Kas jauns Latvijā?

Nr. 504:  2007. g. 18. - 25. augusts

 

 

 

Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

 

PB un SVF iesaka Latvijā samazināt slimības pabalstu un tā izmaksas periodu

DELFI  08/19/07    Pasaules Banka (PB) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) iesaka Latvijā samazināt slimības pabalstu un tā izmaksas periodu. Līdzīgus ierosinājumus iepriekš izteikuši arī darba devēji un premjers Aigars Kalvītis, kas rosinājis slimības pabalstu samazināt līdz pat 60%.

PB un SVF, izpētot situāciju Latvijas sociālo pabalstu jomā, ierosina noteikt stingrākus piemērošanas kritērijus slimības pabalstiem, kā arī novērot ārstus un darbadevējus, lai konstatētu iespējamos krāpšanās gadījumus. Tāpat eksperti iesaka samazināt balsta summu un periodu, kura laikā var saņemt pabalstus.

Ārvalstu eksperti arī brīdina Latviju, ka patlaban valstī spēkā esošais pensiju indeksācijas mehānisms var apdraudēt Latvijas grūti izcīnīto fiskālo stabilitāti.

Eksperti konstatējuši, ka pensiju sistēma ir jūtīga pat pret niecīgām parametru izmaiņām tādēļ iesaka Latvijas valdībai vecuma pensijas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma plānam izveidot rezerves fondu, kā arī pāriet atpakaļ uz pensiju indeksāciju tikai pēc patēriņa cenu indeksiem.

Eksperti arī iesaka indeksēt minimālo pensijas vecumu pēc grupai specifiskām izmaiņām sagaidāmajā mūža ilgumā, pamatojoties uz dzimšanas datumu.

Jau vēstīts, - lai risinātu problēmu ar fiktīvajām slimības lapām, veselības ministrs Vinets Veldre trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē aicinājis pārskatīt pabalsta apmēru darba ņēmēja slimības laikā, premjers Aigars Kalvītis rosināja to samazināt līdz 60% no vidējās darba algas.

Pašlaik slimības pabalstu piešķir un izmaksā no 15.darba nespējas dienas 80% apmērā no personas vidējās iemaksu algas. Par pirmajām 14 slimošanas dienām slimības naudu maksā darba devējs.

 

PB iesaka Latvijai samazināt izdevumus izglītības sistēmā

DELFI  08/19/07     Pasaules Banka (PB) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF), iepazīstoties ar situāciju Latvijas izglītības sistēmā, konstatējis, ka pastāv ievērojamas iespējas izglītības izdevumu efektivitātes uzlabošanai, vienlaikus samazinot budžeta finansējumu un uzlabojot darba tirgus nozīmi.

Pētījumā konstatēts, ka izglītībai Latvijā tiek izlietots salīdzoši liels valsts budžeta izdevumu apjoms, salīdzinot ar OECD valstīm.

PB un SVF norāda, ka valsts budžeta izdevumu pieauguma izglītībai pamatā ir skolotāju (pasniedzēju) darba samaksas pieaugums, tomēr finansējums būtu jānovirza no ieguldījumu (skolotāji) finansēšanas uz rezultātu finansēšanu (skolēni), kas radītu fiskālo efektu, ņemot vērā, ka turpmākajos gados turpinās samazināties skolas vecuma iedzīvotāju skaits.

Eksperti iesaka Latvijā likvidēt visus centralizētos ierobežojumus attiecībā uz klases lielumu, mācību slodzi un personāla koeficientu. Katrai pašvaldībai jānodrošina vienota budžeta subsīdija uz vienu apmācāmo, paredzot tikai atšķirības pēc izglītības līmeņa, iesaka eksperti. PB un SVF rosina izmaiņas arī augstākās izglītības finansēšanā - tā jānosaka, pamatojoties uz audzēkņu un absolventu skaitu, paredzot vienādas summas par katru studentu plašās programmu kategorijās.

 

Gaida ekspertu atbildi par Latvijas un Krievijas apbedījumu statusu abu valstu teritorijās

LETA    08/19/07    Pašlaik Latvijas puse gaida atbildi no Krievijas ekspertiem par Latvijas un Krievijas valdību vienošanās projektu par Latvijas apbedījumu statusu Krievijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijā, informēja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Latvija savus labojumus vienošanās projektā Krievijas pusei iesniedza jūnija beigās. Kad tiks saņemta Krievijas ekspertu atbilde, tiks secināts, vai dokuments tiks nosūtīts turpmākai apstiprināšanai valdībā un vai būs nepieciešama vēl viena ekspertu tikšanās.

Jau ziņots, ka pašlaik vienošanās projekts par Latvijas un Krievijas valdību vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijā abās valstīs atrodas starpministriju saskaņošanas līmenī.

Ekspertu sarunas par "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdību vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā" notiek kopš 1993.gada. Projekta saskaņošana ekspertu līmenī notika arī šī gada martā.

Vienošanās paredz to karavīru un civiliedzīvotāju apbedījumu apzināšanu, uzskaiti, ierīkošanu un uzturēšanu abu valstu teritorijās, kuri krituši vai miruši karu un represiju dēļ. Pēc ĀM domām, līgums arī risinās jautājumus, kas saistīti ar minēto personu mirstīgo atlieku ekshumāciju un pārbedīšanu.

Iepriekš Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs sacījis, ka Krievija rosinās noslēgt starpvaldību vienošanos par Otrā pasaules karā kritušo karavīru apbedījumu aizsardzību, jo, pēc vēstnieka teiktā, "Igaunijas vīruss izplatās arī citās valstīs''.

 

11 Krievijas militārajiem pensionāriem izmaksās izceļošanas pabalstus

LETA  08/21/07    11 Krievijas militārajiem pensionāriem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, tiks izmaksāts izceļošanas pabalsts kopumā 21 480 latu apmērā, paredz šodienas valdības lēmums.

Finansējumu Finanšu ministrija piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei no budžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izceļošanas pabalstu pārskaitīs uz izceļotāja bankas kontu no šiem mērķiem paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Kā skaidroja Iekšlietu ministrijā, kaut arī 2005.gada oktobra Ministru kabineta noteikumu anotācijā izceļošanas pabalstiem paredzētā summa 2007.gadam bija 72 900 latu, piešķirtais finansējums šim gadam bija 30 510 latu. Šie līdzekļi jau ir izmaksāti Krievijas militāro pensionāru pabalstiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Paredzēts, ka militārais pensionārs Bogdans Veseluha saņems 2160 latus, Ļevs Jakušins - 2160 latus, Aleksandrs Saričevs - 1800 latus, Aleksandrs Gurjanovs - 1800 latus, Boriss Prihodjko - 1980 latus, Mihails Gladkovs - 2880 latus, Nikolajs Čuhaldins - 1200 latus, Vladimirs Latiševs - 2160 latus, Aleksandrs Spirins - 1800 latus, Venjamins Svetlovs - 2340 latus, bet Vjačeslavs Kanovs - 1200 latus.

 

No septembra Nacionālajos bruņotajos spēkos īstenos vērienīgu algu reformu

LETA  08/21/07    No šā gada 1.septembra Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) tiks īstenota vērienīga algu reforma, to paredz šodien Ministru kabinetā (MK) pieņemtie grozījumi noteikumos par karavīru dienesta atalgojumu.

Pēdējo reizi algas NBS ir pārskatītas 2004.gada sākumā, līdz ar to pašreizējais karavīru atalgojums nespēj konkurēt ar darba tirgu citās sfērās, aģentūrai LETA iepriekš atzīmēja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.

Algu reforma visvairāk skars zemākā ranga karavīrus, viņiem paredzēts algas pielikums pat 70% apmērā. Savukārt augstāko dienesta pakāpju karavīriem algu palielinājums būs aptuveni 30% apmērā.

NBS algu palielināšana tika plānota jau iepriekš. MK pagājušajā gada oktobrī pieņemtajā AM darbības stratēģijā 2007.-2009.gadam konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana tika noteikta kā prioritāte.

Ministrija skaidro, ka pāreja uz profesionālo dienestu radīja nepieciešamību rekrutēt lielāku skaitu karavīru NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas uzdevumu izpildei un starptautisko operāciju nodrošināšanai, kā arī piesaistīt un noturēt dienestā speciālistus, kas spējīgi nodrošināt augstu tehnoloģiju ieroču, aizsardzības sistēmu darbību un uzturēšanu, kā arī darbību NATO štābos.

Šo uzdevumu izpildi kavē zemais karavīra atalgojums, kurš nav mainījies kopš 2004.gada.

Laikā no 2004.gada jūlija, kad NBS notika algu reforma, līdz 2006.gada decembrim strādājošo mēneša vidējā darba samaksa valstī pēc Centrālā statistikas biroja datiem ir pieaugusi par 77%. Turklāt kopš 2007.gada 1.janvāra ievērojami cēlušās algas valsts civilajā sektorā.

Tas radījis situāciju, kad karavīra atalgojums vairs nav konkurētspējīgs darba tirgū, kas rada grūtības noturēt karavīrus dienestā, notiek personāla aizplūšana uz civilajām struktūrām, ir grūtības rekrutēt personālu vienību komplektēšanai, kā dēļ tiek apdraudēta NBS noteikto uzdevumu izpilde, īpaši pildot NATO saistības un starptautisko operāciju uzdevumus, norāda AM.

No dienesta bruņotajos spēkos 2006.gadā aizgājuši 270 karavīri, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 88 karavīri.

Lai to novērstu, nepieciešams veikt reformu karavīru atalgojuma sistēmā, izslēdzot no tās obligāto militāro dienestu un nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu profesionālā dienesta karavīram, uzsver AM.

Tāpat, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu racionālu izlietojumu, norit darbs pie jaunas NBS struktūras izveides, kuru ieviešot tiks novērsta funkciju dublēšanās, notiks administratīvā aparāta samazināšana un personāla skaita optimizācija.

Rinkēvičs iepriekš pastāstīja, ka sagatavotajos grozījumos plānots likvidēt piemaksu par komandēšanu, kas patlaban ir aptuveni 30% no darba algas. Toties jaunums būs 50 latu piemaksa Godasardzes rotas karavīram, kurš veic godasardzi, lai motivētu karavīrus veikt valstiski svarīgo uzdevumu, kas saistīts ar palielinātu statisko slodzi un prasa īpašu karavīru sagatavotību.

Jaunumi būs arī atalgojuma rēķināšanā Gaisa spēku pilotiem. No 1.septembra tiks noteikta piemaksa par nolidotajām stundām, nevis mēnesī, kā tas ir pašreiz, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu starp lidotājiem, kuru nolidojums mēnesī ir atšķirīgs. Par vienu lidojuma stundu pilotam maksās sešus latus lielu piemaksu.

Par 100 latiem tiks paaugstināta piemaksa par dalību starptautiskā operācijā. Patlaban šī piemaksa ir 900 latu, bet no šā gada 1.septembra tā sasniegs jau 1000 latu. Piemaksa tiek palielināta, ņemot vērā situācijas saasināšanos militāro konfliktu zonās, pieaugošo fizisko un psiholoģisko slodzi, kā arī pieaugošos reālos draudus karavīru veselībai un dzīvībai.

Grozījumi paredz, ka, piemēram, kareivis, kas patlaban saņem 190 latu lielu algu, pēc 1.septembra saņems 335 latu lielu algu, leitnants ar pašreizējo algu 254 latu apmērā var cerēt uz 434 latu lielu algu.

Ģenerālleitnatam un viceadmirālim, kas NBS dien 24 gadus patlaban un saņem 1008 latu lielu algu, pēc algu reformas tā varētu būt 1813 latus liela. Algas pielikums būs atkarīgs gan no karavīra dienesta pakāpes, gan arī no dienestā pavadītajiem gadiem.

AM uzskata, ka minētā normatīvā akta projekta realizācijai būs labvēlīgas sociālās sekas, jo uzlabosies karavīru un to ģimenes locekļu sociālās garantijas.

Normatīvā akta projekta izpildi AM šogad un turpmākajos gados nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem programmā "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO".

Minētie grozījumi stāsies spēkā no šā gada 1.septembra.

 

NATO misijā Afganistānā strādās pirmais latviešu civilists

Gunta Sloga,  Diena  08/21/07    Par ikdienu jau kļuvusi Latvijas militārpersonu un policistu piedalīšanās starptautiskajās operācijās, bet otrdien uz Afganistānu dosies pirmā civilpersona, kas iesaistīsies NATO vadītajā misijā. Afganistānas ziemeļu provinces Farjabas atjaunošanā palīdzēs Ārlietu ministrijas (ĀM) ierēdnis Pēteris Veits (27). Viņa uzdevums būs koordinēt vietējo valsts institūciju, organizāciju, pašvaldību, cilšu un citu neformālo līderu sadarbību.

"Mums nav vēstniecības Afganistānā, tādēļ mums tagad būs daudz labāka bilde, ko varam darīt šeit civilajā jomā," par P.Veita darāmo stāsta ĀM valsts sekretāra vietnieks drošības politikas jautājumos Ilgvars Kļava. Šis ir arī Latvijas ieguldījums praktiskajā sadarbībā ar NATO. Civilie darbinieki, kas dzīvo NATO militārajās bāzēs un atrodas to komandieru pakļautībā, lielākoties palīdz provinču infrastruktūras atjaunošanā, nodrošinot ūdensapgādi, ēku atjaunošanu. P.Veits, kurš dzīvos vienā bāzē ar latviešu karavīriem, arī būs atbildīgs par to, kā tiks izlietoti 25 000 latu, ko Latvijas valdība piešķīrusi šīs provinces atjaunošanai. Tāpat kā karavīriem, arī P.Veitam algu maksās Latvija.

Uz amatu, ko ieņems P.Veits, iekšējā konkursā bija aicināti pieteikties ĀM darbinieki. Viņš līdz šim strādājis ĀM Drošības politikas departamenta NATO un ES drošības nodaļā un darbosies Afganistānā deviņus mēnešus. Pagaidām nav zināms, kā pēc tam turpināsies Latvijas iesaiste civilās palīdzības sniegšanā. Viens no iespējamajiem šķēršļiem varētu būt cilvēkresursu trūkums. To apstiprina arī I.Kļava: "Tas nav viegli, nav tā, ka laužas brīvprātīgo pūlis." Valstij esot arī jādomā, cik daudz līdzekļu tā gatava turpmāk atvēlēt attīstības sadarbības programmām.

 

Apšauda Latvijas karavīru bāzi Irākā; cietušo nav

DELFI  08/21/07    Naktī uz otrdienu tika apšaudīta Koalīcijas spēku vadītās operācijas "Operation Iraqi Freedom" (OIF) Irākā militārā bāze Divānijā, kur uzturas Latvijas misijas karavīri. Apšaudē cietušo nav, informēja Aizsardzības ministrijā.

Naktī no 20. uz 21.augustu militārās bāzes Divānijā virzienā tika raidītas vairākas raķetes.

20.augustā militārajā bāzē Bagdādē, kur uzturas Latvijas NBS karavīri, diena pagāja bez ārkārtas gadījumiem.

Misijā Irākā pašlaik atrodas divi Latvijas karavīri, bet vairāk nekā 100 karavīri, kuri piedalījušies misijā, atgriezušies mājās jūnija vidū.

 

Peļņā uz ārzemēm aizbraukušos vecākus brīdina neizvairīties maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem

LETA  08/22/07    Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA) ir sagatavojusi informāciju, lai brīdinātu peļņā uz ārzemēm aizbraukušos vecākus neizvairīties maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja UGFA sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bluķe, pieauguši, aizbraucot no Latvijas, nereti nav sakārtojuši lietas, kas ir saistītas ar viņu bērnu uzturēšanu.

Dodoties strādāt ārpus Latvijas, tēvs vai māte dažkārt domā, ka uz viņu vairs neattiecas pienākums uzturēt savu bērnu, lai gan abiem vecākiem līdz pat bērna pilngadībai ir kopīga un vienāda atbildība par viņa audzināšanu un attīstību. Situācijā, kad no Latvijas uz citām valstīm, īpaši uz Īriju un Angliju, ir devušies vairāki desmiti tūkstoši valsts iedzīvotāju, jautājums par uzturlīdzekļu parādniekiem ir aktuāls, atzīst UGFA.

Ja kāds no bērna vecākiem dzīvo ārvalstī un nenodrošina uzturlīdzekļus bērnam, tos nodrošina valsts, tādējādi viņam ir jārēķinās ar virkni tiesisko seku iestāšanos - uzturlīdzekļu parāda esamību, iespējamu kriminālprocesa ierosināšanu par izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas, kā arī atrašanos policijas meklēšanā un iespējamu mantas apķīlāšanu. Turklāt jau tuvākā nākotnē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs paredzēts ieviest atvieglotu uzturlīdzekļu piedziņas procesu.

UGFA norāda, ka pašlaik saskaņošanas stadijā ir arī vairāki starptautiski tiesību akti, kas atvieglos uzturlīdzekļu piedziņu no neapzinīgiem vecākiem. Piemēram, tiek apspriests Hāgas konvencijas projekts, kas paredz būtiski uzlabot kārtību, kādā notiek pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņa.

Pašlaik kreditoram - uzturlīdzekļu prasītājam - pašam ir jākontaktējas ar ārvalstu atbildīgajām iestādēm uzturlīdzekļu piedziņas lietās, ja bērna tēvs vai māte dzīvo ārpus Latvijas, piemēram, tiesu instancēm Apvienotajā Karalistē.

Šādos apstākļos daudzi vecāki izvēlas necīnīties par savu taisnību, jo nepārvalda valodas un nezina, kā jārīkojas šādā gadījumā, skaidro UGFA. Taču, lai paātrinātu pārrobežu strīdu izšķiršanu un atvieglotu uzturlīdzekļu prasītāju dzīvi, ir paredzēts, ka jau tuvākajā laikā tiks vienkāršota tiesas spriedumu atzīšana, tiks attīstīta sadarbība starp dažādu valstu iestādēm uzturlīdzekļu piedziņas jautājumos un izstrādāti vienoti uzturlīdzekļu lietu piekritības noteikumi.

 

Paredz reālus pasākumus, lai tautieši atgrieztos Latvijā

LETA  08/23/07    Darba grupa, kas strādājusi Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta paspārnē, izstrādājusi reālu pasākumu priekšlikumus, kas veicinātu tautiešu atgriešanos Latvijā.

Informatīvais ziņojums par izceļojošo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā šodien iesniegts izskatīšanai valdībā, aģentūru LETA informēja Integrācijas sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute.

"Darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus, ir sagatavojusi realizējamas aktivitātes. Manuprāt, īstenojot tās, mēs varētu ietekmēt iedzīvotāju atgriešanos Latvijā un rast tādus apstākļus, kas veicinātu arī esošo Latvijas iedzīvotāju vēlmi palikt valstī", uzsver integrācijas ministrs Oskars Kastēns (LPP/LC).

Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir dubultpilsonības ieviešana ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotāju bērniem, kas veicinās saiknes saglabāšanu ar dzimteni, stimulējot ārvalstīs dzīvojošo vēl aktīvāku iesaistīšanos Latvijā notiekošajos procesos un viņu atgriešanos Latvijā, norāda Kastēns.

Ziņojums paredz dubultpilsonības pieļaujamības paplašināšanas ieviešanu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju bērniem, kā arī izskatīt iespēju to piešķirt laulātajiem draugiem. Arī sekretariāta veiktajā aptaujā 92% ārpus valsts dzīvojošie respondenti atzīst, ka sekretariāta ierosinājums ir nepieciešams un atbalstāms.

Dokuments problēmas risināšanai paredz sistemātisku pieeju un darbību sekojošos virzienos: izceļošanas un atgriešanās pastāvīgs monitorings, masveidīgas izbraukšanas prevencija, atgriešanās veicināšana, atgriešanās atvieglošana un reintegrācija.

Ziņojumā priekšlikumi vērsti divos galvenajos virzienos - dzīves un darba apstākļu uzlabošana Latvijā, un motivācijas pasākumi. Dzīves un darba apstākļu uzlabošana Latvijā paredz, piemēram, pilnveidot kontroles mehānismu darba līgumu neslēgšanas un nodokļu nemaksāšanas no darba devēju puses mazināšanai; publiskās un privātās sadarbības attīstīšanu, atbalstot iedzīvotāju komercdarbības iniciatīvas; kontroles mehānisma pilnveidošanu "aplokšņu algu" mazināšanai.

Savukārt kā galvenie motivācijas pasākumi ir noteikti - informatīvās saiknes nodrošināšana ārvalstīs dzīvojošajiem, piemēram, plaši pieejama informācija par darba iespējām Latvijā, politiskās līdzdalības veicināšana, sabiedrības izglītošana.

Par galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki vēlas pamest Latviju, darba grupa izvirzīja vairākas pamatproblēmas, piemēram, valsts un darba devēju nevērīgo attieksmi pret strādājošajiem un viņu vajadzībām, birokrātiskos šķēršļus dažādu jautājumu risināšanā, tostarp uzņēmējdarbības uzsākšanai, sekmīgai mazo un vidējo uzņēmumu darbībai, niecīgo darba atalgojuma apmēru, kas bieži ģimenei pat neļauj apmierināt tās pamatvajadzības.

Sekretariāta veiktajā aptaujā, kas tika veikta laikā no 24. līdz 31.jūlijam, piedalījās 270 respondenti no 17 valstīm. Aptaujā uz jautājumu - vai minētā dubultpilsonības ieviešana, jūsuprāt, kaut kādā veidā stimulētu Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā? - 96% respondentu atbildēja apstiprinoši, no kuriem 27% norādīja, ka dubultpilsonības ieviešana viņus stimulētu atgriezties tikai vienlaicīgi ar citiem labklājību veicinošiem pasākumiem.

 

 

Prezidentūrā...

 

 

Eksprezidente neredz, kāds būs labums no dzīvokļa remontdarbu tāmes publiskošanas

LETA,  08/22/07    Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga neredz, kāds būs labums no viņai piešķirtā dzīvokļa Rīgā, Brīvības ielā 38, remontdarbu tāmes publiskošanas.

Kā bijusī prezidente sacīja intervijā Latvijas Radio, viņa šajā jomā neesot eksperte un par būvniecības cenām neko nezinot. Vīķes-Freibergas vērtējumā, šajos jautājumos kompetenta ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai arī deleģēta lēmuma pieņemšana par tāmes publiskošanu.

Taujāta, vai viņa dzīvokļa remontam izvirzījusi īpašas prasības, Vīķe-Freiberga kā tādas minēja grāmatplauktus.

Vīķe-Freiberga pauda pārsteigumu par Valda Zatlera Valsts prezidenta kancelejas paziņojumiem par līdzekļu trūkumu, jo esot dokumentāri pierādāms, ka, viņai pametot amatu, kancelejas budžetā bijuši 1,5 miljoni latu.

Prezidente uzsvēra, ka reprezentācijas izdevumiem tērējusi arī savu naudu - lai sevi sakoptu tā, lai kā līdzīga varētu stāties līdzās pasaules līderiem. "Tagad man ir pilns skapis ar drēbēm, kuras es droši vien līdz mūža beigām nenovalkāšu," piebilda eksprezidente.

Kā ziņots, VNĪ, lūgti iepazīstināt ar precīzu dzīvokļa remontdarbu tāmi, publiskoja vien "Izmaksu kopsavilkumu", kurā redzams, ka dzīvokļa remonts kopumā ir izmaksājis 450 679 latus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). No remonta izmaksām lielāko daļu - 328 593 latus bez PVN - veidojuši izdevumi par būvdarbiem un interjeru, tai skaitā 239 573 lati izlietoti par materiāliem, taču, kam tieši izlietota šī summa, uzzināt nav iespējams.

Lai arī bijušajai Valsts prezidentei piešķirtais dzīvoklis ir valsts īpašums, eksprezidente iepriekš nevēlējās atklāt detalizētu informāciju, kā izlietoti nodokļu maksātāju līdzekļi, remontējot un iekārtojot viņai atvēlēto mitekli. Tomēr vēlāk viņa mainīja savu viedokli un ar savas sekretāres Karīnas Rāviņas-Vimbas starpniecību norādīja, ka šis jautājums esot "VNĪ kompetencē un viņiem ir jārīkojas tā, kā prasa likums".

Savukārt sabiedrība par atklātību "Delna" sola vērsties tiesā, ja VNĪ neatklās eksprezidentei atvēlētā dzīvokļa pilnu remonta un iekārtošanas darbu tāmi.

Eksprezidentu dzīvoklis ir valsts īpašums. Valsts prezidenta kanceleja maksā dzīvokļa īri, veic komunālos maksājumus, gādā arī par dzīvokļa uzturēšanu lietošanas kārtībā.

Tieslietu ministrija (TM) līdz 31.augustam paredzējusi sniegt atbildi VNĪ par to, vai detalizētas tāmes publiskošana par tēriņiem bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts dzīvokļa remontdarbiem neaizskar viņas Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks pagājušajā nedēļā vērsies ar vēstuli TM, lūdzot ministriju sniegt skaidrojumu, kā interpretējami tiesību akti un vai detalizētas tāmes publiskošana neaizskar personas likumos nostiprinātās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

TM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte aģentūrai LETA sacīja, ka skaidrojuma sagatavošana uzticēta Datu valsts inspekcijai (DVI). Savukārt TM pārraudzībā esošā DVI uzskata, ka VNĪ, atsakoties sniegt detalizētu tāmi eksprezidentes dzīvokļa remontam, nepamatoti atsaucas uz Informācijas atklātības likuma 5.pantā noteikto ierobežojumu sniegt ziņas par personas privāto dzīvi.

DVI preses sekretārs Egons Ālers aģentūru LETA iepriekš informēja, ka eksprezidentes dzīvokļa remontam rīkots publisks iepirkums, līdz ar to informācijai par līdzekļu izlietojumu jābūt publiskai. Pēc viņa teiktā, atsauce uz Informācijas atklātības likumā ietverto punktu par personas privāto dzīvi kontekstā ar tēriņiem dzīvokļa remontam neesot vietā.

 

Vīķe-Freiberga nākamo divu gadu laikā neplāno iesaistīties politikā

DELFI  08/22/07    Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tuvāko divu gadu laikā neplāno iesaistīties politikā.

Eksprezidente trešdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka šobrīd Latvijā būtu grūti veidot jaunu politisko spēku, ņemot vērā to, ka pašlaik ir neskaidrības par Saeimā pārstāvēto partiju finansēšanas avotiem un vispār par partiju finansēšanu.

"Nākamos divos gados noteikti neesmu gatava iesaistīties politiskā," sacīja Vīķe-Freiberga.

Neilgi pirms prezidentes pilnvaru termiņa beigām izskanējuši pieņēmumi, ka Vīķe-Freiberga varētu iesaistīties politikā, bet pati prezidente par saviem nākotnes plāniem runājusi atturīgi.

 

Tiesībsargs: prezidentes dzīvokļa remonta tāme nevar būt slepena

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  08/23/07    Amatu atstājušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas dzīvokļa remonta tāmes publiskošana nepārkāptu personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību — tā secinājusi Tiesībsarga institūcija, atbildot uz valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) lūgumu skaidrot, vai šajā situācijā plašākai sabiedrībai būtu sniedzama detalizēta informācija. V.Vīķe–Freiberga savukārt tam neredzot nepieciešamību un uzskata, ka šie tēriņi jāvērtē speciālistiem. "Es neredzu, kāds tam ir labums," par tāmes publiskošanu viņa trešdien atbildējusi uz Latvijas radio jautājumu.

"Jo vairāk tiek liegta publiskošana, jo vairāk spekulāciju virmo ap izdevumiem," uzskata sabiedriskās politikas centra Providus eksperte Lolita Čigāne. "Ja prezidente tik ļoti negrib atklāt tāmi, rodas iespaids, ka tēriņi tiešām varētu būt pārspīlēti un dzīvoklī ir liekas ekstravagances." Pēc L.Čigānes domām, prezidentei vajadzētu rādīt priekšzīmi esošajiem un bijušajiem politiķiem, izdevumus atklājot. Ja atklātos, ka remonta izdevumi mākslīgi sadārdzināti, tā būtu VNĪ atbildība.

Jau rakstīts, ka, par spīti dažādu speciālistu un kompetentu iestāžu (Valsts datu inspekcijas, Valsts kontroles u.c.) aizrādījumiem, ka valsts naudas izlietojuma detalizētam izklāstam jābūt publiski pieejamam, VNĪ nosauc vienīgi remonta kopējās izmaksas — virs Ls 450 00, taču sīkāku naudas izlietojumu neatklāj, aizbildinoties ar personas tiesībām uz mājokļa un privātās dzīves neaizskaramību. Arī V.Vīķe–Freiberga izdevumu publiskošanai pretojas, norādot, ka tas atklātu viņas personīgās vēlmes.

Pēc VNĪ lūguma 17.augustā pārbaudes lietu šajā sakarā ierosināja tiesībsargs. Pārbaude pabeigta trešdien. Tiesībsargs norāda, ka informācijas atklātība ir vispārējs princips valsts pārvaldē, tā jēga — lai cilvēki uzticētos tiem, kuri rīkojas ar valsts varu un sabiedrības finansēm. Latvijas likumos nav speciāla izņēmuma, kas valsts naudas izlietojumu atbilstoši likumam "Par Valsts prezidenta darbības nodrošinājumu" liktu uzskatīt par ierobežotas pieejamības informāciju.

VNĪ lūgusi situāciju vērtēt arī Tieslietu ministrijai, kas atbildi sola līdz 31.augustam.

 

Vīķe-Freiberga domā internetā izsolīt savus darba kostīmus

TVNET   08/22/07    Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien intervijā "Latvijas radio" izteikusies, ka domā par savu darba kostīmu izsolīšanu, kas iegādāti darba vajadzībām viņas prezidentūras laikā.

Vīķei-Freibergai garderobes papildināšanai bieži vien nācies tērēt savu algu, tāpēc tagad viņa domā, kā naudu, kas izmantota prezidentes kostīmu iegādei, atgūt.

Bijusī prezidente intervijā atzina: lai godam pārstāvētu Latviju līdzās citiem pasaules līderiem, viņai nācies tērpos ieguldīt gandrīz visu savu algu.

"Es uzskatīju par savu pienākumu reprezentēt Latviju un sevi kā cilvēku pēc iespējas pievilcīgākā un korektākā veidā," teica bijusī prezidente, tomēr atzina, ka viņai tas izmaksājis ļoti dārgi.

Prezidente atzīst, ka tagad viņas skapī esot tik daudz drēbju, ka to novalkāšanai ar viena cilvēka mūžu nepietiktu, tāpēc kā iespēju atbrīvoties no milzīgā apģērbu klāsta viņa ir domājusi par savas garderobes izpārdošanu interneta izsolē.

 

Zatlers piedāvā risinājumus nelegālo maksājumu izskaušanai

LETA   08/23/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, uzstājoties sabiedriski politiskā centra "Providus" politikas forumā "Naudas aprite veselības apritē", tās dalībniekiem prezentēja priekšlikumus, kas tapuši Valsts prezidenta kancelejā, lai risinātu jautājumu par pacientu nelegālo maksājumu izskaušanu.

Zatlers norādīja, ka juristiem, ārstiem un pacientiem ir jāizveido tāda veselības aprūpes sistēma, kas būtu skaidri un viegli saprotama gan ārstiem, gan pacientiem.

"Ir jāizveido sistēma, kas būtu viegli un skaidri saprotama, un nauda būtu redzama un uzskaitāma, un par to tiktu maksāti nodokļi," norādīja Zatlers.

Prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Inese Līdiņa-Egnere diskusijas dalībniekiem norādīja, ka nākotnē ir jāļauj pacientam nopirkt pakalpojumu no ārsta, nodrošinot, ka minētā samaksa sasniedz ārstu, nevis paliek slimnīcai.

Slimnīcai ir jāpilda tās funkcijas, kas ietilpst valsts apmaksāto pakalpojumu apmērā, jāmotivē ārstus strādāt ilgākas darba stundas nekā paredz darba līgums, par to saņemot papildu atalgojumu.

Līdiņa-Egnere skaidroja, ka ārsta tiesības jāparedz ārstniecības iestādē, ļaujot reģistrēt ārsta praksi un prakses darbības noteikumus atrunāt darba līgumā.

"Par katru ārstēšanas epizodi ārstam noteiktais maksājums ir jānovirza slimnīcas darba algu kontā, pārējo ārstniecības personu darba algu vajadzībām," skaidroja juriste.

Līdiņa-Egnere uzsvēra, ka pacientam ir jābūt skaidrai informācijai par valsts nodrošināto bezmaksas ārstniecības pakalpojumu apjomu, ārstam jādod tiesības noteikt diferencētus savu prakses pakalpojumu tarifus un atbilstoši patērētāju tiesību prasībām par pakalpojuma cenu pusēm jāvienojas, noslēdzot vienošanos par atsevišķu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu.

Prezidenta padomniece arī norādīja, ka ārstam un pacientam nākotnē jāslēdz rakstiska vienošanās par ārstniecības pakalpojumu saņemšanu ārsta privātpraksē.

Kā risinājuma priekšnoteikumi attiecībām ar valsti tiek piedāvāts noteikt, ka ārstam kā pašnodarbinātai personai būtu jāreģistrējas nodokļu maksātāju reģistrā un tam būtu saistošas ne vien ārstniecības un pacientu tiesības, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumi.

Ieviešot minēto modeli, pacientam būtu tiesības izvēlēties sev atbilstošāko ārstniecības veidu un ārstējošo ārstu, kā arī visām pusēm būtu skaidrs un likumam atbilstošs rīcības modelis, kas nodrošinātu ārstu ienākumu un nodokļu samaksas administrēšanu un kontroli, skaidroja Līdiņa-Egnere.

Savukārt Valsts prezidents norādīja, ka pacienti vēlas, lai viņiem būtu ārsts, kam varētu uzticēties, ārsts, kas uzņemtos atbildību, tāpēc ir jādiskutē ārstiem, pacientiem, juristiem, kā veidot visiem saprotamu veselības aprūpes sistēmu un izskaust tā dēvētos nelegālos maksājumus.

Jau ziņots, ka "Providus" šodien rīkoja ikgadējo sabiedriskās politikas forumu, kas nu jau astoto gadu pēc kārtas pulcē sabiedrības pārstāvjus uz diskusijām par sabiedrībā aktuālām tēmām.

Šogad forums pulcināja sabiedrības pārstāvjus, veselības aprūpes sistēmā strādājošos, akadēmisko aprindu pārstāvjus un nevalstiskās organizācijas, lai kopīgi diskutētu par veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.

Forums piedāvāja gan starptautisku skatījumu uz neoficiālajiem maksājumiem veselības sistēmā, gan veicināja diskusiju par iespējami efektīvākas veselības aprūpes sistēmas finansēšanu.

 

Eksprezidentes komandai milzu kompensācijas

Agnese Margēviča,  NRA  08/25/07    Vairai Vīķei-Freibergai un līdz ar viņu arī vairākumam Valsts prezidenta kancelejas darbinieku, aizejot no amatiem, izmaksātas kopumā 234 079 latu kompensācijas.

Pati V. Vīķe-Freiberga vienīgā nav saņēmusi ekstra kompensāciju – viņai izmaksāti vien 1728 lati par neizmantoto atvaļinājumu. Daļa kompensāciju – gandrīz 100 000 latu – izmaksātas, jo to prasa Darba likuma normas, tomēr lauvastiesa – gandrīz 140 000 latu – izmaksātas, balansējot uz likuma un ētikas robežas. Proti, Darba likums neparedz maksāt tā saukto atlaišanas pabalstu, ja darbinieks aizgājis no brīva prāta, kā tas ir gadījumā ar V. Vīķes-Freibergas komandu. Tomēr kancelejas darbinieku darba samaksas nolikumā ierakstīts, ka arī šādā gadījumā maksājama kompensācija, turklāt trīs līdz piecu mēnešalgu apmērā.

Ekstra kompensācijas saņēmis gan V. Vīķes-Freibergas dēls Kārlis Freibergs, kas Valsts prezidenta kancelejas štatā skaitījies kā preses sekretāra palīgs, gan viņa sieva, eksprezidentes vedekla Linda Freiberga, kura štatu sarakstā minēta kā strādniece.

Viņa Neatkarīgajai, iesākumā aizbildinoties ar cilvēciskiem apsvērumiem, nevēlējās izpaust savu darba pienākumu specifiku, bet pēc konsultēšanās atklāja, ka aptuveni septiņarpus gadus mazgājusi un gludinājusi V. Vīķes-Freibergas drēbes, arī uzturējusi kārtībā prezidentes garderobi, ja bijis nepieciešams piešūt kādu atirušu malu vai notrūkušu pogu.

Ik mēnesi viņa par to saņēmusi minimālu samaksu – aptuveni 100 latu. Ģimenes loceklis šādu pienākumu pildīšanai pieņemts, jo V. Vīķe-Freiberga neesot vēlējusies tik intīmu darbu uzticēt svešiniekam, skaidroja L. Freiberga.

Gandrīz 97 347 lati kopumā 19 cilvēkiem, tostarp arī V. Vīķei-Freibergai, saskaņā ar Darba likuma prasībām izmaksāti par neizmantoto atvaļinājuma laiku, bet vēl 136 732 lati izmaksāti kompensācijās vairāku mēnešalgu apmērā, ko Darba likums neuzliek par pienākumu gadījumos, kad darbinieks aizgājis no brīva prāta.

Raugoties sausi no juridiskā viedokļa, šādas kompensācijas nav nelikumīgas, tomēr, ņemot vērā to, ka tās izmaksātas no nodokļu maksātāju naudas, tās ir saucamas par ekstru, notikušo vērtē valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņasprāt, šeit būtu vietā spriest par šādu kompensāciju samērīgumu. Valsts kontrole vēl neesot pabeigusi revīziju Valsts prezidenta kancelejā, un secinājumi un rekomendācijas gaidāmas nākamajā pavasarī.

Darba likums atlaišanas gadījumā paredz kompensāciju vienas līdz četru mēnešalgu apmērā atkarībā no konkrētajā vietā nostrādāto gadu skaita. Valsts prezidenta kancelejā kompensācijas limits noteikts lielāks – trīs līdz piecu mēnešalgu apmērā. Darba likumā šāda kompensācija tiek saukta par atlaišanas pabalstu, un tās būtība ir kompensēt piespiedu šķiršanos no darba. Zināms, ka vairākums bijušo kancelejas darbinieku nekavējoties pārgāja strādāt uz citu darbu, piemēram, tās vadītājs Andrejs Pildegovičs, kurš kā ekstra kompensāciju saņēmis 24 300 latu, sācis pildīt Latvijas vēstnieka ASV pienākumus, bet prezidentes ārlietu padomnieks Jānis Mažeiks, kurš šādi saņēmis 15 958 latus, kļuvis par Latvijas vēstnieku ANO.

***

Kompensācijas bijušajiem VP kancelejas darbiniekiem

Vārds, uzvārds Amats Kompensācija latos
Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas Valsts prezidente 1728**
Andrejs Pildegovičs Kancelejas vadītājs 24300* 26127,36**
Juris Ruško Kancelejas vadītāja vietnieks 24433* 32134,72**
Jānis Mažeiks Valsts prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos 15958* 3064**
Ilze Lūka Valsts prezidenta padomnieka likumdošanas jautājumos palīdze 3583* 1307,20**
Rita Aksenoka Apžēlošanas dienesta vadītāja 6458* 3596**
Aiva Rozenberga Preses dienesta vadītāja 14038* 8489,88**
Zinaida Beitāne Finanšu uzskaites nodaļas vadītāja 13741* 6991,34**
Daila Vārpiņa Finanšu uzskaites nodaļas vadītāja vietniece 10012* 6727,84**
Aivars Spēlmanis Saimniecības nodaļas vadītājs 5879* 2201,16**
Juris Baumgarts Tehniskās daļas vadītājs 3921* 1392,68**
Andris Guslens Vecākais administrators 1430* 549,12**
Kārlis Freibergs Preses sekretāra palīgs 2683* 1339,52**
Lauris Kupčs Preses sekretāra palīgs 2679* 267,94**
Marks Jermaks Tulks 2850* 684**
Māra Caune Vēsturniece 1126* 286,20**
Aldona Šmite Lietvedības sekretāre 1583* 1190,38**
Guntars Krastiņš Kurjers 525* 246,96**
Linda Freiberga Strādniece 1533* 750,72**

 

Pamatojums:

* Kompensācija par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. 1. Darba likuma 114. pants.2. Valsts prezidenta kancelejas darbinieku darba samaksas nolikuma 12.2. apakšpunkts.

** Kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu Avots: apollo.lv

 

 

 

 

"Tiesāšanās kā ķēķis" skandālā...

 

 

 

Viedoklis: Šantažējamas marionetes ir drauds nacionālajai drošībai

Juris Paiders,  NRA  08/18/07    Ir pamats domāt, ka pavisam nesen Latvijā ir notikusi liela mēroga šantāža.

Par tiem tienešiem un politiķiem, kas atteicās sadarboties ar nezināmo šantāžistu bandu, tagad ir publiskoti kompromitējoši materiāli, bet to personu uzvārdi, kuri piekrituši sadarboties un pildīt šantāžistu prasības, no publiskotajiem kompromitējošiem materiāliem ir dzēsti.

Turklāt pat skandalozā autora Jāņa Brūkleņa uzticības persona Lato Lapsa neslēpj, ka grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publiskotā informācija ir dozēta, no nelikumīgi ierakstītajām telefona sarunām ir dzēsti uzvārdi un teksti, taču teksti itkā jau esot saņemti izcenzēti (DB 17.08).

Tātad visi, par kuriem bija kompromitējoši materiāli, ir sadalīti divās grupās: vieni tiek atmaskoti, otru uzvārdi sabiedrībai ir noslēpti.

Kas no tā jāsecina?

Krīzes mērogi tieslietu sistēmā ir daudz lielāki, nekā šķiet. Pat tad, ja pierādīsies, ka daudzos gadījumos tiesu spriedumi tapuši pa draugam, tā ir tikai aisberga redzamā daļa. No nacionālās drošības viedokļa daudz bīstamāki ir tie, kas piekrita sadarboties ar šantāžistu bandu, un tagad ir ieroči nezināmas grupas rokas, kas savās rokās tur vēl nepubliskotus kompromatu kalnus.

Tie, kas ir izcenzēti no Brūkleņa publiskotajiem sarakstiem, iespējams, ir marionetes nezināmu bandītu rokās.

No nacionālās drošības viedokļa ir jānoskaidro arī tas, ko piekrituši pildīt un kā labā tagad strādā tie, kas ir izdzēsti no Jāņa Brūkleņa kompromatu saraksta.

Nelikumīgo sarunu publiskošana rada arī ētiskas problēmas. Jāņa Brūkleņa publikācijas izdevēja ievadā apgalvots: "Pats autors gan ir kategoriski paziņojis, ka visi vārdi, uzvārdi, amatpersonu posteņi, iestāžu un uzņēmumu nosaukumi šajā grāmatā ir izdomāti, bet jebkāda sakritība ar reāli eksistējošām personām un nosaukumiem ir tikai nejauša sakritība." Taču jau vairākās avīzēs viss publiskotajās sarunās teiktais tiek interpretēts kā absolūta patiesība.

Pat tad, ja tiek pierādīts, ka pati saruna ir noticis fakts, nekritiski un aplami ir pieņemt, ka viss telefona sarunās teiktais ir tikai patiesība. Pirms telefona sarunas tās dalībnieki nezvēr teikt patiesību, patiesību un tikai patiesību.

Turklāt ir pamats domāt, ka telefona sarunās to dalībnieki viens otram var melot, izlikties un lielīties, aprunāt un apmelot cits citu utt. Lai rūpīgi izvērtētu sarunu saturu, ir jāpārzina sarunas dalībnieku Ezopa valoda, kad jā var nozīmēt nē, bet nē, man to nevajag, nozīmē tieši to es gribu. Tātad. Visu, kas runāts pa telefonu, nedrīkst nešauboties uzskatīt par patiesību.

Otrs jautājums ir šāds: vai, kolektīvi un kopīgi darot nelikumības, ir iespējams uzlabot likumu izpildi? Nav šaubu, ka telefona sarunas ir ierakstītas nelikumīgi. Tās nevar tikt izmantotas par pierādījumu tiesā (Likums par tiesu varu). Tie, kas ierakstīja sarunas, zaga informāciju. Šis gadījums nav vienāds ar Neatkarīgās publiskotajām Rēzeknes telefonsarunām, jo drošības iestādes tās bija ierakstījušas likumīgi. Bet to publiskošana bija vienīgais veids, lai piespiestu KNAB izmeklēt aizdomas par korupciju, kas rodas, palasoties likumīgi iegūtas sarunas. No Grūtupa biroja nozagtā informācija ir iegūta nelikumīgi, un tagad tiek tālāk pārdota un izplatīta. Zagtā informācija tiek izlikta publiskai apskatei, jo attaisnojums ir cēls – sabiedrības interese un iespējama korupcija. Taču vai mērķis var attaisnot līdzekļus? Vai noziedzību var apkarot ar klaju noziegumu palīdzību?

Ja demokrātija ir mērķis, tad vai šā mērķa vārdā ir atļauts nelikumīgi izsekot ikvienu un noklausīties ikviena sarunas? Nē! Šāda pieeja ir raksturīga totalitārām sistēmām – fašismam un staļinismam –, kad cēlu mērķu vārdā tika atļauts jebkurš, pat visnežēlīgākais līdzeklis. Latvija virzās nevis uz demokrātiju, bet totalitārismu, jo pie mums sāk dominēt princips, ka mērķis attaisno līdzekļus. Kurp tālāk?

Ja par advokātu un tiesnešu sasaisti var vairāk uzzināt, lietojot spīdzināšanu, un ja mērķis attaisno līdzekļus, nu tad aiziet! Izsludinām iepirkuma konkursu par moku ratu piegādi KNAB un SAB vajadzībām. Spīdzinot Brūkleņa (Lapsas) saraksta personas, noteikti izdosies iegūt precīzas detaļas. Kāds pat noteikti atzīsies, ka pilnmēness naktīs kails uz slotas ir riņķojis ap Augstākās tiesas namu. Tikai kur ir robeža, kad ir jāsaka: stop! Un vai ar mērķi ar attaisnot nelikumīgus līdzekļus?

Krīze ir visā tieslietu sistēmā. Viena daļa informācijas tagad tiek atsegta. Taču ir pamats domāt, ka citu advokātu kantoru sarunas ar citiem tiesnešiem un citiem politiķiem ir tikpat trakas, ja ne vēl trakākas. Ja likumu masveidā pārkāpa visi, tad sodīt tikai vienu nozīmē izrēķināties ar to. Ja kompromats ir gandrīz par visiem redzamākajiem tiesnešiem un advokātiem, tad paraugsods Brūkleņa sarakstā iekļautajiem būs vēl lielākas varas atdošana nopublicēto kompromatu turētājiem. Valstij pirmām kārtām ir jāatrod šantāžistu banda, kas ar kompromatiem tur pie rīkles visu tieslietu sistēmu.

 

Intervija ar Andri Grūtupu: Sitiens nākotnei

Anita Daukšte,  NRA  08/18/07    Andris Grūtups: Man nav nekādas iekšējas vainas apziņas.

Intervija ar ietekmīgo advokātu Andri Grūtupu notika vakar, kad dienas gaismu ieraudzīja mītiskā publicista Jāņa Brūkleņa grāmata Tiesāšanās kā ķēķis ar Lato Lapsas priekšvārdu, kurā publicētas it kā Grūtupa birojā ierakstītas sarunas laikposmā no 1998. līdz 2000. gadam. Andra Grūtupa mobilais tālrunis intervijas laikā iezvanās vairākas reizes, un nevilšus dzirdētās sarunas ir gluži par vienu un to pašu tematu: vai jau ir lasījis grāmatu un ko par to domā. Daži zvanītāji, kā nojaušams, ir tie paši, kas ar kariķētiem vārdiem figurē grāmatā. Ko tad domā advokāts Grūtups par šīs grāmatas mērķiem – sarunā ar Neatkarīgo.

– Kā sarunu stils tieslietu sistēmā atšķiras šobrīd salīdzinājumā ar 90. gadu beigām? Vai šo sarunu stils raksturo tieslietu sistēmas un politisko vidi arī šobrīd?

– Par politisko vidi man grūti spriest, bet tieslietu sistēmā vērtību sistēma ir ārkārtīgi mainījusies. Pateicoties ažiotāžai ap tiesnešiem, advokātiem, ir tāda situācija, ka vairs neviens nevienam nezvana un viens pie otra neiet. Pat nesveicina. Visi ir tādi uzskrūvēti. Tas ir pēdējos divos, maksimums – pēdējos trijos gados.

– Kā ir labāk?

– Man labāk patika tā biedriskā sistēma, kas valdīja pēcpadomju laikā, kad, neraugoties ne uz ko, neviens nekādas muļķības nedarīja. Kurš darīja, tas arī saņēma pēc nopelniem. Visi tomēr ievēroja virkni nerakstītu likumu, ko drīkst un ko nedrīkst runāt, bet biedriskas attiecības gan netika skaustas.

– Kāds ir bijis dzinulis attiecību maiņai?

- Ažiotāža, masu mediji, konferences, atsevišķu karojošu cilvēku uzstāšanās. Vakar (16. augustā) Panorāmā skatījos, tur tāds Mārtiņš Mits uzstājās. Viņš jau nekad nav praksē strādājis, starp citu – arī Endziņš ne. Tie abi cilvēki jau nekad nav praksē strādājuši, viņi nemaz nevar iedomāties, kādas sarunas ir starp advokātu un klientu, potenciālo klientu, kā ar tiem runā pa telefonu. Tādam Endziņam ar Mitu viegli runāt – taču nekad nevar zināt, kā runāt ar klientu un ko viņš runās, var telefona klausuli nolikt.

– Kā jūs raksturotu savas tābrīža (1998-2000) attiecības ar Andri Šķēli?

– Draudzīgas attiecības. Esam pazīstami kopš 1990. gada – es biju AP deputāts, viņš bija ministra vietnieks. Bet esmu jau vairākkārt teicis – viņš man patīk tīri kā cilvēks. Nevis kā politiķis, vai Tautas partijas biedrs. Man patīk loģiski un strukturēti cilvēki.

– No tām sarunām gan izriet, ka tās attiecības ir arī stipri lietišķas, šo attiecību vārdā tiek kārtoti daudzi būtiski jautājumi...

– Neesmu tik detalizēti lasījis šo grāmatu.

– Bet nevarat taču noliegt, ka tā ir vērsta pret jums?

– Jā, protams. Pret ko tā vēl vērsta, es nezinu. Man te saka – pret tiesu sistēmu, vēl pret kaut ko – politisku krīzi izraisīt... Es nezinu. Pret mani nešaubīgi. Varbūt pret Augstākās tiesas priekšsēdētāju? Varbūt ir vēl kāds mērķis? Ja tas būtu vērsts tikai pret mani – tad viss ir skaidrs, kas un kā.

– Kas jums ir skaidrs?

– Man ir pāris ārkārtīgi spēcīgu ienaidnieku; nelabvēļi, skauģi, kuri darīs viskautko, lai man ieriebtu.

Man ir arī zvanījuši par tām ebreju īpašumu kompensācijām; sak, tā ir atriebība par to, ka tu tur tā iestājies pret. Aiziet pat līdz grāmatām, līdz Beilisādei, līdz vēl neiznākušai grāmatai, kuras fragmenti bija Latvijas Avīzē.

Man tas viss bija stipri negaidīti. Es gan biju dzirdējis, ka Lato Lapsa grāmatu rakstot, bet ka viss pavērsīsies tādā veidā...

– Kādas vēl ir versijas?

– Varbūt ir kaut kas, ko es nezinu. Es vienkārši kādam traucēju. Varbūt pa pilsētu kaut ko runā, ka Grūtups ar Šķēli ir kaut ko izdarījuši, bet mēs pat nezinām, par ko ir runa. Uz mums ir viegli atsaukties. Bet es varu vairākus gadus nezināt, ka kāds iet un apzināti izplata melus.

– Vai, jūsuprāt, vēršanās pret jums ir saistīta ar pagātnes vai nākotnes notikumiem?

– Ar nākotni, protams. Lai mani kaut kā izsistu no trases.

– Kuras bija jūsu biroja lielākās lietas?

– Mums ir Bankas Baltija lieta, kas gan ir apturēta, bet viņa ir. Tatjanas Karginas lieta man bija, no tās es atteicos, jo konflikts bija ar Tatjanu. Bet nekad jau neko nevar zināt. Katram sava lieta ir svarīgākā.

Vēršanās pret mani ir saistīta tikai ar nākotni. Cik es tos sarunu fragmentus palasīju – nu, tā jau jebkurš var spriedelēt, izteikt pieņēmumus. Izraujot no konteksta, var jebko.

– Vai tieslietu sistēmā ir kaut kādas iekšējas grupējumu cīņas?

– Nedomāju, ka šeit ir runa par grupējumiem. Ir cilvēki, kas izturas viens pret otru ar cieņu, simpātijām, citi – ar antipātijām, veidojas viens vai otrs paziņu un draugu loks. Bet advokatūrā nekādu grupējumu nav. Tiesnešu vidū arī nav. Bet ir, protams, gan cilvēki, kuri viens otru nevar ciest, un tādi, kuri kopā dzer kafiju.

– Vai pieļaujat situāciju, ka pēc šīs grāmatas būtiski mainīsies jūsu biroja advokātu lietu iztiesāšana tiesās?

– Protams, ka morālu iespaidu šis skandāls nešaubīgi atstāj. Likums gan jau no tā nemainīsies, bet cilvēki jau ir cilvēki, un morāliskais klimats kādu periodu būs stipri negatīvs.

– Vai sarunas un saites, kas valda tieslietu sistēmā, var dēvēt par koruptīvām? Šāds apzīmējums parādās saistībā ar šo sarunu publiskošanu.

– Nē, nē. Man vienmēr ir bijušas interesantas sarunas par likumu piemērošanu. Jo skaidrojums un diskusijas par to, kā piemērot likumus, ir gluži normālas tieslietu sistēmai. Es esmu zvanījis un runājis ar juristiem, kurus uzskatu par ļoti gudriem un kompetentiem civillietās. Es arī nevaru visu zināt, civiltiesības ir ļoti plaša sfēra. Bet kaut kāda spriedumu rakstīšana vienojoties – es nevaru noticēt, ka kaut kas tāds notiek. Es pats personīgi neesmu nevienu spriedumu dzīvē saskaņojis...

– Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš – vēl pat grāmata nebija iznākusi – teica, ka jārunā par ļoti nopietnām konsekvencēm tieslietu sistēmai un par sistēmas attīrīšanos, tiesu spriedumu pārskatīšanu, kas bijis tajā laikā. Kā uzskatāt jūs?

– Viņš var runāt, ko grib. Man šķiet, ka tā tāda vecišķa, nevaru teikt – veca, jo pats neesmu jauns, vecišķa cilvēka moralizēšana. Vai nu viņam ir kādi politiski mērķi, vai kāds vecišķums – es nezinu. Bet man liekas, ka viņam ir tāda dzīves pozīcija – komentēt jebko. Bet vispār – ja šajā grāmatā būtu sarunas par kādiem gadiem iepriekš, tad tur būtu manas sarunas ar viņu, jo es ļoti aktīvi viņu bīdīju Satversmes tiesas tiesneša amatā. Neslēpšu, ļoti aktīvi bīdīju Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā. Nu, nezinu, ko ta" viņš tagad tā – kad Grūtupam klūp virsū, tad viņš arī pie reizes.

– Kuri varētu būt sarunu ierakstītāji?

– Vai nu valsts, vai ļoti spēcīga privātstruktūra. Agrāk teica: nē, valsts nevar būt, tur vajadzēja ar sankcijām ik pa brīdim skraidīt. Bet tagad ir zināms, ka varēja arī bez kādām sankcijām.

– Kura privātstruktūra?

– Man ir versija, bet es negribu to publiskot. Kaut kā tas sarunu noklausīšanās sākums sakrita ar sprādzienu birojā 1998. gadā – uzreiz pēc tam sākās noklausīšanās. Upuri spridzina un uzreiz pēc tam sākas noklausīšanās: kur viņš skries, ko ar policiju runās, ar ko kontaktēsies no policijas un prokuratūras. Šis varētu būs spēcīgs motīvs – nepārtraukti kontrolēt, ko es darīšu šajā sakarā. Tas varētu arī izskaidrot, kāpēc tas notika tik ilgi – divus gadus.

– Jūs un jūsu biroja darbinieki ar iesniegumiem prokuratūrā par iespējamu sarunu noklausīšanos ir vērsušies vairākkārt. Izjutāt kaut kādu spiedienu?

– Bija tāda sajūta, ka sarunas tiek noklausītas. Bet, spriežot pēc publicētajām sarunām, tajās sarunās es jau pārsvarā klusēju, runā kaut kādas trešās personas.

– Žurnāliste Ilze Jaunalksne par nelikumīgi noklausītām sarunām no valsts piedzina 100 tūkstošus latu. Vai jūs arī rīkosieties līdzīgi?

– Sarunas noteikti ir noklausītas nelikumīgi. Ja ne – lai parāda sankciju. Ja tā ir privātstruktūra – vienalga nelikumīgi. Ja valsts – tad kāpēc noplūdināja sarunas, un kas to izdarīja? Tas vispār ir nelikumīgi. Ja Jaunalksnes lietā teica, ka saturu vispār nepārbaudīs, pārbaudīs tikai noklausīšanās likumību, tad te ir kaut kā otrādi. Kur tad ir tas viens likums, viena taisnība visiem? Te atkal visi tik ņemas ar to saturu un šausmās vaimanā, bet par likumību vispār nerunā.

– Un kā šķiet jums? Vai vajag skatīties saturu?

– Es domāju, ka primārais jautājums ir šāds: kāpēc un kurš ir noplūdinājis šīs sarunas. Padomju laikā anonīmas sūdzības nepārbaudīja. Tagad varētu arī palikt pie tā, ka nelikumīgi iegūtas sarunas neviens nepārbauda. Lai atcirstu visiem aktivitāti tādas lietas darīt. Jo visas šīs visu noklausīšanās tikai radīs sabiedrībai bailes...

– Vai tas nav simptomātiski, ka lielākie sabiedrību satricinošie skandāli pēdējos gados ir saistīti ar telefonsarunu noklausīšanos?

– Jā, laikam ir tāds periods iestājies – ja bise stāv pie sienas, tad agri vai vēlu tā izšaus... Varbūt to materiālu kaut kur ir tik daudz, ka tie agri vai vēlu parādās. Pilnīgi iespējams, ka vieni ierakstīja, bet kaut kādas kopijas pārceļojušas pie citiem šo gadu laikā.

– Tātad ierakstītājs, glabātājs un noplūdinātājs varētu nebūt viena un tā pati persona?

– Varētu būt. Var būt, ka tādi ieraksti kaut kur klejo.

– Kā šīs sarunas vērtējamas politiskā kontekstā? Grāmatā runājat ar Tautas partijas politiķiem. Tas būtu vērsts pret valdošo partiju?

– Nu ne tikai es tur runāju ar Tautas partijas cilvēkiem. It kā vēl tur runa ar Rimšēviču [Latvijas Bankas prezidentu], it kā Kreitusu...

Man jau birojā nav tā noteikts, ka ar Tautas partijas biedru kartēm te ir lētāk... Te visiem vienādas cenas... Nezinu gan, vai astoņus deviņus gadus veci notikumi kaut kā būtiski var ietekmēt tagadējo politisko vidi.

Bet par to, pret ko tas ir vērsts, es varēšu pateikt tikai tad, kad izlasīšu grāmatu, lai redzētu, kāda ir personāliju atlase. Divu gadu laikā personu, ar kurām esmu runājis, ir desmitiem reižu vairāk. Tātad ir notikusi personu atlase – palikuši tiesneši, policisti, politiķi un valsts struktūru vadītāji. Biznesmeņu tikpat kā nav, bet man pārsvarā sarunas tajā laikā ir bijušas ar biznesa vidi. Galu galā – man nav nekāda reģistra, ar ko es esmu runājis, taču skaidrs, ka esmu runājis ar daudz lielāku personu loku.

– Vai varat prognozēt, vai būs arī īsti mēģinājumi jūs nodabūt pie malas?

– Spriežot pēc atvēziena – jā.

– Vai jūs pats kaunāties par to, ko runājāt ar tieslietu sistēmas darbiniekiem 90. gadu beigās, 2000. gadā? Ir morālas dabas pārkāpumi jūsu darbībā?

– Nē. Man nav nekādas iekšējas vainas apziņas. Ja tas, kas publicēts, ir patiess, tad tas nevar būt nekas tāds, kas mestu ēnu uz mani.

– Bet varbūt morālas dilemmas priekšā tagad būs tie, ar kuriem jūs runājāt?

– Tiesneši? Nē. Nē, es nedomāju. Man nav tādas sajūtas. Viņi nedarīja neko, kas būtu ārpus tā laika pieņemtās tiesu prakses. Tas, ka šodien nezvanās un neiet viens pie otra – tas ir cits jautājums. Toreiz sarunāšanās savā starpā nenozīmēja to pašu, ko nozīmē līst svešā dārzā ābolus zagt.

 

Viedoklis: Grūtupiāde

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/18/07    Advokāts Andris Grūtups esejā Nodevības posts pirms mēneša Rīgas Laikā pasludināja, ka esot "augstākas un stabilākas vērtības" par likumu. Šīs vērtības esot "ģimenes un patiesas draudzības attiecības"; "ja tur iezogas nodevība, ja tam pāri stāda kaut kādu Krimināllikumu, sekas ir graujošas".

Ir dīvaini dzirdēt, kā tas pats Grūtups tagad vaid, ka viņa sarunu noklausīšanās — ja tās tiešām izrādīšoties viņa sarunas, — to iesniegšana prokuratūrā un publicēšana esot "kliedzošs likumpārkāpums", un piesauc kā augstāko vērtību Advokatūras likumu. Taču nule izdotajā grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis ievietoto telefonsarunu kopums parāda, cik visaptveroši graujoša tiesu sistēmai un tiesiskumam Latvijā bijusi mafiozā izpratne par "ģimenes noteikumiem" kā augstāko vērtību, kam valsts likumi ir tikai līdzeklis draugu un "ģimenes" locekļu interešu nodrošināšanai.

Uzreiz jāatzīst, ka ar šo grāmatu ir problēmas. Pirmkārt, Grūtupa biroja telefoni acīmredzot noklausīti nelikumīgi — grūti iedomāties, kā varētu likumīgi noklausīties sarunas tik ilgu laiku — no 1998. līdz 2000.gadam. Turklāt žurnālists Lato Lapsa, kas šos viņa rīcībā nonākušos materiālus nodeva prokuratūrai, apgalvo, ka sarunu atšifrējumi bijuši krievu valodā. Kādēļ kādai valsts struktūrai viss milzīgais ierakstu blāķis būtu bijis jāpārtulko? Tātad, otrkārt, to acīmredzot darījusi kāda nepārprotami ļoti bagāta privāta struktūra, kas pats par sevi ir atgādinājums par slēptu grupējumu pretlikumīgu ietekmi uz valstī notiekošo. Treškārt, grāmatā publicētās neesot visas noklausītās sarunas, turklāt tās vietumis īsinātas. Kāds varētu šaubīties, vai nav arī citādi rediģētas.

Tas ir prokuratūras darbs — noskaidrot, kurš sarunas noklausījies, cik tuvu oriģinālam ir teksti (sarunu balss ieraksti pagaidām nav uzpeldējuši) un vai sarunu dalībnieki pārkāpuši likumu. Cilvēki, kuri grāmatā parādās kā personāži, lielākoties atsakās jebko komentēt, kamēr nebūšot pierādīts sarunu pierakstu "autentiskums". (Bet Grūtups paziņo — ja izrādīsies, ka sarunas notikušas, viņš vispār neko nekomentēšot.) Taču, pat nevērtējot katra atsevišķa teikuma autentiskumu, neviens no daudzajiem varoņiem, ieskaitot galveno, nav noliedzis būtību — ka tiesu lietu kārtošana Latvijā notiek tieši tā, kā tas redzams no šīm sarunām. Bet tam, ka aptaujātie, iespējams, sarunu dalībnieki neatceroties, vai ir notikušas konkrētās sarunas, varētu pat noticēt, ja tiesu spriedumu veidošana ikdienišķi notiek uz pazīšanās un sarunāšanas, nevis godīgas juridisku argumentu sacensības pamata.

No ierakstiem iznāk, ka Grūtups regulāri sazvanījies ar piecpadsmit Rīgas apgabaltiesas un septiņiem Augstākās tiesas tiesnešiem un apspriedis konkrētu lietu izskatīšanu. Tikai daži tipiski piemēri.

Galvenajam varonim zvana personāžs, kas grāmatā identificēts kā tiesnese Zaiga Vrubļevska (grāmatā vārdi ir mazliet mainīti, taču ir norādīts, kurš "varētu būt" kurš) un sūdzas, ka saņēmusi viņa iesniegumu, taču "es nesaprotu, kā es to varu izdarīt"; abi ņemas apspriest, kā to izdarīt — "atstāt bez izskatīšanas", "atlikt kaut kā", lai "tad atkal var sākt mierīgi". "A ko man darīt? Laist man to iesniegumu lietā?" tiesnese prasa. "Nē, paturi tad pie sevis," advokāts norāda. "Paturi to. Kaut kur atvilktnē ieliec."

Citudien viņš pats zvana grāmatas varonei, kas esot tiesnese Ligita Gavare: "Zini, es vienkārši gribēju mazliet precizēt tev to rezolūcijas daļu." "Labi." "Tu vari pierakstīt, kā es domāju?" "Varu." Un advokāts tiesnesei diktē, cik no kura piedzīt kura labā, "abas prasības dzēst ar savstarpēju norēķinu" utt. "Es šodien vēl padomāju, kā tur precīzāk formulēt," viņš saka. "Tu pierakstīji vismaz manu domu?" "Jā, jā, jā!" tiesnese apstiprina.

Zvana cits personāžs, kas esot tiesnesis Valdemārs Šubrovskis, un sūdzas — kamēr galvenais advokāts slimojis, kāds Endijs "sapūderēja smadzenes", ka "noteikti jāuzraksta: koģenerācijas režīmā". "Es paņēmu un uzrakstīju," saka tiesnesis, bet "tagad pie tā viņi pieķērušies". Advokāts apsola: "Es tur pats ar visu nopietnību pievērsīšos un iešu uz Palātu." Un arī — ka tikšot galā ar kādu Rīgas Balss žurnālistu, kas bija uzrakstījis abiem netīkamu rakstu: "Es viņu novākšu (..) Es zvēru. Puisis rakstīs par mājas augiem."

Sarunu četrsimt lappusēs atklājas sistēma, kurā advokātu un tiesnešu attiecības ir kā rokai ar cimdu. Arī bez šīs grāmatas bija zināms, ka Grūtups, būdams gan denacionalizācijas un privatizācijas likumu līdzautors, gan eksperts un bijušā premjerministra Andra Šķēles padomnieks, gan advokāts, atjaunotajā Latvijas valstī gadu gadiem veidojis un kopis tiesāšanās kultūru. Grūtups nav vienīgais, tomēr galvenais sistēmas arhitekts. Civillietās pret viņa biroju jebkuram advokātu birojam nebija izredžu, ja neizmantoja savam klientam labvēlīga sprieduma panākšanas metodes, taču Grūtupam bija ekskluzīva priekšrocība — arī draudzīgu Augstākās tiesas tiesnešu labvēlība.

Grāmatā redzamais Latvijas tiesu sistēmas ķēķis nebija noslēpums, kaut arī nebija vienkop redzams tādā mērogā. "Par to vienmēr ir bijusi runa," atzīmē Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, taču tagad "galvenie varoņi personificēti" un gaidāms lielākais skandāls Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, viņš paredz, un tas veicināšot tiesu attīrīšanos, bet vakances varētu aizpildīt Latvijas un ārzemju augstskolu absolventi.

Jācer, ka attīrīšanās notiks. Taču satrumējums ir tik plašs, ka vislabāk būtu esošajai tiesu sistēmai, ja tas būtu iespējams, kolektīvi demisionēt, bet tiesneši būtu Latvijā jāimportē no Rietumeiropas.

Diemžēl korumpēta tiesa ir svarīga, tomēr tikai daļa no plašākas varas attiecību sistēmas, kurā arī valda "ģimenes" likumi un kurai "nodevība" ir graujošs posts, bet korupcija, likuma pārkāpšana un tiesiskais nihilisms — "normāla" lietu kārtība. Tieši tāpēc tik izmisīga likumdevēju pretestība izmaiņām Kriminālprocesa likumā, kas paplašinātu iespējas atbrīvot no soda noziedznieku, kurš liecinājis par citu bandas locekļu pastrādātu noziegumu. Taču šī pretestība liecina, ka nu jau paši "krusttēvi" jūtas apdraudēti. Prokuratūra vairs nav viņu kontrolētās sistēmas daļa, KNAB nekad nav bijis. Sabiedrībai nu ir iespēja redzēt, uz ko patiesībā balstījusies viņu vara un ietekme un prasīt beidzot iztīrīt arī tiesas.

 

Grūtups: Tiesneši nav darījuši neko, kas būtu ārpus tā laika pieņemtās tiesu prakses

LETA  08/18/07    Tiesneši nav darījuši neko, kas būtu ārpus tā laika pieņemtās tiesu prakses, šādi publiskotos, iespējams, noklausīto tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumus intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" komentējis advokāts Andris Grūtups.

"Tas, ka šodien nezvanās un neiet viens pie otra - tas ir cits jautājums. Toreiz sarunāšanās savā starpā nenozīmēja to pašu, ko nozīmē līst svešā dārzā ābolus zagt," sacījis jurists.

Taujāts, vai viņš pats nekaunas par to, ko runājis ar tieslietu sistēmas darbiniekiem 90.gadu beigās un 2000.gadā, Grūtups uzsvēris, ka nekādas iekšējas vainas apziņas viņam nav. "Ja tas, kas publicēts, ir patiess, tad tas nevar būt nekas tāds, kas mestu ēnu uz mani."

"Par to, pret ko tas ir vērsts, es varēšu pateikt tikai tad, kad izlasīšu grāmatu, lai redzētu, kāda ir personāliju atlase. Divu gadu laikā personu, ar kurām esmu runājis, ir desmitiem reižu vairāk. Tātad ir notikusi personu atlase - palikuši tiesneši, policisti, politiķi un valsts struktūru vadītāji. Biznesmeņu tikpat kā nav, bet man pārsvarā sarunas tajā laikā ir bijušas ar biznesa vidi. Galu galā - man nav nekāda reģistra, ar ko es esmu runājis, taču skaidrs, ka esmu runājis ar daudz lielāku personu loku," piebildis Grūtups.

Grūtups pieļauj, ka sarunu ierakstītāji ir vai nu valsts, vai ļoti spēcīga privātstruktūra. "Agrāk teica: nē, valsts nevar būt, tur vajadzēja ar sankcijām ik pa brīdim skraidīt. Bet tagad ir zināms, ka varēja arī bez kādām sankcijām," teicis advokāts, atzīstot, ka viņam ir versija par ierakstu organizētājiem, taču viņš nevēlas to publiskot.

"Kaut kā tas sarunu noklausīšanās sākums sakrita ar sprādzienu birojā 1998.gadā - uzreiz pēc tam sākās noklausīšanās. Upuri spridzina un uzreiz pēc tam sākas noklausīšanās: kur viņš skries, ko ar policiju runās, ar ko kontaktēsies no policijas un prokuratūras. Šis varētu būs spēcīgs motīvs - nepārtraukti kontrolēt, ko es darīšu šajā sakarā. Tas varētu arī izskaidrot, kāpēc tas notika tik ilgi - divus gadus," piebildis Grūtups.

"Sarunas noteikti ir noklausītas nelikumīgi. Ja ne - lai parāda sankciju. Ja tā ir privātstruktūra - vienalga nelikumīgi. Ja valsts - tad kāpēc noplūdināja sarunas, un kas to izdarīja? Tas vispār ir nelikumīgi," sacījis advokāts.

"Ja [žurnālistes Ilzes] Jaunalksnes lietā teica, ka saturu vispār nepārbaudīs, pārbaudīs tikai noklausīšanās likumību, tad te ir kaut kā otrādi. Kur tad ir tas viens likums, viena taisnība visiem? Te atkal visi tik ņemas ar to saturu un šausmās vaimanā, bet par likumību vispār nerunā," neapmierināts bijis jurists.

Grūtupa skatījumā, šajās dienās publiskoto sarunu kontekstā primārais jautājums ir, kāpēc un kurš ir noplūdinājis šīs sarunas. "Padomju laikā anonīmas sūdzības nepārbaudīja. Tagad varētu arī palikt pie tā, ka nelikumīgi iegūtas sarunas neviens nepārbauda. Lai atcirstu visiem aktivitāti tādas lietas darīt. Jo visas šīs visu noklausīšanās tikai radīs sabiedrībai bailes."

"Pilnīgi iespējams, ka vieni ierakstīja, bet kaut kādas kopijas pārceļojušas pie citiem šo gadu laikā," sacījis jurists, pieļaujot, ka ierakstītājs, glabātājs un noplūdinātājs varētu nebūt viena un tā pati persona.

 

Segliņš: ar Grūtupu nekādas lietas neesmu kārtojis

LETA  08/19/07    Tautas partijas politiķis Mareks Segliņš uzsver, ka ar advokātu Andri Grūtupu viņš nekādas lietas neesot kārtojis, "taču vienreiz viņa birojs pārstāvēju Iekšlietu ministriju kādā tiesvedībā".

Pāris no iespējami noklausītajām sarunām, kas atspoguļotas Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes", noris starp darba galveno varoni "Arni Gūtupu" un kādu "Mareku Sedziņu", par kuru grāmatas izdevēji jautā: "Vai nevarētu būt, ka Mareks Sedziņš ir bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts Mareks Segliņš?" Sarunās puses pievēršas ar kadriem saistītiem jautājumiem.

Vienā no iespējami noklausītajām telefona sarunām Gūtups, atsaucoties uz Sedziņa lūgumu, piedāvā kandidātu "praktisko jautājumu" risināšanai. "Man te ir, ko jūs man lūdzāt, ministr... Man ir arī tas kandidāts tiem, par kuriem jūs man prasījāt, praktiskajiem jautājumiem," klāsta Gūtups.

No telefona sarunām noprotams, ka Sedziņš ir lūdzis atrast Gūtupam kādu "kadru". "Un pēc tam jūs man lūdzāt arī tur atrast kaut kādu kadru! Ja?" vaicā Gūtups. Sedziņš uz šo jautājumu atbild apstiprinoši, norādot: "Jā! Gūtupa kungs! Jā, ir tāda lieta!"

Sarunā Sedziņš un Gūtups pārrunā arī kāda Žilinska iespējamo atgriešanos dienestā. Sedziņš stāsta, ka esot vienojies ar Žilinski par tikšanos "ar pašu Dāboliņu". No telefona sarunas var noprast, ka Sedziņš ir organizējis Dāboliņa un Žilinska tikšanos. "Pateikts ir tikai tas, ka cilvēks grib atpakaļ!... Un, ka pēc manām domām... pēc ministra domām, noderētu mums tāds!" Sedziņš saka Gūtupam.

"Es Dāboliņam vispār neko nepaskaidroju, kāpēc tur ir Žilinskis!... Ne ka jūs, ne ka es tikos! Neko! Es viņam pateicu: "Ir cilvēks. Manuprāt, noderētu. Vajag parunāt!"," saka Sedziņš, uz ko Gūtups atbild: "Dāboliņš taču nav muļķis! Tomēr izglītots. Viņš taču saprotu, ja ministrs kaut ko lūdz..."

Savukārt citā sarunā Sedziņš lūdz Gūtupa padomu par kāda Griguļa iesniegumu. No amata atlaistais Grigulis vēloties iepazīties ar dienesta izmeklēšanas rezultātiem, taču, cik noprotams no telefonsarunas, Sedziņš grib šajā jautājumā vilcināt laiku.

Sedziņš Gūtupam stāsta, ka Grigulis uzrakstījis iesniegumu, kurā pauž vēlmi iepazīties ar dienesta izmeklēšanas rezultātiem, bet Sedziņš to nav sniedzis, norādot uz iesnieguma nepilnībām, proti, tajā nav norādīta adrese. "Nu nav adreses! Es nezinu, kur viņam sūtīt! Nu viss ir likuma rāmjos! Bet sāku domāt... Kā labāk no taktiskās puses: man stiept vai labāk atdot viņam to dienesta izmeklēšanas slēdzienu?" jautā Sedziņš, uz ko Gūtups iesaka "labāk stiept", "tāpēc, ka par to, ko jūs man lūdzāt - es izdarīju".

Kā ziņots, 1999.gada nogalē tā laika iekšlietu ministrs Segliņš paziņoja, ka Iekšlietu ministrijas Finanšu un īpašumu departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Andris Grigulis ir zaudējis viņa uzticību, tāpēc tiek nomainīts.

Vēl kādā citā sarunā Sedziņš ar Gūtupu mēģina norunāt tikšanos. "Es vienkārši pierakstīju, ka obligāti aizbraukt pie Gūtupa! Es jau kā nedēļas darbu!" saka Sedziņš, bet Gūtups atbild: "Es taču protu to novērtēt!"

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Segliņš sarunā ar atzina, ka pazīst advokātu Andri Grūtupu, kura biroja noklausītās sarunas, iespējams, publicētas Brūkleņa grāmatā.

"Grūtupu pazīstu, par ko arī nekautrējos, jo viņš ir gudrs cilvēks, ar ko ir interesanti papļāpāt," sacīja politiķis, uzsverot, ka viņš ar advokātu nerisina nekādus jautājumus, kas būtu pretlikumīgi.

Segliņš nebija informēts par to, ka, iespējams, noklausītajās advokāta biroja sarunās varētu būt kāda saruna ar Segliņu, kurš tolaik vēl bija iekšlietu ministrs. Ministra vērtējumā, ir skumji, ka tiek publiskotas telefonsarunas, jo "tad jau var publiskot ar to, ko es esmu runājis ar sievu vai vecākiem. Ir ļoti nepatīkami, ka sarunas ir noklausītas".

Jau ziņots, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt žurnālista Lato Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi.

 

Publiskotās telefonsarunas rada aizdomas par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu

LETA    08/19/07    Publiskotie, iespējams, noklausītu tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumi rada aizdomas par varbūtēju nepamatotu slimības lapu izsniegšanu, tomēr iespējamie sarunas dalībnieki šādu kārtību, proti, slimības lapas izrakstīšanu "pa telefonu", dēvē par ierastu praksi, jo ārsts ļoti labi pārzinot sava pacienta veselības stāvokli.

Viena no iespējami noklausītajām sarunām, kas atspoguļota Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" un kurā piedalās kāds "Zigmunds Kastiņš" un "Bimbītes ambulances daktere Stibiņa", liek domāt, ka slimības lapa tiek izsniegta pēc pirmā pieprasījuma, nemaz nenoskaidrojot pacienta veselības stāvokli.

Kastiņš zvana Stibiņai un saka, ka viņam "jāatver slimības lapa", uz ko Stibiņa nosmej un prasa, kad slimības lapa vajadzīga. Kastiņš paskaidro, ka slimības lapa viņam vajadzīga no rītdienas, bet lai "atverot to no šodienas". Stibiņa tam piekrīt un jautā, ko rakstīt kā diagnozi, bet Kastiņš norāda, ka diagnozi rakstīt nevajagot. Stibiņa atbild: "Ā! Jā. Tur nevajag rakstīt", un piebilst, ka viņa to ierakstīšot pacienta kartiņā. Sarunas dalībnieki vienojas, ka slimības lapu Stibiņa ievedīs Kastiņam mājās.

Grāmatas izdevēja priekšvārdā tiek jautāts: "Vai nevarētu būt, ka Zigmunds Kastiņš ir zvērināts advokāts, bijušais Andra Grūtupa advokātu biroja darbinieks Zigurds Krastiņš?"

Advokāts Krastiņš apstiprināja, ka viņa ģimenes ārste ir Daiga Molodcova (agrāk - Daiga Stabiņa), kura agrāk strādāja Babītes ambulancē. Pēc Krastiņa teiktā, ārste ļoti labi pārzina viņa kaites un vajadzības, līdz ar to viņš nesaskata problēmu, kāpēc viņš nevarētu saņemt slimības lapu, zvanot pa telefona.

Arī Molodcova uzsvēra, ka tā esot normāla prakse. Pie tam, izsniedzot slimības lapu, vēlāk pacients tiekot arī izmeklēts.

"Tā ir pilnīgi normāla prakse. Es pārzinu sava pacienta kaites un zinu, kad vajag izsniegt slimības lapu. Pie tam, pacients pēc tam tiek arī izmeklēts," teica ārste.

Viņa norādīja, ka arī tajā gadījumā, kurš atspoguļots grāmatā, viņa vēlāk, tajā pašā vakarā, ievedot slimības lapu, veikusi arī Krastiņa veselības pārbaudi.

Jau ziņo, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt žurnālista Lato Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi. Iespējams, ka tieši daļa no šīm sarunām publicēta šonedēļ klajā nākušā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

 

Cilvēki izķer grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis"

TVNET   08/20/07    Lai nopirktu žurnālista Lato Lapsas grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis" ar, iespējams, noklausītām augstu tiesu sistēmas amatpersonu telefonsarunām, cilvēki pirmdien stāvēja garās rindās. Daži cilvēki pirka pat septiņas grāmatas uzreiz. Grāmatveikalu pārdevēji atzīst, ka šādu rezonansi iepriekš nav radījusi neviena grāmata.

Cilvēki rindā pēc grāmats stājās vēl pāris stundas pirms grāmata tika atvesta uz veikalu plauktiem.

Jācer, ka grāmatas saturs ir patiess nevis tikai lēts grāmatas reklāmas triks, norāda kāda grāmatas pircēja.

Jāatgādina, ka grāmata izdota tikai 4000 eksemplāru, tās cena ir 3,20 latu.

Jau ziņojām, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņo laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju un tēju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra jau sākusi pārbaudīt Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi.

 

Grūtups: sarunu atšifrējumi ir montēti vai citādi pārveidoti

Apollo  08/20/07    «Mums ir pamatotas šaubas par iespējamo telefona sarunu autentiskumu un īstumu,» teikts «Zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroja» vadītāja otrdien izplatītajā paziņojumā presei. Viņaprāt, pastāv nopietnas aizdomas, ka šo iespējamo sarunu atšifrējumi neatbilst patiesībai un ir montēti vai citādi pārveidoti, lai panāktu maksimālu sabiedrisku interesi un veicinātu grāmatas noietu. 

Grūtups paziņojumā norāda, ka viņa birojs vēlas izteikt savu viedokli par pēdējo dienu laikā plašsaziņas līdzekļos bagātīgi apspriesto grāmatu «Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa «sakārtošanas» receptes», kā arī par pieņēmumu, ka sarunas notikušas tieši starp Grūtupu, viņa biroja darbiniekiem un citām personām.

«No mūsu biroja (no mūsu telefoniem) it kā zvana personas, kurām ar mūsu biroju nav un nekad nav bijis nekāda sakara. Tas vien liek apšaubīt visas grāmatas patiesumu,» teikts paziņojumā.

Paziņojumā tāpat norādīts, ka iespējams minēt atšifrējumus, kuros pieteikto personu saruna neatbilst to personu iniciāļiem, starp kuriem tā notiek. «Pieteikti vieni cilvēki, bet runā pavisam citi. To var vērtēt kā klaju montāžu ar mērķi diskreditēt mani un biroju,» norāda Grūtups.

Pēc Grūtupa domām, grāmatā ievietota virkne tā saucamo sarunu, kuru saturs vispār nav saprotams. Neesot skaidrs, par ko konkrētajā gadījumā ir runa.

Tāpat paziņojumā Grūtups paudis izbrīnu par Eiropas Kopienas tiesas tiesneša Egila Levita presei sniegtajiem komentāriem. «Levita kungam kā tiesnesim un arī kā bijušajam diplomātam būtu vajadzējis atturēties no publiskas secinājumu izdarīšanas pirms grāmatas nonākšanas grāmatnīcās. Tiesnesim, pirms viņš taisa «spriedumu», taču būtu jāuzklausa abas puses. Vēl jo vairāk, ja vēl tikai notiek pārbaude šajā lietā. Taču Levits, dīvainā kārtā, rīkojies pretēji,» teikts paziņojumā.

Paziņojumā arī norādīts, ka Grūtupa advokātu birojam ne minētajā laika periodā, ne arī pirms, ne pēc tam nav bijušas nekāda veida kriminālprocesuālas attiecības ar valsts tiesībaizsardzības iestādēm, līdz ar to, ja pat izrādītos, ka šīs telefona sarunas ir notikušas no biroja telefoniem, to saturs ir iegūts, «visrupjākā veidā pārkāpjot Kriminālprocesa likumu, Advokatūras likumu, kā arī virkni citu tiesību normu, kas garantē klienta noslēpuma saglabāšanu un advokāta neatkarību».

«Tieši šis ir galvenais jautājums, uz kuru no valsts varas iestādēm būtu jāsaņem atbilde,» norāda birojs un atzīmē, ka biroja darbinieki jau vairākkārt griezušies prokuratūrā ar aizdomām par telefona sarunu nelikumīgu noklausīšanos, taču vienmēr esam saņēmuši atbildes, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek.

 

Lapsa uzskata, ka var pierādīt iespējami noklausīto sarunu autentiskumu

Apollo  08/20/07    Žurnālists Lato Lapsa uzskata, ka ir iespējams pierādīt nu jau skandalozo tieslietu sistēmas pārstāvju telefonsarunu autentiskumu. «Domāju, ka ir pietiekami daudz veidu, lai noteiktu, ka šādas telefonsarunas ir bijušas. Jautājums ir, vai kādam ir vēlēšanās to darīt,» sacīja Lapsa, kas pie viņa nonākušos audioierakstus izdevis grāmatā «Tiesāšanās kā ķēķis» un iesniedzis izskatīšanai prokuratūrā. 

Tomēr Lapsa sacīja, ka nezina, vai prokuratūrā iesniegtajos materiālos ir atrodami pietiekoši pierādījumi, lai no amata atstādinātu kādu tiesnesi.

Viņš pirmdien žurnālistiem pastāstīja: vairākas lietas liecina, ka sarunas varētu būt autentiskas — iesaistītās personas un to darbības laiki konkrētās institūcijās sakrīt, iesaistītās personas nenoliedz, ka sarunas bijušas, bet aizbildinās, ka to neatceras. Tāpat Lapsa neuzskata, ka kāds varētu būt safabricējis ko tādu. «Es pats brīvajā laikā mēģināju uzrakstīt pāris dialogus. Varu teikt, ka jau 10 tādi ir liels darbs,» sacīja Lapsa un piebilda, ka prokuratūrā iesniegti daudzi simti šādu sarunu.

Jautāts, cik un kā lietas materiāli rediģēti, lai tos izdotu grāmatas formātā, žurnālists sacīja, ka pirmām kārtām grāmatas autors Jānis Brūklenis esot izņēmis daudzos lamuvārdus krievu valodā. Pēc Lapsas teiktā, grāmatā ievietotas tās sarunas, kas varētu būt būtiskākās un interesantākās sabiedrībai.  

Iepriekš Valsts prezidents Valdis Zatlers, komentējot Brūkleņa grāmatas iznākšanu, sacīja, ka tā varētu kļūt par bestselleru. Lapsa šo iespēju kategoriski noliedza, jo grāmatas tirāža ir 4000 eksemplāru un tā nav izdota komerciālu mērķu dēļ. Lapsa aprēķinājis, ka tieši tik daudz vajadzīgs, lai atpelnītu grāmatas izdošanas izdevumus. «Arī Brūklenis paliks bešā,» sacīja Lapsa un piebilda, ka Brūklenis par tekstu tulkošanu, rediģēšanu un citiem grāmatas tapšanā svarīgiem darbiem nesaņems atlīdzību. Brūklenis, pēc Lapsas teiktā, šo darbu uzskata par savu pilsoņa pienākumu. Ja kāda minimāla peļņa tomēr būs, tā tikšot novirzīta labdarībai. Piemēram, jaunas suņu un kaķu patversmes veidošanai, teica Lapsa.

«Apollo» jau vēstīja, ka pagājušonedēļ Valsts prezidents Valdis Zatlers sacīja, ka labprāt iepazītos ar grāmatu «Tiesāšanās kā ķēķis», kas, viņaprāt, varētu kļūt par bestselleru, taču autors to viņam neesot uzdāvinājis. Jautāts, vai Lapsa dāvinās prezidentam grāmatu, žurnālists atbildēja ar pretjautājumu: «Vai aploksnē?»

Lapsa norādīja, ka viņam nav bijusi liela vēlme izdot šo grāmatu, taču tas noticis, lai šī lieta netiktu noklusēta vai lietas izskatīšana atlikta. «Ja izmeklēšana beigsies ne ar ko, tad šie materiāli noteikti kaut kur parādīsies, jo informāciju noslēpt nevar,» sacīja Lapsa un norādīja, ka izdomās veidu, lai visiem interesentiem būtu iespēja iepazīties ar grāmatas tekstu.

Jautāts, kā pie viņa nonākušas iespējami noklausītās sarunas, Lapsa sacīja, ka viņš vairākiem cilvēkiem darījis zināmu, ka labrāt saņemtu informāciju par uzņēmēju un bijušo Tautas partijas priekšēdētāju un premjeru Andri Šķēli un viņa prasmēm «zagt likumīgi». Viņš esot saņēmis daudzus materiālus, tostarp arī telefona sarunu atšifrējumus no, iespējams, advokāta Andra Grūtupa biroja stacionārā tālruņa laikā no 1998. līdz 2000.gadam.

Lapsa atzina, ka grāmatas «Tiesāšanās kā ķēķis» veidošanas laikā viņam bijušas bažas, ka informācija tiks nopludināta, taču tas nenotika, jo līdz pēdējai iespējai tika sašaurināts grāmatas tapšanā iesaistītais cilvēku skaits.

400 lappušu biezā grāmata «Tiesāšanās kā ķēķis» vēsta par notikumiem no 1998. gada līdz 2000. gada nogalei. Grāmatā izklāstīti noklausīto telefonsarunu atšifrējumi. Šo sarunu galvenie varoņi ir advokāts Gūtups un viņa biroja darbinieki. Kopā grāmatā fiksētas 33 Augstākās tiesas senatoru un citu tiesnešu, 21 cita bijušā vai tagadējā pārējo tiesībsargāšanas iestāžu darbinieka, 27 bijušo un tagadējo valsts un pašvaldību augstu amatpersonu telefonsarunas ar advokātu.

Sarunu noklausīšanās laikā advokāts satraucas par savu telefonsarunu noklausīšanos, strīdas ar kādu ietekmīgu baņķieri, ir labos draugos ar kādu ģenerālprokuroru, viņš ir arī kāda sava vārdabrāļa, ietekmīga politiķa, konsultants.

Kāds zināms prokurors Gūtupa kungam ziņo, ka «ienākusi viena liela kļauza no Mazā Napaleona par Bārdu! Ar lielu kaudzi materiālu. Vai tevi var šī kļauza interesēt? Es tev viņu varu piespēlēt». Savukārt kādam cilvēkam pateikts: «Jums ir jāiet pie tiesneša, un viņš jūs iecels par administratoru!» Pats Gūtups kādā sarunā paziņo: «Es piekritu — lai prokuratūra to Karginu pagaidām neizsauc.»

Dažādu līmeņu tiesneši Gūtupam un viņa palīgiem atskaitās, informē par jaunumiem un ir gatavi jebkurā izdevīgā laikā sagaidīt ciemos vai ierasties paši. Dialogos ar šiem telefonsarunu biedriem tiek izspēlēti gaidāmi tiesas procesi, pat diktēti tiesas spriedumi, tāpat arī lūgti un saņemti noderīgi padomi un noderīga informācija.

Grāmatu sarakstījis kāds Jānis Brūklenis, priekšvārda autors ir žurnālists Lato Lapsa.

 

Guļāns aicina grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" minētos tiesnešus analizēt savu rīcību

LETA  08/21/07    Guļāns sacīja, ka ir runājis gan ar grāmatā minētajiem tiesnešiem, gan ar viņu kolēģiem. Tiesneši, kuru vārdi nav minēti grāmatā, pēc Guļāna vārdiem, pauduši viņam viedokli, ka viņi negrib strādāt kopā ar kolēģiem, par kuriem radušās aizdomas saistībā ar klajā nākušo publikāciju.

Guļāns sacīja, ka pēc sarunas ar vienu senatoru, kura vārdu viņš atteicās minēt, jau esot skaidrs, ka, visdrīzāk, tikšot iesniegts atlūgums. "Tas ir solis, kas apliecina, ka cilvēks ir sapratis, kāda ir šī situācija," sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Guļāns gan bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu, vai viņš liks atlūgumu iesniegt arī pārējiem grāmatā minētajiem tiesnešiem, un norādīja, ka katram pašam ir jāvērtē sevi individuāli, lai gan tas esot grūti un sāpīgi.

Guļāns apgalvoja, ka publikācija liecinot par "ļoti nopietnu krīzi" un katram, kas ir minēts grāmatā, esot publiski jāskaidro, iespējams, veiktās telefonsarunas.

Zatlers tiesnešiem norādīja, ka "lietas vienmēr var vērst uz labu". Prezidents aicināja sabiedrībai vairāk skaidrot pašreizējo situāciju tiesā, lai nerastos maldīgs priekšstats. Valsts prezidents līdzīgi kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja publikācijā minētos tiesnešus domāt par savu profesionālo karjeru un tiesu sistēmu kopumā vēlāk izdarot secinājumus.

Vairāki diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka viņi pēc publikācijas klajā nākšanas jūtoties neērti, vairāki diskusijas dalībnieki apgalvoja, ka tiesnešiem ir jābūt noslēgtiem un viņi nedrīkstot konsultēties par noteiktu lietu sprieduma tapšanas laikā.

Prezidents aicināja tiesnešus uz diskusiju, vai aizliegums tikties ar kādu personu ir bīstams demokrātijai, jo viņš kā prezidents uzskata, ka viņam ir tiesības tikties ar jebkuru cilvēku, piemēram, arī ar ieslodzījumā esošu. Tiesneši savukārt norādīja, ka viņu ieņemamais amats ir atšķirīgs no prezidenta amata un viņiem ir jābūt vairāk norobežotiem un neitrāliem sprieduma tapšanas laikā.

LETA jau ziņoja, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.

Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis Lato Lapsa.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra jau sākusi pārbaudīt Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi.

 

Guļāns aicina tiesnešus ar aptraipītu reputāciju nediskreditēt tiesu sistēmu

DELFI  08/21/07    Tos tiesu varai piederīgos, kuru reputācija varētu būt pamatoti apšaubīta, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns aicinu izvērtēt savu rīcību un, negaidot iespējamo izmeklēšanas rezultātu, rīkoties tā, lai vēl vairāk nediskreditētu tiesu sistēmu.

AT mājas lapā publiskotajā Guļāna paziņojumā teiks: "Aicinu katram pašam pieņemt savas sirdsapziņas izsvērtus lēmumus."

Guļāns atzīst, ka informācija, ka, iespējams, ierakstītas un publiskotas sarunas starp advokātu Andri Grūtupu un Latvijas tiesu varas pārstāvjiem, tostarp AT tiesnešiem, ir ļoti satraucoša. Ja sarunas ir autentiskas un atspoguļo negodīgu rīcību tiesu sistēmā, prokuratūrai jāveic objektīva izmeklēšana un jāizvērtē iespējamie likumpārkāpumi, uzskata AT priekšsēdētājs.

"Esmu solījis ģenerālprokuroram sniegt nepieciešamo informāciju un atbalstu noklausīto sarunu lietu izmeklēšanai," teikts paziņojumā. Jau iepriekš Guļāns norādīja - ja prokuratūra lūgs, AT varētu veidot darba grupu, kura vērtētu, vai ir notikusi konkrētu spriedumu ietekmēšana un citas nelikumības. "Ir pietiekami daudz profesionālu tiesnešu, kas nav iesaistīti publisko telefonsarunu lietā un var palīdzēt pārbaudē," pārliecināts Guļāns.

Guļāns skaidro, ka pēdējos gados jautājumam par advokātu un tiesnešu savstarpējām attiecībām AT pievērsta pastiprināta uzmanība, jo no padomju gadiem saglabājusies prakse lietas pārrunāt ārpus tiesas zāles man šķita nepieņemama. 1995. gadā tiesnešu konferencē apstiprināts Latvijas tiesnešu ētikas kodekss, taču būtisks pavērsiens tiesnešu izpratnes par profesionālo ētiku veidošanā bija 2003. gada papildinājumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, nosakot, ka tiesnesi var saukt pie atbildības arī par tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.

AT veikta arī virkne praktisku pasākumu, lai ierobežotu šādas neformālas sarunas – ieviesta videonovērošana, stingrāka caurlaižu sistēma, tiesas zāles un kancelejas pārceltas uz pirmo stāvu, lai nepiederošām personām nebūtu iemesla doties uz citiem stāviem, kur atrodas tiesnešu kabineti. "Esmu arī runājis ar tiesnešiem un aicinājis šādas necienīgas situācijas nepieļaut, kā arī norādījis pašam Grūtupam, ka viņa biežā viesošanās AT telpās var diskreditēt tiesu," apgalvo Guļāns.

AT priekšsēdētājs atzīst, ka notikušais ir trieciens Latvijas tiesu varai un mazina pēdējos gados ar lielām pūlēm vairoto sabiedrības uzticēšanos tai. "Taču joprojām esmu pārliecināts, ka Latvijā tiesneši kopumā lietas lemj pareizi un nav pamata runām par to, ka visas lietas ir iepriekš sarunātas," norāda Guļāns. Viņš aicinu tiesnešus, kas vienmēr augstu turējuši tiesu varas un ētikas pamatprincipus, turpināt ar savu darbu pārliecināt sabiedrību par Latvijas tiesu varas profesionalitāti un godīgumu.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis". Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt žurnālista Lato Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi. Iespējams, ka tieši daļa no šīm sarunām publicēta klajā nākušā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

 

Iespējams, viens no AT senatoriem pēc sarunu publicēšanas atkāpsies no amata

DELFI  08/21/07    Pēc tiesnešu un advokātu sarunu publicēšanas grāmatā "Tiesāšanās kā ķēkis" no amata plāno atkāpties viens no Augstākās tiesas (AT) senatoriem, portālam "Delfi" apstiprināja AT.

Šādu informāciju otrdien preses konferencē paudis AT priekšsēdētājs Andris Guļāns. Viņš norādījis, ka pēc sarunas ar vienu no grāmatā pieminētajiem senatoriem nopratis, ka viņš grasās atkāpties no amata. Konkrētu vārdu Guļāns nav minējis.

AT mājaslapā esošā informācija liecina, ka šobrīd AT senātā no grāmatā minētajiem personāžiem strādā Ojārs Druks-Jaunzemis, Ilgars Zigfrīds Šepteris, Skaidrīte Lodziņa Zigmants Gencs, Edīte Vermuša un Pāvels Gruziņš.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis". Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt žurnālista Lato Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi. Iespējams, ka tieši daļa no šīm sarunām publicēta klajā nākušā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

 

Kalvītis: Latvijas tiesas ir neatkarīgas

LETA  08/21/07    Latvija ir tiesiska valsts un Latvijas tiesas ir neatkarīgas. To otrdien intervijā Latvijas Radio teica Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Par spīti pēdējās dienās izskanējušajam skandālam par, iespējams, noklausītajām tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunām, Kalvītis uzskata, ka tiesas ir neatkarīgas.

Ministru prezidents skaidroja, ka advokātu un tiesnešu spēles notiek visās valstīs un ik pa laikam kādā valstī izraisās skandāls. Taču tas, ka kāds tiesnesis ir rīkojies nelikumīgi, nenozīmē, ka tiesu sistēma ir sagrauta.

Kalvītis norādīja, ka plašākus komentārus par izskanējušo skandālu nesniegs kamēr nebūs saņēmis informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm. Pirmā informācija varētu tikt sniegta jau šonedēļ.

Ja, iespējams, noklausītās sarunas nebūs autentiskas, un tas būs vienkārši literārs darbs, Kalvītis to nekomentēs. Taču, ja publiskotās sarunas tiešām būs notikušas, tad Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Tieslietu ministrijai būs jāveic nopietns darbs, lai pieņemtu lēmumu, ko darīt ar skandālā pieminētājiem tiesu procesiem un tiesnešu pieņemtajiem lēmumiem.

Jau ziņots, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņo laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.

Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un "Baltic Screen" valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.

 

LNT: Guļāns atbrīvo Gencu no AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja amata

LETA  08/21/07    Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns saistībā ar iespējami noklausītajām telefona sarunām advokāta Andra Grūtupa birojā no AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja amata atbrīvojis AT senatoru Zigmantu Gencu, otrdien ziņoja Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT).

Jau ziņots, ka, lai gan AT priekšsēdētājs Andris Guļāns šodien žurnālistiem atteicās minēt senatora vārdu, kurš pēc sarunas saistībā ar iespējami noklausītajām telefona sarunām pieļauj iespēju iesniegt atlūgumu, neoficiāla, pagaidām neapstiprināta informācija liecina, ka tas varētu būt Zigmants Gencs.

Gencs LNT stāstīja, ka pārdomā, vai rakstīt iesniegumu un atkāpties no AT senatora amata vai ne, tomēr uzskata sevi par nevainīgu, un ka viņam nav par ko kaunēties.

Gencs atzina, ka viņš ir sazvanījies ar Grūtupu, lai pēc tiesas sēdes konkretizētu viņa viedokli lietā, kurā viņš zaudēja, tomēr norādīja, ka citas grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" atspoguļotās sarunas ir "daudz satraucošākās".

Kā ziņots, grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" priekšvārdā atrodams savdabīgs personu rādītājs, kurā jautājumu un atbilžu formā vaicāts, vai varētu būt, ka konkrētam varonim reāls prototips, kurā vaicāts: "[..] Vai nevarētu būt, ka Zigmunds Gents ir Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senators Zigmants Gencs?"

Vienā no izvērstākajām sarunām Gents zvana Gūtupam un vaicā, vai Gūtups ir apvainojies. Uz to Gūtups atbild noliedzoši, piebilstot, ka uzskata - viņam ir taisnība, "bet Guļāns... Ko es varu padarīt."

Gents uz to saka: "Paklausies. Zini, nevajag tā. Zini, tas nav viena aktiera teātris, es gribu tev teikt. Mārcis jau teica, ka mēs apspriežam visi kopā, Un tad, kad apspriežam, es nesaku, kurš ir viena puse, bet kurš otra puse. Tas bija pilnīgi neitrāli. Saproti? Neviens nezināja. Un pat nesauca ne par prasītāju, ne atbildētāju. Un tikai pašās beigās arī Mārcis saprata. Viņš teica: "Tā bija tā .. (nesaklausāmi) lieta". Nezinot vispār, kas tā ir par lietu un kas aiz tās stāv. Vienkārši apspriedām tikai problēmu. Neviens nebija.... "

"Es tev neteikšu, ka esmu pārliecināts par šo spriedumu. Saproti?", saka Gents. Gūtups teiktajam piekrīt, sakot: "Jā, nu velns ar viņu!", taču Gents turpina: "Es labprāt pieņemtu otrādi. Bet zini, ka visi ir pret... Lai pareizi saprastu!" Galvenais grāmatas varonis Gūtups apliecina, ka ir sapratis, bet viņam "vēl viena tāda pati lieta iet uz apgabaltiesu. Un es nezinu, Es, dabiski, izlasīšu spriedumu, Man tikai jāpadomā, vai man turpināt cīnīties, vai..."

Gents sarunā norāda, ka gribējis, lai Gūtups "pareizi saprot situāciju. nebija svarīgi, ka otra puse bija tāda. Apsprieda pilnīgi nezinot, kas tā ir par lietu. Saproti?" Gūtups vaicā: "Kad tev būs gatavs tas.." Gents sola, ka pamēģinās, un vaicā: "uz kādu pantu tur atsaukties, ka maldi iznīcina?"

Gūtups atbild: "1448. Tūlīt pateikšu". Gents: "Tu domā, ka to var uzskatīt par maldiem?" Gūtups: "Jā, Tas ir 1448. (Lasa šī panta tekstu). Tālāk abi iztirzā šo pantu." Gūtups: "Es domāju, ka tas ir precīzāk. Tas atbilst arī tam, ko minēju..." Gents: "es dziļāk neiešu. Tikai par cik tur ir motīvs par atvainošanos". Gūtups saka: "Es tev tūlīt pateikšu, kas man liekas. 2010.panta pēdējais teikums."

Abi grāmatas varoņi runā par to, vai Gūtups "vakar pārlieku frivoli nerunāja". Galvenais grāmatas varonis atzīst: "Saproti, nav kauns zaudēt lietu, kura ir ļoti strīdīga. Bet šī bija ļoti strīdīga. Vai ne?" Gents rezumē: "Tiešām. Man ļoti gribētos, lai būtu otrādi. Bet ko tu padarīsi".

Citā no sarunām, kas gan grāmatā nav sīkāk atšifrēta, Gūtups saka, ka grib apsveikt Gentu jubilejā un aizsūtīt pie viņa savu palīgu ar mazu sveicienu. Norādīts, ka Gents pasūta Gūtupa palīgam caurlaidi.

Jau ziņots, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam. Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā.

Vadoties no grāmatas priekšvārdā atrodamā savdabīgā personu rādītāja, telefonsarunās varētu būt iesaistīti astoņi senatori - AT Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, AT Senāta Civillietu departamenta senators Ojārs Druks-Jaunzemis, AT Senāta Civillietu departamenta senators Gencs, AT priekšsēdētāja vietnieks, AT Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, AT Senāta Civillietu departamenta senatore Skaidrīte Lodziņa, AT Senāta Civillietu departamenta senators Ilgars Zigfrīds Šepteris un AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Gunta Višņakova.

AT priekšsēdētājs Guļāns, šodien žurnālistiem komentējot iespējamo senatora atlūgumu, sacīja: "Tas ir solis, kas apliecina, ka cilvēks ir sapratis, kāda ir šī situācija," sacīja AT priekšsēdētājs.

Guļāns gan bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu, vai viņš liks atlūgumu iesniegt arī pārējiem grāmatā minētajiem tiesnešiem, un norādīja, ka katram pašam ir jāvērtē sevi individuāli, lai gan tas esot grūti un sāpīgi.

 

Iespējams, noklausītajās advokātu un tiesnešu sarunās diskutēts vismaz par 15 civillietām

LETA,  08/22/07    Iespējams, noklausītajās advokātu un tiesnešu telefona sarunās, kuru pārveidoti atšifrējumi publicēti Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis", runāts vismaz par 15 civillietām, kas tikušas skatītas laikā no 1998. līdz 2000. gadam, secināms no aģentūras LETA arhīva datiem.

Grāmatā atspoguļoto sarunu varoņi piemin vēl vairākas prāvas, taču tās konkrētajā laika posmā nav izpelnījušās plašākas sabiedrības ievērību un par tām informācija ziņu aģentūras LETA arhīvā nav atrodama.

Grāmatas varoņi savās sarunās diskutē par tiesāšanos tā dēvētajā koģenerācijas lietā. Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, SIA "Latelektro-Gulbene" no VAS "Latvenergo" tiesas ceļā prasīja piedzīt 405 645 latus saistībā ar pretrunām likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos par norēķināšanās kārtību ar koģenerācijas stacijām.

Šajā lietā prasību 1998.gada 16.decembrī apmierina Rīgas apgabaltiesa, 1999.gada 30.martā to apmierina arī Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta, uzliekot par pienākumu "Latvenergo" pieslēgt "Latelektro - Gulbene" koģenerācijas staciju pie elektriskā tīkla koģenerācijas režīmā. 1999.gada 30.jūnijā AT spriedumu nemaina arī AT Senāts.

Grāmatas varoņu sarunās figurē arī civilstrīds starp AS "Multibanka" un AS "Parex banka" par kopumā nepilna miljona latu piedziņu. Šīs lietas aizsākums meklējams jau 1999.gadā, bet Rīgas apgabaltiesa 2000.gada 10.martā pieņēma spriedumu šajā lietā un apmierināja "Multibankas" prasību pret "Parex banku" par līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un iemaksāto depozītu 574 243 latu un 342 700 latu piedziņu.

AT Civillietu tiesu palāta šajā lietā 2000.gada 14.septembrī saistībā ar tā paša gada maijā panākto izlīgumu tiesvedību lietā izbeidza. Paralēli 2000.gada 14.martā Maskavas arbitrāžas tiesa atstāja bez izskatīšanas "Parex bankas" prasību pret "Multibanku" un "Kurskij Gubernskij bank" Maskavas filiāli par zaudējumu piedziņu - 1 031 452 ASV dolāriem.

Vēl viena no prāvām, par kuru diskutē grāmatas varoņi, varētu būt zemes īpašnieku Genādija Perepjolkina un Jāņa Vistiņa prasība par tiesībām uz zemi Rīgas Tirdzniecības ostā. Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, 1999.gada 27.oktobrī šī lieta no Centra rajona tiesas tiek pārsūtīta uz Rīgas apgabaltiesu.

2000.gada 29.martā Rīgas apgabaltiesa noraida bijušo Rīgas Tirdzniecības ostas zemesgabalu īpašnieku prasību par nostiprinājuma ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā attiecībā uz zemi ostas teritorijā. 2000.gada 28.septembrī prasību noraida arī AT un sprieduma pamatotību apstiprina arī AT Senāts. Patlaban saistībā ar šo lietu iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tāpat sarunās figurē kāds strīds starp AS "Rīgas vagonu rūpnīca" (RVR) un AS "Multibanka". Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, RVR prasību pret "Multibanku" un AS "Baltijas Starptautiskā banka" (BSB) par 253 116 latu zaudējumu piedziņu 2000.gada 4.aprīlī noraidīja Rīgas apgabaltiesa. Spriedums netika pārsūdzēts.

Būtiska grāmatas varoņu sarunu daļa skar Daugavpils ķīmiskās šķiedras uzņēmumu AS "Tolaram Fibers" (TF) un šā uzņēmuma maksātnespējas procesu, kā arī uzņēmuma administratora iecelšanu, tā vēlāko atcelšanu un citas peripetijas.

Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, 1999.gada 29.septembrī Latgales apgabaltiesa atzina TF maksātnespēju un par administratori apstiprināja Lidiju Skreiju, kurai bija jālemj par to, kam iznomāt rūpnīcu.

Biznesa plānu iesniedza bijušie TF īpašnieki - "Tolaram Group", uz ko Daugavpils mērs Aleksejs Vidavskis norādīja, ka tā ir bezkaunība, jo singapūrieši jau vairākkārt solījušies atjaunot rūpnīcas darbību, bet nav veikuši nekādus pasākumus.

Potenciālo nomnieku vidū bija vietējie uzņēmumi "Stalkers" un "Maģistr", Japānas firma "Marubeni", Šveices un Krievijas kopfirma "Danira", Krievijas firma "Azot" un Francijas firma "Ramkulen". Saistībā ar rūpnīcas nomu ar paziņojumu presei nāca klajā toreizējais nodrošinātais kreditors - AS "Latvijas Unibanka", pārmetot Skreijai, ka viņas dēļ nav parakstīts uzņēmuma inventarizācijas akts. Tieši "Unibanka" kā nelikumīgu novērtēja nomas līgumu starp TF un AS "Stalkers".

Saistībā ar šo lietu tika veikta kratīšana advokātu Aināra Platača un Skreijas birojos, par kuras likumību šaubas izteica Zvērinātu advokātu padome, savukārt pret "Stalkers" prezidentu Rihardu Eigimu 1999.gada nogalē tika veikts atentāta mēģinājums.

2000.gada 16.februārī AT Senāts apmierināja AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja Mārtiņa Dudeļa protestu un atcēla Skreiju no TF administratores amata. 2000.gada 1.martā Latgales apgabaltiesa Skreijas vietā par TF administratoru iecēla zvērinātu advokātu Aigaru Belovu.

"Unibankas" toreizējais interešu pārstāvis paziņoja, ka banka apsver iespēju iesniegt tiesā prasību pret bijušo TF administratori Skreiju par vairāk nekā 100 000 latu zaudējumu piedziņu, bet Skreija paziņoja, ka "Unibanka" laikā, kad uzņēmumā bijusi iecelta administratore, bez viņas ziņas dzēsusi TF debitoru parādus.

Sarunās minēta arī kāda prasība saistībā ar pareizticīgās baznīcas īpašumiem. Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, 1998.gadā Rīgas apgabaltiesas tiesvedībā bija sabiedrības "Līdzās" prasība par 550 726 latu piedziņu no Rīgas domes, Finanšu ministrijas (FM), Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodes un Kurzemes rajona izpilddirekcijas. Šī lieta joprojām atrodas Rīgas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas tiesvedībā.

Tāpat sarunās skarta tolaik jūtīgā situācija ap AS "Saules banka", tās amatpersonām un tiesvedību. Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, 1999.gada 7.oktobrī Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta direktors Ivars Kibermanis nāk klajā ar paziņojumu, ka "Saules banka" jau piecus mēnešus atsakās izpildīt tiesu izpildītāju prasību - saskaņā ar tiesas spriedumu norakstīt no firmas "Edemora Traiding Ltd." konta vairāk nekā 1,3 miljonus latu, lai tos varētu izmaksāt piedzinējam - kompānijai "Hill Management Ltd.".

1999.gada 12.novembrī AT atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu par izpildu lietas apturēšanu lietā par naudas piedziņu no "Edemora Traiding Ltd.". AT konstatēja, ka naudas piedziņa ir kļuvusi neiespējama, "Saules bankai" ir likumīgs pamats neizmaksāt naudu - 2,3 miljonus ASV dolāru - tiesu izpildītājiem.

2000.gada 3.februārī Rīgas apgabaltiesa pēc "Saules bankas" lūguma izbeidza tiesvedību prasībā pret "Hill Management Ltd." un "Edemora Trading Ltd." par mantas izslēgšanu no aprakstes. Līdz ar to šajā prasībā tiesvedība izbeigta.

Tāpat grāmatas varoņu sarunās iezīmējas aizsākums strīdam starp kādu privātpersonu, iespējams, Juri Baratinski, un AS "Hansabanka", tiek spriests par AS "Saudeks" lietu, runāts par "Charterhansa" lietu, kas varētu būt "Charterhansa Rīga" jautājumu, strīds starp "Latvenergo" un namu pārvaldēm, sulu ražotāja "Gutta" maksātnespējas lieta, "Naval Invest" maksātnespējas lieta, "Aka Print poligrāfija" lieta un virkne citu lietu.

 

Grāmatā publicējot advokāta un viņa klienta sarunas, ir pārkāpts likums

LETA  08/22/07    Zvērinātu advokātu padomes pārstāve Guna Kaminska, vērtējot grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis", uzskata, ka Lato Lapsa nav ievērojis likumu, jo grāmatā atspoguļotas advokāta un viņa klienta sarunas, kuras publicētas bez viņu piekrišanas.

Kaminska raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka pagaidām vēl visu grāmatu neesot izlasījusi, tomēr, izlasot tās 120 lapaspuses, viņa ir secinājusi, ka tajā atspoguļotas sarunas, kuras veicis advokāts ar savu klientu, kas, viņasprāt, tās publicējot bez telefonsarunā iesaistīto pušu piekrišanas, ir likuma pārkāpums.

Kā piemēru Kaminska minēja grāmatā atspoguļoto eksprezidenta Gunta Ulmaņa sarunu ar advokātu Andri Grūtupu, kuram tika vaicāts ieteikt kādu labu juristu.

Jau ziņots, ka iepriekš Kaminska, vērtējot grāmatu, sacījusi: ja par atklātībā nākušo informāciju par, iespējams, noklausītām tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunām tiktu ierosināts kriminālprocess, tad noilguma dēļ, visticamāk, nevienu notiesāt neizdotos.

"Tas ir burbulis, kas pārplīsīs, viņam nav cita likteņa," sacīja Kaminska.

Pēc advokātes teiktā, ja šīs sarunas bijušas pirms gandrīz desmit gadiem, diez vai līdz 2008.gadam būs iespējams iegūt spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā.

Kaminska atzina, ka patlaban nevar runāt par pierādījumiem, ir tikai ziņas, bet pierādījumus varētu iegūt tikai kriminālprocesa gaitā.

Pēc ZAP pārstāves teiktā, mazākais, ir nepieciešams sarunu audioieraksts, kuram ar procesa virzītāja lēmumu varētu noteikt ekspertīzi, lai pārbaudītu, vai tā nav montāža. Tāpat nepieciešami iespējamo iesaistīto personu balss paraugi, lai zinātu, vai ierakstos ir īstās balsis.

Patlaban ir tikai teksti, kas tulkoti no citas valodas, iesniegti prokuratūrā, kā arī iznākuši grāmatā, bilda advokāte.

Tomēr Kaminska pieļāva, ka sarunu atšifrējumi var būt nopietns pamats, lai veiktu pārbaudi un noskaidrotu, vai ir jāierosina kriminālprocess.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt žurnālista Lato Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu advokāta Andra Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi.

Pārbaudē tiek iesaistītas vairākas tiesībsargājošās iestādes, un atsevišķos virzienos pārbaude jau notiek, aģentūrai LETA sacīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.

Viņa iepriekš norādīja, ka netiks konkretizēti virzieni, kuros pārbaude sākta, uzsverot, ka tiks pārbaudīti visi iespējamie likumpārkāpumi, kas varētu saistīties ar šo materiālu.

Kā ziņots, Lapsa Ģenerālprokuratūrā iesniedzis, iespējams, ilgstoši noklausīto tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumus un lūdzis pārbaudīt, vai šāda noklausīšanās patiešām notikusi un kas to veicis. Ja atšifrējumi atbilst reālu personu reāli notikušām sarunām, iesniegumā lūgts izvērtēt, vai šajās sarunās nav saskatāms nozieguma sastāvs.

Iespējams, ka daļa šo sarunu publicēta klajā nākušā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un "Baltic Screen" valdes priekšsēdētājs Lapsa.

 

'Grūtupa sarunās' – spiediens uz Uzņēmumu reģistru 'Rīnūžu' lietā

DELFI  08/23/07    Uzņēmējs Vilis Dambiņš 1999.gada nogalē un 2000.gada sākumā ar Andra Grūtupa advokāta biroja palīdzību vēlējies panākt labvēlīgus lēmumus Uzņēmumu reģistrā (UR) vienai no tiesvedībā iesaistītajām pusēm strīdā par iekārojamo Rīgas ostas stividorkompāniju "Rīnūži" – izriet no grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publicētajiem telefonsarunu atšifrējumiem.

Sarunu atšifrējumos redzams, ka Dambiņš ar Grūtupa biroju regulāri sazvanījās no 1999.gada novembra līdz 2000.gada februārim, pārrunājot kādu tiesvedību un ar to saistīto nepieciešamību panākt labvēlīgus lēmumus UR. Portāls "Delfi" noskaidroja, ka runa bijusi par strīdu ap a/s "Rīnūži" – iekārojamu stividorkompāniju Rīgas ostā.

Pēc privatizācijas izsoles par "Rīnūžu" īpašniekiem kļuva Kazahstānas kapitāla kontrolētā SIA "Naval Invest", nespējot savlaicīgi apmaksāt privatizācijas noteikumos paredzētos 5,5 miljonus latu par "Rīnūžu" akcijām. Saskaņā ar UR pieejamo informāciju 1999.gada augustā šī iemaksa it kā tika veikta, taču pēc pāris mēnešiem, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, uz "Naval Invest" piederošajām "Rīnūžu" akcijām sāka pretendēt Sanfrancisko reģistrētā kompānija "Union Trade and Finance".

Tā paša gada rudenī sākās vairāki tiesas procesi, kuros "Naval" mēģināja apstrīdēt "Union" aizdevuma likumību, savukārt "Union" mēģināja pārņemt "Naval" piederošās "Rīnūžu" akcijas. Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Irēnas Poļikarpovas lēmumi bija labvēlīgi tai pusei, kura iestājās pret "Union" interesēm, savukārt Centra rajona tiesas tiesneša Agra Rubeņa un tiesneses Velgas Gailītes lēmumi – labvēlīgi "Union".

Paralēli abas konfliktējošās puses centās pārņemt varu "Rīnūžu" vadības institūcijās, un šī iemesla dēļ tiesvedības procesos bija būtiski, lai UR reģistrētu vienai vai otrai pusei izdevīgu "Rīnūžu" valdes un padomes sastāvu.

No grāmatā "Tiesāšanās kā ķēkis" ietvertajiem sarunu atšifrējumiem izriet, ka sākotnēji Dambiņš Grūtupam lūdzis palīdzību atrisināt jautājumu, ka "šis cilvēks visādi lokās… un pārlika no viena notāra uz otru notāru", jautājot Grūtupam, "vai tev nav kāda vīra, kurš varētu arī iedarboties". Grūtups iesacījis piezvanīt advokātam Agrim Eglītim, kuram viņa vārdā varot paprasīt, vai viņš nevarot parunāt ar UR galveno notāru. Eglītis esot meklējams kantorī "Skudra un partneri", kuri sēžot Kaķu mājas piektajā stāvā un "kaut ko rubī un žuļiko".

"Delfi" avoti pastāstīja, ka advokāts Eglītis patiešām savulaik ir bijis biežs viesis UR telpās, kādu laiku UR strādājis arī Eglīša dēls. "Delfi" avoti nenoliedza, ka, iespējams, Eglītim ir bijusi zināma ietekme uz bijušo UR valsts galveno notāru Māri Gulbi.

Tālāk grāmatā aprakstīta telefona saruna starp Grūtupu un Eglīti, kurā Eglītis stāsta, ka tikko atgriezies "no tā jaunieša" (visticamāk, domāts Gulbis), kurš "pieminēja tavu vārdu" un "teica, ka tas jautājums skar vienu tiesu un ka tu it kā teicis, ka tu to atrisināsi dienas laikā". Uz to Grūtups reaģējis: "Nu pilnīgs idiots! Es to Dambiņu nošaušu!".

Interesanti, ka pusotru mēnesi pēc šīs sarunas Rīgas rajona centra tiesā tiesneses Gailītes personā tiek pieņemts viens no minētajiem "Union" labvēlīgajiem lēmumiem, kas uzdeva UR aizliegt veikt UR galvenā notāra 20.decembra lēmumu. Saskaņā ar grāmatas saturu, dienu pēc šī tiesas lēmuma Gulbis pats zvanījis Grūtupam, sakot, ka domājot, kā šādu lēmumu izpildīt, uz ko Grūtups atbildējis: "Man nav nekāda sakara ar šo Centru (visticamāk, domāta Centra rajona tiesa). Es nezinu, kas kaut ko tādu inspirēja."

Asākās cīņas ap UR "Rīnūžu" pretendentiem notikušas decembra otrajā pusē. 15.decembrī valsts notāre I.Zabarovska pieņēma lēmumu reģistrēt izmaiņas "Rīnūžu" padomē un valdē, pēc kurām "Rīnūžus" faktiski kontrolēja "Union". Par padomes priekšsēdētāju kļuva "Union" pārstāvis Sergejs Rogoļs, bet starp valdes locekļiem parādījās šī raksta galvenais varonis Dambiņš.

Otra konfliktējošā puse šo UR lēmumu apstrīdēja un 20.decembrī Gulbja prombūtnē viņa vietas izpildītāja apmierināja sūdzību, atceļot Zabarovskas lēmumu. No grāmatā ietvertajām sarunām izriet, ka pirms 20.decembra lēmuma Grūtups ar Dambiņu aktīvi apsprieduši iespēju ietekmēt šī lēmuma rezultātu. Tā kā Gulbis bijis prombūtnē, lielā mērā lēmums bijis atkarīgs no viņa vietnieka Jāņa Endziņa nostājas. Grūtups sūdzējies Dambiņam, ka "tur vietnieks ir nopirkts vai sazāļots… viņš tur skraida un kliedz!". Savukārt Dambiņš cerīgi minējis: "nu Gulbis noteikti tagad ir pietaisījis bikses!"

"Union" zaudējums izrādījās īslaicīgs – jau pēc trim dienām Dambiņam nepatīkamo UR lēmumu par nelikumīgu atzina Centra rajona tiesa Gailītes personā jau minētajā 23.decembra lēmumā.

Grāmatā "Tiesāšanās kā ķēkis" aprakstīta Dambiņa saruna ar Grūtupa advokātu biroja pārstāvi Zigurdu Krastiņu 29.decembrī, kurā Krastiņš sacījis: "Nu sākumā viņi piedāvās izpildīt brīvprātīgi! Desmit dienu laikā. Tad Gulbis dos kaut kādu atbildi. Lai Gulbis justu!… Man šķiet, ka viņš tomēr šajā situācijā mazliet raustās!" Uz Dambiņa tomēr paustajām bažām Krastiņš atbildējis: "Jebkurā gadījumā, ja kas, tad jūs varat uzskatīt, ka jūsu valde un padome ir likumīgi."

Saskaņā ar grāmatu satriecošākā notikumos iesaistīto personu saruna notikusi vēl pēc dažām dienām – 30.decembrī. (Personu vārdi atstāti grāmatā lietotajā redakcijā):

30.12.1999. Ienākošais. Māris Gullis – Kastiņam.

K. Es sazvanījos ar Gūtupa kungu pēc jūsu sekretāres zvana. Viņš atvainojas, ka viņš šodien jau nevarēs ar jums…

G. Jā! Nu, vienīgais, redziet, pēc mūsu domām… Vai, pēc manām domām, pilnīgi nepamatota ir jūsu "pīle", ka es paņēmu 15 tūkstošus – 10 atdevu. Tas vispār ir kaut kāds absurds! Es šodien runāju ar drošībniekiem… Un izstāstīju visu šo situāciju. Ja kāds kaut ko paņēmis un nedeva!… Man vispār nekas… Man piedāvāts! Bet es vispār neesmu redzējis šo naudu, un arī neesmu turējis to rokās, un tā tālāk!

K. Guļļa kungs! Es nesaprotu, par ko jūs runājat?!

G. Man šodien… Es jūtos šantažēts ar to, ka es paņēmu 15, bet 10 atdevu jums atpakaļ. Nu kaut kādas absolūtās muļķības!

K. Es pirmo reizi kaut ko tādu vispār dzirdu!

G. Tāpēc es arī gribēju parunāt! Vai arī tas nāk no… Tāpēc, ka man šie drošībnieki jau brauc virsū! Bet viņi arī ļoti labi seko šai lietai. Viņi ļoti labi zina! Es vēlreiz saku, ka skandāls ir pārvērsts par absolūti citu skandālu. Es vēlreiz saku, ka mēs ar Gūtupa kungu vienojāmies, ka mēs tiekamies… Mēs varētu palīdzēt likuma ietvaros! Bet Gūtupa kungam nav laika ar mums tikties! Nu, tas jau, teiksim, tā…!

K. Nē! Nu varbūt pie tādas informācijas es viņam vēlreiz piezvanīšu un painformēšu, kā notikumi attīstās!

G. Es vēlreiz saku! Man patiešām piedāvāja… Es teicu, lai šo naudu sūta atpakaļ Gūtupa kungam… Un nekādus 5 vai 10… Neko es neesmu redzējis! Un es to uzrakstīju arī drošībniekiem… Un es tā teicu. Ja grib, lai skatās un tā tālāk! Un ja kāds kaut ko piesavinājās, tad tas!… Manas aizdomas krīt uz vienu cilvēku – uz vienu advokātu. Bet nekādā mērā… Es vispār neesmu neko redzējis. Un tā ir ļoti nepamatota "pīle", kas ir palaista!

K. Es arī pirmo reizi dzirdu par šādām lietām! Es nezinu.

G. Nu, tieši tā. Bet es domāju, ka Gūtupa kungs tomēr atradīs pusstundu! Mēs varam jebkurā kafejnīcā…

Nepārprotami saistībā ar iepriekš citēto sarunu 2000.gada 10.janvārī notikusi Grūtupa saruna ar Dambiņu:

10.01.2000. Ienākošais. Vilis Dimbiņš – Gūtupam.

G. Paklau! Nu, es nezinu. Man tomēr ļoti nepatīk, vecīt, kā jūs tur izdarījāt. Dzirdi mani?

D. Dzirdu, dzirdu!

G. Saproti, man šausmīgi nepatīk! Es tomēr tur informāciju savācu… Tur tomēr pilnīgi bez pamata atsaucās uz mani un darīja, klau… Es nezinu. Es domāju, ka diez vai tādos apstākļos mēs, Vili, varam tur turpināt.

D. Bet, bet…

G. Nu, vecīt! Tas sanāk galīgi bezkaunīgi! Izmantot tā manu vārdu… Tādām darbībām! Nu par tādām lietām taču cietumā var ielikt! Ja tā dara!

D. Nu es taču ļoti labi saprotu! Man šausmīgi grūti pašlaik uzņemties kādu daļu no atbildības!

G. Nu jā, nu jā! Bet, vecīt… Saproti, ka tas šausmīgi nolika presi, vecīt, uz visu šito… Es šodien tev nekādu atbildi vēl nevaru pateikt. Es te vēl, dabiski, pats gribu noskaidrot… Bet man šausmīgi nepatīk! Tāpēc, ka tā rīkojas…

D. Tu domā tieši par tā cilvēka sarunu ar to tur?…

G. Protams, protams! Jā! Protams!

D. Bet tu nedomā, ka viņš varēja arī pārspīlēt> Ka tas nav tik…

G. Nu es nezinu!

D. Lai gan es, protams, nevaru atbildēt par šiem cilvēkiem: kā viņi runāja…

G. Nu jā! Nu tu pats paņem un noskaidro! Tev tur ir iespējas. Bet man vēl nav skaidrības, vecīt, ar to…

D. Tāpēc, ka par to… Teiksim saistībā ar to summu… Atšķirība! To es noskaidroju! Tur neaizskar nekādas… Tur vienkārši tā sakritība! Tāpēc, ka sākumā tiem citiem cilvēkiem… Mēs tur devām kaut ko citu… Un tas neaizgāja līdz galam!…

G. Nu es nezinu!

D. Nu varbūt ir kaut kāds honorārs, par kuru tu vienkārši tam uzspļausi un…?

Kā noprotams no grāmatas, pēc Gulbja satraukuma par kukuļdošanas mēģinājumu un Dambiņa norobežošanās no iespējamajiem kukuļa devējiem Grūtups tomēr turpināja sniegt palīdzību "Union", jo vēl 2000.gada februārī sazvanījās ar jau minēto Sergeju Rogoļu, kuru Dambiņš viņam citā telefonsarunā stādīja priekšā kā "pašu lielo priekšnieku". Tiesāšanās par kontroli pār "Rīnūžiem" ar mainīgām sekmēm turpinājās vēl vairākus gadus pēc grāmatā aprakstītajiem notikumiem.

Toreizējais Valsts galvenais notārs Māris Gulbis trešdien portālam "Delfi" sacīja, ka viņam tolaik, "šķiet, ka tā bija Rīnužu lieta", bijusi "nepatīkamā situācija ar Grūtupa bija darbiniekiem". Taču viņš vērsās Satversmes aizsardzības birojā un drošības iestāžu darbinieki reaģējuši ātri un profesionāli, un šī situācija tikusi atrisināta. Gulbis vērsās pie tiesībsargiem, un viņi bija lietas kursā par notiekošajām sarunām. Stāstīt par tā laika notikumiem Gulbis atteicas, norādot, ka saistībā ar drošības iestāžu iesaistīšanos šī ir klasificētā informācija.

Savukārt Gulbja toreizējais vietnieks, tagadējais Valsts galvenais notārs, Jānis Endziņš, portālam "Delfi" trešdien pastāstīja, ka "Rīnūžu" lieta bijusi viena no sarežģītākajām lietām UR vēsturē un vēl tagad esot nepatīkami to atcerēties. Endziņš norādīja, ka "Rīnūžu" lieta esot viena no tām, kuras tiek glabātas īpašā seifā un apmeklētājiem iespējams iepazīties vien ar lietā esošo dokumentu kopijām, lai kāds nevarētu veikt papildinājumus, nozagt lapas vai iznīcināt lietas materiālus.

"Union" konkurentu cīņā par "Rīnūžiem" – Kazahstānas investoru toreizējais pārstāvis Guntars Līcis portālam "Delfi" trešdien sacīja, ka tas bija aktīvs un interesants darbalaiks un juridiskā cīņa, bet nekādus negodīgus gājienus Uzņēmumu reģistrā viņš nesajuta. Līcis arī pauda, ka tajā laikā viņa birojs, pārstāvot Kazahstānas investorus, uzvarēja tiesās, taču tad tika ierosināta lieta par maksātnespēju, kur lēmumus nevar pārsūdzēt un tad pretējā puse "meta savu akmeni".

Šos Līča vārdus apstiprina tas, ka 2000.gada sākumā par "Rīnūžus" kontrolējošās kompānijas - maksātnespējīgā "Naval Invest" - administratoru tika iecelts Olavs Cers, kurš, saskaņā ar grāmatas "Tiesāšanās kā ķēkis" informāciju, sarunā ar Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Voldemāru Šubrovski tiek apspriests kā Grūtupa biroja interesēm ļoti labvēlīga kandidatūra administratora amatam citas grāmatā iekļautajās sarunās bieži aplūkotas lietas – "Daugavpils stikla šķiedras rūpnīcas" – sakarā.

Vilis Dambiņš portālam "Delfi" paskaidroja, ka atrodoties ārzemēs un neko nekomentēs saistībā ar sava vārda parādīšanos grāmatā kontekstā ar "Rīnūžu" lietu.

 

Saistībā ar iespējami noklausītajām telefona sarunām Grūtupu izsauks uz ZAP sēdi

LETA  08/23/07    Saistībā ar iespējami noklausītajām telefona sarunām Zvērinātu advokātu padome (ZAP) uz nākamo sēdi, kas paredzēta 18.septembrī, plāno aicināt advokātu Andri Grūtupu.

Jautājumu par viņa izslēgšanu no advokatūras ZAP neskatīs, aģentūrai LETA sacīja padomes pārstāvis Aivars Niedre.

LETA jau ziņoja, ka, iespējams, tikušas noklausītas Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

"Es esmu pārliecināts, ka šajā sēdē mēs apspriedīsim visu šo "epopeju" un runāsim arī par Grūtupa kunga rīcību," sacīja Niedre, gan norādot, ka ZAP sēdei nevarētu būt tāds rezultāts kā Grūtupa izslēgšana.

Viņš atgādināja, ka ZAP var tikai lemt par disciplinārlietas ierosināšanu pret advokātu, un tad šo lietu tālāk skata Disciplinārlietu komisija.

Niedre piebilda, ka patlaban nav pietiekamas informācijas, lai ierosinātu disciplinārlietu pret Grūtupu.

"Dotajā brīdī mums ir tikai grāmata", sacīja ZAP pārstāvis, norādot, ka konkrētāka informācija varētu būt pēc prokuratūras pārbaudes. Pagaidām nekāda informācija no prokuratūras vēl neesot saņemta.

No publicētajiem fragmentiem un "visa pārējā" iespējams secināt, ka "tādas sarunas acīmredzot ir bijušas un par tām ir jārunā," atzina Niedre.

Vai sarunās ir kaut kas nelikumīgs vai arī neētisks no advokāta puses - arī par to esot nepieciešams spriest. Niedre piebilda, ka pats grāmatu vēl neesot lasījis.

Jautājums ir svarīgs, tāpat kā tiesnešiem, un arī advokātiem savs viedoklis būtu jāizsaka, sacīja Niedre.

Viņš pieļāva, ka viedoklis varētu tikt formulēts ZAP sēdē septembrī.

LETA jau ziņoja, ka grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņo laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju un tēju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem u.c.

 

Tiesnešu rīcību varētu izmeklēt Saeima

Ivo Leitāns,  Diena  08/23/07    Opozīcijas partijas pieļauj parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Tiesnešu rīcību varētu pārrunāt arī īpaši sasauktā konferencē.

Ģenerālprokuratūra ir sākusi izmeklēšanu par noklausītajām, iespējams, advokāta Andra Grūtupa biroja telefonsarunām, daļa no kurām publicēta grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis, bet netiek noliegta iespēja, ka savu izmeklēšanu sāks arī Saeima, kas pēc divām nedēļām sanāks uz rudens sesiju. Opozīcijas pārstāvji apstiprina, ka apsver šo jautājumu. Valdību veidojošo frakciju viedoklis par Saeimas izmeklēšanas komisijas nepieciešamību gan kopumā ir skeptisks. Iespējams, drīzumā profesionālās ētikas ievērošanu pārrunās arī tiesnešu sapulcēs.

"Mēs domājam par parlamentārās izmeklēšanas komisiju un konsultējamies arī ar citiem politiskajiem spēkiem," Dienai apstiprināja Jaunā laika (JL) frakcijas priekšsēdētāja vietniece Solvita Āboltiņa. Saskaņā ar Satversmi, ja vismaz 34 deputāti pieprasa, Saeimai noteiktos gadījumos jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisija. Šīs Saeimas laikā šāda komisija būtu pirmā, iepriekšējos parlamentos šī iespēja izmantota regulāri. Pēdējā bija 8.Saeimas komisija JL līdera Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei, kas beidza darbu bez rezultāta.

JL Saeimā ir 18 vietu — nepieciešamais skaits iznāktu ar Saskaņas centra (SC) 17 deputātiem. Abas frakcijas dažos gadījumos jau ir sadarbojušās, piemēram, prezidenta vēlēšanu laikā un sasaucot Saeimas ārkārtas sēdi jūlija sākumā. Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs piekrita, ka izmeklēšana nepieciešama par daudziem jautājumiem — gan par sarunu saturu, gan personām, kas tās noklausījās. "Taču vēl neesmu pilnīgi pārliecināts, vai būtu prāta darbs te iesaistīt politiķus," teic N.Ušakovs. Šādas komisijas pluss būtu, ka opozīcija varētu pievērst sabiedrības uzmanību izmeklēšanai, liekot darboties atbildīgajām instancēm, taču ir arī politiskā spiediena drauds, uzskata N.Ušakovs.

Trešo opozicionāru PCTVL frakcijas priekšsēdis Jakovs Pliners sacīja, ka viņiem iniciatīva nav jāizrāda — "gan jau atradīsies citi".

TB/LNNK frakcijas pārstāvis, bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sacīja, ka frakcijā šis jautājums nav pārrunāts, bet viņš personīgi neredzot jēgu "deputātiem jaukties tiesu darbā". Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, sākumā izbrīnīts par šādu jautājumu, minēja, ka ir skeptisks par šādām komisijām: "Vai kāda no tām ir beigusies ar rezultātu?"

LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš norādīja, ka septembrī frakcija sanāks kopā un pārrunās aktuālos politiskos notikumus. "Nevaru pateikt, kā lemsim. Ir iespējams gan, gan," piebilda A.Bērziņš. "Diez vai mēs ko tādu apsvērsim," savukārt atbildēja Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdis Māris Kučinskis. Izmeklēšana esot atdota prokuratūrai, kam jāpārbauda materiālu autentiskums, ko deputāti izdarīt nevarēšot, uzskata M.Kučinskis, bet, "ja izrādīsies, ka sarunas ir īstas, — ko tur daudz izmeklēt? Viss tur ir diezgan skaidrs."

Bijusī tieslietu ministre S.Āboltiņa pauda uzskatu, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam Andrim Guļānam un tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (TB/LNNK) būtu jāsasauc tiesnešu ārkārtas konference, lai pārrunātu problēmas tiesu sistēmā.

AT administrācijas vadītāja Anita Kehre Dienai apstiprināja, ka šāda iespēja tiek apsvērta, par publiskoto informāciju varētu runāt arī Latvijas Tiesnešu biedrības valdes sēdē. A.Kehre arī informēja, ka otrdien A.Guļāns no AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atbrīvoja Zigmantu Gencu. Diena jau rakstījusi, ka Z.Gencs atzina — publiskotā saruna, kurā viņš A.Grūtupam atvainojas pēc tam nelabvēlīga sprieduma pieņemšanas, atbilst patiesībai. Viņš arī apsverot iespēju rakstīt atlūgumu, jo "grūti strādāt, apmētātam ar dubļiem".

 

Borovkovs norāda uz sabiedrībā valdošo izpratnes trūkumu par pamattiesību aizsardzību

LETA   08/23/07    Diskusijas sabiedrībā saistībā ar it kā noklausītajām telefona sarunām norāda uz tajā valdošo izpratnes trūkumu par pamattiesībām un to aizsardzību, šādu viedokli pauda Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Borovkova vērtējumā, noklausoties sarunas, tiek pārkāptas ikviena cilvēka konstitucionālās pamattiesības, tostarp tiesības uz korespondences noslēpumu. "Ja kāds cilvēks kaut ko runā, tam nevajag kļūt par publiskas apspriešanas objektu," sacīja jurists.

Notikušais ļaujot secināt, ka ir pārkāpta virkne pamattiesību, starp kurām ir arī tiesības uz taisnīgu tiesu, tāpēc rodas jautājums par samērojamību. Jurists atgādināja, ka nelikumīgā ceļā iegūtus pierādījumus nedrīkstot izmantot tiesā.

Kā ziņots, līdz šim neviena atbildīgā iestāde nav atzinusi, ka būtu devusi sankciju advokāta Andra Grūtupa biroja tālruņu noklausīšanai.

Borovkovs uzsvēra, ka telefona sarunu noklausīšanās un cilvēktiesību neievērošana nedrīkst kļūt par vispārpieņemtu lietu.

Jau dramatisks esot pats minējums, ka noklausīšanās Latvijā var notikt nekontrolēti un ka kaut kur tiek glabātas nelikumīgi ierakstītas sarunas, kas vienā brīdī var "uzpeldēt" un ar kurām noklausītās personas iespējams šantažēt.

LETA jau ziņoja, ka arī Zvērinātu advokātu padomes pārstāve, advokāte Guna Kaminska, vērtējot grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis", pauda viedokli, ka žurnālists Lato Lapsa nav ievērojis likumu, jo grāmatā atspoguļotas advokāta un viņa klienta sarunas, kuras publicētas bez viņu piekrišanas.

Kaminska raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka pagaidām vēl visu grāmatu neesot izlasījusi, tomēr viņa ir secinājusi, ka tajā atspoguļotas sarunas, kuras veicis advokāts ar savu klientu, kas, viņasprāt, ir likuma pārkāpums. Kā piemēru Kaminska minēja grāmatā atspoguļoto eksprezidenta Gunta Ulmaņa sarunu ar advokātu Andri Grūtupu, kuram tika vaicāts ieteikt kādu labu juristu.

 

Telefonsarunu skandālam tiesisku seku nebūs

Agnese Margēviča,  NRA  08/24/07    Ģenerālprokuratūrā (ĢP) sākta tiesnešu un advokātu nelikumīgi noklausīto sarunu analīze, un Augstākā tiesa pacēlusi augšā dokumentus par divām telefonsarunu skandālā pieminētām lietām.

Tomēr prokuratūras un tieslietu eksperti par visai nereālu uzskata iespēju pārskatīt šaubīgās civillietas. Pirmkārt, telefonsarunas, kas noklausītas nelikumīgi, nevar kalpot kā pierādījums, otrkārt, iestājies noilgums gan attiecībā uz tiesnešu disciplināru sodīšanu, gan saukšanu pie kriminālatbildības par nelikumīgu tiesas spriedumu taisīšanu. Lai gan ĢP par savu galveno uzdevumu izvirzījusi atklāt, kurš nelikumīgi noklausījies zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroja telefonus, noilgums iestājies arī kriminālatbildībai par korespondences noslēpuma pārkāpšanu.

Atšķirībā no iepriekš praktizētā pieprasīt no žurnālistiem avotu izdošanu, ja caur viņiem publiskotas nelikumīgi ierakstītas telefonsarunas, šoreiz ĢP sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers uzsver, ka noskaidrot sarunu noplūdinātāju nav būtiski un prokuratūra tic žurnālista Lato Lapsas teiktajam: materiāli viņam "iemesti pastkastītē". Avotu, ko tik un tā atklāt neatļautu žurnālista profesionālā ētika, L. Lapsa sakās nezinām.

"Baudīs nevis, kā pie Lapsas kunga nonāca vai kāpēc nonāca un kāpēc viņš sarunas nodeva prokuratūrai – tas šajā gadījumā nav būtiskākais. Būtiskākais ir pārbaudīt, kurš ierakstīja šīs sarunas, pārkāpjot likumu," trešdien raidījumā Kas notiek Latvijā? skaidroja virsprokurors M. Adlers. Par spīti L. Lapsas uzturētajai intrigai, neatklājot, vai prokuratūrai nodoti arī telefonsarunu audioieraksti, tiesībsargu rokās tādu, visticamāk, nav, nojaušams no M. Adlera trešdien teiktā.

Tomēr sarunu saturs prokuratūrā tiekot vērtēts. Vadoties no sarunu analīzes, tikšot vērtēts, vai kādā no tām saskatāmas iespējama noziedzīga nodarījuma pazīmes. Šādu aizdomu gadījumā tikšot pētīti spriedumi konkrētajās lietās, ko sarunās apspriež advokāti un tiesneši.

Sarunas pašas par sevi bez papildu pierādījumu savākšanas nevarot būt par pamatu kriminālprocesa ierosināšanai, jo nelikumīgi iegūti materiāli nevar kalpot par pierādījumu, skaidroja M. Adlers. Tāpēc kriminālprocess šobrīd ierosināts vienīgi par telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos.

Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris raidījumā Kas notiek Latvijā? pieļāva, ka noilguma dēļ pie kriminālatbildības nevienu no pirms septiņus līdz deviņus gadus veco telefonsarunu dalībniekiem nevarēs saukt. Jau pagājis piecu gadu termiņš kriminālatbildībai par nelikumīga sprieduma taisīšanu, par ko rodas aizdomas, lasot atsevišķas tiesnešu un advokātu sarunas. Ja iespējams pierādīt tiesneša mantkārību nelikumīga sprieduma taisīšanā, noilgums gan ir desmit gadu. Visticamāk, pie kriminālatbildības nevarētu saukt arī telefonsarunu noklausīšanās veicēju, jo šādam noziedzīgam nodarījumam ir piecu gadu noilgums. Tiesnešus neesot iespējams saukt pat pie disciplināratbildības par neētisku rīcību, jo šādam pārkāpumam noilgums iestājas pēc diviem gadiem.

 

Iespējams, tiesnese Gavare ar Grūtupu saskaņoja spriedumu Centra bankas parāda piedziņas lietā

Inga Spriņģe,  Diena  08/24/07    Notikumu centrā ir kāda civillieta. Kādai jābūt sprieduma rezultatīvajai daļai, Gūtups pa telefonu stāsta Lilitai Gaborei. Summas un iznākums mats matā sakrīt arī realitāti.

1999.gada augustā advokāts Gūtups zvana Lilitai Gaborei un saka: "Zini, es vienkārši gribēju mazliet precizēt tev to rezolūcijas daļu." No sarunas noprotams, ka tiesnese saprot, par kuru lietu ir runa. Gūtups turpina skaidrot: "Tātad: piedzīt no tā Centra tā otra labā 150. Tālāk… Un piedzīt no tā Centra labā… Un abas prasības dzēst ar savstarpēju norēķinu. Tur sanāk tā… pēc kursa pašlaik šie 150 — 87 tūkstoši 450." Grūtups tiesnesei paskaidro arī, kā lemt par lietā iesaistīto pušu zaudējumu prasību, norādot, ka viņa pārstāvētai pusei zaudējumi ir "tie 58 (..) Es šodien vēl padomāju, kā tur precīzāk formulēt. Bet galvenais tas pirmais. Ka no viena piedzīt par labu otram, un no otra!" Sarunas nobeigumā tiesnese Gabore apstiprina, ka pierakstījusi advokāta Gūtupa domu.

Diena noskaidroja, ka attiecīgajā laika posmā, kas parādās grāmatā, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ligita Gavare izskatīja lietu par parādu piedziņu. 1999.gada 24.augustā tiesnese pieņēma lēmumu lietā, kurā likvidējamā akciju sabiedrība Centra banka lūdza piedzīt no Latvijas—ASV uzņēmuma Hercules Holding 150 000 dolāru lielu parādu. Latos šī summa bija 87 000, kas parādās arī grāmatā. Šajā strīdā Hercules Holding pārstāvēja advokāts Andris Grūtups.

No lietas sprieduma izriet, ka tobrīd jau maksātnespējīgā Centra banka lūdza piedzīt no Hercules Holding savulaik kredītā piešķirto naudu, kas bija paredzēta abu kopējam darījumam Kazahstānā. Veicot dažādus norēķinus, 150 tūkstoši dolāru tika noglabāti kādā Kazahstānas bankā uz korespondējošo Centra bankas rēķinu. Tā kā iecerētais darījums tomēr nenotika un Centra banka tika pasludināta par maksātnespējīgu, pārskaitīto naudu Kazahstānas banka iesaldēja. Vēlāk bankas administrators vienojās, ka šajā gadījumā abu pušu pretenzijas dzēšamas. Tā kā nauda joprojām atradās Centra bankas kontā, uzņēmumam Hercules Holding kredīts nav jāatmaksā. Taču Centra bankai nomainās administratori un jaunie — advokātu palīgi Raimonds Krastiņš un Vairis Brīze nolemj tiesas ceļā piedzīt 150 tūkstošus, kā arī zaudējumus, kas radušies, naudu neatmaksājot.

Kādēļ toreiz izšķīrušies par šādu rīcību, advokāts Vairis Brīze neatcerējās. Taču viņš Dienai paskaidroja: "Toreiz bija prakse, lai nebūtu pašiem jāpieņem lēmumi, likt visu uz tiesu." Viņš pieļauj, ka līdzīgi motivācija varēja būt arī šajā tiesas prāvā.

Kā izriet no Dienas rīcībā esošā sprieduma, rezultāts ir tāds, kā to tiesnesei grāmatā diktē advokāts: "abus prasījumus dzēst ar savstarpēju ieskaitu (tas nozīmē — norēķinu)", kā arī noraidīt Hercules Holding prasību par 58 000 latu zaudējumu piedziņu. Ja šis lēmums patiešām pieņemts likumīgi, tiesnesei L.Gavarei var pārmest neētisku rīcību, spriedumu rakstot kopā ar vienas puses advokātu.

Jāpiebilst, ka L.Gavare plašāku preses uzmanību izpelnījusies arī agrāk. 2004.gadā rīdziniece Enesa Saburova un viņas kaimiņi vērsās administratīvajā tiesā, jo uzskatīja, ka firma N&J nelikumīgi viņu pagalmā Brīvības gatvē būvē daudzdzīvokļu māju. Atbildes reakcija bija firmas N&J vēršanās Rīgas apgabaltiesā. Tā panāca, ka tiek apķīlāta E.Saburovas manta, lai segtu firmai nodarītos zaudējumus sakarā ar būvniecības apturēšanu.

Vairāki juristi tolaik Dienai komentēja, ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties administratīvajā tiesā un šāda sūdzība nevar kļūt par pamatu, lai tās iesniedzējam apķīlātu mantu. Tiesnese, kas lēma par mantas apķīlāšanu, bija Ligita Gavare. Savukārt firmas N&J pārstāvis — A.Grūtups. Vēlāk Augstākā tiesa atdeva apgabaltiesai šo jautājumu atkārtotai izskatīšanai, kas prasību apķīlāt mantu, noraidīja. Disciplinārlieta pret L.Gavari gan netika ierosināta, jo, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, tiesneses rīcībā netika konstatēts neviens likumpārkāpums.

 

Ādamsons: Grūtupa biroja tālruņu sarunas ierakstīja valsts struktūras

LETA  08/24/07    Advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam, visticamāk, noklausījās valsts iestādes. To šodien laikrakstā "Telegraf" publicētajā intervijā apgalvo kādreizējais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons.

Kā skaidro Ādamsons, lai noklausītos stacionāro tālruņu sarunas, nepieciešama sarežģītāka aparatūra, nekā lai noklausītos mobilo tālruņu sarunas. Šāda aparatūra esot drošības struktūrām. "Manuprāt, to varēja izdarīt tikai valsts struktūras," saka kādreizējais ministrs.

Viņš norāda uz tā dēvētās "Latvenergo" trīs miljonu lietas izmeklēšanu. Saeimas komisija, kas ar šo lietu nodarbojās, norādījusi, ka nepieciešams sākt operatīvās darbības pret atsevišķām personām. Tādēļ Ādamsons ir pārliecināts, ka kāda no drošības iestādēm šo norādījumu izpildījusi.

Viņš piebilda, ka savulaik pedofilijas skandāla laikā viņš iepazinies ar bijušā valsts sekretāra Andra Stara un Grūtupa sarunas ierakstu. Toreiz ierakstu veikuši operatīvie darbinieki. Tādēļ viņam esot pārliecība, ka arī šajā gadījumā Grūtupa biroja sarunu ierakstus veikušas amatpersonas un tām bijušas visas nepieciešamās sankcijas.

Jau ziņojām, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam un, iespējams, daļa šo sarunu publiskotas grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis". Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā.

 

 

 

 

Gaismas pils aptumšošanā...

 

Kultūras ministrija asi kritizē Zatlera viedokli par koncertzāli

TVNET/Latvijas radio  08/20/07    Šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" Valsts prezidents Valdis Zatlers atzina, ka esošajā ekonomikas situācijā ir jāizvērtē iecerēto lielo būvprojektu lietderīgums un iespējama būvniecības termiņu pārcelšana. Viņš uzsvēra, ka gan akustiskās koncertzāles, gan Nacionālās bibliotēkas projektus vajadzētu atlikt, līdz nostabilizēsies Latvijas ekonomika. Kultūras ministrija asi kritizē šādu prezidenta viedokli, saucot to par populismu.

Zatlers neuzskata, ka no šiem projektiem ir jāatsakās pavisam, taču tie ir jāatliek.

Jau ziņojām, ka valsts tuvākajos gados gatavojas realizēt vairākus nozīmīgus būvniecības projektus Rīgā, piemēram, jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas un Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī koncertzāles būvniecību uz AB dambja.

"Gaismas pili" paredzēts sākt būvēt šā gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā - 2010.gadā. Savukārt lemšanu par Rīgas koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju plāno atcelt uz 2008.gadu, tātad uz pusgadu.

Pēc Valsts Prezidenta Valda Zatlera intervijas Latvijas Radio, kur prezidents izteica viedokli, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ, Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule TVNET izteica apgalvojumu, ka šāds paziņojum ir vērtējams kā populistisks. Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu, skaidroja Zvirbule.

Kā zināms, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēdējā laikā ir vairākkārt norādījis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nebūtu lietderīga un ka bibliotēkas celtniecība ir iespējama sabalansēta budžeta ietvaros. Tāpat arī ekonomikas doktors Kārlis Ketners ir rakstījis, ka ''Nacionālā bibliotēka nav inflācijas dzinējs'' un ''zināšanu kā Latvijas izaugsmes resursa kvalitāti nevar sasniegt bez modernas bibliotēkas'' (Diena, 4.06.2007).

Zatlera kunga atsaukšanās uz Darba devēju konfederācijas it kā teikto, ka Gaismas pils celtniecība būtu jāaptur, rada iespaidu, ka ar Valsts Prezidentu iespējams manipulēt, jo, kā zināms, tieši Darba devēju konfederācija ir iecerējusi liela konferenču centra būvniecību Zaķusalā, kas tiešā veidā konkurēs ar Nacionālo bibliotēku, kurā arī paredzētas plašas telpas konferencēm, uzskata Kultūras ministrija.

Klaji populistiskais mēģinājums šodienas radio intervijā bibliotēkas celtniecību pretstatīt skolotāju, mediķu un citu jomu darbinieku atalgojumam liecina, ka Valsts Prezidents neseko līdzi valdības lēmumiem, jo Ministru kabinets ir akceptējis algu pieauguma grafikus valsts nodarbinātajiem cilvēkiem un konsekventi tos īsteno.

Valdis Zatlers šodien radio intervijā līdzās bibliotēkas projektam inflācijas kontekstā minēja arī Rīgas koncertzāles projektu. Tāpēc Kultūras ministrija aicina Valsts Prezidentu pirms jautājumu komentēšanas iepazīties ar faktiem. Kultūras ministrija ir vairākkārt norādījusi, ka Rīgas koncertzāles būvniecība ir atlikta līdz 2010. gadam. Tas darīts ar nolūku, lai koncertzāles celtniecība pat daļēji nesakristu ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kuru plānots pabeigt 2010. gadā. Tādēļ Rīgas koncertzāles pat hipotētiska ietekme uz inflāciju nav iespējama ātrāk nekā 2010. gadā.

Nav iespējams izlikties nemanām arī bibliotēkas celtniecības simbolisko un ētiskās atbildības aspektu nākamo paaudžu priekšā. Iepriekšējā Valsts Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga – atšķirībā no Valda Zatlera – ir izteikusies, ka ''bibliotēka mums ir nepieciešama kā gaiss, kā ūdens''.

Kultūras ministrija aicina Valsts Prezidentu turpmāk atturēties no nepārbaudītas un spekulatīvas informācijas izplatīšanas par Latvijas nākotnei ārkārtīgi svarīgiem projektiem.

 

Demakova aicina Zatleru iepazīties ar plānotajām kultūras būvēm

DELFI  08/21/07    Kultūras ministre Helēna Demakova aicina Valsts Prezidentu Valdi Zatleru apmeklēt Kultūras ministrijas aģentūru "Jaunie Trīs brāļi", lai iepazītos ar Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja projektu īstenošanu, informēja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule.

Zatlers pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka lielie valsts būvniecības projekti būtu "jāiesaldē" inflācijas apkarošanas vārdā, kā piemēru minot Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles projektus.

Demakova pieļauj, ka šādi prezidenta izteikumi saistīti ar to, ka Zatlera rīcībā nav pietiekami izsmeļošas informācijas par projektu īstenošanas grafiku, ietekmi uz tautsaimniecību un citiem jautājumiem. Tādēļ ministre aicina Zatleru apmeklēt aģentūru "Jaunie Trīs brāļi", kur Valsts Prezidentam tiks sagatavota izsmeļoša prezentācija.

Ņemot vērā, ka Zatlers ir pievērsis uzmanību bibliotēkas projekta īstenošanai makroekonomiskā kontekstā, ministre iespējamajā tikšanās uzaicinājusi piedalīties arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kurš uzaicinājumu ir pieņēmis.

Nacionālās bibliotēkas projekta pamatakmeni paredzēts likt šogad 18.novembrī, bet ēku nodot ekspluatācijā 2010. gadā. Rimšēvičs pēdējā laikā ir norādījis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nebūtu lietderīga un ka bibliotēkas celtniecība ir iespējama sabalansēta budžeta ietvaros. Tāpat arī ekonomikas doktors Kārlis Ketners ir rakstījis, ka ''Nacionālā bibliotēka nav inflācijas dzinējs'' un ''zināšanu kā Latvijas izaugsmes resursa kvalitāti nevar sasniegt bez modernas bibliotēkas''.

Rīgas koncertzāles būvniecība savukārt ir atlikta līdz 2010. gadam. Tas darīts ar nolūku, lai koncertzāles celtniecība pat daļēji nesakristu ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kuru plānots pabeigt 2010.gadā. Tādēļ Rīgas koncertzāles pat hipotētiska ietekme uz inflāciju nav iespējama ātrāk kā 2010.gadā, norāda ministrija.

 

Kalvītis: Demakova ir pārsteigusies, paužot viedokli par Zatlera izteikumiem

LETA   08/21/07    Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) ir pārsteigusies ar saviem izteikumiem par Valsts prezidenta Valda Zatlera pausto viedokli jautājumā par lielo būvprojektu celtniecību, šodien pēc tikšanās ar Zatleru sacīja ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Premjers sacīja, ka ministrei, pirms paust savu nostāju masu medijiem, bija precīzi jānoskaidro Valsts prezidenta viedoklis.

"Ministre ir pārsteigusies ar saviem izteikumiem," sacīja Kalvītis, norādot, ka tas neesot labākais veids, kā risināt jautājumus.

Savukārt Valsts prezidents piebilda, ka esot plānojis tikties ar Demakovu un pārrunāt ne tikai šos jautājumus, bet arī citas kultūras jomas aktualitātes.

Jau ziņots, ka Zatlers vakar intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" norādījis uz nepieciešamību esošajā ekonomikas situācijā izvērtēt iecerēto lielo būvprojektu lietderīgumu un iespējamu būvniecības termiņu pārcelšanu.

Ņemot vērā situāciju ekonomikā, šajā jautājumā būtu jāizvērš ļoti nopietnas diskusijas, intervijā atzina valsts vadītājs.

Pēc Zatlera domām, kamēr nav nostabilizējusies Latvijas ekonomika, ir jēga padomāt par iespējamu būvniecības projektu realizēšanas atlikšanu, no tiem neatsakoties, bet izstrādājot precīzus tehniskos projektus.

Taču Kultūras ministrija (KM) asi kritizēja šādu prezidenta viedokli, saucot to par populismu.

Pēc prezidenta intervijas Latvijas Radio KM izplatītajā paziņojumā tika teikts, ka Zatlera izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ, "ir vērtējams kā populistisks". "Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu," teikts KM paziņojumā.

Tāpat Zatlera atsaukšanās uz Latvijas Darba devēju konfederācijas it kā teikto, ka "Gaismas pils" celtniecība būtu jāaptur, "rada iespaidu, ka ar Valsts prezidentu iespējams manipulēt", jo tieši Latvijas Darba devēju konfederācija ir iecerējusi liela konferenču centra būvniecību Zaķusalā, kas tiešā veidā konkurēs ar Nacionālo bibliotēku, kurā arī paredzētas plašas telpas konferencēm, norāda KM.

"Klaji populistiskais mēģinājums šodienas radio intervijā bibliotēkas celtniecību pretstatīt skolotāju, mediķu un citu jomu darbinieku atalgojumam liecina, ka Valsts prezidents neseko līdzi valdības lēmumiem, jo Ministru kabinets ir akceptējis algu pieauguma grafikus valsts nodarbinātajiem cilvēkiem un konsekventi tos īsteno," teikts KM paziņojumā.

Demakova aicina Valsts prezidentu apmeklēt valsts aģentūru "Jaunie trīs brāļi" un iepazīties ar iecerēto Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību.

Kultūras ministre šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" noraidīja Valsts prezidenta bažas par kultūras iestāžu būvniecības ietekmi uz ekonomiku, norādot, ka bibliotēka tiks būvēta sabalansēta budžeta laikā, Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība tiks veikta par privātiem līdzekļiem, bet koncertzāles būvniecības sākšana atlikta līdz 2010.gadam.

Demakova sacīja, ka pēc likuma "vienīgais lielais eksperts" ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš vakar telefonsarunā ar ministri apstiprinājis, ka bibliotēkas būvniecība neapdraud ekonomiku.

Kā ziņots, arī ekonomisti iepriekš norādījuši, ka iecerētie vērienīgie būvprojekti var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku.

Valsts tuvākajos gados gatavojas realizēt vairākus nozīmīgus būvniecības projektus Rīgā, piemēram, jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību, kā arī koncertzāles būvniecību uz AB dambja.

"Gaismas pili" paredzēts sākt būvēt šā gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā - 2010.gadā.

Kā ziņots, KM iesniegusi Ministru kabinetā lēmumprojektus, kas paredz atlikt uz 2008.gadu lemšanu par Rīgas koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju.

Zatlers radio intervijā līdzās bibliotēkas projektam inflācijas kontekstā minēja arī Rīgas koncertzāles projektu. Tāpēc KM "aicina Valsts prezidentu pirms jautājumu komentēšanas iepazīties ar faktiem". KM esot vairākkārt norādījusi, ka Rīgas koncertzāles būvniecība ir atlikta līdz 2010.gadam. Tas esot darīts ar nolūku, lai koncertzāles celtniecība pat daļēji nesakristu ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kuru plānots pabeigt 2010.gadā. Tādēļ Rīgas koncertzāles pat hipotētiska ietekme uz inflāciju neesot iespējama ātrāk kā 2010.gadā.

KM arī norādīja, ka iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga - atšķirībā no Zatlera - esot izteikusies, ka "bibliotēka mums ir nepieciešama kā gaiss, kā ūdens".

Šā gada 11.jūnijā sabiedrībā pazīstami kultūras darbinieki izplatīja atklātu vēstuli ar aicinājumu nepakļauties populistiskiem mudinājumiem apturēt bibliotēkas projektu, norādot: "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanas sekas būtu Latvijai ilgtermiņā katastrofālas. Stratēģiskie zaudējumi simtkārt pārsniegtu īstermiņa emocionālos ieguvumus. Tiktu raidīts signāls, ka nevēlamies veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību. (..) Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nozīmētu, ka Latvijai tik nepieciešamā "Gaismas pils" netiks uzcelta tuvākajos desmit gados, varbūt pat vispār. To nedrīkst pieļaut!".

Šo aicinājumu parakstīja Jānis Stradiņš, Alvis Hermanis, Pēteris Vasks, Maija Kūle, Knuts Skujenieks, Anna Žīgure, Andris Kronbergs, Māris Sirmais, Māra Zālīte, Imants Lancmanis, Jānis Stradiņš, Džemma Skulme, Māra Ķimele, Ēriks Stendzenieks, Nora Ikstena, Andrejs Žagars, Imants Kalniņš, Juris Rubenis, kā arī citi kultūras un sabiedriskie darbinieki.

KM aicināja "Valsts prezidentu turpmāk atturēties no nepārbaudītas un spekulatīvas informācijas izplatīšanas par Latvijas nākotnei ārkārtīgi svarīgiem projektiem".

 

"Gaismas pils" projekta īstenošanai pērn tērēti 6,36 miljoni latu

LETA 08/21/07    Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam "Gaismas pils" pagājušajā gadā izlietoti 6 365 822 lati, teikts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes sagatavotajā informācijā par "Gaismas pils" projekta īstenošanu, ko šodien valdība pieņēma zināšanai.

No šīs summas 2 746 031 lats atbilstoši līgumam samaksāts "Hill International" par būvprojektu izstrādi, 2 745 415 latus izmaksājusi īpašuma tiesību sakārtošana un "Gaismas pils" būvlaukumā nojaucamo ēku īrnieku izmitināšana, būvlaukuma sagatavošanai izlietoti 304 256 lati, bet repozitārija būvniecības pabeigšana Silakrogā izmaksājusi 407 605 latus.

No 2006.gadam "Gaismas pils" projektam plānotā finansējuma, kas bija 7 723 559 lati, apgūti 82%, jo aizkavējusies līgumu noslēgšana par infrastruktūras objektu projektēšanu, kā arī netika panākta vienošanās par līdzvērtīgu dzīvojamo platību ar visiem īrniekiem. Finansējuma atlikums šiem uzdevumiem tiks izlietots 2007.gadā.

2006.gadā tika atrisināts jautājums par taisnīgu atlīdzību ar visiem 19 LNB būvniecības teritorijā esošo privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, teikts ziņojumā.

Taisnīgās atlīdzības noteikšanu ietekmēja 2005.gada 16.decembra Satversmes tiesas spriedums, kurā ir ietvertas arī detalizētas norādes par īpašniekiem izmaksājamās atlīdzības noteikšanas principiem.

2006.gada sākumā īpašnieki iesniedza izlīguma priekšlikumus, kuros pieprasītā kopējā atlīdzība sasniedza 1 106 000 latu. Valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" kā prasītājs sadarbībā ar advokātu biroju "Spāde un Miķelsons" un, piedaloties atbildētāju advokātam, veica vairākkārtīgu dokumentu apmaiņu un organizēja tikšanos, lai panāktu likumam atbilstošu un pusēm pieņemamu vienošanos.

Rezultātā tika sagatavots priekšlikums ar kopējo atlīdzības summu 970 914 lati. Pērnā gada 23.februārī LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome atbalstīja izlīguma priekšlikumu ar četriem bijušajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem par nekustāmā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vajadzībām. Pamatojoties uz to, Kultūras ministrija noslēdza izlīgumus prasībās par taisnīgas atlīdzības noteikšanu un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa nolēma apstiprināt iesniegtos izlīgumus un izbeigt tiesvedību minētajās lietās.

2006.gada sākumā LNB ēkas celtniecībai paredzētajā teritorijā esošajās dzīvojamās mājās dzīvoja 35 īrnieku ģimenes, kurām saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.3 pantu saistībā ar ēku nojaukšanu paredzēts izbeigt īres līgumu, ierādot īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo platību.

Rīgas dome noraidījusi īrnieku izvietošanu pašvaldības dzīvojamā fondā, bet valstij attiecīga brīva dzīvojamā fonda nav, tāpēc LNB projekta uzraudzības padome apstiprināja koncepciju, kurā īrnieku izvietošanai paredzēts iegādāties dzīvokļus uz valsts vārda.

2006.gadā tika panākta vienošanās ar 28 īrniekiem par piedāvātās līdzvērtīgās platības īrēšanu. Pilnībā atbrīvotas trīs dzīvojamās mājas: Kuģu ielā 8/10, Akmeņu ielā 3 un Kuģu ielā 2. Kopumā 2006.gada uzdevums īrnieku izmitināšanā izpildīts 77% apmērā no kopējā apjoma, vēl bija jāpanāk vienošanās ar atlikušajiem septiņiem īrniekiem.

Ziņojumā teikts, ka 2006.gadā pamatā izpildīta plānotā veco ēku nojaukšana - demontētas piecas būves: garāža Akmeņu ielā 5, sūkņu stacija Mūkusalas ielā 7, dzīvojamās ēkas Kuģu ielā 8/10, Akmeņu ielā 3 un Kuģu ielā 2, nojauktas 30 nekapitālas būves (šķūnīši) un sakārtota teritorija.

2006.gadā tika pabeigta un nodota ekspluatācijā LNB grāmatu krātuves Silakrogā rekonstrukcijas otrā kārta, kuras gaitā uzbūvēta gāzes katlumāja, uzstādīta apkures sistēma un izveidota Laikmetīgās mākslas muzeja krājumu pagaidu glabātuve, veikta infrastruktūras izbūve un labiekārtošana.

Grāmatu krātuvē apmēram 900 kvadrātmetru platībā atbilstošos mikroklimata apstākļos tiks izvietotas 360 000-400 000 maz pieprasītas, retas periodikas un grāmatu vienības.

Valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka, pēc veiktajiem aprēķiniem, būvprojekta skiču stadijā LNB ēkas būvniecības izmaksas ir 116,8 miljoni latu, tai skaitā plānotais sadalījums pa turpmākiem gadiem: 2008.gadā - 35,9 miljoni latu pamatkonstrukcijām un ēkas karkasa izbūvei, 2009.gadā - 44,6 miljoni latu ēkas fasādei, apdarei un inženiertehniskajiem darbiem, 2010.gadā - 26,6 miljoni latu inženiertehniskajiem darbiem, speciālajam aprīkojumam un informācijas un komunikāciju tehnoloģiskajām iekārtām.

Lai nodrošinātu LNB ēkas būvniecības projekta īstenošanai nepieciešamo naudas plūsmu, tik liela apjoma projektam tika izstrādāts finansējuma modelis, kurā plānots, ka nepieciešamo līdzekļu ieguldīšana tiks nodrošināta no ģenerāluzņēmēja puses, bet valsts budžets ilgtermiņā veiks investīciju atmaksu ģenerāluzņēmējam, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa saistības.

Valsts pilnvaras plānotajām ilgtermiņa finanšu saistībām nākotnē LNB projekta īstenošanā ir noteiktas likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam", un tās ir 6,97 miljoni latu 2008.gadā, 6,97 miljoni latu 2009.gadā un 132,43 miljoni latu tālākā laika posmā līdz projekta īstenošanai, ar ko tiks segtas LNB ēkas būvniecības izmaksas un tās būvniecībai nepieciešamo resursu piesaistes izmaksas.

Tātad, pēc pašreizējām aplēsēm, par "Gaismas pili" valstij būs jāsamaksā 146,42 miljoni latu.

Valdības sēdes laikā premjers Aigars Kalvītis (TP) projekta īstenotājus rosināja nopietni izvērtēt un apsvērt iespējamās izmaiņas "Gaismas pils" projekta finansētāja piesaistes procedūrā. Premjeram bijušas sarunas ar lielu starptautisku finanšu institūciju pārstāvjiem, kas viņam norādījuši uz nepievilcīgajiem dalības kritērijiem, kuru dēļ lielās bankas ir visai skeptiskas iesaistīties šajā projektā.

Kalvītis rosināja pārskatīt kritērijus un lielāku uzmanību turpmāk pievērst finansētāja izvēlei, lai projektam tiktu piesaistīta spēcīga finanšu institūcija, kas garantētu tā virzību.

Valsts vienotā bibliotēku informatizācijas sistēmas projektam 2006.gadā apgūti finanšu līdzekļi 1 951 504 latu apjomā jeb 99,91% no plānotā. 2006.gadā veiksmīgi piesaistīts līdzfinansējums no struktūrfonda "Eiropas reģionālās attīstības fonds" Nacionālās programmas "Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana" 1 262 627 latu apjomā.

793 Latvijas bibliotēkas kopā saņēmušas 1500 datorkomplektus ar standarta programmatūru, 190 bibliotēkās ierīkots vai uzlabots interneta pieslēgums, 200 bibliotēkās izveidots lokālais datu pārraides tīkls un informācijas tehnoloģiju pamatiemaņu apmācības nodrošinātas 600 bibliotekāriem Latvijas bibliotēkās, kā arī nodrošināts vienotais palīdzības dienests bibliotēkām.

Valsts kancelejai tika uzdots nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai.

 

Ekonomisti: Nacionālās bibliotēkas būvniecību vajadzētu atlikt uz vēlāku laiku

LETA  08/21/07    Nacionālās bibliotēkas būvniecību vajadzētu atlikt uz vēlāku laiku, atzina aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti.

Ekonomiste Raita Karnīte norāda, ka jaunās bibliotēkas projekts un celtniecība ir papildu pasūtījums ekonomikai. No vienas puses tas ir labi, jo pasūtījums nezūd, bet turpināsies naudas pieplūdums ekonomikai gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan arī no kredītlīdzekļiem.

"Bibliotēka tomēr nav rūpnīca, kurā ražos eksporta preces, par ko saņemsim atpakaļ naudu. Bibliotēkai ir būtiska nozīme intelektuālā ziņā, taču tās nozīme sabiedrības attīstībā nav tik svarīga, kā tas tiek proklamēts. Strauji attīstoties informāciju tehnoloģijām, ir iespējams atrast arī citu risinājumu, kas aizstātu dārgā un ambiciozā projekta realizāciju," uzskata Karnīte.

Ekonomiste pauda arī bažas par to, vai šo lielo ēku nākotnē spēs izmantot bibliotēkas vajadzībām, tāpēc var gadīties, ka to nāksies nodot privatizācijai, kā dēļ kāds sekmīgi Rīgas centrā iegūs biznesam piemērotas telpas. "Būtu ļoti žēl, ja šajā tautsaimniecības attīstības tik riskantajā situācijā tiktu izspēlēts šis modelis," teica Karnīte.

"Nacionālās bibliotēkas būvniecība stimulēs iekšzemes patēriņu un veicinās importu, jo daudzas lietas Latvijā būs jāieved, un tā neveicinās eksportu. Nav labi, ja citus aicina taupīt, bet pats greznojas. Pieļauju domu, ka šobrīd pieņemt lēmumu par bibliotēkas celtniecības atlikšanu jau ir par vēlu," saka ekonomists Ojārs Kehris.

Viņš arī atsauc atmiņā diskusijas par celulozes rūpnīcas būvniecību, kuras celtniecība netika sākta, bet tā būtu labvēlīgi ietekmējusi valsts ekonomiku. Tajā ražotu produkciju eksportam, kā arī nodrošinātu reģiona iedzīvotājus ar darbu un būtu pasargājusi no iedzīvotāju emigrācijas, būtu attīstījusies Jēkabpils reģiona infrastruktūra.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" norādījis uz nepieciešamību esošajā ekonomikas situācijā izvērtēt iecerēto lielo būvprojektu lietderīgumu un iespējamu būvniecības termiņu pārcelšanu.

Ņemot vērā situāciju ekonomikā, šajā jautājumā būtu jāizvērš ļoti nopietnas diskusijas, intervijā atzina valsts vadītājs.

Pēc Zatlera domām, kamēr nav nostabilizējusies Latvijas ekonomika, ir jēga padomāt par iespējamu būvniecības projektu realizēšanas atlikšanu, no tiem neatsakoties, bet izstrādājot precīzus tehniskos projektus.

Taču Kultūras ministrija (KM) asi kritizēja šādu prezidenta viedokli, saucot to par populismu.

Pēc prezidenta intervijas Latvijas Radio KM izplatītajā paziņojumā tika teikts, ka Zatlera izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ, "ir vērtējams kā populistisks". "Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu," teikts KM paziņojumā.

Tāpat Zatlera atsaukšanās uz Latvijas Darba devēju konfederācijas it kā teikto, ka "Gaismas pils" celtniecība būtu jāaptur, "rada iespaidu, ka ar Valsts prezidentu iespējams manipulēt", jo tieši Latvijas Darba devēju konfederācija ir iecerējusi liela konferenču centra būvniecību Zaķusalā, kas tiešā veidā konkurēs ar Nacionālo bibliotēku, kurā arī paredzētas plašas telpas konferencēm, norāda KM.

"Klaji populistiskais mēģinājums šodienas radio intervijā bibliotēkas celtniecību pretstatīt skolotāju, mediķu un citu jomu darbinieku atalgojumam liecina, ka Valsts prezidents neseko līdzi valdības lēmumiem, jo Ministru kabinets ir akceptējis algu pieauguma grafikus valsts nodarbinātajiem cilvēkiem un konsekventi tos īsteno," teikts KM paziņojumā.

Demakova aicina Valsts prezidentu apmeklēt valsts aģentūru "Jaunie trīs brāļi" un iepazīties ar iecerēto Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību.

Kultūras ministre šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" noraidīja Valsts prezidenta bažas par kultūras iestāžu būvniecības ietekmi uz ekonomiku, norādot, ka bibliotēka tiks būvēta sabalansēta budžeta laikā, Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība tiks veikta par privātiem līdzekļiem, bet koncertzāles būvniecības sākšana atlikta līdz 2010.gadam.

Demakova sacīja, ka pēc likuma "vienīgais lielais eksperts" ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš vakar telefonsarunā ar ministri apstiprinājis, ka bibliotēkas būvniecība neapdraud ekonomiku.

Kā ziņots, arī ekonomisti iepriekš norādījuši, ka iecerētie vērienīgie būvprojekti var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku.

Valsts tuvākajos gados gatavojas realizēt vairākus nozīmīgus būvniecības projektus Rīgā, piemēram, jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību, kā arī koncertzāles būvniecību uz AB dambja.

"Gaismas pili" paredzēts sākt būvēt šā gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā - 2010.gadā.

 

Valdība piešķir papildus 2,5 miljonus latu Liepājas Olimpiskās multihalles celtniecībai

LETA  08/21/07    Otrdien, izskatot valsts budžeta grozījumus šim gadam, valdība nolēma piešķirt papildu 2,5 miljonus latu Liepājas Olimpiskās multihalles celtniecībai, informēja Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, kura piedalījās valdības sēdē.

Ministru kabineta pozitīvais lēmums Liepājai nozīmē, ka halles strauji sāktie celtniecības darbi varēs veiksmīgi turpināties.

Valdības lēmums palielina kopējo valsts ieguldījumu halles projekta realizācijā no 4,6 uz 7,1 miljonu latu. "Vēl tikai nesen halle svinēja spāru svētkus, tāpēc esmu gandarīta par valdības un finanšu ministra straujo rīcību piešķirot papildus finansējumu un atvēlot ievērojamas investīcijas lielu projektu realizācijai reģionos," uzsver Golde.

Liepājas Olimpiskās halles celtniecība jau pašlaik apsteidz noteiktos grafikus. Tas nozīmē, ka jau pēc gada jaunā ēka vērs durvis apmeklētājiem. Jūlija beigās ēka nosvinēja spāru svētkus. Toreiz finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Einars Fogelis norādīja, ka sadarbība ar pašvaldību un celtniekiem noris daudz labāk un stabilāk nekā cerēts, un novēlēja, lai jaunbūve pēc iespējas ātrāk būtu zem jumta.

Liepājas Olimpiskās multihalles celtniecības projektu kopīgi īsteno Liepājas pašvaldība ar valsts atbalstu. Halli būvē AS "UPB" uzņēmums "Nams". Ēkas celtniecības kopējās izmaksas sasniedz 14,2 miljonus latu, no kuriem 7,1 miljons ir valsts finansējums. Savukārt no pilsētas budžeta šogad halles celtniecībai atvēlēti gandrīz četri miljoni latu, un tās celtniecība ir viens no Liepājas pašvaldības lielākajiem pašlaik īstenotajiem projektiem.

Līdz ziemai plānots topošo sporta būvi uzbūvēt tiktāl, lai ziemā varētu veikt iekšdarbus. Plānots, ka celtniecības darbus pabeigs līdz 2008.gada 31.jūlijam.

Liepājas Olimpiskā multihalle būs multifunkcionāla sporta būve. Tas nozīmē, ka tā kalpos ne tikai kāda viena sporta veida pārstāvjiem, bet gan komandu sporta spēlēm, gan individuālajiem sporta veidiem. Uz augstas kvalitātes seguma laukumiem varēs spēlēt basketbolu, volejbolu, handbolu, florbolu, varēs nodarboties ar boksu un dažādiem cīņas sporta veidiem, sporta dejām, galda sporta spēlēm, kā arī ar fiziskām aktivitātēm, lai liepājnieki uzturētu sevi labā formā. Sporta kompleksu varēs izmantot arī koncertu, izstāžu, semināru, konferenču un cita veida lielu pasākumu organizēšanai.

 

Ķeniņa Kinga pretinflācijas plāns, kas ir valdības plāna autors?

Juris Paiders,  NRA  08/24/07    Apgāds Biznesa partneri laidis klajā Gundara Ķeniņa Kinga grāmatu Raksti veiksmīgiem cilvēkiem.

Ekonomikas profesora jaunākā grāmata ir eseju un rakstu krājums. Raksti un lekcijas tematiski grupētas vairākos blokos. Galvenokārt par ekonomikas pamatiem, Latvijas tautsaimniecības jautājumiem, par Latvijas nākotnes vīzijām un darbiem, kas valdībai būtu veicami, lai uzlabotu ekonomisko situāciju.

Gundars Ķeniņš Kings ir viens no ekonomikas nozares mācībspēkiem latviešiem, kura domas ir jūtami ietekmējušas ekonomiskus lēmumus vairāk nekā jebkura cita Rietumu krasta tautieša rakstītais vai sacītais. PSRS laikā mēs ekonomikas vietā apguvām politekonomiju. Man un ļoti daudziem Gundars Ķeniņš Kings bija pirmais ekonomikas profesors, kurš lasīja lekcijas no t.s. kapitālisma pozīcijām. Grāmatas iespaidā atradu savus 1988. vai 1989. gada lekciju pierakstus. Tolaik Ķeniņš Kings un Juris Vīksniņš bija pirmie, kas Latvijas klausītājus iepazīstināja ar nemarksistisku tirgus ekonomikas koncepciju. Toreiz profesors tika uztverts tā guru, kā tirgus ekonomikas apgaismības nesējs. Arī šobrīd, nu jau pārkāpjot 80 gadu slieksni, Ķeniņš Kings nav mainījies. Viņš joprojām ir vairāk klasiskās tirgus ekonomikas pozīcijās. Viņam Ādams Smits ir "inovāciju pravietis" (25. lpp.). Mainījusies ir ekonomiskā doma. Sākumā no sociālisma puses visi metās tirgus ekonomikas apkampienos, kļūstot par ekonomiskā liberālisma ekstrēmistiem. Tagad svārsts ir nosvēries uz citu pusi. Sociālisms nav atgriezies, bet ilūzijas, ka tirgus ekonomika ir visvarens brīnumlīdzeklis, zudušas. Skaudrā dzīves realitāte pierādījusi – pilnīgi aplama ir tēze, ka privātais vienmēr strādā efektīvāk. Ne vienmēr. Latvijā privātbiznesam nevajag atdot monopolus. Peļņa tiks maksimizēta, bet attīstības nebūs. Latvijā privātbiznesam nevajag uzticēt iekasēt obligātos maksājumus (piemēram OCTA), jo tas strādā 5–7 reizes mazāk efektīvi nekā tad, ja obligātos maksājumus iekasē valsts, utt.

Šī uzskatu nobīde arī ataino attieksmes maiņu pret Gundara Ķeniņa Kinga paustajām idejām. Privatizāciju Latvijā Ķeniņš Kings raksturo kā "daļēji sekmīgu" (43. lpp.) un aizstāv privatizāciju. "Uzņēmums, kas nespēj veiksmīgi strādāt, ir mazvērtīgas lūžņu kaudzes vērts." (45. lpp.)

Tā kā profesors pat pieprasa, lai tie, kas lasa viņa grāmatu, par paustajām idejām domātu un tās izvērtētu (12. lpp.), tad grāmatas tēzes ir izaicinājums strīdēties. Latvijas izpratnē plēsonīgais liberālisms izvirzīja par dogmu un politiķi to desmit gadus pieņēma kā augstāko patiesību, ka peļņa ir vienīgā vērtība. Vislielākā peļņa ar visminimālāko piepūli. Darbavietas un sociāla atbildība nenozīmēja neko. Privatizēja tieši tāpēc, lai pat rentablu uzņēmumu pārvērstu lūžņu kaudzē un lūžņus pārdotu. Tādā veidā varēja ātri tikt pie ļoti lielas naudas. Savukārt organizēt ražošanu un loģistiku, veidot pārdošanas stratēģijas bija laikietilpīgi un garantēja mazāku peļņu īslaicīgā perspektīvā. Tas arī izskaidro, kāpēc privatizācija kļuvusi par lamuvārdu (sinonīms vārdam zagšana), bet privatizācijas varoņi tagad ir antivaroņu statusā.

No šodiena aktualitāšu viedokļa lasītājiem saistoša būs 7. nodaļa Cenas ceļas, kura ir pilnībā veltīta inflācijai un tās apkarošanai.

Problēmu Gundars Ķeniņš Kings ieskicē ar anekdoti.

Darbinieks: – Benzīna cenas dubultojušās, pārtikas cenas cēlušās par desmito daļu. Kāpēc?

Priekšnieks atbild: – Tā ir inflācija!

Darbinieks: – Bet kāpēc man nav algas pielikuma?

Priekšnieks: – Cīnāmies pret inflāciju! (72. lpp.)

Grāmatā publicēts arī Gundara Ķeniņa Kinga pretinflācijas plāns, kuru bija jāsāk īstenot jau 2005. gada sākumā. Spriežot pēc grāmatā ievietotā teksta, Gundars Ķeniņš Kings ir īstais pretinflācijas plāna autors. Jau 2005. gada sākumā Ķeniņš Kings ieteica samazināt valsts izdevumus par 10%, iesaldēt automobiļu iepirkumus uz vienu gadu, pastiprināt banku uzraudzību, īpaši pastiprināt prasības hipotekārajiem aizdevumiem, atlikt jaunu ēku un būvprojektu izstrādi vismaz uz vienu gadu utt. (85. lpp.)

Tagad mīkstinātā variantā tiek realizēts nevis Latvijas Bankas vai valdības, bet Gundara Ķeniņa Kinga pretinflācijas plāns.

 

 

 

 

Lemberga lietā...

 

 

Intervija ar Aivaru Lembergu: «Mani oponenti tirgojas ar ietekmi Ģenerālprokuratūrā»

Māris Krautmanis,  NRA  08/21/07    Intervija ar Ventspils domes priekšsēdētāju, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

– Pagājušajā nedēļā prokuratūra liedza jums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Venstpils brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus. Vai Ģenerālprokuratūrai beidzot būs izdevies atstumt jūs no politikas?

– Protams, tas ir mēģinājums mani atstumt no politikas, un pašreizējām norisēm ir gara priekšvēsture – gan absurds ar grinbergiem, gan uzsāktie kriminālprocesi, gan Pilsētai un pasaulei kampaņa. Jāatceras arī Saeimas vēlēšanu zaudētāju – Sorosa politiskās apvienības – aktivitātes: lata šūpošanu, traci ar drošības jomas likumiem un baumas par Lemberga stipendiātiem.

Kas visvairāk sāpina manus pretiniekus – par spīti visam, sociologu pētījumi rāda, ka politiķis Lembergs joprojām nav miris. Tas taču tik ļoti kaitina – izšķiests darbs un nauda.

Tad ķērās pie nākamā – jādabū mani nost no Ventspils mēra amata. Sākās spiediens uz pašvaldību ministru Aigaru Štokenbergu. Bet viņš neko nevar izdarīt. Tāpēc tagad pret mani pielieto jaunu drošības līdzekli. Taču jāsaprot, kāds ir šis drošības līdzeklis. Precīzi tas, ko sarakstījusi prokuratūra, skan tā: "..liedzot Aivaram Lembergam pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus."

– Vai tas ir jauns drošības līdzeklis blakus mājas arestam?

– Jā. Tātad man aizliegts pildīt pienākumus, bet šie pienākumi ir likumā aprakstīti. Bez pienākumiem man likumā ir noteiktas arī tiesības, un tiesībās es neesmu ierobežots – amatos esmu palicis. No Ventspils domes priekšsēdētāja amata mani neviens nav atbrīvojis. Ir gan pienākumi, kurus nevaru pašlaik pildīt – es nevaru vadīt domes sēdes, parakstīt protokolus, vadīt finanšu komiteju, atbildēt par spēkā stājušos tiesas spriedumu izpildi.

– Tad jau arī mazāk atbildības?

– Jā, administratīvās atbildības mazāk. Taču, ja runā par politisku atbildību, tad tā man nav noņemta.

Cilvēki, kuri nav dziļi iepazinušies ar likumdošanu pašvaldību jomā, parasti nesaprot, kas ir kas. Tāpēc ar viņu apziņu iespējams manipulēt. Domes priekšsēdētājs – tā ir politiska atbildība. Viņa administratīvie pienākumi ir nelieli, ierobežoti. Administratīvās atbildības smagums gulstas uz izpildirektoru un viņa vietniekiem.

Bet, kas attiecas uz aizliegumu man pildīt Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus, tad tāds amats vispār neeksistē.

– Vai Ģenerālprokuratūrai atkal nav gadījies kāds Aivars Parks, kurš mēdz ciemoties tās sastādītajos dokumentos?

– Nuja. Prokurors Mežsargs ir izdomājis neesošu amatu, kura pienākumus es nedrīkstu pildīt...

– Vai tad liela muiža – ir amats, nav amata…

– Neteikšu vis tā. Tad jau tiesa var pieņemt spriedumu sodīt ar nāvi Zaivaru Zembergu. Un kuru tad nošaus – mani vai kādu citu?

– Bet vai prokurors pelnījis bargus pārmetumus – neliela paviršībiņa. Viņam uzrakstījās tā, bet tāpat skaidrs, ko viņš ar to domājis?

– Nezinu, ko viņš ir domājis. Manuprāt, tas nozīmē, ka prokurora Anda Mežsarga rīcībā ir pierādījumi, ka eksistē tāds amats kā Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētājs. Viņš taču nevarētu būt rakstījis tik nopietnu dokumentu bez šādiem pierādījumiem.

– Bet daudzi ir izteikušies, ka situācija, kāda tagad radusies – ka pašvaldības vadītājs faktiski nevar pildīt pienākumus – ir dīvaina. Jūs nepiekrītat?

– Kāpēc gan? Tādas situācijas gadās bieži. Ikviens amatvīrs iet atvaļinājumā. Gadās, kad kāds saslimst un slimo pusgadu. Pašvaldības gadījumā tad priekšsēdētāja pienākumus uzņemas vietnieks. Ir bijuši arī konkrēti gadījumi, kad kāda pašvaldības amatpersona pusgadu nevar pildīt pienākumus, bet tāpēc jau viņi nav atlaisti no darba, izmesti uz ielas, atstāti bez iztikas līdzekļiem. Par to, ko iesākt ar cilvēku, kas nevar uz laiku pildīt pienākumus, lemj darba devējs – mūsu gadījumā darba devējs ir Ventspils dome.

Jāsaprot, ka domes priekšsēdētājs ir politisks amats. Viņš ir izvēlēts pēc politiskiem, nevis profesionāliem kritērijiem. Teorētiski par domes priekšsēdētāju var ievēlēt cilvēku, kurš nav beidzis nevienu klasi skolā, vai invalīdu, kurlmēmu cilvēku. Jā, viņš varbūt nevar strādāt par kosmonautu vai skolotāju, bet par domes priekšsēdētāju var. Vēlēšanas notiek pēc partiju sarakstiem, un reizi četros gados pilsoņiem ir tiesības lemt, vai pie varas atstājami iepriekšējie vadītāji vai tie nomaināmi. Atšķirībā no profesionālajiem politiskie kritēriji nekur nav definēti.

– Bet prokuratūra rīkojas?

– Jā. Tomēr ir dīvaini tas, ka kriminālprocess sākts vēl 2003. gadā, apsūdzība celta pagājušajā gadā, bet šāds drošības līdzeklis izdomāts tikai tagad.

– Kas notiktu, ja, piemēram, Aigars Štokenbergs ierosinātu un Saeima pieņemtu likumu Par piejūras pilsētu mēru atstādināšanu no amata, ja pret viņiem celtas apsūdzības?

– Pašlaik likums nosaka, ka pašvaldību vadītājus var atbrīvot četros gadījumos: ja tie pārkāpj Satversmi, likumu, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas lēmumu, kas stājies spēkā. Neviena no šiem četriem grēkiem man nav.

Nevar būt kāds viens atsevišķs gadījums vienai situācijai, speciāli vienam cilvēkam, kam tad raksta speciālu likumu. Ja likumu uzraksta man, tad tas jāattiecina uz visiem gadījumiem un ne tikai uz pašvaldību vadītājiem, bet arī uz jebkurām amatpersonām – uz Saeimas deputātiem, ministriem, Valsts prezidentu. Piemēram, ja prezidents nevar trīs nedēļas pildīt pienākumus, viņš jāņem nost un tā uz priekšu.

Kad taisa likumu vienam cilvēkam, tas neizbēgami iznāks kropls un neloģiski kritīs ārā no kopējā konteksta. Bet kopējais konteksts visā civilizētajā pasaulē ir tāds, ka neviens cilvēks nav vainīgs tik ilgi, kamēr nav stājies spēkā notiesājošs spriedums. Līdz ar to viņu nedrīkst nekādā veidā sodīt, jo par sodu lemj tiesa.

– Vai mājas arests, apcietinājums ir sods?

– Vairākumā gadījumu tas ir drošības līdzeklis, bet ir gadījumi, kad tas ir sods. Piemēram, lai sabojātu veselību, kas manā gadījumā izdevās. Noņemt no amata arī ir sods.

– Vai jums ir skaidrs, kad beigsies izmeklēšana pret jums celtajās apsūdzībās un kad šajās lietās sāksies tiesa?

– To regulē Kriminālprocesa likums. Ja lietai pieietu godīgi, tad šā gada oktobrī paies 24 mēneši, kopš uzsākts kriminālprocess, kas faktiski bija uzsākts pret mani, un tad šī lieta būtu jādod tiesai vai jāizbeidz. Bet nu prokuratūras iespējās ir pieiet lietai viltīgi un vilkt lietu garumā. 24 mēneši no brīža, kad uzrādīta pirmā apsūdzība, būs nākamā gada 20. jūlijs. Bet tiesas sākumu par otru apsūdzību iespējams attālināt līdz pat 2009. gada martam.

– Bet vēl jau pret jums var izvirzīt jaunas un jaunas apsūdzības?

– Protams, var. No tā neesmu pasargāts, un, kā redzams, prokuroru fantāzijai nav robežu.

– Ko sliktu esat izdarījis prokuratūrai, ka tā tik ļoti cenšas jūs turēt cietumā?

– Politikai ir sava loģika, un ar tādām metodēm politiķi darbojas jau tūkstošiem gadu – izmanto administratīvo resursu, lai pārspētu konkurentus. Arī šajā gadījumā prokuratūra ir tikai ierocis.

– Vai jūs gribētu, lai tiesas process sākas ātrāk?

– Tā nav mana kompetence, bet gribētos, lai tiesa sākas ātrāk, lai tad notiek sacensība, kur aizstāvība ir vienā pusē un apsūdzība otrā. Svarīgi, lai tiesa netiek nopirkta, lai tā nenobīstas no spiediena, ko veic Sorosa politiskā apvienība ar saviem kontrolētajiem medijiem. Ja tiesa būs ietekmēta, tad gan procesam nebūs lielas jēgas.

– Par jums regulāri tiek publicētas trakas tenkas. Vēl trakākas runā kuluāros. Piemēram, ka telpā cietumā, kur tikāties ar advokātu, bijušas uzstādītas novērošanas kameras un noklausīšanās iekārtas. Vai tādas manījāt?

– Nezinu. Ar likumu tas ir aizliegts. Bet arī apgalvot, ka novērošanas un noklausīšanās nebija, nevaru, jo mūsu politiskajā valstī viss kas ir iespējams.

– Preses izdevumos parādījās ziņa, ka Ventspils naftas akciju pircēji ir saistīti ar Aivaru Lembergu. Ko darīsiet ar nopirktajām akcijām?

– Man nav šo akciju – diemžēl. Laikam jau jebkura ziņa, kurai pieraksta klāt Aivaru Lembergu, ir pārdodama. Ja runa ir par kādiem citiem personāžiem, tad publikas interese ir mazāka.

Piemēram, cīņā starp dažādām Ventspils ekonomiskajām grupām mani oponenti – Venstpils četrinieks kopā ar diviem advokātiem – ir iemanījušies veiksmīgi pārdot savu titānisko cīņu pret mani un savu ietekmi Ģenerālprokuratūrā. Oļegam, Igoram, Olafam, Genādijam, Rūdolfam un Mārtiņam ir izdevies strīdos savā pusē iesaistīt Ģenerālprokuratūru, un viņi šo situāciju steidz maksimāli izmantot.

Ventspilī runā, ka tas notiek apmēram tā – partnerim vai pretiniekam pasaka: "Ja darīsi tā, kā es saku, tev nebūs problēmu; bet, ja nedarīsi, tad tev būs problēmas ar prokuratūru." Un, ja viņš neklausa, tad notiek brīnums – problēmas tiešām rodas. Tas taču tagad ir nepārprotami, uzskatāmi redzams, ka problēmas ir tiem, kas ir tā sauktie man pietuvinātie jeb tie, kas nav kopā ar šo četrinieku. Tiem ir aizdomās turamā statuss, kratīšanas, aresti. Un otrādi – tiem, kas klausa šim četriniekam, problēmu nav.

Nu un vēl, ja atceras ziņu presē, ka dienu pirms apsūdzības uzrādīšanas man Stepanovs un Berķis viesnīcā Rīdzene tikās ar prokuroru Mežsargu…

– Nesen ASV vēstniece izteicās, ka gaidīšot tiesas paskaidrojumus par lēmumu atbrīvot jūs no apcietinājuma. Kāpēc viņa par jūsu personu tā interesējas?

– Es nezinu, vai viņa jau ir saņēmusi šos paskaidrojumus, bet varu teikt, ka es personīgi neko sliktu Ketrinai Todai-Beilijai neesmu izdarījis – neesmu viņai neko nozadzis, nolamājis, tāpēc brīnos, kāpēc viņa tik ļoti uztraucas par to, ka nesēžu pašlaik cietumā. Brīnos, ka citas valsts vēstniece, kurai nav sakara ar Latvijas tiesu sistēmu, pēkšņi tik klaji izdara spiedienu uz tiesu, lai mani turētu apcietinājumā.

Man šķiet, ka diezin vai pat Kubā vai Ziemeļkorejā ir tāda izpratne par tiesu varas neatkarību, kādu piepeši nodemonstrēja šīs pasaules demokrātijas citadeles vēstniece.

– Advokāts Kvēps nesen teica, ka par lēmumu samazināt Latvijas naftas tranzīta (LNT) ietekmi Ventspils naftas kapitālā esot lēmis Lembergs. Kā tad lēmāt?

– Šādus brīnumus ir grūti komentēt. Piemēram, Diena ilgu laiku rakstīja, ka Meroni ir mans advokāts, caur kuru es kontrolēju firmu Yelverton. Šī firma savukārt kontrolē Ventbunkeru, kurš kontrolē LNT, un līdz ar to arī Ventspils naftu...

– Un Preses namu un Mediju namu arī.

– Jā. Bet kur te loģika? Ja jau Meroni ir mans advokāts, tad viņš ir nelietis, jo strādā pretēji manām intersēm. Kāpēc tad es šo Meroni nenomainu, kāpēc es neievēlu sev pakļāvīgu valdi Ventbunkerā? Tā ka spekulācijas ar manu vārdu vienmēr ir bijušas lielas.

Ja Kvēpam ir tāds mans lēmums, lai tad to parāda. Un pat, ja būtu šāds lēmums, vai tad tam būtu kāda nozīme? Es jau varu nolemt visu ko – piemēram, ka jānomaina Romas pāvests, taču diezin vai Vatikānā mani kāds klausītu.

– Prokuratūras paziņojumā par jaunām apsūdzībām jums bija runāts par kādu kompāniju Hinch Investment, kuras akcijas jums esot, un līdz ar to jums pastarpināti piederot Latvijas kuģniecības akcijas 17 miljonu apmērā. Ko darīsiet ar Latvijas kuģniecību un šiem miljoniem?

– Tas tiešām ir interesanti, ka man pieder šie 17 miljoni, bet ar tiem rīkojas Meroni un Kvēps, kuri ir Stepanova advokāti. Ja jau es būtu Meroni un Kvēpu pilnvarojis rīkoties ar šīm akcijām, tad situācija Latvijas kuģniecības pilnsapulcēs būtu pavisam cita. Bet Kvēps un Meroni rīkojas ne tā, kā es to gribētu. Tātad – kur mana ietekme? Šie prokuratūras apgalvojumi ir ar dakšām ūdenī rakstīti.

– Runājot par ārvalstu vēstniekiem, tad ne tikai ASV, bet arī Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs ir izrādījis interesi par Latvijas tranzītbiznesu. Proti, viņš ir vaļsirdīgi stāstījis, ka tiekas un konsultējas ar Stepanovu par tranzītbiznesa aktualitātēm. Ko vēlas šie ārzemnieki?

– Kaļužnijam ar Stepanovu ir specifiskas attiecības. Viņš ir personīgi ieinteresēts Stepanova pozīciju stiprināšanā.

Bet, ja runājam par dāmu no ASV, tad viņa jau nav vienīgā, kas pati pieteicās, lai atklātu, kas patiesībā stāv aiz pēdējā laika notikumiem. Visi, kas politiski stāv aiz šiem notikumiem, paši ir pieteikušies. Tā pieteicās Vaira Vīķe-Freiberga, pieteicās Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieteicās. Kalvītis arī runāja par Lemberga stipendiātiem, lai gan viņam neviens to neprasīja. Te redzams, kā politiskās intereses pārklājas, dažkārt saplūst, citkārt dalās.

– Ģenerālprokurors gan runā ļoti uzmanīgi – "iespējamie noziegumi Ventspils amatpersonu lietā" un tādā garā.

– Tas ir jauki, bet tik un tā no tiesiskā viedokļa tas ir amorāli un neatbilst Kriminālprocesa likumam. Jo procesa virzītājs ir prokurors Mežsargs, kurš tad arī varētu kaut ko komentēt. Bet tas, ka ģenerālprokurors komentē procesu tā, it kā viņš būtu procesa virzītājs, ir pretrunā likumam. No otras puses, tas, ka viņš runā uzmanīgi, ir priecējoši, jo vismaz viņš ne reizi nav aizmuldējies līdz tādām banalitātēm kā Lemberga stipendiāti.

– Aprindas, kuras vēl nesen uzbruka Zatleram un cēla vai debesīs Vīķi-Freibergu, tagad asi kritizē bijušo prezidenti par viņas dzīvokļa izmaksu lietu. Kā var notikt tik strauja kursa maiņa?

– Tāpēc, ka eksprezidente pievīla viņu cerības. Bija doma taisīt jaunu partiju, kurai svētību dotu bijusī prezidente. Taču viņa taisa nevis partiju, bet konsultāciju firmu.

– Pagājušajā nedēļā uzvirmoja advokāta Andra Grūtupa telefona sarunu skandāls. Ko jūs par to domājat, jo esat tur pieminēts?

– Es pievērstu uzmanību faktam, ka šo pasūtījumu izpilda tie paši rakstītāji, kas rakstīja grāmatu pret mani. Domāju, ka arī šīs labi sagatavotās propagandas kampaņas finansētāji atrodami turpat – starp t.s. Ventspils nepietuvinātajiem. Turklāt jāņem vērā, ka viens no pirmajiem akcentiem, kas parādījās kampaņā, bija vēlme uzsvērt advokāta Grūtupa milzīgo ietekmi Tautas partijā. Tāpat milzīgs akcents tika likts uz to, ka es it kā esmu vērsies prokuratūrā ar iesniegumu pret Andri Šķēli. Bet es nekad nedz pats, nedz caur kādu citu personu neesmu par Šķēli iesniegumus prokuratūrai rakstījis. Mūsu cīņa tolaik bija politiska un publiska. Tā kā šajā ziņā grāmatā ir sarakstīta pilnīga nepatiesība, tad man ir pamats apšaubīt arī visu pārējo. Bet galvenais, ko es šeit redzu – sorosiešu jau iepriekš uzsākto tiesnešu iebiedēšanu. Tiesnešiem tiek dots mājiens – drīkst kontaktēties tikai ar pareizajiem. Tiesām jālemj pareizi, citādi atradīsim skeletiņu skapī vai, teiksim, telefona sarunā. Sarunas taču var dažādi tulkot – tātad, kā vajag pasūtītājam. Rezultāts – tiesas nonāks zem pasūtītāju tupeles.

 

Lembergam aizliegts tikties ar 15 cilvēkiem

LETA  08/22/07    Ventspils domes priekšsēdētājam, smagos noziegumos aizdomās turētajam Aivaram Lembergam tiesa liegusi tikties ar 15 cilvēkiem, intervijā radio "Baltkom 93.9" šodien atzina pats Lembergs.

"Pēc otrā tiesas sprieduma es uzzināju, ka izveidots saraksts no 15 cilvēkiem, ar kuriem man aizliegts tikties un runāt," teica Lembergs.

Kā intervijā apgalvoja Lembergs, daļu no sarakstā minētajiem cilvēkiem viņš nepazīst. Ventspils mērs pauda izbrīnu par izveidojušos situāciju, jo, nepazīstot cilvēku, viņš nevarot zināt, ka tieši ar šo personu viņš nevarot tikties un runāt.

Lembergam esot noteikts arī aizliegums tikties ar viņa bērniem - Anriju un Līgu. Ventspils mērs intervijā arī sūdzas, ka, lai gan neoficiāli, viņam tādā veidā tiek liegta iespēja tikties arī ar mazmeitu.

Mērs intervijā pret viņu celtās apsūdzības saistīja ar vēlmi viņu psiholoģiski un fiziski sagraut, ar politiskiem iemesliem un ar varas pārņemšanu AS "Latvijas Naftas tranzīts".

Lembergs atkārtoti apgalvoja, ka viņš pats nav veidojis nekādus stipendiātu sarakstus. Mēram prokuratūrā esot rādītas kaut kādas tabulas, bet tās viņš neesot nekad iepriekš redzējis. Lembergs arī norādīja, ka "nejaušas sakritības dēļ" tieši pēc bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām apklusušas runas par tā saucamo stipendiātu sarakstu.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 27.augustā, plkst.10 paredzējusi izskatīt Ģenerālprokuratūras protestu par tiesas lēmumu atteikties piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu - Lembergam.

Arī Lemberga advokāts Aivo Leimanis Rīgas apgabaltiesā iesniedzis sūdzību, lūdzot izvērtēt Centra rajona tiesas 9.augusta lēmumā norādītos faktus un apstākļus un lemt, vai ir pamats viņa klientam noteikt drošības līdzekli - mājas arestu.

LETA jau ziņoja, ka Lembergam piemērots aizliegums pildīt Ventspils mēra amatu un Ventspils Brīvostas padomes priekšsēdētāja amatu.

10.jūlijā Rīgas apgabaltiesa mainīja Lembergam iepriekš piemēroto drošības līdzekli un apcietinājuma vietā viņam noteica mājas arestu. Lēmums stājās spēkā pasludināšanas brīdī. Lembergam līdz ar mājas arestu paredzēti vairāki papildu nosacījumi - ierobežotas iespējas tikties ar cilvēkiem, kontrolētas viņa sarunas un korespondence.

Viens no būtiskākajiem iemesliem Lemberga atbrīvošanai no apcietinājuma bija viņa veselība. Mājas arestu piemēro, ja persona dažādu iemeslu dēļ nevar atrasties apcietinājumā.

Kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos noziegumos vainotais Lembergs pēc prokuratūras lūguma tika apcietināts 14.martā un atbrīvots 10.jūlijā.

Prokuratūra Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas sākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No šī kriminālprocesa iepriekš izdalīts cits, un tā gaitā Lembergam jau 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Šajā procesā turpinās izmeklēšana.

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

 

Premjers: Lembergam būtu jānoliek pašvaldības vadītāja pilnvaras

LETA  08/22/07    Pašreizējā situācijā Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam tomēr būtu jānoliek pašvaldības vadītāja pilnvaras, šodien, tiekoties ar reģionālo mediju pārstāvjiem, sacīja premjers Aigars Kalvītis (TP).

Atbildot uz jautājumu, vai premjers līdzīgā situācijā kā Lembergs, zinot, ka nav vainīgs, turpinātu darbu vai atkāptos, Kalvītis uzsvēra, ka, ja tiktu izvirzītas tik nopietnas apsūdzības un lai izvairītos no valsts prestiža graušanas, viņš noteikti atkāptos no ieņemamā amata.

Komentējot situāciju ap Lembergu, premjers norādīja, ka Ventspils mēram ilgstoši ir izvirzītas nopietnas apsūdzības, tāpēc, pēc Kalvīša domām, pareizāk būtu atstāt šo amatu.

Kalvītis arī norādīja, ka izmeklēšana tā saucamajā Ventspils amatpersonu lietā turpina strauji virzīties uz priekšu.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 27.augustā, plkst.10 paredzējusi izskatīt Ģenerālprokuratūras protestu par tiesas lēmumu atteikties piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu - smagos noziegumos aizdomās turētajam Lembergam, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Arī Lemberga advokāts Aivo Leimanis Rīgas apgabaltiesā iesniedzis sūdzību, lūdzot izvērtēt Centra rajona tiesas 9.augusta lēmumā norādītos faktus un apstākļus un lemt, vai ir pamats viņa klientam noteikt drošības līdzekli - mājas arestu.

Leimanis lūdzis Rīgas apgabaltiesu pārvērtēt Centra rajona tiesas 9.augusta lēmumu un dot savu vērtējumu šajā lēmumā norādītajiem faktiem un apstākļiem.

Savukārt protestā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Andis Mežsargs lūdzis Rīgas apgabaltiesu atcel rajona tiesas 9.augusta lēmumu, ar kuru Lembergam turpināts piemērot drošības līdzekli - mājas arestu. Protestā lūgts Lembergam piemērot apcietinājumu.

LETA jau ziņoja, ka Lembergam piemērots aizliegums pildīt Ventspils mēra amatu un Ventspils Brīvostas padomes priekšsēdētāja amatu.

10.jūlijā Rīgas apgabaltiesa mainīja Lembergam iepriekš piemēroto drošības līdzekli un apcietinājuma vietā viņam noteica mājas arestu. Lēmums stājās spēkā pasludināšanas brīdī. Lembergam līdz ar mājas arestu paredzēti vairāki papildu nosacījumi - ierobežotas iespējas tikties ar cilvēkiem, kontrolētas viņa sarunas un korespondence.

Viens no būtiskākajiem iemesliem Lemberga atbrīvošanai no apcietinājuma bija viņa veselība. Mājas arestu piemēro, ja persona dažādu iemeslu dēļ nevar atrasties apcietinājumā.

Kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos noziegumos vainotais Lembergs pēc prokuratūras lūguma tika apcietināts 14.martā un atbrīvots 10.jūlijā.

Prokuratūra Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas sākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No šī kriminālprocesa iepriekš izdalīts cits, un tā gaitā Lembergam jau 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Šajā procesā turpinās izmeklēšana.

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

 

Arī ģenerālprokurors norāda uz ievērojamām summām, kas maksātas partijām

LETA   08/23/07    Lai arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis noraida tā saucamo "Lemberga stipendiātu saraksta" jēdzienu, arī viņš atzīst, ka gan partijām, gan atsevišķām personām esot maksātas ievērojamas naudas summas.

Šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" Maizītis sacīja, ka summas esot mērāmas simtos tūkstošos latu. Saistībā ar šo naudas summu saņemšanu Maizītis minēja gan pašlaik politikā aktīvus cilvēkus, gan arī tādus, kas politikā aktīvi vairs nedarbojas.

Ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šajā jautājumā tiesībsargiem varētu būt nopietnas pretenzijas pret vienu no Latvijas visaugstāk stāvošajām amatpersonām.

Kā ziņots, pats smagos noziegumos aizdomās turētais Ventspils mērs Aivars Lembergs atzīst, ka prokurors nopratināšanas brīžos viņam esot rādījis tā dēvētos Lemberga "stipendiātu sarakstus", taču viņš noliedz, ka tie būtu viņa veidotie.

"Man prokurors tiešām rādīja kaut kādus sarakstus. Tie nav mani saraksti, un es tajos neko nesapratu. Tomēr Lemberga stipendiātu saraksts ir. Tas ir Ventspilī, bet tas nav prokuratūras rīcībā," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" iepriekš atzina Lembergs.

Arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iepriekš intervijā Latvijas Radio atzina, ka dokumentos, kas saistīti ar tā dēvēto Lemberga stipendiātu sarakstu, redzams, ka partijām sniegts liels finansiālais atbalsts, kas mērāms simtos tūkstošu latu.

Premjers uzsvēra, ka nevar sīkāk komentēt izmeklēšanas gaitu, tomēr, ja dokumenti, ar kuriem viņš ir iepazinies, ir patiesi, tad atsevišķām partijām patiešām esot maksātas lielas naudas summas.

Kā ziņots, tā sauktajā Lemberga "stipendiātu" lietā nopratināti vismaz 16 Saeimas deputāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja, ka agri vai vēlu prokuratūra nāks klajā ar apsūdzībām par partiju nelegālajiem finansējumiem.

Vīķe-Freiberga apstiprināja, ka viņas rīcībā ir informācija, ka prokuratūra vāc faktus par partiju nelegālo finansējumu izmantošanu savā darbībā. "Domāju, ka Saeimas deputāti būs ne tikai liecinieku statusā, bet iespējams, ka daži no viņiem vai partijas nonāks apsūdzēto statusā," sacīja politiķe.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, šajā lietā liecības snieguši Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), deputāti Augusts Brigmanis (ZZS), Visvaldis Lācis (ZZS), Andis Kāposts (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Andris Bērziņš (ZZS), Ābiķis, Pauls, Leiškalns, Anna Seile (TB/LNNK), Juris Dobelis (TB/LNNK), Imants Kalniņš (TB/LNNK), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Bērziņš (LPP/LC).

Arī partijas "Jaunais laiks" līderis Einars Repše apstiprināja, ka prokuratūrā liecinājis tā saucamajā Lemberga stipendiātu lietā.

Minēto deputātu pratināšana vēl nenozīmē, ka viņi būtu pieņēmuši neatļautus maksājumus vai būtu bijuši tā saucamie Lemberga stipendiāti.

Deputāti, kuri snieguši liecības, no sīkākiem komentāriem atsakās, jo parakstījušies par informācijas neizpaušanu.

Maizītis iepriekš atzinis: tas, ka uz prokuratūru tiek aicināti deputāti, nenozīmē, ka pār viņiem automātiski gulstas aizdomu ēna.

Maizītis, runājot par tā saucamo Lemberga stipendiātu lietu, iepriekš Latvijas Radio atzina, ka uz prokuratūru aicināti vairāki gan bijušie, gan esošie deputāti. Taču tas nenozīmē, ka viņi tiek turēti aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

"Mēs esam runājuši ar ļoti godprātīgiem deputātiem, pret kuriem nevar būt šāda veida juridisku pretenziju," sacīja Maizītis.

Ģenerālprokurors apstiprināja, ka prokuratūras rīcībā ir fakti un materiāli, kas liecina par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Taču pašlaik neviens politiķis nav apsūdzētā statusā.

Viņaprāt, šī izmeklēšana nav nedēļu un mēnešu jautājums. Tā varētu prasīt ilgāku laiku.

Maizītis iepriekš arī paziņoja, ka pašlaik nav gatavs apliecināt "stipendiātu saraksta" esamību vai neesamību.

 

Iespējams, kāds no DP vācis ziņas Lembergam

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  08/25/07    Drošības policijas (DP) darbinieks, par kuru Ģenerālprokuratūra veikusi pārbaudi par varbūtēju valsts noslēpuma izpaušanu saistībā ar tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu, šajā iestādē vairs nestrādā. To Dienai apliecināja DP priekšnieks Jānis Reiniks, plašākus komentārus atsakot. "Šī lieta ir klasificēta, to virza prokuratūra," sacīja J.Reiniks. Vairāk informācijas nesniedz arī Ģenerālprokuratūra.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis LTV raidījumā 100.pants ceturtdien apstiprināja — DP darbinieka lieta, kas saistīta ar varbūtēju valsts noslēpuma izpaušanu, tiks nosūtīta tiesai. Kad raidījuma vadītāja Iveta Elksne jautāja, vai taisnība, ka šis cilvēks vācis materiālus par kādu prokuroru, kurš izmeklē kādu skaļu lietu, J.Maizītis nesniedza konkretizējošu atbildi. Vaicāts, vai DP darbinieka lieta ir saistīta ar kratīšanu, izmeklējot Ventspils amatpersonu lietu, J.Maizītis atbildēja — daļēji jā.

Diena rakstīja, ka pērn jūlijā, veicot kratīšanu Ventspils amatpersonu lietā apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga kabinetā a/s Ventspils nafta birojā, tika atrasti dažādi dokumenti, audioieraksti un kompaktdiski, arī lapas ar ievāktām ziņām par mēra lietai piesaistīto prokuroru Andi Mežsargu un citiem cilvēkiem, piemēram, partijā Jaunais laiks ietekmīgo Danu Titavu, laikraksta Diena galveno redaktori Sarmīti Ēlerti u.c. J.Maizītis tolaik pieļāva, ka A.Lembergs varētu būt pārkāpis personu datu aizsardzības likumu. Savukārt šā gada jūnijā saistībā ar kādreizējā partijas Jaunais laiks biedra Gunta Piteronoka telefonu sarunu noklausīšanos disciplināri tika sodīti trīs DP darbinieki, tika sākts arī kriminālprocess par apzinātu valsts noslēpumu izpaušanu. Izmeklēšana turpinās.

 

 

 

Pašvaldību reformas pasākumā...

 

 

 

Latvijā plāno veidot 95 novadus

DELFI  08/21/07    Līdz 2009.gadām Latvijā plānots izveidot 95 vietējās pašvaldības – novadus un 10 republikas pilsētas, paredz Administratīvi teritoriālās reformas padomes atbalstītais projekts.

Ar novadu karti iespējams iepazīties Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā un uzsitot šeit.

Saskaņā ar projektu līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, balstoties uz pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem, plānots izveidot Apkopojot pašvaldību priekšlikumus, RAPLM veica plašas konsultācijas.

Gan ministrs Aigars Štokenbergs, gan ministrijas speciālisti pēdējo mēnešu laikā ir tikušies ar visu rajonu pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu novadu veidošanu un uzklausītu pašvaldību viedokļus.

Štokenbergs Administratīvi teritoriālās reformas padomes sēdē akcentēja, ka likumā noteiktais reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgus novadus, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Šis mērķis ņemts vērā, izstrādājot administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu.

Vairākos rajonos pašvaldības izrādījušas iniciatīvu, pieņemot lēmumus par novadu veidošanu. Tā Gulbenes rajonā 14 pašvaldības nolēmušas veidot novadu esoša rajona robežās, Daugavpils rajonā par novada izveidi vienojušās 19 pašvaldības, Alūksnes rajonā – 16 pašvaldības.

Gatavojot noteikumu projektu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu izskatīšanai Ministru kabinetā, Administratīvi teritoriālās reformas padome aicinās valdību izšķirties par novadu skaitu atsevišķos Latvijas rajonos. Piemēram, Tukuma rajonā pašvaldībām ir atšķirīgs viedoklis, vai veidot Tukuma novadu, vai arī papildus vēl atsevišķu Jaunpils novadu, kurā apvienotos Jaunpils un Viesatas pagasti, un novadu, kurā apvienotos Engures, Smārdes un Lapmežciema pagasti.

Tāpat Talsu rajonā lielākā daļa pašvaldību atbalsta Talsu novada izveidi, bet vēlmi veidot Rojas novadu izteikuši Rojas un Mērsraga pagasti, savukārt Ģibuļu, Lībagu un Strazdes pagasti apspriežas par Dižstendes novada veidošanu. Pretrunīgi pašvaldību priekšlikumi ir vēl atsevišķos rajonos.

Štokenbergs aicināja pašvaldības izvērtēt savas attīstības iespējas, lemjot par novadu veidošanu. Ministrs akcentēja, ka ekonomiski mazāk attīstītiem novadiem būs grūti konkurēt ar spēcīgiem novadiem un pilsētām gan darbaspēka, gan, piemēram, investīciju piesaistes ziņā.

Lai atbalstītu infrastruktūras attīstību reģionos, šogad pašvaldībām, kas pieņēmušas lēmumus par novadu veidošanu, ir piešķirti 10 miljoni latu. Valsts atbalstu pašvaldības iecerējušas izmantot gan izglītības, gan sociālo, gan veselības aprūpes un citu pakalpojumu uzlabošanai. RAPLM aicinājusi papildus finansējumu novadu infrastruktūras attīstībai piešķirt, grozot šā gada valsts budžetu.

Saņemot Administratīvi teritoriālās reformas padomes atzinumu, noteikumu projekts par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Saskaņā ar likumu, stājoties spēkā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, vietējās pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteikto novadu teritoriālo dalījumu.

2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās tajās administratīvajās teritorijās, kuras norādītas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos.

 

ZZS vēl neļauj pieņemt novadu karti

Ināra Egle,  Diena  08/21/07    Ar novadu karti neapmierinātās pašvaldības savas intereses varēs aizstāvēt valdības sēdē.

Pašvaldības, kas nepiekrīt pēdējā — 95 novadu kartes — projektā noteiktajām robežām, 4.septembrī varēs piedalīties valdības sēdē un par savu viedokli informēt un pārliecināt ministrus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) jau otrdien vēlējās valdībā apstiprināt kartes galīgo variantu, taču premjers Aigars Kalvītis (TP) pirmdien pēc tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienību piekrita tās lūgumam kartes izskatīšanu atlikt, jo tāda iespēja ir paredzēta koalīcijas līgumā. Pirmdien atbalstu ministrijas piedāvātajam vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajam iedalījumam izteikusi arī Administratīvi teritoriālās reformas padome.

Līdzās deviņām lielajām pilsētām, kas joprojām tiek dēvētas par republikas pilsētām, šo statusu negaidīti ir ieguvušas arī Cēsis, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir aiz Tukuma un Ogres novada. Cēsu iekļaušana lielo pilsētu desmitniekā esot saistīta ar nespēju vienoties par lielā Cēsu novada izveidošanu, ko piedāvāja ministrija. Valdības sēdē būs iespēja izšķirties starp diviem variantiem — ministrijas ierosināto un pēc ZZS priekšlikuma noteikto Cēsu rajona sadalījumu mazākos novados. Tāpat paliek divi varianti Tukuma rajonā, ja par atsevišķa novada izveidošanu vienojas Lapmežciems, Engure un Smārde, Dienu informēja A.Štokenbergs.

ZZS par ministra ieceri kartes galīgo variantu apstiprināt jau otrdienas sēdē bija uzzinājusi no medijiem, un partijas Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis izteica nožēlu, ka par to pašvaldību ministrs nav bildis pagājušajā nedēļā, tiekoties ar ZZS. A.Štokenbergs steigu skaidro ar ministrijas operatīvo darbu un vēlēšanos ātrāk "ķerties pie nākamajiem grafikā paredzētajiem darbiem". A.Štokenberga un ZZS pārstāvju sarunas objekts pagājušajā nedēļā bija karte ar 88 novadiem, un šīs tikšanās laikā tika panākti vairāki kompromisi. Ministrija piekāpās un deva iespēju divām pašvaldībām veidot Vārkavas novadu Preiļu rajonā, Rugāju novadu Balvu rajonā, Rojas novadu Talsu rajonā, atsevišķu Garkalnes novadu Rīgas rajonā.

"ZZS demaršu nerīkos un reformu nebremzēs," jo robežas kartē daudzos gadījumos sakrīt ar pašvaldību gribu, atzina A.Brigmanis. Taču zaļie zemnieki arī darīšot visu, lai aizstāvētu to pašvaldību intereses, kas neesot ņemtas vērā.

Reformu padome nav piekritusi arī gandrīz desmit Ludzas rajona pašvaldību vēlmei veidot no Ludzas pilsētas atsevišķu novadu. A.Štokenbergs negatavojas piekāpties arī Bauskas rajona pagastiem — tur lielā novadā ir iekļautas 12 pašvaldības pretēji to gribai strādāt 167 novadu kartē iezīmētajās robežās.

Bauskas rajona padomes un Rundāles pagasta priekšsēdim Aivaram Okmanim nav skaidrs, kāpēc 167 kartes robežas ir ņemtas vērā Liepājas rajonā, bet Bauskas rajonā vietējo varu intereses ir ignorētas. Viņš pieļauj, ka tas saistīts arī ar partiju spēju lobēt savas pašvaldības, bet Bauskas rajonā tikai nedaudzi vietējie līderi ir partijās. A.Štokenbergs skaidro, ka šajā rajonā, kurā vēl būs Iecavas un Vecumnieku novads, tikai Bauska esot vērā ņemams attīstības centrs.

Ar kartes projektā iezīmētām robežām mierā nav arī Glūda, Alsunga, Skrīveri, Naukšēni, Stopiņi, Ģibuļi, Lībagi un vēl vairākas pašvaldības. Amatas novads, kas vēlējās strādāt kopā ar Vaivi un Līgatni, kartē ir savienots ar Vecpiebalgai tuvo Kaivi un Skujeni. Taču Amatas pašvaldības vadītāja Elita Eglīte Dienai sacīja, ka viņa piekritīs piedāvājumam un vairs necīnīsies, cerībā saņemt atbalstu grūti izbraucamajiem ceļiem, kas savieno šīs pašvaldības. Karte Saeimā vairs nav jāapstiprina, akceptēt valdībā to ir iespējams arī bez ZZS balsīm. LPP/LC un TB/LNNK neplāno pret to iebilst. Iepriekš vairākas pašvaldības ir pieļāvušas, ka varētu vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt valdības lēmumu, ja tajā nebūs ievērots brīvprātības princips. No tām dažu, piemēram, Vārkavas pagasta, intereses jau ir respektētas.

 

Partijas cīnās par novadiem

Ināra Egle,  Diena  08/22/07    Cēsu rajons ir kļuvis par poligonu divu lielāko politisko spēku — Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības — cīņai par ietekmi pašvaldībās, kas izgaismojās kulmināciju sasniegušajās diskusijās par novadu kartes galīgo versiju. Vienošanās nav panākta par Cēsu rajona modeli, un 4.septembrī valdībai būs jāizlemj, kuru no diviem piedāvājumiem atbalstīt — TP tīkamākā lielā Cēsu novada izveidošanu vai rajona sadalīšanu mazākās pašvaldībās, ko vēlas ZZS. Latvijas Zemnieku savienības Centrālās padomes sēdē otrdien atklāti tika paziņots, ka "TP vietējie līderi par katru cenu teritoriju vēlas nokrāsot oranžu un izdara spiedienu uz savu ministru", bet ZZS bez cīņas nepadošoties.

Premjers un Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis neredz pamata šeit saskatīt politiskās cīņas pazīmes. "Tas ir normāls dialogs, kāds notiek par visiem sarežģītiem jautājumiem. Pašvaldību reforma ir valdības prioritāte. Nevienam nav izdevies to pabeigt, bet mēs to izdarīsim," Dienai sacīja A.Kalvītis. Dzirdētais otrdien LZS padomes sēdē liecināja par kareivīgu noskaņojumu. "Mums ir 18 vietu Saeimā. Vai vienreiz mēs nevaram parādīt zobus," sacīja LZS priekšsēža vietnieks, Valmieras rajona un Bērzaines pagasta priekšsēdis Vitauts Staņa. Ģibuļa pagasta vadītājs Uldis Rozenbergs teica: "Spēle vēl nav beigusies. Bet spēlē tikai divi — Tautas partija diktē noteikumus, bet ZZS aizsargājas." Viņaprāt, vajadzētu iesaistīt un savā pusē dabūt arī LPP/LC un TB/LNNK. Abi pašvaldību vadītāji iebilst pret kartē noteiktajām viņu pašvaldību robežām.

ZZS neesot pret reformu un atbalsta novadu karti tik tālu, cik tā ir saskaņota ar pašvaldību viedokli. Taču Cēsu rajonā ir izveidojusies neapskaužama un grūti raksturojama situācija. Pēc tam, kad 11 pašvaldības izteica vēlmi veidot novadu kopā ar Cēsīm, pilsētas dome nolēma izstrādāt projektu par lielā Cēsu novada izveidi. Taču tad vairākas pašvaldības pieņēma citu lēmumu, nevēloties būt kopā ar Cēsīm. Līdz ar to vairākiem pagastiem vairs ar pilsētu nebija kopīgas robežas, kas ir priekšnoteikums novada veidošanai. Tad rajons tika sadalīts mazākos novados, bet Cēsīm noteikts nacionālās nozīmes pilsētas statuss. Tāds modelis pirmdien bija arī ministrijas interneta mājaslapā ievietotajā kartē. Taču naktī uz otrdienu kartē bija notikušas pārmaiņas un tajā atkal bija lielais Cēsu novads ar visām pašvaldībām, kuras tajā nevēlas iekļauties, kas tikai uzkurināja gaisotni LZS padomes sēdē.

Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis, Liepājas mērs Uldis Sesks pirmdien bija paziņojis, ka asociācija iebilst pret negaidīto Cēsu iekļaušanu lielo pilsētu skaitā, kas varēja būt viens no iemesliem kartes koriģēšanai. Cēsu mērs Gints Šķenders (TP) Dienai noraidīja pašvaldību aizdomas par pilsētas vēlmi palielināt savu ietekmi uz lauku teritoriju rēķina, un no pilsētas viedokļa tās neapvienošanās ar pagastiem pat esot izdevīgāka. Taču, viņaprāt, esot jādomā par tiem nabadzīgajiem pagastiem, kas "kopā ar pilsētu iegūs vairāk". Viens no tiem ir attālais Zaubes pagasts, kura priekšsēdis Valdis Lācis Dienai apstiprināja, ka esot uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos no LZS, kā iemeslu minot to, ka partija nerēķinās ar Zaubes interesēm — šajā gadījumā vēlmi iekļauties lielajā novadā.

LZS vadība pieprasījusi atkārtotas sarunas ar pašvaldību ministru. Ja tās būs nesekmīgas, tad ZZS ministri valdībā paudīs atšķirīgo viedokli par teritorijām, kas nepiekrīt kartē iezīmētajām robežām, un aicinās to atspoguļot arī sēdes protokolā. Neapmierinātajām pašvaldībām būs iespēja piedalīties valdības sēdē, ko ierosinājusi Latvijas Pašvaldību savienība. Vairāki vietējie līderi, piemēram, Cēsu rajona Raiskuma pagasta vadība, paziņojusi par gatavību aizstāvēt savas tiesības Satversmes tiesā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) nebija gatavs komentēt iespējamās tiesāšanās sekas, bet viņš piekritīšot tikties ar ZZS sarunām deleģētajiem pārstāvjiem, taču, "ja kāds mēģinās savas interesītes sakārtot, es neapsolu palīdzēt šajā darbiņā". Lūgts komentēt politiskās cīņas iespaidu uz reformu, viņš sacīja: "To, kādā krāsā būs Latvija pēc vēlēšanām, noteiks politisko partiju profesionalitāte un kompetence."

 

Kas tas par zvēru — reforma?

Līga Rozentāle, Nora Driķe, Jānis Trops  Diena  08/25/07    Cilvēku nezināšanā par novadu veidošanas reformu eksperti vainu saredz pašvaldībās.

Novadu reforma? Jā, ir dzirdēts. Es nezinu, kā te būs… Protams, gribētos to zināt — saka Vaiņodes iedzīvotāja Kristīne Uļska (25). Viņas teiktais apliecina Dienas novēroto, ka cilvēki, īpaši pagastos, par administratīvi teritoriālo reformu ir maz informēti. Lielākā daļa aptaujāto vai nu ir pārliecināti, vai satraucas, ka pagasts tiks likvidēts, pasta nodaļa, skola un bibliotēka slēgta. Arī to, kas pēc novada izveidošanas paliks pagastā, viņi nezina. Eksperti norāda, ka iedzīvotāju informēšana esot pašvaldību atbildība un zemā cilvēku informētība skaidrojama ar to, ka lielākā daļa pašvaldību vadītāju joprojām ir pret reformu.

Par Dienas novērojumiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) ir izbrīnīti, jo uzskata, ka līdz šim veikti plaši informēšanas pasākumi. Ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis stāsta, ka "reforma sākās pirms gandrīz 15 gadiem, un šajā laikā ir notikušas plašas diskusijas ar pašvaldību pārstāvjiem, iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citiem interesentiem". Papildus tam ministrija esot sagatavojusi dažādus informatīvus materiālus, kuros sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Diena iepazinās ar visiem un pārliecinājās, ka iedzīvotājiem paredzēti divi — 2002.gada sākumā izdotais buklets Latvija, apvienojies!, ko iemeta katra v/as Latvijas pasta abonenta pastkastītē, un A4 formāta skaidrojošs materiāls par pagastmājās paliekošajiem pakalpojumiem. Pārējie materiāli vairāk atbilda pašvaldību darbiniekiem terminu un analīžu dēļ.

Bez bukletiem plašai publikai 2001.gada nogalē televīzijā demonstrēta režisora Anša Epnera pusstundu garā dokumentālā filma 102 ligzdas Latvijai (tolaik tika piedāvāts 102 novadu modelis), kas atainoja, ka lauki paliek tukši.

Ar to, kas ir bijis, ir par maz, uzsver eksperti, skaidrojot, ka cilvēki no bukletiem droši vien neko neatceroties, turklāt kartes varianti pēdējos divos gados ir mainījušies diezgan krasi. "Ņemot vērā reformas ilgumu, domā, ka visi jau visu zina," spriež sociālantropologs Roberts Ķīlis. Viņš saka, ka, no malas vērojot, caur medijiem reforma "izskatās tāds elitārs pasākums — sanāk tikai administratīvie vadītāji, ministrs, spriež par novadiem, atkal nespēj vienoties". Taču "šādām nozīmīgām izmaiņām cilvēka dzīves telpā un infrastruktūrā vajadzētu notikt viņiem līdzdarbojoties. Tad viņi ir gatavi akceptēt jebkuru rezultātu, jo zina, kāpēc tas ir tāds," uzsver R.Ķīlis. Viņaprāt, sabiedrības iesaistīšanas formas mūsu valstī lielākoties ir divējādas — vai ekspertiem paprasa viedokli vai arī informē caur medijiem, "bet tiešajiem izmaiņu saņēmējiem pasviež kaut kādas informācijas devas, lai paši tiek galā, taču vajag taisīt forumus, strādāt caur nevalstiskajām organizācijām".

Sociologs Tālis Tisenkopfs pārliecināts, ka vājais punkts ir tieši pašvaldības: "Ministrija no savas puses dara pietiekami — informē pašvaldības, bet tās, kuras kopumā ir pret, šo informāciju pietiekami neizplata." Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) Dienai jau iepriekš norādījis, ka iedzīvotāju informēšana ir vairāk mediju un pašvaldību atbildība.

Latvijas Statistikas institūta direktors, Latvijas Universitātes Publiskās pārvaldes katedras profesors Edvīns Vanags piekrīt tam, ka iedzīvotāji būtu jāinformē pašvaldībai. Šī gada janvārī viņa vadītais institūts veicis pašvaldību vadītāju aptauju, kuras dati parāda, ka par reformu ir 40% (2005.gadā — 27,5%), bet pret — 56% (2005.gadā — 69%), pārējiem bija "grūti pateikt". "Domāju, ka tie, kas ir pret, vietējos par reformu arī neinformē vai pat noskaņo pret," saka E.Vanags. Kad Diena pirms pāris nedēļām bija Bērzaines pagastā, kura vadītājs Vitauts Staņa (ZZS) iebilst pret reformu, septiņi aptaujātie pagasta iedzīvotāji nezināja, kas mainīsies pēc reformas, un pat bija pārliecināti, ka tiks slēgta skola, bibliotēka. V.Staņa gan norādīja, ka nestaigājot pa mājām un iedzīvotājus neaģitējot.

Kā labu piemēru E.Vanags min Jūrkalnes pagastu, kas plaši iesaistīja iedzīvotājus, aicinot paust savu viedokli aptaujā, kas notika no 13. līdz 18. augustam. Balsstiesīgajiem jūrkalniešiem (pastāvīgajiem iedzīvotājiem un tiem, kam pagastā ir nekustamais īpašums) bija jāizšķiras, vai viņi grib veidot Suitu novadu, apvienojoties ar Kuldīgas rajonā esošajiem Alsungas un Gudenieku pagastiem, vai arī pievienoties

Ventspils novadam. No 268 vēlētājiem nobalsojuši 192, no tiem 175 izteikuši atbalstu Ventspils novadam. "Mēģinājām iesaistīt visus — organizējām deputātu un iedzīvotāju sapulci, kur kopā spriedām par reformu un modeļiem," stāsta Jūrkalnes pagasta priekšsēdētājs Māris Dadzis. "Stāstījām tik, cik zinām, to elementārāko, piemēram, ka pagastos paliks pakalpojumu centri."

Taču ko darīt ar tiem, kas dzīvo vietās, kur viņus neinformē? "Buklets bija laba forma. Kad būs pilnīgi skaidra novadu karte, varētu atkārtot plašu iedzīvotāju informēšanu jau ar konkrētām atbildēm uz jautājumiem, kas paliks pagastos, kas mainīsies," domā E.Vanags. R.Ķīlis gan ir skeptiskāks: "Nezinu, vai tik fiksi var kaut ko saglābt. Paliela cilvēku informēšana un mierināšana ir nokavēta." Risinājums varētu būt iesaistīt cilvēkus turpmākajās reformas norisēs, jau spriežot par novadu attīstību.

A.Štokenberga preses sekretāre Dace Kārkliņa Dienai sacīja, ka "patlaban nav plānots neviens konkrēts informēšanas pasākums", taču nākampavasar būšot forums par reģionu attīstību, kurā plānots iesaistīt ne tikai pašvaldību darbiniekus, bet arī sabiedrību.

Izplatītākie cilvēku viedokļi

KĀ DOMĀ KĀ BŪS

• Slēgs pagasta pasta nodaļu Tas atkarīgs tikai no va/s Latvijas pasts plāniem un apsvērumiem

• Slēgs skolu Skolu slēgšana atkarīga no bērnu skaita, tas ir attiecīgo pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē

• Pēc visām izziņām būs Novada pagastos un novada pilsētās tiek saglabāti pakalpojumu centri, kuros jābrauc uz pilsētu iespējams saņemt visus pakalpojumus, ko sniedza pirms tam pagasta vai pilsētas pašvaldība, — izņemt izziņas par īpašumu piederību, zemes nodokļiem, parādiem, maksājumiem, par maznodrošināto statusu, pensiju apjomiem, saņemt pasi, reģistrēt dzīvesvietu, saņemt pabalstus, sociālo aprūpi, iesniegt sūdzības

• Pagastu likvidēs Pagasta nosaukums paliek, pagastu mājās izveido pakalpojumu centrus. Pagastos gan nepaliek lēmējvara un grāmatvedība. Bāriņtiesa un dzimtsarakstu nodaļa (kur saņemt dzimšanas, laulību, miršanas apliecības) jau izveidotos novados arī vairs nav pagastos, bet kopēja vienā novadā

• Mainīsies pasta adreses Līdz 2009.gadam pasta adreses nemainīsies, pēc tam, kad izveidosies novadi, pasta adrešu rakstīšanas noteikumi gan tiks mainīti, visticamāk, rajonu vietā rakstīs novadus (piemēram, x novada y pagasts)

• No nomalēm aizies cilvēki Tas atkarīgs no darba vietām un pašiem cilvēkiem (eksperti prognozē, ka pagastos paliks tik daudz cilvēku, cik mūsdienās var nodarbināt tradicionālās lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kā arī tie, kas dzīvos laukos, bet būs gatavi mērot ceļu uz darbu pilsētā)

Avots: Dienas apkopotā informācija

 

 

 

 

 

Citur valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

 

 

Saistībā ar notikumiem Bauskā PCTVL sāks akciju padomju karavīru pieminekļu aizsargāšanai

LETA  08/18/07    Reaģējot uz padomju karavīriem veltīta piemiņas akmens pārvietošanu Bauskā, apvienība "Par cilvēka tiesībās vienotā Latvijā" (PCTVL) sestdien valdes sēdē nolēma sākt akciju "Apdraudētie pieminekļi" šādu piemiņas vietas aizsargāšanai, informēja partijas līdzpriekšsēdētāja un Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.

PCTVL valde sestdien, reaģējot uz Bauskā esošās piemiņas zīmes padomju karavīriem pārvietošanu, nolēma izteikt protestu Bauskas pašvaldības rīcībai.

"Mēs kategoriski nepiekrītam tiem tuvredzīgajiem vērtējumiem, kurus bija izteikuši atsevišķi Latvijas politiķi. Memoriāla likvidēšana pilsētas centrā nav ne smaga kļūda, ne idiotisms, ne nesaskaņota pašvaldības un Krievijas vēstniecības Latvijā darbība, bet gan apzināta un sen ieplānotas rīcība," teikts PCTVL paziņojumā.

PCTVL uzskata, ka šādi "Baltijas valstu nacionālisti īsteno plānveidīgu Otrā pasaules kara piemiņas vietu iznīcināšanu" un cenšas mazināt padomju armijas lomu nacisma sagrāvē.

Latvijā ir vairāk nekā 300 padomju armijas karavīru apbedījumu vietu vai piemiņas akmeņu atbrīvotājiem no nacistiskā režīma. Daudzu pieminekļu sliktais stāvoklis un vietēju pašvaldību vadītāju vienaldzība par piemiņas vietu sakopšanu apdraud šo pieminekļu nākotni, uzskata partija.

PCTVL aicina domubiedrus un Latvijas iedzīvotājus informēt partiju par visiem padomju karavīru apbedījumiem un pieminekļiem, kuri ir apdraudēti gan to vecuma dēļ, gan arī vietējo pašvaldību darbību vai bezdarbības rezultātā, lai laikus varētu lemt par rīcību, kā pasargāt šos pieminekļus no pārcelšanas uz citām vietām.

Kā ziņots, Bauskā no Korfa dārza uz kritušo karavīru brāļu kapiem Biržu ielā pārvietots piemiņas akmens padomju karavīriem - "Bauskas atbrīvotājiem". Bauskas dome lēmumu pārvietot piemiņas zīmi uz kritušo karavīru brāļu kapiem pieņēma pirms pusotra gada.

Diskusija par piemiņas akmens pārvietošanu pēc Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un latviešu leģionāru iniciatīvas sākās 2005.gadā, jo sabiedrisko organizāciju pārstāvji uzskatīja, ka notiekot vēstures falsifikācija. Vietā, kur iepriekš bija uzstādīts piemiņas akmens, Otrajā pasaules karā neesot notikušas nekādas kaujas, tāpēc piemiņas zīmei vajadzētu atrasties vietā, kur apbedīti kritušie karavīri, norādīja minētās organizācijas.

Pēc Bauskas domes izpilddirektora Jāņa Mičuļa teiktā, aptaujāti tika arī pilsētas iedzīvotāji. Turklāt pašvaldība sazinājās ar Krievijas vēstniecību Latvijā, kurai neesot bijuši iebildumi pret piemiņas zīmes pārvietošanu, jo tas neesot vēstures vai kapu piemineklis. Turklāt šis piemiņas akmens neesot iekļauts Krievijas šāda veida pieminekļu reģistrā.

Savukārt laikraksts "Nezavisimaja gazeta" prognozē, ka Bauskā esošās piemiņas zīmes padomju karavīriem pārvietošana var radīt sarežģījumus Latvijas un Krievijas attiecībās. Bet Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Valsts prezidents Valdis Zatlers iepriekš lūdzis piemiņas zīmes pārvietošanu nepolitizēt.

Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs masu medijiem iepriekš paziņojis, ka piemiņas zīmes pārvietošana ir starpvalstu vienošanās neievērošana. Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) to noliedz, sakot, ka plāksnes pārvietošana bijusi saskaņota ar Krievijas pusi.

Kā ziņots, šā gada pavasarī Tallinā tika pārvietots padomju karavīru piemiņai veltītais piemineklis - Bronzas kareivis, izraisot plašus nemierus visā Igaunijā, kuros viens cilvēks gāja bojā un daudzi tika ievainoti.

 

Latvijai jauna vizītkarte internetā

Artūrs Andžs,  Diena  08/21/07    Kopš pirmdienas ir pieejama Latvijas institūta (LI) mājaslapa jaunā veidolā, un institūta direktors Ojārs Kalniņš cer, ka tā turpmāk būs mūsu valsts vizītkarte. Dienas aptaujātie eksperti par lapu saka arī atzinīgus vārdus, tomēr piebilst, ka tā ir diezgan vecmodīga un "gribētos, lai pasaulē mūsu zeme izskatītos dzīvāka".

Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir tas, ka Latvijas mājaslapa būs atrodama arī pēc adreses www.latvia.lv , kā arī valstij piederošajiem domēniem www.latvia.eu , www.lettland.lv , www.lettonie.lv  un www.lettonie.eu .

Pašlaik informācija pieejama četrās valodās (latviešu, angļu, vācu un franču). O.Kalniņš cer, ka līdz gada beigām lapu varēs aplūkot arī krievu valodā. Mājaslapā var iepazīties ar jaunākajām vēstīm par Latviju, tās vēsturi, valdību un valsts iekārtu, ekonomisko situāciju, dabu un kultūru, iespēja izdrukāt bukletus un plakātus par Latviju, kā arī noskatīties Latviju reklamējošo videoklipu. Lapā atrodama arī valsts karte, iespējams aplūkot sīku Rīgas karti (izmantota Google Earth sistēma). Pieejama arī laika prognoze un pareizs laiks.

Lapu izveidojuši institūta darbinieki, un tās izstrāde izmaksājusi "viena cilvēka algu", tādējādi neesot bijusi vajadzība pēc papildu līdzekļiem no institūta budžeta. Jaunās lapas veidošana sākta šā gada janvārī.

Pagājušajā gadā mājaslapu apmeklējuši pusmiljons cilvēku no 161 valsts. Visaktīvākie viesi bijuši no ASV, otrie aktīvākie interesenti bijuši Latvijas iedzīvotāji. "Pieprasījums pēc informācijas un interese par Latviju pieaug," atzīst O.Kalniņš.

Savukārt www.latvija.lv arī turpmāk pildīs valsts institūciju centrālā portāla funkcijas. LI mājaslapā atrodama skaidra norāde uz to, ka www.latvija.lv ir ceļvedis e–Latvijā.

"Latvijas institūta mājaslapas uzlabošana pilnībā atrisinājusi tās neskaidrības un pārpratumus, ko radīja mūsu saišu portāla asociēšana ar Latvijas vizītkarti. www.latvija.lv arī turpmāk būs portāls, kas vienuviet ļaus atrast adreses un kontaktus ar svarīgākajām valsts institūciju mājaslapām," komentē īpašu uzdevumu ministre e–pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS). E–lietu sekretariāts patlaban pilnveido portāla pakalpojumu sadaļas.

VIEDOKĻI: Kā vērtējat jauno Latvijas mājaslapu?

Ralfs Vīlands, Hill & Knowlton Latvia valdes priekšsēdētājs

Var redzēt, ka cilvēki ir strādājuši — pieejama plaša informācija. Šī lapa var ļoti noderēt tiem, kuriem jau ir interese par Latviju, taču citus diez vai šī lapa spēs uzrunāt. Mājaslapa ir diezgan vecmodīga, to varēja padarīt krietni interaktīvāku. Uzreiz ievēroju, cik vecmodīgs ir arī institūta logotips. Būtu ļoti noderīgi, ja jau sākumlapā parādītu, kur tad īsti atrodas Latvija un kā tur ātri nokļūt. Vajadzētu mājaslapas sākumā parādīt labāk un pārdomātāk ko tādu, kas ārvalstu ceļotāju nopietni ieinteresētu par Latviju. Arī par Latvijas ziņu saturu lapas veidotājiem būtu nopietni jāpadomā.

Edgars Grandāns, reklāmas aģentūras Taivas Ogilvy direktors

Man kā lietotājam svarīgi, ka mājaslapa pietiekami ātri ielādējas un darbojas. Pārāk tehnoloģiski pārbagāta tā nav, taču ērta. Svarīgi, ka mājaslapā tagad var nokļūt arī ar adresi www.latvia.lv. Patīk, ka sākumlapā izvietotas mainīgas fotogrāfijas. Dizains ir ļoti vienkāršs. Jājautā, cik mājaslapā izvietotās ziņas ir aktuālas — vai ārzemju viesiem ir svarīga ziņa, ka Rīgā atgriežas roka leģenda Seiskis? Domāju, ka jauniem cilvēkiem tas diez vai ko izteiks. Es neteiktu, ka ir kaut kas tāds, kas piesaista lielu uzmanību. Jautājums, vai tā ir pietiekami agresīva, lai piesaistītu. Varbūt tā nav jābūt, jo būtiska ir informācija par Latviju.

Krišs Salmanis, Frank&Stein mākslinieks

Vizuāli šī lapa ir gaumīga, bet bez jebkādiem knifiem. Ir mazliet žēl, ka tā, jo gribētos, lai pasaulē mūsu zeme izskatītos dzīvāka. No otras puses, varbūt tieši tas mūs raksturo vislabāk — tik normāli, ka pašiem garlaicīgi. Biju pārsteigts, ka arī igauņu, lietuviešu, britu un vācu līdzīgu iestāžu lapas ir tikpat konservatīvas. Pierasts, ka vismaz igauņi šo pašu saturu, ko latvieši uzdod par savu lepnumu (speķa pīrāgi, vasaras saulgrieži, Dziesmu svētki) dizaina ziņā pasniedz ar labu pašironijas un humora devu.

 

Latvijas institūta jaunā mājas lapa neiztur slodzi

DELFI  08/21/07    Kopš pirmdienas, kad Latvijas institūts (LI) atklāja jaunu mājas lapu, tās apmeklētāju skaits ir vismaz desmitkāršojies, un šobrīd to apmeklē aptuveni 2000 interneta lietotāju stundā. Tāpēc slodzes dēļ ir vērojami pārtraukumi LI servera darbībā.

Latvijas institūts atvainojas par sagādātajām neērtībām. Šobrīd notiek servera un datu bāzes optimizācija, lai mājas lapa kļūtu pieejama apmeklētājiem pilnā kapacitātē, informēja LI ārējo sakaru koordinatore Inese Loce.

LI mājas lapu līdz šim ik gadu apmeklēja aptuveni pusmiljons interneta lietotāju, tās mērķis ir sniegt ārvalstu interesentiem informāciju par Latviju, tās vēsturi, kultūru, tradīcijām, valodu, iedzīvotājiem, ekonomiku un politiku.

 

Ekonomikas ministrija taupības apstākļos rīko vērienīgu balli ar "Prāta vētru"

TVNET,  08/21/07    LTV "Panorāmā" Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) izteica sašutumu un aizrādījumu, ka Ekonomikas ministrija pagājušajās brīvdienās inflācijas apkarošanas apstākļos rīkojusi pārāk grandiozu balli.

Ballē uzstājusies grupa "Prāta vētra". Kalvīša rīcībā gan ir informācija, ka grupa sev honorāru nav prasījusi, tomēr par aparatūru un skaņu samaksāts vairāk par 10 000 latu.

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) valstī noteikto taupības režīmu nolēmis izmantot ar izteiktu lūgumu Saeimas prezidijam mainīt noteikumus par deputātu komandējumu izdevumu segšanu, lai dotu iespēju ne vien Saeimas prezidija locekļiem, bet arī ierindas deputātiem ceļa izdevumus atlīdzināt pēc biznesa klases tarifiem.

Deputāts rosina noteikt, ka gadījumos, ja lidojuma ilgums vienā virzienā pārsniedz sešas stundas, deputātiem būtu jādod iespēja braukt biznesa klasē.

Bērziņš iesniegumā Saeimas prezidijam skaidro, ka viņa ierosinājumi ir balstīti uz vairākkārtēju pieredzi, piedaloties dažādos darba braucienos uz ārvalstīm, kad tūlīt pēc daudzu stundu pavadīšanas ceļā ir jāveic darba pienākumi. "Tādos gadījumos ceļā uzkrātais nogurums traucē veikt šos pienākumus," apgalvo Bērziņš. Tāpat iespēja lidot biznesa klasē atrisinātu "neskaitāmās problēmas ar bagāžu, kādas rodas, lidojot ekonomiskajā klasē".

Prezidijs Bērziņa iesniegumu nolēma nodot izvērtēšanai Saeimas kancelejai un juridiskajam birojam.

 

Intervija ar Aloīzu Vazni: Subjektīvas lietas ar politisku krāsu

Ritums Rozenbergs,  NRA  08/22/07    Aloīzs Vaznis: «Vai mēs tagad dzīvojam pēc ASV diktāta?».

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild zvērināts advokāts, Ivara Godmaņa valdības iekšlietu ministrs Aloīzs Vaznis.

– Nesen intervijā žurnālam Nedēļa jūs drosmīgi analizējāt nejēdzības tiesībsargājošajā sistēmā. Daudzi citi arī tās redz, bet baidās par tām runāt. Kāpēc jūs nebaidāties?

– Pagaidām mums nav citu iespēju kā vienīgi runāt par šim problēmām.

Bet atbildēt uz jūsu jautājumu var, apskatot piemērus par pēdējā laika skaļākajām lietām. Visi redzēja, kā televīzijā uzstājās ģenerālprokurors un runāja nevis par Lemberga "veiktajiem noziegumiem", kuru dēļ viņš četrus mēnešus sēž cietumā, bet gan par "iespējamiem noziegumiem". Tas nozīmē, ka ģenerālprokurors nemaz nav pārliecināts, ka ir izdarīts kāds noziegums, nemaz jau nerunājot par to, ka atrasts vainīgais. Tātad netiek runāts par to, vai Lembergs ir izdarījis noziegumu; tiek spriedelēts par to, vai vispār noziegums ir izdarīts. Ja ģenerālprokurors atļaujas runāt par iespējamu noziegumu, tad tas jau ir pilnīgs absurds. Tas man nav saprotams. Tāpat man nav saprotams jaunajā Kriminālprocesa likumā paredzētais tirgus ar prokuroru un tiesu. Prokurors var teikt: "Vienosimies par to, ka tu esi noziedznieks. Tad tev būs mazāks sods un mēs nepārbaudīsim nekādus pierādījumus. Mēs piecu minūšu laikā to lietu čuk, čuk uztaisīsim, un visiem būs labi." Kaut ko tādu es nespēju iedomāties! Pat Staļina laikā kaut ko tādu neiedomājās. Tas nozīmē, ka tiesa var lemt par cilvēka vainu bez pierādījumu pārbaudes! Pietiek, ja jūs sakāt, ka esat vienojies ar prokuroru par to, ka esat vainīgs, un tas būs pamats, lai jūs notiesātu! Kur šeit ir loģika? Kāpēc tad vajadzīga tiesa? Es Iekšlietu ministrijā trīsdesmit piecus gadus nostrādāju operatīvajā darbā. Reiz notika uzbrukums Kuldīgas milicijas nodaļai, noslepkavoja dežurantu un nozaga ieročus. Atminos – kā vainīgie pieteicās vairāk nekā trīsdesmit cilvēku. Šis noziegums līdz pat šai dienai ir palicis neatklāts. Vainīgo nespējām atrast, lai arī pieteicās tik daudz cilvēku.

– Kāda ir motivācija nevainīgam pieteikties par vainīgo?

– Dažādas motivācijas. Piemēram, cilvēks sēž cietumā. Viņam kļūst garlaicīgi. Ja piešķirs aizdomās turamā statusu, viņu vadās uz pratināšanām, uzcienās ar kafiju, iedos uzpīpēt. Viņu bieži vadās, un ir cerība, ka viņš varēs aizbēgt.

– Kam šīs nejēdzības ir izdevīgas?

– Tām izziņas un izmeklēšanas iestādēm, kuru darbinieki neprot strādāt. Ja nav vajadzīgi pierādījumi, vienkāršāk strādāt. Viens no pēdējiem piemēriem ir šāds – Gulbenes rajona tiesai tika nodoti materiāli par tabakas izstrādājumu kontrabandu. Lietā bija vairāki apsūdzētie, bet nebija nekādu pierādījumu, it īpaši attiecībā uz manu klientu, kuru es aizstāvēju. Runāju ar prokuroru. Viņš saka: "Vienosimies! Atzīstiet vainu! Tiesā piecās minūtēs un bez pierādījumu pārbaudes iedos jums pāris gadu nosacīti!" Mēs ar klientu atbildam, ka nevaram vienoties, jo mums tas ir principa jautājums. Cita lieta, ja klients būtu vainīgs. Ja mans klients vienotos, tad visiem būtu labi, – noziedznieks noķerts, notiesāts, prokuroram labi, statistikai labi. Kā uz atzīšanās pamata bez pierādījumiem var notiesāt cilvēku? Runāt par vainu un vainas atzīšanu var tikai tad, kad tā ir pierādīta. Kaut kas tāds man pat prātā nevarētu ienākt!

– Solās būt vēl trakāk, jo Saeimā iesniegts tā dēvētais stukaču likumprojekts.

– Ar stukaču likumu ir tāpat. Arī agrāk tiesa, iztiesājot krimināllietu un tiesājot cilvēku, kurš izdarījis noziegumu, likuma noteiktajās robežās varēja ņemt vērā to, ka šis cilvēks ir palīdzējis izmeklēšanas iestādēm atklāt vēl citus noziegumus. Un, ja viņam pants paredz no pieciem līdz astoņiem gadiem ieslodzījumā, tad viņam var nedot astoņus gadus, bet sešus jeb piecus. Bet pēc stukaču likumprojekta iznāk tā, ka mēs ar jums aizejam un kopā aplaupām kasi, un tad, kurš no mums pirmais aizskries nostučīt, tam nebūs jāatbild, bet jāatbild būs tam, kurš nepaspēja pirmais nostučīt. Tas taču ir smieklīgi. Kļūst vēl vairāk smieklīgi, uzzinot, ka šis likumprojekts tiek piemērots vienam konkrētam gadījumam. Arī tas ir ārpus katras kritikas, ka likums tiek gatavots speciālam gadījumam.

– Kuram gadījumam?

– Tam pašam Lemberga gadījumam. Varbūt ir cilvēki, kuri varētu dot kaut kādas liecības pret Lembergu. Viņi liecības pret Lembergu var dot tikai tāpēc, ka kopā ar Lembergu kaut ko ir darījuši. Tas nozīmē, ka, vai nu viņiem jāsēž kopā, vai arī viņi neko nedrīkst teikt. Tāpēc vajag izkārtot tā, ka, ja viņi dod liecības, viņiem par saviem darbiem nebūs jāatbild.

– No kurienes aug kājas prokuratūras centībai vērsties pret Lembergu?

– Mēs esam neatkarīga valsts, vai ne? Tiesa pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu Lembergam. Nav svarīgi, vai šis lēmums ir labi vai slikti pamatots. Pēkšņi ASV sūtne prasa tiesas paskaidrojumus. Interesanta sistēma – sūtnis uzskata, ka viņam jāsaņem skaidrojums par Latvijas tiesas lēmumu. Sanāk, ka mēs tagad dzīvojam pēc ASV diktāta. Vai tas nozīmē, ka mums savas galvas nav? Vai tagad jādabū no turienes atļauja kādu iesēdināt jeb kādu atbrīvot? Sanāk, ka tiesai jāuzraksta paskaidrojums, uz kāda pamata pieņemts konkrētais lēmums. Iedomājieties, kāds skandāls sāktos, ja paskaidrojumus gaidītu Krievijas sūtnis šajā pašā lietā. Kā uz viņu bļautu – ar kādām tiesībām, kas viņš tāds ir, ko viņš iedomājas un tā tālāk... Ja, piemēram, mūsu vēstnieks ASV Pildegovičs gribētu kādu paskaidrojumu no ASV tiesas, tad, visticamāk, viņam būtu jāatvadās no amata. Kaut kas šeit nav īsti pareizi.

– Prokurors ar Lemberga pretiniekiem tiekas restorānā, savukārt ar Lembergu runā cietumā. Vai šeit nav kāda diskriminācija?

– Saprotu, ka operatīvais darbinieks var tikties ar cilvēkiem visur, arī krogā. Bet to nedrīkst darīt prokurors. Likumā gan nav noteikts, kurās telpās jāpratina, bet ir taču arī ētikas normas.

– Vai šis fakts neliecina par noteiktām prokuratūras simpātijām pret vienu no strīdā iesaistītajām pusēm?

– Tas liecina par zināmu subjektivitāti lietas izmeklēšanā. Par subjektivitāti un nejēdzībām kā tādām liecina arī Vaškeviča piemērs (1). Vaškevičam kratīšanā izņēma piezīmes, kurās bija informācija par nerealizētu operatīvo darbību. Kur ir garantija, ka šie materiāli nav parādīti potenciālajiem izpētāmajiem cilvēkiem, kuri varbūt pēc tam viņu arī spridzināja? Var jau teikt, ka sagadīšanās, bet ja šādas sagadīšanās ir vairākkārt? Kad kratīšanas laikā viņam pazūd fotogrāfijas un pēc tam ir sagadīšanās, ka tās parādās laikrakstā Diena? Izskatās, ka sagadīšanos ir pārāk daudz. Un tad tā jau vērtējama kā likumsakarība.

– Interesants ir arī piemērs ar Ventspils Naftas padomes priekšsēdētāju Mamertu Vaivadu, kuru KNAB aizturēja pie pusdienu galda ar eksprezidentu Ulmani.

– Es Ulmaņa vietā viņiem būtu uzmaucis zupas šķīvi galvā. Tā ir speciāla, apzināta varas demonstrēšana. Tā ir patvaļa. Vēl kāds piemērs – žurnālistes Jaunalksnes sarunu noklausīšanās lieta, kurā viens no apsūdzētajiem ir Raivis Freibergs (2). Freibergam kļūst slikti, viņš aiziet uz aptieku pēc zālēm, tur viņam paliek pavisam slikti un viņš zaudē samaņu. Aptiekas darbinieki izsauc ātro palīdzību, un viņu aizved uz Jelgavas slimnīcu, ievieto stacionārā. KNAB brauc uz slimnīcu, ņem viņu tur ciet un aizved uz KNAB biroju Rīgā, Alberta ielā. Man piezvana, ka mans klients atrodas Alberta ielā. Dodos turp. Redzu, ka cilvēks slikti jūtas – dzer ūdeni, svīst. Redzams, ka cilvēks ir slims. Tomēr viņu aizveda uz kameru, un man jāiet prom. Kolīdz esmu izgājis ārā, viņu sāk apstrādāt. Saklūp visi virsū un draud, cik slikti viņam būs, bet, ja viņš atteiksies no advokāta, tad viņam būs ļoti labi. Es otrā rītā eju uz KNAB, jo, pēc maniem datiem, viņu vajadzēja pratināt, bet man saka, ka mans klients no manis atteicies. Vaicāju klientam, vai tiešām tā ir. Viņš svīst un zem deguna bubina, ka atsakās no advokāta. Nākamajā dienā Freibergs nāk pie manis un stāsta, kā viņam sabrukuši virsū, sākuši iebiedēt un piespieduši atteikties no advokāta. Kā tā var izraut slimu cilvēku no slimnīcas un sākt iebiedēt? Es jau saprotu, ka nevienam nevajag patiesas liecības; visiem vajag tādas liecības, kādas ir iecerētas.

– Vēl nesen aktīvi tika tiražēta bauma par tā dēvētajām Lemberga stipendijām. Tajā pašā laikā ASV un miljardiera Džordža Sorosa fondi atklāti dāļā dažādas stipendijas valsts amatpersonām, un tā nav korupcija. Vai arī šeit nav dubultais standarts?

– Mūsu valstī ļoti oficiālas un ļoti nopietnas amatpersonas, sākot ar Valsts prezidentu un ģenerālprokuroru, nepārtraukti runā par kaut kādām baumām un paši apspriež kaut kādas baumas. Kas tas ir – stipendiātu saraksts? Mistērija. Pieņemsim, jūs atnākat pie manis, veicat kratīšanu un izņemat manu piezīmju grāmatiņu kur ierakstīts: "Marsietim – 127, Jobelim – 5." Vai tad uz tā pamata prezidenta un ģenerālprokurora līmenī var par kaut ko runāt? Tas ir augstākā mērā nenopietni. Visu laiku runā par stipendiātu sarakstu, par to, ka tūlīt būs stipendiātu saraksts. Prezidente pat aizgāja tik tālu, ka Saeimā paziņoja – ir sakārušies Damokla zobeni, kuri tūdaļ gāzīsies lejā. Kas tās par tirgus baumām? Ja jau ir kāds saraksts, tad lieciet to sarakstu galdā! Rodas jautājums – kā baumas par stipendiātiem parādījās laikrakstos, ja šāda informācija tika iegūta kriminālprocesuālo darbību laikā?

– Kāpēc tad neliek to sarakstu galdā?

– Tāpēc, ka nav pamata. Var jau būt, ka tādas piezīmes kādā kratīšanā izņemtā blociņā ir, kaut gan to neviens tā īsti nav redzējis. Uz kaut kādām piezīmēm būvēt pieņēmumus, nemaz jau nerunājot par apsūdzībām, nedrīkst. Nezinu, kā viņi to var atļauties.

– Izrādās, var. Pret Lembergu visi līdzekļi labi.

– Tā visa ir ļoti netīra politika. Es saprotu, ka ar tādām lietām varētu nodarboties zemā tirgus vai kroga līmenī. Bet, ja augstas valsts amatpersonas izmanto tik lētas metodes un ceļ debesīs baumas, tad kaut kas nav kārtībā.

– Atbilstīgi likumam KNAB ir premjera pārraudzībā. Izskatās, ka premjers KNAB rīcības uzskata par normālu parādību. Bet varbūt premjers pats ir savas pārraudzības iestādes sašņorēts?

– Rodas iespaids, ka viņam ir savs Ahilleja papēdis. Iepriekš visu laiku uzskatīju, ka ir četras varas: likumdošanas vara – Saeima, izpildvara – Ministru kabinets, tiesu vara – tiesu sistēma, un ir ceturtā vara – plašsaziņas līdzekļi. Bet pie kuras varas pieskaitāms KNAB, SAB un prokuratūra? Manuprāt, būtu normāli un loģiski, ja prokuratūra atrastos Tieslietu ministrijas sistēmā un KNAB – Iekšlietu ministrijas sistēmā. Tā, piemēram, iesniedzot stukaču likumprojektu, ģenerālprokurors, visticamāk, vēlējās sev lielākas tiesības nekā Romas pāvestam. Tad viņš būtu tas, kurš lemtu, kurš ir noziedznieks un kurš nav. Atminos, ka hitleriskajā Vācijā pie varas bija arī vairāki ebreju tautības pārstāvji. Aktualizējās jautājums par to, kā noteikt, kurš ir ebrejs un kurš nav. Tad Hermanis Gērings (3) ļoti dusmīgi noteica: "Es būšu tas, kurš pateiks, kurš ir ebrejs, kurš nav." Arī šeit ir līdzīgi – Maizītis būs tas, kurš pateiks, kurš ir noziedznieks, kurš nav noziedznieks, kurš ir jātiesā un kurš nav jātiesā, kurš ir labais noziedznieks, kurš – ļaunais.

Vēl viens spilgts piemērs ar grozījumiem drošības iestāžu likumā. Skaidrs, ka ir vajadzīgs likums, kas ļautu kontrolēt drošības iestādes. Latvijā viss ir citādi. Prezidente paziņo, ka viņai tas likums nepatīk, bet nepaskaidro, kāpēc. Cik es saprotu, tad galvenais strīds izraisījās par to, vai Saeimas komisijas var pieaicināt neatkarīgus ekspertus. Ja ir runa par operatīvās darbības kontroli, tad lēmums pieaicināt ekspertus ir ļoti pareizs. Tagad mēs esam nonākuši pie tā, ka KNAB, SAB un prokuratūra ir ārpus jebkādas kontroles. Valda pilnīgs absurds. Prezidentu var iepazīstināt ar operatīvās darbības materiāliem, bet premjeru nevar. Tas nozīmē, ka premjeram nevar uzticēties. Bet, ja jau premjeram nevar uzticēties, ja, pēc tiesībsargu domām, viņš ir žuļiks, tad jau viņam jāatkāpjas no amata. Kāpēc Strīķei var uzticēties, bet Godmanim ne? Tagad lietas tiek nostādītas tā, ka KNAB, SAB un prokuratūrā strādā godīgie cilvēki, bet pārējās struktūrās – ļaunie cilvēki. Tas viss ir politiskās spēles, tam visam apakšā ir politiska nokrāsa.

– Sanāk, ka patlaban reālā vara valstī pieder KNAB, SAB un prokuratūrai?

– Tā sanāk. Savukārt šo iestāžu vadītāji skrien pāri ielai atskaitīties.

– Tas ir – uz vēstniecību?

– Jā, kur gan citur.

(1) Vladimirs Vaškevičs – VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs.

(2) Raivis Freibergs – VID Finanšu policijas pārvaldes iekšējās drošības daļas priekšnieks, pret kuru ierosināta krimināllieta saistībā ar Latvijas Televīzijas žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos.

(3) Hermanis Gērings – viens no tuvākajiem Ādolfa Hitlera līdzgaitniekiem, reihsmaršals. Nirnbergas procesā notiesāts ar nāvessodu.

 

Jauna biedrība sāk vērtēt vēlēšanu sistēmu

Ināra Egle,  Diena  08/23/07    Vasaras sākumā dibinātā Vēlēšanu reformas biedrība trešdien padomes pirmajā sēdē ir vienojusies sākt esošās Saeimas vēlēšanu sistēmas izvērtēšanu, Dienu informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš (JL). Cilvēku neapmierinātība ar vēlēšanu sistēmu esot pamudinājusi sākt šo darbu. Kas ir laba vēlēšanu sistēma — šai tēmai būs veltīta biedrības konference 25.oktobrī.

Vēlēšanu reformas biedrības padomē piekrituši darboties vairāk nekā 20 sabiedrībā pazīstamu ekspertu, kuru vidū ir Lolita Čigāne, Arvīds Dravnieks, Aivars Endziņš, Ivars Ījabs, Jānis Ikstens, Arnis Kaktiņš, Egils Levits, Jānis Stradiņš. Par padomes priekšsēdi ievēlēts LU politisko zinātņu profesors Juris Rozenvalds, par vietnieku — Satversmes tiesas tiesneša palīgs Jānis Pleps. Vēlēšanu reformas biedrība reģistrēta šā gada 19.jūnijā.

Biedrības mērķis tās darbības sākumā nav iestāties par pašreizējās Saeimas vēlēšanu sistēmas aizstāšanu ar kādu citu sistēmu, bet gan pēc izstrādātajiem kritērijiem to izvērtēt. Līdz nākamā gada pavasarim plānots konstatēt, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas, un tās sagatavot apspriešanai, bet nākamajā rudenī nākt ar tām klajā un piedāvāt partijām, stāstīja V.Liepiņš.

 

Taupības laikmetā Kalvīša padomniekiem iegādātas jaunas mēbeles

LETA   08/23/07    Laikā, kad Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) aicina taupīt līdzekļus, valdības vadītāja padomnieku kabinetos parādījušās jaunas mēbeles - šokolādes krāsas rakstāmgaldi ar matēta stikla apdari, tiem pieskaņoti krēsli, dīvāni un plaukti, šodien vēsta laikraksts "Diena".

Tiesa, premjera biroja vadība uzskata, ka nebūtu korekti šos pirkumus vētīt valstī sāktās inflācijas apkarošanas kampaņas gaismā, jo triju biroju telpu aprīkošana bijusi ieplānota vēl pērnā gada budžetā, vien īstenota nesen.

Premjera preses sekretārs Arno Pjatkins "Dienai" uzsvēris, ka šie bijuši Valsts kancelejas (VK), ne biroja plānoti darbi, tādēļ viņš neko sīkāk par šīm iegādēm pateikt nevar. Pēcāk gan premjera juridiskais padomnieks, pērn arī biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Dzanuškāns atzina, ka "noteikti bijusi saruna par mēbeļu nomaiņu ar Valsts kanceleju". Tās rezultātā kanceleja triju telpu mēbelēšanai atvēlēja 7232 latus.

VK pārstāve Laine Kučinska skaidro, ka ik gadu VK nodrošinājuma departaments izvērtē Ministru kabineta telpu stāvokli, tādēļ 2006.gadā nolemts piešķirt līdzekļus premjera biroja telpu mēbelēm. Iepirkuma procedūra veikta jau pērnā gada beigās. Tā rezultātā pavasarī veikts viegls kosmētiskais remonts un izvietotas jaunas mēbeles telpās, kur atrodas sekretāru, Pjatkina, Dzanuškāna, premjera padomnieku Ilzes Stobovas un Oskara Baloža darbavietas.

Pajtkins uzsvēris, ka šie tēriņi tolaik šķituši "racionāli un pamatoti". "Šodien mēs droši vien atteiktos no šādiem tēriņiem," sacījis premjera pārstāvis, solot nākamā gada budžetā rūpīgi vētīt katru plānoto izdevumu pozīciju.

Arī tagadējais premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš (TP) laikrakstam uzsvēris, ka patlaban līdzīgi iepirkumi netiek plānoti. Savukārt Dzanuškāns informējis, ka premjera padomniekiem jāstrādā ar novecojušu datortehniku un nākotnē vajadzētu nomainīt arī to.

 

Intervija ar Arti Pabriku: Vēsa prāta pragmatisms

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  08/23/07    "Latvijas Avīzes" redakcijā viesojās ārlietu ministrs ARTIS PABRIKS. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Ministr, sakiet, lūdzu, kas ir Ārlietu ministrija Latvijā?

A. Pabriks: – Diezgan nemainīgi Ārlietu ministrija ar ministru priekšgalā ir visa Latvija ārpus Latvijas. Jebkuras norises pasaulē saistībā ar Latviju iet caur mūsu rokām un darbu. Un Ārlietu ministrija ir visas starptautiskās organizācijas, valstis un ārpasaules notikumi šeit. Mums ir aptuveni 750 darbinieki, gandrīz 40 vēstniecības un pārstāvniecības. Vadībā ir divas politiskas amatpersonas – ministrs un parlamentārais sekretārs, un tad ir valsts sekretārs ar vairākiem vietniekiem, kuri katrs atbild par savu direkciju. Mūsu pakļautībā ir Latvijas institūts, kam uzdots veidot valsts tēlu ārzemēs, un tas reizē ir spoguļattēls arī mums pašiem.

– Jums esot arī kāda ārlietu padome.

– Jā, tā ir konsultatīva rakstura diskusijas padome, kurā iekļauti cilvēki, kas nodarbojas ar ārpolitiskiem pētījumiem vai analīzi Ojārs Kalniņš, Pēteris Viņķelis, Žaneta Ozoliņa, Atis Lejiņš, Toms Baumanis, Aivis Ronis, Pauls Raudseps…

– Un vai Brands–Kehres kundze tur darbojas?

– Mēs mainījām padomes sastāvu pirms pusgada. Palika tie, kuri biežāk varēja atnākt uz padomi. Padomē ir arī Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore.

– Jūs esat runājis presē par pragmatismu politikā. Vai jūs nepateiktu, kas ir šis daudzkārt lietotais "pragmatisms", jo par to izsakās arī jūsu personāls un Kalvīša kungs un viņa "ministrs" Pjatkina kungs. Ko praksē nozīmē pragmatisms, kad Krievijas vēstnieks taisa troksni Bauskā ap vienu akmeni?

– Nākot no sabiedrisko zinātņu lauka, atšķirībā no eksaktajiem domātājiem mums varbūt ir vairākas definīcijas vienam un tam pašam fenomenam. Tas nozīmē, ka divi plus divi ir ne tikai četri, bet gan pieci, gan trīs. Līdz ar to pragmatisms manā izpratnē būtu tas, ka mēs konkrēto ārpolitisko fenomenu analizējam saskaņā ar Eiropas tradīcijām un cenšamies tam rast racionālo risinājumu vai piedāvājumu. Reālajā dzīvē pragmatisms nozīmē atturēšanos no nevajadzīga populisma, to, ka lietas vairāk izsver "par" un "pret", kā to dara Temīda. Vai tas vienmēr iespējams? Nē, tāpēc, ka cilvēks pats par sevi ne vienmēr ir racionāla būtne. Attiecībā par Bauskas akmeni man bija saruna ar Krievijas vēstnieku dienu pirms tam, kad viņš nāca klajā ar saviem izteikumiem presē. Man bija radies iespaids, ka sarunā ar žurnālistiem viņš pauda savu notikumu redzējumu citādā gaismā nekā iepriekš, atnācis pie manis. Sekoja mana reakcija uz Kaļužnija kunga izteikumiem, jo, lūk, man šķita, ka viņš vis nerīkojas pragmatiski, bet kādu citu motīvu vadīts. Proti, vai nu nezināšanas vadīts, vai tādu iemeslu dēļ, par kuriem man grūti spriest. Presē publicētie Kaļužnija izteikumi neliecināja par divu valstu attiecību veicināšanu.

– Man gan šķita, ka viņš ļoti labi apzinājās, ko izraisa. Cik ticami ir paziņojumi par draudzību, ja tajā pašā laikā cilvēks ir gatavs no mušas izpūst ziloni!

– Šīs lietas uzkarsēšana neveicina kaimiņvalstu attiecības, vēl vairāk – tā rada nepareizu priekšstatu par to, kas notiek mūsu valstī, un rada iespēju zināmiem politiskiem spēkiem iegūt papildu balsis vēlēšanās, kuras gan vēl ir ļoti tālu.

– Vārdu sakot, jūs diezgan aukstasinīgi izturējāties pret to un nekādu sašutumu neizteicāt?

– Man liekas, ka mana reakcija bija adekvāta.

– Nekur nav dzirdēts par Kaļužnija atvairīšanos – vai dieniņ, es taču aplami izpratu situāciju!

– Es pieļauju, ka nākotnē šī lieta būtu pārrunājama Latvijas vēstniecībai Maskavā ar Krievijas Ārlietu ministrijas centrālo aparātu.

– Pirms tam Kaļužnija kungs paspēja neielaist Krievijā profesoru Strodu. Vai tas arī bija kādas neizpratnes dēļ? Latvija turpretī ielaida tādu kungu kā žirinovskieti Mitrofanovu.

– Par personu ielaišanu vai neielaišanu valstī…

– … jūs neatbildat?

– Atbildu daļēji. Ārlietu ministra varā ir par personu "non grata" atzīt jebkuru cilvēku. Tomēr ir daži apstākļi, kas jāizsver. Ja ir zināms, ko šeit konkrētie cilvēki darīs, apzinoties riskus, apzinoties pozitīvo, var lemt par personu ielaišanu.

– Pragmatiski apzinoties. Es domāju, ko gan krietnais profesors Strods, 80 gadus vecs kungs, varētu apdraudēt lielajā Krievijā?

– Profesora Stroda galvenais trumpis vienmēr bijušas viņa lielās zināšanas.

– Un tāpēc nevar laist Krievijā iekšā. Redziet, ministr, kad jūs sakāt "pragmatisms", atmiņā nāk, ka Rainim ir dzejolis "Prātīga rīcība". Tur teikts, ka var kalpot varai un patvarai, jāievēro mērenība, remdenums un nekas nav jādara, ja nav sagaidāma peļņa. Vai mēs prgamatisma vārdā nepakļaujam ārpolitiku kādas citas valsts interesēm? Jūs esat izteicies, ka nevajag vienmēr potītēs bakstīt ar adatu, – vai tas nozīmē nebojāt Krievijas labo noskaņojumu?

– Galvenais ir strādāt savas valsts interesēs. Ja jūs domājat, ka mēs zem pragmatisma definīcijas paliekam ko kaitējošu valsts interesēm – vai ekonomiski, vai politiski un starptautiski –, tad tas nav tas, ko mēs patiesībā saprotam ar šo vārdu. Pragmatisms arī ir tikai viens no instrumentiem valsts mērķu un pozīciju nostiprināšanā. Es pragmatisma definīcijā nelieku neko citu kā tikai vēsu prātu.

– Vai tas nevarētu būt praktiskums, prātīgums?

– Vai tad jūs gribētu, lai ārpolitikā lēmumus pieņemtu nepraktiski un tuvredzīgi?

– Nu redzat, piemēram, BBC apklusināšana Krievijā – tā taču ir divu valstu lieta, vai ne?

– BBS pēc antenas maiņas, starp citu, sliktāk dzird arī Latvijā, kaut saturā tā ir viena no kvalitatīvākajām raidstacijām.

– Krievijā acīmredzot drusciņ citādāk domā. Vai šādas attieksmes kā profesora Stroda neielaišana, jo viņš par gudru, netraucē mūsu humanitārai sadarbībai?

– Kā ārlietu ministram man jāsaka – humanitāro attiecību lauciņš varētu būt daudz vairāk izkopts, nekā tas ir pašlaik.

– Kad viesojās rūpnieks Meļņika kungs, viņš apstiprināja, ka biznesa lietas sokas, bet ieminējās, ka esot arī kāda "humanitārā darba grupa". To gan Meļņiks nezināja teikt, ar ko šī grupa nodarbojas.

– Starpvaldību komisiju līmenī pārāk daudz izdarīts vēl nav, taču mēs varētu gan izdarīt, piemēram, runājot par latviešu kopienas izglītību Krievijā. Kremlim būtu citas intereses, jo, kā atgādināja ministrs Lavrovs tikšanās reizē Malmē, viņus turpināšot interesēt t. s. krievvalodīgo stāvoklis Latvijā. Šādās sarunās nav svarīgi, kā sauc darba grupu. Svarīgi ir, kāds būs sarunu saturs, vai stingri noturēsim savas pozīcijas. Izskanējušās runas par nepilsoņu municipālo vēlēšanu tiesībām nesastaps pretimnākšanu no Latvijas puses.

– Vai tāds priekšmets kā vēlēšanu tiesību piešķiršana kādai grupai Latvijā vispār ir starptautisks vai divu valstu sarunu objekts? Tā ir mūsu iekšējā lieta.

– Pilnīgi pareizi. Bet mēs nevaram liegt otras valsts politiķiem šādus jautājumus uzdot. Būtiski, lai viņi saņemtu pareizas un izsmeļošas atbildes.

– Un atbildē pateikts: atvainojiet, tā nav jūsu darīšana?

– Apmēram tā.

– Zatlera kungs ar lielu gatavību neraujas braukt uz Kremli, izturas rezervēti. Protams, zināmos apstākļos, agrāk vai vēlāk šāds brauciens var notikt. Vai tad tas nav aprēķināms pēc mūsu iekšējām interesēm, nevis tikai lai kādu gabalu paietos pa sarkani izklāto kājceliņu? Ko gan pašreizējā attiecību posmā Latvija būtu ieguvusi? Vai arhīvi ir atdoti atpakaļ?

 – Nav, bet tas viss ir sarunu objekts. Ar Krieviju problēma ir tāda, ka no abām pusēm neesam spējuši atvēlēt tik daudz laika, lai pasēdētu pie galda un mēģinātu panākt kādu virzību. Prezidenta vizīti tuvākajā laikā uz Maskavu neplāno. Es pieļauju, ka vizīte kaut kad notiks, bet tai ir jābūt ar kādiem ieplānojumiem un saturu. Jautājumi par arhīviem, par Latvijā uzņemtām televīzijas filmām ir darba kārtībā.

– Interesanti, kāda ir ārzemju attieksme pret prezidentu maiņu Latvijā? Kā uzņemts Zatlera kungs? Jūsu preses dienests droši vien salasījis kādu summu no labiem un sliktiem vērtējumiem.

– Pirmās atsauksmes ir ļoti labas. Prezidentu maiņu vienmēr uztver ar nogaidīšanu – kas tad tagad notiks? Starptautiskos izdevumos uzsver, ka prezidentam ir ļoti lielas iespējas. Viņš ir sava ceļa gājējs. Viņam ir laba angļu valoda. Man gan šķiet, ka īstais vērtējums vēl ir priekšā, varbūt pēc kāda pusgada, un šonedēļ Zatlera kungam ir pirmā vizīte ziemeļvalstīs – uz Somiju.

– Kādas būs pārmaiņas Ārlietu ministrijas sadarbībā ar jauno prezidentu?

– Sadarbība iesākusies ļoti labi, domāju, tā arī turpināsies. Izveidojusies jauna, ļoti laba prezidenta komanda ar Andri Pelšu, ārlietu padomnieku, ar Eduardu Stipro, kancelejas vadītāju, – abi nāk no mūsu ministrijas. Man nav bažu par nākotni, jo ir gan institucionālā saskaņa, gan, manuprāt, personīgā saprašanās.

– Nesen lasīju Jurkāna kunga stipri nesaudzīgo vērtējumu tam, kā Ārlietu ministrija veido – neveido attiecības ar Maskavu. Tā sapratu, kamēr viņš nekļūs ārlietu ministrs, tikmēr nekas neies pareizās sliedēs.

– Lasot ārlietu kritiķus, bieži rodas doma: ek, visu vajadzēja darīt gaužām citādi. Iespējams, pēc desmit gadiem, kad vairs nebūšu šīs nozares ministrs, arī es būšu nesaudzīgs pret tiem, kuri sekos man šajā karjerā. No tagadējām pozīcijām uzskatu, ka mūsu sakari ar visām valstīm iedibinājušies daudzmaz pozitīvi. Vienīgi ar Krieviju situācija ir nedaudz sarežģītāka, tas saistīts ar beidzamo divdesmit gadu notikumiem. Taču, tā kā esam kaimiņvalstis, kāpēc gan nevarētu, es uzsveru – savu interešu labā – šīs attiecības laiku pa laikam intensificēt?

– Jurkāna kungs bieži bijis neapmierināts ar sev raksturīgo kriticismu, un arī Kaļužnija kungs dzīries mūs pamācīt būt patstāvīgākiem, neklausīties tik daudz, ko runā Vašingtona un Brisele. Izdevīgums esot pavisam citā pusē. Vai šādi padomi, bieži atkārtoti, nekļūst apnicīgi gan vienkāršiem pilsoņiem, gan Latvijas ārlietu ministram?

– Vieniem tas šķita par daudz pacietīgi, citiem pārāk asi, bet mana reakcija uz Kaļužnija izteikumiem par Bausku bija gan pietiekami nosvērta, gan arī principiāla un atbilstoša tādām kā, teiksim, Kaļužnija kunga diplomātijas īpatnībām.

– Vai Krievijas vēstniekam atļautas kādas īpatnības citu vēstnieku priekšā?

– Dažas lietas personībām pēc 40 – 50 gadu vecuma sasniegšanas ir grūti mainīt un to ievērošana atkarīga no institūcijām, kuras šīs personas nosūta uz attiecīgo valsti par vēstniekiem.

– Vai rekomendācijas tuvināties nav izraisījušas interesi pārējo valstu vēstnieku vidū?

– Citi vēstnieki pārzina manu pozīciju, ne sliktāk par mani zina kolēģa Kaļužnija diplomātiskās īpatnības. Līdz ar to papildu jautājumi nerodas. Diplomāti – varbūt atšķirībā no dažiem mūsu zemes pilsoņiem – vairāk tic ārlietu ministram.

– Vai par viņiem priecāties vai līdzi just, ka tik stingra šī ticība, bet gluži bez mēra jau nu diez vai diplomātijā viens otram uzticas. Mūsu lasītāju bažas gan ir daudzkārt nepārprotami izteiktas. Šeit palielinoties Krievijas ietekme.

– Viena lieta ir labas ekonomiskās divpusējās attiecības. Nenoliedzami, Latvijai vajag ārvalstu investīcijas, bet ir būtiski saprast, cik daudz un vai šos ieguldījumus saista ar konkrētām politiskām aprindām. Te es runāju par jebkuru valsti. Svarīgi arī saprast, ka nevienā zemē nav ieteicams investīciju dēļ kādā sfērā pieļaut monopolstāvokli. Kaut no pašas draudzīgākās valsts saņemot naudu. Te jābūt dažādu valstu ieguldījumiem dažādās nozarēs, lai panāktu ekonomisko līdzsvaru. Nevaram atstāt nedz investīcijas, nedz saimniecisko sadarbību simtprocentīgi tā saucamā brīvā tirgus rokās iekšējai noregulēšanai. Tas ir ideāls stāvoklis ultraliberāļiem teorijās un grāmatās. Reālajā dzīvē tam vienmēr ir politiskais saturs un politiskās sekas. Pat liberālākās valstis pasaulē tomēr nekad un nekur nerunā, piemēram, par pilnīgi brīvu tirgu kodolenerģētikā.

– Mums, paldies Dievam, kodolenerģētikā nav ko pirkt un nav ko pārdot.

– Mums tas var būt, ja celsim atomstaciju kopā ar lietuviešiem.

– Nē, nē, tās lietas ir vienkāršākas, jūs gan ar Kaļužniju, gan ar Lavrova kungu, kuru te gaidāt ar lielu prieku…

– … jo tikties ar otras valsts kolēģi vienmēr ir prieks.

– Jā, un no viņiem vienmēr dabūsiet dzirdēt – tiklīdz ievedīsiet divvalodību, visiem piešķirsiet pilsonību, tā nafta un kravas plūdīs straumē. Krievija kļūs labāka, vairāk pārdos, vairāk pirks.

– Tādi izteicieni vairāk atgādina itin kā šantāžu, izspiešanu – tas nav pieņemami.

E. Līcītis: – Kad pārcelsieties uz Ārlietu ministrijas jaunatgūto un izremontēto ēku Valdemāra ielā.

– Es ļoti ceru, ka valsts svētkus 18. novembrī svinēsim šajās telpās.

– Viens bijušais ārlietu ministrs, kurš tagad kalpo par sūtni Londonā, izteicās, ka viņam kā ministram būtu nepatīkami pa sava kabineta logu vērot Kārļa Ulmaņa pieminekli iepretim un ka to vēl redzētu viņa ārzemju viesi. Jums nav pretenzijas pret skatu pa logu?

– Pieļauju, ka tiem, kuriem nepatīkami skatīties pāri Valdemāra ielai uz apkārtējo ainavu, to nemaz nevajadzēs darīt.

V. Krustiņš: – 2005. gada avīzes "Diena" komentārā rakstīts: "Latvijas un Krievijas attiecību pamatjautājums, par kuru kompromiss nav iespējams, ir Latvijas okupācija, ko Kremlis kategoriski atsakās atzīt." Tepat tālāk teikts, ka ministrijā esot apspriesta iespēja nelietot vārdu "okupācija", aizstājot to ar "inkorporāciju", "aneksiju". Citur tas atkārtots sakarā ar Krievijas un Latvijas robežlīguma slēgšanu. Kā īsti ir "okupācijas" vārdu mūsu leksikā, vai tas ir tabu?

– Avīzē pareizi uztvertas Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes. Šajā jautājumā mūsu divu valstu viedokļi saduras visasāk. Augstākās Krievijas amatpersonas pagaidām nav centušās nākt Latvijai pretī un šīs lietas atzīt. Tajā pašā laikā tas nemaina mūsu nostādnes.

– Vai pragmatisms tomēr nemudina okupācijas jēdzienu aizstāt ar inkorporāciju utt.?

– Pragmatisms nekādā ziņā nemudina uz vēstures falsifikāciju.

E. Līcītis: – Vai iekšpartijiski arī jūs, Tautas partijas valdes loceklis, tāpat kā jūsu kolēģis ministrs Štokenbergs satraucaties par nepieciešamību rīkot atklātu sarunu partijā par atvadīšanos no dažām 90. gadu varas izmantošanas metodēm?

– Man, valdes loceklim, svarīgi, lai mēs diezgan bieži sanāktu kopā un atklāti izrunātu politisko situāciju, pēc tam pieņemot lēmumus un tos izskaidrojot. Es savu darba kārtību kā ārlietu ministrs veidoju pats.

V. Krustiņš: – Ārpus partijas gribas un ziņas?

– Galvenās nostādnes TP ārpolitikā parasti tapušas ar manis paša līdzdalību, un līdz šim neesmu pamanījis kādas pretrunas. Ja kāds mani spiedīs pieņemt lēmumus, kādus es negribu pieņemt, tad droši vien būs jāmaina amats.

E. Līcītis: – Daži jau paguvuši aizsūtīt jūs par vēstnieku uz Vāciju, lai ārlietu ministra vietu atbrīvotu Riekstiņa kungam.

– Man ir iespaids, ka cilvēks pēc 40 gadiem kā es daudz vairāk domā par to, ko viņš darīs šodien, nevis pēc pieciem gadiem vai vēl nepārredzamākā nākotnē aiz horizonta. Man pagaidām nav citu plānu kā strādāt pašreizējā amatā.

– Citiem varbūt ir citi plāni.

– Dieva griba ir nezināma.

V. Krustiņš: – Runā, kuram ministram kādu rokādi sarīkot, lai Kalvīša biroja vadītājam būtu vieta.

– Riekstiņa kungs iestājās tajā pašā partijā, kur arī es esmu, un būšu tikai priecīgs, ja viņam piedāvās citu pēc spējām atbilstošu darbu. Domāju, ka arī pašreizējā nav slikta vieta, bet piedāvājuma gadījumā viņš pats droši vien visu novērtēs.

– Tā dīvaini ir, ka cilvēku ar lielu administratīvā darba pieredzi atvelk no Amerikas, ieliek vienā amatā un gandrīz tūlīt meklē, kā viņu no šī amata dabūt prom.

– Daudzi partijas biedri uzskata, ka gan Riekstiņa kungs, gan citi jaunāki mūsu kolēģi ir ļoti spējīgi, un no TP attīstības viedokļa ir svarīgi, lai jau ilgu laiku pirms vēlēšanām šiem "svaigajiem" politiķiem būtu dota iespēja sevi parādīt. Es tikai priecāšos, ja Riekstiņa kungs savā jaunajā politiskajā ampluā iespētu sevi parādīt.

– Jūs runājat par amatu pie Kalvīša vai kādu citu ampluā.

– Es runāju gan par šo amatu, gan par jebkuru citu iespējamo, jo Māris Riekstiņš politikā ir ļoti īsu laiku. Ja viņš grib iet tālāk, ilgāk uzturēties politikā, tad jāieņem pēc iespējas atbildīgāks amats, lai var redzēt, vai šeit ir lietaskoks vai ne.

Vēl šajā sarunā simboliski gribu skart vienu jubileju. Ceturtdien, 23. augustā, ir ne tikai Molotova–Ribentropa pakta kārtējā gadskārta, bet aprit 20 gadi, kopš tauta demonstrācijā iznāca pie Brīvības pieminekļa un pirmoreiz iezīmēja "kalendāra nemierus". Man personīgi šis datums ir svarīgs, jo pirmoreiz pats kā students piedalījos šajā pret padomju varu vērstajā demonstrācijā. Es atgādinu to, ko neklātos aizmirst un vajadzētu atzīmēt.

 

ST izbeidz tiesvedību dubultpilsonības lietā

DELFI  08/23/07    Satversmes tiesa (ST) izbeigusi tiesvedību dubultpilsonības lietā, portālu "Delfi" informēja ST preses sekretāre Līna Kovalevska.

ST lietu ierosināja par Pilsonības likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta un 9.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 91.pantam.

Lieta ST bija ierosināta pēc Marka Locova un Diānas Locovas konstitucionālās sūdzības. Marks Locovs ir Izraēlas un Latvijas pilsonis, taču viņa meita, kas ir dzimusi Izraēlā, netika reģistrēta kā Latvijas pilsone, vienlaikus saglabājot Izraēlas pilsonību. Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka tādā veidā tiekot pārkāpts vienlīdzības princips.

Tiesa secināja, ka šajā lietā Pilsonības likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkts netika piemērots, taču piemērota šā panta trešā daļa, kas noteic, ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – ārvalstnieks un abu vecāku pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, bērna pilsonību nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties. Tā kā apstrīdētā norma attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem nav tikusi piemērota, tā nav radījusi viņu pamattiesību aizskārumu.

Savukārt Pilsonības likuma 9.panta pirmā daļa attiecas vienīgi uz pilsonības iegūšanu naturalizācijas ceļā. ST secināja, ka šī norma neliedz atzīt ārvalstī dzimušu un ārvalsts pilsonību ieguvušu Latvijas pilsoņa bērnu par Latvijas pilsoni, ja vecāki vienojušies par Latvijas pilsonību savam bērnam un vienošanos darījuši zināmu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai. Tā kā attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju meitu nebija pamata piemērot Pilsonības likuma 9. panta pirmo daļu, nav pamata izvērtēt minētās normas atbilstību Satversmei.

Lēmums par tiesvedības izbeigšanu ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Iespējams, prokuratūra par nelikumīgu naudas pieņemšanu tur aizdomās Emsi

LETA  08/24/07     Jau tuvākajā laikā Ģenerālprokuratūra, iespējams, vērsīsies Saeimā ar lūgumu lemt par imunitātes noņemšanu Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim (ZZS), kurš tiekot turēts aizdomās par nelikumīgu naudas pieņemšanu, šodien raksta interneta medijs "Republika.lv".

Emsis un viņa labā roka Viesturs Silenieks (ZZS) jau esot snieguši liecības Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojam (KNAB), kurš tālāk lietu nodevis Ģenerālprokuratūrai.

"Republikas" rīcībā esošā informācija liekot noprast, ka apsūdzība Emsim varētu tikt izvirzīta par vienu no diviem vai abiem pantiem - vai nu par nepatiesas informācijas sniegšanu tiesībsargiem, vai arī par daudz smagāku pārkāpumu - kukuļņemšanu.

Telefonsarunā ar "Republiku" Emsis strikti norādījis, ka ir parakstījis iesniegumu, kurā apņemas nevienam neizpaust informāciju par lietas saturu. Turklāt viņš paziņojis, ka par raksta autoriem ziņošot arī prokuratūrai par rupju iejaukšanos izmeklēšanā.

Kā raksta "Republika", pagājušā gada rudenī, uzreiz pēc jaunās Saeimas darba sākšanas, Emsim no darba portfeļa it kā esot pazudusi nauda - 10 000 ASV dolāru (5200 lati) skaidrā naudā. Portfelis ar vērtīgo saturu pazaudēts Ministru kabinets. Iesaistot dažādus tiesībsargus, esot atrasts naudas piesavinātājs - viesmīlis, kurš apkalpoja Ministru prezidenta ēdamzāli valdības mājā. Pie iespējamā vainīgā esot atrasta arī daļa no naudas - 10 000 dolāru vietā atlikuši vairs tikai 6500 ASV dolāri (3380 lati), raksta "Republika".

Emsis savos paskaidrojumos tiesībsargiem, iespējams, norādījis, ka pazuduši 10 000 dolāru, taču, tā kā neko vairāk pie piesavinātāja atrast nav izdevies, iesniegums esot pārrakstīts, minot summu 6500 dolāru apmērā.

Kā norāda izdevums, skaidras naudas apjoms un tās esamība Emša portfelī radījis aizdomas KNAB pārstāvjiem, kuri šī iemesla dēļ, iespējams, uzsākuši izmeklēšanu pret pašreizējo Saeimas spīkeri. Paskaidrojumus birojam esot sniedzis ne tikai Emsis, bet arī viņa partijas biedrs Silenieks.

Amatpersonas skaidrojušas, ka Emsis esot vēlējies savas saimniecības vajadzībām iegādāties traktoru, tādēļ vērsies pie kāda sava paziņas ar lūgumu aizdot minēto summu. Paziņa piekritis. Aizdevumu Emsis no labvēļa nav saņēmis ar bankas pārskaitījumu vai pats personīgi, bet to viņam atgādājis Silenieks.

Pēc tam Emsis esot devies uz Ministru kabineta ēku, kur notikusi koalīcijas partneru tikšanās. Tur arī Emsis esot neveiksmīgi aizmirsis savu portfeli, visticamāk, premjera ēdamzālē. Tomēr tiesībsargi vairāk sliecoties domāt, ka nekāds aizdevums reāli nav noticis un ka Silenieka savam priekšniekam nodotā nauda varētu tikt definēta savādāk, raksta "Republika".

LETA jau ziņoja, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis noraida tā saucamo "Lemberga stipendiātu saraksta" jēdzienu, tomēr atzīst, ka gan partijām, gan atsevišķām personām esot maksātas ievērojamas naudas summas. Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" Maizītis sacīja, ka summas esot mērāmas simtos tūkstošos latu. Saistībā ar šo naudas summu saņemšanu Maizītis minēja gan pašlaik politikā aktīvus cilvēkus, gan arī tādus, kas politikā aktīvi vairs nedarbojas.

Kā ziņots, neoficiāla informācija liecina, ka šajā jautājumā tiesībsargiem varētu būt nopietnas pretenzijas pret vienu no Latvijas visaugstāk stāvošajām amatpersonām.

 

LPP un LC pārtaps vienā partijā

Liene Barisa,  NRA  08/24/07    Politologs: Šleseram ir izdevies likvidēt Latvijas ceļu.

Šā gada sākumā Latvijas Pirmās partijas (LPP) kongresā Ainārs Šlesers apņēmās izveidot jaunu partiju, kurā būtu vismaz 10 000 biedru un kas Latvijā apvienotu dažādu tautību iedzīvotājus. Dzimšanas diena šādai – pēc skaita ceturtajai – A. Šlesera iecerētajai partijai, kurai būtu jāpiepilda ambiciozie plāni, acīmredzot paredzama rīt, kad LPP, savienības Latvijas ceļš (LC) un reģionālo partiju kongresā kopīgi paredzēts dibināt jaunu centrisku politisku spēku ar nosaukumu – LPP/LC.

Kongresā plānots pieņemt apvienotās partijas programmu un statūtus, ievēlēt partijas vadību, kurā vismaz līdz nākamajam kongresam būšot divi līderi – A. Šlesers un Ivars Godmanis, kā arī vienotu valdi. LPP/LC preses sekretārs un valdes loceklis Edgars Vaikulis gan skaidroja, ka šobrīd sagatavotā programma ir tikai preambula. Kongresā par to vēl diskutēšot, bet pēc tam partijas nodaļām tiks uzdots izstrādāt detalizētu programmu.

Politologs Ivars Ijabs, runājot par LPP un LC apvienošanos, gan ironizēja, ka principā A. Šleseru varot apsveikt: "Kā jaunajam censonim viņam faktiski ir izdevies tas, kas nav izdevies Andrim Šķēlem – likvidēt Latvijas ceļu." Viņš gan atgādināja, ka LC bojāeja sākās jau līdz ar neiekļūšanu 8. Saeimā, kad to pameta daudzi ceļinieki un palika tikai dažas tādas spilgtas personības kā Andris Bērziņš, I. Godmanis un Kārina Pētersone. Taču, pēc politologa domām, ar šo apvienošanas LC pastāvēšanai tiks pielikts punkts, turklāt ceļiniekiem šajā apvienībā jau līdz šim acīmredzami bijusi mazākā brāļa loma.

Bažas, ka, izveidojot vienu partiju, LPP varētu apēst LC, izskanējušas jau iepriekš, jo īpaši paša LC biedru rindās, kas nav rimušas arī tagad. Jau agrākajos kongresos daudzi LC biedri, tostarp Aija Poča, Eduards Ikvilds un citi, piesardzīgi vērtēja šādu sadarbību. Turklāt galīgais lēmums LC vēl nav pieņemts. Tāpēc sestdien stundu pirms LPP/LC apvienošanās uz savu kongresu pulcēsies LC biedri, lai noklausītos I. Godmaņa ziņojumu par politisko situāciju un apvienošanās nepieciešamību.

Par to, ka LC apvienošanos atbalstīs, gan neesot jāšaubās, jo nopietnākās diskusijas līdz šim jau notikušas partijas nodaļās.

Taču no četriem reģionālajiem partneriem jaunajā partijā iekļaušoties tikai divi – Mēs savam novadam (Latgalē pārstāvēts politisks spēks) un Vidzemes apvienība. Savukārt partija Ogres novadam un Rīgas Apriņķa novadu apvienība ar iekļaušanos LPP/LC nesteidzas. Jau iepriekš šo partiju līderi norādīja uz nopietnas diskusijas nepieciešamību par gaidāmo apvienošanos, liekot noprast, ka raugās uz šo ieceri skeptiski.

Rīgas Apriņķa novadu apvienības vadītājs Normunds Breidaks Neatkarīgajai atzina, ka viņa vadītā apvienība kā patstāvīga politiska organizācija gan domājot palikt kā LPP/LC sadarbības partneris – apvienības pārstāvji būšot klāt arī rīt notiekošajā apvienošanās kongresā. Taču, pēc N. Breidaka teiktā, apvienība turpināšot gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, bet iekļūšana Saeimā nav viņu mērķis. Tāpēc neesot nepieciešamības iesaistīties partijā. Viņš gan ļāva noprast, ka apvienība zināmā mērā vīlusies savos partneros, tāpat kā citās Saeimā pārstāvētajās partijās, jo "ne pušplēsta vārda netika aizlikts" par reģionālā līmeņa pašvaldību izveides nepieciešamību.

Jāatgādina, ka LPP un LC biedrošanās allaž tikusi vērtēta arī kā aprēķina laulības, kuru pamatā drīzāk ir ekonomiski apsvērumi, jo abas partijas pārstāv pretrunīgas ideoloģijas - konservatīvo un liberālo. Taču kā jauna partija LPP/LC pat tās pamanījusies sabāzt vienā maisā, programmas preambulā norādot, ka jaunās partijas mērķis būs "sabiedrība, kurā apvienojas konservatīvisms kā pārbaudītu vērtību kopums un liberālisms kā izskaidrotu un pamatotu pārmaiņu nepieciešamība visu Latvijā dzīvojošo cilvēku labā".

I. Ijabs gan atzina – jau līdz šim abas partijas tomēr parādījušas, ka diezgan labi spēj darboties kopā. Tāpēc, pēc viņa domām, LPP/LC varēs pastāvēt arī kā viena partija. Taču zināmas pretrunas tik un tā palikšot. Piemēram, grūti atbildams būs jautājums, kā vienā partijā var būt I. Godmanis un Jānis Šmits, divas absolūti pretējas personības. "Reliģiozs ekstrēmists pret politiski saprātīgu pieredzi – tas var radīt neizpratni elektorātā – kas tad viņi īsti ir? Jo tiem, kam patīk Šmits, noteikti nepatīk Godmanis, un otrādi," vienu no problemātiskajiem apvienošanās aspektiem raksturoja I. Ijabs. Jau iepriekš I. Godmanis vairākkārt uzsvēris, ka nevajadzētu jaukt kopā reliģiju un politiku. Tāpat LC un LPP domas īsti nav saskanējušas seksuālo minoritāšu jautājumā.

Neviennozīmīga nostāja LPP un LC bijusi arī saistībā ar Saskaņas centra iespējamo tuvināšanos. Lai gan arī LC allaž iestājies par minoritāšu jautājuma risināšanu, I. Godmanis iepriekš norādīja, ka SC ar LC tomēr ir domstarpības daudzos jautājumos.

 

Šlesers: Kredītiestādei Pasta bankas izveidē būs jāiegulda vismaz Ls 50 miljoni

LETA  08/24/07    Bankai, kas ar Latvijas Pastu sadarbosies Pasta bankas izveidē, tās attīstībā būs jāiegulda vismaz 50 miljoni latu, šorīt intervijā Latvijas Radio informēja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Pēc viņa teiktā, Latvijas Pasta partneris jāatrod tuvāko mēnešu laikā un līdz gada beigām ir jāvienojas par sadarbību, tāpēc tuvākās nedēļas laikā tiks izsludināts konkurss par stratēģiskā partnera piesaisti.

Šlesers cer, ka komercbanku vidū būs interese iesaistīties Pasta bankas izveidē. Viņaprāt, Pasta bankas izveide ir perspektīva, tāda darbojas, piemēram, Skandināvijā.

Satiksmes ministrs uzsvēra, ka mērķis ir saglabāt Latvijā pēc iespējas plašāku pasta nodaļu skaitu, pārveidojot tās par Pasta bankas nodaļām, kurās būtu apvienota pasta nodaļa, bankas nodaļa un veikals.

Jau ziņots, ka valdība augustā atbalstīja ieceri izveidot jaunu uzņēmumu - Pasta banku - nolūkā atrisināt Latvijas Pasta finanšu problēmas.

Lai izveidotu Pasta banku, no Latvijas Pasta tiks nodalīts pasta nodaļu tīkls un Maksājumu pakalpojumu dienests, kas tiks ieguldīti jaunveidojamajā uzņēmumā, ieceri iepriekš skaidroja Satiksmes ministrija.

Iecerēts, ka stratēģiskais partneris uzņēmumā ieguldīs bankas dibināšanai nepieciešamo pamatkapitālu, kā arī veiks nepieciešamās investīcijas pasta nodaļu tīkla pielāgošanai Pasta bankas vajadzībām.

Veidojot Pasta banku, tiks paplašināts visiem valsts iedzīvotājiem pieejamais finanšu pakalpojumu klāsts, kā arī radīti papildu ieņēmumi Pasta bankas īpašniekiem - Latvijas Pastam un stratēģiskajam sadarbības partnerim, plāno ministrija.

Komentējot ieceri veidot Pasta banku, Latvijas komercbanku pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA norādījuši, ka iespēju savus pakalpojumus piedāvāt pastā visdrīzāk varētu izmantot tās kredītiestādes, kurām nav plaši izplatīts reģionālo filiāļu tīkls.

 

Viedoklis: Darījums (LPP + LC)

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/25/07    Tieši pirms septiņiem gadiem — 2000.gada augustā — Ainārs Šlesers piedāvāja tā laika neapšaubāmajai varas partijai Latvijas ceļam, kam bija 21 vieta Saeimā un premjerministrs Andris Bērziņš, apvienoties ar viņa pirmo politbiznesa projektu jeb Jauno partiju, kas bija iekļuvusi 7.Saeimā, pateicoties "lokomotīvei" un formālajam priekšsēdētājam Raimondam Paulam. "Tas būtu normāli, ja divas centriskas partijas varētu apvienoties, un mūsu ideoloģijas nezudīs," Šlesers skaidroja. Kurš gan atceras, kāda tolaik Šleseram bija "ideoloģija", taču LC tālaika priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs atbildēja, ka LC statūti partiju apvienošanos neparedzot. Pēc dažām dienām Pauls aizgāja no JP, un partijas astoņu deputātu frakcija galīgi pašķīda, tomēr abas partijas nolēma strādāt pie "stratēģiskas programmas" sadarbībai nākamās Saeimas vēlēšanās. Taču 8.Saeimā LC vairs neiekļuva.

Sestdien iecerētā LC galīgā likvidēšana un ieplūdināšana nu jau trešajā Šlesera projektā Latvijas Pirmajā partijā (pirms tās viņam īsu laiku bija Jaunā kristīgā partija) būs, pirmkārt, oportūnistisku politiķu pragmatisks darījums nolūkā palikt varas "elitē" — Šleseram katastrofāli trūkst ļaužu, ar ko aizpildīt viņam pienākošos amatus politiskajā nomenklatūrā, bet atlikušajiem ceļiniekiem pēc izceļošanās pa bankām un radiostacijām ļoti vajag stabilus valstiskus amatus, kuriem nepieciešama, saprotams, "varas partijas" aizmugure.

Otrkārt, šis dažu valsts maizē dzīvot radušo ļaužu privātais darījums īpaši labi simbolizē iepriekšējās Saeimas laikā sākto, šajā vēl pastiprināto politisko partiju nivelēšanās procesu.

"Savienība Latvijas ceļš ir liberāla politiska partija, kas savā darbībā aizstāv katra cilvēka brīvību pašam veidot savu dzīvi," ja ticam partijas programmā rakstītajam. "LPP augstākais mērķis ir katra cilvēka garīga un materiāla labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba," teikts šās partijas programmā.

Bet kāda nu tur vairs ideoloģija, atskaitot būšanu pie varas un naudas jeb "Dieva svētītas" materiālas labklājības. LPP "kristīgums" vai TB/LNNK "nacionālisms", kur nu vēl ZZS absurdais "zaļais zemnieciskums", ir tikai valdošās korporācijas kārtainās kūkas garnējums, kurā gana labi, proti, tikpat dekoratīvi iederēsies arī abu politisko strupuļu apvienotais — kas? Klerikālais liberālisms? Demokrātiskais fundamentālisms? Kāda starpība.

Jaunās partijas "programmas" rakstītāji esot panākuši kompromisu, ka "Dieva vārda" tajā nebūšot, tomēr "kristīgās vērtības" palikšot. Ko zem šādām vērtībām pabāzt — vai bērnu sišanu kā audzināšanas metodi, naudas izsišanu no budžeta baznīcu jumtiem, lai pretī dabūtu sev labvēlīgus sprediķus pirms vēlēšanām, vārda brīvības ierobežošanu ar "reliģiskajām jūtām" vai homoseksuālistu nomētāšanu ar mēsliem — ,to partijas līdzpriekšsēdētājiem Šleseram un Ivaram Godmanim pateiks priekšā politiskā konjunktūra un reklāmists Stendzenieks.

LPP mājaslapā lasām: "Laiki mainās. Darbi paliek." Šleseram partijas mainās, jo nauda jākāš. Skaidrs, ka satiksmes ministram piestāvēs partija, kuras nosaukumā ir "ceļš". Atliks redzēt, vai Godmanis attaisnos savu "partiju kaprača" reputāciju — 5.Saeimā neiekļuva viņa vadītā Latvijas Tautas fronte, 8.Saeimas vēlēšanās izgāzās LC, kurā viņš tikai gadu pirms tam bija iestājies.

 

Naudas zādzība bijusi, imunitāti Emsim pagaidām nelūdz atņemt

Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  08/25/07    Pašlaik nav nekāda pamata runāt, ka Saeima varētu tikt lūgta atņemt deputāta imunitāti parlamenta priekšsēdētājam Indulim Emsim (ZZS). Tā Ģenerālprokuratūra komentē publiskajā telpā parādījušos informāciju, ka I.Emsis it kā tiekot turēts aizdomās par nelikumīgu skaidras naudas pieņemšanu. Ne prokuratūra, ne arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kur I.Emsis un viņa padomnieks Viesturs Silenieks (ZZS) it kā snieguši liecības, nekādu informāciju par šāda gadījuma varbūtējo izmeklēšanu nesniedz. I.Emsis atslēdzis telefonu, savukārt V.Silenieks Dienai pauda — viņš, tāpat kā Saeimas priekšsēdētājs, esot parakstījies, ka apņemas nekādas ziņas par šo lietu neizpaust.

Kā vēsta interneta žurnāls Republika. lv, pagājuša gada rudenī neilgi pēc 9.Saeimas darba sākuma I.Emsim valdības ēkā no portfeļa izzagta nauda, it kā 10 tūkstoši ASV dolāru (ap Ls 5000). V.Silenieks Dienai apstiprināja, ka šādu gadījumu labi atceras, jo par zudību pats paziņojis policijai, taču par portfeļa saturu viņš neko nevēlējās stāstīt.

Vainīgais izrādījies premjera ēdamzāli apkalpojušais viesmīlis — Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma piektdienas vakarā vēstīja, ka šis cilvēks apsūdzēts un notiesāts par sešarpus tūkstošu dolāru (ap Ls 3200) piesavināšanos. Portāls savukārt varbūtības formā ziņo, ka sākotnēji I.Emša paskaidrojumos tiesībsargiem figurējuši 10 000 dolāru, taču, tā kā pie zagļa atrasta vien daļa naudas, iesniegums pārrakstīts.

Skaidrās naudas esamība pie tagadējā Saeimas spīkera piesaistījusi KNAB uzmanību, kas, iespējams, sācis izmeklēšanu, ko birojā Dienai neapstiprināja. "Presei sniedzam informāciju, ja ir kāds lēmums, bet tagad šādas presei sniedzamas informācijas nav," sacīja KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Līdzīgi atbildēja arī Ģenerālprokuratūra, kas izmeklē tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu, kurā apsūdzēts Ventspils mērs un Zaļo un Zemnieku savienības premjera kandidāts Aivars Lembergs. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis publiski gan nav apstiprinājis, ka eksistētu tā dēvēto "Lemberga stipendiātu" saraksti, tomēr viņš atzinis — gan partijām, gan atsevišķiem cilvēkiem, viņu vidū arī joprojām aktīviem politiķiem, maksātas prāvas, pat simtos tūkstošu latu mērāmas summas.

Pēc Republika. lv rīcībā esošās informācijas, skaidro naudu I.Emsim piegādājis V.Silenieks. I.Emsis to esot aizņēmies no kāda paziņas, jo gribējis pirkt traktoru. V.Silenieks to nekādi nekomentēja. Uz KNAB viņš aicināts vairākkārt, lai sniegtu paskaidrojumus par partijas finansēm, taču viņš nezinot, vai un kādas izmeklēšanas kontekstā kuro reizi tas bijis.

 

Atļauj Bauskas pils rekonstrukcijai un restaurācijai tērēt 2,37 miljonus latus

LETA  08/24/07    Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atzinis par nepamatotu SIA "Bauskas celtnieks" iesniegto sūdzību un atļāvis Bauskas rajona padomei slēgt 2,37 miljonus latu vērtu līgumu ar "Vesta ABM" par Bauskas pils rekonstrukciju un restaurāciju.

"Bauskas celtnieks" norādīja, ka piedāvājuma sagatavošanas laikā uzņēmuma speciālisti atklāja neatbilstību starp tehniskajās specifikācijās, projektā uzrādītajiem un pasūtītāja tāmē dotajiem apjomiem, tādēļ uzņēmums piedāvājuma sagatavošanā vadījās vienīgi no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nevis pasūtītāja piedāvātajām tāmēm.

Iepazīstoties ar konkursa materiāliem, "Bauskas celtniekam" nācies secināt, ka būvdarbu apjomi būtiski atšķiras pretendentu piedāvājumos, citu pretendentu piedāvājumos nav iekļauti līdzekļi neparedzētiem izdevumiem, iepirkuma komisija aritmētiskās kļūdas pretendentu piedāvājumos lūdza izlabot pašiem pretendentiem pretēji Publisko iepirkumu likumā noteiktajam.

"Bauskas celtnieks" norādīja, ka iepirkuma komisija ir veikusi atkārtotu piedāvājumu izvērtēšanu un noraidījusi uzņēmuma piedāvājumu, norādot uz neatbilstību Publisko iepirkumu likumam.

Uzņēmums paskaidrojis, ka piedāvājumā iesniedzis visus dokumentus par piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, ka piedāvājums tika sagatavots atbilstoši visām konkursa nolikuma prasībām, līdz ar to nav saprotams tā piedāvājuma noraidījuma pamatojums

IUB šos iebildumus novērtēja kā nepamatotus un atļāva slēgt iepirkuma līgumu.

Bauskas pils atjaunošanas darbus bija plānots sākt jūlija sākumā, bet saistībā ar "Bauskas celtnieka" sūdzību reāli pils rekonstrukcija varētu sākties septembra sākumā. "Šī divu mēnešu ilgā kavēšanās ļoti nopietni apdraud pils rekonstrukcijas projektu," iepriekš sacīja Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Rajona padomes priekšsēdētājs norāda - tagad to, ko bija paredzēts izdarīt 13 mēnešos, būs jāpaveic 11 mēnešos, jo projekts jārealizē līdz nākamā gada 31.jūlijam. Apdraudēta esot arī plānotā sadarbība ar apakšuzņēmējiem - čehu restauratoriem, kuri uzsvēruši, ka apmetumu var klāt tikai sausos un siltos laika apstākļos, kas Latvijā parasti ilgst līdz 15.septembrim.

Tāpat varētu tikt kavēta Bauskas pils rekonstrukcijas projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apguve, tāpēc Bauskas rajona padome plāno lūgt Finanšu ministriju palielināt valsts finansējuma daļu. Ņemot vērā pašreizējās būvniecības izmaksas, projekta vērtība pārsniedz trīs miljonus latu.

Realizējot Bauskas pils rekonstrukcijas projektu, paredzēts pili padarīt par visu gadu apskatāmu tūrisma objektu.

Patlaban tūristi pili var apmeklēt tikai vasaras sezonas laikā - apskatīt pilsdrupas, pils veco daļu un uzkāpt tornī. Taču pils jaunākajā daļā, kur atjaunošanas darbi pārtraukti astoņdesmito gadu beigās, patlaban nav ūdens, kanalizācijas, apkures. Projekta gaitā plānots ierīkot šīs komunikācijas, kā arī izbūvēt administratīvās telpas, izstāžu zāli un kafejnīcu.

Kā liecina informācija Latvijas Muzeju asociācijas interneta mājaslapā, Bauskas pils pirmo reizi rakstos minēta 1443.gadā, kad Livonijas ordenis cēla cietoksni pie Mūsas un Mēmeles upju satekas. 16.gadsimta beigās cietokšņa priekšpili pārbūvēja par nocietinātu rezidenci pirmajam Kurzemes hercogam Gothardam Ketleram.

1706.gadā, Ziemeļu kara laikā, krievu karaspēks pili daļēji uzspridzināja. 1973.gadā tika sākta pils rezidences daļas atjaunošana.

Patlaban apmeklētāji var apskatīt nocietinājumu vaļņus ap pili, ordeņa pils drupas un vērot apkārtni no skatu laukuma pils centrālajā tornī. Muzejs piedāvā ekskursiju hercogu rezidences daļā.

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

Spiediens uz Ķemeru parku vēršas plašumā

Aleksandrs Vorobjovs, speciāli Dienai  08/20/07    Privāto zemju īpašnieki, neapmierināti ar zemajām kompensācijām, grib tikt vaļā no būvniecības liegumiem

Konflikts, kura vidū ir Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) zemes, milst. Parka teritorijā ietilpstošā Lapmežciema novada dome un Jūrmalas attīstības biedrība (JAB) aizvien skaļāk protestē pret vides aizsardzības vārdā privātīpašniekiem uzliktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, pārmetot parka administrācijai Ķemeru attīstības bremzēšanu. ĶNP savukārt aizstāvas, norādot, ka biedrības īstenais mērķis — tikai panākt vides aizsardzības normu mazināšanu, lai parka teritorijā varētu netraucēti nodarboties ar būvniecību. ĶNP aizmugure ir līdzīgos uzskatos esošā Vides ministrija, savukārt biedrība sākusi talkā saukt iedzīvotājus, un savākti jau 1500 parakstu. Kompromiss pagaidām nav panākts.

Par īpaši aizsargājamu teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā ĶNP kļuva 1997.gadā. Vēlāk tas tika iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Nature 2000. Tiesa, aptuveni 15% no parka zemēm ir privātīpašnieku rokās, kuru rīcību brīvību ierobežo ĶNP noteikumi. Tajos teikts, ka parka dabas liegumos ir aizliegta zemes transformācija ārpus tam ierādītām vietām, tādējādi netiek pieļauta būvnecība. Noteikumi paredz arī izņēmumus, taču parka administrācija dabas aizsardzības vārdā tos pielieto reti.

"Mēs vairs nedzīvojam Padomju Savienībā, un zeme pieder nevis valstij, bet privātiem īpašniekiem. ĶNP ar to jārēķinās un jārespektē cilvēku tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu," sašutis ir ĶNP oponents Edmunds Pētersons, Lapmežciema domes priekšsēdētājs. Viņa vadītais novads pilnībā atrodas ĶNP teritorijā, tā lielāko daļu aizņem Kaņiera ezers un mitrāju dabas liegumi, kā arī viena no parka rezervāta zonām, kurā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Smārdes un Salas pagastu teritorijas, kas arī atrodas ĶNP, pārsvarā ir neitrālajā zonā, kur nav nekādu ierobežojumu, vienīgi par būvniecības ieceri jāinformē parka administrācija.

Lapmežciema novada domes teritorijas plānojums, bez kura dome nevar izsniegt atļaujas būvniecībai, ir jāsaskaņo ar ĶNP, taču tā pirmo variantu parka administrācija noraidīja. E.Pētersons uzskata, ka parka noteiktie apgrūtinājumi ir pārāk smagi, uz ko ĶNP direktore Ērika Kļaviņa iebilst: "ĶNP noraidīja Lapmežciema teritorijas plānojuma pirmo redakciju, jo tajā prasīta atļauja apbūvēt pilnīgi visu teritoriju, kur vien var iebraukt ar būvtehniku. Tas parkam bija nepieņemami." Viņa arī norāda, ka pašvaldības dažkārt ir rīkojušās negodprātīgi — deva zemi nomā, kad jau bija zināms, ka tur būs ĶNP. Patlaban tiek saskaņota otra plānojuma redakcija, kurā novada domei lūgts ņemt vērā ĶNP aizrādījumus par optimālākajiem risinājumiem no vides viedokļa.

Atšķirībā no Lapmežciema domes Jūrmalas attīstības biedrība ir gatava jautājumu risināt radikāli. Tā pieprasa apdzīvotu vietu un privātīpašnieku zemju izslēgšanu no parka, grozot ĶNP likumu, un par to uzsākot parakstu vākšanu. "Pēc rezultātu apkopošanas tiks iesniegta prasība vietējām pašvaldībām, kas tad arī konstatēs, par kurām teritorijām ir runa. Vēlāk kopā ar pašvaldībām tiks izstrādāti Ķemeru nacionālā parka likuma grozījumi, kurus tālāk virzītu uz Saeimu," informē JAB valdes priekšsēdētājs Oskars Brambergs. Viņš uzsver, ka ĶNP nedrīkst būt noteicējs apdzīvotu vietu teritorijās.

Parka administrācija gan atgādina, ka teritorijas izslēgšana no Nature 2000 tīkla, kurā ĶNP iekļauts 2004.gadā, nav ne ĶNP, ne arī Vides ministrijas kompetencē. "Eiropas vides aizsardzības institūcijas, kas ir informētas par šo izmaiņu ekonomiskiem motīviem, nepieļaus privātīpašnieku patvaļu," informēja ĶNP, uzsverot, ka Natura 2000 robežas var mainīt tikai ārkārtējos gadījumos. ĶNP pārstāvji norāda, ka parakstu vākšana nebeigsies ne ar ko. "To izmanto iedzīvotāju un parka attiecību bojāšanai," uzskata J.Šlūke.

O.Brambergs arī pārmet parkam, ka tā veidošanas laikā netika atpirkta privātīpašnieku zeme, bet tagad uzliktie ierobežojumi netiek kompensēti. Tiesa, aizsargājamās dabas teritorijās esošo mežu īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežošanu ir paredzētas divu veidu kompensācijas — līdzvērtīga zemes maiņa vai atlīdzība naudā, kas šajā gadā noteikta 4135 lati par hektāru. Pēc privātīpašnieku aplēsēm summa ir liela, tomēr nav tirgus cena, ko īpašnieki gribētu saņemt, turklāt ne visi uz to var pretendēt — tikai tie, kuriem ir meža zemes. JAB iesaka paredzēt kompensāciju pēc tirgus cenas, taču, cik tā varētu būt liela, precizēt nevarēja. Zemes maiņa praksē netiek pielietota, jo valstij brīvu zemju neesot, tādēļ šo iespēju drīzumā plānots svītrot no likuma.

"Kopumā no ĶNP zonām, uz kurām attiecas šī brīža kompensāciju likums, valstij nepieder 495 hektāri. Tie ir 230 zemes gabali, no kuriem vairāk nekā 200 ir meža zemes," pastāstīja J.Šlūke. Par privātīpašumā esošo zemi, kas nav mežs, J.Šlūke paskaidro, ka tā pārsvarā atrodas neitrālajā zonā, kur ierobežojumi nav uzlikti, līdz ar to arī kompensācija nepienākas.

***

Parka vērtība

Dibināts 1997.gadā ar Vācijas Vides ministrijas atbalstu uz 1957.gadā veidotā Ķemeru rezervāta bāzes, kas sastāvēja no Ķemeri tīreļa, Slocenes un Kaņiera dabas liegumiem. ĶNP ievērojams ar sērūdeni, kas veidojas dolomīta pamatiežu un purvu mijiedarbībā un vairākus gadsimtus kalpo par pamatu kūrortam. Parks sargā starptautiski nozīmīgus mitrājus — purvus, palieņu pļavas, piejūras lagūnas tipa ezerus. ĶNP teritorijas lielāko daļu klāj meži. Parka teritorijā ir saglabājušies pārējā Latvijas teritorijā reti sastopami augi, kā arī tādi, kas pēdējos gadu desmitos izzuduši visā Latvijas teritorijā: lauku kokalis, linu idra, mazais sūricis. Sastopami arī purva divkrēsliņi, asās dižlapes un orhidejas. ĶNP iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

 

Pārmaiņas nekustamo īpašumu tirgū — cik nopietnas?

Bens Latkovskis, Žurnāls "Nedēļa"   08/20/07    Pēdējos mēnešos noticis tas, par ko jau ilgāku laiku runājuši nekustamo īpašumu tirgus eksperti, — sākusies cenu korekcija atsevišķos šā tirgus segmentos. Tirgū jūtama zināma nervozitāte un neskaidrība par nākotnes virzību.

Pagaidām gan cenas sarukušas vienīgi padomju laika sērijveida dzīvokļiem. Turklāt arī šajā segmentā kritums bijis salīdzinoši niecīgs — daži procenti mēnesī. Latio savā tirgus pārskatā min 1% maijā un 3,5% jūnijā, savukārt Arco Real Estate nosauc 3—5% cenu kritumu pirmajos divos vasaras mēnešos. Jāpiebilst, ka šie skaitļi ir visai relatīvi, jo nekustamo īpašumu tirgū ir liela starpība starp piedāvājuma un pieprasījuma cenu. Arī reālā cena, par kuru darījums noticis, maigi izsakoties, ne vienmēr atbilst deklarētajai. Turklāt liels skaits darījumu notiek, apejot nekustamā īpašuma tirdzniecības firmu starpniecību. Jāņem arī vērā, ka vasaras mēnešos vienmēr samazinās nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte.

Tomēr vairums ekspertu atzīst, ka noticis nopietns pavērsiens šajā tirgū. Jautājums ir vienkāršs — kā uz to būtu jāreaģē tiem, kas gribētu pirkt vai pārdot savus īpašumus neatkarīgi no spekulatīvā tirgus tendencēm? Nogaidīt vai gluži otrādi — pasteigties? Arī uz šo jautājumu tā dēvētie speciālisti nedod viennozīmīgu atbildi. Vēsture liecina, ka viņu klusēšanai ir zināms iemesls.

Vairums šīsdienas ekspertu ļoti nelabprāt atceras savus dažus gadus senos pareģojumus. Negribētos nevienu nosaukt vārdā, bet fakti ir bezkaislīgi. Pirms gadiem trīs firmu pārstāvji, kuri tagad skaitās galvenie eksperti, prognozēja, ka nekustamo īpašumu tirgus kapacitāte ir sasniegusi griestus. Par to ikviens var pārliecināties, ieskatoties pazīstamāko firmu iepriekšējo gadu analītiskajos pārskatos. Runājot vienkāršā valodā, visas viņu prognozes liekas smieklīgas. Vēl pirms dažiem gadiem dzīvokļa cenas ap 500 eiro kvadrātmetrā likās tirgus griesti. Tagad par šādu cenu var nopirkt vienīgi šķūni, kur kaimiņš liedz dabiskās vajadzības nokārtot aiz stūra citu iespēju neesamības dēļ. Runājot nopietni, nekustamo īpašumu cenas patlaban patiesi ir sasniegušas to slieksni, aiz kura turpmāks paaugstinājums vairs nešķiet nopietns.

Daudz ticis runāts par nekustamo īpašumu burbuli, kurš teju plīsīs. Pēc klasiskās teorijas, šāds tirgus plīsums iestājas, ja ilgstoši nekustamo īpašumu cenas pārsniedz iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Varētu likties, ka Latvijas apstākļos runas par šo burbuli ir vairāk nekā pamatotas. Ja vēl pirms pieciem gadiem mājokļa kvadrātmetru varēja iegādāties par vienu caurmēra mēneša algu, tad tagad tā jau ir trīs mēnešu alga, par spīti straujajam darba samaksas pieaugumam.

Taču uzreiz jāpiebilst, ka klasiskā teorija darbojas vienīgi attīstīta tirgus apstākļos. Piemēram, šā brīža ASV tirgū. Vietējie eksperti vienprātīgi atzīmē, un nav pamata viņiem nepiekrist, ka Latvijā sākotnējais nekustamo īpašumu tirgus bija nenovērtēts. Tas arī izskaidro nenormāli augsto peļņas normu, kas ļāva šajā tirgū ar apskaužamiem panākumiem iesaistīties neskaitāmiem spekulantiem bez jebkādām priekšzināšanām un tirgošanās iemaņām. Šobrīd liela daļa viņu jūtas apjukuši, jo tirgus vairs neuzrāda pierasto augšupejas tendenci. Par viņiem nebūtu vērts lauzīt galvu, taču ir ne mazums iedzīvotāju, kuri vēlas pirkt vai pārdot savus īpašumus nevis spekulatīvas peļņas, bet gan vairāk vai mazāk spiedīgas vajadzības dēļ. Ko darīt viņiem?

Kopējo ekspertu viedokli visprecīzāk raksturo uzņēmuma Kolonna nekustamie īpašumi direktore Inga Piterniece: "Nekustamais īpašums nav biezpiens, kas jāapēd dažu dienu laikā, kamēr nesaskābst. Nav ne jāsteidzas, ne jāgaida. Katram jārīkojas atbilstoši konkrētajai situācijai un personiskajām vajadzībām, nepakļaujoties kaut kādām māņu ažiotāžām." Viņa aicina iedzīvotājus neļauties panikai vai izmisumam. "Nekustamo īpašumu tirgus stabilizējas — un tas ir ļoti labi. No tā aizies spekulanti, krāpnieki un neprofesionāli attīstītāji. Paliks tie, kas māk strādāt un kam var uzticēties. Un patērētājs no tā tikai iegūs," pārliecināta ir Piterniece.

Arī Ober Haus Latvija vadītājs Ģirts Grīnbergs iesaka rīkoties saprātīgi: nepakļauties emocijām un rūpīgi izvērtēt savu situāciju un vajadzības. Vienlaikus jāatzīst, ka arī pieredzējušie spēlētāji piekrīt atziņai — tirgus mainījies. Pēc Piternieces domām, tas, kas notiek, ir jau gaidīta cenu stabilizācija un tirgus sakārtošanās. Neliels cenu kritums sērijveida dzīvokļiem ir uzskatāms par normālu ekonomikas kustību, jo nenormāli bija, ka vecie un jaunie dzīvokļi maksāja vienādi. Padomju laika dzīvokļu māju sliktā energo un siltumefektivitāte, kā arī plānojumi un pagājušais ilgais ekspluatācijas laiks ir tie faktori, kas šo dzīvokļu cenām liek būt mazākām nekā ar mūsdienu tehnoloģijām un par mūsdienu izmaksām būvētiem jaunajiem projektiem. Tās ceļ arī lielais pieprasījums. Taču cilvēku maksātspēja un nekustamo īpašumu cenas citās valstīs ietekmē arī cenu stabilizāciju jauno projektu segmentā.

Vieglās jeb, pareizāk sakot, ātrās peļņas laiks ir beidzies. Taču to vairāk ietekmē banku kredītpolitikas izmaiņas (VID izziņas, zemais kredīta apjoms) nekā cenu svārstības. Ja savu spekulācijai iegādāto dzīvokli nevar ātri pārdot tāpēc, ka potenciālais pircējs (kuru netrūkst) nevar dabūt vajadzīgo summu bankā, tad jāpārdod vai nu lētāk, vai lēnāk. Piemēram, lai nopirktu sērijveida divistabu 40 kvadrātmetru dzīvokli, šobrīd pircējam jābūt "uz rokas" 20—30 tūkstošiem eiro, jo bankas finansē tikai 70% no dzīvokļa vērtības. Sakiet — kuram, kas pērk šādu dzīvoklīti, ir tāda nauda? Tātad — vai nu pārdevējam jānolaiž cena, vai jārēķinās ar ilgāku pārdošanas laiku.

Latio vadošā eksperte Vita Gudovska ir kategoriskāka: izšķirošs lūzums nepārprotami ir noticis, turklāt vairākos virzienos.

Pirmkārt, no pārdevēju puses. Latvija faktiski ir redzējusi tikai strauju cenu pieaugumu. Tā nelielā sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, kas notika 2003. gadā, kad pircēji nepirka vecos dzīvokļus, jo gaidīja izmaiņas līdz ar jauno projektu ienākšanu tirgū, faktiski bija tikai nenozīmīga un īslaicīga cenu korekcija un sen jau ir aizmirsusies. Tas nozīmē, visu laiku pārdevējs ir bijis "karalis", kā rezultātā droši varējis noteikt cenu ar pieaugumu 5—10% mēnesī un domu, ka viņam jau "nekur nav jāsteidzas". Dzīvoklī tāpat ierodas vairāki pircēji, kas savstarpēji cīnās par to, kurš pirmais to nopirks. Tagad pārdevējiem ir šoks, jo pircēju nav, bet, ja ir, tad pircējs zina (vai viņam būtu tas jāzina), ka viņš nu ir "karalis" — viņš ir tas, kas lēni un apdomīgi var izvēlēties īpašumus, kaulēties par cenu, jo parasti "neviens uz papēžiem nemin".

Otrkārt, no pircēju puses. Pircējs pēdējos gados bija pieradināts, ka bankas dara visu, lai dabūtu viņu kā savu klientu un "pārtrumpētu" konkurentu. Ne tikai 100% kredīts oficiāli, bet atsevišķās bankās arī "acu pievēršana" uz vērtējumiem, kas veikti pēc klientu pasūtījuma ar aprēķinu, lai sanāktu šis 100% kredīts. Arī pircējiem šoks: tas vairs tā nenotiek un pat vēl vairāk — nulles procentu kredīts vienkārši tiek atteikts.

Daudz piesardzīgāks ir City24 valdes loceklis Māris Ozoliņš. Viņaprāt, tirgū nav noticis lūzums. "Tās ir vienīgi jau sen prognozētas izmaiņas. Paskatīsimies uz kaimiņu pieredzi. Igaunijā cenu samazinājums ir bijis divas reizes un Lietuvā vienreiz. Agrāk vai vēlāk pēc cenu samazināšanas sākas to pieaugums. Šobrīd ir pāragri izdarīt nopietnus secinājumus par tirgus izmaiņu būtiskumu, ietekmi un virzību. "Pretinflācijas plāna" noteikumi ir spēkā tikai īsu brīdi, un vasaras mēneši vienmēr ir mazaktīvāki. Oktobrī, novembrī par šo jautājumu varēsim rast vairāk secinājumu." Vienlaikus viņš atzīst, ka vieglās naudas laiks šajā nozarē ir beidzies. "Procentuāli ieņēmumi noteikti ir un būs mazāki, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Tie jau samazinājās 2006. gadā, ja salīdzina ar 2005. gadu. Bet nekustamais īpašums ir un būs izdevīga nozare, kur īpašas priekšrocības būs atpazīstamībai un profesionalitātei," norāda Ozoliņš, netieši noliedzot runas par krīzi nozarē.

Vienā jautājumā eksperti ir vienoti. Runa ir par kvalitatīvām izmaiņām tirgū. Kā atzīmē Piterniece, tad turpmāk arvien pieaugs projekta kvalitātes loma — pircēji vairs nemaksās par jebko, maksās par kvalitatīvu un atšķirīgu produktu. Turklāt ar kvalitāti jāsaprot ne tikai būvniecības kvalitāte, kas ir ļoti būtiska, bet arī projekta iederība vidē, infrastruktūra, izmantotie materiāli, papildu labumi — noliktavu telpas, zemas uzturēšanas izmaksas un tamlīdzīgi. Kvalitatīvam projektam arī būs atbilstošas cenas, un tās nebūs zemākas kā šobrīd. Attīstītāji tikai rēķināsies ar ilgāku pārdošanas procesu, un droši vien visai drīz pienāks brīdis, kad jaunā ēka būs nodota ekspluatācijā, bet tajā būs gatavi un neizpārdoti dzīvokļi. Pircējs varēs nepirkt "kaķi maisā" (vēl būvniecības sākumstadijā, nezinot, kas tad tur galu galā iznāks), bet gan apbraukāt vairākus projektus, izstaigāt savus iespējamos nākotnes dzīvokļus un tikai tad izvēlēties tīkamāko. Tā tas jau vairākus gadus vērojams Igaunijā.

Apkopojot ekspertu atzinumus, jāsecina, ka runas par krīzi nekustamo īpašumu tirgū ir visai spekulatīvas, jo cenu kritums vērojams vienīgi sērijveida dzīvokļiem. Kā norāda Arco Real Estate padomes priekšsēdētājs Viktors Savins, dzīvokļa platības cenu starpība vecajos padomju laiku dzīvokļos un jaunbūvēs līdz šim bijusi nesamērīgi maza. Kā vienu no iemesliem pašreizējam cenu kritumam Savins norāda nepamatoti straujo cenu kāpumu gada pirmajos mēnešos. "Nav saprotams, uz ko cerēja nekustamo īpašumu pārdevēji, uzskrūvējot cenas. Vai tās bija inflācijas gaidas vai kas cits, grūti spriest, bet dzīvokļu platības cena vecajos mājokļos, kur betona paneļi sastiprināti vienīgi ar metinājuma šuvēm, pietuvojās jauno projektu cenām," stāsta Savins. Šobrīd jūtama atžirgšana no augsto cenu eiforijas, kurā bija ieslīguši atsevišķi pārdevēji, un saprātīga "nolaišanās uz zemes".

Taču cilvēki Latvijā dzīvo ne tikai Rīgā. Ārpus tās nekāds lūzums tirgū nav noticis. Gluži otrādi, vairums ekspertu norāda, ka tur mājokļu cenas vēl tikai pieaugs. Kā atzīmē Piterniece: "Nenoliedzami, ka reģionos vēl ir ļoti mazs jauno mājokļu piedāvājums, bet cilvēku labklājība un līdz ar to vēlme un iespējas uzlabot savus dzīves apstākļus aug. Tā kā šobrīd cenas jaunajos projektos reģionos tomēr ir ievērojami zemākas nekā Rīgā, tām ir kur augt." Gudovska gan atzīmē, ka vispārējā noskaņojuma dēļ arī provincē sērijveida dzīvokļu potenciālie pircēji ieņem nogaidošu pozīciju, cerot uz cenu kritumu. Vienlaikus saglabājoties augšupejošai cenu tendencei savrupmāju tirgū.

Tirgus pieklusumu reģionos fiksējis arī Grīnbergs. Viņš atzīmē zemes piedāvājuma pieaugumu. "Šajā vasarā ir būtiski palielinājies zemes īpašumu piedāvājums gan ar, gan bez pārbūves projektiem. Spriežot pēc piedāvājuma pieauguma, mazie privātmāju projektu attīstītāji gan nespēj atrast finansējumu, gan ir pamatoti nobažījušies par pārdošanas iespējām. Piedāvājumā ir parādījušies vairāki lieli zemes īpašumi lauku rajonos," norāda Grīnbergs, dodot mājienu, ka arī šajā segmentā nebeidzamais cenu kāpums varētu beigties. Arī Ozoliņš uzsver, ka ir vērojams neraksturīgi augsts zemes piedāvājums. Kā trāpīgi atzīmē Gudovska, miljonu pelnīšana, nopērkot lauksaimniecības zemi un sadalot to pa apbūves gabaliem, šobrīd ir beigusies.

Korekcijas nekustamo īpašumu tirgū izraisījušas arī izmaiņas valsts piekoptajā politikā. Valdības aktivitātes gan tiek vērtētas neviennozīmīgi. "Valsts klusēja un neko nedarīja laikā, kad pārpircēji uzpirka īpašumus un pelnīja uz tiem 100% gadā, izraisot strauju mājokļu cenu kāpumu, bet momentā, kad tirgus bija sācis sakārtot šo situāciju un uzpircēji sākuši pārdot īpašumus, iesākās aktīva darbība. Šobrīd pasākumi galvenokārt tiek vērsti pret vienkāršo dzīvokļu pircēju, kam lielākajā daļā gadījumu mājoklis patiešām ir nepieciešams," uzskata Gudovska. Vienlaikus viņa pozitīvi vērtē to, ka kredīti tiek izsniegti un prasīti apdomīgāk, kas nozīmē, ka, iespējams, kredītu nepaņems daudzi, kas faktiski to nevar atļauties, un pamazām tiek sakārtots aplokšņu algu jautājums, lai gan, no otras puses, par upuri tika izraudzīta šaura un visvieglāk pieejama iedzīvotāju daļa — mājokļu pircēji.

Eksperti norāda uz sistēmas nesakārtotību tieši būvniecībā un mājokļu attīstīšanā. "Projektu attīstītājiem nopietni traucē mūsu garais projekta attīstības uzsākšanas process, lai gan nedomāju, ka to iespējams īpaši saīsināt. Lieta tāda, ka, ja no projekta ieceres līdz pilnai tā īstenošanai vajadzīgs pusotrs gads, tad pa šo laiku tirgus var pagriezties pilnīgi pretējā virzienā. Vēl bīstamāk tas ir situācijā, kādā bijām pirms dažiem gadiem, — totāls dzīvokļu deficīts pie salīdzinoši zemām cenām un līdz ar to milzīga interese ieguldīt šajā segmentā naudu. Tas radīja dzīvokļu uzpirkšanas bumu un projektu attīstītājos ilūziju par pieprasījuma apjomiem un iespējamām augstajām pārdošanas cenām, vieglu iespēju nopelnīt bez īpašām zināšanām par nozari. Rezultātā šobrīd mums ir uzsākti projekti (tajā skaitā projektēšanas stadijā) ar neskaidru nākotni un projektu attīstītāju vēlmi pārdot projektu kopumā, nevis cīnīties ar būvniecību un dzīvokļu pārdošanu pie pilnīgas neskaidrības par abām šīm jomām.

Labā ziņa ir tā, ka pēdējos mēnešos ir palielinājusies aktivitāte komercīpašumu segmentā — pieaugusi interese par ražošanas un noliktavu telpām, birojiem, veikaliem. Īpaša interese ir par mazajām platībām. Tas vieš cerības uz mazā un vidējā biznesa attīstību, kas varētu būt rezultāts cita ieguldījumu veida meklēšanai situācijā, kad ieguldījumi nekustamajos īpašumos vairs nenes tik lielu peļņu un nav tik droši," uzsver Gudovska.

 

Latvijas 100 visbagātāko kopvērtība — 2,65 miljardi latu

Baltic Screen  08/20/07    Latvijas simt visbagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība sasniegusi 2,65 miljardus latu — gandrīz ceturto daļu no Latvijas gada iekšzemes kopprodukta. To rāda «Baltic Screen» sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju «Laika stars» izveidotais jaunais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts.

Pirmo vietu žurnālā «Pastaiga» publicētajā sarakstā tāpat kā pirms gada ieņem «Parex bankas» akcionārs un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Krasovickis ar īpašumu kopvērtību 203 miljonu latu apmērā — par 18 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš.

Taču V. Krasovickis ir vienīgais no pagājušā gada pirmā trijnieka, kurš saglabājis tajā vietu, — nu otrajā un trešajā vietā atrodami «Aizkraukles bankas» vadītāji un akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kuru īpašumu kopvērtība atbilstoši «Laika stara» aprēķinu metodikai ir attiecīgi 113 un 110 miljoni latu.

Uz 4.–5. vietu noslīdējis otrs «Parex bankas» vadītājs Valērijs Kargins un viņa nu jau bijusī dzīvesbiedre Tatjana Kargina: ja «Aizkraukles bankas» īpašnieku «vērtība» pieaugusi par vairāk nekā 30 miljoniem latu, galvenajam pareksietim un viņa dzīvesbiedrei (ar kuru baņķieris joprojām nav līdz galam sadalījis mantu, līdz ar ko tā pašlaik tiek vienkārši dalīta uz pusēm) — tikai par nepilniem 20.

Pazīstami ļaudis ir arī visu nākamo vietu ieņēmēji — «Rietumu bankas» akcionārs Leonīds Esterkins, «Berga bazāra» īpašnieks Justs Karlsons un «Liepājas metalurga» saimnieks Sergejs Zaharjins. Vienīgais desmitnieka jaunpienācējs ir Kirovs Lipmans — viņam īpašumu vērtības pieaugumu par 17 miljoniem latu (līdz 54 miljoniem) nodrošinājis akciju pakešu vērtības kāpums tajā pašā «Liepājas metalurgā» un farmācijas uzņēmumā «Grindeks».

Savukārt veseliem trim nākamajiem mūsu bagātajiem līdzpilsoņiem īpašumu aprēķinātā vērtība bijusi vienāda — 52 miljoni latu. Līdz ar to vienoto 10.–12. vietu ieņem telekomunikāciju uzņēmējs Pēteris Šmidre, vēl viens «Rietumu bankas» akcionārs Arkādijs Suharenko un «Trasta komercbankas» saimnieks Igors Buimisters.

Toties mazākā īpašumu kopvērtība, kas nepieciešama, lai iekļūtu Latvijas bagātāko ļaužu pirmajā simtniekā, šogad ir bijusi 10 miljoni latu, un sanācis, ka tieši tik «vērti» bijuši veseli divdesmit miljonāri — attiecīgi saraksta 81.–100. vietas ieguvēji. Viņu pulkā ir arī bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs, ko šādā «trūkumā» iedzinis fakts, ka lielāko īpašumu daļu viņš jau laikus atdāvinājis bērniem.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksta pilnā versija lasāma žurnālā «Pastaiga». Latvijas 100 visbagātāko cilvēku sarakstā izmantota korporatīvo finanšu kompānijas «Laika stars» ( www.laikastars.lv  ) izstrādātā vērtēšanas metodoloģija.

 

Bauskas pils gaida celtniekus

Arnis Kluinis,  NRA  08/21/07    Likumdevēji stingri aizstāv fizisko un juridisko personu tiesības sūdzēties par jebko.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vakar uzklausīja celtniekus, kuri cīnās par 2,37 miljonus latu vērtām tiesībām atjaunot Bauskas pili.

IUB vakar uzklausīja Bauskas celtnieka sūdzību par Bauskas rajona padomes lēmumu slēgt 2,37 miljonus latu vērtu līgumu ar citu pretendentu Vesta ABM Bauskas pils rekonstrukcijai un restaurācijai. IUB vadītāja vietniece Dace Gaile Neatkarīgajai paskaidroja, ka IUB triju dienu laikā pieņems lēmumu – atļaut vai aizliegt minētā līguma slēgšanu, bet šis lēmums vispirms tiks paziņots lietā iesaistītajām pusēm.

Atkarībā no IUB lēmuma Bauskas pils atjaunošana vai nu nenotiks vispār, vai norisināsies ar papildu grūtībām, jo 13 mēnešos paredzētais darbs būs jāveic 11 mēnešos, lai projektu realizētu līdz nākamā gada 31. jūlijam. Prasība stingri ievērot darbu grafiku izriet no iespējas izmantot Eiropas Savienības naudu. Savukārt Latvijas klimatiskie apstākļi ierobežo pils apmešanu un dekorēšanu atbilstoši pils sākotnējam izskatam, bet šo darbu veikšanai piesaistītie čehu restauratori atgādina, ka apmetumu var klāt tikai sausos un siltos laika apstākļos, kādi Latvijā parasti saglabājas līdz 15. septembrim. "Joprojām ceram noslēgt līgumu par darbu izpildi un cīnīties par katru izpildes dienu," vakar pēc piedalīšanās IUB sēdē Neatkarīgajai teica Bauskas rajona izpilddirektore Dagnija Ludrika.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji pasūtītāji baidījušies, vai vispār kāds pieteiksies veikt restaurāciju, kas prasa specifiskas iemaņas, tomēr atradušies pat trīs gribētāji, no kuriem par darbu veicēju izvēlēts Vesta ABM. Divi zaudētāji devušies sūdzēties uz IUB. Ar SIA NĪA pasūtītāji vienojusīes par sūdzības atsaukšanu, bet Bauskas celtnieks savu sūdzību uzturējis spēkā līdz galam.

Celtnieku strīds ir par to, kurš no viņiem piedāvā pašvaldībai izpildīt pasūtījumu par zemāko cenu. Pēc Bauskas celtnieka aprēķiniem, pils atjaunošana prasīšot vairāk darba, nekā norādīts projektā un konkursa materiālos. Firma sola paveikt šo darbu par lielāku naudas summu nekā Vesta ABM, bet apgalvo, ka tā prasītā cena ir zemāka, rēķinoties ar patieso darba apjomu. Pasūtītājs uzsver, ka par darbu apjomu pusēm bija jāvienojas konkursa sākumā, lai visi konkursa dalībnieki varētu sacensties pēc vienādiem noteikumiem.

D. Gaile atgādināja, ka Latvijas likumdevēji stingri aizstāv fizisko un juridisko personu tiesības sūdzēties par jebko, tāpēc nevienam nav jāatbild, ja viņa sūdzība atzīta par nepamatotu.

 

Valdība akceptē grozījumus šā gada budžetā

LETA  08/21/07    Ministru kabinets otrdien akceptēja grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam", ar kuriem plānots panākt bezdeficīta budžetu šā gada beigās.

Valdības sēdē Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) rosināja finanšu ministru Oskaru Spurdziņu (TP) laikā, kad budžeta projektu skatīs Saeima, to pārskatīt un nodrošināt budžetu ar pārpalikumu.

Valsts konsolidētā budžeta - valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem, - ieņēmumi un izdevumi prognozēti 4,4341 miljarda latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 3,203 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 3,525 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums, salīdzinot ar apstiprināto plānu, ir 26,5 miljoni latu jeb par 0,8%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,248 miljardu latu un 925,7 miljonu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret apstiprināto plānu ir 11,4 miljoni latu jeb par 1,3%.

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam"" kopumā valsts pamatbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 2007.gadam prognozēti 2,56 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta nodokļu ieņēmumi 2007.gadam prognozēti 1,22 miljardu latu apmērā.

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognožu izmaiņas tika veiktas, izvērtējot nodokļu un nenodokļu ieņēmumu pieauguma tendences šā gada pirmajos sešos mēnešos un straujās attīstības tendences ekonomikā, skaidro Finanšu ministrija.

Kā uzsver Finanšu ministrija, ar grozījumiem tiek nodrošināts finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2007.gada 1.septembra.

Tāpat paredzēts finansējums valsts sociālo pabalstu izmaksu nodrošināšanai, bērna kopšanas pabalsta pilnā apmēra noteikšanai personām, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam un strādā, pārējiem pabalstiem saistībā ar pabalstu vidējo apmēru un kontingentu izmaiņām.

Paredzēts finansējums Augstākās padomes deputātu pensiju un politiski represēto personu pensiju izmaksu nodrošināšanai.

Paredzēta dotācija pašvaldībām administratīvi teritoriālās reformas gaitā.

Plānots noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 1 335 000 000 latu apmērā. Tiks noteikts, ka finanšu ministrs 2007.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 143 296 909 latu apmērā. Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums plānots 112 109 134 latu apmērā.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kopējais pieļaujamais palielinājums šogad tiks noteikts 137 517 793 latu apmērā.

Kā skaidro Finanšu ministrija, palielināts pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugums, dodot pašvaldībām iespēju arī pašām investēt finanšu līdzekļus infrastruktūras objektu sakārtošanā un nodrošinot līdzfinansējuma iespējas Eiropas Savienības (ES) projektu realizācijai.

Tiks noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas programmā "Atbalsts novadiem" paredzētās apropriācijas 30 miljonu latu apmērā sadalījumu novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai nosaka Ministru kabinets.

Grozījumos paredzēti papildu deviņi miljoni latu Latvijas iemaksu ES budžetā veikšanai.

Papildu līdzekļi nepieciešami, jo ES 2007.gada budžeta grozījumu rezultātā Latvijas iemaksu apjoms palielināsies par 5,6 miljoniem eiro, bet, lai tos finansētu, Latvijai papildus nepieciešami 2,7 miljoni latu.

Šādi ES budžeta grozījumi tiek veikti katru gadu un ir saistīti ar makroekonomisko prognožu atjaunošanu, jo, veidojot tekošā saimnieciskā gada ES budžetu, Eiropas Komisija izmanto iepriekšējā saimnieciskā gada pavasara makroekonomikās prognozes. Pieaugums saistīts galvenokārt ar Latvijas ekonomiskās situācijas straujo izaugsmi - ievērojamu iekšzemes kopprodukta, inflācijas un patēriņa apjoma pieaugumu.

Vēl papildu 6,3 miljoni latu Latvijai būs jāmaksā saskaņā ar ES regulām par Kopienu pašu resursu sistēmu.

Ar grozījumiem arī tiek atjaunoti līdzekļi Finanšu ministrijas apakšprogrammā "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", lai nepieciešamā apjomā varētu nodrošināt ES politiku instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanu.

Paredzēts papildu finansējums līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpat paredzēts finansējums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nodrošināšanai ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku.

Paredzēts papildu finansējums projekta "Liepājas Olimpiskā centra multifunkcionālā halle" īstenošanai.

Kā liecina Finanšu ministrijas sagatavotā informācija, grozījumu šā gada budžetā ietekme uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu 2008.-2010.gadam ir attiecīgi 11 784 196 lati, 16 218 348 lati un 14 492 848 lati.

Finansējums tiks plānots daudziem pasākumiem, piemēram, Valsts prezidenta Kancelejas darbinieku veselības apdrošināšanas polišu iegādei, vēstniecības Portugālē telpu īrei, nodrošināšanai ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku, 2009.gada Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm organizēšanai u.c.

ES politiku instrumentiem plānotās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pārdale citiem pasākumiem 2008.gadā ir 3 932 604 lati, 2009.gadā - 4 032 604 lati, bet 2010.gadā - 3 032 604 lati. Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pārdale citiem izdevumiem nākamajos trīs gados būs attiecīgi 1 428 746 lati, 1 391 971 lats un 1 391 971 lats.

Jau ziņots, ka vislielākos līdzekļus - vairāk nekā 20 miljonus latu - šī gada budžeta grozījumos plāno atvēlēt valsts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, iepriekš Spurdziņš informēja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes dalībniekus.

Šā gada budžeta grozījumos 18 miljonus latu plānots novirzīt līdzfinansējumam ES projektiem, 17 miljonus latu - bērnu kopšanas pabalstiem, 9,5 miljonus latu - pedagogu algām, bet 9 miljonus latu - ES budžeta iemaksām.

Valsts budžetā šā gada septiņos mēnešos izveidojies 289,65 miljonu latu finansiālais pārpalikums, liecina Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi - valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, - no janvāra līdz jūlijam bija 2,936 miljardi latu, bet izdevumi - 2,647 miljardi latu.

Jūlijā kopbudžeta ieņēmumi bija 455,366 miljoni latu, izdevumi - 419,357 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums - 36,009 miljoni lati.

Kā ziņots, patlaban turpinās darbs arī pie 2008.gada valsts budžeta projekta izstrādes. Noteikts, ka 2008.gada valsts budžeta projekts Finanšu ministrijai valdībā jāiesniedz līdz 1.septembrim, bet valdībai tas jānodod Saeimai līdz 1.oktobrim.

Valdība iepriekš vienojās, ka nākamā gada budžeta projekts valdībā tiks skatīts 4.septembrī.

 

Lattelecom» modernizācija — ar vērienu, bet ne visiem

Atis Rozentāls, Žurnāls "Nedēļa"   08/21/07    Saskaņā ar SIA Lattelecom deklarētajiem nākotnes plāniem telefona tīklu modernizācija jāpabeidz līdz šā gada beigām. Tiek domāts arī par pamata piedāvājuma paketi "trīs vienā", kurā ietilps telefonija, internets un televīzija. Nedēļa pēta, vai Latvijas attālākie rajoni izjūt modernizācijas vēsmas.

Nedēļu interesēja arī, kā tiek pildīts valsts garantētais tā dēvētais universālais pakalpojums (UP) — valsts garantēts noteiktas kvalitātes sakaru pakalpojumu minimums, kas pieejams ikvienam valsts iedzīvotājam par pieņemamu cenu. Tajā ietvertas galalietotāju tiesības piekļūt visaptverošam telefona uzziņu dienestam un abonentu sarakstam, kā arī piekļuve publiskam elektronisko sakaru tīklam balss telefonijas izsaukumu veikšanai un datu ziņojumu nosūtīšanai ar datu pārraides ātrumu (minimālais 9,6 kbiti/sek). UP apjomā ir ietverti arī taksofonu pakalpojumi, kuri nodrošina balss telefonijas pakalpojumus, ārkārtas dienestu izsaukšanu un bezmaksas izsaukumus.

Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa Nedēļai pastāstīja, ka kopējais modernizācijas līmenis Latvijā uz 2007. gada 31. jūliju sasniedzis 95,87%. No Latvijas rajoniem visvairāk līniju modernizēts Rīgas rajonā (100%), Saldus rajonā (97,8%), Ogres rajonā (97,4%), Jelgavas rajonā (97,3%), Daugavpils rajonā (95,8%) un Bauskas rajonā (95,7%). Šobrīd atlicis modernizēt vēl 4% līniju attālākajos lauku reģionos.

Lattelecom tīkla direktors Valdis Vancovičs atzīst, ka reģionālā analogā tīkla modernizācijas gaita ievilkusies par dažiem mēnešiem ilgāk, nekā tika plānots pirms tam. Tam esot dažādi iemesli. Šā gada sekmīgo mārketinga aktivitāšu dēļ ir bijis ļoti augsts platjoslas pakalpojumu pieprasījumu skaits, kas noslogojis ierīkošanas resursus. Tā kā jaunu pakalpojumu ierīkošana uzņēmumam ir prioritāra pret esošo pakalpojumu pārveidošanu, ierobežotās ierīkošanas jaudas vairāk tika novirzītas šajā virzienā. Atsevišķos gadījumos ražotāji nav pildījuši savus solījumus piegādāt galaiekārtas paredzētajos termiņos, kas ir radījis nelielu nobīdi laikā, kā arī sākotnēji piegādātās galaiekārtas nebija vajadzīgajā kvalitātē. Šobrīd kvalitātes problēmas ir atrisinātas, taču par solīto termiņu ievērošanu uzņēmumam jācīnoties joprojām.

"Daļa līniju tiek modernizēta tradicionālā veidā, kam nepieciešama piekļuves tīkla nopietna izbūve. Šis process ir lēnāks un dārgāks nekā bezvadu risinājumi, taču dos klientiem vairāk iespēju. Darba gaitā esam saskārušies ar neplānotiem izņēmuma gadījumiem, kad modernizācija atsevišķās vietās un atsevišķiem klientiem jāveic ar īpašu risinājumu palīdzību," norāda Vancovičs. Kopumā Lattelecom šogad infrastruktūras attīstībā ir ieguldījis vairāk nekā 33 miljonus latu, līdzīgs apjoms tiekot plānots arī turpmāk, īpaši koncentrējoties uz platjoslas attīstības infrastruktūru.

Aplūkojot Lattelecom oficiālos ziņojumus, rodas iespaids par uzņēmumu ar pamatīgām ambīcijām — 39 miljonu latu peļņa 2006. gadā, jauni produkti un liels pieprasījums pēc tiem. Visai veiksmīga bijusi mārketinga stratēģija, piedāvājot interneta pieslēgumu paketē kopā ar telefonu, par kura sarunām vietējā tīklā nav jāmaksā, turklāt vienlaikus tirgojot arī salīdzinoši lētus portatīvos datorus. Taču svarīgi saprast, vai visus tos labumus, ko dāsni bauda galvaspilsētas un lielo pilsētu iedzīvotāji, saņem arī ļaudis tālākos un tuvākos pagastos.

Jau divos pirmajos pagastos, ko sazvanīja Nedēļa, "ciparizācija" nav notikusi vispār vai ieviesta daļēji. Lodes pagasts atrodas Valmieras rajonā, netālu no Igaunijas robežas, un par ciparu tīkliem tur nesapņo. Pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Gunta Sniega atzīst, ka Lattelecom nodrošināts interneta pieslēgums ir tikai pagasta padomes ēkā, tas esot ātrs un kvalitatīvs. Pārējiem pagasta ļaudīm pieeju internetam nodrošina vienīgi mobilo sakaru operatori — iedzīvotāji izmanto LMT un Telia pakalpojumus. Arī taksofona pagastā nav, kaut to paredz universālais pakalpojums, kas it kā būtu jānodrošina visā valstī. "Pārsvarā visiem ir mobilie telefoni, tāpēc arī taksofona trūkumu tik ļoti neizjūtam," atzīst Sniega.

Viņa uzskata, ka iedzīvotājiem noteikti būtu interese par dažādiem Lattelecom pakalpojumiem, ja tādi tiktu piedāvāti, taču pagasts ir neliels, tāpēc tā iedzīvotāji īpašas cerības arī nelolo. Un analogās sistēmas centrāle strādājot tīri labi, sakari esot normāli. "Nemaz tik slikti nav," optimistiski secina Sniega.

Jēkabpils rajona Kūku pagastā ir divas telefona centrāles. Viena nesen pārgājusi uz ciparu tīklu, otrā gan joprojām ir analogie sakari. Pagasta padomes priekšsēdētājs Tālis Pabērzs apgalvo, ka atšķirība esot diezgan jūtama. "Ciparu centrāle nodrošinās mums nepieciešamos pakalpojumus, arī pašvaldības ēkai, domājams, atlēks savs labums, jo tā atrodas gluži blakus centrālei. Mēs ceram tikt pie kārtīga interneta pieslēguma. Ar otru centrāli iet visādi, sakaru kvalitāte ir stipri sliktāka, par pakalpojumu klāstu nerunājot. Pagasta skolā joprojām internets ir ar iezvanpieeju, kas šajā laikmetā ir nenopietni, tāpēc bijām spiesti meklēt citus risinājumus," norāda Pabērzs.

Viņaprāt, Lattelecom savu attīstības stratēģiju balsta uz teritorijām ar lielu klientu skaitu, bet nemodernizētajās līnijās klientu kļūst arvien mazāk, viņi no pakalpojuma atsakās. "Arī mūsu pagastā faktiski niša ir aizņemta — internetam esam atļāvuši vienai firmai uzstādīt antenu un radiolinka pieslēgumu, tarifs ir zems un iedzīvotājiem izdevīgs. Būtiski ir tas, ka praktiski 90% pagasta teritorijas aptver mobilo sakaru operatori. Īpaši jaunieši ar šo sakaru veidu ir ļoti apmierināti — akcijās par latu nopērk mazcenas mobilo un izmanto visu pakalpojumu spektru," konstatē Pabērzs.

Runājot par obligāto sakaru minimumu, pagasta priekšsēdētājs atzīst, ka taksofoni daži esot, bet tie neesot īpaši populāri. Taču nemodernizētā sakaru līnija joprojām apkalpo ap 40% Kūku pagasta teritorijas, un nav zināms, kad tā varētu tikt nomainīta pret ciparu centrāli.

"Lattelecom izmanto dažādas tehnoloģijas, tāpēc nebūtu jāsatraucas par modernizāciju," optimistiski vērtē Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis. Viņš gan atgādina, ka uzņēmuma privatizācijas sākumā, slēdzot līgumu ar Tilts Communications, bija plānots pabeigt "ciparizāciju" astoņos gados, tātad 2002. gadā. Vēlāk termiņi ik pa laikam tika pārcelti. "Ja kāds procents nebūs apgūts, tad termiņu pārcels atkal," domā Lelis, taču tā nav liela traģēdija, jo mobilo sakaru operatori nodrošina savus pakalpojumus gandrīz visā valstī. Protams, tas neatbrīvo operatoru no līguma saistībām.

Kas attiecas uz sakaru kvalitāti, Lelis uzskata, ka tās rādītājus regulāri izvērtē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un, ja būtu daudz sūdzību, sekotu soda sankcijas. "Pirms gadiem desmit, piecpadsmit klientiem nebija izvēles, un sūdzību skaits bija liels. Klienti mēdza sūdzēties arī tad, ja sakaru problēmas bija viņu pašu vaina. Tagad, ja kādu neapmierina sakaru kvalitāte, viņš nesūdzas, bet pāriet pie cita operatora."

Runājot par UP, Lelis atzīst, ka tas būtu vesela apaļā galda cienīgs temats. Par UP pirmo reizi Latvijā sāka runāt 1998. gadā, kad Ministru kabinets pieņēma koncepciju par telekomunikāciju tīklu attīstību. "Jautājums bija ļoti saasināts, jo citur jau nebija, pie kā vērsties," atceras Lelis. Likumā ierakstīja, ka būtu vēlams izveidot UP fondu, bet ierakstīja varbūtības veidā, nevis stingri noteica, ka tādam fondam jābūt. Latvijā tajā laikā bija zemākais iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju, to cilvēku skaits, kuriem bija jānodrošina UP, bija vislielākais. Tāpēc, veidojot šādu fondu, vajadzēja nesamērīgi daudz naudas. Šobrīd UP saistības balstās tikai uz Lattelecom pleciem, bet ir doma, ka šajā "grozā" būtu jāiekļauj arī mobilo sakaru pakalpojumi, un tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīsies citi spēlētāji.

LTA izpilddirektors uzskata, ka jau tagad tirgū nevar noturēties, piedāvājot tikai vienu pakalpojumu, tāpēc ir pareizi, ka Lattelecom attīsta piedāvājumu paketes. Līdzīgi kabeļtelevīzijas piedāvā internetu un domā arī par runas pārraidi. Tāpēc kompleksam pakalpojumam ir nākotne. Nedēļa no savas puses var piebilst — ar nosacījumu, ja šī nākotne ir tehniski nodrošināma. Pagaidām lauku rajoni šajā ziņā tiek diskriminēti, domājot par ātru attīstību un lielu peļņu.

 

Gaida pamatīgu algas pielikumu

Apollo  08/22/07   Algas pieaugums visās Baltijas valstīs arī nākamgad būs mērāms ar divciparu skaitli. Prognozētais algu kāpums nākamgad — 11%, trešdien vēstī laikraksts «Dienas Bizness».

Latvijā saglabājas augstas darbinieku gaidas attiecībā uz algas palielinājumu, kas gan vairāk balstās uz inflācijas faktoru un atsevišķu darbaspēka kategorijas trūkumu, nevis uz labāku darba izpildi vai prasmēm, raksta «Dienas Bizness», atsaucoties uz kompānijas «Hay Group» atalgojuma informācijas pakalpojumu vadītāju Baltijā Sakalu Gorodecki.

«Hay Group» atalgojuma kāpumu nākamgad Latvijā prognozē par vidēji 11% (šogad 13%).

Igaunijā prognozē 10,5% atalgojuma kāpumu, bet Lietuvā tas varētu sasniegt 10%, vēstī «Dienas Bizness».

 

Šlesers: Konkurences padomes vadība vienkārši jānomaina

LETA  08/23/07    Konkurences padome (KP) ir pilnībā izgāzusies lietā par lidostas atlaižu sistēmu un šīs institūcijas vadība būtu jānomaina, uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

"Vajag vienkārši nomainīt KP vadību. Viņi netiek galā ar saviem pienākumiem, mēģina izkalpoties Eiropai - skriet pa priekšu ratiem un līst uz vēdera," intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norāda ministrs.

Kā uzsver Šlesers, KP pilnībā ir izgāzusies ar savu lēmumu aizliegt esošo atlaižu sistēmu un tagad nezina, kā iziet no šīs situācijas. Piemēram, Ekonomikas ministrija atzīst, ka lidostas attīstības modelis ir ļoti pareizs un, pateicoties atlaižu sistēmai, ir izdevies piesaistīt jaunas aviokompānijas, palielināt lidostas apkalpoto pasažieru skaitu un maršrutu tīklu.

"Tikmēr KP arvien turpina kritizēt šo sistēmu, kas it kā neveicinot konkurenci. KP arvien negrib akceptēt, ka, pateicoties cenu politikai, mums ir izdevies uzlabot lidostas rādītājus," norāda satiksmes ministrs.

Viņš akcentē, ka Rīgas lidosta patlaban ir ne vien vienkāršs uzņēmums, bet mehānisms, kas stimulē ekonomikas attīstību valstī. "Tas, manuprāt, ir visveiksmīgākais projekts, kāds Latvijā jebkad ir realizēts. Caur lidostu tiek piesaistītas simtiem miljonu investīcijas. Tas rada stimulu biznesam kopumā un ietekmē ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi," uzsver Šlesers.

Attīstot lidostas infrastruktūru, pieņemts lēmums būvēt jaunu termināli - būvniecība sāksies nākamgad. Termināļa pirmā daļa tiks nodota ekspluatācijā 2010.gada beigās, un līdz tam tiks meklēti "starprisinājumi".

"Pasažieru plūsma šobrīd lidostas kapacitātēm ir pārāk liela. Paredzu, ka nākamā gada apgrozījums sasniegs četrus miljonus pasažieru, bet 2010.gada beigās lidostas pakalpojumus varētu izmantot jau kādi seši miljoni pasažieru gadā," prognozē valdības pārstāvis.

 

Viedoklis: Riskantie

Pauls Raudseps,  Diena  08/23/07    "Piesardzības trūkums un milzīga nepamatota pašapmierinātība" — tā ietekmīgais Danske Bank vecākais analītiķis Lars Kristensens Dienai raksturo otrdien Latvijas valdības pieņemtos budžeta grozījumus, kuri nozīmīgi palielina gan 2007.gada ieņēmumu, gan izdevumu prognozes. "Varam gaidīt skarbus komentārus no reitingu aģentūrām un kredītreitinga pazemināšanu."

Kā tad tā? Kalvītis un Co noteikti taisīs lielas acis. Mēs taču esam beidzot sastiķējuši bezdeficītu! Ko ta vēl viņi grib?

Tiešām, pirmo reizi Kalvīša premjerēšanas laikā valdība ir sadūšojusies ieplānot budžetu bez deficīta. Tomēr tas ir izdarīts, palielinot budžeta izdevumus un noēdot potenciālo budžeta pārpalikumu. Valsts tērēs par 100 miljoniem vairāk nodokļos ieņemtas naudas, nekā gada sākumā bija paredzēts. Pārliekot daļu no ES un citiem ārzemju naudas avotiem gaidāmās naudas uz nākamā gada budžetu, formālais izdevumu pieaugums ir "tikai" 38 miljoni, taču nevienā pozīcijā, kas nav saistīta ar šo ārzemju naudu vai ar valsts parāda apkalpošanu, tēriņi nav samazināti. Šī grāmatvediskā manipulācija nevar slēpt ne Kalvīša valdības negausību, ne tās aklo ticību savām spējām visiem citiem aizmālēt acis.

Bet citi šai valdībai kā netic, tā netic. Vēl tikai pagājušajā piektdienā aģentūra Fitch pazemināja Latvijas kredītreitingu. Kalvītis varēja tikai pasūroties: "Žēl, ka aģentūra nav sagaidījusi rezultātus, ko dos valdības pretinflācijas programma." Kas tur ko gaidīt? Jau pirms tam bija skaidrs, ka valdība ir sākusi atkāpties no pašas pieņemtā, jau tā novēlotā un pamīkstā plāna. Līdz ar budžeta grozījumu pieņemšanu nu jau pavisam oficiāli var pārvilkt svītru vēl tikai pirms pieciem mēnešiem pieņemtajam pretinflācijas plāna pašam pirmajam punktam: "Sasniegt bezdeficīta budžetu 2007.gadā, neveicot grozījumus budžeta likumā, kas palielinātu budžeta izdevumus (īpaši bāzes izdevumus), papildus ieņēmumus novirzīt budžeta deficīta samazināšanai, pašvaldībām ievērot stingru budžeta disciplīnu." Budžeta likumā grozījumi tiks veikti; tie skars bāzes izdevumus (sk. pedagogu darba samaksas paaugstināšanu); daļu papildu ienākumu novirzīs nevis deficīta segšanai, bet patēriņam; visbeidzot, pašvaldību finanšu disciplīna tiks "veicināta", paaugstinot pašvaldību aizņēmumu limitu šim gadam no 44 līdz 108 miljoniem, tātad vairāk nekā divkārt.

Tātad ticēt Kalvīšā valdības solījumiem nevar. Tikpat muļķīgi būtu ticēt tās prognozēm. Pēc jūlija inflācijas datiem — 9,5% — ir vairāk nekā skaidrs, ka netiks sasniegts martā optimistiski pareģotais 6,5 līdz 6,7% inflācijas līmenis 2007.gadā — tik zema inflācija nav bijusi nevienā šā gada mēnesī.

Tāpēc nav ko cerēt, ka Kalvīša valdības Potjomkina bezdeficīts mazinās ārzemju finanšu aprindu augošo skepsi par Latvijas spējām atrisināt ekonomikas milzīgās nelīdzsvarotības, inflācijas un tekošā konta deficīta problēmas.

Mums visiem par nelaimi, ārzemnieku kritiskā attieksme drīz var kļūt par svarīgu papildu risku faktoru mūsu jau tā apdraudētajai tautsaimniecībai. Pēdējo nedēļu laikā rietumu tirgus ir šūpojusi uzticības krīze bankām un dažādiem fondiem, kas nodarbojušies ar riskantu hipotekāro kredītu izsniegšanu vai šo aizdevumu tālākpārdošanu dažāda veida sarežģītos finanšu instrumentos. Amerikā nekustamo īpašumu burbulis ir plīsis, daudzi vairs nespēj atmaksāt savas hipotēkas, bet Volstrīta pastiprināti nervozē, jo šo parādsaistību tālākpārdošana ir kļuvusi tik sarežģīta un necaurspīdīga, ka neviens īsti nezina, kurš kuram ir parādā un kas beigās cietīs zaudējumus par neatmaksātajiem kredītiem. Visaptverošajā neuzticības gaisotnē investoriem radīsies aizvien lielākas bailes no riska, sevišķi uzmanīgām būs jābūt bankām.

Salīdzināsim. Latvijai nekustamo īpašumu burbulis plīst. Būs aizvien vairāk neatmaksātu hipotekāro kredītu. Mēs tiekam uzskatīti par aizvien riskantāku vietu, kur ieguldīt līdzekļus, bet mūsu ekonomiskā izaugsme ir kļuvusi stipri atkarīga no ārzemju banku gatavības turpināt mums aizdot naudu. Jebkurš ārzemju finansists, paskatoties uz Latviju, saredzēs paralēles ar situāciju pasaulē, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņi būs saudzīgāki pret Latviju, nekā investori ir bijuši pret tādiem Eiropas banku milžiem kā Deutsche Bank, Credit Suisse Group vai UBS, kuru akcijas jau ir stipri cietušas augošajā piesardzības gaisotnē. Vācijā jau runā par iespējamu banku krīzi.

Šādā starptautiskajā situācijā Latvijas valdībai būtu jādara viss, lai veicinātu uzticību savai ekonomiskajai politikai. Tā vietā tā ir akceptējusi budžeta grozījumus, kas paaugstina risku visu Latvijas iedzīvotāju labklājībai.

 

Būtiski palielināsies pārtikas produktu cenas

Uldis Veilands, Armands Jēgermanis, Zemgales Ziņas   08/23/07

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka līdz gada beigām maizes cena Latvijā varētu palielināties par 50, bet piena cena – par 30 procentiem. Tas būtiski skars ne pārāk labi nodrošinātā vidusmēra latvieša maciņu.

I.Gulbe apstiprināja, ka prognozes ir visnotaļ reālas, jo pamatotas uz pasaules globālā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Globālais piedāvājums var izrādīties nepietiekams, ņemot vērā augošo biodegvielas sektora pieprasījumu. Salīdzinot ar iepriekšējo vasaru, graudaugu cenas pasaulē caurmērā palielinājušās par 30 procentiem. Patlaban pasaules tirgū vērojams būtisks graudaugu pieprasījuma kāpums, kas skaidrojams ar ļoti niecīgajām to rezervēm – tās ir mazākās pēdējo 25 gadu laikā. Tādēļ neizbēgams graudu iepirkuma cenu palielinājums.

I.Gulbe skaidro, ka līdzšinējā cena varētu saglabāties līdz miltu uzkrājumu pilnīgai izlietošanai, bet vēlāk augt atbilstoši to cenu kāpumam.

Diemžēl graudu iepirkuma cenu palielinājums pasaulē likumsakarīgi atsauksies uz Latvijas tirgu, jo vairs nedzīvojam savā nosacīti izolētajā saliņā. Jebkurš mūsu zemnieks ir arī uzņēmējs, kas ieinteresēts saražoto produktu pārdot pēc iespējas dārgāk. Ņemot vērā, ka Latvijā graudu uzkrājumu praktiski nav, jo viss nonāk ES graudu intervences programmas rezervēs, arī mūsu valstī neizbēgams to iepirkuma cenu kāpums.

Tā kā piena produktus vairāk sāk lietot Ķīnā un citās Āzijas valstīs, pasaules tirgū tie kļūst dārgāki. Tas pats gaidāms Latvijā. Savukārt nākamgad varētu augt gaļas cenas, jo tiks izmantoti sadārdzinātie graudi. I.Gulbe skaidro, ka pieprasījums pēc gaļas mūsu valstī pastāvīgi nedaudz palielinās un salīdzinājumā ar iepriekšējo vasaru cenas caurmērā kāpušas par pieciem procentiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas katedras vadošais pētnieks habilitētais ekonomikas doktors Arnis Kalniņš atgādina, ka pārtikas produktu cenu kāpums ietekmē tos cilvēkus, kas nav pietiekami nodrošināti. Šajā gadījumā jāpārskata valsts attieksme – vai nav lietderīgi samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, vispirms piena produktiem un maizei. A.Kalniņš atgādina – Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, varbūt pat pasaulē, kur nepastāv PVN diferenciācija.

Voldemārs Strīķis, LLU profesors:

Kopumā cenas tirgus ekonomikas apstākļos nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Latvijā maizes cenas ietekmē arī valdības subsīdijas. Bez tām šis produkts pie mums jau tagad maksātu vismaz divas reizes dārgāk. Pašlaik situācija tāda, ka palielinās pieprasījums pēc miltu produktiem, un, ja kļūst dārgāki graudi, tas pats notiek ar maizi.

Raita Karnīte, Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore:

Pašlaik situācija šķiet dīvaina. No vienas puses – valdība ar savu inflācijas apkarošanas plānu, no otras – plašsaziņas līdzekļos intensīvi popularizētā doma, ka inflācija tikai kāps. Tādējādi sabiedrība visu pieņem, un to vairs nekas nesatrauc. Viss liecina par mērķtiecīgu rīcību, šoka politiku. Turklāt – ja reiz tirgus būs gatavs cenas pieņemt, tās arī turpinās kāpt. Šādai tendencei jau izveidojies labs pamats, piemēram, administratīvi regulējamo cenu palielināšanās.

 

Strods: Nav pieļaujams, ka politiski tiek ietekmēts Konkurences padomes un tās vadītājas darbs

LETA  08/23/07    Nav pieļaujams, ka politiski tiek ietekmēts Konkurences padomes (KP) un tās vadītājas Ievas Jaunzemes darbs, uzsvēra ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK).

Kā ziņots, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka KP ir pilnībā izgāzusies lietā par lidostas atlaižu sistēmu un šīs institūcijas vadība būtu jānomaina. "Vajag vienkārši nomainīt KP vadību. Viņi netiek galā ar saviem pienākumiem, mēģina izkalpoties Eiropai - skriet pa priekšu ratiem un līst uz vēdera," intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norāda ministrs.

"Uzskatu, ka Rīgas lidostas attīstības modelis patiešām nav slikts, bet uzsveru, ka tās atlaižu sistēmai ir jābūt caurskatāmai, pamatotai un balstītai uz konkrētām izmaksām. Visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem. Par to iestājas Ekonomikas ministrija un KP," uzsvēra Strods.

Diemžēl Satiksmes ministrija un lidosta, pat neskatoties un valdības pagājušā gada decembrī doto uzdevumu, joprojām nav sagatavojusi pamatojumu par lidostas atlaižu sistēmas ekonomiskajiem aprēķiniem.

"Kurā vēl Eiropas valstī kādai aviokompānijai būtu piemērota 80% atlaide?" jautā ministrs.

Viņš neredz iemeslu KP vadības maiņai, jo tā pilda savus pienākumus sekmīgi, pamatojoties uz esošo likumdošanu. "Uzskatu, ka nav pieļaujams, ka politiski tiek ietekmēts KP un tās vadītājas darbs, jo tas var novest pie situācijas, ka iestāde zaudē savu ar likumu noteikto neatkarību lēmumu pieņemšanā," norāda Strods.

Šlesers intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" uzsvēra, ka KP pilnībā ir izgāzusies ar savu lēmumu aizliegt esošo atlaižu sistēmu un tagad nezina, kā iziet no šīs situācijas. Piemēram, Ekonomikas ministrija atzīst, ka lidostas attīstības modelis ir ļoti pareizs un, pateicoties atlaižu sistēmai, ir izdevies piesaistīt jaunas aviokompānijas, palielināt lidostas apkalpoto pasažieru skaitu un maršrutu tīklu.

"Tikmēr KP arvien turpina kritizēt šo sistēmu, kas it kā neveicinot konkurenci. KP arvien negrib akceptēt, ka, pateicoties cenu politikai, mums ir izdevies uzlabot lidostas rādītājus," norāda satiksmes ministrs.

Viņš akcentē, ka Rīgas lidosta patlaban ir ne vien vienkāršs uzņēmums, bet mehānisms, kas stimulē ekonomikas attīstību valstī. "Tas, manuprāt, ir visveiksmīgākais projekts, kāds Latvijā jebkad ir realizēts. Caur lidostu tiek piesaistītas simtiem miljonu investīcijas. Tas rada stimulu biznesam kopumā un ietekmē ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi," uzsver Šlesers.

Attīstot lidostas infrastruktūru, pieņemts lēmums būvēt jaunu termināli - būvniecība sāksies nākamgad. Termināļa pirmā daļa tiks nodota ekspluatācijā 2010.gada beigās, un līdz tam tiks meklēti "starprisinājumi".

"Pasažieru plūsma šobrīd lidostas kapacitātēm ir pārāk liela. Paredzu, ka nākamā gada apgrozījums sasniegs četrus miljonus pasažieru, bet 2010.gada beigās lidostas pakalpojumus varētu izmantot jau kādi seši miljoni pasažieru gadā," prognozē valdības pārstāvis.

 

Latvijā projekti vēl nebuksē

Indra Auziņa, Žurnāls "Nedēļa"   08/23/07    Visvairāk jau Rīgā dzīvojamās mājas aug kā sēnes pēc lietus. Pagaidām nav dzirdēts, ka nekustamā īpašuma būvnieki būtu spiesti masveidā atteikties no iesāktajiem projektiem tāpēc, ka viņiem nepietiek naudas. Tomēr kaimiņos (Igaunijā) parādījusies tendence, ka mazie nekustamā īpašuma attīstītāji gan vairs netiek galā ar uzsāktajiem projektiem. Kas pašlaik šajā jomā vērojams Latvijā un ko vēl varētu piedzīvot šā gada laikā, to skaidro Nedēļa.

Taču vispirms nepieciešams izklāsts par situāciju Igaunijā. Pēdējā pusgada laikā tur ne tikai diezgan strauji ir pieaudzis jauno dzīvokļu piedāvājums, bet tirgū nonācis arī krietni vairāk nepabeigto dzīvokļu, kurus mazie nekustamā īpašuma attīstītāji tā arī nav spējuši novest līdz tā dēvētajai baltajai apdarei. Celtniecības izmaksas aug inflācijas dēļ — tas arī ir galvenais iemesls šai tendencei.

Ja pirms pāris gadiem Igaunijā bez problēmām varēja pārdot dzīvokļus, kamēr vēl vispār bija uzsākti celtniecības darbi attiecīgajā objektā, tad tagad, piemēram, galvaspilsētā Tallinā vien pārdošanā vienlaikus atrodas tūkstošiem jaunu mitekļu. Kas zīmīgi, to cenas arvien jāsamazina. Šāda situācija ir kritiska mazajiem jaunu dzīvokļu būvniekiem, un viņi ir spiesti vai nu pievienoties lielajiem attiecīga profila uzņēmumiem, vai bankrotēt, vai arī pārdot savus projektus lielajām nekustamā īpašuma firmām, kurām bankas uzticas vairāk. Tomēr par paniku Igaunijas nekustamā īpašuma tirgū runāt esot pāragri.

Panikas nav arī Latvijā. Tiesa, uz līdzīgām tendencēm sāk norādīt arī pašmāju speciālisti, bet pagaidām tas skan kā teorētisks brīdinājums. Piemēram, pirms dažiem mēnešiem laikrakstā Dienas Bizness parādījās baņķiera izteikumi, ka pašlaik esot riskanti finansēt nekustamā īpašuma projektu attīstītājus, jo nav drošības, ka viņi spēs pārdot uzcelto. Savukārt paši attīstītāji norāda uz pārdošanas tempu kritumu dzīvokļu tirgū, kaut arī jaunu projektu netrūkst. Piemēram, Valdis Gailītis, projekta Ziedoņdārza mājas attīstītāju — SIA Dommo — valdes loceklis, atzīst: "Tas, kas šobrīd notiek arī Latvijas dzīvokļu tirgū, tajā skaitā pārdošanas tempu kritums, būtu patiesībā jāuztver kā normāla situācija, kas atbilst pasaules līmeņa praksei. Tas, ka gatavu dzīvokli turpina tirgot arī gadu pēc nodošanas ekspluatācijā, ir normāli, un nopietnam attīstītājam ar to jārēķinās, plānojot investīcijas un projekta realizācijas termiņus. Lai nenonāktu tādā situācijā, kā minēts, attīstītājam jābūt pietiekami lielam pamatkapitālam, kas nodrošinātu iespēju pabeigt projektu atbilstoši iecerei. Šo situāciju varam uzskatīt par "dabisko atlasi" tirgū."

Savukārt Aidass Šuopis, projekta Aurora Park Residence attīstītāju — SIA Ranga IV — valdes priekšsēdētājs, uzskata: "Gan Igaunijas, gan Lietuvas nekustamā īpašuma tirgu ir iespaidojusi pretinflācijas plāna ieviešana, proti, ir mainījušies kritēriji, pēc kādiem komercbankas ir gatavas finansēt jaunos projektus. Par arvien nozīmīgākiem kreditēšanas kritērijiem kļuvusi attīstītāja pieredze tirgū un profesionalitāte, veiksmīga pieredze citu projektu realizācijā, kā arī projekta koncepcijas specifika — cik konkurētspējīgs būs projekts. Šāds filtra efekts, kas vistiešāk skar attīstītājus, varētu vēl turpināties tuvākos četrus līdz sešus mēnešus, līdz apdzīvojamo platību pārdošanas tempi un apjomi nostabilizēsies."

Būvuzņēmuma Stats mārketinga direktore Guna Ozoliņa informē, ka pagaidām uzņēmums neizjūt līdzīgas tendences kā Igaunijā. "Vērojot, kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, nedomāju, ka tāda situācija varētu rasties, jo inflācija samazināsies līdz gada beigām," uzskata Ozoliņa. Taču viņa prognozē: ja inflācijas kāpums saglabāsies tāds pats, kāds ir pašlaik, tad nākamā gada pirmajā ceturksnī šādas problēmas varēšot novērot arī Latvijā. Par uzņēmuma pieredzi mārketinga direktore stāsta: "Mūsu objekti pārsvarā tiek pabeigti gada laikā. Protams, mēs ierēķinām arī inflācijas procentu. Tieši tāpat darījām arī agrāk. Protams, pastāv risks, ka šo procentu varam aprēķināt par mazu, bet līgumā ar pasūtītāju ir punkts, ka izmaksas var paaugstināt."

Ozoliņa norāda, ka tas ir slikts stils — apsolīt pircējam pārdot dzīvokli ar pilnu, tā saukto balto apdari, bet reāli notirgot negatavu mitekli. Šāda rīcība kaitē būvnieka prestižam, pat ja to varētu aizbildināt ar finansiālām grūtībām. Taču tādā gadījumā pasūtītājam ir tiesības tiesāties un darbu nepieņemt, viss atkarīgs no līguma nosacījumiem, iesaka Ozoliņa. Viņa stāsta, ka Statam pieprasījums būvēt nav mazinājies: kāds tas bija pirms pusgada, tāds ir arī šobrīd. Nav mainījies arī būvuzņēmuma darbības profils — tiek celtas gan sabiedriskās ēkas, gan industriālas būves, gan dzīvojamie nami.

Nekustamā īpašuma kompānija Ober Haus vasaras sākumā informēja, ka jaunu dzīvokļu tirdzniecības aktivitāte Latvijā saglabājas tāda pati kā iepriekšējos mēnešos un, pēc kompānijas vērtējuma, tas norāda uz attīstītāju augošo profesionalitāti. Savukārt par jūnija tendencēm Ober Haus speciālisti saka: valdības pretinflācijas plāns ir ietekmējis notikumus nekustamā īpašuma tirgū, bet nekāda krīze gan nav iestājusies šajā tirgū, jo dzīvokļu piedāvājums nav tik liels, lai tos nespētu nopirkt. Kā vērtē eksperti, Latvija paliek viens no perspektīvākajiem nekustamā īpašuma tirgiem Austrumeiropā. Acīmredzot arī kompānija NCC zina, ko dara, jo ir paziņojusi, ka tuvākajā laikā gatavojas uzsākt vairāku projektu īstenošanu un rezultāts būs 2000 dzīvokļu. Grandiozi, ko lai saka!

Jūlijā arī nekustamo īpašumu ieguldījumu kompānija Metro Baltic Horizons Plc, kas galvenokārt nodarbojas ar augstvērtīgu biroju un mājokļu attīstīšanu Baltijas valstu galvaspilsētās un Sanktpēterburgā (Krievijā), pavēstīja, ka ir noslēgusi saprašanās memorandu par 14 hektāru zemes gabala pirkšanu Rīgā, Daugavas krastā. Sākotnējie aprēķini liecina, ka apbūve varētu sasniegt 100 000 m2 no kopējās zemes platības (neskaitot autostāvvietas) un kopējās attīstības izmaksas (pirkums, celtniecība un finansēšana) varētu būt aptuveni 200 miljoni eiro. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Robins Džeimss izteicies, ka "Rīga joprojām spēj piedāvāt nozīmīgas iespējas pārdomātiem nekustamā īpašuma pirkumiem ar lielu vietējās attīstības perspektīvu, un mēs priecājamies paplašināt savu īpašuma portfeli ar kvalitatīvu īpašumu".

Savu taktiku kreditēšanā veido arī bankas — vismaz vairākas no tām izstrādājot jaunus piedāvājumus, kuri atbilstu kredītņēmēju iespējām jaunajos apstākļos, kuri saistīti gan ar valdības pretinflācijas plānu, gan ar citu kārtību, kas stājusies spēkā par nodevas piemērošanu par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā, kā arī stingrāka kļuvusi hipotekāro kredītu izsniegšanas kārtība, palielinājies nodoklis par īpašumu pārdošanu. Šobrīd vērojama tendence, kad cilvēki labprāt dzīvokļus pirktu, taču skarbo kreditēšanas noteikumu dēļ to nespēj. Acīmredzot tāpēc jauno projektu tirgū pircēju aktivitāte jūnijā palikusi nemainīga, bet mēneša nogalē interese par jauno mājokļu iegādi pieauga. Lielākā daļa pirkumu tika veikti dārgos objektos Rīgas centrā, lasāms Ober Haus izplatītajā informācijā. Eksperti to skaidro ar pircēju mazāku atkarību no banku kreditēšanas.

Turklāt arī būvniecības projektu attīstītāji strādā ilgtermiņam, jo tad tomēr ir mazāka iespēja ciest finansiālus zaudējumus. Mazie attīstītāji, loģiski, neko tādu "pavilkt" nespēj. Spriežot pēc ekspertu prognozēm, tuvāko pāris gadu laikā Baltijā notikšot ietekmīga ārzemju kapitāla ieplūšana un tirgus koncentrācija lielāko attīstītāju kompāniju rokās. Nelielās kompānijas tirgu pametīs. Arī bankas labprātāk kreditē biznesa jomā ietekmīgāku klientu, nevis mazu. Tagad, kad pircēji minēto nosacījumu dēļ jaunu mitekli nevar nopirkt tikpat vienkārši kā maizi veikalā, mazie jaunu dzīvokļu būvnieki spiesti kalkulēt, ko iesākt. Varbūt kādam izdevīgāk iesākto projektu "iesaldēt", tomēr kopumā laikam ir un būs vērojama tendence, ka mazo iesāktos projektus uzpirks lielie.

Mazo projektu attīstītāju izputēšanā vainojama arī cenu celšanās būvniecībā. Dārgāks kļuvis viss — gan celtnieku algas, gan būvmateriāli. Ja kādam uzņēmējam/uzņēmumam projekts ir tikai viens un banka atsaka finansējumu, tad izeja arī ir viena — pārdot to tālāk. Tāpēc ir būtiska attīstītāju reputācija: vai ir pieredze, kāds projekts, kāda bijusi līdzšinējā darbība, cik daudz izdarīts projektā, pirms prasa līdzekļus bankai utt.

Piemēram, augustā Ober Haus pētījumā teikts, ka mēneša laikā jauno dzīvokļu pircēju aktivitāte ir paaugstinājusies. Eksperti uzskata, ka klienti izvēlas iegādāties nepabeigtus un pat neuzbūvētus dzīvokļus, lai vēlāk par to pašu nebūtu jāmaksā vairāk inflācijas seku dēļ. Viņuprāt, pārdošanas pozitīvākie rādītāji izskaidrojami ar to, ka īpašumu biežāk pārdod klienti, kuri dažādu iemeslu dēļ vairs nevar saņemt kredītu. Manāma tendence, ka attīstītāji sāk pārdot zemes gabalus kopā ar māju projektiem, jo arī viņiem nepietiek līdzekļu, lai pabeigtu darbu, savukārt bankas naudu nedod. Sava vaina jāuzņemas arī tiem attīstītājiem, kuri vēlas gūt peļņu un dzīvokli tirgū "palaiž" par nesamērīgu cenu.

Saprotams, attīstītājiem, ja vien viņi vēlas palikt šajā biznesā, nākas meklēt veidu, kā izdzīvot. Piemēram, nekustamo īpašumu kompānija Tokarev Invest informē par savu pieredzi: "Bankās hipotekāro kredītu piešķiršanas nosacījumi kļūst stingrāki, tāpēc attīstītāji ir gatavi piedāvāt tādus dzīvokļu iegādes nosacījumus, kuri a) pašlaik ir izdevīgāki nekā bankām un b) dod pircējiem pietiekami daudz laika (pat vienu divus gadus), lai viņi varētu pēc tam noformēt nepieciešamo finansējumu jau kredītiestādēs. Tieši tā var īsumā raksturot kompānijas–attīstītāja Saite (Tokarev Invest ir Saites partneris dzīvokļu realizācijā projektā Silmaļi) pieejas būtību." Tādus jauna mājokļa iegādes nosacījumus būvētāji agrāk neesot praktizējuši.

Kā liecina Tokarev Invest izplatītā informācija, šis dzīvokļa iegādes nosacījumu variants attiecas uz jau gataviem dzīvokļiem ar "pelēko apdari". Pircējs, kurš dažādu iemeslu dēļ pašlaik nevar saņemt bankā hipotekāro kredītu, noslēdz ar Saiti pirkšanas līgumu ar termiņa atlikšanu uz vienu gadu — līdz pilnīgam norēķinam par dzīvokli un tā noformēšanai Zemesgrāmatā. Viņš iemaksā pirmo maksājumu 10% apmērā un pēc tam gadu katru mēnesi maksā no 0,8 līdz 1,5% no dzīvokļa atlikušās vērtības (tas ir aptuveni 400—600 latu mēnesī). Saite piedāvā finansējumu latos ar gada procentu likmi 6—7%. Tūlīt pēc pirkuma līguma noslēgšanas pircējs var sākt šajā dzīvoklī remontu, deklarēt to par dzīvesvietu. Pēc 12 mēnešiem klientam jādzēš uz to brīdi atlikusī summa. Ja nepieciešams, atmaksas laiku var pagarināt vēl par gadu. Pēc gada vai diviem pircējs, vēršoties pēc hipotekārā kredīta, bankai prasīs mazāka apmēra finansējumu un, ļoti iespējams, varēs reāli cerēt uz daudz izdevīgākiem kreditēšanas noteikumiem.

***

Fakti

2007. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laika posmu 2006. gadā, celtniecība sadārdzinājusies par 30,4%. Tas ir lielākais būvniecības izmaksu kāpums gada laikā kopš 1995. gada.

2006. gadā inflācija būvniecībā sasniedza 20,9%, bet 2005. gadā — 11,4%.

Par 52,8% pieaugusi strādnieku darba samaksa.

Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājušās par 33,3%, būvmateriālu cenas — par 18,1%.

Biroju ēku, izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku renovācijā un būvniecībā izmaksas palielinājušās par 38,2—40,5%.

Dzīvojamo māju celtniecība kļuvusi dārgāka par 29,7%, rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcija — par 28,3%, transporta objektu būvniecība — par 28,2%, bet pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūve — par 22,1%.

Prognoze: būvniecības izmaksu kāpums varētu pārsniegt 20%.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

 

Arvien vairāk nelielu uzņēmumu

Edmunds Rudzītis, speciāli "Nedēļai", Žurnāls "Nedēļa"   08/24/07

Jūlijā, kas uzņēmējdarbībā tiek uzskatīts par vienu no vasaras klusajiem mēnešiem, jaundibināto uzņēmumu skaits pieaudzis nedaudz straujāk nekā iepriekšējā mēnesī. Jūlijā reģistrētas 1184 jaunas komercsabiedrības — par 88 uzņēmumiem vairāk nekā jūnijā un par 148 uzņēmumiem vairāk nekā 2006. gada jūlijā.

Lai arī šogad reģistrēts vairāk uzņēmumu, to skaita pieauguma temps ir mazāks nekā pērn. 2007. gada pirmajos septiņos mēnešos reģistrētas 8710 jaunas komercsabiedrības, kas par 14,3% jeb 1093 uzņēmumiem pārsniedz pagājušā gada atbilstošā perioda uzņēmumu dibināšanas rādītāju. 2006. gadā jaundibināto uzņēmumu skaits palielinājās par 22,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, turklāt straujākais kāpums bija vērojams tieši pagājušā gada pirmajā pusē, savukārt otrajā pusgadā pieauguma temps nedaudz samazinājās.

Līdzīgu tendenci varētu prognozēt arī šim gadam — 2007. gadā kopumā jaundibinātu uzņēmumu skaits varētu sasniegt 15 000, kas būtu par 12% vairāk nekā pērn.

Reģistrēto uzņēmumu sadalījumā pēc uzņēmējdarbības formām joprojām saglabājas salīdzinoši nemainīgs sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) īpatsvars — aptuveni 85% no kopējo uzņēmumu skaita. Jūlijā SIA veidoja 86% no jaundibināto uzņēmumu skaita, savukārt 13% bija individuālo komersantu.

Vairumā gadījumu jaunreģistrēto komercsabiedrību ir ar nelielu kapitalizācijas pakāpi — visbiežāk šo kompāniju pamatkapitāls ir minimāli noteiktā summa 2000 latu apjomā. Ja 2005. gadā reģistrēto uzņēmumu vidējais pamatkapitāla lielums bija 27,8 tūkstoši latu, pērn tas samazinājās līdz 24,9 tūkstošiem latu, tad šogad dibinātajiem uzņēmumiem vidējais pamatkapitāla apjoms ir tikai aptuveni 17 tūkstoši latu. Tādējādi šogad daudz vairāk tiek dibināti tieši mazie uzņēmumi, lai gan ir reti izņēmumi, kad izveidotas tiek arī kompānijas ar miljoniem latu lielu kapitālu. Jūlijā reģistrēts pēc pamatkapitāla apjoma viens no šā gada lielākajiem uzņēmumiem — SIA GDG, kas ir daudznozaru kompānijas Griģis un Co meitasuzņēmums. SIA GDG pamatkapitāls sasniedz 12,556 miljonus latu. No jūlijā reģistrētajiem uzņēmumiem salīdzinoši liels pamatkapitāls bijis arī SIA Turandot Rea — 631,6 tūkstošu latu apjomā.

Arī kreditēšanā, izmantojot komercķīlas kā nodrošinājumu, turpinās pieauguma tendence. Gada pirmajos septiņos mēnešos noslēgti 15 320 komercķīlas līgumi ar kopējo maksimālo prasījumu summu 9,63 miljardu latu apjomā. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo septiņu mēnešu rezultātiem, šogad noslēgto darījumu skaits palielinājies par 23,1%, savukārt komercķīlu nodrošinājuma kopējā maksimālā prasījuma summa — par 58,1%.

Jūlijā gan noslēgts mazāk komercķīlu līgumu nekā iepriekšējos divos mēnešos — jūnijā un maijā —, tādējādi ir mazinājies komercķīlu darījumu pieauguma temps. Šā gada jūlijā noslēgti 2434 komercķīlu līgumi, kas ir par 13,2% vairāk nekā 2006. gada jūlijā. Savukārt jūlijā noslēgto komercķīlu līgumu maksimālā prasījumu summa bija 1,15 miljardi latu, kas tikai par 5,6% pārsniedz pagājušā gada jūlija rezultātus.

Pēc noslēgto komercķīlu līgumu skaita jūlijā neapšaubāma līdere bija AS GE Money, kuras rēķinā ir vairāk nekā trešā daļa no kopējā skaita jūlijā noslēgto komercķīlas līgumu. Tas liecina, ka arvien vairāk komercķīla kā nodrošinājuma veids tiek izmantots patēriņa kreditēšanā un privātpersonu kreditēšanā (tajā skaitā autolīzinga darījumu kreditēšanā) aktīvākas kļūst tieši nebanku kredītkompānijas. Ja banku izsniegtie kredīti mājsaimniecībām 2007. gada pirmajā pusgadā palielinājušies par 25%, tad kompānijai GE Money kredītportfelis šajā laika periodā palielinājies par 56% — no 77 miljoniem gada sākumā līdz 120,3 miljoniem jūnija beigās.

Dati liecina, ka valdības kreditēšanas ierobežošanas pasākumi faktiski maz ietekmē patēriņa kreditēšanu, tādējādi patēriņa kredītu pieauguma temps tuvākajā laikā būtiski nekritīsies.

 

Lai samazinātu darbaspēka aizplūšanu, aicina atbalstīt uzņēmējdarbību

LETA  08/24/07    Darbaspēka izbraukšana no valsts samazināsies, atbalstot uzņēmējdarbību un mazinot administratīvos šķēršļus, uzskata aģentūras LETA aptaujātie darba devēji.

Savu darba tirgu inženieriem no Austrumeiropas valstīm šogad varētu atvērt Vācija, tādējādi cenšoties kompensēt kvalificēta darbaspēka trūkumu. Ceturtdien Vācijas valdība vienojās atvieglot striktos darba tirgus aizsardzības noteikumus, lai varētu piesaistīt inženierus no tā sauktajām jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš atzina, ka dāņi jau tagad pārmāna mūsu inženierus, piedāvājot lielākās darba algas. Tie, kuri gribēja izceļot, jau ir aizbraukuši.

"Es nedomāju, ka Vācijas lēmums atvērt savu darba tirgu inženieriem no Austrumeiropas, lai kompensētu kvalificēta darbaspēka trūkumu, būtiski iespaidos Latvijas darbaspēka resursus. Mums jau tāpat trūkst kvalificētu inženiertehnisko speciālistu," uzsvēra Rantiņš.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības nozarē darba algas strauji palielinās, taču darba algu pieaugums ir mazāks nekā darba ražīguma pieaugums. Pēdējos gados darba ražīgums palielinās aptuveni par 30% gadā. Ražošanas apjoms šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laika posmu, ir palielinājies par 33,7%, pateicoties tehnoloģiju modernizācijai.

Rantiņš norādīja, ka lēnām cilvēki sāk atgriezties Latvijā, piemēram, uzņēmumā "Valpro Corp" Valmierā atgriežoties speciālisti no Īrijas.

"Ja Latvijā būs stabila uzņēmējdarbības vide, tad uzņēmēji spēs sakārtot arī darba tirgu," piebilda uzņēmēju pārstāvis.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju un līdz ar to samazinātu darbaspēka izbraukšanu no valsts, ir jānodrošina daudz lielāks valsts atbalsts tautsaimniecības attīstībai, uzņēmējdarbības, pašnodarbinātības veicināšanai un dažādu administratīvo šķēršļu samazināšanai.

Tas ļautu veicināt vietējā darbaspēka nodarbinātību un mērķtiecīgi izmantot esošos darbaspēka resursus.

Veidojoties situācijai, ka valsts pārvalde nevada ekonomiskās migrācijas procesus, LDDK ir bažas, ka turpinās pieaugt darbaspējīgo Latvijas iedzīvotāju izbraukšana un palielināsies tādu viesstrādnieku skaits, kas Latvijā raduši iespēju uzturēties nelegāli.

"Šobrīd visā pasaulē notiek aktīva cīņa par gaišāko prātu un čaklāko roku piesaisti. Ja vēlamies attīstīt mūsu valsti, celt iedzīvotāju labklājību un ekonomiku, arī mums jāpiesaista darba tirgum vajadzīgie speciālisti, jāveido tiesiskas darba attiecības un jāsamazina nelegālā nodarbinātība," saka LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

 

LDDK aicina valdību veikt pasākumus, kas popularizētu Latvijas darba tirgu citu ES dalībvalstu vidū, lai darba tirgum piesaistītu vairāk ES pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju, ņemot vērā citu ES valstu praksi.

 

 

Viesstrādnieki laukos — pagaidu risinājums

Lāsma Zuzāne, «Zemnieku saeima»  08/24/07    Šovasar lauksaimniecībā trūkst strādnieku kā vēl nekad.

Nelielās saimniecībās atrast pāris cilvēku nav tāda bēda, taču lielāki uzņēmumi darbiniekus vervē teju nepārtraukti. Kulšanas laikā daudzi darbaspēka trūkumu izbaudījuši līdz mielēm, kad, kaut gribētu labu algu maksāt, nav kam. Strādnieki draudot ar braukšanu uz Īriju un katru mēnesi prasot lielākas algas. Ja prasa amata pratējs, ir jēga algu celt, taču, ja šantažē sliņķis, tad tikai darbinieku trūkums attur no atlaišanas.

Tādēļ saimniecību īpašnieki visi kā viens cilvēku trūkumu uzskata par šā brīža vislielāko problēmu nozarē un izsakās skeptiski — atliek vien vervēt viesstrādniekus.

Viens no aptaujātajiem, lielas saimniecības īpašnieks, izmēģinājis algot iebraucējus pagājušajā gadā, dara to arī šoruden. Tādēļ pats braucis uz Ukrainu un vērtējis darba kandidātus. Jau teju 100 dolāru ukraiņu zemniekiem skaitoties daudz.

Strādnieki esot meklējami Ukrainā, varbūt Moldovā, citur diez vai. Ukraina nav tālu, zemnieki tur strādājot cītīgi, bieži vēl aizvien ar zirgu un kapli. Daudzi sapņojot mainīt dzīvi, taču iespēju trūkst. Konkurence uz labām darbavietām tur liela, priekšstats par mūsu valsti labs, tāpēc interese par darbu Latvijā esot.

Aptaujātie viesstrādnieku darba kvalitāti slavē. Sākumā gan krievu valodā viss jāsamāca. Kāda saimniece smejas, ka sākumā strādnieki saka, māku šo, māku to, māku visu, bet izrādās, ka nemāk galīgi neko. Taču, ja cilvēki gadās apķērīgi, mācību process veicas labi. Protams, svešumā bez savas kopienas atbraukušajiem esot grūti, tāpēc, kaut labi pelna, pēc pusgada vairākums braucot atpakaļ.

Visi aptaujātie lauksaimnieki atzīst, ka viesstrādnieku darbs sevi attaisnojis. Pati vervēšana gan prasot lielu uzņēmību un kontaktus. Kāds zemnieks lēš: ja izveidojas veiksmīga sadarbība ar pirmajiem strādniekiem, drīz braukt šurp gribēšot arī citi.

Pašlaik viesstrādniekus Latvijā atļauts nodarbināt, ja uz vakanci, kas izsludināta Nodarbinātības Valsts aģentūrā (NVA), vismaz mēnesi nav pieteicies neviens vietējais. Visu par kādu mēnesi paildzinot arī dokumentu kārtošana Ukrainā. Saskaņā ar NVA datiem šā gada pirmajā pusē lauksaimniecībā likumā noteiktajā kārtībā darbā pieņemti 24 viesstrādnieki. Taču formalitāšu pildīšana esot tik sarežģīta un dārga, ka, domājams, lauksaimniecībā gluži tāpat kā celtniecībā krietns skaits ārzemnieku strādā nelegāli.

Vairākums zemnieku gan pagaidām strādniekus meklē tepat Latvijā. Ir, kas liek sludinājumus Latgales avīzēs, jo tur vēl aizvien mazāk darbavietu un zemākas algas. Vairāki uzteic latgaliešu darbaspējas un strādātgribu, sak, ja jau cilvēks izlēmis doties peļņā, tad arī strādā un pelna.

Patiesībā gan arī viesstrādnieki būtu tikai pagaidu ielāps darbaspēka krīzei laukos. Kā domā viens no zemniekiem, nekādus izcilos panākumus jau ar nekvalificētu darbaspēku nesasniegsi. Turklāt visiem vēl dzīvā atmiņā Latvijas neatkarības atgūšanas laika politiskās cīņas un cerības. Būtu grēks tagad pašiem veicināt jaunu imigrantu plūsmu līdz ar visām no tās izrietošajām valodas un kultūras atšķirībām un sociālās integrācijas problēmām.

Taču vai ir cits risinājums? Pa kādam brauc atpakaļ no Īrijas, noilgojušies pēc ģimenes, vīlušies un noguruši svešumā. Kā saka viena no saimniecēm, atbraukušie arī iemācījušies kārtīgi strādāt un apguvuši atbildību par padarīto. Cits zemnieks gan pukojas, ka Īrijā pabijušie prasot samaksu par darba virsstundām un visādās gudrībās samācot arī citus. Taču visi atzīst, ka pagaidām nav pamata cerēt uz aizbraukušo masveidīgu došanos mājās.

Domājot par mūsējo noturēšanu Latvijā, kāds saimnieks aicina paredzēt subsīdijas infrastruktūrai, lai veicinātu dzīvesvietu gādāšanu lauku strādniekiem. Vairākas saimniecības darbiniekus ar dzīvokļiem nodrošina, tā krietni vairojot darbinieku lojalitāti un strādātgribu.

Meklējot darbaspēka rezerves tepat Latvijā, būtu jēga skatīties arī to zemnieku virzienā, kas zem iztikas minimuma dzīvo pusnaturālās saimniecībās. Tomēr paši lauku cilvēki atzīst, ka vairākums nespēj mainīt dzīvi un kļūt par algotiem darbiniekiem cita saimniecībā, pat ja galus savilkt kopā nevar jau sen.

Domājot par nākotni, jāplāno ražošanas modernizācija un darba ražīguma celšana. Arī tas ir risinājums, lai varētu iztikt ar mazāk darbiniekiem.

 

Pensiju pieaugumu apēd inflācija

Inga Paparde,   NRA  08/25/07    Lai gan Labklājības ministrija (LM) ar lepnumu paziņojusi, ka rudenī indeksācijas rezultātā pensijas pieaugs vidēji par 14 latiem, pensionāri norāda: tas tikai kompensē strauji augošo dzīves dārdzību un pensijas joprojām atpaliek no valstī noteiktā iztikas minimuma.

Vairāk nekā desmit latu pensijas pieaugums patiešām pēdējos gados nav piedzīvots, tomēr tāds tas ir, tikai pateicoties augstajai inflācijai. Latvijā ir 471 366 vecuma pensiju saņēmēju, no kuriem vairāk nekā puse – 54 procenti – saņem visai pieticīgas pensijas – no 50 līdz 100 latiem. Otra lielākā pensionāru grupa – 42 procenti saņem pensijas no 100 līdz 200 latiem. Visvairāk valstī ir pensionāru, kas saņem pensijas tieši no 90 līdz 100 latiem, tāpēc arī vidējā pensija jūlijā bija 109 lati. Dati liecina, ka simtiem cilvēku aprēķināta 30 latu pensija vai pat mazāka, bet vairāk nekā 2000 pensionāru – no 40 līdz 50 latiem. Speciālisti to izskaidro: visticamāk, šiem cilvēkiem ir mazs darba stāžs, nav veiktas vai daļēji veiktas sociālās iemaksas. Lai arī pensiju likums pieļauj piešķirt 30 latu pensiju, reāli cilvēkam izmaksā valstī garantēto minimālo pensiju – 45 latus.

Tomēr lielākā daļa pensionāru, neraugoties pat uz kārtīgu darba stāžu, saņem pensijas, kas mazākas par iztikas minimumu, kas šāgada jūlijā sasniedzis jau 133,58 latus. Uz to norāda arī Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītāja Aina Verze: 78 procenti vecuma pensionāru saņem pensijas zem iztikas minimuma, un tāda situācija ir apkaunojoša. Tajā pašā laikā LPF nepiekrīt viedoklim, ka visas mazās pensijas būtu jāpaceļ un jāvienādo, jo tas ir pret pensiju sistēmas pamatprincipiem, proti, pensiju par ieguldīto darbu. Iztikas minimums jeb patēriņa groza vērtība, ko aprēķina Centrālā statistikas pārvalde, pieaug katru mēnesi. Arī pensijas palielinās divas reizes gadā, bet ņemot vērā inflācijas rādītājus un vidējās darba algas pieaugumu. Pensiju vidējais apmērs atpaliek no iztikas minimuma, un, izpētot pensiju palielināšanas tempus, nav paredzams, ka vismaz vidējā pensija tuvākajā laikā to sasniegs.

Labklājības ministrijai iztikas minimums nešķiet nopietns rādītājs, pamatojoties uz kuru palielināt pensijas vai nodrošināt pensijas šā minimuma līmenī. "Pensiju un pabalstu aprēķinos iztikas minimuma rādītāji netiek izmantoti," Neatkarīgajai saka LM Komunikāciju departamenta direktore Lelde Rāfelde. Sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumi balstās uz veiktajām sociālajām iemaksām, darba stāžu un citiem individuāliem faktoriem. LM uzsver: pensionāri ir vienīgā iedzīvotāju grupa, kuru ienākumi katru gadu regulāri tiek pārskatīti, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu. "Tomēr, domājot par pensionāriem, mēs cenšamies uzlabot tieši mazo pensiju saņēmēju situāciju. Piemēram, 2006. gadā tika noteiktas piemaksas vidēji 6,92 apmērā par katru nostrādāto darba gadu, bet 2008. gadā tās plānots palielināt vidēji līdz 14,14 latiem. Taču jāsaprot, ka pensiju palielināšana iespējama tikai budžeta robežās un to ierobežo fakts, ka daudzi strādājošie ignorē paaudžu solidaritātes principu un maksā sociālās iemaksas tikai no nelielas ienākumu daļas vai arī pilnībā izvairās no to nodokļu nomaksas," saka ministrijas pārstāve.

Oktobrī gaidāma vecuma pensijas palielināšana vidēji par 14 latiem, kas ir pēdējo gadu lielākais pielikums pie pensijām, tomēr pensionāri spriež: prieks nav pārāk liels, jo pielikums tikai sedz inflācijas rezultātā noēsto pensiju. LM piekrīt daļēji: salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, vidējā pensija Latvijā augusi jau par 13 procentiem, tā apsteidzot inflācijas rādītājus.

 

Celulozes epopejai turpinājums

Imants Vīksne,  NRA  08/25/07    300 hektāru platībā izpletusies rūpnīca ietekmētu dabu.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis devis signālu potenciālajiem investoriem, ka joprojām gaida viņu atgriešanos ar celulozes fabrikas rasējumiem, bet investori pagaidām ir izvairīgi.

Rūpnīcas celtniecībai 2001. gadā izveidotais uzņēmums Baltic Pulp, kurā kontrolpakete pieder ar somu kokapstrādes gigantu Metsaliitto Group saistītajām sabiedrībām, bet atlikušās akcijas – Latvijas valstij, šobrīd eksistē tikai uz papīra. Pēc tam, kad vides institūcijas aizliedza ražošanā lietot videi kaitīgus hlora savienojumus un notekūdeņus gāzt Daugavā, somi atkāpās. Pret rūpnīcas būvi iestājās arī vairākas sabiedriskās organizācijas, un Zaļā zeme pat vērsās ar prasību tiesā. Ieceres izjukšanu atgādina kādreizējais projekta runasvīrs un pārstāvis uzņēmuma valdē Grigorijs Rozentāls: "Ietekmes uz vidi novērtējuma birojs noraidīja celulozes balināšanas tehnoloģiju. Mēs pārsūdzējām šo lēmumu, taču Vides ministrija atstāja spēkā. Ar to viss arī beidzās."

Šobrīd Baltic Pulp uzņēmuma darbinieki atlaisti un izpildinstitūcija vienā personā ir Juka Laitinens. Sazvanīts Somijā, viņš saka: "Projektu esam apturējuši, un mums nav nekādu tālāku plānu." Savukārt mūsu premjera izteikumus par iespējām atgriezties pie iesāktā pēc pieciem gadiem J. Laitinens nekomentē.

Šonedēļ Aigars Kalvītis paziņoja, ka joprojām personīgi aizstāv šo ieceri un rūpnīca Latvijai ir vajadzīga: "Tas, ka mums šobrīd nav investora, kas ieguldītu līdzekļus, ir fakts. Kaut gan esmu dzirdējis no mūsu bijušajiem partneriem, ka viņi šo domu vēl nav atmetuši. Viņi pašlaik būvē jaunu rūpnīcu Urugvajā. Tiks ar to galā un tad, iespējams, varētu arī atgriezties Latvijā." Jāgaida esot pieci gadi.

Krustpils pagasta Ozolsalā rūpnīcai joprojām rezervēta zeme. Pagasta priekšsēdētāja Mirdza Zirnīte atgādina, ka arī vietējie cilvēki savulaik atbalstīja ieceri – cerībā uz rūpniecības radītu progresu. Tiesa gan, tāpat kā vides organizācijas, arī pagasts iebildis pret hlora lietošanu celulozes balināšanā. To, ka pašvaldības cerībām uz uzplaukumu bija pamats, nesen apliecināja ekonomists Ojārs Kehris. Rūpnīca ražotu produkciju eksportam, nodrošinātu reģiona iedzīvotājus ar darbu, tādējādi novēršot emigrācijas vilni. Attīstījusies būtu arī Jēkabpils reģiona infrastruktūra.

Taču neapstrīdama būtu arī 300 hektāru platībā izpletušās rūpnīcas ietekme uz dabu. Vai pēc pieciem gadiem no investoriem vairs netiks prasītas videi draudzīgas tehnoloģijas, kas bija vienīgais iemesls projekta pārtraukšanai, Ministru prezidents neatbild.

Preses konferencē reģionālajiem medijiem viņš paziņoja: "Diezin vai mēs šinī sabiedrībā varam izanalizēt, ko balināt, kā balināt un ar kādām vielām. Es tiešām tādas nianses nezinu."

Jāatgādina, saskaņā ar Vides pārraudzības biroja sniegto informāciju rūpnīca pēc uzcelšanas gada laikā saražotu 600 000 tonnu celulozes, atmosfēru piesārņojot ar 13 miljardiem kubikmetru izmešu. Ražošanā izmantotu nātrija sārmu, sērskābi un citas ķīmiskas vielas – kopumā 118 000 tonnu. Diennaktī no rūpnīcas Daugavā ietecētu līdz pat 76 000 kubikmetru notekūdeņu, kas tālāk ceļotu uz Baltijas jūru. Savu principiālo atbalstu šādai vides noslogošanai premjers motivē ar augstu pievienoto vērtību, ko varētu radīt tepat Latvijā, pārtraucot koksni izvest uz Skandināviju.

Jāatgādina, ka vides aizsardzības organizācijām jāseko līdzi ne tikai somu projekta aktualitātēm. Kā Neatkarīgā jau ziņoja, alternatīva celulozes rūpnīcas projekta virzītāji pērn siroja pa Kurzemi, meklējot iespējamo vietu rūpnīcas celtniecībai. Toreiz izdevās noskaidrot vien tik daudz, ka iniciators ir mistiska vietējo uzņēmēju apvienība, kas savu interešu pārstāvniecību deleģējusi zinātniekiem un vēlas saglabāt anonimitāti. Savukārt zinātnieki ar profesoru Elmāru Zelgalvi vadībā rūpīgi pilda šo vēlmi.

 

 

 

Izglītībā, valodā un kultūrā...

 

 

 

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  08/18/07

- AR MĪLESTĪBU PIEMIN MIRONOVU. Šonedēļ aprit 20 gadu, kopš Rīgas viesizrāžu laikā negaidīti aprāvās Latvijā iemīļotā ģeniālā krievu aktiera Andreja Mironova mūžs. Viņa nopietnās lomas glabā teātra vēsture, tomēr kino šim aktierim bija lemts kļūt par muzikālu filmu un komēdiju varoni, kurš palicis atmiņā ar spilgtajām lomām izcilajās padomju komēdijās: blēdīgais pārdevējs Dima Semicvetovs filmā Sargies auto!, manierīgais kontrabandists Geša Kozodojevs Briljantu rokā, čekists Vasiļjevs Neticamajos itāliešu piedzīvojumos Krievijā un dižais kombinators Ostaps Benders Divpadsmit krēslos. Aktiera oficiālajā filmogrāfijā minēti 49 kinodarbi. Pieminot aktieri, apgāds ACT-press laidis klajā grāmatu Andrejs Mironovs draugu acīm, kas atšķirībā no daža laba līdzīgas ievirzes latviešu izdevuma sērīgajiem toņiem vēsta par priecīgām, nebēdnīgām un pat anekdotiskām epizodēm no A. Mironova dzīves.

- MŪŽĪBĀ AIZGĀJIS HREŅIKOVS. 94 gadu vecumā mūžībā aizgājis ilgadējais PSRS Komponistu savienības priekšsēdētājs, pazīstamais komponists Tihons Hreņikovs. Viņš bija viens no tiem māksliniekiem, kas savulaik saņēma augstāko UNESCO apbalvojumu – Mocarta medaļu.

- GLUŽI KĀ PADOMJU LAIKOS. Sieviešu folkloras grupa Žovhar no Čečenijas pieprasījusi politisko patvērumu Somijā. Šo ziņu izplatījis čečenu saits www.kavkazuzel.ru , kurš apgalvo, ka līdz ar 11 pieaugušajiem Somijā atrodas arī septiņi grupas dalībnieču bērni. Čečenijas kultūras ministrs gan aicina visus atgriezties dzimtenē un apgalvo, ka folkloristiem nekas nedraud.

- KALĒJU DIENA. Svētdien Rīgas svētku laikā Brīvdabas muzejā notiks Kalēju diena. Kalēju sētā (teritorijā ap Mērsraga smēdi) visu dienu tiks darbinātas kalēju ēzes un būs amatu demonstrējumi. Ikviens varēs izkalt muzeja piemiņas monētu, pārbaudīt spēkus, cilājot kalēja veseri, klausīties jautras dziesmas, piedalīties rotaļās un dančos kopā ar Kalēju sievām. Kalēju dienas noslēgumā uzstāsies folkloras kopa Abra.

Arno Jundze,  NRA  08/21/07

- STUDIJA PAR POSTMODERNISMU. Jaunākais mākslu žurnāla Studija numurs tematiski veltīts postmodernismam – lasiet tajā pamatīgo Helēnas Demakovas apceri Ardievas teorijām? par Leonarda Laganovska daiļradi no postmodernisma skatpunkta. Šogad pavasara/vasaras mēnešu mākslas dzīve bijusi tik intensīva un piesātināta, ka jēdziens atvaļinājumu laiks varētu būt vien kādas postmodernas vai laikmetīgas izstādes tēma, tāpēc gluži pašsaprotami – krāšņs un bagātīgs ir arī Studijas Notikumu bloks. Te ir gan Imanta Lancmaņa runa, saņemot Francijas Goda leģiona ordeni, gan Daigas Rudzātes informācija par Latvijas laikmetīgās mākslas izstādi Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē, gan Mākslas festivāls Cēsis 2007 attēlos, gan Venēcijas biennāle, gan Documenta, gan poļu invāzija LMM un Arsenālā, kas vēl tikai gaidāma, gan Helēnas Heinrihsones Sveiks, kurmi! Šos gan varētu turpināt vēl krietnu brīdi, un sajūta ir tāda, ka pēc gadiem, atverot tad jau nodzeltējušo Studijas numuru, varēs teikt – bagāta vasara.

- BORISA BĒRZIŅA MUGURAS. Šo piektdien Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) mazajā zālē tiks atklāta Borisa Bērziņa izstāde Muguras. LNMM krājumā ir bagātīgs izcilā gleznotāja un zīmētāja Borisa Bērziņa mantojuma klāsts, kas sniedz pārskatu par mākslinieka radošā un ražīgā mūža veikumu. Liela šīs kolekcijas daļa tika rādīta 2003. gada pavasarī plašajā piemiņas izstādē Mantojums, kas norisinājās abās lielākajās muzeja ekspozīciju telpās, bet ar jauno izstādi muzejs sāk izstāžu ciklu par atsevišķām tēmām Borisa Bērziņa daiļradē.

- FELDBERGS TIRGO AKMEŅU SĒKLU. Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs šosezon nodarbojas ne tikai ar laikmetīgās mākslas veidošanu un izstādīšanu, bet arī ar akmeņu stādīšanu un audzēšanu un nu arī akmeņu sēklu izplatīšanu. Tēlnieks Ojārs Feldbergs pagājušajā sestdienā Talsos, Dižmāras tirgū, kopā ar Talsu Krūmu grupas māksliniekiem rīkoja akciju, kurā ikvienam tika piedāvātas dažādu šķirņu akmeņu sēklas. Tirdzniecības laikā tika novērota pircēju dažādā attieksme – lielāka vai mazāka interese, tomēr visbiežāk pircēji akmeņu tirgotājus novērtēja ar labvēlīgu smaidu.

- BLĒŅAS VALMIERĀ. Valmieras galerijā Laipa piektdien pulksten 15 atklās bērnu vasaras darbu izstādi Blēņas. Tās eksponātus radījuši bērni bez speciālām mākslas priekšzināšanām ikgadējās bērnu mākslas un kultūras nometnēs profesionāla metālmākslinieka – dizainera Aivara Benuža – vadībā. Nometnes notiek jau vienpadsmito gadu un tajās piedalās bērni no visas Latvijas, arī Valmieras. Līdz šim vasaras nometnes notika Valmieras rajona Mūrmuižā, bet šogad pirmo gadu tā notika Dikļos. Nometnes organizē un vada Aija Freimane. Galerijā Laipa tiks izstādīti bērnu veidotie dārza objekti. Izstādītos metālobjektus papildinās nometnes dalībnieku veidotās animāciju filmas mākslinieces un animatores Antras Senkānes vadībā. Izstāde būs apskatāma līdz 13. septembrim.

Arno Jundze,  NRA  08/22/07

- APSTIPRINA REKTORU. Vakar Ministru kabinets par J. Vītola Mūzikas akadēmijas rektoru apstiprinājis profesoru, Pūšamo instrumentu nodaļas saksofona spēles pasniedzēju Arti Sīmani. Viņš tika ievēlēts amatā 4. jūlijā, kad tika sasaukta J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce, jo iepriekšējais rektors, komponists Juris Karlsons, bija šajā amatā pavadījis maksimālo noteikto laiku.

- TAUTAS DEJU PĒRLES JŪRMALĀ. Šovakar pulksten 19.30 Dzintaru koncertzālē notiks vasaras spožākais tautas deju koncerts Tautas deju pērles Jūrmalā, kurā uzstāsies seši Latvijas vadošie tautas deju kolektīvi – Teiksma, Dancis, Rotaļa, Līgo, Lielupe un Daiļrade. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – horeogrāfs Jānis Ērglis, režisore – Anna Jansone. Svētku koncerta programmā iekļautas dejas no 2008. gada Dziesmu un deju svētku repertuāra, kuru deju kolektīvi jau ir apguvuši, dejas no lieluzveduma Izdejot laiku, kā arī dejas, kas patīk pašiem dejotājiem.

- SIEVIETE KĀ MŪŽĪGAIS IEDVESMAS AVOTS. Rīgā, Andrejsalā, elektroceha Teatr sna telpās, sestdien pulksten 21 notiks mākslas projekts–diskotēka Žena jako nekonečna inspirace. Projekta ideja radās latviešu fotogrāfam/māksliniekam Ivaram Grāvlejam sadarbības rezultātā ar Prāgā dzīvojošo mākslinieku A. Ter-Oganjanu. Neatņemama diskotēkas sastāvdaļa ir vizuālais materiāls – projekcija ar 4000 fotogrāfijām, zīmējumiem un video. Līdz šim mākslas projekts ir ticis īstenots kafejnīcā Tulip Prāgā un Chantier Public rezidencē Lionā.

- ZINĀMI AUTORI LATIO KALENDĀRAM. Savu darbu beigusi žūrija, kas izvēlas 13 melnbaltās fotogrāfijas Latio 2008. gada kalendāram, ko šoreiz vienoja tēma Mūsdienu Latvijas atspoguļojums cilvēku dzīves mirkļos Latvijas valsts 90 gadu jubilejas kontekstā. Atlasīto darbu autori ir Valdis Brauns, Krista Burāne, Valentīna Doneiko, Aigars Jansons, Anda Krauze, Raimo Lielbriedis, Vilhelms Mihailovskis, Andris Rebhūns, Aivars Siliņš, Eva Šavdine, Aivis Šmulders, Andrejs Zavadskis un Ilmārs Znotiņš.

- IZSTĀDE OKUPĀCIJAS MUZEJĀ. Pieminot 23. augustu, Molotova – Ribentropa slepenā pakta parakstīšanas gadadienu, Okupācijas muzejā rīt pulksten 17 atklās izstādi Piemiņas vietas Vidzemē, Rīgā un Rīgas apkārtnē. Komunistiskais terors un nacionālo partizānu darbība 1919–1991. Izstādē būs skatāmas vairāk nekā 350 Māra Loca fotogrāfijas, kurās dokumentētas piemiņas vietas, Okupācijas muzeja Videokinofonofoto krātuves veidota 30 minūšu gara filma un tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekļa mets 1941. gada 14. jūnija deportāciju upuriem, kuru muzejam nodeva tēlnieks Imants Lukažs (1930–2007). Atbilstoši I. Lukaža liecībai, nacistu okupācijai sākoties, 1941. gada augustā ticis izsludināts pieminekļa konkurss, kas noslēdzies vēlā rudenī bez rezultāta.

- ĢIMENES DIENA MUZEJĀ. Sestdien notiks Ģimenes diena Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā: tēma – kā zemnieku bērni mācījās pirms 100–150 gadiem? Pulksten 12 pasākums notiks latviešu, bet pulksten 13.30 – krievu valodā. Zinošs gids stāstīs apmeklētājiem par to, kāda bija skola Pastariņa laikos, skaidrojot, kas ir grifele, telūrijs un pats Pastariņš. Tāpat būs iespēja pasēdēt 130 gadu vecā skolas solā.

- PAULU KOELJU – 60. Piektdien savu sešdesmito dzimšanas dienu svinēs slavenais brazīliešu rakstnieks Paulu Koelju. Viņa romānu izdevējs Latvijā – Jāņa Rozes apgāds – jubileju atzīmēs ar īpašu skatloga dekorāciju Jāņa Rozes grāmatnīcā Krišjāņa Barona ielā 5, bet septembra ikmēneša izdevumā Ziņnesis, kas pieejams Jāņa Rozes grāmatnīcās, būs īpaša velte Koelju cienītājiem – Latvijā agrāk nepublicētas rakstnieka esejas. Sagatavošanā šobrīd ir arī Koelju jaunākais romāns Portobello ragana (A Bruxa de Portobello).

Arno Jundze,  NRA  08/23/07

- ALEKSANDRA ČAKA BALVA. Rīgas dome kopā ar Aleksandra Čaka biedrību aicina izvirzīt kandidatūras uz Aleksandra Čaka balvu. Saskaņā ar nolikumu tā tiek pasniegta divās nominācijās: par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā; par nozīmīgu veikumu Aleksandra Čaka daiļrades izpētē, popularizēšanā vai tulkošanā. Līdz šim Aleksandra Čaka balvu saņēmuši: Jānis Rokpelnis, Imants Skrastiņš, Valdis Rūmnieks, Uldis Bērziņš, Andra Konste, Māra Brašmane, Jānis Mitrēvics, Zigmunds Skujiņš, Juris Kronbergs. Laikrakstu un žurnālu redakcijas, grāmatu apgādi, kultūras institūcijas un sabiedriskās organizācijas tiek aicinātas izvirzīt savus kandidātus, pieteikumus un pievienotos materiālus sūtot vai nogādājot Rīgā, Lāčplēša ielā 48/50–14, līdz šā gada 1. oktobrim. Tālrunis informācijai 27285336. Balvas nolikums atrodams www.cakamuzejs.lv , sadaļā Čaka balva.

- DZEJAS DIENU BALVA. Dzejas dienu balvai ir pieteiktas 15 grāmatas: trīs atdzejas krājumi un 12 oriģināldzejas krājumi, turklāt trīs no tiem ir latgaliešu dzejnieku darbi. Dzejas dienu balvai saskaņā ar nolikumu iespējams izvirzīt krājumus, kas iznākuši laikā no pagājušā gada līdz šā gada Dzejas dienām. Uz Dzejas dienu balvu pretendē Eduarda Aivara Jauns medus, Valentīna Lukašēviča Vot taidi vot i batvini, Knuta Skujenieka Mūsu dzīve nokalpotā, Agneses Krivades Bērnība, Ontona Slišāna Tītupats, Viļa Dzērvenīka Upers, Arvīda Dinija Deģa Siržu bokss, Maijas Laukmanes Sirds bez žoga, Imanta Auziņa Ars Poetica, Ingas Gailes Kūku Marija, Ingmāras Balodes Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli un Žebera Šņabji. Blaknes. Uz Dzejas dienu balvu pretendē arī atdzejas krājumi: Konstantins Bībls Jaunais Ikars (atdzejojis Kārlis Vērdiņš) , Aleksandrs Senkevičs Priekšvēsts (Imants Auziņš) un Eudžēnio Montāle Cilvēki ar murdiem (Leons Briedis). Dzejas dienu balvas žūrijā šogad darbojas iepriekšējā gada laureāte Liāna Langa, LRS priekšsēdētāja Ieva Kolmane, dzejnieki Ronalds Briedis un Ērika Bērziņa, kā arī literatūrzinātniece Janīna Kursīte. Salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem pieteikto grāmatu skaits ir krietni mazāks – 2006. gadā tika pieteiktas 28 grāmatas, 2005. gadā – 20 dzejas un atdzejas krājumi, tomēr šādi kvantitatīvi kritumi un kāpumi izskaidrojami ar to, ka jaunas grāmatas netop vienā dienā.

- PRIORITĀTE – INFRASTRUKTŪRA UN UGUNSDROŠĪBA. Īstenojot valdības noteikto taupības plānu, Kultūras ministrija šā gada budžeta grozījumos ir veikusi izdevumu tehnisko pārdali, nepieprasot papildu līdzekļus KM budžetam. Grozījumos pārdalītie līdzekļi paredzēti, lai realizētu divas galvenās prioritātes – uzlabotu kultūras iestāžu infrastruktūru, kā arī nodrošinātu nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus kultūras iestādēs. Tāpat paredzēti līdzekļi atsevišķu nozīmīgu kultūras pasākumu atbalstam.

- TRAMVAJA VERTIKĀLAIS MARŠRUTS. Šosestdien mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts 2007 laikā norisināsies vēl nebijis projekts Tramvaja vertikālais maršruts. Brauciens ar trim tematiskiem tramvajiem pa naksnīgo Rīgu notiks no 25. augusta pulksten 20 līdz 26. augusta pulksten 2 maršrutā: LU Ekonomikas fakultāte – Aspazijas bulvāris – Latvijas Nacionālā opera – Kronvalda bulvāris – Latvijas Nacionālais teātris – Ausekļa iela – Latvijas Nacionālais teātris – Kronvalda bulvāris – Latvijas Nacionālā opera – LU Ekonomikas fakultāte. Gribētājiem būs iespējams izvizināties Stāstu, Kino un Mūzikas tramvajā. Projektu organizē Pareizā ķīmija.

 

Ar nosacītu pietuvinātību varai ierēdņiem par maz

Baiba Lulle,  NRA  08/20/07    Neveiksmīgi beidzies jau otrais izsludinātais konkurss uz Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja amatu.

Bez pilntiesīga vadītāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stratēģiski svarīgā iestāde, kas ir galvenā atbildīgā par izglītības satura, mācību līdzekļu, pētījumu, eksāmenu satura izstrādi u.c., strādā jau vairāk nekā gadu. Nav jau tā, ka bez vadītāja viss darbs apstājies, neba nu viņš pats visus šos melnos darbus darīja, arī par eksāmenu satura noplūdi runāja gan pirms viņa, gan pēc. Vadītājam ir savas funkcijas un atbildība par visiem pārējiem darbiniekiem. Lai kādi būtu ISEC pēdējā vadītāja Mārča Krastiņa aiziešanas iemesli, tie nav meklējami, ķidājot tikai konkrēto kantori un darba atmosfēru tajā, bet drīzāk – visas ministrijas un visas ierēdniecības karjerisma, atalgojuma un kadru motivācijas sistēmā.

Pērn IZM sev lielu uzmanību pievērsa tieši ar skandāliem ap tās darbiniekiem – ministres Baibas Rivžas tiesāšanos ar IZM valsts sekretāri Kristīni Jarinovsku, viņas vietnieka Andreja Ciņa iespējamo korupciju. Premjers Aigars Kalvītis ministriju kritizēja par tās administratīvo vājumu, Eiropas lietu komisija korī piebalsoja, apšaubot to, vai IZM tās vājās administratīvās kapacitātes un zemā ierēdņu atalgojuma dēļ spēs sekmīgi apgūt tās pārziņā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Intervijā Neatkarīgajai atklājās, ka IZM un tās padotības iestādēs neaizpildītas ir vairāk nekā simt vakanču no kopējām teju trīssimt štata vietām Pašlaik pašā IZM štati esot "vairāk vai mazāk" nokomplektēti, bet ar ko un uz cik ilgu laiku? Trešdaļa kadru pastāvīgi mainoties. Ministre to skaidroja gan ar lielo ministru mainību, gan ar vispārēju sistēmu, kurā ministrijas tiek izmantotas kā vietas, kurās studentiem gūt pirmo pieredzi un tad – aidā prom uz labāk apmaksātiem darbiem.

IZM nav vienīgā ministrija, iestāde, kur ir kadru problēmas. Nosacīti par tām var runāt visā valstī un teju jebkurā sektorā, un, ja valstiski netiek gandrīz vai nekas darīts darbaspēka problēmas risināšanā, tad varbūt nebūtu slikta mācība politiķiem pašiem izjust šo skādi arī savā uzņēmumā. Varētu jau tīksmināties par to, ka ministrijas privātajiem uzņēmējiem par velti sagatavo kadrus, ja vien tas tiešām būtu par velti – mēs, nodokļu maksātāji, maksājam gan par viņu praksi, gan par ierēdņu neizdarīto, brāķiem, kas rodas kvalificētu kadru trūkuma dēļ.

Lai gan ierēdņu algas vēl ir katra pedagoga sapnis, virknei ierēdņu ambīcijas ir augstākas. Ne visiem ir iespējas nokļūt ierēdniecības resnajā galā, kur algas ir treknākas, jo tur nereti valda politisks konjunktūrisms un draugu būšana.

Pēc Valsts kontroles revīzijas datiem, piemaksas un prēmijas veido vidēji 9–55% valsts pārvaldes darbinieku kopējā atalgojuma, bet dažkārt pat 380% mēnešalgas. Finanšu ministrijā prēmijas pērnā gada sākumā bija vidēji 100–312% no pamatalgas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā – 150–300%, Tieslietu ministrijā – 8–116%, Satiksmes ministrijā – 10–86%. Milzu summas tiek izmaksātas gada beigās (piemēram, Finanšu ministrija pērn – Ls 141 191, Aizsardzības ministrija – Ls 154 000), jo piešķirtie līdzekļi par katru cenu jānotērē vēl kalendārajā gadā – uz jauno atstāt nedrīkst.

Lai gan kopējais atalgojuma līmenis daudziem ierēdņiem nav tas zemākais, šāda sistēma nedod stabilitātes izjūtu. Piemaksas, prēmijas saņemšana tomēr saistīta ar subjektīvismu – nepatikšu priekšniekam, kurš var pārvērst īstenībā Briljanta rokas īpašnieka ļaunāko murgu: "Čtob ti na odnu zarplatu žil!" (Kaut tu dzīvotu tikai no algas!). Arī Valsts kontrole atzīst – prēmiju izmaksas sistēma nav caurskatāma un ir maldinoša.

Ir jau vēl arī virkne citu līdzekļu, kā saldināt darbinieku rūgtumu par nelielo algu, kuru noteikts komplekts ir katra uzņēmumu un personāldaļu vadītāja arsenālā, bet skaidrs, ka ar formālu vienu sporta svētku sarīkošanu un sakopētu ministru parakstu izsūtīšanu uz Ziemassvētku kartītēm būs par īsu. Pašlaik ierēdņa vārds lielā daļā sabiedrības raisa negatīvas emocijas, asociācijas ar pārlieku birokrātiju, liekēdību. Iespējams, ka štata vietu skaitu valsts pārvaldē šur tur arī varētu samazināt, bet nez vai daudz reāli strādājošo cilvēku skaitu – virsstundas rauj liela daļa.

Bet galvenais – vajadzīga skaidra, godīga, atklāta karjerisma sistēma ierēdniecībā, tad, redzot savas karjeras iespējas, arī tas jaunākais referents, studentiņš būs gatavs pāris gadus saņemt stipendijas līmeņa aldziņu.

 

Kas man ar tevi, latviešu valoda?

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  08/21/07    Domas par vārdu izvēli. Sākās tas tā — kāds jauns cilvēks man jautāja — vai ir zināms precīzi, cik liels ir mūsdienās nepieciešamo vārdu skaits, kādam tam vajadzētu skaitliski būt, kuri ir tie vārdi, kas to veido, kas ietilpst šādā kopumā un vai latviešiem, latviešu valodniekiem ir pētījumi par šo jautājumu un kur tos meklēt. Saruna bija īsa. Laiks! Laiks! Laika nav garām runām. Precīzu atbilžu man nebija un nav arī tagad. Tikai pārdomas. Pārdomas par mūsu vārdiskajām (vai zinātniskām lingvistiskajām) vajadzībām. Piemēram, ja skatījāmies filmu Vogelfrei, tad varbūt tika pievērsta uzmanība, cik skops un lakonisks ir četru noveļu varoņu vārdu krājums, bet cik daudz vārdu un zināšanu gan par vārdiem, gan par parādībām nepieciešams, ja vēlamies par filmu runāt. Spilgti mākslas notikumi pieprasa spilgtus atstāstus. Tās ir prasības, saistītas ar vārdu izvēli. Un prasības, kā izrādās, mūsdienās ir augstas. Inese Galante to trāpīgi pateica raidījumā 100 g kultūras, ka mūsdienu mākslas dzīve pieprasa inteliģenci (I.Galantes saruna ar Arno Jundzi 9.augustā). Es vēlos piebilst, ka arī mūsdienu ikdienas dzīve pieprasa inteliģenci. Valodas līmenī tas tad arī ir jautājums par vārdu izvēli, nepieciešamo vārdu kopumu, lai saruna būtu saturiska, jēdzīga, inteliģenta. Var būt, ka sarunas par notikumiem, ar kuriem mums nākas sastapties ik dienu, ir vienas no nopietnākajām arī vārdu izvēlē. Droši vien, ka Norai Ikstenai te būtu ko teikt, jau tāpēc vien, ka viņa izteikusi domu, ka ikdienas notikumi jāņem tādi, kādi tie ir, bez saspringtas pretestības. Kādi tad būtu mūsu izvēlētie vārdi, teicieni, lai ļautos, tātad, lai izprastu un runātu par notiekošo ap mums?

Un pilnīgi citāds būs vārdu krājums tad, ja prātu tirda doma par to, kā vārdos attēlot iztēli.

Valodniecībā šis jautājums tiek skarts pētījumos par valodas pragmatiskajiem aspektiem. Latviešu valodniecībā valodas, resp. vārdu pragmatikai pievērsusies prof. Daina Nītiņa (skat. viņas grāmatu Valodniecības jautājumi, 2007, RTU izdevniecība). Profesore uzskata, ka pragmatika ir tekstu (runātu, rakstītu) veidošana tā, lai tie iederētos kādā situācijā vai vidē, arī atbilstu tradīcijai, arī kādiem spēles noteikumiem. Daudzi interesanti piemēri atrodami viņas pētījumā. Es te piemetināšu savu vērojumu, ka vārdu krājums, resp., vārdu izvēle, dažkārt cieši saistīta arī ar ieradumu pārvarēšanu, vai precīzāk, ar ierastu saišu saraušanu. Kā saraut ierastās saites starp ierastiem vārdiem — to lieliski var vērot, lasot jaunā jurista Ulda (Ulža) Krastiņa stāstu Acis klejo (Kultūras Forums/2007. 17.VIII) Ikviens no mums viegli, bez ilgas domāšanas, ātri un raiti nosauktu tos vārdus, kuri valodā, mūsu vārdu krājumā saistīti ar vārdu "acs".

Uldis Krastiņš, savā stāstā risinādams un atklādams mums šo valodā ieslēpto iespēju — iztēles attēlošanu ar vārdiem — ,izmanto vārdu savienojumus: kāda acs, zila acs, aizmaldījusies acs, acs dobums, tādas pašas acis, ar vienu aci, acu pilieni, acu plakstiņi, acu apmāns, acis atvērās, acis spēj bolīties, glūnēt un šķielēt, acis pavērās, acis atpūtināt, acis mest, acis runāja citu valodu. Lasot šos tik pazīstamos vārdu savienojumus, tikai kā neitrālam vārdu krājumam piederīgus, nekādas īpašas emocijas mūsos neraisās. Ja nu vienīgi par to, cik bagāts izrādās mūsu vārdu krājums.

Bet lasot U.Krastiņa stāstu, visi šie vārdu savienojumi tiek pakļauti citiem spēles noteikumiem (par to lingvistiskā līmenī tad arī raksta prof. D.Nītiņa). Es tikai piebilstu — lingvistisko ieradumu pārvarēšana iet roku rokā ar iztēli, jaunradi, jauniem notikumiem vārdu dzīvē, vārdu krājumā. Vārdu krājumu nosaka mūsu ikdienas vajadzības. Un te nu nav ko liekuļot — ideāli iecerētais cieši savijas ar to, kā iznāk, kā sanāk, kā gadās. It īpaši tad, kad nākas rakstīto, izlasīto tekstu atstāstīt citiem. Kāds tad ir vārdu krājums? It īpaši interesanta un saistoša viela pārdomām tāpēc, ka te vārdu izvēle iet roku rokā ar stila noteikumiem. Kāda tad ir vārdu izvēle? Neliekuļosim ne vienādi, ka vārdu krājumos ir bagāts, ne otrādi — ka tas ir noplicināts. Tas ir tieši tāds, kāds tas šodien var būt. Tāpat kā gruži ir neatņemama ikdienas daļa, tāpat paklupieni vārdu izvēlē ir valodai, vārdu krājumam piedienīga daļa. Ko paturam, tas mūsu rokā, ko atmetam, tas arī mūsu pašu ziņā. Esmu nonākusi pie nopietnu jautājumu saduras — domājot par to, kāds ir mūsdienu vārdu krājums, jālūkojas, kā mēs saistām vārdu izvēli ar valodas piedāvātajām iespējām.

 

Šogad skolas gaitas sāks 20 500 pirmklasnieku

LETA  08/21/07    Šogad skolas gaitas uzsāks 20 500 pirmklasnieki, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēses.

No 1.līdz 12.klasei kopumā šogad mācības uzsāks 253 478 skolēni, kas ir par 12 633 mazāk nekā pērn. 2006.gada 1.septembrī mācības visās klasēs kopumā uzsāka 266 111 skolēni.

Šogad 2.klasē mācības uzsāks 19 597 skolēni, 3.klasē - 18 005, 4.klasē, - 18 640, 5.klasē - 19 448, 6.klasē - 21 637, 7.klasē - 23 959, 8.klasē - 27 039, 9.klasē - 30 540, 10.klasē - 18 007, 11.klasē - 18 306, bet 12.klasē - 17 800.

 

«Skolas piens» apdraudēts

Uldis Graudiņš, Latvijas Avīze   08/25/07    Saistībā ar cenas kāpumu ražotājiem piena piegāde skolām ir kļuvusi neizdevīga, tāpēc daudzu skolu piedalīšanās "Skolas piena" programmā ir apdraudēta.

Aptuveni desmit piena pārstrādes uzņēmumi pagājušajā mācību gadā bija iesaistījušies "Skolas piena" programmā un nodrošināja piena piegādi aptuveni 500 izglītības iestādēm. Skolēni no pirmās līdz devītajai klasei varēja ik dienu bez maksas saņemt vienu glāzi piena. Valsts, konkrēti Zemkopības ministrija, ražotājiem par katru piena kilogramu kompensēja 25, bet no Eiropas Savienības naudas – aptuveni 5 santīmus (skaitļi bez PVN). "Atbalsts kopā bija 29,8 santīmi (bez PVN), un pavasarī tas ļāva darboties bez zaudējumiem. Patlaban ir ievērojami kāpušas piena cenas, ir dārgāki energoresursi, tāpēc piena piegāde skolām no 1. septembra nesīs zaudējumus. Jāņem vērā, ka lauku rajonos attālumi starp skolām ir lieli un skolēnu skaits skolās salīdzinājumā ar pilsētām daudz mazāks. Var nodarboties ar filantropiju, bet visam ir savas robežas. Ražotājam nav jārisina skolas bērnu ēdināšanas samezglojumi. Tas ir valdības kompetences jautājums, turklāt nevajadzētu visu atbalsta smagumu uzlikt Zemkopības ministrijai. Ja nevarēsim "Skolas piena" programmu turpināt, tad izskatīsies smieklīgi – bērni pie piena glāzes skolās jau ir pieraduši," skaidro Kazdangas SIA "Elpa" valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis. Piebildīsim, ka "Elpa" ir neliels piena pārstrādes uzņēmums, kas nevar atļauties zaudējumus.

No 1. septembra skolās darbosies simts a/s "Rīgas piena kombināts" uzstādīti piena automāti. "Arī mums būs zaudējumi, bet mēs tos kompensēsim ar peļņu no darbības citos virzienos," skaidro uzņēmuma preses sekretāre Līga Rimšēviča.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības standartizācijas nodaļas vadītāja Sanita Kļavkalne teic, ka jūlija beigās par izveidojušos situāciju ir informēts zemkopības ministrs: "Par atbalsta palielināšanu cīnāmies kopš gada sākuma. Pēdējā vēstulē Mārtiņam Rozem izteicām satraukumu, ka, nemainot atbalsta nosacījumus, "Skolas piena" programma var beigt darboties. Esam informējuši, ka 25 santīmu vietā ražotājiem būtu vajadzīgs 32 – 35 santīmus liels naudas atbalsts." Piebildīsim, ka atbalsta summā ir iekļauta maksa par piena aizvešanu uz izglītības iestādi. Piensaimnieki vērtē, ka nākamajā gadā atbalstam šajā gadā piešķirto Ls 759 000 vietā būtu jābūt Ls 2 000 000, nauda programmai būtu jāpiešķir ne tikai Zemkopības ministrijai.

Kā "Skolas piena" samezglojumu vērtē ministrijas un pašvaldības, kas daudzviet pašas uzņēmušās piena piegāžu nodrošināšanu? Zemkopības ministrija nav paredzējusi šogad palielināt atbalstu. Ministrs Mārtiņš Roze un lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka "Skolas piena" atbalstīšana nevar notikt tikai no lauksaimnieku subsīdijām paredzētās naudas. "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja Aija Balode: "Pienu dzer arī bērni pilsētās. Mēs atbalstām šo programmu, bet ar nosacījumu, ka naudu tās īstenošanai piešķir arī citas ministrijas."

Bērnu un ģimenes lietu ministrijā no preses sekretāra Taivo Trama saņēmu vispārīgu atbildi, ka ministrija atbalstot visas iniciatīvas, kas nākot par labu bērniem. Par apdraudēto "Skolas piena" programmu viņam gan nekas nebija zināms. "Ministrijas darbības prioritāte ir brīvpusdienas skolēniem," uzsvēra T. Trams. "Latvijas Avīzē" šonedēļ stāstījām, ka uz valdības sēdi, kur varēja cīnīties par naudas piešķiršanu brīvpusdienām, ģimenes un bērnu lietu ministrs Ainars Baštiks šonedēļ neieradās.

Izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas preses sekretāre Agnese Korbe uzsvēra – līdz šim neviens neesot vērsies pie ministres ar informāciju par apdraudēto programmu, turklāt ministrijai galvenā rūpe esot mācību process, tā saturs un skolotāju algas. No tiešas atbildes uz jautājumu, vai ministrija varētu atbalstīt "Skolas pienu" viņa izvairījās, sakot, ka pašvaldības esot skolu dibinātājas un ka par bērnu pamatā ir atbildīgi vecāki, nevis skola.

Veselības ministrijas preses sekretāre Egita Pole norādīja, ka bērni no daudzām ģimenēm ierodas skolā neēduši un glāze piena bez maksas viņiem nodrošina vismaz nelielu daļu no vajadzīgā uzturvielu daudzuma. Atbildīgo ministrijas amatpersonu viedokli par programmas atbalstīšanu E. Polei vakar noskaidrot neizdevās. Viņa uzsvēra: Veselības ministrija arī patlaban "Skolas piena" programmas īstenošanu vērtē kā labu Zemkopības ministrijas iniciatīvu.

Robežnieku pagasta padome Krāslavas rajonā pirmā pieteicās "Skolas piena" programmas īstenošanai. "Piena cenu kāpums pagasta padomei prasīs vairāk naudas, bet tie ir mūsu bērni, un pienu viņi saņems. Uz valsti neceram, kopš 1998. gada sniedzam projektus par aiznagloto un sapuvušo skolas logu rāmju apmaiņu, bet visu laiku saņēmām atteikumu. Arī šajā gadā," rūgtumu par valsts attieksmi pret bērniem neslēpj pagasta padomes priekšsēdētāja Ērika Gabrusāne. Jācer, ka, tāpat kā Robežnieku pagasts, rīkosies arī citas šajā programmā iesaistītās pašvaldības.

Interesanti, ka oktobrī patlaban vēl nezināma sabiedrisko attiecību firma sāks īstenot "Skolas piena" reklāmas kampaņu. Tā paredzēta programmā iesaistīto cilvēku un bērnu informēšanai, tostarp semināru rīkošanai, reklāmas materiālu drukāšanai un citiem mērķiem. Valsts šai izglītojošajai kampaņai ir piešķīrusi 50 000 latu. Varbūt šo naudu pareizāk būtu tērēt ministru pārliecināšanai par programmas lietderību? Runājot ar ministriju ierēdņiem, radās pārliecība, ka inflācijas ierobežošanas situācijā prasīt papildu naudu, kaut arī bērnu veselības nodrošināšanai, nav īsti labi. ***

UZZIŅA

Izmaksātā atbalstu kopsumma no Eiropas Savienības naudas līdzekļiem:

laika posmā no 01.01.2006 līdz 31.12.2006 – Ls 103350.60;

laika posmā no 01.01.2007 līdz 24.08.2007 – Ls 91615.59.

Izmaksātā atbalstu kopsumma no Latvijas valsts piešķirtajiem naudas līdzekļiem:

laika posmā no 01.01.2006 līdz 31.12.2006 – Ls 280081.80;

laika posmā no 01.01.2007 līdz 24.08.2007 – Ls 156845.20.

 

No 2010.gada 1.septembra skolotājiem piemēros 40 stundu darba slodzi nedēļā

LETA  08/24/07    No 2010.gada 1.septembra skolotājiem tiks piemērota 40 stundu darba slodze nedēļā, tādējādi pedagogus ietverot vienotā darba samaksas sistēmā.

Piektdien, tiekoties ar apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakciju izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) norādīja, ka tas ļaus pedagogiem piemērot vienotu, kopīgu sistēmu un maksāt par to, par ko šobrīd vēl netiek maksāts.

40 stundu pedagogu darba slodzi veidos 21 jau esošā kontaktstunda, ko pedagogs pavada, vadot mācību stundas, bet pārējo slodzi veidos konsultatīvās nodarbības, burtnīcu labošana, gatavošanās nodarbībām un citi pasākumi.

Ministrija pasūtījusi arī pētījumu, kura laikā tiks noskaidrota pedagogu darba slodze un darba samaksas atbilstība ieguldītajam darbam. Lai varētu ieviest šo sistēmu, tiks izstrādāti atbilstošie normatīvie akti, bet septembrī tiks uzsākta skolotāju diferenciācijas sistēmas aprobācija. 40 stundu darba slodzes ieviešanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē izveidota arī darba grupa.

"Patlaban ir 21 kontaktstunda un mēs piemaksājam par burtnīcu labošanu atsevišķos priekšmetos, klases audzināšanu un par darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Tomēr 40 stundu darba slodze ļaus veidot kopīgu samaksu," jau iepriekš skaidroja ministre.

Šogad tiks uzsākta pedagogu diferenciācijas sistēmas aprobācija, kurā kopumā varētu piedalīties aptuveni 2000 pedagogu no visas Latvijas, pastāstīja Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras direktore Evija Papule.

Papule skaidroja, ka pedagogi tiks iedalīti piecās kvalifikācijas pakāpēs - jaunākais skolotājs, skolotājs, vecākais skolotājs, vietējā mēroga skolotājs eksperts un valsts mēroga skolotājs eksperts. Viņa piebilst, ka kvalifikācijas pakāpes varētu tikt apzīmētas arī citādāk, piemēram, ar burtiem vai cipariem.

Šobrīd ir izveidoti 19 pedagogu kvalifikācijas kritēriji un četras kompetenču sadaļas. Pati sistēmas aprobācija sastāvēs no divām daļām. Pirmā aprobācijas daļa varētu ilgt no šā gada septembra līdz decembrim, bet rezultāti varētu būt zināmi nākamā gada janvārī vai februārī.

Šī aprobācijas daļa paredz iespēju skolotājiem piedalīties un iesniegt materiālus vienā no kritērijiem. Respektīvi, skolotājs var izvēlēties, kuru no kritērijiem viņš vēlas aprobēt, piemēram, iesniegt un analizēt tikai kontroldarbus vai metodiskos materiālus vai arī veikt mācību stundu vērošanu.

Savukārt otrā aprobācijas daļa, kas ilgs no šā gada rudens līdz nākamā gada aprīlim paredz atbilstoši izstrādātajiem kritērijiem veidot pilnu vienai kvalifikācijas pakāpei atbilstošu materiālu paketi.

Papule skaidro, ka šāda aprobācija rādīs, kā izstrādātie kritēriji un sistēma varētu strādāt, taču tās ieviešanai gan vajadzīgs valdības un Saeimas atbalsts un finansiālais segums. "Šīs sistēmas mērķis ir, lai tas "labais pedagogs", tas, kurš strādā ar sirdi un dvēseli, to sajustu arī maciņā," saka Papule.

 

 

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Dzimšanas diena Rīgai

Kristaps Kārkliņš,  NRA  08/18/07    Šodien galvaspilsēta svin 806. gadadienu. Par godu tai Rīgā notiek dažādi kultūras un sporta pasākumi, kas turpināsies arī rīt. Kanālā pie Latvijas Nacionālās operas šodien no pulksten 13 līdz 15 notiks Latvijas koka flotes parāde. Organizatori sola neaizmirstamus skatus gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Latvijas koka flote ir klubs, kurā apvienojušies koka un citu vēsturisko, klasisko, vai antīko kuģu īpašnieki – lielākoties sabiedrībā pazīstami cilvēki, entuziasti un lietpratēji kuģu restaurēšanā, kurus vieno mīlestība uz vēsturiskajām vērtībām, lai tās varētu saglabāt nākošajām paaudzēm.

Rīgas kanālā varēs vērot koka flotes parādi: mūzikas pavadībā cauri pilsētai izbrauks koka kuģi, no kuriem vecākais būvēts 1907. gadā. Netālu no Operas būs iespēja nobalsot par skaistāko koka kuģi, kas saņems balvu.

Savukārt rīt pēcpusdienā Doma laukumā no pulksten 16 līdz 18.30 notiks TV 3 muzikālās spēles Dziesmu duelis integrētā versija par godu Rīgas svētkiem. Duelantu lomās iejutīsies Rīgas teātru aktieri, kurus vadīs Baiba Sipeniece-Gavare, Normunds Jakušonoks un Uldis Marhilēvičs.

Pasākuma laikā tiks noskaidrots viszinošākais dziesmu aktieris.

 

Arheologi pie Burtnieku ezera atklāj vērtīgus apbedījumus

LETA  08/20/07    Valmieras rajonā pie Burtnieku ezera šogad arheoloģisko izrakumu laikā atklāti vairāki vērtīgi apbedījumi, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas pētniece Ilga Zagorska.

Pēdējam atradumam - apmēram 7000 gadu vecam dubultkapam - arheologi "uzdūrušies" jau pēc izrakumu beigām un atradumu izstādes, veicot izrakumu vietas sakārtošanu.

"Arheologi to sauc par pēdējā kvadrāta fenomenu," tā sakopšanas laikā kopā ar savu dēlu nejauši uzieto kapavietu nosauca Zagorska. Izraktie skeleti saglabājušies maz, taču pēc zobiem un galvaskausiem pētnieki noteiks mirušo vecumu un citas pazīmes. Apbedītie, visticamāk, ir divi pusaudži. Viņiem līdzās kapā ierīkota arī neliela ziedojumu vieta - tur atrasta akmens lakta, krama grieznis un citi priekšmeti. Mirušajiem līdzi dotas arī no aļņa zobiem izgatavotas rotas.

Nometnes dalībnieki no Zviedrijas savukārt atraduši citu dubultkapu, kurā mirušajiem līdzi ieliktas dzintara rotas - galvas rotājums, josta, kā arī dzintara riņķis, ka bija novietots mirušajam uz krūtīm. Šis apbedījums varētu būt apmēram 5000 gadus vecs. To nav izdevies pilnībā izpētīt, jo daļa no apbedījuma atrodas zem pussagruvušo "Zvejnieku" māju pamatiem.

Zagorska informēja, ka šogad arheoloģiskie izrakumi Zvejniekos notika nelielā teritorijā ap "Zvejnieku" mājām un līdz ar to šīs apkārtnes izpēte ir pabeigta. Izrakumi šai vietā notiek kopš 1964.gada, un turpmāk pētnieki apstrādās iegūtos datus, lai varētu tos apkopot grāmatā.

Izrakumos šogad piedalījās ap 15 cilvēku. Pētniekiem notika arī tematiskas lekcijas un semināri.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Valmieras rajona padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Eglīte, starptautiskajā arheologu nometnē piedalījās dalībnieki no Latvijas un Zviedrijas: arheologi, ģeologi, muzeja speciālisti, antropologi, kā arī studenti un praktikanti. Nometne notika saistībā ar Valmieras rajona padomes projektu "Zvejnieku akmens laikmeta piedzīvojumu centrs".

Nometnes laikā notika arheoloģiskās izpētes darbi akmens laikmeta apmetnes vietā pie "Braukšu" mājām Sēļu pagastā un "Zvejnieku" mājām Burtnieku novada Vecates centrā, kā arī turpinājās Burtnieku ezera akmens laikmeta apmetņu apzināšana.

Nometni organizēja Valmieras rajona padome sadarbībā ar Sēļu pagasta padomi.

Nometni finansiāli atbalstīja Valmieras rajona padome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Zinātnes padome, Sēļu pagasta padome, Lundas universitāte Zviedrijā.

 

Aptauja: lielākā daļa iedzīvotāju vasarā lasa presi

DELFI  08/22/07    Vasarā preses izdevumus lasījuši vai caurskatījuši 96,6% aptaujāto, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "TNS Latvia" aptauja.

Jaunākie preses auditorijas pētījuma vasaras perioda dati liecina, ka kaut vienu no 294 pētījumā iekļauto preses izdevumu pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši 96,6 % aptaujāto respondentu 15 līdz 74 gadu vecumā.

Kaut vienu dienas laikrakstu dienā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 43 % respondentu, kaut vienu laikraksta pielikumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 33 % aptaujāto respondentu.

"TNS Latvia" preses un interneta projektu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka nemainīgs patēriņš vasarā, salīdzinot ar pavasari, ir saglabājies nedēļas laikrakstiem un reģionāliem preses izdevumiem. Kaut vienu nedēļas laikrakstu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 52 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kaut vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 47 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.

Vasarā Latvijā kopumā lasītāko preses izdevumu "TOP 10" pirmajā vietā ir atgriezusies bezmaksas avīze "5min", aiz sevis atstājot "TV televizionnaja programma" krievu valodā un nedēļas žurnālu "Ieva".

Rīgā lasītāko izdevumu pirmais trijnieks, salīdzinot ar pavasara periodu, ir palicis nemainīgs: "5min", "Rīgas Santīms", "TV televizionnaja programma" krievu valodā. Mērķa grupā Latvieši līderpozīcijas ir saglabājuši nedēļas žurnāli "Privātā Dzīve" un "Ieva", kā arī informatīvais izdevums "Pasta Avīze". Mērķa grupā cita tautība lasītāko izdevumu sarindojumā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Pirmajā trijniekā joprojām atrodas TV programmu avīzes – "TV televizionnaja programma" krievu valodā un "TeleProgramma s djadjei Misei" krievu valodā, kā arī bezmaksas avīze "5min".

 

23. augusts. Brīvības elpa pirms divdesmit gadiem

Inga Paparde,  NRA  08/23/07    Cilvēki uz protesta mītiņu pie Brīvības pieminekļa 23. augustā pirms 20 gadiem gāja gatavībā, ka viņus arestēs.

Daudzus no akcijas organizatoriem, grupas Helsinki-86 dalībniekiem, fiziski ietekmēja, arestēja, pratināja, bet akcija bija izdevusies, un tautas atbrīvošanās kustība vairs nebija apturama. Šodien ļaudis atkal pulcēsies pie Latvijas brīvības simbola, lai atzīmētu Latvijas vēstures svarīgā notikuma gadadienu.

Latvijas cilvēku tiesību aizstāvēšanas grupa Helsinki-86 1987. gada augustā nāca klajā ar aicinājumu visiem tautiešiem 23. augustā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā: "23. augusts ir Baltijas tautu melnā diena, jo šajā datumā 1939. gadā divas totalitāras lielvaras Molotova un Ribentropa personā savā starpā parakstīja līgumu ar slepeniem pielikumiem, kuros tika izšķirts triju suverēnu Eiropas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – liktenis."

Tā bija liela uzdrīkstēšanās, jo pēc tā paša gada 14. jūnijā notikušās akcijas, pieminot deportāciju upurus, akcijas organizatorus un dalībniekus no grupas Helsinki-86 nepārtraukti izsekoja, izsauca uz pratināšanām, uzrunāja uz ielas, mēģinot iebiedēt. Helsinki-86 dalībnieks Jānis Vēveris tās dienas rītā ar ziediem devās pie Brīvības pieminekļa. "Domāju, ka jāaiziet ātrāk un jānoliek ziedi, jo, iespējams, pēc tam mūs nelaidīs klāt. Es gribēju iedrošināt citus," atceras J. Vēveris. "Mums bija pamatotas bažas, ka protesta mītiņš varētu nenotikt, ka to pēc 14. jūnija akcijas nekādi nepieļaus. Pie Brīvības pieminekļa stāvēja milicijas žiguļi un gatavībā aizturēt akcijas dalībniekus arī varas struktūru pārstāvji, bet es pagāju viņiem garām. Es biju ļoti aizkustināts, jo pie Brīvības pieminekļa jau bija sanākuši cilvēki, kas cits citu atbalstīja. Ilgas, lai tas viss izdotos, bija milzīgas, to nemaz nevar vārdos aprakstīt."

Bijušais politieslodzītais Jānis Rožkalns, viens no 1987. gada akciju organizētājiem, atminas, ka gaisotne bija draudoša, nervoza. Cilvēki tika izsekoti, iebiedēti, brīdināti. Pastāvēja bailes par reālu asinsizliešanu, kas varēja notikt, saduroties akcijas dalībniekiem ar miliciju. Arī viņš 23. augusta rītā kopā ar sievu Guntu nolēma ātrāk aiziet pie pieminekļa un nolikt naktī pīto ozola vainagu gadījumā, ja vēlāk piemineklis tiks aplenkts. Viņam saglabājusies fotogrāfija, kurā redzams, ka brīdī, kad tiek nolikts vainags, kāds cits akcijas dalībnieks pacēlis plakātu, uz kura rakstīts: "STAĻINISMA NOZIEGUMU DOKUMENTUS UN FAKTUS - TAUTAI!" Šis cilvēks bija vēstures skolotājs Valdis Turins, kuru uzreiz arestēja.

Demonstrācijā piedalījās ap 10 000 iedzīvotāju. Ikviens riskēja ar arestu. Kopumā todien aizturēja ap 200 cilvēku, pārsvarā tos, kas kaut kā iebilda vai protestēja, kā arī Helsinki-86 biedrus. Daudzi no šīs grupas nemaz nevarēja ierasties - viņiem tika uzlikts mājas arests. Citus arestēja pulcēšanās vietā Ginteru dzīvoklī Padomju, tagad Basteja, bulvārī.

J. Rožkalns atminas: pie durvīm pēkšņi nostājās VDK cilvēki un aizsprostoja eju. Miliču bija pilnas trepes. Viņi neļāva nevienam no mums atstāt dzīvokli. "Mēs sagatavojām plakātu "Šeit ieslodzīta Helsinku grupa" un izkārām to pa logu," stāsta J. Rožkalns. Tad arī milicija iebruka dzīvoklī un grāba visus, kas tur atradās, lai nogādātu milicijā. J. Rožkalna dzīvesbiedre Gunta atceras, ka centusies paglābt fotofilmiņas un, ietinusi tās margarīna papīrā, ielikusi ledusskapī, kā arī to, ka viņas vīram ievainoja roku un saplēsa drēbes. Cilvēki liecina, ka miliči bijuši tā pārsteigti par lielo cilvēku aktivitāti, ka haotiski ķēruši cilvēkus uz ielām un daudzus smagi piekāvuši. "Tās bija slūžas, ko atvērām," saka J. Rožkalns. Pēc to dienu notikumu dalībnieku domām, tieši 1987. gadā sākās Latvijas kā brīvas valsts atjaunošanās.

***

Uzziņai

Pirms 20 gadiem

- 1986. gads

10. jūlijs.Tiek dibināta Cilvēktiesību aizstāvju grupa Helsinki-86

- 1987. gads

14. jūnijs. Grupa Helsinki-86 piemin deportāciju upurus, noliekot ziedus pie

Brīvības pieminekļa

23. augusts. Grupa Helsinki-86 pie Brīvības pieminekļa rīko protesta akciju pret Molotova–Ribentropa paktu

18. novembris. Latvijas valsts svētkos milicija aplenc Brīvības pieminekli

- 1988. gads

23. augusts. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā norit manifestācijas pret Molotova–Ribentropa paktu

18. novembris. Pirmo reizi padomju režīma apstākļos tiek svinēta Latvijas valsts proklamēšanas diena

Šodien

Tautas frontes muzeja konference Atmiņas un vēsturiskās liecības par 1987. gada 14. jūnija un 23. augusta akcijām Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulksten 15 Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15

Protesta mītiņa 20. gadskārtas atcerei veltīts dievkalpojums Rīgas Domā pulksten 18

Pēc dievkalpojuma ap pulksten 19.30 ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa

 

Mežā gailenes un mellenes, baravikas vēl jāgaida

Kristaps Kārkliņš,  NRA  08/25/07    Par spīti karstajai vasarai, tagad vācamas gana daudzveidīgas un bagātīgas dabas veltes.

Tā, piemēram, gaileņu un melleņu pašlaik esot pilni meži, apgalvo Rīgas tirgos aptaujātie pārdevēji. Savukārt zemnieki priecājas par vareno kartupeļu un burkānu ražu.

"Katru dienu Saulkrastos un Pabažos pastaigājamies pa mežu. Gaileņu šogad ir ļoti daudz. Lai arī jau vajadzētu būt visām sēnēm, gandrīz nav beku. Bet gan jau tuvākajās dienās būs skaistas apšu bekas un čigānietes. Jāgaida pilnmēness – tas ir īstais beku augšanas laiks," stāsta Annas kundze no Saulkrastiem.

Līdzīgi esot arī ar mellenēm. Lai arī sārtojas dzērvenes, tās drīkstēšot lasīt tikai no nākamās sestdienas – 1. septembra. Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācijas vadītāja Gundega Sauškina nevarēja komentēt šos ierobežojumus: "Konkrēti par datumiem ir grūti teikt. Visticamāk, tas tādēļ, lai nenolasītu zaļās ogas. Agrāk bija tādi noteikumi, taču par to, vai tagad tādi ir spēkā, grūti teikt. Mēs nodarbojamies ar kultivēto jeb lielogu dzērveņu audzēšanu, kuras nedrīkst lasīt agrāk par 1. oktobri, jo līdz tam ogas nav nogatavojušās. Purvos un brīvā dabā augošās ogas drīkst lasīt pirms šā datuma."

Tikmēr aktīvi esot arī uzpircēji, kas labprāt izmanto melleņu un gaileņu piedāvājumu. Tiesa, par litru ogu vai sēņu maksā samērā nedaudz – latu, labākajā gadījumā pusotru.

Šogad augušas cenas ne tikai pārtikas produktiem. Dzīve kļuvusi dārgāka arī tirgotājiem. Tā viena auto tirdzniecības vieta Purvciema tirgū maksā piecus latus (pērn tie bijuši trīs lati). Savukārt, lai nodarbotos ar tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū, pašražotās produkcijas andelētājiem jāmaksā 1,80 latu par metru, tirdzniecības saliņu vietas maksā 1,50–3,60 latu metrā.

"Redziet, mums ir vienveidīga prece – tomāti, gurķi vai kartupeļi un burkāni," Neatkarīgajai stāsta pārdevēja Māra no Salacgrīvas, kura vidēji trīs reizes nedēļā dodas uz Rīgas tirgu. Viņa, līdzīgi kā citi tirgotāji, pauž neapmierinātību ar importētās produkcijas dominanci.

***

Cenas Rīgas tirgos

Gailenes Ls/l 1,30–2,00

Mellenes Ls/l 1,50–2,00

Seleriju saknes ap Ls/kg 2,00

Cūku pupas Ls/kg 1,00

Kāposti Ls/kg 0,30–0,35

Burkāni Ls/kg 0,40–0,50

Ziedkāposti Ls/kg 0,50-–0,80

Sīpoli ap Ls/kg 0,50

Lociņi Ls/kg 3,00

Skābenes Ls/kg 2,00

Baklažāni Ls/kg 1,00

Kabači Ls/kg 0,30

Avots: Purvciema un Vidzemes tirgus

 

 

 

 

Lai arī naktis
ir kļuvušas nedaudz vēsākas,

tomēr dienas joprojām ir karstas. Naktī

uz otrdienu lija gandrīz visā Latvijā, taču

tas zemei ļāva veldzēties vien tikai dienu –

šodien jau atkal viss ir sauss... Dārzos pašreiz

ir tāds kā tukšums – pirmā dārzeņu raža tik-

pat kā noēsta, arī ogas visas ir apēstas vai

nobirušas. Vienīgi āboli gan šogad

ir tik daudz, ka pat zari

noliekušies...

 

Anda Jansone, trešdien, 22. augustā