Kas jauns Latvijā?

Nr. 500:  2007. g. 23. - 28. jūlijs

 

 

 

Gribīgo koalīcijā un citur pasaulē...

 

 

Brits izģērbjas pie Brīvības pieminekļa, bet sodu nesaņem

LETA   07/23/07    Policijas darbinieki pagājušās nedēļas nogalē aizturēja kādu 1984.gadā dzimušu Lielbritānijas pilsoni, kurš, pakāpies uz Brīvības pieminekļa kāpnēm, pacēlis skotu svārkus un atkailinājis dzimumorgānus.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka neķītrais brits savas huligāniskās darbības veica 21. jūlija agrā rītā - ap plkst. 5 vai 6.

Šajā laikā pie pieminekļa nebija daudz cilvēku, bet policisti pamanīja jaunieti, aizturēja un nogādāja policijas iecirknī. Tur brits uzrakstīja paskaidrojumu un viņam tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par sīko huligānismu.

Jaunajam vīrietim tika uzrakstīta pavēsts šorīt ierasties policijā, lai viņu nogādātu tiesā, kas savukārt piespriestu sodu, taču pie tiesībsargiem viņš nav ieradies.

Policija neatmet cerības atrast pazudušo tūristu, tomēr nenoliedz iespēju, ka brits jau ir paguvis izbraukt no valsts. Neatkarīgi no tā tiesa izskatīs šo administratīvā pārkāpuma lietu un lems par sodu.

 

Latvijas policisti piedalīsies NATO misijā Afganistānā

DELFI  07/24/07     Ministru Kabinets otrdien atbalstīja divu Latvijas Valsts policijas darbinieku dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vadītajā Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) misijā Provinču atjaunošanas vienībā Afganistānā, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijas Preses centrā.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijas Iekšlietu ministrijas spēki piedalās NATO misijā un pirmā reize, kad tiek īstenots civilmilitārās sadarbības projekts ārvalstīs kopā ar Aizsardzības ministriju.

Uz Afganistānu dosies Valsts policijas Rīgas pilsētas galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas inspektors, kapteinis Dmitrijs Tarasovs un Valsts policijas Dobeles rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas 1.iecirkņa priekšnieks, virsleitnants Romāns Griškevičs. Viņi piedalīsies misijā no šā gada 31.jūlija līdz 2008.gada 31.janvārim un strādās Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Maimanas provincē.

Pirms došanās misijā policisti un to ģimenes šā gada 30.jūlijā tiksies ar iekšlietu ministru Ivaru Godmani un ministrijas vadību.

Šā gada maijā Afganistānā notika izpētes vizīte, kurā devās Iekšlietu ministrijas pārstāvis, lai uz vietas iepazītos ar situāciju misijas rajonā un veiktu priekšdarbus misijas praktiskai sagatavošanai.

2006.gada novembrī Rīgā notikušās NATO valstu galotņu sanāksmes laikā valstu un valdību vadītāji uzsvēra, ka Afganistānā svarīga ir ne tikai operācijas militārā puse, bet arī valsts civilā atjaunošana un cieša militārā un civilā sektora sadarbība. Valstu un valdību vadītāji uzsvēra nepieciešamību veicināt civilā sektora iesaisti un valstu palīdzību Afganistānas atjaunošanā.

Latvija Afganistānas atjaunošanā ir piedalījusies ar militāro klātbūtni, bet tai līdz šim nav bijusi pieredze civilo ekspertu nosūtīšanai uz Afganistānu. Latvijas militārās iesaistes spēju robeža ir sasniegta un tuvākajā laikā tā netiks būtiski palielināta. Līdz ar to Latvijas civilo ekspertu nosūtīšana būtiski pilnveidotu Latvijas ieguldījumu starptautiskajās misijās. Ņemot vērā pašreizējo starptautisko situāciju, Latvijas plašāka līdzdalība šajā misijā atbilstu ne tikai starptautiskajām prioritātēm, bet arī Latvijas interesēm un starptautiskajām saistībām.

 

Ārlietu ministrija: ASV Kongresa atbalstītais likumprojekts tuvina Latviju bezvīzu režīmam ar ASV

LETA  07/28/07    Ceturtdienas ASV Kongresa abu palātu apstiprinātais likumprojekts, kurā atspoguļotas 11.septembra komisijas rekomendācijas un ietverti nosacījumi bezvīzu režīma ieceļošanai, tuvina Latviju bezvīzu režīmam ar ASV, informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina ASV prezidentam Džordžam Bušam, tomēr ĀM norāda, ka ieceļošana ASV bez vīzas nenotiks uzreiz pēc tiesību akta stāšanās spēkā, jo ASV un valstij, kura vēlas pievienoties, būs jāizpilda minētajā likumdošanā paredzētie drošības kritēriji.

Vienlaikus ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus nepārkāpt vīzā norādīto uzturēšanās termiņu ASV - godprātīga ieceļošanas un uzturēšanās noteikumu ASV ievērošana un vīzu izmantošana tikai atļautam mērķim, tuvina Latvijas pievienošanos bezvīzu režīmam.

Ministrija, lai veicinātu Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai, ir organizējusi sešas Latvijas - ASV konsulārās darba grupas, pēdējā notika 27.martā, piedaloties ASV Tēvzemes drošības departamenta pārstāvim Neitanam Seilam (Nathan Sales).

Tāpat Vašingtonā, papildus vēstniecības aktivitātēm, ASV Kongresa lobijam Latvija un vēl sešas jaunās ES dalībvalstis - Čehija, Polija, Ungārija, Lietuva, Slovākija un Rumānija izmanto kompānijas "Dutko Worldwide" pakalpojumus.

Jau ziņots, ka ASV Kongress piektdien apstiprināja likumprojektu, kas atvieglos Austrumeiropas valstu pilsoņiem ieceļošanu Savienotajās Valstīs, nepieprasot viņiem vīzas.

Pārstāvju palāta likumprojektu atbalstīja ar 371 balsi, pret balsojot 40 likumdevējiem. Likumprojekts, kas veltīts iekšzemes drošības jautājumiem un paredz ieviest jaunus robežas drošības pasākumus, vienlaikus satur normas, kas ļaus Austrumeiropas valstīm iekļūt to 27 valstu sarakstā, uz kurām attiecināta bezvīzu ieceļošanas programma.

Senāts likumprojektu ar 85 balsīm atbalstīja jau ceturtdienas vakarā. Pret to balsoja tikai astoņi senatori. Prezidentam Džordžam Bušam parakstīšanai likumprojektu varētu nodot tuvāko dienu laikā.

Pēc likumprojekta parakstīšanas Valsts departaments un Iekšzemes drošības ministrija noteiks konkrētās valstis, kas atbilst jaunajai programmai.

Bušs kā potenciālās kandidātvalstis nosaucis Bulgāriju, Čehiju, Grieķiju, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju, kā arī Dienvidkoreju.

Republikāņu senators Džordžs Voinovičs, kurš ierosināja iekšzemes drošības jautājumiem veltīto likumprojektu papildināt ar attiecīgajām normām, kas attiecas uz austrumeiropiešiem, uzsvēra, ka pašreizējā vīzu izsniegšanas kārtība jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem traucē labu savstarpējo attiecību uzturēšanai un ekonomiskajiem sakariem.

"Mūsu pašreizējā vīzu politika atņem drosmi simtiem tūkstošiem miermīlīgu un labvēlīgu cilvēku apmeklēt Savienotās Valstis darījumu un atpūtas nolūkā," teica Voinovičs.

Likumprojekts satur arī būtiskākās rekomendācijas, kuras izteica 2001.gada 11.septembra terora aktu izmeklēšanas komisija.

Likumprojekts pieprasa trīs gadu laikā ieviest sistēmu, kas nodrošina visas ar pasažieru lidmašīnām pārvadājamās kravas caurskati, uzlabot lidostu drošību un piešķirt finansējumu ASV pilsētām, pamatojoties uz terorisma risku izvērtējumu.

 

«Latvijai jāpaklusē»

Ināra Mūrniece, Latvijas Avīze  07/28/07    "Latvijas Avīze" turpina noskaidrot ārpolitikas ekspertu viedokli: ja notiktu V. Zatlera vizīte uz Krieviju, tad par kādiem jautājumiem Valsts prezidentam Maskavā vajadzētu runāt un uz kādiem vizītes rezultātiem varētu cerēt.

Jānis Jurkāns (bijušais Saeimas deputāts un ārlietu ministrs):

"Diemžēl noteikti Latvijas politiķi dara visu, lai prezidenta vizīte uz Krieviju nenotiktu. Amatpersonas, no vienas puses, gan sapņo par robežlīguma ratifikāciju ar Krieviju, bet dara visu, lai attālinātu praktisko jautājumu sakārtošanu ar mūsu kaimiņvalsti.

Te, piemēram, var minēt Ārlietu ministrijas neseno paziņojumu par atbalstu Lielbritānijai tās strīdā ar Krieviju. Tas nu patiesi bija gadījums, kad, kā savulaik ieteica Širaks, Latvijai būtu bijis jāmāk arī kādreiz paklusēt. Bet diplomātiskas paklusēšanas vietā izlīda ar atbalstu Lielbritānijai.

Ja nu patiesi notiek tāds brīnums, ka Valdis Zatlers brauktu valsts vizītē uz Maskavu, tad viņam jāzina un jāņem vērā, kāds noskaņojums attiecībā pret Latviju ir valstī, uz kuru viņš pošas. Bet es neticu, ka šogad prezidents patiesi aizbrauks valsts vizītē uz Krieviju.

Tāpēc, manuprāt, būtu arī priekšlaicīgi spriest, par kādiem jautājumiem viņam Maskavā būtu jārunā un kādi varētu būt vizītes rezultāti. Taču var arī pieļaut: ja nu šāda vizīte būs, tad, visticamāk, tā notiks laikā, kad valstu starpā paredzēta apmainīšanās ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem.

Lai arī Latvijai ir zināmas intereses attiecībā uz savu kaimiņvalsti, diemžēl sakarīgas konsekventas politikas attiecībām ar Krieviju mūsu valstī nav.

Pirmkārt un galvenokārt, sarunās ar Krievijas pārstāvjiem būtu jārisina ekonomiski jautājumi, jārunā par ekonomiskās sadarbības projektiem.

Tieši ekonomikai lielā mērā būtu jānosaka valstu politika. Latvijā tas bijis otrādi – gan attiecībās ar Krieviju, gan citām valstīm – un politikas veidotāji rīkojušies saskaņā ar principu: priekšplānā politika, nevis ekonomiskās intereses. Ja no Latvijas puses nebūtu bijusi šāda neprātīga pieeja un trešdaļu no Ventspils naftasvada ļautu īpašumā iegūt Krievijai, tad caurule šodien nebūtu sausa… Bet vai tad, kad par šiem jautājumiem bija jādomā, tika spriests saprātīgi?

Vizītes laikā Krievijā prezidentam jārunā arī par starpvalstu līgumiem, tranzīta veicināšanu, kā arī par valstu savstarpējo attiecību uzlabošanu, – tas veicinātu arī ekonomisko attiecību attīstību.

Siltāks starpvalstu attiecību klimats veicinātu arī Krievijas investīcijas Latvijā. Jo: ja Krievija savulaik būtu investējusi Ventspilī, tad šodien nebūtu jāsūdzas par naftas importa trūkumu no Krievijas. Līdzīga pieeja bija arī attiecībā uz gāzes jautājumu risināšanu: tiklīdz pavīdēja iespēja lietas labā ko darīt, tā uzreiz tika teikts: nedod Dievs, ka nenonākam Krievijas atkarībā!

Vācija, kas ar Krieviju uzsāka kopīgu projektu par gāzes vada izbūvi, no šādas atkarības gan nebaidījās. Latvija šodien ir ES un NATO dalībvalsts un šajā ziņā tai nekas nedraud. Baidīties un biedēt ar Krieviju ir noteiktu Latvijas politiķu interesēs, un nesakārtotās starpvalstu attiecības nāk par labu gan noteiktiem politiķiem, gan uzņēmējiem."

Tālavs Jundzis, Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūta profesors:

"Vienīgā joma, kur sarunas ar Krieviju varētu būt auglīgas, ir ekonomiskie jautājumi. Citās jomās – politikas un drošības jautājumos – šobrīd, kā šķiet, ir visai bezcerīgi sākt nopietnas sarunas. Bet, ja nebūs pozitīvi pirmie soļi sarunās par starpvalstu ekonomiskajām attiecībām, tad šo jomu nez vai izdosies jūtami pabīdīt uz priekšu. Augstākais, uz ko drīzumā var cerēt, ir kāda ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana.

Starpvalstu sadarbība kultūrā, izglītībā, zinātnē varētu mazināt aukstā kara gaisotni, kāda valda Latvijas un Krievijas attiecībās. Iespējams, starptautiskā kontekstā prezidenta vizītes laikā Krievija varētu runāt arī par konvencionālā bruņojuma kontroles līgumu. Drošības jautājumi ir aktuāli Krievijas un ES un ASV attiecību kontekstā. Latvija to risināšanu nevar iespaidot, un tāpēc mums būtu jāpaklusē.

Jautājums, vai prezidents Valdis Zatlers brauks valsts vizītē uz Krieviju, lielā mērā varētu būt saistīts ar robežlīgumu un par to gaidāmo Satversmes tiesas spriedumu: rodas iespaids, ka Krievija vēl pirms vizītes vēlas uzzināt tiesas lēmumu.

No otras puses, iespējams, vilcinot vizīti, Krievija vēlas radīt spiedienu uz Satversmes tiesu, lai tā šajā jautājumā pieņemtu Krievijai izdevīgāku spriedumu. No Latvijas interešu viedokļa nebūtu pareizi, ka prezidents brauktu uz Maskavu pirms Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas."

Nils Muižnieks, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu centra direktors:

"Robežlīguma ratifikācijas laiks un apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem nebūtu slikts brīdis prezidenta vizītei uz Krieviju, jo ir arī citi starpvalstu līgumi, kas ir sagatavoti un kuru pieņemšana būtu jāvirza uz priekšu. Piemēram, jautājumā par informācijas apmaiņu noziedzības apkarošanā, par migrāciju un citiem jautājumiem.

Vizītē uz Krieviju prezidentam ir vērts doties, ja nav paredzēta tikai svinīga apmaiņa ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem, bet arī ir iespējas pavirzīt uz priekšu citu jau sagatavoto Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumu parakstīšanu.

Vizītes laikā prezidentam būtu jārunā arī par situāciju pie Latvijas un Krievijas robežas. Šis jautājums jārisina tā, lai abām pusēm tas izdevīgi un lai birokrātisko formalitāšu dēļ nebūtu jācieš cilvēkiem, kuri, gaidot uz robežas, spiesti nedēļu dzīvot un gulēt mašīnās.

Pirms ar Krievijas pusi runāt par enerģētikas jautājumiem, Latvijā nepieciešama plašāka analīze un sabiedriskas diskusijas, kuru laikā jāatbild uz jautājumu: cik lielā mērā mēs piekrītam būt atkarīgi no Krievijas enerģijas piegādes.

Līdz šim tāda diskusija nav rīkota. Latvijā būtu jādiskutē arī par alternatīvajiem enerģijas ieguves avotiem, par to, kad enerģijas piegāde varētu tikt uzsākta no Ignalinas atomelektrostacijas, tāpat jāuzzina Eiropas Komisijas viedoklis, vai un kā tā varētu līdzdarboties dažādos enerģētiskajos projektos.

Pagaidām Latvijas puse nav gatava par šiem jautājumiem runāt ar Krieviju.

Nedomāju, ka vērts cerēt uz izpratni no Krievijas puses, runājot par nacionāliem jautājumiem un vēstures traktējumu, bet Krievijas vēsturniekus tomēr vajadzētu aicināt uz plašāku sadarbību ar Latvijas vēsturniekiem, iepazīstināt viņus ar dokumentiem, kādi ir mūsu valsts vēstures pētnieku rīcībā un viņu veiktajām analīzēm.

Bet es neceru, ka šādai sadarbībai drīzumā varētu būt jūtami rezultāti, jo  vēsturnieki, kas gatavi patiesai sadarbībai, Krievijā tiek uzskatīti drīzāk par disidentiem, nevis oficiālā viedokļa paudējiem."

 

Latviešus Īrijā mēģina savervēt fiktīvām laulībām

DELFI  07/28/07    Interneta portālos izvietoti sludinājumu piedāvā doties uz Īriju slēgt fiktīvas laulības ar dažādu Āzijas tautu pārstāvjiem. Īrijas latviešu kopienas valdes pārstāvji atzīst, ka ir nācies palīdzēt tautiešiem, kuri iekrituši slazdos un noslēguši fiktīvas laulības, sestdien raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta avīze".

Latvijas vēstniecība Īrijā informācija liecina, ka starp Latvijas un citu valstu pilsoņiem noslēgtas 230 laulības. No 25, kas ir lielākais skaits, ir reģistrētas ar Pakistānas pilsoņiem.

Laikraksts raksta, ka visbiežākos savervētāji cilvēkiem sola lielas nauda summas par fiktīvām kāzām, taču realitāte ir citāda un solītā nauda netiek maksāta. Bieži vien fiktīvo laulību slēdzējiem pašiem jāmeklē veidi, ka svešajā zemē izdzīvot. Glābjas pie tautiešiem

"Neviens mūsu valsts pilsonis ar šādām problēmām vēstniecībā nav vērsies," laikrakstam apgalvoja Latvijas vēstniecības Īrijā pirmā sekretāre Jeļena Lobzova. Taču, ja šādā situācijā cilvēki nokļūst, viņiem jāvēršas vēstniecībā pēc palīdzības.

Fiktīvo laulību upuri pēc palīdzības ir vērsušies arī Latviešu apvienībā latviešiem Īrijā. Organizācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Tropa-Adebaijo laikrakstam atklāja, ka ir nācies palīdzēt latviešiem dažādās situācijās. Pie apvienības pēc padoma un palīdzības ir vērsušies arī savervētie fiktīvo laulību upuri.

 

 

 

Pilsonības lietā...

 

 

 

LPP/LC rosina atļaut latviešu bērniem ārvalstīs būt dubultpilsoņiem

DELFI  07/23/07     Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienība (LPP/LC) rosina koalīcija lemt par izmaiņām likumos, kas atļautu piešķirt dubultpilsonību ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo Latvijas pilsoņu bērniem.

LPP/LC portālu "Delfi" informēja, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad ārvalstīs mītošo Latvijas pilsoņu bērnu interešu aizstāvība bijusi apgrūtināta - Īrijā nogalināta Latvijas pilsone Baiba Saulīte. Īrijas tiesa nolemj, ka viņas bērnu – Īrijas pilsoņu – aizbildnis būs viņas bijušā vīra Hasana Hasana, iespējamā sievas slepkavas, māsa, tikai tāpēc, ka dzīvo Īrijā.

Savukārt pēc šķiršanās no vīra Inga Gruse kopā ar bērnu – Vācijas pilsoni – vēlējusies atgriezties Latvijā, Liepājā, taču Vācijas tiesa noteikusi liegumu mātei ar bērnu pārcelties uz dzīvi citā valstī, tātad arī atgriezties Latvijā.

Pagājušajā nedēļā ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību Latvijas sabiedrība ir saņēmusi vairākas satraucošas ziņas, kurās atklājies vecāku – Latvijas pilsoņu – un viņu ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo bērnu beztiesiskums.

LPP/LC uzskata, ka ir nepieciešams mainīt līdzšinējo, "diemžēl uzskatāmi mazspējīgo savu pilsoņu aizstāvību un turpmāk pieteikt Latvijas pilsoņu interešu ievērošanu tik pat kategoriski, kā to pēdējā laikā nodemonstrējušas citas valstis, sevišķi, ja tas skar bērnu tiesības augt ar vienu no saviem vecākiem Latvijā."

LPP/LC Saeimas frakcijas deputāti un ministri kā nepieņemamus noraida vairāku ārvalstu tiesu konsekventos lēmumus, kas ignorē Latvijas pilsoņu intereses, tāpēc ierosina ārlietu ministru Arti Pabriku(TP) un tieslietu ministru Gaidi Bērziņu(TB/LNNK) izmantot Satversmē un likumos noteiktos tiesiskos mehānismus savu pilsoņu un viņu bērnu tiesību aizstāvībai.

Tā kā pēdējā laikā šādu gadījumu kļūst arvien vairāk, LPP/LC ierosina koalīcijā lemt par izmaiņām likumos, kas atļautu piešķirt dubultpilsonību ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo Latvijas pilsoņu bērniem. Tas dotu iespēju Latvijas pilsoņu bērniem tiesības atgriezties Latvijā, ja arī bērna otras pilsonības valsts tiesa ir ignorējusi Latvijas pilsoņa intereses. LPP/LC uzskata, ka bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanai būtu pieļaujams izdarīt grozījumus Pilsonības likumā.

"Diezgan regulāri mēs dzirdam par gadījumiem, kad Latvijas pilsonei kādā no Eiropas valstīm ir piedzimis bērns, bet pēc šķiršanās bērniem, kas ir citas valsts pilsoņi, nav iespēju kopā ar māti pārcelties uz dzīvi Latvijā, vai vēl trakāk – tiesa piespriež mātei atdot bērnu un nosaka, ka bērnam jāatgriežas pie tēva citā valstī. Traģiskais gadījums, kurā noslepkavota latviete Īrijā, bet Īrijas tiesa nolemj atdot viņas bērnus it kā tuvākajai radiniecei, iespējamā slepkavas māsai, ir tik netaisnīgs pret Latvijas pilsoņu interesēm, ka pārkāpj jebkuras saprāta robežas", uzsver Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.

Baštiks LNT raidījumā "900 sekundes" pirmdien arī norādīja, ka dubultpilsonības priekšlikuma iestrādāšana pilsonības likumā varētu notikt raiti un koalīcijas partiju vidū iebildumu pret priekšlikumu neesot. To pat atbalstot pat TB/LNNK. Ministrs gan piebilda, ka priekšlikuma iestrādāšana likumā var ievilkties, ja partijām būs vēlme veikt vēl kādus grozījumus pilsonības likumā.

 

Sīks suvenīrs no tēvuzemes tālās

Dainis Lemešonoks, īpaši «Latvijas Avīzei»  07/25/07    Kaut vai sevis pašu labā Ainaram Baštikam un citiem valdošiem politiķiem, pirms steigt dekoratīvi parūpēties par bērniem, kuri ir piedzimuši ārzemēs iztiku pelnošām Latvijas pilsonēm, vajadzētu domāt, kā noturēt cilvēkus dzimtenē – lai viņi šeitpat strādā, maksā nodokļus un dzemdē savas atvases. Ak jā, un reizēm aiziet nobalsot. Tomēr ar budziski domājošu, netālredzīgu darba devēju un tiem pakalpīgu politiķu apvienotiem pūliņiem valsts depopulācija tika centīgi īstenota jau ilgus gadus, tādēļ patiesībā nekas šajā ziņā vairs nav īsti saglābjams. Šķiet, ka vienīgais efektīvais risinājums, ko aizceļošanas bremzēšanai patlaban var piedāvāt Saeimas partijas, ja vien Brisele kaut ko tādu pieļautu, būtu policejiski apgrūtinājumi, kas iegrožotu elektorāta došanos labākas dzīves meklējumos. Piemēram, atzīt visas LR pases par nederīgām un bez maksas aizstāt ar tādām identifikācijas kartēm, kuras citu valstu robežsargi neatzītu par ceļošanai derīgu dokumentu. Savukārt izbraukšanai derīgu pasi varētu aplikt ar 500 latu nodevu...

Protams, nekas tāds Eiropas Savienības dalībvalstī nav iespējams, bet būtu interesanti redzēt, cik nervozi kļūtu politiķi, ja Britu salās vai citur uz pastāvīgu dzīvi apmetušies tautieši sāktu masveidīgi pārvest pie sevis vecākus un vecvecākus. Latvijai zudušie bērni vai svešumā jaunpiedzimušie mūsu politiķiem tomēr nav tik sāpīgi kā pensionāru – katrās vēlēšanās tik viegli ietekmējamā un disciplinētā «zelta elektorāta» – straujš sarukums.

LPP/«LC» apvienībai piederīgā bērnu un ģimenes lietu ministra pirmdien LNT raidījumā «900 sekundes» izteiktā karstā vēlme steigšus grozīt Pilsonības likumu, lai tajā jau šogad paredzētu iespēju piešķirt dubultpilsonību iepriekšminētajiem jaundzimušajiem, ir tikai kārtējā darbības imitācija, patiesībā pat ciniska spekulācija ar tautai sāpīgu tēmu – labi apzinoties, ka jebkādi reāli risinājumi viesstrādnieku un viņu bērnu atdabūšanai patlaban nav iespējami. Es pat pieļauju, ka LPP/«LC» vadoņiem ir citas intereses, kamdēļ Pilsonības likums būtu jāatver grozījumiem (atcerēsimies kaut vai valstij nevēlamo personu saraksta revīziju), un ministra sirdsšķīstās rūpes par Smaragda salā dzimušo mazuļu piederību Dzintarzemei vēlāk atklāsies tikai kā iegansts.

Nav skaidrības par to, cik juridiski korekta ir dubultpilsonība un kādas vispār būtu Latvijas tiesības aizstāvēt divu pasu turētājus to mītnes zemē. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo likuma grozījumi tiek piedāvāti tieši kā līdzeklis, lai atrisinātu konfliktus ģimenēs, ko LR pilsoņi ārzemēs ir dibinājuši ar citu valstu pilsoņiem. Divu un vairāk pavalstniecību lietošana daudzās valstīs tiek uzskatīta par nevēlamu, starp citu, arī Latvijā (ar likumā noteiktajiem izņēmumiem), un šādus cilvēkus vētī Naturalizācijas pārvalde. Cik zinu, citviet nereti attiecīgām iestādēm nav īpašu iebildumu, ja to pilsoņiem kumodēs sentimentam vai ērtākai ceļošanai ir arī kaut kādas «rotaļu pases» (piemēram, LR pases mūsu ASV tautiešiem, tāpat Izraēlas, Igaunijas vai Lietuvas pases Krievijas Federācijas pilsoņiem), bet tās noteikti paliktu pavisam piktas, ja viņi šos dokumentus atļautos izmantot iekšzemē.

Turklāt vēl ir cits jautājums – vai latvietes, kuru darbs, ģimenes dzīve un mājoklis, sociālā drošība un krātā vecuma pensija jau pavisam cieši piesaista jaunajai mītnes zemei, tiešām tik ļoti vēlas dot bērniem juridisku saikni ar tiem tālo un jau svešo tēviju, kurā viņas nevarēja atļauties savas atvases ne īsti izskolot un apgādāt, ne pat vispār laist pasaulē?

 

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

Intervija ae Arti Pabriku: Pragmatiķa atbilde

Agnese Margēviča,  NRA  07/23/07    Artis Pabriks: Ir cilvēki, kas grib nopelnīt, pieverot acis uz politiskām sekām.

21. jūlijā aprit trešais gads, kopš savā amatā ir ārlietu ministrs, Tautas partijas vēlētāju vidū otrais populārākais politiķis aiz premjerministra, Artis Pabriks. Intervijā Neatkarīgajai ministrs atklāj savu politisko pašnovērtējumu un norāda uz iemesliem, kādēļ Latvijā ir labvēlīga augsne apdraudējumam no Krievijas.

– Kā jūs vērtējat Valda Zatlera pirmās ārvalstu vizītes?

– Skatoties no Ārlietu ministrijas viedokļa un patiesībā no valstiskā viedokļa, man ir patiess prieks par mūsu prezidentu Zatlera kunga, teiksim tā – pirmo mēnesi. Šīs pirmās vizītes ir apliecinājušas, cik mums var būt veiksmīgs prezidents. Par spīti tam, ka viņš nāk no nepolitiskām aprindām, ir jaunienācējs politikā tāpat kā Vaira Vīķe-Freiberga, kad viņa kļuva par prezidenti. Par spīti tam, es uzskatu, ka Zatlera kungs sevi šajās vizītēs ir parādījis izcili. Protams, ir pāragri analizēt situāciju, bet domāju, ka jaunais prezidents ir sapratis – viņam ne vajag, ne arī viņš vēlas iet tieši to ceļu, kuru ir gājusi Vaira Vīķe-Freiberga.

Viņa bija izcils spēlētājs starptautiskajā arēnā, kas par tādu kļuva ļoti īsā laika periodā. Zatlera kungs, kurš ir tāpat apveltīts ar ļoti augstu intelektu, ļoti labām angļu valodas zināšanām, ir izteikts komandas spēlētājs. Jebkurā komandas spēlē iespējams stils, kur mēs orientējamies uz zvaigznēm, un iepriekšējo zvaigzni ir ļoti grūti pārsist vismaz īsā laika periodā. Otrs stils ir maksimāli orientēties uz komandas spēli, lai gūtu uzvaru. Tas ir tas ceļš, ko šis prezidents ir sācis. Ja viņš tādā veidā turpinās, mums nebūs mazāk veiksmes kā iepriekšējos astoņos gados. Vienīgi darba stils būs citāds, kas mani ļoti apmierina.

– Cik liels tajā ir pārsvarā ārlietu resora piekomandētās komandas nopelns, cik paša jaunā prezidenta potences?

– Es domāju, ka tā ir kombinācija – komanda var iedot pamatus un parādīt virzienu, bet galvenais spēlētājs jebkurā gadījumā ir prezidents. No tām sarunām, kas man ir bijušas pirms šīm vizītēm, gan tiekoties divatā, gan runājot pa telefonu, es saprotu, ka prezidenta kungs ir apveltīts ar ļoti asu prātu un ļoti ātri apgūst lietas. Pie viņa nevar iet runāt, nesagatavojies pat par tādām tēmām, kas viņam ir svešas, jo viņš iet ļoti detalizēti un ļoti strauji tām cauri. Un, tad kad viņš iziet, tad viņš tās zina.

– Vai jums tas ir pārsteigums?

– Patiesībā, lielā mērā, jā. Es nebiju gaidījis, ka cilvēks, kurš ienāk politikā tik strauji un no pavisam citas sfēras, tik ātri spēj sasniegt jau samērā ievērojamu līmeni. Protams, tas ir tikai sākums, tikai pirmais mēnesis, bet, ja tas tā turpināsies, tad būs ļoti laba komandas saspēle un rezultāts.

– Ārpolitiski tas varētu nozīmēt, ka beidzot varētu runāt par vienotu ārpolitiku ne tikai vārdos, bet iekšpolitiski šāda "komandas saspēle" varētu raisīt bažas par to, vai prezidents nav tikai kāds atvasinājums no valdības.

– Jāatceras, ka viena lieta ir komandas spēle, ka mēs strādājam vienai valstij – mazai valstij ir maz resursu, tie ir jāapvieno. Otra lieta, jāatceras varas un kompetenču dalījums. Atceroties inaugurācijas runu, esmu pārliecināts, ka viņš neaizmirsīs arī par savu prezidenta lomu – spēs būt politiski kritisks un parādīt savu personisko viedokli, kad vajadzēs runāt par varas balansu. Skatoties uz viņa personību, man nav nekādu šaubu, ka viņš spēs būt pietiekami neatkarīgs, ar pietiekami neatkarīgu un intelektuālu viedokli. Tās ir lietas, ko mēs no viņa sagaidām, un tas nav nekādā pretrunā ar komandas darbu valsts labā. Jo komanda arī sastāv no cilvēkiem, no grupām, kur viens pret otru neizturas ar glaimiem un puspatiesībām.

– Nesen žurnāls The Economist brīdināja par krievu kapitāla pieaugošo ietekmi mūsu reģionā. Vai tas nav jāuztver kā vērtējums arī Latvijas pēdējā laika "pragmatisma un izdevīguma" kursam attiecībās ar Krieviju?

– Protams, mūsu attīstībā ir nezināmie un iespējamie zemūdens akmeņi. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijā palielinās ekonomiskā ietekme, galvenokārt pateicoties naftas cenām, un Krievija to ir gatava izmantot arī politiskiem mērķiem. Līdz ar to mums, atklāti runājot, nevajadzētu šaubīties par to, ka Krievijas interesēs būtu nostiprināties arī citās valstīs, tai skaitā arī mazajās Baltijas valstīs, un tai nebūtu nekas pretī no šīs ekonomiskās nostiprināšanās gūt arī kādu politisku labumu. Līdz ar to šāds brīdinājums ir jāņem ļoti nopietni. Kādas šeit ir zāles? Pirmkārt, iespējams skatīties uz tiem sektoriem, kas mums ir svarīgi no nacionālās drošības viedokļa, no ekonomiskās konkurences viedokļa, lai tajos būtu ne tikai Krievijas kapitāla iespiešanās, bet būtu arī tāds kapitāls, kas pārstāv mums vistuvākos sabiedrotos – Eiropas Savienības dalībvalstis un Ameriku. Piemēram, ja mēs vienosimies Baltijas valstīs būvēt kopīgu atomelektrostaciju, ļoti svarīgi atrast, kurš būs galvenais investors, kas to darīs, jo tas arī ir drošības jautājums.

– Lietuvas prezidents Valds Adamkus nupat pateica: mēs nevaram aizslēgt durvis krievu privātajam kapitālam AES projektā.

– Es negribu komentēt Adamku, bet es gribu teikt, ka ir ļoti rūpīgi jāpieiet jautājumam, kurš šo atomelektrostaciju būvēs. Tas ir drošības jautājums.

Jūs teicāt: pragmatisms attiecībās ar Krieviju. Redziet, viena lieta ir saglabāt mūsu nacionālās intereses jautājumos, kur mums ar Krieviju viedoklis atšķiras. Bet tas nenozīmē, ka mums savam lielajam vai mazajam kaimiņam – vienalga – ar adatiņu jādur potītē un bezjēdzīgi viņš jākaitina. Ar pragmatisku politiku mēs nesaprotam tādu politiku, kas ir piekāpšanās politika, ar to mēs saprotam tādu politiku, kur, ņemot vērā savas nacionālās intereses, varam vienoties tajos jautājumos, kuros atrodam kopīgas intereses. Tas mums nekaitē arī ar valsti, ar kuru mums ir pretrunas, bet paliekam savās pozīcijās tur, kur tas varētu mums kaitēt. Pragmatiska attieksme patiesībā ir izvairīšanās no ekstrēmiem – vai nu no pakļaušanās, vai kādas nevajadzīgas retorikas, kas vienkārši kaitē attiecībām un nekādu labumu nedod. Pragmatisms pats par sevi nav bīstama politika, līdz ar to, es domāju, neviens jau nav pārmetis mums, ka esam pragmatiski. Tas ir uztraukums, ka mēs kaut kādā tuvākā nākotnē varētu zaudēt savu integrācijas pakāpi Rietumos tikai tādēļ, ka šeit balansa ziņā neadekvāti nostiprinās, piemēram, Krievijas kapitāls, ko var izmantot ietekmējot mūsu politisko attīstību.

– Šādi draudi ir?

– Es domāju, šādas tendences vienmēr būs, jo, kā es iepriekš minēju, tas varētu būt atsevišķu Krievijas aprindu interesēs, un nauda ir visspēcīga. Es domāju, Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas uz šādām lietām varētu mēģināt nopelnīt, vienkārši pieverot acis uz politiskām sekām.

– Šie cilvēki ir arī politiskajās aprindās jeb viņi ir ar ietekmi uz politiskajām aprindām?

– Universitātēs, vismaz Rietumu universitātēs, trīs fakultātes vienmēr ir kopā vismaz ģeogrāfiski – politoloģijas fakultāte, ekonomikas fakultāte un juridiskā fakultāte. Lielajā dzīvē visas šīs trīs sfēras ir ļoti cieši saistītas.

– Šai sakarā par Latviju izskan vērtējums, ka mūsu politikā liela ietekme esot oligarhiem, kuru lielākā vājība – nauda – vienlaikus esot Krievijas lielākais ierocis.

– Cilvēkam dzīvē ir vairāki izaicinājumi, viens no tiem ir nauda, otrs – vara. Un, protams, tiem cilvēkiem, kuriem Latvijā ir ļoti daudz naudas, ir ļoti grūti nepiedalīties, pat netieši nepiedalīties ar savu ietekmi politikā. Jautājums ir, vai mēs spēsim nākamajos četros vai astoņos gados kļūt par tādu valsti, kur tiešām valda un lēmumus pieņem vidusšķira. Vidusšķira – tie ir cilvēki, kuriem nav par daudz un nav par maz un kuri ir atbildīgi. Ja vidusšķira nostiprināsies, tad daudzi no šiem draudiem vienkārši atkritīs.

– Jūsuprāt, Andrim Šķēlem būtu jāatgriežas publiskajā politikā?

– (pauze) Es domāju, ka ne.

– Tad viss ir kārtībā ar procesu ietekmēšanu, Šķēlem stāvot aizkulisēs?

– Es jau teicu, atbildot uz iepriekšējo jautājumu, – svarīgi šajos astoņos gados panākt situāciju, lai lēmumus šajā valstī pieņem vidusšķira. Tas ir vērtību jautājums, un tas ir attīstības jautājums. Patiesībā tā ir neizbēgama situācija – vidusšķira šajā valstī būs pie varas. Ja šī valsts pastāvēs. Šeit ir divas iespējas – vai nu šī valsts pastāv un vidusšķira to vada, vai šī valsts ies uz pagrimumu.

– Šai sakarā jājautā, vai Latvijā vajadzīgs jauns politisks spēks un kādam tam vajadzētu būt?

– Es nevaru uz šo jautājumu atbildēt ne pozitīvi, ne negatīvi. Jaunam politiskam spēkam šajā valstī nebūs vietas, ja būs pietiekama uzticība esošajiem politiskajiem spēkiem un tiem būs pietiekami liela kvalitāte, ja nebūs pārāk liela ar esošajiem politiskajiem spēkiem neapmierināta sabiedrības daļa. Ja šī sabiedrības daļa ir lielāka par 20 procentiem, ir vieta jaunam politiskajam spēkam. Ja esošās partijas spēs šo neapmierināto daļu samazināt, nākamajos četros gados jaunai partijai nebūs vietas.

– 300 tūkstoši referendumā – tā ir pietiekama bāze, pietiekams signāls?

– Jā un nē. Redziet, es sliektos argumentēt, ka lielākā daļa no 300 tūkstošiem tiešām balsoja tādēļ, ka vai nu viņus aicināja opozīcija, kas ir objektīvi, un bija daļa, kas balsoja tādēļ, ka nav apmierināta kopumā ar šo atsvešinātību. Atsvešinātība vēl aizvien ir viens no atslēgas vārdiem. Ja pašreiz būtu vēlēšanas, 338 tūkstoši būtu pietiekama bāze jaunam politiskajam spēkam, tādēļ uzdevums esošajām partijām, valdībai, ministriem, parlamentāriešiem ir tuvākajos četros gados panākt, lai šie 300 tūkstoši saruktu uz pusi. Tad būs daudz grūtāk.

– Kur ir Tautas partijas vaina pie šīs atsvešinātības?

– Tautas partiju kā visas citas partijas, kas ir spēcīgas, kas ir pie varas, uz laiku pārņem rutīna. Man gribētos redzēt Tautas partijā laiku pa laikam tādu nelielu iekšēju atdzimšanu, atklātu diskusiju par to, kas vispār valstī notiek un ko mēs šeit varam darīt. Un Tautas partijai ir pietiekami liels potenciāls, lai mēs varētu būt gatavi tikt galā ar šāda veida izaicinājumiem arī atsvešinātības laukā. Jautājums, vai mēs būsim gatavi šādus soļus spert tad, kad tuvosies tas kritiskais moments, kas politiķiem ir vienas, otras vai trešās vēlēšanas. Jo parasti jau politiķi sapurinās pirms vēlēšanām.

– Par jums, arī no Tautas partijas cilvēkiem dzirdēts, ka esat tāds kā iekšējais opozicionārs, īpaši vērtību jautājumos.

– Es nedomāju, ka esmu iekšējais opozicionārs Tautas partijā, jo starp partijas vēlētājiem vairākums mani atbalsta. Līdz ar to es drīzāk varētu teikt, ka vērtību jautājumos esmu pozicionārs. Var būt, ka tie, kas domā atsevišķos jautājumos citādi nekā es, varbūt tie ir opozīcijā.

– Tā ir taisnība, ka jūs varētu startēt nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Tā nebūtu savā ziņā politiskā trimda?

– Man neviens to nav piedāvājis, un, ja piedāvās, es to ļoti rūpīgi izsvēršu, jo tajā ir pietiekami daudz plusu un pietiekami daudz mīnusu. Principā, ja diskutējam par Eiropas Parlamenta nozīmi, Eiropas parlamentāriešiem, manā izpratnē, ir ļoti maza ietekme uz Eiropas politiku un ļoti maza ietekme uz Latvijas politiku. Eiropas parlamentārieši parasti ir arī nedaudz vecāka gadagājuma cilvēki nekā es. Parasti. Ja šī valsts gribētu izmantot manu potenciālu – teorētisko, tagad arī praktisko, jo amatā esmu jau pietiekami ilgi, – varbūt būtu prātīgāk startēt uz kaut kādām vietām Eiropas Savienībā, kur ir lielākas iespējas kaut ko ietekmēt, kaut ko lemt. Jo Eiropas Parlamenta nākotne (te varbūt daudzi Eiropas politiķi man oponēs) kā reālai institūcijai, ja tā turpinās attīstīties, būs pēc desmit gadiem, ne ātrāk. Protams, te ir arī izšķiršanās, kādu lomu politikā es sev vēlētos redzēt pēc, teiksim, pieciem gadiem – vai es vispār vēlos būt politikā vai nē, vai es vēlos atgriezties akadēmiskajā dzīvē. Šie ir jautājumi, par kuriem es galvu nelauzu, bet, ja šāds piedāvājums nāks, es sākšu kalkulēt, kas man ir izdevīgi, kas ir saprātīgi no karjeras un ģimenes viedokļa un citiem viedokļiem.

– Vai spekulācijām, ka jūs varat zaudēt savu amatu, ir pamats?

– Es domāju, ka tām bija pamats. Tad, kad 2005. gadā netika noslēgts robežlīgums, bija pietiekami daudz cilvēku, kas bija gatavi izmantot jebkuru it kā manas kājas paslīdēšanu, lai vienkārši noņemtu no trases.

– Tie bija jūsu partijas biedri vai cilvēki ar ekonomiskās ietekmes svirām?

– Es domāju, ka šeit bija dažādi cilvēki, bet galvenokārt ārpus mūsu partijas.

– Premjerministrs jums uzticas, Pabrika kungs?

– Ja viņš man neuzticētos, tad es nebūtu ārlietu ministrs.

 

Viedoklis: Pabrika pārdomas

Māris Antonevičs, Latvijas Avīze  07/24/07     Ārlietu ministrs Artis Pabriks intervijā «Neatkarīgajai» negaidīti pievērsies savas nākotnes plānu apcerēšanai. Lai gan pats A. Pabriks apgalvo, ka «šie ir jautājumi, par kuriem galvu nelauzu», tajā pašā laikā izvērstā atbilde liecina, ka pārdomas viņam gan bijušas. Kā jau diplomātijā iestrādājies cilvēks, A. Pabriks izsakās diezgan nekonkrēti. Jautāts par to, vai varētu piedalīties nākamajās Eiroparlamenta vēlēšanās (tās notiks 2009. gadā), pašreizējais ārlietu ministrs spriež, ka šai institūcijai Eiropas un Latvijas politikā ir ļoti maza ietekme un «Eiropas parlamentārieši parasti ir nedaudz vecāka gadagājuma cilvēki nekā es» (nez ko par šādu «uzbraucienu» teiktu «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK spilgtākās politiskās zvaigznes, kas kuplāk pārstāvētas tieši Eiroparlamentā). Taču A. Pabriks ne tikai pavīpsnā, bet arī dod mājienu, ka būtu gatavs pieņemt kādu citu amatu Eiropas Savienībā, ja vien «valsts gribētu izmantot manu potenciālu». Te jāatgādina, ka bijušie ārlietu ministri nereti turpina karjeru kā vēstnieki. Piemēri nav tālu jāmeklē – Indulis Bērziņš šobrīd ir Latvijas vēstnieks Lielbritānijā un Austrālijā, arī Georgs Andrejevs pēc atkāpšanās no ārlietu ministra amata bija vēstnieks Kanādā, bet vēlāk pārstāvēja Latviju Eiropas Padomē. Nebūtu pārsteigums, ja līdzīgi notiktu arī ar A. Pabriku. Taču ārlietu ministra pievēršanās šai tēmai neviļus atkal liek domāt, ka viņš nav pārliecināts par ilgstošu atrašanos pašreizējā amatā.

Par to tiek runāts jau sen – kopš Māris Riekstiņš kļuva par Tautas partijas biedru un no Amerikas atgriezās Latvijā. Taču iedomātās izmaiņas Ministru kabinetā pēc 9. Saeimas vēlēšanām nenotika. A. Pabriks palika savā vietā, jo, kā runā, esot saņēmis negaidīti lielu atbalstu Saeimas vēlēšanās. Arī pats ārlietu ministrs sev pievilktos plusiņus vēlēšanās apzinās kā savu trumpi, par ko liecina viņa piezīme jau pieminētajā intervijā: «Es nedomāju, ka esmu iekšējais opozicionārs Tautas partijā, jo starp partijas vēlētājiem vairākums mani atbalsta. (..) Varbūt tie, kas domā atsevišķos jautājumos citādi nekā es, varbūt tie ir opozīcijā.«

Nav šaubu, ka M. Riekstiņam tiek meklēts kāds nozīmīgāks un skanīgāks amats nekā Ministru prezidenta biroja vadītājs. «Viņa potenciāls ir augošs, viņš ir vēl nenovērtēts politiķis,» tā nesen «Latvijas Avīzē» par M. Riekstiņu izteicās Andris Šķēle, kurš par šo jautājumu runājis ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kā daži saka, Šķēle publiskajā telpā devis signālu M. Riekstiņam – «turies, tu neesi aizmirsts». Plus vēl tas, ka M. Riekstiņš būtu pelnījis kompensāciju no Tautas partijas par viņa izcūkošanu prezidenta vēlēšanās.

Šķiet, valdībā ir divi amati, kas M. Riekstiņam varētu būt piemēroti un sirdij tīkami. Vienu šobrīd ieņem A. Pabriks, otru – aizsardzības ministra – Atis Slakteris. Droši vien, ka ar Slakteri varētu sarunāt, bet varbūt tikt vaļā no Pabrika kādam būtu taktiski izdevīgāk. Un galu galā nav jau svarīgi, kas ir ministrs, bet kā viņa vadībā tiek virzīta valsts ārpolitika.

 

Grib noteikt pienākumu amatpersonām ziņot par interešu konfliktu

DELFI  07/23/07     Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sagatavotajā jaunajā interešu konflikta novēršanas likumā paredzēts noteikt amatpersonām pienākumu ziņot par viņiem zināmiem iespējamiem interešu konflikta un korupcijas gadījumiem. Tāpat projekts aizliedz pieņemt netiešās dāvanas, un pieņemt lēmumus attiecībā uz laulātā radiniekiem.

Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums, tai skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības valsts amatpersonai, tās radiniekam, laulātajam vai laulātā pirmās un otrās pakāpes radiniekam par labu, kā arī citas darbības, ar kurām šīm personām tiek piešķirts kāds labums.

Par dāvanām šā likuma izpratnē nav uzskatāmi ziedi; suvenīri, grāmatas un reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru un reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība nepārsniedz vienu minimālo algu. Tāpat dāvanas nav apbalvojumi par personīgiem sasniegumiem sportā, zinātnē, kultūrā un mākslā; naudas balvas, kuras pasniedz tādu izložu uzvarētājiem, kas rīkotas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Tāpat par dāvanām nav uzskatāmi jebkuri labumi un garantijas, kuras valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā garantē attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija; pakalpojumi un dažāda veida atlaides, kuras piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kuras ir publiski pieejamas visiem.

Netieši pieņemta dāvana šā likuma izpratnē ir dāvana, kuru, valsts amatpersonai zinot vai pēc valsts amatpersonas norādījuma, pasniedz jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai, lai ietekmētu valsts amatpersonas darbību (bezdarbību), vai, kuru pasniedz kā pateicību par valsts amatpersonas veiktu darbību (bezdarbību).

Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanu no tiešā pakļautībā esošās personas vai personas, kura attiecīgajā valsts vai pašvaldību institūcijā ieņem zemāku amatu.

Valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas, kuras pasniedz ārvalstu amatpersonas oficiālo vai darba vizīšu laikā; ārvalstu amatpersonas Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību valsts amatpersonām; pasniedz valsts amatpersonai kā valsts institūcijas pārstāvim Latvijas valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās vai valsts vai pašvaldības institūcijas, ar kuru valsts amatpersona ir darba tiesiskajās attiecībās, jubilejā.

Valsts amatpersonai ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai pieņēmusi pārvaldes lēmumu, tajā skaitā sagatavojusi vai izdevusi administratīvo aktu, vai veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas, sodīšanas funkcijas vai citas darbības, kas saistītas ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu.

Ja valsts amatpersona ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju sagatavot vai pieņemt pārvaldes lēmumu, tajā skaitā sagatavot vai izdot administratīvo aktu, vai veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas, sodīšanas funkcijas vai citas darbības, kas saistītas ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu arī divus gadus pēc dāvanas saņemšanas.

Ievērojot praksē plaši sastopamus gadījumus, kad valsts amatpersonas, pieņem lēmumus un veic citas darbības attiecībā uz valsts amatpersonas laulātā radiniekiem (brāļiem, māsām, vecākiem, vecvecākiem), likumprojektā paredzētie valsts amatpersonu lēmumu pieņemšanas un citu darbību veikšanas ierobežojumi attiecībā uz radiniekiem tika papildināti ar svainībā esošām personām, jo nav saskatāma valsts amatpersonas mazāka ieinteresētība attiecībā pret laulātā vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām nekā pret pašas radiniekiem.

Projektā ieviesta jauna pieeja – ir noteikts vispārējs aizliegums savienot darbus un amatu, bet ir paredzēti izņēmumi, kad amatus un darbus var savienot. Šāda pieeja nepieciešama, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka amatu un darbu savienošana valsts amatpersonu darbībā ir stingri ierobežota un izņēmumi attiecināmi tikai uz atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām.

KNAB likumprojekta anotācijā norāda, ka viens no iemesliem, kas neveicina personu aktivitāti ziņot par tai zināmajiem interešu konfliktiem un citiem koruptīviem gadījumiem, ir minēto personu nepietiekamā tiesiskā aizsardzība, t.i. personas, atklājot informāciju par kādiem faktiem, atrodas neaizsargātā situācijā. Darba devējs šādu personu var atlaist no darba vai arī radīt citas tai tiešas un netiešas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka valsts amatpersona darba vai dienesta tiesisko attiecību ietvaros ir informējis kompetentās iestādes (amatpersonas) par aizdomām par interešu konfliktiem vai citiem koruptīviem nodarījumiem, kuros ir iesaistītas citas attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieki, norāda KNAB. Lai mainītu esošo situāciju, likumprojektā ir ietvertas normas, kas noteiktu visām valsts amatpersonām skaidri formulētu pienākumu ziņot par viņai zināmiem iespējamiem interešu konfliktiem un citiem koruptīviem nodarījumiem, kā arī noteikt aizsardzības sistēmu tām amatpersonām, kas ziņo pa šādu rīcību.

Jaunajā likumā arī precizēts jēdziens "amats", kas tiek skaidrots nevis kā darbs vai dienests, bet gan personas tiesiskais statuss, proti, tiesības un pienākumi, kas rodas pildot noteiktas funkcijas.

Projekts arī papildināts ar jauniem terminiem, piemēram, tiek skaidrots jēdziens "pedagoga darbs". Šādu nepieciešamību noteica tas, ka daļai valsts amatpersonu ir aizliegts savienot amatus, paredzot pedagoga darbu kā vienu no darbiem, kuru atļauts savienot ar valsts amatpersonas amatu. Kaut arī Izglītības likumā ir skaidrots, kas ir pedagogs, minētais skaidrojums neaptver, piemēram, lekciju lasīšanu Valsts administrācijas skolā. Līdzīga situācija ir ar radošā darba veicējiem, ievērojot to, ka neviens normatīvais akts neskaidro jēdzienu "radošais darbs", bet šajā likumā tas ir vairākkārt lietots, likums papildināts ar minētā jēdziena skaidrojumu.

Likumprojektā noteikti arī ārštata konsultatīvie darbinieki, kuri saņem atalgojumu, kā arī par valsts amatpersonām noteiktas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas.

Pašlaik spēkā esošais likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pieņemts 2002.gadā un tajā ir iespēja dažādi attiecināt vienas un tās pašas likuma normas konkrētos gadījumos, likumā lietotie termini nav izsmeļoši un izmantojot dažādas normu tulkošanas metodes ir saprotami dažādi, norāda KNAB.

2004.gada sākuma tika ierosināts likumu grozīt, taču vēlāk, ņemot vērā lielo grozījumu apmēru tika nolemts izteikt likumu jaunā redakcijā. Izstrādājot likuma jauno redakciju, tika nolemts būtiski grozīt gan atsevišķās normās ietverto regulējumu, gan arī likuma struktūru, tādējādi izstrādājot jaunu likumprojektu.

 

Guļāns: Jāizvērtē tiesneses Brodas rīcība

LETA   07/23/07    Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda, atceļot Ventspils mēram Aivaram Lembergam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu un uzreiz nepaziņojot par jaunā drošības līdzekļa - mājas aresta - ierobežojumiem, ir rīkojusies dīvaini, un viņas rīcība jāizvērtē apgabaltiesas priekšsēdētājam, uzskata Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns.

"Šis ir ļoti būtisks jautājums par Brodas rīcību, kas jāizvērtē apgabaltiesas priekšsēdētājam, un jānoskaidro, vai tiesnese tā rīkojusies nekompetences vai citu iemeslu dēļ,'' šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja Guļāns.

AT priekšsēdētājs norādīja, ka pats personīgi nav pētījis minēto lietu, jo tā ir apgabaltiesas priekšsēdētāja kompetencē.

Guļāns, tiekoties ar Valsts prezidentu, informējis Zatleru par tiesas sistēmas darbību un tās problēmām. AT priekšsēdētājs norādīja, ka lielākās problēmas saistītas ar kvalificētu tiesnešu, telpu un finansējuma trūkumu. Guļāns arī norādīja, ka Latvijā nav problēmu ar tiesnešu neatkarību, ko nodrošina gan tiesību akti, gan arī tiesnešiem piešķirtās garantijas.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns iepriekš atzinis, ka tiesneses Brodas rīcība, tikai vairāk nekā dienu pēc drošības līdzekļa maiņas no apcietinājuma uz mājas arestu paziņojot papildu ierobežojumus, kas jāievēro Lembergam, ir vērtējama kā dīvaina.

Tiesnese Broda 10.jūlija pēcpusdienā paziņoja šā lēmuma rezolutīvo daļu, bet papildu ierobežojumus - sarunu un korespondences kontroli, kā arī ierobežojumu tikties ar cilvēkiem - ietvēra lēmuma motīvu daļā, kas nav publiska, turklāt procesa dalībniekiem bija pieejama tikai 12.jūlija rītā.

Ar Rīgas apgabaltiesas preses sekretāres Evitas Naglinskas starpniecību Stukāns aģentūrai LETA iepriekš darīja zināmu, ka patlaban nevar atbildēt, vai viņš vērtēs tiesneses rīcību, lemjot par Lembergam piemērotā drošības līdzekļa maiņu.

Tiesneses rīcības izvērtēšanas pamats būtu attiecīgs prokuratūras lūgums, taču pagaidām procesa virzītājs tādu neesot izteicis. Konkrēts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt nav pieņemts. Līdzko lēmums būšot, Stukāns būšot gatavs to pamatot un motivēt savu viedokli, informēja Naglinska.

Kā ziņots, ģenerālprokurors Jānis Maizītis iepriekš informēja, ka prokuratūra analizē Brodas rīcību, mainot Lembergam piemēroto drošības līdzekli un pusotru dienu nenosakot jaunā drošības līdzekļa - mājas aresta - papildu nosacījumus. Tai pašā laikā prokuratūra atzīst, ka Lembergs ļaunprātīgi šo situāciju nav izmantojis un nav ietekmējis izmeklēšanu.

Lembergam, kurš kopš 14.marta atradās apcietinājumā, 10.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noteica citu drošības līdzekli - mājas arestu.

 

Gandrīz 20 miljoni latu dzimumu līdztiesības programmai

Inga Paparde,  NRA  07/24/07    Pirmajā acu uzmetienā ārkārtīgi dārgā – gandrīz 20 miljonu vērtā – programma dzimumu līdztiesības īstenošanai turpmākiem četriem gadiem ietver rīcības virzienus, kuriem nauda jau ir ieplānota.

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktores vietniece Agnese Gaile uzsver: papildu līdzekļi galvenokārt ir vajadzīgi paternitātes pabalsta paaugstināšanai un vardarbībā cietušo personu rehabilitācijai, kam līdz šim valsts budžetā nauda netika paredzēta.

Miljonus izmaksā arī jaunu bērnudārzu būvniecība. Kāpēc šie mērķi iekļauti dzimumu līdztiesības programmā, LM speciālisti pamato: vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem ir jānodrošina visās dzīves jomās, tāpēc programmā ir gan bērnudārzu celtniecība, lai vecāki neatkarīgi no dzimuma varētu atsākt strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, gan pabalstu palielināšana – lai vīrieši nesaņemtu mazāk par sievietēm, gan sociālās kampaņas un pētījumi. Tieši par šādu kampaņu lietderību izskanējis visvairāk šaubu.

Ministru kabineta komiteja pirmdien programmu konceptuāli atbalstīja, lai gan premjerministrs Aigars Kalvītis bija nedaudz izbrīnījies par tās realizācijai nepieciešamo naudas summu – 19,5 miljoniem latu. Viņš lūdza mērenāk plānot līdzekļus, jo nepieciešamā summa programmas īstenošanai, viņaprāt, ir nesamērīgi liela.

Programmā iekļauti seši prioritāri rīcības virzieni, arī atsevišķa sadaļa ir veltīta problēmas vardarbība ģimenē aktualizēšanai.

Programmas īstenošana šogad un 2008. gadā tiks nodrošināta par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. A. Gaile Neatkarīgajai atzina, ka šajā programmā vairākiem no īstenojamajiem plāniem jau ir paredzēts vai tiks paredzēts finansējums attiecīgo nozaru ministriju budžetos, tāpēc šī kopējā summa – 19,5 miljoni latu – nav vajadzīga papildus. Vislielākā naudas summa šīs programmas ietvaros ir nepieciešama 26 bērnudārzu izveidei no 2008. līdz 2010. gadam – ap 12,7 miljoni latu – Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai. Papildu nauda ir vajadzīga vardarbības novēršanai ģimenē – turpmāk katru gadu sociālajai rehabilitācijai piešķirs 108 000 latu.

Līdztekus šiem pasākumiem plānotas arī sociālās kampaņas, kuru iedarbīgums un lietderīgums tikpat kā nav izmērāms. Lai gan pērn jau tādas notika (ja atceramies – sieviete kā veļas mašīna, un vīrietis – bankas automāts), LM secinājusi, ka kampaņas ir vajadzīgas vēl, jo sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki vēl nepietiekami izprot dzimumu līdztiesības jautājumus. Kampaņas gan izmaksā diezgan dārgi – turpmākos trīs gadus tām nepieciešami 250 000 latu.

 

Valsts atpirks zemi aizsargājamajās teritorijās

Atis Rozentāls, Žurnāls "Nedēļa"  07/24/07    Latvijas aizsargājamajās dabas teritorijās joprojām ir gana daudz īpašumu, kuros ir ierobežota saimnieciskā darbība. Tiem īpašniekiem, kurus šis fakts nepamierina, Vides ministrija piedāvā risinājumu — valsts zemi no īpašniekiem atpirks.

Pašreizējā likumdošana nosaka, ka valstij jāpiešķir kompensācijas zemes gabali, bet šī norma nav stājusies spēkā — brīvu zemes gabalu vienkārši nepietiek. Tiesa gan, nav zināms, cik daudz īpašnieku piekritīs šādam darījumam un vai viņi būs apmierināti ar piedāvātajām summām. Vides ministrijas pārstāvis sola, ka atlīdzība atbildīs zemes tirgus vērtībai.

Likums ar garu nosaukumu Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos Saeimā tika pieņemts 2005. gada 30. jūnijā un daļēji stājās spēkā 2006. gada 1. janvārī. Attapušies, ka nespēs dot to, kas solīts, tautas priekšstāvji jau 2005. gada 20. oktobrī likumu grozīja, nosakot, ka zemes maiņa notiks no 2007. gada 1. janvāra. Tā kā pa šo laiku zemes gabali klāt nenāca, 2006. gada 19. decembrī likumu grozīja vēlreiz, un nu jau zemes maiņas sākums pārvirzījās uz 2008. gada 1. janvāri. Jau tagad ir skaidrs, ka arī šajā datumā nekāda zemes maiņa sākties nevarēs — zemes gabalu vienkārši trūkst, jo nepieciešami 28 520 hektāru meža zemes. Pašlaik no maiņai piedāvātajām meža zemēm tikai 9768 hektāros nav koku ciršanas ierobežojumu. Saprotot problēmu, Vides ministrija šā gada 12. jūnijā iepazīstināja valdību ar radušos situāciju, piedāvājot divus risinājumus — vai nu zemi atpirkt, vai regulāri maksāt gadskārtējas kompensācijas. Tika arī nolemts, ka precizēs to zemes īpašnieku loku, kuri drīkstēs pretendēt uz zemju atpirkšanu.

Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile priecājas, ka šis jautājums izkustējies no nulles punkta. "Lielās sapulcēs šo jautājumu uzdeva mazāk, bet gan man personīgi, gan komisijai regulāri pienāk vēstules, un ir cilvēki, kuri zvana un uzdod jautājumu, cik tālu ir ar kompensācijām," atzīst deputāte. Viņa gan likumprojektu jaunajā redakcijā nav redzējusi, bet ir iepazīstināta ar tā koncepciju. Jauno risinājumu viņa sauc par pareizu, jo kompensējamās zemes lielākoties bija rezervētas uz valsts mežu rēķina, bet tik un tā platības nepietika. "Ja stingrā režīma aizsargājamajās teritorijās zemi atpērk pēc tirgus cenas, tas ir normāli. Daudz vairāk problēmu ir ar neatdotajām kompensācijas zemēm bijušajiem īpašniekiem, sevišķi pilsētās, kur brīvu zemju nav, jo tur kompensācijas izmaksā pēc 1940. gada zemes vērtības, un daudzi cilvēki ar to ir neapmierināti, bet tas ir atsevišķs jautājums, kas steidzami jārisina. Aizsargājamajās teritorijās zemes atpirkšanas prakse nebūtu slikta, tikai jānoskaidro, vai valstij tam pietiks naudas. Esmu dzirdējusi, ka viens no līdzekļu ieguves avotiem varētu būt ienākumi no privatizācijas. Iespējams, ka ar to pietiktu, jo visi īpašnieki jau kompensācijas nepieprasīs vienā budžeta gadā," domā Seile. Viņa atceras, ka šo likumu Saeima pamatīgi labojusi, pirms tas pieņemts, un sola grozījumus nepieņemt, kamēr tie nebūs apspriesti ar nevalstiskajām organizācijām.

Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vadītāja vietnieks Gatis Eriņš stāsta, ka pretendentu loks, kas varēs saņemt kompensācijas, ir noteikts jau pašlaik spēkā esošajā likumā. To nosaka, vadoties pēc diviem pamata kritērijiem. Pirmkārt, jāzina, vai zemes iegūšanas brīdī tās apsaimniekošanai jau bija uzlikti ierobežojumi. Priekšroka būs tiem, kuri šo zemi īpašumā ieguvuši kā apsaimniekojamu un kam ierobežojumi saimnieciskajai darbībai noteikti vēlāk. Otrkārt, svarīgi būs, cik stingrs režīms noteikts katrā teritorijā. Ja īpašniekam zeme ir rezervātā, kur ir stingrā režīma zona, viņš kompensāciju sarakstā būs viens no pirmajiem. Zemes īpašnieks varēs pieprasīt valstij atpirkt zemi, uz kuras neatrodas ēkas un būves, ja šī zeme atrodas dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā. Ja daļa zemes neatrodas šajās zonās, to valsts neatpirks. Tāpat atpirkšanu varēs pieprasīt tikai tie īpašnieki, kuru zemesgabali nav ieķīlāti vai apgrūtināti ar izpirkuma tiesībām.

Būtisks ir likumprojekta punkts, kas paredz zemes vērtības noteikšanu pēc tirgus cenām. Ja zemes tirgus cena ir zemāka par kadastrālo vērtību, zemes atpirkšanas cenai jābūt vienādai ar kadastrālās vērtības cenu. "Ir būtiski, ka zemesgabala cenu nosaka pēc vienotas metodikas, nevis vērtē katram atsevišķi, jo jāizvairās no vērtētāja subjektīvā atzinuma. Ir Ministru kabineta pieņemta metodika, un Valsts zemes dienests pēc tās vadīsies. Par pamatu tiek ņemta zemes tirgus vērtība attiecīgajā reģionā pēdējā pusgada laikā. Ja šajā laikā konkrētajā teritorijā lauksaimnieciski izmantojamu zemi pirka un pārdeva par 800 latiem hektārā, tad tāda būs arī valsts noteiktā atpirkšanas cena. Ja īpašnieks atteiksies, atpirkšanas cenu noteiks tiesa," skaidro Eriņš. Patlaban Vides ministrija lēš, ka kopumā zemes atpirkšanai vajadzēs 112,52 miljonus latu. Šo summu veido zemes atpirkšana par netieši noteikto tirgus vērtību (19,6 miljoni latu), mežaudžu atpirkšana (87,4 miljoni), zemes atpirkšanas administrēšana (254 tūkstoši latu), atpirkto zemes gabalu uzmērīšana un ierakstīšana zemesgrāmatā (3,6 miljoni), kā arī valsts iegūto zemes vienību apsaimniekošana (91,8 miljoni latu).

Otrs variants, kā atlīdzināt aizsargājamo zemju īpašniekiem summas, ko viņi neiegūst no saimnieciskās darbības, ir gadskārtējās kompensācijas. Vides ministrija ir sarēķinājusi, ka par negūtajiem labumiem varētu maksāt trīs miljonus latu gadā, un lauvas tiesu no šīs summas (līdz pat 3,26 miljoniem latu) varēs maksāt no Eiropas Savienības kabatas — Eiropas Lauksaimniecības fonds līdz 2013. gadam finansē Latvijas lauku attīstības programmas Natura maksājumus. Līdz ar to šīm kompensācijām no valsts vajadzēs tikai 326 tūkstošus latu gadā — par teritorijām, kas nevar saņemt maksājumus no ES finansējuma.

Eriņš pieļauj, ka būs arī tādi īpašnieki, kas nemaz nepieprasīs kompensācijas, jo jau tagad saņem Eiropas finansējumu par vērtīgo zālāju apgūšanu — 200 eiro par hektāru. Visticamāk, Gaujas Nacionālā parka teritorijā dzīvojošie īpašnieki savas zemes saglabās ar visiem ierobežojumiem un negribēs tās pārdot valstij. Visvairāk pārdot gribētāju varētu būt to īpašnieku vidū, kuri paši dzīvo tālu no īpašuma un kurus šis īpašums interesē tikai kā peļņas avots — ja tur nevar neko cirst vai būvēt, tad izdevīgāk ir zemi pārdot valstij.

Sagatavojot likumprojektu izskatīšanai, Vides ministrija optimistiski norāda, ka "likums veicinās saimniecisko darbību valstī, jo privātajiem zemes īpašniekiem, pārdodot zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, būs iespēja ieguldīt iegūtos finanšu līdzekļus, lai sāktu vai izvērstu tādu saimniecisko darbību, kas citādi ir ierobežota vai aizliegta attiecīgajās aizsargājamajās teritorijās". Ja likumprojekts cauri ministriju un Saeimas slūžām izies kaut cik gludi un ātri, līdz nākamā gada 1. janvārim Ministru kabinetam vēl jāpaspēj izdot noteikumus par iesniegumu pieņemšanas kārtību un prioritāro secību zemesgabalu atpirkšanai, par zemes vērtēšanu zemes atpirkšanas vajadzībām, kā arī kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību un atlīdzības izrakstu reģistrācijas kārtību.

 

Štokenbergs vaino Šķēli nepatiesas informācijas izplatīšanā

DELFI  07/24/07    Tautas partijas (TP) ierindas biedrs Andris Šķēle medijos neesot teicis patiesību par savu un reģionālās un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP) tikšanos. Štokenbergs, iepazīstoties ar Šķēles medijiem atstāstīto, uzzinājis vairākus jaunumus, otrdien intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atklāj Štokenbergs.

"[Šķēles]intervija man radīja vismaz divus jautājumus. Pilnīgs jaunums man bija tas, ka es esot uzaicinājis Šķēli uz tikšanos. Jaunums man bija arī tas, ka Šķēlem ir tik skaidras pazīmes, kas raksturo valstsvīru. Un – es neesmu bijis nekādā inaugurācijā. Ne zaķu, ne trušu. Tas, uz ko es gāju, bija jauno literātu, jauno mākslinieku pasākums. Kāds tas bija izsludināts. Bet, kad ieraudzīju, kāda politiķu publika tur sapulcējusies, es vienkārši gāju prom, " skaidroja Štokenbergs.

Savukārt Šķēle pagājušo otrdien intervijā "Latvijas Avīzei" sacīja, ka tikšanās ar Štokenbergu notikusi nejauši.

"Biju TP birojā, kad Štokenberga kungs man jautāja – vai neiesim iedzert tasi kafijas? Teicu, ka labprāt, tik vien kā pabeigšu sarunu ar kolēģi. "Rīdzene" ir birojam tuvākā vieta. Laikam telepātiskā veidā mūsu pasēdēšana un parunāšanās no cilvēkiem tukšā ēstuvē kļuvusi avīzei "Diena" zināma. Tas bija ārpus darba laika, ap deviņpadsmitiem vakarā. Kā saka – brīvā valstī un privāta saruna. Protams, es Štokenberga k-gam jautāju par neiešanu pie Valsts prezidenta. Saprotams, ka Aigars Štokenbergs varēja iet, kur un pie kā vien vēlas. Bet kā ministram un valstsvīram Aigaram Štokenbergam, manuprāt, vajadzēja piedalīties Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumā, nevis inaugurēt zaķi vai kādu citu zvēru, " sacīja Šķēle.

Viņš intervijā laikrakstam atklāj, ka Štokenbergam "norādīju uz šo atšķirību starp brīvdomātāju Štokenbergu, kurš var atļauties būt pat nepieklājīgs, ja tā vēlas, un ministru Štokenbergu, kam jārīkojas ar valstsvīra stāju."

Jau vēstīts, ka laikraksts "Diena" iepriekš ziņoja, ka Šķēle pieprasījis Štokenbergam paskaidrojumus par to, kāpēc ministrs Andrejsalā apmeklējis valsts pirmā zaķa inaugurācijas pasākumu Zatlera inaugurācijas dienā, bet nav piedalījies oficiālajā pasākumā Jelgavas pilī.

 

Intervija ar Lindu Mūrnieci: Cenšas izstumt konkurentus

Baiba Lulle,  NRA  07/26/07    Mūrniece: Ja mēs nīdēsim savus cilvēkus ārā tādā tempā, tad vieta citai partijai var parādīties.

Jaunā laika (JL) Saeimas deputātes Lindas Mūrnieces intervija Neatkarīgajai ir, iespējams, pat provokatīva uzdrīkstēšanās pēc tam, kad par referenduma rezultātu komentēšanu televīzijā Saeimas frakcijas vadītāja vietnieka amatu nācās zaudēt Solvitai Āboltiņai. Un tomēr.

Neatkarīgā: – Vai ar drošības likumiem, kas tika grozīti jau pirms referenduma, tagad viss kārtībā?

Linda Mūrniece: – Jā, jo tajos atgriezās pie iepriekšējās likuma redakcijas, kas bez problēmām darbojās vairākus gadus, bet nav kārtībā tas, ka koalīcija ne mirkli nav atmetusi domu tos grozīt atkal. Piekrītu Nacionālās drošības komisijai, ka vajadzētu grozīt likumu sadaļā par drošības iestāžu parlamentāro kontroli, bet ne tam, ko tur varētu gribēt ierakstīt Ministru kabinets. Domāju, atkal varētu būt mēģinājumi Informācijas analīzes dienestu padarīt par specdienestu, līdzīgi kā pagājušā gada decembrī, kad no premjera puses varēja sajust pilnīgu patvaļu un likumprojektā tika ierakstītas visas vēlmes, ko nu kuram kārojās.

Valdības vēlme pilnībā kontrolēt drošības iestādes un pilnībā valdīt pār informāciju.

– Vai arī, jūsuprāt, nepietiekamā aktivitāte jeb 20,69% pilsoņu dalība referendumā bija pietiekams iemesls, lai pēc tam JL runas par valdības demisijas nepieciešamību neizskatītos pēc lētas publicitātes?

– Esot opozīcijā, mēs vienmēr esam gatavi prasīt valdības demisiju, tas ir mūsu darbs. Pat ja būtu nonācis līdz demisijas pieprasīšanai, arī tad, zinot, ka to nebūs iespējams panākt, par to vismaz tiktu runāts. Līdzīgi kā nesen veselu dienu parlamentā tika apspriestas izglītības problēmas, izskatot izglītības ministres demisijas pieprasījumu.

– Kāpēc Āboltiņai nācās zaudēt Saeimas frakcijas vadītāja vietnieka amata?

– Tā ir garāka saruna gan par JL, gan par konkrēto gadījumu. Iemesls, kāpēc Solvitai šo amatu lika atstāt, bija tas, ka viņa bija televīzijas raidījumā analizējusi referenduma rezultātus. Lai gan viņa iepriekš šo iešanu uz televīziju bija saskaņojusi ar partijas vadību, nesaprotamā veidā tomēr nonāca pie tā, ka Solvitai šobrīd nav šā amata. Turklāt, ja vēl var pārmest teiktā saturu, tad nevar pārmest to, ka deputāts kontaktējas ar presi, tas ir politiķa darbs.

Mēs esam opozīcijas partija, kurai nav ne varas, kas būtu dalāma, ne kā cita, izņemot varbūt personīgas ambīcijas, kas vēl dalāmas. Tāpēc nesaprotu, kāpēc bija tik svarīgi Solvitai atņemt šo amatu, kuram turklāt nav īpašas ietekmes. Katrā ziņā Solvitai no tā, ka viņai nav šā amata, sliktāk nekļuva.

– Minēts, ka viņa nav ziedojusi 200 latu referenduma kampaņai. Cik piespiedu brīvprātīgs bija šis aicinājums, kura izpausmes saskatāmas arī KNAB partiju finanšu datu bāzē?

– Ziedojumi jau ir tāda brīvprātīga lieta, un ne katram ir aicinājums ziedot. Solvita ir pietiekami daudz un bieži partijai ziedojusi, lai šī viena atteikšanās neradītu problēmas. Bet, domāju, tas viss vienkārši raksturo situāciju partijā, to, ka JL nav tāds, kāds bija iepriekšējā parlamentā.

Pirmos četrus gadus mums bija veselīga iekšējā konkurence, mēs sākumā bijām visi apmēram vienādi, un tie, kas bija spējīgāki, labāk prata sevi parādīt, strādāt, kaut kā iekaroja savas pozīcijas. Bet tas, kas notiek tagad, ir nevis veselīga konkurence, bet konkurentu izstumšana.

– Vai šos procesus var salīdzināt caur prizmu Repšes laiki – Kariņa laiki, vai caur prizmu vara – opozīcija?

– Mēs arī iepriekšējā parlamentā bijām opozīcijā un spējām pietiekami labi strādāt, asi un kritiski reaģēt. Neraugoties uz to, ka bijām opozīcijā, visu laiku bijām populārākā partija. Es negribētu izdalīt Kariņa laikus un Repšes laikus, jo ne jau viens cilvēks veido to politiku, tā nebija ne tad, kad Repše bija partijas vadītājs, ne tagad. To politiku veido cilvēki, kas ir apkārt partijas vadītājiem. Manuprāt, mūsu frakcijas lielākā problēma ir tā, ka tā domā, ka viss sākas un beidzas ar frakciju. Mēs esam 18 zvaigznes, 18 Saeimas deputāti, katrs redz sevi kādā noteiktā ministra vai premjera, vai vēl kādā amatā, ko mēs katrs droši vien arī esam spējīgi veikt. Bet mēs aizmirstam, ka partija sastāv no vairāk nekā tūkstoš biedriem, no nodaļām, atbalstītājiem. Pēc pēdējā partijas kongresa gan ar viņu viedokli sāk rēķināties, jo var jau frakcijas deputāti savā starpā kaut ko dalīt, strīdēties vai mīlēt viens otru, bet partijas cilvēki ir tie, kas beigās pateiks, vai konkrētais cilvēks būs valdē vai nebūs. Un par Solvitu kā JL valdes priekšsēdētāju nobalsoja tikai par 23 cilvēkiem mazāk nekā par Krišjāni Kariņu! Un pieņemu, ka vairāk par viņu nenobalsoja, tikai baidoties no tā, kā partija tiešām sašķelsies. Likās, ka tad, kad Solvita sevi parādīja kā tik spēcīgs konkurents Krišjānim, partijas vadībai ar viņu vajadzētu rēķināties un sadarboties, bet, mēģinot izstumt viņu no sava vidus, partija tikai zaudē.

– Vai viens no nesaskaņu un Āboltiņas izslēgšanas idejas centriem bija Sandra Kalniete, par kuru jūs pirms pavasara kongresa izteicāties, ka nesaprotat, kāpēc viņa iestājusies JL, jo viņa to tikai graujot?

– Skaļi to pateica Kārlis Šadurskis, bet, kurš bija iniciators, viņiem pašiem jāatbild. Nezinu, kurš to bija izdomājis un kā tas bija saplānots, bet man šis balsojums svētdienas dienā bija pārsteigums. Nezinu arī, kāpēc Solvitas aizvākšana no šā amata bija tik neatliekama un to bija tik svarīgi izdarīt tieši svētdienā, vasaras vidū. Runājot par Sandru Kalnieti, man viņa šķiet ļoti loģiska sieviete, un viedokļi daudzos politiskos jautājumos par to, kas un kā būtu jādara, mums saskan. Bet, protams, ir kāda daļa jautājumu, ko es nezinu un par ko man nestāsta. Jebkurā iestādē, biznesa institūcijā cilvēki, kas viens otram nav patīkami, kuriem ir bijušas kādas domstarpības, tomēr spēj viens otram paspiest roku, jo apzinās viens otra spēku. Arī Solvita ir pietiekami spēcīgs spēlētājs, lai viņu nevis mēģinātu izstumt, bet dabūtu savā pusē, sadarbotos. Domāju, ka patiesais mērķis ir dabūt viņu no JL projām vispār. Bet ne to grib Solvita, ne liela daļa frakcijas, ne arī tie simti partijas biedru, kas kongresā balsoja par viņu. Domāju, ka Kalniete ir pietiekami loģiska un gudra sieviete, lai saprastu, ka ar Solvitu vajadzētu kopā strādāt, un ka tas spēks ir šajos cilvēkos, nevis vienu pēc otra mēģināt dabūt prom tos, kas gadiem ir ieguldījuši savu darbu JL un cēluši partiju. Man liekas, ka jebkurā normālā organizācijā vajadzētu atrast veidu, kā strādāt kopā, bet pagaidām neizskatās, ka pie mums tā notiktu.

– Vai frakcijas balsojums par Āboltiņas atlaišanu ataino tā dēvēto repšistukariņistu šķelšanās līniju?

– Pamats šķelties drīzāk būtu bijis ap kongresa laiku, bet tagad, domāju, nav runa par šķelšanos, bet par konkurentu izbīdīšanu no partijas. Ar kādu mērķi – nezinu, nesaprotu. Mani uztrauc tas, ka tādējādi tiek vājināts gan JL, gan tie cilvēki, kas iesaistīti kašķī. Ieinteresētas tajā ir koalīcijas partijas, bet jo īpaši topošā jaunā partija, jo tai nav nišas. Ja JL tiktu novājināts, tai parādīts pilnīgi skaidra vieta. Līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir divi gadi, un, ja mēs nīdēsim savus cilvēkus ārā tādā tempā kā šobrīd, tad ir pilnīgi skaidrs, ka vieta citai partijai var parādīties.

– Ja pieļaujat ārējo spēku ietekmi partijas graušanā – ar kādiem mehānismiem tā iespējama?

– Tā kā tie ārējie spēki nerunā ar mani, tad nevarēšu pastāstīt par mehānismiem. Domāju, ka JL tas nav izdevīgi, tātad kādam ir izdevīgi.

– Kāda ir Repšes pašreizējā loma partijā? Kāpēc pirmā domes sēde sasaukta tikai maijā, apmēram trīs mēnešus pēc domes priekšsēdētāja posteņa radīšanas?

– Jā, vajadzēja panākt zināmu mieru, lai būt līdzsvars starp Repši un Kariņu, bet arī dome tiešām ir nepieciešama. Mums ir reģionu padome, kur pārstāvēti divi cilvēki no katra reģiona, bet tas ir pārāk mazs cilvēku skaits.

– Bet saskaņā ar statūtiem, piemēram, dome dod valdei atzinumu par partijas programmu, deputātu kandidātu sarakstiem vēlēšanām un citiem jautājumiem, bet par to, cik valdei šis atzinums saistošs, nekas nav teikts.

– Vēl nav izstrādāts šis mehānisms, un tas jāizdara kongresā rudenī. Pavasara kongresā šo darbu nepabeidza, jo svarīgākais bija ievēlēt Kariņu par valdes priekšsēdētāju, un ar to arī kongress beidzās. Nevēlēja ne valdi, ne izdarīja vēl citas lietas, pēc kā var secināt, ka tiešām vienīgais kongresa mērķis bija dabūt Repši prom no amata. Jā, pašlaik dome aktīvi nesanāk, bet, domāju, vasaras dēļ. Rudenī varēs redzēt, cik tos cilvēkus interesē dome, cik Repše ieliek tur savas idejas un kā viņš mobilizē domi. Tas, kāda nozīme būs domei, ko tā darīs, ir atkarīgs no paša domes priekšsēdētāja, arī no tā, kā viņš spēs piedāvāt domes idejas valdei, bet, protams, arī domei vajadzētu redzēt, ka valde tās idejas ņem vērā.

– Kongresā Šadurskis apgalvoja, ka JL lēmumu pieņemšanas centrs esot Dans Titavs, ap kuru pulcējas Mūrniece, Repše, Edgars Jaunups, Āboltiņa.

– Kaut kādi balsojumi, tāpat ka līdz šim, notiek valdē, bet, raugoties uz Solvitas atstādināšanu, ir pilnīgi skaidrs, ka tā bija iepriekš sarunāta, un es biju pilnīgi pārsteigta par šo iniciatīvu. Protams, toreiz Dans Titavs staigāja, lepodamies, ka viņš ir tik ietekmīgs, ka spēj veselu valdi, 14 cilvēkus, ietekmēt. Bet būtu muļķīgi domāt, ka viens, divi vai trīs cilvēki spēj ietekmēt visu valdi. Katrā ziņā es, strādājot valdē, neesmu jutusi, ka man kāds ko liegtu, paceļu roku un pasaku visu, ko domāju. Man gribētos domāt, ka mēs valdē tiešām strādājam. Gribētos domāt.

– Vai partijai ir ja ne jaunas zvaigznes, tad idejas, ko likt Repšes vietā, kas tomēr bija brends?

– Manuprāt, tā jau ir tā lielākā problēma, ka to ideju nav. Mēs ienācām politikā ar pretkorupcijas, tiesiskuma ideju, bet tagad mēģinām apkarot Solvitu, kura bija viena no galvenajām šīs tiesiskuma tēmas publiskajām nesējām. Tas nozīmē apkarot pašiem savas idejas. Arī ja runā par mūsu veikumu kopš marta, tad baidos, ka visspilgtāk atmiņā varētu palikt Solvitas atlaišana. Nezinu, vai tas bija tas, ko partijas vadība gribēja. Patiesībā esmu pārliecināta, ka ne visi tie, kas nobalsoja pret Solvitu, tā gribēja. Ne visi ir tādi cīnītāji, kas vienmēr būs savā pozīcijā kā es, ir cilvēki, kas ir daudz diplomātiskāki un kuri, iedomājoties, ka ar viņiem varētu notikt līdzīga izrēķināšanās, vienkārši nobalsoja par. Pirms balsojuma visiem bija skaidrs, ka man ir cita pozīcija, un, ja tajā slēgtajā balsojumā atrastu vēl kādu biļetenu pret Solvitas atlaišanu, domāju, ļoti ātri izskaitļotu, kurš tas ir, un tas cilvēks par to būtu ilgi un dikti nelaimīgs.

– Ja kādu apsvērumu dēļ valdība pirms vēlēšanām kristu, vai JL vai kāda tā daļa būtu ieinteresēta iesaistīties valdībā?

– Pilnīgi noteikti mēs būtu parakstījuši sev nāves spriedumu, aizejot strādāt Kalvīša valdībā tās esošajā sastāvā, bet izdarījām arī kļūdu, aiziedami prom no valdības, jo darbs tajā bija vienīgais veids, kā vispār varējām ietekmēt politiskos procesus. Varbūt vēlēšanās opozicionārisms būtu izdevīgs, bet, lai kaut ko ietekmētu politikā un valstī, jābūt valdībā. Bet, domāju, jaunas valdības veidošanas sarunas, ja tās būs, būs ļoti sarežģītas, ņemot vērā to, kas pēdējā laikā notiek valstī: drošības likumi, nejēdzīgā inflācijas apkarošanas programma, mūžīgie Šķēles padomi valdībai, tās sēdēšana pie viena galda ar oligarhiem, Tautas partijas pozitīvisma kampaņas un tagadējie tās mēģinājumi likumus pieskaņot savām vajadzībām, lai nebūtu jāatbild par priekšvēlēšanu tēriņu griestu pārsniegšanu, vispārējās deklarācijas ieviešana, kas atkal atlikta, lai paspētu legalizēt skaidrās naudas līdzekļus, prezidenta ievēlēšanas process.... Koalīcija tik atklāti ņirgājas gan par opozīciju, gan brīžiem arī par saviem vēlētājiem, ka liekas – tā vairs nevar turpināties un kaut kam jānotiek.

Neērta valdības partnera loma noteikti ir labāka nekā opozīcija.

 

Diena: ar likumu grozījumiem plāno liegt Lembergam būt par mēru

DELFI  07/26/07     Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) gatavo likumu izmaiņas, lai noteiktu, ka deputāta pilnvaras var uz laiku anulēt, ja deputāts trīs reizes pēc kārtas nav piedalījies domes sēdē veselības stāvokļa vai ar Kriminālprocesa likumu piemērotā drošības līdzekļa dēļ, vēsta laikraksts " Diena" .

Kā norāda "Diena", RAPLM šāda iecere radusies, jo smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs vairāk nekā četrus mēnešus formāli gan skaitās pašvaldības vadītājs, taču viņam noteikto drošības līdzekļu dēļ domes sēdēs nepiedalās un algu nesaņem.

"Tā ir absurda situācija, kad domes priekšsēdētājs, kurš atrodas arestā, joprojām ir mērs," " Dienai" sacījis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP). Viņam pašam trūkstot tiesiska pamata Lembergu atstādināt, taču ministrijā līdz rudenim virzīšanai valdībā tiks sagatavoti grozījumi likumos par pašvaldībām un par deputāta statusu.

 

Mūrniece: Kalvītis pārkāpis interešu konflikta novēršanas likumu

DELFI  07/26/07     Bijusī Saeimas pretkorupcijas komisijas vadītāja Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka premjers Aigars Kalvītis (TP) pārkāpis interešu konflikta novēršanas likumu, otrdien valdībā iesaistoties noteikumu projekta pieņemšanā par valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu ražošanā. Pēc Kalvīša ierosinājuma no noteikumu projekta svītrots punkts par valsts atbalstu saules enerģijas ražotājiem, kas ir izdevīgi mazo HES īpašniekiem, tostarp premjera sievai Kristīnei.

Laikraksts "Latvijas Avīze" (LA) ceturtdien vēsta, ka Kalvītis otrdien valdības sēdē "aktīvi aģitējis pret īpašu valsts atbalstu saules elektroenerģijas ražošanai, bet pēc tam palūdza protokolā fiksēt, ka lēmuma pieņemšanā viņš nav piedalījies."

Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus paredzēja uzlikt "Latvenergo" par pienākumu iepirkt hidroelektrostacijās, vēja stacijās, stacijās, kuras izmanto biomasu vai biogāzi, kā arī saules enerģiju, saražoto elektroenerģiju, maksājot paaugstinātu cenu. Noteikumu mērķis – paaugstināt uzņēmēju ieinteresētību piedalīties tā sauktās zaļās elektroenerģijas ražošanā, tādējādi veicinot šādas ražošanas izplatību mūsu valstī. Saules enerģija Latvijā pagaidām tikpat kā netiek izmantota, bet, lai veicinātu tās izplatību, bija iecerēts, ka tā jāiepērk, maksājot gandrīz 50 santīmus par kilovatstundu, kas ir daudz dārgāk nekā pērk pārējo īpaši atbalstāmo elektroenerģiju.

LA informē, ka premjers valdības sēdē norādīja, ka iepērkamā saules enerģija būtu dārga, tādēļ Latvijai varbūt to nevajagot.

"Kalvītis ierosināja punktu par īpašu atbalstu saules enerģijai no noteikumiem izņemt, kas nozīmē liegt valsts atbalstu šim enerģijas veidam. "Mums nevajadzētu dot nepareizu signālu uzņēmējiem, ka tagad būtu vēlams sākt ražot saules enerģiju. Kad šī enerģija tehnoloģiski kļūs lētāka, varēsim noteikumus atkal papildināt," valdības nostāju noformulēja premjers. "Visi ministri piekrīt?" viņš vēl pajautāja. Neviens neko neatbildēja, bet klusēšana, kā zināms, ir piekrišana. "Nu, ja visi ministri piekrīt, tad piefiksējiet, lūdzu, protokolā, ka es lēmuma pieņemšanā nepiedalos, jo mana sieva vairāk vai mazāk ir uzņēmēja elektroenerģijas biznesā," diskusiju nobeidza Kalvītis, " notikušo apraksta LA.

Mūrniece portālam "Delfi" pauda viedokli, ka Kalvītis nonācis interešu konflikta situācijā un notikušais ir jāizmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

"Ja viņš [Kalvītis] ir piedalījies šī dokumenta tapšanā, bet licis ierakstīt protokolā, ka viņš nav piedalījies, tad tas ir mēģinājums kādu piemuļķot," sacīja Mūrniece, norādot, ka KNAB esot jāpievērš uzmanība šim gadījumam.

Premjers Aigars Kalvītis uzskata, ka konkrētajā situācijā nav ietekmējis pārējos Ministru kabineta locekļus, jo ministri lēmumus pieņem patstāvīgi, neraugoties uz to, kāds viedoklis ir Ministru prezidentam, portālam "Delfi" sacīja premjers padomnieks Oskars Balodis.

LA norāda, ka premjers "veiksmīgi" izvairījies no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pildīšanas. Tas paredz, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, pieņem lēmumu vai piedalās lēmuma pieņemšanā, vai veic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Kalvīša dzīvesbiedrei Kristīnei pieder kapitāldaļas SIA "Braslas HES", kas arī pārdod "Latvenergo" elektroenerģiju. Valdības pieņemtais lēmums ir kaitējis iespējamiem Kalvītes biznesa konkurentiem un līdz ar to līdzējis premjera kundzes biznesam. Kalvītis lēmuma pieņemšanā formāli patiesi nepiedalījās, taču viņš izdarīja visu, lai valdība pieņemtu šādu lēmumu, kas var būt izdevīgs HES īpašniekiem, norāda laikraksts.

Lai arī premjera iesaistīšanās radot aizdomas par interešu konflikta pārkāpšanu, KNAB pārstāve Ilze Leimane LA atzinusi, ka KNAB darbinieki nav bijuši klāt valdības sēdē, tāpēc izmeklēšanu par premjera rīcību būtu iespējams uzsākt vienīgi tad, ja kāds uzrakstītu oficiālu iesniegumu birojam.

Leimane gan laikrakstam atzinusi: "Ja premjers būtu gribējis pilnībā izvairīties no interešu konflikta, viņam vispār nevajadzēja piedalīties šā jautājuma apspriešanā." Pēc KNAB pārstāves domām, neesot gan zināms, vai premjera rīcība tiešām ietekmējusi viņa dzīvesbiedres mantiskās intereses: "Šajos apstākļos matemātiski aprēķināt, vai šī valdības lēmuma dēļ palielinājušies Kalvītes kundzes uzņēmuma ienākumi, būtu ļoti grūti."

 

Kā premjers Kalvītis nepieņēma lēmumu par saules elektroenerģijas ražošanu

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  07/26/07     Ministru prezidents Aigars Kalvītis pēdējā valdības sēdē interesanti mēģināja izvairīties no interešu konflikta: vispirms viņš aktīvi aģitēja pret īpašu valsts atbalstu saules elektroenerģijas ražošanai, bet pēc tam palūdza protokolā fiksēt, ka lēmuma pieņemšanā viņš nav piedalījies.

Valdība šonedēļ izskatīja noteikumus par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tie paredzēja uzlikt "Latvenergo" par pienākumu iepirkt hidroelektrostacijās, vēja stacijās, stacijās, kuras izmanto biomasu vai biogāzi, kā arī saules enerģiju, saražoto elektroenerģiju, maksājot paaugstinātu cenu. Noteikumu mērķis – paaugstināt uzņēmēju ieinteresētību piedalīties tā sauktās zaļās elektroenerģijas ražošanā, tādējādi veicinot šādas ražošanas izplatību mūsu valstī. Saules enerģija Latvijā pagaidām tikpat kā netiek izmantota, bet, lai veicinātu tās izplatību, bija iecerēts, ka tā jāiepērk, maksājot gandrīz 50 santīmus par kilovatstundu, kas ir daudz dārgāk nekā pērk pārējo īpaši atbalstāmo elektroenerģiju.

Pēc tam, kad valdību ar sagatavotajiem noteikumiem bija iepazīstinājis ekonomikas ministrs Jurijs Strods, vārdu ņēma premjers, izsakot šaubas, vai tik dārgu elektroenerģiju vajadzētu iepirkt.

J. Strods atbildēja, ka citās valstīs saules ražotā enerģija tiekot īpaši lobēta, turklāt netiktu iepirkts vairāk saules enerģijas kā 0,01 no kopējā iepērkamā apjoma.

"Varbūt, kamēr tā ir tik dārga, Latvijai tomēr nevajag," nerimās premjers. Tad nu diskusijā iesaistījās arī ministrs Aigars Štokenbergs: "Mēs jau neaizliedzam izmantot saules enerģiju, taču jāņem vērā, ka mums ir arī lētāki atjaunojamie resursi."

Saņēmis kolēģa un partijas biedra iedrošinājumu, A. Kalvītis ierosināja punktu par īpašu atbalstu saules enerģijai no noteikumiem izņemt, kas nozīmē liegt valsts atbalstu šim enerģijas veidam. "Mums nevajadzētu dot nepareizu signālu uzņēmējiem, ka tagad būtu vēlams sākt ražot saules enerģiju. Kad šī enerģija tehnoloģiski kļūs lētāka, varēsim noteikumus atkal papildināt," valdības nostāju noformulēja premjers. "Visi ministri piekrīt?" viņš vēl pajautāja. Neviens neko neatbildēja, bet klusēšana, kā zināms, ir piekrišana. "Nu, ja visi ministri piekrīt, tad piefiksējiet, lūdzu, protokolā, ka es lēmuma pieņemšanā nepiedalos, jo mana sieva vairāk vai mazāk ir uzņēmēja elektroenerģijas biznesā," diskusiju nobeidza A. Kalvītis.

Iespējams, ka premjeram taisnība: pārāk dārgu enerģiju nevajag pirkt, taču šoreiz gribētos paust "apbrīnu" par veidu, kādā viņš izvairījās no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pildīšanas. Tas paredz, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, pieņem lēmumu vai piedalās lēmuma pieņemšanā, vai veic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

A. Kalvīša dzīvesbiedrei Kristīnei pieder kapitāldaļas SIA "Braslas HES", kas arī pārdod "Latvenergo" elektroenerģiju. Valdības pieņemtais lēmums ir kaitējis iespējamiem K. Kalvītes biznesa konkurentiem un līdz ar to līdzējis premjera kundzes biznesam. A. Kalvītis lēmuma pieņemšanā formāli patiesi nepiedalījās, taču viņš izdarīja visu, lai valdība pieņemtu šādu lēmumu, kas var būt izdevīgs HES īpašniekiem.

Vai te nebūtu darbs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam? KNAB pārstāve Ilze Leimane sacīja: tā kā KNAB darbinieki nav bijuši klāt valdības sēdē, izmeklēšanu par premjera rīcību būtu iespējams uzsākt vienīgi tad, ja kāds uzrakstītu oficiālu iesniegumu birojam.

Taču viņa uzsvēra, ka likums liedz amatpersonām ne tikai pieņemt lēmumus, kas varētu dot labumu pašām vai radiniekiem, bet aizliedz veikt arī citas darbības, kas var nākt par labu paša vai radinieku intereses. Šajā gadījumā lēmumu premjers nav pieņēmis, bet "citas darbības" viņš tomēr ir veicis. A. Kalvītis ne tikai piedalījās apspriešanā, bet pat ierosināja izmaiņas lēmumā!

"Ja premjers būtu gribējis pilnībā izvairīties no interešu konflikta, viņam vispār nevajadzēja piedalīties šā jautājuma apspriešanā," teica KNAB pārstāve.

Tajā pašā laikā I. Leimane uzsvēra: nav tomēr zināms, vai premjera rīcība tiešām ietekmējusi viņa dzīvesbiedres mantiskās intereses: "Šajos apstākļos matemātiski aprēķināt, vai šī valdības lēmuma dēļ palielinājušies Kalvītes kundzes uzņēmuma ienākumi, būtu ļoti grūti."

Taču arī tas, vai būs materiāls labums vai ne, nav tik būtiski. Svarīgi ir tas, ka augsta ranga politiķis kārtējo reizi parādījis, ka Latvijā var labi dzīvot, arī neesot pilnīgi likumpaklausīgs, un likumus, kuriem politiķiem būtu skrupulozi jāseko, var apiet un interpretēt, kā katrā gadījumā izdevīgi pašam un ģimenei.

 

JL sevi grauj no iekšienes

Liene Barisa,  NRA  07/27/07     To, ka arī pēc pavasarī notikušā ārkārtas kongresa, kurā mainījās varas sviras Jaunajā laikā (JL), partijas iekšējās problēmas nav mazinājušās, pagājušonedēļ apliecināja partijas priekšsēdētāja Krišjāņa Kariņa toreiz sīvākās konkurentes Solvitas Āboltiņas pēkšņā atstādināšana no frakcijas vadītāja vietnieces amata pagājušajā svētdienā.

Visbiežāk minētais šīs atstādināšanas iemesls – uzstāšanās televīzijā, izsakoties par referenduma rezultātiem, kad citi to "pelnījuši vairāk", apliecina arī pretrunas JL deklarēto iekšējās demokrātijas un izteiksmes brīvības principu ievērošanā. Uz neveselīgu konkurenci partijā aizvakar intervijā Neatkarīgajai norādīja arī viena no redzamākajām JL deputātēm Linda Mūrniece, kura balsoja pret šādu lēmumu un pauda neizpratni par to, kāpēc "Solvitas aizvākšana no šā amata bija tik neatliekama un to bija tik svarīgi izdarīt tieši svētdienā, vasaras vidū".

Arī L. Mūrniece apstiprināja jau iepriekš dzirdēto, ka iemesls, kāpēc S. Āboltiņai šo amatu lika atstāt, bijusi viņas uzstāšanās televīzijas raidījumā: "Lai gan viņa iepriekš šo iešanu uz televīziju bija saskaņojusi ar partijas vadību, nesaprotamā veidā tomēr nonāca pie tā, ka Solvitai šobrīd nav šā amata. Turklāt, ja vēl var pārmest teiktā saturu, tad nevar pārmest to, ka deputāts kontaktējas ar presi, tas ir politiķa darbs". Viņa nezinot, kurš izdomājis atlaist S. Āboltiņu, taču skaļi par to pirmais pateicis otrs vietnieks – Kārlis Šadurskis, kura alga, starp citu, pēc S. Āboltiņas atstādināšanas pieaugs. Līdz šim, tā kā bija divi vietnieki, arī piemaksa par šo posteni Saeimā bija jādala uz diviem.

K. Šadurskis komentēt notikušo un izskaidrot savas pozīcijas un motivāciju Neatkarīgajai atteicās. Pēc viņa sacītā, politiķis esot gatavs runāt par "nopietnām lietām" – "par iespējamiem streikiem, ekonomisko situāciju, gāzes elektrostaciju", tikai ne par notikušo S. Āboltiņas atstādināšanu no frakcijas vadītāja vietnieka amata, saucot to par tenkām (lai gan tas ir apstiprināts fakts), bet laikrakstu – par tenku lapu.

Neoficiālās sarunās ne reizi vien dzirdēts, ka jaunlaiciešu vadošie politiķi ir greizsirdīgi cīņā par mediju uzmanību, jo sevišķi gadījumos, kas nav kritiski partijai. Savukārt daži partijas vadošie politiķi mēdz izteikt neapmierinātību, ja ierindas deputāti publiski pauduši no vadības atšķirīgu viedokli. Arī Neatkarīgā 8. Saeimas laikā, kad frakciju vadīja K. Šadurskis, vairākkārt pieredzēja, ka JL frakcija bija vienīgā Saeimā, kurā žurnālistiem nedeva visu deputātu kontakttālruņus, lai varētu uzzināt ne tikai vadības domas.

Sazināties ar partijas līderi K. Kariņu un iegūt viņa skaidrojumu par savas nu jau bijušās vietnieces atstādināšanu un ar to saistīto situāciju partijā Neatkarīgajai neizdevās.

 

Zatlers viņa vārdā izveidoto mājaslapu dēvē par satīrisku

LETA  07/27/07     Valsts prezidents Valdis Zatlers viņa vārdā izveidoto mājaslapu "www.zatlers.blogspot.com", par kuru prezidentam atzinumu sniedza Drošības policija (DP), uzskata par satīrisku.

Zatlers šodien Latvijas Radio 4 diskusijā sacīja, ka apskatījies minēto mājaslapu un uzskata to par satīrisku. Tomēr, pēc prezidenta vārdiem, katru dienu viņš to neskatītos.

Prezidents atkārtoti uzsvēra, ka mājaslapa bijusi daļa no kampaņas, kas tika vērsta pret viņu kā prezidenta amata kandidātu.

Kā iepriekš aģentūru LETA informēja prezidenta preses sekretāre Inta Lase, Zatlers ir saņēmis DP atzinumu par veikto izmeklēšanu saistībā ar viņa vārdā izveidoto mājaslapu. Prezidents ir pilnībā apmierināts ar izmeklēšanas rezultātiem, tomēr plašāku informāciju par izmeklēšanas rezultātiem nesniedz, jo DP sniegtā informācija ir klasificēta.

Prezidenta vēlēšanu laikā kāds Zatlera vārdā bija izveidojis mājaslapu. Zatlers tolaik uzsvēra, ka nav veidojis šo mājaslapu, un pauda viedokli, ka tā ir daļa no kampaņas, kas tika vērsta pret viņu. Anonīmie mājaslapas veidotāji gan to noliedza un apgalvoja, ka "neviens mūs nav politiski angažējis".

DP sāka pārbaudi par Zatlera vārdā izveidoto mājaslapu.

Kā konstatēja aģentūra LETA, mājaslapa vēl aizvien darbojas. Tā nosaukta par "Vatlera Draugu Kopu" un vēsta, ka "Zaldis Vatlers ir mūsu valsts galvenais rezidents. Stāsts par Zaldi Vatleru ir sens kā pasaule, tāpēc mēs - Vatlera Draugu Kopa - gribam turpināt stāstīt šo stāstu".

 

Viedoklis: Lembergs nav unikāls

Aivars Ozoliņš,  Diena  07/28/07    Kā var no cietuma vadīt pašvaldību? Ja var pašvaldību, varbūt var arī jebkuru valsts iestādi, ministriju, valdību, Saeimu? Politiskās atbildības jēdzienu, ko demokrātiskās valstīs saprot pirmām kārtām kā atkāpšanos no amata reāla vai pat tikai šķietama konflikta ar likumu vai vienkārši ētiski apšaubāmas rīcības gadījumā, Latvijā valdošie reducējuši līdz principam — ja nav notiesāts, var būt amatā. Dabiski, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam šķiet absurda situācija, ka, piemēram, smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs četrus mēnešus pavadīja Matīsa cietumā un tagad atrodas mājas arestā, tomēr arvien ir likumīgs Ventspils domes priekšsēdētājs.

Štokenberga iecere rosināt grozījumus likumā par pašvaldību deputātu statusu, lai deputātam var uz laiku anulēt mandātu, ja viņš trīs reizes nav apmeklējis domes sēdes, uzreiz izraisījis, saprotams, vētrainu sašutumu Ventspils naftai piederošajā avīzē Puzes balss, atvainojiet, pareizi laikam ir — Neatkarīgajā Rīta Avīzē. Taču tās rakstītāju patoss, ka atkal tiekot gatavots likums vienam konkrētam cilvēkam, ir gan demagoģisks, gan vienkārši melīgs.

Demagoģisks tas ir tāpēc, ka tieši tā jau likumu pilnveidošana parasti notiek — kad konkrēta problēma parāda vispārīgu likuma nepilnību. Bet melīgs tāpēc, ka Lembergs nav pirmais, kas pašvaldības deputāta statusu savienojis ar atrašanos cietumā, un nebūtu vienīgais, kas likumu grozījumu rezultātā varētu zaudēt mandātu. Jūrmalas domes deputāts un viens no "mūsu divu Š" diriģētā pilsētas mēra vēlēšanu kukuļdošanas skandāla galvenajiem varoņiem Juris Hlevickis ir pat notiesāts un sēž cietumā, taču joprojām ir deputāts. Viņš ir pārsūdzējis spriedumu, tāpēc var paredzēt, ka viņa deputāta pilnvaras "dabiski" beigsies līdz ar pašreizējās domes pilnvarām — ātrāk nekā pārsūdzību izskatīšana visās tiesu instancēs līdz augstākajai.

Likumu grozījumi droši vien nebūtu vajadzīgi, ja politiķi un partijas prastos elementāru kaunu un būtu apveltīti ar piedienīguma vispārpieņemtu izpratni. Taču Jūrmalas domei un Šlesera "kristīgo vērību" sludinātāju partijai acīmredzot šķiet, ka par kukuļdošanu notiesāts deputāts un partijas biedrs ir cienījams cilvēks, kas, arī cietumā sēdēdams, bauda vēlētāju uzticību un godam pārstāv savu partiju. Bet Latvijas Zaļo un zemnieku savienībai Lembergs arvien ir vislabākais premjerministra kandidāts. Arī premjerministram Kalvītim viņš bija visnotaļ pieņemams koalīcijas partneris pat tad, kad prokuratūra jau bija viņam uzrādījusi smagās apsūdzības kriminālnoziegumos — par kukuļņemšanu sevišķi lielā apmērā, par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu u.c., — un tikai pēc drošības līdzekļa maiņas no apcietinājuma uz mājas arestu Lembergam uzrādītās apsūdzības arī Kalvītim sāka šķist "nopietnas".

Štokenberga piedāvāto likuma grozījumu pašreizējās redakcijas principi nerada būtiskus iebildumus. Pirmkārt, pašvaldība vai ministrs lemtu par mandāta anulēšanu uz laiku, nevis pavisam. Līdzīgs princips darbojas arī Saeimā attiecībā uz deputātiem, kuri, piemēram, kļūst par ministriem, taču iebildumi, ka tas būtu pretrunā ar vēlētāju gribu, nav dzirdēti. Otrkārt, deputāts uz laiku zaudētu mandātu tikai divos gadījumos — Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota drošības līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ. (Veselības stāvoklis nupat aktuāls arī Lembergam, taču diezin vai kāds apgalvos, ka viņš šajā ziņā ir unikāls gadījums.)

Tomēr nav īsti saprotams, kāpēc abos gadījumos ir šāds termiņš — trīs neapmeklētas sēdes, proti, lielajās pašvaldībās tās parasti būtu trīs nedēļas. Ja tiesa ir lēmusi par drošības līdzekļa piemērošanu, kāpēc deputātam būtu jāsaglabā mandāts vēl trīs nedēļas? Savukārt slimības gadījumā trīs nedēļas tomēr šķiet esam pārāk īss termiņš.

Taču visnopietnākās bažas ir par šā likumprojekta iespējamajām pārvērtībām, kad tas septembrī nonāks Saeimā. Tautas partija jau ir mēģinājusi panākt, lai Saeimas deputāts vienlaikus var būt arī pašvaldības deputāts. Pašreizējie grozījumi var būt kārdinājums panākt pirmītējās absurdās ierosmes "mīkstāku" variantu — ka pašvaldības deputāts tikai uz laiku noliek mandātu, ja ir ievēlēts Saeimā. Pavērtos iespēja salikt Saeimas vēlēšanu sarakstos partiju populārākos pagastvečus, kuri pēc ievēlēšanas nemaz arī nepārceltos uz Rīgu vai jebkurā brīdī varētu atgriezties pašvaldībā. Tas tikai vairotu politisko bezatbildību, vājinātu partiju iekšējo demokrātiju un stiprinātu jau tagad pārmērīgo "varas vertikāli".

 

 

 

Latvijas pastā un Latvijas ārstniecībā...

 

 

 

Veldre: veselība obligāti jāapdrošina būs tikai dažu profesiju pārstāvjiem

Līga Rozentāle,  Diena  07/24/07    Pretēji līdz šim izskanējušajai informācijai, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāti jāapdrošina sava veselība, ko daži Dienas aptaujātie eksperti neatzina par efektīvu risinājumu, pirmdien Latvijas radio raidījumā Krustpunkti veselības ministrs Vinets Veldre izteicās, ka visiem tā nebūs obligāta. "Pēc diviem trim gadiem varētu būt ieviesta obligātā veselības apdrošināšana konkrētiem riska grupu profesiju pārstāvjiem, pārējiem tā būs brīvprātīga," Dienai vēlāk apstiprināja ministrs.

Pirms tam Dienai vairākās telefonsarunās, kā arī citos medijos V.Veldre gan ieskicēja iespējamo obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, saskaņā ar kuru darba devējiem būtu jāmaksā par darbiniekiem, bet pašnodarbinātajiem — pašiem. Viņš pat minēja aptuvenus ciparus, proti, katram strādājošajam apdrošināšana varētu izmaksāt no Ls 120 līdz Ls 160, nekādus izņēmumus ministrs toreiz nenosauca. V.Veldre Dienai vēl norādīja, ka ministrijas darbinieki varētu doties uz ārzemēm pieredzes apmaiņā.

Šopirmdien viņš vairs tik steidzīgs uz pieredzes pārņemšanu obligātās veselības apdrošināšanas jomā nebija, uzsverot, ka vispirms jāizanalizē, kā patlaban Latvijā tiek tērētas veselībai atvēlētās finanses. "Jātiek skaidrībā ar veselības finansējumu, tā izlietojuma efektivitāti, lietderību," sacīja V.Veldre. Uz nepieciešamību veikt šādu auditu, lai efektīvāk izmantotu esošo naudu, Dienai jau pagājušajā nedēļā norādīja vairāki eksperti.

"Mediji ir pārpratuši. Izrāvuši no konteksta," pēkšņās pārmaiņas skaidro V.Veldre.

"Es aģitēju par veselības apdrošināšanu — gan brīvprātīgu, gan obligātu. Tā palielinās naudu veselības budžetā," piebilda V.Veldre, atgādinot, ka par obligātās veselības apdrošināšanu runājis jau aprīlī, taču tad neviens viņu neesot dzirdējis.

 

Viedoklis: Obligāts bizness

Viktors Avotiņš,  NRA  07/25/07     Cik nojaušams, Veselības ministrija pagaidām taisās provocēt ciniskāko no obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) versijām.

Faktiski – salīdzinot ar vispārējo ienākumu ainu, drastisku (no 10 latiem mēnesī), atsevišķu veselības nodokli līdztekus jau esošajiem nodokļu maksājumiem budžetā.

Pirmoreiz jaunākos laikos Latvijā OVA ideja, liekas, izskanēja Pirmā pasaules latviešu ārstu kongresa rezolūcijā 1989. gadā. Ja pieraksti neviļ, tad tur idejas pamatojums bija skaidrs, pieņemams un cilvēkam pievērsts. Arī Veldres kunga versija te pausta jau labi sen. Atradu to piedāvātu ne no ārsta, bet ekonomikas doktora: "Iespējams, vajadzēs uz laiku ieviest speciālu medicīnisko nodokli strādājošiem (varbūt pat progresīvo). Tas liktu pamatus pārejai uz atbilstošu apdrošināšanas mehānismu, kad bagātais maksā par nabago, jaunais par veco, veselais par slimo." (A. Grišins.) Ievērojiet, ekonomists šo pieeju uzskata par laicīgu, pārejas formu.

Pasarg dies, netaisos pamācīt mūsu pāvestus. Bet, tā kā jebkurā (pacienta maksājumu, apdrošinātāju, valsts...) gadījumā te runa ir par manu – nodokļu maksātāja – naudu, tad kaut kāda balss (manuprāt, viena no noteicošajām) šo lietu sakarā ij nodokļu maksātājam, ij pacientam varētu būt. Kad ministrs Veldre saka – "svarīgi, lai apdrošinātājs nemaksātu par to pašu, par ko jau samaksājusi valsts", nevajadzētu aizmirst, ka visās tajās ķešās (apdrošinātāja, valsts...) naudiņa nākusi no viena avota – no nodokļu maksātāja. Un tāpēc, pirms paplašināt trešo vai ceturto ķešu, tātad – pirms prasīt naudiņu vēl, jabūt skaidrībai par to, vai pienācīgi tikusi menedžēta naudiņa pārējās ķešās (pacienta, valsts). Kāda gan jēga brēkt pēc jauna avota, ja esošā naudiņa neapgrozās uz to pusi, uz kuru pienāktos (kā rakstījuši speciālisti, nelietderīgi aizgājuši 30 līdz 40% nozares līdzekļu)?

Auders vismaz pateica savu nolūku savas versijas ietvaros: "Mūsu nodokļos veselības aprūpei paredzētos līdzekļus jāļauj menedžēt apdrošinātājiem, nevis valstij, kas ir pierādījusi, ka Latvijas pašreizējos apstākļos ar šo jautājumu pat apmierinoši netiek galā." Uz ko saņēma kritisku piezīmi: "Jaunā laika koncepcija paredz naudas dalīšanas funkciju atņemt ierēdņiem un nodot apdrošināšanas sabiedrībām. Dievs dod Ā. Auderam labu veselību, jo tā-ādas lietiņas nekad nenotiek vienkārši." (J. Ozols.) Tad nu gribētos laikus gūt skaidrību par to, kādas intereses esošais ministrs caur šo ideju grasās galvenokārt fīrēt – apdrošināšanas biznesa vai veselības aizsardzības. Protams, ir patīkami, ja mani kā pacientu salīdzina ar mašīnu ("sistēmai jābūt līdzīgai kā ar automašīnu apdrošināšanu"). Taču auto obligāto apdrošināšanu šobrīd subjektīvi uzskatu pamatā par apdrošinātāju labā pastāvošu obroku, kas ļauj attiecīgām firmām periodiski dīkt, ka polises par lētām, jo nenodrošina gribēto peļņu. Priekš manis šī analoģija ir neveiksmīga un norāda uz to, ka pamatnolūks (ļaužu veselība) šajā pasākumā var izrādīties tikai širmis.

Tāpēc, pirms iecerētā OVA versija tiek ieviesta, gribētos skaidrību par vairākām citām lietām. Par tām gan ir jau ticis diskutēts. Tāpēc savādi, ka gan saistībā ar pateicībām, par kurām pirms četriem pieciem gadiem tika publiski tērzēts, manuprāt, kvalificētāk, nekā tiek muļļāts tagad, gan sakarā ar obligāto apdrošināšanu dancot tiek sākts it kā no nulles, it kā bez atmiņas. Bet savulaik speciālisti un administratori, tostarp bijušie ministri, jau gribējuši skaidrību līdzīgās lietās. Lielākoties es te tikai atkārtošu viņus.

Pirmkārt, gribētos reiz konkrēti definētu skaidrību, ko Latvijas medicīnā nozīmē Satversmes 111. panta izpilde. Kāda ir varas līmeņu atbildība, kādas ir to konkrētās garantijas, "lai katram cilvēkam būtu skaidrs, par ko viņam pašam jāuztraucas, kādi ir viņa riski, vai viņš pats grib riskēt vai apdrošināties" (Ā. Auders, 2003.). Griba šā panta nozīmi "precīzi formulēt" tā arī palikusi griba.

Otrkārt, lai skaidri zinātu, ka obligātā apdrošināšana nebūs tikai tīrs krekls uz esošās sistēmas mazspējas, ka OVA ieviešanas nosacījums nav šīs mazspējas tālāka uzturēšana, bet likvidācija, gribētos detalizētu saskaņas atainojumu starp patētiskajām veselības politikas stratēģijām un resursu sistēmu.

Savulaik apdrošinātājiem Latvijā esošās kārtības galvenā problēma šķita tas, ka "nav mehānisma, kas nosaka veselības pakalpojumu cenu griestus". Spriežot pēc dažu speciālistu visai izkaisītajām atbildēm Neatkarīgajai, stabilas skaidrības nav arī šobrīd. Tas – treškārt. Un vēl pie šā paša. Pirms trim gadiem veselības apdrošināšanai Latvijā, salīdzinot ar kaimiņiem, bija liels īpatsvars. Pēc izmaksātajām atlīdzībām: Latvijā – 21,3%, Lietuvā – 6%, Igaunija – 4,9%. Kā tas nāk, ka kaimiņi it kā brauc lēnāk vai ar mazāku troksni, bet tālāk tiek? Ij tiem ārstu algas kārtām lielākas, ij statistika labāka. Varbūt Latvijā vispirms jātiek skaidrībā – vai instrumentu maiņa, to papildināšana līdzēs, ja arvien nebūs cilvēku, kas grib tos efektīvi lietot.

Ceturtkārt, gribētos garantijas, ka OVA nauda visupirms atvieglos dzīvi pacientiem. Speciālisti rakstījuši, ka iespējams ieviest apdrošināšanu pacienta medicīnisko izdevumu daļai, vai "obligāto apdrošināšanu medikamentu iegādes izdevumu segšanai, ārstējoties ambulatori" (I. Bočkāns). Vai VM definēs konkrētu adresāciju? Vai sakarā ar obligātās apdrošināšanas ieviešanu iedzīvotājiem tiks segtas pacientu iemaksas, dalības maksājumi u.tml. Un kāda tad īsti ir reālā pacientu tiešā dalība medicīnā šobrīd. Vieni oficiāli un it kā titulēti pauž, ka "pacienta iemaksa sedz tikai 5% no visām ārstēšanās izmaksām, pārējo apmaksā valsts" (lasi – nodokļu maksātājs, tikai netieši). Citi mazāk oficiāli, bet arī gudri, pauž: "Pacientu tiešie maksājumi sastāda aptuveni 40%, tātad valsts sedz tikai ap 60% no pacientu ārstēšanai nepieciešamā. Procentuālā ziņā tie ir visaugstākie maksājumi Eiropā." Es saprotu, ka formāli te runa par dažādām lietām. Bet spekulēts ta abos gadījumos tiek ar vienu un to pašu – ar pacienta tiešās dalības apjomu. Kāda jēga būs pacienta piespiedu investīcijām nesakārtotā sistēmā? PVO joprojām fiksēs Latviju kā Eiropas čempionāta medaļnieci veselības izdevumu apjomā uz vienu iedzīvotāju un kaut kur tālos desmitos vietu veselības kvalitātes ziņā?

Tāpēc, piektkārt un varbūt galvenokārt, gribētos, lai pacienta tiesību respektēšana te atbilstu labākajiem Eiropas standartiem. Vismaz tik daudz taču iedzīvotāji no par savu naudu uzturētās sistēmas varētu prasīt? Jo sevišķi, ja tie tiek obligāti piesaistīti šīs sistēmas uzturēšanai, bet no naudas izlietojuma sadales un kontroles grasās būt pastarpināti. Šajā gadījumā svarīgi panākt sistēmas atbilstību, piemēram, Ļubļanas (1996.) hartas principiem (reālas iedzīvotāju iespējas ietekmēt veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti). Par to arī laika gaitā te ir bijusi pamanāma publiska speciālistu diskusija. Varbūt kādi 10% no svarīgā tikuši aktualizēti. Turklāt – ne VM par šīm tiesībām lemt. Pacientu tiesību ietvars nav VM (nozares) kompetence. Tas ir VM (nozares) atbildība.

Tās ir lietas, kuras man kā strādājošam pacientam gribētos skaidras, pirms šim pacientam šādā vai tādā kontekstā tiek piemērots vārds obligāts. Bet – vēl te svarīga tāda lieta kā politika. Šajā sakarā vairākas, manuprāt, arvien svaigas un trāpīgas piezīmes 2004. gadā izteica ārsts Jānis Ozols. "Obligātā apdrošināšana atdala veselības aprūpes budžetu no valsts pamatbudžeta." Līdz ar to Valsts kase zaudējot zināmu summu apgrozāmo līdzekļu, kas varētu neapmierināt finanšu ministrus. "Jāatceras, ka naudas sadales punkta nosaukšana par apdrošināšanas aģentūru vai slimokasi, tāpat kā naudas sadales punkta funkciju nodošana apdrošināšanas sabiedrībai, vēl nenozīmē apdrošināšanas principu ieviešanu." Un – "obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana reālu un visiem saprotamu finansiālo efektu var dot ne agrāk kā pēc 3–4 gadiem. Neticu, ka ka kāda valdošā partija ir gatava tik ilgi gaidīt, jo kritiķu un valdības gāzēju vēl ilgi netrūks."

Domāju, ka normāli cilvēki labi apzinās ārsta lomu un pienācīgi respektē ārsta misiju. Taču, ja OVA pamatnolūks, kā var saprast no oficiālām mutēm, ir nodrošināt ārstiem pienācīgas algas, tad šis gājiens ir nepieņemams. Jo tad sistēma par manu naudu atkal grib tik vien kā kārtot savas iekšējās problēmas. Nevis īstenot savas pastāvēšanas mērķi – gādāt par sabiedrības veselību. Turklāt – pazīstu ij skolotājus, ij žurnālistus, kas pārkvalificējušies par ārstiem. Sevišķi daudz pazīstu kalējus, respektīvi – inženierus, kas tagad ir profesionāli, varētu pat teikt – neaizstājami modernās medicīnas darbinieki. Ar to gribu sacīt, ka morāle mums pienākas vairāk nav īstais līdzeklis, lai savstarpēji salīdzinātu profesijas.

 

Kalvītis: 'pateicības' pilnībā nevar izskaust

DELFI  07/25/07   Premjers Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka iedzīvotāju "pateicības" kādu konkrētu pakalpojumu veicējiem Latvijā pilnībā nav iespējams izskaust, tādēļ būtu jāvērtē jautājums par to legalizēšanu jeb norādīšanu pie oficiālajiem ienākumiem.

Kalvītis trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka pacientu "pateicību" jautājumus esot ļoti dramatizēts, lai gan šāda situācija valstī esot jau vairāk nekā desmit gadus, turklāt "pateicības" saņemot arī citu profesiju pārstāvji – oficianti, frizieri un citu pakalpojumu sniedzēji.

"Mēs nekad nevarēsim izskaust to, ka viens cilvēks otram kaut ko dāvina," sacīja Kalvītis. Pēc viņa domām, diskutējams jautājums esot par to, cik godprātīgi katra amatpersona veido attiecības ar valsti.

Piemēram, ja ārsti izmanto valsts iegādātas iekārtas, tad jautājums ir par to, vai viņi "adekvāti norēķinās ar valsti" par to izmantošanu.

Kalvītis atturīgi komentēja speciālistu darba grupas sagatavotos priekšlikumus pacientu "pateicību" jautājuma sakārtošanai, norādot, ka lēmumi tikšot apspriesti ar nevalstiskajām un organizācijām, bet pagaidām vēl neviens arī neesot pieņemts. Pēc premjera domām, jautājums būtu jāatrisina, lai pacientiem nebūtu jādomā, cik daudz un kuram ārstam vēl ir jādod par viņa pakalpojumu.

Arī jautājums par obligāto veselības apdrošināšanu esot sarežģīts – ir valstis, kur tā ir un valstis, kur tā nav, norādījis premjers. Pēc Kalvīša domām, esot jāvērtē situācija kopumā – cik naudas par veselības aprūpes pakalpojumiem piešķir valsts un cik daudz ienāk no "tirgus dalībniekiem".

Jau vēstīts, ka Latvijas iedzīvotāji turpmāk ārstiem varēs pateikties ar smaidu, ziediem, dzērieniem vai citu mantu, taču "pateicībā" naudu par ārstniecības pakalpojumu varēs maksāt vienīgi slimnīcu kasēs, to nolēmusi speciālistu darba grupa. Veselības ministrija (VM) aicināšot ārstus – amatpersonas sniegt ienākumu deklarācijas un par "pateicībām" būšot jāmaksā nodokļi. Iespējams, mediķiem varētu noteikt "nodokļu brīvdienas" vai līdz 5 % samazināt ienākuma nodokļa likmi.

Veselības ministrs Vinets Veldre iepriekš žurnālistiem sacīja, ka neliegs iespēju pacientiem pateikties par labu ārsta, māsiņas vai cita medicīniskā personāla darbu. "Es negribu aizliegt cilvēkiem pateikties," sacīja Veldre, norādot, ka iedzīvotāji arī turpmāk varēs pateikties ar ziediem vai labu konjaku, taču naudu gan ārsti par valsts apmaksātu pakalpojumu nevarēšot saņemt.

Ja pacients uzskatīs, ka ārsts ir pelnījis papildus samaksu par savu veikto pakalpojumu, tad viņam būšot iespēja šo "pateicību" naudā iemaksāt slimnīcas kasē un tālāk medicīnas iestādes pašas noteiks, cik liela "pateicības" summa nonāks ārsta makā. Savukārt, ja ārsts uzskatīs, ka viņa pakalpojumi maksā dārgāk par to summu, ko viņam maksā valsts, tad šiem mediķiem būs jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu, jāreģistrējas kā pašnodarbinātām personām un jāslēdz līgumi ar medicīnas iestādēm par telpu, medicīnas iekārtu nomu.

VM pieprasīs, lai visi ārsti, kuriem ir amatpersonas statuss, iesniegtu deklarācijas. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta tam, vai deklarācijas iesniedz mediķi, kas nodarbojas ar dažādu medikamentu vai medicīnas ierīču iepirkumu organizēšanu. Lai gan iepriekš VID aicinājumam iesniegt ienākumu deklarācijas bija atsaukušies tikai daži ārsti – amatpersonas, Veldre trešdien pauda pārliecību, ka turpmāk mediķi šādas deklarācijas sniegšot. Pēc ministra domām, ārsti neesot krāpnieki, bet gan godprātīgi cilvēki.

Veldre rosināšot, lai ārstniecībā nodarbinātajiem tiktu piemērotas "nodokļu brīvdienas" vai arī samazināta ienākumu nodokļa likme līdz 5%, taču šajā jautājumā izšķiroša nozīme būšot Finanšu ministrijas viedoklim.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Ruškule iepriekš žurnālistiem sacīja, ka speciālistu darba grupa arī vienojusies, ka par pacientu "pateicības" maksājumu uzskatāms maksājums, ko pacients veicis ārstniecības personai tikai pēc tam, kad attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums ir saņemts. Savukārt par "pateicību" pieprasīšanu jau patlaban draud kriminālatbildība.

Tomēr papildus spēkā esošajam Krimināllikuma pantam Veselības ministrija (VM) atkārtoti Saeimā iesniegs grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz administratīvo atbildību, ja tiek konstatēta "prettiesisku materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu saņemšana par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu". Šie likuma grozījumi jau 2005.gadā tika pieņemti Saeimā pirmajā lasījumā, taču tālāk netika virzīti. Veldre sola, ka šoreiz pietikšot politiskās gribas pieņemt šādus likuma grozījumus.

Darba grupas sagatavotie priekšlikumi pacientu "pateicību" jautājuma risināšanai arī paredz to, ka pacienti turpmāk tiks rakstiski informēti par viņu iepriekšējā gadā saņemtās ārstēšanas faktiskajām izmaksām. Pēc VM domām, tas ļautu pacientiem apzināties reālo situāciju, domāt par apdrošināšanu un atturētu pacientus no "pateicību" maksāšanas.

 

Prese pastkastītē var kļūt par luksusu

Anna Novicka,  Diena  07/25/07     Pasta darbinieku prasības pēc vairākas reizes lielākas algas var likt preses piegādātājiem jau šogad būtiski paaugstināt maksu par saviem pakalpojumiem, kā rezultātā pieaugs žurnālu un laikrakstu abonēšanas cena. Ja piegāde sadārdzināsies 2—2,5 reizes, kā pieļauj Latvijas pasts (LP), abonēšana var kļūt par 50—80% dārgāka, lēš a/s Diena prezidents Arvils Ašeradens.

Latvijas pasta darbinieku arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane Dienai uzsvēra, ka darba samaksas problēma ir tik ļoti saasinājusies, ka trešdien pastnieki lems par iespējamo streiku. "Ar 120 latu algu nevar izdzīvot. Pieprasām vismaz 250 latus un lai paaugstināšana sāktos jau šogad," viņa klāsta.

Vislielākos zaudējumus LP pērn nesusi abonētās preses piegāde un nerentablās pastu nodaļas, kopumā tie sasnieguši 4,8 miljonus latu. Taču ja attiecībā uz pasta nodaļām virziens ir skaidrs — pakāpeniski pa vienai slēgt nerentablās, atstājot tikai 538 "filiāles", abonētās preses piegādes nākotne ir miglā. Kā intervijā Latvijas Avīzei norāda LP ģenerāldirektors Gints Škodovs, ja uzņēmums šo pakalpojumu sniegtu par pašizmaksu, lauku reģionu abonentiem žurnālu un laikrakstu pasūtīšana kļūtu 2—2,5 reizes dārgāka. Dienai otrdien neizdevās iegūt precīzāku uzņēmuma skaidrojumu par maksas pieaugumu — vai tas būtu piegādes vai abonēšanas sadārdzinājums.

LP, kas apgādā 70% Latvijas abonentu, nostāja ir stingra — jāizveido fonds, no kura jāfinansē preses piegāde lauku teritorijās ar zemu apdzīvotības līmeni, kur piegāde ir visdārgākā. Satiksmes ministrija, kas ir LP kapitāldaļu turētāja, norāda — jautājumu par fonda izveidi un to, vai tajā iekļaujama arī preses piegāde, jārisina darba grupai, kas ar premjera rīkojumu apstiprināta tikai 23.jūlijā, līdz ar to par konkrētiem piedāvājumiem spriest ir priekšlaicīgi. Darba grupai priekšlikumi jāizvirza līdz nākamā gada 1.martam.

Dienai neizdevās iegūt LP atbildi uz jautājumu — ja arī valsts piekritīs šim risinājumam, kas tādā gadījumā notiks ar citām abonentu kategorijām, kad un galvenais — pa cik sadārdzināsies preses piegāde attālākajos valsts reģionos, jo pasta darbinieki algu pielikumu prasa jau šogad, ko atbalsta arī LP vadība.

Abonēšanas centra Diena direktore Jolanta Māziņa savukārt norāda — vairākus gadus nosakot preses piegādes tarifus zem pašizmaksas, LP devalvējis abonēšanas vērtību un kropļojis tirgu. Tagad, kad saasinājies algu jautājums, preses piegādātāji, lai saglabātu nozari, būs spiesti 3—4 reizes paaugstināt algas darbiniekiem. "Preses piegāde mājās ir cilvēku kāju un roku darbs — par to viņiem jāsaņem attiecīgs atalgojums," viņa saka. Arī A.Ašeradens uzskata, ka sadārdzinājums ir neizbēgams — lai mazinātu cenu sprādziena sekas, valstij vismaz triju gadu laikā pēc cenu paaugstinājuma jākompensē starpība starp veco un jauno abonēšanas cenu.

Viņaprāt, LP un Abonēšanas centram Diena pēc iespējas ātrāk jāpaziņo izdevējiem jaunie spēles noteikumi, lai tirgus varētu reaģēt, jo abonēšanas kampaņa sākas jau rudenī.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas priekšsēdētājs Aivars Rudzinskis piekrīt, ka valstij jābūt preses piegādes līdzfinansētājai, jo mediji pilda sociālo funkciju un to pieejamības samazināšana draud ar slikti informētu sabiedrību. "Valstij ir jāmeklē mehānismi, kā to novērst," viņš uzskata.

Viens no veidiem, kā saglabāt preses pieejamību iedzīvotājiem arī pēc sadārdzinājuma, varētu būt izmaiņas samaksas kārtībā par laikrakstu un žurnālu abonēšanu, proti, iedzīvotājiem tiktu dota iespēja norēķināties par pasūtījumu katru mēnesi, nevis pilnu summu vienā maksājumā. Tomēr tādā gadījumā izdevējiem jāpārkārto savas pārdošanas sistēmas, norāda A.Ašeradens. Efektīvs risinājums, viņaprāt, būtu arī reģionālās preses izdevēju lomas palielināšanās, veidojot savus piegādes tīklus un slēdzot līgumus ar citiem izdevējiem.

 

Pasta darbinieki streikos

Apollo  07/25/07    Latvijas pasta darbinieki  vienojušies par streiku, portālam «Apollo» pastāstīja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības viceprezidents Mārtiņš Pužulis. «Pasta darbinieku neapmierinātība strauji augusi pēdējā laikā,» norāda arodbiedrības pārstāvis.

Pagaidām prasības uzņēmumam vēl nav rakstiski noformulētas, to paredzēts izdarīt līdz pirmdienai, kad arodbiedrība sola arī sniegt plašāku informāciju par plānoto streiku, sacīja Pužulis.

«Pieprasām vismaz 250 latus un lai paaugstināšana sāktos jau šogad,» laikrakstam «Diena» norādījusi Latvijas pasta darbinieku arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane.

A/s «Diena» prezidents Arvils Ašeradens uzskata, ka pasta darbinieku prasības pēc vairākas reizes lielākas algas var likt preses piegādātājiem jau šogad būtiski paaugstināt maksu par saviem pakalpojumiem, kā rezultātā pieaugs žurnālu un laikrakstu abonēšanas cena. Viņš lēš, gadījumā, ja piegāde sadārdzināsies 2—2,5 reizes, kā pieļauj LP, abonēšana var kļūt par 50—80% dārgāka.

 

Šlesers cer, ka pastnieku streiks tomēr nenotiks

LETA  07/25/07     Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) cer, ka pastnieku streiks tomēr nenotiks, jo tas nav problēmas risinājums, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Pasta darbinieku un sakaru darbinieku arodbiedrības prasību palielināt atalgojumu SM uzskata par pamatotu, taču patlaban ir pāragri izteikt konkrētus priekšlikumus par Latvijas Pasta aktuālajām problēmām un iespējamiem risinājumiem.

Nākamajā nedēļā Šlesers, Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Gints Škodovs un padomes priekšsēdētājs Juris Radzēvičs turpinās apspriedi, lai meklētu kompleksu problēmu risinājumu, un sarunās ir jāatrod labākais kompleksais problēmu risinājums gan no patērētāja, gan no uzņēmējdarbības, gan no pasta darbinieku viedokļa, norādīja SM.

Trīs nedēļu laikā SM kopā ar Latvijas Pastu izstrādās priekšlikumus pasta attīstības koncepcijai, kuru virzīs izskatīšanai valdībā.

Pastnieki vienojušies par streiku, taču pagaidām tiek formulētas prasības, kādas tiks izvirzītas Latvijas Pastam, aģentūru LETA informēja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības pārstāvis Mārtiņš Pužulis.

Oficiāli par streiku tiks paziņots pirmdien, 30.jūlijā, kad tiks iesniegtas prasības darba devējam, sacīja Pužulis un piebilda, ka normatīvie akti noteic, ka streiks var notikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc oficiāla paziņojuma. «Ja izlemsim rīkot, piemēram, piketu vai mītiņu, tas notiks ne agrāk kā mēnesi pēc oficiālā paziņojuma,» sacīja Pužulis.

Pastnieki nolēmuši streikot, jo viņu darbam noteikta neadekvāta samaksa - pastniekiem jāceļas agri no rīta un jānostaigā vairāki kilometri, iznēsājot avīzes, taču viņu darbs netiek pienācīgi atalgots.

«Ar 120 latu algu nevar izdzīvot. Pieprasām vismaz 250 latus un lai paaugstināšana sāktos jau šogad,» laikrakstam «Diena» iepriekš sacīja Latvijas Pasta darbinieku arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka Latvijas Pasta darbinieku pieļautā iespēja streikot ir SM jautājums, un nepieļauj iespēju, ka valsts varētu dotēt atsevišķus pasta pakalpojumus. Premjers žurnālistiem norādīja, ka par dotācijām nevarot būt ne runas. Ja Latvijas Pasts nevarot tikt galā ar savām problēmām, tad, pēc premjera vārdiem, jāliberalizē pasta tirgus.

Kalvītis uzsvēra, ka pastam ir daudz resursu strādāt ar modernajām tehnoloģijām un sabalansēt savus izdevumus.

Latvijas Pasts pērn strādāja ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem - 3,2 miljonu latu zaudējumus nesa preses abonēšanas un piegāde, mīnusus uzņēmumam nesa arī nerentablās pasta nodaļas. Latvijas Pasts uzskata, ka jāizveido fonds, no kura jāfinansē preses piegāde lauku teritorijās ar zemu apdzīvotības līmeni, kur piegāde ir visdārgākā.

SM, kas ir Latvijas Pasta kapitāldaļu turētāja, norāda - jautājumu par fonda izveidi un to, vai tajā iekļaujama arī preses piegāde, jārisina darba grupai, kas ar premjera rīkojumu apstiprināta tikai 23.jūlijā, līdz ar to par konkrētiem piedāvājumiem spriest ir pāragri. Darba grupai priekšlikumi jāizvirza līdz nākamā gada 1.martam.

 

Kalvītis: Ja pasts netiek galā, jāievieš konkurence

LNT  07/25/07     Lai gan Latvijas Pasts tērē modernizācijai, vidējais atalgojums uzņēmumā ir viens no zemākajiem valstī. Latvijas Pasta vadība norāda, ka zemajās algās nav vainojama straujā attīstība, bet nerentablās lauku pasta nodaļas, kuru uzturēšanā uzņēmums vēlas valsts līdzfinansējumu.

Latvijas Pastā, kurā strādā 7000 darbinieku, vidējā alga ir 150 Ls. Tā kā līdz šim ar vadību sarunās nav izdevies vienoties par algu palielinājumu, tad pastnieki gatavojas streikam. Pagaidām arodbiedrība gan neatklāj, cik lielu algas pielikumu vēlas panākt, jo streikotāju prasības publiskos tikai pēc to iesniegšanas vadībai pirmdien.

Regīna Šmitmane, LP darbinieku arodbiedrības vadītāji: "Mūsu pastnieki grib strādāt savu darbu. Mēs nevaram teikt, ka darba devējs mums ir ļoti slikts. Viņš uzlabo mūsu darba apstākļus, ir pretimnākošs, bet algas..."

Pasta vadība atzīst, ka algas pacelt uzņēmumā šobrīd neesot iespējams, jo pārāk lielus zaudējumus uzņēmumam radot nerentablo pasta nodaļu uzturēšana un preses piegāde laukos. Pērn pasts strādājis ar gandrīz 5 miljonu latu lieliem zaudējumiem.

Gints Škodovs, LP ģenerāldirektors: "Mēs uzskatām, ka lauku iedzīvotājs ir pelnījis avīzi un pasta nodaļu, bet neuzskatām, ka mūsu darbinieks ir tas, kuram par to visu ir jāsamaksā."

Kā atrisināt darba algu jautājumu, Škodovam tiešas atbildes nav. Viens no risinājumiem ir valsts līdzfinansējums 700 nerentablo pasta nodaļu uzturēšanai laukos.

Gints Škodovs, LP ģenerāldirektors: "Es pat negribētu saukt, ka tās ir subsīdijas. Pastam būtu jāiet ar valdības ar izstieptu roku. Tas ir pakalpojums, ko mēs sniedzam valstij."

Ministru prezidents kategoriski noliedz līdzfinansējuma iespējamību.

Aigars Kalvītis: "Tas ir vieglākais ceļš prasīt visam dotācijas. Tas nozīmē to, ka būs kādam jāmaksā par tām neizdarībām, ko šīs iestādes vadība nespēj realizēt. Šajā gadījumā par dotācijām vispār nevaru iedomāties. Šeit ir normāls pakalpojumu bizness. Ja pasts netiek galā, jāievieš konkurence."

Latvijas Pasts jau ir sācis pakāpeniski slēgt ciet nerentablās nodaļas. Valdības lēmums uzņēmumam uzliek par pienākumu saglabāt vismaz vienu pasta nodaļu katrā pagastā, bet, ko darīt ar pārējām nerentablajām filiālēm, ir paša pasta ziņā.

 

Keris: VM un valdība 'piešmaukusi' ārstus

DELFI  07/26/07    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) biedri uzskata, ka Veselības ministrija (VM) viņus "piešmaukusi", jau šogad aprēķinot algas .Mediķi pieprasa, lai viņu algas līdzīgi kā Saeimas deputātiem un ministriem tiktu paaugstinātas, ņemot vēra reālo sabiedriskajā sektorā strādājošo algu pieaugumu, nevis 2006.gadā plānoto. Ja nepildīs prasības, ārsti un medmāsas streikos.

LVSADA vadītājs Valdis Keris ceturtdien LNT raidījumjā " 900 sekundes" sacīja, ka VM un valdība viņus " piešmaukusi" jau šogad, jo algas tika aprēķinātas ņemot vēra 2006.gadā plānoto nevis reālo sabiedriskajā sektorā pieaugušo algu, tādejādi ārsti šogad zaudējuši 30 latus no algas, māsas aptuveni 20 latus, savukārt nakamgad šī zaudēta summa pieaugtu.

Keris norāda, ka pašreizējā situācijā daži ir vienlīdzīgāki par pārējiem, jo, piemēram, Saeimas deputātiem algas tiek parrēķinātas , ņemot vērā rālo sabiedriskaja sekorā vidējo algu pieaugumu, savukārt mediķim tiek pārrēķinātas pēc nereālam prognozēm. " Jau šobrīd mediķi ir otrās šķiras cilvēki," sacīja Keris, uzsverot, ka " valdībai godīgi jāpilda savi solījumi, nevis jākrāpjas".

Jau vēstits, ka LVSADA apsver iespēju organizēt streiku.

LVSADA apvieno aptuveni 17 000 biedru.

 

Ārstu biedrība valdībai pieprasa paaugstināt mediķu algas

LETA,  07/27/07    Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vēstulē amatpersonām pieprasa no nākamā gada paaugstināt veselības aprūpes darbinieku algas atbilstoši reālajai vidējai Latvijas darba algai un atmaksāt naudu, ko, pēc LĀB domām, valsts ir parādā mediķiem.

LĀB aicina Veselības ministriju strikti turēties pie iepriekš panāktās vienošanās trīspusējā padomē un Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka ārstniecības personu algas 2007.gadā aprēķināmas no vidējās tautsaimniecības algas ar koeficientu divi ārstiem, 1,2 - medicīnas māsām un 0,8 - zemākajam medicīnas personālam.

2007.gada janvārī tika paaugstināta Latvijas ārstu alga, kas kopā ar piemaksām sasniedz 574 latus, par pamatu ņemot Finanšu ministrijas 2006.gada algu prognozi par vidējo darba samaksu Latvijā - 287 latus.

2007.gada 1.aprīlī Finanšu ministrija, sniedzot pārskatu par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, norādīja, ka 2006.gadā vidējā darba samaksa Latvijas iedzīvotājiem bijusi 302 lati, tādējādi starpība starp reālo vidējo algu un tās prognozi bija 15 lati.

Vēstulē teikts, ka janvāra algu paaugstinājums ārstiem, medicīnas māsām un citām veselības aprūpē strādājošām ārstniecības personām ir bijis nepietiekams. Atbilstoši šiem aprēķiniem ārstu algām un piemaksām 2007.gadā kopā bija jābūt 604 latiem. Tas nozīmē, ka 2007.gadā kopā ārstiem netiks samaksāti 360 lati.

Ministru kabineta un Statistikas pārvaldes ziņojumos redzams, ka vidējā alga Latvijā 2007.gadā augusi ļoti strauji un jau tagad sasniegusi 354 latus, bet valsts budžets pildās ļoti labi, gada pirmajos trijos mēnešos par 175 miljoniem pārsniedzot plānoto, atzīmē LĀB.

Šādos apstākļos valdība atrada iespēju indeksēt algas Saeimas deputātiem, kam arī darba algas rādītāji ir saistīti ar vidējo darba samaksu valstī, norāda mediķi.

LĀB neuzskata par nepieciešamu indeksēt algu gada vidū, taču aicina strikti pieturēties pie kārtības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos un 2008.gada 1.janvārī algas indeksēt atbilstoši tā brīža vidējai darba samaksai valstī, šim nolūkam valsts budžetā paredzot atbilstošu summu.

Tāpat LĀB iesaka valdībai rēķināties ar to, ka 2007.gadā valsts paliks parādā katram ārstam 360 latus, katrai medicīnas māsai - 216 latus, bet katram zemākajam medicīnas personālam - 144 latus. Šo naudu biedrība lūdz paredzēt nākamā gada budžetā un izmaksāt kā parāda summu.

LĀB uzskata, ka prioritāte Latvijas veselības aizsardzībā ir cilvēkresursi medicīnas māsu līmenī, un pieprasa vērst valdības un Saeimas uzmanību šīs problēmas risināšanā.

Biedrība uzskata, ka būtu nepieciešama valsts programma to vidējo medicīnas darbinieku atgriešanai medicīnā, kas patlaban strādā citās tautsaimniecības jomās. Biedrības valde iesaka izdarīt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos un māsu darbam noteikt augstāku apmaksas koeficientu - no pašreizējā 1,2 uz 1,4 no vidējās algas tautsaimniecībā.

Vēstule adresēta veselības ministram Vinetam Veldrem, Saeimas Veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Valdim Ģīlim (TP), finanšu ministram Oskaram Spurdziņam (TP) un Saeimas Finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam (TP).

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sākusi konsultācijas ar savām arodorganizācijām un sociālā dialoga partneriem citās sabiedriskās organizācijās par piemērotāko taktiku protesta akciju gatavošanai.

LVSADA paziņojumā medijiem norādīja, ka tās valde "konstatējusi, ka valdība gatavojas ievērojami samazināt iepriekš garantēto darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozarē strādājošiem, kā arī kavējas ieviest neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem paredzētās sociālās garantijas".

"Tāda rīcība nenovēršami pasliktinās nozarē strādājošo darba tiesiskās attiecības, kavēs pieejamu un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu veselības aprūpē, kā arī paaugstinās sociālo spriedzi sabiedrībā," teikts paziņojumā.

Jau ziņots, ka LVSADA jūlija sākumā izteica Veselības ministrijai aicinājumu panākt vienošanos, lai pārrēķinātu veselības aprūpes darbinieku algas. Arodbiedrība pauda vēlmi ar veselības ministru runāt par neatliekamās medicīnas palīdzības brigāžu personāla apdrošināšanu, tāpat LVSADA vēlas vienoties par mediķu darba virsstundu apmaksu.

Veselības ministrs iepriekš atzina, ka vienošanos par mediķu darba samaksas palielināšanu ar LVSADA viņš atdevis atpakaļ, jo tajā bijis minēts tikai atalgojuma jautājums, turklāt nākamajam gadam valsts budžetā mediķiem papildu paredzēti 40 miljoni latu.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) izteicis aicinājumu nozares ministru līmenī pārrunāt LVSADA paustās bažas par draudiem veselības aprūpes nozarei.

 

Vai Latvijas pastā ir bumba?

Voldemārs Krustiņš, Latvijas Avīze  07/27/07    Vienā no iepriekšējiem «Latvijas Avīzes» numuriem «Latvijas Pasta» ģenerāldirektors Škodova kungs signalizē ne vien mūsu laikraksta lasītājiem, bet galvenokārt valdībai par pasta satraucošo finansiālo stāvokli. Tā kā ļoti daudzas (aptuveni 700) pasta nodaļas – bet tās atrodas lauku apvidos! – nesot zaudējumus, tās būtu jāslēdz un to drīkst darīt. Tomēr ģenerāldirektors pats svārstās to darīt, acīmredzami saprazdams, ka tādu viņa itin kā saimnieciski administratīvu soli laucinieki (bet tie pārsvarā ir latvieši!) gluži saprotami uzņems kā politisku soli. Jo, tā kā mūsu valdība kopumā un tās atsevišķās ministrijas uztveramas kā valdošo partiju izpildkomitejas, tad «Latvijas Pasts» ir pakļauts LPP/«LC» politiskai pārvaldīšanai ar attiecīgo padomi un priekšsēdētāju galvgalā, bet tie savukārt ministram, tātad Šlesera kgam.

Atgādināšu, ka, pēc pasta ģenerāldirektora aprēķiniem, ja tiem noticam, zaudējumus nodara mazās lauku pasta nodaļas ar mazu komerciālu apgrozījumu, kā arī avīžu un žurnālu abonēšana un piegāde kā pastāvīga nodarbe, kas Latvijā (piemēram, pilnīgi pretēji Igaunijas pastam) nav pasta pienākums jeb eiropeiski – «universāls pakalpojums», bet gan peļņas lieta. Lai preses izdevumu piegāde būtu izdevīga arī pastam, valstij, pēc pasta direkcijas domām, būtu jāuzņemas papildu saistības ar pastu vai arī paši preses izdevumi ir jāapliek ar maksājumiem. Tad, pēc Škodova kunga aprēķiniem, par vietējā (rajona, novada?) laikraksta abonēšanu un piegādi abonentam būtu jāmaksā 75 lati pašreizējo 30 – 40 latu (gadā) vietā. Skaidrs, ka šī runga trāpīs arī tādu nacionālu laikrakstu satura un izplates mērogā kā «Latvijas Avīze».

Tāpēc valdības neapdomīga nostāja vispirms trāpīs ikviena mūsu lasītāja kabatu un sabiedriski politiskās intereses. Vai nu valdība un Sakaru ministrija (A. Šlesers) to atzīs vai neatzīs, lēmums par «Latvijas Pasta» jautājumu jeb arī preses izplatīšanas iekļaušanu universālo pakalpojumu kategorijā pēc dziļākas būtības pašreizējos (!) apstākļos ir jautājums par demokrātisko principu realizāciju Latvijā: vārda brīvības un cilvēktiesību iespējām. Tās sevī ietver arī preses izplatību.

Otrdien valdības sēdē esot jāizšķiras, kā būs. Lēmums aizskars daudzu intereses, arī – vai radīsies jauno novadu avīzes?

Mūsu lasītājiem jāzina, ka aizkulisēs prāto (plāno?) «Latvijas Pasta» privatizēšanu. Trešdien televīzijas ziņās izplatītos A. Kalvīša tekstus, ka valsts nekad nekompensēs uzrādītos pasta zaudējumus, var, ja premjers neizteiksies skaidrāk, uztvert arī kā signālu privatizētājiem. Cerēsim, ka otrdien uzzināsim par tautai un valdībai labvēlīgu lietu izkārtošanu.

 

Uz streika draudiem — audits

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  07/28/07     Veselības ministrija: ir slimnīcas, kur ārsti pelna tūkstošus, tāpēc ir jāpārbauda finanses

Uz mediķu arodbiedrības kritiku par nekonsekvenci algu pielikumu aprēķinos un draudiem šī iemesla dēļ streikot Veselības ministrija (VM) atbildējusi ar gatavību veikt funkcionālos un finanšu auditu — ne tikai valsts, bet arī pašvaldību slimnīcās. "Tikai tā mēs varam redzēt faktiskos izdevumus, faktisko deficītu, faktisko pārpalikumu, arī faktisko atalgojumu," Dienai sacīja veselības ministrs Vinets Veldre (TP). Pārbaudēs VM vēlas pārliecināties par naudas efektīvu izmantošanu, pirms sistēmā iepludināt arvien vairāk līdzekļu.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības iebildumu pamatā ir apstāklis, ka VM, plānojot budžetu 2008.gadam, mediķu algu pieaugumu paredzējusi atbilstoši vecajai, 2006.gadā prognozētajai vidējai darba samaksai valstī par 2008.gadu, nevis labotajiem skaitļiem par faktisko pieaugumu, kas prognozes apsteidzis. VM arī nav apspriedusies ar arodbiedrību šo grozījumu izstrādē.

Atbilstoši 2006.gadā valdībā apstiprinātajām pamatnostādnēm veselības aprūpē līdz 2015.gadam ārstu, medicīnas māsu, ārstu palīgu un citu nozares darbinieku darba samaksa tiek samērota ar vidējo darba samaksu tautsaimniecībā strādājošajiem — ar attiecīgiem koeficientiem. Piemēram, ārstiem šis koeficients ir divi. Dokumentā arī tika izteiktas prognozes par vidējās algas pieagumu valstī, piemēram, bija paredzēts, ka vidējā darba 2007.gadā būs Ls 287 (ārsts tātad saņem — Ls 574), savukārt 2008.gadā — Ls 327 (ārsts saņemtu Ls 654). Tiesa, kā arodbiedrībai ziņojusi Finanšu ministrija — jau šogad vidējās darba samaksas pieaugums paredzēts līdz pat Ls 356, savukārt 2008.gadā — līdz pat Ls 398. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris tādējādi rēķina, ka VM turpmākajos trijos gados katram ārstam "atņem" vidēji Ls 1896, bet katrai medmāsai — Ls 1138 no pamatnostādnēs apsolītā. VM arī nesola atskatīties uz faktisko darba samaksas pieaugumu un attiecīgi pārskatīt ārstu, medmāsu un citu darbinieku samaksu.

"Cilvēki ies prom no medicīnas vai ņems "aploksnes", jo redzēs, ka valsts nepilda solījumus," teica V. Keris. Arodbiedrības prasībām jau piebalsojusi Latvijas Ārstu biedrība.

"Visvieglāk ir piedraudēt ar streiku." Pēc Veldres domām, arodbiedrība izliekas neredzam — 2008.gadā nozarei ne tikai nav paredzēts samazināt finansējumu, bet gaidāms viens no lielākajiem pieaugumiem, salīdzinot arī citām: atalgojumam vien gandrīz 40 miljoni latu. Un, pēc viņa teiktā, jāpriecājas, ka ar reālu finansējumu izdosies nosegt mediķu darba samaksas pieaugumu atbilstoši vismaz 2006.gadā prognozētajai vidējais darba samaksai nākamgad.

Lai prasītu vēl vairāk, būtu jārod jauni naudas avoti, ko V.Veldre saredz jaunā veselības apdrošināšanas kārtībā. Paralēli VM gatavojas arī vētīt visu slimnīcu finanses, jo ministram radies priekšstats — patiesais līdzekļu apgrozījums iestādēs varētu arī nelikt sūroties par šauru rocību. Piemēram, kāda iestāde bijusi gatava vieglu roku iegādāties iekārtu par miljonu latu, kaut bijis pieejams par Ls

300 000 lētāks piedāvājums. Šaubas viešot arī darba organizācijas atbilstība — vai algu naudu "neapēd" lieka personāla nodarbināšana. Lai gan, ka VM pakalpojumus no iestādēm pērk par vienādu cenu (cenā iekļauta arī algas daļa), citās ārstniecības iestādēs ārstiem varot atļauties maksāt pat vairākus tūkstošus mēnesī, ko varot izskaidrot ar lieliem ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem.

Diena jau rakstīja, ka dažādās ārstniecības iestādēs mediķu ienākumi ir ļoti atšķirīgi — lielās slimnīcās darbinieki bieži vien saņem mazākas algas nekā nelielās, Rīgā pelna mazāk nekā ārpus tās.

V.Keris atzina, ka viens no varbūtējiem iemesliem šādai situācijai ir tas, ka lielajās slimnīcās, kurās sniedz specifisku medicīnisko palīdzību, pakalpojumi ir dārgāki — vairāk naudas jāmaksā par īpašas aparatūras izmantošanu, ir vairāk smagi slimu pacientu u.tml., tātad mazāk līdzekļu atliek algām. Nelielās iestādēs turpretī pakalpojumi izmaksā lētāk, atliek vairāk naudas atalgojumam.

Vēl viens iemesls — slimnīcu administratoru vairāk vai mazāk "elastīga" attieksme atalgojuma aprēķinos, ļaujot vai neļaujot darbiniekiem apvienot vairākas slodzes un lavierējot starp likuma normām par ierobežoto virsstundu skaitu. Viņaprāt, nav jāmeklē iemesli, kādēļ dažviet ārsti pelna daudz, bet gan jārisina absurdā situācija, kad citur pelna tik maz un ka slimnīcu vadītāji ir spiesti meklēt dažādus apstrīdamus veidus, kā darbiniekiem atļaut nopelnīt vairāk.

Arodbiedrība, kas vieno vairāk nekā 17 000 biedru, patlaban sākusi konsultācijas ar nodaļām un sociālā dialoga partneriem citās sabiedriskajās organizācijās par piemērotāko taktiku protesta akciju gatavošanai. Lūgusi iespēju arī tikties ar premjeru Aigaru Kalvīti atalgojuma jautājumu apspriešanai. A.Kalvītis jau gan izteicies, ka neredzot iemeslu, kādēļ mediķiem vajadzētu streikot, jo viņam neesot "nekādu bažu vai ziņu, ka valdība negrasītos pildīt savas saistības," vēsta LETA.

***

Ārstu vidējā darba samaksa dažādās slimnīcās, Ls, 2006.gads*

 Ārsti Māsas
Rīgas pilsētas 1.slimnīca 392 293
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca 466 257
Daugavpils reģionālā slimnīca 638 255
Jēkabpils rajona centrālā slimnīca 742 331
Jelgavas pilsētas slimnīca 440 312
Klīniskā slimnīca Gaiļezers 467 326
Cēsu rajona centrālā slimnīca 729 280
Latvijas Jūras medicīnas centrs 341 241
Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca 711 343

 *dati — VOAVA (šogad mediķu atalgojums audzis vēl par aptuveni 30%)

 

Medicīnā algas krasi atšķiras

Liene Barisa,  NRA  07/28/07     Prasot atbilstošas mediķu algas, īpaši akcentē medicīnas māsu situāciju.

Arī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), līdzīgi kā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), uzskata, ka valdība rīkojusies nekorekti, aprēķinot mediķu algas. Turklāt LĀB norāda, ka papildus jādomā arī par lielāka atalgojuma nodrošināšanu salīdzinājumā ar jau pašreiz noteikto medicīnas māsām, kuru trūkums Latvijā ir katastrofāls.

Domāt par sistemātisku algas palielināšanu 2005. gadā Veselības ministriju (VM) mudināja katastrofālais mediķu trūkums Latvijā, kā arī ārstu un medicīnas māsu protesti, kurus tolaik iniciēja anesteziologi un medicīnas māsas. Toreiz tika panākta vienošanās par pastāvīgu algas palielināšanu vismaz līdz 2009. gadam un protesti pierima – līdz šā gada pavasarim. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pirmais par šo problēmu sāka runāt LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris. Nu šo jautājumu savā valdes sēdē otrdien izdiskutējusi un arodbiedrības nostājai pievienojusies arī LĀB. "Ja valdība pirms laika teica, ka ir kā akmenī iecirsta, tad vajadzētu sekot tam, kas rakstīts Ministru kabineta noteikumos! Vērojot šo diskusiju starp profesoru Keri un Vinetu Veldri un izlasot dokumentus, skaidri un gaiši redzams, ka taisnība ir tikai un vienīgi Valdim Kerim," sarunā ar Neatkarīgo atzina LĀB prezidents Pēteris Apinis.

P. Apinis arī uzsver, ka vairāk gan satraucas "par medicīnas māsas, nevis par ārsta algu", kura jau tagad daudzās ārstniecības iestādēs ir augsta. "Es uzreiz to definēju. Ārstu biedrība šo jautājumu arī skatīja tieši šajā kontekstā – vissliktāk mums ir ar medicīnas māsām. Tāpēc ministrijai vajadzētu ne tikai izpildīt tos noteikumus, kas paredz, ar kādu koeficientu, aprēķinot mediķa algu, jāreizina vidējā alga tautsaimniecībā – ārstam ar divi, medicīnas māsai 1,2 un sanitāram 0,8 –, bet domāju, ka ministrija arī varētu nākt pretī medicīnas māsām un šo koeficientu palielināt līdz 1,3–1,5," sacīja P. Apinis.

Datus par šā gada darba samaksu medicīnā VM vēl nav apkopojusi, taču, analizējot pagājušā gada algu statistiku, secināms, ka māsas alga tik tiešām lielākoties nepārsniedz 300 latu, bet dažviet tik tikko pārsniedz simtu. Piemēram, Varakļānu slimnīcā vidējā alga māsai bijusi

110 latu, Krāslavā – 130. Ir bijuši tikai daži izņēmumi – Stradiņos, Ogrē, Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā un citur –, kur medicīnas māsai bijis iespējams vidēji nopelnīt vairāk par 300 latiem. Ārstiem savukārt vidējās algas sasniedza pat 700 un vairāk latu, atsevišķiem – pat 2000. Jāpiebilst, ka tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc VM neuzskata atalgojuma pieauguma problēmu par tik kritisku, kā to pasniedz arodbiedrības. Veselības ministrs V. Veldre iepriekš uzsvēris, ka daudzviet darba samaksa jau tagad pārsniedz paredzēto pieaugumu.

***

Vidējās algas dažās Latvijas slimnīcās 2006. gadā latos

 Ārsti un
radniecīgi speciālisti
ar augstāko izglītību
 Māsas                  Jaunākās māsu
medicīnas māsas
un palīgi
P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 439 334 259
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca 466 257 148
Rīgas austrumu slimnīca 476 299 194
Daugavas slimnīca (Daugavpilī) 413 235 171
Piejūras slimnīca (Liepājā) 544 299 212
Gulbenes slimnīca 655 288 193
Madonas slimnīca 594 278 278
Ventspils slimnīca 606 287 173
Jelgavas slimnīca 440 312 203
Siguldas slimnīca 392 244 133

Vidējās algas neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijās 2006. gadā latos

  Ārsti               Feldšeri            Māsas            Jaunākais
personāls
Rēzeknē 395 410 209 –
Jūrmalā 429 258 – 172
Daugavpilī 651 355 235 –
Jelgavā 735 358 280 202
Rīgā 711 520 345 184
Talsos – 382 

 

Avots: VOAVA

 

Latvijas Ārstu biedrības atklāta vēstule

Latvijas Ārstu biedrības valde  07/28/07    Latvijas Ārstu biedrības valde nosūtījusi atklātu vēstuli veselības ministram Vinetam Veldrem, Saeimas Veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Valdim Ģīlim, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam, Saeimas Finansu un budžeta komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam un arī plašsaziņas līdzekļiem. Tajā biedrība pieprasa no nākamā gada paaugstināt veselības aprūpes darbinieku algas atbilstoši reālajai vidējai Latvijas darba algai un atmaksāt naudu, ko, biedrībasprāt, valsts ir parādā mediķiem.

«Latvijas Ārstu biedrība savā 24.jūlija valdes sēdē pārsprieda aktualitātes Latvijas medicīnā un veselības aizsardzībā, iepazinās ar paziņojumiem, dokumentiem un dokumentu projektiem, ko Veselības ministrija sagatavojusi gan par iespējamu Latvijas Veselības aizsardzības sistēmas pāreju uz vispārēju (pēc citiem informācijas avotiem- daļēju, bet spriežot pēc pēdējiem ministra paziņojumiem- obligātu atsevišķām strādājošo kategorijām) veselības apdrošināšanu, kā arī cīņu pret finansiālām pateicībām ārstiem.

Skatot šos paziņojumus un dokumentus kontekstā, kā arī iepazīstoties ar jaunākajiem Statistikas pārvaldes ziņojumiem par cilvēkresursiem Latvijas Veselības aizsardzībā, Latvijas Ārstu biedrības valde nolēma aicināt Veselības ministriju strikti turēties pie iepriekš panāktās vienošanās trīspusējā padomē un Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka ārstniecības personu algas 2007. gadā aprēķināmas no vidējās tautsaimniecības algas ar koeficientu 2.0- ārstiem, 1,2- medicīnas māsām, 0.8- zemākajam medicīnas personālam.

Tātad- Latvijas ārstu biedrība atgādina valdībai, ka, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ar 2007. gadu Latvijas ārstu algai un piemaksām kopā ir divkārt jāpārsniedz Latvijas iedzīvotāju vidējā darba samaksa. 2007. gada janvārī tika paaugstināta Latvijas ārstu alga (kopā ar piemaksām) līdz 574 latiem, par pamatu ņemot Finansu ministrijas 2006. gada algu prognozi- vidējo darba samaksu Latvijā 287 latus. 2007. gada 1.aprīlī Finansu ministrija, sniedzot pārskatu par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, norādīja, ka 2006. gadā vidējā darba samaksa Latvijas iedzīvotājiem bijusi 302 lati (starpība 15 lati). Tas nozīmē, ka janvāra algu paaugstinājums ārstiem, medicīnas māsām un citām veselības aprūpē strādājošām ārstniecības personām ir bijis nepietiekams. Atbilstoši šiem aprēķiniem ārstu algām un piemaksām 2007. gadā kopā bija jābūt 604 latiem. Tas nozīmē, ka 2007. gadā kopā ārstiem netiks samaksāti 360 lati.

Bez tam Ministru kabineta un Statistikas pārvaldes ziņojumos redzams, ka vidējā alga Latvijā 2007. gadā augusi ļoti strauji un jau šobrīd sasniegusi 354 latus, bet valsts budžets pildās ļoti labi (gada pirmajos trijos mēnešos par 175 miljoniem pārsniedzot plānoto). Šādos apstākļos valdība atrada iespēju indeksēt algas Saeimas deputātiem, kam arī darba algas rādītāji korelē ar vidējo darba samaksu valstī.

Latvijas ārstu biedrība, izprotot budžeta grozījumu veidošanas sarežģītību, neuzskata par nepieciešamu indeksēt algu gada vidū, taču strikti pieturēties pie kārtības, kas noteikti MK noteikumos- un 2008. gada 1.janvārī algas indeksēt atbilstoši tā brīža vidējai darba samaksai valstī. Šim nolūkam valsts budžetā paredzēt atbilstošu summu. Vienlaikus LĀB iesaka valdībai rēķināties ar to, ka 2007. gadā valsts paliks parādā katram ārstam 360 latus, katrai medicīnas māsai 216 latus, bet katram zemākajam medicīnas personālam- 144 latus. Šo naudu lūdzam paredzēt nākamā gada budžetā un izmaksāt kā parāda summu.

Skatot jautājumu par cilvēkresursiem Latvijas veselības aprūpē, Latvijas ārstu biedrības valde secināja, ka vislielākā problēma ir ar vidējo medicīnas personālu, bet īpaši medicīnas māsām sarežģītās nozarēs- operāciju māsām, anestēzijas māsām utt. Tas saistās ar medicīnas māsu konkurētnespējīgo atalgojumu un nepārtrauktu Rietumeiropas vervētāju darbu, kad labākās jaunās medicīnas māsas tiek pārvilinātas darbam ārzemēs, īpaši Lielbritānijā, Īrijā, Skandināvijas valstīs. Atsevišķās slimnīcās medicīnas māsu trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt plānveida operācijas un slimnīcu dežūru darbu. Šādā situācijā Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka prioritāte Latvijas veselības aizsardzībā ir cilvēkresursi medicīnas māsu līmenī, un pieprasa vērst valdības un Saeimas uzmanību šīs problēmas risināšanā. Būtu nepieciešama valsts programma to vidējo medicīnas darbinieku atgriešanā medicīnā, kas šobrīd strādā citās tautsaimniecības jomās. Latvijas Ārstu biedrības valde iesaka izdarīt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos un māsu darbam noteikt augstāku apmaksas koeficientu- no 1.2 uz 1.4 pret vidējo algu tautsaimniecībā. Uzskatam, ka šī problēma risināma nekavējoši.»

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

19 gadus veca sieviete nopērk trīs dzīvokļus par miljonu latu

LETA  07/23/07     Kāda 19 gadus veca sieviete, kurai oficiāli nepieder nekādas uzņēmumu kapitāldaļas vai nekustamie īpašumi, bez hipotekāro kredītu izmantošanas iegādājusies trīs dzīvokļus klusajā centrā, kopā par tiem samaksājot vairāk nekā miljonu latu.

Par to pirmdien raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un nekustamo īpašumu kompāniju dati, 1987.gadā dzimusī Agnese Liepiņa 66,9 kvadrātmetru dzīvokli Rīgas klusajā centrā pagājušā gada oktobrī nopirkusi par 282 000 latu, 72,7 kvadrātmetru dzīvokli pērnajā oktobrī - par 362 000 latu, bet 100,6 kvadrātmetru dzīvokli šā gada janvārī - par 424 000 latu.

Kopā par šiem trim dzīvokļiem Liepiņa, kura tikai šā gada septembrī sasniegs 20 gadu vecumu, samaksājusi aptuveni 1,07 miljonus latu. Turklāt, kā rāda zemesgrāmatu ieraksti, šīs iespaidīgās summas iegūšanai deviņpadsmitgadīgajai jaunkundzei nekādi hipotekārie kredīti nav bijuši nepieciešami.

Kā raksta "Dienas Bizness", vismaz saskaņā ar publiski pieejamām datu bāzēm Liepiņa nav tuva radiniece nevienam no Latvijas miljonāru sarakstā minētajiem Liepiņiem. Uz viņas vārda saskaņā ar "Lursoft" datu bāzi nav reģistrētas neviena uzņēmuma kapitāldaļas, viņa arī nav nevienas kompānijas amatpersonu vidū. Liepiņas vārds nav atrodams arī Laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Liepiņas iegādātie trīs dzīvokļi un palīgtelpas atrodas pilnībā rekonstruētajā un restaurētajā ēkā A.Pumpura ielā 6. Kā vēsta ēkas oficiālais apraksts, "pēc rekonstrukcijas mājā pilnībā nomainītas iekšējās un ārējās komunikācijas, iebūvēts lifts, atjaunota ēkas fasāde un iekšējo telpu interjers. Ēkas četros stāvos izvietoti 16 dzīvokļi, kuru platība ir no 61,6 līdz 146 kvadrātmetriem. Pagrabstāvā ierīkota katram dzīvoklim mantu glabātuve, kopīga sauna. Nesošo sienu konstrukcijas būvētas no ķieģeļiem, pārsegumi no koka. Pilsētas apkure, ūdens apgāde un kanalizācija. Namrunis, iemītnieku ērtībai. Mājā ir diennakts fiziskā apsardze".

Dzīvokļus šajā ēkā tirgo šī projekta attīstītāja - SIA "Marno J", kuras lielākā īpašniece ir 1974.gadā dzimusī Jeļena Sagateljana. Kompānijas pārstāve laikrakstam atzina - varot teikt, ka "šis ir pirmais gadījums, kad klients ir tik jauns un nopērk dzīvokļus bez kredītiem". "Mēs nejautājam, no kurienes klientiem nauda. Tā nav mūsu kompetence," piebilda "Marno J" pārstāve.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar likuma normām nevar komentēt konkrētus faktus, taču, atbildot uz jautājumu, kā VID rīkojas, ja tā redzeslokā nonāk darījums, kurā kāda persona iztērē tās vecumam un oficiālajam mantiskajam stāvoklim, iespējams, neatbilstošu summu, VID Galvenā nodokļu pārvalde skaidro: VID konkrētās, un, ja maksātāja deklarētie ienākumi vai VID rīcībā esošajos pārskatos uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst šīs personas izdevumiem taksācijas gadā, dienests pieprasa iesniegt papildu deklarāciju un taksācijas gada ienākumu deklarāciju, ja tā nav iesniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Pēc tam, ja VID, izvērtējot iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā un papildu deklarācijā uzrādītos datus, nodokļu maksātāja iesniegtos paskaidrojumus un dokumentus, negūst apstiprinājumu, ka no fiziskās personas deklarētajiem ienākumiem persona ir spējusi segt savus izdevumus attiecīgajā taksācijas gadā, tas ir, joprojām konstatē fiziskās personas izdevumu pārsniegumu pār ienākumiem, tiek lemts par fiziskās personas nodokļu audita veikšanu, ko nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22.panta 2.daļa.

Šī panta daļa nosaka: "Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības)."

VID Galvenā nodokļu pārvalde gan norāda - saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu budžetā rezumējošā kārtībā atbilstoši gada ienākumu deklarācijai, kuras iesniegšanas termiņš saskaņā ar šī likuma 19.pantā noteikto ir taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlis. Tātad, ja fiziskā persona veikusi darījumus 2007.gadā, tad gada ienākumu deklarācija par šo gadu ir jāiesniedz līdz 2008.gada 1.aprīlim.

Līdz ar to fiziskās personas ienākumu un izdevumu analīzi un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pārbaudi par 2007.gadu varēs veikt tikai pēc likumā noteiktā gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa.

Kamēr Liepiņas iegādāto dzīvokļu pārdevēji atzīst, ka ar šādu gadījumu savā nelielajā praksē saskārušies pirmoreiz, nekustamo īpašumu tirgotāji ar lielāku pieredzi apliecina, ka tas neesot nekāds retums.

"Mēdz būt no omītēm, līdz pat tīņiem. Man ir grūti pateikt, kur šie līdzekļi tiek ņemti, - var būt gan tā, gan šitā. Mūs tas vairs sen neizbrīna, un sen vairs nevar saprast, kas ir patiesais labuma guvējs. Tad būtu jātaisa liela izmeklēšana, lai saprastu, kur šādiem cilvēkiem rodas tik lieli līdzekļi," saka SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Savukārt SIA "Balsts" valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš teic, ka šāds gadījums tomēr vairāk būtu uzskatāms par izņēmumu. Tiesa, vienlaikus viņš prognozē, ka kopumā parādīsies arvien vairāk personu, kas īpašumus iegādāsies par saviem līdzekļiem: "Tāpat bija Igaunijā. Mēs redzam, ka cilvēki sāk pārdot savus biznesus, kas izveidoti pirms gadiem desmit, piecpadsmit. Tur arī rodas līdzekļi, lai iegādātos īpašumus bez kredīta."

 

Viedoklis: Kā un kas patiesībā organizē ekonomiskās krīzes

Juris Paiders,  NRA  07/24/07     Šomēnes Danske Bank vadošais ekonomists Karstens Valgrens Starptautiskajā komercbanku ekonomistu konferencē Madridē (Spānija) prezentēja referātu Globālie finansu katalizatori un starptautisko kredītaģentūru loma.

Šajā apskatā tika analizēta Islandes un Latvijas monetārā politika.

Jāatzīmē, ka Danske Bank vadošais ekonomists nav īpaši izvēlīgs izteicienos, lai raksturotu Latvijas monetāro politiku. Apzīmējums, kas tiek attiecināts uz Latvijas Bankas (un arī Islandes) aktivitātēm, ir "pieaugošā impotence" (increasingly impotent).

Karstena Valgrena bažas tūdaļ pat nonāca žurnāla Economist apskatā.

Attiecībā uz Latviju vērtējums ir šāds (citēšu pēc Dienas veiktā tulkojuma latviešu valodā, 21. 07. 2007.):

"Dānijas bankas speciālists vērš uzmanību uz to, ka Latvijā tekošā konta deficīts esot 25–30% robežās no iekšzemes kopprodukta, izsniegto kredītu apjoms pēdējos trīs gados pieaudzis par 50–70% gadā, bet vidējā darba alga ir par ceturtdaļu lielāka nekā pērn. Par spīti acīmredzami satraucošiem skaitļiem, Latvijai ir izdevies izvairīties no valūtas krīzes, kādu vēl 90. gados būtu noorganizējuši lielie kredītu piešķīrēji."

Vēlreiz izlasīsim šo burvīgo atziņu: Latvijai ir izdevies izvairīties no valūtas krīzes, kādu vēl 90. gados būtu noorganizējuši lielie kredītu piešķīrēji.

Sazvērestības teoriju piekritēji var triumfēt. Līdz šim (pēc PSRS sabrukuma) Latvijai un citām jaunās ekonomikas valstīm starptautiskie eksperti borēja, ka krīzes izraisa ekonomikas likumu neievērošana vai ignorēšana, ka krīžu cēloņi meklējami valūtas risku nenovērtēšanā, nekontrolētā patēriņa pieaugumā utt. Tomēr jau 90. gadu sākumā PSRS telpā komentētāji pauda viedokli, ka krīžu patiesais cēlonis ir destruktīvā Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules bankas un citu finanšu gigantu darbība. Šādi komentētāji, t. s. liberālajā presē, tika zākāti un izsmieti, saukāti par murgaināko sazvērestības teoriju adeptiem utt. Tagad Danske Bank un Economist atklāti secina, ka 90. gadu ekonomiskās krīzes organizēja lielie kredītu piešķīrēji.

Economist arī atgādina, ka starptautiskie finanšu giganti vēl pirms 10 gadiem sodīja neatkarīgu valstu centrālās bankas, bet tagad globālie tirgus uzraugi ir pārtapuši par labdarības iestādēm.

Var saprast Economist sašutumu. Kādi gan ir nelieši tie globālie finanšu giganti! Agrāk organizēja vienu krīzi pēc otras, bet tagad, lūk, padomājiet tikai, nav sodījuši Latviju, Islandi un Jaunzēlandi.

Principā ziemeļvalstu banku aprindas, izmantojot ietekmīgākos starptautiskos biznesa plašsaziņas līdzekļus, ar publisku aicinājumu lielajiem starptautiskajiem gigantiem pieprasa uzskatāmi sodīt Islandi, Latviju un Jaunzēlandi. Pieprasa noorganizēt šīm valstīm tādas kā paraugkrīzes.

Kalvītis prasīja policijai atrast un sodīt devalvācijas musinātājus. Noķert un tiesāt kaitniekus, kas vēlas sagraut Latvijas finanšu sistēmu. Pēdas ved ziemeļvalstu banku, Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules bankas un citu finanšu gigantu virzienā.

Vai Ministru prezidentam un iekšlietu ministram pietiks dūšas ķerties klāt tik augstu stāvošiem devalvācijas un krīžu organizatoriem?

Tomēr šobrīd vairāk izskatās, ka ziemeļvalstu finanšu giganti ir izstrādājuši biznesa plānus, kas paredzēja, ka jau labu laiku Latvijā ir jāplosās finanšu un ekonomiskai krīzei, bet krīze kā nesākas, tā nesākas. Tagad katru mēnesi biznesa plāni sagādā tikai zaudējumus. Ja lielie kredītu piešķīrēji un globālie giganti nepasteigsies un mākslīgi krīzi nenoorganizēs, tad peļņas vietā ziemeļvalstu finanšu investoriem būs vieni zaudējumi.

Atliek tikai aicināt lielās finanšu institūcijas atcerēties, kā tās organizēja krīzes 20. gadsimta 90. gados.

Taču vai Latvijas valdībai un Latvijas Bankai nekas nav iebilstams par šādām prasībām? Galu galā Latvija, nevis Economist pārdesmit gadus maksā dalības maksas Starptautiskajā valūtas fondā, Pasaules bankā un citur.

 

Ražošanas izmaksas apsteidz inflāciju

Arnis Kluinis,  NRA  07/24/07     Ražotāju cenu pieauguma temps pēdējā gada laika divkārt apsteidz inflāciju un ir viens no iemesliem, lai arī inflācija būtu izsakāma ar divciparu skaitli.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka ražotāju cenas jeb izmaksas šā gada jūnijā attiecībā pret pagājušā gada jūniju ir cēlušās par 17,7%. Mazliet iepriekš paziņotais patēriņa cenu celšanās jeb inflācijas 12 mēnešu rādītājs bija tikai 8,8%.

Pirmais izskaidrojums šādai cenu pieaugumu tempu atšķirībai norāda uz labajiem uzņēmējiem, kuri samazina savu peļņas daļu, lai pārdotu preces un pakalpojumus par Latvijas iedzīvotājiem pieņemamu cenu. Otrais izskaidrojums ir aizdomas par CSP nespēju vai nevēlēšanos fiksēt patieso inflācijas tempu.

Pēc inflācijas jūnija rādītāja paziņošanas CSP publicēja vēl vienu rādītāju – mājsaimniecību patēriņa izdevumu pieaugumu 2006. gada laikā par

21% –, kas tuvāks ražotāju izdevumu nekā patēriņu cenu pieauguma rādītājam. Ir iespējamas visdažādākās atrunas, izskaidrojot šo rādītāju atšķirības.

Protams, nav jāsakrīt skaitļiem, kas vienā gadījumā raksturo 2006. gadu, otrā – 2006. gada otro pusi un 2007. gada pirmo pusi. Ražotāju un patēriņa cenu pieauguma tempi atšķīrās vairāk nekā par divām reizēm šā gada jūnijā, kad tie bija pretēji kopējai 12 mēnešu tendencei: ražotāju cenas jūnijā attiecībā pret maiju pieauga par 0,4%, bet patēriņa cenas – par 0,9%. Tas deva iespēju runāt pat par ražotāju pieauguma tempa samazināšanos, jo 12 mēnešu pieauguma rādītājs 17,9% maijā saruka līdz 17,7% jūnijā. Tomēr ilgstošais ražotāju cenu pieaugums kopumā un ražotāju cenu palēciens maijā pat par 1,5% ir palielinājis cenu bāzi, tāpēc katrs nākamais cenu pieaugums, kas prasīja no pircēja piemaksāt jūnijā, pieņemsim, tikpat daudz latu vai santīmu, cik viņš bija piemaksājis jau maijā, procentos izskatījās kā cenu pieauguma tempu palēnināšanās.

Gan ražotāju, gan patēriņa cenu pieauguma mērījumos vislielākā ietekme uz kopējiem rezultātiem bijusi pārtikas cenu kāpumam. Atgādināsim, ka patēriņa cenu grupā augļu cenas pieauga par 13%, dārzeņu un kartupeļu cenas – par 6%, piena un tā izstrādājumu cenas – par 1,2%, gaļas un tās izstrādājumu cenas – par 0,9% utt.

Iepriekšējo 12 mēnešu laikā vislielākais iespaids uz ražotāju cenu kopējo līmeni piešķirts koksnes un koka izstrādājumu cenu pieaugumam. Tas nosedzis trešo daļu kopējā ražošanas izmaksu pieauguma. Koksnes un tās izstrādājumu pieprasījums pieaug gan kā pasaules tendence, gan kā Latvijā vērojamā būvniecības buma sekas, bet piedāvājumu samazināja siltā ziema, kas neļāva izcirst pietiekami daudz koku Krievijā, kā arī Krievijas centieni samazināt koksnes eksportu. Ar 1. jūliju Krievijā stājās spēkā augstākas izvedmuitas likmes neapstrādātajai apaļkoksnei, tāpēc Latvijas uzņēmēji bija centušies koksni no Krievijas iepirkt pirms šā datuma.

Atsaucoties uz koksnes cenu un savu izmaksu kopējo pieaugumu, par slēgšanu jūnijā paziņoja Latvijas mērogā pamanāmais mēbeļu ražotājs Amber Furniture. Nodarbinātības valsts aģentūrā līdz ar to reģistrējās 160 šā uzņēmuma bijušo darbinieku, kuriem pašreizējā situācijā ilgstošs bezdarbs nedraud. Situācija darba tirgū var mainīties, ja Amber Furniture piemēram sekotu citi kokapstrādes u. c. nozaru uzņēmumi.

CSP atzīmē arī ražošanas izmaksu kāpumu elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē, kas, pēc saskaņošanas ar cenu regulēšanas institūcijām, pakāpeniski pāriet visu pārējo produktu un pakalpojumu pašizmaksā.

***

Viedoklis

Lauksaimniecības veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe:

– Ražotāju cenu pieaugums var atpalikt no patēriņa cenām vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ražotāju cenas ir zemākas nekā gala cenas patērētājiem, tāpēc ražotāju cenu pieaugums kaut par santīmiem var izskatīties liels, ja to izsaka procentos. Otrkārt, pārtikas produktu patēriņa cenu pieaugumu bremzē atlaižu kampaņas, ko lielveikali rīko ne jau uz sava, bet uz ražošanas uzņēmumu rēķina. Tomēr, no otras puses, tirgotājiem ir lielāka peļņa un vajadzības gadījumā lielākas iespējas noturēt cenu stabilitāti uz sava rēķina

 

Vīķe-Freiberga un dzīvesbiedrs nodibinājuši uzņēmumu "VVF Consulting"

LETA  07/25/07    Pāris nedēļas pēc amata atstāšanas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu nodibinājusi SIA "VVF Consulting".

Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija, kompānija reģistrēta šā gada 18.jūlijā, tās pamatkapitāls ir 2000 latu.

Pa 50% uzņēmuma daļu pieder Vīķei-Freibergai un viņas dzīvesbiedram. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ir eksprezidente, savukārt Freibergs - valdes loceklis.

Prezidentes sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba aģentūrai LETA pagaidām atturējās no komentāriem, ar ko nodarbosies eksprezidentes dibinātais uzņēmums.

Kā uzņēmuma adrese reģistrēts jaunais eksprezidentes dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 38, uz kuru Vīķes-Freibergas ģimene remonta dēļ gan vēl nav pārcēlusies.

Kā ziņots, lai arī uzreiz pēc amata atstāšanas Vīķe-Freiberga norādīja, ka plāno pagaidām atpūsties, viņa ir bijusi aktīva un iegādājusies īpašumu Kuldīgas rajona Īvandes pagastā.

Iepriekš Vīķe-Freiberga sacīja, ka pēc prezidentūras beigām ar ģimeni plāno iegādāties kādu īpašumu laukos. Pēc eksprezidentes agrāk teiktā, katram latvietim ir vēlme atpūsties laukos un būt prom no pilsētas.

"Raudzīsimies, lai varētu tikt pie dabas, kā jau katrs latvietis vēlas," vēl būdama prezidente sacīja Vīķe-Freiberga.

Viņa arī norādīja, ka viņas tēva tēva zeme atrodas Dolē zem uzbūvētā Daugavas HES, savukārt mātes tēva zeme dzimtai saistoties ar sāpīgiem notikumiem, tādēļ tā tiekot izīrēta kaimiņam.

 

Viesstrādnieku skaits strauji palielinās

DELFI  07/25/07     Strauji palielinās nodarbinātības nolūkā Latvijā iebraukušo ārzemnieku skaits. Šogad jau pirmā pusgada laikā ir reģistrēts gandrīz tikpat daudz nodarbināto ārzemnieku (1989), kā pērn 12 mēnešu laikā (2398), liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati.

Vērojama tendence palielināties viesstrādnieku skaitam, samazinoties iebraukošo ārvalstu uzņēmēju skaitam – procentuāli tas ir sarucis par 10%, t.i. no 33% 2006.gadā uz 23% 2007.gadā. Eksperti prognozē, ka viesstrādnieku skaits varētu palielināties arī turpmāk.

PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze norāda - "lai arī Latvijas migrācijas politika saistībā ar nodarbinātību vērsta uz iekšējā darba tirgus aizsardzību un viesstrādnieki no trešajām valstīm var tikt uzņemti tikai pēc vakances pieteikšanas Nodarbinātības Valsts Aģentūrā, un tikai tad, ja uz šo vakanci nepiesakās atbilstošas kvalifikācijas Latvijas iedzīvotājs, darba devējam ir tiesības uzņemt viesstrādniekus visos tautsaimniecības sektoros. Uzņēmēji, redzot vietējā darbaspēka trūkumu, izmanto šo iespēju arvien biežāk".

Visvairāk šogad nodarbināto ārzemnieku ir no trešajām valstīm: Krievijas (453), Ukrainas (312), Moldovas (290), Baltkrievijas (132), Armēnijas (82) un Uzbekistānas (74). Savukārt pērnā gada 12 mēnešos visvairāk ekonomisko migrantu bija no Krievijas (589), Ukrainas (298), Baltkrievijas (151), Lietuvas (140), Moldovas (127) un Amerikas Savienotajām Valstīm (123).

Nodarbināto ārzemnieku īpatsvars ir vērojams būvniecībā - 674, transporta un sakaru nozarē – 266 un apstrādes rūpniecībā - 225. 2006.gada laikā šajās nozarēs tika nodarbināti attiecīgi tikai 380, 163 un 374 ārzemnieki.

 

Lidosta Rīga piedzīvo un plāno strauju izaugsmi

Arnis Kluinis,  NRA  07/27/07     Lidostas Rīga attīstības plāni pēc būvapjoma, izmaksām un celtniecības tempa ir salīdzināmi ar Dienvidu tilta triju kārtu celtniecību.

Lidostas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters vakar stāstīja un rādīja lidostas paplašināšanas plānus, kurus uzņēmuma padome gan vēl nebija apstiprinājusi. Šī prezentācija radīja iespaidu, ka līdz 2010. gada beigām tagadējās lidostas būvapjoms tiks palielināts trīs līdz piecas reizes. Šo darbu tehniskās izmaksas tiek lēstas uz 200 miljoniem tagadējās vērtības latu, bet K. Peters atzīmēja arī būvdarbu sadārdzināšanās tendenci un atzina, ka šīm izmaksām jāpierēķina vēl arī kreditoru interese. Viņi jāpiesaista pāris gadu laikā, kamēr lidostas paplašināšanas pirmā kārta tikai par pieciem miljoniem latu nozīmēs lidostas pašreizējās uzbrauktuves pārsegšanu un iekļaušanu tagadējā lidostas zālē, kur pasažieri nodod savu bagāžu un saņem konkrētajam lidojumam nepieciešamos dokumentus.

Pašlaik lidosta veic skrejceļa pagarināšanu no 2550 līdz 3200 metriem, lai spētu apkalpot daudz ietilpīgākas lidmašīnas nekā pašlaik. Darbu tāme ir 15,3 miljoni latu, no kuriem 75% sedz Eiropas Savienība.

Atšķirībā no Dienvidu tilta lidosta plāno savai attīstībai nepieciešamos aizdevumus segt ar saviem īpašumiem un nākotnes ienākumiem bez saistību uzlikšanas valstij. Šie plāni tiek pamatoti ar lidostas darba apjoma un ieņēmumu pieaugumu. Uzņēmuma naudas apgrozījums 2007. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 9,4 miljonus latu, par 29% pārsniedzot 2006. gada pirmās puses līmeni. Pasažieru skaits lidostā tajā pašā laikā pieaudzis par 24,8% un pārsniedzis 1,4 miljonus. Jūnijā lidosta pārsniedza 300 000 apkalpoto pasažieru mēnesī un 12 000 vidēji katru dienu.

 

Banka: algu kāpums radījis vēl lielāku spriedzi darba tirgū

Ilze Zālīte,  NRA  07/27/07    Algas šā gada pirmajā ceturksnī auga straujāk, nekā gaidīts, tādēļ a/s Hansabanka paaugstinājusi šāgada algas pieauguma prognozi. Tas galvenokārt saistīts ar straujo atalgojuma audzēšanu valsts sektorā, kas kļuvis par nozīmīgu dzinuli darba samaksas kāpumam visā valsts tautsaimniecībā. "Valsts sektors ietekmē darba tirgu arī ar lielo brīvo darbavietu īpatsvaru — no fiskālās politikas viedokļa būtu daudz lietderīgāk ar darbinieku trūkumu saistītās problēmas risināt, ceļot darba ražīgumu, nevis vienkārši palielinot algu," teikts Hansabankas ekspertu sagatavotajā Baltijas makroekonomiskajā apskatā.

Saistībā ar algu sistēmas reformu valsts sektorā atalgojums gada pirmajos trijos mēnešos pieaudzis par 35%. Kopumā valstī pirmajā ceturksnī neto alga kāpusi par 33,4%, bet par 23,9% — reālā neto alga (ņemot vērā inflāciju). Galvenokārt saistībā ar algas kāpināšanu valsts sektorā Hansabanka palielinājusi reālās neto darba algas kāpuma prognozi 2007.gadam no iepriekšējiem 8—10% līdz 12—14%. Salīdzinājumam — pērn reālā neto alga valstī pieauga par 15,5%. "Prognozējam, ka algas pieaugums mazliet norims gada otrajā pusē, tomēr joprojām saglabāsies augsts, jo situācija darbaspēka tirgū ir diezgan saspringta," teica bankas ekonomiste Lija Strašuna.

Līdztekus darba algas kāpumam vērojams arī ražīguma pieaugums — par 7,2%, taču starpība starp atalgojumu un produktivitāti kļūst aizvien lielāka. Uzņēmēju spēja kāpināt produktivitāti, mazinot atkarību no darbaspēka, lielā mērā noteikšot valsts ekonomikas piebremzēšanās scenāriju — tas būs mērens vai straujš. Arī valsts ar fiskālo politiku, nodrošinot 2007.gadā budžetu ar pārpalikumu, efektīvi veicinātu mērenu ekonomikas izaugsmes piebremzēšanos. Patlaban valdība ir uzkrājusi ievērojamu budžeta pārpalikumu. Šis faktors līdztekus mazumtirdzniecības un kreditēšanas pieauguma tempu sarukumam otrajā ceturksnī, arī mājokļu cenu kritumam ir pirmās pazīmes, ka patlaban straujās un nelīdzsvarotās Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi varētu piebremzēties mēreni.

 

Strods: Latvijai piešķirto emisijas kvotu apjoms ir pazemojošs

LETA  07/27/07    Latvijai piešķirto ogļskābās gāzes (CO2) emisijas kvotu apjoms ir pazemojošs, intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» atzīst ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK).

«Es uzskatu, ka Latvijai ir jāizmanto jebkuras savas suverēnās tiesības, ieskaitot pat smagāko gadījumu - tiesu,» norāda ministrs, paužot cerību, ka otrdien, 31.jūlijā, valdība pieņems lēmumu cīnīties par lielāku kvotu apjomu. «Manā skatījumā Latvijai ir jāgatavojas tiesai.«

Tomēr viņš atzīst, ka tiesvedība diez vai beigsies līdz 2008.gadam. Daudz svarīgāk ir parādīt savu nostāju un pozīciju - «nebūs tā, ka mēs vienmēr mīļā miera labad piekāpsimies vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, to viedoklim».

Pēc Stroda domām, atbildīgā Eiropas Savienības (ES) komisija nav vērtējusi būtiskus faktorus. Latvija ir parakstījusi Kioto protokolu, un patlaban mūsu valsts ir viena to tām, kas visvairāk atbilst šā protokola prasībām.

«Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc mums vēl vairāk jāsaraujas uz tā rēķina, lai citas valstis varbūt varētu nepildīt minētajā dokumentā noteikto. Kāpēc tas būtu jādara tieši mums, ņemot vērā, ka mūsu tautsaimniecība ir maza, iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku ir mazs. Te runa ir par nekorektu attieksmi - jaunu iekārtu ieviešana ir problemātiska ES dalībvalstij ar mazu iepriekšējo bāzi,» uzsver ekonomikas ministrs.

«Rēķinot matemātiski, ar pašreiz Latvijai piešķirtajām kvotām knapi pietiek tikai pašreiz strādājošajiem uzņēmumiem,» norāda Strods.

Kvotas pietrūks lielajiem enerģētikas projektiem, piemēran, TEC-2. Kopumā varētu nākties piepirkt 1,7-1,8 miljonus tonnu kvotu. Dažkārt tirgū šīs kvotas maksā pat ap 40 eiro (28 latiem) par tonnu.

Strods pauž sašutumu, ka valstīm, kam CO2 kvotu daudzums uz vienu kvadrātkilometru ir lielāks nekā Latvijai, piešķīra vēl papildkvotas. «Tas notika aiz rūpēm par dabu? Kaut kā neticu,» norāda ministrs.

Jau ziņots, ka 13.jūlijā Eiropas Komisija (EK) publiskoja lēmumu par Latvijas 2006.gada nogalē iesniegto papildināto emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam.

Lēmums paredz, ka Latvijas ikgadējais atļautais emisijas kvotu apjoms tiek palielināts par 0,15 miljoniem tonnu, tādējādi palielinot EK 2006.gada 29.novembra lēmumā noteikto emisijas kvotu skaitu no 3,28 līdz 3,43 miljoniem tonnu.

Tas ir par 44,5% mazāk par Latvijas prasīto vidējo ikgadējo emisijas kvotu apjomu - 6,25 miljoniem tonnu.

 

 

Izglītībā...

 

 

42% no topošajiem studentiem cer studēt budžeta grupās

DELFI  07/23/07    Nedaudz mazāk par pusi topošo studentu jeb 42% cer tikt budžeta grupā, savukārt 58% paredz, ka budžeta grupā neiekļūs, liecina "SEB Unibanka" sadarbībā ar "E-spy" veiktais interneta pētījums par topošo un esošo studentu attieksmi pret studiju finansēšanu.

Pētījums liecina, ka iecere studēt par valsts budžeta līdzekļiem ir plašāk izplatīta vidusskolēnu vidū – 66%, vecumā no 20 līdz 29 gadiem uz budžeta vietām cer tikai 40%, bet vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 26%. 73% aptaujas dalībnieku, arī netikdami budžeta grupā, tomēr ir gatavi studēt par maksu.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc neiekļūšana budžeta grupā būtu par iemeslu nestudēt vispār, 40% respondentu minēja, ka nav nepieciešamo līdzekļu, savukārt 20% minēja, ka valstij ir pienākums apmaksāt studijas. Visbiežāk par valsts pienākumu apmaksāt studijas atbildēja jaunieši līdz 19 gadiem – 31% gadījumos.

To respondentu vidū, kas plāno studēt arī tad, ja par studijām būs jāmaksā pašam, 27% plāno ņemt valsts galvoto kredītu, 25% plāno ņemt komerckredītu, savukārt 36% apgalvo, ka studijas apmaksās vecāki.

Pētījums arī rāda, ka, jo jaunāks cilvēks, jo lielākas cerības viņam ir uz vecāku palīdzību. Vecumā līdz 19 gadiem tādi ir 56%, no 20 līdz 29 gadiem – 33%, no 30 līdz 39 gadiem – 26%.

Aptauja liecina, ka lielākā daļa aptaujāto – 63% – ir informēti, ka tikai valsts galvotajam studiju kredītam studiju laikā nav jāmaksā procenti. Konkursa rezultātā šogad valsts galvotos studiju un studējošo kredītus izsniedz tikai "SEB Unibanka", un valsts garantē, ka to procentu likme nepārsniedz 5% gadā, ja studijas tiek pabeigtas.

Valsts galvotais studiju kredīts ir pieejams visiem akreditēto programmu studentiem, savukārt studējošā kredīts ir pieejams akreditēto programmu pilna laika studentiem.

 

Viltus reliģijas vervē skolotājus

Toms Ancītis, Latvijas Avīze   07/23/07    "LA" publikācijās "Reliģija ar uzņēmējdarbības principiem" (17. un 18. jūlijs) stāstījām par pasaulē skandalozu slavu ieguvušo saentologu kustību. Tās dalībnieki savu ideoloģiju propagandē kā reliģisku mācību un ar sabiedriskās organizācijas "Latvijas Dianētikas centrs" starpniecību jau vairākus gadus izplata arī Latvijā.

Rakstījām par "LA" žurnālista piedzīvoto, uzsākot mācības saentologu kursos. Eksperiments ļāva pārliecināties, ka jaunu dalībnieku piesaistīšanai saentologi izmanto īpašus psiholoģiskus paņēmienus, mēģinot sagraut topošo "klientu" pašpārliecību, lai padarītu tos viegli pakļaujamus. Vēstījām arī par saentologu aktivitātēm skolotāju apmācībā – jau vairākus gadus saentoloģijas pamatlicēja Rona Habarda izstrādātos "pedagoģiskos principus" Latvijas skolotājiem māca izglītības centrs SIA "Marica plus". Uzņēmumam veikt pedagogu apmācību atļāvusi Izglītības un zinātnes ministrija, kas izsniegusi licenci maksas kursu organizēšanai programmā "Mācību šķēršļu noteikšana". Pēc ministrijas pārstāvja Artura Neikšāna sacītā, licence izsniegta likumā noteiktajā kārtībā un rakstiskas sūdzības šo kursu sakarā līdz šim ministrijā nav ienākušas.

Kā vērtējama saentoloģijas kustība un vai tās principus vajadzētu ļaut apgūt skolotājiem, vaicājām psiholoģijas, medicīnas un reliģijas pētniecības zinātņu pārstāvjiem.

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesors VIESTURS REŅĢE:

"Es piekrītu viedoklim, ka saentologi ir totalitāra sekta, kura, izmantojot visdažādākos līdzekļus, vervē sev jaunus sekotājus. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem ir pedagogu padarīšana par savas pseidoreliģijas sekotājiem. Pedagogi mācīs audzēkņus atbilstoši jauniegūtajai mācībai, līdz ar to ir labas izredzes, ka saentologu sekotāju skaits vairosies ģeometriskā progresijā.

Nepārsteidz Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) indiference jautājumā par saentoloģiju. Jau iepriekš šī ministrija ir tieši vai netieši atbalstījusi ļoti diskutablu ideju veicināšanu mūsu sabiedrībā. No LR budžeta, pateicoties IZM, tiek finansētas Valdorfa mācību iestādes. Lai gan tajās izmantotās pedagoģiskās metodes ārēji šķiet pievilcīgas, ne visi apzinās, ka valdorfpedagoģija ir nesaraujami saistīta ar mistiķa Rūdolfa Šteinera antroposofiju. Līdz ar to netiek apšaubītas idejas par mūsu civilizāciju kā nožēlojamām atliekām no Lemurijas un Atlantīdas laikmetiem, astrālajiem ķermeņiem, reinkarnāciju u. tml. (skat., piemēram, www.antroposofija.lv).

Dažas no LR IZM pakļautībā esošajām skolu valdēm mudina skolotājus iemācīties izprast "indigo bērnus", organizē speciālus kursus šim nolūkam. IZM nebūt nemulsina tas, ka tiešu informāciju par "indigo bērniem" šīs mācības autori saņem no "kosmiskās būtnes" Kreona (skat. Kerols L., Toubere D. "Indigo suminājums. Jaunas vēstis, stāsti un atklāsmes").

Ik pa brīdim valsts augstskolās uzplaiksnī dzīva interese par starptautiskā blēža un avantūrista, "visuma ģēnija" Antonio Menegeti radīto "ontopsiholoģiju". Ontopsiholoģijas kursi tiek iekļauti mācību programmās (RPIVA, Psiholoģijas fakultāte), tiek organizētas tikšanās ar pašu "ģēniju" Menegeti (LU, Komunikāciju fakultāte).

Katrā sabiedrībā vienmēr ir bijis un būs zināms procents cilvēku, kuri ir gatavi ticēt burvestībam, pūšļošanai, pašpasludinātiem "mesijām" u. tml. Tas šiem pesteļotājiem nodrošina pastāvīgu ienākumu avotu. Austrumeiropā, it īpaši Latvijā, šo lētticīgo skaits varētu būt daudz lielāks. Liela mērā to var skaidrot ar pārliecību, ka "komunisti no mums slēpa īsto dzīves patiesību".

Kā zināms, Latvija ir viena no zinātnes izpratnes ziņā visanalfabētiskākajām valstīm pasaulē. To parāda Mičiganas universitātes profesora Džona Millera veiktais salīdzinošais zinātniskā analfabētisma pētījums. No 34 valstīm Latvija zinātniskā analfabētisma ziņā ierindojās otrajā vietā aiz Turcijas (Miller, J. D. Science Literacy and Pseudoscience. Report on American Association for the Advancement of Science Annual Meeting, San Francisco, February, 2007). Gribētos ticēt, ka LR IZM uzdevums ir nevis vairot šo analfabētismu, bet gan to mazināt."

Spožs biznesa projekts Latvijas Ārstu biedrības prezidents PĒTERIS APINIS:

"Saentologu pārstāvji mani vairākas reizes ir uzrunājuši gan kā Ārstu biedrības pārstāvi, gan grāmatizdevēju. Esmu arī iegriezies viņu stendos starptautiskajās grāmatu izstādēs. Varu teikt, ka šai kustībai ir ārkārtīgi labi izstrādāta cilvēku piesaistīšanas sistēma, precīzi definējot katru soli un vārdu. Ieejot stendos gan Vācijā, gan Zviedrijā, vienmēr esmu saņēmis tieši to pašu informācijas gūzmu. Saentologiem atstrādāta arī efektīva shēma, kā ļoti ātri noskaidrot, kas tu esi, un tikpat strauji viņi vienmēr zaudē interesi, tiklīdz uzzina, ka kaut ko zinu par medicīnu.

Es personīgi saentoloģiju nekādi nespēju uztvert kā reliģiju vai dogmatisku sistēmu. Manuprāt, puisis, vārdā Rons Habards, bijis tiešām gudrs un ģeniāls vīrs, jo izveidojis spožu biznesa projektu. No viņa var tikai pamācīties, kā taisīt brīnišķīgu sabiedrisko attiecību kampaņu.

Vai saentologi varētu censties pievērst sev interesentus, iespraucoties izglītības sistēmā? Neliekas ticami. Nedomāju, ka saentoloģijas kustības īpašs mērķis varētu būt Latvija. Visdrīzāk viņi dodas Krievijas virzienā, kur septiņdesmit ateisma gados sabiedrībā ir izveidojies liels reliģiskais vakuums un cilvēki labprāt pieņem dažādus jaunus virzienus."

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieks, netradicionālo reliģiju pētnieks NIKANDRS GILLS:

"Jebkura reliģiska organizācija, neatkarīgi no tā, ko tā manifestē, vienmēr cenšas nostiprināties, atrodot arvien jaunus paņēmienus, kā iegūt stabilu vietu sabiedrībā. Saentoloģijas baznīca uz jauno reliģisko kustību attīstības fona nav nekas ārkārtējs. Neskatoties uz saentoloģijas neierastumu – mūsdienīgo mitoloģiju, reliģijas mācību un metafiziku, kurā varam sastapt elementus no dažādām pasaules reliģijām, filozofijām un zinātnes jomām, kā arī īpašo uzsvaru uz t.s. dianētikas terapijas metodēm, mūsdienu reliģijpētnieki pasaulē uzskata, ka saentoloģija ir patstāvīga reliģija.

No citiem reliģiskajiem virzieniem šī mācība atšķiras ar to, ka vairāk virzīta uz prāta autonomijas nostiprināšanu un racionālu pieeju dzīvei. Saentoloģija par savu mērķi izvirza paaugstināt indivīda garīgo līmeni līdz stāvoklim, kurā viņš būtu spējīgs apzināties savas dzīves situācijas un atrisināt savas dzīves problēmas, drošāk stāties dzīves grūtību priekšā.

Tas viss var likties pievilcīgs, pieņemams un saprotams kādai daļai mūsdienu cilvēku pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, lai realizētu savas garīgās un reliģiskās vajadzības un vēlmes, palīdzētu neapjukt modernās civilizācijas sarežģītajā un nemierīgajā dzīvē.

Fakts, ka visas jaunās reliģiskās kustības, ieskaitot saentologus, tiecas materiāli nostiprināties un ir pat bagātas, vienkārši atspoguļo sabiedrībā valdošās tendences, kur nauda un vara ir viena no stabilitātes garantijām.

Pasaules pieredze rāda, ka bieži nepietiek ar to informāciju, ko izplata pašas jaundibinātās reliģiskās organizācijas. Tāpēc mūsdienās ir izveidojušās daudzas jauno reliģisko kustību novērošanas grupas, kas cenšas saskatīt cēloņus cilvēka dzīves situācijā un sabiedrībā un cenšas par to sniegt objektīvu informāciju. Maz labuma sabiedrībai var sniegt novērošanas grupas, kas balstās uz metodi, kad iepriekš tiek izveidota noteikta "sazvērestības teorija" par kādu reliģisku grupu un tad meklēts tai apstiprinājums."

 

Pieteikumus pamatstudijām LU iesniedz vairāk nekā 6 700 reflektanti

DELFI  07/26/07    Trešdien noslēdzās pieteikumu pieņemšana pamatstudijām Latvijas Universitātē. Astoņās pieteikumu pieņemšanas dienās 6 739 reflektanti iesnieguši 16 359 pieteikumus, informēja LU Preses centrā.

Visvairāk pieteikumu saņemti Vadības zinību, Komunikācijas zinātnes bakalaura, Tiesību zinātnes un Ekonomikas bakalaura studiju programmās. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem stabilu pieaugumu uzrāda reflektantu intereses pieaugums par vairākām dabas zinātnes programmām. Kopējais pieteikumu skaits pēdējo četru gadu laikā pieaudzis Medicīnas, Fizikas un matemātikas, Ķīmijas un Bioloģijas fakultātēs pilna laika klātienes studijās.

Latvijas Universitāte ir īpaši gandarīta, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir palielinājies pieteikumu skaits Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē kopumā, t.sk. vairākās skolotāju izglītības programmās.

Ceturtdien un piektdien reflektantiem notiek iestājpārbaudījumi pamatstudiju programmās, kurās tādi noteikti. Rezultāti tiks paziņoti 30.jūlijā īsziņu veidā, izvietoti fakultātēs un centrālajā ēkā Raiņa bulv. 19, kā arī Universitātes portālā. Jaunajiem studentiem studijām jāpiereģistrējas līdz 3.augustam.

Pēc uzņemšanas rezultātu apkopošanas un reģistrācijas noslēguma tiks apsvērta uzņemšanas turpināšana atsevišķās studiju programmās uz brīvajām studiju vietām.

 

Līdz gada beigām tiks izveidots Latvijas skolu portāls

TVNET   07/26/07    Šonedēļ noslēdzās divi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludināti konkursi - "Latvijas skolu portāla pilotprojekta izstrāde, ieviešana un uzturēšana" un "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un uzturēšana". To uzvarētājiem līdz šā gada beigām jāizveido minētie interneta resursi, kas atvieglos pedagogu darbu pirmseksāmenu laikā un dos iespēju skolēniem, vecākiem un citiem interesentiem uzzināt jaunāko informāciju par dažādām Latvijas skolām.

IZM šo projektu īstenošanu uzskata par būtisku soli mūsdienīgas izglītības infrastruktūras izveidē, jo šodien, kad liela daļa sabiedrības informācijas meklēšanai un bieži vien arī dažādu jautājumu risināšanai izmanto moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nodrošināt tādas arī skolotājiem, eksāmenu organizatoriem, skolēniem un vecākiem ir dzīves nepieciešamība. Turklāt jaunās sistēmas ļaus ietaupīt laiku, īpaši pedagogiem, kuriem vairs nebūs ik gadu jādodas uz Izglītības satura un eksaminācijas centru ar gūzmu papīru, kas nepieciešami eksāmenu kārtotāju reģistrēšanai, bet to visu varēs paveikt ar interneta palīdzību.

Saskaņā ar konkursu rezultātiem Latvijas skolu portālu izstrādās a/s Datorzinību centrs sadarbībā ar apakšuzņēmēju SIA Microsoft Latvija (kopējā projekta summa - Ls 147 243,76), bet Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) elektronisko reģistru veidos un ieviesīs SIA RIX Technologies sadarbībā ar SIA Microsoft Latvija, a/s Datorzinību centrs un SIA Zabbix (piedāvātā līgumcena - Ls 240 728). Projekti tiek pilnībā finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Abos konkursos bija pieteikušies pa diviem pretendentiem, un iepirkuma komisija izvēlējusies saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus ne tikai no cenas viedokļa, bet arī risinājuma un tā turpmāko izmantošanas iespēju, tostarp pielāgošanas jaunām papildu vajadzībām. Tā, piemēram, RIX Technologies savā piedāvājumā akcentē iespēju nākotnē ISEC elektroniskā reģistra sistēmā integrēt elektronisko parakstu, tādējādi dodot iespēju apstiprināt iesniegtos dokumentus un pasūtīt tos no ISEC.

Abas sistēmas taps projekta "Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija" ietvaros. Projekta vadītājs Ainārs Sviklis prognozē: "Plānojam, ka ISEC reģistrācijas sistēma sāks darboties jau šā gada decembrī, kad sāksies reģistrācija pavasara eksāmeniem. Pirmo gadu gan līdztekus šai darbosies arī līdz šim ierastā reģistrācijas sistēma, taču 2008. gada decembrī plānojam pilnībā pāriet uz elektronisko reģistrāciju. Savukārt skolu portāla satura veidošanā pirmās skolas varēs sākt līdzdarboties jau šā gada septembrī."

Tā kā skolu portāla saturisko daļu veidos pašas skolas, drīzumā IZM plāno izsūtīt uzaicinājumu visām izglītības pārvaldēm Latvijā ar aicinājumu ieteikt vienu skolu no katra reģiona, kas būtu gatava piedalīties portāla pilotprojektā, t.i., būt viena no pirmajām izglītības iestādēm, kas veidos savu sadaļu un varēs publicēt savus jaunumus, informāciju utt. Pilotprojektam jau pašlaik pieteikusies viena skola - Rīgas Komercģimnāzija, kas oficiālā vēstulē izteikusi vēlmi piedalīties projekta tapšanā, tostarp savas skolas sadaļas izveidē un kopējās sistēmas testēšanā.

Valsts pārbaudījumu pieteikumu reģistrēšanas informācijas sistēma vai ISEC elektroniskais reģistrs

Slēgtas pieejas informācijas sistēma, kurā izglītības sistēmas darbinieki varēs reģistrēt savus skolēnus centralizētajiem eksāmeniem, norādot skolēna personas datus un to, kurus eksāmenus viņš gatavojas kārtot.

Elektroniskajā reģistrā ievadītā informācija nebūs pieejama publiski. Tāpat sistēmā netiks publicēti ne centralizēto eksāmenu uzdevumi, ne to rezultāti.

ISEC elektroniskā reģistra sistēmu iecerēts izstrādāt tā, lai vajadzības gadījumā tajā varētu integrēt papildu e-pakalpojumu iespējas (piemēram, pieeju valsts pārbaudījumu grafikam, iespēju pieteikties centralizēto eksāmenu kārtošanai augstskolās un saņemt eksāmenu rezultātus), kā arī nodrošināt iespēju izmantot e-parakstu, iesniedzot vai saņemot dokumentus.

Portālā tiks iekļauta IZM sagatavotā informācija par izglītības jomu Latvijā, tās piedāvātajām iespējām un izglītības iestādēm, kā arī šo iestāžu administratīvā un mācību informācija, kas pieejama skolēniem, skolotājiem, izglītības iestāžu vadītājiem un vecākiem.

Portāls darbosies trīs līmeņos:

-         portāla pamatlapa ar IZM informāciju - izglītības iestāžu reģistrs, ministrijas rīkojumi, dažādi dokumenti (tostarp likumdošanas akti, nolikumi, instrukcijas, atskaišu formas, kontroldarbu piemēri u.c.), kā arī informatīvi paziņojumi, mācību gada kalendārs, aptaujas, komentāri, foto un video albumi, saites;

-         atsevišķu skolu informācijas lapas - skolas kontaktinformācija, iestādes un tās vadītāja akreditācijas termiņš, pieejamās izglītības programmas, statistika, informatīvi paziņojumi, kā arī cita veida informācija, kas varētu interesēt skolēnus, vecākus un pedagogus;

-         mācību procesa sadarbības vietne, kurai varēs piekļūt tikai reģistrēti lietotāji un kas dos iespēju konkrētās skolas personālam un audzēkņiem iepazīties ar aktuālajiem administratīvajiem dokumentiem, sagatavot un vērtēt mājas darbus un pārbaudes darbus, gatavot pārskatus un atskaites, sazināties ar kolēģiem utt. Atsevišķa sadaļa šajā vietnē būs pieejama tikai skolas administrācijai, skolotājiem, klašu audzinātājiem, metodiskās komisijas vadītājiem un dalībniekiem.

Skolu portāla veidotāji paredz, ka nākotnē tajā varētu tikt izveidota arī vērienīga mācību materiālu datubāze, tiešsaistes tērzēšanas (chat) un audiovizuālo mācību līdzekļu ievietošanas iespēja (piemēram, organizējot mācības videokonferences veidā, ja tas nepieciešams), kā arī iespēja datorizēti kārtot pārbaudījumus un integrēt skolu portālā elektronisko žurnālu ar paplašinātām funkcijām.

 

 

 

Kultūrā...

 

 

 

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  07/24/07

- 15 GADU JUBILEJAS IZSTĀDE. Līdz 18. augustam Rīgas galerijā apskatāma tās 15 gadu jubilejas izstāde Rīgas galerijas mākslinieku vasaras kolekcija.

Izstādē piedalās mākslinieki, kuri vairāku gadu garumā sadarbojušies ar galeriju: Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Frančeska Kirke, Līge Purmale, Maija Tabaka, Laimonis Mieriņš, Oļģerts Jaunarājs no gleznotāju loka, kā arī ar konceptuālākiem darbiem pazīstamie Kristaps Ģelzis, Leonards Laganovskis, fotogrāfs Arnis Balčus, tēlniece Viktorija Pelše. Līdzās dažu mākslinieku nesen notikušajās personālizstādēs redzētajiem darbiem būs eksponēts arī kaut kas līdz šim Latvijas izstāžu zālēs nemanīts: Maijas Tabakas jaunākais veikums un Arņa Balčus lielformāta fotogrāfijas no cikla Epizodes, kā arī varbūt jau piemirstie Helēnas Heinrihsones hrestomātiskākie darbi no gleznu un akvareļu sērijas Rozes.

- SILTĀ ĀDA. Andrejsalā, Andrejostas ielā 4, Laikmetīgās mākslas centra projekta telpā Ēdnīca atvērta Elīnas Ļihačevas un Lailas Halilovas kopizstāde Siltā āda. Izstādē eksponētas Lailas Halilovas melnbaltās fotogrāfijas un Elīnas Ļihačevas krāsu filma un foto, kā arī abu mākslinieču kopīgi veidotās fotogrāfijas un teksti, kas rezultātā skatāmas kā Vīriešu zelta siena. Laila Halilova savās fotogrāfijās pievēršas mirkļiem, kas atklāj dzīves baudīšanu, un cenšas pierādīt, ka ir iespējams eksistēt pavisam viegli, bet Elīna Ļihačeva, atsakoties no konkrētības, ar nejaušo kadru uzbūves principu atgriežas kādās pagātnes ģimenes svinībās. Līdzās patstāvīgajiem veikumiem kopprojektā Vīriešu zelta siena izstādīti mākslinieču intervēto vīriešu fotoattēli un atbildes, kas veidotas uz iepazīšanās sludinājumu anketās uzdotajiem jautājumiem. Izstāde apskatāma līdz 12. augustam.

- FOTOAPARĀTS MODĒ. Kāds cits ar fotogrāfijām saistīts pasākums norisinās turpat Andrejsalā, fotostudijas Imagine telpās, proti, Krievijas fotogrāfa Mihaila Tolmačiva un Oskara Pastara izstāde Fotoaparāts modē, kas centīsies, par spīti laika prasībām un lietu fetiša pieaugumam, atklāt fotoaparāta radīto nemainīgo spēju fiksēt mirkļa sajūtas un izjūtas. Abu fotogrāfu pirmais kopīgais sadarbības projekts bija skatāms 2006. gada starptautiskajā vasaras fotogrāfijas skolā Ludzā, bet 2007. gada kopizstāde Fotoaparāts modē jau piedzīvojusi labas atsauksmes Maskavas piektajā starptautiskajā fotofestivālā Mode un stils fotogrāfijā.

- PATRĪCIJAS BREKTES PERSONĀLIZSTĀDE. Gulbenes rajona Lizuma pagasta Vējdzirnavās sestdien tiks atklāta Patrīcijas Brektes personālizstāde Marocco" Magreb Al-Aksa jeb Rietošās saules zeme. Māksliniece stāsta, ka izstāde ir kā apliecinājums viņas personiskajai attieksmei pret divu kontinentu – Eiropas un Āfrikas – virtuālo sadraudzību, kas veidojas, mākslas darbus, proti, Marokas lauku ciematiņu, mazpilsētu, transportu, laivu, kā arī apjomīgākas pilsētas ienesot Latvijas lauku vidē, konkrētā reģionā Gulbenes rajonā, vecajās Vējdzirnavās. "Izstāde ir veltījums kontinentu sadraudzības mākslas telpai un plašākas publikas iepazīstināšanai ar Maroku. Mans personiskais skatījums pārtransformēts gleznās, kuras dažviet kombinētas ar sietspiedes papildelementiem, kā arī fotogrāfijās.

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  07/25/07

- KAMERMŪZIKAS KONCERTS. Šovakar Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē pulksten 19 notiks kamermūzikas koncerts, kurā piedalīsies Sofija Kirsanova (vijole), Ruslans Perežilo (klavieres). Programmā J. S. Baha, L. van Bēthovena, S. Rahmaņinova, F. Šūberta, E. Izaī, B. Smetanas skaņdarbi. Sofija Kirsanova vijoļspēli apguvusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā skolotājas Nellijas Sarkisjanas vadībā, patlaban studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Jura Švolkovska vijoles klasē, savukārt Ruslans Perežilo mācījies klavierspēli profesora Rafi Haradžanjana vadībā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur turpina studijas doktorantūrā.

- JAUNUMI NO PEDVĀLES. Brīvdabas mākslas muzeja šā gada sezonas Akmens. Ainava ietvaros akmens skulptūru Sija sācis kalt izcilais lietuviešu tēlnieks Mindaugs Navaks. Tās tapšanas gaitu var vērot muzeja apmeklētāji, bet gatavais darbs tiks eksponēts Pedvāles ainavā, gravas malā. Visu vasaru turpinās akmeņu audzēšana īpašā izmēģinājumu laukā – tie zemē tika likti Ojāra Feldberga performancē Akmeņu stādīšana sezonas atklāšanā 2. jūnijā.

Līvija Dūmiņa,  NRA  07/27/07

- ĪPAŠS KONCERTS. Šodien pulksten 19 īpašs koncerts notiks Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā – muzicēs ievērojamais holandiešu ērģelnieks, komponists un ērģeļbūves speciālists Tons van Eks (1948). Ērģeļbūves speciālistu pie Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģelēm mudinājusi sēsties profesionāla interese par unikālo instrumentu, tāpēc viņš uzstāsies bez maksas, bet koncerta laikā saziedotie līdzekļi tiks izmantoti baznīcas ērģeļu atjaunošanai. Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeles nav restaurētas kopš to uzbūvēšanas, taču regulāri tiek izmantotas gan dievkalpojumos, gan koncertos un arī kā mācību instruments, kas tam šādā stāvoklī rada nopietnu slodzi. Tiek lēsts, ka kopējās ērģeļu restaurācijas izmaksas veidos ap 450 000 latu.

- LĪNAS DZĒRVĀNES IZSTĀDE. Naivās mākslas muzejā Andrejsalā šonedēļ atklāta gleznotājas Līnas Dzērvānes darbu izstāde Dieva potenciāls. Plānots, ka tā Naivās mākslas muzejā būs apskatāma līdz pat sezonas beigām. Izstādes laikā paredzētas vairākas ekspozīcijas nomaiņas. Jāpiebilst, ka šī ir Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā plānotā, taču LMS valdes atceltā izstāde.

 

JAUNĀS GRĀMATAS

Diena  07/25/07

Hulio Kortasārs. Klasīšu spēle. Jumava. 2007. 579 lpp.

Kulta romāns, kurā lasītājam dota iespēja aranžēt lasāmvielu. "Galvenā Klasīšu spēles ideja ir kļūdas pierādījums un uzvaras cerība," reiz intervijā atklāja Kortasārs. "Taču grāmata nepiedāvā nekādu risinājumu; tā vienkārši norāda uz iespējamiem ceļiem, lai sagrautu sienu, lai redzētu, kas ir aiz tās." No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups.

Edvards Radzinskis. Rasputins. Zvaigzne ABC. 2007. 516 lpp.

Pēdējais Krievijas cars sava dēla dziednieku Rasputinu dēvēja par "svētu vīru". Daudzi citi viņā saskatīja ārprātīgu seksuālo maniaku, kas Krievijas impēriju vedis uz sabrukumu. "Šeit mēs redzam noslēpumainu, aziātisku raksturu. Persona — daudz sarežģītāka, un noslēpums daudz neparastāks," — tā E.Radzinskis. No krievu valodas tulkojusi Veronika Pužule.

Stīvenss Kuntss. Nodevējs. Kontinents. 2007. 441 lpp.

Kamēr Parīzē rit priekšdarbi Lielā astoņnieka — astoņu rūpnieciski attīstīto lielvalstu — vadītāju sanāksmei, ASV slepus iesūta Francijā savu pārstāvi, aģentu Tomiju Karmellīni. Viņš ir nepārspējams noklausīšanās un ielaušanās speciālists, kuram neviens šķērslis nav par grūtu. Ameriku tracina jautājums — kāpēc Francijas izlūkdienests allaž ir vienu soli priekšā CIP? No angļu valodas tulkojis Āris Jansons.

Deivids Bahs. Automātiski miljonārs. Arka. 2007. 254.lpp

Kamēr vairākums cilvēku lauza galvu, kā savilkt galus, izrādās, ka kļūt bagātam ir vieglāk par vieglu — vismaz saskaņā ar populāro ASV finanšu oratoru Deividu Bahu, kurš piedāvā veidu, kā stundas laikā izveidot plānu, kas ļautu kļūt par miljonāru. No angļu valodas tulkojusi Baiba Apermane.

Anna SkaidrĪte Gaile. Dzirkstis no dievišķās uguns. Zvaigzne. 2007. 288.lpp

Grāmata vēsta par Kalvju dzimtas likteni divsimt gadu garumā. Kalvju dzimta sakņojas rakstniecei labi pazīstamajā Krustpils novadā. Dzimtas spožākās zvaigznes — divi brāļi gleznotāji Kārlis Kalve un Pēteris Kalve. Lai arī ne mazums bijis likteņa triecienu, sīkstajai, talanta dievišķās dzirksts apstarotajai Kalvju dzimtai arī mūsdienās ir izdevies saglabāt harmonisku spēku un dzīvesprieku.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  07/28/07    Tatjana Ustinova. Nekrietno laiku hronika. Tulkojis Imants Auziņš. Zvaigzne ABC. Kirilam nebija nācis ne prātā, ka briļļainās Nastjas dēļ atteiksies no brauciena uz Dublinu un nodarbosies ar meitenes vecmāmiņas nāves apstākļu izmeklēšanu.

Meitene netic, ka viņas nāves iemesls bijis vannā nejauši iekritis fēns. Arī Nastjas radinieki gribētu zināt, no kādiem līdzekļiem večiņa dzīvojusi, cepuri kuldama...

Edvards Radzinskis. Rasputins. Tulkojusi Valentīna Pužele. Zvaigzne ABC

Kas īsti bija leģendārais Grigorijs Rasputins? Blēdis, viltīgs vilkatis un seksuāls psihopāts, kas spēja apmāt cara galmu ar savu no dabas doto hipnotizētāja talantu? Vai varbūt patiesība ir sarežģītāka par šo 20. gadsimta padomju historiogrāfijas kultivēto mītu, kas centās attēlot Rasputinu negatīvos toņos. Edvards Radzinskis, slavenā Vēstures mīklu cikla autors, centies bez aizspriedumiem paraudzīties uz vienu no noslēpumainākajām un traģiskākajām 20. gadsimta sākuma personībām Krievijas vēsturē.

Agota Kristofa. Lielā burtnīca. Tulkojis Jānis Joņevs. Valters un Rapa, 2007

Māte pamet kara saplosīto pilsētu, atstājot dvīņu brāļus vecāsmātes pārziņā. Tagad puišiem jāiemācās izdzīvot necilvēciskajos apstākļos. Triloģijas pirmo daļu veido zēnu stāstījums par to, kas notiek apkārt, bet otrajā un trešajā daļā tiek atklāts, vai šie notikumi ir patiesība. Ungāru rakstnieces Agotas Kristofas romāns tiek dēvēts par Eiropas jaunā viļņa un postmodernisma spilgtāko literāro paraugu.

Halgrīms Helgasons. 101 Reikjavīka. Tulkojis Dens Dimiņš. Valters un Rapa, 2007

Hlīns Bjērns ir Reikjavīkas bezdarbnieks, kurš dirn bāros un dzīvo kopā ar savu šķirteni māti. Kādudien viņa paziņo, ka esot lesbiete, un Hlīna dzīve sagriežas ar kājām gaisā, jo viņš gulējis ar mātes draudzeni Lollu. Romāna vēstījumu veido galvenā varoņa domas un vērojumi uz Reikjavīkas naktsdzīves, pornofilmu un interneta kaislību fona.

Boriss Budkins. Kosmiskais ūdens noslēpums. Tulkojis K. Skruzis. Convictor, 2007

Visu cieņu grāmatas autoram – jūtama vai nu izbijuša žurnālista dzelžainā skola vai arī dabas dots talants. Kosmiskajā ūdens noslēpumā savērpta pamatīga intriga par Pasaules okeānu, izvirzot dažādas teorijas par to kā potenciāli dzīvu un saprātīgu būtni.

Radošā dzirksts. Anšlava Eglīša aforismi. Jumava, 2007

Renātes Bāliņas sastādītajā krājumā kārtoti Anšlava Eglīša aforismi par dažādām tēmām – gan sievietes un vīrieša dabu, kaislībām, mīlestību, nodevību, dzīves līkločiem un cilvēku tajos, radošo dzirksti un paradoksiem. Piemērs no pēdējiem: "Lietām, kas saprotamas pašas par sevi, vienmēr piemīt kaut kas necils."

 

Lai dzīvo dada!

Maija Rudovska,  NRA  07/27/07     Šodien Valmierā noslēgsies jau trešais Valmieras laikmetīgās mākslas simpozijs, kurā bija aicināti piedalīties visdažādāko jomu mākslinieki gan no Latvijas, gan citām valstīm.

Šogad simpozijs uzsvaru licis uz saskarsmi un komunikāciju jeb savstarpējo integrāciju – starp dzimumiem, vecumiem, kultūrām utt. Par pamatu ņemot Herberta Māršala Makluena pētījumu par aukstajiem un karstajiem medijiem, šajā gadā akcents likts tieši uz aukstajiem jeb tiem, kas top karsti saskarsmē ar publiku vai sabiedrību – tātad performances, teātris, akcijas, dzīvās instalācijas utt. Šāds uzstādījums ir visai veiksmīgs un atbilstošs simpozija ilgumam (šogad tas risinājās tikai piecas dienas), kad diezgan īsā laika periodā māksliniekiem jāspēj iepazīt gan jauno vidi un cilvēkus sev apkārt, gan adekvāti pārnest gūtās impresijas veiksmīgos mākslinieciskos risinājumos. Noslēguma programmas ietvaros valmierieši varēs vērot un arī paši piedalīties mākslinieku – performatoru grupas Dada Ensemble – aktivitātēs. Grupas sastāvā darbojas Itālijā dzīvojoši vācu izcelsmes mākslinieki Martins Bauers, Anne Flore un Vera Bauere. Dada Ensemble idejas sakņojas dadaismā – 20. gs. pirmās puses modernisma virzienā, kas uzsvaru licis uz paradoksu, noliegumu un iracionālo. Dadaisms ar akciju palīdzību mēģina dekonstruēt ierasto, pieņemto un stereotipisko. Tas spēlējas ar mākslas veidu un žanru robežām, tās sajaucot un satuvinot ar ikdienas dzīvi, tādēļ dadaisti tik ļoti mīl darboties ar apkārtējo vidi, tajā esošajiem priekšmetiem, savu ķermeni – valodu, kustībām utt. Dada Ensemble uzsver – viņu darbība nav jāsaprot kā sekošana tikai un vienīgi šim virzienam. Dadaisms ir dzīvs arī 21. gs., jo tas ir kā inventarizācija jau esošajam un pašsaprotamajam, bet galvenokārt kā komunikācijas veids, kas palīdz izzināt un akumulēt sevī nepazīstamo un jauno.

Šodien ap pulksten četriem pēcpusdienā Valmieras pilsdrupās notiks grupas Dada Ensemble futūristiskais bankets, kur, kā apgalvoja atraktīvais Martins Bauers, tiks akcentēti jauni uztveres veidi. Performancēs liela nozīme būs kustībai – teātrim – un vārdam – dzejai. Ar Dada Ensemble tiks ievadīta arī simpoziju noslēdzošā vakara programma, kurā būs skatāma mākslinieces Jasmīnas Ronelas videoinstalācija un grupas Suņu stunda uzstāšanās.

 

 

 

Novados un laukos...

 

 

Liepāja pulcē

Sandris Vanzovičs,  NRA  07/23/07    Nedēļas nogalē prātā nāca viens jautājums: vai Rīgā maz kāds vēl ir palicis? Galvaspilsētā esošie klāstīja, ka tik tukšu Rīgu neesot pieredzējuši pat Jāņos.

Nav arī brīnums, jo cilvēki grandiozās straumēs plūda Liepājas virzienā, kur piektdien un sestdien risinājās divi vērienīgi pasākumi – Baltic Beach Party un Fontaine Festival. Ar tiešām krāšņu un spilgtu salūtu uz ūdens, kā arī latviešu popmūzikas zvaigžņu un festivāla rīkotāju kopīgi izpildītu himnu naktī uz svētdienu kulmināciju sasniedza festivāls Tele2 Baltic Beach Party. Pēc tā rīkotāju sniegtajiem datiem, abās dienās pasākumu apmeklēja kopumā 62 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka ir krietni pārspēts pagājušajā gadā pašu Baltic Beach Party uzstādītais un it kā tik nepārspējamais rekords – 45 000 apmeklētāju. Arī pie mums cilvēki sāk cienīt liela mēroga festivālus.

Intrigu radīja atraktīvā Luī Fontēna paralēli rīkotais Fontaine Festival. Taču klausītāji tomēr labāk izvēlējās pārbaudītas vērtības. Lai gan minētā festivāla apmeklētāju skaits krietni pārsniedza iepriekšējā gada datus, brāļu Mediņu organizētajam pludmales festivālam tas nespēja pat tuvoties: pie Fontēna bija ap 3000 cilvēku (pērn – 1400).

Līdz ar to "kauja par Liepāju" izpalika, jo Baltic Beach Party uzvarēja pārliecinoši.

Pludmalē bija vērojamas arī kvalitatīvas pārmaiņas – teritorija kļuvusi ievērojami plašāka, cilvēkiem tika piedāvāts vairāk brīvā laika pavadīšanas iespēju. "Tik daudz cilvēku varējām uzņemt tāpēc, ka izbūvējām ieejas pludmales dienvidu galā un par trešo daļu varējām palielināt teritoriju," stāstīja festivāla galvenais rīkotājs Raivo Mediņš. "Arī telšu pilsētiņa tika pārplānota, un tāpēc cilvēki tajā varēja uzsliet ap 1500 telšu. Ar paveikto un sasniegtajiem rezultātiem esam apmierināti, un ir gandarījums, ka pamatīgais darbs nesis šādus augļus. Paldies publikai, kas mums noticēja un uzticējās – mēs strādājām jums un priecājamies, ka to novērtējāt." Jāatzīst, ka vienu gan Mediņi paveikuši – spējuši latvju bāleliņiem iestāstīt, cik interesanta ir tusēšanās telšu pilsētiņās: tik daudz telšu līdz šim Liepājā vēl nebija manīts.

No abos festivālos par hedlaineriem pieteiktajiem mūziķiem tā īpaši izcelt negribētos nevienu. Kima Vailda bija garlaicīga, Scooter pie skatuves gan savilka klausītāju tūkstošus (to pat bija vairāk nekā sestdien), taču ar kaut ko īpašu prātā nepalika, Mumij Troļļ bija līdz apnicīgumam ierasti utt. Tad jau lielāku interesi izraisīja Fontēna festivālā uz skatuves uzdabūtie Bloodhound Gang, kas bija lieliski izpildījuši savu mājasdarbu – ar ko gan citu izpelnīsies lielākas latviešu simpātijas, ja ne leišu un igauņu bāleliņu gānīšanu! Piparoti izteicieni tika arī amerikāņiem un lielajam austrumu lācim, un no skatuves puses ne īpaši glaimojošus izteicienus izpelnījās pats Vladimirs Putins. Publika bija ekstāzē! Pēc brīža Bloodhound Gang, kuru basists jau koncerta sākumā dižojās Latvijas hokeja izlases kreklā, sāka spēlēt Latvijas valsts himnu, kuru skatītāju kopkoris teju vai a cappella godam noveda līdz galam. Bija labi.

Kā jau šādos pasākumos gadās, bija arī pa sīkam incidentam, un policijai nācās uzņemties šefību pār subjektiem, kas bija iedomājušies, ka pārvietošanās uz četrām kājām ir ērtāka nekā staigāšana uz divām. Neiztika arī bez telefonu, maku, saulesbriļļu un pat apavu un drēbju gabalu pazaudētājiem, taču 99 gadījumos no simts runa nav par zādzībām, bet gan mantu īpašnieku izklaidību un nolaidību. Īpašu uzmanību policija veltīja potenciālajiem narkomāniem, tāpēc daudziem nācās taisnoties, ka viņu acu skats nevēsta par šņaukšanas vai duršanās priekiem, bet gan elementāru pārāk lielu cieņu pret alkoholiskajiem dzērieniem.

Viss jau būtu labi, bet diemžēl apstiprinājās aizdomas, ka šādu ļaužu pieplūdumu Liepājas infrastruktūra nevar pavilkt. Pat pilsētas centra krogi demonstrēja absolūtu nesagatavotību apkalpot cilvēkus, kas vēlējās tikt pie brokastu omletes vai aukstās zupas. Pats nepatīkamākais, ka flagmanis šajā ziņā izrādījās tieši Baltic Beach Party organizētājiem piederošā Latvijas 1. rokkafejnīca, kuras trešajā stāvā viens bārmenis izmisīgi mēģināja izdabāt gandrīz simtam viesu. Šķiet, brāļiem Mediņiem varētu ieteikt pašu rīkotā festivāla laikā rokkafejnīcā vienkārši pasludināt "sanitāro trīsdiennieku": kad nav, tad nav. Biznesmeņi Liepājā domā kaut kā visai dīvaini.

 

Staļģenē bīstamās iedegas dēļ atvadās no ābeļdārziem

Zaiga Dūmiņa,  Diena  07/23/07    Pēc VAAD inspektoru apskates sestdien cits pēc cita krita par bakteriālās iedegas skartiem atzītie augļu koki Staļģenē.

"Es zinu, ka šīs ābeles ir slimas, tādēļ jāizzāģē — nedod Dievs, aizies viss dārzs," saka Staļģenes pagasta priekšsēdētāja Inta Savicka, līdzīgi kā citi pagasta iedzīvotāji, tomēr neslēpjot sarūgtinājumu par izpostīto ābeļdārzu — zaudētas astoņas ābeles, pilnas negatavu ābolu. "Bija zināms, ka Lietuvā šī slimība jau izplatījusies. Vajadzēja laikus brīdināt un darīt visu, lai tā šeit neatnāktu," saka I.Savicka. Viņas dārzs bija pirmais, kuram sestdien Staļģenē ķērās klāt Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) brigāde, kuras uzdevums ir iznīcināt bīstamās slimības skartos kokus un krūmus — ābeles, bumbieres, vilkābeles un citus tā dēvētos saimniekaugus. Vispirms VAAD nozāģē un sadedzina slimos kokus, pēc tam paredzēts iznīcināt arī potenciāli inficētos kokus un krūmus 10 metru rādiusā ap slimajiem. Darbu Staļģenē paredzēts turpināt vēl divas nedēļas.

"Kamēr nebūs parakstīts papīrs par kompensāciju, nevienu savā dārzā nelaidīšu," saka staļģenietis Ivars. Katrā dārzā VAAD sastāda aktu, kurā uzskaitīti izzāģētie koki un krūmi — tas būšot nepieciešams kompensācijām, skaidro VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Gunita Šķupele. Cik liela varētu būt kompensācija, kad tā tiks maksāta un kas to maksās, joprojām nav skaidrs. Tuvākajās nedēļās VAAD par šo jautājumu sola iesniegt priekšlikumus Ministru kabinetā. "Mūsu princips ir iet skaidrot, pārliecināt, jo uzskatām, ka ar varu neko nevar izdarīt," uz jautājumu, kā VAAD rīkotos, ja kāds no augļudārzu īpašniekiem neatļautu darīt ieplānoto, atbild G.Šķupele. Pēc likuma VAAD ir tiesības iznīcināt potenciāli inficētos un inficētos kokus un krūmus arī piespiedu kārtā.

Jau rakstīts, ka bīstamā augu slimība bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) Latvijā konstatēta pirmo reizi. Tagad tā skārusi jau gandrīz visas Eiropas Savienības valstis, izņemot Igauniju, Slovākiju un Somiju. Slimajiem augiem kā apdegušiem sačokurojas un nobrūnē jaunie dzinumi, ziedi un augļi, bet nenobirst. Inficētie krūmi un koki neilgā laikā iet bojā. Siltā un mitrā laikā sērga var izplatīties neprognozējami ātri, vienīgā metode tās apkarošanai ir bojāto augu pilnīga iznīcināšana. Staļģenē un četru kilometru rādiusā ap to noteikta karantīnas zona. Pēc inficēto koku iznīcināšanas šajā teritorijā divus gadus nedrīkstēs pārvietot bišu saimes un stādīt kokus un krūmus, ko varētu skart šī slimība. Grūti ierobežojamā augu sērga, lai arī patlaban laboratoriski apstiprināta tikai Staļģenē, var kļūt par draudu gan ražai, gan stādu eksportam visā valstī. Vairāki staļģenieši izsaka bažas, ka bīstamā slimība izplatījusies krietni tālāk par Staļģenes robežām.

Slimības simptomus VAAD konstatējis arī citviet Zemgalē. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti gaidāmi nākamās nedēļas vidū, ziņo LETA.

 

VAAD: nav iemesla panikai - Staļģenē izzāģē tikai slimos augļu kokus

LETA  07/24/07     Jelgavas rajona Staļģenes dārzos jau ceturto dienu izzāģē un sadedzina ar bakteriālo iedegu slimās ābeles un bumbieres, taču Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas speciālisti norāda, ka iznīcina tikai slimos augļu kokus.

VAAD inspektori ir apsekojuši dārzus un iezīmējuši slimos augļu kokus, kurus nozāģē, savāc un aizved uz ciema nomali, kur tos sadedzina.

VAAD noslēdzis līgumus ar licenzētām firmām, kas sniedz zāģēšanas pakalpojumus. Palīdzību sniedz arī vietējā pašvaldība.

"Augļu koku celmus apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli, lai slimības neizplatītos tālāk,'' stāsta VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītājas vietnieks Uldis Jaunzemis. Viņš piebilst, ka panikai nav iemesla, jo zāģē tikai tos kokus, kuriem ir redzamas slimības pazīmes. Vizuāli veselie koki tiek atstāti un novēroti, lai pārliecinātos, ka tie nav inficēti ar bakteriālo iedegu.

Kāda dārza saimniekam Ērikam šodien tika nogrieztas trīs ābeles un viena bumbiere, no kurām šogad būtu bijusi liela raža. "Tas jau nav zināms, cik koki vēl būs jānozāģē, augļu koki slimo katru gadu, bet šogad pats pamanīju, ka tie sāk kalst," sacīja Ēriks.

Visticamāk, ka augu bakteriālā iedega Latvijā izplatījusies ar kukaiņiem, putniem, vai arī ievesti inficēti augļukoku stādi, arī laika apstākļi šovasar ir labvēlīgi straujai infekcijas slimības izplatībai.

''Iegādājoties augļu koku stādus, cilvēkiem ir jāatceras, ka tos vēlams iegādāties Latvijas stādaudzētavās, kuras regulāri apseko valsts augu aizsardzības speciālisti un kuriem ir augu pase,'' sacīja Jaunzems.

Lietuvas pierobežā raksturīgs, ka stādāmo materiālu cilvēki bieži iegādājas Lietuvā, kur tas ir lētāks. Lietuvā šī slimība bija konstatēta jau 2005.gadā, kur tā tika reģistrēta aptuveni 18 vietās un tika veikti līdzīgi pasākumi, kā to dara šobrīd Latvijā.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atklājis vēl vienu bīstamās augu infekcijas slimības - bakteriālās iedegas - infekcijas perēkli, informēja VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Kramarova.

Pirmdien slimība atklāta kādā saimniecībā Dobeles rajona Tērvetes novadā. Pagaidām bīstamā slimība nav konstatēta citās vietās, kur arī atklāti bakteriālajai iedegai līdzīgi simptomi.

VAAD speciālisti izbraukuši uz slimības skarto saimniecību, lai novērtētu situāciju un noteiktu atbilstošus fitosanitāros pasākumus.

VAAD lūdz iedzīvotājus informēt, ja augiem novērotas slimības pazīmes, lai laikus konstatētu perēkļus un ierobežotu infekcijas izplatību.

Slimība apdraud augļu kokus - bumbieres un ābeles, kā arī cidonijas, pīlādžus, bet nav bīstama ķiršiem un plūmēm.

VAAD sadarbībā ar Latvijas Augļkopju asociāciju izstrādājis priekšlikumus kompensāciju aprēķināšanai par slimības dēļ iznīcinātajiem kokiem, ar ko rīt, 24.jūlijā, tiks iepazīstināta valdība.

Nedēļas nogalē Staļģenē sākta ar slimību inficēto augu iznīcināšana.

Zemes īpašniekiem noteikts iznīcināt augus divu nedēļu laikā. Ja saimnieki paši ar uzdoto nevarēs tikt galā, darbus veiks VAAD sadarbībā ar pašvaldības iestādēm.

Pašlaik VAAD inspektori pastiprināti kontrolē piemājas un komerciālos dārzus. Plānots, ka divu nedēļu laikā pārbaudīs visa valsts teritoriju.

Pašlaik VAAD četru kilometru rādiusā ap Staļģeni izsludinājis karantīnas zonu. Atbilstoši lēmumam kilometra rādiusā ap ciemu izzāģēs un sadedzinās visus ar slimību inficētos augļkokus un krūmus. Vēl trīs kilometru rādiusā ap šo teritoriju noteikta buferzona, kurā notiks pastiprinātas pārbaudes un uzraudzība.

Desmit metru rādiusā ap inficētajiem augiem iznīcinās visus iespējamie šīs slimības saimniekaugus - ābeles, bumbieres, cidonijas, krūmcidonijas, pīlādžus, vilkābeles u.c.

Šajā teritorijā divus gadus nedrīkstēs pārvietot bišu saimes un stādīt minētos kokus un krūmus. Pēc infekcijas ar šo slimību aptuveni divus gadus tā var attīstīties latentā veidā, un šajā laikā nekādus slimības simptomus uz auga manīt nevar.

Ja slimību šajā vietā konstatēs arī nākamvasar, darbības ierobežojumu termiņu var pagarināt vēl par gadu. Par karantīnas noteikumu neievērošanu draud administratīvs sods.

VAAD aicina augļu dārzu un mazdārziņu īpašniekus pārbaudīt augļkokus, dekoratīvos kokus un krūmus un, ja rodas aizdomas par iespējamu infekciju, informēt VAAD inspektorus. Neilgā laikā inficētais augs iet bojā, bet, ja to nesadedzina, slimība izplatās arī uz apkārtnes saimniekaugiem.

Bakteriālā iedega ir bīstama infekcijas slimība, jo to grūti apkarot, bet labvēlīgos laika apstākļos - karstā un mitrā laikā - slimība attīstās neprognozējami ātri. Infekcija izplatās ar kukaiņu, galvenokārt bišu, vēja un putnu, kā arī inficētu stādu palīdzību, pastāstīja VAAD direktors Ringolds Arnītis.

Viņš uzsvēra, ka slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem, bet ir postoša tās saimniekaugiem.

Slimības redzamākie simptomi ir nobrūnējuši un nokaltuši zari, daži vai visi ziedi novīst, nomelnē un iet bojā, tomēr nenokrīt un paliek pie auga. Arī augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt. Pavasarī cietušie koki izskatās kā deguši vai sala bojāti, vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā.

 

Baltijā vecākās koka baznīcas atjaunošanai saziedoti 72 lati

LETA  07/27/07    Baltijā vecākās koka baznīcas Krāslavas rajona Indricas katoļu baznīcas atjaunošanai pašlaik piecas personas ziedojušas 72 latus, 5100 latus piešķīrusi Valsts pieminekļu aizsardzības struktūra, aģentūru LETA informēja Kalniešu pagasta padomē.

Saziedotos līdzekļus plānots izmantot XVII gadsimtā būvētās un XVIII gadsimtā pārbūvētās baznīcas atjaunošanai un apkārtnes sakopšanai. Lai noskaidrotu, cik tieši līdzekļu būs nepieciešams baznīcas atjaunošanai, turpinās pieminekļa ekspertīze.

Ziedojumu vākšanu Baltijā vecākās koka baznīcas atjaunošanai Indricas katoļu baznīcas draudze veic sadarbībā ar vietējo pašvaldību un Valsts kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības komisiju.

Līdzekļus baznīcas atjaunošanai paredzēts vākt vairākus gadus. Ziedotāji līdzekļus Indricas baznīcas atjaunošanai var pārskaitīt speciāli šim nolūkam AS "SEB Latvijas Unibanka" atklātā kontā Nr.LV07UNLA0050010428322.

 

Ierēdņi cīkstās ar kūtsmēslu smaku

Jānis Ogle,  NRA  07/28/07    Pavasarī un rudenī lauksaimniecībā vēl bija ļauts lietot kūtsmēslus, un dārzkopji uz nebēdu varēja apmēslot katru savu zaļo lolojumu.

Taču, ieklausoties atpūtnieku sūdzībās, Zemkopības ministrija (ZM) veikusi grozījumus normatīvajos aktos, lai mazinātu mēslošanas radīto smaku brīvdienās, turklāt izveidojusi tādu dokumentu, kas liek pamatīgi palauzīt galvu, līdz var saprast, ko ierēdņi gribējuši pateikt. Lauku gurķi un tomāti, kas ne tikai izskatās, bet arī garšo pēc gurķiem un tomātiem, nav izaudzējami bez krietnas devas kūtsmēslu. Taču pēc mierīgas un klusas atpūtas laukos kāro arī pilsētnieki, kuri, pavadot tur nedēļas nogales, negrib sajust mēslu smārdu. Tieši atpūtnieku sūdzības ir iemesls izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta kārtībā, kādā tiek ierobežota kūtsmēslu izplatīšana, atzina ZM Lauku attīstības departamenta zemes izmantošanas nodaļas vecākā referente Ļubova Tralmaka.

Viņa uzsvēra – pieņemtie grozījumi nozīmē, ka kūtsmēslus vairs nedrīkstēs izkliedēt ne svētdienās, ne svētku dienās, taču, pārlasot noteikumus pēc būtības, skaidrība nerodas.

"Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs smakas mērķlielumu – 8 ouE/m3 - nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. Šo smaku mērķlielumu atļauts pārsniegt, izkliedējot kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu jebkurā nedēļas dienā, izņemot svētdienas un valsts noteiktās svētku dienas," šis citāts no izstrādātajiem grozījumiem norāda, ka kūtsmēslus izkliedēt drīkst arī svētdienās un svētku dienās, bet nedrīkst pārsniegt noteikto smakas mērķlielumu – 8 ouE/m3 (ouE ir smakas vienība – smakojošas vielas daudzums, kas, iesmidzināts vienā kubikmetrā neitrālas gāzes, standartapstākļos izraisa fizioloģisku reakciju ožas orgānos vismaz pusei smakas vērtētāju grupas dalībnieku).

No tā var saprast, ka noteikts konkrēts mērķlielums, ko var pārsniegt darbdienās, bet svētdienās un svētku dienās – nedrīkst, taču nav skaidri noteikts, ka izkliedēt kūtsmēslus svētdienās vispār nedrīkstētu. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Neatkarīgajai atzina, ka grozījumu formulējums ir visai neskaidrs, bet to nozīme jāskatās kontekstā ar likumu. "Tiem, kuru ikdiena ir saistīta ar lauksaimniecību, grozījumos ietvertais būs saprotams," piebilst M. Roze.

Arī Vides aizsardzības departamenta piesārņojuma novēršanas un kontroles nodaļas vadītāja Daina Ozola līdzīgi skaidro grozījumu mērķi: iespējams, tie samazinās neapmierināto cilvēku skaitu, jo svētkus netraucēs kaimiņu sētā notiekošie mēslošanas darbi.

 

Cēsnieki mērķē uz Eiropas atzinību

Elizabete Rutule,  Diena  07/29/07    Mākslas festivālu, kas sestdien startēs Cēsīs, starptautiski palīdzēs izvirzīt rīkotāju komanda un pilsētas vide

Ģimenes ar bērniem, kas kopā varēs noskatīties operas izrādi vai baudīt laikmetīgo mākslu, cilvēki, kurus interesēs konkrēti notikumi, tūristi, kas šogad ieradīsies drīzāk nejaušības pēc — galvenokārt šīs viesu kategorijas par Vidzemes sirdi dēvētajās Cēsīs triju nedēļu laikā, sākot no sestdienas, domā ieraudzīt pirmā Cēsu Mākslas festivāla rīkotāji. Viņi ir apņēmības pilni piešķirt tam starptautisku skanējumu. "Ja [viens no idejas autoriem, aktieris Juris] Žagars varēja panākt Žagarkalna atpazīstamību Latvijas mērogā, kāpēc viņš nevarētu padarīt šo festivālu par Eiropas mēroga pasākumu?" optimistiska ir kultūras ministre Helēna Demakova (TP), šāgada festivāla patronese.

Vasaras festivāli citur Eiropā ir plaši apmeklēti — piemēram, industriālā vidē notiekošo Rūras triennāli Vācijā, kas par savu trumpi uzskata iespēju radīšanu jaunām mākslas formām, pērn novērtējuši vairāk nekā 78 000 skatītāju, pieredzes bagātā operas, klasiskās mūzikas, deju un teātra Edinburgas Starptautiskā festivāla apmeklētāju skaits mērāms vairākos simtos tūkstošu, nedaudz no tā atpaliek Zalcburgas festivāls.

Prognozējot Cēsu Mākslas festivāla apmeklētāju skaitu, projekta vadītāja Indra Lūkina piekrīt pilsētas mēra Ginta Šķendera (TP) aplēsēm, ka kopumā varētu sagaidīt dažus desmitus tūkstošu viesu. Būtiska nozīme būšot laika apstākļiem. Festivāla rīkotāji gan atzīst, ka tuvākajos gados ar to nedomājot pelnīt — biļešu cenas veidotas atbilstoši dažādām apmeklētāju kategorijām un daļa pasākumu ir bez maksas. Aptuveni divas trešdaļas no visa 140 000 latu budžeta ieguldījuši sponsori.

Ar reklāmām angļu valodā šogad iecerēts piesaistīt ārvalstu tūristus, kas jau ieradušies Latvijā, savukārt turpmāk šo ikvasaras notikumu plānots savlaicīgi reklamēt gadatirgos. Kāpēc ārzemniekiem doties uz viņiem maz zināmajām Cēsīm, ja tā vietā var apmeklēt kādu jau pasaules atpazīstamību iekarojušu pasākumu? I.Lūkina cer uz kultūras tūristiem, kuriem ir interese par to, kas notiek Latvijā, turklāt "festivāls ir daudzpusīgs no žanru viedokļa". Proti, dažās nedēļās Cēsīs varēs izbaudīt vizuālo mākslu, akadēmisko mūziku, arī operu, teātri un kino. Pasākumā iekļausies arī pilsētai ierastas lietas — ikgadējā Šūbertiāde un Vidzemes kamerorķestra spēle.

Uzsverot plaša piedāvājuma nozīmi, kultūras menedžere Leonarda Ķestere aicina mācīties no labākajiem paraugiem, kā piemēru nosaucot Edinburgas festivālu, kas laika gaitā "apaudzis" ar dažādām tematiskajām programmām, kļūstot par "zināmu Meku".

Par to, ka Cēsīm ir visas izredzes festivālu izvirzīt starptautiskā līmenī, liecina ekspertu nosauktās pilsētas stiprās puses: vide un cilvēki, to vidū pasākuma organizatori un pieredzējušie pilsētas kultūras darbinieki. L.Ķestere iesaka pašvaldībai censties pēc iespējas saglabāt pilsētas dabisko, senatnīgo vidi, netiecoties pēc "eiroremonta". Šogad par vienu no festivāla atklājumiem var uzskatīt Cēsu alus brūzi, kur notiks laikmetīgās mākslas izstāde. "Šis objekts, kuram ir 600 gadu ilga vēsture, var kļūt par punktu Eiropas kultūras kartē!" Dienai iepriekš teica J.Žagars.

Iespējams, ar laiku būs nepieciešams lielāks skaits viesnīcu un viesu namu, tāpat jāuzlabo koncertu vietas, Cēsīs nepieciešamos uzlabojumus nosauc I.Lūkina. Vajadzībai uzlabot kultūras infrastruktūru, kaut vai sakārtojot Kultūras centru, kam vajag nepilnus divus miljonus latu, piekrīt arī pilsētas mērs, sakot, ka to esot plānots darīt tuvākajos gados.

Slavējot Cēsu potenciālu, H.Demakova spriež, ka arī citās pilsētās var veidoties kultūras centri, tiesa, tām jāatrod sava niša. Piemēram, Liepājas Karostā varētu veidoties alternatīvās kultūras iedīglis, potenciāls ir arī pasaules slavenā mākslinieka Marka Rotko centram Daugavpilī.

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Uzlauž Valsts policijas mājaslapu

LETA  07/23/07    Šorīt no rīta tika uzlauzta Valsts policijas (VP) mājaslapa internetā "www.vp.gov.lv", novēroja aģentūra LETA.

Minētajā adresē tika izvietots paziņojums, kas noslēdzās ar vārdiem "Bet lai nu kā - sveiciens Valsts policijai! Jauku dieniņu!". Pašlaik policijas datorspeciālisti uzbrukuma sekas ir novērsuši.

VP preses pārstāve Zane Maskaļonoka aģentūrai LETA stāstīja, ka VP mājaslapu ir izstrādājusi un uztur Valsts informācijas tīkla aģentūra (VITA). Jau šā gada sākumā VP Kibernoziegumu atklāšanas nodaļa esot atklājusi nepilnības VP mājaslapas drošībā, kas esot ļāvušas tai piekļūt nepiederošām personām.

Tādēļ policija vērsusies VITA ar lūgumu šīs nepilnības novērst. Tā kā šodien VP mājaslapā notika incidents, policija secināja, ka nepilnības neesot novērstas tāpēc pēc šodienas hakeru iebrukuma mājaslapā policija atkārtoti nolēmusi vērsties VITA.

Savukārt VITA taisnojas, ka tās nepilnības, kas gada sākumā tika konstatētas VP mājaslapā, esot tikušas nekavējoties novērstas. Kā aģentūrai LETA apgalvoja VITA mārketinga vadītāja Zane Lase, savulaik konstatētās nepilnības tikušas pilnībā novērstas, tāpēc pārmetumi no VP esot nepamatoti.

Policijā ir sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu un sodītu vainīgās personas. Arī Lase informēja, ka VITA sadarbībā ar VP skaidro lietas apstākļus un vainīgās personas. Sīkāk par notikušo pagaidām nebūšot iespējas uzzināt, jo notiek izmeklēšana.

 

Arvien vairāk patīk drūzmēties

Dace Kaminska,  Diena  07/26/07    Masu pasākumu virpulim ļaujas ik gadu lielāki cilvēku pūļi, lai apliecinātos un sajustu piederību sabiedrībai

It kā nekas neliecina par tuvojošos festivālu — ļaudis iet savās ikdienas gaitās, autoosta vientuļi gaida vietējos un pilsētas viesus. Rosība parādās sporta laukumā, kur desmitiem puskailu vīriešu būvē skatuvi un vienu pēc otra liek kopā nožogojuma rāmjus. Gatavojas arī degvielas uzpildes stacijas Statoil darbinieki, kuri pasūtījuši piecreiz vairāk produktu, nekā parasti, "lai visiem pietiek".

Salacgrīva aktīvi rosās pirmajam brīvdabas mūzikas festivālam Positivus AB, kas notiks šajā nedēļas nogalē un uz citu šīs vasaras pasākumu fona, pēc ekspertu atzinuma, izcelsies ar pasaulslavenām grupām un mūzikas kvalitāti. Neraugoties uz to, festivāla organizatori rēķinās tikai ar aptuveni desmit tūkstošiem apmeklētāju (pagājušajā nedēļā notikušais Baltic Beach Party Liepājā piesaistīja 62 000), skaidrojot, ka vairāk arī neuzņems, jo grib nodrošināt "klausītājus ar pēc iespējas lielāku komfortu".

Tikmēr Saulkrastos no pirmdienas līdz pat sestdienai notiek Jazz festivāls, savukārt Jūrmala no trešdienas līdz svētdienai būs pārņemta ar konkursu Jaunais vilnis. Sociālantropologi skaidro, ka dažādu masu pasākumu apmeklējumi ir veids, kā sajust piederību ar apkārtējiem.

Žurnālists Jegors Jerohomovičs, kurš bieži apmeklē starptautiskus pasākumus, uzskata, ka "Positivus AB ir pirmais mēģinājums izveidot Eiropas līmeņa mūzikas festivālu Latvijā, turklāt tas piedāvās ne tikai mūziku, bet arī kino un citas aktivitātes". J.Jerohomovičs uzsver britroka pārākumu festivālā, atzīstot, ka "grupas būs ļoti labas, taču nebūs plašas izvēles". Viņaprāt, vairāk publikas varētu piesaistīt, "ja, piemēram, būtu arī kāda slavena popgrupa". "Šis festivāls sākotnēji nebija un nav paredzēts kā masu pasākums vai tusiņš, bet drīzāk kā kvalitatīvs pasākums auditorijas daļai, kurai ir svarīgi dzirdēt aktuālas un mūsdienīgas zvaigznes," skaidro koncertu aģentūras Positivus Music, kas organizē pasākumu, pārstāvis Ģirts Majors.

Arī mūzikas žurnālists Uldis Rudaks uzskata, ka šis festivāls ir īpašs, jo ir pirmais, kurā piedalīsies tik daudz "aktuālu mūziķu", un "domāts inteliģentai auditorijai, kas grib kaut ko gudrāku par ierasto piedāvājumu Latvijā". Turklāt "Positivus AB muzicēs ne tikai viens, bet vairāki populāri mākslinieki, kuri ir pietiekami nozīmīgi mūzikas vēsturē".

Augsto biļešu cenu (Ls 30), par ko daudzi sūdzas, eksperti sauc par adekvātu organizatoru izmaksām un grupu honorāriem.

"Festivāla izmaksas pārsniegs 350 000 latu," prognozē Positivus AB organizatori. Baltic Beach Party rīkotāju SIA Argolats pārstāvis Raivo Mediņš uz jautājumu par pasākuma izmaksām ir izvairīgāks: "Konkrētu skaitli nenosaukšu, atklāšu vien to, ka izmaksas mērāmas simtos tūkstošu latu."

Zane (18) no visiem šīs vasaras brīvdabas pasākumiem izvēlējusies tieši Positivus AB: "Salacgrīvā uzstāsies mūziķi, kas ik dienas ir manā klausāmo dziesmu sarakstā, tāpēc redzēt viņus visus vienuviet patiešām būs notikums ar lielo burtu." Visi pārējie festivāli viņu nepiesaistīja tieši mākslinieku dēļ. "Šā gada Baltic Beach Party, manuprāt, bija diezgan briesmīgs piedāvājums. Scooter? Kim Wild? Right Said Fred? Viņi vispār vēl ir dzīvi? Kāds viņus vēl atceras?" ironizē Zane, uzsverot, ka viņai "galvenā ir mūzika, nevis tuss". "Ja festivāls izdosies un tiks rīkots atkal, noteikti ieviesīšu jaunu vasaras tradīciju — Positivus AB," piebilst Zane. Arī Agnija (21) no visiem šīs vasaras pasākumiem izvēlējusies festivālu Salacgrīvā, jo "tur uzstāsies mākslinieki, kurus gribas redzēt". Baltic Beach Party viņa apmeklēja tikai pērn un tikai tāpēc, ka tur uzstājās grupa Prāta vētra. "Pat Prāta vētras uzstāšanās nespēja mainīt iespaidu par pasākumu — tas šķita garlaicīgs un nogurdinošs," saka Agnija.

Taksometra vadītājs Andris (pāri 30 gadiem) gan par Salacgrīvas festivālu zina tikai no oranžām vides reklāmām, kas piesaistīja uzmanību. "Tās grupas nav īpaši dzirdētas, tāpēc ne es, ne mani draugi uz Salacgrīvu nebrauksim," stāsta Andris, atklājot, ka "vēl atgūstas no Baltic Beach Party", kuru kopā ar ģimeni un draugiem apmeklē ik gadu. "Tā jau ir tradīcija. Zinu, ka būs apkārt laba mūzika un forši cilvēki, tāpēc braucu," skaidro Andris.

Ilona (21) arī bija viena no Baltic Beach Party apmeklētājām šogad. Viņa uz Liepāju no Rīgas devās kopā ar 12 draugiem. "Nebija jau īsti, ko tur klausīties, braucām tikai tusiņa dēļ."

Apmeklēt Baltic Beach Party kļūst par tradīciju arvien vairāk cilvēkiem, par ko liecinot cipari: 2001.gadā, kad tas startēja, to apmeklēja 7000, pērn — 45 000, bet šogad jau 62 000. R.Mediņš par pasākuma trumpi uzskata "lielu ballīti pludmalē, ko var salīdzināt ar pilnīgi citu pasauli, kurā ir gan mūzika, gan citas aktivitātes".

Rīgā nav vietas, kur rīkot brīvdabas festivālus, teic eksperti, turklāt, kā norāda R.Mediņš, galvaspilsēta "ir pilna ar augstas klases koncertiem visu gadu".

Tam, ka masu pasākumi tiek aizvien vairāk apmeklēti, sociālantropologs Roberts Ķīlis nosauc divus būtiskus iemeslus. Pirmkārt, lielie popkultūras pasākumi piesaista trīsdesmit un četrdesmitgadnieku grupu, kam kultūras un izklaides patēriņā piemīt sava nostāja. "Daļa no tiem kļuvuši par visēdājiem, tas ir, par cilvēkiem, kas apmeklē visus iespējamos pasākumus. Trīsdesmit un četrdesmitgadnieki ir vairāk gatavi iet uz pasākumiem nekā tas bija agrāk, tādējādi viņi papildina jauniešu masu, kas apmeklē pasākumus biežāk, kopā veidojot lielāku pūli". Otrkārt, cilvēkiem nav stabilas sociālās lomas un kopas. "Tās ir pārejošas, jo mainās uzskati, profesija u.c. Nav stabilas identitātes, tāpēc cilvēki grib apliecināties un sajust piederību, apmeklējot masu pasākumus."

R.Ķīlis uzskata, ka "lai gan vēsā gada laikā Latvijā nav daudz telpu, kur rīkot lielus pasākumus, tendence tos apmeklēt pieaugs".

Tomēr vienmēr būs cilvēki, kuros masu pasākumi izraisīs negatīvas emocijas. Līga (21) teic, ka viņa uz tiem nekad nedodas, jo viņai ir sliktas atmiņas no citiem līdzīgiem pasākumiem. "Kaitina drūzma un netīrība apkārt. Ir tāda sajūta, ka ikvienā brīdī var kāds apzagt. Liekas, ka cilvēkus vairāk interesē piedzeršanās un ārdīšanās, nevis mūzikas baudīšana," skumji nosaka Līga.

***

Salacgrīvas festivāls

Piektdien uzstāsies: Mumiy Troll, Brett Anderson, Badly Drawn Boy, Malcolm Mclaren, Goran Gora, Sigma, Backflow, Otra puse

Sestdien uzstāsies: James, Stereophonics, The Concretes, DJ Lethal, Mofo, S.U.N., Hospitāļu iela, Tribes Of The City, Satellites LV, R.A.P., S.P.B., Martin Confused

Avots: www.positivusabfestival.com

Tuvākie pasākumi

3. un 4.augusts rokmūzikas festivāls konkurss Tu esi pamanīts, Vaivari

10.—12.augusts Siguldai 800 (vienīgais Prāta vētra brīvdabas koncerts Latvijā šogad)

3.septembris mūzikas un izklaides festivāls Dont Tell Mama! (piedalās vācu grupa Tokio Hotel u.c.) Arēna Rīga

 

 

L a i k s
joprojām ir samērā silts,
bet lietains. Nedēļas sākumā lija tikai
brīžiem un dažviet, bet šodien, jau no paša
rīta, līst it visur – debesis ir tik pelēkas, ka ne-

redz nevienu baltu pleķīti. Zāle ir slapja, zeme
izmirkusi, uz ielām ir peļķes... Nu ko – atliek
uzvilkt gumijas zābakus un lietusmēteli
un doties pastaigā pa lietaino
R ī g u . . .

 

Anda Jansone, trešdien, 25. jūlijā