Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Īrijas prezidente: Latvijas cilvēki ir daļa no mūsu sasniegumiem

LETA  05/22/07     Latvijas cilvēki ir daļa no Īrijas sasniegumiem, otrdien sacīja Īrijas prezidente Mērija Makalīza, uzrunājot Latvijas diplomātus, valsts amatpersonas, Latvijas Universitātes pasniedzējus un mediju pārstāvjus.

Viņa pauda cerību, ka Latvijas iedzīvotāji, kas mājo Īrijā, nākotnē būs arī daļa no Latvijas panākumiem.

Īrijas prezidente norādīja, ka īri, kas laika gaitā emigrējuši uz citām valstīm, stiprina savas dzimtenes politisko ietekmi un ekonomiku.

Makalīza pauda pārliecību, ka lielākā daļa latviešu, kas strādā Īrijā, atgriezīsies Latvijā. Viņa tikusies ar daudziem latviešiem Īrijā un viņi sacījuši, ka vēlas atgriezties dzimtenē, teica prezidente.

Īrijā pirms 50 gadiem aptuveni 20% iedzīvotāju bija bezdarbnieki, tādēļ daudzi no viņiem pameta valsti. Pirms vairākiem gadiem valsts izjuta darbinieku trūkumu, un Īrijas amatpersonas aktīvi aicināja aizbraukušos tautiešus atpakaļ.

Pašlaik puse imigrantu, kas ierodas Īrijā, ir īri, kas iepriekš no valsts darba meklējumos aizbraukuši uz citām valstīm.

Jau ziņots, ka vakar pēc tikšanās ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Īrijas prezidente sacīja, ka latvieši viņas valstī ir silti uzņemti.

"Jūsu cilvēki ir jūsu vēstnieki," teica Makalīza. Viņi ir augstu novērtēti, viņi ir cienīti un palīdz būvēt Īriju, atzina prezidente.

Jau ziņots, ka Īrijas prezidente Makalīza vakar oficiālā vizītē ieradās Latvijā. Viņas vizīte beigsies šovakar.

Kopš 2004.gada 1.maija Īrija ir atvērusi savu darba tirgu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. No 2000.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim 22 018 Latvijas iedzīvotāji saņēmuši Īrijas personīgos sabiedrisko pakalpojumu numurus, kurus izsniedz, lai iebraukušie Latvijas iedzīvotāji varētu izmantot Īrijas nodokļu, sociālās apdrošināšanas un sociālās labklājības sistēmu piedāvātos pakalpojumus.

2006.gada augustā Īrijā oficiāli reģistrēts 20 301 strādnieks no Latvijas. Pēc Īrijas 2006.gada tautas skaitīšanas datiem, Īrijā dzīvo 13 999 Latvijā dzimušas personas.

 

Kruks: latvieši ir melanholiski, nespēj mainīt savu identitāti un komunicēt ar citiem ES

LETA  05/25/07    Latvieši ir iestiguši melanholijā, nespēj mainīt savu identitāti un komunicēt ar citiem Eiropas Savienībā.

Tādu viedokli piektdien konferencē "Francijas un Latvijas skatījums uz Eiropu: viedokļu krustpunkti" pauda Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Sergejs Kruks savā ziņojumā "Melanholiska sabiedrība: latviešu identitātes veidošanas valodas instrumenti".

Kruks savus apgalvojumus balstīja uz literāta Gunta Bereļa, filozofes Maijas Kūles un sociologa Pētera Laķa rakstu fragmentiem.

Pēc Kruka teiktā, latvieši ir ieciklējušies jaunlatviešu radītajā romantizētajā nacionālajā identitātē, kas balstās uz valodas un nacionālās kultūras sargāšanu, un nespēj piemēroties globalizācijas realitātēm. Ar to arī esot izskaidrojamas pastāvīgās runas par "valsts nozagšanu", jo pašreizējās sabiedriskās dzīves realitātes nesaskan ar 80. - 90.gadu mijas sapņiem par atjaunoto Latvijas valsti. Pirmskara Latvija tiekot pārlieku glorificēta, nerimstot sēras par "zaudēto valsti", "zelta laikiem", pagātnē pārciestajiem pāridarījumiem.

Jaunu "ideju" latvieši nespējot radīt, tāpēc notiekot mētāšanās no "cīņas pret korupciju" līdz "taisnīgu vēlēšanu nodrošināšanai". Rezultātā tiekot secināts, ka "Eiropa mūs nesaprot".

Vienīgais izņēmums bijis Marijas Naumovas uzvara "Eirovīzijā" Tallinā, kad beidzot Latvijas laikrakstos parādījies virsraksts: "Eiropa beidzot mūs sadzirdēja". Sabiedrību saliedējoša loma bijusi arī Latvijas sportistu veiksmīgajiem startiem.

Kruks arī pierādīja, ka gan Berelis, gan Kūle, gan Laķis savos rakstos pauž domu, ka "jēdzieni vārdos nav izsakāmi", ka precīzāk izsakās dzejnieki savās metaforās, kuras "savējie sapratīs", vai arī labāk ir paklusēt.

Žurnāla "Esprit" direktors Olivjē Monžēns atzina, ka Eiropā maz runā par "Eiropas vērtībām", jo multikulturālisma apstākļos tā ir jūtīga tēma, kas var izprovocēt konfliktus un reliģiskas nesaskaņas sabiedrībā. Tāpēc Briseles ierēdņi izdodot noteikumus, rūpējoties par to, lai ES viss notiktu taisnīgi, bet atklāts paliek jautājums, "vai tas ir labi", kas patlaban notiek ES.

Arī Francijā, Vācijā un citās esot savi "zudušie zelta laiki" - tie esot 30 pēckara gadi, kad sociāldemokrātu vadībā tika radīta augsta sociālā labklājība. 90.gadu sākumā atkal sācies "mežonīgais kapitālisms", globalizācija, kas daudziem ES iedzīvotājiem liekot sērot par zaudēto mieru un labklājību.

Melanholija, pēc Monžēna teiktā, ir raksturīga arī francūžiem, kuri referendumā izgāza ES jaunās konstitūcijas pieņemšanu, jo nespēja rast atbildi uz jautājumu: "Kur ir ES robežas".

Versaļas Senkentēnas universitātes profesors Tjerī Letērs konferencē runāja par pilsoņiem un migrantiem ES, Starptautisko attiecību pētījumu centra (CERI) direktore Katrīna de Vendena - par ES pilsonību un par Francijas pilsonības modeli.

Par demokrātiju un plurālismu ES savu viedokli konferencē izteica Francijas Nacionālā zinātnisko pētījumu centra Politikas sociālo zinātņu institūta pētniece Nadēža Ragaru, Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehris, bet Latvijas Universitātes pārstāve Agita Misāne un Monreālas universitātes pārstāvis Ksavjē Lands dalījās savās pārdomās par reliģijas un valsts attiecībām.

 

Latvijas kontingenta karavīri pirms atgriešanās no Irākas izies rehabilitācijas kursu Kuveitā

LETA  05/26/07    Latvijas kontingenta karavīri pirms atgriešanās no starptautiskās operācijas Irākā izies rehabilitācijas kursu Kuveitā, pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis.

Jūnija sākumā 121 Latvijas karavīrs no Irākas dosies uz Kuveitu, lai NBS psihologu dienesta uzraudzībā sāktu rehabilitācijas kursu, ko turpinās arī Latvijā.

Irākā uz kādu laiku paliks vēl četri Latvijas kontingenta karavīri, kuri kārtos jautājumus par kontingenta materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu uz Latviju.

Karavīru rotācija bija plānota tikai jūlija sākumā, taču tika nolemts karavīrus no šīs operācijas atsaukt ātrāk. Jūnija beigās uz Irāku dosies vairs tikai trīs karavīri, kuri nomainīs tur esošos četrus štāba virsniekus Bagdādē un Divānijā.

Pēc Stafecka teiktā, tālākā Latvijas karavīru dalība - skaits, uzdevumi, pakļautība - Irākā vēl tiek apspriesta. Viņš piebilda, ka patlaban nav tādu plānu, ka Latvijas karavīri vispār vairs neatradīsies Irākā.

Bruņoto spēku pārstāvis arī informēja, ka pēc kārtējās rotācijas, kas notiks jūnijā, Latvijas kontingenta karavīru skaits Afganistānā no pašreiz tur dienošajiem 35 karavīriem tiks palielināts līdz 72, turp nosūtot jaunu kontingenta vienību, kas nodarbosies ar apsardzi, kravu konvojēšanu un amatpersonu eskortēšanu.

Savukārt jūlijā kontingenta karavīru skaits Afganistānā tiks palielināts jau līdz 95 karavīriem, jo tiks nosūtīti vēl papildu štāba virsnieki un instruktori, kā arī otra militāro novērotāju vienība.

Plāni par Latvijas karavīru dalību - skaits, uzdevumi - NATO vadīto spēku sastāvā 2008.gadā vēl tiek apspriesti gan Latvijā, gan ar Norvēģiju, kuras spēku sastāvā darbojas Latvijas karavīri, gan ar NATO.

 

Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam piešķirti 67 000 lati

LETA  05/30/07     Lai stiprinātu ārvalstīs dzīvojošo tautiešu saikni ar Latviju, Integrācijas sekretariāts atbalstījis 31 projektu, ko iesniegušas latviešu diasporas nevalstiskās organizācijas.

Kopējā projektiem piešķirtā summa ir 67 000 latu, aģentūru LETA informēja sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute.

"Ir svarīgi sniegt finansiālu atbalstu latviešu diasporas organizācijām, lai popularizētu latviešu tradīcijas un palīdzētu mums nezaudēt saikni ar tautiešiem ārvalstīs. Atbalstītie projekti dos iespēju daudziem mācīties dzimtajā valodā un ievērot mūsu tautas tradīcijas," atzīst īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP).

Dotāciju programmas mērķis ir ārzemēs dzīvojošo latviešu diasporas pārstāvju etniskās identitātes un latviešu kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana. Atbalstīto projektu vidū ir visdažādākās aktivitātes, lai atbalstītu un informētu ārvalstīs dzīvojošos tautiešus - latviešu filmu festivāls, nometnes, latviešu dziesmu un deju nodarbības, 18.novembra svinēšana, atbalsts latviešu skolām un bērnudārziem un citi.

Finansējumu projektu realizācijai ieguva Sanktpēterburgas Latviešu biedrība, Gruzijas Latviešu biedrība, Latviešu-Dāņu biedrība, Nīderlandes latviešu biedrība "Latvija", biedrība "Mēs - latvieši pasaulē", Klīvlandes Latviešu biedrība, Brazīlijas Latviešu kultūras asociācija, Čikāgas latviešu bērnudārzs "Stariņš", Magadānas pilsētas sabiedriskās organizācija "Pribaltijskoje zemļačestvo Kolima-Baltija".

Tāpat arī finansējumu saņēmusi Brazīlijas latviešu kultūras asociācija, Latviešu biedrība Īrijā, Smoļenskas reģionālā sabiedriskā organizācija "Latviešu biedrība "Saknes"", Sibīrijas latviešu etnokultūras centrs "Augšbebri", Krasnojarskas novada reģionālā sabiedriskā organizācija "Latgaliešu kultūras centrs", Taras vietējā nacionālā latviešu kultūras autonomija, Berlīnes latviešu biedrība, Latviešu biedrība Sanktpēterburgā, Latviešu biedrība "Gaudeamus", Latviešu biedrība Beļģijā.

 

Šomēnes uz Afganistānu dosies 65 Latvijas kontingenta karavīri

LETA  06/01/07    Šomēnes uz Afganistānu dosies 65 Latvijas kontingenta karavīri,informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas speciāliste. Agnija Štrausa.

Divdesmit nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālisti un militāro novērotāju grupas pārstāvis uz Afganistānu dosies 5.jūnijā. 45 karavīri no Latvijas kontingenta apsardzes vada uz operācijas rajonu dosies 12.jūnijā.

Karavīri atradīsies Meimenas pilsētā. Latvijas kontingenta komandieris ir pulkvežleitnants Jānis Ulmanis.

Pirmdien, 4.jūnijā, plkst.13 NBS Apvienotajā štābā notiks kārtējā NATO vadīto starptautiskās drošības palīdzības spēku Afganistānā (ISAF) Latvijas kontingenta pavadīšanas ceremonija. Tajā piedalīsies aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), NBS komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs, kā arī NBS spēku veidu pārstāvji.

Pašlaik Afganistānā atrodas 34 Latvijas kontingenta karavīri, no kuriem 27 Latvijā atgriezīsies jūnija otrajā pusē, un trīs Latvijas NBS karavīri NATO štāba Polijā un ASV.

Rotācijai beidzoties, Afganistānā dienesta pienākumus pildīs 72 Latvijas kontingenta karavīri.

 

Ārvalstu latviešu jauniešiem piedāvās iespēju strādāt Latvijā

DELFI  06/05/07    Lai nodrošinātu iespēju ārvalstīs dzīvojošajiem latviešu izcelsmes jauniešiem praksē iepazīties ar Latvijas darba tirgus izaicinājumiem un iespējām, valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto vasaras nodarbinātības pasākumu plānu.

Labklājības ministrijā (LM) portālu "Delfi" informēja, ka plāns izstrādāts sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Izglītības un zinātnes ministriju.

Lai izzinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes jauniešu atsaucību šādai programmai, kā arī intereses par nodarbinātības jomām, šogad vasarā jauniešu nodarbinātības iniciatīva notiks pilotprojekta veidā. Pilotprojekts "Vēlies izaicinājumu? Piesakies vasaras nodarbinātības pilotprojektam Latvijā!" norisināsies no šā gada 15. jūlija līdz 15.augustam.

Pilotprojektā varēs piedalīties 20 jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Šiem jauniešiem būs nodrošināts viņu interesēm atbilstošs darbs un naktsmājas.

Lai piemeklētu darba vietas jauniešiem interesējošās jomās, jaunieši ir lūgti aizpildīt anketas un nosūtīt Nodarbinātības valsts aģentūrai. Pašreiz pilotprojektā pieteikušies jau septiņi jaunieši.

Vienlaicīgi ar pasākumu plānu, valdība otrdien atbalstīja arī LM sagatavotos grozījumus noteikumos par darba atļaujām ārzemniekiem, kas paredz vienkāršot pilotprojekta dalībniekiem darba atļaujas saņemšanas kārtību. Turpmāk ārvalstīs dzīvojošiem latviešu izcelsmes jauniešiem, kas piedalīsies valsts organizētās vasaras nodarbinātības programmās, darba atļauju izsniegs uz vīzas pamata, atbrīvojot viņus no valsts nodevas nomaksas par dokumentu izskatīšanu. Turklāt jaunieši varēs strādāt pie jebkura mūsu valsts darba devēja.

Pēc pilotprojekta ieviešanas jauniešus lūgs sniegt atsauksmes par savu pieredzi Latvijas darba tirgū. Tāpat paredzēts izstrādāt priekšlikumus nodarbinātības pasākuma attīstībai Latvijā.

 

Krievija sauc mājup tautiešus

Inga Paparde,  NRA  06/07/07     Izceļot uz Kaļiņingradu gatavojas arī 51 Latvijas pilsonis.

Krievijas valsts programma, lai sekmētu ārzemēs dzīvojošo tautiešu labprātīgu pārcelšanos, sāk īstenoties arī Latvijā. Trešdien pirmie astoņi Latvijas iedzīvotāji, kuri jau šonedēļ pārcelsies uz pastāvīgu dzīvi Kaļiņingradā, no Krievijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija rokām saņēma pārcelšanās dokumentus un laba vēlējumus.

"Mani nebiedē nekas, esmu pilnīgi pārliecināta, ka man veiksies," Neatkarīgajai sacīja Natālija Čerepanova, kas uz Kaļiņingradu dosies kopā ar savu piecus gadus veco dēlēnu Artēmiju. Galvenais iemesls, kāpēc gados jaunā sieviete nolēmusi spert šādu izšķirīgu soli, ir nespēja sevi pilnībā realizēt Latvijā. Viņai ir ekonomistes izglītība, taču darbu savā profesijā nav varējusi atrast nepietiekamās valsts valodas prasmes dēļ. Natālija arī vēlas, lai viņas dēls mācītos krievu valodā. "Kaļiņingradas apgabals ir ļoti skaists, klimats līdzīgs Latvijai, jūra, turklāt apgabals pašlaik ļoti attīstās, tur ienāk investīcijas," ar pārliecību saka N. Čerepanova.

Ronču ģimene lēmumu pārcelties uz dzīvi Krievijā pieņēmusi jau pirms četriem gadiem – tā nav bijusi pēkšņa izšķiršanās. "Mēs tāpat katru gadu braucām uz Kaļiņingradu, tur dzīvo mūsu radinieki, ģimenē izlēmām, ka mēs varētu sākt jaunu dzīvi tur," stāsta Anna Ronča. Viņa ir nepilsone, bet vīrs un abi dēli – Latvijas pilsoņi. Viens dēls sācis studijas Krievijā. Pārcelšanās pabalsts (ap 1500 latu), ko tautiešiem izmaksā Krievijas valdība šīs programmas ietvaros, bijis papildu motivācija. Tas gan nav pietiekams, lai iegādātos dzīvokli, bet par to Ronču ģimene nesatraucas. "Mēs taču braucam strādāt, paši par sevi varēsim parūpēties," uzsvēra Anna.

Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu par sadarbību un atbalstu ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri labprātīgi vēlas pārcelties uz Krieviju, Kaļiņingradas apgabals ir viens no prioritārajiem ieceļotāju izmitināšanas reģioniem. Ja persona vēlas pārcelties uz šo apgabalu, tai un arī tās ģimenes locekļiem pienākas valsts garantijas un sociālais atbalsts, kas tiek segts no Krievijas valsts budžeta.

Pašlaik Krievijas migrācijas dienestā Latvijā jau ir reģistrēti 253 programmas dalībnieki, bet kopā ar viņu ģimenes locekļiem – 463 cilvēki. 97 no šiem cilvēkiem izvēlējušies tieši Kaļiņingradas apgabalu kā sev tīkamāko nākamo dzīves vietu – 17 no viņiem ir Krievijas pilsoņi, 51 – Latvijas pilsonis, 29 – nepilsoņi. Pēc dokumentu nokārtošanas uz Kaļiņingradu kopumā plāno izbraukt 282 Latvijas iedzīvotāji.

Teritorijas, uz kurām var pārcelties ārzemēs dzīvojošie Krievijas tautieši, programmas ietvaros dalītas divās – A un B kategorijās. A kategorijas teritorijas ir Krievijai stratēģiski svarīgas pierobežas zonas, kurās vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, B kategorijā ietilpst apgabali, kur tiek realizēti plaši investīciju projekti un kur trūkst darbaspēka.

Latvijas Krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs Neatkarīgajai pozitīvi vērtēja šo programmu, jo tā dod iespēju cilvēkiem realizēt savus mērķus – rast labākus dzīves apstākļus, piepildīt emocionālas vēlmes. "Tiesa, Kaļiņingrada pašlaik ir pievilcīga vieta dzīvei, tur viss attīstās, tomēr ir cilvēki, kuri izteikuši vēlmi doties uz centrālo Krieviju, Volgu, arī Sibīriju, un arī tur tiek piedāvāta dzīves vieta, darbs un pat pieklājīgs atalgojums. Ja cilvēkam tur dzīvo radinieki, tas ir papildu pluss," saka V. Altuhovs.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka laika posmā no 2004. gada līdz šāgada maijam no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi Krievijā pārcēlušies 2059 cilvēki.

 

Gaist cerības uz Vīķes-Freibergas tikšanos ar Putinu

Ritums Rozenbergs,  NRA  06/07/07    Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vēl nesen lolotās cerības tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu visticamāk neīstenosies, uzskata Neatkarīgās aptaujātie lietpratēji.

Vēl aprīļa beigās un maija sākumā, spriežot pēc Valsts prezidentes, Latvijas Ārlietu ministrijas un Krievijas vēstnieka Viktora Kaļužnija izteikumiem, cerības, ka V. Vīķe-Freiberga savu astoņu gadu prezidentūru noslēgs ar vizīti Maskavā pie V. Putina, bija pilnā plaukumā.

Taču šobrīd Neatkarīgās aptaujātie politiķi un amatpersonas vienprātīgi prognozē – ja arī Krievija dos zaļo gaismu Latvijas prezidenta vizītei, tad visticamāk uz Maskavu būs lemts doties jaunievēlētajam Valdim Zatleram. Lietpratēju prognozes galvenokārt balstītas uz šādiem argumentiem: līdz V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām palicis maz laika, no Krievijas puses robežlīguma ratifikācija vēl nav notikusi, V. Vīķei-Freibergai nebūtu korekti tikties ar kaimiņvalsts galvu pēc pēdējiem Eiropas valstis kritizējošiem V. Putina izteikumiem.

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Atis Lots, vaicāts, cik reāla ir V. Vīķes-Freibergas vizīte Maskavā, teica: "Līdz šim brīdim neesam saņēmuši Krievijas puses apstiprinājumu šai vizītei, arī konkrētus datumu piedāvājumus. Līdz ar to grūti spriest. Tas, ka abu valstu ārlietu ministrijas vizīti var noorganizēt ļoti īsā laikā, arī ir fakts, taču tam vajadzīgs signāls no Krievijas, bet tāda nav."

Runājot par iespējamo V. Zatlera došanos uz Maskavu, A. Lots skaidroja: "Latvijas un Krievijas attiecībās daudz kas ir paveikts, un tiek gatavota augsne, lai abu valstu prezidentu tikšanās notiktu. Jautājums ir – vai vizītē dosies līdzšinējā Latvijas prezidente vai arī jaunievēlētais prezidents. Jebkurā gadījumā, ja Krievija vizīti uzskatīs par iespējamu, tā pārapstiprinās šo ielūgumu jaunajam prezidentam. Taču visticamāk Krievija kādu laiku vēros, kā attīstās situācija. Jāņem vērā arī tas, ka attiecībās ar Krieviju ir bijuši negaidīti pavērsieni, bet prezidentei palicis tikai nepilns mēnesis ko strādāt."

Premjera Aigara Kalvīša padomnieks ārpolitikas jautājumos Pēteris Ustubs, runājot par V. Vīķes-Freibergas iespējamo vizīti, bija lakonisks: "Nav komentāru."

Partijas Saskaņas centrs līderis Nils Ušakovs prognozēja šādu scenāriju: "Es Putinu pazīstu tikai tik, par cik vienu reizi pie viņa biju uz pieņemšanu un man bija iespēja viņam paspiest roku. Nezinu, vai tas palīdzēs man spriest, vai šajā neilgajā laika posmā abiem prezidentiem izdosies satikties. Es pieņemu, ka šī tikšanās ir saistīta ar zināmām grūtībām, proti, Vīķei-Freibergai beidzas pilnvaru termiņš. Ja starp Latviju un Krieviju būtu tuvas un draudzīgas attiecības, tas būtu pilnīgi normāli, ja viņa tur aizbrauktu, lai atvadītos. Līdzīgi, kā, piemēram, Vācijas kanclers Šrēders varēja kādreiz aizbraukt pie Putina atvadīties un pēc tam pāriet darbā Gazprom. Mums nav tik spožas attiecības, lai brauktu atvadīties, līdz ar to es pieņemu, ka vizītē dosies Latvijas Valsts prezidents Zatlera kungs. Viņš tiksies vai nu ar Putinu, vai 2008. gadā – ar citu Krievijas prezidentu."

Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns izteicās: "Ja man jāprognozē, kurš tiksies ar Krievijas prezidentu – es drīzāk teiktu, ka Zatlers."

Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns uzskata, ka viss atkarīgs no robežlīguma ratifikācijas Krievijas parlamentā: "Procedūra jau ir iekavēta. Lai Krievija noratificē robežlīgumu. Līdz Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām ir atlicis mēnesis. Tādā gadījumā abām Krievijas parlamenta palātām jautājums par robežlīguma ratifikāciju jāliek prioritāro jautājumu sarakstā. Es pieņemu, ka Krievijā atšķirībā no Latvijas likumprojektus parlamentā var izskatīt ātri, bet nezinu, vai tik ātri var izskatīt starptautiskos līgumus. Tādējādi acīmredzot tomēr Zatlers būs tas, kurš apmainīsies ar ratifikācijas rakstiem."

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš teica: "Mana intuīcija saka, ka vizīte tik ātri nevarētu notikt. No tā izriet, ka vizītē dosies Zatlera kungs, ar nosacījumu, ja šāda vizīte vispār būs."

Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs vērsa uzmanību uz pēdējiem V. Putina izteikumiem: "Iespējams, uz Maskavu nedosies ne viens, ne otrs mūsu prezidents. Kā liecina pēdējā laika retorika, attiecībās viss virzās uz pretējo pusi. Neredzu, kāda varētu būt interese tikties no amata aizejošajam Putinam ar no amata aizejošo Vīķi-Freibergu.

 

Apšaudīti Latvijas karavīri Irākā

LETA  06/11/07    Sestdienas, 9.jūnija, vakarā ar mīnmetēja lādiņiem tika apšaudīta militārā bāze Irākas pilsētā Divānijā, kurā uzturas Latvijas kontingenta karavīri. Aizsardzības ministrijā informēja, ka Latvijas karavīri incidentā nav cietuši.

Šomēnes šī ir pirmā Divānijas bāzes apšaude.

Savukārt maijā Latvijas karavīri apšaudīti divas reizes - 6. un 13. maijā, arī šajās apšaudēs cietušo nav.

Aprīlī Latvijas karavīri apšaudīti deviņas reizes, bet martā - 11 reizes.

Dienesta pienākumus Irākā pilda 126 karavīri, lielākā daļa no viņiem atrodas Divānijā. Jau šomēnes Latvijas kontingenta lielākā daļa karavīru atgriezīsies mājās, Irākā paliks viens daži karavīri.

Jau ziņots, ka Latvijas kontingenta karavīri pirms atgriešanās no starptautiskās operācijas Irākā izies rehabilitācijas kursu Kuveitā, iepriekš pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis.

Jūnija sākumā 121 Latvijas karavīrs no Irākas dosies uz Kuveitu, lai NBS psihologu dienesta uzraudzībā sāktu rehabilitācijas kursu, ko turpinās arī Latvijā.

Irākā uz kādu laiku paliks vēl četri Latvijas kontingenta karavīri, kuri kārtos jautājumus par kontingenta materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu uz Latviju.

Karavīru rotācija bija plānota tikai jūlija sākumā, taču tika nolemts karavīrus no šīs operācijas atsaukt ātrāk. Jūnija beigās uz Irāku dosies vairs tikai trīs karavīri, kuri nomainīs tur esošos četrus štāba virsniekus Bagdādē un Divānijā.

Pēc Stafecka teiktā, tālākā Latvijas karavīru dalība - skaits, uzdevumi, pakļautība - Irākā vēl tiek apspriesta. Viņš piebilda, ka patlaban nav tādu plānu, ka Latvijas karavīri vispār vairs neatradīsies Irākā.

Bruņoto spēku pārstāvis arī informēja, ka pēc kārtējās rotācijas, kas notiks jūnijā, Latvijas kontingenta karavīru skaits Afganistānā no pašreiz tur dienošajiem 35 karavīriem tiks palielināts līdz 72, turp nosūtot jaunu kontingenta vienību, kas nodarbosies ar apsardzi, kravu konvojēšanu un amatpersonu eskortēšanu.

Savukārt jūlijā kontingenta karavīru skaits Afganistānā tiks palielināts jau līdz 95 karavīriem, jo tiks nosūtīti vēl papildu štāba virsnieki un instruktori, kā arī otra militāro novērotāju vienība.

Plāni par Latvijas karavīru dalību - skaits, uzdevumi - NATO vadīto spēku sastāvā 2008.gadā vēl tiek apspriesti gan Latvijā, gan ar Norvēģiju, kuras spēku sastāvā darbojas Latvijas karavīri, gan ar NATO.

 

Latvijai ir jāizvērtē dalība Baltijas atomelektrostacijas projektā

Juris Paiders,  NRA  06/11/07    Šonedēļ Rīgā notiks Baltijas enerģētikas forums. Foruma darba ietvaros tiksies visu Baltijas valstu premjerministri, būs sarunas ar EK enerģētikas komisāru Andri Piebalgu.

Darba kārtības galvenais punkts ir viens: Latvijas un Baltijas enerģētiskā drošība nākamajiem 20 gadiem.

Igaunijas notikumi ap un pēc Bronzas kareivja pārvietošanas izraisīja Kremļa solījumus pārtraukt Krievijas preču tranzītu caur Igauniju utt. Savukārt viens no Krievijas un ES Samāras samita neveiksmes cēloņiem bija Lietuvas nepiekāpīgā kritika par naftas plūsmas apturēšanu virzienā uz Mažeiķiem.

Enerģētiskās problēmas šo notikumu iespaidā tiek aplūkotas jau kā valsts drošības jautājumi.

2009. gadā, slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju, Baltijas valstu energoatkarība no Krievijas tikai palielināsies. Baltijas valstis jau laikus sāka kopējas enerģētikas politikas izveidi. Triju valstu energokompānijas parakstīja līgumu par Baltijas AES celtniecību blakus slēgtajam Ignalinas atomreaktoram. Sākotnēji tas bija iecerēts kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projekts, kurā katra puse piedalītos ar proporcionālu balsu skaitu. Pēc kāda laika POST FACTUM Latvija uzzināja, ka projektā ir pieaicināta arī Polija un Latvijas daļa projektā ir samazināta līdz 25%. Tagad Lietuvas parlaments izskata likumprojektu, plānojot ar likumu noteikt Lietuvas daļu atomelektrostacijas uzņēmumā ne mazāku kā 34%, kas nozīmē, ka Latvijas daļa atomelektrostacijas projektā nu jau būs tikai 22%.

Ar katru šādu soli Latvijas interese par dalību atomelektrostacijas projektā samazinās, jo samazinās arī Latvijas daļa no plānotā elektroenerģijas daudzuma.

Tās nav vienīgās projekta problēmas. Projekts nav līdztiesīgs. Lietuva savas investīcijas plāno veikt infrastruktūras izskatā, par kuras novērtējumu ir lieli strīdi, bet Latvijai un Igaunijai sava daļa būs jāiemaksā naudā. Tas nozīmē, ka Latvijai būs jāiegulda Lietuvā aptuveni 1 miljards eiro. Ja netiks ar īpašu starpvalstu līgumu speciāli noteikti investīciju nosacījumi, tad 300 miljoni no Latvijas investētā viena miljarda automātiski nonāks Lietuvas valsts budžetā nodokļu ienākumu veidā.

Pēc atomelektrostacijas atklāšanas tā dos darbu vairākiem desmitiem tūkstošu Lietuvas iedzīvotāju. Visa Latvijai piegādātā elektroenerģija būs Lietuvas eksports un Latvijas imports un tā – visus nākamos 50 gadus, kamēr tiks darbināta elektrostacija.

Pašlaik izskatās, ka Lietuva cenšas palielināt savus nākotnes ieguvumus no Baltijas atomelektrostacijas projekta uz citu Baltijas valstu un, kas ir svarīgi mums visiem, uz Latvijas rēķina.

Tas rada labi saprotamu skepsi par to, vai Latvijai būtu izdevīgi investēt vienu miljardu eiro atomelektrostacijas projektā. Varbūt Latvijai vispirms ir jākoncentrējas uz savām ekonomiskajām interesēm? No Latvijas interešu viedokļa ekonomiski izdevīgāk ir investēt savā valstī. Viss, ko Latvija investēs Lietuvā, palielinās Lietuvas kopprodukta pieaugumu un samazinās Latvijas kopproduktu.

Ja ir kaut mazākais pamats bažām, ka Baltijas atomelektrostacijas projekts partneru domstarpību vai kāda partnera pārāk lielas alkatības dēļ aizkavēsies, tad Latvijai nekavējoties ir jārada alternatīvas. Diemžēl pamats bažām jau ir ļoti liels.

Visdrošākā ir alternatīva ir jau aizsāktā TEC2 modernizācija, ražojot elektroenerģiju no gāzes. Latvijai ir jābūt gatavai ļoti ātri uzbūvēt akmeņogļu staciju.

Miljards eiro, kas tiks investēti Latvijas elektrības ražotnēs, dos papildu nodokļu ieņēmumus Latvijas valsts budžetā. Tas dos papildu enerģētisko drošību Latvijai un sekmēs Latvijas, nevis Lietuvas kopprodukta pieaugumu.

 

Igauņu premjers pateicas par atbalstu grūtā brīdī

Sandris Vanzovičs,  NRA  06/12/07    Latvijā vizītē vakar ieradās Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, lai ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti pārrunātu abu valstu stratēģisko sadarbību.

Lai gan latvieši ilgi bremzēja atbalsta deklarācijas pieņemšanu Igaunijai tās attiecību saspīlēšanās ar Krieviju brīdī, vismaz formāli šķiet, ka kaimiņi par to nav apvainojušies.

Ministru prezidents A. Kalvītis vakar tikās ar Igaunijas premjerministru A. Ansipu, kurš pēc atkārtotas apstiprināšanas valdības vadītāja amatā ieradās Latvijā oficiālā vizītē. Igaunijas premjerministrs pateicās Latvijas tautai, valdībai un Saeimai par tās politisko un tehnisko atbalstu Igaunijai pēdējā mēneša notikumos, kas nodemonstrēja Baltijas valstu vienotību un solidaritāti un nodrošināja vienotu Eiropas Savienības (ES) nostāju šajā jautājumā ES un Krievijas samitā.

Savukārt A. Kalvītis tikšanās laikā pauda gandarījumu par Igaunijas un Latvijas ciešajām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām, veiksmīgo sadarbību ES un NATO. Ministru prezidents apliecināja Latvijas gatavību piedalīties Igaunijas ierosinātajā iniciatīvā un izstrādāt kopīgu sadarbības dokumentu Latvija un Igaunija ES un NATO, deleģējot bijušo Latvijas vēstnieku Igaunijā Gintu Jēgermani piedalīties šā dokumenta izstrādē, kas sekmēs un tālāk attīstīs abu valstu stratēģisko sadarbību pasaulē un Eiropā. Premjeri pārrunāja turpmāko ekonomiskās sadarbības attīstību, nodokļu politiku, enerģētiku, kā arī Igauņu vidusskolas darbību Rīgā, kurā kopā ar igauņiem mācās arī latvieši. A. Ansips apliecināja savas valdības atbalstu latviešu skolai Igaunijā, ja rastos iecere tādu izveidot.

Pirms minētās tikšanās abu valstu premjeri nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pie Latvijas nacionālā simbola amatpersonas atstāja pa vainagam, kura nozīmīgums tika akcentēts ar karodziņu abu valstu nacionālajās krāsās. Neatkarīgo gan pārsteidza krietni pārspīlētie drošības pasākumi – šķita, ka Rīgā notiek kāds NATO ceturtdaļsamitiņš – tik daudz policistu Brīvības pieminekļa apkaimē sen nebija redzēts. Iespējams, tā bija kā atbildes reakcija uz rīta pusē pie Igaunijas vēstniecības notikušo piketu – biedrības Rodina organizētajā pasākumā vairāk nekā desmit cilvēki protestēja pret A. Ansipa vizīti, paužot attieksmi pret "nacismu un rusofobiju Igaunijā".

 

Baltijas valstu domstarpības par jauno AES vēl nav atrisinātas

Ilze Šteinfelde,  NRA  06/13/07     Kaut arī Baltijas valstu premjeri vakar Baltijas enerģētikas forumā pārrunāja jaunās atomelektrostacijas būvniecības ieceri un vienojās sarunas turpināt, starp valstīm valdošās domstarpības par šā projekta realizāciju līdz galam nav atrisinātas.

Lietuva vēlas, lai jaunajā atomelektrostacijas projektā, kuru tā īsteno kopā ar Latviju un Igauniju, balsu skaits būtu proporcionāls akciju skaitam. Savukārt Latvija norāda, ka tādā gadījumā ne Latvija, ne Igaunija, kura katra jaunās atomelektrostacijas būvniecībā plānojusi ieguldīt 1 milardu eiro, nevarēs ietekmēt nedz projekta norisi, nedz naudas izlietojumu. Latvija stingri iestājas par investoru interešu aizsardzību. Igaunijas premjers Andruss Ansips vakar forumā pieļāva, ka Igaunija varētu pat nepiedalīties šajā projektā un pati īstenot līdzīgu projektu savā zemē.

Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs vakar LNT raidījumā 900 sekundes gan uzsvēra, ka ka Baltijas valstīm šobrīd nevajadzētu diskutēt par daļu sadali jaunās AES projektā. "Tas ir tā, kā dalīt nenomedīta lāča ādu," sacīja komisārs. Tomēr viņš atzina, ka atrast investoru jaunajai AES varētu būt sarežģīti, jo ir jāizvērtē, vai Baltijas valstīs tiešām ir tik daudz patērētāju, kas ir gatavi pirkt jaunajā, dārgākajā AES saražoto elektrību par cenu, kas būs augstāka nekā patlaban Ignalinā ražotajai. Tāpat investori var uzstādīt dažādas prasības.

Tajā pašā laikā gan Latvijas premjers Aigars Kalvītis, gan Igaunijas valdības vadītājs A. Ansips atzina, ka jaunās AES izbūves projektu būtu nozīmīgi attīstīt Baltijas valstu nacionālajai un enerģētiskajai neatkarībai. Arī Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils uzskata, ka jaunā AES palīdzētu Baltijas valstīm nodrošināt enerģētisko neatkarību, kā arī dažādot enerģijas piegādes. Viņš piebilda, ka jaunajai AES arvien ir izredzes sākt enerģijas ražošanu jau 2015. gadā. Lietuvas premjers stāstīja, ka patlaban Lietuvā notiek intensīvas diskusijas par jauno AES likumprojektu, un prognozēja, ka to varētu apstiprināt nākamo nedēļu laikā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Baltijas valstu energokompānijas Lietuvos energija, Latvenergo un Eesti Energia pērn vienojās uzbūvēt Lietuvā AES, kuras jauda būs 3200 megavatu un kuru iecerēts pabeigt 2015. gadā. Lietuva un Polija ir noslēgušas vienošanos, kas paredz projektā iesaistīt arī Poliju, un vakar Baltijas valstu premjeri vienojās oficiāli lūgt Poliju pievienoties šim projektam. Provizoriskas aplēses liecina, ka 3300 megavatu AES būve varētu izmaksāt aptuveni 7,1 miljardu eiro (aptuveni piecus miljardus latu).

Baltijas enerģētikas forumā premjeri arī pārrunāja naftas tranzīta jautājumus. Lietuvas premjers Ģ. Ķirķils kārtējo reizi vērsa uzmanību uz to, ka Krievija ir apturējusi naftas plūsmu uz Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, un aicināja A. Piebalgu un Eiropas Savienību pievērsties šim jautājumam. Savukārt A. Kalvītis uzsvēra, ka Krievijai eksportēt naftas produktus caur Ventspils ostu būtu visizdevīgākais eksporta virziens. Viņš izteica neizpratni, kāpēc Krievija neizmanto šo ekonomisko izdevību. "Naftas cauruļvads ir privāts bizness. Valdība ir pārdevusi savas Ventspils naftas daļas un negrasās iejaukties privātbiznesa lietās," sacīja A. Kalvītis.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka šobrīd Rīgā risinās Baltijas enerģētikas forums. To sponsorē Areva un Vitol, tās sadarbības parteri ir Latvenergo, kooperējoties ar GE Energy, eon Ruhrgas un Latvijas gāzi.

 

 

 

 

 

Valsts veselības aprūpes lietā...

 

 

Zatlers ir prezidents

TVNET/LETA   05/31/07    Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja valdošās koalīcijas izvirzīto ārstu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru. Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. Par Zatleru nobalsoja 58 deputāti. Zatlera atbalstītāji pie Saeimas ēkas gavilē un sauc: "Paldies Dievam"! Savukārt Endziņa atbalstītāji sauc: "paldies Šķēlem"! Šobrīd notiek pirmā jaunievēlētā prezidenta preses konference.

Par Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 58 deputāti, par otru augstā amata kandidātu, "Saskaņas centra" izvirzīto juristu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu savas balsis atdeva 39 deputāti, bet viens deputāts balsojis pret abiem kandidātiem. Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.

Balsojumā piedalījās 98 deputāti, un visu tautas kalpu aizpildītie vēlēšanu biļeteni atzīti par derīgiem.

Premjers un Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc jaunā prezidenta pasludināšanas pauda gandarījumu par Zatlera ievēlēšanu. Kalvītis apgalvoja, ka ir no sirds pārliecināts, ka Zatlers būs labs Valsts prezidents.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers prezidenta zvērestu varētu nodot 9.jūlijā Saeimas ārkārtas sēdē, informēja Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS).

Pašreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaras beidzas naktī no 7.jūlija uz 8.jūliju un, tā kā 8.jūlijs ir svētdiena, tad, visticamāk, zvēresta nodošana būs pirmdien, 9.jūlijā, sacīja Emsis.

Laikā no 8.jūlija līdz 9.jūlijam prezidenta pienākumu izpildītājs būs Saeimas priekšsēdētājs, līdzīgi kā tas ir gadījumos, kad Valsts prezidents dodas ārpus valsts un savus pienākumus uztic Saeimas priekšsēdētājam.

Jau ziņojām, ka izvirzīti bija divi bezpartejiski pretendenti - valdošā koalīcija šajā postenī vēlas redzēt ārstu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru, bet opozīcijā esošā partija "Saskaņas centrs" augstajam amatam ir izvirzījusi juristu, bijušo Satversmes tiesas vadītāju Aivaru Endziņu.

Zatlers būs trešais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un septītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Zatlers pie Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas varēs stāties pēc tam, kad beigsies Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaras šajā amatā, kas notiks 7.jūlijā. Pirms stāšanās pie augstā amata pienākumu pildīšanas Zatleram būs jānodod zvērests. Saskaņā ar Satversmi viņa pilnvaru termiņš prezidenta amatā būs četri gadi.

Valda Zatlera biogrāfija

Zatlers ir bez politiskās pieredzes. Valsts prezidenta amatam viņu izvirzīja valdību veidojošās partijas.

Zatlers dzimis 1955.gadā, viņš ir precējies ar Lilitu Zatleri. Viņam ir divi dēli un meita.

Augstāko izglītību Rīgas Medicīnas institūtā Zatlers ieguvis 1979.gadā, bet 1990./1991.gadā Zatlers ar Kegi fonda atbalstu stažējies ASV, Jēlas Universitātes Votebērijas klīnikā.

Kopš 1979.gada Zatlers strādā par ārstu traumatologu-ortopēdu Rīgas 2.slimnīcā, 1985.gadā kļuva par šīs slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju, bet kopš 1994.gada vada Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu (TOS).

Pagājušā gadsimta 80.gadu beigās Zatlers bija Latvijas Tautas frontes domes loceklis un Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists. Viņš bijis Latvijas Artroskopijas asociācijas dibinātājs un prezidents, Latvijas Ortopēdu asociācijas viceprezidents. Zatleram ir piešķirts 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Savā biogrāfijā Zatlers norādījis, ka nekad nav bijis PSKP biedrs, nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju un nav nevienā politiskā partijā. Tāpat viņš norādījis, ka ir piedalījies Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas likvidācijas darbos. Biogrāfijā kā savas aizraušanās Zatlers minējis kulināriju, ziedus, tēlotājmākslu, mūziku un ISO kvalitātes vadības standartus.

Pirms pieciem gadiem Zatleram radās nopietnas domstarpības ar bijušo padoto, toreizējo veselības ministru Āri Auderu. 2003.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc Audera iesnieguma ierosināja krimināllietu par TOS amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Slimnīcā tika veiktas vairākas pārbaudes saistībā ar apstrīdēto mugurkaula implantu iegādi, kas iepirkti bez konkursa no Zatlera sievas firmas un slimnīcas direktora vietnieka Jāņa Ābola uzņēmuma.

Auders, kas vēlāk pats zaudēja posteni, Zatleru uz izmeklēšanas laiku bija atstādinājis no amata, bet toreizējais premjers Einars Repše (JL) viņu vēlāk atjaunoja amatā, jo izmeklēšanā nelikumības nekonstatēja. Korupcijas apkarotāji ir apstiprinājuši, ka 2006.gada maijā šī lieta ir izbeigta, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. TOS amatpersonu darbība ir bijusi likumīga.

Vērtējot prezidenta amata kandidātus, Zatleram visasākie pārmetumi ir izteikti par aplokšņu maksājumu jeb "pateicību" pieņemšanu no saviem pacientiem, turklāt par šiem dāvinājumiem nenomaksājot nodokļus. KNAB ir uzsācis pārbaudi, vai Zatlers, saņemot pateicību no pacientiem par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nav pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

Zatlera Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā amatpersonas deklarācija par 2006.gadu liecina, ka viņa ienākumi par darbu slimnīcā pērn bijuši 17 146 lati. Skaidrā naudā viņš uzkrājis 2400 latus, bet "SEB Latvijas Unibankā" bijuši divi uzkrājumi - 10 077 lati un 3501 lats.

 

Par valsts prezidenta amata kandidātiem Saeima debatēja nepilnu stundu

LETA   05/31/07    Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ceturtdien par Valsts prezidenta amata kandidātiem Saeimā notika aktīvas debates.

Aptuveni stundu debatējuši deputāti devās balsot, lai izvēlētos Vairas Vīķes-Freibergas pēcteci prezidenta amatā. Pēc balsu skaitīšanas komisijas uzaicinājuma, deputāti pa vienam iegāja atsevišķā zālē, kur saņēma vēlēšanu biļetenus un izdarīja atzīmes "par" vai "pret" katru kandidātu.

Debates atklāja partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāts Krišjānis Kariņš, kurš mēģināja savus kolēģus pārliecināt par atbalstu prezidenta amata kandidātam juristam Aivaram Endziņam.

Kariņš uzsvēra, ka demokrātija nenozīmē to, ka tie, kuriem ir vairāk par 50% balsu, diktē savus noteikumus pārējiem, nerēķinoties ne ar opozīcijas, ne pat ar sabiedrības viedokli.

"Jūs varat pieņemt tādus likumus, kādus jūs vēlaties, un ielikt jebkuru cilvēku par prezidentu, kā jūs vēlaties. Jums pēc mūsu Satversmes tāda vara ir. Bet šī vara nāk ar cenu, un tā cena ir augošais nihilisms," teica JL līderis.

Viņš aicināja koalīcijas partiju deputātus balsojumā pierādīt sabiedrībai, ka viņi klausa ne koalīcijas diktātam un savu partiju bosiem, bet ieklausās sabiedrības viedoklī.

Deputāte Ilma Čepāne (JL), arī atbalstot Endziņu, retoriski jautāja - cik ilgi cilvēkam ir jāatbild par saviem maldiem, ko viņš izdarījis totalitārajā iekārtā.

"Vai katastrofa un draudi demokrātijai drīzāk nav tas, ka atsevišķas amatpersonas un citas ietekmīgas personas nevar samierināties ar bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja nostāju un atsevišķiem tiesas spriedumiem," teica Čepāne.

Deputāts Jānis Strazdiņš (ZZS) atzina, ka sabiedrība ir sašķelta, tajā valda nihilisms, patvaļa, daudzi cilvēki ir apmulsuši un nesaprot, ka ar viņiem manipulē. Strazdiņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai ir vajadzīga stabilitāte un ļoti gudra vadība. Viņš aicināja balsot par koalīcijas izvirzīto ārstu Valdi Zatleru - inteliģentu, stipru un izturīgu cilvēku, kas nāk no Latvijas. Strazdiņš norādīja, ka pārmaiņu laikā Zatlers noturēja savu slimnīcu augstā līmenī, palīdzēja tai izdzīvot, palīdzēja izdzīvot un veiksmīgi attīstīties arī Latvijai.

Pēc Strazdiņa domām, nav jāņem vērā iespējamie pārmetumi ārzemēs par Zatlera saņemtajām "pateicībām", jo "mēs nākam no citas pasaules", kurā ilgstoši ir valdījis uzskats, ka ārstiem nav jāmaksā lielas algas, jo ir maldīgs uzskats, ka "slimnieki viņus paši pabaro."

"Saskaņas centra" vadītājs Nils Ušakovs kāpa Saeimas tribīnē, tērpies Endziņa atbalstītāju krekliņā. Viņš aicināja deputātus "balsot pēc sirdsapziņas," jo, viņaprāt, tas "dažreiz palīdz".

Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aicināja koalīcijas deputātus būt atbildīgiem, nelocīt savus uzskatus atbilstoši vēja pūsmām un rakstiem galvenajos laikrakstos. Nelokāms cilvēks, pēc Kučinska domām, ir Zatlers, kurš ir atbildīgs par saviem vārdiem un darbiem, nelokās, nedala cilvēkus baltajos un melnajos.

Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atzina, ka viņu nedaudz biedē jurists Endziņš, kurš visus vērtēs ar "likumu rāmi". Līdakam tuvāks esot Zatlers, kurš vispirms domāšot par "gleznu", radīšot iedvesmu, vīziju un lepnumu par Latviju.

Līdaka arī pauda atzinību abiem prezidenta amata kandidātiem, kuriem pēdējās dienās nācās uzklausīt tik daudz negatīvu izteikumu par sevi, ka reizēm pat licies, ka tik slikti cilvēki nemaz nemēdz būt. Līdaka arī norādīja, ka jaunievēlētajam Valsts prezidentam klāsies "sliktāk par [Aivaru] Lembergu, jo viņu arī apsargās cauru diennakti un katrs vārds varēs tikt izmantots pret viņu."

Savukārt iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) runāja galvenokārt par demokrātijas "trauslo sarkano līniju", kas liek pieņemt jaunu Valsts prezidentu arī tiem, kas nav par viņu balsojuši. Politiķi, kas šodien izdara savu izvēli, par to atbildēs ar savu deputāta mandātu nākamajās Saeimas vēlēšanās, atgādināja Godmanis.

Sandra Kalniete (JL) uzsvēra, ka prezidents ir valsts simbols, viņš atrodas valsts varas piramīdas pašā virsotnē. Kalniete citēja Raiņa "Kalnā kāpēju", kurš saka: "Tu kļūsi vientulīgāks gads no gada". Kalniete pauda viedokli, ka šo valsts pirmās personas vientulību nespēj kliedēt ne padomnieki, ne ģimenes locekļ

 

Zatlers pirmajā preses konferencē nepārliecinoši aizstāv savu morālo stāju

TVNET   05/31/07    Pirmajā preses konferencē, kura notika uzreiz pēc jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanas, jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers saņēma žurnālistu uzbrukumu par savu atbilstību amatam. Zatlers saņŗma asu žurnālistu nopēlumu par nenomaksātajiem nodokļiem.

Jautājumi galvenokārt bija par jaunā prezidenta nenomaksātajiem nodokļiem par saņemtajām "pateicībām".

Zatlers paziņoja, ka nodokļus dosies nomaksāt jau pirmdien, taču nevarēja nosaukt konkrētu summu no kuras tie tiks maksāti. Viņš norādīja, ka veiks konsultācijas ar Valsts Ieņēmuma dienestu (VID).

Pēc vairākkārtējiem jautājumiem par nodokļu nomaksu Zatlers apmulsis atļāvās paziņot, ka nevēlas savus nodokļus apspriest publiski. "Es savus nodokļus apspriedīšu pats ar Valsts ieņēmumu dienestu, bet ne ar sabiedrību", sacīja jaunais Valsts prezidents.

Jau ziņojām, ka lielākie pārmetumi, kurus saņēma Valdis Zatlers kā prezidenta amata kandidāts bija par nenomaksātajiem nodokļiem par pateicības naudām aploksnēs, ko viņš saņēmis kā ārsts.

Kā ziņots, Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja valdošās koalīcijas izvirzīto ārstu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru.

Par Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 58 deputāti, par otru augstā amata kandidātu, "Saskaņas centra" izvirzīto juristu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu savas balsis atdeva 39 deputāti, bet viens deputāts balsojis pret abiem kandidātiem. Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.

 

Zatlers sola vienot ideālus un mērķus

LETA   05/31/07    Jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers no Saeimas tribīnes pateicās par uzticību un solīja kalpot valstij pēc labākās sirdsapziņas.

Zatlers uzsvēra, ka Latvija savu neatkarību ieguva un lielākos panākumus guva laikā, kad tās ideāli un mērķi atradās saskaņā. Patlaban, pēc Zatlera teiktā, dominē mērķi, bet ideāli ir aizgājuši otrajā plānā. Tieši mērķi bez ideāliem, pēc Zatlera teiktā, šķeļ sabiedrību.

Pārfrāzējot Rūdolfu Blaumani, jaunievēlētais Valsts prezidents savu īso uzrunu nobeidza ar vārdiem: "Mans gods ir manas tautas gods."

Zatlers preses konferencē pēc ievēlēšanas amatā sacīja, ka viņa darbībā galvenais uzdevums būšot strādāt, lai vienotu tautu. "Mums ir jānoskaidro, kas ir tie iemesli, kas šķeļ tautu, un ar savu piemēru jāpierāda, ka ir iespējams vienot," sacīja Zatlers.

Atbildot uz asajiem jautājumiem par savu morālo stāju, Zatlers uzsvēra, ka viņa dotajam ārsta Hipokrāta zvērestam ir augstākas morālās vērtības, nekā pašlaik valda sabiedrībā.

Zatlers laikā līdz prezidenta zvēresta nodošanai, kas notiks jūlija sākumā, veltīšot laiku, lai iepazītos ar saviem pienākumiem, kas viņam būs jāveic kā nākamajam Valsts prezidentam. "Man ir uzdevums gatavoties prezidenta amatam," sacīja Zatlers.

Kā ziņots, Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja valdošās koalīcijas izvirzīto ārstu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru.

Par Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 58 deputāti, par otru augstā amata kandidātu, "Saskaņas centra" izvirzīto juristu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu savas balsis atdeva 39 deputāti, bet viens deputāts balsojis pret abiem kandidātiem. Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.

Balsojumā piedalījās 98 deputāti, un visu tautas kalpu aizpildītie vēlēšanu biļeteni atzīti par derīgiem.

Zatlers būs trešais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un septītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Zatlers pie Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas varēs stāties pēc tam, kad beigsies Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaras šajā amatā, kas notiks 7.jūlijā. Pirms stāšanās pie augstā amata pienākumu pildīšanas Zatleram būs jānodod zvērests. Saskaņā ar Satversmi viņa pilnvaru termiņš prezidenta amatā būs četri gadi.

 

Zatlers vēršas VID, lūdzot skaidrojumu par nodokļu nomaksu

LETA  06/04/07    Jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers pirmdien apmeklējis Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lūdzot skaidrojumu par nodokļu nomaksu no pacientu pateicībām.

Kā pēc VID apmeklējuma žurnālistiem sacīja Zatlers, viņš gaidīs VID lēmumu, lai lemtu, kā rīkoties tālāk.

Zatlers skaidroja, ka VID apmeklējis kā privātpersona. Viņa vizīte sastāvējusi no divām daļām - konsultācijas par nodokļu jautājumiem, bet vēlāk Zatlers uzrakstījis iesniegumu par radušos situāciju, kurā norādījis, ka gaida situācijas risinājumu no VID.

"VID pieņems lēmumu. Es viņiem izklāstīju situāciju, gaidīsim atbildi," sacīja Zatlers.

Viņš pirmdien vēl nevarēja precīzi pateikt, no kādas summas būtu gatavs maksāt nodokļus.

Zatlers piebilda, ka noteikti nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, lai sakārtotu situāciju saistībā ar ārstu pieņemtajām pateicībām.

VID Komunikācijas daļas priekšniece Agnese Grīnberga apliecināja, ka Zatlers patiešām pirmdien ieradies VID, taču viņš ieņēmumu dienestā vērsies kā nodokļu maksātājs, par kuru ziņas sniegt VID liedz likums. Tādēļ VID nav tiesīgs izpaust informāciju par konsultācijā secināto, kā arī ieteikumiem, kā Zatleram rīkoties.

Grīnberga solīja konkretizēt, cik ilgā laikā VID sniegts Zatleram atbildi.

Kā ziņots, Zatlers pēc izvirzīšanas Valsts prezidenta amatam atzina, ka ir pieņēmis pateicības no saviem pacientiem, bet uzsvēra, ka nekad tās pats nav prasījis.

VID paziņoja, ka jaunajam prezidentam no pacientiem saņemtās pateicības ir jādeklarē un par tām jāsamaksā nodokļi.

VID šādus ienākumus uzskata par ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tāpēc aicina Zatleru iesniegt ienākumu deklarācijas par pēdējiem trim gadiem, kā arī samaksāt nodokļus. Dienests esot gatavs paskaidrot Zatleram situāciju.

Par deklarācijas neiesniegšanu likumā paredzēts administratīvais sods, kas atkarībā no termiņa, par kādu deklarācija nav iesniegta, var būt no 200 līdz 500 latiem. VID pieļāva, ka maksimālais sods, ko varētu piemērot Zatleram, ir 500 lati. Turklāt VID var piemērot sodu 0,05% apjomā no budžetā maksājamās nodokļu summas par katru nokavēto dienu.

Līdzīgi VID aicina rīkoties arī pārējos mediķus, kas saņēmuši pateicības.

Iepriekš premjers Aigars Kalvītis (TP) atzina, ka pateicību došana un saņemšana neesot ārsta, bet gan drīzāk valsts vaina.

 

KNAB iebilst pret ārstu 'pateicību' legalizēšanu

DELFI  06/04/07    Veids, kādā šobrīd ir aktualizēts jautājums par pacientu neoficiālo maksājumu ārstiem atzīšanu par likumīgiem, rada korupcijai īpaši labvēlīgu augsni, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Birojs iebilst pret ārstu "pateicību" legalizēšanu, portālu "Delfi" informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

KNAB uzskata, ārsti nevar būt īpaši priviliģēta publiskā sektora darbinieku grupa, kura tiek atalgota ar papildu maksājumiem. Šāda situācija nav pieļaujama, jo ikviens ārsts, kurš strādā valsts vai pašvaldības finansētā ārstniecības iestādē savā darbā izmanto šīs iestādes resursus un saņem atalgojumu par savu darbu, norāda Kurpniece.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ārsti nav valsts amatpersonas likuma "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, sabiedrība nesaskata atšķirību starp valsts amatpersonu un ārstu, kurš arī strādā valsts vai pašvaldības finansētā iestādē. Kurpniece atgādina, 2005.gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja parādīja, ka visbiežāk iedzīvotāji ar korupciju saskaras tieši veselības aprūpes iestādēs. 22,8 % respondentu bija saskārušies ar situāciju, kad medicīnas darbinieks ir pieņēmis neoficiālu maksājumu vai dāvanu.

Kā liecina KNAB Ziņojumu centrā regulāri saņemtā informācija, pacientiem ir grūti nošķirt robežu starp pateicības pieprasīšanu un pieņemšanu, jo informācija par to, cik un kuram ārstam jāmaksā, bieži tiek saņemta no citiem pacientiem, radiniekiem vai medicīniskā personāla. Jāievēro, ka atzīstot par likumīgiem papildus maksājumus ārstiem, tiem saglabāsies iespēja slēpt pieprasītos maksājumus aiz "pateicības" izkārtnes.

KNAB atgādina, ka vēršanās pret korupciju veselības aprūpē bija vairāku iepriekšējo valdību uzmanības lokā. 2004.gadā Eināra Repšes valdība apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju 2004.−2008.gadam, kurā paredzēts pilnveidot juridisko atbildību par koruptīvām darbībām publisko pakalpojumu sniegšanā. 2004.gadā Induļa Emša valdība apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004.−2008.gadam, kurā noteikts uzdevums paredzēt atbildību par nelikumīgu mantisku labumu pieprasīšanu un saņemšanu publisku pakalpojumu sniegšanā. Aigara Kalvīša valdība 2005.gadā pēc toreizējā Veselības ministra Gundara Bērziņa iniciatīvas akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredzēja ārstu atbildību par neatļautā labuma pieņemšanu un grozījumus Krimināllikumā, kuri paredzēja kriminālatbildību par neatļauta labuma pieprasīšanu un pieņemšanu.

Akceptējot un nosūtot Saeimai minētos grozījumus, Kalvīša valdība skaidri pauda nosodījumu gan nelikumīgu mantisku labumu pieprasīšanai un pieņemšanai, gan šādu labumu pieņemšanai bez pieprasījuma, teikts KNAB izplatītajā paziņojumā.

Grozījumi Krimināllikumā jau ir stājušies spēkā, bet grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 2005.gada 22.septembrī Saeimā pieņemti otrajā lasījumā un kopš tā laika netika tālāk virzīti pieņemšanai. "Diemžēl līdz pat šim brīdim nav skaidrs, kāpēc grozījumi netika pieņemti, jo publiski nav izskanējis, ka valdība būtu mainījusi savu viedokli šajā jautājumā," teikts KNAB izplatītajā paziņojumā.

"KNAB aicina visus Latvijas ārstus nepieņemt papildus atlīdzību no pacientiem par savu darbu, kuru apmaksā valsts," informēja Kurpniece. Papildus atlīdzības vai pateicības saņemšana nav attaisnojama ar sistēmas nesakārtotību, mazu atalgojumu vai nepilnībām normatīvajos aktos. Tāpat KNAB aicina pacientus nedot ārstiem neoficiālos maksājumus, bet par labu darbu izteikt pateicību ar labiem vārdiem.

"Mūsu sabiedrībā diemžēl ir sabojāts priekšstats par to, kas ir pateicība. Pateicība ir izārstēta bērna zīmējums dakterim vai ziedu pušķis ārstam no sava dārza. Nauda nav un nevar būt pateicība," uzskata KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

Ievērojot, ka līdz šim ārsti ir saņēmuši naudu kā papildus samaksu par saviem pakalpojumiem, KNAB atbalsta VID darbību, kas vērsta uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no visiem ienākumu guvējiem, tajā skaitā ārstiem.

Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicinājis visus Latvijas ārstus, tostarp jaunievēlēto Valsts prezidentu Valdi Zatleru, iesniegt ienākumu deklarācijas, tajās norādot no pacientiem gūtās "pateicības" un nomaksāt par tām nodokļus.

"Mēs aicinām Zatlera kungu pašu aprēķināt, cik aptuveni gada laikā viņš saņēmis papildus ienākumus un norādīt tos deklarācijā. Mēs savu iespēju robežās mēģināsim pārliecināties par to atbilstību," iepriekš portālam "Delfi" sacīja VID Komunikāciju daļas vadītāja Agnese Grīnberga.

Viņa arī atzina, ka pēc deklarācijas saņemšanas VID varētu izvērtēt iespēju Zatleram piemērot administratīvo pārkāpumu sodu par šādas deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu. Likums par to paredz naudas sodu no 200 līdz 500 latiem, turklāt Zatleram vēl būs jāatmaksā papildus aprēķinātie nodokļi, kā arī nokavējuma nauda.

Zatlers portālam "Delfi" iepriekš atzina, ka ir ņēmis papildus atlīdzību par savu mediķa darbu, taču nevēlējās komentēt, cik liela tā bijusi, jo to nesot skaitījis.

Zatlers iepriekš uzsvēra, ka nav pārkāpis likumu, pieņemot papildus atlīdzību par savu darbu."Cilvēki izsaka savu pateicību. Gribam mēs vai negribam – tā eksistē, ne tikai pie mums, bet arī daudzās citās valstīs, tostarp pat Zviedrijā. Tās zināmā veidā ir pacienta un ārsta intīmās attiecības," sacīja Zatlers, norādot, ka "sabiedrība patlaban cieš no tā", ka ap šo jautājumu ir radīta problēma. Pēc Zatlera domām, šie jautājumi pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina.

 

Zatlers vairāk nekā 100 vadošajiem ārstiem pateicas par atbalstu vēlēšanu laikā

LETA  06/05/07    Jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien Ārstu biedrībā tikās ar vairāk nekā 100 Latvijas vadošajiem ārstiem no visas Latvijas, informēja Zatlera pašreizējais pārstāvis Normunds Beļskis.

Zatlers pateicās ārstiem par viņam sniegto morālo atbalstu, kā arī par publiski pausto viedokli Valsts prezidenta vēlēšanu laikā. Pēc Beļska vārdiem, tikšanās reize esot bijusi ļoti emocionāla.

Trešdien Zatlers plāno tikties ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andreju Pildegoviču. Zatlers iepriekš tika teicis, ka tiksies ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem, kā arī pieļāva iespēju, ka kāds no viņiem varētu turpināt darbu viņa komandā.

Zatlers no šīs nedēļas ir sācis veidot savu komandu.

Beļskis sacīja, ka citas Zatlera iespējamās tikšanās pagaidām konkrēti vēl neesot zināmas. Arī iespējamās tikšanās ar ārvalstu pārstāvjiem esot atkarīgas no Ārlietu ministrijas.

 

Intervija ar Juri Rozenfeldu: Taktiski – ieguvums, stratēģiski – zaudējums

Baiba Lulle,  NRA  06/07/07    Par to, kādus blakusefektus varētu izsaukt Valsts prezidenta virzīšanas process un konkrēti – Valda Zatlera līdzšinējā un prognozējamā darbība, Neatkarīgā iztaujāja Latvijas Universitātes politikas zinātnes nodaļas pasniedzēju profesoru Juri Rozenvaldu.

– Ja runājam par Zatlera ievēlēšanu, varam runāt par valdošās koalīcijas taktisko uzvaru un stratēģisko zaudējumu. Domāju, ka valdošā koalīcija nav izmantojusi to iespēju, kādu pavērtu prezidenta ievēlēšana, izvirzot patiesi labu, pārdomātu kandidātu, kāds varētu būt bijis, piemēram, Egils Levits. Šāds iznākums mīkstinātu tās sekas, kas radušās pēc skandāla ap drošības iestāžu likumu labojumiem un sagaidāmas referendumā 7. jūlijā. No vienas puses, koalīcijai Zatlers būs ieguvums, jo viņš varētu būt tai ērts prezidents, no otras puses, par katru Zatlera kļūdu vai neveiksmi tagad ēna kritīs arī uz visu valdošo koalīciju par apņēmību, ar kādu tā Zatleru stūma cauri.

– Ja nebūtu šīs nelaimīgās atzīšanās par pateicības maksājumiem, vai attieksme pret Zatleru būtu tik polāra? Vai tai ir arī citi iemesli?

– Grūti spriest, kā būtu, ja viņš nebūtu to atzinis, bet diez vai viņam bija iespēja neatzīties, ņemot vērā to, cik izplatīta mūsu ārstu vidū ir pateicību ņemšana un došana – atrastos pacienti, kas viņam to atgādinātu. Bet jautājums ir: kāpēc koalīcija izvirzīja tādu kandidātu, kas ir pratināms šādā veidā?

– Domājat, valdībai ir izdevīgs ievainojams kandidāts? Neatgriezīs kādus likumus atpakaļ Saeimai, neuzņemsies ārpolitisku līderību?

– Domāju, iemesli tam, kāpēc koalīcija izvirzīja Zatleru, jāmeklē iepriekšējos astoņos gados, kad Vaira Vīķe-Freiberga izrādījās ne visai ērts prezidents valdošajai koalīcijai, un koalīcija apzināti meklēja ērtāku kandidātu. Uz to norāda arī tas, ka netika nopietni uzrunāts Levits, kas būtu visiem koalīcijas partneriem pieņemams, kas jau kādu laiku nav tieši saistīts ar politiku un partijām un būtu daudz kvalificētāks kandidāts. Nedomāju, ka pēc Zatlera pirmajām publiskajām debatēm un preses konferences Latvijā atradīsies kāds vērotājs, kas teiks, ka mums ir stiprs, politikā ļoti zinošs prezidents. Protams, cits jautājums ir par to, kāpēc jaunā prezidenta pirmā preses konference notika tā, kā tā notika, pie kā noteikti vainīgs arī Saeimas preses dienests un sava daļa vainas jāuzņemas arī žurnālistiem par pārāk emocionāli sakāpinātiem jautājumiem. Lai kā, Vīķes-Freibergas pirmā preses konference tomēr parādīja, ka viņa daudz labāk orientējas politiskajos jautājumos.

– Bet viņa jau arī auga amata pildīšanas laikā!

– Jā, un arī Zatleram ir iespējas augt. Bet – no kāda līmeņa? Prezidenta institūcija nav nekāda jauno kadru kalve! Nezinu, vai pats Zatlers būtu priecīgs, ja cilvēks, kas 15 gadus pavadījis Saeimā, pēkšņi sadomātu griezt kaulus viņa klīnikā. Bet politikā arī ir nepieciešamas zināmas profesionālās iemaņas.

Un ir ļoti grūti uzturēt augstu latiņu, ja pats neesi sabiedrības acīs kristāltīrs. Zināmu izbrīnu rada arī tas, ka prezidenta kandidāts neko nav dzirdējis par oligarhiem un par viņu ietekmi uz politiku Latvijā.

– Kā Zatlera ērtums teorētiski un praktiski varētu izpausties?

– Tā var izpausties vairākos jautājumos, kas valdošajai koalīcijai ir aktuāli. Tuvojas referendums, kad, īpaši ņemot vērā šīs vēlēšanas, varam sagaidīt diezgan viennozīmīgu balsojumu. Ja jautājums par Saeimas atlaišanu uz šo iespējamo rezultātu pamata nevarētu rasties un tam nevajadzētu rasties, tad par šīs valdības likteni varētu runāt gan. Vai jaunais prezidents to darīs?

Vai prezidents pieņems vai nepieņems lēmumu atlaist Saeimu, ja tāda nepieciešamība radīsies "stipendiātu" sarakstu publicēšanas gadījumā, ko un kāpēc prezidents apžēlos? Agrāk prezidenta posteni aplūkojām vairāk kā reprezentatīvu figūru bez politiskās atbildības, bet Vaira Vīķe-Freiberga parādīja, cik nozīmīga var būt šī institūcija, un ar to zināmā mērā nodrošināja varas centru līdzsvaru. Tagad pastāv risks, ka tas var tikt izjaukts.

– Bet kas mums, "sabiedrībai" no tā? Lai politiķi ņemas savā starpā? Vai varētu gaidīt, piemēram, nepopulāras reformas no valdības puses, ņemot vērā šo nosacīto prezidenta un koalīcijas nabas saiti un to, ka nākamās Saeimas vēlēšanas patālāk?

– Ja šo reformu formulējums un izpildījums iekļaujas izpildvaras pilnvarās, arī prezidentam nav liela teikšana. Viņš var, protams, sasaukt ārkārtas valdības sēdes, bet, domāju, iespējas ietekmēt izpildvaras darbību viņam nav pārāk plašas. Nepārspīlēsim arī prezidenta institūcijas nozīmi! Bet sabiedrības problēmu risināšanā ir svarīgi, kā Latvijā tiek pieņemti politiskie lēmumi. Protams, arī pašai sabiedrībai ir iespējas ietekmēt šos procesus, ja izpildvaras priekšlikumi ir nevis tādi, kas ir ekonomiski neizbēgami, bet risina problēmas uz ievērojamas sabiedrības daļas interešu rēķina.

– Prezidenta kandidātu izvirzīšanas laikā daudz tika lietota frāze – "netika ņemts vērā sabiedrības viedoklis". Kas īsti ir šis "sabiedrības viedoklis"?

– Mums nav veikti izvērsti pētījumi par to, kas ir sabiedrības viedoklis šajā jautājumā. Šajā gadījumā es drīzāk saskatu nevis nerēķināšanos ar sabiedrības viedokli – bija cilvēki, kas bija par Zatleru, un bija cilvēki, kas bija par Aivaru Endziņu, bija Neatkarīgā un Diena katra ar savu pozīciju. Bet daudz būtiskāk ir tas, kādu kandidātu koalīcija izvirzīja un atbalstīja un kāda bija procedūra un argumenti kandidāta izvirzīšanai. Izskatās, ka valdošajai koalīcijai galvenais bija iegūt prezidentu, ar kuru tai nebūs problēmu.

– Ņemot vērā žurnālistu smago artilēriju pirmajā Zatlera kā prezidenta preses konferencē – vai varēsim sagaidīt, ka turpmākos četrus gadus viņu sitīs par mazāko kļūdu, neveiksmīgu izteikumu vai klupienu un nekāda sabiedrības vienošana nesanāks?

– Protams, varam izteikt piezīmes par Dienas žurnālistēm – viss varēja notikt civilizētāk, bet Zatlera kungs var pat būt viņām zināmā mērā pateicīgs, jo, kad viņš brauks valsts vizītē uz Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju vai kur citur, jārēķinās, ka turienes žurnālisti sarīkos viņam ne mazāku uguņošanu.

Bet spēja vienot būs lielā mērā atkarīga no tā, cik prezidents spēs uzrunāt dažādus sabiedrības slāņus, un tā, cik lielā mērā viņš spēs atsaukties uz tām problēmām, kuras nodarbina sabiedrību – tās problēmas, par kurām satraucas sabiedrība, ne vienmēr ir problēmas, par ko satraucas valdošā koalīcija.

– Premjers un VID aicina visus ārstus nomaksāt nodokļus par pateicības maksājumiem. Tad būtu jābūt konsekventiem un jāprasa nomaksāt nodokļus arī visiem tirgus tirgotājiem, auklītēm, mūziķiem. Vai vajag celt to, ko nevar nest?

– Arguments, ka nevar prasīt to, ko nevar izpildīt, ir pamatots. Bet jautājums ir arī par augsti morāliem kritērijiem, ko, starp citu, prasa arī Hipokrata zvērests. Bet man svarīgāk šajā gadījumā šķiet pievērst uzmanību ne tikai tam, vai ārsti var nodokļus nomaksāt vai nevar un vai sistēma ir sakārtota, bet arī tam, kā Latvija norisinās politiskais process, ka premjers dažu dienu laikā maina savu viedokli par pacientu maksājumiem kā problēmu, ka kandidātus Māri Riekstiņu un Karinu Pētersoni izvirza partiju konferencēs, bet pēc tam "politbiroji" savā starpā klusi norunā, ka nebūs ne Riekstiņš, ne Pētersone. Kādā nozīmē šaura partijas līderu loka lēmums ir pārāks par partijas konferenci? Man tas nav saprotams arī no cilvēciskā viedokļa.

– Vai dāvinājumu lieta būs smagumbumba pie kājas, no kuras viņš nekad neatbrīvosies un neskries?

– Tas būs no viņa paša atkarīgs. Jebkurā gadījumā Zatlers ir ievēlēts par Latvijas valsts prezidentu, un mums ir jāciena viņš kā šī amata pildītājs, kā cilvēks, kas pārstāv mūsu valsti. Bet, lai to izdarītu, spriežot pēc viņa publiskās uzstāšanās, viņam, pirmkārt, jāsēž un jālasa grāmatas.

– Kādas ieteiksiet?

– Par politiku. Lai viņam nebūtu jāminstinās, atbildot uz jautājumiem, vai tikai jāpaļaujas uz saviem padomniekiem.

Viens pluss ārpolitikā Zatleram noteikti ir, par ko var spriest arī pēc Krievijas reakcijas – piedalīšanās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. Šis varētu būt tāds emocionāls moments, kas caur Zatleru mūs varētu tuvināt Austrumiem, bet uz kopējo problēmu fona tas ir neliels ieguvums.

– Kas kļūs par Austrumeiropas līderi pēc Vairas Vīķes-Freibergas?

– Nezinu, kas kļūs par Austrumeiropas līderi, bet par Baltijas līderi noteikti kļūs Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

 

Zatlera komandas aprises sola jaunnedēļ

Agnese Margēviča,  NRA  06/07/07    Jaunievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera komanda – padomnieki un kancelejas vadītājs – noteikti būšot zināma vēl pirms zvēresta nodošanas, kas, visticamāk, notiks 9. jūlijā.

Komandas aprises būšot zināmas ne agrāk kā nākamās nedēļas beigās, un šobrīd process vēl neesot stadijā, kad iespējams nosaukt kādus uzvārdus, Neatkarīgo informēja V. Zatlera pašreizējais palīgs saziņai ar presi Normunds Beļskis. "Nekas netiks slēpts," viņš solīja.

N. Beļskim nekas neesot zināms par ārsta un Latvijas Pirmās partijas politiķa Jāņa Zaržecka līdzdalību to personu loka atlasē, no kuriem V. Zatlers varētu izraudzīties savus padomniekus. Savu līdzdalību nenoliedza pats J. Zaržeckis, kurš uz lūgumu konkretizēt kandidātu loku, atbildēja: "To jūs tuvākajā laikā redzēsiet. Es neesmu autorizēts to komentēt." "Katrā ziņā, ja kāds domā, ka Zatlera komanda sastāvēs no ārstiem un māsiņām, es varu droši teikt, ka tas tā nebūs," piebilda J. Zaržeckis, kurš kopā ar TB/LNNK politiķi, Rīgas mēru Jāni Birku aicināja V. Zatleru kandidēt prezidenta amatam.

Arī J. Birks nezaudējot kontaktu ar jaunievēlēto prezidentu. Gan N. Beļskis, gan J. Zaržeckis uzsver, ka lēmumu pieņēmējs būs tikai un vienīgi pats prezidents. "Es domāju, ka viņam tā komanda sanāks spēcīga," zinoši saka J. Zaržeckis, piebilzdams, ka pagaidām viss vēl esot "procesā".

Kādreizējais veselības ministrs un ietekmīgs Tautas partijas biedrs Gundars Bērziņš, par kura iespējamo virzīšanu Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatam pēdējās dienās baumots, Neatkarīgajai plānus iesaistīties V. Zatlera komandā neapstiprināja, tomēr noliegums neizskanēja kategoriskā formā. "Domāju, ka nē. Nē, pašreiz nē," izvairīgi teica G. Bērziņš. Uz Neatkarīgās zvanu viņš atbildēja, atrodoties pie traktora stūres savā zemnieku saimniecībā, un ekspolitiķis vēlreiz atgādināja savu norobežošanos no politikas. "Mana pozīcija ir – esmu vienkāršs zemnieks, šobrīd vācu barību, strādāju uz traktora un nekomentēju lielo politiku, kas mani neinteresē."

V. Zatlers vēl pirms ievēlēšanas uz žurnālistu jautājumiem, kā izraudzīsies savus padomniekus – no vienas puses, spēs kompensēt pašam trūkstošo politisko pieredzi, no otras, nodrošināsies pret partiju ietekmi –, allaž atbildēja, ka galvenais kritērijs būs konkrētā cilvēka profesionalitāte. Konkrēts solījums nepiesaistīt ar politiku saistītus cilvēkus no prezidenta nav izskanējis. Par komandas veidošanas procesu informētie N. Beļskis un J. Zaržeckis arī strikti neizslēdz politisku figūru piesaisti, tomēr dod mājienu, ka, visticamāk, ne tādi dominēs prezidenta tuvākajā lokā. "Nē, politiķi tie nebūs, tie būs dažādi cilvēki, jo Zatlers pats nav no politikas un visdrīzāk viņš ņems sev līdzīgus cilvēkus. Varbūt, ka kāds arī būs ar politisku pieredzi, bet drīzāk ir iespēja, ka šie cilvēki tieši nebūs no politiskajām aprindām, partiju cilvēki," spriež J. Zaržeckis. "Izšķirošais būs pieredze, profesionalitāte un, protams, arī pietiekama neatkarība no politiskās konjunktūras. Cilvēki, kas kā profesionāļi ir darbojušies un vēl šobrīd darbojas konkrētās sfērās, gan jurisprudencē, gan ārlietās un drošības jautājumos. Cilvēki, kas ir augsti profesionāļi un pietiekami neatkarīgi savu lēmumu pieņemšanā," saka N. Beļskis.

 

Viedoklis: Pateicība, dāvinājums vai aploksne — visi nelikumīgi

Gunta Sloga,  Diena  06/07/07    No pacientiem saņemtos maksājumus nevar uzskatīt par legāliem ienākumiem, taču gadījumā, ja ārsti ir saņēmuši šādas "pateicības", viņiem par tām kā par papildu ienākumiem būtu jānomaksā nodokļi. To uzsver tiesībsargi un nodokļu konsultanti, komentējot uzjundījušās diskusijas par to, vai Valsts prezidenta amatā ievēlētais Valdis Zatlers, kurš atzinis "pateicību" saņemšanu no pacientiem, varētu būt pārkāpis kādu likumu. Līdz zvēresta nodošanai viņš ir apņēmies samaksāt nodokļus par šiem saviem ienākumiem, taču līdzšinējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) komentāri liecina, tas var nebūt iespējams.

Ņemot vērā to, ka V.Zatlers vienlaikus ir ārsts un kā slimnīcas vadītājs arī amatpersona, viņa gadījums ir aktualizējis trīs jautājumus: pacientu "pateicību" nelikumīgais raksturs, nodokļu nemaksāšana par visiem ienākumiem un amatpersonu vairīšanās deklarēt visus saņemtos līdzekļus.

Vienas no lielākajām diskusijām raisījušās par to, vai no pacientiem pieņemtās "pateicības" ir likumīgas. V.Zatlera aizstāvji mēģinājuši aizstāvēt šo maksājumu pastāvēšanu ar nesakārtotību veselības aprūpes sistēmā. Tiesa, kā uzsver Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), šo maksājumu atzīšana par likumīgiem rada korupcijai labvēlīgu augsni, un ārsti nav īpaša sabiedrības daļa, kuru būtu jāatalgo ar papildu maksājumiem. Kā norāda KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, mediķi savus pakalpojumus sniedz, izmantojot valsts resursus, un saņem par darbu algu. "Ja pacients sniedz pateicību, tad tā ir arī pateicība par šo resursu izmantošanu un tā vairs nav tikai ārsta un pacienta darīšana," saka A.Vilks. Kā zināms, V.Zatlers papildu maksājumu saņemšanu no pacientiem dēvējis par intīmām attiecībām.

Tiesa, likumdošana šajā ziņā nav pilnīga. Joprojām Saeimā ir iestrēguši grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ārstu atbildību par neatļautā labuma ņemšanu. Taču, ja abstrahējas no jautājuma par "pateicību" likumību, ir skaidrs, ka ārsts pārkāpj likumu par ienākuma nodokli, ja šos blakuslīdzekļus nedeklarē. Tā uzskata arī Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols. Viņš uzsver, ka šie maksājumi ir attiecināmi uz likumā minētajiem "citiem ienākumiem", kas ir jādeklarē.

Par deklarācijas neiesniegšanu likumā paredzēts administratīvais sods, kura maksimālā summa varētu būt 500 lati, ziņo LETA. Bez pašas nodokļu summas atmaksas par katru nokavēto dienu būtu jāsamaksā sods 0,05% apjomā no šīs summas. Lai arī V.Zatlers ir atzinis, ka saņēmis nelegālos pacientu maksājumus daudzu gadu garumā, viņam būtu jānorēķinās tikai par pēdējiem trim gadiem — to nosaka likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Pagaidām nav zināms, kā viņš to izdarīs. VID kā vienu no nodokļu atmaksas metodēm minējis trīs gadu tēriņu aprēķināšanu un to kopsummas atņemšanu no legālajiem ienākumiem. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs A.Dābols uzskata, ka šāda metode var būt veiksmīga. "Ja VID sāk kontrolēt izdevumus, ir ceļi, kā to [efektīvi] izdarīt," saka A.Dābols, kura pieredzē esot konkrēti gadījumi, kad šāda metode tikusi pielietota un bijusi veiksmīga. Ja pie viņa paša vērstos ārsts, lūdzot konsultāciju, kā risināt nelikumīgu maksājumu jautājumu, viņš ieteiktu aplēst saņemtās summas un aizpildīt deklarāciju. Tad vien atliktu nomaksāt nodokli un soda naudas.

Taču, iespējams, V.Zatleram tas var neizdoties līdz zvēresta nodošanai 9.jūlijā, jo šopirmdien pēc jaunievēlētā prezidenta vizītes VID, dienests solīja mēneša laikā sniegt skaidrojumu par to, kā viņš varētu norēķināties par "pateicībām". Tāpat V.Zatlers līdz šim uzsvēris, ka nezina, kā to izdarīt, jo nav skaitījis no pacientiem saņemto naudu.

Pirms trim gadiem Veselības ministrija lēsa, ka nelegālajos maksājumos ārsti vidēji saņem simt līdz tūkstoš latu par operāciju, vai 20—30 latu par citu ārstēšanos. Tolaik tika noskaidrots, ka dažs ķirurgs mēnesī "honorāros" var saņemt ap desmit tūkstošiem latu, bet vidējā summa ir 1000—4000 latu. Pats V.Zatlers, kurš gadā veicot ap 300 operāciju, savulaik sarunā ar Delnu norādījis, ka, pateicoties "aplokšņu sistēmai", viņa mēneša ienākumi sasniedz vairākus tūkstošus latu. Viņa pērn deklarētā alga kā slimnīcas vadītājam, kurš veic operācijas un pieņem pacientus vēl vienā ārstniecības iestādē, bija salīdzinoši maza — ap 1400 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

VID, kas pēdējo nedēļu laikā izplatījis pretrunīgus paziņojumus par "pateicībām" un to deklarēšanas nepieciešamību, trešdien no plašākiem komentāriem atturējās, aizbildinoties ar starpministriju darba grupas veidošanu šīs situācijas apzināšanai.

Vēl kādu laiku arī nebūs skaidrības par KNAB sākto pārbaudi. Tās ietvaros tiek pārbaudīts, vai V.Zatlers, kurš daudzus gadus bijis Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs, nav saņēmis dāvanas ārpus savu pienākumu pildīšanas. Ja pārbaudē tas apstiprinātos, V.Zatleram draudētu administratīvais sods. Ja tiktu konstatēts, ka likums pārkāpts atkārtoti, pieņemtas lielas naudas summas vai nodarīts būtisks kaitējums valstij, draudētu kriminālatbildība. Šādā gadījumā bargākais sods būtu trīs gadi cietumā.

Pagaidām A.Vilks nekomentē informāciju par pacientiem, kas jau varētu būt snieguši informāciju V.Zatlera pārbaudes ietvaros. Tajā skaitā arī ziņas par to, vai kādam no pacientiem V.Zatlers "pateicības" ir prasījis, ko viņš pats noliedz. Krimināllikums kā atbildību par neatļauta labuma pieprasīšanu un pieņemšanu paredz līdz pat trim gadiem cietumā. Tiesa, kā atzīst A.Vilks, gan vienā, gan otrā gadījumā "pierādīšana var būt ļoti smaga", jo par "pateicībām" nekādus dokumentus dakteri nedod.

Iespējamie pārkāpumi

• V.Zatlera kā amatpersonas atbildība

Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka ienākumu gūšanas un dāvanu pieņemšanas ierobežojumus. Ja tie tiek pārkāpti, personai draud administratīvais sods — naudas sods un dāvinājuma konfiskācija. Ja šis likums pārkāpts atkārtoti, lielos apmēros vai arī nodarīts būtisks kaitējums valstij, persona saucama pie kriminālatbildības un tai draud piespiedu darbs, naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām vai 3 gadu cietumsods.

• V.Zatlera kā ārsta atbildība

Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli ir sadaļa "citi ienākumi". Likumā ir uzskaitīta virkne gadījumu, kas nav attiecināmi uz šo sadaļu, taču tur nav minētas pacientu "pateicības". Ja šis likums ir pārkāpts un visi gada ienākumi nav deklarēti, personai jāmaksā sods par nodokļu deklarācijas neiesniegšanu laikā (maksimums 500 lati), jāatmaksā nesamaksātā nodokļu summa un 0,05% sods no tās par katru nokavēto dienu.

• Amatpersonas un mediķa atbildība

Krimināllikums liedz pieprasīt un pieņemt prettiesisku labumu, tas ir — prasīt pacientiem papildus maksājumus. Ja tiek pierādīts, ka persona šo maksājumu pieprasījusi, par to draud naudas sods līdz 80 minimālajām mēnešalgām, piespiedu darbs vai trīs gadu cietumsods.

 

Viedoklis: Pateicības un 'pateicības'. Ārsti un prezidents

Jānis Domburs, Kas notiek Latvijā?,  06/07/07    Epopeja ap pacientu materiālajām "pateicībām" ārstiem, ko izraisīja Valsts prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera atzīšanās par nelegālas samaksas pieņemšanu, pakāpeniski sasniegusi vismaz pāris atskaites punktus. Pirmkārt, jautājums ir, vai Zatlera ienākumu pārbaude kļūs par absurdu teātri vai pienācīgu likuma interpretācijas paraugu. Otrkārt, vai valstiska rīcība, risinot sistēmas problēmas, būs tikai imitējoša akcija vai arī tā izraisīs principiālas izmaiņas veselības aprūpē. Vakar "Kas notiek Latvijā?" bija mēģinājums, galvenokārt pacientu un vēlētāju priekšā, izvērst atbilžu meklējumus uz šiem jautājumiem, pulcinot vienkopus atbildīgos un kompetentos cilvēkus ar dažādām pozīcijām, statusiem un atbildībām Diemžēl šobrīd, šķiet, esam ļoti tālu no konsekvencēm.

Izmantojot vakar diskusijā izskanējušās vārdu spēles, pacientu pateicības ārstiem mēdz būt gan tiešā un labā, gan arī pārnestā nozīmē jeb "pēdiņās" liekamas. Nav šaubu, ka daudzas ir no sirds, bet, lasot gan publiskus komentārus, gan saņemot personiskas vēstules, gan uzzinot valsts un privātu iestāžu informāciju, un arī vērojot telefonaptauju vakar raidījumā, nekādi nav pamata pieņemt, ka visi vai pat gandrīz visi pacienti pateicības izsaka labprātīgi, nevis būdami spiesti pieņemt šo sistēmu. Savukārt ārsti, vismaz tie viņu priekšstāvji, kuri pārstāvēja savu nozari vakarvakara diskusijā, šķiet, negrib pat pieļaut, kur nu vēl atzīt šo realitāti, bet aizraujas vien ar vaimanoloģiju un ārstu aroda nesamērīgu slavināšanu.

Uz šī fona jau ar traģikomismu robežojas tie izteikumi, kuri aicina Zatleru "likt mierā" pārbaudēs Valsts Ieņēmumu dienestā un KNABā tāpēc vien, ka viņš ir bijis labs ārsts, ir atzinies par nelegālo maksājumu daļu, un ir ievēlēts par Valsts prezidentu. Jebkādus tiesiskus lēmumus tomēr var pieņemt ar tiesisku pamatojumu un, šajā gadījumā, pretstatot tos VID un KNAB argumentiem. Pretējā gadījumā princips par vienu likumu un vienu taisnību visiem tiek klaji ignorēts.

Protams, allaž var teikt, ka Zatleram draud būt par grēkāzi. Un, patiešām, VID pēc šīs tēmas aktualizācijas pienāktos individuāli novērtēt daudz vairāk nekā viena ārsta ieņēmumu un izdevumu samērus, un pateicību statusu, lai būtu starp ko salīdzināt un būtu redzami principi, pēc kuriem nodokļu administrators pieņem lēmumus par deklarācijām, dāvanām un ienākumiem.

Tomēr, gribot vai negribot, ārsta pārtapšana par Valsts prezidentu ir pacēlusi pavisam citā augstumā prasību latiņu gan pret viņu personiski, gan pret visu ārstu cunfti. Tāpēc tieši šobrīd vēl tikai priekšā ir īstais pārbaudījums Zatlera atklātībai un godīgumam – deklarējot VID, ko un cik viņš ir saņēmis un kā pats to novērtē no Latvijas likumu viedokļa. Pēc tam VID attiecīgi nodokļu kontekstā ir jāizvērtē, kādas šajā gadījumā "pateicības" bijušas – tikai kā dāvina vai dāvinājums atlīdzības nozīmē, ja runājam Civillikuma terminos, vai vēl kāda citāda. Savukārt KNAB kompetencē ir gan novērtēt amatpersonas deklarācijā ietverto ziņu patiesumu, bet, ja ir pacienti, kuri liecina, ka viņiem pateicība noteikta kā samaksa, attiecīgi tiesiski vērtēt arī to. Līdz ar to situācija objektīvi prasa novērtēt visu Valda Zatlera ārsta praksi. To, ka viņā amatpersonas deklarācijā ir deklarēti tikai slimnīcas direktora ienākumi, bet paralēli viņš sniedzis konsultācijas "ARS" privātpraksē, kura pieder viņa sievai un kur pats ārsts personiski nav saņēmis samaksu. To, ka slimnīcā direktors kā praktizējošs ārsts veicis operācijas, taču par to veikšanu arī nav saņēmis samaksu, vismaz ne deklarētu. Ja tā ir labdarība – apsveicami un apbrīnojami. Ja tas konsekventi kompensēts ar nelegāliem maksājumiem – vismaz nosodāmi. Ja šajās pārbaudēs atklāsies tiesiski apšaubāmas lietas, tad jāizvirza attiecīgas pretenzijas. Ja nē, tad jābeidz ap prezidentu kurināt šaubu ēnu, personificējot viņu ar šaubām par ārstu cunftes sliktāko daļu. Taču to var izdarīt tikai pārbaudot, nevis jau iepriekš visu piedodot.

Savukārt par visu sistēmu kopumā runājot, "Zatleriāde" liek atgriezties pie valsts sistēmā ietvertajiem principiem, kas daudzos gadījumos jau gadiem ilgi pat neļauj nodalīt maksātspējīgajiem samaksāt par labāko ārstu un ātrāko aprūpi augstāko cenu, kā arī nodalīt valsts un privāto ārstniecību. Vispārējas apdrošināšanas sistēmas neieviešana un tā saucamā māsterplāna jeb slimnīcu optimizācijas ievilkšana ir tikai pāris aktuālākie un visaptverošākie pasākumi, kas būtu varējuši radīt citu pamatu šai sistēmai, neapelējot pie allaž nepietiekamā valsts budžeta.

Bet ir visnotaļ apšaubāmi, vai adekvāts ir šībrīža uzstādījums par "pateicību" legalizāciju, ar ko klajā nācis veselības ministrs. Jo tā ir tikai cīņa ar sekām, un, pat ja daļai ārstu, kuru aroda īpatnības rada plašākas pateicību iespējas, mēģinās dot iespēju pieņemt līdzšinējo nedeklarēto naudu legāli, tas nez vai īpaši lāpīs veselības aprūpes sistēmas cauro mucu. Nemaz nerunājot par to, ka šobrīd tiek izteiktas šīs versijas par legalizāciju, bez jebkādiem datiem un pat pieņēmumiem, cik liela šī "legalizējamā" daļa ir un kas ir atskaites punkts, konkrētās summās rēķinot, lai teiktu, ka "pateicībām" kā paralēlo maksājumu sistēmai ir jāpiesaka karš un tie vairs nav pieņemami. Tas būtu jāpasaka gan lēmējiem, gan pašiem ārstiem. Jo bez šāda atskaites punkta arī visi pārējie daudzie ministra uzskaitītie pasākumu punkti nepārliecina, ka tie nav tikai īslaicīgs ielāps sadilušajam sistēmas virsvalkam.

P.S. Esmu spiests atvainoties raidījuma skatītājiem un dalībniekiem par pusvārdā aprauto raidījuma "Kas notiek Latvijā?" noslēgumu vakar vakarā. Diemžēl Latvijas Televīzijas nožēlojamas, jau atkārtotas tehniskās un cilvēciskās bezatbildības dēļ raidījuma vadītājam netika nodrošināta informācija par atlikušo raidījuma ētera laiku, kas neļāva pienācīgi noslēgt diskusiju.

 

Intervija ar Alekseju Loskutovu: Nevaram uzreiz uzsākt pārbaudes par visiem

Liene Barisa,  NRA  06/08/07    Par ārstu aplokšņu algām, politisko partiju finansēšanu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu intervijā Neatkarīgajai KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

– Kāds bija pamats ierosināt pārbaudi par Valda Zatlera saņemtajām pateicībām, ja vēl dažas dienas pirms tam jūs intervijā medijos teicāt – par ētiku var runāt, bet likumpārkāpuma nav?

– Tā bija atbilde uz jautājumu, kā var vērtēt Zatlera kunga kā ārsta rīcību, pieņemot pateicību. Ir jāņem vērā, ka Zatlera kungs ir valsts amatpersona un uz viņu attiecas visi amatpersonai noteiktie ierobežojumi, tajā skaitā dāvinājumu pieņemšanas un ienākumu gūšanas ierobežojumi, kas atrunāti likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Kā arī tas, ka visi ienākumi jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā. Un tāpēc mums bija pamats uzsākt pārbaudi.

Es arī teicu, ka ārstiem šobrīd ir paredzēta tikai kriminālatbildība par neatļauta mantiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu. Tautas partijas pārstāvis Gundars Bērziņš rosināja noteikt arī administratīvo atbildību ārstiem par mantiska labuma pieņemšanu, un mēs savstarpējās diskusijās vienojāmies, ka atbildībai jābūt ne tikai ārstiem, bet visiem, kurus var noteikt kā publisko pakalpojumu sniedzējus, piemēram, skolotājiem. Darba grupā, kuru vadīja Bērziņa kungs, tika sagatavoti grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Krimināllikumā paredzēja atbildību par labumu pieņemšanu, kas saistīti ar pieprasīšanu, Administratīvo pārkāpumu kodeksā – par mantisku labumu pieņemšanu neatkarīgi no pieprasīšanas. Grozījumus Krimināllikumā Saeimā skatīja Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kura strādā pietiekami čakli, un šie grozījumi tika pieņemti un jau ir stājušies spēkā. Bet grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā skata Juridiskā komisija, kas bēdīgi slavena ar likumprojektu marinēšanu. Bet es gribētu uzsvērt, ka darba grupa tika izveidota šīs valdības laikā, un šī valdība akceptēja grozījumus par labumu pieņemšanu, un šī valdība aicināja Saeimu paredzēt ārstiem par to atbildību. Tāpēc, kad Kalvītis saka, ka šī nav Zatlera problēma, bet valdības problēma, es gribu uzsvērt, ka šī nav valdības problēma – valdība izdarīja visu, kas no tās bija atkarīgs.

– Bet vai tiešām pacients no sirds nevar pateikties ārstam vai skolēns izlaidumā uzdāvināt skolotājam dāvanu?

– Ziniet, mēs esam zaudējuši priekšstatu par to, kas ir pateicība. Pateicība ir ziedu pušķis, izārstēta bērna zīmējums. Bet kad pateicība ārstam izpaužas kā simtiem latu vai pateicība skolotājiem izpaužas kā skolēnu apmaksāts ārzemju ceļojums – tā nav pateicība. Es nezinu, kā to nosaukt, bet tā nav pateicība. Un no ētikas viedokļa ārsts nedrīkst pieņemt pateicību.

– Bet, zinot, ka šī ir sistēma, vai jūs veiksiet pārbaudi tikai par vienu Valdi Zatleru, vai jūs šai problēmai arī pievērsīsities sistemātiski – veicot pārbaudes par visiem ārstiem, kas, piemēram, ir iestāžu vadītāji?

– Mēs pārbaudām ļoti daudzas un dažādas amatpersonas, bet mēs nevaram pārbaudīt ikvienu. Mēs pievēršamies gadījumiem, kad saņemam informāciju birojā vai kad presē izskan informācija par iespējamiem pārkāpumiem. Un ja informācija ir pietiekami ticama, mēs uzsākam pārbaudes.

– Tas nozīmē ja presē būtu arī par kādu citu ārstu, tad uzsāktu...

– Jā...

– ...ja nē, tad nē?

– Kāpēc?... Es jau teicu, ka mēs nevaram uzsākt pārbaudes uzreiz par visiem. Bet mēs arī varam uzsākt pārbaudi par konkrētu amatpersonu grupu pēc mūsu iniciatīvas.

– Cik ilgi varētu ilgt pārbaude par Valdi Zatleru; vai būs rezultāti jau līdz 9. jūlijam, kad prezidentam būs jādod zvērests?

– Kolēģi ir noskaņoti strādāt operatīvi, bet parasti tādas pārbaudes prasa samērā ilgu laiku, jo ir nepieciešams saņemt informāciju no konkrētās personas darbavietām, Valsts ieņēmumu dienesta, un šeit ne viss ir atkarīgs no mums.

– Daudz tiek runāts arī par šo pateicību pārdefinēšanu par honorāriem, kuriem varētu slēgt honorāru līgumus un maksāt nodokļus. Kā jūs vērtējat šādu risinājumu?

– Ja runa ir par priekšlikumu legalizēt neoficiālos maksājumus ārstiem, tad es kategoriski tam nepiekrītu. Pirmkārt, ja ārsts ir tik augsta līmeņa profesionālis, ka pacienti ir gatavi maksāt par pakalpojumu – sauksim to par pateicību vai godīgi – samaksu par pakalpojumu –, tad ārstam neviens neliedz pacientu pieņemt privātā praksē un par to maksāt nodokļus. Bet kad ārsts apvieno savu darbu valsts un pašvaldības medicīnas iestādē un izmanto visus iespējamos šīs medicīnas iestādes resursus, tajā skaitā cilvēkresursus un par to iekasē naudiņu sev, tad tas ir absolūti nepieņemami. Nedrīkst būt tā, ka cilvēks, izmantojot to, kas viņam nepieder, pelna un nemaksā nodokļus. Un tāpēc mana absolūta pārliecība ir tāda, ka veselības aizsardzības jomā ir jābūt stingri norobežotam – valsts un pašvaldības medicīnas iestādes – viens, un privātprakses – cits. Ideāli, ja privātprakses vieta nesakrīt ar ārsta darbavietu valsts vai pašvaldības veselības aprūpes iestādē.

– Pirms kāda laika KNAB Aizsardzības un iekšlietu komisijai nosūtīja atzinumu pat Tautas partijas un Sabiedrības par vārda brīvību saistību, kas loģiski ļauj secināt, ka acīmredzot Tautas partijai būs arī sods. Likums nosaka, ka informāciju par visām partijām var sniegt tikai reizē. KNAB nesniedz par citām – kāpēc?

– KNAB vēl nav informējis sabiedrību par partiju priekšvēlēšanu izdevumu pārbaužu rezultātiem.

– Bet komisijai KNAB sniedza šo atzinumu, un kad es arī iepriekš jautāju, vai varētu būt tā, ka komisijai nosūtītajā dokumentā būtu norādīts, ka tas nav publiskojams, saņēmu atbildi, ka nē.

– Ziniet, Aizsardzības un iekšlietu komisija strādā arī ar pretkorupcijas jautājumiem, un likums, kas nosaka, ka par visām partijām jāziņo vienlaikus, tika grozīts iepriekšējās Saeimas laikā. Un Saeimā visi skaidri zina, kāpēc šie likuma grozījumi tika pieņemti. Atcerieties, pirms tam nebija nekādu ierobežojumu, kurā brīdī publiskot pārbaužu rezultātus. Un birojs informēja sabiedrību par vienu, otru, trešo, ceturto, septīto mazo partiju par pārbaužu pabeigšanu. Neviens to nepamanīja, jo nevienu neinteresē mazās partijas, bet, kad tika publiskota informācija par ZZS, kas bija tolaik vadošā koalīcijas partija, bija skandāls – kāpēc par mums pirmajiem. Un tad partijas nolēma, ka par visām partijām rezultāti publiskojami vienlaikus. Un to zina katra partija. Un tas, ka Saeimas komisija, kas veic parlamentāro uzraudzību pār korupcijas jautājumiem, nevar nodrošināt dienesta informācijas saglabāšanu, arī radīja šo problēmu.

– Bet kurš tad tagad meklēs to atbildīgo – deputātu vai visu komisiju...

– Mani faktiski tas neinteresē. (..) Pārbaude tika uzsākta pēc Saeimas pretkorupcijas komisijas iesnieguma, kuras funkcijas pārņēma Aizsardzības un iekšlietu komisija. Mēs, pabeidzot pārbaudi, informējām iesniedzēju par rezultātiem.

– Bet vai atbildība tad ir tam, kas nopludināja?

– Es nezinu, vai var nosaukt to par nopludināšanu vai kā, bet es saku, ka atbildība bija iesniedzējam un iesniedzējam bija jādomā, kā ar šo informāciju rīkoties.

– Vai darba grupa, kas strādā pie ar aģitāciju saistīto likumu grozīšanas, ir KNAB jau prasījusi viedokli?

– Jā, mēs esam piedalījušies darba grupas sēdē, kuru vadīja Kučinska kungs. Mēs mēģināsim pārstāvēt to viedokli, ko jau paudām, ka priekšvēlēšanu tēriņu griesti ir saglabājami. Var diskutēt par griestu palielināšanu. Vēl ir nepieciešams stingri un viennozīmīgi noteikt trešo personu iespējas piedalīties priekšvēlēšanu aktivitātēs.

– Runājot par šīm trešajām personām – Pilsētai un pasaulei, kas arī piedalījās priekšvēlēšanu aģitācijā, gada pārskatā bija redzams, ka tai vairāk nekā 50 tūkstoši latu ir no anonīmiem ziedotājiem. Kāda ir KNAB attieksme, ka trešajām personām, kas piedalās priekšvēlēšanu aģitācijā, ir šādi ziedojumi?

– Tas arī ir viens no tiem jautājumiem, kas tiks risināts izveidotajā darba grupā un pēc tam Saeimā.

– Cik zinu, KNAB tagad pārbauda šos anonīmos ziedotājus Pilsētai un pasaulei.

– Droši vien. Neesmu sekojis pārbaudes gaitai.

– Kā vērtējat domu par partiju finansēšanu no valsts budžeta?

– Tas bija un ir mūsu pašu priekšlikums. Kučinska kunga vadītās darba grupas sēdes laikā mēs arī runājām par to, ka Latvija pakāpeniski varētu iet šo partiju finansēšanas ceļu. Protams, tas būtu diezgan nepopulārs solis – īpaši pēc jūrmalgeitas sabiedrības uzticība politiskajām partijām lielā mērā ir grauta, un nodokļu maksātāji nejutīsies apmierināti, ja daļa no viņu maksātajiem nodokļiem tiks politisko partiju uzturēšanai. Bet es domāju, ka pakāpeniski šis ceļš ir jāiet. Pašlaik pie tā strādā Ministru prezidenta izveidota darba grupa, lai izvērtētu partiju finansēšanas iespējas no valsts budžeta. Pirmais solis, manuprāt, varētu būt valsts apmaksāts raidlaiks sabiedriskajā radio un televīzijā, kas sadalīts tā, lai nodrošinātu visu partiju līdzvērtīgas iespējas parādīt sevi sabiedrībai.

– Vai tas būtu – aizstājot reklāmas?

– Ja valsts radio un televīzijā ir valsts apmaksāts raidlaiks partijām, tad cita veida politiskā reklāma tur nedrīkst būt. Jo apmaksāta raidlaika jēga ir, no vienas puses, finansēt politiskās partijas, un, no otras – dot līdzvērtīgas iespējas izmantot elektroniskos medijus.

– Bieži arī izskan pārmetumi, ka KNAB citas lietas izskata ātrāk, citas lēnāk...

– Lietu sarežģītība atšķiras ļoti lielā mērā, cilvēku pieredze un profesionālisms arī var atšķirties. Domāju, ka nav pamata uzskatīt, ka kādas lietas tiek novilcinātas.

 

Viedoklis: Kam izdevīgas aploksnes?

Anda Burve-Rozīte,  Diena  06/08/07    Mūsu mājās nav nekas neparasts brīvdienu rītu sākt ar vārdiem: "Man uz pāris stundām jāaizskrien līdz slimnīcai pie saviem pacientiem!" Ja kāds nopietnāks gadījums, notiek sazvanīšanās, vienalga, cik ir pulkstenis. "Nebrauc, tikai pasaki, ko tu par to domā." — "Gaidi, pēc desmit minūtēm būšu!" Palieku mājās viena, kārtējās stundas.

Mans vīrs strādā profesijā, kas pēdējā laikā piedzīvojusi visasākās diskusijas un nopēlumu saistībā ar aplokšņu ienākumiem. Viņš ir ķirurgs. Es gribu runāt par to, ka Latvijā ir pietiekami daudz ārstu, tostarp ķirurgu, kuru profesionalitāti un attieksmi pret pacientu nenosaka aplokšņu nauda, tās pieprasīšana vai rafinēti atstrādāta "neuzkrītoša" norādīšana, ka vajadzētu maksāt laba ārstēšanas rezultāta sasniegšanai. Ir ārsti, kuri dodas pie visiem saviem pacientiem ar vienādu profesionālo un ētisko uzstādījumu: sniegt palīdzību — labāko iespējamo dotajos apstākļos. Viņi jūtas ārkārtīgi neērti, ārstēšanas procesa laikā redzot pastieptu aploksni, kuras devējam nākas stingri teikt: "Vai es jūs neārstēju?" Vai zināt, ko šādā brīdī nodomā apjukušais pacients? Manuprāt, mazākums nopriecājas: šis ārsts ir godīgs, viņš negrib aploksni! Vairākums nolemj, ka ārsts ir vai nu dīvains, vai muļķis, vai summa aploksnē par mazu, vai arī tagad slikti ārstēs. Tas ir lielākais apvainojums ārstam. Pēdējo nedēļu laikā tā teikuši daudzi no viņiem.

Es uzskatu, mums jārunā ne tikai par negodīgajiem ārstiem, kuri iedzīvojas no pacientu aploksnēm. Mums jārunā arī par negodīgu sabiedrību, kas nav gatava noticēt godīgajiem ārstiem un nemaz nevēlas savu aploksni nedot. Tā vietā, lai dotos uz tiesībsargājošām iestādēm brīdī, kad kāds ārsts norādījis uz aploksnes nepieciešamību, vai par summām, ko likuši aploksnē, runā citi pacienti, izvēle ir — es arī! Vai tad es sliktāks? Vai tad man nepienākas labāka ārstēšana? Mēs nemaz nevēlamies noticēt ārsta godaprātam — ka labi izārstēs bez aploksnes. Tādējādi mums atliek iespēja spriest par ārstu darbu tikai pēc apkārt saklausītiem, čukstus izpaustiem mītiem: "Ja neko nemaksās, tad jau neko nedarīs!" Esmu pārliecināta, ka Latvijā ir pietiekami daudz pacientu, kuriem veiktas operācijas ar ļoti labiem rezultātiem, ārstam aploksnē nesamaksājot neko. Diemžēl par ārstu labajiem darbiem mēs esam gatavi runāt tikai anonīmās diskusijās, tieši tāpat kā "ar muguru" viņus kritizējam un nosodām.

Sabiedrība ir pateikusi: mums ir nepieņemama aplokšņu sistēma! Tajā pašā laikā, kad nostājamies valsts apmaksāto operāciju rindas galā vai esam vieni no neskaitāmajiem ārsta pacientiem, esam gatavi, pārfrāzējot Orvelu, "būt vienlīdzīgāki par citiem". Paslepšus dot aploksni, pēc būtības sakot: "Ārstē mani labāk, nekā tos pārējos! Pievērs man vairāk uzmanības nekā citiem!"

Mani šokēja nesena saruna par situāciju medicīnā ar kādu paziņu. Uz manis teikto, ka ir ārsti, kuri principiāli norobežojas no "strādāšanas par aploksni", viņa iesaucās: "Bet kā tad es varu būt pārliecināta, ka man tiks augstākā līmeņa palīdzība? Visi taču zina, ka ārsti ir pārslogoti!" Par tiem ārstiem, tostarp ķirurgiem, kurus personīgi pazīstu, varu galvu likt ķīlā: viņi ārstē savus pacientus pēc labākās sirdsapziņas, visus! Labs profesionālis nemaz nespēj operāciju veikt sliktāk vai labāk. Profesionālais standarts ir viens, un eventuālās grūtības ārstēšanas gaitā atkarībā no individuālā gadījuma specifikas vienmēr ir neprognozējamas. Šajā ziņā, es domāju, smagi kļūdās visi aplokšņu devēji — viņi nesaņem ne sliktāku, ne arī labāku ārstēšanu kā visi pārējie pacienti! Turklāt plašākai sabiedrībai nezināma jauna, talantīga un rutīnu nepiedzīvojuša ārsta veikums bieži vien ir tikpat labs kā izslavēto guru, kurus tik ļoti vēlas uzpirkt pacienti. Tikai to ir ļoti grūti atzīt ārstiem un pieņemt — pacientiem.

Visbeidzot es aicinu visus Latvijas ārstus saliedēties un konsekventi atteikties no naudas aploksnē. Apzinoties šā izteikuma populistisko noskaņu, tomēr uzskatu: tas ir vienīgais veids, kā panākt sabiedrības uzticību sava darba kvalitātei, labu psiholoģisko klimatu ārstēšanas gaitā, kā arī piespiest valsti sakārtot ārstu atalgojuma jautājumu atbilstoši viņu izglītībai un profesijas unikalitātei. Brīdī, kad visi, bez izņēmuma, Latvijas ķirurgi — izlavētie guru un jaunie censoņi, saņemtu ne vairāk kā 450, 500 latu par slodzi "uz papīra" — tāds patiesi ir ķirurgu atalgojums mūsu valstī, kolektīvais šoks būtu tik liels, ka beidzot mēs, iespējams, sagaidītu likumiem un ētiskām normām atbilstošu auglīgu risinājumu valstiskā līmenī. Pagaidām redzu, ka valstij ir izdevīgi noskatīties, kā savā starpā naidīgi cīnās un zaudē spēkus, inteliģenci un ideālus ārsti un pacienti.

 

Viedoklis: Prezidents Tupiks?

Krišjānis Kalnciems, SIA „Centrāle” direktors,  DELFI  06/08/07    "Mērķi bez ideāliem šķeļ sabiedrību, ir jāstrādā sabiedrības saliedēšanai" –jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā jau izcils mediķis, spēj diagnosticēt Latvijas sabiedrības vainas. Bez tam viņa vērīgā ķirurga acs ir pamanījusi, ka saliedētība sabiedrībā rodas tad, kad cilvēkus vieno ideāli, piemēram, ideāls par jebkuru cilvēku kā sabiedrības augstāko pamatvērtību.

Tiktāl viss būtu idilliski. Idillei treknu punktu pieliek tas, ka Latvijas politiskajai elitei tādi sabiedrības saliedētībai vitāli nepieciešami ingredienti kā savstarpēja cieņa (pret visiem – ne tikai pret saviem "siles" biedriem), atklātība, godīgums, un cilvēkmīlestība ir tādā pašā vērtībā kā vampīram apses miets vai sudraba lode.

Es patiešām nevēlos demonizēt valdošo politisko eliti. Piemēram, tajā pašā Tautas partijā, kas sekmīgi ir pārmantojusi kompartijas "cēlākās" iezīmes (blatu sistēmu, ģenerālsekretāru "ierindas biedra" izskatā, necaurspīdīgumu pieņemamajos lēmumos utt.), ir rodami ļoti daudzi spējīgi bijušie ideālisti, kas kā vienīgo iespēju īstenot savus profesionālos sapņus, ir saskatījuši iespējā iestāties Partijā. Protams, ideālisti ikdienā, esot vienā kompānijā ar augstākās raudzes nihilistiem, sev reizēm pat nemanot, pārtop par vēl augstākas raudzes nihilistiem.

Taču šī transformācija no ideālista par nihilistu nenotiek tik nesāpīgi tās draņķa sirdsapziņas dēļ. Piedalīšanās dažādās shēmās, sakot ar digitalizācijas afēru un beidzot ar triviāliem būvniecības konkursiem, prasa apgūt melošanas prasmi, spēju neuzticēties cilvēkiem, uzspļaut uz plašākas sabiedrības interesēm, ja tas ir vitāli nepieciešams sava klana izdzīvošanai. Un, lai cilvēks šādā situācijā spētu sadzīvot ar sevi, neaiziet "pa fāzēm", tikt galā ar vainas apziņu, viņam faktiski pastāv divas iespējas – vai nu godīgi, nebaidoties no iespējamā soda un sabiedrības nosodījuma, atzīties un patiesi nožēlot izdarīto, vai arī izvēlēties to ceļu, kuru izlēma iet valdošās koalīcijas Saeimas deputāti – "stipendiāti" balsojot par Valsts prezidentu. Šis balsojums bija plašs solis savu "vērtību" padarīšanai par sabiedrībā plaši pieņemamām normām. Ir taču krietni labāka pašsajūta, ja Valsts prezidents ir šķietami mūsējais ar milzīgu (tik milzīgu, ka pat asais ķirurga prāts neatceras, cik milzīgu) aplokšņu "ņemšanas" pieredzi.

Tādējādi Valdim Zatleram, ja viņš nevēlas ievest valsti pilnīgā savstarpējās neuzticēšanās, sašķeltības, šizofrēnisku melu tupikā, ir jāspēj būt par tādu kā izcilu dubultaģentu valdošās koalīcijas korupcijas aplokā, jābūt kā sudraba lodei vai apses mietam. Valdim Zatleram ir jāspēj būt kā indīgai čūskai katra "stipendiāta" un viņu saimnieku azotēs un negurstoši jāstrādā piesauktās sabiedrības saliedētības labā, vairojot uzticēšanos, savstarpējo cieņu, atklātību Latvijas cilvēku sirdīs. Lai kā Valdim Zatleram klāsies, esot prezidenta amatā, droši varu apgalvot, ka viņš paliks Latvijas vēsturē kā Prezidents Tupiks – tupiks valdošās koalīcijas infantilajai vēlmei vēl kādu brīdi nenest atbildību par neatkarības gados sastrādāto, vai arī kā tupiks Latvijas valsts attīstībai, mūsu pašu un mūsu līdzcilvēku nākotnei.

Diez vai vajag plaši paskaidrot, kāpēc Zatlers kā kaismīgs korupcijas kāvējs, būtu tupiks dažam labam Jūrmalgeitas varonim. Ja tomēr kādam rodas neskaidrības šajā jautājumā, variet droši rakstīt uz tupiku, proti, Matīsa cietumu, pilsonim A. Lembergam.

Kas ir daudz būtiskāks, nekā seriāla "Shēmotāji arī raud" pārstāsts, ir izpratne, kāpēc Zatlers tikpat labi var kļūt par tupiku gan Latvijas ekonomiskajai attīstībai, gan cilvēku cerībām uz labāku nākotni, ja vien viņš pilnībā attaisnos savu politisko krusttēvu cerības.

Tā pati atklātība, godīgums, uzticēšanās līdzcilvēkiem ir reālas, ne tikai deklarētas pamatvērtības jebkurā kaut cik attīstītā ekonomikā. Valsts, kurā cilvēki nespēj uzticēties viens otram, kurus nevieno kopīgas vērtības, nekad nekļūs par ekonomiski attīstītu valsti, jo, lai izgudrotu ļoti sarežģītas un dārgas lietas, cilvēkiem ir jāspēj sarunāties, dalīties ar informāciju. Starp citu, šādi funkcionējoša sabiedrība absolūti nav valdošās koalīcijas interesēs, jo nekur pasaulē šādas atklātas, cieņas pilnas sabiedrības nepārvalda korumpantu korporācija.

Tāpēc jebkuram godājamam uzņēmējam, pirms tas sūdzas par darbaspēka lojalitātes, pozitīvu vērtību, uzticēšanās trūkumu vai arī par konkurentu veikto izvairīšanos no nodokļu nomaksas, būtu saprātīgi padomāt, kā palīdzēt Valsts prezidentam Zatleram vai arī jebkuram citam korupcijas kāvējam, iznīdēt to koruptīvo kultūru, kas apzog mūsu pašu valsts ekonomikas izaugsmes iespējas simtiem miljonu latu apmērā – uz šī potenciāli neiegūto ieņēmumu fona jebkura digitalizācijas afēra šķiet kā trīskapeiku bulciņas zādzības mēģinājums.

Tiktāl par to, kāpēc Zatlers var izšķirt Latvijas ekonomikas attīstības likteni. Taču kā Zatlera hipotētiskā līdzdalība augstākā līmeņa korumpantu nežēlīgā vajāšanā pa Saeimas un valdības gaiteņiem var pozitīvi ietekmēt Tavu dzīvi?

Augstākās politiskās korupcijas gals Latvijā nozīmē uzticēšanās atjaunošanos līdz šīm melīgajai valstij (vadošo politiķu izskatā), savukārt spēja uzticēties savai valstij nozīmē spēju aizvien vairāk uzticēties līdzcilvēkiem, būt atklātiem un sirsnīgiem attiecībās ar viņiem.

Tā kā Latvijas valsts pastāvēšanas jēga nav tajā, lai visiem spēkiem palīdzētu nenokļūt cietumā dažām korumpētām personām (vismaz Satversmē nekas līdzīgs nav apgalvots), bet gan tajā, lai visi Latvijas iedzīvotāji justos pēc iespējas laimīgāki, respektētāki un uzklausīti, tad jebkura sevi par brīvu uzskatoša cilvēka izvēle būtu parādīt valdošajai korporācijai gaidāmajā referendumā to pašu, ko mums pa Saeimas frakciju ēkas logu parādīja Latvijas "korupcijas apkarošanas tēvs", Tautas (kom)partijas deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

Intervija: Kā rīkosies ministrs Veldre

Māra Libeka, Latvijas Avīze   06/08/07    Samaksa ārstam aploksnē vai kabatā bija, ir un, kā saprotams no veselības ministra Vineta Veldres teiktā, būs, tikai ne vairs tik brīvi kā patlaban. V. Veldri iztaujāja žurnāliste Māra Libeka.

– Vai jūs zināt, kāds bija jūsu priekšgājēju Rinalda Muciņa un Gundara Bērziņa pirmais plašākai sabiedrībai zināmais darbs?

V. Veldre: – Iepazīšanās ar ministriju. Rinalds Muciņš sāka rūpēties par ministrijas kolektīva saliedēšanu un vairāku svarīgu normatīvo aktu papildināšanu. Gundaram Bērziņam svarīga bija slimnīcu strukturālā plāna izbūves turpināšana. Daudzi nelabvēļi nostājās pret slimnīcu apvienošanu, jo baidījās zaudēt savu krēslu.

– Jūs runājat par tīri ierēdnieciskām lietām, kas maz interesē sabiedrību. Līdzko ministrs Muciņš un Bērziņš stājās atbildīgajā amatā, tā paziņoja, ka sāks cīņu pret pacientu samaksu ārstu kabatā. Ministrs Bērziņš pat nosauca tās ārstniecības iestādes, kur maksājumi aploksnēs ir īpaši izplatīti. Pirmajā vietā bija Stradiņa slimnīca. Viņu informēja pacienti.

– Tas bija ceturtais ministru darbs. Pirms tam Rinaldam Muciņam bija jātiek galā ar anesteziologiem, kas draudēja streikot, taču streiks aprāvās. No šīs iniciatīvas vēlāk attīstījās vairākas svarīgas lietas. Piemēram, samaksa par darbu, nevis darbā pavadītajām stundām.

Jā, atceros, ka abi ministri cīnījās arī pret aplokšņu algām un mākslīgu rindu pagarināšanu. Kad nominēja jaunievēlēto Valsts prezidentu un viņš atklāti pateica, ka saņēmis no slimniekiem pateicības, arī naudā, sāku skatīties, kas un kā būtu jādara, lai nerastos problēmas ar nodokļu nomaksu. Sāku diskusijas ar vairākiem ārstiem, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Šajā sakarā ir jāizdara vairākas lietas. Pirmā ir ārsta profesijas prestiža celšana, lai arvien vairāk jauniešu izvēlētos studijas medicīnas augstskolās. Vairāk nekā 30 procentu ārsti ir jau pensijas vecumā, daudziem tuvojas pensijas vecums, un tikai 30 procentu ārstu ir pašā darbspējīgā vecuma plaukumā. Tāpēc mums ir nepieciešama skaidri noteikta, saprotama atalgojuma sistēma, cik daudz par medicīnisko aprūpi maksā valsts, cik piemaksā pats pacients un cik līdzekļu par medicīnas pakalpojumu sedz apdrošinātājs. Bijuši vairākkārtēji centieni to izdarīt, īpaši ministra Audera laikā, kad no ministra puses parādījās vēlme nodot valsts naudu apdrošinātājiem apsaimniekošanai. Es to nedarīšu. Veselības ministrija kopā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru pārskatīs pakalpojumu grozu, lai izskaitļotu, ko apmaksāt no valsts līdzekļiem un par ko būtu jāmaksā pacientam. Jārada tāda sistēma, lai apdrošinātājs nemaksātu par to pašu, par ko jau ir samaksājusi valsts. Aģentūra patlaban pārskata visu medicīnisko manipulāciju izcenojumus. Tas ir ļoti darbietilpīgs process. Izmaksas pētīsim ļoti akurāti. Ir daudz tā sauktās pacientu atbrīvotās grupas, un ministrija tās pārskatīs. Divdesmit latu no izdzīvošanas aspekta nav viens un tas pats Rīgā, Daugavpilī, Ludzā, Aizputē, Dundagā vai Ainažos. Skaidrs ir tas, ka maznodrošināto pensionāru, bērnu un pirmās grupas invalīdu ārstēšanās izdevumus arī turpmāk segs valsts.

Ministrijai normatīvajos aktos ir skaidri jānosaka, pie kādiem nosacījumiem ārsts no pacienta var saņemt pateicības dāvanu naudā un no cik lielas naudas summas būtu jāsāk maksāt nodokļi.

Gatavojam veselības aprūpes jumta likumu, kur būs noteikts, ka ārstiem ir nepieciešama civiltiesiskā apdrošināšana, kā tas ir visās Eiropas valstīs. Pacientam ir daudz drošāk ārstēties pie tāda ārsta, kurš sevi ir apdrošinājis pret iespējamām kļūdām, sarežģījumiem, kas var rasties pēc operācijām un tamlīdzīgi.

– Vai ārstu sertifikācijā viss paliks pa vecam – to vienīgo dokumentu, kas ārstam dod tiesības strādāt, viņš no saviem vecākajiem un pieredzējušākajiem kolēģiem pirks par naudu?

– Sertifikācijai jānotiek centralizēti. Patlaban ārstus sertificē daudzas mediķu asociācijas, bet turpmāk būs viena centralizēta ārstu komisija, ko veidos asociāciju pārstāvji. Arī citās Eiropas valstīs ārstiem ik pēc noteikta laika tiek prasīta resertifikācija. Zinu, ka arī Vācijā šo procesu veic sabiedriska organizācija, tāpat kā pie mums Latvijas Ārstu biedrība.

– Kāpēc tā nevarētu būt neatkarīga komisija, kas nav pakļauta nevalstiskai organizācijai?

– Labāk tomēr necensties ietekmēt brīvās profesijas pārstāvjus, kas veic šo procesu. Bet procesā tomēr ir dažas pārskatāmas lietas. Komisijai, kas izsniedz sertifikātu, ir jāgarantē, ka ārsts, kas to saņēmis, sniegs kvalitatīvu veselības aprūpi. Tam, kas izsniedz sertifikātu, jānes arī atbildība.

– Izplatīta situācija ārsta un pavecāka pacienta vai viņa piederīgo attiecībās: dakteris tā vietā, lai ārstētu, mēdz mierināt, sak, ko gan jūs gribat no manis, viņam taču tik daudz gadu! Vai sertifikācijas komisijai varēs pasūdzēties par šādiem dakterīšiem?

– Jā, to varēs darīt un arī patlaban var darīt, jo Ārstu biedrībā ir izveidota ētikas komisija, kuras pienākums ir izskatīt šādus gadījumus.

– Sūdzēties jau var, bet ārstu cunfte taču savējos nepeļ – uzklausa, māj ar galvu un saka, ka jautājumu izskatīšot. Nu un tālāk? Ne jau no tā mainīsies darba stils un attieksme?

– Pavirša, neiejūtīga attieksme nav vispārpieņemta prakse, bet individuāli, atsevišķi gadījumi.

– "Latvijas Avīzes" redakcija saņem ļoti daudz sūdzību gan par pieļautām diagnostikas kļūdām, gan nesmalkjūtīgu mediķu attieksmi. Tāpēc es negribētu jums piekrist, ka tie ir atsevišķi, īpaši gadījumi.

– Pārsvarā ārstiem tomēr ir atbildība. Ir kāda cita lieta – viena daļa cilvēku pilnmēness laikā aktivizējas uz sūdzību rakstīšanu.

– Pēdējā laikā masu medijos izskanējis diezgan daudz negatīvisma no pacientiem par Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Vai tiešām jūs uzskatāt, ka vainīgs pilnmēness?

– Tuvākajā laikā es tikšos ar šīs slimnīcas direktoru Dzintaru Mozgi. Ja saskaitīsim tos bērnus, kurus ārsta Mozga vadītais kolektīvs ir izglābis, noteikti to būs krietni vairāk nekā neapmierināto bērnu vecāku. Būsim objektīvi un neieciklēsimies tikai uz neapmierinātām personām! Izglāba arī manu meitu, kura nokrita no auļojoša zirga.

– Jūsu meitai droši vien ir tāds pats uzvārds kā jums. Varu iedomāties, kā mediķi centās, uzzinot, ka ievesta paša ministra atvase.

– Meita nonāca uzņemšanas nodaļas ārstu aprūpē, kad es vēl nebiju atbraucis. Viņa bija bezsamaņā, tāpēc uzvārdu nevarēja pateikt. Es ierados, kad viņa jau bija aizvesta uz palātu. Nekad neuzsveru savu statusu, bet vēroju no malas. Arī šajā reizē, kad stāvēju palātas stūrī un skatījos, kā tiek veiktas medicīniskās manipulācijas.

Problēmas rodas tādēļ, ka trūkst ārstu un medicīnas māsiņu. Īpaši labu ārstu un medicīnas māsiņu. Visvairāk tracina nihilisms un vienaldzība. Pieļauju, ka lielos kolektīvos atradīsies pāris ārstu, kuru attieksme pret pacientiem nav tā labākā.

V. Veldre: – Ar Mozga kungu un slimnīcas galveno māsu tad arī pārrunāsim, kāpēc pēdējā laikā tik daudz sūdzas par slimnīcu, kādi tam ir iemesli un kas ir darīts, lai tos novērstu.

– Mozga kungs tāpat kā jūs stipri simpatizē valdošajai Tautas partijai. Vai tas netraucēs uzturēt stingru sarunu?

– Neesmu iestājies nevienā politiskā partijā. Pagaidām manas partijas ir buldogu klubs Frankfurtē, Veterinārārstu biedrība un Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija. Ja stāšos, tad tikai Tautas partijā, jo šī partija uzņemas visu atbildību par valstiski svarīgiem procesiem. Nav jau svarīgs tas papīrītis – lūdzu, uzņemiet mani Tautas partijā, bet gan pārliecība. Būt partijā ir ļoti labi, bet mana enerģija patlaban ir nepieciešama, lai tiktu galā ar izvirzītajiem uzdevumiem ministrijā. Esmu manījis neapmierinātību, ka tik bieži ierodos slimnīcās, sak, vai tas ministrs ir kāds inspektors! Kaut septiņus gadus es patiešām strādāju par Pārtikas un veterinārā dienesta galveno inspektoru, tomēr veselības aprūpē es nebūšu inspektors, bet izzināšu, kā strādā sistēma. Ir vizītes, ko oficiāli piesaku, bet šad un tad ierodos ne lūgts, ne aicināts. Esmu sarūgtināts, ka manas vizītes ir radījušas satraukumu, jo man nepatīk uztraukt cilvēkus. Ja esi pārliecināts par sevi un savu iestādi, kamdēļ gan satraukties!

Jāteic, ka viesošanās vienā otrā slimnīcā, šoreiz nesaukšu, kurās, mani nedaudz apmulsināja. Iebraucu slimnīcā septiņos no rīta un ieraugu pilnu spaini ar alkoholu, turpat cigaretes, pelni… Palātā satikos ar slimnieku, kurš pie skaidra prāta centās apdzēst cigaretes galu pret grīdu. Pasaucu galveno ārstu, kurš, iespējams, apvainojās.

– Gundara Bērziņa cīņa pret pacientu pateicības naudu ārstiem beidzās ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, bet papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā iestrēga Saeimas atvilktnēs. Vai jums ir zināms, tieši kurā atvilknē?

– Šie grozījumi iestrēga pirms Saeimas vēlēšanām. Patlaban es skaidroju, kāpēc kodeksa papildinājumi netiek virzīti uz priekšu.

– Kas mainīsies, kad tos pieņems? Vai dakteris tad nevarēs ņemt to aploksni, kad dos?

– Jums tāda kreisa domāšana. Pacientam taču par sevi ir jārūpējas.

– Bet daudziem jau nav ko maksāt?

– Es nesaku, ka visiem obligāti ārstiem ir jāpasakās, dodot naudu.

– Bet tā mūsu valstī no ārstu puses ir atzīta un vispārpieņemta prakse. Kamēr ārsti ņems, tikmēr pacienti dos. Iedomājieties, kā ciešs tie, kuriem nav ko samaksāt – paaugstinās asinsspiediens, parādās bezmiegs, nervozitāte…

– Neticu, ka ārsts, kuram pacients samaksā aploksnē, gaida to pilnīgi no visiem un, ja nesagaida, tad neķeras klāt slimniekam. Ar Finanšu ministrijas palīdzību populārā veidā sabiedrībai skaidrosim, ka ārsts var saņemt pateicību, pacients var maksāt un var arī nemaksāt, bet ārstam ir jāzina, cik lielu naudas summu viņš var pieņemt nemaksājot un kad tomēr ir jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu. Iespēja pateikties ir jāsaglabā.

Privātajās slimnīcās ārstiem aploksnes nedod, jo tur slimnieks maksā brangu naudas summu, no kuras ārsts saņem pieklājīgu naudu par savu darbu.

Aploksnes kļūst bīstamas tikai divos gadījumos – pirms plānveida operācijām un kad jāsniedz neatliekama medicīniskā palīdzība. Tā jau ir izspiešana.

– Vai, jūsuprāt, nākamais Valsts prezidents Valdis Zatlers bija dāsni atalgots ārsts?

– Grūti pateikt. Kas ir laba alga?

– Zatlera kunga algu taču noteica Veselības ministrija.

– Tieši tā. Viņa alga bija 1300 latu mēnesī. Ministru kabineta noteikumi ārstniecības iestādes valdes priekšsēdētājam neļauj saņemt divas algas. Ir viena cieti noteikta alga.

– Kāda ir jūsu attieksme pret farmācijas firmām, kuras joprojām dāsni atalgo ārstus?

– Tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Jo farmācijas firmas vairāk ārstus vedīs komandējumos un rīkos kursus, jo profesionālāki viņi kļūs. Ja grib, lai ved arī ceļojumos. Bet tas nu gan, ka ārsti izraksta slimniekam tikai sev labvēlīgās farmācijas firmas zāles, nav pieļaujams. Kompensējamo zāļu saraksts jau šobrīd tiek veidots tā, lai, izrakstot zāles, noteicošā būtu slimības ārstēšanai nepieciešamā zāļu aktīvā viela, nevis konkrēts zāļu nosaukums vai medikamentu ražotājs.

– Vai aicinājums ārstiem doties uz Valsts ieņēmumu dienestu, lai nomaksātu nodokļus par pacienu samaksu aploksnē ir tāds kā joks vai ņemams nopietni?

– Es jums atbildēšu ar pretjautājumu – vai no tā, ka ārsti dosies uz VID, saruks pacientu rindas? Nav šaubu, nodokļi ir jāmaksā, bet nevajadzētu šo jautājumu absolutizēt. Likumā ir jāpasaka, ko var un pie kādiem nosacījumiem un ko nevar.

– Vai lozungs "Viens likums, viena taisnība visiem", kas rotā arī valdības sēžu zāli, ir īstenojams mūsdienu Latvijā?

– Lai katrs to vērtē pēc sevis un izdara secinājumus.

 

ASV vēstniece: Zatleram būs jādara ārkārtīgi daudz, lai Latvija nezaudētu iegūtās pozīcijas

LETA  06/11/07    Jaunievēlētajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram būs jādara ārkārtīgi daudz, lai Latvija nezaudētu Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā iegūtās pozīcijas, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norāda ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija.

Kopumā Zatlera ievēlēšanu viņa vērtē piesardzīgi, atturoties komentēt masu medijos izskanējušās šaubas par viņa reputāciju.

"Es pagaidām vēl neesmu tikusies ar Latvijas jauno prezidentu. Taču varu vien piebilst, ka Latvijā ir demokrātija un par Valsts prezidentu ir ievēlēts Valdis Zatlers. Lai gan vēl nav noteikts tikšanās laiks, es gaidu tikšanos ar viņu, kad mēs arī varētu izrunāt daudzus aktuālus jautājumus. Viņam vēlu visu to labāko," norāda vēstniece.

Viņa uzsver, ka līdzšinējā prezidente Vīķe-Freiberga ir strādājusi ļoti sekmīgi. "Viņa ir sagatavojusi nākamajam prezidentam labu augsni darbam, tāpēc Zatleram būs jādara ārkārtīgi daudz, lai Latvija nezaudētu iegūtās pozīcijas," skaidro Beilija.

ASV vēstniece nevēlas komentēt Zatlera atzīto pateicību pieņemšanu no pacientiem. "Es to nevēlos komentēt. Godīgi sakot, esmu maz informēta par šo jautājumu, taču zinu, ka jaunais prezidents apzinās savu atbildību pret latviešu tautu. Baltijas valstu prezidentiem pašlaik starptautiskajā arēnā ir diezgan liela ietekme," uzsver Beilija, atgādinot, ka 18 mēnešu laikā ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijā ir viesojies divas reizes.

Ar Zatleru ASV vēstniece vēloties turpināt sadarbību tādos jautājumos kā procesu caurskatāmība, ētika un tiesiskums.

Kā ziņots, pašreizējās Valsts prezidentes Vīķes-Freibergas pilnvaras beigsies naktī no 7.jūlija uz 8.jūliju. Zatlers prezidenta zvērestu, visticamāk, varētu nodot pirmdien - 9.jūlijā.

Zatlers būs trešais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un septītais kopš Latvijas valsts dibināšanas. Zatleram pēc stāšanās amatā pienāksies arī valsts augstākais apbalvojums.

 

Zatlers prezidenta zvērestu nodos 8.jūlijā

DELFI  06/11/07    Jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers svinīgo prezidenta zvērestu nodos 8.jūlijā, nevis 9.jūlijā, kā tas bija iepriekš plānots, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.

Saeimas prezidijs pirmdien nolēma 8.jūlijā sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi, kurā jaunievēlētais Valsts prezidents dos svinīgo solījumu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka Vairas Vīķes- Freibergas pilnvaras beidzas 7.jūlijā. Lai nodrošinātu prezidenta darba nepārtrauktību, jaunais prezidents zvērestu dos jau nākamajā dienā – svētdienā, 8.jūlijā.

Jau vēstīts, ka Saeima 31.maijā par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galveno ārstu Valdi Zatleru. Šim amatam apvienība "Saskaņas centrs" bija izvirzījusi arī bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, bet viņš neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

 

Loskutovs: Veselības aprūpē nav pieļaujami nekādi papildu maksājumi

LETA   06/12/07    "Veselības aprūpē nav pieļaujami nekādi papildu maksājumi," uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksandrs Loskutovs.

Šodien žurnālistiem pēc Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotās diskusijas viņš sacīja, ka papildu maksājumi varētu būt tikai par "luksus pakalpojumiem", bet pašreizējā situācijā "pateicības", arī tad, ja tās tiktu maksātas ārstniecības iestāžu kasēs, kropļo priekšstatu par patiesajām veselības aprūpes izmaksām un ir pacientu apkrāpšana.

Turklāt Loskutovs norādīja, ka veselības ministrijas politikā nav pēctecības, jo iepriekšējais veselības ministrs Gundars Bērziņš 2004.gadā "ar lielu pompu" nāca klajā ar priekšlikumu grozīt Krimināllikumu un paredzēt kriminālatbildību par neoficiālu maksājumu pieprasīšanu un pieņemšanu, kā arī pieņemšanu bez pieprasīšanas. Tomēr Krimināllikuma grozījumi, kas pieņemti Saeimā, paredzēja kriminālatbildību tikai par papildu maksājumu pieprasīšanu, atgādināja Loskutovs.

Veselības ministrijas izstrādātie Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kas 2005.gada 22.septembrī otrajā lasījumā tika pieņemti Saeimā, pusotra gada laikā tā arī nav apstiprināti trešajā lasījumā. To KNAB vadītājs nosauca par veiksmīgu ārstu lobija panākumu.

Lai gan iepriekšējais nozares ministrs šādi bija iecerējis cīnīties pret nelegāliem maksājumiem, pašreizējais veselības ministrs Vinets Veldre publiski paudis ieceri "pateicības" padarīt par "puslegāliem vai legāliem" maksājumiem.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Ruškule norādīja, ka ministrijas izveidotā darba grupa apsver dažādas iespējas, kā risināt problēmu, - palielināt pacientu maksājumus, noteikt ārstiem nodokļu moratoriju, kamēr sakārto likumdošanu.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzinatrs Jakāns norādīja, ka likumdošanā jānosaka, kā tiek uzskaitītas un deklarētas pacientu "pateicības", un jāparedz vienāda kārtība visās slimnīcās. Tādējādi ārstiem būs skaidrs, kā rīkoties, ja šādas pateicības tiek sniegtas, bet pacientiem būs zināms, ko darīt, ja viņi vēlas pateikties ārstiem.

Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs norādīja, ka sabiedrībai ir tendence labot lietas, ko valsts nav atrisinājusi, tādēļ, redzot to, cik neatbilstošs ir ārstu atalgojums, pacienti pateicas par mediķu darbu ar papildu maksājumiem.

LĀB prezidents Pēteris Apinis informēja, ka viņa vadītā organizācija rosinājusi ieviest "pateicību" legalizēšanas sistēmu - papildu maksājumus pacienti varēs maksāt slimnīcas kasē un norādīt, kuram mediķim "pateicība" paredzēta. Tāpat LĀB aicina no šīm "pateicībām" neiekasēt nodokļus, tādējādi ne ārsti, ne pacienti nejutīsies apkrāpti, uzskata Apinis.

Loskutovs gan pauda neizpratni par to, ka LĀB "pateicību" problēmas kontekstā nerunā par ārstu ētiku, bet plāno legalizēt neoficiālus maksājumus.

Viņš norādīja, ka ārvalstīs gadījumus, kad ārsts pieņem neoficiālus maksājumus, uzskata par kukuļņemšanu. Tā kā Latvijas likumdošana definē, ka par kukuļņemšanu sodīt var tikai valsts amatpersonas, pacientu "pateicību" pieņemšanu var uzskatīt tikai par koruptīvu rīcību.

Vairāki diskusijas dalībnieki pauda pārliecību, ka ieradums maksāt veselības aprūpes personālam "pateicības" sabiedrībā pazudīs ilgā laika posmā un būtisks problēmas risinājums būtu radikāla mediķu algu palielināšana.

LĀB valdes locekle un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norādīja, ka Igaunijā ārstu algas sasniedz 1200 latus, bet Latvijā 1000 latu tās varētus sasniegt 2010.gadā, paredz valdības pieņemtie plānošanas dokumenti.

Veselības ministrijas (VM) Preses centra pārstāvis Oskars Šneiders aģentūru LETA informēja, ka šodien notika Veselības ministrijas (VM) un Finanšu ministrijas (FM) speciālistu pirmā darba grupas sēde, kurā apspriests jautājums par pacientu "pateicībām".

Sēdē panākta vienošanās, ka FM pārstāvji izstrādās savu piedāvājumu, kā risināt situāciju. VM speciālisti izteica ierosinājumu noteikt pārejas periodu, kura laikā pateicības naudas izteiksmē netiktu apliktas ar nodokli vai arī tām tiktu piemērota pazemināta nodokļu likme.

FM pārstāvji solīja apsvērt arī šādu priekšlikumu. VM speciālisti kā vienu no risinājuma variantiem, kā ierobežot "pateicību" apjomu, piedāvā pārskatīt to maksājumu daļu par medicīnas pakalpojumiem, kuru veic pacienti.

Nākamā darba grupas sēde paredzēta 21.jūnijā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris atgādināja, ka valdība nepilda arī paredzēto medicīnas personāla algu pieauguma plānu.

Jau ziņots: LVSADA uzskata, ka mediķu algu indeksācija šī gada sākumā bija neatbilstoša patiesajai situācijai. Normatīvie akti paredz, ka medicīnas personāla algu katru gadu indeksē atkarībā no vidējās darba samaksas tautsaimniecībā. Šī gada janvārī mediķu alga palielināta pēc Finanšu ministrijas septembrī paziņotās vidējās algas prognozes, kas bija 287 lati. Faktiskā vidējā darba alga, kas paziņota šī gada aprīlī, bija 302 lati.

LETA jau ziņoja, ka šodien LĀB rīkoja diskusiju par pacientu "pateicību" problēmu.

Veselības ministrija gatavo pasākumu kopumu, lai tiktu galā ar aplokšņu ''pateicībām". Pasākumu kopumā ietverti tādi jautājumi kā veselības obligātā apdrošināšana, pacientu iemaksu pārskatīšana u.c.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka situācijas risinājums jāmeklē Veselības ministrijai. "Kādam no malas piedāvāt savus risinājumus nebūtu labi, šo jautājumu vajadzētu risināt no Veselības ministrijas puses," teica Segliņš.

Veselības ministrs Vinets Veldre uzskata, ka "ir jāatstāj iespēja pacientiem pateikties saviem ārstiem".

Pēc Veldres domām, pacienti var pateikties ārstiem gan ar "pateicību", kas nav saistīta ar finansiāliem līdzekļiem, gan ar naudu. Tomēr ministrs uzsvēra, ka, pārsniedzot noteiktu naudas summu, ārstam tā ir jādeklarē un jāmaksā nodokļi.

LETA jau ziņoja, ka jaunais prezidents Valdis Zatlers iepriekš atzinis, ka pieņēmis "pateicības" no pacientiem aploksnēs. Zatlers konsultējas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai noskaidrotu, kā nomaksāt nodokļus no pieņemtajām "pateicībām".

 

Diskusija virzās uz pateicības maksājumu legalizēšanu

Agnese Margēviča,  NRA  06/13/07     Par vienu gan mēs vienojāmies – ka pacientu nelegālie maksājumi ir ja ne korupcija, tad korupcijai labvēlīga augsne.

"Par vienu gan mēs vienojāmies – ka pacientu nelegālie maksājumi ir ja ne korupcija, tad korupcijai labvēlīga augsne," optimistiski pēc otrdien Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) notikušās plašās diskusijas izteicās Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Citu teiktais gan norāda uz nopietnām domstarpībām.

Tomēr no diskusijas dalībniekiem izskanējušais vairāk gan liecina, ka pacientu pateicības maksājumu problēmas risināšanā iesaistīto institūciju izpratne un viedoklis par šo tēmu diametrāli atšķiras līdz pat tam, kā lieto jēdzienu pateicības maksājumi – liekot pēdiņās vai bez tām. Pirmais variants liekas atbilstošs šādas prakses asākajam kritiķim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Aleksejam Loskutovam, otrais ir pieņemams LĀB vadītājam Pēterim Apinim.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns pēc diskusijas tā arī žurnālistiem nesniedza skaidru atbildi uz visus visvairāk interesējošo jautājumu – vai un kādā veidā jaunievēlētajam Valsts prezidentam ārstam Valdim Zatleram būs jānomaksā nodokļi par pacientu pateicības maksājumos saņemto naudu un vai viņš to pagūs līdz zvēresta nodošanai 8. jūlijā. VID neņem vērā V. Zatlera īpašo statusu un sargā informāciju par viņu kā par jebkuru fizisku personu. Dz. Jakāns arī nāca klajā ar būtisku papildinājumu VID pēdējās nedēļās paziņotajam, ka pacientu pateicības maksājumi nav dāvanas, tātad par tiem jāmaksā nodoklis, ko dienests arī aicināja darīt visus mediķus. Tā nevar teikt par pilnīgi visu ārstu saņemto pateicības naudu, un katrs gadījums jāskata individuāli, varēja saprast no Dz. Jakāna izvairīgajām atbildēm.

Lai gan viena no problēmas risināšanas centrālajām institūcijām VM to noliedz, KNAB pārmet, ka ministrija mīkstinājusi savu pozīciju pacientu pateicību izskaušanā.

2005. gada jūnijā, kad veselības ministrs bija Gundars Bērziņš (TP), VM spēra soli, lai skaidri pateiktu, ka mantiska vai citāda labuma saņemšana par ārstniecības pakalpojumu ir prettiesiska, šādu normu iestrādājot Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumos. Pieņemti līdz šim ir vienīgi grozījumi Krimināllikumā, kas noteic kriminālsodu par šāda maksājuma pieprasīšanu, bet tas, kā daudzkārt atzinuši tiesībsargi, ir ļoti grūti pierādāms. Grozījumi APK, kuros vārds "pieprasīšana" tika aizstāts ar "saņemšana", līdz ar to par prettiesisku atzīstot ne tikai "pateicības" maksājumu neatkarīgi no tā, vai pacients to maksājis brīvprātīgi vai ārsta mudināts, savukārt iegūluši Saeimas Juridiskajā komisijā un 9. Saeimā vairs netiek skatīti. "Tas ir veiksmīgs ārstu lobija panākums," uzskata KNAB priekšnieks A. Loskutovs, vairāk gan rādot uz ārstu ietekmi Saeimā, ne VM.

Viens no parlamentā kupli pārstāvētās ārstu sabiedrības, Saeimas deputāts Valdis Ģīlis (TP), kurš otrdien piedalījās diskusijā, nekaunoties atzīt, ka esot viens no šā lobija pārstāvjiem. Viņš nepieciešamību atlikt kategorisko APK grozījumu pieņemšanu skaidro ar to, ka tie aizliegtu ārstiem pieņemt arī mantiskas dāvanas – puķes, konfekšu kārbas un tā tālāk. VM valsts sekretāra vietas izpildītāja Laila Ruškule apgalvo, ka ministrijas pozīcija nav mīkstinājusies, vienkārši esot vēlme no jauna izveidotā darba grupā šo tēmu izdiskutēt detalizētāk, neizslēdzot arī citus risinājumus. VM neviens nav liedzis to darīt kopš

2005. gada vidus, kad šie APK grozījumi iestrēga Saeimā, uz to kritiski norāda A. Loskutovs.

 

Pretkorupcijas eksperti: nav pārliecības, ka amatpersonu dāvanu saņemšanu varēs izkontrolēt

Vita Dreijere,  Diena  06/13/07    Pat ja Valsts prezidente izsludinātu jauno interešu konflikta novēršanas likuma redakciju, kas ļaus amatpersonām pieņemt dāvanas neierobežotā vērtībā, uzraudzības iestādēm varētu nākties saskarties ar efektīva kontroles mehānisma trūkumu. Pretkorupcijas eksperti Dienai norāda, ka pati likumdošanas iniciatīva vērtējama kritiski, jo tā tikai radīšot labāku augsni korupcijai, turklāt, lai amatpersonu dāvanu saņemšanu varētu kontrolēt, likumdošanā būtu jāparedz obligāta prasība amatpersonām deklarēt pat vismazākās dāvanas. Taču pašreizējās likumdošanas prasības attiecībā uz dāvanu deklarēšanu Dienai nespēj izskaidrot pat Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Jau rakstīts, ka Saeimas deputāti ceturtdien vienbalsīgi nolēma atcelt ierobežojumu, kas noteica, ka ārpus amata pienākumu pildīšanas amatpersona no vienas personas var saņemt dāvanas tikai vienas minimālās mēnešalgas apmērā gadā. Pretkorupcijas eksperti to atzinuši par pārāk riskantu soli. Sabiedriskās politikas centrs Providus trešdien nosūtīs Valsts prezidentei vēstuli, lūdzot jauno likuma redakciju neizsludināt. Providus pētnieks Valts Kalniņš akcentē, ka Saeimas deputāti ir parūpējušies tikai par to, kā atvieglot ierēdņu kontroli, — likumā noteikts, ka amatpersona divus gadus pirms un pēc dāvanas saņemšanas attiecībā uz dāvinātāju nedrīkst izdot administratīvus aktus. Tā kā politiskās amatpersonas administratīvos aktus neizdod, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) būs grūti pārliecināties, ka dāvana nav atlīdzība par politiskiem lēmumiem, skaidro V.Kalniņš. Trešdien Valsts prezidenta kancelejā sasaukta ekspertu sanāksme — par jauno likuma redakciju diskutēs Saeimas, KNAB un Providus pārstāvji, informē prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule.

Starptautiskais pretkorupcijas eksperts Hovards Vitons uzsver: lai atceltu dāvanu apjoma ierobežojumus, vispirms jānodrošina to saņemšanas kontroles mehānisms, liekot amatpersonām deklarēt "pat vissīkāko dāvanu". Eksperts norāda, ka daudzās pasaules valstīs ar īpašu rūpību tiekot izmeklēti pat 10 dolāru vērtu dāvanu gadījumi. Kā noskaidroja Diena, amatpersonu deklarācijā pieprasīts deklarēt visus dāvinājumus, taču pat VID pārstāvji nevar atbildēt, vai tas nozīmē, ka amatpersonām jādeklarē pat vissīkākās dāvanas, tāpēc VID plāno likuma skaidrojumu prasīt KNAB. Savukārt KNAB norāda, ka amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtība "ir VID lauciņš". Politologs Jānis Ikstens gan uzsver, ka pat tad, ja šajā ziņā likumdošana tiktu sakārtota, pagaidām sabiedrība nevar paļauties uz politiķu godaprātu un ticēt, ka viņi tiešām deklarēs visas saņemtās dāvanas, jo esot virkne piemēru, kad politiķu izpratne par ētiku ir "Vidusāzijas līmenī".

 

Iestājas par pateicību legalizēšanu

Līga Lazdiņa,  Diena  06/13/07    Ārsti, VM un VID nerunā par pateicību izskaušanu, bet meklē ceļus, kā padarīt tās likumīgas.

Divas sarunas par ārstu "pateicību" jautājumu vienā dienā. Abās — Veselības ministrijā (VM) izveidotajā darba grupā un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā diskusijā — izkristalizējās, ka daļa dalībnieku tā saucamās pateicības nemaz negrib izskaust, bet gan padarīt legālas, apliekot ar nodokļiem. Pilnīgi pretēju nostāju pauž Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadība, kam piekrīt arī sabiedrība par atklātību Delna, izsakot sašutumu, ka uz šīm diskusijām nebija aicināti pacientu pārstāvji — nedz Delna, nedz Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.

Diena jau rakstīja, ka jautājums par pateicībām ārstiem aktualizējās pēc jaunievēlētā valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzīšanas augstajam amatam, kad viņš atzina naudas ņemšanu no pacientiem. Lai to risinātu, VM kopā ar Finanšu ministriju (FM) jau ir izveidojusi darba grupu, kura otrdien sanāca uz pirmo tikšanos un vienojās, ka FM līdz nākamajai sanāksmei 21.jūnijā izstrādās pirmos priekšlikumus, saka VM preses centra pārstāvis Oskars Šneiders. Gala ziņojumu paredzēts prezentēt pēc 1.jūlija. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka runa ir par naudas izteiksmē izrādīto pateicību aplikšanu ar nodokli, jo jau otrdien VM ierosināja FM pārdomāt iespēju noteikt pārejas periodu, kura laikā tās netiktu apliktas ar nodokli vai arī tām tiktu piemērota samazināta nodokļu likme. Ierobežot "pateicību" apmērus varētu arī pacientu oficiālās maksājuma daļas pārskatīšana.

Otrdienas pēcpusdienā aiz slēgtām durvīm šo jautājumu apsprieda LĀB, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), KNAB, VM, Saeimas Veselības apakškomisijas, Latvijas Juristu biedrības (LJB), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības un citu organizāciju pārstāvji. No pēc tam notikušās preses konferences izrietēja, ka LĀB organizētajā sanāksmē uzsvars tika likts arī uz šo maksājumu legalizēšanu. Proti, pati biedrība piedāvā ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru pacienti varēs maksāt papildu summas slimnīcas kasē, norādot, kuram mediķim tā ir paredzēta. Pētera Apiņa vadītā LĀB turklāt iesaka no pateicībām neiekasēt nodokļus, jo tad ārsti un pacienti nejutīsies apkrāpti.

Lai pacienti zinātu, ko darīt, ja viņi vēlas pateikties ārstiem, un ārstiem būtu pilnīgi skaidrs, kā rīkoties, ja viņiem tiek sniegtas šādas pateicības, likumdošanā jāparedz kārtība, kādā šie maksājumi tiek uzskaitīti un deklarēti, norāda VID priekšnieks Dzintars Jakāns.

Pret šo līdzekļu legalizēšanu strikti iestājas tikai KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. Viņš pārliecināts, ka "neoficiāli maksājumi medicīnas darbiniekiem nav pieļaujami pēc būtības un tie nav arī pieļaujami, ja notiktu caur medicīnas iestādes kasi," jo tas kropļotu priekšstatu par medicīnas pakalpojumu patiesajām izmaksām.

A.Loskutovs norādīja arī uz pēctecības trūkumu VM darbā. Jāatgādina, ka pašreizējais veselības ministrs Vinets Veldre ir publiski izteicies, ka pateicības vajadzētu padarīt par legāliem maksājumiem, savukārt iepriekšējais ministrs Gundars Bērziņš (TP) "ar lielu pompu 2004.gadā ierosināja grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu atbildību par neoficiālu maksājumu pieprasīšanu un pieņemšanu, kā arī pieņemšanu bez pieprasījuma." Ja Krimināllikuma grozījumi tika pieņemti, tad VM izstrādātie Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi Saeimā izskatīti divos lasījumos un nu jau pusotru gadu kā iestrēguši. A.Loskutovs nebaidās apgalvot, ka tas ir veiksmīgs ārstu lobija rezultāts. Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Valdis Ģīlis nenoliedza, ka ir bijis ārstu lobijs.

VM valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš uzsver, ka tikmēr ministrija ir strādājusi arī citos virzienos, lai situāciju uzlabotu. Piemēram, 2002.gadā vidējā ārsta alga bija Ls 150, tagad tā jau ir Ls 570, tāpat attīstīts ārstu privātprakšu jautājums un to nodalīšana no valsts, tika sagatavotas lapas ar informāciju par samaksas principiem, ko pacientam vajadzētu saņemt, iestājoties stacionārā utt. Viņaprāt, ir maldīgi domāt, ka algu paaugstināšana izskaudīs pateicību ņemšanu, sabiedrībā jārada sajūta, ka tā nav vainīga ārstu priekšā par to, ka viņi maz saņem.

"Pateicību apjomu ir grūti lēst. 2002./2003.gada aptaujās parādījās, ka 54% iedzīvotāju ir maksājuši vai arī pateikušies par ārstu sniegtajiem pakalpojumiem. Aptauja parādīja, ka aptuveni 20 miljoni latu ir nelegālā nauda, kas bija aptuveni 10% no tā, ko valsts tērēja veselības aprūpei. Pašlaik, iespējams, jāveic jauni pētījumi," saka R.Muciņš. Delna uzsver, ka VM bija jāpasūta jauns pētījumu vēl pirms darba grupas sasaukšanas. Šādu pētījumu rudenī plāno prezentēt LĀB.

 

Zatlers, vēl nezinot, vai ir pārkāpis likumu, gatavs zvērēt, ka turēs svētus Latvijas likumus

TVNET/Latvijas radio  06/13/07    Jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers neredz iemeslu, kādēļ lai nenodotu Valsts prezidenta zvērestu 8.jūlijā, kaut arī VID un KNAB vēl nebūs sagatavojis atbildi, vai saņemtās ārsta "pateicības" nav likuma pārkāpums.

Zatlers uzsvēra, ka nevajag steigties notikumiem pa priekšu. "Es neesmu pārkāpis likumu," uzsver jaunievēlētais prezidents. "Es nepieļauju iespēju atteikties no amata vai nenodot zvērestu 8. jūlijā."

Viņš norāda, ka ar tīru sirdsapziņu zvērēs: "Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas likumus!" "Valsts prezidenta zvērests skaidri izsaka prezidenta būtību. Un šajā sagatavošanās laikā esmu guvis vēl lielāku pārliecību, ka mans uzdevums ir kalpot Latvijas tautai," atzina Zatlers.

 

 

 

Citur valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

 

Kastēns: Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz ārvalstīm jāmazina ar reģionu attīstību

LETA  05/26/07    Lai mazinātu Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz ārvalstīm, valdībai ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu palīdzību jāsekmē reģionu attīstība, uzskata integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns (LPP/LC).

Cilvēku lēmums palikt dzimtenē vai doties uz ārvalstīm atkarīgs no valsts politikas, ekonomiskās augšupejas, inflācijas pazemināšanas, kā arī no katra cilvēka vēlmes palikt dzimtenē un meklēt labākas izglītības un darba iespējas Latvijā, sacīja Kastēns.

Ministrs domā, ka daļa to iedzīvotāju, kuri uz ārvalstīm aizbrauks studēt vai strādāt, pēc kāda laika tomēr atgriezīsies.

Jau ziņots, ka Baltijas asamblejas (BA) konferencē "Cilvēkresursu attīstība darbaspēka migrācijas apstākļos" BA Sociālo lietu komisijas vadītāja Silva Bendrāte pauda viedokli, ka aptuveni 200 000 cilvēku tuvāko desmit gadu laikā varētu pamest Latviju, lai dotos strādāt uz ārvalstīm.

"Minētais iespējamo aizbraucēju skaitlis - 200 tūkstoši - ir iespaidīgs, domāju, ka pietiekami liela daļa tomēr neaizbrauks, jo apzināsies, ka arī Latvijā ir lieliskas iespējas iegūt izglītību, darbu un justies valstij vajadzīgam,'' teica Kastēns.

Pētījumi liecina, ka turpmāk katru gadu no Latvijas emigrēs apmēram 10 000-16 000 iedzīvotāju, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Latvijas pārstāvji BA konferencē stāstīja, ka aptuveni 86 000 Latvijas iedzīvotāju darba vai studiju nolūkā atrodas Eiropas Savienības vai citās valstīs.

Īrijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka apmēram 10% Latvijā vairāk neatgriezīsies, 80% aptaujāto apsver iespēju atgriezties, bet 10% atzinuši, ka Latvijā noteikti atgriezīsies.

 

Gudele: Latvijā trūkst ap 8000 IT speciālistu

LETA   05/27/06     Latvijā valsts institūcijās, pašvaldībās, privātajos uzņēmumos, skolās, slimnīcās un citās iestādēs patlaban trūkst aptuveni 8000 informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu, atzina īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS).

Aptuveni šādu trūkstošo speciālistu skaitu uzrādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pirms pāris gadiem veiktais pētījums, un patlaban šis rādītājs būtiski nav mainījies, atzina Gudele.

Pēc ministres teiktā, izglītības stimulācijas jomā viss ir izdarīts, katru gadu tiek palielināts valsts atbalsts bezmaksas studijām IT jomā. Ja līdz šim Latvijā gatavoja 1300 bakalaura programmas beidzējus gadā, tad līdz 2009.gadam šis rādītājs būs 1700, taču tas nav pietiekami, jo pieprasījums pēc IT speciālistiem augs, sacīja Gudele.

Viņa atzina, ka, protams, ir domāts par darbaspēka importu. "Latvijā tā nav problēma, jo tādās kaimiņvalstīs kā Baltkrievija, Moldova un Krievija ir daudz IT speciālistu, ka labprāt brauktu uz Latviju, jo algu līmenis pie mums jau sāk sasniegt Eiropas vidējo līmeni," atzina ministre.

Taču Gudele norādīja, ka ir vēl cits risinājums. Viņa piedāvā uzņēmējiem izvietot savas filiāles un meitasuzņēmumus minētajās valstīs, kas strādātu Latvijas projektu labā.

Ministre atzina, ka Latvijā ir daudz IT speciālistu, taču problēma ir tā, ka daudzi no viņiem strādā ar produkciju, kas tiek eksportēta. "Lai arī tas ir labi, tajā pašā laikā nepieciešams veidot produktu, lai palielinātu ražošanas pievienoto vērtību," sacīja Gudele.

Pēc viņas teiktā, nākamnedēļ notiks tikšanās ar Moldovas pārstāvjiem, lai runātu, kādā veidā var veicināt Latvijas uzņēmumu ekspansiju Moldovā, lai Moldovas darbaspēkam nodrošinātu darba vietas Moldovā, bet Latvijā tiktu mazināts speciālistu trūkums industrijā. "Šajā nozarē mums darbaspēks nav fiziski jāimportē, to ir iespējams kontrolēt arī no šejienes," atzina ministre.

 

Gudele: Latvija ir nodrošinājusies pret iespējamiem uzbrukumiem internetā

LETA  05/28/07    Latvija ir nodrošinājusies pret nopietniem ielaušanās mēģinājumiem internetā, un no valsts puses ir izdarīts viss iespējamais, lai to novērstu, sacījusi īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS).

"Pilnīgi pasargāt sevi no šāda veida uzbrukumiem nevar. Pēc tās informācijas, kas ir pieejama, var secināt, ka Igaunijas valsts institūciju interneta mājaslapas netika uzlauztas, bet viņas nogremdēja ar pieprasījumu pārpludināšanu. Vienīgais, ko šajā gadījumā var darīt ir nepārtraukta informācijas sistēmu pārraudzība un monitorings," sacīja Gudele.

Tieši uz šiem jautājumiem tika vērsta uzmanība nesen notikušajā ārkārtas sēdē, kurā piedalījās centrālo reģistru vadītāji. Ja laikus pamana ielaušanās signālus, tos ir iespējams novērst, bet ja tiek veikts mērķtiecīgs uzbrukums ar ļoti daudziem pieprasījumiem, kas 1000 reizes pārsniedz tos apjomus uz ko sistēma ir paredzēta, serveri nespēj tos apstrādāt un nobrūk, norādīja Gudele.

Igaunija liedza pieeju sistēmām no konkrētām IP adresēm. Tajā pašā laikā, ja notiek nopietns virtuālais karš, kā tas šobrīd notiek Igaunijā, visvairāk cieš uzņēmumu un privātās interneta mājaslapas. Šajā gadījumā globālajā tīklā tiek atrasti zombētie datori, no kuriem veikti uzbrukumi.

Pēc Igaunijas interneta speciālistu datiem, ļoti daudz uzbrukumi tika veikti no Korejas IP adresēm. Vienīgais ko šajā gadījumā var izdarīt un ko izdarīja "Hansabanka" un citas kompānijas, nobloķēja pieeju no ārvalstu IP adresēm.

Gudele atzīmēja, ka šādi uzbrukumi serveriem notiek savstarpēji, gan no Krievijas, tā arī no Igaunijas hakeriem.

"Mēs no šī piemēra varam mācīties ļoti daudz, taču tajā laikā kad vēl nebija sākušies uzbrukumi Igaunijas interneta mājaslapām, mēs bijām pabeiguši vairākus drošības auditus informācijas sistēmās. Mums jau bija konkrēti piemēri, kādas kļūdas visbiezāk pieļauj sistēmu aizsardzībā un kā tos novērst. Es varu pateikt, ka mēs esam nodrošinājušies pret nopietniem ielaušanās mēģinājumiem," piebilda Gudele.

Viņa atzīmēja, ka veiksmīgi strādā Kibernoziegumu novēršanas nodaļa, tāpat šogad darbu uzsāksi Datoru apdraudējumu reaģēšanas vienība, kas darbojas zem Valsts informācijas tīklu aģentūras. "Vienības kapacitāte ir neliela, bet viņa ir jāstiprina. Taču pieņemtais lēmums par tādas nodaļas izveidošanu ir pozitīvs," piebilda ministre.

"Uzmanība ir jāpievērš lietotāju apmācībai, īpašu uzmanību veltot bērniem. Svarīgi mācīt ne tikai par elementārām datorprasmēm, bet arī par interneta uzvedības noteikumiem. Nelādēt failus, par kuriem nav pārliecības, nelīst tajās interneta mājaslapās, kurās nevajag un nedot privātu informāciju citiem," atzina ministre.

 

Guļāns: Latvijā ir aktuāls jautājums par Satversmes tiesas neaizskaramību

LETA  05/29/07    Latvijā jautājums par Satversmes tiesas (ST) neaizskaramību ir aktuāls, jo izskan mūsu politiķu viedokļi, ka konstitucionālā tiesa jālikvidē vai arī jāsašaurina tās pilnvaras, uzskata Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns.

Jautājums par tiesu varas aizsardzību aktualizēts 15.Starptautiskajā tiesnešu konferencē ASV, kurā Guļāns kopā ar Amerikas un Eiropas valstu Augstāko tiesu priekšsēdētājiem un tiesnešiem, kā arī Āfrikas un Āzijas valstu tiesnešiem runāja par starptautisko tiesību ietekmi uz nacionālajām tiesībām un tiesu praksi.

AT Komunikācijas daļas priekšniece Rasma Zvejniece aģentūru LETA informēja, ka Kirgīzijā valsts likumdevējs un izpildvara uzskata, ka šīs valsts konstitucionālā tiesa jālikvidē, un situācija Kirgīzijā patlaban ir līdzīga tai, kāda pirms pāris gadiem bija Baltkrievijā, kur arī pašlaik Konstitucionālā tiesa ir politiskā režīma pakļauta.

"Kaut arī varam justies pietiekami droši, jo esam Eiropas Savienības valsts, kas ir garants demokrātijas un tiesiskuma attīstībai, tomēr mēs Latvijā neesam nemaz tik tālu no tā, kas šodien notiek Kirgīzijā. Mums jābūt nomodā par tiesiskumu un demokrātijas nostiprināšanu valstī, jo tiesu varas stāvoklis Latvijā nav nemaz tik drošs," uzskata Guļāns.

AT ieskatā, par to liecina arī Saeimā iesniegtais Tiesu iekārtas likumprojekts, kura daudzi panti izraisa šaubas, vai Latvijas likumdevējs tiesu varu grib padarīt neatkarīgāku vai parādās cita tendence - pakļaut tiesas politiskajai varai un izpildvarai.

 

Endziņš cerējis, ka deputāti balsos pēc savas sirdsapziņas

TVNET/LETA   05/31/07    Pēc zaudējuma Valsts prezidenta vēlēšanās, prezidenta amata kandidāts Aivars Endziņš apsveica nākamo Valsts prezidentu Valdi Zatleru un novēlēja viņam veiksmi jaunajā amatā.

Endziņš pauda cerību, ka jaunajam prezidentam politiskā būs stingrs mugurkauls.

Tāpat Endziņš norādīja, ka cerējis, ka viņa bijušie kolēģi, kuri tagad ir valdošajā koalīcijā balsos pēc savas sirdsapziņas un balsos par viņu. Ceru, ka kādreiz viņi paskatīsies man acīs un paskaidros, kāpēc tā ir noticis, Latvijas ziņu kanālam norādīja Endziņš.

Ar iespējamo neveiksmi Endziņš jau rēķinājies, jo tika virzīts no opozīcijas puses. Tāpēc īpaša liela sarūgtinājuma viņam neesot.

Endziņš uzsvēra, ka neplāno darboties kādā politiskajā spēkā vai dibināt jaunu partiju.

Zatlers pēc balsošanas rezultātu paziņošanas devās laukā no Saeimas, kur viņu ar gavilēm sveica atbalstītāji, bet Endziņa atbalstītāji rādīja lejup pavērstus īkšķus.

Kā ziņots, Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja valdošās koalīcijas izvirzīto ārstu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru.

Zatlers būs trešais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un septītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

 

'Providus': prezidenta vēlēšanu aizsegā tiek virzīti apšaubāmi likumprojekti

DELFI  05/31/07    Laikā, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta Valsts prezidenta vēlēšanām, Saeima grasās drīzumā 3. lasījumā pieņemt divus likumprojektus, kas varētu apdraudēt sabiedrības intereses un veicināt korupciju, informē sabiedriskās politikas centra "Providus" pārstāve.

Vairāki priekšlikumi grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā būtiski paplašinās iespējas privatizēt par sertifikātiem valstij un pašvaldībai piederošos īpašumus krasta kāpu aizsargjoslā un mežos. Atšķirībā no patreiz pastāvošās kārtības, kas ļauj krasta kāpu aizsargjoslā privatizēt tikai tādu zemi, kas atrodas zem ēkas un tikai tādā gadījumā, ja ēka atrodas privatizētāja īpašumā, likumprojektam iesniegtie grozījumi paver iespēju iegūt zemi par sertifikātiem arī tādām personām, kuriem nav nekāda sakara ar attiecīgo ēku.

Savukārt likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredz atcelt ierobežojumu valsts amatpersonām pieņemt dāvanas tikai tad, ja to vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru. Ierobežojuma atcelšanas gadījumā jebkura amatpersonai varēs pieņemt "pateicības" naudā vai mantā, kamēr vien neizdosies pierādīt sakarību starp dāvanas pieņemšanu un kādu amatā veiktu darbību. Pēc "Providus" speciālistu domām, ar šādu soli Saeima īpaši atvieglotu politisko korupciju, jo, pieņemot likumus vai citus normatīvos aktus, ir sevišķi grūti pierādīt, ka tieši dāvanas devējs bijis ieinteresēts to pieņemšanā.

Visbeidzot, likumprojekts paredz atļaut Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības deputātiem piedalīties ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī lēmuma pieņemšanā par atalgojuma noteikšanu vai amatpersonas nozīmēšanu amatā arī tad, ja šīs valsts amatpersonas ir attiecīgajā lietā personiski ieinteresētas. Līdz ar to tiktu legalizēta politisko amatpersonu darbības pašu, savu radinieku un darījumu partneru interesēs.

 

Delna izmantojusi bankas, nevis sabiedrības atbalstu

Agnese Margēviča,  NRA  06/07/07    Atklājies, ka sabiedriskā organizācija Delna kampaņu Aivara Endziņa kā Valsts prezidenta kandidāta atbalstam, kas tika uzdota kā tautas viedokļa paušana, īstenojusi nevis par sabiedrības ziedojumiem, bet šim mērķim ņemot kredītu Hansabankā.

Tagad ar atpakaļejošu datumu antizatlera kampaņai nu tiek lūgts sabiedrības atbalsts ziedojumu veidā, lai bankai atmaksātu kredītu.

Nedēļu pēc tam, kad Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās ar Delnai nevēlamu rezultātu un aģitācijas kampaņas apklusušas, šī sabiedriskā organizācija izplata aicinājumus saziedot 14 081 latu, lai segtu akcijas Tautas prezidents izdevumus. Iepriekš Delnas vadītājs Roberts Putnis medijiem stāstīja, ka pirmie

30 lati kā mērķa ziedojums A. Endziņa atbalstam Delnas kontā ieskaitīti 29. maijā. Nedēļu vēlāk viņš informēja, ka sabiedrības pārstāvji līdz šim saziedojuši kopumā tikai 95 latus.

14 081 latu Delna esot iztērējusi par reklāmas ievietošanu laikrakstā Diena, laikrakstā Telegraf, televīzijās TV3, LTV1, TV6, Latvijas Radio un radio Star FM, kreklu Tautas prezidents apdrukai, flaieriem Tautas prezidents, starpniecības izdevumiem reklāmas ievietošanai, administrēšanas izdevumiem, kā arī radioaparātiem un baterijām. Vēl citi akcijas elementi bija zākājošu saukļu izkliegšana pie Saeimas 31. maijā – Valsts prezidenta vēlēšanu dienā. Gan pirms deputātu balsojuma, gan jau pēc tam, kad V. Zatlers bija guvis tautas pārstāvju uzticības mandātu, viņš tika sagaidīts ar saukļiem: "Zaglis, zaglis!" un "Aploksnes, aploksnes!" Todien pie Saeimas bija vērojams, ka Delnas organizētās akcijas kodolu veido paši šīs organizācijas darbinieki un domubiedri, kā arī tai radniecīgu organizāciju pārstāvji, partijas Jaunais laiks cilvēki, kā arī daži desmiti sabiedrības pārstāvju.

Arī Delnas ziedojumu un dāvinājumu pārskats par 2006. gadu rāda, ka šai organizācijai, kas savos viedokļos un akcijās allaž uzstājas kā sabiedrības nostājas paudēja, pati sabiedrība ziedo ļoti negribīgi. 2006. gadā Delnai saziedoti vien 16 734 lati, turklāt lauvastiesu šīs naudas ziedojusi viena persona – nekustamo īpašumu firmas Latio direktors Edgars Šīns – 10 000 latu, kurš arī 2005. gadā Delnai ziedojis 4500 latu. Arī 2005. gada Delnas ziedojumu pārskats liecina par ļoti niecīgu sabiedrības atsaucību šīs organizācijas aktivitātēm – saziedoti vien 14 262 lati. Pastāvīga Delnas ziedotāja ir arī ASV bāzētā Pasaules brīvo latviešu asociācija – 5470 lati 2005. gadā un 2650 latu 2006. gadā.

Viens no antizatlera kampaņas elementiem bija arī iedzīvotāju aptaujas datu publiskošana, kas parādīja it kā sabiedrības vairākuma atbalstu A. Endziņam. Lai gan ticamībai nepieciešams aptaujāt vismaz 1000 respondentu, šie dati balstījās tikai 507 pilsoņu aptauju. To firmai Latvijas fakti bija pasūtījis nodibinājums Pilsētai un pasaulei. Iepriekš šis nodibinājums īstenojis plašu daudzus desmitus tūkstošus latu izmaksājušo antilemberga kampaņu. Presē jau vairākkārt izskanējis, ka nodibinājuma patiesie finansētāji slēpjas aiz ofšoros reģistrētas firmas.

 

Viedoklis: Negausība

Aivars Ozoliņš,  Diena  06/07/07    Premjerministrs Kalvītis pagājušonedēļ tēvišķīgi pamācīja Latvijas iedzīvotājus, ka tiem esot "jādzīvo pieticīgāk", lai samazinātu inflāciju. Valdošās koalīcijas partijas uz to reaģē savā parastajā stilā — ar "sveicienu Lagzdiņa dienesta biedram"; nupat sagatavotajā Saeimas budžeta pieprasījumā deputātu un darbinieku algām nākamgad paredzēts par divarpus miljoniem latu vairāk nekā šogad.

Tikai pirms nepilna mēneša šī Saeima pieņēma valdības steigā sastiķēto tā dēvēto inflācijas apkarošanas plānu. Premjerministrs un finanšu ministrs nemitīgi atkārto, ka budžeta izdevumiem esot jābūt maksimāli taupīgiem un efektīviem un ka tas esot jāsaprot un jāatbalsta visām ministrijām un valsts iestādēm. Bet Saeimas vairākums kārtējo reizi parāda, ka uz pašiem valdošajiem viņu runātais par inflācijas apkarošanu neattiecas.

Saeimas budžetu plānots palielināt par 20% — no 12,8 līdz 15,3 miljoniem —, taču tās priekšsēdētājs Emsis vaimanā, cik ļoti Saeima samazinājusi tēriņus, piemēram, "atcēlusi visus pasākumus, kas skar remontus", pat reprezentācijas namā Jūrmalā. Tāds, redziet, upuris.

Koalīcijas deputāti atsaucas uz Kārtības rulli, kurā teikts, ka deputātu algas nosaka, piemērojot koeficientu 3,2 sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai algai, taču ir noraidījuši opozīcijas priekšlikumus samazināt gan šo koeficientu, gan izdevumus komandējumiem jeb "politiskajam tūrismam". Un nav ņēmuši vērā pat valdības aprīlī radīto precedentu — kaut arī negribīgu, tomēr atteikšanos palielināt ministru algas, kas arī ir piesaistītas vidējai algai.

Šāda ministru bezprecedenta pašuzupurēšanās gan neapturēja valsts iestādēs un uzņēmumos strādājošo algu pastāvīgo kāpumu.

Piemēram, Privatizācijas aģentūra aprīlī nolēma palielināt valdes locekļu mēneša algu par apmēram 1000 latiem. Kalvītis publiski aicināja ekonomikas ministru Strodu pārskatīt šo lēmumu. Ministrs publiski paziņoja, ka sasauc aģentūras padomes ārkārtas sēdi, lai to izdarītu, taču pēc pusotras nedēļas klusiņām pateica, ka atlīdzība ir pamatota un vajadzīga, lai "valde turpinātu strādāt profesionāli paaugstinātas slodzes gadījumā".

Paliek iespaids, ka valdība un likumdevēji steidz dzīvot šodien, lai rīt kaut vai plūdi, un arī plaši izreklamēto (kaut gan šķiet, ka nu jau par vēlu pieņemto) inflācijas apkarošanas plānu dabūja cauri tikai piepešā izbīlī par starptautisko reitingu aģentūru lēmumu pazemināt Latvijas kredītreitingu. Varbūt viņiem nav laika vai intereses domāt par ekonomiku, atskaitot savu privāto nekustamo īpašumu biznesu, kuram vajadzēja tieši "gāzi grīdā", kā vēl pērnruden savu ekonomisko politiku uzstājīgi raksturoja nekustamo īpašumu draugs Šlesers?

Nu jau pedālis atdūries, šis tirgus acīmredzot apstājies pirms kritiena, pedāļa lielie grūdēji paši gan jau ir nodrošinājuši sev "mīksto piezemēšanos", taču valsts ekonomikai likumdevēju demonstratīvā negausība to nedarīs mīkstāku.

Droši vien no deputātiem atkal dzirdēsim argumentu, ka algu palielināšanai prasītā summa patiesībā ir niecīga un neatstās jūtamu iespaidu uz inflāciju. To pašu par sava budžeta palielinājumu varētu teikt arī PA valde un jebkura valsts iestāde. Taču valdības aicinājumiem taupīt un būt pieticīgiem nav seguma un ticamības, ja aicinātāja pati nedara to, uz ko aicina citus.

Tagad arī valdības partiju koalīcija Saeimā gatavojas atklāti pateikt, ka netic pašas apstiprinātajiem inflācijas iegrožošanas pasākumiem un rūpējas pirmām kārtām par personīgo labklājību. Ja netic likumdevēji, kāpēc lai Latvijas iedzīvotāji noticētu Kalvītim, ka jādzīvo taupīgi? Saeimas vairākuma bezatbildība vairo ekonomikas pārkaršanu, taču deputātiem acīmredzami nerūp, ko viņiem teiks tie vēlētāji, kuri zaudēs darbu vai nespēs atmaksāt aizņēmumus.

 

Lemberga advokāti plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā

DELFI  06/07/07    Piemērojot apcietinājumu Ventspils mēram Aivaram Lembergam, kurš ir apsūdzēts vairākos smagos noziegumos, ir pārkāpti vairāki Eiropas Cilvēktiesību konvencijas panti, portālu "Delfi" informēja viens no apcietinātā Ventspils mēra advokātiem Armands Šūmanis. Lemberga advokāti tuvākajā laikā plāno gatavot sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

Lemberga advokāti, veicot viņa aizstāvību kriminālprocesā, pēc klienta pieprasījuma konsultējušies ar pazīstamiem Eiropas ekspertiem cilvēktiesību jomā, kuriem ir ilggadēja pieredze, pārstāvot sūdzību iesniedzējus Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Ir pamats uzskatīt, ka piemērojot apcietinājumu Lembergam, pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5.panta 1.daļa, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un drošību. Izplatītajā paziņojumā norādīts, eksperti uzskata, ka pārkāpta ir arī Konvencijas 5.panta 2.daļa, kas ir saistīta ar sacīkstes principa neievērošanu pirmās instances tiesā lemjot jautājumu par turpmākā apcietinājuma piemērošanas lietderību, kā arī sūdzību izskatīšanā augstākā tiesu instancē, kas, iespējams, ir Konvencijas 5.panta 4.daļas pārkāpums.

Pēc iepazīšanās ar procesuālajiem dokumentiem un Latvijas likumdošanu, eksperti sniegs atzinumu par pieļautajiem Konvencijas pārkāpumiem, kam jau tuvākajā laikā sekos sūdzības iesniegšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā, informēja advokāts.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Rīgas Centra rajona tiesas pēc prokuratūras lūguma 14.martā Lembergam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Ventspils mēram izvirzītas vairākas smagas apsūdzības, tostarp naudas atmazgāšanā, kukuļdošanā un īpašuma neuzrādīšanā.

Līdz šim advokātu centieni panākt Lemberga atbrīvošanu nav vainagojušies panākumiem. Tiesas vairākkārt noraidījusi piedāvājumu apcietinājumu aizstāt ar mājas arestu vai drošības naudu viena miljona latu apmērā.

Tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā aizdomās par kukuļdošanu un naudas atmazgāšanu ietilpst jau apsūdzētās un aizdomās turamās personas – Ventspils mērs Aivars Lembegs, a/s "Ventspils nafta" padomes priekšsēdētājs Mamerts Vaivads, a/s "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētājs Krists Skuja, Ventspilī praktizējošais advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks un komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane. Aizdomas par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tiek turēts arī Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis un Laimonis Junkers, kurš ir izsludināts starptautiskā meklēšanā.

Šobrīd apcietinājumā atrodas Sormulis un Lembergs.

 

Amatpersonām iespēja tikt pie dārgākām dāvanām

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   06/07/07    Saeimas iecerētie grozījumi likumā "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredz plašākas tiesības amatpersonām dāvanu pieņemšanā.

Tāpat likumā paredzēts skaidri noteikt, ka deputātiem un ministriem ir tiesības pašiem lemt par savu atalgojumu. Šādus labojumus likumā iesnieguši ne jau Saeimas deputāti, kuri varētu būt īpaši ieinteresēti šādu labojumu pieņemšanā, bet gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Patlaban Saeimas deputāti un citas amatpersonas saskaņā ar likumu ārpus amata pienākumu pildīšanas var pieņemt tikai tādas dāvanas, kas nav vērtīgākas par minimālo mēnešalgu, un tikai no personām, attiecībā uz kurām divu gadu laikā amatpersonas nav pieņēmušas lēmumus. Dārgākas dāvanas likums amatos celtajiem ļauj pieņemt tikai no tuviniekiem, proti, tēva, mātes, vecāsmātes, vecātēva, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas, pusmāsas, pusbrāļa, laulātā.

Līdz ar to, piemēram, līgavainis neskaitās radinieks un līgavai – amatpersonai būtu jāsamierinās ar lētām līgavaiņa dāvanām un pat lētu saderināšanās gredzenu.

KNAB pēc vairāku gadu darba secinājis, ka dāvanu saņemšanai ārpus darba laika nevajadzētu būt ierobežotai, jo dāvanu pieņemšana ir civiltiesisks akts un aizliegums pieņemt dāvanas varētu būt pat cilvēktiesību aizskārums, vakar Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē klāstīja KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Tāpēc esot likumā jānosaka, ka amatpersona var pieņemt arī dārgākas dāvanas, ja vien nav vērojama saikne starp dāvanas devēju un kādiem amatpersonas pieņemtiem lēmumiem.

Pret šādiem grozījumiem likumā iebilst sabiedriskās politikas centrs "Providus", kas uzskata, ka lielākas iespējas saņemt dāvanas veicinās amatpersonu korumpēšanos.

Ja KNAB konstatēšot, ka amatpersona pieņēmusi dāvanu no kāda, kam par labu lēmusi, tad tikšot uzskatīts, ka dāvana pieņemta, pildot amata pienākumus, tātad tā no valsts jāizpērk.

Toties "Providus" pārstāvis Valts Kalniņš uzskata, ka kontrolēt to amatpersonu, kuras izdod administratīvus aktus, dāvanu pieņemšanas godīgumu būtu iespējams, jo šie akti parasti attiecas uz kādu konkrētu personu. Savukārt ministru un deputātu godīgumu birojam būšot dažkārt pat pilnīgi neiespējami izkontrolēt: kaut likumiem it kā ir vispārējs raksturs, tie arī mēdz nest konkrētu labumu atsevišķām personām. "Tad jau KNAB būs jāspēj kontrolēt katra deputāta vai ministra iesniegto priekšlikumu vai balsojumu," sacīja V. Kalniņš. "Praksē nebūs mehānisma, kā pārliecināties, vai dāvana, ko saņems deputāts, nav pateicība par kādu politisku lēmumu."

"Ja deputāts tādas dāvanas pieņems, tā būs tirgošanās ar ietekmi, kas ir krimināli sodāma," attrauca A. Vilks. Valsts amatpersonu deklarācijas forma paredz, ka amatpersonām būtu jāuzrāda arī dāvinājumi. Taču reāli deklarācijās ļoti reti var pamanīt, ka amatpersona būtu deklarējusi dāvanu. A. Vilks strikti apgalvoja, ka amatpersonas, ja nav deklarējušas dāvanas, tad acīmredzot nav arī tās saņēmušas. Dažkārt KNAB esot pārbaudījis "signālus", kas vēstījuši, ka kāda amatpersona saņēmusi dāvanu, kas nav deklarēta, taču parasti aizdomas nav apstiprinājušās.

V. Kalniņš uzskata, ka dāvanas netiek deklarētas tieši tāpēc, ka tās ir dārgākas, nekā atļauts. "Valsts amatpersonas taču ir inteliģentas personas un saprot, ka par to draud sods!" teica korupcijas pētnieks.

""Providus" uzskata, ka visi deputāti ir cūkas un zagļi; mums pārmetumos vien jāklausās!" žēli iesaucās Māris Kučinskis (Tautas partija).

"Beigsim vispār par šo tēmu diskutēt un pāriesim pie nopietnākiem jautājumiem!" sadusmojās arī Staņislavs Šķesters (Zaļo un zemnieku savienība).

Līdz ar to komisija secināja, ka KNAB priekšlikumi ir atbalstāmi. Paredzēts arī, ka likumā tiks izdarīti ZZS frakcijas deputātam svarcēlājam Viktoram Ščerbatiham tīkami grozījumi, jo tiks noteikts, ka turpmāk valsts augstākās amatpersonas varēs strādāt ne tikai pedagoģisko, zinātnieka vai radošo darbu, bet arī paralēli valsts darbam darboties kā profesionāli sportisti.

Par šīm izmaiņām likumā vēl jānobalso Saeimas plenārsēdē.

 

'Jaunajam centram' grib pievienoties bijušie sociāldemokrāti

LETA  06/08/07    Bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līderis Guntars Jirgensons un vēl seši bijušie sociāldemokrāti paziņojuši par vēlmi pievienoties Sergeja Dolgopolova vadītajai partijai "Jaunais centrs", informēja JC birojā.

Paziņojuma autori norāda, ka neredz iespējas realizēt sociāldemokrātiskās idejas darbībā LSDSP, tāpēc pieņēmuši lēmumu risināt sarunas ar JC, jo šīs partijas nostāja un sociālekonomiskā politika esot vistuvākā sociāldemokrātijas idejām.

Partijas JC priekšsēdētājs Dolgopolovs teica, ka ir gandarīts, ka JC un apvienības "Saskaņas centrs", kurā partija ietilpst, idejas un darbība saņem atbalstu sabiedrībā. Par to liecinot arī bijušo sociāldemokrātu vēlme pievienoties JC.

Jau ziņots, ka šā gada aprīlī LSDSP bijušais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jirgensons paziņoja par izstāšanos no LSDSP.

Jirgensons pastāstīja, ka nolēmis aiziet no LSDSP, jo kopš 2002.gada sociāldemokrāti ar saviem balsojumiem Rīgas domē arvien skaidrāk apliecinājuši piesliešanos labējām partijām, kas vainagojusies ar iekļaušanos valdošajā koalīcijā.

Jirgensons, kas kopš 2005.gada septembra ir Rīgas 28.vidusskolas direktors, 2006.gada martā pēc Jura Bojāra atkāpšanās no LSDSP priekšsēdētāja amata tika apstiprināts par LSDSP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju līdz nākamajam kongresam tā paša gada 9.decembrī.

LSDSP pašreizējais priekšsēdētājs Jānis Dinevičs norādīja, ka LSDSP 38.kongresā ievērojamu pārsvaru guva viņa piedāvātā partijas attīstības programma, bet "reformu grupa", kurā darbojās arī Jirgensons, pēc kongresa likvidējās.

 

Četri Saeimas deputāti dosies "pieredzes apmaiņā" uz komunistisko Kubu

TVNET/LETA  06/08/07    Četri Saeimas deputāti - Mareks Segliņš (TP), Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC), Valērijs Agešins (SC) un Ivans Ribakovs (SC) - no 10.jūnija līdz 18.jūnijam dosies komandējumā uz Kubas galvaspilsētu Havanu. Nav argumentu, kādēļ Saeimas deputātiem vajadzētu doties pieredzes apmaiņas vizītē uz komunistisko Kubu, uzskata aptaujātie eksperti, kuri pieļauj, ka Latvijas parlamentārieši uz šo Karību jūras salu dodas vienkārši atpūsties.

Kā norādīts Saeimas prezidija apstiprinātajos lēmumos, deputāti, kuri darbojas Latvijas - Kubas parlamentārās sadarbības grupā, dosies "pieredzes apmaiņas vizītē". Apmeklēt Havanu politiķus ielūgusi Kubas Nacionālā Asambleja.

No Saeimas līdzekļiem tiks segti visi ar komandējumu saistītie izdevumi, izņemot viesnīcu, ko apmaksā Kubas puse. Deputātiem bez ceļa apdrošināšanas un vīzu izdevumiem tiks maksāta arī dienas nauda un vēl 10% piemaksa pie dienas naudas.

Aptuvenās kopējās komandējuma izmaksas ir 4612 lati, noskaidroja ar Saeimas Preses dienesta starpniecību.

Tomēr izmaksas vēl var mainīties, jo aviobiļetes pirktas ar tūrisma firmas "VIA Rīga" starpniecību, un precīza to cena būšot zināma tikai mēneša beigās.

Dienas nauda vienam deputātam par visu komandējuma laiku būs 226,80 lati.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Ivars Indāns sacīja, ka neredzot argumentus, kādēļ Latvijas, kas ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, parlamentāriešiem būtu jādodas uz Kubu. Pētnieks sacīja, ka vizītes pamatojums ar pieredzes apmaiņu izklausās pēc pseidoargumenta, un pieļāva, ka parlamentārieši, iespējams, vienkārši dodoties ceļojumā.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš ironiski norādīja, ka Saeimas deputāti varētu mācīties no Kubas "kā izolēties no pasaules".

Arī politologs Ivars Ijabs ironiski sacīja, ka "tas ir samērā biedējošs signāls Latvijas sabiedrībai". Politologs sacīja, ka sabiedrībai vajadzētu būs uzmanīgai, ja parlamentārieši smeļas pieredzi no "autoritatīvās un komunistiskās Kubas".

Eksperts arī ironizēja, ka deputāti, ņemot vērā to, ka Kubas līderis Fidels Kastro atrodas uz nāves gultas, varētu mēģināt gāzt Kubā pastāvošo iekārtu, piedāvājot Latvijas pieredzi demokrātijas ieviešanā, piemēram, ieviešot privatizācijas sertifikātus.

Kā ziņots, četri Saeimas deputāti - Mareks Segliņš (TP), Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC), Valērijs Agešins (SC) un Ivans Ribakovs (SC) - no 10.jūnija līdz 18.jūnijam dosies komandējumā uz Kubas galvaspilsētu Havanu.

Kā norādīts Saeimas prezidija apstiprinātajos lēmumos, deputāti, kuri darbojas Latvijas - Kubas parlamentārās sadarbības grupā, dosies "pieredzes apmaiņas vizītē". Apmeklēt Havanu politiķus ielūgusi Kubas Nacionālā Asambleja.

No Saeimas līdzekļiem tiks segti visi ar komandējumu saistītie izdevumi, izņemot viesnīcu, ko apmaksā Kubas puse. Deputātiem bez ceļa apdrošināšanas un vīzu izdevumiem tiks maksāta arī dienas nauda un vēl 10% piemaksa pie dienas naudas.

Aptuvenās kopējās komandējuma izmaksas ir 4612 lati, noskaidroja ar Saeimas Preses dienesta starpniecību. Tomēr izmaksas vēl var mainīties, jo aviobiļetes pirktas ar tūrisma firmas "VIA Rīga" starpniecību, un precīza to cena būšot zināma tikai mēneša beigās. Dienas nauda vienam deputātam par visu komandējuma laiku būs 226,80 lati.

 

LSDSP pieņem jaunus statūtus un īso programmu

LETA  06/09/07    Sestdien Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 39.ārkārtas kongresā tika pieņemti partijas jaunie statūti un īsā programma.

Statūti noteic, ka LSDSP ir kreisa, patriotiska politiskā organizācija. LSDSP darbības pamatprincipi ir brīvība, taisnīgums, vienlīdzīgas iespējas un solidaritāte, bet stratēģiskās prioritātes - darbs, izglītība, labklājība un kārtībā valstī.

Statūtos arī tiek uzsvērts, ka LSDSP darbojas Latvijas teritorijā, kā arī ārpus tās robežām vietās, kur ir izveidotas LSDSP kopas, interešu klubi vai sociāldemokrātiskas organizācijas.

LSDSP ir Sociālistiskās internacionālas un Eiropas sociāldemokrātiskās partijas pilntiesīga dalīborganizācija.

LSDSP mazākā organizatoriskā vienība ir kopa, kurā ir ne mazāk kā pieci LSDSP biedri. Kopas apvienojas teritoriālajās organizācijās pa rajoniem, bet lielajās pilsētās - pa rajoniem vai priekšpilsētām.

LSDSP teritoriālās organizācijas apvienojas apgabala organizācijās pēc Latvijā noteiktajiem vēlēšanu apgabaliem.

Saskaņā ar statūtiem partijas padome turpmāk darbosies kā konsultatīva institūcija ar padomdevēja funkcijām un to vadīs LSDSP priekšsēdētājs. LSDSP padomes sastāvu veido visu kopu un teritoriālo organizāciju vadītāji.

Kongresā pirmo reizi tika ievēlēta LSDSP valde, kuras pilnvaras ir divi gadi. Valdes sastāvā ir LSDSP priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki, kā arī trīs pārstāvji no katra apgabala (Kurzemes, Zemgales, Latgales, Vidzemes, Rīgas) teritoriālās organizācijas.

39.ārkārtas kongress atklātā balsojumā kongresa dalībnieki pagarināja pašreizējā LSDSP priekšsēdētāja Jāņa Dinēviča un viņa vietnieku Daiņa Īvāna un Daiņa Urbanoviča pilnvaras vēl uz pusgadu, lai tās beigtos reizē ar jaunievēlētās valdes pilnvarām. Dinēvičs, Īvāns un Urbanovičs amatos tika ievēlēti pērnā gada decembrī uz diviem gadiem.

Jaunie statūti noteic, ka LSDSP var būt atbalstītāji, kuri uz brīvprātības principa darbojas partijā. Atbalstītāja statusu reglamentē LSDSP valdes apstiprināts nolikums.

Jaunajos statūtos arī ir paredzēts, ka personīgu motīvu, dienesta vai amata ierobežojumu dēļ LSDSP biedrs ir tiesīgs apturēt savu darbību partijā, par to rakstveidā paziņojot savai kopai un teritoriālajai organizācijai. Paziņojumā jānorāda apstākļi un laika periods, uz kuru darbība tiek apturēta. Ja LSDSP savlaicīgi nav lūdzis termiņu pagarināt vai atjauno darbību partijā, tiek uzskatīts, ka viņš savu darbību partijā izbeidzis.

Kongresā tika apstiprināta arī LSDSP īsā programma, kurā teikts, ka LSDSP mērķis ir izveidot uz demokrātijas ideāliem balstītu sabiedrību, kas katram cilvēkam sniedz brīvību, vienlīdzīgas iespējas un solidaritāti.

Ekonomikas jomā LSDSP programmatiskās nostādnes ir formulētas visai abstrakti. Piemēram, "vienlaikus ar tīri ekonomiskiem pasākumiem ir jānodrošina politisko ambīciju saskaņošana ar ilgtspējīgas attīstības interesēm, tai skaitā labu kaimiņu attiecību veidošanu ar augsta ekonomiska potenciāla kaimiņvalstīm, kā arī Latvijas ekonomisko interešu kvalificēta pārstāvēšana Eiropas Savienības institūcijās".

Daudz detalizētāk ir izstrādāta LSDSP programma sociālās politikas jomā. Sociāldemokrāti uzskata, ka valstij jāgarantē katra tās iedzīvotāja iespēja brīvi izvēlēties nodarbošanos un ar savu darbu nopelnīt dzīvei nepieciešamos līdzekļus, vienādi priekšnoteikumi katra personības brīvai attīstībai, ģimenes aizsardzībai, atbalstīšanai un attīstībai, īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai, sniedzot palīdzību un radot pašpalīdzības iespējas.

Darba samaksai ir jābūt pietiekamai, lai nodrošināt iztiku ģimenei. Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par 60% vidējās darba algas valstī

LSDSP uzskata, ka bērna kopšanas otrā posma pabalsts ir jāturpina maksāt arī mātēm, kuras vietu trūkuma dēļ nevar iekārtot bērnu pirmsskolas izglītības iestādē. Jāpaaugstina ienākuma nodokļa neapliekamais minimums par apgādībā esošajiem bērniem, jāsniedz nozīmīgs atbalsts bērnu izglītošanā, teikts programmā.

LSDSP uzskata, ka pensijas nedrīkst aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atraitņu pensijām jābūt vismaz 50% apmērā no mirušā dzīvesbiedra pensijas. Ir jāindeksē pilnīgi visas pensijas - mazās pensijas, kas ir līdz četru sociālās nodrošināšanas pabalsta apmēram, jāindeksē divas reizes gadā, bet visas pārējās - vienu reizi gadā.

LSDSP uzskata, ka izglītības budžetam jāparedz vismaz 10%, augstākās izglītības budžetam - 2%, bet zinātnes budžetam - 1% no iekšzemes kopprodukta. Valstī visas skolas jānodrošina ar grāmatām un mācību līdzekļiem. Pirmā augstākā izglītība ikvienam jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, teikts programmā.

Vides aizsardzības jomā LSDSP ir kategoriski pret Latvijas dalību jaunas kodolspēkstacijas celtniecībā Baltijas valstīs, toties atbalsta vēja ģeneratoru parka palielināšanu, sadzīves un rūpniecisko atkritumu šķirošanu, kā arī ar bažām raugās uz straujo Latvijas mežu izciršanu.

 

Šogad vēl neatrod naudu skolēnu brīvpusdienām

DELFI  06/09/07    Pagājušā gada nogalē bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks solīja, ka nākamajā mācību gadā pamatskolas skolēni saņemšot brīvpusdienas, taču šī gada ministrijas budžetā tam nepieciešamos 4,7 miljonus latu atrast nevar, sestdien ziņo "Latvijas Avīze".

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš informēja, ka 2007. gada valsts budžetā šim nolūkam nauda nav paredzēta, varot cerēt vienīgi uz budžeta grozījumiem. Premjers Aigars Kalvītis pēc inflācijas apkarošanas plāna akceptēšanas teica, ka jāierobežojot tēriņi un ka budžetu negrozīs.

Baštiks teica, ka viņa vadītā ministrija ir mazākā un ir bezcerīgi ministrijas naudas makā sameklēt tik lielu summu – 4,7 miljonus latu –, kas nepieciešami skolēnu ēdināšanai no 1. septembra līdz gada beigām. Ministrs uzsvēra, ka brīvpusdienas kā prioritāte ir valdībā akceptētas un nauda tai, visticamāk, tiks piešķirta tikai 2008. gada valsts budžetā.

Jau ir izstrādāta brīvpusdienu ieviešanas tiesiskā bāze – Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz kārtību, kādā piešķirs naudu brīvpusdienām. Līdzekļi katrai pašvaldībai tiks iedalīti atbilstoši bērnu skaitam. Tālāk tos sadalīs skolām, un pašvaldībām būs jāziņo par naudas izmantojumu. Projektā iekļautas prasības, kas ēdinātājiem jāievēro, gatavojot pusdienas. Bērnu un ģimenes lietu ministrija neiejaucas, kā organizēt ēdināšanu skolā – tas palikšot pašvaldības pārziņā.

Projekts noteic, ka viena bērna ēdināšanai tiks tērēti 80 santīmi dienā.

 

PA atbalsta ierosinājumu ļaut privatizēt valsts un pašvaldību zemi kāpu aizsargjoslā

LETA  06/09/07    Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Arturs Grants un valdes loceklis Mihails Pietkevičs iesnieguši Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli, kurā atbalsta premjera Aigara Kalvīša (TP) ierosinājumu ļaut privatizēt valstij un pašvaldībām piederošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā, sestdien vēsta laikraksts "Latvijas avīze".

Iesniegtais priekšlikums grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā atļautu apbūvētas valsts zemes un mežu privatizāciju Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.

"Latvijas avīze" raksta, ka likums jāizgroza tā, lai privatizēt gribētājus neierobežotu Aizsargjoslu likuma un Meža likuma noteikumi, un šos grozījumus "bīda" PA valdes loceklis Pietkēvičs.

Aizsargjoslu likumā noteikts, ka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes kāpu aizsargjoslā aizliegts atsavināt valsts un pašvaldību īpašumā esošu zemi. Tiesības iegūt īpašumā vien zemi zem ēkas ir tiem, kuriem ēkas īpašuma tiesības ierakstītas zemesgrāmatā. Savukārt Meža likumā rakstīts: privatizējot zemi, lauku apvidos ēku īpašniekiem piešķir zemi, ko aizņem ēkas un pagalms, kā arī šo ēku uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā. Pilsētās viņiem piešķir zemi, ko aizņem ēkas un līdz 1200 kvadrātmetru platībā.

PA vēstulei klāt pievienoti divi saraksti. Vienā ir privatizācijai pieteiktais 21 apbūvētas valsts zemes īpašums. 17 īpašumi atrodas Jūrmalā, pārējie - dažādās vietās Ventspils un Talsu rajonā. Otrā ir 35 valsts mežu īpašumi. Visi - Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Starp tīkotājiem uz Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Aizsardzības ministrijas, Latvijas Privatizācijas aģentūras un citu valsts iestāžu valdījumā esošo zemi lielākoties ir dažādu nosaukumu privātfirmas. Šo firmu piederība bieži ir grūti nosakāma. Īpašuma tiesības ir paslēptas zem citu, Vācijā, Krievijā, Britu Virdžinās un pat Saūda Arābijā reģistrētu firmu nosaukumiem.

Piemēram, SIA "Vaivari", kas pieteikusies uz aptuveni 7500 kvadrātmetru Jūrmalā, Kāpu ielā 111/113, krietnu laiku piederējusi baņķierim Aleksandram Laventam. Tagad tā pieder citiem ar plašākai sabiedrībai nepazīstamiem uzvārdiem. Bet ir pilnīgi iespējams, ka Komercreģistrā tie ierakstīti tikai skata pēc, norāda laikraksts.

Starp privatizēt tīkotājiem ir arī daži labi pazīstami ļaudis, piemēram, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tiesātais Andrejs Sončiks, Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP), Jūrmalas miljonārs Aleksandrs Bašarins. Aiz restēm nonākušā bijušā Jūrmalas pašvaldības vadītāja Jura Hlevicka cīņu biedrs Latvijas Pirmajā partijā Bašarins bijis iesaistīts dažādos apšaubāmos darījumos ar pilsētas zemēm. Iespējams, ka šie grozījumi likumos tiek bīdīti uz priekšu miljonāru interesēs, secina laikraksts.

PA valdes priekšsēdētājs Grants un valdes loceklis Pietkevičs Saeimas deputātiem apgalvo, ka neesot iemesla uztraukties. Privatizējot valsts zemi un mežus Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, ar tiem nekas ļauns nenotikšot. Aizsargjoslu likuma noteikumi būšot saistoši arī privatizētājiem.

"Latvijas avīze" norāda, ka grozot privatizācijas "jumta" likumu iecerētajā veidā, tiks privatizēti valsts meži aptuveni 3500 hektāru kopplatībā. Bet Meža likumā ir ierakstīts - meži, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam piederējuši valstij, nav privatizējami. Piekrastes zemju privatizācija notiks par sertifikātiem. Pēc tirgus cenām piekrastes zemes vērtība mērāma simtos miljonos latu.

Saeimas deputāte Ilma Čepāne ("Jaunais laiks") uzskata, ka šāda likuma grozīšana radīs smagas sekas. Neierobežota privatizācija novedīs pie piekrastes mežu pakāpeniskas izciršanas un kāpu vienlaidu apbūves ar miljonāru dzelzsbetona monstriem. Reizē tiks maldināti tie īpašnieki, kuru īpašumi atrodas valsts aizsargājamās dabas teritorijās un kuri cer uz likumā noteikto valsts kompensāciju.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš iesniedzis Tautsaimniecības komisijai atzinumu par priekšlikumu šādi grozīt privatizācijas "jumta" likumu.

Atzinumā teikts, ka ar cita likuma, šajā gadījumā privatizācijas "jumta" likuma starpniecību, nevar grozīt Aizsargjoslu un Meža likumus. Privatizācijas jumta likumā noteiktais privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņš - 2006.gada 31.augusts ir pagājis.

Kusiņš norāda, ka, atļaujot privatizēt valsts zemi un mežus, tiktu pārkāpts arī vienlīdzības princips. Līdz šim citiem privatizēt gribētājiem Aizsargjoslu un Meža likumos noteiktie ierobežojumi to aizliedza. Tagad dažiem ietekmīgiem ļaudīm tas tiktu atļauts.

Nākamnedēļ par grozījumiem privatizācijas "jumta" likumā spriedīs Saeimas Tautsaimniecības komisija.

 

Vides ministrs iebilst pret zemes privatizēšanu aizsargjoslās

DELFI  06/11/07    Vides ministrs Raimonds Vējonis kategoriski iebilst pret paredzētajām izmaiņām Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kas nosaka, ka uz privatizējamajiem zemes gabaliem neattiecas Aizsargjoslu likuma nosacījums aizliegt privatizēt aizsargjoslās esošās zemes.

"Vides ministrija uzskata, ka nav pieļaujama atsevišķu Aizsargjoslu likuma normu, arī par valsts vai pašvaldību īpašumā esošās zemes atsavināšanu (tai skaitā privatizāciju), faktiska atcelšana, izdarot grozījumus citā likumā. Aizsargjoslu likums kā speciālais likums attiecībām ar dažādu veidu aizsargjoslām, aizsargzonām un aizsardzības joslām nosaka arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Šie likumā noteiktie aprobežojumi jāvērtē atbilstoši Aizsargjoslu likuma izvirzītajiem mērķiem un būtībai," norādīts Vējoņa vēstulē Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Tautsaimniecības komisijai, informē ministra padomnieks Didzis Jonovs.

"Neapdomīgi grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā jau tuvā nākotnē var valstij radīt ievērojamus finansiālus zaudējumus, jo valstij var nākties kompensēt pieaugošās krasta erozijas ietekmē bojātos īpašumus. Šādi grozījumi var būtiski ietekmēt arī visas sabiedrības intereses, ko šobrīd nav iespējams novērst nesakārtotās pašvaldību teritoriālās plānošanas sistēmas dēļ – daļai pašvaldību vēl joprojām nav pabeigti teritoriālie plānojumi," norāda Vējonis.

Kā zināms, atbilstoši Aizsargjoslu likumā ietvertajam skaidrojumam aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Savukārt vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, pie kurām pieder arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst cilvēka darbības radīto negatīvo ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

"Pēc būtības Aizsargjoslu likuma mērķis ir aizsargāt objektus un cilvēkus attiecīgajās teritorijās, kā arī veicināt sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē," uzsver ministrs.

Krastu noskalošanās procesu dēļ cilvēku un viņu īpašumu aizsardzība pēdējā laikā kļūst arvien aktuālāka, jo pēdējos 20 - 30 gados Latvijas piekrastē ir krasi pieaudzis postošo rudens un ziemas vētru spēks. Atklātās Baltijas jūras piekrastē vidējie krasta noskalošanas ātrumi vietām sasniedz 2 līdz 3,5 metrus gadā. Ir pat vietas, kur pēc zinātnieku vērtējuma gan augstie, gan zemie smilšainie stāvkrasti var tikt noskaloti par 20 līdz 30 metriem gadā. "Valstij būtu bezatbildīgi nodot šādus zemes gabalus privatizācijai kaut vai finansiālu apsvērumu dēļ, jo jau pēc dažiem gadiem jaunajiem zemju īpašniekiem nāktos izmaksāt no valsts budžeta milzīgas kompensācijas par jūras noskalotajām zemēm," brīdina vides ministrs.

 

Kalvītis atsauc pretrunīgi vērtēto ieceri ļaut privatizēt kāpu zemi un mežus

DELFI  06/12/07    Premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) pārstāvis otrdien Saeimas Tautsaimniecības komisijā atsaucis pretrunīgi vērtētos Kalvīša priekšlikumus, kas ļautu privatizēt apbūvētos valsts un pašvaldību zemes gabalus un mežus kāpu aizsargjoslā.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā portālu "Delfi" informēja, ka premjera pārstāvis otrdien atsaucis priekšlikumus privatizācijas "jumta" likumā, līdz ar to Saeima par tiem nebalsos. Savukārt līdzīga satura grozījumi Meža likumā otrdien Lauksaimniecības komisijā tika noraidīti, taču netika atsaukti. Līdz ar to Saeimai, lemjot par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, būs par tiem jābalso.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Dzintars Zaķis ("Jaunais laiks") portālam "Delfi" komisijā notikušo raksturoja kā "brīnumu, jo koalīcija ieklausījusies sabiedrības viedoklī".

Zaķis stāstīja, ka priekšlikumus ļaut privatizēt apbūvētos valsts un pašvaldības zemes gabalus un mežus kāpu aizsargjoslā bija sagatavojis Kalvītis, bet, viņa prombūtnes dēļ parakstījis aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Premjera ārštata padomnieks privatizācijas jautājumos Viktors Šadinovs otrdien komisijas locekļiem esot sacījis, ka premjers nolēmis atsaukt šos priekšlikumus, stāstīja Zaķis, piebilstot, ka priekšlikumu atbalstītājs – Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Mihails Pietkevičs (TP) otrdien vispār uz komisijas sēdi neesot ieradies.

Pēc Zaķa stāstītā, komisijā neesot bijušas diskusijas par Kalvīša priekšlikumu atsaukšanu, pret to neviens neesot iebildis, arī Tautas partijas deputāti – nē.

"Ir diezgan līdzīgas sajūtas kā tad, kad rakstījām privatizācijas "jumta likumu", kad atsevišķām partijām bija vēlme pieņemt dažām personām vai to grupām izdevīgus priekšlikumus, kuru nepieņemšanu izdevās panākt tikai ar sabiedrības aktīvu līdzdalību. Arī šoreiz tieši šis sabiedrības viedoklis nospēlēja lielu lomu," pauda Zaķis.

Kalvītis otrdien žurnālistiem uzsvēra, ka priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris, kurš tobrīd pildīja premjera pienākumus. Premjers arī sacīja, ka privatizācija valstī ir pabeigta un privatizācijas pabeigšanas likums vairs nav jāgroza.

Savukārt iespējamās problēmas ar atsevišķiem īpašumiem, kuri palikuši bez saimnieka, jārisina Mežu likumā un Aizsargjoslu likumā, uzskata Kalvītis.

Jau vēstīts, ka Kalvītis ierosinājis ļaut privatizēt valstij un pašvaldībām piederošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā. Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Arturs Grants un valdes loceklis Pietkevičs (TP) iesnieguši Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli, kurā atbalsta Kalvīša ierosinājumu.

Iesniegtais priekšlikums grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā atļautu apbūvētas valsts zemes un mežu privatizāciju Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš vēstīja, ka likums jāizgroza tā, lai privatizēt gribētājus neierobežotu Aizsargjoslu likuma un Meža likuma noteikumi, un šos grozījumus "bīda" PA valdes loceklis Pietkēvičs.

Aizsargjoslu likumā noteikts, ka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes kāpu aizsargjoslā aizliegts atsavināt valsts un pašvaldību īpašumā esošu zemi. Tiesības iegūt īpašumā vien zemi zem ēkas ir tiem, kuriem ēkas īpašuma tiesības ierakstītas zemesgrāmatā. Savukārt Meža likumā rakstīts: privatizējot zemi, lauku apvidos ēku īpašniekiem piešķir zemi, ko aizņem ēkas un pagalms, kā arī šo ēku uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā. Pilsētās viņiem piešķir zemi, ko aizņem ēkas un līdz 1200 kvadrātmetru platībā.

PA vēstulei klāt pievienoti divi saraksti. Vienā ir privatizācijai pieteiktais 21 apbūvētas valsts zemes īpašums. 17 īpašumi atrodas Jūrmalā, pārējie - dažādās vietās Ventspils un Talsu rajonā. Otrā ir 35 valsts mežu īpašumi. Visi - Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Starp tīkotājiem uz Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Aizsardzības ministrijas, Latvijas Privatizācijas aģentūras un citu valsts iestāžu valdījumā esošo zemi lielākoties ir dažādas privātfirmas. Šo firmu piederība bieži ir grūti nosakāma. Īpašuma tiesības ir paslēptas zem citu, Vācijā, Krievijā, Britu Virdžinās un pat Saūda Arābijā reģistrētu firmu nosaukumiem.

Piemēram, SIA "Vaivari", kas pieteikusies uz aptuveni 7500 kvadrātmetru Jūrmalā, Kāpu ielā 111/113, krietnu laiku piederējusi baņķierim Aleksandram Laventam. Tagad tā pieder citām plašākai sabiedrībai nepazīstamām personām. Bet ir pilnīgi iespējams, ka Komercreģistrā tie ierakstīti tikai skata pēc, norāda laikraksts.

Starp privatizēt tīkotājiem ir arī daži labi pazīstami ļaudis, piemēram, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tiesātais Andrejs Sončiks, Jūrmalas miljonārs Aleksandrs Bašarins. Aiz restēm nonākušā bijušā Jūrmalas pašvaldības vadītāja Jura Hlevicka cīņu biedrs Latvijas Pirmajā partijā Bašarins bijis iesaistīts dažādos apšaubāmos darījumos ar pilsētas zemēm.

PA valdes priekšsēdētājs Grants un valdes loceklis Pietkevičs Saeimas deputātiem apgalvojuši, ka neesot iemesla uztraukties. Privatizējot valsts zemi un mežus Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, ar tiem nekas ļauns nenotikšot. Aizsargjoslu likuma noteikumi būšot saistoši arī privatizētājiem.

"Latvijas Avīze" norāda, ka grozot privatizācijas "jumta" likumu iecerētajā veidā, tiks privatizēti valsts meži aptuveni 3500 hektāru kopplatībā. Bet Meža likumā ir ierakstīts - meži, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam piederējuši valstij, nav privatizējami. Piekrastes zemju privatizācija notiks par sertifikātiem. Pēc tirgus cenām piekrastes zemes vērtība mērāma simtos miljonos latu.

 

LPS neapmierināta ar izmaiņām pašvaldību likumā

Kristīne Langenfelde,  NRA  06/13/07    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi likuma Par pašvaldībām jaunu redakciju, kas jau saņēmusi Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) nopēlumu – tās priekšsēdis Andris Jaunsleinis neuzskata, ka ir normāli piedāvāt jaunu likuma redakciju, pirms tam to neapspriežot ne ar pašvaldībām, ne Saeimas deputātiem.

Viena no būtiskākajām izmaiņām jaunajā redakcijā ir tā, ka likums vairs nerunā par otrā līmeņa tieši vēlētām pašvaldībām apriņķos. Likuma projektā teikts, ka Latvijā ir republikas pilsētu un novadu pašvaldības. LPS priekšsēdētājs A. Jaunsleinis par to pauž lielākās bažas: "Jaunajā likumprojektā Par pašvaldībām nav nekāda risinājuma par reģionālajām pašvaldībām jeb apriņķiem, kurus izveidot paredz Administratīvi teritoriālās reformas likums. Tādējādi jaunais likumprojekts paredz esošo rajonu likvidāciju, nepasakot, kas Latvijā notiks ar reģioniem un to funkcijām."

Tāpat jaunais likums paredz pašvaldībām tikai autonomas un deleģētas funkcijas, kuras valdība tām nodos līdz ar attiecīgu finansējumu no valsts budžeta. Arī to LPS priekšsēdis kritizē, jo, pēc viņa domām, tas mazinās pašvaldību iniciatīvu uzņemties arī brīvprātīgās funkcijas. A. Jaunsleinis jau iepriekš uzsvēris, ka jaunais likumprojekts Par pašvaldībām viņam atgādinot kārtību, kāda Latvijas PSR vietējās padomēs valdīja līdz 1989. gadam. Kā būtiskāko nepilnību, izstrādājot jaunā likuma redakciju, viņš saskata to, ka iestrādātās nostādnes nav iepriekš apspriestas ne ar Saeimas deputātiem, ne pašvaldībām. "Normāli jaunas likuma nostādnes vispirms tiek apspriestas ar attiecīgās nozares pārstāvjiem, tiek panākta vienošanās un tikai tad tiek rakstīts likumprojekta teksts. Tagad ir tapis likumprojekta teksts bez iepriekšējas konceptuālas analīzes," norāda A. Jaunsleinis. LPS aicina pašvaldības aktīvi izteikt viedokļus par minēto likumprojektu, lai pēc tam tos apkopotu.

Tikmēr bez pašvaldību līdzdalības likumprojekta autori aicina apsvērt, vai arī turpmāk domes priekšsēdētāja ievēlēšanai būs nepieciešami 50 procenti plus viena balss vai arī par viņa ievēlēšanu varētu balsot divas trešdaļas ievēlēto deputātu. Tāpat tiek piedāvāts būtiski paplašināt pašvaldības izpilddirektora pilnvaras, kurš nodrošinās domes lēmumu un funkciju izpildi, vadīs pašvaldības administrācijas darbu, dos rīkojumus administrācijas darbiniekiem, nodrošinās teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu.

Interesanti, ka jaunajā likuma redakcijā paredzēta arī iespēja rīkot domes sēdes videokonferences režīmā – deputāti varēs piedalīties domes sēdē, neatrodoties sēžu zālē, un balsot, izmantojot savu elektronisko parakstu.

Tapusi arī jauna likuma nodaļa Pārvaldes īpatnības republikas pilsētu pašvaldībās. Tajā noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas, kas tām jāveic par sava budžeta līdzekļiem, – sniegt atbalstu valsts institūciju, ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā, nodrošināt apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai, piedalīties valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālas nozīmes kultūrvēsturisku objektu un kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, kā arī piedalīties valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.

 

Saeima: pilnvarojums parakstīt robežlīgumu atbilst Neatkarības deklarācijai

DELFI  06/13/07    Satversmes tiesa otrdien saņēma Saeimas atbildes rakstu par pilnvarojumu valdībai parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Saeima uzskata, ka pilnvarojums atbilst 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijai, informēja ST pārstāve Līna Kovalevska.

ST vērtēs pilnvarojuma atbilstību Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai un 9.punktam un 2007.gada 27.martā parakstītā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3.pantam.

Tā kā līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu Ministru kabineta uzdevumā ir parakstījis Ministru prezidents, Saeima atbildes rakstā pauž viedokli tikai par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu atbilstību Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai un 9.punktam.

Deklarācijas preambulā noteikts, ka neatkarīga Latvijas valsts tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī, tā okupēta 1940.gada 17.jūnijā un neatkarība atjaunota 1990.gada 4.maijā. Deklarācijas 9.punkts noteic, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veido saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920.gada 11.augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju (Miera līgums), kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība.

Saeima uzskata, ka Pilnvarojuma likums atbilst Deklarācijas preambulai un 9.punktam.

Saeima norāda, ka deklarācijas preambulā ir nostiprināta Latvijas valsts turpināšanās doktrīna, tādēļ konstatējumu, ka Pilnvarojuma likums ir pretrunā ar Deklarāciju, varētu izdarīt vienīgi tad, ja Pilnvarojuma likums būtu pretrunā ar Latvijas valsts turpināšanās doktrīnu. Taču Pilnvarojuma likums ietverot tiešu norādi uz Latvijas valsts turpināšanos. Arī Robežlīgums neietekmējot Latvijas valsts turpināšanos, jo "teritoriālo izmaiņu gadījumā jautājums par valsts turpināšanos vai valsts tiesību pēctecību tiek risināts ne tikai ar atjaunotās vai jaunizveidotās valsts deklarācijām vai atsevišķām darbībām, bet to vislielākajā mērā ietekmē arī tas, vai citi starptautisko tiesību subjekti valsts turpināšanos vai pēctecību atzīst vai neatzīst". Saeima norāda, ka neesot ne mazākā iemesla domāt, ka Pilnvarojuma likuma vai paša Robežlīguma sakarā valstis, kuras akceptējušas Latvijas valsts turpināšanos, varētu pārskatīt savu nostāju.

Tāpat Saeimas norāda, ka deklarācijas 9.punkts nepadarot Miera līgumu par absolūti negrozāmu, kā arī nepiešķir Miera līgumam konstitucionālu raksturu. Miera līguma pieminēšana Deklarācijā nostiprinot tēzi par Latvijas neatkarību. Deklarācijas 9.punkts esot jātulko kopā ar tās 5.punktu (tajā tika noteikts pārejas periods Latvijas valsts varas "de facto" atjaunošanai). Tādējādi Deklarācijas 5. un 9.punkts kopsakarā ar Miera līgumu esot lasāms šādi: "pārejas periodā "de facto" ir jāatjauno Latvijas Republikas neatkarība, šo jautājumu risinot sarunās ar PSRS un pamatojoties uz Miera līguma II pantā Krievijas pausto atteikšanos no Latvijas uz mūžīgiem laikiem." Saeima uzskata, ka no Deklarācijas izrietošais pienākums ir izpildīts, jo Latvija vispārīgajā attiecību veidošanas un sarunu vešanas procesā ir vadījusies pēc Miera līguma pamatprincipiem.

Ministru kabinetam atbildes raksta iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz šā gada 11.jūlijam.

 

Viedoklis: Līderis daudzajām latviešu tautām

Māris Krautmanis,  NRA  06/12/07     Latvijas brīvvalsts rītausmā izcilākie tā laika valstsvīri radīja Satversmi, kas ir gana moderna šobaltdien un ir labāk izdevusies nekā daudzām citām tuvākām un tālākām valstīm.

Viena no Latvijas Republikas pamatdokumenta iezīmēm ir tā, ka mūsu valstī nav pārspīlēti milzīgas varas vienai autoritatīvai personai – Valsts prezidentam –, kam nav dotas plašas pilnvaras iejaukties likumdošanā, bet tā galvenais uzdevums ir pārstāvēt savu valsti saskarsmē ar citvalstu līderiem. Uz iekšpolitisko procesu skatuves Valsts prezidents nonāk brīžos, kad jānosauc jauna Ministru prezidenta vārds, bet arī to tad pēc tam ievēlē vai neievēlē Saeima. Vēl Valsts prezidentam dota noziedznieku apžēlošanas funkcija, kā arī iespēja apturēt Saeimas pieņemtus likumus, nododot tos otrreizējai caurlūkošanai, kā arī iespēja ierosināt Saeimas atlaišanu dziļas parlamentāras krīzes gadījumā. Taču tomēr Latvijas valsts iekārta ir izteikti parlamentāra, nevis prezidentāla, bet parlamentāra nozīmē demokrātiskāka. Kļūdas pašā valsts iekārtas pamatu būvē nereti noved pie permanentām jukām (Ukraina pašlaik) vai pat pie pilsoņu kara (Gruzija, 90. gadu pirmā puse). Par laimi, Latvijas Satversmes būvētāji nav tik smagi kļūdījušies, kā daudzi viņu citvalstu un citu laiku kolēģi, taču arī viņi nav varējuši būt gaišreģi, lai paredzētu 21. gadsimta pirmās desmitgades iekšpolitikas brīnumvājprātības.

Trešā atjaunotās brīvvalsts prezidenta meklējumi, ievēlēšana un diskusijas vēl pēc ievēlēšanas uzrāda, ka valstī pastāv labvēlīga augsne spekulācijām, izmantojot tādus jēdzienus kā sabiedrības viedoklis, pilsoniskā sabiedrība, tautas balss, tauta. Par tautas uzskatu paudēju patlaban uzdodas katrs, kam nav slinkums, turklāt lokot šo jēdzienu, kā vien iepatīkas. Tad nu galā iznāk, ka Latvijā ir vismaz divas, trīs, ja ne vēl vairākas tautas. Piemēram, tā tauta, kas īgni izturas pret geju parādēm, nav jāklausās, jo tā ir nepareizā tauta. Tad vēl pastāv tauta, kas noteikti būtu ievēlējusi Endziņu, bet Zatleru nebūtu ievēlējusi. Tas nekas, ka šī tauta bija spējusi saziedot tautas manifestācijas rīkotājfirmai Delna knapi 65 latus, bet 14 tūkstošus šīs tautas aktivitāšu uzplūdu demonstrācijas rīkošanai Delna bija aizņēmusies no bankas. Par tautas balsi daudzi kļūdaini uzskata arī, piemēram, tādu televīzijas mārketinga atrakciju kā skatītāju balsojumi raidījumu laikā, kas patiesībā nereti ir pilnīgs blefs, jo nav izslēgts, ka dažas partijas sapirkušās aparatūru, ar kuru sabalsot jo biezu kārtu sev vēlamā skatītāju viedokļa.

Ja jau pastāv tik milzīgs lauks netīrīgām, spekulācijām ar tautas viedokli, varbūt tiešām taisnība ir Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP), kura sākusi vākt parakstus referenduma ierosināšanai par to, ka Valsts prezidents jāievēlē tautai. Viņi ir tikai par pašas prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu – turpmāk lai vēlē tauta, nevis Saeima.

Ar ļaušanu tautai izvēlēties savu prezidentu tad būtu novērsts apdalītības sindroms, ko var ar propagandas līdzekļiem iedvest vai saasināt līdz slimīgiem apmēriem. Saeima tad varētu nokratīt no saviem kamiešiem nepateicīgo uzdevumu izvēlēties prezidentu, par ko tai jāsaņem pārmetumi, ka tā neklausās tautas balsī.

Ārēji šāds referendumā iegūts Satversmes pagrozījums izskatītos visnotaļ loģisks un saprotams, taču tomēr tik vienkārši jau nav – pat ja tas konkrēti nav rakstīts, netieši tautas vēlēts nozīmē, ka tauta deleģē varu, līdz ar to pastāv bažas, ka šādā veidā tautas ievēlēts prezidents uzskatīs, ka viņam ir dots lielāks mandāts, nekā tikai kalpot par dekorāciju, kas savukārt nelāgu neparedzamu norišu, apstākļu sakritības rezultātā var novest pie konfliktiem, prezidenta un parlamenta attiecību saasinājumiem, pie kādiem nevienam nepiederošiem varas sektoriem, par kuriem tad destruktīvi karos gan Saeima un valdība, gan Valsts prezidents.

Satversmes tēvi bija gudri vīri, kas radīja tādu pamatdokumentu, no kura vienu akmeni izņemt un citu ielikt vietā nav nemaz tik viegli. Katrā ziņā no centieniem pamainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību var rasties diezgan pasmagi juridiski samezglojumi. Tas gan ar nosacījumu, ka paraksti referendumam tiek savākti un referendumā ideja par tautas vēlētu prezidentu tiek atbalstīta. Var jau būt, ka tautai patiesībā joprojām gluži labi pa prātam ir līdzšinējā kārtība…

 

 

 

 

Dzelzs Lēdijas atvadās...

 

 

Karaliskās atvadas Rundāles pilī

NRA  06/11/07    Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atvadu pieņemšana noslēdzas ar viesu kopkori.

Latvijas elite var pateikties Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai ne tikai par spoži aizvadītiem astoņiem prezidentūras gadiem. Arī par citu tradīciju, kuras vainagojums bija atvadu pieņemšana Rundāles pilī jeb, pareizāk sakot – karaliskā balle, ja vien kādā valstī karaļi rīkotu tikpat spožus atvadu pasākumus kā savus varas gadus.

Rundāles pils pagājušās piektdienas vakarā bija liliju un ziedu smaržas pārņemta, un krāsainos tērpos tērptas dāmas un kungi smokingos pārpludināja pils zāles un nu jau grezno pēc franču tradīcijām tapušo pils dārzu.

Notraukuši piebraucamo celiņu smalkos putekļus no apaviem, viesi kāpa uz sarkanā paklāja, lai dotos uz pili un pēdējā ballē pateiktos Valsts prezidentei. Pēc atvadu runas un Jāņa Lūsēna dziesmas Trīs zvaigznes pirmatskaņojuma Rundāles pils Baltajā zālē Vaira Vīķe-Freiberga devās uz Zelta zāli un tur pieņēma daudzos viesus, kuri, sastājušies garā virtenē, pacietīgi gaidīja īso audienci, lai varētu pārmīt dažus vārdus ar prezidenti.

Līdz pat pusdivpadsmitiem vakarā visās pils zālēs dārdēja mūzika – sākot ar pūtēju orķestri Rīga, tad Māra Briežkalna džeza grupa, vijolnieks Raimonds Ozols, grupa Tango Sin Quinto, Liepājas zvanu orķestris. Kaut gan dejotājus nemanīja – viesi pārsvarā sevi izklaidēja ar vīnu, augļiem, miniatūrām maizītēm un kūciņām, kā arī saviesīgām sarunām. Saulrietā uz pils kāpnēm, veroties uz dārzu, viesi pulcējās uz kopkori, kurā bija paredzēts dziedāt Valsts prezidentei uz atvadām Mazs bij tēva novadiņis. Taču šā improvizētā viesu apvienotā kora diriģenti – maestro Imants un Gido Kokari – tā prata aizraut balles viesus, ka viņi Vairai Vīķei-Freibergai nodziedāja arī Bēdu manu lielu bēdu, Dievs, svētī Latviju un Daugav"s abas malas, tā vēlreiz apliecinot, ka latvieši joprojām ir dziedātājtauta un savas dziesmas spēj nodziedāt arī bez teksta un nošu lapiņām rokās. Pēc šiem dziesmu kariem Valsts prezidente savu atvadu pasākumu pameta. Arī viesu mašīnas naktī veidoja gaismu virteni uz Bauskas šosejas, sakot uz redzēšanos atraktīvajai pieņemšanai Rundāles pilī.

***

AIZKUSTINĀJUMS. Kad Marija Naumova un Renārs Kaupers dziedāja Vairai Vīķei-Freibergai viņai veltīto dziesmu Trīs zvaigznes, prezidentes acīs bija sakāpušas aizkustinājuma asaras. Ne vienam vien viesim arī.

 

Prezidentes atvadu balles nospiedumi Rundāles pilī

Zane Stankeviča, NRA   06/12/07    Ar krāšņu un vērienīgu balli Vaira Vīķe-Freiberga nedēļas nogalē Rundāles pilī atzīmēja savas prezidentūras beigas. Pils īre valstij izmaksājusi piecus tūkstošus latu, balles kopējās izmaksas tiks apkopotas divu nedēļu laikā.

Uz pasākumu bija aicināti 1000 viesu, kuru rīcībā tika nodota visa pils. Svarīgākie notikumi risinājās pils Baltajā zālē, kur prezidente teica runu, un Zelta zālē, kur to četros ekrānos varēja vērot tie, kam Baltajā zālē bija par maz vietas. Ne vienu vien viesi pārņēma apbrīna par greznajām vēstures liecībām visapkārt, taču reti kurš iedomājās, ka arī parkets, pa kuru klaudzināja dāmu smailie papēdīši, ir daļa no Rundāles pils baroka un rokoko mākslas pieminekļiem, kam smalkās kurpes ikreiz ir nopietns pārbaudījums.

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis atzina, ka balle noritējusi bez starpgadījumiem – prominentā publika neko nav ne salauzusi, ne sabojājusi. Pasākums atstājis gaišu un patīkamu iespaidu, taču parketu gan vajadzēšot kārtējo reizi slīpēt, jo no kurpju papēžiem tajā palikušas neskaitāmas nelielas iedobes. Parketam šāda atjaunošana nepieciešama pēc katra plašāka saviesīga pasākuma. Tam tiek noņemta sabojātā vaska kārtiņa, parketu slīpē, mazgā ar terpentīnu un pēc tam atkal pārklāj ar vasku. Pils darbinieki pie šā darba ķeršoties rudenī.

I. Lancmanis atzina, ka šādu vērienīgu un valstiski nozīmīgu pasākumu rīkošana ir liels gods, tomēr pilij tas par labu nenāk, it īpaši grīdas segumam. "Mēs mēģinām pēc iespējas ierobežot šādus pasākumus, lai nebojātu grīdas. Gribētos cerēt, ka 18. gadsimta parkets nebūs jānomaina ar 21. gadsimta parketu," viņš piebilda. Telpas tiek izīrētas tikai tādēļ, lai iegūtu līdzekļus restaurācijai, kas sākta 1972. gadā un turpinās joprojām. Lielākoties pils viesi ir vienkārši apmeklētāji, taču tajā organizētas arī Zviedrijas un Dānijas karaliskās vizītes. Nākamie viesi Rundālē gaidāmi jau šosvētdien, atzīmējot Francijas pavasara noslēgumu.

Valsts prezidente Rundāles pili iecienījusi jau kopš pirmajām dienām valsts galvas amatā – šeit notikušas arī abas inaugurācijas balles. Atvadu ballei pils īre valstij izmaksājusi piecus tūkstošus latu, bet kopējās svinību izmaksas tiks apkopotas divu nedēļu laikā. Pasākumā par drošību rūpējies Valsts prezidentes un Saeimas drošības dienests. Svinības beigušās uz ļoti sirsnīgas nots, kopīgi dziedot tautasdziesmas, pastāstīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

 

 

 

Deputāta Lagzdiņa sveiciena lietā...

 

 

Lagzdiņš sveicina dienesta biedru…

DELFI  06/01/07    Portāla "Atvērts.lv" fiksētajā fotogrāfijā Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš (TP) pēc parlamenta balsojuma par nākamo Valsts prezidentu izliecies pa logu un pie Saeimas ēkas esošajiem cilvēkiem rāda rupju žestu.

Lagzdiņš laikrakstam "Diena" skaidrojis, ka pūlī atpazinis armijas biedru, ar kuru kopā dienējis Maskavā, un ar kuru bija saderējis par vēlēšanu iznākumu. Lagzdiņa armijas biedrs uzskatīja, ka vinnēs Aivars Endziņš. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Lagzdiņš savu dienesta biedru pūlī sasveicinājis "tā, kā to darīja Maskavā", laikrakstam skaidrojis deputāts.

 

Lagzdiņš atvainojas par rupjo žestu

LETA  06/04/07    Saeimas Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā atvainojas "visiem, kurus 31.maijā pie Saeimas ēkas aizvainojis ar savu žestu".

Jau ziņots, ka vairākos portālos un masu saziņas līdzekļos publicēta ceturtdien pēc Valsts prezidenta vēlēšanām uzņemta fotogrāfija, kurā fiksēts mirklis, kad deputāts Lagzdiņš izliecies pa logu un cilvēkiem pie Saeimas ēkas rāda rupju žestu.

Arī pirmdien Lagzdiņš apgalvoja, ka žests bijis domāts tikai kādam viņa sen neredzētam paziņam, ar kuru kopā kādreiz dienējis padomju armijā.

Lagzdiņš atzina, ka viņa neapdomīgi parādītais žests izraisījis dažādu reakciju pat viņa tuvinieku vidū. Dēls šādu tēva izlēcienu uzņēmis ar sajūsmu un teicis, ka tagad visi viņa paziņas balsos par Lagzdiņu, viņa bērnu māte teikusi, ka vajadzējis gan padomāt, pirms tā "sasveicināties" ar senu paziņu, bet māte bijusi noskaitusies un paziņojusi, ka viņš par tādu izdarību "nav pelnījis ne pusdienas, ne vakariņas".

 

Dolgopolovs: sodīt Lagzdiņu nav pašmērķis

DELFI  06/04/07    Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņas centrs") uzskata, ka nedrīkst noteikt par pašmērķi sodīt Tautas partijas deputātu Jāni Lagzdiņu par rupjo žestu pie Saeimas, taču esot jārada apstākļi, lai deputāti šādi turpmāk vairs nerīkotos.

Uz portāla "Delfi" jautājumu, kādu sodu būtu pelnījis Lagzdiņš par rupjo žestu Valsts prezidenta vēlēšanu dienā, Dolgopolovs atbildēja, ka sodīt Lagzdiņu – nav pašmērķis.

"Sods domāts tikai tam, lai audzinātu cilvēku, pāraudzinātu, tāpēc sods nav galvenais mērķis. Ja runājam no ētikas viedokļa, ir svarīgi radīt tādu atmosfēru, lai turpmāk tas neatkārtotos," sacīja Dolgopolovs, norādot, ka notikušais izraisījis "pietiekami lielu rezonansi" sabiedrībā, lai jebkuram cilvēkam liktu pārdomāt, vai tā darīt vēl".

Tomēr Dolgopolovs uzsvēra, ka tas ir viņa personiskais viedoklis, lēmumu par to, vai Lagzdiņš ir pārkāpis deputātu Ētikas kodeksu, pieņems komisija.

Saskaņā ar Saeimas Ētikas kodeksu deputātus par ētikas pārkāpumiem var sodīt ar komisijas brīdinājumu, brīdinājumu no Saeimas tribīnes vai arī brīdinājumu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Jau vēstīts, ka portālā "atverts.lv" un masu saziņas līdzekļos publicēta ceturtdien pēc Valsts prezidenta vēlēšanām uzņemta fotogrāfija, kurā fiksēts mirklis, kad deputāts Lagzdiņš izliecies pa logu un cilvēkiem pie Saeimas ēkas rāda rupju žestu.

Lagzdiņš iepriekš skaidroja, ka žests bija domāts nevis cilvēkiem, kas pie Saeimas atbalstīja SC izvirzīto Valsts prezidenta amata kandidātu Aivaru Endziņu, bet gan kādam viņa dienesta biedram.

 

Saeimas komisija Lagzdiņam par rupjo žestu nosaka bargāko sodu

DELFI  06/05/07    Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien vienbalsīgi nolēma Tautas partijas deputātam Jānim Lagzdiņam par nepiedienīga žesta rādīšanu piemērot bargāko sodu – publiski nolasītu brīdinājumu Saeimas sēdes laikā un publicēt rakstveida brīdinājumu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņas centrs") portālam "Delfi" sacīja, ka Lagzdiņš lūdzis komisiju šo jautājumu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Komisija vienbalsīgi nolēma sodīt viņu ar bargāko sodu, lai gan viens no deputātiem – Valērijs Buhvalovs (PCTVL) bija rosinājis Lagzdiņam noteikt maigāku sodu – mutveida aizrādījumu.

"Ņemot vērā, ka Lagzdiņa kungs ir vispieredzējušākais Saeimas deputāts, kurš pats balsojis par Ētikas kodeksa pieņemšanu, arī prasības pret viņu ir augstākas nekā pret iesācējiem, tāpēc komisija vienbalsīgi nolēma piemērot bargāko soda mēru, " sacīja Dolgopolovs.

Jau vēstīts, ka Lagzdiņš pagājušo ceturtdien publiski demonstrēja nepieklājīgu žestu. Viņš pats skaidroja, ka tas bija domāts kādam armijas biedram, taču to redzēja simtiem iedzīvotāju, kas bija sapulcējušies, lai paustu atbalstu apvienības "Saskaņas centrs" izvirzītajam Valsts prezidenta amata kandidātam Aivaram Endziņam.

 

Saeimas deputāti neiebilst pret Lagzdiņa sodīšanu

DELFI  06/07/07    Saeima ceturtdien noklausījās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja Sergeja Dolgopolova ziņojumu par komisijas lēmumu sodīt Saeimas deputātu Jāni Lagzdiņu (Tautas partija) ar paziņojuma nolasīšanu no Saeimas tribīnes un tā publicēšanu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Lagzdiņš pēc Dolgopolova ziņojuma nenāca uzrunāt deputātus no Saeimas tribīnes, atvainoties vai paskaidrot savu rīcību. Savukārt Dolgopolovs savu uzrunu nobeidza ar atgādinājumu, ka Lagzdiņš jau ir atvainojies par notikušo. Neviens deputāts neiebilda pret Lagzdiņa sodīšanu.

Jau vēstīts, ka Saeimas komisija šonedēļ vienbalsīgi nolēma sodīt viņu ar bargāko sodu, lai gan viens no deputātiem – Valērijs Buhvalovs (PCTVL) bija rosinājis Lagzdiņam noteikt maigāku sodu – mutveida aizrādījumu.

"Ņemot vērā, ka Lagzdiņa kungs ir vispieredzējušākais Saeimas deputāts, kurš pats balsojis par Ētikas kodeksa pieņemšanu, arī prasības pret viņu ir augstākas nekā pret iesācējiem, tāpēc komisija vienbalsīgi nolēma piemērot bargāko soda mēru, " iepriekš sacīja Dolgopolovs.

Jau vēstīts, ka Lagzdiņš pagājušo ceturtdien publiski demonstrēja nepieklājīgu žestu. Viņš pats skaidroja, ka tas bija domāts kādam armijas biedram, taču to redzēja simtiem iedzīvotāju, kas bija sapulcējušies, lai paustu atbalstu apvienības "Saskaņas centrs" izvirzītajam Valsts prezidenta amata kandidātam Aivaram Endziņam.

 

Viedoklis: Nepareizie žesti

Māris Krautmanis,  NRA  06/07/07    Nav pareizi ir viena no pēdējās dienās visbiežāk lietotajām frāzēm amatpersonu un plašsaziņas līdzekļu leksikā.

Nav pareizi ārstam ņemt pateicības dāvanas, nav pareizi maksāt darba ņēmējiem aplokšņu algas, nav pareiza kārtība, kādā tiek ievēlēts Valsts prezidents, nav pareizi rādīt divdomīgus žestus, nav pareizi, ka šoreiz geju parāde bija nožogota ar sētu – it kā pareizāk būtu, ja abām naidīgajām pusēm ļautu izkauties.

Jaunais Valsts prezidents Valdis Zatlers nav pareizais tām aprindām, kuras savos polittehnoloģiskajos aprēķinos bija izštukojušas plānu, ka Saeima, pārbijusies no tautas, sabiedrības, pilsoniskās sabiedrības un tamlīdzīgām himerām, nenobalsotu ne par Aivaru Endziņu, ne par Zatleru un meklējumos pēc jauniem kandidātiem kaut kā neviļus atrastu Egilu Levitu, kurš tad nu būtu šīm aprindām tīkamais, pareizais prezidents.

Šajā plānā arī Endziņam nebija lemts tapt par prezidentu. Viņa uzdevums bija uzkrāt popularitātes muskuļus kādām nākamības spēlēm, piemēram, kad tiktu dibināta jauna Jaunā laika parauga populistiska partija, Edziņa figūra gluži labi noderētu kā viena no vēl netapušās politiskās vienības vilcējlokomotīvēm.

To, ko šie neredzamās frontes cīnītāji ir dabūjuši, spilgti, ar zīmīgu žestu, saliecot roku elkonī, nodemonstrēja deputāts Jānis Lagzdiņš. Varbūt tas neizskatījās glīti, bet ne jau viņš vienīgais prezidenta vēlēšanu dienā nevarēja saturēt rokas un muti. Visi zilajos ekrānos redzēja arī kādas sarūgtinātas Dienas žurnālistes izdarības – ar pirkstiem pavelkot uz abām pusēm savus vaigus, lai acis izskatās iešķības, viņa izmēdīja kolēģi no pasaules lielākās ziņu aģentūras, kurš prezidentam uzdeva sev svarīgo jautājumu par Latvijas un Ķīnas attiecībām.

Neviens nezina, kāds prezidents iznāks no Zatlera, taču varbūt tieši šī neprognozējamība ir viņa priekšrocība. Viņa konkurenti prastu runāt pareizāk, taču viņu pareizā runāšana un iepriekšparedzamās darbības būtu bijušas gauži garlaicīgas. Ar Zatleru vismaz nebūs garlaicīgi – viņš pasaka tā, ka tas nošokē. Mazliet šoka nav nemaz tik slikti – ja tas nenokauj, tad stimulē; tad tam ir ārstniecisks efekts. Tā ir arī ar viņa slaveno atzīšanos par papildu samaksas pieņemšanu no pacientiem, par kuru viņu grauzīs vēl ilgi, ja ne līdz pat viņa prezidentūras beigām. Nu ļoti nepareizi viņš pateica. Taču, ja viņš tā nepateiktu, vai tad kāds viņam ticētu? Vai kāds Latvijas iedzīvotājs nedod pats vai vismaz nezina, ka ārstiem dod dāvanas? Vai kāds ārsts neņem šīs dāvanas? Šī tēze neattiecas tikai uz tiem latviešiem, kas dzimuši un auguši trimdā, un tad viņiem nopakaļ skan apmēram šādas ļaužu runas: "Zini, Mārtiņa Rītiņa radiniecei izgrieza audzēju, bet viņš par to dakterim pat ne puķīti, ne konfektīti neatnesa. Vai, kāds nūģis!" Nu nav Rītiņa kungs nūģis, cienījamie tautieši. Viņš nāk no tādas sabiedrības, kur nav pat iedomājama kaut kādu dāvanu došana dakterim!

Neba nu dāvanu ņemšana ir vienīgā nelaime, kas grauž Latvijas veselības sistēmu. Vēl lielāka ēna pār to gulstas dēļ vispārzināmās, savdabīgās ārstu sadarbības ar medikamentu dīlerfirmām – līgumi, kas spiež ārstus izrakstīt pacientiem konkrētas firmas izplatītas zāles.

Zatlera ēšanas pasākumos, kas risinās, pat negaidot viņa reālu prezidenta darbu, kā viens no kritikas ieročiem tiek izmantots salīdzinājums ar citām jomām. Ko tad lai sakot skolotāji, policisti, ierēdņi? Kāpēc ārsta profesija esot kāds izņēmums?

Ir gan izņēmums. Daudzu gadu gaitā sociologu pētījumi uz jautājumu, kura dzīves joma visvairāk satrauc cilvēkus, vienmēr nemainīgi ir devuši vienu atbildi – veselība. Tā ir vissatraucošākā nozare, un ir labi, ka jaunais Valsts prezidents ir no šīs jomas. Cerams, viņa atzīšanās un tai sekojošas diskusijas, tostarp arī tādās kompetentās iestādēs kā VID un KNAB, palīdzēs attīrīties no sārņiem, mainīties uz labu vispirms medicīnai. Tad arī viss pārējais nāks nopakaļ.

 

Viedoklis: Rupjība

Aivars Ozoliņš,  Diena  06/13/07     Saeimas deputāts no Tautas partijas Jānis Lagzdiņš pēc Valda Zatlera ievēlēšanas par Valsts prezidentu publiski parādīja tautai rupju žestu un saņēma par to tikai kolēģu "nosodījumu"; Latvijas televīzijas Ziņu dienesta režisore Arta Ģiga neizcenzēja lamuvārdu raidījuma De facto sižetā, kurā kāds Daugavpils iedzīvotājs krieviski novērtēja Zatleru kā prezidentu, un zaudē amatu.

Rupja lamāšanās sabiedriskajā televīzijā nav pieļaujama, taču šajā gadījumā televīzijas ģenerāldirektora vietnieks Edgars Kots acīmredzami izmantoja formālu ieganstu, lai vērstos pret talantīgu profesionāli. (Ironiski, ka LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins, kura prombūtnē Kots pieņēma šādu lēmumu, skaidro, ka Ģiga tiekot pārcelta citā amatā "par necenzētu vārdu lietošanu", bet viņa pati paskaidrojumā raksta, ka neesot izpratusi šā vārda nozīmi; iznāk, ka režisori padzen par krievu lamuvārdu nezināšanu, nevis lietošanu.) Otrs Ģigas pārkāpums esot "hronometrāžas neievērošana", par ko viņai pirms divām nedēļām izteikta piezīme. Gan LTV, gan Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vadītāji noliedz, ka tas būtu mēģinājums graut Ziņu dienestu, taču pašlaik valdošo aprindu nepatika pret neatkarīgo redakciju nevienam nav noslēpums, un šis diemžēl nav pirmais mēģinājums to vājināt.

Var atgādināt, ka pērn rudenī pirms Saeimas vēlēšanām televīzijas bosi sāka ZD "restrukturizāciju" un "saimniecisku sakārtošanu", nosūtīja godpilnā trimdā uz Briseli dienesta vadītāju Jāni Rēderu un viņa vietā apšaubāmā procedūrā un pēc neskaidriem kritērijiem izvēlējās Apollo portāla vadītāju Mareku Gailīti. (Viens no pirmajiem viņa darbiem bija LTV arhīva pārcelšana uz Apollo portālu.) Šogad janvārī Gailītis, par spīti De facto un 100.panta veidotāju iebildumiem, pieņēma ilgstošā atvaļinājumā aizgājušās Ilzes Jaunalksnes vietā Ivetu Elksni no LNT. Ģigas pazemināšana amatā nav vis atsevišķs gadījums, bet gan varas turētāju kārtējais mēģinājums vājināt sabiedrisko televīziju. Zīmīgi, ka šoreiz tas tiek darīts veidā, kas nav pieņemams pat ZD vadītājam — Gailītis ir parakstījis žurnālistu vēstuli LTV ģenerāldirektoram, ka tas ir "klajš, bezkaunīgs un juridiski nepamatots spiediens".

Pietiek minēt kaut vai tikai Jūrmalas mēra vēlēšanu "menedžeru" telefonsarunu publiskošanu pērn raidījumā De facto, lai saprastu valdošās koalīcijas politiķu — kaut vai "mūsu abu Š" un Tēvzemes Baķkas — nepatiku pret LTV žurnālistiem. Pietiek pieminēt žurnālistes Jaunalksnes telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos, ko veica Valsts ieņēmumu dienestam padotā Finanšu policija (tikai viens no četriem šās nelikumības izpildītājiem un tikai nupat ir atstājis darbu VID), lai saprastu, ka politiķi ir gatavi uzrīdīt žurnālistiem arī valsts represīvās struktūras.

Nav jau vēl gluži kā Krievijā, kur varai netīkamie žurnālisti vienkārši tiek nogalināti, bet visi lielākie televīzijas kanāli ir pilnīgā Kremļa kontrolē. Taču pašlaik notiekošajai varas monopolizēšanai, kuras spilgtākā pēdējā laika izpausme ir "Lagzdiņa sveiciena" stilā ievēlētais, varas privatizētājiem ērtais prezidents, neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir dabisks traucēklis. Ja var ievēlēt par prezidentu iespējamu likumpārkāpēju, tad kāpēc nemēģinātu panākt, lai televīzijas ziņas būtu "pozitīvisma kampaņas" garā?

Apbrīnojami, ka pat it kā neatkarīgās Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājs Aivars Berķis (ZZS) atļaujas norādīt, ka "nevarētu sacīt, ka ziņu salikums būtu labs", un piebilst, ka tajās bieži netiekot atspoguļoti notikumi, kuri esot "svarīgi". Varbūt Berķis — kopā ar cietumā nonākušo savas partijas "premjerministra kandidātu", TP "ierindas biedru" un "mācītāju" traktoru — mācīs žurnālistiem, kuras ziņas ir vai nav svarīgas un kā tās jāsaliek?

Diemžēl LTV, tāpat arī Latvijas radio žurnālistiem ir jārēķinās, ka valsts varas privatizētāji viņiem arī turpmāk traucēs strādāt un mēģinās sev netīkamākos dabūt prom. Tāpēc dažu ZD darbinieku vēlme iesniegt atlūgumu, protestējot pret šādu spiedienu, ir saprotama, taču būtu aplama rīcība. Tieši to jau šie "spiedēji" vēlas panākt. Lai nu ko, bet atvieglot viņiem šo netīro darbu gan nevajadzētu.

 

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

Pilsētās internetu lieto 51% iedzīvotāju

DELFI  05/24/07     Šī gada pavasarī interneta lietotāju īpatsvars Latvijas pilsētās sasniedzis 51%, portālu "Delfi" informēja mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" Mārketinga vadītāja Laura Briča.

Pēdējo sešu mēnešu laikā internetu ir lietojuši puse jeb 51% pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju, Rīgā – 54 % iedzīvotāju. Palielinājusies arī interneta pieejamība mājās. 41% no aptaujātajiem Latvijas pilsētu iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atbildēja, ka mājas datoram ir interneta pieslēgums. Rīgā 48% no aptaujātajiem rīdziniekiem bija pieejams interneta pieslēgums mājās.

Pavasara perioda jaunākie pētījuma dati liecina, ka 48% no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā ir lietojuši internetu pēdējo sešu mēnešu laikā. Bet 43% aptaujāto respondentu atzina, ka internetu ir lietojuši regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā.

Analizējot interneta lietošanu vecuma grupās, var konstatēt, ka interneta lietotāju īpatsvars 15 līdz 19 gadu vecu jauniešu vidū tuvojas simts procentiem. 2007.gada pavasarī pēdējo sešu mēnešu laikā internetu ir lietojuši 97% jauniešu šajā vecuma grupā.

Salīdzinoši strauji pieaudzis arī interneta lietotāju īpatsvars vecumā no 20 līdz 39 gadiem. 20 līdz 29 gadu vecuma grupā internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 77%, bet iepriekš 70%. Savukārt 30 līdz 39 gadu vecuma grupā 64% no aptaujātajiem respondentiem ir izmantojuši internetu pēdējā pusgada laikā (iepriekš 55%).

"TNS Latvia" preses un interneta projektu vadītāja Elīna Krūze norāda uz tendenci, ka arvien samazinās interneta lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas pilsētām. Savukārt interneta pieslēguma ierīkošanu mājsaimniecībās ir veicinājuši interneta pakalpojumu sniedzēju piedāvātie mājas komunikāciju komplekti.

Pavasara pētījuma dati liecina, ka 25% no respondentiem, kam mājās ir pieejams pastāvīgais interneta pieslēgums, internetu abonē kopā ar televīziju vai telefonsakariem, vai kopā ar abiem.

"TNS Latvia" interneta auditorijas pētījumu Nacionālais Mediju pētījums: Internets, Pavasaris 2007 veica no 2007.gada 5.februāra līdz 29.aprīlim. Ar tiešās datorizētās intervijas palīdzību (CAPI) visā Latvijā tika aptaujāti 1488 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

Ārvalstu investori: nepieciešama atbildīga makroekonomiskās attīstības plānošana

DELFI  05/31/07     Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešamas nekavējošas strukturālas pārmaiņas saistībā ar darbaspēka tirgus un izglītības sistēmas pilnveidi, eksporta un investīciju produktivitātes veicināšanu, tā tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, norādījuši Ārvalstu investoru padomes pārstāvji.

Ārvalstu investori arī uzskata, ka nepieciešams ieviest Latvijas valdības marta sākumā apstiprinātā pretinflācijas pasākumu plānā minētās aktivitātes, stabilizējot valsts makroekonomisko situāciju un mazinot valsts nesabalansētās makroekonomiskās attīstības riskus un straujo inflācijas pieauguma tempu.

Tikšanās laikā tika apspriesta Latvijas makroekonomiskā situācija, pausti ārvalstu investoru apsvērumi par šī brīža un nākotnes attīstību. Viens no sarunas tematiem bija arī valdības izstrādātais inflācijas apkarošanas plāns, portālu "Delfi" informēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Ārvalstu investori atzinīgi novērtējuši Latvijas valdības lēmumu uzsākt cīņu ar inflāciju, cerot, ka izstrādātais plāns varētu pozitīvi ietekmēt inflācijas apkarošanu un nodrošināt ekonomikas attīstības stabilizāciju, lai gan tas nāca ar nelielu novēlošanos.

Investori uzskata, ka nepieciešamības gadījumā būtu jāizvērtē iespēja papildināt to ar vēl stingrākiem pasākumiem cīņai ar inflāciju, piemēram, ieviešot nodokļu palielināšanu patēriņa precēm, vienlaikus samazinot vai pārdalot darbaspēka nodokļus, samazinot valsts un pašvaldību tēriņus, tādējādi bremzējot straujo patēriņa pieaugumu.

 

Šogad vidēja alga pieaugusi par 32,8%

DELFI  05/31/07    Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī šī gada pirmajā ceturksnī bija 357 lati, un, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, tā ir pieaugusi par 32,8%. Darba samaksas regulārās izmaksas palielinājušās par 32,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājusies no 301 lata pērn pirmajā ceturksnī līdz 406 latiem šogad pirmajā ceturksnī jeb par 34,5%, bet privātajā sektorā - attiecīgi no 252 līdz 334 latiem jeb par 32,8%.

Mēneša vidējā neto darba samaksa valstī šajā periodā palielinājās par 33,4% un sasniedza 257 latus. Reālās darba samaksas pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, bija 24%.

Bruto darba samaksa šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, visstraujāk augusi elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - no 371 līdz 536 latiem jeb par 44,4%. Lielo pieaugumu šajā nozarē radīja neregulārās izmaksas (regulārās bruto darba samaksas pieaugums ir 29%).

Straujāk darba samaksa augusi arī tādās nozarēs kā sabiedriskie, sociālie un citi pakalpojumi – no 228 līdz 321 latiem jeb par 40,8%, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – no 283 līdz 394 latiem jeb par 39,0%, būvniecība – no 240 līdz 331 latiem jeb par 38,0%, valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana – no 356 līdz 490 latiem jeb par 37,8%, kā arī veselība un sociālā aprūpe – no 267 līdz 366 latiem jeb par 37,0%.

Valsts reģionos bruto darba samaksa gada laikā visvairāk palielinājusies Pierīgas reģionā – par 34,5%, Kurzemes reģionā – par 34,3% un Zemgales reģionā – par 33,6%, bet vismazāk Latgales reģionā – par 30,8%. Visaugstākā darba samaksa bija Rīgā – 407 lati. Salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, šogad pirmajā ceturksnī tā pieaugusi par 98 latiem. Viszemākā darba samaksa bija Latgales reģionā. Šī gada pirmajā ceturksnī tā bija 249 lati jeb 69,6% no vidējās bruto darba samaksas valstī.

 

Latvijas IKP pieaugums pirmajā ceturksnī bijis straujākais ES

LETA  07/01/07    Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 10,7%, kas ir straujākais pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina "Eurostat" jaunākie dati.

Visu ES valstu IKP šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājās par 3,2%. Salīdzinot ar pagājušā gada pēdējo ceturksni, kad ES ekonomika palielinājās par 3,5%, ekonomiskā izaugsme ES ir palēninājusies.

Trīspadsmit eirozonas valstu ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2006.gada pirmo ceturksni, palielinājās par 3%, salīdzinot ar 3,3% iepriekšējā ceturksnī.

Nākamais straujākais ekonomikas pieaugums pēc Latvijas pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija Igaunijā - par 9,9%, Slovākijā - par 9%, Lietuvā - par 8% un Polijā - par 6,8%. Lēnākā attīstība savukārt bijusi Francijā - par 2%, Portugālē - par 2,1% un Itālijā - par 2,3%.

"Eurostat" aplēses par IKP pieaugumu 2007.gada pirmajā ceturksnī ietver datus par 18 ES valstīm, bet par deviņām savienības valstīm dati vēl nebija pieejami.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, šā gada pirmajā ceturksnī visu ES valstu ekonomika palielinājās par 0,6%, un tāds pats pieaugums bija fiksēts arī eirozonas valstīs.

 

Piecos mēnešos budžetā izveidojies 82 miljonu latu pārpalikums

DELFI  06/01/07    Maijā gan valsts pamatbudžeta, gan arī valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus, tādējādi valsts budžetā maijā veidojies 82,468 miljonu latu finansiālais palielinājums, portālu "Delfi" informēja Valsts kasē.

Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos valsts budžeta finansiālais pārpalikums ir 180,315 miljoni latu.

Ņemot vērā valsts budžeta izpildes cikla īpatnības, valsts budžeta izdevumiem pieaugot gada otrajā pusē, pārpalikums, kas izveidojies gada pirmajā pusē, varētu tikt izmantots valsts budžeta likumā noteikto izdevumu finansēšanai gada atlikušajos mēnešos.

Maijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 288,133 miljoni latu, bet izdevumi – 239,750 miljoni latu, finansiālais palielinājums – 48,383 miljoni. Kopējie piecu mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi ir 1,188,777 miljoni latu, izdevumi –1,137,912 miljoni latu, bet finansiālais palielinājums – 50,865 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta maija ieņēmumi bijuši 105,022 miljoni latu, izdevumi – 70,937 miljons latu, finansiālais palielinājums – 34,085 miljoni latu. Kopējie piecu mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir 492,212 miljoni latu, izdevumi – 362,762 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 129,450 miljoni latu.

Oficiālie valsts kopbudžeta (konsolidētais valsts budžets kopā ar pašvaldību budžetiem) maija izpildes rādītāji būs zināmi jūnija vidū.

 

'Gaismas pils' celtniecībai trīs pretendenti

DELFI  06/01/07    Pieteikumus konkursam, kurā izvēlēsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvdarbu veicēju, iesnieguši trīs pretendentu grupas, kurās apvienojušies vairāki Latvijas un Igaunijas būvniecības uzņēmumi, portālu "Delfi" informēja valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" (JTB) Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Kā pirmie konkursā par LNB būvniecību pieteikusies juridisko personu apvienība – Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušies uzņēmumi AS "RBS Skals", SIA "Skonto Būve" un SIA "Re&Re". Otrie pretendenti uz LNB būvniecību ir juridisko personu apvienība SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes", bet trešais pretendents ir Igaunijas kapitāla būvniecības kompāniju apvienība AS "Merko Ehitus" un SIA "Merks".

Konkursa gaitā tā nolikumu bija izņēmuši 9 uzņēmumi – SIA "Skonto Būve", SIA "PBLC", SIA "MERKS", IK "Legal Solutions", SIA "Re&Re", A/S "RBS Skals", SIA "Remus", SIA "Fima" un SIA "Kalnozols Celtniecība", informēja Bīviņa.

JTB nolūkā informēt pēc iespējas plašu būvuzņēmēju loku par iespēju piedalīties LNB būvniecības konkursā, vēstulēs uzrunāja 100 pasaules lielākās būvkompānijas, taču neviena no tām pieteikumu nav iesniegusi, aģentūrai adresētajās atteikuma vēstulēs par iemeslu lielākoties minot uzņēmuma noslodzi citos apjomīgos būvprojektos, vai arī to, ka uzņēmuma plānos neietilpst darbība Latvijas tirgū.

Atbilstoši 2007.gada 19.aprīlī izsludinātā starptautiskā konkursa kandidātu atlases nolikumam, LNB ēkas būvdarbu veicēju izvēlēsies divās kārtās – pirmajā kārtā tiks atlasīti pieteikumi, kuri atbildīs kandidātu atlases kritērijiem, bet otrajā kārtā uzvarētāju noteiks pēc saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma.

Pieteikumus vērtēs iepirkuma komisija 9 cilvēku sastāvā. Komisijas priekšsēdētājs ir JTB direktora vietnieks Indriķis Builis, viņa vietniece komisijā – aģentūras projektu vadības nodaļas vadītāja Rita Ulmane. Pārējie komisijas locekļi ir JTB direktora vietniece Ilona Terane, aģentūras projektu vadītāji Juris Ozols un Jānis Brakmanis, JTB juristi Harijs Lielvārds un Kristīne Lesiņa, LNB direktors Andris Vilks un Kultūras ministrijas Grāmatvedības uzskaites un atskaites nodaļas vadītāja Ligita Romāne.

Iepirkuma komisijas darbā pieaicināti arī eksperti – Valsts administrācijas skolas lektore Laila Jurcēna un Valsts būvinspekcijas direktora vietniece Helēna Endriksone.

Līdz jūlija vidum iepirkuma komisija izvērtēs pirmajā kārtā saņemtos pieteikumus, veiks kandidātu atlasi un izsūtīs atlasītajiem kandidātiem uzaicinājumus piedalīties konkursa otrajā kārtā. Tiem kandidātiem, kuri kvalificēsies otrajai kārtai, finanšu un tehniskais piedāvājums būs jāiesniedz līdz 31.augustam, savukārt līgumu ar būvuzņēmēju paredzēts noslēgt līdz 31.oktobrim. Konkursā nav noteikts konkrēts kvalificējamo uzņēmumu skaits un piedalīties otrajā kārtā tiks uzaicināti visi, kuri atbildīs kandidātu atlases nolikuma prasībām.

Atbilstoši konkursa nolikumam, uzņēmējam būs ne tikai jāveic ēkas būvdarbi, bet arī jānodrošina "Gaismas pils" būvniecībai nepieciešamā naudas plūsma. Valsts būvuzņēmējam naudas līdzekļus atmaksās ilgākā laika posmā, izmantojot līdzekļus, kas šim nolūkam paredzēti valsts budžeta ilgtermiņa saistībās.

"Gaismas pili" paredzēts sākt būvēt 2007.gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā – 2010.gadā. Tuvākajā laikā JTB izsludinās konkursu arī ēkas būvuzraudzībai un projekta vadības pakalpojumiem.

 

Privātpersonu noguldījumi bankās sasnieguši 3,211 miljardus latu

LETA  06/04/07    Privātpersonu noguldījumi Latvijas kredītiestādēs aprīļa beigās sasnieguši 3,211 miljardus latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Šogad privātpersonu noguldījumu apjoms palielinājies par 8,8% jeb 259,086 miljoniem latu.

Visvairāk privātpersonu noguldījumu piesaistījusi "Hansabanka" - 923,342 miljonus latu, "SEB Latvijas Unibankas" piesaistīto depozītu apjoms sasniedzis 578,598 miljonus latu, bet "Parex banka" noguldījumos piesaistījusi 472,434 miljonus latu.

Kopējais noguldījumu apjoms sasniedzis 8,105 miljardus latu.

 

Lielākā atšķirība Baltijas valstīs ir starp vidējām algām un nekustamā īpašuma cenām

DELFI  06/06/07    Šogad lielākā atšķirība Baltijas valstu vidū ir starp vidējām algām un nekustamā īpašuma cenām, pārējo preču un pakalpojumu cenas ir līdzīgas, liecina laikrakstā "Dienas Bizness" (DB) publicētais pētījums par cenām Baltijas valstīs.

Laikraksts norāda, ka iepriekšējā cenu pētījumā, kas veikts 2006.g. oktobrī, jau bija jaušama tendence, ka Latvijā cenas pieaug, bet reģionā izlīdzinās. Pēc jaunākajiem datiem Baltijā cenas īpaši neatšķiras daļai pārtikas produktu.

Arī energoresursu — benzīna, dīzeļdegvielas, elektrības — cenas Baltijas valstīs atšķiras vien par pāris santīmiem. Tāpat reģionā sāk izlīdzināties, maksa par nobraukto kilometru taksometrā, telefonsarunu tarifi, kā arī preses izdevumu cenas.

Savukārt visšokējošākie esot dati par to, cik lielu platību var nopirkt par vidējo algu izremontētā vecpilsētas dzīvoklī Baltijas valstu galvaspilsētās, raksta DB. Vismazāko platību par vidējo algu var nopirkt Latvijā — 568 kvadrātcentimetrus, bet Igaunijā — gandrīz divreiz lielāku — 1115 kvadrātcentimetrus, liecina DB aprēķini. Lietuvā par vidējo algu sanāk 960 kvadrātcentimetri.

Tāpat noskaidrots, ka Latvijā joprojām ir visaugstākā maksa par dzīves telpu — nedaudz pieaugusi maksa par apmešanos divvietīgā viesnīcas numuriņā, bet maksa par m2 izremontētā dzīvoklī vecpilsētā augusi par 82%, sasniedzot 6000 latus. Arī Igaunijā nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena pieaugusi par 8,05% jeb aptuveni 300 latiem, bet maksa par viesnīcas numuriņu nav mainījusies. Lietuva vienīgā šogad ir sagaidījusi nekustamā īpašuma cenu kritumu — tās samazinājušās par 4,3 % jeb nepilniem 200 latiem par kvadrātmetru.

Lai gan šogad Rīgā palielinājās braukšanas maksa sabiedriskajā transportā, maksājam tikpat, cik tie, kas sabiedriskajā transportā pārvietojas pa Viļņas ielām. Tallina saglabājusi līderes pozīcijas sabiedriskā transporta cenu ziņā.

Degvielas cenas Baltijā atšķiras vien par pāris santīmiem. Pēdējā pusgada laikā benzīna cena kāpusi visās trīs valstīs, bet dīzeļdegviela sadārdzinājās tikai Latvijā, kamēr Igaunijā nedaudz samazinājās, bet Lietuvā palika nemainīga.

Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm benzīna un dīzeļdegvielas cenas neatšķiras. Rīgā vienīgajā palielinājusies maksa par auto stāvēšanu pilsētas centrā, bet tā ir pa vidu starp Lietuvas un Igaunijas cenām.

Igaunijā sodi par satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir lielākie Baltijā. Latvijā ir palielināts sods par ātruma pārsniegšanu. Lietuvā sodi šoferiem pugada laikā ir krietni pazemināti un tagad ir vismazākie Baltijā. Latvijā runas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšanu nav pārvērtušās darbos, turpretī Igaunijā ienākuma nodoklis samazināts gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Kopš Lietuvā nodoklis tika samazināts no 33% uz 27%, tas palicis nemainīgs.

 

Maijā Latvijas jauno automašīnu tirgus pieaudzis par 56%

LETA  06/06/07    Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā pārdotas 14 065 jaunas automašīnas, kas ir par 56% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš, informēja Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijā.

Pirmajos četros mēnešos jauno automašīnu tirgus pieaugums attiecībā pret to pašu laika periodu iepriekšējā gadā bija 63%.

Nemainīgi labākos tirdzniecības rezultātus, pārdodot 1796 jaunas "Toyota" markas automašīnas, uzrādījuši japāņu autoražotāja pārstāvji Latvijā "Wess" un "Amserv". Tas ir par 74% jeb 765 vienībām vairāk nekā gadu iepriekš.

Otro vietu pārdotāko automašīnu sarakstā saglabājusi čehu "Škoda", kas par vienu pārdoto automašīnu apsteidz "Volkswagen".

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā pārdotas 1151 "Škoda", kas ir par 82% vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajos piecos mēnešos. Savukārt "Volkswagen" pārdošanas apjoms šogad palielinājies par 29%.

Ceturtajā vietā maijā izvirzījusies "Honda", kas par 32 vienībām apsteidz "Hyundai". Šā gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas 970 "Honda" un 938 "Hyundai" markas automašīnas, bet aprīļa beigās šī attiecība bija 704 vienības pret 739 vienībām.

"Honda" pārdošanas apjomu pieaugums attiecībā pret pagājušo gadu ir 114%, kas ir lielākais starp desmit populārākajām automašīnu markām.

Kopumā maijā pārdotas 3287 jaunas automašīnas, kas ir par 15% vairāk nekā aprīlī.

 

Rīga kļūst arvien iecienītāka konferenču pilsēta

Zaiga Dūmiņa,  Diena  06/07/07    Rīga pēc lielu starptautisko organizāciju sanāksmju skaita pērn ierindojusies 38.vietā pasaulē, apsteidzot visas ASV un Krievijas lielpilsētas, liecina Starptautiskās konferenču tūrisma asociācijas apkopotā informācija. Tāpat kā Prāga, Kualalumpura, Sanpaulu un Vankūvera, Rīga izcēlusies ar vislielāko pasākumu skaita pieaugumu pasaulē, informē Rīgas Kongresu biroja izpilddirektors Rihards Berugs.

Pēc starptautiskās asociācijas datiem, Rīgā 2006.gadā notikuši 30 liela mēroga starptautisku organizāciju pasākumi, kas tai ļāvis pakāpties no 87.vietas 2005.gadā uz 38.vietu 2006.gadā. R.Berugs norāda, ka Baltijas galvaspilsētas Viļņa un Tallina, kas pērn bijušas vienā līmenī ar Rīgu, nav spējušas sekot līdzi Rīgas izaugsmes tempam un palikušas 99. un 118.vietā ar 12 un 10 lielām starptautiskām sanāksmēm. Pirmo trijnieku pērn pasaulē veidojušas Vīne ar 147 pasākumiem, Parīze ar 130 pasākumiem un Singapūra ar 127 pasākumiem. "Rīgas un Latvijas konferenču tūrisma industrija tagad piedzīvo neparedzētu attīstību," saka R.Berugs. Vienlaikus viņš uzsver, ka Rīgai, lai tā varētu ierindoties pirmajā divdesmitniekā, būtu nepieciešamas kongresu telpas, kas spētu uzņemt 3000—4000 viesu. Diena jau rakstījusi, ka patlaban Rīgā tiek attīstītas vairākas šāda mēroga kongresa telpu ieceres. Viens no projektiem paredzēs līdzās lidostai Rīga. Valdība savukārt vērienīga konferenču centra būvniecībai iznomājusi zemi Zaķusalā Latvijas Darba devēju konfederācijai.

"Rīgai ir labas kvalitātes jaunas telpas. Rietumos vairāk ir 70.—80.gados celtas ēkas, kur konferenču telpas izvietotas telpās bez logiem. Pie mums, lielā mērā pateicoties zemo cenu aviosabiedrībām, iespējams arī ērti nokļūt. Līdz konferenču centram no lidostas var nokļūt nepilnu 30 minūšu laikā. Mums ir arī labas izklaides iespējas un tūrfirmas strādā pie jauniem piedāvājumiem," saka Eiropas Reģionālā tūrisma institūta direktors Aivars Mackevičs. Viņš uzskata, ka Rīgai ir labas perspektīvas arī turpmāk, tomēr, neskaitot telpu problēmu, šķērslis attīstībai varētu būt arī piedāvājumu kvalitātes pasliktināšanās personāla trūkuma dēļ.

 

Kalvītis: lats netiks devalvēts

LETA  06/07/07    Nav nekāda pamata runām par iespējamu lata devalvāciju, uzsver Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Premjers kategoriski noraida iespēju devalvēt latu, tādējādi mēģinot atrisināt kādas problēmas. Šādu iespēju neatbalsta ne viņa vadītā valdība, ne arī Latvijas Banka, informēja Kalvīša padomnieks Arno Pjatkins.

"Lats ir pilnībā segts ar ārvalstu valūtu rezervēm, un nekādas briesmas latam nevar draudēt un nedraud, neraugoties uz to, ka varbūt kādam ir vēlme destabilizēt valsts ekonomiku," šodien žurnālistiem sacīja premjers.

Kalvītis atturējās komentēt pētnieku izteikumus par lata devalvāciju un norādīja, ka pētniekiem drīzāk būtu jānodarbojas ar pētījumiem par valsts ekonomikas produktivitātes celšanu.

Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis uzsvēra, ka centrālā banka nav apsvērusi un neapsver nekādas lata devalvācijas iespējas, tāpēc šajā tēmā nevēlas izvērst plašākas diskusijas.

LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau vairākkārt ir uzsvēris, ka LB nav lēmusi un nelems par lata devalvāciju. Ja lats tiktu devalvēts, iedzīvotāji zaudētu lielu daļu savu uzkrājumu, palielinātos resursu izmaksas un tiktu zaudēta uzticēšanās latam kā nacionālajai valūtai, uzsver LB vadītājs.

Lai palielinātu Latvijas ārējo konkurētspēju, nepieciešams devalvēt latu. Šādu viedokli šodien Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā otrā inflācijas pētījuma "Inflācija Latvijā: cēloņi, izredzes, sekas" prezentācijā pauda BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags.

Pētījumā secināts, ka valdības apstiprinātais inflācijas apkarošanas plāns ir vājš instruments cīņā ar pieaugošo inflāciju. Inflācijas uzvaras gājiens nākamajos mēnešos tikai turpināsies un septembrī tā varētu sasniegt 10%, šodien žurnālistiem prognozēja Vanags.

Kaut arī patlaban vērojama neliela situācijas uzlabošanās un ir nedaudz samazinājies izsniegto kredītu apjoms un kritušās nekustamā īpašuma cenas, inflācijas apkarošanas plāns nenovērš būtiskas problēmas un tuvākā nākotnē nesniegs rezultātus, uzsvēra BICEPS izpilddirektors.

Inflācijas apkarošanas plāns paredz tikai viena veida inflācijas samazināšanas instrumenta izmantošanu - pieprasījuma samazināšanu, taču trūkst ārējās situācijas analīzes un risinājumu, kā apstādināt Latvijas ekonomikas ārējās konkurētspējas lejupslīdi, sacīja Vanags.

Viņš norādīja, ka patlaban Latvija tērē par trešdaļu vairāk nekā spēj nopelnīt. Latvijas ārējo konkurētspēju varētu palielināt lata devalvācija, pielīdzinot to eiro valūtai ar attiecību 1:1. "Šādā gadījumā būs problēmas palīdzēt cilvēkiem, kuri būs ņēmuši kredītus eiro valūtā, taču lata vērtību cilvēka kabatā tas nemazinās," apgalvoja Vanags, uzsverot, ka sadārdzināsies importa preču cenas, taču samazināsies vietējā ražojuma produktu cenas.

Gandrīz vienmēr fiksētais valūtas kurss beidzas ar devalvāciju, un visos gadījumos līdz pēdējam brīdim atbildīgās amatpersonas un institūcijas ir apgalvojušas, ka valūta nekad un nekādā gadījumā netiks devalvēta.

Vanags arī norādīja, ka Latvijas tekošā konta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu sasniedzis Seišelu salu, Kiribati, Gajanas, Grenadas un citu Karību jūras "banānu republiku" līmeni.

Kā galvenos augstās inflācijas iemeslus Latvijā Vanags minēja izmaiņas darba tirgū un ārējā sektorā. Cilvēku pieprasījums pēc arvien lielākām algām rada lielas izmaksas darba devējiem, kā dēļ vērojams nemitīgs cenu kāpums.

"Vēl lielākas bažas rada tas, ka šobrīd vērojams liels cenu spiediens no pašmāju ražotāju puses," sacīja Vanags. "Ražotāju cenu inflācija jau šobrīd sasniedz 20%, un tā, visticamāk, turpināsies pašlaik esošā masveida algu pieauguma dēļ, kas pēdējā gada laikā pārsniedzis 30%."

Lai novērstu Latvijas ekonomikas pārkaršanu un cīnītos ar nepārtraukto inflācijas pieaugumu Latvijā, pētījuma autori kā iespējamos risinājumus nosauc nepieciešamību īstenot stingru fiskālo politiku, samazinot valdības izmaksas, vai valūtas kursa maiņu.

"Inflācija Latvijā: cēloņi, izredzes, sekas" ir otrais inflācijas pētījums, kurā neatkarīgi eksperti no BICEPS pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas analizē straujo inflācijas kāpumu, arvien pieaugošo importa pieaugumu un ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Pētījumā autori analizējuši arī valdības apstiprināto inflācijas novēršanas plānu, noteikuši tā stiprās puses un trūkumus.

Pirmais BICEPS un Rīgas Ekonomikas augstskolas inflācijas pētījums "Inflācija Latvijā - vai tā ir neatminama mīkla?" tika prezentēts pagājušā gada maijā. Pētījuma gaitā situācija Latvijā tika salīdzināta ar citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pētījuma autori arī skaidri iezīmēja inflācijas iemeslus un ieskicēja rīcības modeļus valdībai.

 

E–paraksta lēnā «invāzija»

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"  06/07/07    Šobrīd, šķiet, pieklususi sākotnēji tik skaļi izreklamētā elektroniskā paraksta ieviešana. Kā liecina statistika, lietotāju skaits ir sasniedzis aptuveni 4000, kas tāds nieks viens ir. Nedēļa skaidroja, kur šobrīd var lietot e–parakstu, kāds ir lietotāju loks un ko plānots darīt, lai to popularizētu.

Valsts un pašvaldību iestādēm jau kopš 2004. gada 1. janvāra ir pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskajām un juridiskajām personām. Šobrīd e–paraksta izsniegšanu nodrošina VAS Latvijas pasts (LP), kas, kā norāda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, pagaidām ir vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojuma sniedzējs, kurš no 2006. gada 4. oktobra piedāvā jebkuram Latvijas iedzīvotājam šo maksas pakalpojumu.

Kā apliecina LP sabiedrisko attiecību nodaļa, šobrīd izsniegts vairāk nekā 4000 elektronisko parakstu, bet ieplānots tos piešķirt arī 50 000 valsts un pašvaldību darbiniekiem. Kā norāda LP, galvenā e–paraksta mērķauditorija ir "cilvēki, kuriem e–vide ir viņu ikdienas nepieciešamība. Tie ir uzņēmēji un valsts iestādes, kuras izmanto e–parakstu gan pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai, gan arī ikdienas komunikācijai. Tās ir privātpersonas, kuras izprot tās iespējas, ko mums sniedz internets. Līdz ar to var runāt, ka tā ir vidējā un jaunākā vecuma paaudze — aktīvā sabiedrības daļa."

Lai popularizētu šo dokumentu parakstīšanas veidu, LP iecerējis turpināt skaidrot šā pakalpojuma būtību, kā arī strādāt pie jaunu ieviešanas.

"Apzinoties, ka e–paraksts būs cilvēku ikdienas nepieciešamība, tāpat kā internets un e–pasts, izstrādājam arī dažādas mācību programmas un veidojam apstākļus tam, lai arī mācību iestādes varētu stāstīt un rādīt saviem audzēkņiem, kas ir e–paraksts. Latvijas pasts ir sagatavojis mācību materiālu skolām, kā arī ir gatavs nodrošināt vidi praktiskām nodarbībām. Tagad mēs aicinām skolas būt aktīvām un izmantot šādu iespēju. Mēs paši tādas klases neveidojam. Tas ir skolas, pašvaldības vai valsts lēmums. Skolām ir iespēja par īpašu cenu izmantot e–paraksta testa vides pieslēgumu: 9,50 latu par karti un 12 latu par vienu IP adresi bez PVN uz diviem gadiem. Tas ir daudz izdevīgāk nekā parastais piedāvājums testa pieslēgumam," tā savu e–paraksta popularizēšanas stratēģiju skaidro LP.

Attiecībā uz e–paraksta plusiem un mīnusiem kā pozitīvs aspekts tiek uzsvērts tas, ka elektroniskam dokumentam tādējādi tiek piešķirts juridisks spēks, tiek nodrošināta ātrāka, lētāka un ērtāka dokumentu aprite, dod iespēju pārliecināties par parakstītāja personību, nodrošina iespēju tiešsaistē un attālināti piekļūt publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem.

Kā mīnuss tiek minēts tas, ka e–paraksts Latvijā tomēr ir kaut kas jauns, tāpēc pašlaik ir mazs tā lietotāju loks. Otrkārt, šis pakalpojums nav bezmaksas. Privātpersonai jāšķiras no 24 latiem, lai iegūtu e–parakstu un autentifikācijas sertifikātu, kas derīgs divus gadus. Turklāt par katru laika zīmogu papildus jāmaksā 35 santīmi.

"E–paraksta izmantojuma iespējas kļūst arvien plašākas. Līdzās elektroniski parakstītu dokumentu pieņemšanai nāk klāt arvien jauni pakalpojumi. Šobrīd kā nozīmīgākos piemērus var minēt gan Hansabanku (autentifikācija hanza.net un Telehansa.net), Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru, dzīvesvietas elektronisku deklarēšanu (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde). Notiek aktīvs darbs ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai arī tā datubāzei varētu piekļūt ar e–parakstu. Ir arī citas iestādes, kas strādā, lai ieviestu šo pakalpojumu. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija piedāvā saņemt informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, izmantojot elektronisko parakstu, — konkrētam autovadītājam tiek piedāvāts saņemt datus par viņam izsniegto vadītāju apliecību, pārkāpuma uzskaites punktiem un nenomaksātajiem sodiem, bet par transportlīdzekli — tā reģistrācijas datus, informāciju par tehnisko apskati, OCTA datus un reģistrētajiem liegumiem. Pieslēgšanās sistēmām, izmantojot elektronisko parakstu, ir ērta, ātra, turklāt e–paraksta lietotājiem par to nav jāmaksā," par pieejamajiem pakalpojumiem stāsta LP, norādot, ka plašāka informācija par elektronisko parakstu atrodama mājaslapā www.e–me.lv.

E–lietu ministres preses dienests attiecībā uz nākotnes iecerēm min vienota pakalpojumu kataloga izveidi. Tiek plānots veikt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu to, ka valsts iestāžu piedāvātie pakalpojumi būtu jāievieto šajā katalogā, kurš tiks izvietots portālā www.latvija.lv. Šajā portālā kā vienu no autentifikācijas līdzekļiem ir iecerēts izmantot drošu elektronisko parakstu.

Runājot par ieguldītajiem līdzekļiem, e–lietu ministrija norāda — projekta īstenošanā, lai valsts un pašvaldību iestādēs varētu ieviest un strādāt ar šo parakstu (50 000 parakstu), sekretariāts ar Latvijas pastu ir noslēdzis līgumu par 1 400 000 (t.sk. PVN) latu.

Savukārt Ina Gudele preses slejās ir atzinusi, ka elektroniskais paraksts šobrīd vēl nav guvis popularitāti iedzīvotāju vidū. Viņa gan optimistiski piebilst, ka tā popularitāte ik brīdi pieaug. Ministre norāda, ka Latvija var lepoties ar ātru šā paraksta ieviešanu, minot igauņu piemēru — viņi trīs gadus strādājuši pie paraksta ieviešanas, bet mums to izdevies veikt rekordīsā laikā.

Runājot par Igaunijas pieredzi, e–lietu ministres preses dienests liek saprast, ka kaimiņi — ja ne laika, tad "kvalitātes" ziņā noteikti — ir mums priekšā. Šobrīd Igaunijā visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir obligāta ID karte (90% iedzīvotāju tādi ir), kurā ir integrēts gan e–paraksta sertifikāts, gan autentifikācijas sertifikāts, turklāt tā atšķirībā no mūsu e–paraksta viedkartēm ir bezmaksas. Turklāt mūsu kaimiņi ir realizējuši kopēju digitālo parakstu sistēmu, kā arī ieviesuši internetbalsošanu (to jau izmantoja vēlēšanu laikā), kurā kā autentifikācijas līdzekli nepieciešams izmantot kvalificētu sertifikātu.

"Vispār e–paraksta izmantošanas iespējas Igaunijā ir ļoti plašas. Ar tā palīdzību var pieteikties jaunam ID dokumentam, lai iesniegtu ikgadējos uzņēmuma pārskatus, var nodibināt politisko partiju un iesniegt partijas biedru sarakstu, lai sūtītu dažādus elektroniskas formas dokumentus valsts institūcijām u.c.," skaidro Gudeles preses dienests. Tad jau nedaudz košāk izskatāmies uz Lietuvas fona, jo tur pašlaik nav plašas e–paraksta izmantošanas iespējas un, tāpat kā Latvijā, ir tikai viens kvalificētu sertifikātu izdevējs — Skaitmeninis Serifikavimo Centras.

***

Fakti

Kā pieteikties e–parakstam?

Privātpersonām

Lai iegūtu elektronisko parakstu, ir jādodas uz vienu no LP nodaļām, kur var pieteikties e–parakstam, un jāaizpilda pieteikums. Dodoties uz pasta nodaļu, obligāti jāņem līdzi pase.

Juridiskām personām

Lai vienkārši un ērti iegādātos viedkartes saviem darbiniekiem, juridiskām personām LP iesaka veikt vajadzīgo paku priekšapmaksu EME norēķinu kontā. Maksājumu dokumentā jānorāda, par kādām personām un par kādām pakām šī priekšapmaksa ir veikta. Pēc tam jāizsniedz darbiniekiem maksājuma dokumenta kopijas un jānosūta tās uz pasta nodaļām, lai iesniegtu pieteikumus viedkaršu saņemšanai. Pasta nodaļas darbinieks pēc apmaksas dokumenta pārliecināsies, par kādiem pakalpojumiem ir samaksāts, un pieņems darbinieka pieteikumu.

Ja uzņēmumā potenciālo lietotāju ir daudz vai ja uzņēmums vēlas iegādāties arī citus EME pakalpojumus, tad pareizāk būs noslēgt līgumu, sazinoties ar LP.

***

PAKALPOJUMU PAKAS

Tiek piedāvāti trīs varianti:

e–man

paka ir risinājums, kas īpaši piemērots privātpersonām. Šī paka ir izdevīga, ja plāno aktīvi izmantot e–paraksta karti autentifikācijas mērķiem, bet saziņa ar uzņēmumiem un valsts iestādēm, kur ir nepieciešams laika zīmogs, notiek ne vairāk kā divas reizes mēnesī (laika zīmogs tiek uzlikts ne vairāk kā diviem dokumentiem mēnesī).

e–biznesam

paka ir radīta galvenokārt vidējā un mazā biznesa vajadzībām. Pakā iekļauts arī viedkartes lasītājs. Šis risinājums ir izdevīgs gadījumā, ja lietotājs regulāri komunicē ar valsts iestādēm un uzņēmumiem, kur ir nepieciešama laika zīmoga uzlikšana.

e–uzņēmumiem

paka nodrošina maksimālas komunikācijas iespējas ar neierobežotu laika zīmogu skaitu. Tā ir speciāli radīta lietotājiem, kuri ne tikai aktīvi komunicē ar valsts iestādēm, bet arī plaši izmanto e–paraksta risinājumu iekšējai un ārējai komunikācijai, dokumentu saskaņošanai, līgumu slēgšanai un citiem mērķiem.

 

Eksperti apstrīd devalvācijas iespēju

Zaiga Dūmiņa,  Diena  06/08/07    Eksperta vērtējums par labu devalvācijai izsauc Latvijas Bankas, valdības un citu ekspertu kritiku.

Secinot, ka inflācijas apkarošanas plāns ir pārāk "mīksts" un nerisina ārējās konkurētspējas problēmas ekonomikā, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags kā iespējamu risinājumu redz lata devalvāciju, kas padarītu dārgākas importētās preces, bet vietējos ražojumus — lētākus, tādējādi mazinot ievērojamo importa pārsvaru pār eksportu. Viņš uzskata, ka lata kursa pret eiro attiecība varētu būt 1:1. "80—90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri ņēmuši kredītus eiro būs problēmas, taču tie nav Latvijas nabadzīgākie cilvēki," saka A.Vanags. Gan valdība, gan Latvijas Banka devalvācijas iespēju joprojām izslēdz. Lata devalvācijas lietderību apstrīd arī citi eksperti, tai skaitā inflācijas jautājumiem veltītā pētījuma līdzautors, A.Vanaga kolēģis Mortens Hansens, kura izteikumiem par lata devalvāciju februārī sekoja ažiotāža un mēģinājumi izmantot situāciju, lai spekulētu. Devalvācijas iespēju izslēdz arī starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poors, kura pirms laika pazemināja Latvijas kredītreitingu. "Esmu pārsteigts, ka BICEPS, ko Latvijā varētu uzskatīt par nopietnu pētniecības vienību, mētājas ar nepārdomātiem, pat teorētiski vāji pamatotiem ieteikumiem," saka Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, sīkāk A.Vanaga teikto nekomentējot.

Diskusijas par devalvāciju sekoja A.Vanaga un M.Hansena pētījumam Inflācija Latvijā: cēloņi, izredzes, sekas veltītajā preses konferencē. Pētījumā tiek prognozēts turpmāks inflācijas pieaugums, kas turpinātu mazināt Latvijas uzņēmēju ārējo konkurētspēju. Pēc A.Vanaga domām, septembrī inflācija varētu sasniegt 10%. Viņš uzsver, ka tekošā konta deficīts Latvijā arī šogad, tāpat kā pērn, varētu saglabāties augstajā 26% līmenī no Iekšzemes kopprodukta (IK). "Latvija ir kļuvusi par banānu republiku," saka A.Vanags, uzsverot, ka līdzīgs un augstāks tekošā konta deficīta līmenis, ja neskaita Īslandi, kura pārdzīvo krīzi, pārsvarā ir Karību jūras nelielajām valstiņām. Pētījumā norādīts, ka izvēle jāizdara starp "ilgstošu negatīvas inflācijas periodu" un lēnu konkurētspējas atjaunošanu un "citiem politikas instrumentiem", no kuriem viens būtu valūtas kursa maiņa. Ja pēdējais tiktu uzskatīts par nepieņemamu, "fiskālajam samazinājumam jābūt ļoti nežēlīgam, tas jāievieš nekavējoties un ar stingru mērķi panākt zemāku inflācijas līmeni", secināts pētījumā. Jautāts par to, kurā virzienā būtu jāvēršas stingrajai fiskālajai politikai, A.Vanags norādīja, ka "jāsāk ar valdības algām", uzsverot, ka viens no inflācijas dzinējiem ir algu paaugstināšana. Vislielākais algu paaugstinājums pērn piedzīvots budžeta iestāžu darbiniekiem.

"Mēs tērējam apmēram par vienu ceturtdaļu vairāk nekā nopelnām. Tas tā ilgi nevar turpināties," saka A.Vanags par tekošā konta deficītu. Par tekošā konta deficīta negatīvo ietekmi ir vienisprātis arī citi eksperti. "Kas attiecas uz eksporta pārsvaru pār importu, tas, protams nav ilgtermiņā uzturams un ir bīstams arī no valūtas stabilitātes viedokļa. Taču to iespējams risināt arī, bremzējot kreditēšanas pieaugumu (un tādējādi iekšzemes pieprasījumu un importu) un mainot nodokļu sistēmu tādā veidā (palielinot nodokļus patēriņam un samazinot tos ienākumiem), lai atbalstītu uz eksportu orientētu ražošanas un pakalpojumu sektora attīstību," norāda ekonomists Andris Strazds. Tomēr viņš uzsver, ka devalvācija padarītu nabagākus iedzīvotājus un uzņēmējus ilgtermiņā nestimulētu ieguldīt produktīvākā ražošanā. "Iedzīvotāji faktiski kļūtu nabagāki, vieni nevarētu atļauties iegādāties automašīnu vai doties ārzemju ceļojumā, bet citi varbūt nevarētu vairs atļauties nopirkt Polijā ražoto veļas pulveri," saka A.Strazds.

M.Hansens Dienai norādīja, ka A.Vanagam nepiekrīt un uzskata, ka risinājums Latvijas ekonomikas problēmām būtu stingra fiskālā politika. Ar jautājumu, kāpēc, neraugoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, atkal izskanējušas runas par lata devalvāciju, M.Hansens norādīja, ka tas esot jāvaicā A.Vanagam.

Aigars Kalvītis, premjers:

Mēs saglabājam striktu nostāju šajā jautājumā — devalvāciju neuzskatām par līdzekli problēmu risināšanai. Ekspertiem vairāk vajadzētu pievērsties pētījumiem, kas palīdzētu uzņēmējiem kāpināt produktivitāti. Inflācijas plāns ir tikko stājies spēkā, un mēs jau redzam rezultātus. Plāns tapis, sadarbojoties labākajiem Latvijas ekspertiem. Nav pamata domāt par tā vienpusību. Valdība ir skaidri norādījusi, ka strādās ar bezdeficīta budžetu šajā gadā, tajā pašā laikā ievērojot sociālās saistības un solījumus, ko esam uzņēmušies.

Alfs Vanags, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors:

Devalvējot latu, importa preču cenas kļūtu dārgākas, bet vietējo ražotāju piedāvātais būtu lētāks. Gandrīz visās valstīs, kur ir bijis fiksēts valūtas kurss, tas ir beidzies ar devalvāciju, tāpēc ka galu galā tas kļūst par labāko politisko risinājumu. Kad tas notiks, visi tam būs gatavi. Visi tie, kas ir pie politiskās varas, vienmēr līdz pēdējam brīdim teikuši: "Nekad."

Andris Strazds, ekonomists:

Inflāciju devalvācija nemazinātu. Daudzas patēriņa preces mēs importējam, un to cenas latos pieaugtu. Visvairāk ciestu kredītņēmēji, kuru ienākumi ir latos, bet kuri aizņemas eiro. Kredīta atdošanai būtu jānovirza lielāka daļa ieņēmumu, nekā sākotnēji plānots. Kristos iekšzemes pieprasījums, un iestātos ekonomiskā krīze. Jautājums par to vai devalvācija veicina eksporta attīstību, ir strīdīgs. Šauri skatoties, atbilde ir jā. Ilgtermiņā devalvācija mazinātu stimulu uzņēmējiem paaugstināt produktivitāti un pāriet uz augstvērtīgāku produktu ražošanu.

Pēteris Strautiņš, Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts:

Pretinflācijas pasākumu ietekme kreditēšanas jomā jau ir jūtama. Nevar piekrist, ka inflācijas apkarošanas plāns nepievērš uzmanību ārējai situācijai. Plānā paredzētie pasākumi iekšējā pieprasījuma mazināšanai ļoti tieši mazinās ārējās nesabalansētības izpausmes, samazinot importu. Devalvācija būtu neprātīgs solis. Inflācija pieaugtu vēl vairāk. Piespiedu devalvācija nav iespējama, jo finanšu tirgi ir sekli, bet finansējums tekošā konta segšanai ir atkarīgs no stabilas, ilgtermiņa kapitāla plūsmas.

 

EM: maijā inflācijas kāpums mazākais kopš 2003.gada

DELFI  06/08/07    Vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada maijā, salīdzinot ar 2007.gada aprīli, palielinājies par 0,6%, kas ir mazākais cenu palielinājums pēc 2003.gada, komentējot patēriņa cenu pieaugumu aprīlī, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Kā rāda iepriekšējo gadu statistika, cenas maijā caurmērā paaugstinās vidēji par 1,1%. 2006.gadā tās pieauga par 1,2%.

EM norāda, ka būtisko cenu pieauguma tempa samazinājumu šī gada maijā, salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs gadu cenu izmaiņām šajā mēnesī, galvenokārt nodrošināja izteikti lēnākais cenu pieaugums pārtikas produktiem. EM atzīmē arī cenu pieauguma tempu samazinājums transporta izdevumiem.

Savukārt, straujāk, kā iepriekšējos gados, 2007.gada maijā cenas palielinājās izdevumiem mājokļiem. No 1.maija, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, dabasgāzes piegāde kļuva par 16,7% dārgāka. Maijā pieauga arī mājokļa īres maksa (+3,2%).

Kopumā 2007.gada pirmajos četros mēnešos cenas ir palielinājušās par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, kas ir pusotru reizi straujāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (par 3,5%).

Patēriņa cenu pieauguma tempu samazinājums šī gada maijā norāda uz to, ka inflācijas otrās kārtas efekts (algu pieaugums, ražotāju cenu kāpums u.c.) un inflācijas gaidas vairs neizpaužas tik intensīvi, kā tas notika gada iepriekšējos mēnešos.

2007.gada maijā 12 mēnešu inflācija sasniedza 8,2%, t.i. par 0,7 procentpunktiem mazāk, nekā tā bija 2007.gada aprīlī.

 

Vai kreditēšanas bremzēšanai nepieciešama smagā artilērija?

Edmunds Rudzītis, nozare. lv, speciāli Nedēļai, Žurnāls "Nedēļa" 06/08/07    Viens no punktiem valdības cīņā ar inflāciju ir kredītresursu pieejamības un straujā kreditēšanas pieauguma mazināšana. Izmaiņas likumdošanā paredz, ka kredītus izsniegs, pamatojoties tikai uz personas legālajiem ienākumiem, tāpat tiek noteikta obligātā pirmā iemaksa mājokļa iegādē un tiks izveidots vienots kredītu reģistrs.

Nedēļa skaidro, vai arī citas valstis izmanto šādus instrumentus kredītu tirgus bremzēšanai.

Latvijā jau vairākus gadus vērojams kreditēšanas bums ar strauju kreditēšanas apjomu pieaugumu, īpaši privātpersonu mājokļu kreditēšanas segmentā. Mājokļu kredītu apjomu palielināšanās procentuālajā izteiksmē jau vairākus gadus pārsniedz 80% gadā, savukārt kopējais rezidentiem izsniegto kredītu apjoms spītīgi turas virs 50% atzīmes. Pirms pieciem gadiem Latvijā bija zemi kredītu bāzes līmeņi, ar ko arī tika pamatots straujais kredītu apjomu pieaugums, savukārt pašlaik mājokļu kredītos izsniegti vairāk nekā 3,8 miljardi latu un tuvojas tirgus piesātinājums. Turklāt šā gada pirmajos mēnešos, neraugoties uz jau salīdzinoši augsto bāzi, mājokļu kredītu apjoms kāpis par aptuveni 17% un būtiska kreditēšanas bremzēšanās vēl nav novērojama. Mājokļu kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu Latvijā sasniegusi 33% (Eiropā šis rādītājs vidēji ir 50%). Saglabājoties straujiem pieauguma tempiem, Latvija tuvāko pāris gadu laikā sasniegs vidējo Eiropas rādītāju, tādējādi šāds kredītu apjomu palielināšanās temps nav uzturams ilgtermiņā — izmaiņas likumdošanā paātrinās šo tempa samazināšanās procesu.

Par kreditēšanas tempu bremzēšanas nepieciešamību jau vairākus gadus "bļaustās" Latvijas Bankas (LB) pārstāvji, tomēr LB veiktie pasākumi kreditēšanas tempa mazināšanai līdz šim cietuši fiasko un nav spējuši būtiski ietekmēt banku kreditēšanu. Kopš lata piesaistes eiro LB monetārā politika faktiski vairs nav pilnīgi neatkarīga, un centrālās bankas veiktie procentu likmju palielinājumi minimāli ietekmē kredītņēmējus un ekonomikas izaugsmi. Tādējādi latu refinansēšanas likmes palielināšana tikai veicinājusi kredītu valūtas struktūras izmaiņas — līdz 76% pieaudzis eiro kredītu īpatsvars, turklāt kredītņēmēju apetīti nav mazinājis arī eiro likmju kāpums par vairāk nekā procentpunktu gada laikā. Savukārt citi monetārie instrumenti (komercbanku obligāto rezervju normas palielināšana līdz 8% un obligāto rezervju bāzes paplašināšana, obligāto rezervju prasības piemērojot arī banku saistībām ar noteikto termiņu virs diviem gadiem), kuru mērķis bija sadārdzināt banku resursus, arī nav būtiski ietekmējuši banku kreditēšanas iespējas.

Beidzot LB cīņā par kreditēšanas tempu samazināšanu iesaistījusies arī valdība un Saeima, veicot izmaiņas likumdošanā. Jau no 12. jūnija stāsies spēkā grozījumi, kas paredz ne mazāk kā 10% obligāto pirmo iemaksu no finansētās preces vai pakalpojuma cenas, ja tā ir vismaz 100 minimālās mēnešalgas (patlaban 12 000 latu). Šādi nosacījumi attiecas arī uz hipotekārajiem kredītiem — mājokļa kredītu varēs izsniegt ne vairāk kā 90% apmērā no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Par šiem pieņemtajiem grozījumiem varētu diskutēt, cik tie ir lietderīgi un vai ietekmēs potenciālos kredītņēmējus, jo bankas pārsvarā gadījumu pieprasa no klientiem pašfinansējumu un vairs neizsniedz kredītus 95—100% apmērā no nekustamā īpašuma cenas. Savukārt no šā gada 10. jūlija kredīta devējs varēs izsniegt aizdevumu tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņas par kredīta ņēmēja ienākumiem saņemšanas. Pagaidām nav skaidrs, kā šī sistēma funkcionēs dzīvē un kāda būs šo izziņu izsniegšanas kārtība — Ministru kabinetam noteikumi par šo izziņu saturu kā pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību jāpieņem līdz 3. jūlijam.

Ja var ticēt statistikai par nodarbināto ieņēmumiem (tikai 5% ienākumu pārsniedz 500 latu mēnesī) un pētījumam par nelegālo nodarbinātību (pērn ceturtā daļa Latvijā strādājošo bija nelegāli nodarbināti), tad daudziem potenciālajiem kredītņēmējiem var rasties problēmas ar legālo ienākumu pierādīšanu un vajadzīgo VID izziņu saņemšanu. Šī prasība par legālo ienākumu uzrādīšanu uzskatāma par "smago artilēriju" un noteikti ietekmēs mājokļu kredītu tirgu, ja vien bankas strikti ievēros šīs noteiktās prasības (soda naudas 1000 vai 3000 latu apjomā par šo noteikumu pārkāpumu gan ir diezgan smieklīgas uz kopējā banku peļņas fona).

Strauji kreditēšanas apjomu pieaugumi pēdējos gados vērojami ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs. Igaunija, kā jau arī daudzās citās jomās, arī mājokļu kreditēšanas izplatībā ir priekšā Latvijai un Lietuvai. Mājokļu kredītu un iekšzemes kopprodukta attiecības ziņā ar 36% lielu rādītāju mūsu ziemeļu kaimiņš ir gandrīz noķēris Somiju un pietuvojies Eiropas vidējam rādītājam. Lai gan Igaunijā kredītu pieauguma temps kļuvis lēnāks un procentuāli šobrīd ir mazāks nekā Latvijā vai Lietuvā, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Igaunijas Bankas preses pārstāvis Jano Tots norāda, ka patlaban mājokļu kredītu palielināšanās temps nostabilizējies zem 50% līmeņa un stabilizācijas pazīmes vērojamas arī nekustamā īpašuma tirgū.

Igaunijas komercbankām nav ierobežojumu kredītu izsniegšanā attiecībā uz pirmo iemaksu un nav arī jānodarbojas ar klientu legālo ienākumu izpēti. Bankas vairumā gadījumu mājokļu kredītiem pieprasa 10—30% lielu pašfinansējumu (10% — jaunajiem mājokļiem, savukārt veciem tas parasti ir 25—34%), savukārt kā potenciālā kredītņēmēja maksātspējas pierādījumi var kalpot uz bankas kontu pēdējo pusgadu regulāri pārskaitīti ienākumi (darba alga, ienākumi no īres u.c.).

Tots uzsver, ka pēdējo gadu laikā Igaunijas Banka un Igaunijas valdība ir veikušas virkni pasākumu, lai stabilizētu kredītu tirgu un iekšzemes pieprasījumu. "2006. gadā Igaunijas Banka ir palielinājusi komercbanku obligāto rezervju normu līdz 15%, kas ir augstākā rezervju norma Eiropas Savienībā. Savukārt pagājušā gada martā tika veiktas izmaiņas banku kapitāla pietiekamības aprēķinos, palielinot risku ar hipotēku segtiem kredītiem no 50 līdz 100%, kas pozitīvi ietekmēja banku kapitalizāciju, tādējādi bankas ir daudz labāk sagatavotas negatīvam ekonomikas attīstības scenārijam," norāda Igaunijas Bankas pārstāvis. "Šobrīd netiek plānoti papildu pasākumi attiecībā uz kredītu ierobežošanu, jo Igaunijas valdība un centrālā banka sagaida Igaunijas ekonomikas "mīksto piezemēšanos" (soft landing)."

Lietuvā, kur kopējais kredītu apjomu pieaugums pēdējo pāris gadu laikā bijis vismaz 50% gadā un mājokļu kredītu apjomam kāpis par vidēji 60—80% gadā, kredītu izplatība ir salīdzinoši mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Patlaban mājokļu kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu Lietuvā ir tikai 14—15%, kas ir būtiski mazāka nekā Latvijā un Lietuvā, tāpēc arī nav jūtams milzīgs satraukums par kreditēšanas bumu.

Lietuvas komercbankas piešķir kredītus 70—100% apjomā no īpašuma vērtības (100% kredītu bankas piedāvā jaunajiem mājokļiem). Ikmēneša kredītmaksājums nedrīkst pārsniegt 30—60% no aizņēmēja ienākumiem, turklāt ienākumus apliecinoši dokumenti ir darba devēja izziņa par vidējo 6—12 mēnešu algu (nav nepieciešama, ja alga tiek pārskaitīta uz cilvēka kontu konkrētajā bankā) un Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izziņa. Lietuvas Bankas Finanšu stabilitātes nodaļas vadītājs Mindaugs Leika norāda, ka bankām ir iespēja pārbaudīt potenciālā kredītņēmēja ienākumus Lietuvas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda datu bāzē, tāpat komercbankām pieejama informācija no Lietuvas Bankas uzturētā kredītu reģistra. Viņš norāda, ka patlaban netiek apspriesti jautājumi par kredītu ierobežošanu vai izmaiņām to izsniegšanas noteikumos.

Ja Latvijas tuvākajās kaimiņvalstīs kreditēšana tiek nedaudz ierobežota vai arī šim pieauguma tempam tiek ļauts dabīgi samazināties, tad Ķīnā nekustamā īpašuma un kreditēšanas tirgus atvēsināšanai un spekulatīvā pieprasījuma mazināšanai pēdējā gada laikā pieņemts plašs spektrs lēmumu, tajā skaitā gan likmju palielināšana, gan obligāto rezervju normas palielināšana līdz 10,5%, gan arī pirmās iemaksas apjoma palielinājums un nodoklis par nekustamā īpašuma pārdošanu, ja tas bijis personas īpašumā mazāk nekā piecus gadus. Kopš 2006. gada jūnija minimālā pirmā iemaksa jaunam dzīvoklim, kas lielāks nekā 90 kvadrātmetru, palielināta līdz 30% iepriekšējo 20% vietā (mazākiem dzīvokļiem pirmā iemaksa palikusi nemainīga — 20% apjomā). Tādējādi pašfinansējums mājokļu kredītiem Ķīnā ir vismaz 20% no īpašuma vērtības. Neraugoties uz pieņemtajiem kreditēšanas bremzēšanas pasākumiem, šā gada pirmajā ceturksnī izsniegto kredītu apjoms Ķīnā pieaudzis par 13% salīdzinājumā ar 27% lielu pieaugumu 2006. gada laikā.

 

'Lattelecom' interneta lietotāju skaits pieaug par 57%

DELFI  06/09/07    "Lattelecom" DSL pastāvīgā interneta lietotāju skaits Latvijā šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 57% un sasniedza 127,7 tūkstošus, liecina "Lattelecom" apkopotā statistika.

Savukārt pastāvīgā interneta lietotāju skaits gada laikā palielinājies par 46,1 tūkstošiem, ko daļēji ietekmējis interneta instalācijas komplektu popularitāte – šādi radīta iespēja klientiem pašiem ierīkot interneta pieslēgumu. Tiek prognozēts, ka šogad DSL pieslēgumu skaits turpinās aktīvi pieaugt arī pateicoties "Lattelecom" piedāvātajai digitālajai interaktīvajai televīzijai.

Statistika liecina, ka pieprasījums pēc pieslēgumiem kļūst arvien lielāks. Ja 2006.gada pirmajos piecos mēnešos visā Latvijā DSL pieslēgumi ir pieaudzis par 12,8 tūkstošiem, tad šogad laika posmā no janvāra līdz maijam ieskaitot jau gandrīz divreiz vairāk – par 21,1 tūkstošiem. Līdz ar to, 2007.gada 31.maijā kopējais "Lattelecom" DSL pieslēgumu skaits visā Latvijā sasniedza 127,7 tūkstošus. Tas ir par 46,1 tūkstošiem pieslēgumiem (jeb gandrīz par 57%) vairāk nekā gadu iepriekš, kad DSL bija pieslēgts 81,6 tūkstoti reižu.

Tik ievērojams pieaugums sasniegts galvenokārt pateicoties jaunajiem DSL pieslēgumiem ārpus Rīgas rajona. Latvijas reģionos pastāvīgo internetu lietotāju skaits pieaudzis par gandrīz 54%. Vislielākais lietotāju skaita pieaugums bija Jēkabpils rajonā, kur DSL pieslēgumu skaits palielinājās par 80%. Līdz ar to, šobrīd visvairāk pastāvīgā interneta lietotāju ir Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā – 58 991, kas ir par 59,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

 

Pērn Latvijā laikrakstu tirāža kritusies par vairāk nekā 7%

LETA  06/10/07    Pagājušajā gadā Latvijā laikrakstu tirāža kritusies par vairāk nekā 7%, liecina Pasaules Laikrakstu asociācijas pētījums.

Pērn starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par Latviju vēl lielāks laikrakstu tirāžas kritums bijis Slovēnijā, kur izdevumu tirāža kritusies par 18,6%.

Kopumā ES dalībvalstīs 2006.gadā laikrakstu tirāža ir pieaugusi. Laikrakstu tirāžas pieaugums bijis arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā preses izdevumu tirāža pieaugusi par vairāk nekā 7%, bet Lietuvā - par vairāk nekā 1%.

Laika posmā no 2002.gada līdz 2006.gadam laikrakstu tirāža Latvijā kritusies par 17%, kas ir lielākais kritums starp ES dalībvalstīm. Savukārt Igaunijā minētajā laika posmā laikrakstu tirāža pieaugusi par 8%. Dati par Lietuvas laikrakstu tirāžu šajā laika posmā pētījumā nav pieejami.

 

Inteliģences pārstāvji aicina neapturēt 'Gaismas pils' projekta īstenošanu

DELFI  06/11/07    Vairāk nekā divdesmit inteliģences pārstāvji atklātā vēstulē pauž satraukumu par publiskajā telpā izskanējušajiem aicinājumiem apturēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb "Gaismas pils" projekta īstenošanu, portālu "Delfi" informēja vēstules autori.

"Uzskatām, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanas sekas būtu Latvijai ilgtermiņā katastrofālas. Stratēģiskie zaudējumi simtkārt pārsniegtu īstermiņa emocionālos ieguvumus. Tiktu raidīts signāls, ka nevēlamies veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību. Pasaulslavena arhitekta projekts tiktu pamests pusratā. Milzīgais bibliotēkas projekta virzīšanas darbs, kuram savas dzīves un talantu ir veltījuši neskaitāmi cilvēki, tiktu pakļauts iznīcības riskam. Tā ir ļoti drūma perspektīva," norāda inteliģences pārstāvji.

Vēstules autori arī uzsver, ka "vēl pirms neilga laika šķita – beidzot varam sacīt, ka bibliotēka būs! Starptautiskā konkursā tiek meklēts būvnieks, valsts ir paredzējusi nepieciešamās garantijas celtniecības finansēšanai. No savas pieredzes varam spriest, ka Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nozīmētu, ka Latvijai tik nepieciešamā "Gaismas pils" netiks uzcelta tuvākajos desmit gados, varbūt pat vispār. To nedrīkst pieļaut!"

Vēstulē, ko parakstījis režiors Alvis Hermanis, komponists Pēteris Vasks, filosofe Maija Kūle, dzejnieks Knuts Skujenieks, rakstniece Anna Žīgure, diriģents Māris Sirmais, dzejniece Māra Zālīte, mākslinieks Imants Lancmanis, akadēmiķis Jānis Stradiņš, māksliniece Džemma Skulme un daudzi citi, valdība, mediji un sabiedrība aicināta nepakļauties spiedienam un neapturēt LNB projekta īstenošanu.

Jau vēstīts, ka arī LNB Atbalsta biedrība paudusi satraukumu par dažu ekspertu aicinājumu apturēt LNB projekta īstenošanu, kas, pēc ekspertu domām, varētu sekmēt inflācijas apkarošanas plāna mērķu sasniegšanu.

Biedrība uzskata, ka LNB projekta turpināšana nozīmē ilgtermiņa ieguldījumu Latvijas attīstībā un konkurētspējā, nevis patēriņa palielināšanu. Arī bezdeficīta budžetu var panākt, līdzsvaroti plānojot valsts attīstību, nevis to pilnīgi apturot, norāda LNB Atbalsta biedrība.

 

Samazinās nabadzīgo mājsaimniecību skaits

DELFI  06/11/07    Pērn, salīdzinot ar 2005.gadu, par 5,2% samazinājies to mājsaimniecību skaits, kas savu materiālo stāvokli uzskata par dzīvi uz nabadzības sliekšņa, un par 3,4% pieaudzis mājsaimniecību skaits, kas sevi neuzskata par bagātiem, bet atzīst, ka dzīvo labi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mājsaimniecību budžetu pētījuma dati liecina, ka dominējošais sava materiālā stāvokļa novērtējums joprojām ir "neesam ne bagāti, ne nabadzīgi". Šādu viedokli 2006.gadā pauduši 62% Latvijas mājsaimniecību, kas ir nedaudz vairāk nekā 2005.gadā (59,1%).

Savukārt 12,4% mājsaimniecību uzskata, ka nav bagāti, bet dzīvo labi, bet 21% uzskata, ka dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Sevi par nabadzīgiem uzskata 4,3% mājsaimniecību. Nemainīgs un pavisam nenozīmīgs (0,1%) ir tādu mājsaimniecību īpatsvars, kas uzskata sevi par turīgām.

Arī laukos salīdzinot 2006.gada rezultātus (11%) ar rezultātiem 2005.gādā (7.8%), ir palielinājies to mājsaimniecību skaits, kuras uzskata, ka nav bagātas, bet dzīvo labi.

Vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kuras sniedz atbildi "neesam bagāti, bet dzīvojam labi" dzīvo Kurzemē (18%) un Rīgā (15%). Turpretī atbildes "esam uz nabadzības sliekšņa vai esam nabadzīgas" visvairāk izsaka Latgalē (35%).

Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju, pašnodarbināto un algotu darbu strādājošās mājsaimniecības, bet kritiskāk mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, kā arī pensionāru mājsaimniecības.

Atbildot uz jautājumu "Kāda vismazākā naudas summa mēnesī Jūsu mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai Jūs nejustos trūcīgi (varētu "savilkt galus kopā")?" , mājsaimniecības atzīst, ka vidēji būtu nepieciešams 192 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pilsētu mājsaimniecībām būtu nepieciešami 212 lati (Rīgas mājsaimniecībām vēl vairāk – 229 lati), bet lauku mājsaimniecības iztiktu ar 150 latiem mēnesī uz mājsaimniecības locekli. Pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība vidēji 2006.gadā bija 116,92 lati mēnesī.

Jautājot mājsaimniecībām par to ekonomisko situāciju, kā tā ir mainījusies pēdējā gada laikā, 22% mājsaimniecību atzīst, ka tā ir kļuvusi labāka. Bez izmaiņām savu ekonomisko situāciju vērtē 45% mājsaimniecību, bet 33% uzskata, ka viņu ekonomiskais stāvoklis ir kļuvis sliktāks.

 

Labklājības veicināšanā plāno ieguldīt 140 miljonus latu

DELFI  06/11/07    Plānojot Eiropas Savienības (ES) fondu sadalījumu sociālajā jomā, Labklājības ministrija (LM) izvirzījusi trīs prioritāros virzienus – preventīvie bezdarba mazināšanas pasākumi, uzņēmējdarbības stimulēšanas programmas, kā arī atbalsts riska grupām. Kopumā labklājības nozarei 2007. – 2013. gadā plānoti gandrīz 200 miljoni eiro jeb aptuveni 140 miljoni latu.

LM portālu "Delfi" informēja, ka Eiropas sociālajai naudai gan Latvijā, gan citās valstīs ir viens mērķis – tas ir ieguldījums cilvēkos – darbaspēka zināšanās un prasmēs. Taču konkrētās atbalsta jomas plāno katra dalībvalsts pati.

"Labklājības nozarē Eiropas fondu atbalstu 2007. – 2013. gadā esam plānojuši, ņemot vērā darba tirgus vajadzības, kā arī iepriekšējos gados uzkrāto pieredzi. Šajā procesā esam lūguši sociālo partneru un nevalstiskā sektora līdzdalību, savukārt aktuālākas problēmas precīzi definēt ļauj mūsu veiktie darba tirgus pētījumi," uzsver labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS).

Viens no būtiskākajiem ir bezdarba prevencija, līdzekļus atvēlot nevis cīņai ar sekām, bet gan novēršot bezdarba riskus. Pieaugot nodarbinātības līmenim un samazinoties bezdarbam, bezdarbnieki vairs nav galvenā struktūrfondu mērķauditorija. Pētījumos konstatēts, ka Latvijas darbaspēks nepilnīgi apmierina darba tirgus prasības, tādēļ nodarbinātības veicināšanai paredzētā Eiropas nauda jāizmanto, lai ieguldītu strādājošo kvalifikācijas uzlabošanā, kas savukārt atstās pozitīvu ietekmi un uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomisko attīstību kopumā.

Pētījumi rāda, ka lielāks risks zaudēt darbu ir nekvalificētam darbaspēkam, kas 2006. gadā bija 12 % no visiem nodarbinātajiem jeb 129 tūkstoši vienkāršo profesiju pārstāvjiem. ES nosaka, ka zemas kvalifikācijas un gados vecāku darba ņēmēju apmācības no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem ir īpaši veicināmas, tādēļ LM 2007. – 2013. gadu periodā īpašu uzmanību pievērsīs tieši šai nodarbināto mērķa grupai.

Darba devēji savu strādājošo apmācībām varēs piesaistīt līdzfinansējumu līdz 70 % apmērā atkarībā no uzņēmuma lieluma un apmācību veida. Šī programma kalpos bezdarba prevencijai, jo palīdzēs cilvēkiem nezaudēt kvalifikāciju un pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām.

Būtiski ES līdzekļi rezervēti arī uzņēmējdarbības uzsākšanas programmai, lai mudinātu cilvēkus pievērsties savam biznesam. Topošajiem uzņēmējiem būs pieejamas gan apmācības un ekspertu konsultācijas, gan aizdevumi un granti sava biznesa uzsākšanai. Tas jaunajiem uzņēmējiem sniegs ne tikai nepieciešamās zināšanas, bet arī līdzekļus, piemēram, nepieciešamo amatniecības instrumentu iegādei un iztikai pirmajā patstāvīgā darba gadā.

Ņemot vērā nelegālās nodarbinātības un nelaimes gadījumu negatīvo ietekmi uz darba ņēmēju sociālo drošību un veselību, kā arī valsts ekonomiku kopumā, problemātiskajās jomās strādājošie uzņēmēji un darba ņēmēji varēs saņemt konsultācijas par darba drošības prasību praktisku piemērošanu, kā arī abu pušu tiesībām un pienākumiem darba attiecībās.

Īpašs ESF atbalsts būs pieejams arī riska grupu cilvēkiem, kuriem, pirms uzsākt darba gaitas, nepieciešams apjomīgi sociālā atbalsta pasākumi. Šajā mērķa grupā ietilpst cilvēki ar atkarības problēmām, jaunieši, kas nestrādā un nemācās, cilvēki pēc soda izciešanas u.c. ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji. Šiem cilvēkiem, iepriekš izvērtējot katra individuālās vajadzības, būs pieejami desmit pakalpojumi, kas palīdzēs sagatavoties darba tirgum, piemēram, Minesotas programma atkarības ārstēšanai, darba terapija, psihiatra un psihoterapeita konsultācijas, kā arī motivācijas paaugstināšanas pasākumi.

Ņemot vērā pozitīvo iepriekšējo gadu pieredzi, NVA strādās arī pēc darba devēju individuāla pasūtījuma, organizējot bezdarbnieku pārkvalifikāciju atbilstoši konkrēta uzņēmuma vajadzībām. Pēc šādām apmācībām un darba prakses darbā iekārtojas līdz pat 78 % no bezdarbniekiem.

Cilvēkiem ar invaliditāti būs pieejamas sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar redzes, dzirdes un garīgās attīstības traucējumiem. Tā, piemēram, neredzīgiem cilvēkiem plānoti personīgie asistenti un darbaudzinātāju pakalpojumi.

Atsevišķa programma plānota, lai palīdzētu iekāroties darbā tiem cilvēkiem, kas atgriežas no dzīves citās ES dalībvalstīs. Šīs ģimenes varēs saņemt ne tikai apmācības un palīdzību karjeras plānošanā, bet, uzsākot darbu, arī transporta un dzīvokļa īres kompensāciju gadījumos, ja atrasts darbs citā pilsētā vai rajonā.

ES fondu līdzekļi plānoti, ņemot vērā atsevišķu reģionu īpašās vajadzības. Lai aktivizētu pašvaldības ar augstu bezdarba līmeni, tām būs pieejami līdzekļi vietējo nodarbinātības plānu izstrādei, kā vietējo sociālās rehabilitācijas pasākumu attīstībai.

Tāpat plānota virkne sociālās infrastruktūras uzlabojumu. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem būs darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana, uzlabojot esošo invaliditātes noteikšanas sistēmu. ES fondi palīdzēs uzlabot arī darba tirgus institūciju un rehabilitācijas pakalpojumu infrastruktūru.

LM kā viena no pirmajām vasarā gatavojas virzīt apstiprināšanai valdībā pirmo Ministru kabineta (MK) noteikumu paketi par ES fondu aktivitāšu ieviešanu, tā uzsākot jaunās ES naudas apguves procesu. Pēc aktivitāšu ieviešanas nosacījumu apspriešanas sekos mēnesi ilgs "klusuma" periods, pēc kura varēs uzsākt programmas īstenotāju atlases procesu. Tādējādi pirmās aktivitātes sociālajā jomā plānots uzsākt jau šoruden. Pārējās aktivitātes plānots uzsākt pakāpeniski, līdz 2008. gadam ieskaitot.

 

Dienvidu tilts izmaksās pusmiljardu

Sandris Vanzovičs,  NRA  06/12/07    Šodien Rīgas dome lems par Dienvidu tilta otrās kārtas jeb labā krasta pieeju projektēšanas un būvniecības līguma un tā izpildei nepieciešamo finansēšanas līgumu slēgšanu.

Gaidāmi karsti strīdi, un ir jau par ko – pēc opozīcijas aprēķiniem, kredītprocentos pašvaldībai ik mēnesi būs jāmaksā 1,7(!) miljoni latu, bet kādreiz par 85,12 miljoniem solītais tilts, iespējams, pārsniegs pusmiljardu.

Pagaidām pat grūti prognozēt, cik konkrēti Rīgai izmaksās Dienvidu tilts. Kā Neatkarīgo informēja domes Pilsētas attīstības departamenta Dienvidu tilta būves direktors Eduards Raubiško, projekta pirmās kārtas realizācija izmaksās 82,3 miljonus latu plus inflācijas koeficients transporta būvēm, kas pērn, pēc Centrālās statistiskas pārvaldes datiem, bija 16,6%. Cik liels tas būs šogad un nākamgad (šīs kārtas realizācijas gaitā), vēl prognozēt nevar. Pēc "ļoti, ļoti, aptuveniem aprēķiniem" kopējā būvniecības summa varētu sasniegt 110 miljonus latu, domā E. Raubiško. Taču šajā summā neietilpst kredītprocenti bankai.

Toties tie ir skaidri šodien izskatāmajā lēmumprojektā par Dienvidu tilta būvniecības otro kārtu – Satiksmes departamenta (SD) atklātajā konkursā līgumcena noteikta 313,4 miljoni latu: 170,3 miljoni latu – projektēšanas un būvniecības izmaksas, 143,2 miljoni latu – maksājumi par finansējuma piesaisti, informēja SD preses sekretāre Ieva Prauliņa. Būvniecības izmaksās iekļauts inflācijas koeficients 14,3%, kas aprēķināts, ņemot vērā vidējo inflācijas pieaugumu transporta objektu būvniecībā pēdējos trīs gados. Šos kredītprocentus domei vajadzēs atmaksāt 20 gados.

Pret to, ka gandrīz pusi no tilta otrās kārtas būvniecībai paredzētajām summām noēdīs banka (turklāt ārvalstu Deutsche Bank), iebilst opozīcija – gan PCTVL, gan partija Jaunais laiks (JL). Kā norādīja JL Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks, jaunlaicieši neredz iespēju atbalstīt šo projektu. "Kāpēc tilta būvniecības izmaksas no mazāk par 100 miljoniem latu pieaugušas līdz 313 miljoniem? Kāpēc koalīcija tik straujā tempā bīda šo lēmumprojektu domē? Kāpēc no informācijas, kas pieejama, no potenciālajiem kredītiem pazudis Ziemeļu šķērsojums? Ja koalīcija kā savu džokeru nolēmusi izmantot tikai Dienvidu tiltu, tad tā ir pārāk tuvredzīga pieeja. Nu jau tas kļūst par pašu dārgāko tiltu pasaulē. Arī konkurss tika rīkots visai dīvaini – būtībā te varēja piedalīties tikai viens pretendents, citi tam vienkārši netika klāt. Ir pārāk daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu," prātoja O. Pulks. Pēc viņa aprēķiniem, Rīgai ik mēnesi 20 gadus kredītprocentos nāksies maksāt 1,7 miljonus latu.

Savukārt Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) uzskata, ka "pašizmaksas būvniecībā nesamazināsies, izmaksas kļūs tikai augstākas", Neatkarīgajai mēra viedokli darīja zināmu viņa preses sekretāre Inga Spriņķe. "Ja atliekam šodien, tad pēc mēneša vai diviem izmaksas būs vēl lielākas. Satiksmes infrastruktūras uzlabošana ir pilsētas prioritāte, un nebūtu loģiski skatīt tilta būvi pa kārtām – šis objekts nepieciešams visā pilnībā," uzsvēra I. Spriņķe. Līdzīga nostāja ir arī vicemēram Jānim Dinevičam (LSDSP): "Ja šobrīd to neatbalstīsim, tad izmaksas tikai augs, bet atstāt projektu puspabeigtā stadijā nav prāta darbs." Viņš arī norādīja, ka SD izsludinātais konkurss par finansējuma piesaisti ieinteresējis tikai vienu pretendentu, tātad lētāku piedāvājumu patlaban nav.

Taču bažas rada arī tālākā projekta gaita. Trešajai kārtai paredzamais finansējums it kā nav tik liels (provizoriski –25,52 miljoni latu), taču arī tam nāks klāt inflācijas ietekme un kredītprocenti. I. Prauliņa sacīja, ka precīzākas izmaksas būs zināmas tikai pēc tehniskā projekta izstrādes.

 

Latvijā – jau vismaz 800 miljonāru

Baltic Screen  06/12/07    Gada laikā miljonāru saime mūsu valstī pieaugusi rekordātrumā – jubilejas, desmitajā Latvijas miljonāru sarakstā pirms gada bija 600 vārdu un uzvārdu, bet tagad to jau ir par diviem simtiem vairāk. Vēl nekad Latvijas miljonāru saraksts nav papildinājies tik strauji, - tā liecina šodien speciālā laikraksta «Dienas Bizness» pielikumā publicētais «Baltic Screen» pētījums.

Neapšaubāmi nopietnākais faktors aizvadītā gada laikā ir bijis nekustamo īpašumu bums: šajā jomā, summējot nekustamo īpašumu tirgotājus, attīstītājus un arī vienkārši savu mantoto vai privatizēto ēku un hektāru pārdevējus, pie miljonāra statusa no jauna tikuši 126 cilvēki.

Līdz ar to jaunais caurmēra miljonāru saraksta jaunpienācējs ir nevis uzņēmējs, kurš gadiem ilgi būvējis un attīstījis savu biznesu, bet gan 50–70 gadus veca kundze vai kungs, kurš lielāko daļu dzīves strādājis mazatalgotu darbu, bet buma apstākļos pēkšņi sapratis, ka mantotais vai citādi iegūtais īpašums pārdodams par summu, kas rakstāma ar septiņiem cipariem.

Tā nu līdz šim vislielāko miljonāru skaitu devusī tirdzniecības un pakalpojumu joma ar nedaudz vairāk kā simt miljonāriem nu ir atkāpusies uz otro vietu, savukārt pirmo pārliecinoši – ar 172 vārdiem un uzvārdiem – ieņēmuši nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji un attīstītāji. Vēl vairāk – ja sasummēt visus nekustamo īpašumu jomas miljonārus, viņu ir trešā daļa no visiem Latvijas miljonāriem. Salīdzinājumam – rūpnieciskās ražošanas jomā atrodams tikai 41 miljonārs (par četriem vairāk nekā pērn), vēl 52 savu miljonu sapelnījuši lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā (par septiņiem vairāk nekā pērn).

Savukārt otra novērojamā būtiskā tendence: ārkārtīgi strauji gada laikā pieaudzis miljonāru – sava biznesa pārdevēju skaits. Jaunajā Latvijas miljonāru sarakstā tādu jau ir gandrīz 8% no miljonāru kopskaita. Turklāt «Db» izteikta prognoze, ka biznesa pārdevēju īpatsvars varētu tikai augt: ļoti nelielā daudzumā no Latvijas miljonāru uzņēmumiem īpašnieku skaitā parādās arī īpašnieku ģimeņu jaunā paaudze, kas varētu liecināt par vēlmi kompānijas ilgstoši paturēt savā īpašumā.

Jaunajā Latvijas miljonāru sarakstā ir ne mazums arī pazīstamu vārdu un uzvārdu: to vidū ir Rīgas domnieks Andris Ameriks, «Arēnas Rīga» līdzīpašnieks Genādijs Bondariks, kādreizējais baņķieris Vilis Dambiņš, presē saistībā ar «Vaškeviča lietu» pēdējā laikā bieži pieminētais Mhitars Mhitarjans, ministrs Aigars Štokenbergs, eksprezidents Guntis Ulmanis, Ziedoņa Čevera dzīvesbiedre Margarita, tējas tirgotājs Ikars Keišs, autojomas uzņēmēji Pēteris Spredzis un Gundars Margēvičs, kā arī nu jau bijusī cukurražotāja Valija Zabe.

Kopā jaunā Latvijas miljonāru saraksta dalībnieki sadalīti šādās kategorijās:

• Nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji, attīstītāji

• Zemju, mežu un ēku megaīpašnieki

• Nekustamo īpašumu pārdevēji

• Mežrūpniecība un kokapstrāde

• Informācija, izglītība un komunikācijas

• Tirdzniecība un pakalpojumi

• Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība

• Ražošana

• Daudznozaru uzņēmumi un holdingi

• Būvniecība

• Enerģētika, tranzīts un loģistika

• Finanses un apdrošināšana

• Sports un izklaide

• Biznesa pārdevēji

Atsevišķā sadaļā minēti radinieki – tie, kuri paši savām rokām miljonu nav sapelnījuši, taču piedzimuši «pareizā» ģimenē vai «pareizi» apprecējušies. (Tiesa, vismaz par pēdējo kategoriju nekad jau droši nav zināms, piemēram, kura laulātā nopelns īsti ir miljonu biznesa radīšana – oficiālā galvas vai viņa nemanāmās «stutes»).

Tāpat atsevišķā sadaļā uzskaitīti «savādie miljonāri» – nepilni trīs desmiti cilvēku, kuru oficiālais mantiskais stāvoklis nedod pamatu viņus dēvēt par īstiem miljonāriem (vai arī, tieši pretēji, brēcoši neatbilst viņu uzņēmējdarbības pieredzei un rezultātiem vai dzīves apstākļiem), taču viņu stāvoklis ofšorizētos uzņēmumos vai biznesa biogrāfija liek droši apgalvot, ka bez viņiem Latvijas miljonāru saraksts noteikti šķistu nepilnīgs.

Jaunā Latvijas miljonāru sastādīšanā pamatuzstādījums ir tas pats, kas iepriekšējos desmit sarakstos: miljonārs ir cilvēks, kura publiski saskatāmo īpašumu vērtība ir vismaz miljons eiro vai kurš pēdējos piecos gados darījumā, kas atspoguļojas publiski ticamos datos, nopelnījis vismaz šādu summu. (Izņēmums ir vienīgi «savādie miljonāri»). Savukārt to, ka miljonārs uzskatāms tieši par Latvijas un nevis kādas citas valsts miljonāru, nosaka katras konkrētās personas obligāta atbilstība vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem: latviska izcelsme (latvietis vai dzimis/audzis Latvijā), biznesa vai īpašumu cieša saistība ar Latviju, pastāvīgā dzīvesvieta – Latvija.

Tiesa, vēl joprojām Latvijā atrodas cilvēki, kuri publiski pauž apgalvojumu, ka miljonārs – tas esot cilvēks, kurš 1) vai nu gada laikā nopelna vismaz miljonu, 2) vai arī gada laikā var miljonu iztērēt savām vajadzībām. Taču šis ir provinciālisma apgarots viedoklis, ko parasti izsaka ļaudis, kam miljonāra statuss kādu iemeslu dēļ šķiet apkaunojuma objekts, – turklāt pēc šāda principa pasaules miljardierus skaitošajam žurnālam «Forbes» šogad būtu vajadzējis izsvītrot no miljardieru rindām, piemēram, datormilža «Dell» vadītāju Maiklu Dellu: kā nekā viņš gada laikā nevis miljardu nopelnījis, bet 1,3 miljardus zaudējis (īpašumu aplēstā vērtība 17,1 miljards dolāru pērn, 15,8 miljardi šogad).

 

Gaidot sniegu, slēpo pa zāli

Kristaps Ceplis, Ingrīda Tretjakova, speciāli Dienai   06/13/07    Meklē veidu, kā samazināt slēpošanas kalnu dīkstāvi un noturēt kaislīgākos slēpotājus vasarā.

Kalnu slēpošanas cienītāju skaita nepārtrauktais pieaugums un piespiedu dīkstāve vasarā vismaz divu slēpošanas trašu īpašniekiem devusi impulsu jauna biznesa uzsākšanai — kalnu slēpošanai pa zālāju jeb grasski. Grasski jau pieejams Reiņa trasē un drīzumā zālāja slēpotājus gaidīs arī Siguldas pilsētas trase.

Lai uzņemtu zāles slēpotājus kalnu īpašniekiem nav nepieciešams veikt būtiskas investīcijas, jo grasski vajadzībām tiek pielāgotas tie paši pacēlāji un nogāzes, pa kurām slēpo ziemā. Tiesa, kalnam jābūt ideāli līdzenam.

"Izjūtas slēpojot ar grasski ir praktiski tādas pašas, kā braucot ar kalnu slēpēm," stāsta sporta kluba Reflex trenere Solvita Dreimane, piebilstot, ka interese par šo sporta veidu pieaug, tāpēc jau šogad notiks arī Latvijas čempionāts zāles slēpošanā. Par jauno sporta veidu interesējas arī vietējie uzņēmēji, kas liek pozitīvi raudzīties uz grasski attīstību Latvijā.

Reiņa trases apsaimniekotāju SIA Neckalns valdes priekšsēdētājs Austris Brocēns atzīst, ka grasski ir alternatīvs ienākumu un izklaides avots laikā, kad nav slēpošanas sezona, tomēr pagaidām šis projekts vairāk darbojas izmēģinājuma stadijā un milzu peļņu no tā nesagaida. "Es redzu perspektīvu šim sporta un izklaides veidam, jo tas ir jauns un interesants aktīvās atpūtas pavadīšanas veids, turklāt slēpotājiem ir kaut kas jādara arī vasarā," norāda A.Brocēns. Reiņa trasē vēl nevar iznomāt grasski ekipējumu, un šis sporta veids pieejams tikai šauram interesentu lokam, taču jautājums par grasski nomas iespējām jau tiek risināts. Paralēli grasski tiek piedāvāti arī īpaši vasaras kalnu dēļi uz riteņiem jeb mountainboardi un kalniem domātas skrituļslidas Gate Skate.

Biznesa konsultanti un banku pārstāvji atzinīgi vērtē kalnu slēpošanas trašu īpašnieku centienus piesaistīt cilvēkus atpūtas vietām arī vasarā, tomēr uz iespējām piešķirt finansējumu grasski infrastruktūras attīstīšanai un ekipējuma iegādei pagaidām raugās piesardzīgi. Latvijas Krājbanka, protams, individuāli izskata ikvienu biznesa projektu, kura attīstīšanai tiek lūgts finansējums, tomēr pirms naudas piešķiršanas mazpazīstamiem izklaides veidiem saviem klientiem iesakām attīstīt esošo biznesu, Dienai stāstīja bankas kredītrisku daļas vadītājs Aivis Ādamsons.

Savukārt Hansabankas valdes locekle Irīna Pīgozne atzīst, ka kalnu īpašnieku centieni radīt interesantus pakalpojumus gan ziemā, gan vasarā ir atbalstāmi, jo tas ievērojami samazinātu biznesa risku. Taču, uzsākot jaunu projektu, būtiskākais ir nodrošināt produkta pieejamību pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.

Latvijas biznesa konsultantu asociācijas izpilddirektors Dainis Locāns uzskata, ka zāles slēpošana nākotnē nesīs lielus ienākumus, jo cilvēku interese par brīvo un aktīvo atpūtu ārpus darba laika ar katru gadu pieaug, pieaug arī interese par slēpošanu.

Arī vienā no slēpotāju vidū populārākajiem kalniem Žagarkalnā ir apsvērta ideja nodrošināt zālāju slēpošanu, taču pagaidām šis jautājums ir atlikts. "Lai ieviestu grasski, ir nepieciešams ļoti labs segums un arī drošības noteikumi ir stingri. Mums ir citi veidi, kā izklaidēt iedzīvotājus vasarā un gūt ienākumus no tā," norāda Žagarkalna izpilddirektors Mārtiņš Mednis. Viņš gan atzīst, ka grasski Latvijā varētu kļūt populārs, jo cilvēkiem patīk jaunas un atraktīvas lietas.

***

Nav lēti

- Grasski slēpes maksā vidēji 200 latu — cena ir atkarīga no slēpju garuma

- Slēpju apkope sezonā izmaksā ap 30 latiem

 

Viedoklis: Latvijas ekonomiku glābt ir samērā vienkārši

Sandijs Aploks, aktīvais pilsonis  Diena  06/13/07    Latvijas ekonomiku ir iespējams glābt, apvienojot celtniecības biznesu ar zinātni – būvējot modernus zinātniskos institūtus. Tādējādi varētu izvairīties no dažu ekonomikas ekspertu saskatītās Latvijas izejas šodienas saspīlētajā situācijā – lētā un neizglītotā darbaspēka izmantošanas eksportam arī turpmāk, to atkal panākot ar lata devalvācijas palīdzību.

Ja Latvijā uz šo brīdi nav tik daudz labu zinātnieku un inženieru, kuri spētu radīt apjomīgu intelektuālu produktu eksportu, kā tas būtu nepieciešams, un ja vietējās elites pārstāvji nesaprot neko vairāk kā politisko viduslaiku celtniecības biznesu, tad tāpēc nav Latvijas Valsti jāgrūž vēl dziļāk purvā.

Savulaik Latvija bija patiesi attīstītāka par daudzām Āzijas valstīm, kurās iedzīvotājs pārtika no "rīsu bļodiņas dienā". Šodien Āzijas džungļos no kosmosa var ievērot industriālus "banānu republiku ekonomikas plāksterus", kuros ražo visu, ko vien izlutinātais rietumnieks pēc vakara TV reklāmas seansa var vēlēties.

Kāpēc gan Latvija nevarētu kļūt par bagātu zemi, radot īpaši izdevīgus apstākļus zinātnisko institūtu un industriālo objektu izvietošanai pie mums? Vietējie celtniecības biznesmeņi politiski tik riskanto "gaisa piļu" vietā varētu būvēt zinātniskos institūtus. Iegūtā unikālā zinātnisko objektu celtniecības pieredze ļautu iegūt dārgus un specifiskus celtniecības darbu pasūtījumus arī ārzemēs.

Lai panāktu tik nozīmīgu investīciju objektu izvietošanu Latvijā, būtu izlēmīgāk jāstrādā ar Latvijas Valsts tēla veidošanu ārzemēs, nodokļu atlaidēm, valsts dotācijām, Eiropas Savienības budžetu, anti-korupcijas, anti-nekompetences, un citiem spēcīgiem instrumentiem. Uz tik lielas pretimnākšanas investoriem fona nebūtu pārāk nekaunīgi uzstādīt nosacījumus, ka objektus būvēs Latvijas firmas, piesaistot trūkstošos speciālistus no ārzemēm, kā arī, ka noteikts procents darbinieku būs Latvijas iedzīvotāji.

Latvija kā valsts iegūtu gan desmitiem tūkstošu īpaši izglītotu jaunu cilvēku precību gados, gan nodokļu maksājumus, gan ikdienas patēriņu rietumu līmenī. Varētu uzstādīt noteikumus šiem iebraukušajiem speciālistiem pasniegt lekcijas Latvijas mācību iestādēs un izglītojošos pulciņos. Ja visu mērām tikai naudiskās izteiksmēs, tad var droši apgalvot, ka nauda būs. Tās būs ļoti, ļoti daudz.

Lai vairotu visu Latvijas sabiedrības slāņu atbalstu tieši zinātnisko institūtu celtniecībai, nevis "gaisa piļu" celtniecībai, nepieciešams veikt plašas sabiedriskas informēšanas kampaņas, kas sabiedrībai radītu priekšstatu, kas tie zinātniskie institūti ir. Sabiedrība zin, kas ir bibliotēka vai koncertzāle, bet nezin, kā izskatās vieta, kur izgudro zāles, televizorus, un citas tik ierastas un vajadzīgas lietas. Radot reālu un savām acīm ieraudzītu priekšstatu par zinātniskajiem institūtiem, būs iespējams salīdzinoši viegli diskutēt par to, kas dotu lielāku labumu Latvijas iedzīvotājiem.

Šī sabiedrības izglītošanas pieeja jau laicīgi pirms momenta, kad sabiedrībai jāizdara izvēli par labu nākotnei, vai strauju atgriešanos viduslaikos, palīdzētu beidzot iekustināt Latviju perspektīvākos virzienos.

Latvijā IR iespējams izvietot zinātniskos objektus. Piemērus var atrast visā pasaulē, un arī tepat blakus, Skandināvijā.

 

NRA: Dienvidu tilts dārdzībā pārspēj pasaules piemērus

DELFI  06/13/07    Rīgā topošais dienvidu tilts, kura kopējas izmaksas tuvojas pusmiljardam latu, dārdzībā pārspēj vairākus pasaulē jau uzceltus un plānotus vērienīgākus tiltus, liecina laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" aplēses. Rīgas dome norāda, ka izmaksas sadārdzina inflācija un arī kredītprocenti, kas domei būs jāatmaksā bankai.

Dienvidu tilta pirmās kārtās būvniecība kopā ar inflācijas radīto sadārdzinājumu un kredītprocentiem, izmaksājusi vairāk par 100 miljoniem latu. Dome otrdien nolēmusi no Vācijas bankas "Deutsche Bank AG" ņemt kredītu 313,4 miljonu latu apmērā otrās kārtas būvniecībai. 170,3 miljoni latu no šīs summas paredzēti projektēšanas un būvniecības izdevumiem, bet 143,2 miljoni latu maksājumiem par finansējuma piesaisti. Šos kredītprocentus dome būs jāatmaksā 20 gadu laikā, pa 1,7 miljoniem latu mēnesī. Savukārt trešās kārtas izmaksas ir aptuveni 32 miljoni latu.

"Neatkarīgā" trešdien ziņo, ka Vašku da Gamas tilts Portugālē, kura garums ir 12 kilometru un tā pievedceļi piecu kilometru garumā pirms astoņiem gadiem izmaksāja miljardu eiro (aptuveni 700 miljoni latu).

Pašlaik plānošanas stadijā esošais tilts no Sicīlijas uz Itāliju izmaksāšot 3,8 miljardus (2,66 miljardi latu) eiro.

Tilts pāri Donavai no Bulgārijas uz Rumāniju maksāšot 236 miljonus eiro (165 miljoni latu), turklāt 70 miljoni (49 miljoni latu) finansējuma paredzēti no Eiropas Savienības fondu naudām. Bulgārijas nodokļu maksātāji projektā ieliek tikai 60,8 miljonus eiro (42,5 miljoni latu).

Piecus kilometrus garu tiltu Ķīnā pāri Čiņdao līcim paredzēts uzbūvēt par 900 miljoniem eiro (630 miljoni latu).

Salīdzinājumam, Rīgas Dienvidu tilts būs 34,28 metrus plats, 803 metrus garš ar sešām kustību joslām, pa trim katrā virzienā, kā arī gājēju ietvi un veloceliņu abās tilta pusēs. Tiks ierīkoti arī seši piloni ar vantīm koši oranžā krāsā.

Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) laikrakstam atzinis, ka tiešām juties šokēts par tilta būvniecības izmaksu straujo pieaugumu, taču nav pamata apšaubīt ekspertu atzinumu, ka tās atbilst reālajai situācijai. Viņš norādīja, ka, neīstenojot visu šo projektu, ieskaitot Austrumu maģistrāles izbūvi no Viesturu prospekta līdz Vienības gatvei, Dienvidu tilts nesniegs to efektu, kas no tā gaidīts. "Tā diemžēl ir realitāte: būvniecības izmaksas lētākas nekļūs, taču tiltu mums vajag jau rīt vai – patiesībā – mums to vajadzēja jau vakar," atzinis Birks.

 

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas sasniegušas 2,8 latus

TVNET   06/13/07    Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, pieaugušas par 34,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas šā gada pirmajā ceturksnī sasniegušas 2,8 latus.

Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas bija 3,18 lati un gada laikā tās pieaugušas par 35% jeb 82 santīmiem stundā, privātajā sektorā - 2,61 lats un kāpums bija 35,2% jeb 68 santīmi stundā.

Galvenās darbaspēka izmaksu komponentes ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas. Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā valstī šā gada pirmajā ceturksnī bija 2,21 lats un, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, tā ir pieaugusi par 34,2% jeb 56 santīmiem stundā.

Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,59 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 35,8% jeb 16 santīmiem stundā.

Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā sabiedriskajā sektorā pirmajā ceturksnī bija 2,49 lati, bet privātajā sektorā - 2,07 lati.

Parējās darbaspēka izmaksas sabiedriskajā sektorā šā gada pirmajā ceturksnī bija 0,69 lati, un, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, tās ir pieaugušas par 37,4% jeb 19 santīmiem stundā, bet privātajā sektorā - 0,54 lati, kas veidoja kāpumu par 35,5% jeb 14 santīmi stundā.

Vienas no augstākajām darbaspēka izmaksām nostrādātajā stundā pirmajā ceturksnī bija finanšu starpniecībā - 6,67 lati, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē - 4,4 lati un valsts pārvaldē, aizsardzībā, un obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 4,02 lati.

Vislielākais pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni bija elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē - par 44,3% jeb 1,35 latiem stundā, sabiedriskajos, sociālajos un individuālajos pakalpojumos - par 42,7% jeb 72 santīmiem stundā, lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā - par 42,6% jeb 76 santīmiem stundā.

Valsts reģionos visaugstākās darbaspēka izmaksas pirmajā ceturksnī bija Rīgā - 3,18 lati vienā nostrādātā stundā, kā arī Pierīgas reģionā - 2,66 lati.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas visstraujāk augušas Kurzemes un Zemgales reģionā - attiecīgi par 35,9% un 35,6%, bet vismazākais pieaugums bija Latgales reģionā - par 32,4%.

 

Vai lietuvieši mūs izkonkurē biznesā un vai latvieši ir «bremzes»?

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"   06/13/07     Lietuva ir mūsu eksporta un importa viens no lielākajiem "avotiem". Kā veicas ar biznesa attīstīšanu Latvijas uzņēmējiem Lietuvā un kāds ir tā background (aizmugure) — pagājušonedēļ sprieda diskusijas dalībnieki, kuri pārstāvēja gan valsts, gan uzņēmēju pusi.

Pie tā, ka lietuviešu preces mūsu tirgū ir plaši pārstāvētas, mēs jau esam pieraduši. Lai gan mūsu produkcija un pakalpojumi viņu tirgū ik gadu pieaug, tomēr "noķert" kaimiņus nevaram — mūsu eksports ir daudz mazāks nekā viņējais. Taču tas nenozīmē, ka Latvijas uzņēmēji nemēģinātu "iekarot" Lietuvu, lai gan viņu viedoklis par biznesa iespējām tur ir atšķirīgs, tomēr kopumā viņi pozitīvi atsaucas, vairākos aspektos pat atzīstot lietuviešu pārākumu — pirmām kārtām tur ir mazākas birokrātijas spīles nekā pie mums, līdz ar to labvēlīgāka vide uzņēmējdarbības attīstīšanai. Arī diskusijā, kurā piedalījās gan uzņēmēji, gan vēstnieki, gan organizāciju pārstāvji, bieži izskanēja vārdi — "salīdzinot ar Latviju". Diemžēl šis salīdzinājums nebija par labu mums.

Firma Citrus solutions veikusi pētījumu Latvijas uzņēmumu iespējas un pieredze Lietuvas tirgū. Prezentējot to, tika uzsvērts, ka vairākas atbildes vērtējamas pretrunīgi — ne viss atspoguļo patieso situāciju. Statistika rāda, ka Latvijas eksporta apjoms joprojām atpaliek no importa: pērn mēs izvedām preces par 626,7 miljoniem eiro, bet no Lietuvas ievedām par 1090,2 miljoniem eiro. (2005. gadā attiecīgi: 443,3 miljoni un 942,6 miljoni). Attiecībā uz eksporta sadalījumu pa galvenajām preču grupām šā gada pirmajos trīs mēnešos — 17,5% aizņem ķīmiskā rūpniecība un saskarnozaru produkcija, 16,2% — metāls un tā izstrādājumi, 14,9% — transporta līdzekļi, 9,4% — pārtikas un rūpniecības produkti, 7,7% — mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, bet 34,2% — pārējās preces. Kā svarīgākās eksporta preces naudas izteiksmē ir: automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi — 18,6 miljoni eiro, medikamenti — 11 miljoni, dzelzs un neleģētā tērauda stieņi — 7,3 miljoni, piens un krējums — 3,9 miljoni, imūnserumi un citas asins frakcijas — 3,1 miljons eiro.

Savukārt importa sadalījums ir šāds: minerāli un produkti — 31,7%, mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas — 16,5%, pārtikas rūpniecības produkti — 10%, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija — 8,6%, metāli un izstrādājumi — 5,6%, bet pārējās preces — 27,6%. Kā svarīgās importa preces šogad jāmin: benzīns — 62,7 miljoni eiro, reaktīvo dzinēju degviela — 15,5 miljoni, cigaretes — 6,9 miljoni, medikamenti — 6,3 miljoni, telefoni šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem — 4,5 miljoni eiro.

Ja Lietuvas tiešās investīcijas pērn Latvijā sastādīja 100,8 miljonus latu, tad Latvija Lietuvā bija investējusi 44,6 miljonus latu. Kā rāda dati, Lietuvas rezidentu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu reģistrētajā pamatkapitālā pērn bijis 52,9 miljoni, bet šogad pirmajā pusgadā — 61,3 miljoni latu.

Savukārt uz jautājumu, kas kavē uzsākt uzņēmējdarbību kaimiņvalstī, visbiežāk atbildēts, ka tā ir lielā konkurence (29%), tāpat tiek minēti valsts un pašvaldību noteiktie ierobežojumi, kā arī izskan atziņa, ka nav intereses par biznesa uzsākšanu Lietuvā, bet daļa atzīmējuši, ka uzņēmums vēl tikai attīstās uz vietas. Kā lietuviešu tirgus priekšrocības tiek minētas vienmērīgā reģionālā attīstība un mazākie birokrātijas ierobežojumi. Atbildot uz jautājumu, vai ieiet Lietuvas tirgū ir sarežģītāk nekā citās ārvalstīs, diezgan liels skaits norādījis, ka "jā" (24%), taču vairākums tomēr atzinis, ka "nē" (48%). Lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši, ka uzņēmums jau darbojas kaimiņvalsts tirgū, un aptuveni puse izteikušies, ka ir interesējušies par uzņēmējdarbības uzsākšanas vai paplašināšanas iespējām Lietuvā. Izvērtējot jau esošo darbības pieredzi, 25% to novērtējuši kā pozitīvu un 35% kā "drīzāk pozitīvu", savukārt 30% tā bijusi negatīva.

Vairākums diskusijas dalībnieku, izvērtējot biznesa uzsākšanas pieredzi ārzemēs, tajā skaitā Lietuvā, norādīja, ka, sākot to, jāņem vērā gan tautas mentalitāte, gan ekonomiskā situācija valstī, gan jāizanalizē attiecīgās nozares iespējas. Ja tas objektīvi tiek izdarīts, nebūs problēmu atrast savu nišu. BTA Draudimas ģenerāldirektors un Latvijas Tirdzniecības palātas Lietuvā (LTPL) valdes priekšsēdētājs Arnis Zekunde atzina, ka kaimiņvalsts tirgū varam atrast savas nišas, "spiežot" ne tik daudz uz apgrozījumu, jo viņu efektivitāte ir augstāka, kā dēļ diez vai varētu vinnēt pašus vietējos, bet gan ar svaigām idejām — kā nav pašiem lietuviešiem. Tāpat Zekunde uzsvēra, ka Lietuva ir lielāka valsts un tās piecas lielākās pilsētas (Viļņa, Kauņa, Klaipēda, Šauļi un Panevēža) tiešām zeļot un plaukstot.

LTPL goda prezidents Armands Gūtmanis pievērsa uzmanību stereotipiem, kas, iespējams, traucē mūsējiem uzsākt uzņēmējdarbību — ka, lūk, lietuvieši strādā ātrāk un asāk. Bet tas diez vai atbilstot patiesībai. Arī tur mūsu uzņēmēji ir atraduši savu nišu un veiksmīgi darbojas, lai gan, nenoliedzami, tieši precīzāka savas "platformas" saskatīšana ir veiksmes garants. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka lietuvieši no Baltijas valstīm ir visneliberālākie — un viņi nelaiž svešus uzņēmējus savā tirgū. Vēl trešais aspekts — lobēšana. Taču savas intereses ir jālobē — tas nav nekas peļams. (Izvēloties konkursā firmu, lietuvieši dos priekšroku savējiem.) Savukārt mēs šajā ziņā esam daudz pasīvāki. (Viņš piebilda, ka arī lietuviešiem attiecībā uz latviešiem ir stereotips, ka mēs esam lepni.)

Zekunde atzina, ka lietuviešu tirgotāju iemaņas ir vēsturiski izveidojušās. To, ka viņiem ir apgriezieni, pierādīja arī tik populārais Viļņas tirgus, kas piedāvāja preces no dažādām valstīm. Faktiski pirkšanas un pārdošanas centrs ir pārcēlies uz Lietuvu. Tas jāsaka arī par automašīnu tirdzniecību. No tās tirgus aiziet mašīnas lielākoties uz Austrumiem. Turklāt, ja Latvijā apliks ar akcīzes nodokli auto, kuru motors ir vairāk nekā trīs litri, tos turpmāk daudzi brauks iegādāties uz Lietuvu, kur nav šādu ierobežojumu. Viņaprāt, nav arī izskaidrojams, kāpēc Lietuvā un Igaunijā ir lētāka automašīnu apkope, nekā tas šobrīd ir pie mums. BTA Draudimas priekšsēdis piebilda, ka pie mūsu kaimiņiem šobrīd saimniekošanas sistēma ir daudz pārdomātāka — ir valsts intereses, bet ļoti tiek ievērotas arī uzņēmēju (liels pluss ir arī labie ceļi un naftas pārstrādes rūpnīca). Viņaprāt, mūsu uzņēmējdarbības aktivizēšanai ļoti nepieciešams būtu izveidot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību Lietuvā, kas varētu palīdzēt uzņēmējiem ar informāciju.

Runājot par informācijas apriti, Gūtmanis teica, ka LTPL regulāri rīko sanāksmes, kurās tiek uzaicināti Lietuvas ministri, politiķi analizēt politisko situāciju un problēmas. Diemžēl no Latvijas uzņēmēju puses aktivitāte neesot liela, jautājumus uzaicinātajiem uzdodot lielākoties pats Gūtmanis.

Ekonomikas ministrijas (EM) Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktors Gatis Ābele uzsvēra, ka Lietuvas tirgus sastāda lielāko sadaļu ārpus Latvijas robežām un tas ir vislabāk apgūtais tirgus — eksporta un importa partneris numur viens. Attiecībā uz LIAA izveidi EM pārstāvis atsaucās uz līdzekļu trūkumu — šādas pārstāvniecības izveide ir bijusi iecerēta, taču budžetā šobrīd nav paredzēti līdzekļi šim nolūkam. Turklāt eksporta un uzņēmējdarbības veicināšana ir svarīgāka nekā pārstāvniecība, un šajā virzienā arī tiekot strādāts, lai mazinātu to iespaidu, kas radies pēdējā laikā, — ka Latvijā ir neērta vide uzņēmējdarbībai, uzsvēra Ābele. (Skanēja gan iebildes no uzņēmēju puses, ka tam nebūtu nepieciešamas lielas summas, un tās drīzāk ir atrunas, nevis nopietns arguments.) Turpinot iesākto tēmu par stereotipiem, Ābele vērsa uzmanību uz pieņēmumu, ka uz Lietuvu aiziet mūsu starpprodukti, kurus tur apstrādā līdz galam un palaiž tirgū jau ar lietuviešu zīmoliem. Tiekoties ar Preiļu siera pārstāvjiem, gadījies uzklausīt pārmetumus — kāpēc mūsu piena ražotāji sūta pienu uz Lietuvu, kamēr pašu pastrādātājiem izejvielu trūkst.

Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis attiecībā uz uzņēmējdarbības aktivizēšanu teica, ka vēstniecībai nav jāizstrādā tirgus pētījumi, taču pieļāva, ka varētu būt pārstāvis, kas veiktu maksimālu nozaru apskatu. Tāpat būtu iespējams informēt par lielajiem projektiem (piemēram, biodegvielas), kas tiek īstenoti Lietuvā. Katrā ziņā vēstnieks izteica gatavību palīdzēt nodibināt pirmos biznesa kontaktus tiem uzņēmējiem, kas vēlas veidot savu biznesu Lietuvā, gan atgādinot, ka pirms tam jābūt skaidrai uzņēmuma darbībai ilgtermiņā — uzreiz nevar "skriet" uz ārzemēm.

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits atzina: viņam patīk, ka atšķirībā no Latvijas, kur dominē Rīga, Lietuvā ir vairākas pilsētas, kur tirgus ir dzīvs — ne tikai galvaspilsētā. Kā lietuviešu lielāko plusu viņš nosauca darba efektivitāti, kas, piemēram, būvniecībā ļauj visu paveikt īsākos termiņos, līdz ar to — ja Latvijas būvētāji uzceļ vienu objektu, lietuvieši pagūst tajā pašā laikā īstenot vairākus. Tas arī redzams Viļņā, kas strauji attīstās — tajā skaitā komercapbūve. Ja Rīgā tās ir dažas vietas, tad Lietuvas galvaspilsētā daudzviet notiek celtniecība — arī centrā, kur šobrīd var redzēt jau slienamies divus 32 stāvu "torņus".

Zekunde piebilda, ka Lietuvā tiek stipri darīts algu ziņā, lai, piemēram, celtnieki atgrieztos no Īrijas (un daļa jau ir atbraukusi atpakaļ un strādā Lietuvā). Šīs darbības sekas jūtamas jau tagad — celtnieki tiešām strādā labi un motivēti (ja darbā jābūt pulksten pusdeviņos, strādnieki ir klāt jau astoņos). Arī darbu organizācija ir ātrāka un galaprodukts iznāk lētāks, tāpēc izdevīgāk Latvijā ir nodarbināt lietuviešu celtniekus.

Attiecībā uz Lietuvas uzņēmējdarbības pozitīvajiem aspektiem Latvijas vēstnieks Lietuvā minēja vienotību. Ja, piemēram, kopumā Lietuvā sliktāk apgūst ES struktūrfondu naudas, tad gadījumā, ja tiek kas izlemts — teiksim, izveidot katrā reģionā kardioloģijas centru —, tad tas tiek arī izdarīts "vienotā frontē". Mums attiecībā uz projektiem ir vairāk priekšlikumu uz to izmantošanu, ko Baumanis poētiski nosauca par "iešanu maziem solīšiem vairākos virzienos, kamēr lietuvieši sper vienu lielu soli — un vienā virzienā". Arī Sproģis piekrita, ka mūsu kaimiņi ir saimnieciski — kaut vai tāds it kā "sīkums": nekur Lietuvā neredzēsi sakarnieku stabus, kā tas ir pie mums — vai uz katra soļa.

"Drīz par mums stāstīs, ka esam lielākās bremzes," konstatēja Sproģis. Viņam pievienojās Šmits, norādot, ka viņš vada igauņu—latviešu—lietuviešu uzņēmumu. Atšķirībā no pārējiem baltiešiem mēs tiešām esam nesaimnieciski un "ar bremzēm". Lūk, igauņiem jau ir ID kartes, elektroniskais paraksts, ko izmantoja jau vēlēšanās. Bet mēs tā vietā, lai ieviestu ID kartes, domājam par nākamajām "parastajām" pasēm. Arī sakaru tehnoloģijās mūsu brāļi ir soli priekšā.

Diskusija kopumā lika domāt, ka ne tik daudz mūsu uzņēmējdarbība, cik valsts saimnieciskā politika nobāl uz lietuviešu fona. Varbūt tas izskanēja pārspīlēti "nepozitīvi", taču lika domāt — mūsu saimniekošana un plānošana tiešām nav ievirzīta gluži pareizajās sliedēs. Jo nav taču dūmu bez uguns.

 

 

 

 

Izglītībā...

 

 

 

Lielbritānijas vēstnieks gandarīts par Latvijas skolēnu labajām angļu valodas zināšanām

LETA  05/24/07    Ceturtdien Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds, 50 pamatskolu skolēniem pasniedzot angļu valodas sertifikātus "Cambridge Young Learners" , izteica gandarījumu par Latvijas bērnu labajām angļu valodas zināšanām.

Bonds starptautiski atzītos angļu valodas sertifikātus pasniedza skolēniem no Rīgas, Liepājas, Tukuma, Engures, Tumes un Zvejniekciema, informēja Britu padomes Latvijā pārstāvis Edgars Kalniņš.

Vēstnieks pauda gandarījumu, ka bērni Latvijā svešvalodas sāk apgūt tik agri un parāda ļoti labas zināšanas. Papildus skolas programmai viņi ļoti sekmīgi nokārtojuši arī starptautiski atzītu eksāmenu, kas apliecina labo angļu valodas mācību līmeni Latvijas pamatskolās, atzina vēstnieks.

Desmitgadīgā Mārtiņa mamma pastāstīja, ka viņas dēls eksāmenu uztvēris ar ļoti lielu atbildības sajūtu un bijis īpaši gandarīts, ka spējis saprasties ar eksaminatoru angļu valodā.

"Cambridge Young Learners" kārto bērni vecumā no septiņiem līdz 12 gadiem. Galvenā šī pārbaudījuma priekšrocība ir iespēja objektīvi noteikt zināšanu līmeni. Pārbaudījuma mutisko daļu pieņem eksaminatori, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda, bet rakstiskā daļa tiek labota Kembridžas universitātes eksaminācijas centrā.

Izvēloties kārtot nākamā līmeņa eksāmenus, vecāki var sekot līdzi bērnu izaugsmei un pakāpeniski sagatavot viņus pārbaudījumiem, kas būs jāliek, beidzot skolu vai stājoties augstskolā.

Britu padome šos eksāmenus Latvijā jau piedāvā desmit gadus, un kopā tos nolikuši 1480 bērni. Šajā mācību gadā tos nokārtojuši 189, un 90% no viņiem saņēmuši ļoti labu vai izcilu vērtējumu.

 

Astoņi veikali akcijā 'Valsts valoda veikalā' saņēmuši gandrīz maksimālo novērtējumu

LETA  05/25/07    Astoņi veikali akcijas "Valsts valoda veikalā" pirmajā kārtā saņēmuši gandrīz maksimālo novērtējumu - 29 punktus no 30 iespējamiem, informēja Valsts valodas centra (VVC) sabiedrisko attiecību speciālists Atis Skalbergs.

Augsti novērtēts veikals "Top" Ventspilī, "Gobas" Popes pagastā, lielveikals "Elvi" Līvānos, zemnieku saimniecības "Assi" veikals "Pie Viktora" Lones pagastā, veikals "SIA Morlang" Daugavpilī un trīs veikali Rīgas Ziemeļu rajonā - "Mini Maksima, "Areka" un "Zooeksperts".

Veikali izvirzīti otrajai vērtēšanas kārtai, kurā tos vērtēs ekspertu komisija.

Akcija turpināsies visos Latvijas veikalos līdz 1.oktobrim.

Jau ziņots, ka mērķis ir veidot valsts valodai draudzīgu vidi Latvijas veikalos.

Galvenās prasības - lai, pārdodot importa preces, marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos informācija būtu tulkota valsts valodā un pilnā apjomā. Uzrakstiem, izkārtnēm, paziņojumiem arī jābūt valsts valodā.

VVC ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras pamatfunkcija ir aizsargāt valsts valodas lietotāju tiesības un intereses. Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanā.

VVC direktors Agris Timuška uzskata, ka šāda akcija, kuras gaitā gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji var pieteikt tirdzniecības objektus kā "latviešu valodai draudzīgus veikalus", ļaus paplašināt valsts valodas lietojumu publiskās informācijas vidē.

 

Pedagogi izvirza stingras prasības Izglītības un zinātnes ministrijai

DELFI  05/30/07    Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ārkārtas valdes sēdē trešdien izvirzījusi stingras prasības Izglītības un zinātnes ministrijai, portālu "Delfi" informēja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņsš.

Viena no izvirzītajām prasībām paredz skolotāju darba algas pielīdzināšanu valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo gada vidējās darba samaksas apmēram, to reizinot ar koeficientu 1,3.

LIZDA valdes sēdē pieņemtas detalizētas prasības, kuras ietver gan izmaiņu veikšanu normatīvajos dokumentos, gan pedagogu sociālā atbalsta politikas izveidi un pedagogu darba samaksas konsekventu risinājumu.

Tā kā pēdējā laika pedagogu aktivitātes un daudzu pirmorganizāciju viedoklis bija krasi radikāls, IZM un LIZDA izstrādātā programma tika noraidīta. Šobrīd LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) ierosina ministrijai veidot jaunas darba grupas, kurām jāspēj radīt risinājumi ne vien darba samaksas jautājumiem, bet arī skolotāju tiesībām, sociālajam atbalstam un jauno pedagogu piesaistei. Darba grupās jābūt pārstāvētai IZM, LIZDA un LIVA.

Darba samaksas jautājumos līdzšinējās prasības oficiāli ir papildinājusi prasība pielīdzināt vispārējās, profesionālās un interešu izglītības iestāžu pedagogu darba likmi Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā statistikas ziņojumā publicētajam valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo gada vidējās darba samaksas apmēram, to reizinot ar koeficientu 1,3.

"Neraugoties uz faktu, ka praktiski visas šobrīd Saeimā pārstāvētās politiskās partijas, ieskaitot Izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas pārstāvēto Zaļo uz Zemnieku savienību, pirms 9.Saeimas vēlēšanām parakstīja vienošanos ar LIZDA, kas paredz pedagogu darba samaksas pielīdzināšanu sabiedriskā sektora vidējai algai ar koeficientu 1,3, kā to paredz arī noslēgtā vienošanās ar IZM, šie solījumi nav materializējušies. Gluži pretēji – pedagogiem tiek piedāvāti īstermiņa risinājumi, kuri atgādina "ielāpus" un tikai padziļina esošo krīzi," uzsver Jānis Krastiņš.

Krastiņš norāda, ka pedagogi un skolu direktori ir vienoti savās prasībās un vēlas panākt, ka valdība atzīst aso situāciju izglītības sistēmā un rīkojas atbilstoši situācijas nopietnībai, nepieļaujot sistēmas pilnīgu sabrukumu.

Kā ziņots, valdība vienojusies, ka Finanšu ministrijai un IZM šā gada budžetā būs jāatrod papildu finansējums apmēram desmit miljonu latu apmērā, lai rastu iespēju no 1.septembra pedagogiem apmaksāt vienu stundu par burtnīcu labošanu un divas stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem.

Pēc finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) iepriekš teiktā, finansējums būs jāatrod no tiem līdzekļiem, kuri ir valdības rīcībā. Tiks pārskatīts IZM šā gada budžets, tāpat varētu tiks pārskatītas dažas programmas Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumam, kas netiek pilnībā izmantotas.

Pēc darba samaksas palielināšanas programmas no šā gada 1.septembra pedagogi par vienu likmi jeb 21 kontaktstundu saņems 284 latus pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 50 latiem vairāk nekā patlaban.

Pedagogs, strādājot vienu likmi jeb 21 kontaktstundu nedēļā, par divām konsultatīvajām nodarbībām un vienu stundu par burtnīcu labošanu mēnesī papildu pirms nodokļu nomaksas saņems 41 latu. Pedagogi saņems arī piemaksu par kvalitāti, kas ir 10% no algas. Ja pedagogs saņems visas iepriekšminētās piemaksas, viņš mēnesī saņems 357 latus pirms nodokļu nomaksas.

 

Pētījums: 43% vecāku uzskata, ka viņu bērnu dzīvē nav neviena atkarību izraisoša faktora

LETA  06/03/07    43% aptaujāto skolēnu vecāku uzskata, ka viņu bērnu dzīvē nav neviena atkarību izraisoša faktora, liecina atkarību profilakses pasākumu laikā biedrības "Esi brīvs" psihologu skolās veiktās aptaujas.

speciālisti konstatēja, ka vismaz 40% aptaujāto 5.līdz 12.klašu skolēnu cieš no datoratkarības, bet uz jautājumu, kurš skolēns mēģinājis lietot alkoholu un smēķēt, apstiprinošu atbildi visās klašu grupās - pat visjaunākajās klasēs - apstiprinošu atbildi snieguši 99% skolēnu, informēja biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Tatjana Nazarova.

Vecāki, kuri atzīst vai zina, ka viņu bērnu dzīvi ietekmē atkarības, visbiežāk norāda, ka atkarības izraisa dators - 60%, internets - 36%, cigaretes - 25%. Neliels skaits vecāku norāda, ka viņu bērni cieš no mobilo telefonu un televizora izraisītām atkarībām, kā arī no alkohola atkarības.

Absolūtais vairākums vecāku - 76% - uzskata, ka atkarību profilakses pasākumi - izglītojošas kampaņas, īpašas izglītības programmas - jāatbalsta valstiskā līmenī, šādām nodarbībām jānotiek regulāri, tā uzskata 72% vecāku.

Vairākums vecāku - 60% - uzskata, ka bērni labāk ieklausās ikdienā nepazīstama cilvēka teiktajā, taču ir arī tādi, kuri domā, ka par atkarībām ar skolēniem jārunā klases audzinātājam.

Tikai 22% vecāku uzsver, ka viss atkarīgs tikai un vienīgi no ģimenes, bet 3% vecāku šķiet, ka ar viņu bērniem vispār nav jārunā par atkarību postošo ietekmi.

Biedrības "Esi brīvs!" valdes priekšsēdētāja Ilona Gaile norāda, ka šādi rezultāti varētu ļaut patiesi un no sirds priecāties par saskanīgām ģimenēm un veselīgu jaunatni.

Bažas radot vien tas, ka bērni ne jau visu vienmēr stāsta vecākiem. "Es personīgi nepazīstu nevienu pusaudzi, kas pēc pirmās, kur nu vēl piektās vai padsmitās cigaretes vai glāzītes tūlīt skrietu un stāstītu vecākiem - "zini, es šodien pīpēju un dzēru alu"," sacīja Gaile.

Kopš 2006.gada sākuma sociālās kampaņas "Esi brīvs!" laikā aktivitātes organizētas vairāk nekā 70 skolās visā Latvijā. Diskusijās piedalījušies gandrīz 3000 skolēnu un apmēram 700 vecāku. Šogad biedrības psihologi apmeklēja 30 skolas, organizējot 60 seminārus skolēniem un tiekoties ar vecākiem.

Biedrības pārstāvji septembrī turpinās aizsākto diskusiju ciklu Latvijas skolās, kā arī organizēs dažādus bērnu un jauniešu auditorijai domātus pasākumus, popularizējot dzīvi bez atkarībām.

 

LU šogad absolvēs 6500 studenti

DELFI  06/06/07    Nākamnedēļ, 15.jūnijā, Latvijas Universitātē (LU) sāksies izlaidumi, kuru laikā augstskolas diplomus saņems 6 500 jauno speciālistu.

LU portālu "Delfi" informēja, ka pirmie diplomus šovasar saņems Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistra studiju programmas absolventi. Viņu izlaidums sāksies 15.jūnijā plkst. 17:00 LU Lielajā aulā.

Šovasar izlaidumu 38 svinīgajos aktos diplomus saņems vairāk nekā 5 500 LU 13 fakultāšu studenti. Pirmie izlaidumi šajā akadēmiskajā mācību gadā notika rudens semestrī. Laikā no 2007.gada 1.janvāra līdz 1.aprīlim LU absolvēja 885 jaunie speciālisti.

Pērn, 2005./2006.akadēmisakjā mācību gadā, LU grādu vai kvalifikāciju ieguva 6 247 studenti, no tiem 3 756 pamatstudijās, 1 730 maģistra studijās, 2. līmeņa profesionālajās studiju programmās – 717 un 44 – doktorantūrā.

Tradicionāli izlaidumi notiek Lielajā aulā, un arī šogad lielākā daļa svinīgo sarīkojumu notiks tur. Absolventus, fotografējoties uz LU galvenajām kāpnēm, varēs redzēt gandrīz katru dienu līdz pat 6.jūlijam, kad ar diplomu izsniegšanu Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas absolventiem tiks noslēgts šī gada vasaras izlaidumu maratons.

 

Lauku skolās krīze miermīlīgāka

Imants Vīksne,  NRA  06/07/07    Izglītības sistēmā jāizjauc Neša līdzsvars.

Nav naudas, nav konkurences, nav kvalitātes – šī likumsakarību ķēde tik ļoti iesakņojusies Latvijas izglītības sistēmā, ka to pārraut iespējams, vienīgi izjaucot slavenā matemātiķa Neša definēto līdzsvara fenomenu.

Nelielajā Užavas pamatskolā nule beidzies matemātikas eksāmens devītajiem. Pedagogi pārskaita darbus – to ir desmit –, liek aploksnē un līmē ciet. Jautāti, vai, cīnoties par savām interesēm, tieši eksāmenu laikā varētu streikot, viņi mulsi saskatās. Nē, jo tad nāktos kaitēt bērniem. Turklāt, objektīvi vērtējot, lauku skolotājiem izdzīvot ir vieglāk, jo skolēnu mazāk un par malkas saskaldīšanu sev var nemaksāt. "Es neapskaužu pilsētas skolotājus," saka Uldis Ķemers, lai gan arī pats strādā gandrīz divas pilnas slodzes, pasniedzot fiziku, informātiku, sportu, ģeogrāfiju un mājturību.

Arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Jānis Krastiņš secina, ka mūsu pedagogi nav spējīgi uz pārmēru radikālu rīcību. Vēl vairāk – asas diskusijas par nozares postu notiek pārsvarā aiz slēgtām durvīm, bet – kad izglītības iestādēs ierodas deputāti, ministri vai ierēdņi, viņu priekšā tiek izritināts sarkans paklājiņš un stāstīts par nerimstošu progresu.

Užavā Neatkarīgās uzrunātie skolotāji atzīst, ka nauda nav viņu pašmērķis, taču bez jēdzīgām algām nav iespējams nodrošināt mācību kvalitāti. "Es vēlos strādāt vienu slodzi par normālu samaksu – tādu, ko šobrīd varu nopelnīt tikai ar pusotru un vairāk slodzēm," savu un kolēģu pozīciju skaidro Jūrkalnes pamatskolas matemātikas un ekonomikas skolotāja Silva Egliņa.

Skolotāju darba kvalitāti tradicionāli nav pieņemts kritizēt, jo kritēriju, pēc kā to vērtēt, faktiski nav. Tomēr nenoliedzami – ja cilvēks strādā pārlieku daudz, viņš piekūst. Užavas pamatskolas direktore Guntra Magonīte atzīst, ka profesionālā izdegšana nav nekāds mīts. Sevišķi aprīlī un maijā var redzēt, ka kolēģi piekusuši.

Tikmēr Užavas pagasta priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, vērtējot savējo cilvēku maksātspēju, Rīgā pēdējā laikā tik bieži piesaukto izglītības sistēmas krīzi gan nesaskata. Skolotāji saņemot algu pagasta padomes priekšsēdētāja līmenī, direktore pat vairāk. Jāstrādā gan ir daudz, taču citās nozarēs situācija ir līdzīga.

No zinātniskā viedokļa izglītības sistēmas fundamentālo postu mēģina skatīt Ventspils augstskolas asociētais profesors Andrejs Jaunzems. Par to, ka krīze ir , liecinot darba katastrofālā kvalitāte, un ar algu pielikumu vien to uzlabot nevar. Līdztekus naudai vajadzīgi citi neordināri risinājumi, lai arī paši skolotāji mainītos. Ja tagad kāds pedagogs par mazu naudu sāktu strādāt tikai vienu slodzi – ar maksimālu atdevi, pārējie kolēģi viņu noēstu, jo izjustu spiedienu uz sevi. Šo līdzsvara fenomenu atklāja Nobela prēmijas laureāts, matemātiķis Džons Forbs Nešs, kura vārds kļuva zināms no oskarotās filmas Brīnišķais prāts. Vienkāršoti Neša līdzsvara princips skaidrojams šādi – ja kāds spēlētājs maina stratēģiju, bet pārējie ne, viņš būs zaudētājs. Profesors spriež: "Vienā klasē skolā un pēc tam vienā kursā augstskolā mācās talanti un absolūti klimpermaņi. Ir jāsāk domāt par audzēkņu zortēšanu, lai arī pie mums brīnišķiem prātiem tiktu pievērsta pienācīga uzmanība." Šī elitārā izglītība, iespējams, tad arī spētu celt masu izglītības kvalitāti. Skolotājs Uldis Ķemers atzīst, ka no kvalitātes viedokļa skolās ārkārtīgi nepieciešama ir konkurence, un sevišķi būtiski panākt, lai strādāt nāktu arī viņa dzimuma pārstāvji. Šobrīd profesionālās konkurences nav nekādas.

 

PSRS laika doktora grādus grasās pārnest uz mūsdienām

Vita Dreijere,  Diena  06/08/07    Arī zinātniskā komunisma jomā iegūtie grādi var kļūt līdzvērtīgi LR zinātniskajam grādam.

Nevajag aizslēgt ciet durvis, bet gan ļaut cilvēkam pa tām ieiet un sevi pierādīt. Tā Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers skaidro, kāpēc būtu atbalstāma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīva grozīt Zinātniskās darbības likumu, lai PSRS laikā iegūtos zinātņu kandidāta vai zinātņu doktora grādus pielīdzinātu Latvijas Republikas doktora zinātniskajam grādam. Ieceri jau asi kritizējuši Jaunā laika pārstāvji, kuri uzsver, ka, pieņemot likuma grozījumus, notiks "Padomju Savienības Komunistiskās partijas slavas reanimācija Saeimā". Arī atsevišķi eksperti to vērtē piesardzīgi, sakot, ka tādējādi 90.gadu sākumā notikušais nostrifikācijas (disertācijas pārvērtēšanas) process tiek atzīts par nevajadzīgu.

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kuri tiek gatavoti trešajam lasījumam Saeimā, paredz, ka PSRS laika zinātniskie grādi tiks pielīdzināti automātiski, bez izvērtēšanas promocijas padomē. "Nevar būt tā, ka disertāciju ir jāaizstāv vairākkārt," norāda IZM Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Maija Bundule. Savukārt A.Rauhvargers skaidro, ka līdzšinējā grādu pielīdzināšanas procedūra bijusi "absolūti šķērsa no starptautiskā viedokļa", jo ārzemju prakse liecinot, ka diplomus nevajag vērtēt politiski.

"Manipulācijas ar padomju laika grādiem ir stipri novēlotas," uzsver Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds. Viņš norāda, ka patlaban PSRS laikā iegūtie grādi nav pielīdzināti tikai tiem, kuri 90.gadu sākumā tos nenostrificēja un lielākoties tie bijuši darbi, ko cilvēki neiesniedza, jo paši jutās neērti par darbu saturu, savukārt citus noraidīja disertācijas satura dēļ. Ja tas nozīmē, ka šo cilvēku grādi automātiski tiek pielīdzināti, tas nav atbalstāmi, uzskata J.Rozenvalds. Savukārt izglītības eksperts Guntars Catlaks skaidro, ka šis jautājums rada "morāli ētiskas dabas dilemmas", jo, no vienas puses, neesot atbalstāma automātiska PSRS laika grādu pielīdzināšana, bet, no otras, trūkstot arī objektīvu kritēriju, kā izvērtēt disertācijas sevišķi "ļoti politiskās zinātnēs". "Ja nav risinājuma, iespējams, jāatstāj tā, kā ir," pieļauj G.Catlaks.

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātu un tās pieaicināto ekspertu atbalstu nav ieguvis priekšlikums likumā iestrādāt atsevišķas zinātņu nozares, uz kurām pielīdzināšana neattiecas, piemēram, zinātnisko komunismu vai zinātnisko ateismu. "Neatbalstu šādu uzskaitījumu, jo ir riskanti kaut ko aizmirst," norāda pieaicinātais eksperts Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Lai kāds būtu uzskaitījums, būtu problēmas, jo kaut vai "tik nekaitīgā nozarē kā bioloģija" varētu būt arī pretrunīgi vērtējami darbi. Piemēram, padomju laikā bija aizliegta ģenētika, saka A.Rauhvargers.

 

'Zaļās jostas' pasākumā skolēni Vērmaņdārzā palaiž simtiem zaļu balonu

DELFI  06/09/07    Sestdien Vērmaņdārzā gaisā tika palaisti simtiem zaļu balonu. Tādejādi simboliski gaisā pacēlās simtiem bērnu domu un cerību par ekoloģiski tīru Latviju, informēja pasākuma rīkotāji.

Aktīvākie vides un dabas resursu saglabāšanas kampaņās ir tieši Latvijas skolu jaunatne, kas arī šogad piedalījās "Zaļās jostas" rīkotajā vispārizglītojošo skolu konkursā "Vēro! Pamani! Rīkojies!".

Sveicot Latvijas skolu jauniešus vides ministrs Raimonds Vējonis savā uzrunā norādīja: "Skolēnu un pedagogu ieguldītais darbs, aktīvi piedaloties šāda veida konkursos, ir liels atbalsts vides institūcijām, veidojot sabiedrības izpratni par vides aizsardzības jautājumiem. Aktīva jauniešu līdzdarbošanās, dažādos ar vidi saistītos projektos, uzskatāmi parāda skolēnu prioritāti dzīvot tīrā un sakoptā vidē".

Pasākumā laikā tika suminātas un pasniegtas balvas Latvijas vispārizglītojošām skolām, kuras ir uzvarējušas šādās konkursa kategorijas: interneta vides bloga veidošanā, nolietoto elektrisko un elektronisko preču un bateriju vākšanā.

Konkursā interneta vides bloga izstrādē un veidošanā 1.vietu ieguva Alūksnes vidusskola, iegūstot galveno balvu, braucienu uz Disnejlendu(Francija); 2.vietu ieguva Āgenskalna ģimnāzija, balvā saņemot MP3 atskaņotājus; 3.vietu ieguva Kandavas internātvidusskola, balvā saņemot "Līvu akvaparka" apmeklējumu

Bateriju konkursā savācot vislielāko daudzumu balvas 1.vietu ieguva Kuldīgas 2.vidusskola, savācot 245 kilogramus bateriju un balvā iegūstot tenisa galdu; 2.vietu ieguva Jelgavas 3. pamatskola, savācot 240 kilogramus bateriju, balvā iegūstot novusa galdu 3.vietu ieguva Alūksnes vidusskola, savācot 190 kilogramus bateriju, balvā iegūstot sporta inventāru

Elektrisko un elektronisko iekārtu savākšanas konkursā 1.vietu ieguva Augstkalnes vidusskola, savācot 12000 kilogramus elektronisko preču, balvā iegūstot multiprojektoru; 2.vietu ieguva Vaboles pamatskola, savācot 9200 kilogramus nolietotās elektroniskās preces, balvā iegūstot 2 datorus; 3.vietu ieguva Pāvilostas vidusskola, savācot 9000 kilogramus elektronisko preču, balvā iegūstot kopētāju.

Specbalvas skolām un aktīvākajam skolas pārstāvim bija sarūpējušas "Zaļās jostas sadarbības partneri. Balvas tika pasniegtas arī 4. un 5. vietas ieguvējiem.

"Zaļā josta" jau 5 gadu rīkoja Latvijas vispārizglītojošo skolu konkursu. Konkursa mērķis ir piesaistīt skolēnu un jauniešu uzmanību, veidojot videi draudzīgu apziņu un izpratni par dabas resursu taupīšanu, par nepareizas atkritumu apsaimniekošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un mūsu dzīves kvalitāti. Skolu konkursā šogad piedalījās vairāk nekā 100 skolas.

 

Pētīs pedagogu darba slodzi un darba samaksas atbilstību ieguldītajam darbam

LETA  06/11/07    Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) konkursa kārtībā izvēlēs pētniekus, kas pētīs pedagogu darba slodzi un darba samaksas atbilstību ieguldītajam darbam.

Pētījuma mērķis ir nodrošināt pamatizglītības iestādēs strādājošo pedagogu darba slodzes kvalitatīvu izvērtējumu, lai veicinātu darba slodzes optimālu noteikšanu un darba samaksas atbilstību ieguldītajam darbam, liecina informācija IZM mājaslapā.

Pētījuma laikā paredzēts izstrādāt pamatizglītības iestādēs strādājošo pedagogu darba slodzes izpētes metodoloģiju, pēc tam, balstoties uz izstrādāto metodoloģiju, veikt dažādu mācību priekšmetu pedagogu, kā arī citu pamatizglītībā strādājošo pedagoģisko darbinieku darba slodzes izpēti un analīzi, veikt pētījumu dažādu Latvijas reģionu izglītības iestādēs.

Tāpat pētījuma veicējiem tiks uzdots sagatavot un iesniegt analītisku ziņojumu par pamatizglītības iestādēs strādājošo pedagogu darba slodzes izpētes rezultātiem, organizēt pētījuma prezentāciju par tā rezultātiem, kā arī organizēt trīs pētījuma rezultātu prezentācijas izglītības darba vadītāju un pedagogu auditorijās IZM organizētos pasākumos.

IZM Investīciju departamenta Investīciju projektu nodaļas vadītāja Anita Āboliņa stāstīja, ka pētījumam kopumā atvēlēti 20 000 latu, taču tā esot tikai trešā daļa no summas, kas būtu nepieciešama, lai šādu pētījumu veiktu pilnā apjomā.

Līdztekus pamatizglītības iestādēm tiks pētītas arī speciālās izglītības iestādes.

Āboliņa norādīja, ka pētījums varētu tikt uzsākts jau augustā, bet decembrī varētu iepazīties ar pētījuma rezultātiem.

Pedagogu darba slodzi aprēķina atšķirīgi no citu strādājošo darba slodzes, jo pedagoga darba laiku nosaka darbs ar izglītojamo gan mācībās, gan audzināšanā, kā arī sadarbība ar ģimeni, skaidro IZM.

Tradicionāli pedagogu darba slodzes mērīšanā pieņemts izmantot kontaktstundu skaitu. Patlaban vienai darba likmei atbilst 21 kontaktstunda. Tādējādi skolotājam atliek laiks skolēnu darbu vērtēšanai un stundu sagatavošanai.

Papildus skolotāji saņem astoņas nedēļas garu atvaļinājumu un aptuveni sešas līdz astoņas nedēļas gadā skolēnu brīvdienās stundas nenotiek. Tādēļ, rēķinot pedagogu darba stundas, svarīgi apzināties arī šo apsvērumu, uzsver IZM.

Tomēr pedagogu sabiedrībā valda uzskats, ka skolotājam jāveic daudz papildu pienākumu, kas netiek apmaksāti.

Ņemot vērā pedagogu darba samaksas iekļaušanu vienotajā sabiedriskajā sektorā nodarbināto darba samaksas sistēmā, ir nepieciešamība pielīdzināt arī pedagogu darba slodzi 40 darba stundām nedēļā.

Pašlaik nav vienota viedokļa par šādas pielīdzināšanas iespējamību, jo daudzi pedagogi uzskata, ka viņi strādā daudz vairāk nekā 40 stundas nedēļā, aizpildot ar atalgojumu nesamērotos pārskatus un citu dokumentāciju.

Diskutējams un pētāms ir arī jautājums par pedagogu darba slodzi skolēnu brīvdienās.

IZM pētnieku pieteikumus gaida līdz šā gada 29.jūnijam plkst.14.

 

Rīgas Stradiņa universitāti absolvēs 723 studenti

DELFI  06/12/07    Rīgas Stradiņa universitāti šogad absolvēs 723 studenti, portālu "Delfi" informēja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Šogad augstāko izglītību apliecinošus dokumentus izsniegs 92 Medicīnas fakultātes, 34 Stomatoloģijas fakultātes, 66 Farmācijas fakultātes absolventiem un sešiem Starptautisko studiju nodaļas absolventiem.

Diplomus par augstāko izglītību saņems arī 124 Māszinību fakultātes, 91 Rehabilitācijas fakultātes un 36 Sabiedrības veselības fakultātes absolventi.

Savukārt Eiropas Studiju fakultāti šogad absolvēs 280 jaunie sociālo zinātņu speciālisti - žurnālisti, politologi, sociologi, vadībzinātņu, starptautisko attiecību un komunikācijas zinātņu speciālisti.

Rīgas Stradiņa universitātes izlaidumi notiks 20. un 21.jūnijā.

 

Nākamajā mācību gadā varētu uzsākt eksāmenu kārtošanu ar interneta starpniecību

LETA  06/12/07    Nākamajā mācību gadā atsevišķos mācību priekšmetos iespējams varētu tikt uzsākta eksāmenu kārtošana ar interneta starpniecību.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) norādījusi uz vairākiem iespējamajiem variantiem, kā eksāmeni varētu tikt kārtoti ar interneta starpniecību. Piemēram, skolēni uzdevumus varētu pildīt internetā "online" režīmā, taču ministre izteica bažas par to, ka šādam variantam gan "tehniski vēl neesam gatavi".

Iespējams, ka skolām pirms eksāmena varētu nosūtīt speciālu kodu, kuru izmantojot būtu iespējams atvērt eksāmena saturu, kas "Power point" prezentācijas veidā tiktu demonstrēts skolēniem. "Šis variants no skolēna prasa papildus uzmanību un sekošanu līdzi tam, kas notiek prezentācijā," sacīja ministre.

Cits variants ir, ka skola pati, eksāmena rītā saņemot eksāmena pielaides kodu, to izprintē un nokopē vajadzīgo eksemplāru skaitā.

Ministre norāda, ka varianti ir dažādi, bet viens esot skaidrs - nākotnē, visticamāk, eksāmeni tiks kārtoti ar interneta starpniecību. "Mēs iesim uz to, lai eksāmeni tiktu kārtoti internetā," piebilda Rivža.

Tā kā ir eksāmeni, kurus kārto ļoti daudz skolēnu, bet ir tādi, kurus kārto nedaudzi, tad nākamgad, iespējams, eksāmenu internetā varētu izmēģināt mācību priekšmetos, kurus kārto salīdzinoši maz skolēnu. "Mēs varētu sākt ar mazāko bloku," sacīja ministre, nenoliedzot, ka tas varētu notikt jau nākamajā pavasarī.

Rivža arī saņēmusi ierosinājumu atteikties no ieskaites matemātikā, jo tiekot kārtots arī eksāmens matemātikā, līdz ar to šāda ieskaite, iespējams, nemaz neesot lietderīga. Sākot ar 2008./2009.mācību gadu, eksāmens matemātikā būs obligāts, tāpēc arī 2008./2009.mācību gadā paredzēts atteikties no ieskaites matemātikā, taču iespējams no šīs ieskaites varētu atteikties, jau sākot ar nākamo mācību gadu.

Tāpat arī kāda vidusskola rosinājusi latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārtot skolēnu pavasara brīvdienās, tādējādi tiktu mazināta un sadalīta slodze eksāmenu laikā.

Lai lemtu par eksāmenu drošības pastiprināšanu un iespējamajiem variantiem kā eksāmenus nākotnē varētu kārtot ar interneta starpniecību, izveidota speciāla darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Izglītības satura un eksaminācijas centra, Latvijas universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un citām institūcijām.

Nākamnedēļ plānota darba grupas sanāksme, informēja ministre.

 

Viedoklis: IZM — skolotāju pretinieks vai kolēģis?

Kristīne Vāgnere, IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos, Apollo  06/13/07    Mēs labi zinām un saprotam, ka skolotāju algas jāpalielina, lai celtu izglītības kvalitāti, lai motivētu pedagogus strādāt skolās, lai viņi būtu pienācīgi novērtēti. Tieši šo iemeslu dēļ katru gadu algas valsts budžeta iespēju robežās tiek paaugstinātas. Arī 2007. gada 1. septembrī būs kārtējais algas pielikums — 50 lati par likmi, kā arī papildus tiks maksāti 27 lati par konsultācijām, 14 lati par rakstu darbu labošanu, nodrošināta 10% kvalitātes piemaksa jeb 32 lati. Atkarībā no bērnu skaita skolotājam maksās 27–81 latu par klases audzināšanu un 36–47 latus, ja klasē integrēti bērni ar speciālām vajadzībām. 

Nenoliedzami, vienmēr ir kāds, kurš uzskata, ka algu jautājumu var atrisināt vienkārši — atrodot vainīgo, kas vai nu negrib palielināt algas, vai arī nesaprot, ka tās jāpalielina, un tas jāatlaiž, un tad algas sasniegs attīstīto valstu līmeni. Naivi? Jā, naivi, diemžēl tāda veida pārmetumus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbiniekiem pēdējā laikā nākas uzklausīt bieži, reizēm pat nonākot līdz apgalvojumam, ka nav saprotams, ar ko vispār nodarbojas IZM, kā izsakās gandrīz anonīmais autors ar pseidonīmu Udox portāla «Apollo» 6. jūnija publikācijā.

IZM mērķis nav attaisnoties anonīmajam autoram, tomēr apgalvojumi, kas rakstā tiek tiražēti par IZM, ir tipiski, tāpēc vēlos skaidrot dažus faktus par IZM.

Pirmais ir mīts par ministrijas darbiniekiem, kuri nekad neesot strādājuši skolā: «neviens nespēj uzrādīt kaut vai viena vai divu gadu stāžu parastā skolā». Jāsarūgtina autors, bet, piemēram, kaut vai mans CV apgāž šādu pieņēmumu — pirms darba valsts pārvaldē piecus gadus esmu strādājusi gan sākumskolā, gan pamatskolā, gan vidusskolā, un man ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Līdzīga pieredze ir vairākumam IZM un tai padotībā esošo institūciju augstākajām amatpersonām un speciālistiem, kuri veido un īsteno izglītības politiku. Tā Vispārējās izglītības departamentā gandrīz visiem speciālistiem, sākot ar departamenta direktoru un beidzot ar pārvaldes vecāko referentu, ir augstākā pedagoģiskā izglītība, pusei — izglītības zinātņu maģistra grāds. 93% speciālistu ir strādājuši skolā, daudziem no viņiem ir ievērojams pedagoģiskais stāžs: viņi ir bijuši gan pedagogi, gan izglītības iestāžu direktoru vietnieki mācību darbā, gan direktori un, sākot strādāt IZM, nav zaudējuši ne pieredzi, ne zināšanas.

Arī Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ISEC) visiem ierēdņiem, kuru atbildībā ir izglītības satura un valsts pārbaudes darbu izstrāde, ir augstākā pedagoģiskā vai akadēmiskā izglītība, kā arī pedagoģiskā darba pieredze skolā. Tāda pati situācija ir Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūrā (VIKNVA), kuras viens no uzdevumiem ir organizēt vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditācijas un valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas norisi. Skolu darbības kvalitātes novērtēšanu jeb akreditāciju veic ekspertu komisija, kurā ir pieci eksperti, un to vada ekspertu komisijas vadītājs. VIKNVA rīcībā patlaban ir 443 eksperti, no tiem 60% ir izglītības iestāžu vadītāji, 22% — izglītības iestāžu vadītāju vietnieki mācību darbā, 18% — citu ar izglītību tieši saistītu institūciju darbinieki, piemēram, augstskolu docētāji, rajonu un pilsētu izglītības pārvalžu vadītāji, metodiķi. Visiem VIKNVA ekspertiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība, liela darba pieredze skolā un citās struktūrvienībās, kuru pārziņā ir vispārējās izglītības jautājumi. Likumsakarīgi, ka visiem 17 VIKNVA darbiniekiem ir augstākā izglītība, 10 darbiniekiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība, tajā skaitā astoņi ieguvuši maģistra grādu. No pašreizējiem darbiniekiem skolā strādājuši deviņi cilvēki, aģentūras direktore ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes lektore jau 18 gadus un pedagoģijas zinātņu doktorante.

Otrs mīts — IZM ne par ko neatbild. Lai «pamatotu» šādu secinājumu, autors iepazinies vien ar Vispārējās izglītības likumu, tomēr normatīvo aktu kopums, kas nosaka izglītības politiku, tās veidošanu un darbību, ir daudz plašāks. Piemēram, IZM nolikumā uzskaitītas konkrētas funkcijas — no izglītības politikas izstrādes līdz pat Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanai atbilstoši noteiktajām prioritātēm. Vēlētos, lai neaizmirstas, ka bez vispārējās izglītības IZM atbild arī par augstāko, profesionālo, speciālo un interešu izglītību, zinātnes, sporta un valsts valodas politikas nozari. Autors apgalvo, ka IZM nemaz neizstrādājot vispārējās izglītības programmu paraugus un mācību priekšmetu programmu paraugus, jo programmas izstrādājot paši skolotāji. Nav tiesa, jo IZM izstrādā vispārējās izglītības programmu paraugus un ISEC izstrādā mācību priekšmetu programmu paraugus. Skolotājiem ir tiesības un viņi tiek īpaši aicināti šos programmu paraugus pilnveidot un papildināt, tāpat skolotāji izstrādā stundu tematiskos plānus.

IZM nestrādā un nekad nav darbojusies pretēji pedagogu interesēm, labas pārvaldības principiem un lēmumus nepieņem klusībā. Ikvienu izglītības politiku reglamentējošu dokumentu IZM izstrādā un apspriež kopā ar sociālajiem partneriem — Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA), dažādām pedagogu asociācijām u. c. Piemēram, pedagogu darba samaksas palielināšanas programmas projekts 2007.–2014. gadam tika izstrādāts sadarbībā ar LIZDA speciālistiem, pieaicinot arī LIVA pārstāvjus. Izstrādājot programmu, tika ņemtas vērā gan pedagogu vajadzības, gan valsts finanšu iespējas. Mēs ceram, ka mūsu sarunu partneri ne tikai pārstāv pedagogu vairākumu, bet arī informē pedagogus par sarunu, dažādu, lēmumu un dokumentu sagatavošanas rezultātiem, bet iespējams, ka kaut kāda iemesla dēļ informācija nenonāk līdz visiem pedagogiem un nezināšana rada neargumentētas pretenzijas, un cilvēka ar pseidonīmu Udox raksts tam ir piemērs. Taču iespējams, ka ir kādi citi apsvērumi, kas liek izplatīt šādas publikācijas, kuras neveicina ne darba algu palielināšanu, ne izglītības satura, ne izglītības procesa vadības uzlabošanu.

Lai stiprinātu dialogu ar ikvienu skolotāju, 2007. gada augustā IZM plānojusi rīkot piecas reģionālās skolotāju konferences Rīgā, Talsos, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī, lai uzklausītu pedagogus un informētu par IZM darbu un aktuālajiem jautājumiem izglītības nozarē. Tāpat nozīmīga ir 2006. gada oktobrī pieņemtā Izglītības sistēmas informatizācijas programma 2007.–2013. gadam «Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei», kurā paralēli vairākiem nozīmīgiem pasākumiem paredzēta arī vienotas informatizācijas sistēmas izveide.

IZM darbinieki un pedagogi nav kareivji, kuri sēž dažādās ierakumu pusēs, bet kolēģi, kuri strādā kopīgu mērķu vārdā. Domāju, ka šos mērķus sasniegsim daudz ātrāk, ja sarunāsimies konstruktīvi un viens pret otru izturēsimies ar cieņu.

 

 

 

 

Viendzimuma partnerattiecību tiesību lietā...

 

 

 

Politiķiem nav vienprātības par viendzimuma partnerattiecību tiesību atzīšanu

LETA  07/02/07    Politisko partiju pārstāvji Draudzības dienu laikā diskusijā par viendzimuma partnerattiecību reģistrācijas nepieciešamību, tiesību atzīšanu un bērnu adopciju nav guvuši vienotu viedokli.

Solvita Āboltiņa (JL) norādīja, ka Satversmē un Civillikumā šauri definēta ģimene, jo realitātē aptuveni 50% gadījumu partnerattiecības un ģimene neatbilst definējumam "laulāts divu dzimumu pāris ar pašu bioloģiskajiem bērniem".

Pēc Āboltiņas rīcībā esošās informācijas, 30% bērnu audzina tikai viens no vecākiem, 50% laulību tiekot šķirtas, 40-50% ģimeņu ir ārlaulībā dzimuši bērni, savukārt 10% laulāto ir neauglīgi.

"Politiķi, kas šķeļ sabiedrību un kurina naidu, neatzīstot tos ģimenes modeļus, kas jau eksistē, šo ģimeņu pārstāvjiem neko nepiedāvā," sacīja Āboltiņa.

Pēc viņas uzskatiem, viendzimuma partnerattiecības būtu jāatzīst mantisko īpašumtiesību jautājumos, pacientu tiesību aizsardzības jautājumos, kas nepieciešams, piemēram, gadījumos, kad vajadzīga tuvinieka piekrišana ārstēšanas laikā.

Tāpat būtu jāmaina likumdošana imigrācijas jautājumos, lai vienam no viendzimuma partneriem varētu piešķirt atļauju uzturēties Latvijā, ja viņš ir ārvalstnieks, teica Āboltiņa.

Viņa norādīja, ka partija "Jaunais laiks" (JL) būtu gatava rosināt šādas pārmaiņas likumdošanā, taču nepiekristu mainīt ģimenes definīciju kā tradicionālu vērtību piekritēji.

Edgars Vaikulis (LPP/LC) norādīja uz Latvijas Pirmās partijas (LPP/LC) konservatīvo pozīciju šajā jautājumā, kad vienīgais dabīgais ģimenes modelis ir māte, tēvs un abu bioloģiskie bērni.

Viņš gan norādīja, ka realitātē pastāv arī citi ģimenes modeļi, piemēram, nepilna ģimene, kad bērnus audzina tikai viens no vecākiem vai arī bērnus adoptē. Tomēr šādus ģimenes modeļus, viņaprāt, nedrīkst attīstīt, drīzāk jāveicina tradicionāla ģimenes modeļa saglabāšana.

"Uzskatu, ka Latvijas likumiem nav jāpiemērojas visiem procesiem, kas notiek sabiedrībā, Latvijas sabiedrība balstīta stabilās tradicionālajās vērtībās," bilda Vaikulis. Pēc viņa uzskatiem, par bērnu audzināšanu viendzimuma partnerattiecībās nevarot būt ne runas, jo tajās fiziski nevarot būt bērni.

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa minēja vairākus piemērus, kas rāda, ka viendzimuma partneri audzina bērnus. Piemēram, kāds geju pāris pieņēmis aizbildniecībā divus bērnus, kuriem viens no vecākiem miris, bet pārējie tuvinieki neliekas par bērniem ne zinis.

Tāpat Putniņai bija zināms lesbiešu pāris, kas kopā audzina bērnu, kas ir bioloģiskais bērns vienai no šīm sievietēm. Divi homoseksuālistu pāri, kopā sadarbojoties, audzina savus bērnus no savām iepriekšējām heteroseksuālajām ģimenēm.

Vaikulis norādīja, ka tas ir bērnu tiesību pārkāpums, ja viņi aug homoseksuālā ģimenē. Viņš gan atzina, ka šāds modelis, kad viens no bioloģiskajiem vecākiem bērnu audzina kopā ar sava dzimuma pārstāvi, tomēr esot labāks nekā gadījumi, kad bērni aug bez vecākiem.

Psiholoģe Jolanta Cihanoviča vēlējās uzzināt Vaikuļa viedokli, kas bērnam pietrūkst, augot viendzimuma partneru ģimenē. Politiķis nespēja atbildēt, taču norādīja, ka pastāvot liela atšķirība, vai šādu ģimeņu eksistence ir fakts, ar ko jāsadzīvo, vai tās jāattīsta.

Leons Līdums (TP) norādīja, ka cilvēcīgi būtu atzīt viendzimuma partnerattiecības likumdošanā mantiskajos jautājumos, taču viņš baidoties apgalvot, ka viņa pārstāvētā Tautas partija (TP) varētu rosināt šādus likumu grozījumus.

Viņš arī norādīja, ka politiķiem vairāk jāuzņemas atbildība par bērniem neatkarīgi no tā, kādā ģimenē viņi aug.

Juris Sokolovskis (PCTVL) norādīja, ka būtu jāatrisina likumdošanas jautājumi par mantošanas problēmām un īpašumtiesībām viendzimuma partnerattiecībās.

Viņa pārstāvētā apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) gan nerosināšot likuma grozījumus par viendzimuma laulību reģistrēšanu, taču cilvēka seksuālā orientācija nedrīkstot būt šķērslis vienlīdzībai.

Boriss Cilēvičs (SC) pauda, ka ģimenes definīciju paplašināt praksē būtu grūti, taču lietderīgi būtu atzīt viendzimuma partnerību, kas neliegtu adoptēt bērnus. Tomēr viņa pārstāvētā partija "Saskaņas centrs" (SC) diezin vai būtu gatava rosināt šādus grozījumus likumdošanā.

Cilēvičs arī norādīja, ka neviena likuma norma neļauj atņemt bērnu vecākam, ja tas dzīvo kopā ar viendzimuma partneri.

Diskusiju rīkoja lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka".

Jau ziņots, ka Draudzības dienās un seksuālo minoritāšu gājienā svētdien varētu piedalīties aptuveni 400 dalībnieku. Aptuveni puse no pasākumu dalībniekiem būs ārzemju viesi.

 

Koncerts pret homoseksuālismu piesaistījis visai ievērojamu rīdzinieku interesi

LETA  06/03/07    Koncerts "Pasaule pret homoseksuālismu" svētdien piesaistījis visai ievērojamu rīdzinieku interesi un 11.novembra krastmalā pulcējas aptuveni tūkstotis cilvēku.

Akcijas popularizēšanai ir piesaistīti un svētdien 11.novembra krastmalā spēlē dažādi mūziķi - grupa "Ogres blūza brāļi", Gvido Linga ar grupu, grupa "Divi tie", Olga Rajecka un grupa "Turaidas roze", grupas "No pusvārda", "Credo", "Kugelev Family Band", "Arina un Co" un citi.

Pasākumā laikraksta "Rītdiena" aktīvisti vāc parakstus memorandam, ar kuru valsts vara "tautas vairākuma vārdā" tiek aicināta ierobežot homoseksuālisma popularizēšanu, jo tā esot izvirtība, graujoši ietekmējot bērnus un apdraudot ģimeņu veidošanu. Līdzīga satura runas skan arī no koncerta skatuves.

Pēc parakstīšanās par atbalstu memorandam visiem tiek dāvināti balti T-krekli ar uzrakstu "Pasaule un "Rītdiena" pret homoseksuālismu".

Kopumā pasākums norit visai mierīgā gaisotnē. Salīdzinoši ar Vērmanes dārzu, kur šodien notika seksuālo minoritāšu gājiens, policijas spēku krastmalā ir nedaudz un kārtību pamatā nodrošina Rīgas Pašvaldības policija.

 

'Mozaīka' ir gandarīta ar 'Gājiena par vienlīdzību' norisi

DELFI  06/06/07    Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība "Mozaīka" ir gandarīta par svētdien Vērmanes dārzā notikušo "Gājienu par vienlīdzību", informēja "Mozaīka".

"Mozaīka" ir gandarīta, ka šogad gājiens notika pilnīgi citā politiskā klimatā, salīdzinot ar 2005. un 2006.gadu, un vadošie politiķi visumā ir nodemonstrējoši politisku tālredzību, izpratni par pulcēšanās un izteikšanās brīvību demokrātiskā sabiedrībā, kā arī viņi atturējās no izteikumiem, kas varētu veicināt jau tā trauksmaino naida un neiecietības līmeni pret LGBT cilvēkiem, kāds pastāv mūsu valstī.

"Mozaīka" pateicas visiem cilvēkiem, ar kuru palīdzību, atbalstu un klātbūtni "Gājiens par vienlīdzību" noritēja savstarpējas saskaņas, draudzības un svētku gaisotnē.

"Mozaīkas" valdes locekle Linda Freimane norāda, ka "šogad ir novērojama situācijas maiņa pozitīva virzienā. Latvijas tiesas skaidri un gaiši apstiprinājušas, ka pulcēšanās brīvība pieder visiem cilvēkiem. Šogad politiskā elite nemēģināja apstrīdēt šo principu, un par gājiena aizlieguma pat nebija runas. Sadarbība ar policiju bija ļoti konstruktīva, un mēs atzinīgi novērtējam viņu profesionalitāti "

"Tajā pat laikā mēs ar nožēlu atzīmējam kritisku iecietības un cieņas pret līdzcilvēkiem trūkumu Latvijā. Vai nav traģiski, ka valstij jātērē milzīgi līdzekļi, lai kāda no sabiedrības grupām varētu īstenot savas konstitucionālās tiesības netraucēti no radikāliem un histēriskiem pūļiem, kuru vienīgie sazināšanas līdzekļi ir dūres un lamu vārdi?! Mēs uzskatām, ka tas arī pierāda mūsu darbības nepieciešamību. Latvijai ir vajadzīga nopietna un plaša diskusija. Tomēr, ja mēs nebūsim redzami publiskajā telpā, tad diskusija un līdz ar to arī izpratne, pieņemšana un cieņa pret citādo nebūs," norāda Freimane.

 

Viedoklis: Kaimiņi, savējie

Normunds Naumanis, kritiķis, Diena  06/07/07    Nu kak že vi tak obosraļis? (Kā tad jums tā izgadījās aptaisīties? — tulk. mīkstinātā formā) — Maskavā pie manis vērsās paziņas un sen nesatiktie studijbiedri (tie no viņiem, kas vēl nav emigrējuši uz Izraēlu vai Štatiem, jo Putina Krievijā atkal pastiprinās izceļošana).

Epizode 1. Es vēl pats nezināju, kas ir ievēlēts par Latvijas prezidentu, kā kaimiņvalsts stoļicas teātra Praktika administratore jau pašķībi ironizēja — mums te, Krievijā, jau par tradīciju kļuvis fakts, ka varas piramīdas spicē mītošie svētie iz politikas čakarē savu valsti par miljoniem. Tas skaitās normāli, un neviens sen jau aiz inerces nepievērš uzmanību kārtējam presē izskanējušam skandālam par kādu augsti sēdošu Maskavas Domes vai Kremļa funkcionāru, kas pieķerts krāpšanā, nodokļu nemaksāšanā, kukuļņemšanā/došanā un tamlīdzīgās finansiālās aktivitātēs. Eto naša sisķema, Normunds, poņimaješ (tā ir mūsu sistēma). Bet jūs, mīļajā, mazajā, demokrātiskajā Latvijā, kā jums tas gadījās ar pašu jaunizcepto prezidentu? Atbildu — a vot nezinu, laikam jau esam jūsu sistēmā. Vai nekur tālu no tās neesam tikuši. Latvija taču ir Padomju Savienības koruptīvi mafiozās sistēmas tikumu mantiniece.

Bet pie sevis joprojām man ir jādomā, lūk, par ko: vispār jau tā ir paradoksāla situācija — gandrīz katrs esam devuši kukuļus ierēdņiem, "pateikušies" dakteriem, sanitāriem (arī es, arī es) un galvenais — esam gatavi turpināt to darīt, lai panāktu izārstēšanos, visādu "papīru" fiksāku nokārtošanu, taču tagad jūtamies tiesīgi pamatoti sašust, kad izrādās, ka mūsu prezidents — šo pateicību pieņēmējs — ir morāliski sašmucējies, šķiet, nu jau neatmazgājami. Tā ir kaut kāda morālās divdabības Mēbiusa lenta, un es vairs nesaprotu, vai sauklis par pirmajiem akmeņa metējiem bez grēka Latvijā darbojas.

Epizode 2. Svētdien sazvanījis Latviju, citstarp painteresējos, vai praida akcija Vērmaņdārzā noritējusi bez mordoboja. Atbildē dzirdēju stāstu par zooloģisko dārzu, kur brašo policistu apsargātā krātiņā — Vērmanītī — rātni pa parka celiņiem soļojuši praidisti, bet aiz žoga uz šiem "mērkaķiem" žulti, lamas un lāstus lējusi "normālā tauta" un "ģimenisko vērtību piekritēji". Bet krastmalā sarīkots koncerts "normālajiem". Kad šo visu pastāstu saviem krievu draugiem, viņi ņirdz: vismaz šajā ziņā jūs esat progresējuši, jo šogad Maskavas centrā "zilos" demonstrantus nomizoja gan pareizticīgo fanātiķi, gan "tautas pārstāvji", gan paši miliči un (!) geji no pretējās nometnes — tie, kas negrib, lai viņu orientācija tiktu kaut kā īpaši afišēta, izcelta, jo uzskata savu seksuālo piederību par privātu, neaizskaramu lietu.

Esot bijis ļoti jautri. Bet koncertus rīkot katras orientācijas piekritēji varot tāpat — Maskavā ir desmitiem muzikālu klubu, kur muzikālus gejus no visas pasaules uzņem atplestām rokām. Gribi, kaut šovakar aiziesim uz leģendāro Sparks konci vai Marka Almonda sesiju? Par savas sejas drošību tur var nesatraukties — klubus parasti apsargā Maskavas miliču — geju specnodaļa. Strādāt pulciņā Goluboj miļicioņer/Gaišzilais milicis tagad baigā modes lieta — tāds konkurss, kā uz Mister Universe! Nopūšos, varu iedomāties, kāds karnevāls notiks, kad 5.jūlijā Maskavas Oļimpijskij sporta kompleksā uzstāsies Džordžs Maikls!u

 

 

 

 

Kultūrā...

 

 

Latvijā un Krievijā rīkos kultūras apmaiņas dienas

DELFI  05/29/07    Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa un Krievijas Federālās kultūras un kinematogrāfijas aģentūras vadītājs Mihails Švidkojs otrdien parakstīja divus protokolus par kultūras dienu rīkošanu Krievijā un Latvijā 2007. un 2008. gadā, informēja Kultūras ministrijas pārstāve Kristīne Zvirbule.

Projekta "Latvijas kultūras dienas Krievijā 2007.-2008. gadā" un "Krievijas kultūras dienas Latvijā 2008. gadā" mērķis ir sekmēt tālāku dialogu un saprašanos starp abu valstu kultūrām un nācijām, bagātināt Latvijas un Krievijas kultūras dzīvi ar abu valstu spilgtākajām un nozīmīgākajām parādībām mūsdienu kultūrā un mākslā.

Parakstītie protokoli ir ietvara dokumenti, kuros abas puses atrunā organizēšanas principus, norises laikus, dalībnieku skaitu un vienojas par pozīcijām, kuras katra no pusēm segs, tāpat arī par darbu laika grafiku.

Latvijas kultūras dienas Krievijā tiks atklātas 2007. gada 16. oktobrī Maskavā ar Latvijas Nacionālās operas viesizrādēm. Latvijas kultūras dienu programma jau ir konceptuāli iezīmēta - paredzēts arī maestro Raimonda Paula koncerts, plakātu, fotogrāfiju, kā arī mūsdienu latviešu mākslas izstādes u.c.

Savukārt Krievijas kultūras dienas Latvijā tiks atklātas ar vērienīgām Krievijas Valsts Akadēmiskā Lielā teātra viesizrādēm Rīgas Operas festivāla ietvaros 2008. gada 16. jūnijā.

Finansējums paredzēts no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Krievijas Federālās kultūras un kinematogrāfijas aģentūras, Valsts Kultūrkapitāla fonda un piesaistīto sponsoru līdzekļiem.

 

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  06/06/07

- DĀVINA IELŪGUMUS SKOLOTĀJIEM. VSIA Latvijas Koncerti bez maksas aicinās vairāk nekā 300 skolotāju uz vasaras džeza mūzikas koncertu Summer Jazz, kas notiks 6. jūnijā Lielajā ģildē. Koncertā muzicēs Latvijas džeza grands – sitaminstrumentu meistars Māris Briežkalns – kopā ar draugiem dziedātāju Intaru Busuli, pianistu Viktoru Ritovu, kontrabasistu Andri Grunti un Lielās mūzikas balvas 2006 laureātu saksofonistu Gintu Pabērzu.

- MASKAVAS KINOFESTIVĀLS. 29. starptautiskā Maskavas kinofestivāla programmu vadība paziņojusi, ka festivālā, kas notiks Krievijas galvaspilsētā no 21. līdz 30. jūnijam, tiks rādītas 170 filmas. Šim skaitam jāpievieno septiņas Kino muzeja retrospekcijas un liela jaunā krievu kino programma. Padomju laikā dibinātais Maskavas kinofestivāls, pārdzīvojis vairākus nīkuļošanas un dīvainību posmus, pēdējos gados, šķiet, uzņem jaunus apgriezienus – tomēr atbildi uz jautājumu, vai kvantitāte garantēs kvalitāti, kinopasaule saņems jūnija beigās.

- BEIDZ SEZONU. Dailes teātris slēgs sezonu 13. jūnijā ar Normunda Beļska un grupas Jumprava rokoperu Izredzētais un tai sekojošu tradicionālo balli. Biļetes uz izrādi un balli var iegādāties Dailes teātra un visās Biļešu paradīzes kasēs. Biļešu cena uz izrādi un balli – Ls 9, 11, 13, 15 un 18. Biļetes cena tikai uz balli – Ls 5.

Arno Jundze,  NRA  06/07/07

- VOGELFREI PIRMIZRĀDE. Šodien kinoteātrī Coca-Cola Plaza – jaunas pilnmetrāžas mākslas filmas Vogelfrei pirmizrāde. Filma ir četru režisoru – Jāņa Kalēja, Gata Šmita, Jāņa Putniņa un Annas Vidulejas – kopdarbs, to producējusi apvienība Film Angels Studio. Vogelfrei veido četras noveles par kādu no tās galvenā varoņa Teodora dzīves posmiem – bērnību, jaunību, briedumu un vecumdienām. Visu četru filmas daļu darbība notiek mūsdienās dažādās Latvijas vidēs.

- ULDA MARHILĒVIČA JUBILEJAS KONCERTS. Šovakar pulksten 19 Liepājas teātrī notiks koncerts Marhils un draugi. Tajā kopā ar draugiem un cīņu biedriem uz dzimtās pilsētas teātra skatuves kāps komponists Uldis Marhilēvičs. Koncertā piedalīsies Latvijā populāri mūziķi un grupas, kā arī Liepājas simfoniskā orķestra grupa Jēkaba Ozoliņa vadībā.

- VALSTS KULTŪRKAPITĀLA FONDA PADOME. Ministru kabinets apstiprinājis jaunus Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes (VKKF) locekļus, kuri reizē ir arī ekspertu komisiju priekšsēdētāji, stājoties to ekspertu vietā, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies. Darbu VKKF padomē izbeidz līdzšinējie eksperti – filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Pēteris Krilovs, tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Valdis Muktupāvels, teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Juris Rijnieks, kā arī vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Astrīda Rogule. Viņu vietā stāsies tradicionālas kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Anda Beitāne, vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Džeriņa, filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Matīsa un teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Vilkārse.

- IZSLUDINA PIETEIKŠANOS FOTOGRĀFIEM. Šovasar jau otro gadu notiks Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola (SFVS), kuras mērķis ir izglītot jaunos fotogrāfus, paplašinot viņu redzesloku, kā arī ienest jaunu enerģiju fotogrāfijas nozarē Latvijā. Paredzēts, ka SFVS varēs piedalīties 50 dalībnieku no Latvijas un kaimiņvalstīm. Studentiem būs iespēja pilnveidot fotografēšanas prasmes piecās tematiskajās darbnīcās, ko vadīs profesionāļi no Latvijas, Šveices, Japānas, Polijas un Vācijas. Vasaras skolas laikā tapušie darbi tiks izstādīti kopīgā noslēguma izstādē. SFVS oficiālā darba valoda būs angļu. SFVS notiks no 4. līdz 12. augustam. Pieteikumi līdzdalībai jāsūta līdz 20. jūnijam, bet dalībnieku atlases rezultāti tiks izziņoti jūnija beigās. informācija par SFVS un pieteikuma veidlapa pieejama mājas lapā www.photoschool.lv.

- RĪGAS VĒSTURES UN KUĢNIECĪBAS MUZEJS. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs pārgājis uz vasaras darba laiku. Līdz 16. oktobrim tas būs atvērts katru dienu no pulksten 10 līdz 17, bet trešdienās līdz 19. Muzejā aplūkojama arī jauna izstāde – Ex Bibliotheca Rigensis. Rīgas 1. bibliotēkas zālei – 220.

- NĀK SKRODERDIENAS! 15. jūnijā Latvijas Nacionālajā teātrī sāksies Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienas Silmačos izrādes, kas noslēgsies 22. jūnijā. Izrādes režisors – Edmunds Freibergs, scenogrāfs Gunārs Zemgals, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa. Galvenajās lomās – Daiga Gaismiņa (Antonija), Mārcis Maņjakovs (Aleksis), Ivars Puga (Dūdars), Daiga Kažociņa vai Evija Skulte (Elīna), Mārtiņš Egliens (Kārlēns), Līga Vītiņa (Ieviņa). Zāras lomā debitēs Dita Lūriņa.

Arno Jundze,  NRA  06/08/07

- ĒRĢEĻU SVĪTA FAUSTS. Šovakar pulksten 19 Rīgas Doma baznīcā skanēs ērģeļmūzika. Maestro Tālivaldis Deksnis atskaņos J. S. Baha skaņdarbus un P. Ebena svītu ērģelēm Fausts.

- JAUNO DIRIĢENTU PĀRBAUDE. Šovakar pulksten 18 Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks diploma koncerteksāmens kora diriģēšanā. Dziedās Mūzikas skolotāju nodaļas sieviešu koris, vīru koris Ķekava, bet kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents Arvīds Platpers šoreiz pie vārda laidīs jaunos – Ramonu Jomu, Ivetu Kaltenieci, Vinetu Litaunieci, Guntu Putāni, Maiju Švēdenbergu, Vladimiru Šuvarikovu, Noru Vegneri un Kristīni Voitovu. Pirms gadiem piecpadsmit sieviete diriģente bija teju vai ārkārtas notikums, taču šķiet, ka latviešu kora mākslas nākotne ir daiļā dzimuma rokās. Ieeja eksāmenā par ziedojumiem.

- SIBĪRIJA CĒSĪS. Fotoizstāde Sibīrija apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Izstāde piedāvā fotogrāfijas, kurās attēlota cilvēku ikdiena ziemā Sibīrijā, Augšbebru ciemā. Izstādē piedalās Baiba Aprane, Zane Onckule un Odile Deblo no Francijas.

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/13/07

- DAILES TEĀTRA SEZONAS NOSLĒGUMS. Šovakar ar rokoperas Izredzētais izrādi un tradicionālo balli tiks noslēgta Dailes teātra sezona. Sarīkojumā Kā vecos labos laikos... Apmeklētājiem iespēja tikties ar Mūžīgo unisonu jeb aktieriem Jāni Paukštello, Andri Bērziņu un Vari Vētru un Mīlas metronomu jeb aktieriem Hariju Spanovski, Juri Frinbergu un Andri Morkānu.

- JAUNĀS PIANISTES UZVARA ITĀLIJĀ. No starptautiska konkursa Itālijā (10. concorso internazionale di musica Pietro Argento), kas notika maija beigās un jūnija sākumā greznajā Dž. Rosīni teātrī, ar uzvaru – iegūto pirmo vietu 75 dalībnieku konkurencē – mājās atgriezusies Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēkne Annija Auziņa. Viņas pedagoģe ir Gunta Boža. Žūrijas locekle, profesore Džovanna Valente uzaicinājusi jauno pianisti šogad piedalīties arī starptautiskā pianistu konkursā Bari Itālijā.

- SĀCIES SENĀS MŪZIKAS FESTIVĀLS. Jau trīspadsmito reizi notiek Senās mūzikas festivāls, kas līdz pat 17. jūnijam piedāvā izcilu Francijas, Vācijas, Austrijas, Šveices, Kanādas un Latvijas mūziķu sniegumu un vienlaikus ir arī festivāla Francijas pavasaris noslēgums. 14. jūnijā Melngalvju namā notiks koncerts Vivaldi un citas pērles; 15. jūnija Nakts koncerts Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs veltīts 17. gadsimta vācu baroka mūzikai. Jau trešo gadu festivālā notiks labdarības koncerts – ar mērķi savākt līdzekļus šūpoļu iegādei Iecavas bērnu namam, koncertā 15. jūnijā Iecavas baznīcā uzstāsies Marēna Marē baroka mūzikas ansamblis no Francijas. 16. jūnijā Trīs brāļu pagalmā muzicēs klavesīniste Ieva Saliete, vijolniece Daniela Helma no Vācijas, blokflautiste Izabella Lēmane un gambiste Barbara Leiterere (Vācija), bet Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā notiks arī Sinfonietta Rīga mūziķu iestudētais J. S. Baha un J. D. Zelenkas mūzikas koncerts. Festivāls noslēgsies 17. jūnijā Rundālē.

- LATVIJA PRĀGAS KVADRIENNĀLĒ. No 14. līdz 24. jūnijam Prāgā notiks 11. Starptautiskā Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāle, kas ir pasaulē vienīgā šīs nozares izstāde un reizi četros gados prezentē vairāk nekā piecdesmit valstu ekspozīcijas. Prāgas kvadriennāles 40 gadu jubilejas reizē Latviju pārstāvēs Monika Pormale ar Latvijas nacionālo ekspozīciju, kas iepazīstinās ar M. Pormales darbiem, sākot no 2003. gada, un Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas 2. līdz 5. kursa studenti ar studentu ekspozīciju, kas veltīta Mihaila Bulgakova romānam Meistars un Margarita.

- KŪJENIEKS JĀNIS PŪĶIS. Rīt kinogalerijā K. Suns notiks Latvijas Okupācijas muzeja otrās dokumentālās filmas Kūjenieks Jānis Pūķis pirmizrāde. Ieeja ir bez maksas, un uz pirmizrādi īpaši tiek aicināti represētie. Filma uzņemta un producēta, izmantojot vienu no 1562 muzeja Video un kinofonofoto krājuma videoliecībām un stāsta par 1941. gadā deportēto Rucavas mežsarga dēlu Jāni Pūķi, kas šodien Latvijā pazīstams ar savu tautas instrumentu muzeju un kā šo instrumentu spēlētājs Rucavas etnogrāfiskajā ansamblī, lauku kapelā Paurupīte un Rucavas tradīciju kopā.

- ĪSLANDES KORI RĪGĀ. Rīt un parīt Rīgā uzstāsies divi kori no Īslandes. 14. jūnijā pulksten 18 Sv. Pētera baznīcā notiks koncerts – veltījums Sibīrijā represēto bērnu piemiņai. Tajā piedalīsies gan koris no Īslandes – Samkor Kopavogs, gan Latvijas Bankas jauktais koris. Programmā I. Kalniņa, J. Lūsēna un R. Dubras mūzika, īslandiešu tautasdziesmas un mūsdienu komponistu darbi. Savukārt piektdien pulksten 18.30 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē dziedās Saules koris no Īslandes un Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris Austrums. Koncertā skanēs īslandiešu tautasdziesmas, Īslandes komponistu mūzika, H. Šica, K. Debisī, F. M. Hercoga, P. Vaska mūzika, latviešu tautasdziesmu apdares.

 

Viedoklis: Visi ir laimīgi

Arno Jundze,  NRA  06/08/07    Vasaras sākumā kā jau vasaras sākumā – trīs dienas nedaudz siltāks par ierasto mūžīgo rudeni, un dzīve draud apstāties.

Mediji aizgūtnēm biedē mūs ar globālo sasilšanu, to, ka no okeāna izskriešot ogļskābās gāzes mākonis un visi mēs nobeigšoties kā mušas, bet visumā draņķīgais, drēgnais un absolūti nekādais maijs, pateicoties divu dienu dabas kļūdai, vēsturē iegājis kā pēdējos astoņdesmit gados karstākais.

Droši vien pēc gadiem kāds lasīs šo faktu un domās – nez kā viņiem tur toreiz bija tai lielajā karstumā. Nu nekā nebija!

Līdzīga sajūta reižu pa reizei pārņem tad, kad labi apmaksātu un organizētu reklāmas kampaņu dēļ mums kādu kultūras vai masu pasākumu mēģina iesmērēt kā kaut ko sensacionālu un nebijušu. Ticiet man, šī vasara nebūs izņēmums!

Kā estrāžu un vasaras mūziklu sezonas maisam gals vaļā – tā sākas. Reizēm, (paklausoties reklāmas) tā vien šķiet – dzīvojam kaut kur Ņujorkā Manhetenas tuvumā, kur kultūras dzīve kūsā šā vārda vistiešākajā nozīmē, bet par prieku ieraudzīt uz vasaras teātra skatuves Merilu Strīpu vai dzirdēt Metropolitan opera Maiju Kovaļevsku jāšķiras no vismaz pārsimt dolāriem.

Problēma vien tā, ka neesam epicentrā. Rokzvaizgnes mazpilsētu estrādē ir otrā uzlējuma, un arī tad mediji cepas – brauks tas Dj Tiesto vai nebrauks, bet pašmāju izpildītāji tā žņaudz kaķus, ka pa lēto nopirktajai biļetei līdzi jāņem kāda pakrietna pudelīte brendija vai kāds lielāka tilpuma Captain Morgan – skaidrā prātā to klausīties nudien nav iespējams.

Bet jautrākais šai situācijā, ka gluži kā vienā dumjā angļu dziesmiņā: every body happy now, every body`s dancing! – priecīgs rīkotājs, jo nāk čungurs, priecīgs tirgotājs, ka ir apgrozījums. Priecīgs arī apmeklētājs – pa lēto izplosījies uz nebēdu.

Bet tai pašā laikā – tie riebīgie spāņu un angļu tūristi mums noteikti nepatīk – mīž pie Brīvības pieminekļa, sit pa mūli policistiem. Nu nesmuki kaut kā... It kā brīvdabas estrādes tušos kaut kas notiktu labāk un civilizētāk.

Interesanti, kāpēc, piemēram, neviens nekreņķējas par tiem labi ģērbtajiem tūristiem, kas šais dienās salidojuši Rīgā ar normālo aviokompāniju reisiem un dzīvo šikajās centra viesnīcās.

Vakaros viņi tusē Baltā nama operas festivālā un arī uzvesties prot gluži civilizēti, maksājot par šīm garlaicīgajām augstās kultūras vērtībām baltu naudiņu.

 

Izstādes

Sofija Sniedze,  NRA  06/12/07

- BEYOND HUMAN NATURE. Sestdien Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atklāta Brēmenes fotomākslinieka Olafa Šlotes izstāde Beyond human nature, kas reprezentē fotogrāfa nozīmīgāko darbu izlasi pēdējo 15 gadu laikā. Mākslinieks caur savu daiļradi cenšas parādīt un atklāt cilvēka esamību. Par centrālo ekspozīcijas kodolu var uzskatīt gaismas instalāciju Beyond, kas demonstrē dzīvības un nāves procesu cikla maiņu. Olafs Šlote nebaidās šķērsot robežas mākslā, jo tā tiek pavērtas jaunas perspektīvas dzīvē.

- VASKA FIGŪRAS. Jūrmalas muzejā iespējams palūkoties uz slavenību prototipiem vaskā. Vaska figūras ir atceļojušas no Sanktpēterburgas, un tās darinājusi profesionāļu komanda, kas īpaši stingri sekojusi (studējot visu pieejamo materiālu – fotoattēlus, gleznas utt.) līdzībai ar modeļiem un kvalitatīvai apstrādei. Skatītājiem būs iespēja nostāties līdzās Krievijas caram Pēterim I, Amerikas iekarotājam Kristoforam Kolumbam, kosmonautam Jurijam Gagarinam, Ādolfam Hitleram, Fidelam Kastro, kino aktieriem, Čārlijam Čaplinam un daudzām citām ievērojamām personībām no pasaules un kultūras vēstures lappusēm. Izstāde apskatāma līdz 22. jūnijam.

- LIETOTI APĢĒRBI. Valmieras galerijā Laipa šodien tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde Lietoti apģērbi. Izstādē apskatāmie darbi tapuši Valmierā 1. grafikas kursa vasaras prakses darbu ietveros (no 4. līdz 11. jūnijam) sadarbībā ar profesoriem Guntaru Sietiņu un Kristapu Zariņu.

- PORTO. Portugāles galvaspilsētas inspirētus darbus varēs apskatīt jaunās mākslinieces Zanes Balodes bakalaura darba izstādē Porto galerijā Mākslas dārzs no 14. jūnija līdz 2. jūlijam. Gleznās ir fiksētas pilsētas ainavas al`a prima tehnikā, kas darbu no iesākuma līdz beigām rada turpat uz vietas, izvēlētās ainas priekšā, ar ekspresīvu un pastozu triepienu. Porto pilsēta nav izvēlēta nejauši – tā visvairāk atbilst mākslinieces iekšējai, gaiši niansētajai krāsu un dvēseles izjūtai, ko viņa centīsies atklāt arī skatītājam.

- ATMIŅU DĀRZS. No ceturtdienas galerijā Rīga būs apskatāmas mākslinieces Ilzes Avotiņas gleznas, kas tapušas, pateicoties Latvijas Kultūras ministrijas radošā atbalsta stipendijas iespējai 2005. gada septembri un oktobri pavadīt Parīzē, personālizstādē Atmiņu dārzs. Viena daļa no izstādē apskatāmajiem darbiem veidoti, ļaujoties plenēra iespaidiem turpat Parīzē, bet otra tapusi no atmiņām, jau Latvijā. Parīzes valdzinājums ir atklājis māksliniecei neierastāku krāsu aicinājumu, proti, niansētu pelēko, bet līdz šim iecienītais košums un spožums vietām pavīd kā atsevišķi izgaismoti akcenti. Izstāde apskatāma līdz 7. jūlijam.

- NIEZE. Latvijas Mākslinieku savienības galerijas telpās no 14. līdz 30. jūnijam būs iespēja apskatīt Jaunās mākslinieku apvienības biedru un jauno mākslinieku darbus izstādē Nieze. Izstādes kuratores Ievas Saulītes iecere ir atlasīt darbus, kuri reaģē uz apkārt notiekošo (līdzīgi kā nieze, ko izraisa ārējās pasaules kairinājums), sabiedrībā svarīgo un aktuālo.

 

Pirmie vizuālie Jāņi

Daiga Kalniņa,  NRA  06/12/07    Šodien notiek pirmā īsteni akadēmiskā un pamatīgā Jāņu fotoalbuma prezentācija.

Šodien priekšjāņu sajūtās Latvijas Fotogrāfijas muzejā pulcējas fotogrāfi, stāstnieki, izdevēji, folkloras kopēji un citi jāņabērni, lai svinētu atvēršanas svētkus pirmajam Jāņu fotoalbumam.

Šķiet, latviskā dabas bērnu dvēsele tieši Jāņos atplaukst vispilnīgāk, un latviskie Jāņi, ja vien tos spējam sev piedzīvot, līdzās Dziesmu svētkiem ir košāko nacionālās savdabības pamatvērtību vidū. Nedaudz savādi, ka pirmo fotoalbumu par Jāņiem nācies gaidīt tik ilgi.

"Jāņi ir vienīgie svētki, kas Latvijā un citur pasaulē, kur izkaisīti latvieši, apvieno jaunus un vecus, latviešus un cittautiešus, gan kristīgās vērtībās, gan tautas tradīcijās centrētus cilvēkus. Laika ritējumā Jāņi gan celti godā, gan panīkuši un bijuši uz izzušanas robežas," atslēgas vārdos albumam raksta Janīna Kursīte.

Jāņus albumā, sākot ar 1793. gada Johana Kristofa Broces zīmējumu Jāņu vakars Zundā, līdz pēdējo 2006. gada Jāņu foto atspulgiem, papildina bagātīgi komentāri, kā arī Janīnas Kursītes un Austra Graša pārdomas par Jāņiem. Vizuālā un verbālā materiāla saspēle piešķir izdevumam saturisku blīvumu un daudzslāņainību. Izdevums kopumā ir kā vienas latviešu ģimenes foto albums, papildināts ar tradīcijas dzīvīguma receptēm par to, kā latvieši cauri vairāk nekā diviem gadsimtiem un laiku griežiem gan Krievijas cara, gan Staļina acs uzraudzīti, gan brīvvalstī, gan izsūtījumā un trimdā svešās zemēs no kontinenta uz kontinentu ir izdzīvojuši sevi caur Jāņiem kā sarkanu dzīparu vēstures jostā, kā sirdslīniju latviešu tautas plaukstā.

Kāds būs Jāņu fotoalbums, jautāju vairākiem grāmatas veidotājiem.

"Tas nav mākslas foto albums. Jau iecerē ieslēdzu domu, ka tas būs dzīvs kā pati dzīve. Bargo kritiķu uzskats, ja fotogrāfija neatbilst 600 punktu izšķirtspējai, tad tā nav ietverama grāmatā, neatbilst albuma iecerei rādīt Jāņus un fotogrāfijas tādas, kādas tās ir muzeju un personīgajos arhīvos. Lai visās melno un pelēko toņu gradācijās uz somu albumpapīra ir dzīvība, nevis plastmasas domāšana," uzsver albuma iniciatore un redaktore Ilze Kačevska.

Foto vēsturnieks Pēteris Korsaks teic, ka albums latviešu grāmatniecībā ir liels notikums, jo pirmo reizi vienkopus sakopots liels skaits attēlu par Jāņiem no senatnes līdz mūsdienām. Katra pirmreizība rada arī zināmu apjukumu un pārsteigumus. Pēteris Korsaks pieļauj, ka liela daļa cilvēku savos personīgajos arhīvos atradīs daudz interesanta pēc albuma iznākšanas. Te Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā iespēju turpināt šo Jāņu fotoliecību vākšanu.

Izdevums veidots ar latvisku mīlestību pret pelēku pamattoni albuma domāšanā. Fotogrāfijas albumā saplūdušas no dažādām Latvijas vietām, no dažādām pasaules malām ar vislielāko sirsnību kopā ar dzīviem stāstiem par bildēm un notikušo ap Jāņiem. Tā izdevies ieraudzīt aizraujošas lietas, ko slēpj ģimeņu arhīvi. Piemēram, fotogrāfija ar Pietuka Krustiņa prototipu vai līgotājiem Siguldā kopā ar Krišjāni Baronu viņa pēdējos Jāņos. Citos attēlos redzama līgošana kopā ar Raini, Jaunsudrabiņu, Ulmani, un tā līdz mūsdienām, sabiedrībā pazīstamiem ļaudīm zem kupliem Jāņu vainagiem saplūstot ar citiem jāņubērniem vienā saules ritā. Viena no albuma veidotāju mīļākajām fotogrāfijām tās cilvēcisko sajūtu dziļuma un buķetes dēļ ir Nabags Jāņu dienā Daugavpils apriņķa Rudzētu muižā 1927. gada 24. jūnijā.

"Albuma izdošana ir nokavēta, vajadzēja agrāk, jo daudz kas aizmirsies. Tādi Jāņi, kā tagad, ar dzeršanu, šašlikiem, kur klāt jāstāv policistam, tie vairs nav Jāņi. Zūd Jāņu sajūta," nopūšas 81 gadu vecā Grietiņa Zvagule no Laidzes ciema Stūrīšiem Talsu rajonā, kura albumam devusi fotogrāfijas un stāstu, kā 1958. gada Jāņos no septiņiem vakarā līdz deviņiem rītā aplīgoti 15 Jāņi. Bet vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, folkloras kopas Budēļi dalībnieks no 1981. gada Jānis Kleperis, kura vectēvs, tēvs un dēls arī Jāņi, domā, ka Jāņi dzīvo. Iet plašumā Jāņu svinēšana īstajā vasaras saulgriežu dienā 21. jūnijā. Albumā skatāma viņa 1970. gada fotogrāfiju sērija Alus darītāji Launkalnes pagasta Lejas Kleperos. Sāpīgas fotogrāfijas no deportācijām. Arī vēsturiskie brīvvalsts laika Jāņu foto pirmo reizi tādā apjomā vienkopus.

"Kā izdevēja lielāko tiesu esmu strādājusi ar Eiropas Ziemeļvalstu literatūru. Ilgus gadus nelika mieru doma, ka neko neesmu darījusi latviešu literatūras un kultūras labā. Kad pirms pieciem gadiem Okupācijas muzejā ieraudzīju lielo, brīnišķīgo fotoattēlu ar Jāņu skatu, sapratu – tas ir tas, ko es gribu darīt Latvijas kultūras labā," stāsta Ilze Kačevska, kura īpašu pateicību albuma tapšanā izsaka palīgiem Ligitai Lejai un Pēterim Korsakam. Izdevēja atzīst: "Diemžēl Jāņi daudziem vairs nav notikums. Norvēģu sociālantropologs Tomass Hillans Ēriksens definējis straujo un lēnīgo laiku. Pēdējais nes mums daudz vairāk prieka dzīvē nekā straujais, kas dzen tikai uz priekšu. Mana lielākā vēlēšanās – lai Jāņi latviešiem kļūtu par notikumu. Pēdējos Jāņus aizvadījām manu vecvecāku pagalmā Līčos, un, kad visu nakti bijām dziedājuši, kāds attāls radinieks no Kanādas bija pārsteigts – jūs nodziedājāt kādas 600 dziesmas. Es nebūtu ticējis, ka jūs visām zināt vārdus. Tik bezcerīgi nav. Jāņi ir seni un ļoti intīmi svētki. Vieni no maniem laimīgākajiem bija tie Jāņi, kad biju laukos viena pati. Pilnīgā klusumā, saulei rietot un austot, tas bija milzīgs dvēselisks pārdzīvojums būt tajā vienai."

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Draugiem.lv svin miljonā lietotāja pievienošanos

LETA  06/07/07    Trešdien svinīgi apsveikta lielākā komunikāciju portāla draugiem.lv miljonā lietotāja — apsardzes firmas darbiniece Sandra Vanaga. Portāla latviešu valodas versijā reģistrējušies 760 000 lietotāju, populārākās citvalodu versijas ir Ungārijas frype.hu — 98 000, un Lietuvas frype.lt — 81 000 reģistrētu lietotāju.

S.Vanaga uzaicinājumu kļūt par portāla lietotāju saņēmusi jau pirms gada, tomēr, domājot, ka tas aizņems daudz laika, nav reģistrējusies. "Pašlaik daudzi mani draugi atrodas ārzemēs, tāpēc, lai vieglāk varētu kontaktēties, nolēmu pievienoties portālam pēc meitas uzaicinājuma. Liels bija mans pārsteigums, kad saņēmu apsveikumus kā miljonā portāla lietotāja," stāsta S.Vanaga.

Latvijas portāls draugiem.lv dibināts 2004.gadā un kļuvis par vienu no lielākajiem interneta medijiem, tas darbojas arī citās valstīs. Portāla direktors Ģirts Slaviņš stāsta, ka aktīvākie tā lietotāji ir jaunieši, aug arī 30—40 gadu veco lietotāju skaits.

 

 

 

 

Laiks
joprojām ir ļoti silts . . .

Dienā gaisa temperatūra ir ap
+27^oC,  naktīs – ap +15^oC. Un nu jau arī
ūdens ir patīkami silts gan ezeros, gan upēs
un arī jūrā. Dienas pārsvarā ir saulainas, taču
ik pa laikam uzlīst arī lietutiņš.Visapkārt
viss zaļo un zied...Un lauki jau sāk
smaržot pēc Saulgriežu
svētkiem...

 

Anda Jansone,  pirmdien, 11. jūnijā