Kas jauns Latvijā?

Nr. 485: 2007. g. 17. - 23. marts

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

Parakstus par referenduma organizēšanu vāks arī ārpus Latvijas

DELFI  03/19/07    Ārlietu ministrija (ĀM) iesaka 37 Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs organizēt parakstu vākšanu par to, vai nepieciešams referendums par Valsts prezidentes apturētajiem grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) portālu "Delfi" informēja, ka parakstu vākšanas vietas ārvalstīs CVK otrdien noteiks, pamatojoties uz ĀM ieteikumu. Saskaņā ar to, parakstu vākšana varētu notikt 31 Latvijas vēstniecībā, kā arī vairākos konsulātos, goda konsulātos un Latvijas pastāvīgajās pārstāvniecībās ANO Ņujorkā un Ženēvā.

Jau vēstīts, ka CVK no 3. aprīļa līdz 2. maijam organizēs parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem.

Parakstu vākšana ilgs trīsdesmit dienas, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas. Saskaņā ar likumu parakstu vākšanas vietas Latvijā noteiks pašvaldības tā, lai uz katriem 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars iepriekš portālam "Delfi" atzina, ka parakstu vākšana varētu izmaksāt aptuveni 500 000. Ja parakstu vākšanas laikā tiks savākti 149 064 balstiesīgo iedzīvotāju paraksti, tad notiks referendums, kurš varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus latu.

 

Atkal apšaudīti mūsu karavīri

LETA 03/19/07    Piektdienas vakarā militārās bāzes Irākas pilsētā Divānijā virzienā tika raidīti vairāki šāvieni, bet Latvijas kontingenta (LK) karavīri nav cietuši, uzzinājām Aizsardzības ministrijā.

Mūsu karavīri martā apšaudīti jau vairākkārt.

Vairākas raķetes uz militāro bāzi Divānijā nemiernieki izšāvuši 13.martā un arī dienu iepriekš - 12.martā.

Jau ziņojām, ka 12.martā ap plkst. 17.40 notika kārtējais uzbrukums LK patruļai, kas pārvietojās ar apvidus automašīnām "Hummer". Uzbrukumā, eksplodējot lādiņam, ar šķembu viegli ievainots rokā Latvijas karavīrs kaprālis Vladislavs Fursovs.

Pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas hospitālī Fursovs turpina pildīt dienesta pienākumus. Vakar pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas karavīrs sazinājies ar saviem tuviniekiem Latvijā.

Jau ziņots, ka iepriekšējā apšaude notika sestdien, 3.marta vakarā, kad nemiernieki apšaudīja militāro bāzi Irākas pilsētā Divānijā. Toreiz Latvijas kontingenta karavīri necieta.

Februārī Irākā nemiernieki trīs reizes apšaudīja militāro bāzi Divānijā, bet Latvijas kontingenta karavīri šajās apšaudēs necieta. Pirmā apšaude notika 12.februārī, kad bāzes virzienā raidīti vairāki mīnmetēja šāviņi. Bāzi nemiernieki apšaudījuši arī 15.februārī, bet vēl vienu apšaudi Latvijas karavīri piedzīvoja 22.februārī.

Nacionālo bruņoto spēku sociālā atbalsta speciāliste Aija Staņus pastāstīja, ka gan karavīri, gan viņu ģimenes locekļi turoties braši un panikā neviens nekrīt.

Jau ziņots, ka Latvija zaudējusi trīs karavīrus. 2004.gada 8.jūnijā sprādzienā Vāsitas provincē netālu no Suvārijas nogalināti seši koalīcijas spēku karavīri, starp kuriem bija arī Latvijas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālists virsleitnants Olafs Baumanis, bet 2006.gada 27.decembrī nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā netālu no Divānijas bojā gāja divi karavīri - dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs.

Patlaban dienesta pienākumus Irākā pilda 124 karavīri, lielākā daļa no viņiem atrodas tieši Divānijā.

 

Latvija – otra aktīvākā ES direktīvu pārņemšanā

DELFI  03/21/07    Latvija ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm.

Latvijai līdz šā gada 8.martam bija jāpārņem 2828 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2809 jeb 99,33% no kopējā skaita, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2821 direktīvu jeb 99,61% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita – 2832. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Latvijas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Slovākija, kas pārņēmusi 99,26% jeb 2804 no 2824 valstij saistošajām direktīvām.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā rādītājus atkal ir uzlabojusi, jo 2006. gada novembrī Latvija bija 3. vietā pēc Lietuvas un Dānijas, savukārt 2007. gada janvārī – 4.vietā pēc Lietuvas, Dānijas un Beļģijas. Pēdējā vietā šajā sarakstā marta sākumā bija Rumānija, kura pārņēmusi 2679 direktīvas no 2931 jeb 91,40%.

Vidējais direktīvu pārņemšanas rādītājs visām 27 dalībvalstīm ir 98,65%.

 

Kalvītis uz Maskavu brauks bez prezidentes

Agnese Margēviča, NRA   03/22/07    Nākamnedēļ uz Maskavu parakstīt vēsturisko robežlīgumu dosies premjerministrs Aigars Kalvītis, bet Valsts prezidente šajā procesā nebūs klāt, trešdien tika apstiprināts pēc vairāku nedēļu neziņas.

Skaidrs, ka premjerministrs Maskavā tiksies ar savu kaimiņvalsts kolēģi Mihailu Fradkovu, Pareizticīgo baznīcas galvu patriarhu Aleksiju II, parlamenta vadību un vairākiem ministriem, tostarp ekonomikas ministru Germanu Grefu, arī uzņēmuma Gazprom vadību. Par A. Kalvīša tikšanos ar Krievijas prezidentu tiek teikts, ka tas nav neiespējami, tomēr oficiāli šāda tikšanās nav apstiprināta. Tikmēr Vairai Vīķei-Freibergai esot iespējama vizīte Kremlī jau pēc robežlīguma ratifikācijas, ko premjerministra biroja vadītājam Mārim Riekstiņam otrdien sarunās Maskavā apstiprinājis arī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs.

Ir avoti, kas šādu iespēju apšauba divu iemeslu dēļ – pirmkārt, Kremlis pēdējos mēnešos skaidri licis manīt, ka V. Vīķe-Freiberga nav to līderu vidū, ar kuriem tiektos tikties Vladimirs Putins, un iemesls tam esot Krievijas prezidenta neoficiālās vizītes Rīgā neveiklā izgāšanās pērnā gada novembrī, otrkārt, nav izslēgts, ka Latvijā robežlīguma ratifikācija ievilksies, jo kāds izmantos tiesības apstrīdēt Satversmē tā atbilstību konstitūcijai.

Premjerministrs nekādās spekulācijās par V. Vīķes-Freibergas vēlamību Kremlī neielaižas un norāda, ka nav pamata meklēt politiskus zemtekstus, jo īpaši tāpēc, ka pēdējā laikā abu valstu politiskais dialogs dinamiski attīstoties. A. Kalvītis trešdien intervijā Latvijas Radio izteicās, ka prezidentes iespējamā vizīte Maskavā tiekot plānota jau šajā pavasarī. Uz šādu iespēju pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku norāda arī M. Riekstiņš.

"Prezidente, uzstājoties Saeimas debatēs par robežlīguma ratifikāciju, minēja gatavību būt aktīva šajā procesā, un, protams, tas nav palicis neievērots arī Maskavā. Tiekoties ar Titovu, apmainījāmies viedokļiem, ka būtu jāstrādā šādas kopīgas divpusējas vizītes rīkošanai, kas varētu eventuāli notikt pēc līguma ratifikācijas abu valstu parlamentos," stāsta premjerministra pārstāvis.

M. Riekstiņš prognozē, ka abu valstu parlamentos ratifikācija varētu izraisīt plašas diskusijas, tomēr nekādas bažas šā procesa izdošanās neradot. Valdība jau nākamajā nedēļā tūlīt pēc parakstīšanas vai ar vienas nedēļas nobīdi virzīšot uz Saeimu robežlīguma ratifikācijas likumu. Tā kā gaidāmas parlamenta pavasara brīvdienas, visticamāk, ratifikācija notiks tūlīt pēc tām. V. Titovs minējis vien tik daudz, ka arī Krievijas puse pēc līguma parakstīšanas sāks tā ratifikāciju. "Krievijā ratifikācija ir vairāku pakāpju procedūra, bet vilcināšanos es nesagaidu," ir pārliecināts M. Riekstiņš. Tam par labu runā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova, trešdien uzstājoties Valsts domē, teiktais, ka Krievijai ir izdevīgs parakstīšanai sagatavotais robežlīgums ar Latviju, "jo tajā pilnā mērā ņemtas vērā mūsu teritoriālās intereses, bet politiskajā ziņā līgums pieliek punktu tēmai par teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju".

 

 

 

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

Jūrmalgeitas telefonsarunas esot bijusi spēle

Kristīne Langenfelde,  NRA  03/17/07    Zemgales apgabaltiesas sēdē vakar turpināja skatīt Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietu.

Apsūdzētais Germans Milušs nāca klajā ar interesantu atklāsmi, proti, viņš neesot sniedzis patiesas ziņas pirmstiesas izmeklēšanā – slavenajās telefonsarunās dzirdama iepriekš iestudēta spēle jeb blefošana.

Tiesa vakar turpināja uzklausīt apsūdzētos – tiesas priekšā stājās Juris Hlevickis un Germans Milušs. Pārsteidzošākais bija G. Miluša paziņojums, ka jau pirms mēra vēlēšanām 2005. gada 18. martā viņš skaidri zinājis, ka viņa telefonsarunas noklausās – to viņam telefonsarunā apstiprinājis arī Ainārs Šlesers –, tāpēc visās sarunās tikusi spēlēta spēle ar domu, lai opozīcija neuzzinātu, kurš deputāts īsti varētu balsot par J. Hlevicka kandidatūru. Viņš uzsvēra, ka bijis pilnīgi skaidrs, ka deputāts un šīs lietas liecinieks Ilmārs Ančāns aiz personiskas nepatikas nekādā gadījumā nebalsos par

J. Hlevicki, tāpēc I. Ančāns bijis tikai kā ēsma, lai J. Hlevicka pretinieki īsti nesaprastu, kas notiek. "Mēs blefojām un apzināti sniedzām dezinformāciju," tā G. Milušs.

G. Milušam personīgi bijis vienalga, vai par mēru kļūst J. Hlevickis vai Inese Aizstrauta. "Tas mainījās tikai pēc tam, kad man piezvanīja Ainārs Šlesers un vēlāk arī Andris Šķēle, kuri izteicās, ka labprātāk mēra krēslā redzētu Juri Hlevicki. Ja tādi cienījami cilvēki lūdz manu atbalstu, tad uzskatīju par goda lietu viņiem palīdzēt, vienlaikus man tas arī glaimoja. Tikai kopš tā brīža sāku intensīvi iesaistīties Jura Hlevicka atbalsta nodrošināšanā," tā G. Milušs.

Viņš gan uzsvēra, ka nav meklējis atbalstu pie I. Ančāna, bet pie deputāta Jura Griķa no tēvzemiešiem, sarunās iesaistot Eiženu Cepurnieku. Izrādījies, ka E. Cepurnieks spēlējis dubultspēli un par J. Hlevickim solīto atbalstu melojis, taču tas atklājies tikai tiesā – G. Milušs tolaik to nezinājis. Visu, kas bijis saistīts ar I. Ančānu, kārtojis tagad bēguļojošais Leonīds Lasmanis.

Prokurore Velta Zaļūksne norādīja uz pretrunām G. Miluša tagadējās liecībās un pirmstiesas izmeklēšanās laikā sniegtajās. Uz viņas jautājumu, vai G. Milušs pirms tam apzināti melojis tiesai, viņš atbildēja noliedzoši: "Tolaik vēlējos sevi maksimāli norobežot no šīs lietas un teicu tikai to, ko uzskatīju par nepieciešamu." Tāpat G. Milušs, veicot pats savu eksperimentu, tiesai vēlējies pierādīt, ka viņam nav bijis iespējams 2005. gada 18. martā tik īsā laikā nokļūt no Rīgas līdz Jūrmalai, lai nodotu it kā kukulim paredzēto naudu. Viņš kategoriski noliedza, ka tolaik sarunās būtu figurējusi nauda un būtu bijis plāns uzpirkt I. Ančānu.

Līdzīgi vakar liecināja arī J. Hlevickis, kurš atšķirībā no G. Miluša neizplūda garās runās, uzsverot, ka telefonsarunās dzirdamais bijis informācijas uzklausīšana. "Es visur pārsvarā atbildēju ar hmm... vai īsām frāzēm, neko nejautājot – tikai klausījos, ko man saka, un daudzreiz pat neiedziļinājos tā nozīmē," tā J. Hlevickis. Arī uz prokurores jautājumiem vakar J. Hlevickis izsmeļošas atbildes sniegt nevēlējās, pārsvarā sakot, ka viņam komentāru neesot.

 

Koalīciju varot izjaukt tikai Saeimas ārkārtas vēlēšanas

Liene Barisa,  NRA  03/17/07    Neraugoties uz pēdējā laika notikumiem, kas satricinājuši politisko vidi, koalīcijā pārmaiņu nebūšot, lai gan bažas rada pieļāvums par Saeimas atlaišanu, ko varētu iniciēt prezidente.

ZZS līderis Augusts Brigmanis Neatkarīgajai sacīja, ka koalīcija ir "tik stabila, cik koalīcijas partneri jūtas vienoti". Pēc A. Brigmaņa domām, šobrīd valdību nevar "ne nogāzt, ne apgāzt". Savukārt Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Lagzdiņš atzina, ka koalīcijas stabilitāte būs atkarīga no prasmes novērtēt situāciju, kura ir pietiekami sarežģīta, un prasmes drosmīgi reaģēt. Pēc J. Lagzdiņa teiktā, tas nozīmētu prasmi valstiskās intereses likt augstāk, tikt galā ar briestošo politiskās morāles krīzi un pašattīrīties.

No opozīcijas partiju – Jaunā laika (JL) un Saskaņas centra – puses runas par valdības krīzi sākās jau pēc tam, kad Vaira Vīķe-Freiberga neizsludināja grozījumus drošības likumos. Abu partiju līderi izteicās, ka Aigara Kalvīša Ministru kabinetam nekavējoties jāatkāpjas.

Savukārt no aizkulišu sarunām pēc Aivara Lemberga aizturēšanas noprotams – JL arī cer, ka pašreizējā koalīcijā varētu ieņemt ZZS vietu. JL balsu skaits parlamentā ir tieši tāds kā zaļajiem zemniekiem – 18. Politiķi koalīcijā gan atzīst, ka par to runāt nevarot. Arī premjers iepriekš teicis, ka koalīcijas partneri nedomā no valdības izslēgt ZZS.

Satricinājums koalīcijai gan varētu būt, ja atklātos, ka baumām par tā sauktajiem stipendiātiem būtu pamats, tiesa, arī tādā gadījumā šādu rokādi nevarētu realizēt, jo aizkulišu runās tiek spekulēts arī ar jaunlaiciešu vārdiem. Turklāt šāda saraksta eksistence nav pierādīta. Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks aģentūrai LETA norādījis, ka informāciju par izmeklēšanas materiāliem nesniegs. Savukārt KNAB vadītājs Andrejs Loskutovs intervijā Latvijas Avīzei uz jautājumu, vai dzirdējis, ka esot kāds "Ventspils politisko stipendiātu" saraksts, kuru KNAB uzgājis, atzinis, ka "KNAB rīcībā tādu materiālu nav". Bet dzirdējis par to A. Loskutovs esot, jo "avīzēs raksta".

Sociologs Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka iespējamās koalīcijas kombinācijas "ir tādas, kādas ir, un kaut ko unikāli jaunu tur izdomāt nevar". "Varētu veidot koalīciju ap JL vai iesaistīt Saskaņas centru, bet es domāju, ka neviena no šādām kombinācijām īsti nepiepildītos." Jaunu vēlēšanu gadījumā, pēc A. Freimaņa domām, varētu būt zema vēlētāju līdzdalība, bet iespējamais rezultāts daudz neatšķirtos no pašreizējā sasaukuma. "Diemžēl vai par laimi – Jaunais laiks nav tāda alternatīva. Nedomāju, ka cilvēki, kas ir balsojuši par Zemnieku savienību vai Tautas partiju, varētu tagad balsot par Jauno laiku. Līdz ar to būtu jārunā par jaunu politisko spēku," par iespējamo notikumu attīstību sacīja A. Freimanis. Šādā gadījumā ar labiem panākumiem politiskas partijas dibināšanā varētu iesaistīties prezidente, lai gan daudz kas var būt atkarīgs no cilvēkiem, kas būtu viņai līdzās, atzina sociologs.

Jāpiebilst, ka aizkulišu spekulācijās V. Vīķes-Freibergas pēdējā laika iniciatīvas, kas satricinājušas politisko telpu, saistītas arī ar, iespējams, saskaņotām jukām JL. Piemēram, ja partijai izdotos atbrīvoties no odiozā līdera Einara Repšes un ievēlēt Krišjāni Kariņu, kuram ir ASV labvēlība, prezidentes svētība varētu tikt šim politiskajam spēkam. Ja revolūcija partijai ietu secen, jaunveidojamajā politiskajā spēkā varētu būt atsevišķi JL politiķi.

***

Iespējamais scenārijs

Sociologs Aigars Freimanis:

- Koalīcijā kā tādā diez vai pārmaiņas gaidāmas. Draudi gan varētu būt valdībai kopumā. Nezinu, vai tas, kas ir noticis līdz šim, tam ir pietiekams pamats, bet, ņemot vērā valodas par tā sauktajiem stipendiātiem, – ja tādi atrastos valdošās koalīcijas rindās, tad valdībai atlikušās dienas varētu būt īsas. (..)

Varētu būt problēmas ar jaunas koalīcijas veidošanu, jo tās iespējamās kombinācijas ir tādas, kādas ir. (..) Līdz ar to paredzams nākamais solis – prezidentes rosināta tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu. Bet ir jādomā vēl soli uz priekšu – par ko tad balsos? (..)

- Izredzes būtu noteikti visiem tiem pašiem politiskajiem spēkiem, kas jau pārstāvēti Saeimā. (..) Līdz ar to būtu jārunā par jaunu politisko spēku, un, lai tādu izveidotu tik īsā laikā, nosacīti dažos mēnešos, ir jābūt pietiekami spilgtām personībām, bet to nav tik daudz, jo visādi citādi viņi ir bijuši iesaistīti politikā. Un patiesībā tā vienīgā spilgtā personība, kas to varētu darīt, kas ir visa procesa galvgalī un ir bijusi rosinātāja, ir prezidente, kurai beigsies termiņš.

 

Viedoklis: Latiņas piemērīšana

Anita Daukšte,  NRA  03/17/07    Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pēkšņā iekšpolitiskā aktivitāte saistībā ar drošības iestāžu likuma grozījumiem atgādinājusi ne tikai par viņas kā personības spēju ietekmēt procesus valstī.

Bet arī par to, ka Valsts prezidenta institucionālā autoritāte ir pietiekami liela, lai nopietni ietekmētu sabiedrības viedokli par noteiktām situācijām un procesiem, kā arī veidotu sabiedrisko domu.

Paralēli sabiedriskā viedokļa veidošanai par "cīņām ar oligarhiem", kurus pati Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atsakās nosaukt, radušās publiskajā telpā vēl arī citas idejas, kas saistītas ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Noteicošās notis šajās pārdomās ir šādas: Saeima ar stabilo valdību un koalīciju ir netīru ekonomisku grupējumu ietekmē, līdz ar to tās lemtspēja ir traucēta; šī mazspējīgā Saeima diez vai spēs ievēlēt visas tautas cienīgu prezidentu; ievēlētais kandidāts noteikti būs kāds politiskais ieliktenis vai marionete to pašu vārdā nenosaukto oligarhu rokās.

Jāatzīst, ka Valsts prezidenta institūcijas nozīmības pārspīlēšana ir visu mazspējīgu demokrātiju pazīme. Taču Latvijā šobrīd apšaubīt Saeimas leģitimitāti un lemtspēju nav nekāda pamata. Arī ar personību izpratni un novērtējumu parlamentā viss ir kārtībā – ilgi nācās pacīnīties par tiesībsarga izvēli, taču galu galā atrada tik cienījamu kandidātu, ka iepriekšējās bažas un ņemšanās sāka šķist tīri vai smieklīgas.

Šaubas par to, vai Saeima spēs ievēlēt cienījamu prezidentu, manifestējas divos risinājuma virzienos – vai nu ievēlēt Vairu Vīķi-Freibergu uz trešo termiņu, attiecīgi mainot Satversmi, vai tieši tādā pašā ceļā – ar Satversmes maiņu – panākt visas tautas vēlētā prezidenta ievēlēšanu. Pirmais no pieminētajiem variantiem jau tika atmests uzreiz, un tam ir noteikts pamats – valsts augstākā likumdošanas akta piemērošana konkrētai personībai būtu demokrātijas kapitulācija, jo uzreiz uzliktu Latvijai autoritārisma zīmogu. Savukārt otrais variants ir pārāk sarežģīts no juridiskā viedokļa, jo prasa arī citus konstitucionālus pārkārtojumus, turklāt atņem gan Saeimai, gan tām spiediena grupām, kuras jau raksta nākamā prezidenta ievēlēšanas scenārijus, manipulācijas iespējas.

To, ka šāds scenārijs jau tiek rakstīts, apliecina Dienas komentārs, kurā ir izpaustas atsevišķas tā detaļas: aicināt partijas nosaukt savus kandidātus (tos norakt kā "politiski angažētus", "nekompetentus", "ar apšaubāmiem uzskatiem" (šos apgalvojumus noteikti apstiprinās anonīmi, bet ļoti zinoši avoti, kā jau daždien šā laikraksta publikācijās)), un tad sabiedriskajām organizācijām un domubiedru grupām ir jāizvirza savējie – vēlams, lai tiem būtu līdzi kāda sabiedrībā pazīstamu cilvēku vēstule. Šajā kontekstā tiek piesaukta Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšana 1999. gada jūnijā, kuras kandidatūra jau esot tikusi apspriesta krietni ilgu laiku pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, lai gan lielākā daļa sabiedrības varētu apliecināt, ka par šo godājamo kundzi, neraugoties ne uz kādām vēstulēm, uzzināja tikai vēlēšanu dienā.

Tas, ka diskusijai par Valsts prezidenta amata kandidātiem jāsākas nopietni, ir nenoliedzami. Un nevis dodot neskaidrus mājienus, ka, lūk, Valsts prezidente kā savu pēcteci gribētu redzēt kādu bezpartijisko, bet premjers – kādu partijisko, bet gan tādējādi, ka visi varas atzari ar sabiedrību vienojas par to, kādi kritēriji izvirzāmi šim Valsts prezidenta kandidātam, nevis vienkārši velk deķi katrs uz savu pusi. Pēc šiem kritērijiem tad arī varētu noteikt cienījamāko kandidātu uz Valsts prezidenta amatu. Pēc publiskajā telpā figurējošiem uzvārdiem pēdējā laikā jau var pateikt to, ka neviens necienījams, apšaubāms vai vēl nez kāds nav ticis nosaukts. Tātad tie, kuri par to lems, ļoti labi apzinās latiņas augstumu. Bet līšana svešā baznīcā ar savu dziesmu grāmatu vienmēr beidzas ar dabūšanu pa pirkstiem.

 

Prokuratūra nepiekrīt publiskot stipendiātus

Baiba Rulle,  Diena  03/17/07    Izmeklētāji darīs savu darbu, turpinot šķetināt vērienu ieguvušo tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu un politiskajās spēlēs nepiedalīsies, lai izmeklēšanu nepārvērstu par "farsu." Tā var uztvert Ģenerālprokuratūras atbildes būtību uz politisko partiju mudinājumiem publiskot informāciju par tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem — tām fiziskām un juridiskām personām, kas savu labklājību, iespējams, papildinājušas uz Ventspils mēra Aivara Lemberga rēķina, par ko vedina spriest izmeklētāju, iespējams, uzietie pelēkās grāmatvedības dokumenti.

"Prokuratūra kategoriski iebilst pret izmeklēšanas materiālu publiskošanu," tik īsa un stingra piektdien bija Ģenerālprokuratūras preses pārstāves Dzintras Šubrovskas Dienai sniegtā atbilde.

Tieši šo dokumentu jeb tā saukto sarakstu iespējamība, nevis A.Lembergam celto apsūdzību būtība pēdējās dienās pēc Ventspils mēra apcietināšanas nokaitējusi politisko vidi un uzkurinājusi atmosfēru Saeimā. Ņemot vērā, kādu vērienu šī lieta ir ieguvusi, un apcietinātā A.Lemberga paziņoto, ka notiekošais ir politisks pasūtījums, izrēķināšanās un mēģinājums viņu salauzt, prokuratūras rīcība ir tikai loģiska. Var šaubīties, vai "stipendiātu" publiskošana, uz ko, piesaucot vēlmi "attīrīties", noskaidrot patiesību, noņemt aizdomu ēnu, apklusināt baumas un spekulācijas, ceturtdien un piektdien aicināja Saeimas Tautas partijas un Jaunā laika frakcijas, palīdzētu lietas izmeklēšanai. Visdrīzāk, tas izsauktu pretēju reakciju un radītu situāciju, kas izmeklēšanu Ventspils lietā pārvērstu par politisko farsu, apgrūtinot tiesībsargātāju darbu.

Turklāt Dienas pēdējās dienās novērotais vedina nojaust: tā kā atmosfēra pēc A.Lemberga apcietināšanas ir uzkurināta, liela ir arī provokāciju iespējamība, jo noprotams, ka atsevišķi spēki ir ieinteresēti diskreditēt prokuratūras darbu. Tā, piemēram, no dažādiem avotiem Diena ir saņēmusi ziņas par vienas vai otras personas un partijas esamību prokuratūras dokumentos, par nodoto naudas apmēru, par dokumentu formu. Taču nereti šīs ziņas ir pretrunīgas. Proti, vieni avoti norāda uz personām, par kurām citi krata galvu.

Tāpēc Diena nepublicēs nekādus bijušo un esošo politiķu un ar partijām saistītu personu, dažādu valsts amatpersonu vārdus, kā arī partiju, apvienību un biedrību nosaukumus, kas neoficiālās un kuluāru sarunās tiek saukti starp "Lemberga stipendiātiem," kamēr prokuratūra nebūs pabeigusi izmeklēšanu un izlēmusi, kāda informācija ir publiskojama.

Nojausmu, ka, šķetinot Ventspils lietu, izmeklētāju rīcībā nonākuši nopietni dokumenti, kas daudzām personām var likt justies neērti, jau februārī deva lietā apcietināto un aizdomās turēto A.Lembergam pietuvināto personu loks. Savukārt augsni emocionālam politiķu saspringumam par "stipendiātu" sarakstiem radīja viens teikums no prokuratūras oficiāli sniegtās informācijas par A.Lembergam trešdien no jauna uzrādīto apsūdzību. No tā izriet: ir aizdomas par Ventspils mēra piedalīšanos organizētas noziedzīgas grupas sastāvā skaidras naudas nelikumīgā iegūšanā un tās nodošanā fiziskām un juridiskām personām vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā.

 

Pujats neuzskata, ka iecietības veicināšanas programmā iekļaujamas seksuālās minoritātes

LETA  03/17/07    Katoļu kardināls Jānis Pujats neuzskata, ka Nacionālajā iecietības veicināšanas programmā būtu iekļaujamas seksuālās minoritātes. Šādu viedokli viņš paudis, atbildot uz integrācijas lietu ministra Oskara Kastēna (LPP/LC) vēstuli, kurā ministrs vēlējies dzirdēt organizāciju viedokli par iecietības veicināšanas programmu un iecietības jautājumu Latvijā kopumā.

Integrācijas sekretariāts vēstules ar aicinājumu sniegt viedokli par iecietības veicināšanas programmu 27.februārī izsūtīja visām organizācijām un interesentiem, kas pauduši savu viedokli par šīs programmas grozījumu projektu, aģentūrai LETA sacīja Integrācijas lietu sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Līga Ivanova.

Vēstule nosūtīta Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienībai "Mozaīka", Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, biedrībai "No Pride", kardinālam Pujatam, kā arī biedrībai "Latvijas Nacionālā LGBT organizācija "ILGA Latvija"".

Organizācijām vēstulēs izteikts lūgums sniegt viedokli par tiesiskā regulējuma izmaiņu nepieciešamību un priekšlikumus politiskas plānošanas dokumentu pilnveidošanai. Tāpat lūgts sniegt viedokli par to, kādas mērķgrupas būtu iekļaujamas programmā un kādi konkrēti pasākumi būtu īstenojami, lai novērstu vardarbību un diskrimināciju pret noteiktu sabiedrības grupu.

Pēc visu atbildes vēstuļu saņemšanas Integrācijas sekretariāts apkopos iesūtītos priekšlikumus un organizēs diskusiju ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Pēc tam arī tiks lemta tālākā Iecietības programmas grozījumu virzība.

Līdz šim vēl visas organizācijas nav sniegušas atbildi, informēja Ivanova.

Pujats savā atbildes vēstulē norādījis, ka nacionālajā iecietības veicināšanas programmā ir uzskaitītas vairāk nekā desmit pazīmes, pēc kurām var izpausties diskriminācija pret cilvēkiem. Pēc baznīcas domām, sabiedrība Latvijā ir kulturāla, līdzsvarota un pietiekami iecietīga, ņemot vērā tās daudznacionālo sastāvu.

"Atsevišķu huligānu izlēcieni pie mums, domājams, nenotiek biežāk kā citās valstīs, un policijai nav īpašu grūtību, lai ar tiem tiktu galā. Neuzskatām, ka neiecietība būtu nacionāla problēma mūsu valstī," vēstulē norāda Pujats.

Viņš uzskata, ka cīņu pret diskrimināciju nav iemesla aktualizēt nacionālas programmas līmenī, jo tai drīzāk ir vietējās kampaņas raksturs.

Pujats vēstulē norāda, ka līdz praida gājienam Rīgā 2005.gadā nekāda konflikta ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem nav bijis. Arī patlaban sabiedrība būtībā nav mainījusies un konfliktu ar seksuālajām minoritātēm speciāli nemeklē, uzskata kardināls. Viņaprāt, seksuālās minoritātes nav uzskatāmas par apdraudētu vai diskriminētu grupu.

"Taču problēma ap šo jautājumu tiek radīta mākslīgi, jo homoseksuāļi paši provocē pret sevi neiecietību, dižojoties ar savu amorālo dzīves veidu un cenšoties to uzspiest citiem ar likumdošanas palīdzību," teikts Pujata vēstulē.

Viņaprāt, "ja homoseksuāls dzīves veids tiks atzīts un aizstāvēts nacionālajā programmā, tad šī programma pati kļūs par lielāko provokāciju pret savas valsts pilsoņu ētisko dzīves veidu, pret viņu ģimenes vērtībām un pret viņu reliģiju".

"Seksuālo minoritāšu iekļaušana nacionālajā iecietības veicināšanas programmā jāuzskata par pārpratumu," savu viedokli paudis Pujats.

Kardināls norādījis, ka seksuālo minoritāšu organizācijām jāpaskaidro, ka sabiedrība Latvijā ir pietiekami toleranta, ka viņi var justies droši un ka viņi netiks ne aizskarti, ne diskriminēti, ja vien viņi paši cilvēkus neizaicinās un neprovocēs.

Pujats rosina seksuālās minoritātes "noņemt no dienas kārtības" gan Saeimā, gan ministrijās. Tā vietā viņš rosina nacionālajā iecietības veicināšanas programmā iekļaut pasākumus pret "īstām problēmām", jo "alkohola patēriņš valstī ir nenormāls, un skolās plaukst narkomānija, pīpēšana un seksuālā izlaidība".

Kā ziņots, valdība februārī atlika grozījumu izskatīšanu nacionālajā iecietības veicināšanas programmā, kas paredzēja programmā iekļaut vēl vienu mērķa grupu - seksuālās minoritātes. Grozījumu izskatīšana tika atlikta, jo saņemti iebildumi no kristīgajām konfesijām un nevalstiskajām organizācijām.

 

Aptauja: gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju atbalstītu lēmumu atlaist Saeimu

LETA  03/18/07     24,7% jeb gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalstītu lēmumu atlaist Latvijas Saeimu, bet 21,3% šādu lēmumu drīzāk atbalstītu, liecina socioloģisko pētījumu firmas "Latvijas fakti" veiktā aptauja.

Atbildot uz jautājumu, "kā Jūs vērtētu lēmumu atlaist 2006.gada oktobrī ievēlēto Saeimu, ja tāds tiktu ierosināts", 24,3% aptaujāto atzinuši, ka Saeimas atlaišanu drīzāk neatbalsta, savukārt 17% šādu lēmumu pilnīgi neatbalsta.

12,7% aptaujāto nav spējuši atbildēt uz šādu jautājumu.

Ja tiktu izsludināta tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu, puse Latvijas iedzīvotāju jeb 51% noteikti piedalītos, tikai 10% respondentu atbildējuši, ka noteikti nepiedalītos. Tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu drīzāk piedalītos 22,3%, bet drīzāk nepiedalītos 12% iedzīvotāju.

Tautas nobalsošanā 44,3% būtu gatavi balsot par Saeima atlaišanu, bet 30,7% balsotu pret Saeimas atlaišanu. 12,3% referendumā nepiedalītos, bet 12,7% atbildējuši, ka nezina, kā balsotu.

Aptaujā pēc nejaušības principa tika iekļauti 502 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja tika veikta no šā gada 14.marta līdz 16.martam.

 

Kuldīgas rajona tiesa pabeidz tiesas izmeklēšanu Lemberga lietā

LETA  03/19/07     Tiesā jau šodien ar apsūdzības runu uzstāsies prokurors Māris Leja, taču tas, kāds sods tiks prasīts apsūdzētajam, visticamāk, būs zināms tikai rīt, 20.martā.

Prokurors tiesas sēdē norādīja, ka apsūdzības runa ir apjomīgs materiāls. Iespējams, to nevarēs nolasīt dienas laikā.

Savukārt Lembergs, kurš pagājušajā nedēļā cita kriminālprocesa ietvaros tika apcietinātais un šorīt uz Kuldīgu konvojēts no Matīsa cietuma, tiesu aicināja šodien strādāt pēc iespējas ilgāk, lai izskatītu šo lietu, jo viņam "uz mājām vairs nav jāsteidzas".

Tiesas izmeklēšanas laikā Lembergs šodien atbildēja uz prokurora jautājumiem par dažādu normatīvo aktu sagatavošanu un to, kādēļ dome neapstiprināja Grinbergu brīvostas valdes locekļa amatā.

Lembergs bija ārēji mierīgs, tikai reizumis pacēla balsi, par ko saņēma tiesas aizrādījumus.

Kā ziņots, lieta saistīta ar 2005.gada 23.februāra Ministru kabineta rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā.

Lembergam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pēc KL 298.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu.

Apsūdzība uzskata, ka, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un ar likumu "Par pašvaldībām" piešķirtās tiesības. Prokuratūras ieskatā, viņš rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi nav pildījis valdības rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar daudziem nepamatotiem formāliem iemesliem.

Norādīts arī uz Ventspils domes rīkoto "Ojāru Grinbergu konkursu". Lembergs esot izdevis rīkojumu veidot konkursa komisiju un piedalījies lēmuma pieņemšanā par konkursa rīkošanu.

Neizmantojot likumā "Par pašvaldībām" paredzētās pašvaldības priekšsēdētāja tiesības neparakstīt domes lēmumu un nodot to atkārtotai izskatīšanai, Lembergs, pēc prokuratūras domām, ļaunprātīgi izmantojis dienesta pilnvaras, būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, kaitējis pārvaldības kārtībai un aizskāris fiziskās personas - Grinberga - likumīgās intereses un tiesības, kā arī nodarījis materiālu kaitējumu.

Kriminālprocesā noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētas arī Lemberga darbībās 2005.gada 28.novembrī, Ģenerālprokuratūrai apzināti sniedzot nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret Grinbergu un toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).

KL 318.panta 2.daļa paredz, ka par vainīgu atzītu personu soda ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Papildus var atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus no viena līdz pieciem gadiem.

KL 298.pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Lembergs noraida izvirzītās apsūdzības. Viņš uzskata, ka apsūdzības izvirzītas politisku motīvu dēļ.

Jau ziņots, ka cita kriminālprocesa ietvaros 14.martā Lembergs tika apsūdzēs par kukuļņemšanu sevišķi lielā apmērā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pēc prokuratūras lūguma Lembergam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Patlaban Lembergs ievietots Matīsa cietumā.

Ventspils domes priekšsēdētājs uzskata, ka viņa aizturēšana ir mēģinājums viņu morāli salauzt. Pēc Lemberga domām, pirmais izrēķināšanās reālais mēģinājums ir tiesas process Kuldīgā, kur "godīga sacensība starp prokuroru un apsūdzēto, proti - mani, šobrīd tiek aizstāta ar manis morāli psiholoģisku salaušanu, liegumu līdzvērtīgi gatavoties tiesas sēdēm un domājošiem cilvēkiem saprotamu un acīmredzamu tiesas ietekmēšanu".

 

Saeima plāno pieņemt jaunus grozījumus valsts drošības likumos

DELFI  03/19/07    Līdz laikam, kad Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks parakstu vākšanu par referendumu saistībā ar valsts drošības likumiem, Saeima plāno ne vien atcelt jau iepriekš pieņemtos grozījumus, bet arī vienoties un pieņemt jaunus – visas institūcijas apmierinošus grozījumus ar valsts drošību saistītajos likumos.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) portālam "Delfi" sacīja, ka amatpersonas vienojušās valsts drošības likumu grozījumiem jau otrajā lasījumā iesniegt priekšlikumus, kas apmierinātu valdību, Saeimu, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas un ārvalstu drošības dienestus.

"Saeimā tiks iesniegti priekšlikumi, kas ies cauri parastajā kārtībā, " sacīja Jaundžeikars, paužot pārliecību, ka likumus izdosies izgrozīt līdz parakstu vākšanas sākumam.

"Ja operatīvi strādā, tad ir jāpaspēj, " sacīja Jaundžeikars, norādot, ka likumu grozījumu izstrādē patlaban iesaistīti visu ieinteresēto pušu pārstāvji, tostarp uzklausīti arī drošības iestāžu viedokļi, kā arī "bažas no ārzemēm".

Pēc Jaundžeikara teiktā, visas iesaistītās puses panākšot vienošanos ne vien par iepriekš strīdīgajiem jautājumiem, bet arī "par citām tehniskām lietām, kas interesējušas dienestus."

"Iedzīvotāji varēs tad izlemt, vai ir vērts parakstīties, vai ir vērts tērēt naudu referendumam. Viņiem būs iespēja paust savu viedokli, bet būs redzams, ka Saeima, valdība un prezidente var atrisināt šo jautājumu, " sacīja Jaundžeikars, atzīstot, ka notikušais esot "laba mācība, ka nevar tā likumprojektus steidzami pieņemt".

Jau vēstīts, ka pirmdien Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, premjers Aigars Kalvītis un drošības iestāžu pārstāvji jautājumu saistībā ar valsts drošības likumiem pārrunājuši Nacionālajā drošības padomē.

CVK no 3. aprīļa līdz 2. maijam organizēs parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars iepriekš portālam "Delfi" atzina, ka parakstu vākšana varētu izmaksāt aptuveni 500 000. Ja parakstu vākšanas laikā tiks savākti 149 064 balstiesīgo iedzīvotāju paraksti, tad notiks referendums, kurš varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus latu. Referenduma organizēšana, ja vien negroza likumu par tautas nobalsošanu, nav apturama šādā gadījumā.

 

Atkal balso pret valodas aizstāvību

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   03/19/07    Saeima, atbalstot Juridiskās komisijas nostāju, noraidījusi likumprojektu, kas paredzēja bargākus sodus tiem, kuri noziegušies pret valsts valodu.

Likumprojekts, ko bija sagatavojusi Saeimas frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, paredzēja grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, palielinot maksimālo iespējamo naudas sodu no 50 līdz 100 latiem amatpersonām, kuras nelieto valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Citus pantus, piemēram, pantu, kurā noteikts sods par zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstu nepamatotu atveidošanu svešvalodā vai valsts valodas nelietošanu preču etiķetēs un cenu rādītājos, bija plānots precizēt, nosakot, kam konkrēti par šo pārkāpumu var uzlikt sodu.

Tāpat bija iecerēts noteikt sodus par pārkāpumiem, par kuriem iepriekš kodeksā sods nebija paredzēts. Piemēram, par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti neparedz šīs informācijas sniegšanu svešvalodā, plānoja vainīgajiem izteikt brīdinājumu vai sodīt ar naudas sodu no 25 līdz 100 latiem.

Tikpat liels sods bija paredzēts tiem, kuri nenodrošinās valsts valodā informāciju par Latvijā ražotajām precēm.

Par valsts valodas prasmes apliecību uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas, glabāšanas un izmantošanas kārtības pārkāpšanu gribēja sodīt ar naudas sodu no 25 līdz 100 latiem.

"Šo grozījumu būtība ir ļoti skaidra: nostiprināt latviešu valodas ietekmi," sacīja tēvzemietis Juris Dobelis. "Ja kāds neievēro Valsts valodas likumu, tad viņš ir jāsoda."

Pēteris Tabūns, arī "TB"/LNNK pārstāvis, uztraucās par pārāk lielo latviešu iecietību pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nerunā latviski: "Mēs esam iztērējuši desmitiem miljonu, lai iemācītu viņiem latviešu valodu. Ir pēdējais laiks pateikt: "Dzīvojiet, kā jūs gribat, bet jums ir jārunā latviski. Ja ne, sēdiet mājās un nestrādājiet."

"Jaunā laika" frakcijas deputāte Ina Druviete aicināja Saeimu atbalstīt izmaiņas kodeksā, jo tās palīdzēs nodrošināt latviešiem tiesības sazināties latviski. I. Druviete uzsvēra: kaut arī Satversme un Valsts valodas likums par valsts valodu atzīst latviešu valodu, ne vienmēr šī norma tiek pildīta. Latviešiem diemžēl bieži vien neesot iespējams sarunāties latviski ar pārdevēju, oficiantu vai taksometra šoferi.

"JL" valodas aizstāvībā gan nebija vienots. "JL" frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš kāpa Saeimas tribīnē, lai pārmestu likumprojekta autoriem, ka viņi konsultējušies tikai ar Valsts valodas centra darbiniekiem, bet ne ar uzņēmējiem. Laikā, kad K. Kariņš bijis tirgonis, viņš piedzīvojis situāciju, kad valodas inspektors ilgi rakājas pa veikala plauktiem, līdz atrod vienu preci, no kuras nokritusi etiķete latviešu valodā. Neraugoties uz to, ka uz visām citām precēm bija informācija latviski, un uz to, ka visi pārdevēji runā latviski, inspektors uzlicis veikalam augstāko iespējamo sodu par šo pārkāpumu. "Valoda ir jāaizstāv, bet jāņem vērā arī uzņēmēju intereses," paziņoja K. Kariņš.

Viņa vietnieks frakcijas vadībā Kārlis Šadurskis, atzīstot, ka likumprojekts, iespējams, sagatavots pavirši, tomēr aicināja to atbalstīt un uzlabot turpmākajos lasījumos. Viņš uzskata, ka bargāki sodi nepieciešami, jo "valsts valodas pozīcijas gadu no gada vājinās".

Augstskolā, kur K. Šadurskis strādā par pasniedzēju, agrāk jebkurš nelatviešu students centies ar viņu runāt latviski. Tagad bieži esot tā, ka K. Šadurskis runā latviski, bet students krieviski, kaut arī viņa latviešu valodas prasme esot laba.

15. februārī visas labējās frakcijas bija balsojušas par šo grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. Taču Juridiskajā komisijā lēma, ka pirmajā lasījumā grozījumi vairs nav atbalstāmi. Tagad vairākums labējo deputātu bija nostājušies komisijas pusē. Par grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā nobalsoja tikai 23 deputāti: visa tēvzemiešu frakcija, lielākā daļa Zaļo un zemnieku savienības deputātu un daži "JL" pārstāvji. Skaidri pret bija tikai prokrievisko frakciju deputāti, bet 33 labējo partiju pārstāvji atturējās, kas šajā gadījumā faktiski nozīmēja to pašu, ko balsojums pret.

Trīspadsmit deputāti, pārsvarā no "JL", nepiedalījās balsojumā.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (Tautas partija), jautāts, kāpēc komisija neatbalstīja labojumus, paskaidroja: "Uz komisijas sēdi gāju ar domu, ka grozījumus noteikti atbalstīšu, taču sēdē dažādi eksperti no Tieslietu ministrijas un citām institūcijām mūs pārliecināja, ka dažas no likumprojektā iekļautajām normām nebūs reāli izpildāmas. Turklāt Valsts valodas centra pārstāvis, kuram vajadzēja projektu aizstāvēt, savu uzstāšanos sāka nevis ar pamatojumu, kā tas nāks par labu valodai, bet gan ar to, ka jāsoda visi uzņēmēji bagātnieki. To dzirdot, deputāti apmulsa, saskatījās un vairs nevēlējās balsot par šo likumprojektu."

Bet kāpēc gan nevarēja projektu tomēr atbalstīt un uzlabot nākamajos lasījumos, jautāju komisijas vadītājam. "Tāpēc, ka mūs nepārliecināja, ka šāds likumprojekts vispār nepieciešams," attrauca M. Segliņš. Turklāt viņš uzsvēra, "ka nav jau šobrīd nemaz tik traki ar latviešu valodu".

 

 Ventspilnieki pauž atbalstu mēram

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, NRA  03/20/07    Uz Kuldīgas tiesu konvojētais Ventspils mērs Aivars Lembergs vakar atkal parādījās plašākai publikai, sniedzot liecības Grinbergu lietā.

Uz Kuldīgas tiesu konvojētais Ventspils mērs Aivars Lembergs vakar atkal parādījās plašākai publikai, sniedzot liecības Grinbergu lietā, kur uzrādīja nopietnas zināšanas valsts pārvaldes kārtībā un pat Kriminālprocesa likumā, kā arī bārstīja asprātības un omulīgas replikas.

Kuldīgas rajona tiesas ēkā un ap to bija vērojama pastiprināta policijas kontrole. Gaidot apsūdzētā atvešanu, uzradās televīzijas un foto kameru mežs, A. Lemberga atbalstītāju piketa dalībnieki izritināja plakātus un klāstīja savus argumentus. No garāmbraucošā operatīvā transporta centīgi tika fotografēti gan piketētāji, gan žurnālisti. Tiesas sēde aizkavējās, jo konvojam ir savs reglaments – tas darbu Matīsa cietumā sāk pulksten 8, tāpēc A. Lembergs Kuldīgā nonāca tikai pulksten 11.30. Lai gan žurnālisti un piketētāji konvoju gaidīja pie galvenās ieejas tiesas ēkā, A. Lembergu zālē ieveda pa sētas ieeju. Brīdi pirms prāvas piketētāji tiesas zālē skaļi izteica atbalstu apsūdzētajam, un pats A. Lembergs uz to atbildēja: "Taisnība uzvarēs."

Kamēr gaidīja apsūdzētā atvešanu, tiesas zālē starp prokuroru Māri Leju un advokātiem Sandru Sleju, Armandu Šūmani un Aivo Leimani notika neformālas debates un apmainīšanās laipnībām. Advokāti norādīja, ka prokurora Jāņa Ilstera, kurš bija kriminālprocesa ierosinātājs lietā, piedalīšanās A. Lemberga aizturēšanā pagājušo trešdien ir neētiska. Proti, šis prokurors Grinbergu lietā bija pieaicināts kā liecinieks, kurā, pēc advokātu domām, pierādījies tas, ka prokurors nezina likumus. Līdz ar to varētu pat secināt, ka šim prokuroram ir personiska negatīva attieksme pret apsūdzēto.

"Labi vēl, ka prokurors Ilsteris nebija tas, kurš pats uzlika rokudzelžus Lembergam," sacīja S. Sleja.

Advokāti arī norādīja, ka, apmeklējot A. Lembergu Matīsa cietumā, viņiem pieprasīts, lai uz advokātu apliecībām obligāti būtu personas kods. Arī pats A. Lembergs tiesas sēdē uzsvēra, ka cietumā viņam visur jānorāda personas kods. Kā zināms, A. Lemberga kriminālapsūdzība izauga no tā, ka potenciālais Ventspils brīvostas valdes loceklis Ojārs Grinbergs nebija precīzi identificēts valdības rīkojumā par viņa iecelšanu amatā – nebija norādīts nedz personas kods, nedz kāda cita identifikācijas pazīme.

Visā tiesas procesa laikā A. Lembergs darbojās kā allaž lietišķi un atraktīvi, daudz smaidīja, kas liecina, ka pārdzīvojumi sakarā ar apcietināšanu apsūdzēto nav salauzuši.

Tiesas sēdes pārtraukumā žurnālistiem izdevās A. Lembergam uzdot dažus jautājumus par izvirzītajām jaunajām apsūdzībām. A. Lembergs atbildēja, ka "tās ir tās pašas apsūdzības". Var saprast, ka tie ir tie paši nodarījumi, kas minēti jau tā sauktajā Aivara parka lietā. "Tās ir pilnīgas muļķības. Esmu gatavs tiesāties un esmu absolūti mierīgs. Vienīgais, kas mani satrauc, – vai tiesa būs objektīva," teica Ventspils mērs. Viņš arī omulīgi uzsvēra, ka savos 12 kvadrātmetros katru dienu sportojot. Tas acīmredzot bija mājiens, ka A. Lembergs saglabās labu formu visu nākamo tiesas procesu laikā.

Prokurors Māris Leja vakar pabeidza uzdot jautājumus apsūdzētajam, kurš, neraugoties uz advokātu ieteikumu, tomēr neatteicās no liecību sniegšanas. A. Lemberga atbilžu galvenā jēga bija, ka Grinbergu lieta ir apzināti safabricēta. Pēc jautājumu uzdošanas prokurors sāka savu uzstāšanos debatēs. Viņš norādīja, ka A. Lembergam izvirzītā apsūdzībā pilnībā tiek uzturēta. Nevirzot apstiprināšanai jautājumu par O. Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē, A. Lembergs esot demonstrējis birokrātijas un politiskās demagoģijas paraugstundu. Savu runu prokurors plāno pabeigt šodien.

 

Smaidīgu un agresīvu Lembergu tiesā apsargāja četri policisti

Jānis Trops,  Diena  03/20/07    Apmēram divas ar pusi stundas vējā un lietū savu elku, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēto Aivaru Lembergu pirmdien pie Kuldīgas rajona tiesas nama nācās gaidīt vairākiem desmitiem viņa atbalstītāju, kas bija ieradušies no Ventspils. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad Ventspils domes priekšsēdētājs uz tiesu tā sauktajā Grinberga lietā ieradās savā automobilī un ienāca pa parādes durvīm, šoreiz citos smagos noziegumos vainoto un saistībā ar tiem apcietināto A.Lembergu no Matīsa cietuma attransportēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) konvojs, tiesas namā ievedot pa sētas durvīm. Pirmo reizi viņš liecības sniedza, atrodoties arestantiem paredzētajā nodalījumā četru policistu aplokā, nevis uz krēsla starp advokātiem vai sola zālē kā agrāk.

Tas, ka A.Lembergs apcietinājumā atrodas jau gandrīz nedēļu, pēc viņa ārējā izskata nekādi nebija samanāms. Apcietināšanas dienā valkāto košo džemperi viņš bija nomainījis pret uzvalku un kaklasaiti un tikpat enerģiski kā iepriekšējās tiesas sēdēs kontaktējās ar advokātiem, gatavodamies atbildēt uz prokurora Māra Lejas jautājumiem. Pārmaiņas apsūdzētā noskaņojumā bija samanāmas tikai izteikti neiecietīgajās, pat izsmejošajās un reizēm paaugstinātā balsī paustajās atbildēs, par ko viņš saņēma tiesneses aizrādījumu.

Uz tiesu bija ieradies arī Ventspils domnieks Ojārs Grinbergs (JL), sakarā ar kura nepieņemšanu darbā par Ministru kabinetā iecelto Ventspils brīvostas valdes locekli arī bija sācies šis process. Taču atbalstītājus, kuri sanāca tiesas zālē, tas mazāk interesēja, vairāk sašutuma līdz tiesneses ienākšanai visnotaļ skaļi tika pausts par KNAB un prokuratūru, kuri, viņuprāt, nelikumīgi un nepamatoti apcietinājuši viņu cienīto amatpersonu. Jūrkalnes iedzīvotāja Anna Rudīte bija ne vien sacerējusi protesta tekstu, bet kā Lemberga simbolu uzzīmējusi aiz restēm ieslodzītu baltu gulbi un daudzkārt piedāvājās viņa vietā sēdēt cietumā, "atpūsties un saņemt brīvu maizi". Arestētais pateicās, bet šādu upuri noraidīja, paužot, ka viņš arī pats tiks līdz uzvarai procesā, "ja vien tiesa būs objektīva".

Īsti starojošs un ierasti atraktīvs A.Lembergs kļuva pārtraukumā, žurnālistu un atbalstītāju ielenkumā izvērsti skaidrojot, ka visi viņam pagājušajā nedēļā inkriminētie noziegumi ir "sadomāti un muļķības". "Par tiem es runāšu citreiz atsevišķi, varu tikai teikt, ka esmu absolūti mierīgs. Esmu gatavs tiesāties, žēl vienīgi, ka tam jātērē laiks," apgalvoja apsūdzētais.

Mēģinot pārkliegt savus fanus, Lembergs sauca, ka patlaban viņam svarīgas tikai divas lietas — ventspilnieku morālais atbalsts un laba veselība. Arestētais paziņoja, ka viņš tagad katru dienu vienu stundu sporto 12 viņam atvēlētajos kameras kvadrātmetros "tā, ka pat muskuļi sāp", kaut gan neilgi pirms tam tiesai apgalvoja, ka tikai pirmdien viņam beidzas pirms nedēļas izdotā slimības lapa, par kuras atbilstību patiesībai, atsaucoties uz citu speciālistu slēdzienu un nenorādīto datumu, šaubas izteica prokurors.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ir Saeimā un citur bijuši tā sauktie Lemberga stipendiāti, kuriem par kādiem pakalpojumiem maksāta nauda, apsūdzētais bija strikts: "Beidziet! Kādi stipendiāti? Tas viss tiek celts ar vienu mērķi — lai atlaistu Saeimu, jo kādus neapmierina vēlēšanu rezultāti. Arī mana apcietināšana ietilpst šajā scenārijā," bija pārliecināts Lembergs, ierasti apgalvojot, ka šādu scenāriju rakstījusi "Sorosa politiskā apvienība".

 

Viedoklis: Nezinīši?

Aivars Ozoliņš,  Diena  03/20/07    Premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) apgalvo, ka drošības iestādes neesot viņu informējušas par NATO valstu bažām par grozījumiem drošības likumos un ka viņš par tām uzzinājis "no diplomātiem" tikai īsi pirms Valsts prezidentes lēmuma apturēt likumu grozījumu stāšanos spēkā. Ja pieņemam, ka šajā reizē Kalvītis pretēji parastajai indevei runāt puspatiesības vai nepatiesības saka patiesību, tad jāsecina, ka viņa "kompetento darītāju" valdība ir bērnudārzs vai drīzāk trakomāja.

Jāatgādina, ka likumu grozījumus valdība, neņemot vērā prezidentes iebildumus, janvāra sākumā pieņēma Satversmes 81.panta kārtībā, kas ļauj tai Saeimas sesiju starplaikos pieņemt noteikumus ar likuma spēku, ja ir "neatliekama vajadzība". Vajadzības neatliekamību neviens līdz šim nav saprotami pamatojis. Premjerministrs brīdī, kad valdība grozījumus atbalstīja konceptuāli, nebija Latvijā, bet atgriezies "norobežojās" no sagatavotajiem grozījumiem un stāstīja, ka drošībnieki paši tos "apaudzējuši ar nesaskaņotiem priekšlikumiem". Tomēr tie viņa vadībā tika pieņemti, pēdējā brīdī vēl "pieaudzējot" klāt normu, ka drošības iestādes drīkstēšot pārbaudīt arī deputātu "pilnvarotas personas". Ne ar drošības iestādēm, ne prokuratūru, kas uzrauga to darbības likumību, konsultācijas nebija notikušas, un vienīgie "drošībnieki", kuri bīdīja grozījumus, bija par tiem atbildīgais Kalvīša padomnieks Raimonds Lazdiņš un premjerministra padotībā esošā Informācijas analīzes dienesta vadītāji. Tomēr Saeimas valdošais vairākums, neņemot vērā nekādus iebildumus pret likumu grozījumiem, tos steidzami apstiprināja. Valsts prezidente nosūtīja tos atpakaļ Saeimai, pavadvēstulē sīki un precīzi pamatojot daudz plašākus iebildumus pret šiem grozījumiem nekā tikai Latvijai draudošo izkrišanu no NATO slepenās informācijas aprites.

Ja tagad ticam Kalvītim, ne viņš, ne citi valdības locekļi, ne valdošās koalīcijas deputāti Saeimā prezidentes vēstuli acīmredzot vienkārši neizlasīja, un Saeima, ausis un acis ciet, vēlreiz pieņēma tos pašus likumprojektus bez jebkādām izmaiņām, lai prezidente nevarētu atkal tos sūtīt atpakaļ. Ja ticam premjerministram, viņam visas epopejas gaitā nevienu brīdi nebija ienācis prātā vismaz palūgt kādu no saviem padomniekiem sazināties ar kādu no drošības dienestiem, ar Prezidenta kanceleju vai NATO partnervalstu diplomātiem, un tikai īsi pirms prezidentes lēmuma apturēt valstij bīstamo likumu grozījumu stāšanos spēkā Kalvītim gadījās no kādiem ārvalstu diplomātiem, laikam kokteili malkojot, kaut ko padzirdēt par to bīstamību un piedzīvot piepešu atklāsmi, ka, "nē, nu", kaut kas nav īsti labi. Mums ir jānotic, ka valdošā koalīcija sākusi atcelt pilnīgi visus likumu grozījumus, kuros pirmīt nevēlējās mainīt ne komatu, tikai tāpēc, ka premjerministram kāds diplomāts kaut ko pateica?

Ja ticam Kalvītim, tad viņa bezatbildīgo nezinīšu valdība ir bīstama valstij.

Patiesībā tā ir vēl bīstamāka gadījumā, ja Kalvītim arī šajā reizē tomēr neticam.

Ja Kalvītim neticam, varam secināt, ka valdība un Saeimas vairākums apzināti apdraudēja Latvijas iekšējo un ārējo drošību un valsts pilnvērtīgu dalību NATO, un tikai prezidentes radikālais lēmums apturēt likumu grozījumu stāšanos spēkā, kas nozīmē referenduma procesa sākšanu, piespieda valdību atteikties gan no šiem grozījumiem, gan pat no Satversmes 81.panta, kura kārtībā tie tika pieņemti, — no jebkā, lai tikai paliktu pie varas.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanai par šiem likumu grozījumiem tomēr notiks. Valdošās koalīcijas politiķi nu lien vai no ādas laukā, mēģinādami iestāstīt, ka ne parakstu vākšanai, ne referendumam, ja tas notiks, nebūšot jēgas, jo līdz tam šie grozījumi jau būšot atsaukti un to vietā pieņemti tādi, kuri būšot pieņemami visiem. Nemaz nerunājot par to, ka viņu teiktajam ticēt nav nekāda iemesla, tautas nobalsošana patiesībā būs ne jau tikai par grozījumiem, bet arī par uzticību šai valdībai.

 

Juristu viedokļi par Satversmes 81.pantu dalās

LETA  03/20/07    Konstitucionālo tiesību speciālistiem ir dažādi viedokļi par to, vai patlaban nepieciešams no Satversmes svītrot 81.pantu, kas dod iespēju valdībai, ja neatliekama vajadzība prasa, pieņemt lēmumus starp Saeimas sesijām.

Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis profesors Egils Levits nedēļrakstam "Jurista Vārds" atzinis, ka patlaban, 15 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijā jau pastāv pietiekami aptveroša tiesību normu sistēma, un vajadzība pēc Ministru kabineta pagaidu likumdošanas ikdienas situācijā praktiski vairs nepastāv. Tādēļ Satversmes 81.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir patlaban, varētu svītrot.

Levits gan atzīst, ka varētu apsvērt, vai šī panta vietā nevajadzētu noteikt īpašas tiesības Ministru kabinetam izdot noteikumus ar likuma spēku ārkārtas situācijās. Šīs tiesības nebūtu saistītas ar izņēmuma stāvokli un varētu tikt izmantotas steidzamības gadījumos, ja pastāv nepieciešamība ļoti ātri reaģēt, lai nodrošinātu sabiedrības drošību, kārtību un veselību.

"Tomēr man šķiet, ka sasteigta šī panta atmešana var būt netālredzīga," nedēļrakstam norāda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs un Latvijas Universitātes (LU) lektors Gunārs Kusiņš.

Viņš atgādina, ka debates par Satversmes 81.pantu notikušas arī 6.Saeimas laikā un tolaik balsu vairākumu, bet ne nepieciešamo divu trešdaļu atbalstu, guvis priekšlikums, ka šo pantu varētu izmantot kara un izņēmuma stāvokļa gadījumos.

"Šādu pantu varētu izmantot tikai divos gadījumos - kara un izsludināta izņēmuma stāvokļa apstākļos. Tādēļ, manuprāt, nevajadzētu izslēgt iespēju Satversmes 81.pantu redakcionāli precizēt," atzīst Kusiņš.

Viņš arī uzsver, ka patlaban valdošais noskaņojums - vienkārši izslēgt no Satversmes 81.pantu - ir "iebraukšana no viena grāvja otrā", proti, no šī panta liberālas un biežas lietošanas pat tādās situācijās, kad tas noticis nepamatoti, līdz pilnīgam šī panta noliegumam. Kusiņš piebilst, ka pareizāk liktos, ja par šo pantu "bez pārmērīgas steigas notiktu profesionālas debates".

Kusiņš arī uzsver, ka, viņaprāt, Satversmes 81.pants ir jāsaglabā, bet ļoti stingri jāierobežo tā piemērošanas iespējamība. Ierobežojumiem jābūt "juridiski konkrētiem, nepārprotamiem un skaidriem". Būtu labi, ja "neatliekamas vajadzības" vietā pantā tiktu ietverts nosacījums, kas jau pašā sākumā nebūtu politiski interpretējams.

"Mūsu Satversmes 81.pants un šīs normas piemērošana mūsdienās ir liels arhaisms. Tā to vērtē arī ārvalstu konstitucionālo tiesību speciālisti. Viņi pat brīnās, ka 21.gadsimta sākumā kādā no Eiropas valstīm ir šāda norma," "Jurista Vārdam" apgalvo tiesībsargs un bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis.

Viņš norāda, ka "agri vai vēlu Latvijai no šī panta Satversmē vajadzētu atteikties".

Apsītis atgādina, ka 81.pantu Satversmes tēvi savulaik arī ieviesuši ar lielām domstarpībām. Jo arī tajā laikā valdījis uzskats, ka valdībai nevajadzētu iejaukties likumdevēja kompetencē. Ja nu tomēr tādi izņēmumi ir vajadzīgi, tad tikai gadījumos, kad tiešām ir ļoti liela neatliekama vajadzība un likumdevējs nestrādā jeb atrodas sava darba pārtraukumā.

"Diemžēl šajā neatliekamās vajadzības jēdzienā arvien vairāk un biežāk tiek iespīlēti pasākumi, kas neveido nekādu neatliekamo vajadzību," akcentē Apsītis, piebilstot, ka savulaik apmēram 15 mēnešus strādājis valdībā un novērojis, kā tiek izmantots starplaiks starp Saeimas sesijām, lai veiktu pasākumus tādās nozarēs, kur "jebkādu steidzamību ir grūti saskatīt".

"Tātad šī norma tiek tulkota nevajadzīgi plaši, un diezin vai tas ir nepieciešams," atzīst Apsītis.

Latvijas Juristu biedrības viceprezidents un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks norāda, ka Satversmes 81.pants varētu tikt saglabāts kā vēstures piemineklis.

"Ja politiķi būtu pietiekami saprātīgi un necenstos darīt otram to, kas pašam nepatīk, tad viņi šo pantu necenstos izmantot savstarpējās politiskās cīņās. Nebūtu pat slikti, ja tiešām ārkārtas situācijām šī iespēja tiktu saglabāta. Valdība tomēr var reaģēt ātrāk nekā Saeima," norāda Dravnieks.

Viņš piebilst, ka šodienas politiķu ieskatā gan esot tā - ja jau nobalsoja, tad bija vajadzība. Neatliekamība praksē netiek pamatota, bet "tas jau ir politiskās kultūras jautājums".

Dravnieks pauž uzskatu, ka pamatojuma arī valdībai izdot likumus mūsdienās nav ne tiesību, ne politikas zinātnē. Tādā ziņā šķēršļu šī panta izslēgšanai nav. "Tomēr tā ir ļoti slikta prakse - grozīt Satversmi steigā. Šajā gadījumā paliktu it kā tukša vieta," brīdina eksperts.

"Pilnīgi pretēja situācija ir izveidojusies ar Valsts prezidenta vēlēšanām - Satversmes 40.pants pamatīgi apgrūtina procesus mūsdienās. Tam ir jākrīt. Ja politiķi paķers līdzi arī 81.pantu - lai jau. Vismaz tiks demonstrēta labā griba," saka Dravnieks.

Savukārt LU lektore Anita Rodiņa nedēļrakstam atzīst, ka "patlaban Satversmes 81.pantu no Satversmes vēlas izslēgt tikai tādēļ, ka tā realizēšana bieži ir notikusi, izejot ārpus Satversmes 81.panta jēgas un būtības. Šo tēzi īpaši apstiprina pēdējie notikumi."

Rodiņa uzsver, ka gadījumā, ja Satversmes 81.pants tiek realizēts, cieši pieturoties pie šī panta satura, jēgas un būtības, tā izslēgšana patlaban nav nepieciešama.

Tiesību zinātņu maģistrs Edgars Pastars pieļauj iespēju, ka, "pastāvot apstākļiem, kad šī panta piemērošana - likumu materiālā izpratnē izdošana - parasti ir diskutabla no Satversmes viedokļa, ir tikai atbalstāma šī panta svītrošana no Satversmes".

Viņš piebilst, ka vienlaikus ir apsverama iespēja nevis izslēgt šo pantu, bet noteikt, ka to piemēro nevis neatliekamas vajadzības gadījumā, bet, piemēram, izņēmuma stāvokļa laikā. Tādējādi netiktu aizmirsta otra šī panta funkcija - Saeimas deputātu prombūtnes laikā operatīvi aizstāt likumdevēju.

 

Parakstu vākšanas nodrošināšanai CVK piešķirs 499 428 latus

LETA   03/20/07    Šodien valdība nolēma piešķirt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) 499 428 latus, lai nodrošinātu parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā.

Vēlēšanu komisiju darbinieku Latvijā, parakstu vākšanas darbinieku Latvijā un ārvalstīs, parakstu vākšanas organizatoriskai un tehniskai nodrošināšanai nepieciešamā CVK sekretariāta līgumdarbinieku, parakstu pārbaudes veicēju darba samaksai, kā arī CVK darbinieku piemaksām par virsstundu darbu un papildu pienākumu pildīšanu paredzēti 344 853 lati.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiks izlietoti 83 075 lati, bet CVK un vēlēšanu komisiju saimnieciskajiem izdevumiem - 71 500 lati.

Tiks noteikta arī pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu atlīdzība un ēdināšanas izdevumu kompensācija.

Komisijas priekšsēdētājam viena darba stundas likme noteikta no 1,8 līdz 4,2 latiem, komisijas sekretāram - no 1,7 līdz 3,2 latiem stundā, bet komisijas loceklim - no 1,3 līdz 2,1 latam.

Stundas tarifa likmes konkrēto apmēru noteiks CVK, ņemot vērā attiecīgā amata darba apjomu un atbildību.

Komisijas locekļiem tiks kompensēti arī ēdināšanas izdevumi vēlēšanu, tautas nobalsošanas un balsu skaitīšanas dienā līdz četriem latiem par katru dienu.

Jau ziņots, ka parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Satversmes 72.panta kārtībā apturētajiem likumiem sāksies 3.aprīlī un ilgs līdz 2.maijam.

 

Mūrniece: Kalniete šķeļ 'Jauno laiku'

LETA  03/21/07    Kamēr partijā "Jaunais laiks" (JL) nebija Saeimas frakcijas deputātes Sandras Kalnietes, "partija savas nesaskaņas risināja miermīlīgā ceļā partijas iekšienē", uzskata JL Saeimas frakcijas deputāte un valdes locekle Linda Mūrniece.

Mūrniece uzsvēra, ka pirms gaidāmā partijas ārkārtas kongresa līdzšinējais partijas vadītājs Einars Repše un viens no izvirzītajiem partijas priekšsēdētāja amata kandidātiem Krišjānis Kariņš spēja vienoties par visiem jautājumiem. "Pašlaik Kalniete dara visu, lai ierobežotu demokrātiju, kāda ir JL," sacīja Mūrniece. Pēc deputātes domām, demokrātiju ierobežo arī noteiktā dalības maksa ārkārtas kongresā un tā norises vieta Limbažu rajonā ar mērķi, lai nevarētu piedalīties visi, kuri to vēlas.

Mūrniece arī sacīja, ka viņai nav izprotams, kādēļ Kalniete iestājusies JL, jo viņa šo partiju graujot. Mūrniece norādīja, ka veselu mēnesi ar Kalnieti centusies risināt dažādus ar partiju saistītus jautājumus un neiznest nesaskaņas uz āru.

JL Saeimas frakcija partijas valdes priekšsēdētāja amatā vēlas redzēt Krišjāni Kariņu un 31.martā paredzētajā partijas kongresā aicina balsot tieši par viņu, nevis par Einaru Repši, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

JL Saeimas frakcijas biedri nosūtījuši elektroniskā pasta vēstuli kādai ar JL saistītai personai. Tajā pausta apņemšanās strādāt vienotā komandā, bet komandas vadību aicināts uzticēt Kariņam.

"Mēs aicinām partijas "Jaunais laiks" biedrus ar savu parakstu apstiprināt pievienošanos mūsu komandai. Šajā Latvijai tik izšķirīgā laikā mums jāstrādā pa jaunam gan mūsu partijā, gan mūsu valstī," teikts vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka partijas izvēlētais ceļš ir cieņas un sadarbības ceļš. "Mēs nebūsim atkarīgi no viena līdera spēka un vājuma. Vadoņu laiks ir aizgājis. Partijai jāmainās. Mēs vēlamies atteikties no partijas vadītāja amata un uzticēt partijas vadību valdei, kuru pārstāvēs valdes priekšsēdētājs,'' minēts vēstulē.

Vēstuli parakstījuši Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis, Ina Druviete, Ilma Čepāne, Ainars Latkovskis, Dzintars Zaķis, Jānis Reirs, Uldis Grava, Ingūna Rībena, Ingrīda Circene, Ausma Kantāne, Silva Bendrāte un Sarmīte Ķikuste.

JL Saeimas frakcijā ir 18 deputāti. Vēstuli ar šādu aicinājumu nav parakstījis Kariņš pats un Repše, kā arī Artis Kampars, Solvita Āboltiņa un Linda Mūrniece.

Kalniete norādīja, ka šāds aicinājums esot izplatīts starp visiem JL biedriem un atbalstītājiem. Viņasprāt, Kariņš kā frakcijas vadītājs sevi esot pierādījis. "Kariņš kā vadītājs ir orientēts uz saskaņu, nevis konfrontāciju. Mēs partijā vēlamies komandas darbu, kur strādā kopā un atbalsta viens otru," sacīja Kalniete.

Negatīvi Kalniete vērtē Repšes ideju partijā ieviest divvaldību, proti, līdztekus partijas valdes priekšsēdētāja amatam iedibināt partijas domes priekšsēdētāja amatu. "Es to neatbalstu, partijā jābūt skaidrai vadībai, šāda divvaldība neko labu nevar nest,'' teica Kalniete.

Āboltiņa stāstīja, ka viņa vēstuli nav parakstījusi, jo viņu neviens ar to nav iepazīstinājis. Āboltiņa pauda neizpratni par Kalnietes rīcību, valdes sēdē sakot vienu, bet aiz muguras rīkojoties citādi. "Man ir svarīga partijas vienotība, un es neizprotu šādu divkosīgu rīcību. Pati Kalniete JL iestājusies nezin kādu mērķu vadīta tad, kad nesaņēma kārotos vēstnieces amatus, bet tagad šķeļ partiju," klāstīja Āboltiņa.

Jau ziņots, ka 31.martā notiks JL ārkārtas kongress, kurā iecerēts pārvēlēt JL priekšsēdētāju un valdi.

Lai saliedētu organizāciju, JL plāno likvidēt partijas priekšsēdētāja amatu. To, tiekoties ar JL Jēkabpils nodaļas biedriem, iepriekš paziņojis partijas vadītājs Repše.

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" iepriekš ziņoja, ka partiju turpmāk vadīšot valdes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētājs. Vienu no amatiem varētu ieņemt Repše, bet otru - Kariņš.

 

KNAB izmeklētājs Bode atbrīvots no darba

LETA   03/21/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Izmeklēšanas nodaļas vadītājs Ilmārs Bode atbrīvots no darba, šodien Latvijas Televīzijas ziņu raidījumam "Panorāma" sacīja KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

Bode iepazīstināts ar rīkojumu par atlaišanu un jau nodevis savas lietas, sacīja Loskutovs.

Kā Bodes atlaišanas iemeslu KNAB priekšnieks minēja to, ka Satversmes aizsardzības birojs Bodem liedzis pieeju valsts noslēpumiem, tādēļ viņa palikšana amatā vairs neatbilstot likumam.

Jau ziņots, ka Bodi tur aizdomās par klasificētas informācijas un valsts noslēpumu saturošu ziņu izpaušanu saistībā ar Vidzemes priekšpilsētas tiesnešu Irēnas Poļikarpovas un Beatrises Tāleres kukuļošanas lietu, tādēļ par viņa darbībām sākts kriminālprocess.

Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļā pagājušā gada 27.decembrī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 94.panta un 318.panta 1.daļas par Bodes iespējamu ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu 2006.gada septembrī.

Viņš, iespējams, apzināti izpaudis operatīvi iegūtu klasificētu informāciju un valsts noslēpumu saturošas ziņas par sāktiem operatīvās darbības pasākumiem, aģentūru LETA informēja prokuratūras Preses centrā.

Informācija izpausta personai, attiecībā uz kuru veikti operatīvie pasākumi, līdz ar to nodarīts ievērojams kaitējums valsts pārvaldības un tiesiskās kārtības nostiprināšanas interesēm, uzskata prokuratūra.

Izmeklēšana kriminālprocesā notiek Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā.

Šā gada 22.janvārī Bode atzīts par aizdomās turēto un viņam piemērots drošības līdzeklis - aizliegums deviņus mēnešus pildīt KNAB Izmeklēšanas nodaļas priekšnieka amata pienākumus.

KNAB izmeklētājs masu medijiem izplatījis paziņojumu, kurā pauda izbrīnu par prokuratūras rīcību, jo nekādus valsts noslēpumus viņš neesot izpaudis.

"Man kopš [KNAB priekšnieka Alekseja] Loskutova nelikumīgās rīcības par manis atstādināšanu un atbrīvošanu no darba 2005.gadā nemaz nav pieejama operatīvā informācija, un es nemaz nevarēju izpaust kādu valsts noslēpumu," uzsvēra Bode. Vienlaikus KNAB izmeklētājs norādīja: ja viņš būtu pienācīgi informējis abas tiesneses par videonovērošanu, viņu aizturēšana un attiecīgs kriminālprocess nebūtu iespējams.

Bode tolaik pauda viedokli, ka "vienīgais mērķis ir manis kārtējā atstādināšana no KNAB Izmeklēšanas daļas vadītāja amata, izmantojot dažādus izdomājumus". KNAB vadītāja rīkojumā par Bodes atstādināšanu esot norādīts, ka "neatstādināšana no darba birojā var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm".

Izmeklētājs pauda viedokli, ka notiek kārtējā vēršanās pret viņu, lai ietekmētu konkrētu krimināllietu virzību. Par dažām no šīm lietām esot pastiprināta sabiedrības interese.

Bode sarunā ar sev pazīstamu advokātu ieminējies, ka tiesnešu kabinetos uzstādītas videokameras, rakstīja laikraksts "Čas". Advokāts savukārt šo ziņu izplatījis tālāk, bet tiesu pārstāvji šādu informāciju uzskatījuši par patiesībai neatbilstošu.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnešu Poļikarpovas un Tāleres darba kabinetos korupcijas apkarotāji bija uzstādījuši slēptas videokameras, kas fiksējušas iespējamos kukuļņemšanas gadījumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kameras uzstādītas ar Augstākās tiesas (AT) atļauju. Tiesnešu kabineti filmēti aptuveni mēnesi. Līdztekus noklausītas viņu telefonsarunas. Tas darīts arī ar AT atļauju.

Jau ziņots, ka KNAB abas tiesneses aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja pērn 10.oktobrī. Lietas materiāli jau nodoti Ģenerālprokuratūrai.

 

Prezidente neredz iemeslu Saeimas atlaišanai

LETA   03/21/07    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir gandarīta, ka viņas iepriekš paustie iebildumi par grozījumiem valsts drošības likumos ir uzklausīti.

Šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) Vīķe-Freiberga norādīja, ka Saeima un valdība ir izteikusi gatavību atsaukt iepriekš pieņemtos grozījumus. Pēc prezidentes domām, tas ir "pirmais pozitīvais solis".

Tālāk esot jāpanāk vienošanās par to, kādiem šiem likumiem ir jāizskatās turpmāk. Pašlaik, pēc prezidentes vārdiem, notiek darbs pie jaunu grozījumu izstrādāšanas.

Ministru prezidents norādīja, ka "kompromiss ir panākts" un atrasts līdzsvars starp visiem varas līmeņiem.

Attiecībā uz iespējamo tautas nobalsošanu Vīķe-Freiberga sacīja, ka ir pavērusi iespēju tautai paust savu viedokli un, ņemot vērā, ka pastāv "bieds" par referendumu, uz viņas paustajiem iebildumiem ir reaģēts.

Prezidente sacīja, ka vienmēr ir uzturējusi dialogu ar valdību, tomēr šajā gadījumā viņas balss netika uzklausīta, un tagad tautai ir dota iespēja ierosināt vai atteikties no referenduma. Prezidente norādīja, ka jutīsies droši tad, kad problēma ar drošības likumiem būs atrisināta.

Tomēr Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka neredz iemeslu Saeimas atlaišanai, kā arī neredz iemeslu šaubīties par savu sadarbību ar Kalvīša valdību.

Kā ziņots, iepriekš Kalvītis informēja, ka sagatavoti jauni grozījumi ar valsts drošību saistītajos likumos un jau tuvākajā laikā tos skatīs Saeimas Nacionālā drošības komisija.

Premjers norādīja, ka grozījumi likumos vēl tiekot "pieslīpēti" un jau tuvākajā laikā tie tikšot nodoti izskatīšanā Saeimā.

Kalvītis uzsvēra, ka grozījumi saskaņoti visos līmeņos, tāpēc nevajadzētu būt arī Valsts prezidentes pretenzijām pret likumprojektiem.

Jau ziņots, ka Saeima 15.martā konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas atcels strīdīgās normas ar valsts drošības iestādēm saistītajos likumos. Galīgajā lasījumā plānots izskatīt likumprojektus 29.martā.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu" paredz svītrot no likumiem valdībā Satversmes 81.panta kārtībā un vēlāk Saeimā pieņemtās normas. Grozījumi visos trīs likumos paredz, ka tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā minētie trīs likumi būs tādā redakcijā, kādi tie bija, pirms tiesību aktus grozīja Ministru kabinets.

LETA jau ziņoja, ka panākta vienošanās par juridisku risinājumu, ka tiek gatavoti grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu", Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, kas varētu stāties spēkā, negaidot parakstu vākšanas rezultātus tautas nobalsošanas ierosināšanai.

"Nav juridisku šķēršļu, lai grozījumi nestātos spēkā jau pirms tautas nobalsošanas rezultātiem," aģentūrai LETA iepriekš sacīja premjera padomnieks Jānis Dzanuškāns.

Jau ziņots, ka Vīķe-Freiberga apturēja likumu grozījumu izsludināšanu uz diviem mēnešiem.

Prezidente asi kritizēja veidu, kādā virzītas izmaiņas Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Valdība un Saeima neesot ieklausījusies ne tikai viņas iebildumos pret likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī.

Valdība izmaiņas pieņēma Satversmes 81.panta jeb steidzamības kārtībā, un Saeima 1.februārī tās apstiprināja, taču prezidente grozījumus atdeva atpakaļ deputātiem otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr viņi neņēma vērā Vīķes-Freibergas iebildumus un 1.martā pieņēma izmaiņas atkārtoti nemainītā variantā.

Prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu. Viņa uzsvēra, ka tas ir brīdinājums visai sabiedrībai.

 

Lembergam prasa 24 000 latu sodu

LETA  03/22/07    Prokurors Māris Leja otrdien Kuldīgas rajona tiesā pieprasīja par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam piespriest maksimālo naudassodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā, kas šobrīd ir 24 000 latu.

Prokurors lūdza piemērot A.Lembergam sodu 150 minimālo mēnešalgu apmērā pēc Krimināllikuma 318.panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izraisījis smagas sekas vai izdarīts mantkārīgā nolūkā. Naudassodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā lūgts piemērot pēc Krimināllikuma 298.panta par apzināti nepatiesu ziņojumu, ja tas saistīts ar apsūdzību smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā vai ar neīstu apsūdzības pierādījumu radīšanu.

Apsūdzība uzskata, ka, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, A.Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un ar likumu Par pašvaldībām piešķirtās tiesības. Prokuratūras ieskatā viņš rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi nav pildījis valdības rīkojumu par Ojāra Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar daudziem nepamatotiem formāliem iemesliem. Pirmdien prokurors paziņoja, ka Ventspils domē saistībā ar šo lietu pazuduši dokumenti un tas, visticamāk, noticis ar domes priekšsēdētāja ziņu.

M.Leja pēc apsūdzības pabeigšanas skaidroja, ka tas ir maksimālais sods, ko var prasīt par šiem noziegumiem. Viņš lūdzis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izvērtēt, vai normatīvajiem aktiem atbilst Ventspils brīvostas lēmums, ka Ministru kabineta izvirzītais pārstāvis vēl jāapstiprina ar domes lēmumu.

A.Lembergs pēc prokurora lūguma piespriest minēto sodu sacīja: "Ko es daudz komentēšu! Šajā gadījumā nav svarīga saturiskā puse. Biju domājis, kā var tikt uztaisītas apsūdzības kājām gaisā. Es te paklausījos un dzirdēju, kā tas notiek."

Jau vēstīts, ka otrdien prokurors pabeidza lasīt iepriekšējās divās sēdēs sākto apsūdzības runu krimināllietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kurā apsūdzēts A.Lembergs. Tās teksts aizņem 95 lapas. A.Lembergu uz tiesas sēdi Kuldīgā konvojē no Rīgas Matīsa cietuma, kur viņš ievietots, jo tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā viņam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums. Nākamā tiesas sēde notiks 26.martā.

 

Vilto dokumentus, lai veiktu afēru

Arnis Kluinis,  NRA  03/22/07    "Uzņēmumu reģistrs apzināti maldināts, lai reģistrētu izmaiņas Latvijas Naftas tranzīta vadībā," norāda LNT valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Šādu secinājumu viņš izdara, balstoties uz izrakstu no UR lēmuma par LNT vadītāju maiņu. Tas pamatots ar 19. martā it kā notikušas LNT akcionāru sapulces lēmumu. Šī sapulce savukārt skaitās sasaukta atbilstoši LNT valdes paziņojumam, kas datēts ar 2006. gada 25. maiju un amatpersonu maiņu pamatojošajiem dokumentiem nav pievienots. Īstenībā 2006. gada 25. maija paziņojums attiecas uz uzņēmuma akcionāru sapulces sasaukšanu pērnā gada 4. jūlijā, kad nekādi lēmumi par vadītāju nomaiņu netika pieņemti.

LNT likumīgā valde tagad lūgs UR noskaidrot, kāpēc valsts notāre Elita Kadiķe izlēmusi reģistrēt citu LNT padomes un valdes sastāvu, nepārliecinoties par visu šo lēmumu pamatojošo dokumentu esamību. LNT valde ir pamanījusi arī to, ka valsts nodevu par amatpersonu maiņas reģistrāciju skaidrā naudā apmaksājusi kāda Linda Lejiņa-Kaire, kas LNT nestrādā.

"Uzņēmumu reģistra notāre acīmredzot ir maldināta, akcionāru sapulces dokumenti ir prettiesiski, bet izmantotais zīmogs ir viltojums," apliecina V. Solomatins. Tāpēc LNT likumīgā valde lūgs nekavējoties iejaukties tiesībsargājošās iestādes, lai novērstu kriminālās darbības, ar kuru palīdzību virkne personu 20. marta vakarā nelikumīgi ieņēma LNT telpas un tagad uzdodas par sabiedrības valdi.

"Ja Latvijā tiek pieļautas šādas nelikumības, tad jebkura uzņēmuma vadība var tikt nomainīta tikai viena īpašnieka iegribu rezultātā. Tiesībsargiem ir jāiejaucas nekavējoties, lai pierādītu, ka Latvijā vispār pastāv paredzama uzņēmējdarbības tiesiskā vide. Eiforija par to, ka LNT esot ieņēmuši it kā kāda "oligarha" oponenti, nedrīkst kalpot par pamatojumu pilnīgi jebkādai patvaļai," skaidro V. Solomatins.

Šis "viens īpašnieks" ir a/s Ventbunkers, kura padomes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Kvēps tagad skaitās LNT padomes priekšsēdētājs, bet padomē iekļauti ir arī Šveices jurists Rūdolfs Meroni, Gatis Grāvītis, Ivars Pāže un Vladislavs Šafranskis. M. Kvēps un R. Meroni līdz šim ir bieži minēti saistībā ar dažādiem skandāliem attiecīgi Latvijā un staptautiskā mērogā. 11. aprīlī Rīgas apgabaltiesa skatīs krimināllietu par komerciālo uzpirkšanu, kurā apsūdzēts M. Kvēps. Savukārt V. Šafranski raksturo tas, cik neveiksmīgi viņš līdz šim vada citu Ventspils ostas uzņēmumu Ventspils Grain Terminal.

LNT vadītāju nomaiņas mērķis ir panākt līdzīgu nomaiņu arī LNT meitasuzņēmumā, publiskajā a/s Ventspils nafta (VN). Vakar šis uzņēmums sniedza informāciju Rīgas Fondu biržai (RFB) par akcionāru sapulces sasaukšanu šā gada 27. aprīlī. Sapulces darba kārtībā iekļauti divi jautājumi par VN 2006. gada pārskata apstiprināšanu un revidenta ievēlēšanu. VN akcionāri var pieteikt akciju bloķēšanu vērtspapīru konta turētājam ne vēlāk kā līdz 2007. gada 17. aprīļa darba dienas beigām. VN preses sekretāre Gundega Vārpa informē, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone trešdien nosūtījusi oficiālu vēstuli UR, RFB, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un laikrakstam Latvijas Vēstnesis, informējot par to, ka ir iespējami dokumentu viltojumi saistībā ar VN akcionāru sapulces sasaukšanu it kā jau vakar. "Šo informāciju žurnālistiem sniedzis Mārtiņš Kvēps," norāda O. Pētersone, uzsverot, ka ne VN valde, ne tās priekšsēdētāja nav parakstījusi nekādus prettiesiskus dokumentus par uzņēmuma akcionāru sapulces sasaukšanu citos termiņos kā tikai un vienīgi 27. aprīlī.

 

Ministriem liek saskaņot atbildes KNAB

Antra Ērgle,  Diena  03/22/07    Pirms atbild Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojam (KNAB) par to, kas noticis slepenajā valdības sēdē, kad pērn nolēma prēmēt visus ministrus, atbildes jāsaskaņo ar premjera Aigara Kalvīša juridisko lietu padomnieku Jāni Dzanuškānu — šāda ministriem adresēta elektroniskā pasta vēstule nonākusi Dienas rīcībā. Korupcijas pētnieki šādā pieejā saskata mēģinājumu ietekmēt KNAB pārbaudes rezultātus vai pat kavēt patiesības noskaidrošanu. Viņi pauž bažas par ministru patstāvību arī citu lēmumu pieņemšanā.

Vēstule izsūtīta pirmdien, un to parakstījusi premjera palīdze Vineta Šnore. No vēstules izriet, ka KNAB ministriem uzdevis trīs jautājumus, taču kādus, nav zināms. To apstiprināja arī KNAB sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, taču arī viņa neatklāja jautājumus. Līdz pārbaudes beigām tā esot ierobežotas pieejamības informācija. D.Kurpniece atzīst, ka KNAB varējis izsaukt ministrus paskaidrojumu sniegšanai klātienē, taču vēstuļu aptaujas forma izvēlēta, rēķinoties ar ministru aizņemtību.

E–pasta vēstulē ir tieša norāde par atbilžu saskaņošanu: "Lūdzu neizsūtīt atbildes, pirms tās nav saskaņotas ar MP juridisko lietu padomnieku Jāni Dzanuškānu" un piebilde, ka "atbildes versija taps skaidra tuvāko dienu laikā".

Jau ziņots, ka KNAB pārbauda, vai iepriekšējās valdības pērn 10.oktobrī slēgtā sēdē pieņemtais lēmums piešķirt sev prēmijas atbilst likumam par interešu konfliktu novēršanu. D.Kurpniece Dienai apstiprina, ka e–pasta vēstules informāciju ņems vērā un lēmumus par turpmāko rīcību pieņems atbildīgā KNAB amatpersona.

Providus pētniece Iveta Kažoka šādu Ministru prezidenta biroja rīcību vērtē kā "nepārprotamu mēģinājumu iejaukties KNAB izmeklēšanā". "Te skaidri pateikts, ka ministriem atbildes jāsaskaņo, tātad top vienots atbildes paraugs," secina eksperte. Viņa norāda, ka KNAB pārbaudes mērķis ir, uzdodot ministriem jautājumus, noteikt, vai ar valdības lēmumu prēmēt sevi pārkāpti normatīvie akti, kurš bijis šī lēmuma iniciators, kā tas virzīts. "Pārbaudes mērķis nav saņemt vienādu atbildi no visiem, tātad tas traucēs izmeklētājiem noskaidrot patieso situāciju. Tas rada aizdomas, ka Ministru prezidenta birojam ir ko slēpt šajā lietā."

I.Kažoka uzskata: "Šī vēstule rāda, ka ministri tiek uztverti kā marionetes bez rīcības brīvības, kas īpaši jāuzmana. Tas ir simptoms plašākai problēmai par procesu, kā šī valdība pieņem lēmumus un atbild par tiem. Šķiet, ka premjera birojs neuzticas ministriem, tāpēc spiests turēt tos grožos."

Ministru prezidenta palīdze V.Šnore sākumā neteica ne jā, ne nē, vai vēstuli sūtījusi, un ieteica aprunāties ar vēstulē minēto J.Dzanuškānu. Viņš Dienai stingri liedzās, ka būtu kaut ko zinājis par to, tomēr atzina, ka arī agrāk "sniedzis konsultācijas" ministriem par "juridiskajiem formulējumiem". "Šo e–pasta vēstuli, visticamāk, Vineta Šnore sūtījusi pēc ministru biroju vadītāju paustajām bažām par atbilžu gatavošanu [KNAB], bet aicinājums saskaņot atbildes pirms izsūtīšanas ir neliels pārspīlējums, kas radies rakstīšanas brīdī. Man šis gadījums šķiet kuriozs," saka J.Dzanuškāns.

Otrajā sarunā ar Dienu V.Šnore jau uzņēmās atbildību par vēstules nosūtīšanu, taču lika saprast, ka tā saskaņota. Jautāta, ar kuru personu tieši, viņa klusēja.

 

Kalvītis: Rozes demisija neatrisinās zemnieku problēmas

LETA   03/22/07    Zemkopības ministru maiņa neatrisinās lauksaimnieku problēmas, uzskata Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). Kā informēja premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins, valdība ir atvērta zemnieku problēmu risināšanai un ieklausās zemnieku paustajās bažās.

Pjatkins apliecināja, ka valdība ir gatava risināt zemniekiem nozīmīgās problēmas.

Jau ziņots, ka viena no lielākajām Latvijas lauksaimnieku organizācijām "Zemnieku saeima" (ZSA) pieprasīs zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) demisiju. ZSA plāno rakstīt vēstuli valdībai, lai pieprasītu Rozes demisiju.

Pjatkins informēja, ka ZSA vēstuli Kalvītis vēl neesot saņēmis.

Kā ziņots, vakar, 21.martā, pēc ZSA 9. kongresa diskusijām notika balsojums, kurā divas trešdaļas dalībnieku nobalsoja, ka jāprasa valdībai meklēt labāku zemkopības ministru.

ZSA sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne iepriekš skaidroja, ka pēdējais piliens, kāpēc nolemts vērsties pret Rozi, ir valsts tiešo maksājumu reforma, kas noritot sasteigti un bijusi negaidīta.

Roze iepriekš sacīja, ka ZSA lēmums ir demokrātijas izpausme, jo valstī viedokļu paušana ir brīva. Lēmums pieņemts atklāti, nevis mākslīgi uzkurinot ažiotāžu un attālinoties no lietas būtības.

"Diemžēl ne manā kā zemkopības ministra, ne valdības, ne valsts rīcībā nav tādu līdzekļu, lai pilnībā apmierinātu visas vajadzības," uzsvēra Roze. "Mums jāstrādā ar tiem apstākļiem, kurus mēs varam ietekmēt, lai šo līdzekļu būtu pēc iespējas vairāk."

Nevar atstāt novārtā arī lauku attīstību, tai jābūt pietiekami nopietnai, lai neradītu sociālo sprādzienu laukos, sacīja ministrs. Turklāt ir arī citas organizācijas, kurām ir citāds viedoklis nekā ZSA.

Roze uzskata, ka ZSA pieprasījums nevarētu būt par pamatu viņa demisijai, tomēr viņš neuzskata, ka būtu jānorobežojas no sadarbības ar ZSA, jo tajā ir nopietni ražotāji un viņu viedoklis ir pietiekami svarīgs.

Roze kategoriski noraidīja ZSA pārmetumus, ka Zemkopības ministrijas darbība Latvijas zemnieku interešu aizstāvībā sarunās ar Eiropas Komisiju nav bijusi veiksmīga. "Par to lai runā dokumenti, nevis emocijas," sacīja ministrs. Viņš piebilda, ka notikušas vairākkārtējas lauksaimniecības politikas reformas, pirms divām dienām sperts solis maksājumu izlīdzināšanā, izstrādāta risku vadības koncepcija lauksaimniecībā.

Kongresā piedalījās arī Kalvītis. Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībai ir lielas perspektīvas un zemnieki valstij ir vajadzīgi. Kalvītis arī norādīja, ka svarīgi ir uz ražotāju rēķina nerisināt lauku sociālās problēmas un otrādi.

ZSA ir nevalstiska organizācija, kas aizstāv zemnieku intereses lēmumu pieņemšanas institūcijās, informē un izglīto savus biedrus. Organizācijā ietilpst 703 Latvijas ražojošie lauksaimnieki, vairumā gadījumu ģimenes saimniecības. 39% ZSA biedru ir no Vidzemes, 36% - no Zemgales, 20% - no Kurzemes, bet 5% - no Latgales.

Jau ziņots, ka papildus valsts tiešo maksājumu (PVTM) reforma paredz, ka turpmāk tikai 25% no PVTM par laukaugu platībām tiks saistīti ar ražošanu, bet pārējā maksājuma daļa tiks izmaksāta pēc informācijas par iepriekšējā gadā ražoto.

Izmaksas struktūra mainīsies arī PVTM par kartupeļu cieti, kuru ar ražošanu varēs piesaistīt 60% apjomā, liellopu kaušanas prēmijai - 40%, aitu mātes prēmijai - 50%. Maksājums par pienu, kas līdz šim veikts par katru piena tonnu, turpmāk vairs nedrīkstēs būt saistīts ar ražošanu.

 

Diskusija: Saeima padzīta. Valdība atkāpjas. Kas tālāk?

Iveta Mediņa,  Rīgas Balss  03/22/07    Vai pienācis tas brīdis, kad valdībai jāatkāpjas un Saeimai jāaiziet? Un kas būs tālāk? Diskutē 9. Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP), politologs Aigars Freimanis un laikraksta «Neatkarīgā Rīta Avīze» galvenā redaktore Anita Daukšte.

RB: – Kā jūs raksturotu to, kas notiek Latvijas politikā – vai tiešām ir iestājusies krīze, kā apgalvo daži mediji?

A.Daukšte: – Visu šo laiku mēs dzīvojām salīdzinoši mierīgi – ar ļoti stabilu valdību un koalīciju, līdz pagājušo sestdien izrādījās, ka valstī ir KRĪZE. Pēkšņi viss tika sasaistīts kopā: gan referenduma ierosināšana par drošības iestāžu likumu grozījumiem; prezidentes pieteiktā cīņa pret oligarhiem; gan tas, ka veikalos cenas kāpušas un dos mazāk kredītus. Vienā brīdī visiem kļuva skaidrs, ka valdība un koalīcija ir riktīgi riebīga banda un prezidentei tā vienkārši ir jāizdzenā. Kādā ceļā tas notiek – ar referendumu, bez referenduma, atlaižot Saeimu – gluži vienalga. Galvenais, ka prom!

RB: – Vai ir pamats šos notikumus dēvēt par ietekmes sfēru pārdali varas elitē?

K.Leiškalns: – Šobrīd nekāda varas pārdale nenotiek. Situācijas saasināšanās iemesls ir Aivara Lemberga aizturēšana, kurai tika pakārtots viss turpmākais. Tā ir parasta cīņa par varu.

A.D.: – Es tam negribu piekrist. Manuprāt, šie procesi ir krietni vien asāki. Tā nav parasta cīņa par varu. Standarta situācijās tā vienmēr notiek saistībā ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Patlaban šis process risinās tikai dažus mēnešus pēc Saeimas ievēlēšanas. Es piekrītu versijai, ka zināmi sabiedrības slāņi, kas ir neapmierināti ar rezultātiem, ir izraisījuši šo situāciju.

RB: – Vai ir iespējams iezīmēt tos spēkus, kuri cīnās par savu vietu pie siles? Kas tie ir: koalīcijas politiskie oponenti; cilvēki, kuri ieinteresēti skaļās oligarhu prāvās, lai atgūtu finansiālo ietekmi Ventspilī; kaut kādi ietekmīgi spēki ārpus Latvijas?

A.D.: – Man nav ko te piebilst.

K.L.: – Patiesībā šo krīzi mēs veidojam ar terminoloģiju. Kaut vai ar šādu izteicienu – «tie, kas cīnās par vietu pie siles». Tiek uzburts varas tēls: rukšu, kuiļu vai vilku bars, kas nemitīgi cīnās par vietu pie siles, lai pakamptu treknāku kumosu. Šāda tipa retorika ir pavadījusi Saeimu un valdību vismaz 10–15 gadus. Tā ir viegli manipulēt ar tiem, kas neapmierināti ar savu vietu sociumā.

A.D.: – Par to, ka šie procesi ir daudz plašāki (ne tikai saistībā ar Ventspils mēra aizturēšanu), liecina tas, ar kādu centību tiek izplatītas baumas par «Lemberga stipendiātiem». Manuprāt, ir tikai viens mērķis – parādīt, ka šajā procesā iesaistīta visa politiskā elite. Citu iemeslu es neredzu. Atceros, bija viens ļoti slavens sabiedrisko attiecību speciālists, kurš lasīja lekcijas par baumām un to konstrukciju. Patlaban ir fantastiska iespēja vērot, kā tās rodas un cirkulē. Tiek izplatīta bauma, bet tālāk uz neapstiprinātas informācijas pamata jau radīta atkal nākamā un nākamā.

K.L.: – Tādā gadījumā mēs vairs nerunājam par politisku krīzi, bet gan par sazvērestību nolūkā iegūt varu. Jāteic, es gan tam neticu. Man sazvērestības teorijas ārkārtīgi nepatīk, kaut gan tās ir ļoti pievilcīgas un grūti kritizējamas.

A.D.: – Tā nav manis radīta teorija par baumām un to mehānismu. Es nekādas teorijas neizvirzu. Es vienkārši lasu citus laikrakstus, skatos televīziju un klausos radio. Par šiem stipendiātiem taču tiek runāts kā par nenoliedzamu faktu – lai gan neviens to nav apstiprinājis.

A.Feimanis: – Turpinot par to, ko teica Anita un kas runu līmenī jau sāk cirkulēt. Tās ir tādas kā... baumu gaidas par to, ka Lembergs sāks runāt. Runāt gan par «stipendiātiem», gan par politiskajiem partneriem un oponentiem, kas viņu ir noveduši tajā situācijā, kurā viņš atrodas.

RB: – Advokāts Andris Grūtups medijos ir izteicies, ka patlaban tiekot iznīcināta viena latviešu biznesmeņu grupa, kuras vietā atnākšot krievi ar savu kapitālu un politiskajām interesēm. Vai viņa teiktajā ir iespējams saklausīt loģisku argumentāciju par notiekošo?

K.L.: – Neapšaubāmi. Ekonomisko grupējumu cīņas, kas notiek ap Ventspili, ir salīdzinoši ilgas. Intervijā, kuru nesen LNT sniedza kāds Krievijas politologs, viņš skaidri pasaka, ka «Transņeftj» intereses tikušas vērstas uz Ventspili. Vienīgais šķērslis tām ir bijis Aivars Lembergs ar savu spītīgo raksturu. Skaidrs, ka runa ir par ekonomiskām cīņām gan vietējo īpašnieku starpā, gan arī starptautiskā mērogā. To nevar noliegt. Taču es neesmu pārliecināts, vai šīs ekonomiskās intereses kaut kādā veidā ietekmē politiskos procesus – nu vismaz tieši.

RB: – Piebildīšu, ka Leiškalna kungs runā par publicistisku filmu, ko pagājušās svētdienas vakarā demonstrēja LNT. Interesanta nianse šajā raidījumā bija viedokļu un izteikumu apkopojums, ko pauduši Krievijas politiķi un politologi. No tiem izriet, ka visvairāk par šo situāciju priecājas kaimiņvalsts politiskie spēki un finansiālie grupējumi.

A.F.: – Jā, arī es esmu dzirdējis par to, ka visu laiku norisinās cīņa starp kaut kādu latviešu uzņēmēju grupu krievu biznesmeņu vai transnacionālu korporāciju interesēs. Tomēr rodas sajūta, ka cilvēki, kuri šīs domas izsaka, ir kaut kādā veidā ir angažēti. Lai saprastu patiesību, ir jābūt ļoti, ļoti zinošam. Vai tam ir kāda saistība ar Lembergu, prezidentes vai «Jaunā laika» (JL) nostāju, man ir grūti teikt.

K.L.: – Es atkal nespētu pieņemt, ka šādus procesus tieši vai netieši Latvijas politikas līmenī varētu ietekmēt Kaļužnija kungs (piez. – Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs).

 

Viedoklis: Atlaišana

Pauls Raudseps,  Diena  03/23/07    Kas ir politiskā atbildība? —šķietamā naivumā trešdien raidījumā Kas notiek Latvijā? jautāja sociologs Freimanis.

Un kā lai viņš to saprot, ja paši politiķi nevar apjēgt, kādā veidā un kā priekšā viņi atbild par saviem darbiem.

Tad jāpasaka pavisam vienkārši: politiķu politiskā atbildība ir tas pats, kas darba ņēmēju atbildība pret saviem darba devējiem.

Kas ir Saeimas deputātu un ministru darba devējs? Kas maksā viņiem algas? Kas tieši vai pastarpināti ieceļ viņus amatā?

Mēs — vēlētāji.

Mēs esam politiķu darba devēji. Un politiķa atbildība, tāpat kā jebkura cita darbinieka atbildība, ir, pirmkārt, — būt kompetentam sava darba darītājam un, otrkārt, — saglabāt sava darba devēja uzticību. Ja darbinieks nespēj kompetenti pildīt savus pienākumus vai arī ir pamats uzskatīt, ka viņam nevar uzticēties, tad viņam darbs ir jāatstāj.

Šķiet absurdi, ka vairāk nekā sešpadsmit gadu pēc neatkarības atgūšanas, kad Latvijā jau notikušas piecas Saeimas vēlēšanas, par politisko atbildību ir jāraksta tā, it kā teksts būtu domāts pamatskolniekiem. Taču mūsu politiķi vēl aizvien cenšas šo jautājumu pēc iespējas samudžināt. Kā tādai vecās Eiropas arodbiedrībai viņu galvenais mērķis ir saviem biedriem saglabāt darba vietas neatkarīgi no tā, kā viņi strādā. Šādas iesūnojušas arodbiedrības kļuvušas par vairāku Rietumeiropas valstu ekonomisko sistēmu attīstības kavēkli. Tieši tāpat mūsu politiķu amata brālības gandrīz vienotā prasība sabiedrībai atzīt, ka kompetence un uzticamība nav viņu darba vērtēšanas kritēriji, veicina ne tikai Latvijas politiskās sistēmas, bet arī valsts un sabiedrības atpalicību.

Ko tad arodbiedrība Politiķis mēģina ierakstīt savā koplīgumā? Jau ilgu laiku prasību sarakstā figurē vēlme zem jēdziena "nevainības prezumpcija" paslēpt visus iespējamos grēkus un noteikt, ka politiķi no darba var atlaist tikai tad, kad viņa vainu kādā pārkāpumā ir atzinusi tiesa. Šo aizstāvības taktiku izvēlējās Šlesers pēc Jūrmalgeitas, to pirms un pēc vēlēšanām līdz apnikumam atkārtoja zaļie zemnieki, cenšoties izskaidrot, kā var izvirzīt smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu par premjera amata kandidātu. Par laimi, Pirmā partija un ZZS nav spēruši nākamo, loģisko soli un centušies darba likumdošanā ierakstīt privilēģijas, ko viņi pieprasa sev, proti — ka darbinieku var atlaist vienīgi tad, ja viņš ir krimināli sodīts par kādu likumpārkāpumu darba vietā.

Otra politiķu cunftes prasība ir atzīt, ka kompetence nav kritērijs, nosakot ministra vai citas amatpersonas atbilstību amatam. Svaigākais piemērs ir premjerministra reakcija uz Zemnieku saeimas trešdien izvirzīto prasību zemkopības ministram Mārtiņš Rozem demisionēt. Būtu grūti apstrīdēt šīs nopietnās lauksaimnieku organizācijas izvirzītos argumentus. Roze, kurš jau piekto gadu sēž "skābbarības torņa" galiņā, visā šajā laikā nav spējis ieviest sējumu apdrošināšanas sistēmu, nav spējis atrisināt ieilgušo konfliktu starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem, nav izstrādājis pārliecinošu lauku attīstības programmu, un tā tālāk. Vadzis lūza, kad atklājās ministra kavēšanās informēt zemniekus par Briselē izstrādātajām būtiskajām izmaiņām valsts tiešo maksājumu sistēmā. Citi ministri privātās sarunās smīn, ka Roze pirms vēlēšanām vairījies stāstīt par jaunajiem ES noteikumiem, lai nekaitētu ZZS reitingiem.

Taču Kalvītis saka, ka ministra nomaiņa neko nemainīs. Problēma tāda, ka viņa palikšana arī neko nemainīs, un tieši par to zemnieki ir satraukti. Bet, ja jau tik un tā nekas nemainīsies, varbūt tomēr Rozi atlaist, jo sanāk, ka nebūs arī sliktāk, un kolēģa demisija varētu likt citiem ministriem nedaudz saspringt.

Tas, cik svarīga politiķu darba ražīgumam ir izpratne, ka viņus var arī izmest no darba, pierāda pēdējo nedēļu drošības likumu šturmēšana. Kā tik prezidente apstādināja likumu stāšanos spēkā un sākās runas par iespējamo Saeimas atlaišanu, valdošā koalīcija pēkšņi ķeras darīt visādus darbus, kurus no viņiem prasa mēnešiem, dažkārt pat gadiem. Deputāti tūdaļ metas atcelt odiozās 81.panta kārtā pieņemtās izmaiņas, paķerot līdzi arī pašu 81.pantu. Valdība beidzot atrod sevī spēku pieņemt jau gadiem bezmērķīgi virpināto likumu par sākumdeklarācijām. Būs arī likums par prezidenta vēlēšanām, droši vien notiks nepieciešamās izmaiņas likumā par tiesībsargu, un tad jau redzēs, kādus labus darbus vēl viņi paspēs izdarīt, lai tik nedotu prezidentei pamatu atlaist parlamentu.

Kā katrs darba devējs zina, tie nav tie labākie darbinieki, kurus motivē tikai bailes zaudēt darbu. Tomēr mūsu saspringtajā darba tirgū pagaidām labākus diez vai būs tik viegli atrast. Tāpēc pēdējo nedēļu notikumi, neparasti reljefi izgaismojot dažas mūsu politiķu rīcību noteicošās motivācijas, gandrīz neviļus liek apcerēt domu — varbūt nenāktu par sliktu nedaudz paplašināt Satversmē paredzētās iespējas atlaist Saeimu? Tad gan politiķi ātri vien saprastu to, ko patlaban viņiem nekādi nevar ieskaidrot — kas tā tāda politiskā atbildība.

 

Ministri atbildes KNAB ar premjera biroju nesaskaņošot

Antra Ērgle,  Diena  03/23/07    Par Dienas aprakstīto Ministru prezidenta biroja mēģinājumu saskaņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ministriem prasītās atbildes par pērn slepenībā pieņemto lēmumu prēmēt pašiem sevi saņemti pretrunīgi skaidrojumi, bet ministri noliedz, ka grasītos atbildes saskaņot ar premjera biroju.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis Dienai atturas vērtēt savas palīdzes ministrijām nosūtīto elektroniskā pasta vēstuli, kurā aicināts ministru atbildes KNAB pirms nosūtīšanas saskaņot ar premjera juridisko padomnieku Jāni Dzanuškānu. Premjers ceturtdien neatbildēja uz Dienas jautājumu, vai viņš bijis atbilžu saskaņošanas iniciators, vien norādīja, ka "atbildes uz ministram adresētu vēstuli vai informācijas pieprasījumu saturs ir paša ministra kompetencē".

Savukārt J.Dzanuškāns jau mainījis viedokli par atbilžu saskaņošanas nepieciešamību. Trešdien Dienai premjera padomnieks aicinājumu saskaņot atbildes pamatoja, atgādinot par "atšķirīgajiem" ministru skaidrojumiem, kad pērn oktobrī ziņa par slepeno prēmēšanu negaidot nonāca presē. Ceturtdien LETA J.Dzanuškāns paudis, ka ministriem nav obligāti jāsaskaņo savas atbildes ar viņu, lai gan viņi varot saņemt padomnieka konsultācijas.

Diena pārliecinājās, ka pērn gada beigās formāli atslepenotais lēmums par valdības prēmēšanu internetā tomēr nav pieejams, bet premjera padomnieks Arno Pjatkins skaidroja, ka tas ir "tehniskas dabas jautājums, kurš jāprecizē pie Valsts kancelejas".

Dienas aptaujātie ministri apstiprina, ka saņēmuši KNAB vēstuli un atbildes tikšot sagatavotas likumā paredzētajā divu nedēļu laikā, taču noliedz, ka grasītos tās saskaņot. Līdzīgu atbildi sniedza bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Māris Kučinskis (TP) KNAB vēstuli neesot saņēmis, bet bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš nebija sazvanāms. Ministri noliedz, ka agrāk līdzīgos gadījumos tiesībsargiem sniedzamās atbildes būtu prasīts saskaņot, un viņi to nekad neesot darījuši.

 

Bez Lemberga, bet viņa zīmē

Ināra Egle,  Diena  03/23/07    Latvijas Zemnieku savienība kongresa un 90.gadadienas priekšvakarā piedzīvo grūtākos laikus.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kas ir nozīmīgākā Zaļo un Zemnieku savienības dalīborganizācija, sestdien paredzētā partijas kongresa priekšvakarā piedzīvo grūtākos laikus savā vēsturē. LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan tā nedomā — 1941.gadā, kad aptuveni 1000 partijas biedru esot deportēti uz Sibīriju, bijis daudz dramatiskāks laiks. Arī neiekļūšana 7.Saeimā atstājusi skarbu lappusi partijas biogrāfijā, kura sākta rakstīt 1917.gada maijā Valkā. Toreiz LZS rindās bija ap 30 000 zemsaviešu, tagad tā apvieno 2870 biedru.

Nedēļā pirms LZS kongresa Zemnieku saeima pieprasījusi zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju, kā pēdējo pilienu minot sasteigto valsts tiešo maksājumu reformu. Saeimas opozīcija pieprasījumā premjeram Aigaram Kalvītim (TP) apšauba labklājības ministres Dagnijas Staķes piemērotību amatam saistībā ar traģēdiju Reģu aprūpes centrā. Taču pagājušajā nedēļā šīs LZS figūras palika ZZS vēlēšanu lokomotīves un premjera kandidāta, Latvijai un Ventspilij līdera Aivara Lemberga ēnā — kā smagos noziegumos apsūdzēta persona viņš nonāca apcietinājumā. Šāda ir LZS bilance pirms kārtējā kongresa un arī tradīcijām bagātās partijas 90.gadadienas.

Vēl pērnajā novembrī ZZS bija vienā no augstākajiem punktiem — atkārtoti iegūts Saeimas priekšsēža amats, cienījama vieta valdībā un 18 mandātu Saeimā, kas ir labākais rezultāts kopš 1.Saeimas vēlēšanām — brīvvalsts laikā lielākā tās pārstāvniecība parlamentā bija 17 deputātu. Daudzuprāt, jau pirms vēlēšanām noziegumos apsūdzētā, bet populārā A.Lemberga iekļaušana vēlēšanu komandā (bet — ne sarakstā), deva iespēju ZZS gūt labos rezultātus. Vienlaikus tā cena, kas par to maksāta, var smagi ietekmēt apvienību. Par A.Lemberga saistību ar partijām runāja sen, bet ZZS ir pirmais politiskais spēks, kas ar Ventspils mēru publiski sevi identificēja, "tādējādi saistot ar viņu savu politisko likteni priekos un bēdās, laimē un nelaimē, bagātībā un nabadzībā", tā interneta portālā politika.lv raksta politologs Ivars Ijabs, uzsverot, ka pēc A.Lemberga aresta zaļie zemnieki nekad vairs nebūšot tādi kā agrāk.

Par A.Lemberga atbalstu zaļajiem zemniekiem bija dzirdēts agrāk, bet tam nebija pierādījumu, ja neskaita A.Lemberga izteikumus 8.Saeimas vēlēšanu nakts nogurumā, ka ZZS ir viņam simpatizējošs politiskais spēks. Tiesa, viens no Ventspils galvas domubiedriem Laimonis Strujevičs ir LZS biedrs un 1998.gadā tika ievēlēts arī par partijas priekšsēdētāju. Tajā laikā LZS līderi mainījās gandrīz katru gadu, līdz partijas vadītāja amatā nāca A.Brigmanis, kurš varētu vadīt LZS arī turpmāk. Ap ZZS tēlu savilkušies mākoņi, viņaprāt, nav iemesls, lai paietu malā.

Bijušais LZS goda priekšsēdis un pirmais atjaunotās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis LZS saistību ar Ventspils mēru min kā vienu no iemesliem, kāpēc viņš partiju 2001.gada septembrī pameta. "Ventspils kabatas partijā man nebija vietas," Dienai teica G.Ulmanis. "Es novēlētu Zemnieku savienībai principialitāti, godaprātu un saprātu, lai kļūtu par pieklājīgu partiju, nevis nezināma rakstura apvienību. Ne jau tikai liela nauda dara lielas lietas. Reizēm arī lieli principi ir vajadzīgi, kādu šai partijai pēdējos gados nav bijis," sacīja G.Ulmanis.

Jānis Kinna, kas 1992.gadā uzaicināja G.Ulmani partijā un ir viens no LZS atjaunotājiem, aktīvi politikā vairs nepiedalās. Arī viņš atzīst, ka A.Lemberga nominēšana par premjera kandidātu bija kļūda — tas deva vairāk balsu, bet bez Ventspils mēra tā starpība diez vai būtu tik liela. Jau toreiz arī bijis skaidrs, ka A.Lembergs nebūs premjers. Taču J.Kinna aizstāv kolēģus valdībā un uzskata, ka M.Roze esot visu laiku viens no labākajiem šīs nozares ministriem. "Ja kāds domā, ka var aizbraukt uz Briseli un tur visi stāvēs miera stājā, tad lai paņem un aizbrauc," teica J.Kinna.

Doma, ka A.Lembergam vajadzētu kļūt ZZS premjera kandidātam, neesot radusies ne Ventspilī un ne Rīgā, kam gan grūti noticēt, bet tālajā Rēzeknē. Leopolds Zunda, kas pērn no LZS kongresa tribīnes nolasīja Rēzeknes nodaļas aicinājumu A.Lembergu nominēt par premjera kandidātu, vairs īsti neatceras, kam pirmajam tas ienācis prātā. Visi esot runājuši, ka vajagot atrast cilvēku, kas var sakārtot valsti, un iedomājušies — ja A.Lembergs ir sakārtojis Ventspili, tiks galā arī ar valsti, atceras L.Zunda, kas personīgi ar viņu neesot pazīstams. "Ja Aivaru Lembergu notiesās, mums vajadzēs no viņa norobežoties," atzīst L.Zunda.

"Tagad ZZS ir palikusi bez tēva un premjeram vajadzēs kļūt par audžutēvu," tā pēc A.Lemberga apcietināšanas sacījis kāds koalīcijas pārstāvis, daļēji apstiprinot to, ka pagaidām neviens neplāno veikt koalīcijas sastāvā izmaiņas. Taču savulaik ietekmīgā A.Lemberga aizmuguri varēja uzskatīt par zināmu garantu tam, ka ZZS būs koalīcijā. Zūdot šai ietekmei, situācija var mainīties. Kuluāros dzirdēts, ka pārkārtošanās Jaunajā laikā, kam arī Saeimā ir 18 mandātu, varētu signalizēt par iespējamajām cerībām nokļūt valdībā. JL atbalstīja arī tā dēvētā A.Lemberga opozīcija, kuras ietekme Ventspils uzņēmumos sāk pieaugt. "Man vienalga, ko šī opozīcija atbalsta. Mums tas ir vienaldzīgi," sacīja A.Brigmanis. Viņaprāt, "dzīve ar šo brīdi neapstājas — partijai vajag iekšēju spēku iet tālāk un attīstīties".

To, ka A.Lembergam koalīcijā ir bijusi liela loma, var secināt arī no valdošo politiķu izteikumiem, ka pēdējā mēnesī, kopš Ventspils mērs sēdēs vairs nepiedalās, tās kļuvušas garlaicīgākas un neefektīvākas, jo viņš tām bija labi sagatavojies, tā nosakot toni. A.Lembergs arī iebildis pret pēdējā brīdī iekļautiem jautājumiem un nav bijis mierā arī ar sagatavoto inflācijas apkarošanas plānu. Viņš pauda no ZZS atšķirīgu viedokli par novadu reformu un arī uzskatījis, ka D.Staķei pēc Reģu traģēdijas jāatkāpjas, bet ZZS vairākums šim viedoklim nepiekrita.

"Es nevaru pateikt ideju, uz kuru Aivars Lembergs būtu ļoti uzstājis. Drošības likumus mūsu partija nerosināja. Alekseju Loskutovu KNAB vadībā ielika Induļa Emša valdības laikā," teica A.Brigmanis, aizmirstot pieminēt Zaigas Vrubļevskas virzīšanu uz Satversmes tiesu, kas, kā liecina mediju ziņas, ļoti izskatījās pēc A.Lemberga izraudzītas kandidātes.

 

Mēģinās mazināt "padomju varu"

Atis Rozentāls, Nedēļa  03/23/07    Šobrīd Latvijā vismaz uz papīra darbojas 89 nacionāla līmeņa padomes. Ar mērķi samazināt šo iespaidīgo skaitli februāra beigās tika sasaukta vēl viena — Nacionālā attīstības padome, kura darbošoties efektīvāk par priekšgājējām, pārņemot daudzas funkcijas. Nedēļa nolēma izpētīt, vai un cik sekmīgi šis process ir sācies.

Divpadsmit no padomēm līdz šim vadīja pats Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kurš gan publiski atzinis, ka nespēj ar šādu nastu tikt galā un bieži vien sūta kādu citu sevi aizvietot. Līdzīgas likstas vajā arī citus ministrus, jo tie darbojas 22 dažādās padomēs. Tomēr pāragri ir uzskatīt, ka jaunās vēsmas milzīgo padomju skaitu samazinās strauji un radikāli.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas preses sekretāre Dace Kārkliņa informēja, ka Nacionālās attīstības padomes pirmajā sēdē nolemts konceptuāli atbalstīt, ka tajā tiks integrētas Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padome un Informācijas sabiedrības nacionālā padome (abas tās vada premjers, kam uzticēts vadīt arī jauno padomi). Tāpat tiek plānots reorganizēt Nacionālo reģionālās attīstības padomi (to vada reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs), turpmāk tā vairāk vajadzētu pievērsties reģionālās, teritoriālās un zemes politikas jautājumiem. Amatpersonas atzinušas, ka varētu iztikt vēl bez dažām padomēm, kuras sanāk reti, tomēr pagaidām to publisks saraksts nav pieejams.

Valsts kancelejas izplatītajā paziņojumā par Nacionālās attīstības padomes darbu norādīts, ka tās galvenais uzdevums būs nodrošināt saskaņotu valsts attīstības plānošanu un uzraudzību. Tā jau ķērusies pie budžeta prioritāšu izvērtēšanas 2008.—2010. gadam un nodibinājusi sešas ekspertu grupas, kas veidos Ekspertu forumu. Tam būs jāanalizē attīstības procesi un jāskaidro Nacionālā attīstības plāna mērķi, popularizējot labās prakses piemērus. Darba grupu Izglītots un radošs cilvēks vadīs ekonomikas doktore Tatjana Volkova, darba grupu Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība — fizikas doktors Māris Ēlerts, par zinātnes un pētniecības attīstības jautājumiem eksperti diskutēs profesora Edvīna Karnīša vadībā, darba grupu Valsts un sabiedrības attīstība vadīs profesore Žaneta Ozoliņa, darba grupu Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa — profesors Uldis Osis, bet Cilvēka labklājības kāpumu analizēs Ingas Goldbergas vadītā grupa.

Kārkliņa pastāstīja, ka katrā ekspertu grupā būs pieci seši cilvēki. Iespējams, ka grupas vadītājs un tā vietnieks saņems atalgojumu, bet tas būs atkarīgs no budžeta grozījumiem un tā, vai tiks piešķirts papildu finansējums šim mērķim. Viena no uzaicinātajām ekspertu grupas vadītājām Tatjana Volkova informēja, ka viņa ir devusi savu piekrišanu vadīt šādu grupu, taču pagaidām eksperti vēl nav sasaukti kopā, lai izskaidrotu, kas viņiem būs jādara. Pēc šīs sanāksmes Volkova pulcēs ap sevi tos ekspertus, kurus uzskatīs par kompetentiem konkrētajā jautājumā, un tad sāks darbu.

Par darbību padomēs to locekļi līdz šim atalgojumu nav saņēmuši, un netiek izvirzīts jautājums, ka šī kārtība būtu maināma.

Biedrības Latvijas pilsoniskā alianse direktore Rasma Pīpiķe atzīst, ka pirmā Nacionālās attīstības padomes sēde viņai šķitusi samērā formāla, jo tajā tikai pastāstīts, kādi būs galvenie mērķi. Tomēr viņa ir gandarīta, ka nevalstiskās organizācijas vispār ir uzaicinātas piedalīties šādas padomes darbā. "Ceru, ka tiks caurlūkots pārējo padomju darbs, lai tās savstarpēji nedublētos. Līdz šim ir nācies saskarties ar tendenci, ka padomdevējus gan sasauc kopā, bet reāla darbība nenotiek. Mani satrauc, ka Pilsoniskās sabiedrības programmas uzraudzības padome vienu reizi sanāca kopā, nevalstiskās organizācijas izteica savu viedokli, pastāstīja jaunāko informāciju, un kopš pagājušā gada augusta vairs nekas par šo padomi nav dzirdēts," norāda Pīpiķe.

Viņai ļoti negribētos, ka jaunās padomes darbs pārvērstos vīru saietā, kur cits citam uzsit pa plecu. Tāpēc lielākās cerības ir uz ekspertiem, kuri reāli strādās pie jautājumu risināšanas, nevis tikai vispārīgi ko pārrunās, kam visi piekrīt. "Aliansei ir būtiski, ka sēdes būs atklātas, un mēs arī vēlamies rosināt nevalstisko organizāciju pārstāvjus nākt un izteikt savus priekšlikumus, lai arī dažreiz ministriju ierēdņi par to nav sajūsmā," saka Pīpiķe.

Zemkopības ministrijas paspārnē darbojas vairākas konsultatīvās padomes, bet visas tās ir reāli eksistējošas un nepieciešamas, apgalvo ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. "Ministrijas pārraudzībā strādā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Meža konsultatīvā padome, Zivsaimniecības konsultatīvā padome, Pārtikas padome. Tajās visās sanāk dažādu asociāciju pārstāvji un reāli darbojas, pieņem būtiskus lēmumus un sniedz atskaites. Likumdošana paredz, piemēram, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pastāvēšanu, un bez saskaņošanas ar šo organizāciju ministrija nevar pieņemt nevienu nozīmīgu lēmumu vai virzīt kādu likumprojektu," norāda Muceniece, kas ir pārliecināta, ka nekas šajā ziņā ministrijā nemainīsies, jo padomes ir sevi pierādījušas.

Ministrijas pakļautības iestāžu paspārnē arī darbojas konsultatīvas padomes. Par vienu no tām — Makšķerēšanas konsultatīvo padomi — ironiski izteicies reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš atzina, ka Makšķerēšanas lietu konsultatīvā padome patiešām aktīvi nedarbojas, jo savulaik radīta vēl pirms Makšķernieku asociācijas nodibināšanas. Pašiem makšķernieku pārstāvjiem acīmredzot nav vēlēšanās dublēt funkcijas, un viņiem pietiek ar savu asociāciju. Tomēr padome oficiāli likvidēta netiek, jo var gadīties, ka makšķerniekus var nākties saukt kopā kādu jautājumu atrisināšanai.

Ar zemkopības ministra rīkojumu tagad nodibināta darba grupa, kura nodarbosies ar priekšlikumu izstrādi Zvejas noteikumu veidošanai. Riekstiņš pieļauj, ka darba grupa varētu rasties uz šīs pašas padomes bāzes. Savukārt Zivsaimniecības konsultatīvā padome strādājot aktīvi un reāli apspriežot dažādus jautājumus. Tieši šeit lemj, kā dalīt limitus, kā izmantot praksē likumdošanas noteiktās sankcijas, runā par zvejas kvotām. Riekstiņš stāsta, ka zvejnieki bieži vien savus iesniegumus adresē tieši padomei, lai gan formāli tai ir tikai konsultatīvs raksturs un visu izlemj pārvalde. "Šo gadu laikā notikušas jau aptuveni simts padomes sēdes, viņi ir ļoti aktīvi," savējos uzslavē Riekstiņš.

Dace Kārkliņa norāda, ka īpaši Ekonomikas un Vides ministrijas tikušas aicinātas izvērtēt to izveidoto padomju turpmāko darbību atbilstoši Nacionālās attīstības padomes kompetencei. Tas attiecas arī uz citām ministrijām. Ir zināms, ka īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele ir gatava atteikties no Informācijas sabiedrības nacionālās padomes. Kopumā valstī 73 padomes darbojas tieši vienas ministrijas ietvaros.

Vides ministrijai, piemēram, ir gan Vides zinātnes un izglītības padome ar 15 locekļiem, gan Ģeodēzijas un kartogrāfijas koordinācijas padome, tāpat ir Ilgtspējīgas attīstības padome un Vides konsultatīvā padome. Vides konsultatīvās padomes koordinatore Ilze Trušinska pastāstīja, ka nekādi likvidācijas draudi nav dzirdēti, gluži otrādi — 27. martā Ministru kabinets izskatīs padomes jauno nolikumu. Trušinska uzsvēra, ka padomes darbs ir produktīvs un nevalstisko organizāciju konsultācijas nepieciešamas. Ekonomikas ministrija rūpējas par Latvijas Būvniecības padomi, Tautsaimniecības padomi, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomi, kā arī Latvijas Tūrisma konsultatīvo padomi. Divas nodibinātas pavisam nesen — Biodegvielas attīstības konsultatīvā padome un Valsts un privātās partnerības konsultatīvā padome, un to visu lietderība drīzumā tikšot izvērtēta, informēja Ekonomikas ministrija.

Pagaidām rodas iespaids, ka ideja par daudzo padomju skaita samazināšanu nav tikusi tālāk par publiskiem izteikumiem, jo nav stingra rīkojuma, kuras padomes paliek, kuras tiek reorganizētas, bet kuras vienkārši likvidēs. Iespējams, ka daļā ministriju šādu padomju esamība tiek uztverta kā pozitīva parādība, kas apliecina demokrātiju, jo pastāv tautas pārstāvju ietekmes iespējas. Aigars Kalvītis arī dzirdēts sakām, ka daļa padomju savulaik dibinātas ar mērķi ļaut izpausties pārlieku aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, bet tālāk par dibināšanu nekas nav pavirzījies.

Realitātē ne premjeram, ne ministriem nav laika un spēka būt klāt visur, tāpēc doma par optimizāciju ir loģiska un sakarīga. Jautājums tikai, vai tā tiks īstenota, vai arī paliks kā laba doma, bet uz sēdēm turpinās soļot deleģēti ierēdņi. Interesanti, ka divi no ministriem, kuriem bija jābūt klāt Nacionālās attīstības padomes pirmajā sēdē, dažādu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties — Oskars Spurdziņš bija Briselē, bet Dagnija Staķe Valsts prezidentei atskaitījās par notikumiem Reģu pansionātā. Tādējādi ir skaidrs, ka ar "lielās" padomes nodibināšanu visas problēmas ar "mazajām" netiks atrisinātas. Tā kā nauda šādu veidojumu darbībai ministriju budžetos nav paredzēta, no vienas puses, nav liela nelaime, ka sēdes nenotiek, bet no otras — ministrijas ar "Potjomkina sādžu" tipa padomēm savās atskaitēs var radīt iespaidu, ka ļoti aktīvi sadarbojas ar sabiedrību. Acīmredzot vietā būtu stingrāka valdības vadītāja attieksme, norādot, kas tad īsti notiks, kuras padomes reorganizēs, kā tas notiks, lai pašiem ministriem nebūtu jāstāsta anekdotes un jāpriecājas par absurdo situāciju.

Konsultatīvo padomju pastāvēšana nav tikai ministriju līmeņa problēma. Valstī ir tūkstošiem uzņēmumu, iestāžu un pat upju baseini, kuriem ir savas konsultatīvās padomes. Pašvaldības dibina šādus veidojumus, lai parādītu, ka bauda sabiedrības atbalstu — ir gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju, kultūras darbinieku, jauniešu, izglītības darbinieku un dažādas citas padomes. Katras pašvaldības godaprāta lieta ir tas, ko ar šo padomdevēju priekšlikumiem vēlāk dara — īsteno vai iešuj aktu vākos un ieliek arhīvos. Uzņēmēji bieži vien uzskata, ka šāda forma ļauj viņiem zināmā mērā lobēt savas intereses, tāpēc ir aktīvi un iesaistās padomju darbā. Taču ir arī gadījumi, kad padomes sanāk formāli, parunājas, paraksta protokolus un mierīgi atgriežas savā ikdienā — līdz nākamajam mēnesim, tā arī neko nenolemjot.

 

Viedoklis: Brēka par kritisko krīzi

Lato Lapsa  03/23/07     Gluži tāpat kā kādreiz bezgala aktīvie, bet nu kādas jaunas komerciālās realitātes tālēs noplaukušie pozitīvisma propagandētāji, tagad citi — bet varbūt arī daļēji tie paši, tikai citās kulītēs savietojušies — ļaudis pēdējās dienās dažādās toņkārtās cenšas iestāstīt, ka valstī esot viena baisa politiskā krīze, kuras atrisināšanai vajagot nekavējoties likt lietā visstraujākos «mērus».

Kādi ir šie «mēri»? Versijas dažādas, bet pamatā visas velk uz vienu pusi, gluži kā tuvredzīga entuziasma un darbīguma histērijas pārņemtās dzirnavas no alegoriskās tautas pasakas ar to latvisko moto — «sāks tik strādāt, sāks tik strādāt, tad jau redzēs, kas tur sanāks».

Tieši šādā garā tad arī bez mazākās aizdomāšanās tiek ierosināts gan atlaist Saeimu (par tādu sīkumu kā valdība nemaz nerunāsim), gan pamainīt Satversmi, gan — protams, protams, gluži tāpat kā ar dažādiem Turkmenbaši, tikai un vienīgi izņēmuma kārtā — atļaut Valsts prezidentei palikt postenī vēl trešo termiņu, jo galu galā «sabiedrība» taču varot «uzsvērt, cik ļoti šai valstij ir nepieciešama šī brīža prezidente».

Protams, tā arī varētu darīt, vislabāk pat visu reizē — tautai šāda veida izpriecas, kā mums visiem labi zināms, patīk tā, ka oioioi. Tomēr pastāv arī neērtais jautājums, uz ko tomēr vajadzētu atbildēt, — kam tas tā pa īstam ir vajadzīgs un ko labu tas dos?

 

Viedoklis: Vai politiskā elite ir spējīga izraudzīties tautas interesēm atbilstošu prezidentu?

Andris Jakovļevs, politologs  03/23/07    Brīdī, kad valsti piemeklē daudz aprakstītā un argumentētā politiskā krīze, kas briedusi jau daudzu gadu garumā un šobrīd maisa gals sāk irt vaļā, tuvojas brīdis, kad Saeima ievēlēs jauno valsts prezidentu. Vērtējot patreizējos politiskos notikumus valstī, rodas loģisks jautājums – Vai patreizējā poliskā elite ir spējīga izvirzīt un ievēlēt Latvijas tautas un valsts interesēm kopumā atbilstošu un pieņemamu politiski neitrālu, neietekmējamu valsts prezidentu?

Šis jautājums sāk nodarbināt aizvien vairāk politiķu, politikas procesu pētnieku, publisko tiesību speciālistu prātus. Valstī beidzot publiski tiek diskutēts par politiķu kompetenci (īpaši Saeimas deputātu), iespējamiem interešu konfliktiem, pat noziedzīga nodarījuma sastāva esamības viņu darbībā (piemēram, Jūrmalgeitas kukuļdošanas skandāls, kurā figurē triju pie varas esošo partiju ietekmīgākie pārstāvji; Lemberga apcietināšana un viņa "stipendiāti", un tml.). Tādas sabiedrības autoritātes kā bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Valsts prezidente V.V.Freiberga sāk atklātāk runāt par valsts politiskās elites aizkulišu darbību, politikas procesa ietekmēšanu. Tas norāda, ka pacietības mēram arī ir savas robežas. Tas viss tikai iezīmē korupcijas iespējamos apjomus valstī, īpaši valdošo politisko partiju vidū.

Diemžēl, pamatojoties uz esošo politisko situāciju valstī, ko norāda arī vairums politikas procesa pētnieku, patreizējās poliskās elites spēja izvirzīt un ievēlēt Latvijas tautas un valsts interesēm kopumā atbilstošu un pieņemamu politiski neitrālu, neietekmējamu valsts prezidentu ir apšaubāma. Kā viens no risinājumiem, kas dienas kārtībā paceļas pirms katrām Saeimas un valsts prezidenta vēlēšanām, ir tautas vēlēts prezidents. Šādam risinājumam š.g. 21.marta J.Dombura raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pieskārās arī Latvijas politikas zinātnes autoritātes Juris Rozenvalds, Ilga Kreituse. Tautas vēlēts prezidents tiek minēts kā viens no ceļiem kā iziet no radušās situācijas. Tas ir saistīts ar virkni normatīvo aktu, tai skaitā Satversmes, grozīšanu un ir laikietilpīgs process, kura virzīšanai ir nepieciešama politiskā griba. Maz ticams, ka šāds solis, īpaši no Saeimas un valdības puses, tiks veikts. Šobrīd tas ir nedaudz arī novēlots, jo brīdī, kad prezidenta pilnvaras beidzas un jauns nav ievēlēts, tā funkcijas pilda Saeimas priekšsēdētājs. Diez vai pašreizējais priekšsēdētājs ir spējīgs reāli aizvietot prezidentu. Tomēr tam visam ir cita, vēl lielāka problēma.

Tā kā tautas vēlēta prezidenta risinājums tiek minēts raugoties no politisko partiju, atsevišķu ietekmīgu personu interešu mazināšanas pozīcijas, manuprāt, tas neiztur kritiku. Rodas jautājums, kas izvirzīs prezidentu kandidātus? Kā pasaules demokrātisko prezidentālo valstu praksē parasti notiek, potenciālo prezidentu kandidātus izvirza ietekmīgākās politiskās partijas, kuru rīcības leģitimēšanas un potenciālo kandidātu atsijāšanas nolūkos nereti tiek vākti balsstiesīgo iedzīvotāju paraksti par labu konkrētajam kandidātam. Šeit rodas jautājums – kas Latvijā to darīs? Visdrīzāk, tiešā vai pastarpinātā, atklātā vai slēptā veidā tās būs tās pašas valdošās politiskās partijas. Šajā gadījumā vislielākās izredzes ir partijām ar attīstītām reģionālām nodaļām un/ vai ar liela finansējuma pieejamību. Līdz ar to šādā ceļā neizdodas mazināt politisko partiju ietekmi, nozīmi.

Nākošais solis ir priekšvēlēšanu kampaņa. Kur prezidenta amata kandidāti ņems finansējumu savai priekšvēlēšanu kampaņai? Kā tiek lēsts, valsts mēroga priekšvēlēšanu kampaņā, ja mērķis ir sasniegt rezultātu, bez miljona latu nav ko iesākt. Līdz ar to pastāv divi varianti. Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēt varēs tikai daži visbagātākie Latvijas pilsoņi, kuri parasti nav "tīri", līdz ar to ievēlēšanas gadījumā metot aizdomu ēnu uz visu valsti un, iespējams, prezidentūru pavadot skandālos un centienos ietekmēt tiesībsargājošās iestādes, slāpējot plašsaziņas līdzekļos pausto negatīvo informāciju.

Otrs variants, tie, kuriem ir bagāti, ietekmīgi sponsori, kuri loģiski to dara investīciju vārdā savu mērķu īstenošanai, labumu iegūšanai nākotnē. Līdz ar to par neietekmējamu, neatkarīgu valsts prezidentu nevar būt runas. Arī šķietamais risinājums valsts budžeta finansējums kandidātam, līdzīgi kā politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu finansēšana, neiztur kritiku. Šis mehānisms nenostrādātu, nav efektīvs un ir pārāk daudz veidu, kā apiet ierobežojumus, palielināt savas priekšrocības attiecībā uz konkurentiem. Visdrīzāk finansējumu izdotos saņemt valdošo partiju kandidātiem, jo tie atbilstu noteiktajiem kritērijiem. Spilgts piemērs priekšvēlēšanu izdevumu apiešanai ir 9.Saeimas vēlēšanas.

Līdz ar to tautas vēlēts prezidents nav risinājums esošajai situācijai. Skaidrs ir viens – mēģinājumi mainīt kārtību ir cīņa ar sekām. Nepieciešams nopietns politiskās elites attīrīšanas darbs. Kā galvenais instruments ir vēlēšanas. Jau pirms 9.Saeimas vēlēšanām pārkliegt partiju pašreklāmu un brīdināt sabiedrību par draudiem centās atsevišķi eksperti. Ar Eiropas Savienības piesaistīto atbalstu Sabiedrība par atklātību "Delna" īstenoja projektu "Balso gudri!", bet diemžēl vēlētāji tajā neieklausījās.

Šobrīd, kad tiek pieļauta arī iespēja īstenot jaunas Saeimas vēlēšanas, kas visdrīzāk paliks tikai runu līmenī, paliek trīs instrumenti. Pirmkārt, vēlētāji, kuru vairums milzīgajā informācijas plūsmā nespēj atšķirt patieso no nepatiesā un vadās galvenokārt pēc tā brīža emocijām. Naudīgāko partiju sabiedrisko attiecību speciālisti panāk savu – cilvēki domā, ka viņi ir izdarījuši savu izvēli. Otrkārt, sabiedriskās organizācijas un sabiedriskās domas līderi. Diemžēl, arī viņu ietekme, kā to parādīja arī iepriekšējās vēlēšanas, ir nepietiekama. Treškārt, valsts tiesībsargājošās iestādes, kas veiktu tīrīšanu. Tomēr jāatzīst, ka darbības lauciņš ir stipri ierobežots. Tās ir pakļautas izpildvaras un tai tuvu stāvošo politiskajam un cita veida spiedienam. (Atcerēsimies kaut vai KNAB priekšnieka dienesta izmeklēšanas, savu cilvēku iecelšanu nozīmīgos amatos un tml.) Ja arī tiktu īstenota kaut kāda vērīga darbība pret ietekmīgām personām, tā visdrīzāk būtu ar kāda ietekmīga politiskā spēka svētību.

 

Milušam un Hlevickim piemēro cietumsodu uz pieciem gadiem

LETA  03/23/07    Savukārt trešajam lietā apsūdzētajam partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidātam Gvido Harijam Volbrugam tiesa piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un trīs gadu pārbaudes laiku.

Šādu sodu krimināllietā apsūdzētajiem bija lūgusi piemērot prokurore Velta Zaļūksne.

Milušs šodien uz tiesu pagaidām nezināmu iemeslu dēļ nebija ieradies.

Hlevickis tika apcietināts tiesas zālē.

Tiesnese Velta Silamiķele šodien nolasīja saīsināto spriedumu.

Kā ziņots, prokurore iepriekš norādīja, ka Miluša un Hlevicka darbībās neesot konstatējami vainu mīkstinoši apstākļi. Hlevickis pastrādājis noziegumu, būdams pašvaldības amatpersona.

Zaļūksne lūdza tiesu ņemt vērā, ka Hlevickis un Milušs jau pēc nodarījuma noslēguši laulību līgumus par mantas šķirtību un īpašumus norakstījuši dzīvesbiedrēm.

Prokurores ieskatā Volbrugam varētu piemērot nosacītu cietumsodu, ņemot vērā viņa veselību, attieksmi pret nodarīto, kā arī to, ka vaļsirdīgi atzinies un veicinājis lietas izskatīšanu.

Kriminālvajāšana lietā tika sākta pret četrām personām - partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidātiem Leonīdu Lasmani un Volbrugu, Milušu un Hlevicki. Viņiem uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas par kukuļa došanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Saskaņā ar apsūdzību kukulis dots Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam ("Mūsu zeme"), lai viņš mēra vēlēšanās nobalsotu par Hlevicki. Ģenerālprokuratūra 2005.gada 18.martā atļāvusi veikt operatīvo eksperimentu, šādu atzinumu tiesai sniegusi Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas virsprokurore Māra Usāne. Tā kā operatīvais eksperiments tika atļauts, Ančāns drīkstēja pieņemt kukuli.

Krimināllieta pēc prokurores lūguma sadalīta vairākās tiesvedībās, atsevišķi izdalītas apsūdzētā Lasmaņa epizodes, jo viņš vairākkārt nav ieradies uz tiesas sēdēm un viņa atrašanās vieta patlaban nav zināma.

Savu vainu no visiem apsūdzētajiem tiesā atzinis tikai Volbrugs.

 

Policija izsludinājusi Miluša meklēšanu

LETA  03/23/07     Rīgas pilsētas galvenā policijas pārvalde un Rīgas rajona policijas pārvalde no tiesas šodien saņēmusi rīkojumu par notiesājošā sprieduma izpildi, ar kuru Milušam piespriests piecu gadu cietumsods, bet, tā kā Miluša atrašanās vieta nav zināma, viņš izsludināts meklēšanā.

Policija lūdz atsaukties ikvienu, kura rīcībā ir kāda informācija par Miluša atrašanās vietu, un zvanīt pa tālruņiem 02 vai 112.

Prokurore Velta Zaļūksne pieļauj, ka Milušs varētu būt aizbēdzis. Sarunā ar aģentūru LETA Zaļūksne atzina, ka šādu notikumu pavērsienu viņa jau prognozējusi un par šāda Miluša rīcību nebrīnās.

Jau ziņots, ka Milušs šodien uz tiesu nebija ieradies. Miluša advokāts Osvalds Svilāns sacīja, ka viņa klientam esot palicis slikti un viņš esot kādā ārstniecības iestādē. Advokāts nezinot, kur tieši ārstējas Milušs.

Aģentūra LETA šodien apzvanīja visas Rīgas un Jūrmalas stacionārās ārstniecības iestādes, neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju, kā arī atsevišķus rehabilitācijas centrus, taču Milušs tajās nav atrodams.

Zemgales apgabaltiesa šodien nolēma Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā apsūdzētajiem Milušam un bijušajam Jūrmalas mēram Jurim Hlevickim (LPP) piemērot piecu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Hlevickis tika apcietināts tiesas zālē.

Trešajam lietā apsūdzētajam - partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidātam Gvido Harijam Volbrugam - tiesa piemēroja trīs gadu brīvības atņemšanu nosacīti ar trīs gadu pārbaudes laiku.

Tiesa visiem apsūdzētajiem noteica tādu sodu, kādu bija lūgusi piemērot prokurore Zaļūksne. Tikai Volbrugam netika piespriesta prokurores prasītā mantas konfiskācija.

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

 

VID februārī nodokļos iekasē 315,77 miljonus latu

DELFI  03/21/07    Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 315,77 miljonu latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada februāri, ir par 92,3 miljoniem latu jeb 41,3 % vairāk, portālu "Delfi" informēja VID Komunikācijas daļā.

Valsts pamatbudžetā šī gada februārī kopā iekasēti 153,32 miljoni latu, kas ir par 49,74 miljoniem latu jeb 48% vairāk nekā pagājušā gada februāra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 99,7 miljoni latu (par 27,12 miljoniem latu vairāk jeb 37,4% attiecībā pret 2006.gada februāri), iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 62,36 miljoni latu (par 15,37 miljoniem latu jeb 32,7% vairāk), bet dabas resursu nodoklis – 0,39 miljoni latu (par 66,4 tūkstošiem latu jeb 20,8% vairāk). Pieaudzis ir arī iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – februārī iekasēti 24,3 miljoni latu, kas ir par 11,83 miljoniem latu jeb par 94,9% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 85,92 miljoni latu (par 24,11 miljoniem latu jeb 39% vairāk).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šī gada februārī iekasēti 24,98 miljoni latu (par 6,94 milj. latu jeb 38,5% vairāk), ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa par naftas produktiem un akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā.

Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem februārī iekasēts 5,96 miljonu latu apmērā, par alu 0,59 miljoni latu, par naftas produktiem 17,92 miljoni latu, par tabakas izstrādājumiem 0,12 miljoni latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,39 miljonus latu.

Pieaugums nodokļu ieņēmumos šī gada februārī bija arī vieglo automobiļu un motociklu nodoklī – par 55,8% un iekasēts 1,16 miljonu latu apmērā.

Azartspēļu un izložu nodoklis šā gada februārī iekasēts 1,81 miljonu latu apmērā, muitas nodoklis – 2,08 miljoni latu, elektroenerģijas nodoklis šā gada februārī iekasēts viena tūkstoša latu apmērā, ieņēmumos no dividendēm (maksājumos par valsts kapitāla izmantošanu) – 0,16 miljoni latu, valsts (pašvaldību) nodevās un kancelejas nodevās – 8,94 miljoni latu, sodos un sankcijās 0,92 miljoni latu, bet pārējie nenodokļu ieņēmumi sastāda 3,06 miljoni latu.

Kopumā šī gada pirmajos divos mēnešos iekasēti 666,99 miljoni latu.

 

Piektdaļai strādājošo darba alga pērn nesasniedza 100 latus

DELFI  03/22/07     Nedaudz vairāk kā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju pērn pēc nodokļu samaksas saņēma darba algu līdz 100 latiem, kas nesasniedz minimālās algas apmēru – 120 latus pēc nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojums par 2006.gadu.

Darba algu līdz 81 latam mēnesī saņēmuši 9,8% darba ņēmēju, bet katrs astotais (12,2%) saņēma 81,01-100,00 latus, savukārt tikai katrs ceturtais (22,3%) algotu darbu strādājošais saņēma algu 100,01-150,00 latu robežās.

Katrs piektais strādājošais (20,3%) Latvijā saņēmis algu 150,01-200,00 latu robežās, katrs sestais (17,8%) saņēma 200,01-300,00 latus, katrs divpadsmitais (8,3%) darba ņēmējs saņēma algu 300,01-500,00 latu robežās, bet tikai 2,1% darba ņēmēju saņēma algu 500,01-1000,00 latu robežās, informē CSP.

Savukārt, tikai neliels skaits (0,4%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem, liecina CSB dati.

Darba alga netika aprēķināta (sakarā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs uzsākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,1% darba ņēmēju, bet daļa (3,7%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu atteikušies izpaust, informē CSP.

CSP informē, ka nejaušās izlases rezultātā tika atlasītas 10,3 tūkst. mājsaimniecības, kurās aptaujāja 15,1 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2006.gada sākumā.

 

Latvijas tēlu veidos britu eksperts

Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze   03/22/07    Latvijai būtu jāliek uzsvars uz sakārtotu iekšpolitiku, zinošiem un strādīgiem cilvēkiem, pasaulei atvērtu izglītības sistēmu, kultūru, infrastruktūru, zinātni, tūrismu – vakar Latvijas institūta (LI) rīkotajā konferencē minēja tās dalībnieki.

Konference "Latvijas tēls – ko zinām? Ko nezinām? Kas jādara?" tika rīkota, lai pārrunātu gaidāmo darbu pie Latvijas zīmolvedības stratēģijas, un dalībnieku vidū bija pieaicināti biomedicīnas speciālists Elmārs Grēns, agrākais vēstnieks ASV Aivis Ronis, Rīgas Kultūras aģentūras direktore Brigita Rozenbrika, reklāmas aģentūras "Zoom!" radošais direktors Ēriks Stendzenieks un Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Uz konferences sākumu ieradās arī premjers Aigars Kalvītis un ārlietu ministrs Artis Pabriks, tomēr galvenais notikums bija pasaulē atzītā valstu zīmolvedības eksperta no Lielbritānijas Saimona Anholta uzstāšanās.

Tieši Anholts būs tas, kurš tuvākajā laikā konsultēs Latvijas zīmolvedības stratēģijas izstrādi un šajās dienās parakstīs atbilstošu līgumu ar LI. Izskaidrojot savu priekšstatu par pozitīva valsts tēla veidošanai būtiskām lietām, eksperts paskaidroja, ka valsts zīmola jēdziens nozīmē valsts tēlu un reputāciju un par tā rašanos jāpateicas globalizācijas procesam, jo valstis sākušas konkurēt savā starpā par investīcijām, patērētāju un tūristu piesaisti, kultūras popularizēšanu, uzmanību un cieņu no pārējo valstu puses. "Visa pasaule tagad ir kā tirdzniecības centrs, kur katra valsts ir produkts plauktā. Man arī nepatīk šī ideja, bet tāda nu ir pasaule, kurā dzīvojam," uzsvēra Anholts, kurš vada arī zīmolvedības uzņēmumu "Earthspeak". Par savas jomas autoritāti atzītais brits jau agrāk ir pielicis roku Ungārijas, Jaunzēlandes, Zviedrijas, Kanādas un vairāku citu valstu, kā arī organizāciju tēla veidošanai.

Atšķirībā no pārdodamas preces zīmola valsts zīmols ir nevis jāizgudro, bet jāspēj saskatīt jau pastāvošajā. "Kas ir tas ģeniālais Latvijā? Ar ko latvieši ir ģeniāli? Ko mēs izdarīsim kādā īpašā ģeniālā veidā? Tie ir galvenie jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild, veidojot tēlu," paziņoja eksperts, vienlaikus atzīstot, ka pagaidām Latviju nav iepazinis tā, lai tā viņā ar kaut ko asociētos. Vairākkārt tika atkārtots, ka valsts tēla veidošana ir ārkārtīgi komplicēts process, kurā rezultātu var sasniegt tikai pēc daudziem gadiem, un tā nekādā ziņā nav reklāmas kampaņa, jo neviena reklāma nesasniegs mērķi, ja pasaules sabiedrībā kopumā viedoklis par attiecīgo valsti būs slikts. Stingri jāapzinās arī, kurās valstīs Latvija vēlas veidot priekšstatu par sevi, un valstij pašai jāzina, kurp tā virzās. Savukārt pēdējais būtu jādefinē valdībai.

"Reputāciju nevar izveidot, tā jānopelna," norādīja Anholts. Viņš atgādināja, ka bieži valsts tēlu veido tajā radītie produkti. Tā Japāna saistās ar elektroniku, Francija – ar modes precēm, Lielbritānija – ar konservativitāti. Diemžēl Latvijai nav tāda veida zīmolu un tā ir zināma problēma, tomēr būtiski ir spēt popularizēt arī savas kultūras vērtības. "Valsts tēls ietekmē investīciju lēmumu vairāk nekā jebkuri citi faktori," klātesošajiem uzsvēra Saimons Anholts.

Kā norādīja LI direktors Ojārs Kalniņš, jēdziens "valsts zīmols" pasaulē parādījies tikai pēdējos gados un LI darbu pie valsts zīmolvedības stratēģijas ar valdības atbalstu sācis pagājušajā gadā.

 

Atbalstīs interneta ierīkošanu lauku mājās

Elīna Lidere,  NRA  03/23/07

Latvijas Interneta asociācija vakar rīkotajā apaļā galda diskusijā vienojās ar valsts pārstāvjiem, ka nepieciešama interneta izplatības veicināšana laukos un ka tiks sniegts valsts atbalsts.

Taču interneta pakalpojumu sniedzēji arī uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir šim atbalstam radīt godīgu mehānismu pēc kā vērtēt kā un kam nauda tiktu.

Acīmredzot diskusijas aktualitāte bija šā mēneša sākumā noslēgtais līgums starp Satiksmes ministriju (SM) un telekomunikāciju uzņēmumu a/s Telekom Baltija, kas mobilo sakaru pakalpojumus sniedz ar nosaukumu Triatel. Šis līgums paredz kompānijai piešķirt no valsts 3,9 miljonus latu par platjoslas (pamatā tas nozīmē pietiekami ātra) interneta attīstīšanu laukos.

LIA pārstāvētie interneta pakalpojumu sniedzēji aicināja Īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās Inu Gudeli un Īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normundu Broku, kas bija ieradušies uz diskusiju, izstrādāt skaidru valsts politiku, kā būtu sniedzams valsts atbalsts, lai interneta pieslēgums būtu arī laukos dzīvojošiem iedzīvotājiem, kur pa privātiem līdzekļiem pašlaik tas sanāk pārāk dārgi. Diemžēl no SM uz šo diskusiju neviens nebija ieradies, lai arī pārstāvis tika aicināts.

Latvijā pašlaik esot pieci seši uzņēmumi, kas sniedz interneta pakalpojumus ne tikai Rīgā, bet arī citos valsts reģionos un tātad vismaz teorētiski būtu reālākie pretendenti uz šo valsts atbalstu. Vislielākais fiksētais tīkls ir SIA Lattelecom. Savukārt Triatel internetam piekļuvi nodrošina caur mobilo tīklu, izmantojot citādāku tehnoloģiju nekā Latvijas Mobilais telefons vai Tele2, kas vismaz pagaidām ir lētāka.

Diskusijā tika prezentēta Igaunijas pieredze, kur arī laukos internets tiek nodrošināts ar bezvadu tehnoloģijām. Taču tur tiek izmantoti WiMax risinājumi, ko izmēģina arī Lattelekom. Par to, kura tehnoloģija ir labāka – Triatel izmantotā jeb WiMax – speciālistu domas dalās. Taču LIA uzsver, ka, izvēloties, kam piešķirt valsts atbalstu, būtu jārīko konkursi sadarbībā ar pašvaldībām, kur uzņēmumi sacenstos un uzvarētu tas, kurš spēj nodrošināt izdevīgāku cenu.

Jāpiebilst, ka kompānija Norby Telecom, kas Igaunijā sniedz WiMax pakalpojumus, ir nopirkusi Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu SIA Telecentrs. "Pagaidām gan viņiem Latvijā nav pietiekami labas frekvences, lai varētu šos WiMax bezvadu interneta pakalpojumus sniegt. Taču mēs gatavojam grozījumus likumdošanā, lai varētu atsavināt frekvences tiem uzņēmumiem, kuri ne tikai vispār nelieto viņiem piešķirtās frekvences, bet arī no tiem, kas tās izmanto nepietiekami funkcionāli. Tā mēs dotu iespēju citiem, kas gribētu un varētu sabiedrībai sniegt vairāk," Neatkarīgajai pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Elektronisko sakaru un pasta departamenta pārstāvis Andris Virtmanis. Pagājušajā nedēļā jau četros gadījumos frekvences izmantošanas tiesības SPRK esot atņēmusi, jo noteikumi paredz, ka jau pirmajā gadā jāsāk kaut ko darīt, bet nekas neesotuzsākts.

Savulaik viena no iespējām veicināt interneta izplatību bija nodokļu atlaižu ieviešana datora pirkšanai. I. Gudele diskusijā skaidroja, ka e-lietu sekretariāts jau vairākas reizes šo jautājumu pārskatījis, taču secināts, ka šādu nodokļu atlaižu menedžēšana būtu dārgāka par pašām atlaidēm, tāpēc šis variants pašlaik netiek attīstīts.

Statistika par to, cik daudz cilvēku Latvijā izmanto internetu, dažādos avotos ir diezgan atšķirīga. Pēc LIA datiem, pagājušajā gadā tas bijis ierīkots 42 procentiem mājsaimniecību. Savukārt kopumā internetu Latvijā lietojuši 46 procenti iedzīvotāju. Taču lielākā daļa lietotāju ir no Rīgas vai reģionu lielajām pilsētām. Laukos, kur cilvēki dzīvo viensētās un patālu cits no cita, internets sanāk visai dārgs.

 

 

 

Izglītībā...

 

 

 

Latvija pēc 10 gadiem…

NRA  03/17/07    Iespēja, kas jāizmanto Gan tīri filozofiskā, gan sadzīviski zinātniskā līmenī sen jau aptverts fakts – valsts un nācijas nākotne ir bērni un jaunatne.

Kāda Latvija būs pēc konkrētā laika posma, uzzināsim, palūkojoties uz jauniešiem, viņu attieksmi, paradumiem, rīcību, viedokļiem.

Tādēļ pievērsu uzmanību tieši šiem faktoriem. Neko labu gan neatklāju, jo pēdējā laika aktualitāte, par ko enerģiski raksta arī lielākie dienas laikraksti, ir skolēnu nesekmība, bravūrīgā rīcība attiecībā pret skolotājiem, vecākiem, sabiedrību kopumā un cita veida jauniešu problēmas. Tas ir viens liels problēmu tīmeklis, kurā viena neveiksme noved pie nākamās. Šie jaunieši pēc desmit gadiem, būdami jau cik necik pieauguši, aizvien vēl cīnīsies par savām tiesībām, aizmirstot pienākumus, cīnīsies par savu viedokļa pareizību, nedzirdēdami citu uzskatus, cīnīsies par savu vietu pasaulē, ierobežodami apkārtējo dzīves telpu. Viņiem nerūpēs citi, tikai savs egoisms.

Tas, kas notiek sabiedrības vairākumā, neatspoguļo patieso situāciju. Nez kāpēc ir pieņemts labāk stāstīt un klausīties to slikto, kas Latvijā notiek, nevis dalīties un lepoties ar labo, pozitīvo?! Zinu, ka Latvijā ir ļoti daudz jauniešu, kas rūpējas un vienmēr rūpēsies par latviešu tautas labklājību, prestižu un neiznīkšanu. Tas ir apsveicami, it sevišķi, ja viņi to spēj situācijā, kad lielākā daļa neredz jēgu mācīties, pilnveidoties un pilnveidot apkārtni, savu dzīves vidi. Tas ir grūti, bet neviens jau nav teicis, ka dzīvei jābūt vieglai. Mums dota iespēja dzīvot, lai mēs kaut ko aiz sevis atstātu – katram ir sava nolemtība, kas jāpaveic. Tāpēc šī jauniešu progresivitāte, enerģija un izturība ļaus Latvijai strauji iet uz priekšu. Ticu, ka Latvijas jaunatnē ir spēks kā ozolā, kas mūžam izturīgs pret negaisiem un vētrām. Ticu, ka jaunie spēs realizēt savas spožās, optimistiskās idejas, lai dzimtene zeltu. Ticu, ka viņi nebēgs uz Īriju, bet cīnīsies par Latviju!

Tādēļ jāsecina, ka pēc desmit gadiem Latvijā vismaz šajā ziņā nekas būtiski nemainīsies. Būs labie, būs sliktie. Būs virzītāji, būs bremzētāji. Būs attīstība, būs iznīcība. Kāds smaidīs, kāds dusmosies. Kāds palīdzēs, kāds ignorēs. Bet viss samērīgā līdzsvarā. Kā jau no laika gala.

Anda Dzenža

Jaunieši netic

Cilvēki vienmēr cenšas skriet laikam pa priekšu, lasa horoskopus un dodas pie zīlniekiem, bet mūsu valsts liktenis viņiem šķiet tikpat neskaidrs kā pašu nākotne. Prognozes ir samērā pesimistiskas. Uz jautājumu – kāda, jūsuprāt, būs Latvija pēc desmit gadiem? – lielākā daļa intervēto nespēja atbildēt, pamatojot to ar Latvijas ekonomiskās un sociālās situācijas nestabilitāti: "Es nevaru iedomāties sevi pēc desmit gadiem, kur nu vēl Latviju. Viss notiks tā, kā mēs paši to gribēsim..."

Neapšaubāmi nopietnākā problēma Latvijā 2007. gadā ir inflācija un cenu celšanās visām precēm, tas parādās arī cilvēku nākotnes sapņos un cerībās: "Domāju, ka drīz atmetīšu smēķēšanu, jo cigaretes maksās pārāk dārgi..." Skumjākais – Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka nākotnē naudas trūkums liks cilvēkiem domāt tikai par izdzīvošanu, garīgās vērtības kļūs nesvarīgas: "...cenas astronomiskas, cilvēki steidzas, pilnībā ir aizmirstas citas vērtības un kaut kāda morāle. Pirmajā vietā ir darbs, jo viss ir tik dārgs, ka pat sevi uzturēt ir grūti." Vai šie pareģojumi jau daļēji nav piepildījušies? Latvietim, strādājot trīs darbos vai svešumā, Īrijā, pelnot naudu, neatliek daudz laika pārdomām un garīgai izaugsmei.

Daži domā, ka Latvijā pēc desmit gadiem noteikti būs ieviests eiro un valsts būs ekonomiski augusi – cilvēku dzīves līmenis būs daudz augstāks. Citi uzskata, ka Eiropas Savienība pēc desmit gadiem būs uz sabrukuma robežas, bet Latvija tā arī nekad nepievienosies eiro zonai. Kuriem izrādīsies taisnība – to mēs uzzināsim pēc desmit gadiem, ja mūs nebūs piebeidzis cenu kāpums.

Diemžēl Latvijas izaugsmei netic liela daļa jauniešu: "...jaunieši būs nodzērušies līdz kliņķim, cilvēki paliks vēl stulbāki nekā līdz šim, un vispār nekas labs nav gaidāms, kamēr cilvēki nenāks pie prāta, bet es domāju, ka nenāks, kādi bija stulbi, tādi paliks…" Jaunieši ir tie, kas var pacelt Latviju jaunos augstumos, bet, neticot izaugsmei, kaut ko sasniegt ir neiespējami.

Kaut arī viedokļi atšķiras, dažos jautājumos tie sakrīt: latvieši ir pilnīgi pārliecināti, ka arī pēc desmit gadiem politiskā situācija Latvijā nebūs mainījusies: "Kur divi latvieši, tur trīs partijas." Arī par latviešu nacionālo sporta veidu nav nekādu šaubu – arī pēc desmit gadiem hokejs vienos latviešus. Kā būs ar pārējo – laiks rādīs.

Baiba Drēgere

Utopija

2016. gada pavasaris. Debesis tikpat zilas kā pirms desmit gadiem. Joprojām tajās saskatāmi mākoņu torņi un saules spožais disks. Ievelku nāsīs svaigo gaisu. Kopš mašīnas darbina ar saules bateriju palīdzību, nav jāsūkstās par izplūdes gāzu radīto aromātu. Autobusa pieturā ir sapulcējušies cilvēki. Viņi smaida. Kāds jauniešu bariņš savā starpā čalo par drīzajām pavasara brīvdienām. Ar nostalģiju atceros savu skolas laiku. Toreiz uz skolu bija jādodas agri no rīta un jāiesaistās cīņā par vietu autobusā. Tagad bērni skolu apmeklē pusdienlaikā un viņu mācību laiks ilgst tikai dažas stundas. Vairāk uzmanības tiek pievērsts praktiskajiem uzdevumiem. Atceros, kā manā laikā mēs pavadījām līdz pat astoņām stundām skolas telpās, rakstot sacerējumus un mācoties dažādas teorijas, tā arī nesaprotot, kā šie likumi darbojas dzīvē. Nu vairs tā nav. Kamēr esmu aizdomājusies par savu skolas laiku, pielido autobuss. Vīrieši pieklājīgi palaiž sievietes pa priekšu. Es ievadu savu braukšanas kodu, un ierīce apstiprina mani kā autobusa pasažieri. Pirms desmit gadiem pa piepildītajiem sabiedriskā transporta līdzekļiem staigāja konduktori ar lielām somām un, spraucoties starp neskaitāmajiem pasažieriem, iekasēja trīsdesmit santīmu par biļeti. Tad mēs biļetes kompostrējām, bet nu katram Latvijas pilsonim ir savs braukšanas kods, kurš ir derīgs gan autobusos, gan metro. Tas ietaupa laiku.

Avīzēs tiek rakstīts, ka Latvija ir viena no bagātākajām valstīm Eiropā, līdzās Vācijai un Francijai. Autobusā iekāpj kāda pavecāka kundze satriecošā mētelītī, un viņas delnu rotā zelta pulkstenis ar Swarovski kristāliem. "Latvijas pensionāre," pie sevis pasmaidu. Nu ikviens pensionārs var atļauties ceļot, skaisti novecot. Žurnālisti avīzēs raksta par plašo koncertu programmu, kuru piedāvā jaunā koncertzāle. Uz Latviju dodas pasaules mēroga zvaigznes vai ik dienu, un pamazām mēs esam kļuvuši par Eiropas kultūras centru. Arī bezdarbs vairs nav problēma, jo esam nodarbināti daudzajās rūpnīcās un uzņēmumos. Latvijā ir izveidotas vairākas pasaules mēroga universitātes, kurās studē jaunieši no visas pasaules. Jūs teiksiet, ka tā ir utopija, bet kāpēc gan ne? Kāpēc Latvija pēc desmit gadiem nevarētu kļūt par mūsu Ulubeli? Tas nav nereāli.

Baiba Kreicmane

Man būs tiesības mainīt

Valsts ir cilvēki, kas tajā dzīvo. Pašlaik vairums apkārtējo cilvēku rada iespaidu par nomācošu, dzīvei ne visai labvēlīgu vidi, kas ļoti stipri ietekmē personības, tātad arī valsts kopējo tēlu.

Kāda būs Latvija pēc desmit gadiem, ja te vēl būs latvieši, ja vairums nebūs aizbēguši uz Īriju, Angliju vai kādu citu valsti pelnīt iztiku? Man šķiet, ka Latvija noteikti būs labāka. Droši vien es valsts nākotni saistu ar savu nākotni, kā arī ar savu vienaudžu nākotni, jo mēs un mūsu sapņi spējam uzbūvēt daudz gaišāku Latviju. Ar manu vienaudžu pašapziņu, mērķtiecību un pagaidām vēl ticību savu sapņu piepildījumam būtu iespējams ļoti daudz. Jautājums tikai, vai gaisotne Latvijā ātri vien nesabrucinās mūsu gaisa pilis. Tas būtu ļoti skumji, jo pilis, kas sākumā liekas sastāvam no tukšām iedomām vien, mēdz nostiprināties ar piepildītiem mērķiem.

Cenšos nedomāt par nomācošo Latvijā, ignorēt pašlaik Latvijā esošo politiski un ekonomiski nestabilo situāciju. Domāju pozitīvi – pēc dažiem gadiem arī man būs tiesības kaut ko mainīt valstī esošajā kārtībā, jo tādas tiesības un pienākums ir katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc es cenšos būt pozitīvs un apzinīgs ķieģelis nākotnes Latvijas celtniecībā, redzot Latviju pēc desmit gadiem kā sakārtotāku, skaistāku un patīkamāku vietu, kur dzīvot. Protams, vienmēr pastāvēs problēmas, par kurām kurnēt, taču gribas ticēt, ka pēc desmit gadiem šīs problēmas vairs nesūtīs latviešus labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm.

Elga Sīle

Kā Īrija šobrīd

Vēl pirms 15 gadiem Īrija bija starp atpalikušajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču šobrīd tā ir starp bagātākajām zemēm un sevi var saukt par pārtikušu.

Īrija neatkarību no Lielbritānijas atguva 1922. gadā. Laika posmā no 1922. līdz 1960. gadam pastāvēja ekonomika, kas vairāk bija orientēta uz lauksaimniecību. Toreiz bija nabadzība, liels bezdarba līmenis un daudzi cilvēki izceļoja no Īrijas, lai meklētu darbu citviet pasaulē – Austrālijā, Lielbritānijā, ASV. Pēc 1960. gada valstī lēnām sākās pārmaiņu process. Sākās diskusijas par nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā. Viens no pagrieziena punktiem bija 1973. gads, kad Īrija tika uzņemta Eiropas Savienībā. Tas pavēra daudz jaunu iespēju ekonomikas attīstībai, taču izaugsme nenotika uzreiz pēc iekļaušanās Eiropas valstu klubā. Īrijā arī bija ļoti augsta inflācija.

Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, vēlreiz paplašinājās tās iedzīvotāju iespējas pārvietoties, strādāt un dzīvot citās ES dalībvalstīs. Negaidīti daudz, desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju devās strādāt uz ārvalstīm, Latvijā izraisot darbaspēka trūkumu. Tagad uz Īriju spiesti braukt piepelnīties iedzīvotāji arī no Latvijas. Cerams, ka vismaz pēc 10 gadiem Latvijā atgriezīsies tie cilvēki, kuri šobrī ir aizceļojuši labākas dzīves un darba meklējumos.

Latvijā šobrīd ir ļoti augsta inflācija – 7,5%, bet jau līdz 2009. gadam to sola samazināt līdz 4,5%. Īrijā, kad tā iestājās ES, arī bija liela inflācija. Iestājoties ES, Latvija ieguva atbalstu lauksaimniecības attīstīšanai. Latvijas valdībai jādomā par to, kā piesaistīt vairāk ES atbastu un labāk uzrakstīt Eiropas projektus

Ļoti daudz jauniešu jau šobrīd dodas uz ārzemēm mācīties, tā kļūstot par labiem un pieprasītiem speciālistiem. Tiek veikti arī apmaiņas projekti starp skolām, augstskolām ārzemēs. Ar katru gadu palielinās studentu skaits, kas dodas šajās apmaiņas programmās, tā apskatot citas valstis, iepazīstoties ar to kultūru un sastopot jaunus draugus un paziņas.

Var jau būt, ka mums priekšā ir premjera

A. Kalvīša solītie "septiņi treknie gadi". Varbūt ir pārāk optimistiski teikt, ka Latvija pēc

10 gadiem izskatīsies gaišās un saulainās krāsās, bet gribētos, lai tā būtu.

Elīna Eglīte

Vismaz 10 gadu garantija

Pēc desmit gadiem Rīgā vēl aizvien būs Vanšu tilts, un bieži vai paretam kāds trakais tur metīsies sev taisīt galu. Vēl aizvien bankas izsniegs hipotekāros un studentu kredītus, bet procentu likme kļūs sarežģītāk izkalkulējama. Globālā sasilšana attīstīs palmu asnu izaugšanu pludmales krastos, bet sērfošana Baltijas jūrā mazo viļņu dēļ tik un tā nebūs iespējama. Šampinjonu audzētavu bizness Latvijā nebūs attīstījies, tādēļ liela daļa latviešu turpinās braukt uz Īriju. Mistika netiks atklāta, un NLO šad tad mocīs zinātnieku prātus. Jānis vairs nebūs populārākais zēna vārds, to aizstās internacionālais un amerikāniskais Breds un Maikls. Meitenes būs Džuljetas un Merilinas. Pensionāri turpinās sūkstīties par brīvo Latviju un Eiropas Savienību un apspriedīs aizgājušos paziņas. Skolas kafejnīcās aizliegs pārdot šokolādi ar ruma pildījumu – mazākās alkohola devas var ietekmēt skolēna prātu. Bet morfiju un šņaucamo tabaku, ietītus konfekšu papīriņos, bērniem dalīs Ziemassvētku vecītis. Deputāti, meklēdami un ķerdami visus kredītu ņēmējus, kuri izraisa valsts inflāciju, būs zaudējuši lieko svaru. Latvijas Saeimu iekaros jauni, slaidi politiķi, un valdības reitings pieaugs.

Bet es... Havaju salu puķēs ietinusies, gulēšu siltā pludmalē, sūkšu malibu kokteili un kasīšu pundurmērkaķītim aiz auss. Atpūtīšos darba atvaļinājumā, kur netraucēs telefona zvani, epasti un īsziņas. Flirtēšu ar tumši iedegušiem vīriešiem, līdz viens piedāvās savrupmāju ar baseinu un saunu un dārgas rotaslietas. Bildinās mani, bet es, padzīvojusi pārticīgu dzīvi, aizbēgšu. Atgriezīšos pie vārītām cūkupupām ar sāli un kefīru. Nekas, gan jau vēl pēc kādiem desmit gadiem arī Latvija līdzināsies Havaju salām ar Ņujorkas Dvīņu torņiem (tiesa gan, mums tie nebūs sagruvuši), un katrā Narvesen kioskā varēs iegādāties suši un grauzdētas varžu kājiņas.

Ieskats nākotnes vārdnīcā:

*O.K. – kā beigu pieturzīme punkta vietā.

*Ņem vienu par trīs cenu – izdevīgs piedāvājums.

*Sudrabs – tas pats, kas alumīnijs.

*Hamburgeri – tradicionālas latviešu vakariņas.

*Vecvārdi – jauniešiem kā svešvārdi.

*Barbarismi, vulgārismi – literāra valoda.

*Dziesmas ar lala lalā piedziedājumu – topos nokļūs augstākajās vietās.

*Autoostas dispečers – nemēdz smaidīt.

*Pastardiena – par to vēl runā.

*Osama bin Ladens – atrasts un ielikts cietumā.

*Kultūra – atvērti vairāki muzeji, kur kā eksponāti ir avārijā cietušas automašīnas.

Nākotne aicina atklāt webuniultramegamaxisuper pasauli! Ja gribat – ticiet, bet ja ne, tad neticiet! Tik un tā pēc 10 gadiem cilvēki domās citādi.

Guna Brakša

Kāpēc man pašai nāk smiekli par manu iztēli?

Izkāpju no 10. tramvaja Ziepniekkalna ielas pieturā. Pirmajā brīdī, pilnīgi apmulsusi, palieku stāvam uz vietas. Pieturu pilda atkritumu jūra – pudeles, maisiņi, papīri – viss bezatbildīgi samests kā izgāztuvē, blakus salauzts soliņš...

Ko mēs, cilvēki, darām? Šķiet, ka atkritumu pildīta vide mums patīk daudz vairāk nekā sakopta, tīra un patīkama apkārtne. Ir jauki, ka tādas organizācijas kā Pēdas cenšas sakopt kaut nelielu daļu no atkritumu pildītajām teritorijām, bet vai kaut kas netrūks pašu cilvēku apziņā?

Ko mēs ceram ieraudzīt pēc 10 gadiem? Tīrību? Sakoptu vidi? HA! Drīzāk jau ceram katru rītu iet uz darbu pa plastmasas maisiņu taku.

Mēs visi tik labprāt sūdzamies, ka nekas mums nav pa prātam, algas mazas un dzīves apstākļi pilnīgi neatbilst nekādiem kritērijiem. Bet vai mūsu uzvedība atbilst kādiem kritērijiem? Paskatīsimies paši uz sevi, pirms sāksim pārmest citiem viņu neizdarību!

Vai tiešām tik grūti ir izdzerto limonādes pudeli izmest miskastē, tukšo čipsu paku nemest ārā pa mašīnas logu, bet aizvest līdz mājām?

Mirkli kavējos iztēlē... Redzu, kā cilvēki labprāt atvēl pāris stundas no savas sestdienas, lai dotos talkā un sakoptu sev tuvo apkārtni, kā plastmasas produkti tiek atsevišķi izdalīti un pārstrādāti, šampūna pudeles tiek piepildītas otrreiz, lai nevajadzētu tik daudz patērēt videi kaitīgā materiāla. Kāpēc man pašai nāk smiekli par savu iztēli? Kāpēc tas paliek tik nožēlojami?

Man ir kauns par to, kā mēs dzīvojam... Esam aizmirsuši, ka apkārt esošā pasaule ir tik neaptverams brīnums, tik trausla māksla. Un nav jau grūti kopt un mīlēt, lai ko nosargātu, ir tikai jāvēlas. Nevar taču būt grūti iemācīties būt saudzīgam.

Es gribu nesabojāt visu labo, atstāt vēl ko tādu, par ko priecāties arī pēc 10 gadiem... Un tu?

Ieva Cielava

Būs labi

"<..> Ā, es tev stāstīju par savu gājienu pie zīlnieces? Nu jā, pie zīlnieces, tā jau tagad tāda kā modes lieta! Nu, lūk, no sākuma mēs kādu brītiņu parunājāmies par šo un to, apspriedām dzīvi. Interesanta persona, varēja just, ka viņai piemīt kas maģisks un neparasts. Un tad pēkšņi viņa saķēra manu plaukstu un sāka zīlēt pēc tās, un izrādās, ka mani sagaida visai gaiša nākotne! Nu pagaidi, visu pēc kārtas tev izstāstīšu! Marija, nu, tā zīlniece, teicās redzam mani pēc aptuveni 10 vai 12 gadiem. Stāstīja, ka es būšu tāda, kas nu nemaz nedzīvo trūkumā. Jā, iedomājies? Man būšot 4 bērni, visi puikas. Vīrs inteliģents, pārticis un ar labām manierēm. Un ļoti mīlēs mani. Bet tad jau sanāk, ka man būs jāšķiras, jo mans Janka jau nepavisam neatbilst šim raksturojumam, ne? Nu jā, joprojām dzīvošu Latvijā. Tad es viņai jautāju, kā, šeit dzīvodama, es spēšu sasniegt tādu dzīves līmeni, ja tagad strādāju par vienkāršu sekretāri? Un iedomājies, ko viņa man atbild? Jau pēc 10 gadiem Latvijas labklājība būs pacēlusies tiktāl, ka neko daudz neatpaliks no attīstītajām Eiropas valstīm. Jā, neticami, ne? Algas būs vairāk nekā pietiekamas, un par nabadzību reti kurš varēs sūdzēties. Cilvēkiem būs iespēja sasniegt visu, ko viņi vēlas, būšot tikai daudz jāstrādā. Ak, jā, un daudzi savus atvaļinājumus pavadīs tepat, jo klimats ar katru gadu kļūs siltāks un Latvijā būšot izveidotas pietiekami daudz atpūtas vietu. Jā, vienvārdsakot, Latvija plauks un zels. Izklausās visai optimistiski, ne? Bet par politiku viņa sastāstīja tādus zilus brīnumus, politiķi sāks beidzot strādāt valsts labā, nevis bāzīs miljonus sev kabatās. Pilnīgi kā paradīzē! Jā, un iedzīvotāju skaits arī palielināšoties, nebūs jau demogrāfiskais sprādziens, bet nu tomēr. Sanāks tā, ka nevis latvieši brauks prom no šejienes, bet gan uz Latviju brauks citu zemju ļaudis! Pilnīgi neticas, vai ne? Bet jātic. Jo tā tam jānotiek. Atliek tikai gaidīt! Ak, jā, un vakar... <..>"

Ilze Vēbere

Kad zāle būs zaļāka?

Šodien, klausoties ziņas, lasot avīzes, šķiet, valstī valda pilnīgs haoss. Šprotu lietas, ekonomiskas krīzes un tā joprojām. Kas ar Latviju notiks pēc desmit gadiem? Vai joprojām cilvēkiem nebūs pilnvērtīga dzīve, vai tomēr šī būs pasaku zeme? Manuprāt...

Ir 2017. gada agrs pavasaris, Latvija, manas mājas, joprojām. Arī citu, no tālēm atgriezušos, latviešu mājas. Jā, neviens uz Īriju vairs nebrauc lasīt sēnes, jo par pastrādātu darbu labu samaksu gūst arī šajā zemē. Visiem ir labi. Zem tiltiem kartona kastēs nevienam nav jādzīvo. Saule spīd spožāk nekā kādreiz, un putniņi dzied skanīgāk...

Nē, tā nav labi, zūd līdzsvars starp labo un ļauno, bagāto un nabago. Nekas vairs nav tā, kā tam jābūt, varbūt labāk tā...

Ir 2017. gada agrs pavasaris, un nekas nav mainījies. Valsts budžets joprojām ar deficītu, un kāds nav apmierināts ar savu algu. Tie, kuri strādā, saņem atalgojumu par savām pūlēm, bet tie, kuri savu potenciālu nav pratuši izmantot, tāpat arī nolemti dzīvei uz ielas.

Varbūt mazliet pesimistiski un ciniski, tomēr man šķiet, ka nekas šajā valstī nemainīsies arī pēc desmit gadiem, jo tas ir pārāk īss laiks, lai dzīvi padarītu līdzīgu piena upēm ar ķīseļa krastiem. Bet varbūt es kļūdos un nākotnē būs cilvēki, kas spēs šo valsti padarīt tīkamu arī parastajiem ļautiņiem. Cerība mirst pēdējā...

Lāsma Balode

Mūžīgais jautājums – kas mainīsies?

Tas ir tas, ko ikviens no mums uzdod sev ja ne katru dienu, tad noteikti bieži, domājot par nākotni, tuvu vai tālu. Nopietnas ekonomiskas un politiskas prognozes par Latvijas attīstību desmit gadu robežās es neizvirzīšu, jo pagaidām neesmu ne pieredzējis ekonomists, ne arī politiķis, varu tikai pasapņot par to, kas notiks.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, manuprāt, ļoti cer un grib ticēt, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) mēs sasniegsim Eiropas valstu labklājības līmeni. Noteikti ES atbalsts dažādām programmām ir palīdzējis Latvijai tos realizēt, taču vēl ir nepieciešams uzlabot, mainīt un attīstīt daudzas sfēras. Diezgan sekmīgi Latvijā risinās ceļu būve, kas mums ir patīkami, jo līdz ar to braukšana kļūst ērtāka un ātrāka. Manā redzējumā valstī attīstīsies transporta, loģistikas nozare, jo tā ir nozīmīga, savienojot austrumus ar rietumiem, bet varbūt pēc desmit gadiem uz kāda no mūsu ikdienas ceļiem vienkārši vairs nebūs ierasto bedru.

Izglītības standarti mainās diezgan bieži, nemitīgo pārmaiņu rezultātā skolēniem jāspēj pielāgoties un būt informētiem par tiem. Protams, skolu mācību programmas būtu jāuzlabo, taču, nejaucot pašam skolēnam galvu ar dažādām metodikām un mācību saturu, jo citādi viņš nevar saprast, kas no viņa tiks prasīts eksāmenos. Domājams, ka pēc gadiem desmit lielāka loma apmācības procesā būs jaunām tehnoloģijām, datoriem.

Jāiegulda ir ne tikai iekārtās, tehnikā, bet arī prātos, jāpalielina algas gan skolotājiem, gan citu nozaru darbiniekiem adekvāti viņu ieguldījumam un preču un pakalpojumu cenu pieaugumam. Manuprāt, desmitgades robežās zināms kāpums algās varētu tikt panākts.

Mani nemitīgi nodarbina tas, kāda Latvija būs nākotnē, jo tā ir mana valsts. Es vēlētos šeit redzēt pieaugošu dzīves līmeni – labākas sociālās garantijas, izglītību un attīstītu savu produkciju un pakalpojumu ražošanu. Acīmredzot daudzas lietas grūti realizēt ļoti ātri, taču jābūt izstrādātiem vienotiem plāniem un dotai iespējai tiem tapt realizētiem ar valsts budžeta vai investoru piesaistes palīdzību. Reizēm tautas iebalsotiem deputātiem ir savdabīgs domāšanas veids, idejas, kuras atšķiras no vidusmēra pilsoņu uzskatiem, bet pēdējā laikā politikas arēnā nav jaunu alternatīvu. Tādēļ esošiem politiķiem būtu jāsadarbojas vienotāk un jāsaprot, kas ir pirmšķirīgi uzdevumi valsts attīstībai.

Marija Bergere

Ikdiena

Reti kad sanāk laiks tā kārtīgi apsēsties un rakstīt. Nav laika arī no sirds atpūsties. Jājautā – ja jau tagad, kad man ir 18 gadu, man nepietiek laika, tad kas ar mani notiks pēc desmit gadiem? Kāds es būšu? Kas notiks Latvijā? Kāda vispār būs Latvija pēc 10 gadiem? Jautājums patiesībā ļoti aktuāls.

Es centīšos atspoguļot savu ikdienu Latvijā pēc 10 gadiem.

Otrdiena, plkst. 7.30, noskan modinātāja zvans, un es negribīgi mostos. Ieslēdzu rīta ziņas, protams, internetā. Tiek ziņots par ekonomisko krīzi Latvijā. Inflācija kopš 2007. gada ir palielinājusies par 9%, taču IKP uz cilvēku ir pazeminājies par 3%. Mani tas vairs īpaši neuztrauc, jo pēdējos 6 gadus par to vien ziņās runā. Nemanot esmu kļuvis par tādu kā humanoīdu vai darba mašīnu, kas nedara neko citu, kā tikai ēd, guļ un strādā. Ja godīgi, arī mani draugi, kas vismaz kādreiz tādi bija, arī ir pārvērtušies par tādām kā gaļas mašīnām, kas cenšas savilkt galus kopā un nomaksāt kredītus, zvērīgi strādājot. Paši jau mēs šādu ceļu neizvēlējāmies. Vienkārši tāda situācija ir izveidojusies. Tādu kā mēs, vidusslāņa iedzīvotāju, tagad jau ir lielākais vairums. Jā, kā jau minēju par kredītiem – inflācijas rezultātā procentu likme ir būtiski pieaugusi, tādējādi par izdevīgu kredītu varam nesapņot. Ja nu tomēr izdodas tikt pie kredīta, tad tie jau vairs nav nekādi 70 vai 80 tūkstoši eiro, bet visi 160 000 eiro, lai varētu nopirkt divu istabu dzīvoklīti Zasulaukā parastā bloku daudzstāvenē. Ja neizdodas ar darbu viss, kā bija iecerēts, un kredītu atmaksāt nesanāk, tad no bankas puses atsaucība nav garantēta, un ieķīlātais dzīvoklis tiek momentā atņemts. Rezultātā vari savos 7.30 negribīgi mosties pie kāda paziņas viesistabā uz grīdas vai pat uz ielas. 8.25 izeju no mājām uz tramvaju. Mašīnas man nav, jo nācās pārdot, un arī degvielas cenas ir paaugstinājušās naftas krīzes dēļ. Par tramvaju samaksāju 50 santīmu. Nu neko, ierodos darbā. Par ko es strādāju? Strādāju savā specialitātē, kuru mācījos augstskolā. Tieslietu ministrijā par sabiedrisko attiecību speciālistu – iespējams, ka skan nopietni, iespējams, ka darbs ir atbildīgs, taču alga… Es tur strādāju tikai tāpēc, ka tas nav uzņēmums, kurš varētu bankrotēt vai arī – kur jebkurā brīdī varētu būt štatu samazināšana. Kaut kāda garantija. Pēc pirmā darba es dodos uz otro darbu kādā stabilā interneta ziņu portālā. Strādāju par kultūras ziņu sadaļas vadītāju. Kopā jau kaut kas sanāk. Izejot no darba, ir apmēram 21.30, un tas ir pats neizdevīgākais laiks, jo uz ielas nevar justies droši. Šomēnes man jau uzbruka – atņēma mobilo, tādēļ dārgus mobilos vairs sen nepērku. Jā, noziedzības līmenis ir audzis. Tas, protams, izskaidrojams ar straujo inflāciju un sliktajām darba iespējām krievvalodīgajiem. Īstenībā darbu atrast šeit ir grūti visiem. Ielās var sastapt aizvien vairāk un vairāk tumšādaino cilvēku, kuri labprāt strādā maz apmaksātu darbu. Savāds laiks pienācis. Nav arī to veco tantiņu, kuras vienmēr vaidēja, ka agrāk bija labāk. Nu un labi, ka viņu vairs nav. Varbūt.

Renārs Liepiņš

...pēc 10 gadiem

Laiks ir kaut kas tāds, kas mums pašiem nepieder. Laiks ir no cilvēka neatkarīga žēlastības iespēja, kas atkal un atkal tiek uzdāvināta. Laiks ir vērtība.

Ir spējīgāki un mazāk spējīgi, straujāki un lēnāki cilvēki. To pašu var teikt arī par

valstīm.

Tomēr viss vecais aiziet, tur nav ko piebilst.

Redzēsim... ja dzīvosim!

 

Pamācījās un aizgāja

Vita Dreijere,  Diena,  03/22/07    Nesagaidot pat pirmā mācību gada beigas, augstskolas jau pametuši aptuveni desmitā daļa pirmkursnieku

Tieši trīs dienas bija vajadzīgas, lai kuldīdzniece Aira saprastu — ārstniecības studijas viņai nav piemērotas. Lai gan viņa bija izturējusi konkursu un iekļuvusi budžeta grupā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), meitene nekavējoties pameta studijas un tagad jau studē uzņēmējdarbību citā augstskolā. Pēc Latvijas lielāko augstskolu sniegtās informācijas var secināt, ka šajā mācību gadā studijas jau pametusi desmitā daļa pirmkursnieku. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas vēl nav apkopojusi informāciju par pirmā semestra atbirušo studentu skaitu visā valstī, prognozē, ka turpināsies ikgadējā tendence un līdz mācību gada beigām augstskolas kopumā pametīs aptuveni 16% pirmā kursa studentu. Studentu atbiruma cēloņi tiek pētīti, apgalvo IZM pārstāvji. Paši jaunieši Dienai nosauc vairākus ieganstus, kas pamudināja pamest studijas.

"Aizgāju tāpēc, ka man noriebās. Sapratu, ka tas, ko es mācos, neiet kopā ar to, ko vēlos darīt," saka bijušais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes students Kārlis. Viņš mācības pameta janvārī, pat necenšoties augstskolā nokārtot kaut vienu eksāmenu. Rudenī puisis plāno atsākt studijas un mācīties "kaut ko interesantāku", proti, mārketingu un reklāmu.

Nākamajā mācību gadā studijas citur sāks arī bijušais Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju programmas students Valdis. Viņš augstskolā neizturēja pat vienu mācību gadu, jo bija vīlies gan studiju programmā, gan "LU sistēmā kā tādā". Tagad Valdim ir jāstrādā, lai varētu samaksāt kredītu, ko viņš bija paņēmis studiju maksas segšanai, taču rudenī puisis plāno studēt vēsturi vai politikas zinātni.

Līdz marta vidum procentuāli vismazāk pirmkursnieku studijas pametuši LU, proti, 8% (710 cilvēku), RTU vairs nestudē 15% jauno studentu (463 cilvēki), Latvijas Lauksaimniecības universitātē — 18% (264 cilvēki). Liels atbirums gaidāms arī pēc otrās sesijas jūnijā. "Pirmais kurss arī ir pirmais lielais gāziens," saka LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks. Viņš stāsta, ka nākamais studentu atbiruma periods ir vēlākajos studiju gados, kad jaunieši sāk strādāt. Kopumā Latvijā ik gadu atbirst vidēji 15% pirmkursnieku, bet augstskolas beigšanas diplomu iegūst vidēji divas trešdaļas no uzņemtajiem, papildina IZM augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis, uzsverot, ka nebūtu jāuztraucas, jo "tas atbilst vidējam ES līmenim".

Valdim ir tikai viens ieteikums nākamajiem studentiem — kārtīgi pārdomāt savu izvēli jau vidusskolas laikā. I.Muižnieks apstiprina, ka nepietiekama profesionālā orientācija ir viens no galvenajiem studējošo atbiruma cēloņiem. Augstskolas varot palīdzēt, informējot jauniešus, piemēram, atvērto durvju dienās, taču līdz šim tas nav devis cerēto rezultātu.

Paši jaunieši nereti ir saglabājuši rezerves variantu, proti, iestājušies vairākās augstskolās vienlaikus, lai vēlāk varētu izvēlēties. Tas gan lielākajā daļā augstskolu nav atļauts, bet, tā kā vienotas studentu datubāzes nav, to kontrolēt ir neiespējami, atzīst augstskolu pārstāvji.

Daudzu pirmkursnieku atbiruma cēlonis ir arī kultūršoks — pēc skolas un vecāku kontroles viņi augstskolā nokļūst pilnīgas brīvības apstākļos un reizēm "aizmirst" apmeklēt lekcijas, iekrāj parādus, novērojuši augstskolu pārstāvji. Tam joprojām nav rasts risinājums. Piemēram, šajā mācību gadā RTU ieviestais obligātais lekciju apmeklējums 1.kursa studentiem maz līdzējis, saka RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris. "Es to pilnīgi neatbalstu," RTU rīcību kritizē I.Muižnieks. Pēc viņa domām, augstskolām būtu vajadzīgi mentori, kuri būtu atbildīgi par pirmo kursu studentiem. "Tie varētu būt vecāko kursu studenti, kuri viņus nedaudz pieskatītu un palīdzētu," uzskata I.Muižnieks.

Liela daļa studentu aiziet no valsts prioritārajām studiju programmām — eksaktajām un dabaszinātnēm. Piemēram, RTU Datorzinātnes un informāciju tehnoloģiju fakultātē studijas neturpina vairāk nekā piektdaļa pirmā kursa studentu. "Kuram gan skolā nepatika darboties ar datoriem? Taču šeit nāk arī matemātika un fizika, un tas jauniešus nolauž," skaidro E.Beķeris.

Latvijas Studentu apvienības priekšsēdis Uldis Luckāns domā — vaina par to, ka jaunieši izvēlas šīs zinātnes "neadekvāti savām spējām", jāuzņemas amatpersonām, kuras aktīvi mudina studēt tieši šajās programmās. Valsts piešķirto budžeta vietu lielā skaita dēļ prioritārajās studiju programmās var iestāties cilvēki ar salīdzinoši vājām sekmēm. Augstskolu pārstāvji studentu atbirumu saista arī ar skolas laikā ielikto zināšanu līmeņa neatbilstību augstskolu prasībām.

 

Valsts valodu apdraud mūsu Saeimas gļēvums

Aija Cālīte, Latvijas Avīze  03/20/07    Kā panākt to, lai nostiprinātos latviešu valodas lietošana visās sabiedriskās dzīves jomās? Tie, kas valodu māca, saka: tas nav panākams ar bardzību un sodiem, cittautiešus nepieciešams motivēt un ieinteresēt. Taču tas iespējams vidē, kurā valda ja ne pozitīvs, tad vismaz neitrāls noskaņojums attiecībā uz latviešu valodu un Latvijas valsti. Diemžēl neizskatās, ka tuvojamies ideālajam stāvoklim, kad cittautieši paši censtos darīt visu, lai valsts valoda arvien vairāk nostiprinātos. Daži latviešu valodu ignorē, lai izrādītu necieņu pret mūsu zemi un tautu, bet gribas ticēt, ka tādu ir mazākums. Taču lielākā daļa to, kuri izmanto visas izdevības, lai izvairītos no valsts valodas lietošanas, paļaujas labi pazīstamam netikumam — slinkumam. Un tā pamazām, soli pa solim latviešu valoda sociālajā jomā — uzņēmējdarbībā, tirdzniecībā, vairākās tautsaimniecības nozarēs — atdod savas pozīcijas krievu valodai.

Šajā sakarā apbrīnojama ir Saeimas vairākuma stabilā un konsekventā nostāja pret jebkādiem likumdošanas aktiem vai to labojumiem, kas paredzētu noteikt stingrāku un bargāku attieksmi attiecībā uz tiem, kas latviešu valodu ignorē. Nesen «tēvzemieši» nāca klajā ar ierosinājumiem, kā panākt to, lai latviešu valodas prasme kļūtu par pašsaprotamu pašvaldības deputātam. Tika piedāvāti vairāki varianti, bet neviens no tiem nesaņēma Saeimas vairākuma atbalstu. Pareizāk sakot, Saeimas vairākums aktīvi izrādīja savu nevēlēšanos lemt par šo jautājumu, lielai daļai balsojumā atturoties.

«Tēvzemieši» tikko atkal nāca klajā ar ierosinājumu: proti, jāgroza Administratīvo pārkāpumu kodekss, palielinot maksimālo iespējamo naudas sodu no 50 līdz 100 latiem tām personām, kuras neprot latviski tādā mērā, kā noteikts likumdošanā par prasībām attiecībā uz dažādām profesijām. Papildus bija paredzēti naudas sodi par latviešu valodas nelietošanu lietvedībā, preču etiķetēs, kā arī par to, ja publiski pieejamās vietās gadījumos, kas nav noteikti normatīvajos aktos, tiek lietota svešvaloda, nevis valsts valoda. Sods bija paredzēts arī par pārkāpumiem attiecībā uz valsts valodas apliecībām.

Paredzētie sodi jau ļāva domāt par tādas sistēmas veidošanos, kuras uzdevums būtu panākt latviešu valodas lietošanu ne vairs tikai kādā vienā jomā, bet arvien plašāk un dziļāk aptvert visu sabiedrību.

 

Viedoklis: Kā varētu mainīt situāciju skolās?

Uldis Varnevičs,  DELFI   03/22/07     Esmu vairākas reizes ievietojis rakstus par situāciju skolā. Komentāri ir dažādi un citi saka – nu tad pasaki, ko vajag darīt. Aprakstīšu, kas būtu jāmaina skolā un kam tas būtu jāizdara. Dažas lietas – mūsdienu tiesību sistēmā – utopiskas, bet tomēr – tās vajadzētu mainīt saistībā ar pēdējiem notikumiem. Un patiesībā – ir vietas, kur jau šīs tiesības pārkāpj. Izrādās – tomēr var. Žēl tikai, ka ne visi.

1.Lieta, kas ir IZM kompetencē. Neieviest nevienu jaunu priekšmetu vai izmaiņas priekšmetos, ja nav sagatavoti – mācību grāmata, skolotāja grāmata, izdales materiāli, informāciju tehnoloģiju materiāli attiecīgajā mācību priekšmetā. Un, ja šī izmaiņa ir kaut vai viena stunda nedēļā, arī tad – nevis lai vienkārši pasaka – iemāciet kompaktāk, bet lai reāli sagatavo.

Šobrīd situācija parasti ir tāda – notiek izmaiņas, tad šīm izmaiņām vairākus gadus pielāgo materiālus, skolotāji pamatīgi sevi noslogo, meklējot veidus, kā pielāgoties jaunām izmaiņām, tad pēc 3 – 4 gadu darba beidzot ir arī materiāli, kursi izieti. Un tad – IZM atkal kaut ko pamaina un skrien nu cilvēks no jauna.

2.Standartu sistēma. Arī IZM kompetence. Nevar visas skolas mācīt vienādi, jo skolēnu kontingents ir dažāds. Šajā situācijā – normāli būtu variants, ja standarts piedāvātu pamattēmas, kurām ir normālās klasēs veltītas 60 % stundu no stundu skaita. Ja paspēj – labi, standartā iekļauj izvēles tēmas, kuras ir arī mācību grāmatā tā arī pasniegtas, ņem skolotāj, attīsti bērnu, cik vari. Nepaspēj tajā laikā – strādā papildus, strādā lēnāk, jo tikai šādā veidā var ko iemācīt tiem, kas uzreiz nespēj apgūt.

Šī brīža situācija visiem ir vienāda. Vai tu mācies 1. ģimnāzijā Rīgā vai lauku skoliņā Latgalē – visiem viens standarts, visiem vienas programmas. Teorētiski – skolotāj, tu drīksti uztaisīt savu programmu. Protams, tā ir. Praktiski – tāpat tai programmai ir jāiekļauj viss standarts. No rāmjiem ārā neizleksi. Rezultātā – bērniem jau pamatskolā bieži vien ir nepatika pret mācību priekšmetiem, jo slodze ir milzīga. Var piekrist tam, ko raksta komentāros avīzes "Diena" mājas lapā. Pēc jaunajiem standartiem nākas vispirms mācīties skolotājiem. Kā lai skolēni, kam nav skolotāju gadiem ilgi krātā zināšanu un prasmju bāze, tad to lai apgūst?

3.Papīru dublēšanās un lieks darbs. Arī lielā mērā IZM vaina. Šo situāciju varētu atrisināt ar spēcīgi veidota skolu portāla palīdzību, kuru piemērotu skolotāju vajadzībām un kurš nebūtu kārtējā prastā atskaite par padarītu darbu. Man patiesi interesē – vai portālu autori, kuri veido portālus skolotājiem – isec, skolotajs.lv, LIIS – ir painteresējušies, ko vēl un kādā veidolā skolotāji vēlas redzēt viņu portālus. Lai arī – praksē ir aizdomas, ka tam vienkārši neparedz vairāk budžeta naudas. Un – ja šādā portālā būtu patiesi laba skolu datu bāze, lielāko daļu aptauju, kuras sūta pa visu Latviju un skolotāji meklē tam datus, varētu mierīgi aizpildīt ar pāris programmiņu palīdzību.

Ja kādai iestādei Latvijā būs vēlēšanās ko uzzināt par skolām, IZM neteiks – ejiet, skatieties, mums tāpat darba daudz. To izdarīs tādā veidā, ka nosūtīs skolotājiem dažāda veida anketas, pieprasīs apkopojošos datus utml. Vārdu sakot – IZM patiesībā šobrīd neatbalsta nedz skolotāju, nedz skolēnu, bet gan veselu virkni dažādu biedrību, iestāžu, komisiju Latvijā, kuras regulāri analizē situācijas, stāda versijas utml.

 

PSRS laikā iegūtos zinātniskos grādus plāno pielīdzināt doktora grādam

DELFI  03/22/07     Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosina PSRS laikā iegūtos zinātniskos grādus pielīdzināt Latvijas doktoru zinātniskajiem grādiem, liecina ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais valdības noteikumu projekts.

Noteikumu projekts paredz pārskatāmu procedūru un skaidrus kritērijus, kas ļaus noteikt PSRS iegūta zinātniskā grāda atbilstību Latvijas Republikas doktora grādam.

IZM norāda, ka Latvijas ir iedzīvotāji, kuriem zinātniskais grāds piešķirts pēc PSRS atestācijas sistēmas un kuriem nav nodrošināta iespēja pielīdzināt zinātnisko kvalifikāciju Latvijas doktoru zinātniskajam grādam. Saskaņā ar noteikumu projektu PSRS iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanu veiks augstskolas promocijas padome vai Akadēmiskās informācijas centrs.

Noteikumu projekts paredz, ka pretendents iesniedz atbilstošās zinātnes nozares padomei PSRS iegūto zinātnisko grādu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju, zinātnisko darbu, par kuru piešķirts zinātniskais grāds, un šī darba kopsavilkumu latviešu valodā.

Zinātniskā darba ekspertīzes veikšanai padome apstiprina trīs recenzentus - attiecīgās padomes speciālistu un divus speciālistus no citām zinātniskajām institūcijām. Recenzenti var būt Latvijas vai ārvalstu zinātnieki, kuri ir speciālisti attiecīgajā zinātnes nozarē.

Lēmumu par pretendenta zinātniskā grāda pielīdzināšanu Latvijā doktora zinātniskajam grādam vai pielīdzināšanas atteikumu pieņem padome, pamatojoties uz recenzentu slēdzieniem un iepriekš noteiktiem kritērijiem.

Padome pieņem lēmumu, atklāti balsojot. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

 

Studentus pievilina ar alkoholu

NRA   03/23/07    Laikā, kad valstī pieaug alkohola un citu atkarības vielu patēriņš, Karjeras dienās Rīgas Tehniskajā universitātē studentus par atjautību apbalvo ar grādīgiem dzērieniem.

Narkologs Jānis Strazdiņš to vērtē negatīvi un norāda, ka "ar vieglo alkoholu viss sākas".

Rīgas Tehniskās universitātes Karjeras dienu mērķis ir informēt studentus par iespējām zināšanas nostiprināt praksē un veidot noderīgus kontaktus. Tajās piedalās dažādi uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti piesaistīt jaunus, izglītotus speciālistus.

Studentiem šo dienu ietvaros bija pieejama ne tikai plaša informācija, bet arī dažādi suvenīri – pildspalvas, bloknoti un atstarotāji –, arī konfektes ar firmu logo. Viens no uzņēmumiem SIA Filter, lai piesaistītu studentus, bija īpaši pacenties – pareizi atbildot uz firmas rīkotā konkursa jautājumu, ikviens varēja saņemt pudeli šampanieša.

Kā novēroja Neatkarīgā, pie šā uzņēmuma informatīvā stenda bija norāde: "Pareizās atbildes autors saņem balvu – "dzirkstošu pārsteigumu" (alk. 11,5%)."

Uzņēmuma pārstāvis automātikas nodaļas vadītājs Jānis Šipkovs skaidroja, ka firma vienkārši izmantojusi sava lielākā klienta Latvijas balzama piedāvāto iespēju pasūtīt šampanieti ar pašu izdomātu etiķeti.

"Mēs esam plašs uzņēmums, bet ar nezināmu vārdu. Šeit apgrozās liela daļa potenciālo klientu un darbinieku, tāpēc mēģinām pievērst sev uzmanību un popularizēt firmas nosaukumu," teica J. Šipkovs. Neparastā balva tiešām izraisījusi ievērojamu atsaucību, un daudzi citi Karjeras dienu dalībnieki zinājuši norādīt, kur "gājis jautri".

Narkologs Jānis Strazdiņš šādu asprātību vērtē negatīvi: "Tas neliecina par labu gaumi, ja uzņēmums šādi atalgo uzvarētājus. Kas notiks tālāk? Studenti šampanieti, protams, atkorķēs un piedzersies. Ar vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem viss tikai sākas. Turklāt tā ir alkohola slēptā reklāma. Es kā atkarību speciālists to neatbalstu – vai tad nav labākas balvas? Tā ir nopietna nelaime, ka mūsu valstī arvien pieaug alkohola patēriņš, it sevišķi jauniešu vidū.

 

 

 

 

Kultūrā...

 

 

 

 

Kultūrziņas

Krintīne Matīsa,  NRA  03/17/07

- ATIS IEVIŅŠ MEKLĒ SAVUS DARBUS. Mākslinieks Atis Ieviņš būvē un veido grāmatu – katalogu par savas mākslas dzīves pirmo spilgtāko periodu – 20. gadsimta 70. un 80. gadiem, sietspiedes laikiem, kuru dēļ mākslas zinātnieki Ati sauc par latviešu Endiju Vorholu. Vienlaikus tas būs arī veltījums kolēģim un draugam Aldonim Klucim, sietspiedes tehnoloģiju pionierim Latvijā, bez kura tehniskajām prasmēm un jaunievedumiem šie darbi varbūt nemaz nebūtu tapuši. Toreiz, pirms 30 gadiem, Atis nemaz nenojauta, ka viņa eksperimenti kļūs par nozīmīgu posmu latviešu mākslas vēsturē, tāpēc ar vieglu roku dāvināja darbus draugiem, radiem un paziņām. Tagad viņš lūdz atsaukties katru, kam goda vietā pie sienas vai kaut kur pažobelē atrodama kāda Ata Ieviņa sietspiede, lai varētu šos darbus nofotografēt un tā izveidotu iespējami pilnīgu darbu katalogu. Visi laipni lūgti zvanīt Atim pa tālr. 29117714 vai sūtīt informāciju uz epasta adresi atisievins@inbox.lv.

Līvija Dūmiņa,  NRA  03/23/07

- KREMERATA BALTICA FESTIVĀLS. Arī šogad Siguldā norisināsies tradicionālais, jau ceturtais Kremerata Baltica festivāls, kam šoreiz dots nosaukums Jubilate. No 28. jūnija līdz 30. jūnijam koncerti notiks ne tikai Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis, bet arī Jūrmalā un Rīgā, un tajos piedalīsies vijolnieks Gidons Krēmers, Baltijas orķestris Kremerata Baltica, orķestra kameransambļi un viessolisti.

- PURVĪŠA ZIEMA ROMĀ. Šodien Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno savā pilī Palazzo del Quirinale kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu atklāj izstādi Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu, kas būs apskatāma līdz 20. maijam. Katru Eiropas Savienības dalībvalsti ekspozīcijā reprezentē viens mākslas darbs, un Latviju izstādē pārstāv izcilā latviešu vecmeistara Vilhelma Purvīša glezna Ziema (ap 1910) no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Izvirzot pamatnoteikumu, ka darbam jāraksturo konkrētā valsts, jābūt simboliskam vai ar valsts attīstību saistītam, izstādes organizatori darbu izvēli bija atstājuši dalībnieku ziņā.

- DZEJNIECE. Šodien pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē notiek Mirdzas Ķempes simtgadei veltīts sarīkojums Dzejniece. Atmiņās par Mirdzu Ķempi dalīsies Lija Brīdaka, Olga Lisovska, Māra Zālīte, Helga Melbārde-Krisberga, Alberts Bels, Ēriks Hānbergs, Imants Auziņš, Jānis Ķuzulis, Olafs Gūtmanis u. c. Dzeju lasīs Indra Burkovska, pie klavierēm būs Juris Kļava.

- LATVIEŠI LEIPCIGĀ. Latvijas Literatūras centra pārstāvji ar rakstniekiem Laimu Muktupāvelu un Paulu Bankovski piedalās Leipcigas grāmatu gadatirgū, kas sākās vakar un notiks līdz 25. martam. Pauls Bankovskis vakar uzstājās forumā Mazas valodas – liela literatūra, kurā lasīja fragmentu no romāna Ofšors, bet Laima Muktupāvela lasījumos piedalās šodien ar romānu Šampinjonu derība, kura iznākšana Vācijā, izdevniecībā Weidle Verlag, Bertolda Forsmana tulkojumā plānota šā gada rudenī. Paredzēts, ka piektdienas vakarā rakstniece uzstāsies arī lielajā kopējā lasījumā, kas notiks Grasi muzejā, bet abu rakstnieku prozas fragmentu lasījums iecerēts pasākumā Leipciga lasa 25. martā.

- LITERATŪRAS GADA BALVA. Latvijas Rakstnieku savienība publiskojusi Literatūras gada balvas 2006 pretendentus. Laureāti būs zināmi un tiks apbalvoti Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā 1. aprīlī pulksten 15 Ventspilī, Livonijas pilī. Līdzās balvām dzejā, prozā, literatūrā bērniem, literatūrzinātnē, tulkošanā un nominācijā spilgtākā debija tiks pasniegtas arī divas balvas par mūža ieguldījumu literatūrā un tulkošanā. Žūrijā šogad darbojas Ieva Kolmane, Ruta Veidemane, Dainis Grīnvalds, Ieva Zole, Rimands Ceplis, Ēriks Hānbergs, Anita Rožkalne, Jānis Oga, Guntis Berelis, Dace Meiere, Juris Zvirgzdiņš un Ronalds Briedis.

 

Latvijas teātru Ābolu ķocis

Diena  03/17/07

Tas notika ar viņiem

Jaunais Rīgas teātris. Režisors Gatis Šmits

Silvija Radzobe * * * *

Gatis Šmits un aktieri radījuši izrādes sižetu, izmantojot iespaidus no Holivudas filmām, kas pārstāv XXgs. 40.gados aktuālo film noir produkciju. Šajā kinematogrāfijas žanrā dominē krimināli sižeti ar noslēpumainības elementiem, darbojas liktenīgās sievietes, piekrāpti vīri, privātdetektīvi, korumpēti policisti. G.Šmita izrāde vienlaikus ir film noir stilizācija un parodija — sākotnēji uzvedums pārsteidz ar negaidītiem un dīvainiem sižeta pagriezieniem, kas liek sasprindzināt uzmanību, tad pamazām izvēršas asprātīgā komēdijā. "Biedējošo" atmosfēru rada kontrastainās gaismēnas, dīvainās skaņas, aktieru spēle, kura liek domāt, ka viņu atveidotiem tēliem zināmi kādi dramatiski noslēpumi. Baiba Broka, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Andris Keišs sajūsmina ar artistisku un precīzu stilizācijas un parodijas prasmi; aptuvenāki ir Kaspars Znotiņš un Gatis Gāga. Vidusdaļā izrāde drusku sāk "staipīties". Precīzāku stila izjūtu varēja gaidīt no kostīmu māksliniekiem R.Pēterkopa un M.Mastiņas.

Evita Mamaja * * * *

Nepretenciozs, stilizēts nieks — un tieši tāpēc tik aizraujošs. Šis īsti nav tas gadījums, kad velns slēpjas detaļās. Patiesībā te nav ne velna, ne detaļu — viss notiek tieši tik paredzami un atpazīstami, kā sākotnēji sagaidāms, izspēlējot vispārzināmos klasisko Holivudas filmu sižetu un personu attiecību štampus. Aktieru tēlotie tipāži kā plakanas kartona lellītes azartiski pakļaujas situāciju komismam. Iestudējuma ironija gan ir par atklātu, lai liktos smalka, tomēr pārāk nedroša, lai ļautos nekaunīgai stila parodijai. Arī pārspīlēti kokainie teksti acīmredzami tādi iecerēti, taču atstāj zināmu neveiklības pēcgaršu (kolektīvā daiļrade tomēr nav visspēcīga). Detektīvintrigas divdomīgo atmosfēru rada precīzi piemeklēta, noskaņai atbilstoša mūzika. Izrādes veiksmi un asprātīgo skanējumu nodrošina labs, neatšķaidīts aktieru ansamblis. JRT aktrisēm beidzot ir atļauts būt skaistām!

Henrieta Verhoustinska * * * *

Mūsu teātrī gaužām neierasts žanrs — melnais detektīvs — intrigas ziņā savērpts tik labi, ka kolektīvā (aktieru un režisora) autorība šķiet gandrīz neticama. Gandrīz, ja nebūtu iepriekšējas pieredzes ar JRT aktieriem kā dramaturģiskā materiāla autoriem. 40.gadu film–noir atmosfēra un aktierspēles paņēmieni atveidoti ar garšu — gan izteiksmīgie atliecieni, apskaujoties, gan gaisma, kas uz varoņu sejām, protams, krīt caur žalūzijām. Aktieriem (arī pateicoties lieliskam tērpu mākslinieku Mares un Rola, gan frizūru un grima mākslinieku darbam) šis stils piestāv perfekti, tā vien gribas atrast kādu Holivudas prototipu. Intriga ievelk un liek sekot izrādei ar neatslābstošu uzmanību, savukārt parodijas un ironijas slānis ļauj no sirds izsmieties. Vienīgi robeža starp nopietno un komisko, starp parodiju un tīru žanru prasījās būt smalkāka, ne tik robusta (ar to ļoti labā galā tiek Baibas Brokas, Viļa Daudziņa, Kaspara Znotiņa varoņi), taču, iespējams, tas ir iespēlēšanās jautājums.

Diena  03/20/07

Lolita

V.Nabokovs.

Dailes teātris

Režisors Dž.Dž.Džilindžers

Silvija Radzobe * * * * *

Lolita ir Dž.Dž.Dž. pirmais darbs pēc Kaligulas, kas pārspēj šo atzīto veiksmi: patstāvīgs V.Nabokova romāna interpretējums, sekmīgs darbs ar aktieriem, kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi realizēts fantastiskā reālisma stils, asprātīgi ironiska un aizkustinoša uzveduma intonācija. Minēto drusku iebojā daži neobligāti citējumi no Penelopes un Dika. Izrāde būvēta kā Humberta Humberta subjektīvs skatījums: varonis redz to, ko citi ne — no drēbju skapja izsoļo gans ar dzīvu aitu, debesīs uzlido Lolitas baltā zeķe, no spļāviena izaug kaktuss... Mārtiņš Vilsons H.H. virtuozi spēlē kā smieklīgu, bet īstenībā patiesi mīlošu pusmūža vīrieti. Neticamu rezultātu režisors sasniedzis darbā ar Ievu Segliņu: skolniece ne tikai ir patiesa ik situācijā, bet rada priekšstatu par agrās jaunības valdzinājuma metafizisko dabu. Šai Lolitai nav 12 (bet vai teātrī tas vispār iespējams?) un stāsts ir par ko citu nekā autoram. Ekscentriski artistiski ir arī aktieri Vita Vārpiņa (Šarlote), Pēteris Gaudiņš (pudeles brālis), Pēteris Liepiņš (Kuilti), Aldis Siliņš (Diks).

Henrieta Verhoustinska * * * *

Asprātīga izrāde ar smeldzīgu pēcgaršu, kurā Džilindžers demonstrē fantāziju, ironisku citēšanas un pašcitēšanas prasmi un arvien pieaugošu izpratni par sarežģītām attiecībām starp pretējā dzimuma pārstāvjiem. Tiesa, pirmais cēliens likās pārlieka kuriozu virkne, komiskā atslēga radīja visai negaidītu iespaidu par Lolitu (divpadsmitgadīgu meiteni) kā izlaidušos maitu, kas paved nabaga dvēselisko, aizkustinošo un mīlošo Humbertu Humbertu, ko 1.cēlienā M.Vilsons atveido līdzīgu lempīgam kucēnam. Soliste šajā daļā neapšaubāmi ir Vitas Vārpiņas atraktīvā Šarlote. Protams, režisora interpretācija ir viņa ziņā, bet šāda visai viennozīmīgā pieeja (atšķirībā no romāna izcilās ambivalences) tomēr raisīja iebildumus. Tiesa, otrais, daudz nopietnākais cēliens, salika visu savās vietās un ļāva jūsmot arī par M.Vilsona, P.Liepiņa, P.Gaudiņa aktierdarbiem, bet jo īpaši — par jauniņās Lolitas — Ievas Segliņas seksapīlu, organiku un nopietno iejušanos. Interesanta un smieklīga Humberta psihes deformācijas negaidītā vizualizācija (auniņš u.c.)

Undīne Adamaite * * *

Ja Lolitu vērtē tikai no formas viedokļa — kā Dž.Dž.Dž. tipisko "teātra estrādi", nav kam piesieties. Šarmanti un aizrautīgi. Bijušām intonācijām (jau Penelopē un Dikā pielietotais koķeti parodiskais mūzikla stils a la F.Ozona 8 sievietes) nākušas klāt jaunas — komiski iekrāsots fantastiskais reālisms (aita skapī) un liriska, silta tēlainība (baltā zeķīte), kādu agrāk nebiju ievērojusi režisora rokrakstā. Ja es sev uzdodu konkrētu jautājumus: par ko ir šis stāsts? Kas īsti ir Humberts Humberts? Kas viņam ir Lolita? — neesmu droša, ka zinu atbildes. Intonatīvi straujā virāža no 1.cēliena groteskas/karikatūras uz 2.cēliena nepiesegti dramatiskajām ciešanām 1:1 Mārtiņa Vilsona tēlojumā pagaidām tomēr nav īsti pārliecinoša. Skolnieces Ievas Segliņas veikums raisa apbrīnu. Jau Spoku sonātē viņa piesaistīja uzmanību ar dabas dotu skatuvisko suģestiju un pievilcību. Šoreiz ļoti sarežģītajā lomā I.Segliņa tiek galā ar uzdevumu, kas varētu nebūt pa spēkam pat rūdītam aktierim — grotesko zīmējumu sapludina ar precīzu psiholoģisko darbības līniju un savas Lolitas smukajā miesā iemieso totāli apjukušu un samudžinātu dvēseli.

 

Operācija Ričards Brotigans

Sergejs Timofejevs, dzejnieks,  Diena  03/17/07     Es sēžu āra kafejnīcā, paslēpies aiz lielas avīzes. Jūs pienākat un apsēžaties blakus. Neatraujoties no avīzes, es nolieku uz galdiņa mašīnas atslēgas. Pie atslēgām ar skoču piestiprināts papīra gabaliņš, uz kura rakstīts mašīnas numurs un adrese. Jūs dodaties uz šo adresi, tas ir kaut kur Skanstes ielas rajonā. Pie vienas no tikko uzbūvētajām un ar stiklu apšūtajām mājām ir nolikts vecs fords Mustang ar norādīto numuru. Jūs sēžaties iekšā un sākat braukt, pats nezinādams — kurp. Sākumā jūs dodaties uz priekšu, pēc tam vairākkārt šķērsojat pamestas dzelzceļa sliedes ar paceltām barjerām, kas, šķiet, nav izkustējušās jau pāris gadus. Pabraucat garām reklāmas stendam ar fotogrāfiju, kurā attēlots cilvēks apaļās brillēs, ar ūsām un cepurē ar platām malām. Zem portreta redzama frāze: "Katram ir sava loma vēsturē. Manējā ir mākonis."

Visbeidzot, kaut kur nogriezies, jūs uzbraucat uz tilta, kas ir bruģēts ar akmeņiem, mašīna tiek kratīta bez žēlastības. No kratīšanas kaut kas nostrādā un ieslēdzas radio. Vidējiem viļņiem, kuri traucas no milzīgas tālienes, raksturīgās sprakšķēšanas pavadīta, atskan sievietes balss, nedaudz nogurusi, mierīga. Tā saka: "Tātad šodien mūsu ceļabiedrs ir Ričards Brotigans. 60.gadu un 70.gadu sākuma kulta figūra… hipiju romānists, dzejnieks, uzpūsta figūra, vienas dienas ķēniņš, Marka Tvena un Hemingveja mantinieks, alkoholiķis, pašnāvnieks, deviņu dzejas krājumu un vienpadsmit romānu autors... Par savu skolotāju viņu dēvē tādi pazīstami mūsdienu rakstnieki kā Erlends Lū un Haruki Murakami... Tas…"

Un pēc tam — klusums. Tikai atkal pieņemas spēkā radio šņākoņa. Pa to laiku satumst un no mākoņiem izlien mēness. Pilns kā burts "o" tas traucas jums pakaļ, izgaismodams mākoņu grēdas. Pa radio tagad skan blūzs, cilvēks gados ģitāras pavadībā dzied: "Mēness/ ir Hamlets,/ viņš brauc/ ar motociklu/ pa tumšu ceļu./ Viņam mugurā ir melna/ ādas jaka, / svīteris un/ zābaki./ Man/ nav/ kurp iet./ Braukšu/ visu nakti." Dziedātājs pieklust. Dzirdama tikai ģitāra, kuras skaņas slīkst radioviļņu radītajā šņākoņā, tiem uzplūstot citam uz cita. Pēc tam pēkšņi ieskanas gausa, it kā pašas pārsteigta vīrieša balss: "Man tualetē ir spilgta, ilgi degoša 75 vatu spuldze Harmony House. Es šajā dzīvoklī dzīvoju jau vairāk nekā divus gadus, un šī spuldze joprojām deg. Esmu pārliecināts, ka viņa ir manī iemīlējusies."

Pa to laiku jūs turpināt virzīties uz priekšu gar nebeidzamiem žogiem, aiz kuriem slejas kaut kādas noliktavas, bet virs tām — ceļamkrāni. Beidzot jūs saprotat, ka tas ir sapnis, un jums kļūst mierīgi ap sirdi. Bet, kad jūs mēģināt sev iekniebt, jūs sajūtat pilnīgi īstu sāpju dūrienu… Hm. Pa radio tagad dzirdama tikai šņākoņa, un jūs to izslēdzat, ar mokām atradis vajadzīgo pogu. Nobraucis vēl kādu kilometru, jūs apturat mašīnu pie zemas vienstāva mājas. Otrpus tās lielajiem logiem atrodas pārtikas veikals. Maize, piens, šokolāde, cigaretes. Jūs domājat, ka vajadzētu paķert kaut ko līdzi vakariņām. Ieejat iekšā. Pārdevēja ar plānām, nedaudz sakniebtām lūpām saka: "Labvakar!" un izsit jūsu pirkumiem čeku. Jūs ar savu iepirkumu maisiņu ieraušaties mašīnā un pamanāt, ka virs iepirkumiem atrodas papīra lapiņa. Jūs noklikšķināt slēdzi, ieslēgdams gaismu. Un lasāt:

"Karmas remonta instrukcija: 1.—4. punkts

1. Savāc papilnam ēdiena un pieēdies.

2. Atrodi klusu vietiņu miegam un izgulies.

3. Samazini intelektuālo un emocionālo troksni, līdz nokļūsti līdz savam klusumam, un klausies.

4. "

Jūs akurāti salokāt instrukciju un izņemat no maisiņa kefīra paku. Atverat. Ilgi dzerat. Pēc tam atkal iedarbināt mašīnu un braucat mājup. Ceru, ka šī operācija jums neaizņēma pārāk daudz laika. 2001.gadā latviski tika izdots Ričarda Brotigana romāns Sapņi par Babiloniju (no angļu val. tulk. I. Jansone. Pētergailis, 2001, 203 lpp.). Šajā tekstā sastopamie citāti ņemti no viņa dzejoļiem.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  03/20/07

- LATVIJAS NACIONĀLĀ MĀKSLAS MUZEJA BALTAJĀ ZĀLĒ trešdien pulksten 15 tiks atklāta izstāde no Bordo Mākslas muzeja kolekcijas Fovisma skats. Franču glezniecība 20. gadsimta sākumā, kas notiks kultūras festivāla Francijas pavasaris ietvaros. Fovisti vienoti darbojās laikā no 1905. gada līdz 1907. gadam, taču fovisma virziena ietekmes mākslā jūtamas visu 20. gadsimtu. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar izcilu franču gleznotāju Pjēra Bonnāra, Raula Difī, Anri Matisa, Albēra Markē, Pjēra Ogista Renuāra u.c oriģināliem.

- LATVIJAS NACIONĀLĀ MĀKSLAS MUZEJA IZSTĀŽU ZĀLĒ ARSENĀLS ceturtdien pulksten 17 tiks atklāta izstāde Fovisma atskaņas. Latviešu glezniecība: 1910.–1980., kas ietilpst kultūras festivāla Francijas pavasaris pasākumos. Izstāde parādīs, cik daudzveidīgi franču glezniecības iespaidi atspoguļojas latviešu mākslinieku meklējumos. Starp latviešu 20. gadsimta pirmās puses fovistiem ierindoti tādi vecmeistari kā Ģederts Eliass, Jāzeps Grosvalds, Konrāds Ubāns, Jēkabs Kazaks, Voldemārs Matvejs u.c. Piecdesmitajos gados spilgtākie fovisma iezīmju pārstāvji bijuši Rūdolfs Pinnis, Biruta Baumane, Džemma Skulme, Boriss Bērziņš un Indulis Zariņš, bet septiņdesmitajos gados – Leonīds Āriņš, Ērika Gulbe, Osvalds Zvejsalnieks, Ilze Avotiņa, Frančeska Kirke, Aleksejs Naumovs.

- GALERIJĀ BASTEJS trešdien tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras darbu izstāde. Ar savām gleznām tajā piedalīsies mākslinieki N. Brasliņš, Kristaps un Kaspars Zariņi, Aleksejs Naumovs, Irēna Lūse, Uno Daņiļevskis, Juris Jurjāns u.c.

- ĀRZEMJU MĀKSLAS MUZEJĀ līdz 6. maijam aplūkojama izstāde Provansas ainavas, kas notiek kultūras festivāla Francijas pavasaris ietvaros.

- GALERIJĀ K.MĀKSLA? KAROSTĀ LIEPĀJĀ apskatāma dzīvās un augošās kultūras izstāde. Divu nedēļu ilgas radošās darbnīcas rezultātā tapuši dažādi ar dzīvo un augošo sēņu kultūru saistīti objekti: video darbi, organiskās arhitektūras skices un idejas, grafikas darbi, apģērbu zīmološanas darbnīcas eksperimentālie brīnumi un audzelīgas dzīvības pilni micēlija maisi. Izstādes kulminācija – kultūras svētki Labi Champi – notiks no 1. līdz 3. jūnijam.

- VALMIERĀ, GALERIJĀ LAIPA, līdz 5. aprīlim skatāma Rūjienas metālmākslinieka Andra Dukura personālizstāde. Izstādes centrālā tēma ir mobilās skulptūras, kurās apspēlēta lodes forma, kas simbolizē mūžību un nepārtrauktību. Skulptūras veidotas māksliniekam raksturīgā autortehnikā – kā mežģīņots metāla tīklojums. Uzsvars likts uz darbu faktūru dažādību – no smaga raupjuma līdz pat maigam pulējumam, no trausla tīklojuma līdz agresīvam metāla sakausējumam. A. Dukurs darbojas ne tikai ar metālu, bet veido arī uguns skulptūras un piedalās multimediālos uzvedumos.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Latvijā samazinās saslimstība ar gripu

DELFI  03/21/07    Pagājušās nedēļas laikā par 106% samazinājusies gripas aktivitāte Latvijas teritorijā, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) monitoringa dati.

Visvairāk ar gripu pašreiz vēl slimo Ogres rajonā (745 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem) un Rīgas reģionā (625,6 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem). Vismazāk ar gripu slimo Ventspils (50,6 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem) reģionā.

Visstraujāk saslimstība ar gripu samazinājusies Ventspils reģionā (saslimstība samazinājusies 4,4 reizes salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu) un Ogres rajonā (saslimstība samazinājusies 3,6 reizes).

Visvairāk slimo bērni vecumā no 5-14 gadiem, bet vismazāk slimo cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Saslimstība ar gripu samazinājusies visās vecuma grupās.

Pagājušajās nedēļas laikā slimnīcās ievietoti 82 ar gripu slimi pacienti un 55 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām.

Tāpat arī gandrīz visā Latvijas teritorijā ir samazinājusies saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekciju slimībām pagājušajā nedēļā pieauga tikai Ogres rajonā (par 48,7% salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu) un Ventspils reģionā (par 10,7% salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu).

Pagājušajā nedēļā pieaudzis arī izglītības iestāžu apmeklējums – vispārējās izglītības iestādes apmeklēja 88,6% audzēkņu, bet pirmsskolas izglītības iestādes – 71,9% audzēkņu.

SVA epidemiologi prognozē, ka divu nedēļu laikā gripas epidēmija varētu pakāpeniski beigties visos Latvijas reģionos.

 

Ar fotogrāfijām un būrīšiem iezvana ikgadējās Putnu dienas

Mārieta Švalbe,  NRA  03/22/07    Putnu dienu tradīcijas Dabas muzeja apmeklētājus priecē jau vairāk nekā 50 gadu, bet fotokonkurss, kas šogad guvis īpaši lielu atsaucību, norisinās sesto reizi. Šogad iesūtītas 169 fotogrāfijas, no kurām ekspozīcijai izvēlēti 120 darbi, kuros attēloti ne tikai Latvijā, bet arī citviet mītoši putni, pastāstīja Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja Vineta Grigāne. Autora vecums konkursā nav bijis noteicošais: jaunākās fotogrāfiju autores ir divas 12 gadu vecas meitenes, bet pie Juglas ezera apmetušos gulbjus dažādos rakursos nofotografējusi 76 gadus veca sieviete. Tāpēc arī uzvarētāji tika pasludināti trīs grupās: jaunākajā (līdz 14 gadu vecumam), jauniešu (no 15 līdz 20 gadiem) un pieaugušo (sākot no 21 gada). Uzvarētājs pieaugušo grupā Raimonds Špakovskis pastāstīja, ka fotogrāfija, kurā attēlots lauku piekūns, tapusi, stāvot klints malā Anglijas dienvidos. Savukārt otrās vietas ieguvēja Aināra Mankus brīnumainā bilde, kurā prasmīgi tuvplānā nofotografēta pūce, tapusi Saldū. Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Eglājs norādīja, ka sabiedrības atsaucība un aktivitāte šajā fotokonkursā bijusi pārsteidzoši liela.

Taču ne jau tikai ar fotokonkursu aprobežosies šā gada Putnu dienas. Lai atzīmētu pavasara iestāšanos, vakar Rīgas Būvamatniecības vidusskolas un Juglas vidusskolas bērni un jaunieši gatavoja mājiņas zīlītēm, strazdiem, dzeguzēm un citu sugu putniem. Šie būrīši aprīlī tiks izvietoti pie Dambjapurva ezera. Lai padziļinātu skolēnu zināšanas, pirms praktiskā darba Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Kristīne Vuškāne lasīja izglītojošu lekciju par putnu ligzdošanu, perēšanas laiku un biežumu. "Pēc šādas lekcijas un ieguldītā darba putnu būrīšu izgatavošanā skolēni novērtēs paveiktā nozīmi un atturēs līdzcilvēkus no iespējama huligānisma," uzskata Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors Juris Viņķelis.

 

Latvijā atsākusies kūlas dedzināšana

DELFI  03/23/07    Neskatoties uz pērn īstenotajām informatīvajām kampaņām un sodiem zemes īpašniekiem par izdegušajām platībām, līdz ar silto laiku Latvijā atsākusies kūlas dedzināšana. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēts 91 kūlas ugunsgrēks, un aicina iedzīvotājus mazināt kūlas dedzināšanas neprātu.

VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere portālu "Delfi" informēja, ka aizvadītajā diennaktī kūla degusi 111,4 hektāros zemes, lielākas platības izdegušas Ludzas un Liepājas rajonos, kā arī Rīgas rajonā.

"Spriežot pēc tā, ka aiz loga ir saulīte un tuvojas brīvdienas, var prognozēt, ka šis skaitlis pieaugs," sacīja Vetere, norādot, ka, līdzīgi kā pērn, arī šogad atbildīgās institūcijas plāno īstenot informatīvu kampaņu, aicinot Latvijas iedzīvotājus atturēties no vēlmes dedzināt kūlu.

Vetere stāstīja, ka VUGD darbiniekiem pavasaris ir viens no saspringtākajiem darba periodiem tieši kūlas ugusngrēku dēļ. Šogad jau 13.martā bija reģistrēti pirmie trīs kūlas ugunsgrēki – Rīgā, Saldus un Dobeles rajonos. Taču, kā liecina pēdējo desmit gadu bēdīgā statistika, šo ugunsgrēku skaits ik gadus sasniedz vairākus simtus vai pat tūkstošus, nesot sev līdz arī cilvēku upurus, nopostītas ēkas un izdegušas milzīgas zemes platības.

Pagājušajā gadā visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un Rīgas rajonā, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes rajonos. Savukārt vismazāk kūla degusi Alūksnes, Saldus, Talsu, Kuldīgas un Limbažu rajonos.

Pērnās zāles dedzināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos desmit gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, nekonsekventās lauksaimniecības politikas un nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļ. Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļu tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud ceļu satiksmes dalībniekus. Kūlas ugunsgrēki nereti pāriet pamežā un mežā, kur to dzēšana ir ļoti apgrūtināta.

Kūla tiek dedzināta ne vien laukos, bet arī pilsētu teritorijās. Lai gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un šie ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus un citus pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

VUGD norāda, ka sabiedrības apziņas līmenis bieži ir nepietiekams, lai saprastu, ka senču sensenis izmantotais ekonomiski visizdevīgākais aizaugušu pļavu kopšanas paņēmiens- dedzināšana – nav savienojams ar mūsdienu cilvēka izpratni par dabas procesu norisi. Tomēr daudzi zemes apsaimniekotāji izmanto tieši kūlas dedzināšanu, lai sakoptu savus neapsaimniekotos laukus. Tāpat ne reti kūlas dedzināšana ir visīstākā ļaunprātība, jo tas tiek darīts tikai tādēļ, lai papriecātos par liesmojošo lauku, iespējams arī paskatītos, kā tad šo uguni dzēsīs. Taču nereti kūlas ugunsgrēkus izraisa arī autobraucēji un vilcienu pasažieri, kuri, no braucošā transporta līdzekļa, pa logu izmet nenodzēstu izsmēķi, kas, iekrītot nesakoptās ceļa vai dzelzceļa malas sausajā zālē, izraisa ugunsgrēku.

Aizvadītajos gados sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām tika rīkotas informatīvas kampaņas, zaļās patruļas, izdotas informatīvas lapas, taču tas diemžēl iedzīvotājos neradīja pilnīgu izpratni par kūlas dedzināšanas ļaunumu. VUGD jau pagājušajā gadā rīkoja kopīgus reidus ar Valsts policijas un Pašvaldības policijas darbiniekiem. Tika sastādīti 364 lēmumi par administratīvo sodu piemērošanu, uzlikta soda nauda 3654 latu vērtībā. Arī šogad tiks rīkoti kopīgi reidi. Taču ir plānots, ka tiklīdz VUGD saņems informāciju par kūlas ugunsgrēku, par to tiks informēta arī policija, lai viņi ierastos notikuma vietā un noskaidrotu lietas apstākļus un vainīgās personas.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Tāpat kā pagājušajā gadā VUGD sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīs informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums. VUGD atgādina, ka kūlas ugunsgrēku dzēšana ir fiziski smaga un pat bīstama ugunsdzēsējiem – nav ūdens un piebraucamo ceļu, tiek lauzta tehnika, braucot pāri arumiem un grāvjiem. Ugunsdzēsējiem jāstrādā garas stundas tiešā uguns tuvumā un stipros dūmos, izmantojot sauso dzēšanas paņēmienu - roku rīkus, slotas. Ir dienas, kad izsaukumi uz ugunsgrēkiem sasniedz 300 parasto ap 30 izsaukumu vietā. Dzēsēji bez atpūtas steidz no viena ugunsgrēka uz otru, turklāt šāds kūlas ugunsgrēku skaits nopietni apdraud ugunsdzēsēju palīdzības savlaicīgu saņemšanu arī citās nelaimēs.

VUGD aicina ikvienu palīdzēt mazināt kūlas dedzināšanas neprātu. "Nededziniet paši un neļaujiet dedzināt citiem!" aicina VUGD.

 

Uzsāk latvāņu apkarošanas kampaņu

DELFI  03/23/07    Lai veicinātu latvāņu apkarošanu Latvijas teritorijā, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uzsācis sabiedrības informēšanas kampaņu "Par Latviju bez latvāņiem", kuras ietvaros izglītos latvāņu skarto zemju īpašniekus un citus interesentus par efektīvākajām šī auga iznīcināšanas metodēm.

VAAD portālu "Delfi" informēja, ka aprīlī dažādos Latvijas reģionos tiks organizētas Informācijas dienas, kuru dalībniekiem būs iespējams noklausīties Latvijas kompetentāko latvāņu pētnieku un VAAD speciālistu prezentācijas par efektīvākajām latvāņu iznīcināšanas metodēm.Tiks izdots arī informatīvais materiāls par efektīvām latvāņu apkarošanas metodēm.

Saskaņā ar valdības apstiprināto latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006 - 2012. gadam, viens no galvenajiem VAAD uzdevumiem šogad ir uzsākt latvāņu izplatības monitoringu visā Latvijas teritorijā, kā arī izveidot vienotu latvāņu izplatības datu bāzi. Ja tiks pilnībā apzināta latvāņu izplatība Latvijā, būs iespējams koordinēti un efektīvi cīnīties ar šiem invazīvajiem augiem. VAAD plāno regulāri ziņot sabiedrībai par jaunākajiem monitoringa rezultātiem.

"Pirmo reizi tiek uzsākta tik nopietna cīņa ar invazīvajiem augiem. VAAD šajā cīņa ir uzņēmies organizatora lomu, un esam ieguldījuši lielu darbu sagatavošanās procesā. Cīņai pret latvāņiem ir jābūt kompleksai un pārdomātai. Mēs varam palīdzēt ar padomu un informāciju, taču īstena un kārtīga saimnieka pienākums ir pašam uzturēt kārtību savā zemē," norāda VAAD direktors Ringolds Arnītis.

Latvāņi ar dažādu izplatības intensitāti ir sastopami gandrīz visos Latvijas rajonos. 2002. gadā latvāņi aizņēma vairāk kā 12000 hektāru lielu platību. Jaunāki dati par šī auga izplatību pagaidām nav pieejami.

 

 

 

Kā jau pavasarī,

laiks ir nepastāvīgs – ir gan

saulains, gan lietus uzlīst. Lai arī

nedēļas nogale bija samērā auksta,

tomēr šonedēļ atkal ir kļuvis siltāks –

dienā gaiss sasilst līdz +12oC. Bet tā kā

saulīte mūs nelutina visas dienas garu-

mā, tad zeme pilnībā nav atkususi

un dubļi nepazūd. Taču pavasa-

ra ziediņi neatlaidīgi lien

laukā no zemes...

 

Anda Jansone, trešdien, 21. martā