst premjeram

Latvijas Avīze,  01/08/07    Valsts prezidente Vaira Vīķe‑Freiberga nosūtījusi vēstuli premjeram Aigaram Kalvītim, kurā atgādina, ka jautājumi, kas saistīti ar valsts drošību, vispirms būtu apspriežami Nacionālajā drošības padomē. Tātad arī ar valsts drošību saistītie likumu grozījumi, ko Ministru kabinets 8. janvārī ārkārtas sēdē gatavojas pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā.

Nacionālo drošības padomi vada Valsts prezidente un tajā ir iekļautas augstākās valsts amatpersonas, tādas kā Saeimas priekšsēdētājs, premjers, Saeimas attiecīgo komisiju priekšsēdētāji, kā arī aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri. Tās galvenais uzdevums ir saskaņot valsts augstāko institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.

Premjera padomnieks iekšlietu jautājumos Raimonds Lazdiņš informēja, ka tikai 8. janvārī no rīta būšot zināms, vai Ministru prezidents, kurš būs atgriezies no atvaļinājuma, ieplānotos likumus neizņems no sēdes darba kārtības, kur tie iekļauti 5. janvārī. Iepazīstoties ar darba kārtību, redzams, ka piecu likumu grozījumu vietā tur redzami vairs trīs. To vidū arī grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, kas ļautu premjeram vadīt Valsts drošības iestāžu padomi un tajā iekļaut piecus ministrus, kā arī grozījumi Operatīvās darbības likumā, kas sasies rokas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Ja šos likuma grozījumus pieņems, KNAB nevarēs veikt operatīvās darbības pret valsts augsta līmeņa amatpersonām, iekams tās nebūs saskaņotas ar ģenerālprokuroru. A. Loskutovs uzskata, ka ar šiem likuma grozījumiem tiks apgrūtināts biroja darbs, kur ik dienu tiek veiktas operatīvās darbības. R. Lazdiņš, pamatojot likumu labojumu steidzamību, uzsvēra, ka šobrīd ne ar vienu likumu neesot nostiprināta valdības kontrole pār drošības iestādēm.

Šis likumu robs liedzot premjeram koordinēt drošības dienestu darbību un savstarpējo informācijas apmaiņu. "Likumu nepilnības neļauj premjeram būt informētam par visu, kas notiek valstī, jo viņš informāciju var iegūt tikai daļēji, nevis pilnībā. Tieši tāpēc likumu grozījumus nevar atlikt ne līdz Jāņiem, ne līdz jaunajam gadam," teica R. Lazdiņš. Bet Kalvītis pie varas nav pirmo gadu, tad kāpēc tikai tagad tāda steiga? R. Lazdiņš piebilda, ka arī agrāk par to esot domāts.

Ozoliņa nepretendēšot uz prezidenta krēslu

Diena  01/09/06    Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa neplāno jūlijā startēt Valsts prezidenta vēlēšanās, skaidrojot, ka viņai tuvāks akadēmiskais darbs un turklāt pašreiz valdošā koalīcija ir pietiekami saliedēta, lai tai nevajadzētu bezpartijisku Valsts prezidenta amata pretendentu.

Līdz šim vienīgā oficiāli nosauktā prezidenta amata pretendente ir Jaunā laika virzītā Sandra Kalniete. "Ņemot vērā spēku samēru valstī, dažādās intereses un politisko un sabiedrisko pieprasījumu, es domāju, ka ir pietiekami daudz citu kandidātu," saka Ž. Ozoliņa. Viņa skaidro, ka iepriekšējās vēlēšanās, kad Saeimas atbalstu guva V. Vīķe–Freiberga, bija trausla valdības koalīcija, tādēļ, lai panāktu kompromisu, bija jāmeklē bezpartijisks kandidāts. Šī koalīcija turpretī ir ļoti saliedēta, tādēļ Ž. Ozoliņa neredz vajadzību meklēt ar partijām nesaistītu personu un akcentē — pagaidām neviena partija viņu nav uzrunājusi.

KNAB interesējas par deputātu palīgiem

Apollo  01/09/06    Tam, ka Saeimas deputāti labprāt sagādā deputātu palīgu amatus saviem radiniekiem, uzmanību pievērsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. KNAB pieļauj, ka šāda rīcība varētu būt likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» pārkāpums, tāpēc uzsākta p ārbaude. Likumā noteikts, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Tāpēc KNAB pievērsis uzmanību ne tikai tam, kas strādā par deputātu palīgiem, bet noskaidros arī, kuri parlamentārieši par Saeimas maksāto dzīvokļa īres kompensāciju mitekli īrē pie saviem radiniekiem.

Prese jau rakstīja, ka tā rīkojies, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts Visvaldis Lācis, kurš īrē dzīvokli no savas meitas Dzintras Kriškānes. V. Lāča meita kļuvusi arī par viņa deputāta palīdzi. Taču V. Lācis nav vienīgais, kurš pieņēmis darbā tuvinieku. Četri deputāti darbā pieņēmuši sievas. Sievas — Agra Kalniņa, Antra Krastiņa, Elita Brigmane un Daiga Šķestere — kļuvušas par palīdzēm četriem deputātiem: «tēvzemiešiem» Imantam Kalniņam un Dzintaram Rasnačam, kā arī «zemsavie šiem» Augustam Brigmanim un Staņislavam Šķesteram. «Pirmpartijietis» Vjačeslavs Stepaņenko savukārt palīga darbu uzticējis mātei Ivonnai Stepaņenko. Jāpiebilst gan, ka formāli deputāts pats nepieņem lēmumu par palīga pieņemšanu darbā. Darba līgumu slēdz Saeimas kanceleja, taču pēc deputāta ierosinājuma.

Tomēr ne jau visi deputāti par palīgiem izvēlas ģimenes locekļus. Citi devuši priekšroku politiskajiem līdzgaitniekiem. Tā frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» deputāts Vladimirs Buzajevs pieņēmis par palīgu Genādiju Kotovu, kurš nesen samaksājis tiesas piespriestu 100 latu naudas sodu par skrejlapu līmēšanu uz Latviešu strēlnieku pieminekļa. G. Kotovs bijis aktīvs demonstrāciju pret izglītības reformu organizators. «Jaunā laika» deputāts Kārlis Šadurskis par palīdzi pieņēmis Anitu Kalniņu, kas neilgu laiku pati bijusi deputāte 8. Saeimā. Gundars Daudze (ZZS) par palīgu izvēlējies bijušo deputātu kandidātu Indriķi Putniņu, kurš ir arī cita ZZS frakcijas deputāta — Paula Putniņa — dēls. PCTVL deputātiem Jakovam Plineram un Jurim Sokolovskim par palīdzi kļuvusi Žana Kareļina, kura PCTVL nostāju tieslietu jomā pat aizstāvēja pirmsvēlēšanu «Milžu cīņās». Abiem deputātiem ir vēl viena palīdze — Aļina Petropavlovska, kas ir meita PCTVL aktīvistam Jurijam Petropavlovskim, kuram valdība nepiešķīra pilsonību, bažījoties par viņa nelojalitāti. Interesanti, ka savukārt «zemsavieša» Leopolda Ozoliņa palīgs Zigurds Strīķis pēdējās Saeimas vēlēšanās kandidēja nevis Zaļo un zemnieku savienības, bet gan partijas «Mūsu zeme» sarakstā.

Deputātu palīgiem nav liegts strādāt arī  kādā citā darbā. Tā, piemēram, viens no deputāta Dzintara Rasnača palīgiem Jānis Tomels kļuvis arī par tieslietu ministra Gaida Bērziņa palīgu. Daži deputāta palīgi toties pilda arī citus partijas uzdevumus. Piemēram, TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Māra Grīnblata palīgs Rolands Pētersons ir arī partijas preses sekretārs. «Tautpartijieša» Imanta Valera palīdze Una Pušpūra pilda TP preses sekretāres pienākumus. Latvijas Pirmās partijas/«Latvijas ceļa» apvienības preses sekretārs Edgars Vaikulis strādā arī ne tikai par deputāta Jāņa Šmita palīgu, bet ir arī satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks. Interesanti, ka divi deputāta palīgi ir arī Jurim Boldānam, kurš izdots kriminālvajāšanai un tāpēc Saeimas sēdes nedrīkst apmeklēt. Īpatnēji rīkojies «zemsaviešu» deputāts Andis Kāposts, kurš darbā pieņēmis Aigaru Parmu. Šo personu tikai pirms gada Rīgas apgabaltiesa atzina par vainīgu krāpšanā un naudas piesavināšanā. Tagadējam deputāta palīgam tika piespriesta brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem nosacīti un mantas konfiskācija. Pagājušā gada aprīlī Augstākā tiesa gan A. Parmu attaisnoja, bet prokurors šo tiesas lēmumu noprotestēja, tāpēc priekšā vēl lietas izskatīšana Augstākās tiesas senātā.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš teica, ka likums neliedz pieņemt darbā par deputāta palīgu apsūdzētu personu. Saeimas Kārtības rullis faktiski neizvirza deputātu palīgiem nekādas kvalifikācijas prasības. Noteikti tikai palīga pienākumi un uzdevumi, proti, kārtot visus ar deputāta darbību organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos un citus jautājumus. Taču tas, vai palīgs reāli to dara, atkarīgs no deputāta. Piemēram, rullī noteikts, ka palīgiem deputāta uzdevumā jāpiedalās Saeimas komisiju atklātajās sēdēs, taču reāli šajās sēdēs deputātu palīgi redzēti ļoti reti. Deputāta palīga alga pirms nodokļu nomaksas patlaban ir 516 lati.

Bijušais mērs pie mācītājiem

Diena,  01/11/06    Bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs apturējis darbību Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā un turpmāk darbosies Rīgas domes Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijā. G. Bojārs pats paudis vēlmi ciešāk sadarboties ar LPP. Netiek apspriesta G. Bojāra pievienošanās partijai, taču nevarot izslēgt, ka tas notiks nākotnē. Turpmāk LPP frakcijā būs seši deputāti, un koalīcijas atbalstītāju skaits palielinās līdz 34 deputātiem.

Latvija bez tiesībsarga būšot vēl ilgi

Liene Barisa,   NRA  01/12/07    Vakardienas balsojums par tiesībsargu parādīja, ka koalīcija nevar būt pārliecināta par savu ieceru īstenošanu, jo pretēji gaidītajam Tiesībsarga biroja vadītāju Saeima tā arī neapstiprināja.

Turklāt, lai gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paudusi cerību, ka Saeimas deputāti nopietnāk pievērsīsies tiesībsarga ievēlēšanas procesam, politiķi neslēpj, ka nākamā apstiprināšanas mēģinājuma tik drīz nebūs.

Līdzšinējie kandidāti, kuriem pirmajā piegājienā neizdevās gūt vajadzīgo atbalstu, jurists Ringolds Balodis un politoloģe Rasma Šilde-Kārkliņa nenoliedz, ka varētu kandidēt arī nākamreiz, taču drīzāk tādu iespēju izslēdz. Tādā gadījumā R. Šilde-Kārkliņa, visticamāk, arī atsaukšot savu iesniegumu, kurā atsakās no ASV pilsonības, kas bija jādara, lai varētu kandidēt uz šo amatu.

Līdz ar to parlamentāriešus tagad gaida jauna tiesībsarga meklējumi. Jāatgādina, ka Tiesībsarga birojam saskaņā ar likumu bija jāsāk darboties jau 1. janvārī, taču tā vadītāja nav joprojām.

Vairāki deputāti Neatkarīgajai gan atzina – iespējams, tā pat esot labāk, ka atbalstu nav guvusi ne R. Šilde-Kārkliņa, ne R. Balodis, jo pārliecinošs neesot bijis neviens viņiem. Tagad būšot iespējams atrast labāku kandidātu.

Politiķi gan prognozē, ka tik drīz tas nenotiks. "Mums vēl kandidāts nav padomā," Neatkarīgajai atzina TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. R. Balodi tautpartijieši vairāk nevirzīšot, bet ar kādu citu vēl nav runāts. "Šoreiz kandidātu būs vēl grūtāk atrast. Diez vai kāds gribēs piedzīvot Baloža likteni," sprieda M. Kučinskis, atgādinot, ka jau iepriekš daudzi atteikušies. Arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis domā līdzīgi. "Katra kandidatūra medijos tiek padarīta melnāka par velnu," norādīja A. Brigmanis, skaidrojot, ka katrs izvirzītais cilvēks tādā veidā tiek pakļauts sitienam. "Protams, sabiedrībai ir jāzina par šo cilvēku," sacīja A. Brigmanis, taču, pēc viņa domām, daudzi varētu negribēt riskēt ar mediju uzbrukumu. Līdzīgu viedokli pauda arī citu partiju pārstāvji. Konkrētu vārdu otrajam mēģinājumam minējis vien Jaunā laika frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis, kas aģentūrai LETA sacījis, ka arī otrreiz varētu virzīt R. Šildi-Kārkliņu. "Bet būtu jāredz, vai es varētu cerēt uz lielāku atbalstu," par šādu iespēju vakar gan sacīja pati kandidāte.

 Jāpiebilst, ka vakardienas balsojums arī norādīja uz iespējamām problēmām koalīcijā. Lai gan pirms ceturtdienas balsojuma politiķi neslēpa pārliecību, ka amatā tiks ievēlēts R. Balodis, jo tā ļāva spriest iepriekš apzinātais parlamentāriešu viedoklis, galu galā tā nenotika. R. Balodim atbalsts tik tiešām bija lielāks kā R. Kārkliņai, taču pietrūka četru balsu. Balsojums gan bija aizklāts, bet tā skaitliskie rezultāti ļauj spriest, ka šīs trūkstošās balsis meklējamas koalīcijas partijās, kas bijis lēmušas balsot par R. Balodi (TP, ZZS, LPP/LC). Jau pirmajās divās kārtās bija iespējams izskaitļot, ka vismaz viens deputāts no šīm partijām ir nobalsojis par R. Šildi-Kārkliņu, bet četri deputāti vēlēšanu urnā iemetuši nederīgus biļetenus. Taču pēdējā kārtā, kad kandidātu sarakstā vairs bija tikai R. Balodis, viens deputāts no kādas no šīm trim partijām, visticamāk, nobalsoja pret, bet četras vēlēšanu zīmes atkal bija nederīgas. Ceturtā koalīcijas partija TB/LNNK, kuras balsis vismaz pēdējā kārtā arī varētu veicināt R. Baloža ievēlēšanu, jau no sākta gala bija paziņojusi, ka balsos par savu izvirzīto kandidāti R. Kārkliņu, TP izvirzītajam kandidātam atbalstu nemaz nesolot.

Pēc šā balsojuma gan nevarot vērtēt, ka koalīcijā nav vienotības, uzsvēra M. Kučinskis. "Frakciju demokrātija ir diezgan liela," viņš sacīja, atzīstot, ka apbēdina tas, ka ir liels to deputātu skaits, kuri pirms tam pasaka frakciju vadītājiem, kā balsos, bet tā neizdara. Arī A. Brigmanis atzina, ka koalīcijā šis aspekts būšot jāizrunā.

***

Saeimas balsojums par tiesībsargu

I kārta

·        Pret abiem kandidātiem 23 deputāti

·        par Ringoldu Balodi 36 deputāti pret 48 deputāti

·        par Rasmu Šildi-Kārkliņu 25 deputāti pret 59 deputāti

·        9 balsošanas zīmes nederīgas

II kārta

·        Pret abiem kandidātiem 22 deputāti

·        par Ringoldu Balodi 43 deputāti pret 48 deputāti

·        par Rasmu Šildi-Kārkliņu 26 deputāti pret 59 deputāti

·        4 balsošanas zīmes nederīgas

III kārta

·        Par Ringoldu Balodi 44 deputāti pret 47 deputāti

·        4 balsošanas zīmes nederīgas

*Saeimas sēdē piedalījās 95 deputāti. Tiesībsarga apstiprināšanai bija nepieciešamas 48 balsis.

Valsts valodu neprotošajiem deputātiem mandātu neatņems

NRA  01/12/06    Saeima 11. janvārī noraidīja Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas sagatavotos grozījumus likumā Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu, kas paredzēja, ka pašvaldības deputātam, kurš neprot valsts valodu, uz laiku jānoliek mandāts. Tēvzemieši ar likumdošanas grozījumu iniciatīvu nāca klajā pēc tam, kad pilsētas iedzīvotāji bija sūdzējušies Valsts valodas centram par Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieku Vladislavu Drīksni, kurš nav pratis ar viņiem sazināties.

Sākotnēji TB/LNNK deputāti ierosināja mandātu latviešu valodas nepratējiem atņemt vispār, taču Saeimas vairākums to noraidīja. Šoreiz TB/LNNK frakcijas pārstāvji vēlējās panākt, lai mandātu atņem uz laiku, kamēr deputāts latviešu valodu iemācās. Atjaunot savas pilnvaras viņš varētu, kad būtu saņēmis rakstisku Valsts valodas centra atzinumu, ka ir apguvis valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

Jaunais ST tiesnesis Balodis pauž aizdomas par telefonsarunu noklausīšanos

LETA   01/13/07    Jaunievēlētais Satversmes tiesas (ST) tiesnesis un Latvijas Juridiskās fakultātes dekāns Kaspars Balodis un Andra Grūtupa biroja advokāti Aivars Lošmanis un Erlens Kalniņš šodien ir nosūtījuši iesniegumu ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, paužot aizdomas par viņu telefonsarunu noklausīšanos.

Iesniegumā, kas ir aģentūras LETA rīcībā, minētie juristi informē, ka 10.janvārī tikušies Grūtupa birojā. Juristi apgalvo, ka esot tikušies, lai apspriestu jautājumus, "kas saistīti ar todien notikušo Juridiskās fakultātes eksāmenu civiltiesībās, mācību procesu, kā arī Kaspara Baloža topošo mācību grāmatu "Ievads civiltiesībās"". Grūtups apspriedē neesot piedalījies.

Sanāksmi Balodis pametis ap plkst.22, kad viņu pie Grūtupa biroja uzrunājusi Latvijas Televīzijas žurnāliste, taujājot par viesošanās Grūtupa birojā iemesliem. Tā kā par tikšanos trešajām personām neesot stāstīts, juristi izvirzījuši pieņēmumu, ka noklausītas viņu telefonsarunas, kas varot būt noticis, privātpersonām nelikumīgi izmantojot noklausīšanās aparatūru, vai arī valsts struktūrām nelikumīgi iegūstot sankciju šim darbībām.

Juristi ģenerālprokuroru aicina ierosināt kriminālprocesu un "noskaidrot personas, kuras ir noklausījušās mūsu telefonsarunas".

"Gadījumā, ja telefonsarunu noklausīšanos veikušas privātpersonas, saukt tās pie likumā noteiktās atbildības par telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos. Gadījumā, ja par sarunu noklausīšanos ir saņemta sankcija, veikt pārbaudi par šādas sankcijas saņemšanai iesniegtās informācijas pamatotību un atbilstību, t.i. vai sankcija nav saņemta krāpšanās ceļā, maldinot tiesnesi par lietas būtību, un saukt vainīgās amatpersonas pie likumā noteiktās atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot mūsu telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos," iesniegumā mudina juristi.

Balodis, Lošmanis un Kalniņš arī aicina noskaidrot, kā informācija nonākusi Latvijas Televīzijas rīcībā.

Kā ziņots, pērnā gada februārī arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) līderis Ainārs Šlesers vērsās vairākās drošības iestādēs, lūdzot veikt pārbaudi un noskaidrot, vai, kas un kādēļ ir noklausījies viņa telefonsarunas.

Politiķis vēlējās noskaidrot, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) esot informējis masu mediju pārstāvjus par viņa ierašanos Ģenerālprokuratūrā, lai liecinātu Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas krimināllietā. Šlesers šajā lietā ir liecinieka statusā.

Šleseram aizdomas, ka KNAB noklausās viņa telefonsarunas radās pēc tam, kad, ierodoties Ģenerālprokuratūrā, viņu sagaidījuši žurnālisti. Šlesers pats par šo Ģenerālprokuratūras apmeklējumu neesot informējis nevienu citu personu, un arī prokurore esot apliecinājusi, ka neviens cits, arī citi Ģenerālprokuratūras darbinieki, neesot tikuši informēti par tikšanās laiku. No žurnālistiem ministrs noskaidrojis, ka viņi par tikšanos esot uzzinājuši nevis no Ģenerālprokuratūras, bet gan no KNAB.

Prokuratūra pārbaudē konstatēja, ka neviens operatīvās darbības subjekts nav veicis Šlesera sarunu noklausīšanos. Prokuratūra arī nolēma neveikt pārbaudi, kā žurnālistiem kļuvis zināms par Šlesera vizīti pie prokurores, par kuru zinājis tikai Šlesers un prokurore.

Savukārt 2005.gada aprīļa vidū Grūtups vērsās pie vairāku tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, uzskatot, ka tiek noklausītas viņa vadītā biroja telefonsarunas un izsekoti darbinieki, jo viņš uzņēmies tolaik atstādinātā KNAB darbinieka Ilmāra Bodes aizstāvību lietā par atjaunošanu darbā.

Grūtups tolaik stāstīja, ka secinājums par telefonsarunu noklausīšanos izdarīts pēc pārbaudes ar speciālu tehniku, kas notikusi 24 stundas. Pēc šīs pārbaudes "tehnika pateikusi", ka sarunas tiek ierakstītas. Grūtups pieļāva iespēju, ka šādas darbības specdienesti veikuši, lai zinātu, kā veidot savu aizstāvību Bodes lietā, tomēr neizslēdza arī iespēju, ka tas var būt saistīts ar citu viņa klientu lietām.

Pēc advokāta domām, "šīs prettiesiskās darbības" esot veicis Satversmes aizsardzības birojs (SAB) kopā ar KNAB. SAB kategoriski noraidīja šādus advokāta apgalvojumus, jo birojs nekad nav veicis un neveiks prettiesiskas darbības.

Tomēr Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļā tika pieņemts lēmums atteikt ierosināt krimināllietu pēc Grūtupa iesnieguma. Krimināllietu tika atteikts ierosināt, jo pārbaudes gaitā netika konstatētas operatīvās darbības subjektu nelikumīga operatīvā darbība ne arī kāds cits krimināli sodāms nodarījums.

Deputāti negrib cīnīties pret negodīgiem balsotājiem

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   01/13/07    Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija negrasās vērsties ne pret deputātiem, kuri plenārsēdēs paši nebalso, ne pret tiem, kuri balso citu vietā.

Tas, ka plenārsēdēs deputāti balso savu klātneesošo kolēģu vietā, nav nekas jauns. Tāda prakse ir visās frakcijās un tikai tad, ja kādai frakcijai nepatīk balsojuma rezultāts, tā paziņo, ka balsojuma izdrukā redzami deputāti, kuru nemaz nav zālē un tāpēc jābalso vēlreiz.

Taču pirmo reizi pret šo deputātu ieradumu vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – gan ne pēc savas iniciatīvas. Kāds skrīverietis, noskatoties "Panorāmā" sižetu par 2007. gada valsts budžeta pieņemšanu Saeimā, pamanīja, ka trīs deputāti balso klātneesošo biedru vietā. Tā nu apzinīgais pilsonis rakstīja KNAB vēstuli, kurā pauž viedokli, ka šāda rīcība ir apzināta balsošanas rezultātu viltošana un vainīgie saucami pie kriminālatbildības. "Vai tad deputātiem atļauts blēdīties un viltot rezultātus?" vaicā skrīverietis.

KNAB nosūtīja vēstuli Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, pavēstot, ka "deputātu darbībās ir saskatāmi Saeimas ētikas kodeksa normu pārkāpumi", un lūdzot komisiju notikušo izvērtēt.

"Panorāmas" sižetā patiesi redzams, kā deputāti balso gan par sevi, gan par citiem. Es gan saskaitīju ne tikai trīs, bet pat piecus "balsošanas operatorus". Citu vietā balsoja Ingūna Rībena ("Jaunais laiks"), Andis Kāposts un Gunārs Upenieks (Zaļo un zemnieku savienība), Ivans Ribakovs un Sergejs Fjodorovs ("Saskaņas centrs").

KNAB nevēlējās konkretizēt, tieši kuras ētikas kodeksa normas deputāti varētu būt pārkāpuši. Taču, piemēram, 6. pants nosaka, ka deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību, tātad arī par balsojumiem.

Taču izskatās, ka Saeimas komisija neko nopietnu negrasās darīt, lai pārkāpumi tiktu novērsti.

Komisijas locekļi piekrita priekšsēdētāja Sergeja Dolgopolova ("SC") viedoklim par to, ka ētikas komisija nav izmeklēšanas komisija, tāpēc vēstulē minēto televīzijas sižetu neesot ko skatīties. Viņš ierosināja tikai nosūtīt vēstules visām frakcijām, aicinot deputātus rīkoties godīgi.

Deputātu debatēs par šo tēmu izkristalizējās viedoklis – ja Saeimas Kārtības rullī nav skaidri pateikts, ka citu vietā balsot nedrīkst, tātad to darīt drīkst. S. Dolgopolovs gan norādīja, ka ētiska šāda rīcība tomēr neesot, "jo katram priekšstāvim pašam jāpilda savs pienākums tautas priekšā".

Ja deputāts nav sēdei reģistrējies, viņš nesaņem pilnu deputāta algu. A. Latkovskis pieļāva, ka esot deputāti, kuri pat iedodot savu reģistrācijas karti kādam citam un plenārsēdes dienā vispār Saeimā neparādās. Tāpēc viņš ierosināja Kārtības rullī noteikt, ka ir aizliegts reģistrēties citu vietā.

Taču konkrētu lēmumu par grozījumiem likumā deputāti nepieņēma.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš, kurš piedalījies deputātu ētikas kodeksa izstrādē, uzskata: tas, ka likumā nav skaidri noteikts, ka nedrīkst balsot citu vietā, nenozīmē, ka to drīkst darīt. No Satversmes izriet, ka katram deputātam ir viena balss un ka visi ir vienlīdzīgi. "Tauta ir vēlējusi katru deputātu individuāli, nevis visu frakciju kopā, tāpēc pašam arī jābalso, nevis jāļauj to darīt frakcijas biedriem. Ja deputāts pats nebalso, viņš nav pildījis savu darba pienākumu un nav tiesīgs saņemt algu."

"Ētikas kodekss ir efektīvs tikai kolektīvos, kur 90 procenti grib strādāt godīgi un ir tikai dažas melnās avis, tāpēc Saeimai ētikas kodekss pagaidām nav daudz līdzējis," sacīja V. Kalniņš.

KNAB tiesā lūdz uz sešiem mēnešiem apturēt Darba partijas darbību

LETA  01/15/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesu par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem uz sešiem mēnešiem apturēt Darba partijas darbību.

Šāds lēmums pieņemts, jo partija 2005.gadā saņēmusi trīs ziedojumus par kopumā 13 000 latu ar trešo personu starpniecību, lai gan to aizliedz likums, pastāstīja KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kucika.

2006.gada 20.aprīlī Darba partijai uzdots naudu atmaksāt budžetā, taču tas nav ticis darīts. Tādēļ KNAB iesniedzis pieteikumu tiesā, prasot uz sešiem mēnešiem apturēt partijas darbību.

KNAB pieteikumu šodien izskatīja Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Agita Dmitrenoka.

Tiesa nolēma spriedumu KNAB prasības lietā pasludināt 24.janvārī plkst.9.30.

Kā ziņots, Darba partija 9.Saeimas vēlēšanās startēja vienā sarakstā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, Kristīgi demokrātisko savienību un partiju "Latgales gaisma".

Sociāldemokrātu saraksts ieguva 3,5% vēlētāju balsu un neiekļuva parlamentā.

Jauns noklausīšanās skandāls

Viesturs Radovics, NRA  01/15/07    Aizdomas par telefonsarunu noklausīšanos un ziņu noplūdināšanu LTV. Jaunievēlētais Satversmes tiesas (ST) tiesnesis, Latvijas Juridiskās fakultātes dekāns Kaspars Balodis un Andra Grūtupa biroja advokāti Aivars Lošmanis un Erlens Kalniņš nosūtījuši iesniegumu ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, paužot aizdomas par viņu telefonsarunu noklausīšanos.

Iesniegumā, kas ir Neatkarīgās rīcībā, juristi informē, ka trešdien, 10. janvārī, tikušies A. Grūtupa birojā, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar todien notikušo Juridiskās fakultātes eksāmenu civiltiesībās, mācību procesu, kā arī Kaspara Baloža topošo mācību grāmatu Ievads civiltiesībās. A. Grūtups apspriedē neesot piedalījies.

"Ap pulksten 22 es pametu advokāta Grūtupa biroju, lai dotos mājās. Iznākot pa durvīm, man pēkšņi ceļu aizšķērsoja kāda sieviete. Ja viņā nebūtu atpazinis Latvijas Televīzijas žurnālisti Daci Stirāni, domātu, ka tas ir pēkšņs laupītāju uzbrukums. Ar viņu bija kopā arī operators. Žurnāliste man steidzīgi sāka uzdot jautājumus. Viņa jautāja, ko es esmu darījis Grūtupa birojā un vai pats Grūtups tur arī bijis. Trešais jautājums nebija īsti skaidri noformulēts, bet tas skanēja aptuveni tā – vai mana atrašanās tā advokāta birojā, kurš aizstāv Andri Šķēli, nemetīs ēnu uz mani kā Satversmes tiesnesi," Neatkarīgajai stāstīja Kaspars Balodis.

Tā kā par tikšanos advokātu birojā trešajām personām neesot stāstīts, juristi uzskata, ka noklausītas viņu telefonsarunas, kas varot būt noticis, privātpersonām nelikumīgi izmantojot noklausīšanās aparatūru vai arī valsts struktūrām nelikumīgi iegūstot sankciju šim darbībām. "Par tikšanos zinājām tikai mēs trīs. Laiku un vietu norunājām, sarunājoties pa mobilajiem telefoniem. Arī advokāts Andris Grūtups par mūsu tikšanos neko nezināja. Nedomāju, ka kāds būtu mūs izsekojis. Manuprāt, tādu resursu LTV nav. Tāpēc uzskatām, ka kāds ir noklausījies mūsu telefonsarunas, bet pēc tam informāciju nodevis LTV žurnālistiem," norādīja A. Lošmanis.

Savukārt LTV žurnālisti kategoriski noraida pārmetumus, ka savā darbā varētu būt izmantojuši nelegāli noklausītas advokātu telefonsarunas. Kā informēja LTV Ziņu dienesta galvenā redaktore un viena no De facto veidotājām Inta Lase, informācija sižetiem tiek iegūta citā ceļā, vēsta LETA. "Jo ilgāk cilvēks strādā žurnālistikā, jo plašāks ir viņa informācijas avotu klāsts. Nav jānoklausās telefonsarunas, lai kādu kungu pamanītu pie kāda biroja durvīm," sacīja I. Lase.

Juristi ģenerālprokuroru Jāni Maizīti aicina ierosināt kriminālprocesu un noskaidrot personas, kuras ir noklausījušās viņu telefonsarunas. "Gadījumā, ja telefonsarunu noklausīšanos veikušas privātpersonas, saukt tās pie likumā noteiktās atbildības par telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos. Gadījumā, ja par sarunu noklausīšanos ir saņemta sankcija, veikt pārbaudi par šādas sankcijas saņemšanai iesniegtās informācijas pamatotību un atbilstību, t. i., vai sankcija nav saņemta krāpšanās ceļā, maldinot tiesnesi par lietas būtību, un saukt vainīgās amatpersonas pie likumā noteiktās atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot mūsu telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos," iesniegumā raksta trīs juristi. Iesniegumā uzsvērts, ka juristi nav iesaistīti nekādos noziedzīgos nodarījumos, tāpēc likumīgi pamatotas sankcijas iegūšanai varēja tikt iesniegta tikai sagrozīta un nepatiesa informācija.

"Pērn līdzīgs gadījums bija arī ar žurnālistes Ilzes Jaunalksnes sarunām. Toreiz drošības iestādes apskaužami cītīgi visu sāka skaidrot un atrada vainīgos. Cerēsim, ka šoreiz žurnālisti, kuri vienmēr ir pozicionējušies kā visgodīgākie, paši nebūs izmantojuši pretlikumīgi iegūtas ziņas," piebilda K. Balodis.

Juristi uzsver, ka viņu iespējamā noklausīšanās sakritusi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes paziņojumu, ka privātpersonu rīcībā ir telefonsarunu noklausīšanās iekārtas, par ko attiecīgi ziņots Satversmes aizsardzības birojam (SAB). Savukārt SAB noliedz, ka būtu saņēmis šāda veida informāciju no KNAB.

Par Augstākās tiesas mērķiem spriež ar šoferi pie pudeles pils pirtī

Baltic Screen,  01/15/07    LR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns kategoriski nevēlas atklāt sīkākas ziņas par kādu īpatnu Augstākās tiesas izbraukuma pasākumu, kas aizvadītajā rudenī noticis dārgu un elegantu iedzeršanas un ieēšanas pasākumu vietā – Igates pilī. Tikmēr ziņas no neoficiāliem avotiem rāda, ka divu dienu pasākumam ar nosaukumu «Seminārs par organizācijas stratēģiskajiem mērķiem» iztērēti vairāk nekā trīs tūkstoši latu, tiesas nākotnes izpratni palīdzējušas veicināt arī pirts procedūras, savukārt stratēģisko mērķu apspriešanā nozīmīga loma bijusi arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja šoferim.

A. Guļāns atklāj tikai to, ka šis pasākums bijis iekļauts 2006. gada sākumā apstiprinātajā Augstākās tiesas tālākizglītības plānā, kurš esot iekļauts Augstākās tiesas ierobežotas pieejamības informācijas sarakstā. Līdz ar to atklājams esot tikai tas, ka pasākums bijis «divu dienu izbraukuma seminārs par organizācijas stratēģiskajiem mērķiem», kas «iekļauts tālākizglītības plānā struktūrvienību vadītājiem paredzētajā sadaļā».

Tāpat Augstākās tiesas priekšsēdētājs nesniedz atbildi faktiski ne uz vienu no jautājumiem, kas viņam tika uzdoti par noslēpumaino pasākumu – netiek atklātas ne tā precīzās izmaksas, ne dalībnieku sastāvs, ne pat vieta, kur tas noticis. Viņš nedomājot, ka «būtu lietderīgi sniegt precīzāku informāciju par dalībniekiem», - pietikšot ar to, ka «pasākumā piedalījās tikai Augstākās tiesas pārstāvji, gan struktūrvienību vadītāji, gan atsevišķi tiesnešu palīgi, kuru kompetence semināra mērķu sasniegšanai bija atbilstoša».

A. Guļāns atzīst, ka viņš pats esot bijis tas, kurš personiski apstiprinājis semināra dalībnieku sarakstu, «balstoties uz konkrēto cilvēku zināšanu un lietderības izvērtējumu». Augstākās tiesas priekšsēdētājs arī uzskatot, ka «pasākums bija efektīvs un ļoti nepieciešams», lai gan tā arī nesniedz atbildi uz jautājumu, vai viņš uzskata pasākuma norises vieta izvēlēta atbilstoši pasākuma dalībnieku skaitam un pasākuma nozīmīgumam (faktiski Igates pils izīrēta 10-20 cilvēku vajadzībām).

Augstākās tiesas priekšsēdētāja nevēlēšanās sniegt precīzas atbildes uz jautājumiem par Igates pils pasākumu arī ir labi saprotama. Kā liecina avoti tiesu sistēmā, divu dienu ilgais «efektīvais pasākums» kopumā izmaksājis vairāk nekā trīs tūkstošus latu, un šajā summā cita starpā ietilpusi arī pirts uzkodu apmaksa 15 cilvēkiem, kā arī samaksa par pirts un baseina pakalpojumiem piecu stundu ilgumā.

Taču īpaši interesantas ir ziņas par «pils un pirts semināra» dalībnieku sastāvu, kuras izskaidro A. Guļāna nevēlēšanos nosaukt piedalījušās amatpersonas, «kuru kompetence semināra mērķu sasniegšanai bija atbilstoša». Kā rāda neoficiālie avoti, uz spriešanu par Augstākās tiesas stratēģiskajiem mērķiem A. Guļānam nav šķitis vajadzīgs uzaicināt, piemēram, nevienu tiesas Senāta Civillietu departamenta pārstāvi.

Toties bagātīgi bijuši pārstāvēti citi kompetenti speciālisti – ja ticēt neoficiālajai informācijai, par Augstākās tiesas stratēģiskajiem mērķiem ir bijis uzaicināts spriest gan A. Guļāna šoferis, gan tiesas administrācijas vadītājas vietniece personāla jautājumos un pat finanšu un saimniecības nodaļas vadītājs. Tāpat pāris tiesneši bijuši pārstāvēti pat divās personās – gan paši, gan arī viņu palīgi.

Vai var ticēt neoficiāliem avotiem tiesu sistēmā, kuri apgalvo, ka šo pasākumu A. Guļāns rīkojis speciāli saviem domubiedriem un atbalstītājiem Augstākajā tiesā un ka tajā starplaikā starp ēšanu un pirtsslotu vicināšanu apspriesta esošās situācijas (tostarp A. Guļāna noteicošās ietekmes) saglabāšana un nostiprināšana Augstākajā tiesā?

Augstākās tiesas priekšsēdētājs par šo tēmu, kā labi saprotams, neizsakās. Taču par vienu varam būt droši – A. Guļāns cita starpā ieminas, ka «no semināra dalībniekiem ir izveidota darba grupa, kas turpinās darbu pie Augstākās tiesas darbības stratēģijas nākamajiem trim gadiem». Vai šo augstās taisnības spriešanas iestādes stratēģiju noteiks arī A. Guļāna šoferis, mēs gan varam neuzzināt – to nodrošinās gan Augstākās tiesas ierobežotas pieejamības informācijas saraksts, gan Igates pils mārketinga vadītāja apliecinājums – par klientiem nekāda informācija nekad netikšot sniegta.

Jautājumi, uz kuriem Augstākās tiesas priekšsēdētājs saistībā ar Igates pils un pirts pasākumu vispār neatbildēja:

- Kādi bija kopējie šī pasākuma rīkošanas izdevumi?

- No kādām pozīcijām sastāvēja šie izdevumi (lūdzu minēt visas pozīcijas)?

- Kāda bija summa, kas tika samaksāta pasākuma norises vietas administrācijai?

- Vai šī summa precīzi atbilst Augstākās tiesas izdevumiem par šī pasākuma organizēšanu jeb arī ir bijuši papildu izdevumi (lūdzu precīzi minēt – kādi un par ko)?

- Kādi pasākuma norises vietas darbinieku pakalpojumi tika izmantoti?

- Vai Jūs uzskatāt, ka pasākuma norises vieta tika izvēlēta atbilstoši pasākuma dalībnieku skaitam un pasākuma nozīmīgumam?

Augsta ranga amatpersonas pieķer kukuļa ņemšanā

Jānis Zvērs,  NRA  01/16/07    Nedēļas nogalē KNAB aizturējis divas augsta ranga amatpersonas – Aizsardzības ministrijas Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras direktoru V. Pavliņu un kādas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes nodaļas priekšnieku.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis divas augsta ranga amatpersonas – Aizsardzības ministrijas (AM) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras (AĪVA) direktoru Valdi Pavliņu un kādas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes nodaļas priekšnieku, kura vārds netiek izpausts. V. Pavliņš pirmdien atstādināts no amata, bet korumpētais likumsargs apcietināts.

"Par kukuļņemšanu lielā apmērā Valdis Pavliņš sadarbībā ar Aizsardzības ministriju aizturēts 14. janvārī. Kukulis ņemts saistībā ar AĪVA rīkotajiem iepirkumiem valsts vajadzībām," informē KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas pārstāve Ieva Kucika.

Viņa gan atteicās izpaust to, cik liels bijis kukulis un par ko tas dots. "Izmeklēšanas interesēs sīkāka informācija netiks sniegta," uzsvēra I. Kucika. Detalizētāku informāciju par aizturēšanu un iespējamiem darījumiem, kas bijuši par pamatu kukuļņemšanai, neizpauž arī AM. "Nekomentēšu, kādā veidā mēs ar KNAB sadarbojāmies, – informācija par kukuļņemšanu parādījās, tā tika pārbaudīta, un tika veiktas kopīgas aktivitātes," sacīja AM Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.

V. Pavliņš pirmdien atstādināts no amata, un viņa pienākumus pildīs aģentūras direktora vietnieks Ivars Vucāns. Ministrijā pēc notikušā tiks izveidota īpaša komisija, lai izvērtētu iemeslus, kuru dēļ noticis šis ārkārtas gadījums – ministrijas darbinieki spriedīs arī par V. Pavliņa darbību AĪVA direktora amatā.

Pagājušajā piektdienā KNAB 20 000 latu kukuļa saņemšanas brīdī aizturēja kādu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes nodaļas priekšnieku, kura vārds netiek izpausts. "Viņš pieprasīja 35 000 latu lielu kukuli, lai it kā to nodotu KNAB darbiniekam," informēja I. Kucika. Viņa gan uzsvēra, ka aizturēšana nevarētu norādīt uz iespējamo korumpētību arī KNAB: "Kukulis pieprasīts, lai tā devēja interesēs panāktu drošības līdzekļa maiņu kādā prokuratūras lietvedībā esošā kriminālprocesā. Mēs nebūtu varējuši neko mainīt – tā nav mūsu lieta, tāpēc nav skaidrs, kādēļ te ir runa par KNAB darbinieku," sacīja I. Kucika. Svētdien Latgales priekšpilsētas tiesa korumpētajam likumsargam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu. KNAB sācis kriminālprocesu par kukuļa piesavināšanos, turklāt policistu tur aizdomās arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Līdz martam izlems, vai EP un pašvaldības vēlēs reizē

Ināra Egle,  Diena  01/16/07     Līdz martam valdības koalīcija, konsultējoties ar ekspertiem, plāno noskaidrot un izlemt, vai Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009.gadā ir iespējams sarīkot vienā dienā, Dienai sacīja premjers Aigars Kalvītis (TP), pie kura ar lūgumu konceptuāli izlemt šo jautājumu jau pērnā gada nogalē vērsās Centrālās vēlēšanas komisijas priekšsēdis Arnis Cimdars. Viņš pirmdien sarunā ar Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi (ZZS) vēlreiz lūdza šim jautājumam pievērst uzmanību.

Bažas par vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja tās notiek trīs mēnešus pēc pašvaldību vēlēšanām, ir viens no iemesliem, kāpēc I.Emsis "kā pašsaprotamu lietu" uzskata vēlēšanu rīkošanu vienā dienā. Taču ne Saeimas priekšsēdētāja, ne premjera rīcībā vēl nav juristu atzinumi, kas apstiprinātu iespējas pagarināt tagad ievēlēto pašvaldību pilnvaras. Likums nosaka, ka pašvaldību domes un padomes tiek ievēlētas uz četriem gadiem, un kārtējās vēlēšanas notiek marta otrajā sestdienā. Tā kā EP vēlēšanu diena ir precīzi noteikta, nāktos mainīt Latvijas normatīvos aktus. Vietējās vēlēšanas finansē katra pašvaldība, savukārt EP vēlēšanas — no valsts budžeta, kas varētu būt aptuveni 2 miljoni latu. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti tiek iesniegti vietējās vēlēšanu komisijās, EP vēlēšanās tos pieņem CVK. MK deklarācijā paredzēts, ka 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ir jāpielieto e–vēlēšanu sistēma, bet sistēmas modelis nav konkretizēts.

A.Cimdars uzskata, ka interneta balsošanai tomēr vajadzētu būt tikai kā papildu iespējai.

Jūrmalgeitā apsūdzētais, iespējams, aizmucis uz Krieviju

Agnese Margēviča,  NRA  01/17/07    Nav iespējams prognozēt, kad varētu pasludināt spriedumu tā sauktajā Jūrmalgeitas krimināllietā par divus gadus seno kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās.

Nav iespējams prognozēt, kad varētu pasludināt spriedumu tā sauktajā Jūrmalgeitas krimināllietā par divus gadus seno kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās, jo viens no četriem lietā apsūdzētajiem – kādreizējais politiķis Leonīds Lasmanis –, iespējams, pametis Latviju, izvairoties no stāšanās tiesas priekšā. Zemgales apgabaltiesa otrdien apmierināja prokurores Veltas Zaļūksnes prasību par drošības līdzekļa – aresta – noteikšanu L. Lasmanim, kurš vakar kārtējo reizi nebija ieradies uz tiesas sēdi. Apmierināts arī V. Zaļūksnes lūgums piemērot papildu drošības līdzekli vienīgajam no četriem Jūrmalgeitā apsūdzētajiem, kuram jau līdz šim bija drošības līdzeklis (20 000 latu drošības naudas iemaksa), – miljonāram Germanam Milušam.

Viņš ik pavasari mēdz uz ilgāku laiku pamest valsti, jo Latvijā ciešot no alerģijas. Tas savukārt varētu aizkavēt tiesas procesa virzību. Tomēr, par spīti tiesas lēmumam, procesa virzība nav skaidra, jo prokurore otrdien uzsvēra, ka tiesa nesāksies, kamēr netiks atrasts un tiesas sēžu zālē nogādāts L. Lasmanis. Zemgales apgabaltiesa lietā izsludināja pārtraukumu līdz šodienai, 17. janvārim.

L. Lasmanim prokurore arestu pieprasīja jau pirms nedēļas, 8. janvārī, kad, kā liecina informācija, L. Lasmanis vēl bija Latvijā. Vakar V. Zaļūksne pauda aizdomas, ka apsūdzētais ir pametis valsti un, iespējams, devies uz Krieviju, bet konkrētu ziņu viņai neesot. Ja tā tomēr ir, tikšot izsludināta starptautiskā meklēšana un lūgta L. Lasmaņa izdošana.

Arī pats L. Lasmanis tiesai un vairākām valsts amatpersonām 14. janvārī nosūtītajā sūdzībā norāda uz plāniem vērsties "blakusvalsts" medicīnas iestādēs pēc palīdzības, jo Latvijā viņš nesaņemot adekvātu medicīnisko palīdzību. Iemesls tam esot prokurores V. Zaļūksnes spiediens uz mediķiem. Prokurore šādus apgalvojumus otrdien nosauca par nepatiesiem un informēja, ka lūgs veikt dienesta izmeklēšanu.

Iepriekš apsūdzētais neieradās uz tiesas sēdēm, aizbildinoties ar veselības stāvokli. Prokurore 8. janvārī presei stāstīja, ka L. Lasmanis, lai izvairītos no tiesas, stājoties te vienā, te citā slimnīcā. Kad 5. janvārī viņš izrakstīts no Garīgās veselības valsts aģentūras slimnīcas, viņš jau 7. janvārī izsaucis ātro palīdzību un nogādāts Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. L. Lasmanis savā sūdzībā apgalvo, ka no turienes izrakstīts prokurores spiediena rezultātā. Savukārt Stradiņu slimnīcas 7. gastroenteroloģijas un iekšķīgo slimību nodaļas vadītāja Gunta Geldnere aģentūru LETA informējusi, ka L. Lasmanim veikta nepieciešamā izmeklēšana un viņš no slimnīcas izrakstīts, jo to ļāva viņa veselība. "Mēs rīkojāmies atbilstoši diagnozei," sacīja ārste.

Kā aģentūrai LETA sacījusi L. Lasmaņa advokāte Valentīna Oļhova, arī viņai nav ziņu par to, kur atrodas viņas aizstāvamais. Advokāte pastāstīja, ka pēdējo reizi ar savu aizstāvamo sazinājusies pirms divām dienām, vienojoties, ka abi kopā 16. janvārī dosies uz tiesu Jelgavā. V. Oļhova viņam otrdien vairākas reizes zvanījusi, bet L. Lasmanis uz mobilā tālruņa zvaniem nav atbildējis. Advokāte pieļauj iespēju, ka L. Lasmanis varētu būt kaut kur izbraucis, taču viņa nezina – uz kurieni. V. Oļhova arī piebilda, ka L. Lasmanim tiešām ir ļoti slikts veselības stāvoklis.

Jau ziņots, ka kriminālvajāšana lietā sākta pret četrām personām – partijas Jaunais centrs deputāta kandidātiem L. Lasmani un Gvido Hariju Volbrugu, automašīnu BMW bijušo tirgotāju G. Milušu un bijušo Jūrmalas mēru Juri Hlevicki (LPP). Saskaņā ar apsūdzību kukulis dots Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš mēra vēlēšanās nobalsotu par J. Hlevicki. Krimināllieta par kukuļdošanu ierosināta 2005. gada 18. martā – dienu pēc notikušā. Maksimālais paredzētais sods par šādu noziegumu ir 12 gadu brīvības atņemšana ar mantas konfiskāciju.

Kalvītis pieņem veselības ministra demisiju

LETA  01/17/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) šodien pieņēma veselības ministra Gundara Bērziņa (TP) demisijas rakstu. Bērziņš savus pienākums pārtrauks pildīt no rītdienas - 18.janvāra.

Līdz jauna veselības ministra iecelšanai amatā veselības ministra pienākumus pildīs Kalvītis pats.

Viņš žurnālistiem sacīja, ka Bērziņa demisija ir zaudējums veselības aprūpei. Premjers pateicās ministram par ieguldījumu nozares attīstībā.

Ir pāragri runāt par nākamo veselības ministra amata kandidātu, teica Kalvītis. Premjers apzinās iespējamos kandidātus, bet vairāk skaidrības varētu būt nākamnedēļ. Līdz šim izskanējušās kandidatūras esot tikai spekulācijas.

Bērziņš žurnālistiem atzina, ka atstāt amatu ir smags lēmums, tomēr sevis dēļ nācies to pieņemt. Ir pabeigts svarīgs darbs ar šā gada budžetu un patlaban ir piemērotākais brīdis, lai atstātu amatu, atzina Bērziņš.

Runājot par savu pēcteci, Bērziņš norādīja, ka ir vairākas kandidatūras, tomēr pagaidām nevajadzētu steigties ar minējumiem. "Es aicinātu pagaidām neveikt minējumus ap šo tematu, jo jūs varat kļūdīties," žurnālistiem sacīja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka jaunajam ministram būs jānodrošina sākto darbu pēctecība. Noteikti būs jāvelta laiks situācijas analīzei un kritiski jāizvērtē, kas nozarē būtu jādara nākamgad.

"Nav neaizstājamu cilvēku, tās lietas, kuras ir iesāktas, tiks turpināts," sacīja Bērziņš.

Bērziņš norādīja, ka viņa darbības laikā izdevies uzturēt zināmu mieru nozarē. "Divu gadu laikā cilvēki nozarē ir noticējuši sev," sacīja Bērziņš.

Turpmāk viņš pievērsīšoties savai lauku saimniecībai, kur iecerējis darīt arī visvienkāršākos darbus, lai nostiprinātu savu fizisko kondīciju un veselību. Bērziņš iecerējis izstrādāt arī turpmāko saimniecības attīstības stratēģiju.

Viņš norādīja, ka ar savu padomu vienmēr būšot pieejams arī partijas biedriem.

Jau ziņots, ka Bērziņš veselības ministra amatu nolēmis pamest veselības dēļ.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Bērziņa vietā veselības ministra amatam varētu virzīt Tautas partijas biedru Rinaldu Muciņu, kurš patlaban ir Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, bet kurš savulaik jau bijis veselības ministrs.

Muciņš aģentūrai LETA atzina, ka būtu gatavs uzņemties veselības ministra amata pienākumus. Viņš uzsvēra, ka jautājums par jauno amata kandidātu ir Ministru prezidenta kompetencē. Oficiālu piedāvājumu kļūt par veselības ministru Muciņš vēl neesot saņēmis, tomēr, ja tāds būšot, viņš būtu gatavs ieņemt ministra amatu.

Muciņš uzsvēra, ka jaunajam veselības ministram būs jāturpina sāktie darbi un jāīsteno līdz šim pieņemtie ilgtermiņa lēmumi.

Kardinālas pārmaiņas veselības aprūpes politikā nav vajadzīgas, atsevišķos gadījumos jāprecizē kurss, bet tos lēmumus, kuri ir pieņemti, būs jāturpina realizēt jebkuram ministram, kas nāks, sacīja Muciņš.

Muciņš bija veselības ministrs Induļa Emša (ZZS) vadītās valdības laikā no 2004.gada marta līdz 2004.gada decembrim. Tobrīd viņš nepiederēja nevienai no partijām. Tagad Muciņš ir Tautas partijas biedrs.

Muciņš dzimis 1975.gada 12.martā, ieguvis jurista izglītību Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Viņa darba gaitas jau kopš 1995.gada saistītas ar veselības aprūpi. Muciņš bijis Labklājības ministrijas Valsts slimokases Juridiskā centra speciālists, vēlāk bijis pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma "Rīgas rajona Slimokase" jurists un strādājis Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālā fonda Juridiskajā nodaļā, kā arī Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā.

Veselības ministrijā Muciņš strādā kopš tās izveidošanas, bet pirms tam viņš bijis Labklājības ministrijas Veselības departamenta direktora vietnieks.

 TVNET jautā:

Kā vērtējat veselības ministra Gundara Bērziņa veikumu?

Atbild:

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis

Bērziņš veselības aprūpē sakārtojis medicīnas personāla darba samaksas jautājumus, kā arī slimnīcu celtniecības. Bērziņš spēja sakārtot finanses un finanšu plūsmu, viņa devums ir "nenovērtējams".

Tik labu viņa aizstājēju neredzu. Veselības ministrija laikā, kamēr Bērziņš to vadīja, mazāk uzmanības pievērsa cilvēka veselībai un ārstniecības problēmām, bet uzsvars tika likts uz finansēm. Bērziņa pēctecim būs jāturpina Bērziņa iesāktais darbs un lielāka uzmanība jāvelta cilvēka veselībai.

Pilsonībā, saminiecībā un biznesā...

Latvijai jāmaksā sods par ķiploku, gaļas un vīna uzkrājumiem

Apollo, 01/03/07    Eiropas Komisija (EK) aprēķinājusi 880 156 latu (1,25 miljoni eiro) soda naudu Latvijai, jo mūsu valsts pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) esot nepamatoti uzkrājusi liellopu gaļu, ķiplokus un vīnu. Latvijai bez šīs soda naudas vēl ir jāmaksā aptuveni 3,1 miljoni latu aprēķinātais sods par lieko cukuru. Valdība 2. janvārī lika Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 30. aprīlim pabeigt uzsāktās personu pārbaudes, lai noteiktu, vai 2004. gada 1. maijā īpašumā esošo deklarējamo lauksaimniecības produktu krājumi ir veidojušies objektīvo lauksaimniecības produktu krājumu veidošanās apstākļu rezultātā. Pēc EK lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta aplēsēm, Latvijā tika uzkrātas 2297 tonnas liekas liellopu gaļas, 84 tonnas ķiploku un 2775 tonnas vīna. Kas tie par mistiskiem virsnormas pārtikas krājumiem, par kuriem Latvijai jāmaksā soda nauda? Lai novērstu iespējamo spekulāciju ar pārtikas precēm, EK visām jaunajām ES dalībvalstīm pirms iestāšanās ES lika deklarēt pārtikas krājumus un pēc tam šos datus analizēja, lai noskaidrotu, vai valstī nav izveidoti pārtikas krājumi. EK bažījās, ka jauno dalībvalstu uzņēmēji pirms valsts iestāšanās ES varētu iepirkt preces par lētāku cenu ar mērķi tās pēc pievienošanās ES pārdot dārgāk.

Vairāk neauglīgu ģimeņu

Diena  01/04/07    Latvijā 15—20 tūkstoši ģimeņu ir neauglīgas, turklāt šo ģimeņu skaits katru gadu palielinās, secināts farmācijas uzņēmuma Organon pētījumā. 40% gadījumu neauglība iestājas sievietei pēc pirmā aborta, 60% gadījumu tās iemesls ir vīrieša veselības problēmas. Pētnieki secina, ka vienu no sešiem pāriem reproduktīvā vecumā skar neauglība.

Pārcelšanās pabalstos Rīgā piešķirti 7,76 miljoni latu

DELFI  01/08/07    Pārcelšanās pabalsti Rīgā pagājušajā gadā piešķirti 605 denacionalizēto namu īrnieku ģimenēm par 7,76 miljoniem latu, pastāstīja Rīgas domes Komunālā departamenta preses sekretāre Sintija Niklāva. Nauda jau ir pārskaitīta 321 ģimenei, izmaksājot 3,42 miljonus latu. Pārcelšanās pabalstus piešķir kopš 2006. gada aprīļa. Lielākā summa ‑ 3,35 miljoni latu ‑ piešķirta pagājušā gada novembrī 149 ģimenēm, bet visvairāk ‑ 1,49 miljoni latu ‑ pārskaitīts decembrī 94 ģimenēm.

Pārcelšanās pabalstu sistēma sākumā paredzēja, ka vienai ģimenei piešķiramā pabalsta pamatsumma ir 5000 latu un vēl 1500 lati par katru ģimenes locekli. Līdz ar to viens cilvēks varēja saņemt aptuveni 6500 latu pabalstu, bet četru cilvēku ģimene ‑ 11 000 latu. 15. novembrī stājās spēkā R īgas domes saistošie noteikumi, kas palielināja pārcelšanās pabalstus denacionalizēto namu īrniekiem. Noteikumi paredz, ka vienai ģimenei piešķiramā pabalsta pamatsumma ir 10 000 latu un vēl 3000 latu par katru ģimenes locekli. Līdz ar to viens cilvēks var saņemt 13 000 latu pabalstu, bet četru cilvēku ģimene ‑ 22 000 latu.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas deputāti pagājušā gada 9. novembrī nolēma paplašināt rīdzinieku loku, kas varētu saņemt pārcelšanās pabalstus un iestāties dzīvokļu rindā. Deputāti atbalstīja grozījumu projektu divos domes saistošajos noteikumos, kas paredz par 50 latiem paaugstināt ienākumu slieksni, līdz kuram iespējams saņemt pārcelšanās pabalstus un iestāties dzīvokļu rindā.

Pašreizējā kārtība noteic, ka uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt personas, kurām nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, ja pēdējos trīs mēnešos ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 200 latus mēnesī vienam cilvēkam vai 150 latus, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēku. Tas pats attiecas uz iestāšanos dzīvokļu rindā. Tagad šī summa būs attiecīgi 250 un 200 lati, nolēma deputāti. Palielinot ienākumu slieksni, ģimeņu skaits dzīvokļu rindā var pieaugt līdz 15 461 ģimenei, liecina aptuveni Komunālā departamenta aprēķini. Pašlaik rindā pēc dzīvokļiem ir aptuveni 13 800 ģimeņu.

Kopš naturalizācijas sākuma 2401 persona zaudējusi naturalizācijā iegūto pilsonību

DELFI  01/08/07    Kopš naturalizācijas procesa sākuma no Latvijas pilsonības atteikusies 2 401 persona, tajā skaitā 709 nepilngadīgie, informēja Naturalizācijas pārvaldes preses sekretāre Līga Lukšo. Kopš 1999. gada 1. janvāra NPRN saņemti 7 468 iesniegumi par Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšanu, no tiem Latvijas pilsoņa statuss reģistrēts 7 369 personām un noraidīti 18 personu iesniegumi. Starpība statistikā veidojas tamdēļ, ka daļa iesniegumu ir izskatīšanas procesā. Pēc iesniegumu izskatīšanas šīs personas pieskaitīs pie reģistrētajām. Reģistrācijas iesnieguma izskatīšanas process ilgst aptuveni mēnesi, bērnu iesniegumu ‑ aptuveni divi, bet naturalizācijas iesniegumu izskatīšana septiņus līdz 10 mēnešus. Kopš 1999. gada 1. janvāra NPRN iesniegusi tiesā 651 prasības pieteikumu par Latvijas pilsonības atņemšanu un pilsonība ar tiesas lēmumu atņemta 483 personām. Kopš naturalizācijas procesa sākuma NPRN saņemti 121 303 naturalizācijas iesniegumi par 134 194 personām un ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 119 680 personas, to skaitā 13 114 nepilngadīgie bērni, kas naturalizējas kopā ar vecākiem. Kopš 1999. gada 5 .februāra NPRN saņemti 6 316 iesniegumi par Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušā nepilsoņu un bezvalstnieku bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, no tiem par Latvijas pilsoņiem atzīti 5 975 pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušie nepilsoņu un bezvalstnieku bērni, bet 26 personu iesniegumi noraidīti.

Šis gads visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs

Apollo,  01/08/06    Galvenie pretendenti uz īpašuma vērtības pieaugumu šogad ir baņķieri, 8. janvārī raksta laikraksts «Dienas Bizness», atsaucoties uz korporatīvo finanšu kompānijas «Laika stars» pētījumu. Šis gads Latvijas visbagātākajiem cilvē kiem solās būt ļoti veiksmīgs un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija. Kā galvenie pretendenti uz lielākajiem vērtības kāpumiem šogad ir «Parex bankas» akcionārs Viktors Krasovickis, kura īpašuma vērtības pieaugums tiek prognozēts par 30% jeb 52,5 miljoniem latu, «Aizkraukles bankas» akcionāri Oļegs Fiļs, kura īpašuma vērtības pieaugums varētu būt par 60% jeb 48 miljoniem latu, un Ernests Bernis, kura īpašuma vērtība varētu pieaugt par 60% jeb 47,4 miljoniem latu. Ceturtajā vietā ierindots «Rietumu bankas» akcionārs Leonīds Esterkins, kura īpašuma vērtības pieaugums varētu sasniegt 41,5 miljonus latu, prognozē pētījuma veicēji. Aiz viņa ierindojas «Parex bankas» akcionāri Valērijs Kargins un Tatjana Kargina ar 30% jeb 27,3 miljonu latu īpašuma vērtības pieaugumu.

Viesstrādnieki kļūst par darba devējiem

Latvijas Avīze,  01/11/07    Pirms nepilna gada Ivars Veilands un Renārs Šuhs kā vienkārši strādnieki vēl pelnīja naudu Īrijā. Tagad viņiem Tukuma pilsētas pierobežā pieder savs mēbeļu ražošanas uzņēmums "REYVAR" un viņi paši kļuvuši par darba devējiem. Kā pamatkapitālu jaunie censoņi, protams, izmantoja Īrijā sapelnīto naudu, taču abi uzsver, ka peļņa pēc gadu ilgās strādāšanas nebūt nav bijusi tik liela, lai varētu sagādāt visu uzņēmējdarbībai nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi. Uz jautājumu, vai abi uzņēmēji spēj saviem strādniekiem maksāt tikpat lielu algu, kā paši pirms gada pelnījuši Īrijā, Ivars un Renārs saka: "Mēs esam strādājuši pie darba devējiem un zinām, kā ir, kad kāds žņaudzas ar naudu, – strādnieki aiziet prom un skopulim pašam jāgrauž nagi." "REYVAR" galdniekmeistariem maksā pēc padarītā darba, un īpašnieki apgalvo, ka tas nav mazāk kā Īrijā.

Abi uzņēmēji arī zina teikt, ka cerības uz lielo peļņu ārzemēs jau kļūst par mītu, jo sakarā ar viesstrādnieku lielo un ilgstošo pieplūdumu darba samaksa vismaz Īrijā strauji krītas. Kaut ko vēl varot iekrāt cilvēks, kurš ārzemēs strādā un uzturas viens, bez ģimenes. Ivars un Renārs prognozē, ka arvien vairāk uz ārzemēm pelnīties aizbraukušo latviešu drīz atgriezīsies māj ās. Cits jautājums, kā dzimtene viņus sagaidīs un kādas iespējas piedāvās. Abi biznesa sācēji pērnajā ziemā trūkstošās naudas dēļ jutušies "kā suns, kas ķer un never noķert pats savu asti", jo kredītiestādes sevi vēl nepierādījušiem cilvēkiem neuzticas, prasa lielu drošības ķīlu un liek augstus riska procentus. Jaunie uzņēmēji teic, ka visvairāk valsts šādiem cilvēkiem varētu palīdzēt, vismaz daļēji garantējot bankas aizdevuma atmaksu.

Ilmārs Rimšēvičs: «Latvijā ir pārāk daudz naudas»

Arnis Kluinis,  NRA  01/12/07    Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka inflācija Latvijā atspoguļo labos un sliktos procesus Latvijas tautsaimniecībā, kurus mēs paši varam ietekmēt.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atreferēja vakar notikušās Bankas padomes sēdes rezultātus. Apkopojot jaunākos datus par Latvijas ekonomiku 2006. gadā, padome I. Rimšēviča personā atkārtoti norādīja ekonomiskās nestabilitātes pieaugumu, ko rezumē inflācijas rādītājs. I. Rimšēvičs atgādināja, ka Latvija šajā ziņā izceļas starp visām citām valstīm, kuras 2004. gadā pievienojās Eiropas Savienībai. Tas liecina, ka inflācijai Latvijā ir galvenokārt iekšēji cēloņi, kurus nevar izskaidrot ar cenu līmeņu izlīdzināšanos starp jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm, kā arī ar energoresursu cenu pieaugumu visā pasaulē. Pēc inflācijas līmeņa Latvija drīzāk līdzinās pašām jaunākajām un trūcīgākajām ES dalībvalstīm Rumānijai un Bulgārijai nekā tām valstīm, kuras vienā laikā ar Latviju tika atzītas par cienīgām iestājai ES.

Norāde uz inflācijas iekšējiem cēloņiem nozīmē to, ka Latvijas valdība, centrālā banka u. c. saimnieciskās darbības subjekti ir spējīgi rīkoties, lai inflāciju mazinātu. "Liela daļa inflācijas veidojas no inflācijas gaidām," skaidroja I. Rimšēvičs. Latvijas iedzīvotāji jau cenšas iespējami ātri iztērēt latus, rēķinoties ar to, ka jau rīt viss būs dārgāks. Tādējādi veidojas papildu pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas veicina to cenu celšanos un inflācijas gaidu piepildīšanos. Diez vai vēl kāds bez Latvijas valdības spētu rast izeju no šā apļa. Latvijas Bankas padomes vakardienas vienīgais lēmums drīzāk ir nosaucams par atturēšanos no lēmumu pieņemšanas, jo padome paturēja spēkā gan komercbanku refinansēšanas likmi, gan obligāto rezervju normu komercbankām. Kā zināms, refinansēšanas likme tika paaugstināta no 4,5% līdz 5% gadā pirms pāris mēnešiem, bet 8% rezervju norma tika ieviesta 2005. gada beigās. Ne viens, ne otrs pasākums nespēja bremzēt naudas plūsmas pieaugumu. Tagad Latvijas Banka apelē pie Latvijas valdības, kas nupat atkal ir atjaunojusi darba grupu inflācijas mazināšanas pasākumu izstrādāšanai. I. Rimšēvičs pauda cerību, ka šī grupa nesāks "vigrinājumus faktu apkopošanā" un nebeigs savu darbību ar atzinumu, ka valsts nespēj ietekmēt inflācijas tempu. Tieši tādā garā jau ir darbojusies iepriekšējā valdības darba grupa, kuras darbības izbeigšana bez jebkāda rezultāta, kā pareizi atzīmēja I. Rimšēvičs, tikai pastiprināja inflācijas gaidas.

Latvijas Banka norāda uz diviem variantiem, kādos agrāk vai vēlāk izbeigsies tagadējais ekonomiskā pieauguma cikls. Par vēlamu un šobrīd vēl varbūtīgāku variantu banka uzskata pakāpenisku izaugsmes tempa samazināšanos. Viens no ekonomisko izaugsmi bremzējošiem faktoriem ir lata revalvācija inflācijas dēļ, jo aizvien lielākais latu daudzums apgrozībā atvieglo Latvijas iedzīvotājiem valūtas iegūšanu. Latvijas Banka cer arī uz mājsaimniecību kreditēšanas tempu samazināšanos, jo nu jau vajadzētu būt izsmeltam maksātspējīgajam pieprasījumam, t. i., tām mājsaimniecībām, kuras varētu atdot bankām aizlienēto naudu. Pats efektīvākais valdības lēmums inflācijas gaidu samazināšanai, pēc Latvijas Bankas domām, būtu bezdeficīta budžeta noteikšana un izpilde.

Ja šie aprēķini un labie novēlējumi valdībai nepiepildīsies, tad ieksžemes kopprodukta pieauguma temps var samazināties ļoti strauji un uz ilgāku laiku.

***

Iepriekšējo 12 mēnešu infācijas rādītājs procentos

2006. gada novembrī

Latvija 6,3

Ungārija 6,4

Bulgārija 6,1

Igaunija 4,7

Rumānija 4,7

Lietuva 4,4

Slovākija 3,7

Slovēnija 2,4

Kipra 1,3

Polija 1,3

Čehija 1,0

Malta 0,9

ES 25 2,1

Eirozona 1,9

EK: jāatbrīvo elektrības cenas

Zaiga Dūmiņa,  Diena  01/12/07    Latvijai steidzami jāsper nākamais solis tirgus liberalizācijai — jāpārtrauc regulēt tarifi lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, bet mazos jāturpina aizsargāt

Kamēr Latvijā nebūs funkcionējošs elektroenerģijas tirgus, nevarēs piesaistīt investīcijas, ar kuru palīdzību panākt energodrošību, draudzīgumu videi un lielākas jaudas, norāda Eiropas Komisija (EK). Latvijai tādēļ būtu jāķeras pie nākamā posma tirgus liberalizācijas procesā — jāpārtrauc regulēt elektroenerģijas tarifi rūpnieciskajiem un citiem lielajiem elektrības patērētājiem, uzsver Eiropas komisāra Andra Piebalga biroja vadītājs Andris Ķesteris.

"Patlaban slēgtais tirgus var īstermiņā nodrošināt zemākas cenas, taču tas nodarīs nopietnu ļaunumu enerģētikas sektora ilgtermiņa attīstībai. Nav skaidrs, pēc kādiem nosacījumiem var ienākt steidzami nepieciešamās investīcijas," teikts EK ziņojumā par iekšējo tirgu Latvijā. EK uzsver, ka steidzami nepieciešams veidot vienotu Baltijas elektroenerģijas tirgu.

EK skaidro, ka veidot tirgu neļauj pārāk zemās regulētās cenas. A.Ķesteris atgādina: tās ir viszemākās Eiropā. Vienlaikus viņš uzsver, ka EK mazos patērētājus — mājsaimniecības un mazos uzņēmumus — paredz aizsargāt ar regulētu tarifu. Tiesa, vispārējais enerģijas cenu kāpums arī viņiem ilgtermiņā zemas cenas nesola.

"EK ir maldināta par situāciju — netiek analizēti iemesli, kāpēc tāda izveidojusies. Tas ir ES kompāniju lobijs — mēģināt panākt augstākas cenas," uzskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka tehnisku iemeslu dēļ, kurus varētu novērst tikai ilgtermiņā, reāli jauna elektrības tirgus dalībnieka ienākšana nav iespējama — tas esot gan likumdošanas, gan investīciju jautājums. Ja tūlīt atceltu regulējumu, vienīgais piegādātājs paliktu Latvenergo un, visticamāk, strauji augtu elektroenerģijas cenas, saka I.Zariņš.

"Tā ir ES direktīvas prasība, ja mēs tur esam iestājušies, tā jāpilda," saka Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, atturoties dot pozitīvu vai negatīvu vērtējumu iespējamai tarifu atbrīvošanai lielajiem patērētājiem. "Tas nozīmē, ka būs tirgus cena," saka K.Miķelsons. Tiesa, arī atceļot regulējumu, SPRK esot tiesības pārbaudīt, vai Latvenergo "neiedzīvojas" uz cenas rēķina.

"Elektroenerģijas sektorā Latvijā līdz šim nav ienākušas nekādas ārvalstu investīcijas, jo tirgus ir nepievilcīgs," norāda A.Ķesteris. Pagaidām par nopietnākajām iniciatīvām Baltijas tirgus veidošanā uzskatāma Eesti Energia meitasuzņēmuma nodibināšana Latvijā un Baltijas un Somijas eleketroenerģijas tirgus savienojošā Estlink kabeļa darbības uzsākšana.

Dažādos dokumentos, kuru trūkumu, pēc A.Ķestera teiktā, Latvijai nevar pārmest, aprēķināts, ka ar oglēm darbināmās spēkstacijas izveidē, kas novērstu iespējamo deficītu, būtu jāiegulda 343 miljoni latu. Patlaban šī projekta kontekstā Ekonomikas ministrija gan izvērtē arī citus iespējamos risinājumus — biomasas, ūdens un kodolspēkstacijas celtniecību. Ogļu izmantošanu varētu sadārdzināt siltumnīcefektu veicinošo gāzu emisiju samazināšanas sistēma — emisijas kvotas, visticamāk būs jāpērk. A.Ķesteris pieļauj, ka izdevīgāks risinājums būtu imports, taču tam nepieciešams vairāk starpsavienojumu ar potenciālajiem piegādātājiem — tātad investīcijas, kuras piesaistīt Latvijai var tikai reāli strādājošs elektroenerģijas tirgus.

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstīšanā jāiegulda 416,8 miljoni latu, lai sasniegtu mērķi — 49,3% no elektroenerģijas patēriņa 2010.gadā. Arī šajā jomā Latvija saņēmusi EK kritiku par pārlieku lēnu progresu, tomēr drīzu vienošanos par atjaunojamo energoresursu atbalsta sistēmu institūcijas joprojām nesola.

***

Augstākas cenas patērētājam -> lielākas investīcijas -> drošāka un videi draudzīgāka enerģija

- Slēgts tirgus kavē investīciju piesaisti enerģētikas sektoram

- Atjaunojamo energoresursu izmantošanu kavē valsts atbalsta sistēmas trūkums

- Siltumnīcefektu pastiprinošo gāzu emisiju ierobežošana palielina nepieciešamību pēc lielākām investīcijām

"Economist" brīdina Latviju par ekonomikas pārkaršanu

DELFI  01/13/07    Latvijas ekonomikas straujais pieaugums novedis pie pieaugošas nelīdzsvarotības un iespējamu pārkaršanu, secināts ietekmīgā pasaules biznesa pētījumu centra "Economist Intelligence Unit" publicētajā pārskatā.

"Economist" norāda, ka 2006.gada trešā ceturkšņa IKP pieaugums 11,8% apjomā palielina bažas par Latvijas ekonomikas pārkaršanu. Tekošā konta deficīta apjoms attiecībā pret IKP arī rada bažas. Pētnieki norāda, ka abas pārējās Baltijas valstis attīstās daudz noturīgākos tempos.

"Economist" kritizē Latvijas valdību, kura pret ekonomikas riskiem izturoties nepiemēroti optimistiski. Pētnieki atgādina par bīstamajiem procesiem Latvijas ekonomikā – IKP pieaugumu pamatā virza tikai iekšzemes patēriņš, kuru rada kreditēšanas drudzis, nekustamā īpašuma cenu pieaugums var novest pie burbuļa – Igaunijā un Lietuvā mājokļu cenas pērn stabilizējušās, kamēr Latvijā turpina pieaugt, inflācija pārsniedz 6%, stimulējot cenu-algu spirāli.

Pētnieki aizrāda: ja Latvijas valdība aizbildina algu celšanos ar nolūku samazināt emigrāciju, tad tās ekonomikai jābūt balstītai uz augstām tehnoloģijām, nevis kokmateriālu eksportu, kā tas ir pašreiz. "Economist" neredz progresu inovāciju jomā, jo, lai arī investīcijas turpina pieaugt, un tās stimulē arī Eiropas Savienības fondi, tomēr investēts tiek pamatā ražošanas jaudu palielināšanā, nevis tehnoloģiju pilnveidošanā.

"Economist" iesaka Latvijai pakāpeniski iespaidot iekšzemes pieprasījuma pieaugumu, lai samazinātu ekonomikas pieaugumu līdz aptuveni 7%. Šāds pieaugums būtu daudz noturīgāks, novērstu nelīdzsvarotības riskus un varētu saglabāties tuvākos četrus gadus, domā "Economist". Valdībai tiek ieteikts pārāk neaizrauties ar dāsnu valsts budžeta izdevumu palielināšanu, kā arī steigšus domāt par nodokļu politikas izmaiņām, lai bremzētu procesus nekustamā īpašuma tirgū. Ļoti būtiski valdībai ir veicināt investīcijas augsto tehnoloģiju sektorā.

Ja šādi soļi netiks sperti, pētnieki paredz vēl divus gadus straujo apmēram 10% ekonomikas pieaugumu, bet pēc tam krīzi. Palielināsies inflācija, valstij būs jāpalielina ārējais parāds, pazemināsies kopējā ekonomikas konkurētspēja, zudīs investoru uzticība, turpināsies darbaspēka aizplūšana.

Laine Aizupe,  Diena  01/14/07    Latvija daudzos aspektos uzskatāma par "veiksmes stāstu", taču 2006.gada trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukts (IK) rada bažas par ekonomikas pārkaršanu, ko izraisa joprojām nesabalansētās attīstības riski, secina biznesa pētījumu centrs Economist Intelligence Unit (EIU).

Ietekmīgais britu žurnāls Economist norāda, ka Latvijas pieaugošais tekošā konta deficīts ir "satraucošs" un attīsta bīstamu nelīdzsvarotību ekonomikā. Tiek norādīts, ka no visām Baltijas valstīm Latvija ir visievainojamākā — Igaunijas attīstība, lai arī vienlīdz strauja, jau ir sasniegusi augstāko punktu, savukārt Lietuva attīstās daudz vienmērīgāk. IK galvenais virzītājspēks Latvijā ir iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko savukārt rada kreditēšanas drudzis. Economist pievienojas Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), starptautiskajai ekonomisko reitingu aģentūrai Fitch un vairākiem ārvalstu un pašmāju ekonomikas ekspertiem, norādot uz nekustamā īpašuma burbuli un inflāciju kā galvenajiem ilgspējīgās ekonomikas draudiem.

Īpaši kritiski pētnieki vērtē valdības "pārmērīgo optimismu" attiecībā uz ekonomikas riskiem. Inflācija Latvijā saglabājas augsta un stimulē cenu — algu pieauguma spirāli, un valdība norāda, ka algu celšana ir nepieciešama, lai apturētu iedzīvotāju emigrēšanu uz Rietumiem. Tomēr eksperti atgādina, ka tālredzīgāks veids, kā apturēt darbaspēka aizplūšanu, būtu uz augstām tehnoloģijām balstītas ekonomikas attīstīšana.

Economist uzskata, ka Latvijas tālāka attīstība lielā mērā atkarīga no fiskālās politikas, kas ir "vienīgais efektīvais instruments, lai samazinātu [iekšzemes] pieprasījumu". Pētnieki iesaka šādā veidā samazināt ekonomikas pieaugumu līdz 7%. Valdībai ieteicams pārlieku neaizrauties ar valsts budžeta izdevumu palielināšanu. Vairākums ekspertu arī norāda uz nepieciešamību ieguldīt izglītībā un inovācijās, kā arī steidzami mainīt nodokļu politiku, lai spētu kontrolēt procesus nekustamā īpašuma tirgū. Taču eksperti izsaka bažas, ka valdība, kas joprojām "eiforiski" bauda 2006.gada vēlēšanu rezultātus un straujo ekonomisko attīstību, — neko nedarīs.

Ja ekonomikai ļaus iet pašplūsmā, Economist paredz strauju ekonomikas attīstību nākamos divus gadus, kam sekos dziļa krīze — inflācija un valsts ārējais parāds aizvien palielināsies, ekonomikas konkurētspēja un investoru uzticība samazināsies un darbaspēka aizplūšana turpināsies.

Kartupeļu cietes ražošanai var draudēt cukura nozares liktenis

Ilze Zālīte,  Diena  01/12/07    Ja Latvija Briselē neizcīnīs iespējas maksāt saviem cietes kartupeļu audzētājiem tādu pašu atbalstu, kādu saņem veco ES dalībvalstu zemnieki, tad šo industriju varētu piemeklēt cukura nozares liktenis. Par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija (ZM) sola pētīt lielākas zemnieku atbalstīšanas iespējas, bet neko konkrētu nesola. "Domāju, ka daudziem cietes kartupeļu audzētājiem šis būs pēdējais gads. Nevar no pārtikas kartupeļiem visu laiku sponsorēt cietes ražošanu," skeptisks par nozares nākotni sarunā ar Dienu bija biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis Valdis Možvillo.

ES atbalsts Latvijā ir aptuveni divreiz mazāks nekā ES zemniekiem. Patlaban cietes kartupeļu audzētāji kopā ar samaksu par tupeņiem, piemaksām, kā arī daļēji ES finansēto atbalstu par tonnu tupeņu saņem ap 35 latu. Pieaugot dārdzībai, šī summa vairs nesedz cietes kartupeļu audzēšanas pašizmaksu un zemnieki strādā ar zaudējumiem, Dienai sacīja Valmieras rajona kartupeļu audzēšanas z/s Jaunozoli īpašnieks Ilmārs Immurs. Tādēļ zemnieki šonedēļ sanāksmē, kas notika Latvijā vienīgā kartupeļu cietes ražotāja SIA Aloja — Starkelsen telpās, nolēmuši šajā sezonā vēl stādīt cietes kartupeļus, bet nākamajā — vairs ne. "Ja ieņēmumi par cietes kartupeļu tonnu nebūs vairāk kā 40 latu, tad aiznākamajā sezonā kartupeļus vairs nestādīs," prognozēja I.Immurs. SIA Aloja — Starkelsen rosina zemniekus kāpināt ražību, taču paši kartupeļu audzētāji atzīst, ka investīcijas produktivitātes celšanā pie pašreizējiem ieņēmumiem neatmaksājas.

Industrijā strādājošie ir vienisprātis, ka nozares saglabāšanai Latvijai ir jāizcīna tiesības maksāt saviem zemniekiem tādu pašu atbalstu, kādu saņem veco ES dalībvalstu lauksaimnieki. Tam saskaņā ar zemnieku aplēsēm no valsts budžeta būtu nepieciešami ap 200 000 latu. "Arī Čehija ir izcīnījusi tādu pašu atbalstu kā veco ES dalībvalstu zemnieki un ir lieli malači," teica Aloja—Starkelsen ģenerāldirektors Andrejs Hansons. "Varētu būt, ka čehiem tās naudas ir lielākas, toties varbūt citi maksājumi ir mazāki," Aloja—Starkelsen vadītāja teikto Dienai komentēja ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa un piebilda, ka atbalsts šai jomai mūsu valstī ir tāds, kāds panākts sarunās par Latvijas iestāšanos ES. Ja arī Latvija mēģinātu panākt lielāku atbalstu, tad būtu jāsaskaras ar laikietilpīgām atbalsta saskaņošanas procedūrām ES institūcijās. "Tas ir skatāms jautājums, taču solīt nevar," piebilda ZM pārstāve.

***

Cik un kas ražo?

- Kopējā kartupeļu platība — 45,1 tūkst.ha

- Kopējā cietes kartupeļu platība 856 ha

- Cietes kartupeļus audzē ~ 1300 zemnieku. Pirms kāda laika to skaits bija ~ 2000

- Latvijai piešķirtā kartupeļu cietes kvota — 5778 tonnas

Avots: Zemkopības ministrija

***

Kas jādara?

Andrejs Hansons, SIA Aloja—Starkelsen ģenerāldirektors

Patlaban ES ir nevienādi un netaisnīgi nosacījumi. Mūsu iniciatīva ir panākt zemniekiem tādu pašu atbalstu, kādu saņem veco ES dalībvalstu cietes kartupeļu audzētāji. Tas būs grūti, taču ir jācenšas. Tiesa, arī pašiem zemniekiem ir jāmēģina paaugstināt ražību. Ja zemnieki to nedarīs, tad arī augstāka samaksa par kartupeļiem nepalīdzēs.

Ilmārs Immurs, Valmieras rajona z/s Jaunozoli īpašnieks

Kartupeļu audzēšana ir visdarbietilpīgākā, jo daudz tiek izmantots roku darbs. Šis bizness vairs nav perspektīvs, daudzi no tā jau ir atteikušies un daudzi tam vēl sekos, sākot audzēt pārtikas kartupeļus vai arī rapsi, graudaugus. Ceru, ka Latvija izcīnīs tādu pašu atbalstu, kāds ir veco ES dalībvalstu zemniekiem. Ja tas neizdosies, tad būs švaki. Arī rūpnīca nav gatava vairāk maksāt, līdz ar to par investīcijām ražības kāpināšanā nevar būt ne runas.

Atceltos īres griestus īrnieki uztver dažādi

Dace Lina-Fisenko,  NRA  01/15/07    Kā jau ziņots, no šā gada sākuma denacionalizētajās mājās tika atcelti īres maksas griesti, namu īrnieki šādu lēmumu uztver dažādi.

Neatkarīgajai izdevās noskaidrot, ka daži saprotoši namīpašnieki īres maksu īrniekiem paaugstināt nedomā.

Rīgas iedzīvotāja Ranta Krūmiņa Neatkarīgajai atzina, ka lepojas ar namīpašnieci, kura ir saprotoša un īres maksu līdz šim nav paaugstinājusi. "Mājas saimniece apzinās, ka iedzīvotāji nespēs samaksāt augsto īres maksu, tādēļ priecājamies par viņas sapratni. Kaut arī paši pērkam malku un iztiekam ar auksto ūdeni, priecājamies par nemainīgo īres maksu. Līdz šim īres maksa mājas iedzīvotājiem bija septiņdesmit divi santīmi par kvadrātmetru, plānots, ka šogad maksa būs par aptuveni desmit santīmiem lielāka. Tā ir summa, ko iedzīvotāji ir spējīgi samaksāt," gandarīta R. Krūmiņa.

Taču ne visi var mierīgi noraudzīties uz namīpašnieku lēmumiem. Lielākajai daļai tomēr jaunais likums par īres griestu atcelšanu sagādā rūpes. "Līdzšinējo septiņdesmit divu santīmu vietā namīpašniece prasa turpmāk maksāt divus latus par kvadrātmetru. Šādu maksu namīpašniece pieprasa maksāt jau no 1. februāra. Esam rakstījuši vēstules un snieguši paskaidrojumus Tieslietu ministrijā, Rīgas pilsētas Īres valdē, Saeimā, taču neesam saņēmuši palīdzību," stāsta rīdziniece Jeļena Girucka. Viņa atzina, ka namīpašnieces lēmumu plāno sūdzēt tiesā, jo neredz citu risinājumu situācijas uzlabošanai. J. Girucka sašutusi par namīpašnieces bezrūpību mājas uzturēšanā. "Mājā iepriekš jau kopš kara laikiem dzīvoja mani vecāki, tagad savukārt dzīvoju es. Varu droši teikt, ka mājā nav veikti nekādu uzlabojumi. Iedzīvotājiem jācieš no saimnieces neizdarības. Esam piedzīvojuši to, ka mājā atslēdz siltumu, ūdeni vai arī no griestiem tek ūdens. Īsti nesaprotu, par ko mums tagad paaugstina maksu. Maznodrošinātie iedzīvotāji divus latus par kvadrātmetru samaksāt nevar," sašutusi J. Girucka.

 "Īrnieki par īres griestu atcelšanu bija nobažījušies jau iepriekš, tādēļ nevarētu teikt, ka tieši pēc šā gada pirmā janvāra saņemto īrnieku iesniegumu būtu krietni vairāk nekā iepriekš. Tiesa, īres griestu atcelšana ir liels notikums, visvairāk jau pašiem īrniekiem, taču arī iepriekš ir bijuši dažādi konflikti, piemēram, namīpašnieks draud atslēgt īrniekiem siltuma piegādi vai īrnieki sūdzas par ēku tehnisko stāvokli," Neatkarīgajai skaidro Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja palīdze Ilona Gaveika. Viņa norāda, ka pēc likuma īres maksa jānosaka abām pusēm, namīpašniekam un īrniekam rakstiski vienojoties, turklāt par īres maksas paaugstināšanu ir jāpaziņo sešus mēnešus iepriekš. Neskaidrību gadījumā Rīgas pilsētas Īres valdē īrnieki var saņemt skaidrojošu informāciju. Pēc I. Gaveikas teiktā, daži īrnieki uzlikto namīpašnieku maksu – 2, 50 latus par kvadrātmentu pieņem kā likumu un nedomā nemaz kaut ko darīt lietas labā. Taču viņa uzsver, ka Rīgas pilsētas Īres valde nerisina namīpašnieku un īrnieku savstarpējās problēmas, to var panākt, tikai savstarpēji vienojoties.

 "Domāju, ka masveidā īres maksas varētu pieaugt līdz 1–1,5 latiem par kvadrātmetru. Namīpašniekiem vajadzīgi īrnieki, jo nebūs, kas dārgajos dzīvokļos dzīvos," aģentūrai LETA norādīja Rīgas dzīvokļu īrnieku un īpašnieku biedrību asociācijas Mītne valdes priekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Jānis Karpovičs (LSDSP).

Viņš uzsvēra, ka īres maksa ir lielā mērā atkarīga no tā, ar kādu nolūku māja ir nonākusi īpašumā. "Ja uzpircējs vēlas māju pārdot, tad viņš vēlēsies atbrīvoties no īrniekiem un uzliks milzīgu īres maksu," uzsvēra deputāts. Problēmas ar īres maksu varētu rasties aptuveni 1000 ģimenēm, norādīja J. Karpovičs. "Pirmās problēmas radīsies pēc trim mēnešiem. Ja šo laiku nebūs maksāta īre, tad īrniekus varēs izlikt," viņš piebilda.

Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšsēdētājs Jānis Jakāns norādīja, ka īres maksa varētu palielināties līdz diviem latiem par kvadrātmetru. "Domāju, ka īres maksas buma nebūs, tā tikai kāps līdzi reālajām materiālu un darbaspēka izmaksām," sacīja J. Jakāns.

***

Īres griesti

- No šā gada 1. janvāra tik atcelti īres griesti denacionalizētajos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos

- Likums paredz, ka īres maksa tiek noteikta, abām pusēm – namīpašniekam un īrniekam – rakstiski vienojoties, strīdu gadījumā puses var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesās

- Par īres maksas paaugstināšanu namīpašniekam ir jāpaziņo sešus mēnešus iepriekš

- Ja vienošanās netiek panākta, saglabājas iepriekšējā īres maksa, kamēr namīpašnieks nav tiesā pierādījis īres maksas palielināšanas pamatotību

- Neskaidrību gadījumā īrniekiem jākonsultējas Rīgas domes institūcijās

Avots: sagatavots pēc aģentūras LETA materiāliem

Izdevumi izpētei un attīstībai Latvijā auguši visstraujāk ES

LETA  01/15/07     Izdevumi izpētei un attīstībai (R&D) Latvijā no 2001.līdz 2005.gadam palielinājušies par vidēji 18% gadā, kas ir visstraujākais pieauguma temps starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina jaunākie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Tajā pašā laikā izdevumi izpētei un attīstībai Latvijā joprojām ir vieni no mazākajiem Eiropā. Kopumā ES izdevumi izpētei un attīstībai 2005.gadā veidoja 1,85% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvijā izpētei un attīstībai 2005.gadā bija atvēlēti 0,57% no IKP, kas ir trešais zemākais rādītājs starp toreizējām ES valstīm.

Pēc "Eurostat" datiem, no ES valstīm vislielākos līdzekļus izpētē un attīstībā iegulda Zviedrija - 3,86% no IKP, Somija - 3,48%, Vācija - 2,51%, Dānija - 2,44%, Austrija - 2,36%, bet Francija - 2,13% no IKP.

Savukārt viszemākie rādītāji ir Kiprā - 0,4% un Slovākijā - 0,51%, kā arī Rumānijā un Bulgārijā - attiecīgi 0,39% un 0,5%, liecina "Eurostat" dati par 2005.gadu. Lietuvā izdevumi izpētei un attīstībai veido 0,76% no IKP, bet Igaunijā - 0,94% no IKP.

Izdevumi izpētei un attīstībai ES valstīs joprojām ir būtiski mazāki nekā citās pasaules ekonomiski nozīmīgākajās valstīs. ASV tie 2004.gadā veidoja 2,68% no IKP, Japānā - 3,18% no IKP. Savukārt Ķīnā tajā pašā laikā šis īpatsvars bija tikai 1,34%.

Visvairāk investīciju izpētē un attīstībā kopš 2001.gada palielinājusi Latvija - par vidēji 18% gadā, Igaunija - par 17%, Kipra - par 15%, bet Lietuva - par 11% gadā. Beļģijā un Slovēnijā tās savukārt ir samazinājušās par 2%, bet Slovākijā - par 1% gadā.

Kopumā ES izdevumi izpētei un attīstībai no 2001.līdz 2005.gadam auguši par vidēji 1,5% gadā.

Krāt vai tērēt? — tāds ir jautājums

Elmārs Barkāns, Nedēļa  01/15/07    Ņemt kārtējo kredītu vai krāt naudu, kā tagad arvien aktīvāk sāk mudināt bankas? Tas ir jautājums, uz kuru ne viens vien Latvijas iedzīvotājs grib dzirdēt pārliecinošu atbildi. Nedēļa skaidro ekspertu viedokli, ko īsti varam iegūt un ko zaudēt, krājot, nevis tērējot.

Nupat oficiāli ir paziņots, ka inflācijas līmenis arī pagājušajā gadā bija augsts — 6,8%. Eksperti uzskata, ka arī šogad šāds augsts inflācijas līmenis — virs sešiem procentiem — joprojām saglabāsies. Tātad naudas vērtība samazinās. Vai šādos apstākļos cilvēkiem var rasties motivācija krāt naudu nebaltām dienām?

Nedēļas aptaujātie ekonomisti un biznesa eksperti atzīst, ka pagaidām noguldījumi ir un paliek tikai ļoti bagātu cilvēku "izprieca". Ar pārsimts latiem vai pat pāris tūkstošu lielu uzkrājumu nav iespējams gūt nekādu vērā ņemamu procentu peļņu, kur nu vēl "uzvārīties", kā tas ir nekustamo īpašumu spekulācijās. Piesolītos un vēlāk saņemtos procentus "noēdīs" inflācija. Tādējādi arvien vēl izdevīgāk ir tērēt uzreiz. Un tā būs tikmēr, kamēr inflācija ir 7%, bet banku piedāvātie depozītnoguldījumu procenti pat nesasniedz 5% (īstermiņa depozītu likme tagad ir ap 3,4%, bet ilgtermiņa — ap 4,8% gadā).

- "Visizdevīgāk — dzīvības apdrošināšana"

- Tomēr bankas aizvien uzstājīgāk aicina uzkrāt naudu, ne tikai to tērēt. Kādi tad ir "par" un "pret" argumenti, lai izlemtu — veidot vai neveidot uzkrājumu, to Nedēļa vaicāja Banku augstskolas asociētajam profesoram Uģim Zālītim.

- Kredītiestādes aizvien uzstājīgāk savās reklāmās piedāvā ne tikai ņemt kredītus, bet arī veikt uzkrājumus. Turklāt krāt naudu ne tikai tradicionālajos depozītos, bet arī ieguldīt dažādos fondos, par kuriem īsti lielas skaidrības mums vēl nav. Vai uzkrājumu veicēji beigu beigās neatradīsies pie sasistas siles?

- Ja domājam par to, ko darīsim ar saviem uzkrājumiem, tad vienmēr pastāv risks. Ja vēlamies lielus papildu ienākumus, tad jāiziet uz lielu risku. Ja tomēr izvērtēsim riska bīstamību, tad izvēlēsimies drošāko noguldījuma variantu, kur ienākums varbūt nebūs tik liels, toties nauda būs drošībā.

Latvijas situācijā īpašo piedāvājumu nopelnīt nemaz nav tik daudz. Izvēloties ieguldījumu fondus, kur ienākumu likme ir augstāka, vienmēr līdzi nāk risks, un bankas parasti par to informē. Tā kā vairums cilvēku pie mums vēl nav īpaši apguvuši naudas izvietošanas mākslu, tad viņi parasti izvēlas sev tuvāko un pieņemamāko variantu. Līdz ar to iedzīvotāju lielākā naudas līdzekļu daļa atrodas banku kontos. Šeit procentu likme ir zem 5% gadā, kas šobrīd ir zem inflācijas līmeņa. Tomēr, naudu turot mājās, var zaudēt krietni vairāk.

Bankas un apdrošināšanas sabiedrības piedāvā dažādus ieguldījumu fondu variantus, kur procenti ir augstāki par depozītlikmēm. Tādas iespējas ir, vienīgi pie mums tā informācija nav tik pieejama, un vienkāršiem cilvēkiem tā faktiski ir arī diezgan nesaprotama. Līdz ar to šobrīd tie, kas nevēlas aktīvi darboties naudas tirgū, savu naudu tur bankā, kas ir droša, stabila vieta, jo darbojas valsts likums par noguldījumu garantijām. Ja gadījumā banka vairs nespētu izmaksāt noguldījumus, tad fonds garantē 9000 latu izmaksu. Tādējādi pirmos 9000 latu varam glabāt vienā bankā, nākamos 9000 — citā bankā, un tā tālāk uz priekšu.

Šobrīd visizdevīgāk uzkrātos naudas līdzekļus ir novirzīt dzīvības apdrošināšanas fondos. Ja termiņnoguldījumu gada likme ir ap 5%, tad apdrošināšanas sabiedrību solītais ienākums nav liels — divi trīs procenti gadā. Taču no svara ir tas, ka Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likums paredz, ka prēmijas jeb, vienkārši runājot, summas, kas ir iemaksātas dzīvības apdrošināšanas fondos, tieši tāpat kā pensiju fondos, netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Dzīvības apdrošināšanas reklāmās taču tiek uzsvērts, ka, ieguldot šajos fondos, mēs saņemam nodokļu atvieglojumus. Varam domāt arī par nopietniem ieguldījumiem citu valstu vērtspapīros, kur likmes ir augstākas, bet tādā gadījumā risku uzņemas pats ieguldītājs.

- Tas nozīmē, ka viņš visu var zaudēt?

- Jā. Var zaudēt visu savu ieguldījumu, ne tikai procentus.

- Drošāk Skandināvijā, izdevīgāk — Ķīnā Piedāvājot līdzekļus izvietot dažādos fondos, kredītiestādes prezentē vairākus riska līmeņus. Pirmajā variantā tas ir neliels, otrajā — vidējs, bet trešajā — augsts. Cik procentuāli šis risks ir liels? Ar ko šie līmeņi atšķiras?

- To ir diezgan grūti pateikt. Bankas oficiāli nepublicē ziņas, ja kāds fonds ir bankrotējis. Arī man tādas informācijas nav. Izvēloties fondu, kuru pārvalda pati banka, piemēram, SEB Unibankas pārvaldītos SEB grupas fondus, ieguldījumi būs daudz drošāki, nekā ieguldot fondos, kuri izvietoti Krievijā vai Ķīnā.

Piedāvātie procenti ir ļoti dažādi, reizēm figurē pat desmit, divdesmit gadā. Ieguldot fondos, vienmēr jāizvērtē risks un kādas ir garantijas, nevar uzreiz iet uz augstāko ienesīguma līmeni. Ziemeļvalstu tirgus ir tas drošākais. Ienesīgākais būtu Austrumu tirgus, bet tur atkal ir augstāks risks.

No kādas summas sākot, var sākt veikt nopietnus uzkrājumus? Tas ir atkarīgs no tā, ar kādu mērķi mēs to darām. Ja tas ir termiņnoguldījums, tad tas nozīmē, ka gada laikā no 100 latiem ienākums būs pieci lati. Skaidrs, ka mazas summas nedos nekādu ienākumu. Labumu jutīs tikai tie, kas ieguldīs ļoti lielas summas, kuras gan vienkāršam iedzīvotājam nemaz nav pieejamas.

- Vai Latvijā var pienākt laiks, kad būs izdevīgi krāt arī mazas summas?

- Bankas viegli izsniedz kredītus, un šādā situācijā cilvēki nemaz necenšas krāt, bet gan tūlīt tērēt. Cilvēkam viņu vajadzību apmierināšana ir pirmajā vietā, un, kamēr tev nav normāla mājokļa un visa pārējā, par citām vajadzībām ir grūti runāt. Tāpēc arī cilvēks tērē. Un tas jau nemaz nav slikti, jo prioritāte jau esmu es pats, un tam arī meklēju līdzekļus. Vai nu es ilgi mokos un krāju, vai arī aizņemos. Attīstītajā pasaulē ņemt kredītus ir normāla parādība.

- Kā būtu, ja būtu... Bet jūs pats tērējat vai krājat?

- Es savos gados savas vajadzības jau esmu apmierinājis diezgan augstā līmenī, tā ka aizņemties man nav aktuāli. Tomēr jaunam cilvēkam noteikti ieteiktu aizņemties un kapitālu virzīt vai nu izglītībai, vai arī citu vajadzību apmierināšanai, jo bagātība rodas izdodot, nevis krājot.

Kuram jūs ieteiktu krāt?

Jākrāj jau būtu ikvienam, jo kaut kādi uzkrājumi tomēr ir nepieciešami. Ir vajadzīgs "rezerves fonds", jo ir grūti paredzēt, kad mums kaut kas būs nepieciešams. Tāpēc dzīvot "no algas līdz algai" vairs nav īpaši labi, tas nav solīdi.

Ja jums tagad būtu liela naudas summa, kur jūs to liktu? Ja Latvijā būtu attīstīts vērtspapīru tirgus, droši vien ieguldītu to vērtspapīros un akcijās.

- Tas ir tad "ja būtu", bet šodien, tagad?

- Grūti pateikt. Iespējams, ka iegādātos kāda uzņēmuma akcijas. Tomēr pirmais, ko noteikti darītu, — ieguldītu dzīvības apdrošināšanas fondos.

***

Viedoklis: Bankas neveicina uzkrājumus

Biznesa sociologs Aldis Pauliņš apgalvo, ka ieguldījumu fondu atdeve nav tik liela, kā to daudzi iztēlojas. Tā ir zema, un daudzi jau tajos ir zaudējuši savus ieguldījumus. Par naudas uzticēšanu šādiem fondiem var lemt tikai "ļoti bagāti" cilvēki, kuri domā par nākotni. Kaut kāda atdeve no fondiem varētu būt pēc pieciem desmit gadiem. Bet pēc vairākiem gadiem ienākumus "noēdīs" inflācija.

Pauliņš uzskata, ka ieguldījumu fondi nav finanšu instruments iedzīvotājiem, bet gan banku "mārketinga instruments". "Tas pēc būtības ir depozīta paveids, bet daudziem šķiet, ka ieguldījumu fonds ir kaut kas nopietnāks. Tā bankas piesaista klientus," saka biznesa sociologs.

Ekonomiste Raita Karnīte toties uzskata, ka bankas nemaz necenšas piesaistīt naudas krājējus: "Analizējot banku darbību, jākonstatē, ka tās nemaz neaizraujas ar depozītnoguldījumiem, jo pašas naudu saņem no savām ārzemju mātesbankām. Rezultātā tām ir vienalga, vai te kāds krāj naudu vai ne. Arī šie riska ieguldījumi ir nevis pretimnākšana klientiem — ieguldītājiem —, bet gan rotaļa. Bankas jau neko nezaudē. Veiksmes gadījumā tiek piesolīts izmaksāt procentus, bet neveiksmes gadījumā klientam pašam būs jāsedz zaudējumi.

Nav vērts noguldīt naudu, ja procentu likme ir zem inflācijas procenta. Ja cilvēks nevar izdomāt, kur likt naudu, tad bankas vienkārši viņiem piedāvā to paglabāt. Cilvēkiem nav motivācijas krāt, arī ienākumu līmenis nav tik liels. Ja paanalizēsim noguldījumu resursus, atklāsim, ka tie nemaz nav tik lieli.

Krievijas muita atcēlusi aizliegumu Latvijas zivju produkcijas importam

LETA  01/16/07    Krievijas muitas dienests izsūtījis vēstuli kontrolpunktiem, kurā atceļ iepriekš izdoto rīkojumu, kas paredz pastiprinātu Latvijas zivju ražotāju produkcijas kontroli un vairāku uzņēmumu šprotu konservu ievešanas aizliegumu.

Kā informēja Zemkopības ministrijas (ZM) nozares padomnieks Krievijā Aivars Graudiņš, oficiāla informācija no Krievijas iestādēm par rīkojuma atcelšanu pagaidām nav saņemta, taču par šo faktu viņu personīgi informējušas Krievijas muitas dienesta amatpersonas.

Vēstule par rīkojuma atcelšanu parakstīta pirmdien, otrdien vai trešdien to saņems muitas kontrolpunkti. Būs atļauts visu to uzņēmumu zivju produkcijas imports, kuri ieguvuši Krievijas izdotu sertifikātu.

Jau ziņots, ka oktobrī sertifikāts tika anulēts uzņēmumam "Brīvais vilnis" un "Gamma A", kuru ražotajās šprotēs tika konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Pēc eksporta pārtraukšanas uz Krieviju "Brīvais vilnis" no darba atbrīvoja aptuveni 100 darbiniekus.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece sacīja, ka Latvija, visticamāk, rīt nosūtīs Krievijai diplomātisku notu, kurā lūgs paskaidrot radušos situāciju.

Jau ziņots, ka piektdien, 12.janvārī, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) un Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs sacīja, ka Latvijas ražotāju zivju produktu eksportu uz Krieviju varētu atjaunot dažu dienu laikā.

Kaļužnijs solīja, ka Latvijas zivju importa ierobežojumus Krievijā varētu atcelt divu trīs dienu laikā.

Ministrs sagaida Krievijas muitas apliecinājumu, ka zivju produktu kravas ies pāri robežai un muita kontrolēs tikai pavaddokumentus.

Pēc šādu dokumentu saņemšanas tiks informēti arī Latvijas zivju produktu ražotāji, kas saņems arī dokumentu kopijas, lai atkārtotu problēmu gadījumā uz Latvijas un Krievijas robežas varētu pamatot savas tiesības importēt produkciju.

Jau ziņots, ka Krievijā noteiktā benzopirēna pieļaujamā norma ir mikrograms uz kilogramu, savukārt ES - pieci mikrogrami uz kilogramu.

Kopš ierobežots Latvijas zivju produktu eksports uz Krieviju, nozarei radīti zaudējumi vairāku miljonu latu vērtībā. Iepriekš mēnesī zivju produktu pārdošana Krievijā ienesa aptuveni divus miljonus latu, bet pašlaik eksports uz šo valsti sasniedz tikai 10% no iepriekšējā apjoma.

Jau ziņots, ka par aizturēto Latvijas zivju produkcijas eksportu Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas vēstniecību iesniegs diplomātisko notu Krievijas Ārlietu ministrijai, otrdien valdību informēja Roze.

Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits iepriekš valdības sēdē uzsvēra, ka situācija nozarē ir kritiska. Ja krīze netiks atrisināta, tuvākajā laikā no zivrūpniecības uzņēmumiem varētu atlaist 2000-2500 darbiniekus, bet ilgtermiņā sekas nozarē varētu būt vēl ievērojamākas.

Pētījums: Rīgā un Viļņā grezni mājokļi ir dārgāki nekā daudzās pilsētās Rietumeiropā

BNS  01/17/07    Rīgā un Viļņā augstākās luksusa klases dzīvokļi ir dārgāki nekā Centrāleiropas pilsētās un pat daudzās pilsētās Rietumeiropā, liecina jauns pētījums par mājokļu cenām, ko veicis izdevums "Global Property Guide".

Pētījuma dati rāda, ka 120 kvadrātmetru liels grezns mājoklis Latvijas galvaspilsētā maksā vidēji 362 tūkstošus eiro (254 tūkstošus latu). Vēl dārgāki augstākās luksusa klases dzīvokļi ir Viļņā, kur to cena sasniedz pat 455 tūkstošus eiro (320 tūkstošus latu), bet no Baltijas valstu galvaspilsētām vismazāk šādi mitekļi maksā Tallinā - 286 tūkstošus eiro (201 tūkstoti latu).

Viļņai, Rīgai un Tallinai pētījumā, kurā ietverti dati par 40 Eiropas valstu pilsētām, dzīvokļu dārdzības ziņā piešķirta attiecīgi 15., 21. un 28.pozīcija.

Pētījuma autori ir pārsteigti, ka mājokļu dārdzības jomā Baltijas valstu galvaspilsētas ir apsteigušas Centrāleiropu, un norāda, ka Viļņu un Rīgu, kuras līdz nesenai pagātnei bija Eiropas "karstākā" mājokļu investīciju vieta, tagad dzīvokļu cenu ziņā var uzskatīt par dārgām Eiropas pilsētām.

Pētījums atklāj, ka lētāk nekā Rīgā ekskluzīvus mājokļus var iegādāties, piemēram, tādu Rietumeiropas valstu pilsētās kā Vīne, kur 120 kvadrātmetru augstākās klases dzīvoklis maksā 360 tūkstošus eiro (253 tūkstošus latu), Frankfurte (350 tūkstoši eiro jeb 246 tūkstoši latu), Andora (310 tūkstoši eiro jeb 218 tūkstoši latu), Lisabona (302 tūkstoši eiro jeb 212 tūkstoši latu), Brisele (258 tūkstoši eiro jeb 180 tūkstoši latu) un Atēnas (220 tūkstoši eiro jeb 155 tūkstoši latu).

Savukārt Viļņa ekskluzīvo mājokļu dārdzības ziņā apsteidz arī Kopenhāgenu (454 020 eiro jeb 319 tūkstoši lati), Helsinkus (400 tūkstoši eiro jeb 281 tūkstotis latu), Minheni (400 tūkstoši eiro jeb 281 tūkstotis latu), Berlīni (380 tūkstoši eiro jeb 267 tūkstoši latu) un Stokholmu (380 tūkstoši eiro jeb 267 tūkstoši latu).

Visu pētījumā iekļauto Centrāleiropas valstu pilsētās, tostarp Prāgā, Ļubļanā un Budapeštā, 120 kvadrātmetru liels augstākās lukusa klases mājoklis maksā lētāk nekā Rīgā un Viļņā.

Visdārgākie ekskluzīvie mājokļi Eiropā ir Monako, Londonā, Parīze, Amsterdamā un Lihtenšteinas galvaspilsētā Vaducā. Monako šāds dzīvoklis maksā 3 miljonus eiro (2,1 miljonu latus), bet Londonas centrā - 1,7 miljonus eiro (1,2 miljonus latu). Parīzē un Amsterdamā tādu pašu mājokli var nopirkt par 800 tūkstošiem eiro (562 tūkstošiem latu), bet Vaducā - par 760 tūkstošiem eiro (534 tūkstošiem latu).

Maskavai pētījumā piešķirta sestā vieta - Krievijas galvaspilsētā 120 kvadrātmetru lieli superluksusa klases apartamenti maksā 751 920 eiro (528 tūkstošus latu).

Savukārt vislētākie ekskluzīvie dzīvokļi nopērkami Sofijā - 125 tūkstoši eiro (88 tūkstoši latu) un Kišiņevā - 110 tūkstoši eiro (77 tūkstoši latu).

Godprātīgi mākleru pakalpojumi

Zane Puķe,  NRA  01/17/07    Pēdējos gados Latvijā strauji pieaug nekustamo īpašumu darījumu skaits, ko zināmā mērā izsauc banku kredītu pieejamība, kā arī palielinājušies iedzīvotāju ienākumi, paplašinās ražošana, kam nepieciešamas jaunas ražošanas platības.

Procesi ir likumsakarīgi situācijai, kad Latvija ir iestājusies ES un integrējas šajā sabiedrībā. Vairāki skeptiķi spriež, ka nekustamo īpašumu tirgus ir viens no tiem, kur visvairāk iespēju būt negodīgiem, pircēji un pārdevēji ir pakļauti krāpniecības riskiem, ar pirkumiem par nepamatoti lielām cenām tiek atmazgāta nelegāli iegūtā nauda un tamlīdzīgi. Tomēr vēl vairāk ir to, kuri savu darbu veic godprātīgi un ar savu darbību pasargā klientus no krāpšanas un nelikumīgiem darījumiem, turklāt būtiski atvieglo veicamā darījuma procedūru.

Viens no profesionālajiem nekustamo īpašumu darījumu pakalpojumu sniedzējiem ir uzņēmums "Konsultācijas Jums Nekustamie Īpašumi", kura filiāle atrodas arī Valmierā. Filiāles vadītājs Sandis Krasts (attēlā) ir pārliecināts, ka māklera pakalpojumi var būt nepieciešami katram, kurš vēlas ko pirkt, pārdot vai nomāt komercplatības. Profesionāļa klātbūtne, tā zināšanas juridiskajos jautājumos un darījuma procedūrā ietaupa klienta laiku, naudu un rada drošības izjūtu. Firmas speciālisti palīdz izdevīgi un droši pārdot un pirkt, nomāt un iznomāt, īrēt un izīrēt, kā arī apmainīt nekustamos īpašumus. Klientiem tiek sagatavoti ar nekustamā īpašuma darījumu saistītie dokumenti, saglabājot konfidencialitāti.

Firmai ir izveidojusies laba sadarbība ar vairākām bankām, tāpēc speciālisti palīdz izvēlēties izdevīgākos banku kredītus, sakārtot dokumentāciju līdz kredīta pieprasījuma iesniegšanai bankā, kā arī sniedz savu atbalstu, lai jaunais īpašnieks īpašuma tiesības nostiprinātu zemesgrāmatā.

Jautāts par iespējām piemeklēt klientam nepieciešamo īpašumu vai atrast tam pircēju, Sandis Krasts uzsver: "Reizēm pietiek ar vienu zvanu, lai savestu kopā potenciālo pircēju un pārdevēju, jo izveidota bagātīga datu bāze, kas aptver visu Latvijas teritoriju. Tādējādi viegli atrast nepieciešamo īpašumu ne tikai Valmierā."

"Konsultācijas Jums Nekustamie Īpašumi" birojs Valmierā strādā tikai gadu, bet jau tagad iekarojis klientu uzticību. Par to liecina fakts, ka praktiski divas trešdaļas klientu pirmo reizi atnāk uz biroju ar draugu vai kolēģu ieteikumu. "Mums ir ļoti svarīgi, lai cilvēki būtu apmierināti ar darījuma norisi, tāpēc cenšamies un strādājam godprātīgi, katra klienta interesēs."

"Konsultācijas Jums Nekustamie Īpašumi", Diakonāta iela 3-23, Valmiera. Tālr. 4226420, mob.t. 29449660, www.konsultacijas.lv

Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā noslīdējusi uz 41.vietu

LETA  01/17/07    Pētniecības institūta "Heritage Foundation" veidotajā pasaules valstu ekonomiskās brīvības reitingā Latvija ierindojusies 41.vietā pasaulē.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada reitingu, kurš tika sastādīts pēc nedaudz atšķirīgas metodikas, tas ir kritums par divām vietām.

Neskatoties uz kritumu par piecām vietām, augsto 12.vietu reitingā ieņem Igaunija, savukārt Lietuva reitingā gada laikā pacēlusies no 23. uz 22.pozīciju.

Visaugstākais ekonomiskās brīvības indekss jau trīspadsmito gadu pēc kārtas piešķirts Honkongai, kurai seko Singapūra un Austrālija. Pirmajā desmitniekā ierindojas arī ASV, Jaunzēlande, Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Šveice un Kanāda.

Strauji augošā Ķīnas ekonomika atzīta tikai par 119.brīvāko pasaulē, bet Japāna reitingā ir ierindojusies 18.vietā, gada laikā pakāpjoties par 11 vietām.

Krievija ekonomiskās brīvības ziņā ieņem 120.vietā pasaulē, salīdzinot ar 122.vietu pagājušajā gadā, bet valstis ar pašu zemāko ekonomisko brīvību ir Ziemeļkoreja, Kuba, Lībija, Zimbabve un Mjanma.

"Heritage Foundation" reitingā izvērtēta ekonomiskā brīvība pavisam 157 pasaules valstīs. Indekss veidots, izvērtējot tādus faktorus kā tirdzniecības politika, nodokļu slogs, valsts iejaukšanās ekonomiskajos procesos, monetārā politika, kapitāla plūsmas un ārvalstu investīcijas, banku un finanšu sektors, īpašuma tiesības un korupcijas līmenis.

Latvija labākos rādītājus ir sasniegusi tirdzniecības politikā un nodokļu politikā, bet vissliktākie rādītāji ir īpašuma tiesību un korupcijas jomās.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad indekss tika veidots pēc piecu ballu sistēmas: no "1" - pilnīgi brīva ekonomika - līdz "5" - pilnīgi nebrīva ekonomika, 2007.gadā indeksā izmantoti procentuālie rādītāji: no 100% - pilnīgi brīva ekonomika - līdz 0% - pilnīgi nebrīva ekonomika.

Visu apskatīto valstu vidējais rādītājs ir 60,6%, ekonomiski visbrīvākajai valstij Honkongai tas ir 89,3%, Igaunijai - 78,1%, Lietuvai - 72% un Latvijai - 68,2%.

Indekss parāda, ka 65 pasaules valstīs ekonomiskā brīvība pagājušajā gadā ir palielinājusies, bet 92 valstīs tā ir samazinājusies. No visām 157 apskatītajām valstīm septiņas raksturotas kā "brīvas", 23 - kā "pārsvarā brīvas", 48 - kā "mēreni brīvas", 59 - kā "mēreni nebrīvas" un 20 - kā "apspiestas".

Igaunijas un Lietuvas ekonomika, pēc "Heritage Foundation" vērtējuma, ir "pārsvarā brīva", bet Latvijas ekonomika - "mēreni brīva".

Reitinga sastādītāji norāda, ka pastāv cieša korelācija starp valsts ekonomisko brīvību un ekonomiskās attīstības pakāpi. Visbrīvākajās pasaules valstīs iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir vidēji divas reizes lielāks nekā valstīs, kas atrodas reitinga vidusdaļā, un piecas reizes lielāks, nekā saraksta pēdējā piektdaļā. Brīvākajās valstīs ir arī zemāks bezdarba un inflācijas līmenis.

Zinātnē un izglītībā...

NATO sammits nosaukts par NATO sabatu, Jeļcins - par Ivanu Bargo, Satversme - par patversmi

Diena  01/10/07    Skolēnu kampaņa Nesmēķējošā klase nosaukta par kampaņu Nelieto neko stiprāku par kefīru, NATO sammits iemantojis nosaukumu "NATO sabats", savukārt Krievijas eksprezidents Boriss Jeļcins saukts gan par Putinu, gan Ivanu Bargo. Uz jautājumu, cik tautas priekšstāvju ievēl Saeimā, daži jokupēteri atbildējuši, ka "100 gudras galvas" un "vairāk, nekā vajag". Tā ir tikai daļa no kuriozākajām atbildēm, ko uz 2006. gada konkursa Kas notiek? jautājumiem sniedza dažādu Latvijas skolu devītklasnieki. Konkursa rezultāti parāda ikgadējo tendenci — skolēni ļoti labi pārzina tēmas, kas saistītas ar pašu vecumu, piemēram, prot nosaukt kaitīgos našķus, kas pazuduši no skolu plauktiem, taču par valstiskiem jautājumiem viņu zināšanas klibo, stāsta konkursa organizatore Anna Muhka. Piemēram, lielai daļai "klupšanas akmens" izrādījies jautājums par to, kā sauc mūsu valsts pamatlikumu — jaunieši to nosauca gan par Dzimumu līdztiesības likumu, gan likumu Cīnīties līdz galam un nepadoties, kā arī Viens par visiem, visi par vienu, bet kādā klasē iedarbojies sabojāto telefonu efekts un Satversme nosaukta par patversmi.

Audzina jaunus interneta lietotājus

Arnis Kluinis,  NRA  01/10/07    Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele norāda, ka Eiropas Savienības finansējums 168 miljonu latu apmērā paver praktiski bezgalīgas iespējas Latvijas iedzīvotāju piesaistīšanai internetam.

Apkopojot valsts, sabiedrisko un privāto organizāciju 2006. gada devumu interneta lietošanas izplatīšanā, tika atzīmēts, ka vairāk vai mazāk regulāri šo elektronisko saziņas kanālu izmanto puse valsts iedzīvotāju. Viņu iespaids uz sabiedrību ir lielāks nekā viņu īpatsvars. "Ja tevis nav internetā, tad tu šajā pasaulē neeksistē," saka Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidents Imants Freibergs. Asociācija var atskaitīties par vairākām aktivitātēm, lai palielinātu to valsts iedzīvotāju skaitu, kuri izmanto internetu darbā un atpūtā.

Asociācija pēdējos pāris gadus attīsta mācību projektu Latvija@pasaule, kas izpelnījies ļoti lielu atsaucību. Projekta autoriem tagad jau jātaisnojas, kāpēc Rīgā vien rindā uz datora un interneta lietošanas pamatprasmju apmācību gaida 500–600 cilvēku. Viņi ir atraduši iespēju šā gada pirmajos mēnešos palielināt apmācāmo daudzumu tieši Rīgā, kur apmācība tika sākta vēlāk, ņemot vērā to, ka galvaspilsētā datorprasmes ir izplatītākas nekā laukos.

I. Gudele sola šogad attīstīt iespējami daudzus šādus publiskās un privātās partnerības projektus. Viņas vadītais elektroniskās pārvaldes sekretariāts ir šim gadam izvirzījis vēl vairākus mērķus. Iespējams, ka valsts un pašvaldību iestāžu elektronisko dokumentu aprite pēc šā gada 1. septembra atbrīvos vecākus no nepieciešamības regulāri sagādāt papīra izziņas par to, ka sūta savus bērnus skolās un tāpēc ir cienīgi saņemt valsts pabalstu bērnu uzturēšanai. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras preses pārstāve Edīte Olupe piebilst, ka nesekmīgi mēģinājumi dabūt skolēnu elektroniskos saraktus no Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldībām ilgstot kopš 1998. gada.

Kopumā tomēr interneta izplatīšana un izmantošana Latvijā notiekot sekmīgi arī uz citu ES dalībvalstu fona. Pagājušā gada sasniegums ir tas, ka internetam pieslēgtas visas skolas (ar vienu izņēmumu Jēkabpils rajonā) un visas bibliotēkas valstī. Tagad ES nauda noderēs, atjaunojot skolās datorklases un apgādājot ar datoriem skolotājus. Gudele cer, ka informācijas tehnoloģiju izplatīšanā ieguldītā nauda galu galā izpaudīsies valsts iekšzemes kopprodukta un eksporta pieaugumā.

Latvijas materiālzinātne konkurētspējīga Eiropā

Zane Dumbre, NRA   01/13/07    Vakar tika apkopoti un izskatīti valsts pētījumu programmas materiālzinātnē rezultāti un mūsu zinātnieku iepriekšējā gadā paveiktais. Jaunas alternatīvas hologrammu izveidošanā, izplūdes gāzu daudzuma kontrolēšanā, bioloģiskie implanti un modernas patoloģiju diagnostikas metodes – šie ir tikai daži darba rezultāti, kas norāda, ka Latvijā zinātnei ir spoža nākotne.

"Pēc sešiem vai septiņiem gadiem mums jāsasniedz tāds līmenis kā labākajos Eiropas institūtos," par zinātnieku paveikto darbu gandarīts ir pētījumu programmas Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde vadītājs, LU Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs.

Programmas mērķis ir priekšnosacījumu radīšana jaunas paaudzes medicīnā, enerģētikā, elektronikā izmantojamu materiālu ražošanai Latvijas un pasaules tirgum, ražošanā izmantojot oriģinālas tehnoloģijas.

Pagājušogad veikti nozīmīgi pētījumi saules starojuma noteikšanas sensoru izveidei, jaunas paaudzes displeju veidošanā, kuros kristālu vietā izmantojami īpaši stikli, balstoties uz audu bioloģisko uzbūvi, izstrādāti jauni medicīniskie implanti un kaulu cementi, kurus izmanto protezēšanā, kas nodrošinās daudz lielāku savietojamību ar kaulu, atklātas jaunas ādas slimību diagnosticēšanas metodes un jauni pārklājumi pret rūsu.

"Rezultāti ir daudzsološi," uzskata pētniece Inta Muzikante. Mūsu zinātnieku izstrādātie materiāli gan vēl tik drīz pielietoti netiks – pašlaik pētnieki vēl esot fāzē, kad galvenokārt jāparāda alternatīvas, turklāt jauno materiālu pārbaudei nepieciešami ilgi gadi, lai noteiktu, vai kaut kas no jaunatklātā nav kaitīgs cilvēkam. Taču tas nenozīmē, ka ražotāji nebūs ieinteresēti pirkt mūsu zinātnieku idejas.

"Līdz konkrētu iekārtu ražošanai vēl garš ceļš ejams, taču mēs parādam, kādas ir perspektīvas. Iespējams, mēs sadarbosimies ar Baltijas Gumijas fabriku un varēs sākt ražošanu," spriež profesors Māris Knite, kas piedalījies pētījumu veikšanā, kuri noderēs efektīvu auto izplūdes gāzu daudzuma noteikšanas sensoru izveidei.

Programmas izpilde paredzēta līdz 2008. gadam. Latviešu zinātnieku pētījumu nozīmīgumu apliecina arī to apspriešana un atzinības izteikšana starptautiskās konferencēs un publikācijas atpazīstamos zinātniskajos žurnālos.

Materiālzinātne ir viena no Latvijas prioritātēm zinātnē, un programmas ietvaros paveiktie darbi ir pamatakmens Eiropā atpazīstama zinātnes bloka izveidei Latvijā un ceļš uz labāku vietu Eiropas ekonomiskajā reitingā, – uzsver A. Šternbergs.

"Latvijas zinātnieki piedalās pasaules lielākajā kodolsintēzes projektā, ar Vāciju mums ir projekts implantu izstrādei," mūsu zinātnieku panākumus pasaulē uzskaita A. Šternbergs, "perspektīvas esam atraduši, taču mums nedrīkst iestāties ideju apsīkums. Latvija materiālzinātnē ir uz īstā ceļa, uz ceļa, ko iet Eiropa. Mums jāiet uz priekšu, jo zinātnei Latvijā ir nākotne.

Nepacietīgākajiem vecākiem skolas durvis atslēdz jau naktī

Līga Nestere,  NRA  01/16/07    «Dežurantu jau laikus informēju, lai naktī atslēdz skolas durvis vecākiem, kas atnākuši bērnu pieteikt 1. klasei,» stāsta pamatskolas Rīdze direktore Antra Žukovska.

Arī citās, it īpaši galvaspilsētas centra, mācību iestādēs daži vecāki, lai pirmie pieteiktu savas atvases mācībām 1. klasē, skolā sākuši pulcēties jau naktī un pat svētdienas vakarā. Galvenokārt tā rīkojušies tie vecāki, kuri vēlējušies, lai viņu bērnu uzņemtu, pēc pieaugušo ieskatiem, prestižākā skolā, nevis atvase sāktu mācības skolā, kur vieta viņam garantēta – dzīvesvietai tuvākajā iestādē. Skolu vadītāji prognozē, ka aktīva vecāku rosība būs vēl šonedēļ, kā arī marta beigās.

"Šogad uzņemsim aptuveni 27 skolēnus," stāsta A. Žukovska. Līdz vakardienas pusdienlaikam skolas gaitu sākšanai Rīdzē bija saņemti vairāk nekā 40 pieteikumu. Visgarākā rinda – pārdesmit cilvēku – bijusi līdz pulksten 10, pēc tam pieteikuma iesniedzēju skaits sarucis. Direktore spriež, ka vecāku pieplūdums gaidāms atkal vakara pusē, kad viņi beigs dienas darba gaitas. Arī citu aptaujāto skolu vadītāji norāda, ka vislielākā vecāku rosība bijusi rīta puse. Pēc Neatkarīgās novērojumiem, pirmdien ap pulksten

12 skolās rindā gaidīja vien divi līdz seši vecāki. Irita Skaistkalne savu meitu Renāti 1. klasē vakar pieteica Rīgas Valda Zālīša pamatskolā. "Lai arī dzīvojam citā mikrorajonā, pieteicu meitu centra skolā, jo šeit ir ļoti izdevīga satiksme," teic I. Skaistkalne. Rindā praktiski neesot nācies gaidīt – maksimums, desmit minūšu. Tā kā ģimene nedzīvo pamatskolas mikrorajonā, pieteikšanās vēl negarantē iekļūšanu, tāpēc, "ja neuzņems šajā mācību iestādē, meita mācīsies sava mikrorajona skolā, kur viņai vieta ir garantēta", norāda Renātes mamma. Savukārt skolas direktore Elita Rītere teic, ka klašu komplektēšanai pēc mikrorajonu principa (neattiecas uz sešām mazākumtautību izglītības iestādēm, kā arī uz speciālajām skolām) ir viens būtisks mīnuss: mikrorajona teritorija, piemēram, ir noteikta līdz Krišjāņa Barona ielai 14, bet bērns dzīvo Krišjāņa Barona ielā 16. "Lai arī pēc būtības, izmērot ceļa garumu, tuvākā viņam būtu mūsu skola, oficiāli bērns nedzīvo mūsu skolas mikrorajonā un viņam vieta šeit nav garantēta," stāsta E. Rītere. Direktore uzsver, ka skola uzņems 86 pirmklasniekus, izveidojot trīs pirmās klases. Līdz vakardienas pusdienlaikam reģistrēti gandrīz 50 bērnu. "Pieteikti galvenokārt bērni no citiem mikrorajoniem. Citu gadu pieredze liecina, ka tiem, kas reģistrēti pirmajā dienā, parasti vieta mūsu skolā ir, nemaz nerunājot par mūsu mikrorajona bērniem, kam vieta 1. klasē ir garantēta, tāpēc arī vecāki, kuru atvases ir no skolas mikrorajona, nesteidz bērnu reģistrēt pirmajā dienā un veltīgi nenīkst rindā," uzsver E. Rītere.

Neatkarīgajai vakar viesojoties Rīgas Franču licejā, rindā gaidīja sešas mammas. Zane Jurģevica, kas skolā bija ieradusies reģistrēt savu meitu Katrīnu, sacīja, ka sākotnēji bijusi doma pieteikt meitu Rīdzē. "Taču tā ir pamatskola, tāpēc nolēmu tomēr reģistrēt Katrīnu licejā, turklāt šī skola ir mūsu mikrorajonā. Būtiski, ka licejā mācīsies arī meitas draudzenes," stāstīja Z. Jurģevica. Viņa arī norādīja, ka meita nopietni gatavojoties skolas gaitām. "Esam jau atnākušas iepazīties ar mācību iestādi, meita iemācījusies arī lasīt, tā ka palēnām gatavojamies 1. klasei," uzsvēra Z. Jurģevica.

Pieteikt bērnus pirmajai klasei 2007./2008. mācību gadam var līdz 1. aprīlim. Vecāki, kuri bērnus skolai nebūs pieteikuši līdz norādītajam datumam, to vēl varēs izdarīt līdz 31. augustam tajās skolās, kur būs palikušas brīvas vietas, informē Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, atgādinot – uzņemot bērnus 1. klasē, izglītības iestādēs nav atļauts rīkot iestājpārbaudījumus.

Darbarūķis no Adelaidas

Voldemārs Hermanis,  NRA  01/16/07    Atšifrē gotiskajā rakstībā Rīgā saglabājušos senus manuskriptus.

Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē spriedīs par latviešu valodas izpētes iespējām un nodrošinājumu. Šajā procesā jau trīs gadu desmitus pētnieciski iekļāvies profesors Trevors Fennels (Flindersa universitāte, Adelaida). Par to viņš izpelnījies LZA Lielo medaļu un pagodinājumu nolasīt akadēmisko lekciju.

Profesors Trevors Fennels labi atceras savu pirmo braucienu uz Latviju 1972. gada janvārī. Arī tad viņš runājis valodā, kuru bērnībā bez grūtībām iemācījies no latviešu emigrantu bērniem. Toreiz izjutis aizdomas no abām pusēm. Šeit bijuši cilvēki, kuriem uz mēles skaļi neizteikts jautājums: "Kālab austrālietis mācās latviešu valodu?" Savukārt Austrālijā saņēmis pārmetumus, ka Rīgā sniedzis intervijas okupētās Latvijas radio un presei.

Jautāts par savas dzimtas saknēm, Trevors Fennels stāsta: "Manas saknes ir Anglijā. No mātes puses ir skaidrs, kurā gadā, kurā laivā ieradusies Austrālijā. No tēva puses – grūtāk, bet pēc uzvārda var rēķināt, ka viņš noteikti ir no Anglijas."

"Es esmu brits," saka cilvēks, kurš savu dzīvi vien ar dažām atkāpēm aizvadījis Dienvidaustrālijā. Trīs studiju gadi Parīzē. Vēlāk, septiņdesmito gadu sākumā – viesprofesors Gvelfas universitātē Kanādā. Devies uz Helsinkiem, Pēterpili, Londonu un citām pilsētām, kur grāmatu un senu rokrakstu krātuvēs pētītas baltu valodu attīstības līnijas. Noturīga vieta šajos braucienos bijusi Latvijai; profesoru labi pazīst arī Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā.

Rīgā viņu šīs nedēļas ritumā gaida kolēģi, draugi un darbs. Galvenie pieturas punkti Fennela kungam ir Akadēmiskā bibliotēka, Zinātņu akadēmija un Latvijas Universitāte. Un viņš vēl piemin ļoti interesantus sakarus ar informātikas speciālistiem. "Ar Andreja Spektora komandu, kas strādā ar datoriem, kā var valodu procesēt," precizē erudītais latviešu valodas pētnieks.

Runājot par apgūtām valodām, profesors atzīst: "Jo ilgāk dzīvo, jo vairāk mācās. Un valoda arī mainās. Tagad ir cita valoda, pilna ar jauniem terminiem, ieplūst angļu vai amerikāņu vārdi." Trevors Fennels kā savas zinātniskās pētniecības objektu izvēlējās latviešu valodu, kad Austrālijā tai nebija akadēmiskās bāzes. "Šis tas varbūt bija Kanberas Nacionālajā universitātē, bet to nesauca par baltu studijām," viņš atceras. Pamanāmāka bijusi lietuviešu valoda. Savu izpratni par latviešu valodu nostiprinājis kopā ar privātskolotājiem. Arī dzīvojot līdzās latviešiem, satiekoties konferencēs. "Daudz ko mācās arī, kad grib mācīt citiem. Tas ir liels spiediens pašmācībai," viņš atzīst. Savukārt akadēmiķe Aina Blinkena atceras, ka "apbrīnojami dzīvas bija Fennela latviešu valodas zināšanas" arī krietni agrākos gados.

Viņš gandrīz divdesmit gadus pats māca latviešu valodu Austrālijā. Un ne tikai latviešiem, ne tikai Adelaidā, bet pēc uzaicinājuma arī Sidnejā un Melburnā. Ar lielu siltumu profesors piemin baltvācu izcelsmes valodnieku Henriju Gelzenu, ar kuru kopā angļu valodā sarakstīta latviešu valodas gramatika The Modern Latvian Grammar (1981) trīs sējumos: "Viņš runāja ļoti labi angliski, latviski, vāciski, krieviski un pārvaldīja arī citas valodas." Vēl students būdams, Trevors no viņa mācījies izprast arī eiropiešu likteņgaitas.

Vaicāju, ar kurām Austrālijā dzīvojošajām latviešu ģimenēm profesors bijis ciešākā saskarsmē. "Es dabūju labi pazīt Edgaru Dunsdorfu, kas dzīvoja Melburnā. Viņš bija ļoti aktīvs vēstures pētnieks, arī dzīvojot emigrācijā. Viņš teica – dzīvošu līdz simts gadiem un katru gadu izdošu grāmatu. Tāds viņš bija – darbarūķis, darbaholiķis, kā saka tagad."

Darbarūķis no Adelaidas par simtgadi vēl nerunā. Viņš koncentrējies uz zinātnisko pētniecību, par izejmateriālu ņemot vācu mācītāju un valodnieku sastādītās vārdnīcas, citus senos tekstus. Ne šajā reizē var visu izrunāt par Georga Manceļa, Kristofora Fīrekera, Heinriha Ādolfija un citu atstāto mantojumu jaunajā apritē. Ar apbrīnu klausos, cik perfekti Trevors Fennels orientējas valodas vidē Latvijā pirms gadsimtiem. Tagad apstājies pie Liborija Depkina latviešu–vācu vārdnīcas, kas tapusi 17. un 18. gs. mijā. Kopā ar profesoru baltistu Pēteri Vanagu gatavo izdošanai lielizmēra manuskriptu. Viens – Adelaidā, otrs – Rīgā un Stokholmā. Mērķis ir ne vien padarīt pieejamu nākamajiem pētniekiem šo unikālo tekstu. Varbūt vēl svarīgāk "garantēt arī to, ka šis darbs nepazudīs mitros pagrabos".

Profesors aiz visas nopietnības nezaudē arī vieglu humoru. No vienām šausmām uz otrām šausmām – tā viņš īsi raksturo savu pārlēcienu no sausās un karstās Austrālijas vasaras uz slapjo Latvijas ziemu.

***

Ilga JANSONE, LU Latviešu valodas institūta direktore:

– Profesors Trevors Fennels nopietni pievēršas latviešu valodas vēsturisko pieminekļu pētniecībai. Viņš jau 35 gadus apmeklē Latviju, sadarbojas ar valodniekiem Latviešu valodas institūtā, piedalās starptautiskajās un Latvijas valodnieku konferencēs par baltu valodu problēmām. T. Fennels lieliski prot un bez akcenta runā pareizā latviešu valodā, labi pārzina latviešu tautas kultūru. Viņš vienmēr dzīvojis līdzi Latvijas valstiskajām problēmām, diezgan sen kā savējais iekļāvies Austrālijas latviešu sabiedrībā.

***

Trevors Gārts Fennels

- Dzimis 1940. gada 16. jūlijā Portaugustā, Austrālijā

- Studējis franču valodu un literatūru Adelaidas universitātē

- Doktora disertācija Sorbonnā

- Mācībspēks Flindersa universitātē kopš 1966. gada, vadījis arī katedru, bijis dekāns (1992–1994)

- Nodevies latviešu valodas pētniecībai, gramatikas mācību grāmatu sagatavošanai

- Par latviešu valodu publicējis 18 grāmatas

- LZA ārzemju loceklis (1990)

- Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris

- Emeritējies 2003. gadā, bet aizvien nodarbināts

- Dzīvesbiedre Etinete, franču un itāļu valodas skolotāja, meita Sonja (41), dēls Silvans (38)

Kultūrā...

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  01/13/07

- JŪDAS EVAŅĢĒLIJS. Britu rakstnieks Džefrijs Arčers ķēries pie romāna, kura provizoriskais nosaukums būšot Jūdas evaņģēlijs.

ad, kad atklātībā (tostarp arī latviešu valodā) parādījās šā papirusa tīstokļa aptuvenais tulkojums, kas pazīstams ar nosaukumu Gospel of Judas, tika izteikti minējumi, ka nebūs ilgi jāgaida, kad sensacionālais materiāls tiks izmantots masu kultūras produktu radīšanai. Izskatās gan, Džefrijs Arčers pie lietas ķēries nopietni, jo, kā ziņo The Sunday Times, rakstnieks jau esot nodrošinājies ar bijušā Kentebrijas bīskapa lorda Karija un Keiptaunas bijušā arhibīskapa Dezmonda Tutu atbalstu. Tā ka Dena Brauna teorijas salīdzinājumā ar Jūdas evaņģēliju ir tikai ziediņi, atbalsts Arčera kungam par sliktu nenāks, tomēr konservatīvajās kristiešu aprindās mēģinājums revidēt Jūdas lomu un virkni citu kristīgās reliģijas pamatpostulātu izraisīs lielu pretestību.

- MIRIS SOFIJAS LORĒNAS ATKLĀJĒJS. Ženēvā visai cienījamā 94 gadu vecumā miris Sofijas Lorēnas atklājējs, pazīstamās kinodīvas Sofijas Lorēnas divkārtējais vīrs – ne mazāk slavenais itāliešu filmu producents Karlo Ponti. Viņš savulaik producējis virkni spēlfilmu, kas tagad pamatoti tiek uzskatītas par 20. gadsimta kino klasiku, piemēram, režisora Federiko Fellīni La Strada, Deivida Lina Doktors Živago un Mikelandželo Antonioni Blowup.

- AKTIERU STĀSTIŅI. Krievijā ļoti kārota kļuvusi Josifa Raiheļgauza grāmata, kas vēstīs par dažādiem visai dzelteniem pazīstamu krievu aktieru un režisoru piedzīvojumiem un kuru drīzumā laidīs klajā izdevniecība EKSMO. Izrādās, stāsti par to, kāpēc klasiķis Gafts esot iespļāvis šķīvī klasiķim Tabakovam, teatrāļus interesē ne mazāk kā aktieru oficiālās biogrāfijas.

- BOIDS UZVAR. Pazīstamais rakstnieks Viljams Boids, kas latviešu lasītājiem un kino faniem pazīstams pēc romāna un filmas Labs cilvēks Āfrikā (AGB, 2004), saņēmis literāro Kostas balvu. Lai gan šī godalga ir šķietami mazpazīstama, šis iespaids ir mānīgs – agrāk tā bija pazīstama kā prestižā Vaitbreda balva, tomēr, kā jau tas daždien gadās, iegūstot jaunus saimniekus, tā tikusi pie cita nosaukuma. Viljams Boids šoreiz izcēlies ar romānu Restless, bet interesantākais ir tas, ka viņa romāns Labs cilvēks Āfrikā tālajā 1981. gadā saņēma pirmo Vaitbreda balvu. Oficiālā ceremonija notiks

7. februārī Londonā, bet, spriežot pēc atsauksmēm, Restless esot vismaz tikpat labs kā Labs cilvēks Āfrikā.

- NETICAMI, BET FAKTS. Kā raksta The Guardian, beidzot noticis neticamais – mieru noslēgs divi pasaulslaveni kaušļi, kas 1976. gadā ne pa jokam izplūcās kādā meksikāņu kinoteātrī. Runa ir par Nobela prēmijas laureātu kolumbieti Gabrielu Garsiju Markesu un viņa ne mazāk slaveno kolēģi – peruāni Mario Vargasu Ljosu. Vēsture klusē, par ko viņi abi toreiz saplūcās, bet šis konflikts esot oficiāli garākais konflikts starp diviem literātiem pasaules vēsturē (tas gan ir diezgan diskutabls apgalvojums). Miera izlīgšana notiks ar īpašā Markesa Simt vientulības gadu izdevuma publicēšanu (darbs sarakstīts pirms 40 gadiem), bet šim notikumam par godu tā priekšvārdu sarakstījis neviens cits kā Ljosa. Cerams, prezentācijā viņi nesakausies!

- NOZAGTS VĒRTĪGS IZDEVUMS. No Pēterburgas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas Ziemassvētku brīvdienu laikā izzagts ļoti vērtīgs 1892. gadā izdotais Kondakova Bizantijas emaljas eksemplārs, kas glabājies t.s. rezerves fondā. Laupītāji esot rūpīgi gatavojušies un imitējuši zādzību citā bibliotēkas nodaļā. Izmeklētāji pieļauj, ka zādzība notikusi 4. janvārī. Šis ir kārtējais gadījums, kad mūsu kaimiņzemē no valsts krātuvēm pazūd unikālas vērtības.

- TIKŠANĀS AR JĀNI ANMANI. Šodien, 13. janvārī, pulksten 14 Valkas novadpētniecības muzeja Mazajā izstāžu zālē (Valkā, Rīgas ielā 64) būs tikšanās ar mākslinieku, gleznotāju Jāni Anmani. Muzejā līdz janvāra beigām apskatāma gleznotāja personālizstāde Mīlestības sonāte. Tajā noskaņas radīšanai fonā skan Jāņa Anmaņa komponētā klaviermūzika.

- TREJDEVIŅI LATVIJAS BRĪNUMI. Apgāds Jumava laidis klajā pazīstamā svētvietu pētnieka Ivara Vīka grāmatu Trejdeviņi Latvijas brīnumi. Jaunais izdevums stāsta par Latvijas svētvietām un svētavotiem.

- TIKŠANĀS AR ALNI STAKLI. Rīt, 14. janvārī, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zālē Arsenāls pulksten 15 tradicionālā Svētdienas sarunu cikla ietvaros notiks tikšanās ar fotomākslinieku Alni Stakli. Arsenāla Radošajā darbnīcā līdz 21. janvārim iespējams apskatīt viņa personālizstādi Nekā personīga.

- ZIEDOT SV. ĢERTRŪDEI. Šodien pulksten 13 Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā notiks pirmais ziedojumu koncerts, kura mērķis – vākt līdzekļus apkures sistēmas atjaunošanai baznīcā. Koncertā uzstāsies Jolanta Gulbe, Deniss Paškēvičs un Riga Groove Electro. Baznīca ir nonākusi neapskaužamā stāvoklī. Jau ilgāku laiku Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā nav piemērotas apkures, bet rudens un ziemas sezonā temperatūra baznīcā esot apmēram deviņi grādi.

- PRAVOSLAVNIJE PEVČIJE. Pasaulslavenais Krievijas vīru koris turpina savu turneju pa Latviju. Šodien pulksten 18 tas uzstāsies Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis, bet rīt pulksten 19 izsludināts papildkoncerts Rīgas Domā.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  01/15/07   

Jānis Klīdzējs. Cilvēka bērns. Jumava, 2007.

Jāņa Klīdzēja romānam Cilvēka bērns jau nav nepieciešami nekādi ieteikumi, tomēr prieks, ka šī pēc Jāņa Streiča filmas par leģendu kļuvusī grāmata, kas labāk nekā jebkura cita raksturo zilo ezeru zemi Latgali, piedzīvojusi jaunu izdevumu.

Maikls Robotems. Sods par klusēšanu. Tulkojusi Ieva Kalnciema, Kontinents, 2007

Psihologs Džozefs ir ārsts, kam vienīgajam izdodas pierunāt ar vēzi slimu puisēnu nenolēkt no slimnīcas jumta karnīzes. Džozefs pašaizliedzīgi vada bezmaksas kursus prostitūtām, lai šīs sievietes zinātu pašaizsardzības pamatus, lai nebūtu bezspēcīgas klientu patvaļas dēļ. Džozefa dzīve izskatās tik stabila. Viņam ir darbs, uzticīga sieva un mīloša meitiņa. Kad policija viņam lūdz konsultāciju par jaunu sievieti, kuras neskaitāmās brūces it kā iegriezusi viņa pati, Džozefs morgā apjauš, ka sievieti pazīst. Tā ir kāda viņa agrākā paciente, medicīnas māsa, kura savulaik apsūdzējusi Džozefu seksuālā uzmācībā. Ar to nepatikšanas tikai sākas.

Ķemeru nacionālā parka putni. Jumava, 2007

Grāmata sākotnēji bija iecerēta kā vienas nozīmīgas aizsargājamas teritorijas putnu faunas stāvokļa apkopojums, taču darba gaitā tā izvērtās daudz plašāka gan telpā, gan laikā un aptver daudz vairāk nekā tikai Ķemeru nacionālā parka putnu faunas izmaiņu analīzi. Katras putnu sugas apraksta beigās pievienots īss kopsavilkums angļu valodā, bet tās autori ir daudzi Latvijā pazīstami ornitologi – lieliska dāvana visiem putnu draugiem Latvijā.

Liza Angere. Skaistie meli. Tulkojusi Biruta Vaivode. Kontinents, 2007

Ja Ridlija Džonsa būtu nogulējusi kaut desmit minūtes ilgāk vai arī braukusi ar ierasto metro, viņas dzīve joprojām būtu skaisti meli. Tomēr Lizas Angeres darba varone nonāk tur, kur tai jānonāk, un viss sagriežas kājām gaisā. Grāmatu reklamējot gan Latvijā, gan citur, bieži sastopams vārds seksīgi – pamēģiniet!

Selma Lāgerlēva. Kristus leģendas. Tulkojusi Mudīte Treimane. Zvaigzne ABC, 2007

Simt procentu skandināvu klasika dižākās ziemeļnieces Selmas Lāgerlēvas izpildījumā. Skaisti noformētā grāmata atbilst nemainīgajam teksta etalonam, kuru atdarināt mēģinājuši daudzi, bet izdevies nav nevienam.

Alberts Zarāns. Pilis un muižas Latvijā. Zvaigzne ABC, 2007

Darbs izdots sērijā Latvijas mazā enciklopēdija un atbilst šim nosaukumam. Tas ir krāšņi ilustrēts un informatīvi bagāts, tāpēc droši var apgalvot, ka šis izdevums ne vien sniegs dažu labu noderīgu padomu, bet, iespējams, arī mudinās vasarā apceļot Latviju.

Garā dzīve un Latviešu mīlestība – dārgāka

Līvija Dūmiņa,  NRA  01/15/07    Tiem skatītājiem, kas vēlas noskatīties divas no pieprasītākajām Jaunā Rīgas teātra izrādēm Garā dzīve un Latviešu mīlestība, no februāra jārēķinās ar lielākiem izdevumiem, nekā par biļetēm maksāts iepriekš.

(JRT) izrādēm Garā dzīve un Latviešu mīlestība, no februāra jārēķinās ar lielākiem izdevumiem, nekā par biļetēm maksāts iepriekš.

Lai redzētu Garo dzīvi, desmit latu vietā būs jāšķiras no 15 latiem, bet biļete uz Latviešu mīlestību turpmāk A zonā maksās 25 latus, B zonā – 15 latus, C zonā – 30; D zonā – 20; E zonā – 17; F zonā – desmit; G zonā – piecus latus. Iepriekš biļetes A zonā tika pārdotas par deviņiem, B zonā – desmit; C zonā – septiņiem; D zonā – pieciem latiem.

JRT mārketinga daļas vadītāja Andra Rutkēviča kā Latviešu mīlestības biļešu cenu kāpuma iemeslu minēja aktīvo biļešu spekulantu darbību, par ko saņemta informācija ne jau no viena skatītāja vien, un jaunās cenas ir tādas, par kādām no pārpircējiem biļetes tika pirktas. Ja skatītāji ir gatavi maksāt daudz vairāk, tad ir tikai loģiski, ja viņi maksā teātrim – tam, kas šo mākslas notikumu radījis.

Attiecībā uz Garo dzīvi Andra Rutkēviča sacīja, ka tas ir viens no labākajiem JRT produktiem, kas ieguvis pasaules slavu, un, ja tiek celtas Latviešu mīlestības biļešu cenas, tad arī šis cenu kāpums ir adekvāts.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  01/16/07

- OĻĢERTA JAUNARĀJA GLEZNAS. Galerijā Anna (Gleznotāju ielā 5) aplūkojama gleznotāja Oļģerta Jaunarāja (1907–2003) darbu izstāde.

- NO COMMENTS. Rīgas galerijā trešdien tiks atklāta Pētera Sidara personālizstāde No Comments. Pēteris Sidars (1948. g.) ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Latviešu mākslā viņš ienāca septiņdesmito gadu beigās ar košās krāsās austiem gobelēniem, bet turpmākajā darbībā aizvien vairāk pievērsās eksperimentiem ar dažādiem materiāliem, to formas un struktūras izmantošanu. P. Sidars savos darbos noārda robežas starp dažādiem vizuālās mākslas veidiem. No Comments pamatā būs karstās līmes tehnikā veidota instalācija, kas aptvers visu galerijas pirmo stāvu. Mākslas darbs ar nelielu ironijas un groteskas devu par mūsu laikmetam raksturīgām tēmām.

- IEPAZĪSTIES – MANI DRAUGI. Galerijā Mūrnieks skatāma gleznotājas Birutas Delles izstāde Iepazīsties – mani draugi. Biruta Delle (1944. g.) mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. Šajā izstādē eksponēta portretu kolekcija, kas ir mākslinieces veltījums galerijai. Savos darbos Biruta Delle centusies atklāt sabiedrībā pazīstamu cilvēku dvēseles būtību.

- KUĢU VĒDERI. Ventspils Galvenajā bibliotēkā aplūkojama mākslinieka Jāņa Kupča personālizstāde Kuģu vēderi. Jānis Kupčs (1969. g.) apguvis keramiku Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Tallinas Mākslas universitātē, kā arī glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādē eksponēti lielformāta darbi, kuros redzami kuģi no dažādiem skatpunktiem. Gada garumā autors tos novērojis Ventspils ostā . "Pats galvenais Kuģu vēderos ir gleznu emocionālais pildījums, kas izpaužas piesātinātā kolorītā un monumentālos makrokadros," apgalvo Ieva Rupenheite.

- PIEMIRSTĀ KOLEKCIJA. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē ceturtdien pulksten 15 tiks atklāta izstāde Piemirstā kolekcija. Valsts mākslas muzeja kolekcijas darbi Kuldīgas novada muzejā. Kuldīgas novada muzejā nonākusī mākslas darbu kolekcija pirmoreiz izstādīta 1942. gadā, kad tika atklāta Valsts vēstes muzeja Kuldīgas nodaļas mākslas ekspozīcija, kuras kodolu veidoja no Rīgas atvestie darbi. LNMM ekspozīcijas uzdevums ir atklāt Kuldīgas novada muzeja kolekcijas augsto māksliniecisko vērtību, ko apliecina Ā. Alkšņa, A. Cīruļa, Ģ. Eliasa, E. Kalniņa, V. Kalnrozes, P. Kalves, P. Krastiņa, L. Liberta u. c. ievērojamu latviešu vecmeistaru darbi.

- SKAPIS. Trešdien pulksten 17 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā tiks atklāta koktēlnieku grupas izstāde Skapis. Koktēlniecības sekcijas grupas tematiskās izstādes tiek rīkotas jau kopš 1985. gada. Skapis ir kā atbilde rūpniecisko mēbeļu izstādēm, kurās vērojama liela vienveidība. Skapī priekšmeta funkcionalitāte apvienota ar mākslinieku fantāziju, formu plastiku un profesionālo varēšanu. Ņemot vērā nozares specifiku, nepieciešamos finansu resursus un darbu apjomu mākslas objektu radīšanai, koktēlnieku grupas izstādes ir rets, bet svarīgs notikums Latvijas mākslas dzīvē. Izstādē piedalīsies 12 mākslinieki: J. Poļaks, J. Straupe, I. Mailītis, V. Jasūns, A. Abuls, A. Gridjuško, G. Atvars, V. Budze, J. Mošāns, M. Bočs, A. Vodopjanovs, N. Ozoliņš. Attēlā – Jāņa Straupes darināts skapis.

Atvadas no mākslinieka Ausekļa Baušķenieka

NRA  01/16/07    Rīt, 17. janvārī, pulksten 13 Rīgā, Krematorijas Lielajā zālē, notiks atvadīšanās no izcilā gleznotāja Ausekļa Bašķenieka, Neatkarīgo informēja Latvijas Mākslinieku savienībā.

Sirmais gleznotājs mūžībā aizgājis pagājušo sestdien, 13. janvārī, 96 gadu vecumā.

Auseklis Baušķenieks dzimis 1910. gada 25. augustā Jelgavā. 1930. gadā viņš iestājies Arhitektūras fakultātē, bet 1933. gadā uzņemts Latvijas Mākslas akadēmijā. "Neticami, bet es izturēju konkursa pārbaudījumus un 1930. gadā jau biju Arhitektūras fakultātes students. Tur radās interese par tēlotājmākslu," savulaik par šo dzīves posmu teicis pats Baušķenieks, kurš bija jaunākais dēls Jelgavas ormaņa piecu bērnu ģimenē. Talantam tomēr bija lemts izlauzies. Gleznošanas pamatus viņš apguva Jēkaba Bīnes vadībā, bet Mākslas akadēmijā Auseklis Baušķenieks mācījies pie izcilajiem pedagogiem Konrāda Ubāna, Voldemāra Tones, Augusta Annusa, Kārļa Miesnieka, Ģederta Eliasa, Borisa Vippera.

Otrā pasaules kara beigas mākslinieks pavadījis amerikāņu, angļu un franču gūstekņu nometnēs. 1946. gadā viņš atgriezās Rīgā. Gleznot Auseklis Baušķenieks atsāka ap 1950. gadu, vēlāk piedalījās izstādēs Rīgā un citās Latvijas pilsētās, kā arī Maskavā. Mākslinieka pirmā personālizstāde notika 1975. gadā, bet viņa darbi rādīti Lietuvā, Vācijā, Krievijā, ASV, Francijā, Austrālijā. Gleznas atrodas privātās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Auseklis Baušķenieks bieži dēvēts par vienu no latviešu laikmetīgās mākslas patriarhiem un avangardistiem. Māksliniekam piemita īpaša humora izjūta, kas lieti noderēja ar nenoliedzamu sociālkritisku ievirzi darinātajās gleznās. Mūžībā aizgājis neparasts mākslinieks, kura darbi allaž prata uzrunāt skatītājus, tiem neglaimojot un neizdabājot. Neatkarīgā izsaka līdzjūtību Ausekļa Baušķenieka tuviniekiem, draugiem un daudzajiem viņa talanta cienītājiem gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Kultūra: izdzīvot vai uzdzīvot?

Sallija Benfelde,  Nedēļa  01/17/07    Par to, kā vērtējami kultūras vadības procesi valstī, Kultūras ministrijas darbs un ieceres padarīt Rīgu par Baltijas valstu reģionālo kultūras centru, Nedēļa uz sarunu aicināja Jaunā laika 9. Saeimas deputāti, kādreizējo kultūras ministri Ingunu Rībenu.

Sarunu iesākot, Inguna Rībena nosaka, ka ir pagājuši piecpadsmit neatkarības gadi, bet mēs, Latvijas sabiedrība, esam nonākuši atpakaļ tajā pašā vietā, no kuras sākām.

"Mēs frakcijā smejamies, ka autoritāri režīmi sākotnēji dāsni apbalvo savējos, bet vēlāk liek cietumos tos, kas domā citādi. Labi, ka pagaidām esam tikai autoritārā režīma pirmajā stadijā," Rībena piebilst un paskaidro, ka spilgts piemērs ir Lielās mūzikas balvas 2006 laureātu saraksts, kurā trīs apbalvojamie piedalījās Liepnieka un Rolšteina veidotajā Tautas partijas slavināšanas jeb pozitīvisma kampaņā. Patiesībā esot gandrīz neiespējami kaut ko jautāt par Kultūras ministrijas darbu vai mēģināt apspriest ministres ieceres, jo tas tiekot skaidrots ar nekompetenci, muļķību, politiskām intrigām un visbeidzot pat ar sievišķīgu skaudību personiski pret Helēnu Demakovu.

Interesanti, ka dienā, kad norisinājās mūsu saruna ar Ingunu Rībenu, Kultūras ministrija izplatīja Helēnas Demakovas viedokli par Rīgas mēru un viņa uzskatiem par iecerēto Rīgas koncertzāli: "Kultūras ministre Helēna Demakova uzskata, ka Rīgas mēra darbošanās, meklējot aizvien jaunus ieganstus, lai neatbalstītu Rīgas koncertzāles projektu, ir kļuvusi kurioza un haotiska. Mērs rīkojas nevis kā pilsētas saimnieks, bet gan kā savas partijas raustīta marionete, kurai rūp tikai un vienīgi politiskas intrigas un uzdevums par katru cenu, jebkuriem līdzekļiem "nozāģēt" Rīgas koncertzāles projektu."

Izplatītajā paziņojumā arī lasāma atziņa, ka vērtīgas un ekskluzīvas kultūras celtnes pasaulē ir pieņemts celt uz vai pie ūdens: "Ir jāatzīmē, ka — saskaņā ar speciālistu atzinumiem — viena no Rīgas pilsētbūvnieciskajām problēmām ir nepietiekami izmantotās ūdensmalas. Tāpēc ir loģiski, ka visi jaunie trīs brāļi tiek būvēti pie ūdens. Tas atbilst pasaulē vadošajām sabiedrisko objektu izvietojuma tendencēm. Piemēram, jaunā Kopenhāgenas opera, Amsterdamas Muziekgebouw, jaunais Kopenhāgenas drāmas teātris — tās visas ir celtnes, kas ir uzbūvētas vai tiek būvētas pie vai uz ūdens. Savukārt slavenais Bilbao mākslas muzejs ir uzcelts upē uz mākslīgi izveidotas pussalas."

Tātad ministrijas nostādnes šajos jautājumos nav mainījušās, un vai tās maz var un vajag mainīt? Bet varbūt problēmas slēpjas nevis iecerētajās būvēs un to izmaksās, bet gan Tautas partijas un ministres attieksmē pret tiem, kas uzdrošinās kaut ko pavaicāt? Arī par to risinājās šī saruna.

- Pārskatot publiskajā telpā pieejamās ziņas par algām un dažādiem projektiem kultūras jomā, pēdējā pusgada laikā ir skaidri redzama tendence finansējumu šajā jomā palielināt. Nevar taču noliegt, ka tas ir apsveicami.

- Paldies Dievam, ka liktenis man ir devis iespēju runāt kā cilvēkam, kurš arī ir sēdējis pie kopējā visu ministru vajadzību galda, ieklausījies un centies izprast visas tās prasības, kādas valstī ir. Kā arhitektei man ir aksioma, ka skaistums slēpjas labās proporcijās. Arī runājot par valsts budžetu, gribētu teikt, ka tā skaistums un labums slēpjas pareizās proporcijās.

Pilnīgi iespējams, ka 2005. gadā, rakstot savu rakstu Brīnumaino iespēju zeme, ko nopublicēja tikai internetā un kurā runāju par to, ka Kultūras ministrijas rīcībā esošie finanšu līdzekļi jāmēģina, cik vien iespējams, sabalansēt starp kultūras dzīvo un materiālo daļu, es tomēr radīju kaut kādu rezonansi. Šobrīd tomēr var sacīt, ka kultūras darbinieku algas tiek paaugstinātas, lai gan inflācija lielā mērā šos algu pielikumus "noēd".

Arī tas, ka vispār eksistē likums par Dziesmu svētkiem un ka šo svētku kontā, kurā 2005. gadā nebija neviena lata, bet tagad ir kaut vai 200 tūkstoši, manuprāt, ir opozīcijas nopelns, kura visu laiku par to atgādina. Gadu pirms Dziesmu svētkiem tā gan nav liela summa, bet labāk nekā nekas. Katrā ziņā inflācija un valsts straujā attīstība, kas inflāciju vēl palielina, man liek domāt, ka pašlaik kultūras jomā nav vajadzīga tik grandioza, vērienīga un dārga celtniecība.

- Tātad, jūsuprāt, tas ir jautājums par kultūras dzīvo pusi un materiālo daļu?

- Mēs turpināsim iestāties par kultūras izdzīvošanu, nevis par uzdzīvošanu kultūrā. Kultūras materiālā daļa šobrīd tiek reducēta tikai uz šiem trim celtniecības objektiem — Nacionālo bibliotēku, Rīgas koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju — un varbūt arī vēl uz jaunceļamajām koncertzālēm visā Latvijā. Kultūrvēsturiskais mantojums visā Latvijā tiek aizmirsts un vārda tiešā nozīmē sabrūk, iet bojā, un tam vispār netiek pievērsta uzmanība.

Var jau runāt par trīs jaunu objektu būvniecību, kuru kopējās izmaksas patiesībā būs vismaz miljards, un tajā pašā laikā priecāties, ka Doma baznīcai ir piešķirti 160 tūkstoši. Protams, mēs tiešām priecājamies, ka Domam ir iedota šī nauda, bet man gribētos sacīt, lietojot žargona izteicienu, ka milzīgo naudas summu "kāšana" minētajiem trim projektiem tehnoloģiski un metodiski ir izdomāta diezgan pareizi — visā Latvijā dažādiem objektiem un projektiem tiek piešķirtas nelielas naudas summas, kas cilvēkiem, kuri šajos objektos strādā, šķiet milzīgas un būtiskas. Desmitos un simtos miljonu latu rēķināmie izdevumi šos cilvēkus tieši neskar, viņi nejūt to zaudējumu, jo ir ļoti laimīgi, gaidot budžeta grozījumus par dažiem simtiem vai tūkstošiem latu, ko saņems. Dodot visiem pa mazai drusciņai, sev var paturēt lauvas tiesu, un neviens par to neliksies ne zinis. Nevar jau prasīt, lai ārsti vai policisti iestājas par kultūras lietām tik ļoti, kā to dara kultūras darbinieki, kuri savukārt priecājas par nelielajiem pielikumiem.

- Aktieri, mūziķi, arī bibliotekāri un arhīvu darbinieki tiešām var priecāties par algas pielikumu, lai gan jau nācies uzklausīt, kādas pārrunas par lojalitāti darba devējam un darbinieka profesionalitāti notiek, piemēram, ar bibliotēkas darbiniekiem, kuriem šogad ir paaugstināta minimālā alga no 90 uz 120 latiem.

- Lai arī kādas būtu jūsu pieminēto profesiju darbinieku algas, tās tomēr ir stipri zemas esošās inflācijas apstākļos. Domāju, ka sadalījums jeb proporcijas starp milzīgajām summām, ar kurām darbojas Kultūras ministrija un kuras domātas vēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dzīvajam kultūras procesam un jauno ēku būvniecībai, ir neveselīgas, nepamatotas un sabiedrībā neizdiskutētas. Nedomāju, ka mēs līdzināmies bagātajiem Arābu Emirātiem, kas var atļauties būvēt ēkas par jebkuru cenu — arī uz ūdens.

Latvijā ir cilvēki, kas var ieiet veikalā un nopirkt, piemēram, jebkuru rokassprādzi, neinteresējoties par tās cenu. Bet lielākā daļa nav ne tuvu šādai situācijai. Saeimā nodarbojos ar denacionalizēto māju īrnieku problēmām, un labi redzu, ka aina ir tieši pretēja un bieži vien traģiska. Nabadzība un bagātība Latvijā turpina palielināties, un plaisa starp vieniem un otriem pieaug, par ko liecina arī Džini koeficients gadu no gada.

Tas, ka par cilvēkiem, kuri dzīvo nepieņemamos apstākļos, mēs neko nezinām, par viņiem neraksta prese un viņu bildes neliek uz Privātās Dzīves vāka, nenozīmē, ka viņu nav vai viņu ir maz. Ja no bezpajumtniekiem mēģina atbrīvoties, noplēšot jumtu ēkai, kurā viņi apmetušies, tas ir traģiski. Man liekas nepareizi, ka Ministru kabinets ar premjeru priekšgalā nav komanda, kuras redzeslokā ir valsts un visi tās iedzīvotāji un viņu nākotne, bet tā ir nejauši kopā sagadījušos spēlētāju komanda, kurā aktīvākais un vitālākais iegūst daudz vairāk nekā pārējie, pat ja viņu pārziņā esošā nozare arī prasa nopietnus ieguldījumus.

Tāpēc vēlreiz atkārtoju, ka, pēc manām domām, Latvija pašlaik nevar atļauties tik daudzus ekskluzīvus projektus vienlaikus. Turklāt jautājums ir arī par to, kas atdos visus šos kredītus? Bibliotēkas celtniecībai ātri un klusi ir paņemts kredīts uz 20 gadiem, neko neskaidrojot sabiedrībai. Pat es, būdama deputāte, neesmu informēta, kas par šo naudu tiks darīts un kādi ir kredīta procenti un ikgadējie maksājumi. Koncertzāle uz ūdens izmaksās vēl dārgāk nekā bibliotēka, lai gan tiek apgalvots pretējais. Daļa kredītu saguls "savējo tīkla" kabatās, kā valsts un pašvaldību pasūtījumi, un, protams, viņu bērniem par izdzīvošanu tuvākajās paaudzēs nebūs jādomā.

- Vai uzskatāt, ka iecerētās kultūras būves padarīs nodokļu un kredītmaksājumu slogu pārāk lielu?

- Galu galā ir jārēķinās arī ar inflāciju un ar to, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā dzimstība ir bijusi zemāka nekā kara gados, un katru gadu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 15 tūkstošiem cilvēku (tā ir viena Kuldīga), turklāt daudzi aizbrauc no Latvijas. Mūsu bērniem katram būs jāuztur divi pensionāri un vēl jāmaksā kredīti, kurus šodien ņemam ar vieglu roku. Vai šī nasta neizrādīsies pārāk smaga? Vai cilvēki vēl vairāk neaizbrauks no Latvijas?

- Pieminējāt koncertzāli — kādas, jūsuprāt, varētu būt tās izmaksas?

- Vispirms gribu pateikt, ka Jaunais laiks nekad nav iebildis pret koncertzāli un nekad nav sacījis, ka tā nav vajadzīga. Jautājums ir par to, cik tā maksās un vai tā tiešām ir jāceļ uz ūdens?

2004. gadā Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts sacīja, ka koncertzālei būs nepieciešami 12—16 miljoni latu. Pēc tam tika runāts par 20—30 miljoniem latu, tad par 90 miljoniem eiro. Manam prātam nav aptverami, kā tik viegli var rīkoties ar tādām summām?! Nu jau izskatās, ka kādreizējais trīs miljonu skandāls ir bijis vien tāds sīkums.

Būve uz ūdens ir hidroģeoloģiska, un pasaules prakse liecina, ka objekts uz ūdens, it sevišķi uz plūstoša, vienmēr beigās izmaksā reizes divas dārgāk, nekā sākotnēji rēķināts. Tāpēc esmu ļoti pārsteigta, Latvijas Avīzē lasot par visām ar koncertzāli saistītajām un iecerētajām ēkām, tiltiem un inženierkomunikācijām, kas, saskaitot uzrādītās summas, iznāk 63,3 miljoni latu — tātad būvēt uz ūdens iznāk lētāk?! Vai tiešām koncertzāle būs lētāka par Nacionālo bibliotēku, kura kopā ar kredītprocentu maksājumiem prasīs aptuveni 202 miljonus latu?

Par aptuveniem skaitļiem runāju tāpēc, ka neviens jau šīs summas nekad tā īsti nav zinājis un nezina. Turklāt pie mums vienmēr ir tā, ka objekti, kurus būvē valsts, vienmēr ir dārgāki nekā tie, kurus ceļ privātie uzņēmēji. Hansabanka savam Saules akmenim, kurā ir 30 tūkstoši kvadrātmetru, iztērēja 30 miljonus latu. Nacionālās bibliotēkas 45 tūkstoši kvadrātmetru izmaksās aptuveni 200 miljonus latu. Tātad bibliotēkā kvadrātmetrs maksās 5000 latu, kas ir reizes septiņas dārgāk nekā dzīvojamās mājas kvadrātmetrs pašlaik. Visi skaitļi ir tik mainīgi un atraktīvi, ka man tiem nav nekādas uzticības.

- Aptuveni pirms gada Latvijas Radio sarunā ar kultūras ministri jautāju, kādēļ koncertzāle noteikti jāceļ uz ūdens, un atbilde skanēja, ka visa Rīga esot uz plūstošajām smiltīm, tāpēc Rīgā būvēt esot ļoti dārgi un koncertzāle Daugavas krastā nebūšot lētāka par ēku uz AB dambja.

- Man kā profesionālai arhitektei ir grūti komentēt tādu apgalvojumu, kuru arī man ir gadījies dzirdēt. Zināt, cilvēkam, kuram nav nekādu zināšanu medicīnā, arī reizēm liekas, ka viņš vislabāk zina, ar kuru zālīti vai saknīti var panākt grandiozas veselības pārmaiņas uz labo pusi. Ārstam tādā gadījumā atliek vien paraustīt plecus un sāji pasmaidīt.

Problēma ir tā, ka jau no laika gala nav bijis tradicionāli nopietnas un atbildīgas attieksmes pret šiem projektiem. Vienmēr viss, aģentūras Jaunie "Trīs brāļi" dibināšanu ieskaitot, ir ticis darīts klusi un paslepus, maldinot pat ministrus. Pat Valsts kancelejas mājaslapa un TV Panorāma ir maldinājusi sabiedrību, apgalvojusi, ka aģentūras uzturēšanai netiks tērēti budžeta līdzekļi. Tajā pašā laikā aģentūras rīcībā vienmēr ir bijuši ļoti lieli naudas līdzekļi, lai ar dažādu kampaņu un smadzeņu skalošanas palīdzību visiem iestāstītu, cik viss notiekošais ir labs un pareizs.

Pat pirms vēlēšanām nenotika profesionālu ekspertu, dažādu nozaru un sabiedrības pārstāvju — ģeologu, mūziķu, celtnieku, transporta speciālistu — atklāta diskusija, kas pierādītu un visiem paskaidrotu, ka būvēt uz ūdens ir vislabāk un visprātīgāk. Informācija ir vienpusīga. Visu laiku tiek apgalvots, ka viss ir ģeniāli un brīnišķīgi, nelaižot pie vārda nevienu, kas domā citādi.

Piemēram, lielākā daļa Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultātes mācību spēku un Reģionālās arhitektūras akadēmijas biedru joprojām uzskata, ka koncertzāles novietne neatbilst elementāriem pilsētbūvnieciskiem, arhitektoniskiem, kultūras mantojuma aizsardzības, transporta, drošības, funkcionāliem, juridiskiem un citiem svarīgiem nosacījumiem. Bet es nekad neesmu dzirdējusi, ka šiem cilvēkiem tiktu dota iespēja par šīm lietām runāt. Visērtāk taču ir nodibināt struktūru, kas diktatoriski tiek pakļauta vadošai personai, dot šai struktūrai budžeta naudu, lai sabiedrībai tiek skalotas smadzenes vajadzīgajā virzienā.

Kaut vai jautājums par koncertzāli un gaisa mitrumu. Esmu runājusi ar mūziķiem, kas ir spēlējuši slavenajā Sidnejas koncertzālē virs ūdens, un esmu runājusi arī ar skaņu režisoriem. Viņi ir sacījuši, ka ūdens klātbūtne negatīvi ietekmē mūzikas instrumentu skanējumu. Mūsu klimats jau tāpat ir mitrs, tāpēc jautājums ir par to, kāds tas būs koncertzālē virs ūdens. Nesaku, ka noteikti tādu koncertzāli nevajag, es saku, ka vajag atklāti izrunāt visus šos un vēl daudzus citus jautājumus. Neatbildētie jautājumi nepārstāj eksistēt tikai tāpēc, ka uz tiem neatbild.

- Kādi ir pašreizējie tēriņi topošajai Nacionālajai bibliotēkai?

- Reiz man kāds nopietns biznesa cilvēks sacīja, ka brīdī, kad saproti, ka bizness ir aizgājis pa nepareizu ceļu, tas ir jāpārtrauc, neatkarīgi no tā, cik daudz naudas un laika esi tajā ieguldījis, jo turpinājums sagādās tikai zaudējumus. Par bibliotēku gribu teikt, ka Atmodas laika simboli un ideāli ir izdzīvoti. Ja mēs neuzlikām tiem pieminekļus savlaicīgi, tad jāsaprot, ka šobrīd ir pavisam cits laiks, kuram ar tā laika ideāliem ir nosacīts sakars, nerunājot jau nemaz par tehnoloģijām. Tobrīd, kad sākās bibliotēkas projektēšana, mēs pat vēl nepazinām e–pastu. Būtu drosmīgi, ja tiktu pārskatīta ēkas atbilstība mūsdienu vajadzībām. Tas būtu pirmais darāmais darbs.

- Vai gribat sacīt, ka bibliotēkas projekts ir tehnoloģiski novecojis? Arī jauns projekts taču pēc gadiem novecos...

- Diemžēl 15 gadu laikā bibliotēkas projekts ir tehnoloģiski novecojis. Arhitektu alfa un omega ir — nav nekāda attaisnojuma tam, lai būvētu tehnoloģiski novecojušu ēku tikai tāpēc, ka kāds nespēj pietiekami strauji sekot līdzi izmaiņām. Kad nonācu Kultūras ministrijā, vēlējos saņemt atbildes uz trim jautājumiem, kuras man neviens nevarēja sniegt.

Pirmkārt, cik daudz naudas divpadsmit gadu laikā līdz 2003. gadam ticis iztērēts bibliotēkas projektam un ar to saistītajiem darbiem? Vēlāk noskaidrojās, ka 1,1 miljons latu. Otrkārt, gribēju uzzināt, kādā projektēšanas stadijā projekts atrodas. Arī uz šo jautājumu neviens nevarēja atbildēt. Treškārt, gribēju zināt, kādēļ divpadsmit gadu laikā neviens nebija pat sācis nodarboties ar zemju atbrīvošanu un ierakstīšanu Zemesgrāmatā uz Kultūras ministrijas vai valsts vārda, ja nopietni nolemts celt bibliotēku. Tāpēc nedomāju, ka tehnoloģiju attīstība bijusi tik strauja, ka tai nevarēja tikt līdzi. Drīzāk bija rotaļāšanās ar nacionālās bibliotēkas ideju, nevis nopietna un konstruktīva vēlme darīt.

Toreiz domāju, ka ir pēdējais brīdis ātri un intensīvi rīkoties, beidzot tika atvērts konts, un es atguvu no Kuģniecības privatizācijas līdzekļiem deviņus miljonus latu, kas bija paredzēti bibliotēkai un kurus aizejot atstāju ministrijas kontā. Mūsu frakcija rakstīja bibliotēkas Uzraudzības padomes priekšsēdētājam finanšu ministram vēstuli ar lūgumu izskaidrot, kā izlietoti finanšu resursi Nacionālās bibliotēkas, Rīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektiem. Atbildē saņēmām tikai bibliotēkai piešķirto finanšu līdzekļu uzskaitījumu un izlietoto summu apjomu, bet nekādu skaidrojumu par to, kā nauda bibliotēkai tērēta.

Piemēram, no minētajiem 9,3 miljoniem latu, kas nāca no kuģniecības privatizācijas, atlikums 2006. gada 28. decembrī ir 790 latu. No Latvijas Bankas budžetā izdarītajiem maksājumiem 7,95 miljonu latu apmērā uz pagājušā gada 28. decembri atlikums bija 2,09 miljoni latu. Kam un kā šī nauda tērēta, atbildes nebija. Vai tie ir kādi nieki, par kuriem var pateikt, ka nauda ir iztērēta un viss?! Es vēlējos redzēt rindiņu pa rindiņai, kā līdzekļi izlietoti. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bibliotēka saņems naudu arī no paņemtā kredīta un no budžeta.

- Tātad jautājums patiesībā ir par atklātību un godīgumu?

- Es atbildēšu ar vārdiem, ko 2005. gadā sacīja Nobela balvas ieguvējs literatūrā, britu dramaturgs Harolds Pinters savā runā, saņemot balvu: "Es uzskatu, ka mums kā cilvēkiem ir ārkārtīgi būtiski, par spīti milzīgajiem aizspriedumiem, kvēli, nelokāmi un visiem spēkiem tiekties pēc patiesības pašu dzīvē un sabiedrībā — tas ir mūsu lielākais pienākums. Var sacīt — imperatīvs.

Ja šādu apņēmību neiemiesos arī mūsu politiskā virzība, nav cerību, ka izdosies atjaunot to, kas jau tikpat kā zaudēts, — cilvēka cieņu.".

Citādā ziņā...

Zaķusalas aizstāvji pulcējas pie ugunskuriem

Viesturs Radovičs,  NRA   01/15/07    Sestdien Zaķusalā notikušajā Barikāžu atceres dienu ugunskura Ticības liesma iedegšanā piedalījās apmēram 400 cilvēku.

Pie piemiņas ugunskura pulcējās barikāžu laika Zaķusalas aizstāvji, Rīgas domes un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, kā arī Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vadība. Pasākumā piedalījās ap 300 skolu jauniešu, kuri bija ieradušies no Straupes, Jēkabpils, Pļaviņām un Inčukalna.

Barikāžu atceres dienās notika arī piemiņas brīdis, kas veltīts Latvijas armijas pirmajam komandierim Oskaram Kalpakam, jo viņam šogad 125. dzimšanas diena. Lai iedegtu Barikāžu atceres dienu ugunskuru, liesma ņemta no Kalpaka dzimtas mājām Liepsalām, kur piemiņas uguns Ticības liesma iedegta pagājušā gada augustā. Liesmu uz Zaķusalu nogādāja Degumnieku pamatskolas, Ošupes pamatskolas, Meirānu Kalpaka pamatskolas un Lubānas vidusskolas audzēkņi.

Turpmākajās dienās var apskatīt 1991. gada barikāžu muzeja ceļojošās ekspozīcijas autobusu, kurā demonstrēs dokumentālus videokadrus par barikāžu laiku Rīgā.

No Ventspils tuvumā uz sēkļa uzskrējušā kuģa noplūst naftas produkti

LETA  01/15/07    No Ventspils tuvumā uz sēkļa uzskrējušā sauskravas kuģa "Golden Sky" noplūst naftas produkti, novēroja aģentūra LETA.

Šodien pēc Krīzes vadības padomes sēdes Ventspilī uz jūras piekrasti devās Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) un citi padomes pārstāvji.

Piekrastē pie Ventspils, no kurienes redzams kuģis, viņiem pievienojās Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Kā sacīja Kalvītis, patlaban lielākās bažas rada stiprais vējš un augstie viļņi. Ir bažas, ka kuģis var apgāzties vai pārlūzt.

Kuģa novērošanu no krasta ar speciālu aparatūru veic Valsts robežsardzes speciālais komplekss. Robežsargi novērojuši, ka pa kuģi pārvietojas tā apkalpes locekļi.

Kā novēroja aģentūra LETA, no kuģa turpina izplūst degviela. Naftas produkti ir izskaloti arī jūras piekrastē, kur jūtama degvielas smaka. No helikoptera redzams, ka pie kuģa ir diezgan liels naftas produktu plankums.

Ventspils mērs pauda cerību, ka naftas produkti netiks izskaloti plašā teritorijā Ventspils jūrmalā.

Kā novēroja aģentūra LETA, seši krasta apsardzes darbinieki speciālā ekipējumā devušies pēc jūras piekrastē izskalotā kuģa glābšanas plosta.

Kā ziņots, atbildīgās institūcijas sazinās ar kuģa īpašniekiem un rīt, 16.janvārī, "Golden Sky" īpašnieki no Kipras solījuši ierasties Latvijā, lai pārrunātu situāciju.

Kā atzīst Ventspils brīvostas pārstāvji, patlaban jūrā ir lieli viļņi, kas kavē kuģa apsekošanu.

Vētra Rīgai radījusi vairāk nekā 500 000 latu zaudējumus

LETA    01/15/07    Spēcīgā vētra Rīgas pašvaldībai radījusi vairāk nekā 500 000 latu lielus zaudējumus, liecina provizoriskie aprēķini.

Kā pastāstīja Rīgas pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis, pēc provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības namu pārvaldēm nodarīti zaudējumi aptuveni 120 000 latu apmērā.

Maskavas ielā 266 ēku korpusiem norauts jumts 650 kvadrātmetru platībā, kura atjaunošana varētu izmaksāt 16 000 latu. Āgenskalna ielā 20 norauts skārda jumts 760 kvadrātmetru platībā, kura atjaunošana varētu izmaksāt 20 000 latu.

Silikātu ielā 1 bojāts šīfera jumts 472 kvadrātmetru platībā, kura remontam nāksies iztērēt aptuveni 12 000 latu, bet Pūces ielā 11 triju namu korpusiem bojāti 1000 kvadrātmetri jumta seguma, kura remonts varētu izmaksāt aptuveni 27 500 latu.

Kapsētu pārvaldes zaudējumi izgāzto koku un bojāto žogu dēļ varētu būt ap 30 000 latu, norādīja Vidauskis.

Dubļu nosēdumu novākšanai no ielām un apmaļu atjaunošanai būs nepieciešami 20 000 latu, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa.

Savukārt pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" zaudējumi apgaismojuma objektu un kabeļu bojājumu dēļ varētu būt ap 17 500 latiem.

Ceļazīmju atjaunošana un luksoforu remonts izmaksās 4500 latus, norādīja Prauliņa.

Pašvaldības aģentūrai "Rīgas dārzi un parki" nodarīti zaudējumi aptuveni 7000 latu apmērā.

Labklājības departamenta pārraudzībā esošajās iestādēs - poliklīnikās, slimnīcās un bērnunamos - vējš nodarījis kaitējumu par aptuveni 9100 latiem.

"Visi aprēķini pagaidām ir ļoti aptuveni un, visticamāk, ka kopējā zaudējumu summa pieaugs," uzsvēra Vidauskis.