"Tiesāšanās kā ķēķis" lietā...

Prokuratūrā iesniegtie telefonsarunu atšifrējumi, iespējams, liecina par negodīgu rīcību tiesās

DELFI  08/14/07    Ilgstoši noklausīto telefonsarunu atšifrējumi, kurus Ģenerālprokuratūrā iesniegusi kāda privātpersonas, iespējams, liecina par negodīgu rīcību tieslietu struktūrās, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Portāla "Delfi" neoficiālie avoti informēja, ka sarunu atšifrējumos figurē arī kāds advokātu birojs, kurš, iespējams, saistīts ar atsevišķiem negodīgas rīcības gadījumiem tieslietu struktūrās.

Portāls "Delfi" jau rakstīja – ir izskanējusi informācija, ka sarunas prokuratūrā iesniedzis žurnālists Lato Lapsa. Sarunā ar portālu "Delfi" Lapsa nedz noliedza, nedz apstiprināja minēto informāciju.

Otrdien no rīta aģentūra LETA publicēja informācija, ka kāda privātpersona Ģenerālprokuratūrā iesniegusi tās rīcībā nonākušus, iespējams, ilgstoši noklausītu telefonsarunu atšifrējumus, aicinot pārbaudīt, vai šāda noklausīšanās patiešām notikusi un kas to veicis.

Savukārt gadījumā, ja atšifrējumi atbilst reālu personu reāli notikušām sarunām, iesniegumā lūgts izvērtēt, vai šajās sarunās nav saskatāms nozieguma sastāvs.

Iesniegumā teikts, ka tekstā kā sarunu dalībnieki minētas esošas un bijušas augstas valsts amatpersonas.

Neoficiālā informācija liecina, ka starp atšifrējumos minētajiem vairākiem simtiem personu ir daudzi vadoši tieslietu sistēmas darbinieki, arī tādi, kas ieņem augstus amatus šajā sistēmā.

Privātpersonas rīcībā nonākuši CD-R tipa diski, kuros iekopēti vairāki simti nofotografētu datorsalikuma lappušu ar tekstu krievu valodā. No teksta un tajā minētajiem personu vārdiem un uzvārdiem varot secināt, ka tie, iespējams, ir ilgstošas telefonsarunu noklausīšanās atšifrējumi, kas pēc tam tulkoti krievu valodā.

Ģenerālprokuratūra pagaidām nekādus komentārus nesniedz, norādot, ka nevar sniegt informāciju par privātpersonu iesniegumiem.

Amatpersonu sarunu atšifrējumus prokuratūrā, iespējams, iesniedzis žurnālists Lato Lapsa

Inga Spriņģe,  Diena  08/15/07    Žurnālists Lato Lapsa pagājušajā piektdienā ģenerālprokuratūrā iesniedzis viņa rīcībā nonākušas, iespējams, ilgstošā laika posmā noklausītas augstu amatpersonu telefona sarunas, liecina Dienas rīcībā esošā informācija. Ģenerālprokuratūra šo faktu neapstiprina, norādot, ka nekomentē privātpersonu iesniegumus. Savukārt pats L.Lapsa Dienai atbildēja izvairīgi: "Ne apstiprinu, ne noliedzu." Tādu pašu atbildi L.Lapsa sniedza uz jautājumu, vai taisnība, ka šīs sarunas varētu iznākt grāmatā. Žurnālists gan norādīja, ka "tuvākā laikā noteikti neiznāks manis personiski sarakstīta grāmata".

Saskaņā ar neoficiālu informāciju L.Lapsa ģenerālprokuratūrā iesniedzis, iespējams, ilgākā laika posmā noklausītus telefona sarunu atšifrējumus. Tajos figurē daudzas bijušas un esošas augstas tieslietu sistēmas amatpersonas. Iespējamais ieraksts veikts pirms vairākiem gadiem. L.Lapsa lūdz prokuratūru izvērtēt, vai sarunu atšifrējumi atbilst reāli notikušām sarunām.

Saskaņā ar aģentūras LETA informāciju tās personas rīcībā, kura vērsusies prokuratūrā, nonākuši CD diski, kuros iekopēti vairāki simti nofotografētu datorsalikuma lappušu ar tekstu krievu valodā. No teksta un tajā minētajiem personu vārdiem un uzvārdiem varot secināt, ka tie, iespējams, ir ilgstošas telefonsarunu noklausīšanās atšifrējumi, kas pēc tam tulkoti krievu valodā.

Tiesībsargi pārbaudīs Lapsas iesniegtos sarunu atšifrējumus

DELFI  08/15/07    Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, iepazīstoties ar žurnālista Lato Lapsas iesniegtajiem telefonsarunu atšifrējumiem, rosinās veikt pārbaudi, portālu "Delfi" informēja prokuratūrā. Tiks lemts, kuras iestādes šajā pārbaudē tiks iesaistītas, norādīja prokuratūrā.

Iepriekš prokuratūra nesniedza komentārus par iesniegtajiem sarunu atšifrējumiem, ievērojot likumā noteiktās iesniedzēja tiesības uz konfidencialitāti. Tagad, ņemot vērā, ka Lapsa ir publiski atzinis, ka viņš ir informācijas iesniedzējs, arī prokuratūra var apstiprināts, ka šāds iesniegums ir saņemts. Maizītis ar iesniegto apjomīgo informāciju ir iepazinies.

Jau ziņots, ka Lapsas iesniegtajos materiālos, kurus žurnālists sola publiskot tuvākajā laikā, ir iespējamas sarunas starp Andra Grūtupa advokātu biroja darbiniekiem un Latvijas tiesu varas pārstāvjiem un augstām amatpersonām. Ja šīs sarunas patiešām ir notikušas, tās liecina par neētisku aizkulišu lietu kārtošanu tiesu sistēmā un, iespējams arī korupcijas gadījumiem, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Lapsa materiālus prokuratūrai iesniedzis pagājušās nedēļas nogalē, lūdzot pārbaudīt, vai šīs sarunas ir autentiskās, un, ja tādas sarunas tiešām ir notikušas, vai šajās sarunās nav saskatāms nozieguma sastāvs. Sarunās figurējot vairāki simti personu, arī daudzi vadoši tieslietu sistēmas darbinieki, arī augsti stāvošās amatpersonas.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzskata – ja žurnālista Lato Lapsas iesniegtie iespējams noklausīto telefonsarunu atšifrējumi ir autentiski un patiešām atspoguļo negodīgu rīcību tiesu sistēmā, to publiskošanai vajadzētu veicināt tiesu sistēmas attīrīšanos.

Intervija ar Andri Grūtupi: Ja tādas sarunas notikušas, nekādos paskaidrojumos neielaidīšos

Ingus Bērziņš, Zane Mače,  DELFI  08/16/07    Advokāts Andris Grūtups skaidro, ka rūpīgi iepazīsies ar noklausīto telefonsarunu atšifrējumiem, kurus žurnālists Lato Lapsa iesniedzis prokuratūrā, un, "ja šādas sarunas ir patiešām notikušas, nekādos paskaidrojumos neielaidīsies", jo to liedz Advokatūras likums. Intervijā portālam "Delfi" Grūtups izklāsta savus apsvērumus par to, kāpēc viņš procesa laikā kontaktējies ar lietas izskatošiem tiesnešiem, un izsaka versijas, kam izdevīga sarunu publiskošana.

Intervija ar Andri Grūtupu notika ceturtdienas rītā, kad publiskajā telpā divas dienas jau ir zināms, ka prokuratūrā iesniegti deviņdesmito gadu nogalē notikušu noklausītu telefonsarunu atšifrējumi un tuvākajā laikā, iespējams, var tikt izdota grāmata par šīm sarunām.

Visticamāk, noklausītas Grūtupa biroja juristu un augstu tiesu sistēmas, prokuratūras darbinieku un politiķu sarunas. Trešdienas pēcpusdienā ģenerālprokurors Jānis Maizītis paziņoja, ka rosinās veikt pārbaudi par šīm sarunām, un tiks lemts, kuras iestādes šajā pārbaudē tiks iesaistītas, norādīja prokuratūrā. Savukārt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš trešdien pauda viedokli - ja telefonsarunu atšifrējumi ir autentiski un patiešām atspoguļo negodīgu rīcību tiesu sistēmā, to publiskošanai vajadzētu veicināt tiesu sistēmas attīrīšanos.

Delfi: Vai jums šķiet, ka sarunas var būt autentiskas?

Grūtups: Ja tās sarunas ir tiešām mana biroja sarunas - es pagaidām par to nevaru spriest, jo es neesmu tās redzējis - tad gribu uzreiz pateikt: ja tās tiek iesniegtas prokuratūrā vai tiek nodrukātās iespiedprodukcijā, tad tas ir faktiski kliedzošs likuma pārkāpums. Jo kaut kā beidzamos gados atceras visus citus likumus, bet neatceras, ka mums ir arī Advokatūras likums, un šī likuma 6.pantā ir precīzi pateiks, ko nedrīkst darīt. Ka nedrīkst iejaukties advokāta profesionālā darbā, kontrolēt viņa pastu, telegrāfu, korespondenci, dokumentus, noņemt informāciju no šiem dokumentiem.

Jo, ja jūs atnākat pie manis kā pie advokāta, tad jums ir tiesības, ka nekad neviens neizpaudīs, ko jūs pie manis stāstat. Pretējā gadījumā advokāta darbība zaudē jebkuru jēgu, tas būtu tāpat, kā nodrukāt grēksūdzi uz 300 lappusēm

Otrkārt, ja tas ir noticis divu gadu laikā, tad prasās jautāt, kas to ir realizējis.

Delfi: Tas ir mūsu nākamais jautājums…

Grūtups: Spriežot pēc tik ilga perioda, tas ir specdienestu, tas ir valsts darbs. Kaut gan nevar izslēgt, ka tā bijusi kāda privātstruktūra, varbūt kāda banka, kas to darīja. Man vakar daudzi par to zvanīja.

Delfi: Par to banku esam dzirdējuši divas versijas. Kāpēc sarunām bijis tulkojums krieviski - tas tā kā norāda uz to, kurš tajā laikā ir bijis gana ietekmīgs un kurš būtu varējis gribēt dzirdēt, ko jūs runājat… Un otra, kas ir vairāk sazvērestības teorija - tieši tāpēc ir pieminēts, ka tulkots krieviski, lai novērstu uzmanību it kā uz to banku.

Grūtups: Es, protams, nesaukšu to banku, kamēr pats neesmu izlasījis sarunas. Tad būtu nepareizi. Bet man vakar zvanīja cilvēki un skaidrā tekstā teica, ka tā esot viena banka. Tas gan būtu jānoskaidro precīzi, ja jau prokuratūrai iesniegts.

Delfi: Vai jūs pieļaujat, ka ir divi spēlētāji: tie, kas toreiz to organizēja, un tie, kas šobrīd piespēlē?

Grūtups: Jā, es pieļauju. Bet nu skaidrs, ka no tiem spēlētājiem šī informācija ir pārceļojusi pie šodienas spēlētājiem.

Bet es gribu uzsvērt: ja tas ir noticis divu gadu garuma, tad tas izskatās pēc valsts struktūru darba, jo kā iespējams tik ilgstoši klausīties bez traucējumiem? Bet es neizslēdzu arī kādu citu. Tas ir pārbaudes jautājums.

Delfi: Jums tolaik bija nojauta, ka noklausās?

Grūtups: Es faktiski nepārtraukti esmu gan mutiski, gan rakstiski, gan publiski, gan mazāk publiski visur kliedzis, ka notiek sarunu noklausīšanās. Esmu rakstījis arī prokuratūrā, bet vienmēr man ir atbildēts, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek

Delfi: Konkrēti par tiem gadiem arī?

Grūtups: Es tagad vairs precīzi nevaru atcerēties, vai par tiem gadiem, bet es pieļauju, ka jā. Vienmēr man ir pateikts "nu, ko jūs!" Jūsu portālā arī raksta, ka Grūtupam ir vajāšanas mānija un viņš jūk prātā. Bet tagad tiek vesela iespiedprodukcija izdota, kur simtiem lappušu, personu rādītājs, un es saprotu, ka sarunas ir rediģētas - tātad pēc paša sastādītāja ieskata, ko atstāt, ko nē, tādā veidā, droši vien, parādot personu loku, ar kuriem esmu pazīstams.

Delfi: Vai sitiens ir pa jums vai pa tiesas sistēmas reputāciju?

Grūtups: Es nevaru atbildēt, kamēr es neesmu redzējis to materiālu. Protams es nevaru sūdzēties par to, ka man nebūtu nelabvēļu. Ir, protams, pāris cilvēku advokatūrā starp maniem kolēģiem ar izcilu naidīgumu pret mani. Es nesaukšu uzvārdu, jo es nevaru vēl to apgalvot. Viņiem neļauj gulēt tie mani lauri, un viņi, protams, visādā ceļā mēģinātu man iegriezt.

Vēl man vakar zvanīja par to banku, kuru es arī nesaukšu vārdā, kura varētu būt ieinteresēta. Starp citu, 1998.gadā bija mūsu birojā sprādziens…

Delfi: Ja ir mājieni par banku, es pieļauju, ka jums nav problēmu ar tās bankas vadītāju privāti sazvanīties. Vai jūs esat jau mēģinājis?

Grūtups: Nē, es neesmu nevienam zvanījis no tiem, kurus min. Es pats vēl atturos no galīgiem secinājumiem. Aizvakar man sāka zvanīt žurnālisti un atsaukties uz Lato Lapsu. Es piezvanīju pašam Lato Lapsam. Teicu, ko tad es te aplinkus, tev pašam pazvanīšu, un pasaki. Sekoja tāda nevīrišķīga atbilde. Ja jau esi vīrietis, tad pasaki – jā, es esmu tur savācis, un būs vesels izdevums par tām telefonsarunām. Viņš: kaut kā tur, kaut kas tur, divas dienas jāgaidot… Nu labi. Ko tur? Ja nesaki, nesaki.

Par iemesliem. Pašlaik es vispār neko neredzu. Es jau nepretendēju ne uz kādu amatu, es neesmu nekādas partijas biedrs, es netaisos kļūt par Satversmes tiesnesi vai kādu citu tiesnesi. Parasti Latvijā jau visus aprej tad, kad viņi kaut ko grib.

Delfi: Tāpēc jau bija tas mūsu jautājums vai tas ir sitiens jums vai tiesu sistēmai kopumā?

Grūtups: Es uzskaitīšu tēmas, par ko man vakar zvanīja un teica. Tā esot atriebība par to, ka es uzstājos pret ebreju kompensācijām Tā esot atriebība par manu grāmatu "Belisāde", kuru taisos tulkot krieviski. Pēdējo zvanu saņēmu vēlā vakarā: zini, iznāks tava jaunā grāmata, fragmenti jau publicēti, tu tur atkal kaut kā esi izteicies par vienu nāciju, rēķinies, ka tev būs atmaksa par to.

Vai tas ir tā, nezinu. Pats es tam ne sevišķi ticu, bet es jums uzskaitu tos iemeslus, par kuriem man vakar cilvēki zvana un saka.

Vēl zvanīja un sacīja, ka sarunu atšifrējumos parādoties – tu esi runājis ar [bijušo finanšu ministru] Gundaru Bērziņu par kaut kādiem PVN, tu esi runājis ar [Tautas partijas politiķi] Edmundu Krastiņu, tu esi runājis ar [Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri] Guļānu… Es saku: nu un, ka es esmu runājis. Kopš kuriem laikiem mums ir ierakstīts Krimināllikumā, ka es, vai advokāts nevar runāt ar to un to?! Vai tad tas ir nozieguma sastāvs? Cik tālu mēs esam aizgājuši, ja es tagad pateikšu, ka ar kādu runāju, tad tas tiks uztverts kā noziegums.

Delfi: Nav aizliegts sazvanīties. Taču pavisam cita lieta - ja tajās sarunās ir tiesneši, kuri procesa laikā sazinās ar jums un, kā var spriest no sarunām, satiekas ar jums pie kafijas - cik tas ir godīgi pret tiesnešu ētiku un otru pusi, kas ir iesaistīta konkrētajā tiesvedībā?

Grūtups: Es strādāju tiesu sistēmā 30 gadus. Tikai pēdējos divus vai trīs gadus ir radīta tāda kampaņa, ka vairs nedrīkst ne pazvanīt tiesnesim, ne apsveikt vārda vai dzimšanas dienā. Tu pat nedrīksti viņu sveicināt. Bet tā jau iepriekš nav bijis.

Padomju laikos advokatūrā bija 150 cilvēku, kaut kur 200, 300 tiesnešu. Skaidrs, ka mēs bijām no seniem gadiem savstarpēji pazīstami un piezvanīt tiesnesim un uzprasīt, vai tur nav kāds iesniegums lietā, sevišķi, ja tas laukos, vai tā lieta notiks vai neatliksies - tas bija pats par sevi saprotams. Tiesnesis varēja no lauku rajona pazvanīt un pateikt: nu neskrien šodien tos 150 kilometrus, ir iesniegums, tur lūdz izsaukt lieciniekus un tā tālāk. Tas tika uzskatīts par normālu, koleģiālu padarīšanu.

Es savā mūžā nevienam tiesnesim neesmu telefoniski vai netelefoniski lūdzis, ka kādu lietu tā un tā jāizskata. Savā mūžā tā neesmu teicis.

Šo pēdējos trīs gadu ažiotāžu attiecināt uz pagājušiem 10, 20, 30 gadiem ir vienkārši muļķīgi.No tā, ka esmu zvanījis tiesnesim un sarunājis randiņu un iedzert kafiju, galīgi nevajadzētu izdarīt secinājumu, ka es esmu veicis kaut ko nelikumīgu.

Delfi: Cik mums zināms, starp sarunām var būt tāda, kur [Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, kura pārziņā ir lietu sadale konkrētiem tiesnešiem, Aivars] Zāģeris apmēram saka, ka "piedod, Andri, ka šoreiz nesanāca"…

Grūtups: Man jāredz tie teksti. Jūs saprotat, es nevaru atcerētie astoņu vai desmit gadus vecas sarunas. Bet es nepieļauju, ka šajās sarunās var figurēt tādi teksti - lem lietu tā un tā, dari tā un tā. Es to pilnībā izslēdzu. Protams, no kaut kādiem vārdiem var visādus secinājumus izdarīt un meklēt netiešus pierādījumus. Uz veselību! Lai meklē! Bet es nejūtos vainīgs! Absolūti nejūtos.

Delfi: Droši vien jūs apzināties, ka tagad sāksies pārbaudes tiesās, prokuratūrā?

Grūtups: Bet vispirms vajadzētu pārbaudīt, kas to noklausīšanos ir veicis. Kas to ir tālāk nodevis? Un šis iespiedu izdevums saskaņā ar advokatūras likumu ir klaja nelikumīga darbība.

Delfi: Vai jūs pats privāti grasāties skaidrot un meklēt pavedienus, no kurienes tas nāk?

Grūtups: Nē, nē, man jau īpaši nevajadzēs ar izmeklēšanu nodarboties, man jau cilvēki nāks un stāstīs. Gan jau es dabūšu zināt to visu, jo man tiešām ir plašs paziņu loks

Savukārt, ja mēs runājam par sarunām ar tiesnešiem, tad varbūt tur kādu randiņu sarunāju. Jums kā jauniem cilvēkiem tas liksies dīvaini, bet saruna bieži vien ir par to, kur bērni mācās, vai viņi ir apprecējušies, vai tev nav mazbērnu, kā arī vesels sarunu bloks – kā ar veselību.

Delfi: Piemēram, tiesnesei [Zaigai] Vrubļevskai šoziem tieši par šādām sarunām tika ierisināta disciplinārlieta. Tāpēc, ka viņai bija šie kontakti.

Grūtups: Tā ir pēdējos trijos gados sacelta ažiotāža par šiem kontaktiem.

Delfi: Bet no otras puses, ņemot vērā, ka taisnīgai tiesai jātiek izspriestai cīņā starp juridiskiem argumentiem, vai piekrītat, ka šāda kontaktu ierobežošana pēc loģikas ir veselīga?

Tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanonā teiks, ka "ex parte" [otru pusi izslēdzošas] sarunas par procesu nav pieļaujamas un, cik mums zināms, telefonsarunās ir sarunas par tiesvedību nevis par veselību.

Grūtups: Bet kad ir pieņemts tas tiesnešu kodekss? Nu kurā gadā viņš pieņemts?

Delfi: Tiesnešu ētikas kodekss pieņemts LR Tiesnešu konferencē 1995.gada 20.aprīlī.

Grūtups: (smejas) Es lasīju, ko mans kolēģis Aivars Endziņš izteicies. Tā var "nomoralizēt" jebko. Ļoti izdevīga pozīcija. Viņš pats ne padomju laikā, ne arī tikko, kad valsti atjaunojām, par tiesnesi nekad nebija strādājis. Viņu uzreiz iecēla no politikas augstā amatā. Ja būtu telefonsarunas par to laiku, tad droši vien būtu mani zvani viņam. Es kādu laiku biju padomnieks Ulmanim un Šķēlem, toreiz formēja Satversmes tiesu un - man nav ko kautrēties – aktīvi atbalstīju viņa kandidatūru. No šodienas viedokļa, Endziņš arī tad teiks – "ziniet, tās ir šausmas"?

Delfi: Jautājums nav par sarunām, kas ir ārpus tiesvedības. Piemēram, cik mums zināms, atšifrējumos ir saruna, ja nemaldos, par prāvu par viesnīcu "Rīga", kur [Rīgas Apgabaltiesas tiesnesis Juris] Freimanis saka apmēram tā: "re kur mēs esam iepinušies, ko man tagad darīt?" Tas nav pārmetums jums, tas ir jautājums par tiesnesi, kurš procesa laikā šādi uzvedas.

Grūtups: Es jums uzreiz pateikšu savu pozīciju. Ja, kad es būšu iepazinies ar šīm sarunām, konstatēšu, ka tādas varēja būt, tad es vispār netaisos neko komentēt un to man arī aizliedz advokatūras likuma 6.pants. Es nekomentēšu, neteikšu un neskaidrošu, kāpēc ir tādi vārdi, vai tādi vārdi. Man kā advokātam to aizliedz likums, arī profesionālā ētika vispār jebkādā veidā kaut ko kādam stāstīt, kam es esmu zvanījis, ar ko es esmu ticies, un ar ko es esmu pārrunājis. To es nekad nedarīšu.

Savukārt, ja tās sarunas ir Dieva zīmes, ja tur ir kaut kas patiess, bet lielākā daļa nepatiesa, viss sakombinēts, tad nu gan es pateikšu…

Delfi: Tiesiskā ceļā vērsīsieties pret publiskotāju?

Grūtups: Bet to es varu izlemt tikai tad, kad es redzēšu sarunas.

Delfi: Jūs runājat par advokāta neaizskaramību. Bet no samērīguma principa viedokļa, kas ir galvenais: advokāta neaizskaramība, vai norādes, ka tiesās varbūt neuzvar tas, kuram ir spēcīgāks juridiskais arguments, bet tas, kurš "čomiski" rīkojas?

Grūtups: Mums ir trīspakāpju tiesu sistēma, un uzvarēs tas, kuram būs pareizāka un precīzāka teorētiskā juridiskā pozīcija, atbildības sajūta, kā arī tas, kurš spēs pārliecinoši tiesā argumentēt savu pozīciju. Mūsu birojs nemaz neņem lietas, kuras mēs uzskatam, ka teorētiski nevar uzvarēt, jo neatbilst likumam. Tad mēs klientam skaidri pasakām, lai būtu atbilstoši likumam un teorijai. Nav tā, kā iedomājas, ka tiesnesim palūgs, lai izskata tā, un tad tas tā arī būs. Nav iespējams netiesisku lietu "izdzīt cauri" trijām tiesu instancēm.

Publiskotās iespējamās telefonsarunas liecina par nopietniem tiesnešu pārkāpumiem

LETA  08/16/07    Šonedēļ publiskotie, iespējams, ilgstoši noklausīto telefona sarunu pārveidotie atšifrējumi rada aizdomas par nopietniem ētikas normu, tiesneša neitralitātes un pat likuma pārkāpumiem atsevišķu tiesnešu darbā.

Kā ziņots, iespējams, tikušas noklausītas par ietekmīgu uzskatītā Latvijas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību, mediķu nepamatoti izrakstītām darba nespējas lapām, lai, iespējams, novilcinātu tiesu procesus u.c.

Grāmatas varoņi - gan galvenais varonis Arnis Gūtups, gan, kā noprotams, viņa birojā strādājošie Alvis Alliņš, Ersens Kalviņš, Zigmunts Kastiņš un Endijs Vēveris ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju", vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Daži no varoņiem, piemēram, kāda, iespējams, tiesnese Lilita Gabore, sarunās pa biroja tālruni ir piesardzīga - viņa, lielākoties, sarunas pārtrauc, sakot, ka piezvanīs "uz mobilo". Tikai vienā sarunā, kad viņa mobilo tālruni aizmirsusi mājās, grāmatas galvenais varonis Gūtups saka, ka grib "mazliet precizēt (...) to rezolūcijas daļu" kā "es to domāju".

Šīs sarunas gaitā tiek nodiktētas konkrētas summas, kas piedzenamas no "tā "Centra" tā otra labā" un "no tā otra tā "Centra" labā". Gūtups norāda, ka "šodien vēl padomājis, kā tur precīzāk formulēt". Sarunas biedre apsola "pamainīt", ja "tur būs kaut kā citādi".

Cits visnotaļ biežs varoņa Gūtupa sarunu biedrs, iespējams, tiesnesis Valdis Šablovskis, sarunās sūrojas, ka viņš "šausmīgi mokās" ar Gūtupa kolēģiem, tāpat varoņi apspriež ar tiesas spriedumu saistītu publikāciju presē, kas "pūderē smadzenes" un kurā norādīts uz mutvārdos nolasītā sprieduma atšķirību no tā pilnā teksta. Sarunas laikā tiek zvērēts puisi, kas par to rakstījis, "novākt no tēmas", apsolot, ka viņš "rakstīs par mājas augiem". Cita starpā Šablovskis atgādina, ka sprieduma rakstisko versiju viņam palīdzējis gatavot kāds no Gūtupa palīgiem.

Sarunās Šablovskis ar Gūtupu apspriež kārtību, kādā apstiprināt dokumentus, lai tos vēl līdz paredzētajai sēdei paspētu iesniegt tiesā, tiek diskutēts par iespēju saņemt kādas sapulces pilnu tekstu, lai to pēc iespējas ātrāk "papētītu" u.c.

Galvenais varonis, kurš sarunās visbiežāk piedāvā tiesnešiem doties "padzert kafiju ar savu kafiju", vai "aizvest kafiju" vai "pieskriet" un "papļāpāt 10 minūtes", pateicas arī, iespējams, tiesnesei Edijai Vejnušai, sakot, ka tagad ir "liels parādnieks" un viņa "var lūgt visu", ko viņa vēlas, "arī to, lai es no kaut kādām lietām atšujos, ja tā būs jūsu griba".

Runājot ar, iespējams, tiesnesi Veltu Gaidīti, pret kuru, cik noprotams, draud ierosināt disciplinārlietu, advokāts atstāsta sarunu ar augstākas instances tiesnesi Guziņu, kurš teicis, ka "var izdarīt tā, ka vienkārši aprobežojas ar izskatīšanu un viss! Nekas vispār!..." Galvenais varonis norāda, ka tiesnese netiks sodīta, jo lietu "izskatīs un viss", paužot uzskatu, ka viņš var "uz 60% palūgt, lai tā tas arī būtu".

Iespējams, tiesnesim Jurim Frimanim savukārt tiek piedāvāts, vai viņš neiebilstu dāvanā saņemt advokāta Gūtupa grāmatu par īpašuma reformu Latvijā, uz ko tiesnesis atbild, ka viņam "nekas nav pretim to saņemt", un tad Gūtups ierosina "pierakstīt interesantākās lappuses", uzsverot, ka "dāvanas nedrīkst uzspiest".

Tikai vienā no grāmatā atspoguļotajām sarunām, kad Gūtupa biroja darbinieks Kastiņš sarunājas ar, iespējams, tiesnesi Aivu Šalovu par Rēzeknes piena un gaļas kombināta prasību pret domi un kurā Kastiņš vaicā, vai viņš var "aizbraukt un parunāt par procesuāliem jautājumiem", jo grib iesniegt iesniegumu, tiesnese atbild: "Jūs varat atbraukt un iesniegt papildinājumus, bet runāt... Mēs ar jums nerunāsim. Procesā runāsim."

Kā ziņots, sarunu atšifrējumos runātāju vārdi un uzvārdi ir mainīti, piemēram, visbiežāk sarunās iesaistītais ir Gūtups, tomēr rodas iespaids, kas varētu būt reālie sarunu dalībnieki. Turklāt grāmatas ievadā ir savdabīgs personu rādītājs, kurā grāmatas izdevējs min visus personāžus un par katru no viņiem uzdod jautājumu, vai tā varētu būt kāda konkrēta persona.

Par minētajiem grāmatas galvenajiem varoņiem izdevējs jautā: "Vai nevarētu būt tā, ka Arnis Gūtups ir advokāts Andris Grūtups, Alvis Alliņš - zvērināts advokāts, bijušais Grūtupa advokātu biroja darbinieks Aldis Alliks, Ersens Kalviņš - zvērināts advokāts, Grūtupa advokātu biroja darbinieks Erlens Kalniņš, Zigmunds Kastiņš - zvērināts advokāts, bijušais Grūtupa advokātu biroja darbinieks Zigurds Krastiņš, Endijs Vēvers - zvērināts advokāts, Grūtupa advokātu biroja darbinieks Elvijs Vēbers?"

Līdzīgi jautājumi tiek uzdoti arī par 33 grāmatas varoņiem, "kas varētu būt arī bijušie un pašreizējie tiesneši", tostarp jautājot, "vai Lilita Gabore nav Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ligita Gavare, Valdis Šablovskis - Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Valdemārs Šubrovskis, Edija Vejnuša - Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatore Edīte Vernuša, Velta Gaidīte - Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Velga Gailīte, Juris Frimanis - Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Freimanis, Aiva Šalova - Latgales apgabaltiesas tiesnese Alla Šilova?"

Kā ziņots, grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un "Baltic Screen" valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.

Kalvītis un Zatlers skopi komentāros par telefonsarunu atšifrējumiem

LETA  08/16/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ceturtdien izvairījās žurnālistiem sniegt komentārus par žurnālista Lato Lapsas Ģenerālprokuratūrā iesniegtajiem materiāliem, kuros atrodami, iespējams, ilgstoši noklausītu tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumi.

Prezidents zināja teikt, ka materiāli varētu attiekties uz "pavisam seniem notikumiem", taču norādīja, ka šajā jautājumā esot jāļauj strādāt kompetentajām iestādēm.

Zatlers piebilda, ka esot kategoriski negatīvi noskaņots pret telefonu sarunu noklausīšanos, jo tas esot pretrunā ar cilvēktiesībām.

Savukārt premjers atteicās žurnālistiem sniegt komentārus, kamēr nebūs saņēmis informāciju no atbildīgām institūcijām. "Man nav, ko komentēt literārus darbus. Es pats ar šo literatūru vēl neesmu iepazinies," sacīja Kalvītis (TP).

Kā ziņots, Lapsa Ģenerālprokuratūrā iesniedza, iespējams, ilgstoši noklausītu tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumus un lūdza pārbaudīt, vai šāda noklausīšanās patiešām notikusi un kas to veicis. Ja atšifrējumi atbilst reālu personu reāli notikušām sarunām, iesniegumā lūgts izvērtēt, vai šajās sarunās nav saskatāms nozieguma sastāvs.

Lapsa publiski sniedzis apliecinājumu, ka viņš vērsies prokuratūrā, arī prokuratūra šo informāciju var apstiprināt un apliecināt, ka iesniegums ar tā pielikumiem ir saņemts.

Lapsa iepriekš sacīja, ka izšķirties apstiprināt to, ka viņš prokuratūrā iesniedzis minētos dokumentus, žurnālistu pamudinājuši "prokuratūras paziņojumi, ja tos tā var saukt", un bažas, ka tiesībsargājošām iestādēm varētu būt vēlme pēc iespējas noklusēt šos materiālus un uztvert tos kā nenozīmīgu sīkumu.

Iespējams, noklausītas Grūtupa biroja telefona sarunas, kuras rada aizdomas par "pareizu" spriedumu gatavošanu

TVNET/LETA   08/16/07    Iespējams, tikušas noklausītas par ietekmīgu uzskatītā Latvijas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis". Iespējami noklausītu sarunu publiskošana rada aizdomas par koruptīvām saitēm tieslietu sistēmā.

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Tāpat tās, iespējams, apstiprina bieži izteiktās aizdomas par Latvijas politiskās varas un biznesa aprindu ļoti ciešajām saitēm, praksi jautājumus risināt un lēmumus pieņemt aizkulišu sarunās šaurā cilvēku lokā un bieži - viņu interesēs.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību, politiķu pakļaušanos ar politiku tieši nesaistītu personu ietekmei, mediķu nepamatoti izrakstītām darba nespējas lapām, lai, iespējams, novilcinātu tiesu procesus u.c.

Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un "Baltic Screen" valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.

Visticamāk, grāmatā publicētie pārveidotie sarunu atšifrējumi ir tie paši, kurus Lapsa šonedēļ iesniedzis Ģenerālprokuratūrā, lūdzot pārbaudīt, vai šāda noklausīšanās patiešām notikusi un kas to veicis. Ja atšifrējumi atbilst reālu personu reāli notikušām sarunām, iesniegumā lūgts izvērtēt, vai šajās sarunās nav saskatāms nozieguma sastāvs.

Brūklenis grāmatas ievadā raksta, ka "visi vārdi, uzvārdi, amatpersonu posteņi, iestāžu nosaukumi šajā grāmatā ir ... nu, protams, izdomāti. Jebkāda sakritība ar reāli eksistējošām personām un nosaukumiem ir ... nu, protams, tikai nejauša sakritība".

Sarunu atšifrējumos runātāju vārdi un uzvārdi ir mainīti, piemēram, visbiežāk sarunās iesaistītais ir kāds Arnis Gūtups, tomēr rodas iespaids, kas varētu būt reālie sarunu dalībnieki. Turklāt grāmatas ievadā ir savdabīgs personu rādītājs, kurā grāmatas izdevējs min visus personāžus un par katru no viņiem uzdod jautājumu, vai tā varētu būt kāda konkrēta persona.

Šīs jautājumu virknes sākumā ir Grūtups un visi viņa biroja tā laika advokāti un palīgi, liela daļa Augstākās tiesas tiesnešu un senatoru, daudzi apgabaltiesu un rajona tiesu tiesneši, prokuratūras vadība, policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Iekšlietu un Tieslietu ministriju augstas amatpersonas, bijušais Valsts prezidents, daudzi valsts un pašvaldību līmeņa politiķi un amatpersonas, virkne pazīstamu uzņēmēju, advokāti, juristi un citas personas.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību, mediķu nepamatoti izrakstītām darba nespējas lapām, lai, iespējams, novilcinātu tiesu procesus u.c.

Grāmatas varoņi - gan galvenais varonis Arnis Gūtups, gan, kā noprotams, viņa birojā strādājošie Alvis Alliņš, Ersens Kalviņš, Zigmunts Kastiņš un Endijs Vēveris ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju", vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Daži no varoņiem, piemēram, kāda, iespējams, tiesnese Lilita Gabore, sarunās pa biroja tālruni ir piesardzīga - viņa, lielākoties, sarunas pārtrauc, sakot, ka piezvanīs "uz mobilo". Tikai vienā sarunā, kad viņa mobilo tālruni aizmirsusi mājās, grāmatas galvenais varonis Gūtups saka, ka grib "mazliet precizēt (...) to rezolūcijas daļu" kā "es to domāju".

Šīs sarunas gaitā tiek nodiktētas konkrētas summas, kas piedzenamas no "tā "Centra" tā otra labā" un "no tā otra tā "Centra" labā". Gūtups norāda, ka "šodien vēl padomājis, kā tur precīzāk formulēt". Sarunas biedre apsola "pamainīt", ja "tur būs kaut kā citādi".

Cits visnotaļ biežs varoņa Gūtupa sarunu biedrs, iespējams, tiesnesis Valdis Šablovskis, sarunās sūrojas, ka viņš "šausmīgi mokās" ar Gūtupa kolēģiem, tāpat varoņi apspriež ar tiesas spriedumu saistītu publikāciju presē, kas "pūderē smadzenes" un kurā norādīts uz mutvārdos nolasītā sprieduma atšķirību no tā pilnā teksta. Sarunas laikā tiek zvērēts puisi, kas par to rakstījis, "novākt no tēmas", apsolot, ka viņš "rakstīs par mājas augiem". Cita starpā Šablovskis atgādina, ka sprieduma rakstisko versiju viņam palīdzējis gatavot kāds no Gūtupa palīgiem.

Sarunās Šablovskis ar Gūtupu apspriež kārtību, kādā apstiprināt dokumentus, lai tos vēl līdz paredzētajai sēdei paspētu iesniegt tiesā, tiek diskutēts par iespēju saņemt kādas sapulces pilnu tekstu, lai to pēc iespējas ātrāk "papētītu" u.c.

Galvenais varonis, kurš sarunās visbiežāk piedāvā tiesnešiem doties "padzert kafiju ar savu kafiju", vai "aizvest kafiju" vai "pieskriet" un "papļāpāt 10 minūtes", pateicas arī, iespējams, tiesnesei Edijai Vejnušai, sakot, ka tagad ir "liels parādnieks" un viņa "var lūgt visu", ko viņa vēlas, "arī to, lai es no kaut kādām lietām atšujos, ja tā būs jūsu griba".

Runājot ar, iespējams, tiesnesi Veltu Gaidīti, pret kuru, cik noprotams, draud ierosināt disciplinārlietu, advokāts atstāsta sarunu ar augstākas instances tiesnesi Guziņu, kurš teicis, ka "var izdarīt tā, ka vienkārši aprobežojas ar izskatīšanu un viss! Nekas vispār!..." Galvenais varonis norāda, ka tiesnese netiks sodīta, jo lietu "izskatīs un viss", paužot uzskatu, ka viņš var "uz 60% palūgt, lai tā tas arī būtu".

Iespējams, tiesnesim Jurim Frimanim savukārt tiek piedāvāts, vai viņš neiebilstu dāvanā saņemt advokāta Gūtupa grāmatu par īpašuma reformu Latvijā, uz ko tiesnesis atbild, ka viņam "nekas nav pretim to saņemt", un tad Gūtups ierosina "pierakstīt interesantākās lappuses", uzsverot, ka "dāvanas nedrīkst uzspiest".

Tikai vienā no grāmatā atspoguļotajām sarunām, kad Gūtupa biroja darbinieks Kastiņš sarunājas ar, iespējams, tiesnesi Aivu Šalovu par Rēzeknes piena un gaļas kombināta prasību pret domi un kurā Kastiņš vaicā, vai viņš var "aizbraukt un parunāt par procesuāliem jautājumiem", jo grib iesniegt iesniegumu, tiesnese atbild: "Jūs varat atbraukt un iesniegt papildinājumus, bet runāt... Mēs ar jums nerunāsim. Procesā runāsim."

Par ietekmīgu uzskatītais advokāts Andris Grūtups neizslēdz iespēju, ka tikušas noklausītas viņa vadītā advokātu biroja stacionārā telefona sarunas, tomēr par šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publicētajiem sarunu atšifrējumiem viņš komentāros ir skops, jo nav ar tiem iepazinies.

Grūtups aģentūrai LETA sacīja, ka jau daudzkārt gan rakstiski, gan mutiski norādījis uz savām aizdomām par iespējamo noklausīšanos konkrētos laika posmos. Par aizdomām viņš "neskaitāmas reizes" vērsies prokuratūrā, taču visur ticis "uztaisīts par tādu muļķīti", kuram "rādās un mālējas", un aizdomas neviens neesot pārbaudījis.

Advokāts sacīja, ka tagad viņam tomēr izrādījusies taisnība, ka "tas nebija tikai tā".

Turklāt tagad, "pēc septiņiem astoņiem gadiem", Grūtupam piestādot "kaut kādu foliantu", kuru viņš pats pagaidām vēl neesot redzējis.

Advokāts sacīja, ka nevar pateikt, vai šajā "foliantā" atspoguļotas viņa vai viņa biroja sarunas. Par varbūtēji noklausīto sarunu saturu viņš nevarot spriest.

Viņš norādīja, ka var tikai atstāstīt citu teikto, tostarp, to, ka esot veikts "ļoti rūpīgs redakcionāls darbs", gadījumā, ja "tās vispār ir biroja [sarunas]".

Grūtupam ticis stāstīts, ka viņš esot zvanījis Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam un toreizējam Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētājam un vēlāk finanšu ministram Gundaram Bērziņam. Guļānu Grūtups pazīstot no "padomju laikiem". Vai zvanīt ir kāds noziegums, retoriski jautāja advokāts.

Grūtups sacīja, ka viņam pēdējās dienās zvanot daudzi cilvēki un izsakot varbūtības, kas varētu vai nevarētu būt, un paužot viedokli par iemesliem.

Akcentējot, ka viņš varot tikai atstāstīt citu teikto, Grūtups sacīja, ka nepretendē ne uz Satversmes tiesas tiesneša, ne uz kādu citu amatu un negrasoties kļūt par ministru. Turklāt šobrīd nekādu citu tādu lietu neesot, kuru dēļ vajadzētu "tādu lielgabalu zalves" raidīt viņa virzienā.

Grūtups norādīja, ka viņam tikušas uzskaitītas versijas, ar ko saistāmi pēdējo dienu notikumi, proti, tā esot atriebība par advokāta nostāju ebreju kompensāciju jautājumā. Kā otrs iemesls tikusi nosaukta viņa grāmata "Beilisiāde", kuras iecerētais tulkojums krievu valodā izraisījis šādu reakciju, kā arī jaunākā grāmata "Ešafots", kas arī veltīta sensitīviem jautājumiem.

Kā ziņots, Ģenerālprokurors Jānis Maizītis apliecinājis, ka Lapsas iesniegums un tam pievienotie visai apjomīgie materiāli tiks pārbaudīti un tuvākajā laikā tiks izlemts, kuras tiesībsargājošās iestādes šo pārbaudi veiks.

Nav zināms, kas varētu būt noklausījies sarunas, tomēr Brūklenis ievadā raksta: "Tāpat tā noteikti ir sakritība, ka šo izdomāto personu sarunu ierakstu sākums datēts ar 1998.gada novembra sākumu, bet naktī uz šā paša gada 5.decembri jau pilnīgi reālajā Rīgā pie tikpat reālā advokāta Andra Grūtupa biroja Skolas ielā nogranda viens no mūsdienu visnoslēpumainākajiem sprādzieniem."

"Protams tā ir tikai sakritība, ka izdomāto personu sarunu ieraksti datēti ar laiku, kad mediji notikušo sprādzienu nez kāpēc pieminēja saistībā ar tā paša advokāta Andra Grūtupa (...) un pāris krievvaldodīgo pilsoņu vadītās "Parex bankas" ilgstošo, ļoti aso un visnotaļ reālo konfliktu," turpina autors.

Kā ziņots, Lapsas rīcībā bija nonākuši CD-R tipa diski, kuros iekopēti vairāki simti nofotografētu datorsalikuma lappušu ar tekstu krievu valodā. No teksta un tajā minētajiem personu vārdiem un uzvārdiem varot secināt, ka tie, iespējams, ir ilgstošas telefonsarunu noklausīšanās atšifrējumi, kas pēc tam tulkoti krievu valodā.

LETA jau ziņoja, ka Grūtups 2005.gadā prokuratūrai un citām tiesībsargājošajām iestādēm pauda aizdomas par viņa vadītā biroja telefonsarunu noklausīšanos un biroja darbinieku izsekošanu. Tiesa, grāmatā publicētās iespējamās telefonsarunas datētas ar 1998. līdz 2000.gadu.

Grūtups neizslēdz iespējamo biroja sarunu noklausīšanos

LETA  08/16/07    Par ietekmīgu uzskatītais advokāts Andris Grūtups neizslēdz iespēju, ka tikušas noklausītas viņa vadītā advokātu biroja stacionārā telefona sarunas, tomēr par šonedēļ klajā nākušajā grāmatā «Tiesāšanās kā ķēķis» publicētajiem sarunu atšifrējumiem viņš komentāros ir skops, jo nav ar tiem iepazinies.

Grūtups aģentūrai LETA sacīja, ka jau daudzkārt gan rakstiski, gan mutiski norādījis uz savām aizdomām par iespējamo noklausīšanos konkrētos laika posmos. Par aizdomām viņš «neskaitāmas reizes» vērsies prokuratūrā, taču visur ticis «uztaisīts par tādu muļķīti», kuram «rādās un mālējas», un aizdomas neviens neesot pārbaudījis.

Advokāts sacīja, ka tagad viņam tomēr izrādījusies taisnība, ka «tas nebija tikai tā».

Turklāt tagad, «pēc septiņiem astoņiem gadiem», Grūtupam piestādot «kaut kādu foliantu», kuru viņš pats pagaidām vēl neesot redzējis.

Advokāts sacīja, ka nevar pateikt, vai šajā «foliantā» atspoguļotas viņa vai viņa biroja sarunas. Par varbūtēji noklausīto sarunu saturu viņš nevarot spriest.

Viņš norādīja, ka var tikai atstāstīt citu teikto, tostarp, to, ka esot veikts «ļoti rūpīgs redakcionāls darbs», gadījumā, ja «tās vispār ir biroja [sarunas]».

«Tas nenozīmē, ka es, zvanot tiesnesim, mēģinu panākt kaut ko pretlikumīgu. Es savā mūžā neesmu teicis - tā vai tā jāizskata lieta,» šodien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā «100.pants» sacīja Grūtups.

«Mums ir trīspakāpju tiesu sistēma, trīs filtri. Nav iespējams netiesisku lietu izdzīt cauri trīs filtriem. Tiesisku lietu, strīdīgu lietu varbūt ir, bet netiesisku lietu izdabūt cauri trīs tiesu institūcijām, tā nekad nav bijis, un domāju, ka tas nav iespējams,» atzina Grūtups.

Grūtupam ticis stāstīts, ka viņš esot zvanījis Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam un toreizējam Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētājam un vēlāk finanšu ministram Gundaram Bērziņam. Guļānu Grūtups pazīstot no «padomju laikiem». Vai zvanīt ir kāds noziegums, retoriski jautāja advokāts.

Grūtups sacīja, ka viņam pēdējās dienās zvanot daudzi cilvēki un izsakot varbūtības, kas varētu vai nevarētu būt, un paužot viedokli par iemesliem.

Akcentējot, ka viņš varot tikai atstāstīt citu teikto, Grūtups sacīja, ka nepretendē ne uz Satversmes tiesas tiesneša, ne uz kādu citu amatu un negrasoties kļūt par ministru. Turklāt šobrīd nekādu citu tādu lietu neesot, kuru dēļ vajadzētu «tādu lielgabalu zalves» raidīt viņa virzienā.

Grūtups norādīja, ka viņam tikušas uzskaitītas versijas, ar ko saistāmi pēdējo dienu notikumi, proti, tā esot atriebība par advokāta nostāju ebreju kompensāciju jautājumā. Kā otrs iemesls tikusi nosaukta viņa grāmata «Beilisiāde», kuras iecerētais tulkojums krievu valodā izraisījis šādu reakciju, kā arī jaunākā grāmata «Ešafots», kas arī veltīta sensitīviem jautājumiem.

Kā ziņots, iespējams, tikušas noklausītas Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušā grāmatā «Tiesāšanās kā ķēķis».

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Tāpat tās, iespējams, apstiprina bieži izteiktās aizdomas par Latvijas politiskās varas un biznesa aprindu ļoti ciešajām saitēm, praksi jautājumus risināt un lēmumus pieņemt aizkulišu sarunās šaurā cilvēku lokā, bieži ievērojot viņu, nevis valsts un sabiedrības intereses.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par «pareizo» tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, «pareizu» spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību, politiķu pakļaušanos ar politiku tieši nesaistītu personu ietekmei, mediķu nepamatoti izrakstītām darba nespējas lapām, lai, iespējams, novilcinātu tiesu procesus u.c.

Sarunu atšifrējumos runātāju vārdi un uzvārdi ir mainīti, piemēram, visbiežāk sarunās iesaistītais ir kāds Arnis Gūtups, tomēr rodas iespaids, kas varētu būt reālie sarunu dalībnieki. Turklāt grāmatas ievadā ir savdabīgs personu rādītājs, kurā grāmatas izdevējs min visus personāžus un par katru no viņiem uzdod jautājumu, vai tā varētu būt kāda konkrēta persona.

Šīs jautājumu virknes sākumā ir Grūtups un visi viņa biroja tā laika advokāti un palīgi, liela daļa Augstākās tiesas tiesnešu un senatoru, daudzi apgabaltiesu un rajona tiesu tiesneši, prokuratūras vadība, policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Iekšlietu un Tieslietu ministriju augstas amatpersonas, bijušais Valsts prezidents, daudzi valsts un pašvaldību līmeņa politiķi un amatpersonas, virkne pazīstamu uzņēmēju, advokāti, juristi un citas personas.

Grāmatu «Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa «sakārtošanas» receptes» izdevusi SIA «Baltic Screen», tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un «Baltic Screen» valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.

LETA jau ziņoja, ka Grūtups 2005.gadā prokuratūrai un citām tiesībsargājošajām iestādēm pauda aizdomas par viņa vadītā biroja telefonsarunu noklausīšanos un biroja darbinieku izsekošanu. Tiesa, grāmatā publicētās iespējamās telefonsarunas datētas ar 1998. līdz 2000.gadu.

Guļāns ar Grūtupu neesot runājis par konkrētām tiesu lietām

LETA  08/17/07    AT Administrācijas vadītāja Anita Kehre aģentūrai LETA sacīja, ka Grūtups Guļānam ir zvanījis regulāri, apsveicot vārdadienās, taču ar gadiem pastiprinājies Guļāna uzskats, ka vajadzētu arī šīs neformālās sarunas ierobežot.

Tāpēc AT tika veikti dažādi pasākumi - ieviestas caurlaides, kanceleju pārcelšana uz pirmo stāvu, kā arī AT apsargiem doti norādījumi, ka AT apmeklētājiem uz augšējiem stāviem nebūtu jāiet.

Kehre norādīja, ka AT var ienākt arī no otras puses, ja ir saņemta attiecīga caurlaide, un par to vairākkārt runāts. Tāpēc pērn gaiteņos uzstādītas novērošanas sistēmas, lai AT varētu pārskatīt, ja nepieciešams, arī koridorus.

Pēc viņas teiktā, tas zināmā mērā varbūt šo ieviesto praksi, advokātiem ciemoties pie tiesnešiem, varētu būt ierobežojis.

Kehre uzsvēra, ka tas no advokātu puses ir "viņu rīcības un ētikas jautājums".

LETA jau ziņoja, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.

Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un "Baltic Screen" valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.

Lato Lapsa: skandalozie ieraksti, iespējams, jau izmantoti vajadzīgo personu ietekmēšanai

TVNET/900 sekundes   08/17/07    Šonedēļ klajā nākusi skandalozā grāmata "Tiesāšanās kā ķēķis", kurā publiskoti vērienīgi telefona sarunu ierakstu atšifrējumi, kuri jau radījuši bažas par koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī. Grāmatas priekšvārda autors Lato Lapsa šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" izteicās, ka ieraksti, kas veikti pirms 7 līdz 9 gadiem, jau izmantoti amatpersonu un tiesu sistēmas darbinieku ietekmēšanai un šantāžai.

TVNET jautā:

Kā tielsietu ministrs vērtē sarunu noklausīšanās skandālu?

Atbild Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš:

Šobrīd manā rīcībā ir tikai masu mēdijos atrodamā informācija par iespējams noklausītajām advokātu biroja telefonsarunām, tādēļ šobrīd atturēšos no tālejošu secinājumu izdarīšanas un, lai netraucētu Ģenerālprokuratūras darbu, atturēšos arī no plašākiem komentāriem nepieciešamo tālāko rīcību.

Ģenerālprokuratūrai ir jāturpina darboties tās kompetences ietvaros, izvērtējot saņemto materiālu autentiskumu un to, vai tajos aprakstītās darbības satur likumpārkāpumu pazīmes. Gadījumā, ja apstiprināsies šo materiālu autentiskums un tie satur likumpārkāpumu pazīmes, būs nepieciešams veikt vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu un vainīgās personas sodīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Šonedēļ sabiedrības nedalītas uzmanības lokā nonāca informācija, ka, iespējams, noklausītas pazīstamā advokāta Andra Grūtupa biroja telefonsarunas laikā no 1998. līdz 2000. gadam. Iespējams, tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publiskoti šonedēļ iznākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis". Ja šie telefonsarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī. Tāpat tās, iespējams, apstiprina sabiedrībā plaši izplatītās aizdomas par Latvijas politiskās varas un biznesa aprindu ļoti ciešajām saitēm un praksi jautājumus risināt un lēmumus pieņemt aizkulišu sarunās, šaurā cilvēku lokā un viņu pašu interesēs.

Grāmatu sarakstījis Jānis Brūklenis, bet priekšvārda autors ir pazīstamais žurnālists Lato Lapsa. Lapsa šorīt šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina, ka viņš ir lasījis ne tikai grāmatā publiskotos sarunu atšifrējumus, bet redzējis arī to oriģinālos ierakstus, kas ir krievu valodā. Oriģinālie ieraksti tagad nodoti prokuratūras rīcībā, un žurnālists lūdzis pārbaudīt to patiesumu. Lato Lapsa stāstīja, ka sarunu ieraksti viņa un Brūkleņa kunga rīcībā nonākuši pirms vairākiem mēnešiem no pilnīgi anonīmiem avotiem. Sarunu apjoms esot ļoti liels, tādēļ to pārtulkošanai bijis vajadzīgs ļoti daudz laika. Lapsa intervijā pauda pārliecību, kas sarunas ir īstas.

"Ne par ko šajā pasaulē nevar būt drošs. Vakar mēs dzirdējām pietiekami daudz aizdomu par to. Ar savu ilgo darba pieredzi medijos es neredzu iespēju kādam sagatavot šāda apjoma un kvalitātes viltojumu, bet viss ir prokuratūras ziņā. Es personīgi, kā Lato Lapsa, par to nešaubos," teica Lapsa.

Grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" esot publiskota tikai daļa no Lapsas un Brūkleņa rokās nonākušajiem ierakstiem, kuri pilnā apjomā tagad esot nodoti prokuratūrai. Lapsa izteicās, ka grāmatā iekļautas autoraprāt interesantākās sarunas.

Lapsa arī izteicās: lai gan prokuratūra kā iestāde pēdējos gados ir krietni vien attīstījusies, viņam tomēr neesot pilnīgas uzticības šai institūcijai, tādēļ arī viņš iegūto informāciju iesniedzis arī citām iestādēm un publiskojis.

"Es gribēju, lai šo lietu nevarētu tā vienkārši noklusēt, tad es darīju visu, kas manos kuslajos spēkos, lai šo informāciju padarītu publisku," teica Lapsa.

Lapso teica, ka grāmata tapusi, jo viņš vēlējies, lai sabiedrība uzzina par, viņaprāt, Latvijā vēl joprojām aktuālu lietu - "tiesu mafiju".

"Ar tiesu mafiju es saprotu nevis melnīgsnējus itāļu izcelsmes vīrus, kas viens otram šauj galvā un citās svarīgās ķermeņa daļās, bet cilvēku kopumu, kas turas roku rokā un palīdz viens otram," atklāja Lapsa.

Žurnālists izteicās, ka nezina, kādēļ sarunas nonākušas atklātībā tieši tagad, un tas noticis nejauši.

"Acīmredzot bija kāds brīdis, kad šī informācija izplatījās un nonāca ne tur, kur vajag. Ja jūs esat ierakstītājs, nopietns cilvēks, nevis, piemēram, žurnālists, kam svarīgi visu informāciju sniegt uz āru, jūsu interesēs nav šo informāciju publiskot. Tā tas būtu, ja runa būtu par vienu konkrētu cilvēku, kuram gribat nodarīt ļaunu. Taču šie ieraksti, ja tie ir īsti, ir kompromats par desmitiem vai pat simtiem personu. Jums kā nopietnam cilvēkam, būtu daudz interesantāk turēt šos ierakstus pie sevis un vajadzīgajā brīdī paraustīt aiz "vajadzīgā kloķīša"," teica Lapsa.

Lapsa grāmatas priekšvārdā raksta, ka šāda mēroga noklausīšanās nav lēts prieks, tādēļ domājams, ka sarunu ierakstus veikusi kāda ļoti ietekmīga persona vai to grupa.

Lapsa arī pieļāva iespēju, ka skandalozie sarunu ieraksti jau izmantoti vajadzīgo personu ietekmēšanai vai šantāžai.

Žurnālistu visvairāk sarunu ierakstos pārsteidzis tas, cik daudz iespējamo nelikumību ierakstos parādījies, un tas, cik lietišķi iesaistītie cilvēki runājuši par nelikumībām.

Lapsa izteicās, ka pirms pieciem gadiem viņa publiskotā informācija neko nedotu un tiktu noklusēta, tomēr lietas Latvijā tiesiskuma ziņā pamazām ejot uz priekšu un tagad iespējamajās nelikumībās iesaistītie saņems kādu sodu.

Guļāns: šis gadījums nodarīs lielu kaitējumu tiesu sistēmai

LETA   08/17/07    Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns nenoliedz, ka viņam ir bijušas telefona sarunas ar advokātu Andri Grūtupu, taču viņš neizskata tiesu lietas, tāpēc par tām viņš ar advokātu nav runājis.

AT Administrācijas vadītāja Anita Kehre sacīja, ka Grūtups Guļānam ir zvanījis regulāri, apsveicot vārdadienās, taču ar gadiem pastiprinājies Guļāna uzskats, ka vajadzētu arī šīs neformālās sarunas ierobežot.

Tāpēc AT tika veikti dažādi pasākumi - ieviestas caurlaides, kanceleju pārcelšana uz pirmo stāvu, kā arī AT apsargiem doti norādījumi, ka AT apmeklētājiem uz augšējiem stāviem nebūtu jāiet.

Kehre norādīja, ka AT var ienākt arī no otras puses, ja ir saņemta attiecīga caurlaide, un par to vairākkārt runāts. Tāpēc pērn gaiteņos uzstādītas novērošanas sistēmas, lai AT varētu pārskatīt, ja nepieciešams, arī koridorus.

Pēc viņas teiktā, tas zināmā mērā varbūt šo ieviesto praksi, advokātiem ciemoties pie tiesnešiem, varētu būt ierobežojis.

Kehre uzsvēra, ka tas no advokātu puses ir "viņu rīcības un ētikas jautājums".

LETA jau ziņoja, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam, un iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.

Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Grūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un "Baltic Screen" valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.

Guļāns: tiesnešu un advokātu sarunas par tiesu lietām ir nepieņemamas

LETA  08/17/07    Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns uzskata, ka kategoriski nav pieņemamas tiesnešu un advokātu telefona sarunas, īpaši par tiesu lietām.

AT priekšsēdētāja skatījumā, tā nav normāla prakse, tāpēc viņa vadītajā AT veikta virkne pasākumu, arī praktisku, lai ierobežotu šādas neformālas sarunas, sacīja AT Administrācijas vadītāja Anita Kehre.

Guļāns ir gatavs sadarboties ar prokuratūru "sarunu lietas" izmeklēšanā. Publiskajā telpā izskanējušo informāciju par šīm sarunām viņš vērtē kā satraucošu.

AT priekšsēdētājs piekrīt: ja sarunas ir autentiskas un atspoguļo negodīgu rīcību tieslietu sistēmā, tad prokuratūrai ir jāveic izmeklēšana, uzsvēra Kehre.

Iespējams, tikušas noklausītas par ietekmīgu uzskatītā Latvijas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Tāpat tās, iespējams, apstiprina bieži izteiktās aizdomas par Latvijas politiskās varas un biznesa aprindu ļoti ciešajām saitēm, praksi jautājumus risināt un lēmumus pieņemt aizkulišu sarunās šaurā cilvēku lokā un bieži - viņu interesēs.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību, politiķu pakļaušanos ar politiku tieši nesaistītu personu ietekmei, mediķu nepamatoti izrakstītām darba nespējas lapām, lai, iespējams, novilcinātu tiesu procesus u.c.

Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un "Baltic Screen" valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.

Grāmatas varoņi - gan galvenais varonis Arnis Gūtups, gan, kā noprotams, viņa birojā strādājošie Alvis Alliņš, Ersens Kalviņš, Zigmunts Kastiņš un Endijs Vēveris ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Prezidentūrā...

"Delna" sola tiesāties, ja VNĪ neatklās Vīķes-Freibergas dzīvokļa remontdarbu tāmi

LETA,  08/13/07     Sabiedrība par atklātību "Delna" sola vērsties tiesā, ja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) neatklās eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai atvēlētā dzīvokļa Brīvības ielā 38 pilnu remonta un iekārtošanas darbu tāmi.

10.augustā "Delna" nosūtījusi informācijas pieprasījumu VNĪ, kurā lūgts sniegt detalizētu informāciju par Vīķei-Freibergai piešķirtā dzīvokļa remontdarbu izmaksām, proti, sniegt detalizētu remontdarbu, tajā skaitā dzīvokļa iekārtošanas darbu tāmi.

"Delna" norāda, ka remonts ir noticis par valsts līdzekļiem un informācijai par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu ir jābūt pieejamai sabiedrībai. Organizācija uzskata, ka VNĪ šajā gadījumā nav tiesiska pamata atteikties sniegt detalizētu informāciju par remontdarbu tāmi, jo ar šādas informācijas sniegšanu nevar tikt aizskartas bijušās prezidentes tiesības uz privāto dzīvi.

"Privātās dzīves aizskārums VNĪ atbildes vēstulē būtu rūpīgi jāpamato, ja VNĪ tomēr nolems nesniegt informāciju. Tādā gadījumā vērsīsimies tiesā, jo spriedums šajā lietā turpmāk varētu kalpot kā būtisks precedents, ar kuru arī Latvijas tiesas, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesu praksi, pasaka principus un kritērijus, kas katrā gadījumā jāvērtē un kas publisko personu kritikas un privātās dzīves robežas krietni sašaurina," aģentūrai LETA sacīja "Delnas" projektu vadītāja Aiga Grišāne.

"Delna" uzskata, ka, ņemot vērā tiesu praksi un doktrīnu, šajā gadījumā sabiedrības tiesības saņemt informāciju par valsts līdzekļu izlietojumu ir nostādāmas augstāk, pat ja bijusī prezidente uzskata, ka tāmes publiskošana kaut kādā veidā aizskartu viņas privāto dzīvi.

Kā uzsvēra Grišāne, valsts iestādēm ir jāpiemēro princips "Viens likums un viena taisnība visiem", tāpēc šo gadījumu nevar uztvert un pasniegt kā kaut ko īpašu vai atšķirīgu no citiem gadījumiem, kad tiek tērēti valsts līdzekļi.

Kā ziņots, lai arī Vīķei-Freibergai piešķirtais dzīvoklis Brīvības ielā ir valsts īpašums, ne bijusī valsts galva, ne VNĪ neatklāj detalizētu informāciju, kā izlietoti nodokļu maksātāju līdzekļi, remontējot un iekārtojot eksprezidentei atvēlēto mitekli. Sabiedrība par atklātību "Delna" šādu rīcību uzskata par nepamatotu un aicina atklāt dzīvokļa remontdarbu tāmi.

VNĪ, lūgti iepazīstināt ar precīzu dzīvokļa remontdarbu tāmi, publiskoja vien "Izmaksu kopsavilkumu", kurā redzams, ka dzīvokļa remontdarbi kopumā ir izmaksājuši 450 679 latus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). No remontdarbu izmaksām lielāko daļu - 328 593 latus bez PVN - veidojuši izdevumi par būvdarbiem un interjeru, tostarp 239 573 lati izlietoti par materiāliem, taču, kam tieši izlietota šī summa, uzzināt nav iespējams.

Detalizēta remontdarbu tāme netiekot atklāta bijušās prezidentes vēlmju dēļ. Kā aģentūrai LETA sacīja eksprezidentes sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba, Vīķe-Freiberga nevēloties, lai tiktu publiskota viņas jaunā dzīvokļa tāme, jo dzīvokļa remontdarbu izdevumi atspoguļojot viņas "personīgās vēlmes un personīgas lietas".

Atbildot uz jautājumu, vai nodokļu maksātāju naudas izlietojumam nebūtu jābūt sabiedrībai pieejamai informācijai, Rāviņa-Vimba, paužot eksprezidentes viedokli, sacīja: "Viņa tā neuzskata. Šajā tāmē lielākoties ir viņas dažādas personīgās lietas."

Savukārt VNĪ preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns aģentūrai LETA norādīja, ka bez Vīķes-Freibergas vai viņas pārstāvju piekrišanas pilnu izmaksu tāmi publiskot nevarot, jo šo informāciju aizsargājot "Informācijas atklātības likums".

"Likuma 5.pants nosaka, ka informācija ir ierobežotas pieejamības, ja attiecas uz personas privāto dzīvi," sacīja Kaprāns. Savukārt taujāts, kāpēc iepriekš šāda informācija bijusi pieejama, VNĪ pārstāvis apgalvoja, ka "bijušais prezidents Guntis Ulmanis šo informāciju publiskoja pēc savas vēlēšanās".

Eksprezidentu dzīvoklis ir valsts īpašums. Valsts prezidenta kanceleja maksā par dzīvokļa īri, veic komunālos maksājumus, gādā arī par dzīvokļa uzturēšanu lietošanas kārtībā.

Vīķe–Freiberga dzīvokļa tāmes publiskošanu atstāj VNĪ ziņā

Gunta Sloga,  Diena  08/14/07    Amatu atstājusī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, iespējams, mēģinot mazināt pret viņu vērsto kritiku, pirmdien ar savas pārstāves starpniecību paziņoja, ka izremontētā eksprezidenta dzīvokļa tāmes publicēšana ir valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ziņā. Taču VNĪ pagaidām to nesteidzas publiskot, pieprasot potenciālajiem interesentiem vispirms iesniegt rakstiskus pieteikumus par iespēju iepazīties ar dzīvokļa remontdarbu izmaksām. Gan eksperti, gan kompetentu valsts institūciju pārstāvji ir uzsvēruši, ka eksprezidentei un VNĪ būtu jāpublisko detalizētā tāme, jo remonta darbi valstij piederošajā dzīvoklī veikti par valsts līdzekļiem un likums nosaka šādu tēriņu publiskošanu.

"Tā ir Valsts nekustamo īpašumu kompetence, un lai tā rīkojas, kā likums prasa," tā pirmdien uz jautājumu, vai V.Vīķe–Freiberga beidzot publiskos remontdarbu tāmi, atbildēja viņas pārstāve Karīna Rāviņa–Vimba. Tas nozīmējot, ka VNĪ ir jālemj par tāmes publiskošanu. Taču VNĪ pārstāvis Mārtiņš Kaprāns pirmdien Dienai atteica iespēju iepazīties ar tāmi, uzsverot, ka vispirms esot jāiesniedz rakstisks pieteikums. Jautāts, kādēļ tāds nepieciešams, M.Kaprāns atgādināja, ka likums šādu iespēju paredz. Tāpat šis jautājums līdz šim bijis "jūtīgs, jo saistīts ar privāto dzīvi". M.Kaprāns noraidīja pieņēmumus, ka, pieprasot rakstiskus pieteikumus, uzņēmums mēģina novilcināt tāmes publiskošanu.

VNĪ vēl arī apsverot atbildi uz sabiedrības par atklātību Delna oficiālo pieprasījumu publiskot tāmi. Tās pārstāvis Roberts Putnis pirmdien vēlreiz apliecināja gatavību vērsties tiesā gadījumā, ja remonta darbus uzraudzījusī valsts akciju sabiedrība atteiks iespēju iepazīties ar detalizētām izmaksām. To kopējā summa, kā jau vēstīts, pārsniedz 450 000 latu.

V.Vīķe–Freiberga, kuras mantas un iedzīve dzīvoklī bija nogādāti jau iepriekš, pirmdienas vakarā bija nolēmusi ierasties jaunajā mītnē. Taču viņa ar savas pārstāves starpniecību atteicās no iespējas pārvākšanās brīdī piedalīties žurnālistiem.

Kur iztērēts pusmiljons neparāda

Agnese Margēviča,  NRA  08/14/07    Sīkāk, kā iekārtots par nodokļu maksātāju naudu izremontētais un apmēbelētais eksprezidentes dzīvoklis, ne viņa pati, ne dzīvesbiedrs, ne atbildīgās institūcijas nestāsta. Žurnālistiem pēc sešu stundu nīkšanas pie 450 tūkstošiem latu izmaksājušā dzīvokļa, gaidot ierašanos, apskate tā arī netika atļauta. Kādu brīdi pēc žurnālistu promiešanas dzīvokli apskatīt ieradās I. Freibergs viens pats.

Darbu pasūtītāji no uzņēmuma Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pēc sazināšanās ar eksprezidenti pirmdien mainīja viedokli, ka, ņemot vērā V. Vīķes-Freibergas privātumu, dzīvokļa remonta tāme publiskota netiks – uz jautājumiem par tāmi tikšot sniegtas atbildes likumā noteiktajā 15 dienu laikā, bet tie jāuzdodot rakstiska iesnieguma formā. Par to, vai šādi būs iespējams iegūt detalizētu informāciju, gan jāšaubās, jo VNĪ juristi vēl šo jautājumu skatot. "Tas ir pašu juristu rokās – jāskatās, kā viņi rīkosies. Mēs nevaram zīlēt kafijas biezumos, bet tajā pašā laikā mēs nesakām, ka informāciju nesūtīsim," izvairīgs ir VNĪ preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns.

Piemēram, uz Vakara Ziņu galvenā redaktora vietnieces Gunas Kārkliņas pirms trim nedēļām rakstveida iesniegumā pausto lūgumu iepazīstināt ar eksprezidentes dzīvokļa remonta un labiekārtošanas izdevumu tāmi VNĪ atbildēja ļoti formāli, nosūtot vispārīgu informāciju par to, cik maksājusi, piemēram, apkures un ūdensapgādes tīklu iebūvēšana. Tomēr tikai detalizēta tāme ar, piemēram, izvēlētās santehnikas vai gaismas ķermeņu ražotāja un izmaksu uzskaitījumu, ļautu spriest par to, cik pamatoti iztērēts teju pusmiljons latu. No VNĪ skopās informācijas saprotams, ka lauvas tiesu – 329 744 latus – izmaksājuši tieši materiāli. Zināms, ka būvnieku aprindās klīst runas, piemēram, par dārgu sarkankoka paneļu izmantošanu dzīvokļa sienu apdarē.

"Jautājums par eksprezidenta dzīvokļa izmaksām ir pilnīgi leģitīms, bet tādā gadījumā jābūt vienādai attieksmei pret visiem," Neatkarīgajai neoficiāli izteicās kāda V. Vīķei-Freibergai pietuvināta persona, ar to domājot, ka līdzīgu dzīvokli ieguvis arī atjaunotās Latvijas Republikas pirmais prezidents Guntis Ulmanis. 1995. gadā izcēlās skandāls par eksprezidentam izremontēto dzīvokli, kad atklājās, ka tajā ir ekskluzīvi priekšmeti, piemēram, kristāla spoguļi, ziepju trauks no kristāla un tualetes papīra turētājs par teju 100 latiem.

Gandrīz 200 kvadrātmetru lielajos V. Vīķes-Freibergas apartamentos ir sešas istabas un garderobe eksprezidentes tērpiem. Izremontētajā dzīvoklī ir divi darba kabineti – viens paredzēts bijušās prezidentes vajadzībām, otrs viņas sekretārei Karīnai Rāviņai-Vimbai, turklāt dzīvoklī ir salons, viesistaba, guļamistaba un ēdamistaba. Eksprezidentes dzīvoklis atrodas piektajā stāvā tieši virs G. Ulmaņa dzīvokļa, bet blakus tam ir uzņēmums Staedel Hanseatic, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma un finanšu jautājumiem. Lai nokļūtu līdz piektajam stāvam, jākāpj pa 106 pakāpieniem, taču šajā namā vēl pirms kara iekārtots pasažieru lifts.

VNĪ izvairās no skaidra formulējuma, ka eksprezidente devusi atļauju sīkāku ziņu atklāšanai par dzīvokli, ja tā būtu – varētu izdarīt secinājumu, ka tieši V. Vīķes-Freibergas iebildes bijušas pamatā informācijas neatklāšanai. Par to liek domāt notikumu gaita – pirmdien VNĪ zvanījusi V. Vīķes-Freibergas sekretāre, nododot eksprezidentes viedokli, ka jautājums par tāmes publiskošanu ir VNĪ kompetencē un, "ja likums to paredz, tā ir jāpublisko, ja neparedz – nav." Tajā pašā dienā VNĪ preses sekretārs paziņoja par gatavību atbildēt uz rakstveidā iesniegtiem jautājumiem par tāmi. "Ne jau mēs esam atteikušies [no iepriekšējās nostājas tāmi nepubliskot], bet šodien esam saņēmuši no eksprezidentes sekretāres viedokli, kurā viņa iesaka rīkoties, kā ir likumā. Mēs no sākuma bijām uzsvēruši privātās dzīves jautājumu, jo pati prezidente to bija akcentējusi," vakar VNĪ nostāju skaidroja M. Kaprāns.

Zatlers rosina stiprināt pārliecību, ka dzīvojam tiesiskā valstī

LETA    08/14/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien rosināja prokurorus un prokuratūras iestāžu darbiniekus darīt visu, lai cilvēkiem rastos pārliecība, ka tie dzīvo tiesiskā valstī.

Pēc tikšanās ar prokuroriem un prokuratūras iestāžu darbiniekiem, kā arī sarunas ar Ģenerālprokuroru Jāni Maizīti Zatlers žurnālistiem sacīja, ka iespaidi par prokuratūru un tās darbu viņam ir labi.

Arī ģenerālprokurora teiktais par to, ka prokuratūrā esot pietiekams skaits strādājošo, viņā viešot zināmu optimismu, sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka ir būtiski, lai valsts varētu uzticēties prokuratūrai un lai ikdienas darbs neradītu šaubas par tās objektivitāti.

Savā uzrunā Ģenerālprokuratūrā sapulcētajiem tiesībsargiem Zatlers akcentēja, ka, stājoties amatā, viņa mērķis bija nodrošināt, lai tiktu saņemta nepieciešamā palīdzība, kur tas vajadzīgs.

Otrdien vizītes mērķis bija arī pārliecināties, ka valsts iestāde reprezentē valsti. Zatlers sacīja, ka, strādājot prokuratūrā, nepieciešama atklātība, lai nebūtu situācija, ka darbs notiek, bet rezultātu nav.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis iepazīstināja Zatleru ar situāciju prokuratūras kadru un materiāli tehniskajos jautājumos.

Tāpat Zatlers kopā ar Maizīti apskatīja prokuratūras telpas. Pēc šīs vizītes abām augstajām valsts amatpersonām bija individuāla tikšanās.

Maizītis žurnālistiem atzina, ka, vaicāts par darbu un arī kritiku, ko iepriekš prokuratūras darbam veltījusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, prokurors nonāk divējādā situācijā. Viņš ne vienmēr ir gatavs runāt, bet parasti izteikties esot gatavi citi.

Maizītis sacīja, ka šo izteikumu mērķis varētu graut uzticību prokuratūrai. Lai gan prokuratūras rīcībā informācija esot, tā ne vienmēr to varot pietiekami pamatot un vienmēr izrādoties vainīgi prokurori, kuri strādā, neizpaužot informāciju.

Tikšanās laikā ar sapulcētajiem prokuroriem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem uz jautājumu par valsts iestāžu sadarbību, kas iepriekš izpelnījusies strādājošo kritiku, Zatlers atbildēja, ka tas ir viens no faktoriem, kas tiek kritizēts. Sadarbības nekad nevarot būt par daudz, atzina prezidents.

Vērtēs, vai eksprezidentes dzīvokļa tāmes publiskošana atbilst normatīvajiem aktiem

LETA  08/15/07    Šādu apliecinājumu pēc tikšanās ar VNĪ valdes priekšsēdētāju Māri Kaijaku saņēmis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP).

Spurdziņš aģentūrai LETA sacīja, ka Kaijaks tikšanās laikā iepazīstinājis ar argumentiem, kādēļ netika publicēta detalizēta dzīvokļa remontdarbu tāme.

Kaijaks ministru informējis, ka iemesli lēmumam nepublicēt tāmi esot bijušas aizdomas, ka likumos nav noteikts, cik plaša remontdarbu tāme būtu jāpublisko, kā arī aizdomas, ka detalizētas tāmes publiskošana varētu būt pretrunā ar bijušās prezidentes privātās dzīves neaizskaramību.

VNĪ lūgs šīs aizdomas izvērtēt Tiesībsargam un Tieslietu ministrijai (TM). Savukārt Spurdziņš VNĪ esot lūdzis pēc iespējas ātrāk izvērtēt, vai tāme ir publiskojama vai nē.

Kā ziņots, TM pārraudzībā esošā Datu valsts inspekcija (DVI) uzskata, ka VNĪ, atsakoties sniegt detalizētu tāmi eksprezidentes dzīvokļa remontam, nepamatoti atsaucas uz Informācijas atklātības likuma 5.pantā noteikto ierobežojumu sniegt ziņas par personas privāto dzīvi.

DVI preses sekretārs Egons Ālers aģentūru LETA iepriekš informēja, ka eksprezidentes dzīvokļa remontam rīkots publisks iepirkums, līdz ar to informācijai par līdzekļu izlietojumu jābūt publiskai. Pēc viņa teiktā, atsauce uz Informācijas atklātības likumā ietverto punktu par personas privāto dzīvi kontekstā ar tēriņiem dzīvokļa remontam neesot vietā.

Kā ziņots, Vīķe-Freiberga pirmdien pārvākusies uz izremontēto dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 38. Dzīvokļa remontdarbi kopumā ir izmaksājuši 450 679 latus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

VNĪ, lūgti iepazīstināt ar precīzu dzīvokļa remontdarbu tāmi, publiskoja vien "Izmaksu kopsavilkumu", kurā redzams, ka dzīvokļa remontdarbi kopumā ir izmaksājuši 450 679 latus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). No remontdarbu izmaksām lielāko daļu - 328 593 latus bez PVN - veidojuši izdevumi par būvdarbiem un interjeru, tai skaitā 239 573 lati izlietoti par materiāliem, taču, kam tieši izlietota šī summa, uzzināt nav iespējams.

Lai arī bijušajai Valsts prezidentei piešķirtais dzīvoklis ir valsts īpašums, eksprezidente iepriekš nevēlējās atklāt detalizētu informāciju, kā izlietoti nodokļu maksātāju līdzekļi, remontējot un iekārtojot viņai atvēlēto mitekli. Tomēr vēlāk viņa mainīja savu viedokli un ar savas sekretāres Karīnas Rāviņas-Vimbas starpniecību norādīja, ka šis jautājums esot "VNĪ kompetencē un viņiem ir jārīkojas tā, kā prasa likums".

Kā ziņots, sabiedrība par atklātību "Delna" iepriekš solīja vērsties tiesā, ja VNĪ neatklās eksprezidentei atvēlētā dzīvokļa pilnu remonta un iekārtošanas darbu tāmi.

Eksprezidentu dzīvoklis ir valsts īpašums. Valsts prezidenta kanceleja maksā par dzīvokļa īri, veic komunālos maksājumus, gādā arī par dzīvokļa uzturēšanu lietošanas kārtībā.

Pirms četriem gadiem pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz bijušajiem prezidentiem rezervēt divus dzīvokļus VNĪ valdījumā esošajā dzīvojamā mājā, Brīvības ielā 38. Jau pašlaik šajā mājā dzīvo eksprezidents Guntis Ulmanis, kuram miteklis piešķirts pēc prezidentūras termiņa beigām.

Viedoklis: Oligarhu tauta

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/15/07    Valdis Zatlers aug. Tieši to bija solījuši viņa ielicēji Valsts prezidenta amatā — ka viņš esot labs skolnieks un iemācīšoties būt par prezidentu. Arvien nav saprotams, kādēļ kāds valsts augstākajam amatam nepiemērots cilvēks jāieliek par prezidentu, lai dotu viņam iespēju mācīties par tādu kļūt, tomēr Zatlers, kaut gan joprojām nav saskaitījis aploksnēs saņemtās "pateicības", jau ir iemācījies skaitīt, piemēram, oligarhus — "viņu ir vairāk par trim".

Viens no daudzajiem Zatlera domu graudiem ar zelta spārniem pēc izniršanas politikā no Šķēles piedurknes un pirms tapšanas par prezidentu bija, ka viņš neko nezinot par kādiem "oligarhiem" vai vismaz neesot "izjutis viņu darbību", turklāt Latvija "ir pārāk maza, lai mēs runātu par oligarhiem". Vai nu Latvija mēneša laikā, kopš mums ir jauns prezidents, kļuvusi lielāka, vai arī oligarhi nomocījuši Zatleru ar savu darbību, taču prezidents piepeši sācis par viņiem stāstīt. Tikai viņam "ir jautājums — kāpēc tikai trīs tiek nosaukti? Lai gan, teiksim, ne visiem trim ir šīs oligarhu pazīmes."

Runāšana pretī sev pašam laikam būs prezidenta raksturīgākā stila pazīme, tomēr vispār jau Zatleram taisnība tiktāl, ka Krievijas deviņdesmito gadu ietekmīgāko politekonomisko spēlmaņu apzīmējums "oligarhs" uz Latvijas politekonomiskajiem šeptmaņiem nav īsti attiecināms, jo tikai viens no šejieniešiem — Ventspils mērs Lembergs — varētu (šķiet, ka nu jau jāsaka — varēja) uzrādīt īsteni krieviska oligarha trīs obligāto pazīmju komplektu: politiskā vara, ekonomiskā vara, mediju vara. Kopš tiem laikiem, kad šāds "džentlmeņa komplekts" Krievijā bija Berezovskim, Gusinskim un vēl dažiem, lietas pat tur ir mainījušās, tā ka pašlaik tikai cars Vladimirs var pretendēt uz neapstrīdama oligarha statusu. Nu, apmēram tā, kā kad mazajā Latvijā hūtainais ventspilnieks būtu kļuvis par premjerministru, Šķēli izdzinis trimdā uz Gērnsiju, Šleseru nosūtījis uz Kalnciema dolomīta lauztuvēm, visus vietējos televīzijas kanālus atdevis Latvijas kuģniecībai, presi — Ventspils naftai un vēl dažiem, kuri slavinātu viņa valdīšanu. Zatleram taisnība, ka "mēs neesam oligarhi klasiskā izpratnē".

"Tajā pašā laikā, ja mēs sāktu šķetināt šo lietu, mums būtu daudz vairāk oligarhu. Varbūt mazītiņi tādi oligarhi, salīdzinot ar Krievijas oligarhiem vai pasaules. Teiksim tā — oligarhiņi mums ir," prezidents skaidro aģentūrai BNS.

Ja oligarhs ir katrs, kuram ir ietekme uz kaut ko, tad iznāk, ka mēs visi tiešām esam kaut kādā ziņā oligarhi vai vismaz oligarhiņi. Latvieši — oligarhiņu tautiņa. Vienīgi oligarhu reģistrā būs jānoteic katra oligarhisma pakāpe — ja jums ir kaķītis vai trusītis, pār kuru jūs esat oligarhiņš, tad neesat tomēr Šķēle, kas lemj, kurš būs Valsts prezidents.

Jauns Valsts prezidents mums nu ir un gribot vienot tautu, kā jau pirmajā preses konferencē apvienoja Ķīnu. ("Mi za oģin Kitaj.") Iespējams, ka Zatlera domas skaidrībai nāktu par labu jebkuras atbildes formulēšana papriekš krievu valodā; intervija Radio Balkom un Eho Moskvi pirms nedēļas bija pirmā, kurā Latvijas prezidents nepateica nevienu acīmredzamu muļķību. (Pat vairāk — beigās izpaudās pat asi asprātīgi, uz jautājumu, vai var iedomāties Latvijas un Krievijas prezidentus kopā makšķerējam, atbildēdams, ka viņam neesot makšķeres.)

Bet par "oligarhiem" Latvijā dēvētos politiskās ietekmes izmantotājus privāta labuma gūšanai viņš varētu nevis mēģināt klasificēt un skaitīt, bet gan ļaut "šķetināt šo lietu " tiesībsargiem. Kā pats otrdien teica Ģenerālprokuratūrā: "Jums jāved lietas tā, lai būtu rezultāts." Likuma priekšā nav svarīgi, vai rezultātā ir vairāk vai mazāk par trim. Tāpat kā nav svarīgi, kā viņus dēvē Zatlers, kurš — te paziņodams, ka "oligarhu" Latvijā nav, te stāstīdams, ka teju katrs ir "oligarhs", — cīkstas pateikt, ka šeit nav dažu cilvēku, kuriem ir nesamērīgi liela ietekme uz politiku.

Lemberga lietā...

Ģenerālprokuratūra Lembergam aizliedz strādāt pašvaldībā un brīvostā

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  08/15/07    Ventspils domē saņemts Ģenerālprokuratūras lēmums, ka smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam turpmāk liegts pildīt pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja pienākumus, Dienai apstiprināja domes deputāts, A.Lemberga partijas biedrs Didzis Ošenieks (Latvijai un Ventspilij). Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa šo informāciju apstiprināja, precizējot, ka A.Lembergam liegts darboties arī Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja amatā. To paredz prokuratūras noteiktais papildu drošības līdzeklis tiesas piemērotajam mājas arestam — noteiktas nodarbošanās aizliegums. Prokuratūra piemērojusi arī aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

Papildu drošības līdzekļi bijuši nepieciešami, jo līdz ar Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu 9.augustā A.Lembergam tika atcelti iepriekš Rīgas apgabaltiesas (RA) noteiktie papildu ierobežojumi — korespondences un sarunu kontrole, kā arī ierobežojums tikties ar cilvēkiem. Tikšanās un darbība domē kļuva iespējama, taču nav pieļaujama, jo A.Lembergs apsūdzēts par amata noziegumiem tieši saistībā ar posteņiem domē un brīvostā.

Gan situāciju ar A.Lembergu mēra amatā, gan faktu, ka deputāta mandātu joprojām saglabājis Jūrmalas domes bijušais priekšsēdis Juris Hlevickis (LPP), kurš atrodas cietumā saistībā ar Jūrmalas mēra kukuļošanas lietu, par normālu neuzskata reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP). Viņa vadītā ministrija gatavojas septembrī valdībā un Saeimā iesniegt grozījumus attiecīgajos likumos, lai gadījumā, ja deputāts vai domes vadītājs ilgstoši ir prombūtnē veselības problēmu vai piemērotā drošības līdzekļa dēļ, viņu pilnvaras tiktu apturētas. "Stāsts jau nav par Hlevicki vai Lembergu," A.Štokenbergs nepiekrīt, ka likumu izmaiņas tiek gatavotas diviem cilvēkiem. Likumi jālabo, jo pašlaik tie rīcību līdzīgās situācijās neparedzot.

Prokurors Krišjānis Rudzītis pagājušajā nedēļā lūdza Centra rajona tiesu Ventspils mēram atkal noteikt apcietinājumu. Tiesnese Dzintra Balta lūgumu noraidīja, saglabājot iepriekš RA noteikto drošības līdzekli — mājas arestu, taču bez papildu ierobežojumiem. Viņa arī atļāva A.Lembergam pārcelties no dzīvokļa Ventspilī uz īpašumu Puzē, lai turpmāk mājas arestu pavadītu tur.

Tiesa neapmierināja A.Lemberga advokāta Aivo Leimaņa lūgumu mājas arestu atcelt. Ne aizstāvība, ne apsūdzība otrdien vēl nebija izlēmusi, vai lēmumu pārsūdzēs. A.Leimanis vēl nezināja, ka viņa klientam prokuratūra noteikusi papildu drošības līdzekļus, līdz ar to nevarēja pateikt, vai tiks pārsūdzēti arī tie.

Viedoklis: Lembergam aizliedz būt Lembergam

Māris Krautmanis,  NRA  08/16/07    Viņam aizliegts pildīt Ventspils mēra amatu un Ventspils brīvostas padomes priekšsēdētāja amatu.

Jāteic, Lembergam jau arī bez šā aizlieguma bija ļoti grūti pildīt šos amata pienākumus, jo pašvaldības un ostas vadīšana nav tādi darbi, ko varētu paņemt uz mājām. Bet ir jau, protams, aprindas, kuras līdz zilkvēlei sadusmo fakts, ka Lembergu tik ilgi neizdodas dabūt projām no amatiem.

Šķiet, prokuratūrai ir kļuvis žēl noskatīties, kā Lemberga politekonomiskie konkurenti nomokās, tukši kampaņojot ar laikraksta Diena palīdzību, cenšoties iestāstīt sabiedrībai, ka jāpieņem likums, kas ļautu pašvaldību vadītājus atstādināt no amata, ja viņiem izvirzītas apsūdzības, jeb, citiem vārdiem – speciāls likums Par Lembergu. Bija jau sākta trokšņaina ļaužu stulbināšana klasiskajā Mūkusalas stilā un meklēts pēc lobija, kas šādu likumprojektu palīdzētu stumt un spiest cauri Saeimas lasījumiem.

Taču šai kampaņai bija jau iepriekšparedzama neveiksme. Pirmkārt, maz ticams, ka 9. Saeimas vairākums tuvākajā laikā sajuks prātā pavisam un balsos par acīm redzami vienam gadījumam un vienam cilvēkam pievilktu likumu. Likumus tā nemēdz pieņemt.

Otrkārt, pat ja 9. Saeima šausmīgi pārbītos no Sorosa stipendiātiem un viņu prasību izpildītu, ļoti iespējams, ka šāds likums automātiski nonāktu asā pretrunā ar Satversmi. Proti, Satversmē ir pants par nevainības prezumpciju, un ne tikai Lembergs, bet arī šā likuma iespējamie nākamības upuri varētu iet uz Satversmes tiesu un pierādīt, ka viņu noņemšanā no amata šī prezumpcija ir pārkāpta.

Pat pieņemot, ka prokuratūrai ir dziļi izsvērts un juridiski nevainojams pamatojums, kāpēc Lembergam jāaizliedz būt par mēru, politizētās tendenciozitātes āža kāja lien ārā jo uzskatāmi. Proti, kāpēc tad šie papildu nosacījumi izdomāti tieši tagad? Lemberga kriminālsmacēšana taču risinās jau vairāk nekā gadu. Skaidri redzams, ka prokuratūra izpalīdz, nāk ar savām dakšām par talcinieci jau iepriekšminētajām Lemberga naidnieku un viņu angažēto propagandistu aprindām. Tās ir paudušas ideju, ka Lembergs jādabū nost no amatiem, bet, kad top redzams, ka tiesiski korekti tas nav izdarāms, uzreiz kaut kā nejauši ir klāt prokuratūra ar savu varu.

Prokuratūra ar saviem varas instrumentiem iejaucas pārāk tālu citas varas sfērā – Lembergu par Ventspils domes deputātu ievēlēja tauta, tautas ievēlētie pašvaldības deputāti ievēlēja viņu par domes priekšsēdētāju un brīvostas padomes priekšsēdētāju. Te prokuratūra ar savu aizliegumu faktiski liedz realizēties tautas paustajai gribai – ventspilnieki pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši balsoja par Lembergu un partiju, no kuras viņš nāk. Ja prokuratūras sameistarotās kriminālkonstrukcijas būtu pierādītas, tas būtu cits stāsts, taču pagaidām no visiem makulatūras blāķiem, kas pret Lembergu sarūpēti, tiesā izskatīta tikai neliela daļiņa – Kuldīgas tiesā ar pilnīgu prokuratūras fiasko finišējusī grinbergu lieta.

Lembergs nav pasaules vēsturē vienīgā politiski ietekmīgā figūra, pret kuru pretinieki vēršas, rosinot tiesībsargājošo iestāžu kriminālinteresi, uzsūtot konkurentam vīriņus pelēkos vadmalas svārkos, lai tie žvadzina rokudzelžus. Taču visā demokrātiskajā pasaulē šī parādība tiek regulēta daudzmaz saprātīgi, loģiski un tiesiski – ievērojot principu, ka tas, kura vaina tiesā nav pierādīta, nav saucams par noziedznieku.

Neba nejaušības pēc ir izdomāta tāda lieta kā imunitāte, ko arī Latvijā saskaņā ar Satversmi bauda parlamenta deputāti. Neba tāpat vien Francijā, Vācijā, Itālijā, Izraēlā un arī ASV pat visaugstākā līmeņa varasvīri ir joprojām atradušies postenī, lai gan viņiem nopakaļ ir vilkusies baismīga krimināla ēna un aizdomas par šaušalīgiem noziegumiem.

Šādas konstitūcijas, likumi un tradīcijas ir iedibinājušās tādēļ, lai valsts politiskā dzīve nepārvērstos par nepārtrauktu jezgu, kur mazāka nozīme ir vēlēšanu rezultātiem, bet lielāka – tam, kura politiska spēka pasūtījumu pilda tiesībsargājošās iestādes.

Diemžēl Latvijā ir aprindas, kurām tieši to arī vajag, – lai būtu pēc iespējas lielāka jezga. Šādā jezgā vieglāk turpināt iesāktos posta darbus un varas sagrābšanu Latvijas tranzītbiznesa nozarē; šādā jezgā pat pēc kaunpilna zaudējuma vēlēšanās ir iespējams ņemt nost citam to, kas pašam nepieder, – politisko varu un amatus.

Viedoklis: Vai viegli mēram atņemt krēslu?

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"  08/16/07     Latvijas pašvaldību praksē netrūkst gadījumu, kad no amata tiek atcelts domes priekšsēdētājs, un ir pat viens precedents, kad atlaista visa pagasta padome. Nedēļa skaidroja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kāda ir līdzšinējā domes vadības atcelšanas prakse un vai šajā ziņā ir paredzēti grozījumi.

Parasti pašvaldības galvu atstādina, ja par to nobalso attiecīgās domes deputātu vairākums, un tādi gadījumi notiek — divu sasaukumu laikā aptuveni 20 mēri bijuši spiesti atbrīvot savu krēslu. Tikai retos gadījumos domes vadību atstādina pats reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Turklāt, kā rāda līdzšinējā pieredze, ne vienmēr tas patiešām vainagojas panākumiem, jo vainīgajam, vēršoties tiesā, ir iespēja pierādīt savu "nevainīgumu" un palikt amatā.

Šobrīd ir aktualizējies jautājums — kā atbrīvot no krēsla mēru, kas atrodas arestā un domes sēdes nevar apmeklēt, bet pati dome neplāno atcelt "savu galvu" no ieņemamā amata. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs presē atzinis: tā ir absurda situācija, ka domes priekšsēdētājs (Aivars Lembergs), kurš atrodas arestā, joprojām ir mērs. Taču patlaban trūkstot tiesiska pamata, lai viņu atstādinātu. Ministrs un arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka apliecina, ka tiek gatavoti grozījumi likumos par pašvaldībām, kā arī par deputātu statusu (nosakot, kā rīkoties deputāta "ilgstošas prombūtnes" gadījumos).

Ir divi varianti, kad var atbrīvot domes priekšsēdētāju: viens — ja dome pieņem lēmumu ar visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, otrs — ja ministrs izdod rīkojumu par priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas. Pirmajā gadījumā tas var būt tiklab politisks lēmums, kā juridisks, bet otrajā — tas ir administratīvs akts, kas pamatojas uz tiesību aktu pārkāpumiem, kuri saistīti ar priekšsēdētāja amata pienākumu nepildīšanu vai citiem pārkāpumiem, kuros ir vainojams mērs. Pati noteiktā likuma procedūra šajā gadījumā (gan likums Par pašvaldībām, gan Administratīvā procesa likums paredz prasības šā lēmuma noformēšanā) nav vienkārša, un ir deviņi punkti, kuri ministram jāievēro, izdodot šādu rīkojumu: sākot ar juridiskiem (ar precīzām atsaucēm uz tiesību aktiem), kā arī lietderības apsvērumiem — pamatojot, kāpēc vajadzīgs tieši šāds lēmums, likuma "burtu" skaidro RAPLM valsts sekretāra vietnieks.

Pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši trīs gadījumi, kad ministrs ir pieņēmis šādus lēmumus. Tomēr jāuzsver: šādas tiesības ministram ir izņēmuma kārtā. Jo domes priekšsēdētājs ir vēlēta amatpersona un ministram nav jānodarbojas ar šādas amatpersonas atbrīvošanu — ja viņu ir ievēlējusi dome, uzticot pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus, tad viņam tie arī jāpilda.

Runājot par minētajiem "atbrīvošanas" gadījumiem, pirmais bijis saistīts ar to, ka kanalizācijas izbūve tikusi veikta bez jebkādas dokumentācijas, turklāt nebija informācijas, kas tad minētajā vietā īsti ir "ierakts". Ņemot vērā, ka amatpersona nevarējusi uzrādīt vajadzīgos dokumentus, ministrs pieņēmis lēmumu mēru no amata atbrīvot.

Vēl senāks bijis pārkāpums sakarā ar iepirkumu procedūru — kādas pašvaldības siltumtīkli koncesijas rezultātā nodoti privātam uzņēmējam. Ministrija šajā rīcībā saskatīja likuma pārkāpumus un ierosināja pašvaldības galvas atstādināšanu no amata.

Vēl viens fakts saistīts ar tādu populāru pašvaldības lietu kā zemju dalīšana — Viesātu pagasta vietvaras vadītāja pati sev bija piešķīrusi zemes bez jebkādiem domes lēmumiem un nevarējusi paskaidrot, kā tas ir noticis. "Tā patiešām ir neglīta lieta," rezumē Stucka. Pie šiem gadījumiem jāmin arī Salas pagastā notikušais, kad pagasta vadītājai izveidojās interešu konflikts, kā arī parādījās dīvainas izsniegtas izziņas sakarā ar zemju izmantošanu.

"Tomēr jāsaka — tā patiešām ir reta prakse, kad ministrs izdod tādu rīkojumu. Kā mēs sakām: viens ministrs, viens priekšsēdētājs. Jāatzīst, ka sūdzības par domes pārkāpumiem saņem it bieži — tās īpaši aktivizējas pirms vēlēšanām un tūlīt pēc tam. Lielākoties šādu informāciju saņemam no opozīcijas deputātiem. Lai to pārbaudītu, ierodamies un pārlūkojam visus dokumentus, tad pieprasām paskaidrojumus par pieļautajiem pārkāpumiem. Ja tos nevar sniegt, ministrs pieņem lēmumu par mēra "likteni". Taču nevarētu teikt, ka jau ar esošajiem lēmumiem mums būtu gājis viegli. Tiesu prakse rāda, ka iznākums ne vienmēr ir ministrijas "pusē". Piemēram, pirmajā gadījumā vērsāmies ar pārsūdzību, otro ministrs pats atcēla (dokumenti atradās), trešajā — mēs tiesā uzvarējām," stāsta valsts sekretāra vietnieks.

Skaitļu valodā runājot, pēdējo divu sasaukumu laikā aptuveni 20 mēriem deputāti izteikuši neuzticību un no amata "noņēmuši". Ministrija neiejaucoties šādos gadījumos, ļaujot pašvaldībām pašām izlemt savu vadītāju likteni.

"Kad lasu presē, ka ir noņemts domes vadītājs, gaidu, kad būs vēstule no viņa puses, jo ļoti bieži mums raksta un norāda uz niansēm procedūrā, kas nav ievērotas pie viņa atstādināšanas. Jāteic, kā politiskam lēmumam tam nav jābūt pat īpašai juridiskai argumentācijai. Piemēram, dome izvēl Jāni par vadītāju, bet izlemj to mainīt, jo, lūk, viņš nav veiksmīgs vadītājs. Šajā gadījumā nākt un žēloties, ka, lūk, nebija īstas motivācijas, kāpēc tas notika, — nav tas jautājums, ko var juridiski izvērtēt. Tāpēc mēs šādos gadījumos ieturam neitrālu pozīciju un nesakām: "Piedodiet, cienījamie deputāti, bet šim priekšsēdētājam tur ir jābūt." Ir vairāki punkti, kad pašvaldību darbībā neesam tiesīgi iejaukties, to skaitā arī attiecībā uz pašvaldību personu ievēlēšanu. Ja sāksim koriģēt pašvaldības darbu no šā rakursa, radīsies jautājums, kāpēc ministrijai radusies tāda ieinteresētība. Mums jāprasa tikai, lai tiktu novērsti pārkāpumi."

Pašvaldību likumā ir paredzēta ne tikai mēra atstādināšana no amata, bet arī tas, ka Saeima ar likumu var atlaist domi. RAPLM un ģenerālprokurors ir tiesīgi sagatavot likumprojektu un iesniegt to Ministru kabinetam apstiprināšanai, bet pēc tam Saeima galīgā lasījumā to pieņem. Taču tādā gadījumā jābūt ļoti nopietnai motivācijai, jo viens gadījums nevar būt par pamatu atlaišanai — jābūt vairākiem, turklāt ilgstošiem un sistemātiskiem. Ministrija var tikai sagatavot argumentāciju, taču lēmumu pieņems politiķi.

Tomēr prakse ir tik niecīga, ka ir grūti runāt par kādām tendencēm. Vienīgais precedents ir Rendas pagasta padomes atlaišana. "Padomes deputāti nevēlējās strādāt esošajā sasaukumā, lai gan politiķi brauca pie viņiem un mēģināja pārliecināt, ka viņiem tas jādara," teic Stucka, piebilstot, ka RAPLM ir "kartotēka" ar "nelabvēlīgajām" pašvaldībām, kur visai bieži mainās vadība un notiek citas "lietas" — ministrijas pārstāvji brauc uz tām, raksta, skaidro, prasa paskaidrojumus. Lai gan pieņemt likumu par domes "brīvlaišanu" ir patiešām ārpus kārtas gadījums, atkārto RAPLM pārstāvis.

Starp "nelabvēlīgajām" pašvaldībām jāmin arī Jūrmala, ar kuru ministrijai pēdējā laikā notikusi ilga sarakste attiecībā uz teritoriālo plānojumu. "Tas ir dokuments, uz kā pamata notiek visa pašvaldības dzīve. Mēs neesam ieinteresēti, lai Jūrmalā apstājas visa būvniecība un ekonomiskā attīstība. Galu galā plānojums ir pieņemts, līdz mums gan tas vēl nav nonācis. Kad to saņemsim, tad — ja būs pieļauti pārkāpumi, tīri juridiski lemsim, ko darīt tālāk."

Faktiski, kā atzīst Stucka, pašvaldību domju šūpošanās nav nekas neparasts un to var nosaukt par normāli notiekošu politiku. No 530 vietvarām tādas kā Jūrmala ir vēl 100, vienīgi kūrortpilsētā notiekošais ir vairāk aktualizēts un redzams. "Patiesībā tas ir mūsu ikdienas darbs, un mēs katru dienu cīnāmies ar līdzīgiem gadījumiem visā valstī. Attiecībā uz ietekmēšanu — mēs jau sākotnēji, kad bija notikušas vēlēšanas, norādījām uz nepatīkamām lietām Jūrmalā un vienu brīdi apšaubījām, vai vispār vēlēšanas ir notikušas un vai deputāti atrodas tur, kur viņiem jāatrodas. Galu galā uzvarēja viedoklis, ka viss ir bijis kārtībā un domnieki ir pelnījuši tur sēdēt. Mums toreiz par šo gadījumu bija diskusija ar tieslietu ministru. Starp citu, Jūrmalas deputāts Ančāns tolaik pārmeta man — ko es kā ierēdnis iedomājoties, runādams par domes noņemšanu. Tagad notiek pretējais un šis pats deputāts sūta vēstules, norādot, ka šī dome nav īsti tāda, kā pienākas."

Runājot par pārkāpumiem, 95% gadījumu pašvaldības ministrijas viedoklī tomēr ieklausās un pārkāpumus novērš. "Ja salīdzina, kā bija pirms pieciem gadiem, tad tā ir kā diena pret nakti. Parasti jau apgalvo, ka kļūst tikai sliktāk un sliktāk, taču šajā ziņā — arvien labāk. Ceru, kad notiks reģionālā reforma, būs vēl labāk. Jo pārraudzīt 530 vai, teiksim, 80 vietvaras ir pavisam citādi.

Kādi ir pārkāpumi? Vieni ir izdarīti aiz muļķības (nevar prasīt no neliela pagasta, lai tas zinātu visas darba jomas, kas pašvaldībai ir patiešām plašas, — tad labākais, ko izdarīt, ir palūgt labot), citi — ļaunprātības pēc, kad var redzēt, ka cilvēkam nauda līp pie rokām. Varu teikt tā: ap 70—80% ir neuzmanība un nezināšana, bet 20% rodas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā — it īpaši, ja to izdara amatā pieredzējis cilvēks," teic Stucka, piebilstot, ka visvairāk sūdzību par pārkāpumiem tiek saņemts par Rīgas rajona pašvaldībām un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti. "Tā ir ministrijas lielākā galvassāpe. Ko darām? Iepazīstoties ar lietu, tiek rakstīts juridisks atzinums, burtiski ieliekot rokās lietu KNAB un prokuratūrai. Ja paskatās visas skaļākās lietas, ko prokuratūra ierosinājusi attiecībā pret mēriem, tad sākums ir RAPLM "izmeklēšana". (Ja ir ierosināta krimināllieta, parasti neiejaucamies, jo mums nav tiesību pratināt vai veikt ekspertīzes.) Attiecībā uz Jūrmalas zemes lietām — tā "malka", šķiet, jau tikusi saskaldīta iepriekšējos sasaukumos, un šobrīd tur neiet viegli ar visiem noslēgtajiem nomas līgumiem. Ministrija, protams, vēro, kas tur notiek. Mēs bažījāmies, lai pašvaldība nav iejaukta tiesu procesos un nerodas lieli zaudējumi, kālab būtu problēmas ar pašvaldības funkciju izpildi."

Attiecībā uz grozījumiem likumā — valsts sekretāra vietnieks teic, ka "skatāmies līdzi, kas notiek praksē, un mēģinām tiesisko regulējumu uzlabot". RAPLM Pašvaldību darbības analīzes departaments pētot ārvalstu praksi, lai izvērtētu iespējas to piemērot Latvijas gadījumā. Piemēram, šim nolūkam noderīga ir Dānijas prakse — kā tur nodrošina, lai darbotos pilns domes sastāvs. Tā kā Latvijas pašvaldību domēs darbojas nepāra skaits deputātu, tas ļauj pieņemt lēmumus ar vairākuma pārsvaru. (Vienīgais izņēmums ir Rīgas dome, kur ir 60 deputātu.) Daudzās pašvaldībās attiecības pozīcija un opozīcija tieši tā arī ir nokārtotas (piemēram, 4:3). Taču ir reizes, ka lēmumu nevar pieņemt, jo sēdē piedalās pārskaitlis domnieku (kāds deputāts nav ieradies uz sēdi). Dānijā tādā gadījumā notiek substitūta pieņemšana, tas nozīmē: ja deputāts nepiedalās sēdē, tad ir iespējams iecelt aizstājēju (nākamais cilvēks partijas sarakstā).

"Mēs šobrīd strādājam pie tā, kā šo apmaiņu īstenot un nodrošināt domes darbu. Ministrija ne tik ļoti pievērš uzmanību, vai tas ir priekšsēdētājs vai vietnieks, galvenais — lai ir šis pilnais domes sastāvs. Lai nav tā, ka lēmumu no septiņiem cilvēkiem var pieņemt četri," par darbu pie grozījumiem saka Stucka, uzsverot, ka līdz rudenim ir vēl daudz darāmā pie grozījumiem pašvaldību deputātu statusa likumā un likumā Par pašvaldībām.

Lembergs paliek amatā

Imants Vīksne,  08/17/07    Nosakot aizliegumu Aivaram Lembergam pildīt amata pienākumus, Ģenerālprokuratūra vien legalizējusi faktisko situāciju, taču Lembergs joprojām ir Ventspils mērs – vakar ārkārtas sēdē apstiprinājumu tam sniedza pilsētas domes deputāti.

Pilsētas vadības groži A. Lembergam tika atņemti līdz ar viņa arestēšanu – 14. martā. Arī vēlāk, cietuma kameru nomainot pret arestu mājās, mērs nevarēja strādāt neklātienē. Līdz ar to Ģenerālprokuratūras rīkojums faktiski vērtējams kā kārtējais demonstratīvais akts, un tieši tā to uztvēra vairums Ventspils pašvaldības deputātu. Ārkārtas sēdē prokuratūras lēmums par amata pienākumu pildīšanas aizliegumu A. Lembergam "pieņemts zināšanai". Vīlušies, ka Ģenerālprokuratūra, izrādās, nemaz nepieprasa Lemberga atbrīvošanu no amata, domes opozicionāri uz ārkārtas sēdi bija sagatavojuši alternatīvu un gana radikālu lēmumprojektu. Līdztekus Lemberga atbrīvošanai no amatiem domē un Ventspils brīvostā tas paredzēja arī ierosināt visas domes atlaišanas procedūru. Kā paskaidroja Jaunā laika deputāts Aivis Landmanis, tieši tagad esot jāpārliecinās, vai vēlētāji nav mainījuši savus uzskatus.

Iedzīvotāju aptaujas un arī ventspilnieku lēmums par pilsētas Lielās balvas piešķiršanu mēram gan neliecina, ka uz Ventspilī valdošās partijas Latvijai un Ventspilij problēmu fona opozīcija varētu būtiski uzaudzēt muskuļus.

Pirms piedāvāt balsojumam paša sacerēto lēmumprojektu partijas Jaunais laiks pārstāvis Aivis Landmanis nāca klajā ar garu dramatisku uzrunu, pavēstot, par ko un kādā veidā Lembergs it kā ņirgājoties. Emocionālais lasījums tika pabeigts ar aicinājumu visiem klātesošajiem deputātiem nolikt mandātus. Par opozīcijas lēmumprojektu balsoja tikai opozīcija, proti, Landmanis, Ojārs Grinbergs un Vladislavs Šafranskis. Konstatējot, ka pārējie deputāti aicinājumam neatsaucas, trijotne pārdomāja un mandātus nenolika.

Pārējie deputāti savukārt atbalstīja domes sagatavoto dokumentu. Saskaņā ar pieņemto lēmumu Ventspils dome ir pieņēmusi zināšanai Ģenerālprokuratūras piemēroto noteiktas nodarbošanās aizliegumu mēram. Viņa pienākumus līdz piemērotā drošības līdzekļa atcelšanai vai grozīšanai pilda abi vietnieki – tātad Jānis Vītoliņš un Didzis Ošenieks. Lēmuma trešajā daļā vērsta uzmanība uz kārtējo kļūdu, ko pieļāvusi Ģenerālprokuratūra. Tā sagudrojusi A. Lembergam neesošu amatu, liedzot viņam pildīt Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus, kaut gan pilsētas mērs vienlaikus ir Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs. Pieņemot šo par tipisku prokuratūras kļūdu, lēmums tomēr nodots brīvostas valdei, un arī tā apstiprinājusi jau vispārzināmo faktu, ka A. Lemberga prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda J. Vītoliņš. Jāatgādina, ka pērnvasar uzrādītajā apsūdzībā A. Lembergs bija nodēvēts par Aivaru parku, un šīs kļūdas dēļ prokuratūrai pat nācās savu sacerējumu pārtaisīt. Tāpat kā tad, arī šoreiz kļūdainā dokumenta parakstītājs ir prokurors Andis Mežsargs. Šobrīd Ventspils mērs atrodas mājas arestā – savā īpašumā Puzē. Taču prokuratūra A. Mežsarga personā vēlas panākt Lemberga apcietināšanu, tāpēc iesniegusi Rīgas apgabaltiesā protestu pret tiesneses Dzintras Baltas atteikumu likt Ventspils mēru cietumā.

Kaut arī A. Lembergs netiek pielaists pie pilsētas vadīšanas un, likumsakarīgi, arī nesaņem par to algu, viņš joprojām saglabā pašvaldības deputāta statusu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija vakar vēlreiz apliecināja – kamēr nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, vēlētāju piešķirto deputāta mandātu Lembergam nevar atņemt ne prokuratūra, ne kāds cits.

Latvijas pasta lietā...

Pasta bilance rāda satraucošas tendences

Elizabete Rutule,  Diena  08/13/07    Ministrija uzskata, ka iecerētās izmaiņas uzlabos finanšu stāvokli.

To, ka Latvijas pasta (LP) finanšu stāvoklis nav spožs, līdz šim nav noliedzis arī uzņēmuma ģenerāldirektors Gints Škodovs, taču daži pēdējo gadu finanšu rādītāji liecina par tendencēm, kas rada pamatu satraukumam par uzņēmuma nākotni. Tām saglabājoties, tuvākajā gadā iespējama situācija, kad iestājas vismaz viena no maksātnespējas pazīmēm, liecina Dienas aprēķini. LP vadība nepieļaujot šādu situāciju uzņēmumā. Savukārt satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) vadītā ministrija atzīst, ka straujas reformas uzņēmumā ir nepieciešamas, taču, pēc tās domām, tās jau paredzētas rīcības plānā, par ko vienojusies ministrija, LP un izdevēji.

Diena jau rakstīja, ka izdevēji atbalstījuši A.Šlesera ierosinājumu preses piegādei paredzēt dotācijas no valsts budžeta. Bez valsts finansējuma LP būs jāatsakās no nerentablajiem pakalpojumiem, tātad būtiski celsies preses un korespondences piegādes tarifi un paredzama daļēja pasta nodaļu slēgšana, skaidro ministrija. Pats LP paredz, ka piegādes pakalpojumu cenas šādā gadījumā kāps par vismaz 50%, kas, kā uzskata a/s Diena prezidents Arvils Ašeradens, ir radikāls pieaugums.

LP pašu kapitāls, kura apmēru pēdējos divos gados negatīvi ietekmējuši ievērojamie zaudējumi, pērnā gada beigās samazinājies līdz 19 miljoniem latu. Negatīvs pašu kapitāls tiek uzskatīts par vienu no maksātnespējas pazīmēm. Kā liecina Dienas aprēķini, paaugstinot darbinieku algas no septembra par 25%, ceļot preses piegādes tarifus no nākamā gada tikai par 12—13%, bet pārējos saglabājot pašreizējā līmenī, kā arī nesaņemot finansējumu no valsts budžeta, šī pazīme LP var kļūt par realitāti jau nākamgad. Finanšu konsultāciju firmas Laika stars konsultants Jānis Pinnis gan nav tik pesimistisks. Kaut arī LP pašu kapitāla īpatsvars kopējos aktīvos pērnā gada laikā samazinājies no 45% līdz 29%, kamēr pasta nozarē norma būtu vismaz 30%, viņš uzņēmuma finansiālo situāciju skaidro ar ievērojamajām investīcijām. Pēc viņa vārdiem, uzņēmums, kas ir attīstības fāzē, var pietuvoties šai maksātnespējas pazīmei. Citi ar nozari saistīti eksperti uzskata, ka šādā situācijā uzņēmums nonācis arī tādēļ, ka nav vajadzīgajā apmērā pēdējos gados cēlis preses piegādes tarifus, ilgstoši piekopjot pazeminātu cenu politiku. Kā Diena jau rakstījusi, pats pasts noliedz dempingu, taču uz to norādījuši citi tirgus dalībnieki, turklāt arī Konkurences padome ir atzinusi, ka LP, piemērojot izdevējiem atlaides piegādes un abonēšanas pakalpojumiem, 2005. un 2006.gadā ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli. LP finanšu kontekstā tiek atgādināts par lēmumu vērtīgo ēku Stacijas laukumā iznomāt uz 49 gadiem, saņemot vienreizēju iemaksu četru miljonu latu apmērā, kā arī ikgadēju nomas maksu — apmēram 200 000 latu. Nekustamo īpašumu eksperti norādījuši, ka, pārdodot zemi par tirgus cenu, LP iegūtu aptuveni 20 miljonus eiro. Savukārt mārketinga izdevumiem, par kuru apmēru nereti izskanējuši pārmetumi, piemēram, saistībā ar klientiem paredzēto Pasta Avīzi, vismaz pērn nav bijusi būtiska ietekme. Šogad avīzes izdošana pārtraukta.

Pēc A.Ašeradena domām, daļa atbildības par pašreizējo situāciju jāuzņemas arī pasta vadībai, taču satiksmes ministrs kā vienīgo pārmetumu LP ģenerāldirektoram G.Škodovam izteicis to, ka viņš pie ministra saistībā ar problēmām nozarē nav vērsies agrāk.

Kā norāda J.Pinnis, uzņēmuma saimnieciskā darbība pārsvarā tiek finansēta no aizņēmumiem un saistību īpatsvars pasīvu kopsummā katru gadu pieaug. Viņš atzinīgi vērtē LP veiktās investīcijas, jauno šķirošanas kompleksu pie lidostas saucot pat par obligātu nepieciešamību. LP norāda, ka līdz šim veiktie ilgtermiņa ieguldījumi sāks atmaksāties pēc ilgāka laika. Patlaban uzņēmums jau sākot gūt atdevi, piemēram, no motorizētās piegādes ieviešanas.

Tā kā būtiskākās investīcijas notika 2005. un 2006.gadā, turpmāk tās nedaudz samazināšoties, norāda pasts. "Diez vai ir gaidāms straujš uzlabojums, bet 2008.gadā pastam būtu jātiecas strādāt "pa nullēm"," uzskata Laika stara eksperts, piebilstot, ka 3—5 gados uzņēmumam būtu arī jāatgriežas pie peļņas.

Kamēr netiks atrisinātas problēmas, proti, veids, kā tiek vadīts uzņēmums, tā būs naudas bēršana caurā zeķē, runājot par iespējamajām valsts dotācijām, norāda A.Ašeradens. Viņa skatījumā patlaban būtu jādomā par pasta iekšējās darbības efektivizāciju, būtu arī jāatdala patlaban "vienā maisā saliktās" nerentablās pasta nodaļas no preses piegādes, kur būtu jānosaka skaidrs cenu pieauguma plāns.

Viedoklis: Šlesera bedre

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/13/07    Satiksmes ministrs Šlesers un Latvijas pasta ģenerāldirektors Škodovs nevar glābt šo valsts uzņēmumu no bankrota kaut vai tāpēc vien, ka tieši viņu konsekventā politika vairāku gadu garumā šādu bankrota situāciju loģiski radījusi. Un arī viņu tagad piedāvātie "risinājumi" tikai apstiprina abu funkcionāru nespēju domāt citādi, kā vien padomju laiku rūpnīcas direktora kategorijās, proti, ka "jāizsit fondi", šajā gadījumā — dotācijas pastam — no valsts budžeta. Tātad par viņu mērķtiecīgās un apzinātās darbības sekām būtu jāmaksā nodokļu maksātājiem? Vēl sliktāk. Viņu piedāvātais savas padomiski saimnieciskās nespējas "risinājums" var radīt apdraudējumu demokrātiskā valstī fundamentālajai preses brīvībai.

Šlesers ir pat sliktāks par viena padomju uzņēmuma vadītāju, kuram vismaz nebija jābažījas par palikšanu vadošo darbinieku "nomenklatūrā", ja prata dabūt papildu valsts naudu savam uzņēmumam un nesodīti kādu nieku nozagt sev pašam. Šleseram palikšanai vienas nozares privātīpašnieka statusā jābūt sekmīgam vēlēšanās. Pasta Avīze, kas milzu metienā uz krītpapīra pērn mums pastkastītēs regulāri piedāvāja satiksmes ministra noģīmi pirmajā lappusē, acīmredzot izmaksāja pastam simtus tūkstošu, kas gan nav galvenais uzņēmuma gandrīz 5 miljonu pagājušā gada zaudējumu iemesls, tomēr lieliski parāda LP un nozares vadītāju priekšroku "mārketingam", proti, sevis reklamēšanai, nevis "loģistikai" jeb uzņēmuma efektīvai darbībai. Arī milzumdārgie pasta nodaļu remonti nevar aizstāt sekmīgas sistēmas izveidi. Pasts ir efektīvas saimniekošanas sistēma, nevis fasāde, kuras spodrināšanai izgrūstos līdzekļus Šlesers un Škodovs grib atgūt no nodokļu maksātāju kabatas.

Viss maksā tik, cik tas maksā. Izmantodams savu monopolstāvokli preses abonēšanā un piegādē laukos, LP kopš 1999.gada nav paaugstinājis abonētās preses piegādes cenu, kas reāli pieaugusi vairāk nekā divkārt, tā neļaudams ienākt šajā tirgū konkurentiem. Dabiski, ka tas radīja zaudējumus uzņēmumam pašam, tā ka pastnieku tagad prasītais algas palielinājums, draudot ar streiku, var paralizēt LP darbību. Šlesers nu piedāvā valsts monopola aplamās politikas sekas novērst ar uzņēmuma monopola stāvokļa nostiprināšanu, proti, ar benzīnu dzēst ugunsgrēku.

No viņa programmatiskajiem trim variantiem problēmas risinājumam viens — pasta totāla privatizācija — ir blefs valdības un sabiedrības pabaidīšanai, ja nepiekritīs diviem citiem, kuru pamatā ir tikai un vienīgi valsts dotācijas pastam. ("Ir pienācis laiks valstij atbalstīt pastu" un "ja valdība pasaka, ka pastam līdzekļi netiks piešķirti, tas ir tas pats, kas pateikt, ka mēs pastu iznīcinām" — revolucionāri skandē pasta īstais iznīcinātājs Šlesers jeb "mēs".) Otrs variants ir pasta simtprocentīga dotēšana, ko Šlesers blefodams sakās atbalstām, labi apzinādamies, ka premjerministrs un valdība tam nepiekritīs. Trešais ir tas, uz ko ministrs un pasta vadība acīmredzot reāli cer un kam diemžēl piekrīt Preses izdevēju asociācija — pasta piegādes dotēšana caur universālā pakalpojuma fondu.

Praksē tas nozīmētu divējādu valsts kontroli pār drukāto presi. Pirmkārt, šāda pakalpojuma sniedzējs — tak jau LP — diktētu piegādes tarifus, kurus Konkurences padomei, izpaliekot alternatīvam piedāvājumam, atliktu tikai apstiprināt. Tirgus attiecības līdz ar to beigtos. Otrkārt, valsts dotācijas fondam faktiski būtu dotācijas presei, kas neizbēgami kļūtu atkarīga no šīm dotācijām. Rezultāts — valsts dotēta un arī regulēta prese — būtu potenciāli graujošs preses brīvībai.

Tas, ka pašreizējā valdība nemēģina ar iejaukšanos tirgū ierobežot preses izplatīšanu, nenozīmē, ka šī pati vai cita valdība nekad neiedomāsies preses piegādes tarifu celšanu vai dotāciju samazināšanu izmantot preses brīvības ierobežošanai. Piemēram var minēt kaut vai tikai no valsts budžeta un tā izmantošanas regulējuma atkarīgo Latvijas televīziju.

Preses izdevēju piekrišana pakāpeniskai piegādes tarifu celšanai ir loģiska un saprātīga. Taču Šlesera un Škodova izrakto finansiālo bedri gluži bez valsts iejaukšanās nevarēs aizbērt. Ja pasta vadība var uzrādīt auditētus aprēķinus par lauku pasta nodaļu nestajiem zaudējumiem uzņēmumam, šīs pasta nodaļas varbūt vajadzētu kādu laiku dotēt no budžeta, līdz kamēr arī šajā valsts uzņēmumā viss maksās tik, cik maksā. Brīnumi nenotiks, pasta vadības un Satiksmes ministrijas aplamās politikas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai vajadzēs laiku. Taču nav pieļaujami pasta saimnieciskās problēmas risināt uz preses brīvības rēķina.

Viedoklis: Pretimnākšana

Anita Daukšte,  NRA  08/14/07    Zvanīja lasītāji, kuri tūdaļ gribēja zināt, par cik tad celsies laikraksta abonēšanas cena. Pagaidām vēl neko nevaru ziņot, vai vispār un par cik celsies abonēšanas cena. Bet daudzie zvani bija apliecinājums tam, cik ļoti cilvēkus satrauc situācija ar preses piegādi un cik būtisks viņiem ir šis pakalpojums – katru rītu saņemt abonēto laikrakstu. Daudziem no viņiem tas ir dzīvesveids, daudziem viens no būtiskākajiem informācijas avotiem, kas nodrošina iekļaušanos sociālajā dzīvē.

Redakcijas tālruņa temperatūra mazinājās mirklī, kad parādījās informācija par satiksmes ministra Aināra Šlesera un Latvijas Preses izdevēju asociācijas vienošanos, saskaņā ar kuru valdības pārstāvis solīja lūgt Ministru kabinetam piešķirt dotācijas Latvijas Pasta pakalpojumiem, kas nodrošina preses un vēstuļu piegādi. Par preses piegādi gan būtu jāmaksā vairāk, bet panāktā vienošanās paredz palielinājumu līdz 14 procentiem, kas, visticamāk, neizraisīs smagas sekas izdevējbiznesā. Valsts dotācijas preses piegādēm ir tikai normāla parādība un pat ļoti atbalstāma – bez tām jau no nākamā gada savu iekļaušanos sociālajā dzīvē varētu norakstīt tie daudzie Latvijas reģionu iedzīvotāji, kam nav iespējama nedz visas Latvijas internetizācija, nedz arī citi sakaru līdzekļi, bet tikai Latvijas Pasts. Laikraksti un to daudzveidība ir viena no būtiskām demokrātiskas valsts sastāvdaļām, tāpēc to pieejamības veicināšana ir viena no valsts funkcijām. Šādā kontekstā valsts dotācijas preses piegādēm – vienlaikus ar vēstuļu un citas korespondences piegādēm – būtu principiāli izpildāms priekšnoteikums, lai varētu nodrošināt kvalitatīvus un cilvēciskus valsts iedzīvotāju apstākļus demokrātiskā sistēmā.

A/s Diena pārstāvju apgalvojumi, ka šādas dotācijas nozīmēs "valsts regulētu presi", ir pārspīlēti un neloģiski. Un, ja Latvijas Pasts atteiksies no preses nerentablajām piegādēm, bet vienīgais monopolists šajā jomā, piemēram, kļūs "Dienas" abonēšanas centrs, kurš tad "regulēs presi"? Vai arī šī baidīšana ar regulēšanu ir viens no abonēšanas centra biznesa plāniem? Līdzīgs tam, kāds tiek realizēts pret Neatkarīgās abonentiem, kam ar apbrīnojamu regularitāti tiek piedāvāts abonēt tās vietā Dienu? Ja Diena nevēlas būt kaut kādā mērā atkarīga no valsts budžeta dotācijām Latvijas Pastam, tad taču var mierīgi atteikties izmantot šā uzņēmuma pakalpojumus vai arī apņemties par tiem maksāt pilno, teiksim par 50 procentiem augstāko cenu. Tā būtu laba izeja, lai nebūtu sev jāber pelni uz galvas par pēkšņo nonākšanu "regulējamībā". Vēl vairāk: kāpēc neatteikties arī no PVN likmes atvieglojumiem, ko valsts sagādājusi presei un grāmatizdevējiem? Tas taču arī noteikti vairo regulējamību, jo to var uzskatīt par pretimnākšanu no valsts. Galu galā – nevajag putrot sava biznesa problēmas ar sociālu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem.

Jādomā, ka valdības ministri to sapratīs un pieņems Latvijas Preses izdevēju asociācijas vienošanos ar satiksmes ministru par pamatu turpmākajiem lēmumiem saistībā ar Latvijas Pasta preses piegādēm. Par tām ir ko spriest – arī par šo piegāžu kvalitāti, kas sagādāja lielas problēmas abonentiem un izdevējiem šā gada sākumā. Bet tas ir cits jautājums – vispirms jāatrisina principiālākais.

Intervija ar Aināru Šleseru: Jāatbalsta Latvijas Pasts

Juris Paiders,  NRA  08/14/07    Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem lūdzām atbildēt satiksmes ministru Aināru Šleseru.

– Jaunākie paziņojumi par Latvijas Pastu uzkrītoši atgādina diskusiju par pasta attīstības nākotni, kas notika tieši pirms trim gadiem. Intervijā Neatkarīgajai Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs toreiz teica: "Dažādu finanšu pakalpojumu sniegšanu viennozīmīgi var attīstīt uz Latvijas Pasta (LP) infrastruktūras rēķina. Vairāku banku pārstāvji jau ir griezušies pie manis ar lūgumu, lai viņu klientiem tiktu rasta iespēja izņemt naudu LP nodaļās, jo šobrīd to izdarīt nevar. Te es saredzu LP nākotni..."Trīs gadi pagājuši. Nekas nav izdarīts, un atkal darba kārtībā ir ideja par sadarbību ar kādu banku. Vai Latvijas Pasts trīs gadus stāvējis uz vietas?

– Škodova kungs ir sācis strādāt 2003. gadā. Līdz tam Latvijas Pasts neattīstījās strauji un dinamiski. Pat vairāk. Pastā bija redzama stagnācija. Iepriekšējā vadība bija deklarējusi principu: neaizņemties naudu, nebūt nevienam parādā. Uz jautājumu – kā noturēsiet darbiniekus, atbilde bija vienkārša: pastnieki ir patrioti, lojāli valstij, lojāli pastam, un problēmu nebūs. Tolaik, īpaši reģionos, bija liels bezdarbs un cilvēki labāk izvēlējās strādāt par minimālo samaksu, nekā dzīvoja vispār bez jebkādiem ienākumiem. Pēc 2004. gadā, kad iestājamies ES, apstākļi darba tirgū pakāpeniski mainījās. LP saskārās ar tām pašām problēmām kā ikviens uzņēmums Latvijā. Cenas sāka kāpt. Inflācija ietekmēja LP tāpat kā ikvienu citu. Pasta investīciju programma sākās 2004. gadā, un pasts spēja rekonstruēt vairākus simtus nodaļu, bet ar to ir par maz, lai mainītu situāciju. Lai noturētu darbiniekus, LP cēla algas vairākkārt, kaut vai pērn, kad algas tika palielinātas par 25 procentiem. Algas bija jāpalielina neatkarīgi no produktivitātes pieauguma. Inflācija pieauga, un situācija ir tāda, ka pakalpojumi tiek sniegti zem pašizmaksas. Tajā pašā laikā LP atrodas divdomīgā situācijā. No vienas puses, tas ir komercuzņēmums, no otras puses, tas pilda valsts pārvaldes funkciju.

Pasts ir monopolists vēstuļu izplatīšanā. Vēstules ir jāizplata visā Latvijas teritorijā. Šis bizness nav rentabls. Tāpēc Latvijā ir 700 pasta nodaļas, kuras nestrādā rentabli. Ja pastam ir jāstrādā tikai kā komercuzņēmumam, tad tam ir jāslēdz visas nerentablās nodaļas. Tad jāpelna nauda! Taču šādi pašos pamatos tiks sagrauta pasta nozare un pasta piegāde. LP ir vienīgais, kas piegādā sūtījumus lielākajā daļā Latvijas teritorijas. A/s Diena var nodrošināt piegādi tikai lielākajās pilsētās. Laukos, reģionos pasta piegādes nodrošina tikai LP. Ja pasts atteiktos no nerentablām nodaļām, krīze būtu visā nozarē. Pasts veic arī nozīmīgu valsts pārvaldes funkciju – slēdzot 700 pasta nodaļas, lielākajā daļā Latvijas teritorijas netiks piegādātas pavēstes, tiesu spriedumi u. c., apstāsies tiesu varas realizācija. Tieši tāpēc valdībai iesniegti divi priekšlikumi, un valdībai ir jāpieņem konkrēts lēmums.

Viens no variantiem – pastu pilnīgi komercializēt. LP darbojas tikai kā komercuzņēmums un likvidē nerentablos biznesus. Uzreiz saku – šādu priekšlikumu es neatbalstu. Tā būtu LP un pat valsts varas graušana. Kompromisa variants varētu būt vēstuļu un preses piegādes dotēšana. Būtu jāizveido universālais pakalpojumu fonds, un to varētu sākt jau no nākamā gada janvāra.

Bet jebkurā gadījumā tarifi ir jāpalielina. Ar izdevējiem ir panākta vienošanās, ka nav iespējams celt tarifus par desmitiem un simtiem procentu. Vienojāmies, ka tarifu pieaugums varētu būt inflācija un plus pieci procenti. Ja inflācija šogad būs, piemēram, deviņi procenti, tad sadārdzinājums varētu būt 14 procenti.

Tomēr dotācijas nav vienīgais risinājums. LP ir jāoptimizē sava darbība.

Otra ideja ir par pasta banku – Latvijā tiks piedāvāta iespēja izvērtēt pasta bankas izveidi. Japānā pasta banka ir ne tikai pati lielākā valstī, bet lielākā visā pasaulē. Pasta bankas veiksmīgi darbojas Skandināvijā un citviet. Ideālā variantā zem viena jumta varētu būt gan pasts, gan banka, gan veikals. Tas būtu labs modelis, kā laukos nodrošināt visiem nepieciešamos pakalpojumus. Tiklīdz pastam izdosies palielināt ieņēmumus, nebūs šķēršļu arī palielināt algas.

– Vai vispār var komercializēt valsts pārvaldes funkcijas? Latvijā ir dispersa lauku apdzīvotība. Cilvēki dzīvo viensētās, un pasta piegāde ārpus pilsētām būs nerentabla jebkurā gadījumā. Vai, plānojot liberalizāciju, tas ir ņemts vērā?

– Jau teicu, ka bez Latvijas Pasta apstāsies tiesu darbs. Nebūs, kas nogādā pavēstes. Vai arī: cik izmaksās šādu pavēstu piegāde bez LP? Kas par to maksās? LP ilgu periodu nodrošināja valsts pārvaldes funkcijas zem pašizmaksas.

Liberalizācijai ir jāstājas spēkā Latvijas teritorijā 2013. gadā. ES vecajās dalībvalstīs termiņš ir 2011. gads. Līdz 2013. gadam pastam ir jāpilda pasta sūtījumu piegādes funkcijas, un Diena maksās Latvijas Pastam par piegādēm reģionos. Viņi apzinās, ka Latvijas pasts sniedz šo pakalpojumu zem pašizmaksas.

– Vai valdība varēs normāli darboties, ja pasts atteiksies no nerentablām nodaļām un tiks faktiski apturēta tiesu un izpildvaras realizācija lielākajā daļā Latvijas teritorijas?

– Kas tad ir dotējis pastu līdz šīm? Tie ir Latvijas Pasta darbinieki. Peļņa no nodaļām lielajās pilsētās tika pārdalīta par labu reģioniem. Šāda situācija ir negodīga. Tā turpināties vairs nedrīkst. Ir jāpieņem lēmums par dotācijām un par pastnieku algu lielumu. Reforma varētu tikt pabeigta nākamā gada laikā. Daži atkal ir satraukušies, vai kaut kas netiek privatizēts. 200 pasta nodaļas ir paredzēts slēgt jau tuvākajā laikā. Latvijas pasts labprāt slēgtu 700 nodaļas. To mēs nedrīkstam pieļaut.

Mēs dotējam pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu. Mēs dotējam autobusu pārvadājumus valstī. Ir pienācis laiks dotēt pakalpojumus, kas tiek sniegti visiem iedzīvotājiem. Uzsvēršu: mēs nevis aicinām dotēt pastu kā komercuzņēmumu, bet aicinām dotēt konkrētu pakalpojumu, kas nodrošina informācijas pieejamību laukos un kas nodrošina valsts pārvaldi. Laiks, kad Latvijas Pasta darbinieki dotēja šo pakalpojumu, ir beidzies. Par to ir jāsāk maksāt, un tā ir mana stingra pozīcija. Domāju, ka valdība atbalstīs šo iniciatīvu.

Protams, liberalizācija netiek atcelta. Tiklīdz kāds cits būs gatavs sniegt šādu pakalpojumu un varēs nodrošināt sūtījumu piegādi visā Latvijas teritorijā, lai nāk un konkurē ar Latvijas Pastu. Tad runāsim par konkursu: nāciet un piesakieties. Izvērtēsim izdevīgāko priekšlikumu. Bet par preses piegādes pakalpojumu būtu jāmaksā valstij. Tas ir mans politisks uzstādījums.

– Jūlija sākumā jūs tikāties ar Krievijas satiksmes ministru Igoru Levitinu. Ministrs intervijā Neatkarīgajai teica: "Latvija jau varētu uzņemt kādu miljonu konteineru, bet mēs nevarēsim tik daudz konteineru pieņemt pa autoceļu. Dzelzceļš ir nenoslogots un ir jāattīsta. Mēs piedāvājam kravas, kuras nonāktu Latvijas ostās, novirzīt uz Krieviju, nevis izmantojot autotransportu, bet gan izmantot dzelzceļu. Tad mēs tiksim galā ar pieaugošo kravu plūsmu.

Rīgas osta nav gatava šādai loģistikas shēmai. Latvijas dzelzceļš nav gatavs tādiem apjomiem. Ir pieņemts lēmums veidot Latvijā liela Krievijas konteineru pārvadātāja filiāli, lai kopā ar Latvijas dzelzceļniekiem veidotu loģistikas struktūras."

Kādā stadijā ir iecerētie darbi, lai mazinātu rindas uz Krievijas un Latvijas robežas?

– Tas, ka beidzot notikusi pirmā starpvaldību komisijas sēde, ir pozitīvi. Pozitīvi, ka notika satiksmes ministru apspriede. Tranzīta koridors no ES uz Krieviju ir svarīgs Krievijai. Arī Krievija ir gatava investēt gan ceļos, gan robežpunktos. Mēs informējām Krievijas ministru, ka pabeigsim padomju laikā nepabeigto Maskavas maģistrāli, ka būvēsim termināļus un pievadceļus. Vienojāmies, ka ir jāmaina sistēma uz robežas. Vienojoties ar ES, ir jārada iespēja iepriekšējai deklarēšanas sistēmai. Nav normāli, ka daudzi formalitātes sāk kārtot tikai uz robežas. Taču tā nav tikai Latvijas un Krievijas attiecību problēma, jo tā ir ES kompetences joma. Garas rindas ir ne tikai uz Latvijas un Krievijas, bet arī uz Somijas un Krievijas, Igaunijas un Krievijas robežas. Somijā rindas ir vēl lielākas nekā Latvijā.

Situācija ir jāsakārto. Jābūvē termināļi, lai braucējiem būtu pieejami veikali, ūdens, labierīcības utt. Tomēr jāapzinās, ka termināļu izbūve rindas nesamazinās. Biznesa apjoms starp Krieviju un ES tikai pieaugs. Mēs varam tikai radīt labākus apstākļus braucējiem.

Protams, varam palielināt pārvadājumu apjomu pa dzelzceļu. Latvijā jau ir uzsākusi darbību Krievijas kompānija Transkonteiner. Konteineru kravas pa dzelzceļu varētu nedaudz atslogot autotransporta plūsmu. Taču kravu apjoms tik un tā pieaugs. Pārvadājumi cauri Baltkrievijai ir ar tik augstu risku, ka kravu īpašnieki labāk izvēlas gaidīt divas diennaktis uz robežas, nekā piedzīvot, ka, piemēram, tiek konfiscēta visa krava.

Situācija tagad vairs nav tik kritiska. Apstākļi jau ir daudz labāki. Taču es saprotu vietējo iedzīvotāju nepatiku un bažas, ka rindas būs gan šogad, gan arī turpmākos gadus.

– Otrs Igora Levitina vizītes rezultāts bija vienošanās par lidojumiem no Rīgas uz Sočiem.

- Plāns lidot uz Sočiem bija jau pirms SOK lēmuma par to, ka 2014. gada olimpiskās spēles notiks Sočos. Reiss uz Simferopoli ir noslogots. Uz Odesu no Rīgas lidojumi jau ir katru dienu, un lidmašīnas ir pilnas. Senāk jau bija reiss no Rīgas uz Sočiem. Jau ir atvērts reiss uz Tbilisi un Baku un tiek plānots reiss uz Erevānu. Reiss no Rīgas uz Sočiem būs pirmais reiss no kādas ES pilsētas uz šo Krievijas kūrortu. Un tas notiks jau nākamā gada pavasarī. Katrs jauns reiss palielina arī ceļotāju plūsmu uz Latviju. Jauni tūristi palielina viesnīcu un citu pakalpojumu ienākumus. Tas attīsta vietējo biznesu un paaugstina dzīves līmeni Latvijā.

– Kā rīkosieties jautājumā par Biķernieku komplekso sporta bāzi? UR ir atcēlis reģistrāciju? Ko darīs Satiksmes ministrija?

– Situācija ir dīvaina un sarežģīta. Kopš padomju laikiem līdzekļi sporta bāzē nav investēti. No deviņdesmito gadu nogales Biķernieku kompleksā sporta bāze ir maksātnespējīga. Mēs valdībā iesniedzām administratora izstrādāto sanācijas plānu. Tolaik Jaunā laika ministri kategoriski noraidīja ideju piešķirt vienu miljonu Biķernieku kompleksās sporta bāzes sanācijai un attīstībai. Man nav skaidrs, kas ir pieļāvis kļūdu. Bija tiesas lēmums atcelt maksātnespēju un sākt sanāciju. Tagad UR saka: mēs kļūdījāmies. Pat tad, ja UR ir kļūdījies, ko lai dara ar tiesas spriedumu? Tas tad būtu jāpārsūdz nākamajā instancē. Mēs lūgsim juristus izvērtēt situāciju, lai tagad atrod likumīgu risinājumu.

– Jaunais laiks sola, ka jau rudenī valdība tiks sašūpota. Vai valdība ir stabila?

– Jaunais laiks mums ir piedāvājis gāzt Kalvīša valdību. Viņi piedāvāja premjera amatu LPP/LC, bet mēs esam vienojušies strādāt šajā koalīcijā. Mēs šo priekšlikumu noraidījām. Kalvītis Ministru prezidenta amatā mūs apmierina. Mūsu plānos nav veikt izmaiņas valdībā. Ministri varbūt varētu pamainīties, bet koalīcija nebūtu jāmaina. Jaunas koalīcijas veidošana būtu nestabilitātes radīšana. Mēs – LPP un Latvijas ceļš– viennozīmīgi atbalstīsim Kalvīti. Būs smagas diskusijas, arī par pastu, un es esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim kopēju atrisinājumu, jo premjers ir valstsvīrs, kurš apzinās jautājuma nopietnību. Esmu pārliecināts, ka stabilitāte ir visu koalīcijas partiju un sabiedrības interesēs.

Pasta dotāciju vietā veidos jaunu banku

Ilze Šteinfelde,  NRA  08/15/07    Veidojot Pasta banku, tiks paplašināts visiem valsts iedzīvotājiem pieejamais finanšu pakalpojumu klāsts, kā arī radīti papildu ieņēmumi Pasta bankas īpašniekiem – valsts akciju sabiedrībai Latvijas Pasts un stratēģiskajam sadarbības partnerim, norāda Satiksmes ministrija (SM). Lai izveidotu Pasta banku, no valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts tiks nodalīts pasta nodaļu tīkls un Maksājumu pakalpojumu dienests, kas tiks ieguldīti jaunveidojamajā uzņēmumā. Stratēģiskais partneris tiks piesaistīts no finanšu pakalpojumu sniedzēju vidus. Stratēģiskajam partnerim uzņēmumā būs jāiegulda bankas dibināšanai nepieciešamais pamatkapitāls, kā arī jāveic nepieciešamās investīcijas pasta nodaļu tīkla pielāgošanai Pasta bankas vajadzībām, skaidroja SM.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, pirms nedēļas iepazīstinot ar šo ideju, skaidroja, ka investors tiks izraudzīts konkursā. Taču, visticamāk, ka Pasta bankas stratēģiskais investors varētu būt valstij piederošā banka – Latvijas hipotēku un zemes banka.

Valdība vakar atbalstīja arī termiņa pagarināšanu līdz 1. oktobrim SM priekšlikumu sagatavošanai Latvijas Hipotēku un zemes bankas sadarbībai ar Latvijas Pastu. SM ir sagatavojusi vairākus iespējamos Hipotēku bankas un Latvijas Pasta sadarbības modeļus Pasta bankas izveidē, taču vēl tiek vērtēts, kuru no tiem īstenot.

Valdība nolēma, ka SM valdībā iesniegs grozījumus Pasta likumā, tajā nosakot, ka preses izdevumu piegāde iekļaujama universālajā pasta pakalpojumā, un virzīs tos tālākai saskaņošanai un pieņemšanai, lai likuma grozījumi stātos spēkā 2008. gada 1. janvārī un universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensēšanas mehānisms sāktu darboties ar 2008. gadu.

A. Šlesers atzina, ka valsts nedrīkst tieši dotēt pastu, kas var novest līdz tiesvedībai, jo citi tirgus dalībnieki to varētu uztvert kā tirgus un konkurences kropļošanu. Ministrs uzsvēra, ka universālā pakalpojuma fonda formu noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Pēc A. Šlesera vārdiem, līdz gada beigām šis jautājums būtu jāatrisina, lai minētais fonds varētu reāli darboties, bet pēc tam LP varēs sākt pilnvērtīgāk risināt jautājumu par pasta tarifu izmaiņām un darbinieku algu palielināšanu.

Latvijas Pasta vadītājs Gints Škodovs pēc valdības sēdes atgādināja, ka saruna par pasta darbinieku algu palielinājumu notiks šodien, taču tas, ka algas tiks palielinātas, jau esot skaidrs. Arī A. Šlesers uzsvēra, ka pasta darbinieku algām ir jāturpina pieaugt, taču esot arī skaidrs, ka pēc izmaiņām uzņēmumā visi strādājošie savas vietas saglabāt nespēšot.

SM vēlas, lai nākamā gada valsts budžets ar 8,1 miljonu latu ieskaitīšanu universālā pakalpojuma fondā segtu preses izdevumu piegādes plānotos zaudējumus.

***

Viedokļi

Gatis Kokins, Parex bankas viceprezidents:

– Izveidot Latvijā Pasta banku ir lieliska ideja. Līdzīgas sistēmas veiksmīgi darbojas Vācijā, Somijā un citās Eiropas valstīs, un to jau sen vajadzēja realizēt arī Latvijā. Pastam jau ir izveidota sistēma – pasta norēķinu sistēma (PNS), kas pilda norēķinu funkcijas līdzīgi bankām, taču tā nav pakļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārraudzībai. Nododot šo sistēmu bankas pārziņā, tā viennozīmīgi tiks attīstīta. Turklāt tā veiks arī nozīmīgu sociālo funkciju.

Inga Grabinska, DnB NORD bankas sabiedrisko attiecību speciāliste:

– DnB NORD bankai jau ir izveidojusies sadarbība ar Latvijas Pastu par patēriņa kredīta piedāvāšanu klientiem pasta nodaļas telpās. Mēs arī turpmāk labprāt izskatīsim konkrētus piedāvājumus par iespējamo turpmāko sadarbību, jo mums vienlīdz svarīgas ir katra mūsu klienta intereses un vajadzības – gan lielajās pilsētās, gan reģionos. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka klientu skaits, kuri izmanto šādu bankas pakalpojumu pasta telpās, ir visai niecīgs.

Agnese Gribuste, SEB Unibankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:

– Šāds risinājums – Pasta bankas izveide – iespējams, ir viens no risinājumiem Latvijas Pasta tālākai attīstībai. Iespējams, kādā biznesa attīstības posmā bankas šādu stratēģiju varētu izmantot. Tas lielā mērā atkarīgs no bankas esošajām tirgus pozīcijām noteiktajā tirgū, kā arī attīstības plāniem. Kas attiecas uz SEB Unibanku, vairāk nekā 14 gadu laikā tā ir strādājusi pie tā, lai attīstītu 63 filiāļu un klientu apkalpošanas centru plašu tīklu. Tās ir bijušas un vēl joprojām ir ievērojamas investīcijas, u un SEB Unibanka visdrīzāk turpinās strādāt, izmantojot savu klientu apkalpošanas tīklu. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts noteikti ir būtisku izmaiņu priekšā, kurām būtu jāuzlabo Latvijas Pasta rentabilitātes rādītājs.

Pastnieki saņems lielākas algas un nestreikos

DELFI  08/15/07    Sakaru arodbiedrība un Latvijas Pasta vadība trešdien vienojās, ka pastnieku streiks nenotiks un pastnieku algas tiks palielinātas, portāls "Delfi" uzzināja Latvijas pastā.

Latvijas Pasta vadītājs Gints Škodovs iepazīstināja arodbiedrības pārstāvjus ar priekšlikumiem algu palielināšanai, kam arodbiedrība piekritusi.

Jau ziņots, ka sakaru arodbiedrības streika draudi aktualizēja pasta finansiālās problēmas. Daļa pasta darbinieku patlaban saņem 120 latu lielu algu. Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība sola organizēt streiku, ja pasts nepaaugstinās algas pastniekiem vismaz līdz 250 latiem.

Pasta problēmu risināšanai valdība otrdien nolēma veidot Pasta banku, piesaistot stratēģisko investoru. Škodovs pēc valdības sēdes atzina, ka valdības lēmumus nozīmē turpmāku algu paaugstināšanu pasta darbiniekiem un uzņēmuma pārveidošanu.

LP vadītājs gan norādīja, ka pasta pakalpojumu cenas noteikti pieaugs, iespējams pat līdz 20% apmērā.

Latvijas Pasts pērn strādāja ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem - 3,2 miljonu latu zaudējumus radīja preses abonēšana un piegāde, kā arī nerentablās pasta nodaļas.

Novadu izveidošanas lietā...

Kā novada izveidošana mainīs pagasta iedzīvotāja dzīvi

Līga Rozentāle,  Diena  08/13/07    "Jā, pagasta priekšsēdētāja kaut ko stāstīja, bet neko daudz nezinu." "Laikam pagastus likvidēs." "Mums ar viņiem kopīga kapsēta, tāpēc varētu iet vienā novadā." "Negribu Valkas novadā. Valka ir pārāk tālu." Tik dažāda bija Dienas aptaujāto pagastu iedzīvotāju reakcija, jautājot viņiem par novadu veidošanu. Visvairāk viņi nobažījušies, ka visas darīšanas būs jākārto pilsētā, un vēlas, lai pagastā paliek pasta nodaļa, veikals, kultūras nams, pamatskola un pagasta māja, kur saņemt pabalstus un izziņas.

Novada izveidošana, apvienojot vairākus pagastus, nenozīmē to likvidāciju, mierina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis. Pat kartē tikšot saglabāti pagastu nosaukumi. Ministrija un eksperti norāda, ka pagastu iedzīvotājiem nekas kardināli nemainīsies, viņiem vienīgi nebūs uz vietas politiķu, jo novadā būs centralizēta politika un grāmatvedība. Pagastu māju vietā tiks izveidoti pakalpojumu centri. "Šajos pakalpojumu punktos iedzīvotāji tāpat kā līdz šim varēs izņemt izziņas, pasi, reģistrēt dzīves vietu, saņemt pabalstus, sociālo aprūpi, iesniegt sūdzības. Arī bibliotēkas, kultūras namus neviens negatavojas likvidēt. Viss tas, kas šobrīd pagastā kā teritoriālā vienībā ir, saglabāsies, izņemot — nebūs lēmējinstitūcijas," skaidro A.Pīlēģis. Kas attiecoties uz skolu esamību — to slēgšanu nosakot nevis reforma, bet tas, vai tajā ir pietiekams skolēnu skaits. Arī pasta nodaļu slēgšana, neesot atkarīga no reformas, bet gan no Latvijas pasta.

"Vairāki pagasti apvienojoties var, piemēram, uzcelt iedzīvotājiem nepieciešamu modernu atpūtas centru, ko viens pats pagasts nekad neuzcels. Cilvēki tikai iegūs," pārliecināta RAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma. A.Pīlēģis norāda, ka līdz šim brīvprātīgi apvienojušās 56 pašvaldības un ne no vienas nav dzirdētas sūdzības, ka iedzīvotājiem būtu neērtības vai pasliktinājušies dzīves apstākļi.

Viens no tiem ir Līvānu novads. Tā priekšsēdētājs Andris Vaivods (TP) atzīst, ka pēc novada izveidošanas ieguvēji bija tieši pagasti, kuros tika iepludināts finansējums lieliem infrastruktūras projektiem: "Mūsu pagastos nav slēgts neviens kultūras nams, neviena bibliotēka, neviena skola. Tieši otrādi — tie tiek remontēti." Līvānu novadā pagastos dzīvojošie iedzīvotāji tāpat kā līdz šim varēs saņemt izziņas, kārtot maksājumus pagasta pakalpojumu centrā, kā arī novada domē.

Arī Burtnieku novada pakalpojumu centrā Vecates pagastā tiek sniegti visi likumdošanā noteiktie pašvaldību pakalpojumi, izņemot laulības, dzimšanas vai miršanas apliecības izsniegšanu (tie pieejami Burtnieku novada administratīvajā centrā Matīšos). Vidēji dienā pagasta pakalpojumu centru apmeklē 10—15 cilvēku. Aktuālākie jautājumi, ar kuriem iedzīvotāji vēršas, esot komunālie pakalpojumi, sociālā palīdzība, dzīvokļu reģistrēšana Zemesgrāmatā un dažādas sadzīves problēmas.

Valdība jau septembrī cer apstiprināt jauno novadu karti

LETA  08/13/07    Valdību veidojošo partiju partneriem nav būtisku iebildumu, lai jau septembrī valdībā tiktu apstiprināta jaunā novadu karte, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Pašreizējā modelī plānots, esošo pašvaldību skaitu samazināt līdz 84 novadu pašvaldībām un deviņām republikas pilsētas pašvaldībām. Pagaidām gan vēl neesot skaidrības par novadu skaitu Bauskas Valmieras, Cēsu un Rēzeknes rajonā, taču jau tuvākajā laikā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs iecerējis tikties ar attiecīgo rajonu pašvaldību pārstāvjiem.

Minētais pašvaldību skaits ir piedāvāts atbilstoši šādiem kritērijiem - tajos jābūt vismaz vienam izteiktam attīstības centram, novadam jāaptver ar darba vietām un infrastruktūru saistītas pilsētu un lauku teritorijas, kā arī novadā jāietver plašs pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamais infrastruktūras objektu klāsts.

Pašlaik likumā par pašvaldībām ir noteikts, ka Latvijā ir divu veidu pašvaldības - vietējās, pilsētu novadu un pagastu un rajonu pašvaldības. Šobrīd Latvijā ir 26 rajonu pašvaldības un 527 vietējās pašvaldības, to skaitā 57 rajona pilsētas, septiņas republikas nozīmes pašvaldības, 35 novadi un 432 pagasti.

Līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām noslēgsies vietējo pašvaldību reforma un Latvijā vietējo pašvaldību līmenī darbosies novadu un republikas pilsētu pašvaldības, kā tas paredzēts administratīvi teritoriālās reformas likumā.

Par teritoriālā iedalījuma projektu plānots lemt Ministru kabineta 18.septembra sēdē. Kalvītis šodien žurnālistiem sacīja, ka iedzīvotājiem nevajadzētu uztraukties par nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas pieejamību. "Visi pakalpojumi cilvēkiem tiks sniegti", solīja Kalvītis.

Minētajam projektam piekrīt visas koalīcijas partijas, izņemot ar nelieliem iebildumiem Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis informēja, ka partija ar pašvaldību pārstāvjiem un pašvaldību ministru Štokenbergu nākamnedēļ kopīgā sanāksmē vēlas vēlreiz apspriest šo jautājumu. "Pamatā mūsu viedoklis par reformu sakrīt", sacīja Brigmanis un norādīja, ka nākamnedēļ, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem un ministru, viņš vēlas, lai būtu situācijas skaidrojums un arī argumentācija par tiem novadiem, kur vēl vienošanās nav panākta.

Vienojas novadus apstiprināt septembrī

Līga Rozentāle, Matīss Arnicāns,  Diena  08/14/07    Septembrī karte ar jauno novadu robežām, visticamāk, tiks apstiprināta valdībā. Par to liecina pirmdien notikusī koalīcijas padomes sēde, kurā neviena no koalīciju veidojošajām partijām neizteica iebildumus pret administratīvi teritoriālo reformu. Politiķi uzsvēra, ka reforma ir pārāk ieilgusi, un apliecināja, ka ir gatavi pielikt tai punktu.

Uz koalīcijas padomes sēdi reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) ieradās ar kartes projektu, kas paredz vairāk nekā 80 novadu izveidi. Divas stundas politiķi skrupulozi to apsprieda — visus rajonus, pagastus un plānotos novadus. "Koalīcija principiāli atbalstīja šo karti," pēc sēdes sacīja A.Štokenbergs, ko Dienai apstiprināja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). "Protams, ir daži rajoni, kur nav vienprātīgs viedoklis, bet, domāju, pašvaldību ministrs varēs sabalansēt šos lēmumus," sacīja A.Kalvītis.

Minētie problēmrajoni esot Cēsu, Valmieras, Bauskas un Rēzeknes, kuros viena vai pāris pagastu vēlmes nesakrīt ar pārējo rajonā esošo, precizēja A.Štokenbergs. Tas nozīmē, ka kartē vēl līdz 18.septembrim, kad to paredzēts skatīt valdībā, varētu būt izmaiņas. Uz jautājumu, cik novadu gala rezultātā varēt būt, A.Štokenbergs atbildēja: "Man nav svarīgs skaits, galvenais, lai novadā ir attīstības centrs un skaidra attīstības perspektīva."

Atbalstīt novadu kartes projektu valdībā solās teju visas koalīciju veidojošās partijas, vienīgi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmums vēl nav skaidrs. To, kā šī partija valdībā balsos par novadu karti, izlemšot nākam otrdien ZZS partijas padome kopā ar pieaicinātajiem ZZS pašvaldību vadītājiem. "Nekad mums nav bijusi principiāla nostāja pret reformu, tomēr nospriedām, ka tas ir pārāk atbildīgs jautājums, lai to pieņemtu paši," skaidroja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Savukārt A.Štokenbergs Dienai norāda, ka "ZZS ir parakstījusi valdības deklarāciju, kurā ir teikts, ka reforma ir jāpabeidz. Domāju, ka viņi stingri turēsies pie tā, ko solījuši."

Viedokļi

Māris Kučinskis, TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

Tautas partija vienmēr bijusi par šo reformu, jo attīstīties var tikai teritorija, kas ir pietiekoši liela. Mazas pašvaldības uz to nav spējīgas. Līdz šim reformas pieņemšanu vienmēr izmaisīja vēlēšanas, jo politiķiem likās, ka tas ir nepopulāri. Šobrīd esam pārliecināti, ka finišs tuvojas. Svarīgi lai būtu skaidrība uz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām. Pēc šīsdienas koalīcijas sēdes tiek piedāvāti apmēram 80—90 novadi un mēs šo variantu atbalstīsim. Problēmas arī nav ar vēlēšanu kārtību. Likumdošanā jau noteikts, ka novads izveido vēlēšanu komisiju, taču, ja tas netiek izdarīts, tad to izveido Centrālā vēlēšanu komisija. Zemnieki gan prasa mažoritātes principu vēlēšanās, taču tas sevi neattaisno. Mēs negribam mainīt vēlēšanu kārtību un šobrīd izskatās, ka novados būs no 11 līdz 15 deputātiem. Pašlaik vēl pašvaldības vadītāju vidū dominē neziņas sindroms par to, kas būs pēc krēsla zaudēšanas.

Māris Grīnblats, TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

Administratīvi teritoriālā reformas gaita ir tik ilga, ka to būtu jāvērtē vēsturniekiem, nevis politiķiem. Pašreizējo Aigara Štokenberga (TP) piedāvāto variantu mēs nodosim mūsu partijas teritoriālās reformas darba grupai, kurā ir arī vairāki pašvaldību pārstāvji. Tā nedēļas laikā spriedīs par projektu, kas ir uz papīra. Pašreiz piedāvātais novadu skaits nedaudz atšķiras no iepriekšējā, varētu būt kādi 93 novadi. Ja darba grupa teiks, ka jāatbalsta mēs atbalstīsim. Pilnībā noraidīts šis variants netiks, bet darba grupa varētu izteikt ierosinājumus.

Andris Bērziņš, LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

Reforma ir nepieciešama un tai jāpieliek punkts. Kas attiecas uz novadu skaitu, tad diskusijai ir jāturpinās, un tas ir jautājums kā pašvaldības vienosies. Tomēr jābūt saprātīgiem argumentiem. Mēs runājam jau 12 gadus, ja nepieliek punktu, tad vēl 20 gadus varētu notikt sarunas. Vēl daudzas lietas ir neskaidras, lai reformu drīz pabeigtu, bet nākošajām pašvaldību vēlēšanām vajadzētu jau notikt novados. Būs kaut kādi iebildumi, bet es domāju, ka visi apzinās, ka tai jāpieliek punkts.

Augusts Brigmanis, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

«Nekad mums nav bijusi principiāla nostāj pret reformu. Tā lielākā diskusija bija, vai ļoti rūpīgi ir izsvērtas pašvaldību vietējo deputātu viedokļi par apvienošanos vienā vai otrā šādā veidojumā.

Mēs esam demokrātiska partija. Partija, kas balstās uz savu biedru viedokli, tāpēc mēs nospriedām, ka tas ir pārāk atbildīgs jautājums, lai šeit viedokli pieņemtu paši, šeit ir jāsaņem partijas aktīva deleģējums. Tādēļ nākamajā otrdienā plkst 15:00 notiks ZZS padomes sēde, kur būs pieaicināti arī ZZS pašvaldību vadītāji. Uz šo sēdi ieradīsies arī Reģionālās attīs’tibas un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP), lai izstāstītu par reformas gaitu. Jautājuma būs tikai viens — vai padome un klātesošie pašvaldību vadītāji deleģē tiesības mūsu ministriem par šo jautājumu balsot. Es personīgi gribētu novadu karti septembrī apstiprināt.

Štokenberga un Šķēles lietā...

Štokenbergs: Man nav pretenziju pret Šķēli

LETA  08/13/07    "Man nav bijušas un nav nekādu pretenziju pret Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli," sacīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, komentējot sabiedrībā izskanējušo informāciju, ka TP valde grasās pārrunāt Štokenberga un Šķēles konfliktu.

Štokenbergam šodien bijusi tikšanās ar TP priekšsēdētāju un premjeru Aigaru Kalvīti, un abas puses esot vienisprātis, ka lēmumus TP pieņem partijas vadītājs un valde, kuri par tiem arī uzņemas atbildību.

"Mēs rīkosimies un rīkojamies kā demokrātiskas partijas, pieņemot lēmumu valdē," sacīja Štokenbergs.

Štokenbergs norādīja, ka viņam neesot nekādu pretenziju pret Šķēli. Viņš esot tikai iepriekš sacījis, ka valdei, kura ir uzņēmusies atbildību par Tautas partijas mērķu īstenošanu, vajadzētu pieņemt rūpīgākus un kvalitatīvākus lēmumus.

Jau ziņots, ka pirms nedēļas izskanēja informācija, ka partijas valde varētu lūgt Štokenbergu izrunāt savas pretenzijas pret Šķēli.

Štokenbergs notic Kalvīša solījumam

Ināra Egle,  Diena  08/14/07    Tautas partijas līderis, premjers Aigars Kalvītis pirmdien apsolījis pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam, ka partijā tiks nodrošināta lēmumu pieņemšana tikai valdē un tās locekļi par tiem uzņemsies atbildību. Līdz ar to A.Štokenbergs, kas pēdējā laikā medijos apšaubīja lēmumu pieņemšanas demokrātismu un kritiski vērtēja TP dibinātāja Andra Šķēles lomu partijā, tāpat kā A.Kalvītis, vairs neredz nepieciešamību par šo tematu turpināt diskusiju valdē. "Katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, bet savā starpā viņi nestrīdas," Dienai teica A.Kalvītis.

Taču TP Saeimas deputāti, septembrī atgriežoties no brīvdienām, labprāt uzklausītu A.Štokenberga domas par iespējām uzlabot lēmumu pieņemšanu partijā. Vismaz Mareks Segliņš ir noskaņots to ierosināt frakcijas vadībai, jo "es balsoju par viņu kā ministru un tagad gribu paklausīties — varbūt partijai draud kādas briesmas".

Pēc atgriešanās no atvaļinājuma A.Štokenbergs tikās ar A.Kalvīti, kuram esot teicis: "Ja vari nodrošināt, ka pēc kvalitatīvas diskusijas lēmumus pieņem valde un tās locekļi par tiem uzņemas atbildību, tad mēs esam šo jautājumu atrisinājuši." A.Kalvītis to apsolījis, un pēc laika jau varēšot redzēt, kā uzlabojusies lēmumu pieņemšana partijā. Dienai neizdevās uzzināt, ko patiesībā A.Kalvītis pateica A.Štokenbergam, jo sarunā ar Dienu TP līderis bija pavisam lakonisks: "Mēs pārrunājām situāciju un secinājām, ka to ir izprovocējusi jūsu avīze." Tam, ka ir iespēja uzlabot lēmumu pieņemšanu, TP priekšsēdis piekrita. Agrāk viņš vairākkārt bija sacījis, ka partijā diskusija par šo tematu nav nepieciešama, jo "Šķēle neko nenosaka un nekādus lēmumus nepieņem".

Kaut arī A.Kalvītis un A.Štokenbergu atraduši kopīgu valodu, ministra attiecības ar Saeimas frakciju, iespējams, kļūs sarežģītākas, varēja noprast no M.Segliņa teiktā. "Ja kaut kas neapmierina, ir jārunā valdē, bet neesmu dzirdējis, ka viņš tajā būtu sūkstījies. A.Štokenbergs iziet publiski — vau, vau —, lai pievērstu sev uzmanību. Manās acīs viņš rīkojās nožēlojami, es te saredzu pārāk augstu pašnovērtējumu un personiskā PR uzpumpēšanu uz partijas un Šķēles rēķina," teica M.Segliņš. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis pieļauj, ka pamazām šis temats zaudē aktualitāti un septembrī apspriest to varbūt vairs nebūs nepieciešams. TP arī nevēloties kā Jaunais laiks sabiedrībai demonstrēt savas iekšējās attiecības.

A.Štokenbergs pirmdien uzsvēra, ka nebūt neesot nobijies no A.Šķēles — viņam vienkārši neesot pamata neuzticēties A.Kalvīša solījumam. Viņš arī noraida pārmetumus par valdes apiešanu pirms uzstāšanās medijos — par to viņš esot runājis 27.aprīlī TP konferencē. Jānis Lagzdiņš Dienai atgādināja, ka jau pēc vēlēšanām esot pateicis to pašu, ko A.Štokenbergs, — A.Šķēlem jāsaprot, ka vairs nav 90.gadu vidus. J.Lagzdiņš atbalsta diskusiju par lēmumu pieņemšanu, bet tas esot jādara lietišķi un biedriski.

A.Štokenbergs, kas ir TP valdes loceklis, Dienā ir teicis, ka A.Šķēle dzīvo 90.gadu pasaulē un to, kāda veida demokrātiju viņš saskata Latvijā, varēja redzēt Jūrmalgeitas sarunās. "TP vadībai nav nekāds noslēpums, ka Šķēles kungs traucē tās attīstībai. Tas, ka man ir iespēja šo viedokli paust, ir partijas spēks," vēl sacīja A.Štokenbergs, no kura izteikumiem jāpiemin arī atziņa, ka viņam būtu žēl TP, ja tās lēmumu pieņemšanā virsroku gūtu A.Šķēles domāšana. A.Šķēle tikpat kā neiesaistījās šajā publiskajā dialogā, vien ironiski izteica gandarījumu par politiķi, kas grib augt, "un kur vēl vieglāk kļūt ievērotam Dienas acīs, kā izsakoties pret Šķēli".

Viedoklis: Lecīgais Štokenbergs

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  08/17/07    Vasaras svelmē, kad manāmi apsīkst darbošanās uz politiskās skatuves, aktieri tomēr negrib rimties un izspēlē publikai piemērotas brīvdabas vodeviļas. Mēneša sākumā, aplausiem skanot, tautpartijietis un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs paziņoja, ka TP "ierindas biedrs" Andris Šķēle ir aizkavējies kaut kur pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā un demokrātiskā sabiedrībā tā nepiedienas.

Štokenbergs paziņoja, ka Tautas partijas (TP) "ierindas biedrs" ir uzurpējis varu partijā, nicinot demokrātiju un pie teikšanas nelaižot citus talantīgus tautpartijiešus. Ja tā turpināšoties, partijā no demokrātijas drīz vien "čiks" tik palikšot.

Savā ziņā dažādu partiju līderu savstarpējā kašķēšanās jau kļuvusi tā kā par zināmu modi. Tad jaunlaicēnu dāmas savā starpā nevar sadalīt savas "štātes". Tad tēvzemiešu briselietis Kristovskis bargi krata pirkstu TB/LNNK vadības virzienā.

Lielu seku šādiem "izlēcieniem" gan pagaidām nav — partiju valdes paspēlē kumēdiņus, uzsit cits citam uz pleca, kā jau demokrātiem pienākas, vai arī mazlietiņ pastrostē. Bet tā jau ir tikai redzamā daļa — atliek vien minēt, kāpēc šie skandāli ir inspirēti. Pastāv vairākas iespējas. Vai nu tie ir speciāli inspirēti, baidoties no Damokla zobeniem un "prezidentes partijas", lai vēlāk varētu teikt: nu, a mēs jau sen paši to teicām. Vai arī pats skandāla izraisītājs nopietni ir sadūšojies "pārpeldēt" uz citu partiju, pamest politikas skatuvi vai arī vienkārši viņam vairs nav ko zaudēt.

Štokenbergs, pēc visa spriežot, nedomā ne atstāt partiju, ne politiku. Tāpēc jādomā, ka viņš spēlē gudru politisko spēli. Viņa pozīcijas, tāpat kā arī otram TP disidentam ārlietu ministram Artim Pabrikam, pārāk nešūpojas, kā varbūt dažam labam citam koalīcijas ministram. Štokenbergs ir rūdīts politiķis. Par to liecina kaut vai premjera Aigara Kalvīša reiz izteiktais apgalvojums, ka Štokenbergs ir "nenormāli augošs politiķis". Tāpat arī Kalvīša izteicieni, ka nav paredzēts bargi sodīt Štokenbergu.

Tas tikai varētu liecināt par to, ka nestabils stāvoklis varētu būt Šķēlem. Štokenbergs ar saviem izteikumiem varētu glābt vai nu partijas godu, vai ar laiku varbūtējos sev veltītos apvainojumus, ka klusi un mierīgi sēdējis tautpartijiešu rindās, redzot apkārt valdošās nekārtības.

Štokenbergs ar savu uzstāšanos nošāvis divus zaķus uzreiz. Pirmkārt, viņš cēlis savu reitingu tautas acīs, bet, otrkārt, tauta līdz ar to vismaz uz laiku piemirsusi jau gadu gadiem neveiksmīgi muļļāto reģionālo reformu (kaut gan ne jau Štokenbergs to putru savulaik ievārīja).

***

FAKTI

Aigars Štokenbergs

Dzimis: 1963. gadā.

Ģimenes stāvoklis: precējies; divi bērni.

Izglītība:

1981. — beidzis Rīgas 25. vidusskolu;

1986. — beidzis LVU Juridisko fakultāti;

absolvējis Latvijas Banku koledžu un Latvijas Banku augstskolu.

Karjera:

bijis Rīgas rajona prokuratūras vecākais izmeklētājs, agrofirmas Tērvete priekšsēdētāja palīgs, Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesis;

1985.—1988. — Rīgas rajona prokuratūras vecākais izmeklētājs;

1995. — Pasaules Bankas un Eiropas Kopienas projektu vadības vienības vadītājs Zemkopības ministrijā;

1998. — PB un ES Lauku attīstības projekta vadības vienības direktors;

2001. — Pasaules Bankas Tehniskās vienības projektu vadītājs;

2002. — kļuvis par zvērinātu advokātu;

2002. — advokātu biroja Briģis, Čapkevičs un partneri advokāts;

2004. — kandidējis konkursā uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadītāja amatu;

2005. — iecelts par Latvenergo padomes locekli.

Politiskā darbība:

1994. — kandidējis Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās no saraksta Labklājība;

2001. — kandidējis Rīgas domes vēlēšanās Tautas partijas sarakstā;

2004. — kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Tautas partijas saraksta;

2004.—2006. — Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos;

2006. — 8. Saeima apstiprinājusi par ekonomikas ministru Aigara Kalvīša valdībā;

2006. — kandidējis Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta; ievēlēts par Saeimas deputātu;

2006. — 9. Saeima apstiprinājusi par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša valdībā; ievēlēts Tautas partijas valdē;

2007. — Tautas partijas konferencē izvirzīts Valsts prezidenta amatam.

Citur  valdībā, politikā un tiesu lietās...

ĀM: Lobija kompānijas izmantošana bezvīzu režīma panākšanai ar ASV ir attaisnojusi cerības

LETA  08/13/07    Kompānijas «Dutko Worldwide» pakalpojumu izmantošana septiņu Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu interešu lobēšanai bezvīzu režīma panākšanai ar ASV ir attaisnojusi uz to liktās cerības, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

ĀM šādu nostāju pamato ar to, ka ASV Kongress ir pieņēmis un ASV prezidents Džordžs Bušs ir parakstījis pretterorisma pasākumu likumu, kas atvieglos Austrumeiropas valstu pilsoņiem ieceļošanu ASV, aģentūru LETA informēja ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

ĀM atgādina, ka papildus kompānijas pakalpojumu izmantošanai, lai veicinātu Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai, ĀM ir organizējusi sešas Latvijas un ASV konsulārās darba grupas, kā arī noticis aktīvs Latvijas vēstniecības Vašingtonā darbs.

Kā iepriekš ziņoja Polijas aģentūra PAP, sešu ES valstu ASV akreditētie diplomāti apvieno spēkus, lai lobētu bezvīzu režīma noteikšanu šo valstu pilsoņu braucieniem uz ASV.

Pārstāvji no Čehijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas vēstniecībām Vašingtonā parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā teikts, ka nesen ASV Kongresa pieņemtais likums par vīzu režīma izmaiņām neattaisno uz to liktās cerības. «Mēs turpināsim lobēt tāda vīzu režīma noteikšanu, kas atbilst mūsu kopīgajiem drošības, ekonomikas un ārpolitikas mērķiem,» teikts Austrumeiropas diplomātu vēstulē.

ASV būs bezvīzu režīms ar tām valstīm, kurās līdz šim vīzas atteiktas mazāk par 10% vīzu pretendentu, teikts Kongresa apstiprinātajā likumā. Turpmāk ASV būs bezvīzu režīms ar Čehiju, kur līdz šim vīzas atteiktas 9% pretendentu, un Igauniju, kur vīzas nav saņēmuši 7% pretendentu.

Tomēr Polijas iedzīvotājiem arī turpmāk iebraukšanai ASV būs vajadzīgas vīzas, jo 26% vīzu pretendentiem Polijā ASV konsulārais dienests tās atteicis.

Savukārt Latvijas ĀM norāda, ka iepriekšējos gados ASV vīzu saņemšanai noraidīti aptuveni 15% Latvijas iedzīvotāju iesniegto vīzu pieteikumu. Šogad Latvijas pilsoņiem atteikto vīzu skaits tiek prognozēts 12% līdz 13% apmērā.

Kompānijas «Dutko Worldwide» pakalpojumu izmantošana Latvijai sešu mēnešu ilgā laika posmā izmaksās 30 000 ASV dolārus (15 510 latus).

Kompāniju noalgoja Čehija, Polija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija un Rumānija.

Cietumnieks Hlevickis joprojām Jūrmalas domnieks

LETA   08/13/07    Situācija, kad bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis (LPP) joprojām ir domes deputāts, lai arī jau vairākus mēnešus viņš Matīsa cietumā gaida apelācijas tiesvedību Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietā, nav normāla, atzīst reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP).

Kā ziņots, Zemgales apgabaltiesa 23.martā Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietā nolēma Hlevickim piespriest piecu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Hlevickis tika apcietināts tiesas zālē un nogādāts Matīsa cietumā. Augstākā tiesa ir saņēmusi Hlevicka advokāta Jāņa Grīnberga sūdzību par Zemgales apgabaltiesas spriedumu.

"Pat viena deputāta ilgstoša prombūtne var noteikt kvalitatīva lēmuma pieņemšanu. [..] Šādā situācijā ir apdraudēta kvalitatīvu lēmumu pieņemšana," atzina Štokenbergs.

Štokenbergs žurnālistiem norādīja, ka patlaban Hlevickis turpina būt Jūrmalas domes deputāts, jo spriedums viņa lietā nav stājies spēkā. Domes deputāta mandātu Hlevickis zaudēs tikai gadījumā, ja viņam tiks piespriests reāls brīvības atņemšanas sods.

Ministrs skaidroja, ka pašreiz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādā grozījumus likumā par deputātu statusu. Viens no piedāvājumiem paredz noteikt: ja deputāts uz laiku nevar pildīt savus pienākumus, tad viņu uz laiku aizstāj nākamais deputāts no tā paša saraksta.

Minētos grozījumus, iespējams, Saeima varētu skatīt jau septembrī, pieļāva Štokenbergs.

Jau ziņojām, ka RAPLM gatavo likumu izmaiņas, lai noteiktu, ka deputāta pilnvaras var uz laiku anulēt, ja deputāts trīs reizes pēc kārtas nav piedalījies domes sēdē veselības stāvokļa vai ar Kriminālprocesa likumu piemērotā drošības līdzekļa dēļ.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Diena", šāda iecere radusies tādēļ, ka smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs vairāk nekā četrus mēnešus formāli gan skaitās pašvaldības vadītājs, taču viņam noteikto drošības līdzekļu dēļ domes sēdēs nepiedalās un algu nesaņem.

"Tā ir absurda situācija, kad domes priekšsēdētājs, kurš atrodas arestā, joprojām ir mērs," iepriekš laikrakstam sacīja Štokenbergs. Viņam pašam trūkstot tiesiska pamata Lembergu atstādināt, taču ministrijā līdz rudenim virzīšanai valdībā tiks sagatavoti grozījumi likumos par pašvaldībām un par deputāta statusu.

Intervija ar Vladimiru Vaškeviču: «Bandīti, Diena un KNAB spēlē vienā komandā»

Māris Krautmanis, NRA  08/13/07    Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Vladimirs Vaškevičs ir plašsaziņas līdzekļu uzmanības epicentrā –viņš it kā esot lobējis olu ražošanu firmu Balticovo, viņš dzīvojot neprātīgi grezni.

Ir arī kāds kriminālprocess, kura ietvaros KNAB veica kratīšanas Vaškeviča dzīves un darba vietā.

Šā gada 21. maijā Vaškevičs tika smagi ievainots, jo tika uzspridzināta automašīna, pie kuras viņš stāvēja. Nesen tiesai nodota krimināllieta pret bijušo Vaškeviča bijušās sievas Ināras Vilkastes biznesa partneri Raimondu Štālbergu, kurš tiek apsūdzēts par līdz šim Latvijas vēsturē lielākās naudas summas – piecu miljonu latu – iespējamo izspiešanas mēģinājumu no Vilkastes. Ar Vaškeviču saistīts arī Baltkrievijas fotogrāfes Jeļenas Adamčikas prasības pieteikums pret a/s Diena par to, ka viņas fotogrāfijas, kurās redzams Vaškevičs un Vilkaste, bez autores piekrišanas publicētas laikrakstā SestDiena. Nav arī saprotams, kā šīs fotogrāfijas varēja nonākt pie SestDienas. Šādas fotogrāfijas kratīšanas laikā esot paņēmuši KNAB darbinieki. Un vēl – pašlaik tiesībsargājošās iestādes veic pārbaudi par Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas plāniem. Ja šie plāni realizētos, tad jaunā VID ēka tiktu celta uz pašlaik Vilkastes īpašumā esošas zemes Mežaparkā.

Ar Vaškeviču ir par ko parunāt...

– Kā jūtaties? Kad būsiet atpakaļ savā postenī?

– Ar veselību pamazām iet uz labo pusi. Diemžēl atveseļošanās nenotiek tik ātri, kā gribētos, joprojām ir grūti pārvietoties, sēdēt.

– Kādas sajūtas ir cilvēkam, kad viņu uzrauj gaisā? Vai zaudējāt samaņu? Kādas versijas nāca prātā par nozieguma izpildītājiem, pasūtītājiem?

– Samaņu nezaudēju. Paskatījos uz savām kājām un ieraudzīju asinis. Apsēdos zālītē. Kolēģi man palīdzēja, kādi cilvēki šokā kaut ko kliedza. Es arī biju tādā kā šokā, bet dzirdēju, ka kāds ierunājas, ka vajag apturēt asinis. Tad es noņēmu savu siksnu un savilku to kā žņaugu uz kājas. Ne visai precīzi atceros, bet, kā man vēlāk stāstīja, es esot izskatījies ārkārtīgi pārskaities – sacījis, ka nu gan viena iestāde ir pārāk tālu aizspēlējusies kopīgās spēlītēs ar noziedzniekiem.

– Kura iestāde?

– Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Es negribu neko sliktu teikt par visu iestādi kopumā. Droši vien tādai iestādei ir jābūt. Taču cits jautājums – kā tā tiek vadīta, kā strādā. Tai ir tik liela vara! Tai būtu jāparedz arī liela atbildība. Ir tāda brāļu Strugacku grāmata Grūti būt Dievam. Lūk, šo grāmatu, īpaši tās virsrakstu, iesaku vienam otram šā biroja darbiniekam izlasīt. Un padomāt.

– Īpatnēji uz atentātu pret jums reaģēja Saeimas deputāte Linda Mūrniece, sakot, ka tā jau parasti darot noziedzīgajā pasaulē – kad kāds kaut ko apsola un neizdara, tad tādu spridzina...

– Acīmredzot Lindai Mūrniecei ir labi zināmas noziedzīgās pasaules tradīcijas. Atliek domāt, ka vai nu viņa pati ir ar to cieši saistīta, vai arī viņai ir kāds labs paziņa, tuvinieks no tās vides, ja jau viņa tik kompetenti var šādas lietas vērtēt.

Par sevi varu teikt, ka neesmu ar šo pasauli citādi saistīts, kā tikai apkarojot to savā tiešajā darbā Muitas kriminālpārvaldē. Ja jau kādam rodas domas, ka es varētu būt kādam apsolījis pakalpojumus vai esmu kaut ko parādā, tad viņš varētu atrast šos manus kreditorus un tad runāt.

– Kā virzās šīs lietas izmeklēšana? Vai drīz tiks notverti un tiesāti pasūtītāji un izpildītāji?

– Cienu kolēģus no policijas un prokuratūras un ceru, ka viņi noziegumu atklās. Man, protams, ir sava versija par to, kurš varētu būt vainīgs.

– Un kurš tas ir?

– Man visvairāk aizdomu izraisa tas cilvēks, kurš organizēja Ināras Vilkastes reketēšanu.

– Šis atentāts nebija pirmais – jau pirms tam notikuši šādi tādi uzbrukumi. Ir bijuši arī draudi?

– Jā, draudēja. Tas bija Raimonds Štālbergs. Šo informāciju esmu iesniedzis Valsts policijā.

– Jūsu darbā dažreiz jāpieņem strikti lēmumi. Varbūt tie ir kādi kontrabandisti, kas grib, lai jūs vairs nepaliktu savā amatā?

– Noteikti, ka ir arī kontrabandisti, kuriem gribētos to, ko jūs sacījāt... Acīmredzot ir dažādi cilvēki, kuru intereses sakrīt. Un, kas ir īpaši interesanti – šie cilvēki spēlē vienu spēli kopā ar a/s Diena un KNAB.

Kad savulaik notika sprādziens pie Ināras mājas vārtiem, es nodomāju, ka darīšana ar parastiem bandītiem, bet pamazām nonācu pie secinājuma, ka šie bandīti tomēr nav parastie. Te ir runa par noziedzniekiem, kuriem ir kontakti varas iestādēs, ir iespēja manipulēt ar informāciju un sabiedrisko domu. Kopējo mērķu sasniegšanai noder, piemēram, ažiotāžas celšana, ka Ināra nemaksājot nodokļus, ka es it kā kaut ko lobējot. Tas nekas, ka šiem apvainojumiem nav pamata, un tas nekas, ka kaut kad vēlāk pierādīsies, ka viss ir izdomāts. Taču pašlaik ir panākts, ka esmu sliktais. Ir izveidots mīts. Un pēc tam jau var teikt – nav brīnums, ka kaut kādi kriminālisti tādam palaikam uzbrūk. Tā īsti par savu drošību neesmu pārliecināts arī pašlaik.

– Pamatojoties uz aizdomām, ka jūs esat lobējis olu ražošanas firmu Balticovo, tika sākts kriminālprocess. Pastāstiet, kā jūs lobējāt šo firmu?

– Pirmkārt, neesmu Balticovo lobējis. Otrkārt, tāda vārda lobēšana Krimināllikumā nemaz nav.

Par šo tēmu laikrakstos, jo īpaši Dienā, ir bijuši raksti. Taču šajos rakstos vai katrs teikums sākas ar iespējams, it kā, varētu būt saistīts, iespējams, ka lobējis. Diemžēl mūsu valstī jau ir iedibinājusies prakse, ka cilvēku var smacēt, pamatojoties uz iespējams, varētu būt. Varbūt izmeklētāji cerēja atrast kaut kādus dokumentus, ka esmu kādai firmai īpašnieks, vai kaut ko tamlīdzīgu? Bet neatrada, jo nevar atrast to, kā nav. Tomēr tas nav traucējis parādīties garām apcerēm presē par šo it kā lobēšanu.

– Kāds ir jūsu statuss šajā kriminālprocesā – esat aizdomās turētais, apsūdzētais, liecinieks?

– Man tur nav nekāda statusa.

– Skaidrs, ka lobēšana diezin vai ir tas, par ko patiesībā ir kriminālprocess. Bet tā jau daždien gadās, ka publika šad tad saņem informāciju, kas tulkota tautas valodā. Kā īsti tiek formulēts tas, par ko ir runa šajā kriminālprocesā?

– Nezinu, kā tas tur ir formulēts. Es zinu tikpat daudz, kā jebkurš vienkāršais laikrakstu lasītājs. Pat mazāk. Jo pēc sprādziena kādu laiku man nebija iespējas sekot līdzi tam, ko raksta un rāda mediji.

Septembrī būs jau gads, kopš velkas šis murgs, tajā skaitā arī ar tā saucamo Balticovo lobēšanu. Līdz pat šim laikam nekur nevaru gūt skaidru atbildi, vai esmu pie kaut kā vainīgs vai neesmu. Jau gadu manu vārdu vazā pa mēsliem – pa Dienas slejām, pa KNABiem. Un es neko nevaru padarīt. Tam nav arī paredzamas kādas beigas kaut kad laikā – tā var turpināties vēl gadu vai gadsimtu. Acīmredzot tiešām esmu kādam personīgs projekts, turklāt šis projekts realizējas visai sekmīgi, ja neskaita to, ka esmu palicis dzīvs. Tas laikam nebija šā projekta režisora scenārijā.

Sākumā par to uztraucos, bet tad pieradu. Šā gada laikā esmu pabeidzis divas reorganizācijas Finanšu policijā un Kriminālizmeklēšanas pārvaldē. Darba rezultāti mūsu iestādē ir labi.

Es apbrīnoju arī to, ka KNAB pietiek spēku, resursu, lai to visu liktu lietā pret mani. Pat vienu pavēsti Inārai esot veduši divi KNAB darbinieki cauri visai Rīgai ar auto. Neesmu pārliecināts, ka informācija, kas iegūta kratīšanās, netiks nelietīgi izmantota pret mani, pret maniem tuviniekiem, pret iestādi, kuru vadu. Neesmu parliecināts, ka šī informācija nenonāks trešo personu rīcībā.

Man bija informācija arī par iepriekšējām noziedzīgajām aktivitātēm pret mani. Sen jau bija aizdomas, ka pret mani izmanto neatļautus paņēmienus, un es fiksēju informāciju, kas varētu būt tie, kas organizēja iepriekšējos uzbrukumus. Es to pierakstīju savā piezīmju grāmatā. Šī informācija nonāca KNAB rīcībā.

– Vai kratīšanas laikā izņēma arī tādu informāciju, kas skar jūsu darbu?

– Neesmu īsti pārliecināts par to, ko KNAB darbinieki paņēma, ko nē. Paņēma seifus ar dokumentiem, bet tos atnesa atpakaļ iepakotus. Ļoti liela bija dažu KNAB darbinieku interese par manām privātajām fotogrāfijām. Pēc kratīšanas dažas no šīm fotogrāfijām parādījās vienā jaukā laikrakstā. Ko gan man citu domāt, ja ne to, ka laikraksts tās ieguvis no KNAB?

Nav jau runa tikai par fotogrāfijām – arī bez tām ir acīm redzams, ka viena iestāde veic kaut kādas operatīvas darbības un pēc tam noplūdina informāciju plašsaziņas līdzeklim. Savukārt plašsaziņas līdzeklis no šīm piespēlētajām informācijas druskām taisa ažiotāžu. Šī shēma, izmantojot šo pašu mediju, jau ir lietota daudz reižu. Šķiet, līdzīgi bijis ar Aivaru Lembergu un daudzos citos gadījumos. Avīze taisa burbuli, lai sabiedrība sāktu domāt, ka cilvēks ir slikts.

– Kratīšanas laikā iegūto fotogrāfiju sakarā ir tāds jaunums, ka baltkrievu fotogrāfe sūdz tiesā a/s Diena par viņas autortiesību aizskārumu. Varbūt viņa pati iedeva fotogrāfijas žurnālistei?

– Tas nebūtu loģiski, ka pati būtu devusi un pati sūdzētu tiesā. Bet to, ka šāda lieta tiks iztirzāta tiesā, es vērtēju pozitīvi. Varbūt tiesas prāva palīdzēs kaut ko vairāk noskaidrot.

– Par šīm pašām fotogrāfijām esat sūdzējies prokuratūrā. Kāda ir atbilde?

– Prokuratūra atsūtīja atbildi, ka esot veikta pārbaude. Taču no atbildes redzams, ka šī pārbaude aprobežojusies ar viena jautājuma uzdošanu žurnālistei, kura savukārt atbildējusi, ka savus informācijas avotus neatklās. Vai tad tā ir pārbaude?

– Varbūt Diena kontaktē ar kādām citām personām?

– Jā, kontaktē – vai nu ar KNAB, vai ar noziedzniekiem. Un negrib atklāt avotu.

– Vēl viena tēma, kas caurvij vai katru stāstu par Vaškeviču, ir viņa šķirtā sieva Ināra Vilkaste. Cik sen esat šķīrušies?

– Būs kādi 20 gadi.

– Bet dzīvojat kopā... Kā raksturosiet savas attiecības – vai atkal esat vīrs un sieva?

– Paldies Dievam, neesam naidā. Mums ir bērni. Bet, manuprāt, nav korekti spekulēt ar divu cilvēku attiecībām. Man ir savs darbs, viņai ir savs bizness, un tās ir divas dažādas lietas. Ja tā nebūtu, tas jau sen būtu nācis gaismā, to nevarētu noslēpt. Ja uzmanīgi palasa, ko presei saka Ināras naidnieks Štālbergs, tad arī no tā izriet, ka man ar viņas biznesu nav nekāda sakara. Ja tas būtu mans bizness, es kā pieredzējis izmeklēšanas iestādes darbinieks nebūtu pieļāvis tādas personas kā Štālbergs iefiltrēšanos uzņēmumā. Bet Ināra ir citāda – viņa pārāk uzticas cilvēkiem, tāpēc viņai gadās ciest. Jo izrādās, ka ir ļaudis, kuri vēlas uz viņas rēķina iegūt naudu. Nevis nopelnīt naudu, bet to atņemt.

– Šā vai tā, Vilkastei ir vērienīgs bizness. Nupat publiska kļuva informācija par plāniem būvēt VID jauno ēku uz Vilkastei kādreiz piederējušās zemes. Bet Vaškevičs strādā VID struktūrā! Re, kā – jūs abi esat vienā darījumā!

– Nuja. Bet šādu pavērsienu neviens nevarēja paredzēt. Cik saprotu, tika rīkots konkurss, kurā uzvarēja firma, kas paredzējusi būvēt VID ēku Mežaparkā. Bet man ar šo konkursu nav nekāda sakara – es taču to nerīkoju.

– Pieņemsim, ka firma X, kas pieder jūsu bijušajai sievai, sāk nodarboties ar kontrabandu un nemaksā nodokļus. Jums šī lieta jāizmeklē. Jūs taču pret šo firmu nevērsīsieties ar visu bardzību?

– Es atrastu kādu likumīgu veidu, lai no šādas lietas paietu malā un lai man nevarētu pārmest, ka mēģinu to ietekmēt. Neviens nekur neatradīs nekādus pierādījumus, ka es būtu kādā veidā slēpis kaut kādu informāciju par Ināru, ka būtu kaut kā ietekmējis kādus procesus, kas ļautu viņai samazināt savu maksājamo nodokļu apjomu. Bet nu, protams, ja lieto vārdu iespējams, tad visu ko ir iespējams apgalvot.

– Jums esot 100 pāru kurpju un ekskluzīva automašīna.

– Es īsti nezinu, cik man ir apavu. Domāju, ka diezin vai kopā ar čībām un kedām to ir 20 pāru. .

Bet ir cilvēki, kas labāk par mani zina, cik man kurpju. Un interesanti, kā Diena to dabūja zināt? Vai naktī ielavījās dzīvoklī, ielīda skapī un pārskaitīja? Vai žurnālisti piedalījās kratīšanā? Vai arī KNAB darbinieki par to pļāpāja? Izskatās, ka viņi to vien dara noplūdina informāciju.

– Bet auto ir grezns?

– Domāju, ka pat tad, ja es brauktu ar žiguli, tas publikai tiktu pasniegts kā ekskluzīva, dārga, superglauna Lada. Šī automašīna nav vislētākā, tomēr nav arī biezais gals. Apmēram tādas klases auto Rīgas ielās ir tūkstošiem.

Acīmredzot kādiem noziedzniekiem bija apsolīts, ka es tikšu izolēts. Kad nesanāca, kad izrādījās, ka nekādu ieganstu, lai mani reāli sakompromitētu un es tiktu atlaists no darba, nav iespējams atrast, nāca sprādziens.

Es nudien nesaprotu, kāds varēja būt kratīšanas motīvs, kāds mērķis – ko KNAB gribēja atrast? Nesaprotu, ko tādu viņi parādīja tiesnesei, ka viņa sankcionēja kratīšanu. Ko KNAB gribēja ieraudzīt – miljoniem dolāru zem gultas, slepenus datus, kontus?

– Bet par Balticovo ko atrada?

– Varbūt ledusskapī atrada kādu Balticovo ražotu olu. Cik zinu, pie Ināras atrasti papīri, kurus par dokumentiem gan īsti nevar saukt, – Balticovo reklāmas prospekti, tirgus analīze, nozares statistika, informācija, kas ir publiski pieejama. Lūk, uz šādu pierādījumu pamata būvēts kriminālstāsts par mani kā Balticovo lobētāju. Domāju, ka Balticovo papīru meklēšana bija tikai sadomāts iegansts. Kratīšanās ir izņemts daudz tāda, kas nebija saistīts ar pārbaudes virzieniem. Viņus patiesībā interesēja manas pierakstu mapītes, manas pārvaldes darba operatīvais materiāls – ko ziņo aģenti, kādu firmu grasāmies pārbaudīt, kur notiek kāda kontrabanda vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tagad ir bažas, ka kratīšanas laikā šāda rakstura informācija var būt pievākta un ka tā var nonākt kādu trešo personu rīcībā.

Kaut kas šajos pierakstos acīmredzot ir bijis kādam ļoti nepatīkams. Iespējams, tur bija kas tāds, ka šis kāds saprata, ka esmu bīstams, ka esmu uz pareizajām pēdām. Ja Diena raksta par kurpēm, kuras varēja redzēt tikai KNAB darbinieki, tad kur garantija, ka tagad kādas trešās personas, nezina manu pierakstu burtnīcu saturu? Tas satrauc. To vajadzētu pārbaudīt kompetentām struktūrām. Un pārbaudei nevajadzētu aprobežoties ar viena jautājuma formālu uzdošanu vienai žurnālistei.

Nebeidzas pensionāru cīniņš ar valsti

Zenta Briede, Latvijas Avīze  08/13/07     ''Sakiet, kur vēl var aizņemties naudu uz septiņiem gadiem un par aizņēmumu nemaksāt procentus?'' jautā pensionārs Dainis Dandēns, kurš tiesājas ar valsti, lai saņemtu inflācijas kompensāciju no ieturētās pensijas.

D. Dandēns redakcijā ieradās ar biezu dokumentu mapi. Tajā – plaša sarakste trīs gadu garumā par pensijas naudu: gan ieturēto pensijas daļu laikā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 19. martam, gan inflācijas radīto zaudējumu kompensāciju. Viņš strādājis un maksājis valstij nodokļus 52 gadus. Padomju gados viņš bijis izgudrotājs, saņēmis Latvijas PSR laureāta prēmiju, izgudrojumu apliecības, PSRS Tautsaimniecības izstādes sasniegumu visa kaluma medaļas par nestandarta iekārtu izgudrojumiem un pat mehanizējis radio rūpnīcu Kubā. Strādājis rūpnīcā VEF un bijis viens no Tautas frontes dibinātājiem, darbojies gan LTF domē, gan valdē un par neatkarīgu un taisnīgu valsti esot sities kopā Godmani, Dinēviču, Īvānu, Grūtupu, Inkenu, Škaparu… Saņēmis barikāžu cīnītāja medaļu.

Pirms aiziet atpūtā, strādājis apgabaltiesā par tehnisko darbinieku. Dandēna kungs bija viens no likumpaklausīgajiem pensionāriem, kurš par savu nodarbinātību paziņoja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Kad Satversmes tiesa nolēma, ka ieturētā nauda jāatdod tikai tiem, kuri nebija ziņojuši par nodarbinātību, saprotams, Dandēna kungs to izjuta kā lielu un sāpīgu netaisnību. Vai patiešām ieturētie 891,25 lati zaudēti uz visiem laikiem? Un viņš ķērās pie vēstuļu rakstīšanas un nolēma pirmoreiz mūžā vērsties ar prasību tiesā.

Pensionārs D. Dandēns sakrājis visas vēstules un visas iestāžu atbildes.

- 2005. gada 14. aprīlī Dandēns kopā ar pensionāriem Alfrēdu Bārdiņu un Vilni Birzuli rakstīja vēstuli Valsts cilvēktiesību birojam. Tas atbildēja, ka taisnīgi jau būtu atdot naudu gan tiem pensionāriem, kas ziņojuši, ka strādā; gan tiem, kas nav ziņojuši, taču Satversmes tiesa esot lēmusi citādi.

- 2005. gada 14. aprīlī Dandēns kopā ar jau minētajiem diviem pensionāriem nosūta vēstuli arī LR Labklājības ministrijai un prasa atdot nelikumīgi ieturēto naudu. 27. aprīlī saņem ministrijas valsts sekretāra Ingus Allika parakstītu atteikumu.

- 2005. gada 27. novembrī Dandēna kungs vēlreiz raksta Labklājības ministrijai, atgādina, ka ir pārkāptas personas pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumā, un prasa atdot ieturēto naudu. 8. decembrī LM valsts sekretāre Baiba Paševica sūta atbildi, kas Dandēna kungu nokaitina ne pa jokam. Amatpersona raksta, ka tāda pensiju ieturēšana neesot bezprecedenta gadījums, jo finansiāli sarežģītās situācijās esot jāveic ''ierobežojoši pasākumi stāvokļa stabilizēšanai''. ''Jūsu priekšlikums atmaksāt strādājošajiem pensionāriem ieturēto summu ir pretrunā ar samērīguma principu, jo labums, ko gūs indivīds, būs lielāks par sabiedrības (sociāli apdrošināto personu un pensionāru kopumā) interesēm.'' Pēc šīs vēstules D. Dandēns ar vēl lielāku neatlaidību metās cīņā par sava pensionāra budžeta stabilizēšanu.

- 2005. gada 27. novembrī Dandēna kungs raksta Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas centra nodaļai, lai tā izmaksā naudu, bet 30. novembrī saņem atteikumu, ko uzskata par nepamatotu, un sūdzas VSAA direktorei Šmitiņas kundzei, kura 2005. gada 30. decembrī raksta Dandēnam plašu atbildi uz trim lapām: nauda ieturēta likumīgi.

- 2006. gada 5. februārī Dandēna kungs nosūta vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai un 2006. gada 7. martā saņem Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Jevgenijas Stalidzānes parakstītu atbildi, kurā beidzot pavīd mazs cerību stars: Labklājības ministrija esot izstrādājusi iniciatīvas, lai visiem pensionāriem atdotu ieturēto naudu.

- 2006. gada 8. maijā pensionārs vēstulē LR Satversmes tiesai jautā, vai tiesiskā valstī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nav jāatmaksā zaudējumi, ko radījis antikonstitucionāls likuma pants? Satversmes tiesa 6. jūnija vēstulē atbild, ka tā nav tiesīga izskatīt Dandēna kunga dokumentus pēc būtības.

- 2006. gada 7. novembrī Dandēna kungs nu jau vēstulē Valsts prezidentei raksta tā: ''Tauta sāk pierādīt, ka tā nav ''pūlis'', ''reņģu ēdāji'', ''mazie cilvēki'', kas dzīvo ''muļķu zemē''. Kas segs materiālos zaudējumus piecu gadu garumā? Kas kompensēs morālo kaitējumu un atlīdzinās par sabojāto veselību?'' Valsts prezidenta kancelejas darbinieki vēstuli nosūta Ministru prezidentam Kalvīša kungam un Labklājības ministrijai ''atbilstoši kompetencei''...

- 2006. gada 6. decembrī tā pati LM valsts sekretāre Baiba Paševica, kura iepriekš noraidījusi visas Dandēna kunga prasības, smejies vai raudi, bet raksta, ka ''Labklājības ministrijas uzmanības lokā vienmēr bijuši un būs jautājumi, kas vērsti uz pensionāru sociālās atstumtības risku samazināšanu, virzību uz adekvātu pensiju nodrošinājumu un dzīves kvalitātes uzlabošanu''. Saņemta ilgi gaidītā ziņa: ieturētā nauda visiem strādājošajiem pensionāriem tikšot izmaksāta. Taču D. Dandēns nav mierā ar to, ka summu neviens negrasās reizināt ar inflācijas koeficientiem.

Saņēmis no Ekonomikas ministrijas oficiālu izziņu par inflācijas statistiku kopš 2000. gada, D. Dandēns nekavējoties Administratīvajā rajona tiesā pieprasīja, lai VSAA atdod viņam vēl 241,32 latus, t. i., summu, par kādu šajā laikā sarukusi izmaksātās naudas vērtība, un lai samaksā 2000 latus kā atlīdzību par morālajiem zaudējumiem.

''Viena lieta ir nauda, otra – morālais kaitējums. 2000 lati, ko es prasu, tā ir ļoti simboliska maksa, jo nemaz nav iespējams izvērtēt, kas cilvēkiem šajos gados tika nodarīts. Mēs apjautām, ka Saeima ir spējīga pieņemt antikonstitucionālus likumus! Kā var atņemt uz mūžu piešķirtu pensiju? Lai atgūtu savu naudu, pensionāram vienam jācīnās pret Labklājības ministrijas, Cilvēktiesību biroja, Satversmes tiesas, Ministru kabineta gudrajām galvām. Es no iestādēm saņēmu šabloniskas, vienveidīgas un politiski bezatbildīgas atbildes, un tas viss radīja nemitīgus pārdzīvojumus, kas grauj veselību.''

Dandēna prasību Administratīvajā rajona tiesā nupat noraidīja, bet viņš spriedumu pārsūdzēs: "Kamēr būšu dzīvs, pret tādu netaisnību cīnīšos."

Pēc aktīva strādājošo pensionāru tiesību aizstāvja Mārtiņa Draudiņa informācijas, arī citi strādājošie pensionāri turpina aktīvi tiesāties par to, lai viņiem atdotu šajos gados inflācijas "apēsto" naudu. ''Sešas lietas pensionāri ir vinnējuši pirmās instances tiesā, vienu apgabaltiesā, vienu administratīvajā apgabaltiesā pieņemtu pensionārei nelabvēlīgu lēmumu Augstākās tiesas senāts nosūtījis vēlreizējai izskatīšana,'' teic M. Draudiņš.

Intervija ar Ģirtu Kristovski: Prokrieviskās valdības ēna pār tēvzemiešiem

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"   08/13/07    Tēvzemieši ir vienojušies sākt partijā iekšējo diskusiju par tās vērtībām un pamatnostādnēm. Nedēļa aicināja uz sarunu vienu no nemiera cēlējiem partijā, Eiroparlamenta deputātu Ģirtu Kristovski.

Pēc Saeimas vēlēšanām TB/LNNK savas programmatiskās nostādnes ir uzdrošinājusies paust vienīgi jautājumos par Latvijas—Krievijas robežlīgumu, valsts valodu un pilsonību. Visos pārējos jautājumos tēvzemieši ir nostājušies Tautas partijas pusē bez diskusijām un apspriešanās, vēl vairāk — izskatās, ka partija ir gatava sodīt katru, kurš nepiekrīt pašreizējai vadības un Aigara Kalvīša politikai.

Kaismīgā Tautas partijas uzskatu aizstāvēšana īpaši palikusi atmiņā ar divām epizodēm — ar nostāju referenduma jautājumā un vēršanos pret Aivaru Endziņu prezidenta vēlēšanās, kā argumentu minot to, ka viņš reiz bijis kompartijas biedrs. Protams, tēvzemieši bija "aizmirsuši", ka viņu rindās joprojām ir bijušie komunisti. Piemēram, skatoties Jāņa Birka uzstāšanos LTV raidījumā, radās iespaids, ka visā Latvijā neatrast otru tādu valsts un tautas nodevēju kā Aivars Endziņš un Birka kungs noteikti nekad un nekādos apstākļos pat nav sēdējis blakus nevienam komunistam, kur nu vēl strādājis kopā ar tādiem cilvēkiem.

Patiesībā jāteic, ka brīžiem vērotājam varēja rasties iespaids, ka vadošie tēvzemieši ļoti sargā savus personīgo ienākumu avotus un ir ļoti nobijušies, tāpēc atkārto visu, ko viņiem liek teikt kādas citas partijas cilvēki. Sarunā ar Ģirtu Kristovski bažas par partijas vadītāju nostājas un rīcības savtīgo motivāciju neizdevās kliedēt par spīti tam, ka Kristovskis centās būt diplomātisks un sacīja, ka joprojām cer, ka partija attīrīsies un atjaunosies.

- Kāds iemesls, jūsuprāt, ir partijas visai negaidītajam lēmumam jūs nesodīt, bet sākt diskusiju?

- Manai sodīšanai nebija argumentu. Šā pasākuma iniciatori, kas to bija sākuši jau pirms vairākiem mēnešiem, acīmredzot cerēja, ka es sadusmošos, kļūšu neprognozējams un saasināšu situāciju tik tālu, ka visiem kļūs skaidrs — medijiem piespēlētie argumenti, ka esmu kašķīgs, ka man ir milzīgas ambīcijas un domāju tikai, kā sevi izrādīt, ir pamatoti. Tātad es neesmu spējīgs strādāt komandā, neesmu atbildības spējīgs un nevaru strādāt kopējā labā.

Manuprāt, dažiem cilvēkiem bija tāda iecere, bet tā neīstenojās. Beigu beigās bija jāatgriežas pie tā jautājuma, kura dēļ es dažiem biju kļuvis nepatīkams vai traucējošs. Bet valdes sēdē atgriezāmies pie pamatjautājumiem par partijas vērtībām un uzdevumiem šajā laikā, neatkarīgi no tā, vai mēs esam valdības koalīcijā vai neesam, kādas ir mūsu programmatiskās nostādnes, ko gribam nākotnē sasniegt un vai mūsu ietekme valsts politikā ir pietiekama.

- Vai diskusija sākās jau valdes sēdē?

- Kā jau teicu, noskaidrojās, ka sodīšanai nav nekāda pamata, jo partija bija man uzticējusi drošības un aizsardzības jomu, un es tajā esmu profesionālis un situāciju varu novērtēt daudz labāk nekā cilvēki, kuri bija pieņēmuši valdību atbalstošu pozīciju šajos jautājumos. Valdības lēmumos bija būtiskas kļūdas, kas beidzās ar referendumu. Partijas vadošās amatpersonas vai nu ieņēma pasīvu lomu, vai pat aicināja cilvēkus referendumā nepiedalīties, jo savā starpā partijas nostādnes nebija saskaņojuši un par detaļām nebija painteresējušies.

Man bija pietiekami liels iemesls norādīt, ka partijas kopējā, iekšējā dialogā trūkst demokrātijas un atbildīgas sarunas un ka par to atbildīga ir partijas vadība. Tāpēc valdes sēdē tika pieņemts tāds kā kompromisa lēmums atgriezties pie tiem jautājumiem, par kuriem pēc vēlēšanām mēs runājām kopā ar Guntaru Krastu, Inesi Vaideri un vēl daudziem cilvēkiem — kāpēc mums ir tik neapmierinošs vēlēšanu iznākums. Valstī daudzi ekonomikas, sociālie, kultūras un morāli ētiskie jautājumi netiek risināti atbilstošā līmenī, mēs to jūtam, un es domāju, ka partijai ir vajadzīgs vairāk ambīciju un gribas darboties. Vārdu sakot, valdes sēdē vienojās, ka partijā tiks sākta diskusija par šiem jautājumiem.

- Jūs pieminējāt dažus savus partijas biedrus, Eiroparlamenta deputātus, bet nepieminējāt partijas priekšsēdētāju un kolēģi Eiroparlamentā Robertu Zīli. Vai tas nozīmē, ka Zīlem nav laika partijas vadīšanas darbam un to praktiski dara Jānis Straume, kura uzskati atšķiras no jūsu minēto kolēģu viedokļa?

- Jāteic, ka man grūti tikt skaidrībā par to, kā notiek partijas vadībā. Valde ir deleģējusi Jānim Straumem, ņemot vērā viņa pieredzi un ietekmi atsevišķās politiskās aprindās, vairāku stratēģiski svarīgu jautājumu risināšanu, jo Roberts Zīle ir ļoti aizņemts Eiroparlamenta darbā. Es gan domāju, ka ne aizņemtība, ne deleģējums Straumem nav attaisnojums tam, ka saruna ar Eiroparlamenta deputātiem nenotiek. Zīle nav atradis tam laiku, lai gan neskaitāmas reizes esmu ar viņu draudzīgi runājis un sacījis: "Kurš ir partijas vadītājs?! Ja redzi, ka veidojas nesaskaņas vai pretējas nostādnes, tad cilvēki ir jāsaaicina kopā un jārunā ar viņiem." Diemžēl nekas nenotika, situācija tikai saasinājās, notika šo procesu sava veida eskalācija, kas beidzās ar manis sodīšanas ideju. Manuprāt, tas ir nepareizs un nepieņemams vadības stils publiskai, sabiedriskai organizācijai.

- Vai pēc tam, kad kļuva zināms par Jāņa Straumes darījumiem ar viņam piešķirto dzīvokli, partija lēma par sodu un viņu sodīja?

- Nē, tas tika uzskatīts par dziļi personisku Straumes kunga jautājumu. Cik man zināms, bija laiks, kad Straumes kungs savas rīcības sekas pārdzīvoja — vismaz no malas skatoties, tā šķita. Partija šo jautājumu atstāja viņa, mediju un tiesībsargājošo iestāžu ziņā. Protams, ir sarežģīti iedziļināties tādas lietas niansēs, ja tas ir partijas biedrs un ja viņš apgalvo, ka juridiski viss ir pareizi un likums nav pārkāpts, viņš tikai ir meklējis ceļu, kā sev radīt mazākus zaudējumus. Katrs cilvēks savu personīgo lauciņu ar un ecē tā, kā to redz, un partija ieņēma tieši tādu nostāju.

- Jūs pats nupat pieminējāt morāli ētiskos jautājumus un to zemo līmeni, kādā tos risinām.

- Jā, katram jautājumam ir morāli ētiskā puse. Jānis Straume partijas kongresā demonstrēja savu nožēlu par to, ka viņam nav pieticis spēka un viņš nav rīkojies tā, kā būtu jārīkojas no morāli ētiskās puses. Tajā brīdī es to uztvēru kā viņa patiesu nožēlu.

- Tomēr — vai nav dīvaini, ka partija deleģē savu faktisko vadību cilvēkam, kura rīcība ir metusi nopietnu ēnu uz visu partiju? Vai visā partijā neatradās neviena cita cilvēka, kas varētu vadīt tās praktisko darbību?

- Tad ir jārunā plašāk — par izveidojušos politisko aizkulišu sfēru, kurā saduras pie varas esošo un opozīcijas partiju "kardinālu" intereses un sarunas. Pelēko kardinālu sarunās — reizēm tā ir tā dēvētā koalīcijas padome, reizēm to sauc citādi, reizēm tas ir oficiāli, reizēm ne — notiek vienošanās par reālo rīcību. Tā ir vide, kurā pieņem pieredzējušus spēlētājus ar tai videi atbilstošu morāli un ētiku. Acīmredzot partijas vadītāji uzskata, ka šajā vidē vislabāk spēj un prot darboties Jānis Straume.

- Tātad jūsu partijas pelēkais kardināls ir Jānis Straume?

- Ja partijas valde ir pieņēmusi tādu lēmumu, deleģējot īpašās pilnvaras tieši Jānim Straumem, tad acīmredzot viņu varētu uzskatīt par pelēko kardinālu.

- Kādi, jūsuprāt, ir to cilvēku patiesie motīvi, kas gribēja no jums tikt vaļā vai vismaz panākt, ka tiekat sodīts?

- Domāju, ka tā ir situācijas uzspiesta reakcija, jo septiņas vietas Saeimā un koalīcijas mazākā partnera loma ir ļoti nestabila, līdz ar to pašlaik pietrūkst drosmes un gribas politiskajā vidē nākt ar tādiem programmatiskiem mērķiem un uzdevumiem, kuri prasa izaicināt pārējās partijas un pierādīt, ka konkrētajām problēmām mūsu partijas piedāvātais risinājums ir vislabākais.

- Pirms vēlēšanām tēvzemiešiem bija laba ekonomiskā programma, kas skāra gan nekustamā īpašuma darījumu jomu, gan arī nodokļus — kur palikušas šis pirmsvēlēšanu nostādnes?

- Es arī biju ļoti gandarīts, ka mums ir tāda ekonomiskas ievirzes programma, tāpat kā biju gandarīts par to, ka šīs idejas izskan publiski. Jautājums ir, kādēļ vēlēšanu rezultāts bija tik necils? Lai sniegtu atbalstu šīs programmas īstenošanai, mēs ar Inesi Vaideri un Guntaru Krastu nācām ar ideju apspriest vēlēšanu rezultātus un analizēt, kāpēc jau otrajās Saeimas vēlēšanās pēc kārtas rezultāti ir tik pieticīgi? Mēs aicinājām izvērtēt, kādi ir mūsu intelektuālie resursi, kuri mūsu partijas biedri ir sabiedrībai pieņemami un kuri varētu kļūt par mūsu līderiem, lai paustu un censtos īstenot mūsu programmatiskās nostādnes? Uzskatījām, ka ir nepieciešams sasaukt pārstāvju sapulci jeb konventu.

Diemžēl Robertam Zīlem bija cits viedoklis — tāda ideja neesot pieņemama un viņš kā partijas vadītājs visiem spēkiem īstenošot savu ekonomisko programmu. Beigu beigās viņam ir pietrūcis spēka, lai to darītu, šīs nostādnes netiek realizētas, mūsu ideja tika iznīcināta, un rezultāts šodien ir tāds, kāds tas ir. Zīles ekonomiskā programma ir kaut kur izčākstējusi, no tās pavīd tikai dažas detaļas, lai gan mums ir ekonomikas ministrs. Jautājums — kādēļ tā notiek? Un — jo aktīvāk mēs jautājam, jo vairāk agresijas pret sevi sastopam.

- Vai ir iespējams, ka daļa tēvzemiešu vadītāju tiek šantažēta un viņi baidās, ka atklātībā varētu nākt, piemēram, tā dēvēto stipendiātu saraksti, kuros būtu minēti viņu vārdi? Varbūt bailes liek aizmirst par programmu, morāli un ētiku?

- Jau iezīmēju situāciju, kā varbūt jūtas partijas vadītājs un cilvēki, kas atrodas, piemēram, uzņēmumu padomēs — viņi labi apzinās, ka viņu rīcība skar jautājumus, kurus kontrolē citas oficiālas vai neoficiālas personas, kas piedalās ietekmes zonu sadalē. Tāpēc viņi jūtas nedroši un savu stabilitāti veido, pieskaņojoties koalīcijas kopējam viedoklim vai uzņemoties rejoša suņa lomu.

Diemžēl atsevišķi cilvēki nav izauguši līdz tam politiskās atbildības līmenim, kas atbilstu viņu ieņemtajam amatam. Protams, partijai ir jāattīsta savi resursi, jāļauj ienākt jaunam politiķu vilnim, kas varētu augt un attīstīties, bet jāteic, ka dažiem šī iespēja ir dota vai nu par agru, vai arī par vēlu. Rezultātā tiek uzskatīts, ka vienīgie viņu rīcības vērtētāji ir koalīcijas partneri, bet ne vēlētāji un partijas biedri.

- Vai daudzi partijas biedri piekrīt jūsu uzskatiem un pašreizējās politikas vērtējumam?

- Manuprāt, līdzīgi domā ļoti daudzi. Es sacīju par programmatiskajām nostādnēm un partijas vērtībām — gan partijas biedri, gan vēlētāji gaida no partijas vadības rīcību un skaidri paustu nostāju, kādas ir mūsu pamatvērtības. Cilvēki, kuri vienmēr par mums balsojuši, tagad man raksta un apgalvo, ka viņi vairs nesaprot, ko grib mūsu partija un kādēļ tik dīvaini rīkojas? Viņi uzsver, ka par mums vairs nekad nebalsos. Partijas atbalstītāji un ierindas biedri neko nevar mainīt un ietekmēt, bet es varu mēģināt kaut ko mainīt, varu darīt, tāpēc esmu uzņēmies šo nepateicīgo lomu.

- Vai jūsu nesodīšanas patiesais iemesls nav bailes no partijas šķelšanās?

- Iespējams, ka tā ir, jo medijiem jau tika piespēlēti viedokļi, ka es gribu šķelt partiju, ka aicinu aiziet no valdības un tamlīdzīgi. Man nekad nav bijis domas šķelt partiju vai aiziet no valdības. Es gribu tiešā un atklātā politiskā dialogā runāt pat vērtībām un par esošo situāciju, kurā partija zaudē vēlētājus. Es negribu partiju sašķelt, negribu veidot citu partiju. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mums jāpaplašina savi resursi, jāspēj piesaistīt intelektuāli spēcīgi cilvēki. Ar to, kas mums ir, mēs nevaram iet uz vēlēšanām un cerēt uz lielu atbalstu. Man šķiet, ka partijā ir tādi, kas baidās no tā, ka pie mums varētu atnākt talantīgi un intelektuāli cilvēki, kas neizbēgami varētu ieņemt to vietas, kas neko daudz negrib un nevar izdarīt. Un tad dažs labs partijā varētu zaudēt savu ietekmi.

- Savulaik vēlētāji nesekoja Tautas frontes radikālā spārna aicinājumam nepiedalīties Augstākās padomes vēlēšanās un pēc tam krasajai nostājai pret to, ka okupācijas armija tiek izvesta no Latvijas ar tiem noteikumiem, par kuriem patiesībā bija vienojusies Amerika ar Krieviju. Ja vēlētāji būtu sekojuši to cilvēku ieteikumiem, no kuriem daudzi vēl šodien ir TB/LNNK biedri, Latvijai nebūtu neatkarības, okupācijas armija, visticamāk, būtu šeit, un mums nebūtu ne ES, ne NATO. Gadiem ejot, emocijas ir pierimušas un vēlētāji uz visu raugās daudz pragmatiskāk. Vai jūsu partijai ir ko piedāvāt, izņemot nacionālus lozungus, jo pat savu ekonomisko programmu nespējat noturēt valdības dienas kārtībā?

- Es negribētu tam piekrist. Aizsardzības ministra amatā piecus gadus varēju sevi pierādīt tieši kā TB/LNNK biedrs, un šo gadu laikā mēs, kā gandrīz bezcerīga NATO kandidātvalsts, panācām, ka tiekam uzņemti. Mums ir bijuši labi ministri, kaut vai Guntars Krasts. Kopumā ņemot, esam izgājuši evolūcijas procesu, esam spējuši pastāvēt. Protams, domājot par nākotni, ir jāspēj objektīvi novērtēt to, kas darīts pagātnē, jānovērtē, kuras būtiskas pozīcijas tomēr esam pratuši nosargāt, bet ir jānoņem rožainās brilles un jāredz, ko labu un vajadzīgu ir paveikuši citi politiskie spēki. Ir jāspēj saskatīt, kā veidot mūsdienīgu partiju un kā tai tālāk strādāt.

- Jūs kā Eiroparlamenta deputāts tomēr varat vērtēt enerģētikas politikas tendences Eiropas Savienībā, kaut arī jūsu joma ir drošības un aizsardzības jautājumi. Kā vērtējat pašreizējās Latvijas valdības vēlmi elektroenerģijas un siltuma enerģijas iegūšanā galvenokārt balstīties uz Krievijas gāzi?

- Ir globālā dimensija, reālais energoresursu sadalījums pasaulē, ir valstis, kurām šie resursi ir, un ir tādas, kurām to nav. Ir reālā infrastruktūra, kas var šos resursus pārstrādāt. Šajā jomā nekādi strauji pagriezieni vairs nav iespējami. Tie, kas Latvijā nodarbojas ar enerģētikas jautājumiem, labi zina, kāda mums ir pieeja energoresursiem, ko nozīmē atkarība no tiem un ko nozīmē cīņa pret šo atkarību. Ir iespējami vairāki risinājumi, bet vienmēr jāpatur prātā, ka viens vai otrs risinājums vienmēr ir kāda politiski ekonomiskā grupējuma interesēs. Tāpēc jebkura projekta noraidīšana vienmēr kādu aizvainos un sadusmos.

Ja jautājums ir par atkarību no Krievijas, tad mana atbilde īsumā būtu tāda: pirmskara Latvijā bija viena prokrieviska valdība, tā bija sociāldemokrāta Skujenieka valdība. Manuprāt, visas neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā mums tagad ir otra prokrieviskā valdība. Pusgadsimta laikā enerģētikas jomā esam cieši saauguši ar Krieviju, un sistēma, kas to uztur un atražo, nes sev līdzi ļoti lielu naudu ļoti nelielai sabiedrības daļai, kurai ir milzīga ietekme esošajā valdībā. Tāda ir mana atbilde uz jūsu jautājumu.

Tomēr gribu piebilst, ka arī ļoti nacionālai valdībai būtu grūti risināt šos jautājumus, jo Krievijas ietekme energoresursu jomā ir iespaidīga visā Eiropā. Arī Eiropa nevar spert radikālus soļus un kategoriski atteikties no Krievijas energoresursu piegādēm. Samazināt Krievijas energoresursu ietekmi nevar īsā laika posmā, ir vajadzīgi politiski lēmumi, milzīgi finanšu ieguldījumi un jārēķinās ar iespējamiem attiecību saasinājumiem, jo jāsaprot, ka Krievija strādā ar padomju laika metodēm, to neierobežo Pasaules Tirdzniecības Organizācijas darbības principi, ekonomiskie procesi tiek kontrolēti ar politiskām metodēm un tamlīdzīgi. Jebkurā gadījumā tas ir smags jautājums, bet es domāju, ka mūsu partijai ekonomikas jomā būtu risinājums, ko piedāvāt valstij.

- Jums ir ekonomikas ministrs, bet viņa balss skan klusi un gandrīz nedzirdami, par spīti tam, ka viņam ir savs redzējums, ka nevajag palielināt Krievijas ietekmi enerģētikā. Kāpēc jūsu partija neko nepiedāvā skaļi, noteikti un konsekventi?

- Lattelecom privatizācijas jautājumā Stroda kungs savu viedokli pauda ļoti saprotami un skaidri. Šis ir tas gadījums, kad pēc atšķirīgā viedokļa izteikšanas sākas nopietns spiediens pret cilvēku. Ne par velti medijos sākās runas par to, cik Strods ir nepiemērots ministra amatam. Strods ir godīgs un Latvijai uzticams cilvēks, viņam kā jaunam ministram varbūt sākumā trūkst tās pašpaļāvības un pieredzes, kas ļauj savus uzskatus aizstāvēt noteiktāk. Es zinu, ko nozīmē pirmo reizi nokļūt ministra amatā, jo pats esmu tam gājis cauri. Profesionalitāte nāk ar laiku, bet par Stroda godīgumu esmu gatavs galvu likt ķīlā.

Roberts Zīle uzskatīja, ka partijai jāatbalsta jaunu cilvēku ienākšana politiskos amatos — tad viņam kā ekonomistam un bijušajam ministram vajadzēja būt Stroda atbalstam, savā ziņā stāvēt aiz viņa muguras un palīdzēt īstenot partijas ekonomisko programmu, kuras autors viņš ir lielā mērā. Tā nedrīkst būt, ka situācija, kad ir vajadzīgs peramais zēns, viņš tiek pamests zem riteņiem. Par mūsu ministru Strodu ir jācīnās.

- Ko darīsiet pēc diviem gadiem, kad beigsies jūsu Eiroparlamenta deputāta pilnvaras?

- Vēl nezinu, to noteiks tuvākais pusgads, ar procesiem partijā un kongress rudenī. Būs diskusija, kurā mums droši vien būs domstarpības gan par partijas vadības stilu, iekšējās administrēšanas jautājumiem, spēku mobilizāciju un programmatiskiem jautājumiem. Tas, kā mūsu partija izskatīsies pēc pāris gadiem, noteiks to, kas es būšu. Varbūt es vairs nebūšu nekas, varbūt manis politikā vispār vairs nebūs.

- Vai aiziesiet no partijas, ja rudens kongresā vairākumu iegūs tie, kas grib pieskaņoties un pakļauties pārējo valdības koalīcijas partiju vēlmēm un vajadzībām?

- Tāds iznākums varētu būt ļoti kritisks manai nostājai pret mūsu partiju. Tas nozīmētu, ka esmu zaudējis cīņu un mērķtiecīgs tālākais dialogs vairs nav iespējams. Pašlaik man ir sajūta, ka vairākums partijas ierindas biedru atbalsta manu un pāris manu Eiroparlamenta kolēģu nostāju. Man ir pienākums viņu priekšā. Ja kongress noraidīs manu nostāju pret valsti, sabiedrību, politiku un demokrātiju, es sapratīšu, ka esmu savu misiju izpildījis, esmu izdarījis, cik varējis, un viss.

Izstrādās grozījumus tiesību aktos pilsonības piešķiršanai ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem

LETA  08/14/07    Darba grupai būs jāizstrādā un īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās līdz šī gada 10.decembrim valdībā būs jāiesniedz minētos tiesību aktu projektus.

Par darba grupas vadītāju iecelta īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās padomniece Anda Ozola. Darba grupā strādās arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Naturalizācijas pārvaldes, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji.

Kā ziņots, Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" apvienība (LPP/LC) rosina nodrošināt iespējas piešķirt dubultpilsonību ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem.

LPP/LC Saeimas frakcijas deputāti un ministri jūlija beigās pauda atbalstu Baštika iniciatīvai grozīt Pilsonības likumu un noteikt Latvijas pilsoņa statusa piešķiršanu ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo Latvijas pilsoņu bērniem.

Pēc ministra ierosinājuma izstrādātie grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība Latvijas pilsoņu bērniem tiek piešķirta automātiski - neatkarīgi no tā, kurā valstī viņš ir dzimis un vai viņam tiek piešķirta citas valsts pilsonība vai ne.

"Princips ir vienkāršs - pilsonim dzimst pilsonis, bet pēc tam bērna vecāki var lemt, vai paturēt Latvijas pilsonību savam bērnam vai atteikties no tās," savu ierosinājumu paskaidroja Baštiks.

30.jūlijā valdību veidojošo partiju koalīciju padome vienojās izveidot darba grupu, kura izstrādās grozījumus likumos, lai tiem bērniem, kuri ir dzimuši ārzemēs un kuriem viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, varētu piešķirt arī mūsu valsts pilsonību.

Viedoklis: Zaudētāju intrigu dēļ rodas pretrunas partijās

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  NRA  08/14/07    Proti, tiek runāts par partiju organizēšanu, kuras nosacīti tiek sauktas par un Endziņa partijām. Pamats šādai tenkai visticamāk gan ir visai formāls – iepriekšminēto attiecībās valda nepārprotama nepatika, kas izpaudusies arī skarbos publiskos izteicienos. "Katastrofa Latvijai," par Aivaru Endziņu saka Vaira Vīķe-Freiberga. "Atriebjas par Jūrmalas zemēm," atbild A. Endziņš.

Nav nekāds brīnums, ka par iekšpartejiskām pretrunām gandrīz neviens atklāti nerunā – publiskie izteicieni allaž ir politiski korekti, diplomātiski un garlaicīgi. Turpretī neoficiālās sarunās pretrunas netiek noliegtas. Ja analizē dažādos neoficiāli nosauktos nesaskaņu iemeslus, tad izkristalizējas, ka galvenokārt pretrunas rodas Saeimas vēlēšanās zaudējušo politisko un ekonomisko spēku intrigu dēļ. Neapmierināto zaudētāju skaitā visbiežāk ir miljardiera Džordža Sorosa finansētās organizācijas, kā arī Ventspils miljonāri, t.s. antilemberga četrinieks, kas nav zaudējuši cerības atgūt teikšanu pār Ventspils naftu, lai to veiksmīgi pārdotu tālāk.

Aizvien biežāk tiek minēts, ka iekšpartejiskās cīņās būtiska loma ir arī ASV un Krievijas vēstniecībām, savukārt tas liecina, ka Latvija šīm lielvalstīm ekonomiski un ģeopolitiski kļūst aizvien interesantāka.

Sorosiešu ietekmi uz iekšpartejisko pretrunu veicināšanu visspilgtāk parāda tieši ilgstošās nesaskaņas TB/LNNK vadībā – tieši tā šo situāciju neoficiālās sarunās ar Neatkarīgo formulējuši vairāki ietekmīgi šīs partijas biedri. No tiem TB/LNNK sorosiešiem, kas sēj nemieru partijā, tiek minēti vairāki valdes locekļi, piemēram, eiroparlamentāriete Inese Vaidere un īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks. Zīmīgi, ka TB/LNNK iekšpartejiskās nesaskaņas labvēlīgi – lielākoties raksturojot kā iekšējās demokrātijas attīstību – pēdējā laikā atspoguļo ilggadējās Sorosa fonds-Latvija valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes vadītais laikraksts Diena, kas iepriekš pret tēvzemiešiem bija noskaņots pat ļoti negatīvi.

Kā uzskata vairāki ietekmīgi TB/LNNK biedri, sorosieši šajā partijā mēģina īstenot to pašu scenāriju, kas pirms dažiem gadiem jau tika izmēģināts Vides aizsardzības kluba (VAK) sašķelšanā. Proti, vispirms sorosieši VAK mēģināja pārņemt varu. Kad tas neizdevās, tika nodibināta jauna organizācija – Latvijas Zaļā kustība. Protams, VAK ir nevalstiska organizācija, tāpēc tās sašķelšanas mēģinājumā varēja fiksēt arī Dž. Sorosa finansēto organizāciju naudas injekcijas stipendiju un grantu veidā, kādas TB/LNNK gadījumā nav redzamas. Tiek prognozēts, ka krīze TB/LNNK arī beigsies ar to, ka neapmierinātie aizies uz jaunveidojamo partiju.

Arī otrs spēks, kas nav apmierināts ar pašreizējo koalīciju – t.i., Ventspils antilemberga četrinieks, – mēģina ar dažādiem paņēmieniem tikt pie iespējām ietekmēt politisko procesu. Te minams gan Olafa Berķa atbalsts Jaunajam laikam, gan Oļega Stepanova sponsorējumi Tautas saskaņas partijai, apvienības Saskaņas centrs dalībniecei. Tāpat par politiskās ietekmes meklēšanu liecina laikrakstā Diena O. Berķa paustais atbalsts jauna politiska spēka izveidei, bet šāda politisko simpātiju maiņa varētu būt papildu pierādījums četrinieka neapmierinātībai ar pašreizējo situāciju. Tāpat neoficiāli tiek runāts arī par to, ka četrinieks meklē iespējas, kā panākt, lai Jānis Jurkāns varētu atgriezties Tautas saskaņas partijas vadībā, ko viņš atstāja pirms diviem gadiem. Pieredzējušā J. Jurkāna saistība ar O. Stepanovu ir neapšaubāma: pēc aiziešanas no politikas J. Jurkāns kļuva par organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika valdes priekšsēdētāju. Vēl šīs asociācijas valdē, kā liecina Lursoft dati, ir gan O. Stepanovs, gan trīs viņa tuvākie biznesa partneri. Savukārt kā asociācijas dalībnieki vismaz publiski minēti tikai O. Stepanova kontrolētie uzņēmumi.

Lai gan TP vadībā arī ir vairāki sorosieši, diezin vai viņiem ir būtiska loma pretrunu izraisīšanā šajā pieredzējušajā politiskajā partijā. Drīzāk spriedze šajā partijā rodas uz Šķēles–Kalvīša ass, ap kuru vairāk vai mazāk griežas viss pārējais TP politikas zvaigznājs. Vieniem nepatīk ierindas biedra Andra Šķēles ietekme partijā, bet citi ir ļoti neapmierināti ar Aigara Kalvīša neizlēmīgo vadības stilu un nespēju sabiedrībai izskaidrot valdības pasākumus. Kā spilgtākais piemērs neveiksmīgai valdības darbībai tiek minēta nespēja pamatot drošības iestāžu likumu grozīšanas nepieciešamību.

Pat TP veterāni nevar loģiski izskaidrot nepieredzēti asos izteicienus. ko Aigars Štokenbergs veltījis A. Šķēlem. Tiek izvirzītas divas versijas. Pirmās piekritēji uzskata, ka A. Štokenbergs tēmē uz jaunveidojamo partiju, nespēdams norīt aizvainojumu par atstumšanu Valsts prezidenta vēlēšanās. Otrās versijas piekritēji pamanījuši. ka A. Štokenbergs pēdējā laikā regulāri kontaktējas ar Jurģi Liepnieku, kas savukārt ir centralā figūra digitalizācijas afēras izmeklēšanā. Visticamāk, J. Liepnieks varētu zināt, vai runām par TP ierindas biedra saistību ar digitalizācijas afēru ir tikai publicistiska vērtība, vai tā tomēr ir arī juridiski pierādāma.

Ja taisnība ir otrās versijas paudējiem, tad arī A. Štokenberga aktivitātes var izvietot uz iepriekšminētās Šķēles–Kalvīša pretrunu ass.

Īrnieku dzīve pastāvīgās bailēs

Zigfrīds Dzedulis, Latvijas Avīze 08/14/07    "Ja īrnieki nespēs maksāt prasītos piecarpus latus par kvadrātmetru, lai meklē lētāku dzīvesvietu."

Rīgas pilsētas Īres valde pērn saņēmusi 1223 iedzīvotāju sūdzības, bet pēdējā laikā sūdzību skaits pieaug. Lielākā daļa rakstītāju ir denacionalizēto namu īrnieki, kuri sūdzas par nepamatoti augstu īres maksu un par namīpašnieku patvaļu. Bet Īres valdes pārstāvji atzīst, ka gan Īres valde, gan pašvaldības policija spējot palīdzēt maz. Nepieciešami grozījumi likumos un tāds tiesu varas institūts, kas varētu ātri iejaukties un izšķirt strīdus starp namīpašniekiem un īrniekiem.

Viens no piemēriem, kur iemītnieku dzīve padarīta neciešama, ir Rīgā Indrānu ielas 17. namā. Kopš aprīļa ik mēnesi šīs mājas dzīvokļu īrnieki saņem īpašnieka – SIA "Auto Belle" – rakstiskus brīdinājumus labprātīgi atbrīvot īrētos dzīvokļus. Dažiem īrniekiem dzīvoklis bijis jāatstāj jau līdz šā gada 1. maijam, citiem – līdz 15. jūlijam. Brīdinājumi balstīti uz nepieciešamību veikt namā kapitālo remontu. Īrniekiem rakstiski piedraudēts: ja trīs mēnešu laikā no brīdinājumu saņemšanas dienas īrnieki labprātīgi neatstās dzīvokļus, tad viņus izlikšot piespiedu kārtā. Kā stāsta šā nama iedzīvotāji, kopš namu pārpirkusi šī firma, viņu dzīve pārvērtusies par mocību – pastāvīgas bailes un neziņa. Īpašnieks pieprasa īrniekiem īres maksu – 5,50 latu par kvadrātmetru mēnesī.

Pēc zemesgrāmatas redzams, ka Indrānu ielas nams trīsreiz pārpirkts, pieder autotirdzniecības un nomas firmai "Belle Auto". Un visus brīdinājumus nama īrnieki saņem ar firmas valdes locekļa Andra Bula parakstu. Ar īrniekiem Buls runā firmas vārdā. Un stāsta, ka nevarot zināt, kā viņu likteni izlemšot uzņēmuma valdē. Taču patiesībā firma pieder tikai 41 gadu vecajam A. Bulam. Buls namu nopircis pagājušā gada beigās, oficiāli par 194 999,99 latu. Un tūlīt ieķīlājis bankā par gandrīz divkāršu summu – 385 839,40 latu.

Mājas ilggadējie iedzīvotāji stāsta, ka namīpašnieks neļaujot cilvēkiem uzturēties nama pagalmā. No pagalma Buls licis aizvākt auklas veļas žāvēšanai. Īrniekiem pieprasījis atbrīvot malkas šķūnīšus. Mājdzīvnieku turētāji brīdināti, ka SIA "Auto Belle" neesot devusi atļauju tos turēt. Izmantojot par ieganstu īrnieku turētos kaķus, pār sētu klaidoņu pārsviestās tukšās pudeles vai šķietami pārlieku trokšņošanu, SIA vārdā par īrniekiem tiek rakstītas sūdzības pašvaldības policijai. Rakstiskajos brīdinājumos namīpašnieks "piesien" citus pārkāpumus – īrnieki izmitinot dzīvokļos svešus cilvēkus. Aizbildinādamies ar nepieciešamību apskatīt dzīvokļus, vēlu vakaros Buls bieži zvanot pie īrnieku durvīm, traucēdams viņu mieru.

Vai patiešām šajā namā dzīvo staiguļi, kuri to vien zina, kā ālēties, pārkāpt īres līguma noteikumus un traucēt namīpašnieka iedibināto kārtību un mieru?

Nē, Indrānu ielā dzīvo cienījami, izglītoti un sabiedrībā pat labi pazīstami ļaudis. Gandrīz visiem ir padomju laikā noslēgtie beztermiņa īres līgumi. Cilvēki maksā īri kārtīgi un laikus. Nevienam nav parādu, kas namīpašniekam būtu likumīgs iemesls, lai izliktu no dzīvokļiem. Savulaik ar iepriekšējo namīpašnieku īrnieki bija vienojušies, ka par īri valsts noteikto 72 santīmu vietā maksās 1 latu par kvadrātmetru mēnesī. Taču jaunā namīpašnieka pieprasītos 5,50 latus par kvadrātmetru uzskata par pārāk augstu maksu.

Ārsta neiroķirurga Normunda Elksniņa triju cilvēku ģimene šeit dzīvo aptuveni 30 gadu. Dzīvoklis, kurā savulaik dzīvojusi latviešu dzejniece Mirdza Ķempe, ir izremontēts un lieliski uzkopts. Elksniņas kundze stāsta, ka pašlaik par aptuveni 50 kvadrātmetru dzīvokli īres un komunālo pakalpojumu izdevumi mēnesī ir apmēram 100 latu. Ja būtu jāmaksā 5,50 latu par kvadrātmetru, tikai par īri vien būtu jāmaksā aptuveni 300 latu mēnesī.

Pensionēta pedagoģe Felicita Erna Jakevica dzīvo šajā namā 40 gadu. Par 65 kvadrātmetru dzīvokli kopā ar komunālajiem pakalpojumiem maksā pāri par 100 latiem mēnesī. Izpildot namīpašnieka jaunās prasības, viņai tikai par īri vien būtu jāmaksā 355,80 latu. Kopā ar maksu par komunālajiem pakalpojumiem – 400 latu mēnesī. Jakevicas kundze stāsta, ka pensija viņai ir 116 latu. Ja mazdēls nepalīdzētu, viņai jau tagad neatliktu naudas ne pārtikai, ne citām dzīves vajadzībām.

Tikpat ilgi namā dzīvo arī sporta žurnālista, pazīstamā futbola tiesneša, Latvijas Futbola federācijas un tiesnešu komitejas locekļa Miķeļa Lenerta-Rubeņa ģimene. Viņiem, diviem pensionāriem, jaunais īres rēķins – ap 300 latu mēnesī – šķiet pilnīgi nereāls.

Pirms četriem gadiem šajā namā sāka dzīvot Ina Gudele, tagad īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās. Ar iepriekšējo namsaimnieku noslēgtais īres līgums viņai gan ir ar izdevīgākiem noteikumiem nekā citiem. Bet arī ministre apstiprina: Buls pret īrniekiem esot izvērsis īstu teroru.

Jaunais laiks rosina ieviest veselības nodokli

Līga Lazdiņa,  08/15/07    Esošais ienākuma nodoklis (25%), no kā piektā daļa tiek novirzīta valstij, bet pārējais — pašvaldībai, jāsamazina līdz 20% un pilnā apmērā jāatdod pašvaldībām, savukārt atlikušie 5% jānovirza veselības aprūpei. Šādi partija Jaunais laiks piedāvā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, ar ko plašāku sabiedrību iepazīstināja otrdien. Ar šo priekšlikumu partija gatavojas vērsties arī Veselības ministrijā un valdībā. Par valsts nodokļu politiku atbildīgā Finanšu ministrija pagaidām piedāvājumu nekomentē. Dienas aptaujātie eksperti to vērtē diezgan skeptiski.

Būtiskākais, ko izstrādātajā priekšlikumā uzteic viena no tā autorēm, bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (JL), ir tas, ka šāda modeļa ieviešana neprasa palielināt nodokļu slogu. Pēc viņas teiktā, partija to piedāvājusi arī iepriekš, taču līdz šim nebija tik skaidri definējusi, kā tas varētu strādāt. Patlaban JL to iesaka pietuvināt valsts sociālās apdrošināšanas darbības mehānismam. Līdzīgi kā sociālās apdrošināšanas iemaksas, arī šis veselības nodoklis (5%) tiktu personificēts. I.Circene saka, ka šāda sistēma jau darbojas Igaunijā. Tur katram nodokļu maksātājam ir čipkarte, no kuras, ieejot medicīnas iestādē, iespējams nolasīt, vai persona ir nodokļu maksātājs. "Tur cilvēks var saņemt palīdzību arī trīs mēnešus pēc tam, kad pēdējo reizi no viņa saņemti nodokļi," skaidro I.Circene, piebilstot, ka arī Latvijā, ieviešot JL piedāvāto modeli, būtu nepieciešams izsniegt šādas kartes.

Saskaņā ar jauno sistēmu valsts garantētie medicīnas pakalpojumi (izņemot neatliekamo palīdzību) būtu pieejami tikai tiem, kas samaksājuši nodokli veselības budžetā, kā arī sociāli neaizsargātajām sabiedrības grupām (pensionāri, bērni, invalīdi, studenti, reģistrējušies bezdarbnieki). Pārējie par pakalpojumiem maksātu pilnu cenu. I.Circene ir pārliecināta, ka tas būtiski ietekmēs cilvēkus, kas strādā ārzemēs (nodokļus Latvijā neatstāj, taču ārsta pakalpojumus izmanto), kā arī tos, kas te strādā nelegāli.

Šāda sistēma palīdzēs arī cīņā ar aplokšņu algām un veicinās esošo nodokļu maksāšanu, uzskata eiroparlamentārietis Valdis Dombrovskis (JL), skaidrojot, ka cilvēki būs ieinteresētāki, lai par viņiem tiek maksāti kaut vai minimālie nodokļi. Pēc JL aprēķiniem, šādas sistēmas ieviešana veselības budžetā papildus nestu ap 160 miljonus latu. Savus priekšlikumus partija plāno iesniegt gan veselības ministram Vinetam Veldrem, gan premjeram Aigaram Kalvītim (TP).

LPP pirmā līdera balsī skumjas par pārmaiņām

Ināra Egle,  Diena  08/15/07    Desmit dienas pirms Latvijas Pirmās partijas darbības faktiskās izbeigšanas, 25.augustā tai apvienojoties jaunā politiskā spēkā ar Latvijas ceļu, LPP dibinātājs un pirmais priekšsēdis Ēriks Jēkabsons Dienai izteica nožēlu par LPP ideoloģiskajām pārmaiņām. LPP 2002.gadā tikusi dibināta kā labēja konservatīva partija, kas tagad esot zaudējusi toreizējos ideālus. Tai galvenais esot varas saglabāšana, kam apvienošanās — viens no instrumentiem. "Man ir bažas, ka jaunā partija vairs nebūs nacionāls spēks, bet gan prokremlisks veidojums," sacīja Ē.Jēkabsons. Viņš no politikas aizgāja pirms vairāk nekā gada, bet nenožēlojot ne ienākšanu politikā, ne tās atstāšanu, "jo tā pieredze, kuru guvu, ir unikāla".

LPP tagadējais līderis Ainārs Šlesers bijušā domubiedra vērtējumu saista tikai ar "rūgtumu par to, ka viņš ir pagājis malā, un to varot saprast — nav jau tie bijušie politiķi apbērti ar darba piedāvājumiem". Taču A.Šlesers nesaskata radikālas ideoloģiskās pārmaiņas partijā — konservatīvās vērtības joprojām esot tās darbības pamatā, tā turpina kopt kristīgās vērtības, kā arī bērnu un ģimenes lietas. Arī sabiedrības integrācijas temats ticis pieteikts jau Ē.Jēkabsona laikā. Te gan jāatgādina, ka LPP/LC aizsākusi diskusiju par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības, kā arī apsvērusi iespēju tuvināties Saskaņas centram. Pirms 8.Saeimas vēlēšanām tās galvenais lozungs bija cīņa pret oligarhiem. Uz 9.Saeimu LPP jau startēja kopā ar LC.

Ē.Jēkabsons pēc divarpus ASV pavadītiem mēnešiem jau vairākas dienas atkal ir Latvijā. Viņš ir nesen Čikāgā reģistrētā fonda Cultural Bridges Intl. (Kultūras tilti) prezidents. Fonda darbība saistīta ar civilizācijas konfliktu analīzi, par ko tā pārstāvji uzstājoties ar lekcijām universitātēs un citās auditorijās. Rudenī viņš atkal braukšot uz ASV, kur dzīvo arī viņa dēli, bet Latviju pavisam Ē.Jēkabsons neatstāšot. Viņam esot arī uzsāktas sarunas par iespējamo sadarbība ar kādu ASV investīciju firmu, kas strādā Eiropā. Tā par savu tagadējo nodarbošanos Dienai šonedēļ stāstīja Ē.Jēkabsons, kas kā konsultants esot uzaicināts arī uz pasaules boksa čempionātu amatieriem Čikāgā. Augustā viņš pārsvarā dzīvos Ragaciemā "tuvāk pie dabas, zvejniekiem un lāčiem". Politikā darboties viņš pagaidām nedomājot.

Ē.Jēkabsons atgriezās Latvijā pēc vairāk nekā desmit ASV pavadītiem gadiem 2001.gada rudenī, vēlāk atsakoties arī no ASV pilsonības, lai iegūtu Latvijas pilsonību. 2002.gada martā trīs mācītāji — Ē.Jēkabsons, Jānis Šmits un Ainars Baštiks — paziņoja par Latvijas Pirmās partijas dibināšanu, par kuras faktisko izveidotāju tika uzskatīts tagadējais līderis A.Šlesers, kas bija arī Ē.Jēkabsona jaunības dienu draugs. Taču politika viņus abus izšķīra. Līdzīgi kā tagad pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs kritizēja neskaidro lēmumu pieņemšanas procedūru Tautas partijā, tā pēc iekšlietu ministra amata zaudēšanas Ē.Jēkabsons publiski nostājās pret A.Šlesera vadības stilu, apšaubot tā demokrātismu. Pēc tam viņš no LPP izstājās. Tas laiks atstājis daudzus neatbildētus jautājumus, ieskaitot politiķa tikšanos ar Borisu Berezovski, par ko viņš tagad saka, ka "mana sirdsapziņa ir tīra".

Intervija ar Gaidi Bērziņu: Valoda naturalizācijai un dzīvei

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   08/15/07    Ar tieslietu ministru un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes locekli Gaidi Bērziņu sarunājas žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina.

– Jūsu nodoms reorganizēt Naturalizācijas pārvaldi zināmās aprindās ir radījis diezgan lielu satraukumu. Kāpēc esat nolēmis tā rīkoties?

– Jau kad iepriekš tikāmies, teicu, ka viena no manām prioritātēm ir valsts valodas statusa stiprināšana, valsts valodas lietošanas veicināšana, ko, pildot tieslietu ministra amata pienākumus, varu censties īstenot ar tādu iestāžu starpniecību, kas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Iepazīstoties ar situāciju gan Naturalizācijas pārvaldē, gan Valsts valodas centrā, man nācās piekrist Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces Aldermanes kundzes teiktajam, ka Naturalizācijas pārvalde ir neliela iestāde, bet Valsts valodas centru pat grūti nosaukt par iestādi, ņemot vērā ierobežoto finansiālo resursu, kas valodas centram bijis, neraugoties uz to, ka mums šajā gadā ir izdevies resursus palielināt. Centram nav tik daudz resursu, lai varētu sagaidīt tiešām produktīvu darbu. Trūkst darbinieku, nav filiāļu, ir arī citas dažādas problēmas. Vajadzīga nauda. Taču ar šo inflāciju maz ticams, ka valdībā būtu iespējams panākt kādu krasu budžeta pieaugumu tieši Valsts valodas centram.

Tajā pašā laikā, izvērtējot Naturalizācijas pārvaldes darbu, konstatēju, ka naturalizācijas apjomi valstī pakāpeniski samazinās. Pārvalde jau bija plānojusi tāpēc slēgt vairākas filiāles reģionos.

Valdības vadītājs pirms kāda laika bija ministriem norādījis, ka katram savā ministrijā jāveic tāda kā saimnieciska revīzija. Es to veicu un esmu secinājis, ka divas vairāk vai mazāk finansiāli nīkuļojošas iestādes Tieslietu ministrijai jāreorganizē. Labāk būtu izveidot vienu iestādi, kurā uzsvaru liktu uz valsts valodu, jo, kā mēs zinām, valsts valoda un pilsonība ir viena no otras neatraujamas lietas. Taču naturalizācija turpinātos.

– Tam var tikai piekrist. Un kontrolei, vai valodas likums tiek ievērots, būtu jābūt stingrākai.

– Esmu gan dzirdējis, ka valsts valodas kontroles un naturalizācijas veicināšanas funkcijas nedrīkstot apvienot vienā iestādē. Bet tam es negribētu piekrist. Manuprāt, ja šīs lietas ir saistītas, tā rīkoties būtu tikai normāli.

– Jums taisnība. Skaidri un gaiši jāpasaka, ka nevis "nevar" to darīt, bet ir kādas aprindas, kas nevēlas, lai tas tiktu darīts savu nolūku labā. Kas gan tur slikts, ja valsts valodas speciālisti varētu gan pārbaudīt naturalizējamo valsts valodas zināšanas, gan arī sekot, kas ar šīm zināšanām notiek pēc tam.

– Tieši tā.

– Kāds ir iecerētās iestādes nosaukums?

– Par to vēl neesam tā īsti runājuši. Manuprāt, šī iestāde varētu saukties "Valsts valodas un pilsonības centrs" vai līdzīgi, liekot uzsvaru tieši uz valsts valodu.

– "Latvijas ceļa" Andris Bērziņš izteicies, ka, veidojot jauno iestādi, nekādā ziņā nedrīkstētu atteikties no vārda "naturalizācija". Ja šo vārdu vairs nelietosim, tas būšot it kā signāls, ka vairs nenaturalizēsim, un starptautiski būšot grūti izskaidrot, ka nebūt negrasāmies pavisam atteikties no naturalizācijas.

– Bet ir taču skaidrs, ka naturalizāciju nav iespējams, ne arī kāds vēlas apturēt! Es negribētu piekrist, ka tikai atteikšanās no šā vārda iestādes nosaukumā varētu radīt kādu rezonansi.

Taču pretestība noteikti būs. Es, piemēram, esmu saņēmis vēstuli no apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kurā viņi aicina naturalizācijas funkciju nodot Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.

– Viņi ne bez pamata cer, ka pie Godmaņa naturalizēties būs vieglāk, jo viņš ir no LPP/"LC"!

Jā, pilsonības piešķiršana ir svarīgs nacionāls jautājums. Jācer, ka tēvzemieši šajā jomā neatkāpsies ne par soli.

– Mēs neatkāpsimies.

Es vēl gribēju piebilst, ka biju iepazīšanās vizītē pie jaunā Valsts prezidenta. Mēs pārrunājām prioritātes un informēju viņu par savu ieceri.

– Kāds stāvoklis tad šobrīd ir valsts valodas reālās darbības jomā? Dzirdēti apgalvojumi, ka uz ielas latviešu valodu tikpat kā nevar dzirdēt.

– Sūdzību skaits par nepilnībām valsts valodas lietošanā ir stipri pieaudzis, tātad pārkāpumi ir. Ir lielas aizdomas par to, ka apritē šobrīd ir liels skaits viltotu valsts valodas prasmes apliecību. Taču, lai šīs apliecības izņemtu no aprites, mums arī, protams, ir vajadzīgi resursi.

Kā zināms, likums paredz, ka preču instrukcijām un produktu aprakstiem, ja tie ir svešvalodā, jābūt klāt tulkojumam latviešu valodā. Ļoti bieži, un es pats ar to esmu saskāries, šīs likuma prasības netiek pildītas.

– Vai valsts kontrole ir pietiekama? Mēs vēl arvien dzirdam, ka "Latvijas dzelzceļā", ostās darba vide ir krieviska.

– Man šobrīd nav konkrētu faktu par tā sauktām problēmvietām, bet neizslēdzu, ka jūsu minētās nozares tādas varētu būt.

– Izskatās, ka Valsts valodas centra pārbaudēm nav regulāra, kompleksa rakstura. Pārsvarā tiek reaģēts uz sūdzībām. Vai, palielinot resursus valsts valodas aizsardzībai, nevajadzētu arī paplašināt valodas inspektoru funkcijas un pilnvaras?

– Sistēmiskām pārbaudēm nepietiek cilvēku. Ar esošajiem resursiem knapi var tikt galā ar sūdzību pārbaudi. Tāpēc pagaidām nevaram runāt par pārbaužu sistēmas ieviešanu.

Šogad bija akcija par valsts valodas lietošanu veikalos. Veikali paši pieteicās dalībai šajā akcijā, tur notika pārbaude, lai palīdzētu viņiem ievērot Valsts valodas likuma prasības. Akcijas vērtējamas pozitīvi, taču ar tām vien nepietiek.

– Ja jūs tikai apvienosiet iestādes, bet neuzlabosiet kontroles sistēmu, ticiet man, pēc kāda laika kritiķi teiks, ka bijusi tikai politiska apvienošana, jo tēvzemieši gribēja saglābt savus reitingus, bet uzlabojumu nav.

– Skaidrs, ka, izveidojot vienu iestādi, arī ierēdņu funkcijas būs jāpārdala. Ja skatāmies pēc skaitļiem, Valsts valodas centram aprīlī bija 25 štata vietas, turklāt tās pat visas nebija aizpildītas. 25 štata vietas uz visu Latviju! Un šajās štata vietās ieskaita arī iestādes vadītāju un saimnieciskos darbiniekus! Līdz ar to valsts valodas inspektorus var saskaitīt gandrīz uz vienas rokas pirkstiem.

Naturalizācijas pārvaldei tikmēr bija 177 štata vienības.

Jūs pieminējāt aizdomas, ka iecerētā apvienošana varētu būt tikai politiska. Es negribētu noliegt, ka "TB"/LNNK mērķis ir veicināt valsts valodas lietošanu. Taču apvienošana būtu noderīga ne tikai politiskā ziņā, bet arī raugoties no saimnieciskā viedokļa, no valsts resursu ietaupīšanas viedokļa. Mēs iegūsim daudz efektīvāku iestādi.

– Tēvzemiešu partneri valdošajā koalīcijā gan nepauž sajūsmu par jūsu ideju.

– Es koalīciju esmu informējis par savu ieceri, bet plašāka diskusija par to varētu būt kādā no tuvākajām koalīcijas sēdēm. Domāju, ka neviens no koalīcijas partneriem neapšauba, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda un ka tās lietošana ir jāveicina. Tāpēc ceru, ka koalīcija man neliks šķēršļus šīs ieceres īstenošanai.

– Visas oficiālās aprindas uzsver, ka valstī ir viena valsts valoda un tā ir latviešu. Bet kur ir garantija, ka tam, kas jau ir, nevar rasties blakus vēl kāda paralēla valsts valoda? Jūs taču nevarat pateikt, ka tāda garantija ir!

– Tā es jums diemžēl nevaru pateikt.

– Nu redziet, tāpēc man kā vienkāršam pilsonim vienmēr ir tiesības būt uzmanīgam un pieļaut, ka piekāpšanās valsts valodas jautājumā kādā brīdī var būt. Ne jau otru valsts valodu uzreiz ieviesīs, bet kādu palīgvalodu. "Saskaņas centrs" un Plinera kungs pie tā tak vēl arvien strādā. Tāpēc nevajadzētu izlikties, ka valsts valodas jautājums nav politisks. Tas ir viens no svarīgākajiem politiskajiem jautājumiem, kurā nedrīkst piekāpties.

– Es negribētu teikt, ka tas nav politisks jautājums, bet tā nav tikai politiska lieta.

Var jau iet uz valdību un prasīt valodas centram miljonu, divus vai trīs, bet diez vai mēs tādu naudu dabūtu.

– Kādā valodā Latvijas varas pārstāvjiem būtu jārunā ar valsts iedzīvotājiem? Latviski, turciski vai vēl kādā citā valodā?

– Tā ir katras personas brīva griba. Tomēr es uzskatu, ka valdības pārstāvjiem būtu jārunā valsts valodā.

– Aktuāls jautājums ir arī dubultpilsonības pieļaušana to personu bērniem, kuri izbraukuši no Latvijas.

– Atgādināšu, ka tēvzemieši savulaik iesniedza izskatīšanai Saeimā jaunu Pilsonības likumu, kas gan diemžēl netika virzīts tālāk. Arī šajā likumprojektā bija paredzēta iespēja dažām personu kategorijām saņemt dubultpilsonību. Toreiz vairāk balstījāmies uz latvisko izcelsmi.

Šobrīd apvienībā bija diskusija par dubultpilsonību un, domājams, diskutēsim vēl. Problēma ir, ka faktiski jau pastāv bērni dubultpilsoņi. Ja latviešu ģimenē Īrijā dzimst bērniņš, reāli viņu var reģistrēt gan kā Latvijas, gan arī kā Īrijas pilsoni, kas šobrīd nav īsti likumīgi. Tāpēc par šo jautājumu ir jādomā. Nav izslēgts, ka šādā situācijā varētu būt dubultpilsonība, taču ar nosacījumu, ka pēc 18 gadu sasniegšanas dubultpilsonim būtu jāizvēlas, kādas valsts pilsonis viņš vēlas būt.

– Vai tad nevajadzētu būt tā, ka Latvijas pilsoņa bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no tā, vai viņš dzimis Himalaju kalnos vai kur citur.

– Ir dažādi pilsonības iegūšanas principi. Ir valstis, kur prevalē vietas princips. Tas nozīmē: ja šis bērns piedzimst kādā valstī, piemēram, tajā pašā Īrijā, tad neatkarīgi no tā, kas ir viņa vecāki, viņš var kļūt par Īrijas pilsoni.

– Var! Bet nav obligāti jākļūst!

– Ir valstis, kurās piedzimis bērns kļūst automātiski par šīs valsts pilsoni.

– Es neticu, ka ASV pilsoņa bērns, piedzimstot, piemēram, Birmā, arī automātiski kļūst par Birmas pilsoni.

– Man diemžēl par to nav precīzas informācijas.

Svarīgi ir pateikt, ka, pieļaujot dubultpilsonību atsevišķām kategorijām, mērķis ir latviskuma un saites ar savu zemi saglabāšana latviešiem ārzemēs. Izveidota darba grupa, kurā strādā arī mūsu ministrijas pārstāvji. Kad šī darba grupa būs sagatavojusi savu piedāvājumu par izmaiņām likumos, tad to arī sīkāk varēsim komentēt. Darba grupai, ko vadīs Ministru prezidents, darbs jāpabeidz līdz augusta beigām vai septembra sākumam.

– LPP/"Latvijas ceļš" rosina diskutēt par pašvaldību vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

– "TB"/LNNK nostāja ir, ka mēs neredzam vajadzību dot balsstiesības nepilsoņiem. Gan pašvaldību, gan valsts liktenis, attīstība un citi jautājumi ir jāizlemj pilsoņiem. Lēmumu pieņemšanā var piedalīties tikai un vienīgi pilsoņu deleģēti pārstāvji.

– Ir iebildums, ka pašvaldības lemj tikai par saimnieciskiem jautājumiem, tāpēc nepilsoņiem vajadzētu ļaut balsot.

– Daļa taisnības šajā argumentā varbūt ir. Taču, ja raugās no valstiskā viedokļa, tā īsti nav. Pašvaldības nelemj tikai saimnieciski, tās lemj arī politiski.

– Tātad runa tomēr ir par politisko varu.

– Jā, un arī Satversmē ir ierakstīts, ka pašvaldības vēl tikai pilsoņi. Mūsu valstī naturalizācijas prasības ir diezgan maigas, līdz ar to personām, kuras atbilst visiem priekšnoteikumiem, nav šķēršļu naturalizēties un iegūt balsošanas tiesības.

– Jūs nesen iesniedzāt apstiprināšanai valdībā jauno pilsoņu sarakstu.

– Tas ir atbilstoši likumam, tās ir personas, kuras izpildījušas naturalizācijas prasības.

– Bet, sakiet, lūdzu, cik cilvēkiem jūs atteicāt pilsonību?

– Ir arī atteikumi. Šogad pirmā pusgada laikā Naturalizācijas pārvalde izbeigusi gandrīz 1600 naturalizācijas lietas sakarā ar neierašanos uz pārbaudījumiem vai nesekmīgu pārbaudījumu kārtošanu ar trešo mēģinājumu un izdevusi 39 atteikumus piešķirt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, jo personas, kuras vēlējās iegūt pilsonību, neatbilda likuma prasībām.

– Latviešu vidū pastāv neuzticība pret nepilsoņiem, un tā liedz izsniegt pilsonību vienkārši tāpat.

– Es arī domāju, ka pastāv neuzticība, un tas ir objektīvi.

– Pliners un arī Krievijas politiķi stāsta, ka Eiropa mūs piespiedīs tomēr mīkstināt naturalizācijas prasības.

– Manā rīcībā nav informācijas, ka Eiropas Savienība mums grasītos aizrādīt par šāda veida jautājumiem.

– Eiropa jau nav tikai Eiropas Savienība, atbrauks Lindens no Eiropas Padomes un atkal izvirzīs prasības.

– Naturalizācija ir katras valsts iekšējais jautājums. Nav vienotu prasību, cik mums būtu jānaturalizē. Ir tikai bažas par to, cik daudz mums ir nepilsoņu.

Mūsu apvienības nostāja šajā ziņā ir stingra un mēs pie tās pieturamies. Domāju, ka nebūtu pamata runāt par kādām pārmaiņām.

– Tā ir jūsu nostāja, bet ir, kas saka: nu kā tad tā, cilvēkiem, kuri te dzimuši un auguši, nedod pilsonību tāpat vien.

– Es uzskatu, ka tādi argumenti neiztur kritiku, jo pilsonība tomēr ir goda lieta, tā parāda saikni ar valsti, kurā tu dzīvo. Pilsonim ir jāapzinās sava atbildība valsts priekšā, ir jāzina valsts vēsture, valsts valoda.

– Saka arī, ka naturalizācijas noteikumi jāmīkstina. Par daudz no vēstures esot jāzina un galvenais, ka jāatceras, ka bija okupācija!

– Nekāda mīkstināšana šobrīd nav paredzēta, un vismaz es kā ministrs negrasos atbalstīt šāda veida idejas. Manuprāt, drīzāk normatīvais regulējums ir pārāk mīksts.

– Tomēr skaidrs, ka tuvākajā laikā Pilsonības likums tiks atvērts gan tāpēc, lai tajā iekļautu pantus par dubultpilsonību, gan tāpēc, lai, iespējams, īstenotu jūsu plānu. Vai jūs uzticaties saviem koalīcijas partneriem tik ļoti, lai būtu droši, ka kādā jautājumā viņi nenobalsos kopā ar kreiso spārnu?

– Tas ir jautājums, kas jāizrunā koalīcijā. Man šobrīd nav pamata runāt par neuzticību koalīcijas partneru vidū. Turklāt uzskatu, ka bez savstarpējās uzticības vispār nevar būt koalīcijas.

– Taču tēvzemiešu ekonomikas ministram nepārtraukti kaut ko aizrāda, meklē iemeslus atstādināšanai. Vai jūs būsiet gana stingri sava ministra aizstāvēšanā?

– "TB"/LNNK valdē jau esam runājuši par šo jautājumu, un mūsu kopējā nostāja ir: ja mūsu ministri tiek nepamatoti kritizēti vai viņiem nepamatoti piedāvā atstāt amatus, tad, protams, mūsu apvienība aizstāvēs šos ministrus.

Kalvīša vēlme samazināt slimības pabalstus ir negodīga pret nodokļu maksātājiem

TVNET   08/16/07    Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka publiski izskanējušais priekšlikums samazināt slimības pabalstu līdz 60% no vidējās darba algas nav optimāls, lai risinātu negodprātīgu slimības lapu izmantošanu.

Slimības pabalsts paredz ienākumu aizstāšanu laikā, kad cilvēks slimības dēļ nevar strādāt. Cilvēks ir nopelnījis šo pabalstu, maksājot nodokļus. Slimības pabalstu rēķina atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām, un tas slimības laikā aizstāj iepriekšējos ienākumus.

Arī slimības laikā cilvēkiem ir jāturpina maksāt īre, par komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un jāatmaksā kredīti. Turklāt slimības gadījumā rodas arī papildu izdevumi ārsta apmeklējumam un medikamentu iegādei.

Drastiska pabalsta samazināšana veicinātu iedzīvotāju neuzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai, norāda LM.

LM speciālisti uzskata, ka negodprātīgus slimības lapu izmantošanas gadījumus nedrīkst izskaust, pasliktinot noteikumus godīgiem nodokļu maksātājiem. Turklāt pabalsta samazināšana varētu veicināt situāciju, ka patiešām slimi cilvēki nevēršas pie ārsta, bet turpina strādāt vai arī atgriežas darbā agrāk, nekā rekomendējis ārsts.

LM uzsver, ka sociālās apdrošināšanas pabalstu mērķis ir aizstāt cilvēkam ierastos ienākumus sociālā riska situācijās – slimības, bezdarba, ģimenes pieauguma u.c. gadījumos.

Lai diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām slimības lapu izsniegšanas kārtībā, LM vadībā tiks organizēta darba grupa, iesaistot tajā valsts iestāžu un ieinteresēto pušu pārstāvjus.

Lai uzlabotu slimības lapu izsniegšanu un tādējādi samazinātu finansiālus zaudējumus gan valstij, gan darba devējiem, pagājušajā gadā pēc LM iniciatīvas tika mainīta darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība.

Jaunā kārtība nosaka, ka ārstējošajam ārstam ir pienākums pēc 45 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista, kuram ir jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāpārtrauc vai jāturpina. Gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstam ir pienākums nosūtīt pacientu uz

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK), kura lemj par invaliditātes noteikšanu cilvēkam, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā. Līdz ar jauno kārtību noteikta arī stingrāka pārejošās darba nespējas kontrole.

TVNET jau informēja: lai risinātu fiktīvo slimības lapu problēmu, veselības ministrs Vinets Veldre vakar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes laikā aicināja pārskatīt pabalsta apmēru darba ņēmēja slimības laikā.

Savukārt Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), meklējot risinājumu nepamatotu slimības lapu problēmai, norādīja, ka slimības laikā darba ņēmējam varētu maksāt pat tikai 60% no vidējās darba algas līdzšinējo 80% vietā. Tomēr vēlāk premjers atzina, ka problēma esot kompleksāka.

Pret premjera un veselības ministra ideju daži sēdes dalībnieki

iebilda, norādot, ka, šādi risinot fiktīvu slimības lapu problēmu, cietīs cilvēki, kuri patiešām ir slimi, kā arī cilvēki tiks mudināti nevērsties laikus pie ārsta slimības gadījumā.

LM neatbalsta Kalvīša priekšlikumu samazināt slimības pabalstu

LETA  08/16/07    Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka publiski izskanējušais premjera Aigara Kalvīša priekšlikums samazināt slimības pabalstu līdz 60% no vidējās darba algas nav optimāls, lai risinātu nepamatotu slimības lapu izmantošanu, informēja LM Komunikācijas departamentā.

Ministrija norāda, ka slimības pabalsts paredz ienākumu aizvietošanu laikā, kad cilvēks slimības dēļ nevar strādāt. Cilvēks esot "nopelnījis" šo pabalstu, maksājot nodokļus. Slimības pabalstu rēķina atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām, un tas slimības laikā aizstāj iepriekšējos ienākumus.

LM atgādina, ka arī slimības laikā cilvēkiem ir jāturpina maksāt par īri, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un jāatmaksā kredīti. Turklāt slimības gadījumā rodas arī papildu izdevumi ārsta apmeklējumam un medikamentu iegādei.

"Drastiska pabalsta samazināšana veicinātu iedzīvotāju neuzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai," norāda LM.

LM speciālisti uzskata, ka negodprātīgus slimības lapu izmantošanas gadījumus nedrīkst izskaust, pasliktinot noteikumus godīgiem nodokļu maksātājiem. Turklāt pabalsta samazināšana varētu veicināt situāciju, ka patiešām slimi cilvēki nevēršas pie ārsta, bet turpina strādāt, vai arī atgriežas darbā agrāk, nekā rekomendējis ārsts.

LM uzsver, ka sociālās apdrošināšanas pabalstu mērķis ir aizvietot cilvēkam ierastos ienākumus sociālā riska situācijās - slimības, bezdarba, ģimenes pieauguma un citos gadījumos.

Kā ziņots, veselības ministrs Vinets Veldre iepriekš aicināja pārskatīt pabalsta apmēru darba ņēmēja slimības laikā. Savukārt Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), meklējot risinājumu nepamatotu slimības lapu problēmai, norādīja, ka slimības laikā darba ņēmējam varētu maksāt pat tikai 60% no vidējās darba algas līdzšinējo 80% vietā. Tomēr vēlāk premjers atzina, ka problēma esot kompleksāka.

Pašlaik slimības pabalstu piešķir un izmaksā no 15.darba nespējas dienas 80% apmērā no personas vidējās iemaksu algas. Par pirmajām 14 slimošanas dienām slimības naudu maksā darba devējs.

Lai diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām slimības lapu izsniegšanas kārtībā, LM vadībā tiks organizēta darba grupa, iesaistot tajā valsts iestāžu un ieinteresēto pušu pārstāvjus.

Lai uzlabotu slimības lapu izsniegšanu un tādējādi samazinātu finansiālus zaudējumus gan valstij, gan darba devējiem, pagājušajā gadā pēc LM iniciatīvas tika mainīta darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība.

Jaunā kārtība nosaka, ka ārstējošajam ārstam ir pienākums pēc 45 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista, kuram ir jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāpārtrauc vai jāturpina.

Gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstam ir pienākums nosūtīt pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK), kura lemj par invaliditātes noteikšanu cilvēkam, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā. Līdz ar jauno kārtību noteikta arī stingrākā pārejošās darba nespējas kontrole.

Saimniecībā un biznesā...

Tekošā konta deficīts samazinās līdz 21,5% no IK

Zaiga Dūmiņa,  Diena  08/11/07   Gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo, nedaudz samazinājies tekošā konta deficīts, lai arī joprojām tas ir lielāks nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Tas vērtējams kā virzība makroekonomiskās nesabalansētības mazināšanas virzienā, norāda Latvijas bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. Kā liecina Latvijas bankas provizoriskie dati, šā gada otrajā ceturksnī tekošā konta deficīts bijis apmēram 21,5% no iekšzemes kopprodukta (IK). Iepriekšējā ceturksnī tas bija 25,7% no IK, savukārt pērnā gada atbilstošajā periodā — 17,6% no IK. Pozitīvās tendences turpinājumam būtiski veicināt eksporta attīstību, kā arī īstenot valdības pretinflācijas plānu, kas līdz ar iekšējā patēriņa mazināšanu mazinātu arī importu, norāda eksperti. Diena jau rakstījusi, ka par ekonomikas stabilitātei draudīgu uzskatāms jau tekošā konta deficīts, kas pārsniedz 6% no IK.

"Kaut kādi uzlabojumi ir, bet viss vēl ir priekšā," saka Hansabankas analītiķe Lija Strašuna, uzsverot pretinflācijas plāna nozīmi tālākam progresam. Arī SEB Unibankas eksperts Andris Vilks norāda, ka tekošā konta deficīta līmenis joprojām ir ļoti augsts, taču redzamas stabilizācijas pazīmes. Viņš norāda, ka arī šis rādītājs, tāpat kā inflācija un IK pieaugums, būtiskākas pozitīvās ievirzes varētu atspoguļot gada otrajā pusē. Tiesa, gada beigas gan parasti nāk ar "savu spiedienu" un dažādiem tēriņiem, tādēļ būtiska loma būs valdībai un budžeta plānošanai. "Šī rādītāja turpmāku pakāpenisku uzlabojumu ļauj sagaidīt valdības makroekonomikas stabilizācijas pasākumu tālāka efektīva iedarbība — proti, lēnāks kreditēšanas pieauguma temps, ko iepriekšējos mēnešos jau esam vērojuši. Īsāk sakot, ja turpinās pakāpeniski piebremzēties iepriekš pārāk straujā kreditēšana, ir lielākas iespējas, ka samazināsies arī importa pārsvars pār eksportu," norāda M.Grāvītis. Savukārt A.Vilks uzsver, ka akcents būtu jāliek uz eksporta veicināšanu. "Importa dzinulis ir tik spēcīgs, tik kārdinošs, ka mums nav, ko likt tam pretī. Mēs nevaram apvaldīt attīstības tempu tādēļ, ka esam spiesti ieguldīt visu, lai labāk dzīvotu, labāk ēstu, labāk iekārtotu mājokļus. Eksporta rādītāji uzlabojas, taču tie nav tik stabili," saka A.Vilks.

Lielākos piesārņotos objektus Latvijā sāks likvidēt nākamgad

Jānis Ogle,  NRA  08/13/07    Viens no padomju varas mantojumiem ir ķīmiskais piesārņojums, kas palicis pēc rūpniecības un armijas. Vides ministrijā (VM) aktīvi tiek saskaņoti projekti, lai jau nākamgad sāktu attīrīt visvairāk piesārņotās un videi bīstamākās teritorijas.

Latvijā būtu jāattīra 242 piesārņotas un 2622 potenciāli piesārņotas vietas.

Olaines un Jelgavas ķīmisko atkritumu izgāztuves, Liepājas Karostas kanāls, Inčukalna gudrona dīķi un naftas piesārņojuma objekti Rīgā (Rumbulā un Tvaika ielā) – šie ir piesārņojuma avoti, kuriem pirmajiem tiks rasti līdzekļi, lai tos likvidētu.

Patlaban ir noteikti projektu pieteicēji un realizācijas termiņi. Tiek plānots, ka projektu realizācija ilgs aptuveni trīs gadus. Paredzēts darbus sākt nākamgad, bet līdz 2013. gadam plānots šos projektus pilnībā pabeigt. Pagaidām nav precīzi zināmi visi plānotie darbi, taču piesārņotajās vietās tiks veikta pilnīga sanācija, Neatkarīgo informēja VM Projektu sagatavošanas departamenta atkritumu saimniecības projektu nodaļas vadītāja Signe Zakka.

Projekts Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija paredz pilnībā likvidēt padomju gados radīto ķīmisko piesārņojumu Olaines un Jelgavas ķīmisko atkritumu izgāztuvē, Liepājas Karostas kanālā, Inčukalna gudrona dīķī un naftas piesārņojuma objektos Rīgā – Rumbulā un Tvaika ielā. Šajās vietās konstatēts liela apjoma un augstas koncentrācijas vēsturiskais piesārņojums. Saskaņā ar pētījumu un monitoringa datiem piesārņojošo vielu parametri šajās teritorijās pārsniedz likumdošanā noteiktos kritiskos robežlielumus, turklāt atsevišķos gadījumos pat vairākus desmitus vai simtus reižu. Nevienā no tām nav iespējams piemērot principu piesārņotājs maksā, jo struktūras, kas radījušas šo piesārņojumu, vairs nepastāv, kā arī nav tiešu to saistību pārņēmēju. Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda paredzēts izlietot 49 miljonus eiro. Inčukalna gudronu dīķu likvidēšanai un sanācijai būs nepieciešami aptuveni 20 miljoni, Olaines toksisko atkritumu izgāztuves attīrīšanai –15 miljoni, Karostas kanāla piesārņojuma likvidēšanai – desmit miljoni, bet Jelgavas ķīmisko atkritumu izgāztuvei – četri miljoni eiro.

Pirmais objekts, kurā sāks attīrīšanu, būs Inčukalna gudrona dīķi, kas, pēc vides ekspertu domām, ir bīstamākais objekts. Pēc tam notiks piesārņojuma sanācija Jelgavā un Liepājā, kā arī Olainē. "Gudrona dīķi vidi apdraud visvairāk, jo dīķu pamatne nav nostiprināta un toksiskās vielas vairāk nekā trīsdesmit gadu tajos vienkārši gāztas smiltīs," Neatkarīgajai skaidro Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš. Inčukalna pagastā divos gudrona dīķos naftas produktu pārstrādes atkritumi atrodas 1 305 000 kvadrātmetru platībā. Šajā vietā novērots arī gruntsūdens piesārņojums. Vienā dīķī piesārņojuma dziļums ir 90 metru, otrā – no 30 līdz 70 metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) dati. 2013. gadā paredzēts dīķus pilnībā likvidēt un no piesārņojuma attīrīt arī tā skartos gruntsūdens slāņus. Projekta pieteicējs par gudrona dīķu attīrīšanu būs Bīstamo atkritumu valsts pārvaldības aģentūra, informēja S. Zakka.

Tikpat bīstams videi ir arī ādas pārstrādes rūpnīcas Kosmoss palikušais mantojums Jelgavā. Šajā vietā četros ar smilšu vaļņiem norobežotos dīķos galvenokārt tika uzkrāti ādu pārstrādes šķidrie atkritumi, tomēr, kā uzsver vides speciālisti, piesārņojuma sastāvs ir dažāds. Jelgavas šķidro toksisko atkritumu izgāztuve darbojusies no 1965. līdz 1987. gadam. Neilgi pēc izgāztuves slēgšanas 1987. gada lietavās tika pārrauti dīķu aizsargvaļņi un šķidrie atkritumi applūdināja mežu uz ziemeļiem no izgāztuves. Piesārņojuma sekas bija jūtamas tuvējos meliorācijas grāvjos. Piesārņotās teritorijas platība ir 23 000 kvadrātmetru, dziļums no 6 līdz 12 metriem, liecina LVĢMA informācija. Arī šīs teritorijas sanācijas projekta pieteicējs ir Bīstamo atkritumu valsts pārvaldības aģentūra.

Sākotnēji Liepājas Karostakanālā ievadītas notekas, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem ievērojami pārsniedz pieļaujamās normas. Smago metālu savienojumi ilgu laiku uzkrājušies un nogulsnējušies gultnē. Padomju laikā Karosta aptuveni 50 gadu bija slēgta militārā zona, kur tika noplūdināti arī naftas produkti. Piesārņotās teritorijas platība ir apmēram 780 000 kvadrātmetru. Galvenās piesārņojošās vielas tajā ir naftas produkti un smagie metāli, bet kopējais piesārņojuma nogulumu apjoms ir apmēram 600 000 kubikmetru, liecina LVĢMA dati. Vides speciālisti atzīst, ka, ņemot vērā piesārņojuma kvantitāti, Karostas attīrīšana, būs viens no grūtāk realizējamajiem projektiem. Sanācijas projekta pieteicējs par šo teritoriju būs Liepājas speciālā ekonomiskā zona.

Lielas pūles prasīs attīrīšanas darbi bijušajā Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuvē, kas izmantota vairāk nekā 30 gadu. Olainē piesārņojums plešas 400 000 kvadrātmetru platībā. Izgāztuvē, pēc Eiropas Savienības ekspertu vērtējuma, atrodas apmēram 6500 tonnu bīstamo atkritumu, bet gruntsūdeņi 10–12 metru dziļumā zem izgāztuves ir piesārņoti 30–100 hektāru platībā, Neatkarīgajai pastāstīja Vides ministrs Raimonds Vējonis. Arī šīs teritorijas sanācijas projekta pieteikums jāiesniedz Bīstamo atkritumu valsts pārvaldības aģentūrai. Sarkandaugavā, Tvaika ielā, un bijušā Rumbulas lidlauka teritorijā esošā piesārņojuma likvidēšanas projekta izstrāde ir Rīgas domes kompetencē.

VM uzsver, ka pašlaik neviens pētījums neuzrāda, ka pastāvētu draudi cilvēkiem. Latvijā ir 242 piesārņotas vietas un 2622 potenciāli piesārņotas vietas.

Viedoklis: Nacionālās bibliotēkas celtniecības uzraudzības smagie līkloči

Juris Paiders,  NRA  08/13/07    Kā zibens no skaidrām debesīm gaismas pils tēlu aptumšoja ziņa, ka AS Merko Ehitus un tās meitas kompānija SIA Merks atteicās no dalības konkursā par Nacionālās bibliotēkas būvniecību.

Līdz ar to, Gaismas pils sāk iegūt vaibstus, kas drīzāk piestāvētu tumsas varas pārņemtai vampīru un zombiju pilij.

Nākamgad jau varēsim svinēt divdesmito gadadienu, kopš aizsākta šā vērienīgā objekta projektēšana. Kādas tik nejaucības nav notikušas šā ilgā projekta laikā. Mahinācijas ar nekustamajiem īpašumiem (jo zemi zem nacionālas būves valsts nesteidzās rezervēt un to īpašumā ieguva spekulanti, pirms valdībai ienāca prātā doma to rezervēt) ir stāsts, kas jau ir noslēdzies. Vislielākā kliegšana bija par Latvijas klimatiskajiem apstākļiem nepiemēroto projekta skici. Arī šī problēma nu jau ir atrisināta. Kā Neatkarīgajai izskaidroja valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi direktors Zigurds Magone, stikla kalna jumts nebūs no stikla, bet gan tiks izmantots Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošākais nerūsējoša tērauda skārds.

Lai novērstu sorosiešu preses kritiku, aģentūra Jaunie trīs brāļi vienojās, ka cēla organizācija Delna uzraudzīs Nacionālās bibliotēkas būvniecību tā, ka šajā procesā nebūs pat korupcijas šaubu ēnas.

Jāsaka, ka Delnas uzraudzība pati par sevi ir aizdomīga. Delna šogad finansēja opozīcijas prezidenta ievēlēšanas politiskās reklāmas kampaņu. Faktiski korupcijas uzraugi, finansējot politiskās reklāmas kampaņu, pārkāpa pat formālo robežu, kas šo organizāciju šķir no politiskas kustības vai partijas. Turklāt, lai iepirktu reklāmas, korupcijas uzraugi iebrauca dziļos mīnusos un tagad lūdz žēlastības dāvanas, lai nomaksātu vēlēšanu kampaņas kredītu. Aģentūru Jaunie trīs brāļi uzrauga organizācija, kas ir parādos līdz ausīm. Kā Neatkarīgajai apgalvoja Zigurds Magone, parādu jūgā iegrimusī organizācija uzraudzību veic pilnīgi bez maksas. Tā teikt, par skaistām acīm.

Tāpēc nav jābrīnās, ka Gaismas/Tumsas pils būvniecības konkursa noteikumi rada pamatotas bažas par tendenciozitāti un ir korupcijaa šaubu ēnu pilni. 19 gadu projektēja, projektēja, projektēja. Tagad būvniekiem tiek dotas 33 dienas laika, lai, izpētot daudzos projekta sējumus, iedotu pilnu tāmes aprēķinu un viedokli par finansējumu.

Finansējuma modelis ir ārpus jebkurām saprāta normām.

Nacionālās bibliotēkas kopējās izmaksas tiek lēstas apmēram 116 miljoni latu. LNB ēkas būvdarbu veicēju konkursa nolikumā noteikts, ka uzņēmējam, kas iegūs tiesības būvēt, būs arī jānodrošina būvniecībai nepieciešamā naudas plūsma. Valsts būvuzņēmējam naudas līdzekļus atmaksās 20 gadu ilgā laika posmā, izmantojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības – 6,9 miljonus latu no valsts budžeta nākamos 20 gadus.

Labrīt! RIGIBOR likme latu kredītiem uz gadu tagad ir 8,24%. Ja konkursā pieteicies būvnieks aizņemsies bankā 100 miljonus latu par RIGIBOR likmi, tad tikai procenti vien gada laikā būs 8,24 miljoni latu. Tas ir par 1,34 miljoniem latu vairāk nekā valdības ikgadējais finansējums. Vēl ir jāatrod filantropiski noskaņota banka, kas aizdos 100 miljonus par RIGIBOR likmi. Parasti bankas vēlas nopelnīt un kredītiem ir vēl kāds procents vai vairāk klāt. Delnas modrie uzraugi nav pamanījuši (vai ir ļoti ieinteresēti nepamanīt), ka šādos apstākļos būvnieks parakstās uz tūkstošiem reižu lielākiem neatgūstamiem parādiem nekā Delnas prezidenta kampaņas mīnusi.

Uz šādiem nosacījumiem var parakstīties tikai tāds būvnieks, kurš jau ir vienojies, ka tāme un finansējuma modelis nākotnē tiks mainīts.

Acīmredzot Merks ne ar vienu nav vienojies un uzņēmuma vadība nevar parakstīties uz apzinātu bankrotu.

Kādu motīvu vadīti no konkursa nav atteikušies pārējie būvnieki? Vai tiešām celtnieki tagad kļuvuši par absolūtiem filantropiem, kuriem peļņa vienaldzīga, un gatavi uz sava rēķina būvēt tumsas pārņemto vampīru pili?

Viedoklis: Vidusmēra latvieša taupības plāns

Kristiāna Lapiņa,  Apollo  08/13/07    Premjers tomēr mums ir gaišs cilvēks. Vismaz uz simt vatiem. Vidusmēra latvietim (un arī jebkuras citas tautas pārstāvim, ja vien viņš dzīvo šeit) ir sniegts ieteikums pievilkt jostiņu ciešāk — par kādiem četriem caurumiņiem noteikti. Nav gan skaidrs, kā tas izdarāms — vai tagad vajadzētu pāriet no piena dzeršanas uz ūdeni vai arī iet pie zobārsta reizi desmit gados — lai samazinātu izdevumus; vai arī vienkārši iedomāties, ka cilvēkam viss ir un tiekties uz askēzi. Tomēr ieteikumi nebūs viegli izpildāmi.

Varētu, protams, necelt māju par pusmiljonu un apdomāties, vai tiešām ir nepieciešams pakāpienus apzeltīt, bet šādu problēmu vairākums Latvijas iedzīvotāju nerisina. Viņus drīzāk uztrauc doma, kā savilkt galus kopā un kā racionāli sadalīt līdzekļus, kuri viņiem ir. Pieņēmums, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju to vien dara, kā cenšas realizēt patērētājsabiedrības trulākos sapņus, ir aplams. Daļa, protams, nodarbina sevi ar sekundāras nozīmes blēņām, bet lielākoties cilvēkiem ir raksturīga ekonomiskās spriedzes diktēta pragmatiska pieeja dzīvei un jaunu golfa nūju iegāde nav centrālais jautājums.

Izdevumu samazināšanas plāns un atteikšanās no ekskluzīviem pirkumiem būtu jāattiecina arī uz valsti kopumā. Nav īsti skaidrs, kā inflācijas plāna samazināšanas kontekstā būtu jāizturas pret ambiciozu projektu realizēšanu vai to, ka valdība nerisina būtiskus jautājumus, kuri vistiešākajā veidā skar Latvijas sabiedrību. Drīzāk laikam gan negatīvi.

Tas, ka likumprojekti tiek izstrādāti gaismas ātrumā, bet apmierina tikai kādas atsevišķas ekonomiskās grupas intereses, liek domāt, ka valsts kļuvusi par uzņēmumu, kuram, kā mēs nule varējām uzzināt no kārtējā autora kārtējās grāmatas, ir tikai divi funkcionāli nozīmīgi stāvokļi — tas pastāv tikai tādēļ, lai radītu iespēju apmierināt uzņēmuma īpašnieka dzīves stila prasības, vai arī tādēļ, lai tas tiktu pārdots.

Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem ieteikumi apdomāt, ko viņi var vai nevar atļauties, izklausās vismaz pēc liekulības, ja ne pēc cinisma, vēl jo vairāk, ja tie nāk no tādu cilvēku mutes, kuri paši sevi nenoslogo ar kalkulācijām attiecībā uz sviestmaižu iegādi. Latvijas vidusmēra iedzīvotāji joprojām skaita naudu pirms katra lielāka pirkuma un kredītsaistības ar banku pielīdzina dvēseles pārdošanai, labi apzinoties, ka tā ir piespiedu verdzība, kas būs spēkā ilgu laiku. Laukos bērni reizēm ēd tikai vienu reizi dienā — skolā, jo viņiem jāmēro ceļš uz skolu un brokastīm nav laika, bet vakariņas jāmēģina gatavot pašiem, jo vecāki ir darbā līdz vēlam vakaram, lai nopelnītu iztiku ģimenei. Pastnieki, kuri tagad pilnīgi bez bažām var attiecināt izdevumu samazināšanas plānu uz sevi (viņiem vajadzēs izdevumus samazināt, jo vienkārši nebūs naudas, ko izdot), ir tikai viena cilvēku grupa, kura pilnīgi pamatoti var uzdot jautājumu, cik valdība un attiecīgais ministrs kopā ar klerku baru atbilstošajā ministrijā ir ieinteresēts risināt problēmu. Vēl viens jautājums, kurš aktualizējas pamazām, bet kurš ekonomisko situāciju uzvārīs burtiskā nozīmē, ir lata piesaistīšana eiro, sekojošais patēriņa preču pieaugums un naudas vērtības kritums, kas atkal vistiešāk un sāpīgāk ietekmēs t. s. mazo cilvēku. Pieliekot klāt faktu, ka vienam otram cilvēkam, kurš saistīts ar šīm lietām vistiešākajā veidā, nule beidzas pilnvaru termiņš, gribas jautāt — vai patiešām tā ir tikai kārtējā sakritība.

Inflācijas tempu pieaugums liek aizdomāties. Bet laikam ne īstajiem cilvēkiem. Katrā ziņā ne tiem, kuru tiešajos pienākumos ietilpst ekonomisko procesu detalizēta analīze. Var jau būt, ka gaišums traucē. Ģenialitāte vai atbildības izjūta noteikti ne. Tās vaibsti valdības vīru sejās nav manāmi. Laikam ir izdzisuši piekoptā dzīves stila dēļ. Lai viņi izskatītos labāk, varbūt vienkārši vajag valsti pārdot. Kā uzņēmumu, kurš vairs nenes peļņu. Ar visu taupības plānu.

LDDK: Bezdarbnieks — vislabāk apmaksātā profesija Latvijā?

Latvijas Darba devēju konfederācija,  Apollo  08/14/07    Valdība aicina darba devējus izmantot esošās darbaspēka rezerves un kūtri mazina birokrātiju darbinieku piesaistīšanai no citām valstīm, tajā pašā laikā padarot bezdarbniekus par vienu no privileģētākajām un pelnošākajām profesijām Latvijā. Bezdarbnieka pabalsts, kas ir atkarīgs no sociālās apdrošināšanas iemaksām, var būt pat daudz vairāk nekā 20 lati dienā, kas ir turpat uz pusi vairāk nekā vidējās algas saņēmēja dienas ienākumi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle apliecina, ka «LDDK saņem arvien vairāk sūdzību no saviem biedriem par darba ētikas zudumu darbiniekos un biežo kadru mainību strādājošo vēlmes dēļ negodprātīgi izmantot sociālās drošības sistēmu. Darbiniekiem kļuvis izdevīgi nepamatoti slimot un nestrādāt. Analizējot bezdarbnieka statusa un pabalstu sistēmas piešķiršanas nosacījumus, lai nodrošinātu darbaspēka pieejamību uzņēmumiem un veicinātu iedzīvotāju vēlmi strādāt, pilnveidot sevi un uzņēmumus, kuros tie strādā. LDDK aicina Labklājības ministriju un valdību izvērtēt bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru.»

LDDK aicina valdību operatīvi reaģēt uz darba tirgus izmaiņām Latvijā un samazināt bezdarbnieku pabalsta saņemšanas laiku no deviņiem mēnešiem uz četriem mēnešiem, jo uzskata, ka vidējais laiks, kas nepieciešams jaunas darba vietas atrašanai, pārkvalifikācijai vai kvalifikācijas paaugstināšanai ir apmēram trīs mēneši. Izņēmumu gadījumi var tikt attiecināti uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem, pensionāriem un cilvēkiem ar ievērojamu darba stāžu, kuriem nav iespējams uzreiz piedāvāt nepieciešamās pārkvalifikācijas iespējas. Tikai atsevišķos gadījumos kvalifikācijas iegūšanas laiks atsevišķām profesijām varētu būt līdz sešiem mēnešiem. LDDK uzskata, ka būtu lietderīgi arī pārskatīt bezdarbnieka pabalstu apmēru, balstoties uz iedzīvotāju ienākumiem.

Balstoties uz LDDK rīcībā esošo Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) informāciju, Latvijā turpina samazināties bezdarbnieku skaits. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007. gada jūnija beigās bija 5,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). NVA uzskaitē 2007. gada jūnija sākumā bija 62 833, jūnija beigās — 62 287 bezdarbnieki. Tomēr, neraugoties uz darba algu un jaunu darba vietu skaita pieaugumu valstī, bezdarbnieku statusa piešķiršanai ir tendence pieaugt vasaras sākumā — 2007. gada jūnijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7559 cilvēkiem, tas ir, par 712 cilvēkiem jeb 10,4% vairāk nekā maijā; bezdarbnieku statusu zaudējošo skaits samazinās — 8154 cilvēki, tas ir, par 1040 cilvēkiem jeb 11,3% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, jo cilvēki cenšas izmantot vasaras mēnešus atpūtai un nemeklē intensīvi jaunu darbu; saglabājas tendence bezdarbnieku vidū bez attaisnojuma nepildīt bezdarbnieka pienākumus, kā dēļ 49,7% no bezdarbnieku kopskaita jūnijā zaudēja bezdarbnieka statusu.

Viedoklis: Globālais finanšu karš jau ir sācies

Juris Paiders,  NRA  08/15/07     2007. gads iezīmējas ar ievērojamu svārstīgās (RIGIBOR) latu likmes kāpumu. Ikmēneša maksājumi latu kredītu ņēmējiem ievērojami pieauga. Pārejot no latu kredītiem uz eiro kredītiem, bija iespējams būtiski samazināt ikmēneša maksājuma apjomu latos. Visu šo gadu notika nepārtraukta bēgšana no kredītiem latos uz eiro kredītiem. Eiro kredītu svārstīgā likme EURIBOR arī tagad ir gandrīz divas reizes mazāka nekā latu mainīgā likme. Domājams, ka Latvijas kredītņēmēju masveida bēgšanu no latiem uz eiro pastiprinās arī atšķirībās Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Latvijas Bankas piekoptajā finanšu politikā. LB, cīnoties pret inflāciju, ļāva latu mainīgajai kredītlikmei teju vai divkāršoties, bet ECB rīkojas pilnīgi pretēji.

Pagājušajā nedēļā pasaulē strauji samazinājās naudas piedāvājums starpbanku sektorā. Atbilstoši tirgus ekonomikas likumiem, ja piedāvājums samazinās, bet pieprasījums paliek nemainīgs, cenām jāpieaug. Finanšu sektorā naudas cena ir procentu likme. Samazinoties naudas piedāvājumam, lai pieprasījums un piedāvājums līdzsvarotos, ir jāpalielinās procentu likmēm. Globālajā un Eiropas starpbanku tirgū aptrūkās naudas, un sāka strauji kāpt eiro mainīgā likme. Atcerēsimies, ka Latvijā janvārī sāka kāpt RIGIBOR likme, bet LB neiejaucās, un likmes sakāpa pie 9%. Augustā līdzīgs process aizsākās Eiropas starpbanku tirgū, bet ECB neļāva starpbanku mainīgajai likmei kāpt pāri mēram. Ceturtdien, piektdien un pirmdien ECB veica kopumā gandrīz 200 miljardu eiro lielu intervenci, lai apturētu eiro mainīgās likmes kāpumu. ECB noturēja mainīgo eiro likmi, nepieļaujot ievērojamas izmaiņas.

Ja ECB nebūtu veikusi tik gigantiska mēroga finanšu injekciju, tad tie eiro kredītu ņēmēji, kam pārrēķina dienas iekristu 9.–13. augustā, nākamajā periodā par saviem kredītiem, iespējams, maksātu divas reizes vai pat vēl lielāku ikmēneša maksājumu nekā citi. Ja ECB nebūtu iejaukusies, tas vistiešākajā mērā skartu arī eiro kredītu ņēmējus Latvijā. Tad tie, kas šogad pārlēca no kredītiem latos uz eiro kredītiem, kostu elkoņos un būtu izmisumā, jo nav jau vairāk, uz kurieni pārlēkt. Augustā ASV Federālā rezervju sistēma ar simts miljardu lielu injekciju glāba dolāru procentlikmes. Nav vairs, kur sprukt! ECB neļāva starpbanku procentlikmei būtiski palielināties, savukārt LB, lai apkarotu inflāciju, visādi stimulē latu kredītu likmes maiņu.

ECB politika, noturot starpbanku procentu likmes, atkal ir viens papildu arguments, kāpēc kredīti eiro šķiet drošāki un pievilcīgāki nekā kredīti latos.

Finansu injekcija 200 miljardu eiro apmērā ir līdzšinējā vēsturē kaut kas nepieredzēts. Pat 2001. gada septembra terora aktu izraisīto paniku izdevās novērst ar mazāku naudas intervenci. Vai tiešām problēmas vienā šaurā ASV biznesa segmentā (augsta riska hipotekārajā sektorā) spēj izprovocēt tik milzīgus globālus satricinājumus?Cenas ASV hipotekārajā sektorā būtiski nav samazinājušās. Turklāt, ja augsta riska hipotekārie kredīti netiks atdoti, tad bankas iegūs ieķīlātos īpašumus. Ja īpašuma cenas nav ievērojami kritušās, tad zaudējumiem nevajadzētu būt pārmērīgiem.

Tas rada aizdomas, ka finanšu krīzei, iespējams, ir citi, daudz nopietnāki cēloņi, par kuriem analītiķi nevēlas runāt. Daudz ticamāk, ka ASV jau gatavo un tuvākajos mēnešos izziņos publiski reformu Federālo rezervju sistēmas uzraudzības mehānismā.Domājams, ka lielās finanšu reformas mērķis būs ierobežot naudas īpašnieku (izņemot Eiropu un ASV) iespējas spekulēt ASV finanšu un akciju tirgos. Jau pašlaik Ķīnai, Krievijai un arābiem pieder lielāki valūtas resursi nekā amerikāņiem. Aizliedzot investēt ar svešu (krievu, ķīniešu, arābu) naudu, tiks aizsargātas ASV stratēģiskās nozares no tā, ka aktīvus var pārņemt amerikāņiem nedraudzīgu valstu finanšu aģentūras. Ja tiks ierobežotas iespējas spekulēt ASV akciju un finanšu tirgos, tad ir saprotams satraukums pasaules tirgos. ASV finanšu sistēma ir sākusi gatavoties reformai.

Par to liek domāt arī ASV banku negaidītais lēmums atteikties uzturēt korespondējošos kontus ar Latvijas bankām. Globālais finanšu karš jau ir sācies. Iespējams, jaunākā pasaules kara galvenais kaujas lauks būs banku un finanšu sfērā.

Ar jaunu ražotni cer uzlabot eksportu

Anna Novicka,  Diena  08/15/07    Metālapstrāde ir viena no eksporta ziņā perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm, uzskata uzņēmuma Mārupes metālmeistars vadītājs Andris Skolmeistars, kurš trešdien atklāj jaunu, gandrīz miljonu eiro vērtu ražotni Jelgavā. Tā papildinās uzņēmuma produktu klāstu ar lielgabarīta metāla konstrukcijām, kurām jau atrasti pircēji Skandināvijas valstīs.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītāja vietnieks Māris Balodis pauda gandarījumu, ka par spīti visām grūtībām ražošanas uzņēmumi atrod iespējas paplašināties. Vienlaikus viņš uzsver — Jelgavā pieaugot jaunu ražotņu skaitam, pilsētas vadībai rūpīgāk jāpievēršas darbaspēka jautājumam, jo Mārupes metālmeistars nav vienīgais uzņēmums, kas izlēmis šeit veidot rūpnīcu.

Kā Dienai stāsta A.Skolmeistars, jauna ražotne tapusi ar ES fondu līdzekļu palīdzību, kas nosegs 55% no projekta izmaksām. Līdz šim uzņēmums ražoja galvenokārt apšūšanas elementus, sienu un jumtu profilus un ūdens noteksistēmas, bet līdz ar jaunu jaudu parādīšanos būs iespējams piedāvāt klientiem arī lielgabarīta konstrukcijas, kuras var izmantot, piemēram, mašīnbūvē.

Latvijas metālapstrādes produkcijas konkurētspēju ārvalstīs A.Skolmeistars skaidro ar ilgām, vēl no padomju laikiem saglabātām nozares tradīcijām, mūsu konstruktoru profesionalitāti un izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli. Atrodoties starp Krieviju un Eiropu, iespējams būt elastīgākajiem izejmateriālu iepirkumu ziņā, piebilst uzņēmuma vadītājs. Viņš lēš, ka pēc jaunas ražotnes atklāšanas apgrozījums palielināsies no 3 līdz 6—7 milj. latu, no kā eksports veidos ap 25%. Cerības uz izaugsmi Mārupes metālmeistars saista arī ar augošo pieprasījumu Baltijas tirgū.

Diena jau daudzkārt rakstījusi par Latvijas tirdzniecības bilances pasliktināšanos, eksportam piekāpjoties importam.

Kalvītis: Eiro ieviešana Latvijā nav iespējama agrāk par 2012.gadu

TVNET / 900 sekundes / LETA   08/15/07    Latvijā ierobežot inflāciju Eiropas Savienības noteiktajās robežas nebūs iespējams agrāk par 2012.gadu, kas arī ir optimistiskākais termiņš eiro ieviešanai, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja premjers Aigars Kalvītis.

Pēc Kalvīša vārdiem, galvenie inflācijas dzinējspēki ir enerģijas un pārtikas produktu cenas, kas dažādu apstākļu dēļ pašlaik aug un, visticamāk, turpinās augt visā pasaulē, līdz ar to arī Latvijā. "Mēs varam uz galvas stāvēt, bet vietējais zemnieks nepārdos savu produkciju lētāk nekā pārtika maksā pasaulē," sacīja politiķis.

Kalvītis atkārtoti pauda viedokli, ka inflāciju nevar apkarot gada laikā, turklāt valdības rīcības iespējas esot visai ierobežotas - esot vien iespējams mazināt iekšzemes patēriņu, nekustamā īpašuma spekulācijas u.tml.

Premjers arī izteicās, ka to, vai inflācija būs augsta turpmākos 5 vai 10 gadus, patlaban vēl grūti spriest. Esot jāsaprot, ka pie šādām enerģētikas cenām un augoša pārtikas tirgus, inflācija ir objektīva parādība, uzskata Kalvītis.

Kā ziņots, šā gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, patēriņa cenas pieaugušas par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Preču cenas augušas par 8,2%, bet pakalpojumu cenas - par 13%.

Jūlijā bija augstākā inflācija pēdējos desmit gados, jo pēdējoreiz augstāka inflācija nekā šomēnes bija 1997.gada februārī - 9,9%.

Viedoklis: Skat, Gaismas pils salīgojās!

Dainis Lemešonoks, īpaši «Latvijas Avīzei»  08/15/07    Diez vai būvfirma «Merks» bija rēķinājusies ar tādu «vētru ūdensglāzē», kādu radīja tās pagājušajās nedēļas nogales paziņojums atteikties turpināt dalību konkursā par tiesībām celt Nacionālo bibliotēku.

Tagad uzņēmums droši vien visvairāk vēlētos, lai nekas tāds nebūtu izsacīts – jo, galu galā, izvairīties no vairs negribētā goda celt Gaismas pili tas varētu arī neuzkrītošākā veidā. Kuram celtniekam gan ir patīkami dzirdēt konkursa rīkotāju (acīm redzami pietēlotās) šaubas par savām potencēm vispār šādus būvdarbus paveikt vai, vēl trakāk, arī pārmetumus par iespējami nepietiekamu biznesa ētiku. Bet ar tiem «Merkam» ļoti asi uzbruka korupcijas apkarošanas sabiedrība «Delna», kas, tā vien šķiet pēc attiecīgā paziņojuma dedzības, ir sevi nozīmējusi par šīs un abu pārējo nacionālo lielbūvju – AB dambja koncertzāles un Andrejsalas muzeja – «morāles garantu».

Tā ka būvfirmai tagad droši vien ilgi vajadzēs taisnoties vienaldzīgajai sabiedrībai, ka tās plānos nav bijis korumpēt un korumpēties pašai. Kaut gan šis atteikums būtībā bija pavisam ordinārs biznesa lēmums, kādu netrūkst ne celtniecībā, ne jebkurā citā nozarē, jo katram ir tiesības savlaicīgi un tiesiski korekti atteikties no sev neizdevīga darījuma. Turklāt šis atteikums nenozīmē, ka tādējādi uzreiz aptrūktos gribētāju vispār celt Gaismas pili. Es nevēlos būt rupjš, bet tomēr: steidzoties apvainot to, kurš nav bijis ieinteresēts slēgt darījumu, otra puse drīzāk rada aizdomas par to, cik korekts ir piedāvājums. Ziniet, tieši tā tirgus būdu pārdevēji mēdz lamāties, ja tiem nav izdevies iesmērēt pircējam šaubīgu mantu.

Diži nacionāla mēroga projekti, īpaši jau tādas monumentālas būves kā Tautas partijas kultūrnešu iecerētie «Jaunie trīs brāļi», attīstās pēc īpatnējas, reizēm pat visai absurdas loģikas. It kā runa ir par betona tonnām, stiklu hektāriem un komunikāciju kilometriem, galu galā, par miljoniem latu – pamatīgām, svarīgām un gluži taustāmām lietām.

Patiesībā šīs mūsdienu Heopsa piramīdas (jo arī tām svarīgāka par funkcionalitāti ir tieši būvē ietvertā ideja, piemēram, par valdnieka nemirstību vai arī par nācijas uzplaukumu stipras valdības virsvadībā) ir kā rūpīgi uzslieti kāršu namiņi, kas vārīgi balstās uz visnestabilākajiem pamatiem – mainīgās politiskās konjunktūras un sabiedriskās domas. Tamdēļ šādu projektu īstenotāju galvenās rūpes ir nevis pietiekamas finanšu plūsmas vai savlaicīgi celtniecības termiņi, bet gan šīs būves reputācija tautas acīs. Cik daudz nervu šūnu un enerģijas nav nodedzinājusi kultūras ministre, lai paceltu šo reputāciju politiskiem konkurentiem un citiem kritiķiem neapgrābstāmā augstumā. Ideālā variantā mums, aizdomīgajiem, piekasīgajiem un sīkstulīgajiem tumsoņām, būtu jāsaprot, ka runa ir par nacionāliem tempļiem, kuru kulturālā, valstiskā un etnosakrālā nozīme sniedzas pāri ikdienišķa rasolēdāja saprašanai un tāpēc šo ēku celtniecība un ar to saistītie izdevumi ir būtībā neapstrīdamas lietas.

Tieši tādēļ «Merka» izstāšanās no cīņas par pasūtījumu izraisīja tik lielu rezonansi mediju telpā un arī tik sāpīgu pretreakciju, jo tā publikas acīs pazemināja cēlo Gaismas pils ideju līdz pavisam ikdienišķam būvobjektam, kas turklāt, kā izrādās, nemaz nav tik profesionāli nozīmīgs «izaicinājums» vai arī kārots «kumoss», kā sabiedrībai varbūt šķita līdz šim.

Latvija ar inflāciju apsteidz visus

Arnis Kluinis,  NRA  08/17/07    Inflācijas rādītāju salīdzinājums Eiropas Savienības valstīs rāda, ka patēriņa cenu kāpumam Latvijā nav nekāda sakara ar Latvijas iestāšanos šajā savienībā.

Latvija ir pārliecinoši apsteigusi Ungāriju, ar kuru pavasarī cīnījās par augstāko inflāciju Eiropas Savienībā. Kad Eurostat apkopoja inflācijas rādītājus laikā no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada jūlijam, Latvija izrādījās atrāvusies no Ungārijas jau vairāk nekā par procentu, bet abas pārējās Baltijas valstis apsteigusi nepilnas divas reizes. Šie skaitļi parāda, ka augsto inflāciju Latvijā nosaka Latvijas valdības politika, nevis ES prasības vai energonesēju un pārtikas cenu celšanās pasaulē. Nevienā no ES valstīm nav tādu naftas u.c. energonesēju resursu, lai to pasaules cenu svārstības neietekmētu šo valstu ekonomiskos rādītājus tieši tāpat kā Latvijā.

Inflācijas rādītāji apliecina, ka tā nekādā ziņā nav eirointegrācijas sekas. Tieši otrādi, inflācija ir mazāka tur, kur integrācija ir visaugstākā, lietojot kopējo naudu eiro. Šīs naudas lietotāju zonā vidējā 12 mēnešu inflācija ir bijusi 1,2%, svārstoties starp 1,2% Francijā un 4,0% Slovēnijā. Vidējā inflācija visā ES bijusi 2%. Taisnība gan, ka lielāko ieguldījumu inflācijas veicināšanā devušas jaunās ES dalībvalstis, kas izvietojušās virs 2% atzīmes, kamēr nacionālo valūtu saglabājušo veco dalībvalstu inflācijas rādītāji ir tuvi eirozonas valstu rādītājiem. Jaunās dalībvalstis ir sagādājušas savienībai divus ekonomiskos kuriozus – Maltu ar 0,2% deflāciju un Latviju ar inflāciju, kas aug un pārliecinoši tuvojas divciparu skaitlim.

***

Uzziņai

Pēdējo 12 mēnešu inflācija procentos jūlijā ES valstīs ar nacionālo valūtu:

Latvija 9,5

Ungārija 8,3

Bulgārija 6,8

Igaunija 6,5

Lietuva 5,1

Rumānija 4,1

Polija 2,5

Čehija 2,5

Kipra 2,3

Lielbritānija 1,9

Zviedrija 1,4

Slovākija 1,2

Dānija 1,1

Malta -0,2

Budžeta pārpalikums septiņos mēnešos – 289 miljoni latu

DELFI  08/17/07    Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais pārpalikums 289,650 miljonu latu apmērā, informēja Valsts kases preses sekretārs Mārtiņš Lācis.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi (valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) no janvāra līdz jūlijam bija 2,936 miljardi latu, savukārt izdevumi – 2,647 miljardi latu. Jūlijā kopbudžeta ieņēmumi bija 455,366 miljoni latu, izdevumi – 419,357 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 36,009 miljoni lati.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmajos septiņos mēnešos ir 2,409 miljardi latu, izdevumi – 2,204 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums – 205,260 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi jūlijā bija 378,827 miljoni latu, izdevumi – 334,934 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 43,893 miljoni latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi jūlijā bija 264,802 miljoni latu, izdevumi – 246,290 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 17,133 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi jūlijā bija 114,025 miljoni latu, izdevumi – 88,643 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 26,760 miljoni latu.

Pašvaldību konsolidētā budžeta pirmo septiņu mēnešu ieņēmumi ir 789,014 miljoni latu, izdevumi – 705,319 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 83,695 miljoni latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta jūlija ieņēmumi bija 106,005 miljoni latu, izdevumi – 112,284 miljoni latu, finansiālais samazinājums – 6,279 miljoni latu.

Rekordrinda uz robežas

Artūrs Andžs,  Diena  08/17/07    Vairāk nekā 2000 kravas automašīnu gara rinda ceturtdien izveidojās uz Latvijas—Krievijas robežas Terehovā un Grebņevā. Iepriekšējais rekords — 1 500 automašīnu — fiksēts 30.maijā.

Ludzas rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Jeļena Rutkovska Dienai teica, ka ceturtdien novakarē Terehovā rindā gaidīja vairāk nekā 1700 automašīnu, bet Grebņevā — ap 350. Policija cītīgi pieskata rindas, lai uzmanītu autovadītājus un regulētu satiksmi. Ceturtdien divi autovadītāji sodīti par braukšanu alkohola reibumā.

Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis aģentūrai BNS apgalvoja, ka "rinda jau stiepjas no Ludzas līdz pat Rēzeknei." Situāciju vēl nopietnāku dara lielais karstums un smirdošās piecūkotās ceļmalas. Tuvākajās dienās sasauks Ludzas rajona padomes ārkārtas sēdi, tiks rakstīta arī vēstule valdībai, lai tā piešķirtu papildu līdzekļus teritorijas sakārtošanai.

Sauszemes tranzītkravu apjoms no Eiropas Savienības uz Krieviju šomēnes ir par 50% lielāks nekā līdzīgā laika posmā pērn.

Izglītībā...

Izglītībā trūkstot ilgtermiņa stratēģijas

Vita Dreijere,  Diena  08/14/07    Ātras, saraustītas un nepārbaudītas reformas, nevis sabalansēta un konsekventa politika — tas ir iemesls, kādēļ eksperti izsaka bažas, ka Latvijas izglītībā trūkst sistemātiskuma. Bažas par to atjaunojis Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš publiski norādījis, ka Latvijā ir jūtams ilgtermiņa izglītības stratēģijas trūkums.

"Izglītība Latvijā nefunkcionē kā vienota sistēma, kurai būtu skaidri mērķi un definēts, kā tos sasniegt. Nav skaidras programmas problēmu atrisināšanai," norāda prezidenta preses sekretāre Inta Lase. Lai gan ik gadu skolās tiek ieviesti jauninājumi, mainītas un papildinātas programmas, nav analīzes par to ietekmi uz sistēmu ilgtermiņā. Šāds priekšstats V.Zatleram radies pēc vizītēm reģionos un tikšanās ar valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, kura informējusi par vispārējās izglītības sistēmas revīzijas pirmajiem secinājumiem.

Valsts kontroles revīzija ilgs līdz oktobra beigām, taču I.Sudraba jau konstatējusi — Latvijā izglītība netiek uzskatīta par sistēmu. Lēmumus pieņem saraustīti un nereti arī maina atpakaļ, saka I.Sudraba, par piemēru minot ieceri atgriezties pie sistēmas, kad vidusskolēniem bija jāmācās visi dabaszinātņu priekšmeti — gan fizika, gan ķīmija, gan bioloģija.

Tam, ka "nav konsekventas izglītības politikas", piekrīt arī izglītības eksperte Marija Golubeva. Viņa norāda, ka nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa izglītības stratēģiju, balstoties uz dziļu problemātisko jomu analīzi. Piemēram, ir zināms, ka izglītībai ir jāiekļaujas ES telpā, bet nav veikta analīze, kā savienot izglītību ar globālām tendencēm.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) gan negatavojas iestāties par analīzē balstītas ilgtermiņa izglītības stratēģijas izstrādi, jo uzskata, ka tā jau eksistē un ir iezīmēta politikas plānošanas dokumentos, kā piemēru minot Izglītības attīstības pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem. M.Golubeva vērtē, ka šīs pamatnostādnes ir vājas.

Skolotāju trūkums Rīgas skolās būs jānovērš skolu direktoriem

LETA   08/14/07    Skolotāju trūkums Rīgas skolās šajā mācību gadā jānovērš skolu direktoriem, jo Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments var piedāvāt tikai vispārīgas skolotāju atbalsta programmas, informēja departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļās vadītāja Indra Vilde.

"Šī problēma ir katru gadu, taču nav bijis tā, ka kādā skolā pusgadu nenotiktu ķīmija vai fizika, tādēļ, ka trūkst pedagogu. Un skolu direktori sāk meklēt pedagogus, liekot sludinājumus avīzēs jau mācību gada beigās. Vienmēr viņi [skolu direktori] ir nodrošinājuši, ka mācības notiek. Un mēs ceram, ka arī šogad tā būs," sacīja Vilde.

Tikmēr Izglītības, jaunatnes un sporta departaments plāno nākamā gada pašvaldības budžetā par 50% palielināt finansējumu skolotāju piemaksām. Šobrīd pašvaības piemaksās skolotāji saņem vidēji 20 latus mēnesī par vienu likmi. Ja departamenta prasība tiks apmierināta, skolotāji saņemtu piemaksas 30 latu apmērā.

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība nodrošina veselības apdrošināšanas polises, kā arī piešķir vienreizēju naudas balvu 50 latu apmērā, uzsākot mācību gadu. Tāpat tiek finansēta minimālā kvalifikācijas celšana, organizējot bezmaksas kursus skolotājiem.

Šogad paredzēts veicināt skolotāju atgriešanos darba vietā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, palīdzot iekārtot pedagogu bērnus bērnudārzos. "Šīs vasaras laikā jau esam palīdzējuši vairākiem pedagogiem, lai viņi varētu atgriezties un turpināt darbu skolās" sacīja Vilde.

Kā ziņots, ka šogad Rīgas skolās pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst 150 skolotāju.

Pēc vasaras sagaidīs 14 atlūgumu

Vita Dreijere,  Diena  08/15/07    Skolotāju trūkums jaunajā mācību gadā solās būt vēl lielāks nekā pērn.

Aleksandram var piedēvēt pedagoga talantu. Pērn vēl studiju laikā puisis piekrita pastrādāt kādā Rīgas skolā par matemātikas skolotāju. Šajā laikā viņa skolotajās klasēs matemātikas stundu apmeklējums pieauga divkārt, arī centralizēto eksāmenu rezultāti bijuši labāki, nekā gaidīts. Jaunajā mācību gadā Aleksandrs darbu skolā neturpinās. Pietika. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēses liecina, ka pērn aktualizētā pedagogu trūkuma problēma turpina milzt — septembrī skolās varētu trūkt teju 400 skolotāju. Šīs problēmas risināšana varētu būt viens no galvenajiem jautājumiem, ko pārrunās IZM rīkotajās reģionālajās pedagogu konferencēs, kas sāksies trešdien.

"Ir diezgan bēdīgi," saka Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve, Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Dzintra Kohva. Viņai vasarā iesniegti seši atlūgumi. Āgenskalna ģimnāzijas direktori Sandru Sīli pēc atvaļinājuma sagaidīs 14 pedagogu atlūgumu. "Goda vārds nezinu, ko darīt," viņa saka.

Pēc IZM prognozēm, šogad trūks par aptuveni 150 skolotājiem vairāk nekā pērn. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš teic, ka tas neatspoguļo patieso situāciju — tā kā par skolotāju trūkumu atbild skolu direktori, viņi to mēdz slēpt. Reizēm, caurumus lāpot, pat sporta skolotājam ļaujot mācīt fiziku. "Baidos, ka tas novedīs pie privātas elitāras izglītības sistēmas rašanās," brīdina izglītības eksperts Guntars Catlaks.

Rīgas domes izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamenta speciāliste Modra Jansone brīdina, ka problēma varētu samilzt vēl vairāk, ņemot vērā pedagoģiskā personāla novecošanu — pašlaik daudzi skolotāji ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Jauniešu rindās aizstājējus rast nebūs viegli — pedagoģijas studentu skaits samazinās, arī absolventi lielākoties skolā nestrādā, izriet no LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāna Andra Kangro teiktā.

S.Sīle ievērojusi, ka jaunie pedagogi lielākoties nostrādā vien aptuveni gadu. Aleksandrs, kurš neizturēja pat tik ilgi, aiziešanu pamato gan ar pieredzējušo kolēģu nevēlēšanos kolektīvā pieņemt jaunākus un progresīvākus cilvēkus, gan ar sabiedrības un valdības attieksmi, kas pierādot, ka skolotāja darbs netiek vērtēts augstu. Viņa studiju biedrene pametusi fizikas skolotājas darbu pēc dažiem mēnešiem, kad skolēns viņu rupji nolamājis.

Āgenskalna ģimnāzijas skolotāji aizgājuši zemās algas dēļ, stāsta S.Sīle. Jaunajā mācību gadā pedagogi par slodzi saņems aptuveni 284 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas, būs iespēja saņemt arī piemaksas par konsultāciju stundām un burtnīcu labošanu (kopā ap Ls 40). No novembra varētu sākt saņemt arī ikmēneša stipendijas (Ls 100—200) no ES fondiem par papildu darbiem, piemēram, metodisko materiālu sagatavošanu. Pedagoģijas studenti varēs pretendēt uz 200 latu ikmēneša stipendijām.

Pedagogi jau pauduši neapmierinātību ar algu pieauguma grafiku, kas paredz, ka turpmākos trīs gadus ar 1.septembri viņu alga pieaugs par attiecīgi 60, 70 un 80 latiem. Skolotāji plānoto algu pieaugumu prasa jau no gada sākuma, nevis 1.septembra, kas nākamā gada budžetā prasītu 46 miljonus latu. Premjers Aigars Kalvītis (TP) jau Dienai apliecinājis: tā kā inflācijas dēļ valstī tiek ievērota virzība uz bezdeficīta budžetu, par to vispār neesot vērts runāt. No premjera pārstāvja Arno Pjatkina teiktā izriet, ka, iespējams, vairāk skolotāju nemaz nevajag. Situācijā, kad būtiski samazinās skolēnu skaits, nepieciešama efektīva cilvēkresursu plānošana, jo dažās mazajās skolās skolotāju ir neproporcionāli daudz, skaidro A.Pjatkins. Pirmklasnieku skaits pērn bija zemākais neatkarības gadu laikā, taču jau šogad, pēc IZM datiem, pirmklasnieku atkal varētu būt vairāk.

"Vai pedagogi ir tie, uz kuru rēķina jābremzē inflācija? Diezin vai tas atmaksāsies," akcentē M.Jansone, paskaidrojot, ka šajā gadījumā runa ir nevis par valsts finansiālo nespēju nodrošināt lielākas skolotāju algas, bet gan par prioritātēm. Gan viņa, gan citi speciālisti Dienai teic vienu un to pašu: "Izglītība ir prioritāte politiķu vārdos, ne darbos."

Tam piekrīt arī G.Catlaks, kurš teic, ka "runa ir par budžeta pārdali", jo attīstītās valstis skolotāju algām atvēl pat 10% no valsts budžeta. Lai Latviju tuvinātu šādam līmenim, šāgada valsts budžetā skolotāju algām būtu jāatvēl 450 miljoni latu, taču piešķirta aptuveni puse no šīs summas.

Arī attīstītajās valstīs "tas nenotika vienā dienā", taisnojas izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS). Viņa gan nepauž gatavību atbalstīt pat minēto pedagogu prasību izpildi. Kad Diena ministrei vaicā, vai viņa aizstāvēs to, ka skolotāju algai par 60 latiem jāaug jau no 1.janvāra, telefona klausulē uz brīdi iestājas klusums. Tad ministre teica, ka vispirms vēlas atbalstīt pedagogu algas diferenciāciju atkarībā no darba kvalitātes. Šādu eksperimentu plānots sākt rudenī, taču sistēma, visticamāk, sāks darboties 2009.gadā.

Intervija ar Jāni Krastiņu: Ielāpi algu sistēmai

Baiba Lulle,  NRA  08/15/07    Par to, vai ar skolotāju algu paaugstināšanas grafiku politiķi pedagogus apveduši ap stūri, vai ne, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja vietnieku Jāni Krastiņu.

– 50 latu algas pielikums pedagogiem bija paredzēts jau 2005. gadā pieņemtajā algu paaugstināšanas grafikā, bet tas tagad tiek pasniegts kā valdības labvēlība. Vai galvenais bonuss nav nevis šie 50 lati, bet piemaksas par burtnīcu labošanu un individuālo darbu?

– Jā, premjers Aigars Kalvītis jau pasniedz to kā dāvanu mums, lai gan pedagogu algas pielikuma grafiks no 2006. līdz 2010. gadam ir arodbiedrības cīņas rezultāts. Varbūt savulaik esam pieļāvuši lielu kļūdu, jo 2005. gadā, kad skatījāmies algas paaugstināšanas grafiku, bija pavisam cita inflācija un tās pieauguma tempi, cilvēki citādi jutās ar esošo algu. Gala rezultāts, 2010. gadā pedagoga alga 485 lati, kas tagad koriģēti uz 494 latiem, tolaik šķita pieņemami. Bet mums jau citas iespējas nemaz nebija. Varbūt vajadzēja taisīt otrādi – sākt ar 80 latu pielikumu 2006. gadā un katru gadu par desmit latiem samazināt, nevis sākt ar 40 un pamazām pielikt. 2006. gads bija pirmsvēlēšanu gads, tam raksturīgs bija deputātu un partiju dāsnums. Pērn aprīlī ar premjeru Aigaru Kalvīti noslēdzot vienošanos, papildus dabūjām 30 latus, un 2006. gadā pedagogi saņēma 70 latu pielikumu.

Tomēr, ja salīdzina algu pieaugumu pedagogiem ar algu kāpumu sabiedriskajā sektorā un tautsaimniecībā strādājošajiem, pedagogu alga salīdzinoši kļūst aizvien mazāka.

– Jūsu vīzija: sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā alga reiz 1,2 un tad tai vajadzētu būt 425 lati par likmi... Cik tas ir reāli?

– Mēs neprasījām, lai pedagogu algu atsaista no divām minimālajām darba algām, bet visu laiku tika runāts par to, ka šīs piesaistes dēļ nav iespējams paaugstināt minimālo darba algu. Tāpēc piekritām atsaistei, bet ar nosacījumu, ka pedagogu alga tiek piesaistīta citam ekonomiskam rādītājam – sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai algai. Darba algas paaugstināšanas grafikā tikai kā mērķis ir ierakstīts 2010. gadā sasniegt vidējo Eiropas valstu algu līmeni, uz ko mēs vairs neceram, un sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo algu, kāda tā bijusi iepriekšējā gadā. Šā gada pirmajā ceturksnī mēs no tās atpalikām par 120 latiem, bet tagad jau par 140 latiem. Skaidrs, ka ar esošo grafiku 2010. gadā šo rādītāju nesasniegsim, kur nu vēl ar koeficientu 1,2! Koalīcijas partiju rīcība bija ļoti nekorekta, kad bija parakstīts līgums pirms Saeimas vēlēšanām par atsaistes no minimālās algas nepieļaušanu bez piesaistes citam ekonomiskajam rādītājam (tikai TP drusciņ viltīgāk uzrakstīja), mūs piesaistot tikai pie grafika, kas nav ekonomisks rādītājs. Turklāt bez sarunām ar mums.

– Ja pedagogi strādā pusotru likmi, tad pēc nodokļu nomaksas drusku pāri trīs simtiem sanāk. Kur ar to vēl var nodrošināt kadrus? Kur ir pavisam grūti?

– Visvairāk pedagogu trūkst Rīgā. Bet vai skolotājs, piemēram, no Ludzas atbraucis uz Rīgu, īrēdams dzīvokli, maksādams par visām pirmās nepieciešamības lietām, vai viņš ar pedagoga algu, kaut vai strādājot pusotru slodzi, var izdzīvot?

Mums nav precīzu datu ne par pedagogu likmēm, ne trūkstošajiem pedagogiem. Ministrija runā par vieniem skaitļiem, jūnijā par kādiem 234 trūkstošiem pedagogiem, lai gan pēc tam izrādās, ka Rīgā vien trūkst vismaz 300. Nu jau runājam par vismaz 400! Īsti neticu arī šai informācijai. Katram skolas direktoram ir pienākums nodrošināt mācību procesu, un ja viņš nav spējīgs ar to tikt galā, tad jautājums ir par viņa spēju strādāt par direktoru. Ja direktori un izglītības pārvaldes rādītu reālos skaitļus, domāju, ka aina būtu pavisam citādāka.

Un kas tad spiež pedagogus strādāt vairāk par likmi? Faktiski tā ir valsts, kas, maksājot tādu mazu darba algu, liek strādāt vairāk. Bet no tā savukārt atkarīga kvalitāte.

– Vienojoties par algu paaugstināšanas grafiku, bija paredzēts arī algu saistīt ar darba kvalitāti. Vai LIZDA ir izstrādājusi kvalitātes noteikšanas kritērijus?

– Uzlikt pienākumu arodbiedrībai izstrādāt šos kritērijus nebija sevišķi korekti.

– Kurš gan cits to varētu izdarīt labāk?

– Galvenais jautājums ir par to, cik mums ir līdzekļu un darbinieku, kas var intensīvi strādāt, un cik to ir ministrijas aparātam. Jā, mums ir 45 tūkstoši biedru, ir cilvēki, ko varam iesaistīt, bet ne jau viņi par skaistām acīm var strādāt, lai gan daudzi tā arī dara. Protams, mēs to uzņēmāmies un par velti, strādājot kopā arī ar IZM darba grupu, esam izdarījuši. Pērn priekšlikumus iesniedzām Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kur tie guļ joprojām. Lai tos realizētu, vajag naudu, bet naudas nav.

– Varbūt var pārdalīt jau esošo naudu: labajiem – vairāk, sliktajiem – mazāk?

– Pietiek jau ar to, ka savulaik IZM izvirzīja prasības pedagogu kvalifikācijai, nosakot, ka skolās drīkst strādāt tikai ar augstāko pedagoģisko izglītību. Šis lēmums, šķiet, bija augstskolu lobēšana, jo piespieda visus pedagogus mācīties.

Ārzemju konsultanti mums ir teikuši: jā, tādas prasības var izvirzīt, un tās nav sliktas, bet, ja valsts prasa, lai jau esošajiem pedagogiem būtu šī augstākā izglītība, tad lai valsts man apmaksā šo mācīšanos vai arī novelk svītru, nosakot, ka visiem jaunajiem, kas nāk nozarē, jāatbilst jaunajām prasībām, bet uz jau strādājošajiem tās nav attiecināmas. Cits variants būtu šāds: ja esmu izmācījies, tad, atgriežoties darbā, alga ir pieaugusi, lai trijos, piecos gados tiktu atgūta tā nauda, kas ieguldīta mācībās.

Neviens no šiem variantiem netika izmantots; cilvēkus vienkārši piespieda mācīties, bet daļa ļoti labu pedagogu aizgāja prom. Tagad, kad pedagogu atkal pietrūkst, mēs atkāpjamies no šīm prasībām, ļaujam mācīt otrā kursa studentiņam. Ko lai saka tie cilvēki, kas mācījās, maksāja, kas aizgāja prom? Tie rāda ar pirkstu uz valdību un tās īsredzīgo politiku.

– Kādi ir galvenie pedagoga darba kvalitātes kritēriji?

– Pašlaik pedagogam tikpat kā nav karjeras izaugsmes iespēju, viņš ir pedagogs, un viss. Mēs piedāvājam vērtēt pedagoga darbu šādās kategorijās: mācības; audzināšanas darbs un pedagoģiskā saskarsme; pedagoģiskā un sabiedriskā aktivitāte. Un tad attiecīgi piešķirt kategorijas: jaunākais pedagogs, pedagogs, vecākais pedagogs, pedagogs eksperts rajona līmenī un pedagogs eksperts valsts līmenī. Katrā līmenī atšķirīgs ir vērtēšanas komisijas sastāvs.

Modeli izstrādājām, apvienojot Lietuvas un Igaunijas pieredzi.

– Vai sistēma būtu pietiekami motivējoša, lai izskaustu krasās skolu līmeņu atsķirības?

– Izaugsmes iespējām būs pozitīvs rezultāts, ja šīm pedagogu kategorijām būs būtisks naudas pielikums un ja būs ļoti normāla, nevis subjektīva attieksme, piešķirot kategorijas. Pieļauju, ka var būt šī subjektīvā pieeja. Arī tagad, kad skolas vadība nosaka, kam piešķirt 10 procentu kvalitātes piemaksu, ir skolas, kur ir kritēriji, kur vērtēšana notiek maksimāli objektīvi un labam pedagogam piemaksa ir lielāka, un ir skolas, kur visiem automātiski piemaksā 10 procentus.

– Vai IZM ierosinājumā par pedagogu 40 darba stundu nedēļu nesaskatāt kādas bažas par vēlmi par to pašu naudu uzlikt lielāku slodzi?

– LIZDA un pedagogi nekad nepiekritīs slodzes palielināšanai. 21 kontaktstundu liela slodze ir līdzīga vidējai pedagoga slodzei Eiropas Savienībā. Ir dažas valstis, kur ir 32 kontaktsundas, ir Āzijas un Āfrikas valstis, kur slodze ir 40 un pat 50 kontaktstundas. Var diskutēt par kontaktstundu skaita nelielu diferencēšanu atkarībā no tā, vai pedagogs strādā sākumskolā, pamatskolā vai vidusskolā; tā tas tiek darīts dažviet Eiropā. Tāpat jau pedagogs strādā daudz vairāk nekā tikai to 21 stundu nedēļā, tāpat ir tās 40 stundas, ja rēķina burtnīcu labošanu, konsultācijas, gatavošanos stundām, bērnu vešanu uz ekskursijām, muzejiem, piedalīšanos pasākumos, tikšanos ar vecākiem...

– Tad jau tā būtu tikai esošās situācijas legalizēšana.

– Principā jā. Bet tad vajadzētu visas darbos pavadītās stundas likt pamatlikmē, un skolas direktoram būtu jāseko līdzi, lai viss tiek darīts.

Bet algai tad jau jābūt pavisam citai. Tagad jau tiek tikai likti ielāpiņi pedagogu samaksas sistēmā.

– Kādas bez atalgojuma vēl ir izglītības darbinieku problēmas?

– IZM izvirzījām prasības trijās jomās. Pirmkārt, jāsakārto pedagogu darba vide, grozot Izglītības likumu un citus normatīvos dokumentus, lai sakārtotu skolēnu un skolotāju pienākumu un tiesību jautājumus. Pašlaik bērns var atļauties daudz ko, pedagogs – gandrīz neko. Francijā, piemēram, bērnu par sliktu uzvedību uz mēnesi var izslēgt no skolasun pārcelt citā skolā. IZM jāizdomā vienota sistēma visā valstī šo problēmu risināšanai.

Otrkārt, jāsakārto slodze. Treškārt, vajag optimizēt dokumentu apriti izglītības iestādēs. Ir pārāk liela birokrātija un dokumentu aizpildīšanas prasību interpretācija. Katra skola izdomā savu velosipēdu, kādiem jābūt iekšējās kārtības noteikumiem, kāda sistēma attiecībā pret vecākiem, bērnu, vieni paraksta līgumu ar vecākiem, citi ne.

– Pēc pedagogu streika 1999. gadā no amata atkāpās izglītības ministre Silva Golde, bet pietiekamu līdzekļu neieplānošana valsts budžetā pedagogu algu paaugstināšanai bija pēdējais piliens Einara Repšes valdības kapitulācijai. Pēc tam LIZDA sāka aizstāvēt izglītības ministrus, saprotot, ka to nomaiņa nerisina situāciju. Vai LIZDA varētu iestāties par Baibu Rivžu, ja viņu gribētu nomainīt?

– Kad mēs izvirzījām savas prasības, tikāmies ar visām Saeimas frakcijām, pierādījām, ka pedagogu algu jomā situācija ir traģiska. Frakcijās mēs nerunājām par ministres nomaiņu, jo viss jau atduras pret finansējumu. Ministrijai ierobežojumus uzliek Finanšu ministrija, patēriņa cenas un pretinflācijas plāns. Visi šie sasāpējušie jautājumi jārisina politiskā līmenī. Tas, kas notika Saeimā, kad Saskaņas centrs un Jaunais laiks ierosināja balsojumu par Rivžas demisiju, bija tikai farss. Nekādi konstruktīvi lēmumi netika pieņemti. Viss ir noklusis.

– Vai ministrija ir darījusi visu maksimālo?

– Vai atceraties kādu ministru, kas būtu izgājis ar kādu koalīcijas padomē nesaskaņotu priekšlikumu? Mēs esam piedāvājuši mainīt algu paaugstināšanas grafiku. Vai IZM ar to ir gājusi uz Finanšu ministriju? Nav. Runājām par stāžu diferenciāciju no 2008. gada, bet vai IZM ir iedevusi kādus priekšlikumus 2008. gada budžetam, lai to īstenotu? Nav. Visiem šiem jautājumiem apakšā jābūt politiskajam risinājumam. Ja iedegs kaut kam zaļo gaismu, jā, ministrija rakstīs, bet ministre līdz tam pat nerunās par šiem jautājumiem.

– Redzat, ka pedagogi atkal varētu streikot?

– Streiks ir galējais līdzeklis, bet līdz tam daudz ko var darīt un kas jādara. Protams, protesta akcijas otrai pusei nepatīk, un var sagaidīt pretreakciju. Jā, varam piketēt, iet ielu demonstrācijās, stāvēt pie Eiropas valstu vēstniecībām, iesniegt dokumentus, rakstīt uz ES institūcijām, bet risinājums jau jāmeklē mums pašiem, valdībai, partijām.

Zatlers: Izglītībai jāattīstās līdzi laikam

LETA  08/16/07    Valsts prezidents atgādināja, ka, sākot darbu savā amatā, izglītību ir pasludinājis par vienu no sava darba prioritātēm.

Savā uzrunā konferences dalībniekiem Zatlers norādīja, ka pašlaik izglītības sistēma netiekot līdzi laikam, jo neesot dialoga, izmaiņu sistēmā. Latvija tērē daudz līdzekļu izglītībai, tajā pašā laikā skolotāji nav apmierināti ar atalgojumu, bet darba devēji un augstskolas nav apmierinātas ar skolotāju devumu - absolventu zināšanām.

Zatleru pārsteidzot arī fakts, ka skolotāji nediskutē par administratīvi teritoriālo reformu. "Skola ir pagasta dzīves centrs, bet tas pārvietosies. Skolotāji ir tie, kas šo centru pārvietos, tāpēc ir jādomā, kā to izdarīt labāk," sacīja prezidents.

Zatlers novēlēja skolotājiem nezaudēt misijas apziņu un būt optimistiem.

Konferences dalībniekus uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektors Oskars Zīds un izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS).

Zīds pašreizējo situāciju izglītībā raksturoja kā izaicinājumu laiku, kas nozīmē, ka tiek dotas iespējas, arī skolotājiem, kas māca un mācās. Viņš atgādināja, ka izglītībā ienāk konkurence. Bet izglītības sistēmas galvenais mērķis ir cilvēka personības attīstība, cilvēks kā galvenā kvalitāte.

Rivža savā uzrunā uzsvēra, ka pašlaik vairāk nekā 1000 vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs strādā aptuveni 46 000 pedagogu. Rīgā ir ap 200 pedagogu vakanču, Kurzemē - ap 70, Vidzemē - ap 80, Zemgalē - ap 40, bet Latgalē - ap 15, taču darbinieku trūkstot arī citās nozarēs.

Ministre atklāja arī kādu iepriecinošu faktu - šogad Latvijas skolās mācības 1.klasē sāks par 2000 bērnu vairāk nekā pērn.

Jau ziņots, ka konferences mērķis ir kopīgi pilnveidot dialogu, lai sekmētu aktīvu un saskaņotu rīcību un nodrošinātu valsts attīstības vajadzībām atbilstošu izglītību.

Konferences laikā Jelgavas domes priekšsēdētājs Rāviņš tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un 23 labākajiem Zemgales reģiona pedagogiem, bet pēcpusdienā plānota tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu (ZZS) un Zemgales reģiona pilsētu un rajonu pašvaldību vadītājiem.

Konference norisinās Jelgavas kultūras namā un Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā. Konferences noslēgumā paredzēts darbs grupās.

Šādas konferences notiek arī citos Latvijas reģionos.

17.augustā šāda konference notiks Valmierā, 22.augustā - Daugavpilī un 23.augustā - Rīgā.

Visvairāk nobažījušies par algu

Vita Dreijere,  Diena  08/17/07    Pedagogu viedoklis par izglītības sistēmu joprojām ir skeptisks.

Neticēju, ka tas notiks tik strauji. Tā Aizkraukles rajona skolotāju arodbiedrības vadītāja Helēna Deine Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā Zemgales reģiona pedagogu konferencē ceturtdien citēja kādas rajona skolas direktora teikto, kad viņš uzzinājis, ka jaunajā mācību gadā darbu viņa vadītajā skolā nesāks trešdaļa skolotāju. Arodbiedrības pārstāve izglītības sistēmai veltīja visasākos vārdus, izsakot bažas gan par jauno skolotāju trūkumu, gan atalgojumu, gan pārlieku lielu birokrātiju pedagogu darbā un novecojušo mācību saturu. Tajā pašā laikā tieši viņas uzruna saņēma visskaļākos skolotāju aplausus, kas pierāda, ka pedagogu viedoklis par izglītības sistēmu joprojām ir skeptisks. Lai gan viņi neslēpa gandarījumu, ka ar mācībspēkiem beidzot tiek runāts, jo šādas konferences netika rīkotas gadiem, tomēr IZM virzienā tika vērsta arī kritika, kas galvenokārt skāra atalgojuma un izglītības satura jautājumus.

Skolu nepietiekamais nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām, latviešu valodas un literatūras stundu skaita samazināšana, pārlieku lielais funkciju slogs to bērnu klašu audzinātājiem, kuru vecāki devušies peļņā uz Īriju, — tā ir daļa no problēmām, ko skolotāji diskusijā nosauca Valsts prezidentam Valdim Zatleram. Prezidents pedagogus un IZM mudināja domāt par to, kā izglītību sasaistīt ar gaidāmo valsts administratīvi teritoriālo reformu.

Skolotāju izteikumi Dienai liecina, ka patlaban sāpīgākā problēma, kas, visticamāk, ir arī galvenais iemesls, kādēļ jaunajā mācību gadā varētu trūkt pat 400 pedagogu, ir nepietiekamais atalgojums. Lai gan konferencē bija iespēja piedalīties diskusijās arī par Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu pedagogiem, skolas un ģimenes sadarbību, profesionālās izglītības atbilstību darba tirgum un vidējās izglītības saturu, vairāk nekā trešdaļa pedagogu izvēlējās apmeklēt skolotāju darba kvalitātes un atalgojuma jautājumiem veltīto diskusiju.

Nākamajā mācību gadā skolotāji par vienu darba likmi saņems 284 latus, papildus viņiem būs iespējas saņemt arī piemaksas par konsultāciju stundām un burtnīcu labošanu (kopā apmēram Ls 40), kā arī par darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Nākamajos trijos gados alga pieaugs vēl par 60, 70 un 80 latiem. Taču Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš apliecināja, ka arodbiedrība turpinās cīnīties par straujāku algu pieaugumu. "Mēs neesam naudu sadaloša ministrija," uz viņa teikto atbildēja izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS). Kad Diena par pedagogu neapmierinātību ar atalgojumu norādīja V.Zatleram, viņš uzsvēra, ka problēma ir risināma, reorganizējot izglītības pārvaldi. "Kopējais finansējums mūsu izglītības sistēmai procentuāli no kopējiem valsts tēriņiem un procentuāli no nacionālā kopprodukta ir pietiekami augsts. Tātad problēma ir pārvaldībā, ja skolotājus neapmierina viņu algas. Arī šīs sistēmas un šī finansējuma ietvaros ir vērst to par labu," sacīja V.Zatlers.

Konferencē skolotāji tika iepazīstināti — ar viņu darba kvalitātes diferenciācijas "projekta projektu", kas tiks izmēģināts nākamajā mācību gadā, bet ieviests 2009.gadā. Tādējādi tiks mainīta līdzšinējā atalgojuma sistēma, ieviešot piecas pedagogu kvalifikācijas pakāpes. Līdz ar to labākie skolotāji varēs nopelnīt vairāk.

Skolotājus mierina un apvārdo

Ināra Mūrniece, Latvijas Avīze  08/17/07    Jaunā mācību gada gaidās skolotāji vakar Jelgavā pulcējās uz otro reģionālo skolotāju konferenci. Par spīti šo konferenču nosaukumam "Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā", skolotāju un Izglītības un zinātnes ministrijas dialogs izpalika. "Ministrijas pārstāvji mums pateica, "kā būs", bet rodas iespaids, ka skolotāju viedoklis nevienu neinteresē," atzīst Lestenes pamatskolas skolotāja Dzintra Mahoņina-Mahina.

Jelgavas konferenci atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš vēl pirms īsa laika bija kritizējis izglītības sistēmu. Taču skolotāji viņu uzņēma sirsnīgi, un arī V. Zatlers, uzrunājot kuplo pedagogu saimi, savu uzrakstīto runu sarkanajos vāciņos nolika malā, piebilstot – "To izlasīsiet vēlāk!". Ar skolotājiem viņš labāk vēloties parunāt "par saviem iespaidiem".

Prezidenta teikto, ka izglītību viņš izvēlējies par vienu no sava darba prioritātēm, skolotāji sveica ar aplausiem. Ikvienam pilsonim saistībā ar skolu esot noteikta pieredze: skolēna pieredze no paša skološanās gaitām, vecāku pieredze, sūtot bērnus skolā, bet skolotājiem esot vēl papildus arī pedagogu pieredze.

"Es nāku no pavisam vienkāršas skolas," smaidot teica V. Zatlers un sevi dēvēja par "Latvijas izglītības sistēmas produktu", dodot mājienu: tik bēdīgi pat ar "vienkāršām" skolām neesot…

"Ko man deva skola? Dažas labas un dažas ne tik labas lietas," secināja prezidents, pie labajām lietām pieskaitot to, ka skolā viņu iemācījuši "lasīt un rakstīt", "rēķināt, lai viņu tirgū neapšmauktu", "fiziku, lai varētu salabot elektroierīces". "No algebras kursa vairs neatceros nevienu formulu, bet algebras stundās man iemācīja loģiski domāt", savukārt literatūras stundās – "izprast savu tautu", kā arī izteikt domas. Prezidents, pēc paša teiktā, runājot par savu izglītību, vislabprātāk norādītu, ka "beidzis vidusskolu" , jo "visu pārējo iemācījos dzīves skolā".

"No tā, kāda ir izglītība, būs atkarīga mūsu visu un valsts nākotne," teica prezidents un skolotājus aicināja neapvainoties par viņa kritiskajām piezīmēm par izglītību, kad viņš runājot "par ne tik labām lietām". "Mums ir laba izglītība un labi skolotāji," uzskata prezidents. Taču izglītības sistēmai "jāiet līdzi laikam un jābūt efektīvai". Viņš aicināja arī skolotājus pavērtēt savu darbu ne tikai no sava amata pozīcijas, bet arī no "vertikālo saišu" viedokļa, proti, ko no pirmsskolas skolotāja darba sagaida pamatskolas un vidusskolas skolotāji, kas vidusskolas skolotāju veikumā ne īpaši apmierinot augstskolu pasniedzējus un kāpēc darba devēji savukārt neesot sajūsmā par jaunajiem speciālistiem, kas tikko beiguši augstskolas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš sanākušajiem stāstīja, ka LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas starpā dialogs esot izveidojies. Bet no viņa teiktā var noprast – tāds pavājš un vienpusējs…

Lai gan bijusi runa skolotājiem algas paaugstināt, sākot ar jauno gadu, tas izdarīts tikai "ar skolotāju jauno gadu" – 1. septembri. Ja iepriekš runāts par papildu 332 miljoniem latu skolotāju algām, tad vēlāk šī summa sarukusi līdz 130 miljoniem latu. "Arodbiedrība sāk neuzticēties ministrijai," rezumēja J. Krastiņš. Viņš uzstāj, ka pedagogu algas jāiekļauj vienotā darba samaksas sistēmā un ar attiecīgu koeficientu jāpiesaista vidējai algai valstī. Ministrija to sola tikai ap 2010. gadu.

Aizkraukles rajona skolotāju arodbiedrības pārstāve, sabiezinot krāsas, skolu nosauca par "asaru un pazemojuma salu", un apgalvoja: Izglītības ministrijai jābūt tai iestādei, kas rūpējas par skolotājiem, bet skolotāji ministrijas durvju priekšā "jūtas kā pabērni". Varēja just, ka zālē daudzi tam piekrīt.

Ministrijas pārstāvji skolotājus aicināja atbildēt uz jautājumu, kas ir svarīgāks: skolotāja alga vai darba kvalitāte. "Abi!" – atskanēja no zāles.

Runājot par tālākizglītības iespējām, skolotāji izteicās kopumā pozitīvi. Kam gan vēl vairāk nepieciešama tālākizglītošanās, ja ne skolotājam! Taču, kā teica kāda skolotāja, nez vai metodikā esot tik daudz jaunievedumu, lai skolotājs uz kursiem dotos ik pēc trim gadiem. Optimālākais laiks būtu ik pēc pieciem līdz sešiem gadiem.

Izglītības ministrijas pārstāvji no savas puses iepazīstināja ar projektu, kas paredzot skolotāju kvalifikācijas sistēmas veidošanu. Šobrīd tiek runāts par četrām līdz piecām skolotāju kvalifikācijas pakāpēm: no "jaunākā skolotāja" līdz ekspertam. Ja šī skolotāju kvalifikācijas un izvērtēšanas sistēma tiks ieviesta, tad skolotāja atalgojums sastāvēs no "cietās algas" un "elastīgās algas daļas" – proti, piemaksas par darba kvalitāti.

Taču ne visi skolotāji šo jaunievedumu uztvēra pozitīvi. "Tā vietā, lai samaksātu skolotāja cienīgu algu, runā par kvalifikācijas celšanu! Šāda kvalifikācijas sistēmas veidošana būtu saprotama, ja skolotājs uz rokas saņemtu vismaz 600 latu," apgalvoja kāds Sēlijas skolotājs. Arī citi viņa kolēģi par jauno ieceri izteicās visai indīgi. "Skola nav hipodroms", bet šī sistēma skolotājus mudināšot savus skolēnus uztvert kā līdzekļus lielāku punktu sapelnīšanai un skolā "dehumanizēšot vidi". Izskanēja bažas arī par intrigām un pastiprinātu rīvēšanos skolotāju starpā.

Skolotājiem vaicāju, vai viņi ir apmierināti ar konferences darbu un vai, pēc viņu domām, tajā patiesi apspriesti skolotāju sasāpējušie jautājumi. Engures vidusskolas direktors Jānis Pūce un Bauskas rajona Ozolaines pamatskolas direktore Lilija Bula atzina: ar atalgojumu salīdzinoši neapmierinātāki esot skolotāji, kas dzīvo pilsētās. Laukos iztiekot un priecājoties, ka tik tuvu no mājām esot darbs. Pēc L. Bulas sacītā, mazajās lauku skolās šobrīd asākā problēma esot skolēnu trūkums un grūtības nokomplektēt klases.

Vasaras sākumā LIZDA pārstāvji apgalvoja: ja ministrija skolotājus nevēlēšoties sadzirdēt, tad tikšot apsvērta iespēja par savu – alternatīvo – konferenču un varbūt pat skolotāju streika rīkošanu. Šajā konferencē par streiku gan nerunāja, toties vairāki skolotāji sarunā ar mani izteica neapmierinātību ar veidu, kā konference organizēta. "Ministrija atnāca un pateica: "Būs tā, un viss. Skolotāju domas te nez vai kādu interesē. Te mūs neuzklausa, bet informē," secināja Dzintra Mahoņina-Mahina no Lestenes pamatskolas.

Šobrīd skolotāji ir pamodušies, atjēgušies, ka viņiem ir sava cilvēciskā un profesionālā cieņa, un vēlas tikt sadzirdēti, uzsver Uldis Varnevičs, bijušais Misas vidusskolas skolotājs. "Bet ne jau alga ir vienīgais, kas skolotāju dzen zemē," saka U. Varnevičs, kurš pavisam nesen vēl mācījis vēsturi. Viņš skolotāja profesiju pametis galvenokārt šo jauno kvalifikācijas prasību dēļ. "Man ir augstākā profesionālā, nevis pedagoģiskā izglītība. Un, neraugoties uz to, ka mani skolēni braukuši uz olimpiādēm un ieguvuši labus rezultātus, neraugoties uz to, ka skolā esmu nostrādājis astoņus gadus, ar šādu izglītību augstāku kvalifikāciju kā "jaunākais skolotājs" man nav cerību iegūt."

Kultūrā...

Kultūrziņas

Arno Jundze,  08/11/07

- ČEHOVA FESTIVĀLS. Maskavas Čehova teātra festivālā šogad vislielāko interesi izraisījuši tie iestudējumi, kas īsti neatbilst tradicionālam un akadēmiskam dramatiskā teātra kanonam. Lielāko ažiotāžu radījusi leģendārā horeogrāfe – vāciete Pīna Bauša. Par viņas veikumu vairāki festivālu aprakstnieki izsakās ar tādu sajūsmu, ka tas balansē uz labas gaumes robežas, tomēr kāpēc gan arī nevarētu būt tā, ka Maskavas teātru publika Čehova festivālā bauda ko patiesi izcilu?

- KAREIVJA MEMUĀRI. Latvijas lasītājiem ar stāžu vēl labā atmiņā dažādi memuāri un patriotiskā literatūra, kuras autori bija varonīgie padomju karavīri un kuru aizmuguriski mēdza dēvēt par mednieku stāstiem to diezgan neticamā un apšaubāmā satura dēļ. Izrādās, šis žanrs pastāvējis ne tikai bijušajā PSRS, tas plaukst un zeļ arī tādās lielvalstīs kā ASV. The New York Times šonedēļ apraksta bijušā jūras kājnieka Markusa Latrela memuāru gabalu Lone Survivor, kura autors attēlo savu cīņu par demokrātiju Afganistānā. Materiāla virsraksts ir ļoti simbolisks – Viņš izdzīvoja, lai izstāstītu stāstu (uzrakstītu bestselleru). Laikam jau arī viņpus okeāna netrūkst skeptiķu, kas diez cik augstu šādus oficiālās ideoloģijas atbalstītus stāstus nevērtē. Prestižais laikraksta grāmatu tops pagājušajā nedēļā atspoguļo tradicionālo atvaļinājumu laika grāmatu tirgus stagnāciju – jaunu un sensacionālu romānu tikpat kā nav, bet latviešu lasītājiem pazīstamas autores – tādas kā Nora Robertsa, Daniela Stīla, Dženeta Jevanoviča vai skandalozā Džekija Kolinsa ir starp 35 ASV visvairāk pirktajiem autoriem augusta sākumā.

- KRONENBERGA TRILLERIS. Skandalozais kulta režisors kanādietis Deivids Kronenebergs ar trilleri Eastern Promises atklās 55. gadskārtējo Sansebastjanas filmu festivālu, kas norisināsies no 20. līdz 29. septembrim un ir nozīmīgākais kinodzīves notikums spāniski runājošajā pasaules daļā. Festivālu žūriju vadīs scenārists Pols Osters.

Arno Jundze,  NRA  08/16/07

- ATBALSTS ĀRVALSTU IZDEVĒJIEM. Latvijas Literatūras centrs sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, īstenojot kultūras programmu Latvijas literatūra pasaulē, izsludina konkursu Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai.Pieteikšanās termiņš: 2007. gada 1. oktobris. Pieteikumi jāiesniedz vai jānosūta Latvijas Literatūras centram pirms termiņa beigām. Kā teikts nolikumā, "konkursa mērķis ir nodrošināt augstvērtīgas Latvijas prozas, dzejas, dramaturģijas, publicistikas un bērnu literatūras atpazīstamību un pieejamību pasaulē". Informācija un pieteikuma anketa pieejama Latvijas Literatūras centra mājaslapā www.literature.lv pie LLC jaunumiem.

- ATJAUNO BRĪVDABAS KONCERTU TRADĪCIJU. Nesen izveidotais Liepājas kamerorķestris iecerējis atjaunot kādreiz Liepājā tik iecienīto un plaši apmeklēto brīvdabas koncertu tradīciju, un šovakar un 23. augustā koncertestrādē Pūt, vējiņi! sniegs divus bezmaksas koncertus. Abi koncerti sāksies pulksten 18.30, un klasiskās mūzikas cienītājiem tiks sniegta iespēja tikties ar jaunā muzikālā kolektīva māksliniekiem un baudīt viņu priekšnesumu. Kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valērijs Ivanovs koncerta programmā iekļāvis vācu baroka laika komponistu Georga Fridriha Hendeļa un Georga Filipa Telemaņa koncertus, kā arī itāļa Antonio Vivaldi koncertus. Šovakar koncertā skanēs ģitārspēles meistara Māra Kupča solo, bet 23. augustā – flautistes Anitas Barlotes solo sniegums. Patīkama ziņa ir tā, ka ieeja koncertos būs bez maksas.

- MĒNEŠRAKSTS KAROGS. Iznācis žurnāla Karogs augusta numurs, piedāvājot Gaiķu Māra, Baibas Bičoles un Ronalda Brieža dzeju, Andra Brieža miniatūras, Jura Zvirgzdiņa stāstu Karalis Purkšķis, Ingas Žoludes stāstu Dzīvokļa jautājums un Riharda Bargā Tenkas. Rakstu nodaļā tiek apspriests Māra Bērziņa Gūtenmorgens, Agneses Krivades Bērnība un Janīnas Kursītes vārdene. Pievērsiet uzmanību arī Arņa Kluiņa pētījumam par latviešu literatūru Pirmā pasaules kara priekšvakarā, intervijai ar Imantu Auziņu un Literatūrzinātnes likumam 2007.

Arno Jundze,  NRA  08/17/07

- SINFONIETTA RĪGA. Šovakar pulksten 20 Cēsu kultūras centrā uzstāsies valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē un čelliste Kristīne Blaumane. Programmā: Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija, Jozefa Haidna Pirmais čella koncerts un Austrālijas komponista Metjū Hindsona skaņdarbs Balkan Connections. Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga dibināts 2006. gadā, tā mākslinieciskais vadītājs ir Normunds Šnē. Darbu orķestris sāka pagājušajā vasarā, tas sekmīgi un daudzveidīgi aizvadījis pirmo sezonu.

- ŪDENSGABALU TILTS. Šovakar Rīgā uz Noasa tiek atklāts Video un laikmetīgās mākslas festivāls Ūdensgabali 2007. Festivāla laikā pabeigts būvēt pontonu tiltu No Ūdensgabaliem uz Baltu nakti, kas savienos AB dambi ar Kuģu ielu (pie viesnīcas Radison SAS). No pulksten 18 interesentiem būs iespēja pārvietoties pa šo instalāciju, kuras apgaismojumu veidos veci televizori. Pulksten 19 notiks Filmform eksperimentālo filmu projekts, 20.30 sāksies Interaktīvais video pilsētvidē, bet desmitos vakarā notiks videodeja Encounter. Savukārt no nākamās otrdienas līdz ceturtdienai pulksten 17 būs iespējams noskatīties Noasa video.

- KALĒJU DIENA. Svētdien Rīgas svētku laikā Brīvdabas muzejā notiks Kalēju diena. Kalēju sētā (teritorijā ap Mērsraga smēdi) visu dienu tiks darbinātas kalēju ēzes un būs amatu demonstrējumi. Ikviens varēs izkalt muzeja piemiņas monētu, pārbaudīt spēkus, cilājot kalēja veseri, klausīties jautras dziesmas, piedalīties rotaļās un dančos kopā ar Kalēju sievām. Kalēju dienas noslēgumā uzstāsies folkloras kopa Abra.

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  08/14/07

- DEJA UN DZĪVE. Jūrmalas muzejā apskatāma izstāde Deja un dzīve, kas veltīta baletdejotājas, horeogrāfes un baleta pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces 100 gadu jubilejai un baletdejotājas un baleta pedagoģes Intas Karules 50 gadu darbības jubilejai. Ekspozīcija ļaus ieskatīties Latvijas baleta vēstures lappusēs, iekļaujot pirmās viesmākslinieku izrādes Rīgas teātrī, kā arī Latvijas nacionālā baleta veidošanos, lai baleta māksla kļūtu tuvāka sabiedrībai, jo sevišķi jauniešiem. Līdzās izstāžu zālēs ierastajām fotogrāfijām tiks izstādītas arī neparastākas lietas, piemēram, Haraldam Ritenbergam dāvātas baleta kurpes, ko rotā Māra Liepas savāktie Maskavas Lielā teātra baleta zvaigžņu autogrāfi, Annas Priedes 30. gadu un citu baletdejotāju skatuves tērpi, Jāņa Grauda dienasgrāmata un Māra Liepas vēstules.

- PLENĒRS. Liepājā no 17. līdz 25. augustam notiks gleznotāju un zīmētāju plenērs Liepājas marīna "07. Trīsdesmit dažādus vecumus un stilus pārstāvoši mākslinieki no Latvijas, Krievijas, Lietuvas un Zviedrijas tvers jūras, pludmales, un jūrmalas tuvējās apkārtnes – Liepājas pludmales, Karostas, Papes un Pāvilostas – iespaidus, lai 25. augustā no pulksten 12 līdz 17 Liepājas muzeja dārzā ar savu veikumu piedalītos plenērā tapušo darbu izstādē. Liepājas marīna "07 turpina plenēru Pilsēta un jūra, kas norisinājās katru vasaru no 1995. gada līdz 2005. gadam, kā arī 2006. gadā notikušo Mūzu hepeningu. Visu iepriekšminēto plenēru organizēšanu nemainīgi uzņēmās Liepājas mākslinieki Aivars un Inga Kleini.

- VANNA. Ceturtdien pulksten 18 Stikla galerijā Laipu ielā 6 tiks atklāta augusta projektā Mākslinieks tuvplānā veidotā Elīnas Eleres personālizstāde Vanna. 2003. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu beigusī māksliniece Elīna Elere dažkārt glezno vannas, jo tās sniedzot īpašas izjūtas, kam esot ļoti grūti pretoties, lai tās neiemūžinātu krāsās. Vanna, kurā cilvēks mazgājas, atpūšas vai bauda mirkli. Vanna, kurā var sasniegt mieru un līdzsvaru. Elīna Elere kopš 2004. gada ir pievērsusies glezniecībai, kas atklāj apkārtējās pasaules un cilvēcisko sadzīves attiecības. Šī ir jaunās mākslinieces otrā personālizstāde un būs apskatāma līdz 13. septembrim.

- SMILŠU SKULPTŪRAS. Pagājušās nedēļas nogalē, apvienojot profesionālus māksliniekus no Latvijas, Krievijas un Čuvašijas, kā arī Latvijas mākslas skolas audzēkņus, Liepājā sākās starptautisks smilšu skulptūru festivāls, kurā taps arī vērienīgāka izmēra darbi. Pie projekta centrālās skulptūras Musicsand strādās trīs starptautisko smilšu skulptūru festivālos apbalvoti mākslinieki. Par tematisko orientieri ir izvirzīts sauklis Liepāja – kā pa notīm!, iekļaujot ar mūziku saistītos simbolus un tematiku. Mākslinieki skulptūras veidos līdz piektdienai. Visā norises laikā skatītāji varēs gan noraudzīties darbu tapšanas procesā, gan arī paši tajā piedalīties, bet 17. augustā viņi varēs iesaistīties skulptūru vērtēšanā.

- FOTOGRĀFIJAS SKOLA. Līdz 23. septembrim Ludzas kinoteātrī Latgale apskatāma starptautiskās fotogrāfijas vasaras skolas (SFVS) 2007.gada izstāde. Kopumā izstādē piedalās 51 jaunā fotogrāfa, SFVS 2007. gada absolventu veidotie darbi, kas tapuši dažādu valstu pārstāvju profesionālu fotogrāfu pasniedzēju pārraudzībā. SFVS jau otro gadu pēc kārtas piedāvā iespēju jaunajiem censoņiem apgūt profesijai vajadzīgo izglītību, kā arī pieredzes un domu apmaiņu.

Citādā ziņā...

Siguldas astoņsimtgades svinības aizvadītas pietiekami droši un mierīgi

Līga Lazdiņa,  Diena  08/13/07    Kilometriem gari sastrēgumi piektdienas vakarā uz Vidzemes šosejas varētu būt lielākās neērtības, ko izjuta Siguldas 800 gadu jubilejas apmeklētāji. Kopumā svētki noritējuši bez īpašiem incidentiem un pārkāpumiem, samērā nedaudz arī aizturēto.

"Svētku pasākumi bija ļoti jauki un interesanti," stāsta to apmeklētājs Aigars, kurš uz Vidzemes Šveici devies gan piektdienas vakarā, lai vienīgo reizi šajā gadā redzētu koncertējam populāro pašmāju grupu Prāta Vētra, gan sestdienā. Aigaru visvairāk pārsteiguši lielie sastrēgumi, kas izveidojās piektdienas vakarā. "Jau ap astoņiem vakarā uz Vidzemes šosejas pirms Lorupes gravas, kur ceļš no divām joslām pāriet vienā, sākās sastrēgums. Vēlāk sazvanījos ar draugiem, viņi teica, ka korķis esot pat līdz Gaujai," atceras Aigars. Arī pēc koncerta esot bijuši pamatīgi sastrēgumi. Viņš daļēji tajā vaino policistus, jo novērojis, ka viņi nekoordinēti koriģējuši satiksmi. Siguldas kārtības policijas priekšnieks Augusts Popovs gan pārliecināts, ka lielo sastrēgumu radīšanā vainojama apmeklētāju nedisciplinētība un nelaimīga apstākļu sagadīšanās, ziņo aģentūra LETA.

Tomēr kopumā par kārtību pilsētā sūdzēties nevar, Dienai norāda Siguldas pašvaldības policijā. Pat aizturēto neesot daudz. Svētdienas rītā gan noticis viens nopietnāks ceļu satiksmes negadījumiem — saskrējušās divas mašīnas, kas aizķērušas arī koku, tomēr cietušo negadījumā nav. Darba nav bijis arī mediķiem.

Diena jau rakstīja, ka no 9. līdz 12.augustam Sigulda svinēja savu 800.dzimšanas dienu. Svētku laikā notika dažādi pasākumi dažādām gaumēm. Kopumā svētkos bija prognozēts, ka ieradīsies ap 100 000 cilvēku, ap 30 000 cilvēku apmeklēja grupas Prāta Vētra koncertu.

Aglonas gaisma vieno tūkstošus

Daiga Kalniņa,  NRA  08/15/07    Lai piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, vakar ap sešiem vakarā Aglonas svētvietu bija sasniegušas 33 svētceļnieku grupas, taču Dieva meklētāju tūkstoši vēl aizvien turpināja pildīt bazilikas sakrālo laukumu, lai vienotos kopīgās garīgās procesijās un vakarā piedalītos kopīgā tautas Krustaceļā, ko vadīja Jānis Pujats.

Aglonas svētki pulcē gan ticīgos, gan neticīgos, gan tuvu, gan tālu ceļu svētceļojušos.

Dienas misē jaunatnei un svētceļniekiem pie pāvesta altāra, bīskapu kancelebra svētceļnieku grupas izteica prieku un pieredzi. "Grupā esam 95 cilvēki un esam nogājuši 95 kilometrus. Esam augstākās pilotāžas meistari lūgšanās," uzsver Daugavpils Dievmātes draudzes svētceļnieki. Saņemt Aglonas Dievmātes svētību 80 dievlūdzēju bija ieradušies no Sv. Simona un Jeļenas draudzes Minskā Baltkrievijā.

"Tāpat kā Čenstahovā Polijā, Lurdā, Fatimā un citās svētvietās, arī Aglonā lūgšanas iedvesmo un viegli pārvaramas visas grūtības, jo Dievmāte gaida visus," Neatkarīgajai teica minētā Minskas dievnama ministrants Jurijs. Piecas dienas kājām svētceļojusi grupa, kurā 60 svētceļnieku no Latvijas, Itālijas un Beļģijas, bez tam jaunākais tikai gadu vecs. Lūgšanas skanējušas gan latviski, gan itāliski. "Lai Dievs dod mums katram žēlastību palikt Jēzus mīlestībā, kas ir dziļi cilvēciska," novēlēja kāds no minētās grupas dalībniekiem. "Mēs šajā nedēļā sapratām, ka Dievs ir labs," teica cits.

"Svētceļojumā no Jēkabpils eju jau trešo gadu pēc kārtas. Pirmajā gadā nezināju, kā sadakterēt sāpošās tulznas uz kājām. Šogad man to vairs nav un mācu citus, kā ārstēt. Tomēr, kad esam atnākuši uz Aglonu, pie Dievmātes raud visi. Svētceļojumā vērtības kļūst svarīgākas par ērtībām. Nav ierasto dīvānu, ierastā ēdiena un siltā ūdens, taču esmu ieguvusi tik daudz jaunu draugu. Fiziski ejam vienā solī, bet garīgi katrs atsevišķi. Nedrīkst otru cilvēku censties pārveidot vai pielāgot," Neatkarīgajai bilda skolniece, jēkabpiliete Santa Jērāne.

Grūtības svētceļniekiem sagādā karstais laiks. Kā informē LETA, 14. augustā dienas pirmajā pusē dažādu raksturu medicīniskie pakalpojumi Aglonas bazilikas teritorijā sniegti apmēram 70 cilvēkiem. Trīs cilvēki nogādāti Preiļu slimnīcā. Pēc iepriekšējo gadu pieredzes, saspringtākais darbs Aglonas svētku laikā mediķiem gaidāms Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku noslēgumā šodien.

Šodien Aglonas svētki turpinās ar rīta un vakara svēto misi, svētajām misēm jaunatnei, kas izskanēs arī svešvalodās apakšējā baznīcā, kā arī svētku galveno misi, Dievmātes litāniju un euharistisko procesiju.

Svētki Latvijā uzņem apgriezienus

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  08/15/07    Kā vēl nekad agrāk Latvijas iedzīvotāji šogad metušies izklaides jūrā — tāds priekšstats radies pēdējā mēneša laikā. Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis sūrojas, ka jau iztērēta visa nauda masu pasākumu uzraudzīšanai. Viens festivāls lepojas ar to, ka spējis piesaistīt līdz šim nebijušu apmeklētāju skaitu, cits atkal rodas, deklarējot, ka tas būs tas visīstākais, kas atbildīs festivāla jēdzienam. Grupai Aerosmith par koncertu Rīgā samaksāts vēl nebijis honorārs mūspusē — miljons! Vai tik tiešām vasaras masu izklaides pasākumi piedzīvojuši līdz šim nebijušu uzrāvienu?

Pašreiz redzamo vasaras brīvdabas izklaižu biznesu, kurā nozīmīgu lomu ieņem arī festivāli, it kā varētu nodēvēt par "dzīrēm mēra laikā". Inflācija un kredītu slogs mūs galē nost, bet mēs tik braukājam pa visādiem festivāliem un ballītēm, tērējam milzu naudu izklaidēm laikā, kad loģiski būtu rūpēties tikai un vienīgi par dienišķo maizīti uz galda. Gluži korekts šāds apgalvojums gan nav.

Un šādu stereotipu, lai arī cik dīvaini tas liktos, ir radījuši Iekšlietu ministrijas paziņojumi vai arī tās bezspēcība. Policistiem atpūtnieki ir lieks traucēklis. Britu tūristi apčurā Brīvības pieminekli, bet letiņi braukā pa pludmales ballītēm, lieto narkotikas un kaujas! Nu, nav jau pie mums kaut kāds izņēmuma stāvoklis, jo tūristu un masu pasākumu apmeklētāju ālēšanās, kas pārkāpj gan pieņemtās ētikas normas, gan likumus, ir pierasta lieta visā pasaulē. Godmaņa skaļie paziņojumi, ka plīsis "festivālu burbulis", ir pārspīlēts.

Lai arī katru nedēļas nogali valstī notiek vairāki lielāki vai mazāki festivāli, pilsētu svētki un koncerti, to skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu praktiski nav pieaudzis. Toties cilvēkiem ir lielāka vēlme atpūsties un jautri izklaidēties, viņiem radušies lielāki līdzekļi, ko atvēlēt atpūtai. No šā aspekta raugoties, šajā sakarā būtu neloģiski runāt par "dzīrēm mēra laikā". Festivālu rīkotāji, to apzinoties, piedāvā aizvien labākus svētku scenārijus, un tieši tas piesaista mūsu interesi par brīvdabas pasākumiem.

Varētu teikt, ka šogad festivālu bizness tik tiešām ieguvis jaunu uzrāvienu, bet ne jau kvantitātes, bet gan kvalitātes ziņā.

Profesionāļu domas par to, ko varētu dēvēt par festivālu, atšķiras. Un diez vai visiem par to būs vienots viedoklis, jo traktēt vārdu "festivāls" var gan ļoti plaši, gan šauri. Tas izriet no paša vārda semantikas, jo jēdziens "festivāls" radies no latīņu vārda festivalis, kas nozīmē "svētki". Vieni par festivālu vēlas nodēvēt gan pašvaldību rīkotos bezmaksas pilsētas svētkus un kaut cik lielāku ļaužu sapulcēšanos, bet citi savukārt to grib "iebāzt" stingros rāmjos — tas ir brīvdabas pasākums, uz kuru tirgo biļetes un kur cilvēki bauda mūziku, citā kategorijā noliekot gan koncertus, gan dažādus konkursus.

Nedēļa jautāja ekspertiem, cik tad Latvijā ir festivālu un vai to rīkošana ir ienesīgs bizness.

Biļešu tirdzniecības firmas Biļešu paradīze vadītājs un SIA Koncertmeistars (rīko Imantdienas un grupas Cosmos koncertus) īpašnieks Ēriks Naļivaiko teica, ka skaitļi neliecina par to, ka šogad pēkšņi būtu palielinājies dažādu festivālu un pasākumu skaits. Tas esot "aiz matiem pievilkts" apgalvojums.

Drīzāk varētu runāt par iepriekšējo gadu svētku jeb festivālu transformāciju, kas arī teorētiski mums liek domāt par festivālu bumu. Pērn notika Cēsu astoņsimtgades svinības, kurās piedalījās desmitiem tūkstošu cilvēku. Šogad Cēsīs pirmo reizi notiek Mākslas festivāls, kas praktiski ir pagājušā gada jubilejas "turpinājums". Dailes un Nacionālais teātris savstarpēji norunāja, ka nekonkurēs ar festivālu rīkošanu un katrs savus svētkus organizēs ik pēc gada. Pērn Dailes teātris rīkoja festivālu Stāmerienā, bet šogad Nacionālais teātris — Jaunmokās. Teorētiski festivālu skaits palielinās, bet praktiski iepriekšējo gadu svētki ieguvuši vai nu jaunus nosaukumus, vai arī parādījušies citi rīkotāji.

Vienīgais šogad klāt nākušais, pēc Naļivaiko domām, ir Salacgrīvā notikušais Positivus AB.

Godmaņa paziņojumu, ka festivālu publika ir kļuvusi nekontrolējama un tāpēc rīkotājiem "jāsponsorē" kārtības sargu komandas, Naļivaiko vērtē kritiski: "Jāskatās nedaudz citā rakursā. Neviens festivāls nevar notikt bez pašvaldības piekrišanas. Ja vietvara šādu atļauju dod, tad tā arī uzņemas atbildību par to, kas notiek ārpus festivāla sētas. Ja pašvaldība ir devusi atļauju festivāla rīkošanai, tad tai ar policijas spēkiem arī jāsaskaņo, kas būtu jādara, un festivāla rīkotājiem tur nav ko darīt. Naudai kārtības nodrošināšanai būtu jāiet caur pasākuma atļaujas devēju, nevis caur rīkotāju. Rīkotājs taču nezina, ar ko un par ko policijā runāt!"

Naļivaiko uzskata, ka festivālu skaits nav pieaudzis, bet "ir pieaugusi brēkšana". Viņš nenoliedz, ka ir palielinājusies arī narkotiku un alkoholisko dzērienu lietošana. Bet daži festivālos notvertie jaunieši reibumā ir tikai sekas. Policijai būtu jādarbojas citā virzienā un jācīnās ar cēloņiem.

Neizpratni festivālu rīkotāju vidē ir izraisījusi iekšlietu ministra apgalvojums, ka visi festivāli ir "pabāžami" zem vienas mērauklas. Ministrijas preses dienests gan pāris dienu vēlāk Godmaņa izteikumus centās mīkstināt un teicās sijāt dažādos svētkus. Nebūtu loģiski, ja pie dzērāju un narkomānu pulcēšanās vietām pieskaitītu arī tādus masu pasākumus kā Imantdienas un Siguldas opermūzikas svētki. Naļivaiko pauž bažas, ka visas radušās diskusijas iespaidā var izveidoties kaut kāda mistiska ekspertu grupa, kas tad tu nu vērtēs un spriedīs, kur un kādiem festivāliem ir vai nav vajadzīga pastiprināta uzraudzīšana.

Kā pierāda prakse, ne valsts un pašvaldības struktūras, ne arī apkalpojošais bizness šogad ne visai veiksmīgi ir spējis tikt galā ar lielo svētku dalībnieku pieplūdumu. Drīzāk būtu jādomā par to, kā cilvēkus nodrošināt ar transportu, naktsmītnēm, ēdināšanu un citām gluži sadzīviskām lietām. Un, ja šogad vēl kaut kā varēja izlīdzēties, tad nākamgad tas varētu sagādāt vēl lielākas problēmas. Te jāpiebilst, ka nesakārtotā infrastruktūrā arī pieaug lielāku nekārtību un likumpārkāpumu iespējamība.

Cilvēki aizvien vairāk domā par atpūtu un izklaidi. "Veļasmašīna nopirkta, dzīvoklis izremontēts, lielveikali krustu šķērsu izstaigāti... Nu, un ko vēl darīt?" Naļivaiko komentē publikas straujo pieaugumu.

Tāpēc arī organizatori sasparojušies uz kvalitatīvu un populāru festivālu rīkošanu. Tas esot izdevīgs bizness. Pateikt, cik izmaksā festivāla rīkošana, ir sarežģīti, jo tas katrā gadījumā ir atšķirīgi — sākot no vairākiem desmitiem tūkstošu latu un beidzot ar vairākiem simtiem tūkstošu. Bet, ja piepūlas, rezultāts ir garantēts. Piemēram, pirms septiņiem gadiem, kad brāļi Mareks un Raivo Mediņi Liepājā rīkoja pirmo Baltic Beach Party, uz to ieradās labi ja viens divi tūkstoši apmeklētāju. Savukārt šovasar tas jau bija festivālu līderis un sapulcināja rekordlielu apmeklētāju skaitu — 62 000. Sareizinot to ar vidējo biļešu cenu, var aplēst, ka rīkotāju ieņēmumi ir bijuši vairāk nekā 900 000 latu. Bet tā, protams, nav peļņa, jo jāatrēķina nost samērā lielie izdevumi, kas saistīti gan ar honorāru izmaksām, aprīkojuma un teritorijas īri, menedžmentu un tā tālāk.

Jāteic arī, ka vispārnacionāla mēroga "lielo" festivālu Latvijā nemaz nav tika daudz, tos varētu uzskaitīt uz abu roku pirkstiem. Kā profesionālākos varētu minēt Baltic Beach Party, Jurmalina, Dziedošais kivins, Osvalds, Jaunās zvaigznes, Tu esi pamanīts un dažus citus. Protams, ir vēl vairāki mazāki jeb "specifiskāki" festivāli, kuri ir kvalitatīvi, bet nespēj sapulcināt lielas publikas masas, kā, piemēram, Senās mūzikas vai dažādi koru festivāli.

Kaut arī pieprasījums pēc svētku pasākumiem pieaug, rīkotājiem ir grūts uzdevums tos noorganizēt, jo tie "jāpieskaņo" vietējiem Latvijas apstākļiem. Nevar vienkārši piespiest control copy taustiņu un uz Latviju eksportēt kaut vai tuvāko kaimiņu modeļus. Tā, piemēram, dabīgā nāvē nomira pie mums pēc igauņu parauga rīkotais festivāls Rock summer — publika to vienkārši ignorēja. Par to, ka latviešu mentalitāte atšķiras no sābriem, liecina kaut vai Laimas Vaikules fenomens. Viņas autorkoncerti Latvijā praktiski nenotiek (pagājušā nedēļā pēc vairāku gadu pārtraukuma gan tas beidzot noritēja Ogres estrādē), kaut gan viņa katru gadu uzstājas pārpildītās Kauņas un Viļņas arēnās.

Radio SWH dīdžejs Artis Volfs festivāla definīciju traktē diezgan strikti — tā ir mūzikas baudīšana ar tābrīža populārākajiem mūziķiem brīvdabas apstākļos. Šogad to centās pierādīt festivāls Positivus AB Salacgrīvā. Te jāteic, ka tas sevi ir pieteicis par visnotaļ nopietnu spēlētāju, kas pirmo reiz Latvijā vēlas aprobēt Rietumos izkristalizējušos priekšstatu par festivālu. Par to liecina kaut vai tas, ka dažas dienas pēc šāgada festivāla jau sāka tirgot biļetes uz nākamā gada vasaras pasākumu.

Volfs domā, ka festivālu biznesā ir sācies "jauns ieskrējiens". Tagad cilvēki vairs nepriecājas tikai par to, ka pie mums "vispār kaut kas notiek", bet meklē un vēlas teicamu preci. Tas ir tāpat kā pieaug lielveikalu bizness — kad cilvēku vairs neapmierina Maxima vai Rimi piedāvājums, viņš iet uz Stockmann vai Sky.

Tuvāko trīs četru gadu laikā izveidosies populāri festivāli, kuri "ieies Eiropas ritmā". Populārās grupas visu vasaru braukā pa Eiropu pa dažādiem festivāliem, un ir visas iespējas tās piesaistīt arī kādam Latvijas festivālam, kas iekļausies "Eiropas ritmā". Domājams, ka 2008. gadā pie mums varētu parādīties kāds jauns populārs deju mūzikas festivāls.

Pēc gadiem četriem cilvēki jau būs izvēlējušies pašmāju festivālus, kurus gribēs apmeklēt, un tad jau šajā jomā pastāvēs "dzelžains grafiks". Tagad gan festivālu rīkotāji nevar rēķināties ar tik dzelžainu grafiku. Jāņem vērā arī tas, ka publikas pieplūdums ir grūti prognozējama lieta. Lielākais vairums šādu pasākumu apmeklētāju savu izvēli izdara pēdējā brīdī, un tas galvenokārt ir atkarīgs gan no laika apstākļiem, gan no indivīda garastāvokļa.

Te arī jāteic, ka festivālu rīkotājiem neizmantotas iespējas ir ārzemnieku piesaistīšana. Ja uz Roskildes vai Haldernas festivāliem sabrauc publika no visas pasaules, tad mūsmāju pasākumos vismaz 95% apmeklētāju ir no Latvijas.

Īstenojot labu menedžmentu, uz Latvijas festivāliem varētu atvilināt gan spāņu, gan vācu publiku, gan arī uz tiem no Brīvības pieminekļa apkārtnes "aizdzīt" britu tūristus. Viņiem vismaz pagaidām tas ir ekonomiski izdevīgi. Ja Rietumeiropā ieejas biļetes uz festivālu maksā simts un vairāk latu, tad pie mums — tikai pāris desmitus.

Tā ka jau nākamvasar Latvijā varētu parādīties jauni festivāli, kas apmierinās ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu publiku. Savukārt jau esošie vai nu piesaistīs aizvien prominentākus izpildītājus, vai arī, veiksmīgi izmantojot menedžmentu, vairāk publikas.

Rīdziniekiem Dziesmu svētkos būšot jauni tautas tērpi

NRA  08/16/07    Tā izskatīja nepieciešamību nodrošināt ar autobusiem senioru deju kolektīvus un korus, kas piedalīsies gada nozīmīgākajā kultūras pasākumā. "Katru gadu pirms svētkiem uzrodas jauni kori, tāpēc pēc iepriekšējo gadu pieredzes esam plānojuši konkrētu dalībnieku skaitu, kas varētu piedalīties svētkos," RD Kultūras komitejas pārstāvjiem klāstīja Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas plānoto izdevumu tāmi Dziesmu un deju svētku laikā paredzēts 12 000 dalībniekiem no Rīgas kolektīviem atjaunot tautas tērpus. Viena tērpa rekonstrukcijai paredzēti 15 lati, savukārt 30 koru 950 dalībnieki tikšot pilnīgi pie jauniem tērpiem. Vidēji jauna tautas tērpa izgatavošana maksā no 200 līdz 300 latiem, atkarībā no izvēlētā novada tautas tērpa modeļa.

Kā viens no argumentiem, kāpēc nepieciešama tik liela naudas summa, D. Čivle norādīja to, ka visi svētku dalībnieki piedalās tautas tērpos, tāpēc "nebūtu solīdi, ja pēkšņi parādītos kāds kolektīvs ikdienas drēbēs. Dziesmu svētkos tautas tērpus vērtēs īpaša komisija," bilda D. Čivle.

Domnieki ieteica RD nākamā gada budžetā ieplānot nepieciešamo finansējumu – kopā tie būs 844 000 latu, lai svētki varētu notikt atbilstošā kvalitātē un tiktu ievērots Dziesmu un deju svētku likums, kurā noteikta pašvaldību līdzdalība valstiski nozīmīgajā kultūras pasākumā.

L a i k s
joprojām ir ļoti karsts –
ap +30^oC – veldzi var meklēt
vienīgi ūdenī, jo pat vakari un naktis
ir ļoti siltas – ap +19^oC. Zeme ir pavi-

sam izkaltusi, bet dārzi zaļo vien tāpēc,

ka tiek laistīti... Brīžiem parādās tum-

ši mākoņi, bet tad tie atkal izklīst...

Ļoti, ļoti vajadzīgs lietus, lai

zāle un koki atgūtu
zaļumu...

Anda Jansone,  trešdien, 15. augustā