Kas jauns Latvijā?

Nr. 488: 2007. g. 7. - 14. aprīlis

 

 

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Astoņi ES dalībvalstu prezidenti Rīgā neformālā gaisotnē diskutēs par Eiropas nākotni un izaicinājumiem

LETA  04/09/07    No 10.aprīļa līdz 11.aprīlim Rīgā viesosies septiņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu prezidenti, kuri neformālā gaisotnē diskutēs par Eiropas nākotni un tās izaicinājumiem, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

"Tikšanās galvenais mērķis ir sniegt prezidentiem iespēju neformālā gaisotnē padziļināti sarunāties," iepriekš žurnālistiem norādīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Galvenās sarunu tēmas, pēc prezidentes vārdiem, būs Eiropas nākotne un tās izaicinājumi.

Debatēs piedalīsies Vīķe-Freiberga, Somijas prezidente Tarja Halonena, Vācijas prezidents Horsts Kēlers, Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno, Austrijas prezidents Haincs Fišers, Portugāles prezidents Anibals Kavako Silva, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms.

Prezidenti Rīgā ieradīsies 10.aprīlī, kad vēlā pēcpusdienā diskutēs par Eiropas nākotni un Eiropu kā globālu spēlētāju. Vēlāk prezidentiem ar dzīvesbiedriem paredzēta kultūras programma - kora un ērģeļu mūzikas koncerts, kā arī kopējas vakariņas.

Paralēli diskusijām prezidentu dzīvesbiedri apmeklēs Latvijas mākslinieku darbu izstādi un apskatīs arī Latvijas tautastērpu kolekciju.

Savukārt 11.aprīlī prezidentiem paredzēta diskusija "Dzīvojot Eiropā un pasaulē", kā arī diskusija kopā ar jaunajiem pētniekiem "Eiropas nākotne". Vēlāk paredzēta arī kopēja prezidentu preses konference, kas tiks translēta Latvijas Televīzijas tiešraidē.

Paralēli diskusijām prezidentu dzīvesbiedri apmeklēs Laimas Kaugures tekstila studiju un Berga bazāru.

LETA jau ziņoja, ka prezidenti Latvijā ieradīsies pēc Vīķes-Freibergas ielūguma. Neformālo tikšanos tradīciju 2003.gadā Portugālē aizsācis bijušais Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju. Pēc viņa iedibinātā modeļa prezidentu tikšanās turpinājās Helsinkos, Somijā, 2005.gada pavasarī un Drēzdenē, Vācijā, 2006.gada ziemā.

Šīs debates mēdz dēvēt arī par Araijološas grupas debatēm, jo pirmā tikšanās 2003.gada rudenī risinājās Araijološas ciemā Portugālē.

Uz valstu vadītāju tikšanos tiekot aicināti prezidenti, kuru valstu konstitūcijas tiem devušas aptuveni līdzvērtīgas pilnvaras. Prezidenti tiekot aicināti gan no lielām, gan no mazām valstīm, gan no Eiropas dienvidiem, ziemeļiem, austrumiem un rietumiem, gan no ES jaunajām un vecajām dalībvalstīm.

 

Kauna traips Latvijai uz ES ārējās robežas

Daiga Kalniņa,  NRA  04/10/07     Kravas automašīnu rindu dēļ Ludzas rajona pierobežas iedzīvotāji mēnešiem spiesti dzīvot ārkārtējā stresa situācijā, kad nepieciešami papildu resursi kārtības nodrošināšanai, diemžēl kārtību uz Eiropas Savienības ārējās robežas ar Krieviju Latvijai nav izdevies nodrošināt pat tik elementārā jautājumā kā atkritumu savākšana.

Ja kravas automašīnu rindas uz brīdi samazinās, tā ir īslaicīga parādība, jo statistika liecina, ka kravu skaits, kas šķērso Latvijas, vienlaikus ES un Krievijas robežu, nemitīgi aug. "Par pieaugošajiem tirdzniecības apjomiem liecina tas, ka izejošo kravu noformēšana, salīdzinot ar 2006. gadu, pieaugusi piecas reizes, Terehovas un Grebņevas muitas posteņi darbojas maksimālā režīmā," Neatkarīgajai stāsta Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis. Pirms Lieldienām no 700 līdz 900 kravu kopskaita pie Terehovas un Grebņevas robežkontroles divu dienu laikā tas dubultojās, rindās sasniedzot 1800 automašīnu kopskaitu. 3. aprīlī Ludzas rajona pašvaldība atkārtoti rajonā izsludināja ārkārtas situāciju.

"Kravas automašīnu rindas pēdējās nedēļās pirms Lieldienām strauji palielinājušās, un no tām vislielākā slodze ir pierobežas pagastiem, kuri cieš lielus zaudējumus izbraukto ceļu, bīstamības, trokšņa un ekoloģisko problēmu dēļ," norāda Brigu pagasta vecākā Valentīna Smirnova. Laikā, kad kravas automašīnu kolonna ciešā rindā pārvietojas cauri pagasta apdzīvotajām vietām un ciematiem, satiksme ir tik masīva, ka pāriet ceļu praktiski nav iespējams.

Pierobežā, īpaši laikam kļūstot siltākam, veidojas antisanitāri apstākļi. V. Smirnova bilda, ka rajona pašvaldība solījusi, ka nauda atkritumu savākšanai būs, un pagasts, noslēdzot līgumus ar četriem vietējiem bezdarbniekiem, uzsācis atkritumu savākšanu. Jau sakopts gandrīz trīs kilometru posms, kad pateikts, ka naudas tomēr atkritumu savākšanai un izvešanai pagaidām nebūšot.

Un melnie maisi ar ceļmalu labumiem un pārtikas paliekām palikuši uz Lieldienām guļot ceļa malās, kur tos plēš suņi un putni, atkritumus vējš iznēsā atkal. Citviet nesavākto atkritumu kaudžu vidū izvietotie jaunie konteineri un tualetes problēmu neatrisina, kas liecina par paviršu un formālu attieksmi un izskatās visai dīvaini. Arī tualetes tiek mainītas un tīrītas reti, kādēļ autovadītāji lielākoties turpina apmeklēt ceļmalu mežus un laukus.

Brigu pagasta padomes priekšsēdētāja cer, ka pēc svētkiem būs pozitīvas izmainas un pēc 11. aprīļa pašvaldību sapulces Ludzas rajona padomē arī nauda atkritumu savākšanai atradīsies. Brigu pagastā ieguvējs esot vienīgi viens uzņēmējs SIA Doktor, kurš kravu rindas apkalpo no sava autoveikala.

Rindas galā pie Terehovas robežkontroles punkta sastaptais autovadītājs Vidas no Lietuvas, kurš uz Maskavu ved saldētas gaļas kravu, stāsta, ka pirmo reizi bijis spiests uz robežas šķērsošanu gaidīt tik ilgi – trīs dienas. Tepat esot arī kafejnīca, taču finansiāli veselīgāka esot paša līdzi paņemtā pārtika, ko silda un gatavo turpat automašīnā. Pret Latvijas robežsargiem un muitu iebildumu neesot, tā strādā ātri, problēmu veido Krievijas robežkontrole, no kuras atkarīga rindu samazināšana, uzskata autovadītājs.

Arī Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieks Arvīds Liepiņš bilst, ka robežkontroles punktos tiek izkontrolēts tik daudz automašīnu, cik spēj uzņemt Krievijas puse.

Ludzas rajona padomes deputāti uzskata, ka nepieciešams papildus regulēt satiksmi un atrisināt talonu ar numuriem izsniegšanu rindā stāvošajiem šoferiem, kurus grūti kontrolēt, jo nereti izbrauc pa taisnākiem pagastu ceļiem. Līgumus par talonu izsniegšanu ieteikts noslēgt ar apsardzes firmām vai talonu ieviešanu varētu risināt VID, robežsardze, policija un pašvaldības kopīgi.

"Tikai brīdinājuma zīmes nelīdz, kārtības pārkāpēji jāsoda. Kamēr valda bezatbildība, tikmēr cīnīsimies ar sekām un izlietosim milzīgus līdzekļus," saka J. Dombrovskis. Pēc viņa domām, šis ir attieksmes jautājums pret Latgales kā reģiona problēmu risināšanu. Ja Lietuvas pierobežā liela brēka ar ES mēroga skandālu tika sacelta jau par piecus kilometrus garu rindu, tad pie Krievijas robežas netiek steigts sakārtot problēmas, esot 45 un vairāk kilometru garām rindām.

Ministriju un valdības interese esot palielinājusies. Arī Krievija gatavojas palielināt kravu caurplūdi līdz 700–750 automašīnām diennaktī. Pie esošās infrastruktūras muita nespēj uzņemt vairāk nekā 450 automašīnu. 19. aprīlī beigsies izsole Terehovas–Nirzas ceļa posma pārbūvei un triju joslu ierīkošanai, bet satiksmes ministrs solījis veicināt izsoli uz 25 līdz 30 hektāru lielas zemes platības nomu termināļa būvei 500 automašīnām, lai gan tas neglābs.

 

Valdība akceptē likumprojektu par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju

LETA  04/10/07    Ministru kabinets šodien akceptēja Ārlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu par 27.martā parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju.

Pret likumprojektu balsoja trīs apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) ministri, jo viņi uzskata, ka robežlīgums neatbilst Satversmes 3.pantam.

Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt Latvijas un Krievijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.

Lai Maskavā starp abu valstu premjerministriem - Latvijas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) un Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu - parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums stātos spēkā, tas jāratificē abu valstu parlamentiem.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas atbilst Latvijas saistībām Eiropas drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un EDSO 1975.gada dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās nobeiguma dokumentam, kuram Latvija pievienojusies ar 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos".

Anotācijā norādīts, ka, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvija apņēmās sakārtot savu Austrumu robežu, kas ir arī ES ārējā robeža.

Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Saeima par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju lems 19.aprīlī plenārsēdē. 19.aprīlī, iespējams, Saeima varētu nodot robežlīgumu ne tikai izskatīšanai komisijām, bet arī pieņemt pirmajā lasījumā.

Pēc Kalvīša iepriekš teiktā, valdošajā koalīcijā apspriesta robežlīguma ratifikācijas gaita un secināts, ka Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā par to varētu lemt 17.maijā.

Kalvītis iepriekš atzina, ka saņēmis Krievijas Valsts domē apliecinājumu, ka tā ir gatava virzīties uz priekšu robežlīguma ratifikācijā tikpat strauji kā Latvija.

Apvienība TB/LNNK paziņojusi, ka neatbalstīs Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju Saeimā un, iespējams, likumprojekta izskatīšanas gaitā TB/LNNK iesniegs likumprojektam priekšlikumus ar atsauci uz tiesisko pēctecību.

Satversmes tiesa (ST) saņēmusi pieteikumus, kuros apstrīdēts parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma tiesiskums. Vienu pieteikumu iesniegusi partija "Visu Latvijai!", otru parakstījuši visi partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK).

Kalvītis tomēr norādījis, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācija Saeimā notiks neatkarīgi no līguma nodošanas ST.

Kalvīša skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991.gada 28.augustā atsaucās arī Krievija.

Būtiski, ka šajā konstitucionālajā likumā ir atsauce uz 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", kurā savukārt ir atsauce uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju.

Līgums, kas jāratificē abu valstu parlamentiem, paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Jau ziņots, ka pēc līguma ratifikācijas abu valstu parlamentos iespējama Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte uz Maskavu un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Iespējamais vizītes laiks - maija beigas vai jūnija sākums.

 

Kravas auto rindu dēļ pieļauj iespēju ieviest jaunu nodevu par Latvijas teritorijas šķērsošanu

DELFI  04/10/07    Valdība otrdien uzdeva Satiksmes un Ārlietu ministrijām mēneša laikā rast risinājumu rindu mazināšanai uz Latvijas un Krievijas robežas. Viens no risinājuma variantiem paredz jaunas nodevas ieviešanu par Latvijas teritorijas šķērsošanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa portālu "Delfi" informēja, ka valdība otrdien uzklausīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga ziņojumu par situāciju pierobežā.

Ziņojumā kā viena no iespējām mazināt rindas uz robežas, kas veidojas pat 47 kilometru garumā, ir infrastruktūras nodevas ieviešana par Latvijas teritorijas šķērsošanu. Tāpat esot jāizskata iespējas iekasēt normatīvajos aktos paredzēto sodu par kravas automašīnu pieļaujamā svara pārsniegšanu

Štokenbergs ziņojumā valdībai norāda, šāda situācija pierobežā apgrūtina transporta kustību, izraisa satiksmes negadījumus, traucē lauksaimniecības tehnikas pārvietošanos. Vienlaikus garās auto rindas pierobežā veicina kriminogēnas situācijas veidošanos uz maģistrālajiem autoceļiem, "piesārņo to apkārtni, rada necilvēcīgus darba apstākļus kravas transportlīdzekļu šoferiem."

Ministra ziņojumā arī teikts, ka kravas transportlīdzekļu rinda netiek regulēta ar numuru jeb talonu sistēmu, kā tas tika darīts pagājušā gada nogalē. Ludzas rajona policijas pārvaldei nepietiek resursu situācijas kontrolei un kārtības nodrošināšanai uz maģistrālajiem autoceļiem.

Ludzas rajona padome ir vērsusies Ministru kabinetā ar lūgumu sniegt efektīvu palīdzību ārkārtas situācijas novēršanai un stāvokļa normalizēšanai Latvijas un Krievijas pierobežā.

Jau vēstīts, ka saistībā ar garajām rindām uz robežas Ludzas rajonā izsludināta ārkārtas situācija.

 

Lieldienās Latvijas karavīru bāze Irākā apšaudīta trīs reizes

LETA  04/10/07    Lieldienās Irākas pilsētas Divānijas militāro bāzi vietējie nemiernieki apšaudījuši trīs dienas, bet Latvijas kontingenta karavīri šajās apšaudēs nav cietuši, aģentūra LETA uzzināja Aizsardzības ministrijā.

Ar raķetēm militārā bāze tika apšaudīta 6.aprīlī ap plkst.22. Nākamā apšaude bija 7.aprīlī ap plkst.17, kad bāzes virzienā raidīti ar mīnmetēja šāviņi, bet 8.aprīlī ap plkst.13 bāze atkal apšaudīta ar raķetēm.

Tikai 5. un 9.aprīlis Divānijas bāzē pagāja bez starpgadījumiem.

Militārajā bāzē Bagdādē, kur arī uzturas Latvijas bruņoto spēku karavīri, no 5. līdz 9.aprīlim ārkārtas gadījumi nav notikuši.

Patlaban dienesta pienākumus Irākā pilda 126 karavīri, un lielākā daļa no viņiem atrodas Divānijā.

Martā Latvijas karavīri apšaudīti 11 reizes.

 

Viedoklis: Latviešu atgriešanās – ilgtermiņa programma

Aija Cālīte, Latvijas Avīze  04/10/07    Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns nolēmis pastiprināti pievērsties problēmām, kas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju izceļošanu uz ārzemēm.

Joprojām nav precīzas statistikas – it īpaši par tiem, kuri strādā ASV –, bet tiek lēsts, ka aptuveni 70 000 cilvēku jau aizbraukuši un dzīvo gan ES valstīs, gan citur Eiropā, gan arī tālākos kontinentos.

Līdz šim jautājumu par darbaspēka izbraukšanu uz Īriju pētījusi Stratēģiskās analīzes komisijas darba grupa, analizējot situāciju Īrijā. Notikušas vairākas konferences, kurās pieredzē dalījušies citu valstu darbaspēka migrācijas jautājumu speciālisti no Īrijas, Vācijas, Lietuvas. Bet nu īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns kopā ar darba grupu strādā pie programmas, kuras uzdevums būtu panākt to, lai izbraucēji agrāk vai vēlāk atgrieztos Latvijā.

Pagājušajā nedēļā O. Kastēns aicināja uz sarunu ikvienu ārzemēs strādājošo, potenciālo izbraucēju un to, kas izvēlējies ceļu atpakaļ uz Latviju, lai ieklausītos viņu teiktajā. Uz šo aicinājumu atsaucās 12 cilvēki.

Sarunas gaitā izskanēja dažādi viedokļi – gan biežāk, gan retāk dzirdēti. Taču pārsvaru guva viedoklis, ka liela nozīme ir tam, kāda darba un sociālā nodrošinājuma vide veidojas Latvijā. "Stabilitāte" – tas ir viens no visbiežāk minētajiem vārdiem. Stabilitāte darba attiecībās, valstij daudz mērķtiecīgāk izskaužot "aplokšņu algas", stabila sociālās nodrošināšanas, izglītības un veselības aizsardzības sistēma, kas dažos izteikumos tiek dēvēta par "brūkošu". Taču tikpat svarīga izbraukušajiem šķiet arī nodrošināšana ar informāciju, jo tikai regulāra informācijas plūsma ļaus izprast un novērtēt pozitīvās pārmaiņas valstī, kā arī iespēja lasīt latviešu grāmatas, laikrakstus. Jau izskanējis jautājums par to, ka Latvijas politiķiem vajadzētu domāt, kā – vismaz ierobežotā skaitā gadījumu – tiktu atjaunota dubultpilsonība.

"Svarīgākais, aicinot atgriezties izbraucējus, ir tas, ka valstij jāapzinās, kādas šim cilvēkam te būs turpmākās darba un peļņas iespējas, kāda palīdzība tiks sniegta, lai iejustos nu jau mazāk pazīstamajā sociālajā vidē," uzskata kāds sarunas dalībnieks. Cits vēlreiz atgādina: "Valsts nedrīkst vairot negācijas, izbraucējus diskriminējot. Viņi nav nodevēji!"

Darba grupā iesaistījies arī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks latviešu diasporas jautājumos Juris Audariņš. Viņš uzskata – galvenais, lai šī programma būtu mērķtiecīga un ilglaicīga, jo ātri rezultāti nav sagaidāmi. Lielā mērā šo atgriešanās procesu nosaka sociālekonomiskie procesi Latvijā, un nekāds skaists, emocionāls sauklis neaizstās realitāti, ar kuru cilvēkiem jāsaskaras ikdienas dzīvē.

Vēstnieks piebilda, ka tās patlaban gan ir viņa personiskās domas, bet jādomā, ka līdz šādam secinājumam nonāks arī darbaspēka migrācijas politikas veidotāji: proti, jādara viss, lai cilvēki no Latvijas nevēlētos doties strādāt uz ārzemēm, jo panākt viņu atgriešanos – tas jau ir nesalīdzināmi dārgāks un sarežģītāks process.

Pirms vairākiem mēnešiem Latvijā viesojās Vācijas M. Lutera universitātes profesors Dr. Klauss Friedrihs, kurš pēta darbaspēka migrācijas procesus. Profesors tikās ar O. Kastēnu, un šajā tikšanās reizē viņš arī uzsvēra šo pašu tēzi: valstij pirmām kārtām jādomā, kā savus iedzīvotājus noturēt Latvijā.

 

Vācijas laikraksts: Latvijas prezidente cīnās pret "oligarhiem"

LETA  04/11/07    Laikraksts ziņo, ka Vīķe-Freiberga esot arī izraisījusi konfliktu ar parlamentu.

"Frankfurter Rundschau" raksta, ka cīņā ar oligarhiem Vīķe-Freiberga iesaistījusies, kad "noraidīja kādus parlamentā jau akceptētus valsts drošības likuma grozījumus", liecina Ārlietu ministrijas apkopotais ārzemju preses apskats.

"Pēdējos prezidentūras mēnešos Vīķe-Freiberga mēģina ierobežot biznesmeņu miljardieru ietekmi uz Latvijas politiku. Visbagātākais no viņiem, [Ventspils mērs] Aivars Lembergs, uzpirkšanas, izvairīšanās no nodokļu nemaksāšanas un naudas atmazgāšanas dēļ tagad atrodas izmeklēšanas apcietinājumā," ziņo Vācijas laikraksts.

Laikrakstā aprakstīta Lemberga apcietināšana un viņa lietas būtība un norādīts, ka "Lembergs noraida visas apsūdzības. Viņš sevi uzskata par Valsts prezidentes, ASV vēstniecības un amerikāņu mecenāta Džordža Sorosa sazvērestības upuri".

Laikraksts min iepriekš publiski minētos trīs oligarhus - satiksmes ministru Ainaru Šleseru (LPP/LC), Tautas partijas ierindas biedru Andri Šķēli un Lembergu. Šķēli, pēc laikrakstā teiktā, "apsūdz blēdībās saistībā ar digitālo televīziju", savukārt Šleseram "tiek pārmesta balsu uzpirkšana ekskluzīvajā Jūrmalas kūrortā ar mērķi nodrošināt tāda mēra ievēlēšanu, kurš būtu "atvērts" viņa celtniecības impērijas plāniem".

Laikrakstā uzsvērts, ka "Šlesers joprojām sēž valdībā, bet daži uzpirkšanā tieši iesaistītie atrodas apcietinājumā".

"Galu galā Vīķe-Freiberga amatā vēl būs tikai trīs mēnešus - un tad valdības vairākums varēs ievēlēt iztapīgāku valsts vadītāju," nobeigumā raksta laikraksts.

Vīķes-Freibergas pilnvaras beidzas jūlijā.

 

Astoņu prezidentu forums beidzas bez intrigas

Agnese Margēviča,  NRA  04/12/07    Pretēji dažu politikas vērotāju gaidītajam, astoņu valstu prezidentu divu dienu forums Rīgā trešdien beidzās bez intrigas un asuma, ko varētu ienest tāds jautājums kā Eiropas Savienības valstu un Krievijas attiecības.

Arī Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, kam tradicionāli piedēvēja nemiera cēlāja lomu, lai gan vairākkārt uzsvēra savu atšķirīgo pozīciju, izvairījās pieskarties saviem iecienītajiem asajiem jautājumiem par Eiropas energoatkarību un strīdīgo Nord Stream gāzesvada projektu no Krievijas uz Vāciju.

Uz žurnālistu jautājumiem par šīm divām jutīgajām tēmām astoņi prezidenti trešdien kopīgajā preses konferencē vai nu klusēja, vai īsi norādīja, ka tas – attiecības ar Krieviju un vairākām ES jaunajām dalībvalstīm neizdevīgais gāzesvada projekts – nav plašāk apspriests. L. Kačiņskis pie pēdējā jautājuma vien uzsvēra, ka viņa pozīcija paliek nemainīga, bet izvairījās Rīgas forumu izmantot, lai, atrodoties Krievijas kaimiņvalstī un vēl ne tik sen PSRS okupētā teritorijā, par to skaļāk atgādinātu.

Iepriekš izskanēja prognozes, ka šo tēmu skaršana varētu neērtā situācijā nolikt sanāksmes rīkotāju – Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kas gan savas gaidāmās vizītes uz Maskavu kontekstā, gan saistībā ar Latvijas valdības visumā pozitīvo nostāju Nord Stream jautājumā būtu spiesta oponēt iespējamajai kritikai. V. Vīķe-Freiberga atzina, ka par Krieviju runāts tikai kā par vienu no ES stratēģiskajiem partneriem. Arī Vācijas prezidents Horsts Kēlers vien īsi piebilda, ka Krievija esot ES kaimiņš un savienības mērķis esot veidot ar to draudzīgas attiecības. Gāzesvada projekts starp Krieviju un Vāciju neesot skatīts konkrēti, bet gan plašākā nozīmē, īsi informēja Somijas prezidente Tarja Halonena, un Polijas prezidents L. Kačiņskis vien piemetināja, ka šo jautājumu nav Rīgā pārrunājis arī divpusējā sarunā ar Vācijas kolēģi H. Kēleru.

Šādu rāmu un, kā izteicās kāds eksperts, "neinteresantu" notikumu pavērsienu skaidro divējādi – pirmkārt, ar viesu cieņu pret V. Vīķi-Freibergu, otrkārt, pasākuma formātu, kur tikai daži no viesiem, par spīti augstajam amatam, ir nopietni politiski spēlētāji savās valstīs. Tādēļ konsekventas pārrunas par svarīgiem jautājumiem izpalikušas, tā vietā fokusējoties arī uz būtiskām, tomēr nekonkrētākām tēmām, piemēram, Eiropas nākotnes vīzijām.

***

Viedoklis

Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors:

– Šādām konferencēm nav nekādas lielās politiskās jēgas. Skaisti bija tas, ka prezidenti tikās ar jaunatni, ar jaunajiem pētniekiem. Tā ir tā pasākuma lielā jēga, nevis lielā politika, – ka prezidenti uzklausa un diskutē ar jaunatni. Piemēram, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis šādā forumā nesāks neko nopietnu runāt ar Vācijas prezidentu Horstu Kēleru, jo labi zina, ka Vācijā prezidents ir vienkārši simbols, nevis noteicējs kā Polijā. Kačiņskis nopietnas sarunas varētu vest tikai ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Šādas prezidentu tikšanās formāts nebija piemērots nekādām nopietnām diskusijām. Tas bija vienkārši pieklājības žests, zināma pretimnākšana Latvijai, kas, protams, arī bija skaisti.

 

 

Valdība un partijās un NVO un tiesu lietās...

 

 

 

 

Šogad e-lietu ministrijā darbu uzsākuši 15 jauni darbinieki

LETA  04/09/07    Šogad Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā darbā pieņemti 15 jauni darbinieki, aģentūru LETA informēja īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles (ZZS) padomnieks Dainis Miķelsons.

Kopumā šobrīd sekretariātā strādā 62 darbinieki, no kuriem 36 ir sievietes un 26 vīrieši.

Pagājušā gada laikā sekretariātā darbu ir uzsākuši 17 darbinieki, savukārt šogad - 15 darbinieki.

No visiem sekretariāta darbiniekiem astoņi ir ar vidējo izglītību, 42 darbiniekiem ir bakalaura grāds, bet 12 darbiniekiem - maģistra grāds.

Sekretariāta darbinieku vidējais vecums 33 gadi. Papildus vēl pašlaik augstākajās mācību iestādēs mācās 11 sekretariāta ierēdņi un darbinieki.

 

Latviešu valodu popularizēs Lietuvā, Čehijā un Polijā

LETA  04/09/07    Valsts valodas aģentūra (VVA) atbalstījusi trīs projektus nolūkā popularizēt un attīstīt latviešu valodu citās valstīs.

Projektu laikā latviešu valoda tiks popularizēta Lietuvā, Čehijā un Polijā, aģentūru LETA informēja VVA Projektu daļas vadītāja Inita Vītola.

VVA atbalstījusi projektu "Latviešu valoda ārzemju augstskolu studentiem: mācību līdzekļu komplekts", ko realizēs Poznaņas Adama Mickeviča universitāte Polijā. Atbalstīts projekts "Latviešu valodas mācību resursu nodrošināšana Kauņas Vītauta Dižā universitātes Letonikas centram ar lietuviešu-latviešu interneta vārdnīcas izveidi", ko realizēs "Tilde IT" Lietuvā.

Atbalstīts arī projekts "Latviešu valodas popularizācijas programma Čehijas Republikā", ko īstenos pilsoņu apvienība "Kultūras dialogs" Čehijā.

Jau ziņots, ka VVA 2007.gada 20.februārī izsludināja projektu konkursu "Valsts valodas attīstība 2007" vadlīnijā "Latviešu valodas attīstība un popularizēšana citās Eiropas Savienības valstīs". Konkursā iesniegti deviņi projektu pieteikumi. Pirmo kārtu neizturēja divi no tiem, jo nebija pilnīgi aizpildīta projekta dokumentācija.

2007.gada maijā VVA plāno izsludināt otro projektu konkursu "Valsts valodas attīstība 2007", kurā varēs piedalīties Latvijā reģistrētas juridiskas personas.

 

Pelēkais kardināls sūdzas par Kalnieti

Sandris Vanzovičs,  NRA  04/10/07    Partijas Jaunais laiks (JL) biedrs Dans Titavs vērsies JL Ētikas komisijā par partijas biedres Sandras Kalnietes izteikumiem.

Lai gan pēdējā laikā jaunlaicieši savos publiskajos izteikumos par partijas pelēko kardinālu dēvēto D. Titavu nav saudzējuši, acīmredzot S. Kalnietes teiktais viņam īpaši ķēries pie sirds.

JL dibinātāja Einara Repšes labā roka D. Titavs aģentūrai LETA no plašākiem komentāriem atteicies, nosakot – lai tas paliek viņa un JL Ētikas komisijas ziņā. Taču aģentūras rīcībā esošā informācija liecina, ka D. Titavs komisijā vērsies pēc S. Kalnietes izteikumiem, ka viņš partijas biedram un bijušajam ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam, kā arī bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei savulaik licis tikties ar vajāto Krievijas oligarhu Borisu Berezovski. I. Druviete apstiprināja, ka šāds fakts bijis, taču no sīkākiem komentāriem atteicās. JL Ētikas komisija nesniedz informāciju par lietām, kuras nodotas tās izskatīšanā. JL kongresā S. Kalniete, Ilma Čepāne un Kārlis Šadurskis veltīja asus pārmetumus E. Repšem par to, ka viņš ļāvies pelēkā kardināla D. Titava ietekmei. K. Šadurskis pat pieļāva, ka "Jaunā laika lēmumu pieņemšanas centra centrs ir Dans Titavs, ap kuru pulcējas pats Einars Repše, Edgars Jaunups, Solvita Āboltiņa un Linda Mūrniece". D. Titava ietekme K. Šadurskim nelika mieru arī partijas Rīgas nodaļas ārkārtas kopsapulcē. Tajā parlamentārietis ieminējās par "partijas vadītāja palīga dīvaino darbību", aģitējot JL domes frakcijas deputātus atbalstīt tēvzemieša Jāņa Birka koalīciju jau pēc tam, kad frakciju bija atstājuši trīs domnieki, no tā visa secinot, ka "kaut kas nav kārtībā ar nodaļas darbu".

 

Andrejevs atsakās kandidēt uz Valsts prezidenta amatu

LETA  04/10/07    Viens no Latvijas Pirmās partijas un 'Latvijas ceļa' (LPP/LC) apvienības izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem Eiropas Parlamenta deputāts Georgs Andrejevs nolēmis atsaukt savu kandidatūru.

Andrejevs paziņojumā presei norādījis, ka ir pārsteigts un pagodināts par partiju apvienības izvēli, bet no "izrādītā goda kandidēt uz Latvijas Valsts prezidenta amatu atsakos".

Viņš minējis, ka vēlas turpināt veiksmīgi iesāktos darbus Eiropas Parlamentā un tādējādi pildīt sev uzticēto uzdevumu Latvijas labā.

Andrejevs Eiropas Parlamentā pārstāv Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu (ALDE) un strādā Vides, pārtikas nekaitīguma un sabiedrības veselības komitejā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka LPP/LC valsts prezidenta amatam izvirzījusi bērnu un ģimenes lietu ministru Aināru Baštiku, iekšlietu ministru Ivaru Godmani, Saeimas deputāti Karinu Pētersoni un Andrejevu.

Savu vienīgo prezidenta amata kandidātu apvienība nosauks 12.maijā konferencē. Jau ziņots, ka pēc politiķu panāktās vienošanās valsts prezidenta vēlēšanas paredzētas šā gada 6.jūnijā.

 

Kalvītis: «Nepakļaušos provokācijām»

Anita Daukšte, Agnese Margēviča,  NRA  04/10/07     Aigara Kalvīša valdība saskārusies ar interesantu situāciju — vienotu koalīciju, taču milzīgu ārēju spiedienu, kas vērsts uz šīs valdības gāšanu. Vai premjers ir noskaņots cīnīties pret šo spiedienu, intervijā «Neatkarīgajai».

— Sākusies parakstu vākšana par grozījumiem drošības iestāžu likumos. Jūsu valdības opozicionāri saka — ja parakstus savāc, Kalvītim jāatkāpjas no amata. Jūs atkāpsieties?

— Neredzu nekādu saistību starp parakstu vākšanu par drošības likumiem un valdības stabilitāti. Valdības stabilitāti nosaka tas, vai to atbalsta Saeimas vairākums. Ja tā ir, valdība strādā. Šveicē teju katru mēnesi notiek referendumi par dažādiem jautājumiem, piemēram, par darba tirgus atvēršanu, kur sabiedrībai vienkārši tiek prasīts viedoklis un sabiedrība to pauž. Tas taču neizraisa valdības demisiju.

— Taču publiskajā telpā ik pa brīdim tiek iemesti dažādi kompromati, kas vērsti uz to, lai norādītu uz politiskās elites korumpētību. Te parādās ziņas, ka ir stipendiāti, te atkal — ka Biznesa attīstības asociācija it kā uzpirkusi Pleskavas šoseju, Āpsi un «Zvaigznīšu brīdi», kas esot politiķi. Šo kompromatu mērķis varētu būt tikai viens — parādīt, ka tāda politiskā elite nevar turpmāk darboties...

— Šiem visiem apgalvojumiem šobrīd nav nekāda seguma. Man kā valdības vadītājam atbilstoši likumam būtu jāzina, kas notiek. Arī par šādiem smagiem apvainojumiem, ja tādi tiek izvirzīti. Man šobrīd šādas informācijas nav. Ja runājam par kādiem iespējamiem dokumentiem, tad mēs varam runāt vienīgi par kādām iepriekšējām Saeimām.

— Jūs esat pieprasījis šādu informāciju?

— Es neesmu prasījis. Bet man tāda informācija būtu kā valdības vadītājam jāsaņem, ja būtu bažas par kāda ministra, partijas vai politiķa saistību ar korupciju. Šobrīd es neesmu par to informēts. Iespējamās bažas, baumas par kādu korumpētību, cik man zināms, nav attiecināmas ne uz šo valdību, ne uz šo Saeimu.

— Bet šīs baumas ļoti izskatās kā tiesībsargājošo institūciju noplūdinātas publiskajā telpā. Vai tas nenozīmē, ka šīs institūcijas atrodas kādu politisku vai ekonomisku grupējumu ietekmē?

— Man nav ziņu, ka noplūde nāk no tiesībsargājošām institūcijām. Es gribētu šo situāciju raksturot tādējādi, ka ir daudzi, kas ir ieinteresēti politiskas nestabilitātes radīšanā valstī, mītu veidošanā. Šinī gadījumā mēs varam nosaukt dažādas interešu grupas, politiskās grupas, mediju grupas, tajā skaitā uzņēmēju grupas, kurām acīmredzot kaut kas ļoti deg šobrīd un kaut kas tāds jādara. Informācijas avoti, uz kuru pamata tiek šīs baumas veidotas, nāk no iepriekšminētās puses, nevis no tiesībsargājošām institūcijām. Esmu par to pārliecināts, ka tiesībsargājošās iestādes nav nodevušas informāciju nevienam žurnālistam. Es nekomentēšu baumas un nepakļaušos provokācijām, kas vērstas uz situācijas saasināšanu politiskajā vidē.

— Situācija ap drošības likumiem tomēr tiek pavērsta tādējādi, ka tā saistīta ar politiskās elites darbības izvērtējumu. Vai šobrīd, kad valdība un Saeima ir atkāpusies no sākotnējās nostājas drošības iestāžu likumu sakarā, jūs negaidāt, ka Valsts prezidente varētu aicināt cilvēkus neparakstīties referenduma ierosināšanai?

— Procedūra, kas ir iedarbināta parakstu vākšanai, ir mūsu demokrātiskās valsts sastāvdaļa. Un katram sabiedrības loceklim ir jāuzņemas atbildība par saviem pieņemtajiem lēmumiem šajā sakarā. Likuma grozījumi ir atcelti. Šobrīd tiek strādāts pie jauniem likuma grozījumiem, kas ir kompromisa variants, ko nekādi nevar iespaidot parakstu vākšana. Katram ir jāizlemj, ko dos parakstīšanās šādā brīdī un ko dos atbilde — neizsludināt jau spēkā neesošus likumus? Šeit vajadzētu vienkārši sekot Satversmē paredzētajai procedūrai un neizdarīt nekādus traģiskus secinājumus. Ir tikai normāli, ka demokrātiskā valstī ir dažādi viedokļi starp Valsts prezidenti, valdību un Saeimu. Svarīgi, vai šīs domstarpības noved pie kompromisa. Šinī gadījumā tas netika atrasts un noveda pie parakstu vākšanas procedūras iedarbināšanas. Taču sabiedrībai šobrīd ir jāredz, ka varas līmeņu starpā līdzsvars ir panākts, un jāizdara savi secinājumi.

— Viens no «Jaunā laika» līderiem Krišjānis Kariņš sola, ka JL šā gada laikā nokļūs atpakaļ koalīcijā. Vai jūs pieļaujat šādu iespēju?

— «Jaunais laiks» šobrīd nevar pretendēt uz nopietnas varas partijas statusu. Viņi ir ieslīguši pilnīgā destrukcijā. Es nevaru viņus vērtēt augstāk kā citas opozīcijas partijas parlamentā. Jo ir jautājumi, kuros opozīcija var spēlēties, un ir jautājumi, kuros spēlēties nevar. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar nacionālo drošību, valsts nākotni un stabilitāti. Partija, kas bijusi premjera partija, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, tagad destruktīvi torpedē valsts starptautiskās saistības. Tāda partija nevar šobrīd strādāt valdībā. Tai pašai jāsaprot, kādi ir tās patiesie mērķi un ko tā īsti pārstāv.

— Ar starptautiskām saistībām jūs domājat robežlīgumu ar Krieviju?

— Protams. Neviens cits jau, kā šie konkrētie cilvēki bija solījuši, ka šis jautājums tiks atrisināts, jo tikai uz tādiem nosacījumiem mēs iekļuvām gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

— Jums ir kādas bažas saistībā ar vēršanos Satversmes tiesā par robežlīgumu?

— Nav nekādu bažu. Bet to nevar darīt cilvēki, kas tagad apstrīd to, ko paši ir darījuši. Tas norāda, ka viņi nav nopietni. Viņi nav nopietns politiskais spēks, viņi ir populisti un neatbildīga partija. Atcerieties, kad Repšes valdības laikā bija JL un zaļo zemnieku domstarpības par karaspēka ievešanu Irākā. Tad Tautas partija bija dziļā opozīcijā, bet varēja uz šā jautājuma rēķina nogāzt valdību. Bet mums kolektīvā drošība un valsts drošība stāv pāri visam, un mēs toreiz atbalstījām karaspēka ievešanu, lai gan jautājums bija tāds, ka mierīgi varēja sašķelt koalīciju.

— Vai pieļaujat, ka varētu notikt kādas izmaiņas koalīcijā?

— Protams, ka valdībai vienmēr ir jābūt gatavai funkcionēt. Tajā mirklī, kad valdība nespēs pieņemt lēmumus, protams, būs jādomā par kādas citas koalīcijas izveidi. Bet tas nenozīmē, ka JL šobrīd var kaut kādā mērā pretendēt uz vietu koalīcijā. Viņiem pašiem būtu jāmainās kā partijai, kā politiķiem. Tikai tad varētu par to runāt. Šobrīd viņi ir pilnīgi nepiemēroti.

Redzot, kā viņi ir gatavi viens otru nozākāt sabiedrības acīs, viņi ir spējīgi tikai ienest nestabilitātes faktoru koalīcijā. Tādi partneri, kas paši nav garīgi stabili, nevar normāli sadarboties ar citiem partneriem.

— Kādi faktori noteiks to, vai jūsu vadītā koalīcija spēs funkcionēt?

— Šobrīd neviena pazīme neliecina, ka valdība nespēj pieņemt lēmumus. Valdība būtu maināma tikai gadījumā, ja tā nespētu pieņemt lēmumus, būtu pretrunu plosīta un strādātnespējīga.

 

Kalniete ar interneta palīdzību aģitē parakstīties par tautas nobalsošanas ierosināšanu

LETA  04/11/07    Kalnietes izsūtītajā vēstulē pausts aicinājums ar elektroniskā pasta starpniecību mudināt arī citus Latvijas pilsoņus iet parakstīties par referenduma ierosināšanu saistībā ar grozījumiem valsts drošības iestāžu likumos.

"Es nevēlos, lai cilvēki, kas šo politisko krīzi ir izprovocējuši, triumfētu pār Valsts prezidenti un nostiprinātos savā visatļautības apziņā. Es atbalstu Valsts prezidentes aicinājumu pateikt nē oligarhu varai Latvijā," raksta Kalniete.

JL deputāte norāda, ka katram mobilajā telefonā ir simtiem paziņu, kuriem var nosūtīt īsziņu ar aicinājumu parakstīties par tautas nobalsošanu.

"Es ticu Satversmē rakstītajam, ka vara pieder tautai. Es nevēlos, lai to savtīgi piesavinātos neliela cilvēku grupa. Es vēlos, lai šī tautas nobalsošana būtu atgādinājums tagadējai un ikkatrai nākamajai valdībai, ka ar tautas viedokli ir jārēķinās," uzsver Kalniete.

 

Par tautas nobalsošanas ierosināšanu savākti aptuveni 20 000 paraksti

LETA  04/11/07    Rīgā par likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" neizsludināšanu parakstījušies 4589, par "Grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā" - 4587 vēlētāji, Liepājā attiecīgi 759 un 758, Jūrmalā par katru - 640, Jelgavā - 605, Rēzeknē - 106, Ventspilī - 342, bet Daugavpilī - 86.

No rajoniem visvairāk parakstu savākts Rīgas rajonā - 1904 un 1905, Valmieras - 916 un 915, Ogres - 885, Cēsu - 756 un 757, Tukuma - 725. Savukārt Krāslavas rajonā parakstīties par tautas nobalsošanas ierosināšanu devušies tikai 94 vēlētāji, Ludzas rajonā - 144, Daugavpils rajonā - 167 vēlētāji.

Ziņas par nodoto parakstu skaitu rajonos un republikas pilsētās būs pieejamas arī CVK interneta mājaslapā "www.cvk.lv" .

Nākamreiz CVK ziņas par nodoto parakstu skaitu apkopos pēc nedēļas - 18.aprīlī.

Parakstu vākšana ilgs līdz 2.maijam. Latvijā izveidotas 615 parakstu vākšanas vietas. Parakstīties par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai var arī 27 ārvalstīs, kur izveidotas 32 parakstu vākšanas vietas, kas atrodas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Piedalīties parakstu vākšanā drīkst balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī ir vismaz 18 gadus veci. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Tā kā Valsts prezidente ir apturējusi divu likumu publicēšanu, vēlētāji var izvēlēties - parakstīties par vienu vai abiem apturētajiem likumiem. Atkarībā no vēlētāja izvēles pasē tiks izdarīta viena vai divas atzīmes par dalību parakstu vākšanā.

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos parakstu vākšanas lapas un sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi pārbaudīs parakstus, lai konstatētu, cik balsstiesīgo vēlētāju parakstījuši tautas nobalsošanas ierosinājumu un vai kāds vēlētājs nav parakstījies vairākkārt.

Ja par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai būs parakstījušies desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētāji, CVK izsludinās tautas nobalsošanu.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai izmaksās 499 000 latu. Ja būs jārīko referendums, no valsts budžeta šim mērķim nāksies piešķirt vairāk nekā divus miljonus latu.

Saeima jau ir atcēlusi strīdīgos grozījumus drošības iestāžu likumos, un tie vairs nav spēkā.

 

Pret Lembergu, iespējams, liecinājis tuvs domubiedrs

Baiba Rulle,  Diena  04/11/07     Ļoti iespējams, ka vēl neilgi pirms Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšanas ar izmeklētājiem sadarbojusies persona, kas tieši pēdējos gados, pēc tam kad Ventspils biznesa elitē notika šķelšanās, bija mēram pietuvinātāko Ventspils uzņēmēju lokā. Citādi sakot, izmeklētājiem liecības sniegusi ļoti zinoša persona, kas kopā ar A.Lembergu sēdēja pie biedrības Biznesa attīstības asociācijas galda, pie kura tika pieņemta lielākā daļa publiski neredzamu ar A.Lemberga interesēm saistītu lēmumu, to skaitā par dažādiem skaidras naudas maksājumiem.

Šādu iespējamību kā ļoti ticamu ļauj pieņemt gan dažu avotu Dienai sniegtās ziņas, gan fakti, kas izriet no publiski nepieejamajiem Rīgas Centra rajona un Rīgas apgabaltiesas lēmumiem par apcietinājuma piemērošanu, ziņas par kuriem ir Dienas rīcībā. Tas savukārt ļauj spriest, ka izmeklēšanai tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā, kurā A.Lembergs apcietināts un ar kuru saistītas arī aizdomas par uzieto melno kasi un plašu politisko korupciju, kopā ar daudzajiem izņemtajiem dokumentiem, kas aptver plašu laika periodu, ir ļoti būtisks pamats.

Tā, piemēram, tiesu lēmumos, balstoties uz prokuratūras sniegto informāciju, minēts, ka A.Lembergam organizētā noziedzīgā grupā, kas ilgstoši nodarbojās ar naudas legalizēšanu, pieņemot lēmumus par turpmākām noziedzīgām darbībām, bijusi noteicošā loma un ka viņš šīs savas darbības nebija pilnībā pārtraucis arī līdz aizturēšanai, un ka pēdējos mēnešos noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas mehānisms pārveidots. Ir tikai loģiski, ka par šādām darbībām varēja zināt personas, kas arī vēl šogad bija mēra domubiedru tuvākajā lokā.

Tikmēr vēl otrdien, jau gandrīz divas nedēļas pēc iepriekš solītā, prokuratūrā ar lūgumu par apcietinājuma maiņu, to aizstājot ar galvojumiem, nebija vērsušās virkne sabiedrībā pazīstamu personu, Diena uzzināja prokuratūras preses dienestā.

Par gatavību galvot septiņas sabiedrībā pazīstamas personas, viņu vidū Raimonds Pauls, Rūdolfs Plēpis, Ēriks Hānbergs, paziņoja 27.martā, dienā, kad Rīgas apgabaltiesa izskatīja advokātu sūdzības par Centra rajona tiesas A.Lembergam piemēroto apcietinājumu. Kā izrietēja no A.Lemberga advokāta Jāņa Grīnberga todien presei teiktā, lūgumu A.Lembergu atbrīvot pret galvojumiem jau tuvākajās dienās bija plānots iesniegt prokuratūrā. Šo jautājumu kārto otrs mēra advokāts Guntars Antoms. Ar viņu Dienai otrdien neizdevās sazināties, un arī uz Dienas advokāta birojā izteikto aicinājumu atzvanīt viņš neatbildēja.

Diena jau rakstīja, ka G.Antoma birojam dienu pēc A.Lemberga apcietināšanas no līdz tam mēram lojālo spēku kontrolē esošās firmas Ventrans Rīga konta pārskaitīti 25 tūkstoši latu. Nauda ieskatīta dienā, kad notika Ventrans Rīga dalībnieku sapulce, kurā tika nomainīta uzņēmuma valde. Līgumus ar advokātu biroju par juridisko pakalpojumu sniegšanu tā vēl nav atradusi.

Lielāko rezonansi saistībā ar Ventspils mēra apcietināšanu izraisījušas runas par tā saukto "Lemberga stipendiātu" sarakstu. Prokuratūra šādu informāciju nekomentē. Tomēr netieši par tā saukto "stipendiātu" esamību ļauj spriest gan tiesu lēmumos par apcietinājumu fiksētais, ka kriminālprocesā tiek pārbaudīti arī fakti par A.Lemberga iespējamajām darbībām politisko partiju un atsevišķu politiķu finansēšanā, gan viņam uzrādītajā apsūdzībā minētais par līdzdalību skaidras naudas — vairāk nekā piecu miljonu latu — nodošanā fiziskām un juridiskām personām. Tas savukārt vedina secināt, ka uz prokuratūru vismaz sniegt liecības par, piemēram, no A.Lemberga, iespējams, saņemtajiem maksājumiem var nākties doties arī vairākiem politiķiem un dažādām amatpersonām. Oficiālu apstiprinājumu tam gan nav, jo izmeklētāji Dienai kategoriski atteikušies sniegt jebkādas ziņas gan par šādu iespējamību, gan izmeklēšanas gaitu un darbībām.

Brīdī, kad A.Lembergam piemēroja apcietinājumu un uzrādīja jaunu apsūdzību kukuļņemšanā un kukuļdošanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā, kā arī nepatiesu ziņu sniegšanā valsts amatpersonu deklarācijā, konkrētajā kriminālprocesā bija noskaidrota viņa līdzdalība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vairāk nekā divu miljonu latu un 22 miljonu dolāru apmērā.

 

Kalvītis: ekspremjeriem nevajadzētu kandidēt prezidenta vēlēšanās

Ināra Egle 04/11/07    Valsts prezidenta uzdevums ir pārstāvēt valsti starptautiski un piesaistīt Latvijai uzmanību, tāpēc šajā amatā nevajadzētu ievēlēt uz iekšpolitiku orientētu bijušo premjeru. Tā sacīja valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP), atbildot uz Dienas jautājumu, kāpēc Tautas partija nevarētu balsot par LPP/LC nominēto prezidenta kandidātu, pirmo atjaunotās Latvijas premjeru, iekšlietu ministru Ivaru Godmani, kas tiek uzskatīts par reālāko apvienības amata pretendentu. Ar teikto A.Kalvītis vēloties norādīt, ka ne tikai I.Godmanim, bet arī viņam pašam vai Andrim Šķēlem nevajadzētu pretendēt uz amatu, jo "kas tas būs par prezidentu, kas mācīs nākamos premjerus — nevajag valstī divus premjerus".

Viens no četriem LPP/LC prezidenta kandidātiem Eiropas Parlamenta deputāts Georgs Andrejevs pirmdien jau paziņoja, ka atsakās kandidēt. Viņa vēstījums sasniedza medijus dienā, kad Dienas komentārā partiju nosauktie prezidenta kandidāti bija izvērtēti kontekstā ar nepieciešamību viņiem saņemt pielaidi NATO militārajai informācijai, apšaubot iespēju pie tādas tikt personām, kas bijušas saistītas ar VDK.

G.Andrejevs ir bijis viens no retajiem padomju laika zinātniekiem, kas atzinis savu sadarbību ar VDK. Savukārt I.Godmaņa biogrāfijā uzmanību saistījusi viņa stažēšanās Austrijā Grācas Universitātē no 1986.gada rudens līdz 1987.gada vidum. 90.gadu beigās, kad I.Godmanis tika pieteikts 7.Saeimas vēlēšanām, uz viņa vārda tika atrasta aģenta kartīte, taču tiesa sadarbības faktu ar VDK nekonstatēja.

"To epopeju ar čeku esmu izgājis caur tiesu un ar savu darbību esmu mēģinājis pierādīt, ka nesanāk no manis čekists," Dienai otrdien sacīja I.Godmanis, kas esot rēķinājies, ka tiks vētīts un medijiem būs padziļināta interese. Viņš atzīst, ka vairāk ir noskaņojies darbam Iekšlietu ministrijas vadībā, taču partiju uzdevums esot izvirzīt kandidātus prezidenta vēlēšanām un nodrošināt, lai sabiedrībai būtu iespēja viņus izvērtēt. Galīgo lēmumu par prezidenta kandidātu LPP/LC pieņems 12.maijā.

I.Godmanim arī būtu grūti iedomāties, ka amatā varētu nonākt cilvēks, kuru neatbalsta sabiedrība. Viņš strādājis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kad bijusi iespēja stažēties Austrijā. Vaicāts par priekšnoteikumiem, viņš norāda, ka stažēties varēja zinātņu doktori, ne vecāki par 35 gadiem, ģimenes cilvēki ar bērniem. I.Godmaņa disertācijas tēma bijusi saistīta ar fizikāli eksperimentālu darbu "par eksitonu — fononu mijiedarbību kristāliskajā un stiklaveida silīcija dioksīdā", viņš ir strādājis kopā ar docentu, kas pēc tam stažējies Latvijā un ar kuru kopā ir uzrakstītas arī vairākas publikācijas.

 

Plāno noteikt, kā īstenos parlamentāro kontroli pār drošības iestādēm

LETA  04/11/07    Saeimas Nacionālās drošības komisija gatavojas nākamnedēļ iesniegt Saeimā grozījumus ar valsts drošību saistītajos likumos, lai noteiktu, kā ir īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm, informēja komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC).

Komisija, gatavojot grozījumus, par pamatu varētu ņemt Vācijas praksi, kā arī deputātu un pašu drošības iestāžu ieteikumus.

Jaundžeikars informēja, ka komisija ir iepazinusies ar Vācijas, Igaunijas, Spānijas un citu valstu pieredzi, kā tajās tik nodrošināta uzraudzība pār drošības iestādēm.

Piemēram, Vācijas likumdošanā esot noteikts, ka federālā valdība ir pakļauta parlamentārās kontroles komisijas kontrolei attiecībā uz darbību konstitucionālajā aizsardzībā, militārajā pretizlūkošanas dienestā un federālajā ziņu dienestā.

Komisija ar sagatavotajiem grozījumiem pirms to iesniegšanas iepazīstināšot Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un drošības iestādes.

Saeima šopavasar jau pieņēma grozījumus valsts drošības likumos, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai tika minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.

Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem valsts drošības likumos, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.

Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Pašlaik tiek vākti paraksti tautas nobalsošanas ierosināšanai par izmaiņām šajos likumos, tikmēr Saeima tos jau ir atcēlusi.

Pēc prezidentes domām, izmaiņas "pavēra durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām", ļaujot iejaukties izmeklēšanas procesos, kas skar kādus politiskos grupējumus vai personas, kuru ietekmē šie grupējumi atrodas.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iepriekš to kategoriski noliedza un apgalvoja, ka valdība nepieņem nekādus lēmumus oligarhu interesēs, un arī izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos bija valdības, nevis kāda oligarha iniciatīva.

 

Kā neitrālu prezidenta kandidātu apsver Žanetu Ozoliņu

Agnese Margēviča, NRA   04/11/07    Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) un divi tautpartijieši – premjerministra biroja vadītājs Māris Riekstiņš un ārlietu ministrs Artis Pabriks – no līdz šim nosauktajiem partiju pārstāvjiem tiek uzlūkoti kā trīs ar vislielākajām izredzēm apveltītie kandidāti uz nākamā prezidenta amatu. Viens no LPP/LC nosauktajiem četriem iespējamajiem kandidātiem eiroparlamentārietis Georgs Andrejevs savu kandidatūru otrdien atsauca. Politiķu izteikumi liecina, ka nopietni ķidāts prezidenta kandidāts no politiski neitrālo vidus ir Latvijas Universitātes profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa. Kāda vadoša TP politiķa teiktais gan rāda, ka viņas prognozējamībai amatā nav uzticības, jo Ž. Ozoliņa iepriekš nav sevi parādījusi publiskā amatā.

Premjerministrs otrdien intervijā Radio SWH izteicās, ka LPP/LC vēl nav izvirzījusi nevienu kandidātu, par kuru "droši varētu balsot". Visi izskanējušie iespējamie LPP/LC prezidenta amata kandidāti esot cienījami cilvēki, tomēr "jautājums ir, vai viņi atbilst tām prezidenta kandidāta kvalitātēm, kādu Latvijas sabiedrība un politiskās partijas vēlas redzēt". Bez I. Godmaņa un G. Andrejeva LPP/LC nosaukusi arī Saeimas deputātes Kārinas Pētersones (LC) vārdu un bērnu un ģimenes lietu ministru Aināru Baštiku (LPP). Tikmēr no LPP/LC Saeimas frakcijas vadītāja Andra Bērziņa izskanējis, ka TP nav tiesības vienlaikus ieņemt divus tik valstiski svarīgus – premjerministra un prezidenta – amatus.

No vairākiem lēmumu pieņemšanā iesaistītiem koalīcijas politiķiem dzirdēts, ka Saeimai 6. jūnijā diez vai nākamo prezidentu izdosies ievēlēt jau pirmajā kārtā. Aģentūra LETA, atsaucoties uz Saeimas kuluāros dzirdētām runām, pirmdien ziņoja, ka nākamajās vēlēšanu kārtās varētu kandidēt gan premjerministrs Aigars Kalvītis (TP), gan politoloģe Ž. Ozoliņa.

Ž. Ozoliņas izredzes tikt izvirzītai kādās no prezidenta vēlēšanu kārtām un vispār viņas parādīšanās apspriežamo kandidātu lokā tiek skaidrotas ar Vairas Vīķes-Freibergas ietekmi, jo profesore vada pie prezidentes izveidoto Stratēģiskās analīzes komisiju. Politologs Filips Rajevskis iepriekš Neatkarīgajai pauda viedokli, ka iespēja ietekmēt nākamā prezidenta izraudzīšanos varētu būt viena no dividendēm, ko V. Vīķe-Freiberga izcīnījusi pēdējo nedēļu konfrontācijā ar valdību un Saeimu. Prezidentes iekšpolitiskā ietekme, pēc politologa domām, ir augusi kā nekad viņas prezidentūras astoņos gados.

Raugoties no profesionālajām kvalitātēm, Ž. Ozoliņa varētu saņemt atbalstu, ja arī no nākamā prezidenta tiktu sagaidīts aktīvs veikums ārpolitiskajā jomā, jo viņas specializācija ir tieši starptautiskās attiecības un drošība. Ar ārpolitiku cieši saistīti arī divi no TP nosauktajiem prezidenta kandidātiem – A. Pabriks un M. Riekstiņš, kurš iepriekš ilggadēji bijis Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un pēc tam – vēstnieks ASV. Tomēr tieši M. Riekstiņš un trešais TP nosauktais iespējamais prezidenta kandidāts – pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs – ir tie, kuru vārdus TP līderi ir minējuši, runājot par partijas potenciālajiem nākotnes premjerministra kandidātiem. Šajā kontekstā, iespējams, jāraugās uz nerimstošajām runām par paša A. Kalvīša iespējamo kandidēšanu prezidenta vēlēšanās, lai gan pats premjerministrs šādu iespēju ir vairākkārt noliedzis.

Savukārt salīdzinājumā ar M. Riekstiņu un A. Štokenbergu A. Pabrika iespējas turpināt augšupejošu politisko karjeru izpildvarā tikušas apšaubītas un viņš nevar paļauties uz TP šābrīža reālo līderu atbalstu. Pēc sākotnēji neveiksmīgā Latvijas un Krievijas robežlīguma risinājuma, ar kuru saistīja tieši A. Pabrika vārdu, viņa izredzes saglabāt ārlietu ministra amatu sašķobījās, un tika runāts, ka šis amats, iestājoties TP, apsolīts toreizējam vēstniekam ASV M. Riekstiņam. Savu amatu pēc 9. Saeimas vēlēšanām viņš saglabāja, lielā mērā pateicoties TP vēlētāju savilktajiem plusiņiem (30 908), kas A. Pabriku padarīja par otro populārāko TP deputāta kandidātu tūlīt aiz A. Kalvīša. Arī TP kongresos novērots, ka ierindas biedri kuplā skaitā vēlas parunāt tieši ar A. Pabriku un ārlietu ministram, paužot atbalstu, tiek spiesta roka. Pats A. Pabriks partijas saietos allaž manāms TP dibinātāja Andra Šķēles tuvumā un tiek pieskaitīts viņa uzticamākajiem cilvēkiem.

 

Valsts iestāžu darbinieki saņem dāsnas nekontrolētas prēmijas

TVNET/LETA   04/11/07    Valsts iestāžu darbinieku atalgojuma sistēma ir necaurskatāma un sabiedrību maldinoša, šodien žurnālistiem norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba. Valsts kontrole (VK) nav apmierināta ar pašreizējo sistēmu un norāda, ka sistēma nesniedz patiesu priekšstatu par valsts pārvaldē nodarbināto kopējo mēneša atalgojumu.

VK konstatējusi būtiskas nepilnības izstrādātajos normatīvajos aktos un to piemērošanā. Par darba samaksas politikas izstrādi ir atbildīga Finanšu ministrija un Valsts kanceleja, informēja valsts kontroliere.

Lai arī izveidota darba samaksas sistēma, valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumu būtiski ietekmē piemaksas, prēmijas un vadības līgumi, norādīja Sudraba.

VK atklājusi, ka ierēdņu un darbinieku vidējā mēnešalga veido no 45% līdz 91% no kopējā atalgojuma mēnesī. Tas nozīmē, ka pārējo atalgojuma daļu veido piemaksas, prēmijas un atlīdzība par vadības līgumos ietverto uzdevumu izpildi. Līdz ar to mēnešalga neveido būtisku - līdz 70% lielu - atalgojuma daļu, uzsvēra Sudraba.

Valsts sekretāriem atkarībā no kvalifikācijas pakāpes mēnešalgas amplitūdu var noteikt no 500 līdz 924 latiem. Tā var atšķirties par 424 latiem, taču faktiski valsts sekretāru atalgojums atšķiras 2,6 reizes - par 1983 latiem.

Departamenta direktoriem atkarībā no kvalifikācijas pakāpes mēnešalgas amplitūda ir no 300 līdz 700 latiem. Tā atšķiras par 400 latiem jeb 2,3 reizes, bet faktiski atšķiras 2,6 reizes jeb par 1096 latiem.

VK norādīja, ka nav vienlīdzības principa pret valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, jo iekšējos normatīvajos aktos daudzos gadījumos nav noteikti prēmēšanas kritēriji.

Revidējamā laika posmā valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem prēmijās piešķirts no 8% līdz 312% no nodarbināto mēnešalgas.

VK secinājusi, ka vairumā gadījumu vadības līgumi noslēgti par uzdevumiem, kas iekļauti struktūrvienības nolikumā, nodarbināto amata aprakstā vai darba līgumā. Revidējamā laika posmā ar valsts pārvaldes iestāžu nodarbinātajiem slēgti vadības līgumi, kuros noteikta atlīdzība no 3% līdz 380% no nodarbināto mēnešalgas.

Lai arī 2006.gada 1.janvārī stājās spēkā normatīvais akts, kas nosaka darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs, tajā vēl trīs reizes veikti grozījumi, kā dēļ tika kavēta mēnešalgas noteikšana atbilstoši nodarbināto kvalifikācijas pakāpei.

Tas liecina, ka valsts pārvaldē nodarbināto darba samaksas sistēma nav pietiekami pārdomāta. No 29 revīzijas apjomā ietvertajām iestādēm 18 iestādēs līdz noteiktajam termiņam - 2006.gada 1.jūlijam - saskaņošana ar Valsts kanceleju netika pabeigta.

Valsts pārvaldes iestādēs revidējamā laika posmā nav rasta vienota pieeja veselības apdrošināšanai un nav noteiktas vienlīdzīgas sociālās garantijas nodarbinātajiem, secinājusi VK.

"Finanšu ministrijai ir uzdots līdz šā gada 15.decembrim sakārtot darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs, kam VK sekos līdzi," informēja Sudraba.

Revīzija veikta 29 valsts pārvaldes iestādēs par laika posmu no 2006.gada 1.janvāra līdz 31.maijam.

 

 

"Oligarhu "stipendiāti" - versijas vai fakti?"

 

 

Domburs publisko dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju valstī

DELFI  04/12/07    Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien tika publiskota informācija par dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju Latvijā. Dokumenta kopiju raidījuma vadītājs Jānis Domburs nodeva portāla "Delfi" rīcībā, un "Delfi" lasītājiem ir iespēja iepazīties ar tā tekstu.

Oligarhu "stipendiāti" - versijas vai fakti?

Jānis Domburs, "Kas notiek Latvijā?", speciāli "Delfi.lv"

"Kas notiek Latvijā?" autora rīcībā ir nonākusi konfidenciāla dokumenta – "Vienošanās par savstarpēju sadarbību" kopija, kura ir pievienota šim rakstam. Tā ir vienošanās , kas, kā to apliecina vienošanās slēdzēji, noslēgta starp personām, kas "pārstāv Latvijas politiskus un ekonomiskus spēkus". Tajā, no vienas puses, atrunātas saistības par dažādām politiskām un ekonomiskām aktivitātēm, sākot no valdības sastāva, līdz privatizācijas procesam. Savukārt, no otras puses saistības ietver finansējumu un masu informācijas līdzekļu satura kontroli.

Kā maksātāja puse minēta "V puse", kas pēc dokumenta satura liek secināt, ka tā ir saistīta ar Ventspili un tur strādājošiem uzņēmumiem. Savukārt otras puses saistību saturs liecina, ka to pārstāv Saeimā pārstāvētas politiskās partijas līderi.

Šis dokuments tika publiskots arī trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" diskusijā par Valsts prezidenta ievēlēšanu, kontekstā ar jautājumu par uzticēšanos politiķiem un to interesēm.

Publiskošana notika, ņemot vērā to, ka autors ir personīgi pārliecinājies par dokumenta kopijas atbilstību oriģinālam dokumentam.

Minētā dokumenta kopija ir iegūta ar ierobežojumiem – aizkrāsotu teksta daļu, kas neļauj identificēt datumu, summu, otru darījuma pusi, atsevišķus punktus un parakstus, tomēr pieejamais saturs uzskatāmi rada pamatu jautājumiem par augstākā līmeņa politisko korupciju Latvijā.

Dokumenta saturs ļauj secināt, ka vienošanās noslēgta deviņdesmito gadu beigās. Tomēr pēdējā mēneša politiski kriminālās aktualitātes un versijas par "stipendiātiem" starp politiķiem liek izvirzīt jautājumu, vai līdzīgas vienošanās minētajā vai citā laikā nav slēgtas arī ar citiem politiskajiem spēkiem.

Pieļaujot, ka šī konkrētā dokumenta kopijas nodošana žurnālistam var būt saistīta ar politiskiem, ekonomiskiem vai personiskiem motīviem, uzskatu, ka tā nonākšana atklātībā no Latvijas sabiedrības interešu viedokļa atsver jebkādus citus motīvus. Tāpēc šī dokumenta kopiju publiskoju, lai veicinātu gan šīs vienošanās, gan iespējamu citu koruptīvu politekonomisko darījumu skaidrošanu un diskusijas par tā saukto oligarhu lomu Latvijas politikā un ekonomikā.

http://g.delfi.lv/t/1_lapa.jpg

http://g.delfi.lv/t/2_lapa.jpg

http://g.delfi.lv/t/3_lapa.jpg

http://g.delfi.lv/t/4_lapa.jpg

 

Prokuratūra izvērtēs Dombura publiskoto līgumu

DELFI  04/12/07    Prokuratūra izvērtēs žurnālista Jāņa Dombura rīcībā esošo dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju Latvijā.

Prokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa portālam 'Delfi" sacīja, ka prokuratūra pieprasījusi Domburam dokumentu un izvērtēs to. Pēc tam prokuratūra lems par turpmāko rīcību.

Jau vēstīts, ka Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien tika publiskota informācija par dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju Latvijā. Dokumenta kopiju Domburs nodeva portāla "Delfi" rīcībā, un "Delfi" lasītājiem ir iespēja iepazīties ar tā tekstu.

 

Vīķe-Freiberga: ja sadarbības līgumus slēdz slepeni - partija ir pārdevusies

LETA  04/12/07    Ja politiskā organizācija slēdz kādus slepenus sadarbības līgumus, var uzskatīt, ka "partija ir pārdevusies", šādu viedokli ceturtdien žurnālistiem pauda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidentes skatījumā starp partijām un ekonomiskiem grupējumiem var pastāvēt līgumi, bet tiem ir jābūt publiski pieejamiem. Šajās dienās publiskotajā materiālā, kas, iespējams, ir vienošanās starp politiskajiem spēkiem un ekonomiskiem grupējumiem, prezidente saskata loģiskus vienošanās principus, tomēr uzsver, ka šādiem līgumiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Valsts prezidente kā piemēru minēja ASV, kur biznesa pārstāvji publiski paužot savas ekonomiskās intereses. "Tad to zina gan biznesmeņi, gan tauta," sacīja Vīķe-Freiberga. Tomēr starpība starp Latviju un ASV, pēc politiķes domām, ir tā, ka ASV līgumu slēgšana notiek publiski.

Vīķe-Freiberga piebilda, ka vakar publiskotie iespējamie līgumi pašlaik jau ir pagātnē un neatrodas dienas kārtībā. Viņa arī šajā sakarā negrasoties atlaist Saeimu, jo tam esot vajadzīgs "sakarīgs iemesls". Prezidente uzskata, ka, atlaižot parlamentu, nekas nemainīsies. "Kādus tīrus un šķīstus spēkus mēs sagaidām?" retoriski vaicāja Vīķe-Freiberga, pastarpināti norādot, ka Saeimas vēlēšanās tāpat piedalītos pašreizējie politiskie spēki.

Savukārt premjers Aigars Kalvītis (TP) apgalvoja, ka Tautas partija (TP) 1998. un 2002.gadā esot izjutusi "milzīgu spiedienu". Premjers minēja divus laika posmus, kad viņa pārstāvētā partija esot pārcietusi lielu politisko spiedienu - 1998.gadā tas esot nācis no Ventspils, sociāldemokrātiem un "Latvijas ceļa", savukārt 2002.gadā - no Ventspils mēra Aivara Lemberga un Einara Repšes (JL).

Kalvītis pieļāva, ka ir slēgtas arī citas vienošanās, ne tikai vakar publiskotā, un aicināja iepriekš minēto partiju priekšsēdētājus atklāt "principus, kādēļ 2002.gadā tika veikts politiskais spiediens". "Atklātībā nācis dokuments, par kuru jau bija nojausma," sacīja premjers.

Politiķis apgalvoja, ka TP nekad neesot vienojusies par pretdarbību kādam citam politiskajam spēkam un pašlaik Latvijas politikā šādas vienošanās nepastāvot - tādas esot bijušas 90.gadu beigās un 2000.gadu sākumā. Tad, pēc Kalvīša vārdiem, tā esot bijusi norma visās jomās ar mērķi kontrolēt un ietekmēt Saeimas lēmumus.

Žurnālista Jāņa Dombura rīcībā nonākuši materiāli, kas liecina, iespējams, par deviņdesmito gadu beigās parakstītu vienošanos starp ekonomiskiem grupējumiem un politiķiem.

Dokuments vietām ir ar aizkrāsotu teksta daļu, tādēļ nav iespējams identificēt datumu, summu, otru darījuma pusi, atsevišķus punktus un parakstus. Noprotams, ka vienošanās teksts ir par laika posmu deviņdesmito gadu beigās. Līguma slēdzēji sevi neatklāj, tikai tiek norādīti kā "V" un vēl kāds aizkrāsots burts.

Lasot teksta saturu, var noprast, ka ar "V" tiek identificēti ar Ventspili saistīti uzņēmēji, bet otra puse, iespējams, varētu būt atsevišķa politiskā spēka pārstāvji, pieļāva Domburs. Vairāku lappušu garajā tekstā minēts, ka vienošanos parakstījušās personas pārstāv Latvijas politiskos un ekonomiskos spēkus.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa iepriekš informēja, ka prokuratūra pieprasīs no Dombura minēto dokumentu un pēc saņemšanas izvērtēs materiālu.

 

Gundars Bojārs nenoliedz LSDSP un Ventspils līguma esamību

DELFI  04/12/07     Bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs, 7.Saeimas deputāts Gundars Bojārs nenoliedz, ka starp sociāldemokrātiem un Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētajiem ekonomiskajiem spēkiem tika noslēgts sadarbības līgums. "Es atceros, ka bija šāds dokuments parakstīts," portālam "Delfi" sacīja Bojārs.

Viņš gan kategoriski noliedza, ka būtu pats parakstījis šo dokumentu, norādot, ka tolaik nav bijis partijas vadībā. Viņš arī nezināja teikt, kurš no LSDSP vadības dokumentu parakstījis, bet par parakstītāju no Ventspils puses runāt nevēlējās.

Bojārs portālam "Delfi" pauda, ka izskatījis LTV žurnālista Jāņa Dombura publiskoto vienošanos, un secinājis, ka "tajā nav nekā pretlikumīga, tur ir izvilkumi no sociāldemokrātu programmas". Bojārs atzina, ka tagad atcerējās par Ventspils un LSDSP vienošanos esamību. Viņaprāt, tajā "nav nekā nosodāma, jo tolaik partiju finansēšana nebija ierobežota un naudu varēja ziedot gan fiziskās personas, gan juridiskās personas".

LSDSP bijušais ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs portālam "Delfi" pieļāva, ka ceturtdien publicētajā dokumentā "Vienošanās par savstarpēju sadarbību" ar "S" apzīmēti sociāldemokrāti.

"Ļoti ticams, ka līgumā ar "S" apzīmēti sociāldemokrāti," portālam "Delfi" sacīja Dinēvičs. Šādu pieļāvumu Rīgas domniekam ļaujot izteikt tas, ka līgumā minētie punkti savulaik bija ietverti arī LSDSP programmā, piemēram, tie, kas skar privatizācijas lietas.

Tomēr starp partijas dokumentiem Dinēvičs šādu līgumu nav atradis. "Pārcēlu visus partijas dokumentus, bet šādu līgumu neatradu." Dinevičs, atsaucoties uz dažiem publicētā līguma punktiem, pieļāva, ka to noslēgušas kādas atsevišķas personas. Viņš gan pagaidām nebija gatavs runāt par konkrētiem cilvēkiem, norādot "tiem, kas noslēdza līgumu, par to būs jāatbild."

LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs uz portāla "Delfi" jautājumu par sadarbības līgumu ar Ventspili atbildēja "Par šo lietu es nerunāšu", un nolicis klausuli.

Savukārt portāls "Atvērts.lv" ceturtdien raksta, ka 7.Saeimas laikā vienošanos par Ventspils un LSDSP sadarbību slēdzis toreizējais partijas priekšsēdētājs Juris Bojārs, viņa dēls Gundars Bojārs un Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns.

To, ka vienošanās ar Ventspili bijusi un naudu partija saņēmusi, atzīsts arī citi LSDSP biedri. Tomēr no sīkākiem komentāriem sociāldemokrāti atsakās.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien tika publiskota informācija par dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju Latvijā. Dokumenta kopiju Domburs nodeva portāla "Delfi" rīcībā, un "Delfi" lasītājiem ir iespēja iepazīties ar tā tekstu.

 

Juris Bojārs: no Ventspils saņemto naudu LSDSP tērējusi kampaņām

DELFI  04/12/07     Bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Juris Bojārs pirms Lieldienām liecinājis prokuratūrā par LSDSP vienošanos ar Ventspils grupējumu un naudas saņemšanu. Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" Bojārs norādīja, ka saņemtā nauda parādās partijas oficiālajā grāmatvedībā un tā tikusi izmantota kampaņās.

Bijušais LSDSP vadītājs ceturtdien raidījumā atzina, ka 1999.gadā tika noslēgta vienošanās starp Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētājiem ekonomiskajiem spēkiem un LSDSP. Taču bijušais politiķis nepiekrīt, ka sociāldemokrāti tikuši nopirkti. "Nauda bija viņu lieta, bet dažādi darbiņi mūsu lieta," vienošanos raksturoja Bojārs, uzsverot, ka par politisko korupciju to saukt nevar.

Bojārs raidījumā norādīja, ka Lembergs naudu devis arī atsevišķiem politiķiem. Tiesa, cik lielas summas saņēmusi tolaik viņa vadītā partija, Bojārs neatminējās.

Vienošanās, kas noslēgta starp LSDSP un Ventspils pusi bija "antišķēliska", raidījumā skaidroja Bojārs, kā arī lielākā daļa dokumenta sastāvēja no partijas programmas. Bojārs skaidroja, ka atskaites Lembergam nav sniegtas. Vienīgi pirms Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas ievēlēšanas, Ventspils mērs vairakkārt zvanījis un izteicies, ka šāda prezidente nebūtu jāievēl, raidījumā atminējās Bojārs.

To, ka pastāvējusi vienošanās starp LSDSP un Ventspili, portālam "Delfi" apleicināja arī citi sociāldemokrāti. "Es atceros, ka bija šāds dokuments parakstīts," sacīja bijušais LSDSP biedrs Gundars Bojārs. Arī LSDSP bijušais ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs pieļāva, ka ceturtdien publicētajā dokumentā "Vienošanās par savstarpēju sadarbību" ar "S" apzīmēti sociāldemokrāti.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien tika publiskota informācija par dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju Latvijā. Dokumenta kopiju Domburs nodeva portāla "Delfi" rīcībā, un "Delfi" lasītājiem ir iespēja iepazīties ar tā tekstu.

 

Berķis: Ventspils uzņēmējiem bijuši sadarbības līgumi ar vairākām partijām

DELFI / LETA  04/13/07    Ventspils uzņēmēji slēguši līgumus ne vien ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), bet arī ar citām partijām, portālam "Delfi" sacīja Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis. Politiķi gan to noliedz, norādot, ka slepenu vienošanos ar īpašiem naudas pārskaitījumiem neesot bijis.

"Latvijas ceļš" gan esot parakstījis atklātu sadarbības līgumu ar partiju "Latvijai un Ventspilij", savukārt ziedojumus no Ventspils esot saņēmušas vairākas partijas. Tie esot bijuši oficiāli noformēti un neesot bijusi samaksa par konkrētiem lēmumiem, apgalvo politiķi.

Berķis portālam "Delfi" sacīja, ka sadarbības līgums ar Ventspili bija ne vien LSDSP, bet arī citām partijām, kas deviņdesmito gadu beigās bija pie varas. Viņš skaidroja, ka šobrīd vairs precīzi neatceras, ar kurām vēl partijām šādi sadarbības līgumi tikuši slēgti un par kādām summām. Kā vēl vienu no politiskajiem spēkiem, kas tolaik bija pie varas, Berķis minēja Latvijas Zemnieku savienību (LZS), ar kuru noslēgts aizdevuma līgumus. Par sadarbību vienošanās slēgta arī ar Aināra Šlesera izveidoto Jauno partiju.

Berķis norādīja, ka tolaik sadarbības līgumu slēgšanā piedalījās ne vien Lembergs, bet arī pārējie Ventspils uzņēmēji - gan tie, kas šobrīd ir pretējā nometnē, gan tie, kurus tur aizdomās par dažādām nelikumīgām darbībām. Tomēr uzņēmējs uzsvēra, ka ar politiskajiem spēkiem komunicējis Lembergs, bet saimnieciskās darbības bija citu pārziņā.

Berķis atzina, ka līguma parakstīšanā, kas slēgts ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partiju (LSDSP) 1999.gadā, nav piedalījies. Taču uzņēmējs neslēpa, ka parakstījis citus, līdzīgus lēmumus.

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka 1997. vai 1998.gadā LZS no "Ventbunkera" esot saņēmusi aizņēmumu aptuveni 10 000 latu apmērā. Aizņēmums pirms vairākiem gadiem esot atdots ar procentiem, taču tas neesot bijis saistīts ne ar kādām vienošanām vai to neizpildi.

Brigmanis apgalvoja, ka nekāda cita veida saistības LZS ar Ventspils uzņēmējiem neesot, arī nekādi līgumi, kopš viņš vada partiju, neesot bijuši. Pēc Brigmaņa teiktā, no Ventspils uzņēmējiem arī neesot nācis finansējums ZZS priekšvēlēšanu kampaņai, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2002.gadā atzina par nelikumīgi saņemtu un lika to apvienībai atmaksāt.

Savukārt bijušais "Latvijas ceļa" (LC) priekšsēdētājs Andrejs Panteļejevs portālam "Delfi" stāstīja, ka LC savulaik bijis viens līgums, kuru parakstījis Ventspils mērs Aivars Lembergs. Šis līgums neesot bijis slepens un tas paredzēja "sadarbību politiskās lietās' ar reģionālo partiju "Latvijai un Ventspilij". Tā kā šo partiju vadīja Lembergs, tad viņš arī to bija parakstījis, skaidroja Panteļejevs, uzsverot, ka līgums esot bijis publisks un tajā neesot nekāda runa par finansējumu LC. Naudu gan partija no Ventspils uzņēmējiem esot saņēmusi, taču, pēc Panteļejeva teiktā, tie esot bijuši oficiāli ziedojumi. Cik daudz, to viņš neatcerējās.

Ventspils uzņēmēju ziedojumus esot saņēmusi arī partija "Jaunais laiks" (JL), taču kā apgalvo tās bijušais priekšsēdētājs Einārs Repše, tie esot bijuši oficiāli ziedojumi. Repše portālam "Delfi" sacīja, ka "nedz "Jaunais laiks", nedz es personīgi neesam slēguši ne mutiskas, ne rakstiskas vienošanās ar ekonomiskiem grupējumiem vai politiskiem spēkiem." Repše uzsvēra, ka JL nekad neesot arī piedāvāts neko parakstīt, savukārt premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) izteikumus, ka JL bijusi tomēr šāda vienošanās, viņš uzskata par mēģinājumu attaisnot pašam sevi. Repše atgādināja, ka pirms JL vadītās valdības gāšanas notikusi Lemberga, TP dibinātāja Andra Šķēles un LPP līdera Aināra Šlesera tikšanās, kur arī slepeni vienojušies gāzt JL valdību.

Jaunā partija (JP) 1998.gadā bija noslēgusi līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils uzņēmējiem, taču šī vienošanās neparedzēja finansiālu atbalstu, teica bijušais JP līderis, tagad Latvijas Pirmās partijas (LPP) vadītājs Ainārs Šlesers.

Līgums ar Lembergu ticis slēgts kā ar reģionālas partijas pārstāvi un paredzējis sadarbību demokrātijas stiprināšanā un ekonomikas attīstībā, kā arī to, ka JP Saeimā neatbalstīs Tautas partijas (TP) premjera nākšanu pie varas.

"Mūsu līgums neparedzēja nekādu finansiālu atbalstu, un tajā bija tikai trīs punkti. Tā nebija ekonomiska vienošanās un atbilda partijas pārliecībai," uzsvēra Šlesers.

Līgumu parakstījis Šlesers un bijušās JP biedres Ingrīda Ūdre (tagad ZZS) un Silvija Dreimane.

Šlesers neatcerējās visus parakstītājus no Ventspils puses, bet tie noteikti esot bijuši Lembergs un uzņēmējs, toreizējais AS "Ventbunkers" prezidents Olafs Berķis.

"Mums nekādas citas vienošanās nebija. Es biju tikko sācis darboties politikā, un noslēgtais līgums atbilda mūsu politiskajai pārliecībai," sacīja Šlesers.

Jau vēstīts, ka bijušais LSDSP vadītājs ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" atzina, ka 1999.gadā tika noslēgta vienošanās starp Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētājiem ekonomiskajiem spēkiem un LSDSP. Taču arī bijušais politiķis nepiekrita, ka sociāldemokrāti tikuši nopirkti. "Nauda bija viņu lieta, bet dažādi darbiņi mūsu lieta," vienošanos raksturoja Bojārs, uzsverot, ka par politisko korupciju to saukt nevar. Vienošanās paredzēja, ka LSDSP saņem 70 000 latu gadā un, ja vienošanās netiek pildīta, partijai nauda jāatmaksā Ventspils uzņēmējiem.

Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien tika publiskota informācija par dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju Latvijā. Dokumenta kopiju Domburs nodeva portāla "Delfi" rīcībā, un "Delfi" lasītājiem ir iespēja iepazīties ar tā tekstu.

 

'Delna': par līgumiem ar Lembergu jāveic parlamentārā izmeklēšana

DELFI  04/13/07    Sabiedrība par atklātību "Delna" uzskata, ka pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolēto spēku un sociāldemokrātu līguma publiskošanas ir pamats parlamentārajai izmeklēšanai.

"Visām partijām ir jādeklarē, ka tām nepastāv un nav bijušas līdzīgas saistības," pauž "Delnas" vadītājs Roberts Putnis.

Putnis arī uzskata, ka "aizdomu apstiprināšanās gadījumā par līdzīga līguma eksistenci ar LPP koalīcija zaudē leģitimitāti".

Žurnālista Jāņa Dombura publiskotais līgums "ir pamats, lai Saeima paralēli iespējamai kriminālizmeklēšanai nekavējoties uzsāktu parlamentāro izmeklēšanu. Šādas izmeklēšanas mērķis būtu politiskās korupcijas shēmu visplašākā izgaismošana, partiju un parlamenta pašattīrīšanās. Visiem godprātīgajiem deputātiem un partijām, kurām nepastāv un nav bijuši līdzīgi līgumi Lembergu vai citām interešu grupām, tas nekavējoties ir publiski jādeklarē vēlētājiem un politiski jādistancējas no notikušā," teikts "Delnas" paziņojumā.

Putnis norāda, ka "vienīgi ar saviem vēlētajiem partijām drīkst būt jebkādas "vienošanās" par savas politikas īstenošanu. Publiskotais līgums skaidri parāda, ka publiskajai politikai ir bijusi tikai dekoratīva loma "valsts nozagšanas" shēmā. Godprātīgie politiķi jāpārtrauc uzticēšanās graušana politiskajām institūcijām. Parlamentārā izmeklēšana ir svarīgs instruments, lai uzņemtos politisko atbildību un atjaunotu sabiedrības uzticību."

Jau ziņots, ka Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis apgalvo, ka Ventspils uzņēmēji slēguši līgumus ne vien ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), bet arī ar citām partijām.

Jau vēstīts, ka bijušais LSDSP vadītājs ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" atzina, ka 1999.gadā tika noslēgta vienošanās starp Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētājiem ekonomiskajiem spēkiem un LSDSP. Taču arī bijušais politiķis nepiekrita, ka sociāldemokrāti tikuši nopirkti. "Nauda bija viņu lieta, bet dažādi darbiņi mūsu lieta," vienošanos raksturoja Bojārs, uzsverot, ka par politisko korupciju to saukt nevar. Vienošanās paredzēja, ka LSDSP saņem 70 000 latu gadā un, ja vienošanās netiek pildīta, partijai nauda jāatmaksā Ventspils uzņēmējiem.

Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien tika publiskota informācija par dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju Latvijā. Dokumenta kopiju Domburs nodeva portāla "Delfi" rīcībā, un "Delfi" lasītājiem ir iespēja iepazīties ar tā tekstu.

 

JL neesot bijusi slepena vienošanās ar Lembergu

Apollo  04/13/07    Partijas «Jaunais laiks» (JL) valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš kategoriski noliedz premjera Aigara Kalvīša sacīto, ka 2002. gadā JL vienojies ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu par kopīgu vēršanos pret Tautas partiju.

«Kalvīša kungam būtu ieteicamāk pievērst uzmanību valstiskām problēmām, piemēram, inflācijas pieauguma novēršanai, nevis izplatīt nepatiesu informāciju, jo «Jaunajam laikam» šāda veida vienošanās nav bijušas. Mēs esam vienojušies ar vairākiem politiskajiem spēkiem par kopīgu mērķu sasniegšanu, kā jau tas notiek visās demokrātiskās valstīs. Kalvītim grūtības smeļas pāri galvai, tādēļ viņš vairs nezina, kur likties, un novērš uzmanību no viņa vadītas valdības kļūmēm,» sarunā ar «Apollo» sacīja JL līderis.

Arī JL domes priekšsēdētājs Einars Repše, komentējot premjera izteikumu, ka, iespējams, starp JL un Lembergu tikusi noslēgta kāda slepena vienošanās, «Apollo» sacīja: «Runā tikai tie, kas vēlas novērst uzmanību no sevis.» Viņaprāt, Kalvītis nav objektīvs informācijas avots.

Pēc Repšes teiktā, ir divi varianti, kādēļ valdības vadītājs izteicis pieļāvumu par iespējamu JL un Lemberga vienošanos — vai nu premjers saka «ķeriet zagli», vai arī «tā taču dara visi».

 

Viedoklis: Bubuļa zīmēšana

Māris Krautmanis,  NRA  04/14/07     Tas, kas 1998. gadā notika starp V un S, ja vispār notika, būtu apzīmējams kā visparastākais lobisms.

Pildot ekonomiskās ietekmes pārdalē ieinteresēta grupējuma un vienlaikus arī politisko pasūtījumu, veicot brutālas kratīšanas Ventspils tranzīta uzņēmumu birojos un uzņēmēju dzīvesvietās, KNAB un Ģenerālprokuratūra ir pievākusi vairākus kubikmetrus dažāda satura dokumentu un makulatūras, no kuras tagad tiek ceptas aizvien jaunas, aizvien fantastiskākas konstrukcijas un apsūdzības pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un pret tiem, kas, par spīti skarbajam spiedienam un vajāšanām, nav pārmetušies pie viņa pretinieku flanga.

Taču acīmredzot ar visu milzīgo kratīšanās izņemto bagāžu ir stipri par maz, lai prokurori un knabisti justos droši, ka tiesas zālē Lembergs ar savu aizstāvības argumentāciju un faktūru viņus nesatrieks lupatās, kā to viņš jau faktiski ir izdarījis traģikomiskajā Grinbergu lietā.

Lai kā nebūt attaisnotu paveiktos varas darbus, lietā tiek liktas sabiedriskās domas noskaņošanas akcijas ar mērķi radīt no Lemberga baisma bubuļa tēlu, piezīmēt viņam klāt nagus, ragus un spalvainu muguru. Tādām ar represīvu varu apveltītām iestādēm kā KNAB un Ģenerālprokuratūra gan it kā nepieklātos nodarboties ar šādu primitīvu piārismu, bet nu tomēr tās to dara, turklāt pinoties sīkos meliņos, tēlojot, ka nekādus pretlemberga dokumentus neesot nopludinājušas. Tad nu sanāca tā mulsi – kamēr Ģenerālprokuratūra laida tautā ziņu, ka prasīšot žurnālistam Jānim Domburam atnest dokumentu, kuru tas savā raidījumā bija publiskojis, citā Rīgas vietā profesors Juris Bojārs jau stāstīja, ka šā paša papīra sakarā viņš jau ir bijis pie prokuroriem. Tie gan viņam to rokā nav devuši...

Bet ko tad īsti tādu sliktu būtu pastrādājis V, ar kuru tā kā būtu domāts Lembergs, lai gan viņš pats šāda papīra esamību noliedz, un vēl kādi ventspilnieki, un S, kas, kā vakar izrādījās, ir bijusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija tās Jura Bojāra periodā kaut kad apmēram 1998. gadā? Slēdzot vienošanos, S puse ir apņēmusies, piemēram, šādas saistības: vērsties pret to, ka valsts bezdeficīta budžets tiek nodrošināts uz privatizācijas fonda, sociālā budžeta un pašvaldību rēķina; sekmēt nepieciešamos politiskos un ekonomiskos pasākumus, kas garantētu strauju un augošu starptautiskā tranzīta pieaugumu valstī; panākt, ka tiek pārskatīts Lattelekom jumta līgums, nepieļaut, ka ārvalstu uzņēmums patur monopoltiesības telekomunikāciju jomā; vērsties pret Latvijas mežu izlaupīšanu; sekmēt datorzinību un programmēšanas kā uzņēmējdarbības attīstību, kam ir ievērojama tirgus rezerve; veikt darbības, kas būtu vērstas pret lielo uzņēmumu (LK, LDz, LG, Latvenergo, Lattelekom) privatizāciju, piesaistot stratēģisko investoru, un tā tālāk un tā joprojām.

Vai te ir kāda korupcija augstākajā līmenī? Vai tā ir valsts nozagšana? Gluži otrādi – ir acīmredzamas augstākā līmeņa rūpes par valsti – politiķi un uzņēmēji tur nevienojas par kādu mantiņu, ko nofenderēt. Abas puses ir vienojušās, ka nevar ļaut izvazāt Latvijas dabas un cilvēkresursus, ka nevar pieļaut, lai Latvijas manta par sviestmaizi tiek uzsista gaisā kādiem ārvalstniekiem. Vai vērsties pret mežu izlaupīšanu ir korupcija? Vai valsts nozagšana ir iestāšanās pret metodēm, ar kādām tolaik dažs politisks grupējums cerēja tikt pie personīgas turības uz valsts mantas iztirgošanas rēķina? Liela daļa 1998. gadā noslēgtajā vienošanās tekstā paustā ir aktuāla šobaltdien – arī pašlaik notiek mēģinājumi izlaupīt valsts resursus, pārdot tos citzemniekiem, turklāt tas tiek darīts apbrīnojami liekulīgu saukļu, antikorupcijas lozungu aizsegā.

Tas, kas 1998. gadā notika starp V un S, ja vispār notika, būtu apzīmējams kā visparastākais lobisms, kāds tiek praktizēts visā pasaulē un kas nav nekas krimināli vai vēl kādā veidā nosodāms. Turklāt tas darīts 1998. gadam pat neraksturīgi civilizētā manierē. Saprotams, ka S no V ieguva arī kādus finanšu līdzekļus – laikraksts Diena jau zina teikt, ka kādus 70 tūkstošus latu. Nu un tad?

No kurienes tad partijas ņem naudu, ja ne no dažādiem sponsoriem, atbalstītajiem, sadarbības partneriem? Kopš Jaunavas Marijas sievietes nemēdz ieņemt bērnus nevainīgi, tāpat arī politiskās partijas nepastāv tikai no biedru naudas. Tajā skaitā arī tā partija, kuras līderi šķiet kā no citas planētas nolaidušies, finanses smeļas no konkrētiem vīriņiem, kuriem tāpat ir šādas tādas vēlmītes likumdošanā, izpildvaras un pašvaldību lēmumos.

Cits jautājums – ko šie sponsori no partijām grib? Kā tagad redzam no Jāņa Dombura publiskotā dokumenta, V no S ir gribējuši uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, darbu Latvijas labā.

Tajā pašā laikā acīmredzami pastāv dažas labas citas vienošanās, kuru mērķi ir sēt nestabilitāti, veicināt inflāciju un citas nevēlamas ekonomikas parādības, veicināt neuzticēšanos valsts varai, panākt, lai visa ietekme ekonomikā nonāktu citvalstu uzņēmēju rokās, bet politiskā vara tiktu deleģēta garīgi nelīdzsvarotām personām. Un vai tad nav redzams, ka S. Ē ir vienojusies ar Dž. S., ka būs viņa emisāre Latvijā un rūpēsies par tā saucamās atklātās sabiedrības ideoloģijas potēšanu, un tas tiek darīts ar milzu vērienu, zombējot cilvēkus ar vareni ietekmīgu propagandas mašinēriju. Vai nav arī redzams, ka ar mērķi graut Latvijas iedzīvotāju morāles pamatus pastāv vienošanās starp zilāko rīta laikrakstu un attiecīgām geju, lesbiešu, transpersonu un viņu draugu organizācijām?

Bliežot gaisā V un S vienošanos, tiem, kas to iedeva Domburam, gan jau bija mērķis uzmest kārtējo melno ēnu ventspilniekiem, taču pat dokumentā, kas it kā tapis konfidenciālā gaisotnē un tāpēc šķiet īpaši pikants, neko melnu patiesībā atrast nevar.

 

Atceras Lembergu, neatceras naudu

Ināra Egle,  Diena  04/14/07     Bijušie LSDSP Saeimas deputāti nojautuši par Ventspils mēra atbalstu, bet nav redzējuši līgumu.

Tikai nedaudzi bijušie sociāldemokrātu 7.Saeimas deputāti bija dzirdējuši par šajās dienās publiskoto toreizējās Latvijas Sociāldemokrātu apvienības līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Taču par sadarbību ar viņu bija nojautuši no toreizējā līdera Jura Bojāra un frakcijas vadītāja Egila Baldzēna braucieniem uz Ventspili. Par saņemtās naudas iespējamo izlietojumu zināja tikai bijušais priekšsēža vietnieks Valdis Lauskis, pēc kura domām, no Ventspils saņemtais finansiālais atbalsts ir tērēts referenduma kampaņās pret Latvenergo privatizāciju un pensiju likumu. Viņš arī bija gandrīz vienīgais, kas zinājis par līguma esamību, taču domā, ka partijas birojā tas nav bijis pieejams.

LSDSP bijušais līderis J.Bojārs ceturtdien LTV raidījumā 100.pants atzina, ka ir parakstījis raidījumā Kas notiek Latvijā? publiskoto līgumu ar Ventspils mēru A.Lembergu, ko motivēja ar partijas pastāvēšanai nepieciešamo sponsoru piesaistīšanu. Vienlaikus viņš nāca klajā ar vēl vairākiem faktiem, par A.Lemberga stipendiātiem nosaucot arī no partijas aizgājušos E.Baldzēnu un Pēteri Salkazanovu, minot konkrētas summas, kuras viņi it kā saņēmuši, un saistīja šo atbalstu arī ar partijas šķelšanu. Abi minētie politiķi to noliedz un, konsultējoties ar juristiem, apsverot iespēju savu godu un cieņu aizstāvēt tiesā.

Tagadējais LSDSP līderis Jānis Dinevičs, kuram ilgi bijušas pretrunīgas attiecības ar J.Bojāru, toreiz neieņēma vadošus amatus partijā un nekandidēja arī Saeimas vēlēšanās, savukārt Dainis Īvāns tajā nebija vēl iestājies. Tolaik vadībā bija citi līderi — arī Jānis Ādamsons, kura aktivitātes bija sevišķi pamanāmas pedofilijas skandāla laikā, kad viņš vadīja arī parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Šie procesi skāra arī toreizējo valdības vadītāju Andri Šķēli. V.Lauskis atceras šo periodu, kad Ventspils mēra interesēs acīmredzot bija mazināt premjera ietekmi, lai "nepieļautu Andra Šķēles invāziju Ventspilī". V.Lauskis atzīst, ka sociāldemokrātu un Ventspils mēra intereses sakrita, jo kā kreisai partijai tai nebija pieņems tas, ka "Šķēle apcirpa sociālo budžetu".

V.Lauskis arī bija pārliecināts, ka Saeimas frakcijas darbu līgums ar Ventspils galvu neesot ietekmējis, un atcerējās, ka A.Lembergs nav bijis mierā ar frakcijas viedokli jautājumā par atbalstu mazajām ostām, kas nav sakritis ar viņa interesēm. To, ka sadarbība ar A.Lembergu neesot turpinājusies "sevišķi ilgi, jo viņš nebija apmierināts ar kādu mūsu balsojumu", pieļāva arī Rišards Labanovskis.

Sarunas ar bijušajiem sociāldemokrātu deputātiem, kuru daļa jau ir mainījusi politisko piederību, atgādināja arī par tolaik saspīlētajām attiecībām, kas beidzās ar partijas sadalīšanos divās organizācijās. Jau tad bijis satraukums arī par neskaidru naudas plūsmu, ko atgādināja R.Labanovskis. Pēc viņa ierosinājuma dome bija uzdevusi atklāt partijas finanšu avotus, lai novērstu aizdomas par melnās kases esamību. Šis jautājums aktualizējās laikā, kad saspīlējums bija sasniedzis kulmināciju un J.Bojārs gatavojās iesūdzēt tiesā Imantu Burvi par LSDSP vajadzībām domātā ziedojuma piesavināšanos no firmas Vudisona termināls, par ko vēlāk viņam arī tika uzrādīta apsūdzība. Kontekstā ar to bija izskanējis, ka firmas īpašnieks, bijušais VDK darbinieks Jurijs Šabašovs, iespējams, ir atbalstījis arī J.Bojāru un viņa dēlu bijušo Rīgas mēru Gundaru Bojāru.

R.Labanovskis tā arī nav saņēmis no LSDSP domes informāciju par visiem naudas avotiem, taču ne tāpēc viņš pametis partiju un arī ne tāpēc, ka par to kāds būtu maksājis. Politiķis šo lēmumu pieņēmis, jo nav bijis apmierināts ar J.Bojāra politiku, pārrakstot Satversmi, kā arī veicinot sadarbību Rīgas domē ar PCTVL. Līdz ar to uz viņu nekādā veidā nevarot attiecināt aizdomas par šķelšanos kāda finansiālā atbalsta iespaidā.

E.Baldzēns Ventspils mēra ietekmi uz LSDSP šķelšanu nosauca par smieklīgu un arī kā iemeslu minēja nepieņemamo sadarbības partneru izvēli, jo vēlētājiem bija solīts strādāt kopā ar tēvzemiešiem — tagad E.Baldzēns ir TB/LNNK biedrs. Toreiz izšķiršanos par labu kreisajiem spēkiem saistīja arī ar Pareksa bankas ietekmi. I.Burvis arī atminējās, ka J.Bojārs kādā sēdē esot teicis, ka kuram katram Ventspils un Pareksa banka ziedojumus nemaz neuzticēšot, liekot saprast, ka šie atbalstītāji runātu tikai ar viņu.

 

"Es neesmu saņēmis privātām un personīgām vajadzībām nekādu naudu," sacīja E.Baldzēns, noraidoši atbildot arī uz jautājumu, vai viņš būtu saņēmis finansējumu partijas vajadzībām. Viņaprāt, J.Bojārs vēlējies sabiedrības uzmanību "no savas galvas novirzīt uz citu galvu". Vairāki aptaujātie norādīja, ka E.Baldzēna spārna atdalīšanos atbalstīja arī Latvijas dzelzceļa toreizējais ģenerāldirektors Andris Zorgevics. P.Salkazanovs uzsvēra, ka neviena LSDSP lēmējinstitūcija nebija pilnvarojusi kādu parakstīt līgumu ar A.Lembergu, tāpēc neviens cits, izņemot šos politiķus, par to arī nevar atbildēt. "Prokuratūrai ir materiāli, lai tā turpina savu darbu," sacīja P.Salkazanovs.

 

No LSDSP izstājas partijas bijušais vadītājs

Ināra Egle  04/14/07     Bijušajam LSDSP līderim Guntaram Jirgensonam, kura vadībā partija neveiksmīgi startēja 9.Saeimas vēlēšanās, nav pieņemama gaisotne organizācijā un tās pēdējā laikā īstenotā labējā politika, tāpēc viņš šonedēļ ir paziņojis par izstāšanos no LSDSP. Partijas tagadējais priekšsēdis Jānis Dinevičs to saista ar reformu grupu, kurā bija arī G.Jirgensons, kas beigusi darboties pēc LSDSP nonākšanas Rīgas domes koalīcijā. Bez G.Jirgensona no partijas esot aizgājis vēl viens tās dalībnieks, bet priekšsēdis nevarēja atcerēties viņa uzvārdu.

G.Jirgensons tuvāko mēnešu laikā nedomā stāties citā organizācijā, taču neizslēdz iespēju kādreiz pievienoties kādam centriskam politiskajam spēkam, par ko viņš konsultēšoties ar kolēģiem, kas jau ir aizgājuši no partijas. "LSDSP ir pāraugusi par marionešu partiju labējo rokās, kas tēlo sociāldemokrātus," Dienai piektdien sacīja G.Jirgensons, pastāstot, ka viņam februārī kāda persona arī izteikusi draudus, ja viņš kandidēs uz Rīgas organizācijas vadītāja amatu. "Draudi bija formulēti kā iespēja man zaudēt darbu un fiziska izrēķināšanās ar maniem bērniem nepakļaušanās gadījumā. Draudi tika pamatoti ar partijas priekšsēdētāja ievērojamo stāvokli Rīgas domē," raksta G.Jirgensons. Rīgas vicemērs J.Dinevičs sacīja, ka "tās ir pilnīgas dumības, jo tie ir neiespējami risinājumi". Viņam neesot nekāda sakara ar divu personu konfliktu.

 

Aivars Lembergs grib laukā no cietuma, Mamerts Vaivads ārstējas Minhenē

Baiba Rulle,  Diena  04/14/07    Piektdien, tieši dienā, kad beidzās likumā noteiktais viena mēneša termiņš, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvjiem nebija tiesību lūgt pārskatīt piemērotā drošības līdzekļa maiņu, viņš pats un viņa advokāts Guntars Antoms rīkojās. Gan mērs, gan advokāts vērsās ar iesniegumu par apcietinājuma pārskatīšanu pie Rīgas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša, kas 14.martā lēma par drošības līdzekļa piemērošanu, liecina tiesā sniegtās ziņas.

Sestdien varētu būt zināms, kad tiesa iesniegumus izskatīs. Tiem, visticamāk, atkārtoti tiks pievienoti arī vairāku sabiedrībā zināmu personu galvojumi un, iespējams, arī A.Lemberga jau iepriekš izteiktā gatavība iemaksāt drošības naudu — ap 200 000 – 300 000 latu. No tiesneša lēmuma būs atkarīgs, vai A.Lembergs varēs atstāt cietuma kameru.

Tikmēr ar Rīgas apgabaltiesas tiesneša Riharda Hlevicka lēmumu no prokuratūras jau pirms gandrīz diviem mēnešiem prasītā apcietinājuma piektdien izspruka tuvs A.Lemberga domubiedrs, Ventspils amatpersonu lietā par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu aizdomās turētais miljonārs, a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdis Mamerts Vaivads. Tiesa atteica apcietinājuma piemērošanu, lēmumā norādot, ka nav pamata uzskatīt, ka M.Vaivads traucēs izmeklēšanai vai izvairīsies no tās.

Uz tiesas sēdi M.Vaivads nebija ieradies, jo, kā izrietēja no advokātes Kristīnes Stradas-Rozenbergas teiktā, aizvadītajā nedēļā viņš izrakstījies no Stradiņa slimnīcas un devies ārstēties citur. Pēc Dienas rīcībā esošajām ziņām, M.Vaivads ārstējas kādā klīnikā Minhenē, kur to darījis jau iepriekš. Cik ilgi M.Vaivads plānojis uzturēties Minhenes klīnikā, nav zināms. Advokāte pēc tiesas lēmuma presei pauda pārliecību, ka M.Vaivads noteikti atgriezīsies Latvijā. Savukārt prokurors Krišjānis Rudzītis par to šaubījās un atzina, ka izmeklētājiem patlaban ir pamats uzskatīt, ka M.Vaivads izvairās no izmeklēšanas. Jautāts, kāpēc prokuratūra līdz šim tomēr neizlēma par cita, vieglāka drošības līdzekļa, piemēram, ierobežojumu atstāt valsti, piemērošanu, K.Rudzītis atzina, ka par to ticis domāts. Sagaidāms, ka jau tuvākās dienās prokuratūra izlems, kā rīkoties tālāk.

 

Partijām līgumos sapītas rokas

Baiba Rulle,  Diena  04/14/07     Dokumentus par partiju finansēšanu parakstīja Lembergam tuvi uzņēmēji. LC un JP līderi līgumus ar Latvijai un Ventspilij dēvē par publiskiem un nevainīgiem.

Ventspils uzņēmumu aizdevumi, kas nav jāatdod ilgu laiku, regulāri sponsorējumi un ziedojumi, pētījumu un konsultāciju samaksa, uzrādītāja akcijas uzņēmumos. Tie, kā Dienai teikuši zinoši avoti, viņu vidū arī savulaik Ventspils mēram Aivaram Lembergam tuvi biznesa partneri, bija ierastākie maksājumu veidi, ar kuriem gadiem ilgi tika sasaistītas vairākas varas partijas.

Finanšu saistības paredzošus dokumentus ar partijām vai to pārstāvjiem parakstīja ar A.Lembergu saistīti uzņēmēji, savukārt sadarbības līgumus, kuros netika paredzēts finansējums, slēdza A.Lembergs kā reģionālās partijas (savulaik politiskās organizācijas) Latvijai un Ventspilij vadītājs.

Tāpēc pretēji sociāldemokrātu bijušā līdera Jura Bojāra ceturtdien apgalvotajam arī žurnālista Jāņa Dombura publiskoto 1999.gadā sociāldemokrātu slēgto vienošanos ar ventspilniekiem, kurā ļoti sīki runāts par pušu saistībām un kas paredz 70 000 latu finansējumu ik gadu, nav parakstījis A.Lembergs. To parakstījuši trīs ar A.Lembergu tolaik ļoti cieši saistīti Ventspils uzņēmēji — a/s Ventbunkers prezidents Olafs Berķis, a/s Ventamonjaks vadītājs Krists Skuja un bijušais a/s Ventspils nafta prezidents Jānis Blaževics. Tiesa, ir maz ticams, ka viņi vienošanos ar sociāldemokrātiem būtu slēguši bez A.Lemberga ziņas, jo jau tolaik tieši pilsētas mēram tā sauktajā Ventspils grupējumā bija noteicošā loma. Netieši to apliecina arī J.Bojāra Dienai piektdien teiktais, ka "mums vienošanās bija ar Lembergu".

Konkrētākas ziņas J.Bojārs atteicās sniegt, uzsverot, ka no prokuratūras saņēmis aizrādījumus. Viņš arī atteicās atbildēt, vai patiesībai atbilst fakts, ka 2001.gadā, kad notika pašvaldību vēlēšanas, ventspilnieki ar sociāldemokrātiem noslēdza vēl citu vienošanos. Tā, pēc ar Ventspils biznesu saistītā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa Dienai teiktā, sociāldemokrātiem paredzējusi 173 000 latu finansējumu. Starp partijas saistībām bijusi arī Rīgas ostas attīstības bremzēšana. Pierādījumus teiktajam J.Krūmiņš nesniedza. Savulaik tieši viņš bija viens no pirmajiem, kas atklāti paziņoja, ka A.Lembergam ir noteicošā loma Ventspils biznesā un politikā.

Piektdien neviena cita no bijušām vai esošām varas partijām vai to pārstāvjiem neatzina, ka arī starp tām un ventspilniekiem būtu bijusi līdzīga vienošanās kā ar sociāldemokrātiem. Divu 7.Saeimā valdošo partiju — Latvijas ceļa (LC) un Jaunās partijas (JP) — pārstāvji Vilis Krištopans un Ainārs Šlesers atzina, ka starp tām un A.Lembergu kā reģionālās partijas vadītāju bijis noslēgts publisks sadarbības līgums.

Ar LC 1998.gada 2.septembrī noslēgto līgumu, kas ir arī Dienas rīcībā, veido deviņi salīdzinoši neitrāli punkti. Abas partijas apņemas veicināt demokrātiju, tranzītpārvadājumu attīstību, Latvijas iestāšanos ES un NATO. Ne tik tieši kā ar sociāldemokrātiem slēgtajā, tomēr arī šajā dokumentā runāts par privatizācijas procesu un nacionālo uzņēmēju interešu veicināšanu. Līgumā runāts arī par partiju konsultēšanos, lemjot par piedalīšanos valdību un pašvaldību koalīcijās. Tas noslēgts uz gadu, un to parakstījis LC priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs. Viņš Dienai atzina, ka cita dokumenta par finansējumu nav bijis.

Arī A.Šlesers Dienai noliedza, ka līgums ar JP paredzējis finansiālas saistības. "JP bija jauns spēks politikā. Es tolaik asi konfliktēju ar Andri Šķēli (Tautas partija). A.Lembergs kā reģionālas partijas vadītājs piedāvāja sadarbību, un mēs tādu līgumu arī noslēdzām," teica A.Šlesers. Līgums sastāvējis tikai no trim punktiem. Partijas apņēmušās veicināt demokrātiju, ekonomisko izaugsmi un neatbalstīt TP premjera vadītu valdību. No JP puses to parakstījuši A.Šlesers, Ingrīda Ūdre un Silvija Dreimane, no Latvijai un Ventspilij puses — A.Lembergs un jau minētie uzņēmēji O.Berķis, K.Skuja, J.Blaževics.

O.Berķis piektdien atminējās, ka parakstījis vienošanos ar sociāldemokrātiem. Taču to, vai bez šī parakstījis arī citus dokumentus ar citām varas partijām, viņš neatcerējās. Tiesa, viņš atminējās, ka 1998.gadā Ventbunkers vārdā noslēdzis 10 000 latu aizdevuma līgumu ar Latvijas Zemnieku savienību (LZS). Nauda aizdota uz gadu, likme bijusi 9% gadā.

Naudu LZS tolaik uz 7.Saeimas vēlēšanām aizdeva arī citi Ventspils uzņēmumi (Kālija parks, Ventamonjaks). Parādu atdošana partijai nesekmējās. Kā Dienai atzina LZS vadītājs Augusts Brigmanis, Ventbunkers aizdevumu (kopumā 13 500 latu) partija atmaksājusi tikai 2005. gada decembrī.

Kāpēc šādas vienošanās nav pieņemamas?

Nellija Ločmele, politoloģe

Slepenas vienošanās starp politiķiem un sponsoriem padara vēlēšanas par bezjēdzīgu farsu — visiem ir viena balss, bet daži ir vienlīdzīgāki, jo viņiem dotos solījumus partijas pildīs pirmām kārtām, citādi nākamajai dārgajai kampaņai naudas nebūs. Demokrātija tādā gadījumā ir tikai ieraksts Satversmē. Kamēr ir vajadzība pēc dārgas kampaņas, tikmēr likvidēt partiju atkarību no naudas un slepenām vienošanām neizdosies un vienīgais vēlētāju muļķu mierinājums būs tas, ka šādas vienošanās nekad netiks publiskotas, jo nebūs uz papīra apzieģelētas.

Guntis Ulmanis, bijušais Valsts prezidents

Varu to vērtēt tikai kā klaji cinisku dokumentu, kurā abas līguma slēdzēja puses ir parādījušas savu cinisko attieksmi pret demokrātijas principiem. Sabiedrībai par nožēlu nākas secināt, ka politikas aizmugures spēlētāji ir daudz spēcīgāki, nekā likās līdz šim. Būtu žēl, ja mēs aprobežotos tikai ar šī dokumenta kriminālo pusi, ja neizdarītu secinājumus, kāpēc šāds dokuments varēja parādīties. Vai esam tik demokrātiski, cik deklarējam? Jāatgriežas pie jautājuma par partiju finansēšanas sistēmu. Maz ticams, ka šis ir vienīgais šāds dokuments Latvijā. Pieņemu, ka iepriekšējā naktī liesmoja mazāki vai lielāki ugunskuri, dedzinot arhīvu materiālus.

Ivars Ījabs, politologs

Kuram gan varētu ienākt prātā, ka tas ir pieņemami un normāli, ka starp politiskām partijām un ekonomiskām grupām tiek slēgtas vienošanās, kas tiek balstītas uz noteiktām naudas summām. Tas ir klasisks politiskās korupcijas paraugs. Jāvaicā, kādēļ LSDSP neinformēja sabiedrību [par šo līgumu], ja tas, kā tiek apgalvots, bija sabiedrības interesēs, lai šos cēlos mērķus realizētu. Šobrīd tas nav dokuments, kas varētu izraisīt pavisam lielu skandālu, jo LSDSP nav partija, kas varētu ietekmēt valstī notiekošo. Tāpat ziņas par LSDSP saistību ar Lemberga kungu jau bijušas pirms laba laika. Atliek tikai vaicāt, vai šis ir pirmais dokuments no tālākas sērijas.

 

Lembergs: vienošanās novērsa lielo uzņēmumu privatizāciju

Agnese Margēviča, LETA  04/14/07    Ventspils mērs Aivars Lembergs ar sava advokāta starpniecību piektdien noliedza izskanējušos apgalvojumus, ka viņš 90. gadu beigās parakstījis vienošanos ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), kurā paredzēts dot naudu par politisko lēmumu pieņemšanu. Šādu līgumu neesot arī ar citiem politiskajiem spēkiem. Tikmēr trešdienas vakarā publiskotais dokuments, zem kura aizķēpāti paraksti, piektdien izraisīja apvainojumu, aizdomu un taisnošanos ķēdi ne tikai sociāldemokrātiem, bet arī citām partijām.

Premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) paziņoja, ka līdzīga vienošanās ar ventspilniekiem bijusi arī Jaunajam laikam, bet pašlaik JL formālais līderis Krišjānis Kariņš to tūdaļ noliedza. Arī bijušais TP līderis Andris Šķēle aģentūrai LETA apgalvoja, ka "Lembergs un Repše vienojās par valdīšanas lietām, un, pateicoties tam, tika sastiķēta Repšes valdība". 2002. gada rudenī JL līderis Einars Repše atzina, ka partiju vienošanos "daļēji un netieši" ietekmējusi tikšanās ar A. Lembergu. "Nav jēgas slēpt galvu smiltīs un izlikties, ka nekā nav. Tāpēc tikšanās bija nepieciešama un vēlama," toreiz sacīja E. Repše, atgādina LETA.

Savukārt LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, kurš 7. Saeimas laikā vadīja Jauno partiju (JP), atzina, ka JP 1998. gadā bija noslēgusi līgumu ar A. Lembergu un Ventspils uzņēmējiem.

Taču šī vienošanās neesot paredzējusi finansiālu atbalstu. Līgums ar Lembergu slēgts kā ar reģionālas partijas pārstāvi un tajā paredzēta sadarbība demokrātijas stiprināšanā un ekonomikas attīstībā. A. Šlesers neatcerējās visus parakstītājus no Ventspils puses, bet tie noteikti esot bijuši A. Lembergs un toreizējais a/s Ventbunkers prezidents Olafs Berķis, tagad viens no tā saucamajiem Ventspils mēra oponentiem.

A. Lembergs savā piektdienas paziņojumā uzsver, ka viņa vadītā partija Latvijai un Ventspilij parakstījusi trīs sadarbības līgumus, kas esot arī visiem publiski zināmi. "Ja es pareizi atceros, 1998. gadā ar Jauno partiju un Latvijas Ceļu un 2006. gadā ar Zaļo un zemnieku savienību.

"Sadarbība ir notikusi ar mērķi nepieļaut Latvijas Valsts mežu privatizāciju, kā arī valsts kontrolēto monopolu – Latvenergo, LDz, Lattelekom un citu – privatizāciju. Ja tas būtu izdarīts, varēja notikt būtisks elektrības, siltuma, dzelzceļa, sakaru pakalpojumu cenu pieaugums," skaidro Ventspils mērs. "Manī rada izbrīnu, ka kādi satraucas, ka šī privatizācija nav notikusi, jo man ir jautājums: kāds kaitējums nodarīts Latvijas pilsoņiem, ka vēl tagad, izņemot Latvijas gāzi, visi lielākie valsts kontrolējamie monopoli nav privatizēti? Ka nav privatizēti Latvijas Valsts meži?" paziņojumā raksta A. Lembergs.

 

Bojārs: Vaira Vīķe-Freiberga korupcijas rezultātā kļuvusi par prezidenti

Māra Jansone, LNT   04/14/07     Bijušais sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs gatavojas prasīt paskaidrojumus ģenerālprokuroram par to, kā Ventspils mēra Aivara Lemberga un sociāldemokrātu vienošanās nonākusi žurnālista Jāņa Dombura rīcībā. Bojārs nenoliedz, ka parakstījis līgumu, tomēr neko nosodāmu tajā nesaskata, tikmēr līdz ar šo skandālu sāk parādīties ziņas par t.s. "Lemberga stipendiātiem".

90. gadu beigās noslēgto līgumu starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un sociāldemokrātiem žurnālists Jānis Domburs publiskoja trešdien. Dabiski, ka tas sacēla pamatīgu skandālu, saasinoties aizdomām par korupciju augstākajos varas ešelonos. Tagad Bojārs ir izbrīnīts, kā dokumentu kopija nonāca pie žurnālista, kurš turklāt teicās, esot redzējis oriģinālu. Bojārs parakstījis vienu eksemplāru, kas palika pie Lemberga un pēc tam, acīmredzot, nonāca tiesībsargājošo iestāžu rokās.

Juris Bojārs: "Tas man rada bažas, ka tūlīt pēc tam, kad es apstiprināju, ka tik tiešām esmu parakstījis, ka tas uzreiz presē ir gaisā."

Bojārs noliedz, ka vienošanās būtu uzskatāma par korupciju. Viņš to skaidro kā brīvprātīgu sadarbību par ko Lembergs apņēmies sponsorēt partiju.

Juris Bojārs: "Mēs vienojamies par konkrētu programmu. Par to negrib runāt neviens. Bet tā programma 80 - 90% ir no šejienes. Tā ir mūsu programma."

Bijušais sociāldemokrātu līderis stāsta, ka Lembergs, lai gan vienojies ar viņa partiju, spēlējis dubultspēli. Viņam aizdomas, ka Lembergs mēģinājis šķelt partiju, kā rezultātā no tās aizgāja daļa deputātu. Prokuratūrā atklājies, ka par naudu.

Juris Bojārs: "Paskatījās nosaukto līderu vārdus un atrada stipendiātu sarakstā tikai Baldzēnu. Summa 18 000 dolāros."

Bojārs noliedz bijušā sociāldemokrātu Saeimas frakcijas vadītāja Baldzēna apgalvojumus, ka viņš neko par līgumu nezina. Uz Ventspili esot braukuši abi. Tiesa, dažādās mašīnās. Taču pie viena galda sēdējuši abi.

Juris Bojārs: "Jā, tas bija Ventspilī, šķiet, ka domē viņiem apaļais galds. Tas bija precīzi. Mēs sēdējām pie apaļā galda un visi Ventspils brekši sēdēja priekšā, kurus es personīgi nepazinu, izņemot Blažēviču un Lembergu."

Cik lielu naudu līgumā solījis Lembergs, Bojārs neatceroties. Cik samaksāta, kā vārdā un kādā veidā, arī nezinot, jo tas esot grāmatveža ziņā.

Juris Bojārs: "Man netic, ka es saku, nezinu cik. Tik daudz pa to laiku esmu sarakstījis, daudz svarīgāk, nekā to. Cik tur ir, es vairs neatceros. Es atceros, ka vairāki desmitnieki tur bija. Arī to nesaka. Ļoti liela summa."

Bojārs ir sašutis par valsts prezidentes asajiem izteikumiem par partiju uzpirkšanu.

Juris Bojārs: "Viegli runāt, kad jūs ieved baltās čībiņās un vienā kleitiņā aiz rociņas iekšā Saeimā, bez programmas un bez kampaņas tieciet par prezidenti, tad visus varat tiesāt - redz, cik esmu balta un tīra. Tad iznāk, atvainojiet, ka viņa korupcijas rezultātā tikusi par prezidenti. Tāpēc, ka mēs to noorganizējām. Konkrēti es."

Bojāram uz prokuratūru liecināt būs jāiet vēl, tad viņš painteresēšoties kā līgums nokļuvis pie žurnālistiem un šādu jautājumu Bojārs grasās uzdot arī ģenerālprokuroram.

 

 

Viedoklis: Sēnes mutē

Aivars Ozoliņš,  Diena  04/14/07     Slepenais līgums starp Aivaru Lembergu un LSDSP vadoņiem, kurā pērkamie politiķi par naudu un iespējām publicēties pircēja Neatkarīgajā Rīta Avīzē "un citos V kontrolētos" izdevumos viņam pārdod vēlētāju uzticēto politisko varu, nevar būt vienīgā vienošanās par valsts nozagšanu, kurā acīmredzot piedalījušās arī pašlaik pie varas esošās partijas.

Pirmkārt, summa, ko pircējs apņēmās samaksāt politiskajām prostitūtām — 70 tūkstoši latu gadā — ir niecīga, salīdzinot ar tiem 5 miljoniem, kurus, kā piemin prokuratūra, Lembergs varētu būt nelegāli samaksājis no savas "melnās kases" kādām fiziskām un juridiskām personām. Īstajiem valsts varas pārdevējiem acīmredzot tikušas nesalīdzināmi treknākas summas nekā šā līguma parakstītāju Jura Bojāra, Jāņa Ādamsona un Egīla Baldzēna politiskajiem sīksvariem sociķiem. Kāpēc gan tikai šī vienīgā partija būtu izpelnījusies Lemberga dāsnumu?

Otrkārt, līdz 1999.gadam lielie Ventspils uzņēmumi faktiski jau bija nonākuši "Ventspils grupējuma" kontrolē — lēti un citādi privatizētājiem izdevīgi un valstij neizdevīgi, pateicoties visu iepriekšējo valdību lēmumiem. Latvijas ceļš, Demokrātiskā partija Saimnieks, Latvijas Zemnieku savienība, Tēvzemei un brīvībai/LNNK bija galvenās lēmējas laikos, kad tapa Lemberga impērija, vai tām bija tādi paši rakstīti līgumi, vai citādas vienošanās. Valstij neizdevīga lielo uzņēmumu privatizācija turpinājās arī pēc tam, kad sociķi bija izbiruši politiskajā mēslainē, toties politikā bija ielauzusies Andra Šķēles izveidotā Tautas partija, kura šā līguma slēgšanas laikā vēl bija Lemberga nāvīga konkurente par valsts politiskās varas privatizēšanu.

Pretdarbība pret TP (pat — "koordinēt S (sociķu — aut.) puses partijas (..) masu protesta akcijas, kuru mērķis būtu nepieļaut TP valdības pasākumus") ir viens no šā līguma galvenajiem politiskajiem priekšmetiem. (Cits ir "vērst savu darbību uz (..) vadītās valdības maiņu" — varam minēt, ka toreizējais premjerministrs Vilis Krištopans (LC) nebija izpildījis ar viņu noslēgtās vienošanās nosacījumus.) Šī pretdarbība (jeb "TP politikas atmaskošana, rīkojoties korekti, argumentēti un bez tukša populisma") kulminēja kā 1999.gada rudenī sāktais "pedofilijas skandāls", ko izraisīja Edvīns Inkēns no LC un kurināja nu jau notiesātais Ādamsons, un kura rezultātā Šķēles valdība 2000.gada pavasarī demisionēja. Redzot līgumā rakstīto, ka "puses obligāti veic savstarpējas konsultācijas" un saskaņo viedokļus, tolaik baumotais, ka skandālu esot "pasūtījis" Lembergs, kļūst pavisam ticams.

Taču premjerministra Aigara Kalvīša brašošanās, ka viņa partija esot tīra un nekādas vienošanās ar Lembergu neesot slēgusi (toties tāda ar Lembergu 2002.gadā esot bijusi Jaunajam laikam), ir tikai sabiedrisko attiecību salmu kulšana.

Šķēles un Lemberga naidošanās beidzās 2000.gada pavasarī, kad valdības veidotājs Andris Bērziņš (LC) saveda kopā abus "Latvijai ļoti vajadzīgos cilvēkus", "lai mēģinātu samierināt abas šīs ietekmīgās personas". Šie tad nu parunājās "par uzņēmējdarbības vides" sakārtošanu, un valstī iestājās tāds miers, ka vairākus simtus miljonu vērto Latvijas kuģniecību, par ko gadiem bija norisinājušās "grupējumu" kaujas, 2002.gadā Bērziņa valdība ar tās LC, TP, TB/LNNK un Šlesera Jaunās partijas vairākuma, kā arī "opozīcijas" sociķu vienprātīgu un laipni klusējošu atbalstu uzdāvināja Ventspils naftai faktiski par velti — privatizācijai iztērētos sertifikātus un naudu ar uzviju kompensēja uzņēmuma rīcībā esošie brīvie finanšu līdzekļi vien. Privatizācijas modelis tapa ekonomikas ministra Kalvīša vadībā, un Einars Repše, kas tolaik veidoja partiju, nodēvēja to par "noziedzīgu".

Vēl var pieminēt, ka tā paša gada rudenī, uzreiz pēc vēlēšanām, kad kļuva skaidrs, ka valdību veidos Repše, aizejošās valdības finanšu ministrs Gundars Bērziņš (TP) uzdāvināja ventspilniekiem 17,4 miljonus latu, piepeši atsaukdams paša divus gadus agrāk celto civilprasību tiesā par šās summas piedziņu no Kālija parka dibinātājiem.

Redzot, kā Lembergs kārtoja attiecības ar partijām, proti — maksādams par pakalpojumiem, — jāvaicā, vai lielu valsts uzņēmumu un miljonu dāvināšana notika tikai tāpēc, ka viņš ir šarmants vīrietis ar hūti? Ja štrunta sociķiem Lembergs maksāja 70 tūkstošus par putu kulšanu, tad cik desmitus miljonu varēja maksāt Kuģniecības dabūšana par velti? Protams, ka Kalvīša partijai nav bijis rakstiska līguma ar Lembergu, bet vai nerodas aizdomas, ka vislielākais Lemberga "stipendiāts" varētu būt TP "ierindas biedrs" ar garu "shēmošanas" bārdu?

Lemberga un sociķu vienošanās Nobeiguma noteikumi patiesībā ir viens vienīgs, taču vissvarīgākais jebkuras mafijas vai citas noziedznieku grupas noteikums — ka tas ir "dokuments, kurš ir stingri konfidenciāls, un nevienai no pusēm nav tiesību bez otras puses piekrišanas publiskot šo vienošanos pilnībā vai daļēji".

Ir ērmoti vērot, kā pēc šīs vienošanās publiskošanas vai visu pie varas esošo un bijušo partiju ļaudis stājušies, cits citu pārkliegdami, vai nu stāstīt, ka, jā, kaut kādas vienošanās mums bijušas, tikai — kas to vairs var atcerēties, — vai nu rādīt uz citiem, ka — tiem bijušas, mums ne. Top arvien skaidrāk redzams, ka Bojāram, kas ceturtdien 100.pantā ētiski truli vārījās, ka varam jau cerēt, lai sēnes aug mutē, taču realitāte ir tāda, ka politiķiem ir jāņem nauda no tiem, kuriem tā ir, vienā ziņā ir taisnība — ka viņa parakstītajā nepilnu četru lappušu dokumentā ir "ietverta partijas programma". Tieši tāda pati "programma" kā vairākumam citu Latvijas partiju — pārdoties un kalpot tiem, kuri maksā jeb stūķē sēnes politiķiem tieši mutē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to novērtē skarbi un precīzi: "Šādas slepenas vienošanās nozīmē, ka partijas ir pārdevušās un kļuvušas par kādu spēku pakalpiņiem." Tāpat var piekrist prezidentei, ka šis līgums, kas slēgts 7.Saeimas laikā, nav iemesls 9.Saeimas atlaišanai. Taču, ja prokuratūras izmeklēšanā atklāsies, ka Saeimas partijas pārdevušās un politiķi ņēmuši kukuļus, dīvaini izklausīsies viņas tagad vaicātais: "Kas būs citādāks tagad vēlēšanās pēc x nedēļām vai mēnešiem kā pagājušā gada oktobrī?"

Ja uz apsūdzēto sola nonāks ievērojams skaits pašreizējo deputātu, citādi nekā oktobrī būs tas, ka vēlētāji zinās to, ko nezināja pirmīt — ka ir balsojuši par kukuļņēmējiem kriminālnoziedzniekiem. Tagad teikt, ka ārkārtas vēlēšanām nav jēgas, jo citu politiķu mums nav, nozīmētu leģitimēt valsts nozagšanu un kriminālnoziedznieku varu un piekrist, ka citādi Latvijā nevar būt.

 

Egils Līcītis: Partija kā baznīca

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  04/14/07    Necik daudz jauna noputējušie, nedaudz appelējušie papīri, kas vēsta par 1999. gadā slēgto solidaritātes līgumu starp «V» un «S», Ventspili un sociāldemokrātiem, mums nepastāsta. Tādi toreiz bija politiskie tikumi, tolerantās attiecības starp partijām un biznesu un šīs vienošanās teksts daudziem jau 1999. gadā nebija nekas superslepens, visdziļākajā seifā nobāzts. Ja tai laikā maķenīt vairāk uz priekšu būtu attīstījies internets – jūs drīz vien internetā šo līkopu arī izlasītu. Tas jau turpinās šobaltdien – ka partijas legālu un nelegālu, vai no melnām kasēm vai no «trešajām personām» dabūtu naudu spējīgas malt vismaz ar mazo HES turbīnu enerģiju. Bet jauns visā saceltajā tracī ir tas, ka partiju bosi sāk saukt vārdā stipendiātus.

Lūk, Bojāra kungs rādījis bijušo cīņas biedru, sarkanās neļķes nesēju Baldzēna un Salkazanova virzienā, bet Kalvītis par Lemberga stipendiātu uzdod Einaru Repši. Lasītājam būtu svarīgi aptvert divas lietas. Pirmkārt, naudas āderes bija iegulušas ne tikai Ventspilī, bet rodamas arī daudz tuvāk, piemēram, Smilšu ielā, tepat Rīgā vai pievārtē. Šos līgumus pagaidām atklātībā neizsviež un tādi varbūt nemaz nav bijuši uz papīra fiksēti.

Otrkārt, par Juri Bojāru man nav ne mazāko šaubu, ka viņš, augstākais, savai vajadzībai no dabūtās naudas masas atskaitīja vien benzīna tēriņus «svētceļojumā» no Rīgas uz Ventspili un atpakaļ, kamēr visu pārējo lielumu godīgi novietoja partijas krātuvītē. Taču citi politdarbinieki, mazāk ateisti par Bojāru – tie gan piemēroja kristīgo kategoriju «dot Dievam, kas Dievam pienākas», proti, baznīcai desmito tiesu, un savā kabatā ielika maksimumu no sponsorējuma, atdodami partijai – savai «baznīcai» – tikai desmit procentus. Šādu darījumu detaļas laikam gan nekad neuzpeldēs virs ūdens – diemžēl. Tādi vīri Saeimā ieradās džemperī un polietilēna maisiņu rokā, bet pēc četriem gadiem izbrauca limuzīnā, ģērbušies Kardēna uzvalkā, un devās uz savu jauno savrupmāju.

Bet pats galvenais, ka nevajadzētu Tautas partiju visā šajā sakarā ieskaitīt vienīgi cietušo, pazemoto un sazvērnieku aplenkto nevainīgo jēriņu kārtā. Viņējo runasvīri dzīrušies izmantot situāciju un uzstīvēt sev galvā čirkainās aitas masku, bet īstenībā tieši TP vis neizveda politiskos mēslus no līdz ūkai piedzītajiem staļļiem, ar ko sāka savu darbību, bet daudzkārt pielēja vircu klāt un allaž bija gatavi slēgt līgumus kauču ar pašu vellu, ka tik tas «abpusējās interesēs». Ja par ko jābrīnās, tad par partijas ierindas biedru bezgalo paklausību saviem priekšniekiem. Latvijā ne vairāk par procentu pilsoņu darbojoties partijās, savukārt, ja skaita aunus mūsu valstī, tad viņu daudzums, protams, ir ievērojami lielāks.

Maksāt maksāja tikai līderiem un noteicējiem, bet ierindnieku pulks «kaut ko zināja», «par kaut ko bija dzirdējis», bet klusītēm sēdēja un cerēja – varbūt atkritīs kāds amatiņš, kāda skaidiņa, kāds santīmiņš. Nav vērts gaidīt, ka tagad no galerijas celsies kāda protesta balss, izskanēs kāds aicinājums beidzot izvērtēt, kas notiek Latvijas politikā un katrā «vadošajā» partijā konkrēti. Visiem ir labi tā, kā ir. Kas runās pret un neraus kopā «allelujā», tas, mazākais, tiks uzskatīts par dīvaini.

 

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

Iekarst cīņa par Ventspils naftu

Baiba Rulle,  Diena  04/07/07    Iespējams, dokumenti no Igaunijas investīciju kompānijas sniegs atbildi, kam tagad pieder 49% VN akciju.

Tuvojoties 17.aprīlim, laikam, līdz kuram a/s Ventspils nafta (VN) akcionāri var pieteikt akciju bloķēšanu, arvien sīvāka kļūst cīņa par ietekmi Ventspils tranzītbiznesā.

Ar virkni dažādu sūdzību, prasībām tiesām un arī Igaunijas tiesībsargātāju iesaisti tā tagad koncentrējusies ap līdz šim lielāko VN īpašnieci a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT). Ventspils biznesā būtisku uzņēmumu, kura pārvalde pirms pāris nedēļām pārgāja tā saukto Lemberga oponentu rokās un kuram vajadzētu nodrošināt kontroli pār VN un tai piederošajiem vērienīgajiem īpašumiem.

Tomēr skaidrības, kam par labu šobrīd ir nosvērušies Ventspils biznesa varas kausi, aizvien nav, jo nav zināms, vai LNT joprojām ir oficiāli vismaz 49,9% VN akciju īpašniece. Bažas, ka visas vai daļa VN akciju vairs nepieder LNT, radās jau rudenī. Marta nogalē, kā Diena rakstīja, pēc oponentu īstenotās LNT varas pārņemšanas tās pastiprināja jaunatklātais fakts, ka pērn 3.novembrī, pamatojoties uz akciju pārvaldības līgumu, no ar igauņu finanšu korporāciju Lohmus saistītas kompānijas LNT kontā ieskaitīti 15 miljonu dolāru.

Ceturtdien, pamatojoties uz šīm bažām par, iespējams, nelikumīgām darbībām ar VN akcijām, Harjumā apgabala (Tallinas apkārtne) tiesa noteica aizliegumu Igaunijas investīciju kompānijai GILD Financial Advisory Services (GILD) rīkoties ar, iespējams, tās īpašumā esošajiem 49% VN akciju. Tāpat, kā izriet no Dienas rīcībā esošā tiesas lēmuma, investīciju firmai tiesa uzdeva nekavējoties LNT nodot visus tās rīcībā esošos dokumentus (līgumus, saraksti), kas saistīti ar pērn veikto 15 miljonu dolāru iemaksu. Informācija, kas ir Dienas rīcībā, arī liecina, ka Igaunijas prokuratūrā saistībā ar šo lietu sākts kriminālprocess.

GILD pārstāvis Lauris Ifotamms aģentūrai LETA gan apgalvojis, ka "noticis pārpratums" un tā rīcībā VN akciju nav. Ziņu par to vai, VN akcijas mainījušas īpašniekus, ceturtdien nebija arī Latvijas Centrālajam depozitārijam. Tāpēc, visticamāk, tikai pēc Lieldienām būs skaidrs, kādus dokumentus GILD izsniedzis un vai tie dod priekšstatu par to, kas īsti noticis ar LNT piederošajām VN akcijām.

GILD pērn oktobrī tika izveidota uz korporatīvo finanšu kompānijas Lohmus, Haavel & Viisemann (Lohmus) bāzes. Šai firmai pieder arī 3,84% LNT akciju. Tiesa, iespējams, ka Lohmus ir tikai šo akciju pārvaldītājs (trasta turētājs) un tā patiesais īpašnieks ir kāds cits.

"Lemberga oponentu" interesēs ir, lai skaidrība par VN akciju piederību rastos, vēlākais, līdz akciju bloķēšanas termiņam beigām, jo tikai tie akcionāri, kas būs bloķējuši savas akcijas, ir tiesīgi piedalīties 27.aprīlī paredzētajā VN akcionāru sapulcē. Tieši no tā, kurš sapulcē kontrolēs lielāko daļu uzņēmuma akciju, būs atkarīgs — vai varu naftas tranzītbiznesā Ventspils ostā un VN būs nostiprinājuši "Lemberga oponenti", vai tomēr tā paliks apcietinātajam A.Lembergam lojālo spēku rokās. Savukārt no šī fakta būs atkarīgs, vai līdzīgi kā a/s Ventbunkers arī VN vara pāries "oponentu" rokās un maijā notiks liels naftas tranzītbiznesa pārdošanas darījums, kurā par sākotnējo pircēju, visticamāk, kļūs ar pretrunīgu slavu apvītais Austrijas uzņēmējs Martins Šlafs.

 

Lattelecom vadītāji piesakās privatizēt uzņēmumu

Arnis Kluinis,  NRA  04/10/07    Fiksēto telekomunikāciju tīkla lielīpašnieka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis piedāvā Latvijas valdībai plānu, kā realizēt jau vairākus gadus iestrēgušo Lattelecom un tā meitasuzņēmuma Latvijas Mobilais telefons (LMT) valsts kapitāla daļu privatizāciju.

N. Melngailis uzņēmuma darbinieku vārdā sola savākt bankās pietiekami daudz naudas, lai izpirktu uzņēmumu no tā pašreizējiem īpašniekiem – Latvijas valsts un skandināvu telekomunikāciju giganta Telia/Sonera. Abi Lattelecom līdzīpašnieki ir izteikuši gatavību apspriest šādu variantu. Sīkākas ziņas par šo priekšlikumu puses vienojušās neizpaust. Noprotams, ka priekšlikums tika iesniegts valdībai pirms ilgāka laika, bet ziņas par to presē nonāca marta beigās. Šie notikumi aktualizē pērn augustā izskanējušos pieņēmumus, ka toreizējā Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma varētu pāriet darbā uz Lattelecom. Patlaban I. Blūma banku ir atstājusi, bet pie cita darba nav stājusies. N. Melngailis priekšlikuma iesniegšanu pamato ar to, ka vilcināšanās ar uzņēmuma privatizācijas pabeigšanu apgrūtinot tā darbu un samazinot konkurētspēju strauji mainīgajā telekomunikāciju pakalpojumu tirgū.

Nav tomēr uzreiz pasakāms, ar ko Lattelecom atkarība no tagadējiem līdzīpašniekiem būtu sliktāka par atkarību no bankām un/vai investīciju fondiem, par kuru naudu tiktu atpirkts uzņēmums. "Uzņēmums strādā ar pozitīviem rādītājiem. Būtu labi, ja Lattelecom paliktu nacionāla kompānija, nevis starptautiskas kompānijas sastāvdaļa, bet līdz tam ir ejams tāls ceļš," N. Melngaiļa priekšlikumu Neatkarīgajai komentēja Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Pašreizējiem darbiniekiem tiek solīta iespēja iegūt uzņēmuma akcijas un dividendes no tām ar labvēlīgākiem noteikumiem nekā lielajiem investoriem.

Viens no argumentiem par labu Lattelecom privatizācijai ir iespēja privatizācijas gaitā atsaistīt Lattelecom un LMT, lai nebūtu aizdomu, ka abi uzņēmumi varbūt vienojas par īpašiem nosacījumiem Latvijā izveidotās telekomunikāciju infrastruktūras lietošanā, piedāvājot saviem konkurentiem nelabvēlīgākus noteikumus. Pretēja iespēja būtu šos uzņēmumus sasaistīt vēl ciešāk, ja valsts kapitāla daļas tajos pārņemtu viens privatizētājs. "Valdība ir politiski izšķīrusies par to, ka vienai Telia/Sonera mēs Lattelecom un LMT nepārdosim," Neatkarīgajai apgalvoja A. Kalvītis. Otrs apsvērums brīdina, ka valstij piederošie uzņēmumi tiek iesaistīti dažādu politisko spēku cīņās. Lattelecom no tā līdz šim ir pasargājusi deviņdesmito gadu sākumā noslēgtā akcionāru vienošanās, kas praktiski atdeva uzņēmuma pārvaldīšanu ārzemniekiem. Mazāk paveicās LMT, no kura peļņas bija ieplānots finansēt digitālās televīzijas ieviešanu tādā veidā, kas tagad ir apturēts un tiek pētīts krimināllietā.

Ziņas par N. Melngaiļa priekšlikumu parādījās tad, kad valdībai vai kādam no koalīcijas grupējumiem jau bija aptuvena skaidrība, kā uz to reaģēt. Satiksmes ministrija informēja, ka valdība ir izveidojusi darba grupu, kas risinot jautājumus par Lattelecom privatizāciju, savukārt ministrija, kurā ietilpst Sakaru departaments, esot gatava darīt zināmu darba grupai savu viedokli, ja kāds to gribētu dzirdēt. Satiksmes ministrija neesot kompetenta sniegt komentāru šajā jautājumā, kas adresēts valdības darba grupai.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods sola, ka skaidrība par Latvijas valdības nostāju varētu būt tuvāko divu trīs nedēļu laikā. Atbildes gatavošanā J. Strods ir iesaistījis Privatizācijas aģentūru, no kuras gaidot piedāvājumu finanšu konsultanta piesaistīšanai Lattelecom un LMT privatizācijas darījumu īstenošanai.

***

Viedoklis

Nils Melngailis, Lattelecom valdes priekšsēdētājs:

– Uzskatu, ka lēmums par Lattelecom pārdošanas modeli un līdz ar to arī par turpmāko uzņēmuma attīstību uzņēmuma akcionāriem jāpieņem nekavējoties. Situācija kļūst aizvien sarežģītāka, jo fiksēto un mobilo sakaru tirgi saplūst. Ir jāizmanto iespējas strādāt starptautiski, ko mums paver līdzdalība Eiropas Savienībā. Mums jāspēj ātri reaģēt uz tirgus tendencēm, ir jābūt skaidrībai par mūsu nākotni. Tas attiecas arī uz iespējām motivēt mūsu pašreizējo komandu un piesaistīt jaunus, spēcīgus darbiniekus. Pretējā gadījumā mēs zaudējam savas pozīcijas tirgū.

Aigars Kalvītis, Ministru prezidents :

– Valdība ir politiski izšķīrusies par to, ka vienai Telia/Sonera mēs Lattelecom un LMT nepārdosim. Tātad visdrīzāk viena kompānija, ja mēs spēsim vienoties par cenu, būs jāpārdod Telia/Sonera, bet otra – trešajai personai. Lattelecom akcijas maksā vairāk nekā 100 miljonus latu. Ja abi akcionāri tam piekrīt, tad mēs šādu darījumu varam apspriest. Galvenais jautājums – vai menedžments spētu piesaistīt tik daudz līdzekļu, lai nopirktu uzņēmumu par augstāko novērtējuma cenu? Tikai tas varētu aizvietot izsoli.

Fakti

- Telia/Sonera izveidota 2002. gada decembrī, apvienojoties Zviedrijas kompānijai Telia un Somijas Sonera

- Uzņēmums darbojas savas izcelsmes valstīs un arī Baltijas valstīs, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā un Turcijā

- Telia/Sonera pieder 49% Lattelecom, bet tai tieši un pastarpināti pieder arī vairāk nekā puse LMT kapitāla

- Uzņēmums informē, ka pērn nopelnījis 1,5 miljardiem latu līdzvērtīgu summu

 

Latvijā strādājošie apmierināti ar savu pašreizējo darbu

DELFI  04/10/07     Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir vērojams samērā augsts iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar savu darbu – 3,6 punkti piecu ballu sistēmā. Tāds pats apmierinātības līmenis ar savu darbu ir vērojams arī Latvijā, liecina pētījuma rezultāti.

Iedzīvotāju apmierinātības līmenis noteikts "Eurobarometer" pētījumā, ko veica Eiropas Komisija sadarbībā ar "TNS Opinion" . Latvijā šo pētījumu veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "TNS Latvia".

Pētīja autori portālu "Delfi" informēja, ka ES nodarbināto iedzīvotāju kopējo apmierinātību ar savu darbu pozitīvi ietekmē tādi faktori, kā iespēja strādāt kopā ar cilvēkiem, kuri patīk, darbs ļauj izmantot esošās prasmes un zināšanas, darbs prasa jaunu lietu apguvi, darbs ļauj apvienot profesionālo, ģimenes un privāto dzīvi un tas, ka darbs ir interesants un nav garlaicīgs.

Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka šie faktori atbilst viņu esošam darbam. Latvijā nodarbināto iedzīvotāju apmierinātību ar darbu pozitīvi ietekmē tas, ka darbs ļauj izmantot esošās prasmes un zināšanas, ka darbs nav neinteresants un garlaicīgs, kā arī iespēja strādāt kopā ar cilvēkiem, kuri patīk, un tas, ka darbs prasa jaunu lietu apguvi.

"TNS Latvia" projektu vadītāja Inta Priedola kā negatīvos faktorus, kas kopējo apmierinātību ar darbu ES un Latvijā pasliktina, min to, ka darbs ir stresa pilns, neapmierinātību ar darba samaksu, kā arī tas, ka netiek piedāvātas karjeras izaugsmes iespējas. Tāpat, kā būtisku faktoru, kas ietekmē Latvijā strādājošo iedzīvotāju neapmierinātību ar darbu, tiek minēts tas, ka cilvēkiem jāstrādā bīstamos un neveselīgos apstākļos. ES strādājošie sava darba drošību negatīvi vērtē ievērojami retāk nekā Latvijā.

Pētījuma autori arī norāda, ka lielākā daļa eiropiešu ir pārliecināti, ka tuvākā laikā savu darba vietu nezaudēs. Sava darba stabilitāti līdzīgi vērtē arī strādājošie Latvijā – 85 % strādājošo ir pārliecināti par savu stabilitāti pašreizējā darba vietā.

Domājot par savas karjeras progresa iespējām, kopumā gandrīz puse eiropiešu jeb aptuveni 48 % uzskata, ka viņu pašreizējais izglītības līmenis ir pietiekams, lai būtu iespējama karjeras izaugsme. Latvijā savukārt ir vairāk tādu strādājošo, kas uzskata, ka viņu zināšanas ir nepieciešams papildināt - 58 %, turklāt 23 % nodarbināto Latvijā jau šobrīd plāno papildināt savas zināšanas.

Latvijā kopumā strādājošie iespējas atrast līdzīgu darbu pašreizējam vērtē augstāk nekā vidēji ES. Vairāk nekā puse nodarbināto Latvijas pilsoņu uzskata, ka nepieciešamības gadījumā atrast darbu ar līdzīgām prasībām nebūtu grūti, kamēr Eiropā pilnīgi droši par iespējām atrast līdzvērtīgu darbu ir tikai nedaudz vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju. Turklāt apmēram ceturtā daļa eiropiešu uzskata, ka nepieciešamības gadījumā atrast līdzvērtīgu darbu principā nav iespējami.

 

Latvija saņem kārtējo brīdinājumu

Arnis Kluinis,  NRA  04/10/07    Līdz ar starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings lēmumu samazināt Latvijas reitinga attīstības prognozi no stabilas līdz negatīvai, rezultāts ir kļuvis 2:1 mums par sliktu: iepriekš vērtējumu no stabila uz negatīvu mainīja reitingu aģentūra Standard&Poors, bet ticību Latvijas ekonomikai saglabāja aģentūra Moodys.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings atkārto jau dzirdētās norādes uz simptomiem, kādi ir manīti citās valstīs, kuras pēc tam piedzīvojušas smagas ekonomiskās krīzes. Fitch Ratings norāda uz Latvijas tekošā konta deficītu (preču un pakalpojumu importa pārsvaru pār importu) un dzīves dārdzības celšanos (inflāciju). Tekošā konta deficīts pagājušajā gadā sasniedza 21% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un tam visa gada garumā bija tendence pieaugt. Latvijas pabeidza gadu ar 12 mēnešu inflācijas rādītāju 7,3% līmenī, ap kuru tas svārstās jau pāris gadus. Tas rada aizvien lielākas bažas par lata devalvāciju.

Ir jocīgi, ka lata vērtība sarūk pret visām precēm un pakalpojumiem, bet paliek nemainīgi augsta attiecībā tikai pret vienu preci, t. i., pret valūtu. Ja valūtas kursu varētu garantēt ar valdību lēmumiem, tad visas valstis sacenstos par augstāko nacionālās valūtas kursu un padarītu savus iedzīvotājus bagātus un apmierinātus par to, ka viņi ar savu naudu pasaulē var nopirkt vairāk nekā citi.

Šobrīd lats ir apmaināms pret jebkuru citu konvertējamo valūtu pēc kursa, kas nomināli ir viens no augstākajiem pasaulē. Tas gan negarantē pārticību visiem lata lietotājiem, jo apgrozībā laisto latu daudzums uz vienu vidēji statistisko valsts iedzīvotāju pēc nomināla desmitiem reižu atpaliek no to valstu rādītāja, kuru dzīves līmenim Latvija ir apņēmusies tuvoties. Augstais lata kurss ir izdevīgs cilvēkiem ar lieliem ienākumiem, kuriem paliek pāri lati, par kuriem tiek iegūts vēl vairāk valūtas. Tāpēc ne mazāku interesi kā Fitch Ratings apsvērumi izraisa apmēram tajā pašā laikā publiskotā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra, bet iepriekš ekonomikas ministra un Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieka Aigara Štokenberga (abi nosauktie ir no Tautas partijas) amatpersonas deklarācija par 2006. gadu. Pirmkārt, ministrs norāda, ka dažādās bankās viņš glabā 262 600 ASV dolāru, 1,36 miljonus eiro un 6294 latus. Iespējams, ka turpmāk savus ietaupījumus šādās valūtas proporcijās glabās arī daudzi citi cilvēki, kuru ienākumi ir mazāki, bet tomēr pietiekami uzkrājumu veidošanai. Otrkārt, ministra ienākumi apmēram pusotra miljona latu apmērā ir gūti, tirgojoties ar nekustamo īpašumu. Tas lielā mērā izskaidro valdības politiku attiecībā pret šādu tirdzniecību. Izmaiņas valdības politikā šajā ziņā sola inflācijas ierobežošanas plāns, par kura efektivitāti Fitch Ratings nav guvis pārliecību.

Latvijas valsts reakciju uz Fitch Ratings paziņojumu pauda Finanšu ministrija. Tā norādīja, ka aģentūras vērtējums izriet no privātā sektora parāda apmēra attiecībā pret IKP. Proti, tas jau sasniedz 100% no Latvijas IKP un izraisa bažas, vai privātie parādnieki spēs savas parādsaistības nokārtot. Kredītreitingu aģentūru izplatītā negatīvā informācija par Latviju arī varētu dot iemeslu iedzīvotāju maksātspējas kritumam, ja investori vairs neaizdos naudu Latvijas kredītiestādēm u. c. uzņēmumiem, kuri savukārt izsniedz iedzīvotājiem jaunus kredītus, uz kuru rēķina tiek atdoti vecie parādi.

 

Viedoklis: Kāpēc nejūsmoju par Latvijas ekonomikas straujo augsmi

Ivars Brīvers,  NRA  04/11/07     2006. gada IKP pieaugums par 11,9% var pretendēt uz vietu rekordu grāmatās. Tad kāpēc parādās bažīgi spriedumi par Latvijas ekonomikas nākotni un Latvijas ekonomikai tiek uzstādītas visai dramatiskas diagnozes, piesaucot biedējošu slimību, kura gan Latvijai vēl ir tikai pirmajā stadijā?

Ekonomikas augsme nav tas pats, kas ekonomikas attīstība. Ekonomikas augsmi mēra ar reālā iekšzemes kopprodukta procentuālo pieaugumu noteiktā laika posmā. Ekonomikas attīstība ir sarežģītāks jēdziens, tā nav izmērāma ar vienu skaitli. Ekonomikas attīstība nozīmē nevis vidējo labklājības pieaugumu, bet gan labklājības pieaugumu katram valsts iedzīvotājam. Attīstība nav raksturojama tikai ar kvantitatīviem parametriem, šeit būtiski ir arī kvalitatīvi aspekti. Ekonomikas augsme ir nepieciešams, bet nav pietiekams nosacījums ekonomikas attīstībai. Straujas ekonomikas augsmes gadījumā attīstība atpaliek no augsmes.

1983. gadā pie Apvienoto Nāciju Organizācijas tika izveidota Pasaules vides un attīstības komisija (WCED), kura 1987. gadā publicēja ziņojumu Mūsu kopīgā nākotne, ko parasti dēvē par Bruntlandes ziņojumu. Šeit tika formulēta ilgtspējīgās attīstības koncepcija un definīcija: "Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina cilvēces pašreizējās vajadzības, nemazinot nākamo paaudžu iespējas tām apmierināt savas vēlmes."

Līdz ar to par tautsaimniecības mērķi vairs netiek uzskatīta ekonomikas augsme, bet gan tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība. Ekspertu izteiktās bažas par Latvijas tautsaimniecības nākotni liecina, ka, neraugoties uz straujo ekonomikas augsmi, Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā ir būtiskas problēmas. Parasti par tādām tiek nosaukta inflācija un tekošā konta deficīts. Taču šie rādītāji drīzāk ir uzskatāmi nevis par slimību, bet gan tās izpausmēm. Apkarojot slimības izpausmes, var rasties ilūzija par slimnieka izārstēšanu, taču patiesībā slimība progresēs, līdz nākotnē tā var kļūt vairs neārstējama.

Tāpēc ir nepieciešams vērtēt Latvijas tautsaimniecību no ilgtspējīgas attīstības viedokļa. Jau pieminētajā Bruntlandes ziņojumā ir minētas "trīs dimensijas" – vide kā pamats, ekonomika kā instruments un sabiedrība kā mērķis. Tas nozīmē, ka jebkurš process un parādība jāvērtē, aplūkojot to no visām "trim dimensijām", gluži tāpat kā par telpisku priekšmetu mēs nevaram gūt pietiekami pilnīgu priekšstatu, aplūkojot to tikai no vienas puses. Vēl joprojām ļoti dzīvotspējīgs ir tradicionālais un šai koncepcijai neatbilstošais uzskats, kad ekonomika tiek izvirzīta kā mērķis, bet vide un sabiedrība tiek ietverta tikai ierobežojumu veidā. Turklāt bieži vien vide tiek saprasta tikai ekoloģiskā nozīmē. Taču vide ietver sevī arī politisko, ekonomisko, kultūras, reliģisko, tikumisko, tiesisko u.c. nozīmes.

Īss raksts nevar pretendēt uz pilnīgu un izvērstu Latvijas tautsaimniecības vērtējumu. Var tikai minēt tādas problēmas kā sociālās un reģionālās nevienlīdzības aizvien straujāks pieaugums, lauku vides degradācija, infrastruktūras un latviešu zemniecības bojāeja, kas kopā ar iedzīvotāju masveida aizplūšanu no valsts rada nopietnas bažas par nacionālo identitāti un latviešu tautas nākotni.

Sīkāk pakavēsimies pie vienas no problēmām – nacionālā kapitāla nepietiekamība, kas visciešāk saistās ar tekošā konta deficītu. Acīmredzami, ka, ja ilgā laikā valstī imports pārsniedz eksportu, tas var radīt līdzīgas problēmas kā cilvēkam, kurš katru mēnesi iztērē vairāk naudas nekā nopelna. Šai problēmai ir veltīti daudzi ekspertu viedokļi, taču bieži tie beidzas ar optimistisku secinājumu: par laimi, mums ir ārvalstu investīcijas, kas ir krietns atspaids tekošā konta deficītam. Tikpat labi var apgalvot, ka ārvalstu investīcijas ir iemesls tekošā konta deficītam. Kas tad ir šīs "ārvalstu investīcijas", un kas ir "augsta pievienotā vērtība", kas tiek prasīta no ārvalstu investīcijām? Pievienotās vērtības definīcija ir vienkārša: "Produkta tirgus vērtības pieaugums, kas ir radies jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā." Tātad pievienoto vērtību rada gan skroderis, kurš pārnes drēbes, diegu u.c. izejvielu vērtību uz pašūto uzvalku, gan zemes īpašnieks, kurš iznomā savu zemi tās lietotājam. Viegli saprast, ka otrajā gadījumā pievienotā vērtība uz produkta vienu latu būs augstāka nekā pirmajā. Pievienoto vērtību sadala uzņēmuma īpašnieks, kurš saņem peļņu, un darba veicēji, kuri saņem algu.

Acīmredzami, ka investora izvēli nosaka ieguldīto līdzekļu ienesīgums – iespējami lielāka peļņa uz katru ieguldīto latu (eiro, dolāru, rubli), kas gan var būt atšķirīga gadījumā, ja investors vadās no īsa laika posma interesēm, vai virsroku ņem ilga laika intereses. Statistika skaidri parāda, ka ārvalstu investori Latvijā izvēlas tās nozares, kas ir ienesīgākās no īsa laika interesēm – darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, finanšu starpniecība, tirdzniecība. Autora rīcībā nav precīzu datu par ārvalstu investīciju teritoriālo sadalījumu, taču acīmredzami, ka, vadoties no ienesīguma, investors drīzāk izvēlēsies investēt Rīgā vai Ventspilī, nevis Balvos vai Vaiņodē, nemaz jau nerunājot par lauku apvidu. Statistika gan varētu uzrādīt citu ainu – zeme, ko ir nopirkuši ārvalstnieki, taču arī ir ārvalstu investīcijas. Lai lasītājs uzdod sev jautājumu – kā viņa labklājību ietekmēs tas fakts, ka norvēģis Pedersens nopirks zemi Talsu rajonā vai krievs Ivanovs zemi Jūrmalā? Kā viņa labklājību ietekmēs tas, ka kāds krievu miljonārs nopirks vienu no lielākajām Latvijas bankām?

Ārvalstu investīcijas būtībā ir finanšu līdzekļu ieplūšana valstī, kas palielina naudas piedāvājumu. Ja tas notiek laikā, kad IKP pieaugums ir zems, tas radīs ekonomiskās aktivitātes pieaugumu valstī. Šobrīd Latvijā tas ir tikai papildu faktors inflācijai un tekošā konta deficītam, jo iekšējais piedāvājums nespēj apmierināt lielo pieprasījumu, tāpēc palielinās imports. Arguments par to, ka ārvalstu investīcijas rada papildu darba vietas, ir pareizs, taču šobrīd Latvijā tam būtu pozitīva nozīme, ja šīs darba vietas tiktu radītas atpalikušajos reģionos, nevis Rīgā, kur jau tāpat ir izjūtams diezgan liels darbaspēka trūkums.

Pašreizējā situācija, kad strauja ekonomikas augsme balstās uz ārvalstu kapitāla, ilgā laika posmā radīs situāciju, kad liela daļa pievienotās vērtības atstās Latviju investoru peļņas veidā. Līdz ar to pašreizējā nekritiskā attieksme pret ārvalstu investīcijām ir apšaubāma no ilgtspējīgas attīstības viedokļa.

Autors nav pret ārvalstu investīcijām vispār. Taču pašreizējā situācijā būtu nepieciešams regulēt (piemēram, ar nodokļiem) to ienākšanu Latvijā atkarībā no to izcelsmes avota, nonākšanas reģiona un nozares. Tās arī būtu zāles pret inflāciju un tekošā konta deficītu; ne ātri iedarbīgas zāles, toties tādas, kas, izārstējot vienu kaiti, neradītu, citas jaunas kaites.

 

Pasūtītās akcijas

Pēters Apinis,  NRA  04/11/07    No daudziem politikā pavadītiem gadiem esmu iznācis, neprivatizējis nevienu ķieģeli vai zemes pēdu, man nekas nepieder, un amatpersonas deklarācijās visās īpašuma un naudas ailītes varu ievilkt svītru. Tai pašā laikā man nebūt neskauž, ja privatizācijas procesā kāds bijis gudrs, attapīgs un veikls. Īpaši, ja šis kāds ne tikai privatizējis pats, ļāvis privatizēt citiem, bet ja šī privatizētā manta nes labumu Latvijas tautai.

Man prātā nāk visai sena vēsture. Vēl Godmaņa valdības laikā Rīgā ieradās Toshiba pārstāvji un piedāvāja privatizēt 51% VEF par 32 miljoniem latu. Godmanis bija šim darījumam gatavs. Es ļoti labi atceros tos, kas skaļi kliedza – neatdosim mūsu nacionālo lepnumu. Godmanis nebija pietiekami uzstājīgs, rezultātā – šodien VEF kā ražošanas flagmanis sen vairs nestrādā. Es ļoti labi atceros, cik pacilātā tonī laikraksti rakstīja par RAF direktoru Samodurovu, kas veica uzņēmuma rekonstrukciju un nepieļāva kaut kādu investoru ienākšanu. Rezultātā šis vīrs dzīvo zaļi Amerikā, bet unikālās RAF metālu spiedes tika veikli pārdotas par metāllūžņu cenu.

Nekur valsts no privatizācijas neguva pārlieku lielus līdzekļus, teiksim atklāti – visur mazākus, nekā bijām gaidījuši.

Un sākumam vēl vienu, manuprāt, visai skumju piemēru. Mēs viegli ļāvām Krievijas gāzes magnātam GAZPROM privatizēt LATVIJAS GĀZI. Kā rezultātā īpašnieks viegli diktē savas gāzes cenas, privatizācijā gūtos ienākumus atguvis no Latvijas gāzes lietotāju kabatām, un nebūt negrasās šo peļņu investēt Latvijā (teiksim Inčukalna krātuves paplašināšanā), bet visu peļņu liek zeķē, lai būvētu gāzes vadu Baltijas jūras dibenā un apietu Latviju.

Privatizācijas procesu par veiksmīgu var uzskatīt nevis tur, kur objekts ticis bagātīgi pārdots, bet tur, kur tas veiksmīgi strādā.

Es pieļauju, ka prokuratūrai ir pamats uzskatīt, ka veids, kā Aivars Lembergs guvis daļu no saviem līdzekļiem, var tikt definēts atšķirīgi, nekā tos Ventspils mērs traktē pats. Tas ir visai līdzīgi kā dažkārt medicīnā – ārsts zina, ka saņēmis pateicību, pacients, ka gribējis garantiju operācijas kvalitātei, bet tiesībsargi – ka tie ir ārsta negodīgi ieņēmumi. Acīmredzot prokuratūra un KNAB ir savākuši pierādījumus, lai tiesas procesa laikā varētu pierādīt Aivara Lemberga advokātiem savas definīcijas pamatotību vai otrādi. Jo, cerams, Latvija ir tiesiska valsts un tiks izvērtēti abu pušu argumenti.

Un tomēr – kāpēc visi prokuratūras un KNAB spēki un resursi ir mobilizēti tikai Lemberga, nevis pietiekami daudzu citu vīru darbības ierobežošanai, jo Latvijā nudien dažādām metodēm privatizāciju ir veikuši simtiem cilvēku, un daudzi no viņiem bijuši vēlētos amatos, daudzi no viņiem lietojuši tās pašas (un sliktākas) privatizācijas metodes, kuras lietojuši Ventspils grupas uzņēmēji. (Viltīgākie no šiem privatizētājiem kā Ēriks Kaža un iepriekš minētais Samodurovs jau sen dzīvo tālā Amerikā, kur mūsu prokuratūras un KNAB rokas nesniedzas.) Es, protams, neatceros, kas tieši privatizācijas procesa laikā bija šodien slavētais Oļegs Stepanovs, bet man liekas, ka valsts amatpersona – ostas direktors.

Te man tomēr prātā nāk neliela paralēle ar Latvijas gāzi. Ja Ventspili būtu privatizējuši Krievijas naftinieki (tāpat par visai niecīgu vienreizēju maksājumu), mums Ventspilī būtu paliksi sīknauda no pārkrautajiem apjomiem, neviens nebūtu domājis par ekoloģiju, bet pilsēta būtu tikpat pelēka un netīra kā jebkura Krievijas pilsēta (vai salīdzinājumam – kā Ventspils 1990. gadā). Un, lasot Latvijas krievu valodā iznākošās avīzes, lasot godātā V. Kaļužnija izteikumus, kļūst skaidrs, ka tieši tāds ir Krievijas naftinieku viedoklis – tikt pie "Ventspils naftas" un tad tik kāst naudu. Un, kā var noprast no V. Kaļužnija – tas, kas to nepieļauj un nav pieļāvis, ir Aivars Lembergs.

Mana raksta mērķis ir definēt: Latvijas interesēs ir panākt, lai visi privatizācijas procesā iegūtie līdzekļi strādātu Latvijas valsts labā. Un diezgan droši var teikt, ka Ventspils grupas biznesmeņi lielāko daļu savu līdzekļu ir investējuši Latvijā – attīstot uzņēmējdarbību, nekustamo īpašumu tirgu, banku sektoru, tranzītbiznesu, pilsētvidi un pat sociālo sektoru (skatīt jauno Ventspils slimnīcu). Ja nebūtu bijis Aivars Lembergs ar saviem domubiedriem deviņdesmito gadu sākumā, diez vai Ventspilij nebūtu ticis RAF un VEF liktenis. Savukārt, ja šīs pilsētas ostas struktūras un rūpnīcas būtu privatizējuši mūsu lielie kaimiņi, viņi būtu atraduši labākas vietas, kur investēt naudu, nekā Latvija, Ventspils pilsēta vai ielu remonts.

Neatstāj sajūta, ka ar prokuratūras un KNAB akciju pret Aivaru Lembergu Ventspils atdošana Krievijas naftiniekiem tiks veiksmīgi paveikta tagad. No plašās informācijas plūsmas (īpaši krievu valodā) rodas iespaids, ka kaut kur šim Aivara Lemberga arestēšanas projektam ir pasūtītāji un viņi dzīvo mūsu draudzīgajā Krievzemē, Šveicē vai Austrijā, un šie vīri ir raduši iespēju investēt kaut kādu dokumentu ieguvē, kurus tad nu ieplūdinājuši mūsu tiesībsargiem.

 

Repše izveido ieguldījumu kompāniju ar Belokoņu

Deniss Kolosovs,  Diena  04/11/07    Partijas Jaunais laiks līderis Einars Repše un uzņēmējs Valērijs Belokoņs nodibinājuši akciju sabiedrību, kas nodarbosies ar ieguldījumu fondu pārvaldi, ziņo LETA. Jaunās kompānijas nosaukums būs Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, 3.aprīlī tā reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

Pašlaik ritot darbs pie Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteikto nosacījumu izpildes un dokumentācijas sagatavošanas, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā saņemtu licenci darbības uzsākšanai ieguldījumu fondu pārvaldē, informē a/s Belokon Holdings preses sekretāre Laila Jemberga.

E.Repšem un V.Belokoņam katram pieder 50% akciju no uzņēmuma pamatkapitāla. Jaunās sabiedrības kopējais apmaksātais pamatkapitāls ir 87 852 lati.

Sabiedrības dibinātāji gan nenodarbosies ar tiešo vadību, šo uzdevumu uzticot profesionāļu komandai, kura pašlaik tiekot veidota.

Akciju sabiedrības valdes priekšsēdētaja ir Ilona Drikina, padomes priekšsēdētājs — Vilorijs Belokoņs. Sabiedrības valdē darbosies Anda Beinare, padomē — Ilona Guļčaka un Anita Lase.

Iepriekš mediji jau ziņojuši, ka 2005.gada sākumā E.Repše Baltic International Bank ieķīlāja savas SIA Rāznas priedes daļas par maksimālo summu

2 111 899 lati, pārkreditējot saistības Hansabankā un DnB Nord bankā.

Pērn 29.septembrī Rāznas īpašumus no E.Repšes iegādājusies SIA Partners Assets, tos nekavējoties ieķīlājot Baltic International Bank par 1,365 miljoniem latu. Tātad par Rāznas īpašumiem faktiski samaksāts ar Baltic International Bank līdzekļiem, jo tos iegādājusies bankas valdes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa uzticības persona — SIA Partners Assets pašreizējā vienīgā īpašniece Anita Lase.

E.Repše nekad nav slēpis, ka Rāznas īpašumu pārdošana ļāva viņam tikt vaļā no vairāk nekā 1,6 milj. latu lieliem parādiem.

Tomēr viņa nesen Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā deklarācija par 2006.gadu liecina, ka pērno gadu viņš atkal noslēdzis "mīnusos" — viņa parādsaistības gada beigās bijušas 607 240 latu.

Iespējams, ka arī šoreiz sadarbība ar V.Belokoņu ļaus bijušajam premjeram uzlabot savu finansiālo situāciju.

 

EM: cenu pieaugums martā vērtējams kā ļoti straujš

FINANCENET  04/11/07    Vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada martā, salīdzinot ar 2007.gada februāri, palielinājies par 1,4%, ko Ekonomikas ministrijas speciālisti raksturo kā ļoti strauju cenu pieaugumu šim mēnesim. Precēm cenas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem - par 0,9%.

Kā rāda iepriekšējo gadu statistika, cenas februārī caurmērā paaugstinās krietni mērenākos tempos no 0,2 (2006.gadā) līdz 1% (2004.gadā).

Straujāk kā citus gadus cenas pieaugušas gandrīz visās preču grupās, īpaši pārtikas produktu cenas (salīdzinājumā ar februāri 2007.gadā – par 1,2%, bet 2006.gadā tās samazinājās par 0,7%). Būtiski vidējo cenu straujāku pieaugumu noteica arī izdevumu palielinājums transportam, jo pieauga degvielas cenas un lietotu automašīnu cenas.

Noslēdzoties izpārdošanas kampaņām, būtiski sadārdzinājās cenas apģērbiem un apaviem, kas arī notika straujāk nekā pēdējos gados (salīdzinājumā ar februāri 2007.gadā – par 6,1%, un 2006. gadā – par 3,7%).

Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds straujš cenu kāpums gada sākumā liecina, ka inflācijas otrās kārtas efekts (algu pieaugums, ražotāju cenu kāpums u.c.) un inflācijas gaidas ir ļoti spēcīgi faktori, kas tagad ietekmē patēriņa cenu kāpumu.

2007.gada martā 12 mēnešu inflācija sasniedza 8,5%, t.i., par 1,3 procentpunktiem vairāk, nekā tā bija 2007.gada februārī.

Kopumā 2007.gada pirmajos trīs mēnešos cenas ir palielinājušās par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, kas ir divas reizes straujāk nekā iepriekšējā gada atbilstošā periodā.

Valdības akceptētā inflācijas apkarošanas plāna realizācija cenu kāpumu, ātrākais, var sākt mazināt š.g. otrajā pusē. Ekonomikas ministrija 2007.gadam vidējo patēriņa cenu pieaugumu prognozē par 6,5%.

 

Marta inflācija 8,5% — šokējoša

Antra Ērgle,  Diena  04/12/07    Ekspertiem grūti pamatot lielo preču un pakalpojumu cenu kāpumu, cer uz inflācijas mazināšanas plānu.

Martā gada inflācija sasniegusi jaunu rekordu — 8,5%, ziņo Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ekspertiem šādu šokējošu kāpumu grūti izskaidrot, tomēr viņi cer, ka jau tuvākajā laikā pozitīvu efektu dos valdības inflācijas mazināšanas plāns.

Saskaņā ar CSP datiem, patēriņa cenu līmenis martā, salīdzinot ar februāri, auga par 1,4%, tostarp preču cenas par 1,6%, pakalpojumu cenas — par 0,9%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām martā bija apģērbu un apavu, degvielas, pārtikas, kā arī ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpumam. Mēneša laikā cenas būtiski augušas astoņās no 12 galvenajām patēriņa grupām.

Eksperti par šo kāpumu ir šokēti. Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis Dienai atzīst, ka marta cenu lēcienu grūti pamatot: "Tas ir kā ar mietu pa pieri! Marts apgāž mūsu agrāko secinājumu, ka inflāciju visvairāk ietekmē administratīvi regulējamās cenas un nodokļi, bet patēriņa spiediens nav tik svarīgs. Šogad martā ne uz ko citu kā vien iekšējā patēriņa pieaugumu inflāciju novelt nevar."

Ekonomikas ministrijas (EM) eksperti domā, ka šis ir inflācijas otrās kārtas efekts, ko veicina algu un ražotāju cenu kāpums, kā arī inflācijas gaidas. Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka inflācija ir neizbēgama ar tik strauju valsts attīstības tempu un dzīves līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības līmenim.

Eksperti nav tik optimistiski — Z.Vaikulis eiro ieviešanu pie šādas inflācijas uzskata par "tik tālu sapni", ka tās ietekmi vairs neesot vērts apsvērt. Parex pārskatīšot vidējo gada inflācijas prognozi, kas noteikti būs augstāka nekā pērn, ne mazāk kā 7%. SEB Unibankas ekonomists Andris Vilks piekrīt, ka "gada vidējo inflāciju būs grūti nodzīt zemāk par 6,5%". Hansabanka pagaidām nemaina gada inflācijas prognozi 6,2—6,6%, tomēr tā būs tuvāk augšējai robežai, Dienai teic bankas eksperte Lija Strašuna.

Premjers uzskata, ka valdības pieņemtais inflācijas samazināšanas plāns radījis ažiotāžu sabiedrībā, kā rezultātā augusi inflācija. A.Kalvītis LETA norādījis, ka martā audzis iekšzemes patēriņš, ko izraisīja valdības definētā cīņa pret inflāciju. Plāns īstermiņā devis pretēju efektu, tomēr divu gadu laikā tam vajadzētu nodrošināt inflācijas mazināšanos, uzskata A.Kalvītis. EM norāda, ka valdības inflācijas apkarošanas plāns cenu kāpumu var mazināt, ātrākais, šā gada otrajā pusē.

Latvijas Banka norāda: cenu kāpums martā apstiprina, ka bez mērķtiecīgiem pretpasākumiem inflācija nemazināsies.

***

Kas izraisīja rekordu

Lija Strašuna, Hansabankas ekonomiste

Inflācija martā ir lielāka, nekā bijām gaidījuši. 1,4% mēneša kāpumu var daļēji izskaidrot ar lata kursa pavājināšanos pret eiro teju par diviem procentpunktiem februāra beigās, kas ierēķināta marta inflācijā. Tas nozīmē 2% sadārdzinājumu importa precēm — degvielai, apģērbam, apaviem, arī pārtikai. Šis gan ir vienreizējs kāpums — ja turpmāk lata kurss nostiprināsies, var gaidīt mazāku cenu kāpumu. Ja nebūs nepatīkamu pārsteigumu degvielas tirgū, inflācijai jāsāk palēnināties gada otrajā pusē.

Andris Vilks, SEB Unibankas galvenais ekonomists

Inflācijas līmenis ir šokējošs. Pieaugums aptver visas preču un pakalpojumu grupas. Uzmanības vērts ir neizskaidrojamais lēciens cenu pieaugumam apģērbam un apaviem. Vai tiešām iedzīvotāji akceptē šādu kāpumu pie nosacījuma, ka ienāk arvien vairāk ārvalstu tirgotāju un lielveikalu ekspansija turpinās? Te nav viss kārtībā ar konkurenci un iedzīvotāju ienākumiem, kas laikam ir krietni lielāki. Tā kā tuvākajos mēnešos kāps gāzes tarifs, mājokļa izmaksas un sezonālās cenas pārtikai, arī pavasarī inflācija būs augsta.

 

Viedoklis: Inflācija no valdības nenobijās

Juris Paiders,  NRA  04/12/07    Inflācija Latvijā palielinās jau sešus mēnešus pēc kārtas. Varētu, protams, ironizēt, ka inflācija nenobijās no valdības draudiem sākt inflācijas apkarošanas kampaņu, bet pārgāja pretuzbrukumā.

Kā zināms, Latvijas sociālajā budžetā veidojas simtiem miljonu latu liels pārpalikums, kurš netiek novirzīts inflācijas radītā dzīves līmeņa krituma kompensācijai. Valdība jau ir izņēmusi no apgrozījuma vairākus simtus miljonus latu, taču tas nekādā mērā nav samazinājis inflāciju. Un nevar arī, jo visi energoresursi sadārdzinās. Gāzes, degvielas, elektrības un apkures cenu pieaugums agri vai vēlu ietekmēs visu preču un pakalpojumu cenu veidošanos. Turklāt, lai konkurētu ar speciālistu aizvilinātājiem uz ārzemēm, ir jāpalielina pieprasītāko profesiju atalgojums, kas agri vai vēlu ietekmēs cenu pieaugumu.

Formāli, ja vadāmies pēc ekonomikas grāmatām, tad, lai apkarotu inflāciju, būtu jāsamazina naudas masa, kas ir apgrozījumā. Viens no klasiskajiem veidiem ir – samazinot valsts budžeta izdevumus, izņemt no aprites lieko naudu. Teorētiski tas varētu palīdzēt. Taču Latvija ir maza valsts. Receptes, kas bija efektīvas valstij ar 200 miljoniem iedzīvotāju, var nenostrādāt valstī ar 2 miljoniem, kurā turklāt vietējā valūta nav vienīgais maksāšanas līdzeklis. Daudzās jomās cenas izsaka eiro. Hipotekārajā kreditēšanā vairāk nekā divas trešdaļas darījumu ir eiro. Latvijas valdība un Latvijas Banka var ietekmēt latu daudzumu apgrozījumā, lata procentu likmes. Latvijas valdībai un Latvijas Bankai nav instrumentu, ar kuriem ietekmēt eiro apgrozījumu un eiro likmes. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs. Šo cilvēku nopelnītais tiek iztērēts Latvijā. Vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju strādā ārzemēs tikai vairākus mēnešus gada laikā. Daudzi šajos mēnešos nopelna pat lielāku summu nekā tā, kas tiek nopelnīta Latvijā pārējā gada laikā.

Šīs naudas masa nav precīzi zināma. Ja tās apjomi ievērojami pārsniedz valdības ieplānoto ietaupījumu apjomu, tad valdības darbība neatstās nekādu efektu.

Taču valdības apņēmība risināt inflācijas jautājumu, samazinot sociālās izmaksas, gan var nobiedēt. Solījumi iesaldēt algas un citas sociālās izmaksas laikā, kad svarīgāko pārtikas produktu cenas pieaug par 10% gadā, ir biedējošs plāns, kā apkarot inflāciju. Ļoti ticami, ka naudas daudzums, ko šādi varēs izņemt no apgrozījuma, iespējams, inflāciju ietekmēs visai maz, taču padarīs valdību nepopulāru un pavērs ceļu dažādu politisko avantūristu manipulācijām ar Saeimas atlaišanām un vadību gāšanām. Tagad ir augsta inflācija un valdība, pret kuru vairākums vēlētāju izturas labvēlīgi. Ja valdība tik tiešām iesaldēs algas, inflācija, visdrīzāk, paliks tikpat augsta, bet valdība zaudēs visu uzticības kredītu un vēlētāji būs gatavi uzticēties katram avantūristam, kas piesolīs valdību nomainīt.

 

Emsis aicina veidot lielus nacionālos tirdzniecības tīklus

LETA  04/12/07    Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), sveicot Latvijas labākos tirdzniecības darbiniekus, novēlēja viņiem veidot jaunus nacionālos tirdzniecības tīklus.

Viņš pateicās tirdzniecības darbiniekiem par viņu ieguldījumu valsts attīstībā un mudināja būt uzņēmīgākiem un veidot jaunus tirdzniecības tīklus.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ceturtdien 12 izcilākajiem Latvijas tirdzniecības un pakalpojumu darbiniekiem pasniedza tirdzniecības nozares apbalvojumu - goda zīmi "Labākais tirgotājs".

LTA viceprezidents Raits Strautiņš labākajiem tirdzniecības darbiniekiem vēlēja gūt prieku no sava darba un lai to novērtē ne tikai paši un klienti, bet arī darba devēji, tādejādi vairojot tirdzniecības darbinieka profesijas prestižu.

Šogad goda zīmi "Labākais tirgotājs 2006" piešķīra SIA "Rimi Latvija" dižveikala direktorei Aivai Arnicānei, SIA "Kantīne B" direktorei, pārtikas tehnoloģijas ražošanas vadītājai Ivetai Bošai, SIA "Damps" veikala "Vecpilsēta" vadītājai Lanai Cīrulei, "Albert Hotel" menedžmenta kompānijas SIA "Legendhotels Latvia" pārstāvim Petram Divišam, SIA "Rēzija" valdes priekšsēdētājai Maijai Jakmanei, SIA "Kuldīgas RPB" lielveikala "Maks" vadītājai Daigai Jonelei.

Apbalvojumu saņēma arī SIA "Gardumiņš pluss" kafejnīcas "Sapņu pārdevējs" direktore Astrīda Kivleniece, SIA "Rimi Latvija" lielveikala "Purvciems" vadītāja Sandra Malnace, SIA "Sannille" veikala "Voir" pārdevēja Iveta Ņikitina, SIA "Stores Plus" skaistumkopšanas salona "Minx lounge" administratore Sallija Virse, SIA "Bazooka" īpašnieki Jānis un Ieva Virzas (pēc nāves), SIA "Kora" pārstāvis Aleksandrs Vronskis.

"Šis apbalvojums Latvijas tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumu labākajiem darbiniekiem sekmēs pircēju un apmeklētāju apkalpošanas kultūras tālāku uzlabošanu, paaugstinās tirgotāju un krodzinieku profesionalitāti, kā arī popularizēs labāko tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumu darbiniekus," uzskata Danusēvičs.

Apbalvojumu trešo gadu piešķir Latvijas labākajiem tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumu darbiniekiem. Šo gadu laikā apbalvoti 33 tirdzniecības izcilnieki.

 

 

 

 

Izglītībā un kultūrā...

 

 

 

 

 

Atrādās «Latvijas robotizētāji»

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  04/07/09    Robotikas zinātne un robotu ražošana Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ja tā varētu teikt, ir vēl "bērna autiņos". Ne pie mums ražo robotagregātus, ne arī tos plaši izmanto. Tomēr jau pēc kāda pusotra gada varētu parādīties pirmais mūsu zemē ražotais robots, kas būs paredzēts militārām vajadzībām.

Tautsaimniecībā robotikas sasniegumus izmanto tikai atsevišķās nozarēs, un taisnības labad arī jāteic, ka pie mums, piemēram, nav autobūves, kur tos varētu lietot sevišķi plaši. Savukārt mājsaimniecībās Latvijā ir pieejams tikai viena veida agregāts — robotizēts putekļsūcējs.

Lai gan uzņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai popularizētu tādu mūsdienu "brīnumu" kā robots, Latvijā pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) norisinājās robotu zinātnei veltīts festivāls Robotika 2007. Tas pulcēja studentus, tehnisko skolu un universitāšu mācībspēkus, zinātniekus, kā arī vienkārši interesentus, lai viņi gan dalītos pieredzē, gan apjaustu, kas tad īsti šajā jomā notiek.

Jāteic, RTU Lielajā aulā, kur notika šis pasākums, maz kas liecināja, ka augstskolu ir "okupējuši" modernā tehnoloģiskā laikmeta sasniegumi. Nebija ne "japāņu parauga" tehnikas brīnumu, ne modernu automatizētu rūpnieciskās ražošanas līniju. Pa aulu pabraukājās mūsu armijas Vācijā iepirktais robots—mīnmeklētājs, pārvadādams minerālūdens pudeli, bet vienā no zāles stūriem skolēni un studenti uz galda izveidotā trasē "dzenāja" mazas ar miniatūriem motoriņiem aprīkotas mašīnītes, kuras tika dēvētas par robotiem. Pāris auditorijās notika zinātniskas diskusijas. Tas viss diezgan attālināti atgādināja robotikas mesu.

Tomēr pasākums bija ievērības cienīgs, jo pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā kāds beidzot nopietni bija iedomājies par to, ka robotizācijai varētu būt nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Līdz šim vairumam Latvijas iedzīvotāju vārds "robots" asociējās vienīgi ar aizjūras izgudrojumiem vai arī "padomju dolgostroju" — reiz iesākto un tā arī nepabeigto robotu rūpnīcas būvi Ziepniekkalnā.

Robotikas 2007 projekta vadītāja Baiba Medne Nedēļai pastāstīja: "Šis ir pirmais šāda veida pasākums Latvijā, kas sevī ietver trīs veidu aktivitātes:

  • zinātņu tehnoloģiju izstādi, kurā varējām redzēt dažādu RTU fakultāšu un citu augstskolu un institūtu stendus ar tehnoloģijām, ko studenti izmanto mācību procesā;
  • forumu Zinātne un bizness, kurā uzstājās trīs nozaru — IT, mašīnbūves un elektronikas — pārstāvji, lai padiskutētu par robotikas lietām un atbildētu uz jautājumiem, kā attīstās robotika, vai uzņēmumos kaut kas notiek vai gluži otrādi — ieinteresētība netiek izrādīta;
  • Robotikas 2007 "rozīnīti" — Latvijā pirmās robotikas sacensības."

Ideja par Robotikas festivālu radās pirms pusotra gada, kad daži RTU studenti izdomāja, ka var būvēt robotus, un izveidoja Robotikas klubu. Doma par šādu festivālu radās pēc tam, kad Rīgas topošie inženierzinātņu speciālisti vairākus gadus pēc kārtas apmeklēja Igauniju, kur augstskolās tiek mācīta speciāla robotzinātņu specialitāte — mehatronika — un kur jau piecus gadus notiek robotikas sacensības. Latvijas studenti, kaimiņvalsts jauniešu aktivitāšu iedvesmoti, tad arī nolēma sarīkot Robotiku 2007.

Par Robotikas 2007 "rozīnīti" uzskatītās sacensības, vienkāršoti izsakoties, no malas izskatījās pēc skolēnu amatieru automodelistu salidojuma. Tomēr tik vienkāršoti to uztvert nevar. "Mašīnītes" ir mazi mobilie robotiņi, kuru izveidošanai izmantotas plašas programmēšanas, mehānikas un elektronikas zināšanas.

Mehānika — tie ir motori. Elektronikas pārzināšana ļāvusi uzstādīt sensorus, kas agregātiem palīdz atpazīt gan shēmas, gan nolasīt uz trases uzvilktās līnijas. Savukārt iestrādātā programmatūra robotu "padara gudrāku", un tas spēj atpazīt trasi un pārvarēt šķēršļus. Var jau to uzskatīt par "bērnu spēlēm", taču viss lielais iesākas no mazumiņa. Nākotnē šo jauniešu izstrādātās "mašīnītes" varētu kļūt par ideju ģeneratoriem daudz nozīmīgākiem izgudrojumiem. Ka jaunajai paaudzei ir interese par šo nozari, liecina tas, ka sacensībās paredzēto desmit "mašīnīšu" vietā piedalījās vairāk par 20.

Bet kāds tad varētu būt praktisks labums no šādiem "agregātiņiem"? Jāteic, ka, tos attīstot, samērā liels. Tie uzskatāmi par "lielo" robotu mazākajiem brāļiem. Vēlāk, izstrādājot rūpnieciskos, zinātniskos vai citu veidu praktiski lietojamos robotus, tajos tiek ģenerētas un pilnveidotas šo "mašīnīšu" idejas.

Lielākā tautsaimniecības problēma gan ir tā, ka pagaidām mūsu uzņēmēji iepērk ārzemēs ražotos robotus un nevēlas investēt Latvijas zinātnes attīstībā. Tas arī saprotams. Labāk taču uzreiz nopirkt ārzemēs izgatavotu automatizētu līniju, nevis gaidīt gadiem ilgi, kamēr mūsējie kaut ko sameistaros.

RTU Datorzinību un informāciju tehnoloģiju fakultātes zinātņu doktors Agris Ņikitenko Nedēļai pastāstīja, ka Latvijā robotus izmanto vairākās nozarēs:

  • MILITĀRIE AGREGĀTI. Izstādē bija redzams bruņoto spēku robots — paštaisīto spridzekļu atklāšanai. To izmanto mūsu militārie sapieri. Tomēr robots nav pie mums ražots, bet gan iepirkts Vācijā.
  • RŪPNIECISKĀS LĪNIJAS. Vēl robotizētās ražošanas līnijas lieto rūpniecībā, bet tie nav tādi agregāti, kādus mēs redzam televīzijā — Japānas vai Rietumeiropas lielajos ražošanas uzņēmumos. Tie ir salīdzinoši vienkāršāki.
  • Plaši robotizētas automatizētas līnijas izmanto pārtikas pārstrādes rūpniecībā, piemēram, fasēšanas darbos. Tas, protams, attiecas tikai uz lieluzņēmumiem. Mazajos joprojām pārtikas apstrāde un fasēšana bieži vien ir "rokudarbs".
  • Atsevišķus robotizētus darbagaldus lieto arī mēbeļrūpniecībā. Arī trikotāžas fabrikas izmanto robotus, kas strādā gan kā piegriezēji, gan kā šuvēji.
  • MEDICĪNA. Latvijas medicīnā, kā citur attīstītajā pasaulē, pēc Ņikitenko domām, robotus vēl neizmanto. Protams, ja mēs par robotiem nevēlamies uzskatīt dažādus datortomogrāfus.
  • IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE. Vēl dažādus robotus lieto mūsu augstskolas un pētniecības iestādes. Piemēram, lai pārbaudītu dažādu celtniecības materiālu izturību un tamlīdzīgi. Mācību iestādes šādus robotus pašas pērk un arī pašu darbinieki strādā ar tiem. "Ārpus" zinātniskajiem un mācību procesiem dzīvojošiem šo automātu darbība tā arī paliek "apslēpta". Ikdienā ar robotiem varam sastapties tikai savās mājsaimniecībās.
  • MĀJSAIMNIECĪBA. Vienīgā robotizētā tehnika, kuru pie mums var izmantot mājsaimniecībās, ir roboti—putekļsūcēji. Vairāk neko citu Latvijas patērētājiem nepiedāvā ne ražotāji, ne tirgotāji. Nedēļa internetā noskaidroja, ka šādus ārzemēs ražotus putekļsūcējus var iegādāties, sākot no 160 latiem. Šāda agregāta aprakstā minēts, ka "putekļsūcējs—robots ir automātiska grīdu tīrīšanas ierīce, kas darbojas pilnīgi automātiski. Putekļsūcējs strādā, pamatojoties uz vienu no pieciem pieejamajiem tīrīšanas algoritmiem, atceroties maršrutu un vietas, kurus tas jau ir notīrījis. Pats izvēlas tīrīšanas veidu, analizējot virsmas raksturu. Izpildot programmu, putekļsūcējs pats atrod bāzi un uzlādējas. Viegli programmējas ar tālvadības pulti."

Tas ir vienīgais robots, ko Latvijā var iegādāties un izmantot bez problēmām.

Ziņu, ka kādā no Latvijas mājsaimniecībām būtu ieviesti roboti—zagļu ķērāji, roboti—aukles un tamlīdzīgi brīnumi, nav. Kaut gan citur pasaulē ir attīstīta plaša mājsaimniecības robotu izmantošana. Piemēram, Amerikā populārs ir robots—mājas sargs, kas iespējamo ļaundari var ne tikai aizbiedēt un mēģināt aizturēt, bet arī nofotografēt un zvanīt policijai.

Tiek uzskatīts, ka nākotnē mājsaimniecības robotu attīstība izvērsīsies vēl plašāka un pēc kāda laikā Latvijā tie būs pieejami lielākā sortimentā.

Robotikas 2007 laikā sastaptie speciālisti vienprātīgi atzina — visi roboti, kas tiek izmantoti Latvijā, ir ārzemēs ražoti un pie mums to gatavošana nav attīstīta, kaut gan mums ir speciālisti, kuri "principā" var izstrādāt robotus, un uzņēmumi, kuri savukārt "principā" tos var ražot. Te arī jāpiebilst, ka Latvijā aizvien aktuālāka kļūs robotu izmantošana, jo mums trūkst darbaspēka. Diemžēl pagaidām lielos vilcienos par to varam runāt tikai pieņēmumu un teorijas līmenī.

"Latvijā ir speciālisti gan radioelektronikas, gan programmatūras izstrādē, gan mehānikā, kuri ir spējīgi radīt jaunus modeļus un apkalpot no ārzemēm iepirktos robotus. Pie mums ir arī uzņēmumi, kuru galvenais produkts ir elektronikas komponents.

Tomēr pašlaik nav neviena uzņēmuma, kura specializācija būtu tieši robots. Ir tādi, kas ievieš un apkalpo ārzemēs iegādātos, piemēram, Siemens robotus. Es teiktu: kapacitāte ir, bet produktu nav. Tomēr, domāju, drīz situācija mainīsies, un tam pierādījums ir Robotika 2007. Mēs nekur nepaliksim! Visā pasaulē ražo robotus, un to darīsim arī mēs," Nedēļai prognozēja zinātņu doktors Ņikitenko.

Nedēļa uzzināja, ka pēc pusotra gada jau varētu parādīties pirmais Latvijā ražotais robots. Diemžēl speciālisti atteicās nosaukt, kas to izstrādā un kāda konkrēti būs tā specifikācija. "Es to nedrīkstu teikt," Nedēļai sacīja kāds robotikas speciālists. Tas saistīts ar to, ka šis robots būs paredzēts militāriem mērķiem un uz to droši vien attiecas valsts jeb kara noslēpums.

Šie "agregāti", protams, nestāvēs lielveikalu plauktos, bet Latvijas robotikas nozarei varētu būt nozīmīgs sasniegums. Tiek pieļauta pat iespēja, ka ar laiku varētu sākties arī šo topošo militāro robotu eksports. Tos paredzēts izmantot izlūkošanas, aizsardzības un objektu novērošanas vajadzībām.

Latvijā ir tehnoloģiskā bāze, lai šeit varētu ražot militāros robotus. Rūpniecisko "gudro mašīnu" ražošanas ieviešana ir elektroniski daudz sarežģītāka. Militārie roboti tiek uzskatīti par vieniem no vienkāršākajiem. Tiem svarīgākā ir autonomijas pakāpe, kas nav saistīta ar pārāk sarežģītām tehniskām un elektroniskām pakāpēm, bet gan ar programmatūras vadības jomu. Un mūsu programmētāji ar to var tikt galā. Viņi var radīt militāristiem nepieciešamo mākslīgā intelekta zināšanu līmeni.

Par rūpniecisko robotu ražošanas ieviešanu Latvijā robotikas speciālisti izsakās diezgan atturīgi un teic, ka tuvākajā nākotnē tā pie mums varētu arī neattīstīties. Uzņēmējiem daudz izdevīgāk ir nopirkt jau gatavu produktu kaut kur tepat Eiropā, piemēram, Vācijā. Tāpat līdz šim nav zināms, ka kāds uzņēmējs nopietni būtu interesējies, lai Latvijas zinātnieki speciāli viņa ražotnei izveidotu kādu robotu.

Tajā pašā laikā Robotika 2007 pierādīja, ka robotikai Latvijā ir nākotne. Salīdzinot ar padomju laiku, strauji ir samazinājies inženierzinātņu studentu skaits. Ja padomju laikā Rīgā gatavoja vienus no labākajiem inženierspeciālistiem ne tikai bijušajā PSRS, bet gan visā postpadomju telpā, tad tagad diemžēl šie laiki ir pagājuši. Arī jaunieši nelabprāt izvēlas inženierzinātņu specialitātes, jo tajās jāapgūst tādi "sarežģīti" priekšmeti kā matemātika, ķīmija un fizika. Tomēr tie jaunieši, kas izvēlas inženierzinātnes, ir uzskatāmi par īstām "zelta pērlēm". Viņi studē ne tikai tāpēc, ka "vienkārši jāmācās un vajag diplomu", bet gan tāpēc, ka viņus izvēlētā nozare tik tiešām interesē un viņi tajā grib kaut ko sasniegt.

To pierāda fakts, ka mēs jau tagad varam izveidot programmatūru militārajiem robotiem. Tas, kāpēc šādi agregāti ir vajadzīgi un ar ko Dzintarjūras zeme karos, jau ir cits jautājums. Tomēr fakts, ka militārisms un bruņošanās ir visefektīvākais zinātnes attīstības stimuls, pierādās arī Latvijā.

 

'E-klasi' izmanto 334 Latvijas skolas

LETA  04/08/07     Klases žurnālu, liecības un mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālu pašlaik izmanto 334 Latvijas skolas, informēja "Digitālās ekonomikas attīstības centra" (DEAC) mārketinga asistente Maija Āboliņa.

Viņa stāstīja, ka tādas skolas, kuras savā darbā ikdienā neizmanto ierasto papīra žurnālu, pagaidām ir divas - Rīgas Pļavnieku vidusskola un Āgenskalna ģimnāzija.

Rīgā skolvadības sistēmai pievienojušās vairāk nekā 70 skolas, un to skaits turpina pieaugt. "Mazajās skolās "e-klases" ieviešana notiek tikpat sekmīgi kā lielajās skolās. Tas nozīmē, ka "e-klasei" pievienojas proporcionāli līdzīgi kā lielās skolas, tā arī mazās skolas,'' sacīja Āboliņa.

Jau ziņots, ka pērn novembra sākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņoja elektroniskās skolvadības sistēmas lietošanu skolās.

Sistēma dod tiesības izmantot elektronisko žurnālu kā vienīgo skolās un atteikties no klasiskā papīra žurnāla.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) iepriekš atzina, ka "e-klase" var būtiski atvieglot skolotāju darbu un taupīt laiku.

Nākamā iecere izglītības sistēmas informatizācijā ir apgādāt skolotājus ar portatīvajiem datoriem. Solīts divu gadu laikā pedagogiem sagādāt portatīvos datorus, lai pilnvērtīgi ieviestu elektronisko skolvadības sistēmu.

DEAC plāns ir izveidot "e-klasi" par vienīgo izglītības uzskaites sistēmu valstī un iekļaut tajā informāciju par jebkuru izglītības iestādi. Sistēmu varētu izmantot gan skolas un skolēnu vecāki, gan pašvaldības un valsts iestādes.

 

Latvijas studenti piedalās ANO lēmumu pieņemšanas debašu turnīrā

LETA   04/08/07    Septiņi Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes studenti no Latvijas, piedaloties lielākajā ANO lēmumu pieņemšanas debašu turnīrā Ņujorkā, parādījuši sevi visaugstākajā līmenī, sacīja Latvijas komandas vadītāja un Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšsēdētāja vietniece Gunda Ignatāne.

Jau ziņots, ka no 20.marta līdz 24.martam SAK īstenotā projekta programmā lielākajā ANO lēmumu pieņemšanas debašu turnīrā Ņujorkā pirmo reizi piedalījās studentu komanda no Latvijas.

Studentu komanda šoreiz ANO institūcijās pārstāvēja Latviju, bet nākamajās dalības reizēs Latvijas studentiem būs jāpārstāv kādas citas valsts intereses. Katrs no studentiem darbojās kādā no ANO institūcijām un kopīgi studentu mērķis bija ietekmēt rezolūcijas jeb vienošanās par tālāku rīcību pieņemšanu savas pārstāvētās valsts interesēs.

Kā sacīja Ignatāne, Latvijas komanda no organizatoru puses tika uzslavēta par komandas garu, jo studenti, lai arī atrodoties dažādās ANO struktūrās, darbojās vienoti un organizēti.

LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas 4.kursa studente Anna Radzobe atzina, ka iegūtā pieredze esot ļoti vērtīga. Piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesa simulācijā esot devusi iespēju sastrādāties ar citu valstu studentiem un meklēt kopīgu viedokli.

Studente, vērtējot Latvijas iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus ANO un balstoties uz debašu turnīrā iegūto pieredzi, norādīja, ka sadarbojoties tiek dota iespēja ietekmēt lēmumus.

Ignatāne norādīja, ka Latvijas studentu komandas piedalīšanās lēmumu pieņemšanas ANO simulācijā esot devusi divus galvenos rezultātus - pieredzi pašiem studentiem un informētības par ANO celšanu Latvijā.

Studentiem, pēc Ignatānes domām, tika dota praktiska pieredze ne tikai par formālo lēmumu pieņemšanas procedūru ANO, bet arī par aizkulišu veidošanu, meklējot sabiedrotos rezolūciju virzīšanā vai noraidīšanā.

Savukārt plašākā kontekstā ar projektu esot dotas iespējas uzzināt vairāk par ANO kā organizāciju. Lai gan ANO ir vienīgā globālā starptautiskā organizācija, par to Latvijā zinot visai maz, sacīja Ignatāne un pauda cerību, ka nākotnē tapšot vairāk studentu darbu par ANO aktualitātēm.

Nākamajā debašu reizē plānots Latvijas studentu sastāvam piesaistīt arī citu universitāšu studentus.

Jau ziņots, ka šogad projektā piedalījās vairāk nekā 4000 augstskolu studentu no 31 ANO dalībvalsts.

ANO lēmumu pieņemšanas debašu turnīrs ir forums, kurā studenti no visas pasaules veido iemaņas diplomātijā un kompromisu mākslā, izjūt multilaterālās diplomātijas un starptautisko attiecību dinamiku, izspēlē lēmumu pieņemšanu dažādās ANO institūcijās un specializētajās aģentūrās cilvēktiesību, reģionālo konfliktu, vides, ekonomiskās un sociālās attīstības, sieviešu un bērnu tiesību un citās globālajai drošībai nozīmīgās jomās.

 

Daži grami pārdomām

Arno Jundze,  NRA  04/10/07    Doritas Villumsenas Koras balss šā pavasara tulkoto grāmatu klāstā mani piesaistīja ar grodi savērptu stāstu un klasiskajai ziemeļnieku literatūrai inkriminēto paralēlo realitāšu krustošanos.

Šķietami vienkāršās grāmatas kārdinājums izrādījās stiprs kā svaigi no koka nākusi bērzu sula.

Tie lasītāji, kas atminas Villumsenas romānu Marija un apjomā nelielās, bet īsteni kaķiskās Kaķa brīvdienas, šajā romānā atklās jaunu rakstnieces talanta šķautni. Prasmīgi uzturētais un precīzais romāna ritms, nedaudz noslēpumainā atmosfēra, kas noārda robežu starp varoņu ārējām darbībām fiziskajā dzīvē un domu ceļiem nemateriālajā pasaulē, pats par sevi nav jauns literatūrā. Ievērības vērta ir meistarība, ar kuru Dorita Villumsena to visu savērpj, un raitais temps, kas piešķir lasīšanai azartu.

Slāpes izšķirot visu. Arī veids, kā rakstniece izstāsta stāstu, ir noteicošais, jo tas, kas likts Koras balss pamatā, pats par sevi nav nedz spožs, nedz nedzirdēts. Būtībā apvazāts banalitāšu komplekts, kuru ļoti labi varētu citēt padomu krājumā Kā kļūt par rakstnieku. No šā materiāla būtu iespējams uztaisīt sliktā nozīmē tipisku sieviešu romānu par nebeidzamajām mīlas dimensijām, kas gluži kā ruletē mēdz veidot neiedomājamas kombinācijas, no kurām tikai retā izrādās veiksmīga. To izlasot, feminisma teoriju cienītājas varētu darināt ierastās un visiem sen apnikušās cakas par sievietes izmantošanu un atbrīvošanos. Austrumu fani savukārt varētu apcerēt Japānas kultūru, bet veģetārieši un dabas draugi – aicināt cīņā par kažokzvēru svētajām tiesībām dzīvot personiskajos kažociņos.

Tam visam, piedodiet, tomēr nav nekāda sakara ar talantu izķert no valodas straumes īstos vārdus un salikt tos kopā tā, lai veidotos ne vien teikumu gramatiskā loģika, bet arī noslēpumainais prozas tembrs. Arī ar dzimumu sociālo pārliecību vai seksuālo orientāciju tam nav nekā kopīga, visu izšķir talanta esamība, un, ja Koras balss paliktu tikai sieviešu literatūras/feminisma koordinātās, grāmatu nebūtu vērts pat pieminēt, jo šādi darbi tiek ražoti kaudzēm.

Romāns pārsteidz ar trillerim raksturīgu tempu un filozofiskai esejai līdzvērtīgu prasmi iet dziļumā. Koras balss ir tipisks šodienas romāns, pagātnes dimensija šajā darbā ir tikai tik, cik tā netraucē dzīvot mūsdienu realitātē. Pilsētas romāns, kādu joprojām pietrūkst jau sen urbanizētajā Latvijas ainavā, kuras literatūra nezin kāpēc krampjaini ieāķējusies sen iznīkušajās zemnieciskajās saknēs un tradīcijās. Koras balss atklāj arī to, ka mūsdienu cilvēks, vienalga – dānis vai latvietis, dzīvo atvērtā un multikulturālā telpā, kam zudušas robežas, bet ir neskaitāmas robežsituācijas, kuras tiek pārvarētas un pārkāptas nevis ar bažām, bet ierastu, ikdienā ietrenētu žestu, kā no rīta atverot brokastu jogurta paciņu. Agrākā nolemtība – būt tikai un vienīgi šeit un tagad – tiek aizstāta ar nebeidzamām iespējām būt citur un mainīties, un sekot savai sirdsbalsij.

Pavasara avitaminozes un psihologu plaši aprakstītās depresijas laikā Doritas Villumsenas Koras balss, protams, nav nekāda revolūcija vai sensācija. Tomēr laiku pa laikam uzturā jālieto arī vienkārši normāli uzrakstītas grāmatas, kas nestindzina ar instinktu paisumiem, sazvērestības teorijām vai ekstraordināriem no vecu Vīnes psihoterapeitu lekciju konspektiem norakstītiem sižeta zigzagiem. Romāni, kas neuzplijas ar morāli, pareizu izmēru, svaru un manieru definīcijām. Stāsti, kas mudina domāt.

 

Izstādes

Līvija Dūmiņa,  NRA  04/10/07

- PŪPOLSVĒTDIENA PARĪZĒ. ATCEROTIES KURTU FRIDRIHSONU. No 16. aprīļa līdz 3. maijam Arhitektu namā būs skatāma izstāde Pūpolsvētdiena Parīzē. Atceroties Kurtu Fridrihsonu – Ivara Bumbiera akvareļi, Pētera Martinsona fotogrāfijas.

- AR ITĀLIJAS SAJŪTU. Galerijā Laipa Valmierā no šodienas skatāma Agnijas Ģērmanes gleznu izstāde Ar Itālijas sajūtu. Agnija Ģērmane (1964) izstādēs piedalās kopš 1991. gada, 2003. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Līdz šim gleznotājai bijušas 11 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs, māksliniece piedalījusies arī kolektīvajās izstādēs. Ar Itālijas sajūtu skatāmi mākslinieces iespaidi par Venēciju. Agnija Ģērmane savas sajūtas, kas radušās, uzsūcot sevī Venēcijas ūdeņu gaisu, vērojot gondolu plūstošās kustības un nerimtīgo dzīves ritmu uz pāļiem balstītajā pilsētā, ataino uz audekla, liekot tām uzrunāt katru vērotāju. Pelēkzilie un zaļie toņi vijas ar viegli sārtajiem, attēlojot Venēcijas spožumu un tajā pašā laikā trauslo eksistences stāvokli. Krāsu izvēle ļauj pilnībā transformēt Venēcijas ainavu, radot neaprakstāmu realitātes sajūtu.

- VLADISLAVA GRIŠINA PERSONĀLIZSTĀDE. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē 13. aprīlī pulksten 16 atklās mākslinieka Vladislava Grišina (1937) personālizstādi Piekraste. Akvatintas. Personālizstādei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atlasīti vairāk nekā 50 estampi, kas radīti laika posmā no 1985. līdz 2007. gadam. Šī grafikas kolekcija dod iespēju izsekot ne vien tam, cik daudzveidīgi mākslinieks ar kvadrātu, trapeču, trijstūru kombinācijām ir radījis variācijas par sev tik tuvo kuģa, mola, jūras un krasta tēmu, bet arī tehniskā izpildījuma savdabībai.

 

Kas man ar tevi, latviešu valoda?

Maija Baltiņa, valodniece  Diena  04/10/07    Šajā nedēļā domas un prāti varētu būt pie kāda īpaša notikuma vārdu dzīvē. Nāk klajā Jaunās Derības teksts, daļa no jaunā tulkojuma. Ja turpmāk domas tiks saistītas pie jautājuma — kas ir Bībeles valoda un kādai tai ir jābūt jaunajā tulkojumā? — tad, nenoliedzami, nevarēs nerunāt par to, kā Bībeles tulkojums tapis un veidojies vairāk kā trīssimt gadu laikā, nevarēs ignorēt pastāvošo kopsakaru konkrētu izdevumu starpā un nevarēs paiet garām to savstarpējai saistībai, pat atkarībai citam no cita. Vai tam visam var tikt klāt, ja nepārzina tulkojuma vēsturi?

Ko mēs noprotam ar jēdzieniem "jauns tulkojums", "teksta emendācija", "teksta rediģēšana un koriģēšana"? Teologu vidē šie jautājumi ir izdiskutēti un skaidri, bet vērojumi, kā tie lietoti rakstos par Bībeles teksta tulkošanu, liecina, ka praksē ir pastāvējis (un laikam arī pastāv) savstarpēji saistītu jēdzienu saturisks satuvinājums, kas izpaužas kā to sinonīmisks lietojums. Pati raksturīgākā iezīme — jēdziena "tulkojums" attiecināšana gan uz emendāciju, gan uz teksta koriģēšanu, gan uz revīziju. Viens no iemesliem laikam ir tas, ka parasti Bībeles tulkojums piedzīvo vairākus izdevumus un pārsvarā gadījumu teksts pirms katra iespieduma tiek pārlūkots, bet šo pārlūkojumu bieži vien nodēvē par jaunu tulkojumu. Cik noprotams, jēdzienam "tulkojums" gadsimtu gaitā izveidojušies savi konstanti, ja tā varētu teikt, pat fiziski parametri — darbs pie tā ilgst apmēram desmit, piecpadsmit gadus, pie tā darbojas pastāvīga tulkotāju grupa, kas strādā pie teksta tulkošanas, balstoties uz noteiktā kultūrvidē un teoloģiskā tradīcijā aprobētiem pirmavotiem.

Teksta emendācija (emendare — labot, izlabot) atkarībā no pārlūkojuma apjoma, ievirzes, izvēlētajiem principiem un kritērijiem bieži vien reducējas līdz teksta koriģēšanai vai rediģēšanai. Arī jēdzienam "revīzija" laika gaitā ir izveidojies zināms standarts. Tie ir labojumi — no dažiem simtiem līdz diviem tūkstošiem, un tie ietver atsevišķu teksta vietu salīdzināšanu ar pirmavotiem, bet šo labojumu mērķis nav tulkojuma stila un tulkošanas paņēmiena maiņa.

Teksta korekcijā galvenā vērība pievērsta tulkojuma valodas kvalitātei, ortogrāfiskai pareizībai un atbilsmei attiecīgā laikmeta rakstu normai.

Jēdzieni ir savstarpēji saistīti pēc būtības, un Bībeles teksta jaunu izdevumu vai iespiedumu sagatavošanas laikā notiek ar tiem aptverto uzdevumu satuvinājums. Piemēram, termina "emendācija" lietojums G.Šauruma pārskatā 1935.gadā rāda, ka ar šo terminu mēģināts aptvert tieši to jautājumu loku, kas pēc būtības skar teksta caurskatīšanu, nevis tulkošanu: "vairākas reizes cilāts jautājums par jaunu bībeles (tekstā nav lietots lielais sākuma burts — M.B.) pārlabošanu (emendāciju). Nolēma vispirms pārlabot Jauno Derību." Un pāris piemēru, kas rāda jēdziena "pārlabošana", t.i., emendācija un tulkošana, sinonīmisku lietojumu: "gar J.Derības tulkošanu strādā komisija" un "Visas Jaunās derības emendācijai ievēlēta komisija… šīs komisijas nodoms bija pārlaboto Jauno Derību izdot līdz š.g. 22.septembrim."

Bībeles teksts ir īpašs. Tas ir vismaz trejādi lasāms — kā kanonisks baznīcas teksts, kā sena kultūrteksta tulkojums, kā īpašas stilistiskas ievirzes — bibliska stila teksts. Būtisks jautājums, kas prasa īpašu attieksmi pret valodu, jaunajā tulkojumā ir jautājums par seno, par seniskumu kā stilistisku elementu un paņēmienu kopumu mūsdienu tulkojuma radīšanā. Jaunais Bībeles tulkojums paver neparastu stilistisku iespēju — apvienot vienotā veselumā vārdus, vārdu formas, frāzes no dažādiem hronoloģiskiem valodas slāņiem, padarot tos visus vienlīdz mūsdienīgi skanošus un uztveramus. Daudzkārt šis mēģinājums aktualizēt vārdu no valodas senākajiem slāņiem, atjaunot vienu otru senāku vārdu nozīmi, padarīt atkal pazīstamu vārda sākotnējo lietojumu, sastop pretestību no iztulkoto tekstu vērtētāju puses, daudzreiz tieši pretēji — sajūtams aicinājums nepazaudēt pirmā tulkojuma parauga spēku un radīt jaunas stilistiskas kvalitātes, izmantojot senatnīgo. Ļoti iespējams, ka viens no iemesliem, kāpēc šis paņēmiens varētu sevi attaisnot, ir vērojamās unificēšanās tendences mūsdienu valodā, kultūrvidē un cilvēkā. Laiks, kurā dzīvojam, pieprasa ievērot jaunos nosacījumus, bet laiks mums piedāvā arī iespējas jaunos nosacījumus kritiski izvērtēt.

 

No Stāmerienas uz Jaunmokām

Iveta Liberte,  NRA  04/10/07    Nacionālais teātris rīko teātra festivālu, kas notiks augustā Jaunmoku pilī.

Jau divus gadus teātra mīļotāji augustā mērojuši tālo ceļu uz Stāmerienu, lai izbaudītu Dailes teātra festivālu, taču šogad visus gaida pārmaiņas, jo teātra festivāls 11. augustā notiks gleznainajos Kurzemes pakalnos – Jaunmoku pilī, turklāt to organizēs Latvijas Nacionālais teātris.

Dailes teātra direktors Aivars Līnis atzīst, ka ir priecīgs par Nacionālā teātra ideju rīkot savu festivālu. Lai gan katram teātrim esot savs skatītāju pulks, tomēr pīrāgs, ko dala abi teātri, esot viens, tamdēļ festivāls šogad Stāmerienā nenotiks. "Būtu gaužām muļķīgi abiem vienā vasarā, vienā mazā valstī publiku vilkt katram uz savu pusi." Iecerēts, ka turpmāk vienu vasaru festivāla organizāciju uzņemsies Dailes teātris, savukārt otru – Nacionālais. Turklāt abi teātra vadītāji ir vienisprātis, ka jaunie apstākļi rosinās konkurenci, kas būs kā dzinulis, lai abi teātri savā formā un izteiksmē progresētu.

Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis atzīst, ka vietas izvēle nav bijusi viegla, taču galu galā izraudzīta Jaunmoku pils. Arī tās ģeogrāfiskais izvietojums ir labs, jo atrodas tikai 70 kilometru no Rīgas, turklāt festivāla veidotāji jau esot sākuši veiksmīgas sarunas par vilcienu papildreisiem, kas skatītājiem atvieglotu nokļūšanu Jaunmoku pilī. Par festivāla devīzi tā organizatori ir izvēlējušies veļas knaģi ar saukli "Turamies kopā". "Kad jau pagājis krietns laiks kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas, mums ir īpaši svarīgi atkal akcentēt turēšanos kopā," ir pārliecināts teātra direktors.

Festivāla programmā plānots iekļaut priekšnesumus visdažādākajām gaumēm. Atbildīgais par festivāla māksliniecisko programmu – aktieris Voldemārs Šoriņš – stāsta, ka pasākums balstīsies uz diviem centrālajiem notikumiem. Viens no tiem būs visai ģimenei domātā izrāde Pepija, savukārt otrs lielais notikums būs Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera Indriķa hronika, kurā Indriķa lomu izpildīs Ainārs Ančevskis. Abas izrādes notiks uz lielās skatuves brīvā dabā. Dienas pirmajā daļā Jaunmoku pils kolonnu zālē varēs noskatīties Edvarda Olbija izrādi Kam no Vilka kundzes bail?, savukārt pievakarē šajā pašā zālē tiks rādīta viena no Dailes teātra jaunākajām izrādēm – Dž. Dž. Džilindžera Intim. V. Šoriņš lēš, ka kolonnu zālē varētu uzņemt aptuveni 250 skatītāju, turklāt kopā festivālā atpūtu varētu nodrošināt ap 5000 cilvēku. Arī pils telpās ir plānoti divi pasākumi, un viens no tiem būs Intas Tiroles monoizrāde Tāda ir dzīve.

Savukārt par mazākajiem festivāla apmeklētājiem parūpēsies aktieri Rūdolfs Plēpis, Zane Jančevska, Daiga Gaismiņa, Juta Vanaga, Mārtiņš Brūveris un Imants Vekmanis. Katram aktierim sagatavota sava programma, piemēram, R. Plēpis stāstīs pasakas, savukārt Z. Jančevska plānojusi bērnus iepriecināt ar skaistām dziesmām. "Mēs rēķināmies arī ar to, ka bērni ilgi nosēdēt nevarēs, tamdēļ pils pļavā norisināsies visdažādākās fiziskās aktivitātes," stāsta V. Šoriņš. Bet Zigurds Neimanis apņēmies pasākuma apmeklētājus iepriecināt ar savu veco plašu kolekciju. "Tā nebūs diskotēka, bet gan kaut kas līdzīgs karaoke," paskaidro V. Šoriņš. Visatraktīvākie festivāla apmeklētāji pils dīķī kopā ar aktieriem varēs piedalīties improvizētas sporta sacensībās, bet pēc tam doties uz telti, kur muzicēs dziedošie aktieri, ansambļi Greizais ratiņš un Drama. Festivāla laikā notiks arī Žaņa Katlapa 100. dzimšanas dienas atcerei veltīts pasākums. Atmiņās dalīties aicināti viņa līdzgaitnieki, piemēra Velta Līne, Baiba Indriksone. Šis būs viens no retajiem pasākumiem, kura noslēgumā nenotiks krāšņa uguņošana, jo, pēc festivāla rīkotāju domām, sauklis "Turamies kopā" nozīmē būt kopā arī ar dabu un to nepiesārņot.

 

Latvija visur ir līdzi

Santa Raita,  NRA  04/11/07    "Manā dzīvē ir bijuši vairāki posmi, kad man ir bijis ļoti grūti te nebūt," saka diriģente un komponiste Dace Aperāne (ASV). Tikko saņēmusi Latviešu mūzikas balvu par latviešu mūzikas koncertu veicināšanu pasaulē, šovakar viņa sniegs koncertu Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē.

Dace Aperāne šovakar uzstāsies Latvijas koncertu rīkotajā koncertu ciklā Portretu galerija. "Šis man būs ļoti nozīmīgs koncerts, jo šogad paiet astoņpadsmit gadu, kopš pirmo reizi biju Latvijā – tas bija 1989. gada 16. maijā, kad Dailes teātrī bija Baņutas Rubesas lugas Tango Lugāno pirmizrāde, kurai es rakstīju mūziku," ar aizkustinājumu stāsta pazīstamā mūziķe.

Tāpat ļoti nozīmīga viņai ir piešķirtā pirmā Latviešu mūzikas balva – par jauno mūziķu prasmju un saskarsmes izkopšanu starptautiskās vasaras nometnēs un meistarkursos Latvijā. "Arnolds Klotiņš noziedoja savu Lielās Mūzikas balvas stipendiju, lai nodibinātu šo balvu. Tas man liekas ļoti īpaši, ka saņemšu balvu par jauno mūziķu meistarkursiem – jo mani vecāki Mārtiņš un Ilze Štauveri 1983. gadā saņēma īpašu balvu par darbu latviešu kultūras labā, un šo balvu viņi noziedoja, lai uzsāktu pirmo latviešu mūziķu nometni Kanādā. Es viņu iesākto darbu turpināju: 1990. gadā bija pirmā mūziķu vasaras nometne Amerikā, bet 1994. gadā to sarīkoju Latvijā. Un vienalga tas ir tik neparasti – būtībā esmu saņēmusi atzinību par manu vecāku iesākto darbu," smaida Dace Aperāne. Latvijā viņa ieradusies vien uz nedēļu, un šai laikā ieplānots nokārtot arī visus jautājumus, kas saistās ar nākamajiem jauno mūziķu meistarkursiem Ogres mūzikas skolā – tie gaidāmi nākamgad. "Es laikam citādi nevaru," viņa smaida un stāsta, ka viņu ļoti saista Latvijas mūzikas dzīve un viņai ir svarīgi palīdzēt latviešu mūziķiem. "Man ir atbalsts no ārzemju latviešu organizācijām, un, ja man ir šāda iespēja kādam palīdzēt, man tas ir jādara. "

Dace Aperāne stāsta, ka Kanādā uzaugusi mājās, kur vienmēr rosījās latviešu kultūras cilvēki. "Mani vecāki bija ļoti sabiedriski: tēvs strādāja un vadīja Latviešu biedrību, organizēja koncertus, mammīte ļoti mīlēja mūziku un mākslu – viņa aizgāja mūžībā 1995. gadā. Jau kā mazs bērns es iepazinos ar šiem brīnišķīgajiem māksliniekiem, un viņi bija daļa no manas dzīves. Toreiz to vēl neapzinājos, bet es daudz mācījos vērodama. Protams, tai laikā jau nedomāju, ka Latvija būs brīva, ka mēs varēsim tur aizbraukt, taču ārzemju latvieši uzskatīja, ka, par spīti visam, ir svarīgi uzturēt dzīvu latviešu kultūru." Komponiste atminas to īpašo auru, kas bija sabiedrībā viņai apkārt – viņi visi bijuši neparasti jauki cilvēki, un viņa vienmēr gribēja būt viņu tuvumā. "Un no viņiem man radās priekšstats, ka Latvija noteikti ir īpaša vieta – jo no turienes nākuši visi šie ļoti mīļie cilvēki. Tad iepazinu latviešu mūziku: mums bija Imanta Kalniņa ieraksti, šis tas no Raimonda Paula, bet ļoti minimāli, un manī pamodās ļoti liela interese par latviešu mūziku. Un, kad kļuvu vecāka, radās doma, ka kaut kad ļoti gribētu redzēt Latviju, redzēt Aizputi, kur piedzima mana mammiņa. Bija laiks, kad cilvēki teica, ka tas nav iespējams, ka Latvija nebūs brīva, bet man bija sajūta, ka kaut kad tomēr tikšu uz Latviju, tikai nezināju, kādos apstākļos tas būs."

Kad 1989. gadā Dace Aperāne pirmoreiz atbrauca uz Latviju, viņa nevarēja iedomāties, kā tālāk veidosies saikne ar Latviju. "Man palaimējās satikt dažus cilvēkus, ar kuriem uzreiz izveidojās draudzīgs kontakts. Kad braucu šurp, es neko negaidīju, bet tas, ko saņēmu pretī, bija kas vienreizējs un īpašs! Atceros, ka jau prombraucot zināju: gribu te atkal atgriezties, un man tā bija liela laime – ja tā nebūtu bijis, mana dzīve šodien noteikti būtu citāda."

Klavierspēli Dace sāka apgūt 11 gadu vecumā, jau 12 gados radīja savas pirmās kompozīcijas, un plašākas uzmanības centrā nonāca 1976. gadā, kad viņas skaņdarbs Iluminācijas saņēma 1. vietu Kanādas latviešu Sesto Dziesmu svētku jaundarbu konkursā. Dace Aperāne arī pati iesaistījusies ārzemju latviešu mūzikas dzīves organizēšanā: viņa bijusi Ceturto (1982, Klīvlendā), Piekto (1985, Monreālā) un Sesto (1987, Šērbrukā) latviešu jaunatnes dziesmu svētku muzikālās daļas vadītāja; diriģējusi kopkori Pirmajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Monreālā (1975), kā arī Latviešu jaunatnes orķestri Ceturtajos un Piektajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos. Bet no 2001. gada viņa ir latviešu kultūras biedrības Tilts mūzikas nozares vadītāja – organizē gan latviešu komponistu autorvakarus Ņujorkā, gan latviešu jauno mūziķu nometnes – meistarkursus.

Interesanti, kā Dace Aperāne sevi dēvē – par kanādieti, amerikānieti, vai latvieti? "Man ir Kanādas un Latvijas pase. Vajadzētu arī Amerikas pasi, bet nezinu, vai tad varēšu paturēt Latvijas pasi. Izklausīsies savādi, bet ir sajūta, ka man ir trīs mājas – Kanāda ir vieta, kur es piedzimu un uzaugu, tās ir manas pirmās mājas, un nevaru noliegt, ka tur jūtos ļoti labi. Ņujorkā esmu dzīvojusi ļoti ilgus gadus, tur man ir darbs, draugi, paziņas – tur arī man ir mājas. Bet Latvija manī ir vienmēr, tā nāk man visur līdzi, vienalga, lai kur es esmu..." viņa mīļi pasmaida un tad saka: "Pēdējos astoņpadsmit gados mana dzīve bijusi ļoti bagātīga un skaista – man ir par ko pateikties Latvijai..."

***

Dace Aperāne

- Komponiste

- Dzimusi 1953. gada 19. decembrī Vinipegā (Kanādā)

- Ar izcilību absolvējusi Makgila universitāti Monreālā (1976) un Hantera koledžu Ņujorkā (1980)

- Māca mūziku Stamfordas pamatskolā ASV Konektikutas štatā (kopš 1999) un Vestčesteras konservatorijā ASV pilsētā Vaitpleinsā Ņujorkas štatā (kopš 2002)

- Strādā Bedfordas prezbiteriešu baznīcā ASV Ņujorkas štatā (kopš 1994), kur apmāca un diriģē zvanu kori

- Strādājusi par mūzikas skolotāju Longailendas latviešu vidusskolā un Bronksas latviešu skolā Ņujorkā (1978–2000), Hantera koledžā (1980–1981) un Svētās sirds privātskolā Ņujorkā (1982–1984)

- 10 starptautisko latviešu jauno mūziķu nometņu – meistarkursu mākslinieciskā vadītāja

- Latvijas Komponistu savienības (1990) biedre

- Apbalvojumi: Kanādas Mūziķu savienības balva (1975), PBLA K. Barona prēmija (1992), Ģenerāļa Goppera fonda balva (1993), ASV organizācijas Opera Works balva (1996), Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes atzinības raksts (1999), Jāņa Bieriņa piemiņas fonda balva (1999) un Triju Zvaigžņu ordenis (2001)

- Precējusies. Divi bērni – meita Anna (22) un dēls Aleksandrs (20)

 

Teātra ciba

NRA  04/11/07

Rīgas Krievu teātrī

- Režisors inscenētājs – Andrejs Prikotenko

- Režisors – Vadims Grosmans

- Mākslinieks inscenētājs – Oļegs Golovko (Krievija)

- Muzikālais noformējums – Nikolajs Jakimovs (Krievija)

- Horeogrāfe – Irina Ļahovska (Krievija)

***

Valda Čakare

Mulsinošas dīvainības izrādes programmas latviešu tekstos Rīgas Krievu teātrī ir iekopta tradīcija. Jaunā mākslinieciskā vadītāja Andreja Prikotenko un Vadima Grosmana veidotā Mārtina Makdonas lugas Klibais no Inišmānas iestudējuma programmā, kārtējo reizi ignorējot līdzšinējo tulkošanas un personvārdu atveides praksi, melns uz balta iedrukāts: Martins Makdonahs. Kroplis no Inišmānas salas. Arī pats iestudējums šķiet mulsinošs gan ar profesionālam teātrim nepiedienīgo agresīvi pašdarbniecisko estētiku, gan ar skatījumu uz īriem kā nacionālas neatkarības idejas apsēstu nesamanīgi aurojošu deģenerātu kopu, kurā nav grūti sazīmēt drosmīgu paralēli ar latviešu sabiedrību. Tomēr viena neapšaubāma vērtība šajā izrādē ir – galvenās lomas tēlotājs Jevgeņijs Terskihs. Aktiera harismātiskā pievilcība un pārliecinošā ķermeniskā eksistence, atklājot Billija slimības klīnisko ainu un vienlaikus dziļi ietiecoties viņa dvēseles slēptajos nostūros, ļauj sekot citādi gauži liesajai izrādei ar neatslābstošu uzmanību. Viņam – piecas maskas.

Režija * *

Aktierdarbs * *

Scenogrāfija * *

Horeogrāfija * *

Mūzika * *

***

Mārīte Gulbe

Režisora inscinētāja Andreja Prikotenko agresīvs pieteikums. Pasauli, kurā mākslinieks dzīvo un rada (šī izrādes atslēga tiek pieteikta pašā finālā filmas titros, paužot pateicību visiem radošajiem ļaudīm), režisors redz maksimāli negatīvu un deformētu. Uzbrūkoša pirmā daļa, kurā izrādes tēli naturālistiski ņirgājas cits par citu – sper, sit, kliedz, spaiņiem lej virsū ūdeni, pat pieķeršanās jūtas izpaužot ar gumijas šļūtenes sitieniem. Tā pēc pirmā cēliena mājās ir aizbaidīta daļa skatītāju.

Arī galveno varoni – trauslo sapņotāju Billiju – Jevgeņijs Terskihs atveido ar naturālistiskām fiziskas slimības izpausmēm, tā vēl vairāk sabiezinot vispārējo kroplās pasaules tēlu. Tikai īsi pirms pašām izrādes beigām varoņiem ļauts atklāt drusku cilvēcības, un tas rada neizsakāmu atvieglojumu (ne katarsi) pēc mokošajām garajām stundām. Aktieri darbojas ar raupjiem raksturojošiem triepieniem, smalkās jūtu vibrācijas izpaustas vien pāris vietās – Billija savdabīgajā, kustībās ierobežotajā dejā, kad, šķiet, dvēsele raustās konvulsijās.

Māksliniekam tiesības uz savu skatījumu, taču šī aina ir tik drūma...

Režija * * 1/2

Aktierdarbs * * *

Scenogrāfija * * *

Horeogrāfija * * *

Mūzika * * *.

 

 

Kultūrziņas

Maija Rudovska,  NRA  04/11/07

- ZEMŪDEŅU KARŠ. EPIZODE 6. Galerijā Māksla XO līdz 1. maijam aplūkojama Valtera Kiršteina dizaina objektu izstāde Zemūdeņu karš. Epizode 6. Izstādes pamatā ir dizaina objekti, kuri veidoti kā antitēze funkcionalitātei. Izstāžu sērija Zemūdeņu kari Latvijā aizsākās 1995. gadā, kad Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas absolventi Valters Kiršteins un Egils Mednis Reiterna namā sarīkoja diplomdarbu izstādi ar tādu pašu nosaukumu. Turpmākajos gados abi mākslinieki izvērsa Zemūdeņu karus vairākās epizodēs.

- JŪLIJA VIĻUMAIŅA IZSTĀDE. Galerijā Antonija šodien atklāj gleznotāja Jūlija Viļumaiņa (1909–1981) izstādi. J. Viļumainis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Dabasskatu meistardarbnīcu profesora V. Purvīša vadībā. Strādājis visos glezniecības žanros, taču iecienītākie bijuši ainava un klusā daba. Izstādē būs apskatāmi vairāki līdz šim neredzēti 40. gados tapuši mākslas darbi, kad gleznotājs pievērsās dabas studijām.

Kultūrziņas

Arno Jundze, 04/12/07

- SOLOKONCERTS. Pianiste Iveta Pinkule šovakar pulksten 19 uzstāsies Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Programmā Šopena un Skrjabina skaņdarbi.

- LAIMA MUKTUPĀVELA LĪVĀNOS. Rīt pulksten 15 Līvānu bērnu un jauniešu centra telpās notiks tikšanās ar rakstnieci un žurnālisti Laimu Muktupāvelu.

- BALSU REKORDS. 29. aprīlī jauniešu koris Balsis atzīmēs 20 gadu pastāvēšanas jubileju. Svinību laikā Balsis plāno uzstādīt pasaules rekordu, diennaktī sniedzot 20 bezmaksas koncertus.

 

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Rīdzinieki izmanto iespēju Lieldienas svinēt Līvu laukumā

LETA  04/08/07    Svētdien Rīgā, Līvu laukumā, notiekošo pasākumu "Lieldienas Vecrīgā" apmeklēja vairāki simti rīdzinieku un pilsētas viesu, novēroja aģentūra LETA.

Pasākumā "Lieldienas Vecrīgā" piedalījās folkloras kopas "Skandinieki", "Vilcenes", "Vilki", "Atštaukas", kapela "Valdemārs", deju ansambļi "Dzintariņš" un "Daiļrade", kā arī vokālais ansamblis "Palāsītes" un teātra studija "Vinnijs".

Līvu laukumā notika arī šūpošanās un olu ripināšana, kā arī darbojās amatnieku tirdziņš, kur bija iespējams iegādāties dažādus suvenīrus.

Kā novēroja aģentūra LETA, šodien pa Vecrīgu un Rīgas centrā lielākoties pastaigājās ārzemju tūristi, kamēr rīdzinieki svētkus, acīmredzot, izvēlējušies svinēt citviet.

Lielākā daļa rīdzinieku Lieldienās ir devušies ārpus Rīgas, bet pārējos no publisko pasākumu apmeklēšanas, visticamāk, atturējis aukstais laiks, pieļāva kāds no pasākuma apmeklētājiem, kurš uz pasākumu Līvu laukumā bija ieradies ar savu meitu.

Vairāki aģentūras LETA aptaujātie pasākuma apmeklētāji arī atzina, ka šogad Rīgā svētku noskaņa nav jūtama, jo šūpoles un citas svētku dekorācijas uzstādītas vien Līvu laukumā, kamēr citviet Rīgā par svētku klātbūtni nekas neliecinot.

 

Valkā organizēs e-studijas dārzu un ainavu arhitektūrā

LETA  04/14/07     Valkā, sadarbojoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), pašvaldībai un Latvijas un Igaunijas institūtam, rudenī varēs elektroniski apgūt dārzu un ainavu arhitektūru, aģentūrai LETA pastāstīja Valkas pašvaldības preses sekretāre Inguna Medne.

Par to šonedēļ vienojusies LLU mācību prorektora vietniece tālākizglītības jautājumos Sandra Hofmane, Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes Valkas filiāles direktore Unda Ozoliņa un Latvijas un Igaunijas institūta direktore Laila Ontensone.

LLU ir ieinteresēta sadarboties un vēlas Valkas pilsētas un reģiona iedzīvotājiem piedāvāt dažādus tālākizglītības kursus. Kopīgajās sarunās panākta vienošanās, ka koordinators no Valkas šajos jautājumos būs Latvijas un Igaunijas institūts, jo tā uzdevums ir izglītot pieaugušos.

Viena no pirmajām programmām, ko varētu piedāvāt jau nākamajā mācību gadā, būs "Dārzu un ainavu arhitektūra". To varētu apgūt elektroniski. Programma ir apgūstama gana īsā laikā - jāmācās tikai pusotru gadu, informēja Medne.

Šī LLU programma izstrādāta tā, lai būtu saistoša visiem interesentiem, tāpēc dārzu un ainavu arhitektūru varēs mācīties gan tie, kuri šajā jomā darbojas profesionāli, gan tie, kuri vēlas gaumīgi sakopt savu dārzu.

Otrs jaunums, kas Valkā līdz šim nav bijis, būs kursi medniekiem, piebilda Medne.

E-studijas notiks tā, ka atsevišķus tematus studenti mācīsies patstāvīgi un elektroniski iesniegs savus darbus, bet aptuveni reizi mēnesī LLU lektori vadīs klātienes lekcijas.

 

Puķu bizness globalizējas

Ilze Šteinfelde,  NRA  04/14/07     Šveices firma Syngenta iegādājusies Fisher grupu, par to samaksājot apmērām 67 miljonus ASV dolāru. Darījums oficiāli tiks noformēts ši gada pirmajā pusē.

Latvijā S&G Flowers kopš 2003. gada pārstāv zemnieku saimniecība Bites.

Fischer ir privāta kompānija, kas nodarbojas ar puķu stādāmā materiāla selekciju un tirdzniecību. Tās galvenā mītne atrodas Vācijā. Savukārt S&G® Flowers apvieno uzņēmuma Syngenta puķu biznesu. Uzņēmums ir pasaules līderis podu puķu un vasaras puķu biznesā. S&G nodarbojas ar puķu selekciju un pavairošanu globālā mērogā, un tās galvenie produkti ir puķu sēklas, jaunstādi un spraudeņi, kas nopērkami arī Latvijā.

2006. gadā Syngenta apgrozījums puķu biznesā sasniedza 228 miljonus ASV dolāru. Savukārt Fischer apgrozījums 2005./2006. finanšu gadā sasniedza 86 miljonus ASV dolāru.

"Mēs esam priecīgi sveikt Fischer kolektīvu ar iekļaušanos uzņēmumā Syngenta, kas pazīstama kā spēcīga uz mārketingu un inovācijām vērsta kompānija," teica Syngenta biznesa attīstības nodaļas vadītājs Roberts Berendess. Šī pievienošana paātrināšot uzņēmumu stratēģijas īstenošanu puķu biznesā, kā arī nostiprinās Syngenta līdera pozīciju starptautiskajā tirgū, piebilda R.Berendess.

Uzņēmuma Fisher vadītājs Jozefs Fišers uzskata, ka, apvienojot abu uzņēmumu puķu šķirņu klāstu un zināšanas par audzēšanas tehnoloģijām, abi uzņēmumi spēs vēl vairāk uzlabot servisu, kopīgi attīstot puķu tirgus izaugsmes potenciālu.

Darījuma beigu termiņš ir plānots 2007. gada otrajā ceturksnī, pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas.

Uzņēmuma Fischer bizness būtiski papildina Syngenta puķu biznesu, pievienojot tās portfelim vēl trīs no desmit visvairāk pārdotajām puķu kultūrām.

Fischer ir pasaules līderis pelargoniju (Geranium) stādu audzēšanā un ieņem vadošo lomu puansetiju un Jaungvinejas balzamīņu selekcijā un audzēšanā, tā pārdod puķes vairāk nekā 20 valstīs, izmantojot pazīstamos Fischer® un pelfi® zīmolus, kas tiks saglabāti arī turpmāk. Uzņēmumā Fishcer strādā 1700 darbinieku.

 

 

Pēc apmākušās
un aukstās aizvadītās nedēļas,

šonedēļ laiks nedaudz sāk noskaidroties...

Kaut arī nedēļas sākums bija drēgns, vakar,
pateicoties vējam, kurš izdzenāja mākoņus, visu

dienu spīdēja saulīte. Arī šodien jau no paša rīta

ir saulains, un, kaut arī naktīs vietām tempe-

ratūra vēl nokrīt zem 0oC, dienas atkal

kļūst arvien siltākas un siltākas –

šodien jau ir +10oC.

 

Anda Jansone, ceturtdien, 12. aprīlī