Kas jauns Latvijā?

Nr. 491: 2007. g. 29. aprīlis - 4. maijs

 

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Parakstīti dokumenti par kompensācijām pērn Irākā diviem ievainotajiem karavīriem

LETA  04/29/07    Aizsardzības ministrijas (AM) vadība parakstījusi lēmumu par kompensāciju piešķiršanu pērn Irākā diviem ievainotajiem karavīriem, informēja AM Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.

Kompensāciju apmērus karavīram Ričardam Sadovņikovam un kaprālim Valdim Mežajevam ministrija neizpaudīs.

Savukārt Irākā bojā gājušo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dižkareivju Ginta Bleijas un Vitālija Vasiļjeva tuviniekiem kompensācijas tika piešķirtas jau februāra sākumā.

Karavīru tuvinieki saņēma kompensācijas, jo abi gājuši bojā, pildot tiešos dienesta pienākumus, secināts NBS speciālās komisijas veiktajā dienesta izmeklēšanā, kurā bija jānoskaidro abu bojā gājušo karavīru nāves apstākļi.

Jau ziņots, ka 2006.gada 27.decembrī Irākā nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā nogalināti dižkareivji Bleija un Vasiļjevs. Sprādzienā cietušajā automašīnā "Hummer" braukuši pieci traģiskajā notikumā iesaistītie Latvijas karavīri. Divi kareivji - Sadovņikovs un Mežajevs - guva vieglus ievainojumus, bet trešais karavīrs - virsleitnants Ivo Vigulis - ievainots smagāk un joprojām ārstējas slimnīcā Vācijas pilsētā Rammšteinā.

Rikveilis informēja, ka par kompensācijas piešķiršanu Vigulim ministrija lems pēc viņa atgriešanās Latvijā, kad būs saņemti visi mediķu atzinumi par viņa veselības stāvokli.

Likums paredz, ka bojā gājušo karavīru mantiniekiem izmaksā 50 000 latu kompensāciju, bet ne mazāk kā 120 pēdējā mēneša karavīra algu apjomā, ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā NBS kontingenta sastāvā, saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma lietošanu un paredz apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai.

"Dienestam pasaules karstajos punktos nepieciešama liela uzņēmība, un tas vienmēr saistīts ar risku, tāpēc AM sniegs visu nepieciešamo palīdzību misijās cietušo karavīru tuviniekiem," iepriekš paudis aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP).

Kopš Latvijas karavīri uzturas starptautiskajā misijā Irākā, bojā gājuši trīs kareivji. 2004.gada 8.jūnijā munīcijas neitralizēšanas operācijas laikā Irākā gājis bojā NBS Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas vada komandiera vietnieks virsleitnants Olafs Baumanis.

 

Viedoklis: Bez kopības idejas

Viktors Avotiņš,  NRA  04/30/07    Latvijas triju gadu bilanci Eiropas Savienībā labi raksturo ziņa: pērn divkārt palielinājies no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaits.

ES labumu vērtējot, tā ir pozitīva ziņa. Tā vēsta parvislabāko, ko pagaidām no ES pieredzam – individuālās izvēles iespēju paplašinājumu: uzņēmējdarbībā; izglītībā; iespējā paaugstināt ienākumu griestus neatkarīgi no savas valsts muļļāšanās ar nodarbinātības un algu politiku; iespējā izvēlēties patīkamāku klimatu, darbu un kompāniju; laikmetīgas saskarsmes, vēriena, pieejamās pasaules telpas un valodu ģeogrāfijas paplašinājumā... Tas nav maz. Bet tas, kādas valstiskas problēmas rada attieksmē pret Latviju centrbēdzīga cilvēku izvēle jājautā vietējai valsts varai. ES pie tā nav vainojama.

Otrs pozitīvs ieguvums – iespēja reāli salīdzināt neatkarīgu valstu pārvaldes kvalitāti, pastāvot vienādiem pamatnosacījumiem. Vai nu valsts pārvalde transformē jaunās situācijas piedāvātās izdevības valstij par labu, vai arī dod priekšroku ieviest tās savā valstī direktīvi, bez transformācijas un izvēles, kas te der, kas neder. Latvija atšķirībā no Ungārijas, Igaunijas, nemaz nerunājot par Franciju vai Vāciju, pagaidām turējusies pie otrā varianta. Tas varbūt nav redzams IKP pieauguma tempos, bet ir redzams sociālekonomiskajā dinamikā tajās valstīs, kuras pirms pusotra gadu desmita sāka vienādos apstākļos.

Trešais pozitīvais ieguvums no ES ir tas, ka, pateicoties vienotai telpai, Latvijā jāapgūst, jāievieš un jālieto eiropeiska, civilizēta tiesību izpratne. Tiesu sistēmas acīmredzamā pretestība civilizētai praksei, nevēlēšanās laist likumu pie varas un griba iztikt ar likumu kā varas vasali, vienotā telpa tiks skaustas ātrāk un principiālāk. Pagaidām ES vēl ir Latvijas demokratizators.

Protams, Eiropas nauda. ES investīciju programmas. Septiņi treknie gadi. Ne jau ES nosaka, cik lielā mērā šie gadi tendēti uz izlaidību, cik lielā – uz visu resursu mobilizēšanu. Cik lielā mērā ES nauda ir primāra, cik sekundāra šo trekno gadu īstenojumā. Pirms trim gadiem tika sacīts, ka pēc 10–15 gadiem būsim sasnieguši ES valstu vidējo attīstības līmeni. Tātad pēc 7–12 gadiem būsim.

Atklāti sakot, nezinu neko nopietnu, kur tieši ES kā tāda būtu radījusi Latvijai nozīmīgas problēmas. Inflācija? Nav ES vaina, ka Latvijā cenu politika ir lielā mērā diametrāla algu politikai.

Subjektīvi man ir tikai viens iemesls, kura dēļ arvien neuzskatu ES par savējo, bet par varas konstrukciju, kas pastarpināta no sabiedrības kopuma. Šis iemesls ir politisks, un tā tendence trijos gados bijusi negatīva. Referendumā Latvija nobalsoja par iestāšanos nacionālu valstu savienībā, un es negribētu vienu rītu pamosties federālā vai konfederālā valstiskā veidojumā. Reizēm, vērojot Eiropas prasību attiecības ar valsti, man šķiet, ka es tādā jau pamostos katru rītu. Bet neredzu tam sabiedrības akceptu. ES prezidējošo valstu piepūle gan varbūt bijusi veltīta ES līguma reanimācijai, bet tās nepūlas šo aprēķina laulību līgumu kaut vai nedaudz padarīt par mīlestības līgumu. Antona Kūkoja bērēs priesteris Budže runāja par katoļiem Īrijā, kuri turp aizbraukuši bez krusta, bez svētbildes – tikai naudu pelnīt. Ja ES piedāvā tikai kopā pelnīt naudu un ja tai nav nekādu citu, to skaitā garīgu kopības ideju, tad ES statusa valstiskošanai nav pamata.

 

Latvijas trīs gadi ES tiek vērtēti bez entuziasma

NRA  04/30/07    2003. gada 20. septembrī par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) nobalsoja 66,97% referendumā piedalījušos.

Trešā gadadiena, kopš mūsu valsts pievienojusies ES, sākās ar ziņu, ka Latvijas dalību šajā organizācijā pozitīvi vērtē tikai 27,8% aptaujāto. Vairākums – 42% respondentu – gan pauduši ne pozitīvu, ne noraidošu attieksmi pret ES, bet drīzāk ilūziju trūkumu, piekrītot atbildei, ka ES nav "ne laba, ne slikta".

Latvijas trešais gads ES nāca ar ziņu par cukura ražošanas nozares likvidāciju atbilstoši ES īstenotajai šīs nozares reformai, Eiropas Komisijas pretenzijām pret lidostas Rīga īstenoto atlaižu politiku, kas, no vienas puses, daudziem Latvijas iedzīvotājiem beidzot uzlaboja ceļošanas iespējas un palielināja iebraukušo tūristu skaitu, bet, no otras puses, – valstij draud ar soda sankcijām. Bija arī ar priecīga vēsts Latvijas nepilsoņiem, kas kopš janvāra uz ES valstīm, izņemot Lielbritāniju un Īriju, var ceļot bez vīzas. Šis pasākums gan arī tiek raksturots kā potenciāls drauds naturalizācijas tempiem, zūdot vienai no motivācijām, kādēļ būtu kārtojams eksāmens Latvijas pilsonības iegūšanai.

Tomēr, kā uzskata daudzi, būtiskākā ietekme, ko valstij devusi iestāšanās ES,izpaužas tieši attiecībā uz darba tirgu – proti, lielam darbaspēka daudzumam aizmigrējot uz vecajām ES valstīm, Latvijā daudzās jomās izveidojies vai nu darba roku trūkums, vai jūtami kritusies darba kvalitāte; aizbraukuši profesionālākie un kvalificētākie, lai saņemtu par savu darbu vairāk. Atvērtā darba tirgus efekts arī tiek raksturots kā inflāciju ietekmējošs faktors – pirmkārt, tas darba devējiem liek palielināt algas, otrkārt, tiek runāts par nedeklarētas naudas miljoniem, ko no Īrijas un Lielbritānijas uz Latviju sūta mūsu viesstrādnieki.

 

Latviju svītro no ASV 'uzraugāmo valstu' saraksta intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā

DELFI   04/30/07    Šī gada 30. aprīlī ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs nāca klajā ar savu kārtējo pārskatu (Special 301 Report) par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību pasaulē, kurā Latvija vairs nav "uzraugāmo valstu" sarakstā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā. Latvija tika uzskatīta par "uzraugāmo valsti" ar problēmām intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā kopš 2001.gada, portālu "Delfi" informēja LR Ārlietu ministrijas informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

"Latvijas izslēgšana no "uzraugāmo valstu" saraksta vērtējama kā būtiska atzinība Latvijas valdībai tās centienos, teikts Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Mūsu valsts institūcijas pēdējo gadu laikā ir ieguldījušas ievērojamu darbu, lai apzinātu partneru bažas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā un nodrošinātu to novēršanu, ja tās ir pamatotas. Esam gandarīti, ka ASV institūcijas un to konsultētās nevalstiskās organizācijas ir novērtējušas Latvijas valdības ieguldījumu, sakārtojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomu.

Vienlaikus ir jāturpina darbs Intelektuālā īpašuma padomē un ekspertu grupā, lai virzītu apstiprināšanai Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pamatnostādnes, kas iezīmēs tālāko valdības darbību līdz 2012. gadam. Neskatoties uz novērtēto progresu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, ekspertiem vēl ir darbs gan normatīvo aktu pilnveidošanā, policijas kapacitātes stiprināšanā un sabiedrības izpratnes veicināšanā," teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Jāuzsver, ka pārskats ir nozīmīgs informācijas avots investoriem, lai izdarītu secinājumus par investīciju drošību noteiktā valstī vai reģionā, it īpaši attiecībā uz jauniem un inovatīviem produktiem, kuru vērtībā ievērojamu daļu veido intelektuālais īpašums.

 

Latvieši kūlu svilina arī Īrijā

Jānis Ogle, NRA  04/30/07    Šis pavasaris Īrijas ugunsdzēsējiem atnācis ar nepatīkamu pārsteigumu. Īrijā šogad pērnā zāle ļaunprātīgi aizdedzināta 38 gadījumos – daudz vairāk nekā iepriekšējos gados. Vairāki Irijas ziņu mediji apgalvo, ka kūlas dedzināšana esot viesstrādnieku ieradums.

Liesmojošas ceļmalas un teritorijas ar izdedzinātiem zāles laukumiem ir pamats tam, lai sarosītos ne tikai glābšanas dienesti, bet arī Īrijas policija (Garda).

"Vieglprātīga rotaļāšanās ar uguni atklātos laukos un ceļmalās parāda, ka mums netrūkst bezatbildīgu un neprognozējamu cilvēku. Līdz šim policisti ir pieķēruši un sodījuši vienu cilvēku, kas pērno zāli svilināja pats savās ganībās," raksta The Irish News. Atgādinot par ugunsgrēku bīstamību un norādot pērnā gada upuru skaitu, laikraksts uzsver, ka šogad konstatētie 38 kūlas dedzināšanas gadījumi ir līdz šim Īrijā neredzēts skaits. The Irish News informē, ka visvairāk dedzis Svordas, Korkas un Belfāstas apkaimē, kur ir vislielākais imigrantu skaits no Baltijas valstīm.

Savukārt avīze The Irish Independent raksta, ka šādu ugunsgrēku izraisīšana ir viena no aktuālākajām Latvijas valsts problēmām un apgalvo, ka Īrijā kūlas dedzināšanas gadījumu skaits palielinās proporcionāli latviešu skaitam valstī. Pēdējās divās nedēļās notikušie ugunsgrēki bijuši īpaši kaitnieciski, ziņo Īrijā lielākais rīta laikraksts The Irish Times.

 

Eksperte: Latvijas lielākais ieguvums no dalības ES ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā

LETA  05/01/07     Lielākais Latvijas ieguvums no dalības Eiropas Savienībā (ES) ir valsts iespēja piedalīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus Eiropā, vērtējot Latvijas trīs gadu ilgo dalību ES, viedokli pauda politoloģe, Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Žaneta Ozoliņa.

"Lielākais Latvijas ieguvums ir tas, ka Latvija nevis stāv malā un vēro, kā Eiropas lielākā daļa risina šodienas un nākotnes problēmas, bet piedalās šajā procesā ar savu balsi, ar savu viedokli un ar savu prognozi," sacīja eksperte.

Šodien neviena valsts vienatnē pasaulē nevar tikt sadzirdēta, un ar iestāšanos ES Latvija sevi ir pievienojusi ietekmīgo un attīstīto valstu grupai. Tas gan, pēc politoloģes vārdiem, uzliek lielu atbildību par iekšpolitisko jautājumu risināšanu, jo valstij ir jābūt ne tikai formāli, bet arī reāli vienai no turīgākajām un stabilākajām valstīm pasaulē.

"Iestāšanās ES ir saistīta ar virkni pienākumu, kas Latvijai ir jāveic pašai," sacīja Ozoliņa un piebilda, ka līdz ar iestāšanos ES nevar "gulēt un atlikt jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku", jo jau šodien pieņemtie jautājumi attiecoties uz vakardienu.

Latvijai, pēc ekspertes domām, pietrūkst spējas ieskatīties nākotnē un pieņemt lēmumus ar nākotnes sapratni.

1.maijā aprit trīs gadi, kopš Latvija ir ES dalībvalsts. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004.gada 1.maijā.

 

Tallinas atblāzma pār Darba svētkiem Rīgā

Sandris Vanzovičs,  NRA  05/02/07    Daži simti cilvēku vakar pulcējās Grīziņkalnā pie pieminekļa 1905. gada upuriem Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) rīkotajā mītiņā par godu Darba svētkiem.

Tajā neiztika arī bez Tallinas notikumu pieminēšanas, tiesa, visai klusinātos toņos, jo cīnītāji pašlaik esot Igaunijas galvaspilsētā.

Piecas kreisi politiski orientētas kustības aicināja sanākušos atbalstīt "mūsu draugus Igaunijā viņu cīņā pret varas patvaļu", ap roku apvelkot speciālas lentītes – "uzvaras un nelokāmības simbolu". Ar to gan šis atbalsts beidzās: vien poēts Fēlikss Kacs savā dzejā pieminēja, ka "nacisti nonesuši Aļošu Tallinā" un pauda varbūtību: ja igauņi būtu aiztikuši kādu amerikāņu simbolu, tad ASV prezidents Džordžs Bušs daudz neceremonētos, bet Igauniju satriektu "dūnās un pīšļos". Savukārt daži sanākušie solījās vairs neizmantot Tallink pakalpojumus, nedzert Vana Tallinn un neēst Igaunijā ražotus saldumus.

Kā Neatkarīgajai pastāstīja Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL), Tallinā pašlaik esot delegācija, ko vada Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. Tā ieslodzījuma vietās meklēs aizturētos aktīvistus, iespējams, piedalīsies arī mītiņos, taču galvenais uzdevums būs "sniegt tiesisko palīdzību visiem cietušajiem un, protams, apliecināt solidaritāti", skaidroja V. Buzajevs.

Lai gan pasākums bija iecerēts kā svētku mītiņš par godu starptautiskajai strādnieku solidaritātes dienai, sanākušie lielākoties apcerēja grūto dzīvi, lamāja valdību un Saeimu, klāstīja par darbu Rīgas pašvaldībā un mazliet arī pakaunināja potenciālos vēlētājus par mazaktivitāti (Rīgas domnieks Ivans Ivanovs). LSP priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks paziņoja: "Padomju laikā 1. maijs tiešām bija darba, miera un pavasara svētki, kad visapkārt bija priecīgas sejas, skanēja dziesmas un notika dejas, bet tagad tie vairs nav svētki, tiem jābūt kā dienai cīņā par savām tiesībām."

Kuplā skaitā Grīziņkalnā dežurējošie policisti sarosījās tikai vienreiz: pusstundu pēc mītiņa sākšanās parādījās cilvēki ar sarkanbaltsarkano karogu rokās, kas soļoja uz pieminekļa pusi, skandējot dziesmas. Taču izrādījās, ka tie bija savējie – jau rīta pusē no Rātslaukuma gājienā uz Grīziņkalna pusi devušies "denacionalizēto namu iemītnieku genocīda upuru piemiņai" veltītā gājiena dalībnieki. To nebija daudz, – mazāk par desmit. Viens spēlēja trompeti, viens megafonā dziedāja kaut ko līdzīgu Uzvaras dienas maršiem utt., bet vienojošais elements bija laikam ilgajā ceļā uzkrātais nogurums: vismaz puse šo maršētāju ar pūlēm turējās kājās.

 

ES prasa Krievijai pārtraukt vardarbību

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  05/03/07    Igaunijas ārlietu ministrs: psiholoģiskie, reālie un kiberuzbrukumi Igaunijai uzskatāmi par uzbrukumu Eiropas Savienībai.

Eiropas Savienība (ES) pēc vairāku dienu atturīgas laipošanas trešdien pieteica demaršu Krievijai un pieprasīja garantēt drošību konsulāro darbību apturējušajai Igaunijas vēstniecībai Maskavā, ko protestētāju pūlis sāka paralizēt pēc Bronzas kareivja pārvietošanas. ES prezidējošās Vācijas un Eiropas Komisijas (EK) misiju vadītāji Maskavā pieprasījuši tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru. Ja tā nenotiks, nostāju iesniegs rakstiski.

"Pieminekļa pārvietošana ir divpusēji risināma, bet vardarbība pie Igaunijas vēstniecības ir ES līmeņa jautājums. Demaršā Krievija stingri aicināta pildīt pienākumus, kas tai ir saskaņā ar Vīnes konvenciju par vēstniecības drošību un tās personāla neaizskaramību," paziņoja EK.

Demaršs ir līdz šim smagākais ierocis Eiropas un Krievijas attiecībās, kas pēc gāzes un naftas piegāžu kariem ar ES kaimiņiem un eiropiešu acīs nepamatotajam embargo Polijas gaļas importam daudzu skatījumā nonākušas sliktākajā stadijā kopš aukstā kara beigām. Neraugoties uz protestētāju uzbrukumu Zviedrijas vēstniecības auto un 30—40 jauniešu mēģinājumu preses konferencē uzbrukt Igaunijas vēstniecei Maskavā, ES atturējās spert soli tālāk un nosodīt Maskavas bezdarbību pret vardarbību. ES reakcija seko Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paetsa paziņojumam, ka psiholoģiskie, reālie un kiberuzbrukumi Igaunijai uzskatāmi par uzbrukumu ES, tāpēc organizācijai jāiesaistās. U.Paetss arī pavēstījis, ka hakeru uzbrukumi Igaunijas valsts iestāžu mājaslapām notiekot no Krievijas pārvaldes iestāžu, arī Krievijas prezidenta administrācijas adresēm.

Eiroparlamenta (EP) Ārlietu komitejas vadītājs Jaceks Saružs–Voļskis Dienai uzsvēra, ka tikai Igaunijai ir tiesības lemt par saviem pieminekļiem un Krievijas reakcija bijusi neproporcionāla: "Šī ir daļa no Krievijas "skaldi un valdi" taktikas, Igaunijai ieņemot peramā zēna Polijas vietu. Vienīgā atbilde ir solidaritāte un kopēja balss no ES puses."

Brisele pagaidām neapspriež drīz Samarā ieplānotā ES un Krievijas sammita atlikšanu, jo tā esot laba iespēja pārrunāt notikušo ar Krieviju. Apspriežot tikšanās sagatavošanu, EK trešdien vienojās, ka vardarbība nav attaisnojama nekādos apstākļos un ES ir pilnīgi solidāra ar Igauniju.

To pašu atkārtoja ES valstu vēstnieki, kurus Igaunijas pārstāvis sīki informēja par notikumiem Tallinā un pierādījumiem par Krievijas iesaistīšanos protestu organizēšanā. Lietuva atgādināja, ka problēmas sakne ir atšķirīgā vēstures interpretācija un uzbrukumi Igaunijai rāda Krievijas neapmierinātību ar svaru kausu svēršanos baltiešu izpratnes virzienā. Lai gan Latvijas valdība atbalstot Igauniju, Latvijas vēstnieks apspriedē Igauniju neaizstāvēja. "Debates nebija pārāk garas, un es nebiju pietiekami uzstājīgs, prasot vārdu," teica vēstnieks Eduards Stiprais, noliedzot, ka klusēšana saistīta ar valdības nevēlēšanos kacināt Krieviju.

Eiroparlamentārieši no TB/ LNNK trešdien aicināja Saeimu, valdību un prezidenti izrādīt Igaunijai visu iespējamo morālo un politisko atbalstu, aktīvi aizstāvēt tās viedokli ES un atlikt Latvijas — Krievijas robežlīguma ratifikāciju. "Politikas noteicēji ir iecerējuši, uz vēdera lienot, panākt robežlīguma noslēgšanu, līdz ar to cerēt uz Latvijas demaršiem ir bezcerīgi. Kamēr pasaulei ir skaidrs, kas notiek Krievijā, īstenojot vienus nedemokrātiskus pasākumus pēc otriem, mums tiek uzskatīts par lielu godu slēgt ar šādu administrāciju līgumus par nākotnes attiecībām," teica deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Tallinu apmeklējusi arī eirodeputāte Tatjana Ždanoka, kura pēc tam Briselē izplatījusi paziņojumu par policijas brutalitāti pret aizturētajiem un apšaubījusi viņu taisnīgu tiesāšanu.

ATBALSTS

Aigars Kalvītis (TP), Latvijas premjers

Latvijas valdība ir kopā ar Igaunijas valdību saistībā ar pēdējo dienu notikumiem šajā valstī. Jautājums par karavīru apbedījumu vietu pārcelšanu ir Igaunijas iekšējā lieta, un nav pieļaujama ārvalstu iejaukšanās tā risināšanā. Mēs esam kopā ar Igaunijas valdību un tautu. Mēs arī gribētu būt suverēni savos lēmumos, nevis kāds no ārpuses provocēs nekārtības.

Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas Valsts prezidente

Latvijai kā Igaunijas kaimiņvalstij un ES dalībvalstij nav pieņemami uzbrukumi Igaunijas vēstniecībai Maskavā un tās darbiniekiem, kas pārkāpj Vīnes konvencijā noteiktos diplomāta aizsardzības principus. Eiropas Savienībai kopumā ir stingri jāreaģē uz šādu principu pārkāpumiem.

Valds Adamkus, Lietuvas Valsts prezidents

Igaunijas varas iestādes ir saņēmušas Krievijas politiķu neadekvātu reakciju. Igaunija šo procesu [pieminekļa pārvietošanu] ir izpildījusi, nepārkāpjot starptautiskās tiesības un ar nepieciešamo cieņu. Nav šaubu, ka kritušo piemiņa ir jāciena, taču padomju armija neatnesa brīvību Baltijas valstīm. Tāpēc — vai var nosodīt Igauniju par to, ka padomju karavīru mirstīgās atliekas tiks pārbedītas no laukuma Tallinas centrā uz karavīru kapsētu? Neatrisinātas problēmas Krievijai tuvējos kaimiņos liek šaubīties par Krievijas spēkiem un vēlmi kopā ar starptautisko sabiedrību risināt ieilgušas un sāpīgas problēmas.

Lehs Kačiņskis, Polijas prezidents

Polija saprot un atbalsta Igauniju.

Mati Vanhanens, Somijas premjers

Igaunijai pašai ir tiesības izlemt, ko tā dara ar saviem pieminekļiem un kā tā kontrolē nemierus. Tā ir starptautiskās etiķetes neievērošana, ja politiķi [Krievijas Valsts domes deputāti] citas valsts apmeklējuma laikā pieprasa demokrātiski ievēlētas valdības atkāpšanos. Igaunija ir suverēna valsts, un tai ir tiesības risināt šīs lietas. Mēs, tāpat kā citas ES valstis, atbalstām šīs neatkarīgas valsts tiesības. Tas attiecināms arī uz mūsu sākotnējo paziņojumu par to, ka cita valsts nevar jaukties šajās lietās. Tā ir arī Krievijas virzienā raidīta ziņa.

 

Saeima noraida priekšlikumu jau šodien pieņemt deklarāciju par atbalstu Igaunijai

LETA  05/03/07     Saeima šodien noraidīja partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšlikumu jau šodien pieņemt deklarāciju par atbalstu Igaunijai.

Deklarācija paredz paust atbalstu Igaunijas valdībai un tās suverēnajiem lēmumiem. Deklarācijas projektā arī norādīts, ka Latvijas parlaments asi nosoda Krievijas Federācijas amatpersonu un domes deputātu mēģinājumu iejaukties Igaunijas iekšējās lietās.

Par deklarācijas izskatīšanu šās dienas Saeimas sēdē tika saņemta 41 balss - par to balsoja visi JL un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un atsevišķi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti.

"Pret" balsoja 29 deputāti - visi "Saskaņas centra" un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvji, kā arī atsevišķi Tautas partijas (TP) un Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" (LPP/LC) vēlēšanu apvienības deputāti. Balsojumā atturējās 11 TP un LPP/LC deputāti. Balsojumā nepiedalījās 11 ZZS un LPP/LC deputāti.

Daudzi deputāti šodien nebalsoja par deklarācijas izskatīšanu, jo pirms tam par to neesot runāts frakciju sēdēs un formulēts frakciju viedoklis.

JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš pēc šāda Saeimas lēmuma pauda nožēlu, ka Latvijas parlamentam ir grūti "saņemties un izteikt atbalstu Igaunijai".

Arī deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) norādīja, ka šis jautājums nav pozīcijas un opozīcijas lieta, bet gan par atbalstu mūsu kaimiņvalstij.

Pret projektu iebilda Jakovs Pliners (PCTVL), kura uzstāšanās tika pavadīta ar kolēģu klaigām un kāju dauzīšanu. Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim (ZZS) šīs uzstāšanās laikā trīs reizes nācās atgādināt, lai deputāti ievēro klusumu.

Kā ziņots, Igaunijas arheologi Tallinā otrdienas vakarā beiguši izrakumus padomju karavīru apbedījumu vietā, kur atradās Bronzas kareivja tēls, paziņojusi Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāve.

Pēc tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanas un iespējamās identifikācijas viņi tiks pārbedīti Igaunijas galvaspilsētas karavīru kapsētā, kur jau nogādāts piemineklis.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju atrasti 12 kritušo Sarkanās armijas karavīru šķirsti. Pēc dažiem vēstures avotiem, šai vietā apbedīti 14 karavīri.

Igaunijas aizsardzības spēki gatavojas jaunajā apbedījumu vietā rīkot piemiņas ceremonijas gan 8.maijā, kad Eiropā atcerās Otrā pasaules kara beigu gadadienu, gan jūnija beigās, kad tur plānots atklāt jaunu memoriālo kompleksu.

Pagājušās nedēļas nemieros Tallinā un citās Igaunijas pilsētās viens cilvēks gāja bojā un daudzi tika ievainoti.

 

Latvija tērēs 15 tūkstošus latu lobija kompānijas algošanai bezvīzu režīma panākšanai ar ASV

LETA  05/04/07    Kompānijas "Dutko Worlwide" pakalpojumu izmantošana setiņu Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu interešu lobēšanai bezvīzu režīma panākšanai ar ASV Latvijai sešu mēnešu ilgā laika posmā izmaksās 30 000 ASV dolārus (15 510 latus), informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Kā ziņots, Čehija, Polija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija un Rumānija ir noalgojušas konsultāciju "Dutko Worlwide" kompāniju ar mērķi kopīgi lobēt, lai ASV ieviestu bezvīzu režīmu šo valstu pilsoņiem.

ASV lobija firmu izmantošana esot normāla un akceptēta prakse, veicinot dažādu jautājumu risināšanu, skaidroja ĀM. Kompānija "Dutko Worlwide" esot izvēlēta vairāku citu kompāniju starpā. Kā pamats veiktajai izvēlei esot bijusi kompānijas lielā pieredze, izdevīgie noteikumi un profesionāli sniegtie pakalpojumi.

ĀM izmantos lobija kompānijas pakalpojumus sešus mēnešus, katru mēnesi maksājot 5000 ASV dolārus (2585 latus). Līdzekļi tiek ņemti no ĀM budžeta un tie esot jau mērķtiecīgi iekļauti budžeta plānošanas procesā.

ĀM atgādina, ka tā turpina intensīvu darbu pie bezvīzu ieceļošanas panākšanas uz ASV Latvijas pilsoņiem gan divpusējā, gan ES līmenī, gan Baltijas un Višegradas valstu vienlīdzības koalīcijas līmenī. Lobija kompānijas algošana esot tikai papildus instruments Latvijas pievienošanas ASV bezvīzu programmai panākšanai.

Kā zināms, ASV prezidenta Džordža Buša administrācija jau ir paudusi atbalstu vīzu režīma ar ASV atcelšanu jaunajām ES dalībvalstīm, tomēr par izmaiņām pastāvošajā likumdošanā lemj Kongress.

Paredzams, ka tuvāko dažu nedēļu laikā Pārstāvju palāta lems par izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā vairāku jauno ES dalībvalstu pilsoņiem ieceļošanai ASV vīzas vairs varētu nebūt nepieciešamas.

Tajā pat laikā ASV plāno pastiprināt drošības pasākumus attiecībā uz tām ES valstīm kurām jau šobrīd ir spēkā bezvīzu režīms ar ASV.

 

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

 

Viedoklis: Mulsinātāji

Aivars Ozoliņš,  Diena  04/30/07    Valsts prezidenta amata kandidātu partijiskā meklēšana nupat nonākusi līdz teju atklātai cīņai starp Tautas partiju un Latvijas Pirmo partiju. Abas tagad liek lietā vissmagāko populismu, kāds pašreizējās politiskās konjunktūras apstākļos atrodams. LPP rosināšot tautas nobalsošanu par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. TP sākšot diskusiju par visas tautas vēlētu prezidentu.

Vislabāk šajā situācijā, kuras iznākums var būt ne tikai vieniem vai otriem tīkams Valsts prezidents, bet arī nākamais premjerministrs, jūtas Saeimas opozīcijas promaskaviskie spēki, pirmām kārtām Saskaņas centrs — kā dabonama brūte, par kuras sirdi un roku notiek cīniņš.

Aināra Šlesera mantas kārei robežu nav, un politiskās varas kā savas labklājības pamata paturēšanai viņam der jebkuri līdzekļi. Ar Ļedjajeva sektantiem un viņu sūdiem nākamajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās acīmredzot nepietiks, "cīņa ar oligarhiem" ir sen izcīnīta ar Šlesera paša piepulcēšanos viņu šaurajam lokam, tad nu paplašinās savas partijas elektorātu ar "krievvalodīgajiem" — stratēģiskais mērķis ir saplūdināt "mācītājus" ar Maskavas polittehnologu uzradīto projektu, par SC pārdēvēto PCTVL filiāli.

Protams, ka referendums par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem būtu lemts neveiksmei, taču parakstus tā sarīkošanai savākt varētu. Ja šāds referendums notiktu reizē ar pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā, tas neatkarīgi no iznākuma nodrošinātu Šleseram drošu pārstāvniecību lielākajās valsts pilsētās, kurās ir ievērojams "krievvalodīgo" pilsoņu īpatsvars. Apelēt pie "mācītāju" ilgtermiņa valstiskas domāšanas — ka vēlēšanu tiesības atņems nepilsoņiem motivāciju mācīties latviešu valodu un naturalizēties — acīmredzot nav jēgas; Šleseram nauda jātaisa tūlīt un daudz jeb "gāzi grīdā".

"Kreisajiem" daļēji tēmēts varētu būt arī premjerministra Aigara Kalvīša ierosinājums diskutēt par tautas vēlētu prezidentu. Ideja, kas varētu sašķobīt pašlaik Satversmē nodrošināto varas līdzsvaru, palielinātu naudas nozīmi politikā (iedomājieties, cik izmaksātu kandidātu priekšvēlēšanu kampaņas) un samazinātu šādi ievēlēta prezidenta iespējas būt politiski neitrālam, kopš neatkarības atgūšanas cilāta daudzkārt — to ir atbalstījis Zīgerists, sociķi, Zemnieku savienība. Taču pēdējo reizi mainīt Satversmi bija ierosinājis tieši SC. Pērn decembrī Saeima šās partijas priekšlikumu pārliecinoši noraidīja. Vienīgā runātāja pret to, TP pārstāve Anta Rugāte pārmeta "kreisajiem", ka tie gar Satversmi ņemoties "kā gar tādu noplēšamo kalendāru" un izmantojot "populāru ideju ļoti spekulatīvos nolūkos". Jācer, ka deputāte tagad pateiks arī savas partijas priekšsēdētājam Kalvītim, ka viņa piedāvājums ir "nonsenss" un "klaja necieņa pret prezidenta institūciju, (..) Satversmi un vienlīdz tātad arī pret Latvijas valsti".

Tiesa, par tautas vēlētu prezidentu bija izteicies Andris Šķēle 1998.gada sākumā, kad veidoja savu partiju. Taču pirms vēlēšanām togad TP atbilde uz tieši uzdotu jautājumu, vai to atbalstītu, bija "nē". Pirms Vairas Vīķes–Freibergas atkārtotas ievēlēšanas 2003.gadā Kalvītis gan bija ieminējies, ka būtu laiks par to diskutēt, taču tas nekad nebija bijis TP programmatisks uzstādījums. Šķiet, ka TP spicē pēdējā laikā apspriestā ideja nu celta gaismā tiešām "spekulatīvos nolūkos" — lai vairotu tiklab kreiso, kā arī "zemnieku" atbalstu, kuru simpātijas cenšas nopirkt arī Šlesers. Līdztekus TP rīko konsultācijas ar Jauno laiku — it kā par iespēju nākt valdībā, ja atbalstīs TP kandidātu, — ar ko dod ziņu "zemniekiem" un "mācītājiem" prasties.

Tomēr grūti iedomāties, ka TP nopietni cer uz Saeimas vairākuma atbalstu savam pašreizējam kandidātam, ja līdz pēdējam brīdim pat partijas ietvaros nevarēja izšķirties, kurš tas būs. Ārlietu ministru Arti Pabriku "atšuva" laikus, un var tikai minēt, vai tāpēc, ka viņš pauž premjerministram nepieņemu uzskatu par parakstu vākšanu nobalsošanai par prezidentes apturēto likumu atcelšanu — ka pilsoņi parakstās nevis tāpēc, ka grib izteikt viedokli par likumu izmaiņām, bet gan tāpēc, ka tas ir "protests pret varas atsvešinātību". (Zīmīgi, ka arī otrs par prezidenta kandidātu netikušais partijas biedrs pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs piektdien TP konferencē atzina, ka parakstu vākšana norādot uz cilvēku neapmierinātību ar valdības darbu.)

Pats premjerministrs vislabāk izpauž domstarpības līdz šim vienmēr "vertikāli integrētajā" partijā. Trešdien Kalvītis teica, ka piektdien konferencē pateikšot savu izvēli par labu vienam no abiem kandidātiem; ceturtdien bija mainījis nostāju un teica, ka atbalstot abus; piektdien konferencē tomēr pateica, ka balsošot par sava biroja vadītāju Māri Riekstiņu, kaut gan līdz tam nepārprotami izskatījās, ka viņa favorīts ir Štokenbergs, nevis Riekstiņš, kuram stāties partijā savulaik piedāvāja Šķēle. Ka tā notiks, TP valdes priekšsēdētāja Kristiāna Lībane–Šķēle, kas atbalstīja Riekstiņu, acīmredzot zināja vismaz dienu iepriekš, kad pateica, ka atbalstīšot kandidātu, par kuru būs Kalvītis, jo tas būšot "demokrātiski".

Riekstiņam diezin vai ir izredzes saņemt Saeimas vairākuma atbalstu — kaut vai tikai tāpēc ne, ka "partneri" negribēs atdot TP abus augstākos amatus, — taču to nav daudz arī LPP minētajiem Ivaram Godmanim vai Andrim Bērziņam. Tad jau ticamāka šķiet kuluāros apspriestā shēma, ka prezidenta krēsls tiek pašam Kalvītim, ja premjerministra amatu dabū ja ne uzreiz Šlesers, tad vismaz Bērziņš. Taču viss pašlaik politiķu runātais ir lielākoties tikai dūmu aizsegs.

Ir labi, ka prezidenta kandidātu meklēšana rosina viedokļu dažādību pat tik centralizētā partijā kā TP. Ir slikti, ka taktisku mērķu labad partijas piesārņo diskusiju telpu ar valstij un tās konstitucionālajiem pamatiem bīstamām idejām.

 

Godmanis: «Nepaslaucīsim nepilsoņus zem paklāja!»

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  04/30/07    "Latvijas ceļš" it kā bija sācis aktīvi spriest, ka pašvaldību vēlēšanu tiesības jāpiešķir nepilsoņiem. Par to ar "LC" priekšsēdētāju, iekšlietu ministru Ivaru Godmani aprunājas žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina.

I. Godmanis: – Neskatīsimies uz nepilsoņu jautājumu no politiskas konjunktūras interešu puses, nerēķināsim, kas grib dabūt nepilsoņu balsis tuvākajās vēlēšanās. Paskatīsimies drusku citādi!

Jautājums, cik balsstiesību piešķiršana ir riskanta valstij, vai sabiedrības stabilitāte tiks apdraudēta, ja 380 tūkstoši iedzīvotāju bez pilsonības tādi paliek. Ja viņi paliek nepilsoņi un nepiedalās vēlēšanās, tad, es domāju, ka viņiem par šo valsti simtprocentīgi būs nospļauties, jo viņiem nebūs nekādas piesaistes šai valstij. Tad ir risks, ka atsevišķās situācijās viņus var izmantot ne Latvijas valsts interesēs. Var, protams, pieņemt, ka nekas slikts nenotiks, policija vienmēr būs tuvumā.

Protams, risks ir arī tad, ja šīm personām dod tiesības vēlēt pašvaldības. Daļa pilsoņu uzskata, ka tieši šāds solis radītu nestabilitāti. Tad pašvaldības vēlēs viens elektorāts, bet parlamentu – cits. Rodas pretruna, un varam sagaidīt daudz lielākas nesaskaņas starp lielo pilsētu un valsts vadību. Ir iespējams, ka nepilsoņi nobalso par tādiem spēkiem, kuri nav pie varas valstī. Tad stabilitāte tiešām var samazināties.

Jārēķinās, ka stabilitāte varētu sarukt jebkurā gadījumā. Kurā gadījumā tā saruks vairāk, uz šo jautājumu es pagaidām nevaru atbildēt.

Būtu nepieciešams tomēr padziļināti izpētīt, tajā skaitā veicot aptaujas, kā nepilsoņu saikne un atbildība pret valsti varētu palielināties, ja viņi varētu vēlēt pašvaldības.

Taču tas, ka sākam runāt par šādām nepilsoņu tiesībām, nenozīmē, ka pārkāpjam "sarkanās līnijas", ko jau sen esam novilkuši. "Sarkanās līnijas" ir novilktas ap pilsonību un valodu. Pilsonības likumu negrozīsim. Taču ir skaidrs: ja tas paliek nemainīgs, tad arī pilsoņu skaits būtiski nepieaugs.

– Mums jau nevajag kvantitāti, vajag kvalitāti. Tie, kuri vēl stājas pilsonībā, varbūt ir labākie no labākajiem.

– Jā, tam es varētu piekrist.

– Mūsu lasītājs ir neizpratnē, kāpēc partijas priekšsēdētājam ministram Godmanim tieši tagad ievajadzējies par to runāt. Jūsu sabiedrotie runā piesardzīgāk.

– Pēdējās ziņas par naturalizācijas tempiem skaidri parāda, ka naturalizācija ir gandrīz apstājusies. Iepriekš katru mēnesi naturalizējās pa tūkstotim, tagad vairs tikai ap 100, 200 cilvēkiem. "Latvijas ceļa" un mans uzstādījums jau gadiem ir, ka mēs nedrīkstam apturēt naturalizāciju, jo tas nepilsonību iesaldēs. Līdz šim arī domājām – ja dosim nepilsoņiem vēl kādas tiesības, tas samazinās pilsoņu skaita pieaugumu, un cerējām, ka galu galā lielākā daļa naturalizēsies.

Tagad neatkarīgi no Latvijas valsts lēmumiem nepilsoņu tiesības ir paplašinājušās, līdz ar to samazinājusies viņu motivācija iegūt pilsonību. Kopš pagājušā gada decembra stājās spēkā kārtība, ka nepilsoņi var ceļot pa Eiropas Savienību tikpat brīvi kā Latvijas pilsoņi. Agrāk tieši ceļošanas ierobežojumi, tas, ka vajadzēja vīzas, bija viens no galvenajiem stimuliem naturalizēties. Bija praktisks iemesls, lai iegūtu pilsonību.

Jāņem arī vērā, ka, kopš iestājāmies ES, jebkurš te dzīvojošs citas ES valsts pilsonis var balsot par pašvaldībām.

Vēl viena problēma ir, ka, skatos, nepilsoņi ņem citu valstu pilsonības. Pilsonības un migrācijas pārvalde iedeva man datus, ka nepilsoņi pieņēmuši Krievijas pilsonību. 2004. gadā šo pilsonību pieņēma 18 000, 2005. gadā – 22 000, 2006. gadā – 26 000. Tie ir tie skaitļi, ko mēs zinām.

Viena daļa no šiem cilvēkiem ir pensionāri, un šādā veidā, mainot pilsonību, viņi saņem pensiju arī no Krievijas par to laiku, ko mēs te viņiem neieskaitām stāžā.

Otra daļa ir jauni cilvēki, kuri varbūt ņem šo pilsonību tāpēc, lai būtu mazāk jāmaksā par mācīšanos Krievijas augstskolās.

Faktiski pēc tam, kad pastāvīgie iedzīvotāji ieguvuši citas valsts pilsonību, viņi zaudē nepilsoņu statusu un viņiem vajag iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Lai to iegūtu, tagad jāprot latviešu valoda, ko nepilsoņiem neprasa.

– Lai nepilsoņi rīkojas, kā viņiem tīk. Tās ir demokrātiskās tiesības. Nevajag ne spiest, ne vervēt naturalizēties.

– Pagaidām "LC" vēl nav nolēmis, piemēram, partijas programmā rakstīt, ka cīnīsies par vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem. Jautājums ir tikai apspriests, arī kopā ar Latvijas Pirmo partiju, kas arī izvirza šo jautājumu.

Mana dziļa pārliecība ir, ka šajā jautājumā lēmumu var pieņemt, tikai organizējot pilsoņu referendumu. Tas ir pārāk svarīgs jautājums, lai to izlemtu bez pilsoņu piekrišanas.

Ātrākais laiks, kad tas var notikt, ir 2009. gada pašvaldību vēlēšanas, lai netērētu lieku naudu atsevišķa referenduma rīkošanai. Vispirms gan būtu jāsavāc ap 150 tūkstošiem pilsoņu parakstu, lai referendums varētu notikt.

– Ko tieši tad jūs tautai referendumā vaicātu?

– Jautājums būs: vai jūs, Latvijas pilsoņi, esat ar mieru, ka Latvijā dzīvojošie nepilsoņi ir tiesīgi piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ja pilsoņi saka jā, pieņemam lēmumu. Ja nē, tad cauri, nerunājam vairs par to un mana dziesma par šo tēmu ir beigusies.

Kad notika LPP kongress, jautājumu par nepilsoņu tiesībām vēlēt pirmais ierosināja LPP priekšsēdētājs Šlesers.

– Kāpēc jūs viņam dodat pirmtiesības? Tās taču pieder jūs pašu partijas biedram, bijušajam premjeram Andrim Bērziņam.

– Jā, tam es piekrītu, bet tas nav ticis ierakstīts nevienā mūsu partijas dokumentā. Bet, ja mēs tagad veidojam kopīgu partiju ar LPP, ir jābūt skaidrībai, kāda ir nostāja par šo jautājumu. Ja Šlesers par to vēlas šobrīd runāt, tad arī mūsu partijas nodaļās tas jāapspriež. Ja šā gada beigās, iespējams, apvienosim partijas, nevaram jaunajā partijā ieiet katrs ar savu pozīciju. Tāpēc rīkojām konferenci, uz kuru uzaicinājām arī Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani. Konferencē mēģinājām noformulēt savu pozīciju. Mana un valdes pozīcija šobrīd ir, kā jau teicu, ka nepieciešams referendums.

Tā problēma ir, ka "LC" visu laiku domas par šo jautājumu ir dalījušās. Par to tika runāts jau no tā brīža, kad Andris Bērziņš izteica domu, ka nepilsoņiem jādod pašvaldību vēlēšanu tiesības, bet pie vienota viedokļa tā arī nenonācām. Domas atšķiras arī citās auditorijās, tāpēc arī vajag referendumu.

– Dzirdēts viedoklis: par jums pilsoņi lāgā nebalso, nu meklēs nepilsoņu balsis.

– Es jums pateicu savu pozīciju, kāpēc esmu par to, ka jautājums jārisina.

– Kam vajag piedāvāt jaunas tiesības tiem, kuri nesteidzas, nevēlas stāties Latvijas pilsonībā? Kāpēc jūs viņiem skrienat pakaļ?

– Ar referenduma sarīkošanu mēs šo jautājumu beidzot noņemtu no dienas kārtības. Pretējā gadījumā nemitīgi nāks jaunas iniciatīvas par šo tēmu. Tāpat kā idejas par nulles variantu pilsonības piešķiršanai, par īpašām tiesībām utt. Ja pilsoņi pasaka, ka jūs varat balsot pašvaldību vēlēšanās, jautājums ir nokārtots, neparādīsies vairs ne nulles variants, ne kas tamlīdzīgs.

– 2005. gadā te bija iebraucis tāds amerikāņu politologs Sokora kgs, pētnieks, kurš specializējies Austrumeiropas jautājumos. Un viņš teica: nekur citur Eiropas valstu likumos jūs neatradīsiet pamatojumu tam, kāpēc padomju laika ieceļotāji būtu jāsauc par nacionālajām minoritātēm; Vācijā tādus ieceļotājus parasti sauc par viesstrādniekiem.

Par pašvaldību vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem Sokora kungs teica, ka ir pret tām, jo Latvijā ir cita situācija nekā, piemēram, Igaunijā, un ieteica padomāt, kas būs, kad sešās lielākajās pilsētās pie varas būs cilvēki, kuri nav pilsoņi un kuri neprot valsts valodu; tas būšot pirmais solis, lai pēc tam izveidotu teritoriālo autonomiju. "Šeit tāda kantonizācija nav vajadzīga. Protams, ja jūs vēlaties, lai šajā valstī ir sešas krieviski runājošas salas, tad jūs varat to darīt," teica Sokors. Acīmredzot LPP/"LC" tādas salas vēlas?

– Par šo iespējamo nestabilitāti runāju pašā sākumā. Būs pretruna starp pašvaldību un valdību, ja vēlētāji būs dažādi. Taču likumdošanu var izkoriģēt tā, lai pašvaldībām nebūtu nekādu iespēju pieņemt lēmumu, kas ir tikai valsts kompetencē, piemēram, par valodas lietošanu. Igaunijā tas ir izdarīts. Vai pašvaldības likumu ņems vērā, tas ir cits jautājums. Taču, ja pašvaldības darbojas pretlikumīgi, tās var atlaist.

– Ja pašvaldības vadīs nepilsoņu ievēlēti vadītāji, kā tad nodrošinās skolu reformas īstenošanu? Skolu vadītājus taču ieceļ pašvaldības!

– Izglītības likums tomēr ir parlamenta rokās, un tā izpilde tiek kontrolēta.

– Atrunas! Problēmu nebūtu, ja daži krievu mediji un partijas tās apzināti neradītu. Laukos cilvēki bieži vien nemaz nejūt, ka pilsoņu – nepilsoņu problēmas katliņš silst. Tas jau arī nesiltu, ja nebūtu katliņa sildītāju. Jūsu pašu "LC" konferencē sēdēja divi katliņa sildītāji – Ušakovs un Dolgopolovs.

– Mums viņi bija jānoklausās. Mēs nevaram citādi uzzināt, ko viņi grib.

– Visu laiku bija viena valdības plate: pie mums nepilsoņu tiesības netiek pārkāptas, visi, kas grib, var stāties pilsonībā, tad arī dabūs balsstiesības. Latvietim nav skaidrs, kāpēc oficiālā plate jāmaina. Vai ir jauni pasūtītāji?

– Cik ilgi slaucīt šo problēmu zem paklāja? Ja būs referendums, domāju, ka uz šo referendumu gan cilvēki ietu.

Ja es nebūtu partijas priekšsēdētājs un nebūtu partiju apvienošanās procesa, kā iekšlietu ministrs tagad vairāk domātu par drošības lietām, mazāk par politiskām izmaiņām.

Ja es nebūtu partijas priekšsēdētājs un nebūtu partiju apvienošanās procesa, kā iekšlietu ministrs tagad vairāk domātu par drošības lietām, mazāk par politiskām izmaiņām.

– Šlesers, ar ko jūs tik ļoti gribat apvienoties, runājot ar Krievijas politiķi deputātu Požigailo, piekrita, ka Latvijā pusei ministru jābūt krieviem, tas esot "mūsu" interesēs.

– Es neesmu divkopienu valsts piekritējs.

"LC" konferencē otra daļa bija par minoritātēm. Dažādu veidu minoritātēm. Pateicu, ka jā, mēs varam viņus aizsargāt, lai viņi netiktu sisti, citādi aizskarti, bet mēs neatbalstīsim ideju par atsevišķas kopienas dibināšanu.

Tāpat netiks veidotas seksuālo minoritāšu kopienas, kaut tā ir viņu prasība. Mums šajā konferencē no seksuālo minoritāšu puses tika izteikti dažādi pārmetumi. Es atbildēju: cienījamie seksuālo minoritāšu pārstāvji, mēs neesam vainīgi, ka jūs esat īpašā situācijā, un mēs nepiekritīsim atsevišķas kopienas izveidošanai. Ja runa ir par atļauju dibināt civilattiecības, kas regulētu viņu mantojuma tiesības, tiesības lemt par otra cilvēka veselību, tas ir skatāms jautājums. Bet par to ir jālemj tādā ātrumā, kādā to akceptē Latvijas sabiedrība. Minoritātes saka tā: jūs varat domāt, ko gribat, bet Eiropa jūs piespiedīs izdarīt to un to. Es atbildu: atvainojiet, bet Eiropā nav šādu piespiešanas mehānismu. Latvijā būs Latvijas ātrums. Turklāt, lai diskutētu par iespējamu civilattiecību dibināšanu, mums vispirms jāredz, cik tad ir tādu cilvēku. Saka, ka tādi ir septiņi līdz 12 procenti. Pagaidām mēs redzam, ka labākajā gadījumā tādu ir 50 cilvēki, no kuriem puse ir ārzemnieki. Ja esat tik maz, kāpēc pārējiem jāpieņem jūsu nosacījumi? Teicu arī, vai tā nav provocēšana, ka pirmo savu gājienu taisāt no baznīcas uz baznīcu, tā nostādot pret sevi tos, kuri iet baznīcā. Ja vēl jūs par savu līderi izvēlaties bijušo mācītāju, tad jums jārēķinās ar to, ka tā ir konfrontācija.

Ja 3. jūnijā būs seksuālo minoritāšu pasākums Vērmaņa dārzā, kā plānots, tad, neraugoties ne uz ko, būs jānodrošina viņu drošība.

– Pasēs drīz vairs nerakstīšot tautību?

– Man iesniedza tādu likumprojektu. Es to atdevu atpakaļ, jo uzskatu, ka tautību var rakstīt pasē. Es uzskatu, ka mums neatkarības vēsture vēl nav tik gara, lai būtu gatavi atteikties no tautības ieraksta pasē.

– Neesam vēl atraduši no latviskuma?

– Nu ja.

 

Godmanis: jārīko referendums par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem\

LETA  04/30/07    Nepieciešams rīkot referendumu par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. To pirmdien "Latvijas Avīzē" publicētajā intervijā norādījis partijas "Latvijas ceļš" (LC) priekšsēdētājs, iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.

"Mana dziļa pārliecība ir, ka šajā jautājumā lēmumu var pieņemt, tikai organizējot pilsoņu referendumu. Tas ir pārāk svarīgs jautājums, lai to izlemtu bez pilsoņu piekrišanas," norāda Godmanis.

Viņaprāt, ātrākais laiks, kad tas var notikt, ir 2009.gada pašvaldību vēlēšanas, lai netērētu lieku naudu atsevišķa referenduma rīkošanai. Vispirms gan būtu jāsavāc ap 150 000 pilsoņu parakstu, lai referendums varētu notikt, piebilst LC vadītājs.

Referendumā būtu jānoskaidro vai Latvijas pilsoņi ir ar mieru, ka Latvijā dzīvojošie nepilsoņi ir tiesīgi piedalīties pašvaldību vēlēšanās. "Ja pilsoņi saka jā, pieņemam lēmumu. Ja nē, tad cauri, nerunājam vairs par to un mana dziesma par šo tēmu ir beigusies," norāda Gomanis.

Viņš uzsvēra, ka "ar referenduma sarīkošanu mēs šo jautājumu beidzot noņemtu no dienas kārtības. Pretējā gadījumā nemitīgi nāks jaunas iniciatīvas par šo tēmu. Tāpat kā idejas par nulles variantu pilsonības piešķiršanai, par īpašām tiesībām u.t.t. Ja pilsoņi pasaka, ka jūs varat balsot pašvaldību vēlēšanās, jautājums ir nokārtots, neparādīsies vairs ne nulles variants, ne kas tamlīdzīgs".

Godmanis arī norāda, ka pašlaik neskaidrs ir jautājums par to, cik balsstiesību piešķiršana ir riskanta valstij. Vai sabiedrības stabilitāte tiks apdraudēta, ja 380 000 iedzīvotāju bez pilsonības tādi paliek. "Ja viņi paliek nepilsoņi un nepiedalās vēlēšanās, tad, es domāju, ka viņiem par šo valsti simtprocentīgi būs nospļauties, jo viņiem nebūs nekādas piesaistes šai valstij. Tad ir risks, ka atsevišķās situācijās viņus var izmantot ne Latvijas valsts interesēs," uzskata Godmanis.

Viņaprāt, pastāv risks arī gadījumā, ja šīm personām dod tiesības vēlēt pašvaldības. Šāds solis varētu radīt nestabilitāti, jo pašvaldības vēlēs viens elektorāts, bet parlamentu - cits. Ir iespējams, ka nepilsoņi nobalsos par tādiem spēkiem, kuri nav pie varas valstī, tad stabilitāte tiešām var samazināties, uzskata Godmanis.

"Jārēķinās, ka stabilitāte varētu sarukt jebkurā gadījumā. Kurā gadījumā tā saruks vairāk, uz šo jautājumu es pagaidām nevaru atbildēt. Būtu nepieciešams tomēr padziļināti izpētīt, tajā skaitā veicot aptaujas, kā nepilsoņu saikne un atbildība pret valsti varētu palielināties, ja viņi varētu vēlēt pašvaldības," norāda LC vadītājs.

Kā ziņots, 21.aprīlī LC konferencē "Pilsonība un vēlēšanu tiesības. Sarkanās līnijas iecietībā" izskanēja aicinājums izdarīt grozījumus Pilsonības likumā un dot pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem.

Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane informēja konferences dalībniekus, ka šā gada 14.aprīlī Latvijā ir 1 851 670 jeb 81% pilsoņu, 386 322 jeb 17% nepilsoņu un 42 179 jeb 2% ārvalstnieku.

73% Latvijas nepilsoņu dzīvo sešās lielākajās pilsētās, bet pārējā Latvijas teritorijā dzīvo 27% nepilsoņu.

No nepilsoņiem 273 194 ir krievi, 54 474 baltkrievi, 38 911 ukrainis, 14 109 poļi, 2652 ebreji, 1984 latvieši, 624 igauņi un 13 552 citu tautību nepilsoņi.

49% nepilsoņu ir vecāki par 51 gadu.

Pēc Aldermanes teiktā, Latvijas pilsonību 2004.gadā ieguva 18 799, 2005.gadā - 21 627, 2006.gadā - 18 964 cilvēki.

Naturalizācijas centru darbība samazinoties. Patlaban mēnesī tiek iesniegti tikai 300 - 400 cilvēku naturalizācijas pieteikumi.

Pēc Aldermanes domām, naturalizācijas tempu palēnināšanos ir veicinājuši vīzu režīma atvieglojumi nepilsoņiem uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, piederības sajūtas un patriotisma mazināšanās sabiedrībā.

 

Cik ticamas ir runas par jaunas partijas izveidi?

Aija Ivanova, Žurnāls "Nedēļa"  04/30/07    Par jaunu politisko spēku dibināšanas brīdi Latvijā ir ierasts uzskatīt laiku pirms Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, tomēr mēdz būt arī izņēmumi. Tā, piemēram, tieši šobrīd tiek runāts par kādas partijas tapšanu, kas varētu būt saistīta gan ar Vairu Vīķi–Freibergu un Aivaru Endziņu, gan ar atsevišķiem deputātiem no Jaunā laika, Tautas partijas un apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Nedēļa skaidro, cik ticamas ir baumas par jaunas partijas rašanos un vai šobrīd vispār ir šāda nepieciešamība?

Māris Grīnblats, apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis

Partiju veidošana pirms vēlēšanām notiek gandrīz vienmēr, bet, tā kā nākamās vēlēšanas gaidāmas tikai 2010. gadā, domāju, ka tuvākajā laikā neviens jauns politiskais spēks dibināts netiks. Baumas par partijas rašanos, iespējams, ir saistītas ar prezidentes pilnvaru termiņa beigām un to, ka vienu brīdi izskanēja runas par Saeimas ārpus kārtas vēlēšanām, kas diez vai ir gaidāmas. Ir saprotams, ka tie, kas nav apmierināti ar tagadējo varu, runā par jaunas partijas nepieciešamību, bet, vai tā atšķirsies no jau esošajām, tas ir jautājums. Runājot par mūsu apvienības biedriem, viņi noliedz, ka būtu iesaistīti jauna politiskā spēka tapšanā, līdz ar to mēs šīs baumas atspēkojam.

Māris Gulbis, bijušais Saeimas deputāts, partijas Jaunie demokrāti vadītājs

Ņemot vērā, ka Jaunā laika un arī TB/LNNK elektorāts staigā, neizlēmīgo vēlētāju skaits ir liels, brīva niša jaunai partijai varētu rasties. Viss atkarīgs no tā, vai pēc prezidenta vēlēšanām sekos kustība no Vairas Vīķes–Freibergas puses. Ja viņa iesaistīsies politikā, šīs runas pāraugs darbībā. Līdz šim ir notikusi partiju neapmierināto biedru apzināšana. To veikuši veikli cilvēki, kuriem ir nauda, jo šobrīd jaunu partiju bez finansiāliem resursiem izveidot nevar. Domāju, ja Vaira Vīķe–Freiberga nolems nepiedalīties partijas tapšanā, dūša mazināsies arī pārējiem. Es neredzu nevienu citu, kurš vēl varētu veidot šo partiju.

Vineta Muižniece, Tautas partijas valdes locekle

Es neesmu kristāla bumba, kas to var droši pateikt. Pieņemu, ka ir cilvēki, kuri ir ieinteresēti, lai būtu gan šādas runas, gan arī tiktu izveidota jauna partija, taču par iespējamībām es runāt negribu. Manuprāt, visas nišas Latvijā jau ir aizpildītas un nevajadzētu politisko vidi vēl vairāk sadrumstalot. Domāju, ka dažādu partiju vārdu piesaukšanā saistībā ar jauna politiskā spēka dibināšanu ir ieinteresēti konkurenti, bet par Tautas partiju esmu pārliecināta, ka tās cilvēki jaunā partijā neiesaistīsies.

Krišjānis Kariņš, partijas Jaunais laiks priekšsēdētājs

Neredzu pamatu ne šādām runām, ne arī jaunas partijas nepieciešamībai. Mūsu politiku var iedalīt divās plašās kategorijās: ir valdošā koalīcija un ārpus tās atstātais Jaunais laiks. Uzskatu, ka mēs varam stāties pretī valdošajai elitei, kas rīkojas absolūti ciniski, un aicinu cilvēkus, kuri meklē citu pieeju, to rast pie mums. Ja citu politisko spēku vidū ir neapmierināti deputāti — un esmu pārliecināts, ka tādi ir —, mūsu durvis ir atvērtas. Runājot par Kalnietes kundzi, viņa ir viens no mūsu kodoliem, kas aktīvi un ar pilnu atdevi strādā partijas ietvaros. Nezinu, no kurienes rodas baumas par viņu.

Filips Rajevskis, politologs

Nav dūmu bez uguns. Ja sabiedrībā ir pieprasījums, tad partijai ir jābūt, turklāt — ja šāda brīva niša ir izveidojusies, tātad jauns politiskais spēks ir vajadzīgs. Situācija šobrīd ir labvēlīga šādam procesam, jo sabiedrība ir neapmierināta ar esošo eliti. Taču, lai izdotos izveidot jaunu partiju, ir nepieciešami divi fundamentāli pamatnosacījumi. Pirmkārt, reāls līderis, kas spēj procesu izkustināt un lielā mērā uzņemties melno sākuma darbu, un, otrkārt, finansiālie līdzekļi. Tā ir liela problēma, ņemot vērā, ka partiju finansēšana šobrīd ir nopietni ierobežota. Tie, kas sniegs atbalstu jaunajai partijai, tādā veidā demonstrēs savu pozīciju attiecībā pret tagadējiem varas spēkiem, un tas var radīt šiem uzņēmējiem sarežģījumus.

Arnis Kaktiņš, sociologs

Tā kā Latvijā pirms katrām vēlēšanām sarodas kāds pusducis partiju, nav šaubu, ka arī turpmāk veidosies arvien jaunas. Tomēr, lai nodibinātu nevis kārtējo sīkpartiju, bet vērā ņemamu politisko spēku, par vilcēju ir nepieciešama pirmā numura zvaigzne, kādu mums nemaz nav daudz. Lai partija sekmīgi ienāktu politikā, tai jāsaņem sabiedrības atbalsts.

Ideāla kandidāte būtu Vaira Vīķe–Freiberga, bet, ja esmu pareizi sapratis, viņa nav ieinteresēta aktīvi iesaistīties politiskajā darbībā pēc savu pilnvaru termiņa beigām. Tā kā līdz šim prezidente ir bijusi konsekventa savos izteikumos, man nav pamata viņai neticēt.

 

Kalvītis: Referendums par grozījumiem valsts drošības likumos nebūs uzticības balsojums valdībai

LETA  05/02/07    Referendums par grozījumiem valsts drošības likumos, ja nepieciešamie vēlētāju paraksti tā ierosināšanai tiks savākti, nebūs uzticības balsojums valdībai, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" uzsvēra Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Viņš uzsvēra, ka, "lai arī kāds vēlētos", referendumam nebūtu ne juridiskas, ne tiesiskas sasaistes ar jautājumu par valdības stabilitāti.

Kā skaidroja Kalvītis, valdība darbu turpinās, kamēr būs lemtspējīga un varēs nodrošināt lēmumu pieņemšanu Saeimā.

Pēc valdības vadītāja domām, tas, ka paraksti par referenduma rīkošanu tiks savākti, nav pārsteigums, jo pēdējās Saeimas vēlēšanās par opozīcijas partijām nobalsoja aptuveni 350 000 vēlētāju.

Komentējot cilvēku motivāciju parakstīties par referenduma rīkošanu, Kalvītis norādīja, ka kāds, iespējams, balso par savām personīgajām problēmām, cits balso pret valdību, bet cits ir tiešām iedziļinājies apstrīdētajos likumu grozījumos.

Valdības vadītājs arī pauda pārliecību, ka Latvijā, līdzīgi kā Šveicē, varētu biežāk rīkot konsultatīvus referendumus, kas ļautu politiķiem vieglāk pieņemt lēmumus. Piemēram, referendumu varēja rīkot par robežlīgumu ar Krieviju.

"Referendums - tas ir labākais veids, kā uzzināt sabiedrības viedokli," sacīja Ministru prezidents.

Kā ziņots, šodien beigsies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos.

Provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti būs zināmi ceturtdien, 3.maijā, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK paziņos nākamnedēļ, kad būs apkopotas ziņas no parakstu vākšanas lapu oriģināliem.

Saskaņā ar Satversmi CVK tautas nobalsošana būs jāizsludina, ja būs parakstījusies ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 149 064 vēlētāji.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai sākās 3.aprīlī.

Kā ziņots, līdz 25.aprīlim tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes apturētajiem grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos bija parakstījušies vairāk nekā 110 000 pilsoņu, liecina CVK apkopotā informācija.

Tautas nobalsošanas ierosināšanai par Nacionālās drošības likumā parakstījušies 110 709 pilsoņi, bet par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā - 110 676 pilsoņi.

Kā ziņots, Valsts prezidente apturēja likumu grozījumu izsludināšanu uz diviem mēnešiem. Prezidente asi kritizēja veidu, kādā virzītas izmaiņas Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Valdība un Saeima neesot ieklausījusies ne tikai viņas iebildumos pret likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī.

Valdība izmaiņas pieņēma Satversmes 81.panta jeb steidzamības kārtībā, un Saeima 1.februārī tās apstiprināja, taču prezidente grozījumus atdeva atpakaļ deputātiem otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr viņi Vīķes-Freibergas iebildumus neņēma vērā un 1.martā pieņēma izmaiņas atkārtoti nemainītā variantā.

Prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu. Viņa uzsvēra, ka tas ir brīdinājums visai sabiedrībai.

Pēc tam Saeima 29.martā galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma trīs likumu grozījumus, kas atceļ strīdīgās normas ar valsts drošības iestādēm saistītajos likumos.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu" paredz svītrot no likumiem visas valdībā Satversmes 81.panta kārtībā, bet vēlāk Saeimā pieņemtās normas.

Par likumu grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā balsoja 87 deputāti. Līdz ar to Satversmes 75.pants paredz: ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, Valsts prezidente nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad Valsts prezidente pieņemto likumu saņēmusi.

 

JL lūdz Satversmes tiesu apturēt robežlīguma ratifikāciju

DELFI  05/02/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcija trešdien iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā (ST), lūdzot tiesu apturēt Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju Saeimā.

JL priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš portālam "Delfi" sacīja, ka Latvija varētu nonākt "ļoti lielā krīzes situācijā", ja ST atzīs Latvijas un Krievijas robežlīgumu par antikonstitucionālu, taču Saeima to jau būs ratificējusi un tas būs stājies spēkā.

"Vispirms ir jāzina Satversmes tiesas lēmums un tikai tad var šajā jautājumā virzīties uz priekšu," sacīja Kariņš, norādot, ka līguma ratifikācijas gadījumā tā spēkā stāšanos nebūs iespējams atcelt, pat ja ST atzīs to par antikonstitucionālu.

Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 26.pants liedz valstij atsaukties uz nacionālajiem likumiem, lai attaisnotu līguma neizpildi. Ar brīdi, kad Saeimas pieņemtais likums par robežlīguma apstiprināšanu būs pieņemts un izsludināts, Latvijas Republika juridiski būs uzņēmusies šajā līgumā paredzētās starptautiskās saistības. Ja robežlīgumā netiek iekļauti atsevišķi noteikumi par denonsēšanas vai izstāšanās iespēju, Latvija no starptautiskām saistībām varēs atbrīvoties tikai vienā gadījumā – grozot vai atceļot robežlīgumu ar Krievijas Federācijas piekrišanu.

"Ja ratifikācija netiek apturēta, tad Satversmes tiesas spriedums būs neefektīvs, tas neko nevarēs izmainīt," skaidroja Kariņš, norādot, ka, pēc juristu domām, ST patlaban esot tiesības apturēt līguma ratifikāciju.

Jau ziņots, ka ST 26.aprīlī ierosināja lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Satversme noteic, ka par robežas izmaiņām var lemt tikai tauta referendumā.

Robežlīguma ratifikācijas likumprojekts patlaban Saeimā atbalstīts pirmajā lasījumā.

Latvijas un Krievijas premjeri robežlīgumu parakstīja 27.martā Maskavā.

 

Viedoklis: Otrā dzimšanas diena

Juris Paiders,  NRA  05/03/07     Latvijai ir vairākas dzimšanas dienas. Īstā dzimšanas diena – 18.novembris un 4. maijs kā neatkarības atgūšanas jeb otrā dzimšanas diena.

Nepārspīlēsim 4. maija nozīmi. 1990. gadā vislielāko drosmi nodemonstrēja Lietuva, kuras Augstākā Padome izmantoja PSRS konstitūcijā formāli deklarētās tiesības un pieņēma lēmumu izstāties no PSRS. Tieši Lietuvas lēmums bija pirmais PSRS sabrukuma signāls. Latvijas 4. maija deklarācija pēc Lietuvas lēmuma vairs neizskatījās kā revolucionārs solis, bet izskatījās kā izlīgt gribošu kompromisa meklētāju priekšlikums. It kā deklarējam neatkarību, bet tajā pašā laikā no PSRS neizstājamies un Ministru kabinetā ministra portfeli iedodam PSRS (LPSR) VDK priekšniekam. Latvijas augstskolas arī pēc 4. maija pilda valsts pasūtījumu un sūta augstskolu absolventus strādāt uz VDK. Ministru kabinets tolaik, lai nekonfliktētu ar PSRS, klusiņām pārtulko PSRS instrukcijas no krievu valodas un pasniedz tās kā neatkarīgās Latvijas lēmumus. Kā skaists tā laika kuriozs ir neatkarīgās Latvijas finanšu ministrijas instrukcija, cik lieli amortizācijas atskaitījumi ir jāpiemēro, izmantojot lauksaimnieciskajā ražošanā tuksnešu zonā izmantojamos kamieļus un tundras zonā mītošos ziemeļbriežus... Tāpēc daudziem 4. maijs nav lūzuma diena, pēc kuras varētu teikt – jā, tagad Latvija atkal ir patiesi neatkarīga.

Daudz patiesāks un precīzāks lūzuma brīdis bija 1991. gada 19.–21. augustā, kad izgāzās pučs un Latvija ieguva starptautiski atzītu neatkarību. Taču 1991. gada augustā Latvija ieguva neatkarību bez vietējo politiķu aktīvas dalības. Latvijas neatkarības liktenis 1991. gada augustā izšķīrās Maskavā, nevis Rīgā. Jeļcina uzvara un karaspēka pāriešana Jeļcina pusē nodrošināja Latvijas neatkarību. Puča sakāve bija patiesi neatkarības svētki. Tikai pēc 1991. gada augusta Latvijas atjaunotā neatkarība arī sāka iegūt starptautisku atzīšanu. 4. maijs ir diena, kurā neatkarību mums nedāvāja bijušie Augstākas padomes deputāti. Mēs paši šos cilvēkus ievēlējām. Viņi vienīgi uz papīra uzrakstīja vēlētāju izteiktās prasības. Tautas priekšstāvji izpildīja savus solījumus vēlētājiem.

Varbūt pašreizējie deputāti tieši tāpēc ar tādu vieglumu nepilda solījumus vēlētājiem? Varbūt viņi pildīs priekšvēlēšanu laikā sasolīto tikai tad, ja par to būs piesolīts pasludināt par varoņiem un nokarināt ar apbalvojumiem?

Latvija ieguva neatkarību tāpēc, ka gan Latvijas, gan visas PSRS sabiedrība vairs nevēlējās dzīvot pa vecam. PSRS sabrūkot, neatkarību ieguva gan tās republikas, kuras pieņēma 4. maija Neatkarības deklarāciju, gan tās, kuras neatkarības deklarācijas pat neplānoja pieņemt. Tāpēc Latvijai par neatkarību ir jāpasaka paldies gan Latvijas sabiedrībai, gan visai PSRS sabiedrībai, kura panāca, ka totalitārā sistēma tika nomainīta ar neatkarīgu valstu kopu.

Taču par PSRS sabrukuma cēloņiem būtu jādomā arī Latvijas valdošajām partijām. Ja nav sabiedrības atbalsta, tad režīmu nevar glābt pat ar kodolgalviņām bruņota armija. Latvijas valdībai, ja tā vēlas būt stabila, ir jābauda vēlētāju vairākuma uzticība. Pašlaik vēlētāji skaidri demonstrē, ka tie vēlas būt vairāk uzklausīti. Ja valdība neuztvers nopietni šo signālu, tad vēlētāju pausto vajadzību savā labā sāks izmantot un jau izmanto apšaubāmi politiskie avantūristi.

 

Intervija ar Daini Īvānu: Neesam sētdurves valsts

Viktors Avotiņš,  NRA  05/03/07     Īvāns: es gribētu saglabāt aizsardzību no lielvalstu centieniem mūs ietekmēt.

Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis ĪVĀNS 1990. gada 4. maijā bija Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs un Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Neatkarīgā izjautā viņu par Neatkarības deklarācijas pieņemšanas situāciju un neatkarības gaitu.

– Stāsti par ceturto maiju no gada gadā kļūst gludāki un smukāki. Bet nebija jau ne tik vienkārši, ne gludi. Pastāsti par attiecībām AP Tautas frontes galā.

– Viens strāvojums gan Tautas frontē, gan ārpusē bija Pilsoņu kongress. Tas uzskatīja, ka piedalīšanās AP vēlēšanās ir nodevība, ka AP neko nedrīkst izlemt. Vai – labi, ja jau tā AP tur ir, tad viņa var prasīt to, nezin ko, bet tai nav nekādu tiesību deklarēt Latvijas Republiku. Jāpaliek Latvijas PSR. No otras puses sabiedrotie bija nacionāli noskaņotie komunisti, kuriem šķita, ka ļoti cieši jāsadarbojas ar Gorbačovu, ar Kremli.

Spieda interi. Baidījāmies no nemieriem vai provokācijām no viņu puses. Pirms ceturtā maija mums pārmeta, ka esam varas uzurpatori, ka tauta nekad nepieņems šo neatkarību. Ja jūs kaut ko tādu pieņemat, tad jums jārīko referendums saskaņā ar PSRS konstitūciju. Jārīko izstāšanās procedūra. No tā radās ideja, ka vajag uztaisīt Latvijas deputātu sapulci.

Spieda arī neziņa – kas notiks pēc deklarācijas pieņemšanas. Mēs ļoti labi apzinājāmies, ka milicijas mums nav, armijas nav, nav represīvo iestāžu. Pilnīgi nekā. Ieskaitot tiesas.

– Tas atsaucās deklarācijā?

– Bija vairāki deklarācijas varianti. Mēs centāmies konsultēties ar Rietumu latviešiem. Sevišķi svarīgi tas bija dialogā ar radikālākām organizācijām. Rietumu latviešus viņi vairāk klausījās. Beigās nonācam pie secinājuma, ka pieņemsim galvenās tēzes un ka Egils Levits uzrakstīs pamattekstu. Pēc tam viņa teksts tika pārveidots līdz nepazīšanai. Oficiālā deklarācijas apspriešana ne tikai frontē, bet arī AP Tautas frontes frakcijā pirms pirmās sesijas, man liekas, notika astoņas reizes. Protams, katram ģēnijam tur bija kas ko labot. Reizēm bija sajūta, ka deklarāciju vispār nepieņems. Jo torpedēja no visām pusēm.

Zināmā mērā noteikumus 11. martā nodiktēja leiši. Viņi paziņoja par it kā pilnīgu aiziešanu no Padomju Savienības. Reāli jau viņi neaizgāja... Tā rezultātā mūsējiem bija gan doma, ka vajadzētu pieņemt maksimālo leišu variantu, gan doma – nav jēgas deklarēt, ka esi jau neatkarīga de iure un de facto valsts, kad īstenībā tāda neesi. Tāpēc ilgās diskusijās radās slavenais pārejas periods, kad pieņem Satversmi un to, izņemot četrus galvenos pantus, aptur.

– Daudz un dažādi tika aprunāta TF deputātu vizīte Maskavā.

– Liekas, marta beigās es, Gorbunovs, Bresis un Bišers braucām pie Gorbačova. Iemesls – informēt Gorbačovu, ka tiks pieņemta Neatkarības deklarācija, ka iesim Lietuvas ceļu. Tur bija arī Igaunijas delegācija, kurai Gorbačova apsardzes priekšnieks neļāva iet kopā ar mums. It kā iezīmēdams sarunas virzību, Gorbačovs teica – jūs sēdiet tajā pusē, mēs pretējā, sķenka na sķenku... Saruna bija diezgan agresīva. Gorbačovs teica, ka viņš to nepieļaus, tauta to nepieļaus, sāksies nemieri... Rižkovs saka – nu tad mums vajadzēs vienoties, kā mēs visu sadalīsim. Ar augstprātīgu, deržimordas ironiju. Atceros epizodi, kad Rižkovs teica: "Ja vien mēs gribētu, tad mēs Landsberģi piežmiegtu (priščučiļi) pāris nedēļās." Interesanti, ka pēc tam priekštelpā abi runāja cilvēcīgi. Bišers pieļāva, ka viņi baidījās no Krjučkova noklausīšanās aparātiem. Gorbačovs pienāca pie manis un teica: "Jūs jauns cilvēks, jums visas iespējas karjeru taisīt, jūs padomājiet... Es zinu, ko jūs tur pa ārzemēm runājat, man viss ir uz galda... Padomājiet, padomājiet, kas ar jums notiks nākotnē." Bišeram Gorbačovs jautāja: "Ko mums darīt ar to Landsberģi?" Pilnīgi pretēji tam – priščučiķ... Bišers saka: "Jūs neko nevarat darīt. Landsberģis ir gatavs kļūt par parastu līķi, bet ne par politisko līķi." Tā mēs šķīrāmies. Nekādus tekstus, kā te dažiem bija aizdomas, šī saruna ar Gorbačovu deklarācijā nemainīja. Ceturtajā maijā bija skaidrs, ka Gorbačovam, Kremlim nav scenārija. Laikam viņi līdz pēdējam brīdim domāja, ka Latvija noraustīsies. Cerēja uz plašo interu un ekskomunistu loku. Protams, trīceklis sirdī bija. Arī man. Bravūrīgi pieņemam, ejam uz priekšu, bet nākamajam solim – nebijām sagatavojušies.

– Lasu pāris tautfrontisko AP deputātu domas, ka ne TF, ne AP, izņemot neatkarības ideju, aiziešanu no PSRS, nav bijis nekādas pozitīvas aptverošas programmas. Vai tā?

– Gluži otrādi. Mums TF bija izveidotas visas komitejas. Tās strādāja gan pie demokrātiskas iekārtas veidošanas, gan Satversmes pilnveidošanas. Neatkarības deklarācijā skaidri ierakstīts, ka pārejas periods beidzas līdz ar jaunās Satversmes redakcijas pieņemšanu. Ekonomikas pārorientēšanas nosacījumu izstrādē bija iesaistīti tolaik spožākie Latvijas prāti. Turklāt – neatkarīgi no partijas piederības. Tagad katra partija kombinē savu ekonomiku, kurai vajadzētu būt bezpartijiskai. TF bija sagatavojusi diezgan labu programmu, un varbūt tā derētu arī šiem laikiem. Bet – lieta tāda, ka, tiklīdz neatkarība de iure bija atzīta, Tautas fronte izjuka. Tas viss tika aizmirsts.

– Kas, tavuprāt, šajos gados stiprinājis cilvēkos pliko neatkarības faktu?

– Paši valstiskuma atribūti un valsts institūcijas. Mēs to tā nenovērtējam, bet tā visa nebija. Sava tiesa, sava armija, sava policija... Tas likās sapnis, ka būs latviešu robežsargi. Domāju – arī saimniecība. Lai arī cilvēki raud, gaužas un skauž, tomēr, ja paskatīties vispārīgo saimniecisko līmeni Latvijā, tad nemaz tik liela kontrasta ar rietumvalstīm nav. Mēs neesam kaut kāda sētdurves valsts. Lai arī esam paši ar sevi neapmierināti.

– Godmanis saka – mūsu pārvaldes kļūdas lielā mērā izriet no tautas mazās un pārtrauktās valstiskuma, neatkarības pieredzes.

– Var jau būt, ka tā valdību atkarība ir atstājusi kaut kādu lomu. Man gan šķiet, ka pašreizējās tendences nav atkarīgas no tā, ka mums tāda skola – visu laiku skatīties uz kādu Maskavu. Vairāk no tā, ka ministru posteņos, sākot ar pirmajām valdībām pēc TF valdības, kad tomēr izvēlējās personības, praktiski ir pelēcības. Cilvēki, kas var rutinēti daudz ko izpildīt savu instrukciju robežās, bet neuzdrīkstas pieņemt patstāvīgus lēmumus. Daudzi ministri, ienākdami caur partijām no ierēdniecības, saglabā šo ierēdņa subordināciju. Turklāt šie cilvēki ne tikai baidās, bet ir arī slinki. Pieņemt kādu direktīvu, ko pasaka Eiropā un kas reizēm ir ne visai gudri – tas ir vienkārši, bet – pierādīt savu taisnību – ārkārtīgi grūti. Un vēl – kā to pierādīja kaut vai pozitīvisma kampaņa, inteliģence Latvijā nespēlē nekādu lomu. Jo nav uzdrīkstēšanās. Viss jādara pareizi, kā saka valdošā partija, kura tajā brīdī ir pie varas.

– Vai tādēļ pēc 1990., 1991. gada tika ignorēts un pat noniecināts tas cilvēku kopuma garīgais stāvoklis, kādu tiem deva neatkarības atgūšana? Sakarīgi virzīti, šie cilvēki varēja kalnus gāzt ij sevis, ij valsts dēļ. Bet krietna daļa no viņiem sāka teikt – uz barikādēm vairs neiešu.

– Cilvēkam vienmēr bijis vieglāk ticēt nekā domāt. Bet – bija jāizmanto arī šis ticības fenomens. Kādi esam, tādi esam, bet Atmodas laikā tomēr tika savākts intelektuālais potenciāls, kuram bija vērts ticēt un sekot. Kuru cilvēki paši bija izvirzījuši. Bet tad nāca brīdis, kam nebijām gatavi. Tad nāca no krūmiem otrā komanda, kurai bija citi mērķi. Tuvākais – kaut ko sagrābt sev.

– Nemanīju gan nekādu principiālu cīņu starp to pirmo un otro komandu. Jā, nāca citi ļaudis, bet, izņemot atsevišķus, tiesa – diezgan daudzus, gadījumus, pirmā komanda pati veikli transformējās par otro. Tajos pašos varas krūmos. Nevis citos.

– Jā, notika gan transformācija, gan klusa nomaiņa. Komandas nav, un – cauri. Man liekas – mūsu laikā notika tieši tāpat. Protams, izsakos pārāk dramatiski un fatāli. Iespējams, tam tā arī bija jānotiek. Tagad ir tas grūtais laiks, kad cilvēkam jāstrādā ar sevi. Pirmās atmodas līderi centās cilvēku celt. Es domāju – ir nelaime, ka nav neformālu, ārpus valdības stāvošu autoritāšu, kas cilvēku mēģinātu un spētu pacelt. Taču – mēs saskarāmies ar fenomenu, kura latviešiem pirmās atmodas laikā nebija – ar masu kultūru. Mēs esam diezgan bezspēcīgi pret medijiem, kas drausmīgā veidā skalo cilvēkiem smadzenes. Tas ir iestrādāts, globāls, uz instinktiem balstīts mehānisms. Ja cilvēku pārņem instinkti – raust ziemai barībiņu vairāk un vairāk, lai netiek citam, tad novirzīt viņu no tā ir ļoti grūti. Mūsu kultūra ir parāk nevarīga, lai to izdarītu.

– Taču pēc ceturtā maija jau neatkarībā uzaugusi jauna, laikam adekvāta paaudze. Kāpēc tā nespēj principiāli nomainīt veco politisko eliti?

– Domāju, ka politiskās elites nomaiņa tik drīz nenotiks. Jo cilvēki, kas Atmodas laikā ieņēma šīs elites pozīcijas, bija pietiekami jauni. Mēs nebijām nekādi veči. Un jāņem vērā, ka, būdami pietiekami jauni, šie cilvēki un tie, kas vēlāk nākuši klāt, mēģinās turēties vēl ilgi. Viņi nelaidīs jaunos. Arī dzīvnieku pasaulē vēl spēka pilnbriedā esoši baru vadoņi jaunos nelaiž. Bēdīgākais ir, ka mums trūkst tā, kas mūs atšķir no dzīvniekiem – pie mums nedominē kultūra.

– 1990. gadā valstisko perspektīvu nez vai kāds saistīja ar ES vai NATO. Bet – kā tagad projicējas Neatkarības deklarācija ES konstitucionālajā perspektīvā?

– Atšķirībā no daudziem esmu Eiropas konstitūcijas atbalstītājs. Esmu ticies ar cilvēkiem, kuri ar to strādāja un uzskatīja, ka tai jābūt nevis unificētājai, bet glābējai visām mazajām vienībām, mazo valstu tiesību nostiprinātājai. Uzskatu, ka, īpaši pašreizējā globalizācijā, pašreizējā Eiropas birokrātijas kundzībā, kas izveidojusies diezgan spēcīga un absurda, reglamentācijai jābūt.

– Man nepatīk, ka tas reglaments velk uz valstiskā statusa maiņu. ES var būt glābēja un var būt vien transnacionālo korporāciju instruments. Neredzu garantijas pret unifikācijas risku.

– Protams, es gribētu saglabāt aizsardzību no lielvalstu, no visādu korporāciju centieniem mūs ietekmēt. Bet – man ir darīšana ar vides saglabāšanu. Te es ar abām rokām un kājām atbalstu mūsu iestāšanos ES. Jo tā man ir vienīgā cerība, ka mūsu alkatīgie grābēji, mežu izcirtēji tiks nolikti pie vietas. Un reizēm man liekas, ka mūsu pašvaldību tiesību aizstavībai, indivīda aizstāvībai, cerīgāk meklēt glābiņu pie Eiropas institūcijām, nevis pie pašu elites. Es tai neuzticos. Jo pēc tā, kā viņi darījuši, man ir sajūta – viņi ir tie, kas mani nodos. Nekas nav ideāls. Bet gan jauniešiem, gan mums jāiegaumē, ka viss atkarīgs no mums pašiem. Nekas mūs neapdraud, ja paši sevi neapdraudam.

– Ko tu teiktu tiem vairākiem Tautas frontē aktīviem un arī par neatkarību balsojušiem krieviem, kuri uzskata deklarācijas astoto punktu (tur Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, solīts garantēt "politiskās brīvības, kas atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām") par neizpildītu, bet tālāko latviešu politiķu rīcību par divkosīgu un nodevīgu?

– Jā, bet domāju, ka tā nav tikai latviešu, tā ir visas sabiedrības problēma. Es to skaudri apzinājos, un tad, kad LR AP pieņēma jauno pilsonības likumu, kurš radikāli atšķīrās gan no tā, kas bija ielikts deklarācijā, gan Tautas frontes programmā, es biju vienīgais no TF deputātiem, kurš balsoja pret. Es toreiz uzskatīju, ka tā ir nodevība. Neraugoties uz to, ka politikā liekulība ir parasta lieta, es nevarēju savādāk. Kaut kāds godaprāts atturēja. Tad, kad vajadzēja aicināt uz barikādēm, es aicināju latviešu un krievu valodā, tātad – uzņēmos atbildību visu cilvēku priekšā. Es nevarēju piedalīties šajā nodevībā, kurā piedalījās visi, sākot ar AP priekšsēdētāju, beidzot ar radikālākajiem deputātiem, kuri laikā, kad pieņēmām Neatkarības deklarāciju, klusēja. Protams, var uzskatīt, ka šajā punktā solīto mēs neesam pildījuši. Tā bija negodīga politika. Bet – tā ir politiskā realitāte, un jārēķinās, ka politikā visu izšķir izdevīgums.

– Man šķiet, ka ceturtajam maijam kā valsts svētkiem arvien nav atrasts savs stils.

– Tā ir. Bet – ko darīt? Salūtu šaut? To šaujam astoņpadsmitajā novembrī… Militāro parādi rīkot? Pilnīgs absurds. Ceturtais maijs bija nevardarbības uzvara. Domāju, ka ceturtā maija esence ir rūpes par valodu, rūpes par savdabību. Rūpes par varas tuvību tautai. Tur pat neder koncerts operā vadošajai elitei un viņu kundzēm. Atmodas laikā dziedājām uz ielām. Viss notika kopā. Es gribētu to saglabāt.

 

Pedagogu darba samaksas noteikumus atzīst par atbilstošiem Satversmei

LETA  05/03/07     Satversmes tiesa (ST) atzinusi par valsts pamatlikumam atbilstošiem pedagogu darba samaksas noteikumus, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska.

ST pērn oktobrī ierosināja lietu pēc Ritas Sirmovičas konstitucionālās sūdzības par Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumu "Par pedagogu darba samaksu" 23.5 punkta atbilstību Satversmes 107.pantam.

Lai arī Sirmoviča, kura 23 gadus veic pedagoģisko darbu un patlaban studē augstskolā, darbu veic pilnā apmērā, tomēr, viņasprāt, nesaņem veiktajam darbam atbilstošu samaksu, jo darba alga tiek samazināta par apstrīdētajā normā noteikto koeficientu.

Saskaņā ar apstrīdēto normu pedagogiem, kuri iegūst profesionālo augstāko izglītību attiecīgajā nozarē vai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošu pedagoģisko izglītību, darba alga tiek samazināta, noteikumu pielikumos minētajai likmei piemērojot koeficientu 0,78.

Satversmes 107.pants garantē ikvienam darbiniekam tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.

Kā informēja Kovalevska, ST atzinusi, ka paaugstinātu prasību noteikšana pedagoga profesijai ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt Satversmes 112.pantā noteiktās ikvienas personas tiesības uz kvalitatīvu izglītību.

ST atzinusi, ka apstrīdētā norma veicina pēc iespējas ātrāku pedagoģiskās izglītības ieguvi un tas savukārt gan nodrošina kvalitatīvas izglītības sniegšanu, gan dod pedagogiem tiesības saņemt darba samaksu, kurai attiecīgais koeficients netiek piemērots.

 

Viedoklis: Sveša dziesma

Aivars Ozoliņš,  Diena  05/03/07     Aināra Šlesera (LPP) privātā biznesa, kas viņam ir valsts vara, kārtējo politisko ietērpu — pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem — viņa partneri no Latvijas ceļa nupat pilnveidojuši līdz vēlēšanu kampaņas projektam. Par šo jautājumu esot jārīko referendums kopā ar pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā. Tā ierosināšanai gan pirms tam jāsavāc gandrīz 150 tūkstošu pilsoņu paraksti.

Satversmē noteikts, ka pašvaldības var vēlēt tikai pilsoņi. Pietiek ieskatīties tās 79.pantā, lai būtu skaidrs, kāds būtu šāda referenduma iznākums: "Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem." (Nav kā ar parastu likumprojektu, kam pietiek ar puses no referendumā piedalījušos piekrišanu.) Pašlaik Latvijā ir apmēram 1,5 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, tātad par Satversmes grozīšanu būtu jānobalso aptuveni 750 tūkstošiem. Tas nenotiks, punkts. Tikpat labi varētu rosināt referendumu par to, ka Latvijai jāeksportē banāni, bet Rīgas lidostā pasažieru skaitam jābūt kā Čikāgā. Vienīgā jēga, no Šlesera viedokļa raugoties, atliek parakstu vākšanai kā priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļai, cerot uz nelatviešu elektorāta balsīm.

Tomēr referenduma propagandētājs LC priekšsēdis Ivars Godmanis intervijā Lauku Avīzei (30.IV) aicina: "Neskatīsimies uz nepilsoņu jautājumu no politiskās konjunktūras interešu puses." No kuras tad, ja citas puses referendumam nav?

Godmanis gan mēģina pats ar sevi diskutēt par "riskiem", kas varētu rasties, gan piešķirot vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, gan nepiešķirot, un secina, ka "stabilitāte var sarukt jebkurā gadījumā", tikai "pagaidām nevaru atbildēt", kurā gadījumā vairāk, izlikdamies nesaprotam, ka viens no viņa minētajiem diviem "gadījumiem" nemaz nav iespējams. Gluži noslēpt, ka pats to saprot, viņam gan nesanāk: "Ja pilsoņi saka jā, pieņemam lēmumu. Ja nē, tad cauri, nerunājam vairs par to, un mana dziesma par šo tēmu ir beigusies." Proti, tā kā pilsoņi būs pateikuši nē, sāksim ar Šleseru domāt dziesmas tēmu nākamajām vēlēšanām.

Janvārī, kad Šlesers piedāvāja diskutēt par pašvaldību vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem un LC/LPP Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš to atbalstīja, Godmaņa atbilde bija nepārprotama: "Es to nevaru atbalstīt." Kas ir mainījies, ja tagad atbalsta referendumu, kura iznākums ir iepriekš zināms, un piedāvā idejas aizstāvju tikpat nodrāztos, cik aplamos argumentus?

Pirmkārt, jau pieminēto argumentu par "riskiem" un "nestabilitāti". Ja nu kas vairos spriedzi un nestabilitāti sabiedrībā, tad tieši šādas bezjēdzīgas diskusijas uzkarsēšana. Grūti iedomāties, ka to nesaprot iekšlietu ministrs, kam pirmajam būtu jāuztraucas par valsts iekšējo drošību, un ka nesaprot pat tagad, pēc notikumiem Tallinā. Lai arī cik grūti iedomāties, ka iekšlietu ministrs varētu atbalstīt sabiedrības šķelšanas un konflikta veicināšanas politiku, tā tomēr izskatās. "Ja es nebūtu partijas priekšsēdētājs un nebūtu partiju apvienošanās procesa, kā iekšlietu ministrs tagad vairāk domātu par drošības lietām, mazāk par politiskām izmaiņām," viņš atzīstas.

Tāpat diezin vai nesaprot, ka pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem tikai mazinātu viņiem motivāciju iegūt pilsonību, tomēr tieši naturalizācijas palēnināšanos nezin kāpēc min kā argumentu par labu vēlēšanu tiesību piešķiršanai. Godmanis paziņo, ka "nedrīkstam apturēt naturalizāciju", kas palēninājusies tāpēc, ka "nepilsoņu tiesības ir paplašinājušās" (viņiem tagad ir iespēja ceļot ES). Un ko piedāvā — vēl paplašināt šīs tiesības? Nē, tikai bezjēdzīgu referendumu, kas vēl vairāk palēninās naturalizācijas procesu.

Treškārt, pilnīga demagoģija ir, ka "jebkurš te dzīvojošs ES pilsonis var balsot par pašvaldībām". Jebkurš ES pilsonis nevar iegūt Latvijas pilsonību, kā to var jebkurš nepilsonis, lai varētu balsot gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Mazliet tikai jāpiepūlas, un vēlams, lai bezatbildīgi politiķi tam netraucē.

Pavisam dīvains ir Godmaņa piesauktais arguments, ka nepilsoņi arvien lielākā skaitā pieņemot Krievijas pilsonību. Vai neveiksmei nolemts referendums to mainītu? Jādomā, tieši otrādi — vairotu vilšanos un sajūtu, ka šī valsts viņus vienkārši "čakarē". Toties parakstu vākšanas kampaņa un referendums sniegtu Krievijai jaunas iespējas uzturēt šo jautājumu starptautiski un jaukties Latvijas iekšējās lietās.

Kārtējo reizi Šlesers ciniski projektē konfrontāciju starp atsevišķām sabiedrības grupām, cerot no tās gūt politiskās un līdz ar to finansiālās dividendes. Šoreiz tā vairs nav homofobijas kurināšana ar reliģiskā biznesmeņa Ļedjajeva triecienniekiem — sūdu metējiem priekšgalā. Nu jau tā ir vēlme iedzīvoties no apzināti uzkurināta etniska konflikta, kurā trieciennieki būtu vietējie radikāļi ar komandieriem Maskavā.

 

Referendums par drošības iestāžu likumiem notiks

DELFI  05/03/07    Referendums par Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas neizsludinātajiem valsts drošības iestāžu likumu grozījumiem notiks, jo par tā rīkošanu parakstījušies 211 194 pilsoņi jeb par 41,68% vairāk, nekā minimālais nepieciešamais parakstu skaits, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie rezultāti.

Lai referendums notiktu, bija nepieciešams savākt 149 064 balsstiesīgo vēlētāju parakstus. Par Nacionālās drošības likuma grozījumu izvērtēšanu referendumā parakstījušies 211 252 pilsoņi, bet par Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem - 211 194 pilsoņi.

Tuvāko dienu laikā CVK veiks parakstu pārbaudi un oficiālie parakstu vākšanas rezultāti varētu tikt apstiprināti 7. , 8. vai 9.maijā.

Pēc parakstu skaita apstiprināšanas CVK trīs dienu laikā būs jānosaka referenduma datums un saskaņā ar likumu pēdējā diena, kad varētu rīkot referendumu ir 7.jūlijs, kad beidzas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars portālam "Delfi" sacīja, ka CVK ierosinās rīkot referendumu tieši šajā dienā, jo referenduma sagatavošanai nepieciešams laiks, tāpat jāsagatavo balsošanu pa pastu ārvalstīs dzīvojošiem pilsoņiem.

Referendums izmaksās no 2 - 2,5 miljonus latu, bet CVK rīcība pagaidām šādu līdzekļu nav. Komisija tuvākajā laikā plāno lūgt valdībai piešķirt šo naudu.

Visaktīvāk parakstījušies cilvēki Rīgā, kur savākti 66 482 paraksti, no pilsētām aktīvi parakstījušies arī Liepājā, kur savākti 7634 paraksti, bet Rēzeknē savākti tikai 1377 paraksti.

Vairāk nekā 900 cilvēki parakstījušies ārzemēs, no tiem 141 paraksts saņemts Vašingtonā, bet 130 – Londonā.

Rīgas rajonā savākti 17 692 paraksti, Ogres rajonā – 8061 paraksts, Valmieras rajonā – 8010 paraksti. Vismazāk parakstu saņemts Krāslavas rajonā (1171) un Ventspils rajonā (1542).

CVK no 3.aprīļa līdz 2.maijam organizēja parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem.

Valsts prezidente apturēja grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Prezidente iepriekš uzsvēra, ka grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanas apturēšana ir signāls un brīdinājums visai sabiedrībai.

Strīdīgie drošības iestāžu likumu grozījumi paredzēja paplašināt Ministru kabineta kompetenci ar valsts drošību saistītos jautājumos, nosakot, ka Valsts drošības iestāžu padomi vada nevis drošības struktūru profesionāļi, bet gan Ministru prezidents, kā arī tajā darbojas aizsardzības, ārlietu, iekšlietu, finanšu un tieslietu ministri.

Drīz pēc prezidentes rīcības valdošā koalīcija veinojās un atcēla iepriekš akceptētos drošības likumu grozījumus.

 

Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā jāpaceļ valsts karogs

DELFI  05/03/07     Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs atgādina, ka Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, 4.maijā būs jāpaceļ valsts karogs, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Karogs jāpaceļ atbilstoši likumam "Par Latvijas valsts karogu". Latvijas valsts karogs jāpaceļ pie visu veidu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamajiem namiem.

 

Pieņem Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu

DELFI  05/03/07     Saeima ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, kas paredz, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, un par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju.

Par likumu balsoja 75 deputāti, bet 17 deputāti atturējās.

Likums stāsies spēkā pēc nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un to varētu attiecināt uz nākamā Valsts prezidenta vēlēšanām. Pašreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaras beidzas 7.jūlijā.

Likums paredz, ka Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības, ja persona likumā paredzētajā kārtībā nav atzīta par rīcības nespējīgu, neizcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Tāpat par prezidentu nevar kļūt persona, kas Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas; ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks.

Likums paredz, ka par prezidentu nevarēs ievēlēt personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās; ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Valsts prezidenta kārtējām vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā četrdesmit dienas un ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

Kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta to pieteikšanas secībā. Valsts prezidentu ievēl aizklāti balsojot, ar vēlēšanu zīmēm Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Deputāti vēlēšanu aploksni pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Saeimas sēžu zālē.

Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, vēlēšanas atkārto. Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas notiek, ja esošais Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst, ir atlaists. Ja tiek rīkotas Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kandidatūru iesniegšanas termiņu un Valsts prezidenta vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs.

Ja Saeimas pilnvaru termiņa izbeigšanās dēļ nav iespējams ievērot šajā likumā noteiktos kandidātu pieteikšanas un Valsts prezidenta vēlēšanu termiņus, Valsts prezidentu ievēl jaunievēlētā Saeima.

Ja ievēlētais Valsts prezidents atsakās dot svinīgo solījumu Saeimas Prezidija noteiktajā dienā, tiek rīkojamas jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.

 

Saeima no Satversmes svītro 81.pantu

LETA   05/03/07     Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē, izslēdzot no tās 81.pantu, kas nosaka tiesības valdībai Saeimas sesijas starplaikā pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Ar pamatlikuma grozījumiem deputāti arī atbalstīja pārejas noteikumus, kas paredz, ka Satversmes 81.panta kārtībā jau izdotie Ministru kabineta noteikumi, kuri ir spēkā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienā, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem, bet ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.

Minētā norma bija nepieciešama, lai Saeima pagūtu pieņemt šā gada janvārī valdības 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus ar likuma spēku.

81.panta svītrošana no Satversmes šodien rosināja plašas debates parlamentā.

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZSS) uzsvēra, ka 81.pants nebūtu izslēdzams pilnībā. "Tas ir ļoti būtisks instruments, lai demokrātiskā sabiedrība varētu eksistēt un turpināt normāli pieņemt lēmumus arī tad, ja valstī izveidojas ārkārtas stāvoklis un Saeima nevar sanākt," skaidroja politiķis.

Parlaments tomēr noraidīja Emša priekšlikumu, kas paredzēja noteikt: ja Saeimai nav iespējams sanākt kara, izņēmuma stāvokļa vai valsts mēroga katastrofas dēļ, Ministru kabinetam ir tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku.

Saeima noraidīja arī līdzīgu deputātu Jura Dobeļa (TB/LNNK) un Imanta Kalniņa (TB/LNNK) priekšlikumu, kas paredzēja, ka kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā valdībai ir tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku.

Vairāki deputāti pauda bažas par 81.panta svītrošanu. Kā sacīja Dobelis, tas ir "būtisks pants" Satversmē.

Tāpat no Satversmes 40.panta deputāti izņēma vārdus, ka Valsts prezidenta zvērests ir jādod tuvākā Saeimas sēdē. Minētā norma ir izslēgta, lai nebūtu lieku sarežģījumu noteikt dienu, kurā Valsts prezidents dos zvērestu.

Debates sēdē izraisīja deputāta Jāņa Šmita (LPP/LC) ierosinājums Valsts prezidentes svinīgo solījumu papildināt ar vārdiem "Dievs, svētī Latviju!". Minētais priekšlikums šodien neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Saeima šodien procesuālās kārtības dēļ nevarēja skatīt citus deputāta Šmita ieteiktos ierosinājumus: papildināt arī Saeimas deputātu zvērestu ar vārdiem "Dievs, svētī Latviju!", kā arī noteikt, ka "pateicoties visuvarenajam Dievam, ir nodibinājusies Latvijas valsts".

 

Nav pierādījumu Šķēles un Šlesera vainai Jūrmalgeitas lietā

LETA   05/03/07    Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanā nav iegūti pietiekami pierādījumi, ka Tautas partijas biedrs Andris Šķēle un Latvijas Pirmās partijas līderis Ainārs Šlesers būtu organizējuši, uzkūdījuši vai atbalstījuši apsūdzētos kukuļdošanā Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam ("Mūsu zeme"), lai viņš domes priekšsēdētāja vēlēšanās nobalsotu par lietā apsūdzēto Jūrmalas domes deputātu Juri Hlevicki (LPP).

Tas teikts Zemgales apgabaltiesas sagatavotajā spriedumā Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā.

Spriedumā sacīts, ka ar procesa virzītāja 2006.gada 2.februāra lēmumu krimināllieta izbeigta sadaļā pret Šķēli un Šleseru, noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts krimināllikuma 323.panta 2.daļā un 20.panta 2., 3. un 4. daļā, sastāva trūkuma dēļ viņu rīcībā.

Kā ziņots, kriminālvajāšana lietā tika sākta pret četrām personām - partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidātiem Leonīdu Lasmani un Gvido Hariju Volbrugu, bijušo BMW tirgotāju Germanu Milušu un Jūrmalas domes deputātu Hlevicki. Viņiem uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas par kukuļa došanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Krimināllieta izskatīšanas laikā tika sadalīta vairākās tiesvedībās, atsevišķi izdalot apsūdzētā Lasmaņa epizodes, jo viņš vairākkārt neieradās uz tiesas sēdēm un viņa atrašanās vieta nav zināma.

Zemgales apgabaltiesa 23.martā nolēma Milušam un Hlevickim piespriest piecu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Hlevickis tika apcietināts tiesas zālē, bet Milušs tiesā nebija ieradies. Milušs patlaban izsludināts starptautiskā meklēšanā.

Zemgales apgabaltiesa spriedums liecina, ka valsts iegūs arī Miluša un Hlevicka sievu īpašumus. LETA jau ziņoja, ka pēc krimināllietas ierosināšanas Milušs, Lasmanis un Hlevickis noslēdza laulību līgumus, kas paredz visas mantas šķirtību. Īpašumi galvenokārt reģistrēti uz sievu vārda. Milušs noliedzis, ka līguma slēgšana būtu saistīta ar krimināllietu.

Trešajam lietā apsūdzētajam - partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidātam Gvido Harijam Volbrugam tiesa piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem ar trīs gadu pārbaudes laiku. Volbrugam netika piespriesta prokurores prasītā mantas konfiskācija. Volbrugs ir vienīgais no apsūdzētajiem, kurš atzinis savu vainu.

Kā ziņots, tiesā tika atskaņotas Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju un politiķu telefonsarunas, kurās runāts par trūkstošās balss iegūšanu Hlevicka ievēlēšanai mēra amatā un par Ančāna piekukuļošanu.

Publiskotajās sarunās piedalījās ne tikai lietā apsūdzētie Milušs, Volbrugs, Lasmanis un Hlevickis, bet arī Šķēle, Šlesers, Eižens Cepurnieks (tobrīd - TB/LNNK), uzņēmējs Valērijs Barjers un vairākas citas personas.

Krimināllieta par kukuļdošanu tika ierosināta 2005.gada 18.martā. Maksimālais paredzētais sods par šādu noziegumu ir 12 gadu brīvības atņemšana ar mantas konfiskāciju.

Zemgales apgabaltiesas spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātai desmit dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales apgabaltiesā.

Pilns sprieduma lietā pieejams no 27.aprīļa.

 

Eksperti: referenduma iznākums atkarīgs no tuvāko mēnešu politiskajiem notikumiem

LETA  05/03/07     Referenduma par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Satversmes 72.panta kārtībā apturētajiem grozījumiem divos ar valsts drošību saistītos likumos iznākums ir atkarīgs no vairāku nozīmīgu politisku notikumu norises tuvāko mēnešu laikā, uzskata aptaujātie eksperti.

"To, vai uz referendumu sanāks kvorums, lielā mērā noteiks tas, kas notiks tuvāko mēnešos politikā līdz referendumam," sacīja politologs Ivars Ijabs. Kā piemēru eksperts minēja gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas, iznākumu Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā, kā arī procesu ap Krievijas un Latvijas robežlīguma ratifikāciju.

Tomēr politologs sacīja, ka "parakstu savākšana ir nopietna "dzeltenā kartīte" [Ministru prezidenta Aigara] Kalvīša (TP) valdībai". Pēc eksperta domām, tuvāko mēnešu laikā valdībai būs grūti strādāt, jo ne tikai sabiedrība, bet arī pārējie koalīcijas partneri sāk "nervozēt" un domāt, vai viņi gribot palikt valdības sastāvā.

Kalvītis, pēc eksperta prognozēm, tuvāko mēnešu laikā aģitēs par referenduma ignorēšanu, cerībā, ka netiks savākts nepieciešamais kvorums.

Savukārt politologs Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Ivars Indāns kā faktorus, kuri varētu iespaidot referenduma iznākumu, minēja Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaitu, notikumus Igaunijā, valdības inflācijas apkarošanas plānu u.c. Visi šie notikumi, pēc eksperta domām, varot ietekmēt sabiedrisko domu.

Pēc Indāna domām, nepieciešamais kvorums referendumam, iespējams, varētu tikt savākts. To Indāns pamatoja ar iedzīvotāju aktivitāti parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai, kā arī ar to, ka referendumi Latvijā nenotiekot bieži un līdz ar to radot aktualitāti.

Kā ziņots, laikā no 3.aprīļa līdz 2.maijam ir savākti 212 188 paraksti tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Satversmes 72.panta kārtībā apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un 212 127 paraksti par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā.

Tagad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) veiks savākto parakstu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai visi parakstījušies par referenduma ierosināšanu ir pilntiesīgi vēlētāji.

Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK paziņos nākamnedēļ līdz 10.maijam, kad būs apkopojusi ziņas no parakstu vākšanas lapu oriģināliem.

Saskaņā ar Satversmi CVK tautas nobalsošana jāizsludina, ja parakstījusies ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 149 064 vēlētāji.

Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu teikts, ja par tautas nobalsošanas ierosinājumu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK trīs dienu laikā izsludina tautas nobalsošanu. Kā paskaidroja Cimdars, CVK par tautas nobalsošanas rīkošanas datumu lems nākamnedēļ.

Tautas nobalsošana par apturēto likumu atcelšanu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tās izsludināšanas dienas.

Likums arī noteic, ka tautas nobalsošana rīkojama sestdienā no plkst.7 rītā līdz plkst.10 vakarā pēc vietējā laika.

Balsošana balsotāju atrašanās vietā tiek organizēta, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

Lai tautas nobalsošana tiktu uzskatīta par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz pusei balsstiesīgo vēlētāju, kas piedalījās 9.Saeimas vēlēšanās jeb vismaz 453 730 vēlētāju, bet par apturēto likumu atcelšanu jānobalso vismaz 50% plus vienam vēlētājam, kas atnāks uz referendumu.

Kā prognozēja Cimdars, tautas nobalsošana varētu izmaksāt 2-2,5 miljonus latu.

 

Kalvītis norāda uz iespēju grozīt Satversmi robežlīguma dēļ

LETA  05/03/07     Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ceturtdien norādīja uz teorētisku iespēju grozīt Satversmi Latvijas un Krievijas robežlīguma dēļ.

Šādu iespēju premjers minēja Latvijas Televīzijas raidījumā "Pirmā persona", atbildot uz jautājumu, kā rīkoties, ja Saeima robežlīgumu ratificēs, bet Satversmes tiesa (ST) to atzīs par neatbilstošu pamatlikumam.

Kalvītis teica, ka, piemēram, Francija mainīja konstitūciju, lai tā nebūtu pretrunā ar Māstrihtas līgumu, valstij pievienojoties eirozonai.

Kā ziņots, partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcija lūgusi ST apturēt robežlīguma ratifikācijas procedūru līdz brīdim, kad ST pasludinās spriedumu lietā par šī līguma atbilstību Satversmei.

Deputāta Krišjāņa Kariņa (JL) parakstītajā lūgumā ir norādīts, ka ar brīdi, kad likums par robežlīguma apstiprināšanu būs pieņemts un izsludināts, Latvijas Republika juridiski būs uzņēmusies šajā līgumā paredzētās starptautiskās saistības. Tādēļ, ja ST secinātu, ka robežlīgums neatbilst Satversmei, varot rasties iespēja, ka spriedums nebūs izpildāms.

ST tiesneši otrdien, 8.maijā, plānojuši vērtēt JL lūgumu. ST likumā nav regulēts jautājums par starptautisku līgumu ratifikācijas apturēšanu, taču likuma 26.panta pirmās daļas trešais teikums ļauj tiesai pašai izlemt procesuālos jautājumus, kuri nav regulēti ST likumā un tiesas reglamentā.

Kalvītis norādīja, ka tas būtu dīvaini, ja ST noteiktu demokrātiskas valsts parlamenta dienaskārtību. ST uzdevums ir vērtēt valdības un Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei.

 

Strīdīgie grozījumi valsts drošības likumos varētu stāties spēkā vēl uz vienu dienu

DELFI  05/03/07    Ja referendumā iedzīvotāji neatbalstīs Saeimā jau atcelto valsts drošības likumu grozījumu atcelšanu, tad tie tomēr stāsies spēkā, tiesa, tikai uz vienu dienu, portālu "Delfi" informēja Saeimas Juridiskās biroja vadītājs Gunāts Kusiņš.

Kusiņš skaidroja, ka gadījumā, ja referendumā iedzīvotāji neatbalstīs Valsts prezidentes apturēto grozījumu atcelšanu, neskatoties uz to, ka arī Saeima ir atcēlusi šos grozījumus, tie tomēr stāsies spēkā, taču tikai uz vienu dienu. Pēc tam spēkā būšot likumu redakcija, kuru marta beigās pieņēma Saeima, atceļot strīdīgos grozījumus. Tāda likumu redakcija bija arī pērn decembrī.

Pēc Kusiņa teiktā, likumu grozījumi stāsies spēkā uz vienu dienu, jo jau nākamajā dienā tos aizstās Saeimas pieņemtie grozījumi, kas atcēla iepriekš valdības 81.panta kārtībā pieņemto likumu redakcijas. Līdzīgi savulaik esot noticis ar arī referendumu pensiju jautājumā. "Vispirms jāļauj kaut kam stāties spēkā, tikai tad to var aizstāt ar ko citu," sacīja Kusiņš.

Savukārt gadījumā, ja iedzīvotāji referendumā atbalstīs strīdīgo grozījumu atcelšanu, neskatoties uz to, ka tie jau ir atcelti, tad Saeima vismaz līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām nedrīkstēs pieņemt līdzīgus grozījumus.

Kusiņš sacīja, ka patlaban grūti esot noteikt, kuras ir "tās sarkanās robežas", kuras deputāti nevarēs pārkāpt, lemjot par parlamentāro kontroli par valsts drošības dienestiem, taču skaidrs esot tas, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļiem nevarēs būt pilnvarotas personas, tāpat nebūs iespējams īstenot iecerēto drošības iestāžu kontroles modeli.

Ja tomēr politiķi vēlēsies pieņemt kādus likumu grozījumus, kas varētu būt pretrunā ar referenduma balsojumu, tad šos lēmumus būs iespējams apstrīdēt tiesā, kurai būs jāvērtē, vai šādi lēmumi atbilst tautas gribai.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars portālam "Delfi" sacīja, - lai referendums tiktu atzīts par notikušu, tajā jāpiedalās pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušo jeb 453 730 vēlētājiem. Iedzīvotājiem būs iespēja balsot par abu valsts drošības likumu grozījumu atcelšanu vai neatcelšanu.

Jau vēstīts, ka referendumam par valsts drošības iestāžu likumiem savākti vairāk nekā 212 000 iedzīvotāju paraksti un tautas nobalsošana notiks tuvāko mēnešu laikā. Valsts prezidente apturēja grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Prezidente iepriekš uzsvēra, ka grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanas apturēšana ir signāls un brīdinājums visai sabiedrībai.

Strīdīgie drošības iestāžu likumu grozījumi paredzēja paplašināt Ministru kabineta kompetenci ar valsts drošību saistītos jautājumos, nosakot, ka Valsts drošības iestāžu padomi vada nevis drošības struktūru profesionāļi, bet gan Ministru prezidents, kā arī tajā darbojas aizsardzības, ārlietu, iekšlietu, finanšu un tieslietu ministri.

Drīz pēc prezidentes rīcības valdošā koalīcija veinojās un atcēla iepriekš akceptētos drošības likumu grozījumus.

 

Politiķi pretrunīgi vērtē referenduma iespējamos rezultātus

LETA   05/03/07     Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji nevar prognozēt, vai referendumā par grozījumiem ar valsts drošības iestādēm saistītajos likumos būs nepieciešamais kvorums, lai referendumu uzskatītu par notikušu.

Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis sacīja, ka parakstus izdevies savākt, pateicoties partijas "Jaunais laiks" (JL) kampaņai un aicinājumam parakstīties. "Referendumā būs konkrēts jautājums par likuma grozījumiem, un domāju, ka daudzi uz to nemaz neies," sacīja Kučinskis.

Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka "viņš nevēlas prognozēt, vai referendumā būs kvorums", taču pieļauj, ka daļa cilvēku tajā varētu piedalīties, tādējādi izsakot protestu pret valdības darbu.

Savukārt JL frakcijas vadītājs Krišjānis kariņš uzskata, ka referendumā likuma grozījumi tiks atcelti. "Par spīti tam, ka iecirkņi tika noslēpti, cilvēki gāja un pauda savu attieksmi un to darīs arī referendumā," uzskata Kariņš.

Tomēr Kariņš nesniedz skaidru atbildi, vai JL tuvākajā laikā varētu rosināt neuzticības izteikšanu valdībai, jo JL aicināja cilvēkus parakstīties, tādējādi arī protestējot pret premjera Aigara Kalvīša (TP) valdību. "Mēs savas iespējas attiecīgajā brīdī izmantosim, un Kalvītim pašam būtu jāsaprot, ka vienīgais loģiskais variants ir viņa demisija," sacīja Kariņš.

Šaubas par to, vai referendums tiks uzskatīts par notikušu, pauž apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvji, jo partijas vadītājs Jakovs Pliners aģentūrai LETA arī pauda bažas, vai referendumā tiks nodrošināts nepieciešamais kvorums.

Jau ziņots, ka laikā no 3.aprīļa līdz 2.maijam ir savākti 212 188 paraksti tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Satversmes 72.panta kārtībā apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un 212 127 paraksti par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā, aģentūru LETA informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Tagad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) veiks savākto parakstu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai visi parakstījušies par referenduma ierosināšanu ir pilntiesīgi vēlētāji.

Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK paziņos nākamnedēļ līdz 10.maijam, kad būs apkopojusi ziņas no parakstu vākšanas lapu oriģināliem.

 

Kastēns: notikumi Tallinā mums atgādina par nepieciešamību veicināt kopēju vēstures uztveršanu

LETA  05/04/07    Šobrīd Tallinā var redzēt vēsturisko notikumu sekas, kad dažādas etniskās grupas vēsturi uztver savādāk, līdz ar to situācija Tallinā mums atgādina to, ka ir nepieciešams veicināt kopēju vēstures uztveršanu, uzskata īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP).

Kastēns norādīja, ka valstī ir jācenšas darīt visu nepieciešamo, lai par vēsturiskajiem notikumiem sabiedrība runātu un tos atcerētos mierīgā gaisotnē, nevis nodarbotos ar vandalismu, izpostot savu dzimteni un dzīves vietu.

Protesti galvenokārt ir vēsturiskās atmiņas sekas, tās ir grūti īsā laika posmā atņemt vai pārveidot. Katrai etniskajai grupai ir nedaudz atšķirīgāka pasaules uztvere par vēstures notikumiem, nevienam nedrīkst uzspiest citu uztveri, bet gan būt saprotošiem un radīt iespēju veidot kopēju vēstures uztveršanu, uzskata ministrs.

"Latvijā 90.gadu sākumā krievvalodīgie pieredzēja virkni dažādu notikumu, kas paātrināja viņu vēsturisko atmiņu, rezultātā dažkārt radot viedokļu sadursmi," sacīja Kastēns.

Jau vēstīts, ka Igaunijas arheologi Tallinā otrdienas vakarā beiguši izrakumus padomju karavīru apbedījumu vietā, kur atradās Bronzas kareivja tēls, paziņojusi Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāve.

Pēc tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanas un iespējamās identifikācijas viņi tiks pārbedīti Igaunijas galvaspilsētas karavīru kapsētā, kur jau nogādāts piemineklis.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju atrasti 12 kritušo Sarkanās armijas karavīru šķirsti. Pēc dažiem vēstures avotiem, šai vietā apbedīti 14 karavīri.

Igaunijas aizsardzības spēki gatavojas jaunajā apbedījumu vietā rīkot piemiņas ceremonijas gan 8.maijā, kad Eiropā atceras Otrā pasaules kara beigu gadadienu, gan jūnija beigās, kad tur plānots atklāt jaunu memoriālo kompleksu.

Pagājušās nedēļas nemieros Tallinā un citās Igaunijas pilsētās viens cilvēks gāja bojā un daudzi tika ievainoti.

 

Vai nāks jauns politiskais mesija?

Jānis Āboltiņš, Rīgas Balss  05/04/07     Latvijā šobrīd ir labvēlīgi priekšnoteikumi jaunas partijas veidošanai, taču ar naudas maisa piedāvāšanu varas iegūšanai nepietiek. Lai nokļūtu pie tās, jāiegūst vismaz 5% vēlētāju balsu, un pagaidām uz politiskās skatuves nav tik talantīgu jauno aktieru, kas spētu iegūt šādu tautas uzticību.

Partijas nāk un iet, un nebūt ne katra var iekļūt Saeimā vai uzvarēt pašvaldību vēlēšanās. Patlaban Latvijā reģistrēta 71 partija, taču Saeimā ir tikai septiņi politiskie spēki. Piemēram, pirms pāris nedēļām reģistrēta jauna organizācija «Spēks vienotībā». Būtu grūti tai prognozēt nopietnu politisko nākotni. Joprojām darbojas politiskā apvienība «Dzimtene», «Eiroskeptiķi», Pensionāru un senioru partija, «Māras zeme» u.c. Visu šo organizāciju reitingi martā ir zemāki par 1%.

Arī politiskajā elitē nav izteikta līdera – 1. vietā ir Tautas partija ar 13,7%, citiem koalīcijas partneriem reitings ir ap 10%. Piemēram, «tēvzemiešiem» tas nokrities zem 5% atzīmes.

Šķelšanās partijā «Jaunais laiks» (JL) un parakstu vākšanas kampaņa par referenduma rīkošanu, kuru opozicionāri nodēvējuši par neuzticības balsojumu valdībai, – tas viss rada labu augsni jaunas partijas iedīgļiem. Iespējamo finansētāju vārdi (tā dēvētā Ventspils mēra Aivara Lemberga opozicionāru kompānija) arī jau ir minēti. Piemēram, miljonāriem Jūlijam Krūmiņam, Olafam Berķim, Igoram Skokam (vai jebkuram citam) droši vien pietiktu naudas, lai finansētu vēl kādas JL līdzīgas partijas iejāšanu politiskajā arēnā. Taču traucē būtiska problēma: nav tāda cilvēka, kas spētu pietiekami droši turēties seglos. Arī potenciālie finansētāji nedos naudu jaunai partijai, ja tās izredzes neliksies pietiekami labas.

Persona, kura varētu nostāties jaunas partijas priekšgalā, ir Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Taču pagaidām nav pamata apšaubīt viņas paziņojumu par neiesaistīšanos politikā. Tagadējās Valsts prezidentes vārds ir plaši pazīstams pasaulē, lai viņai būtu pietiekami daudz cita darba un viņa atteiktos no vārīšanās Latvijas politiskajā ķēķī.

Sociologs Arnis Kaktiņš RB atzīst – veiksmīgas jaunas partijas vadībā jābūt lielai politiskai zvaigznei. Mēģinot savākt vienā grupējumā atkritējus no citām, tas nebūtu iespējams. Starplaikā starp vēlēšanām vienmēr izveidojas kāds pusducis politisko grupējumu, no kuru tālākās darbības nav nekādas jēgas.

«Pat ja šī partija dzims, tā dzims ļoti smagi,» RB atzīst A. Kaktiņš. Politologs Filips Rajevskis piebilst, ka Vaira Vīķe –

Freiberga, visticamāk, ļoti labi apzinās, cik grūts darbs ir jaunas partijas veidošana, kas spētu nopietni ietekmēt procesus valstī.

Rajevskis RB uzsver, ka šobrīd ir labvēlīgi nosacījumi jaunas partijas izveidei. Biznesmeņiem naudas ir pietiekami, un nekas nevar traucēt to ieguldīt politikā, lai pelnītu vēl vairāk. Arī tautas neapmierinātība ar esošo valdību pēc vairākām tās pieļautajām kļūdām ir stipri samilzusi. Trūkst vienīgi spēcīga līdera, bet, ja tāds pēkšņi parādīsies, līdzskrējēju netrūks. Turklāt pirmie būtu tieši JL biedri. Tādējādi šī partija ciestu visvairāk: tā zaudētu gan savus biedrus, gan tautas atbalstu.

Jaunajai partijai varētu pievienoties kāds no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai /LNNK». Arī viņiem ir vērojamas nesaskaņas vadībā (kaut arī ne Saeimā, ne Eiropas Parlamentā, ne Rīgas domē esošie deputāti publiski to neatzīst).

Iespējams, atrastos vieta arī kādam sociāldemokrātam. Viņi tikuši pie vicemēra amata galvaspilsētā, taču jāatceras, ka vienīgais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pašreizējais varas potenciāls ir niecīgs (četri deputāti Rīgas domē).

Tāpat labprāt līdzi ietu vēl kāds no kreisajiem spēkiem – viņi izceļas ar nepastāvību un spēju jebkāda iemesla dēļ pārgrupēties dažādās apvienībās. «Tā varētu būt partija ar nacionālu piesitienu un centriski kreisu ideoloģiju. Brīva niša tur ir, un potenciāls būtu milzīgs,» secina F. Rajevskis.

Būtiska nozīme ir arī parakstu vākšanas rezultātiem par referenduma ierosināšanu. Ja parakstu pietiks, tas var būt starta signāls, kas iedrošinātu veidot jaunu partiju. Tomēr referendums nav saistāms ar valdības stabilitāti, kā to vēlas apgalvot JL un citi opozicionāri. Vēl jo vairāk – nevar runāt par Kalvīša vadītā Ministru kabineta «bankrotu».

Valdības mainās regulāri, taču neviena vēl nav atkāpusies tikai tāpēc, ka tauta būtu neapmierināta ar tās darbu, RB saka politologs Andris Runcis. Viņš atturas prognozēt, vai jauna spēcīga partija tiks izveidota vai ne. Latvijā jau ir bijuši pietiekami daudz cilvēku, par kuru spēju aizvadīt politiskos grupējumus līdz parlamentam iepriekš neviens pat nav domājis. Starp tādiem var minēt Andri Šķēli, Joahimu Zīgeristu, Ziedoni Čeveru un arī Latvijas Pirmās partijas «buldozeru» Aināru Šleseru. Jautājums ir vienīgi, cik ilgstoša būs konkrētās partijas pastāvēšana. Iegūtā tautas uzticība nebūt negarantē iespējas strādāt valdībā. JL ar savu harismātisko līderi Einaru Repši apliecināja, ka tas nav iespējams bez spējas sastrādāties ar citiem.

Mate

 

 

 

Saimniecībā un biznesā…

 

 

Viedoklis: Latvijas paverdzināšanas ekonomiskais plāns

Juris Paiders,  NRA  05/02/07    Maiklu Hadsonu ir interesanti lasīt un interesanti klausīties, interesanti ir ar viņu debatēt, taču M. Hadsona un Dž. Samersa raksts Jauna ekonomika vai jauna verdzība? Izaicinājumi Latvijas uzplaukumam, publicēts 28. aprīlī laikrakstā Diena, piedāvā ceļu kā latviešu tautai pēc iespējas ātrāk nonākt ārvalstu kapitāla verdzībā.

Ir jautājumi, kuros M. Hadsonam un Dž. Samersam var pilnībā piekrist. Augstās mājokļu, komercplatību un zemes cenas darbojas kā papildu nodoklis ģimenēm, kurām vajadzīgs mājoklis, un biznesam, kuram vajadzīgi nekustamie īpašumi attīstībai. Zviedru bankas finansē Latvijas ārējās tirdzniecības deficītu un spekulācijas ar nekustamo īpašumu. Hadsons kārtējo reizi atkārto savās publiskajās lekcijās pausto banālo patiesību – ka, ņemot lielus patēriņa kredītus, nevar tikt pie bagātības. Materiāls labums, kas krājot tiktu iegūts pēc vairākiem gadiem, tiek saņemts uzreiz – pret līgumu maksāt ievērojami lielākus nākotnes ienākumus un cerot, ka nākotnes ienākumi būs vēl lielāki nekā šodien. M. Hadsons un Dž. Samerss uzskata, ka, sākoties krīzei, tiks devalvēts lats, kas savukārt apgrūtinās kredītu izmaksu un pietuvinās Latviju trešajai pasaulei. Kādu izeju piedāvā M. Hadsons un Dž. Samerss? Radikāli reformēt nodokļu politiku, kas Latvijā ir "destruktīva". Aplikt ar nodokļiem zemi un atbrīvot no nodokļiem darbaspēku, atbrīvojot no nodokļiem "rūpniecības kapitālu". "Ir svarīgi saprast, ka Latvijas problēma nav augstais algu līmenis. Darbaspēku pašu mājas un ārvalstīs izspiež no tirgiem augstais fiksētais nodoklis, kas uzņēmējiem jāmaksā, un augstās mājokļu izmaksas, kas darbaspēkam jāsedz..."

Ja Latvija tagad ar augstiem nodokļiem neapliks nekustamos īpašumus, tai draud jauna verdzība! Bāc! Verdzība! Un no verdzības ir tikai viena izeja – supernodokļi, ar kuriem tiek aplikta zeme un īpašumi.

Vispirms jāteic, ka M. Hadsons un Dž. Samerss savus secinājumus pamato ar apstrīdamiem apgalvojumiem. Eiropas mērogā Latvijā nav pārlieku liels nodokļu slogs darbaspēka izmaksām. Darbaspēka nodokļi ir ievērojami mazāki nekā Zviedrijā vai Vācijā. Attiecībā uz rūpnieciskā kapitāla pārlieku lielajiem nodokļiem – tie ir daudzkārt zemāki nekā citviet. Peļņas nodoklis ir tikai 15 procenti. Vecajā Eiropā tas ir divkārt vai trīskārt lielāks. Turklāt, ja augsta nekustamo īpašumu cena vai īre ir uztverama kā papildu nodoklis, biznesam ir pilnīgi vienalga, vai šo nodokli saņem īpašnieks vai valsts. Ja valsts apliks īpašumus ar supernodokļiem, tie tāpat būs jāsamaksā biznesam un ģimenēm bez īpašumiem.

Tagad – galvenais.

Ja valdība, pasarg", Dievs, uzklausīs cienījamos ekonomistus, sekas būs pilnīgi tieši pretējas. Apliekot ar superaugstiem nodokļiem zemi, latviešiem Latvijas zeme vairs nepiederēs. Tas ir ceļš uz verdzību. M. Hadsona un Dž. Samersa idejas ir skaistas debatēs, bet, tās īstenojot, Latviju gaida totāla destrukcija.

Ja tagad iestātos ekonomiskā krīze, lielākā riska grupa būtu tie, kuri savu mājokli ieķīlājuši par nesamērīgiem kredītiem. Šī riska grupa, visticamāk, paliks bez īpašumiem un mājokļa, paliekot ar parādu nastu mūža garumā. Lielākā daļa latviešu zemes īpašumu un mājokļu nav apgrūtināti ar hipotēkām. Šo daļu īslaicīga krīze neskars. Ja tiks pazaudēts darbs, tad uz krīzes laiku īpašumus varēs ieķīlāt utt. Taču, ja tiks ieviestas M. Hadsona un Dž. Samersa idejas, ja nekustamie īpašumi tiks aplikti ar superaugstu nodokli, tad riska grupā, sākoties krīzei, nokļūs visi, kas zaudēs darbu un nespēs nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Viņiem būs jāšķiras no senču īpašumiem. Tieši superaugstais nekustamā īpašuma nodoklis iedzīs bankrotā tos latviešus, kuri nebūs bāzuši galvu pievilcīgajā kredīta cilpā. M. Hadsons un Dž. Samerss piedāvā totālas latviešu paverdzināšanas plānu.

Jau tā liela daļa Latvijas zemes pieder ārvalstu spekulantiem, un tiem naudas resursu, lai nomaksātu M. Hadsona un Dž. Samersa ieteikto īpašuma nodokli, pietiks. Realizējot M. Hadsona un Dž. Samersa plānu, latviešu īpašumi aizplūdīs pie Krievijas un Skandināvijas uzpircējiem, kam ir lieka nauda.

Taču izeja no Latvijas ekonomiskā strupceļa ir jāmeklē. Valdība Saeimai uzspiež likumu, kas paredz ar nodokļiem sodīt tikai fiziskas personas (Latvijas iedzīvotājus) par spekulatīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Juridiskās personas – pie tām pieder arī uzpircēji no Krievijas un Skandināvijas – varēs turpināt spekulēt ar īpašumiem uz nebēdu. Ja tik tiešām mērķis ir apturēt nejēdzības nekustamo īpašumu tirgū, jāregulē gan privātpersonu, gan firmu iespējas spekulēt. Izeja ir jebkuru darījumu ar nekustamo īpašumu aplikt ar nodokļiem. Beļģijā šāds nodoklis (reģistrācijas nodoklis) rakstāms ar diviem cipariem. Šāda reforma novienādotu firmu un privātpersonu iespējas spekulēt. Jauno likuma grozījumu pakete visas spekulācijas pārcels uz juridisko personu segmentu.

Apliekot ar nodokļiem nevis īpašumu, bet gan darījumus ar to, neciestu maznodrošinātie un pensionāri, kas vēlas dzīves nogali nodzīvot savā īpašumā un kuri nevarēs nomaksāt hadsonu un samersu ieteikto superaugsto nodokli.

 

Triju gadu tēriņiem sabalansēts projekts

Baiba Rulle,  Diena  05/01/07    Pirmoreiz sagatavots vidējā termiņa sabalansēts budžeta piedāvājums.

Politikas dokumentos un starptautisko finanšu institūciju rekomendācijās par to runāts jau sen, tomēr līdz šim nevienai valdībai šo mērķi — sabalansētu vidēja termiņa valsts budžetu — neizdevās īstenot. Tikai tagad, kā pēdējā no Baltijas valstīm, Latvija tam ir pietuvojusies.

Proti, Finanšu ministrija (FM) pirmoreiz ir sagatavojusi vidēja termiņa valsts budžeta ietvaru 2008.—2010.gadam, kas turklāt arī paredz budžeta izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu, atsakoties no ekonomistu ilgstoši kritizētā budžeta deficīta. Atkāpšanos no iepriekš valdības dotajiem algu palielināšanas solījumiem jaunais budžeta projekts neparedz, taču arī jaunus valsts finansējuma solījumus tas neietver. Tāpēc jauno FM piedāvāto nākamo triju gadu budžetu rāmi, kas nākamā gada budžetā paredz 4,7% pārpalikumu, bet 2010.gadā — jau 8,7% pārpalikumu no iekšzemes kopprodukta (IK), var dēvēt par valsts tēriņu jostas pievilkšanu.

Trešdien finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ar šo dokumentu iepazīstinās valdību. Savukārt jau ceturtdien, ja izdosies saņemt valdības akceptu, ministrs, lai izpildītu likumu, par nākamo triju gadu valsts tēriņu rāmi iecerējis informēt Saeimu. Saņemot valdības un parlamenta akceptu piedāvātajam budžeta rāmim, FM varēs turpināt izstrādāt precīzu nākamo triju gadu budžeta projektu. Tas saskaņā ar likumu valdībai jāapstiprina līdz oktobrim.

Mērķi par vidēja termiņa sabalansētu budžetu valstij izdosies sasniegt, ja valdošā koalīcija un attiecīgie nozaru ministri spēs pretoties kārdinājumam tērēt vairāk un no valsts maka finansēt jaunas prioritātes, nesamazinot līdzšinējos izdevumus.

Vai ministri un Saeimas deputāti šādam solim būs gatavi, akceptēs ideju par sabalansēta vidēja termiņa budžetu veidošanu un atteiksies no jaunu prioritāšu finansēšanas, ir grūti prognozēt, jo papildu valsts naudas pieprasījums jau patlaban ir virs miljarda latu.

O.Spurdziņa nostāja ir dzelžaina — šā gada un nākamo triju gadu valsts budžetiem jābūt bez deficīta, tāpēc jaunas budžeta izdevumu prioritātes netiek paredzētas: "Mēs plānojam izpildīt visas jau valdības uzņemtās saistības par algu palielināšanu skolotājiem, ārstiem, policistiem, kultūras un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Taču, ja mēs gribam sasniegt mūsu lielo mērķi — vidējā termiņa sabalansētu valsts budžetu, nekādas jaunas prioritātes valdība tagad nevar uzņemties." Viņš arī piebilda, ka "šobrīd ir daudz labu lietu, kas paliek ārpus budžeta, kurām mēs varētu paredzēt finansējumu, ja mums būtu tādas iespējas".

Lai atrastu naudu jaunām prioritātēm un vajadzībām, O.Spurdziņš katru no ministrijām aicinājis atteikties no nepamatotiem naudas tēriņiem.

Kā liecina izskatīšanai valdībā sagatavotais dokuments, 2008.gadā kopējie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi veido piecus miljardus latu, 2009.gadā — 5,44 miljardus latu, bet 2010.gadā — sešus miljardus latu (šā gada valsts budžetā ieņēmumu plāns ir 4,2 miljardi latu). Plānotie budžeta izdevumu skaitļi ir krietni mazāki. Līdz ar to arī ierastā budžeta deficīta vietā FM piedāvātajā dokumentā nākamajos trīs gados atrodams krietns budžeta pārpalikums. Tā, piemēram, nākamgad tas veido 0,7 miljardus latu jeb 4,7% no IK, bet 2010.gadā — jau 1,7 miljardus latu jeb 8,7% no IK.

No O.Spurdziņa teiktā izriet, ka šāds pārpalikums piedāvāts, ņemot vērā ekspertu, to skaitā Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijas par nepieciešamību atteikties no budžeta deficīta, kas īpaši svarīgi ir laikā, kad valsts ekonomikā vērojama strauja augšupeja un izskan bažas par "pārkaršanas" draudiem.

Līdz ar budžeta ietvara dokumentu FM valdībai piedāvā iepazīties arī ar valsts makroekonomiskās attīstības un fiskālās politiskas ietvara ziņojumu. Tajā prognozēts, ka nākamajos trijos gados gan inflācijas, gan iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP) temps samazināsies. Tā, piemēram, FM paredzējusi, ka 2008.gadā inflācijas temps veidos 5,2%, 2009.gadā — 4,2%, bet 2010.gada — 3,2%. IKP nākamajos divos gados lēsts 7,5%, bet 2010.gadā — 7,3% apmērā. Salīdzinājumam: šā gada inflācijas prognoze ir 6,5% (1.ceturksnī bija 8,5%), bet IKP prognoze — 9% (pērn bija 11,9%).

Stingrs O.Spurdziņš ir arī par šāgada budžetu, kuru atbilstoši inflācijas apkarošanas plānam gada beigās vēlas redzēt bez deficīta. Tieši tāpēc ministrs nobriedis atkāpties no pērn solītajiem valsts budžeta grozījumiem un tajos paredzētajiem papildu tēriņiem. "Grozījumu nebūs. Visu valsts ieņēmumu pārpalikumu atbilstoši apstiprinātajam inflācijas apkarošanas plānam novirzīsim plānotā budžeta deficīta segšanai," pārliecinoši uzsvēra O.Spurdziņš. Valdība par šo jautājumu nemaz nelemšot, jo, "apstiprinot inflācijas apkarošanas plānu, jautājums par atteikšanos no grozījumiem jau tika izlemts".

Noprotams gan, ka tas nenozīmē budžeta grozījumos ieplānoto papildu finansējumu valsts un pašvaldību investīciju vajadzībām, piemēram, reģionālās reformas īstenošanai, veselības un izglītības iestāžu rekonstrukcijai, iesaldēšanu. Gaidāms, ka naudu investīcijām FM piedāvās ņemt no budžetā neieplānotiem izdevumiem, piemēram, Lattelecom privatizācijas ieņēmumiem.

***

 Budžeta projekts

FM piedāvātais valsts konsolidētā budžeta ietvara projekts nākamajiem trim gadiem, miljardos
latu

 

2007.(plāns)

2008.gads

2009.gads

2010.gads

Ieņēmumi

4,218

5,025

5,449

6,031

Izdevumi

4,396

4,303

4,332

4,309

Deficīts/pārpalikums

–0,177

0,722

1,117

1,721

Dati: FM

 

Bezdarba līmenis martā samazinās līdz 6,3%

DELFI  05/02/07    Reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās bija 6,3% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Mēneša laikā bezdarba līmenis, salīdzinājumā ar februāri, samazinājies par 0,2 procenta punktiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2007.gada marta sākumā bija 68943, marta beigās – 67154 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1789 cilvēkiem. Informēja NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

2007.gada martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7054 cilvēkiem, tas ir par 290 cilvēkiem vairāk kā februārī.

Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts: Rīgas rajonā - 4,7%, Ogres rajonā – 5,0%, Tukuma rajonā – 5,2%, Cēsu rajonā – 5,3%, Saldus rajonā – 5,5%, Valmieras rajonā – 5,6%, Jelgavas rajonā – 5,7%, Bauskas rajonā – 6,0%, Ventspils rajonā – 6,2%, Talsu rajonā – 6,4%, Limbažu rajonā – 6,6%, Alūksnes rajonā – 7,2%, Gulbenes rajonā – 7,3%, Liepājas rajonā – 7,3%, Madonas rajonā – 7,9%, Aizkraukles rajonā – 8,0%, Jēkabpils rajonā – 8,5%.

No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis martā bija Rīgā - 3,6%, Jelgavā – 5,0%, Jūrmalā - 5,2%, Ventspilī – 5,1%, Liepājā – 6,2%, Daugavpilī – 6,5%. Martā bezdarba līmenis Rēzeknē bija 9,7%.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: martā Ludzas rajonā tas bija 22,9%, Rēzeknes rajonā – 21,8%, Krāslavas rajonā – 18,2%, Balvu rajonā – 17,7%, Preiļu rajonā – 15,8%, Daugavpils rajonā – 13,8%.

 

PVN pieaugums izraisīs jaunu cenu kāpumu

Ilze Šteinfelde,  NRA  05/03/07     Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) uzdevis izvērtēt iespējas paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 18% līdz 20%.

Pretēji valdības iecerēm samazināt inflācijas pieauguma tempus PVN likmes palielinājums sadārdzinās visas preces un pakalpojumus, kurus skars šīs likmes kāpums.

Vēl pirms pusgada, kad partijas cīnījās par iekļūšanu 9. Saeimā, nevienas partiju priekšvēlēšanu programmā ne ar pušplēstu vārdu netika minēta iespēja palielināt PVN likmi. Tieši otrādi, vairākas partijas dedzīgi iestājās par šā nodokļa samazināšanu. ZZS solīja ieviest prognozējamu nodokļu politiku un mazāku nodokļu slogu, LSDSP – panākt PVN likmes samazināšanu līdz 5% ikdienā lietotiem pārtikas produktiem, LPP/LC – samazināt PVN līdz 15%.

Tautas partijas (TP) priekšvēlēšanu solījumos PVN jautājums netika skarts. Partija gan teicās neieviest jaunus nodokļus un nodevas, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un veikt citus pasākumus iedzīvotāju labklājības pieauguma veicināšanai.

Savukārt vakar O. Spurdziņš skaidroja, ka pašreizējā budžeta bāze vairs nesedz ministriju augošos pieprasījumus, tāpēc radies priekšlikums izvērtēt iespēju paaugstināt PVN likmi, vienlaikus pieļaujot, ka dažiem pārtikas produktiem, piemēram, maizei un pienam, PVN varētu samazināt. O. Spurdziņa viedoklim piekrīt viņa partijas biedrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, kurš valdības sēdē uzsvēra, ka patlaban ir piemērotākais brīdis, lai paaugstinātu PVN likmi līdz 20%.

Vakar valdības sēdē akceptētais Latvijas valsts vidēja termiņa budžeta projekts 2008.–2010. gadam paredz, ka valsts konsolidētā budžeta izdevumi samazināsies. Šogad tie plānoti 4,396 miljardi latu, bet 2010. gadā – 4,309 miljardi latu.

Ieņēmumus plānots palielināt no 4,218 miljardiem latu šogad līdz 6,031 miljardam latu 2010. gadā. Līdz ar to pēc trim gadiem valsts konsolidētais budžets būs ar pozitīvu finansiālu bilanci.

Ekonomiste Raita Karnīte PVN palielināšanu vērtē negatīvi, ziņo LETA. "Pieļauju, ka ministra priekšlikumu rada bažas, ka, tautsaimniecības izaugsmei samazinoties, būs grūti sabalansēt valsts budžetu.

Tiek lietota vecā pieeja – vieglāk ir paņemt vairāk no esošā, nevis radīt ko jaunu, piemēram, atjaunot stabilākos tautsaimniecības sektorus. Ja pieņemam, ka naudas pieplūdums ekonomikai samazināsies, kā sola bankas, nodokļu paaugstināšana var tikai pasliktināt situāciju," uzskata R. Karnīte.

Tomēr O. Spurdziņš uzsvēra, ka PVN palielināšana būtu ilgtermiņa pasākums inflācijas pieauguma tempa samazināšanā, lai gan īstermiņā tas varētu veicināt cenu pieaugumu. Viņš arī atzina, ka PVN palielināšanai būtu pozitīvs iespaids uz budžeta ieņēmumiem – tā budžetam papildus dotu ap 130 miljonu latu ienākumu.

PVN ieņēmumi ir nozīmīgs valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, kas 2006. gadā veidoja 52,5% no valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. 2006. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija 930,5 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 253,5 miljoniem latu jeb 37,4% vairāk.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju lielākos PVN maksājumus 2006. gadā veica uzņēmumi, kas darbojās vairumtirdzniecības un komisijas tirdzniecības, automobiļu un motociklu pārdošanas, apkopes un remonta, mazumtirdzniecības, būvniecības, pasta un telekomunikāciju nozarē. PVN ieņēmumus ietekmē arī patēriņa cenu indeksa pieaugums. 2006. gadā vidējais cenu līmenis, salīdzinot ar 2005. gadu, pieauga par 6,5 procentiem. Būtiska ietekme uz pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu bija cenu pieaugumam pārtikas precēm. PVN ieņēmumu pieaugumu ietekmējošo faktoru – mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa – pieaugums liecina par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos, kā arī labklājības līmeņa paaugstināšanos, neraugoties uz straujo cenu pieaugumu.

Kopumā 2007. gadā PVN ieņēmumi tiek plānoti 1 190,0 miljonu latu, kas ir par 259,5 miljoniem latu jeb 27,9% vairāk nekā 2006. gadā.

PVN ieņēmumu prognozes 2008.–2010. gadam tiek sagatavotas, galvenokārt ņemot vērā prognozētās iekšzemes pieprasījuma un eksporta izmaiņas, kā rezultātā pieaug nodokļa atmaksas. Tiek uzskatīts, ka iekšzemes pieprasījums vidējā termiņā pieaugs vidēji par 11,5–12,5% gadā. Nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmēs arī plānotā Eiropas Savienības fondu apguve, jo, apmaksājot pakalpojumus un iegādājoties preces, tiks maksāts pievienotās vērtības nodoklis.

Kopumā 2008. gadā Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 1 505,0 miljonu latu, kas ir par 315 miljoniem latu jeb 26,5 procenti vairāk, nekā plānots 2007. gadā. Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieauguma temps būs vidēji 19–21 procenti gadā un nodokļa ieņēmumi veidos 10,4–10,9 procentus no iekšzemes kopprodukta.

 

Eksperti: PVN palielināšanas iecere — nepamatota un neprognozējama

Antra Ērgle,  Diena  05/03/07     Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) uzdevis izvērtēt iespējas paaugstināt pašreizējo 18% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, jo budžeta bāze vairs nesedzot ministriju augošo pieprasījumu. Eksperti to vērtē kā nepārdomātu risinājumu, kas var izraisīt negatīvas sekas.

Iecerēts PVN likmi celt līdz 20%, līdzīgi kā Vācijā, kas budžetam dotu papildu 130 miljonu latu ienākumu. O.Spurdziņš skaidrību šajā jautājumā sola rudenī, kad būs sākta nākamā gada budžeta veidošana — iecere tikšot vērtēta gan no juridiskā aspekta, gan ietekmes uz iedzīvotāju labklājību, vēstī LETA. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) lēš, ka PVN likmes celšana palielinās budžeta ieņēmumus, toties paaugstinās cenas un sākotnēji — arī inflāciju. Jāņem vērā situācija Lietuvā un Igaunijā, jo šāds solis ietekmētu pārrobežu tirdzniecību. Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) atbalsta PVN likmes samazināšanu patēriņa grozā ietvertajiem pārtikas produktiem.

Latvijas Banka prognozē, ka piedāvātā PVN celšana var paaugstināt gada vidējo inflāciju par 1—1,7 procentpunktiem, bet kā budžeta papildināšanas metode nav droša: ja cenu pieaugums nozīmīgi samazinās pieprasījumu, tad pat pie augstākas PVN likmes budžeta ieņēmumi var būt mazāki nekā tagad.

Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Vjačeslavs Dombrovskis PVN celšanas pamatojumu sauc par "primitīvu": "Varbūt ministrijām vajadzētu samazināt apetīti? Jārunā par konkrēto labumu, ko valsts dos nodokļu maksātājiem par viņu naudu!" Tam piekrīt Hansabankas vecākais ekonomists Dainis Stikuts, sakot, ka PVN paaugstināšana var būt iedarbīga, ja valdība nepalielinās patēriņu: "Būtībā šāda rīcība liecina par valsts aparāta neefektivitāti un to, ka valdība turpina ekspansīvo fiskālo politiku."

SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka PVN maiņa jāskata kontekstā ar tā samazināšanu pārtikai un var kalpot kā kompensējošs mehānisms iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanai, kas kaimiņvalstīs jau notiek, turklāt tas mazinātu pelēko ekonomiku.

Eksperti ir vienisprātis, ka lielāka PVN likme paaugstinās cenas un kopumā negatīvi ietekmēs ekonomisko aktivitāti, skarot gan patērētājus, gan uzņēmējus. Savukārt diferencēta PVN likme radītu izkropļojumus ekonomikā, lobējot atsevišķas nozares.

 

Spurdziņš: FM nav piedāvājusi palielināt PVN likmi

DELFI  05/03/07     Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tikai pēc diskusijām valdībā uzdevis Finanšu ministrijas (FM) speciālistiem izvērtēt iespēju paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 20% pašreizējo 18% vietā, informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamentā.

Spurdziņš uzver, ka šāds priekšlikums nav piedāvāts izskatīšanai valdībā no FM puses un šāds uzdevums dots tikai tāpēc, lai iegūtu izejas datus un aprēķinus turpmākai diskusijai par šo jautājumu vai arī šo diskusiju beigtu, ja izrādīsies, ka ierosinājums būtu neefektīvs.

"Pretēji presē izskanējušai informācijai FM nav nākusi klajā ar šādu priekšlikumu, tā bija tikai diskusija valdības sēdes laikā, taču tā kā valdības locekļu rīcībā nebija konkrētu aprēķinu, bet tika saukti iespējamie ieņēmumi šī priekšlikuma realizācijas gadījumā, es uzdevu šo jautājumu izvērtēt FM speciālistiem. Vienlaicīgi vēlos paust pateicību visiem ekspertiem, kuri ļoti operatīvi pauda savu viedokli saziņas līdzekļos. Šī jautājuma izpētei sekošu līdzi pats personīgi, un nepārdomāti vai neizsvērti priekšlikumi no FM puses netiks izvirzīti", ir pārliecināts finanšu ministrs.

 

 

 

 

 

 

Veselības lietās…

 

 

 

Veselības ministrija mediķu slodzi samazinājusi tikai uz papīra

Liene Barisa, NRA  05/02/07    Lai arī Veselības ministrija līdz ar Cilvēkresursu attīstības programmu veselības aprūpē ir izstrādājusi normatīvus par pieļaujamo slodzi mediķiem un Ministru kabinets tos ir apstiprinājis, praksē tie nedarbojas.

Joprojām ārstiem un medicīnas māsām ir nesamērīgi daudz darba, tāpēc katram atsevišķam pacientam pienācīga uzmanība netiek pievērsta. Veselības aprūpes darbinieki spriež, ka tuvākajā laikā nekas nemainīsies, jo ministrijā vairāk uzmanības velta ēkām un tehnoloģijām, mazāk – cilvēkiem.

Pērn MK pieņemtajās CAP saplānota mediķu pieļaujamā slodze dažādos veselības aprūpes profilos. Piemēram, gultu profila plānā 2007.–2010. gadam (tātad jau no šā gada) noteikts, ka vienam ārstam – terapeitam vai kardiologam – pacientu skaits nedrīkstētu būt lielāks par 15, endokrinologam – 12, onkologam – astoņiem, ja bērnu un 10, ja pieaugušo.

Savukārt māsai terapijas nodaļā jāaprūpē 12 pacienti, kardioloģijā – deviņi, endokrinoloģijā – astoņi, bet, aprūpējot bērnus, nedrīkstētu būt vairāk par septiņiem astoņiem pacientiem. Taču tā nenotiek. Īpaši kritiska situācija ir medicīnas māsām. Latvijas Māsu arodbiedrības vadītājs Aigars Lavrinovičs stāsta, ka vidēji vienas medmāsas aprūpē 50–70 pacientu. Oficiāli dati par to, cik pacientu Latvijā ir vienam ārstam un medmāsai, lai arī ir uzzīmēta vēlamā aina, netiek apkopoti, Neatkarīgo informēja Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā.

Cilvēkresursu programmā minētie vēlamie dati gan esot cerīgi, saka mediķi. "Skaitļi Ministru kabinetā ir pieņemti, bet dzīvē nav ieviesti. Cipari jau ir skaisti. Ar lielāko prieku tādus gribētu," sacīja A. Lavrinovičs. Tomēr viņš saprot, ka tas nav iespējams. Turklāt pašreiz nekas neliecina, ka mediķu skaitam būtu strauja tendence palielināties. Medicīnas profesionālās izglītības centra dati liecina, ka 2004. gadā valstī praktizēja 13 170 medmāsas, 2005. gadā – 13 080, bet 2006. gadā – 13 100 medicīnas māsas

Arī VM piekrīt tam, ka pašlaik vērojams medicīnas darbinieku, sevišķi medicīnas māsu, trūkums. CAP salīdzināti Latvijas un citu valstu rādītāji: mums ir 278 praktizējoši ārsti uz 100 000 iedzīvotāju, bet Rietumeiropas valstīs (Beļģijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē u. c.) vidēji 332 ārsti uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt praktizējošas māsas un vecmātes Latvijā ir 436 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Rietumeiropas valstīs – vidēji 711 uz 100 000 iedzīvotāju.

A. Lavrinovičs gan teic, ka esot arī pozitīvas tendences – medicīnā atgriežoties savulaik no darba nozarē aizgājušās medmāsas. Arī algas palielināšanas programma viešot cerības. Tomēr esot jārisina gan nevienlīdzīgā ārstu un medmāsu atalgojuma sistēma, gan arī tas, lai studētāji pēc mācību beigšanas strādātu savā profesijā.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka VM kopumā vajadzētu pievērst uzmanību mediķu skaitam, jo pašlaik, lai gan CAP ir pieņemta, realitātē cilvēku piesaistei veltīts pārāk maz vērības.

VM gan apgalvo, ka šim mērķim bez algu palielināšanas radīs arī labvēlīgus apstākļus darbam – modernizēs un cels slimnīcas, pirks jaunus aparātus. Taču, pēc P. Apiņa domām, tam veltīts pārāk daudz. "Veselības ministrija pūš kaut kādās tehnokrātijas stabulēs," viņš secina un spriež, ka ministrija vēl tā pa īstam neaptver cilvēkresursu traģēdiju. "Es saprotu – ir šausmīgi būtiski palielināt iekārtu skaitu vēl par diviem digitālajiem angiogrāfiem – super! Pārstādīsim sirdi un paziņosim, ka vēl aknas pārstādīsim. Bet ja man būtu jāsaka, kas ir prioritāte, tad tas ir vidējais personāls," skaidro P. Apinis. "Es ministrijas vietā teiktu tā: aizmirstam visas iespējamās būvniecības, ministrijas reorganizācijas un daudzas citas pašreiz mums ļoti svarīgās lietas un uzsvaru liekam uz to, lai dabūtu atpakaļ māsas."

Arī VM pamatnostādnēs iekļautos skaitļus P. Apinis raksturo kā melošanu: "Jārēķinās ar to, ka ārsti joprojām būs spiesti strādāt lielas virsstundas. Esam Eiropas Savienībā un esam parakstījuši atbilstošos dokumentus, tāpēc joprojām melosim paši sev. Tas dakteris tāpat strādās vienu slodzi vienā slimnīcā, otru – otrā. Man ir kolēģi anesteziologi, kas regulāri dodas tādā kā izbraukuma sesijā pa Kurzemi: pēc kārtas trijās slimnīcās nodežurē pa diennaktij. Tur nav citas izejas, jo bez anesteziologa nekas nenotiks." P. Apinis gan zināja stāstīt, ka tā notiek ne tikai Latvijā. "Ir tāda vieta kā Malme vienā pusē un Kopenhāgena otrā pusē – un vienu dienu ārsti strādā vienā pusē, bet otru – otrā, un izliekas, ka nepārstrādā. Arī Latvijā ir tāds ūnikums – Valka un Valga. Latviešu ginekologi strādā tanī pusē, jo viņiem tur lielāka alga," sacīja P. Apinis, piebilstot, ka mediķu tur tik un tā trūkst: "Un tas, ka mēs vēl ilgi strādāsim dažādās vietās – divās trijās slimnīcās –, ir pilnīgi droši." Cik ilgi ārsts var izturēt? "Jaunībā – pa divdesmit diennaktīm, tā ka diezgan ilgi," nosmej P. Apinis.

 

Ceturtā daļa rīdzinieku ir neapmierināti ar ģimenes ārstu pakalpojumiem

LETA   05/02/07     Ar ģimenes ārstu pakalpojumiem Rīgā nav apmierināta ceturtā daļa iedzīvotāju, liecina pēc Rīgas domes pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Ar ģimenes ārsta pakalpojumiem nav apmierināti 26,1% rīdzinieku. No tiem 17,2% ir drīzāk neapmierināti ar šiem pakalpojumiem, bet 8,9% aptaujāto ir pilnībā neapmierināti ar ģimenes ārsta pakalpojumiem.

Aptaujas dati liecina, ka 60% rīdzinieku ir apmierināti ar sava ģimenes ārsta pakalpojumiem, turklāt 21,9% procenti norādījuši, ka ir pilnīgi apmierināti ar šiem pakalpojumiem. Savukārt 38,1% iedzīvotāju ir drīzāk apmierināti ar šiem pakalpojumiem.

3,7% respondentu apgalvojuši, ka viņiem nav sava ģimenes ārsta, bet 10,2% savu vērtējumu nav pauduši.

Visbiežāk minētais iemesls, kādēļ iedzīvotāji ir neapmierināti ar ģimenes ārsta pakalpojumu, ir nepieciešamība ilgi gaidīt uz vizīti pie ārsta. Šo iemeslu minējuši 53,6% iedzīvotāju. 36,5% aptaujāto minējuši, ka ārsts neiedziļinās pacienta veselības problēmās un nepietiekami uzklausa, bet 27,6% respondentu uzskata, ka ārsta pakalpojumi nav kvalitatīvi.

20,3% respondentu uzskata, ka ārsta attieksme nav pieņemama - ir aizvainojoša, pavirša, noraidoša, 20,2% ir pārliecināti, ka ārsts nedod vajadzīgos norīkojumus pie speciālistiem un neliek veikt nepieciešamās analīzes. Savukārt 15,8% iedzīvotāju uzskata, ka ārsts ne vienmēr izraksta piemērotākās zāles - izraksta lētākās, dārgākās vai noteiktu ražotāju zāles. 8,7% uzskata, ka ārsts neizraksta zāles, kam paredzēti atvieglojumi, pat ja tas ir paredzēts.

3,8% aptaujāto norādījuši, ka ārsta prakse atrodas tālu no dzīvesvietas, bet 5,1% neapmierināto respondentu minējiuši citu iemeslu.

Atbilstoši aptaujas datiem, 52,7% rīdzinieku pēdējā pusgada laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārstu, turklāt 22,3% aptaujāto to ir darījuši pēdējā mēneša laikā. 24,1% aptaujāto pie ģimenes ārsta vērsušies pēdējā gada laikā, bet 14,9% - pēdējo piecu gadu laikā. 3,9% respondentu atzinuši, ka nav ģimenes ārstu apmeklējuši senāk par pieciem gadiem, bet 2,7% to neesot darījuši nekad.

Nedaudz vairāk apmierināti ar ģimenes ārstu pakalpojumiem ir tie, kas tos apmeklē biežāk. Starp tiem, kas ģimenes ārstu ir apmeklējuši pēdējā mēneša laikā, apmierināto ir 69,7 %, bet neapmierināti 27,5%. No pēdējā pusgada laikā ģimenes ārstu apmeklējušajiem rīdziniekiem apmierināti ir 63,4%, neapmierināti 33,6%.

No pēdējā gada laikā ģimenes ārstu apmeklējušajiem rīdziniekiem apmierināti ir 64,7% respondentu, neapmierināti 27,5%, bet no pēdējo piecu gadu laikā ģimenes ārstu apmeklējušajiem iedzīvotājiem apmierināti ir 55,3% iedzīvotāji, neapmierināti 18,4% rīdzinieki. No tiem, kuri ģimenes ārstu apmeklējuši vēl senāk, apmierināti 26,4% iedzīvotāji, bet neapmierināts ir 10,1% respondentu.

Atbildot uz jautājumu, kur galvenokārt tiek iegūta informācija par valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem, 28,3% respondentu atzīst, ka galvenais informācijas avots ir ģimenes ārsts. 24,1% aptaujāto informāciju ieguvuši galvenokārt no draugiem, radiem un paziņām, 17,1% - no plašsaziņas līdzekļiem, bet 10,6% informāciju smeļas galvenokārt īpašos bukletos un citos informatīvos materiālos.

Aptauja tika veikta no 24.marta līdz 6.aprīlim. Tajā tika aptaujāti 800 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

 

 

Kultūrā...

 

 

 

Koris Balsis jubileju piesaka ar rekordu

NRA  04/30/07    Vakar minūti pēc pusnakts sākās viens no divdesmit kora Balsis rīkotajiem koncertiem, kas dienas garumā ar stundas vai pusstundas intervālu turpinājās Rīgas centrālajā daļā.

Dziesmu maratonu veica jauniešu koris Balsis, kas, svinot 20 gadu pastāvēšanas jubileju, centās atstāt ierakstu arī Ginesa rekordu grāmatā. To, vai jaunajiem censoņiem izdevies iekļūt prestižajā pasaules sasniegumu sarakstā, uzzināsim pēc laika.

"Katrs koncerts ir ar savām sajūtām. Lai gan esam mazliet noguruši, ikviens nākamais pasākums liek sakoncentrēties un dod pozitīvu enerģiju turpināt," tā dažādos koncertus raksturo kora diriģents Ints Teterovskis.

Pusnaktī ar pusstundas intervālu izskanēja divi nakts koncerti Rīgas Svētā Pestītāja baznīcā un Mazajā ģildē. Savukārt no pulksten deviņiem koncerti turpinājās līdz pat vēlam vakaram dažādās sabiedriskās vietās. Tā no rātsnama balkona jaunieši skandēja dziesmas par Rīgu, savukārt Centrālajā stacijā sanākušie varēja klausīties dziesmas par tematu Ceļā uz Seci. Lai kora nozīmīgā jubileja paliktu arī pasaules arhīvā, vadītāji pieteikuši oriģinālo ideju pasaules rekordu grāmatai. "Šis pasākums ir oficiāli pieteikts Ginesa rekordu grāmatai, taču, lai šo faktu ierakstītu, jāiziet gara procedūra, tāpēc par to, kad būsim iekļauti šajā sarakstā, zināsim krietni vēlāk," Neatkarīgajai atklāj I. Teterovskis. Visi pasākumi ir nofilmēti, tos samontēs, un vēlāk videoversiju nosūtīs rekordu apkopotājiem. Ginesa rekordu komisija nolems, vai šos koncertus uzskatīt par vērā ņemamu faktu.

Savukārt Balsis gatavojas nākamajam pasākumam, kas pēc divām nedēļām notiks Varnā Bulgārijā. Tur jauniešu koris piedalīsies 29. starptautiskajā maija koru konkursā.

 

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  05/02/07

- KIRILS LAVROVS – MŪŽĪBĀ. Pagājušo piektdien 82 gadu vecumā pēc smagas slimības miris izcilais krievu aktieris Kirils Lavrovs. Viņš vēl līdz šā gada aprīlim vadīja Georgija Tovstonogova Lielo drāmas teātri. tvadīšanās no mākslinieka notika svētdien Sankpēterburgā. Kirils Lavrovs paliks Krievijas teātra vēsturē ar izcilajām dramatiskajām lomām krievu klasikas iestudējumos. Viena no pēdējām lomām uz ekrāna Kirilam Lavrovam bija režisora Mihaila Bortko kulta seriālā Meistars un Margarita, kur viņš atveidoja iespaidīgo Romas prokuratoru Ponciju Pilātu.

- ĒRĢEĻMŪZIKA DOMA BAZNĪCĀ. Šovakar pulksten 19 Doma baznīcā notiks ērģeļmūzikas koncerts. Muzicēs Diāna Jauzeme (ērģeles), solists – Guntars Gritāns (flauta). Programmā J. S. Baha, F. Lista, O. Taktakišvili, A. Šnitkes skaņdarbi.

- NEAKADĒMISKĀ VĀRDNĪCA. Rīt pulksten 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē notiks Janīnas Kursītes grāmatas Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca atvēršanas pasākums. Valodu izspēlēs, izdziedās un izrunās Suitu sievas (Alsunga, Gudenieki), Rucavas sievas un vīri, Borowa MC, Valdis Muktupāvels.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  05/03/07

- PAVASARA IZSTĀDE. Tērbatas biznesa centrā Rīgā Lāčplēša ielā 20a apskatāma izstāde, kas notiek Mākslas dienu 2007 ietvaros. Tajā eksponēti ap 40 latviešu mākslinieku darbi: jau zināmi vārdi, kā Aleksejs Naumovs, Jāzeps Pīgoznis, Dita Lūse, Ritums Ivanovs, Ilze Avotiņa, Kristaps Zariņš, Rolands Gross u.c., kā arī jaunās paaudzes mākslinieki, kā Elizabete Melbārzde, Liena Baklāne, Zane Lūse, Linda Daņiļevska, Karinē Paranjanca u.c. Šāda izstāde, kurā satiekas vairāku paaudžu mākslinieki, jau kļuvusi par tradīciju un ir līdzvērtīga Rudenim, tikai šajā gadījumā ar norises laiku pavasarī.

- FILIPA HALSMANA FOTOGRĀFIJAS. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā trešdien pulksten 19 tika atklāta izstāde Filips Halsmans. Fotogrāfijas. Francijas personības. 1934.–1960., kas notiek festivāla Francijas pavasaris ietvaros. F. Halsmans ir viens no ievērojamākajiem ASV fotoportretu meistariem, viens no profesionālo fotogrāfu apvienības MAGNUM pirmajiem biedriem, kurš dzimis un uzaudzis Rīgā. Izstādē būs skatāmas unikālas darbu oriģinālās autora kopijas, kas glabājas F. Halsmana arhīvā Ņujorkā. Tie ir slavenu franču rakstnieku, mākslinieku un aktieru portreti: Žans Kokto, Žans Pols Sartrs, Marks Šagāls, Anrī Matiss, Lekorbizjē, Marina Vladi, Brižita Bardo u.c. Tieši Parīzē veidojās meistara nepārspējamais rokraksts, kas vēlāk jau ASV ieguva pasaules atzinību.

- ZAĶĪŠA PIRTIŅA. Galerijā Māksla XO ceturtdien pulksten 18 tiks atklāta jaunās gleznotājas Lauras Ozolas pirmā personālizstāde Zaķīša pirtiņa. L. Ozola pašlaik studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā glezniecību. Izstādi veidos darbu sērija, kas tapusi divu gadu laikā. Autore sevi personificē ar zaķi, kurš ir iemīlējies pavasarī. "Tas joņo pa asinīm, grib mīlēties un cieš. Deg, kapitulē, dodas tālāk, neatgriežas. Saceļas, skaidro attiecības, ienirst savā sajūtu un jūtu varā, meklējot atbildes," gleznās ieliktās izjūtas skaidro māksliniece.

- EPISODES VOL. II. Latviešu fotomākslinieks Arnis Balčus, kurš pašlaik dzīvo un strādā Londonā, izdevis jaunu fotostāstu izdevumu Episodes Vol. II, kas ir turpinājums pirmajam Episodes Vol. I. Jaunais izdevums sastāv no četriem foto stāstiem: East London Boys, Get The Package, A Ghost From Last Autumn un How To Kill Your Father. Fotostāsti atgādina mēmā kino kadrus un komiksa žurnālus, kuros autors eksperimentē ar laiku, sižetiem un raksturlomām. Izmantojot atsauces uz B klases trilleriem, populāriem seriāliem, film noir detektīviem un tīņu lubenēm, A. Balčus ir radījis savas versijas par vīriešu pasauli. Fotostāsti parodē iepriekšminētos žanrus, reizē pārsteidzot skatītāju ar it kā iepriekšparedzamu sižetu neprognozējamu attīstību.

- AŠKAS EMOCIJU GAMMA. Mākslas galerijā ag7 līdz 16. maijam skatāma Leldes Šukstas grafiku izstāde Aškas emociju gamma. Tā ir L. Šukstas (dz. 1988. g.) jau ceturtā personālizstāde. Māksliniece patlaban mācās Latvija Mākslas akadēmijas vakara kursos. Visu L. Šukstas darbu galvenā varone ir Aška – tēls, kas atnācis pavisam nejauši – ķīmijas stundā un nav licis mieru tikmēr, kamēr nav ticis iemiesots vairākos mākslas darbos.

 

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Darba svētkiem veltīts mītiņš Grīziņkalnā pulcē aptuveni 200 interesentu

LETA  05/01/07     Otrdien Rīgā, Grīziņkalnā Darba svētkiem veltītajā mītiņā pulcējušies aptuveni 200 cilvēku.

Mītiņā pulcējušies pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, dažiem no tiem līdzi ir atnākuši mazbērni.

Pasākuma dalībnieki rokās tur sarkanus balonus, daži klātesošie paņēmuši līdzi arī sarkanus karodziņus.

Mītiņā uzstājas Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvji. Viņu runā pārsvarā krievu valodā. Partijas pārstāvji mītiņa dalībniekiem klāsta, ka "jau vairāk nekā desmit gadus Latvijā ir okupācija, jo cilvēkiem ir liegts izglītoties, attīstīties un strādāt." Tāpat runātāji atzīmēja, ka valdībā un Rīgas domē nesadzird tautu.

Pasākumā piedalās arī Rīgas domes deputāts Sergejs Žuravļovs ("Dzimtene"). Viņš savā uzrunā sacīja, ka Eiropas Savienība (ES) nes postu Latvijai. "Esot tās sastāvā, tautai ir klājies tikai slikti," sacīja Žuravļovs, piezīmējot, ka ES atnesusi tikai birokrātiju. Vēl viņš savas uzstāšanās laikā skandēja dzeju.

Mītiņā piedalās arī tie cilvēki, kuri šorīt Rīgā devās "denacionalizēto namu iemītnieku genocīda upuru piemiņas" gājienā no Rātslaukuma līdz Grīziņkalnam. Šo gājienu rīkoja Vladimirs Gramoļins.

Kā ziņots, mītiņu rīko Latvijas Sociālistiskā partija.

 

Skolotāji noskaņoti protesta akcijām

Inga Paparde, NRA  05/03/07     Pēc būtības atbilde uz mūsu vēstuli nav saņemta, Neatkarīgajai saka skolotāji, kuri vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādīja uz krīzi Latvijas izglītības sistēmā. Pedagogu noskaņojums liecina par gatavību streikam.

Vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, pieprasot palielināt samaksu par vienu darba algas likmi, parakstījuši vairāk nekā 7000 pedagogu. Neraugoties uz dažādiem solījumiem turpmāko gadu laikā palielināt skolotāju algas un risināt citas svarīgas izglītības sistēmas problēmas, izglītības sistēmā ir krīze. "Esam vien saņēmuši informatīvu vēstuli no Ministru kabineta, ka mūsu vēstule pārsūtīta atbildīgajām ministrijām, bet nav atbildes pēc būtības, arī no Saeimas frakcijām un komisijām. Klusums," saka Rīgas 85. vidusskolas direktora vietniece Inguna Tīkmere. Šī skola bija vēstules iniciatori, bet nu jau atbalsta vēstules sūta pedagogi no visas Latvijas. Viedokļus par dažām vēstulē norādītajām problēmām skolotāji saņēmuši netieši – ar masu mediju starpniecību, jo pēdējo nedēļu laikā izglītības krīzes jautājums no amatpersonu mutēm izskanējis vairākkārt.

"Algu jautājums vēstulē nebūt nebija galvenais," saka I. Tīkmere. "Vēlējāmies uzsvērt, ka skolās katastrofāli trūkst skolotāju, un ne tikai algu dēļ, bet arī tāpēc, ka izglītība nav prioritāte." Sasāpējis jautājums, uz ko neviena amatpersona nav papūlējusies atbildēt, ir juceklis izglītības sistēmā, kā rezultātā mācību iestādes nespēj nodrošināt izglītības kvalitāti un realizēt Izglītības likumā noteiktos pienākumus. Ministrija izdod dažādus standartus, prasības, bet mācību iestādes nespēj to ievērot – skaisti mērķi uz papīra, bet nav atbalsta skolām to īstenošanā. Viens no iemesliem ir vājais materiāli tehniskais nodrošinājums vispārizglītojošās skolās. "Viens piemērs. 5. un 6. klasē pēc standarta jābūt dabaszinātņu priekšmetam, kurā integrētas fizikas, bioloģijas, ķīmijas un ģeogrāfijas zinības, un galvenā ideja balstās uz eksperimentu veikšanu, kā rezultātā bērni nonāktu pie definīcijas. Bet – ar ko lai veicam tos eksperimentus? Jāuzbur no krīta un tāfeles?" jautā I. Tīkmere. Tāpat ir noteikts, ka bērnu vecākiem mācību gada beigās ir jāzina, kādas grāmatas vajadzēs nākamajā mācību gadā, bet skola to bieži nevar pateikt, jo nav nemaz "no augšas" sagatavots šo grāmatu saraksts un arī pašu grāmatu nemaz vēl nav. Jau divus gadus tiek īstenots jaunais pamatskolas standarts – tikai tagad parādās grāmatas, piemēram, sociālajās un dabas zinībās.

Pašlaik pedagoģiskās darba algas likme ir 178 lati pēc nodokļu nomaksas. Vēstulē skolotāji pieprasa šo samaksu paaugstināt līdz 468 latiem. Saskaņā ar valdības jau apstiprināto pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiku šādu algu (turklāt uz papīra) paredzēts maksāt vien 2010. gadā, kas skolotājus neapmierina. Gan izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, gan premjers Aigars Kalvītis ir pateikuši, ka skolotāju prasības nav reālas. Drīzumā valdība gatavojas izskatīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmu 2007.–2014. gadam, kur ietvertas iespējas palielināt skolotājiem samaksu, piemēram, par burtnīcu labošanu, darbu ar grūtajiem bērniem u.c.

 

Pētījums: 60% iedzīvotāju pieļauj gadījuma attiecības

LETA  05/03/07     60% iedzīvotāju pieļauj gadījuma attiecības, pat ja viņiem ir pastāvīgas attiecības, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras "Euro RSCG PR" pētījums.

Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka iedzīvotāji ir pietiekami liberāli pret sānsoļiem attiecībās un pašlaik notiekošo sabiedrībā.

Ja salīdzinām ar citās pasaules valstīs veiktā pētījuma rezultātiem, secināms, ka Latvijas iedzīvotāji uz pārējo valstu fona ir liberāli un seksuāli aktīvi, brīžiem rada priekšstatu, ka robežojas ar seksuālu izlaidību.

Dati ļauj secināt, ka ģimenes koncepta loma komunikācijā mazinās. Sieviešu un vīriešu auditorija ir uzrunājama atsevišķi gan saturiski, gan pēc formas.

Reklāmas aģentūras "Euro RSCG Riga" direktors Ģirts Ozoliņš sacīja, ka seksualitātes loma komunikācijā ir gandrīz nepētīta tēma Latvijā. Jauno pētījuma secinājumu izmantojums reklāmas un sabiedrisko attiecību programmu veidošanā ļaus komunikāciju speciālistiem vēl par soli pietuvoties mērķa auditorijai - vēl precīzāk to uzrunāt, piedāvāt vīriešu un sieviešu auditorijai komunikāciju vēstījumos tieši to, ko tā gaida, un precīzi tā, kā sagaida.

Par vienu no relatīvi grūti sasniedzamu auditoriju komunikāciju speciālisti uzskata izglītotus vīriešus vecumā no 20 līdz 39 gadiem, ar vidēji lieliem un lieliem ienākumiem.

Pētījuma dati rāda, ka pēdējā mēneša laikā vairāk nekā puse šīs auditorijas ir skatījušies erotiskas vai pornogrāfiskas filmas, kā arī meklējuši pornogrāfisku informāciju internetā un citos medijos, tā sniedzot mārketinga speciālistiem iespēju apsvērt šo komunikācijas kanālu un raidlaiku televīzijā un internetā pēc plkst.23 aktīvāku izmantošanu iepriekš minētās auditorijas uzrunāšanai, jo šie kanāli un raidlaiki nav iepriekš pietiekami novērtēti.

Pētījuma dati rāda, ka Latvijas sabiedrībai ir neapmierinātas alkas pēc ekshibicionēšanās, jo vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku minējuši vēlmi mīlēties publiskās vietās, piemēram, vilcienā, lidmašīnā vai birojā.

Mediju, komunikāciju, socioloģijas un attiecību eksperti, kas piedalījās diskusijā par pētījuma rezultātiem, minēja, ka šādas rīcības iemesli ir vēlme būt populāram, iespēja īstenot nerealizētās vēlmes, riskēt, gūt uzmanību vai arī gūt kādu papildu adrenalīna devu un piešķirt jaunas krāsas attiecībām.

Pētījuma dati liecina, ka Latvijas vīrieši ir daudz vairāk nobažījušies par seksuālo uzvedību un biežāk uzdod jautājumu, vai viņi ir normāli.

Aptuveni 30% vīriešu un tikpat daudz sieviešu, kas dzīvo ilgtermiņa attiecībās, uzskata, ka pārtraukts dzimumakts uzskatāms par labu kontracepciju.

Pētījuma dati rāda, ka visvairāk respondentu iepazīstas draugu pasākumos, tā apliecinot aizvien pieaugošo komunikāciju metodes no mutes mutē lomu.

Pētījumā piedalījās 500 respondentu no visas Latvijas vecumā no 15 līdz 50 gadiem.

 

Iedzīvotāju skaits gada laikā sarucis par 13 300

LETA  05/03/07     Šā gada sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits sasniedzis 2,281 miljonu, kas ir par 13 300 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Iedzīvotāju skaits, dabiskās kustības dēļ mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, saruka par 10 800, bet emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 2500.

Pagājušā gada laikā par 16,5% pieauga reģistrēto laulību skaits, sasniedzot 14 616. Tomēr par 14,3% palielinājās arī šķirto laulību skaits - 7249. Reģistrēto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais pēdējos 14 gados.

Pērn pieauga laulību reģistrējušo vidējais vecums. Ja 2000.gadā 40% vīriešu un 50% sieviešu stājās pirmajā laulībā 20-24 gadu vecumā, tad 2006.gadā tikai 28% jaunlaulāto vīriešu un 41% sieviešu bija šajā vecumā, bet 60% līgavaiņu un 46% līgavu bija 25-34 gadu vecumā.

Pērn piedzima 22 300 bērnu, kas ir par 767 vairāk nekā 2005.gadā. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis pieauga par 4,2%. Dzimušo skaits - 9,7 bērni - uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais rādītājs pēdējos 13 gados.

51,7% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē. Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2006.gadā bija 32,1% salīdzinājumā ar 32% pirms gada.

Mirušo skaits Latvijā 2006.gadā bija 33 100 jeb par 321 cilvēku vairāk nekā 2005.gadā.

Pozitīvi vērtējama zīdaiņu mirstības līmeņa stabila samazināšanās. Pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem - 7,6 mirušie - ir zemākais rādītājs pēdējos 60 gados. Salīdzinājumā ar 2005.gadu zīdaiņu mirstības līmenis samazinājās par 2,6%.

Pērn Latvijā ilgtermiņa migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits samazinājās par 2451 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs kopš 2002.gada. Pērn Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki.

Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā šā gada sākumā bija 722 000, un tas gada laikā samazinājās par 5100. Pērn Rīgā piedzima 7500 un nomira 10 100 rīdzinieku. Salīdzinājumā ar 2005.gadu dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem Rīgā pieauga par 6,2%, bet mirstība palielinājās par 3,7%.

Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem bija Rīgas rajonā - 12 dzimušie, Ogres, Tukuma un Liepājas rajonā - 11 dzimušie, viszemākā dzimstība bija Ludzas, Krāslavas un Preiļu rajonā - tikai nedaudz virs septiņiem jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem.

Šā gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka dzimstības un mirstības tendences varētu turpināties arī šogad. Dzimušo skaits šā gada pirmajos trīs mēnešos bija nedaudz lielāks nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā - 5700 salīdzinājumā ar 5300.

Mirušo skaits pirmajā ceturksnī sasniedza 9300, kas ir par 200 cilvēkiem vairāk nekā 2006.gada atbilstošajā periodā. Reģistrēto laulību skaits šā gada pirmajos trīs mēnešos bija 2100, turpretī pagājušā gada pirmajā ceturksnī - 2000.

 

 

Kaut kas neticams –

jau vairākas dienas gaisa tempera-

tūra dienā ir ap +4oC! Nedēļas nogale

vēl bija saulaina, kaut arī auksta, bet šodien

visu dienu apmācies un snieg slapjš sniegs!!!

Dārzos viss kā sastindzis –  puķītes noliekušās

no aukstuma, šķiet, jaunie stādījumi kā sa-

saluši... Arī putniņi satraukti čiepst,

lidinoties virs kūstošā sniega
radītajām peļķēm...

 

Anda Jansone, trešdien, 2. maijā