Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Dažādi skaidro Krievijas vilcināšanos ar robežlīguma ratifikāciju

LETA  07/09/07    Saeimas deputāti dažādi skaidro Krievijas vilcināšanos ar robežlīguma ratifikāciju.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) atzina, ka Krievijas vārdi nesaskan ar darbiem. "Taču es ceru, ka rudens sesijā tomēr tiks sākta Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācija," sacīja politiķis.

Bērziņš norādīja, ka šomēnes, jūlija beigās, būšot lielāka skaidrība, vai vilcināšanās ar robežlīguma ratifikāciju ir bijusi tehniska aizķeršanās vai politiska nevēlēšanās, jo Latviju apmeklēs jaunais starpvalstu komisijas vadītājs no Krievijas puses - transporta ministrs Igors Levitins.

Savukārt komisijas deputāte Sandra Kalniete (JL) pieļāva iespēju, ka vilcināšanās ar robežlīguma ratifikāciju, iespējams, ir saistīta ar Latvijas parlamentāriešu iesniegto sūdzību konstitucionālajā tiesā par robežlīguma atbilstību Satversmei.

"Es pieļauju, ka Krievija varētu sagaidīt Satversmes tiesas lēmumu, taču tas ir tikai pieļāvums un par patiesajiem iemesliem mēs varam tikai spekulēt," sacīja Kalniete.

Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins iesniedzis ratificēšanai Krievijas Valsts domē robežlīgumu ar Latviju.

Krievijas Valsts dome Latvijas un Krievijas robežlīgumu neratificēs pavasara sesijā, kā iepriekš Krievijas puses pārstāvji bija vairākkārt uzsvēruši. Piektdien, 6.jūlijā, bija pēdējā Krievijas Valsts domes sēde pirms vasaras brīvlaika, bet robežlīguma ratifikācija netika iekļauta domes sēdes dienas kārtībā.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) iepriekš pieļāva šādu iespēju un pauda nožēlu, ka Krievijai "neizdosies birokrātisku vai kādu citu iemeslu dēļ turēt savu solījumu - ratificēt pēc iespējas ātrāk robežlīgumu".

Pabriks sacīja, ka Krievijai vajadzētu apzināties savas iespējas, piebilstot, ka "nav jēgas runāt par lietām, kuras nevar laicīgi izpildīt".

Ministrs uzsvēra, ka "bumba" ir Krievijas pusē un Latvija pēc būtības varot pagaidīt ar robežlīguma ratifikāciju arī pāris mēnešus.

Jau ziņots, ka Krievijas valdība Latvijas un Krievijas robežlīgumu nodeva Putinam, lai viņš to virzītu ratificēšanai parlamentā.

Saskaņā ar Krievijas likumiem Putinam robežlīgums jānosūta ratificēšanai Krievijas Federālajā sapulcē. Līgumu izskatīs Krievijas parlamenta apakšpalātas - Valsts domes - Starptautisko lietu komisija un vēlāk - Krievijas Valsts dome.

Pēc tam līgumu izskatīs Krievijas parlamenta augšpalātas - Federācijas padomes - Starptautisko lietu komisija un Federācijas padome. Pēc procedūras beigšanās līgumu parakstīs Krievijas prezidents.

Lai ratifikācija būtu pabeigta, abām līgumu parakstījušām pusēm jāapmainās ar ratifikācijas grāmatām.

Maskavā 27.martā parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums jau ir ratificēts Latvijas parlamentā.

Ārvalstu līderi sveic Zatleru ar stāšanos amatā

LETA  07/09/07    Pirmdien Valsts prezidents Valdis Zatlers saņēmis vairākas vēstules, kurās valstu un organizāciju līderi sveic viņu ar stāšanos Valsts prezidenta amatā, informēja Prezidenta preses dienestā.

Apsveikuma vēstules ir saņemtas no Zviedrijas karaļa Kārļa Gustava XVI, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II, Šveices prezidentes Mišelinas Kalmīnas-Rejas, Irānas prezidenta Mamhmuda Ahamadinedžada, Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Norvēģijas karaļa Haralda V, Dānijas premjerministra Andersa Foga Rasmusena un Kanādas premjerministra Stīvena Hārpera.

Apsveikumi saņemti arī no Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu un Kanādas vēstnieces Latvijā Klēras Pulēnas.

Kā ziņots, vakar Zatlers oficiāli stājās Valsts prezidenta amatā.

Viņu ar stāšanos amatā vakar apsveica arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, paužot pārliecību, ka jaunais Latvijas prezidents veicinās abu valstu attiecību attīstību.

No Irākas atgriezušies četri bruņoto spēku karavīri

LETA  07/11/07    Otrdien Latvijā ieradās četri Latvijas kontingenta karavīri, kuri dienesta pienākumus pildīja koalīcijas spēku vadītājā operācijā Irākā "Operation Iraqi Freedom" (OIF).

Pēc Latvijas kontingenta rotācijas, kas notika jūnijā, šie Nacionālā atbalsta elementa karavīri organizēja kontingenta materiāli tehnisko līdzekļu transportēšanu uz Latviju, informēja Nacionālo bruņoto spēku komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis.

Jau ziņots, ka 19.jūnijā Latvijā atgriezās 121 Latvijas kontingenta karavīrs, tai skaitā arī kontingenta kājnieku rotas karavīri. Savukārt 20.jūnijā uz Irāku devās trīs karavīri, lai pildītu štāba virsnieku pienākumus OIF štābos Bagdādē un Divānijā.

Viedoklis: ASV vēstniece iejaucas Latvijas iekšējās lietās

Juris Paiders,  NRA  07/14/07    Demokrātijas stūrakmens ir varas dalīšanas princips. Izpildvarai jābūt atdalītai no likumdevēju un tiesu varas.

Šis princips nozīmē, ka tiesu varai nav jābūt par izpildvaras instrumentu politisku mērķu sasniegšanā, bet gan par tiesu varas vienīgo mērķi ir jābūt tikai un vienīgi likuma ievērošanai. Jebkura izpildvaras iejaukšanās tiesu varā ir jāvērtē kā bīstams simptoms, kā draudi demokrātijai un kā ceļš uz despotiju.

Jūlijā ASV viens no lielākajiem debašu jautājumiem ir ASV prezidenta Dž. Buša tuva līdzgaitnieka Luisa Libija atbrīvošana no cietuma. Kā zināms, bijušais prezidenta asistents, bijušais viceprezidenta biroja vadītājs uz savu roku vai, iespējams, no lūpām nolasot savu priekšnieku vēlmes, nolēma izrēķināties ar vienu no ietekmīgākajiem Irākas kara pretiniekiem Džozefu Vilsonu. Izrēķināšanās notika, atklājot presei, ka Dž. Vilsona sieva Valērija Pleima ir ASV izlūkdienesta aģents. ASV izlūkdienesta aģenta identitātes atklāšana ir smags kriminālnoziegums. Daudziem amerikāņiem kā ASV tiesiskuma kritērijs bija jautājums, vai noziedznieks no ASV prezidenta komandas saņems reālu cietumsodu. Taču ASV konstitūcija ļauj prezidentam atbrīvot no cietuma to, ko viņš vēlas. Tagad Dž. Buša drauģelis, ņirgājoties par visu ASV tiesu sistēmu, ir uz brīvām kājām, lai gan ASV tiesa noziedzniekam piesprieda reālu cietumsodu.

Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks nepauda sašutumu par Libija atbrīvošanu no cietuma. Latvijas Ārlietu ministrija neizplatīja apziņojumu, ka Libija atbrīvošana ir signāls ASV tiesiskuma principu ievērošanai.

Latvijas vēstnieks ASV neizplatīja paziņojumu presei: "Es gaidu Dž. Buša paskaidrojumu par šo lēmumu."

Kāpēc? Tāpēc, ka Latvija nevēlas iejaukties ASV iekšējās lietās. Lai gan Libija gadījums ir totāls ar konstitūciju nomaskēts tiesiskais nihilisms (ASV prezidenta draugi cietumos nesēž pat par pierādītiem kriminālnoziegumiem), taču tā ir ASV iekšējā lieta.

Nedēļu pēc incidenta ar Libiju Latvijas tiesa, nevis valsts vadītājs, ignorējot tiesas lēmumu kā Dž. Buša gadījumā, bet tieši tiesa nomainīja Aivaram Lembergam drošības līdzekli – apcietinājumu – pret mājas arestu. ASV vēstniece Latvijā nekavējoties rupji iejaucās Latvijas iekšējas lietās, izplatot paziņojumu, ka Lemberga prāva ir signāls Latvijas tiesiskuma principu ievērošanai.

ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda-Beilija laikrakstam Diena (12.07.2007.) uzsvēra: "Man ir zināms, ka tiesa pieņēmusi lēmumu atbrīvot Lembergu no apcietinājuma un piemērot mājas arestu kā drošības līdzekli, un es gaidu tiesas paskaidrojumu par šo lēmumu."

Kāds pārsteigums. Rīgas apgabaltiesas tiesnes Tamāra Broda vēl nav aizskrējusi uz Raiņa bulvāri atskaitīties ASV vēstniecei un nav pasteigusies sniegt paskaidrojumus! Kā tā drīkst – likt gaidīt ASV vēstniecei?

Izrādās, Latvijas tiesneši ir padoti ASV, un ASV vēstniece tagad ar preses starpniecību ir spiesta atgādināt, ka tai ir jāgaida Latvijas tiesneses paskaidrojumi.

Cilvēki! Tieši tā pret tiesu varu izturējās PSRS kompartijas ielikteņi Latvijā, kuri izsauca uz paklāja katru tiesnesi, kurš neievēroja PSRS kompartijas līniju. ASV vēstniece Latvijā uzvedas līdzīgi kā PSRS okupācijas laikā no Maskavas atsūtīti uzraugi.

Trakākais, ka ASV vēstniece ne tikai iejaucas Latvijas iekšējās lietās. ASV vēstniece jau ir nodiktējusi tiesas spriedumu. Lemberga prāva, lūk, esot signāls Latvijas tiesiskuma principu ievērošanai. Nevis apsūdzības neizvirzīšana Cinim, nevis Ģēģera attaisnošana. Vienīgais, kas dos signālu Latvijas tiesiskumam, ir Lemberga prāva. ASV vēstniece nepārprotami dod signālu (direktīvu) Latvijas tiesām notiesāt vienu ASV vēstniecībai netīkamu konkrētu cilvēku. Piedodiet. Vēstniece ir aizmirsusies. Latvija vēl nav Irāka, kur okupācijas vara nodiktē tiesu spriedumus. Pat tad, ja Latvija jau ir slepus kļuvusi par ASV štatu un vēstnieces kundze pilda gubernatora lomu, pat tad ASV tiesību sistēmā izpildvarai nav tiesību pavēlēt un dot norādījumus tiesām. ASV vēstnieces uzvedība nepārsteidz. ASV kā lielvara ir pieradusi ar kāju vērt vaļā jebkura kabineta durvis mazākā un vājākā valstī. Pārsteidz, ka Latvijas Ārlietu ministrija un valdība nekādi nenovērtē vēstnieces izteikumus. Varbūt ASV vēstniecei jau ir tāds statuss, ka ārlietu resors ātrāk par tiesnešiem skrien uz Raiņa bulvāri, lai tikai vēstniecei nebūtu jāgaida paskaidrojumi.

Igaunijas prezidents asi kritizē Krieviju

Vilis Kasims,  Diena  07/14/07    Krievijā nav demokrātijas, un Maskava ir pārāk aizņemta ar savas ietekmes atjaunošanu, tāpēc nav jēgas lolot ilūzijas par demokrātiskām diskusijām ar Kremli, vācu raidsabiedrībai Deutsche Welle paziņojis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Pēc viņa domām, atbildība par Krievijas un Igaunijas attiecību uzlabošanu pilnībā jāuzņemas Kremlim. Tallinas nevēlēšanos izrādīt iniciatīvu viņš pamato ar Krievijas "nepamatoti aso" ārpolitiku un to, ka "nav iespējams veikt dziļas diskusijas ar valsti, kurā nav demokrātijas". Krievijas amatpersonas pagaidām atturējušās komentēt viņa izteikumus.

T.H.Ilvesa neapmierinātību galvenokārt izpelnījies kaimiņvalsts prezidents Vladimirs Putins, kurš mēģina no jauna radīt impēriju pēc Padomju Savienības parauga. Taču "atgriešanās pie represijām un novēršanās no demokrātijas ir nepareizais ceļš uz varenību", uzskata Igaunijas prezidents. "Manuprāt, krietni labāk būtu, ja Krievija būtu plaukstoša valsts, kas rada interesantas idejas, nevis mēģina iedvest bailes." T.H.Ilvess paudis neizpratni par pēdējā laika Krievijas politiku. "Kāpēc no valsts jāizsūta gruzīni? Kāpēc bija tā jāizturas pret Igauniju? Kāpēc jāatbalsta fašistiskie grupējumi?" prezidentu citē laikraksts Postimees. Ceturtdien viņš preses konferencē gan izteicās, ka Igaunija cenšas atjaunot "normālas attiecības ar Maskavu".

Valstu attiecības ievērojami pasliktinājās pēc skandāla pieminekļa padomju karavīriem pārvietošanas dēļ. Krievija vainoja Igauniju necieņā pret krieviem un spēka lietošanā pret pieminekļa aizstāvjiem. Situāciju vēl pasliktināja uzbrukumi Igaunijas valsts pārvaldes institūciju datorsistēmām, kuros, pēc Igaunijas ziņām, iesaistījušās arī Krievijas varas struktūras.

Pabriks: Krievijas rīcība rada draudus NATO dalībvalstu, arī Latvijas drošībai

LETA  07/14/07    Krievijas lēmums par dalības apturēšanu Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem (CFE) Eiropā rada draudus NATO dalībvalstu, tai skaitā Latvijas drošībai, teica ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

Latviju tieši šī Krievijas rīcība neapdraud, tomēr tā skar NATO un Latviju kā šīs organizācijas dalībvalsti. Tāpat šis lēmums ietekmē Eiropas reģiona drošību ilgtermiņā, skaidroja ministrs.

Latvija par šo Krievijas rīcību diskutēs ar Eiropas Savienības un NATO valstīm un mūsu valsts reakcija būs kopīga ar šo organizāciju reakciju, informēja ārlietu ministrs.

Viņš sacīja, ka pagaidām oficiāls ziņojums par šādu Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu nav saņemts, bet ja tāds pastāv, tad, viņaprāt, kaimiņvalsts reakcija uz sarunām par bruņojuma kontroli un ierobežošanu ir nepareiza.

Šādi paziņojumi neveicina savstarpēju uzticību un ir solis atpakaļ bruņojuma kontroles un ierobežošanas sarunās, uzskata ministrs.

Šādi Krievija realizē spiediena politiku, teica Pabriks.

Kā ziņots, Putina preses dienesta paziņojumā teikts: "Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētu par Krievijas Federācijas dalības apturēšanu Līgumā par konvencionālajiem spēkiem Eiropā un ar starptautiskajās vienošanās, kas ar to saistītas."

1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo armijas un konvencionālā bruņojuma, kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urāla kalniem, kā arī paredz virkni pasākumus savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.

Atbildē uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.

Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.

Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.

Pagājušajā mēnesī sasauktā Krievijas un NATO sanāksme beidzās bez rezultātiem.

Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.

Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā, kaut arī Maskava apgalvo, ka tās pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.

Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda uzņemtās saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.

Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.

Eksperti: Krievijas lēmums Latvijas drošībai militāru apdraudējumu nerada

LETA  07/14/07    Krievijas lēmums par dalības apturēšanu Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem (CFE) Eiropā Latvijas drošībai tūlītēju militāru apdraudējumu nerada un ir vērtējams kā šīs valsts atbildes reakcija uz ASV plāniem Austrumeiropā izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmas daļas, uzskata aptaujātie eksperti.

Politologs Kārlis Daukšts sacīja, ka šim līgumam nebija reāla spēka un ievērojamas praktiskas nozīmes, turklāt Krievija līguma nosacījumus jau sen ir pārkāpusi, kad atteicās izvest savus bruņotos spēkus no Ziemeļkaukāza.

Apdraudējums no Krievijas puses pastāvēja arī agrāk, bet šis paziņojums draudu līmeni nepalielinās.

Ja Krievija palielinās savu bruņoto spēku apmēru pierobežā, tad Latvijai vajadzētu domāt par stratēģisku atbildes reakciju, uzskata Daukšts.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Ivars Indāns sacīja, ka gadījumā, ja Krievija sāk ieguldīt līdzekļus tieši šajā virzienā, neieciešama kopīga NATO reakcija. Tomēr kopumā kaimiņvalsts lēmums vērtējams kā mēģinājums iespaidot ASV plānus Čehijā un Polijā izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Viņaprāt, šāds paziņojums vērtējams kā pret rietumvalstīm vērsts, nevis tiešs apdraudējums Latvijas drošībai. Par nopietnākām briesmām viņš uzskata Krievijas plānus Kaļiņingradas apgabalā izvietot raķetes.

Politoloģe, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa aģentūrai LETA atzina, ka tagad nāksies meklēt jaunus ceļus kā regulēt un ierobežot bruņojumu reģionā.

Viņa norādīja, ka mūsdienās konvencionālie bruņotie spēki tiek izmantoti reti, tādēļ Krievijas lēmums nerada militārus draudus. Tomēr tas ietekmēs reģiona kopējo drošību, jo nāksies meklēt citus risinājumus attiecībā pret Krievijas militārās klātbūtni Gruzijā un Moldovā.

Eksperti atgādināja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija šim līgumam nav pievienojusies.

Kā ziņots, Putina preses dienesta paziņojumā teikts: "Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētu par Krievijas Federācijas dalības apturēšanu Līgumā par konvencionālajiem spēkiem Eiropā un ar starptautiskajās vienošanās, kas ar to saistītas."

1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo armijas un konvencionālā bruņojuma, kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urāla kalniem, kā arī paredz virkni pasākumus savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.

Atbildē uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.

Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.

Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.

Pagājušajā mēnesī sasauktā Krievijas un NATO sanāksme beidzās bez rezultātiem.

Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.

Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā, kaut arī Maskava apgalvo, ka tās pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.

Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda uzņemtās saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.

Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.

Prezidentūrā...

Zatlera ugunskristības izdodas

Agnese Margēviča,  NRA  07/13/07    Nedaudz stīvāks un krietni lakoniskāks uz sava pieredzējušā igauņu kolēģa fona savā pirmajā ārvalstu vizītē tepat kaimiņu Igaunijā ceturtdien izskatījās prezidents Valdis Zatlers.

Viņa ķermeņa valoda – saspringums un tieksme ar pirkstiem knibināt uzvalku – liecināja par nelielu uztraukumu, kas īpaši bija pamanāms, kad blakus stāvēja atraisītais, ar lielisku humorizjūtu un dzīvu mīmiku apveltītais Tomass Hendriks Ilvess.

Tallinā, kur viss ritēja angļu valodā, bija iespēja pārliecināties, ka apgalvojumi par V. Zatlera labo šīs svešvalodas prasmi ir bijuši patiesi, bija jaušama vien viegla aizķeršanās dažos vārdos, kas drīzāk norakstāma uz satraukumu.

Tie, kuri V. Zatleru vērojuši kopš pirmās parādīšanās publiski, atzīst – viņš šķiet aizvien pārliecinošāks par sevi, kas pozitīvi ietekmē izturēšanos publikas priekšā. "Jūtos ar katru stundu aizvien labāk, darbs aizrauj," ar jūtamu aizrautību balsī dedzīgi atbild pats jaunais prezidents, vaicāts par sajūtām pirmajā ārvalstu vizītē. Smaidīgs un uzmanīgs pret savu Latvijas kolēģi viņa ugunskristībās bija T. H. Ilvess. Igaunijas prezidents neiekrita žurnālistu lamatās izvilināt kādu kritiskāku vērtējumu par V. Zatleru, kad tika pajautāts, vai viņš tiešām jūtas kā patiesais Latvijas prezidenta vēlēšanu uzvarētājs, kā to pirms dažām nedēļām bija atļāvies paziņot kāds igauņu parlamentārietis, atkārtojot daudzu apgalvoto – Latvija, izvēloties prezidentu bez politiskās pieredzes, atdod igauņiem līderību Baltijas valstu starptautiskā pārstāvēšanā.

"Es nekomentēju parlamentāriešu izteikumus. Man trūkst tā laika, kad pats biju parlamentārietis un varēju teikt visu ko bez sekām," pēc noraidošas mīmikas – saraukta deguna un neiecietīgas plecu paraustīšanas – atbild T. H. Ilvess. To gan iespējams saprast divdomīgi – gan kā aicinājumu nepievērst pārāk lielu nozīmi kāda parlamentārieša nediplomātiski vaļīgajai valodai, gan nožēlu, ka T. H. Ilvess, būdams prezidenta amatā, pats vairs nevar atļauties par kaimiņvalsts galvu teikt visu, kas ienāk prātā. "Esmu pārliecināts, ka jūs dabūjāt labu prezidentu. Viņš man atstāja labu iespaidu. Viņš zina, kā Latvijā dzīvo vienkāršie cilvēki, kādas ir viņu problēmas. Viņš pilnīgi noteikti ir īstajā vietā," vēlāk pēc tikšanās ar V. Zatleru stingru atbalstu kaimiņvalsts galvai pauž Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Pusotru stundu ilgajās sarunās aci pret aci ar Igaunijas prezidentu abu valstu vadītāji raduši personisku kontaktu: "Mēs esam tuvākie draugi un tuvākie kaimiņi," tā V. Zatlers. Kā izcilu (excellent) tikšanos raksturo T. H. Ilvess, kas, kā noskaidrojas no vēlāk sacītā, izpaudusies pilnīgā pozīciju saskaņā par triju Baltijas valstu un Polijas kopīgo atomelektrostacijas (AES) celtniecības ieceri. No abu prezidentu teiktā šķiet, ka Latvija un Igaunija varētu uzņemties līderību problēmu risināšanā apstākļos, kad Lietuva rīkojas vienpusēji, bet Polija kopīgās AES projektā ieslēgusi dzelteno gaismu. "Igaunijas un Latvijas pozīcijas sakrīt, mēs esam ļoti tuvi partneri šajā projektā," vēlāk pēc tikšanās ar V. Zatleru teiks igauņu premjerministrs A. Ansips.

Šāds paziņojums bija negaidīts darba vizītei, kas iepriekš vairāk tika uzlūkota kā V. Zatlera iepazīšanās brauciens. Vienlaikus vizītes uzsvars enerģētiskās neatkarības tēmai ir ļoti svarīgs uz pēdējo notikumu fona, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri Viļņā tā arī nesagaidīja Polijas kolēģi AES projekta līguma parakstīšanai un Lietuvas Seims, nesagaidot visu četru pušu vienošanos par daļu līdzsvaru plānotajā AES, pieņēma vienpusēju likumu par tās celtniecību, sev projektā piešķirot 34% akciju. Lietuvai un Igaunijai svarīgākais ir nodrošināt, lai projekts turpinās, daļu lielums nav tik svarīgs, uzsver A. Ansips, gan piebilstot, ka ar AES kopprojektu Igaunija vēlētos segt ceturto daļu no savām energovajadzībām. Šodien V. Zatlers dosies uz Viļņu tikties ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku, un Tallinas tikšanās kontekstā šī vizīte rādās intriģējoša. Arī tādēļ, ka kopīgās AES celtniecība paredzēta tieši uz lietuviešu zemes.

Viedoklis: Kvēla pateicība Vairai — bet no kura maka?

Lato Lapsa,  Apollo  07/13/07    Šajās dienās televizoru ekrānos pavīdēja gados pajauns un simpātisks Jūrmalas uzņēmējs, kurš aizkustinoši stāstīja, kā vienmēr esot bijis lepns, ka «visu laiku izcilākā Latvijas tautas prezidente astoņus gadus ir dzīvojusi mums līdzās, mūsu pilsētā Jūrmalā», un tikpat aizkustinoši aicināja Jūrmalas domniekus prasties godu un Vairai Vīķei-Freibergai kūrortpilsētas goda pilsones nosaukumu piešķirt komplektā ar kādu kārtīgu nekustamo īpašumu.

Šis uzņēmējs, kurš līdz šim pazīstamāks bijis ar savu lielus strīdus izraisījušo slēpošanas trases megaprojektu kūrortpilsētā, turklāt nav viens. Jau sapulcējusies vesela domubiedru grupa, kurā netrūkst ne pazīstamu sabiedrisko darbinieku un juristu, ne miljonāru un televīzijas «dīvu», un arī šie ļaudis vienā balsī sauc — viņi kā jūrmalnieki vēloties turpināt pateicību savai mīļotajai prezidentei, kura nudien pelnījusi savus turpmākos gadus vadīt iedvesmojošajā viļņu un priežu šalkā.

Te jāatgādina, ka savulaik kaut kā «neizgāja cauri» dažu attapīgu ļaužu — īpaši bieži «nez kāpēc» ir ticis minēts Ainārs Šlesers — līdzīga ideja tobrīd vēl esošajai Valsts prezidentei viņas dzīvesbiedra personā neuzkrītoši un caurcaurēm likumīgi (kaut brēcoši amorāli) faktiski iedāvināt paprāvu zemes gabalu Jūrmalā, Blaumaņa ielā. Dzīvesbiedrs attapās un ieslēdza atpakaļgaitu, bet tas pats zemesgabals «nez kāpēc» joprojām stāv bez saimnieka, savukārt labvēļi nu jau parādījušies jauni. Kazi — šiem izdosies?

Kāpēc lai neizdotos — ideja galu galā nav zemē metama, arī pamatojums šoreiz ir izstrādāts neatvairāmāks un aizkustinošāks. Un neba nu es būšu tas, kurš, vērojot visas īpatnās izdarības ar pašvaldības zemi kūrortpilsētā, teiks — lai šim tiek un tam tiek, ka tik Vairai netiek. Tā ka  ir tikai viena lieta, kas man šajā saistībā šķistu noskaidrojama, un proti — kā tas tā nākas, ka visi šie sirdsšķīstie prezidentes aplaimotāji ir tik gatavi uz skaļiem aicinājumiem un saukļiem, taču nav pamanīti gatavībā atvērt mīļotās prezidentes dēļ ne tikai mutes, bet arī, teiksim, makus?

Redz, ir ārkārtīgi vienkārši aicināt uz kaut ko labu un skaistu, ja visi pašam ieguldāmie resursi ir tikai gaisa patricināšana. Sak’, — mūsu pienākums ir pateikties prezidentei, tāpēc, aiziet, kādu miljonu vai pāris vērtu zemesgabalu no Jūrmalas pašvaldības bilances atdot cienījamajai kundzei! Pienākums — mūsu, bet tā izpildījums — jūsu! Šurp zemīti — no pašvaldības, valsts vai vēl kāda cita, kuram taču vajadzētu prasties un pildīt mūsu pienākumu. Tāda, lūk, apgarota loģika.

Bet man, re, ir gluži cits priekšlikums. Raugi, ja reiz mums ir uzņēmējs (un neapšaubāms miljonārs) Māris Dzenītis, kurš tik aizgrābjoši stāsta par savu patieso cieņu un pateicību bijušajai prezidentei, kāpēc viņš šo te cieņu un pateicību nevarētu ietērpt arī kādā taustāmākā formā? Gan viņš, gan Gavrilova un Pauniņa kungi — vēl divi redzami latvju zemes miljonāri, kuri tāpat ir pieminētajā domubiedru grupā?

Protams, nevar gaidīt, lai aizgrābti jūsmīgais Dzenīša kungs reizē ar «vienkāršo tautu» plūktu paša dārzā puķu klēpjus vai pa nakts ar slapju muguru no tiem veidotu ornamentus savai mīļotajai prezidentei, — viņš taču, lūk, ir nopietns uzņēmējs. Bet nopietns uzņēmējs arī darbos varētu būt nopietns — ne tikai gaisa tricināšanā vien. Un man pat ir konkrēta ierosme — kādā konkrēti veidā šī aizkustinošā mīlestība uz bijušo prezidenti varētu izpausties.

Rau, kāda: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka tālajā 1997. gadā šis pats Māris Dzenītis ir ticis brīnumaini apdāvināts — 1925. gadā dzimusi kukažiņa vārdā Ilga Marija Laiviņš viņam vienkārši tāpat vien ir ņēmusi un uzdāvinājusi 1218 kvadrātmetriņus zemes Jūrmalā, Amulas ielā 2a. Tad nu, lūk, kāpēc gan tagad šis cienījamais uzņēmējs — ņemot vērā viņa deklarēto pienākumu pret mīļoto prezidenti un to, ka šī zeme viņam vismaz oficiāli faktiski neko nav izmaksājusi (zemesgrāmatā gan stāv ierakstīti pasmieklīgi nepilni 11 tūkstoši latu), — nevarētu šo pleķīti vienkārši uzdāvināt Vairai Vīķei-Freibergai? Gaišs darbs, kas apliecina mīlestību un cieņu, vai ne?

Savukārt pārējā domubiedru grupa tā vietā, lai mēģinātu kaut ko izspiest no kāda cita, varētu samesties un uzlikt uz šīs zemītes mazu gaumīgu mājiņu — lai bijusī prezidente dzīvo un vēl ilgus gadus strādā viņu tik mīlošās latviešu tautas labā. Domubiedri taču ir arī gana turīgi (nu, cits vairāk, cits mazāk, bet badu laikam taču nemirst neviens) — Anna Žīgure, Ingūna Ebela, Romualds Ražuks, Andris Kronbergs, Juris Karlsons, Jeļena Prokopčuka, Vitālijs Gavrilovs, Lauris Liepa, Ainārs Pauniņš, Mihails Malkiels, Laima Slava un Baiba Sipeniece...

Vai gan kas varētu traucēt šīs lieliskās domas īstenošanai? Negribētos taču domāt, ka visi šie cienījamie ļaudis ir gatavi tikai uz runām, bet ne uz personiskā svētā maciņa pavēršanu, lai «izrādītu īpašu cieņu un pateicību Vīķei-Freibergai par viņas ieguldīto darbu un sasniegumiem Latvijas valsts labā». Un vēl mazāk gribētos domāt, ka šāda personiskā maciņa atvēršana Latvijā ir iespējama tikai situācijās, kad laikus «jāieeļļo» kāda uzlecoša politiskā spīdekļa labvēlība, bet ne gadījumā, kad vienkārši jāpateicas amatpersonai, no kuras nekādu praktisku labvēlību vairs nesagaidīt. Tā ka — uz priekšu, Dzenīša kungs un Co! Esam gatavi ovācijām jūsu nesavtīgumam un patiesajai cieņai pret bijušo Valsts prezidenti.

Jūrmalas uzņēmēju biedrība turpinās Vīķes-Freibergas "atbalsta akciju"

LETA  07/14/07    Lai arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par iespēju pieņemt dāvinājumā nekustamo īpašumu Jūrmalā "nevēlas neko dzirdēt", Jūrmalas Uzņēmēju biedrība un laikraksts "Jūrmalas Nedēļa" sola turpināt akciju "Atbalsti prezidenti!", aģentūru LETA informēja viens no akcijas rīkotājiem, reklāmas aģentūras "ZOOM!" darbinieks Rolands Puhovs.

Akcijas "Atbalsti prezidenti!" mērķis esot izrādīt īpašu cieņu bijušajai Valsts prezidentei un par sasniegumiem valsts labā lūgt Jūrmalas domi piešķirt goda Jūrmalas pilsonību un iespēju arī turpmāk dzīvot kūrortpilsētā. "Mēs tikai aicinām Jūrmalas domi izskatīt iespēju prezidentei piešķirt iespēju arī turpmāk dzīvot Jūrmalā un ļoti respektējam prezidentes viedokli šajā jautājumā," stāstīja Puhovs.

Pēc Puhova vārdiem, nevienā mirklī neesot bijusi runa par kāda konkrēta īpašuma dāvināšanu vai nodošanu lietošanā. "Gan lēmums par īpašuma piešķiršanu, gan lēmums, kuru īpašumu piešķirt, ir Jūrmalas domes kompetencē. Un mēs tur neiejaucamies," akcijas organizatoru nostāju aģentūrai LETA pauda Puhovs.

Jau ziņots, ka Vīķe-Freiberga par iespēju pieņemt dāvinājumā nekustamo īpašumu Jūrmalā "nevēlas neko dzirdēt".

Bijusī prezidente gan atzina, ka šādas privātas iniciatīvas ir apsveicamas, jo sabiedrībā izraisa diskusiju par pieņemamām un nepieņemamām dāvanām, tomēr tā esot tikai filozofēšana.

Savukārt Jūrmalas domes vadības pārstāvji ir izteikušies, ka drīzumā varētu izvērtēt iespēju, vai atbalstīt Jūrmalas Uzņēmēju biedrības un laikraksta "Jūrmalas Nedēļa" iniciatīvu izrādīt īpašu cieņu bijušajai Valsts prezidentei un par sasniegumiem valsts labā piešķirt goda Jūrmalas pilsonību un īpašumu kūrortpilsētā.

Tā kā šobrīd pilsētas goda pilsoņa statuss nav juridiski nostiprināts, Jūrmalas domei būtu jāizstrādā attiecīgs nolikums.

(Ne-)referendumā...

Referendumā par drošības likumiem nesavāc kvorumu

DELFI  07/08/07     Tautas nobalsošanā par drošības likumu grozījumiem sestdien piedalījušies nedaudz vairāk 337 000 vēlētāju, kas ir aptuveni 74% no nepieciešamā vēlētāju skaita, lai referendumu uzskatītu par notikušo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par 994 no 1000 iecirkņiem.

Kopumā referendumā piedalījušies 337 897 cilvēki,. Par Nacionālā drošības likuma grozījumu atcelšanu nobalsoja 95,73%, bet par Valsts drošības iestāžu likuma grozījumu atcelšanu – 95,84%.

Visvairāk prezidentes viedokli par grozījumu atcelšanu atbalstījuši vēlētāji Tukuma rajonā, kur pret to izteikušies tikai 2,08%, bet vismazāk – Daugavpils rajonā, kur pret grozījumu atcelšanu nobalsojuši 10,54%.

Likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.

Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem valsts drošības likumos, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.

Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Saeima likumu grozījumus jau ir atcēlusi.

Pēc prezidentes domām, izmaiņas "pavēra durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām", ļaujot iejaukties izmeklēšanas procesos, kas skar kādus politiskos grupējumus vai personas, kuru ietekmē šie grupējumi atrodas.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iepriekš to kategoriski noliedza un apgalvoja, ka valdība nepieņem nekādus lēmumus oligarhu interesēs un arī izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos bija valdības, nevis kāda oligarha iniciatīva.

Viedoklis: Vai valdība atkal mūs „piesmējusi”?

Māris Bērziņš, Biedrības „Tautvaldība” biedrs,  TVNET  07/11/07    Nu jau pilnīgi skaidrs ir tapis fakts, ka referendums par grozījumiem drošības iestāžu likumos nav noticis. Kādam žēl, kādam prieks, bet jautājums paliek – vai referendums tiešām nav noticis. Vai tie gandrīz trīssimt četrdesmit tūkstoši nevēlējās neko pateikt?

Vai atlikušie, kuri neaizgāja, arī nepauda savu nostāju? Pozīcija uzskata, ka viss ir kārtībā, un mudina uz jauniem referendumiem. Taču pati nez kāpēc neuzskata par nepieciešamu apmeklēt referendumu. Savukārt opozīcija „brēc”, ka tauta ir apātijā. Tauta tiešām ir apātijā, tikai ne jau nu par pozīcijas vai opozīcijas izdarībām. Vai sabiedrība nav apātiska pret politisko sistēmu? Vai nav tā, ka tauta vairs nespēj uzticēties nevienam? Tieši uz šiem jautājumiem vajadzētu atbildēt politiķiem, pirms paziņo, ka viss ir kārtībā vai, opozīcijas gadījumā, tieši otrādi.

Kad nu jau bijusī prezidente neizsludināja drošības iestāžu likumu grozījumus, viņa nostājās pret valdošo koalīciju. Viņa skaidri lika saprast, ka koalīcija aizstāv t.s. oligarhu intereses. Te nu bija jāspēlē pretī. Koalīcijai bija jāatrod veids, kā novērst uzmanību no draudošā skandāla. Tas tika izdarīts ar pamatīgu nodrošināšanos. Pirmkārt, bija jāatrod un jāidentificē „bubuļi”, tai skaitā arī pati bijusī prezidente. „Bubulis” šeit tiek minēts, kā ārējs vai iekšējs destruktīvs spēks, kurš valstī vēlas radīt „nestabilitāti”. Te nu noderēja Vairas Vīķes-Freibergas pagātne – daudz sasniegusi trimdā, atgriezusies dzimtenē pēc neatkarības atgūšanas, iespējams, „rietumnieku spiedze”! Aizdomas vēl nopietnākas padara sadarbība ar NVO un to darbības veicināšana. Otrkārt, jau gadiem ilgi ticis strādāts pie ārējā „bubuļa” PR veidošanas. „Delna” un laikraksts „Diena” tiek saistīti ar vienu visā pasaulē pazīstamu vārdu – Džordžs Soross. Tiek runāts pat par īpašu sektu – „sorosīti”, pie kuriem bez žēlastības tiek pierakstīti visi, kas domā citādi. Nav grūti tam pielikt klāt vēl arī bijušo valsts prezidenti, partiju „Jaunais laiks” un vēl citus. Tikai, ja jau „Delna” ir Sorosa kunga pakļautībā, kāpēc tai bija jāaizņemas padsmit tūkstoši latu akcijai? Vai tiešām Džordžs Soross nevarēja tādu naudiņu piešķirt, sevišķi „sava” prezidenta ievēlēšanai? Un kāpēc gan JL neorganizēja nopietnu reklāmas kampaņu gan prezidenta vēlēšanu gadījumā, gan arī par referendumu? Kāpēc JL nav bijusi neviena vērā ņemama reklāmas kampaņa, ne uz vienām vēlēšanām? Varbūt tāpēc, ka nevajag? Edmunds Krastiņš kādā no „Domburšoviem” jau ir definējis JL sūtību – JL tika radīts kā karamašīna pret TP... Par JL reklāmas kampaņu iekšējo sabotāžu zinu pietiekami daudz un no ļoti drošiem avotiem. „Bubuļi” tā kā būtu definēti, bet... Tiek savākts gandrīz divreiz vairāk parakstu „PAR” referenduma ierosināšanu. Ko nu?

Pēc atbildes mūsu pašu polittehnologiem ilgi nebija jāmeklē. Jāizmanto jau sen zināmā stratēģija – jānovērš tautas uzmanība, jāpolarizē sabiedrība un oponenti jāpadara par klauniem. Pirmkārt, tika atcelti visi pieņemtie grozījumi un Vairas Vīķes-Freibergas izsludinātais referendums faktiski zaudēja savu jēgu, ja skatāmies no loģiskā viedokļa. Tika atrasta apšaubāma personība jaunajam prezidenta amatam. Sabiedrība mēģināja sākt diskusiju par Zatlera kunga atbilstību augstajam amatam, bet neko mainīt ar to nespēja. Vēl vairāk, dažas dienas pirms referenduma premjers vēl pielēja eļļu ugunī. Paziņoja, ka Zatlera jautājums ir „tabu” un katru, kurš mēģinās ko iebilst, „bargi sodīs”. Vai nav tā, ka faktiski premjers lika saprast, ka runāšana pretī vispār tiks definēta, kā pārkāpums? Un kā pārkāpums arī sodīta?

Vēl viens jautājums. Kāpēc, valsts ārējais ienaidnieks tiek definēts ar vārdu Soross, tātad rietumi, bet netiek runāts arī par otru iespējamo – austrumiem? Jūrmalā, Jomas ielā diez vai tagad dzirdēsim valsts valodu, krievu miljardierus, kurus nelaiž citur, uzņemam mēs. Rodas iespaids, ka Latvijā tiešām notiek cīņa par varu, tikai starp ko? Vai ne starp austrumiem un rietumiem? Un kurā pusē, jūsuprāt, nostājas mūsu pašu bāleliņi?

Zatlers un Kalvītis sola 'ieturēt pauzi' valsts drošības iestāžu likumu grozīšanā

DELFI  07/11/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka pirms jaunu grozījumu sagatavošanas valsts drošības iestāžu likumos ir "jāietur pauze". Arī premjers Aigars Kalvītis (TP) atzīst, ka likumu grozījumi patlaban nav "valdības dienaskārtībā".

Zatlers trešdien pēc tikšanās ar Kalvīti žurnālistiem sacīja, ka ir jāietur "pietiekami liela pauze", lai sabiedrība saprastu notikušo. "Šobrīd, pirmkārt, jāizanalizē tas, kas ir bijis," sacīja jaunais Valsts prezidents.

Savukārt premjers žurnālistiem atzina, ka patlaban valdības dienaskārtībā ir daudz citu svarīgu jautājumu –piemēram, "pretinflācijas budžeta sagatavošana". Lai gan Saeimas nacionālā drošības komisija strādājot pie jaunu grozījumu sagatavošanas, tas "nav šobrīd dienaskārtībā", uzsvēra Kalvītis.

Jau vēstīts, ka sestdien notika referendums par valdības steigā pieņemto grozījumu valsts drošības iestāžu likumos atcelšanu. Lai gan referendumā piedalījās vairāk nekā 300 000 vēlētāju, tas atzīts par nenotikušu, jo kvorumam bija nepieciešami aptuveni 450 000 nobalsojušo.

Valdības pieņemtie grozījumi Valsts drošības iestāžu un Nacionālās drošības iestāžu likumos paredzēja reformēt Nacionālo drošības padomi, likumā paredzot jaunu - premjera pārraudzībā esošas padomes izveidi. Saskaņā ar pretrunīgajiem likuma grozījumiem Ministru prezidents vadītu Valsts drošības iestāžu padomi un tās sastāvā ietilptu aizsardzības, ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministrs. Lai gan reāli šāda padome jau sen strādājot, likumā viņas funkcijas vēl nebija noteiktas.

Taču vislielākās diskusijas izraisīja grozījumi likumā, kas noteica, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļiem un viņu pilnvarotām personām, īstenojot parlamentāro kontroli, ir tiesības izprasīt no valsts drošības iestādēm jebkāda veida informāciju, tajā skaitā operatīvo. Šie likuma grozījumi raisīja bažas par politiķu iespējām ietekmēt izmeklēšanu, ja viņu rīcībā nonāktu operatīvā informācija. Bažas pastiprināja NDK lēmums darbā par konsultantu pieņemt bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Laini Kamaldiņu, kura pamatdarbs ir AS "Ventspils nafta" piederošajā "Latvijas kuģniecībā". Kamaldiņš gan ilgi savus konsultanta pienākumus NDK neveica un, sūdzoties par politisko pasūtījumu un apmelošanas kampaņu, šā gada sākumā aizgāja no šī darba.

Viedoklis: Referenduma mācība

Juris Paiders,  NRA  07/12/07    Jūlija referenduma rezultāti ir tik nepilnīgi, ka to izvērtējums atgādina slaveno stāstu par to, kā nākamajā dienā prese aprakstīja skriešanās sacīkstes starp zaķi un bruņrupuci.

Slavenajā pasakā, kurā bruņrupucis izaicināja zaķi uz skriešanās sacīkstēm, zaķis distances vidū izdomāja nosnausties, un finālā uzvarēja bruņurupucis. Kā pasaku mežā prese atspoguļoja šo notikumu? Avīzē, kuras izdevējs bija neitrāli noskaņotais zvirbulis, virsraksts bija: "Bruņrupucis atskrēja pirmais." Avīzē, kuru izdeva liels zaķa draugs un atbalstītājs trusis, virsraksts bija: "Zaķis kļuvis par vicečempionu", un bruņrupuča vārds pat netika pieminēts. Savukārt avīzē, kuru izdeva bruņrupuča ienaidnieks tritons, virsraksts bija: "Kauns – bruņrupucis finišēja priekšpēdējais" utt.

Tāpat ir ar referenduma rezultātiem: atkarībā no komentētāja politiskās ieinteresētības tie tika izvērtēti vajadzīgajā gaismā. Jaunā laika līderi referenduma naktī savu un bijušās prezidentes izgāšanos (kvorums taču netika savākts) pasniedza kā milzīgu uzvaru. Defekts tika pasniegts kā efekts. Savukārt jaunais Valsts prezidents valdību sarāja par to, ka 300 000 vēlētāju ir norādījuši uz valdības steigu.

Piekrītot, ka referendums bija protesta balsojums, ir jāatbild uz jautājumu, kāpēc pret valdību protestēja tik maz vēlētāju? Kā interpretēt gandrīz viena miljona vēlētāju neatnākšanu pie vēlēšanu urnām? Tie, kas skaidro, ka referendumā nav kvoruma tāpēc, ka sestdienā notika ļoti daudzas kāzu svinības, un ka tieši daudzo kāzu dēļ referendums ir izgāzies, mānās. 07.07.07. Rīgā tika reģistrētas 70 laulības. Pat ja katrā laulību ceremonijā piedalītos 100 viesu un visi kā viens laulības reģistrācijas dēļ boikotētu referendumu, tas varēja samazināt balsotāju skaitu Rīgā par 7000 balsīm, taču pietrūka vairāk nekā 100 000.

To, ka viens miljons vēlētāju nepiedalījās protesta balsojumā – vai to var uzskatīt arī kā pasīvu atbalstu A. Kalvīša vadībai? Kāpēc Latvijas tradicionāli protestējošais vēlētājs šoreiz pasīvi atbalstīja koalīcijas valdību? Manuprāt, vēlētāji no diviem ļaunumiem izvēlējās mazāko. Lielākā daļa Latvijas vēlētāju nespiedz aiz sajūsmas par A. Kalvīša vadību. Taču, novērtējot iespējamo alternatīvu, kļūst vēl bēdīgāk.

Kas ir politiskā alternatīva koalīcijai? Sašķēlies Jaunais laiks, kurā nav īsti skaidrs, kas ir partijas īstais līderis – pa pusei atstumtais Repše vai pa pusei uzvarējušais Kariņš?

Jaunu politisko spēku iezīmēja t.s. inteliģence, kas parakstīja vairākus aicinājumus vēlētājiem. Taču arī šī kompānija ir pilna ar politiskiem neveiksminiekiem, kuri kvalitatīvo īpašību dēļ atbira no politiskās elites un tagad ar izmisīgu stūrgalvību tiecas tikt atpakaļ paradīzē, no kuras tos atstūma koalīcijas tumšie spēki.

A. Kalvīša vadībai pagaidām nav politiskas alternatīvas. Pareizāk – tā alternatīva, kuru ir uzkonstruējusi Diena un De facto ar tādiem defektiem, ka tad jau labāk lai paliek valdošā koalīcija.

Referendums tika pazaudēts nevis tāpēc, ka vēlētāji tagad ir iemīlējuši valdību, bet tāpēc, ka A. Kalvīša valdība izskatās kā mazākais ļaunums. Alternatīva ir vēl nepieņemamāka un vairāk biedējoša nekā prognozējamā koalīcija.

Referenduma rezultāti ir jāvērtē, ne tikai vērtējot 300 000 neapmierināto balsotāju motīvus, bet arī izvērtējot, kāpēc lielākā vēlētāju daļa izvēlējās pasīvi atbalstīt valdošo koalīciju.

Lemberga lietā...

Maizītis: daži deputāti Ventspils lietā nav bijuši pilnīgi atklāti pret prokuratūru

DELFI  07/08/07    Ģenerālprokurors Jānis Maizītis atzinis, ka daži deputāti un politiķi tā dēvētajā "Ventspils amatpersonu" lietā nav bijuši atklāti sarunās ar prokuroru, taču prokuratūrai ir pamats cerēt, ka daži politiķi vēl nolems sadarboties ar izmeklēšanu.

Tā svētdien intervijā LTV raidījumam "De Facto" sacīja Maizītis. Uz jautājumu par tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātu sarakstu" publiskošanu, Maizītis norādīja, ka viņš kā jurists nevar runāt "tādās kategorijās kā "saraksts" vai "stipendiāts". "Prokuratūra var rīkoties tikai saskaņā ar likumu, un nav nekāda sarakstu publicēšanas likuma, un vēl ir jautājums, vai ir tādi saraksti," klāstīja Maizītis.

Viņš uzsvēra, ka sabiedrība noteikti uzzinās par šīs izmeklēšanas rezultātiem, jo agri vai vēlu izmeklēšana tiks pabeigta un rezultāts būs sabiedrībai pieejams – vai nu lieta tiks nosūtīta uz tiesu un notiks publisks tiesas process, vai būs lēmums par lietas izbeigšanu.

Maizītis atzinis, ka prokuratūra izmeklē iespējamos noziedzīgos nodarījumus, kas notikuši ap politiķiem, vai kuros politiķi bijuši iesaistīti. "Pašlaik ir pamats runāt, ka politiķi nav bijuši pilnīgi atklāti sarunās ar prokuroru," sacīja Maizītis, piebilstot, ka daži šajās sarunās bija nosarkuši vai nobalējuši, kas, viņaprāt, ir pozitīva zīme, ka politiķi tomēr varētu sadarboties ar prokuratūru.

Jau vēstīts, ka tā dēvētajā Lemberga "stipendiātu" lietā nopratināti vismaz 15 Saeimas deputāti. Valsts prezidente iepriekš atzinusi, ka aizdomas par nelikumīgu sadarbību ar Lembergu krīt par "plašu partiju spektru", bet dokumentos, par kuriem informēta prezidente, figurē tik lielas summas, no kurām Vīķei –Freibergai "mute palikusi vaļā".

Prokuratūra, izvirzot Lembergam apsūdzību, norādīja arī uz naudas saņemšanu un nodošanu trešajām personām. Vēlāk atklātībā parādījās "Ventspils puses" un LSDSP parakstītais līgums, saskaņa ar kuru, partijai pienākas nauda par konkrētajām darbībām politikā un Saeimā. Tika spriests arī par citu partiju finansēšanu no Ventspils "melnās kases". Taču oficiāli neviena no partijām to nav apstiprinājusi.

Par Lemberga atbrīvošanu politiķiem dažādi viedokļi

DELFI  07/10/07    Pēc vairākos smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga atbrīvošanas no apcietinājuma, politiķu viedokļi ir dažādi. Opozīcijas pārstāvji paudž bažas, ka Lembergam pavērtas iespējas sazināties ar "Vajadzīgajiem cilvēkiem", savukārt koalīcijas pārstāvji ir gandarīti par tiesas spriedumu.

Partijas "Jaunais Laiks" (JL) pārstāve Linda Mūrniece portālam "Delfi" izteica bažas par tālāko procesa gaitu. "Pat ja viņam šodien [otrdien] būtu noteikti kādi ierobežojumu, viņš atrastu iespēju sazināties ar sev vajadzīgiem cilvēkiem," pieļāva politiķe.

Ja krimināllietas izskatīšana jau tuvotos noslēguma un lietas materiālus tuvākajā laikā grasītos nodot tiesai, tad Ventspils mēra atbrīvošana neradītu īpašas bažas, taču ja lietas izmeklēšana vēl netuvojas beigām, šādas bažas rodas, uzskata Mūrniece.

Politiķe nedomā, ka Lemberga atbrīvošana varētu mainīt situāciju valdības kuluāros un tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā pratināto politiķu liecības, jo "savāktās liecības nekur nepazudīs."

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis portālam "Delfi" uzsvēra, ka Lembergs ir koalīcijas partneris un partija ir gandarīta par otrdienas tiesas lēmumu.

"Mēs dzīvojam tiesiskā valstī un līdz tiesas spriedumam ir spēkā nevainības prezumpcija," uzsvēra Emsis.

Jautāts par partijas kontaktēšanos ar mājas arestā esošo Ventspils mēru, Emsis noteica: "Ja likums to neizliedz, tad likums to atļauj."

Uz jautājumu vai Emsis pieļauj, ka Lemberga pēc atbrīvošanas no apcietinājuma var mēģināt sazināties ar tā dēvētajiem Ventspils mēra stipendiātiem "āpsi", "šoferi", "krāsotāju" vai kādu citu, Saeimas priekšsēdētājs atbildēja "es nezinu, par ko jūs runājat."

Savukārt valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP) atteicās komentēt tiesas spriedumu par drošības līdzekļa maiņu Lembergam. Premjera padomnieks Arno Pjatkins portālu "Delfi" informēja, ka Kalvītis uzskatot, ka jebkādi politiķu komentāri pašlaik esot lieki.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa otrdien, sesto reizi izskatot jautājumu par drošības līdzekļa maiņu smagos noziegumos apsūdzētajam Lembergam, nolēma viņu atbrīvot no apcietinājuma un piemērot viņam jaunu drošības līdzekli – mājas arestu. Tas, kādi ierobežojumi viņam būs mājas aresta laikā kļūs zināmi trešdien.

Mājas arests Lembergam jāizcieš viņa deklarētajā dzīvesvietā, taču Ventspils mērs žurnālistiem norādīja, ka grasās vērsties pie izmeklēšanas tiesneša, lūdzot viņam noteikt mazāk brīvību ierobežojošu drošības līdzekli. "Es gribu strādāt," sacīja Lembergs.

Motivējošais tiesas lēmums būs pieejams trešdien plkst. 16. Lembergs pēc atbrīvošanas no apcietinājuma žurnālistiem norādīja, ka viņš 120 dienas ir pavadījis apcietinājumā, nezinot kāpēc viņam tas ir piemērots.

Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams, tāpēc prokuratūra drošības līdzekļa maiņu var lūgt gadījumā, ja lietā būs kādi jauni apstākļi vai arī, ja Lembergs pārkāps šobrīd noteikto drošības līdzekli, skaidro prokurors.

Lemberga advokāts 'stipendiātu sarakstu' sauc par baumām

LETA  07/10/07    Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātu saraksts" ir baumas, otrdien žurnālistiem sacīja Lemberga advokāts Aivo Leimanis.

"Kur jūs ņēmāt informāciju, ka tāds saraksts ir?" žurnālistiem vaicāja Lembergs, norādot, ka runas par šāda saraksta esamību parādījās līdz ar viņa apcietināšanu.

Kā ziņots, tā sauktajā Lemberga stipendiātu lietā nopratināti vismaz 16 Saeimas deputāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Iepriekš bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja, ka agri vai vēlu prokuratūra nāks klajā ar apsūdzībām par partiju nelegālajiem finansējumiem.

Vīķe-Freiberga apstiprināja, ka viņas rīcībā ir informācija, ka prokuratūra vāc faktus par partiju nelegālo finansējumu izmantošanu savā darbībā. "Domāju, ka Saeimas deputāti būs ne tikai liecinieku statusā, bet iespējams, ka daži no viņiem vai partijas nonāks apsūdzēto statusā," sacīja politiķe.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, šajā lietā liecības snieguši Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), deputāti Augusts Brigmanis (ZZS), Visvaldis Lācis (ZZS), Andis Kāposts (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Andris Bērziņš (ZZS), Dzintars Ābiķis (TP), Raimonds Pauls (TP), Kārlis Leiškalns (TP), Anna Seile (TB/LNNK), Juris Dobelis (TB/LNNK), Imants Kalniņš (TB/LNNK), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Bērziņš (LPP/LC).

Arī partijas "Jaunais laiks" līderis Einars Repše apstiprināja, ka prokuratūrā liecinājis tā saucamajā Lemberga stipendiātu lietā.

Minēto deputātu pratināšana vēl nenozīmē, ka viņi būtu pieņēmuši neatļautus maksājumus vai būtu bijuši tā saucamie Lemberga stipendiāti.

Deputāti, kuri snieguši liecības, no sīkākiem komentāriem atsakās, jo parakstījušies par informācijas neizpaušanu.

Atsevišķi deputāti tomēr atzina, ka prokuratūrā iztaujāti par situāciju ap 2000.gadu, to, kā veidojusies deputātu politiskā karjera, vai viņiem bijusi kāda informācija par Ventspils mēra darbībām un iespējamajiem maksājumiem, kā arī - kā notikusi lēmumu pieņemšana partijās.

Neoficiāli zināms, ka atsevišķiem deputātiem ir rādīti arī tā saucamie Lemberga stipendiātu saraksti, kuros norādītas maksājumu saņēmēju iesaukas.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis iepriekš atzinis: tas, ka uz prokuratūru tiek aicināti deputāti, nenozīmē, ka pār viņiem automātiski gulstas aizdomu ēna.

Maizītis, runājot par tā saucamo Lemberga stipendiātu lietu, iepriekš Latvijas Radio atzina, ka uz prokuratūru aicināti vairāki gan bijušie, gan esošie deputāti. Taču tas nenozīmē, ka viņi tiek turēti aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

"Mēs esam runājuši ar ļoti godprātīgiem deputātiem, pret kuriem nevar būt šāda veida juridisku pretenziju," sacīja Maizītis.

Ģenerālprokurors apstiprināja, ka prokuratūras rīcībā ir fakti un materiāli, kas liecina par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Taču pašlaik neviens politiķis nav apsūdzētā statusā.

Viņaprāt, šī izmeklēšana nav nedēļu un mēnešu jautājums. Tā varētu prasīt ilgāku laiku.

Maizītis iepriekš arī paziņoja, ka pašlaik nav gatavs apliecināt [Lemberga] stipendiātu saraksta esamību vai neesamību.

Lembergs beidzot tiek atbrīvots

Sandris Vanzovičs,  NRA  07/11/07    Skatot Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvju lūgumu atcelt viņam piemēroto drošības līdzekli jau sesto reizi, tiesai vairs nebija argumentu: A. Lembergs tika atbrīvots. Viņa uzticamākie atbalstītāji varēja uzgavilēt un kopā ar savu mēru jau tiesas zālē uzdziedāt: "Mājās jāiet, mājās jāiet, es nevaru šeit palikt!"

Rīgas apgabaltiesa vakar atcēla Ventspils mēram A. Lembergam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – un viņš tika atbrīvots tiesas zālē. Iepriekš tiesa viņam nelabvēlīgus lēmumus pieņēma 14. martā, 27. martā, 23. aprīlī, 14. maijā un 20. jūnijā. "Lēmuma rezultatīvā daļa ir atcelt 20. jūnija Centra rajona tiesas lēmumu: tas ir pēdējais no tiem, par kuriem mēs esam pauduši viedokli, ka tas ir nelikumīgs un nepamatots," Neatkarīgajai stāstīja A. Lemberga advokāts Aivo Leimanis. "Tiesnesis nebija minējis nevienu apstākli, kāpēc Lemberga kungam būtu jāatrodas apcietinājumā, arī prokuratūra nav spējusi nodrošināt jaunus faktus. Tas <20. jūnijā> bija nepamatots, tendenciozs lēmums. Taču tomēr dzīvojam tiesiskā valstī!" apmierinātību ar vakar pieņemto tiesas lēmumu neslēpa A. Leimanis.

Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmuma motivējošā daļa būs pieejama šodien. Kā drošības līdzeklis Ventspils mēram piemērots mājas arests, kas jāizcieš deklarētajā dzīvesvietā – Ventspilī. Advokāts A. Leimanis Neatkarīgajai apstiprināja, ka "citi papildu drošības līdzekļi nav piemēroti": ne drošības nauda, ne prasība netuvoties konkrētām personām (kā viņa dēlam Anrijam Lembergam).

Līdz šim drošības līdzeklis mājas arests praktiski nav aprobēts – savulaik tas vēl piemērots vienīgi Aleksandram Laventam, taču no likumdošanas viedokļa tas nozīmē to, ka A. Lembergam "fiziski jāatrodas mājās": bez uzraugošās iestādes, tas ir, policijas, saņemtā akcepta viņš nedrīkst atstāt savu mājvietu, pat dodoties pie ārsta. Pagaidām nav zināms, vai Ventspils mēram būs apsardze – tiesa šādu prasību var noteikt, taču tā nav obligāta, apliecināja A. Leimanis.

Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma A. Lembergs sagaidītājiem un žurnālistiem pauda vēlmi strādāt un solīja cīnīties, lai tiktu atcelts arī viņam vakar piemērotais drošības līdzeklis – mājas arests. 17. jūlijā viņš paredzējis doties uz kardioloģisko izmeklēšanu, ziņo LETA. A. Lembergs arī teica, ka gatavs mainīt deklarēto dzīvesvietu uz turieni, kur būs iespēja saņemt viņam nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Kā zināms, Ventspils mērs pēc prokuratūras lūguma tika apcietināts 14. martā un kopš tā brīža atradās Matīsa cietumā Rīgā.

Prokurors Krišjānis Rudzītis aģentūrai LETA gan paudis viedokli, ka citi drošības līdzekļi, tajā skaitā mājas arests, neesot efektīvi un varot traucēt izmeklēšanu. Interesanti, ka prokurors nav vēlējies konkretizēt, kā tieši A. Lemberga atrašanās brīvībā varētu traucēt izmeklēšanai.

Atšķirībā no iepriekšējās tiesas sēdes, kas pārsita visus rekordus, vakar Rīgas apgabaltiesā notiekošā bija relatīvi īsa – septiņas stundas. Tiesas sēdē uzstājās pats A. Lembergs, bet pēc pārtraukuma tika uzklausīts arī prokurors. Pie Rīgas apgabaltiesas ēkas bija pulcējušies vairāki Ventspils mēra atbalstītāji ar baltiem baloniem, uz kuriem bija rakstīts Atbalstām Lembergu!. Citi sava mēra atbalstītāji ar ziediem pulcējās pie tiesas zāles. Pusdienlaikā bija sēdes pārtraukums, kura laikā prokuroram K. Rudzītim neklājās viegli. Tā, piemēram, ventspilnieki prokuroram vaicāja, kāpēc tiek liegta iespēja nodot minerālūdeni A. Lembergam.

Taču acīm redzami samulsušais prokurors viņiem neatbildēja un arī aģentūrai LETA nevēlējās (vai nevarēja?) komentēt, kādi būs argumenti, prasot atstāt spēkā piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu. Iepriekš viņš cita starpā minēja juridiski visai smieklīgu argumentu, proti, it kā A. Lemberga "subjektīvo tendenci" traucēt izmeklēšanu... Cik noprotams no tiesas lēmuma vakar, šādi baltiem diegiem šūti argumenti lēmējus vairs nespēj pārliecināt.

Zatlers: Lemberga atbrīvošana manā pirmajā darbadienā ir sakritība

LETA  07/11/07    Ventspils mēra Aivara Lemberga atbrīvošana no apcietinājuma jaunā Valsts prezidenta Valda Zatlera pirmajā darbadienā esot sakritība.

Tā trešdien žurnālistiem pēc pirmās oficiālās tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) sacīja Zatlers.

Jaunais Valsts prezidents pauda viedokli, ka Lembergs nedrīkstētu nonākt kontaktā ar politiskajiem procesiem, tomēr uzsvēra, ka "tiesiskā valstī tiesas lēmums ir tiesas lēmums".

Uz jautājumu, vai atbalstīs Ģenerālprokuratūru, Valsts prezidents atbildēja, ka prokuratūrai ir jābūt neatkarīgai.

Kalvītis žurnālistiem norādīja, ka respektē tiesas lēmumu mainīt Lembergam piemēroto drošības līdzekli, bet nevēlas to komentēt.

Komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pausto viedokli, ka Lembergs paliek partijas premjera kandidāts, Kalvītis sacīja, ka izteicis savas domas par to ZZS, tomēr tas esot partijas iekšējs jautājums.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa vakar atcēla Lembergam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu. Lembergs tika atbrīvots tiesas zālē.

Lembergam drošības līdzekļa maiņu izdevās panākt ar sesto piegājienu - iepriekš tiesa viņam nelabvēlīgus lēmumus pieņēma 14.martā, 27.martā, 23.aprīlī, 14.maijā un 20.jūnijā.

Kā drošības līdzeklis Lembergam piemērots mājas arests. Lembergam mājas arests būs jāizcieš deklarētajā dzīvesvietā.

Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Koalīcijas politiķi Lemberga atbrīvošanu uztver pozitīvi

Agnese Margēviča,  NRA  07/11/07    Valdības koalīcijas vadošie politiķi visi kā viens apgalvo, ka Aivara Lemberga atbrīvošana no apcietinājuma neietekmēs politisko vidi.

Turklāt noteiktais drošības līdzeklis – mājas arests – premjerministram Aigaram Kalvītim (TP) veiksmīgi atrisina iespējamo problēmu gadījumā, ja Ventspils mērs vēlētos atgriezties pie koalīcijas padomes sēžu galda, kur viņš bija ierasts dalībnieks līdz pat apcietināšanai. Premjerministrs uzskata, ka politiski komentāri vai viedokļi par A. Lemberga atbrīvošanu nebūtu vietā, jo tiesa ir neatkarīga savā lemšanā, otrdienas vakarā norādīja viņa preses pārstāvis Arno Pjatkins. Neatkarīgās jautājumu par A. Lemberga atbrīvošanas ietekmi uz politisko vidi viņš atstāja neatbildētu. Pēc Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša (ZZS) domām, A. Lemberga atbrīvošana nozīmē, ka tiesiskas valsts principi Latvijā darbojas: "Es apsveicu šo lēmumu, ceru, ka tiesa ir visu izsvērusi un darījusi pareizi. Pēc šā notikuma es tiesiskai valstij Latvijā ticu daudz vairāk."

"Nedomāju, ka politikā kaut kas varētu mainīties, jo, ja tā godīgi, tad nekas jau nemainījās arī tajā brīdī, kad viņu apcietināja. Tā, ka stingri pārspīlētas ir runas par to, ka viņš nu visus koalīcijā ietekmē," spriež TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis. Viņš prognozē, ka izmaiņas un trauksme varētu rasties drīzāk nevis valdības koalīcijā, bet tajos, kuri "domā, ka viņš tagad kaut ko ietekmēs un darīs".

Līdzīgu satraukumu daļā sabiedrības prognozē arī TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš Neatkarīgajai pauda viedokli, ka A. Lembergam "šajā situācijā nebūtu pareizi nākt uz koalīcijas padomes sēdēm". "Es domāju, ka viņš saprot politiku un tā rīkosies. Bet acīmredzot drošības līdzekļa – mājas aresta – dēļ viņš vienkārši fiziski nekur nevarēs braukt," spriež politiķis.

ZZS, kuras sadarbības partnere ir A. Lemberga vadītā reģionālā partija Ventspilij un Latvijai, esot gandarīta par tiesas lēmumu, ziņu aģentūrai LETA sacījis ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš uzsvēris, ka ZZS Ventspils mēru joprojām uzskata par labāko premjerministra amata kandidātu. Kamēr ZZS nav izvirzījusi citu premjerministra amata kandidātu, A. Lembergs par tādu paliek, Neatkarīgajai atzina arī I. Emsis. "Tas ir ļoti svarīgi, lai mums būtu skaidra nākotnes perspektīva, jo mēs arī tālāk gribam veidot sadarbību ar Ventspilij un Latvijai. Tā kā Lemberga kungs šo partiju vada, tam ir ļoti liela nozīme," skaidroja viens no ZZS līderiem.

M. Grīnblats pieļauj, ka A. Lemberga atbrīvošana varētu izraisīt zināmu stipru satraukumu daļā sabiedrības, vai tas netraucēs izmeklēšanu. "Paturēšana apcietinājumā no prokuratūras puses tika pamatota ar bažām par izmeklēšanas traucēšanu. Ja viņu atbrīvo, rodas jautājums, vai tā būs. Cerēsim, ka tā nebūs," teica politiķis. "Ja prokuratūra domāja, ka viņš ar kādu varētu sazināties, tad viņš to varēja izdarīt arī no cietuma, un diez vai kaut kas mainīsies," savukārt spriež TP politiķis M. Kučinskis. Bet opozīcijas partijas Saskaņas centrs Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs Ventspils mēra atbrīvošanu vērtē pozitīvi: "Domāju, ka tas ir visiem labi. Viņš taču nav nekāds slepkavnieks – nekur nemuks, tepat jau viņš ir. Daudz par viņu spekulē, stāsta visādas lietas, tagad vismaz viņam būs iespēja pašam uz to reaģēt."

Tēvzemietis Juris Dobelis Neatkarīgajai norāda, ka prokuratūrai ticis dots laiks veikt izmeklēšanu, tādēļ tagad esot pareizi "dot cilvēkam drusku svaigu gaisu paelpot". Politisko vidi A. Lemberga atbrīvošana, pēc J. Dobeļa domām, neietekmēšot un viņam noteiktais mājas arests veiksmīgi atrisinot jautājumu par Ventspilij un Latvijai piedalīšanos koalīcijas padomes sēdēs.

Kalvītis: Lemberga 'stipendiātiem' sniegtais finansējums mērāms simtos tūkstošu latu

LETA  07/11/07    Dokumentos, kas saistīti ar tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātu sarakstu", redzams, ka partijām sniegts liels finansiālais atbalsts, kas mērāms simtos tūkstošu latu, trešdien intervijā "Latvijas Radio" sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Premjers uzsvēra, ka nevar sīkāk komentēt izmeklēšanas gaitu, tomēr, ja dokumenti, ar kuriem viņš ir iepazinies, ir patiesi, tad atsevišķām partijām patiešām esot maksātas lielas naudas summas.

Premjers uzsvēra, ka viņa rīcībā neesot informācijas par to, vai atsevišķi politiķi ir saņēmuši naudu. Finansējums sniegts vairākām partijām - gan tām, kas savulaik aktīvi darbojušās politikā, gan tām, kas aktīvi darbojas arī tagad.

Kalvītis apgalvoja, ka Tautas partija šajos sarakstos neparādoties, tomēr premjers apliecināja, ka uz sarunām Ģenerālprokuratūrā bijuši vairāki viņa partijas biedri - Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš, Saeimas deputāti Kārlis Leiškalns, Raimonds Pauls, Dzintars Ābiķis un Juris Dalbiņš.

Pēc premjera teiktā, viņa partijas biedri ir pieredzējuši politikā un sarunās viņiem prasīts pastāstīt un komentēt par savulaik notikušiem politiskajiem procesiem, politisko kultūru un cīņām kuluāros.

Pats Kalvītis uz šādām sarunām neesot aicināts.

Jau ziņots, ka Lemberga advokāta Aivo Leimaņa vērtējumā "stipendiātu saraksts" esot baumas. "Kur jūs ņēmāt informāciju, ka tāds saraksts ir?" žurnālistiem vaicāja Lembergs, norādot, ka runas par šāda saraksta esamību parādījās līdz ar viņa apcietināšanu.

Kā ziņots, tā sauktajā Lemberga "stipendiātu" lietā nopratināti vismaz 16 Saeimas deputāti.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja, ka agri vai vēlu prokuratūra nāks klajā ar apsūdzībām par partiju nelegālajiem finansējumiem.

Vīķe-Freiberga apstiprināja, ka viņas rīcībā ir informācija, ka prokuratūra vāc faktus par partiju nelegālo finansējumu izmantošanu savā darbībā. "Domāju, ka Saeimas deputāti būs ne tikai liecinieku statusā, bet iespējams, ka daži no viņiem vai partijas nonāks apsūdzēto statusā," sacīja politiķe.

Kā liecina neoficiāla informācija, šajā lietā liecības snieguši Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), deputāti Augusts Brigmanis (ZZS), Visvaldis Lācis (ZZS), Andis Kāposts (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Andris Bērziņš (ZZS), Ābiķis, Pauls, Leiškalns, Anna Seile (TB/LNNK), Juris Dobelis (TB/LNNK), Imants Kalniņš (TB/LNNK), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Bērziņš (LPP/LC).

Arī partijas "Jaunais laiks" līderis Einars Repše apstiprināja, ka prokuratūrā liecinājis tā saucamajā Lemberga stipendiātu lietā.

Minēto deputātu pratināšana vēl nenozīmē, ka viņi būtu pieņēmuši neatļautus maksājumus vai būtu bijuši tā saucamie Lemberga "stipendiāti".Deputāti, kuri snieguši liecības, no sīkākiem komentāriem atsakās, jo parakstījušies par informācijas neizpaušanu.

Cenšas Lembergu atstumt no politikas

Agnese Margēviča,  NRA  07/12/07    Kamēr no apcietinājuma aizvakar atbrīvotais A. Lembergs paziņojis, ka vēlas strādāt, cik vien to atļaus viņam noteiktā mājas aresta režīms, Valsts prezidents V. Zatlers norāda, ka, līdz tiesas spriedums nebūs noņēmis šaubas par Ventspils mēra vainu.

Kamēr no apcietinājuma aizvakar atbrīvotais Aivars Lembergs paziņojis, ka vēlas strādāt, cik vien to atļaus viņam noteiktā mājas aresta režīms, augstākās valsts amatpersonas, arī Valsts prezidents Valdis Zatlers norāda, ka, līdz tiesas spriedums nebūs noņēmis šaubas par Ventspils mēra vainu, viņam būtu jāturas malā no politiskajiem procesiem. Premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) satraucies, ka koalīcijas politiķu kontaktēšanās ar A. Lembergu varot mest ēnu uz viņa vadīto valdību. Neatkarīgajai premjerministrs teica, ka jau iepriekš šo savu viedokli darījis zināmu saviem valdības partneriem Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).

Neoficiāli izskanēja informācija, ka dienu vai divas pirms A. Lemberga atbrīvošanas notikusi A. Kalvīša un ģenerālprokurora Jāņa Maizīša tikšanās, kurā izskanējis ģenerālprokurora uzstādījums, ka Ventspils mēra atbrīvošanas gadījumā nevajadzētu pieļaut viņa atgriešanos pie valdības koalīcijas padomju sēžu galda. Premjerministra preses pārstāvis Arno Pjatkins otrdienas vakarā Neatkarīgajai noliedza, ka šāda tikšanās ir bijusi.

Trešdien intervijā Latvijas Radio A. Kalvītis pieļāvuma formā izteicās, ka iespējamos A. Lemberga kontaktus ar ZZS varētu izslēgt, ja viņam būs noteikts aizliegums tikties ar politiķiem, par ko premjerministram esot aizdomas, ka šāds aizliegums būs. Tiesas noteiktā mājas aresta sīkāks režīms taps zināms šodien, kad tiks publiskots pilnais tiesas spriedums.

"Šīs apsūdzības ir nopietns šķērslis viņam šobrīd darboties politikā," uzskata premjerministrs, aicinot ZZS "sagaidīt tiesas lēmumu un tad savus tuvākos kompanjonus iesaistīt politiskajā procesā".

A. Kalvīša un V. Zatlera uzstādījums būtiski atšķiras no Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša (ZZS) viedokļa, kurš norāda – A. Lembergs vēl aizvien ir ZZS premjerministra kandidāts. Lai gan visi politiķi un augstākās valsts amatpersonas ar respektu izsakās par tiesas lēmumu atbrīvot Ventspils mēru no apcietinājuma, apsveikuši to ir vienīgi ZZS politiķi. I. Emsis Neatkarīgajai pat izteicās, ka šis tiesas lēmums viņā nostiprinājis pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti.

Tiesa, neoficiāli izskan, ka, lai gan ZZS lielie panākumi 9. Saeimas vēlēšanās tiek skaidroti tieši ar sabiedrībā ārkārtīgi populārā Ventspils mēra izvirzīšanu par savu premjerministra kandidātu, daļa ZZS politiķu domā līdzīgi premjerministram – ka A. Lembergam līdz attaisnojošam tiesas spriedumam būtu jāturas malā no politikas.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis otrdienas vakarā Latvijas Televīzijai pauda gatavību konsultēties ar zaļo un zemnieku sadarbības partneres reģionālās partijas Ventspilij un Latvijai priekšsēdētāju A. Lembergu.

Savukārt trešdien viņš ziņu aģentūrai LETA solījis, ka ZZS stingri ievēros tiesas lēmumā noteiktos ierobežojumus. "Es pieļauju, ka varbūt viņš nemaz vairs negribēs darboties politikā," sacījis viens no ZZS līderiem.

Kāds valdības koalīcijas politiķis aģentūrai anonīmi izteicies, ka A. Lembergam, viņaprāt, vairs nevajadzētu aktīvi piedalīties politisko jautājumu lemšanā. Politiķis, kurš nevēlējās sava vārda publiskošanu, arī piebildis, ka būtu gatavs A. Lembergu aicināt nepiedalīties politiskajos procesos, ja viņš pats to nesapratīšot.

Ierobežo Lemberga kontaktus, bet apsargāt neliek

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  07/13/07    Viņu nedrīkstēja izlaist no tiesas zāles, nedarot zināmus ar drošības līdzekļa maiņu saistītos ierobežojumus — Aivaram Lembergam bija jāzina, ko viņš nedrīkst pārkāpt. Tā izsakās Latvijas Policijas akadēmijas rektore profesore Ārija Meikališa, vērtējot Rīgas apgabaltiesas (RA) tiesneses Tamāras Brodas rīcību, nedarot tūdaļ zināmus Ventspils mēram noteiktā mājas aresta nosacījumus. Tādēļ smagos noziegumos apsūdzētais A.Lembergs 48 stundas faktiski tika atstāts bez uzraudzības. Tagad kļuvis zināms, ka pilnais spriedums dažus ierobežojumus mājas arestam paredz, pastāvīga apsardze nav viens no tiem.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka RA priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Jurim Stukānam vajadzētu pārbaudīt tiesneses rīcības pamatotību, Dienai pauda ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke. J.Stukāns apņēmies lēmumam pievērst "nopietnu uzmanību", apliecināja apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

Tieslietu ministram ir tiesības pret tiesnesi ierosināt disciplinārlietu, taču viņš sacīja, ka par to šajā gadījumā vajadzētu lemt T.Brodas tiešajam priekšniekam J.Stukānam. Pirms lemt par disciplinārlietu, vajag rūpīgi izvērtēt gan lēmuma saderību ar likumu, gan visas A.Lemberga krimināllietas kontekstā, norādīja E.Naglinska. Pēc jaunā Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās šis esot otrais, ja ne pirmais gadījums, kad RA piemēro mājas arestu, līdz ar to par plašu pieredzi nevarot būt runas.

Par disciplinārlietu var izlemt arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, taču ne konkrētajā situācijā, jo A.Lemberga krimināllietā vēl nav sprieduma un teorētiski vēlāk tas var tikt pārsūdzēts augstākajā tiesu instancē, skaidro AT administrācijas vadītāja Anita Kehre.

"Ja noteikts cits drošības līdzeklis, tad varētu arī gaidīt, ka momentā būtu precizēts, kādā veidā tas tiktu nodrošināts un kādā veidā būtu kontrolēti kontakti ar varbūtējiem darbības partneriem. Tas manās acīs rada zināmu pārsteigumu," vērtējot drošības līdzekļa maiņu A.Lembergam, izteicās eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Jau rakstīts, ka otrdien RA tiesnese T.Broda nolēma apsūdzētajam A.Lembergam apcietinājumu mainīt pret mājas arestu.

Otrdien tiesnese procesa dalībniekus iepazīstināja vien ar lēmuma saīsināto variantu, no kura izrietēja, ka Ventspils mēram noteikts mājas arests, taču nebija zināms, vai paredzēti vēl kādi ierobežojumi un kas ir par lēmuma izpildi atbildīgā institūcija. Pilnu lēmuma tekstu ar drošības līdzekļa maiņas motīviem T.Broda solīja trešdienas pēcpusdienā, taču procesa dalībnieki to nesagaidīja. Līdz ar to A.Lembergs pusotru diennakti bija bez uzraudzības un, neviena nekontrolēts, bez ierobežojumiem varēja satikties un sazināties, ar ko labpatīk, kaut gan prokurors vairākkārt bija izteicis bažas par A.Lemberga varbūtējiem centieniem ietekmēt izmeklēšanu.

Tikai ceturtdien no rīta kļuva skaidrs, ka izvērstajā lēmumā mājas arestam noteikti daži papildu ierobežojumi — iespēja tikties ar cilvēkiem, kā arī telefonsarunu un sarakstes kontrole. Ceturtdien tika noteikts, ka par lēmuma izpildi atbildīga Ventspils pilsētas un rajona policija, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks. Tā kā lēmumu tiesa pieņēma slēgtā sēdē, tas netiek publiskots. Kāds no procesa dalībniekiem aģentūrai LETA izpaudis, ka motīvi saistīti ar A.Lemberga veselības stāvokli.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka mājas arestu nosaka, ja pastāv pamats apcietinājuma piemērošanai, taču personu "īpašu apstākļu dēļ nav vēlams vai nav iespējams turēt apcietinājumā". Veselības stāvoklis var būt viens no šādiem apstākļiem, atzīst Ā.Meikališa.

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins gan retoriski vaicā — ko tādu veselības stāvokļa uzlabošanai var nodrošināt mājās, bet nevar ieslodzījuma vietā?

Turklāt, lai arī neoficiālās sarunās juristi izsakās, ka mājas arestam būtu jābūt "tam pašam, kas cietums, tikai valsts nebaro", tātad tikpat stingram drošības līdzeklim, šajā gadījumā tas ir krietni maigāks. Proti, A.Lembergam nav noteikta apsardze. Lēmuma izpildi gan uzraudzīs policija, taču tas nenozīmējot, ka tai jāuzturas pie A.Lemberga dzīvesvietas 24 stundas diennaktī, pauda Ā.Meikališa. Līdz ar to, ja Ventspils mērs neievērotu noteikto režīmu un, piemēram, pamestu mājas arestu, iespējams, to neviens pat nepamanītu. Ja atklātos, ka apsūdzētais pārkāpj ar drošības līdzekli saistītos ierobežojumus vai pastrādā noziegumus, piemēram, cenšas ietekmēt lieciniekus, tas būtu iemesls, lai no jauna lemtu par bargāku drošības līdzekli.

Iesaka pārbaudīt tiesneses rīcību lietā par drošības līdzekļa maiņu Lembergam

LNT   07/14/07    Nepaziņojot drošības līdzekļa ierobežojumus Lembergam atstāt tiesas zāli, tiesa ir rīkojusies nepareizi. Tā LNT Ziņām atzina aptaujātie krimināltiesību eksperti, kuri uzskata, ka tiesneses rīcību obligāti būtu jāpārbauda. Jau stāstījām, ka tiesnese ļāva Aivaram Lembergam būt neuzraudzītam gandrīz divas diennaktis.

Lembergs atrodas mājas arestā, viņam nozīmēta apsardze, liegts kontaktēties ar cilvēkiem un liegtas citas iespējas sazināties. Izņēmums vienīgi ir viņa aizstāvis. Taču šie ierobežojumi kļuva zināmi krietni vēlāk - divas dienas pēc tam, kad Lembergs nosacīti jau bija uz brīvām kājām. Lembergu atbrīvoja otrdien, bet tikai ceturtdien paziņoja ierobežojumus. Līdz ar to smagos noziegumos apsūdzētais Lembergs ilgu laiku tika atstāts bez uzraudzības.

Par šādu Rīgas apgabaltiesas tiesneses rīcību sašutumu izrādīja gan Vaira Vīķe-Freiberga, gan LNT Ziņu aptaujātie krimināltiesību eksperti.

Andrejs Judins: "Tā nav normāla prakse. Ierobežojumi ir saturs drošības līdzeklim. Tā nav motīvu daļa. Motīvu daļa ir kāpēc, bet te ir saturs. Nevar būt tā, ka daļa satura tiek paziņota uzreiz, bet otra daļa pēc dienas vai divām."

Sandra Kazāka: "Paziņojot lēmumu par mājas aresta piemērošanu, ir jāpaziņo arī ierobežojumi, kādi personai ir uzlikti."

Rīgas apgabaltiesas vadība nolēmusi pārbaudīt tiesneses rīcības pamatotību nepaziņojot ierobežojumus Lembergam uzreiz. Tas tiekot darīts ņemot vērā sabiedrības attieksmes un masu medijos atspoguļoto viedokli. Rīgas apgabaltiesā nav saņemts neviens iesniegums par to, vai ir jāvērtē tiesneses rīcība vai nav.

Cik ilgā laikā izvērtēs, vai ir pamats pret tiesnesi rosināt disciplinārlietu, nav zināms.

Saimniecībā un biznesā...

"The Economist": Latvijas ekonomika ir niecība

LETA   07/06/07    Austrumeiropas valstu ekonomikās vērojama virkne riska faktoru un vislielākās ekspertu bažas paustas par Latvijas ekonomikas perspektīvām, nodēvējot Latvijas ekonomiku par niecību, vēsta "The Economist".

"The Economist" eksperti norāda, ka Latvija ir finansiāla niecība, jo valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) veido tikai 0,2% eirozonas IKP.

Latvijā ir ievērojams tekošā konta deficīts - pagājušajā gadā tas sasniedza aptuveni 21% no IKP apjoma. Paredzams, ka šogad šis rādītājs varētu būt vēl lielāks. Latvijas tekošā konta deficīta palielināšanās galvenokārt skaidrojama ar privātā patēriņa pieaugumu un lielu neatmaksāto kredītu apjomu. Vienlaikus inflācijas līmenis veido vairāk nekā 8%.

Šie fakti norāda uz stingras ierobežošanas politikas pasākumu nepieciešamību. Tomēr jāņem vērā, ka lats ir piesaistīts eiro, tādējādi Latvijas Bankas iespēja palielināt procentu likmes ir ierobežota.

Starptautiskais Valūtas fonds šā gada maijā nāca klajā ar paziņojumu par fiskālās situācijas uzlabošanas nepieciešamību Latvijā, taču valsts valdība labprātāk uzsver strauju IKP pieauguma tempu, ignorējot ekonomikas sabrukuma draudus.

Izvērtējot Latvijas ekonomiskās situācijas perspektīvas, bankas pastiprinājušas kreditēšanas noteikumus, līdz ar to ņemto aizdevumu apjoms pakāpeniski samazinās. Tomēr kreditēšanas apjoms joprojām palielinās ļoti strauji - aptuveni par 40% gadā.

Ķēdes reakcijā ar līdzīgu risku varētu saskarties arī Igaunija. Igaunijas ekonomikā arī vērojama pārkāršana, taču Igaunijas valdība salīdzinājumā ar Latvijas valdību ir atbildīgāka, un Igaunijā pērn reģistrēts budžeta pārpalikums.

Ekonomiskās lejupslīdes risks iespējams arī Ungārijā. 2006.gadā Ungārijas budžeta deficīts veidoja 10% IKP. Tomēr nodokļu likmju palielināšana un valsts izdevumu samazināšana veicināja budžeta deficīta samazināšanos. Vienlaikus palielinājās eksports un rūpnieciskās ražošanas apjoms. Savukārt Ungārijas Centrālā banka sākusi samazināt procentu likmes.

Bankas HSBC eksperte Džuljeta Sempsone norādīja, ka Ungārija līdz šim bijusi "pretīgi veiksmīga".

Kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Austrumeiropas valstīs, jautā "The Economist". Palielināt procentu likmes, tādējādi veicinot nacionālo valūtu vērtības samazināšanos, taču tas nav iespējams visās valstīs. Ekonomiku labvēlīgi ietekmē arī viesstrādnieku ataicināšana no valstīm ar zemāku darba samaksu, piemēram, no Ukrainas. Tādā veidā iespējams mazināt algu slogu valstī.

Slovākija ir abu "paņēmienu" veiksmīgas lietošanas spilgts piemērs.

Vienīgā ilgtermiņa atbilde - nepievienot atvēsināšanas līdzekli un nesamazināt ātrumu, bet gan salabot transporta līdzekli.

Kā ziņots, laikraksts "The Financial Times" ceturtdien publicēja prognozi, ka Baltijas valstīs prognozējama strauja ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanās.

Vislielāko risku Baltijas valstu ekonomikām rada iespējamās straujas izmaiņas patērētāju uzvedībā, jo prognozes par ekonomiskās izaugsmes ilgtspēju, visticamāk, nepiepildīsies. Tas savukārt varētu veicināt mājokļu cenu kritumu un ekonomisko lejupslīdi. Tādējādi Baltijas valstu IKP tuvāko gadu laikā diez vai sasniegs vidējo Rietumeiropas līmeni, prognozē eksperti.

Kalvītis: valdība konsekventi turpinās pretinflācijas politiku

LETA  07/09/07    Augstā inflācija tikai apliecina, ka valdībai konsekventi jāturpina uzsāktā pretinflācijas politika, uzsver Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Premjers sola, ka dzelžaini tiks turpināta pretinflācijas plāna ieviešana. Tāpat valdība jau strādā pie tēriņu samazināšanas programmas, kas šo gadu ļaus beigt ar bezdeficīta budžetu.

Ministru prezidents arī uzsver, ka inflācijas mazināšanai valdība ir apņēmības pilna izmantot visus tos instrumentus, kas ir tās rīcībā, informēja Kalvīša padomnieks Arno Pjatkins.

Patlaban ir jāņem vērā, ka inflācijas samazināšanas plāns ir ieviests salīdzinoši nesen, tāpēc rezultāti varētu būt jūtami tikai pēc zināma laika. Vienlaikus jau tagad esot redzams, ka, piemēram, nekustamo īpašumu tirgus sektorā plāns ir sācis strādāt.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, patēriņa cenas pieaugušas par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Preču cenas augušas par 7,5%, bet pakalpojumu cenas - par 12,4%.

Līdz ar to jūnijā inflācijas temps atkal ir pieaudzis, salīdzinot ar maiju, kad gada inflācija bija 8,2% un tika piedzīvots neliels cenu pieauguma tempa kritums. Gada inflācija aprīlī bija 8,9%.

Pētījums: skolēni visvairāk vēlas studēt finanses un ekonomiku

LETA  07/10/07    Latvijas skolēni visvairāk vēlas turpināt studijas finanšu un ekonomikas jomā, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) rosināts pētījums. Šādu atbildi snieguši 35% aptaujāto skolēnu.

Reklāmu, sabiedriskās attiecības un žurnālistiku vēlas studēt 27% skolēnu, tūrismu un viesnīcu biznesu - 26% aptaujāto, vadības zinātnes - 23%, celtniecības vai inženierzinātnes jomas - 23%, kultūru, mākslu - 20%, informācijas tehnoloģijas - 20%, valodniecību - 15%, jurisprudenci un telekomunikācijas - 14%, bet tirdzniecību - 13% aptaujāto.

Pētījumu par jauniešu karjeras izglītību veica kompānija "Data serviss" sadarbībā ar "Junior Achievement - Latvija", aptaujājot 667 skolēnus no 20 Latvijas rajoniem.

Pētījumā konstatēts, ka pašlaik dominē informācija par mācību iespēju piedāvājumu. Skolēniem pietrūkst saskarsmes ar darba vidi. Secinājums - uzņēmumi, profesionālās asociācijas varētu nodrošināt plašākas prakses iespējas, tikšanās izvēlētajā profesijā strādājošiem cilvēkiem, norāda LTA.

LTA ar Eiropas Sociālā fonda un valsts atbalstu no šā gada 2.aprīļa līdz 31.oktobrim realizē projektu "Profesionālās orientācijas tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanā un ražošanā pasākumi Latvijas skolās".

Projekta mērķis ir informēt jauniešus, kuri vēl nav izvēlējušies savu profesiju, par darbu tirdzniecībā, par to, kādus arodus un cik kvalificētus darbiniekus pieprasa darba devēji un ar ko nodarbojas izvēlētā aroda pārstāvis, kā arī dot jauniešiem iespēju pārliecināties par piemērotību izvēlētajam amatam praksē.

Lai attīstītu un veicinātu tirdzniecības nozari kopumā un savu uzņēmumu stiprināšanu, LTA sadarbībā ar skolām septembrī un oktobrī veiks informācijas kampaņu ar speciāli izveidotas interneta mājaslapas, masu mediju un informatīvas lapas palīdzību. Turpināsies maijā iesāktās ekskursijas uz Tirgotāju asociācijas uzņēmumiem, kurās jauniešiem dota iespēja iepazīties ar tirgotāju ikdienas darbu.

Kredītus pamato legālie ienākumi

Arnis Kluinis, NRA  07/12/07    Kopš 11.jūlija bankas drīkst izsniegt privātpersonām aizdevumu tikai tad, kad ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citu iestāžu izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem.

Precīzāk sakot, VID izziņa ir vajadzīga tikai tad, ja prasītā kredīta summa pārsniedz 100 minimālo algu jeb 12 000 latu. "Nekādas problēmas, kas saistītas ar jaunajiem normatīviem, bankā nav novērotas. Klienti tiek informēti par VID izziņu nepieciešamību un uztver to normāli un saprotoši. Ir bijušas atsevišķas klientu replikas par VID, jo visas VID nodaļas nespēj sniegt vienotu informāciju klientiem, kā arī pašas vēl īsti nesaprot, ko un kādā veidā no viņiem grib," izziņu obligātās lietošanas pirmās dienas pieredzi Neatkarīgajai izklāstīja Hansabankas preses pārstāvis Ivars Svilāns. Viņa kolēģe no SEB Unibankas Agnese Gribuste piebilda, ka kredītņēmēji uz banku ar VID izziņām nākuši jau pagājušajā nedēļā, kad VID sācis to izsniegšanu testa režīmā.

Bankas tagad tikai ķersies pie vakar saņemto izziņu u. c. kredītņemšanai nepieciešamo dokumentu izvērtēšanas, kas, pēc A. Gribustes teiktā, mēdz aizņemt divas līdz četras nedēļas. Abu banku pārstāvji kā vienā balsī apliecināja, ka vēl viena dokumenta pievienošana kredītam nepieciešamo dokumentu paketei nekādas izmaiņas banku darbībā neizraisīs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis Neatkarīgai paskaidroja, ka komisija savā 15. janvāra vēstulē komercbankām ir norādījusi, kādai jābūt attiecībai starp legālajiem ienākumiem un izsniegtā kredīta maksimumu. Proti, kredītņēmēja legālajiem ienākumiem ir jābūt tādiem, lai pēc kredīta atdošanas ikmēneša maksājumu veikšanas kredītņēmēja ģimenē paliktu naudas summa iztikas minimuma apmērā uz katru ģimenes locekli. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šobrīd ir noteikusi par iztikas minimumu 130,16 latu. Nosauktā summa katru mēnesi pieaug. 2007. gadu valsts iesāka ar iztikas minimumu 124,33 latu apmērā. Pēc J. Plača teiktā, bankām ir jāņem vērā arī citas kredītņēmēja saistības, kas nav ietvertas preču un pakalpojumu grozā, ar kuru CSP rēķina iztikas minimumu. Šādas saistības varētu uzlikt jau esošie kredīti vai tiesas noteiktie uzturlīdzekļu maksājumi bērniem, kuri nedzīvo kredītņēmēja ģimenē. FKTK ar komercbankām izskatīs legālo ienākumu izziņu izmantošanas pieredzi un droši vien precizēs izziņu izmantošanas nosacījumus.

ES komisārs: «Inflāciju ierobežot būs grūti.»

Uldis Graudiņš, Latvijas Avīze   07/13/07     Vakar Rīgā sarunās ar Saeimas, Latvijas valdības un Latvijas Bankas vadītājiem Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija ieteica aktīvāku rīcību tautsaimniecības pārkaršanas novēršanai.

H. Almunija Latvijā ieradās pēc finanšu ministra Oskara Spurdziņa ielūguma. Vakar tikšanās laikā ar premjerministru Aigaru Kalvīti pārrunāta Latvijas ekonomiskā situācija, kā arī valsts finanšu un fiskālā politika. Premjerministrs komisāru informējis par inflācijas plāna ieviešanas gaitu un stāstījis par tiem rezultātiem, ko valdība sagaida no tā īstenošanas.

A. Kalvītis arī stāstījis, ka šo gadu iecerēts noslēgt ar bezdeficīta valsts budžetu vai pat ar nelielu pārpalikumu. Jau patlaban valdība īstenojot striktu fiskālo politiku un augustā plānotie budžeta grozījumi būšot vērsti uz tēriņu samazināšanu.

Almunija žurnālistiem uzsvēra, ka šī ir viņa pirmā vizīte Latvijā. Viņš žurnālistiem teica, ka sarunā spriests arī par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi nākotnē un eiro ieviešanu.

Komisārs izcēla Latvijas straujos ekonomikas izaugsmes rādītājus, kā arī vēlmi pēc iespējas ātrāk tuvināties vidējam ES dzīves līmenim. Atgādināsim, ka saskaņā ar Latvijas Tautsaimniecības vienoto stratēģiju, kuras izpildes gaitu šonedēļ vērtēja valdība, 2010. gadā iekšzemes kopprodukta līmenim uz vienu Latvijas cilvēku ir jābūt 62% līmenī no vidējā ES līmeņa. Savukārt kā negatīvos aspektus Almunija nosauca samērā augsto inflācijas rādītāju, kā arī augsto tekošā konta deficītu. Pēc ES komisāra domām, Latvijai pēc iespējas plašāk jācenšas izmantot fiskālo politiku, kā arī jāsabalansē darba algas ar produktivitāti.

Tikšanās laikā ar Saeimas deputātiem komisārs norādīja, ka Eiropas Komisijai nav svarīgi, kad Latvija ievieš eiro, taču valstij vajadzētu veidot skaidru stratēģiju pārejai uz Eiropas vienoto valūtu, lai veicinātu cilvēku labklājību. Viņš norādīja, ka katrai valstij nacionālā līmenī ir jālemj, kad tā ir gatava pievienoties eirozonai, un tas būtu jādara pēc konkrētas stratēģijas un noteiktos apstākļos. Šāda stratēģija arī nepieciešama, lai valsts iedzīvotāji, uzņēmumi un kopumā valsts makroekonomika varētu atbilstoši attīstīties.

Eirokomisārs pauda cerību, ka valdības vadītāja prognoze par iespējamo eiro ieviešanas laiku 2012. –2013. gadā apstiprināsies, taču atzina, ka Latvijai nebūs viegli sasniegt šo mērķi.

Viņš vēstīja, ka valsts inflācijai ir jābūt aptuveni 3% apjomā, lai atbilstu ES noteiktajiem kritērijiem. "Tas prasīs milzum daudz pūļu, jo īpaši, ja "Latvijas gāze" izvirzīs nepieciešamību atkal paaugstināt gāzes cenas," aģentūra BNS citē komisāra teikto.

Almunija uzsvēra, ka iedzīvotāju bažas par strauju inflācijas kāpumu pēc eiro ieviešanas bieži vien nav adekvātas. "Eiro inflācijas pieaugumu padara neiespējamu," klāstīja komisārs. Viņš norādīja, ka gandrīz visās valstīs, kas ieviesušas eiro, cenu pieaugums noticis 0,2 – 0,3% robežās. Savukārt vidējais inflācijas līmenis eirozonas valstīs ir aptuveni 2% robežās, un šādu inflāciju komisārs prognozēja arī turpmāk.

Ko kūpināt būs, bet vai pašu ķertās?

Aleksandrs Vorobjovs, speciāli Dienai,  07/14/07    Zivis. Krājumi sāk izsīkt, jāaudzē pašiem. Zvejnieki. Jāgriež kuģi un jāpamet jūra. Kūpinātāji. Drīz nāks benzopirēna uzraugi. Tirgotāji. Pircēju netrūkst, skaidrs, ka visu izpirks.

Laikā, kad pašmāju zvejnieki griež metāllūžņos kuģus un par nedošanos jūrā saņem Eiropas Savienības kompensācijas, sīkstākie piekrastes tirgotāji un kūpinātāji nesūdzas un atrod arvien jaunus zivju ieguves avotus. Baltijas jūras un Rīgas līča iztrūkums tiek kompensēts ar zivaudzētavu devumu, bet, piemēram, karpas nākot pat no okeāna — pirms žāvēšanas tās gan bijušas sasaldētas. "Visas pērk. Šodien izķer ātrāk vienu, rīt — citu," nešaubās tirgotāja un savas kūpinātavas saimniece Velta Bedrīte.

Nav noslēpums, ka ar zivju resursiem Baltijas jūra lepoties īsti vairs nevar. Vissliktākā stāvoklī ir paltusu un mencu populācijas, kas klimata izmaiņu dēļ un mainoties Baltijas jūras ekosistēmai, grūti pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šo zivju sugu zvejošanu Eiropas Savienība ir stingri ierobežojusi, tomēr, pat samazinot mencu nozvejas kvotu, krājumu līdzsvarošanās nav panākta. Ierobežojumi ir arī reņģu, brētliņu un lašu zvejai, Latvija pati savukārt ierobežojusi bušu zveju.

"Bieži ir tā, ka pētnieki aicina samazināt nozveju, bet ekonomisku apsvērumu dēļ tas netiek darīts," saka Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) pārstāve Guna Ozoliņa. Citu zivju sugu — taimiņu, lucīšu, vimbu — populācija, pēc pētnieku domām, nav apdraudēta, taču, kā norāda G.Ozoliņa: "Šīm zivīm nozvejas apjomu ierobežo vien zvejnieku rīku ietilpība."

Taču lucīšu piemērs rāda, ka vaina ir ne tikai kvotās. Piekrastes zvejā strādājošais un daudz pieredzējušais ventspilnieks Jānis Otomers atzīst, ka uz lučiem neiet, jo aizsniedzamā attālumā to vienkārši nav. "Esmu dzirdējis, ka lucīšus lielie kuģi velk Baltijas jūrā, bet arī ne pārāk daudz," viņš bilst, kā zvejnieku aprindās populāru skaidrojumu minot Rīgas līča piesārņošanu ar galvaspilsētas slikti attīrītajiem notekūdeņiem jeb "veļas pulveri", kā dēļ šīs agrāk iecienītās zivis no turienes pazudušas.

Dienas aptaujātās Ventspilī lielākās zvejas firmas arī atzīst, ka lucīšus nevelk, un galu galā atklājās, ka gandrīz vai vienīgais nopietnais šo zivju zvejas kuģis Latvijā ir lapmežciemniekiem piederošā Sanda, kas bāzējas Ventspilī un sezonas laikā no maija vidus līdz jūlija beigām labā laikā dienā izvelk no 200 kg līdz pustonnai smagu lomu. Kuģa kapteinis Druvvaldis Alberts Dienai pastāstīja, ka lucīšus ap 12—14 jūdzēm tālu jūrā velk jau gadus astoņus, kopš šo zivju populācija līcī panīkusi. Dziļāk Baltijas jūrā tai barības vēl pietiek.

ES ierobežojumu dēļ Latvijas zivju tirgū radušos iztrūkumu gan sedz zivju imports no citām kopienas valstīm. Pērn importa apjoms audzis par 19%, līderi ir Lietuvas sardīnes un Norvēģijas laši. Latvijas zivju tirgū arvien vairāk nonāk zivju audzētavu produkcija: tilapijas, karpas, foreles, stores un citas.

Latvijai uzliktie nozvejas ierobežojumi neapšaubāmi ietekmē arī zvejniekus, liekot daudziem pamest gadiem kopto arodu. Eiropas Savienība viņus atbalsta, maksājot par zvejas kuģu sagriešanu un aiziešanu no zvejniecības. Pēc Zemkopības ministrijas pārstāves Ilzes Muriņas teiktā, atlīdzība atkarīga no kuģa lieluma: "Kuģu griešana ir populāra. Par vienu jūras zvejas kuģi vidēji izmaksā 200 tūkstošus latu, par zvejas laivu — 40."

Līdz šim aiziešanai no zvejniecības piekrituši 57 jūras zvejas kuģu kapteiņi un 19 piekrastes zvejas laivu saimnieki. Taču joprojām Latvijas zvejas flote — aptuveni 900 dažādu kuģu — nav samērojama ar esošajiem zivju resursiem, tādēļ floti turpinās samazināt. Līdz 2013.gadam Lauku atbalsta dienests (LAD) iecerējis ar subsīdijām no zvejniecības aizvilināt 70 jūras zvejas kuģus un 110 piekrastes zvejas laivas. Daļa bijušo zvejnieku, pametuši jūru, iet strādāt zivju pārstrādes cehos, citi par krāvējiem vai apsargiem.

LAD īsteno arī flotes atjaunošanas un zvejas kuģu modernizēšanas projektu — Latvijas jūras zvejas kuģu vidējais vecums pārsniedz 26 gadus, bet piekrastes zonā zvejojošās laivas ir vidēji 18 gadu vecas. Pieejamais finansējums gan ir 40 reižu mazāks, nekā atvēlēts kuģu sagriešanai. Turklāt modernizēšana neiekļauj kuģa korpusa renovāciju un jaunu dzinēju iegādi.

Latvijas zvejas kuģu flotē ir arī septiņi kuģi, kas zem Latvijas karoga zvejo Atlantijas okeānā, taču viņu guvums līdz Latvijai nenonāk, viņi sazvejoto pārdod turpat zvejas reģionos.

Līdzīgi kā zvejniekiem, arī zivju kūpinātājiem iestāšanās Eiropas Savienībā draudēja ar nopietnām pārmaiņām — pat ar daudzo piemājas nelielo kūpinātavu slēgšanu, taču vismaz pagaidām cīņa par pārtikas normām riktīgos kūpinātājus nav uzveikusi.

Formāli visām kūpinātavām būtu jāievēro Latvijā izstrādātas higiēnas normas, kas nosaka izmantojamo kurināmo un kūpinājuma atdzesēšanas procesu, kā arī ES regula, kas norāda, kā mājas apstākļos jāražo pārtika. Tas gan attiecas tikai uz tiem saimniekiem, kas kūpināto pārdot tālāk, nevis apēd paši. Normas nav neizpildāmas, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sācis piemājas zivju žāvētavu reģistrēšanu.

"Būsim atklāti, tirgošanās ar kūpinātām zivīm ir notikusi arī līdz šim, bet nodokļi nav maksāti. Tādēļ dienests iesāka šo mazo pārtikas ražotāju reģistrāciju, dodot iespēju viņiem legalizēt savu uzņēmējdarbību," stāsta PVD pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieka Māris Balodis.

Viens no svarīgākajiem aspektiem, kāpēc tas ir vajadzīgs, ir tāds, ka kūpināšanas procesā rodas kancerogēna viela benzopirēns, kas uzkrājas kūpinātās zivs ādā. Pēc M.Baloža vārdiem, benzopirēna saturu līdz šim pārbaudīja tikai lielajiem pārtikas ražotājiem. Nākotnē kaitīgo vielu kontroli varētu pastiprināt arī piemājas saimniecībās, kas atrisinātu arī ar benzopirēnu saistītās kūpinātāju bažas. Tiesa, cik ir šādu piemājas žāvētavu, šķiet, nezina neviens.

Lai arī vairs nav tā, ka kūpinātās zivis pie jūras var nopirkt teju ikvienā ciemā, neatlaidīgākie tirgotāji un naudas meistari ir palikuši. Liepājas pusē, piemēram, moderns kūpināto zivju tirdziņš izveidots Pāvilostā. Savulaik bijis arī Nīcā, taču izrādījās nerentabls un galu galā slēgts. Rīgas līča piekrastē Kurzemes pusē tirdziņi atrodami daudzviet — Kolkā, Rojā, Bērzciemā, Engurē, tomēr tik un tā to ir krietni mazāk nekā pirms pāris gadiem. Savukārt Vidzemes jūrmalas ciemos vietējie kūpinātās zivis netirgo vispār.

Rīdziniekiem visaizsniedzamākais ir Ragaciema tirgus, kur piecas zemnieku saimniecības, kas pašas arī kūpina zivis, izvietojušās mazos kioskiņos zem nojumes ar izbalējušu uzrakstu Ragaciema zivis.

Kā novēroja Diena, tirdziņā valda oligopols, kas nozīmē, ka visām tirgotājām vienādas sugas zivīm ir vienādas cenas. Siekalas izvilinošā kūpinājumu smarža, kas valda tirgus laukumiņā, lieku reklāmu — pirkt zivis — vairs nemaz neprasa.

"Daļu zivju kūpināšanai iepērkam no vietējiem zvejniekiem, lucīši nāk no Ventspils, tilapijas no zivju audzētavas, bet karpas ir no okeāna. Tās iepērkam sasaldētas bāzē," tirgotāja Velta Bedrīte zinoši izrāda savu leti, piebilstot, ka zivis vienmēr kaut kur var dabūt. Viņa to zina — kā nekā pati vienlaikus ir arī zivju kūpinātavas saimniece. Sarunājoties ar Dienu, viņa pagūst apkalpot kādu jaunu pāri — dod pagaršot un izstāsta, kā labāk kuru zivi ēst un pasniegt.

Var redzēt, pircēju netrūkst. Un kuras zivis ir vispieprasītākās? "Visas pērk. Šodien izķer ātrāk vienu, rīt — citu," viņa skaidro. Jau pēc brīzā klāt ir bariņš lietuviešu, bet tikai pagrozās ap leti un aiziet. "Svarīgākais, ka šīs zivis visas ir tikko no žāvētavas," uzsver V.Bedrīte — tā arī esot galvenā reklāma.

Uz jautājumu, vai tad izpēk visas, viņa, pārsteigta par tādu neapķērību, iesaucas: "Elementāri! Kamdēļ tad es kūpinu zivis sierā, ar dārzeņiem un garšvielām? Skaidrs, ka visu izpirks. Citreiz tirgoju līdz pat naktij, bet viss ir jāpārdod, lai rītdien jau tirgotu jaunas."

Cenas? Nē, tās īpaši mainījušās neesot — tādas bijušas arī pērn. "Par savu arodu esmu droša, jo visa atbildība ir uz manis," viņa ir pārliecināta, ka bizness še bija, ir un būs, un atvadoties sniedz savu vizītkarti. Tā smaržo ne sliktāk kā tikko kūpināta reņģe. Laipni gaidīti!u

***

Cik maksā

Kūpinātu zivju cenas vienā no lielākajiem piekrastes zivju tirgiem Ragaciemā (Ls/kg)

Skumbrija 4,5

Karpa 5,5

Tilapija 5,5

Jūras asaris 6

Lašu muguras 6

Lašu vēderi 7,5

Forele 8

Sviesta zivs 10

Luči 10

Zuši 27

Policijai izdodas sagraut plašu intīmpakalpojumu sniegšanas tīklu

LETA  07/14/07    Policijai ir izdevies sagraut plašu intīmpakalpojumu sniegšanas tīklu, pārtraucot vairāku intīmklubu darbību, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojā.

Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki operatīvās meklēšanas pasākumu kompleksa laikā aizdomās par sutenerismu, kas izdarīts personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, jūnijā aizturēja četrus noziedzīgas grupas dalībniekus — 1975., 1977.gadā dzimušus vīriešus un 1977., 1975.gadā dzimušas sievietes. Šonedēļ izdevies aizturēt arī šīs noziedzīgās grupas līderi —1976.gadā dzimušu vīrieti.

Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka noziedzīgās grupas līderis pirms četriem gadiem organizējis intīmklubu un, pieaugot nelegālajai peļņai, attīstījis savu nelegālo biznesu, atverot vēl citus klubus un iesaistot to darbībā vairākus līdzdalībniekus.

Līdz aizturēšanas brīdim 1976.gadā dzimušais vīrietis bija izveidojis trīs intīmo pakalpojumu sniegšanas klubus Rīgā, kas tika reklamēti laikrakstos un uzziņu dienestos. Pašlaik šo klubu darbība jau ir pārtraukta. Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, intīmklubi piedāvāja prostitūtu pakalpojumus, izbraucot pie klienta, kā arī uzaicinot tās pie sevis, šim nolūkam izmantojot dažādas pirtis, viesnīcas un speciāli izīrējamus dzīvokļus.

Kopumā klubos tika nodarbinātas vismaz 12 prostitūtas. Par seksuālo pakalpojumu saņemšanu klientam bija jāšķiras no 30 latiem. Pusi no šīs naudas summas saņēma prostitūta, bet otra puse bija jāatdod šoferim, kurš šo naudu nogādāja uz klubu.

1975., 1977.gadā dzimušie vīrieši bija noziedzīgās grupas līdera izveidoto intīmklubu līdzīpašnieki, kā arī organizēja prostitūtu nogādāšanu pie klientiem. Savukārt 1975.gadā dzimusī sieviete pildīja administratīvi organizatoriskās funkcijas, organizējot kluba grāmatvedību, kā arī periodiski veicot operatores funkcijas.

Par minēto faktu ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 165.panta 2.daļas — par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Minētais likuma pants paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu.

Aizturētās personas ir atzītas par aizdomās turētām, un tām piemērots drošības līdzeklis — nodošana policijas uzraudzībā.

Tūrismā...

Par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi Latvijā atzīta Kuldīga

LETA    07/13/07    Eiropas izcilākā tūristu galamērķa (EDEN) nosaukumu Latvijā 2007.gadā ir ieguvusi Kuldīga. Kuldīga ieguvusi tiesības izmantot EDEN zīmolu tūrisma vietas popularizēšanā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

Par tūrisma attīstību un tūrisma iespējām Kuldīgā tiks uzņemtas divas videofilmas, kā arī tiks nodrošināta publicitāte ne tikai Latvijā, bet arī 2007.gada Eiropas tūrisma forumā Portugālē.

EDEN projektu konkursa finālam tika izvirzīti astoņi tūristu galamērķi - Sigulda, "Latvijas kultūras tradīciju šūpulis - Dikļi", Engures pagasts, Tērvetes dabas parks, Mārcienas pagasts, "Tukuma rajons - uz Tukumu pēc smukuma", "Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā" un "Zemgales pērles Lielupes augštecē".

Projekta gaitā ekspertu komisija izvērtēja visus projekta pieteikumus, iepazinās ar reālo situāciju tūrisma vietās, aptaujājot gan pašvaldību pārstāvjus, gan noskaidrojot tūrisma uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju viedokļus par tūrisma attīstību.

Par šīm tūrisma vietām bija iespējams arī nobalsot internetā. Par interneta balsojuma līderi kļuva Sigulda.

Šodien Kuldīgā noris projekta noslēguma pasākums, kura laikā ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) pasniegs balvas EDEN uzvarētājiem un dalībniekiem.

Kā atzīst "EDEN - Latvija" projekta vadītājs Armands Muižnieks, visas finālā iekļuvušās pašvaldības sadarbībā ar uzņēmējiem un vietējiem iedzīvotājiem bija sagatavojušas pārliecinošus projekta pieteikumus.

Viņš skaidro, ka savos plānošanas dokumentos, veiktajās aktivitātēs, radošajā pieejā tūristu piesaistei un tūrisma iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanā pašvaldības ir pārdomāti pozicionējušas savu tūristu galamērķi.

Kā ziņots, saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām šajā konkursā nevarēja piedalīties nacionālas nozīmes pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rīga, Valmiera un Ventspils.

TAVA iepriekš norādīja, ka nelielais iesniegto projektu skaits zināmā mērā liecina par to, kā pašvaldības attiecas pret tūrismu un tā nozīmi pagasta vai rajona ekonomikā, kā sadarbojas ar vietējiem uzņēmējiem, kā arī par daudziem citiem faktoriem.

Konkursa mērķis ir veicināt tūristu galamērķu lauku teritorijās pazīstamību, veicināt kvalitatīvu tūrisma produktu veidošanu, vērst pašvaldību uzmanību tūrisma attīstības dokumentu un sistēmas sakārtošanai tajās vietās, kur tūrisms ir noteikts kā prioritāra uzņēmējdarbības forma.

Kopējais projekta finansējums ir 88 000 eiro (61 000 latu). 2006.gadā no 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un piecām kandidātvalstīm šādam projektam atbalstu saņēma 12 ES dalībvalstis un viena ES kandidātvalsts - Horvātija.

Svjatoslavs Ladigins: «Mēs gribam būt pirmie un vislabākie»

Arnis Kluinis,  NRA  07/14/07    Tūrisma operatora JTL ģenerāldirektora Svjatoslava Ladigina stāsts Neatkarīgajai par tūrisma industrijas personāžiem palīdzēs potenciālajiem tūristiem izvēlēties tieši tos tūrisma produktus, kas visvairāk atbilst viņu prasībām un iespējām.

– Tūrisma operators JTL ir šā gada jaunums, – stāsta V. Ladigins. – JTL ideja bija radīt vietējo tūrisma operatoru, un mums tas izdevās. Pārējie tūrisma operatori ir Lietuvas, Krievijas, Turcijas un Itālijas firmas. Arī mums ir parādījies turku partneris Vasco Tourism, kas ieguldīja līdzekļus JTL kapitālā.

– Tomēr jūsu firmas emblēmā ir ietverta norāde Anno 1991, nevis Anno 2007.

– Latvijas tūrisma industrija taču sākās līdz ar pagājušā gadsimta 90. gadiem, organizējot autobusu braucienus uz Poliju un Vāciju. Tūrisma aģentūras pamatā veidoja padomju laika tūrisma uzņēmumu Sputņik un Inturist bijušie darbinieki. Tad viens cilvēks uzņēmās darīt visu, it kā viņš būtu ar pārdesmit rokām, lai strādātu ar partneriem un ar klientiem, lai tūristus sūtītu uz ārzemēm un pieņemtu no ārzemēm. Tagad mūsu tirgus aizvien vairāk un vairāk izskatās kā Eiropā. Aģentūras sadalījās tajās, kas apkalpo ienākošo tūrismu, un tajās, kas – tā kā Juniversal – apkalpo izejošo tūrismu. Tūrisma operatora funkcijas Juniversal ietvaros tika nodalītas jau pirms gadiem trim, bet juridiski tas notika šogad. Juniversal JTL Latvija strādā ar partneriem visā pasaulē, bet tūrisma aģentūra Juniversal strādā tikai ar klientiem.

– Klienti praktiski pazīst tikai tūrisma aģentūras.

– Jā, jo operatori izveido tūrisma produktus, bet aģentūras tos izplata starp vietējiem klientiem. Potenciālie tūristi nenāk pie operatora, bet pie aģenta – pie cilvēkiem, kurus mēs esam izvadājuši pa tūrisma objektiem un kuri var pastāstīt, ko tūrists redzēs, ko varēs darīt, kādā viesnīcā apmesties. Tūrisma operators fraktē lidmašīnu, paraksta līgumus par viesnīcu, autobusu un gidu pakalpojumiem un izplata katalogus ar tūrisma produktiem un cenām.

– Cik Latvijā ir tūrisma operatoru un cik – aģentūru?

– Četri operatori uz apmēram četrsimt aģentūrām, kurām katru mēnesi nāk dažas klāt.

– Kāpēc izveidot tūrisma operatoru ir daudz grūtāk nekā aģentūru?

– Atšķirība ir apmēram tāda pati kā veikalā, kur neviens nemēdz prasīt pārdevējam, kāpēc viņš pats neražo to, ko pārdod. Tie ir pilnīgi dažādi biznesa veidi.

– Cik gadu no jums prasīja nonākšana šajā biznesā?

– Ap 1990. gadu es strādāju Rīgas pilsētas pašvaldībā, bet sieva – Sputņikā. Kad viss sāka mainīties, sieva atvēra tūrisma firmu un es mēģināju tikai palīdzēt, bet pēc dažiem mēnešiem sapratu, ka nav iespējams savienot valsts darbu ar pienākumiem tūrisma aģentūrā.

– Un kurš kuram tagad palīdz?

– Jā, mēs līdz šim brīdim esam kopā savu biznesu pieaudzējuši simt un nez cik reižu.

– Kas noteica to, ka tieši šogad JTL vairs nevar palikt Juniversal sastāvā?

– Kad mēs pacēlām pašu nofraktētu lidmašīnu uz Spāniju, vienai aģentūrai nebija iespējams to piepildīt. Tāpēc mēs atdevām aģentūru darba daļu, bet aģentūra Juniversal palika kā aģentūru tīkls ar trim birojiem Rīgā un vienu Daugavpilī. Nākamgad šis tīkls tiks vēl paplašināts.

– Kāds tagad ir JTL pamatuzdevums – atvērt aizvien jaunus maršrutus vai panākt, lai jūsu fraktētās lidmašīnas būtu pilnas ar tūristiem?

– Pagājušogad, kad JTL strādāja kā daļa no Juniversal, mēs vedām uz Turciju 120 cilvēku nedēļā. Šogad mums uz Turciju iet trīs lidmašīnas ar 172 vietām, kad dod ap 500 cilvēkiem nedēļā. Šogad mēs atvērām jaunu virzienu uz Tūnisiju. Iepriekšējā gadā aģentūra pārdeva braicienus uz Tūnisiju varbūt 20 cilvēkiem nedēļā, bet tagad uz turieni katru nedēļu iet mūsu lidmašīna ar 172 vietām. Iepriekšējā gadā uz Krētu lidoja viena lidmašīna ar 170 vietām, bet šogad – divas tādas lidmašīnas. Pagājušogad mums nebija Spānijas, bet šogad sadarbībā ar airBaltic lidmašīna uz Spānijas kūrortiem iet divreiz nedēļā.

– Vai šogad notiek tirgus pārdale, vai tirgus paplašināšanās, kas paver tirgu visiem četriem operatoriem apmērām vienādi?

– Mēs gribam būt pirmie un vislabākie, un vieni no lielākajiem mēs arī būsim. Šogad klientiem JTL spēja pazemināt cenas uz apjomu rēķina, tādējādi paplašinot to cilvēku loku, kuri var atļauties ceļot.

– Ar cik aģentūrām JTL sadarbojas?

– Sadarbības līgumi ir ar aptuveni 250 aģentūrām, un katru mēnesi nāk dažas aģentūras klāt.

– Vai šie līgumi paredz tūrisma aģentūras sadarbību ar tikai vienu operatoru, vai arī vienā aģentūrā var izvēlēties visu operatoru produktus?

– Tuvāk otrajam variantam. Katrā aģentūrā tiek izplatīti vairāku operatoru produkti, bet izvēli izdara klients.

– Vai jums ir vēl citi sadarbības partneri Latvijā?

– Jā, tādi ir aviokompānija LatCharter airlines ar labām, jaunām 172 vietu lidmašīnām un tāpat arī airBaltic; ir Hansabanka, kas piedāvā mūsu klientiem kredītu ar nulles procentiem. Varbūt cilvēks spētu ceļojumu nopirkt arī uzreiz pats, bet klientiem ļoti patīk tas, ka ar nulles procentu kredītu viņi var paildzināt ceļojumu vai arī var izvēlēties labāku viesnīcu.

– Ko tas nulles procents īsti nozīmē? Vai tiešām banka man 100 latu iedos un 100 latu saņems atpakaļ?

– Jā, tā tas tiešām būs, jo mēs piemaksājam par to, lai varētu piesaistīt vairāk cilvēku.

– Pēc kādiem kritērijiem klienti izdara izvēli? Vai nav tā, ka viņi piekrīt tūrisma aģentiem, ja jau tie ir paši bijuši tūrisma objektos?

– Nē, cilvēku zināšanas ir plašas – dažkārt plašākas nekā tiem aģentiem, pie kuriem viņi nāk pasūtīt ceļojumus. Iepriekšejā nedēļā tika sasniegts rekods mūsu mājas lapas apmeklēšanā – vienā dienā parādījās 11 tūkstoši apmeklētāju, kamēr pagājušajā gadā jau 500 apmeklētāju skaitījās daudz. Domāju, ka pašreiz vismaz 60% klientu iet uz tūrisma aģentūru, jau zinot, uz kurieni viņi grib braukt. Daudzi var nosaukt arī viesnīcu, kurā viņi grib apmesties: viens grib apmeklēt diskotēkas, bet cits – klusumu un atpūtu.

– Lielie ceļojumu mērķi – Spānija, Grieķija u.tml. – taču ir vieni un tie paši visiem operatoriem.

– Tā tas ir tikai no pirmā skata. Piemēram, cilvēks grib apmeklēt Grieķiju, bet aģentūrā jautā: vai jūs gribat nokļūt Rodā vai Krētā? Vai Krētā uz austrumu vai uz rietumu pusi? Vai uz Santarini? Un cilvēks saprot, cik liela ir izvēle. Iepriekšējos gados Krēta bija pieejama tikai rietumu pusē, bet man šķiet, ka Latvijas iedzīvotāju mentalitātei tā ir vairāk atbilstoša ar savām mazajām, skaistajām pilsētiņām, nevis dzīvot vienā Krētas kūrortā. Cilvēki meklē, meklē un meklē, līdz atrod to, kas viņiem visvairāk patīk.

– Kas ir izejas punkts viņu meklējumiem – vai naudas summa, kādu ceļotājs var atļauties iztērēt? Vai galamērķa tēls, kādu radījusi reklāma un citu ceļotāju nostāsti?

– Vasarā ceļamērķi ir tuvāki – Grieķija, Turcija un Tūnisija Āfrikā, bet tā ir tuvā Āfrika. Ziemā mēs piedāvāsim ļoti interesantus ceļojumus uz Ēģipti (Kurgradu un Šarmelšeihu), Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos, Goa – tas ir Indijā. Iepriekšejo gadu uz turieni sūtījām divu nedēļu ceļojumā, bet šogad lidojumi būs ik pēc 10 dienām, kas ļauj arī pazemināt ceļojumu cenu.

– Tātad 100 un vairāk cilvēku no Latvijas ik nedēļu dosies uz Indiju.

– Protams, operators līdz ar to uzņemas lielu risku, bet nav tā, ka mēs piedāvājam produktu, kuru nesaparastu. Pagājušogad mēs sūtījām uz Dubaiju lidmašīnu ar 40 vietām un uz Goa – ar 60 vietām, bet šogad būs viena lidmašīna, kas visu sezonu – no oktobra līdz marta beigām – lidos uz Goa ar nosēšanos Dubaijā. Sadarbībā ar Uzbekistan Airways mēs organizēsim lidojumus uz Taizemi – būs normāls savienojums Taškentā par labu cenu.

– Kā jūs izvēlaties sadarbības partnerus ārzemēs?

– Pirmkārt, uzklausot jau esošos partnerus. Tūrisms ir globāla skatuve, kur visi cits citu pazīst. Ar vienu un to pašu partneri Taizemē mēs strādājam jau 13 gadu, ar parneri Indonēzijā, Malaizijā, Singapūrā, Ķīnā strādām vairāk nekā 10 gadu, Spānijā – ap 10 gadiem. Galvenais ir kvalitāte un garantijas mūsu klientiem, ka viņi dabūs vietu viesnīcā un visu pārējo. Mēs nesūtām ceļojumā nevienu neapdrošinātu cilvēku. Medicīnas pakalpojumi ārzemēs ir ļoti dārgi.

– Cik cilvēku tagad strādā JTL?

– Kopš iepriekšējā gada darbinieku skaits ir dubultojies līdz 15, un būs vēl vairāk.

– Kas ir svarīgi, lai uzsāktu darbu tūrisma nozarē? Cik noderīgas tam ir tagadējās tūrisma zinību studijas?

– Cilvēkam ir jāsaprot, ka šis darbs nav iespēja kaut kur aizbraukt un atpūsties. Ir jau labi, ka cilvēks skolā mācījies, bet to, ko patiešām nozīmē darbs tūrisma nozarē, cilvēki saprot, kad sāk strādāt. Viņiem ir jābūt punktuāliem, disciplinētiem un, galvenais, apveltītiem ar vēlēšanos darīt.

Kultūrā...

Jaunā Gaita

Arno Jundze,  NRA  07/07/07    Rakstu krājums brīvai domai savā vasaras numurā piedāvā virkni uzmanības vērtu rakstu.

Jura Rozīša pārdomas Kā lasīt svešas vēstules nudien nav vēl viens stāsts par čekas pekstiņiem, svešu korespondenci pārraugot. Autors pieskāries būtiskam jautājumam – ko mums, pēctečiem, iesākt ar klasiķu atstāto epistolāro mantojumu. Kāds ieteic visu sadedzināt, vēl kāds visu drukāt, tomēr, atmetot šos ekstrēmos piedāvājumus, pastāv virkne ētisku un cita rakstura problēmu, ko publicēt vai nedrukāt. Pārdomu avots –Annas Dagdas rakstu otrajā sējumā iekļautās vēstules, bet secinājums – vēstules ir vērtīgs materiāls latviešu kultūras vēsturē.

Tāpat Jaunajā Gaitā lasiet Jura Zommera interviju ar Sarmu Muižnieci, Ievas Kalves, Gundara Ķeniņa Kinga un Andra Pētersona rakstu ar šķietami utopisku virsrakstu Uzņēmēju sociālā atbildība Latvijā: pienākums, kas jāizprot, savukārt Kiberkambaris apspriež robežlīgumu ar Krieviju. Jaunā Gaita šoreiz piedāvā arī Valtera Nollendorfa dzeju, virkni grāmatu un dažādu mākslu apskatu, kurā tverti gan Latvijas, gan pasaules kultūras dzīves notikumi.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  07/12/07

- SILTĀ ĀDA. Šodien pulksten 19.30 Andrejsalā Laikmetīgās mākslas centra projektu telpā Ēdnīca atklās Elīnas Ļihačevas un Lailas Halilovas izstādi Siltā āda. Kopprojekts sastāv no vairākām daļām – Lailas Halilovas melnbaltām fotogrāfijām, Elīnas Ļihačevas videofilmas un krāsu foto, kopīgi veidotām fotogrāfijām un tekstiem, kā arī māksliniecēm pazīstamo vīriešu atbildēm uz anketu jautājumiem un no viņu iesūtītajām fotogrāfijām veidota vīriešu zelta siena.

- KRIEVU TEĀTRI NEPRIVATIZĒS. Valdība noraidījusi ierosinājumu privatizēt VSIA Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris. Privatizācijas iesniegumu bija iesniegusi SIA JS Riska vadības grupa. Valsts kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija (KM), un vecākajam krievu dramatiskajam teātrim ārpus Krievijas robežām ir noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss. KM uzskata, ka, nododot teātri privatizācijai, ilgtermiņā netiktu saglabāta kontrole pār valstij un sabiedrībai svarīgiem resursiem kultūras jomā, netiktu nodrošināta valsts kultūrpolitikas nepārtraukta realizācija, turklāt bez regulāra valsts mērķfinansējuma ir apdraudēta kultūras pasākumu pieejamība visām sabiedrības grupām.

- ES UN MĀKSLA NOSLĒGUMS. Šodien pulksten 17 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā atklās kārtējā LNMM izglītības programmas Es un māksla gada noslēguma labāko darbu izstādi. Tajā eksponēti eļļas pasteļu zīmējumi – veiksmīgākās darbu kopijas un labākās radošās kompozīcijas.

Līvija Dūmiņa,  NRA  07/13/07

- HOMO NOVUS. Sākusies biļešu tirdzniecība uz Starptautiskā Jaunā teātra festivāla HOMO NOVUS izrādēm, kas notiks Rīgā no 19. līdz 29. septembrim un piedāvās plašu un daudzveidīgu teātra un dejas izrāžu (kopā 12 dažādas izrādes uz piecām skatuvēm un netradicionālās spēles vietās), kā arī filmu, diskusiju un meistarklašu programmu. Festivāla programma iedalīta trīs daļās. Festivāla pirmizrādes, kurā iekļautas divas izrādes, kas šobrīd vēl top; Mūsdienu teātra klasiķi, kas piedāvās itāļu režisora Romeo Kasteluči, gruzīnu kino un teātra režisora un scenārista, Tbilisi Marionešu teātra dibinātāja un vadītāja Rezo Gabriadzes un soma Kristiana Smedsa izrādes, un Cits skats, kur apvienotas izrādes, kas daudzus pārsteigs mākslinieku lietotā materiāla, izteiksmes līdzekļu un formas dēļ. Pirmo reizi skatītāju ērtībai tiek piedāvāts festivāla abonements, kas dod iespēju noskatīties visas festivāla izrādes ar ievērojamu atlaidi. To var rezervēt Latvijas Jaunā teātra institūtā līdz 31. augustam. Biļešu cenas uz festivāla izrādēm ir no Ls 7 līdz Ls 15, skolēniem, studentiem un pensionāriem no Ls 4 līdz Ls 7.

Latvijas Nacionālās operas vasara

Līvija Dūmiņa,  NRA  07/14/07    Latvijas Nacionālās operas jaunā sezona tiks atklāta 14. septembrī, taču operas mākslinieku sniegumu būs iespēja baudīt jau augustā gan Baltajā namā, gan citviet Latvijā.

(LNO) jaunā sezona tiks atklāta 14. septembrī, taču operas mākslinieku sniegumu būs iespēja baudīt jau augustā gan Baltajā namā, gan citviet Latvijā.

LNO vasaras izrāžu cikls sāksies 18. augustā. Cēsu mākslas festivāla noslēgumā pulksten 21 Cēsu pils parka estrādē būs iespēja redzēt un dzirdēt Džuzepes Verdi operu Aīda. Scenogrāfs Ilmārs Blumbergs un režisore Māra Ķimele veido iestudējumu īpaši šai videi, tālab arī tiem, kuri iestudējumi jau redzējuši, var neiet secen jaunatklājuma prieks. Izrādi diriģēs Mārtiņš Ozoliņš, titullomā būs itāliešu soprāns Amarilli Nica, kas Latvijā uzstāsies pirmo reizi. Radamesa lomā redzēsim Efi Kislali (Turcija), bet Amnerisas lomā uzstāsies Irina Dolženko no Krievijas, Amonasro – Samsons Izjumovs.

Nākamajā dienā LNO mākslinieki viesosies Madonā, tā turpinot LNO solistu koncertu tradīciju šajā pilsētā. Šogad opermūzikas svētki Madonā iecerēti kā veltījums LNO pamatlicējam Teodoram Reiteram. Pulksten 14 Miervaldis Jenčs, Krišjānis Norvelis, Kristīne Gailīte, Antra Bigača un Jānis Apeinis uzstāsies Ļaudonas kultūras namā, bet pulksten 19 – SIA Smeceres krogs muzikālajā klubā. Savukārt 22. augustā ar Dž. Pučīni operas Turandota iestudējumu, ko diriģēs Andris Nelsons, skatītājiem vērsies Baltā nama durvis, nedēļas laikā piedāvājot noskatīties vairākas repertuāra izrādes – Augļu koks ir Jāzeps, baletus Radīšana, Gulbju ezers, Pelnrušķīte un Žizele. Īpašs notikums gaidāms 26. augustā, kad pēc pārtraukuma uz LNO skatuves atkal atgriezīsies G. F. Hendeļa opera Alčīna, kuras pirmizrāde notika 1998. gadā. Izrādi diriģēs Andris Veismanis, Alčīnas lomu gatavo Sonora Vaice, Inga Kalna un Asmika Grigorjana. Izrādē dziedās Evija Martinsone, Sergejs Jēgers, Antra Bigača, Eleonora Orlova, Juris Ādamsons u. c. Izrādes skatuvisko ietērpu veidojis Andris Freibergs, bet barokālos kostīmus – Kristīne Pasternaka.

Arī šogad LNO jūlijā un augustā katru pirmdienu un piektdienu organizē ekskursijas, aicinot ikvienu interesentu aplūkot unikālo 19. gadsimta arhitektūras pieminekli un uzzināt par operas pagātni, šodienu un nākotni. Ekskursijas tiek piedāvātas latviešu, angļu un vācu valodā un sākas pulksten 14. Biļetes cena ir divi lati, tās nopērkamas LNO kasē. Vēlams gan ekskursijas iepriekš pieteikt pa tālruni 7073820.

Citādā ziņā...

Pirmo reizi oficiāli svinēs Jūras svētkus

LETA  07/14/07     Šodien pirmo reizi Latvijā Jūras svētki tiks svinēti kā oficiāli atzīmējama diena.

Tas ir saistīts ar grozījumiem likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" - 26.jūnijā stājās spēkā Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, kas nosaka vienu jaunu svētku un piecas atzīmējamās dienas, tai skaitā arī Jūras svētkus.

Jūras svētki ik gadu ir jūlija otrajā sestdienā.

Likuma grozījumi arī paredz brīvdienu kompensāciju, ja valsts svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā. Šogad pirmo reizi tiks kompensēta Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18.novembrī, iekrītoša brīvdiena. Valsts svētki šogad ir svētdien, tāpēc pirmdiena, 19.novembris, būs brīvdiena.

Šāda brīvdienu kompensēšanas kārtība turpmāk attieksies arī uz 4.maiju - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu. Jau nākamgad šie svētki iekrīt svētdienā, tādēļ tai sekojošā pirmdiena būs brīva.

Jau šogad Ziemassvētki tiks svinēti trīs dienas. Brīvdiena būs arī 24.decembrī, kad kristīgā pasaule sāk svinēt Kristus dzimšanas svētkus, jo klāt ir Ziemassvētku vakars. Šogad 24.decembris ir pirmdiena. Brīvdienas, tāpat kā iepriekš, būs arī Pirmie un Otrie Ziemassvētki - 25., 26.decembrī.

Nākamgad oficiāli atzīmējama diena, kas gan nenozīmē brīvdienu, būs arī 8.marts - Starptautiskā sieviešu diena, 15.maijs - Starptautiskā ģimenes diena, kā arī 1.jūnijs - Starptautiskā bērnu tiesību aizsardzības diena.

L a i k s
pārsvarā ir apmācies
un lietains.Un atkal ir kļuvis
aukstāks – dienā gaiss sasilst tikai
līdz +16^oC... Dārzos viss mirkst ūdenī
– arī ogu krūmi, kas vēl arvien ir pilni
ar ogām.Tagad to zari noliekušies ne ti-

kai no ogu pārpilnības, bet arī no mit-

ruma... Arī mežā viss ir tik slapjš,
ka nemaz negribas palūkoties
vai nav parādījušās
sēnes...

Anda Jansone, trešdien, 11. jūlijā