Eiropā un citur pasaulē...

Viedoklis: Saeimas deklarācija par notikumiem Igaunijā - atbalsts vai lāča pakalpojums?

Boriss Cilevičs, 9. Saeimas deputāts (“Saskaņas Centrs”)  DELFI    05/14/07     Atšķirībā no daudziem kolēģiem, kuri piedalījās Saeimas debatēs par deklarācijas "Par atbalstu Igaunijai" projektu, es noteikti nepiedalos sacensībās, ko kolēģis J. Dobelis nosauca par "konkursu par visnacionālāk noskaņotā deputāta balvu". Tāpēc varu atļauties brīvi izteikties par šo sāpīgo tēmu.

Mans galvenais jautājums ir šāds: ko mēs atbalstām un kā mēs atbalstām?

1. Sākotnējais "JL" sagatavotais projekts rosināja "paust visu atbalstu Igaunijas valdībai". Savukārt Ārlietu komisijas alternatīvais variants jau paredzēja, ka Saeima "pauž atbalstu Igaunijas Republikai". Rodas iespaids, ka pastāv vienota Igaunijas tautas nostāja, ko mēs atbalstām.

Bet attiecībā uz problēmu pirmsākumu, t.i., lēmumu pārvietot "Bronzas kareivi", tā nemaz nav. Likums, kas izveidoja tiesisko bāzi pieminekļa pārcelšanai, tika pieņemts Igaunijas parlamentā (Riigikogu) tikai ar minimālu balsu pārsvaru. Savukārt lēmumu par pieminekļa pārcelšanu pieņēma vienpersoniski aizsardzības ministrs, kamēr vairāki citi valdības locekļi iebilda pret to.

Mēs zinām, ka ne tikai Igaunijas krievvalodīgais mazākums stingri iebilda pret šo pasākumu. Tallinas pašvaldība pat iesniedza pieteikumu tiesā, lai to apturētu. Igaunijas prezidentam arī bija savs, no valdības pozīcijas atšķirīgs viedoklis, bet viņš "bija spiests samierināties ar valdības pieņemto lēmumu".

Vairāki vadošie Igaunijas zinātnieki, sociologi dažas dienas pirms notikumiem atklātā vēstulē aicināja valdību atteikties no pieminekļa pārvietošanas plāniem un brīdināja par tieši tādām sekām, ko arī sagaidījām.

Tātad, ko mēs atbalstām? Igaunijas premjera partiju? Vai tas nenozīmē iesaistīšanos Igaunijas iekšējās politiskajās spēlēs, iejaukšanos kaimiņvalsts iekšējās lietās?

2. Notikumi Igaunijā skaidri izgaismoja visai nopietnas sabiedrības integrācijas problēmas šajā valstī. Šie notikumi ļoti atgādina nesenās sadursmes Parīzē un citās Eiropas pilsētās. Vai arī tur meklējama "Maskavas roka"? Tallinā un Igaunijas ziemeļaustrumos notikušās sadursmes ir valsts integrācijas politikas rezultāts. Tās politikas, kura uzsver vienīgi valodas un etnisko aspektu. Tajā pašā laikā integrācijas sociālais aspekts atstāts novārtā, un tas arī noveda pie plašas jaunatnes marginalizācijas un padarīja to par eksplozīvu faktoru. Lielākā nekārtību dalībnieku daļa ir jauni, neatkarības gados Igaunijā izauguši cilvēki - daudz reklamētās valsts integrācijas politikas produkts.

Vai valdība, pieņemot lēmumu pārvietot pieminekli, neprognozēja sekas? Vai - apzināti gāja uz tām, lai nostiprinātu savas pozīcijas? Krievijas pilnīgi prognozējamā reakcija palīdzēja premjeram Ansipam sasniegt šo mērķi, nostiprināties iekšpolitiski un ārpolitiski. Taču vienlaicīgi valdības rīcība – pēc R. Ķīļa vārdiem, "identifikācijas totēmu" aizskaršana - uzspridzināja trauslo sabiedrisko mieru Igaunijā. Vai mēs tieši tādu rīcību atbalstām? No deklarācijas taču skaidri izriet, ka Latvijas Saeima uzskata: Igaunijas valdība rīkojās nevainojami. Vai tomēr nevajadzētu visām pusēm, arī Igaunijas valdībai uzņemties savu daļu atbildības? Mums nevajadzētu Saeimas deklarācijā kritizēt kaimiņvalsts valdības rīcību, bet nav par ko arī slavēt.

Šādas deklarācijas pieņemšana ir lāča pakalpojums Igaunijai. Par to iestājas tieši tie deputāti, kas, šķiet, sapņo, lai arī Latvijā notiktu kaut kas līdzīgs Igaunijas traģēdijai.

3. "Saskaņas Centra" frakcija uzskata, ka "Jaunā laika" un TB/LNNK centieni solidarizēties ar Igaunijas valdību ir vērtējami kā mēģinājumi importēt no Igaunijas negatīvos procesus, kas noveda pie traģiskām sekām. Mēs nevaram nesalīdzināt Latvijas un Igaunijas integrācijas pieredzi. Pēc Igaunijas notikumiem mums jāuzdod sev jautājums: vai viss ir kārtībā arī mūsu pašu mājās?

Vēl tikai pirms dažiem gadiem "Jaunā laika" premjers Einars Repše noraidīja jebkādu dialoga iespēju ar mazākumtautību izglītības reformas oponentiem, paziņojot, ka "ar valsts ienaidniekiem" nerunājot. Repšes kungs ar vieglu roku ierakstīja Latvijas ienaidniekos tūkstošiem nepilngadīgo jauniešu, kuri mēģināja miermīlīgi izskaidrot valdošajam vairākumam savu viedokli. Nu jau Repše sen vairs nav valdības vadītājs, nedz pat arī savas partijas līderis. Bet "Jaunais laiks" diemžēl turpina to pašu politiku.

Mēs Latvijā esam izvairījušies no sadursmēm. Valstī valda nosacīts miers. Un vairums Latvijas politiķu negrib pamanīt daļas krievvalodīgo jauniešu sociālās atstumtības problēmu. Nacionālradikāļi gan Igaunijā, gan Latvijā vēlas starpetniskas problēmas risināt no spēka pozīcijām. Tā ir ļoti bīstama nostāja.

Klausoties dažu kolēģu, piemēram, V. Lāča kunga runas debatēs par deklarācijas projektu, man rodas sajūta: viņi ļoti grib turpināt karu. Lāča kunga karš ir sen un neatgriezeniski zaudēts. Pieņemot deklarāciju, diemžēl koalīcijas partijas, kas sākumā šķiet, centās ieņemt daudzmaz līdzsvarotu un pragmatisku pozīciju, ātri pakļāvās "Jaunā laika" un TB/LNNK populistiski nacionālistiskai šantāžai.

4. Uzskatu, ka, mēs varam atbalstīt Igauniju, varam palīdzēt mūsu kaimiņiem un draugiem - bet pavisam savādāk. Ja mēs Latvijā spēsim praksē parādīt, ka, neskatoties uz visām grūtībām, uz visām problēmām ar kaimiņvalstīm, tomēr ir iespējams veidot Baltijas valstīs daudzveidīgu, iecietīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību - tas būtu patiess atbalsts kaimiņiem.

"Saskaņas Centra" frakcija uzskata, ka vajadzētu nevis pieņemt kārtējās deklarācijas, bet veikt Igaunijā notikušā konflikta cēloņu rūpīgu analīzi, izvērtēt, cik efektīva ir integrācijas stratēģija Latvijā un arī mainīt valsts politiku pret mazākumtautībām.

Diemžēl Saeimas vairākums kārtējo reizi neieklausījās nu jau bijušā Francijas prezidenta Ž. Širaka draudzīgajā padomā - un palaida garām labu iespēju paklusēt...

Intervija ar Kalužniju: Viens otru labāk saprotam

Ritums Rozenbergs,  NRA  05/15/07    Kaļužnijs: Krievijas intereses Latvijā nav saistītas ar ekonomisko objektu vai projektu sagrābšanu.

Šī intervija ar Krievijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju visticamāk izpaliktu, ja Neatkarīgā nebūtu publiskojusi Krievijas polittehnologa Staņislava Belkovska versiju par Aivara Lemberga aresta iemesliem un pēdējā laika sarežģījumiem Latvijas iekšpolitikā. Proti, S. Belkovskis apgalvo, ka vēstnieks vēl nesen pildīja starpnieka un lobētāja lomu, lai Ventspils naftas (VN) akcijas nonāktu Severstaļtrans īpašumā, kuru pārvalda Krievijas prezidenta administrācijas pārstāvis Igors Sečins un prezidenta uzticamības persona Gennādijs Timčenko. Šādas versijas patiesumu

V. Kaļužnijs noliedz, tomēr neslēpj, ka ir personīgi labi pazīstams ar vienu no A. Lemberga oponentiem – uzņēmēju Oļegu Stepanovu, kurš vēl nesen atklāti apgalvoja, ka kopā ar domubiedriem gatavojas pārdot VN kontrolpaketi Severstaļtrans.

– Kā vērtējat Belkovska teikto?

– Man ļoti grūti komentēt absurdus Belkovska izteikumus. Pirmkārt, personīgi es Belkovski nepazīstu. Otrkārt, es nepazīstu Timčenko. Treškārt, Sečinu pazīstu tikai tāpēc, ka, strādājot par degvielas un enerģētikas ministru, strādāju prezidenta komandā, bet Sečins strādāja prezidenta administrācijā. Runāt, ka viņam būtu kaut kāda interese par Severstaļtrans, man ir grūti. Es pirmo reizi dzirdu par to, ka iepriekšminētie uzvārdi varētu būt kaut kā saistīti ar šo projektu.

Ja runājam par VN, tad ne reizi vien esmu izteicies, ka Krievijas naftas kompānijas gan pirms Lemberga aresta, gan arī pēc tam par VN nav izteikušas nekādu interesi. Es zinu, ka arī Severstaļtrans par šo projektu neizrādīja nekādu interesi.

Turklāt transporta kompānija, kāda ir Severstaļtrans, diezin vai izrādīs vēlmi pārņemt savā īpašumā naftas tranzīta jomu, kura saistīta ar naftas cauruļvadu izmantošanu, bez naftas kompāniju līdzdalības. Viennozīmīgi varu teikt, ka neviena no naftas kompānijām par VN akciju iegādi interesi nav izrādījusi. Šie Belkovska pieņēmumi lai paliek uz viņa sirdsapziņas, tāpēc ka tas nav nekas cits kā izdomājumi.

Ja runājam par perspektīvām, tad, vērojot, ka Vitol sākusi konsolidēt savu VN akciju paketi, varu secināt, ka šī kompānija uzņēmusi kursu uz kontroles iegūšanu. Nav izslēgts, ka Vitol, būdams naftas un naftas produktu tirgotājs, no šīs paketes vēlēsies atbrīvoties. Kurš šo paketi nopirks, man grūti prognozēt. Piemēram, tika prognozēts, ka Mažeiķu naftu nopirks Kazahija vai Lukoil, bet beigu beigās par saimniekiem kļuva poļi. Tāpēc VN projekta perspektīvas prognozēt ir ļoti grūti.

Viņa izteikums, ka Lembergu arestēja Kremļa uzdevumā – tās ir muļķības, un, atklāti runājot, par to būtu jāsauc pie atbildības. Tādi paziņojumi Belkovskim godu nedara. Krievijai nav nekādas saistības ar to, kas notiek Ventspils uzņēmumos, par kuriem Krievija jau sen zaudējusi interesi. Tāpat Krievija nav vainojama Lemberga problēmās. Domāju, ka Kremlis šobrīd nemaz nezina, kas ir Lembergs, tāpat kā es nezinu, kas ir Belkovskis.

Būtu labāk, ja Belkovskis, pirms raksta šādus materiālus, atbrauktu šeit un iepazītos ar situāciju uz vietas. Dzīvo ar kaut kādām tenkām un baumām, radot iespaidu, ka viņi visu zina!

– Vai esat pazīstams ar Oļegu Stepanovu?

– Jā.

– Ar Olafu Berķi?

– Nē.

– Vai ar Oļegu Stepanovu esat apsprieduši VN problēmas?

– Protams, apspriedām. Viens no aspektiem, ar ko nodarbojas mūsu vēstniecība, ir Latvijas ekonomiskā potenciāla vērtējums no Krievijas biznesa interešu redzespunkta. Mēs vērtējam arī Latvijas biznesa intereses Krievijā. Apspriedām jautājumus ne tikai par Ventspils uzņēmumiem, bet arī, piemēram, par Liepājas metalurģisko kombinātu. Mēs noorganizējām kombināta direktora Zaharina tikšanos ar Magņitogorskas metalurģiskā kombināta direktoru. Tāpēc runāšana par Ventspili konkrēti ar Stepanovu ir viens no veidiem, kā var ar kompetentu cilvēku apspriest naftas tranzīta attīstības perspektīvas. Ar Lembergu jau nebija iespējams to apspriest. Tieši tāpēc mēs par Ventspili runājām ar Stepanovu un Solomatinu, nevis ar citiem cilvēkiem, kuriem ar Ventspili nav nekāda sakara.

– Pie kādiem secinājumiem nonācāt sarunā ar Stepanovu?

– Ka Ventspils kompāniju iekšienē valda konflikts un tas ir pilnīgi dabīgi jauno valstu biznesā, kur vairāki cilvēki kopā uzsāk biznesu. Kad parādās lielā nauda, tad sākas konflikti, kuri, kā likums, beidzas ar šķiršanos un skandāliem. Tā notiek ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā.

– Vai Stepanovs jums kaut ko lūdza?

– Mēs ar viņu esam sen pazīstami. Turklāt viņš ir Ukrainas goda konsuls Liepājā. Kontaktējoties vēstniecību līmenī ar Ukrainu par Ukrainas diasporas kontaktiem ar krievu diasporu, šie kontakti kļuva pastāvīgi. Es neteikšu, ka Ventspils tēma bija galvenā prioritāte mūsu sarunās.

– Jūs minējāt, ka Vitol savas daļas var pārdot. Kādi pavērsieni gaidāmi?

– Lai naftas vads strādātu, jābūt drošībai un stabilitātei, bet to var nodrošināt tikai izejvielu kompānijas. Treideri (pārdevēji) to nevar. Tā ir mana pieredze. Agrāk arī uzpildes staciju bizness piederēja dažādām komercstruktūrām. Tagad tas pieder naftas ieguves kompānijām, piemēram, Statoil, Lukoil, TNK, Jukos. Jābūt stabilai procesa ķēdei, kas sastāv no naftas ieguvējiem, pārstrādātājiem un produkcijas pārdevējiem.

– Pārejot uz lielo politiku – vai Putinam būtu racionāli tikties ar Vairu Vīķi-Freibergu, kuras pilnvaru termiņš teju, teju beigsies?

– Izteikšu viedokli, kuram droši vien daudzi piekritīs. Prezidentūras beigu posmā Latvijas prezidente savās pozīcijās, savos izteikumos, vērtējot Krievijas un Latvijas attiecības, kļuva pragmatiskāka. Pēdējos divos gados starpvalstu attiecībās bija daudz destruktīvā, bet robežlīgums kļuva par mūsu attiecību veidošanas svarīgu posmu. No tā brīža varēja teikt, ka Latvijas un Krievijas attiecībās sācies konstruktīvs periods, un mēs tagad viens otru labāk saprotam. Kā zināms, pirms tam norisinājās virkne svarīgu notikumu. Pirmkārt, tā bija patriarha Aleksija Otrā vizīte Rīgā. Arī Jeļcina vizīte, kuru Latvijas prezidente silti sagaidīja. Visbeidzot Primakova vizīte. Primakovs vairs nav premjers, bet gan Tirdzniecības un rūpniecības palātas vadītājs, un no protokola viedokļa prezidente viņu varēja arī nepieņemt. Taču Latvijas prezidente viņu pieņēma. Būtiski, ka prezidente atbalstīja robežlīgumu, kurš tika apspriests visai smagi. Turklāt viņa arī korekti izteicās par 16. martu. Ņemot to visu vērā, viņai ir pilnīgs pamats tikties ar Krievijas prezidentu.

– Tad sanāk – ja Putins tiešām Vīķi-Freibergu pieņems, tad tas nozīmēs tādu kā cieņas apliecinājumu?

– Šajā situācijā jā. Žēl tikai, ka tas notiek viņas prezidentūras beigu posmā. Taču, kā saka, labāk vēlāk nekā nekad.

– Pērnā gada novembrī jūs apgalvojāt, ka Putins uz Rīgu nebrauks, kamēr Vīķe-Freiberga būs prezidente.

– Šai laikā daudz kas ir mainījies. Taču jāsaprot arī tas, ka plašsaziņas līdzekļi mēdz izraut no konteksta frāzes. Sakot šo frāzi, es toreiz domāju, ka prezidenta vizīšu grafiks tiek plānots ilgu laiku uz priekšu un īsā laika posmā iekļaut valsts vai darba vizīti – tas ir ļoti grūti. Tāpat arī Latvijas prezidentes darba pēdējās dienas ir ļoti noslogotas. Tas tika teikts šādā kontekstā, nevis – ka tikšanās nekad nevar notikt pēc Krievijas puses nevēlēšanās.

– Kopš NATO samita pagājis pusgads. Vai varam pavērt priekškaru intrigai, kādēļ toreiz Putins uz Rīgu neatbrauca?

– Šeit nav nekā sarežģīta. Bija ļoti grūti saskaņot tikšanās laiku ar prezidenti, jo viņai kā samita saimniecei visu laiku bija jābūt starp augstajiem viesiem. Bija viena problēma – laika deficīts, un vairs nekas.

– Toreiz izskanēja versija, ka ideju par Putina ierašanos Rīgā negatīvi uztvēruši amerikāņi?

– Mums par to nekas nav zināms. Tie ir preses izteikumi. Es kā sarunu dalībnieks varu droši teikt, ka no amerikāņu puses nekāda nepatika netika pausta. Turklāt Putina un Buša attiecības ir pietiekami atklātas, lai tiešā dialogā viens otram pateiktu, ko viņi domā par kādu jautājumu.

– Runājot par interešu sfēru sadali starp Krieviju un ASV, jūs reiz bildāt, ka Latvijā tās ir sadalītas šādi: Krievijai – ekonomika, bet ASV – politika.

– Ekonomiku no politikas es neatdalu. Tās viena otru papildina. Ja runājam par Krieviju un Latviju, tad, pirmkārt, Krieviju Latvija interesē tāpēc, ka šeit dzīvo aptuveni 30% krievu. Tautiešu tiesību aizsardzība mums bija un paliek viens no prioritārajiem jautājumiem. Otrkārt, protams, ekonomiskās intereses. Taču tās nav saistītas ar ekonomisko objektu vai projektu sagrābšanu, kā to šad tad mēģina rakstīt vietējie žurnālisti. Šīs intereses galvenokārt saistītas ar tranzītu starp Austrumiem un Rietumiem. Jāatceras, ka starp Maskavu un Rīgu ir īsākais tranzīta koridors Baltijas virzienā. Nevaram noliegt interesi par vietējo tirgu. Tieši tāpat Latvijas biznesam ir savas intereses Krievijas tirgū. Divas attīstītas valstis formē jaunu sadarbības modeli ekonomikā, un tas ir pilnīgi normāli.

– Ja robežlīgumu abām pusēm izdosies ratificēt, kas mainīsies mūsu valstu attiecībās?

– Kad lasu avīzēs, ka Kaļužnijs apsolījis, ka pēc līguma parakstīšanas sāks tecēt piena upes gar ķīseļa krastiem, un tas, protams, nenotiek, tad tas izraisa izbrīnu. Mēs esam spēruši tikai pirmo soli uz savstarpējo sapratni un cieņu. Mēs tagad zinām, kā mūsu problēmas risināt, kā pa ķieģelītim veidot jaunās attiecības. Esmu pārliecināts, ka starpvaldību komisija ļaus mums uzbūvēt to, ko esam iecerējuši. Darba kārtībā ir 26 starpvaldību līgumi un vienošanās, kuras ir jāsaskaņo starpvaldību komisijā. Tā ir tā konstruktīvā pamatne, kura ļaus citādi raudzīties uz mūsu starpvalstu attiecībām.

– Cik reāls ir atzars no plānotā gāzes vada Baltijas jūrā uz Dobeles gāzes krātuvi?

– Tas ir darba kārtības jautājums. Latvija projektu vērtē konstruktīvi, tāpēc var kļūt par nopietnu partneri konsorcijam. Par Latvijas dalību ir runāts ar Gazprom vadību Millera personā, kā arī ar Krievijas prezidentu un premjeru. Viņi akceptēja ceļu, pa kuru ir jāvirzās, risinot šā projekta problēmas. Taču cīņa vēl ir priekšā. Piemēram, Igaunija, lai pretotos šā projekta realizācijai, plāno paplašināt savas ekonomiskās zonas teritoriju Baltijas jūrā, to pamatojot ar izdomātām bažām par ekoloģiskām briesmām. Tas ne tikai nav nopietni, tas ir neprofesionāli. Mūsdienu zinātniski tehnoloģiskais progress sasniedzis tādu līmeni, ka bažām par ekoloģiju nav pamata. Šā projekta ietekme uz ekoloģiju tiks saskaņota ar katru valsti atsevišķi un starptautiskiem organizācijām. To nesaskaņojot, projekta realizācija netiks uzsākta.

Bet tagad rodas cits jautājums. Igaunija ir saņēmusi atbalstu savām nesenajām darbībām, tāpēc no tās varam gaidīt vēl citus soļus, kuru dēļ Eiropa izjutīs nepatīkamas sekas. Ar to es domāju Baltijas gāzes vada projekta iespējamo torpedēšanu. Taču, kā zināms, šis projekts jau ir Latvijas interesēs, un par to Kalvītim tika paziņots visās viņa tikšanās reizēs Maskavā. Paraudzīsimies, kā Igaunija atbalstīs šo Latvijai ļoti izdevīgo projektu. Ir tāds krievu sakāmvārds – kur nauda, tur draudzībai beigas.

Viedoklis: Kas ir krievi?

Sergejs Timofejevs, dzejnieks,  Diena  05/15/07    Bieži vien nākas dzirdēt — krievi izdarījuši to, krievi savārījuši putru tur. Nesen, lūk, izdemolēja Tallinas centru. Pāris simtu zagtu alkoholu sadzērušos huligānu nodarījumi tomēr nav tas pats, kas simt miljonu tautas rīcība. Bet, ja es sevi uzskatu par krievu, kaut kāda atbildības daļa par to it kā gulstas arī uz mani.

Es neatbalstīšu Igaunijas premjeru, kurš karu ar pieminekļiem ir pārvērtis par savas priekšvēlēšanu kampaņas stūrakmeni. Es neticu šim bijušajam PSKP Tartu pilsētas komitejas funkcionāram, jo uzskatu, ka pieauguši cilvēki, kuriem ir sava pārliecība, nevar to mainīt uz pilnīgi pretēju, joprojām darbojoties publiskā sfērā. Bet šā notikuma detaļu baudīšana nav mana darīšana. Bronzas kareivis ir ieņēmis sev pienācīgo vietu militārajā kapsētā, bet Igaunijas sabiedrība cenšas atgriezties emocionālā līdzsvara stāvoklī, un lai Dievs tai palīdz.

Es gribu parunāt par ko citu. Man šķiet, ka Tallinas vandālisma gadījumā nevajadzētu runāt par krieviem — daudz pareizāk būtu runāt par krievvalodīgajiem. Diemžēl krievu nācijai padomju monstrs ir nodarījis lielāku ļaunumu nekā visām pārējām bijušās PSRS nācijām un tautām. Asiņainais pilsoņu karš ne tikai paņēma simtiem tūkstošu to krievu dzīvību, kuri mēģināja apturēt boļševiku apvērsumu, bet arī piespieda emigrēt 2 miljonus cilvēku — galvenokārt intelektuālo, garīgo un darījumu eliti. Padomju impērijas izveidošana izvērtās par milzīgu krahu gan Krievijai, gan krievu nācijai.

Otrais trieciena vilnis tai bija jāpārcieš trīsdesmitajos — Staļina represiju gados, kad tika iznīcinātas ne tikai vecās inteliģences atliekas, bet arī tie, kuri bija mēģinājuši nākt tās vietā. Tie ir miljoni upuru, kuri tika nošauti un sadzīti lēģeros. Pēc tam tika okupēta Baltija. Un šeit kopā ar latviešiem, lietuviešiem un igauņiem cieta arī vietējie krievu iedzīvotāji. Turklāt salīdzinoši nelielajam krievu iedzīvotāju skaitam ar nāvi sodīto un izsūtīto procents bija ļoti augsts.

Pašā Krievijā tika sagrauti gadsimtiem pastāvējušie morāles un sadzīves pamati. Lauksaimniecība tika izpostīta, un tāds nabadzības un deficīta līmenis, kāds valdīja dziļos Krievijas laukos, nekad nav ticis pieredzēts nevienā (pat padomju) Latvijas vietā.

Tāpēc es atsakos likt vienlīdzības zīmi starp "krieviem" un "padomju cilvēkiem". Ne jau krievi okupēja Baltiju, bet gan "ļaunuma impērija", pazīstama kā Padomju Savienība. Un šī impērija noslēdza vienošanos ar Hitleru un grasījās ar viņu dalīt Eiropu. Bet, kad izrādījās, ka nacisti to ir apmānījuši, tā ļāvās šokam un sūtīja simtiem tūkstošu savu ar šautenēm vien bruņoto kareivju zem vācu tankiem. Un uzvarēja šajā karā tikai uz vairāk nekā 20 miljonu savu pilsoņu upurēto dzīvību rēķina.

Es nemīlu Padomju Savienību un nejūtos esam tās mantinieks. Vienīgais, ko krieviem izdevās saglabāt pēc boļševiku totālās "tīrīšanas", ir viņu kultūra — literatūra, mūzika, māksla, filozofija. Tāpēc par krievu (neatkarīgi no asins sastāva viņa dzīslās) var tikt uzskatīts cilvēks, kuram tie nav abstrakti jēdzieni vai kāda aizmirsta skolas programmas sastāvdaļa. Pret visu šo vienaldzīgs saulpuķu sēklu rijējs, antihumānā padomju eksperimenta auglis, nevar pretendēt uz to, ka viņš būtu krievs. Viņš ir krievvalodīgais. "Sovoks"*. Un man ar viņu nav vairāk kopīga kā ar jebkuru citu Zemes iemītnieku. Es par viņu neesmu atbildīgs.

Un vienīgais, ko var darīt šajā situācijā, ir piedāvāt pat ne viņam (viņš jau ir izveidojies cilvēks ar savu vērtību sistēmu, par viņu vajadzēja domāt kaut vai pirms gadiem desmit), bet viņa bērniem jaunu vērtību izvēli. Ne to, kura ir pastāvējusi sabiedrībā līdz šim — būt "neaicinātam viesim", kurš no šejienes nav laikus padzīts un tagad, lūk, tiek pieciests... vai arī būt lepnam milzīgās un skarbās padomju impērijas mantiniekam. Vērtību orientieriem ir jāmainās saknē — būt savai valstij nepieciešamam pilsonim, krievam, kurš apzinās savas nācijas vēsturi un kultūru (iespējams, kaut kādā ziņā pat krieviskākam nekā daudzi tagadējie Krievijas iedzīvotāji) un vienlaikus saprot Latvijas vēsturi un kultūru, vai arī būt pagātnes paliekai — "sovokam".u

*Sovoks — sākotnēji ironisks Padomju Savienības nosaukums, ar ko vēlāk sāka apzīmēt cilvēkus, kuri joprojām asociē sevi ar Padomju Savienību un ilgojas pēc varenās valsts, no kuras "daudzi baidījās, bet arī cienīja".

Igaunijas vēstnieks izsaka pateicību Latvijas tautai par atbalstu nesaskaņās ar Krieviju

LETA  05/16/07    Igaunijas vēstniecība Rīgā pēdējās nedēļās esot saņēmusi daudz zvanu, vēstuļu un e-pastu, kuros pausta izpratne un atbalsts Igaunijai. Papildus Okupācijas muzejā tika savākts vairāk nekā 1400 parakstu simboliskam Igaunijas atbalstam.

"Tā visa ir tik iepriecinoši daudz, ka atbildēšana katram atsevišķi mums vienkārši nav pa spēkam. Tādēļ izvēlos to darīt šādā - publiskā veidā. Igaunijas vārdā - sirsnīgi pateicos!" saka vēstnieks.

"Mēs Igaunijā nemeklējam viedokļu pretstatījumus, mēs tikai analizējam pagātni un ar cerību raugāmies nākotnē. Mūs vaino vēstures pārrakstīšanas mēģinājumos. Es esmu pārliecinājies, ka vēsturi nemaz nav iespējams pārrakstīt, vēsture vienkārši ir tāda, kāda tā ir," teica vēstnieks un piebilda, ka "vēsturi varam aplūkot kā uz mūsu planētas Zemes rakstītu rokrakstu, kas tāpat nekad nesadegs. Tas vienkārši ir, arī tad, ja kādai acij acumirklī tas šķiet neredzams".

LETA jau ziņoja, ka pēc Bronzas kareivja pieminekļa pārvietošanas plašos nemieros Tallinā un citās Igaunijas pilsētās viens cilvēks gāja bojā un daudzi tika ievainoti. Latvijas parlaments 10.maijā pēc nedēļu garām pārdomām pieņem deklarāciju par atbalstu Igaunijai.

Deklarācijā teikts, ka Saeima seko līdz notikumiem Igaunijā un nosoda nesenās nekārtības, vandalisma aktus un ekstrēmisma izpausmes Tallinas ielās un pie Igaunijas vēstniecības Maskavā. Latvijas parlaments pauž atbalstu Igaunijas valdībai un atgādina, ka vienmēr ir respektējis un respektēs tās suverēnos lēmumus.

Saeima asi nosoda Krievijas amatpersonu un Valsts domes deputātu izteikumus, kas vērtējami kā iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās.

Deklarācijā Saeima arī uzsver, ka Krievijai atbilstoši Vīnes konvencijai ir pienākums garantēt Igaunijas diplomātiskās pārstāvniecības un diplomātu drošību Krievijas teritorijā.

Saeima deklarācijā pieprasa Krievijai saukt pie atbildības nekārtību pie Igaunijas vēstniecības Maskavā organizatorus un dalībniekus un nosoda jebkādu Krievijas rīcību, kuru varētu uzskatīt par iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās.

Igaunija aicina ES un NATO reaģēt uz jaunu karadarbības veidu - kiberuzbrukumiem

LETA  05/16/07     "Ņemot vērā Igaunijas kibertelpā notiekošo, ES un NATO ir noteikti jāieņem stingrāka nostāja un cieši jāsadarbojas, lai izstrādātu praktiskus veidus cīņai pret kiberuzbrukumiem," pavēstīja Igaunijas aizsardzības ministrs Jāks Āvikso. "Ņemot vērā kaitējuma apmērus un šo kiberuzbrukumu organizēšanas veidu, mums tie ir jāsalīdzina ar teroristu aktivitātēm."

Kā ziņots, pēc Bronzas kareivja monumenta pārvietošanas Igaunija piedzīvoja hakeru uzbrukumu, un vairāki uzbrukumi Igaunijas valdības interneta mājaslapām tika veikti no Krievijas administrācijas birojiem, ieskaitot prezidenta Vladimira Putina biroju.

"Kiberuzbrukumi valdības mājas lapām notiek viļņveidīgi: tie sākas un beidzas un tad pēc dažu dienu pauzes sākas atkal," sacīja Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības CERT vadītājs Hillars Ārelaids. "Pagājušajā piektdienā mēs cerējām, ka viss ir beidzies, taču jauns masīvs uzbrukums vienai no mūsu lielākajām bankām otrdien parādīja, ka mēs bijām pārāk optimistiski. Kiberuzbrukumi arī tiek rīkoti pret bankām, laikrakstiem, skolām un daudzām citām iestādēm."

Igaunijas otrās lielākās bankas "SEB Eesti Ühispank" komunikāciju nodaļas vadītājs Silvers Vohu otrdien paziņoja, ka bankas mājaslapa kopš plkst.12.22 klientiem nav pieejama, jo pret bankas serveri ir veikts kiberuzbrukums.

10.maijā no rīta tika fiksēti traucējumi "Hansapank" internetbankas sistēmās. Kā vēlāk tika noskaidrots, tad traucējumi internetbankas darbā radās no kanālu pārslodzes, ko izraisīja hakeru uzbrukums.

Pirmais kiberuzbrukumu vilnis aprima, kad Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets publiski paziņoja, ka daudzi uzbrukumi tikuši rīkoti no Krievijas valdības datoriem.

Jaunais uzbrukumu vilnis nācis no "visas pasaules", sacīja Ārelaids.

"Uzbrukumos Igaunijai bija iesaistīti datori pat no tika attālām vietām kā Vjetnama. Uzbrucēji mēģina ierobežot piekļuvi Igaunijas mājaslapām un dažos gadījumos mēģina mainīt informāciju lapās, kurām uzbrukuši," viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, lai arī uzbrukumi rīkoti no datoriem visā pasaulē, tiem tik un tā saknes var būt Krievijā. "Tīkls ir pilns ar instrukcijām krievu valodā, kā nodarīt kaitējumu Igaunijas kibertelpai."

Kiberuzbrukumi ir tik jauns fenomens, ka nepastāv universāli noteikumi, kā izdarīt prettriecienu.

"Mēs vēl neesam definējuši, ko var uzskatīt par kiberuzbrukumu, vai arī kādas ir ES un NATO dalībvalstu tiesības un pienākumi gadījumos, ja tiek sarīkoti šādi uzbrukumi," sacīja Āvikso. "ES un NATO ir jāizstrādā kopīga juridiskā bāze, kā rīkoties kiberuzbrukumu gadījumā. Piemēram, mums ir jāvienojas, kā tikt galā ar dažāda līmeņa noziedzīgām kiberaktivitātēm atkarībā no tā, vai mēs saskaramies ar vandalismu, kiberteroru vai kiberkaru."

Piecus portugāļus un divus spāņus aiztur par Latvijas karoga zaimošanu

LETA  05/16/07    Šorīt ap plkst.5.50 policija no kādas privātpersonas saņēma informāciju, ka krastmalā pretim Sāpju Dievmātes katedrālei jauniešu grupa norāvusi Latvijas karogu un mīda to ar kājām, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš.

Uz notikuma vietu izbrauca trīs policijas ekipāžas, kuras, atkārtoti sazvanoties ar iesniedzējiem, noskaidroja precīzu virzienu, kur devās minētā jauniešu grupa.

Pēc neilga laika jauniešu grupa tika pamanīta uz Vanšu tilta. Jaunieši devās Pārdaugavas virzienā.

Uz Vanšu tilta policijas darbinieki aizturēja septiņus cilvēkus. Pieci no tiem ir Portugāles pilsoņi - 1971.gadā, 1977.gadā, 1982.gadā un divi 1980.gadā dzimuši vīrieši. Aizturēti arī divi Spānijas pilsoņi - 1982.gadā un 1983.gadā dzimuši vīrieši.

Kad jaunieši pamanīja policijas darbiniekus, viņi paspēja divus Latvijas karogus iemest Daugavā, bet trīs karogi palikuši pie jauniešiem. Uz notikuma vietu tika izsaukti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, lai tie palīdzētu atrast un izceltu no upes tajā iemestos karogus.

Visi aizturētie nogādāti policijas iecirknī.

Pašlaik sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 93.panta par valsts simbolu zaimošanu. Par minēto noziegumu tiesa var piemērot sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Pēc ārzemnieku teiktā, viņi atbraukuši uz Latviju pie draugiem. Ārzemnieki nedzīvojot viesnīcā, bet gan nakšņojot pie draugiem.

Policijas darbinieki noskaidroja, ka trīs Latvijas valsts karogi norauti pie kuģa "Misisipi" piestātnes.

Viedoklis: Ratifikācija ar asti

Viktors Avotiņš,  NRA  05/16/07     Un nez vai valdības koalīcija būtu virzījusi robežlīgumu ratifikācijai, nezinādama iznākumu. Visticamāk, līgums tiks ratificēts lielā skaļumā, bet salīdzinoši mazā uztraukumā.

Līdz ar ratifikāciju robežlīgums kļūs par vienu no iemīļotākajiem opozīcijas politiskajiem kauliem. Daži laikraksti publicēs sarakstus, kā kurš balsojis ratifikācijas sakarā. Tiks vēl vairāk iezīmēta un uzturēta šķirtne starp latviešu partijām – bez kādas saistības ar to politisko pozicionēšanos. Pilnīgi iespējams, ka ļaudis tiks aicināti parakstīties par to, ka robežlīguma dēļ jārīko referendums (atrodot veidu, kā apiet Satversmes 73. pantu, kas tiešu referendumu par robežlīgumu liedz). Mums tagad modē rīkot referendumus, kad vilciens aizgājis. Tas ir izdevīgi ij pozīcijai, ij opozīcijai. Pozīcijai tā ir iespēja kanalizēt uz sevi vērsto tvaiku, bet opozīcija var "mīlēt" tautu, nepiedāvājot tai nekādu savu valstisku problēmas risinājumu.

Tas, ka līgums jānoslēdz, nenozīmē, ka iekšpolitiski svarīgie ar to saistītie jautājumi var palikt neatbildēti. Manuprāt, valdībai, motivējot līguma parakstīšanas un ratifikācijas nepieciešamību, šajā laikā, šajos pāris mēnešos, bija jāsniedz sabiedrībai savs viedoklis par šiem sešiem septiņiem jautājumiem. Sākot ar skatu uz valsts kontinuitāti, beidzot ar Satversmes un robežlīguma attiecībām. Ir diezgan lielā skaitā publicēti atsevišķi opozīcijas piekritēju vai varas ruporu viedokļi, taču, manuprāt, puslīdz nozīmīga institucionāla attieksme nav pausta. Tai skaitā – no opozīcijas puses. Bet politiskā vide ap robežlīgumu ir jāsakopj.

Var saprast, ka valdība izvairās polemizēt ar sabiedrību, sniedzot oficiālu robežlīguma statusa pamatojumu, sargādama savu ādu. Un arī – vēlēdamās dalīties iekšpolitiskā atbildībā ar Saeimu. Tāpēc polemizēt pēc ratifikācijas tai šķiet izdevīgāk nekā pirms. Tomēr jābūt pietiekamai dūšai nevis ielaisties cerībās, ka "kaislības norims", politisko saasinājumu nosegs "valdības pozitīvais pragmatiskais kurss", "robežlīguma sniegtās politekonomiskās izdevības" u. tml., bet oficiāli pamatot šo soli, tā vēsturiski politisko kontekstu un nepieciešamību kā tādu. Saeima neakceptēja robežlīguma parakstīšanu un premjerministrs to neparakstīja, apstākļu spiesti. Tas bija brīvas gribas noteikts solis. Ja dūšas pietrūkst, tad opozīcija, grauzdama šo ļoti garšīgo kaulu, var nograuzt arī valdību.

Turklāt, kamēr šajās lietās nav iekšpolitiska miera, robežlīgums pamatā ir Krievijas, nevis Latvijas panākums. Tas, ka Krievija atzīst attiecību uzlabošanos ar Latviju pašreizējā Baltijas valstu un Krievijas attiecību kontekstā, var likties arī spekulācija. Protams, ir labi, ka Latvijas ārpolitika saistībā ar Krieviju vairs nepastāv tikai uz Krievijas pusi pagriezta skaļruņa paskatā. Protams, ir labi, ka parādās partnerības pazīmes. Bet tajā pašā laikā, ja pareizi atceros, pat Krievijas puse vienu laiku bija par to, ka robežlīguma parakstīšanā jābūt paketes principam, proti, vienlaikus tiek parakstīti vairāki līgumi. Par investīciju aizsardzību, par sociālo sadarbību,... To, ka šī gaļa uz plikas politikas (robežlīguma un ar to saistītās retorikas) kauliem pagaidām atkritusi, nevar uzskatīt par panākumu. Jārēķinās, ka ikviens šis atsevišķais līgums tagad nāks gatavs ar piekabinātu politisku retoriku. Pirms kāda mēneša privātā sarunā jautāju Krievijas vēstniekam Viktoram Kaļužnijam, kāpēc tā. Vēstnieks diplomātiski atbildēja, ka šajos padsmit gados Latvija tirdznieciski ekonomiskajās attiecībās zaudējusi to, ko varējusi nezaudēt. Ko nav zaudējusi Kazahija, Uzbekistāna, Azerbaidžāna. Ko Ševardnadzes laikā nav zaudējusi Gruzija. Ko daļēji zaudējusi Ukraina. Bet, ja Baltijas valstis uzskatīja par labāku uzreiz pagriezt austrumu pusei muguru, tad jārēķinās, ka ar muguru grūti sarunāties.

Ja valdības koalīcija atradīs pareizo veidu, kā sakopt pļaviņu, kurā notiek šis robežlīguma pikniks, tad briesmas koalīcijas ādai nebūs daudz lielākas par tām, ko sagādā ikdienišķa politiska konkurence

Saeima ratificē Latvijas un Krievijas robežlīgumu

LETA  05/17/07    Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.

Likums paredz pieņemt un apstiprināt Latvijas un Krievijas līgumu par abu valstu robežu.

Par robežlīguma ratifikāciju balsoja 70 deputāti, pret - 25 tautas kalpi, neviens deputāts balsojumā neatturējās.

Lai Maskavā starp abu valstu premjerministriem - Latvijas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) un Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu - parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums stātos spēkā, tas jāratificē abu valstu parlamentiem, ko šodien izdarīja Saeima. Paredzams, ka Krievijas Valsts dome pie šī jautājuma ķersies tikai pēc Saeimas šodienas lēmuma.

Likums par Latvijas un Krievijas robežu atbilst Latvijas saistībām Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un EDSO 1975.gada dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās beigu dokumentam, kuram Latvija pievienojusies ar 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos".

Saeima šodien noraidīja visus četrus iesniegtos priekšlikumus līguma papildināšanai un likumu atstāja tādā redakcijā, kādā to bija iesniegusi valdība un kāds tas tika parakstīts Maskavā starp Latvijas un Krievijas valstu premjerministriem.

Saeima noraidīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) priekšlikumu līgumā ielikt atsauci uz 1920.gada 11.augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā paredzēts arī, ka Abrene ir Latvijas teritorija.

Saeima noraidīja atsevišķu TB/LNNK deputātu ierosinājumu līgumam pievienot valdības 2005.gadā sagatavoto deklarāciju par Latvijas un Krievijas valsts robežu. Šo deklarāciju Krievija vēlāk atzina par nepieņemamu.

Saeima noraidīja partijas "Jaunais laiks" (JL) ierosinājumu noteikt, ka robežlīgums stātos spēkā 2008.gada 31.decembrī. JL šādu priekšlikumu bija sagatavojusi gadījumā, ja Satversmes tiesa (ST) atzīs, ka robežlīgums ir pretrunā ar Satversmi.

Saeima noraidīja arī citu TB/LNNK deputātu ierosinājumu - ka minētais likums zaudēs spēku gadījumā, ja ST atzīs līgumu par neatbilstošu Satversmei.

Kā ziņots, 26.aprīlī ST ierosināja lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Robežlīgumu ST apstrīdēja visi JL Saeimas frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK).

Tukšajā ES un Krievijas sammitā gaidāma konfrontācija

Sanita Jemberga, Briselē,  Diena  05/18/07    Neviena līguma noslēgšana, nekādas sarunas par jauniem un pat ne tradicionālais kopīgais rakstiskais paziņojums par tikšanās iznākumu, toties pilna darba kārtība ar dažu Eiropas Savienības (ES) valstu problēmām ar Krieviju un strīdi par Kosovas statusu. Tāda izskatās piektdien Samarā gaidāmā Krievijas un ES galotņu sanāksme, ko komentētāji jau paguvuši nodēvēt par vienu no grūtākajām attiecību vēsturē.

"Strīdi par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu, Kosovas statusu, Krievijas disputi ar Igauniju un Lietuvu, Polijas gaļas embargo, cilvēktiesību un demokrātijas deficīts, Poļitkovskas un Ļitviņenko slepkavības — ir jāņem vērā, uz kāda fona sammits notiek," pirms došanās uz Maskavu presei sacīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomnieki. Viņa kopā ar Eiropas Komisijas (EK) vadību sarunās pārstāvēs ES. "Negaidiet lielus lēmumus — tas nav mērķis. Mērķis ir vairot uzticību, lai par šīm problēmām nākotnē būtu iespējams atklāts dialogs."

ES prezidējošā Vācija solījusies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu runāt gan par neatklātajām pasūtījuma slepkavībām, gan demonstrantu un nevalstisko organizāciju ierobežošanu, gan par strīdu ar Igauniju par Bronzas karavīra pieminekļa pārvietošanu un Lietuvas problēmām ar Družbas naftas vadu, pa kuru piegādes it kā tehnisku iemeslu dēļ beidzās pēc Mažeiķu rūpnīcas nonākšanas Polijas, nevis Krievijas uzņēmuma rokās.

Iestrēgusi vēl kāda būtiska problēma — Krievijas solījums līdz 2013.gada beigām atcelt nodevas Eiropas aviokompānijām par Sibīrijas pārlidojumiem, kas jāmaksā par reisiem uz Āziju un ko ES izvirzījusi par priekšnoteikumu Krievijas uzņemšanai Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Pēdējā tikšanās reizē Helsinkos pērn novembrī vienošanās tika pasniegta kā liels sasniegums, taču tagad izrādījies, ka Krievija nesteidzas ar tās ratifikāciju.

Izgāzusies arī Vācijas iecere sammitā sākt sarunas par jaunu stratēģisko partnerattiecību līgumu, jo Varšava neatsakās no sava veto, kamēr Maskava neatcels aizliegumu ievest Polijas gaļas produktus. To par nepamatotu atzinusi arī EK. Polija arī izvirzīja papildu noteikumu veto atcelšanai — rakstiski apliecinātu solidaritāti jauno valstu enerģētiskās neatkarības stiprināšanai.

Vienīgais taustāmais sarunu iznākums būs vienošanās par savlaicīgu informācijas apmaiņu enerģijas resursu piegāžu ziņā, kas ļautu ES laikus uzzināt, ka Krievija gatavojas aizgriezt krānu kārtējai kaimiņvalstij.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs pirms sammita vainoja Poliju ES saņemšanā par ķīlnieci "pretkrieviskās" nostājas dēļ un paziņoja, ka sarunu veto ir ES solidaritātes nelietīga izmantošana. Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis Sergejs Jastržembskis paziņoja, ka Maskavas atteikumam atcelt embargo Varšavai vajadzētu kļūt par mācību, ka "noteikumu uzstādīšana attiecībās ar Krieviju ir neproduktīva un nenesīs ne politisku, ne citādu labumu". Lai gan neapmierināta bubināšana par Polijas iecirtību neoficiāli dzirdama arī no dažu veco valstu diplomātu puses, kancleres padomnieki sacīja, ka "ES attiecībā uz Polijas problēmu ir kopēja nostāja un kā tāda arī tiks izklāstīta".

Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmeiers, kurš otrdien Maskavā tikās ar Krievijas vadību, cenšoties glābt satura ziņā tukšo sammitu, un ir "mīlīgās līnijas" piekritējs, Polijas pārmetumus noraidīja un paziņoja, ka Krievija ir svarīgs ES partneris. V.Šteinmeiers norādīja, ka abām pusēm jāspēj atrisināt "dažādās intereses un dažreiz pat to sadursme, neļaujot tām pārvērsties par nopietniem politiskiem konfliktiem", uz ko V.Putins atteicis, ka "paldies dievam, līdz šim konfliktu starp mums nav".

Paziņojums gan ir tālu no realitātes — analītiķi atzīst, ka tik sliktas attiecības kā tagad starp Maskavu un ES nav bijušas kopš aukstā kara beigām, savu artavu dodot gan Krievijas arvien bukņīto Austrumeiropas valstu uzņemšanai, gan Maskavas arvien pašpārliecinātākajai uzvedībai starptautiskajā arēnā, kredītu lūgšanu aizstājot pašu naftas un gāzes dolāru straumei. "Uzticība it viegli sagraujama vērtība, un tas ir lielā mērā noticis starp Rietumiem un Maskavu," saka Maskavas Kārnegija centra pētniece Maša Lipmane.

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

LPP/LC Valsts prezidenta amatam izvirza Karinu Pētersoni

Apollo  05/12/07    Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks un iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, sestdien uzstājoties Latvijas Pirmās partijas (LPP), partijas «Latvijas ceļš» (LC) un reģionālo partiju apvienības (LPP/LC) konferencē, nolēma atsaukt savas kandidatūras Valsts prezidenta amatam un pauda atbalstu trešajai kandidātei Karinai Pētersonei. Konferences delegāti atklātā balsojumā vienbalsīgi izvirzīja Pētersoni par LPP/LC Valsts prezidenta amata kandidāti.

Arī LPP priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzskata, ka Pētersone ir piemērotāka prezidenta amatam un aicināja visus konferences dalībniekus, arī tos, kas iepriekš debatēs pauda atbalstu Godmanim un Baštikam, atbalstīt Pētersoni. Šlesers partijas biedriem pavēstīja, ka iepriekš bija nolēmis savu balsi atdot par Godmani (arī debatēs visvairāk LPP/LC biedru aicināja pārējos atbalstīt tieši viņu), taču partijas priekšsēdētājs, izvērtējot esošos apstākļus, secinājis, ka Pētersone ir piemērotāka šim augstajam amatam, viņai ir «politiskā pieredze, gudrība un sievietes šarms», kā arī iespējas iegūt lielāko Saeimas atbalstu.

Pēc tam, kad abi pretendenti nominēšanai uz prezidenta amatu bija no šīs iespējas atteikušies, viņi aicināja klātesošos atbalstīt Pētersoni. Nu jau vienīgā atlikusī LPP/LC kandidāte nominēšanai prezidenta amatam no tribīnes paziņoja, ka arī pati domājusi par savas kandidatūras atsaukšanu par labu Godmanim, taču «šobrīd to nedarīšot».  

Šlesers pēc balsojuma uzsvēra, ka valdošajai koalīcijai ir jāizvirza viens kopējs Valsts prezidenta amata kandidāts, un tādēļ tuvākajā laikā par šo jautājumu nepieciešams sākt pārrunas ne tikai ar koalīcijas biedriem, bet ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām. «Arī tā ir sabiedrības konsolidācija,» norādīja Šlesers. LPP līderis pauda pārliecību, ka koalīcijas partijām izdosies vienoties par atbalstu vienam kandidātam un Valsts prezidents tiks ievēlēts jau pirmajā kārtā. Viņaprāt, ja trīs koalīcijas partijas spēs vienoties par vienu kandidātu, tad ceturtajai nāksies piekāpties šai izvēlei.  

Šlesers uzskata, ka sabiedrība sašķeļas, balsojot par diviem kandidātiem. Politiķis kā piemēru minēja ASV prezidenta vēlēšanas, kurās par valsts pirmās personas statusu cīnījās Džordžs Bušs un Als Gors. Viņš atgādināja, ka visa pasaule ar bažām gaidīja, kā atrisināsies krīze - uzvarējis ir Bušs vai Gors, arī vairākkārtējās balsu pārskaitīšanas nedeva atbildi uz šo jautājumu. «Als Gors, kuram bija vairāk balsu, atkāpās,» norādīja LPP priekšsēdētājs. «Ir pienācis laiks runāt atklāti. Ir jāmēģina vienoties par vienu kandidātu koalīcijas ietvaros. Mēs nevaram sagraut šo koalīciju, radot nestabilitāti. Zaļo un zemnieku savienībā, kā arī «Tēvzemei un Brīvībai»/ LNNK dod priekšroku bezpartejiskam kandidātam. LPP/LC un Tautas partija atbalsta personu, kam ir politiskā pieredze. Mēs nevaram cerēt, ka Tautas partija atsauks savu kandidatūru,» tā konferences delegātus uzrunāja Šlesers.

Baštiks uzsvēra, ka viņa pieredze politikā, salīdzinot ar abiem pārējiem kandidātiem, ir stipri mazāka. Savu lēmumu nekandidēt bērnu un ģimenes lietu ministrs pamatoja ar to, ka šādi rīkojoties, viņš delegātiem atvieglo izvēli, par ko atdot savu balsi. Ministrs arī pateicās klātesošajiem par iepriekš debatēs paustajiem atzinīgajiem vārdiem un jokoja, ka tik daudz labu vārdu par sevi un savu darbību nākamreiz viņš, visticamāk, dzirdēs tikai savās bērēs. Debatēs gandrīz ikviens LPP/LC biedrs sacīja atzinīgus vārdus par Baštika līdzšinējo veiksmīgo darbību, sevišķi daudz uzslavu viņš saņēma par tā dēvēto māmiņu algu ieviešanu.

Vēl vairāk uzslavu konferences delegāti veltīja Godmanim, kurš savu attiekšanos pretendēt uz LPP/LC prezidenta amata kandidatūru pamatoja ar atsevišķām savām rakstura iezīmēm. Iekšlietu ministram kandidēt uz Rīgas pils saimnieka statusu liedzot līdzsvara trūkums dvēselē, kā arī diplomātijas un kompromisu mākslas trūkums. Viņaprāt, politiķim vissvarīgākais ir ambīcijas un uzdrošināšanas, taču prezidenta raksturā tādas īpašības nedrīkstot dominēt. Tāpat Godmanis atzina, ka viņam 90. gadu sākumā nācies pieņemt vairākus nepopulārus lēmumus, kuru radītās sekas sāpīgi skārušas daudzus Latvijas iedzīvotājus. «Šīs rētas tik ātri nesadzīst,» apgalvoja Godmanis.

Par svarīgāko, kā arī sarežģītāko prezidenta uzdevumu Pētersone uzskata sabiedrības saliedēšanu. «Tas ir liels izaicinājums. Mums ir tik daudz mītu, stereotipu un puspatiesību,» sacīja LPP/LC prezidenta amata kandidāte. Tāpat būtiski ir «sadzirdēt un sajust Latviju» un uzklausīt atšķirīgos viedokļus.  Viņasprāt, prezidentam ir jāspēj ne tikai sadarboties ar valdību un Saeimu un caurlūkot likumus, bet arī rosināt sabiedrībai būtisku, vēl neizskanējušu problēmu risināšanu. Pētersone uzskata, ka Latvijas sabiedrība prezidenta amatā vēlas redzēt «morālu autoritāti». Arī viņa, tāpat kā Šlesers, uzskata, ka koalīcijai vajadzētu izvirzīt kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu, bet neuzskata, ka vajadzētu uzsākt kādu īpašu kampaņu, runājot ar citiem politiskajiem spēkiem par atbalstu. «Domāju, dialogs notiks dabiski. Skatīsimies, kā rīkosies koalīcija,» sacīja LPP/LC Valsts prezidenta amata kandidāte.

Trīs nosaukti, gaida ceturto – īsto

Agnese Margēviča,  NRA  05/14/07    Tā kā sestdien noskaidrojās trešais oficiālais partiju kandidāts Valsts prezidenta amatam – LPP/LC politiķe Karina Pētersone –, turklāt līdz vēlēšanām atlikušas trīsarpus nedēļas, šonedēļ sāksies oficiālas partiju sarunas par atbalstu konkrētam kandidātam.

Par nopietniem kandidātiem tiek uzskatīti divi – K. Pētersone un Tautas partijas kandidāts Māris Riekstiņš. Trešā ir opozīcijā esošā Jaunā laika jau pagājušogad nosauktā Sandra Kalniete. Vēl divas koalīcijas partijas ZZS un TB/LNNK pateikušas, ka no savām rindām kandidātus neizvirzīs, tomēr uztur intrigu, ka varētu nosaukt kādu kandidātu no malas.

Tā kā jaunā prezidenta vēlēšanas 6. jūnijā visdrīzāk notiks jau saskaņā ar jauno Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, kas noteic termiņa ierobežojumu kandidātu pieteikšanai, pretendentu loks būs zināms ne vēlāk kā 23. maijā. Tas nozīmē, ka tuvāko desmit dienu laikā LPP/LC un TP jācenšas pārliecināt koalīcijas partneri par atbalstu tieši savam kandidātam. Bet aizkulisēs tiekot minēti arī kandidāti no malas, un par dažiem viedokļi saskanot. Ja koalīcija tuvāko desmit dienu laikā nevienosies par vienu kandidātu no nosauktajiem vai kuluāros apspriestajiem, negaidīta kandidāta izvirzīšana iespējama vienīgi, ja neviens no šobrīd jau oficiāli nosauktajiem 6. jūnijā līdz pat pēdējai vēlēšanu kārtai nebūs ieguvis 51 deputāta atbalstu. Šādā gadījumā būs nepieciešams rīkot jaunas vēlēšanas, kas, pēc likuma, varēs notikt ne agrāk kā 16. un ne vēlāk kā 21. jūnijā. Savukārt kandidāti jaunajām vēlēšanām, starp kuriem drīkst būt arī iepriekšējās kārtās neievēlētie, jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējo vēlēšanu pēdējās kārtas, tas ir, – līdz 11. jūnijam.

Pētersone nedemonstrē cīņassparu

Agnese Margēviča,  NRA  05/14/07    Bez kaujas nav padošanās, bet bez izredzēm līst kaujā arī nav prātīgi, tāpēc kopā padomāsim, kā šīs izredzes vairot.

"Bez kaujas nav padošanās, bet bez izredzēm līst kaujā arī nav prātīgi, tāpēc kopā padomāsim, kā šīs izredzes vairot," bez enerģijas balsī sestdien Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa (LPP/LC) konferencē teica Karina Pētersone pēc vienprātīgā balsojuma, kas viņu izvirzīja par Valsts prezidenta kandidāti.

Mirkli iepriekš abi pārējie pretendenti – vairākuma LPP/LC biedru favorīts iekšlietu ministrs Ivars Godmanis un bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks – no kandidēšanas atteicās.

"Visvieglāk man būtu pievienoties abiem kungiem, bet pagaidām es to nedarīšu," pēc šā žesta teica K. Pētersone, ļaujot noprast, ka kandidēt piekrīt nelabprāt. Vēlāk K. Pētersone Neatkarīgajai atzina – ja I. Godmanis nebūtu aizsteidzies priekšā, viņa būtu atteikusies kandidēt par labu LC līderim. I. Godmanis savukārt atteicās skaidrot, vai būtu atteicies arī šādā gadījumā, LPP/LC atstājot bez sava prezidenta kandidāta.

Iepriekš no daudziem runātājiem izskanēja viedoklis, ka LPP/LC prezidenta amatam jāizvirza politisks smagsvars – I. Godmanis –, jo tikai tas ļautu konkurēt ar spēcīgo Tautas partijas kandidātu Māri Riekstiņu. Zināms arī, ka LPP līderis Ainārs Šlesers līdz pēdējam mēģinājis atrunāt I. Godmani no savas kandidatūras noņemšanas.

"Es ļoti ilgi biju pārliecināts, ka mēs balsosim par Ivaru Godmani," pirms balsojuma atzina A. Šlesers, tomēr pievienojās aicinājumam balsot par K. Pētersoni "Karinas īpašību dēļ – gudrības, sievietes šarma, kas, kā to pierādījusi pašreizējā prezidente, spēj atvērt daudzas durvis, un politiskās pieredzes dēļ, kas šobrīd vajadzīga Latvijai". No kādas runātājas izskanēja, ka K. Pētersone cīņā ar M. Riekstiņu paņems tās balsis, kuras zaudēs TP kandidāts, savukārt M. Riekstiņa un I. Godmaņa cīņā zaudētāji būtu abi, un vislabāk cīnīties varot nesalīdzināmi spēki, nevis divi smagsvari.

Anastasija Sergejeva no LC Ludzas nodaļas pieļāva, ka "varbūt sieviete būs tā, kas spēs apvienot, nolikt uz pareizām sliedēm gan tos, kas sevi tagad uzskata par visvareniem, gan tos, kas darbojas pēc skaldi un valdi principa". Kāds cits, kā spēcīgāko kandidātu nosaucot I. Godmani, savukārt izteicās, ka Latvijā visi ir "nedaudz piekusuši no matriarhāta", ar to acīmredzot domājot V. Vīķes-Freibergas astoņus gadus amatā.

Jau sestdien atklājās, ka atšķiras A. Šlesera un K. Pētersones viedokļi par tālāko taktiku – LPP līderis uzsvēra, ka svarīgi, lai kandidāte aktīvi tiktos ar Saeimas partijām, atbildētu uz asiem jautājumiem un klāstītu savu programmu, kā to aktīvi uzsāktajā kampaņā dara M. Riekstiņš. "Neesmu vienisprātis, ka man vajag uzsākt aktīvu kampaņu – dialogs veidosies dabiski. Jāpaskatās arī, kā rīkosies kolēģi – vai savus kandidātus vēl neizvirzīs ZZS un TB/LNNK," uz Neatkarīgās jautājumu savukārt norādīja K. Pētersone.

Tieši uz ZZS un TB/LNNK pārliecināšanu, ka jāatbalsta K. Pētersone, cerības liek A. Šlesers. "Mēs nevaram cerēt, ka TP atsauks savu kandidātu par labu mūsējam, tāpēc būs politiskā konkurence. Jāpanāk, lai pārējās divas maina savu viedokli. Ja trīs būs vienojušies, arī ceturtajam būs jāpiekrīt," teica A. Šlesers. Tomēr, ja neizdošoties pārliecināt ZZS un TB/LNNK, nekas cits neatlikšot, kā vienoties ar TP.

A. Šlesers arī skaidri lika noprast, ka nav pamatotas runas par LPP/LC kalkulācijām mēģināt panākt sava kandidāta ievēlēšanu ar Saskaņas centra balsīm. "Lai ievēlētu savu kandidātu, mēs nedrīkstam sagraut koalīciju un radīt nestabilitāti valstī, ko daudzi gribētu," uzsvēra A. Šlesers, tāpēc opozīcijas balsis, ievēlot nākamo prezidentu, nedrīkstot būt izšķirošās. Vienlaikus viņš tomēr uzsvēra, ka LPP/LC prezidenta kandidātei jāiet pie visām Saeimas frakcijām, jo, "ja mēs gribam saliedēt sabiedrību, ir būtiski runāt arī ar kreiso opozīciju".

Pētersone: koalīcijai jāvienojas par vienu Valsts prezidenta kandidātu

DELFI  05/14/07    Karina Pētersone, kuras kandidatūru Valsts prezidenta amatam sestdien izvirzīja Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Ceļa apvienība (LPP/LC), uzskata, vadošajai koalīcijai jāspēj vienoties par vienu prezidenta kandidātu.

Pirmdien, LNT raidījumā "900 sekundes" Pētersone sacīja, ka koalīcijai ir jāspēj vienoties par vienu kandidātu vai tas būtu Tautas partijas (TP) virzītais premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš, vai viņa (Pētersone). LPP/LC prezidenta kandidāte neizslēdza varbūtību, ka arī Zaļo un Zemnieku savienība varētu izvirzīt savu kandidātu prezidenta amatam.

Pētersone raidījumā apgalvoja, ka viņai, ja tiks ievēlēta Valsts prezidenta amatā, nesagādās problēmas norobežoties no politiskajām partijām. "Esot kultūras ministres amatā es pieņēmu lēmumus, neskatoties uz savas vai kādas citas partijas izdevīgumu," kā piemēru minēja Pētersone. LPP/LC izvirzītā kandidāte norādīja, ka viņai ir pietiekama politiskā un diplomātes pieredze.

Kopumā nākamo prezidentu Pētersone raksturoja kā godīgu, nosvērtu un ar spēju norobežoties no politiskajām partijām un simpātijām. Savus konkurentus Valsts prezidenta amatam LPP/LC izvirzītā kandidāte raksturoja kā "vērā ņemamus."

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka LPP/LC sestdien Valsts prezidenta amatam vienbalsīgi izvirzīja Saeimas deputāti Karinu Pētersoni.

Iepriekš Valsts prezidenta amatam izvirzīti divi kandidāti - Tautas partijas (TP) virzītais premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš un partijas Jaunais Laiks (JL) Saeimas deputāte Sandra Kalniete.

Pētersone nepaspēja atteikties

Māris Antonevičs, Latvijas Avīze   05/14/07    Izrādās, ka neviens no trim Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" izvirzītajiem Valsts prezidenta kandidātiem tā īsti Rīgas pilī nemaz nevēlas nonākt. Ainars Baštiks un Ivars Godmanis sestdien paguva pirmie atsaukt savas kandidatūras. Karina Pētersone atzinās, ka gatavojusies rīkoties līdzīgi, taču pagaidām tā vēl nedarīšot.

LPP/"LC" konference sākās intriģējoši. Katram no kandidātiem bija savi atbalstītāji un runas bija diezgan emocionālas.

Aizdomas radīja tas, ka sev tīkamāko kandidātu nenosauca LPP priekšsēdētājs Ainars Šlesers, iespējams jau zinot, ka nekāds balsojums beigās nebūs vajadzīgs.

Saeimas deputāts Jānis Šmits savu atbalstu, protams, pauda Ainaram Baštikam, ar kuru savulaik kopā ienākuši politikā. Viņaprāt, šobrīd galvenā prioritāte esot ģimene un tieši A. Baštiks šo jomu pārzinot vislabāk. "Ja nebūs ģimenes, nebūs Latvijas valsts," klātesošos brīdināja J. Šmits. Īpatnēju argumentu par labu A. Baštikam minēja bijusī deputāte Jevgenija Stalidzāne. Viņasprāt, A. Baštiks politikā bijis samērā neilgi, tāpēc nelabvēļiem būšot grūtāk par viņu piemeklēt kompromitējošu informāciju. Konferences dalībnieki gan par šo domu gājienu pasmējās. Vairāki runātāji izteicās, ka A. Baštiks ir ļoti piemērots savam pašreizējam amatam un diez vai varētu atrast viņam aizstājēju.

Vairāk piekritēju bija Ivaram Godmanim. Zīmīgi, ka "LC" priekšsēdētāju vairāk atbalstīja nevis paša partijas biedri, bet sabiedrotie no Pirmās partijas – Dainis Turlais, Juris Radzevičs, Jānis Zaržeskis. Citi toties prātoja, ka I. Godmanis šobrīd ļoti veiksmīgi vadot Iekšlietu ministriju. "Policisti beidzot ir noticējuši, ka viņiem priekšā ir stingrs vecis, kurš zina, kas jādara un, kurš viņus aizstāvēs," sacīja Andris Bērziņš. "Es vienkārši nespēju iedomāties labāku ministru par Ivaru Godmani," līdzīgs viedoklis bija "LC" priekšsēdētāja vietniecei Ingai Piterniecei. Viņa uzskata, ka LPP/"LC" nav tik daudz "rezervju", lai riskētu un virzītu Valsts prezidenta amatam kādu no saviem ministriem, bet K. Pētersones amats (Saeimas priekšsēdētāja biedre) šobrīd nebūtu tik liels zaudējums partijai. Šādi aprēķini mazliet saērcināja Godmaņa atbalstītājus, un, kā trāpīgi atzīmēja J. Zaržeckis: "Mums jāizvēlas nevis sev mazākais ļaunums, bet valstij lielākais labums."

Par diskusiju gaisotni ironizēja Juris Kokins: "Tāda sajūta, ka mēs kādu gatavojamies sūtīt starpgalaktiku ekspedīcijā un nekad viņu vairs neredzēsim."

Inteliģence, iekšējā kultūra, politiskā pieredze, valstiskais redzējums – šādas prezidenta cienīgas īpašības, pēc viņas partijas biedru domām, piemītot K. Pētersonei. Bet tas, ka neviens vairs nespēšot vadīt valsti tikpat labi kā Vaira Vīķe-Freiberga, esot tikai "masu mediju radīts mīts". D. Turlais: "Ja atcerēsimies starta līmeni, kādā sāka V. Vīķe-Freiberga, ikviens mūsu kandidāts ir augstākā līmenī. (..) Nav tā, ka viss labais, kas valstī izdarīts, ir Valsts prezidentes darbs, bet viss sliktais paliek Saeimai un valdībai." Viņš kritizēja V. Vīķi-Freibergu gan par atbalstu Irākas karam, gan par referenduma rosināšanu sakarā ar drošības likumu grozījumiem, ko LPP/"LC" izvirzīts kandidāts gan nebūtu darījis.

LPP/"LC" neatbalsta, ka nākamais prezidents tiktu meklēts kaut kur ārpus partijām. Tas vienkārši neesot iespējams, uzskata I. Piterniece. Iespējams, šis "melnais zirdziņš" nebūšot kādas konkrētas partijas biedrs, taču būs ļoti pietuvināts kādai no partijām, un tad vairs neesot īpašas atšķirības. Aija Poča sacīja, ka tie cilvēki, kas bijuši partijās, jau esot pierādījuši savu vēlmi līdzdarboties politikā.

"Gribu jums atvieglot darbu," tūlīt pēc debatēm paziņoja A. Baštiks, atsaucot savu kandidatūru. Viņš apzinās, ka, pieņemot šādu piedāvājumu, būtu jāziedo iesāktais darbs, ģimenes dzīve, brīvība un arī sirdslietas, un to šobrīd nespējot.

I. Godmanis sprieda, ka prezidenta kandidātam nepietiekot tikai ar politiskām ambīcijām, esot nepieciešams arī "dvēselisks līdzsvars". Pašam Godmanim tāda neesot, taču viņš zinot, ka tāds ir K. Pētersonei.

"Visvieglāk man tagad būtu pievienoties kungiem un atteikties, taču šodien vēl to nedarīšu," par savu gatavību kandidēt īsti nebija pārliecināta arī K. Pētersone. Viņaprāt, valdošajai koalīcijai būtu jāpiedāvā viens prezidenta kandidāts, taču Tautas partija pasteigusies izvirzīt Māri Riekstiņu, nekonsultējoties ar citām koalīcijas partijām. Esot arī risks, ka vara pārāk koncentrēsies vienas partijas rokās.

Arī A. Šlesers ir pārliecināts – ja koalīcijai nebūs vienota kandidāta, tā esot apdraudēta. "Nedrīkst sagraut koalīciju," vairākkārt atkārtoja LPP priekšsēdētājs. Tāpēc tuvākajā laikā notikšot "atklātas sarunas" starp partijām. Esot arī jāpārliecina ZZS un "TB"/LNNK, lai tās atsakās no domas par bezpartijisku kandidātu.

Runājot par "politisko fonu", kādā notiek Valsts prezidenta vēlēšanas, I. Godmanis atzīmēja, ka valdot "politiskā histērija" un vērojami "ļoti nopietni centieni revidēt Saeimas vēlēšanu rezultātus". "Ir izvēlēts valstiski bīstams ceļš – nerēķinoties ar sekām. (..) Latvijā nav pieredzes, ka vēlēšanu rezultāti tiek revidēti, izņemot 1934. gada 15. maiju," atgādināja I. Godmanis. Bet "ja prokuratūra vienam uzrāda apsūdzību, tas nav iemesls, lai izdzenātu visu Saeimu".

Lai gan kandidātus Valsts prezidenta amatam varēs virzīt tikai Saeimā pārstāvētās partijas, to nekautrējas darīt arī citi.

Piemēram, LSDSP dome nolēmusi ieteikt savu partijas biedru un Latvijas Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju Daini Īvānu. "Es esmu piekritis LSDSP aicinājumam apstākļos, kad prezidenta izvēle ir nevis tautas, bet valdošās koalīcijas izlemšanā.

Šis sociāldemokrātu lēmums varētu būt atgādinājums vēlētājiem par nepieciešamību uzturēt valsts varas – Saeimas, tiesu, prezidenta institūcijas – neatkarību," aģentūra LETA citē D. Īvānu. Latvijas Inteliģences apvienības valde izteikusi aicinājumu apspriest Latvijas Zinātņu akadēmijas locekles, Latvijas Universitātes profesores Maijas Kūles kandidatūru. Aizvadītajā gadā Kūle publicējusi grāmatu "Eirodzīve", analizējot garīgo vērtību kritiskākās jomas Eiropā un Latvijā. Zinātnē krātās atziņas viņa ir talantīgi nesusi sabiedrībā un pasaulē, uzstājoties LIA konferencēs, rīkojot un piedaloties starptautiskos forumos mūsu valstī un ārzemēs, uzskata apvienības valde. Paredzēts pieņemt aicinājumu Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām balsot par M. Kūles kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Kāpēc gan ne Aivaru Endziņu?

Māra Libeka, Latvijas Avīze  05/14/07    Valsts prezidenta zvērestā ir vārdi «pret visiem es izturēšos taisni». Pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste šos vārdus izrunājis ar īpašu uzsvaru un, būdams jurists, tos stingri ievēroja savā darbībā, tāpēc ar pārliecinošu balsu pārsvaru atkārtoti saņēma prezidenta pilnvaras. Arī Gustavs Zemgals tāpat kā Čakste bija jurists — advokāts un notārs — ar Maskavas universitātē iegūtu diplomu tieslietās. Kad beidzās Zemgala prezidentūras laiks, balotēties Valsts prezidenta vēlēšanām piekrita Saeimas priekšsēdētāja biedrs un Tiesu palātas priekšsēdētājs Alberts Kviesis. Arī jurists, tikai ar Tērbatā iegūtu diplomu. Varētu, protams, gari un plaši rakstīt, kāpēc Kviesis bija visnepopulārākais no četriem pirmskara valsts prezidentiem, bet tas šoreiz nav galvenais. Latvijā ir sākušies septītā Valsts prezidenta kandidātu meklējumi, un, kā jau tas pie mums ierasts, politiķi sauc vienus, bet tauta domā par citiem un jautā: kāpēc gan nevarētu turpināt šo kādreiz labi iesākto tradīciju — Valsts prezidents — sabiedrībā atzīts jurists? Daudzi «Latvijas Avīzes» lasītāji to vēlas, kā piemērotāko kandidātu Valsts prezidenta amatam nosaucot juristu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju, biznesa augstskolas «Turība» publisko tiesību katedras vadītāju, profesoru Aivaru Endziņu. «Tautai vajadzīgs gudrs prezidents, ar stingru mugurkaulu, tāds, kas valdošajai politiskajai elitei nebaidās pateikt arī nepatīkamu patiesību, tāds, kuram rūp ne tikai valsts ārpolitika, bet arī iekšpolitika, kurš patiesi interesētos, kā sekmēt valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es iesaku Aivaru Endziņu,» raksta «LA» lasītāja Olita Zariņa un ne tikai viņa. Vai ir kāds politiķis, kas domā līdzīgi?

Saeimas un valdības gaiteņos vaicāju: kāpēc gan ne Aivaru Endziņu Rīgas pilī? Lūk, ko uz šo jautājumu atbildēja, piemēram, apvienības LPP/«LC» Saeimas frakcijas deputāts Jānis Šmits: «Pēc Endziņa pēdējiem izteikumiem, īpaši par oligarhiem, kas valda pār Latviju, un arī par Saeimas deputātu pērkamību, es vērtēju viņu zemu. Līdz tam brīdim viņš man šķita personība, kas bauda gan tautas, gan Saeimas uzticību, bet, atklāti nosaucot Saeimas deputātus par korumpētiem, es jūtos aizvainots, jo nekad neesmu ņēmis kukuļus. Esmu piedāvājis deputātiem, bet pagaidām nav gūta atsaucība, uzaicināt uz Saeimas frakcijām Endziņa kungu, lai noskaidrotu, kur tad ir tie slēptie konti un kukuļi.

Cilvēku pārbauda ar varu, naudu un seksuālām lietām. Varas kārdinājumu Endziņa kungs nav varējis pārvarēt. Ja var melot par cilvēkiem, kurus tauta ir ievēlējusi, tas ir spļāviens sejā ne tikai deputātiem, bet arī tiem cilvēkiem, kas par viņiem balsojuši.

Ja runājam par Valsts prezidentu, man ir uzskats, ka piemērots kandidāts tautai ir jāizlūdz Dievam.»

«Tautpartijietis» Jānis Lagzdiņš uzskata, ka prezidenta kandidāta izvēles mērauklai ir jābūt spējai vienot visdažādākos sabiedrības slāņus. J. Lagzdiņš: «Šai personai jābūt pozitīvi orientētai, kas sabiedrību vieno, mēģina atrast risinājumus, nav agresīva, ir samierinātāja. Esmu pārliecināts, ka Endziņš šai mērauklai neatbilst, jo pēdējā laikā kļuvis pārāk agresīvs. Ja vērtējam pašreizējo tiesību aizsardzības institūciju vadītāju piemērotību Valsts prezidenta amatam, atbilstošs ir ģenerālprokurors Jānis Maizītis. To apliecina viņa profesionālā darbība, kā arī spēja politiski norobežoties no politikas.»

Noraidošs bija arī ZZS Saeimas frakcijas deputāts Jānis Strazdiņš: «Endziņš nav brīvs savos uzskatos. Viņš ir pārāk emocionāls.» Pat Strazdiņa kolēģis Leopolds Ozoliņš bija kļuvis visai nerunīgs un atbildēja tikvien kā: «Jābūt viltīgākam!» Neizvērsās arī Visvaldis Lācis: «Šajā amatā vajadzētu turpināt sieviešu hierarhisko pēctecību, tādējādi stiprinot dzimumu vienlīdzību.»

Arī «tēvzemiešiem» Endziņš nav īsti pa prātam. Piemēram, Juris Dobelis, lai gan sākumā Aivaru Endziņu raksturoja kā gaišu cilvēku, kura kandidatūru neviens «tēvzemiešiem» pagaidām neesot piedāvājis, tomēr tālāk sekoja trekna piebilde, ka Endziņš esot sastāvējis partijās. Viņš bijis gan kompartijas biedrs, gan arī «Latvijas ceļa» biedrs. Turklāt vadījis LU partijas pirmorganizāciju. Tomēr jāatgādina, ka, līdzko Endziņš kļuva par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, viņš nolika «LC» biedra karti un vairs negatavojas saistīties ar kādu partiju.

«Tēvzemietis» Māris Grīnblats nevēlējās iesaistīties sarunā par Endziņu un uz manu jautājumu atbildēja izvairīgi: «Saku ne jā, ne nē.»

Skatīs Lemberga un viņa aizstāvja sūdzības

Ilze Upīte,  NRA  05/14/07    Rīgas apgabaltiesa šodien skatīs Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga un viņa aizstāvja Aivo Leimaņa iesniegtās sūdzības Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijai par virkni procesuālu un cilvēktiesību pārkāpumu, kas izdarīti, apcietinot A. Lembergu.

Sūdzībā advokāts lūdz aizstāt A. Lembergam piemēroto drošības līdzekli pret drošības naudu, kā arī uzaicināt uz tiesas sēdi un uzklausīt A. Lembergu.

Ventspils domes priekšsēdētājs sūdzībā norāda, ka izmeklēšanas tiesnesis Māris Vīgants savā 23. aprīļa lēmumā vispār nav skatījis pēc būtības A. Lemberga un viņa aizstāvju lūgumu izvērtēt iespējamo prokuroru prettiesisko rīcību, apcietinot A. Lembergu. Tā vietā M. Vīgants šīs sūdzības nodevis izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai. A. Lembergs uzskata, ka tādējādi tiek rupji pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.

"Situācija, kurā par prokuroru rīcību var sūdzēties tikai prokuratūrai, ir absurda," spriež Aivars Lembergs.

"Jebkurš cilvēks šādā sistēmā ir pilnīgi beztiesisks, jo tā sauktās Grinbergu lietas izskatīšanas laikā no prokurora Ilstera liecības man kļuva zināms, ka Ģenerālprokuratūrā pastāv prakse, ka prokurors, kura darbības tiek pārsūdzētas, pats piedalās atbilžu gatavošanā. Tā jebkuras sūdzības dažādiem it kā augstāk stāvošiem prokuroriem un viņu uzraugiem ir vienkārši teātris," tā A. Lembergs. Viņš secina, ka, neizskatot viņa sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem, "tiesnesis Vīgants ir kļuvis par statistu šajā prokuratūras teātrī".

Sūdzībā par iespējamiem prokuratūras veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem A. Lembergs un viņa aizstāvji norāda uz to, ka A. Lembergs 14. martā tika apcietināts kā liecinieks, atrodoties ceļā uz Rīgu, lai sniegtu liecības. Nekāda apsūdzība domes priekšsēdētājam nebija izvirzīta, bet apcietināšanā tika izmantoti roku dzelži, ko drīkst lietot vienīgi tad, ja aizturētais pretojas un viņš jāsavalda. Turklāt aizturēšanas laikā prokurors liedzis A. Lembergam sazināties ar advokātiem. Vēl sūdzībā teikts, ka minētais tiesnesis M. Vīgants savā lēmumā nav analizējis iespēju apcietinājumu aizstāt ar drošības naudu un tiesa nepamatoti argumentējusi, ka neesot ticamu ziņu par trešajām personām, kuras būtu gatavas maksāt drošības naudu par A. Lembergu. Norādīts, ka ir apšaubāms, vai tiesas objektivitāte tiek nodrošināta apstākļos, ka A. Lemberga un viņa aizstāvju sūdzības skata viens un tas pats tiesnesis, proti, M. Vīgants, kurš arī 14. martā apmierināja prokuratūras prasību A. Lembergu apcietināt. Savā sūdzībā A. Leimanis norāda uz vēl virkni procesuālu pārkāpumu, piemēram, to, ka, lemjot par apcietinājuma piemērošanu, A. Lemberga aizstāvībai netika nodrošinātas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kas tika nodoti izvērtēšanai tiesā.

'Jaunais laiks' atkal populārākā partija

DELFI  05/14/07    Aprīlī veiktā sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" aptauja liecina, ka partija "Jaunais laiks" atkal ir populārākā partija, to laikrakstam "Diena" apstiprinājis SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Laikraksts vēsta, ka, pēc neoficiālas informācijas, par JL aprīlī būtu gatavi balsot 13 % vēlētāju, bet par agrāko līderi – Tautas partiju – 9%. Kaktiņš pieļāva, ka laikraksta rīcībā nonākušie partiju reitingi patiešām ir īstais SKDS pētījums.

Pēc Kaktiņa domām, neesot pamata to JL reitingu pieaugumu saistīt ar partijas popularitātes palielināšanos - drīz ar to, ka sabiedrības atbalstu zaudējušie agrākie aptaujas līderi Tautas partija, noslīdot uz ceturto vietu, un Zaļo un zemnieku savienība.

Šajā laikā Eināru Repši JL vadītāja amatā ir nomainījis jaunais valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, bet Repšem ir uzticēts vadīt domi.

Uz jautājumu, vai reitinga kāpumu var saistīt ar JL vadības maiņu, Kaktiņš atbildēja, ka nav nozīmes Repšes ieņemamajam amatam, bet drīzāk tam, ka viņš vairs nav partijas publiskā seja, jo Repše nav bijis populārs un līdz ar to partijai ar viņu kā publisku seju bijis grūtāk gūt punktus.

Savukārt "Latvijas Faktu" direktors Aigars Freimanis, kas arī nav plānojis publiskot aprīļa aptaujas rezultātus, laikrakstam atzinis, ka tajā "Jaunais laiks" nav pirmajā vietā – reitingu tabulas līderis joprojām esot Tautas partija.

Šķēle nevēlas kļūt par Valsts prezidentu

Delfi  05/15/07    Tautas partijas dibinātājs, patlaban partijas ierindas biedrs Andris Šķēle nepiekristu kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, ja viņam tas tiktu piedāvāts.

Šķēle intervijā žurnālam "Klubs" sacīja, ka nepiekristu kandidēt uz Valsts prezidenta posteni, taču viņš zinot, kurš būs nākamais Latvijas valsts prezidents.

"Ja es būtu iekšā politikā, es, iespējams, nezinātu. Bet ar savu desmit gadu politisko pieredzi, no malas novērtējot politisko gaisotni, aktivitātes – kas notiek, kur notiek – man ir…labi, neteiksim, zināšana, bet stabila nojauta, "sacīja Šķēle, žurnālam gan neatklājot, kurš būs nākamais Valsts prezidents.

Jau vēstīts, ka patlaban Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzītas trīs kandidatūras – Tautas partija izvirzījusi Māri Riekstiņu, Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienība – karinu Pētersoni, bet partija "Jaunais laiks" – Sandru Kalnieti. Iepriekš neoficiāli pieļauts, ka neviena no izvirzītajām kandidatūrām negūs parlamenta vairākuma atbalstu, līdz ar to pēdējā brīdī šim amatam varētu tikt izvirzīti citi pretendenti.

Šlesers: nākamajam prezidentam jābūt ar politiķa pieredzi

DELFI  05/15/07    Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzskata, ka nākamajam Valsts prezidentam jābūt ar politiķa pieredzi, tādēļ nav atbalstāma iespēja šim amatam virzīt bezpartejisku kandidātu.

Šlesers sestdien LPP un "Latvijas ceļa" konferencē, kurā tika nolemts Valsts prezidenta amatam virzīt Karinu Pētersoni, sacīja, ka "cilvēks bez politiskās pieredzes netiks galā ar prezidenta amata pienākumiem".

"Viņam netiks dotas pirmās 100.dienas, viņam jau no pirmās dienas būs jāuzņemas liela atbildība," pauda Šlesers.

Jau vēstīts, ka LPP/LC konferencē sestdien no iespējas tikt virzītam Valsts prezidenta amatam atteicās iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, kā arī bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks. No šīs iespējas sestdien bija plānojusi atteikties arī Karina Pētersone, bet tā kā pārējie kandidāti paspēja pirmie atteikties, tad viņa nolēma tomēr piedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās.

Ikstens skeptiski vērtē izvirzīto Valsts prezidenta amata kandidātu izredzes

DELFI  05/15/07     Politologs Jānis Ikstens skeptiski vērtē iespējas, ka Valsts prezidenta amatā tiks ievēlēts kāds no patlaban izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Politologs Jānis Ikstens portālam "Delfi" sacīja, ka patlaban nevienam no izvirzītajiem kandidātiem "nav reālu iespēju" tikt apstiprinātam amatā. Pret Tautas partijas izvirzīto Māri Riekstiņu, kurš patlaban sācis aktīvu publisko kampaņu, "citas partijas izturas ārkārtīgi piesardzīgi viņa partejiskās piederības dēļ, jo, pirmkārt, jau neviens nevēlas situāciju, kurā premjera un Valsts prezidenta amati nonāk vienas partijas rokās," sacīja Ikstens.

Viņš arī norādīja, ka Riekstiņam neesot "nekādas pieredzes iekšpolitikā, jo viņš ir karjeras diplomāts, kas dažus mēnešus pagrozījies premjera biroja vadītāja amatā". "Viņš [Riekstiņš] pats teicis, ka būs liela uzmanība jāpievērš iekšpolitiskiem jautājumiem, bet viņam šai sakarā ir maz kas sakāms. Viņam ir stipri maz pieredzes, līdz ar to saturiski tas nebūtu piemērotākais kandidāts," sacīja Ikstens.

"[Partijas "Jaunais laiks" izvirzītajai kandidātei Sandrai] Kalnietei ir tieši tāpat ļoti mazas iespējas, ņemot vērā viņas partejisko piederību," sacīja Ikstens.

Savukārt Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" izvirzītā Karina Pētersone, pēc Ikstena domām, esot skaidri iezīmēta kompromisa figūra. "Viņa nav ne tuvu tik kolorīta kā Ivars Godmanis, bet Godmanis ir pietiekami "stūrains", lai viņš varbūt nebūtu pietiekami ērta vai pieņemamam kandidatūra vienai vai otrai partijai. Pētersone šajā nozīmē varētu būt pieņemamāka kandidatūra, bet tas pazemina viņas vērtējumu absolūtajā skalā," sacīja Ikstens.

Turlais LPP/LC konferencē asi kritizē Vīķi–Freibergu

DELFI  05/15/07    Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) konferencē sestdien LPP/LC deputāts Dainis Turlais asi kritizēja Valsts prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu, norādot, ka jebkurš no LPP/LC izvirzītajiem kandidātiem esot labāks par to, kāda bija Vīķe – Freiberga viņas apstiprināšanas laikā.

"Ikviens mūsu kandidāts ir nesalīdzināmi augstākā līmenī nekā Vaira Vīķe – Freiberga viņas izvirzīšanas laikā," konferencē sacīja Turlais, norādot, ka pie visa esot vainīgi mediji, kas pārlieku slavinot Vīķes-Freibergas veikumu.

Turlais uzsvēra, ka LPP/LC izvirzītie kandidāti nekad nedarītu to, ko izdarīja Vīķe – Freiberga, apturot valsts drošības likumu grozījumu publicēšanu, turklāt apvienības kandidāti ar "sviedriem un asinīm" apliecinājuši savu veikumu atjaunotās valsts pirmajos neatkarības gados, ko nevarot salīdzināt ar "iebraucējas" ieguldījumu. Arī iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, pēc Turlā domām, neesot Vīķes- Freibergas panākums, bet gan visas tautas darbs.

Viedoklis: Nopirktie novadi acu aizmālēšanai

Juris Paiders,  NRA  05/16/07    10. un 11. maijā notika Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīkotais forums Reģioni – Latvijas attīstība. Vīzijas. Iespējas. Risinājumi.

Forumā bija aicinājumi pašvaldībām veidot lielus novadus, un, lai šo procesu stimulētu, tieši foruma laikā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs parakstījis rīkojumus par 2,5 miljonu latu piešķiršanu jaunā Gulbenes novada, kurā apvienojušās visas Gulbenes rajona pašvaldības, infrastruktūras attīstībai. Gulbenei piešķirti 150 000 latu, Beļavas pagastam – 180 000 latu, Daukstu pagastam – 161 000 latu. Katram no pārējiem Gulbenes rajona pagastiem piešķirti 200 000 latu.

Lai saprastu šo maksājumu lielumu, ir vērts aplūkot Valsts kases apkopojumu par Gulbenes rajona pašvaldību budžetiem. 2005. gadā – mērķdotācijās pašvaldību infrastruktūras attīstībai visi Gulbenes rajona pagasti (neskaitot Gulbeni un rajona padomi) saņēma 143 tūkstošus latu!!! Beļavas, Daukstu, Druvienas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Rankas, Stāmerienas un Stradu pagasts 2005. gadā infrastruktūras attīstībai saņēma veselu nulli latu.

Kāpēc Gulbenes pagasti piekrita novadam?

Tāpēc, ka tagad viņi vienā rāvienā saņems tik lielu valsts palīdzību, kāda citādi tiktu saņemta 12–13 gadu laikā.

Pievienojies novadam, un vienā gadā varēsi veikt desmit gadu programmu!!! Pēc būtības Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir radījusi pagastu uzpirkšanas mehānismu. Iestājoties novadā, ir iespējams saņemt 13 gadu finansējumu uzreiz. Pēc būtības Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izmanto finanšu reketu. Nauda ir. Naudu pietur. To nedod pat kritisku un sasāpējušu situāciju risināšanai, bet, tiklīdz kāds izpilda ministra uzstādījumu un piekrīt lielam novadam, tā finansējums ir tāds, kādu citi nav redzējuši gadu desmitiem.

Šāda sadzīšana novados ir ciniska bezkaunība. Valsts līdzekļi tiek novirzīti nevis tiem, kam tie patiesi ir nepieciešami, nevis tām pašvaldībām, kas ir ievērojami atpalikušas no Latvijas vidējā līmeņa, bet gan tiem, kas ir paklausīgi un disciplinēti izpilda ministra iegribu par to, kādam ir jābūt Latvijas administratīvajam iedalījumam.

Kāpēc tas viss tiek darīts? Kam tas ir vajadzīgs? Kam traucētu 13 pagasti Gulbenē? Gulbenes novads un citi ieplānotie novadi ir nopirkti. Tas ir 200 000 latu vērts kukulis, lai izdzītu cauri ekonomiski nepamatotu ideju.

Kāda ir patiesā meganovadu izveides jēga?

Atbilde ir vienkārša.

Pērngad pieņemtais nacionālais plāns netiek pildīts. Struktūrfondi aizplūst uz Rīgu un lielajām pilsētām. Taču Latvijai draud lielas nepatikšanas, ja atklāsies, ka Eiropas struktūrfondus Latvija ir patiesi izmantojusi, lai finansētu reģionālo atšķirību pieaugumu. Lielākā daļa struktūrfondu naudas nonāk Rīgā un lielajās pilsētās, bet Latgale (neskaitot Rēzekni un Daugavpili) faktiski ir tikpat kā bez LIAA administrētās struktūrfondu naudas. Kā varēsim atskaitīties Eiropai par reģionālo atšķirību izlīdzināšanas totālu izgāšanos?

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas recepte. Apvienosim atpalikušākos pagastus ar pilsētām lielos novados, un aritmētiski reģionālās atšķirības uzreiz samazināsies. 2005. g. vidēji Latvijā pašvaldību nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bija Ls 190.

Gulbenes rajona Lizuma pagastā 2005. g. tie bija Ls 67 uz vienu iedzīvotāju, t.i., sliktākā pašvaldība Gulbenes rajonā bija ar 3 reizes zemākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju nekā vidēji valstī. Pēc apvienošanās jaunajā Gulbenes novadā Gulbenes pilsētas ienākumi tiks aritmētiski pieskaitīti visa novada bilancei, un jaunajā novadā pašvaldību nodokļu ieņēmumi jau būtu Ls 119 uz vienu iedzīvotāju. Atšķirības no valsts vidējā tikai par 1,3 reizēm. Varēs taurēt uz Eiropas Komisiju, ka, pateicoties lieliskajam valdības darbam, reģionālā disproporcija ir būtiski samazināta. Taču arī pēc iestāšanās Gulbenes novadā Lizuma teritorija paliks tikpat attīstīta kā bijusi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pašreizējā politika ir pagastu uzpirkšana, lai pūstu miglu Eiropas Savienības kontrolieru acīs, nevis pērn Tautas partijas izlobētā nacionāla plāna konsekventa realizācija.

Neatsaucas Jaunā laika mudinājumiem gāzt valdību

Ināra Egle,  Diena  05/16/07    Zināms, ka JL spice uzrunājusi ZZS, kā arī LPP/LC vadošās personas.

Neoficiālās sarunās ar valdības partiju pārstāvjiem Jaunā laika vadošie politiķi meklē valdības gāzēju koalīcijas iekšienē, bet šīs sarunas ir bez rezultātiem, liecina Dienas rīcībā esošā un no valdošajām partijām iegūtā informācija. JL sarunām deleģētie līderi Krišjānis Kariņš un Jānis Reirs apstiprināja, ka, tuvojoties valstiski tik nozīmīgajām Valsts prezidenta vēlēšanām, viņi sarunājoties arī ar valdības partiju politiķiem, taču noliedza, ka būtu izvaicājuši viņus par valdības gāšanas iespējām.

Zināms, ka JL spice uzrunājusi Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa vadošās personas. Piesaucot premjera Aigara Kalvīša neveiksmes, viņi esot mudinājuši veidot sekmīgāku koalīciju un piedāvājuši arī atbalstu LPP/LC premjeram. Savukārt cita izplatītā informācija vēsta, ka Sandrai Kalnietei bijusi tikšanās ar TP pārstāvjiem, kur par iespēju iekļūt koalīcijā solīts atbalsts TP Valsts prezidenta kandidātam Mārim Riekstiņam.

Viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis negribēja stāstīt, ko runājis ar JL pārstāvjiem. Savukārt LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kas ar JL politiķiem pusdienojis pagājušajā piektdienā, atklāja, ka JL valdes locekļi vēlējušies noskaidrot, vai valdība ir stabila. "Viņi mēģina saprast, kam atdot savas balsis prezidenta vēlēšanās, jo redz, ka savu pārstāvi ievēlēt amatā nevarēs," sacīja A.Šlesers. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis arī bija dzirdējis par šādām sarunām un atzina, ka "esot lielā neizpratnē, jo JL pirms gandrīz gada izvirzīja prezidenta kandidātu, bet tagad tirgojas ar to par iespēju iekļūt valdībā".

JL valdes priekšsēdis K.Kariņš uzsvēra, ka S.Kalniete ir vislabākā no nosauktajiem kandidātiem un pirmajā kārtā partija par viņu balsošot. Uz jautājumu, vai JL ir mudinājis gāzt valdību, K.Kariņš atbildēja: "Tas, ka gribam būt valdībā, ir pats par sevi saprotams, bet ne jau jebkurā valdībā — tikai tādā, kas īsteno mums pieņemamu politiku." S.Kalniete, par kuras tikšanos ar M.Riekstiņu pirms vairākām nedēļām Diena jau rakstīja, otrdien sacīja, ka tā ir bijusi vienīgā viņu tikšanās un citas sarunas neesot notikušas, ko apstiprināja arī M.Riekstiņš. Otrdien Radio SWH viņa esot dzirdējusi raidījumu, uz kura pamata tiek jautāts par viņas it kā sarunām ar TP, kas ticis pasniegts kā sapnis un tāds "murgs arī bija".

Premjers sola nodrošināt drošību seksuālo minoritāšu gājiena laikā]

LETA  05/16/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) sola nodrošināt drošību gaidāmā seksuālo minoritāšu gājiena laikā.

"Katram cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli, mēs nodrošināsim pilnu drošību cilvēkiem, kas pulcēsies," sacīja premjers Latvijas radio raidījumā "Krustpunkti".

Kā ziņots, lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" šogad Draudzības dienu laikā, kas notiks no 30.maija līdz 3.jūnijam, plāno rīkot gājienu par vienlīdzību.

Apvienība cer, ka gājiens šogad izdosies. Gājiens paredzēts kā viens no centrālajiem Draudzības dienu pasākumiem, kurā piedalīties tiek aicināti gan indivīdi, gan ģimenes, gan uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un valsts institūcijas, kas vēlas izteikt savu atbalstu tam, ka visiem Latvijā tiek nodrošinātas vienādas tiesības, neskatoties uz to dzimumu, vecumu, reliģisko vai politisko pārliecību, etnisko piederību, invaliditāti vai seksuālo orientāciju.

Apvienība norāda, ka šis gājiens nebūs nedz "homoseksualitātes propagandēšana", nedz klaja un nekaunīga izrādīšanās un vienas sabiedrības grupas lielāku tiesību pieprasīšana. Gājiens iecerēts kā miermīlīga demonstrācija ar mērķi atgādināt, ka Latvijā diemžēl visiem cilvēkiem nav vienādu tiesību veidot savu ģimeni un būt pasargātiem no diskriminācijas.

Tieslietu ministrs: samazinās naturalizācijas tempi

DELFI  05/16/07    Valstī vērojama naturalizācijas tempu samazināšanās, trešdien apmeklēja Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdi, deputātus informēja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

"Daļēji tas saistīts ar nepilsoņu iegūtajām tiesībām brīvi pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā, jo līdz šim diemžēl bija vērojama zināma tendence iegūt Latvijas pilsonību nevis aiz lojalitātes vai piederības sajūtas šai valstij, bet lai iegūtu pilsoņu priekšrocības, pārvietojoties Eiropas Savienības teritorijā," uzsvēra ministrs.

Pretendentu trūkuma dēļ Naturalizācijas pārvalde (NP) aizvien biežāk spiesta atcelt nozīmētos naturalizācijas eksāmenus. Informācija liecina, ka šogad naturalizējušās 1254 personas.

Bērziņš neuzskata, ka Tieslietu ministrijai vai NP būtu jāaicina cilvēkus naturalizēties, jo "tas ir brīvprātīgs process un tas ir katra cilvēka individuālās attieksmes jautājums pret valsti, kurā tie dzīvo." Tiekoties ar deputātiem ministrs uzsvēra, ka "svarīgs ir nevis jaunpilsoņu daudzums, bet to lojalitāte Latvijas valstij."

Tieslietu ministrs ir arī apmeklējis NP, ticies ar tās vadītāju un iepazinies ar naturalizācijas eksāmenu kārtošanu un jautājumu sagatavošanu. Pērn eksaminācijas centros ieviesta eksāmenu procesa videonovērošana, kas jau ir pierādījusi savu efektivitāti – līdz šim 11 personas pieķertas eksāmena laikā lietojam neatļautus materiālus.

Naturalizācijas tempu samazināšanās atspoguļojusies arī NP struktūrā – salīdzinājumā ar pērno gadu likvidētas 24 štata vietas un pašreiz NP ir 153 štata vietas. Tiek pārskatīta NP struktūra un drīzumā tiks slēgtas vairākas tās nodaļas un filiāles. Nākotnē jādomā par papildus funkciju nodošanu NP – viena no tām varētu būt repatriācijas joma.

Viedoklis: Pamatu torpedēšana

Māris Krautmanis,  NRA  05/17/07    Iznāk, ka ir gadījumi, kad Latvija uz ES likumdošanu kā paraugu nedrīkst skatīties.

Atjaunotās Latvijas brīvvalsts laikā Satversmei un pastāvošajai politiskajai sistēmai nav trūcis kritiķu un revidētgribētāju, kas ir uzskatījuši, ka prezidentam jābūt ar plašākām pilnvarām un visas tautas vēlētam, ka proporcionālā vēlēšanu sistēma jānomaina pret priekšstāvju ievēlēšanu apgabalos, ka jāparedz iespēja vēlētājiem atsaukt sliktos deputātus. Par šīm idejām ir kaisli diskutēts, taču tās ir bijušas teorētiķu diskusijas varas torņu pārcelšanai jaunās vietās.

Taču tieši pēdējā laikā – kopš 9. Saeimas ievēlēšanas – ir parādījušās jaunas tendences Latvijas demokrātiskās iekārtas pamatu torpedēšanā – ne teoretizējot, bet liekot lietā Latvijas pagaidām mazattīstītās demokrātijas trūkumus, propagandu, ietekmi tiesībsargājošajās struktūrās un izmantojot kvazipolitiskus veidojumus, kas slēpjas aiz nevalstisko organizāciju izkārtnes, lai pakļautu sev tautas ievēlētos tautas priekšstāvjus un izpildvaru.

Nepakļaušanās gadījumā Saeimai un valdībai jādzīvo bailēs, ka tā var tikt nomainīta. Ja ārkārtas vēlēšanu vai valdības krišanas rezultāts nebūs pareizo politiķu nākšana pie varas, tiks iniciētas jaunas jukas un jaunas vēlēšanas, kamēr cerētais rezultāts tiks sasniegts. Tā kā jaunu tautu nav iespējams ievēlēt, šai pašai vecajai tautai tik ilgi masēs smadzenes, kamēr tā beidzot ievēlēs tādus priekšstāvjus, kas apmierinās ļaužu kliķi, kas tieši vai pastarpināti ir saistīta ar Sorosa fonda Latvijas emisāriem. Šie emisāri nespēj samierināties ar neveiksmi 9. Saeimas vēlēšanās un negrasās gaidīt visus četrus gadus, kad paredzēta priekšstāvju pārvēlēšana normālā ceļā.

Pagājušā gadsimta asiņainajā vēsturē it īpaši Latīņamerikā un Centrālamerikā tradicionāli par varas nomaiņas instrumentu kalpoja armija. Latvijā, par laimi, vismaz šobrīd armija nav bīstams faktors. Tomēr ir pamanāma dažu ar milzīgu represīvu varu apveltītu struktūru tieksme dzīvot savu autonomu dzīvi un nepakļauties nevienam – nepieļaut, ka tām kādu atskaiti varētu prasīt Ministru prezidents, kam kā izpildvaras vadītājam gan tā kā pienāktos būt lietas kursā par valstī notiekošo. Tāpat – nepieļaut parlamentāro kontroli, kas ir viena no divām būtiskākajām parlamenta funkcijām līdztekus likumdošanai.

Šīm struktūrām jau ir sanācis viens liels panākums – izmantojot premjera un prezidentes nesaskaņas, ir izdevies nepieļaut ar drošības sfēru saistītu likumu grozījumus, kamdēļ vēl arī sacelta referenduma jezga, kas ir nopietns trauksmes zvans 9. Saeimas vēlēšanās uzvarējušajām partijām, ka mierīgas dzīves tām nebūs. Lai kāda būtu pilsoņu motivācija, ejot uz referendumu, un lai kādi būtu tā rezultāti, sen jau zināms, ka drošības sfēras likumu grozījumi netiks pieņemti, jo valdība un parlaments ir piekāpies prezidentei un pieļāvis, ka tā reālās varas areāls tiek būtiski samazināts.

Ilgu laiku nebija oficiāla apstiprinājuma Amerikas Savienoto Valstu lomai drošības sfēras likumu konfliktā, līdz beidzot vakar ASV vēstniecība Latvijas Radio atzina, ka tai bijuši iebildumi pret likumu grozījumiem. Uzreiz gan tika piebilsts, ka nekādu spiedienu un jaukšanos Latvijas iekšējās lietās tā neesot veikusi.

Šī ziņa neskan kā kaut kas neparasts, jo ir vispārzināma Latvijas politiķu milzīgā pietāte pret katru signālu no ASV vēstniecības. Neparasti un nesaprotami ir tas, kāpēc šīs lielvalsts vēstniecība vispār ir interesējusies par tādu sīkumu kā Latvijas politiķu vēlme mazliet mainīt dažas nianses savas valsts drošības likumu pantos. Baismīgajos grozījumos taču nebija nekā baismīga. Tie arī nebija īpaši oriģināla Latvijas politiķu jaunrade, bet lielā mērā norakstīti no Eiropas Savienības valstu, Vācijas līdzīgiem likumiem. Latvijas politiķi jau tā ir pieraduši pie savu likumu taisīšanas pēc Briseles ieteikto gurķu izmēru parauga, ka arī šie grozījumi tādi eirostandarta gurķi vien bija. Taču iznāk, ka ir gadījumi, kad Latvija uz ES likumdošanu kā paraugu nedrīkst skatīties, bet tai vispirms jāskatās, vai tā savā likumdošanā ar kaut ko nesadusmos ASV...

Interesanti arī, kas tik ļoti slēpjams atrodas Latvijā, ka ar tik asu reakciju tika uztverti mēģinājumi mazliet paplašināt to personu skaitu, kas tiek pielaistas Latvijas valsts noslēpumiem?

Toties vienkārša un saprotama ir Sorosa ļaužu loma referenduma pasākumā. Šīm struktūrām der jebkāds iemesls un iegansts, lai pēc iespējas trokšņaināk diskreditētu Latvijas valsts iekārtu, piekārtu tai korumpētības, nekompetences un visādu citādu šausmu zīmogus. Šo struktūru darbība allaž ir bijusi vērsta uz to, lai latviešu politikā ne uz mirkli nebūtu miera, konstruktīva darba perioda, lai latviešu uzņēmēji netiktu klāt Eiropas un paši savas valsts resursiem un nespētu saglabāt savās rokās tos resursus, kas viņiem ir bijuši līdz šim. Piemēram, saskaņā ar sabiedrības par atklātību Delna ideoloģiju ir lieliski, ka Nacionālās bibliotēkas ēkas projektā, kura godīgumu un caurredzamību šī struktūra liekulīgi uzmetusies uzraudzīt, ar klaji negodīgiem konkursa noteikumiem netiks pielaistas Latvijas būvfirmas. Turpretī apriori tumši Delnas izpratnē skaitās tie gadījumi, kad Latvijas uzņēmējiem savulaik izdevās kaut ko iegūt privatizācijas gaitā.

Izsludināts Valsts prezidenta ievēlēšanas likums

LETA   05/17/07    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izsludinājusi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, liecina publikācija oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Likums stāsies spēkā rīt, 18.maijā.

Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā likumu pieņēma 3.maijā. Šovasar gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas notiks pēc minētā likuma.

Likumā paredzēts, ka Valsts prezidenta vēlēšanas rīkojamas ne agrāk kā 40 un ne vēlāk kā 30 dienas pirms pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Pēc politiķu vienošanās, Valsts prezidenta vēlēšanas šogad varētu notikt 6.jūnijā.

Likumā ir 14 panti. Tajos noteiktas prasības un ierobežojumi Valsts prezidenta amata pretendentam, kā arī kandidātu iesniegšanas termiņš.

Paredzēts, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būs jāizvērtē, vai izvirzītie kandidāti atbilst likuma prasībām.

Likumā paredzēts, ka Valsts prezidenta vēlēšanu biļetenu urna atradīsies Saeimas plenārsēžu zālē, lai nepieļautu spekulācijas par iespējamiem deputātiem, kas nav balsojuši. Izvēli par piemērotāko kandidātu deputāti varēs izdarīt atsevišķā telpā, un aploksnes būs jāiemet urnā plenārsēžu zālē, visiem redzot.

Likumā noteikts, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilsoni ar nevainojamu reputāciju. Tā kā reputāciju nevar izmērīt vai citādi noteikt, tā būšot informācija par prezidenta amata pretendentu kopumā.

Iesniegumam par Valsts prezidenta amata kandidatūru būs jāpievieno arī informācija par darbavietu un amatu, kādā kandidāts strādājis, kādas izglītības iestādes beidzis, pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi. Jānorāda, vai kandidāts ir vai nav sadarbojies ar ārvalstu drošības dienestiem, kā arī informācija par kandidāta īpašumā vai valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem un parādsaistībām.

Ja prezidents atsakās dot svinīgo solījumu, tad Saeimas prezidija noteiktajā dienā notiek jaunas vēlēšanas.

Saskaņā ar likumu Saeimas prezidijs, ņemot vērā esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņu, noteiks dienu, kad jaunais Valsts prezidents dos svinīgo solījumu.

Likumā paredzēta turpmākā rīcība, ja neviens no kandidātiem negūs balsu vairākumu, un tas, kā notiek jaunas vēlēšanas.

Satversmē jau noteikts, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu, kā arī minēts, ka par Valsts prezidentu nevar ievēlēt dubultpilsoni. Valsts prezidentu ievēlē ar ne mazāk kā 51 balsi, aizklāti balsojot.

Pašreizējās Valsts prezidentes pilnvaru laiks beigsies jūlijā.

Viedoklis: Ko tad mums īsti vajag?

Voldemārs Krustiņš, «Latvijas Avīze»  05/17/07    Ziņu piegādātāji avīzēm sola, ka valdošajās aprindās (elitē) vēl ir cerība sadabūt piemērotu bezpartijisku prezidentu priekš Latvijas valsts. Nevis tādu spilgtu politisku cilvēku, kāds turpmākos gados būs Francijas priekšgalā, bet gan vismaz sešu valodu pratēju, ar augstāko izglītību, ģimenes cilvēku ar vismaz divdesmit gadu stāžu, vēlams juristu, obligāti godīgu, tradicionālām ticībām piederīgu, un par visām lietām – bez jeb ārpuspartijīgu «personāliju». Vajadzīga politiskā ziņā vai nu pilnīgi bāla, bezasinīga būtne, vai mākslīgs politisks hibrīds, uz kura biogrāfijas nav ne mušas atstāta nosēduma. Tādi visbiežāk izskatās «no tautas» meklētā prezidenta vaibsti. Savukārt partiju pušelniekiem vairāk pa prātam būtu tāds rāms darba zirdziņš, kas prot turēt vagu, ir bez niķiem un pieticīgs uzturā. Diezgan skumji.

Pie mums Latvijā meklē personālijas, nevis personības, nevis cilvēkus ar patstāvīgiem uzskatiem un domām, bet politkorektus savu partiju programmas vāciņos un ES «normās» iešūtus cilvēkus. Piemēram, ja par Sarkozī kunga politisko biogrāfiju avīžniekiem ir ko rakstīt (tāpat kā par viņa priekštečiem) un pētīt, tad latviešu avīžniekiem būs pagrūti.

Uz visa iepriekšminētā fona vēl nejēdzīgāka izklausās mūsdienu Latvijas politisko «pīlāru» kalkulēšana, kas šābrīža politiķim «pienākas»!! Raugi, neliekoties ne zinis par kaut kādas tur tautas iespējamo vērtējumu, vienam jau atdota Rīga jeb Rīgas dome, otram valdības vadīšana, trešajam piešķirta pārvaldījumā Saeima, kam tad nu «pienāktos» palikušais pīrāga galiņš, tas ir, Valsts prezidenta amats?

Varētu jau vēl šo reizi pieciest, bet nevar vis noticēt, ka Kalvīša kunga frāzes par tautas prezidentu būtu ļoti ticamas. Redz, neviens prezidenta kandidāts vis nesola tautu laist pie vēlēšanām.

Izskatās, ka tāpēc pats Kalvīša kungs arī jāceļ par valsts prezidentu. Lai viņš gādā par tautas vēlētu prezidentu, kā pats ierunājies. Turklāt Kalvīša kungs ir skaidri pateicis, ka tas ir viņš, kas garantē.

Jā, zināmi trūkumi kā katram viņam ir tāpatās, ir pleķīši darbībā. Toties jau diezgan caurskatīts cilvēks, mēreni prokrievisks un amerikānisks pragmatiķis un praktiķis, bijis Maskavā, tāpat kā Vašingtonā. Turklāt zina vagu.

Intervija ar Karinu Pētersoni: Tik viegli nepadošos!

Baiba Lulle,  NRA  05/17/07    Cīņa par prezidenta amatu nav tikai personību sacensība.

Neilgi pirms iztaujāšanas koalīcijas frakcijās 16. maijā Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa izvirzītā Valsts prezidenta amata kandidāte, Saeimas deputāte Karina Pētersone iesildījās intervijā ar Neatkarīgo.

Neatkarīgā: – Ko nozīmē jūsu LPP/LC konferencē teiktais, ka pagaidām neatteiksities kandidēt? Vai pieļaujat necīnīties līdz galam?

Karina Pētersone: – Mūsu partija sākotnēji pauda, ka koalīcijai uz prezidenta vēlēšanām būtu vēlams iziet ar vienotu viedokli, bet Tautas partija bija tā, kas pirmā izvirzīja nevis bezpartejisku, bet partejisku kandidātu. Tā kā sabiedrības un mediju uzstādījums lielā mērā bija redzēt patiesu, demokrātisku kandidātu sijāšanas procesu, un arī es kā LPP/LC valdes locekle neuzskatīju, ka būtu pareizi partiju jau tajā brīdī aicināt atbalstīt TP kandidātu, nolēmām virzīt savējo. Arī mūsu partiju apvienība piedāvāja ļoti spēcīgas politiskas figūras ar lielu politisko pieredzi, ko neapšauba nedz sabiedrība, nedz mediji. Man šķiet, demokrātijas loģika prasīja šādu mūsu rīcību. Es personīgi nemaz tik ļoti nealkstu stāties ārā no šīs cīņas. Bet šī nav tikai sacensība starp personībām – ir arī koalīcijas attiecības, bet es nemaz tik viegli nepadošos.

– Kas, jūsuprāt, varētu būt tie faktori, īpašības, partiju attiecības, kas varētu nosliekt izvēli par labu jums?

– Ne tikai Māris Riekstiņš, bet arī Sandra Kalniete, kas publiskajā telpā apspriestas kā personības prezidenta amata kontekstā, neapšaubāmi, var kvalificēties uz šo amatu. Bet tā nav tikai personību sacensība. Ir vēl politiskais process, kurā lielu lomu spēlēs arī partiju attiecības, un no šāda aspekta man un Riekstiņam kā koalīcijas kandidātiem ir priekšrocības. Cilvēki vienkārši mani pazīst pietiekami ilgi un labi, kas var būt gan priekšrocība, gan trūkums. Riekstiņš ir mazāk pazīstams, viņš nav bijis lēmumu pieņēmējs publiskajā politikā, nav bijis tādās saspringtās situācijās, kad jāpieņem ļoti atbildīgi lēmumi ļoti pretrunīgās situācijās. Man tāda pieredze tomēr ir. Mārim ir tiešāka diplomātijas un ārlietu pieredze, lai gan arī man tā ir visai vērā ņemama, darbojoties kā Augstākās padomes priekšsēdētāja ārlietu padomniecei, kā ministrei pārstāvot Latviju, nozari lielos pasaules mēroga forumos.

Pieļauju, ka no politiskās tirgošanās viedokļa TP rokās ir lielāki trumpji nekā mums ar savām desmit balsīm Saeimā, un mums ir stipri jādomā par to, kas mūs atbalstīs pirmajā balsošanas kārtā.

Ja tomēr ievēlētu TP kandidātu, TP tas būtu ieguvums tikai īstermiņā, jo no valsts stabilitātes un demokrātiskā līdzsvara viedokļa tas ilgtermiņā nenestu stabilitāti valstī un partijai un prezidentam atbalstu sabiedrībā. Spekulācijas, ka, atvēlot TP prezidenta amatu, LPP/LC vieglāk tikt pie premjera amata, neiztur kritiku, jo ar desmit balsīm Saeimā nebūtu mērķtiecīgi uzņemties atbildību par valsts politikas attīstību – tam vajadzīgs spēcīgāks politiskais atbalsts. Tāpēc mūsu taktika ir piedāvāt kvalitatīvu izvēli vispirms saviem tuvākajiem partneriem koalīcijā – ZZS, TB/LNNK, un tad jau redzēs. Domāju, tikpat korektas būs sarunas ar TP, un arī mēs varam vērtēt, cik reāla ir iespēja, ka TP pārliecina pārējos koalīcijas partnerus, ka viņu virzītā kandidatūra ir absolūti bezpartejiska.

– Un jūs?

– Varam atcerēties kaut vai tos laikus, kad es biju kultūras ministre: es nepolitizēju jautājumus, ar kuriem es nācu uz Saeimu vai piedāvāju sabiedrībai, cilvēkus amatos neizvēlējos pēc partejiskiem principiem, arī citus jautājumus nevirzīju šādā veidā. Kultūras ministres amats gan man nelika atteikties no savas partijas piederības, un, Ministru kabineta sēdēs daudzos jautājumos iestājos partejiskās pozīcijās. Bet, klausoties ekspertu komentārus par mani, reizēm šķiet, ka tie eksperti piedzimuši aizvakar. Ir bijis arī laiks, kad es pašvaldībā vadīju Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komisiju, un jau pirmajā sēdē mēs vienojāmies, ka partijiskos principus šajā komisijā noliekam malā un strādājam kultūrai kā vispārnacionālai vērtībai.

– Kur Valsts prezidenta amatā tas partejiskums varētu izpausties un ietekmēt kādam spēkam ko par labu vai sliktu ?

– Mediji un sabiedrība ļoti jutīgi reaģētu uz jebkuru partejiskuma izpausmi. Tas vienkārši apdraudētu šā cilvēka autoritāti, ja viņš nopietni gatavojas šo darbu veikt.

– Advokāts Gvido Zemribo atstāstījis kādreizējā Islandes prezidenta viedokli, ka kārtība, kad prezidentu ievēl parlaments, tāds zirgu tirgus vien esot. Jūs arī runājat par politisko tirgošanos...

– Manuprāt, Latvijas prezidenta institūcijas vēsture liecina, ka nav pamata apšaubīt veidu, kādā vēlēt prezidentu. Nevajadzētu lolot ilūzijas, ka tautas ievēlēta prezidenta gadījumā mazāka loma būs partijām, ka kandidāti būs bezpartejiski! Tā politiskā cīņa būs pat vēl lielāka. Partijas jau tik un tā virzīs kandidātus, cīnīsies par viņu ievēlēšanu, vadīs kampaņas. Mēs nezinām, vai, bēgot no vilka, neuzskriesim lācim. Cilvēki baidās no partijām, tomēr jāteic, ka citi demokrātijas institūti nekur pasaulē nav izdomāti.

Mainot prezidenta ievēlēšanas kārtību un nemainot prezidenta pilnvaras, tautai varētu rasties vilšanās, ka cilvēki ievēl prezidentu, bet viņam netiek dotas pietiekami ietekmīgas sviras, lai ko risinātu. Protams, vajag turpināt šo diskusiju, arī izpētot dažādas sistēmas, jo ir iespējami dažādi starpmodeļi. Katrā ziņā es pati šo diskusiju neiniciēšu ne tagad, nedz arī tad, ja man būs lemts kļūt par prezidenti, jo no manas puses tas nebūtu īsti korekti.

– Ja būtu tautas vēlēts prezidents, jūs būtu ar mieru mesties šajā cīņā?

– Man grūti izteikt kādus minējumus, to rādītu situācija. Es neizslēdzu to, bet tad varbūt būtu citi manas partijas apsvērumi un varbūt citādi būtu beigusies mūsu apvienības konference.

– Cik lielā mērā jūsu lēmumu kandidēt diktēja personiski apsvērumi un cik lielā mērā – partejiski motīvi?

– Vektori parasti summējas, un arī šī bija vēlmju un lēmumu summa. Mani jau ilgāku laiku dažādu aprindu cilvēki ir mudinājuši uz šādu soli, bet pati esmu tam iekšēji pretojusies, jo tas nav viegls uzdevums. Turklāt Latvijā iekšpolitiskā situācija ir visai nokaitēta, arī uz Saeimu tiek izdarīts nopietns spiediens – meklēt ārpus partijām stāvošu personību. Izvērtēju daudzas lietas, pirms piekritu. Tas ir vairāk grūts nekā ambīciju diktēts lēmums. Smags lēmums.

Neesmu izjutusi no partijas nedz kādus uzstādījumus, nedz spiedienu, nedz nosacījumus.

– V. Vīķe-Freiberga tiek slavēta par ieguldījumu valsts ārpolitikā prezentēšanā, bet kritizēta par iekšpolitisko darbību. Kā jūs izvērtētu prezidenta turpmākās darbības prioritātes?

– Es augstu vērtēju visu, ko V. Vīķe- Freiberga darījusi Latvijas labā. Bet, ja jārunā par mani, tad es līdzsvarotu šo ārpolitisko vektoru ar iekšpolitisku jautājumu smagumu. Es nevairītos no uzstādījumiem iekšpolitikā par jebkuru dienaskārtības jautājumu. Ārpolitika jau arī neaprobežojas ar līdzdalību augsta līmeņa konferencēs vai valstu vadītāju tikšanos. Ir virkne citu veidu, kā valsts galva var aizstāvēt nozīmīgus nacionālekonomiskus jautājumus: vai tās būtu emisijas kvotas, vai dzelzceļa tarifi, vai dubultā nodokļu neaplikšana. Ir jābūt ļoti vienotai, saskaņotai darbībai starp visiem politikas nesējiem ārpusē: Ārlietu ministriju, valdības vadītāju, ministriem un Valsts prezidentu.

Iekšpolitiski svarīga Valsts prezidenta spēja strādāt sinerģijā ar valdību. Protams, prezidents nevar apkarot inflāciju, bet var veidot sabiedrisko domu, var pacelt jautājumus, tai skaitā tos, kas nenonāk valdības dienaskārtībā. Prezidentam ir šīs būtiskās likumdošanas iniciatīvas un likumdošanas caurskatīšanas tiesības, kuras, jāteic, līdz šim ir visai piesardzīgi izmantotas.

– Jūsuprāt, V. Vīķe- Freiberga nav pietiekami izmantojusi likumdošanas iniciēšanas tiesības?

– Nē. Es to negribētu vērtēt. Vienkārši domāju, ka te ir ļoti lielas iespējas jebkuram prezidentam.

– Cik lielā mērā prezidents pats var veidot valsts ārpolitiku?

– Domāju, tikai ar kvalitāti. Saturiski jābūt nopietnai sadarbībai starp Saeimu, Ārlietu ministriju un prezidenta institūciju, jo valstī jābūt vienotai ārpolitikai. Ar to es neizslēdzu iekšēju diskusiju, ja viedokļi atšķiras.

– Cik daudz mēs paši, esot ES, NATO un citu starptautisko organizāciju dalībvalsts, varam veidot savu ārpolitiku, atbrīvoties no atkarības no ASV?

– Jā, mēs esam pilnīgi citā situācijā, nekā bijām pirms 2004. gada, esam deleģējuši lietas koleģiālai lemšanai, bet tas nenozīmē, ka mēs varam ārpolitiski atslābt. Gluži otrādi, jo, esot atvērtā ekonomiskā telpā, valstu konkurence tikai saasinās un ārpolitikas un drošības politikas loma pieaug. Tāpēc arī prezidenta uzdevums ir ļoti atbildīgs, ja ne atbildīgāks kā iepriekš. Latvijai svarīgi, lai ES būtiskos jautājumos runā uz āru ar vienotu pozīciju, un te vēl daudz kas darāms, svarīgi, lai Latvijai kā valstij ar ierobežotiem dabas resursiem būtu uzticami sabiedrotie un labas kaimiņattiecības. Prezidenta institūcijai arī ļoti nopietni jāstrādā pie Baltijas valstu vienotības, labām attiecībām ar Krieviju, un sabiedrotie te ir gan ES dalībvalstis, gan lielie globālie pasaules spēlētāji. Jābūt tādai ārpolitikai, kurā mēs nevis zaudējam kādus savus sabiedrotos, bet iegūstam atbalstu.

– Kā konsolidēšana sēšana varētu praktiski izpausties? Prezidentam aizbraucot uz laukiem un paglaudot bērniem galviņas vai norādot politiķiem: lūk, šajā likumā ir robs?

– Nedomāju, ka prezidentam jākonkurē ar Saeimu. Satversme ļauj prezidentam gan pacelt kādus jautājumus dienaskārtībā, gan kritiski izturēties pret konkrētām likuma redakcijām. Manuprāt, svarīgi, cik jutīga un spējīga pietiekami agrīnā stadijā reaģēt ir visa prezidenta institūcija. Prezidents jau nav viena tuksnesī nolikta figūra.

Bet, runājot par galviņu glaudīšanu, var runāt par tiesībsarga institūciju, kura izveidē tik ieinteresēta bija prezidente. Tā ir tīri personiski ļoti liela atbildība prezidentam saņemt neskaitāmas iedzīvotāju vēstules, kad viņam nav rokās to instrumentu, lai palīdzētu konkrētam cilvēkam risināt viņa problēmas.

Emsis pēc šīs Saeimas varētu pārtraukt aktīvo darbību Latvijas politikā

LETA  05/18/07    Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) paziņojis, ka darbs šajā Saeimā, visticamāk, būs viņa pēdējais posms Latvijas aktīvajā politikā.

Intervijā interneta žurnālam "Republika" Emsis norāda, ka faktiski ir pārdomājis jautājumu par savu tālāko darbību. "Jau 9.Saeimas vēlēšanu posmā es vērtēju, vai man nekandidēt uz Eiropas Parlamentu. Šis solis man būtu interesants arī šobrīd. Bet ja runājam par Latvijas politiku - darbs šajā Saeimā, visticamāk, būs mans pēdējais posms Latvijas aktīvajā politikā," saka politiķis.

Emsis uzsver, ka ir jāprot savlaicīgi aiziet, ja jūti, ka attiecīgajā jomā esi sasniedzis sev iespējamās virsotnes un tālāka attīstība vairs nebūs iespējama. Pretējā gadījumā ikviens sāk mazliet atkārtoties. "Savā dzīvē vienmēr esmu vadījies pēc principa - nekad nekāpt otrreiz tajā pašā upē," uzsver Saeimas priekšsēdētājs.

Emsis norāda, ka Latvijas politikā patlaban novērojams pašsakārtošanās process. Vienam pašattīrīšanās process liekas svarīgs, citam tā ir lieka laika tērēšana. Bet sakārtošanās process Latvijas politikā notiek nepārtraukti.

"Uzskatu, ka politikas attīstības virziens ir sistēmisks un tas notiek pareizā virzienā. Tādēļ es atbalstu Latvijā izveidoto labējo politiku. Kamēr tā tiks īstenota, Latvijai sagaidāma pozitīva attīstība. Taču tas nenozīmē, ka mēs nesaskarsimies ar politiskām un ekonomiskām krīzēm," norāda Emsis.

Jautāts par oficiāli nosauktajiem prezidenta kandidātiem, Emsis uzsver, ka kandidāti, protams, ir labi. Katra partija ir centusies izvirzīt ļoti cienījamus un pārliecinošus cilvēkus. "Par to nav nekādu šaubu. Tomēr pastāv iespēja, ka tiek izvirzīti vēl kādi. Arī mēs -ZZS - neesam atmetuši cerību atrast un izvirzīt savu kandidātu, kas varbūt nebūtu tik cieši saistīts ar kādu politisku partiju. Taču mūsu līdzšinējie meklējumi - līdz šim esam uzrunājuši piecus iespējamos kandidātus - beigušies ar to, ka cilvēki ir atteikušies no šādas iespējas. Un tas ir diezgan bīstams signāls," norāda Emsis.

Emsis savas partijas uzrunātos cilvēkus gan neatklāj, jo tas būtu ar šiem cilvēkiem jāpārrunā. Tie ir ļoti cienījami cilvēki no zinātnes, mākslas, militārajām un ekonomikas aprindām. Viņu atteikums ir signāls, ka klimats, kādā šie prezidenta kandidāti jāizvirza, ir diezgan skarbs tiem cilvēkiem, kuri varētu kandidēt, norāda politiķis.

Saimniecībā un biznesā...

Godmanis: Valdībai nav iespēju mazināt naudas ieplūšanu Latvijā

LETA  05/12/07    Valdībai ir visai ierobežotas iesējas apkarot inflāciju, jo tai praktiski nav iespēju piebremzēt naudas ieplūšanu Latvijā, šādu viedokli sestdien Latvijas Pirmās partijas (LPP) un «Latvijas ceļa» (LC) apvienības (LPP/LC) konferencē pauda iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.

Godmaņa skatījumā, lielu papildu naudas masu Latvijā rada piešķīrumi no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, atteikties no kuru izmantošanas nebūtu prāta darbs. Valdība arī nevarot aizliegt Skandināvijas bankām piešķirt naudas līdzekļus savām filiālēm Latvijā kredītu izsniegšanai, kas arī veicina patēriņu un inflāciju.

Valdībai arī neesot praktisku iespēju aizliegt Krievijas jaunbagātniekiem un citiem ārzemniekiem pirkt nekustamos īpašumu Latvijā, maksājot par tiem daudz augstāku cenu, nekā to spēj vietējie iedzīvotāji, sacīja politiķis.

«Mums nav citas iespējas, kā celt algas līdz ES vidējam līmenim, jo preču un pakalpojumu cenas jau pašas aug līdz šim līmenim,» teica Godmanis un uzvēra, ka ir jāpaspēj palielināt algas, iekams liela daļa iedzīvotāju nebūs aizbraukuši no Latvijas, labāku dzīvi un darba apstākļus meklējot.

Godmanis pauda viedokli, ka tie, kas iestājas pret Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju, nevēl labu savai valstij un apdraud tās turpmāko attīstību. Latvijas eksportā aizvien lielāku īpatsvaru ieņems preču piegādes Krievijai un citām NVS valstīm, prognozēja Godmanis.

Latvijas un Krievijas robežlīgums, pēc Godmaņa domām, radīs stabilu pamatu Latvijas rūpniecības un lauksaimniecības tālākai attīstībai.

Godmanis arī uzsvēra, ka ir svarīgi lietderīgi izmantot palīdzību, ko Latvija patlaban saņem no ES struktūrfondiem, jo šī palīdzība nebūs mūžīga, jau pēc 2013.gada tā var strauji sarukt vai vispār izbeigties.

Godmanis arī atgādināja, ka Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs ir ierosinājis jau 2009.gadā pārskatīt palīdzības apjomu, ko ES sniedz savām jaunajām dalībvalstīm, kuru skaitā ir arī Latvija.

Puse strādā tikai naudas dēļ

Olga Procevska, speciāli Dienai,  05/12/07    Data Serviss pētījums: samazinās darbinieku apmierinātība ar darbu.

Kopš pērnā gada marta samazinājusies ne tikai darbinieku apmierinātība ar viņu darbu, bet arī lojalitāte uzņēmumam, tā mērķu izpratne un apzināšanās. Par aizraujošu un interesantu savu darbu sauc vairs tikai 56% pētījumu kompānijas Data Serviss aptaujāto, savukārt 52% konkrētajā darbavietā strādā tikai augstāka atalgojuma dēļ. Taču arvien lielāka daļa no 2000 respondentiem atzīst, ka uzņēmumā viņu darbu novērtē pienācīgi.

Tiesa — vidējā neto mēnešalga Latvijā pēdējos trijos gados augusi ne mazāk kā par 15% gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2005.gadā vidējā neto darba alga bijusi 175,87 lati mēnesī, savukārt 2006.gadā tā palielinājusies pat par 23,1%.

Dienas aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka atalgojuma svarīgums motivācijā viņus nepārsteidz, ņemot vērā ekonomikas straujo attīstību, augsto inflāciju un lielās kredītsaistības, kas jāuzņemas strādājošajiem. Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena atzīst, ka, valstij strauji attīstoties, darba ņēmējiem "ir grūti atrast ilgtermiņa mērķus". Savukārt SIA Eiro Personāls direktore Katrīna Ošleja uzsver, ja "parasti atalgojums ir nozīmīgāks darba motivējošais faktors zemākajā amatu līmenī. Jo augstāks amats organizācijā, jo nozīmīgāki kļūst arī citi darba motivējošie faktori — interesants darba saturs, iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā, pašizpausme u.c.". L.Bemhena atzīst — viņas pieredze liecina, ka arī ar algu nesaistīta motivācija darbiniekiem bijusi svarīga vienmēr, lai gan detaļas ir mainījušās. Piemēram, tagad brīvā laika darbiniekiem ir mazāk un viņi to biežāk izvēlas pavadīt kopā ar ģimeni vai draugiem, nevis kolektīva saliedēšanās pasākumos.

Savukārt runājot par kopējo apmierinātību ar darbu, K.Ošleja atzīst — "Latvijā ir ļoti maz vadītāju, kuri mērķtiecīgi un sistemātiski censtos komunicēt organizācijas mērķus pamatlīmeņa darbiniekiem". To, ka šādi pētījuma rezultāti norāda uzņēmējiem uz efektīvas komunikācijas trūkumu, uzsver arī SIA Rīgas piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers, uzsverot tās svarīgumu motivācijas veidošanā. Uzņēmumos, kur pastāv komunikācijas problēmas, parasti arī ir vislielākā nepieciešamība pēc algu paaugstinājuma, lai noturētu zemākā līmeņa darbiniekus, secina K.Ošleja.

K.Ošleja atzīst, ka algas paaugstināšana ir vienkāršākais risinājums apmierinātības trūkumam un "vadītājiem bieži vien neienāk prātā, ka arī šajā līmenī ir iespējams padarīt darbu interesantāku, ieviešot darbinieku rotācijas sistēmu un bagātinot darbu ar attīstošiem papilduzdevumiem", kā arī piesaistīt atalgojumu konkrētiem darba izpildes kritērijiem. Viņasprāt, tādā veidā iespējams ne tikai paaugstināt darba produktivitāti, bet arī veidot nākamo pamatlīmeņa vadītāju paaudzi. Savukārt L.Bemhena ir pārliecināta, ka "uzņēmumam galvenais ir savs raksturs un savas vērtības, kuras motivē potenciālos darbiniekus iekļauties tieši šajā kolektīvā". Piemēram, lai noteiktu darbinieku vajadzības un vēlmes, Spilva ik gadu veic individuālas darbinieku pārrunas. L.Bemhena piebilst — "kā vadītāja, sieviete, iestājos arī par emocionāli aizkustinošiem mirkļiem kolektīva vidē, tāpēc, manuprāt, ļoti jauks žests no mūsu uzņēmuma vīriešiem bija 8.marta rītā visu Spilvas sieviešu sagaidīšana ar ziediem", un uzskata, ka kopumā cenšas rīkoties tā, lai viņas vadītā uzņēmuma darbinieki nepapildinātu negatīvo statistiku. Savukārt K.Ošleja, rezumējot secinājumus par pētījumu, piebilst, ka tā rezultāti, iespējams, nemaz nav slikti, jo salīdzinoši lielu iedzīvotāju daļu rosina strādāt arī citi motīvi, izņemot atalgojumu.

***

Edgars Štelmahers, SIA Rīgas piensaimnieks valdes priekšsēdētājs:

Pieprasījumu pēc lielākas algas sekmē kopējā valsts ekonomikas attīstība, izsniegto kredītu skaits un pieaugošā inflācija. Taču darbinieku motivācija vienmēr veidojas no diviem faktoriem. No vienas puses, vienmēr svarīgs būs atalgojums, bet, no otras puses, ir tā saucamie higiēnas faktori, darba vides kvalitāte un drošība, izaugsmes iespējas, uzņēmuma attīstības perspektīvas un reputācija.

Šāda pētījuma rezultāti uzņēmumam liek vairāk domāt par darbiniekiem un iekšējo komunikāciju, ne tikai darbiniekiem nodrošināt atbilstošu atalgojumu, bet arī piedāvāt apdrošināšanas iespējas, apmācības, rīkot iekšējos amatu konkursus, attīstīt darba vidi un skaidrot uzņēmuma mērķus.

Kopumā šī situācija ir jārisina kompleksi un valstiskā līmenī. Daudz varētu mainīt, realizējot inflācijas samazināšanas plānu. Tas sekmētu uzņēmumu ražīguma harmonizāciju ar darba atalgojumu, saglabājot stabilu labklājības izaugsmes tempu.

Latvijas iedzīvotāji slikti pārzina savus izdevumus

DELFI  05/14/07    Deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka slikti pārzina savus izdevumus un gribētu naudu tērēt pārdomātāk nekā līdz šim, liecina "Hansabankas" un "OMD Latvija" veiktā aptauja.

Vairums Latvijas iedzīvotāji neuzskata par lietderīgu atcerēties pirkumus, kuri ir mazāki par desmit latiem, liecina aptaujas dati. Ne mazums cilvēku nevar nosaukt pēdējā mēneša pirkumus, kas bijuši mazāki par 40 un 50 latiem – tie ir 12% aptaujāto.

Lielākoties tie ir vīrieši, sievietes saviem tēriņiem seko daudz rūpīgāk. Pirkumus zem desmit latiem neatceras lielākā aptaujāto daļa jeb 62%.

Aptaujā 34% cilvēku atzīst, ka pavirši seko tam, kā iztērē savu naudu. Kopumā 89% aptaujas dalībnieku atzina, ka gribētu tērēt savus līdzekļus pārdomātāk nekā to darījuši līdz šim. 70% aptaujāto atzina, ka vēlētos turpmākos 10 gadus katru mēnesi atlikt krājkasītē vismaz 20 latus. Taču lielākā daļa aptaujāto arī atzīst, ka sakrāt nav nemaz tik viegli, jo pie pirmās vajadzības viņi naudu tomēr neplānoti izņemtu, ar domu, ka kādreiz to atliks atpakaļ. Visbiežāk to atļautos sievietes — 42% atzīst, ka naudu pie pirmās nepieciešamības tomēr izņemtu. Retāk to darītu vīrieši — 30 procenti.

Viens no faktoriem, kas disciplinē cilvēkus, ir regulārie maksājumi, tādi kā komunālie maksājumi, īre, līzings vai kredītsaistības. 55% aptaujāto atzīst — apziņa, ka katru mēnesi noteikta summa jāmaksā bankai, līzinga kompānijai vai par saņemtajiem pakalpojumiem, liek daudz rūpīgāk sekot līdzi savam budžetam un lietderīgāk iztērēt naudu. Lai pasargātu cilvēkus no naudas izņemšanas pirms termiņa, var veikt iemaksas, piemēram, Pensiju trešo līmenī – jo šos līdzekļus var saņemt tikai no 55 gadu vecuma, kas dod papildus garantiju cilvēkam, ka līdzekļi tiešām tiks uzkrāti

Tikai retais aptaujas dalībnieks atzinās, ka reizēm vai vienmēr kavē līzinga vai kredīta maksājumus, vai arī laicīgi nesamaksā rēķinus. Lielākoties cilvēki vai nu ļoti rūpīgi cenšas pildīt savas saistības, vai arī vispār neņem kredītu vai preces līzingā.

Latvijā martā bijis lielākais rūpniecības kritums Eiropas Savienībā

Zaiga Dūmiņa,  Diena  05/15/07    Rūpniecības produkcijas ražošana Latvijā šī gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, kritusies par 8,5%, kas ir straujākais samazinājums Eiropas Savienībā (ES), ziņo LETA. Lielāko ražotāju — kokrūpnieku, metālapstrādes un pārtikas ražotāju — pārstāvji gan norāda, ka tik būtisks kritums viņu nozares nav skāris, lai arī asociācijas Latvijas koks prezidents Andris Plezers atzīst, ka šī gada pirmajos mēnešos, kad siltā laika dēļ nozari skāra izejmateriālu deficīts, daudzi uzņēmumi cietuši zaudējumus un piedzīvojuši dīkstāvi.

SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka kritums varētu būt daļēji saistīts ar kokrūpniecības nozares problēmām, taču norāda, ka statistika par rūpniecības produkcijas apjomu varētu būt neprecīza, jo daudzi mazie ražotāji nozarē par grūtībām nevarētu sūdzēties. Problēma varētu būt saistīta ar to, ka viņu produkcijas aprite notiek nelegāli un tādējādi statistikā neparādās. Kā norāda Hansabankas eksperts Mārtiņš Kazāks, rādītājs liecina, ka Latvijas ekonomika "tiešām ir ļoti nestabila". Kamēr mazumtirdzniecība aug par 20% un rūpniecība, kas ir galvenais eksporta balsts, krīt, nav cerību, ka varētu samazināties tekošā konta deficīts. Tomēr abi eksperti izsaka cerību, ka gada otrajā pusē ekonomikā sāks atspoguļoties valdības inflācijas apkarošanas plāna pasākumu rezultāts. Mazinoties nekustamo īpašumu jomas pievilcībai, var cerēt, ka vairāk investīciju tiks novirzītas rūpniecībā, uzskata A.Vilks.

Telekompānijas LNT un TV5 pārdotas mediju magnāta Mērdoka koncernam

TVNET/LETA   05/15/07    ASV mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošā starptautiskā koncerna "News Corporation" uzņēmums "News Corp Europe" 8.maijā iegādājies telekompāniju LNT ("Latvijas Neatkarīgā televīzija") un 70% telekompānijas TV5 ("TV Rīga"), informēja LNT valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis.

Darījuma summa netiek atklāta.

"News Corp Europe" virza un vada "News Corporation" investīcijas Eiropā. Kompānija jau investējusi Bulgārijas, Polijas, Serbijas, Turcijas, Rumānijas un tagad arī Latvijas telekompānijās.

"News Corp Europe" vadītājs Mārtijs Pompadurs pauž pārliecību, ka ""News Corporation" daudzpusīgā pasaules pieredze televīzijas jomā apvienojumā ar esošās vietējās vadības zināšanām par tirgu Latvijā sekmēs LNT un TV5 izaugsmi".

Savukārt Ēķis uzskata, ka "News Corporation" lēmums investēt LNT un TV5 ir "uzticības apliecinājums televīzijas lomai Latvijas mediju tirgū".

Pēc Ēķa domām, lai piedāvātu skatītājam vēl interesantāku kanālu, LNT bija jākļūst par liela pasaules tīkla daļu, jāiegūst pieeja šāda tīkla gandrīz neierobežotajiem resursiem.

Ēķis uzsver, ka tieši uz šāda pamata darbojas viens no LNT konkurentiem - TV3, kas ir daļa no zviedru koncerna "Modern Times Group".

LNT vadītājs pauž pārliecību, ka kopā ar "News Corporation" Latvijā tiks uzbūvēta nākotnes televīzija. "Kamēr Mērdoka kungs domā globāli, mēs darbosimies lokāli," piebilst Ēķis.

LNT ir Latvijas televīzija, kuras programma ir orientēta uz izklaidi, galveno akcentu liekot uz ziņām un aktuālo informāciju. TV5 ir Latvijas televīzija, kas galvenokārt redzama Rīgā, bet pārējā Latvijas teritorijā, kabeļtelevīziju tīklā. TV5 ziņas un izklaide primāri orientēta uz Latvijas etnisko minoritāti – krievvalodīgi runājošajiem.

News Corporation (NYSE: NWS, NWS.A; ASX: NWS, NWSLV) kopējie aktīvi uz 2007.gada 31.martu sastādīja apmēram 62 biljonus ASV dolāru un kopējie ikgadējie ieņēmumi sastāda apmēram 28 biljonus ASV dolāru.

News Corporation ir daudznozaru kompānija, kas darbojas astoņās dažādās nozarēs: filmu uzņemšana; televīzija; kabeļtīklu programmēšana; satelīttelevīzijas tiešās translācijas; žurnāli un ieliktņi; avīzes; grāmatu izdošana; un citās. News Corporation darbība galvenokārt tiek vadīta ASV, Kontinentālajā Eiropā, Lielbritānijā, Austrālijā, Āzijā un Klusā Okeāna baseina valstīs.

Piemēram, kompānijai pieder tādi ietekmīgi izdevumi kā "New York Post", "The Sun", "The Times", kinostudija "XX Century Fox", žurnāli, grāmatu izdevniecības un televīzijas. Mērdoks investējis arī ASV satelīttelevīzijas tīklā "Direct TV" un britu "Sky".

Latvijas televīzijas skatītāji no telekompāniju LNT ("Latvijas Neatkarīgā televīzija") un TV5 ("TV Rīga") pārdošanas būs tikai ieguvēji, jo jaunais īpašnieks spēs ieguldīt daudz lielākus resursus satura kvalitātē, uzskata aptaujātie mediju eksperti.

Mediju eksperts Rolands Tjarve uzsvēra, ka līdz ar telekompāniju īpašnieka maiņu pieaugs abu mediju satura kvalitāte, jo jaunais īpašnieks būs spējīgs piesaistīt un ieguldīt daudz lielākus finanšu resursus satura un programmu attīstībā.

"LNT jau tagad ir tirgus līderis un tāds tas arī, visticamāk, saglabāsies. Vienlaikus no šī darījuma iegūs gan skatītājs, gan medija kvalitāte," uzsvēra Tjarve.

Arī mediju eksperte Anda Rožkalne norādīja, ka skatītāji būs ieguvēji, jo Latvijā šajā tirgū valda asa konkurence, tāpēc būs jānodrošina kvalitatīvs mediju programmu saturs. Līdz ar to Latvijas skatītājiem tiks piedāvāti kvalitatīvi seriāli un filmas.

Rožkalne uzsvēra, ka neizbēgami mainīsies televīziju profils un koncepcija. Pēc viņas domām, notiks satura vienādošanās ar citās valstīs veidotu saturu, kas nu tiks pārdots arī Latvijā.

"Neizbēgama būs kopējā mediju standartizācija un atsvešināšanās no vietējo skatītāju īpatnībām," sacīja Rožkalne.

Abi eksperti pauda cerību, ka netiks atstāta novārtā pašmāju raidījumu ražošana un jaunais īpašnieks būs ieinteresēts to attīstīšanā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka šajos apstākļos parādās potenciāls sabiedriskajai televīzijai, kas nu varēs ražot un atsevišķam skatītāju lokam piedāvāt oriģinālus raidījumus, kurus nepiedāvās starptautiskais koncerns.

Jau ziņots, ka "News Corporation" šā biznesa gada trešajā ceturksnī, kas beidzās 31.martā, strādāja ar 871 miljona dolāru (452 miljonu latu) peļņu, un tas ir par 6,2% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš.

Peļņas pieaugumu kompānijas pārstāvji skaidro ar lieliem filmas "Night at the Museum" ("Nakts muzejā") ieņēmumiem, filmas "Borat: Cultural Learnings of America for Make Benefit Glorious Nation of Kazakhstan" ("Borats: Amerikas kultūras mācība par labu dižajai Kazahstānai") veiksmīgo pārdošanu DVD formātā, kā arī kabeļtelevīzijas kanāla "Fox News" apgrozījuma palielināšanos.

Savukārt "News Corporation" apgrozījums pagājušajā ceturksnī palielinājās par 21% - līdz 7,53 miljardiem dolāru (3,9 miljardiem latu).

Mācīs rīkoties ar naudu

Ilze Šteinfelde,  NRA  05/16/07    Pētījumi liecina, ka vairāk nekā divām trešdaļām jeb 70% Latvijas iedzīvotāju pēc visu ikmēneša maksājumu veikšanas un ikdienas tēriņiem nepaliek pāri nauda, lai veidotu kaut nelielus uzkrājumus, bet gandrīz 40% ģimeņu ir nenokārtotas finansiālas saistības – kredīts vai līzinga pakalpojumi, noskaidrijusi kompānija GE Money, kas ir Naudas plānošanas centra izveides iniciatore un galvenā tā darbības atbalstītāja.

"Šie dati un makroekonomiskā situācija valstī apstiprina nepieciešamību izglītot iedzīvotājus par naudas plānošanas jautājumiem," skaidroja GE Money valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Cimbers.

Arī Naudas plānošanas centra vadītājs, biznesa sociologs Aldis Pauliņš ir noraizējies par iedzīvotāju pieaugošajām kredītsaistībām.

"Parādu vergi – tā varu raksturot Latvijas iedzīvotājus, kuri neapdomīgi uzņemas kredītsaistības. Tiek lēsts, ka vairākumu Latvijas iedzīvotāju tikai viena mēnešalga šķir no bankrota, tomēr tas neattur no jaunu kredītsaistību uzņemšanās. Paradums veidot uzkrājumus vai apdrošināt savu veselību un īpašumu mūsu sabiedrībā vēl nav izveidojies," atzina D. Cimbers. Viņš uzskata, ka iedzīvotāju izglītošana un skaidrojošais darbs ne tikai veicinās sabiedrības izpratni par finanšu pakalpojumiem un to riskiem, bet arī iedzīvinās veselīgus personīgā budžeta plānošanas un tērēšanas paradumus.

Psiholoģe Ginta Ratniece savā praksē saskārusies ar daudziem gadījumiem, kad cilvēki nezina, kā viņi iztērē savu naudu. Par to liecinot arī pētījumi. "Aptuveni 95% no visiem cilvēkiem nespēj atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu – kā jūs tērējat savu naudu? Vienlaikus viņi uztraucas par to, vai pietiks naudas ikdienā. Tas liecina, ka cilvēki lielākoties plāno, ko ēdīs, kā atpūtīsies, bet naudas plūsmu neplāno," uzskata G. Ratniece. Tam, ka cilvēki naudas plānošanai nepievērš pietiekamu uzmanību, lielākoties ir bēdīgas sekas. SIA Kredītrisks valdes priekšsēdētājs Normunds Laizāns zina vairākus gadījumus, kad ģimenes, neprotot plānot savu budžetu, zaudē gan mājvietu, gan automašīnas, turklāt par neapdomīgi ņemtiem kredītiem maksā gadiem. A. Pauliņš uzsvēra, ka ikvienā lielā darījumā iedzīvotājam pretī spēlē bankas, līzinga kompānijas vai citas finanšu institūcijas, kuru rīcībā ir labi sagatavoti speciālisti. Naudas plānošanas centrs varētu būt labs palīgs iedzīvotājiem šādos gadījumos, uzskata A. Pauliņš.

Naudas plānošanas centrs veiks pētījumus, veidos informatīvas kampaņas, kā arī sniegs praktiskas konsultācijas iedzīvotājiem. Patlaban saikni ar iedzīvotājiem nodrošinās interneta mājaslapa, kurā varēs iepazīties ar informatīviem materiāliem par dažādiem finanšu pakalpojumiem, skaidrojumiem par tiem un brīdinājumiem par iespējamiem riskiem. Iedzīvotāji ar e–pasta starpniecību varēs uzdot jautājumus un saņemt kompetentas atbildes, ko būs sagatavojuši augstskolu mācībspēki no Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas, Banku augstskolas, Rīgas Biznesa institūta un Latvijas Universitātes. Pagaidām ir izstrādāta mājaslapas sākotnējā versija www.vissparnaudu.lv. Nākotnē plānots izveidot informatīvu tālruņa līniju un atvērt konsultāciju centru. Līdzīgi centri kā Latvijā jaunizveidotais Naudas plānošanas centrs ir daudzviet pasaulē, piemēram, FSA Lielbritānijā, Allianz Vācijā.

Repšem neveicas ar jahtu biznesu

TVNET   05/15/07    Uzņēmums Siricco, kas pieder Saeimas deputātam Einaram Repšem un viņa sievai Rūtai Raginskai–Repšei, pagājušo gadu beidzis ar 77 413 LVL lieliem zaudējumiem, tā šodien, atsaucoties uz žurnālu “Privātā Dzīve”, ziņo “Dienas Bizness”.

Lai segtu šos zaudējumus, Repšu pāris ir nolēmis pārdot sev piederošo firmas Ferreti ražoto jahtu Ayupa. Tā izlikta pārdošanā par 560 000 EUR.

Einars Repše kopā ar sievu pirms diviem gadiem iegādājās šo jahtu par 0,5 miljoniem EUR, lai sāktu biznesu - jahtas izīrēšanu. "Ne jau vienmēr firmas pamatlīdzekļu pārdošana nozīmē, ka uzņēmumam iet slikti. Zaudējumi ir, bet ir arī iespējas kaut ko darīt," “Privātajai Dzīvei” atzina R. Raginska-Repše.

Viņa norādīja, ka iesākumā pamatlīdzekļos, proti, jahtā "Ayupa", ieguldīti lieli līdzekļi tāpēc arī lieli zaudējumi nav nekas neparasts. "Tagad par vēlu spriest kā būtu, ja būtu," teica Raginska-Repše.

Uzņēmējdarbību jūras tūrisma jomā "Sirocco" negrasoties pārtraukt un Raginska-Repše neizslēdza iespēju, ka pēc "Ayupa" pārdošanas firma varētu iegādāties lētāku peldlīdzekli.

SIA Siricco 2006. gada ienākumi ir bijuši 27 990 LVL, kas ir par maz, lai segtu visus izdevumus (maksājumi par precēm un pakalpojumiem - 33 878 LVL, procentos samaksāts - 21 542 LVL). SIA Siricco ir ieķīlāta Baltic International Bank par 632 524 LVL.

"Standard & Poor's" pazemina Latvijas ilgtermiņa reitingu!

FINANCENET  05/17/07     Latvijā turpmāk ir jāpieņem vēl noteiktāki lēmumi makroekonomiskās situācijas stabilizēšanas un inflācijas samazināšanas jomā – jārealizē stingra fiskālā politika un jāsper nākamie soļi pārējo inflācijas samazināšanas plāna sadaļu realizācijā.

Stingras fiskālās politikas ietvaros nepieciešama budžeta bāzes izdevumu samazināšana, institūciju funkciju audits, sabalansēta budžeta nodrošināšana šajā gadā un budžeta ar pārpalikumu plānošana vidējā termiņā, - tāds ir Finanšu ministrijas priekšlikums pēc starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s publiskotā paziņojuma par reitinga samazināšanu Latvijai.

Kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s šodien, 17.maijā ir publiskojusi paziņojumu par Latvijas kredītreitinga samazināšanu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā no A- uz BBB+, saglabājot Latvijas kā investīcijām labvēlīgas valsts statusu. Kredītreitinga nākotnes vērtējums saglabāts negatīvs, tāpat valsts kredītreitings gan ilgtermiņa, gan īstermiņa saistībām vietējā valūtā saglabāts iepriekšējā līmenī - respektīvi „A-„ un „A-2”.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš norāda, ka šis paziņojums nav Latvijai patīkams fakts, taču tas ir skaidrs signāls par nepieciešamību vēl vairāk stiprināt valsts fiskālo politiku. Turklāt šī uzdevuma nozīmība ir jāizprot un jāatbalsta visām ministrijām un valsts institūcijām, katrai savas kompetences robežās nodrošinot gan maksimāli taupīgus un efektīvus valsts budžeta tēriņus, gan arī citas darbības, kas veicina valsts tautsaimniecības sabalansētu attīstību.

Kā zināms, šodien Saeimā tika akceptēti grozījumi virknē likumu, kas tika izstrādāti inflācijas samazināšanas plāna ietvaros, paredzot stingrākas prasības patēriņa kreditēšanai, nekustamā īpašuma spekulāciju aplikšanai ar nodokli, kā arī citus pasākumus.

Finanšu ministrija rosinās pārējās ministrijas pēc šiem pirmajiem soļiem aktīvi spert nākamos soļus un attīstīt arī pārējos inflācijas samazināšanas plāna punktus – darba tirgus un produktivitāte, enerģijas cenas, konkurences veicināšana.

Savā paziņojumā aģentūra Standard & Poor’s norāda, ka Latvijas kredītreitinga pazemināšana ir pamatota ar ilgstoši saglabājošos ārējo rādītāju negatīvo stāvokli, tekošā konta deficītu un valsts ārējo parādu, kā arī tā pauž bažas par to, ka valdības pieņemtā inflācijas novēršanas plāna pasākumi pārāk lēni īstenotu ekonomikas stabilizēšanās procesus.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš uzsver arī faktu, ka reitingu aģentūras paziņojums ar pārmetumiem par inflācijas samazināšanas plāna lēno darbību nācis klajā tieši dienā, kad Saeimā tiek apstiprināta likumprojektu pakete plāna realizācijai, tas ir, aģentūra nav devusi Latvijai laiku izstrādāto plānu ieviest, vienlaikus pārmetot par tā neieviešanu.

PVN likmes paaugstināšana — valdības dāvana valsts svētkos

Bens Latkovskis, Žurnāls "Nedēļa"  05/17/07    Valsts svētku priekšvakarā valdība nāca klajā ar savdabīgu dāvaniņu tautai — tā ierosināja paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 18 uz 20%.

Faktiski tika piedāvāts palielināt visu preču un pakalpojumu cenas par 1,7% un izņemt no iedzīvotāju maciņiem 130 miljonus latu par labu valsts budžetam. Tiesa, drīz pēc šā ierosinājuma nonākšanas sabiedriskajā telpā un, maigi sakot, neviennozīmīgās reakcijas valdības runasvīri pamanījās paskaidrot, ka šis ir tikai ierosinājums plašākai diskusijai. Var vien pabrīnīties, cik rupji, kā ar cirvi tēšot, strādā valdības un pirmām kārtām Tautas partijas sabiedrisko attiecību koordinatori. Iespaidu par ziloni trauku veikalā paspilgtina nodokļu likmes paaugstināšanas motivācija. Izrādās, tas nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošās ministriju prasības.

Situācijā, kad sabiedrība uzskata, ka valsts birokrātiskais aparāts jau tā ir nesamērīgi uzblīdis un valsts nauda tiek nevis tērēta, bet šķērdēta, šāda motivācija var izraisīt vienīgi pret valdību vērstu kārtējo dusmu uzplūdu. Tā vien izskatās, ka kopš Tautas partijas tēla veidošanas arhitekta Jurģa Liepnieka mīklainās aiziešanas valdība, kurā toni nosaka tieši šī partija, uzsākusi amoka skrējienu pa grābekļiem. Dienā, kad tiek paziņoti valdībai neglaimojošie parakstu vākšanas rezultāti, tā nāk klajā ar šo savdabīgo "diskusijas" ierosinājumu. Grūti atrast vēl nepiemērotāku brīdi.

Premjers Aigars Kalvītis un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš par idejas autoru nosauc iekšlietu ministru Ivaru Godmani, savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, kuru arī min starp šā ierosinājuma "tēviem", tagad stāsta par starptautisko kredītaģentūru ekspertiem, kuri nerimstoši norāda uz Latvijas ekonomikas briestošajām problēmām un to risināšanas ceļiem. Runa ir par ekonomikas pārkaršanas draudiem un patēriņa ierobežošanu. Budžeta sabalansēšana un patēriņa pieauguma tempu samazināšana ir šo ekspertu galvenās rekomendācijas, un viens no viediem, kā tās īstenot dzīvē, ir paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.

PVN var uzskatīt par svarīgāko valsts nodokli, jo tas veido vairāk nekā 52% no visiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Metīsim pie malas emocijas un mēģināsim noskaidrot, kāds tad ir PVN likmes paaugstināšanas mērķis. Ja patiesi tas ir palielināt budžeta ieņēmumus, lai apmierinātu ministriju augošās prasības, tad šis ierosinājums ir stipri apšaubāms. Pirmkārt, valsts budžets pildās labāk nekā prognozēts, un šobrīd finanšu ministrs Oskars Spurdziņš visai pārliecinoši runā, ka jau šogad budžets būšot bez deficīta. Nekas neliecina, ka ekonomikas straujā izaugsme varētu apstāties, līdz ar to arī budžeta ieņēmumu pieaugums turpmākajos gados gaidāms visai pieklājīgs, par ko liecina arī Finanšu ministrijas izstrādātais budžeta plāns līdz 2010. gadam.

Otrkārt, nodokļu palielinājums vēl negarantē ieņēmumu palielinājumu. Kā norāda Latvijas Bankas ārējo sakaru speciālists Mārtiņš Grāvītis, tad kā budžeta papildināšanas metode PVN likmes celšana nav droša: vai tā būs iedarbīga, ir atkarīgs no patēriņa elastības attiecībā pret cenu izmaiņām. Ja to pieaugums samazinās kopējo pieprasījumu un ja šāds kritums ir pietiekami liels, tad pat pie augstākas PVN likmes kopējie budžeta ieņēmumi var būt mazāki nekā pie vecās 18% likmes.

Arī veikalu tīkla Elvi valdes priekšsēdētājs Jānis Čerņavskis uzskata, ka PVN likmes palielināšana var būtiski ietekmēt kopējo patēriņu samazināšanās virzienā. "Cenas diemžēl Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti būtisks faktors, iegādājoties pārtikas preces. Mēs samazinājām cenas simts iecienītākajiem produktiem, un tas uzreiz deva rezultātu — pircēju skaits ir būtiski palielinājies. Inflācija vissmagāk skar tos, kuri lielu daļu ienākumu tērē tieši pirmās nepieciešamības preču un pārtikas iegādei, un PVN palielināšana šo cilvēku situāciju tikai pasliktinātu," norāda Čerņavskis.

Grūti iedomāties, ka šo vienkāršo patiesību nesaprot likmes paaugstināšanas ierosinātāji. Tāpēc ticamāka šķiet versija, ka, palielinot PVN likmi, tiek mēģināts iegrožot patēriņu, kas šobrīd tiek uzskatīts par galveno inflācijas dzinuli. Šo versiju netieši atzīst arī ekonomikas ministrs Jurijs Strods. Viņš apliecina, ka ierosinājums paaugstināt PVN likmi ir bijis negaidīts. Viņš uzsver, ka līdz šim jautājums par PVN likmes iespējamām izmaiņām nav diskutēts, līdz ar to pilnvērtīga analīze nav veikta. Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas par PVN likmes mainīšanu vajadzētu rūpīgi izanalizēt tās ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, izejmateriālu cenām un inflāciju.

Strods norāda, ka galvenā šābrīža Latvijas ekonomikas problēma ir augstais iekšējais patēriņš gan valsts, gan privātā sektorā. PVN likmes celšana nedaudz var to samazināt. Tomēr ekonomikas ministrs domā, ka "inflācijas bremzēšanas nolūkā mēs nevaram apturēt tautsaimniecības turpmāko attīstību, uzņēmumu konkurētspējas celšanu un eksporta veicināšanu. Tam ir nepieciešams finansējums, lai sniegtu valsts atbalstu uzņēmējiem." Citiem vārdiem, PVN likmes paaugstinājums būtu pieņemams, ja papildu iekasētie līdzekļi tiktu novirzīti tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības projektiem. Viņš gan arī norāda uz kādu mazāk acīs krītošu lietu. Proti, PVN likmes palielināšana skars arī izejmateriālus un citus ražošanas starpproduktus, kas savukārt pēc tam paaugstinās arī gala produkcijas cenu. Līdz ar to cenu kāpums var skart preču un pakalpojumu pamatcenu bez PVN.

SEB Latvijas Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks izsaka hipotēzi, ka negaidītā ierosinājuma patiesais mērķis varētu būt provokatīva sabiedriskās domas zondēšana. Viņš gan uzskata, ka brīdis, kad šī "provokācija" īstenota, ir pagalam neveiksmīgs, jo jau tā ir jūtams spriegums biznesā nesabalansētās ekonomikas attīstības dēļ.

Hansabankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazaks uzskata, ka PVN likmes paaugstināšana būtu pamatota, ja par mērķi tiktu uzskatīta patēriņa izaugsmes piebremzēšana. Tad varētu atbalstīt augstāku likmi, teiksim, precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības. Tādas preces varētu būt vieglie auto, sadzīves elektrotehnika, kas veido ievērojamu daļu Latvijas importa un tādējādi pasliktina esošā konta bilanci. Kazaks PVN likmes paaugstināšanu vērtē negatīvi tieši nepārliecinošā pamatojuma dēļ. "Situācijā, kad ekonomikā vērojama pārkaršana, nebūtu vēlams vēl straujāk palielināt valsts patēriņu, jo tas tikai problēmas pastiprinās. Nepieciešamos līdzekļus augošajiem ministriju tēriņiem būtu jāmeklē pašā budžetā, uzlabojot tā resursu izmantošanas efektivitāti par labu investīcijām ilgtermiņa attīstībai. Piemēram, gana labs pasākums ir inflācijas samazināšanas plānā minētais mērķis samazināt valsts pamatbudžeta tēriņus par 1—3%. Šajā situācijā ir jāveido budžeta pārpalikums, nevis jāmēģina vēl straujāk palielināt ministriju tēriņus," uzskata Kazaks.

Viņš gan atzīst, ka PVN likmes paaugstinājums varētu ilgtermiņā samazināt inflāciju. "Palielinot PVN, cerams, mazināsies patēriņš un palielināsies uzkrājumi. Tas nozīmēs mērenāku optimismu un mazāku pieprasījuma spiedienu uz cenām," spriež Kazaks. Viņaprāt, nepieciešama plaša nodokļu pārskatīšana, proti, jāsamazina nodokļi, ar kuriem apliek darba ienākumus, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli uz 15%, sociālo nodokli, un jāpalielina nodokļi patēriņam, piemēram, PVN, un nekustamā īpašuma iegādei, kā arī īpašuma nodokli. "Pašreizējā sistēma, šķiet, aizķērusies kaut kur pagājušā gadsimta 90. gadu pirmajā pusē, kad patēriņu izkontrolēt nevarēja. Tad pārtiku pirka tirgū, kur nebija kases aparātu, bet pašlaik to dara pārsvarā lielveikalos, kur patēriņu var ļoti viegli uzskaitīt," teic Kazaks, netieši apliecinot atbalstu PVN likmju pārskatīšanai. Nodokļu sistēmas izmaiņas atbalsta arī Strods, kas iesaka turpināt diskusiju par kredīta nodokļa ieviešanu patēriņam, pieļaujot tajā atlaides, ja tiek investēts ražošanā. Vilks atzīst, ka PVN varētu revidēt uz augšu ar nosacījumu, ja pārtikai tas tiek samazināts līdz 5%, kā tas ir daudzās rietumvalstīs, un ieviests mehānisms, ka pircēji kaut cik varētu sekot līdzi tirgotāju godaprātam. Tas būtu attaisnojums tad, ja notiek iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana.

Tomēr ne visi ekonomisti uzskata, ka PVN likmes paaugstināšana labvēlīgi ietekmētu inflācijas līmeni. Parex Asset Management Tirgus analīžu daļas vadītājs Zigurds Vaikulis atzīmē, ka brīdis, kad uzsākta diskusija par PVN palielināšanu, un veids, kā tas tiek darīts, ir ļoti neveiksmīgs. Viņaprāt, neviens nešaubās, ka PVN pacelšana īstermiņā stimulēs inflāciju, savukārt par ilgtermiņa ietekmi uz cenām dzird tikai nekonkrētus minējumus. Viņš norāda arī uz pastiprinošo efektu, kādu šāda diskusija atstās uz jau tā augstajām inflācijas gaidām sabiedrībā. Šo aspektu min arī Strods.

Pilnīgi nepieņemams Vaikulim šķiet nodokļa pacelšanas pamatojums. "Tas ir visnotaļ dīvains — lai apmierinātu ministriju pieprasījumus, tostarp sabiedriskā sektora algu un pabalstu palielināšanai. Tas nu nekādi neiet kopā ar inflācijas apkarošanas plānu. Valdība paudusi apņemšanos strādāt pie budžeta deficīta samazināšanas, bet, ja tas tiek darīts, nevis optimizējot tēriņus vai uzlabojot pastāvošo nodokļu administrēšanu, bet robu "aizsmērējot" ar papildu nodokli, tad no šāda pasākuma nav nekādas jēgas. Principā tas nozīmē: to, ko varētu iztērēt jūs, iztērēsim mēs. Vācija šā gada sākumā PVN pacēla tādēļ, lai paspiestu budžeta deficītu zem Stabilitātes paktā prasītā 3% līmeņa, un šis gadījums nav uzskatāms par labāko piemēru veiksmīgai budžeta problēmu risināšanai."

Viņš arī neslēpj savu skepsi attiecībā uz valdības vēlmi iekasēt lielākus budžeta ieņēmumus. "Jāatzīst, ka līdz šim mūsu cienījamās valdības diemžēl nav spējušas sabiedrībā radīt priekšstatu par spēju efektīvi apsaimniekot līdzekļus — kaut kā nav dzirdams par ieguldījumiem tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu projektu attīstīšanā, tajā pašā laikā acīs krīt arvien iespaidīgākie amatpersonu ienākumu cipari. Pie šādas lietu kārtības jebkādu nodokļu paaugstināšanas pozitīvie efekti ir visnotaļ apšaubāmi," uzskata Vaikulis.

Arī Vilks šaubās par PVN palielināšanas pozitīvo ietekmi uz inflāciju. "Sākotnēji tas paceltu cenas vēl vairāk, un nav zināms, vai tiešām ar laiku piebremzētu patēriņu augstāku cenu dēļ. Latvijas iedzīvotāji nav vācieši, kuri pēc PVN ieviešanas tiešām sāks vairāk apdomāt, ko pirkt. Mēs neapzināmies, cik daudz naudas ir valstī, jo nedeklarētā pelēkās ekonomikas daļa ir pamatīga," savu viedokli pamato Vilks.

Patiesības labad jāatzīst, ka gan Spurdziņš, gan Štokenbergs izsakās par vienlaicīgu PVN likmes samazināšanu patēriņa grozā ietilpstošajām pārtikas precēm. "Latvijā ievērojamai iedzīvotāju daļai pārtika un komunālie maksājumi veido lielāko patēriņa daļu. Lai šai iedzīvotāju kategorijai kompensētu PVN likmju paaugstināšanas dēļ radītos zaudējumus, jāsamazina PVN likme pirmās nepieciešamības precēm," uzskata Štokenbergs. Patlaban visās Baltijas valstīs ir vienāda PVN likme — 18%, kas ES kontekstā vērtējama kā vidēja likme. Zemākā likme ir Spānijā, kur tā ir 16%, bet visaugstākā Somijā — 22% un Ungārijā — 25%. Tiesa, šajās valstīs plaši tiek piemērota samazinātā PVN likme. Piemēram, Somijā pārtikai noteikta 17% PVN likme, bet grāmatām, medikamentiem un transporta pakalpojumiem— 8% likme. PVN likmju diferenciācija ir ļoti izplatīta ES, un tā vērojama gandrīz visās valstīs. Arī Latvijā ne visas preces un pakalpojumi tiek aplikti ar 18% PVN likmi. Samazināta tā — 5% — ir komunālajiem pakalpojumiem, medikamentiem. Daudzās par Latviju daudz bagātākās valstīs, piemēram, Austrijā, Somijā, Vācijā, Spānijā un citās, pazemināta PVN likme ir pārtikai. Ja arī Latvija izvēlētos šo ceļu, attieksme būtu pavisam cita.

Čerņavskis noteikti atbalsta PVN likmes "apcirpšanu" pārtikas produktiem, jo tas samazinātu cenas arī veikalos. "Tieši mazturīgie Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē vislielāko daļu savu ienākumu. PVN likmes samazināšana pārtikai un citām pirmās nepieciešamības precēm viņiem būtu nopietns atspaids cīņā ar inflāciju. Turklāt pārtika ir tāda prece, ko nevar nopirkt vairumā un ilgi uzglabāt, tādējādi atkrīt bažas par to, ka PVN likmes pazemināšana varētu strauji veicināt patēriņu un turpināt palielināt inflāciju. Vienkāršāk izsakoties — tas, kurš pirms tam ikdienā pircis vienu maizes klaipiņu dienā, pēkšņi nesāks iegādāties divus," skaidro Čerņavskis.

Jāņem vērā, ka PVN izmaiņas varētu būtiski mainīt cenu attiecības salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm. Par to norūpējies ir ekonomikas ministrs, kurš norāda, ka "jāņem vērā arī situācija Lietuvā un Igaunijā, jo PVN likmes maiņa ietekmēs pārrobežu tirdzniecību, kas no Ekonomikas ministrijas redzespunkta ir ļoti būtiska".

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte uzskata, ka izskanējušais ierosinājums nav nopietns. Viņasprāt, šim priekšlikumam nav nedz ekonomiska, nedz politiska pamata. "Partijas pirms vēlēšanām solīja nodokļus nepaaugstināt, un tagad tās nevar atļauties griezties atpakaļ. Saeima nepiekritīs palielināt nodokļu likmi, jo tas var sāpīgi atspēlēties vēlēšanās. Arī uzņēmēji ir pret, jo tas viņus skar visai tieši. Nodokļu paaugstināšana būs pēdējais, uz ko ies politiķi," uzskata Karnīte.

Viņa arī stipri apšauba PVN likmes paaugstināšanas efektu uz patēriņa ierobežošanu. "Tas varbūt strādā slēgtās ekonomikās, bet pie mūsu atvērtās ekonomikas, kur kredītresursi un dažādas Eiropas fondu naudas plūst platā straumē, tas nedarbojas. Mēs taču redzam, ka daudzām precēm cenas ceļas griezdamās, bet tāpēc jau tās mazāk nepērk," uzsver Karnīte. Viņa arī piesardzīgi izsakās par iespējām nodokli diferencēt. "Pirmkārt, pie mums parasti, ja kaut ko dara it kā valsts labā, tad parasti aizmirst pildīt solījumus kompensēt iedzīvotāju zaudējumus. Otrkārt, esmu pret nodokļu diferenciāciju principā, jo valstī, kur neprot savākt nodokļus, tiem jābūt pēc iespējas vienkāršākiem," uzskata Karnīte. Viņa pieļauj, ka šie ierosinājumi nākuši no ārienes un mūsu valstsvīri kārtējo reizi cenšas izdabāt saviem aizjūru skolotājiem. Štokenberga izteikumi par "starptautiskajiem ekspertiem" šo pieļāvumu padara par ļoti ticamu.

Saeima dod zaļo gaismu pretinflācijas plānam

Diena  05/18/07    Īpašumi | IR Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nav jāmaksā, ja īpašums tiek pārdots ne ātrāk kā gada laikā kopš iegādes.

BŪS IIN nebūs jāmaksā, ja īpašums piederējis vismaz piecus gadus un ne mazāk kā gadu bijis deklarētā dzīvesvieta. Tiesa, iestrādāts pārejas periods — līdz 2010.gada 1.jūlijam pārdodot līdz pretinflācijas plāna spēkā stāšanās brīdim iegādātu īpašumu, saglabāsies līdzšinējā IIN piemērošanas kārtība. Paaugstinātā valsts nodeva par īpašumtiesību un kredīta ķīlas nostiprināšanu zemesgrāmatā, sākot ar trešo īpašumu, jau ir spēkā no aprīļa vidus.

IR Vērtējot kredītņēmēja maksātspēju, finanšu iestādēm ir mazsvarīgi, vai ienākumi ir legāli, galvenais — lai tie būtu regulāri. Kredītu mēdz dot arī bez kredītņēmēja pirmās iemaksas, proti, 100% apmērā.

BŪS Pirkumam virs 100 minimālajām mēnešalgām (Ls 12 000) kredītņēmēja maksātspējas vērtēšanā noteicošie būs legālie ienākumi. Tos apliecinās Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta izziņa. Kredītņēmēja pirmā iemaksa būs obligāta — ne mazāka par 10% no pirkuma summas. Turklāt no nākamā gada sāks darboties Kredītņēmēju reģistrs, kas apkopos ziņas par iedzīvotāju kredītiem, tiesa, tikai bankās un to līzinga sabiedrībās.

IR Reģistrācijas nodoklis vieglajiem auto un motocikliem atkarīgs no spēkratu vecuma — tas ir Ls 75—250 robežās.

BŪS Būs papildu likme vieglajiem auto ar dzinēju virs trim litriem. Par automašīnām ar 3—3,5 litru dzinēju līdztekus likmei par spēkratu vecumu papildus būs jāmaksā Ls 300, par katru nākamo puslitru jāpiemaksā vēl Ls 100.

IR Par vismaz uz pieciem gadiem uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā un 3.pensiju līmenī ieguldīto naudu var saņemt IIN atmaksu. 25% atmaksā par ieguldījumiem, kas nepārsniedz 10% no personas gada bruto ienākumiem.

BŪS Nodokļa atvieglojumi attieksies arī uz Latvijā un ES reģistrētiem ieguldījumu fondiem. IIN atmaksu varēs saņemt par ieguldījumiem uzkrājošajos produktos, kas nepārsniedz 20% no personas gada bruto ienākumiem.

Viedoklis: Deputāti biedē inflāciju un iedzīvotājus

Arnis Kluinis,  NRA  05/18/07    Jaunākās ziņas par Latvijas izvirzīšanos visas Eiropas Savienības priekšgalā pēc patēriņa cenu pieauguma tempa vakar saliedēja valdošās koalīcijas un opozīcijas deputātus balsot par sešiem likumprojektiem, kurus valdība uzdod par inflācijas samazināšanas līdzekļiem.

Pēdējo 12 mēnešu inflācijas rādītājs Latvijā aprīlī sasniedza 8,8%, ar kuriem Latvija par 0,1% pārspēj savu bēdumāsu Ungāriju. Šīs abas valstis jūtami apsteidz visas pārējās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, nemaz nerunājot par vecajām dalībvalstīm ar desmitreiz zemāku inflāciju. Tas neļauj saistīt Latvijas inflāciju ar iestāšanos ES, bet gan tikai ar vietējās valdības politiku, kas līdzīgā situācijā Ungārijā jau ir provocējusi masu nekārtības. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs vakar atgādināja, ka inflācija Latvijā ir atgriezusies 1998. gada līmenī, kad tā stabili saruka pēc hiperinflācijas 90. gadu sākumā. Tikpat labi var teikt, ka tagadējā inflācija ir jau sasniegusi un pārsniegusi rubļa inflāciju 1988. gadā, kad nebija palicis ilgs laiks līdz rubļus emitējošas valsts sabrukumam. Saeimas deputāti tad nu darīja, ko varēja, lai parādītu savu apņēmību stabilizēt situāciju valstī. Par likumprojektiem galīgajā variantā nobalsoja 70–80 deputātu, bet 10–20 deputātu distancējās no šiem priekšlikumiem, nebalsojot ne par, ne pret tiem. Šaubas par iespējām ar valdības priekšlikumu efektivitāti izskanēja tūlīt pēc šo priekšlikumu publiskošanas.

Vakar 68 deputāti nobalsoja par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas noteic, ka kredīta devējiem būs jāprasa un kredīta lūdzējiem jāsagādā izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par topošā parādnieka legālajiem ienākumiem, ja iecerētā kredīta summa pārsniegs 100 minimālo mēnešalgu.

VID preses dienests informēja Neatkarīgo, ka VID izsniedzamās izziņas parametrus, kā arī pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību noteiks Ministru kabineta noteikumi, kuru vēl nemaz nav. VID apstiprināja, ka kopā ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām institūcijām gatavo šādu valdības noteikumu projektu. Šobrīd nav arī noteikts, kad grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā stāsies spēkā un no kura brīža tie būs jāsāk pildīt atbilstoši topošajiem valdības noteikumiem. Šo noteikumu izpilde varētu izrādīties visai sarežģīta, jo šajā pašā pretinflācijas likumu paketē ir arī grozījumi Kredītiestāžu likumā, atbilstoši kuram VID būs jāvāc informācija par topošo kredītņēmēju legālajiem ienākumiem no noguldījumiem un ieguldījumiem kredītiestādēs. Iespējams, ka valdības noteikumu tapšanas gaitā atjaunosies diskusija, vai VID izziņas ir nepieciešamas arī tajos gadījumos, kad kredīti tiek izsniegti kredītiestādes darbiniekiem u. c. personām, kuru algu un uzkrājumu kontus apkalpo tā pati banka, kurai tiek lūgts aizdevums.

Neskaidra ir arī atbilde par to, kā savāktās izziņas tiks izmantotas. Vakar izdarītie grozījumi gan Kredīiestāžu likumā, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka sodus, ja bankas un jebkuras citas juridiskās personas ir izsniegušas kredītus virs 100 minimālajām mēnešalgām bez VID izziņas, bet tajā pašā laikā nav juridisko normu, kas saistītu legālo ienākumu un izsniedzamā kredīta apmērus. Bankas uzraugošās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas preses sekretāre Ieva Upleja Neatkarīgajai skaidroja, ka likuma grozījumi ļautu sodīt bankas par nepareizi novērtētu klienta maksātspēju, ja kredīts uzraugiem šķistu pārāk liels attiecībā pret uzrādītajiem ienākumiem, bet viņa arī apstiprināja, ka komisijas rīcībā "nav konkrētu skaitļu", kāda ir pieļaujamā attiecība starp ienākumiem un kredītu. Strīdu gadījumā atbilde uz šo jautājumu tiks meklēta tiesā.

Valdība bija pārliecinājusi 66 Saeimas deputātus balsot par jaunu nodokļu uzlikšanu vieglo automobiļu un motociklu pircējiem, ja automobiļa motora tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetru. Grozītas arī likmes tajā nodokļa sadaļā, kas attiecas uz automobiļa vecumu. Motocikliem tiks piemērots nodoklis atbilstoši automobiļu vecuma skalai, reizinot tur norādīto nodokļa likmi ar 0,25.

Finanšu ministram Oskaram Spurdziņam vakar nācās saspringt, jau pēc Saeimas balsojuma mēģinot paskaidrot, kāds ir sakars starp inflāciju un liellitrāžas automobiļiem. Ministra atbilde bija visai pārsteidzoša, ka "automobiļi ir taustāmi".

Tomēr izrādījās, ka valstij VID personā ir bijušas grūtības ar juridiskajām personām piederošo automobiļu vai to nolietojuma "sataustīšanu". Proti, uzņēmumi bija ieinteresēti iegādāties pēc iespējas dārgākas automašīnas, lai veiktu lielus amortizācijas atskaitījumus no saviem ienākumiem, samazinot ienākuma nodokļa maksājumus. Tika noteikts, ka par automašīnām, kas dārgākas par 25 400 latu, būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis 15% apjomā.

Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteic, ka turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar likmi 25% būs jāmaksā, pārdodot tādu nekustamo īpašumu, kas vismaz piecus gadus nav bijis īpašnieka īpašumā vai vismaz gadu nebūs bijis īpašnieka pamata dzīvesvieta. Tālāk seko vēl citas atrunas, kas ļauj nemaksāt nodokli par to daļu no ātri pārdota īpašuma cenas, ar kuru tiek segti īpašuma uzturēšanas attaisnotie izdevumi un piedevām vēl ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām. Likums cenšas novērst manipulācijas ar nekustamā īpašuma pārdošanu, noformējot šādus darījumus kā kapitāla daļu vai kustamo īpašumu pārdošanu. Galvenais tomēr ir tas, ka nodokļa iekasēšana it kā palielinātā apmērā tiek atlikta līdz 2010. gada 1. jūlijam, ja īpašums jau ir vai tiks nostiprināts zemesgrāmatā līdz 2008. gada 31. decembrim.

Vēl viena turīgiem cilvēkiem domāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadaļa attiecas uz nodokļu atlaižu palielināšanu privātajos pensiju fondos u. tml. uzkrāšanas vietās. Saprotama valdības locekļu un Saeimas deputātu vēlēšanās daļēji atbrīvot pašiem sevi no nodokļa maksāšanas, taču arī tas ir inflācijas palielināšanas, nevis samazināšanas pasākums.

Viedoklis: Inflācija un lata stabilitāte

Juris Paiders,  NRA  05/18/07    Vakar Saeima apstiprināja valdības t.s. pretinflācijas plāna likumprojektu paketi. No vienas puses, var teikt, ka valdības un Saeimas uzsāktā pretinflācijas cīņa ir formāla.

Latvija tagad atkal ir ES čempions ar visaugstāko inflāciju starp visām dalībvalstīm. ES forumos un formālās un neformālās sanāksmēs Latvijas vadība tiks kaunināta un tai jautās, ko tā gatavojas darīt, lai mazinātu inflāciju. Tagad atbilde ir jau ir pieņemta pretinflācijas plāna likumprojektu paketē.

Taču ikvienam izglītotam cilvēkam ir skaidrs, ka gāzes tarifu izmaiņas nav apturamas un inflācija, ko izraisīs gāzes un energoresursu tarifu ietekme uz citām precēm un pakalpojumiem, nav apturama. Šis process ir jāizslimo. Cits jautājums ir par lata stabilitāti, gaidāmo krīzi, katastrofālo ārējās tirdzniecības deficītu un no tā izrietošo saukli samazināt valsts izdevumus. Karkātāji un spekulanti no skandināvu bankām jau centās sašūpot Latvijas finanšu sistēmu.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji tik tiešām ir aizrāvušies ar pārlieku lielu optimismu kredītu ņemšanā. Periodiski ir cilvēkiem jāatgādina, ka izdevumi un ieņēmumi ir jāplāno un jāvērtē reālistiski, ka ekonomikā augšupeju nomaina krīzes un stagnācija. Ka jābūt ir gataviem arī grūtākiem laikiem. Taču vai no Latvijas ārējās tirdzniecības lielā deficīta automātiski izriet nepieciešamība nekavējoties apturēt algu pieauguma (t.i., budžeta izdevumu) grafikus?

Jā! 2006. gadā Latvija importēja preces par 6,3 miljardiem latu, bet eksportēja par 3,3 miljardiem. Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts ir audzis pusotru reizi – 3 miljardi latu 2006. g. pret 2 miljardiem 2005. g.

Vai tie ir draudi lata un ekonomikas stabilitātei?

Atkarībā no tā, kā tiek segts deficīts. Vispirms, kā to norāda Ekonomikas ministrija savā decembra ziņojumā par tautsaimniecības attīstību, 41,2% no ārējās tirdzniecības deficīta 2006. gada pirmajos 9 mēnešos nosedza ārvalstu tiešās investīcijas. Turklāt pēc ārvalstu uzkrātām investīcijām uz vienu iedzīvotāju Latvija trīskārt atpaliek no Igaunijas. Investīciju piesātinājums vēl nav sasniegts. Aptuveni rēķinot, 1,24 miljardus latu no 2006. gada ārējās tirdzniecības deficīta var nosegt ārvalstu tiešās investīcijas. Turklāt Latvijai ir pozitīva pakalpojumu bilance. 2006. g. Latvija pārdeva pakalpojums (pamatā tranzītu) par 400 miljoniem latu vairāk nekā pakalpojumus iepirka.

Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts var tikt finansēts ne tikai ar Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.

Liels valūtas ienākumu avots ir ES maksājumi. Precīzs visu no ES pārskaitīto līdzekļus apjoms 2006. gadā nav pieejams, taču pieejamo struktūrfondu apjoms 2006. gadā bija 238 miljoni latu, lauksaimniecības tiešie maksājumi bija 131 miljons latu. No ES Latvijā ieskaita eiro, un ES pārskaitījumi (aptuveni 400 miljoni Ls 2006. gadā) ir liels avots, no kura segt pastiprināto importu.

Latvijā strauji pieauga t.s. neredzamais eksports – ārvalstu tūristu skaits. 2006. gadā Latvijas robežu šķērsoja par miljonu ārzemnieku vairāk nekā 2005. gadā.

Turklāt Latvija eksportē savu darbaspēku. Pieņemot, ka 50 000 Latvijas iedzīvotāju pastāvīgi strādā bagātākajās Es dalībvalstīs, bet 100 000 Latvijas iedzīvotāju strādā citās ES dalībvalstīs vidēji 3 mēnešus gadā, Latvijas valūtas ienākumi no darbaspēka eksporta var būt 500–600 miljoni latu gadā.

Pēc šiem aprēķiniem nesegtais imports, kuru izraisa pastiprināta kreditēšana un auto, sadzīves tehnika, celtniecības materiāli, varētu būt 500 miljoni latu 2006. g.

Ja šīs aplēses ir pareizas, tad Latvijas ekonomiskā situācija nav tik bezcerīga, kā to raksturo politiski motivēti eksperti.

Diemžēl nedz valdības, nedz Latvijas Bankas un Saeimas rīcībā nav ticamas informācijas par to, cik lielas summas ārzemnieki atstāj Rīgas spēļu zālēs un visnotaļ tikumiskajos Rīgas centra naktsklubos. Nav informācijas arī par patiesajiem ienākumiem no darbaspēka eksporta. Bailēs no nodokļiem un sodiem cilvēki nesniedz patiesu informāciju par saviem reālajiem ārvalstīs gūtajiem ienākumiem.

Valdībai ir jāzina patiesā situācija finanšu jomā, jo pašlaik valsts pārvalde ir iebiedēta un gatava pieņemt sociāli bīstamus lēmumus. Tie, kuri vēlas valdības maiņu, kā apmāti aģitē samazināt valsts izdevumus, jo šādi tiek nodrošināts sociālās nestabilitātes pieaugums, lai, izmantojot skolotāju vai sociāli jutīgu cilvēku masas, revanšētos par zaudējumu Saeimas vēlēšanās.

Valdībai vispirms jāiegūst neatkarīgs reālā ekonomiskā stāvokļa novērtējums, un tikai tad var lemt par valsts izdevumu radikālu samazināšanu.

Iglītībā...

Tuvojoties eksāmenu laikam, Rīgas skolās joprojām trūkst pedagogu

LETA  05/12/07    Tuvojoties eksāmenu laikam, Rīgas skolās joprojām trūkst pedagogu, liecina mājaslapā "e-skola" ievietoto darba sludinājumu skaits par vakantajām pedagogu vietām izglītības iestādēs.

Mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Rīgā trūkst vairāk nekā 70 dažādu mācību priekšmetu skolotāju. Vislielākais skolotāju trūkums vērojams tādos mācību priekšmetos kā matemātika, fizika, informātika, arī angļu valoda, latviešu valoda un mūzika.

Piemēram, interneta mājaslapā tiek meklēti desmit latviešu valodas skolotāji, 11 angļu valodas pedagogi, deviņi informātikas un matemātikas skolotāji un astoņi fizikas pasniedzēji. Skolotāji tiek meklēti arī krievu valodas, vēstures, ģeogrāfijas, bioloģijas, ķīmijas un sporta nodarbību pasniegšanai.

No skolotāju trūkuma cieš skolēni, jo tuvojoties eksāmenu laikam mācību priekšmetu apgūšana ir iekavējusies vai arī tie vispār netiek apgūti. Savukārt skolu direktori nespēj pārliecināt skolotājus no skolām prom nedoties un norāda, - ja pedagogu atalgojums netiks palielināts straujāk, krīze izglītības iestādēs tikai padziļināsies.

Lai skolām piesaistītu jaunos pedagogus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno nodrošināt aptuveni 1600 mērķstipendijas, mēnesī paredzot vidēji 200 latus studentiem, kas studē vai savieno studijas pedagogu sagatavošanas programmās ar darbu skolā, kā arī pedagogiem, kas strādā skolās prioritārajos mācību priekšmetos. Šāda sistēma varētu tikt ieviesta jau šogad.

Skolotāju vidū joprojām ievērojams atbalsts iecerei savas prasības paust streikā

LETA  05/12/07    Sestdien Rīgā bija pulcējušies pedagogi ar mērķi apspriest turpmākās darbības, lai panāktu skolotāju stāvokļa uzlabošanos, informēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča, atzīstot, ka skolotāju vidū joprojām ir ievērojams atbalsts iecerei savu prasību paušanai rīkot streiku.

Kā pastāstīja arodbiedrības pārstāve, uz sanāksmi šodien pamatā bija pulcējušies tie pedagogi, kuri aprīļa vidū izplatīja atklātu vēstuli, aicinot valdību plānot būtiskāku skolotāju atalgojuma pieaugumu un aktīvāk risināt skolās trūkstošo mācībspēku problēmu.

Pedagogi sestdien turpināja gatavot skolotāju kongresu, kurā plānots meklēt risinājumu problēmām izglītības jomā. Tuvāko pāris nedēļu laikā pedagogi plāno apkopot jaunākos priekšlikumus skolotāju stāvokļa uzlabošanai. Savukārt skolotāju kongress varētu notikt jūnijā vai augustā.

Sanāksmē pārrunātas arī streika iespējas, tomēr vairums klātesošo atzinis, ka nav mērķtiecīgi streiku rīkot tūlīt, jo tā sarīkošanai vēl šī mācību gada laikā nebūtu iespējams ievērot visas likumu prasības streiku izsludināšanai, savukārt, ievērojot likumdošanu, streiks varētu notikt vasaras vidū, kam nebūtu jēgas, jo tajā izteiktās prasības tiktu mazāk sadzirdētas. Pedagogi pieļāva, ka streiks varētu notikt septembrī, ja valdība neatsauksies skolotāju ierosinājumiem un ja izvirzītie mērķi netiks sasniegti citiem līdzekļiem.

Skolotāju sanāksmē šodien piedalījušies arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, kuriem skolu mācībspēki atkārtoti uzsvēruši, ka pedagogu darba samaksas palielināšanas plānā piedāvātais atalgojuma kāpumus ir par mazu.

Nākamnedēļ valdība komitejā paredzēts skatīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas projektu 2007. līdz 2014.gadam.

Saskaņā ar darba samaksas paaugstināšanas programmu, ko kopīgā darba grupā izstrādāja un par ko vienojās IZM un LIZDA, no šā gada 1.septmebra pedagogi saņems 284 latus pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 50 latiem vairāk nekā patlaban.

Programma paredz, sākot ar 2007.gada 1.septembri, katram vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pedagogiem apmaksāt divas stundas uz vienu likmi, kas ir 21 kontaktstunda nedēļā individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, kā arī tiem, kuri gatavojas dažādām mācību olimpiādēm un konkursiem, zinātniski pētnieciskajam darbam. Pašlaik pedagogi par šo darbu samaksu nesaņem.

Šim nolūkam 2007.gada valsts budžeta grozījumos nepieciešami 7,5 miljoni latu.

Ar 2008.gada 1.septembri katram vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pedagogam paredzēts apmaksāt papildu vienu stundu, kas, sākot ar 2008.gada 1.septembri, kopā veido trīs stundas, par vienu likmi individuālajam darbam ar skolēniem.

Sākot ar 2007.gada 1.septembri, vidēji vienu stundu nedēļā par vienu likmi un ar 2008.gada 1.septembri papildus vēl vienu stundu, kopā veidojot divas stundas nedēļā par vienu likmi, paredzētas, lai apmaksātu rakstu darbu labošanu valodu, dabas zinību cikla un vēstures mācību priekšmetu pedagogiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestādēs.

Šim nolūkam 2007.gada valsts budžeta grozījumos nepieciešami 1,94 miljoni latu.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) norādījis, ka notiekot diskusijas par kompensācijām par skolotāju papildu darba stundām, kā arī par burtnīcu labošanu. Ja valdība budžeta grozījumos vajadzīgos līdzekļus nepiešķirs, skolotājiem no šā gada 1.sepetembra nepienāksies papildus iecerētie aptuvenie 40 lati. Kopā kvalitātes piemaksu, kas veido 10% no algas pedagogs, no šā gada 1.septmebra viņi varētu saņemt 357 latus pirms nodokļu nomaksas.

Pedagogu atalgojuma grafiks paredz, ka 2008.gadā skolotāji saņems 344 latus, 2009.gadā - 414 latus, bet 2010.gadā - 494 latus par vienu likmi pirms nodokļu nomaksas.

Papildus, sākot no 2008.gada 1.septembra, tiek plānots maksāt par trim konsultatīvajām nodarbībām nedēļa un divām stundām nedēļā par burtnīcu labošanu. No 2008.gada 1.septembra skolotājs, kas strādā vienu likmi papildus šāda veidā mēnesī varētu saņemt aptuveni 82 latus pirms nodokļu nomaksas. Tātad kopumā 2008./2009.mācību gadā skolotājs par vienu likmi ņemot vērā arī piemaksu par kvalitāti saņems 469 latus.

2009.gadā šāda veidā aprēķināta skolotāja alga par vienu likmi mēnesī būs 563 lati, bet 2010.gadā - 673 lati.

Atalgojuma programma paredz pedagogu algu palielinājumu līdz pat 2014.gada. Programmā noteikts, ka par vienu likmi bez piemaksām 2011.gadā skolotājs saņems - 586 latus, 2012.gadā - 695 latus, 2013.gadā - 824, bet 2014.gadā - 978 latus.

Latvijas Pedagogu domes valdes locekļi: Izglītība – tas skar visus!

Latvijas Pedagogu domes valdes locekļi: Andrejs Bankavs, Andrejs Mūrnieks, Inese Augškalne, Jānis Hadkevics

DELFI  05/14/07     Kamēr skolotāji izmisīgi vāc parakstus prasot paaugstināt algas un spriež par iespējamo streiku, bet valdība atsakās meklēt iespējas pedagogu prasības izpildīt, tikmēr Izglītības un zinātne ministrijā (IZM) steigā notiek gatavošanās Vispārējas vidējās izglītības pārveidošanai.

Pedagogu profesionālās biedrības un skolu direktori par IZM iecerēm izsakās rezervēti. Izņemot dabas zinību projektu, visas pārējās iecerētās pārmaiņas nav nodrošinātas ar līdzekļiem un nav arī aprobētas Latvijas skolās.

Vidējās izglītības koncepcija nav pamatota ar zinātniskiem pētījumiem – to atzīst arī pati ministrija. Koncepcijas projekta publiskošana notika tikai pēc sabiedriskās organizācijas Latvijas Pedagogu domes 1 (LPD) izmisīga pieprasījuma, jo citādi nebija saprotams izglītības standartu projektu saturs. Apspriešanai atvēlētais laiks – nedaudz vairāk par mēnesi – ir daudz par īsu, lai koncepciju vispusīgi izvērtētu. (Salīdzinājumam – pamatizglītības koncepcija tika apspriesta un pilnveidota veselu gadu.)

Vecāku un sabiedrības satraukumu var izraisīt tas, ka nesagatavotu pārmaiņu rezultātā cietīs vidējās izglītības kvalitāte! Diemžēl cerībā uz ES naudu izglītībai, Latvijā netiek izmantots instruments, kas palīdzētu pārmaiņas izglītībā nodrošināt ar pašu līdzekļiem, proti, nedarbojas Saeimas pieņemtais likums par Izglītības inovāciju fondu. Gadu pēc gada tiek atlikta valsts budžeta līdzekļu iedalīšana šim fondam.

Par šo un citiem jautājumiem pedagogu biedrības sūta vēstules IZM gan ar priekšlikumiem, gan ar kritiku par nepārdomātām, neaprobētām izmaiņām. Kultūras vēstures pedagogu asociācijas aktīvisti jau saņēmuši arī publiskus draudus no ierēdņu puses par vēlmi vērsties tiesā, jo vēstulēs esot aizkārta ministrijas ierēdņu cieņa. Tādā veidā pārējie skolotāji tiek iebiedēti, lai tie neprotestētu pret pārmaiņām. Neraugoties uz to, pedagogu asociācijas, tomēr gatavas piedalīties izglītības satura pilnveidē.

Koncepcijas galvenā tendence ir – vidusskolā palielināt obligāto mācību priekšmetu skaitu, vienlaikus samazinot tiem atvēlēto laiku. Projektā paredzēts palielināt valsts un skolas lomu izglītības satura noteikšanā, bet samazinātas skolēna iespējas izglītības programmas ietvaros izvēlēties mācību priekšmetus. Vai tā turpinot neatgriezīsimies pie Padomju laika sistēmas, kad visiem viss bija jāapgūst obligāti?

Dabas zinību projektā, kas vairākus gadus saņēma lielu finansējumu, ir tapis mācību priekšmets, kas apvieno fiziku, ķīmiju un bioloģiju. Beidzot eksaktā virziena entuziasti var priecāties, jo nu no dabas zinību apguves neizspruks neviens vidusskolēns!

Tomēr bioloģijas un fizikas skolotāji nav apmierināti, ka nedaudz samazināts ir stundu skaits katrā no viņu priekšmetiem. Turklāt dabas zinību kurss humanitārā virziena skolām tiek veidots tieši pēc tāda paša principa, kā atsevišķie mācību priekšmeti: ķīmija, fizika, bioloģija, tikai ar mazāku stundu skaitu par katru tēmu. Šāds kurss diez vai gūs panākumus, jo: 1) trūkst labi sagatavotu skolotāju, 2) humanitāri domājošiem skolēniem kurss būs diezgan grūti uztverams un neinteresants.

Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) veidotajos standartu projektos ir līdz minimumam saīsināti obligātā mācību satura apraksti. Fizikā un matemātikā standarti ir uz pusotras (!) lappuses. Matemātikas skolotāju apvienība uzskata, ka standartam ir jābūt tādam, lai skolotāji varētu izstrādāt mācību programmas, kā tas ir noteikts Izglītības likuma 1.panta 14.punktā un 32.pantā. Tas var būs apdraudējums skolēna izglītībai, ja obligātā satura formulējumi pieļaus pārāk plašas interpretācijas iespējas. Piemēram, kā lai izprot prasību: "lieto vienādojumu un to sistēmu atrisināšanas metodes"? Kuras metodes, kā, cik plaši? Prasības ir jāapraksta detalizētāk, parādot atsevišķu vingrinājumu paraugus, lai precizētu satura dziļumu un plašumu. Pretējā gadījumā uz standartu prasību pamata nebūs iespējams izveidot centralizētos eksāmenus.

Tomēr kopumā vērtējot attīstība eksaktajā izglītībā notiek un tas ir apsveicami. Pavisam cita aina ir humanitārajā jomā. Būtiska pārmaiņa ir par 70 stundām samazinātais laiks latviešu valodai un literatūrai. Šis mācību priekšmets tiek sadalīts divos, literatūru pārvietojot pie mākslu grupas priekšmetiem. Tas ir pretrunā ar Latvijas tradīciju un pārkāpj pēctecības principu, jo pamatizglītībā ir tieši pretējais: gan valodu, gan literatūru skolēni apgūst saistībā. Latviešu literatūras apgūšana ir viens no latviskās identitātes veidošanās stūrakmeņiem.

Vēstures skolotāju asociācijas valde konstatējusi, ka "pats būtiskākais vēstures standarta projekta trūkums ir hronoloģiskā un telpiskā nekonkrētība. Vadoties pēc jaunā standarta projekta, pastāv teorētiska iespēja skolotājam mācīt, piemēram, tikai Latvijas un Āfrikas vēsturi, ignorējot Baltijas, Eiropas u.c. vēstures tēmas, kuras standartā netiek atsegtas. Vairums prasību sasniedzamas mācot vēstures procesu, kas noritējis jebkurā vēsturiskā telpā. Pilnībā trūkst hronoloģisko ietvaru, standartā ne reizi nav pieminēti ne senie laiki, ne viduslaiki un jaunie laiki, taču vēsture neeksistē ārpus laika un telpas." Vēsturiskā principa nav arī filozofijas, kultūras pamatu, ētikas un mūzikas standartos.

Koncepcijas autori īpaši uzsver ieguvumus, ko gūs mākslu joma. Faktiski kultūrizglītojošie mācību priekšmeti zaudē. Ja agrāk skolēns varēja izvēlēties starp mūziku un kultūras vēsturi un izvēlēto priekšmetu mācīties 210 stundas, tad turpmāk obligāti būs jāmācās vizuālo mākslu – 70 stundas un mūziku – 70 stundas (tātad kopumā par 70 stundām īsāku laiku). Izglītības ministrijas ierēdņi gan manipulē ar skaitļiem un kā ieguvumu mākslām pieskaita literatūru (ar tai samazinātajām stundām), bet tieši šis priekšmets stundas zaudē un, laika ziņā – visa vidusskolas humanitārā joma.

Kultūras vēsturei paredzēts pārdēvēt par kultūras pamatiem un pārvietot uz sabiedrības zinībām, būtībā – likvidēt, jo kultūras pamatu standarts skar kulturoloģijas un semiotikas tematiku. Skolotāji uzskata, ka nopietnu katras lielās kultūras tradīcijas vērtību analīzi 105 stundās izdarīt vairs nebūs iespējams.

Vizuālajā mākslā paredzēts apvienot gan praktisko māksliniecisko darbību, gan mākslas vēsturi. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka 70 stundās tas nav iespējams. Būs jāizvēlas vai nu viens, vai otrs. Turklāt praktisko prasmju, piemēram, gleznošanas, izkopšanai nepieciešami molberti un krāsas, kuru skolās nav un tam nepieciešams paredzēt līdzekļus.

Mūziķi var gavilēt: beidzot mūzika vidusskolā būs obligāta! Bet to varēs mācīsies – tikai 70 stundas. Līdz šim, ja skolēns vidusskolā bija izvēlējies mūziku, tad tai bija 210 stundas. Turklāt koncepcijā ne ar vārdu nav pieminēta mākslinieciskā pašdarbība (kori, orķestri un dejas)! Vai tik mūziķu cerību īstenojums neizvērtīsies par zaudējumu, ja mākslinieciskās pašdarbības (t.i. praktiskās muzicēšanas) nebūs, bet būs tikai teorētiskās mūzikas stundas? UNESKO nemateriālās kultūras mantojuma šedevru sarakstā Latvija iekļuvusi tieši ar Dziesmu svētkiem, bet to saknes ir kori skolās. Ko līdzēs obligātā mūzika, ja vidusskolās nebūs koru?

Lai šo kļūdu labotu, ieteicams atgriezties pie nosacījuma, ka vidusskolēnam, kurš darbojas mākslinieciskajā pašdarbībā, tas tiek ieskaitīts kā viens mācību priekšmets. Starp citu, koncepcijas projektā nav noteikts, cik mācību priekšmetu skolēnam kopā būtu jāapgūst vidējā izglītības pakāpē! Valdības deklarācijā solīto: "atjaunosim obligātu mūzikas mācību vispārizglītojošās skolās" var īstenot, bet nesamazinot stundas literatūrai un kultūras vēsturei. Standarti, protams, ir jāpilnveido, bet tāpēc jau nav atsevišķiem priekšmetiem jāatņem stundas vai jāpārveido to saturs pilnībā, turklāt bez aprobācijas. Ne visām Rīgas skolām būs iespējams arī nodrošināt sportam paredzētās 3 stundas, sporta telpu noslogojuma dēļ.

Izbrīnu izraisa ētikas mācību priekšmeta neiekļaušana mācību paraugplānā, pieminot vien tā mācīšanas iespēju. Sabiedrība notiekošie korupcijas skandāli ir zīme ētisko priekšstatu devalvācijai. Par to šķiet satraucas vienīgi Vita Matīsa2: "tādiem netveramiem jēdzieniem kā morāle, principi vai atbildība [patlaban] trūkst jebkādas nozīmes". Taču, vai viens no iemesliem morāles krīzei nav ētikas priekšmeta neesamība daudzās vidusskolās?

Kāds varbūt padomās, ka skolotāju cīņa par stundām ir sīkumainības un konservatīvisma pazīme? IZM taču deklarējusi virzienu uz tādu izglītību, kas pamatā nodrošina prasmju apguvi, agrākās zināšanu apguves vietā. Taču, lai apgūtu prasmes ir vajadzīgs ilgāks laiks, nekā, lai iemācītu zināšanas. To nevar īstenot samazinot stundas! Mācību process, kas paredz prasmju apguvi, prasa arī daudz lielāku skolotāja sagatavošanās darbu un meistarību, bet atalgojums paliek tas pats. Turklāt atsevišķos priekšmetos stundu skaita samazinājums skar pedagogu algas! Vai tas tik nebūs papildus arguments skolotāju streikam?

Daudzi gan jauni, gan pieredzējuši skolotāji ir gatavi doties ekonomiskajā trimdā uz rietumiem, ja attieksme pret izglītību un pedagogiem nemainīsies, jo viņu darbs tiek gadiem ilgi traucēts ar nesagatavotām reformām, obligāti aizpildāmo "papīru" kalniem un bērnu tiesību aktīvistu bieži vien nepamatotajiem pārmetumiem skolotājiem.

Koncepcijā deklarētais: "nodrošināsim kultūras ciešāku klātbūtni skolās" un Latvijas iestāšanās ES piesaukšana (kā arguments pārmaiņām izglītībā) ir pretrunā ar stundu skaita samazināšanu kultūras vēsturei un citiem humanitārajiem mācību priekšmetiem. Kā gan skolēns turpmāk varēs izprast un izzināt par Eiropas vēsturi un kultūru, ja mācību laiks, kad tas reāli varētu notikt, tiek samazināts? Vai tiešām jaunietim dzīvē pietiks ar "100 gramiem kultūras"?

Kopumā ņemot koncepcijā un standartos atrodamās pretrunas ir iespējams novērst tikai rūpīgi pārstrādājot projektus. Zināmu cerību šajā procesā ienesusi izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas iejaukšanās. Rezultātā koncepcijas projekta apspriešana turpināšoties līdz 11. jūnijam. Tātad priekšlikumus vēl var sūtīt3! Gribētos, lai to darītu pedagogi, kuriem ir pieredze un arī vidusskolu absolventi. Savu viedokli būtu jāpauž arī Latvijas inteliģencei! Galu galā izglītība – tas skar mūs visus! Ja sabiedrība izšķirsies par obligātu vidējo izglītību, tad tas, kāds būs vidusskolēns, noteiks visu turpmāko Latvijas attīstību.

1 Biedrība "Latvijas Pedagogu dome" apvieno pārstāvjus no 22 pedagogu profesionālajām asociācijām.

2 Matīsa Vita, "Tu arī, Brut?" – R.: Diena, 31.03.2007.–2.lpp.

3 Sk.http://www.isec.gov.lv/pedagogiem/vidizkonc.pdf; Ierosinājumus var sūtīt uz ISEC info@isec.gov.lv, dublējot arī LPD: abankavs@yahoo.fr.

Šodien notiks LU rektora amata kandidātu debates

TVNET   05/14/07    Pirmdien, 14.maijā, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā plkst. 16.30 rektora amata kandidāti – profesori Maija Kūle un Mārcis Auziņš – žurnālista Jāņa Dombura vadītajās debatēs diskutēs par LU turpmāko attīstību un aizstāvēs savas vadības programmas, TVNET informēja Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja Vita Duka.

Debates būs iespēja vērot arī LU interneta portālā, kā arī klausīties tiešraidē radio "Naba" (93,1 FM). Jautājumus kandidātiem būs iespēja uzdot klātesošajiem klausītājiem.

Rektora vēlēšanas paredzētas 16.maijā, to ievēlē Satversmes sapulce 300 cilvēku sastāvā (200 akadēmiskā personāla pārstāvji, 75 studentu un 25 administrācijas pārstāvji). Tradicionāli studenti balso vienoti par vienu rektora kandidātu un to izlemj Studentu padomes sēdē īsi pirms Satversmes sapulcē paredzētā balsojuma, šoreiz tā plānota 15.maijā.

Pusotru stundu ilgajās debatēs paredzēts galvenokārt iztirzāt LU finansējuma un atalgojuma jautājumus, studiju kvalitātes uzlabošanas iespējas un abu rektora kandidātu vadības programmās minētā mērķa – zinātnes universitātes – sasniegšanas veidi, kā arī citi jautājumi. Debašu pēdējā daļa būs veltīta brīvai diskusijai, kur ikvienam būs iespēja uzdot savu jautājumu rektora amata kandidātam.

Rektoru ievēl uz četriem gadiem Satversmes sapulce. Rektora vēlēšanas notiek aizklātās balsošanas kārtībā. Par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no to Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās. Šobrīd LU rektors prof. Ivars Lācis universitāti vadījis kopš 2000.gada un pienākumus pildījis divus termiņus pēc kārtas. 16.maijā LU Satversmes sapulce ievēlēs 17 rektoru kopš universitātes dibināšanas 1919.gadā.

Kandidāti sola izglītību balstīt pētniecībā

Vita Dreijere,  Diena  05/15/07    Latvijas Universitātes rektora amata kandidāti atklāj savus plānus.

No akadēmiskās izcilības veicināšanas līdz kopmītņu renovācijai — tik plašām jābūt nākamā Latvijas Universitātes (LU) rektora galvenajām prioritātēm rektora amata kandidātu LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesores Maijas Kūles un LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāna, LU Senāta priekšsēdētāja Mārča Auziņa skatījumā. Abi kandidāti pirms trešdien paredzētajām rektora vēlēšanām diskusijā par LU attīstību uzsvēra — ja viņi tiks ievēlēti rektora amatā, notiks virzība uz pētniecībā balstītu izglītību, kas līdztekus paredz arī sociālo jautājumu sakārtošanu, lai studenti savu studiju laikā varētu nodoties tikai pētniecībai.

Akadēmiskās izcilības laiks

Pašreizējais LU rektors Ivars Lācis, kurš šajā amatā atradies jau divus termiņus un uz atkārtotu ievēlēšanu vairs nevar pretendēt, LU vēsturē paliks atmiņā kā "saimnieciskais rektors", norādīja M.Auziņš, piebilstot, ka saimniecisko funkciju akcentēšana, piemēram, LU īpašumu piederības jautājumu sakārtošana bija tā laika diktētas prioritātes. Arī iepriekšminētās prioritātes nekur nepazudīšot, "taču šis ir akadēmiskās izcilības laiks", norāda M.Auziņš, uzsverot, ka pētniecība jāsekmē dažādos LU iekšējos projektos. Kā piemēru viņš minēja viņa vadītās fakultātes paspārnē esošo Lāzeru centru, kurā darbojas LU studenti, saņemot par to arī samaksu. Tāpat LU neesot pienācīgi izmantojusi iespēju piesaistīt resursus caur patentēšanas shēmu. M.Kūle uzsvēra, ka I.Lāča laikā notika daudzu fakultāšu attīstība un pati sola sekmēt jaunu fakultāšu veidošanu. Viņasprāt, ir lielas perspektīvas LU datorzinātņu fakultātes izveidošanā. Abi kandidāti akcentēja arī nepieciešamību LU aktīvāk pozicionēt starptautiskā mērogā.

Kvalitātes problēmas

Diskusijas laikā tika skartas arī studiju kvalitātes problēmas, proti, augstskolas studenti un mācībspēki norādīja, ka pašlaik LU nodrošina masveida izglītību, studentu skaits vairākās programmās esot palielinājies vismaz trīskārt, kas tikai mazinot studiju kvalitāti. Neviens no kandidātiem gan nepauda gatavību samazināt LU studentu skaitu. "Kvalitāte būs tikai tad, kad LU tiks piesaistīti labākie, profesionālākie mācībspēki," sacīja M.Auziņš. Savukārt M.Kūle vēl piebilda, ka "kvalitātei traucē arī tas, ka studenti masveidā strādā", tāpēc jāpieaug studiju prasībām. Abi kandidāti arī norādīja, ka ir nepareiza virzība uz obligātu Boloņas procesa jeb trīsgadīgo bakalaura un divgadīgo maģistra studiju ieviešanu visās studiju programmās. Piemēram, M.Kūle atzina, ka filozofijas studenti teikuši, ka ar trim gadiem bakalaura studiju programmā viņiem neesot gana. Toties M.Auziņš akcentēja, ka Boloņas procesa ieviešana nav obligāta, tomēr lielākajā daļā programmu tā esot vēlama, jo šādu studiju modeli izmantojot lielākajā daļā Eiropas valstu.

Jautājumā par studiju maksas palielināšanu kandidātu viedoklis atšķīrās. "Būsim reālisti – tās turpinās augt," norādīja M.Auziņš. Taču M.Kūle neizteica šādas prognozes, uzsverot, vajadzētu notikt pakāpeniskai, taču uzstājīgai virzībai uz bezmaksas augstāko izglītību.

Īpašu uzmanību abi kandidāti solīja pievērst kopmītņu jautājumu risināšanai. To atjaunošanai jākļūst par vienu no nākamā rektora prioritātēm, sacīja M.Kūle. Lai to izdarītu, vispirms jāsakārto ēku pieejamības jautājums un to renovācijai jāpiesaista ES fondu līdzekļi.

LU rektoru trešdien ievēlēs augstskolas Satversmes sapulce, kurā ir ap 300 dalībnieku (profesori, akadēmiskā personāla pārstāvji, studentu un vispārējā personāla pārstāvji).

Skolotāju alga nākamajā mācību gadā varētu būt aptuveni divreiz mazāka, nekā prasīts

Vita Dreijere,  Diena  05/15/07    Nepalīdzēs. Tik skeptiski Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto pedagogu darba samaksas pilnveides programmu vērtē Rīgas 85.vidusskolas direktors Ilgvars Celmiņš. Tā ne tikai samilzīšot skolotāju trūkums, bet arī turpināsies esošo skolotāju visatļautība — nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ darbam skolā neizdodas piesaistīt jaunos speciālistus, turklāt, juzdami, ka viņiem nav konkurences, daži pedagogi pat demonstratīvi atļaujoties neklausīt direktora lūgumam censties uzlabot darba kvalitāti, viņš norāda. Pat ja valdība otrdien programmu akceptēs, skolotāju atalgojums par vienu darba slodzi būtu par aptuveni 250 latiem mazāks, nekā viņi pieprasa.

Diena jau rakstīja, ka vairāki tūkstoši Latvijas skolotāju atklātā vēstulē vērsās pie augstākajām valsts amatpersonām, norādot uz būtiskiem trūkumiem izglītības sistēmā, tostarp skolotāju pārslodzi, kas ir viens no draudiem izglītības kvalitātei. Jau vairākkārt izskanējis arī pedagogu brīdinājums streikot, ja viņu atalgojums nekļūs konkurētspējīgāks. Ja nākamajā mācību gadā pedagogs par vienu darba slodzi saņemtu 468 latus (pēc nodokļu nomaksas), tas varētu palīdzēt gan mazināt lielo skolotāju deficītu, tādējādi ļaujot samazināt slodzes esošajiem skolotājiem, gan arī atturēt pedagogus no cīņas par iespējami lielāku stundu skaitu tikai atalgojuma dēļ, uzskata skolotāji. IZM izstrādātā programma, kas ir saskaņota arī ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) ievērojami atšķiras no skolotāju prasītā — tā paredz, ka no nākamā mācību gada skolotājs papildus jau garantētajam 50 latu algas pielikumam varētu saņemt vēl aptuveni 27 latus par divu konsultāciju stundu vadīšanu, kā arī matemātikas, dabaszinību, valodu un vēstures skolotāji — 13 latus par burtnīcu labošanu. Skolotāju algā vēl jāierēķina arī piemaksa par darba kvalitāti, kas veido vidēji 10% no algas un kuras piešķiršana ir pašas skolas ziņā. Tādējādi tie skolotāji, uz kuriem attiektos visas garantētās piemaksas, saņemtu vidēji 360 latus "uz papīra" par vienu slodzi. Toties, lai saņemtu prasītos 468 latus uz rokas, kas noteikti, balstoties uz pedagogu izstrādāto "minimālo patēriņa grozu", skolotājiem būtu jāstrādā divas darba slodzes, papildus vadot vēl divas konsultāciju stundas nedēļā, tātad kopā aptuveni 44 stundas.

Labāko pedagogu atalgošanai kalpos arī ES struktūrfondu līdzekļi — no 2007.gada beigām līdz 2010.gadam plānotas aptuveni 1600 mērķstipendijas pedagogiem un pedagoģijas studentiem. Skolotāji varētu saņemt ikmēneša stipendijas (Ls 100—200) par papildu darbiem, piemēram, metodisko materiālu sagatavošanu, darbu ar īpaši talantīgiem bērniem. Pedagoģijas studenti varēs pretendēt uz ikmēneša stipendijām 200 latu apjomā.

*****

Cik saņems

• Pašlaik skolotāju alga par vienu darba slodzi (21 kontaktstunda) — Ls 234* (Nav ierēķināta piemaksa, ko var saņemt par klašu audzināšanu — Ls 66,72 (maksimāli) un burtnīcu labošanu — Ls 55,6 (maksimāli))

Ko varētu atbalstīt valdība?

• No 2007.gada 1.septembra — Ls 284* + iespēja saņemt vēl papildus Ls 40 par konsultāciju stundām un burtnīcu labošanu

• No 2008.gada 1.septembra — Ls 344 + papildus iepriekšējām piemaksām tiks apmaksāta vēl viena konsultāciju stunda (~ Ls 16)

• No 2010.gada 1.septembra — Ls 494; no 2014.gada 1.septembra — Ls 978

• Ar 2008.gada 1.septembri varētu sākt pakāpeniski maksāt par mācību stundu sagatavošanu; no 2009.gada 1.septembri tiks ieviestas diferencētas piemaksas par pedagoģiskā darba kvalitāti un stāžu

Ko grib skolotāji?

• Ls 468** (t.i. ap Ls 670 pirms nodokļu nomaksas) — no 2007.gada 1.septembra

Skolotājus var pievilināt ar dzīvokli

Vita Dreijere, Matīss Arnicāns,  Diena  05/15/07    Izglītības ministrija: arī pašvaldībām ir instrumenti, kā piesaistīt pedagogus darbam skolās.

Vēlas skolot bērnus, bet nevar. Šādā situācijā nonākušas vairākas skolotājas no Latgales, kurām, bērnu skaitam samazinoties, nācies pamest darbu. Kamēr Latgalē jau ir skolotāju pārpalikums, lielajās pilsētās rodas aizvien lielāks pedagogu deficīts, taču iespēju piesaistīt "papildspēkus" no Latgales tās izmanto kūtri. Skolotāji jau atzinuši, ka labprāt turpinātu skolot bērnus arī citā pašvaldībā, ja vien tā spētu viņiem nodrošināt dzīvokli. Tāpat kā pašvaldību instrumenti pedagogu piesaistīšanai tiek minētas dažādas piemaksas pie algas, transporta izdevumu segšana, studiju apmaksa utt. Taču pašlaik pašvaldības šos instrumentus izmanto reti, Dienai atzīst Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Ķekavas pagasta skolās joprojām nav problēmu nokomplektēt skolotāju sastāvu. Pagasta padomes priekšsēde Dzintra Maļinovska pieļauj, ka viens no iemesliem varētu būt arī pašvaldības atbalsts pedagogiem: "Mēs savus skolotājus cienām un godā turam". Viņa paskaidro, ka materiālā ziņā tas izpaužas kā vairākas reizes gadā dāvinātas svētku dāvanas minimālās algas apmērā, skolotāju transporta izdevumu segšana un atvaļinājuma pabalsts minimālās algas apmērā, turklāt pieciem pedagogiem pašvaldība palīdzējusi izpirkt dzīvokļus. Dienas uzrunātie Ķekavas vidusskolas skolotāji stāsta, ka novērtē savas pašvaldības atbalstu. "Runājot ar kolēģiem no citurienes, viņi ar tādu baltu skaudību skatās uz mums," saka matemātikas skolotāja Sandra Pugovka.

Savukārt Neretas pagastu skārusi skolotāju trūkuma problēma, tāpēc, lai piesaistītu jaunos skolotājus, pašvaldība viņiem sniedz papildus atbalstu — sedz daļu dzīvokļa īres un apgādā viņu dzīvokļus ar malku. Tā kā aizvien samilzt svešvalodu skolotāju trūkums, tad viņi saņem lielāku piemaksu par darba kvalitāti, saka Neretas vidusskolas direktore un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēde Laima Grebska. Viņa gan norāda, ka šāds atbalsts nemaz "nav tas labākais variants, jo tas nav godīgi pret vietējiem skolotājiem, kuri nav ne ar ko sliktāki". Daudzās mazajās pašvaldībās pedagogiem tiek apmaksāti transporta izdevumi, jo viņi lielākoties strādā vairākās skolās, stāsta IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere. To apstiprina arī Raiskuma pagasta padomes priekšsēdis Hardijs Vents, sakot, ka skolotājiem, kas brauc mācīt pagasta bērnus no netālajām Cēsīm, par transportu nav jāmaksā.

Pašvaldības pārāk maz atbalsta savus skolotājus, taču problēma ir nevis ar mazajām, bet lielajām pašvaldībām, norāda izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS), uzsverot: lai gan vislielākās problēmas ir galvaspilsētā, pašvaldība savu atbalstu pēdējos gados nav palielinājusi. Pagaidām skolotāji Rīgas skolās saņem ikmēneša 20 latu piemaksu pie algas un mācību gada sākumā — 50 latu prēmiju, pašvaldība apmaksā arī pedagogu tālākizglītību un nodrošina iespēju bez rindas iekārtot skolotāju bērnus bērnudārzā. Lai pārvilinātu uz galvaspilsētu skolotājus no Latgales, ar to nav gana, jo galvaspilsētas dzīves dārdzības dēļ viņiem nāktos teju visu algu samaksāt par dzīvokļa īri. Pēdējā LIVA valdes sēdē pārstāvji no Ludzas rosinājuši padomāt par dienesta dzīvokļiem, jo skolotāji esot ar mieru mācīt Rīgas skolās, taču ne pārcelties uz galvaspilsētu pavisam, stāsta L.Grebska. "Es domāju, ka to var izdarīt," saka B.Rivža, gan uzreiz piebilstot, ka "te IZM nekā no savas puses nevar palīdzēt".

Rīgas domes (RD) amatpersonas nav izrādījušas iniciatīvu šī jautājuma risināšanā. RD izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas vadītājs Juris Zaķis (LPP), kā arī RD Sociālo lietu komitejas pārstāve Laura Bulmane (JL) neuzņemas atbildību par šī jautājuma risināšanu, to noveļot viens uz otra komitejas pleciem. Turklāt pedagogu piesaistīšana darbam skolās "ir pilnīgi IZM kompetence", norāda J.Zaķis.

Ar dzīvokļiem jaunos skolotājus jau tagad nodrošina Jelgavas pašvaldība. Arī Liepājas pašvaldība "plāno risināt dzīvokļu jautājumu", iegādājoties dzīvokļus savu speciālistu, tostarp skolotāju vajadzībām, stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde (TP). Tāpat pašvaldība savā budžetā pirmo reizi paredzējusi arī visu izglītības iestāžu darbinieku veselības apdrošināšanu. Piemaksu pie algas Liepājas skolu pedagogiem gan neesot un tuvākajā laikā arī nebūšot, jo, pateicoties Liepājas Pedagoģijas akadēmijas klātbūtnei, skolotāju trūkumu pašvaldība tik krasi neizjūtot.

"Pašlaik pašvaldības dara visu savu iespēju un izpratnes robežās," norāda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Tiesa gan, arī tām pašvaldībām, kas vēlas atbalstīt skolotājus, pašlaik likumdošana liekot papildu šķēršļus. Piemēram, vispirms ar dzīvokļiem jānodrošina tie, kuriem tie pienākas pēc likuma, un tikai tad atlikušos var piešķirt skolotājiem, skaidro A.Jaunsleinis. Viņš uzsver, ka mācībspēku piesaistīšana skolām gan ir valsts funkcija, taču, tā kā pašlaik arī daudzas pašvaldības "ir satraukušās" par pedagogu trūkumu, ja būtu valsts programma skolotāju piesaistīšanai, arī pašvaldības piedalītos ar saviem pasākumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) uzsver, ka pagaidām pašvaldības var sniegt vienīgi minimālu palīdzību, jo "tām nav naudas". "Var jau maksāt kaut kādas piemaksas par kaut ko, bet, ja mēs paskatāmies budžetus… Un jo mazāka pašvaldība, jo grūtāk," viņš skaidro. Tāpēc ministrs iesaka pašvaldībām padomāt par citu risinājumu, proti, mobilizēt vietējos uzņēmējus, lai viņi maksā stipendijas jauniešiem, kuri studē pedagoģiju. Ja arī uzņēmēju bērni mācās pašvaldības skolā, viņi paši būs ieinteresēti skolām piesaistīt jaunos skolotājus, pieļauj A.Štokenbergs.

Kā noturēt skolotājus?

Serdienite: Skolā strādājošajiem darba alga ir jāpielīdzina Saeimas deputātu algai, direktoriem — ministru algai, tad arī būs konkurence un izglītības kvalitāte.

ku–kū: Vajag likvidēt lauku skolas un ar autobusiem vadāt skolēnus uz pilsētu skolām, jo drīz bērnu skaits tāpat samazināsies!

Agdams:

• Jāsāk ir ar skolu skaita optimizāciju. Tik ilgi, kamēr strādās pamatskolas ar 60 skolēniem un vidusskolas ar 100 skolēniem, nekāds valsts budžets konkurētspējīgas algas nepacels.

• Sakārtot skolotāju algu sistēmas pamatu — lai būtu skaidrs par ko tiek apmaksāta likme.

• Būtiski paaugstināt samaksu par likmi un ierobežot maksimālo "pārstrādi". Izveidot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skolās, kur galveno atbildību nodot pašu skolu rokās — ikgadējas pašnovērtēšanās, regulāras atestācijas (ar prasību un valsts finansējumu regulārai tālākizglītībai gan mācību priekšmetā, gan vispārīgās pedagoģiskās lietās).

• Finansēšanas sistēmas maiņa.

Meklēs 10 miljonus latu burtnīcu labošanas un konsultāciju apmaksai skolotājiem

LETA  05/15/07    Finanšu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) šā gada budžetā būs jāatrod papildu finansējums, lai nodrošinātu iespēju no 1.septembra pedagogiem apmaksāt vienu stundu par burtnīcu labošanu un divas stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem.

Par to otrdien vienojās valdība. Šim mērķim šogad būs nepieciešams apmēram desmit miljonu latu liels finansējums, žurnālistus informēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP).

Pēc ministra teiktā, šis finansējums būs jāatrod no tiem līdzekļiem, kas patlaban ir valdības rīcībā. Tiks pārskatīts IZM šā gada budžets, tāpat varētu tiks pārskatītas dažas programmas Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumam, kas netiek pilnībā izmantotas.

Pēc Spurdziņa teiktā, šo saistību nodrošināšanai ar katru nākamo gadu valsts budžetā būs nepieciešams papildu 21 miljons latu gadā.

Valdība šodien izskatīja pedagogu darba samaksas palielināšanas programmas projektu no 2007. līdz 2014.gadam, nolemjot, ka IZM un nevalstiskajām organizācijām būs jāturpina darbs pie konkrētu jautājumu saskaņošanas.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) valdības sēdē norādīja, ka arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicinājusi valdību šodien neatbalstīt koncepciju. LIZDA vadītāja Astrīda Harbaceviča uz valdības sēdi šodien nebija ieradusies, jo, pēc premjera teiktā, veselības sarežģījumu dēļ nogādāta slimnīcā.

Kalvītis uzsvēra, ka tiks pildīta iepriekš noslēgtā vienošanās ar arodbiedrību par atalgojuma palielināšanu.

Līdz ar to saskaņā ar darba samaksas palielināšanas programmu no šā gada 1.septmebra pedagogi saņems 284 latus pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 50 latiem vairāk nekā patlaban.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka maksimālā summa, ko skolotāji kopā ar visām piemaksām varēs papildu saņemt, būs 130 lati.

Profesionālo izglītības iestāžu direktoru padomes līdzpriekšsēdētāja un Lauku profesionālās izglītības biedrības līdzpriekšsēdētāja Silva Ozoliņa uzskata: ja valdība īstenos šodienas lēmumu, tad pedagogi būs apmierināti. Viņa pauda izpratni, ka "vienmēr gribas vairāk", taču ir jāņem vērā reālās iespējas.

Rīgas 85.vidusskolas direktora vietniece Inguna Tikmere, kas ir viena no skolotāju iniciatīvas grupas vadītājām, norādīja, ka skolotāji turpinās pastāvēt uz to, lai pedagogu alga tiktu pielīdzināta vidējai sabiedriskajā sektorā strādājošā algai ar koeficientu 1,2.

"Kā mēs varam runāt par konkrētu algas lielumu, piemēram 2013.gadā, ja nezinām, kāda situācija šajā laikā būs un kādas algas vidēji saņemsim," sacīja Tikmere, piebilstot, ka skolotāji arī domu par streiku septembrī nav atmetuši.

Taču viņa atzinīgi novērtēja valdības lēmumu meklēt finansējumu, lai no šā gada 1.septembra pedagogi varētu saņemt papildus piemaksas par konsultatīvajām nodarbībām un burtnīcu labošanu. Pedagogs, strādājot vienu likmi jeb 21 kontaktstundu nedēļā, par divām konsultatīvajām nodarbībām un vienu stundu par burtnīcu labošanu mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņems aptuveni 40 latus.

Iniciatīvas grupa ceturtdien, 17.maijā, paredzējusi tikties, lai spriestu par tālāko pedagogu rīcību attiecībā uz atalgojuma pilnveidi.

Savukārt 23.maijā notiks LIZDA padomes ārkārtas sēde, kurā noteiks prasības valdībai, lai risinātu krīzi izglītības sistēmā.

Harbaceviča aģentūrai LETA pirmdien atzina, ka "pedagogu satraukums šobrīd ir liels un viņi [pedagogi] negrib gadiem gaidīt, līdz alga ir piemērota apmierinošā līmenī". Par izglītības sistēmas sakārtošanu un pedagogu algām LIZDA ir gatava turpināt sarunas ar IZM.

Skolēnu vecākus satrauc iespējamais pedagogu streiks

LETA  05/15/07    Latvijas vecāku apvienība "Visi", sekojot līdzi pēdējā laika diskusijām par pedagogu atalgojuma pilnveidi un izglītība sistēmas kvalitāti, pauž satraukumu par iespējamo skolotāju streiku.

"Visi" vadītājs Kārlis Boldiševics atzina, ka vecākus interesē, lai viņu bērni saņemtu kvalitatīvu izglītību un mācību gada beigās tiktu novērtēts skolēnu darbs. "Tādēļ mūs satrauc dažu trakulīgāko pedagogu runas par protesta akcijām tieši mācību gada beigās", sacīja Boldiševics.

Apvienība uzskata, ka pašlaik izglītības sistēmas sakārtošanu un skolotāju motivācijas celšanu var panākt ar konstruktīvu rīcību iesaistot ieinteresētās puses.

Apvienība arī aicina valdību izskatīt sagatavoto pedagogu atalgojuma programmu 2007.-2014.gadam un, ja ir iespēja, tad papildus piešķirt finansējumu pedagoga profesijas prestiža celšanai.

Boldiševics arī uzskata, ka nav izskatītas visas iespējas līdzekļu piesaistē pedagogu algām, piemēram, Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi par projektu realizāciju.

Vietu skaita palielināšanai bērnudārzos rosina paplašināt esošus un atjaunot slēgtos bērnudārzus

DELFI  05/15/07    Lai atrisinātu bērnudārzu trūkuma problēmu, Ekonomikas ministrija ierosina atjaunot slēgto bērnudārzu darbību, paplašināt esošos bērnudārzus, paredzot tam valsts mērķdotācijas, kā arī iesaistoties valsts un privātās partnerības projektos.

Ministru kabinets otrdien izskatīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus mācību vietu palielināšanai bērnudārzos, prezentējot sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Par jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību".

Ziņojumā ministrija analizējusi pieprasījumu un piedāvājumu pēc mācību vietām pirmsskolas izglītības iestādēs pašlaik un nākotnē, secinot, ka pieprasījums pēc vietām sāks samazināties pēc 12 gadiem. Tāpat ministrija iezīmējusi rīcības virzienus mācību vietu skaita palielināšanai, kā arī izstrādājusi dokumentāciju valsts un privātās partnerības bērnudārza attīstībai.

Valstī vairāku gadu garumā ir vērojams vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs. Lai samazinātu šo vietu trūkumu bērnudārzos, Ekonomikas ministrija piedāvā sekmēt slēgto bērnudārzu darbību atjaunošanu, paplašināt bērnudārzus, izbūvējot piebūves un papildus stāvus.

Tāpat ministrija piedāvā sekmēt privāto iniciatīvu, paredzot valsts mērķdotāciju privāto bērnudārzu pedagogiem, līdzīgi kā Rīgā un Jelgavā, aicināt pašvaldības paredzēt finanšu kompensāciju vecākiem, kuru bērni nav tikuši pašvaldības bērnudārzos, paredzēt valsts mērķdotāciju bērnudārzu infrastruktūras paplašināšanai un modernizācijai.

Ministrija piedāvā ne vēlāk kā 2008.gadā uzsākt no ES Struktūrfondiem paredzēto programmu bērnudārzu nodrošināšanai ieviešanu, sekmēt valsts un privātās partnerības (VPP) projektu īstenošanu infrastruktūras nodrošināšanā, kur EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir izstrādājusi tipveida dokumentāciju (konkursa nolikumu, VPP līguma projektu un metodiskos norādījumus) VPP bērnudārza attīstībai.

Apskatot dažādās iespējas bērnudārzu tehniskam risinājumam pašvaldībās, Ekonomikas ministrijā tika rīkota apspriede, kur tika panākta vienošanās par būvniecības paraugprojektu ieteikt 2005.gadā Rīgas pilsētas mikrorajonā "Dreiliņi -2" īstenoto bērnudārza būvprojektu 136 bērniem.

Ņemot vērā efektīvu līdzekļu samērības principu, darba grupa par pamatu jaunu bērnudārzu būvniecībai iesaka izmantot iepriekš minēto būvprojekta dokumentāciju, tā ietaupot gan finanšu līdzekļus, gan laiku būvprojekta izstrādei.

Savukārt, VPP tipveida dokumentācijas mērķis, ņemot vērā salīdzinošo neseno pieredzi VPP projektu īstenošanā Latvijā, ir samazināt VPP projektu īstenošanas un administrēšanas izmaksas un laiku, kas būtu nepieciešamo realizējot šādus projektus piesaistot privāto partneri.

Ministrija norāda, ka valstī vairāku gadu garumā ir vērojams vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministrija atgādina, ka pagājušā gadsimta 90-to sākumā, kad ievērojami samazinājās iedzīvotāju dzimstība, vairāk kā uz pusi samazinājies bērnudārzu skaits, bet likumdošanu savukārt paredz visu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.

Viedoklis: Kāpēc Kalvītis dēlam meklē skolu ārzemēs?

TVNET   05/15/07     Vairākkārt Latvijā ir aktualizējies jautājums par skolēnu pārvadāšanu specializētos skolas autobusos. Šis jautājums atkal tiek pārrunāts pēc Justīnes pazušanas. Iespējams, Justīnes un vēl vairāku pazudušu bērnu dzīvība būtu glābta, ja laukos skolēni uz skolu un no skolas tiktu vesti skolas autobusos.

Vairākās Latvijas pašvaldības skolēnu autobusi ir ieviesti, taču lielākoties pašvaldībām naudas trūkuma dēļ tādu nav. Valsts pašvaldībām ir noteikusi, ka tām ir jāsaskaņo sabiedriskā transporta kursēšanas grafiks ar skolēnu stundu sākumu un beigām vai arī pašām jāiegādājas autobusi un jāpārvadā skolēni.

Diemžēl šis jautājums nav sakārtots līdz galam, jo pašvaldībām gluži vienkārši nepietiek līdzekļu un valsts konkrēti šim mērķim līdzekļus nepiešķir. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" norādīja, ka dažām pašvaldībām skolēnu autobusu iegādei līdzekļi ir piešķirti un citām pašvaldībām vajadzētu vērsties ministrijā un prasīt šos līdzekļus konkrēti skolēnu autobusu iegādei.

Taču Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norādīja, ka ir vēl viena būtiska problēma - valsts otrās šķiras ceļu graujošā kvalitāte. Pa šādiem ceļiem sabiedriskā transporta operatori atsakās kursēt, savukārt, ja arī būtu specializētie skolēnu autobusi, tad valstij būtu arī jānodrošina šo autobusu uzturēšana, jo valsts 2. šķiras ceļi nereti ir tikpat kā neizbraucami. Ar pašreiz valsts piešķirto finansējumu var salabot tikai vienu trešdaļu no 2. šķiras ceļiem un tos salabot 20 gadu laikā.

TVNET jau iepriekš ir izteicis viedokli, ka valstij būtu jāveic centralizēts iepirkums, iegādājoties skolēnu autobusus, un pašvaldībām jāpiešķir līdzekļi šo autobusu uzturēšanai. Dīvaini, ka valsts skolēniem liek braukt sabiedriskajā transportā, kurš nebūt nav tas drošākais - tajā mēdz braukt arī maniaki un zagļi. Diez vai tas vecākiem par saviem bērniem ļauj justies droši.

Valsts prioritāte ir veselība un izglītība. Tas, ka bērnu vecāki un paši bērni nejūtas droši un pasargāti, neatbilst nevienai no skaļi izsauktajām valsts prioritātēm.

Skolotāji plāno streikot, bērni jūtas apdraudēti ceļā uz skolu un mājām, bet Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) meklē savam dēlam mācību iestādi ārzemēs. Laikam nav jautājumu, kādēļ?

Kaulējas par skolotāju algām

Māra Libeka, Latvijas Avīze  05/15/07    Iespējams, ka šodien valdība nepieņems pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas projektu līdz 2014. gadam, jo tam nepiekrīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Kā informēja LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča, vakar arodbiedrības valdes sēdē nolemts nosūtīt vēstuli premjeram Aigaram Kalvītim un izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai ar lūgumu pieņemt algu paaugstināšanas programmu tikai tad, kad būs panākta vienošanās ar arodbiedrību. Jāpaskaidro, ka 2002. gadā valdība apstiprināja skolotāju algu paaugstināšanas grafiku, bet pēc laika, ņemot vērā strauji augošo inflāciju, premjers A. Kalvītis ar rīkojumu lika Izglītības un zinātnes ministrijai to pilnveidot, kā arī izstrādāt algu programmu no 2011. līdz 2014. gadam. Sākotnējā programmā bija paredzēts, ka skolotāju alga tiks pielīdzināta valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba samaksas apmēram ar koeficientu 1,2, bet patlaban valdībai iesniegtajā variantā šis koeficients ir izņemts. Kā zināms, sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā darba alga pagājušajā gadā pieauga par 20%, kas ir divreiz vairāk, nekā bija plānots.

Ja tiktu piemērots minētais koeficients, skolotāji no 1. septembra saņemtu nevis par 50, bet gan 100 latiem lielāku algu. Kā teica A. Harbaceviča, koeficients rada stabilitātes izjūtu. Arodbiedrības vadītāja atceras, ka pagājušajā gadā ar visām koalīcijas partijām panākta vienošanās, ka pedagogu algas tiks pielāgotas vidējai darba samaksai valstī, bet solījumu nepildīja – aizvadītā gada decembrī Ministru kabinets šo piesaisti atmeta.

Programmā paredzēts, ka no 1. septembra pedagogi par slodzi saņems 284 latus pirms nodokļu nomaksas jeb par 50 latiem vairāk nekā patlaban. Bet 2010. gadā no valsts finansēto pedagogu darba samaksa vispārējās, profesionālajās un interešu izglītības iestādēs sasniegšot 494 latus par vienu slodzi. Tas ir par 16 latiem vairāk, nekā skolotāji prasa jau šobrīd augstākajām valsts amatpersonām nosūtītajā vēstulē.

Programmas izstrādātāji ir paredzējuši piemaksu pie darba algas par divām konsultācijām nedēļā, papildus strādājot ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, kā arī ar tiem, kuri gatavojas dažādām mācību olimpiādēm, konkursiem, zinātniski pētnieciskiem darbiem. Lielākā daļa pedagogu nesaņem atalgojumu arī par laikietilpīgo skolēnu mājas darbu un kontroldarbu burtnīcu labošanu. Arī šajā ziņā nākts pretim. Programmā ir plānotas piemaksas arī tiem skolotājiem, kuri strādā ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības, bet kuri integrēti vispārējās izglītības programmās. Ja valdība piekristu priekšlikumam par piemaksām, skolotāju algu no 1. septembra varētu palielināt nevis par 50, bet par 80 – 90 latiem.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža izglītības darbinieku arodbiedrībai solījusi, ka, iespējams, valdība varēšot atrast kādas naudas rezerves šim nolūkam. A. Harbaceviča teica, ka ministre jau nosaukusi konkrētas naudas summas. Bet premjers un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ir strikti pateikuši, ka papildu izdevumi, kas skar iepriekš neplānotu atalgojuma palielināšanu, neesot iespējami. A. Kalvītis uzskata, ka īstermiņa papildu samaksa pedagogiem varbūt arī nedaudz palīdzētu, bet ilgtermiņa šāds risinājums varot atstāt vēl negatīvāku iespaidu uz valsts kopējo attīstību. Vēl vairāk – Finanšu ministrija, paužot viedokli par skolotāju algām, Izglītības un zinātnes ministrijai rakstiski norādījusi, ka pedagogu darba samaksas tuvināšana Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā nav adekvāts mērķis.

Ministre B. Rivža ir pārliecināta, ka ministrija darījusi visu, lai pilnveidotu pedagogu atalgojuma sistēmu atbilstoši valsts budžeta iespējām, bet arodbiedrība ir pretējās domās – jo vairāk tā pētot ministrijas piedāvāto programmu, jo vairāk jautājumu rodoties.

Programmā norādīts, ka viens no tās mērķiem ir pedagoga profesijas prestiža paaugstināšana jauno speciālistu piesaistei un augsti kvalificētu speciālistu kadru trūkuma novēršanai izglītības sistēmā. Bet A. Harbaceviča vaicā, kā tas ir iespējams ar nepilnu 500 latu algu 2010. gadā? Programmā ir paredzētas piemaksas par papildu darbu, bet tie pagaidām esot tikai tukši solījumi. Tāpēc tuvākajā laikā sanākšot LIZDA padome, kurā iekļauti pārstāvji no visu pilsētu un rajonu izglītības iestādēm, lai, kā teica A. Harbaceviča, "sāktu lietu no gala".

UZZIŅA

Darba samaksas paaugstināšanas programma (Ls)

Skolotāju sanāksmes radītās pārdomas

Udox, skolotājs,  Apollo  05/15/07    Sestdien Nīcgales ielā 22, Rīgas 85. vidusskolas telpās, notika Latvijas pedagogu grupas, kas organizēja savulaik parakstu vākšanu dokumentam ar skolotāju prasībām (zem kura, starp citu, parakstījās 7500 pedagogi), organizētais pasākums ar nosaukumu «Latvijas pedagogu diskusija konferencei par krīzes situāciju izglītībā». Galvenā ideja bija visai vienkārša - apzināt reālo situāciju Latvijas izglītības sistēmā un sniegt priekšlikumus samilzušo problēmu risināšanā atbildīgajām institūcijām. Man, kā vērotājam no malas, bija grūti teikt precīzu ieradušos pedagogu skaitu, bet es teiktu, ka pat virs 200. Ņemot vērā to, ka lēmums organizēt šādu sapulci tika pieņemts visai nesen – lielākā daļa par šo pasākumu uzzināja tikai piektdienas vakarā – es teiktu, ka skaits bija visai pietiekams.

Dienas kārtībā bija vairākas uzstāšanās un grupu darbs. Neiedziļināties, ko katrs teica un kādi bija lēmumi, vienkārši aprakstīšu vairākas lietas, kas pārsteidza un lika izdarīt secinājumus visā dienas laikā.

Pārsteigumi:

1. IZM pārstāvji, arī pati ministre B.Rivžas kundze vairākas reizes atkārtoja, ka ir problēmas ar komunikācijām izglītības sistēmā. Visspilgtāk tas parādījās brīdī, kad LIZDA vadītāja A.Harbaceviča cēlās kājās un sāka stāstīt par to, ka darba grupa sadarbībā ar ministriju veido projektu par to, ka varbūt no 1. septembra būs nevis 50 Ls, bet gan 100 Ls pielikums. Mani izbrīnija, ka tieši pirms B.Rivžas kundze atreferēja auditorijai sen zināmus un pazīstamus datus par to, kādā veidā tiks palielināta skolotāju alga. Protams, ka skolotāji to zināja un šī ziņu atkārtošana viņus neapmierināja, jo tieši viens no sapulces mērķiem bija runāt par to, ka šāda algu pielikumu sistēma pedagogus neapmierina. Tomēr ministrijas pārstāvji par šādu darba grupu un idejām pat neieminējās, lai arī šāda informācija daudzus nomierinātu.

2.  IZM pārstāvji, darbojoties grupās, pamatā pauda skolotājus atbalstošas idejas un izteica atbalstu. Tomēr, nokļūstot auditorijas priekšā, runas mainījās savādāk – pamatā runāja par to, ka skolotāji prasa neiespējamo un tika izvirzītas prasības, lai paši pedagogi vairāk darbotos – vairāk prasītu pašvaldībām, vairāk rakstītu projektus utml.

3. Kāda IZM pārstāve savā runā bija patīkami pārsteigta, ka IZM radītās programmas un standarti netika grupās kritizēti un attiecīgi izdarīja secinājumu, ka vismaz šajā virzienā IZM darbojas sekmīgi. Tiesa, kā viņa palaida garām 1. grupas prasības, kas strādāja tieši pie šīm problēmām, kā arī citas tuvu saistītas runas, nav saprotams. Skolotāju grupu darba galvenie secinājumi saistībā ar mācību prasībām bija visai vienkārši – mācību prasības nav atbilstošas skolēnu spējām, IZM orientējas programmās un standartos uz kādu mistisko vidējo skolēnu un skolotāju, mācību iestādēm nav nepieciešamo mācību materiālu un līdzekļu standarta prasību nodrošināšanai. Un skolotāju prasība bija skaidra – pirms ieviest skolā jaunu priekšmetu vai vēl kādas izmaiņas – nodrošināt skolu ar mācību materiāliem un līdzekļiem. Savādi, bet šīs idejas IZM pārstāves galvā kaut kur pazuda.

Kopumā var droši teikt, ka visspēcīgāk un labāk izskatījās 1. grupas darbs. Arī virkne citu grupu izklāstīja priekšlikumus, kas bija tuvi auditorijai. Lai arī ne visām grupām izdevās panākt konstruktīvus ieteikumus un radīt jaunas idejas ieteikumu īstenošanai, ir radīta grupa, kas apkopos visus priekšlikumus un sagatavos tos iesniegšanai valdības iestādēm.

Tomēr secinājumi no pasākuma nav pārāk pozitīvi.

1. IZM izvairās no jebkuras domas par to, ka izglītības sistēmā kaut kas, kas darbojas skolotāju labā, varētu būt vadīts centralizēti. Runa iet par tādām lietām kā skolotāju tālākizglītība, kabinetu nodrošinājums ar mācību līdzekļiem utt.

2. Ir atrasts jauns vainīgais. Tās ir pašvaldības. Nepārtraukti tika uzsvērts – skolotāji, ejiet uz pašvaldībām, cīnieties par pabalstiem, dzīvokļiem, mācību maksas segšanu, kabinetu materiālu nodrošinājumu, mācību grāmatām utt. Tikai vienu nesapratu – kuros skolotāja pienākumos ir ierakstīts, ka viņam ar to ir jānodarbojas. Man savulaik bija sajūta, ka IZM ir radīta skolotājam, lai palīdzētu, bet sapulcē regulāri radās iespaids, ka lai nu kas, bet IZM neatbild ne par ko.

3. Skolotāji nav gatavi streikam. To arī pierādīja zāles balsojumus. Problēma šis balsojums radīs tāpēc vien, ka skolotāju gatavība streikam būtu sava veida ierocis LIZDA rokās. Lai arī cik LIZDA šo ideju nevēlējās dzirdēt. Pēc balsojuma, kad streiku atbalstīja labi ja 10 % zālē esošo, ir pilnīgi skaidrs, ka valdība varēs atļauties ignorēt LIZDA vai vienalga kādas citas skolotāju prasības. Tiesa, nebūsim naivi, streiks jau notiek. Lielākā daļa jauno skolotāju, aiziedami no skolām, šādā veidā izsaka savu protestu. Nespējot panākt neko, darbodamies skolā, skolotājs aiziet, bet, lai izdzīvotu, strādā citur.

4. Lielas cerības tiek liktas uz nākamo pasākumu, kuram visai loģiski vajadzētu sekot – uz Latvijas pedagogu konferenci. Dažādām pedagogu grupām ir dažādi viedokļi par datumu, tomēr jāpiekrīt, ka sākotnēji paredzētais datums – 24. augusts – ir visai neizdevīgs. Jācer, ka konferenci izdosies sasaukt jūnija otrajā pusē vai jūlijā, kad uz to varēs doties maksimāls skaits jau vairāk vai mazāk atpūtušos skolotāju ar skaidrākām galvām un apdomātām idejām

Nobeigumā – noteikti, ka par šo pasākumu vēl būs atsauces. Cerams, ka tās neviens nebloķēs, jo tad iznāk, ka būs jāsāk ticēt dažādām baumām. Un uz pašām beigām – manuprāt, pasākuma labākais citāts: «Krīze ir nevis tāpēc, ka skolotāji iet prom, bet gan skolotāji iet projām tāpēc, ka ir krīze.»

Skolotāji sola turpināt uzsākto cīņu par lielākām algām 6

Vita Dreijere,  Diena  05/16/07    Nekas nav beidzies, Dienai saka Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš pēc tam, kad valdība otrdien lēma, ka pedagogi nākamajā mācību gadā saņems aptuveni divtik mazāk, nekā viņi prasa. Lai gan skolotāji sola turpināt pieprasīt straujāku algu pieaugumu, valdība neredz iespējas šīs prasības izpildīt.

"Domāju, ka valdība un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apzinās, ka tas ir tikai maziņš ielāpiņš," J.Krastiņš komentē valdības lēmumu, kas paredz, ka nākamajā mācību gadā papildus jau garantētajam 50 latu algas palielinājumam pedagogi varētu saņemt vēl 27 latus par divu konsultāciju stundu vadīšanu un 13 latu par burtnīcu labošanu. Jau ziņots, ka vairāk nekā 7000 pedagogu vēstulē augstākajām valsts amatpersonām norādīja, ka skolotājam no nākamā mācību gada būtu jāsaņem 468 lati pēc nodokļu nomaksas, taču realitātē tie skolotāji, uz kuriem attieksies visas garantētās piemaksas, par vienu darba slodzi varētu saņemt apmēram 360 latus pirms nodokļu nomaksas.

"Tagad mums ir atstātas brīvas rokas," saka J.Krastiņš, paskaidrojot, ka IZM savu lēmumu ar LIZDA nav saskaņojusi un pat nepaklausīja lūgumam to izņemt no valdības otrdienas sēdes darba kārtības, tāpēc skolotājiem esot iespējas veikt dažādas akcijas, lai pieprasītu lielāku algu pieaugumu jau no nākamā mācību gada. Neesot izslēgta arī pedagogu streika iespēja, taču J.Krastiņš kategoriski noraida iespēju, ka tas varētu notikt eksāmenu laikā.

"Tas ir arodbiedrības darbs," LIZDA plānus komentē IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics un sola, ka sarunas ar pedagogiem turpināsies, taču neprognozē, vai ir reāla iespēja, ka skolotāji nākamajā mācību gadā varētu saņemt vēl lielāku algu. Savukārt premjera preses sekretārs Arno Pjatkins, vaicāts, vai jau nākamajā mācību gadā pedagogu alga varētu pieaugt vēl vairāk, sadusmojas un saka, ka skolotāju alga jau tagad ir būtiski paaugstināta un valdība neredz iespējas to palielināt vēl vairāk.

Kāda būs Universitāte?

Diena  05/16/07    Kādā jomā Latvijas Universitātei jākļūst par reģiona līderi? Kā jūs to panāksiet?

Diena jautā Latvijas Universitātes rektora amata kandidātiem

Mārcis Auziņš, LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, LU Senāta priekšsēdis:

Ja LU ir ar kaut ko unikāla šajā reģionā, tās ir baltu valodas. Visiem tiem, kuri ne tikai Baltijas reģionā, bet arī pasaulē interesējas par šiem jautājumiem, LU vajadzētu būt centram, uz kurieni braukt šos jautājumus studēt un kurā pētniecība attīstītās šajā virzienā. Kā to panākt? Ar ko Universitāte ir spēcīga? Pirmkārt, ar profesoriem, otrkārt, ar profesoriem, treškārt, ar profesoriem. Ja mums būs ļoti spēcīgs akadēmiskais personāls, kas spēs piesaistīt gan finansējumu, gan idejas, gan pētniekus, gan jaunos cilvēkus šim virzienam, mums ir visas iespējas kļūt par šādu universitāti un piesaistīt šim virzienam cilvēkus no visas pasaules. Lai profesori varētu šeit realizēties, mums, pirmkārt, jāattīsta LU bibliotēka — jābūt nopietnai politikai, kā komplektējam bibliotēkas fondus. Otrkārt, profesoriem jārada intelektuāli pievilcīga vide, lai diskusijas par profesionāliem jautājumiem būtu labvēlīgas, lai mums būtu mijiedarbība starp dažādām zinātņu nozarēm. Protams, jābūt materiāltehniskajam nodrošinājumam.

Maija Kūle, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesore:

Jomu nedrīkst likt pārāk šauru, tām ir jābūt daudzām. Tās varētu būt, piemēram, biotehnoloģijas, datorzinātnes, letonika, medicīna. Lai to sasniegtu, vispirms jāpārveido LU starptautisko sakaru stratēģija. Pašlaik tā ir stipri novecojusi, tāpēc mums jāpārtaisa gan stratēģija, gan arī darba plāns. Tas būtu vesels pasākumu plāns, kā iziet starptautiskajā arēnā. Otrkārt, mums jāizmanto tas potenciāls, kas 20, 30 gados jau ir sakrājies. Treškārt, šajās nozarēs jāiegulda nauda. Piemēram, LU medicīnas studijās ir grūti, jo atšķirībā no Rīgas Stradiņa universitātes, kur naudu studijām piešķir Veselības ministrija, mums nauda nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas, kur ir bezgala daudz dažādu vajadzību. Tāpēc jāpiesaista gan ārzemju finansējums, gan jāpierunā valdība un Saeima, lai tās piešķir kādu finansiālu atbalstu

LU ir jāved pasaulē

Vita Dreijere,  Diena  05/16/07    Eksperti: nākamajam rektoram LU būs jāiesaista starptautiskajā apritē.

Latvijas Universitātei (LU) ir jākļūst par modernu Eiropas tipa universitāti — paturot prātā šo mērķi, ir jānorit lielākās valsts augstskolas attīstībai jaunā rektora vadībā. Šādu viedokli pauž Dienas aptaujātie eksperti, skaidrojot, ka šajā mērķī ietilpst gan studiju kvalitātes jautājumi, gan starptautiskā sadarbība, gan materiāltehniskās bāzes sakārtošana un pat īpašumu piederības jautājumu atrisināšana. Jauno LU rektoru ievēlēs trešdien, un par tā amatu spēkosies LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesore Maija Kūle un LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, LU Senāta priekšsēdētājs Mārcis Auziņš.

Studentu skaita ziņā Latvijas lielākās augstskolas statuss ir uzlicis LU zīmogu, kas pieprasa, lai tā būtu pirmā arī citos rādītājos, norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Taču pašlaik LU ir zaudējusi savu agrāko ietekmi, uzsver SEB Unibanka galvenais ekonomists Andris Vilks. Viņš skaidro, ka viens no ietekmes krituma iemesliem varētu būt pašreizējais LU ceļš vairākos virzienos vienlaicīgi, mēģinot aptvert pēc iespējas plašāku zinātņu loku. "Bet vai viņi var visu aptvert?" retoriski vaicā A.Vilks, piebilstot, ka LU tomēr vajadzētu palikt "vairāk humanitārai".

"Svarīgi, lai LU spētu atrast spēkus, lai skatītos uz kvalitāti un ekselenci izglītības jomā," uzskata ekonomists Ojārs Kehris. Taču, lai to sasniegtu, neesot pieļaujama situācija, ka augstskolas dienas nodaļas students paralēli arī strādā. Tāpēc ir jāaug studiju prasībām un paralēli tām arī finansiālajam nodrošinājumam, saka O.Kehris, paskaidrojot, ka pasniedzējiem jāsaņem konkurētspējīga alga, lai viņiem būtu laiks gan sagatavoties lekcijām, gan dot savu ieguldījumu zinātnē vai tautsaimniecībā, turklāt "šobrīd valsts ekonomiskais stāvoklis to ļauj nodrošināt".

Pirms sākt domāt par izglītības kvalitātes celšanu, gan būtu jāizveido pārdomāta ilgtermiņa izglītības stratēģija, kurā būtu jāietver trīs problēmu grupas — ekonomiskais kapitāls, cilvēku kapitāls un sociālais kapitāls, stāsta Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere. Viņa uzsver — lai varētu izstrādāt šādu stratēģiju, vispirms būtu jāveic detalizēts pētījums par LU akadēmisko un vispārējo personālu, kā arī studentiem.

Pašlaik LU ir pārāk noslēgta un orientēta tikai uz valsts iekšieni, norāda izglītības eksperts Guntars Catlaks. To, ka LU ieiešanai starptautiskajā apritē ir jābūt vienai no galvenajām jaunā rektora prioritātēm, uzsver gan abi rektora amata kandidāti, gan Dienas aptaujātie eksperti. Lai to paveiktu, vispirms jāmaina valsts likumdošana, ļaujot studiju programmas pasniegt arī Eiropas Savienības valstu valodās, skaidro J.Ekmanis. Šāda norma ir iestrādāta jaunajā Augstākās izglītības likumprojektā, kas patlaban atrodas valdībā. Eiropas tipa universitāte ir brīva, tāpēc, lai LU par tādu kļūtu, tai jāsakārto savu īpašumu piederības jautājums, akcentē J.Ekmanis. Tāpat esot jānostiprina arī LU materiāltehniskā bāze.

Vairums Eiropas augstskolu atšķirībā no LU ir kompaktas, taču LU fakultātes veido katra savu attīstības modeli bez kopējas stratēģijas, saka G.Catlaks. Salīdzinājumā ar Eiropas augstskolām LU arī ir pārāk maz starpfakultāšu projektu. M.Auziņš gan pirmdien notikušajās rektoru kandidātu debatēs pat vairākkārt uzsvēra, ka ir gatavs klīdināt starpnozaru barjeras.

Tas, ka pašlaik Latvijas studenti aizvien vairāk izvēlas studēt ārzemēs, ir signāls par Latvijas augstskolu konkurētspēju un to, ka tā steidzami jāuzlabo, uzskata uzņēmuma Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. Kā vienu no risinājumiem viņš iesaka ciešākas augstskolas, valsts un uzņēmumu sadarbības veidošanu, lai realizētu ilgtermiņa ieguldījumus augstākās izglītības konkurētspējas uzlabošanai Latvijā, gluži tāpat, kā tas notiek citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā.

"Mans vēlējums būtu, lai LU ne tikai gatavotu speciālistus, bet arī piedalītos vidēja un ilgāka termiņa valsts attīstības plānošanā," saka Ārvalstu investoru padomes priekšsēdis Andris Lauciņš, paskaidrojot, ka tieši akadēmiskās vides pārstāvjiem būtu jānosaka, uz kurām jomām būtu jāliek investoru cerības un ko tajās varētu sasniegt ilgākā termiņā.

Pašlaik LU būtu nedaudz jāmaina akcenti, jo fiziķi un matemātiķi vairāk tiek gatavoti zinātniskam darbam, stāsta Latvijas Tehnoloģiju centra direktors Jānis Stabulnieks. No inovāciju pozīcijām ir jāakcentē, ka pašlaik visās mācību programmās trūkst biznesa pamatu, tāpēc tiek sagatavoti studenti, kas spēj ņemt darbu, nevis dot to citiem, piebilst J.Stabulnieks, turklāt biznesa pamati būtu jāieliek visās studiju programmās no inženierzinātnēm līdz humanitārajām zinātnēm. Savukārt LU ekonomikas studijas ir pārāk abstraktas, lai gan pašlaik tām būtu jābūt vairāk vērstām uz menedžmentu, domā Hanza elektronika vadītājs Ilmārs Osmanis. Viņaprāt, LU būtu jāseko modernajām tendencēm un jāattīsta mūsdienās perspektīvās nozares nanotehnoloģijas, informācijas tehnoloģiju elektronika un biotehnoloģijas.

Iepazīstoties ar abu LU rektora amata kandidātu citējamības indeksu pasaulē visplašāk izmantotajā datu bāzē The Thomson Scientific Journal Selection Process, var secināt, ka pasaulē plašāk zināms ir M.Auziņš. M.Kūles darbi citu autoru pētījumos citēti trīs reizes, savukārt M.Auziņa — 540 reizes. Citējamības indekss ir nozīmīgs rādītājs, kas ir nozīmīgs tieši profesoriem, jo parāda, cik daudz lasa viņu darbus un vai viņi ir atzīti pasaulē, skaidro J.Ekmanis. Viņš nenoliedz, ka M.Auziņš pasaulē ir vairāk pazīstams, jo "viņa indekss ir augsts un viņš ir pasaules līmeņa zinātnieks". Taču, salīdzinot citējamības indeksus, esot jāņem vērā, ka šajā laikā filozofa uzdevums ir bijis ienest pasaules filozofijas telpu Latvijā, ko M.Kūle arī esot darījusi.

Latvijas Universitātes rektora amatā ievēl Auziņu

DELFI  05/16/07    Latvijas Universitātes Satversmes sapulce trešdien par augstskolas rektoru ievēlējā profesoru Mārci Auziņu, portāls "Delfi" uzzināja universitātē.

Uz rektora amatu kopā ar Auziņu pretendēja arī profesore Maija Kūle.

Par prof. Mārci Auziņu vēlēja 213 Satversmes sapulces pārstāvji, bet par prof. Maiju Kūli – 47. Kopumā balsošanā piedalījās 264 Satversmes pārstāvji, viens vēlēšanu biļetens tika atzīts par nederīgu.

Lēmumu atbalstīt prof. Mārča Auziņa kandidatūru, paužot studējošo viedokli ar ievērojamu balsu vairākumu dienu iepriekš pieņēma arī Latvijas Universitātes Studentu padome.

Auziņu rektora amatam izvirzīja Fizikas un matemātikas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte un LU Cietvielu fizikas institūts. Kūli amatam virzīja Vēstures un filozofijas fakultāte, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latvijas vēstures institūts, LU Latviešu valodas institūts, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Līdzšinējais rektors Ivars Lācis jau divas reizes pēc kārtas bijis LU rektora amatā.

Auziņš ir LU Senāta priekšsēdētājs, Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, Kalifornijas Universitātes Berklijā (ASV) viesprofesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais fizikas doktors.

Auziņa iesniegtajā LU vadības programmā teikts, ka viņa kā rektora galvenais mērķis ir LU kā vadošās zinātnes universitātes lomas nostiprināšana Latvijā un Baltijā, kas akadēmiskās izcilības virzienos sniedz zinātnē balstītu augstāko izglītību, nodrošinot izglītības un pētniecības harmonisku attīstību. Lai to realizētu, Auziņš apņēmies veikt virkni izmaiņu un uzlabojumu līdzšinējā LU darbībā.

Lai LU piesaistītu labākos mācībspēkus, rektora amata pretendents apņēmies turpināt pilnveidot vienotu, darbiniekiem pievilcīgu personāla atalgojuma sistēmu, par pamatu darba samaksas noteikšanai izmantojot veiktā darba apjomu, kvalitāti un darbinieka kvalifikāciju, kā arī atbalstīt ātru karjeras izaugsmi universitātē, ja tā ir pamatota ar akadēmisku izcilību.

Auziņš ir pārliecināts, ka viens no Latvijas Universitātes veiksmīgas attīstības garantiem ir starptautiski un Latvijas līmenī atpazīstamu pasniedzēju un pētnieku korpuss, kas topošajiem studentiem liks arī nākotnē izšķirties par studijām Latvijas Universitātē un nodrošinās Latvijas Universitātē iegūstamās izglītības augstu kvalitāti.

Latvijas Universitātes rektoru ievēl Satversmes sapulce 300 cilvēku sastāvā - 200 akadēmiskā personāla pārstāvji, 75 studentu un 25 administrācijas pārstāvji. Rektoru Satversmes sapulce ievēl uz četriem gadiem. Rektora vēlēšanas notiek aizklātās balsošanas kārtībā.

Jaunais LU rektors lielas reformas nesola

Vita Dreijere,  Diena  05/17/07    Mums nebūs revolūcijas, mums būs evolūcija — to Dienai tikko pēc ievēlēšanas Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā sola Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns Mārcis Auziņš, apstiprinādams, ka straujas reformas valsts lielākajā augstskolā negrasās veikt. Lielākās izmaiņas, ko pēc viņa stāšanās jaunajā amatā jutīšot ikviens students, būs stingrāks akcents uz pētniecību mācību procesā. M.Auziņš LU Satversmes sapulces balsojumā trešdien ieguva teju pieckārt vairāk balsu nekā otra rektora amata pretendente LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesore Maija Kūle, tādējādi jau trešais LU rektors pēc kārtas ir fiziķis.

"LU ir gana sarežģīts mehānisms, un ikviena kustība ir jāveic pēc nopietnas izvērtēšanas," pret iespējamām LU reformām skeptiski izturas pašreizējais rektors Ivars Lācis, kura pilnvaras, visticamāk, beigsies jūlijā. Viņš iesaka ņemt piemēru no starptautiski atzītās Oksfordas universitātes attīstības modeļa apspriešanas. "Viņi divus gadus diskutēja par samērā nelielām niansēm universitātes vadībā," stāsta I.Lācis, piebilstot, ka M.Auziņš šajā ziņā būšot ideāls rektors, jo "viņš vienmēr gan stimulē akadēmisko diskusiju, gan ieklausās visos, kas ir ar mieru kaut ko teikt". M.Auziņš apstiprina, ka neveiks ātras un saraustītas reformas, bet gan modernizēs LU darbības stratēģiju un saskaņā ar to veikšot visas administratīvās izmaiņas. Viens no pirmajiem darbiem, kam viņš ķeršoties klāt pēc rektora pilnvaru pārņemšanas, būšot zinātņu nozaru attīstības stratēģijas izstrāde.

Taču jau tagad esot zināms, ka LU attīstība notiks pētniecības universitātes virzienā. Tādējādi studentiem būs iespēja piedalīties gan akadēmisku, gan praktisku problēmu risināšanā, šādi gūstot arī materiālu atbalstu, jo par darbu LU projektos gan pasniedzēji, gan studenti saņem atalgojumu, stāsta M.Auziņš. Tagad jaunajam rektoram būs jāpilda solījums un LU jātuvina pasaules labāko universitāšu klāstam, uzsver I.Lācis, prognozējot, ka šis mērķis ir sasniedzams jau pēc sešiem vai septiņiem gadiem.

M.Auziņš (1956) kopš 1998.gada ir bijis LU Senāta priekšsēdis, kopš 2002.gada — LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns. Jau rakstīts, ka viņš sagatavojis gandrīz 70 publikāciju starptautiski atzītiem akadēmiskajiem žurnāliem un viņa darbi 540 reižu citēti citu autoru darbos.

Viedoklis: Bez skolotāja sabiedrības nebūs

Viktors Avotiņš,  NRA  05/17/07    Riebjas, ja ierēdņi, līdzko skolotāji kārtējo reizi prasa pienācīgu darba samaksu, sāk apelēt pie skolotāja misijas un kaunināt pedagogus, ka tie «nerēķinās ar budžeta iespējām».

Riebjas šīs Vosa intonācijas, kurš savulaik teicis kādai skolotājai – vi, Anna Karlovna, učiķeļņica, i vi dolžni poņaķ, čto vsem ņe hvatajet. Gribas piekrist jau sen, 1995. gadā Olaines 1. vidusskolas skolotāju rakstītajam, ka mūsdienu skolā "strādā vairākums sirdsapziņas cilvēku, kas naudu dzīvē nav uzskatījuši par galveno. Līdz ar to daļā sabiedrības skolotājs tiek uzlūkots par vientiesi un muļķi." Tā kā šogad atzīmējam skolotāju atalgojuma problēmas nerisināšanas piecpadsmitgadi (pirmās nopietnās vēsmas par misijai ačgārno pedagogu algu politiku parādījās 1992. gadā), jādomā, ka pa šiem gadiem citātā ietvertie pretstati skolās un sabiedrības uztverē kļuvuši vēl krasāki. Piecpadsmit gadi rūgtuma, nespēja pienācīgi iztikt no skolotāja darba, slodze, kas jāuzņemas, lai iztiktu, un kas padara skolotāju par darba lopu, nevis skolotāju, nevar neatstāt degradējošu iespaidu uz izglītības sistēmu. "Latvijā zemais skolotāja darba atalgojuma līmenis spēcīgi ietekmē sistēmu un ir īpaši sāpīgs tieši fundamentālās izglītības reformas kontekstā" (2000., Valsts izglītības politikas analīze, ekspertu ziņojums). 2000. gadā skolotāju faktiskās algas Latvijā bija zemākās Eiropā. Lai cik daiļas reformpasakas sacerētu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nekas neies cauri, kamēr tajā ar sirdi nepiedalīsies skolotājs. "Ikviena pasniegšanas programma, ikviena audzināšanas metode, lai cik labas tās būtu, tā arī paliks nedzīvas frāzes, tām īstenībā nebūs nekāda spēka, ja tās nebūs kļuvušas par audzinātāja pārliecību." (Š. Amonašvili.)

Tomēr gribas cerēt, ka skolās arvien pastāv šis sirdsapziņas cilvēku vairākums. Citādi skolas jēga būtu zudusi, skolas (un skolotāja) vārdu varētu atmest, tā vietā liekot – mācīšanas pakalpojumu centrs, kura apmekletāji tiek informēti par noteiktu zināšanu vai prasmju apjomu, nedomājot, kādi cilvēki šīs prasmes lietos. Bet – līdztekus šīm cerībām, ka skola pastāv, pastāv arī izcilā pedagoga Ušinska doma, kuras jēga, ja puslīdz atceros, skan tā – skolotāj, man nav daļas gar jūsu maldiem, izrādot, cik jūs nelaimīgs, mani interesē, kur meklēt laimi. Un tas ir tas jautājums, kurš nevis iebilst skolotāju prasībām, bet nosaka atbalsta un sadarbības līmeni starp skolotāju vajadzībām un pārējo sabiedrību. 6557 skolotāji (parakstu skaits zem skolotāju atalgojumam veltītās vēstules varai) – tas taču milzīgs spēks. Konsolidēts tas ir pietiekams, lai garantētu sistēmas kvalitāti visos izglītības politikas aspektos. Sākot ar algām un slodzēm, beidzot ar sabiedrības sociālajā un kultūras kvalitātē acīmredzamu izglītības kvalitāti. Bet, kamēr šis spēks uzskata par labāku palikt pats sevī, tikmēr skolotāju algas lielā mērā būs tikai pašu skolotāju problēma.

Subjektīvi, salīdzinot IZM rīcību un oficiālos dokumentus pēc kārtējām skolotāju aktivitātēm ar skolotāju arodbiedrības mērķtiecību, man šķiet, ka šī it kā spēcīgā arodbiedrība tomēr bijusi šajā lietā pasīva. Jā, LIZDA aktīvi un prasīgi attieksmē pret varu izpaudusies katrā attiecību sastrēguma reizē, bet panāktais faktiskais rezultāts (1994., 1995., 1999., 2000., 2004., 2005....) bijis pārāk niecīgs, lai to uzskatītu par kaut cik principiālu atalgojuma problēmas risinājumu. Gribas uzplūdus nomainījusi samierināšanās, un arodbiedrība par tādu situācijas gaitu rūpējusies. Tas ir tas pats, kas ar ierēdņiem – aktīva funkcionēšana vēl neko neliecina par kvalitāti. Vēl vairāk tas attiecas uz tām bijušo un ne bijušo valdību partijām, kuras tagad mauc galvā skolotāju labdaru laurus. Jā, solījuši jūs visi esat vareni, bet principiālu lūzumu skolotāju atalgojuma dinamikā panākuši neesat. Varu to pamatot, norādot uz katru – sākot ar Jauno laiku, beidzot ar Latvijas ceļu.

Nupat atkal tiražēti plāni līdz 2014. gadam. Pa šo laiku skolotāju algas augšot pieckārt. Ar piemaksām tās sasniegšot pat valsts pārvaldē strādājošo algu līmeni. Bet, paga – saskaņā ar valsts nodomiem, 2014. gadā mums jau jabūt "ES attīstītāko valstu vidējā līmenī". Ar ko īsti šī pieckārtība tiek samērota? Vēl šajos nolūkos mulsina tieksme apmaksāt nevis skolotāja darbu, bet tehniskas manipulācijas. Ir visādas labas piemaksas, bet kur galvenā – par domāšanu? Par radošo sagatavošanās laiku, lai skolotājs spētu ne vien spīdoši veikt šīs manipulācijas, bet būt arī interesants un neatkārtojams. Un vispār – vērojot šo ilgo nevarēšanu maksāt skolotājam tik, cik tas maksā, man ir efektīvāks priekšlikums. Pielīdzināt valsts pārvaldē strādājošo algas šābrīža skolotāju algām. Un tad solīt.

Kultūrā...

Grāmatu grozs

NRA  05/16/07

Guntis Berelis * * * * *

Pēc diezgan blāvā un neizteiksmīgā Niknuma Rušdi jaunākais romāns Klauns Šalimars atstāj iespaidu, it kā būtu atgriezies "tas pats" Rušdi, kas pazīstams no viņa iepriekšējiem romāniem: brēgeliskas ērmības, prieki un šausmas aprakstītas ar mocartisku vieglumu un eleganci. Uzmanības centrā Rušdi mūžīgā tēma jau kopš Sātaniskajām vārsmām un Pusnakts bērniem: Indijas un Pakistānas bezjēdzīgais un savstarpēji iznīcinošais konflikts; šoreiz par tā koncentrētu projekciju kalpo Kašmira. Varbūt tieši tāpēc iespaidīgākā (un sadzīvisko, mitoloģisko, lingvistisko, etnogrāfisko detaļu dēļ visgrūtāk lasāmā) ir romāna otrā daļa, kuras darbība noris Kašmirā un kura kārtējo reizi apliecina, ka Rušdi ne tikai bija viens no pirmajiem, kurš Latīņamerikas pazīstamāko eksporta preci – maģisko reālismu – ieveda Eiropā, bet arī izkopa līdz pilnībai. Iespējams, tālāk šajā virzienā vairs nav kur iet, tur priekšā strupceļš. Vienīgi man nez kāpēc likās, ka iepretī groteski monumentālajiem Maksa Ophulsa, Indijas, Būnji tēliem (Rušdi kā parasti aplaimojis savus personāžus ar hipertrofētām spējām) pats romāna nosaukuma godā ieceltais klauns Šalimars atstāj pārmēru pieticīgu iespaidu. Zvēra terorists, bet galīgi garlaicīgs, neizteiksmīgs, turklāt vēl pastulbs. Var jau būt, ka tas darīts apzināti.

Aivars Eipurs * * * *

Prieks par to, ka tulkotāja Silvija Brice un apgāds Atēna Salmana Rušdi romānu Klauns Šalimars (2005) piedāvā savlaicīgi. Kā jau jaunas tūkstošgades romānam pienākas, šeit ir kaut kas par visu un viss par kaut ko. Vēstījums aptver dažādus reģionus un, galopā pārskrienot, pavēsta par laikmeta notikumiem, paturot fokusā galvenos tēlus, kuri ir četri: diplomāts Maksimilians Ophulss, kas jaunībā nesmādē franču pretošanās kustību, darbojas ar dažādiem segvārdiem, viņa meita Indija alias Kašmira, viņas nesatiktā māte Bhūmi, kas nozīmē "zeme", sauc sevi par Būnji, kas vietējā izloksnē nozīmē zaļojošu čināras koku, un Nomans Šēr Nomans jeb klauns Šalimars, Būnji ar Maksu pieviltā otrā pusīte, kurš veic tālu ceļu, lai nogalinātu Maksu Ophulsu, pa vidu paspēdams būt terorists, tā nositot laiku un pierodot nogalināt. Beigās Kašmira, kuras liktenis ir apzināties, ka viņas tēva slepkava bijis viņas mātes vīrs, ar bultu nošauj Šalimaru, kad tas, mistiskā kārtā izbēdzis no nāvinieku cietuma, ierodas nogalināt viņu, jo nozvērējies nogalināt arī viņa (Maksa Ophulsa) bērnus, ja tādus satiks. Kultūru un notikumu fikšeniskais mikslis, rakstnieka mētāšanās no Eiropas un Amerikas uz hiduistu un musulmaņu reģioniem un atpakaļ apzaga manu vēlmi izjust Būnji dzimtās Pačigāmas kolorītu pilnībā, nevarēju baudīt šo romānu kā, piemēram, Pusnakts bērnus. Taču daudzu lappušu krāšņums atsver virspusējo laikmeta asorti.

Mārcis Salējs * * * * *

Iespējams, vislabāk par grāmatas vērtību liecina tas, ka lasītājs nespēj tikt vaļā no tās iespaida vēl vairākas dienas pēc grāmatas aizvēršanas. Ar to vien pietiek, lai sauktu Salmana Rušdi Klaunu Šalimaru par izcilu. Satriecošu, ja gribat. Tik sāpīgi un līdz nežēlībai skaisti izstāstīt kādreizējās paradīzes zemes virsū – Kašmiras – samalšanu ticības un ģeopolitisko karu dzirnavās laikam spēj tikai tas, kas pats reiz bijis šīs paradīzes daļa.

Žilbinoša ironija, kas pāraug neizmērojamā izmisumā, īpašs poētisms (par to paldies tulkotājai) – jā, tieši šo romāna īpatnību dēļ Rušdi laikam vairs nevarēs iebāzt postmodernisma plauktiņā. Arī man tāpat kā Kit Reviews recenzentam ir žēl, ka "zviedri neuzdrīkstēsies aizvainot islāmu, piešķirot Salmanam Rušdi Nobela prēmiju".

Un kāpēc gan lai kāds latviešu rakstnieks neuzrakstītu tādu pašu grāmatu par Latviju? Recepte taču tik vienkārša: jāsavij pasaules ģeopolitiskās kataklizmas ar atsevišķu cilvēku likteņiem. Tad jāparāda, kā no šo likteņu samezglojumiem izaug Šekspīra mēroga traģēdijas. Turklāt jāpievieno krietna deva maģiskas pasakainības...

Gabriels Garsija Markess.

Mīlestība holeras laikos.

Tulkojis Guntis Valujevs. Atēna, 2007

Guntis Berelis * * * *

Pieļauju, ka šis Markesam bija viens no svarīgākajiem darbiem – pirmais no lielajiem tekstiem, ko publicēja pēc Nobela prēmijas piešķiršanas (1982). Gods un slava, protams, uzliek pienākumus. Cepuri nost – meistara ķēriens jūtams vai katrā rindkopā. Stāsts par Fermīnas Dāsas un Florentīno Arisa mīlestību izstrādāts līdz vispēdīgajam sīkumam. Ko vērtas ir kaut vai kompozicionālās ekstravagances. Tostarp – divas variācijas par holeras tēmu: drūmi racionālā romāna sākumgalā un aizkustinoši komiskā beigās. Tālāk no šā romāna "atslēgas punkta" taciņa aizvedina interpretāciju neceļos – slimība vienubrīd atver acis, citkārt tās aizmiglo, bet varbūt paver skatījumu uz citu realitāti. Vai – izgrūž no realitātes un ieved citā pasaulē, kuras likumi loģiski domājošam indivīdam nav saprotami. Galu galā arī dzīve taču esot nāvējoša slimība (nesaprotu, kāpēc šis romāns tiek uzskatīts par viņa gaišāko un optimistiskāko darbu, manuprāt, no optimisma tur ne smakas). Taču, vienalga, paliek sajūta, ka ar romānu kaut kas nav kārtībā. Runa pat nav par Markesa izklaidēm ar maģiskā reālisma pekstiņiem, kādi te ir mikroskopiskās devās (izlasījis Rušdi, Markess kautrīgi piesarka un apklusa). Ja romānu apcirptu līdz kādām 100 lappusēm, tas tikai vinnētu un pārtaptu patiešām spožā stāstā.

Aina Zemdega. Nakts dzejoļi.

Aivars Eipurs * * * * *

Romāns Mīlestība holeras laikos (1985) pieder pie Markesa daiļrades spēcīgākā perioda darbiem. Vēlīnie plānākie romāni nevar sacensties ar šo krāšņo ziedu, kas 430 lappušu garumā izplaukst mūsu acu priekšā, ietiecoties dziļi dvēselē ar gavilējošu kliedzienu: "Lūk, kā jāraksta par mīlestību!" Kad likās, ka nekas vairs nepārsteigs, kad tālu pagātnē tas pubertātes laiks, kad starp bibliotēkas plauktiem paslepus vēlreiz sameklēju attiecīgās lappuses jau kādreiz lasītajās grāmatās – tas draudēja ar sēklas noplūdi publiskajā bibliotēkā.

Šis romāns atšķiras no citiem Markesa romāniem, kā arī no daudziem stāstiem ar to, ka tajā nav gandrīz nekā neticama. Kādēļ gan ārsts Huvenāls Urbīno nevarētu ķert nepaklausīgu papagaili, paslīdēt, pārlauzt mugurkaulu un izlaist garu? Kādēļ gan Florentīno Arisa nevarētu ilgoties pēc Fermīnas Dāsas pat ilgāk nekā pusgadsimtu, un kādēļ gan abi, viens izlasījis, otrs dzirdējis pa radio, ka divus mīlniekus, 84 gadus vecu vīrieti un 78 gadus vecu sievieti kāds nositis ar airi, nevarētu beidzot sadūšoties un sniegt viens otram savas jau pagalam novecojusās miesas dāsniem apkampieniem? Un kādēļ gan lai laulāts pāris neapsvērtu iespēju griezties pie arhibīskapa, lai tas izšķir strīdu par to, vai tualetē ziepes ir bijušas visu laiku vai arī sieva tomēr tās aizmirsusi nopirkt? Un vai tas neticami, ka šis ir iemesls uz laiku šķirties, pie viena pasūtot arhibīskapu uz vienu vietu?

Mārcis Salējs * * * * *

Valodas meistardarbs. Ne velti tulkotājam Guntim Valujevam piešķirta Gada balva literatūrā. Latviešu valoda šajā tulkojumā ir spēcīgi smaržojoša, līdz reibumam jutekliska un vienlaikus maksimāli ietilpīga un precīza. Laikam tikai izcils meistars (te es domāju Markesu) spēj tik skaisti balansēt uz pašradītā maģiskā reālisma robežas, to formāli tā arī nepārkāpjot.

No empīriskās realitātes viedokļa romānā aprakstītie notikumi varētu būt pat patiesi. Taču vārda mākslas varā tos hipertofēt un poetizēt tiktāl, ka dzīve, tās it kā ikdienišķie notikumi, iegūst maģisku spēku. Fizioloģiskais un garīgais, zemais un cēlais, mīlestība un nāve savijusies kaislīgā dejā. Ikviens romāna varonis ir šīs dejas dejotājs. Pat ja viņa dejai autors atvēlējis dažus teikumus.

Pētergailis, 2007

Guntis Berelis * *

Izlasot Zemdegas Nakts dzejoļus, manas aizdomas (vai pārliecība) apstiprinājās – lai arī turpat pusgadsimtu aktīvi dzejojusi, publicējusi daudzus dzejoļu krājumus, kas atzinīgi vērtēti (cita starpā viņa saņēmusi Zinaīdas Lazdas balvu), Zemdega vispirmām kārtām ir proziste. Proziste, kas romānu starplaikos raksta dzejoļus. Protams, Nakts dzejoļiem ir perfekti izstrādāta kompozīcija – ceļš, kurā ar nodaļām iezīmēti svarīgākie pieturas (apstāšanās un pārdomāšanas) punkti. Ir caurviju tēmas, kas atkārtojas, savstarpēji atspoguļojas un sasaucas ar iepriekšējām Zemdegas grāmatām. Galu galā arī daudzu fona dzejdaru smagāko sērgu – pārmērīgu paļaušanos uz savu Dieva doto (precizēsim: paša izdomāto) talantu, kas parasti realizējas kā paviršība un nevērība pret tekstu, – Zemdegai nevar pārmest. Taču, visviens, teksti atstāj neobligātuma iespaidu. Ir šitā, bet varētu būt arī tā vai vēl pavisam citādi. Tiem pietrūkst unikalitātes piegaršas, tāpēc tie saplūst ar daudziem citiem līdzīgiem. Tieši tāpēc Nakts dzejoļus varu uztvert tikai kā poētisku dienasgrāmatu, kurā autore fiksējusi pārdomas, refleksijas, metaforās transformētus pieredzējumus un pārdzīvojumus. Un, ja tā, grāmatai nav ne vainas – uz mākslas augstajiem plauktiem tā nepretendē, bet godīga – pret sevi, lasītāju, tekstu – gan ir.

Aivars Eipurs * *

Par to, ka Aina Zemdega ir saistoša un paliekoša arī kā dzejniece, pārliecinājos, laimīgā kārtā iegādājoties viņas dzejas izlasi Divos krastos (2001). Brīnišķīga izlase, kurā apkopoti viņas labākie dzejoļi no sešām grāmatām. Protams, atsevišķs krājums nav izlase, tomēr, arī ņemot to vērā, dzejnieces pēdējais krājums (nav uzrādīts izdošanas gads – 2006 vai 2007) Nakts dzejoļi nesniedza pamatoti gaidīto. Šīs manis piešķirtās divas spalvas nav salīdzinājums ar prozas milžiem blakus, bet ar viņas pašas pārsteidzoši pievilcīgo dzeju iepriekš, kurā viņa ne tikai iztur konkurenci ar labākajiem dzejniekiem šaipus un taipus dīķa, bet reizēm arī tos pārspēj. Nakts dzejoļos tie paši motīvi, taču, ja ļauts salīdzināt dzeju ar melno tēju, – otrais uzlējums. Nedaudz pārsteidz mana drauga dzejnieka cildinošā noskaņa, raksturojot krājumu kultūras nedēļrakstā, un, visticamāk, tā viņš būs darījis arī šajā lapā tepat blakus. Bet es neko nevaru sev padarīt, jo – palasu dzejoļu izlasi – gaiša diena, palasu Nakts dzejoļus – nakts. Taču bez naktij piederošā metaforiskā spožuma. Bet izlasi Divos krastos vēl var nopirkt Valtera un Rapas grāmatnīcā. Esmu pārliecināts, dzejniece uz mākoņa maliņas mani sapratīs.

Mārcis Salējs * * * *

Izlasot romānu, es sapratu tā nosaukuma slēpto jēgu – tās ir dzīres mēra laikā. Romāns ir vēsts par neprātīgām mīlas dzīrēm, kuras galvenie varoņi beidzot nosvin, par spīti tam, ka viņu ilgais mūžs jau ir pie gala.

Šis krājums man bija liels pārsteigums. Jā, iznācis jau pēc dzejnieces nāves. Jā, dzejoļi rakstīti garā mūža nogalē. Taču kā iespējams tik skaudri, tik pirmreizīgi pārdzīvot neesmes, nāves tuvumu? Un tomēr pieņemt tās neizbēgamību. Tiešām – šī dzeja šķiet kā balts apziņas uzliesmojums ("Lielā mirkļa gaisma") pirms nāves. Vārdos skopa un spēcīga. Tik lielā vecumā saglabāt šādu poētisku pirmreizību – tādu laimi Dievs dāvā tikai retam dzejniekam. Lielisks grāmatas dizains un iejūtīgs literatūrzinātnieka Viestura Vecgrāvja pēcvārds.

Četras spalvas krājumam lieku tikai tāpēc, ka tajā iezagušies arī daži neobligāti dzejoļi, kas atšķaida spēcīgo iespaidu.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  05/16/07   

- Ē. Sparāne 2004. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu glezniecībā. Jaunās gleznotājas darbos vērojama spēle ar krāsu noskaņām un līnijām, un katru gleznu caurstrāvo dziļums un iekšējais spēks, ko pamato simboliskā ideja. Tieši simboli ir tie, kas mākslinieci interesē. Mūsdienu glezniecībā Ē. Sparāni saista gan netradicionālu materiālu un tehniku izmantošanas iespējas, gan tas, ka konceptuālo mākslinieku darbs bieži kļūst par domu procesu.

- TUMSA UN GAISMA. Latvijas Mākslinieku savienības galerijā šodien pulksten 18 atklāj Maijas Bērziņas izstādi Tumsa un gaisma. Mākslinieci interesē dabas klātbūtne un tās sniegtie iespaidi. M. Bērziņas darbos svarīgākā ir noskaņa, kāda tiek panākta, gleznojot dabā un veidojot darbu a la prima tehnikā – bez skices vai uzmetuma.

- STĀSTI. Galerijā Daugava šodien tiek atklāta gleznotājas Laimas Bikšes personālizstāde Stāsti. L. Bikše (1970.) ieņem īpašu vietu mūsdienu glezniecības kopainā, ko nosaka viņas savdabīgā glezniecības maniere. Mākslas zinātniece I. Astahovska par šīs mākslinieces gleznām saka: "Tā ir šobrīd vairs ne tik bieži sastopamā skaistuma glezniecība. Laima nevairās no literatūras savos darbos – viņa glezno, zīmē lietas, tēlus un notikumus. Gleznās tie ir kļuvuši par zīmēm, kādu notikumu un sajūtu stāvokļu piktogrammām."

- JĀŅA BREKTES IZSTĀDE. Klasiskās mākslas galerijā Antonija šodien pulksten 17.30 tiek atklāta mākslinieka Jāņa Brektes (1920–1985) daiļradei veltīta izstāde Darbnīcas logs. Loga motīvs ir sevišķi iecienīts gleznotāja radošajā darbībā. Logs, caur kuru palūkoties uz apkārtējo pasauli, ir gan mākslinieka acīm redzētais, gan klusās dabas priekšmets. No 1940. līdz 1948. gadam J. Brekte studējis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādē būs redzami 36 darbi: akvareļi, pasteļi, eļļas gleznojumi, zīmējumi un skices, kas radīti laika posmā no 1945. līdz 1984. gadam.

- MUZEJU NAKTS. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 19. maijā starptautiskās akcijas Muzeju nakts laikā piedāvās dažādas aktivitātes ar nosaukumu Tāda ir dzīve jeb C"est la vie, kas norisināsies no pulksten 19 līdz 1 naktī. Šogad festivāla Francijas pavasaris ietvaros uzmanība tiks pievērsta franču kultūras tradīcijām un ievērojamā latviešu tēlnieka Teodora Zaļkalna skulptūras Cūka (1937.) 70. jubilejai.

- ALVJA BALOŽA ŠŪPUĻZIRGI. Galerijā Istaba skatāma Alvja Baloža izstāde Šūpuļzirgi – veltījums visām auklītēm, kuru nozīmi mēs dzīvē bieži nenovērtējam. A. Balodis ir BZC Tehnoannas pagrabi vadītājs un Amatniecības kameras meistars. Izstāde vienlaikus ir kā atgriešanās bērnībā un ieskats šūpuļzirga kā rotaļļietas attīstības vēsturē. Zirgi izgatavoti un apgleznoti, kā prototipus izmantojot vēsturiskos šūpuļzirgus.

- RAIMONDS SLAIDIŅŠ (ASV). ARHITEKTŪRAS ILUSTRATORS. Latvijas Arhitektūras muzejā Mazajā Pils ielā 17 ceturtdien, 17. maijā, pulksten 17 atklās izstādi Raimonds Slaidiņš (ASV). Arhitektūras ilustrators. R. Slaidiņš dzimis 1927. gadā Apē, bet kopš sešdesmitajiem gadiem dzīvo un strādā ASV, Sanfrancisko. Par arhitektūras ilustratoru viņš kļuva, strādādams dažādās arhitektu firmās, līdz nodibināja savu uzņēmumu Architectureal Illustration. Viņa klientu vidū bijusi ASV valdība (pretgaisa raķešu aizsardzības būves), štatu pašvaldības (Omahas pilsētas centrs), Saūda Arābijas valdība u. c. Izstādē redzamas arī viņa skices vairāku problemātisku Rīgas vietu attīstībai. Ar šo, kā arī gleznu izstādi galerijā Daugava R. Slaidiņš atgriežas dzimtenē.

Mūzika brīvdabā un internetā

Inese Lūsiņa,  Diena  05/17/07    Dzintaru koncertzāles vasaras sezona no 25.maija līdz 9.septembrim sola daudzveidību — nevis banālas dziesmas un jokus, bet īstu mākslu un tehniskus jaunumus

Gribam nevis banālas dziesmas un jokus, bet īstu mākslu, un pret piedāvājumiem esam izvēlīgi — savu kredo atklāj Dzintaru koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Ļevs Ostrovskis, vienkāršos vārdos paskaidrojot, ka šovasar tur skanēšot mazāk "krievu popšu". Pašvaldības artava koncertdzīvei ir kultūras projektiem sadalītie

70 000 latu un jau izsludinātais konkurss Mazās zāles pārveidei par ziemas koncertvietu. Bet jau šonedēļ tiks izmēģināts šīs sezonas tehniskais jaunums — interneta tiešraide koncertzāles mājaslapā www.dzk.lv, kurā 20.maija vakarā varēsim vērot šonedēļ notiekošā Starptautiskā jauno pianistu konkursa finālu no Dzintaru Mazās zāles, — informē Dzintaru koncertzāles direktors Andrejs Kondratjuks.

Vasaras sezonu 25.maijā atklās Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris sava izveidotāja Ģintara Rinkeviča vadībā kopā ar Kauņas Valsts kori, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu kori un Maskavas konservatorijā studējošajām diriģenta meitām vijolnieci Sauli Rinkevičuti un pianisti Rūtu Rinkevičuti. Programmas nagla (blakus M.Ravela un L.Bernstaina mūzikai) būs Queen simfonija par Fredija Merkurija un grupas Queen dziesmām. Simfonisko stafeti 8.jūnijā turpinās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ar igauņu diriģenti Anu Tali un par "trompetes Paganīni" un "trompetes Karūzo" dēvēto Sergeju Nakarjakovu, kurš, pēc San Francisco Chronicle teiktā, "spēlē trompeti tā, kā mēs, pārējie, elpojam, ja paveicas…". Virtuozs spēlēs trompetei radniecīgo flīģeļhornu, programmā būs R.Vāgnera, P.Čaikovska un M.Musorgska skaņdarbi.

Dzintaru koncertsezona turpināsies līdz 9.septembrim, kad, līdzīgi kā pērn, noslēgsies ar jau starptautiski pazīstamo Jūrmalas jauno talantu galā koncertu. Muzikālā vasara būs daudzveidīga, piedāvājot apmeklētājiem gan jaunus projektus, gan skatītāju jau iecienītus pasākumus katrai gaumei visos stilos un žanros no klasiskās, operu un tautas mūzikas (Kokļu dienās pirms Jāņiem) līdz džezam, rokam, popmūzikai un atpūtnieku iecienītajiem humora vakariem. Pirmoreiz notiks Deju svētki, kurus Dzintaros iecerējis Viesturs Tīle un producentu grupa BT1.

1.jūlijā notiks vijolnieka Gidona Krēmera un viņa orķestra Kremerata Baltica jubilejas festivāla Jubilate noslēguma koncerts. Uz Dzintariem no Siguldas pārcēlušies Daiņa Kalna rīkotie 15.Starptautiskie opermūzikas svētki, kuri 3. un 4.augustā piedāvās divus koncertus un Ž.Bizē izrādi Karmena (3.VIII) ar izcilo Vīnes Valsts operas solisti, bulgārieti Nadju Krastevu titullomā. Pavisam citādu Karmenu ar laimīgām beigām sola Gorana Bregoviča un viņa orķestra vieskoncerti 19. un 20.jūnijā. Jau tradicionālā starptautiskā festivāla Baleta zvaigznes Jūrmalā (5.VIII) zvaigznājā būs pat Sanktpēterburgas Marijas teātra prīma Uļjana Lopatkina un solisti no Štutgartes, Vīnes operas, Sanktpēterburgas Eifmaņa un Lietuvas baletiem.

Trešo reizi notiks Hermaņa Brauna fonda rīkotais festivāls Summertime. Aicina Inese Galante (11.VIII—17.VIII) ar diviem krāšņiem galā koncertiem, leģendāro džeza ansambli Mingus Big Band no ASV, publikas iemīļoto zviedru vokālo a cappella grupu Real group un virtuoziem asprāšiem — Terem kvartetu no Krievijas. Mūzikas producente un dziedātāja Rudīte Ruško šogad piedāvās uzvedumu O, sole mio (9.VI), kurā līdzās operdziedātājiem un dejotājiem piedalās Marija Naumova, bet orķestri kuplinās grupas Romiros ģitāristi.

Leģendu parādi jūlija karstumā krāšņos gan Demisa Rousosa augstā balss, gan Dschinhis Khan koncertšovs. Humora mīļotājiem domāts ikgadējais humora festivāls Jūrmala 2007 un jautro un asprātīgo klubs Dziedošais Kivins. Notiks starptautiskais jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis. Jaunajiem talantiem domāts arī starptautiskais atlases konkurss World stars.

Viesosies gan īstie Gipsy Kings (15.VI), gan grupa Manolo (13.VII). Ar LNSO muzicēs populārā Krievijas rokgrupa BI2. Koncertēs arī mūsu pašu grupas Cosmos (30., 31.VIII), Credo (1.IX), Menuets un Autobuss debesīs (10.VI), bet jau 2.jūnijā konkursa Jaunās zvaigznes finālisti uzstāsies kopā ar Latvijas roka leģendām. Nebūs jāgarlaikojas arī starpbrīžos — pērn koncertzāles 70.jubilejā sāktā bērnu un jauniešu zīmējumu akcija šogad sauksies Mūzika krāsās, un jau 1.jūnijā būs skatāmi zīmējumi uz lielām planšetēm. O.Martinsona un J.Kreicberga fotoizstāde ar mainīgu ekspozīciju skatāma koncertzāles parkā.

Ar mākslu tūrisma attīstībai

Zane Radzobe,  Diena  05/18/07    Rotko mākslas centrs Daugavpilī var kļūt par starptautisku kultūras dzīves degpunktu.

No visiem Latvijā dzimušajiem māksliniekiem Marks Rotko ir pacēlies visaugstāk — viņš ir modernās mākslas zvaigzne. Domāju, ka viņa centrs Daugavpilī var kļūt ne tikai par pilsētas vai reģiona, bet arī starptautisku kultūras dzīves degpunktu, — uzsver mākslas zinātnieks profesors Eduards Kļaviņš.

Daugavpils pilsētas dome sadarbībā ar Kultūras ministriju prezentējusi Marka Rotko mākslas centra Daugavpilī projektu. Ja darbi virzīsies, kā iecerēts, centru varētu atklāt jau pēc trim gadiem, un Daugavpils būs ieguvusi plaša skanējuma tūrisma objektu.

M.Rotko centra veidošanu iniciējuši 1970.gadā mirušā mākslinieka bērni, kas regulāri ciemojoties tēva dzimtenē. Patiecoties viņu ieguldījumam, daugavpilieši nākotnē varēs lepoties ar unikālu faktu — pilsēta būs vienīgā vieta Austrumeiropā, kurā būs apskatāmi pasaulslavenā mākslinieka oriģināldarbi.

Ģimene apņēmusies centrā eksponēt ne mazāk kā četrus dažādu periodu M.Rotko darbus, solot, ka domās par to rotāciju. Tas, kā ceturtdien sarīkotajā projekta prezentācijā uzsvēra Daugavpils Pilsētas attīstības departamenta vadītāja Inga Goldberga, ir īpaši svarīgi, jo ļaus piesaistīt arvien jaunus apmeklētājus. Būtiski, ka centrs iecerēts multifunkcionāls un tā ekspozīcijas veidos interaktīvas, piesaistot plašāku apmeklētāju loku.

M.Rotko mākslas centrs tiek veidots Daugavpils cietokšņa teritorijā Arsenāla ēkā. Līdz ar to Daugavpils dome uzsākusi arī unikālā 19.gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļa sakārtošanu. Projekts pēc pašreizējiem aprēķiniem varētu izmaksāt aptuveni 6,5 miljonus latu, tomēr Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode uzsver — apjomīgie ieguldījumu tiks atpelnīti, ja centrs izveidosies par kultūras tūrisma objektu. Interese par M.Rotko pilsētu esot jau šobrīd, tādēļ centrs tūrisma objektam dotu tikai papildus skanējumu. Plānots piesaistīt arī ES fondu un Marka Rotko biedrības finansējumu, tomēr galvenokārt to finansēšot pilsētas dome no budžeta līdzekļiem.

Amerikāņu mākslinieks, abstraktā ekspresionisma radītājs dzimis Daugavpilī ebreju ģimenē 1903.gadā. Ģimene uz ASV izceļoja 1913.gadā, tomēr pētnieki uzsver, ka bērnība lielā mērā iespaidoja mākslinieka uzskatus dzīvē un mākslā.

Tādēļ muzeja ekspozīciju plānots iekārtot divos līmeņos — eksponējot M.Rotko darbus un stāstot par Daugavpili 20.gadsimta sākumā, respektīvi, pilsētu, kas būtiski ietekmējusi mākslinieka pasaules uzskata veidošanos.

Turandotas atgriešanās uz LNO skatuves

Lauma Mellēna,  NRA  05/18/07    Reizē ar plaukstošām ābelēm tuvu sezonas izskaņai uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves atgriežas viena no visu laiku krāšņākajām operām – Džakomo Pučīni Turandota.

Jāpiebilst, viena no retajām operām, kuras pamatā ir pasakas sižets, ko savā lugā apspēlējis Karlo Goci un kura beidzas ar happy end, kur ļaunumu uzvar mīlestība.

Varbūt naivi, tomēr tieši šīs nianses modernajās kultūras parādībās bieži vien pietrūkst. Šī Turandotas iestudējuma pirmizrāde notika 1973. gadā, pirmais atsvaidzinājums – 1994. gadā. Krāšņais Edgara Vārdauņa skatuves noformējums un kostīmi ir nezūdoša vērtība, lai arī, protams, pakļauts dekoratīvai stilizācijai. Dominē sarkans un zelts – imperatora, varas un kaislības krāsas.

Operas darbība notiek teiksmainos laikos Pekinā. Viss sākas ar brīdi, kad Pekinā pie imperatora pils sienas Mandarīns lasa pūlim pavēli: katram, kurš grib iegūt princeses Turandotas roku, jāatmin trīs mīklas; kurš neatminēs – tiks sodīts…Un galvas ripo līdz brīdim, kamēr parādās princis Kalafs.

Pie diriģenta pults abās Turandotas izrādēs 18. un 20. maijā būs Andris Nelsons; viņš pamazām jau atvadās no Latvijas Nacionālās operas – vismaz kā galvenais diriģents –, lai dotos plašākos ūdeņos. Andris Nelsons allaž ir uzsvēris savas simpātijas pret Pučīni mūziku, turklāt arī šajā sezonā viņam izdevies nodiriģēt visas mūsu Baltajā namā uzvestās Pučīni izrādes – Mme Butterfly, Bohēmu, Tosku un tagad Pučīni nepabeigto operu –Turandotu ar Franko Alfāno sacerēto finālu.

Savulaik Turandotā dziedājušas Latvijas opera leģendas – Solveiga Raja, Žermēna Heine-Vāgnere, Kārlis Zariņš, Miķelis Fišers un citi. Taču jaunākajos laikos šādu spožu solistu pašu mājās nav bijis. Izņēmums ir īslaicīgā Ievas Kepes karjera LNO. Patlaban Operā trūkst gan dramatisko soprānu, gan labu tenoru, tāpēc solisti tiek pieaicināti no citiem teātriem. Par stabilu partneri LNO veidojas Maskavas Novaja Opera teātris. Traviatas jauniestudējumā titullomā debitēja latviešu soprāns Natālija Krēsliņa, kura, iespējams, rudenī dziedās arī Čo-čo Sanu Mme Butterfly un Amēliju Verdi Masku ballē. Turandotā titullomā redzēsim Novaja Opera solisti Jeļenu Popovsku, kura, līdzīgi Natālijai Krēsliņai, meklējusi savu īsto tembru sākumā mecosoprānu partijās (Elizabete Marijā Stjuartē, Ģertrūde Hamletā), vēlāk pārejot uz soprānu. Rīgā viņas partneris Kalafa lomā būs spāņu tenors Karloss Moreno – viens no spilgtākajiem spinto tenoriem pasaulē. Plašais diapazons ļāvis Moreno iekarot kritiķu un klausītāju simpātijas gan sarežģītajās tenoru lomās Pučīni operās, gan Verdi un Maskaņji darbos. Solists daudz koncertē Eiropā, gan abos Amerikas kontinentos, viņš dziedājis Liseu teātrī Barselonā, Sanfrancisko Operā, Čikāgas Liriskajā operā, opernamos Erfurtē, Gvadalaharā, Elpaso un citur. Filadelfijā skolotais tenors dziedājis kopā arī ar Plāsido Domingo un ar viņa atbalstu savulaik debitējis arī Vašingtonas operā. Viņš ir arī Monserratas Kabaljē, Pitsburgas Traviatas, Hosē Karrerasa un Alfredo Krausa vokālo konkursu laureāts. Taču ne jau balvas un nosaukumi ir galvenais. Galvenais ir tas, ka pēdējā laikā Latvijā iespējams dzirdēt tiešām izcilus pasaules līmeņa solistus, bet tas arvien vairāk apliecina, ka Rīga pilntiesīgi iekļaujas Eiropas kultūrkartē. Starp citu, atjaunotajā Turandotas izrādē gaidāma arī kārtējā Kristīnes Opolais debija jaunā lomā – viņa dziedās verdzeni Liu. Iepriekšējā Turandotā Liu lomā uzziedēja Maija Kovaļevska, kura nākamajā sezonā šo lomu dziedās arī vienā no pasaules opermūzikas metropolēm – Ņujorkas Metropolitēna operā. Sastāvs solās būt spožs, izrāde neapšaubāmi krāšņa, turklāt ar labām beigām un sen neizrādīta. Kad jūs pēdējoreiz bijāt operā?

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa, Arno Jundze,  NRA  05/18/07

- DZIESMU SVĒTKIEM – LOGO. 2008. gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome apstiprinājusi Aigara Ozoliņa veidoto svētku māksliniecisko simboliku. Gada sākumā Aigars Ozoliņš tika uzaicināts par svētku galveno mākslinieku. Viņa pirmais uzdevums bija izveidot nākamo svētku mākslinieciskās simbolikas koncepciju, tajā skaitā arī logo.

- UNIKĀLAS GRĀMATAS. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē šonedēļ atklāta izstāde Ex Bibliotheca Rigensis, kas veltīta K. Hāberlanda projektētās bibliotēkas zāles 220 gadu jubilejai. Izstādē eksponētas 138 senas un ļoti vērtīgas grāmatas, kā arī vēsturiski priekšmeti un gleznas no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām.

- FRANCIJAS PAVASARIS UZ NOASA. Šodien galerijā Noass festivāla Francijas pavasaris ietvaros Kultūras un mākslas projekts Noass piedāvā retu un vienreizēju iespēju iepazīties ar vienas no Eiropas slavenākajām kinematogrāfijas skolām – mūsdienu mākslas studijas Le Fresnoy – audzēkņu darbu izlasi. Programmā atlasīti desmit darbi, kas vienlaikus atklāj dažādu mākslas veidu attiecības, video telpas robežas un mūsdienu mākslas un kino racionālos risinājumus. Šovakar arī notiks tikšanās ar programmas kuratori Paskālu Pronjē. Ceļojošās programmas seansi pēc tam notiks arī Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā.

- KORIS GAUDEAMUS. Pēc koncertiem Cēsīs, Ventspilī un Rēzeknē, kuros Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris Gaudeamus diriģenta Ivara Cinkusa vadībā pirmo reizi Latvijā atskaņojis vienu no pasaules kora literatūras šedevriem – Sergeja Rahmaņinova 1916. gadā rakstītās Vesperes vīru kora pārlikumā (to veicis Pēterburgas diriģents un komponists Aleksandrs Govorovs), pienākusi kārta arī koncertam Rīgā. Tas notiks šodien pulksten 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā.

- GUNĀRA ROZENBERGA KOMPOZĪCIJAS. Šodien pulksten 19 koncertzālē Lielā ģilde latviešu dzeža mūziķi Deniss Paškevičs un Mirage Jazz Octet sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā festivāla Ziemeļu pavasaris ietvaros aicina uz džeza koncertu Ziemeļu pavasaris – ziemeļvalstu un latviešu tautasdziesmas džeza aranžējumos. Koncertā skanēs unikālas Gunāra Rozenberga (attēlā) džeza kompozīcijas pēc ziemeļvalstu un latviešu tautasdziesmu motīviem.

- KORIS AIJA. Liepājas tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris Aija un tā vadītāja Gunta Vitevakar saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu Par sasniegumiem tautas mākslā 2006. gadā.

Citādā ziņā...

Gar Daugavas krastu visā tā garumā plāno izveidot veloceliņu

LETA  05/13/07    Organizācija «Daugavas savienība» nolēmusi gar Daugavas krastu visā tā garumā Latvijas teritorijā izveidot veloceliņu, aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības pārstāvis savienībā Dainis Īvāns (LSDSP).

Paredzēts, ka veloceliņš pārmaiņus varētu vest gar abiem Daugavas krastiem.

Viens no iecerētā veloceliņa posmiem varētu būt jau patlaban izveidotais celiņš riteņbraucējiem no Naujienas līdz Krāslavai, kura projektu savulaik virzījusi viena no «Daugavas savienības» valdes loceklēm Ilze Stabulniece.

Kā uzsvēra Īvāns, patlaban svarīgi sameklēt cilvēku, kurš varētu «apstrādāt» šo ideju un izveidot projektu ar veloceliņa maršrutu, lai būtu skaidrs, cik liels finansējums būs nepieciešams šī celiņa izveidošanai un kas varētu būt finansējuma avots.

Viņaprāt, šī celiņa izveidošanā varētu iesaistīt «Daugavas savienībā» esošās pašvaldības - tās, kuras atrodas Daugavas krastā. Arī pārējie savienības locekļi atbalstījuši priekšlikumu, taču vēl nepieciešamas pārrunas ar pašvaldību vadītājiem.

Politiķis informēja, ka Naujienas-Krāslavas veloceliņa izveidošanā piesaistīts arī Eiropas Savienības finansējums, par kuru ierīkotas norādes pie celiņa, kā arī atpūtas vietas.

Par iespējamo projekta finansējumu «Daugavas savienība» spriedīs septembrī, kad tā pēc vasaras pārtraukuma sanāks uz nākamo sēdi.

«Šī iecere varētu labi izdoties, jo gar Daugavas krastu ir ļoti daudz vecu ceļu, ko varētu pārveidot par riteņbraukšanai piemērotiem celiņiem,» sacīja Īvāns.

Viņš informēja, ka Lielvārdes pašvaldības pārstāvis Aivars Troska «Daugavas savienībā» paudis ieceri veloceliņu šajā rajonā veidot no Rīgas hidroelektrostacijas līdz Ikšķilei gar elektrostacijas dambi. Varētu veidot arī iebraukšanu pa to Doles salā.

No Rīgas līdz Jēkabpilij veloceliņš varētu vest gar Daugavas labo krastu, stāstīja Īvāns, norādot, ka savulaik runājis ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Pēteri Stranci, ka pie Dārziņu rajona Rīgā varētu veidot riteņbraucēju promenādi.

Savukārt kreisajā krastā iecerētā veloceliņa posms varētu būt no Bolderājas līdz Rīgas centram, kuru paredzēts izveidot tuvākajā laikā.

Veloceliņa izveidošanā gar Daugavas krastu varētu iesaistīt arī nevalstiskās organizācijas. Īpašu interesi izrādījis Vides aizsardzības klubs. Tā pārstāve Elita Kļaviņa aģentūrai LETA pauda, ka šāda ideja ir laba un atbalstāma.

Latvijas mežos patlaban ir vairāk nekā 10 lāči

LETA  05/14/07    Latvijas mežos šopavasar uzskaitīti vairāk nekā desmit lāči, aģentūru LETA informēja Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš.

Pagaidām nav saņemtas ziņas no visiem rajoniem, tādēļ šis skaitlis varot pieaugt līdz 15.

Tomēr Ozoliņš norādīja, ka ziņas par precīzu Latvijas lāču skaitu iegūt ir grūti, jo dažkārt viens un tas pats lācis tiek uzskaitīts vairākos rajonos.

Visvairāk lāču šogad manīti Limbažu un Valmieras rajonā - katrā trīs dzīvnieki. Savukārt Kurzemē zināms tikai viens lācis, kas tur parādījies aptuveni tajā pašā laikā, kad no Roņu salas pazudis tajā manītais ķepainis. Dzīvnieka pēdas redzētas Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonā. Tā kā pamanītās pēdas visās šajās vietās bijušas vienāda lieluma, tad mežsargi spriež, ka tas ir viens un tas pats lācis.

Lielākoties Latvijas mežos novērotie lāči ir pusaudži - 1,5-2,5 gadus veci, kas liecina par to, ka tie dzimuši Igaunijā. Tomēr Alūksnes un Balvu rajonā reģistrēti arī pieauguši dzīvnieki, kā arī manīta lācene ar aptuveni 1,5 gadus vecu lācēnu.

Lāči šogad nodarījuši arī pirmos postījumus Madonas un Balvu rajona biškopjiem, teica Ozoliņš.

Vēl pirms pāris gadiem Latvijā mitinājās seši lāči, un šis ir pirmais gads, kad mūsu valstī savvaļā dzīvojošo lāču skaits pārsniedz desmit dzīvniekus. Tuvākās nedēļas laikā VMD saņems informāciju no mežniecībām Gulbenes un citos rajonos, kur varētu dzīvot lāči.

Mute paliek vaļā!

Nora Driķe,  Diena  05/14/07    Uzplaukstot tūrismam, Liepājā top viesnīcas, kas neparastā stila dēļ pašas var kļūt par pilsētas apmeklējuma mērķi

Žilbinoši zeltīti kokgriezumi ēģiptiešu mēbelēs un gaismekļos. Austrumniecisks raibums spāņu flīzēs. Simtgadīgas porcelāna vannas. Pīpētava ar skatu bijušās tīklu darbnīcas trīšu šahtā, tās sliedes un varenais āķis pie griestiem ir vēl aizvien. Rotaļīga, silta gaismas krāsainība garajā gaitenī. Vēderaina māla vāze, no kuras varētu izlīst slaids džins. Nepiedzīvoti mistiska gaisotne veidojas šajā Liepājas Vecās ostmalas ēkā, kas būvēta padomju gados rūpniecības vajadzībām. "Mute paliek vaļā! Tā ir liela uzdrīkstēšanās darīt pilnīgi citādi," patiku neslēpj topošā Fontaine Royal Hotel restorāna Karaliskais ķēķis bāra menedžere Ieva Gineika. Vienu šīs viesnīcas daļu kopā ar restorānu tās īpašnieks mūziķis Luijs Fonteins jeb īstajā vārdā Stīns Lorins plāno atvērt nedēļas nogalē, pārējo — vasaras vidū.

Šovasar viesus sāks uzņemt arī četrzvaigžņu "viena no retajām Latvijas stila un dizaina viesnīcām" (līdzīpašnieka Ivara Kesenfelda raksturojums) Promenāde Fonteinam kaimiņos vecajā labības spīķerī. Uz četrām zvaigznītēm pretendē arī marta beigās atvērtais no jauna uzbūvētais hotelis Kolumbs.

Jaunu viesnīcu intensīva tapšana Liepājā ir tiešā harmonijā ar citiem signāliem: tūristu nakšņotāju skaits pilsētā pērn pieaudzis par trešdaļu, kopš 9.jūnija jaunus maksātspējīgus viesus uz šejieni katru dienu atvedīs Kopenhāgenas un Hamburgas lidmašīnu reisi, kurus airBaltic sāks šovasar un turpinās visu cauru gadu.

"Ir ļoti svarīgi, lai vieta būtu jauka, labs serviss un lai būtu kaut kas neparasts. Cilvēkiem patīk kaut kas citāds," ir pārliecināts L.Fonteins. Viņš gaida gan viesus lētākos "studentu apartamentos", gan ģimenes ar bērniem, kuriem varētu patikt te ierīkotie baseini, gan cilvēkus, kuri meklē izklaides ārpus Rīgas nedēļas nogalēs, gan biznesmeņus. Savukārt vecajā sarkano ķieģeļu spīķerī topošā "izteiktā interjera viesnīca" Promenāde, kurā būs 42 numuri, seši ar iebūvētu saunu, vairāk rēķinās ar viesiem "nedaudz virs vidusslāņa" un biznesa ļaudīm, saka viens no SIA MIG Holdings līdzīpašniekiem Aigars Kesenfelds. Ar viesnīcas stilu sasauksies mākslas galerija un jahtu servisa centrs, kas arī atradīsies spīķerī, bet pretī viesnīcai ar laiku tiks attīstīta jahtu osta.

Pieteikumu citu jaunu viesnīcu būvei Liepājas būvvaldē nav, bet abi Kesenfeldi Dienai apliecina, ka viņiem ir vēl dažas ieceres šajā nozarē. Zināms arī, ka pie pašas Liepājas pludmales uzņēmējs Andris Griģis plāno būvēt SPA sanatoriju un viesnīcu.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Juris Zudovs uzskata, ka nozares attīstība Liepājā atbilst tendencei valstī: "Pieprasījums pēc viesnīcu un restorānu pakalpojumiem pieaug, iedzīvotāju patēriņa iespējas pieaug, ārzemniekiem Latvija ir svaigs galamērķis, un interese par Latviju joprojām paaugstinās. Tāpēc par tirgus piesātinājumu domāt ir pāragri gan Rīgā, gan reģionos. Noteikti nākotnē parādīsies arī starptautiskās viesnīcu ķēdes."

Kurzemes tūrisma asociācijas vadītājs ventspilnieks Guntars Seilis vairāk nekā desmit Liepājas viesnīcu piedāvājumu sauc par izcilu, sakot, ka tās ir labākās Kurzemē. Tomēr šī reģiona visvairāk apmeklēto tūrisma objektu sarakstā Liepāja un Liepājas rajons atpaliek, tas, viņaprāt, nozīmē, ka tūristiem, kuru pieaugums pērn ir bijis "vairāk nekā optimistisks", Liepājas piedāvājumā kaut kā pietrūkst. Piepildīt pilsētas viesnīcas palīdz darījumu tūristi, jo šī ir liela ostas pilsēta, kā arī sporta un mūzikas festivālu apmeklētāji.

Tam piekrīt arī L.Fonteins, uzsverot, ka Liepājas tūrisma potenciāls ir milzīgs: "Galvenais — te ir pludmale. Cilvēkiem patīk Vecliepājas arhitektūra, visi, it īpaši ārzemnieki, prasa Karostu, jo tur ir liela vēsture. Karostā ir nepieciešams muzejs! Vairāk nekā sešus gadus dzīvodams Liepājā, redzu, ka te ierodas aizvien vairāk cilvēku. Trūkst aktivitāšu, jādomā, ko pilsētā darīt ziemā." Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) un viņa pirmā vietniece Silva Golde (TP) uzskata, ka daudzus viesus nākotnē piesaistīs sporta multihalle un koncertzāle. Viņuprāt, zinot, ka pašvaldība īsteno šos projektus, uzņēmēji sāk vairāk pievērsties ar tūrismu saistītam biznesam. Vēl viens stimuls to darīt ir pilsētas lidostas attīstība. "Ja sāks starptautiskos reisus, viss būs kārtībā. Lidostas sakontaktē pilsētas," uzsver L.Fonteins.

Tas saskan ar U.Seska un satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) piektdien presei pausto pārliecību, ka lidostas attīstība nozīmīgi ietekmēs Liepājas un reģiona izaugsmi.

Pirmdien, 7.maijā, airBaltic atsāka reisus starp Rīgu un Liepāju. Pirmoreiz trijos gados pirmās nedēļas reisi ir pilnībā pārdoti (vienvirziena biļetes cena lidojumiem no Rīgas uz Liepāju Ls 19,10, no Liepājas uz Rīgu — Ls 10,50). Pēc nepilna mēneša, 9.jūnijā, sāksies lidojumi no Liepājas uz Kopenhāgenu un Hamburgu katru dienu un turpināsies visu cauru gadu. Lētumā — no Ls 5 uz Hamburgu un Ls 19 uz Kopenhāgenu (biļetes cena vienā virzienā) — tie konkurēs ar reisiem no Liepājai tuvās Palangas lidostas (Lietuva). Pretstatā Liepājai Palanga bez Kopenhāgenas un Hamburgas piedāvā arī reisus uz Amsterdamu, Frankfurti pie Mainas, Hannoveri un Tallinu. Nākamie reisi no Liepājas droši vien būs uz Oslo, Stokholmu un Helsinkiem, saka airBaltic prezidents Bertolds Fliks, stāstot par kompānijas plāniem gada laikā dubultot starptautisko reisu skaitu no Liepājas.

Valdība šogad piešķīrusi vienu miljonu latu Liepājas lidostas attīstībai. U.Sesks Dienai paskaidroja, ka tas nepieciešams galvenokārt skrejceļu sakārtošanai, ziemas tehnikas iegādei, lai nodrošinātu lidostas darbu ziemā un drošības prasības. Valsts paredzējusi, ka kopumā triju reģionālo — Liepājas, Ventspils, Daugavpils — lidostu attīstībai būs izmantojami 20 miljoni eiro no Eiropas Savienības fondiem, Dienai teica A.Šlesers. Viņš atzina, ka airBaltic Liepājas lidojumu izmaksas nevarētu segt, "ja nebūtu politiskā uzstādījuma un valsts atbalsta".

***

Tūrisms Kurzemē

- Tūristu skaits, kas palikuši pa nakti Kurzemes viesnīcās

* ārvalstu viesu īpatsvars 2006.gadā — 32%

Avots: Kurzemes tūrisma asociācija, Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs

- Populārākie tūrisma objekti un izklaides pasākumi Kurzemē

• Kinopilsētiņa Tukuma rajonā
• Ekskursiju kuģītis Hercogs Jēkabs Ventspilī
• Ventspils pilsētas svētki
• Kuldīgas pilsētas svētki Dzīres Kuldīgā
• Akvaparks Ventspils
• Piejūras Brīvdabas muzejs un mazbānītis Ventspilī
• Baltijas pludmales festivāls Liepājā

Avots: Kurzemes tūrisma asociācija

Klusā strūklaka apnīk pat domei

Sandris Vanzovičs,  NRA  05/15/07    Rīgas domes Vides komiteja vakar nolēma lūgt paredzēt šā gada budžeta grozījumos 361 612 latus triju strūklaku remontam, turklāt prioritāra ir jau ilgu laiku klusējošā, dārgā strūklaka pie Kongresu nama.

"Man ir neērti jau vairākus gadus stāstīt žurnālistiem, ka tūlīt, tūlīt tiks sākti strūklakas sakārtošanas darbi vienai no dārgākajām strūklakām Latvijā – Kronvalda parkā," pavēstīja komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns. "Esplanāde priecē acis, Kronvalda parks klusē," piebilda pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki (RDP) speciālists Andis Gremze.

Kronvalda parkā strūklaka izbūvēta salīdzinoši nesen – 2000. gadā sākta ekspluatācija, bet gan RDP, gan pieaicināto ekspertu slēdzieni liecina par "toreizējo pieredzes trūkumu šādu objektu izbūvē, kas radījusi nepilnības strūklakas apdares plātņu stiprinājuma izbūves procesā un padarījusi neiespējamu tās tālāko ekspluatāciju". Pēc RDP atzinuma, šīs strūklakas remontdarbiem kopumā vajadzētu aptuveni 123 000 latu. Jāpiebilst, ka strūklakas izbūve izmaksāja tikai mazliet vairāk – aptuveni 188 000 latu. Toreiz tā tika ierīkota straujos tempos – lai paspētu līdz notiekošo Eiropas Reģionālās attīstības bankas (ERAB) pilnsapulcei Rīgas Kongresu namā.

A. Gremze teica, ka patlaban vairāku strūklaku tehniskais stāvoklis neatbilst to ekspluatācijas noteikumiem. Problemātiskākā situācija ir ar Bastejkalna kaskādi un strūklaku Ziedoņdārzā. Bastejkalna kaskādei būtu vajadzīgi 134 074 lati, Ziedoņdārza strūklakai – 104 465 lati. 10 000 latu varētu piešķirt dzīvojamo ēku kompleksa A. Čaka 92, 96 un 98 projekta attīstītājs uzņēmums SIA Ammo.

Finanšu departamentam tiks lūgts iekļaut budžeta grozījumos visu triju sāpju bērnu remontiem vajadzīgo summu, 361 612 latus, sarindojot objektus prioritārā secībā: vispirms strūklaka pie Kongresu nama, tad Bastejkalna kaskāde un strūklaka Ziedoņdārzā. Vides komitejas deputāti izteica cerību – ja ne visām trim, tad vismaz Kronvalda parka krāšņumam nauda atradīsies, lai remontu varētu sākt jau šogad.

Pludmales sezonu atklājot, glābēji gatavojas darbam

Imants Vīksne,  NRA  05/16/07     Ventspils pludmalē jau vakar darbu atsāka glābšanas dienests. Potenciālo glābjamo gan bija maz, jo ūdens temperatūra ir zema – plus deviņi grādi. Arī gaiss iesilis līdz skopiem plus 15 grādiem. Taču, tiklīdz kļūs siltāk, arī uzraugāmo netrūks. Dežurants Valdis Brūveris stāsta, ka visvairāk jāpieskata Ventspils viesi, kuri, nezinot šejienes jūras raksturu, aizpeld līdz otrajam sēklim un atpakaļ vairs nejaudā tikt. Otra lielākā pieskatāmo atpūtnieku grupa ir bērni. Viņi galvenokārt mēdzot noklīst un arī pārgalvīgi uzvesties ūdenī – tāpat kā iereibuši cilvēki. Par laimi, pēdējos gados Ventspils pludmalē lielas nelaimes nav notikušas. Arī pērn neviens nenoslīka. Septiņus peldētājus glābēji veiksmīgi izvilka, kad tie bija sākuši rīstīties zem ūdens.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina pagaidām vēl atturēties no peldēm vai peldēties ļoti piesardzīgi un pārliecināties, ka līdz tam pazīstamās ūdenstilpes gultne nav kļuvusi dziļāka. "Peldsezona šogad sākusies ļoti agri, ūdens vēl ir auksts, tāpēc, dodoties pirmajās peldēs, ir jābūt maksimāli uzmanīgiem," uzsver arī VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere.

Pagājušajā nedēļā veiktie ūdens tīrības mērījumi peldvietās liecina, ka tā atbilst prasībām. Arī šogad vairākas pludmales var lepoties ar kvalitāti simbolizējošo zilo karogu. Tas plīvos Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Daugavpilī, Engurē un Rīgā – astoņās peldvietās un vienā jahtu ostā. Tiesa, sakarā ar pārkāpumiem pērn šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta Bulduru un Majoru pludmalēm, informē zilā karoga nacionālā koordinatore Ieva Ulme.

Šogad sezonas laikā peldvietu ūdens kvalitāte tiks pārbaudīta 278 jūras un iekšzemes peldvietās – par trim peldvietām vairāk nekā pērn. Pirmās ūdens kvalitātes pārbaudes veiktas jau pirms peldsezonas, tās turpināsies visu vasaru, ņemot paraugus vienu reizi divās nedēļās.

Liepājas peldvietas ir pilnībā gatavas uzņemt peldētājus. Uzstādītas pārģērbšanās kabīnes, atkritumu tvertnes, tualetes, arī viss pārējais peldētājiem nepieciešamais ir darba kārtībā, stāsta Liepājas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Dejus. Liepājniekiem jāpaciešas līdz jūnijam, kad pludmali greznos arī zilais karogs.

Arī Jūrmalas pludmalēs pagaidām sezona nav sākusies, jo ūdens ir auksts. Majoros, Bulduros un Jaunķemeros zilais karogs tiks pacelts jūnija sākumā, informē Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pagājušajā sezonā nomedīts mazāk dzīvnieku nekā atļauts

DELFI  05/17/07    Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā medību sezonā nomedīti 2521 aļņi, 3904 staltbrieži, 23872 stirnas, 21504 mežacūkas, kā arī 114 vilki un 86 lūši.

Tāpat kā līdz šim, arī 2006./2007. gada medību sezonā visi medījamie dzīvnieki tikuši nomedīti mazāk, kā noteiktais lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms. Tā – aļņiem, nomedīšanas apjoms bija 3164 dzīvnieki, nomedīts tika 79,9%; staltbriežiem limits bija 5790 dzīvnieki, nomedīts tika 64,4%; stirnām limits – 29560 dzīvnieki, nomedīts – 80,7%; mežacūkām limits – 29050 dzīvnieki, nomedīts – 74%.

Lai nodrošinātu ekoloģiski pamatotu īpatņu skaitu populācijās, samazinātu pretrunas starp medību saimniecību un citu nozaru interesēm, medījamo dzīvnieku vai pašu medību nodarīto zaudējumu dēļ un veicinātu ilgtspējīgas medību saimniecības attīstību, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites rezultātiem, katru medību sezonu tiek noteikts lielākais pieļaujamais medījamo dzīvnieku nomedīšanas apjoms. Pirms medību sezonas sākuma Valsts meža dienests izsniedz limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas medību tiesību lietotājiem.

Kopš 2000.gada sāk pieaugt galveno medījamo sugu dzīvnieku nomedīšanas apjomi, kas liecina par to, ka populāciju kvantitatīvie rādītāji uzlabojas. Strikti ievērojot optimālos medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas modeļus, ir izdevies apturēt medījamo dzīvnieku populāciju lejupslīdi un panākt medījamo dzīvnieku skaita un nomedīšanas apjomu palielināšanos.

Latvija ir atļautas arī lūšu un vilku medības. Vilkiem maksimālais pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija 130 dzīvnieki, un nomedīti tika 114 vilki, kas ir 87,7% no limita, savukārt lūšiem pieļaujamais nomedījamo dzīvnieku skaits bija 94 un nomedīti tika 86 lūši, kas ir 91,5% no limita.

Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem Latvijā 2006. gadā bija apmēram 600 vilku un 1000 lūšu. Nosakot medību limitu, nolūks ir reizē saglabāt un regulēt plēsīgo dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu citām dzīvnieku sugām un lai dzīvnieki nenodarītu kaitējumu cilvēkiem.

Pauls un Labvēlīgais tips līgos kopā

Santa Raita,  NRA  05/17/07    "Es jau katru gadu zvēru, ka nekad vairs, un katru gadu laužu savus zvērestus," smaida Maestro Raimonds Pauls. Jau atkal Līgo vakarā viņš aicina uz kopīgu ballēšanos, šoreiz – pie skaistā Raiskuma ezera Cēsu pusē.

Interesanti, ka šogad Pauls līgos kopā ar grupu Labvēlīgais tips. "Viņiem būs sava programma, man – savējā," tikai Neatkarīgajai atklāj Maestro un labprāt izstāsta, ka viņš gatavo ļoti raibu programmu. "Laidīšu ārā jaunos – Lieni Šomasi un Jāni Moiseju – tas mums tāds jauns duets. Normunds Jakušonoks duetā ar Daigu Petkeviču dziedās manus vecos gabalus. Protams, uz skatuves noteikti būs arī klasiķis Viktors Lapčenoks, kas dzied manas dziesmas, arī bērnu ansamblis Dzeguzīte un vairāki citi izpildītāji." Vakara otrajā daļā savu Līgo vakara programmu spēlēs Labvēlīgais tips, un to visu tiešraidē rādīs telekompānija LNT.

Bet ne tikai ar Jāņu lustēm aizņemts Maestro prāts – nupat pabeigts ļoti nopietns darbs ar kamerkori Kamēr... un džeza trio. "Ierakstījām Bahu, pavisam savādākā stilā, nekā tas ir pieņemts. Darbs ir izdarīts, un es uzskatu, ka tas ir tāds kapitāls ieraksts, klasika. Ceram, ka pēc pāris mēnešiem jau varēsim to klausīties," stāsta Raimonds Pauls. Šobrīd viņš ļoti nopietni sācis domāt arī par nākamo vasaru, par Dziesmu svētkiem. "Pirmo reizi Dziesmu svētku laikā būs koncerts, kurā piedalīsies latviešu labākie estrādes mākslinieki. Ideja ir vēl pavisam svaiga," viņš saka un piebilst, ka šis koncerts, iespējams, notiks Rīgas Kongresu namā. "Tas būs mūsu vieglā žanra veltījums latviešu tautasdziesmai – sākot ar džezu un beidzot ar roku. Esmu lūdzis tajā piedalīties profesionālus mūziķus, un mēs dziedāsim tikai latviešu tautasdziesmas." Maestro atklāj, ka uz skatuves būs simfoniskais orķestris un priekšplānā pie klavierēm mūziķi mainīsies – tur piedalīties piekritis gan Uldis Marhilevičs, gan Kārlis Lācis, gan Raimonds Macats, gan Jānis Lūsēns, un katram tiks dota iespēja brīvi interpretēt latviešu tautasdziesmu. Tur dziedās Intars Busulis, Ance Krauze... Kā saka Pauls – viss mūsu estrādes zieds. "Šovasar jau jāsāk domāt, ko katrs darīs. Un es domāju, ka iznāks ļoti labs koncerts," piebilst Maestro.

Vēl saviem klausītājiem Maestro ir sarūpējis mūziklu – tā ir Dāvana mūsdienu sievietei, kuru iestudē Muzikālais teātris 7, un tā pirmizrāde gaidāma 13. jūlijā. "Tas jau tāds tingeltangelis, brīvdabas izrāde, kājas pa gaisu," smaida Raimonds Pauls un, lai arī negribīgi, tomēr atklāj, ka uzrakstījis mūziku arī Rīgas Krievu teātra izrādei, kas nāks ārā rudenī. "Tā būs viena interesanta luga, kuras autors ir izcils rakstnieks Īzaks Bābels, kurš četrdesmitajā gadā tika nošauts. Un šis darbs būs veltīts tādai pilsētai kā Odesa – par dzīvi gan pirms revolūcijas, gan pēc revolūcijas. Tas būs interesanti, teksts ir ļoti foršs," piebilst Maestro.

Jauna narcišu šķirne nes Siguldas vārdu

Ilze Upīte,  NRA  05/18/07    «Esmu savas pilsētas patriots,» teic Siguldas selekcionārs Vitauts Skuja, kurš par godu pilsētas 800 gadu jubilejai izveidojis īpašu narcišu šķirni ‘Siguldai 800’.

Tiesa, zieds vēl jānovērtē speciālai komisijai, un tikai tad tas varēs nest šo nosaukumu.

Šķirni, kurai tiks piešķirts nosaukums "Siguldai 800", kopīgi izvēlējās pats selekcionārs un Siguldas novada domes dārzniece Aira Balde. Zieds izceļas ar ļoti spilgtu krāsu un savdabīgu ziedlapu formu, turklāt brīnišķīgi smaržo. Pagaidām ir 30 šīs šķirnes narcišu sīpolu.

"Selekcija ir visai neprognozējama lieta, laimes un mīlestības spēle, jo gēnu kombināciju iepriekš paredzēt nevar. Tāpat gandrīz neiespējami iegūt vienu un to pašu rezultātu atkārtoti," saka V. Skuja.

Šķirne "Siguldai 800" izveidota divpadsmit gadu laikā. Savukārt otra narcišu šķirne "Siguldas saule", kuras sīpolus selekcionārs par godu svētkiem dāvās pilsētai, tapusi pirms 20 gadiem. "Siguldas saule" šķirnes narcises vienā vietā aug aptuveni četrus gadus. Kā spriež A. Balde, nākamajā pavasarī to sīpolus, visticamāk, iestādīs domes dārzā.

V. Skujas aizraušanās ar selekciju sakņojas 1965. gadā. "Viss sākās no banālās parunas, ka mīlestība nāk caur vēderu. Strādāju par mērnieku, un alga nebija no tām lielākajām, tāpēc vajadzēja piepelnīties. Audzēju tulpes, sāku apmeklēt puķu izstādes un brīnījos par ziedu krāšņumu. Tad apņēmos radīt pats savas šķirnes, lai citi nāktu pie manis skatīties, bet tā nebija melna skaudība. Neesmu un arī tad nebiju suns uz siena kaudzes un varu ar savu veikumu padalīties," stāsta selekcionārs, kurš guvis arī starptautisku atzinību.

"Latvijas Ziņu kanāls" būs skatāms arī inernetā

LETA  05/18/07    No 22.maija līdz šim tikai "Baltkom" kabeļtelevīzijas tīklā skatāmo "Latvijas Ziņu kanālu" (LZK) varēs redzēt visā Latvijā un arī aiz tās robežām, jo sāks darboties kanāla mājaslapa, kurā būs iespēja to skatīties tiešraidē, aģentūru LETA informēja LZK producents Andrejs Mēters.

Mājaslapā būs arī informācija par kanālu, jaunumiem un LZK veidotājiem.

LZK ir uzsācis sadarbību arī ar vairākām reģionālajām televīzijām, apmainoties programmām. Līdz ar to LZK sagatavotos raidījumus redzēs plašāks skatītāju loks reģionos.

Nākamnedēļ, 22.maijā, LZK svinēs viena gada jubileju. LZK attīstības direktore Evija Šalte un Mēters 22.maijā preses konferencē stāstīs par paveikto gada laikā, jaunumiem, ko skatītajiem kanāls piedāvās šovasar, un plānoto, sagaidot jauno televīzijas sezonu rudenī. Preses konference notiks kanāla jaunajā studijā Elijas ielā 17, Rīgā.

Kā ziņots, pērn ievērojami palielinājās abu Latvijā veidoto specializēto televīzijas ziņu kanālu popularitāte. Ziņu aģentūras LETA producēto kanālu TV24 pērn rudenī katru dienu vai gandrīz katru dienu skatījās 84 000 cilvēku, bet telekompānijas LNT veidoto LZK - 82 000 cilvēku, liecina "TNS Latvia" pētījuma dati.

TV24 un LZK ir redzami "Baltkom" kabeļtelevīzijas tīklā. TV24 skatāms arī daudzviet publiskajā telpā, internetā - kanāla adrese ir "www.tv24.lv", kā arī ar video un 3G aprīkotos mobilajos telefonos. Tagad internetā būs skatāms arī LZK.

Lai arī ievas
šur tur vēl zied, tomēr ar

katru dienu kļūst arvien siltāks...

Gaisa temperatūra dienā ir ap 20^oC.

Nu jau zied arī ceriņi, un dārzi kļūst ar-

vien krāšņāki... Sagaidījām pirmo pērko-

na negaisu, tāpēc beidzot varam apgulties

dzelteni zaļajās pļavās, skatīties koši zi-

lajās debesīs un skaitīt mākonīšus

vai arī vienkārši izbaudīt

jauko laiku...

Anda Jansone, trešdien, 16. maijā