6. maijā...

Viedoklis: Valsts svētki vai vienkārši brīvdiena

Laura Dzērve,  Diena  05/06/07    Lai arī Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 17.gadadienas rīts pienāca nomācies, jau drīz pēc svinīgās ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa atspīdēja saule. Kad cilvēki vēlā pēcpusdienā plūda uz svētku koncertu 11.novembra krastmalā, par rīta drūmumu liecināja vien peļķes. Teju katram trešajam nācējam līdzi bija bērni — uz pleciem, pie rokas, ratiņos. Daļa ļaužu uz krastmalu bija devušies klausīties koncertu, citi atcerēties vēsturisko datumu. Bija tādi, kas 4.maiju uztver kā valsts svētkus, citi kā vienkāršu brīvdienu.

Lejiņu pāri Diena satika atceļā no koncerta. "No rīta bija tāda drūma sajūta, nevarējām saņemties iet, bet tagad svētku sajūta jau ir," smaida Andris Jānis Lejiņš. Viņa kundze Māra stāsta, ka šajā dienā pirms 17 gadiem abi gaidījuši iznākam Augstākās padomes deputātus no tagadējā Saeimas nama. Abiem lielākais pašreizējais politiskās dzīves notikums esot tas, ka savākts pietiekami parakstu referendumam. Satraukumu raisījis tas, ka Saeima noraidījusi priekšlikumu pieņemt deklarāciju par atbalstu Igaunijai. "Krievijai izdevies ielikt ķīli starp Baltijas valstīm," vērtē A.J.Lejiņš.

Santa uz koncertu atnākusi ar dēliņu, abi sēž uz apmalītes, mamma klausās Astro"n"out, mazajam rokā cukurgailītis. "Mums šis ir viens no pirmajiem mēģinājumiem kopā nākt uz pasākumiem, skaļums mazajam neiet pie dūšas," nosmaida Santa. Viņa nākusi "4.maija sajūtu dēļ". Pirms 17 gadiem Santa mācījusies vidusskolas pēdējā klasē. "Todien bijām Daugavmalā. Vidusskolā jau faktiski nemācījāmies, visa centrā bija domas par brīvo Latviju," viņa saka. Tagad tādas sajūtas vairs neesot. "Drīzāk bezcerība saistībā ar politiķu lielo augstprātību." Ļoti nepatīkami Santai esot arī tas, ka Saeima atteikusies parakstīt deklarāciju par atbalstu Igaunijai: "Mēs jau vienmēr esam klusētāji."

Ģirts uz koncertu devies, lai apskatītos, kas "te īsti sarīkots". Viņam 4.maijs neesot svētki, vairāk "brīvdiena ar zināmu nacionālisma devu".

8. un 9. maijā ...

Latvijas augstākās amatpersonas godina Otrā pasaules kara upuru piemiņu

LETA  05/08/07    Latvijas augstākās amatpersonas, godinot Otrā pasaules kara upuru piemiņu, šodien Rīgas Brāļu kapos svinīgi nolika ziedus.

Ceremonijā piedalījās Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) un citas amatpersonas.

Pēc svinīgās ziedu nolikšanas, godinot Latvijas karavīrus, kuri krita Otrajā pasaules karā, noturēts klusuma brīdis, bet vēlāk Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris atskaņoja Latvijas himnu.

Viedoklis: Ardievas ieročiem

Pāvels Tjurins,  NRA  05/08/07    Jāpieņem apsteidzošs pareizs lēmums par Uzvaras pieminekļa demilitarizāciju.

Laikā, kad izcēlies skandāls Igaunijā, kur krievvalodīgie iedzīvotāji izmisīgi pūlējās nepieļaut Kareivja atbrīvotāja pieminekļa pārvietošanu Tallinā, jautājumu, kuru piedāvāju apspriešanai, daudzi, sevišķi Tēvijas kara veterāni, iespējams, uztvers slimīgi, bet pieminekļa rekonstrukcija nez vai tūdaļ tiks iekļauta dienas kārtībā. Taču man ir pilnīgi skaidrs, ka agrāk vai vēlāk šo tēmu nāksies pieņemt izskatīšanai. Labāk agrāk – vēlāk būs par vēlu.

Nāk prātā kāda no atmodas laika daudzajām sapulcēm 1989. vai 1990. gadā, kurā izcēlās viedokļu sadursme – jaukt vai nejaukt nost Ļeņina pieminekli Rīgā. Atceros, kā piegāju pie Rubika un pierunājošā, gandrīz lūdzošā balsī mēģināju viņu pārliecināt: "Alfrēd Petrovič! Saprotiet taču, ka pēc tam, kad atklājusies taisnība par revolūciju un tās vadoni, piemineklis viņam nevar simbolizēt demokrātiju un jo vairāk – atrasties pilsētas centrā. Pārvietojiet "pasaules proletariāta vadoni", nolieciet viņu blakus savas CK ēkai kā vēsturisku personību un savas partijas dibinātāju." Rubiks to sašutis noraidīja: "Ko jūs tādu runājat?! Nekad! Tā nenotiks!" Katrs agri vai vēlu ieņem vēsturē savu vietu. Taču viena lieta ir, kad viņu ar spērienu aizlidina no nepelnīta pjedestāla izgāztuvē, cita – kad akurāti pārvieto tās perifērijā. Nu ko, tika veikta neadekvāta izvēle un nav vairs ne Ļeņina, ne Rubika, ne komunisma kā interesantas politiskas utopijas un opozīcijas mūsu radikāļiem un demokrātiem aitu ādās. Nav zināms, kā iegrozītos notikumi un kāds būtu Latvijas kompartijas liktenis, ja boļševistiskais varas simbols toreiz būtu piekāpies un aizgājis no pilsētas avanscēnas Kronvalda parka aizkulisēs.

Tas, ka "Piemineklim Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" Uzvaras parkā Pārdaugavā tagad vai tuvākajos 10 gados draud tāds pats liktenis kā par kritušajiem sērojošajam karavīram Tallinā, nav skaidrs tikai tiem, kas nav domājuši par Pārdaugavas pilsētbūvniecisko veidolu tuvākajā perspektīvā. Sevišķi pēc mirdzošās Gaismas pils uzcelšanas. Pēc šī pilsētbūvnieciskā projekta pabeigšanas ar karu saistītais (militāristiskais) pieminekļa komponents atslāņosies no tā memoriālā komponenta un tiks uztverts kā dominējošs. Paša pieminekļa monumentalitātes dēļ. Tad arhitektoniskā un telpiskā, automātus virs galvas izcēlušo, kantaini maisveidīgo karavīru figūru nesavietojamība kļūs skaidra visiem, bet tad jau ar lielu iespējamības pakāpi varēs paredzēt, ka memoriāls ir kopumā nolemts. Mūžīga piemiņa un pateicība tieši tādiem karavīriem – raupjos šineļos un nošķiebtos zābakos nesušiem pasaulei mieru un atbrīvojušiem to no civilizētiem barbariem, taču ar laiku top arvien skaidrāks, ka viņu skulpturālā iemiesojuma raksturs diskreditē gan tā radītāju labos nodomus, gan patieso padomju karavīru varoņdarba nozīmi.

Izrādās, ka sākotnēji tēlnieks Ļ. Bukovskis (Salaspils memoriāla skulptūru autors) bija iecerējis veidot septiņu karavīru tēlus. Taču no Maskavas atbraukusī Kultūras ministrijas komisija Mihaila Uļjanova vadībā asi nokritizēja šo ideju. Bukovskis drīz pēc tam (1984) nomira, un viņa darbu pabeidza L. Kristovskis, kurš veidoja tikai trīs figūras. Pieminekli atklāja 1985. gadā, un, kā liecina 79 metrus augstās salūta stēlas autors Aleksandrs Bugajevs, jau pēc pieminekļa pieņemšanas viens no autoritatīviem komisijas locekļiem M. Aņikušins (radījis A. Puškina pieminekli Sanktpēterburgā,

A. Čehova pieminekli Maskavā u.c.) teicis: "Bez skulptūrām būtu bijis labāk, to varēja arī nebūt." M. Aņikušins uzskatīja, ka Uzvaras patosa tēma ir jau atrisināta arhitektoniski un tāpēc pieminekli nebija vajadzības parslogot ar naturālistiskām formām. Īpaši tas attiecināms uz karavīru grupu, jo ansambļa un tā centrālā elementa – Uzvaras salūtu simbolizējošās, augšup traucošās stēlas – arhitektoniskās plastikas svinīgumam nav vajadzīgs kubonaturālistisks ilustratīvisms.

Ja A. Gulbja skulptūra Māte dzimtene sasaucas ar klasiskajiem Uzvaras simboliem – E. Delakruā Brīvību uz barikādēm vai J. Vučetiča Dzimtene māte sauc Mamaja kurgāna virsotnē (un kaut vai tāpēc vien iekļaujas uzvaras memoriālajā simbolikā), tad Ļ. Bukovska Karavīri atbrīvotāji ar savu stilistiku vairāk atgādina Salaspils skulptūru drūmo smagnējību, bet stilistiski neiederas savā sākotnējā pamatiecerē pacifistiskajā Pārdaugavas memoriālā. Svētku līksmība un atbrīvošanas sajūta, ko rada memoriāla kreisā un centrālā daļa, disharmonē ar "triju spēkavīru" brutalitāti. Šīs grupas kareivīgums dara uzmanīgu, bet piemineklim tuvīnā Pārdaugavas teritorija gūst poligona vai šautuves iezīmes. Nav nejaušība, ka šajā parka zonas daļā, salīdzinot ar citu daļu – pāri ielai, ir maz ļaužu. To it kā apiet ar līkumu, turas no tās atstatus.

Protams, pēc pieminekļa "atbrīvošanas" no estētisko veselumu bojājošiem elementiem tā kopējais kompozicionālais līdzsvars būs izjaukts, un, lai to atjaunotu, acīmredzot nāksies bez karavīriem kaimiņos palikušo Mātes dzimtenes tēlu pārvietot nedaudz uz priekšu pirms kolonnas.

Par to, ka nacionālradikāļi Latvijā vai Igaunijā gribētu izskaust jelkādas padomju vai krievu kultūras klātesamības pazīmes, nerēķinoties ar to kultūras vērtību, var šaubīties, šķiet, vienīgi nelabojams optimists. Oficālās personas izvairās par to runāt tieši, tāpēc dod priekšroku motivēt savus nolūkus ar dažādiem formāliem iemesliem. Igaunijā tās ir rūpes par "mirušo mieru", trolejbusa pieturas tuvums u.tml. Pie mums tāds pats, tikai iespaidīgāks formāls iemesls visa pieminekļa nojaukšanai pastāv kaitinoša, neveiksmīga Uzvaras ansambļa fragmenta dēļ. To noteikti izmantos. Dižā krievu domātāja un humānista

F. Dostojevska formula par skaistuma glābjošo spēku šodien šķiet ļoti aktuāla. Nepārtrauktu nacionālistisku uzbrukumu humānisma ideāliem priekšā mums, atmetot bailes par šķietamo kapitulēšanu revanšistiem, skaidri jāapzinās, ka Skaistums glābs pasauli, bet kroplums to un tos, kas šajā pasaulē mīt, aizlaidīs postā. Mums ir jāpieņem apsteidzošs pareizs lēmums par Uzvaras pieminekļa demilitarizāciju. Tā rīkojoties, viss ansamblis var kļūt par organisku parka teritorijas daļu, par arhitektoniski māksliniecisku Daugavas kreisā krasta centru Rīgā.

P.S. Daudzus šīs kaujas grupas smagnējā gaita nesatrauc. Ne tāpēc vien, ka tajā top saskatīts padomju (krievu) armijas bijušās varenības un neuzvaramības simbols. Vispirms, šķiet, tāpēc, ka šie brašie karavīri it kā aizsargā krievus Latvijā. Šī virtuālā militārā vienība rada reālas aizstāvības klātbūtnes psiholoģisko efektu. Krietnai daļai krievu šī zīmīgā elementa zaudējums izraisītu sajūtu, ka zem kājām zūd ierastā augsne, radītu galīgas atrautības sajūtu no Krievijas. Taču tieši šis militāristiskais pieminekļa aspekts var vēl vairāk nervozēt, aizskart un satraukt latviešus, kuri piemineklī kopumā mana nevis pēckara nesto mieru, bet militāristisku spriedzi.

Pie Uzvaras pieminekļa svinību laikā administratīvi sodīti jau 64 cilvēki

LETA    05/09/07    Trešdien, 9.maijā, līdz plkst. 20 pie Uzvaras pieminekļa par dažādiem pārkāpumiem aizturēti un administratīvi sodīti 64 cilvēki. Pret diviem aizturētajiem uzsākts kriminālprocess.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš informēja, ka par Rīgas domes 45.noteikuma pārkāpšanu par atrašanos sabiedriskā vietā ar atvērtu alkohola pudeli aizturēti 43 cilvēki, kuriem noformēti administratīvie pārkāpuma protokoli.

Par sīko huligānismu policijas darbinieki aizturēja 3 cilvēkus, kuriem noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli pēc administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta.

Policijas darbinieki arī aizturēja vienu nepilngadīgo par smēķēšanu sabiedriskā vietā.

Par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā aizturēti 17 cilvēki, no kuriem 13 nogādāti atskurbtuvē.

Par dokumentu zādzību aizturēts viens cilvēks, pret kuru uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175.panta, kā arī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 130.panta par tīšu vieglas miesas bojājumu nodarīšanu pret vīrieti, kurš šodien pie Uzvaras pieminekļa norāva kādai sievietei plakātu, nodarot viņai miesas bojājumus.

Iepriekš Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki Rīgā, Uzvaras parkā, konstatējuši 29 sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumus saistībā ar alkohola lietošanu.

RPP sabiedrisko attiecību sekretāre Inese Tīmane informēja, ka policijas darbinieki izrakstījuši 23 soda kvītis par atrašanos sabiedriskā vietā ar atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu, kā arī noformējusi divus administratīvā pārkāpuma protokolus par šo pārkāpumu.

Vienu protokolu RPP darbinieki noformējuši par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā. Šis likumpārkāpējs nogādāts policijas dežūrdaļā tālāko pārbaužu veikšanai.

Pašvaldības policija nodevusi Valsts policijai arī publiskā pasākuma organizētāju nolīgtu apsargu, kurš bijis stiprā alkohola reibumā, bet kāds 1928.gadā dzimis vīrietis nogādāts mājās, jo bijis ļoti stiprā alkohola reibumā, turklāt viņam bijis slikti ar veselību. Trīs svinību dalībnieki nogādāti atskurbtuvē.

Vienam pasākuma darbiniekam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par sīko huligānismu, izrakstīta arī viena soda kvīts par spļaušanu. Kādam nepilngadīgam jaunietim Uzvaras parkā izrakstīta soda kvīts par smēķēšanu neatļautā vietā.

Noformēts arī viens administratīvā pārkāpuma protokols par neatļautas simbolikas izmantošanu - ugunskrustu uz karoga.

Tāpat no Uzvaras parka teritorijas RPP evakuējusi trīs automašīnas, kuras bija novietotas neatļautā vietā, un vēl vienam automašīnas īpašniekam par stāvēšanu neatļautā vietā izrakstīta soda kvīts.

Viedoklis: Sarkanarmiešu monumenti «dzīvo un uzvar»

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa",  05/10/07     Latvijā ir gandrīz 250 pieminekļu, monumentu un piemiņas zīmju, kas atgādina par padomju armijas un karavīru darbību Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tiem visiem varētu piedēvēt Tallinas Aļošas statusu. Tas nozīmē, ka šo tēlniecības darbu nojaukšana vai pārcelšana varētu izraisīt neapmierinātību gan no Krievijas, gan no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses.

Pēc Tallinas notikumiem tiek izteikti minējumi, ka arī Latvijas prokrieviskie radikāļi varētu "sadūšoties" uz masu nekārtībām. Mūsu iekšlietu struktūras apgalvo, ka seko līdzi radikāļu noskaņojumam, ir labi ekipētas pret iespējamām nekārtībām un vispār — mūsu valstī nav tik "izaicinoša" tēla kā Tallinas Aļoša. Tāpēc satraukumam nav pamata.

Nedēļa skaidroja, kāds tad statuss ir šiem neviennozīmīgi vērtētajiem padomju armijas pieminekļiem un vai iespējama to demontāža.

Nesargā ne māksla, ne "vēsturiskais vecums"

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks pieminekļu uzraudzības darbā Jānis Asaris Nedēļai skaidroja:

"Pirmām kārtām jāteic, ka mūsu inspekcijas uzdevums ir veikt valsts aizsardzībā esošo pieminekļu uzskaiti un kontroli. Padomju laika pieminekļi, kas atgādina par Otro pasaules karu, lielākoties nav iekļauti valsts aizsargājamo sarakstos. Tie tādi nevar būt, jo šim statusam neatbilst ne pēc vecuma, ne pēc mākslinieciskajiem kritērijiem. Valsts aizsardzībā ņemti ļoti nedaudzi pieminekļi. Man prātā nāk tikai viens: Salaspils memoriāls, bet arī tas nav tieši saistīts ar padomju armiju, bet gan ar vēsturisku notikumu — tur kādreiz bijušo koncentrācijas nometni.

Vairākās Latvijas pilsētās savulaik bija novietoti padomju armijai veltīti pieminekļi, bet tie nebija saistīti ne ar konkrēto vietu, ne ar vēsturiskiem notikumiem.

Tomēr jāizšķir divas lietas. Vairums monumentu ir vairāk vai mazāk saistīti ar Otrajā pasaules karā bojāgājušo karavīru brāļu kapiem, kritušajiem veltītām piemiņas zīmēm. Jau vairākus gadus Latvija un Krievija risina sarunas par militārpersonu apbedījumu vietu statusu. Ir jānošķir vienkārši uzstādīti pieminekļi no kapu vietām. Krievijas puse savulaik šajā "apbedījumu sarakstā" vēlējās ietvert arī atsevišķi no brāļu kapiem ierīkotus pieminekļus. Tagad, cik noprotu, krievi no šīs prasības ir atteikušies un runa ir tikai par kapuvietām.

Tā kā konkrētā vietā novietotie pieminekļi padomju armijai un tās karavīriem nav valsts aizsardzībā, to uzkopšana un aprūpe gulstas uz vietējo pašvaldību pleciem. Valsts nepiešķir to aprūpei līdzekļus. Līgumprojekts starp Latviju un Krieviju paredz, ka katra valsts uzņemas nodrošināt šo brāļu kapu un piemiņas zīmju kopšanu. Savukārt, ja kādam monumentam būs nepieciešama restaurācija, to pēc savstarpējās vienošanās veiks otra puse.

Es šajās sarunās starp Latviju un Krieviju piedalos eksperta statusā. Brāļu kapu sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 230 objekti. Kā lielākos varētu minēt padomju karavīru brāļu kapus Priekulē un Valkā. Jāteic, šādos kapos novietotie monumenti nebūtu jāiekļauj valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Tos jau aizsargā mūsu likumdošana, kas nepieļauj kapu postīšanu, demolēšanu un vandalismu.

Savukārt atsevišķi nejaušā vietā uzstādītus, mākslinieciski galīgi nevērtīgus pieminekļus, kas nesaistījās ar apbedījumiem vai konkrētiem notikumiem, paspēja demontēt jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kā, piemēram, tanki Dobelē, kas tur bija uzstādīti bez kaut kādas sistēmas un vērtības.

Latvijas pilsētu centros nav pieminekļu, kas būtu līdzīgi Tallinas Aļošam un kas varētu izraisīt kaimiņvalstī notiekošajām līdzīgas neapmierināto akcijas. Neesmu dzirdējis arī, ka Latvijā kāds nopietni būtu runājis par kāda pašreiz esošā pieminekļa pārcelšanu vai demontāžu. Savā laikā ir bijusi neapmierinātība par kāda pieminekļa stāvokli, bet tā saistījusies ar to, ka konkrētā vieta ir nesakopta, vai ar nosodāmu kapu vandalismu."

Teorētiski, kamēr nav noslēgts Latvijas—Krievijas līgums par apbedījumu vietām, ir iespējama kādu brāļu kapu pārveide, piemēram, pārbedīšana un tamlīdzīgi. Tāpat arī pašvaldība var pieņemt lēmumu par pieminekļu, kuri nav valsts aizsardzībā, demontāžu vai pārvietošanu. Tas varētu attiekties uz vairākiem, kas pašlaik "iekļaujas" vairāku pilsētu ainavās, kā, piemēram, uz pieminekli Liepājas atbrīvotājiem, savulaik Daugavpilī uzstādīto mūžīgās uguns kompleksu vai Uzvaras monumentu Pārdaugavā un citiem. Pašvaldībai ir visas tiesības lemt par šo pieminekļu nojaukšanu vai pārcelšanu.

Tomēr gandrīz pilnīgi droši var apgalvot, ka pēc Tallinas notikumiem un izvērtējot pašreizējo politisko situāciju, neviena Latvijas pašvaldība neuzdrošināsies pat sākt nopietnu diskusiju par šo problēmu. Te arī jāatgādina pagājušajā nedēļā premjera Aigara Kalvīša paziņojums, ka Latvijā pašreiz neplāno pārbīdīt vai nojaukt kādu monumentu, kas saistās ar padomju armiju. Tātad, ja arī kāda pašvaldība tagad sāks lemt par šādu pieminekļu pārveidi, tā saņems ne tikai Krievijas, bet arī Latvijas valdības pārmetumus.

Arhitekts Andis Sīlis uzskata, ka gadījumos, kad būtu jālemj par kāda pieminekļa pārveidi vai nojaukšanu, katra situācija jāvērtē atsevišķi. Piemineklis jāskata telpā, pilsētvides kontekstā. Piemēram, Uzvaras pieminekli Pārdaugavā viņš vērtē telpiski. Tas ir vesels komplekss, ar kāpnēm, podestiem, baseiniem, kas iekļaujas pilsētvidē. Arhitektam šis piemineklis netraucē, un viņš Nedēļai saka: "Nezinu, vai ir liela jēga pieminekli jaukt nost, lai mierīgi stāv — jo ilgāk, jo labāk. Es vēsturi uztveru mierīgi — kāda nu tā ir, tāda arī ir. Ne man, ne manis pārstāvētam arhitektu birojam, paldies Dievam, nav nācies risināt projektus, kas saistīti ar kādu pieminekļu nojaukšanu, apbūvi vai tamlīdzīgi. Neesmu dzirdējis, ka arī kolēģi kaut kādā veidā būtu bijuši iesaistīti projektos ar un ap padomju laika monumentiem. Par padomjlaika pieminekļiem tā īpaši neesmu domājis, tā ka nevaru nosaukt ne kādu veiksmīgi izveidotu, ne arī briesmīgi uzstādītu."

Jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus notiek Latvijas un Krievijas divpusējās sarunas par Latvijas iedzīvotāju apbedījumu statusu Krievijā un Krievijas iedzīvotāju apbedījumu statusu mūsu valsts teritorijā. Šīs diskusijas ilgst ar pārtraukumiem un mainīgiem panākumiem. Pirms gada pēc trīs gadu pārtraukuma tās atkal atsākās. Divpusējā līguma pieņemšana tad vēl skaidrāk noteiks, kāds statuss un liktenis piemeklēs padomju brāļu kapus un tajos uzstādītos pieminekļus un piemiņas zīmes. Te gan jāpiebilst, ka līgums nebūs veltīts tikai un vienīgi padomju laika piemiņas vietām.

No Latvijas puses šīs sarunas risina Ārlietu ministrijas Pirmo divpusējo attiecību departamenta direktors Vilmārs Heniņš. Viņš Nedēļai teica:

"Sarunas par līgumprojektu pagaidām ir noslēgušās ekspertu līmenī. Līgums paredz to karavīru un civiliedzīvotāju apbedījumu apzināšanu, uzskaiti, ierīkošanu un uzturēšanu abu valstu teritorijās, kuri krituši vai miruši karos un represijās. Tas arī risinās jautājumus, kas saistīti ar minēto personu mirstīgo atlieku ekshumācijas veikšanu un pārbedīšanu otrā valsts teritorijā. Līgums dos papildu iespējas Latvijas valstij piederīgo personu apbedījumu vietu apzināšanā Krievijā."

Tagad līgumprojekts ir izskatīts ekspertu līmenī un nodots saskaņošanai atbildīgajām institūcijām gan Latvijā, gan Krievijā. Ja tā tekstā pēc saskaņošanas nebūs nepieciešami labojumi, to nodos izskatīšanai valdībām. Tā kā tas ir starptautisks divpusējs līgums, tā pieņemšanas process ir gana ilgstošs. Līgumu būs nepieciešams ratificēt arī parlamentā — Saeimā. Heniņš atturējās Nedēļai nosaukt konkrētu laiku, kad tad beidzot tas tiks pilnībā pieņemts.

Eiropā un citur pasaulē...

Politologi: Latvijai jāpauž atbalsts Igaunijai

LETA  05/06/07     Latvijas iedzīvotājiem būtu jāiesaistās Lietuvas nevalstisko organizāciju rīkotajā solidaritātes akcijā - jaunā Baltijas ceļā, tā paužot atbalstu Igaunijas iedzīvotājiem, uzskata aptaujātie politologi.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš uzsvēra, ka diena, kad parlamentā netika pieņemta deklarācija Igaunijas atbalstam, bijusi "melnākā diena neatkarīgās Latvijas vēsturē".

Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu jāpauž savs atbalsts un solidaritāte Igaunijai. Eksperta skatījumā, tādi notikumi, kādi notika kaimiņvalstī, būtu varējuši notikt arī Latvijā, un tikai laimīgas nejaušības dēļ tie mūsu valstij gājuši secen. Līdzīgā situācijā Latvijas iedzīvotāji, visticamāk, negribētu, lai igauņi ieņem tādu pozīciju kā šobrīd Latvija.

Lejiņš akcentēja, ka politiķi šajā situācijā parādījuši, ka Latvija attiecībās ar Krieviju "trīc un dreb", jo bažījas par robežlīguma jautājumu un par ekonomiskajām interesēm.

Gadījumā, ja Latvijā tiktu rīkoti solidaritātes pasākumi, tajos iesaistītos daudzi jo daudzi cilvēki, uzskata Lejiņš.

Līdzīgu viedokli pauda arī politologs Ivars Ījabs, sakot, ka paredzamais pasākums ir nepieciešams solidaritātes solis attiecībā uz atbalstu Igaunijai.

Viņš sacīja, ka tagadējā Latvijas nostāja liecina, ka politiskajai elitei materiālās intereses joprojām ir svarīgākas par ilgtermiņa politiskajām interesēm, solidaritāti un ilgtermiņa politisko redzējumu un Baltijas valstu kopējo vēsturi.

Lietuvas interneta mēdiji vēsta, ka vairāku nevalstisko un studentu organizāciju atbalsta akcija Igaunijai plānota otrdien, 8.maijā.

Latvijai dārgi maksās nespēja vienoties par atbalstu Igaunijai

Māra Jansone, LNT   05/05/07    Krievijai izdevies iedzīt pamatīgu ķīli Baltijas valstu vienotībā. Tā Saeimas nespēju pieņemt atbalsta deklarāciju Igaunijai vērtē LNT Ziņu aptaujātie eksperti. Atbalstu Igaunijai ir paudis gan Lietuvas parlaments un paziņojumu ir pieņēmusi Baltijas Asambleja.

Arī ASV Senāts apstiprinājis rezolūciju, kurā pausts atbalsts Igaunijai un nosodīti tur nesen notikušie grautiņi, kā arī igauņu diplomātiem Krievijā un citviet izteiktie draudi. Taču Latvijas politiķiem rokas sasējušas bailes izgāzt robežlīguma ratifikāciju ar Krieviju, tā uzskata eksperti. Atis Lejiņš gan brīdina, ka šāda piekāpība Latvijai dārgi maksās.

Ar deklarācijas projektu par atbalstu Igaunijai pēc Tallinā notikušajiem grautiņiem un Igaunijas vēstniecības blokādi Krievijā klajā šonedēļ nāca opozīcija. Koalīcija šāda parlamentāra atbalsta paušanu nebija ierosinājusi un arī daļa koalīcijas deputātu dēļ deklarācija netika pieņemta, bet atlikta uz nākamo nedēļu, lai to pieslīpētu Ārlietu komisijā.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš uzskata, ka Krievija panākusi, ka Latvija sevi nodemonstrējusi kā vājo posmu Baltijas vienotības ķēdē.

Atis Lejiņš: "Nožēlojami. Saeima nevarēja izteikt atbalstu Igaunijai - vēsture pierādīs, ka būs Latvijas melnākā diena kopš 1991. gada."

Lejiņš uzskata, ka pie vainas ir vēlme par katru cenu panākt robežlīguma ratifikāciju ar Krieviju, tādēļ Latvijas politiķi cenšas nelekt acīs kaimiņvalstij. Viņam piekrīt arī politologs Juris Rozenvalds.

Atis Lejiņš brīdina, ka sekas Latvijas piekāpīgajai politikai būs ekonomiskās neatkarības zaudēšana, viņaprāt, arī Saeimas priekšsēdētāja runa 4. maija svinīgajā sēdē, kad viņš pieminēja Baltijas valstu un Polijas atomelektrostacijas būvniecības bīstamos aspektus, ir signāls, ka Latvija iebildīs pret šo projektu, lai gan tas nodrošinātu lielāku neatkarību no Krievijas.

Atis Lejiņš: "Te ir bizness. Te ir drausmīgākā korupcija. Krievija var visus nopirkt. Nopirka Šrēderu. Vācu kancleru, kamēr viņš vēl bija amatā. Nieka lieta nopirkt mūsu politiķus."

Politologi domā, ka nākamnedēļ Saeima atbalsta deklarāciju Igaunijai pieņems, tomēr reveranss Krievijai jau būs veltīts.

Krievija gatavojas aizstāvēt padomju karavīru apbedījumus ārvalstīs

LETA  05/07/07    Krievijas prezidents Vladimirs Putins šomēnes gatavojas parakstīt dekrētu, kas paredz ārvalstīs, arī Latvijā radīt centrus, kuri nodarbosies ar padomju karavīru brāļu kapu uzskaiti un saglabāšanu, pirmdien vēsta laikraksts "Kommersant".

Tādus centrus iecerēts izveidot Polijā, Ungārijā, Rumānijā, Vācijā, Čehijā, Ķīnā un Latvijā. Paredzēts, ka Čehijā izvietotais centrs nodarbosies arī ar Slovākijā esošajiem apbedījumiem, Ķīnas centrs - ar brāļu kapiem Japānā un abās Korejās, bet Latvijas centrs būs atbildīgs arī par abu pārējo Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas teritorijās esošajiem apbedījumiem.

Šo pārstāvniecību virsvadību nodrošinās Krievijas bruņoto spēku militāri - memoriālais centrs.

Saskaņā ar šīs iestādes vadītāja Aleksandra Kiriļina teikto, kopumā Otrā pasaules kara laikā ārvalstīs apglabāti aptuveni deviņi miljoni "padomju pilsoņu". To 14 valstu teritorijās, kuras ar savu darbību nosegs jaunās pārstāvniecības, atrodas 95% no šiem apbedījumiem.

Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju, šo pārstāvniecību darbam no Krievijas valsts budžeta paredzēts tērēt aptuveni miljonu dolāru (apmēram pusmiljonu latu) gadā.

Kāda prezidenta administrācijas amatpersona norādīja, ka dekrētu sākuši gatavot jau aptuveni pirms gada un tā parakstīšana nav tieši saistīta ar nesen Igaunijā notikušo padomju karavīru pieminekļa pārvietošanu no Tallinas centra uz militāro kapsētu pilsētas nomalē.

Tomēr avots atzina, ka notikumi Igaunijā likuši pasteidzināt dokumenta sagatavošanu.

Spītējot sliktajiem laika apstākļiem, Doma laukumā 1000 cilvēku pauž atbalstu Igaunijai

LETA  05/08/07    Šodien Doma laukumā pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku, lai paustu atbalstu Igaunijai.

Spītējot sliktajiem laika apstākļiem, cilvēki bez lietussargiem, sadevušies rokās, Doma laukumā veido vairākus apļus.

Atnākušo vidū pārsvarā ir jaunāka gadagājuma cilvēki. Viņu vidū ir daudzi Saeimas labējo partiju deputāti, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Kā novēroja aģentūra LETA, pasākumā piedalās arī daudzi inteliģences pārstāvji.

Pasākuma centrā ir cilvēki ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogiem.

Kā ziņots, akcijā tiek veidots simbolisks Baltijas ceļš, paužot atbalstu Igaunijai.

Akcija vienlaikus notiek arī Lietuvā un Igaunijā.

Viens no akcijas rīkotājiem - partija "Jaunais laiks" - uzsver, ka Krievijas iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās ir absolūti nepieļaujama un pelnījusi plašu starptautisku nosodījumu. Partija uzskata, ka šī brīža Maskavas agresija nav vērsta tikai pret Igauniju, tā jau kārtējo reizi parāda, ka Baltijas valstu drošība un suverenitāte joprojām ir jāaizstāv tāpat kā laikā, kad Latvija, Lietuva un Igaunija cīnījās par savu brīvību un neatkarību. Latvijas pienākums ir pierādīt, ka, dzīvojot lielu pārmaiņu laikā, Baltijas valstis joprojām ir vienotas.

Partija "Visu Latvijai!" arī aicina cilvēkus Latvijā sadoties rokās, "lai parādītu, ka mēs esam kopā brīvi un neatkarīgi" un paustu atbalstu igauņiem. Simboliska rokās sadošanās Baltijas valstīs tiek organizēta galvaspilsētās un pie robežām.

"Visu Latvijai!" līdera Raivja Dzintara izplatītajā paziņojumā teikts, ka "nemieri Igaunijā parādīja, ka drošības problēmas joprojām nav atrisinātas, tikai pieņēmušas citu formu". Šis notikums apliecina, ka "Krievija joprojām iejaucas valstu iekšējās lietās". Nemieri bija nopietns brīdinājums visām trim Baltijas valstīm. Atceroties "Baltijas ceļu", Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi parādīs, ka grūtos brīžos vienmēr ir kopā.

"Visu Latvijai!" rosina katru Latvijas pilsoni atbalstīt Baltijas vienotības akciju, ka arī aicināt līdzi domubiedrus.

Atbalstu akcijai paudusi arī Latvijas Studentu apvienība. Tās sabiedrisko attiecību virziena vadītājs Mārtiņš Lūsis norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstis viena otru atbalstītu brīžos, kad kādai no tām rodas problēmas.

Akcijas "Esam kopā - brīvi un neatkarīgi!" iniciatores ir Lietuvas nevalstiskās organizācijas un studentu korporācijas, kas ar šo ieceri grib atbalstīt Igauniju un parādīt vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pārējai pasaulei, ka savulaik Eiropas klusēšana Baltijas valstīm svarīgos vēstures mirkļos beigusies ar traģēdiju.

Akciju organizē Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta studentu korporācija "RePublica" un nedēļas izdevums "Atgimimas" ar interneta portāla "www.delfi.lt", citu studentu korporāciju un jauniešu organizāciju atbalstu.

Kā teikts rīkotāju paziņojumā, Igaunijas notikumi uzskatāmi par "nopietnu mācībstundu visām trim Baltijas valstīm". Par to, ka tā nebija vienīgi Igaunijas iekšējā problēma, liecina arī neadekvātā Krievijas varas iestāžu reakcija, tendenciozā Krievijas mediju loma un nespēja garantēt igauņu diplomātu drošību Maskavā, norādīts dokumentā.

Lavierē ap deklarāciju Igaunijas atbalstam

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  05/08/07    Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš sola, ka šīs nedēļas plenārsēdē deklarācija Igaunijas atbalstam tiks pieņemta.

Jau rakstīju, ka ceturtdien Saeima neatbalstīja opozīcijas frakcijas "Jaunais laiks" sagatavoto deklarāciju un nodeva to izskatīšanai Ārlietu komisijā. Vakarrīt komisija sapulcējās, lai apspriestu deklarāciju.

Komisijas priekšsēdētājs A. Bērziņš (Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš") piedāvāja nedaudz mainīt deklarācijas tekstu. Piemēram, "JL" deklarācijas variantā teikts, ka Latvijas parlaments asi nosoda Krievijas amatpersonu un deputātu mēģinājumus iejaukties Igaunijas iekšējās lietās, bet jaunajā projektā ieteikts tikai nosodīt, turklāt nevis mēģinājumus, bet "izteikumus, kurus var vērtēt kā mēģinājumus".

"JL" pārstāvis Krišjānis Kariņš sacīja, ka deklarācijā vajadzētu izteikties skaidri, tātad saglabāt vārdu "ass" un arī nelavierēt ar tādiem tekstiem kā "var vērtēt".

"Tā ir teksta mīkstināšana!" piebalsoja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts Leopolds Ozoliņš.

"Man jums piekrist laikam traucē mana iepriekšējā pieredze starpvalstu attiecībās," ar savu premjera pagātni paspīdēja A. Bērziņš. "Tāpēc negribētos kādu asi nosodīt par izteikumiem, ja pats personiski nevienu izteikumu neesmu dzirdējis, tikai lasījis preses atreferējumus."

"Par kādiem izteikumiem ir runa? Ko tieši mēs grasāmies asi nosodīt?" vaicāja "Saskaņas centra" frakcijas deputāts Sergejs Mirskis.

L. Ozoliņš atgādināja par Krievijas amatpersonu aicinājumiem Igaunijas valdībai atkāpties, draudiem pārtraukt vai samazināt naftas piegādi un tamlīdzīgi.

Tāpat jaunais variants paredz, ka Saeima atšķirībā no "JL" projekta neaicinās visu Eiropas Savienības valstu parlamentus un valdības nosodīt Krievijas iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās un pieprasīt Krievijai, lai tā nodrošina Igaunijas vēstniecības Maskavā drošību un netraucētu funkcionēšanu.

Jaunajā projektā iecerēts pie ES valstīm vairs neapelēt un Krievijai neko nepieprasīt, tikai aicināt nodrošināt vēstniecības darbu.

K. Kariņš uzskata: no vārda "pieprasīt" nebūtu jāatsakās.

Saskaņietis Nils Ušakovs toties teica, ka diez vai tik skarbi jāizsakās, jo Krievijas izpildvara jau darot, ko varot, lai igauņu vēstniecība Maskavā varētu strādāt.

Sēdē klātesošais ārlietu ministrs Artis Pabriks (Tautas partija) nu vairs nevarēja klusēt: "No kurienes jums tāda informācija? Vai kāds no tiem, kuri bloķē vēstniecību, ir aizturēts?"

"Prese raksta, ka Krievijas izpildvara strādā," atbildēja N. Ušakovs. Labējie deputāti tik nosmīkņāja. Sak', zinām, kādu presi jūsējie lasa.

A. Bērziņš teica, ka nevajagot ES valstis vairs aicināt kaut ko darīt, jo lielākā daļa jau paudusi savu negatīvo nostāju pret Krievijas rīcību.

"Iecerētais aicinājums bija diezgan banāls," piemetināja N. Ušakovs.

Lēmumu par to, kādai būtu jāizskatās deklarācijai, komisija plāno pieņemt tikai trešdien. A. Bērziņš solīja, ka deklarāciju pieņems ceturtdienas plenārsēdē, neraugoties uz to, ka Juridiskais birojs ziņoja, ka priekšlikumi par izmaiņām deklarācijas tekstā būtu jāiesniedz piecas dienas pirms plenārsēdēm.

Toties K. Kariņš pēc sēdes bija sašutis: komisija mēģinājusi tekstu būtiski mīkstināt. Viņš uzskata, ka valdošā koalīcija šobrīd ir īpaši ieinteresēta saglabāt labas attiecības ar Krieviju, jo kāds, kas ietekmē koalīciju, esot ieinteresēts jauna gāzes vada izbūvē no Krievijas uz Latviju. "Sākumā biju pārsteigts, ka visi labējie politiķi neskrien teikt: "Jā, mēs nosodām Krieviju!" Taču, darbojoties politikā, esmu pieradis iemeslus meklēt tautsaimniecībā un ir acīm redzams, ka koalīcija baidās asi izteikties pret Krieviju," atzina K. Kariņš.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks toties apgalvoja, ka viņam nebūtu bijuši iebildumi arī tad, ja Saeima jau pagājušajā nedēļā bez labojumiem būtu pieņēmusi "JL" variantu. Taču, kā viņš vērtē Saeimas vilcināšanos, ministrs neatklāja.

"Kā izpildvaras pārstāvis nevaru vērtēt parlamenta darbu," uzsvēra A. Pabriks. 14. maijā paredzēta ES valstu ārlietu ministru sanāksme, kurā droši vien tikšot pausts vēl kāds nosodījums Krievijai. A. Pabriks arī norādīja, ka patiesībā Latvija pirmā paudusi atbalstu Igaunijai, jo viņš bijis pirmais ārlietu ministrs, kurš piezvanījis Igaunijas ārlietu ministram. Turklāt Latvija kaimiņiem sniegusi arī tehnisku atbalstu. Kādu tieši, A. Pabriks neatklāja, bet neoficiāli zināms, ka viens no ūdensmetējiem, ko igauņu policija lietoja nemiernieku izklīdināšanai, pieder Latvijai.

A. Bērziņš teica, ka viņam nekas neesot zināms par koalīcijas īpašo interesi uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Jā, Dobelē varētu celt jaunu gāzes krātuvi, bet par to, ka kādam esot īpaša ieinteresētība, A. Bērziņš neko nezinot.

"Pēc rūgtās pieredzes ar steigā pieņemtajiem drošības likumiem Saeima vienkārši negribēja steigties, pieņemot šo deklarāciju," apgalvoja A. Bērziņš. "Deklarācija būs pietiekami stingra un konsekventa."

Interesanti, ka uz pirmdienas sēdi bez A. Bērziņa bija ieradušies tikai komisijas locekļi no "SC" un ZZS. K. Kariņš, kurš aizstāvēja "JL" pozīciju, nav komisijas loceklis, tāpēc nepieciešamības gadījumā nemaz nevarētu balsot. Viņš pastāstīja, ka komisijas locekle no "JL" Sandra Kalniete uz sēdi nav ieradusies tāpēc, ka viņai par tās norisi paziņots 45 minūtes pirms sēdes sākuma. Tā kā deputāte neatradās Rīgā, viņa nepaspēja ierasties.

A. Bērziņš toties taisnojās: jau no ceturtdienas Saeimas mājas lapā varēts izlasīt, ka pirmdien būs sēde.

Uz komisijas sēdi nebija ieradies arī neviens TP deputāts.

Saeimai novēloti nākas atgriezties pie atbalsta Igaunijai

Agnese Margeviča,  NRA  05/08/07    "Es atradu šajā dokumentā divas gramatiskas un divas stila kļūdas, tāpēc ir labi, ka mēs <šo deklarāciju> nepieņēmām – mums pašiem būtu vienkārši kauns," pirmdien, četras dienas pēc tam, kad Saeimas vairākuma atbalstu neguva Jaunā laika iesniegtā deklarācija kaimiņvalsts Igaunijas atbalstam, jaunu argumentu par labu šā jautājuma atlikšanai minēja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC).

Uz komisiju, kā ierasts, bijis aicināts kāds Ārlietu ministrijas pārstāvis, un tas, ka ieradies pats Artis Pabriks, kurš aktīvi iesaistījās deklarācijas teksta slīpēšanā, deputātiem bija pārsteigums.

Pēc kritikas šalts par Saeimas vilcināšanos pieņemt atbalsta deklarāciju Igaunijai parlamenta Ārlietu komisija pirmdien bija sanākusi uz ārkārtas sēdi, lai šādu dokumentu sagatavotu un Saeimas plenārsēdē pieņemtu jau šonedēļ. Pretēji deputātu noskaņojumam mīkstināt Jaunā laika piedāvāto dažviet visai aso deklarācijas tekstu, uz komisijas sēdi atnākušā ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) viedoklis uzkrītoši atšķīrās. Viņš neiebilda arī pret formulējumiem, kas norāda uz nepieļaujamo Krievijas iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās. "Mums, skatoties no Ārlietu ministrijas pozīcijām, ir pieņemams arī stingrs variants, jo stingrs variants patiesībā nozīmē skaidru variantu, tas nozīmē nosodījumu Vīnes konvencijas pārkāpumiem, nosodīt iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās un nosodīt vandalismu, kas noticis Tallinā," skaidroja A. Pabriks, un vismaz pirmdien akceptētajā deklarācijas pagaidu redakcijā Saeimas komisija sekoja ministra viedoklim.

Tikmēr Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) pirmdienas sēdē uzsvēra, ka nevar paļauties uz žurnālistu atreferējumiem, ka Krievijas amatpersonas tiešām paudušas izteikumus, kurus var traktēt kā iejaukšanos kaimiņvalsts iekšējās lietās. Centienos mīkstināt deklarācijas tekstu vienprātīgi bija uz sēdi nepilnā sastāvā sanākušās komisijas deputāti no valdošās koalīcijas partijām ZZS un LPP/LC un no kreisās opozīcijas – Saskaņas centra.

A. Pabriks pēc komisijas sēdes atturējās kritizēt parlamentāriešu vilcināšanos ar atbalsta paušanu Igaunijai. "Latvijas atbalsts kopumā nav novēlots. Kas attiecas uz parlamenta deklarāciju – protams, ka tas varēja notikt ātrāk, bet tas kopumā nemaina Latvijas atbalstu, tādēļ es nevaru piekrist tiem komentētājiem, kas saka, ka ir iedzīts ķīlis Baltijas valstu starpā. Es nevaru komentēt parlamenta darbu, es šeit atnācu kā padomdevējs un kā novērotājs, kas pārstāv izpildvaru, un, kas attiecas uz izpildvaru, mēs esam snieguši Igaunijai pilnīgu un stingru politisku un tehnisku atbalstu," uzsvēra ārlietu ministrs.

A. Pabriks komisijas sēdē norādīja, ka, "pirmkārt, Igaunija ar saviem pieminekļiem var darīt visu, ko vēlas, otrkārt, neviena valsts nevar darīt ar svešām vēstniecībām to, ko vēlas". Savukārt Saskaņas centra pārstāvis Nils Ušakovs aizstāvēja domu, ka deklarācijā jāuzsver atbalsts Igaunijas tautai, nevis valdībai. Arī A. Bērziņš aizvadītajā piektdienā sarunā ar Neatkarīgo pauda kritiku Igaunijas varas iestādēm: "Ja igauņi, pieņemot atbildīgus politiskus lēmumus, būtu rīkojušies līdzīgi kā, piemēram, rīkojās Ivars Godmanis ar Iekšlietu ministrijas cilvēkiem 16. martā , tad Tallinā, es domāju, nebūtu ne demolēšanas, ne kas." Kritika par to, ka igauņu amatpersonas pieļāvušas šādu situācijas saasināšanos, neoficiāli izskanējusi arī no citiem valdošās koalīcijas politiķiem.

Arī ietekmīgais izdevums The Economist 6. maijā Igaunijas tēmai veltītajā komentārā, no vienas puses, smagi kritizē igauņu premjerministru Andrusu Ansipu, kurš savās politiskajās interesēs, spēlējoties ar padomju karavīru pārapbedīšanas ideju, sašķēlis savas valsts sabiedrību, bet, no otras puses, kritizē Eiropas valstu valdības par nepietiekamu atbalstu Igaunijai. "Attiecības ar Krieviju ir svarīgas, lielās valstis kurn: kādēļ pakļaut tās riskam dēļ muļķīgas mazas valsts, kas visā var vainot tikai pati sevi?" retoriski jautā The Economist un atbild, ka, ļaujot Kremlim nojaust, ka bijušie padomju satelīti nav īsti Rietumu kluba locekļi un sabiedrotie šīs valstis pamet, tiklīdz tās rupji kļūdās, tas var radīt "letālas sekas Eiropas mieram un stabilitātei".

Koalīcija sāk gatavot atbalstu Igaunijai, JL vilcināšanos saista ar bailēm vērtēt Krievijas rīcību

Ināra Egle, Gunta Sloga,  Diena  05/08/07    Igaunija, iespējams, šonedēļ sagaidīs Latvijas Saeimas atbalsta deklarāciju, kaut arī Ārlietu komisija pirmdien konstatēja juridiskus šķēršļus tās pieņemšanai arī ceturtdien izsludinātajā Saeimas sēdē. Taču komisijas priekšsēdis Andris Bērziņš (LPP/LC) tos uzskata par pārvaramiem kavēkļiem, pieļaujot parlamenta ārkārtas sēdes sasaukšanu. Dokumenta apspriešanas gaitā A.Bērziņš pielaidīgāk izturējās arī pret Jaunā laika pārstāvju aicinājumu deklarācijas projektā, kuru galīgo variantu komisija pieņems trešdien, paust skaidru nosodījumu Krievijas Federācijas augstu amatpersonu un Domes deputātu mēģinājumiem iejaukties Igaunijas iekšējās lietās.

"Tas ir kauns, ka Saeima nevarēja pieņemt vienkāršu dokumentu," žurnālistiem sacīja JL līderis Krišjānis Kariņš, izsakot aizdomas, ka vilcināšanās iemesls varētu būt saistīts ar koalīcijas bailēm asi izteikties pret Krievijas rīcību. "Tur varētu būt kāda ieinteresētība, un esmu iemācījies cēloņus meklēt tautsaimniecībā," sacīja K.Kariņš, pieminot arī Krievijas iespējamo "vēlmi palielināt enerģētisko ietekmi Latvijā". Premjers Aigars Kalvītis (TP) Dienai sacīja: "Nav nekādas ieinteresētības. Artis Pabriks jau pirmajā dienā pauda atbalstu Igaunijai, un arī es paudu. Par kādu koalīcijas vilcināšanos te var runāt?" Ārlietu ministrs A.Pabriks arī pirmdien Ārlietu komisijā uzsvēra, ka parlamentam pēc iespējas drīzāk vajadzētu pieņemt deklarāciju.

A.Bērziņš vilcināšanās iemeslus skaidroja tikai ar to, ka kopš "kļūdīšanās ar drošības likumiem mums nekad vairs nevajadzētu balsot par nesagatavotiem dokumentiem". Turklāt JL piedāvātajā projektā esot bijušas divas gramatiskās un divas stila kļūdas, uz ko K.Kariņš atbildēja: "Kļūdas var atrast jebkurā tekstā, bet tā lielākā kļūda ir tā, ka Saeima ir iespļāvusi Igaunijai sejā." Premjera pārstāvētās Tautas partijas frakcijas priekšsēdis Māris Kučinskis, kas pats balsojuma laikā pagājušajā ceturtdienā bija izgājis no zāles, Dienai atzina, ka daļēji tā ir viņa kā lielākās koalīcijas frakcijas vadītāja neizdarība, jo varēja pieprasīt sēdē izsludināt pārtraukumu. "Igauņi mums ir pirmajā vietā, un Baltijas vienotība ir prioritāte, bet Jaunā laika teksts jau bija vairāk domāts Kremlim," sacīja M.Kučinskis. No teiktā varēja secināt, ka JL deklarācijas projektā liels uzsvars bijis likts uz nosodījuma izteikšanu Krievijai.

Ārlietu ministrija (ĀM) vēl arī nav atbildējusi uz pagājušās nedēļas sākumā saņemto Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vēstuli. Tajā viņš Krievijai ierastajā košajā retorikā nosodīja Igaunijas lēmumu pārvietot Bronzas kareivi un aicināja Latviju izteikt nosodījumu kaimiņvalstij. Kā vēsta Dienas avoti, ĀM atbild sagatavoja jau pagājušajā nedēļā, taču nenosūtīja. ĀM valsts sekretārs Normans Penke skaidroja, ka ES valstis nolēmušas nākt klajā ar vienotu atbildi uz S.Lavrova mudinājumu, kas nosūtīts arī citiem, tādēļ arī vēstule nav nosūtīta. Savu nostāju šajā jautājumā A.Pabriks pirmdien paudis vēstulē ES prezidējošajai Vācijai.

Otrdien plkst.11.45 Doma laukumā cilvēki sadosies rokās, veidojot simbolisku Baltijas ceļu un paužot atbalstu Igaunijai. Vienlaikus akcija Esam kopā — brīvi un neatkarīgi! notiks Lietuvā un Igaunijā.

Kalvītis: mēs igauņiem aizdevām ūdensmetēju

Premjers Aigars Kalvītis (TP) pirmdien telefonsarunā Dienai no Maskavas

- Vai jūs otrdien piedalīsieties atbalsta paušanas akcijā Igaunijai Doma laukumā?

- Es neesmu informēts par to pasākumu. Cikos tas notiek?

- 11.45

- Mums tai laikā ir valdības sēde, pirms tam man ir tikšanās ar Igaunijas vēstnieku. Kaut kādu atbalstu Igaunijai valdības sēdē izteiksim.

- Jūs varētu ar Igaunijas vēstnieku piedalīties šajā akcijā.

- Varbūt apsvērsim šo iespēju, nezinu. Mēs esam jau pauduši Igaunijai atbalstu gan politiski, gan tehniski.

- Ar tehniski jūs domājat ūdensmetēja aizdošanu?

- Jā, mēs aizdevām viņiem ūdensmetēju.

- Jūsu partija Saeimā vilcinājās izteikt atbalstu Igaunijai...

- Partijas biedri Saeimā nav bijuši pret atbalsta izteikšanu Igaunijai. Tās ir domstarpības starp partijām. Es to skaidrotu ar ķīviņiem starp tām. Es savu pozīciju esmu skaidri paudis, arī ārlietu ministrs. Protams, tas ir dīvaini savā ziņā, kādēļ to nevarēja pieņemt. Taču es kā valdības vadītājs nepiedalos Saeimas darbā.

- Jūs esat arī Tautas partijas vadītājs.

- Arī kā partijas vadītājs savu viedokli jau esmu paudis.

Saruna dažas minūtes vēlāk:

- Es būšu rīt Doma laukumā 11.45. Abi ar Igaunijas vēstnieku aiziesim uz turieni.

- Jūs esat mainījis savas domas?

- Es vienkārši nezināju. Jūs man sakāt, ka ir tāds pasākums, man tādas informācijas nebija, es nezināju, ka ir tāds pasākums.

Viedoklis: «Pieminekļa nemieri» — kam tas ir izdevīgi?

Ivars Prūsis, NRA  05/08/07    Piemineklis ir aizvākts, vandaļi trako. Daļa cittautiešu ir satracināti. Satracināti par savas svētvietas apgānīšanu. Satracināti un tajā pašā laikā apmierināti. Apmierināti, ka beidzot «iet vaļā» un var izlādēties par visām netaisnībām un pārestībām. Beidzot var parādīt tiem fašistiem, kur vēži ziemo.

Daļa igauņu ir apmierināti un satracināti. Apmierināti, ka beidzot ir aizvākts okupācijas simbols, apmierināti, ka valdība stingri aizstāv nacionālās intereses, apmierināti, ka vēl lieku reizi var paši pārliecināties un iebraucējiem parādīt, kas valstī ir saimnieks. Bet satracināti par okupantu agresivitāti, satracināti pa savam — igauņu vīzē.

Krievija ir nikna. Nikna par zaimošanu, par zaudēto ietekmi un pašreizējo vājumu. Impērija ir sagrauta, bet imperiālisma kaite vēl dzīva.

Šis ir patriotu mirklis, visu pušu un jebkāda izmēra — teksti atšķiras, domas tās pašas. Skaļas frāzes, taisna stāja un uz priekšu cīņā līdz … nu tad jau redzēs.

Sausais atlikums — vēl sašķeltāka sabiedrība. Ir apvienoti Krievijas imperiālisti, viņu pretinieki, un ir palielināts to savstarpējais naidīgums. Un noteikti ir cilvēki, kas ievelk ķeksīti darāmo darbu sarakstā un steidz iegūt maksimālu labumu no radušās situācijas.

Kam tas ir izdevīgi? Cittautiešiem? Diez vai. Dzīvot svešā zemē nav viegli. Vēl grūtāk, ja sabiedriskā vide ir nelabvēlīga. Viss, kas to palielina, nāk par sliktu. Visneizdevīgākā šāda notikumu attīstība ir cittautiešu labākajai daļai.

Igauņu ieguvums ir liels skaits saniknotu ļaužu, kas ir gatavi uz galēju rīcību. Ļoti labvēlīga augsne ekstrēmistisku cittautiešu organizāciju darbībai. No Krievijas lielāko naidnieku troņa Igaunija nu ir gāzusi tādas lielvalstis kā Latvija un Gruzija. Lai gan glaimojoši, tomēr tas nav izdevīgi. Arī Krievijas ieguvumus no šīm nejēdzībām grūti saskatīt. Krievija ir pretrunu plosīta valsts, kas knapi turas, lai netiktu sadalīta vēl sīkākās sastāvdaļās. Sagrauta, aplaupīta, joprojām slima ar impēriskām, mesiāniskām ambīcijām un ielenkta no visām pusēm ar naidīgiem kaimiņiem. Pamatnācijas labākā daļa nokauta karos un represijās, bet atlikušie tiek demoralizēti, nodzirdīti. Pamatnācija izmirst.

Vairot savu nelabvēļu skaitu un vienot tos ir nesaprātīgi jau spēcīgai valstij, bet Krievijas gadījumā tā ir pašnāvība. Ja tagad kāds sadomās doties karagājienā uz Krieviju, brīvprātīgos pievienoties tālu meklēt nevajadzēs, ka tik gājējs spēcīgs, iemesls kaut cik sakarīgs un no algas iztikt var. Un nez vai kāds pie Maskavas tos apturētu, ja nu vienīgi ķīnieši pie Urāliem. Izdevīgi tas ir tiem, kuri stāv pāri tautām, valstīm un vēstures mītiem. Tiem, kas sanaido neskaitāmus muļķus, uzmetas par starpniekiem to strīdu izšķiršanā un kļūst par to kungiem. Ja kāds no muļķiem sāk izrādīt gudrības pazīmes, to nomāc vai aizvāc, uzkūdot citus. Skaldi un valdi. Kamēr vienas aitas strīdas ar citām, gani apcērp visas un dzīvo zaļi.

Saeimas komisijai izdodas vienoties par atbalsta deklarāciju Igaunijai

DELFI    05/09/07    Saeimas Ārlietu komisija ar balsu vairākumu trešdien atbalstīja alternatīvu Saeimas deklarācijas projektu par atbalstu Igaunijai, kurā asi nosodītas nekārtības Tallinas ielās un Maskavā, kā arī izteikta prasība Krievijai sodīt to organizatorus.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) portālam "Delfi" sacīja, ka par alternatīvās deklarācijas pieņemšanu balsojuši visi komisijas deputāti, ieskaitot "Jaunā laika"(JL) pārstāvi Sandru Kalnieti, pret bijis vienīgi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāts Nikolajs Kabanovs.

JL sagatavoto deklarācijas projektu komisijas deputāti noraidīja.

Bērziņš sacīja, ka JL sagatavotais deklarācijas projekts esot bijis sasteigts un nepilnīgs, par ko liecinot gramatikas un stila kļūdas. Turklāt komisijas sagatavotais deklarācijas teksts trīs būtiskās lietās atšķiras no JL sagatavotā – tajā nosodītas ne vien vandālisma izpausme Tallinas ielās, bet arī pie Igaunijas vēstniecības Maskavā, otrkārt, Saeimas komisijas piedāvātajā deklarācijas tekstā esot nevis vienkārši atgādināts Krievijai par Vīnes konvencijas izpildi, bet uzsvērts, ka tai esot pienākums pildīt šo konvenciju un nodrošināt diplomātu un diplomātisko pārstāvniecību drošību Krievijas teritorijā.

Treškārt, Saeimas komisijas sagatavotajā tekstā esot prasība Krievijai saukt pie atbildības nekārtību Maskavā organizatorus, šāda prasība JL sagatavotajā deklarācijas tekstā neesot bijusi.

Ārlietu komisijas atbalstītais deklarācijas teksts nosaka: "Latvijas Republikas Saeima seko notikumiem Igaunijas Republikā un nosoda nesenās nekārtības, vandālisma aktus un ekstrēmisma izpausmes Tallinas ielās un pie Igaunijas Republikas vēstniecības Maskavā. Latvijas Republikas parlaments pauž atbalstu Igaunijas Republikai un atgādina, ka vienmēr ir respektējis un respektēs tās suverēnos lēmumus. Latvijas Republikas Saeima asi nosoda Krievijas Federācijas augstu amatpersonu un Domes deputātu izteikumus, kuri vērtējami kā iejaukšanās Igaunijas Republikas iekšējās lietās. Latvijas Republikas Saeima uzsver, ka Krievijas Federācijai saskaņā ar Vīnes konvenciju ir pienākums nodrošināt Igaunijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un diplomātu drošību Krievijas teritorijā."

Deklarācijā arī teikts: "Latvijas Republikas Saeima pieprasa Krievijas Federācijai saukt pie atbildības nekārtību pie Igaunijas Republikas vēstniecības Maskavā organizatorus un dalībniekus. Latvijas Republikas Saeima nosoda jebkādu Krievijas Federācijas rīcību, kuru varētu uzskatīt par iejaukšanos Igaunijas Republikas iekšējās lietās."

Par deklarācijas pieņemšanu Saeima lems ceturtdien.

Atbalstot Igauniju, Baltijas kaimiņi atkal sadodas rokās

Ivo Leitāns, Ināra Egle, Aušra Radzevičūte Viļņā, Diena  05/09/07    Lietussargi un karogi ir pārplūdinājuši Doma laukumu — tā otrdien pusdienlaikā izskatījās akcija Esam kopā — brīvi un neatkarīgi!, kad vismaz tūkstoš cilvēku bija sadevušies rokās, paužot atbalstu Igaunijai un parādot Baltijas vienotību. Skanot atmodas laika neoficiālajai Baltijas himnai Atmostas Baltija, blakus plīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi, un garā cilvēku ķēde izlīkumoja visu laukumu, liekot atcerēties 1989.gada Baltijas ceļu.

Lielu Igaunijas karogu laukuma vidū bija izpletuši Jaunā laika deputāti, kā organizators rosījās arī Visu Latvijai! vadītājs Raivis Dzintars. JL līderis Krišjānis Kariņš Dienai izteica nožēlu, ka pēdējā brīdī premjers Aigars Kalvītis (TP) tieši šī pasākuma laikā bija nolicis tikšanos ar Igaunijas vēstnieku Jāku Jērīti, kurš tomēr paguva uz akciju. Tajā viņš pateicās par atbalstu un sacīja: "Tā ir solidaritātes elpa, kas šeit valda."

Savukārt premjers pretēji iepriekšējā dienā solītajam tomēr neatnāca. Viņa pārstāvis Arno Pjatkins teica, ka A.Kalvītis tajā laikā esot atklājis valdības sēdi ar īpašu uzrunu, kurā paudis atbalstu Igaunijai. Toties Doma laukumā bija gandrīz visi viņa pārstāvētās TP Saeimas frakcijas deputāti un parlamentārieši arī no visām pārējām koalīcijas frakcijām, arī tēvzemiešu ministrs Normunds Broks, kam šis pasākums šķita svarīgāks par valdības sēdi.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī hokejists Artūrs Irbe, kas minēja, ka "mūs sāk mākt bažas par to, kas šobrīd notiek mūsu valstī un apkārt", tāpēc esot jāklausa sava sirdsapziņa. "Paldies, ka atnācāt atbalstīt igauņus un arī paši sevi!" sacīja A.Irbe.

Noslēgumā vairākums akcijas dalībnieku devās arī uz Brīvības pieminekli, kur nolika ziedus, nodziedāja himnu un citas patriotiskas dziesmas, kā arī skandēja "Igaunija! Latvija! Lietuva! Baltija!" Savukārt pie Okupācijas muzeja bija izveidojusies pagara rinda — tur varēja parakstīties par atbalstu Igaunijai.

Viļņā Igaunijas atbalsta akcijā sapulcējās vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, kuru vidū bija arī Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils, lai arī akcijas organizatori Viļņas studentu korporācija RePublica pirms tam tika kritizēti, ka darbdienā varētu nesanākt vēlamais dalībnieku skaits. Korporācija norādīja, ka 8.maijs miniatūrā Baltijas ceļa izveidei izvēlēts, lai pievērstu uzmanību iespējai, ka Tallinā varētu atkārtoties reiz jau piedzīvotās sadursmes. Cilvēki sadevās rokās arī Kauņā, daudzās Lietuvas skolās un pie Latvijas robežas.

Viedoklis: Pašapmāns

Aivars Ozoliņš,  Diena 05/09/07    Vilcinādamās paust stingru atbalstu Igaunijai, valdošā koalīcija kārtējo reizi izpaužas kā politisko operatoru, nevis valstsvīru un atbildīgu politiķu komanda; principu un valsts ilgtermiņa interešu vietā tai ir taktiskas kalkulācijas. Atšķirībā no ikdienišķajām mahinācijām, kuras "tikai" vairo sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un politiķiem, šajā reizē tās laipošana un kombinēšana apdraud Latvijas ilgtermiņa intereses un drošību.

Izgāšanās ar Saeimas deklarāciju par atbalstu Igaunijai un valdošās koalīcijas politiķu nožēlojamā skaidrošanās, pinoties pretrunās un melos, kāpēc tā noticis un ko tagad darīs, biedējoši parāda nespēju lemt, kad ir runa par valstij principiāli svarīgām lietām. Konkrētajā gadījumā iemesli ir skaidri — pirmkārt, nepatika pret opozīciju, proti, Jauno laiku, kas bija iesniedzis deklarācijas projektu, otrkārt, bailes no Krievijas apvienojumā, iespējams, ar robežlīgumam piekabinātām saistībām vai cerībām. (Jakovs Pliners (PCTVL) debatēs Saeimā brīdināja, ka deklarācijas pieņemšanas gadījumā Krievija robežlīgumu varētu neratificēt.)

Valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP) 3.maijā neslēpa pirmo no iemesliem: "Tās bija opozīcijas spēles ar jūtīgiem jautājumiem." (Šo TP attieksmi vislabāk raksturoja mans kolēģis Dienā Pauls Raudseps: "Mēs ienīstam JL vairāk nekā mīlam šo valsti.") Otro apstiprina TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis: "Igauņi mums ir pirmajā vietā, un Baltijas vienotība ir prioritāte, bet JL teksts jau bija vairāk domāts Kremlim." Proti, mēs jau varētu pateikt, ka atbalstām igauņus, taču tikai tā, lai tas nesanikno Kremli.

Bailes sadusmot Maskavu acīmredzot ir iemesls, kāpēc ne koalīcija, ne kāda no tās frakcijām nebija mēģinājusi pati sagatavot līdzīgu deklarāciju, pat redzot, ka citu valstu valdības un parlamenti pauž atbalstu Igaunijai. Un tad vēl Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova pagājušās nedēļas sākumā atsūtītā vēstule ar aicinājumu Latvijai nosodīt Igauniju. Ārlietu ministrija gan esot sagatavojusi atbildes vēstuli, taču to nenosūtīja. Tā vietā ministrs Artis Pabriks (TP) pirmdien nosūtīja vēstuli ES prezidējošās valsts Vācijas ārlietu ministram ar aicinājumu paust ES kopēju atbalstu Igaunijai. ES 27 valstis kopā izdarīs to, ko viena pati Latvija, kam līdzīga okupācijas vēsture, nespēj?

Tiesa, tieši ārlietu ministrs pirmais uzdrošinājās publiski izteikties par atbalstu Igaunijai, un tagad ir smieklīgi redzēt, kā Kalvītis mēģina slēpties aiz viņa muguras. "Artis Pabriks jau pirmajā dienā pauda atbalstu Igaunijai, un arī es paudu," viņš stāsta.

Pirmajā dienā, 27.aprīlī, ĀM nosodīja vandalismu Tallinā, nākamajā dienā Pabriks telefoniski pauda atbalstu savam igauņu kolēģim, bet Kalvītis pirmo reizi publiski par to strupi izteicās tikai 2.maijā LNT raidījumā 900 sekundes.

Premjerministrs konsekventi turpina runāt puspatiesības vai nepatiesības un mainīt viedokli atbilstoši politiskās konjunktūras sajūtai. "Partijas biedri Saeimā nav bijuši pret atbalsta izteikšanu Igaunijai," Kalvītis pirmdien apgalvoja, zinādams, ka tikai daži TP deputāti balsoja par. "Tās ir domstarpības starp partijām," viņš skaidroja. Bet otrdien atkal uzbruka "opozīcijai" (proti, JL, jo ne jau Saskaņas centrs, ar ko koalīcijas "kodolam" itin labi saskan vēlme "mīkstināt" deklarācijas valodu, bija to dokumentu iesniedzis). Tās rīcība, iesniedzot Saeimā "nesagatavotu tekstu", esot "nepieļaujama", viņš pasludināja, un ka "opozīcija mēģina provocēt sabiedrību, lai spodrinātu savu tēlu".

Te nu esam. Kalvītim priekšstats par politiķa rīcības motīviem un mērķiem nesniedzas tālāk par sava tēla spodrināšanu. Bet Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam Andrim Bērziņam (LPP/LC) bija vēl svarīgāks iemesls balsot pret deklarāciju — viņš atradis tekstā divas gramatiskas kļūdas, tāpēc "mums pašiem būtu vienkārši kauns", ja deklarāciju būtu pieņēmuši.

Ar kaunu par komatiem aizbildinādami savu gļēvulību un iztapību, valdošās koalīcijas politiķi neredz vai izliekas neredzam, ka Krievijas pašreizējās "labās attiecības" ar Latviju ir gluži tāda pati daļa no Maskavas stratēģijas ES sadrumstalošanai un tās dalībvalstu suverenitātes graušanai kā pašlaik sliktās attiecības ar "fašistisko" Igauniju, kas ir tikai pirmais mērķis ES, pret ko izmēģināt ietekmes atgūšanu bijušās impērijas teritorijās un pārbaudīt pārējās Eiropas reakciju. Šī reakcija līdz šim diemžēl bijusi pārlieku piesardzīga un var mudināt Maskavu līdzīgi vērsties arī pret citām valstīm. Vai Kalvīša valdība tiešām cer, ka tās vairīšanās nosodīt Krieviju cerībā uz "attiecību uzlabošanos" pasargās Latviju?

"Tallinā notiekošais ir pēdējais posms Igaunijas un Latvijas pēdējos gados īstenotajā politikā, kura atbalsta nacistu un viņu izpalīgu heroizāciju," Krievijas ĀM piektdien paziņoja un pārmeta Briselei, ka tā ignorējot "provokatorisko Tallinas un Rīgas līniju, kura ir pretrunā ar morāles un veselā saprāta normām"; "Latvijas un Igaunijas valdību kurss, kas vērsts uz krievvalodīgo minoritāšu diskrimināciju", radot Baltijas valstīs "sprādzienbīstamu situāciju".

Cerība izvairīties no Kremļa ķepām, neiebilstot pret Igaunijā notiekošo, ir bīstams pašapmāns, kas vairo turienes čekistu visatļautības sajūtu. Nodot Igauniju nozīmē nodot Latviju.

Saeima pēc nedēļu garām pārdomām pieņem deklarāciju par atbalstu Igaunijai

LETA   05/10/07    Šodien Saeima noraidīja "Jaunā laika" (JL) frakcijas sagatavoto dokumenta projektu un atbalstīja Ārlietu komisijas izstrādāto alternatīvo deklarāciju par atbalstu Igaunijai. Par Ārlietu komisijas izstrādāto deklarāciju balsoja 71 deputāts, bet pret bija 21.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) izteicās, ka tā bija vienīgā iespēja šonedēļ pieņemt deklarāciju saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli. Ja par pamatu ņemtu JL iesniegto deklarācijas tekstu, tad kopā ar iesniegtajiem priekšlikumiem tas būtu jānodod deputātu vērtēšanai vismaz piecas dienas pirms balsošanas Saeimas plenārsēdē.

Deklarācijā teikts, ka Latvijas Saeima seko notikumiem Igaunijā un nosoda nesenās nekārtības, vandalisma aktus un ekstrēmisma izpausmes Tallinas ielās un pie Igaunijas vēstniecības Maskavā. Latvijas parlaments pauž atbalstu Igaunijas valdībai un atgādina, ka vienmēr ir respektējis un respektēs tās suverēnos lēmumus.

Saeima asi nosoda Krievijas amatpersonu un Valsts domes deputātu izteikumus, kas vērtējami kā iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās.

Deklarācijā Saeima arī uzsver, ka Krievijai atbilstoši Vīnes konvencijai ir pienākums garantēt Igaunijas diplomātiskās pārstāvniecības un diplomātu drošību Krievijas teritorijā.

Saeima deklarācijā pieprasa Krievijai saukt pie atbildības nekārtību pie Igaunijas vēstniecības Maskavā organizatorus un dalībniekus un nosoda jebkādu Krievijas rīcību, kuru varētu uzskatīt par iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās.

Parlaments neatbalstīja deputāta Vladimira Buzajeva (PCTVL) priekšlikumu atgriezt JL sagatavoto deklarācijas projektu Ārlietu komisijai "trūkumu novēršanai" - viņa iesniegto priekšlikumu iestrādāšanai dokumentā.

Kā ziņots, JL savu izstrādāto deklarāciju par atbalstu Igaunijai piedāvāja pieņemt pagājušajā nedēļā, taču vairāki valdošās koalīcijas politiķi neatbalstīja šo ieceri, saņemot asu kritiku par vilcināšanos paust politisko atbalstu Igaunijai.

Robežlīguma lietā...

Satversmes tiesa robežlīguma ratifikāciju neaptur

TVNET/LETA   05/10/07    Satversmes tiesa (ST) šodien neapturēja Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas procedūru. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris žurnālistus informēja, ka ST nav tiesību apturēt likuma pieņemšanas procedūru Saeimā. Tas izriet no valsts varas dalīšanas principa, tāpēc ST nav tiesīga apturēt ratifikācijas procedūru - tā ir Saeimas pārziņā.

ST var tikai pārbaudīt Saeimā pieņemto likumu atbilstību pamatlikumam, nevis noteikt, kādi likumi jāpieņem.

Līdz ar to ST noraidīja partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputātu lūgumu ST apturēt šā gada 27.martā parakstītā līguma apstiprināšanas procedūru līdz ST sprieduma pasludināšanai lietā par robežlīguma atbilstību Satversmei.

Kūtris žurnālistiem sacīja, ka citās tiesās izskatāmajās lietās līdz ST spriedumam parasti tiek apturēta šo lietu izskatīšana. "Nekāds ļaunums nenotiktu, ja arī citas institūcijas rīkotos līdzīgi," sacīja ST priekšsēdētājs. Viņš atzina, ka Latvijas valstij ir likumdevēja institūcija - Saeima, kam ir tiesības gatavot vai negatavot ratifikācijas dokumentu.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji starptautiskus līgumus paraksta, pēc tam pieņem likumu par attiecīgā līguma ratifikāciju, bet pēc tam abu valstu amatpersonas apmainās ar ratifikācijas rakstiem.

Kūtris skaidroja, ka starptautiskais līgums stājas spēkā pēc tam, kad ir notikusi apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem, un, piemēram, minēja Māstrihtas līguma vērtēšanu Vācijas konstitucionālajā tiesā, kad prezidents neesot apmainījies ar ratifikācijas rakstu, lai būtu pilnīga pārliecība, ka līgums atbilst valsts pamatlikumam.

ST priekšsēdētājs norādīja: ja ST izskatīs pēc būtības lietu par robežlīguma atbilstību Latvijas pamatlikumam un pieņems spriedumu, ka līgums Satversmei neatbilst, tad var rasties problēmas ar ST sprieduma turpmāku izpildi.

Kūtris atzina, ka Vīnes konvencijā paredzēts mehānisms starptautiska līguma atcelšanai, taču tikai tad, ja tādam risinājumam piekrīt otra līgumslēdzēja puse. "Vai ST sprieduma izpilde var būt atkarīga no otras valsts rīcības, to es nezinu," piebilda Kūtris.

Viņš norādīja, ka Ministru kabinetam ir dotas tiesības ST spriedumu īstenot un veikt visas darbības, lai to darītu.

ST priekšsēdētājs piebilda, ka jautājums par ratifikācijas apturēšanu ir procesuāls jautājums un pēc būtības neattiecas uz ST ierosināto lietu par robežlīguma atbilstību Satversmei.

LETA jau ziņoja, ka, pamatojot lūgumu apturēt robežlīguma ratifikāciju, deputāte Ilma Čepāne (JL) aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, ka Saeima pirms robežlīguma ratifikācijas neplāno sagaidīt ST spriedumu, tāpēc deputāti lūguši ST lemt par ratifikācijas apturēšanu.

Deputāta Krišjāņa Kariņa (JL) parakstītajā lūgumā ST norādīts, ka ar brīdi, kad Saeimas pieņemtais likums par robežlīguma apstiprināšanu būs pieņemts un izsludināts, Latvija juridiski būs uzņēmusies līgumā paredzētās starptautiskās saistības.

26.aprīlī ST ierosināja lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Robežlīgumu ST apstrīdēja visi JL Saeimas frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK).

Pieteicēji uzskata, ka par valsts teritoriju var lemt tikai Latvijas pilsoņi referendumā, un lūdz atzīt robežlīgumu par neatbilstošu Satversmei, bet likumu, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, - par neatbilstošu 1990.gada 4.maija neatkarības deklarācijai.

ST trīs mēnešu laikā jāsagatavo lieta izskatīšanai, sarežģītās lietās šo termiņu pagarināt par vienu vai diviem mēnešiem. Saeima un Ministru kabinets uzaicināts līdz šā gada 11.jūnijam sniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Viedoklis: Bez steigas un iedarbinot pašsaglabāšanās instinktus

Anita Daukšte,  NRA  05/11/07    Lai gan Satversmes tiesa neapturēja robežlīguma ar Krieviju ratifikācijas procesu Saeimā, tomēr tiesas lēmuma motivācija liek ļoti nopietni pārdomāt gan turpmāko līguma ratifikācijas gaitu, gan arī citus politiskus lēmumus, kas attiecas uz robežlīguma stāšanos spēkā.

Faktiski spriedums norāda uz nepieciešamību respektēt procedūras juridisko pusi un nemēģināt visus ar robežlīgumu saistītos jautājumos tikai nogādāt politikas lauciņā. Satversmes tiesa norāda, ka atbilstoši savai kompetencei nav tiesīga apturēt likuma pieņemšanas procedūru Saeimā – tā būtu valsts varas dalīšanas principu ignorance un būtībā mēģinājums "taisīt politiku". Jaunā laika un trīs koalīcijas deputātu lūgums faktiski tieši tāds bija: redzot cīņas neiespējamību ar parlamentārām metodēm pret robežlīgumu, lūgt tiesu varu iejaukties politikā, ko šī tiesa neapšaubāmi un pamatoti noraidījusi.

Satversmes tiesa atgādināja arī vienu ļoti būtisku niansi – līguma spēkā stāšanās brīdi: proti, starptautiskie līgumi stājas spēkā, kad notiek apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem. Līguma ratifikācija parlamentā vēl nenozīmē šā līguma stāšanos spēkā. Līdz ar to, ja parlaments izlemj turpināt politiski labvēlīgo žestu sēriju pret Krieviju un vēlas turpināt ratifikācijas procesu, kas tomēr ir ļoti strīdīga vēlme pirms atbilstoša Satversmes tiesas lēmuma par līguma atbilstību pamatlikumam, tad ar ratifikācijas rakstu apmaiņu gan vajadzētu pagaidīt.

Iespējams, robežlīguma pieņemšanas scenārijs bija šāds: Saeima dod mandātu Kalvītim; premjers paraksta līgumu; seko ātra ratifikācija, un Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vēl paspēj savu pilnvaru laikā aizbraukt uz Maskavu apmainīties ar ratifikācijas rakstiem ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Patlaban ir skaidrs arī tas, ka, pirmkārt, Krievija, aizbildinoties ar ratifikācijas procesa sarežģītību savā valstī, ļoti uzmanīgi un nogaidoši vēro politiskos un tiesiskos procesus Latvijā. Tas jau uzreiz padara par ļoti maziespējamu variantu, ka, ja pat Latvijas Saeima strauji turpinās ratifikācijas procesu, pretējā puse tomēr to nepagūs izdarīt laikus, lai V. Vīķes-Freibergas vizītei Kremlī būtu pamatots iemesls. Otrkārt, Satversmes tiesas vakar pieņemtais spriedums dod nepārprotamu mājienu, ka valdošajiem politiskajiem spēkiem un nākamajam Valsts prezidentam pilnīgi noteikti nevajadzētu steigties ar šo ratifikācijas rakstu apmaiņu, pirms Satversmes tiesa ir sniegusi nepārprotamu atbildi par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam.

Valdībai un parlamentam tagad nevajadzētu iedzīt sevi stūrī un, politisku ambīciju vadītiem, sasteigt notikumus ar robežlīguma ratifikāciju tiktāl, lai neatstātu atkāpšanās ceļus, ja Satversmes tiesa to atzīs par neatbilstošu pamatlikuma 3. pantam. Par šādu nepieciešamību liecina ne vien ētiski vai juridiski apsvērumi, bet arī politiskās pašsaglabāšanas instinkts: valdība, Saeima un Valsts prezidents, kas būtu uzņēmušies politisku atbildību par Satversmei neatbilstoša robežlīguma spēkā stāšanos, obligāti par to arī būtu atbildīgi. Un šeit nu būtu iespējamas visdažādākās politiskās variācijas, taču pārsvarā ar diezgan nepārprotamām sekām, kas saucas "amata zaudēšana".

Valsts drošības lietā...

Viedoklis: Arī gribētu būt

Laila Pakalniņa,  Diena  05/05/07    Tagad ir ļoti jautri klausīties, par ko un pret ko ir parakstījušies vairāk nekā 212 000 Latvijas pilsoņu. Piemēram, Aigars Kalvītis, kurš pats diez vai parakstījās, zina, kāpēc parakstījās tie, kas parakstījās. Turklāt premjera partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis zina vēl vairāk — to, ka daudzi uz referendumu nemaz neies.

Es parakstījos un referendumā piedalīšos, tāpēc gribu izmantot privilēģiju atbildēt pašai par savu rīcību. Ministru prezidents domā, ka iedzīvotāju aktivitāte parakstu vākšanā tikai apliecina sabiedrības vēlmi līdzdarboties svarīgu lēmumu pieņemšanā. Es gan biju pārliecināta, ka lietu kārtība normālā valstī ir tāda, ka katrs dara savu darbu. Tai skaitā ministri un deputāti. Tāpēc, atklāti sakot, neesmu ieplānojusi īpaši daudz laika atlicināt tā darba darīšanai, par ko citi jau saņem algu. Turklāt man nav vajadzīgas nekādas formālas demokrātijas spēlītes — cirks valdības izbraukuma sēdēs, konsultatīvie referendumi utt. Es tikai gribu darīt savu darbu ar pārliecību, ka ministri un deputāti, darot savējo, ar sabiedrību rēķinās vairāk nekā ar sponsoru interesēm vai atsevišķos gadījumos, piemēram, ar Krievijas vēlmēm.

Tāpēc uz jautājumu, kāpēc es parakstījos, atbildu — lai arī pēc prezidentes pilnvaras beigām netiktu grozīts Nacionālās drošības likums. Taču tad, kad Kalvītis paziņoja, ka jāgroza Kāpu aizsargjoslu likums, lai daži Latvijas iedzīvotāji būtu tiesīgi saglabāt latvisko tradīciju — celt māju pie ūdens, es zināju, ka arī pret to es esmu parakstījusies. Kad parakstījos, es, pat nebūdama tais labākajās domās par Saeimas deputātu kopumu, tomēr nevarēju iedomāties, ka reiz pienāks diena, kad parlaments nevarēs saņemties atbalstīt kaimiņvalsts neatkarību. Tomēr uzskatu, ka es parakstījos arī pret Latvijas deputātu gļēvu aprēķinu, ko tie nodemonstrēja tieši tajā dienā, kad Lietuvas Seims vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par notikumiem Igaunijas Republikā, kurā atbalsta Igaunijas nostāju par padomju karavīra pieminekļa pārvietošanu un aicina Krieviju pārtraukt Igaunijas vēstniecības blokādi Maskavā. Es parakstījos pret Latvijas klusēšanu, kas izpaudās arī Briselē, kur vēstnieku sanāksmē Latvijas pastāvīgais pārstāvis ES, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eduards Stiprais, atšķirībā no citu valstu vēstniekiem Igauniju neaizstāvēja.

Tagad, kad ne tikai Igaunijas, bet arī Latvijas suverenitātes dēļ ir tik svarīgi Krievijai ierādīt tās vietu attiecībās ar ES valstīm, kad OMON Maskavā nespēj savaldīt tīņus, tātad faktiski atbalsta uzbrukumus gan Igaunijas, gan Zviedrijas diplomātiem, Latvijā darba kārtībā ir jautājums par to, ka mums neesot pamata bažām. Mums te, lūk, esot labāk integrēta sabiedrība. Es gan neriskētu teikt, ka Ziepniekkalna un Daugavpils jaunieši ir integrētāki par saviem vienaudžiem Mustame un Narvā. Un ar kādu integrāciju mēs varam plātīties, ja pat valdībai ir problēmas integrēties Latvijas sabiedrībā? Tāpēc mums ir nevis divkopienu, bet trīskopienu valsts, kuras trešā kopiena ir valdošās aprindas.

Ir, protams, arī racionālāki apgalvojumi. TP izvirzītais valsts prezidenta kandidāts, pagaidām vēl premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš uzsver, ka Krievijai, kuru Igaunija apsūdzējusi nemieru uzkurināšanā, vismaz pagaidām nav iemesla līdzīgi vērsties pret Latviju. Valdības mājā jau droši vien labāk zināms, vai mēs pietiekami zemu esam paklanījušies Krievijai, lai no austrumu puses varētu sagaidīt tikai draudzības izpausmes.

Taču neatkarīgi no kuras puses un kā varētu tikt apdraudētas Latvijas pilsoņu intereses, kopš ceturtdienas, kad Latvijas parlaments nodeva Igauniju, mēs nevaram būt droši, ka valsts vara gribēs un spēs par mūsu interesēm operatīvi iestāties. Ja deputāti neapjēdz, ka ir jautājumi, kas atrodas ārpus politiskā tirgus, ka ir lietas, pie kurām jāķeras, netērējot laiku frakciju, koalīciju apspriedēm un pareizo formulējumu meklējumiem, ka ir vārdi, kas jāpasaka uzreiz un skaidri, Latvija šobrīd ir daudz vairāk apdraudēta nekā Igaunija.

Kaut gan varbūt tiešām mēs dzīvojam daudzkopienu valstī, kur katrai kopienai ir savs priekšstats par to, kur viņi dzīvo un kāpēc strādā. Es pārlasu un pārlasu Kalvīša atbalsta vārdus Igaunijai: “Mēs arī gribētu būt suverēni savos jautājumos"(Diena, 3. maijs). Vai “arī gribētu būt” ir kaut kāda igauņu valodas forma jeb tomēr apzināšanās, ka Latvija ir mazāk suverēna par Igauniju? Tad atbalstīsim vismaz Igaunijas suverenitāti, kuras tai patlaban ir vairāk nekā Latvijai un vairāk nekā Krievija gribētu!

Viedoklis: Referendums par neko

Māris Krautmanis,  NRA  05/07/07    Referendums par premjera Aigara Kalvīša valdības pieņemtajiem un prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem divos ar valsts drošību saistītos likumos būs ar absurduma piegaršu – problēma jau ir atrisināta, prezidente ir piespiedusi grozījumus atcelt, bet tauta nu nāks no pakaļas un balsos faktiski par neko.

Turklāt grozījumi ir visnotaļ specifiski, tie skar jautājumus, kurus parasti apspriež visai šaurā kompetentu personu lokā. Latvijā nav arī tādas dziļas konstitucionālas krīzes kā Ukrainā vai Turcijā, kur iekšpolitiskais strupceļš nav citādi atrisināms kā vien ar ārkārtas vēlēšanām.

Taču tas neliedz 9. Saeimas vēlēšanās zaudējušajiem spēkiem tiekties pēc revanša, mēģināt referendumā ieliet citu saturu, cerībā, ka tas kombinācijā ar vēl kādām pagaidām vēl neizraisītām kolīzijām palīdzēs sadrupināt vēlētāju vairākuma uzticību pašu ievēlētajai Saeimai, sanaidot pozīcijas partijas savā starpā, panākt tādas iekšpolitiskās jukas, kas noslēgtos ar valdības krišanu un Saeimas atlaišanu.

Vairāk nekā 212 tūkstoši pilsoņu, kas parakstījušies par tautas nobalsošanas rīkošanu, no vienas puses ir iespaidīgs skaitlis, kas rāda, ka ir Latvijā politiski aktīvi ļaudis. Žēl tikai, ka šī aktivitāte uzputojas un izčab tukšgaitā par tēmu, kas nebija referenduma vērta. Tas, ka varētu būt 212 tūkstoši cilvēku, kas nav apmierināti ar Aigara Kalvīša valdību, nav nekāds brīnums, jo nav tāda valdība redzēta, kas patiktu visiem. Visi jau nebalsoja par Kalvīti arī 9. Saeimas vēlēšanās – 350 tūkstoši pilsoņu balsoja par opozīcijas partijām. S Tomēr 212 tūkstoši vēl ir stipri par maz, lai jau varētu secināt, ka no pozīcijas partijām jau novērsušies viņu pašu vēlētāji un šai Saeimai un valdībai jau varētu dzindzināt kapu zvanu.

Faktu, ka referendums notiks, jau steidz tulkot sev par labu partija Jaunais laiks, kura bezgaumīgi nerimst uzdoties par runātāju visas tautas vārdā. Nu līdz visai tautai Jaunajam laikam ir stipri patālu, un arī šie 212 tūkstoši vēl nebūt nav viņu elektorāts. Tas, pirmkārt, ir Vairas VīķesFreibergas elektorāts, taču prezidente pagaidām nav nedz nodibinājusi kādu partiju, nedz kādā iestājusies.Redzot, cik vareni slejas prezidentes pils, katra politiska niecība nu var cerēt pacelties ļaužu acīs, ja tikai laikā prot piebalsot prezidentei un kaismīgi piesaukt viņas vārdu.

Piekabinoties prezidentes ešelonam ar savu aģitāciju par referendumu, partija Jaunais laiks tagad var svinēt Pirra uzvaru – primitīvā propaganda, aicinājumi parakstīties Par Latviju (it kā pretējā puse būtu pret Latviju), šo partiju vēl vairāk attālina no valdošo partiju klubiņa. Acīmredzot partijas ārkārtas kongresa manevri – uz kompromisiem spējīgā Krišjāņa Kariņa uznāciens neko nenozīmē, un Jaunais laiks pa vecam turpina savu destruktīva populisma un naidpilnas trokšņošanas kursu.

Visnotaļ ticams, ka 212 tūkstošu starpā bija ne tikai tie, kas sekoja referenduma zvaigznei pa ganiņu ceļu, bet arī ļaudis, kam pret Kalvīša valdības politiku ir konkrētākas pretenzijas – Kalvītis pat pēdējās parakstu vākšanas dienās vēl pacentās vairot nīgro pulku – diezin vai uzņēmēji un iedzīvotāji pārāk nopriecājās par ideju paaugstināt pievienotās vērtības nodokli līdz 20 procentiem, arī inflācijas apkarošanas plānā tiek aizskartas daudzu intereses. Latvijas skolotāji dabūja izjust dziļu vilšanos, uzzinot, ka viņu skaudri nabadzīgajā dzīvē nekas uz augšu neies. Un tad vēl viena daļa ļaužu gāja parakstīties ar Abreni sirdī.

Motīvi, kāpēc ļaudis ies uz referendumu, var būt dažādi, taču neatkarīgi no tiem un arī neatkarīgi no referenduma rezultāta tajā būs noskaidrota tikai pilsoņu attieksme pret konkrētajiem grozījumiem konkrētajos divos likumos, nevis par to, ko viņi domā par Kalvīti vai 9. Saeimu. Vairāk nekā četrus miljonus latu izmaksājusī parakstu vākšana un referendums būs pat ar mazāku vērti nekā socioloģiska aptauja, jo no referenduma rezultāta nevarēs veikt tālejošus secinājumus par vēlētāju uzticību tām vai citām partijām, nevarēs konstatēt, vai ārkārtas vēlēšanu gadījumā notiktu būtiskas izmaiņas valdošās politiskās elites struktūrā.

Ja nu vienīgi par grozījumu atcelšanu nobalsojušo kopskaits varētu būt kāda zīme. Ja līdz referendumam valdība iekritīs vēl kādās lamatās, ja jauna prezidenta ievēlēšana izvērtīsies netīrīgi intrigaina un referendumā pret grozījumiem nobalsojušo būs tik daudz, ka ar šīm balsīm pietiktu arī referendumam par Saeimas atlaišanu, tad gan valdošajiem būs jāsāk bažīties, vai viņu krēsli vēl labi turas pie grīdas.

Endziņš: grozījumus valsts drošības likumos deputāti atcēla bailēs no Saeimas atlaišanas

LETA  05/07/07     Bailes, ka pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierosinājuma varētu tikt atlaista Saeima, bija galvenais faktors, kas deputātus mudināja atcelt strīdīgos ar valsts drošību saistītos likumu grozījumus, šādu viedokli pirmdien pilsoniskajā forumā, kurā tika runāts par demokrātijas nākotni Latvijā, pauda bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš.

Bijušais ST priekšsēdētājs apsveica Latvijas pilsoņus, kas ar parakstiem ir apliecinājuši, ka referendumam ir jābūt, kaut arī valdošās partijas ir izteikušas viedokli, ka referendums nav vajadzīgs, jo attiecīgo likumu grozījumi jau tāpat ir atcelti.

"Pateicoties prezidentes iedarbinātajam mehānismam, grozījumi ir atcelti, jo Saeimai bija tīri cilvēciskas bailes tikt atlaistai," uzskata Endziņš, norādot, ka pozitīvs referenduma rezultāts arī neļaus jebkad šāda vai līdzīga veida grozījumus pieņemt.

Satversmes 2.pants, kas paredz, ka suverēnā vara valstī pieder tautai, bieži vien tiekot uzskatīts par ļoti formālu, taču, pēc Endziņa domām, tā nav, jo tautai ir likumdevēja iniciatīvas iespējas. Tautai tikai aktīvāk esot jāiesaistās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un jātur "roka uz politiskā pulsa".

Bijušais ST priekšsēdētājs pauda viedokli, ka plaisa starp tautu un varu ar katru nākamo Saeimu arvien pieaug. "Politiķi uzskata, ka tauta ir pelēka masa, kuru var nopirkt ar reklāmas kampaņu," sacīja Endziņš.

Endziņa skatījumā, nevietā esot politiķu dažkārt negatīvie izteikumi par nevalstisko organizāciju (NVO) iesaistīšanos politikā. "Ir politiķi, kas uzskata, ka NVO nevajag iejaukties politikā, taču tā ir ačgārna demokrātijas izpratne. Plurālā demokrātijā tautai jābūt aktīvai," sacīja Endziņš.

Latvijā ir labs tiesiskais regulējums attiecībā uz NVO, kas tām ļauj piedalīties politisko lēmumu procesā, taču nereti rodas sajūta, ka NVO politikā tiek iesaistītas un uzklausītas vien "ķeksīša dēļ". "NVO uzlūko ar aizdomām, saistot tās ar kādiem mistiskiem lobijiem un apšaubot to leģitimitāti," piebilda Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe.

Savukārt politologs Jānis Ikstens pauda skepsi attiecībā uz pilsoņu līdzdalību, norādot, ka Latvijas gadījumā pilsoniskā līdzdalība reti spēj ietekmēt valsts politiku.

Šodienas forumā radušās idejas un ierosinājumi tiks apkopoti vienotā rezolūcijā, ko pasākuma dalībnieki nodos masu medijiem, valsts varas pārstāvjiem, NVO un citiem interesentiem.

Pasākuma organizētāji cer, ka forums iedvesmos dažādas sabiedrības grupas un organizācijas turpināt iesākto un īstenot pilsoniskās līdzdalības pasākumus.

Apstrīdēto drošības likuma izmaiņu steidzamību skaidro ar valsts apdraudējumu rudenī

LETA  05/07/07     Valdība nepieciešamību šā gada janvārī steidzamības kārtā pieņemt strīdīgos Nacionālās drošības likuma grozījumus pamato ar valsts apdraudējuma analīzi par 2006.gada rudeni, kad Latvijā notika NATO valstu līderu sanāksme.

Tas izriet no aģentūras LETA rīcībā nonākušā Ministru kabineta (MK) atbildes raksta projekta Satversmes tiesai (ST).

Atbildes rakstā, kas otrdien, 8.maijā, tiks izskatīts MK sēdē, valdība norāda, ka grozījumu pieņemšanas brīdī Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Informācijas analīzes dienesta sagatavotās valsts apdraudējuma analīzes liecinājušas par būtisku situācijas saasinājumu un pieaugošo apdraudējuma līmeni visās tradicionāli aktuālajās valsts nacionālo drošību apdraudošajās jomās.

No tālākā paskaidrojuma teksta izriet, ka šīs analīzes veiktas pērn rudenī, kad paaugstināts draudu līmenis Latvijā bija noteikts NATO līderu sanāksmes dēļ, bet dokumentā nav paskaidrots, vai šis apdraudējums bija spēkā arī pēc sanāksmes - šā gada 8.janvārī, kad valdība Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma grozījumus.

"Latvijas ārējā un iekšējā drošības vidē 2006.gada novembrī pastāvēja potenciāli ekonomiskās drošības apdraudējumi, neatrisināti vides aizsardzības jautājumi, organizētās noziedzības un korupcijas problēmas, īpaši aktualizējās teroristisko organizāciju iespējamais apdraudējums," teikts dokumenta projektā.

Lēmumam izmantot Satversmes 81.pantā noteiktās tiesības pamatā bijusi "neatliekama vajadzība nekavējoties panākt visu drošības sistēmas izpildvaras rīcībā esošo resursu koordinētu un saskaņotu rīcību valsts un sabiedrības drošības apdraudējuma samazināšanai".

Kā ziņots, partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāti lūguši ST izvērtēt grozījumu atbilstību Satversmes 1.un 81.pantam. Deputāti apšauba, ka grozījumu pieņemšana bija "neatliekama vajadzība".

Valdības atbildes raksta projektā stāstīts par Latvijas dalību starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kas kalpo par iemeslu teroristu organizācijām identificēt Latviju kā savu mērķa objektu.

Tāpat tiek norādīts uz asimetriskā kara doktrīnas elementiem, kurus arvien plašāk izmantošot teroristi. "Terorisma idejas klasiskā motivācija nemainīsies, bet būtiski mainīsies teroristu pielietotās metodes un iespēja iznīcināt, sagraut savus pretiniekus," teikts dokumenta projektā.

Valdība atbildes rakstam plāno pievienot sarakstu ar "konkrētiem valsts apdraudējuma faktiem", kas bijuši zināmi laikā no 2006.gada oktobra līdz decembrim un kuru dēļ bijis nepieciešams likuma grozījumus pieņemt steidzami.

Publiskoti šie fakti gan netiks, jo saskaņā ar 2004.gada oktobrī pieņemto valsts noslēpuma objektu sarakstu tie ir slepeni, norādīts dokumentā.

Otrdien valdība otrreiz lems par atbildi ST šajā lietā, jo 20.martā MK pieņemtais dokuments nav apmierinājis tiesnešus. ST lūdza valdību līdz 10.maijam iesniegt ST citu atbildes rakstu, atsevišķi nodalot informāciju un faktus, kam noteikts valsts noslēpuma statuss, un atsevišķi - informāciju par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko pamatojumu, kam nav noteikts valsts noslēpuma statuss.

ST preses sekretāre Līna Kovalevska sacīja, ka ST lūgusi MK atbildes rakstu pārformēt tā, lai ST var šo informāciju izmantot lietas izskatīšanā tiesā. Viņa pauda cerību, ka valdība šo lūgumu respektēs.

ST tiesnešiem neesot pielaides valsts noslēpumam un tādas neesot arī tiesas darbiniekiem. Turklāt arī spriedumā, kas tiks pieņemts lietā, ST nevarētu atsaukties uz ierobežotas pieejamības informāciju, jo tas grautu konstitucionālās tiesas prestižu.

Kā ziņots, patlaban grozījumu spēkā stāšanās ir apturēta, jo tos neizsludināja Valsts prezidente. Par tiem notiks referendums.

Valdība par valsts noslēpumu atzinusi drošības likumu grozījumus skaidrojošu dokumentu

DELFI  05/09/07    Lai apgrūtinātu Satversmes tiesas darbu, valdība nepamatoti piešķīrusi valsts noslēpuma statusu dokumentam, kas izskaidro nacionālās drošības likuma grozījumus.

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēsta, ka Satversmes tiesa (ST), ņemot vērā 20 Saeimas deputātu pieteikumu, ir ierosinājusi lietu par janvārī Ministru kabineta pieņemto nacionālās drošības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1. un 81. pantam un uzaicinājusi apstrīdētā normatīvā akta izdevēju valdību iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Ministru kabinets lūgumu izpildīja, bet atbildes rakstam piešķīra valsts noslēpuma statusu, tādējādi apgrūtinot lietas izspriešanu – Satversmes tiesas likums un reglaments neparedz kārtību, kā rīkoties, ja tiesa saņem slepenu dokumentu. ST praksē šis ir pirmais gadījums.

Kā informēja ST preses sekretāre Līna Kovaļevska, tiesnešiem neesot pielaides valsts noslēpumam. Bet, lai tiesneši varētu izskatīt lietu un spriest tiesu, viņiem ir jāiepazīstas ar ministru atbildi. Meklējot iespējas, kā tikt pie vēstules teksta, nepārkāpjot likumu, tiesneši sasauca rīcības sēdi, kur nolēma parakstīt saistību rakstu par valsts noslēpuma neizpaušanu. Situāciju sarežģīja vēl kāds fakts. ST tiesnesis Viktors Skudra, kurš sagatavo minēto lietu izskatīšanai, lūdz Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim: "Ņemot vērā, ka Satversmes tiesas kancelejā šobrīd nav personu, kam būtu attiecīgā atļauja pieejai valsts noslēpumam, lūdzu rast iespēju nodrošināt, lai atbilstoši pilnvarots kurjers ierastos pie manis un nogādātu atbildes rakstu uz Ministru kabinetu. "Šāds lūgums radies tādēļ, ka pirmā valdības sagatavotā absolūti slepenā vēstule neapmierināja tiesnešus un viņi lūdza sagatavot jaunu atbildes vēstuli.

ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pastāstīja, ka, iepazīstoties ar valdības slepeno vēstuli, konstatēts, ka nav juridiska pamata visai atbildes vēstulei piešķirt valsts noslēpuma statusu, tāpēc ST pieprasījusi Ministru kabinetam līdz 10. maijam iesniegt tiesai atbildes rakstu, kurā atsevišķi nodalīta informācija un fakti, kam tiešām ir jābūt noteiktam valsts noslēpuma statusam, un atsevišķi – informāciju par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko pamatojumu, kam nav nekādas vajadzības piešķirt slepenību.

Kamēr ST sarakstījās ar valdību un Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm vakar lēma, kā vēstuli sadalīt divās daļās – slepenajā un atklātajā, ziņu aģentūras LETA rīcībā jau nonācis premjeram pakļautā Informācijas analīzes dienesta sagatavotais un Tieslietu ministrijas atbalstītais Ministru kabineta atbildes raksta projekts tiesai. Aģentūra ziņo, ka "atbildes rakstā valdība norāda, ka grozījumu pieņemšanas brīdī Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Informācijas analīzes dienesta sagatavotās valsts apdraudējuma analīzes liecinājušas par būtisku situācijas saasinājumu un pieaugošo apdraudējuma līmeni visās tradicionāli aktuālajās valsts nacionālo drošību apdraudošajās jomās. No tālākā teksta izriet, ka šīs analīzes veiktas pērn rudenī, kad paaugstināts draudu līmenis Latvijā bija noteikts NATO līderu sanāksmes dēļ, bet dokumentā nav paskaidrots, vai šis apdraudējums bija spēkā arī pēc sanāksmes – šā gada 8. janvārī, kad valdība Satversmes 81. panta kārtībā pieņēma grozījumus."

Informācijas analīzes dienesta vadītāja vietnieks Ainārs Dozbergs, kurš bija uzaicināts uz valdības sēdi kā ziņotājs atbildes vēstules lietā, teica, ka valdība viņu nav pilnvarojusi paust jel kādu informāciju par šo jautājumu, un piebilda, ka vēstule nevarot būt pilnīgi atklāta, jo saturot valsts drošības iestāžu sniegto informāciju. Dozbergs nevēlējās pa tālruni atbildēt uz jautājumu, kāpēc vēstules pirmajam variantam bija nepieciešama absolūta slepenība. Dozbergs norādīja, ka vēstules projekta nokļūšana publiskajā telpā, iekams par to spriests aiz valdības slēgtajām durvīm, apliecinot vien to, ka "mūsu valstī diemžēl valsts drošības jautājumi ir vāji aizsargāti".

Segliņš: «Tika pieļauta tikai kļūda»

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   05/10/07    Ar Tautas partijas Saeimas frakcijas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un Nacionālās drošības komisijas locekli Mareku Segliņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina.

– Kad runājam par notikumiem šodien, nāk prātā kādas ievērojamas dāmas, kas reiz izrīkoja Francijas karali, izteiciens: "Lai darbotos politikā, pietiekot ar to vien, ka cilvēks zina, kad vajag klusēt un kad melot." Tā teikusi marķīze Pompadūra.

– Jā, vajag zināt, kad var tomēr teikt patiesību un kad tā būtu jānoklusē. Man bija ap 16 gadiem, kad lasīju kādu Aivara Tarvida izteikumu, ka cinisms ir vienkārši nevietā pateikta patiesība. Bieži tā patiešām ir. Kā sanāca tagad, kad iebildām pret parakstu vākšanu referendumam par valsts drošības likumiem? Par mums teica: "Kādi gan viņi ir ciniķi!" Kaut bijām tikai nelaikā un nevietā pateikuši patiesību. Teikt nelabu patiesību acīmredzot ir kļūda. Labāk to noklusēt, tad visiem būs labi vai izliksies, ka ir labi.

– Valsts prezidente patiesību pateica laikā. Viņa ļoti labi zināja, kurā laikā tā jāpasaka. Viņa zināja, kādas teiktajam būs sekas un kam tās kodīs.

– Ar drošības likumiem bija tā, ka grozījumi tajos tika pieņemti kļūdainā procedūrā. Manuprāt, nepamatoti tika izmantots Satversmes 81. pants un likuma grozījumiem piešķirta steidzamība. Tagad Nacionālās drošības komisijā aktīvi lasām citu Eiropas Savienības un NATO valstu likumus un redzam, ka mūsu likums ir ļoti vājš. Mūsu specdienesti dzīvojuši tik brīvi, neviena neuzmanīti kā aitas pļavā. Citās valstīs tas tā nenotiek. Lēnā garā, mierīgi visu šo lietu tomēr sakārtosim. Ja specdienestu vadītāji teiks, ka politiķi viņus grib ietekmēt, ieteikšu viņiem izlasīt, piemēram, demokrātiskās valsts Vācijas likumu par specdienestiem.

– Pašos likumu grozījumos jau var būt nekā skandaloza arī nebija. Bet kas slepeni nāca tiem līdzi? Kas slēpās aiz šiem likumiem? Ministru kabineta noteikumi, kas ne pirmo reizi tiek pierakstīti klāt likumiem ar īpašu nolūku!

– Par noteikumiem varat jautāt Kalvīša kungam. Likumos nekādu zemūdens akmeņu nebija. Tas, kas notika ap šo likumu pieņemšanu, gan nebija tas pareizākais. Man, piemēram, nekļuva skaidrs, kāpēc grozījumiem tuvu atradās Lainis Kamaldiņš, kā un kāpēc šī persona mūsu komisijā uznira. Tā bija neīstā persona nelaikā un nevietā.

– Patiesībā Kamaldiņa kungs bija ļoti īsta persona un ļoti īstā laikā. Tāpēc atklāts ātri nozuda. Bet kāpēc jūs paši šajos apstākļos divas reizes neieklausījāties prezidentes iebildumos un pieļāvāt, ka kļūdainie grozījumi izslīd cauri Saeimai?

– Mēs bijām lojāli valdībai. Nepamatoti lojāli. Un, turoties kopā ar valdību, sataisījām to, ko jau nu sataisījām. Bijām piemirsuši, ka nevar nekritiski vērtēt visu to, ko dara mūsu pašu valdība.

– Labs secinājums 16 gadus pēc demokrātijas atjaunošanas! Kaut novēlots.

– Koalīcijas deputāti ir uzticējušies konkrētajam Ministru prezidentam Kalvītim un viņu ievēlējuši. Tāpēc labais tonis prasa šo premjeru atbalstīt un stutēt. Rezultātā deputāti dažkārt jūtas kā glābšanas riņķis, kas palīdz valdības laivai turēties uz ūdens. Bet šoreiz, visi kopā stutējot valdības sastrādāto, trāpījām vēl lielākā vētrā.

– Esat caurā laivā un mēģināt glābties. Bet jūs esat patiesāks nekā citi kungi, jo atzīstat, ka īsti labi nav bijis. Mēs tik stingri uz Kalvīša kungu vairs paļauties nevaram.

– Te nu jums nepiekrītu! Tik kategorisks es negribētu būt. Kā koalīcijas deputāts teikšu, ka Kalvīša kungs ir labākais premjers, kāds vien iespējams.

– Ja premjers būtu tikpat lojāls pret Saeimu kā jūs pret viņu, tad jau būtu labi. Kad premjers komentēja gaidāmo referendumu, viņš teica: mums prezidente neko nav pārmetusi, parlaments tak pieņēma tos likumus.

– Jā, Kalvīša kunga retorikā kas tāds izskanēja. Pats esmu teicis Kalvīša kungam: kad paklausos tavus izteicienus, liekas, ka tu tiem likumiem pat neesi bijis tuvumā. Taču cilvēki, kuri seko politiskajam procesam, ļoti labi zina, ka tie bija valdības sagatavoti likumi. Tāpēc domāju, ka Kalvīša kungs mazliet liekuļo. Domāju gan, ka arī Kalvīša kungs dabūja sāpīgu, bet labu mācību no visa šā procesa.

– Neizskatās...

– Viņš vienkārši to neizrāda. Pārāk liela pašpārliecinātība un neieklausīšanās citos vienmēr noved pie sliktām beigām.

– Mums joprojām borē, ka referendums esot pilnīgi lieks, neesot tautai ko pajautāt, jo tie nepareizie likumi jau atcelti, iztaisīti pa prātam prezidentei. Vai valdošajai koalīcijai un Tautas partijai tomēr nevajadzētu būt paškritiskākai? TP konferencē Štokenberga kungs bija vienīgais, kas pateica, ka TP bijusi pavirša un augstprātīgi pašpārliecināta.

– Nu, augstprātības un pašpārliecinātības jau arī Štokenbergam pašam netrūkst. Viņš būtu varējis arī ātrāk to visu pateikt. Visos citos partijas saietos tik kritisks nebija. Tad, kad bija konference, kur klāt žurnālisti, televīzijas kameras, tad nu beidzot Štokenbergs runās.

– Vai jūs pārmetat Štokenberga kungam patiesības pateikšanu? Viņš atzinās, ka arī viņam kā valdības loceklim jāuzņemas atbildība.

– Nu redziet, ir no TP arī ļoti labi ministri.

– Štokenbergs būs vēl labāks, kad kļūs premjers...

– Kad kļūs, tad redzēsim.

Bet celt Štokenbergu varoņa kārtā tāpēc vien, ka viņš pateicis šo sentenci, turklāt tad, kad visi jau tāpat sapratuši, ka kļūdījāmies, un atkāpušies no pozīcijām...

To, ka izdarījām kļūdu, visi sapratām jau februārī.

– Bet neviens nebija publiski pateicis, ka TP šo kļūdu sapratusi, un TP arī tagad to nav pateikusi, vien Štokenbergs. Vadoņi un vadone laiž vien politiskus burbuļus.

– Katrā ziņā nevar noliegt, ka Štokenbergs ir tagadējā premjera Kalvīša favorīts. To mēs partijā, bez šaubām, jūtam un redzam.

– Kāpēc tad Kalvītis nebalsoja par viņu kā prezidenta amata kandidātu, bet deva priekšroku Riekstiņam?

– Katrā ziņā frakcija demokrātiski atbalstīja Riekstiņu. Iespējams tāpēc arī Kalvītis bija par Riekstiņu.

– Jūs atzināt: tika pieļauta kļūda. Kāpēc Ministru prezidents nav nevienu no tiem, kuru dēļ šī t. s. kļūda tika izdarīta, vismaz pārcēlis citā amatā?

– Es domāju, ka Kalvīša kungs zina, kurš ir vainīgs un kāpēc tā sanāca. Vai tad premjera padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš vēl arvien ir savā amatā? Ja ir, tad viņš tur sēž ļoti klusi.

– Ar kādām cerībām, jūsuprāt, tauta ies uz referendumu?

– Cilvēkiem ir sapotēts, ka viņi ies gāzt valdību, gāzt parlamentu. Bet ne jau par to būs jautājums. Tāpēc domāju, ka cilvēki pēc referenduma būs vīlušies, jo juridiski tādas sekas neiestāsies. Sanāks, ka cilvēki būs nobalsojuši ne par ko. Es kā jurists pasaku: referendums ir ne par ko.

– Tātad juridiski Kalvītim, pat ja referendums būs valdībai nelabvēlīgs un likumus noraidīs, nebūs ko šaubīties par savas valdības leģitimitāti?

– Juridiski ne. Cita lieta, ka morāli varbūt varēs šaubīties.

– Juridiskās atbildības nebūs. Tikai tā politiskā, kuru neviens nespējot nodefinēt?

– Šīs ņemšanās ap drošības likumiem dēļ ir iedragāta uzticība valdībai un reitingi, un būs ilgi un dikti uzmanīgi jāstrādā, lai to varētu kādreiz atgūt. Ja tas vispār būs iespējams...

– Jūs teicāt, ka drošības dienestus neviens nepārbauda. Vai viņi šo brīvību ir kaut kā nepareizi izmantojuši?

– Par to deputātiem grūti spriest, jo lielākā daļa deputātu pat nezina, ar ko šie dienesti nodarbojas.

Man šķiet, ka šo dienestu darbība tiek par daudz mistificēta. Viņu pienesums valsts labā, tā kā neviens nezina, ar ko viņi patiesībā nodarbojas, tiek pārāk augstu vērtēts.

Man bijusi iespēja tuvāk nekā daudziem citiem iepazīties ar šo dienestu darbu. Esmu daudzus gadus lasījis šo dienestu sagatavotos dokumentus, kas ir slepeni, ierobežotas pieejamības vai pat ļoti slepeni. Var jau būt, ka nespēju ko novērtēt, bet, lasot šos dokumentus, es, godīgi sakot, nejūtu, ka no šiem dienestiem būtu kāds liels pienesums un ka viņi kādreiz būtu izglābuši Latviju no kādām briesmām.

Bet, tā kā dienestu darbs ir slepens un viņu padarītais netiek atklāts, tad daudziem šķiet, ka tas viss ir tik šausmīgi interesanti un svarīgi.

– Jūs gribat teikt, ka šie dienesti neko nedara?

– Kaut ko jau dara. Kalvītim, lūk, ir miesassargi no drošības policijas.

– Es reiz runāju ar kādu augstu amatpersonu, kam ir piekļuve šo dienestu ziņojumiem, un vaicāju, vai tajos rakstīts tas pats kas avīzēs vai tomēr kaut kas vairāk. Minētā persona atbildēja: es nemaz nezinu, ko man labāk lasīt – avīzes kā tiešo avotu vai ziņojumus.

– Nu, tā jau bieži ir. Es reizi nedēļā saņemos palasīt šos slepenos ziņojumus un bieži vien tur izlasu to pašu, ko tajā nedēļā esmu jau lasījis vai dzirdējis masu medijos.

– Bet kāpēc tad visus šos gadus specdienesti turēti kā svēti un tikpat kā nav kritizēti?

– Nevar jau neko iebilst. Tad specdienestu vadītāji uzreiz teiks, ka iejaucamies viņu darbībā.

Tāpēc likums jāgroza. Patlaban likumā vien teikts, ka Saeima veic parlamentāru kontroli. Kā mēs to varam veikt, likumā nav pateikts. Tāpēc, tikko pakustēsimies, mums varēs teikt, ka šāda parlamenta darbība likumā nav paredzēta. Uzstāsies Jānis Kažociņš ar šausmīgi satrauktu sejas izteiksmi un teiks, ka politiķi iejaucas viņa darbā.

Tāpēc labāk kontrolēt šos dienestus tikai tik, cik viņi mums ļauj sevi kontrolēt, izlasīt tikai tos ziņojumus, ko dienesti paši mums labprāt iesniedz, un uzklausīt tikai to, ko viņi paši mums grib stāstīt. Tikko dosim kādu uzdevumu, tā būs iejaukšanās specdienestu darbā, tāpēc labāk nelikt darīt neko.

– Izskatījās gan, ka Kažociņa kungs vairāk bija satraucies tieši par to, ka pie valdības tiek veidots paralēls izlūkdienests ar Brēķa un Panteļējeva kungiem priekšgalā.

– Piekrītu, ka ar šo Informācijas analīzes dienestu viss ir aizgājis citādi, nekā sākumā bija domāts. Bija plānots, ka tas būs divu trīs cilvēku dienests, kas apkopos visu specdienestu sagādāto informāciju tādā kā esencē. Taču tagad tur ir cilvēki 50, priekšnieki un vietnieki...

– Kā tad jūs to pieļāvāt?

– Šito jautājumu, lūdzu, uzdodiet Kalvīša kungam.

– Bet jūs taču sēžat Saeimā, kas dala budžeta naudu arī šādu dienestu uzturēšanai. Ja jūs neiedotu naudu 50 dvēselēm, tur tās dvēseles arī nestrādātu.

– Vienīgais, ko varu pateikt: izveidojusies nepareiza situācija.

– Es jums parādīšu virsrakstu avīzē "Vesti segodņa": "Ir jāiet uz konfliktu." Vai tā nav kūdīšana? Kāpēc Integrācijas, Iekšlietu ministrijas, tās drošības dienesti neko pret to nedara?

M. Segliņš: – Nav jau pirmā reize, kad šādi teksti parādās attiecīgajās avīzēs. Vai ir kāda drošības dienestu pretdarbība, es nezinu. Varbūt ir, bet mēs redzam, ka rezultāta šajā gadījumā nav.

– Drošības dienesti jums pateiks, ka mēs jau neesam nekāda politpārvalde vai cenzūras iestāde!

– Tas nozīmē, ka funkcijas sadalītas kaut kā pilnīgi nepareizi. Te atkal esam nonākuši pie tā, ka nebūtu nemaz slikti, ja turpmāk dienestus tirdītu cītīgāk.

Varbūt visi dienesti jālikvidē un jāveido kaut kas pilnīgi jauns.

– Jūsu partijas ievērojamākie biedri, atskaitot dažus kārtīgus latviešus, kā Segliņš, Paegle, pretēji jums kopā ar ceļinieku Andri Bērziņu sametās kopā ar "PCTVL" un izgāza deklarāciju par atbalsta izteikšanu Igaunijai. Tā ir ļoti nejēdzīga rīcība.

– Manuprāt, notika tas, kas Latvijas politikā notiek laiku pa laikam. "Jaunais laiks", kas ir opozīcijā, nevienam neko iepriekš nesakot, iesniedza šo deklarācijas projektu. Tā kā dokuments nāca no opozīcijas, pozīcija uz mirkli apjuka un nevarēja izdomāt, kā rīkoties. No vienas puses, vajadzīga lieta, bet, no otras puses – tīrs opozīcijas produkts. Un uz šā apjukuma fona nolēma nodot Ārlietu komisijai un lemt vēlāk. Noraidīts taču šis projekts netika. Domāju, ka komisija to atbalstīs un beigās pieņems.

– Zināja, kam atdot. Bērziņam atdeva. Par pirmdienas Ārlietu komisijas sēdi deputātiem paziņoja tik vēlu, ka liela daļa nemaz nevarēja ierasties, lai piedalītos deklarācijas apspriešanā.

– Es tikai varu pateikt, ka tad, kas mēs bijām opozīcijā, bija tāpat, kā tagad ir "JL" – neviens mūs neņēma galvā.

– Slikts iespaids par deputātiem rodas, ja var uzspļaut tādam, kaut "JL", priekšlikumam.

– Nodot izskatīšanai komisijā nenozīmē uzspļaut.

– Diemžēl šoreiz tas nenozīmē neko citu. Pareizāk būtu bijis sasaukt komisijas sēdi jau pagājušajā ceturtdienā, ātri projektu izskatīt un pēcpusdienā jau pieņemt plenārsēdē. Tā Saeima ir darījusi jau līdz šim ar likumiem un lēmumiem.

– Tā arī varēja darīt.

– Bet nedarīja vis. Runāsim skaidri un gaiši: Kalvīša kungs ar Krieviju nenoslēdza vienu, bet it kā divus līgumus. Viens bija robežlīgums un otrs bija klusēšanas līgums.

– Es nezinu. Viņš man par to neko nav stāstījis.

– Bet tas taču ir redzams: tiek klusēts par lietām, kas varētu nepatikt Krievijai vai, mazākais, tās vēstniekam Kaļužnijam.

– Manuprāt, jūs sabiezināt krāsas, un es šaubos, ka Kalvīša kungs ko tādu būtu darījis.

Turklāt Baltijas asambleja, kurā ir arī latviešu deputāti, arī pieņēma paziņojumu Igaunijas atbalstam.

– Lietuviešu deputātiem gan tas neliedza paralēli pieņemt arī parlamenta deklarāciju.

– Es zinu. Iespējams, ceturtdien pieņems arī Latvijas parlaments.

– Runā, ka rudenī mēģināšot atkal atjaunot Satversmes 81. pantu.

– Ziniet, līdz rudenim vēl jānodzīvo. Nevar pat zināt, vai rudenī vēl būs tā pati valdība, kas tagad. Turklāt, lai atkal grozītu Satversmi, būs nepieciešams savākt divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu, un tas nemaz nav tik vienkārši.

Es domāju, ka Kalvīša valdība tā kā tā šo pantu vairs nevarētu lietot, jo visa sabiedrība iepriekšējo notikumu dēļ uz to skatītos ar lielām aizdomām.

– Jūsu partneri koalīcijā Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš" grib dot nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības.

– Šo gājienu īsti neizprotu, jo viņi uz to nedabūs vēlētāju balsis. Balso taču pilsoņi, un lielākajai daļai pilsoņu šī ideja nepatīk. Savukārt krievvalodīgie turpinās balsot par saviem krieviem "PCTVL" un "SC". Mēs katrā ziņā būsim kategoriski pret, jo tādā veidā atņemsim pēdējo kārdinājumu kļūt par Latvijas pilsoni.

Valdībā un partijās un NVO un tiesu lietās...

Emsis aicina pārlikt akcentus uz iekšpolitiku

Ināra Egle,  Diena  05/06/07    Pienācis laiks mainīt akcentus valsts darba plānos, lielāku uzmanību pievēršot iekšpolitikas jautājumiem, 4.maijā Saeimas svinīgajā sēdē par godu Neatkarības atjaunošanas 17.gadadienai sacīja Saeimas priekšsēdis Indulis Emsis (ZZS). Aicinot neatslābināt valsts diplomātiskās aktivitātes, Saeimas priekšsēdis uzsvēra: "Valsts lielākie ārpolitiskie sasniegumi vēsturē paliek kā diža piemiņas zīme Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes–Freibergas izcilajām prezidentūrām."

I.Emsis, kas pats balsojis par neatkarību, pievērsās arī Saeimas prestižam un tās spējai būt "aktīvam, radošam un sabiedrību mobilizējošam spēkam". Taču viņš arī atgādināja: "Mēs esam tautas vētīti un izraudzīti likumdevēji, un tas ir augsts gods, ko nevar atņemt ne skaļš pikets pie Saeimas durvīm, ne ņirdzīgs avīzes ievadraksts." Negaidīti lielu vietu runā Saeimas priekšsēdis veltīja situācijai enerģētikā, pieminot "atomelektrostacijas projektu, kas tikai palielinātu Latvijas tekošā konta un drošības deficītu". I.Emsis uzskata, ka nepieciešamas debates un Saeimas lēmums par stratēģiskā virziena izvēli.

No Satversmes 81.pants ir svītrots pilnīgi, nepieļaujot izņēmumus

Ināra Egle,  Diena  05/05/07    Satversmes 81.pants, kas deva iespēju valdībai Saeimas sesiju starplaikā pieņemt noteikumus ar likuma spēku, no valsts pamatlikuma ir svītrots. Izskatot galīgajā lasījumā grozījumus Satversmē, ceturtdien nebija nepieciešamo divu trešdaļu balsu, lai noteiktu valdībai tiesības kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā tomēr izdot šādus noteikumus, lai arī par šo priekšlikumu nobalsoja klātesošo vairākums. Satversmē arī precizēta kārtība, kādā Valsts prezidents dod solījumu, kas ir nevis tuvākajā sēdē, kā bija līdz šim, bet uzņemoties amata pienākumus.

Priekšlikumu, kas noteica īpašus gadījumus, kuros valdība var pieņemt noteikumus ar likuma spēku, bija iesnieguši tēvzemieši Juris Dobelis un Imants Kalniņš, līdzīgs ierosinājums bija arī Indulim Emsim (ZZS). To atbalstīja visu koalīcijas partiju pārstāvji. Premjera pārstāvētās Tautas partijas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš presei atzina, ka tagad no viena grāvja esot iebraukts otrā grāvī. No vienas puses, valdības, nepamatoti bieži lietojot 81.pantu, izraisīja sabiedrībā lielu rezonansi, un šī situācija sasniedza kritisko punktu ar apturētajiem drošības likumu grozījumiem. "Taču tagad esam otrā grāvī. Ja nazis ir ass, tad varbūt to vajag uzmanīgāk lietot, nevis mest uzreiz laukā," sacīja M.Segliņš.

Viņš, tāpat kā vēl vairāki koalīcijas pārstāvji, saredz riskus, ja Saeima kara, vai valsts mēroga katastrofu gadījumos nespēj sanākt, bet valdībai nav iespējas pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Taču argumenti nepārliecināja Jauno laiku, pēc kura deputātu domām šādi priekšlikumi ir nopietni jāizdiskutē. "Padzīvosim drusciņ bez 81.panta un paskatīsimies, kā iet," teica SC frakcijas līderis Jānis Urbanovičs, atgādinot, ka politiķi ir solījuši sabiedrībai no šī panta atteikties pilnībā. Atbalstu neguva arī vairāki LPP/LC deputātu Jāņa Šmita un Intas Feldmanes priekšlikumi, starp kuriem bija arī ierosinājums Satversmē ierakstīt, ka, "pateicoties visuvarenajam Dievam, ir nodibinājusies Latvijas valsts". Pamatlikumā visas iniciatīvas ir jāizskata trijos lasījumos un jāpieņem ar divām trešdaļām balsu.

Lembergs viņam celtās apsūdzības sauc par murgu

LETA  05/07/07    Dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs viņam izvirzītās apsūdzības sauc par murgu un uzskata tās par politiski motivētām.

"Es kategoriski nepiekrītu šim murgam, ko sauca par apsūdzību, kuram nav nekāda sakara ar godprātīgu darbu un sirdsapziņu," šodien Kuldīgas rajona tiesā, sakot pēdējo vārdu tā dēvētajā Grinberga lietā, teica Lembergs.

Lembergs apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, nevirzot izskatīšanai domē jautājumu par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Ojāra Grinberga (JL) iecelšanu Ventspils brīvostas valdē. Par Grinberga iecelšanu ostas valdes locekļa amatā rīkojumu 2005.gada 23.februārī bija pieņēmis Ministru kabinets.

Lembergs uzskata, ka nemaz nedrīkstēja rīkoties citādi. "Ne es varēju, ne drīkstēju pieņemt darbā Grinbergu, jo, ja es to būtu izdarījis, tad gan būtu kriminālpārkāpums un es pārsniegtu savas pilnvaras," sacīja Ventspils mērs.

Lemberga pēdējais vārds būšot garš, jo, izlasot apsūdzību, viņam "neesot citu variantu".

Pirmajās divās stundās līdz sēdes pārtraukumam Lembergs vismaz desmit reizes pieminēja, ka tiek uzskatīts par oligarhu. Viņš arī vairākkārt norādīja, ka pirms 17 gadiem balsoja par Latvijas neatkarību un tiesiskumu, taču tagad "man ir piešķirta oligarha numur viens kvalifikācija, lai arī nevienā likumā šāda standarta nav".

Lembergs sākotnēji mēģināja runāt par viņa aizturēšanu uz šosejas Rīga-Kuldīga un apcietināšanu, taču saņēma tiesneses aizrādījumu, lai runā par lietu, jo apcietinājums viņam nav piemērots saistībā ar Kuldīgas rajona tiesā skatāmo lietu.

Lembergu uz tiesas sēdi Kuldīgā konvojē no Rīgas Matīsa cietuma, kur viņš ievietots, jo drošības līdzeklis - apcietinājums - viņam piemērots tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā.

Kuldīgas tiesā skatāmajā lietā 21.martā prokurors Māris Leja lūdza tiesai piemērot Lembergam maksimālo naudas sodu - 200 minimālo mēnešalgu jeb 24 000 latu apjomā.

Kā ierasts, uz tiesas sēdi šodien ieradušies aptuveni 50 ventspilnieku, kuri brīdī, kad pilsētas mērs tika ievests tiesas zālē, piecēlās kājās, māja apsūdzētajam un sauca: "Aivar, mēs tevi mīlam!"

Lembergs, kurš tiesas sēdē bija mundrs, pateicās par atbalstu un sacīja, ka tas priecējot un dodot gandarījumu.

Šodien Leju tiesas sēdē aizstāja prokurors Modris Adlers, jo Leja ir aizņemts citā procesā.

Prokuratūra ķeras pie Vaškeviča

Inga Spriņģe,  Diena  05/07/07    Sākts kriminālprocess, kurā veikta kratīšana galvenā kontrabandas apkarotāja darbavietā.

Pēc neoficiālas, bet drošas informācijas, kas ir Dienas rīcībā, prokuratūra, iespējams, sākusi kriminālprocesu, kurā veikta kratīšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča darbavietā un šķirtās sievas mājā. Process sākts, pamatojoties uz aizdomām, ka V.Vaškevičs lobē Latvijas lielākā vistu olu ražotāja Balticovo intereses. Prokuratūras uzdevumā pēdējās nedēļās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis vairākas kratīšanas. KNAB pārstāve Juta Strīķe no komentāriem atteicās, norādot, ka "par uzsāktiem kriminālprocesiem informāciju nesniedzam". Pats V.Vaškevičs svētdien neatbildēja uz telefona zvaniem, ar prokuratūru sazināties neizdevās.

V.Vaškeviča pārraudzībā atrodas nozīmīgākās VID struktūras: Muitas kriminālpārvalde, kas cīnās par kontrabandas apkarošanu valstī, un finanšu policija, kuras pārziņā ir nodokļu nemaksātāji. Kad pērn atklājās, ka finanšu policija noklausījusies žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunas, tieši V.Vaškevičs publiski apgalvoja, ka viss noticis likumīgi. Dažas dienas pēc šī paziņojuma prokuratūra no amata atstādināja četras finanšu policijas amatpersonas. Pagaidām visām personām uzrādītas apsūdzības.

V.Vaškeviča vārds pērn izskanēja arī saistībā ar diviem uzbrukumiem. Pavasarī pie viņa šķirtās sievas savrupmājas Pļavniekos sprāga busiņš ar gāzes baloniem. Tajā naktī mājā atradās arī V.Vaškevičs. Bet mēnesi vēlāk bija mēģinājums aizdedzināt muitnieka auto darbavietas stāvvietā.

V.Vaškevičs uzbrukumus saistīja ar profesionālu atriebību, bet pusgadu vēlāk norādīja, ka tā bijusi šķirtās sievas biznesa partnera Raimonda Štālberga atriebība. Pats R.Štālbergs ap to laiku atradās apcietinājumā par trīs miljonu eiro izspiešanu no V.Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes. Konflikts starp abiem biznesa partneriem radās ievērojama nekustamā īpašuma darījuma dēļ.

Pagājušā gada sākumā nekustamo īpašumu biznesa aprindās nezināmā I.Vilkaste pārdeva zemes gabalu Mežaparkā par 30 miljoniem latu. R.Štālbergs apgalvo, ka pēc iepriekšējas vienošanās viņam par šo darījumu pienācās trīs miljoni eiro. Mēģinot glābt savu ādu, apcietinājuma laikā R.Štālbergs sniedza liecības KNAB, ka laikposmā no 2004. līdz 2006.gada vasarai I.Vilkaste maksājusi no 50 000 līdz miljonam latu lielus kukuļus, lai panāktu nepieciešamos saskaņojumus nekustamo īpašumu jomā Rīgas un Jūrmalas pašvaldībās.

Dienas rīcībā nonāca arī informācija, ka konkrēto zemes gabalu Mežaparkā I.Vilkaste pati dažus gadus agrāk, iespējams, nopirka krietni dārgāk, nekā oficiāli uzrādīja zemesgrāmatā. Līdz ar to valstij nodokļos netika samaksāti vairāki desmiti tūkstoši latu. Vai V.Vaškeviča pārraudzībā esošā finanšu policija pārbaudīja šo informāciju, Dienai neizdevās uzzināt. VID norādīja, ka šāda informācija esot slepena.

Pretstatā šķirtajai sievai V.Vaškevičam pašam nepieder nedz dzīvesvieta, nedz automašīna. Saskaņā ar amatpersonu ienākumu deklarāciju viņam bankā pēdējos gadus glabājas 10 000 latu, bet 8000 — skaidrā naudā. Taču viņa paziņas un bijušie kolēģi norāda, ka V.Vaškevičam patīk dārgs dzīvesveids, ko diez vai varētu nodrošināt ar algu vien. Diena jau rakstīja, ka vismaz pēdējo gadu viņš dzīvo kopā ar savu šķirto sievu, kā arī kopīgi apmeklē saviesīgus pasākumus. Dienas rīcībā ir fotogrāfija, kurā abi dzīvesbiedri redzami kopā ar uzņēmuma Balticovo padomes locekli Mhitar Mhitarjanu. M.Mhitarjana sievai Tatjanai Poplovskai pastarpināti pieder lielākā daļa Balticovo kapitāldaļas. Balticovo padomē ir arī kāds Kairovs Valerijs, ar kuru savukārt I.Vilkastei kopīgi pieder konsultāciju firma.

Lembergs: Apsūdzības mērķis ir piespiest rīkoties pretlikumīgi

LETA  05/08/07    Dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka prokurora mērķis ir piespiest viņu rīkoties pretlikumīgi.

Kuldīgas rajona tiesā tupinot teikt pēdējo vārdu tā dēvētajā Grinberga lietā, Lembergs šodien norādīja, ka par Ojāra Grinberga (JL) apstiprināšanu Ventspils Brīvostas valdē pēc likuma vajadzēja lemt domei, nevis tās priekšsēdētājam, kā savā apsūdzībā norādot prokurors.

Lembergs vairākkārt sacīja, ka saskaņā ar apsūdzību viņam vajadzējis rīkoties pretrunā likuma "Par pašvaldībām" 21.pantam. Šis pants runā par jautājumiem, kādus var izskatīts pašvaldības dome.

"Līdz ar to apsūdzības mērķis ir piespiest rīkoties pretrunā ar likumu, un to pieprasa prokurors," teica Ventspils mērs.

Prokurors apsūdzības runā norādīja uz aizskartajām Ekonomikas ministrijas interesēm, taču valsts pārvaldi reglamentējošos likumos minētas tikai sabiedrības un iedzīvotāju intereses, uzsvēra Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka vienīgā šajā lietā pie atbildības saucamā persona ir bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), jo tieši viņš esot pārkāpis Valsts pārvaldes likuma 10.pantu, kas nosaka valsts pārvaldes principus, kā arī kategoriski atteicies pildīt Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) ieteikumu precizēt rīkojumu par Grinberga iecelšanu ostas valdē.

Kā ziņots, pēdējā vārda runu Lembergs sāka teikt pirmdien. Likums pēdējā vārda sniegšanas laiku neierobežo.

Lembergs apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, nevirzot izskatīšanai domē jautājumu par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē. Par Grinberga iecelšanu ostas valdes locekļa amatā rīkojumu 2005.gada 23.februārī bija pieņēmis Ministru kabinets.

Tāpat viņš apsūdzēts par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu, cenšoties panākt kriminālprocesa ierosināšanu pret Kariņu.

Prokurors Māris Leja lūdzis tiesai piemērot Lembergam maksimālo naudas sodu - 200 minimālo mēnešalgu jeb 24 000 latu apjomā.

Lembergu uz tiesas sēdi Kuldīgā konvojē no Rīgas Matīsa cietuma, kur viņš ievietots, jo drošības līdzeklis - apcietinājums - viņam piemērots tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā.

Partija 'Vienotība un Taisnīgums' prezidenta amatam iesaka Annu Žīguri

DELFI  05/09/07    Partija "Vienotība un Taisnīgums" uzskata, ka par Valsts prezidenta amatam jāizvirza rakstnieci Annu Žīguri.

Partijā portālu "Delfi" informēja, ka Žīgure esot piemērota šim augstajam amatam, turklāt pozitīvi vērtējama viņas pieredze diplomātiskajā darbā, valodu zināšanas, prasme veikt diplomātiskās misijas.

"Kā priekšrocību jāvērtē tas, ka Anna Žīgure nav bijusi un pašlaik nav nevienā politiskajā partijā. Tas dod iespēju jebkurai no Saeimā pārstāvētajām partijām atdot savu deputātu balsis par viņas kandidatūru," norāda partijas pārstāvji.

Strādājot diplomātiskajā darbā, Žīgure bija prom no Latvijas un arī tas esot viens no pamatojumiem, ka viņa nav saistīta ar atsevišķiem ekonomiskiem grupējumiem un viņai nav privātas intereses atbalstīt kādu noteiktu biznesa grupējumu, uzskata partijas pārstāvji.

Partija "Vienotība un Taisnīgums" aicina Saeimā pārstāvētās partijas nopietni pārdomāt Žīgures virzīšanu šim amatam.

Jau vēstīts, ka līdz šim oficiāli savus kandidātus Valsts prezidenta amatam ir nosaukušas divas partijas – Tautas partija, kas šim amatam virza premjera biroja vadītāju Māri Riekstiņu, kā arī partija "Jaunais laiks", kas izvirzījusi Sandru Kalnieti.

Ar Latvijas neatkarību pārņemts

Agnese Margēviča, NRA   05/10/07    «Ļoti nacionāli noskaņots,» saka kādreizējais premjerministrs Valdis Birkavs, kura valdībā pašreizējais Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits 90. gados bija tieslietu ministrs. «Kosmopolītisks, bet labā nozīmē,» savukārt norāda tiesībsargs Romāns Apsītis, ar kuru kopā Levits izstrādājis Neatkarības deklarācijas tekstu, tādējādi nodrošinot sava vārda palikšanu valsts vēsturē.

Pirmais raksturojums attiecas uz Levita «apsēstību» ar Latvijas neatkarības ideju, kā to raksturo Birkavs. Savukārt Apsīša teiktais parāda Levita profesionālās kvalitātes, ko raksturojot liberālas idejas un likuma burta ievērošana.

Tomēr Apsītis atminas notikumus, kas raksturo Levitu kā taktiski domājošu politiķi. Vēsturiskajās Neatkarības deklarācijas tapšanas dienās Levits izstrādājis divus – maksimālo un minimālo – deklarācijas variantus. Minimālais izstrādāts ar domu, ka jāvadās pēc iekšpolitiskās un starptautiskās situācijas, cik tālu Latvija var iet savās prasībās. Apsītis spriež, ka te Levitā runājis politologs – tā ir viņa otra izglītība pēc tieslietām. Tomēr Latvijas Tautas frontes frakcija Augstākajā padomē aizstāvējusi deklarācijas maksimālo variantu, un vēsturiski šāda pieeja izrādījusies pareiza. Arī Birkavs, raksturojot Levitu, lieto vārdu «universāls», ar to domājot ideālo jurista un politologa izglītības kombināciju viņā.

Lai gan Levitu viņa pazinēji raksturo kā patriotu un ar abām kājām Latvijas cilvēku, tas, ka viņš daudzus gadus dzīvojis ārvalstīs, gribot negribot Levitam uzspiežot ārzemju latvieša zīmogu. «Mana politiskā intuīcija man teic, ka nākamais prezidents nebūs ne ārzemju latvietis, ne sieviete. Lai gan Levits īsti nav ārzemju latvietis un noteikti nav sieviete, viņa izredzes es nevērtēju augstu – varbūt kā vienu pret četri,» saka Birkavs.

Pats Levits pirms pāris dienām aģentūrai LETA uzsvēris, ka «oficiāli vai neoficiāli» neviena partija ar viņu konkrēti nav runājusi par iespēju kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Tomēr Levits nav noliedzis, ka par viņa iespējamo kandidatūru esot bijušas «pilnīgi privātas sarunas». Atbildi par to, vai viņš būtu gatavs kandidēt prezidenta vēlēšanās, Levits varētu formulēt tikai tad, ja kāda politiskā partija konkrēti būtu ar viņu runājusi par iespējamo kandidēšanu.

Egils Levits

Jurista, viena no Neatkarības deklarācijas autoriem, Egila Levita vārds allaž bijis starp tiem, kuri minēti saistībā ar Valsts prezidenta amatu. Viņa pazinēji spriež, ka tas skaidrojams ar E. Levita piederību Latvijas intelektuālajai elitei, kas automātiski nosēdinot uz «nākamo prezidentu rezervistu soliņa». Turklāt šis starptautisko tiesību eksperts nekad nav ticis uztverts kā politiska figūra, lai gan bijis 5. Saeimas deputāts no Latvijas ceļa un tieslietu ministrs Valda Birkava (LC) valdībā. Tolaik politiskā vide Latvijā bija mazāk sašķelta, turklāt E. Levits vienmēr spējis saglabāt vairāk zinātnieka un kosmopolīta nekā politiķa seju, saka tie, kas ar viņu reiz strādājuši kopā pie atjaunotās Latvijas Republikas tiesiskā un institucionālā satvara nostiprināšanas.

Stiprās puses

- Autoritāte gan kā profesionālis, gan pateicoties savam vēsturiskajam ieguldījumam.

- Politiski neitrāls, tomēr, pateicoties politologa izglītībai un savai Atmodas laika darbībai, noteikti spētu orientēties Latvijas iekšpolitikā.

- Sabiedrībā varētu tikt uztverts kā garants Satversmes ievērošanai.

Vājās puses

- Lai arī Egila Levita viedoklis bieži parādās, komentējot tiesiski politiskas aktualitātes, viņš jau vairākus gadus nedzīvo Latvijā.

- Tiek vērtēts kā «zinātnieka tips», kas rada šaubas par spējām suģestēt sabiedrību.

- Dzimis Latvijā, tomēr kopš pusaudža gadiem līdz pat Atmodai dzīvojis Vācijā, tādēļ pamatoti vai nē var tikt pieskaitīts ārzemju latviešu kategorijai.

Ekspertu viedokļi:

Valdis Birkavs, kādreizējais premjerministrs un tieslietu ministrs:

Levits ir profesionālākais latviešu starptautisko tiesību jurists. Būdams manas valdības ministrs, viņš mēģināja reformēt visu tieslietu sistēmu pēc labākajiem Rietumu paraugiem, bet neveiksmīgi, jo centās to izdarīt ļoti strauji un bija pretdarbība no juristu aprindām. Viņš ir ar ļoti dziļām vēstures zināšanām, ļoti nacionāls, lai gan pēdējos gados bijis prom no Latvijas. Turklāt viņam ir arī padomju pieredze, lai gan ilgus gadus dzīvojis Vācijā. Levits ir viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, kurš vienmēr iestājies par tīru liberālismu Rietumu izpratnē. Mana politiskā intuīcija man tomēr teic, ka Latvijas nākamais prezidents nebūs ārzemju latvietis, lai gan Levits tīrā veidā tāds nav. Bet kā profesionālis un kā cilvēks, kurš ir Latvijas patriots un nacionāls cilvēks, viņš noteikti varētu cīnīties par prezidenta vietu.

Romāns Apsītis, tiesībsargs:

Levits bija viena no pirmajām bezdelīgām – latviešiem, kas Atmodas laikā atgriezās no Rietumiem. Cilvēks ar pavisam nepadomisku domāšanas veidu atšķirībā no mums pārējiem, kuri centāmies iestāties par Latvijas neatkarību vēl neatbrīvojušies no visa padomiskā. Viņš bija arī viens no tiem, kas strādāja pie Neatkarības deklarācijas teksta, turklāt pirmais uz papīra fiksēja skici, kādam jābūt deklarācijas skeletam. Levits bija galvenais ideju ģenerators līdz brīdim, kad izbrauca un viņu vairs neielaida Latvijā. Levits bija klāt pie Latvijas ceļa izveides, tomēr viņš spēja saglabāt neatkarīga zinātnieka seju un stāju. Viņš bija un ir pārņemts ar Latvijas neatkarības ideju un pārdzīvo tad, ja mums neveicas vai mēs kļūdāmies. Levits ir tāds neatkarīgs zinātnieka tips, kas varētu atbilst prezidenta prasībām. Viņš būtu labs prezidents ar starptautiski cienījamu vārdu un Latvijas interešu aizstāvis. Kā viņam būtu ar iekšējās situācijas pārzināšanu – tur es tik pārliecināts nebūtu. Domāju, viņš būtu tāds Vairas Vīķes-Freibergas tipa prezidents.

Labākais orators - Godmanis, bet visnesaprotamākais runātājs - Emsis

TVNET  05/10/07    Jauniešu vērtējumā no Latvijas politiķiem labākais orators ir iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LC), bet visnesaprotamāk runā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS).

Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) rīkotajā projektā "TOP/ANTI orators 2007" Godmanis par labāko oratoru no jauniešu puses ticis atzīts gandrīz vienbalsīgi, jo ministrs savās runās esot bijis ne tikai interesants un saturiski saprotams, bet arī kompetents savā jomā. "Viņš, pēc jauniešu domām, vienmēr visu pateica skaidri, konkrēti un saprotami," sacīja LJP prezidente Eva Ikstena.

Savukārt Emsis, pēc jauniešu domām, bieži vien savos izteikumos bijis neskaidrs un novirzījies no konkrētās tēmas būtības. "Principā jau viņš nerunāja slikti, taču bieži vien sapinās savos izteikumos," par jauniešu vērtējumu stāstīja LJP prezidente.

Šodien projekta noslēguma pasākumā tika prezentēta grāmata, kurā apkopotas politiķu runas "pērles". Piemēram, no Emša runām jaunieši atzīmējuši vairākas "pērles": "Es arī nesaprotu, kādā nesakarā ir jūsu jautājums", "Mēs dzīvojam īslaika dzīvojošā sabiedrībā", "Latvijas iedzīvotāju uztvere un gaidas pēc tāda supermena vai supersievas, kas visu sakārtos, ir ļoti naivas".

Saeimā un publiskajā telpā jauniešu uzmanību piesaistījušas arī deputāta Jura Dobeļa (TB/LNNK) runas. Jaunieši atzīmējuši tādus savdabīgus deputāta izteikumus kā: "Ir tāda spalvainā kāja, kas lien ārā, un atkal tā ir izlīdusi", "Jo vairāk kāds lokās, jo vairāk viņu loka", "Es te atkal parādījos kā komunisma rēgs", "Salējuši viņiem kuņģī pārsimt gramu šņabja. Cilvēku izdzen pa durvīm, pienāk tumsa, un viņš lien atpakaļ pa logu".

Jauniešiem savdabīgs šķitis arī deputātes Annas Seiles (TB/LNNK) izteikums: "Putinam vajadzēs veselu ēzeļu fermu, lai varētu dabūt tik daudz ēzeļa ausu!" Tāpat piefiksēti izteikumi: "Drusku šajā likumā ielasīsimies!", ko teicis deputāts Krišjānis Kariņš (JL), un "Lāčplēsi rotāja lāča ausis, bet mūsu premjers drīz nēsās ēzeļa ausis līdz ar Tautas partijas nozīmīti", ko teicis deputāts Kārlis Šadurskis (JL).

Jau vēstīts, ka projekta laikā desmit jaunieši trīs mēnešus vēroja politiķu uzstāšanās un vērtēja, cik saprotami runā politiķi.

Projekta laikā piecas meitenes un pieci puiši vecumā no 16 līdz 21 gadam vēroja politiķu uzstāšanās Saeimā, Ministru kabinetā, televīzijā un vērtēja, cik saprotami un pārliecinoši politiķi runā. Politiķi tika vērtēti atzīmju skalā no mīnus 5 līdz plus 5. Visu projekta laiku ar jauniešu vērtējumiem un komentāriem varēja iepazīties portālā "politika.lv".

Projektu "TOP un ANTI orators" Latvijas Jaunatnes padome organizē jau otro gadu pēc kārtas nolūkā veicināt jauniešu līdzdalību politiskajos procesos. Pagājušajā gadā par saprotamāk runājošo politiķi jaunieši atzina Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP), bet "ANTI oratora" titulu ieguva toreizējais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP).

Latvijas Jaunatnes padome ir 53 bērnu un jauniešu nevalstisko organizāciju apvienība, kas rada labvēlīgu vidi jaunatnes organizāciju attīstībai nacionālajā un starptautiskajā līmenī un jauniešu personības brīvai realizācijai.

Amatpersona: pašvaldības referendumam ir vairāki būtiski trūkumi

LETA    05/10/07    Piedāvājums rīkot pašvaldības referendumus ir interesanta ideja, taču tai ir vairāki būtiski trūkumi, pastāstīja Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš.

Kā vienu no trūkumiem Vītoliņš minēja faktu, ka pašvaldību referendumā varētu piedalīties tikai balsstiesīgi iedzīvotāji, kas rada diskriminācijas pazīmes pret vienu iedzīvotāju daļu, kuriem nav tiesību vēlēt un būt ievēlētiem.

"Tajā paša laikā šī iedzīvotāju daļa ir nodokļu maksātāji pilsētas budžetā, un viņu izslēgšana no lēmumu sagatavošanas, izstrādes un pieņemšanas nebūtu demokrātiska," sacīja Vītoliņš un piebilda, ka "pat piedāvātajā nosaukumā ir pretruna, - kas tas par pašvaldības referendumu, ja no tās tiek izslēgta daļa iedzīvotāju, kuri likumīgi dzīvo referenduma rīkotājā pašvaldībā".

Arī piedāvājums ar pašvaldības referendumu atlaist likumīgi ievēlēto domi nebūtu pieņemami, jo tas nonāktu pretrunā ar pašreizējo vēlēšanu likumiem, uzskata Vītoliņš.

Ņemot vērā pašreizējo referendumu praksi Latvijā, ir skaidrs, ka pastāv reāla iespēja, ka šādus referendumus mēģinās politizēt. "Var gadīties, ka vienkāršs saimniecisks jautājums var tikt pārvērsts par politisku cīņas ieroci," piebilda Ventspils domnieks.

Pēc Vītoliņa domām, pašlaik ir pieejami pietiekami daudz līdzekļu, lai izveidotu un uzturētu abpusējo informatīvo saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Jautājums tikai, cik šī saikne pieejama iedzīvotājiem un cik nopietni pašvaldība uztver iedzīvotāju pausto informāciju, skaidroja Ventspils mēra vietnieks.

Jau vairākus gadus Ventspils pašvaldībā ir izveidoti un darbojas vairāki sabiedriskās domas - visu iedzīvotāju brīvas gribas, viedokļu, ieteikumu un kritikas noskaidrošanas mehānismi, kas ļauj samērā precīzi un operatīvi noskaidrot iedzīvotāju viedokli par pašvaldības attīstības jautājumiem.

Par visiem pilsētas attīstības jautājumiem, kas saistīti ar plānošanu, būvniecību, vides problēmām, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas, pirms kurām iedzīvotājiem tiek piedāvāts iepazīties ar maksimāli plašu informācijas klāstu, kas skar apspriežamo jautājumu, paskaidroja Vītoliņš.

Ventspils portālā jebkurš pilsētas iedzīvotājs, ne tikai balsstiesīgais, var uzdot, arī anonīmi, ar pašvaldības darbu saistītus jautājumus. Uz visiem jautājumiem, arī anonīmiem, tiek sniegtas kvalificētas atbildīgo amatpersonu atbildes.

Jau vairākus gadus darbojas tā saucamie "karstie telefoni", ir pieejamas aptauju urnas, ar kuru starpniecību tiek saņemta informācija no iedzīvotājiem, arī anonīma, un arī uz šiem jautājumiem tiek sniegtas atbildes, pastāstīja Vītoliņš.

Regulāri notiek tiešraides vietējā televīzijā, kurā pašvaldības amatpersonas sniedz atbildes, skaidrojumus uz jebkuriem iedzīvotāju, ne tikai balsstiesīgo, uzdotiem jautājumiem, pastāstīja Vītoliņš un piebilda, ka bieži vien iedzīvotāji neizrāda interesi un vēlmi izmantot šīs iespējas paust savu viedokli, iebildumus, kritiku.

Vītoliņš uzskata, ka pašlaik nav izmantotas visas iespējas, lai ar jau esošiem abpusējās komunikācijas līdzekļiem uzlabotu šo saikni, - Ventspils pašvaldībā notiek nepārtraukts darbs, lai to uzlabotu.

Arī aptaujātie pašvaldību vadītāji Vidzemē ideju par vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka jāpārdomā jautājumu loks, par kuriem būtu nepieciešams rīkot tautas nobalsošanu, kā arī norāda - plaši izmantotās sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju aptaujas jau zināmā mērā ir referendumi.

Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters sacīja, ka pilsētā ir neiespējami īstenot kādu ieceri pretēji iedzīvotāju gribai. "Jautājums tikai nereti ir, - kā līdzsvarot visu pilsētnieku vajadzības un atsevišķu iedzīvotāju intereses," viņš norādīja.

Viņš piebilda, ka sava veida mini-referendumus līdz šim jau rīkojušas vairākas pašvaldības Lubānas pusē, lai uzzinātu iedzīvotāju domas par novadu veidošanu.

Valmieras mērs Inesis Boķis pauda, ka vērtē jūrmalnieku ideju kā interesantu ierosmi, taču, ja to realizēs dzīvē, rūpīgi jāapsver, par kuriem jautājumiem varēs rīkot tautas nobalsošanu, lai pašvaldību naudu tērētu lietderīgi tādām iecerēm, kas skar visu pašvaldības iedzīvotāju intereses, nevis kādas mazas grupas vajadzības.

Boķis ierosināja izpētīt arī citu valstu pieredzi šai jomā, kā arī izvērtēt līdzšinējo sabiedrības aktivitāti jau notikušajos referendumos.

Cēsu mērs Gints Šķenders savukārt sacīja, ka Cēsīs daudzos jautājumos tiek izzināts sabiedrības viedoklis un likumā noteiktās sabiedriskās apspriešanas jau zināmā mērā var uzskatīt par vietējiem referendumiem.

Viņš piebilda, ka iedzīvotāji aktīvi piedalās un pauž savas domas tikai tad, ja apspriežamais jautājums tieši skar viņu intereses, tāpēc, domājot par pašvaldību referendumu rīkošanu, vajadzētu paredzēt mehānismus, kā aktivizēt sabiedrību piedalīties šais nobalsošanās.

Kā ziņots, Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vēstījumā biedrība aicina iniciēt likumprojektu par pašvaldību referendumu ieviešanu, informēja biedrības valdes loceklis Uldis Kronblūms.

Vēstulē JAB aicina papildināt likumu "Par pašvaldībām" ar jaunu nodaļu "Vietējie referendumi un iedzīvotāju iniciatīvas". Tajā būtu noteikts, ka pēc pašvaldības iedzīvotāju vai domes iniciatīvas var rīkot pašvaldības iedzīvotāju referendumu par domes lēmumu pieņemšanu, atcelšanu, grozīšanu vai ierosināšanu jautājumos, kas ir pašvaldības kompetencē.

Pēc biedrības domām, referendumi nepieciešami, lai palielinātu pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt domes darbu pašvaldības interesēs.

JAB ieteikusi vietējo referendumu nerīkot par pašvaldību budžetu, pašvaldības maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmēm, pašvaldību amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā, izņemot domes atlaišanu, kā arī par jautājumiem, kas risināmi administratīvā procesa kārtībā.

Vietējais referendums tiktu rīkots, ja attiecīgās pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu par referenduma rīkošanu vai ja prasību par tā rīkošanu parakstījuši vismaz 20% pēdējās attiecīgās pašvaldības vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, iesaka biedrība.

JAB norādījusi, ka vietējais referendums būtu uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījušies ne mazāk par 50% pēdējās attiecīgā domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Biedrības valde atgādinājusi, ka otro gadu JAB cīnās par Jūrmalas iedzīvotāju iespējām piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kuri skar viņu ikdienu, labklājību un pilsētas nākotni.

"Diemžēl 2006. un 2007.gada notikumi apliecinājuši, ka pilsētas iedzīvotājiem nav daudz iespēju, kā likt pilsētas domes pārstāvjiem sevī ieklausīties. Ir pierādījies, ka reizi četros gados organizētas vēlēšanas nespēj garantēt pilsētas varas atsaucīgumu sabiedrības prasībām vai ievēlēto deputātu strādāšanu nevis savās personiskās, bet gan Jūrmalas nākotnes un iedzīvotāju interesēs," teikts biedrības vēstulē prezidentei un Saeimas komisijai.

To pierādot fakts, ka vairākas reizes Jūrmalas dome bez motivācijas ignorējusi JAB savāktos iedzīvotāju parakstu tūkstošus pret konkrētām pārmaiņām - zonējuma maiņu - pilsētas attīstības plānā.

JAB norādījusi, ka Latvijas tiesību sistēmas īpatnība, ka likumā nav paredzēts rīkot referendumus par vietējiem jautājumiem, mūsu valsti krasi izdala citu Eiropas demokrātiju vidū. Piemēram, vietējie referendumi sekmīgi notikuši Čehijā, Horvātijā, Somijā, Vācijā, Ungārijā, Islandē, Maltā, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Šveicē, Lielbritānijā.

Eiropas padomes dažādas institūcijas dalībvalstīm vairākās rekomendācijās uzsvērušas vietējo referendumu lietderīgumu.

Kļūstot par prezidentu, Riekstiņš sola kalpot Latvijas tautas un valsts interesēm

LETA  05/11/07    Ja Valsts prezidenta amatā tiks ievēlēts Tautas partijas izvirzītais kandidāts Māris Riekstiņš, viņš sola kalpot Latvijas tautas un valsts interesēm.

Šodien Riekstiņš žurnālistus iepazīstināja ar saviem mērķiem, principiem un vērtībām, ja Saeima viņu ievēlēs prezidenta amatā.

Riekstiņš uzsvēra, ka prezidentam jākalpo Latvijas tautas un valsts interesēm un jābūt ieinteresētam lietās, kas ir svarīgas sabiedrībai.

Pēc Riekstiņa domām, būtiskākais patlaban ir labklājības paaugstināšana un Valsts prezidents šo mērķi var risināt, radot stabilitāti, drošību un izaugsmi valstī. "Valsts prezidenta vistiešākais pienākums ir vienotu nacionālu mērķu izvirzīšana, sabiedrības saliedēšana, dažādo sociālo grupu un tautību integrācija," sacīja Riekstiņš.

Viņš akcentēja, ka prezidentam arī jāstiprina morālo vērtību izpratne sabiedrībā, jāuzsver demokrātiskās tradīcijas un pozitīvas nacionālās pašapziņas veidošanās.

Kā svarīgu jautājumu Riekstiņš minēja ģimenes vērtības nostiprināšanu un atbalsta sniegšanu jaunajām ģimenēm. "Valsts prezidentam ir jārūpējas par tiesiskuma izpratni sabiedrībā un jautājumiem, kas saistās ar likuma varu, taču sabiedrības locekļiem jābūt prasīgiem gan pret sevi, gan valsts amatpersonām," skaidroja prezidenta amata kandidāts.

Nosaucot nākamo premjeru, pēc Riekstiņa domām, Valsts prezidentam ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai aritmētikai, bet arī partiju prioritātēm un programmātiskajiem uzstādījumiem.

Valsts prezidentam jāturpina veicināt un nostiprināt abpusēji izdevīgas attiecības ar Eiropas Savienību un NATO, taču jāveido arī labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Riekstiņš uzsvēra, ka, viņaprāt, Valsts prezidentam ir jāatbalsta demokrātisko valstu sadarbība kopējo draudu novēršanā un nepieciešamības gadījumā jāiesaistās miera uzturēšanā.

Riekstiņš uzsvēra, ka prezidentam ir jāstiprina vienmērīga valsts attīstība, reģionu uzplaukums un iedzīvotāju sociālā drošība gan pilsētās, gan laukos.

Pēc kandidāta domām, Valsts prezidenta rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai minētos mērķus sasniegtu. "Valsts prezidentam ir iespējas strādāt kopā ar Saeimu un valdību un iesaistīties likumdošanas darbā, kā arī prezidentam ir tiesības sasaukt Ministru kabineta sēdes, nosakot to darba kārtību, kas līdz šim nav ticis sevišķi bieži izmantots," norādīja Riekstiņš.

Viens no Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā paredzētajiem nosacījumiem nākamajam prezidentam ir nevainojama reputācija. Riekstiņš uzsvēra, ka līdzšinējā viņa darbībā un dzīves gājumā nav nekas tāds, par ko viņš kaunētos, taču "tam, kā es vērtēju savu reputāciju, būtiska nozīme ir man pašam, jo lēmumu par to pieņems Saeima".

Riekstiņš arī norādīja, ka viņam ir pārliecība par to, ka Tautas partija sarunās ar koalīcijas partneriem par Valsts prezidenta amata kandidatūru "manu kandidatūru aizstāvēs". Riekstiņš piebilda, ka ļoti nopietni uztver izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam.

Kā ziņots, oficiāli Valsts prezidenta kandidātus pašlaik ir nosaukušas divas partijas: Tautas partija - Riekstiņu, bet "Jaunais laiks" - Sandru Kalnieti. Masu medijos ir izskanējusi informācija par vairākiem iespējamiem prezidenta amata kandidātiem.

Valsts prezidenta vēlēšanas paredzētas šā gada 6.jūnijā, bet 7.jūlijā beidzas pašreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas otrais un pēdējais pilnvaru termiņš.

Prezidente atzīst, ka bez oficiālām apsūdzībām ir grūti atlaist Saeimu

LETA  05/11/07     Valsts prezidents nevar atlaist Saeimu bez oficiālu apsūdzību klātbūtnes, šodien Latvijas radio raidījumā "Krustpunkti" sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

"Taču, ja (..) būtu noticis kaut kas cits, kas būtu uzskatāms kā pietiekami nopietns drauds mūsu demokrātijai, piemēram, ja parādītos ne tikai baumas, bet arī tīri reālas izvirzītas apsūdzības no prokuratūras puses pret pietiekamu skaitu no Saeimas deputātiem, kuri tiktu apvainoti korupcijā jeb kukuļa pieņemšanā, tādā gadījumā gan tas būtu pavisam cits stāsts un tā būtu pavisam cita opera," sacīja Vīķe-Freiberga.

"Bez šādu oficiālu apsūdzības klātbūtnes prezidentam ir ļoti grūti kaut kādu citu lēmumu pieņemt," bilda amatpersona.

Prezidente intervijā norādīja, ka Satversmē nav minēti kritēriji, kas ļautu Valsts prezidentam izprast iemeslus, ka konkrētā Saeima vairs nevar tālāk darboties. Vīķe-Freiberga sacīja, ka šāds lēmums prezidentam ir ļoti grūts, jo tas nozīmē stāties pretim tautas gribai, ko tā paudusi pēdējās vēlēšanās. Vīķe-Freiberga arī uzsvēra, ka Saeimas atlaišanas gadījumā pēdējo vārdu ir jāsaka tautai referendumā.

Politiķe vēlreiz norādīja tos iemeslus, kādēļ viņa apturēja divu ar valsts drošību saistītu likumu stāšanos spēkā. Pēc Vīķes-Freibergas domām, referenduma kvoruma savākšanas gadījumā valdībai vairs nebūs iespējams otrreiz pieņemt šādus pašus grozījumus.

Parakstu vākšana referenduma ierosināšanai un pilsoņu atsaucība ir ļoti nopietns signāls valdībai, ka ir zināmas "sarkanās līnijas", kuras nevar pārkāpt, un tas pasaka valdībai, ka "te nevar valdīt patvaļa", sacīja Valsts prezidente.

Vīķe-Freiberga arī uzsvēra, ka viņas pilnvaras beigsies 7.jūlijā plkst. 24, bet balsošana - 7.jūlijā plkst. 22, līdz ar to viņai nebūs iespējas referenduma rezultātus uzzināt kā Valsts prezidentei.

"Vēlēšanu komisija, kurā sastāv politisko partiju pārstāvji, ir savā gudrībā izlēmusi šim referendumam atvēlēt absolūti pašas pēdējās stundas, kuras vēl pastāvēs šī prezidenta darbības mandātā," sacīja politiķe.

Pēc prezidentes domām, ja jau iedzīvotāji ir piedalījušies parakstu vākšanā par referenduma ierosināšanu, tad būtu jāpiedalās arī pašā referendumā. "Ja jau vienreiz ir teikts A, vajadzētu teikt arī B," sacīja amatpersona.

Kā ziņots, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi, ka tautas nobalsošana par Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumos notiks šā gada 7.jūlijā.

Referendumā varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī visā Latvijas teritorijā no plkst. 7 rītā līdz plkst. 22 vakarā. Tautas nobalsošanas zīmē tiks ierakstīts: "Vai jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atcelšanu?" un "Vai jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" atcelšanu?".

Kā ziņots, Saeima šopavasar pieņēma grozījumus valsts drošības likumos, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai tika minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.

Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem valsts drošības likumos, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.

Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Saeima likumu grozījumus jau ir atcēlusi.

Pēc prezidentes domām, izmaiņas "pavēra durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām", ļaujot iejaukties izmeklēšanas procesos, kas skar kādus politiskos grupējumus vai personas, kuru ietekmē šie grupējumi atrodas.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iepriekš to kategoriski noliedza un apgalvoja, ka valdība nepieņem nekādus lēmumus oligarhu interesēs un arī izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos bija valdības, nevis kāda oligarha iniciatīva.

KNAB vēlas būvēt savu administratīvo ēku

LETA   05/11/07     Nākamnedēļ, 15.maijā, valdība skatīs Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunas administratīvās ēkas būvniecību.

Ministru kabinetā iesniegtie dokumenti liecina, ka būvniecību iecerēts veikt uz zemesgabala 3879 kvadrātmetru platībā Rīgā, Ķīpsalas ielā.

Pērnā gada nogalē KNAB administratīvās ēkas būvniecību atbalstīja Rīgas domes deputāti. Attīstības priekšlikums paredzēja biroju ēkas jaunbūvi neapbūvētā zemesgabalā. Projektēti trīs virszemes stāvi biroju telpām, kā arī divi pazemes stāvi autostāvvietām, kafejnīcai, birojiem un tehniskajām telpām, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) būs atbildīga par ēkas projektēšanu un būvniecību atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prasībām. KNAB un VNĪ līdz 2008.gada 31.martam jānoslēdz priekšlīgums par nekustamā īpašuma nomas līguma slēgšanu.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka VNĪ veiks ēkas projektēšanu līdz 2008.gada 15.martam par tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.

KNAB sāka darbu 2002.gada 10.oktobrī. Kopš 2003.gada 1.februāra KNAB pilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās funkcijas pilnā apjomā. Neilgajā darbības periodā ir panākts ievērojams progress KNAB funkciju īstenošanā korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī normatīvo aktu projektu izstrādē, kas vērsti uz korupcijas risku samazināšanu vairākās jomās un KNAB darbaspējas celšanu, uzskata birojs.

2003.gada 26.februārī KNAB ar SIA "Rīgas Juridiskā augstskola" uz diviem gadiem noslēdza telpu nomas līgumu. Minētā atklātā konkursa nolikumā prasītas telpas 80 līdz 100 darbinieku darba vietām ar kopējo platību 800 līdz 1000 kvadrātmetru. KNAB saņēma lietošanā neapdzīvojamās telpas ar kopējo platību 884 kvadrātmetri, bet vēlāk palielināja nomāto telpu platību līdz 1112 kvadrātmetriem.

KNAB darbinieku skaitam palielinoties līdz 148, papildus nomātas telpas 138 kvadrātmetru platībā Alberta ielā 12 un 253 kvadrātmetru platībā Strēlnieku ielā 9.

Neraugoties uz iegūto telpu kopējo apjomu, KNAB nav pietiekami telpu, kas nepieciešamas optimālai funkciju izpildei, proti, pietiekamā daudzumā nav pārrunu telpu, nav arhīva un bibliotēkas telpas, nav arī konferenču telpas. KNAB pašlaik izvietots trijās atsevišķās ēkās. Tas apgrūtina darbu un amatpersonu darbības kontroli. KNAB nav arī stāvvietas dienesta automašīnām, tādēļ stāvvietas tiek nomātas, teikts valdībā iesniegtajos dokumentos.

2007.gadā amatu vietu skaits KNAB palielināsies līdz 162 vietām, un papildu darba vietas iekārtot ir arvien sarežģītāk.

KNAB telpu nomas maksa, neskaitot komunālos maksājumus, par kvadrātmetru mēnesī kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) pašlaik ir - Alberta ielā - 10,74 lati, Alberta 12 - 5,20 lati, Strēlnieku ielā - deviņi lati.

'Atlīdzības' par 'antišķēliskajiem' līgumiem neparādās partiju deklarācijās

DELFI  05/11/07    Lai gan vairāki iepriekš un tagad Saeimā pārstāvēto partiju bijušie un esošie vadītāji atzinušies, ka deviņdesmito gadu beigās slēguši tā dēvētās "antišķēliskas" vienošanās ar Ventspils uzņēmējiem, ventspilnieku ziedojumi partiju finansiālās darbības deklarācijās laika posmā no 1999.gada līdz 2001.gadam praktiski neparādās.

Izpētot gadsimtu mijas ietekmīgāko partiju deklarācijas par 1999., 2000. un 2001.gadu, portāls "Delfi" secināja, ka oficiālu atbalstu no Ventspils biznesmeņiem, uzņēmumiem, ar retiem izņēmumiem, nav saņēmušas.

Šobrīd zināms, ka vienošanos ar Ventspils uzņēmējiem tika noslēguši sociāldemokrāti, ko no partijas puses parakstījis toreizējā sociāldemokrātu vadība. Publiski ir vēstīts, ka arī Aināra Šlesera vadītā Jaunā partija un "Latvijas Ceļš" (LC), kuru pārstāvēja Andrejs Panteļejevs, noslēgušas vienošanos ar Ventspils pārstāvjiem.

Lai gan iepriekš presē Šlesers paudis, ka vienošanās, kas slēgta ar partiju "Latvijai un Ventspilij" ir tikai politiska, to parakstījuši arī divi no Ventspils uzņēmējiem Olafs Berķis, kurš tolaik bija a/s "Ventbunkers" prezidents, un Krists Skuja, kurš parakstīšanas brīdī ieņēma a/s "Ventamonjaks" prezidenta amatu. Savukārt Panteļejevs iepriekš skaidrojis, ka partijai bijis līgums ar reģionālo partiju "Latvijai un Ventspilij", kuru parakstījis Lembergs, bet ziņu par uzņēmēju parakstiem nav.

Neviens no politiķiem, kas piedalījušies partiju un ventspilnieku līgumu slēgšanās, nenoliedza, ka šādas vienošanās notikušas. Šlesers iepriekš norādīja, ka šādas vienošanās slēgtas arī ar citiem politiskiem spēkiem, nosaucot to par normālu politiku.

Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā" 18.aprīlī viens no šī brīža Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentiem Berķis, kurš parakstījis šādas vienošanās, atzina, ka vienošanās slēgtas, lai Ventspils uzņēmēji varētu iesaistīties politiskajos procesos. Savukārt sociāldemokrātu pārstāvis Juris Bojārs iepriekš izteicies, ka vienošanās slēgta, lai nepieļautu Tautas partijas vadītāja Andra Šķēles ieceres attiecībā uz stratēģiskās nozīmes uzņēmumu privatizāciju.

Partiju deklarācijas rāda, ka Latvijas Zemnieku savienība (LZS) 2000.gadā saņēmusi 12 000 dolāru ziedojumu no a/s "Ventamonjaks". LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" uzsvēra: "tas bija standarta ziedojums un nekāda vienošanās nav slēgta". Politiķis norādīja, ka nevēlas rakņāties pagātnes dokumentos un sīkumus par tā laika notikumiem neatceras. Tiesa, LZS nebija pārstāvēta 7.Saeimā, taču partija apvienībā ar Zaļo partiju iekļuva 8.Saeimā, un par šī politiskā spēka saistību ar Ventspils interesēm nereti publiski paustas aizdomas.

Iepriekš Brigmanis portālam "Delfi" stāstīja, ka 1997. vai 1998.gadā LZS no "Ventbunkera" esot saņēmusi aizņēmumu aptuveni 10 000 latu apmērā. Aizņēmums pirms vairākiem gadiem esot atdots ar procentiem, taču tas neesot bijis saistīts ne ar kādām vienošanām vai to neizpildi.

Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partija (LSDSP) 1999.gadā no uzņēmuma "Lat Ros Trans" saņēmusi ziedojumu 20 000 latu apmērā. Tiesa, skandalozā vienošanās starp V un S, kuru publiskoja žurnālists Jānis Domburs, paredzēja daudz lielākas summas. Sociāldemokrātu vadības un Ventspils uzņēmēju 1999.gada vienošanās paredzēja, ka sociāldemokrāti turpmāk gadā saņem 70 000 latu.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, sociāldemokrātu vadības un ventspilnieku 1999.gada vienošanos parakstījuši trīs Ventspils uzņēmēji - toreizējais a/s "Ventbunkers" prezidents Olafs Berķis, a/s "Ventamonjaks" vadītājs Krists Skuja un bijušais a/s "Ventspils nafta" prezidents Jānis Blaževics.

"Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" un sociāldemokrātu frakcijas 7.Saeimā pārstāvēja tā dēvēto "antišķēlisko" pusi. Pārbaudot minēto partiju deklarācijas, portāls "Delfi" secināja, ka ziedojumi, kas nāktu no Ventspils uzņēmējiem, uzņēmumiem vai citiem ar Ventspili saistītiem cilvēkiem neparādās.

Vienīgi Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" finansu pārskatos regulāri parādās ziedojumi no Ventspils uzņēmējiem un uzņēmumiem. Tiesa, šī partija 7.Saeimā nebija pārstāvēta.

Savukārt 7.Saeimas vēlēšanu gadā, 1998.gadā LC saņēmis 25 000 latu ziedojumu no Ventspils uzņēmuma a/s "Ventbunkers" un 1693 USD ziedojumu no "Uniparks". Ziedojumus no Ventspils uzņēmuma SIA "Latrostrans" saņēmusi arī Tautas saskaņas partija, kurai 1998.gadā noziedoti 16 000 lati.

Savukārt LZS, kura 7.Saeimā neiekļuva, no Ventspils uzņēmumiem 1998.gadā ziedots visvairāk. A/s "Uniparks" LZS ziedojusi 1690 USD un 3000 latus, a/s "Ventamonjaks" ziedojusi 9000 latu, bet a/s "Ventbunkers" – 10000 latus a/s "Kālija parks" – 4000 latu, SIA "Puses" – 4000 latu. Ventspils Apvienotā Baltijas banka LZS 1998.gadā ziedojusi 14 000 latus. Ziedojumu 2000 latu apjomā LZS saņēmusi arī no SIA "Ostas flote".

Saimniecībā un biznesā...

Kredīti kā uz paplātes

Ilze Zālīte,  Diena  05/05/07    Pretēji Dienas eksperimentam bankas noliedz, iespējams, vieglprātīgu kreditēšanas politiku.

Mēs ņemam vērā arī neoficiālos ienākumus, un ar tiem tieši sanāk. Mūsu banka nav iegrožojusi kreditēšanu, — satraukto biroja administratori mierina DnB Nord bankas kredītspeciālists un skubina kredītu mājokļa iegādei kārtot iespējami ātri. Arī citas bankas mudina pasteigties, jo pēc valstī iecerētajiem kreditēšanas iegrožošanas pasākumiem biroja administratore kredītu vairs nevarēs atļauties.

Dienas žurnāliste jeb fiktīvā biroja administratore eksperimenta laikā iepazina piecu lielo banku — Hansabankas, SEB Unibankas, Parex bankas, DnB Nord bankas un Nordea — kredītu piedāvājumus. Lai arī kredītiestādes nereti dižojas, ka to kredītpolitika ir pārdomāta un kļūst aizvien stingrāka, tās oficiālus ienākumus un pirmo iemaksu ne vienmēr gatavas prasīt. Izņēmums ir SEB Unibanka, kas kredītu bez vismaz 10% pirmās iemaksas nedod, kas arī atspoguļojas kreditēšanas tempu samazinājumā. Bankas nav gatavas atteikties no joprojām augošā mājokļu tirgus kreditēšanas pīrāga un turpinās karsēt nekustamo īpašumu tirgu, līdz pirmā iemaksa un vien oficiālu ienākumu prasīšana kredītņēmējam būs kredītiestāžu pienākums, nevis pašu izvēle, uzskata ekonomisti.

"No 1.aprīļa mums ir stingrāki nosacījumi," brīdina a/s Hansabanka kredītu konsultante, taču pieļauj neoficiālus ienākumus, galvenais — lai kopējie ienākumi būtu regulāri. To pierādīšanai nepieciešama darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par samaksātajiem nodokļiem, saka konsultante un pamāca, ka aploksnē saņemtā alga ir jāieskaita kontā un vismaz trīs mēneši kontā ir jāveido apgrozījums. Tas pierādīs ienākumu regularitāti. Līdzīgu shēmu konsultācijā sākotnēji zīmē arī SEB Unibankas kredītu speciāliste, taču apraujas un vēlāk nosaka: banka ņem vērā tikai oficiālos ienākumus. Parex bankas kredītu konsultants bez izziņas prasa arī potenciālā kredītņēmēja iesniegumu par papildu ienākumiem. Līdzīgu ienākumu regularitātes pierādījumu prasa arī Nordea, ko kredītu speciāliste dēvē par paskaidrojumu, liekot saprast, ka tas ir kas vairāk nekā parasts iesniegums un iestādes prasības šajā ziņā ir stingrākas nekā citiem. DnB Nord bankas pārstāvis sarunā par vajadzīgajiem papīriem ienākumu regularitātes pierādīšanai nemaz neielaižas, liekot saprast — to jau tāpat varēs redzēt informatīvajos materiālos. Atšķirībā no citām bankām DnB Nord bankas kredītspeciālists bija naskāks potenciālā klienta zvejošanā un prasīja mobilā tālruņa numuru, lai jau pēc nedēļas varētu piezvanīt un apvaicāties, kā sokas ar kredīta kārtošanu. Ar ko tad īsti saprot neoficiālus un nelegālus ienākumus?! — izvairīgas komentārā ir SEB Unibanka un DnB Nord banka, nosakot, ka bankām ir svarīgi, lai ienākumi būtu pierādāmi. "Valsts institūciju darbs ir pārbaudīt vai klienti maksā nodokļus, bankām nav instrumentu, kā to izdarīt," skaidroja Hansabankas preses sekretārs Ivars Svilāns. Arī likumdošana patlaban bankām neuzliek par pienākumu pieprasīt no kredītņēmēja oficiālo ienākumu apstiprinājumu, atzīst Parex bankas pārstāve Liene Satovska.

"Es nezinu, kura banka patlaban vispār izsniedz kredītu ar 100% līdzfinansējumu," skeptiski nosaka SEB Unibankas kredītspeciāliste, kuras pārstāvētā banka ir vienīgā no eksperimentā iesaistītajām, kas prasa pirmo iemaksu pat dzīvokļa iegādei jaunajā projektā. Tai ir jābūt ne mazākai par 10% no pirkuma vērtības. Pārējās bankās dzīvokli jaunajā projektā vairāk vai mazāk līdzfinansē pilnā apmērā — bez kredītņēmēja iemaksas. Ar to gan nākas rēķināties cilvēkiem, kas vēlas pirkt dzīvokli padomju laikos celtā sērijveida dzīvokļu ēkā, jo šādu dzīvokļu kreditēšanā bankas ir kļuvušas piesardzīgākas. Pirms vairākiem mēnešiem DnB Nord bankas ieviesa paaugstinātu klienta līdzfinansējumu šāda mājokļa iegādei uz kredīta, vienu no bankas ieviestajām stingrajām prasībām min bankas pārstāve Teika Lapsa. Šis līdzfinansējums gan neatšķiras no citu banku piedāvātā — tas un arī kredīta termiņš lielā mērā ir atkarīgs no daudzdzīvokļu mājas sērijas. "Kredītu ar līdzfinansējumu līdz 85% uz 20 gadiem izsniedzam 119., 103., 104.sērijas namos, kā arī dzīvokļa iegādei specprojektos. Taču Hruščova un lietuviešu projektos kredītu dodam ne vairāk kā uz 15 gadiem, jo tie ir mazāk kvalitatīvi," nosaka Nordea kredītu speciāliste un teic, ka, visticamāk, iecerētajam dzīvoklim varēs piedāvāt kredītu vien uz 15 gadiem, jo par Ls 40 000 labu vienistabas dzīvokli vairs nav iespējams nopirkt.

Algas vietā sociālais pabalsts

Inga Paparde,  NRA  05/07/07    Rīgā bezdarba praktiski nav, bet esošo bezdarbnieku problēmas – dziļas.

"Strādāt es nestrādāju jau ļoti ilgi, tie ir kādi desmit gadi. Sākumā bērni bija mazi, bet tagad ir veselības problēmas. Ilgstošas," saka viena no pētījuma par ilgstošo bezdarbu Rīgā dalībniece. Bērnu kopšana un audzināšana, kā arī sliktais veselības stāvoklis ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki jau gadiem ir bez darba un algas vietā saņem sociālo palīdzību.

Pētījums par ilgstošo sociālās palīdzības saņēmēju iespējām darba tirgū veikts Rīgā, lai izzinātu iespējas risināt šo cilvēku sociālās problēmas darba atrašanā. Pētījumā aptaujāti cilvēki, kuri ir darbspējīgi, bet jau ilgstoši ir sociālo dienestu sociālo pabalstu saņēmēji (pēdējo trīs gadu laikā saņēmuši pabalstus 12 un vairāk reizes un vismaz deviņus mēnešus bijuši bez darba). Kopumā Rīgas sociālo dienestu datubāzēs šāgada sākumā kā sociālo pabalstu saņēmēji bija reģistrētas 2753 personas.

Galvenie ilgstošā bezdarba cēloņi ir vairāki. Viens no tiem sliktais veselības stāvoklis, invaliditāte, kas rada problēmas strādāt fiziski smagu darbu vai pilnu slodzi. Problēmas rada arī slimu un kopjamu tuvinieku aprūpe. "Man ir ļoti grūti strādāt. Man vīrs ir invalīds – cukura diabēta slimnieks, četrreiz insulējams, neredzīgs. Pirmās grupas invalīds. Viņš tikai guļ visu laiku. Viņš neko nevar. Jā, viņš ir kopjams un tāds nervozs. Viņš bez manis iztikt nevar," pētījumā saka kāda rīdziniece. Liela problēma maznodrošināto vidū ir slimības diagnostika – pētījuma dalībnieki uzsvēra, ka ārsti nav spējīgi noteikt diagnozi un tādēļ dokumentāri nav iespējams reģistrēt saslimšanu vai pat iespējamo invaliditāti, tajā pašā laikā reālu darbaspēju cilvēkam nav.

Pētījumā uzrunātie cilvēki norāda, ka darbavietā piedāvāts neadekvāts atalgojums, darba devēji negodīgi izturas pret darbiniekiem, nemaksā algu pilnā apmērā, neslēdz darba līgumus, nenodrošina pienācīgus darba apstākļus. Bezdarbs skar māmiņas ar maziem bērniem, jo ģimenēm nepietiek naudas auklīšu nolīgšanai, nav vietas bērnudārzos vai arī bērna veselības stāvoklis neļauj bērnu nodot cita aprūpē. Sievietes atzīst, ka nav spējušas integrēties darba tirgū pēc bērnu piedzimšanas, tādēļ pieradums rūpēties par mājas ikdienu kļuvis prioritārs.

Bezdarbnieki atzinuši, ka viņiem ir interese strādāt, tomēr kā priekšnoteikumi tiek izvirzīti nepilna darba slodze, darbavieta tuvu mājām, neliela fiziskā slodze un darbam atbilstoša apmaksa. Pētnieki secinājuši, ka ilgstošiem bezdarbniekiem ir personības psiholoģiskās iezīmes, kas traucē meklēt un atrast darbu – neuzņēmība, kautrīgums, bailes, neuzticība, bezcerība, grūtības komunicēt stresa situācijās, aizvainojums un nevēlēšanās pazemoties.

Par bezdarba cēloni kļūst arī dažādi traumatiski notikumi, visbiežāk paša vai tuvinieka smaga saslimšana vai trauma, pēc kuras viņi nav spējuši atgriezties ekonomiski aktīvā dzīvē. Vismaz viena trešā daļa aptaujas dalībnieku atzīst, ka pēdējo trīs gadu laikā ir saskārušies ar kādu krīzes situāciju, kas būtiski ietekmējusi viņu dzīvi.

Informāciju par darbu cilvēki iegūst no radiem, draugiem, vēršas arī valsts dienestos un lasa avīzes – to gan var atļauties neliela daļa aptaujāto. Būtiska problēma ir bezdarbnieku pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā. Pētījuma dalībnieki norāda – cik vien var, iet kājām. Daļa cilvēku apzināti darbu nemeklē – tas saistīts ar ļoti nopietnu saslimšanu, kur cilvēks apzinās, ka reāli piedalīties darba tirgū nespēj. Pētījums kārtējo reizi apliecina, ka cilvēki ir vāji informēti par savām tiesībām un iespējām.

Pētījuma autori norāda, ka pašvaldības interesēs būtu veidot sociālos, dienas darba centrus, kuros varētu nodarbināt iedzīvotājus ar veselības problēmām, piedāvājot atvieglotas slodzes darbavietas, dodot iespēju darba laikā atpūsties vai strādāt nepilnu darba slodzi. Tāpat būtu jāmeklē iespējas organizēt mājražošanu, lai iedzīvotāji, kuriem ir problēmas atstāt savus radiniekus vienus, varētu strādāt mājās. pieaugošās transporta izmaksas kavē šo personu iesaistīšanos darba tirgū. Risinājums varētu būt dažādu pasākumu rīkošana veselības uzlabošanai, piemēram, finansiālas palīdzības sniegšana operācijām un rehabilitācijai.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pašlaik ir 6,3%. Viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā – 3,6 procenti, visaugstākais ir Ludzas rajonā – 22,9 procenti.

***

No pētījuma par ilgstošu bezdarbu

- "Darbs ir, bet es nevaru, jo gribu gulties slimnīcā. Man tēvs ir pirmās grupas invalīds. Man arī vajag gulties slimnīcā uz grupu. Man ir lauzts mugurkauls, tāpēc es ne šur, ne tur. Strādāt es it kā varu. Divus mēnešus varu pastrādāt. Tādu darbu priekš manis nav."

- "Un otrs ir tas, ka es uz to pusslodzi pat nevaru. Es jau neprasu neko tādu smalku. Es gribu apkopējas darbu. Apkopt ātri vai kaut ko tādu. Ļoti grūti tas ir, nevar dabūt tādu darbu."

- "Nē, nu viņi piedāvā, bet arī tie piedāvājumi ... Vajadzīgi Vecrīgā kaut kādā kafejnīcā, pieņemsim, tā pati trauku mazgātāja vai vienalga kas. Bet arī no vienpadsmitiem līdz vieniem. Mīļais cilvēk, kā es pēc tam no tā centra līdz tai savai Sarkandaugavai atkulšos?"

- "Bērnu man neņēma bērnudārzā. Vietas nav, un viss. Bet tagad gribot negribot viņiem tas bērns ir jāņem bērnudārzā, tā kā pirms skolas. Nu un, kad man tas bērns bija mazs mājās, vai es varēju strādāt? Kas man viņu skatīs? Man nav kam viņu atdot, nav kur viņu nogrūst."

- "Esmu par daudz labsirdīgs, tas ir mīnuss liels vispār. Šņabis ir otra nelaime. Sāk apnikt, ir reizes, kad gribas uzkārties, kad ierauj, tad viss aizmirstas."

- "Dotajā momentā ir tā, ka atver avīzi, skaties – ņem visur. Atnāc, sarunā strādāt par vienu samaksu. Beigu beigās tu saņem tikai pusi no tā vai vispār neko nesaņem."

- "Nē nu sabiedrība patiešām nav vainīga. Kas valdība? Nē. Pašiem jau tāda dzīve kāda ir, tāda ir. Kas tad var būt vainīgs? Kas tad ir vainīgs, ka bērnu ir daudz. Pats jau vainīgs."

- "Tad bērni sāka rindā slimot. Tad es pati uz slimības lapu. Un iznāca tā, ka man mēnesis iznāca uz slimības lapas. Un, kamēr es biju no vienas uz otra, uz trešo slimības lapu, tikmēr manā vietā jau bija cits pieņemts."

Avots: SKDS pētījums pēc Rīgas domes Labklājības departamenta pasūtījuma

Prognozē īpašuma nodokļa dramatisku pieaugumu

Ilze Šteinfelde,  NRA  05/07/07    Individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes kadastrālā bāzes vērtība un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodoklis varētu pieaugt no 1,6 līdz 22 reizēm, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) sagatavotais pārskats par kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām.

Pirms stāsies spēkā jaunās kadastrālās vērtības bāzes, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetam, un teorētiski iespējams, ka valdība tās noraida. Jebkurā gadījumā ministriem šā jautājuma izlemšanai nav atlicis vairāk par nedēļu, jo atbilstoši Kadastra likumam tas jāizdara līdz 15. maijam.

Ja netiks mainīta nekustamā īpašuma nodokļa politika, nodokļa sloga pieaugumu izjutīs teju katrs Latvijas iedzīvotājs. Neraugoties uz vairāk nekā gadu ilgušām diskusijām, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina kārtībā vismaz pagaidām nekādas korekcijas nav ieviestas – tas joprojām ir 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības. Valdības deklarācijā gan ir solīts pilnveidot nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanas kārtību, uzsverot, ka nodokļa maksājumam par mājokli jābūt taisnīgam un salīdzināmam ar viena mājsaimniecības locekļa mēneša ienākumiem.

VZD ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis uzskata, ka jaunās kadastrālās vērtības ir apstiprināmas tikai ar nosacījumu, ka tiek ieviestas izmaiņas nodokļu politikā, lai novērstu būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Pretējā gadījumā šādas kadastrālās vērtības attiecībā uz nodokli nebūtu ieviešamas.

"VZD ir izpildījis tam normatīvajos aktos uzticēto uzdevumu – izstrādājis aktualizēto kadastrālo vērtību bāzi. Kadastrālās vērtības aprēķinātas, balstoties uz oficiālo nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Tā kā nekustamā īpašuma tirgus Latvijā attīstījies ļoti strauji, ik gadu ievērojami pieaugot īpašumu cenām, kadastrālo vērtību pieaugums īpaši teritorijās, kur kadastrālās vērtības iepriekš tikušas aktualizētas pirms vairākiem gadiem, ir ievērojams. Vēlos uzsvērt, ka, apstiprinot izstrādāto kadastrālo vērtību bāzi un nemainot nekustamā īpašuma nodokļa politiku, 2008. gada 1. janvārī būtiski pieaugs nekustamā īpašuma nodokļa slogs nodokļa maksātājiem," sacīja M. Lazdovskis.

Lēmums par to, vai šīs aprēķinātās kadastrālās vērtības apstiprināt vai neapstiprināt, tāpat kā pagājušajā gadā, ir Ministru kabineta kompetencē, uzsvēra VZD ģenerāldirektors.

Rīgas centrā – 580 Ls/m2

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums salīdzinājumā ar esošajām kadastrālajām vērtībām ir 1,5–3,4 reizes, valstī vidēji – 2 reizes.

VZD speciālisti aprēķinājuši, ka lauku īpašumiem, kuros ir dzīvojamā māja un kuri atrodas piepilsētu vai piejūras dārgajās teritorijās, vērtību pieaugums būs daudz lielāks nekā pašreiz, jo atbilstoši kadastrālās vērtēšanas noteikumiem 1000 m2 zemes tiks vērtēti ar individuālās apbūves zemes bāzes vērtību, savukārt lauku īpašumos, kuros pārsvarā ir meža zeme, vērtību pieaugums ir minimāls un atsevišķos gadījumos ir pat vērtības samazinājums.

Saskaņā ar noteikumu projektu individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtību amplitūdas ir no 0,15 Ls/m2 līdz 150 Ls/m2. Rīgas centrā, kas nav raksturīga individuālo māju apbūves teritorija, zemes bāzes vērtība varētu būt 580 Ls/m2. Kopumā valstī individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtību pieaugums ir no 1,6 līdz 22 reizēm. Vidēji valstī kadastrālo vērtību bāzes pieaugums varētu būt 5,6 reizes, liecina VZD.

Zemes bāzes vērtību izmaiņu atšķirībām ir divi galvenie iemesli – spēkā esošo zemes bāzes vērtību aktualizācijas gads un nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes dažādos rajonos. Spēkā esošās zemes bāzes vērtības pa pašvaldībām ir noteiktas laika posmā no 1999. līdz 2005. gadam. Līdz ar to zemes bāzes vērtību pieaugums ir mazāks teritorijās, kurās zemes bāzes vērtības aktualizētas 2005. gadā, piemēram, Ogres novadā bāzes vērtības aktualizētas 2005. gadā un tās pieaug vidēji trīs reizes. Rīgā un Jūrmalā, kur zemes bāzes vērtības aktualizētas 2002. gadā, vidējais pieaugums ir attiecīgi 7,8 reizes un 6,6 reizes. Būtisks vērtību pieaugums ir teritorijās, kur spēkā esošās zemes bāzes vērtības ir ļoti zemas, piemēram, Alūksnes rajona Trapenes pagastā zemes bāzes vērtību pieaugums ir 10 reizes, jo spēkā esošā zemes bāzes vērtība ir 0,05 Ls/m2, bet projektā noteikta 0,50 Ls/m2.

Ēku kadastrālo vērtību bāzes noteikšanai valstī ir izdalīti 39 individuālo dzīvojamo māju tirgus rajoni ar atšķirīgiem vērtību līmeņiem, un papildus diferencētas bāzes vērtības pa vērtību zonām vēl ir 71 pašvaldības teritorijā. Individuālo dzīvojamo māju ar mūra ārsienām bāzes vērtību diapazons valstī ir no 20 Ls/m2, piemēram, Krāslavas, Daugavpils rajonu lauku pašvaldībās, līdz 840 Ls/m2 Vecrīgā. Raksturīgākā bāzes vērtība valstī ir 120 Ls/m2. Ēku bāzes vērtību pieaugums ir no 1,2 līdz 3,9 reizēm.

Vismazākais bāzes vērtību pieaugums ir Krāslavas un Daugavpils rajonu lauku pašvaldībās. Savukārt vislielākie bāzes vērtību kāpumi ir tajās teritorijās, kurās spēkā esošās bāzes vērtības ir salīdzinoši zemas un kurās pēdējā laikā ir būtiski aktivizējies nekustamā īpašuma tirgus. Šajās teritorijās pamatā ir arī noteiktas diferencētas bāzes vērtības vienas pašvaldības robežās. Piemēram, Liepājas rajona Vērgales pagastā spēkā esošā bāzes vērtība ir 35 Ls/m2, projektētās bāzes vērtības 265 Ls/m2 piejūras zonā un 105 Ls/m2 pārējā pašvaldības teritorijā. Tas nozīmē, ka 150 m2 lielas jaunas mājas kadastrālā vērtība pašreiz ir Ls 5000, taču atbilstoši projektam kadastrālā vērtība šādai mājai piejūras zonā būs Ls 40 000, bet pārējā pašvaldības teritorijā – 16 000 latu.

Daudzdzīvokļu 3–5 stāvu māju bāzes vērtību diapazons valstī ir no 17 Ls/m2 (Krāslavas, Balvu, Daugavpils rajonu lauku pašvaldībās) līdz 690 Ls/m2 (Vecrīgā). Raksturīgākā bāzes vērtība valstī ir 80 Ls/m2.

Vairāku nozaru asociācijas ierosinājušas noteikt pārejas periodu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta pārejas perioda noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa likmei apstrādājošās rūpniecības nozares uzņēmumiem, bet neatbalsta pakalpojumu nozares uzņēmumiem, ziņo LETA. EM rosina saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām kadastrālo vērtību aprēķināt, ņemot vērā vērtējamās ēkas kvadratūru jeb platību, nevis būvtilpumu, kā tas ir šobrīd. Pārejas periodā nekustamā īpašuma nodokļa likmes varētu noteikt ne vairāk kā 0,1–0,5% no kadastrālās vērtības ēkām, kurām 2007. gadā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu nosacījumiem nekustamā īpašuma nodoklis palielinājies par 150% un vairāk un kuras izmanto rūpnieciskai ražošanai.

EM iesaka paredzēt iespēju mainīt par 2007. gadu aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli pēc taksācijas perioda sākuma, ja taksācijas periodā tiek aktualizēta ēkas kadastrālā vērtība.

EM uzskata, ka valstij nepieciešams sniegt maksimālu atbalstu apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, lai veicinātu to straujāku attīstību. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem šis pārejas periods ir īpaši svarīgs, jo tieši tiem ir lielas ražošanas ēkas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes informācijas, 2007. gadā pavisam ir 6701 ekonomiski aktīvs uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir apstrādes rūpniecība.

Vienlaikus EM atgādina, ka uzņēmējiem bija iespēja lūgt pašvaldības pagarināt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņu līdz trijiem mēnešiem saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām.

Pārejas periodu vēlētos arī tirdzniecības uzņēmumi. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs informēja, ka mazajam pārtikas tirgotājam Bauskas rajonā nodoklis dubultojies no 5400 latiem līdz 12 400 latiem, autodetaļu piegādātājam Rīgā nodoklis četrkāršojies no 8000 latiem līdz 33 000 latiem, viesu namam Limbažu rajonā nodoklis pieckāršojies no 200 latiem līdz 1100 latiem, pārtikas tirgotājam un ēdinātājam Rīgas rajonā nodoklis palielinājies no 1600 latiem līdz 9800 latiem. Uzņēmēji norādīja, ka tāpēc atkal pieaugs preču un pakalpojumu cenas, bet mazajiem uzņēmumiem pasliktināsies konkurētspēja salīdzinājumā ar lielajiem starptautiskajiem tirgotājiem.

Viedoklis: Vai augstā inflācija Latvijā ir neizbēgama?

Jānis Bredermanis, Latvijas un Zviedrijas pavalstnieks,  DELFI  05/07/07    Šodienas draudošā augstā inflācija Latvijā apdraud mūsu labklājību. Sliktākajā gadījumā, tas mūs var novest līdz nopietnām ekonomiskas un politiskas krīzes neprogrozējamām sekām.

Zviedrijā 1987.gadā bija līdzīga situācija, kā tagad Latvijā. Augsta inflācija, cenas un algas palielinājās, kas turpināja izraisīt vēl augstāku inflāciju, utt.

Zviedrijas valdība 1987.gada 30.janvārī pieņēma likumu par vispārēju cenu un algu iesaldēšanu laikā līdz gada beigām - 1987.gada 21.decembrim, kur likuma 1.pantā noteikts, ka tas, kurš brīvprātīgi pārdod preci vai sniedz pakalpojumu, nedrīkst bez speciālas institūcijas atļaujas pārsniegt cenu, kāda tā bija likuma pieņemšanas brīdī.

Likuma īstenošanai tika izveidota īpaša komisija, kura pārraudzīja cenas un algas iesaldēšanas ievērošanu.

Cik atceros, pārkāpumu bija nedaudz. Darba ņēmēju un pensionāru interesēs bija nepieļaut un ziņot par cenu kāpumu, kā arī darba devēji varēja pamatoti liegt algas paaugstināšanu.

Zviedrijā likums par cenu un algu iesaldēšanu bija spēkā nepilnu gadu, bet inflācija pa šo laika posmu palielinājās pavisam nedaudz. Pēc tam inflācija Zviedrijā auga skaitliski mazāk nekā agrāk, jo sabiedrība bija sapratusi, ka valdība ir gatava nopietni apkarot inflāciju un atkal pieņemt cenu un algu iesaldēšanas likumu, ja tas izrādīsies nepieciešams.

Gribu piebilst, ka arī Somijas Seims 1988.gada 29.jūlijā pieņēma līdzīgu likumu, kas deva iespēju valdībai ievest īslaicīgu cenas un algas iesaldēšanu.

Ceru, ka mūsu politiķiem izdosies likt pie malas politiskos strīdus un valsts interesēs nopietni izvērtēt, vai minētais Zviedrijas inflācijas apkarošanas piemērs, varētu būt ceļš uz nopietnu inflācijas samazināšanu arī Latvijā.

Eksperti atzīst, ka inflācija var sasniegt  10%

Ilze Šteinfelde,  NRA  05/08/07    Neskatoties uz valdības izstrādāto un daļēji īstenot sākto inflācijas mazināšanas plānu, Ekonomikas ministrija (EM) šogad prognozē vēl lielāku inflācijas kāpumu nekā pērn. Pēc EM aplēsēm, patēriņa cenas 2007. gadā varētu palielināties par 7 procentiem, savukārt baņķieri brīdina par iespējamu patēriņa cenu kāpumu pat par 10%.

Turklāt EM norāda, ka aplēses par 7% gada inflāciju izveidotas, ņemot vērā, ka gada otrajā pusē valdības akceptētā inflācijas apkarošanas plāna realizācija cenu kāpumu tomēr mazinās. Arī DnB NORD Banka ekonomisko pētījumu grupas eksperti Neatkarīgajai uzsvēra, ka, pat veiksmīgi īstenojot pretinflācijas politiku, tās rezultāti kļūs jūtami tikai pēc viena vai diviem gadiem. DnB NORD Banka uzskata, ka šogad inflācijas līmenis būs aptuveni 7,5%. Pēc Parex bankas prognozēm, šogad inflācija, visticamāk, pārsniegs 7,5%, bet Hansabanka pieļauj vēl dramatiskāku tās kāpumu – 7,5 līdz 7,8 %, atsevišķos mēnešos pat līdz 10%.

"Latvijā inflācija un inflācijas gaidas ir sasniegušas tik augstu līmeni, ka to apkarošanai ir nepieciešama vairāku pušu iesaistīšanās, un sagaidāms, ka tad, ja inflācijas apkarošanas plāna iedzīvināšanai tiks izstrādātas atbilstošas un efektīvas taktikas, inflācijas līmenis Latvijā pakāpeniski varētu samazināties," norādīja DnB NORD Banka ekonomisko pētījumu grupas eksperti.

Pēc EM aplēsēm, inflāciju šogad paaugstinās virkne apstākļu, proti, inflācijas gaidas, kuras ietekmē iepriekšējo divu gadu augstā inflācija, augstie hipotekārās kreditēšanas apjomi, strādājošo algu palielinājums privātajā sektorā. Pie inflācijas kāpuma faktoriem EM min arī administratīvi regulējamo cenu palielinājumu elektrībai, gāzei un gada beigās arī siltumam. Pagājušajā gadā administratīvi regulējamās cenas pieauga par 11,4% kas kopējo inflāciju paaugstināja par 1,4 %.

Šogad šie pakalpojumi kļuvuši vēl dārgāki, turklāt gaidāms jauns cenu kāpums. Neatkarīgā jau rakstīja, ka kopš gadu mijas par elektrību jāmaksā par 18 procentiem vairāk. Nākamais elektrības tarifu pieaugums Latvijā varētu būt aptuveni 15% apjomā. Tiesa, pagaidām nav zināms, kad šis jaunais tarifu kāpums varētu stāties spēkā. Kopš 1. maija arī gāze kļuvusi par 17 līdz 34 procentiem dārgāka. Pagaidām gan siltuma ražošanas uzņēmumi vēl paziņojuši par vēlmi palielināt siltuma tarifus, taču, visticamāk, tas drīzumā notiks.

Rīgas siltuma informācijas daļas vadītājs Andris Sproģis Neatkarīgajai uzsvēra, ka pagaidām neesot izstrādāts tarifu paaugstināšanas plāns, taču tas, ka siltums kļūs dārgāks, jau šobrīd ir skaidrs, jo pieaugušas elektrības un gāzes cenas. Iespējamais siltuma tarifu kāpums rīdziniekus varētu skart rudenī, līdz ar jauno apkures sezonu.

"Tas, ka šopavasar vajadzēja atjaunot apkures sezonu, Rīgas siltumam prieku nesagādā, jo tas uzņēmumam nes zaudējumus," sacīja A. Sproģis.

Straujais cenu kāpums martā –8,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu – pārsteidza daudzus. To, vai arī cenu kāpums aprīlī būs bijis tik augsts, uzzināsim ceturtdien, kad Centrālā statistikas pārvalde informēs par patēriņa cenu kāpumu aprīlī.

EM norāda, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos cenu pieaugums bija divas reizes straujāks nekā iepriekšējā gadā sākumā, ko galvenokārt izraisīja transporta cenu pieaugums. Šāds straujš cenu kāpums gada sākumā norāda uz to, ka inflācijas otrās kārtas efekts – algu pieaugums, ražošanas cenu kāpums – un inflācijas gaidas ir ļoti spēcīgi faktori, kas ietekmē patēriņa cenu kāpumu, uzskata EM speciālisti.

Šī gada pirmajā ceturksnī tāpat kā pērn Latvijā bija viena no augstākajām patēriņa cenu inflācijām starp ES dalībvalstīm, kā arī starp Baltijas valstīm. Vienādā līmenī ar Latviju inflācija bija Ungārijā. Tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā tā bija zemāka: Igaunijā bija 1,9%, bet Lietuvā – 1,0% (Latvijā – 3,3%). Cenu kāpums Latvijā bija visstraujākais visās preču un pakalpojumu grupās salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Latvijā visstraujāk cenas pieauga pakalpojumiem, bet Lietuvā un Igaunijā – pārtikas produktiem. Jāatzīmē, ka Latvijā pakalpojumu cenas pieauga gandrīz trīs reizes straujāk nekā pārējās Baltijas valstīs.

***

Viedokļi:

Zigurds Vaikulis, Parex Asset Management Tirgus un analīzes daļas vadītājs:

– Jau gadu mijā izteicām bažas, ka šogad inflācija varētu būt vēl augstāka nekā 2006. gadā un pietuvoties 7%. Spriežot pēc šā gada pirmo mēnešu rezultātiem, jāsecina, ka šī prognoze varētu piepildīties, turklāt ar uzviju un gada vidējā inflācija varētu pat pārsniegt 7,5%. Valdības inflācijas apkarošanas plāns pagaidām pat vēl nav iedarbināts – vairāki būtiski grozījumi sāks formāli strādāt tikai ar 1. jūliju, tāpēc reālus efektus no plāna realizācijas var gaidīt ne agrāk kā uz gada beigām.

Maris Fogelis, Trasta komercbankas valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks:

– Nav tādu pārliecinošu signālu, ka tuvākajos mēnešos situācija varētu mainīties – un tam kā sekas arī inflācija saglabāsies augsta. Valdības apstiprinātais inflācijas apkarošanas plāns gan ir pieņemts, bet ir sperts par maz soļu, lai to iedarbinātu vai liktu noticēt, ka tuvākā laikā tas tiks realizēts. Līdz šādu soļu veikšanai nav makroekonomiska pamata, ka inflācija mazināsies.

Lija Strašuna, a/s Hansabanka Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas ekonomiste:

– Turpmākā inflācija ir atkarīga no tā, cik valdības inflācijas apkarošanas plāna īstenošana būs savlaicīga un kompleksa. Ja pasaules naftas cenas nesagādās nepatīkamus pārsteigumus, mēs paredzam inflācijas palēnināšanos gada otrajā pusgadā. Sakarā ar ārkārtīgi augsto inflāciju martā, kas paaugstinās gada rādītājus, mēs esam paaugstinājuši savu PCI prognozi 2007. gadam līdz 7,5–8,5%

Viedoklis: Labi nopelnīt var arī ar tukšiem vārdiem

Bens Latkovskis,  NRA  05/08/07    Pirms vairākiem mēnešiem izplatījās jeb, pareizāk sakot, tika izplatītas baumas par iespējamo lata devalvāciju. Vienas dienas laikā lata reālais maiņas kurss kritās par desmit un vairāk procentiem. Uzpūstās ažiotāžas dēļ ne viena vien banka un valūtas maiņas kantori guva gluži nepamatotu peļņu. Premjers Aigars Kalvītis rādija dusmīgu vaigu un teicās, ka ir devis rīkojumu izmeklēšanas iestādēm atrast nelietīgos baumu izplatītājus un kārt pie lielā zvana.

Pagājis jau krietns laiciņš, bet nav dzirdēts, ka šajā lietā būtu kāda virzība uz priekšu. Visticamāk, ka arī šoreiz baumu izplatītāji paliks nesodīti, kaut šis bija gadījums, kad tos būtu visai viegli noskaidrot. Masveida īsziņu sūtīšana, publikācijas atsevišķos plašsaziņas līdzekļos bija pavedieni, kurus rūpīgāk šķetinot izmeklētājus viegli aizvestu līdz kampaņas iniciatoriem. Taču atkal nekā. Tā vietā, lai rakstītu paskaidrojumus izmeklētāju kabinetos, vainīgie skaita gūto peļņu un pārvērš to nekustamos īpašumos dienvidjūru salās un drošos starpnacionālo koncernu vērtspapīros.

Šis ne tuvu nav pirmais gadījums, kad ar pīļu palaišanu uzņēmīgi darboņi nopelna. Atceros vēl deviņdesmito gadu pirmajā pusē kāds Zemkopības ministrijas vidējā posma ierēdnis it kā neviļus, it kā starp citu kādā intervijā izmeta, ka cukura cena tuvākajā laikā varētu pieckāršoties (!). Jau toreiz Latvijā cukura cena atbilda caurmēra pasaules cenai un šāds apgalvojums pat pie vissmagākās nekompetences nevarēja būt nejaušs un nesavtīgs. Protams, sākās ažiotāža, cukura cena uzlēca astronomiskos augstumos un ne viens vien labi nopelnīja. Ieskaitot ministrijas ierēdni, kurš drīz vien bez liekas kautrības uz darbu sāka braukt jaunā automobīlī. Lieki teikt, ka nekāda izmeklēšana tajos tālajos kriminogēnajos laikos netika veikta.

Daudziem vēl svaigā atmiņā "sāls drudzis". Cilvēki sāli pirka maisiem par trīskāršu cenu it kā būtu sācies karš. Arī toreiz ziņa par to, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, tikšot aizliegta rupjā sāls tirdzniecība, netika sūtīta ar mobilo tālruņu palīdzību, bet gan izplatīta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, atreferējot it kā kāda ierēdņa teikto. Beigu beigās viss izrādījās, kā mēdz teikt, pupu mizas, atskaitot naudas paciņas atsevišķu darboņu kabatās.

Nedramatizēsim. Protams, pastāv iespēja, ka baumas un ažiotāža rodas kā vētras ārpus cilvēku apzinātas gribas. Dažkārt cilvēku uzvedība ir pilnīgi iracionāla un vēlme saskatīt tajā kādu racionālu kodolu ir visu sazvērestības teoriju pamatā. Tomēr katrs šāds gadījums būtu Ekonomikas policijas izmeklēšanas vērts. Bet ja nu.

Taču runa nav tikai par šādiem kliedzošiem gadījumiem. Latvijā ir pavisam maza ekonomika un pietiek, ja kāds, piemēram, nekustamo īpašumu tirgonis vai tirgoņu grupa sāk visās iespējamās vietās stāstīt par kaut kādām izmaiņām noteiktos tirgus segmentos, tad viņiem ir lielas iespējas šīs izmaiņas panākt. Protams, sev vēlamā virzienā.

Daudz tiek runāts par politisko procesu ietekmēšanu izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Taču tas pats notiek arī ekonomikas sfērā. Piemēram, banku sektorā valda ne mazāka konkurence kā Latvijas politiskajā tirgū. Laiku pa laikam parādās ziņas par kaut kādiem traipiņiem (vai ordeņiem) uz vienas vai otras bankas mundiera. Visbiežāk minējumu formā. Cik tur patiesības, cik vienkārši vēlme nomelnot vai izcelt nepateiks neviens, bet rezultāti gan jau neizpaliek.

Nav noslēpums, ka Latvijā izveidojusies savdabīga sabiedrisko attiecību kantoru diktatūra. Tiesa, tā tas notiek visā pasaulē. Ikvienam daudzmaz sevi cienošam uzņēmumam ir līgumi ar vismaz vienu PR kantori, kuri saradušies kā sēnes pēc lietus. Un ikvienam šādam kantorim ir savi aģenti plašsaziņas līdzekļos. Citādi šāds kantoris ir kā lauva bez zobiem. Un tad ej nu sazini, kurai ziņai ticēt un kurai nē.

Kalvīti priecē Latvijas IKP izaugsmes tempi

TVNET/LETA   05/10/07     Valdības vadītāju Aigaru Kalvīti priecē Latvijas ekonomikas tempu izaugsme, ko apliecina pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukts (IKP) rādītāji. Savukārt "Nordea Markets" finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš norāda, ka ir maz liecību, ka valstī notiek konkrēta un pārdomāta cīņa par cenu pieauguma apstāšanos. Arī "SEB Latvijas Unibankas" galvenais ekonomists Andris Vilks TVNET apgalvoja, ka patēriņa cenu pieaugums ir bijis straujāks, nekā tika prognozēts, un liks būtiski koriģēt inflācijas prognozi.

Pēc Kalvīša domām, svarīgi ir nodrošināt, lai tautsaimniecības izaugsmes tempi turpinās un aizvien lielāku pienesumu dod tās ražošanas un pakalpojumu nozares, kas piedāvā augstākas pievienotās vērtības produkciju, informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.

Savukārt finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) aģentūrai LETA uzsvēra, ka esošie tautsaimniecības izaugsmes tempi atbilst ministrijas prognozēm un izaugsmes tempu prognozes tiek ņemtas vērā arī vidējā termiņa budžeta izstrādē.

Ministrs uzsvēra, ka patlaban svarīgākais ir nodrošināt maksimāli augstus IKP rādītājus pēc iespējas ilgākā periodā. Tiek prognozēts, ka šogad Latvijas IKP pieaugums būs lielāks par 9%.

Jau ziņojām, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2006.gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 10,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Precizēts un izvērsts pirmā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti 8.jūnijā.

Jau ziņojām, ka IKP pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaudzis par 11,9%. Tas ir straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas.

Ir maz liecību, ka valstī notiek konkrēta un pārdomāta cīņa par cenu pieauguma apstāšanos, sacīja "Nordea Markets" finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Viņš uzsvēra, ka "ekonomikas trauksmes zvani turpina zvanīt". Inflācija aprīlī ir pieaugusi, turklāt valdība pauž nepārdomātus paziņojumus par, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu.

Tāpat inflācijas apkarošanu joprojām apgrūtina lēto eiro resursu plūšana uz Latviju. Kredītu tirgū ir vērojama atteikšanās no latu kredītiem, un daļa esošo latu kredītu īpašnieku pāriet uz eiro kredītiem, bet jaunie kredītņēmēji, ieraugot latu procentu likmes, dod priekšroku eiro kredītiem.

Kopējā kredītu masa turpina pieaugt uz eiro kredītu rēķina, kas pagaidām turpina palielināt tirgū pieejamo naudas masu un attiecīgi rada papildu spiedienu uz inflāciju.

Tādēļ inflācijas apkarošanas plāns ir steidzami, bet pārdomāti jāievieš dzīvē.

Valdībai būtu jāmobilizējas mērķim iegrožot inflāciju. Būtu jāizvairās no izteikumiem un pasākumiem, kuri inflāciju veicina, lai cik kārdinoši būtu to pārkāpt. Turklāt nav nekāda pamata žēloties par to, kas notiek ar lata procentu likmēm - procentu likmju līmenis atbilst ekonomikas veselības stāvoklim, uzsvēra Lāriņš.

Neskatoties uz to, ka mēs esam pieradušie pie augstās inflācijas, marta un aprīļa rādītāji pat Latvijai ir pārāk augsti. Aprīlī inflācija pietuvojās 9% robežai, ko pēdējo reizi pieredzējām pirms 10 gadiem, atzina Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Kā jau ierasts, visvairāk inflāciju ietekmēja pārtikas un mājokļa apsaimniekošanas un uzturēšanas pakalpojumu sadārdzinājums, t.i., tās preču un pakalpojumu grupas, kas aizņem lielāku īpatsvaru cilvēku ikdienas izdevumos. Diemžēl inflāciju visvairāk izjūt cilvēki ar zemiem un nemainīgiem ienākumiem, un viņu pirktspēja arvien samazinās. Tikai daļai (kaut nozīmīgai) Latvijas iedzīvotāju straujais algas pieaugums, tomēr sedz cenu pieaugumu. Tādējādi, radikālā atšķirība ienākumu un dzīves līmeņa ziņā kļūst arvien izteiktāka, kas jau tagad ierindo Latviju to valstu vidū, kur vērojama milzīga plaisa starp nabadzīgajiem un pārtikušajiem iedzīvotājiem..

Diemžēl arvien lielāka ietekme uz inflāciju ir psiholoģiskajiem faktoriem. Interesanti, ka agrāk cilvēki par atskaites punktu uzskatīja pagātnes inflāciju, bet šobrīd izšķirīgais faktors ir inflācijas gaidas. Inflācijas gaidas pārsniedz pagātnes inflāciju, un iepriekšējā gada inflācijai cilvēki savā prātā pieskaita vēl pāris procentu punktus un tādēļ viņiem nav nekāds pārsteigums, ka inflācija jau pārsniedz 8%. Inflācijas gaidas Latvijā ir ļoti augstas, un jaunie paziņojumi par administratīvi regulējamu cenu kāpumu tos tikai uzkurina (plānotais gāzes tarifu pieaugums, sagaidāmie īres maksu kāpumi u.c.).

Ņemot vērā tik lielu psiholoģisko faktoru ietekmi uz inflāciju, prognozēt tās dinamiku ir gandrīz neiespējams. Protams, šī gada inflācijas kāpums un plānotais administratīvi regulējamo cenu pieaugums parāda, ka sākotnējās prognozes šī gada inflācijai bija pārāk optimistiskas. Arī neskaidrība ar naftas cenām neļauj pilnībā aplēst, cik lielā mērā tās ietekmēs inflāciju. Šie faktori liek prognozēt, ka 2007. gadā vidēja inflācija pārsniegs iepriekšējā gada līmeni – 6.5%. Var pieļaut, ka tā var sasniegt pat 8% līmeni.

"SEB Latvijas Unibankas" galvenais ekonomists Andris Vilks TVNET norādīja, ka patēriņa cenu pieaugums, kurš aprīlī sasniedza 0,9%, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir bijis straujāks, nekā tika prognozēts, un liks būtiski koriģēt inflācijas prognozi. Gada inflācija aprīlī sasniedz 8,9%. Ja degvielas un atsevišķu komunālo izdevumu pieaugums bija prognozējams, tad apģērba, apavu, ēdināšanas pakalpojumu straujais kāpums bija visai negaidīts un ir saistīts ar patēriņa bumu. Arī pārtikas cenu kāpums jau ilgstoši neatslābst. Tā kā patlaban varam vērot to, ka inflācijas spiedienam ir pakļautas praktiski visas preču un pakalpojumu grupas, kas, summējoties ar inflācijas gaidām un prognozējamiem regulēto cenu tarifu kāpumiem, diemžēl rada labvēlīgu fonu arī turpmākam inflācijas pieaugumam, un tas liek būtiski paaugstināt inflācijas prognozi šim un nākamajam gadam. Šogad gada vidējās inflācijas līmenis tādējādi tiek prognozēts 7,6-8% līmenī.

Lai arī valdības apstiprinātais inflācijas samazināšanas plāns daļēji jau sāks īstenoties tuvākajos mēnešos, tas vairāk tomēr būtu jāuzskata par ilgtermiņa ekonomikas sabalansēšanas plānu un nevis par tūlītēju panākumu atslēgu inflācijas samazināšanā. Patlaban pārāk daudz kas ir atkarīgs no ārējiem faktoriem (energoresursi, degviela), kā arī konkurences paaugstināšanas un pārāk sakāpināto inflācijas gaidu slāpēšanas.

Inflācija turpina palielināties, aprīlī - 8,9%

TVNET/LETA   05/10/07    Inflācija turpina pieaugt un šā gada aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, patēriņa cenas pieaugušas par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Preču cenas augušas par 7,5%, bet pakalpojumu cenas - par 12,7%.

TVNET jautā:

Kāda ir inflācijas turpmākā prognoze? Cenas joprojām kāpj!

Atbild SEB Latvijas Unibanka Galvenais ekonomists Andris Vilks:

Straujāks cenu pieaugums liek mainīt inflācijas prognozi. Patēriņa cenu pieaugums, kurš aprīlī sasniedza 0,9%, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir bijis straujāks nekā tika prognozēts un liks būtiski koriģēt inflācijas prognozi. Gada inflācija aprīlī sasniedz 8,9%. Ja degvielas un atsevišķu komunālo izdevumu pieaugums bija prognozējams, tad apģērba, apavu, ēdināšanas pakalpojumu straujais kāpums bija visai negaidīts un ir saistīts ar patēriņa bumu. Arī pārtikas cenu kāpums jau ilgstoši neatslābst.

Tā kā patlaban varam vērot to, ka inflācijas spiedienam ir pakļautas praktiski visas preču un pakalpojumu grupas, kas summējoties ar inflācijas gaidām un prognozējamiem regulēto cenu tarifu kāpumiem, diemžēl rada labvēlīgu fonu arī turpmākam inflācijas pieaugumam, kas liek būtiski paaugstināt inflācijas prognozi šim un nākamajam gadam. Šogad gada vidējās inflācijas līmenis tādejādi tiek prognozēts 7,6-8% līmenī.

Lai arī valdības apstiprinātais inflācijas samazināšanas plāns daļēji jau sāks īstenoties tuvākajos mēnešos, tas vairāk tomēr būtu jāuzskata par ilgtermiņa ekonomikas sabalansēšanas plānu un nevis par tūlītēju panākumu atslēgu inflācijas samazināšanā. Patlaban pārāk daudz kas ir atkarīgs no ārējiem faktoriem (energoresursi, degviela), kā arī konkurences paaugstināšanas un pārāk sakāpināto inflācijas gaidu slāpēšanas.

Vidējais patēriņa cenu līmenis aprīlī, salīdzinot ar martu, pieauga par 0,9%. Gan preču, gan pakalpojumu cenas pieauga par 0,9%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī bija dārzeņu, degvielas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī ūdens piegādes un citu ar mājokli saistītu pakalpojumu cenu kāpumam.

Dārzeņu cenas pieauga par vidēji 12,3%, bet augļu cenas - par 3,6%.

Maizes un graudaugu izstrādājumu cenas pieauga par 1,3%, zivju un to izstrādājumu cenas - par 1,2%, bet piena un tā produktu cenas - par 0,8%.

Dārgākas kļuva olas - par 1,8%, augu eļļa un tauki - par 0,9%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,5%.

Aprīlī turpināja pieaugt degvielas cenas - par 3,7%. Palielinājās maksa par automašīnu remontu un uzturēšanu - par 2,6% un autovadītāju kursiem - par 2,2%.

Ūdens piegāde sadārdzinājās par 1,2%, savukārt kanalizācijas pakalpojumi - par 1,4%. Lielāka kļuva maksa par dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Pieauga mājsaimniecības pakalpojumu cenas - par 1,5%, atpūtas un sporta pakalpojumu cenas - par 0,9% un kultūras pakalpojumu cenas - par 0,7%. Sākoties jaunajai sezonai, pieauga tūrisma pakalpojumu cenas - par 4,5%.

Turpināja sadārdzināties personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi, īpaši frizieru pakalpojumi. Aprīlī dārgāka kļuva apdrošināšana - par 3%.

Cenas ēdināšanas iestādēs aprīlī pieauga par 2,3%, īpaši kafejnīcās un restorānos.

Izpārdošanas beigās, kā arī tirdzniecībā parādoties vasaras sezonas apģērbiem un apaviem, apģērbu cenas pieauga par 1,3%, bet apavu cenas - par 2,9%.

Pazeminājās telekomunikāciju pakalpojumu cenas - par 2,9%, galvenokārt zvaniem ar priekšapmaksas kartēm.

Lētāki kļuva arī telefona aparāti - par 2,3% un datu apstrādes iekārtas - par 0,6%. Akciju un cenu atlaižu ietekmē kļuva lētākas galvenās sadzīves ierīces - par 1,4%, kā arī televīzijas tehnika, audiotehnika, videotehnika un fototehnika - par 2,9%.

Jau ziņojām, ka patēriņa cenas Latvijā pagājušajā gadā pieaugušas par 6,8%: preču cenas - par 6,4%, bet pakalpojumu cenas - par 7,9%. 2005.gadā inflācija bija 7%.

Pērn vidējais cenu līmenis pieauga par 6,5%: preču cenas - par 6,5%, bet pakalpojumu cenas - par 6,6%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu pagājušajā gadā bija pārtikas preču un ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpumam.

Ir maz liecību, ka valstī notiek konkrēta un pārdomāta cīņa par cenu pieauguma apstāšanos, sacīja "Nordea Markets" finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Viņš uzsvēra, ka "ekonomikas trauksmes zvani turpina zvanīt". Inflācija aprīlī ir pieaugusi, turklāt valdība pauž nepārdomātus paziņojumus par, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu.

Tāpat inflācijas apkarošanu joprojām apgrūtina lēto eiro resursu plūšana uz Latviju. Kredītu tirgū ir vērojama atteikšanās no latu kredītiem, un daļa esošo latu kredītu īpašnieku pāriet uz eiro kredītiem, bet jaunie kredītņēmēji, ieraugot latu procentu likmes, dod priekšroku eiro kredītiem.

Kopējā kredītu masa turpina pieaugt uz eiro kredītu rēķina, kas pagaidām turpina palielināt tirgū pieejamo naudas masu un attiecīgi rada papildu spiedienu uz inflāciju.

Tādēļ inflācijas apkarošanas plāns ir steidzami, bet pārdomāti jāievieš dzīvē.

Valdībai būtu jāmobilizējas mērķim iegrožot inflāciju. Būtu jāizvairās no izteikumiem un pasākumiem, kuri inflāciju veicina, lai cik kārdinoši būtu to pārkāpt. Turklāt nav nekāda pamata žēloties par to, kas notiek ar lata procentu likmēm - procentu likmju līmenis atbilst ekonomikas veselības stāvoklim, uzsvēra Lāriņš.

Būtisku inflācijas sarukšanu neparedz

LETA, BNS   05/10/07    Ir maz liecību, ka valstī notiek cīņa par cenu pieauguma apstāšanos, secina eksperti pēc jaunāko inflācijas datu paziņošanas. Aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, patēriņa cenas pieaugušas par 8,9% (augstākā gada inflācija desmit gadu laikā), precēm — par 7,5%, bet pakalpojumiem — par 12,7%. Gada inflācija martā bija 8,5%. Lietuvā aprīlī gada inflācija bija 4,8%, Igaunijā — 5,5%.

Inflācija bijusi straujāka, nekā prognozēts, un liks būtiski koriģēt gada prognozi, saka SEB Latvijas Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Degvielas un dažu komunālo izdevumu pieaugums bijis prognozējams, taču apģērba, apavu, ēdināšanas pakalpojumu straujais kāpums bijis visai negaidīts un saistīts ar patēriņa bumu. Nozīmīgu inflācijas pazeminājumu eksperti neprognozē, tomēr tā varētu samazināties. Bankas paredz, ka patēriņa cenas Latvijā šogad kāps par 7,5—8,5%.

Latvijas Banka atgādina, ka inflācija turpina samazināt Latvijas eksporta konkurētspēju, bet ekonomiskās politikas veidotājus mudina aktīvi īstenot inflācijas novēršanas plānu. Valdībai jāsamazina iekšzemes patēriņu veicinošie izdevumi, uzskata Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris. Viņaprāt, iedzīvotāji noticētu inflācijas ierobežošanas plānam, ja tiktu iesaldēti dārgie bibliotēkas un koncertzāles projekti.

Savukārt iekšzemes kopprodukts (IK) šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2006.gada 1.ceturksni, pieaudzis par 10,7%. Tomēr, pēc ekspertu domām, nākamajos ceturkšņos IK pieaugums palēnināsies. Hansabankas vecākais ekonomists Dainis Stikuts paskaidroja, ka 1.ceturkšņa IK pieaugumu noteica joprojām iespaidīgais iekšzemes pieprasījuma kāpums. Tomēr gaidāms, ka turpmākajos ceturkšņos tas sāks samazināties. "Iespējams, šis būs pēdējais ceturksnis šogad ar divciparu skaitli mērāmu IK pieaugumu," pieļauj D.Stikuts. Pērn IK palielinājās par 11,9% — tas bija straujākais gada kopējais IK pieaugums pēc neatkarības atjaunošanas.

Rūpniecības pieaugums satraucoši zems

Arnis Kluinis, NRA   05/10/07    Rūpniecības pieaugums par 0,8% šā gada pirmajā ceturksnī izraisa satraukumu par Latvijas ekonomiku. Par iekšzemes kopprodukta (IKP) kopējo aptuveno pieaugumu šā gada 1. ceturksnī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informēs šodien, bet rūpniecības rādītāji tika apkopoti mazliet iepriekš.

Šie dati turpina celt trauksmi par valsts ekonomisko situāciju. Proti, noteikti pieaug disproporcija starp IKP apjomu un rūpniecības īpatsvaru tajā. Pagājušo gadu valsts noslēdza ar IKP pieaugumu turpat par 12%, un pagaidām nav pazīmju, ka ekonomiskā situācija būtu kardināli mainījusies.

Neatkarīgā jau sniedza ziņas par to, ka pagājušā gada pēdējos mēnešos valstī ieplūda rekordliels aizlienētas naudas daudzums, bet šā gada pirmajos mēnešos aizņēmumu plūsma saruka tikai nedaudz. Šīs naudas apriti statistiķi turpina iegrāmatot kā IKP pieaugumu, taču šī nauda nav veicinājusi rūpniecības attīstību, uz kuras rēķina Latvijas kredītiestādes un privātpersonas nākotnē spētu atdot tagad aizlienēto naudu. Bažas par Latvijas kredītņēmējiem draudošo maksātnespēju piebremzēja ārzemju naudas ieplūšanu martā un aprīlī, bet šā apsīkuma sekas izpaudīsies ne agrāk kā gada vidū.

Rūpniecības pieauguma rādītāji ir +0,8% un +1% šā gada 1. ceturksnī un martā attiecībā pret to pašu periodu pagājušajā gadā. Šie kopējie rādītāji ir vairāku pretēju faktoru summa. Viens no šiem faktotiem bija salīdzinoši siltā ziema. Pēc Latvenergo preses pārstāvja Andra Sikšņa sniegtajiem datiem, vidējā gaisa temperatūra martā šogad bijusi +5,05 grādi, bet pērn tai pašā laikā – -3,25 grādi. Tas samazinājis kopējo siltuma patēriņu no 712 GWh līdz 693 GWh. No otras puses, ziema pozitīvi ietekmēja IKP pieaugumu uz siltā laikā iespējamo celtniecības darbu un tiem vajadzigo būvmateriālu ražošanas rēķina.

Tomēr galvenais faktors, kas faktiski apstādināja rūpniecības pieaugumu, bija ražotāju cenu celšanās. CSP Rūpniecības statistikas daļas vadītāja Irēna Bekmane vērsa uzmanību uz kokapstrādes fiziskā apjoma samazināšanos par 8,2%. Ražošanas apjomu svārstības visās pārējās nozarēs tik tikko spēja kompensēt šo sarukumu, jo kokapstrāde kopā ar pārtikas rūpniecību, kuras atsevišķās apakšnozares uzrādīja pretējus rezultātus, dod noteicošo daļu no visā rūpniecībā jaunradītās vērtības. Savukārt kokapstrādes sarukumu noteica koksnes cenu pieaugums viena gada laikā par 1/3 daļu. Tas liek kokapstrādes uzņēmumiem samazināt ražošanu, jo tie nespēj ne nopirkt pietiekami daudz koksnes, ne lielos apjomos pārdot savus sadārdzinātos ražojumus. Ražotājiem dažkārt nākas segt ražošanas izdevumu pieaugumu, neieliekot to patēriņa cenās.

Finansiāli izdevīgāk katram atsevišķam uznēmumam ir ražot pēc iespējas mazāk un pārdot dārgāk, taču sāda taktika veicina ražotāju un patēriņa cenu celšanos valstī kopumā, kas galu galā apgrūtina arī šo gudro uzņēmumu darbu un pat pastāvēšanu. Statistiķi mierina, ka turpmāk ražotāju cenas vismaz uz papīra pieaugs lēnāk, jo tiks rēķinātas attiecībā pret ļoti augstu bāzi.

Nekustamā īpašuma nodoklis Rīgā var pieaugt septiņas reizes

Ilze Šteinfelde,  NRA  05/11/07    Stājoties spēkā jaunajām kadastrālajām vērtību bāzēm un nemainoties nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtībai, nākamgad rīdziniekiem par savu īpašumu nodoklī būs jāmaksā krietni vairāk nekā šogad.

Liels šā nodokļa maksājums būs ne tikai prestižo Rīgas rajonu – Vecrīgas, klusā centra, Mežaparka –, bet arī guļamrajonu iedzīvotājiem. Nākamnedēļ valdībai jāizlemj, vai apstiprināt Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķinātās jaunās nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību bāzes.

Augstākās kadastrālo vērtību bāzes Rīgā un līdz ar to arī īpašumu kadastrālās vērtības ir Vecrīgā – no 580 līdz 800 latiem par vienu kvadrātmetru, liecina VZD sagatavotais kadastrālo vērtību bāzes projekts.

Augsta kadastrālo vērtību bāze ir noteikta arī īpašumiem klusajā centrā – Dzirnavu, Strēlnieku, Mednieku ielu rajonā –, no 290 līdz 400 latiem par kvadrātmetru. Arī Mežaparkā īpašumu kadastrālās vērtības būs ļoti augstas, ja Ministru kabinets apstiprinās VZD noteiktās vērtību bāzes šim rajonam, – 110 līdz 150 latu par kvadrātmetru.

Savukārt zemākās kadastrālo vērtību bāzes – 15 līdz 20 latu par kvadrātmetru – saskaņā ar projektu ir Jaunciemā, Ķengaragā, Imantas nomalē un Kleistos.

Valsts zemes dienesta speciālisti, pēc Neatkarīgās lūguma, aprēķināja vairāku konkrētu īpašumu iespējamās jaunās kadastrālās vērtības. Neatkarīgā secināja, ka atsevišķos īpašumos, piemēram, 65 dzīvokļu nama Valdeķu ielā kopējā kadastrālā vērtība varētu pieaugt nedaudz – no 1 721 743 latiem līdz 1 882 760 latiem.

Dzīvoklim Brīvības ielā Teikas rajonā kadastrālā vērtība pieaugtu aptuveni divkārt, bet dzīvoklim Indrānu ielā kadastrālā vērtība pieaugtu aptuveni par 1,7 reizēm.

Konkrētam īpašumam kadastrālo vērtību aprēķina Ministru kabineta noteikumu Kadastrālās vērtēšanas noteikumi kārtībā. Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina kā atsevišķu nekustamo īpašumu veidojošo zemes vienību un ēku kadastrālo vērtību summu. Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina kā domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās ēkas, zemes un funkcionāli saistīto būvju kadastrālās vērtības.

Ar zemes un ēku kadastrālās vērtības aprēķina formulām var iepazīties minētajos Ministru kabineta noteikumos.

Pēc Valsts zemes dienesta aplēsēm, Rīgā individuālo dzīvojamo māju zemes bāzes vērtības palielināsies vidēji par 7,8 reizēm.

Šogad Rīgas dome nekustamā īpašuma nodoklī plānojusi ieņemt aptuveni 34 miljonus latu. To, cik lieli šā nodokļa ieņēmumi varētu būt nākamgad, kad dramatiski pieaugs nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, Rīgas pašvaldība nav aplēsusi. Rīgas domes Finanšu departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Sigita Škapare Neatkarīgajai skaidroja, ka nekustamā īpašuma nodokļa apjoma prognozes kārtību un termiņus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz, ka Valsts zemes dienestam līdz 1. jūlijam Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldei jāiesniedz informācija par nekustamo īpašuma objektu skaitu, savukārt Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldei šī informācija jāizskata līdz 20. jūlijam.

" Tātad informācija par nākošā gada nodokļu ieņemumiem Rīgas domē varētu būt zināma tikai pēc 20. jūlija," skaidroja S. Škapare.

Tomēr, ņemot vērā to, kā pieaugs īpašumu kadastrālās vērtības, Rīgas domes nodokļu ieņēmumi nākamgad, visticamāk, palielināsies par daudziem miljoniem latu.

***

Rīgas Domes nodokļu ieņēmumi, Ls

Avots: RD

Viedoklis: Biedējoši

Pauls Raudseps,  Diena  05/11/07    Kamēr Saeimas budžeta un finanšu komisija turpina atmiekšķēt valdības inflācijas apkarošanas plānu, te piekāpjoties autotirgotājiem un vēl vairāk samazinot plānoto nodokli uz jaudīgiem luksusa automobiļiem, te sarežģot nekustamo īpašumu aplikšanu ar kapitālpieauguma nodokli tieši tik, lai aplaimotu visus shēmotājus–nodokļu nemaksātājus ar kārtējo iespēju piešmaukt valsti, te apstiprinot lauksaimniecības statusu kā Latvijas ekonomikas svēto brūnaļu, kurai vispār šāds kapitāla pieaugumu nodoklis nebūs jāmaksā; vārdu sakot, kamēr komisijas deputātu jau tā vājo apņēmību atgriezt tautsaimniecībā līdzsvaru bez grūtībām apgāž fatāla nespēja liegt sev nevienu prieciņu šodien, lai cik skarbas būtu sekas rīt, tikmēr uzzinām, ka gada inflācija aprīlī sasniegusi 8,9%.

Tas ir lielākais cenu lēciens pēdējos desmit gados un turpina 2007.gada biedējošo inflācijas kāpumu: janvārī 7,1%, februārī 7,3%, martā 8,5%. Statistikas pārvalde norāda, ka šajā laikā "turpinājās pakalpojumu ietekmes palielināšanās uz kopējo cenu līmeni", tātad aizvien lielāku lomu inflācijas pieaugumā spēlē nevis politiķu iemīļotās degvielas un administratīvi noteiktās cenas (t.i. cenas, kuras politiķi nevar ietekmēt, un tas ļauj viņiem ar atvieglojumu konstatēt, ka nekas nav jādara), bet gan augošais patērētāju pieprasījums un inflācijas gaidas (t.i. parādības, kuras politiķi var, taču baidās ietekmēt).

Tikmēr jau kopš aprīļa beigām Starptautiskā Valūtas fonda mājaslapā ir lasāms šis skarbais vērtējums par Latvijas ekonomiku un tās nākotnes perspektīvu: "Pastāv neatliekama nepieciešamība spert izšķirīgus soļus, lai mazinātu pārkaršanas spiedienu un samazinātu ārējo nelīdzsvarotību, asi samazinot iekšzemes pieprasījumu. (..) Valdības nesen izstrādātais pretinflācijas plāns ir nozīmīgs pirmais solis un signalizē par tās izpratni par makroekonomiskā stāvokļa nopietnību. Tomēr mēs uzskatām, ka ļoti izteiktā nelīdzsvarotība un ievainojamība prasa vēl noteiktāku, visaptverošu rīcību".

Tātad plāns ir pārāk mazs un mīksts. Par nelaimi, deputāti pēdējās dienās to ir padarījuši vēl ļenganāku.

Ar drūmu nolemtības sajūtu jāvēro finanšu ministra Spurdziņa nespēja aizstāvēt paša izstrādāto plānu Saeimā. Atbildība par tautsaimniecības nākotni gulstas uz viņa un premjera Kalvīša pleciem, bet no valdības puses nejūt ne mazāko vēlmi sasprindzināties, lai pieņemtu tos smagos lēmumus, no kuriem, kā mums visu laiku stāsta, Tautas partija nebaidoties. Tāpat kā inflācijas apkarošanas plāna likumdošanas pakete, pašplūsmā atstāta arī 2007.gada budžeta deficīta izskaušana. Bezdeficīta budžets būs viens no būtiskākajiem atskaites punktiem, kurus ņems vērā tie ārzemju investori, no kuru ticības Latvijas spējai atmaksāt aizvien strauji augošos parādus ir atkarīga turpmākā ekonomiskā izaugsme. Par nelaimi, Valūtas fonda misijas vadītāja Latvijā Reičela van Elkana jau izteikusies, ka netic valdības spējai 2007.gadā panākt bezdeficīta budžetu. Nespēdams atrast koalīcijā politisko gribu, lai piespiestu ministrijas samazināt izdevumus, Spurdziņš pagājušā nedēļā izspēlēja domu paaugstināt PVN, jo budžeta bāze nesedzot ministriju pieprasījumus. Tā ir pusbēda, ka neapdomīgās idejas momentā izsauktā aurošana lika ministram nobīties un tēlot, ka patiesībā neko tādu nav gribējis. Daudz bīstamāka ir aiz šā priekšlikuma skaidri nojaušamā politiskā mazspēja. Referenduma un prezidenta vēlēšanu priekšvakarā valdība ir tik trausla, ka vienošanās par kādas ministrijas budžeta samazināšanu ir acīmredzami neiespējama. Ne velti Kalvītis pametis bezpalīdzīgo Spurdziņu vienu šajā cīņas laukā.

Mums visiem par nelaimi, vāju politiķu aklās cerības neatstāj nekādu iespaidu uz ekonomikas likumsakarībām. Nav vairs kāda bezsāpīga veida, kā savest kārtībā tautsaimniecību. Ja valdība turpinās minstināties un gļēvi izlikties, ka mēs varam samazināt inflāciju un tekošā konta deficītu, bet tajā pašā laikā turpināt uzvārīties, pērkot un pārdodot dzīvokļus un piejūras pļavas, tad mūsu ekonomikas vēsturē drīz vien varēs ierakstīt jaunu nodaļu ar lielu virsrakstu: Kalvīša krahs.

Inflāciju veicinājis pats pretinflācijas plāns

Ilze Šteinfelde, NRA   05/11/07     Inflācijas straujo pieaugumu aprīlī – 8,9 procentus salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli –, iespējams, izraisījis arī pats Finanšu ministrijas izstrādātais un valdības akceptētais inflācijas bremzēšanas plāns.

Eksperti pretinflācijas plāna ietekmi prognozē just, ātrākais, gada otrajā pusē, tāpēc būtiska inflācijas samazināšanās tuvākajos mēnešos nav gaidāma.

Gada laikā pārtika Latvijā palikusi par 12,1 procentu dārgāka, bet mājoklis – par 14,3 procentiem vērtīgāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Par izglītību jāmaksā par 11,8 procentiem vairāk nekā pagājušā gada aprīlī, bet veselības aprūpe pirms gada bija par 6,3 procentiem lētāka. Savukārt Igaunijā un Lietuvā patēriņa cenu kāpums ir krietni mērenāks – Igaunijā gada laikā dzīves sadārdzinājusies par 5,5%, bet Lietuvā – par 4,8 procentiem.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš straujo inflācijas pieauguma tempu skaidroja ar pārtikas cenu kāpumu, ko varētu būt izraisījusi nelabvēlīgā situācija lauksaimniecībā pagājušajā gadā, tāpat arī pieaugušas cenas vairākās pakalpojumu jomās. Ministrs uzskata, ka inflācijas straujo pieaugumu varētu būt izraisījušas arī inflācijas gaidas, kā arī ministrijas sagatavotais inflācijas bremzēšanas plāns, kas varētu būt izraisījis vēlmi iedzīvotājiem vēl ko saraut, pirms grozījumi vairākos likumos stājas spēkā, ziņo BNS.

Mēneša laikā dzīvot Latvijā kļuvis par 0,9 procentiem dārgāk. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam dārzeņiem, degvielai un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī ūdens piegādei un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka piemēram, pērkot dārzeņus aprīlī, par tiem bija jāmaksā par 12,3 procentiem vairāk nekā martā. Ekonomikas ministrija aprīļa inflāciju raksturoja kā strauju. Maize un graudaugu izstrādājumi maksāja par 1,3% vairāk, zivis un zivju izstrādājumi – par 1,2% vairāk, piens un piena produkti – par 0,8% vairāk. Dārgākas palikušas olas un augu eļļa.

Vairāk nekā iepriekš maskāja arī degviela, mašīnu remonts, apdrošināšana un citi pakalpojumi. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, šā gada pirmajos četros mēnešos cenas ir palielinājušās par 4,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, un tas ir gandrīz divas reizes straujāk nekā iepriekšējā gada tādā pašā laika periodā.

"Šāds straujš cenu kāpums gada sākumā norāda uz to, ka inflācijas otrās kārtas efekts – algu pieaugums, ražotāju cenu kāpums – un inflācijas gaidas ir ļoti spēcīgi faktori, kas tagad ietekmē patēriņa cenu kāpumu. Valdības akceptētā inflācijas apkarošanas plāna realizācija cenu kāpumu, ātrākais, var sākt mazināt gada otrajā pusē," norāda EM, prognozējot, ka šā gada vidējais patēriņa cenu pieaugums būs augstāks par 7 procentiem.

Arī SEB Latvijas Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka šogad gada vidējās inflācijas līmenis būs aptuveni 7,6–8% līmenī, "jo inflācijas spiedienam ir pakļautas praktiski visas preču un pakalpojumu grupas, kas, summējoties ar inflācijas gaidām un prognozējamiem regulēto cenu tarifu kāpumiem, diemžēl rada labvēlīgu fonu arī turpmākam inflācijas pieaugumam".

SEB Latvijas Unibankas ekonomists atzīst, ka patēriņa cenu pieaugums, kurš aprīlī sasniedza 0,9%, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir bijis straujāks, nekā tika prognozēts, un liks būtiski koriģēt inflācijas prognozi. Gada inflācija aprīlī sasniedz 8,9%. Ja degvielas un atsevišķu komunālo izdevumu pieaugums bija prognozējams, tad apģērba, apavu, ēdināšanas pakalpojumu straujais kāpums bija visai negaidīts un ir saistīts ar patēriņa bumu. Arī pārtikas cenu kāpums jau ilgstoši neatslābst.

"Lai arī valdības apstiprinātais inflācijas samazināšanas plāns daļēji jau sāks īstenoties tuvākajos mēnešos, tas vairāk tomēr būtu jāuzskata par ilgtermiņa ekonomikas sabalansēšanas plānu, nevis par tūlītēju panākumu atslēgu inflācijas samazināšanā. Patlaban pārāk daudz kas ir atkarīgs no ārējiem faktoriem, piemēram, energoresursu, degvielas cenas, kā arī konkurences paaugstināšanas un pārāk sakāpināto inflācijas gaidu slāpēšanas," uzsvēra A. Vilks.

Izglītībā un kultūrā ...

Maija Kovaļevska iepatikusies Metropolitēnam

Inese Lūsiņa Ņujorkā,  Diena  05/05/07    Lai šo iestudējumu darītu patiesi iespaidīgu, nepieciešami trīs pasaules klases solisti, kādi viņi arī ir — jau dažas stundas pēc Kristofa Vilibalda Gluka operas Orfejs un Eiridīke pirmizrādes Ņujorkas Metropolitēna operā rakstīja Associated Press. Eiridīkes lomu atveido 27 gadus vecā dziedātāja no Latvijas Maija Kovaļevska.

Stunda un četrdesmit minūtes, kuras Orfeja un Eiridīkes jauniestudējuma skatītāji 2.maija vakarā pavadīja izrādes režisora un horeogrāfa Marka Morrisa, diriģenta Džeimsa Levaina, scenogrāfa Allēna Moijera, modes mākslinieka Aisaka Mizrahi un gaismu mākslinieka Džeimsa Ingala uzburtajā mītiskajā pasaulē, pagāja kā intensīvs piedzīvojums. M.Kovaļevska, emocionāli atsaucoties izrādes galvenajam varonim amerikāņu kontrtenoram Deividam Danielam, vērta šo simbolisko, pārlaicīgo ceļojumu starp dzīvi un nāvi, realitāti un fantastiku aizraujošu un jūtām piepildītu. Kopā ar dejotājiem un milzīgu (100 dalībnieku!) kori darbojoties iespaidīgā scenogrāfiskajā uzbūvē, solistu trijotne savaldzināja publiku. To apliecināja gan ilgās ovācijas pēc izrādes, gan aplausi pēc izcili nodziedātām ārijām. Wall Street Journal dramatisko teātru kritiķa Terija Tīčouta vērtējumā Orfejs un Eiridīke ir šīs teātru sezonas izcilākā izrāde līdzās Toma Stoparda triloģijai Utopijas krasts (The Coast of Utopia) Džeka O"Braiena režijā.

"Satriecoši skaista un ar auglīgas zemes balsi bija Latvijas soprāns Maija Kovaļevska Eiridīkes lomā. Viņas kaismīgā atdeve un lirisms bija ārkārtīgi iedarbīgi daudzveidīgi izstrādātajā duetā ar Orfeju tumšajā labirintā," par M.Kovaļevsku jūsmo kritiķis Entonijs Tomašini New York Times (4.V). Šo duetu izceļ un slavē arī Associated Press operas apskatnieks Maiks Silvermans.

Tas ir ļoti svarīgs notikums, — debiju komentēja Vīnes izpildītājmūziķu aģentūras Erich Seitter menedžeris Kurts Valters Šobers, kurš virza M.Kovaļevskas starptautisko karjeru. Metropolitēna operas mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Dž.Levains esot no sirds slavējis viņas sniegumu. Notikšot pārrunas ar teātra vadību, plānojot turpmāko sadarbību Metropolitēnā, kur Maijai 2009./2010.gada sezonā piedāvāta Liu loma Dž.Pučīni operā Turandota un Mikaēlas loma Ž.Bizē Karmenā 2010.gadā. Ņujorkā dziedātāju gaida atgriežamies arī Mimī lomā Dž.Pučīni Bohēmā, kas ar Plāsido Domingo pie diriģenta pults bija viņas gaitu sākums slavenajā operas namā. "M.Kovaļevska ir viena no šī laika perspektīvākajām dziedātājām. Varat būt ļoti lepni par tik izcilu dziedātāju no Latvijas. Viņa ir iepatikusies Metropolitēnā, drīz sekos debijas Tokio, Zalcburgas festivālā, Sanfrancisko, Losandželosā un citur," K.V.Šobers atklāja dziedātājas nākotnes plānus.

Latvijā aizliegtas literatūras nav

Aija Cālīte, Latvijas Avīze  05/06/07    Lai pārrunātu notikumus grāmatniecības pasaulē, žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Aija Cālīte tikās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku.

- Kā jūs vērtējat 2006. grāmatu gadu Latvijā? Grāmatniecība, neraugoties ne uz ko, nebūt neizput!

- Profesionālā grāmatniecība patlaban vēl vairāk nostiprinās. Arvien labāk redzams, ka nejauši cilvēki grāmatniecībā vairs nedarbojas. Visi izdevēji, kas strādā šajā jomā, strādā ar labu kvalitāti un kapacitāti. Mani vēl arvien pārsteidz, ka latviešu grāmatu pircēji joprojām grib iegādāties grāmatas cietos vākos, ar labām ilustrācijām. Citās valstīs strauji attīstījusies "papīra vāku" kultūra, kad cilvēks nopērk grāmatu vienreizējai izlasīšanai un tad izmet ārā. Bet latviešiem tas joprojām ir nepieņemami. Attieksme pret grāmatu kā pret kaut ko tādu, kas nav vienas dienas vērtība, ir ļoti spēcīga. Mums joprojām ir diezgan stipras mājas bibliotēku veidošanas tradīcijas. Esmu vaicājis izdevējiem, kāpēc viņi – tāpat, kā tas bija 30. gados, – neizdod viena metiena daļu plānajos vākos. Bet izdevēji saka: esot mēģinājuši, bet cilvēki plānās grāmatiņas nepamanot un nepērkot. Pēdējos divos gados ir kāda tendence, kas vērtējama kritiski, – samazinās izdoto grāmatu nosaukumu skaits jeb repertuārs. Acīmredzot iemesls ir tas, ka daudz informācijas pieejama internetā un informatīvais piedāvājums strauji pieaug. Varbūt izdevēji var minēt vēl kādus iemeslus. Pagājušajā gadā interesanta bija "Dienas" grāmatu sērijas parādīšanās, kas tika uztverta ļoti dažādi. Bet es saskatu vairākus pozitīvus motīvus: tas man atgādina Helmāra Rudzīša "Grāmatu Drauga" uzsākto t. s. lata romānu sēriju, kur katru nedēļu iznāca pa grāmatai un grāmatniecībā apgrozījās lieli līdzekļi, kas savukārt 30. gados pozitīvi ietekmēja visu grāmatniecību. Grāmatu biznesā strauji uzplauka arī citi apgādi, jo grāmatu tirgū nonāca lielāki līdzekļi, kas radīja spiedienu uz lielajiem izdevējiem, kuri bija spiesti pielāgoties šiem tempiem. Toreiz šis princips nostrādāja labi. Vai otrreiz var iekāpt tajā pašā upē? To redzēsim.

- Pirmskara Latvijā daudzas grāmatas bija īsti mākslas darbi. Atceros "Pēru Gintu" – pēc kara, kad atgriezāmies mājās, kur bija saimniekojuši padomju armijas "atbrīvotāji", grāmatas izvilkām no dubļiem. Bet apvākojums un papīrs bija tik labi, ka pat dubļi nebija kaitējuši.

- Šobrīd mums nav neviena izdevēja, kurš strādātu, lai celtu grāmatu izdošanas kultūru. Miķelis Goppers, "Zelta ābele", iesaistot savus draugus māksliniekus no bohēmas, radīja kolosālus mākslas darbus. Šis virziens tā laika latviešu grāmatniecībā ietekmēja lielos izdevējus, kuri bija spiesti domāt par grāmatas izskatu. Šodien tie ir atsevišķi cilvēki. Piemēram, ja Valdis Villerušs piedalās grāmatas veidošanā, viņa profesionālisms un zināšanas nosaka kvalitātes latiņu arī citiem.

- Kā pērn veicies Latvijas Nacionālajai bibliotēkai? Cik daudz papildinājies jūsu fonds?

- Vienu un to pašu finansējumu saņemam jau daudzus gadus un tā ietvaros strādājam. Esam saņēmuši gandrīz visu, kas izdots Latvijā. Mums strādā ļoti labi speciālisti, kuri izvēlas vērtīgas ārzemēs izdotas grāmatas par sabiedriskajām, humanitārajām zinātnēm un kultūru, kā arī enciklopēdisko literatūru. Pēdējos gados daudz esam izdarījuši tieši mūzikas jomā: iegādājušies 20. gadsimta 2. puses mūzikas darbu notis, kuras līdz šim nebija pieejamas. Tas ir diezgan sarežģīti. Lielos klasiķus nevar nopirkt – Arvo Perta un arī Pētera Vaska notis nemaz nepārdod, tikai izīrē bibliotēkām.

- Vai valdība šiem pirkumiem pietiekami atvēl līdzekļus?

- Pirms 10 gadiem summa, kas mums tika piešķirta, bija diezgan laba, bet tagad par šo pašu naudu, kuras apjoms nav mainījies, varam iegādāties pusi no tā, kas bija iespējams agrāk. Katru gadu šo summu vajadzētu indeksēt par kādiem pieciem procentiem. Kultūras ministre man solījusi, ka mēģinās LNB nākamo iespējamo budžeta palielinājumu akcentēt tieši grāmatu iegādei. Ir liela atšķirība, vai saņemam tikai dāvinājumus vai varam izvēlēties grāmatas paši. Mēs analizējam vajadzības un intereses, pētām, ko cilvēki prasa, kādi autori un tēmas nepieciešamas Latvijā. Atrast tās grāmatas, kuras ir īsti labas un noderīgas, – tas ir liels darbs, jo par vienu tēmu sarakstīts ļoti daudz grāmatu.

- Vienā no pēdējiem pagājušā gada žurnāla "Latvijas Vēsture" numuriem bija pazīstamā profesora L. Dribina raksts – apskats par krievu presi, kā tā raksta par vēsturi. Tostarp tika citēts N. Kabanovs, kurš pārmetis Nacionālajai bibliotēkai, ka tā elektroniski saglabājusi avīzi "Tēvija". Profesors to raksturoja kā negatīvu parādību. Cita krievu avīze uztraucās, ka Latvijā kāds izplata Hitlera "Mein Kampf". Sākās runas, ka mums te iet vaļā antisemītisms, ka pat Nacionālā bibliotēka no tā nav brīva… Krievu prese runā par "aizliegtas literatūras izplatīšanu", rāda ar pirkstu uz Drošības policiju, un tie klausās… Bet vai Latvijā pastāv aizliegta literatūra?

- Latvijas Satversme noliedz cenzūras iespējamību. Bijuši precedenti, kad "Mein Kampf" tika konfiscēts pēc nodrukāšanas. Likumā par Latvijas Nacionālo bibliotēku man izdevās dabūt normu, ka "LNB ir tiesības glabāt arī aizliegtu literatūru". Balstoties uz to, mums bija arī "Mein Kampf". Toreiz tā tika lasīta 27 reizes, un 26 reizes to bija darījis viens cilvēks. Pārliecinājāmies, ka liela interese par to nebija. Man nepatīk gadījumi, kas saistās ar rasisma izpausmēm, bet nesasaistu tos ar Otro pasaules karu. Tam saknes drīzāk meklējamas pāri Austrumu robežai, un tā ir moderna ietekme, nevis pagātnes atbalsis.

Par "Tēviju". Mēs visus Latvijā publicētos periodiskos izdevumus, kuri savulaik bija pakļauti cenzūrai un atradās speciālajos fondos vienā divos eksemplāros, kuri ir arī ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī, ieskenējām, lai tie saglabātos vēsturei. Uzskatām, ka mūsu pienākums ir nodrošināt vismaz elektroniskās kopijas veidā visus pirmskara preses izdevumus – sākot ar "Jaunākajām Ziņām" līdz "Segodņa". Mums 85 laikraksti jau pilnībā ieskenēti, un šo procesu turpināsim. Esam ieskenējuši gandrīz visus Latgales laikrakstus, iedevuši diskus Latgales bibliotēkām. Mēs to sākām 1999. gadā, bet pasaulē šis process tā īsti sākās tikai pirms diviem gadiem. Tās ir vēstures liecības. Kā katrs tās interpretē, tas ir speciālistu ziņā.

- Jūs negrasāties atzīties nekādā politiskā grēkā.

- Nē! Vēl vairāk: uzskatu, ka "Tēvija" ir ļoti svarīga liecība par Otro pasaules karu, tai ir liela nozīme, jo šis bija vienīgais dienas laikraksts, kas tajā laikā iznāca latviešu valodā.

- Vai Staļina un Marksa rakstus arī pie jums var atrast?

- Jā, ir arī tie. Bet cilvēki ļoti ātri aizgāja no šīs ideoloģijas un tos vēlas ļoti reti. Sabiedrībai vispār nepatīk padomju laika literatūra. Tolaik jau izdeva arī labas sērijas – par dabu, vēsturi, zinātni, bet, ja kāds ierauga, ka tas ir no padomju laikiem, nevēlas lasīt.

- Latvijā laiku pa laikam atskan brēcieni par "krievu kultūras ierobežošanu". Bet sekoju tam, kas notiek grāmatnīcās, lai varu apgalvot, ka tā nav gan. Dažos grāmatu veikalos diezgan bieži atrodamas grāmatas, kurās ļoti negatīvi tiek runāts par Latviju.

- Tas ir tas pats virziens, kur iet virkne Latvijas krievu laikrakstu, un mēs tiešām ļoti stoiski stāvam pāri tam visam, kas tur tiek rakstīts par Latviju un latviešiem. Interesanti, ka pēdējā Pasaules bibliotekāru kongresā Latvijas bibliotekāru biedrība uzrakstīja rezolūciju: jāpanāk, lai Kubā mainītu attieksmi pret cenzūru, jo tur tika apcietināti brīvo, neatkarīgo bibliotēku bibliotekāri un pašas no režīma neatkarīgās bibliotēkas tika slēgtas. Pasaules bibliotekāru augstākā organizācija mūs izsauca un gribēja pierunāt, lai no šīs rezolūcijas atsakāmies: "Jums ir padomju laika atmiņas, tāpēc tā uztraucaties!" Atbildēju, ka tas nav saistīts ar pagātni, bet gan ar šodienu un ar to, ka Latvijā parādās ļoti daudz informācijas – periodika, grāmatas – , kuras vērstas pret Latvijas valsti. Bet līdz šim nav bijis precedenta, ka kaut kas tiktu cenzēts, aizliegts, konfiscēts. No Latvijas sagaida un prasa, lai mēs stāvētu pāri daudzām lietām. Bet kāpēc mēs nedrīkstam protestēt pret parādībām, kas notiek Kubā? Tas bija nožēlojami… Kompromiss bija tāds: mēs no rezolūcijas neatteicāmies, bet, lai to pieņemtu, vajadzēja, lai šāda rezolūcija nāktu no divām valstīm. Sākumā otra rezolūcija bija lietuviešiem, bet viņi tika pierunāti to atsaukt un Latvijai šā otra partnera pietrūka.

Mani neinteresē lielā politika un tas, ka ASV, kam ir liela ietekme Pasaules bibliotekāru asociācijā, negribas Kubu kacināt, jo tad, kad tagadējais līderis aizies, viņi cer uz labām attiecībām. Mums pārmeta, ka bibliotekārās organizācijas ar politiku nedrīkst nodarboties. Bet tajā pašā laikā ir sekcija, kurā es darbojos, – Informācijas brīva pieeja, brīva plūsma pasaulē. Mēs strādājam, lai identificētu cenzūras vai informācijas ierobežojumu gadījumus. Ja Latvijā kaut kas tāds notiktu, man tas būtu jāziņo Pasaules bibliotekāru asociācijai…

- Vai mums ir bibliogrāfiski vai jebkuri citi vērtējumi tam, kas ārpusē tiek rakstīts par Latviju? Nedomāju, ka kaut kas jāaizliedz. Bet mums nevajag nepamanīt svarīgas parādības – to valsts nevar palaist garām.

- Iepērkam literatūru arī no Krievijas. Izveidojušies ļoti labi kontakti ar Vissavienības Aizrobežu literatūras bibliotēku, kuras direktore ir liels mūsu draugs, viņai piešķirts arī Latvijas Atzinības krusts. Tas ir vienīgais punkts, kur Maskavā varam darboties. Visas aktivitātes, kas Maskavā bijušas saistībā ar grāmatām – Vairas Vīķes-Freibergas biogrāfiju, Latvijas vēstures grāmatu –, notikušas šajā bibliotēkā. Tās darbinieki mūs konsultē un palīdz atlasīt to literatūru, kas ir laba un svarīga.

Cita lieta: Krievijā ir daudz publikāciju par padomju laikiem, par padomijas vēsturi, kur ir daudz jaunas informācijas par bijušajiem latviešu čekistiem, bijušajiem izlūkiem. Ja tiek pārpublicēti dokumenti, arhīvi, šīs grāmatas, pat ja mums emocionāli nav pārāk patīkamas, tomēr ir jāpērk. Robežu starp vienkāršu lamāšanos par Latviju un dokumentālām liecībām, kas nav glaimojošas, var atrast.

- Mums ir trīs drošības dienesti. Vai neviens neanalizē to, ko pasaulē raksta par Latviju? Kā lai rada Latvijas tēlu, ja netiek konstatēts, kādu šo tēlu rada Krievijā? Atbaidoša, drausmīga, fašistiska Latvija…

- Problēma ir tā, ka informācijas ir ļoti daudz, bet cilvēku trūkst. Nesen runāju ar Latvijas vēstnieku Polijā Sarkaņa kungu. Izrādās, pat Polijā ir izdevies iesēt domu, ka Varšavas sacelšanās laikā tur bijusi 15. latviešu divīzija, – lai gan zinu, ka tā tur nekad nav bijusi! Vēstnieks stāsta, ka poļi viņam velta dusmīgus izteicienus, un nu jātaisnojas. Krievijai šādas informēšanas iespējas, protams, ir nesalīdzināmi lielākas.

- Vai valdība nevar jums dot pasūtījumu, lai šāda literatūra tiktu analizēta?

- Mums ir divas nodaļas "Lettika" un "Letonika" – ir informācija par Latviju visā pasaulē. Cilvēki strādā ar lielu entuziasmu, bet nav viegli visam tikt klāt. Bet analītiskai funkcijai vajadzētu ne tikai līdzekļus, bet īpaši izglītotus cilvēkus, kuri pārzinātu dažādas pasaules valodas. Bibliotēkai nevajadzētu vērtēt, bet gan atrast un piegādāt šo informāciju. Taču ne vienmēr pie mums vēršas.

Kaspars Apinis: Mūsu, nodokļu maksātāju, nauda tiks izšķērdēta 'kulturāli'!

Kaspars Apinis,  DELFI,  05/06/07    Kā jau varēja paredzēt cilvēki ar kaut nedaudz analītisku prātu- atlika izvākt no Rīgas Domes "Jaunā Laika" frakcijas pārstāvjus, kuri atļāvās iebilst pret viena no "Trīs Brāļu" auklējumu – Koncertzāli AB dambī, lai jau noraidīto priekšlikumu zibenīgi vilktu laukā no atvilktnēm un, nu jau stipri atsaucīgākas Domes publikas sastāvā, konkrētais projekts tika pompozi apstiprināts un mūs visus par barbariem un mežoņiem nodēvējusī Demakova piepūstiem vaigiem var laimīgi smaidīt aiz savu smalki dizainēto briļļu stikliem. Kārtējais labais darbiņš padarīts, tauta no tumsības izvilkta. Taču- skaties, kur gribi- interneta portālos, lasītāju rakstos laikrakstu lapās, interaktīvos balsojumos J.Dombura raidījumos – tauta nemaz tik pateicīga par šo "gaismas nesējas" veikto afēru neizskatās. Ne pārāk precīzi rēķinot var redzēt, ka vismaz 70-80% ir PRET šādas būves celšanu. Jeb precīzāk- celtniecības vietas izvēli. Un, protams, pret Demakovas uzpūtību un paštaisnību, kas izpaužas katrā viņas teikumā un frāzē.

Nu ko- norakstīsim kādu daļu neapmierinātības uz kopējā tautas noskaņojuma fona- nu nesaprot vidusmēra cilvēks, kā var tikt sadalītas dažas prioritātes – ja ir nepieciešama nauda bērnu slimnīcas remontam- tiek rīkotas tautas ziedošanas akcijas, bet jaunai koncertzālei (nevis esošo saremontēšanai, uzlabošanai u.t.t.) valdība ir gatava aci nemirkšķinot iedalīt ļoti, ļoti iespaidīgus naudas resursus. Jā, to vidusmēra cilvēkam īsti nesaprast. Ja vēl vidusmēra cilvēkam ir kaut mazākā nojausma par celtniecību kā tādu, viņam rodas jau nākamais jautājums, kuru viņš saprot vēl mazāk – kā kompetentas iestādes var paziņot, ka būvniecība uz ūdens projektu praktiski nesadārdzina un arī šis sadārdzinājums būšot nebūtisks. Lai gan visiem ir zināms, ka, piemēram, hidrotehniskas būves- tilti, dambji, aizsprosti, ir vieni no dārgākajiem celtniecības objektiem. Nu tad mazliet paskatīsimies...

Enciklopēdijā "Rīga" par AB dambi rakstīts: "Dambis atrodas Daugavā pie Klīversalas. Ietilpst Daugavas kreisā krasta dambju sistēmā, kas celti upes gultnes sašaurināšanai un ostu ierīkošanai. AB dambis būvēts 1886.-1887. gadā. Sākotnējais garums (no Klīversalas augšgala) - 1058 metri. Sākotnēji dambi veidoja zemas, paralēlas koka pāļu rindas ar laukakmeņu pildījumu. Augsta ūdenslīmeņa gadījumā tas applūda. 1891.-1895. gadā dambja virspusi izbūvēja augstāku par maksimālo ūdenslīmeni. Dambja iekšmalā ierīkoja Rīgas Kuģniecības biedrības piestātni. Ledus iešanas laikā ostā aiz dambja novietoja tilta pontonus. Tagad dambis ir nostiprināts ar betona konstrukcijām. Līdz 1940. gadam to izmantoja kā ogļu kuģu piestātni. Otrā pasaules kara laikā dambis tika saspridzināts, un tikai 1963. gadā tika izstrādāts tā rekonstrukcijas projekts, kas paredzēja noenkurotas atbalstsieniņas izveidi ar fasādi no dzelzsbetona pāļiem un grunti aizturošajām dzelzsbetona plātnēm paralēli agrāk būvētajai koka pāļu konstrukcijai." Tomēr rekonstrukcija nepasargāja dambi no deformācijām. Tā priekšējo sienu konstrukcija sekmējusi grunts izskalošanos no dambja iekšpuses. Jau 1979. gadā tika atklāts, ka dambim nepieciešams kapitālais remonts, tomēr līdz pat mūsdienām tas nav veikts. Šobrīd šā objekta tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā pirmsavārijas. Pēdējo reizi šīs būves izpēte veikta 1997. gadā, un tā vēlreiz apliecināja, ka dambis ir avārijas stāvoklī.

Mūsdienās dambis vairs nepilda savas pirmatnējās funkcijas. Tur vairs nav ne kuģu piestātnes, ne pārkraušanas laukumu. Tāpat dambis vairs nav vajadzīgs, lai palu laikā no aizskalošanas pasargātu pontona tilta posmus, jo pontonus nu ir nomainījis Vanšu tilts. Vārdu sakot, dambis tagad ir visu aizmirsts dekoratīvs elements.

2005. gada sākumā SIA "Geo Consultants" veica dambja izpēti un viennozīmīgi secināja: "Dambja krastmala ir avārijas stāvoklī. Apakšējā krote apdraud cilvēku dzīvības, kas pa to pārvietojas. Dažāda izmēra dzelzsbetona plātnes ir salūzušas un saplaisājušas. Virsbūves stāvoklis ir neapmierinošs ― tajā ir neskaitāmi daudz plaisu, atšķēlumu, kā arī atsevišķās vietās tas ir sagrauts līdz pat stiegrojumam. Pāļu pamatne ir neapmierinošā stāvoklī, jo tā ir pilnā apmērā izsmēlusi savus resursus un ir jārekonstruē."

AB dambi par piemērotu dažādām būvēm oficiāli atzina tikai pavisam nesen. Atbilstoši Rīgas Attīstības plānam tas līdz 2005. gadam bija dabas pamatnes teritorija. Savukārt jaunais Rīgas Attīstības plāns 2006.-2018. gadam dambi paredz izslēgt no Rīgas Brīvostas teritorijas un piešķirt tam sabiedrisku teritoriju zonējuma statusu. Latvijas Ģeotehniķu savienība savukārt ir pārliecināta, ka koncertzāles projekts jāpārvērtē "dambja sliktā tehniskā stāvokļa, sarežģītās ģeotehniskās un transporta situācijas dēļ". Ģeotehniķu savienības izplatītajā paziņojumā tika teikts: "Kā obligāti veicamos pasākumus šāda projekta ietvaros varam minēt dambja rekonstrukciju (apmēram 0,55 km garumā) un krasta atbalsta sienas izbūvēšanu apmēram 1,1 km garumā. Šajā vietā Daugavas dziļums ir 6―8 metri. Dūņu slānis ir apmēram 15 metru biezs. Nesošā grunts sākas aptuveni 15-20 metrus zem Daugavas līmeņa. Turklāt celtniecības laikā iespējami neparedzēti darbi, kas saistīti ar iespējamiem akmens krāvumiem, dambja savilcēm un veco pāļu iecirkņiem. Līdz ar to var rasties tehnoloģiski sarežģījumu un neparedzētas papildu izmaksas. Šādi, tikai AB dambim raksturīgi, papildu darbi ievērojami palielina būvdarbu izmaksas."

2004. gada vasarā, kad valdībā tika prezentēta Rīgas akustiskās koncertzāles projekta ideja, Kultūras ministrija Ministru kabinetam centās iegalvot, ka koncertzāle izmaksās tikai 12,1 līdz 15,9 miljonus latu. Ar šādu summu valdība tad arī nolēma rēķināties un no valsts budžeta koncertzāles būvniecībai piešķīra septiņus miljonus latu. Dažus mēnešus vēlāk - 2005. gada janvārī - jaunizveidotās aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone Saeimā paziņoja, ka koncertzāles celtniecība izmaksās daudzkārt vairāk - 30 132 000 latu. Savukārt 2006.gada vasarā koncertzāles projektu konkursā uzvarējušais arhitektu birojs "Sīlis, Zābers un Kļava" apņēmies šo objektu uzbūvēt par nieka 22 miljoniem latu. Varbūt šī summa arī balstās uz kādiem konkrētiem aprēķiniem, bet, protams, ne uz visiem. Un pirmām kārtām jau ne uz tiem, kas saistīti ar paša AB dambja rekonstrukciju un pārbūvi. Pēc valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" 2007.gadā publiskotajiem aprēķiniem, koncertzāles celtniecībai nu jau būtu nepieciešami vismaz 62,3 miljoni latu. Koncertzāles ēkas izmaksas paredzētas 38,1 miljons latu, AB dambja rekonstrukcija izmaksātu 14,05 miljonus latu, infrastruktūras pārveide AB dambja tuvumā, ielu un celiņu izbūve - 3,895 miljonus latu, inženierkomunikāciju izbūve - 1,35 miljonus latu, četru joslu tilta izbūve uz Trijādības ielu - 4 728 076 latus, bet gājēju tilta uz Ķīpsalu celtniecība - 1 185 626 latus.

2006.gadā arhitektūras profesors, akadēmiķis Jānis Krastiņš domāja, ka projekta izmaksas tāmē - 22 miljoni latu - ir aizmirsts pierakstīts viens cipars: nulle. Pēc viņa ieskatiem, koncertzāle Latvijas tautai (kā nekā to taču būvēs par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu) varētu maksāt teju vai ceturtdaļmiljardu latu. Pie kam par galējo izmaksu kopsummu runāt esot vairāk nekā pāragri. Nav veikta dambja pilnīga izpēte un konstatēts, ko tur drīkst vai nedrīkst celt, kā tas jānostiprina. Tāpat arī šīm izmaksām jāpierēķina infrastruktūras izveide un piegulošās teritorijas iekārtošana. Koncertzāle uz AB dambja bija plānota 22 000 kvadrātmetru platībā. Iecerēts, ka lielajā zālē būs 1400 skatītāju vietas, bet mazajā zālē - 350 vietas. Mēģinājumu zāle būs aptuveni 375 kvadrātmetrus liela.AB dambī paredzēta apakšzemes autostāvvieta 400 automašīnām. Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone aģentūrai LETA savulaik skaidroja, ka koncertzāle būtībā tiks celta uz pāļiem Daugavā. Upes "līcīti" uz viesnīcas "Radisson SAS" pusi, pēc Magones domām, nāksies aizbērt.(Magone gan nevarēja nosaukt nevienu Eiropas pilsētu, kur upes vidū būtu uzcelta zemūdens autostāvvieta, kā to iecerēts būvēt Rīgā - zem Daugavas.)

AB dambis patlaban ir 550 metrus garš un 42 metrus plats. SZK projektētā koncertzāle ir apmēram 190 metrus gara un aptuveni 60 metrus plata - tātad par 18 metriem platāka par AB dambi. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības obligāti nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums būtu jādubulto. Un pēc visa augstāk minētā, skaidri saprotot, ka jebkādu būvju veidošana uz ūdens- jo dambis pats jau nav spējīgs šo monstrozo svaru turēt, ir ārprātīgi dārgs prieks, apzinoties, ka, būvējot autostāvvietas zem ūdens līmeņa, nāksies saskarties gan ar hidroizolācijas, gan pašas būves risinājumiem tik izsmalcinātos veidos, ka cenas lēkšus aizlēks debesīs, "Trīs Brāļu" preses "barotāja" E.Bīviņa tomēr atļaujas publicēt sekojoši absurdu apgalvojumu, kā aģentūras oficiālu viedokli – "No būvniecības viedokļa AB dambis būtiski neatšķiras no citām vietām Rīgas centrā un tā tuvākajā apkārtnē, jo ēkas pamati tik un tā jāstiprina uz pāļiem, kas balstās 20-25 metru dziļumā esošajā dolomīta iežu slānī. Vienkārši izsakoties, šajā gadījumā vienīgā atšķirība ir tā, ka pāļi tiks dzīti, izmantojot dambi kā platformu. Starp rekonstrukcijas gaitā nostiprinātajām dambja sienām, protams, var sabērt būvgružus, tomēr racionālāk ir izveidot apakšzemes stāvvietu, pielietojot tās pašas tehnoloģijas, kas izmantotas citur Latvijā, kur gruntsūdeņi atrodas 1,5 – 2.0 m zem zemes līmeņa."

Apkopojot visu augšminēto nākas secināt sekojošas lietas- arhitektu kolektīvs, kuru vidū bija arī ārvalstu pārstāvji, izvēlējās AB dambi kā vēlamo Koncertzāles celtniecības vietu absolūti nezinot AB dambja tehnisko stāvokli, bet gan izejot tikai un vienīgi no estētiskiem apsvērumiem – "tur smuki izskatītos...". Un uz to arī Demakova ir "nociklojusies" un absolūti atslēgusi to sava prāta daļu, kas spēj apstrādāt arī informāciju ciparu (cenu) formātā. Cilvēks vienkārši vairs nav spējīgs racionāli spriest. Ja tas tā nav, tad versija ir vēl sliktāka- projekta bīdītājiem ir piesolīts pamatīgs un gards kumoss par projekta izstumšanu caur atbilstošajām instancēm. Un norakstīt līdzekļus kukuļu vajadzībām šāda veida būvē jau nu nepavisam nebūs sarežģīti- neviens nespēs izkontrolēt tāmēs minētos betonu, dzelžu, akmeņu u.c. materiālu apjomus...Kādi gala rezultātā šie skaitļi valsts budžetam izvērtīsies- pagaidām, baidos, nevienam nav pat aptuvenas nojausmas. Ir tikai skaidrs, ka tie būs milzīgi.

Vai mūsu valstī pareizi tiek sadalītas prioritātes, jājautā? Pat ja es pievienojos viedoklim- kultūra ir vajadzīga, man tomēr ļoti gribās zināt atbildi uz vienkāršu jautājumu- cik ŠĀDA kultūra mums maksās? Un vai tiešām tam IR jāmaksā tik daudz? Varbūt tomēr būvējam uz zemes, ne ūdenī un par ietaupīto naudu uzceļam kādu bērnudārzu?

Slēdzot tēmu es pajautāšu- vai kāds jurists man neatbildētu, kā šā objekta būvniecība sasaucas ar "Likuma pa aizsargjoslām" pantiem? 7.pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.

37.pants. Aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās

4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

(rakstā izmantoti žurnālā "NEDĒĻA" 2006.gada augustā publicēti speciālistu komentāri)

Ceturtais folkmūzikas festivāls pārsteidz rīdziniekus

Kristaps Kārkliņš,  NRA  05/07/07    Tirdzniecības centrs Origo, kura telpās notikuši gan Baltijas baleta festivāla, gan festivāla Riga Music koncerti, dažādi teātra un deju pasākumi, aizvadītajā nedēļas nogalē kļuva par tautas mūzikas festivāla mājvietu.

Apmeklētājus festivāls pārsteidza ar folkmūzikas skaņdarbiem un oriģināliem priekšnesumiem Stacijas laukumā un koncertzālē Lielā ģilde.

Festivāla ietvaros varēja redzēt Apsaras Mākslas asociācijas deju grupu no Kambodžas, dziesmu un deju grupas Seodo Sori sniegumu no Dienvidkorejas.

Bērniem un pieaugušajiem bija iespēja vērot ne tikai dažādus cirka priekšnesumus, bet arī pašiem darināt mūzikas instrumentus, zīmēt, arī piedalīties dažādos konkursos un atrakcijās.

Vakarpusē Stacijas laukums kļuva par brīvdabas platformu Pūces etnogrāfiskajam orķestrim un Igaunijas ansamblim Tuļļi Lum, kas sadziedājās ar Julgī Stalti. Pasākums noslēdzās ar rīkles dziedātāju grupu no Tuvas republikas Huun-Huur Tu, kas ir viena no harismātiskākajām un slavenākajām šā unikālā dziedāšanas stila pārstāvēm pasaulē.

Studenti apgūst prasmīgas saimniekošanas prasmes

Līga Nestere,  NRA  05/07/07    Studiju tematiku mācībspēki pastāvīgi pilnveido, iekļaujot nozīmīgākos pētniecības un inovācijas rezultātus tematiski atbilstīgā profesionālās darbības jomā, tā sekmējot nākotnes sabiedrības – gudru, prasmīgu un uzņēmīgu cilvēku veidošanos.

došanos, kas veicinās stratēģisko ieceru – nacionālās izaugsmes un saimnieciskās uzplauksmes īstenošanos Latvijā," par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ražošanas kvalitātes institūta (RKI) bakalaura profesionālo studiju programmu Visaptverošā kvalitātes vadība stāsta institūta direktors profesors Narimants Salenieks.

Studenti bakalaura studijās apgūst kopnozares pamatzināšanas un praktizēšanās prasmi tematiskos moduļos (priekšmetu blokos): kvalitātes, drošuma un ilgtspējas nodrošināšana un vadība, efektīvās vadības sistēmas, atbilstības novērtēšana, produktu, procesu un tehnoloģiju pilnveide, prasmīgās saimniekošanas izcilība – kvalitātes balvas nacionālās sistēmas. "Studiju programma aptver vispārējās un profesionālās zināšanas un prasmi kvalitātes vadībā projektēšanā, izgatavošanā un lietošanā visās saimnieciskās darbības jomās – ražošanā, transportā un servisā, kas nepieciešamas efektīvu, drošu un ilgtspējīgu produktu, procesu un sistēmu veidošanā, īstenošanā un darbināšanā," stāsta N. Salenieks. Viņš teic, ka mācību laikā studentiem jāapgūst profesionāli orientētas zināšanas matemātikā, grafikā un ekonomikā. "Īpaša padziļināta izpratne veidojas prasmīgās saimniekošanas prasmē (zināšanu ekonomika) – kā veidojams ražojums un sakārtojama ražotne, lai varētu iekļauties Eiropas vienotajā tirgū un citur pasaulē bez bažām par iespējamību saņemt pērienu par neprasmi, par kaitējumu dzīvībai, veselībai un videi," stāsta N. Salenieks. Viņš norāda, ka programmas absolventi – kvalitātes vadības profesionāļi – iesākumā strādā jaunākā speciālista amatā visu nozaru ražošanas un transporta uzņēmumos, mērīšanas un testēšanas laboratorijās, sertifikācijas iestādēs. Arī studiju laikā studējošie jau praktizējas galvenokārt pašu izraudzītos mūsu zemes un aizrobežu uzņēmumos, profesionālās organizācijās un iestādēs kvalitātes nodrošināšanas, novērtēšanas un vadības jomās. Darba samaksa programmas absolventam ir 400–500 latu, pēc sekmīgi nostrādātiem dažiem gadiem 600–800 latu mēnesī. Absolvējot maģistra studijas, praktizējošie kvalitātes profesionāļi nopelna 800–1200 latu mēnesī, bet starptautiskās kompānijās strādājošie vēl vairāk, saka N. Salenieks.

***

Bakalaura profesionālā studiju programma

Visaptverošā kvalitātes vadība

- Studiju programma akreditēta līdz 2012. gadam

- Studiju ilgums:

pilna laika studijās – 4 gadi,

nepilna laika studijās – 5 gadi.

- Prakse ilgst 26 nedēļas.

Prakse bakalauriem sākas

6. studiju pusgadā

- Konkurss uz vienu budžeta vietu:

2006. gadā – 1,5

2005. gadā – 2,0

2004. gadā – 1,4

- Mācību maksa 2007./2008. mācību gadā ir 880 latu (pilna laika studijās) un 530 latu (nepilna laika studijās)

- Atskaita: bakalaura programmā studenti līdz šim ir atskaitīti tikai no pirmā kursa:

2006. gadā no 22 uzņemtajiem atskaitīja 2 studentus

2005. gadā no 23 uzņemtajiem atskaitīja 3 studentus

- Atskaitīšanas galvenais iemesls – nesekmība vispārizglītojošos priekšmetos

- Reflektantu uzņemšana notiek konkursa kārtībā, ņemot vērā centralizēto eksāmenu matemātikā un fizikā (vai svešvalodā: angļu, vācu, franču) rezultātus

- Iegūstamais grāds – bakalaura profesionālais grāds kvalitātes vadībā

- Iegūstamā kvalifikācija – kvalitātes vadības sistēmu speciālists

- Pēc augstskolas absolvēšanas var strādāt, piemēram, kvalitātes speciālista, konsultanta un vadītāja amatos Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, Latvijas gāze, kā arī novērtēšanas institūcijās I.B.N.A., SGS, Det Norske Veritas

AVOTS: RTU

Mūžizglītības attīstība Vidzemē

Dace Lina-Fisenko,  NRA  05/07/07    Domājot par mūžizglītības attīstību nākotnē, augstākās izglītības padomē Vidzemes augstskolas un Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvji prezentēja jaunizveidoto Vidzemes Mūžizglītības centru.

(ViA) un Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvji prezentēja jaunizveidoto Vidzemes Mūžizglītības centru.

Centra galvenie uzdevumi ir piedalīties Latvijas mūžizglītības politikas veidošanā, nodrošināt mūžizglītības pieejamību un piedāvājumu sadarbībā ar Vidzemes reģiona izglītotājiem, darbam piesaistot augsta līmeņa akadēmiķus un nozaru profesionāļus no visas valsts. Tāpat jaunizveidotā Mūžizglītības centra uzdevumi ir vadīt pieaugušo izglītības sistēmu, veicināt tās attīstību Vidzemes reģionā, kā arī sniegt metodisku konsultatīvu palīdzību pieaugušo izglītotājiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe iepazīstināja ar mūžizglītības situāciju Latvijā un norādīja, ka 2007. gads atzīmējams kā pozitīvu pārmaiņu laiks. Valsts ir uzņēmusies atbildību par Latvijas mūžizglītības rīcības plāna izstrādāšanu. Tā īstenošanai ir būtiska tādu centru izveide, kāds ir Vidzemes Mūžizglītības centrs.

Vidzemes Mūžizglītības centrs izveidots uz Vidzemes augstskolas Tālākizglītības daļas bāzes un turpmāk nodarbosies ar mūžizglītības pieejamības, piedāvājuma un pārvaldības nodrošināšanu Vidzemes reģionā.

Izglītības un zinātnes ministrija Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam ir definējusi problēmu loku, ko nepieciešams risināt. Latvijā noteiktām cilvēku grupām nav pieejama tām nepieciešamā formālā un neformālā izglītība katrā dzīves posmā un jomā. Pieaugušie iedzīvotāji nav atzīti kā plašākā izglītības mērķa grupa, un tai nav adekvāta piedāvājuma. Latvijas normatīvie akti nenosaka mūžizglītības politiku, pārvaldi un finansēšanu, kā rezultātā esošie resursi netiek mērķtiecīgi pārvaldīti, apdraudēta to efektīva izmantošana. Mūžizglītības pieejamība nav vienlīdzīga visiem, kas to vēlētos izmantot.

Tāpēc ir svarīgi radīt priekšnoteikumus izglītotu cilvēku izaugsmei pie esošajām izglītības iestādēm, efektīvi koordinēt pieaugušo izglītības piedāvājumu un padarīt to pieejamu dažādās Latvijas teritorijās, nodrošināt programmu kvalitāti, noteikt mūžizglītības pārvaldes struktūru nacionālā un arī reģionālā līmenī.

Vidzemes Mūžizglītības centrs ir ViA struktūrvienība, kas aktīvi iesaistīsies Vidzemes reģiona mūžizglītības procesos. ViA jau ir nopietnas iestrādes šajā jomā. Kopš 2005. gada, kad augstskolā tika izveidota Tālākizglītības daļa, tās organizēto kursu dalībnieku skaits tuvojas 3000. Piedāvājums ietver tālākizglītības kursus pedagogiem, kursus tūrisma biznesā, valodās, klientu saskarsmē, datorzinībās, sabiedriskajās attiecībās un finanšu plānošanā. No 2005. gada interesentiem iespējams arī apmeklēt atsevišķus ViA studiju programmu kursus un mācīties kopā ar studentiem, saņemot par to izglītību apliecinošu sertifikātu.

***

Mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi. Tā paver iespējas cilvēkiem izglītoties visas dzīves garumā, paaugstinot vai mainot savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm.

Aizdomas par saientologu ideoloģijas izplatīšanu pedagogu vidū

Deniss Kolosovs,  Diena  05/07/07    Latvija, iespējams, nokļuvusi religisko sektu uzmanības lokā, un Totalitāro sektu apkarošanas komiteja par pirmo intervences pazīmi uzskata to, ka ar saientologu kustību saistītā SIA Marica plus saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) A2 līmeņa licenci skolotāju kvalifikācijas celšanas programmai. Gan IZM, gan firma uzsver, ka kursam neesot nekā kopīga ar pretrunīgi vērtēto saientologu ideoloģiju.

Saientoloģija piedāvā no tradicionālajām reliģijām atšķirīgu pieeju — tā ir pasauli apliecinoša, tās piekritēji ir labi integrēti sabiedrībā. Nopietnās studijās un pašizziņas procesā iesaistās maz cilvēku, jo tas maksā dārgi — vairākus simtus tūkstošus dolāru. Pārliekās komercializācijas dēļ saientoloģija aizliegta vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Grieķijā.

Komitejas līdzpriekšsēdētāja Viktora Jolkina rīcībā esošā informācija rāda, ka SIA Marica plus esot cieši saistīta ar saientologu kustību. Komitejai ir bažas, vai pēc šo kursu beigšanas pedagogi nesāks Latvijas skolēnus mācīt pēc saientoloģijas pamatlicēja Rona Habarda baušļiem. Tomēr Marica plus reģistrēta kā uzņēmums, nevis reliģiskā organizācija, tāpēc nevar kontrolēt, vai tā saistīta ar saientoloģiju, Dienai teic Reliģisko lietu pārvaldes vadītāja Jekaterina Macuka. "Latvijā nav nevienas reliģiskās organizācijas, kuras konfesionālā piederība būtu saientoloģija," viņa saka.

Izglītības centra Marica plus direktore Inga Cironoka Dienai noliedz sakaru ar saientoloģiju, neslēpjot, ka IZM licencētā programma Mācību šķēršļu noteikšana. Metodes to novēršanai balstās uz R.Habarda radītajām izglītības metodēm. Tomēr programmu attīstījuši praktizējoši pedagogi, kuri nav saientologi. "Šī metode eksistē vairāk nekā 30 gadu, Itālijā un Krievijā to izmanto līdztekus tradicionālajai pedagoģijai," pamato I.Cironoka.

Pēc Dienas jautājumiem kārtība, kādā Marica plus ieguvusi licenci, IZM tika pārbaudīta, bet nekādi pārkāpumi nav konstatēti, apliecina ministrijas pārstāve Agnese Korbe. "Kritēriji licences saņemšanai ir stingri, turklāt obligātās skolotāju mācības notiek ar augstskolu atbalstu, bet šajā gadījumā pedagogi paši var izvēlēties, vai apgūt šo programmu," viņa skaidro. Līdz šim IZM neesot saņēmusi sūdzības par saientologiem. Kā noskaidroja Diena, Latvijā tomēr ir reģistrēta viena organizācija, kas pieskaita sevi saientologu kustībai. Uzņēmumu reģistrā kopš pērnā gada vasaras reģistrēta Saientologu attīstības un atbalsta biedrība. Tās darbības veidi ir palīdzība saientologu mācības izplatīšanā, apgaismība cilvēktiesību aizsardzībā un narkotiku izplatības novēršanā. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes filozofijas doktors Valdis Tēraudkalns Dienai uzsver, ka saientoloģija uzskatāma par reliģisku kustību. "Eiropā ir diskutēts par saientologu organizāciju reģistrāciju, taču vērtēt tās var tikai pēc tam, kad tās jau kādu laiku darbojušas," teic eksperts.

***

Saientologi pasaulē

Saientologu baznīcas dibinātājs ir amerikānis Lafajets Ronalds Habards, produktīvs zinātniskās fantastikas darbu autors. 1950.gadā publicētā grāmata Dianētika: Modernā zinātne par garīgo veselību kļuva par pamatu saientologu reliģiskajai filozofijai. Pirmā šī virziena baznīca nodibināta Vašingtonā 1955.gadā. Kā apgalvo baznīcas pārstāvji, tā darbojas aptuveni 150 valstīs, piekritēju skaitu lēš ap 8 miljoniem. Šīs reliģijas uzmanības centrā ir cilvēka pašsajūta un garīgā attīstība, Dieva izpratni saientologi atstāj katra paša ziņā. Īpašu uzmanību kustība pievērš slavenību piesaistei, jo tām nāk līdzi piekritēju pūļi.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  05/08/07

- XYLON GRAFIKA. Melngalvju namā šodien tiek atklāta zviedru mākslinieku apvienības XYLON grafikas darbu izstāde. Starptautiskā mākslinieku apvienība XYLON nodibināta 1953. gada 26. septembrī Cīrihē. XYLON International veido desmit suverēnas mākslinieku apvienības, kuras mūsdienās darbojas Argentīnā, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Kanādā, Polijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā un mākslas darbu radīšanā izmanto augstspieduma tehnikas. XYLON grafikas darbu izstāde notiek apmaiņas projektā ar Latviju, un izstādē būs skatāmi desmit mākslinieku darbi.

- DAIĻKRĀSOTĀJU MĀKSLA. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas informācijas centrā, izstādē Perfekta ilūzija. Tradicionālā faux finis interpretācija –vēsturiskā un mūsdienīgā sintēze aplūkojams divu daiļkrāsotāju – Andreja Rītiņa (Kanāda) un viņa skolnieka Haralda Auziņa (Latvija) – veikums virsmu dekoratīvajā apdarē. Izstāde piedāvā autortehnikā darinātu dabisko materiālu imitāciju paraugus un plašu arhitektonisko virsmu vēsturiskās apdares atdarinājumu klāstu, kā arī demonstrē seno tehniku radošu izmantojumu modernajā interjerā.

- JURA DIMITERA PLAKĀTI. Trešdien pulksten 19 fotostudijā Imagine Andrejsalā tiks atklāta mākslinieka Jura Dimitera plakātu izstāde Eiropas dienas Rīgā. Ekspozīcijā būs apmēram 40 lielformāta plakāti, kas, no vienas puses, ir kā asprātīgas replikas par mūsdienu dzīves jaunajām pamatvērtībām, no otras – kā šo vērtību asa kritika. Juris Dimiters 1973. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Stājmākslas nodaļu; viņš tiek dēvēts par scenogrāfu, gleznotāju un plakātu mākslinieku.

- NEGRAMARO. Mākslas galerijā Mūrnieks trešdien tiks atklāta jaunās gleznotājas Kristīnes Kvitkas personālizstāde Negramaro. K. Kvitka šogad absolvēs Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot bakalaura grādu. Izstādē būs apskatāmas mākslinieces gleznas, kas tapušas, iespaidojoties no Itālijas, kur viņa kādu laiku pavadījusi mazajā un barokālajā Lečes pilsētiņā. Nosaukums Negramaro K. Kvitkai asociējas ar Itāliju, jo šis vārds apzīmē vīnogu šķirni, tāpēc tā tiek dēvēts gan vīns un Itālijas kafejnīcas, gan tur spēlētā mūzika.

- EDVARDA GRŪBES ZĪMĒJUMI. Agijas Sūnas galerijā līdz 17. maijam skatāma gleznotāja Edvarda Grūbes zīmējumu izstāde. E. Grūbes rokraksts latviešu mākslas mīļotājiem jau zināms – zemes pelēkie un okerīgie toņi, plašs otas vēziens un abstrahēti tēli. Galerijā eksponēto zīmējumu izstāde ir jauns ieskats mums zināma mākslinieka daiļradē. Zīmējumos dominē māksliniekam raksturīgās tēmas – māte ar bērnu, klusās dabas ar mūzikas instrumentiem, lelles utt. "Šobrīd priecājos par zīmējumu kā patstāvīgu vērtību un zīmēju regulāri, izmantojot tušas mazgājuma un ogles tehniku. Kā gleznotāju mani interesē gleznieciskums arī zīmējumā," apgalvo mākslinieks.

Kas man ar tevi, latviešu valoda?

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  05/08/07     Kas man ar tevi, latviešu valoda, šopavasar? Protams, notikumi. Pieminēšanas vērti ir daudzi. Vairāki no tiem ir nopietni un pārdomu vērti.

Pats nopietnākais — varbūt šī pavasara lielais notikums — manā skatījumā ir publikācijas par citvalodu īpašvārdu rakstību/atveidi latviešu valodā (skat. Karoga aprīļa numuru). Nopietns tāpēc, ka, skarot tikai vienu mūsdienu latviešu valodā sarežģītu jautājumu, līdzi tiek celti un kļūst redzami citi, arī sarežģīti un nozīmīgi. Tāds, piemēram, ir jautājums par runātās un rakstu valodas attieksmēm. Par to skaidri un saprotami ir rakstījušas manas Liepājas kolēģes V.Strautiņa un Dz.Šulce grāmatā Latviešu literārās valodas fonētika, ortoepija un ortogrāfija (2004), atgādinot, ka runāta valoda attīstās pēc valodas iekšējiem attīstības likumiem, savukārt rakstība ir ārēji regulēta parādība, kuru cilvēki veido apzināti. Nu, lūk, un jaunie ļaudis, kuri savās publikācijās Karogā pievēršas citvalodu īpašvārdu rakstībai mūsdienās, izprot, ka jāņem vērā jaunie ārējie apstākļi, kuros jādzīvo ne vien mums, bet arī mūsu valodai. Un tāpēc valodā vērīgā, es teiktu — arī valodā viedā — tulkotāja Dace Meiere ir pārliecināta, ka drīzumā latviešu rakstu valodā citvalodu personvārdu atveidē būs vairāki varianti — oficiālajos dokumentos tiks ievērota rakstība oriģinālvalodā, zinātniskajā, populārzinatniskajā un lietišķajā tekstā lietos īpašvārda atveides fonētisko rakstību ar obligātu oriģinālformas pieminējumu pirmajā reizē. Savukārt daiļliteratūras tekstos Dace Meiere redz iespēju palikt pie fonētiskās rakstības. Kāpēc lai es (un citi arī) neieklausītos atzītas tulkotājas, daudzu valodu zinātājas vērojumos un pārdomās?

Cits, līdz ar īpašvārdu rakstību, celts jautājums parādās Jurģa Šķiltera publikācijā. Varētu pat teikt, notikums pats par sevi. Var teikt, ka latviešu valodniecībā notiek/atsākas/nostiprinās ilgi gaidītais pagrieziens uz valodas filozofijas pusi. Un neko darīt, ka skarbi tiek vērtēts Endzelīna laikmets latviešu valodniecībā. Kā atsvars un veldzējums tiem, kuriem jauna filozofa/filosofa vērtējums rada sāpju sajūtu, ir jaunais censonis Pauls Daija, kurš diskusijā par citvalodu īpašvārdu rakstību parāda savas pamatīgās zināšanas par šī jautājuma vēsturi latviešu rakstu valodā.

Visus gudros ļaudis, kuri Karogā izsaka savus vērojumus par īpašvārdu rakstību mūsdienās, nepieminēšu. Tikai to, ka viņi visi ir vienisprātis ar manām Liepājas kolēģēm — jāraksta tā, lai sazināšanās mūsdienās nebūtu apgrūtināta, un jācenšas nonākt līdz vienotiem ortogrāfijas paņēmieniem, mūsdienu situācijai atbilstīgiem.

Cieši klāt šim notikumam par citvalodu īpašvārdu rakstību piekļaujas kāds cits. Jābūt precīzai — tas notika vēl šīgada ziemā, bet varbūt iederīgam tieši tuvāko dienu atmosfērā. Tas bija manas jaunās kolēģes Daces Strelēvicas referāts akadēmiķim J.Endzelīnam veltītajā konferencē. D.Strelēvica pievērsa uzmanību tādām parādībām valodā kā pūrisms (cenšanās izvairīties no visiem kādas citas valodas elementiem savā valodā) un preskriptīvisms (cenšanās saglabāt vai panākt valodā ideālu "pareizību", nosakot stingras normas un kritizējot jebkādas izmaiņas valodā). Jaunā zinātniece pievērsās pūrisma un preskriptīvisma sociālajiem aspektiem un izpausmēm etniski un sociāli dažādu kopienu vidē. Viņa savos uzskatos pievienojusies pētniekiem, kuri novērojuši interesantu iezīmi — etniski, sociāli un politiski konfliktējošās grupās konflikti nepāraug fiziskā vardarbībā, ja tās savu identitāti vispirmām kārtām balsta uz valodu un domstarpības galvenokārt ir par valodas jautājumiem. Ja referāts vēl nav publicēts, var ielūkoties referāta tēzēs, bet varbūt viela pārdomām (varbūt arī rīcībai) pirms notikumiem, kurus šogad sola draudīgākus nekā citus gadus (skat. Diena, 7.maijs), ir saskatāma arī šajās dažās rindiņās.

Par valsts valodas nelietošanu šogad sodītas 18 skolotājas

DELFI  05/09/07    Par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu izpildei pietiekošā apjomā šā gada pirmajos četros mēnešos ar naudassodiem sodīti 183 cilvēki, tostarp 18 skolotājas un viena skolas direktore

Valsts valodas centra (VVC) Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis portālu "Delfi" informēja, ka par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu izpildei nepieciešamajā apjomā šogad sodītas 18 skolotājas, viena skolas direktore, kā arī divas direktora vietnieces.

Vēl divu skolu direktores sodītas par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas.

Pārkāpumi skolās konstatēti, lielākoties, pārbaudot skolēnu un viņu vecāku sūdzības.

Par valsts valodas nezināšanu sodīti arī citu profesiju pārstāvji - medmāsas, veikalu kasieri, farmaceiti, sargi, bet visvairāk sodu saņēmuši tieši pārdevēji un skolotāji. VVC par pārkāpumiem parasti nosakot sodu līdz 50 latiem.

Šā gada četros mēnešos sodītas arī 38 personas par importēto preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā.

VVC inspektoru uzdevums ir aizstāvēt valsts valodas lietotāju tiesības un intereses. Centra mērķis ir īstenot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā.

40% aptaujāto skolēnu ir smēķētāji

TVNET   05/10/07    2007. gadā Eiropas Komisijas pretsmēķēšanas kampaņa Help: Par dzīvi bez tabakas Latvijā ir sākusi jaunu akciju – kopā ar organizācijas Vecāki Rīgai pārstāvjiem un pašvaldības policiju tiek apciemotas Rīgas skolas, lai pārliecinātu skolēnus par smēķēšanas kaitīgumu. Aptuveni 40% skolēnu vecumā no 13 līdz 18 gadiem ir smēķētāji.

No janvāra līdz aprīļa beigām kampaņa Help ir pabijusi septiņās galvaspilsētas skolās, ieskaitot Teikas vidusskolu, Ziemeļvalstu ģimnāziju un 3. vidusskolu, kurās tika veikti tvana gāzes jeb CO mērījumi vairāk nekā 800 skolēniem.

Šo akciju laikā skolēniem ir iespēja izmērīt kaitīgās oglekļa monoksīda jeb tvana gāzes (CO) līmeni savā organismā (līdzīgi, kā mēra alkohola koncentrāciju izelpā), tādējādi uzskatāmi redzot smēķēšanas un pasīvās smēķēšanas sekas. Bieži vien tiek uzsvērts informēšanas nelietderīgums, taču šajā gadījumā, ņemot palīgā speciālu aparatūru, skolēni redz būtisko atšķirību tvana gāzes piesārņojuma līmenī, kāds ir smēķētāju un nesmēķētāju organismā, tajā pašā laikā liekot vairāk uztraukties par tabakas dūmu koncentrāciju skolā, mājās, atpūtas un izklaides vietās.

„Akcijas ietvaros esam apmeklējuši vairākas galvaspilsētas skolas un visur esam sastapušies ar lielu skolu vadības un skolēnu interesi. Zinot augsto smēķētāju skaitu mūsu skolās, bija ļoti svarīgi apvienot izglītošanas darbu ar tvana gāzes mērījumiem, tādējādi pusaudži varēja uzskatāmi redzēt to postu organismam, ko nodara smēķēšanas netikums. Jāpiezīmē arī, ka skolēni nekautrējās izmantot iespēju pārbaudīt tvana gāzes jeb CO līmeni izelpā, kā arī uzdeva daudz jautājumu,” tā par akcijas laikā pieredzēto izsakās Vecāki Rīgai valdes priekšsēdētājs Gunārs Bergmanis.

Līdz šim Help, Vecāki Rīgai un pašvaldības policija viesojusies septiņās skolās, kur CO mērījumos piedalījās kopumā 820 skolēnu, galvenokārt vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Jāpiezīmē, ka smēķētāju skaits viņu vidū sasniedza 40% (jeb ap 380 skolēniem), sevišķi augsts smēķētāju īpatsvars bija 15 – 16 gadus vecu skolēnu vidū, turklāt meitenes, kā izrādījās, šajā vecuma grupā smēķēja ne mazāk kā zēni. Te gan jāatzīmē, ka vidusskolas pēdējās klasēs smēķētāju bija nedaudz mazāk.

Visi CO testi ir anonīmi, iegūto mērījumu dati tiks apkopoti un izmantoti starptautiski pazīstama tabakas eksperta un plaušu saslimšanu speciālista profesora Bertrāna Docenberga (Bertrand Dautzenberg) vadībā topošajā Eiropas mēroga pētījumā.

Jāpiezīmē, ka tvana gāze ir viena no bīstamākajām tabakas dūmu sastāvdaļām, tā atrodas gaisā, ko ieelpo ikviens smēķētājs – no aizdedzinātas cigaretes, cigāra vai pīpes. Arī nesmēķētāji, atrodoties norobežotās telpās kopā ar smēķētājiem, ieelpo CO.

Arī turpmāk kampaņas Help ietvaros ir paredzēts apmeklēt jaunas galvaspilsētas skolas, tādējādi veicinot izpratni par tabakas dūmu negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību, un rosināt gan smēķētājus, gan nesmēķētājus uzzināt vairāk par smēķēšanas ietekmi uz veselību, pasīvās smēķēšanas draudiem un smēķēšanas atmešanas pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību.

Eiropas Komisijas kampaņas HELP: par dzīvi bez tabakas mērķis ir pārliecināt 27 ES dalībvalstu iedzīvotājus nesākt vai pārtraukt smēķēšanu ar televīzijas reklāmu un citu aktivitāšu palīdzību.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  05/11/07

- ZUDUŠI SNIEGĀ SAŅEM PIRMO BALVU. Studijas JetMedia īsfilma Zuduši sniegā, kuras režisors ir Vladimirs Leščovs, Starptautiskajā animācijas filmu festivālā AniFest 2007 Trebonā (Čehijā) ieguvusi savu pirmo balvu – tā atzīta par labāko īsfilmu.

- FRANČU VIDEOMĀKSLA. No 11. maija tirdzniecības centrā Galerija centrs būs aplūkojams kultūras un mākslas projekta Noass organizētais, franču kuratora Mišela Nuridzani videoprojekts Dzīvošanas spirgtums, kas ir vēl nebijis projekts Latvijas videomākslas vēsturē – uz 30 monitoriem Rīgas pilsētvidē tiks demonstrēti 25 franču mākslinieku videodarbi. Galerijā centrs izstāde būs skatāma līdz 24. maijam, bet no 29. maija līdz 10. jūnijam – peldošajā galerijā BETANOVUSS uz AB dambja. Tā dod iespēju ielūkoties un novērtēt aktuālāko franču videomākslā, kas izsenis bijusi pazīstama ar entuziasma, dzīvesprieka un emocionalitātes pārpilnām ideju realizācijām šajā mākslas žanrā. Izstāde notiek festivāla Francijas pavasaris ietvaros.

- DĀVANA MŪSDIENU SIEVIETEI. Latvijas radiostacijās jau dzirdamas divas dziesmas no Muzikālā teātra 7 topošās Raimonda Paula un Kārļa Anitena muzikālās izrādes Dāvana mūsdienu sievietei. Dziesmu Sapņu malas sala izpilda Artis Robežnieks un Ieva Ertmane, bet Dīvaino pasauli dzied Voldemārs Šoriņš, Chilli un Ieva Ertmane. Mūzikla pirmizrāde notiks 13. jūlijā Saulkrastos un pēc tam līdz pat augusta beigām apceļos Latvijas brīvdabas estrādes. Izrādi iestudēs Voldemārs Šoriņš; mēģinājumi sāksies pirmdien, 14. maijā.

- PĀRCELTS KONKURSA IZSLUDINĀŠANAS DATUMS. Vakar Kultūras ministrijā notikušajā darba grupas Piemiņas vieta komunisma upuriem sanāksmē nolemts, ka starptautisku metu (ideju) konkurss par memoriālu padomju okupācijas upuriem tiks izsludināts nevis 14. maijā, kā bija plānots iepriekš, bet gan 14. jūnijā, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā. Darba grupa uzskata – konkursa izsludināšana 14. jūnijā būs simboliska un kalpos par papildus motivāciju tajā piedalīties daudziem māksliniekiem. Konkursa darbu iesniegšanas termiņš attiecīgi tiek pārcelts uz 16. novembri. Žūrija lēmumu pieņems 2008. gada janvārī.

- DARBU ATSĀKS RTMM FILIĀLES. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs informē, ka no 15. maija darbu atsāks muzeja filiāles – Emīla Dārziņa muzejs Jāņaskola Jaunpiebalgā, Raiņa muzejs Tadenava Dunavas pagastā (Jēkabpils raj.) un Raiņa muzejs Jasmuiža Aizkalnes pagastā (Preiļu raj.).

- PĒDĒJAIS BARTS – MODERNISMS UN LITERATŪRA. Pirmdien, 14. maijā, pulksten 18 Francijas Kultūras centrā notiks Rolānam Bartam veltīta konference Pēdējais Barts – modernisms un literatūra.

- MANS PORCELĀNS. Trešdien, 16. maijā, pulksten 17 Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Konventa sētā) tiks atklāta Sanktpēterburgas mākslinieces Jekaterinas Suharevas (1969) izstāde Mans porcelāns. Daudzi tajā eksponētie darbi veidoti speciāli šai izstādei. Lielākā daļa izstādē apskatāmo darbu būs virsglazūras tehnikā apgleznoti šķīvji un bļodas, taču varēs apskatīt arī vāzes un skulptūru. Mākslinieces iemīļotās tēmas ir ceļojoši aktieri, muzikanti, eņģeļi, putni.

Līvija Dūmiņa,  NRA  05/10/07

- STRĒLNIEKU ZVAIGZNĀJS. Šovakar kinoteātra Rīga Jaunajā zālē latviešu filmu programmas ietvaros, godinot Latvijas Neatkarības deklarācijas 17. gadadienu, tiks demonstrēta pirms 25 gadiem tapusī Jura Podnieka filma Strēlnieku zvaigznājs.

Tās scenārija autors ir Arnolds Plaudis, operators – Andris Slapiņš, teksta autors – Jānis Peters, bet mūziku komponējis Raimonds Pauls.

- MĀKSLAS DIENU 2007 AKCIJA TALKA. Šodien pulksten 10 sākas Mākslas dienu 2007 akcija talka – Mākslinieku kalniņa sakopšana Meža kapos. Tās laikā tiks sakoptas mākslinieku kapa kopiņas, interesenti iepazīstināti ar arhitektes Ausmas Skujiņas projektu Mākslinieku kalniņa paplašināšana, bet talkas noslēgumā – tikšanās ar mākslas vēsturnieci Ingrīdu Burāni un sarunas par un ap māksliniekiem, viņu dzīvi, mākslu un likteņgaitām. Pasākuma dalībnieki tiks cienāti ar karstu tēju/kakao un pīrādziņiem.

- ANIMA KONCERTS. Piektdien, 11. maijā, pulksten 19.30 Anglikāņu baznīcā notiks Saulkrastu pilsētas jauktā kora Anima koncerts. Programmā F. Mendelsona-Bartoldi, J. Faļika, V. Bērda, J. Brāmsa, Ā. Šķepasta, A. Maskata, J. Karlsona un E. Melngaiļa mūzika. Ieeja koncertā bez maksas.

- BURDONA FESTIVĀLS. No 6. līdz 8. jūlijam Alsungā notiks etniskās kultūras centra Suiti rīkotais 2. starptautiskais burdona festivāls, kas notiek reizi divos gados. Festivālā piedalīsies ne tikai pašmāju folkloras grupas (Suitu sievas, Gudenieku suiti, Maģie suiti, Suitiņi, Kūrava, Bārta u.c.), pētnieki un praktiķi, bet arī kolēģi no ārzemēm – Bulgārijas, Gruzijas, Ungārijas. Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas (gan vokālās, gan instrumentālās) daudzbalsības veidiem, kas sakņojas pirmskristietisma kultūrā un vēl šodien dzīvas tradīcijas veidā sastopams Baltijā, Balkānos, Gruzijā un Pireneju pussalā. Latvijā vēl saglabājušies nedaudzi novadi, kuros burdona tradīcijas nekad nav pārtrūkušas – Latgalē, Kurzemē saglabātas Bārtā, Nīcā un suitu zemē (Alsungā, Gudeniekos, Jūrkalnē).

- REKONSTRUĒS VAIRĀKUS KULTŪRAS OBJEKTUS. Otrdien Ministru kabinets nolēmis rekonstruēt vairākus kultūras objektus: Turaidas muzejrezervāta ēkas – dārznieka māju, muižas ļaužu pagrabklēti, muižkunga veco dzīvojamo māju un Turaidas baznīcu; Latvijas Okupācijas muzeja ēku un Ārzemju mākslas muzeja vajadzībām Rīgas biržas ēku Doma laukumā 6. Restaurācijas projektu īstenošana uzdota VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Izglītības un zinātnes ministres atbilde pedagogu atklātajai vēstulei

Baiba Rivža,  Apollo  05/11/07    Pirmdien, 7.maijā, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža parakstīja atbildes vēstuli pedagogu atklātās vēstules iesniedzējiem – Rīgas 85.vidusskolas skolotājiem – Ingunai Tikmerei, Oskaram Lūsim, Ilzei Kennei, Dianai Dakterei.

Vēstules kopijas nosūtītas arī pārējiem pedagogu sūtītās vēstules adresātiem: Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, LR Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, Rīgas Domei, Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentam, Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājai Astrīdai Harbacevičai un medijiem.

«Rūpīgi iepazīstoties ar Jūsu atklāto vēstuli (saņemta Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) 2007.gada 16.aprīlī), 2007.gada 2.maijā tiekoties IZM ar vēstules autoriem – Ingunu Tikmeri, Oskaru Lūsi, Ilzi Kenni, Dianu Dakteri un Jūsu kolēģiem, kā arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, pateicos par ieinteresētu attieksmi, aktīvu nostāju Latvijas izglītības nozares darbības izvērtēšanā un par priekšlikumiem izglītības kvalitātes uzlabošanā.

Paužu gandarījumu, ka īpaši mūsu klātienes tikšanās viesa abpusēji lielāku sapratni par izglītības sistēmas tālākai attīstībai nepieciešamajiem uzlabojumiem un ka Jūsu ieteikumi un vēlmes apliecina IZM pēdējā gada laikā īstenotās izglītības politikas pareizo virzību, veikto un plānoto aktivitāšu, sagatavoto dokumentu atbilstību nepieciešamajām pārmaiņām. Piemēram, «Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007.–2014.gadam» projekts, iesniegts Ministru kabinetā (MK); IZM prioritārie uzdevumi pedagogu resursu attīstībā; «Audzināšanas darbības programmas 2007.–2013.gadam» projekts; Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas dokumentos paredzētie pasākumi un aktivitātes skolotāju profesionālajai pilnveidei, mācību procesa materiāli tehniskajai modernizācijai u.c.

IZM atbalsta tikšanās laikā Jūsu izteikto priekšlikumu par Pedagogu kongresa organizēšanas nepieciešamību tuvākajā nākotnē, jo ir jāaktivizē profesionālā diskusija un domu apmaiņa, vajadzīga arī labās prakses piemēru popularizēšana. Vienlaikus ir jāuzlabo nozares stratēģiskās informācijas nodošana izglītības iestādēm, aicinot aktīvāk līdzdarboties arī rajonu un pilsētu Izglītības pārvaldes.

Jūsu vēstulē skartās problēmas – darba tirgū konkurēt nespējīgs atalgojums un vāja sociālā atbalsta sistēma; pedagogu trūkums, pedagogu novecošanās, pedagogu pārslodze; Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma prasībām neatbilstošs finansiālais, tehniskais un materiālais nodrošinājums – ir radušās ilgā laika posmā. Kaut arī Latvijas neatkarības periodā izglītības sistēmā ir meklēti veidi un pieejas pārmaiņu īstenošanai, lai jaunā paaudze spētu pilnvērtīgi atrast savu vietu dzīvē un dot ieguldījumu Latvijas valsts un ES attīstībā, jāatzīst, ka līdztekus jauninājumiem izglītības sistēma nav saņēmusi pilnvērtīgu finansējumu jau kopš 90.gadu sākuma. Skolotāju atalgojums nav bijis konkurētspējīgs, salīdzinot ar līdzvērtīgas kvalifikācijas speciālistiem citās tautsaimniecības nozarēs. Tas rosinājis daudzus Rīgas skolu pedagogus mainīt darba vietu, īpaši pēdējo gadu laikā. Līdz ar to daļa Jūsu vēstulē minēto problēmu lielākoties skar galvaspilsētas skolas.

Vēlos uzsvērt, ka izglītībai šobrīd valstiskā līmenī, pieņemot Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam, pievērsta vēl nebijusi uzmanība ar finansējuma palielinājumu.

Jau 2007.gada valsts budžetā mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojumam un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām ir piešķirts vairāk nekā 50 miljonu latu papildus finansējums, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju IZM un LIZDA kopīgi izstrādājusi un iesniegusi MK «Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007.–2014.gadam» projektu, kā mērķis ir «īstenot nepārtrauktu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un pedagogu ieguldītājam darbam atbilstošu atalgojumu». Jau no šā gada 1.septembra papildus MK apstiprinātājam grafikam par darba algu konsekventu ikgadēju palielinājumu (ar 2007.gada 1.septembrī tie ir papildus 50 lati), programmas projektā paredzēts, un IZM uzturēs prasību atbalstīt finansējuma piešķiršanu līdz šim neapmaksātām pozīcijām – papildus 2 konsultāciju stundām un vidēji 1 stundai par rakstu darbu labošanu nedēļā katrai pedagogu likmei darbā ar izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Ar šā gada 1.septembri IZM nodrošinās papildus piemaksu tiem pedagogiem, kas strādā klasēs, kurās ir integrēti bērni ar speciālām vajadzībām.

Sadarbībā ar sociālajiem partneriem panākta vienota izpratne par pakāpenisku pedagogu darba slodzē iekļauto pienākumu precizēšanu un tiem atbilstošas papildus samaksas iekļaušanu darba algas likmē, piemaksu sistēmas palielināšanu un sakārtošana atbilstoši Darba likumam (40 stundas nedēļā, t.sk. – 21 kontaktstunda) līdz 2010.gadam. Savukārt līdz 2007.gada 1.decembrim IZM veiks pētījumu par pedagogu slodzi, kas ļaus precīzi noteikt pedagogu darba likmi. Turpmāk atalgojuma pieauguma temps tiek paredzēts 18,61% gadā, kas būtiski pārsniegs inflācijas rādītājus.

Pedagogiem, kas 2007.-2013.gada plānošanas periodā iesaistīsies ES struktūrfondu aktivitātē «Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana», būs iespēja saņemt papildus samaksu par mācību programmu, metodisko līdzekļu izstrādi un tml., plānotais finansējums – 12,4 miljoni eiro.

Izglītības iestādes, kas piedalīsies ES struktūrfondu aktivitātē «Izglītības pieejamības nodrošināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem un iekļaujošās izglītības attīstībai», mācību un audzināšanas procesā papildus varēs piesaistīt pedagoģisko un atbalsta personālu, piemēram, psihologus, sociālus pedagogus, plānotais finansējums – 19 miljoni eiro.

Lai palīdzētu skolu direktoriem risināt pedagogu piesaisti skolai, mazinātu pedagogu trūkumu un nodrošinātu izglītības programmu īstenošanu, jau 2006.gada beigās valdībā tika apstiprināti grozījumi MK 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 «Prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai», kas līdzās citiem pasākumiem arī pavēra iespēju bakalaura līmeņa studentiem uzsākt darbu skolā. Līdz ar to Jūsu izvirzītā prasība jau ir īstenojama tajās skolās, kur tāda nepieciešamība ir.

Šobrīd IZM izstrādā ES struktūrfondu stipendiju programmu vispārējās izglītības pedagogu sagatavošanas atbalstam un piesaistei darbam vidējās izglītības pakāpē prioritārajos mācību priekšmetos (fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika, IT un svešvalodas). Plānots nodrošināt ~1600 mērķstipendijas (vidēji – 200 lati mēnesī) studentiem, kas studē vai savieno studijas pedagogu sagatavošanas programmās ar darbu skolā, kā arī pedagogiem, kas strādā skolās prioritārajos mācību priekšmetos, plānotais finansējums – 16 miljoni eiro.

Lai sekmētu piesaisti pedagoga profesijai, tiek pilnveidoti izglītības politikas plānošanas dokumenti un normatīvo aktu bāze (tiek izstrādāta «Audzināšanas darbības programma 2007.–2013.gadam»; strādā darba grupa, kas aktualizē grozījumus Izglītības likumā, tajā skaitā par izglītojamo pienākumiem un pedagogu tiesībām; MK iesniegts noteikumu projekts «Pedagogu profesionālās pilnveides kārtība» u.c.), kā arī jau 2006.gadā veikti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas paredz:

· ar 2007.gadu valsts budžetu vietu skaita palielināšanu – profesionālās 2-gadīgas skolotāja studiju programmās par 86 vietām, pedagoģijas maģistra programmās - par 58 vietām, tajā skaitā jaunizveidotā maģistra studiju programmā «Karjeras konsultants» 40 vietas;

· ar 2007.gadu valsts budžeta palielinājumu (tas ir gandrīz dubultots) studiju un studējošo kredītu dzēšanai – absolventiem ir palielināts no 377 līdz 663 vietām, pedagogiem – no 232 līdz 431;

· skolotāju tālākizglītībai papildus finansējuma piešķiršanu (no 102 000 latu 2006.gadā uz 451 380 latu 2007.gadā).

Pedagogu tālākizglītību IZM uzskata par nozīmīgu atbalsta mehānismu pedagoga profesionālās darbības pilnveidē un konkurētspējas nodrošināšanā. Tādēļ šogad ir būtiski palielināts finansējums, lai nodrošinātu 36 stundu profesionālo pilnveidi triju gadu laikā katram pedagogam, ar mērķi veicināt tālākizglītību atbilstoši pedagogu profesionālajām vajadzībām (piemēram, likumdošanas jautājumi par pedagogu un skolēnu tiesībām un pienākumiem, pedagogu un vecāku efektīvas sadarbības formas, audzināšanas stundu tematikas plānošana un īstenošana, karjeras un iekļaujošā izglītība u.c.). Turklāt pedagogu profesionālās un pedagoģiskās kompetences paaugstināšanai, tajā skaitā pedagogu tālākizglītības programmu un kursu īstenošanai, papildus plānots finansējums arī no ES struktūrfondiem, 15 miljoni eiro.

Skolu materiāli tehnisko nodrošinājumu būtiski uzlabos nozīmīgs ES struktūrfondu atbalsts, kas saskaņā ar 2007.–2013.gadam plānotajiem pasākumiem mācību procesa materiāli tehniskajai modernizācijai paver iespēju piesaistīt vairāk nekā 200 miljonus eiro, kas tiks izlietoti šādiem mērķiem:

· kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes izveide vispārējās vidējās izglītības iestādēs (paredzēts 60% Latvijas vidusskolu iekārtot un aprīkot dabaszinātņu kabinetus – katrā skolā 4 kabinetus – fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas), uzlabojot arī skolotāju darba vidi un nodrošinājumu, plānotais finansējums – 32 miljoni eiro;

· vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem – 5,3 miljoni eiro;

· speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošanai – 8,8 miljoni eiro;

· IZM un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta ES struktūrfondu aktivitātes «Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei 2007.-2013.gadam» (IKTIK) īstenošanai, plānotais finansējums – ~140 miljoni latu. IKTIK ietvaros plānots divu gadu laikā nodrošināt katru pedagogu ar portatīvo datoru.

Jau šobrīd nacionālās programmas «Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā» ietvaros 200 dabaszinātņu un matemātikas pedagogi saņem portatīvos datorus un 100 multimediju projektorus informācijas tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā.

Jūsu vēstulē minētās problēmas nav tikai IZM kompetencē. Daru zināmu, ka esmu vērsusies Latvijas Pašvaldību savienībā ar lūgumu rosināt pašvaldības būt pretimnākošām to teritorijās strādājošo pedagogu sociālo jautājumu risināšanā (mājokļu pieejamība, transporta izmaksu segšana, komunālo jautājumu risināšana, veselības apdrošināšanas polises u.c.).

Ļoti ceru, ka IZM veiktās darbības un ieceres dos pozitīvu rezultātu Jūsu vēstulē minēto aktuālu jautājumu risināšanā, kā arī veicinās pedagoga profesijas prestižu paaugstināšanu sabiedrībā.

Cerot uz savstarpēju sapratni un kopīgu darbu kvalitatīvas izglītības mērķu īstenošanā, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža».

Cēsis gaida vasaras festivālu

Zane Radzobe,  Diena  05/11/07     Kultūra nepieciešama arī reģionos, ne tikai metropolei — ar šādu domu no 28.jūlija līdz 18.augustam Cēsīs tiks rīkots pirmais mākslas festivāls Cēsis 2007. Tā iniciatori cer, ka festivāls radīs priekšnoteikumus kultūras tūrisma attīstībai reģionā.

Festivālu atklās 28.jūlijā ar laikmetīgās mākslas izstādi. Tai izvēlēti darbi, kuru izteiksmes līdzekļi, pēc rīkotāju domām, vispusīgi atspoguļo modernās latviešu mākslas attīstības tendences. Būs apskatāma mākslinieku grupas Famous 5 instalācija, Ginta Māldera vides objekts Pelnrušķīte, Dāvja Sīmaņa videodarbi, Kristīnes Plūksnas un Ģirta Muižnieka gleznas, kā arī Arņa Balčus, Zentas Dzividzinskas un Viļņa Vītoliņa fotogrāfijas. No 11.augusta līdz 31.augustam Cēsu izstāžu namā notiks Ilmāra Blumberga personālizstāde, kurā rādīs darbus no divām mākslinieka ekspozīcijām — Zīmējumi ir kastītē un Lūgšana par redzēšanu.

Festivāls piedāvā plašu nopietnās mūzikas programmu, ko atklās Karla Orfa kantātes Carmina Burana atskaņojums Cēsu kultūras centrā. Diriģēs Andris Veismanis, piedalīsies Vidzemes kamerorķestris, valsts akadēmiskais koris Latvija, kamerkoris Ave sol un solisti. Notiks kamermūzikas koncerts Šubertiāde Ungurmuižā, kamerorķestru Kremerata Baltica un Sinfonietta Riga koncerti, kā arī Pētera Plakida autorkoncerts.

4.augusts tiks veltīts teātrim. Cauru dienu Maija parkā Dailes teātris piedāvās fotografēties iecienītu izrāžu varoņu kostīmos, Cēsu izstāžu namā notiks teātra dziesmu koncerts un dramaturģijas lasījumi, savukārt Cēsu kultūras nams aicinās uz Artura Maskata teātra dziesmu koncertu ar Ivara Kalniņa, Jāņa Šipkēvica un Lindas Leen piedalīšanos. Vakarā Pils parkā notiks Dailes teātrī iestudētās Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča dziesmu spēles Tobāgo! brīvdabas izrāde. Noslēgumā — Džuzepes Verdi operas Aīda brīvdabas viesizrādes Cēsīs.

Festivālu rīko Cēsu pilsētas dome, Cēsu Pils ģilde, Cēsu Kultūras centrs, Cēsu pašvaldības aģentūra Vidzemes tūrisma un informācijas centrs, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, SEB Unibanka un Lattelecom.

Laiks
joprojām ir auksts un
nepastāvīgs – brīžiem uzspīd
saulīte, taču pārsvarā  dienas ir lie-

tainas... Bet, par spīti aukstajam laikam,

kad puķītes un jaunie stādiņi dārzos cīnās

par izdzīvošanu, ir sācies reibinošās smar-

žas īpašnieču – ievu – ziedēšanas laiks...

Tās skaisti zied un reibinoši smaržo, ta-

ču ar nepacietību gaidām, kad tās

noziedēs,jo tad parasti kļūst

krietni siltāks...

Anda Jansone, trešdien, 9. maijā