Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Latvijas prioritāte Portugāles ES prezidentūras laikā būs pievienošanās Šengenas līguma telpai

LETA  08/31/07    Portugāles Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā Latvijas galvenie darbības virzieni būs pievienošanās Šengenas līguma telpai un emisiju tirdzniecības sistēmas pārskatīšana, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātus šodien informēja ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

Ministrs norādīja, ka vislielākā prioritāte ir Latvijas pievienošanās Šengenas līguma telpai. Robežkontroles atcelšana uz Šengenas līguma valstu iekšējām robežām sniegs daudz atvieglojumu, bet vismaz pirmo pusgadu arī nodrošinās saspringtu darba grafiku mūsu valsts atbildīgajiem dienestiem, informēja Saeimas ES Informācijas centrā.

Portugāles prezidentūras laikā Latvijai būtiski būs arī izpildīt savas saistības Enerģētikas rīcības plāna 2007.-2009.gadam ieviešanā, kā arī klimata izmaiņu samazināšanā. Liela atbildība gulstas uz Ekonomikas ministriju, uzsvēra Pabriks.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP) norādīja, ka komisija parlamenta rudens sesijā uz sēdēm regulāri aicinās ne tikai ekonomikas, bet arī satiksmes, finanšu un iekšlietu ministrus, lai pārrunātu šo ministru kompetencē esošos jautājumus.

Komisijas sēdē Pabriks pauda savu personīgo viedokli, ka Latvijai tuvākajā laikā nāksies pārskatīt pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izstrādāto migrācijas politiku. "Mums jābūt gataviem uz laiku atvērt savu darba tirgu viesstrādniekiem no atsevišķām valstīm. Darbaroku trūkumu tikai ar ārzemēs esošo tautiešu atpakaļ aicināšanu nevarēs atrisināt," sacīja ministrs.

Ministrs norādīja, ka nopietna diskusija par šo jautājumu Ministru kabinetā un Saeimā pagaidām vēl nav bijusi. Tomēr tāda būs nepieciešama, un viņš tajā ir gatavs aizstāvēt savu viedokli.

(Ex-)Prezidentūrā...

Jūrmalas dome īpašumu Vīķei-Freibergai nepiešķirs

LETA  08/27/07    Jūrmalas dome nepiešķirs lietošanā bijušajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai īpašumu Jūrmalā, kā to bija prasījuši akcijas "Atbalsti prezidenti!" rīkotāji - Jūrmalas Uzņēmēju biedrība un laikraksts "Jūrmalas Nedēļa".

Par to pirmdien Saeimai nosūtītā vēstulē informē Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics ("Jūrmala - mūsu mājas").

Munkevics norāda, ka pašvaldības īpašuma nodošana bezatlīdzības lietošanā būtu pretrunā ar likumu "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", tādēļ Jūrmalas domē akcijas priekšlikums noraidīts.

Tomēr domes priekšsēdētājs lūdzis deputātus izvērtēt iespēju veikt nepieciešamos likumu grozījumus, lai radītu iespēju piešķirt valsts pārvaldes iestādēm piederošu nekustamo īpašumu lietošanā vai īpašumā privātpersonām kā valsts pateicību par īpašiem nopelniem.

Šāds lūgums izteikts, ņemot vērā akcijas "Atbalsti prezidenti!" izraisīto sabiedrisko rezonansi un savākto parakstu apjomu.

Jau ziņots, ka pēc Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām Jūrmalas Uzņēmēju biedrība un laikraksts "Jūrmalas Nedēļa" uzsāka akciju "Atbalsti prezidenti!", kuras mērķis ir izrādīt īpašu cieņu bijušajai Valsts prezidentei. Par sasniegumiem valsts labā Jūrmalas dome tika lūgts piešķirt Vīķei-Freibergai Jūrmalas goda pilsonību un iespēju arī turpmāk dzīvot kūrortpilsētā.

Akcijas rīkotāji uzsver, ka Jūrmalas domei tiks lūgts nodot lietošanā bijušajai prezidentei kādu no brīvajiem pašvaldības īpašumiem. "Tas nozīmētu, ka oficiāli šis nekustamais īpašums joprojām piederētu pilsētai, taču prezidente tajā varētu dzīvot līdz mūža beigām," informēja akcijas organizatoru pārstāve Krista Bērziņa.

Tā kā patlaban pilsētas goda pilsoņa statuss nav juridiski nostiprināts, Jūrmalas domei būtu jāizstrādā attiecīgs nolikums.

Kā ziņots, iespējamā īpašuma dāvināšana vai iznomāšana bijušajai prezidentei raisījusi sabiedrībā asas diskusijas. Vīķe-Freiberga sacījusi, ka no šāda īpašuma atteiktos.

Bijusī prezidente gan atzina, ka šādas privātas iniciatīvas ir apsveicamas, jo sabiedrībā izraisa diskusiju par pieņemamām un nepieņemamām dāvanām, tomēr tā esot tikai filozofēšana.

Munkevics iepriekš par priekšlikumu piešķirt eksprezidentei īpašumu izteicies pozitīvi, norādot uz līdzīgas prakses esamību pirmās brīvvalsts laikā.

Pret to kategoriski iebilst Nekustamo īpašumu iznomāšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Kuzins ("Dzimtene"): "Esmu kategoriski pret to, ka esošajām vai bijušajām amatpersonām par kādiem īpašiem nopelniem dāvina vai iznomā uz ilglaicīgu laiku pašvaldībai piederošos zemesgabalus, faktiski izsaimniekojot pilsētas zemes fondus. Uz iedzīvotāju rēķina nedrīkst papildināt amatpersonu turīgumu, ja pat amatpersona ir cienījama un zināma."

Viedoklis: Cik tālu šai valstī pilsonim var atkārties žoklis?

Ansis Pūpols, žurnālists,  DELFI  08/28/07    Pildegovičam 50 000, Rozenbergu Aivai – 22 000, dēliņam Kārlītim – 4000, bet vedekliņai Lindiņai – 2 200. Kā tāda Laimes māte Vīķe – Freiberga uz atvadām dāļājusi valsts naudu saviem uzticamajiem darbiniekiem un radiniekiem.

Es netiku uz to tautas spontāno ziedu pasniegšanas pasākumu prezidentei, bija jāstrādā. Taču zinu cilvēkus, kas tiešām kavēja savu laiku un devās uz Dainu kalnu Siguldā. Gadu laikā Vīķe – Freiberga bija iemantojusi tik daudz cilvēku cieņu un mīlestību, kā reti kurš šai valstī. Arī manējo !

Šobrīd man kā pilsonim ir atkāries žoklis un nobālējis vaigs. Var, protams, izteikt pateicību padotajiem par labu darbu, sabučot uz atvadām, izdzert kopā pēdējo čarku un iemīt bijušās takas. Taču vai tiešām pēc saulesziedu tonnām Vīķe-Freiberga ar Pildegoviču saskaitīja, ka var tik nenormālā apjomā raut, grābt un dāļat ? Vēl atmiņā prezidentes vārdi – ir slikti, ja partijas sponsorē pa kluso un normāli, ja dara to atklāti.

Tik grūti bija pastāstīt tautai par kompensāciju apjomu vēl pirms to piešķiršanas? Tak nē – paši klusēja kā partizāni līdz pēdējam, Aiviņa gaiņājās – neatceros, kaut kas bija, trīs algu apmērā varbūt, kaut ko jau piešķīra. Pašai Vīķes-Freibergas komandai tā arī drosme nesanāca tautai izpaust patiesību, sabiedrība to uzzināja divus mēnešus pēc notikušā no jaunās kancelejas un tikai tādēļ, ka tai tagad neesot naudas.

Nebiju slinks. Noklausījos visu stundu garo VVF interviju pa radio. Viņa skandālā ap kancelejas naudu vaino Intu Lasi, kas ar kasē atlikušajiem budžeta līdzekļiem nevar nodrošināt savu kāri pēc prezidenta apjoma algas. Aivai tik liela neesot bijusi un pēc atlikušās naudas visām algām esot bijis pietiekami.

Nezinu, kā ar to pietiekamību, bet nu ir skaidrs, ka, pietaupot tās mežonīgās atvadu naudas, visiem būtu bijis pietiekami un Zatleram tagad nevajadzētu stāvēt Kalvīša budžeta grozījumu priekšā ar ubagtarbu, lai dabūtu kādu papildinājumu. Varam tikai minēt, uz kādiem nosacījumiem Kalvītis un Co to papildinājumu piešķirs?

Vēl kas. NATO samita laikā tika runāts, ka pēc pilnvaru beigām VVF nu nekavējoties ielēks kādas starptautiskas organizācijas galvgalī, ja ne ANO, tad vismaz NATO, ja ne NATO, tad vismaz UNESCO, nu un tā tālāk.

To pašu NATO sanāksmi centās izjaukt Francijas prezidents Žaks Širaks, paziņojot, ka labprāt Rīgā redzētu savu draudziņu Putinu. Ja ne Buša bargais vaigs un pašas VVF diplomātiskā meistarība, Putins ar Širaku Latviju būtu iegrūduši ar seju dubļos un vēl pavārtījuši šurpu turpu atpakaļ.

Tagad, nesaņēmusi piedāvājumus ne no ANO, ne NATO, ne EDSO, Vīķe – Freiberga plāno traukties uz Parīzi, lai kļūtu par valdes locekli tā paša Širaka izveidotam kaut kādam fondam. Vai tad šīs fonds ir tā slavenā starptautiskā organizācija, kur VVF nesīs Latvijas vārdu pasaulē?

Pēc intervijas radio izriet, ka nevienā no esošajām partijām Vīķe – Freiberga stāties negrasās. Politiskā partija – tikai pēc diviem gadiem un tikai pašai sava, personīgā. Tuvākos divus gadus – zinātniski stiprinās Eiropu, kuplinās tautasdziesmas un uzzinās, cik maksā veikalā maize un piens, jo pa deviņiem gadiem to saprast nav sanācis. Es gribētu redzēt to vēlētāju, kas par VVF balsos, ja viņa turpinās tādā pašā garā.

Eksprezidentes V. Vīķes- Freibergas grāmatskapji dzīvokļa cenā

Agnese Margēviča,  NRA  08/30/07    47 724 lati – tāda varētu būt cena vidēja Latvijas nodokļu maksātāja pieticīgo sapņu iemiesojumam – mazītiņam dzīvoklītim kādā Rīgas mikrorajonā.

Tieši tik daudz no nodokļu maksātāju naudas iztērēts, lai eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas jaunā dzīvokļa sienās iebūvētu finierētus sarkankoka grāmatskapjus. Prasību par grāmatskapju iebūvi kā vienīgo savu vēlmi jaunā dzīvokļa iekārtošanā intervijā Latvijas Radio atzinusi pati eksprezidente. V. Vīķes-Freibergas dzīvesbiedrs Imants Freibergs pēc dzīvokļa sākotnējas apskates Neatkarīgajai teica, ka nekādu ekstravaganču tajā neesot.

Lielāko daļu V. Vīķei-Freibergai piešķirtā dzīvokļa Brīvības ielā remonta izmaksu – aptuveni 145 000 latu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) – veido izdevumi par koka paneļiem un iebūvētajām mēbelēm, liecina sabiedrības acīm ilgi slēptā būvdarbu izmaksu tāme, ko trešdien saņēmusi aģentūra LETA. Bez teju 50 000 latu, kas samaksāti par sarkankoka grāmatskapju iebūvēšanu dzīvokļa sienās, vēl 10 213 latu izmaksājusi finierētu baltā ozola grāmatskapju iebūvēšana, bet tāda paša materiāla garderobes izveidošana prasījusi 15 060 latu.

Ievērojamu daļu remonta izmaksu – 31 023 latus – veidojuši izdevumi par koka logu un durvju uzstādīšanu. Piemēram, stikla bīdāmās durvis ar ozolkoka finierējumu izmaksājušas 2792 latus, bet 14 komplektu misiņa durvju rokturu, kas veidoti pēc vēsturiska parauga, izmaksājuši 1315 latu. Vērienīgi ieguldījumi veikti arī V. Vīķes-Freibergas vannasistabā un tualetes telpās. Ūdensvadu un kanalizācijas izveidošana izmaksājusi 24 191 latu. Šo summu veidojusi vanna par 2311 latiem, vannasistabas spoguļskapis ar lampu par 1808 latiem, dušas stūris par 1958 latiem, dvieļu žāvētājs par 513 latiem, trīs papīra un higiēniskās birstes turētāji par 99 latiem katrs, kā arī cits aprīkojums.

Parketa grīdu ieklāšanas izdevumi kopumā bijuši 20 714 latu lieli, ventilācijas un gaisa dzesēšanas iekārtošana izmaksājusi 14 485 latus, elektroinstalācijas izveidošana – 8394 latus, apkures ierīkošana – 8265 latus, bet ugunsdrošības un signalizācijas aprīkojuma uzstādīšana – 3596 latus.

Uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iepriekš atklāja vien kopējās dzīvokļa izmaksas – 450 679 latus, ieskaitot PVN, no kuriem lielāko daļu – 328 593 latus bez PVN – veidojuši izdevumi par būvdarbiem un interjeru, tajā skaitā 239 573 lati izlietoti par materiāliem. Lai arī bijušajai Valsts prezidentei piešķirtais dzīvoklis ir valsts īpašums, eksprezidente iepriekš nevēlējās atklāt detalizētu informāciju, kā izlietoti nodokļu maksātāju līdzekļi, remontējot un iekārtojot viņai atvēlēto mitekli. Kā aģentūrai LETA skaidrojis VNĪ preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns, dzīvokļa interjera projekta koncepcija noteikusi, ka apdarē jāizmanto 20. gadsimta sākumam Rīgai raksturīga dzīvokļa apdares elementi. Eksprezidentu dzīvoklis ir valsts īpašums. Valsts prezidenta kanceleja maksā par dzīvokļa īri, veic komunālos maksājumus, gādā arī par dzīvokļa uzturēšanu lietošanas kārtībā. Ar līdzīgiem nosacījumiem šajā namā Brīvības ielā 38 dzīvo eksprezidents Guntis Ulmanis. 1995. gadā izcēlās skandāls par tobrīd vēl prezidenta pienākumus pildošā G. Ulmaņa vajadzībām izremontēto dzīvokli. Atklājās, ka tajā ir ekskluzīvi priekšmeti, piemēram, kristāla spoguļi, kristāla ziepju trauks un tualetes papīra turētājs par 95 latiem. Par trīs papīra un higiēniskās birstes turētājiem V. Vīķes-Freibergas dzīvoklī samaksāti 99 lati par katru.

Viedoklis: Investīcija nākamajām paaudzēm

Anita Daukšte,  NRA  08/31/07    Liela daļa Latvijas tautas pārsteigumā nostenējās, kad padzirdēja ziņu, ka bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvokļa remonts izmaksājis teju miljonu dolāru.

Lielākajai daļai no viņiem, inflācijas skartajiem, kuriem taupība ikdienas tēriņos ir nevis Kalvīša dots partijas uzdevums, bet gan sūrā dzīves īstenība, iedomāties šāda remonta galarezultāta krāšņumus ir tikpat neiespējami, kā iedomāties paša ceļojumu uz Marsu. Lai uzkurinātu savu fantāziju, tika rosinātas idejas par šā remonta precīzāku tāmi, kas manifestējās pēc teju mēnesi ilgām pārdomām no Valsts nekustamo īpašumu puses ar precīzāku tāmi. Tad nu izrādījās, ka prezidentes dzīvokļa remonta lielāko izmaksu daļu veido nevis zelta un dimantu inkrustācijas uz sienām un spoguļu rāmjos, bet gan sarkankoka un ozolkoka finierētu skapju un grāmatplauktu izbūve. Teiksim tā – Vairas Vīķes-Freibergas prasība pēc solīda grāmatplaukta ir gluži normāla lieta – būtu dīvaini, ja viņas apartamenti līdz mūža beigām rotātos ar Jysk pirktiem lamināta plauktiņiem.

Taču par to, vai maksa par trim skapjiem 73 tūkstošu latu apmērā ir atbilstoša šo darbu reālajām cenām – tas būtu jāprasa ne jau Vairai Vīķei-Freibergai, bet gan tām amatpersonām, kas veidoja šo darbu tāmi. Vairai Vīķei-Freibergai varētu uzdot jautājumus, vai šādi skapji atbilst viņas statusam un ērtībām. Bet ir diezgan saprotams, ka atbilst, jo bijušajai prezidentei tak nav jādzīvo zaru būdā vai standarta padomju blokmāju stila dzīvoklī. Diemžēl mūsu valstī nav nekādu standartu, kāds tad īsti komforta un labklājības līmenis būtu piemērojams esošo, kur nu vēl bijušo valsts augstāko amatpersonu iztikai un mājoklim. Vai, piemēram, parastais reņģēdājs reizināts ar 100? Vai parastais reņģēdājs reiz 1000? Tāpēc arī nevajadzētu brīnīties, ka bijušās prezidentes skapis ir blokmāju rajona vienistabas dzīvokļa cenā. Jo standartu nav, un līdz ar to arī šo faktu var norakstīt uz pateicības rēķina par lielisko prezidentūru. Vai tie būtu ziedi vai dzīvoklis, vai māja Jūrmalā. Pēdējās gan, visticamāk, nebūs, jo Jūrmalas domei nav nekāda juridiska pamata, lai lemtu par šāda īpašuma piešķiršanu bijušajai prezidentei. Tā ierosinājusi Saeimai lemt par to, kā tad būtu apdāvināmas vai, vienkāršāk sakot, nodrošināmas bijušās augstākās valsts amatpersonas un vai valsts un pašvaldību iestādes var lemt par šā nodrošinājuma līmeni pēc savas gaumes un saprašanas. Man domāt, ka konkrētais gadījums ir pamats likumu maiņai. Bet ne tādai, kas tikai atrisina jautājumu ar vienas mājas piešķiršanu vienai Vairai Vīķei-Freibergai. Šeit būtu vietā plašāks skaidrojums par jau pieminēto problēmu – kādam jābūt nodrošinājuma līmenim – vai tās ir tikai amatpersonas personīgās vēlmes reiz reālās (vai uzpūstās?) izmaksas? Vai arī tomēr nodrošinājuma līmenim ir jābūt samērojamam ar kaut kādu vidējo dzīves līmeni valstī, kurš tak jau radies, pateicoties kaut kādai valsts augstāko amatpersonu darbībai.

Taču domājams, ka plašāki paskaidrojumi sekos – gan no VNĪ, gan no Valsts prezidenta kancelejas (arī bijušo) darbinieku puses. Piemēram, par konkursa nosacījumiem, kas piemēroti, izveidojot remontdarbu un mēbeļu būves tāmi. Vismaz tādēļ, lai parastais reņgēdājs saprastu, ar cik tad viņš ir šoreiz ticis sareizināts.

Un galu galā – latviešu tauta var nemaz ļoti neuztraukties par to, ka nekad neredzēs savas nodokļu maksātāju naudas realizāciju grāmatplauktos – noteikti tak kādreiz prezidentes dzīvoklī būs viņas muzejs. Un tad tagadējo nodokļu maksātāju mazbērni un mazmazbērni varēs arī klātienē vērot šos noteikti ilgmūžīgos un skaistos izstrādājumus.

Eksprezidentes dzīvokļa remonta dārdzību diktējis vēsturiskais konteksts

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  08/31/07    Sarkankoks, melnalksnis, ozolkoks, osis, misiņš, parketa un flīzētas grīdas, dārga santehnika — tās ir tikai dažas prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas jaunā dzīvokļa dominantes. Pastarpinātu ieskatu šī faktiski valstij piederošā mājokļa interjerā pēc vairāku nedēļu tielēšanās beidzot sniegusi valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), Dienai atļaujot ielūkoties detalizētā remonta tāmē — pēc tam, kad tās slepenību noliedzis ne vien Tiesībsargs, bet arī Tieslietu ministrija. Remonta kopējie izdevumi virs Ls 450 000, ko patlaban neierobežo ne likumi, ne noteikumi, rosinājuši diskusiju par zināmu limitu noteikšanas nepieciešamību eksprezidentu tēriņiem.

"Protams, vidējam iedzīvotājam, kurš to salīdzina ar sava dzīvokļa remonta tāmi, tas šķiet dārgi — par pusmiljonu var māju uzcelt un uzbūvēt," spriež sabiedriskās politikas centra Providus eksperte Lolita Čigāne. Viņa tomēr apšauba, vai būtu iespējams noteikt ierobežojumus, piemēram, summu, kādu atļauts izlietot kvadrātmetra telpas labiekārtošani eksprezidenta mājoklī. "Zināma ekskluzivitāte ir pieļaujama, jo tas tomēr ir dzīvoklis, kas reprezentē valsti," līdzīgi noskaņots arī sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis. Viņš gan jautā, vai V.Vīķe–Freiberga būtu tērējusi tādu pašu summu, ja dzīvoklis būtu jāremontē par personīgajiem līdzekļiem, kā arī atgādina — Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, tāpēc, iespējams, remontam bijis jābūt kā kompromisam starp vēlmēm un vajadzībām. "Cesvaines skolai pietrūkst divu miljonu, un te mums ir dzīvoklis par pusmiljonu," tā R.Putnis, norādīdams uz dažādu lielumu "relativitāti". Pēc R.Putņa domām, šajā gadījumā gan lielāku ēnu uz prezidenti met nevis sarkankoka skapji, bet kavēšanās ievērot informācijas atklātības principus — gan VNĪ, gan Valsts prezidenta kancelejai vajadzējis laikus atklāt remonta plānus, parādīt dzīvokli dažādos remonta posmos, lai sabiedrība varētu pārliecināties, ka nauda tiek izlietota lietderīgi un, iespējams, augstie izdevumi konkrētajā gadījumā ir pamatoti.

Tāmi nokopēt VNĪ neļauj — tāda esot būvuzņēmēja vēlme, lai konkurenti nevarētu spriest par būvdarbu izmaksām, skaidroja VNĪ pārstāvis Mārtiņš Kaprāns. Kā liecina izdevumu uzskaite, kapitāli izremontēts V.Vīķes–Freibergas dzīvoklis, kā arī iztīrīti un siltināti bēniņi virs tā. Pēc M.Kaprāna teiktā, savu artavu remonta dārdzībā pielikusi prasība ievērot vēsturisko kontekstu — māja ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā kā ēkā bija saglabājušies daži telpu sākotnējās apdares elementi (koka sienu paneļi, ozolkoka parkets u.c.), tos ieteikts saglabāt. Tās bijis viens no iemesliem, kāpēc sienas noklātas finierēta sarkankoka, melnalkšņa vai Amerikas baltā ozolkoka paneļiem, bet grīda izklāta ar ozolkoka parketu.

"Dzīvokļa iekārtojuma projekts ir arhitektu, prezidentes ģimenes un VNĪ kopdarbs," sacīja M.Kaprāns. Lielu daļu kopējo izdevumu veido ne vien koka paneļi, bet arī koka mēbeles.

Radiatoru nosegšanai izmantoti patinēta misiņa vai melnalkšņa vairogi, speciāli izgatavoti arī jau pieminēto kokmateriālu aizkaru paneļi. Plastmasas pakešlogi nomainīti pret koka logiem, kuriem turklāt izgatavoti misiņa rokturi pēc vēsturiskā parauga. Vairumā telpu ieliktas jaunas durvis — arī tām tikuši misiņa kliņķi. Ierīkota arī kondicionēšanas sistēma, signalizācija, telefona, domofona, interneta, TV tīkls. Tualetes telpas un vannasistaba tikušas pie Villeroy&Boch sanitārtehnikas.

"Kancelejas prasība bija, lai dzīvoklis pēc remonta ir pilnīgi gatavs lietošanai," sacīja M.Kaprāns. "Varēja būt arī dārgāk."

***

Kas atrodas prezidentes dzīvoklī

Atsevišķi interjera elementi

Finierēta sarkankoka sienu paneļi ap Ls 13 000

Amerikas ozolkoka griestu sijas ar kokgriezumiem ap Ls 10 000

2 finierēta sarkankoka iebūvētie grāmatu skapji (ar pārceļamajām kāpnītēm) kopā ap Ls 47 000

Finierēta Amerikas baltā ozolkoka iebūvēts koridora drēbju skapis (3m augsts) ap Ls 4700

Finierēta Amerikas ozolkoka iebūvēts spogulis ar konsoles galdu ap Ls 1600

Finierēta Amerikas baltā ozolkoka iebūvēti grāmatu skapji (3,17 m augsti) ap Ls 10 000

Finierēta Amerikas baltā ozolkoka iebūvēta garderobe ap Ls 15 000

Ozolkoka parketa grīda (ieklāšana, pulēšana, slīpēšana, lakošana un materiāli) virs Ls 15 000

Durvju misiņa rokturi Ls 1315,30

Logu rokturi no misiņa Ls 845,06

Virtuvē:

Oša koka iebūvētas virtuves mēbeles ar akmens virsmu un aprīkojumu, t.sk.bufete ap Ls 14 000

Tvaika nosūcējs (brīvstāvošs, ar stikla plauktu, Itālija) Ls 513,02

Ledusskapis SMEG Ls 701,94

Mikroviļņu krāsns Bosh Ls 179,90

Elektriskā plīts ar keramisko virsmu un cepeškrāsni (Itālija) Ls 598,45

Trauku mazgāšanas mašīna SMEG Ls 510,40

Tualetes telpās:

Vanna ar masāžas sistēmu Ls 2311

Vannas maisītājs ar dušas slēdzi Ls 512,83

Burg spoguļskapītis Ls 1808

Dušas stūris Ls 1957,38

Dušas paliktnis Ls 678,15

Dušas garnitūra ar dušu

GROHE Ls 141,00

Dušas hidromasāžas panelis Saitons Ls 668,37

WC Sentique (Villeroy&Boch) Ls 411,45

Higiēnas birste, papīra

turētājs Ls 99,05

Izlietne Villeroy&Boch ar skapīti Ls 683,50

Sentique spoguļskapis Ls 728,60

Keramikas izlietnes maisītājs Gustavsberg Nordic Ls 95,33

Avots — VNĪ

"Tiesāšanās kā ķēķis" skandalā...

Pēc noklausīto telefona sarunu skandāla noraida četrus Rīgas apgabaltiesas tiesnešus

LETA  08/27/07    Pēc iespējamo advokāta Andra Grūtupa birojā noklausīto telefonsarunu pārveidotu atšifrējumu publiskošanas grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" procesa dalībnieki četriem Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem pieteikuši noraidījumus.

Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska sacīja ka noraidījums esot pieteikts tiesnesēm Zaigai Vrubļevskai un Dzintrai Zvaigznekalnai, kuru vārdi figurē grāmatā, kā arī vēl diviem Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem, kuru vārdi nav izskanējuši saistībā ar iespējamo telefonsarunu noklausīšanos.

Pēc Naglinskas teiktā, vienam no tiesnešiem noraidījums pieteikts, pamatojoties uz "vispārējo korupciju tiesā".

Tiesās netiek apkopota statistika par tiesnešiem izteiktajiem noraidījumiem, to iespējams pētīt vienīgi no tiesu sēžu protokoliem.

Naglinska atturējās konkretizēt, vai pirmdien tiesā ticis saņemts iesniegums pārskatīt kādu 2003.gadā izskatītu lietu.

Jau ziņots, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un, iespējams, daļa šo sarunu publiskotas grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis". Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.

Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņo laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju un tēju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem u.c.

AT priekšsēdētājs Andris Guļāns iepriekš aicināja visus grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" minētos tiesnešus rūpīgi izanalizēt savu rīcību gan pirms desmit gadiem, gan arī šobrīd. Guļāns apgalvoja, ka publikācija liecinot par "ļoti nopietnu krīzi" un katram, kas ir minēts grāmatā, esot publiski jāskaidro, iespējams, veiktās telefonsarunas.

Atbildību prasa arī no Guļāna

Agnese Margēviča,  NRA  08/28/07    Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš no Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Andra Guļāna sagaida skaidrojumu arī par viņa paša, ne tikai tiesnešu darbību, saistībā ar advokātu un tiesnešu noklausīto telefonsarunu skandālu.

Kā mazināt skandāla radīto kaitējumu tiesu varas reputācijai, apspriedīs tiesnešu ārkārtas konferencē novembra sākumā.

Tikai pirmdien – pusotru nedēļu pēc skandāla sākuma par noklausītajām tiesnešu un advokātu telefonsarunām – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) paziņoja par nepieciešamību sasaukt tiesnešu ārkārtas konferenci. Turklāt tieslietu ministrs skaidrojumu par savu darbību sagaida ne tikai no ierindas tiesnešiem, bet arī no AT priekšsēdētāja Andra Guļāna, kura vārds arī figurē noklausīto telefonsarunu materiālos. Neatkarīgā jau rakstīja, ka arī pats A. Guļāns minēts publicētajās sarunās ar netiešu norādi, ka viņš, iespējams, ietekmējis kādu tiesas spriedumu, kurā vienas puses intereses pārstāvēja viņa dzīvesbiedre Gunta Guļāne.

Jāatgādina, ka asu kritiku par pārlieku kūtro nostāju tiesnešu skandāla sakarā G. Bērziņam pārmeta partijas biedri sestdien notikušajā apvienības TB/LNNK domes sēdē, kur tika lemts, ka tēvzemiešu ministriem valdībā aktīvāk jāpauž savs viedoklis. Pēc tēvzemieša Jura Vidiņa domām, G. Bērziņš "klusē kā ūdeni mutē ieņēmis", lai gan viņam bijis jāuzņemas iniciatīva tiesnešu konferences sasaukšanā pēc telefonsarunu skandāla. Tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke Neatkarīgajai noliedz, ka starp partijas biedru kritiku sestdien un G. Bērziņa pozīcijas aktivizēšanos pirmdien būtu velkama kāda "cieša saikne". "Ministrs ar savu reakciju līdz šim nogaidījis", jo vispirms vēlējies saņemt Ģenerālprokuratūras slēdzienu par noklausīto telefonsarunu pārbaudi. Kad no prokuratūras pārstāvjiem saņemta informācija, ka rezultāti nav drīz gaidāmi, kļuvis skaidrs, ka "vairāk gaidīt nevar", un G. Bērziņš nācis ar iniciatīvu par tiesnešu konferences sasaukšanu.

Lasi skandalozo grāmatu «Tiesāšanās kā ķēķis»

Apollo 08/28/07    Plašu rezonansi sabiedrībā un politiķu pulkā izraisījušo Jāņa Brūkleņa grāmatu «Tiesāšanās kā ķēķis» tagad iespējams lasīt portālā «Apollo».

Šeit ir pieejama skandalozās grāmatas «Tiesāšanās kā ķēķis» pilna versija.

Maksa par grāmatas lasīšanu — Ls 0,95. (Pirms veicat grāmatas iegādi, lūdzu savam datoram izslēdziet «pop-up» loga bloķēšanas funkciju.)

Pēc norēķināšanās grāmatu iespējams lejupielādēt savā datorā vai arī 90 dienas lasīt portālā «Apollo». Lasi grāmatu šeit:

http://www.apollo.lv/portal/printit/107428/0##

400 lappušu biezā grāmata «Tiesāšanās kā ķēķis» vēsta par notikumiem no 1998. gada līdz 2000. gada nogalei. Grāmatā izklāstīti noklausīto telefonsarunu atšifrējumi. Šo sarunu galvenie varoņi ir advokāts Gūtups un viņa biroja darbinieki. Kopā grāmatā fiksētas 33 Augstākās tiesas senatoru un citu tiesnešu, 21 cita bijušā vai tagadējā pārējo tiesībsargāšanas iestāžu darbinieka, 27 bijušo un tagadējo valsts un pašvaldību augstu amatpersonu telefonsarunas ar advokātu.

Visa nauda, kas saņemta par grāmatu, tiks ziedota LKF «Dzīvnieku aizsardzības grupa».

Problēmu vai jautājumu gadījumā rakstiet uz redakcija@apollo.lv

Tiesnešu privilēģija palikt nesodītiem — vai būs mūžīga?

Vilors Eihmanis, biedrība «Par godīgumu tiesu varas sistēmā «Temīda»»

Apollo, 08/28/07    Ja kāds no mums — pavāriem, šoferiem, celtniekiem, banku kalpotājiem un citiem «reņģu ēdājiem» — atļautos slikti strādāt, tiešais priekšnieks vienreiz aizrādītu, bet pie otrā gadījuma vairs neauklētos. Taisnošanās, ka esmu vienkāršs nejēga un nezināju, kā pareizi jāstrādā, uzreiz kalpotu par pamatu bezierunu atlaišanai. Un, nedod Dievs, ja būtu vismazākais mājiens, ka darbs salaists grīstē apzināti, par saņemtu kukuli.

Taču tiesnešiem viss ir citādi. Par to pārliecinājies būs katrs, uz kura nekustamo īpašumu aci ir metis turīgs mafiozi vai kuram tiesā tikusi skatīta cita lieta, kurā pretējā puse tiesnesim var izteikt mājienu par «interesi». Jūs pēkšņi ieraugāt, ka tiesnese kļūst kurla un akla un vispār neredz jūsu piesauktos likuma pantus. Spriedums ir tik dīvains, ka jūsu paziņas juristi vien groza galvu. Ja notiek brīnums un pret šo tiesnesi tomēr sāk disciplinārlietu, tiesnešu disciplinārkolēģija par nelikumību vien maigi pabužinās matus. Nejēga esot apzinājusies savu nejēgšanu, tāpēc neesot vajadzības izteikt aizrādījumu! Pietiekot ar apspriešanu. 

Piebilstams, ka nesaņemtais sods būtu «bargs» — piezīme vai rājiens. Salīdzināsim. Dažas minūtes vieglu izbaiļu tiesnesim. Un pretī — jums nodarītas ciešanas ilgu gadu garumā. Jūsu veselības sabendēšana, laika un naudas tēriņi! Šos resursus jūs labprāt ieguldītu pats savā nākotnē, bet jums to neļauj. Turpretī tiesnese un viņas ģimene dzīvo komfortā un kļūst arvien turīgāki. Katru nedēļu mēs uzzinām par kādu jaunu negodīgumu un patvaļu tiesās. Taču disciplinārlietas vai ģenerālprokurora rīcība nez kāpēc neseko.

Pēkšņi atklājies jau it kā zināmais — ka viss tiek nokārtots kuluāru sarunās. Lietas tiesa izspriež nevis pēc likuma, bet pēc interesēm. Telefona zvans aizstāj likumu. Visbēdīgākais, ka tā rīkojas, ja var ticēt publiskotajām telefonsarunām, arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš. Cilvēks, kurš ar likumu ir noteikts par visgodīgāko visā Latvijā. Kuram par godīgumu no mūsu nodokļiem tiek maksāti brangi tūkstoši. Tieši P. Gruziņš ir tas cilvēks, kam pieder galavārds par jebkura cita cilvēka vainu. Arī lietās par tiesnešu kukuļņemšanu vai nelikumīgu nolēmumu taisīšanu.

Tiesiskā valstī tiesnešu kolēģijā nāktos izvērtēt katru gadījumu, kad apelācijas vai kasācijas instance atceļ spriedumu. Tas ir brāķis konkrēta tiesneša darbā.

Par nelikumīga nolēmuma taisīšanu atbildību paredz Krimināllikuma 291. pants, par kukuļošanu — 323. pants, par sazvanīšanos (tirgošanos ar ietekmi) — 326-1. pants. Kriminālprocesa likums paredz pienākumu sākt kriminālprocesu, tiklīdz saņemtas ziņas, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Ja pārbaudē ziņas neapstiprinās, kriminālprocesu izbeidz. Likums nosaka, ka lietas par tiesnešiem izskata personiski ģenerālprokurors. Varētu domāt, ka likums tiek pildīts un kriminālprocesu pēc 291. panta ir tikpat daudz, cik ir sūdzību par klaji nelikumīgiem tiesas nolēmumiem.

Ja neiegūst pierādījumus, ka nelikumīgais nolēmums taisīts apzināti (kurš būs tāds muļķis, ka atzīsies?), kriminālprocesu izbeidz. Tad pārkāpumu nodod izspriešanai disciplinārkolēģijā (nelikumība taču ir bijusi). Tādu secību paredz likums. 

Dzīvē gan notiek citādi. Pirmkārt, iesniegumi par nelikumībām uz J. Maizīša galda nemaz nenonāk. Kā jau ir piedzīvots, tos vispirms «pārķer» virsprokurora Jura Pēdas departaments (ar šaubīgiem lēmumiem tajā ir izcēlusies prokurore Ramona Bērziņa) un «aizfutbolē» labi tālu. Nākamais «filtrs», kurš neļauj dokumentiem nonākt uz J. Maizīša galda, ir tiesās izskatāmo lietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeijers.

Otrkārt, ja dokumenti par tiesnešu nelikumībām arī nonāk pie ģenerālprokurora, «ieslēdzas» padomnieki. (Pat gribēdams Ģenerālais pats nespēj izskatīt visu ienākošo sūdzību blāķus.) Kā tas redzams grāmatā par aizkulišu telefonsarunām, pasūtīt ģenerālprokurora parakstītu atzinumu, ka tiesneša izdarītais noziegums nav noziegums, bijusi ierasta prakse. Sūdzības par tiesnešu nelikumīgiem lēmumiem ir vai ik dienas, bet ģenerālprokurora sāktu kriminālprocesu pēc KL 291. panta kā nav, tā nav. Izskatās, ka sūdzības vispār netiek pārbaudītas. Kāpēc?

Dīvainu spriedumu pavadonis ir intereses. Precīzāk, kukulis. Kad to skaidri pateica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sekoja īpatnēja M. Bičkoviča un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu reakcija. Visi Latvijas tiesneši esot svēti! Kad KNAB tomēr pieķēra pie rokas B. Tāleri un I. Poļikarpovu, tiesnešu pārraugi un vadītāji saskatīja, ka kukuļņemšana nav pietiekams pamats, lai abas atbrīvotu no tiesneša amata!

Pēdējo septiņu gadu laikā tiesnešu disciplinārkolēģija ieteikusi atbrīvot no amata tikai septiņus tiesnešus. Vidēji pa vienam gadā. Pamatā par dzeršanu. Kā Hipolits Miks. Parasts mirstīgais līdzīgā situācijā jau sen būtu cietumā, bet H. Miks gadiem turpināja savus «varoņdarbus».

Tiesnešu pašpārvalde ir gaužām bezzobaina. Tā padara par muļķiem tos tiesu priekšsēdētājus, kas cenšas panākt likumību un ierosina disciplinārlietas. Nupat izskanēja fakts, ka visrupjāko cilvēktiesību pārkāpumu — pēdējā vārda nedošanu apsūdzētajam — tiesnešu disciplinārkolēģija uzskata par ievērības necienīgu sīkumu. Ja brutālu necieņu pret Eiropas Savienības likumiem un Latvijas starptautiskiem līgumiem atļaujas AT senatori, ko no viņiem var mācīties studenti?

Turklāt tiesnešu nelikumību lielākā daļa līdz disciplinārlietai nemaz nenonāk. Ja kāds ir lūdzis ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu, tam ir zināms Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta direktores Dzintras Kullas un viņas vietnieces Tatjanas Bormanes stils — pataisīt melnu par baltu un pat visrupjāko nelikumību pasniegt tik gludi samudžinātu, ka soda par patvaļu vietā vainīgajam būtu piešķirami eņģeļa spārniņi.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Stukāns saka skaidri: viņa pamatuzdevums esot aizstāvēt tiesnešus. Tā kā sūdzību par klajām nelikumībām Rīgas apgabaltiesā ir bezgala daudz, J. Stukāns ir sācis bēguļot un ir atteicies no sākotnēji tik braši sāktās pilsoņu uzklausīšanas pirmdienās. Kā visi pārējie tiesu vadītāji arī J. Stukāns norobežojas no tautas ar necaursitamu sekretāru sienu — lai tikai nebūtu jādzird par patvaļīgu tiesnešu radīto postu.

Tieslietu ministrija iet vēl tālāk un skaidro, ka likums par iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību uz tiesu priekšsēdētājiem neattiecas. Pilsoņu sūdzības par nelikumībām tiem neesot jāuzklausa. Ja kādam nav naudas nolīgt advokātu rakstveida sūdzības sastādīšanai, kāpēc lai tādu nabagu ņemtu vērā!

Otra konceptuālā nostādne, ko īsteno Dz. Kulla un T. Bormane: tiesneša nelikumību izskatīšana disciplinārkolēģijā esot nepieļaujams spiediens uz tiesneša neatkarību. Tāpēc disciplinārlietas ierosināt nedrīkst! Ja kāds ir izdarījis KL 291. pantā paredzētu noziegums, esot jānogaida gads vai divi! Reaģēt uz tiesneša patvaļu drīkstot tikai pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts būs pieņēmis lietā īpašu blakus lēmumu par nepieciešamību sākt disciplinārlietu.

Lielāku cinismu ir grūti iedomāties. Likums jau tā garantē tiesnešu praktisku nesodāmību — ja disciplinārlieta nav sākta un izskatīta trīs mēnešu laikā (!) no pārkāpuma atklāšanās (sūdzības iesniegšanas) dienas, iestājas noilgums un tiesnesi   sodīt nedrīkst. Nav zināms arī, ka Latvijas vēsturē kāds tiesnesis uz savu iniciatīvu būtu uzņēmies rakstīt ieteikumu, ka otrs tiesnesis ir sodāms!?

Taču viss nostājas vietās, ja pavēro ceļus, no kurienes parādās jauno tiesnešu kandidāti. Atlasi veic T. Bormane (pēc vairākiem faktiem spriežot, viņa ir faktiskā noteicēja departamentā, kurā Dz. Kulla skaitās direktore). To, kādi cilvēki tiek virzīti par tiesnešiem, saskaņo kabinetu klusumā.   Varam tikai zīlēt, vai izvērtēšana ir nopietna. Kur garantijas, ka pēc telefonieteikuma netiek virzīti «vajadzīgie», bet godīgos un spējīgos atstājot «aiz borta»? Dīvaini, ka tiesnešus izrīko Cēsu kolonijas bijusī uzraudze, atsauksmes par kuru nav glaimojošas. 

Absurdi, bet tik svarīgajos tiesnešu amatos, turklāt uz mūžu, Saeima ieceļ vispār bez apspriešanas un pat neprasot, kas ir šie cilvēki! 

Ja kāds tic, ka plānotā tiesnešu konference spēs ko mainīt, tad tam būtu jāpalīdz šo mērķi sasniegt. Godīgi cilvēki ir arī tiesnešu starpā. Tāpēc pirmais — izveidosim «balto sarakstu»! Lai sabiedrība zina, kuri no tiesnešiem ir taisnīgi un ir ar nevainojamu reputāciju. Otrais. Cietušajiem no tiesu patvaļas vajadzētu turēties kopā. Trešais. Būtu jānosauc to tiesnešu un prokuroru vārdi, ar kuriem saistās klaji nelikumīgi lēmumi un netaisnīgi spriedumi.

Gribētos cerēt, ka A. Guļāns un J. Maizītis spēs atbrīvoties no «galminiekiem», kuriem telefona zvans aizstāj likumu. Būtu labi, ja Saeima atceltu trīs mēnešu noilgumu, kas padara tiesnešu disciplinārlietas bezjēdzīgas. 

Latvijā tiesnešu vairākums ir vēl kompartijas iecelti. Šķiet, tiem ir grūti pieņemt jauno ES domāšanu. Līdzšinējo draugu būšanu varētu novērst, ja disciplinārlietas par pārkāpumiem izlemtu komisija, kurā ietilptu arī ar «tiesnešu brālību» nesaistīti cilvēki.

Rēķinoties ar sliktāko, ka arī šis tiesu skandāls beigsies kā parasti, «reņģu ēdājiem» vēl paliek iespēja iesniegt sūdzības Eiropas institūcijās. Ostaps Benders teica: slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās!

Publiskoto sarunu dēļ piesaka noraidījumu AT senatoram

DELFI  08/29/07    Pēc grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" iznākšanas trešdien pieteikts noraidījums Augstākās tiesas (AT) Civillietu Senāta senatoram Ojāram Drukam-Jaunzemam.

Strīdā par nekustamo īpašumu prasītājas advokāts Dmitrijs Skačkovs pieteica noraidīju senatoram, balstoties uz grāmatā publicēto, iespējams, advokāta Andra Grūtupa un senatora sarunu. Skačkovs portālam "Delfi" stāstīja, ka balstoties uz grāmatā lasīto, senators, iespējams, pārrunā lietas ar advokātiem, kuri arī regulāri apspriež lietas apstākļus ar AT tiesnešiem.

Skačkovs noraidījuma pieteikumā norādījis, ka šāda situācijā pastāv varbūtība, ka individuāli praktizējošā advokāte Dzintra Zālīte, kas pārstāv lietā pretējo pusi varēja vest līdzīgas sarunas ar senatoru. "Pieteikumā minēju arī faktu, kuru publiski paziņoja AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, ka daži advokāti regulāri viesojās AT telpās," informēja advokāts.

Advokāts uzskata, ka grāmatā publiskotā informācija rada bažas par senatora spēju but objektīvam šajā lietā.

Pēc apspriešanas pārējie senatori, kas piedalījās minētās lietas iztiesāšanā, Rita Saulīte un Ruta Zaķe nolēma nepieņemt noraidījumu, uzsverot, ka iesnieguma pamatā ir tikai pieņēmumi. Norādīts, ka šaubas nav pietiekošs pamats noraidījuma pieņemšanai.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka pēc grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" iznākšanas noraidījumi pietikti vairākiem tiesnešiem. Viens pieņemts.

Laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam iespējams tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas. Grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publiskotās sarunas rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā.

Par šo sarunu noklausīšanos prokuratūra uzsākusi kriminālprocesu.

Intervija ar Mareku Segliņu: «Tīrīšanu – pašā tiesas augšā.»

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  09/01/07  "Latvijas Avīzes" redakcijā viesojās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs MAREKS SEGLIŅŠ (TP). Ar viņu runāja "LA" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Tāpat kā tieslietu ministrs, arī Segliņa kungs nav pārtraucis savu atvaļinājumu un publiski paudis uztraukumu sakarā ar izdoto grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis".

M. Segliņš: – Juridiskās komisijas sēde nolikta uz 4. septembri pulksten 10. Ieradīsies tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, un viena pieteiktā tēma ir – kas notiek tiesu sistēmā.

– Ārkārtas sēde nav notikusi. Televīzijā katru vakaru sniedz "ārkārtas" paziņojumus. Jūs pats neesat neko nosodījis!

– Jūs man vēl neesat par to vaicājis. Kas ir noticis juridiski? Iznākusi grāmata. Literārs darbs, kura autors preses konferencē atzina, ka sarunas rediģētas. Pielabotas. Sarunu ierakstus, ja tādi ir, vai vismaz atšifrējumus viņš esot nodevis prokuratūrā. Cik zinu, šajā sakarā prokurori izprasījuši pārskatīšanai 6 – 7 tiesnešu lietas. To tiesnešu, kuri pieminēti grāmatā. Vēl juridiski noticis tas, ka AT priekšsēdētājs Guļāns atstādinājis no amata AT tiesnesi Gencu.

– Viena daļa mediju darbinieku gaida grēku nožēlošanu, enerģiskus soļus.

– Grēkus var nožēlot tikai paši tiesneši.

– Vai tad jums nav jāuzņemas atbildība? Tiesneši taču apstiprināti Saeimā.

– Īpašu līdzatbildību tādā ziņā nejūtu, bet nekas uz šīs grēcīgās pasaules nav sliktāks par divām lietām. Viena ir, ja pie ārsta atved smagi slimu cilvēku, bet dakteris nekustas tik ilgi, kamēr viņam neiebāž naudu kabatā, ļaujot pacientam vārgt vai pat nomirt. Otra vissliktākā lieta ir pērkama tiesa. Tās ir vienādi kritizējamas lietas, jo abējādi cilvēki šajās situācijās nonāk, kad viņiem ir slikti, un neviens viņiem nepalīdz – neārstē, nespriež taisnu tiesu. Esmu bijis prokuratūras izmeklētājs, vairākus gadus advokāts, īsu brīdi tiesnesis. Man ne mirkli nav pieņemama doma, ka tiesas spriedumu var nopirkt. Ticiet man, ja pēc prokuroru veiktās izmeklēšanas noskaidros, ka kāds tiesnesis ir ņēmis kukuļus, Saeimai ar savu lēmumu nebūs nekādu problēmu viņu no amata atbrīvot. Bet tikai tad, ja to konstatēs un pierādīs. Es esmu jurists, pieradis balstīties uz likumu. Es nevaru lēkāt satraukumā uzreiz, kā iznācis kāds literārs darbs.

– Ko prokuratūra var konstatēt? Ka kāds spriedums pieņemts nelikumīgi? Tiesnešus gan jau iepriekš aicina vadīties pēc sirdsapziņas, ētiskām kategorijām un atkāpties.

– Nelikumīgs spriedums nav ētiska kategorija. Par nelikumībām, mazākais, ir jāņem nost no darba, iespējams, iestājas arī kriminālatbildība. Ja vispār grib runāt par tiesnešiem, bez šaubām, jāsāk ar Guļāna vadīto Augstāko tiesu. Valstī ir triju instanču tiesas. Ja pirmajā pakāpē ir negodīgs soģis, tad apgabaltiesa atcels aplamību. Ja Augstākajā tiesā, pēdējā instancē, ir gudri un godīgi tiesneši, tad viņiem jādzēš pēdējās šaubas par taisnīgu, izsvērtu, likumīgu spriedumu. Tāpēc visbūtiskāk ir izvērtēt Augstākās tiesas kvalitātes.

– Re, re, jūs tūlīt aicināsiet vērtēt un varbūt pat atstādināt Guļānu pašu.

– Nerunāju par konkrētiem tiesnešiem. Ja sauc pēc pašattīrīšanās un kaut kādas "staļļu vētīšanas", tad jāsāk ar pašu augšu. Kaut kāds zemāka ranga tiesnesis lai būtu korumpēts līdz kaulam, Augstākā tiesa var atcelt viņa spriedumu. Situācija ir bezcerīga, ja trupe ielavījusies Augstākajā tiesā. Tāpēc Guļānu aicinu sākt ar paša vadītās iestādes kārtīgu izvērtēšanu. Par viņa atstādināšanu es neko nesacīju.

E. Līcītis: – Advokāts Radziņš tā arī teica un pamatoja, ka, pēc viņa domām, būtu jāatkāpjas visai Augtsākās tiesas Civillietu kolēģijai.

– Nu, mums katrā ziņā jāiegūst simtprocentīga pārliecība par šīs tiesas tīrību un nevainojamību. Nav nekas nosodāms, ja juristi savā starpā konsultējas par normu izprašanu un piemērošanu. Advokāts Grūtups viens no pirmajiem uzrakstīja Civillikuma komentārus – ļoti izsmeļošus un izzinošus. Protams, viņš uzskatāms par speciālistu. Toties ir gan nosodāmi, ja apspriežas par lietu, kur advokāts Grūtups ir iesaistīts un pārstāv kādu no pusēm. Tad tā nav "ētiska" kategorija, tad ir darbs prokuratūrai, ja tā pēc pārbaudes atrod nelikumības sprieduma taisīšanā.

– Vai no "literārā darba" izriet šāds prokuratūrai dodams darbs?

– Jāsalīdzina grāmatas teksts un ierakstos skanošais vai lasāmais. Tikai pēc tam prokuratūra var virzīties tālāk. Jāņem vērā viņu atzinums, ka noklausīšanās un sarunu pieraksts veikts nelikumīgi, tātad tas nevar būt par pierādījumu. Tā ir tikai "izmantojama informācija", bet tikpat labi izmeklētāji mēdz izmantot jebkuru avīžrakstu un citus viņus interesējošus publiskās telpas materiālus, lai "informētos". Pierādījums turpretī ir tikai tas, kas iegūts likumīgi un kriminālprocesuālā kārtībā.

V. Krustiņš: – Mani stipri samulsināja Tiesnešu biedrības priekšsēdētāja Bičkoviča sacītais, ka stāvot nepieņemts "Likums par tiesu iekārtu" Saeimā, jūsu komisijā.

– Pēc ilgiem "izstrādes" gadiem Tieslietu ministrijā likumprojektu šā gada pavasarī iesniedza mūsu komisijā. Septembrī mēs ar to strādāsim, bet es jau zinu, ka sagaidāmas labas debates pašu tiesību sistēmas darbinieku vidū. Tur ir viena radikāla izmaiņa, ka rajona tiesa ir tikai pirmā instance, apgabaltiesa – tikai apelācijas instance, Augstākā tiesa – tikai kasācijas instance. Līdz šim dažas lietas kā pirmā instance skatīja apgabaltiesa, bet nu vairs ne.

– Vai Grūtupa kungs piedalījies likumprojekta rakstīšanā?

– Cik zinu, ne.

– Šķiet, tas pats Bičkoviča kungs minēja, ka likumā varētu kaut ko ierakstīt par tiesnešu ētikas komisiju. Tādas līdz šim neesot bijis.

– Ja kāds kaut ko negrib darīt, tad vienmēr atsaucas uz traucēkļiem likumā. Jūs taču zināt, kas traucē baleta dejotājam, un tamlīdzīgi. Šobrīd nekas netraucē tiesnešiem pašiem pavētīt savas rindas un savu darbību.

– Advokātiem arī.

– Protams. Augstākās tiesas tiesneši, cienījami, gudri cilvēki ar lielu stāžu un dzīves pieredzi, bez priekšrakstiem varētu iedomāties, kā un ko viņiem darīt.

– Vai likumā būs pateikts, ko tiesneši nekādā gadījumā nedrīkst darīt un kas viņiem par to būs?

– Tas sen ierakstīts likumos. Korupcija aizliegta. Nelikumīga sprieduma taisīšana aizliegta. Sarunāties pie tējas glāzes likumā nevar aizliegt. Guļāna kungs un, man liekas, arī Bičkoviča kungs piedalījās likumprojekta par tiesu iekārtu taisīšanā.

– Bet viņi nezināja to, kas nule atklājies.

– Nezināja, nezināja.

E. Līcītis: – Tiesnešu biedrībā esot tikai puse no tiesnešiem, pārējie tur nestājoties. Kāpēc tā sanācis?

– Juristu biedrībā tāpat nav visu juristu. Acīmredzot daļa tiesnešu neuzskata par lietderīgu stāties profesionālajā organizācijā. Tā nav spiesta lieta.

– Vai jaunais likumprojekts neparedz zvērināto tiesas ieviešanu?

– Nē, bet man personīgi patiktu zvērināto tiesa arī Latvijā. Advokātiem būtu, ko izvērsties, taču nopietni apsvērta šī iespēja nav.

– Paskatīsimies no otras puses. Tātad kāds nelikumīgi noklausījies Grūtupa advokātu kantora telefonu. Tiek izteiktas mazāk un vairāk ticamas versijas, kas to darījis, ierosināta un izmeklējama lieta. Jums ir savs skatījums par versiju ticamību?

– Par to noteikti jārunā, ka valsts pilnīgi netiek galā ar to, ko pati deklarējusi Satversmē. Tur 96. pantā ir garantēta privātās dzīves neaizskaramība, bet tas pārkāpts Jaunalksnes, Grūtupa un pārējos nu jau daudzajos "telefonatklāsmes" gadījumos. Tā ir tikpat liela problēma, cik iespējami uzpirktie tiesneši. Iedomājieties, valstī nestrādā pamatlikums! Gandrīz vai masveidā notiek šie privātās dzīves aizskārumi. Kas sargā konstitūciju, kam tas jādara? Satversmes aizsardzības birojam.

– Mēs avīzē esam pievērsuši vērību, ka šīs noklausītās sarunas ir ar visnotaļ tumšu izcelsmi.

– Versiju par izcelsmi ir daudz. Domāju, papriekš jāskatās, kam šobrīd vajadzēja traci. Ne jau Lato Lapsa ir "psihs vientuļnieks", kurš pastkastē dabūja ierakstus un tūlīt metās publicēt. Blefs. Bija cilvēki, kas nolēma – pienācis laiks materiālu raut gaisā. Ar to, protams, vispirms sagādātas lielas problēmas turpmākajā advokāta karjerā Grūtupa kungam. Jāparaugās, kurās prāvās viņš tagad aizņemts, ko pārstāv un pret kuru pusi darbojas. Kuri ir tie lielākie pretinieki, kam izdevīgi laikus noņemt Grūtupu no trases. Tas ir viens skata vērts virziens, bet cits – kam patlaban vispār valsti patiktu satricināt vai diskreditēt tiesu.

– Jūs pieturaties pie viena noteikta virziena?

– Es liktu uz divām versijām, bet par tām neizteikšos.

– Ir tāda doma, ka klausītāji bijuši vieni, bet tie, kas likuši ierakstus galdā vai Lapsas pastkastē, – citi.

– Tā tas varētu būt, ka klausītāji nodevuši ierakstus tālāk citām personām.

– Daiļdarbā ir ministra Segliņa telefonsarunu fiksējumi ar advokātu Grūtupu. Jūs tos atzīstat par autentiskiem?

– Pilnīgi noteikti, ka, būdams iekšlietu ministrs, komunicēju ar Grūtupu. Viņa birojs piedevām pārstāvēja ministriju dažās tiesvedībās. Par sarunu "īstumu" nezinu neko teikt, jo ar "Brūkleņa" literāro darbu esmu iepazinies tikai no izvilkumiem. Kāds šobrīd spēlē spēli, zinādams, kādēļ viņš to uzsācis. Ļoti interesanti būs uzzināt, kurš ir šis spēlmanis.

V. Krustiņš: – Ja privāto dzīvi aizskar, kam gan, ja ne jums Saeimā, Juridiskajā komisijā tas jāņem savās rokās un jānovērš?

– Tā tiks darīts. Kā Nacionālās drošības komisijas vadītāja vietnieks es domāju, ka šis jautājums robežojas ar valsts drošību un ka mums jāaicina uz ļoti stingru sarunu Latvijas specdienestu vadītāji. Vai viņi kontrolē un saprot valstī notiekošo? Mums nav citu, kam par to pajautāt, un attiecinu teikto gan uz Kažociņa, gan Reinika kungu, gan uz militārās pretizlūkošanas vadību. Lai gādātu atbildes, viņiem maksā algu. Mēs taču neprasīsim atbildes CIP vai FDD. – Var jau viņiem paprasīt. Varbūt ārzemnieki labāk zina. Bet vai tāds pats jautājums par nelegālu noklausīšanos nav jāuzdod arī Godmaņa kungam? Vai tikai viņš pirmais nesaņem algu par to? Un Godmanim ir pakļauta drošības policija.

– Kā viens no specdienestiem. Es jau teicu, ka "stāsts par tiesnešiem" ir Juridiskās komisijas "dārziņš", kamēr drošības dienestu vadītāju uzklausīšana – Nacionālās drošības lieta, un es katrā ziņā nākšu klajā ar priekšlikumu šos vadītājus aicināt uz komisiju pilnā sastāvā.

– Advokāts Radziņš uz savu roku ir sūdzējies Ģenerālprokuratūrā par Lato Lapsu, ka tas, pēc Radziņa domām, izpaudis neizpaužamu informāciju.

– Ja viņš tā uzskata – uz priekšu. Likuma pārkāpējus tikai vienā veidā var iedzīt stūrī – viņi ir jāsūdz tiesā vai prokuratūrā, viņu rīcība ir jāizmeklē. Es aicinu visus cilvēkus, kuri vienalga kā un vienalga kur jūtas aizskarti, iet pie tiesas. – Kā ir ar advokāta Grūtupa situāciju? Kurš nu gribēs iet uz viņa biroju, tas laikam iespruks iekšā, cik ātri var, cepuri uzmaucis pār acīm, cik iespējams dziļi, un vēl notinies ar šalli.

– Nē, nu, protams, ka es negribētu būt advokāta Grūtupa vietā, un, manuprāt, šīs grāmatas dēļ viņa prakse ir stipri apgrūtināta. Tāds tas grāmatas "panākums". Varbūt uz to cerēja darbu radītāji un pasūtītāji. Konkurenti vai tie, kam viņš kādreiz "pārgājis ceļu".

– Vai jūs, Segliņa kungs, rodoties vajadzībai pēc juridiskas aizstāvības, palīdzības, nekautrētos jau rīt apmeklēt Grūtupa biroju?

– Ja man šādu palīdzību kādreiz vajadzētu, es censtos izvēlēties labāko no profesionāļiem konkrētajā jurisprudences sadaļā.

– Un ja nu neviens cits kā Grūtups ir labākais?

– Es jau teicu. Manuprāt, šobrīd Grūtupa kungs ir nostādīts ļoti sliktā situācijā. Jā, viņš ir ļoti zinošs civillietās, bet, ja man tā vajadzība rastos, es vērtētu.

– Advokāta reputācija ir aptraipīta, bet vai jūs nemāc bažas, ka pašlaik visa tiesnešu korpusa mantijas tiek nomētātas?

– Par to gan pateikšu, ka nešaubīgi lielākā daļa ir godīgi tiesneši. Katrā tiesas procesā ir neapmierinātā puse, un ikviena prāvošanās notiek tādēļ, ka kāds ir rīkojies negodīgi vai pret likumu. Kad abi šoferi ievērojuši satiksmes noteikumus, tad starp viņiem nav sadursmes. Civillieta neraisās, ja abi ievēro noslēgtos līgumus, vienošanos un nepārkāpj likumus. Viens tur nav bijis godīgs un zina, ko ēdis. Bet lai cik kādam gribas jau šobrīd grāmatā minētajiem tiesnešiem cepināt kāju pēdas, kārt un vilkt uz sārta, es gaidu prokuratūras slēdzienu. Jā, tam nu gan būs juridiskas sekas. Es uzskatu, ka ir pamats viņu spriestās lietas pārskatīt, bet tas ir jāveic prokuratūrai, nevis pūlim, žurnālistiem vai Marekam Segliņam. Tā ir loģiskā lietu gaita, nevis histēriska reakcija. Demokrātija ir sarežģīta, piņķerīga, dārga padarīšana un tāpat tiesiska valsts, bet tā saka, ka nekas labāks neesot izdomāts. Es manu, ka sabiedrībai vēlas iepotēt pavisam sliktu tendenci – kas te ko tiesāt, nav ko gaidīt, liek tikai uz restēm. Uz cietumu prom.

– Ja nu prokuratūra neko neatklās, proti, konstatēs, ka 1988. – 1990. gada periodā daiļdarbā minētie tiesneši sprieduši tiesu likumīgi?

– Tad neko. Par tējas dzeršanu un satikšanos nesoda. Advokāts nedrīkst tikties ar tiesnesi un apspriest konkrēto lietu, sevišķi, ja advokāts tajā startē kā puse. Tas ir izslēdzams un nepieļaujams. Ja ar juridisko grāmatu autoru Grūtupu būs konsultējušies neskaidrību dēļ, sak, kā tu bijis domājis iespēju to un to piemērot – nekā slikta es nesaskatu ar noteikumu, ka nerunā par konkrētu lietu. Mans pasniedzējs LU bija cits civillietu advokāts Torgāns, arī sarakstījis grāmatas, – vai viņam varētu zvanīt tiesneši, bet Grūtupam ne?

E. Līcītis: – Dažkārt skan nopūtas, ka tiesās nekas nemainās, spriedumu "sarunāšana" turpinoties. Vai jums ir nojautas par šādām vēsmām tiesu namu kuluāros?

– Gribētos ticēt, ka liela daļa strīdu tiek izskatīti pēc taisnības un likuma. Varbūt daudzi nav ievērojuši, bet valsts nu jau vairākus gadus ir parūpējusies, lai tiesneši saņemtu labu atalgojumu. Latvijas algu līmenim tas ir ļoti pietiekami plus garantētas pensijas 50% apmērā no izpeļņas. Augstākās tiesas tiesneši saņem Ls 2000, apgabaltiesās – 1500, rajonos – vismaz 1000, tur nebūtu ko žēloties par dzīvi nabadzībā. Nav spēkā apgalvojums – kā maksā, tā tiesā, jo tiesnešiem valsts maksā labi.

– Ne tik labi kā Valsts prezidenta un citu personāliju preses sekretāriem.

– Tos cilvēkus, kuri strādājuši prezidenta preses kancelejā, es patiešām apskaužu. Bet, ja tiesā kāds ar tūkstošu algu vēl ņem simtus kukulī, tad viņam ir deformēta domāšana. Tam gan žigli vajadzētu doties prom no darba. Starp citu, Saeimā jurists saņem 300 latus, Ministru kabinetā – 400.

– Neslēpsim, ka advokāti ir neskaitāmas reizes labāk apmaksāti nekā tiesneši.

– Kā kurš. Mums ir vairāk nekā 1000 advokātu, un es pazīstu starp viņiem miljonārus un arī tādus, kuri knapi savelk galus kopā.

Bez vienošanās ar izdevējiem internetā publicē "Tiesāšanos kā ķēķi"

LETA  09/03/07    Zvērināta juridiskās palīdzības biroja "Eiro Temīda" interneta mājaslapā bez vienošanās ar grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" autoru Jāni Brūkleni un izdevēju SIA "Baltic Screen" bezmaksas lasīšanai pieejams pilns grāmatas teksts.

"Ir tiešām pārsteidzoši, ka birojs "Eiro Temīda", kas pats sevi slavē kā populāru uzņēmējdarbības juridisko jautājumu konsultantu, nodarbojas ar primitīvu pirātismu," savu sašutumu pauda "Baltic Screen" valdes loceklis Lato Lapsa.

Savukārt biroja vadītājs Valdis Krisbergs uzsvēra, ka "lai nu ko, bet autortiesības birojs pārzina", apgalvojot, ka tās nav pārkāptas. Grāmata bijusi brīvā tirdzniecībā, turklāt mājaslapā "temida.lv" atšķirībā no interneta portālā "Apollo" tā pieejama bezmaksas lasīšanai.

Tieši šis apstāklis, viņaprāt, ir būtisks, vērtējot autortiesību jautājumu. Portālam "Apollo", tā kā tas iekasē maksu par grāmatas lejuplādēšanu vai lasīšanu, bijis nepieciešams noslēgt vienošanos par autora darba izmantošanu, taču tas neesot bijis nepieciešams "Eiro Temīdai".

Lapsa gan norādīja, ka, "atceroties Valda Krisberga biogrāfiju, kur goda vietā stāv sodāmība par krāpšanu, pārsteiguma sajūta pazūd - acīmredzami cilvēks turpina iemīļotās nodarbes. Interesanti tikai, kādus juridiskos padomus "Eiro Temīda" dod saviem klientiem."

Jau ziņots, ka kopš pagājušās nedēļas "Tiesāšanos kā ķēķi" iespējams lasīt internetā. Visus līdzekļus, kas tiks iegūti, grāmatas izdevējs sola nodot jaunās suņu un kaķu patversmes "Labās mājas" būvniecības vajadzībām.

Lai nodrošinātu naudas nodošanas pilnīgu pārskatāmību, portāls "Apollo" publiski paziņos summas, kas tiks pārskaitītas SIA "Baltic Screen".

Savukārt "Baltic Screen" sola nodrošināt jebkuram medijam vai citam interesentam pieeju maksājumu dokumentiem, kas apliecinās visu šo summu pārskaitīšanu "Labo māju" vajadzībām.

Lēmums par grāmatas teksta izvietošanu lejuplādēšanai internetā esot pieņemts, kad grāmatas 4000 eksemplāru tirāža ļoti ātri tika izpirkta, bet pieprasījums pēc tās, spriežot pēc grāmattirgotāju atsauksmēm, joprojām ir liels.

Saistībā ar to, ka grāmata "Tiesāšanās kā ķēķis" nav komerciāls projekts un nav domāts peļņas gūšanai, grāmatas papildtirāža netiks drukāta, iepriekš skaidroja Lapsa.

Grāmatas 4000 eksemplāru izdošanas izmaksas ir bijušas 6407,40 lati. Prognozējams, ka pēc visu pārdošanā iegūto līdzekļu saņemšanas šīs izmaksas tiks pilnībā segtas.

Vienas grāmatas ieteicamā pārdošanas cena bija 3,20 lati. Pašlaik SIA "Baltic Screen" no grāmattirgotājiem par grāmatas pārdošanu ir saņēmusi aptuveni 5300 latus. Ja pēc visu maksājumu saņemšanas izrādīsies, ka grāmatas izdošana ir devusi kādu peļņu, tā tiks nodota suņu un kaķu patversmes celtniecības vajadzībām, solīja Lapsa.

Arī ar visiem šiem maksājumu dokumentiem - tipogrāfijas rēķiniem, līgumiem, maksājumu kvītīm, pavadzīmēm - varēs iepazīties ikviens medijs. Šie dokumenti tiks izvietoti grāmatas mājaslapā "www.neliesi.lv".

Kā ziņots, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam un, iespējams, tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.

Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis Lapsa.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi.

Emša lietā...

Emsis gatavs nolikt deputāta mandātu

TVNET/LETA   08/30/07    Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) esot gatavs atkāpties no Saeimas spīkera amata un nolikt deputāta mandātu, lai pār viņu mestā aizdomu ēna nekristu uz visu valsti. Kā informēja Emsis, viņš par savu tālāko rīcību vēlas konsultēties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP).

Saeimas spīkers uzskata, ka tuvākajā laikā nevar notikt viņa ieplānotās ārvalstu vizītes, ja Ministru kabineta ēkā pazudušās naudas lietā nebūs atrisinājuma. "Šis notikums met ēnu pār visu Latviju. Ir tikai aizdomas, bet apsūdzība nav izvirzīta. Cik ilgi var būt situācija, ka par vienu no augstākajām valsts amatpersonām ir aizdomas," sacīja Emsis.

Viņš informēja, ka šodien prokuratūrā sniedzis liecības tā sauktajā Lemberga stipendiātu lietā, kurā viņam ir liecinieka statuss. Prokuratūra arī interesējusies par pērn Ministru kabinetā pazudušo naudu. Taču, pēc Emša domām, starp minētajām divām lietām neesot nekādas saistības.

Ja Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) atkāptos no Saeimas spīkera amata un noliktu deputāta mandātu, viņš rīkotos politiski atbildīgi, uzskata aptaujātie eksperti.

Politologs Andris Runcis aģentūrai LETA sacīja, ka Emša atkāpšanās būtu vērtējama kā "politiski atbildīga rīcība", kas parādītu, ka viņš ciena savus vēlētājus. "Tā ir ļoti profesionāla politiska rīcība," vērtēja eksperts.

Savukārt politologs Ivars Ijabs savos vērtējumos bija atturīgāks, norādot, ka Emsim vajadzētu ne tikai teikt, ka viņš ir gatavs atkāpties, bet gan patiešām pamest savu amatu.

Emša atkāpšanās, pēc eksperta domām, būtu "gudrs solis", jo citādi Valsts prezidentam Valdim Zatleram būtu liels pamats pārdomāt iespēju ierosināt Saeimas atlaišanu. Ar atkāpšanos Emsis izdarītu pakalpojumu valdošajai koalīcijai un Saeimai kopumā, jo netiktu apsvērta parlamenta atlaišanas ierosināšana.

Gan Runcis, gan Ijabs norādīja, ka Emša atkāpšanās koalīcijas stabilitāti neietekmēs.

Ijabs pieļāva iespēju, ka Emsis šādu soli jau esot saskaņojis ar saviem koalīcijas partneriem, nevis izdomājis "ētiskā skurbumā". Eksperts arī norādīja, ka Emša vietā, visticamāk, nāks cilvēks, kurš ir ne mazāk lojāls pašreizējai koalīcijai.

Kā informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā, ja Emsis noliks deputāta mandātu, kā nākamajam kandidātam Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Vidzemes vēlēšanu apgabalā Saeimas deputāta mandāts pienāksies Guntim Jānim Eniņam.

Eniņš ir dzimis 1933.gadā, 25 gadus strādājis Latvijas eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskā institūta vēža šūnu ķīmijas elektromikroskopijas centrā, aizrāvies ar tūrismu, apceļojis Latviju, ir dabas pētnieks. Ievēlēts par 6.Saeimas deputātu no Zīgerista partijas. 1995.gadā politisku principu dēļ atteicies no Triju Zvaigžņu ordeņa. Ir bijis Rīgas domes deputāts.

Jau ziņojām, ka interneta medijs "Republika.lv" 24.augustā rakstīja, ka tuvākajā laikā Ģenerālprokuratūra, iespējams, vērsīsies Saeimā ar lūgumu lemt par imunitātes noņemšanu Emsim, kurš tiekot turēts aizdomās par nelikumīgu naudas pieņemšanu.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka prokuratūrai šobrīd nav nekāda pamata runāt par kādu procesuālu darbību veikšanu saistībā ar lūgumu Saeimai lemt par Emša imunitātes noņemšanu. Procesa virzītājs pagaidām nekādu informāciju un komentārus par interneta medijā "Republika.lv" publicēto materiālu nesniedz.

"Republikas" rīcībā esošā informācija liekot noprast, ka apsūdzība Emsim varētu tikt izvirzīta par vienu no diviem vai abiem pantiem - vai nu par nepatiesas informācijas sniegšanu tiesībsargiem, vai arī par daudz smagāku pārkāpumu - kukuļņemšanu.

Kā rakstīja "Republika", pagājušā gada rudenī, uzreiz pēc jaunās Saeimas darba sākšanas, Emsim no darba portfeļa it kā esot pazudusi nauda - 10 000 ASV dolāru (5200 lati) skaidrā naudā. Portfelis ar vērtīgo saturu pazaudēts Ministru kabinetā. Iesaistot dažādus tiesībsargus, esot atrasts naudas piesavinātājs - viesmīlis, kurš apkalpoja Ministru prezidenta ēdamzāli valdības mājā. Pie iespējamā vainīgā esot atrasta arī daļa no naudas - 10 000 dolāru vietā atlikuši vairs tikai 6500 ASV dolāri (3380 lati), raksta "Republika".

Emsis savos paskaidrojumos tiesībsargiem, iespējams, norādījis, ka pazuduši 10 000 dolāru, taču, tā kā neko vairāk pie piesavinātāja atrast nav izdevies, iesniegums esot pārrakstīts, minot summu 6500 dolāru apmērā.

Kā norāda izdevums, skaidras naudas apjoms un tās esamība Emša portfelī radījis aizdomas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, kuri šī iemesla dēļ, iespējams, sākuši izmeklēšanu pret pašreizējo Saeimas spīkeru.

Kā ziņots Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā pēdējā uzrunā Saeimai pauda viedokli, ka Latvijas politiskajām partijām būtu rūpīgi jāizvērtē sava pēdējo gadu darbība un finansēšanas avoti, bet prokuratūrai jāaktivizē darbs, lai līdz 10.Saeimas vēlēšanām viestu skaidrību par tautas priekšstāvju godprātību, darbojoties politikā, pretējā gadījumā var nodarīt nopietnu kaitējumu Latvijas demokrātijai.

"Pār [Saeimu] gulstas ļoti smaga aizdomu ēna par ilgstošu deputātu un partiju uzpirkšanu par ļoti iespaidīgām naudas summām. Tā ir pavisam cita un nopietna lieta," atzina politiķe, kas aicināja prokuratūru nopietni aktivizēt izmeklēšanas darbību un "atcerēties, ka attiecībā uz politiķiem viņu pienākums nav tikai savākt ugunsdrošus un ūdensdrošus pierādījumus, lai panāktu notiesājošus spriedumus tiesas priekšā".

"Nav arī viņiem tiesību tikai nopludināt mīklainas aizdomas, tā radot vispārēju neuzticības gaisotni vai augsni ķengu tiesām. Tomēr laikus, vismaz pirms 10.Saeimas vēlēšanām, prokuratūrai būtu nopietna atbildība darīt tautai zināmus tos faktus, pierādījumus un liecības, kuras tautai ļautu nonākt pie sava sprieduma, uz kā balstīt savu izvēli brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. Ja tas tā nenotiks, tad tautai tiks liegtas pamattiesības saņemt to informāciju, kura nepieciešama, lai spētu izvēlēties savus priekšstāvjus, un tādā gadījumā būtu izdarīts nopietns kaitējums Latvijas demokrātijai," brīdināja Vīķe-Freiberga.

"Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas mata galā, un vēl mēs nezinām, kur un kad tas kritīs. Ja dzīvojam tiesiskā valstī, tad kaut kad tam būs jākrīt. Tamdēļ no šīs Saeimas augstās tribīnes es kā prezidente vēršos arī pie partijām un pie viņu deputātiem. Es aicinu visas partijas rūpīgi pārspriest un izvērtēt savu pēdējo gadu darbību un finansēšanas avotus," pie politiķiem vērsās prezidente.

Vīķe-Freiberga aicināja partijas pašas kritiski izvērtēt savas rindas - gan tos biedrus, kuri ir Saeimas deputāti, gan tos, kuri ir tikai ierindas biedri. "Es aicinu partijas pašas papūlēties, lai atšķirtu āžus no avīm, ja tās grib vēl būt aktīvas un pārstāvētas arī 10. un 11.Saeimā."

Savukārt Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iepriekš sacīja, ka dokumentos, kas saistīti ar tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātu sarakstu", redzams, ka partijām sniegts liels finansiālais atbalsts, kas mērāms simtos tūkstošu latu.

Premjers uzsvēra, ka nevar sīkāk komentēt izmeklēšanas gaitu, tomēr, ja dokumenti, ar kuriem viņš ir iepazinies, ir patiesi, tad atsevišķām partijām patiešām esot maksātas lielas naudas summas.

Premjers uzsvēra, ka viņa rīcībā neesot informācijas par to, vai atsevišķi politiķi ir saņēmuši naudu. Finansējums sniegts vairākām partijām - gan tām, kas savulaik aktīvi darbojušās politikā, gan tām, kas aktīvi darbojas arī tagad.

Damokla zobens pār Emša galvu

Ināra Egle,  Diena  08/31/07    Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas mata galā, un mēs vēl nezinām, kur un kad tas kritīs, bet, ja dzīvojam tiesiskā valstī, tad kaut kad tam būs jākrīt. Šie prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vārdi viņas pēdējā uzrunā Saeimā jūnijā ir pirmais, kas nāk prātā pēc Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša (ZZS) paziņojuma par gatavību atkāpties no amata un nolikt deputāta mandātu ceturtdien, atgriežoties no liecību sniegšanas Ģenerālprokuratūrā. Tajā kā liecinieks Saeimas spīkers iztaujāts Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātu" lietā, kā arī sniedzis paskaidrojumus par pērn valdības ēkā nozaudēto ievērojamo naudas summu.

Jūnijā Saeimas sēdē pēc prezidentes uzrunas I.Emsis aizmirsa pateikt V.Vīķei–Freibergai paldies par kopīgo darbu, ko prezidente kā psiholoģe sarunā ar presi vērtēja ar lielu izpratni, jo varot būt dažādi iemesli, kuru dēļ cilvēks aizdomājas, vai ir bijis satraukts. Nav pamata apgalvot, ka jau toreiz Saeimas priekšsēdis I.Emsis nojauta par draudiem savai reputācijai, taču ceturtdien šāda pārliecība, iespējams, ir nostiprinājusies, un tāpēc viņš pieļāva tik radikālu rīcību. Tas faktiski nozīmē I.Emša 1990.gada 4.maijā ar balsojumu par Latvijas neatkarību aizsāktās politiskās karjeras beigas. Viņš ilgus gadus ir vadījis vienu no vecākajām — Latvijas Zaļo partiju — un ir Zaļo un Zemnieku savienības līderis.

I.Emsis nedomājot gaidīt, kamēr prokuratūra varētu vērsties Saeimā ar lūgumu atcelt viņam imunitāti — tā Saeimas priekšsēdis ceturtdien sacījis ziņu aģentūrai BNS, un teikto var uztvert kā zīmi, ka viņš lēmumu jau ir pieņēmis, apzinoties šāda balsojuma iespējamību. I.Emsis Dienai norādīja, ka ir sniedzis liecības A.Lemberga lietā, kā arī iztaujāts par valdības ēkā pērn pazaudēto naudu, bet starp šīm abām lietām neesot saistības. Naudu viņš esot aizņēmies, lai iegādātos ekskavatoru. Par sarunu prokuratūrā spīkers neesot tiesīgs ar presi runāt, taču, tā kā pārbaude vēl varot ilgt vairāk nekā nedēļu, viņam esot jādomā, kādu iespaidu tas atstās uz Saeimas un valsts prestižu.

"Pār augstu valsts amatpersonu ir aizdomu ēna. Ja man liek noprast, ka manām liecībām netic, ir jāsaprot, kas ir valsts intereses, kuras stādu augstāk par privātajām," sacīju I.Emsis, atzīstot, ka "politiski kaut kādā veidā jau esmu piebeigts". Viņš ceturtdien ieradās arī Rīgas pilī pie Valsts prezidenta Valda Zatlera, kas izbrīvēja laiku šai neparedzētajai sarunai. "Valsts prezidents uzskata, ka notikušais met aizdomu ēnu uz Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša reputāciju," sacīts prezidenta preses dienesta paziņojumā, kurā norādīts uz nepieciešamību notikušo izvērtēt ZZS, koalīcijā un Saeimā.

ZZS vadība nedomā, ka I.Emsim vajadzētu nolikt deputāta mandātu, bet premjera pārstāvētās Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis šādu varbūtējo I.Emša lēmumu vērtē kā cienīgu rīcību. "Ja viņam ir pamats domāt, ka lieta nonāks līdz balsojumam Saeimā par imunitātes atcelšanu, tad neatkarīgi no rezultāta balsojums jau mestu ēnu uz parlamentu," teica M.Kučinskis, piebilstot, ka neesot pamata neuzticēties Ģenerālprokuratūrai. Viņš nedomā, ka šī situācija varētu ietekmēt koalīcijas stabilitāti, kas vairāk būtu apdraudēta, ja Saeimai vajadzētu balsot par I.Emsi. Uz vaicāto, vai ZZS varēs deleģēt nākamo Saeimas spīkeru, M.Kučinskis atbildēja, ka tai ir jābūt spēcīgai personībai, bet "man grūti iedomāties, ko viņi varētu piedāvāt". Neoficiāli izskanējis, ka ZZS kandidāte varētu būt izglītības ministre Baiba Rivža, taču, cituprāt, grūti iedomāties, ka amatam varētu izvirzīt ministri, kas tikusi minēta iespējami nomaināmo ministru sarakstā.

Iespējams, labvēlīgāko vēlētāju attieksmi I.Emsis baudīja laikā, kad vairākās valdībās bija vides ministrs. Taču tā mazinājās, kad viņš piedzīvoja strauju kāpienu pa karjeras kāpnēm, sasniedzot augstākos punktus — premjera amatu 8.Saeimā valstij izšķirošajā brīdī pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī Saeimas priekšsēdētāja posteni 9.Saeimā. Bet līdz ar I.Emša nonākšanu augstajos amatos un publiskajā telpā gandrīz katra viņa uzstāšanās palika vēsturē ar kādu neapdomīgu, vai savādu izteicienu, ieskaitot aicinājumu pēc kādas svinīgās sēdes deputātiem pulcēties "sarkanajā glāzē", nevis zālē.

Kad I.Emsi ievēlēja par Saeimas priekšsēdi, viņš solīja celt Saeimas prestižu, vienlaikus kritizējot slikto presi un ārvalstu organizācijas. Taču daudz lielāku ievērību viņš izpelnījās 2005.gada nogalē, kad LTV raidījumā De facto kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis izklāstīja viedokli par antidemokrātiskām tīklveida struktūrām pasaulē un Latvijā, pēc tam protestējot pret atsevišķu garās intervijas fragmentu demonstrēšanu, tā padarot viņu par idiotu. LTV pēc tam parādīja skatītājiem pilnu interviju.

Emša portfeļa zaglis ar prokuroru vienojies par sodu - gadu nosacītas brīvības atņemšana

LETA  08/31/07    Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša (ZZS) naudas zaglis vienojies ar prokuroru un piekritis sodam - viens gads nosacītas brīvības atņemšanas ar pārbaudes laiku uz vienu gadu, liecina Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas sprieduma noraksts.

Centra rajona tiesas pagājušā gada 16.novembra spriedums 1.decembrī stājies spēkā, jo netika pārsūdzēts.

Par zādzību notiesātais Ēriks Meļko vaļsirdīgi atzinies, ka 2006.gada 9.oktobrī ap pusdienlaiku Ministru kabineta ēkā, Ministru prezidenta ēdamzālē, atradis melnu portfeli, kurā bijusi aploksne ar naudu. Mantkārīgos nolūkos viņš izmantojis apstākli, ka viņu neviens neredz un nevēro, un izņēmis no portfeļa aploksni ar 6500 ASV dolāriem, kas pēc toreizējā kursa bija 3601 lats. Naudu viņš ielika kabatā un aizgāja.

Tā kā Meļko atzinies nodarītajā, prokurors piedāvājis vienoties par piemērojamo sodu, un apsūdzētais tam piekritis. Spriedums ir stājies spēkā, tādēļ Meļko iepriekš piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā - ir atcelts.

Kā iepriekš rakstīja interneta medijs "Republika.lv", skaidras naudas apjoms un tās esamība Emša portfelī radījis aizdomas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, kuri šī iemesla dēļ, iespējams, sākuši izmeklēšanu pret pašreizējo Saeimas spīkeru.

Jau ziņots, ka Emsis ceturtdien, pēc liecību sniegšanas prokuratūrā, paziņoja, ka ir gatavs atstāt amatu, jo pār viņu mestā aizdomu ēna krīt pār visu valsti. Viņš esot pratināts par tā dēvēto Lemberga stipendiātu lietu, kā arī naudas zādzību.

Viedoklis: Attīrīšanās tirgus

Anita Daukšte,  NRA  09/01/07    Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša paziņojums par iespējamo atkāpšanos no amata aizdomu ēnā ir viens no fragmentiem briestošajā politiskās krīzes mozaīkā, ko, balstoties uz baumu un nepārbaudītas informācijas, nelikumīgu noklausīšanos utt. pamata, mēģina sabūvēt kādi pagaidām nemanifestējušies režisori.

Šajā kontekstā, ja kādam Emša paziņojums šķiet "politiski atbildīgs solis", tad man šķiet gluži otrādi – šeit sabiedrība tiek nostādīta pamuļķīšu lomā, kuriem nav jāsaprot – balstoties uz kādiem faktiem, tiek pieņemts tik politiski nopietns lēmums. Parlaments bez spīkera – tā nebūt nav tik vienkārša lieta, lai šādus lēmumus amatpersona pieņemtu, pamatojoties tikai uz apgalvojumu, ka "prokuratūrā man neviens netic". Prokuratūra nav baznīca, kur būtu jārunā un jādomā kādās ticības kategorijās. Prokuratūra ir iestāde, kurā jārunā par juridiski argumentētiem lēmumiem un pierādāmiem slēdzieniem. Ja šī iestāde tikai spēlē uz kāda cilvēka vai amatpersonas emocionālo stāvokli vai rakstura īpašībām, iedvešot viņam pārliecību par tādu vai citādu lēmumu pieņemšanu politiskajā laukā, tad tikpat labi varētu arī iedomāties, ka prokuratūra kādu amatpersonu vienkārši šantažē, sak, apvainojies un atkāpies, citādi mēs tev piestādīsim tādu dosjē, ka neatmazgāsies nemūžam.

Emša gadījumā tieši tā arī izskatās – vispirms pēc sarunas ar ģenerālprokuroru virs viņa galvas Damokla zobenu virpināja toreizējā Valsts prezidente. Pēc tam parādījās mistiskas runas par ekskavatoriem, un tad sekoja liktenīgā saruna prokuratūrā, pēc kuras Emsī sarosījās aizvainojuma gars par nemitīgām aizdomām. Ja viņš sevi uzskata par nevainīgu lietās, kas viņam tiek (bet vai tiešām tiek – par to neviens, ieskaitot prokuratūru, neko nestāsta) inkriminētas, tad kāpēc jāpieņem lēmumi, kuri nopietni iedragā politisko stabilitāti? Savukārt, ja Emsis ir vainīgs, vai tikai aiziešana no politikas ir tas, kas sniedz indulgenci? Tātad prokuratūrā iespējami izvirzāmo apsūdzību vai aizdomu primārais mērķis ir nevis taisnības uzvara, bet gan politiskās konjunktūras maiņa. Vismaz pagaidām tā izskatās. Un ne tikai saistībā ar Emša gadījumu.

Taču, ja jau Emša lēmums par aiziešanu tiks pieņemts, arī notiks, tad šķiet, ka tā arī būtu labāk. Un galvenokārt tāpēc, ka viņš izrīkojas visai gļēvi situācijā, kad iespējamām apsūdzībām būtu jāskatās acīs atbildīgi, nevis jāmaldās aizdomu plīvuros. Sabiedrība tiešām nav pelnījusi Saeimas spīkeru, kurš nespēj savaldīt emocijas, balstot tās uz prokuratūras neticību.

Neapšaubāmi arī, ka Emša aiziešana no Saeimas priekšsēdētāja amata, lai arī uz kādiem argumentiem vai to trūkumu balstīta, ir apbrīnojami izdevīga tiem, kas vēlējās redzēt pārmaiņas valdības sastāvā. Par šo Tautas partijas plānu jau tiek runāts kopš pavasara, un nu ir dots vajadzīgais grūdiens – vakanta Saeimas spīkera vieta ir lielisks sākums politiskajam tirgum. Tāpēc jau atkal šis Emša solis neizskatās vis pēc cēlas attīrīšanās, bet gan politiskā tirgus sākuma. Jācer vienīgi, ka bez valsti tricinošām sekām.

Intervija ar Induli Emsi: Nemierā ar situāciju

Viktors Avotiņš,  NRA  09/01/07    Emsis: es nevaru strādāt kā paralizēts.

Neatkarīgā sarunājas ar Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi par situāciju, kas likusi viņam domāt par demisiju.

– Raidījumā Valsts pirmās personas jūs teicāt, ka jums ir prokuratūras liegums runāt par savām liecībām. Faktiski – par savu paša viedokli, nevis par to, ko jums prokuratūrā parādīja...

– Man neko neparādīja.

– Taču tagad mediji vārās jums apkārt, bet iznāk, ka jūs nevarat pilnvērtīgi argumentēt savu pozīciju – jums mute ciet.

– Es uzdevu prokuroram līdzīgu jautājumu: kā man vajadzētu tagad rīkoties, jo ārā gaida žurnālisti un man būs kaut kas jāsaka. Viņš teica, jūs parakstījāties, ka tas, ko teicāt, nav izpaužams. Rit izmeklēšana...

– Izmeklēšana, to es saprotu. Nesaprotu faktisku publiska viedokļa liegumu. Iznāk, ka man tagad ir brīvas rokas jums gāzt virsū visu ko, bet jūs varat tikai kratīt galvu.

– Tā iznāk. Un ir vēl sliktāk. Nu velkas milzīgs laika sprīdis, kurā es nevaru ne sevi, ne savu darbu aizstāvēt. Attieksmē pret notikuma būtību esmu publiski izolēta persona un faktiski esmu politiski piebeigts.

– Tik traki varbūt nav, bet zināma komas situācija ir. Man tas šķiet dīvaini, ja cilvēku ierobežo publiski diskutēt par to, ko viņam pārmet.

– To es arī nesaprotu. Un tas nostāda valsts lietas sarežģītā situācijā un provocē lēmumu, par kuru esmu runājis un kas man ir nepievilcīgs.

– Jūs teicāt "prokuratūra man netic"... Vai trešdien jūs tur runājāt par ticības lietām vai arī par kaut ko prokuratūras kompetencei atbilstošu?

– Nu, tā tur atļāvās izpausties.

– Bet, ja tur tā atļāvās, tad tas nozīmē, ka prokuratūra jūsu sacīto nevis pieņēma zināšanai un pierādīšanai, bet izrādīja attieksmi, varbūt baidīja... Tur jau bija zināms, kā jūs kvalificēt.

– Tā varētu teikt. Man tā likās. Kad pametu šo namu, man bija sajūta, ka attieksme ir tāda.

– Kāpēc gan lieciniekam būtu jājūtas ēnu nomētātam un nomāktam?

– Tas atkal ir tas stāsts par attieksmi, ko es tur piedzīvoju. Man uzdod jautājumus, kuru virsraksts ir "Ventspils mēra Lemberga lieta" un ar ko man nav nekāda sakara.

– Emša lietas nav? Kriminālprocess, aizdomās turamā statuss...

– Nav.

– Kāpēc tad jums netic?

– Ja man nav ar šo virsrakstu nekāda sakara, bet prokuratūra saka, ka baudījusi to ilgi un dikti, tad kā lai es to saprotu?

– Varbūt jums tur parādīja Damokla zobenu.

– Neko man neparādīja. Parādīja attieksmi: ja ne tā, tad šitā...

– Tad jau tā bija mīlīga saruna. Par sajūtām. Nevis faktiem.

– Par sajūtām.

– Izlasīju publikāciju izdevumā Republika.lv, kur jums sakarā ar jūsu aizmāršību 10 000 ASV dolāru apmērā pārmesta nepatiesas informācijas sniegšana un kukuļošana. No publikācijas nesapratu, no kā KNAB vai vēl kāds taisījis šādus slēdzienus. Pagaidām tās man ir publiski sapūstas pīles, mēģinājums kaut ko iztaisīt no tā, ka jūs esat aizņēmies skaidrā naudā, ka jums to piķi atnesis Silenieks... Es tīšām gribēju paņemt līdzi dunci, , aizmirst to kaut kur te un gaidīt, ka rīt KNAB vai prokuratūra mani tirpinās, ka esmu gribējis jūs nozūmēt. Tas būtu līdzīgi. Kas šajā aizmirstā portfeļa epizodē ir justīcijas iestāžu uzmanības vērts?

– Tas būtu līdzīgi. Es tiešām nezinu, kāpēc n reizes jāintervē tie cilvēki, kas man naudu aizdevuši, kāpēc jāsauc mani skaidroties. Ja par uzmanības vērtu neskaita manu aizmāršību, tad neko tiesu iestādēm saistošu es tur neredzu. Man šī lieta nav saprotama. Un es nesaredzu te saikni ar to virsrakstu – "Lemberga jautājums". Neredzu nekādu saikni šajā sakarībā. Bet, prokuratūra to saikni redz. Jo citādi man neuzdotu tos jautājumus. Taču man šāda loģika nav saprotama. Vainīgais zaglis ir notiesāts, parādu es esmu atdevis. Priekš manis tā problēma ir beigusies.

– Ja tur apakšā tukšs, kam tad šitāda rosība?

– Acīmredzot kādam pietiek ar radīto virtuālo efektu. Es uzskatu to par attieksmi ne tikai pret sevi, bet arī pret valsti kopumā. Tādā situācijā es strādāt nevaru. Bet lēmumu par atkāpšanos vēl neesmu pieņēmis.

– Kas tad to attieksmi taisa?

– Arī es diemžēl esmu atbildīgs. Esmu ļoti ilgi bijis politikā, un man ir jāuzņemas atbildība par tādu situāciju, kāda Latvijā ir.

– Māris Zanders rezumēja pagājušo nedēļu TV 24 un teica, ka tas, ko jums piedēvē Republika.lv, esot tikai puķītes, odziņas nākšot varbūt oktobrī, kad jūs, teiksim, tikšot oficiāli izsludināts par Lemberga stipendiātu. Re, kā visi visu zina. Jūs pats to zināt?

– Pirmo reizi par to dzirdu. Turklāt mani tā nevar nokvalificēt, jo man nav nekāda sakara ar šādām te lietām.

– Kā jūs vērtējat notikuma kontekstu?

– Doma, kas man nāk prātā, ir neslavas celšana valsts pārvaldes sistēmai. Neticības radīšana tai publiskā telpā. Jo, ja skatāmies – prezidents, tiesas, pašvaldību vadītāji, – tas liekams vienā katlā, ko var saukt par valsts pārvaldes diskreditēšanu. Un redzamu politiķu pazemošana. Tas rada ļoti nepievilcīgu gaisotni.

– Tad taču nevis jāatkāpjas, bet jācīnās ar diskreditēšanu.

– Jā, bet ar to var cīnīties, kad tu redzi ienaidnieku. Ienaidnieks nav redzams.

– Ironizē sakarā ar jūsu pieķeršanos tīklveida struktūrām. Bet ienaidnieku saistībā ar tām jūs reljefi definēt nevarat.

– Jā, uzskatu, ka šīs struktūras eksistē, ka tās ir nopietni instrumenti tādas politikas īstenošanā, kurai nav leģitīma izcelsme. Bet konkrētu ienaidnieku saistībā ar tām es tiešām uzrādīt nevaru.

– Un tas nozīmē, ka pie katras cūkošanas jāmetas krūmos, nevis jācīnās ar cūcību?

– Es uzskatu, ka arī šādā veidā var cīnīties, ka tas mobilizēs sabiedrisko domu vērtēt to, kas patiesībā notiek, kāpēc notiek un kāpēc tas notiek tieši tādā veidā.

– Un tagad jūs tātad sliecaties aiziet?

– Es pieļauju tādu iespēju.Pirmkārt, šāda situācija psiholoģiski nokauj cilvēku un otrkārt, ir sarežģīti pildīt starptautisko misiju, kas man jāpilda.

– No sevis neatkarīgu apstākļu dēļ.

– Jā, tie ir no manis neatkarīgi apstākļi. Var teikt, ka tādi šobrīd ir sarūpēti.

– Kas ir ēnas metējs?

– Ēna izriet no publiskā viedokļa. Protams, es nekad neesmu noliedzis, ka esam sadarbojušies ar partiju Latvijai un Ventspilij, ka vēlēšanās esam startējuši trīs partijas kopā, ka saskaņā ar iedzīvotāju aptaujām mūsu uzvaru vēlēšanās noteikusi tieši tāda kombinācija, ka Lembergs bijis mūsu plakātos kā premjera kandidāts....

– Lemberga vaina ar" pagaidām pastāv vien valodās...

– Jā, bet publiskais viedoklis tiek radīts un nemitīgi uzturēts bez jebkādas kvalifikācijas. Un tas nozīmē, ka tie, kuri stāvējuši viņam blakus, arī ir pakļauti šim publiskajam viedoklim.

– Vai publiskā viedokļa izcelsme ir dabiska vai mākslīga?

– Tas ir grūts jautājums. Es uzskatu, ka tā ir labi koordinēta un labi pārdomāta rīcība.

– Tad atļaušos pamācīt. Ja tā ēna ir jūsu, tad atkāpieties. Bet, ja tā ēna jums pielīmēta, tad atšķirībā no dažiem galma zvaigžņu skaitītājiem, neturēšu jūsu atkāpšanos ne par gudru, ne vajadzīgu. Gluži otrādi – uzskatīšu to par bezatbildīgu. Jo, ja ēna tiešām nav jūsu paša, jūs piekāpsieties nevis kādam morālam vai tiesiskam arbitram, bet aizkulišu manipulatoriem. Jūs tikai apliecināsiet, ka te katru valstsvīru var dancināt pēc sirds patikas.

– Man šiem argumentiem jāpiekrīt. Tādi ir arī mani iekšējie argumenti, kad es uzdodu sev jautājumu: kā rīkoties? Es piekrītu šai loģikas daļai. Otra loģikas daļa ir tāda, ka es nevaru arī bezgalīgi dzīvot šajā vidē, arī paša veidotā un atjaunotā valstī kā paralizēts. To es nevaru. Man būtībā nav izejas. Es pagaidām neredzu izeju. Ja es aizeju, es it kā uzturu prasību šai ēnai, savukārt, ja es palieku, tad velku to līdzi, un tas ietekmē visu valsti.

– Saprotams, ka jūs spiež rīkoties, kā normālā situācijā būtu jārīkojas, un jūs pats attiecībās ar sevi, iespējams, gribat rīkoties, kā normālā situācijā jārīkojas. Jūs atkāpsieties. Bet – ja tas, ko jums, iespējams, teica prokuratūrā, tas, ko jums tagad pārmet publiski, izrādīsies pupu mizas, kurš tad būs metis ēnu uz valsti, noķēpājis valsts fasādi bez pamata degradējot tās amatpersonu... Kurš tad atkāpsies? Maizītis, Loskutovs?

– Es nevaru garantēt, ka notiks lūzums uz labu. Es vienkārši, tik ilgus gadus strādādams šai valstij, jūtos nemierā ar situāciju, kādā man pašlaik ir jāpilda savi pienākumi.Tā ir pamatproblēma.

– Es savukārt jautāju par situācijas iemesliem. Cik iespējams, ka ar jums vienkārši spēlējas, ka jūs kādā aizkulišu scenārijā sava rakstura dēļ esat vājais punkts, ko visvieglāk nomanipulēt no skatuves? Un jūs nu gribat ļauties nomanipulēties.

– Tas arī jāatzīst par iespējamu. Katram savs raksturs. Man ir zinātniska domāšana. Es vienmēr šaubos par lietām. Es nevaru staigāt ar tādu pārliecību, ka kāda no manis izteiktajām tēzēm vai kāds no pieņemtajiem normatīvajiem aktiem ir absolūti pareizs un pastāv vislabākajā veidā. Es vienmēr šaubos. Un es šaubos arī par sevi. Es nešaubos par to, ka man nav nekādas saistības ar šīm lietām tā, kā tās tiek traktētas. Bet es šaubos par to, vai es daru vispareizāk, vislabāk, vai esmu šajā amatā visefektīvākais. Un arī... Ģimene saka – tā tu dabūsi galu.

– Dažs (Ījabs) suflē scenāriju apmēram tādā garā: ja jūs neatkāpsieties, tad Valdis Zatlers tiks mudināts gāzt Saeimu. Kā tas līmējas kopā – spīkera izvēle un Saeimas atlaišana vai neatlaišana?

– Neredzu nekādu saistību. Varbūt tas tāpēc, ka daudziem nepatīk vēlēšanu rezultāti. Tāpēc kaut kas jāšūpo, lai situācija mainītos. Iespējams, vajadzīga nestabilitāte valsts pārvaldes sistēmā, vajadzīgs vājums pārvaldē, lai līdz ar pārvaldes sašūpošanu sašūpotu daudz lielākus apjomus. Lai tādā veidā iztaisītu valstī situāciju, par kuru pēc tam var ļoti ilgi maksāt. Pat lielās valstīs, piemēram, pamanās sašūpot mārciņu. Ja skatāmies uz nekustamā īpašuma burbuli, uz kreditēšanas masu, kur pamatā ārzemju bankas pelna Latvijā ļoti lielu naudu. Uz īpašuma tirgus uzpūšanu. Ja skatāmies, ka esam teritorija, ko šķērso dažādas tranzīta maģistrāles. Ja redzam, ka Latvija ir ostu zeme, ja redzam, ka šīs ostas vēl ir nacionālā kontrolē... Tad saprotams, ka ir liela interese šādas infrastruktūras pārņemt ārpus valsts. Ja skatāmies uz enerģētikas sektoru un redzam, ka esam stipri atkarīgi no viena noteikta piegādātāja, tad kādam svarīgi, lai šī atkarība pieaugtu. Un tad ir vajadzīgas valdības, kas pieņemtu attiecīgus lēmumus. Šādi filozofējot par iespējām, es saskatu daudzus iemeslus, kāpēc vajag jaunu valdību, varbūt jaunu Saeimu.

Ja šādā garā paskatāmies uz Latviju, tad skaidrs, ka vajadzīgs, lai šeit būtu iespējami nestabilāka situācija. Lai cilvēku prāti būtu aizņemti ar šīm perturbācijām, bet nespētu analizēt ģeopolitiskos stratēģiskos notikumus.

– Cik dziļi tas skāris valsts sistēmas? Pārfrāzēšu nupat aizturēta Polijas ministra premjeram adresētu teicienu – ļaunprātīga justīcijas iestāžu izmantošana. Vai uz mūsu sistēmām to var attiecināt?

– Justīcijas iestādēm jabūt ar attiecīgu kontroles mehānismu. Ja tas tā nenotiek, tad ir apvērsuma iespējas. Un ir iespējas valstij zaudēt savu demokrātijas statusu. Demokrātiski vēlētām institūcijām un demokrātijas sistēmai, kā tā Satversmē noteikta, ir precīzi jārealizējas. Ja tas tā nenotiek, tad var iznākt, ka norises valstī nosaka citi, un valsts zaudē pārvaldes spēju. Pārvaldes spēja pāriet citu institūciju rokās un – mēs nezinām, kas mūs koriģē. Valsts nespēj vairs pati sevi pārvaldīt un zināmā mērā ir jau vasaļvalsts.

– Kā jums patīk jaunās latviešu politisko medību īpatnības? Vērienīga sarunu noklausīšanās publiskai izrādīšanai...

– Tā ir politika un tas ietilpst manā kopējā redzējumā par valsts pārvaldes diskreditāciju. Tikai mērķis grūtāk saskatāms. Tas pazūd informatīvajā nesmukumā un spekulācijās. Kāds ir galamērķis – to neesmu varējis saprast. Bet – valsts organisms tiek novājināts, pretošanās spējas mazinās, to var pakļaut jebkurai infekcijai. Kāda tā infekcija – to nezinām.

– Jūs teicāt, ka nolējumi var veicināt tiklab attīrīšanos, kā destabilizāciju. Uz kuru pusi sliecas politika?

– Politikai šobrīd raksturīga izdabāšanas tendence. Izdabāšana viedoklim, kurš tiek veidots aizkulisēs un kura veidotāji nav zināmi, nav strukturāli organizēti. Izdabāt, pakļauties kaut kur veidotam scenārijam... Tas nav labi valstij.

Viedoklis: Skābbarība

Aivars Ozoliņš  09/01/07    Indulis Emsis varētu aiziet no Saeimas priekšsēdētāja amata un nolikt deputāta mandātu, jo pār viņu "ir aizdomu ēna"? Viņš šādu lēmumu pieņemšot "pat tad, ja tas, sacīsim, man nāktu par sliktu, bet valstij nāks par labu"? Kas tās par šajā valstī nedzirdētām un pašlaik valdošo politiskajai kultūrai bīstamām runām? Vai turpmāk jebkura amatpersona, pār kuru kritīs aizdomu ēna, sekos valsts otrās augstākās amatpersonas paraugam un atkāpsies no amata? Vai Emsi piemeklējusi piepeša ētiskā trieka un tikumiskās apskaidrības lēkme?

Būtu jau skaisti un cerīgi, ja valsts intereses amatpersonām kļūtu augstākas par viņu privātajām un tas, ko tagad runā Emsis, dabiski piedienētu politiķa uzvedībai arī Latvijā. Diemžēl no Saeimas priekšsēdētāja un "zaļo zemnieku" partijas biedra mutes runas, ka "ir jāsaprot, kas ir valsts intereses, kuras stādu augstāk par privātajām", skan drīzāk pretdabiski. Partijas "ētiku" daudz labāk raksturo iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājas, "zaļās zemnieces" Ingrīdas Ūdres savulaik kārtējā skandāla laikā paziņotais, ka "es ne no kurienes neatkāpjos". Bet pašreizējās valdošās koalīcijas "principus" iemieso satiksmes ministrs Šlesers, kas kopā ar Tautas partijas "ierindas biedru" Šķēli pēc Jūrmalas kukuļdošanas skandāla sarunu publiskošanas tautai skaidroja, ko viņu žargonā nozīmē "paņemt un uzmest".

Un ko lai ZZS iesāk ar smagos kriminālnoziegumos apsūdzēto Lembergu, kurš pat cietumā un mājas arestā partijai palika labākais premjerministra kandidāts, ja tās labākais Valsts prezidenta amata kandidāts (ja partija būtu izlēmusi virzīt savējo) gatavs atkāpties tikai tāpēc, ka ceturtdien prokuratūrā sajutis, ka prokurori viņam neticot?

Šķiet, ka līdz šim Latvijā bijis tikai viens gadījums, kad politiķis atkāpies no amata tāpēc vien, ka tiesībsargātāji sākuši pārbaudīt viņa privātos darījumus. 2005.gada decembrī aizsardzības ministrs Repše atkāpās no amata, kad KNAB bija sācis viņa finanšu darījumu līdz šim nepabeigto pārbaudi un premjerministrs Kalvītis bija šo bez procesa virzītāja atļaujas neizpaužamo informāciju izpaudis. Visas pārējās ministru un citu amatpersonu demisijas notikušas visdažādāko apstākļu — politisko satricinājumu, nelaimes gadījumu, konstatētu likuma pārkāpumu —, taču nekad ne vienkārši "aizdomu ēnas" iespaidā. Latvijas politiskajai kultūrai drīzāk raksturīga "savējo" neizdošana ne tikai kriminālvajāšanai (pedofilijas skandāla izraisītājs Ādamsons), bet arī administratīvai sodīšanai (Ūdre, Apinis, Šmits, tas pats Emsis u.c.).

Emša piepešās rūpes par valsts reputāciju ir drīzāk valdošās koalīcijas rūpes par pašsaglabāšanos. TP Saeimas frakcijas vadītājs Kučinskis to pateicis atklātā tekstā — ka koalīcijas stabilitāti Emša atkāpšanās neietekmētu, drīzāk to varētu ietekmēt viņa palikšana amatā, ja nonāktu līdz Saeimas balsojumam par viņa deputāta imunitātes atcelšanu. Bet Emša stāstus par it kā ekskavatora pirkšanai patapinātajiem 10 tūkstošiem dolāru un valdības mājas ēstuvē pazaudēto un izzagto portfeli Kučinskis pat dēvē par "humoresku".

"Politiski kaut kādā veidā jau esmu piebeigts," Emsis nolemti atzīst. Varētu piebilst — ziedojies valdošās korporācijas kopējā labuma vārdā un kritis kā Allažu kaza, ja arī ne gluži grēkāzis. Un neba tas notika "pēkšņi" ceturtdien, kā atkal muļķi laiž Kalvītis. Kopš Hūte ir izmests miskastē un nīkuļo Puzē (tā ka Emsim vairs īsti nav neviena, kam "padomu paprasīt"), TP nostiprina vadošo lomu korporācijā un pamazām mīca "zaļos zemniekus" par paklausīgu un rāmu skābbarību. Jau pirms nedēļas, lūgts komentēt Emša negadījumu ar naudas čemodānu, galvenais "zemnieks" Brigmanis nīgri attrauca: "Paprasiet vēl kaut ko Tautas partijai, lai pastāsta (..) Man par to nav komentāru."

Kāpēc no visiem iespējamajiem "Lemberga stipendiātiem" Saeimā, pār kuriem krīt aizdomu ēna un karājas Damokla zobens, Emsis pirmais un pagaidām vienīgais tagad pošas nolikt deputāta mandātu? "Es esmu stingri nobrīdināts nevienam neko neteikt," viņš sacīja pēc liecību sniegšanas prokuratūrā. Varbūt Emsim taisnība, ka Saeimā neesot neviena cita, kurš būtu "tik paviršs pret saviem portfeļiem" kā viņš pats un ka šādā ziņā "droši vien es esmu unikāls". Taču tam ir maz sakara ar rūpēm par valsts interesēm.

ZZS dos iespēju saglabāt Saeimas spīkera amatu 7

Ināra Egle,  Diena  09/01/07    Visticamāk, jau pirmdien kļūs zināms Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša (ZZS) lēmums, vai viņš noliks deputāta mandātu. Ja konsultācijās ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP), kolēģiem koalīcijā un partijā viņš būs nostiprinājis savu līdzšinējo pārliecību, ka tas būtu pareizākais solis, lai nekaitētu valsts prestižam, tad deputātiem vajadzēs izraudzīties arī jaunu Saeimas priekšsēdētāju. Koalīcijas partneri dos iespēju ZZS izvirzīt nākamo kandidātu. Frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kas pats uz posteni nekandidēšot, sacīja: "Ja būs nepieciešamība to darīt, mēs izvirzīsim cienīgu kandidātu. Mēs neizvēlēsimies tādu cilvēku, par kuru būtu grūti balsot."

Saeimas priekšsēdis tādā gadījumā ZZS būs jāizvēlas no savas frakcijas 18 deputātu vidus, vai arī jāatsauc kāds no ministriem, kas uz laiku nolicis mandātu. Izskanējis, ka viena no kandidātēm varētu būt izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, kuras posteni savulaik kāroja Tautas partija un kuras darbība ir dažādi vērtēta medijos. Taču B.Rivža Dienai sacīja: "Neviens ar mani par tādu jautājumu nav runājis. Vislabprātāk es paliktu ministra amatā. Man ir daudz darba, lieli izaicinājumi, un beidzot tās lietas sāk sakārtoties." Kā vēl viens kandidāts ZZS iekšienē ir apspriests Gundars Daudze, kuram piemīt vadošam amatam nepieciešamie dotumi. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņš bija Ventspils slimnīcas galvenais ārsts, bet lielajā politikā vēl nav iepazīts. G.Daudze apvienībā pārstāv smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga joprojām vadīto partiju Latvijai un Ventspilij.

A.Brigmanis nekomentēja kandidatūras, bet tās varētu būt vairākas. Partneru šaubas, vai ZZS ir amatam cienīgs pretendents, ZZS pārstāvis uzskatīja par nekorektām, jo tikpat labi varot dažādi vērtēt arī viņu cilvēkus. To, ka ZZS pienākas šis amats, paredzot koalīcijas līgums, "ja tas tiek revidēts, tad būs cita saruna", sacīja A.Brigmanis. Māris Kučinskis (TP) un Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) neredz iemesla liegt ZZS saglabāt otro augstāko posteni valstī. TP uz to nepretendē, jo tai jau ir premjers. M.Kučinskis domā, ka TP arī neiebilstu, ja ZZS izraudzītos B.Rivžu, "taču uzskatu to par baumu un ir šaubas, vai ZZS izdarīs šādu izvēli". Lai arī A.Kalvītis (TP) ministru izvērtēšanu ir plānojis tikai vēlā rudenī, jaunā politiskā situācija, ko koalīcija apspriedīs pirmdien, var radīt nepieciešamību to darīt agrāk un amatu pārmaiņas skatīt kompleksi. Pēc liecināšanas Aivara Lemberga lietā un iztaujāšanas par pērn valdības ēkā pazaudēto ievērojamo naudas summu I.Emsis ceturtdien paziņoja, ka pār viņa reputāciju ir mesta ēna un tāpēc apsver iespēju nolikt mandātu.

Viedoklis: Damokla stipendiāti

Māris Krautmanis,  NRA  09/03/07    Kādudien Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim no portfeļa izzagta nauda – 10 tūkstoši dolāru, kurus viņš aizņēmies, lai nopirktu traktoru. Pēc tam 6,5 tūkstoši atrasti pie kāda Saeimas ēdnīcas viesmīļa.

Tagad Emsim par to būs jāatbild! Virs Emša galvas karājas arī Damokla zobens, kuru viņš ne ta aizņēmies, ne ta arī nozadzis Damoklam. Emsis esot arī Lemberga stipendiāts. Bet Lembergs – Emša stipendiāts. Tā ka abi ir iesaistīti! Iespējams, Emsis ir ne tikai Lemberga, bet arī Šlesera stipendiāts. Jo cilvēks buldozers ir Šlesers, bet traktors zināmā mērā ir kaut kas līdzīgs buldozeram, tāpēc Emsis, iespējams, ir arī Šlesera stipendiāts. Iespējams, ir, bet, iespējams, nav, bet tam jau nav nekādas nozīmes, jo galvenais, ka Ģenerālprokuratūrai atkal ir izdevusies kārtējā piehalturēšana melno sabiedrisko attiecību druvā, kur uz līdzenas lietas un bez mazākās reāla krimināla faktūras izdevies uzcept lietu Par Emsi. Nu, un ko Emsis? Atkāpšoties no Saeimas priekšsēdētāja amata.

Bet varbūt nevajadzēja? Tas tomēr drusciņ tā kā par traku, ka no zila gaisa, no pirksta izzīsta muca var sākt ripot un sabraukt vienu no augstākajām valsts amatpersonām.

Mīts par tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem pastāv jau kādu pusgadu – pa šo laiku ir nomainījušies prezidenti, pa vidu pat jauna grāmata ar noklausītām sarunām iznākusi un viss kas interesants noticis, bet stipendiāti kā nav, tā nav gaismā nākuši. Acīmredzot, lai uzturētu mītu pie dzīvības, prokuratūrai nekas cits nav atlicis, kā ķerties pie apzagtā Emša gadījuma un virpināt no tā kādu nebūt šausmu ēnu. Jāteic, tas arī diezgan profesionāli ir izdevies: kurš, kam, ko nozadzis, ko nelikumīgu pieņēmis – publika ne vella nevar saprast.

Vēl viena lieta, kur prokuratūra ir īpaši pacentusies, lai novērstu sabiedrības uzmanību no būtiskā un samudžinātu kopā dažādas lietas vienā murskulī, ir nejauši tieši tagad ziņu lentēs parādījies jaunums iz 2004. gada – tiekot turēta aizdomās kāda augsta Drošības policijas amatpersona. Kādi DP darbinieki firmas Apsardzes dienests Venta interesēs sarūpējuši izdrukas par tālruņu zvaniem, kas esot noticis Lemberga interesēs.

Prokurorus nemaz nemulsina tas, ka Apsardzes dienests Venta ir tranzītbiznesmeņa Olafa Berķa cilvēki, bet viņš ir no tā dēvēto Lemberga oponentu aprindām. Lietā iesaistītais šā kantora analītiskās daļas priekšnieks Jāzeps Meikšāns vispār ir bijušais bijušā premjera Einara Repšes ārštata padomnieks. Un tomēr nopietni drūmā tonī prokuratūras zvani zvana: Lemberga interesēs, Lemberga interesēs. Nu tautai jāskrien skatīties, kuru tad atkal vedīs tirgus laukumā pakārt.

Bet vajadzēja prokuratūrai šo ziņu izspert gaisā tāpēc, ka šonedēļ klajā nāca fakts par to, ka, iespējams, Lemberga oponentu interesēs nelikumīgi noklausītas ap 45 uzņēmēju tālruņu sarunas. Tas bija cits stāsts, bet tagad šie divi stāsti ir samudžināti kopā, lai ļaudis nesaprastu, kur bija Lembergs, kur Lemberga oponenti, jeb kurš kuram nozaga mēteli.

Emsis šajā nepatikšanu brīdī ir izvēlējies taktiku: "Še manas rociņas – sieniet, ja esmu vainīgs!, turpretī Lembergs ir iespītējies un negrasās nekur atkāpties – ne no Ventspils mēra, ne Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata.

Šķiet tomēr, jēdzīgāk ir tas, ko dara Lembergs, jo nav pareizi atdot velnam mazo pirkstiņu. Tad apetīte tikai pieaugs. Ja viņam ierādīs, ka pietiek ar baumām, vāvuļošanu, ar izmurgotām apsūdzībām, lai uz to pamata mainītu amatpersonas pašvaldībās un pat visaugstākās valsts amatpersonas, nākamais, ko viņš prasīs, būs jau visa roka – latviešiem būs jāievēlē Sorosa fonda aprindām iztapīga histērisku kundzīšu Saeima, visi vēl atlikušie Latvijas resursi jāatdod par velti ārzemniekiem.

Ja nu Emsis tiešām ir kaut ko nelikumīgi pieņēmis un lietā pastāv kas tāds, ko mēs nezinām, tad gan viņam prātīgāk ir laisties ar visu plinti krūmos. Taču, ja viss ir tā, kā par to līdz šim ir rakstījušas avīzes un ziņu lentes, tad Saeimas priekšsēdētājam būtu jāapzinās, ka viņš nav tikai Emsis, privātpersona, bet, ka aiz viņa stāv kas vairāk. Var būt, ka Latvija. Varbūt latviešu spēja pašiem noteikt, kādai politikai un ekonomikai jāpastāv šajā valstī. Saeimas priekšsēdētāja postenis ir viens no diezgan vērā ņemamiem akmeņiem šīs valsts pamatos, ko ar netīru kāju tagad cenšas izspert.

Emsis pēc tikšanās ar Kalvīti vēl nepauž skaidru atbildi par tālāko rīcību

LETA  09/03/07    Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) vēl nepaziņoja lēmumu, vai viņš pametīs Saeimas spīkera amatu un noliks parlamenta deputāta mandātu. Emsis žurnālistiem norādīja, ka viņš pašlaik konsultējas par savu iespējamo rīcību ar valdības un valsts vadītājiem un savas partijas pārstāvjiem.

Saeimas priekšsēdētājs arī norādīja, ka līdz šim prokuratūra pret viņu nav vērsusi nekādas pretenzijas, tomēr Emsis savu pašreizējo situāciju salīdzināja ar kaķa un peles attiecībām. Pašlaik Emsis esot pele, un viņš gaida, kad "prokuratūra kā kaķis teiks savu vārdu."

Emsis vēlākais šonedēļ gaida skaidrību šajā jautājumā, lai varētu pieņemt galīgo lēmumu par turpmāko rīcību. "Ja man tiks izvirzīta kaut mazākā pretenzija, tad es noteikti reaģēšu," sacīja Emsis, paužot cerību, ka prokuratūra nekavēsies ar skaidrības ieviešanu.

Emsis vēlreiz uzsvēra, ka traktora pirkšanai paredzētajai naudai, ko viņam pērn nozaga Ministru kabineta ēkā, nav nekāda sakara ar Ventspils mēra Aivara Lemberga stipendiātiem.

Savukārt Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) vēl pirms tikšanās ar Emsi norādīja, ka viņam nav informācijas ne no prokuratūras, ne citām institūcijām saistībā par aizdomu ēnu, kas krīt pār Emsi. Premjers norādīja, ka Emša lēmums ir viņa personīgs jautājums.

Kā ziņots, Emsis jau šonedēļ varētu paziņot par spīkera amata atstāšanu un deputāta mandāta nolikšanu.

Emsis iepriekš sacīja, ka pats lēmumu jau ir pieņēmis, taču par to vēl grib konsultēties ar koalīcijas partneriem. Jautājums par Saeimas spīkera tālāko rīcību tiks izskatīts arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdē.

Aģentūras LETA veiktā aptauja liecina, ka nevienam koalīcijas partnerim nebūtu iebildumu, ja Emša atkāpšanās gadījumā arī turpmāk Saeimas priekšsēdētāja amats atrastos ZZS pārziņā. Neoficiāla informācija liecina, ka uz amatu varētu pretendēt izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS), kas varētu notikt tikai gadījumā, ja valdībā notiks kādas izmaiņas.

Pretendentu vidū tiek minēts arī ZZS ietilpstošās "Lavijai un Ventspilij" deputāts Gundars Daudze, kā arī neoficiāli ir izskanējis ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa vārds.

Jau ziņots, ka Emsis pagājušajā nedēļā, pēc liecību sniegšanas prokuratūrā, paziņoja, ka ir gatavs atstāt amatu, jo pār viņu mestā aizdomu ēna krīt pār visu valsti.

Vairākums Saeimā pārstāvēto partiju pauda atbalstu Emša paustajai gatavībai atstāt amatu un nolikt deputāta mandātu. Tomēr viņa pārstāvētās ZZS vadība uzskata, ka Emsim būtu jāturpina darbs.

Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka Emša turpmākajai rīcībai ir jābūt atbildīgai un valsts interesēm atbilstošai, jo notikušais met aizdomu ēnu uz Saeimas priekšsēdētāja reputāciju un prasa nopietnu izvērtējumu ZZS vadībā, koalīcijas padomē un Saeimā.

ZZS valde: Emsim jāpaliek amatā

Apollo  09/03/07    Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim (ZZS) jāpaliek amatā un jāturpina pildīt deputāta pienākumus — tā pirmdien  nolēmusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde. «Tāds ir gan mans personīgais, gan valdes viedoklis,» portālam «Apollo» sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«Vienalga, vai nedēļu, divas vai mēnesi, bet līdz brīdim, kad tiesībsargājošās iestādes lems par konkrētu rīcību, Emsim jāturpina pildīt savus pienākumus,» sacīja Brigmanis.

Emsis sagaida, ka vistuvākajā laikā - cerams, šonedēļ, tiesībsargājošās institūcijas nāks klajā ar skaidru paziņojumu par masu informācijas līdzekļos izskanējušajiem viņam adresētajiem pārmetumiem, teikts Saeimas spīkera paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Līdz brīdim, kad tiesībsargājošās institūcijas sniegs kādu paziņojumu šajā jautājumā, Saeimas priekšsēdētājs atliks savas ārpolitiskās aktivitātes, deleģējot tās Saeimas priekšsēdētāja biedrēm.

Emsis ir arī vērsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu apspriest radušos situāciju saistībā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa 20.punktu, kas nosaka, ka savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.

Jau ziņots, ka Emsis pagājušajā nedēļā prokuratūrā sniedza paskaidrojumus par nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka prokuratūra varētu lūgt viņam atņemt imunitāti par neatļautu maksājumu pieņemšanu.

Emsis prokuratūrā sniedzis liecības arī tā sauktajā Lemberga stipendiātu lietā, kurā viņam ir liecinieka statuss. Prokuratūra arī interesējusies par pērn Ministru kabinetā pazudušo naudu. Taču pēc Emša domām starp minētajām divām lietām neesot nekādas saistības.

Interneta medijs «Republika.lv» 24.augustā rakstīja, ka tuvākajā laikā Ģenerālprokuratūra, iespējams, vērsīsies Saeimā ar lūgumu lemt par imunitātes noņemšanu Emsim, kurš tiekot turēts aizdomās par nelikumīgu naudas pieņemšanu.

Kā rakstīja «Republika», pagājušā gada rudenī, uzreiz pēc jaunās Saeimas darba sākšanas, Emsim no darba portfeļa it kā esot pazudusi nauda - 10 000 ASV dolāru (5200 lati) skaidrā naudā. Portfelis ar vērtīgo saturu pazaudēts Ministru kabinetā. Iesaistot dažādus tiesībsargus, esot atrasts naudas piesavinātājs - viesmīlis, kurš apkalpoja Ministru prezidenta ēdamzāli valdības mājā. Pie iespējamā vainīgā esot atrasta arī daļa no naudas - 10 000 dolāru vietā atlikuši vairs tikai 6500 ASV dolāri (3380 lati), raksta «Republika».

Emsis savos paskaidrojumos tiesībsargiem, iespējams, norādījis, ka pazuduši 10 000 dolāru, taču, tā kā neko vairāk pie piesavinātāja atrast nav izdevies, iesniegums esot pārrakstīts, minot summu 6500 dolāru apmērā.

Saeimas priekšsēdētājs iepriekš paziņoja, ka ir gatavs atkāpties no priekšsēdētāja amata un nolikt Saeimas deputāta mandātu, lai pār viņu mestā aizdomu ēna nekristu uz visu valsti.

Lemberga lietā...

Neatklāj tiesvedības rezultātus prasībā pret Lembergu par 10 miljonu eiro aizdevuma atgūšanu

LETA  08/27/07    SIA "LSF holdings" neatklāj tiesvedības rezultātus uzņēmuma prasībā pret savu kādreizējo īpašnieku Ventspils mēru Aivaru Lembergu par 10 miljonu eiro (septiņu miljonu latu) aizdevuma atgūšanu.

Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa lietas izskatīšanu bija nolikusi uz pirmdienu, plkst.14. Tomēr līdz šim informāciju par lietas iznākumu iegūt nav izdevies.

"LSF Holdings" Preses dienestā paskaidroja, ka nekādi komentāri netiks sniegti un par šo lietu jājautā uzņēmuma vadītājam Edgaram Jansonam, taču viņš ne uz telefona zvaniem, ne sūtīto īsziņu neatbildēja. Arī šķīrējtiesā attiecās sniegt jebkādus komentārus par šo lietu.

No tā dēvēto Lemberga oponentu puses iepriekš neoficiāli izskanējis, ka Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa šīs lietas izskatīšanai nav izvēlēta nejauši un, iespējams, šādi tiks mēģināts "pasargāt" Lembergu no izsniegtās naudas atdošanas, panākot labvēlīgu lēmumu.

Iepriekš 10 miljonu eiro aizdevumu saņēma arī cits "LSF Holdings" akcionārs Oļegs Stepanovs. Arī Stepanovs aizdevumu nav atmaksājis, un "LSF holdings" vērsās Rīgas apgabaltiesā, lai atgūtu naudu, kā arī lūdza apķīlāt Stepanova īpašumus, ko tiesa atteicās darīt.

Aizdevumi akcionāriem tika izmaksāti, jo "LSF Holdings" uzrādīja veiksmīgus darbības rezultātus.

Pēc Jansona teiktā, savulaik šāda kredīta izsniegšana bijis "uzticības kredīts akcionāriem", tomēr, sākoties akcionāru nesaskaņām un tā dēvētajam tranzītbiznesa konfliktam, šāds aizdevums esot zaudējis jēgu, un holdings cenšas atgūt savus līdzekļus.

"LSF holdings" pieder Lemberga bērniem Līgai un Anrijam Lembergiem - katram pa 25% daļu, kā arī Stepanovam piederošajai AS "Topmar Holdings" - 50% daļu. Sev piederošās "LSF holdings" daļas Lembergs bērniem nodeva 2005.gada nogalē.

Stepanovs pārstāv tā dēvēto Lemberga oponentu nometni.

Jau ziņots, ka Lembergs vairākus mēnešus atradās apcietinājumā, bet nu viņam piemērots mājas arests.

"LSF holdings" vērtība tiek lēsta 142 miljonu eiro (99,4 miljonu latu) apmērā, no kuriem investīcijas ir 17,6 miljoni eiro (12,3 miljoni latu), finanšu aizdevumi - 25,8 miljoni eiro (18,06 miljoni latu), bet tiesu prasījumi - 98,5 miljoni eiro (67 miljoni latu).

 Apsūdzību Lembergam papildina vēl ar trim epizodēm

Zane Zālīte–Kļaviņa, Diena  08/28/07    Ģenerālprokuratūra pirmdien uzrādījusi kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam grozītu šā gada 14.martā celto apsūdzību. Tā papildināta ar noziedzīga nodarījuma epizodi par 1994.gada pavasarī izdarītu kukuļa izspiešanu no naftas un naftas produktu tranzīta uzņēmējsabiedrības dalībniekiem, saņemot akcijas Ls 14 250 vērtībā. Tā ir izspiešana sevišķi lielos apmēros. Pievienotas arī divas epizodes, kas saistītas ar valsts amatpersonas tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā arī ar valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, tīšu un atkārtotu likumā noteikto pilnvaru realizēšanu, esot interešu konfliktā. Abi pēdējie papildinājumi attiecas uz notikumiem pēc 1999.gada, jo tad stājās spēkā jaunais Krimināllikums — kā norāda prokuratūra, atbildība par šiem nodarījumiem paredzēta Krimināllikumā. Aģentūrai LETA A.Lembergs izteicies, ka šajās papildu apsūdzībās īpašu jaunumu neesot. Viņaprāt, prokuratūra ar šādu soli tikai vēlējusies parādīt, ka kaut ko dara lietas izmeklēšanā.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa pirmdien izskatīja Ģenerālprokuratūras protestu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu atteikties piemērot A.Lembergam apcietinājumu. Lēmumu tā paziņos trešdien.

Jau rakstīts, ka A.Lembergs atradās apcietinājumā no 14.marta līdz 10.jūlijam, kad Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda izlēma mainīt apcietinājumu pret mājas arestu. 9.augustā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Dzintra Balta, izskatot pušu prasību par drošības līdzekļa maiņu (prokuratūra lūdz atkal noteikt apcietinājumu, advokāts — lemt par iespēju atcelt mājas arestu), pieņēma lēmumu A.Lembergu paturēt mājas arestā, taču atcēla papildu ierobežojumus — korespondences un kontaktu kontroli. Dažas dienas vēlāk Ģenerālprokuratūra tiesas noteikto drošības līdzekli papildināja ar vēl diviem — aizliegumu tuvoties noteiktiem cilvēkiem, kā arī aizliegumu darboties amatos Ventspils domē un ostā.

Kurzemes reģionālajā šķīrējtiesā pirmdien bija paredzēts skatīt SIA LSF holdings prasību pret tās kādreizējo īpašnieku A.Lembergu par desmit miljonu eiro (ap Ls 7 000 000) aizdevuma atgūšanu. Jau rakstīts, ka kopš 2005.gada firma pieder A.Lemberga bērniem Līgai un Anrijam Lembergiem. Uzņēmums saviem akcionāriem A.Lembergam un Oļegam Stepanovam katram izsniedzis desmit miljonu eiro aizdevumu, kas nav atdots, tāpēc uzņēmums cer naudu piedzīt tiesas ceļā.

Lemberga oponentu atmaskotāji apgalvo, ka noklausītas 45 uzņēmēju sarunas

DELFI  08/29/07    Šogad dibinātais "Sabiedriskās Izmeklēšanas Birojs" apgalvo, ka tā rīcībā ir informācija par vērienīgu pēdējo divu gadu veikto uzņēmēju telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos. Birojs apgalvots, ka vairāk nekā gada garumā noklausītas 45 cilvēku sarunas, taču nemin šo personu vārdus un saistītos uzņēmumus.

Birojs, kurš pēc savas dibināšanās pievērsās galvenokārt "Latvijas Kuģniecības" iespējamām nelikumībām un vērsās pret Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentiem, informē, ka, pamatojoties uz iespējamu narkotiku izplatīšanu, tikušas noklausītas uzņēmēju sarunas. Par to šobrīd aizdomās tiekot turētas astoņas bijušas un esošas tiesībsargājošo institūciju personas.

Pēc tam materiāli esot nodoti kādai privātkompānijai SIA "Jurnet", kas piederējusi ārzonas kompānijai "Strindberg, Ltd", kuru kā aizdomīgi zemo frakta līgumu slēdzēju ar Kuģniecību birojs jau pieminējis iepriekšējos paziņojumos.

Birojs neatklāj nedz noklausīto sarunu būtību, nedz personu vārdu. Birojs apgalvo, ka par šo noklausīšanos sākti arī kriminālprocesi.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis trešdien intervijā Latvijas Radio atzinis, ka pēc publiskotās biroja ziņas viņš "saprot, par ko iet runām" gan uzsverot, ka "jāredz, kas tieši ir paradījis publiski".

Maizītis atzinis, ka ir kriminālprocesi par nelikumībām noklausīšanas sistēmā, ko viņš gan nebūtu saucis par vērienīgāko skandālu neatkarīgās Latvijas vēsturē, kā to dēvē birojs.

"Ja tās ir atkal noklausītās telefonsarunas, tiks uzsākts vēl viens kriminālprocess par nelikumīgu noklausīšanos, bet mums ir jāredz, kas ir tās objekts," atzina Maizītis.

Maizītis sola, ka sabiedrība uzzinās izmeklēšanas rezultātus par politisko partiju finansēšanu

LETA   08/29/07    Prokuratūrā tiek pārbaudīta politisko partiju finansēšana un iespējamie noziedzīgie nodarījumi saistībā ar politiķiem, un ģenerālprokurors Jānis Maizītis sola, ka pēc izmeklēšanas beigām tās rezultāti būs pieejami ikvienam interesentam.

Šodien intervijā Latvijas Radio ģenerālprokurors norādīja, ka patlaban nekāda informācija šajā lietā netiks izpausta.

Jau ziņojām, ka bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā pēdējā uzrunā Saeimai pauda viedokli, ka Latvijas politiskajām partijām būtu rūpīgi jāizvērtē sava pēdējo gadu darbība un finansēšanas avoti, bet prokuratūrai jāaktivizē darbs, lai līdz 10. Saeimas vēlēšanām viestu skaidrību par tautas priekšstāvju godprātību, darbojoties politikā, pretējā gadījumā var nodarīt nopietnu kaitējumu Latvijas demokrātijai.

"Pār [Saeimu] gulstas ļoti smaga aizdomu ēna par deputātu un partiju ilgstošu uzpirkšanu par ļoti iespaidīgām naudas summām. Tā ir pavisam cita un nopietna lieta," atzina politiķe, kas aicināja prokuratūru nopietni aktivizēt izmeklēšanas darbību un "atcerēties, ka attiecībā uz politiķiem viņu pienākums nav tikai savākt ugunsdrošus un ūdensdrošus pierādījumus, lai panāktu notiesājošus spriedumus tiesas priekšā".

"Nav arī viņiem tiesību tikai nopludināt mīklainas aizdomas, tā radot vispārēju neuzticības gaisotni vai augsni ķengu tiesām. Tomēr laikus, vismaz pirms 10.Saeimas vēlēšanām, prokuratūrai būtu nopietna atbildība darīt tautai zināmus tos faktus, pierādījumus un liecības, kuras tautai ļautu nonākt pie sava sprieduma, uz kā balstīt savu izvēli brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. Ja tas tā nenotiks, tad tautai tiks liegtas pamattiesības saņemt to informāciju, kura nepieciešama, lai spētu izvēlēties savus priekšstāvjus, un tādā gadījumā būtu izdarīts nopietns kaitējums Latvijas demokrātijai," brīdināja Vīķe-Freiberga.

"Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas mata galā, un vēl mēs nezinām, kur un kad tas kritīs. Ja dzīvojam tiesiskā valstī, tad kaut kad tam būs jākrīt. Tamdēļ no šīs Saeimas augstās tribīnes es kā prezidente vēršos arī pie partijām un pie viņu deputātiem. Es aicinu visas partijas rūpīgi pārspriest un izvērtēt savu pēdējo gadu darbību un finansēšanas avotus," pie politiķiem vērsās prezidente.

Vīķe-Freiberga aicināja partijas pašas kritiski izvērtēt savas rindas - gan tos biedrus, kuri ir Saeimas deputāti, gan tos, kuri ir tikai ierindas biedri. "Es aicinu partijas pašas papūlēties, lai atšķirtu āžus no avīm, ja tās grib vēl būt aktīvas un pārstāvētas arī 10. un 11. Saeimā."

Savukārt Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iepriekš sacīja, ka dokumentos, kas saistīti ar tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātu sarakstu", redzams, ka partijām sniegts liels finansiālais atbalsts, kas mērāms simtos tūkstošu latu.

Premjers uzsvēra, ka nevar sīkāk komentēt izmeklēšanas gaitu, tomēr, ja dokumenti, ar kuriem viņš ir iepazinies, ir patiesi, tad atsevišķām partijām patiešām esot maksātas lielas naudas summas.

Premjers uzsvēra, ka viņa rīcībā neesot informācijas par to, vai atsevišķi politiķi ir saņēmuši naudu. Finansējums sniegts vairākām partijām - gan tām, kas savulaik aktīvi darbojušās politikā, gan tām, kas aktīvi darbojas arī tagad.

Kalvītis apgalvoja, ka Tautas partija šajos sarakstos neparādoties, tomēr premjers apliecināja, ka uz sarunām Ģenerālprokuratūrā bijuši vairāki viņa partijas biedri - Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš, Saeimas deputāti Kārlis Leiškalns, Raimonds Pauls, Dzintars Ābiķis un Juris Dalbiņš.

Pēc premjera teiktā, viņa partijas biedri ir pieredzējuši politikā un sarunās viņiem prasīts pastāstīt un komentēt par savulaik notikušiem politiskajiem procesiem, politisko kultūru un cīņām kuluāros.

Pats Kalvītis uz šādām sarunām neesot aicināts.

Jau ziņots, ka Lemberga advokāta Aivo Leimaņa vērtējumā "stipendiātu saraksts" esot baumas. "Kur jūs ņēmāt informāciju, ka tāds saraksts ir?" žurnālistiem vaicāja Lembergs, norādot, ka runas par šāda saraksta esamību parādījās līdz ar viņa apcietināšanu.

Tā sauktajā Lemberga stipendiātu lietā nopratināti vismaz 16 Saeimas deputāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vīķe-Freiberga Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" iepriekš norādīja, ka agri vai vēlu prokuratūra nāks klajā ar apsūdzībām par partiju nelegālajiem finansējumiem.

Vīķe-Freiberga apstiprināja, ka viņas rīcībā ir informācija, ka prokuratūra vāc faktus par partiju nelegālo finansējumu izmantošanu savā darbībā. "Domāju, ka Saeimas deputāti būs ne tikai liecinieku statusā, bet iespējams, ka daži no viņiem vai partijas nonāks apsūdzēto statusā," sacīja politiķe.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, šajā lietā liecības snieguši Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), deputāti Augusts Brigmanis (ZZS), Visvaldis Lācis (ZZS), Andis Kāposts (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Andris Bērziņš (ZZS), Ābiķis, Pauls, Leiškalns, Anna Seile (TB/LNNK), Juris Dobelis (TB/LNNK), Imants Kalniņš (TB/LNNK), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Bērziņš (LPP/LC).

Arī partijas "Jaunais laiks" līderis Einars Repše apstiprināja, ka prokuratūrā liecinājis tā saucamajā Lemberga stipendiātu lietā.

Minēto deputātu pratināšana vēl nenozīmē, ka viņi būtu pieņēmuši neatļautus maksājumus vai būtu bijuši tā saucamie Lemberga stipendiāti.

Deputāti, kuri snieguši liecības, no sīkākiem komentāriem atsakās, jo parakstījušies par informācijas neizpaušanu.

Maizītis iepriekš atzinis: tas, ka uz prokuratūru tiek aicināti deputāti, nenozīmē, ka pār viņiem automātiski gulstas aizdomu ēna.

Maizītis, runājot par tā saucamo Lemberga stipendiātu lietu, iepriekš Latvijas Radio atzina, ka uz prokuratūru aicināti vairāki gan bijušie, gan esošie deputāti. Taču tas nenozīmē, ka viņi tiek turēti aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

"Mēs esam runājuši ar ļoti godprātīgiem deputātiem, pret kuriem nevar būt šāda veida juridisku pretenziju," sacīja Maizītis.

Ģenerālprokurors apstiprināja, ka prokuratūras rīcībā ir fakti un materiāli, kas liecina par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Taču pašlaik neviens politiķis nav apsūdzētā statusā.

Viņaprāt, šī izmeklēšana nav nedēļu un mēnešu jautājums. Tā varētu prasīt ilgāku laiku.

Maizītis iepriekš arī paziņoja, ka pašlaik nav gatavs apliecināt "stipendiātu saraksta" esamību vai neesamību.

Lembergs paliek mājas arestā, paplašināts ierobežojums tikties

LETA,  08/30/07    Smagos noziegumos aizdomās turētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam Rīgas apgabaltiesa trešdien saglabāja jau iepriekš piemēroto drošības līdzekli — mājas arestu, tomēr viņam noteikti vēl papildu ierobežojumi, informēja prokurors Juris Juriss. Advokāts Aivo Leimanis teica, ka Ventspils mēram ir paplašināts ierobežojums tikties ar cilvēkiem.

A.Lembergam līdz ar mājas arestu jau bija paredzēti vairāki papildu nosacījumi — ierobežotas iespējas tikties ar cilvēkiem, kontrolētas viņa sarunas un korespondence, aizliegts pildīt Ventspils mēra un Ventspils brīvostas padomes priekšsēdētāja amatu.

Rīgas apgabaltiesa izskatīja prokuratūras protestu un A.Leimaņa sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 9.augusta lēmumu. Prokuratūra prasīja A.Lembergu apcietināt, bet advokāts — izvērtēt Centra rajona tiesas lēmumā norādītos faktus un apstākļus un lemt, vai ir pamats viņa klientam noteikt mājas arestu.

Ģenerālprokuratūra pirmdien uzrādīja kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram A.Lembergam grozītu šā gada 14.martā celto apsūdzību. Tā papildināta ar noziedzīga nodarījuma epizodi par 1994.gada pavasarī izdarītu kukuļa izspiešanu no naftas un naftas produktu tranzīta uzņēmējsabiedrības dalībniekiem, saņemot akcijas Ls 14 250 vērtībā. Tā ir izspiešana sevišķi lielos apmēros.

Pievienotas arī divas epizodes, kas saistītas ar valsts amatpersonas tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā arī ar valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, tīšu un atkārtotu likumā noteikto pilnvaru realizēšanu, esot interešu konfliktā. Abi pēdējie papildinājumi attiecas uz notikumiem pēc 1999.gada.

Jau rakstīts, ka A.Lembergs atradās apcietinājumā no 14.marta līdz 10.jūlijam, kad Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda izlēma mainīt apcietinājumu pret mājas arestu. 9.augustā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Dzintra Balta, izskatot pušu prasību par drošības līdzekļa maiņu (prokuratūra lūdz atkal noteikt apcietinājumu, advokāts — lemt par iespēju atcelt mājas arestu), pieņēma lēmumu A.Lembergu paturēt mājas arestā, taču atcēla papildu ierobežojumus — korespondences un kontaktu kontroli. Dažas dienas vēlāk Ģenerālprokuratūra tiesas noteikto drošības līdzekli papildināja ar vēl diviem — aizliegumu tuvoties noteiktiem cilvēkiem, kā arī aizliegumu darboties amatos Ventspils domē un ostā.

Pašvaldību reformā...

Atkārtoti aicina pašvaldības informēt par situāciju teritorijas plānojumu izstrādē

DELFI  08/28/07    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atkārtoti aicina pašvaldības sniegt informāciju par esošo situāciju teritorijas plānojumu izstrādē, jo šobrīd 171 pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, informēja RAPLM.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumā noteikto vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem jābūt izstrādātiem un apstiprinātiem līdz 2007.gada 31.decembrim. Iepriekš termiņš bija noteikts līdz 2006.gada 31.decembrim, bet, secinot, ka liela daļa teritorijas plānojumu netiks apstiprināti, pēc RAPLM priekšlikuma termiņš tika pagarināts.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs atzīst, ka teritorijas plānojums ir katrai pašvaldībai nepieciešams dokuments, uz kura balstoties var pieņemt tālredzīgus lēmumus par apbūves attīstību, tai skaitā, rezervējot teritorijas jaunas infrastruktūras izveidei.

"Teritorijas plānojuma izstrāde un tā administratīvā pārraudzība ir vietējās pašvaldības pienākums. Neizstrādāts teritorijas plānojums var kavēt sekmīgu pašvaldības funkciju izpildi un attīstību, tai skaitā, izraisīt būvniecības ierobežojumus, kā arī ierobežot uzņēmējus, kas vēlētos konkrētās pašvaldības teritorijās izvērst uzņēmējdarbību," norāda ministrs.

Šobrīd spēkā esošs teritorijas plānojums ir 344 pašvaldībām, savukārt 171 pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma.

70 pašvaldības ministrijā ir iesniegušas plānojumus, kuri ir apstiprināti galīgajā redakcijā, par tiem ir sniegts atzinums, un tas nozīmē, ka plānojumus šogad būs iespējams apstiprināt ar saistošajiem noteikumiem. 101 pašvaldībai plānojums ir dažādās izstrādes stadijās, no tām 75 pašvaldības ir apliecinājušas, ka iesniegs plānojumu ministrijā atzinuma saņemšanai līdz gada beigām un apstiprinās saistošos noteikumus.

26 pašvaldības ministriju nav informējušas par teritorijas plānojuma izstrādes gaitu, tai skaitā divas pašvaldības nav sniegušas ziņas, vai ir uzsākta plānojuma izstrāde.

Štokenbergs šonedēļ parakstīja vēstules 26 pašvaldību vadītājiem, aicinot atkārtoti līdz 2007.gada 31.augustam sniegt informāciju par esošo situāciju teritorijas plānojuma izstrādē, norādot turpmāko darbību laika grafiku, kā arī iemeslus, kas varētu liegt pabeigt teritorijas plānojuma izstrādi likumā noteiktajā termiņā. RAPLM uzskata, ka pašvaldībām bijis pietiekami laika, lai izpildītu likumā noteikto un izstrādātu teritorijas plānojumus.

Pašvaldības, kuras nav sniegušas informāciju par teritorijas plānojuma izstrādes gaitu: Krāslavas rajona Andzeļu pagasts, Madonas rajona Bērzaunes, Murmastienes, Mārcienas un Praulienas pagasti, Bauskas rajona Ceraukstes pagasts, Gulbenes rajona Druvienas un Litenes pagasti, Jēkabpils rajona Elkšņu pagasts, Kuldīgas rajona Kabiles pagasts, Balvu rajona Lazdukalna pagasts, Ventspils rajona Puzes, Ugāles un Usmas pagasti, Valmieras rajona Rencēnu pagasts, Ludzas rajona Rundēnu pagasts, Cēsu rajona Skujenes, Vaives, Vecpiebalgas un Veselavas pagasti, Tukuma rajona Viesatu pagasts, Jelgavas rajona Vilces pagasts, Valkas rajona Zvārtavas un Ēveles pagasti, Aizkraukles rajona Zalves pagasts, Liepājas rajona Vaiņodes pagasts.

'Jaunais laiks' kritizē jauno novadu karti

DELFI  08/28/07    Opozīcijas partija "Jaunais laiks" (JL) uzskata, ka Aigara Kalvīša (TP) vadītās valdības izstrādātajā novadu kartē saskatāmas būtiskas nepilnības, kas "liecina par haotisku, patvaļīgu un nekompetentu novadu reformas īstenošanu", teikts partijas paziņojumā.

JL norāda, ka novadu veidošanā rūpīgi jāizvērtē katras pašvaldības īpašā situācija, kultūrvēsturiskie, ekonomiskie, sociālie apstākļi, infrastruktūras attīstība un daudzi citi faktori.

JL norāda arī, ka pēdējo nedēļu laikā novadu karte būtiski mainīta jau trīs reizes, kas liecina par neprognozējamu un haotisku, ar pašvaldībām nesaskaņotu valdības rīcību.

"Reforma nav un nedrīkst būt pašmērķis, bet gan ekonomiski attīstīties spējīgu novadu izveide, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem," uzskata JL valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

JL aicina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, izstrādājot jauno novadu karti un MK, to apstiprinot, balstīties uz loģisku, sociāli un ekonomiski pamatotu analīzi un pašu pašvaldību pieņemtiem lēmumiem.

Jau ziņots, ka Administratīvi teritoriālās reformas padome atbalstīja priekšlikumus vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Saskaņā ar projektu līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, balstoties uz pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem, plānots izveidot 95 vietējās pašvaldības-novadus un deviņas republikas pilsētas (Ventspils, Liepāja, Rīga, Jelgava, Jūrmala, Valmiera, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne).

Vairākos rajonos pašvaldības izrādījušas iniciatīvu, pieņemot lēmumus par novadu veidošanu, bet dažos rajonos pašvaldības nav apmierinātas ar sadalījumu.

Viedoklis: Zaļie pagasti pārtaps oranžos novados

Juris Paiders,  NRA  08/28/07    Vēl tikai nedēļa palikusi līdz vēsturiskajam brīdim, kad valdība iecerējusi veikt to, ko nespēja izdarīt padomju birokrātiskā sistēma.

Pagasti kā latviešu tradicionālais administratīvais iedalījums pazudīs, un Latvija tiks pilnīgi novadizēta. Tautas partijas un citiem koalīcijas ministriem ir kauns visas Eiropas priekšā, ka Latvijai ir tik latviska administratīvā sistēma. Burtiski kļūst neērti. Komunistu sapni par lielajiem kolhoziem realizēs oranžie, klusu ciešot pārējām koalīcijas partijām.

Klausoties Tautas partijas runas, ikvienam lauku vīram un sievai kļūst skaidrs, ka visas latvju nedienas, korupcija, inflācija, ekonomikas pārkaršana un citas šaušalas izzudīs kā pērnā rasa, tiklīdz zaļie pagasti tiks sadzīti oranžajos novados.

Lai ko taurētu oranžie ministri un novadizācijas krusttēvs Aigars Štokenbergs, realitātē reformas politiskais zemteksts spraucas kā īlens no maisa. Statistika Vidzemē un Kurzemē ir skaudra: jo mazāks pagasts, jo lielāks atbalsts ZZS. Aplūkosim tagad par meganovadu pārveidoto Gulbenes rajonu. Rajona centrā Gulbenē par ZZS 2006. gada Saeimas vēlēšanās balsoja 11%, par TP – 25%. Trīs lielākajos pagastos – Beļavas, Lejasciema un Stradu – par ZZS balsoja 17%, par TP –29%. Pārējos pagastos par ZZS jau balsoja 22%. Jo mazāks pagasts, jo lielāka ZZS ietekme. Apvienojot visus vienā lielā novadā, ZZS var cerēt uz 1–2 deputātu vietām novada domē. Savukārt stiprās TP pozīcijas pilsētās tiks pārnestas arī uz mazajiem pagastiem. Ja nākamajās vēlēšanās visi balsos līdzīgi kā iepriekšējās, tad tik tiešām zaļie pagasti pārtaps oranžos novados.

Kamēr Emsis taisnojas par viņam nozagtajiem dolāriem, tikmēr klusi, klusi ZZS ietekme laukos tiek politiski iznīcināta vai būtiski samazināta. Izskatās, ka 4. septembrī ZZS ministri politiski atbalstīs savu zaļo pagastu pārveidi oranžos novados. Partijai, kuras līderi nevēlas aizstāvēt savus vēlētājus un saglabāt savu ietekmi, nākotnes nebūs. Ja ZZS līdz šim nespēja aptvert, ko zemnieku partijai nozīmē oranžā novadu reforma, tad šī partija arī ir pelnījusi to likteni, kuru tai sagatavojis Štokenbergs. Vienīgi dzīves pieredze liek domāt, ka labi iecerētas viltības izvēršas par čiku. Rūgtums par vardarbīgo reformu ir tik liels, ka ļoti ticami – Štokenberga sastrādātais ir augsnes sagatavošana, lai augļus plūktu visjaunākā partija, ja tāda izveidosies. Rūgtums par oranžo reformu laukos ir pārāk liels.

Jāteic, ka teritoriālā reforma ir nepieciešama. Daudzviet, īpaši Latgalē, kur statistika uzrāda tūkstoš iedzīvotāju, reālais skaitlis ir divas reizes mazāks, jo pagastos palikuši tikai sirmgalvji. Jaunie strādā pilsētās vai ārzemēs, bet deklarētā dzīvesvieta nenozīmē neko. Daudzviet pagastos ir labi ja daži simti pastāvīgo iedzīvotāju – tur ir nepieciešama reforma. No cilvēkiem tukšajos pagastos nav cita ceļa, kā tos apvienot.

Taču daudzviet, īpaši Kurzemē un Vidzemē, pagasti ir dzīvotspējīgi un vēlas saglabāt savu patstāvību. Kāpēc Tautas partijai ir tāds naids pret tiem pagastiem, kuri nevēlas pievienoties lielajiem novadiem? Kāpēc Tautas partijai ir tāds naids pret puslīdz stabilu administratīvu vienību vadītājiem, kuri nepārdodas oranžajiem pat par 200 000 latu kukuli investīcijām infrastruktūrā?

Tāpēc, ka novadiem nav nekāda ekonomiska pamata. Novados radikāli pieaugs transporta izmaksas, lai saņemtu tā saukto pašvaldību pakalpojumu. Ja kāds pagasts nepievienosies novadam un tajā attīstība būs labāka nekā lielajā Gulbenes kolhozā, tad tas būs Tautas partijas un oranžās reģionālās politikas krahs.

Ja visi ar varu tiks sadzīti kolhozos – novados, tad nebūs ar ko salīdzināt. Rodas aizdomas, ka pašai TP ir pārliecība, ka novadu būšana ir liela afēra, un jebkurš spītnieks, kurš draud to pierādīt, praksē tiek iebiedēts. Ministru kungi! Ja novadi ir tāda leiputrija, tad kāpēc tajos visi jāsadzen ar varu?

Pirms novadu kartes apstiprināšanas pieaug protestējošo skaits

Ināra Egle,  Diena  08/30/07    Jau 65 pašvaldību pārstāvji ir pieteikuši dalību 4.septembra valdības sēdē, kurā paredzēts pieņemt novadu kartes galīgo variantu, par kuru Saeimā vairs nav jābalso. Šī nepieredzēti lielā vietējo līderu vēlme piedalīties viņiem būtiskā lēmuma izšķiršanā atspoguļo arī neapmierinātību ar kartē noteiktajām robežām. Vairāku rajonu ārkārtas sēdēs šonedēļ pieņemtie pašvaldību lēmumi tiks nosūtīti visiem valdības locekļiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) šajās aktivitātēs neredz nekā satraucoša un līdz otrdienai turpinās tikties ar pašvaldībām, pieļaujot, ka kartē varētu būt vairākas teritorijas, kur tiks piedāvāti alternatīvi varianti, ļaujot ministriem izvēlēties labāko.

Latvijā ir 527 vietējās pašvaldības. Valdības sēdē novadu karti paredzēts apstiprināt īpašā sēdes daļā, kas plānota trijos pēcpusdienā un tajā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un pašvaldību pārstāvji. Interesentu skaits līdz trešdienai jau bija lielāks, nekā 2003.gada septembrī, kad par 102 novadu karti lēma Einara Repšes (JL) valdības ministri, un kad arī tas notika vietējo līderu klātbūtnē. Tagadējais modelis ar nedaudz vairāk kā 90 novadiem skaitliski daudz neatšķiras no toreizējā projekta, bet tolaik pašvaldību ministram Ivaram Gateram nebija tāda premjera atbalsta un tādas iespējas dot solījumus par naudas piešķiršanu novadu infrastruktūrai, kādas ir A.Štokenbergam. Taču pašvaldību neapmierinātība tagad nav mazāka, vairākās Rīgas un Cēsu rajona pašvaldībās tiek vākti arī iedzīvotāju paraksti.

Rīgas rajona padome otrdien ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu, kurā "kategoriski noraida Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mēģinājumu prettiesiski apvienot Rīgas rajona pašvaldības novados". Siguldas novada un rajona padomes priekšsēdis Tālis Puķītis arī neredz motivāciju apvienot lielākās teritorijās jau agrāk izveidotos spēcīgos novadus, ko likums neparedzot.

Ceturtdien ārkārtas sēdē pulcēsies arī Bauskas rajona pašvaldību vadītāji, kas neredz ekonomisko pamatojumu lielā Bauskas novada izveidei, kurā paredzētas 12 pašvaldības, ja tajā pašā laikā Liepājas rajonā ir dota iespēja veidot nelielas pašvaldības 167 novadu modeļa robežās. Ministra argumentiem par attīstīties spējīgu centru trūkumu rajona priekšsēdis Aivars Okmanis nepiekrīt, jo, piemēram, Tērvetes novads neesot lielāks par iecerēto Rundāles novadu.

Ārkārtas sēde ceturtdien notiks arī Tukuma domē, kurā tiks izteikts viedoklis par ieceri Cēsis iekļaut nacionālās nozīmes pilsētu sarakstā, kas ir viens no variantiem. "Ja kāda rajona centra pilsēta kļūs par nacionālās nozīmes pilsētu, mēs lūgsim šo statusu piešķirt arī Tukumam, kurā ir vairāk iedzīvotāju nekā Cēsīs," Dienai sacīja Tukuma mērs Juris Šulcs. Šis lēmuma projekts ir saistīts ar situāciju Cēsu rajonā, kur otrs variants ir lielā Cēsu novada izveidošana, un tad Cēsīm netiktu piešķirts republikas pilsētas statuss, bet pret lielo novadu iebilst vairākas pašvaldības. To starpā rajonā valdot līdz šim nebijis naids, atzina Raunas pagasta priekšsēdis Andris Neimanis (ZZS). Viņš sacīja: "Raunas pagasta māja pirms 128 gadiem bija pirmā pagasta māja Latvijā, kas vēl joprojām darbojas, bet tagad to grib pārtaisīt par pakalpojumu sniegšanas vietu. Mums ir viss, un mēs spējam attīstīties."

A.Štokenbergs iebildes aicina skatīt no pašvaldību konkurētspējas viedokļa, izsakot šaubas par nelielo novadu spēju konkurēt ar spēcīgām pašvaldībām. Valdībā tiks piedāvāti vairāki alternatīvie varianti. "Šī nav ne pirmā, ne pēdējā administratīvi teritoriālā reforma. Šis nav finišs. Agri vai vēlu būs izmaiņas un pašvaldības veidos lielākas teritorijas," pirms nedēļas, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, sacīja premjers Aigars Kalvītis (TP). Šo trešdien vietējo mediju pārstāvji lūdza Valsts prezidenta Valda Zatlera skaidrojumu par premjera teikto. "Katra reforma ir jānovērtē," sacīja V.Zatlers, to saprotot kā nepieciešamību veikt korekcijas tur, kur pēc laika tiks konstatēts, ka reforma būs atstājusi negatīvu iespaidu.

Viedoklis: Izdīktā brūte

Viktors Avotiņš,  NRA  09/03/07    Ir tik viegli rakstīt par administratīvi teritoriālo reformu. Nekas nav jāzina.

Pasaki tik pāris saistībā ar pēdējo ATR variantu populāras oficiālas frāzes un – pūt vaļā to viedajā gaismā.

Piemēram, lieliem novadiem būs vieglāk piesaistīt investīcijas... Vai vēl labāk – beidziet taču ņirgāties par cilvēkiem, cilvēki ir nocietušies gaidīt iznākumu... Interesanti, ko par šitādiem argumentiem teiktu, piemēram, čalis, par kura linčošanu zem ozola kuplajiem zariem ilgi nevarētu izstrīdēties veči, kamēr viens sacītu: "Nu, cik var muļļāties, sievas mājās nocietušās gaida. Karam augšā un ejam." Ja paši ilgi var uzturēt bardaku un nenoteiktību, bet pēc tam pēkšņi paust: ak, cilvēki nocietušies, tad tiem viegli iesmērēt visu ko – ij nacismu, ij komunismu, ij varas partiju centralizēto "taisnību". Tagad šķiet, ka ne cilvēki nocietušies, bet "vietējo pašvaldību vadītājiem ir apnicis cīnīties ar centrālo varu" (V. Lauskis). Precinieks būs to brūtīti sev dabūjis ne ar mīlestību, bet nerimtu dīkšanu.

Kaut jel viens no esošā modeļa piekritējiem būtu runājis kā saimnieks, nevis propagandists. Kādu citu taustāmu ATR labumu, izņemot 200 000 latu centrālās varas "kukuli", tie garantē savu pašvaldību iedzīvotājiem? Par cik procentiem reformas rezultātā 2010. gadā Gulbenē vai Zaubē attīstības indekss apsteidzošā tempā būs tuvojies Rīgas attīstības indeksam? Tas tad būtu taustāms reformas izdevīguma un valsts izlīdzinātas attīstības apliecinājums. Bet – nekā. Pļāpas vien.

Tādas pašas kā iepriekš. Un, kas atklājas – "lielākā daļa pašvaldību vadītāju" saskaņā ar attiecīga laika ministru izteikumiem atbalstījušas visas ATR pamatversijas. Visas pēc kārtas. Ij 102, ij 33, ij 167, ij 85, ij 93 pašvaldību variantus. Bet pa vidu tur, ja labi atminos, vēl bija "ap 200", 40, 82, 109 un kādas deviņdesmito gadu versijas par 200–300 pašvaldībām. Farss. Es te varētu bezkaunīgi citēt vairākus pašvaldību vadītājus, kuri par katru (!) kārtējo piedāvājumu publiski izteikušies kā par "vispiemērotāko". Šiem vadītājiem tagad ir izdevīgi pārvietot savu nekompetenci uz centralizētāku struktūru. Turklāt pēc tam, kad 200 000 latu būs noēsti, bet labumā nebūs gājuši, tie nu varēs vainot jaunā centra varu vai Štokenbergu. Varbūt ir labi, ka ATR,cerams, tiks no tādiem vaļā. Bet tas būs noticis, tiem pasīvi nododot sava pagasta patību nezināmam iznākumam.

Valdības, ministrijas līmenī ir tikai strukturāla retorika un administratīvi, ekonomiski apsolījumi. Vietējās gudrās galvas (M. Pūķis, S. Keišs, A. Kazinovskis, A. Lielmežs...) ir gan centušās ATR mērķus definēt kaut cik teorētiskā līmenī, bet viņu domas nav padarītas par oficiālu konsekvenci. Man tas rada pieņēmumu, ka ATR no oficiālās varas puses ir labākajā gadījumā politekonomisks, nevis sociālekonomisks pasākums. Tostarp Dānijā "pašvaldību reformas pamatideja bija daudzu funkciju deleģēšana no centrālās valdības uz pašvaldībām". Tostarp Reinas-Falcas zemē (Vācija) "reforma balstījās uz atziņu, ka svarīgākajiem pagastu uzdevumiem jāaptver plašs iedzīvotāju loks, lai tos varētu sekmīgi un ekonomiski izdevīgi risināt. Vienlaikus toreizējie politiķi neapstrīdēja ideju, ka arī vismazākajās vietās jāsaglabā tiesiskā patstāvība (vismaz lēmumu pienemšanā) un goda amati pārvaldē". Tostarp Polijā "Gereka laikos nauda palika Varšavā (mēs zinām: kam nauda, tam vara), tagad nauda nonāk vojevodistē un par tās izlietojumu lemj vietējais seims. Ir notikusi kompetences pārdale un uzdevumu pārņemšana no viena varas līmeņa uz citiem (no centrālās varas uz vietējo varu)". Utt. Francija, Itālija, Beļģija, Spānija, Portugāle... turējušas kursu uz decentralizāciju. Eiropā pašvaldības un to formāti ir tik dažādi, ka to lielums "nav un nebūs noteicošais arguments". Latvijā, izrādās, centrālā vara, palielinot administratīvo teritoriju mērogus, cerot, ka novadi uzņemsies arī esošo rajonu funkcijas, noraidot otrā līmeņa pašvaldības, ij negrasās apcerēt jautājumu par varas un naudas pārdali par labu pašvaldībām un to budžetiem.

Bet – jo mazāk pašvaldību, jo labāk redzams, ka skats uz pārvaldi turpina būt aziātisks. Šajā uztverē pašvaldību vadītāji iznāk vasaļi, kas barojami nevis caur likumu principā, bet tikai no centrālās varas rokas. Izņemot kādu padsmitprocentīgu iztikas "minimumu". Kad centrālai varai izdevīgi vai arī, kad tai šķiet, ka pašvaldība "nepareiza", tad pašvaldība tiek turēta tā, it kā nebūtu valstī, bet par sevi. Cesvaines pagasta likstas tagad tam spilgts piemērs. Politisko spēlīšu ietekme uz situāciju tiek ignorēta. Vai – pilsētas taču dalīšoties savos labumos ar laukiem. Tu, re, kā – dalīsies. Nevis pārvaldīs vienotu telpu, kur, "ja nepieciešams uzlabot ūdensapgādi, kanalizācijas sistēmu un notekūdeņu attīrīšanu vai veikt citus kapitālieguldījumus, tad tie konkrētajās apdzīvotajās vietās jārealizē neatkarīgi no to atrašanās pašreizējās vai apvienotās pašvaldības teritorijā" (J. Beļavnieks). Skaisti, ja Zemītei Kandavas novadā labi klājas, lai arī man melsuši, ka tur ir kāds favorītisms. Droši vien skauģu baumas. Bet, ja ne, tad tas ilustrē, ko nozīmē – dalīties, ko – pārvaldīt. Iznāk, ka līdz šim centrālā vara kultivējusi feodālas lauku un pilsētu attiecības – politekonomisku autarķiju. Varbūt tāpēc horizontālā sadarbība daudzviet izrādījusies problemātiska. Varbūt tāpēc arī apvienošanās ir grūtāka. Jo nav ticības līdzvērtīgām partnerattiecībām starp dažādām kapacitātēm. Nav brīnums, ka šī nostāja pāriet sabiedrībā. Oligarhi par sevi, nabagi par sevi, skolotāji par sevi, ārsti par sevi, tauta par sevi, vara par sevi... Nav saprotams, kāpēc ATR provocē vienu pieeju telpai, citu tautai. Teritoriju masivizē, cilvēkus drumstalo. Kā citādi, ja tiek iezīmēta lauku politiska nekonkurētspēja iepretī centriem, pilsētām. Pilsētas "dalīsies". Ja gribēs?

Kāpēc par to satraukties? Tāpēc, ka centralizācijas, pašvaldību masivizācijas retorika ir varen līdzīga tiklab tagad kā, piemēram, 1939. gadā, kad pilsētu padomes uz trim gadiem iecēla iekšlietu ministrs. Vai kā 1952. gadā, kad LKP CK birojs pieņēma lēmumu par apgabalu izveidošanu. Kas zin, nebijis centralizācijas, varbūt 1940. gadā kāda pilsēta būtu nolēmusi pretoties bolševismam, un tagad mēs varētu turēties lepnāk. Rainis, rau, 1928. gadā aicināja: "Latvieši, sargājiet demokrātisko valsts iekārtu, jo līdz ar to bojā ies neatkarīgā nacionālā valsts.

Valdības diskusijas par novadu veidošanu noklausīsies 92 pašvaldību vadītāji

DELFI  09/03/07    Otrdien Ministru kabineta sēdē, kurā tiks spriests par grozījumiem rīkojumā "Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu", plānojuši piedalīties vismaz 92 pašvaldību vadītāji, portālu "Delfi" informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.

Pašvaldību savienības pārstāvji norāda, ka RAPLM iesniegtajā MK rīkojuma projektā ir paredzētas 10 republikas pilsētas un 95 novadi, atsevišķi plānoti Amatas un Ciblas novadi utt. Savukārt RAPLM iesniegtajā precizētajā MK rīkojuma projektā paredzētas 9 republikas pilsētas un 93 novadi, Cēsis vairs nav minētas kā republikas pilsēta, Amatas novads ir ieplānots pie Cēsu novada, Ciblas novads – pie Ludzas novada utt.

Abos rīkojuma projektos Stopiņu novads ierakstīts pie Salaspils novada, kaut gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs LTV radījumā "Kas notiek Latvijā" publiski apgalvojis, ka Stopiņi netiks pievienoti Salaspilij, uzsver LPS pārstāvji. Jau ziņots, ka administratīvi teritoriālās reformas projekts paredz līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā veidot 93 novadus un deviņas republikas pilsētas.

Ministru kabinetam apstiprinot noteikumus par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, vietējās pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar noteikumos noteikto novadu teritoriālo dalījumu. 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās tajās administratīvajās teritorijās, kuras norādītas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos.

Šīs nav pirmais reformas mēģinājums, 2001.gadā pašvaldību lietu sekretariāts piedāvājis veidot aptuveni 500 pašvaldību vietā 102 novadus un septiņas republikas pilsētas. Arī toreiz vairākas pašvaldības pretojās reformai, bet daži pagasti tomēr labprātīgi veidojuši novadus. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 400 pagasti un aptuveni 35 novadi.

Sākas cīņa par Latvijas krāsošanu

Ināra Egle,  Diena  09/03/07    Vēlēšanu sistēmā neparedz lielas izmaiņas, bet pieļauj lielāku deputātu skaitu

Latvijas krāsu noteiks partiju profesionalitāte un tas, ko kurš varēs parādīt vēlētājiem, un oranžie pierādīs, ka ir viskompetentākie. Tā vairākkārt ir sacījis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP), ar teikto tikai pastiprinot pretestību TP vēlmei ap tās vadītajām rajonu centru pilsētām veidot lielos novadus. Varas partiju iespējas dalīt valsts finansējumu pēc saviem ieskatiem konkurenti uztver kā līdzekli politiskās ietekmes palielināšanai pašvaldībās, jo tieši tām teritorijām, kurās būs lielākie ieguldījumi, arī būs ko parādīt vēlētājiem.

TP ir noteicošā rajonu pilsētās, bet pagastos, kurus grib tām pievienot, dominē Zaļo un Zemnieku savienība. Tā cīņas arēnā priekšplānā ir šie divi politiskie spēki, bet vairs nemana opozīcijā esošo Jauno laiku, kas pēc pašvaldību vēlēšanām iegūto mandātu skaita ziņā bija viens no līderiem. Vairāki JL vietējie līderi ir bijuši spiesti pāriet uz varas partijām, lai nodrošinātu savām pašvaldībām investīcijas. Ir uzskats, ka esošā pašvaldību vēlēšanu sistēma tikai veicinās Latvijas iekrāsošanu pēc varas partiju piederības ar vēl izteiktāku ietonēšanu oranžā krāsā.

"Pašvaldībās tiek iepludināti milzīgi naudas līdzekļi. Mēs zinām, caur kuru partiju tas notiek. Mazajām pašvaldībām tā ir liela nauda, un tā būs noteicošā nākamajās vēlēšanās," tā LPP/LC kongresā sacīja Siguldas mērs Tālis Puķītis, vēlēdamies ilustrēt sarakstu veidošanas mehānismu. Satraukums ir arī par pilsētu iespējām nodrošināt savu deputātu vairākumu domēs, kā rezultātā nomales varot palikt bez pārstāvja lēmējinstitūcijā. Tāpēc ir mudinājumi paredzēt mažoritāro vai jaukto vēlēšanu sistēmu, lai nodrošinātu katra novadā iekļautā pagasta dalību domē.

Pašvaldību vēlēšanas 2009.gada jūnijā izsludinās valdībā apstiprinātās jaunās novadu kartes robežās. Likums paredz, ka domi ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Ievēlamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Tagad no teritorijām līdz 2000 iedzīvotājiem domēs ir septiņi deputāti, bet pašvaldībās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala un Liepāja) ievēl 15 deputātus.

Ministrs piedāvā deputātu skaitu minētajās pilsētās palielināt līdz 27, bet pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotājiem ievēlēt 15 deputātus. Lielāks deputātu skaits tomēr neatrisina jautājumu, kā panākt, lai domes darbā būtu ievērotas visu agrāko pagastu un pilsētu intereses. A.Štokenbergs uzskata, ka pašvaldību vadītājiem būs jārūpējas arī par nostūriem, citādi nevarēšot iegūt vēlētāju uzticību pēc četriem gadiem. Taču jaunās domes sastāvam būs izšķirošā nozīme priekšsēža ievēlēšanā, un viņa partijas piederība arī noteiks krāsu novadā.

"Lai pārejas periodā cilvēki justos vienoti un piederīgi savai teritorijai, būs jāmeklē kompromisi," uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, atceroties, ka pirms vairākiem gadiem pašvaldību lietu ministrijā bija sagatavots projekts, kas paredzēja arī ievēlēšanu no vienmandātu apgabaliem pēc kvotām. 2004.gada sākumā E.Repšes valdības pašvaldību ministrs Ivars Gaters, kas bija pārliecināts par vēlēšanām jauno novadu robežās jau 2005.gadā, bija piedāvājis arī projektu, kas paredzēja novadu teritorijas sadalīt vēlēšanu apgabalos, ievēlamo deputātu skaitu nosakot atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Drīz pēc tam šī valdība krita.

"Nedomāju, ka lauki balsos par pilsētas deputātiem, bet Bauskā ir mazāk iedzīvotāju nekā apkārtējos pagastos. Bauska var palikt tikai kā viens no pakalpojumu centriem," sacīja rajona padomes un Rundāles pagasta priekšsēdis Aivars Okmanis, brīdinot par neprognozējamu vēlēšanu iznākumu. Bauskā ir 10 212 iedzīvotāji, bet novadā kopā — 33 216. Cēsu mērs Gints Šķenders (TP) jau agrāk bija noraizējies par pilsētas attīstības projektu likteni, ja jaunajā domē lauku deputāti iegūs vairākumu. "Vienas pilsētas mēra piederība nenoteiks, kā balsos vēlētāji lielajā novadā. Cīņa notiks neparastos apstākļos no partiju sarakstiem," uzsver TB/LNNK frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats.

Tagad pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotājiem sarakstus var iesniegt arī vēlēšanu apvienības, lielākās teritorijās tos var pieteikt tikai partijas. Nesen A.Štokenbergs sacīja, ka nav paredzējis mainīt šo kārtībā, vēlāk tomēr pieļaujot diskusiju. Ja paliek esošā norma, tad partiju saraksti nebūtu nepieciešami 26 pašvaldībās. Amatas novada priekšsēde Elita Eglīte atzina, ka laukos cilvēki praktiski nedarbojoties partijās, taču nelielā novadā deputāti ir vēlētāju acu priekšā un atbildīgi par solījumu izpildi, no kā lielā pašvaldībā varēs izvairīties.

"Partiju saraksti nostiprinātu demokrātiju un partiju sistēmu arī laukos, jo tagad to vienīgais kontakts ar politiskajiem spēkiem ir cīņa par investīcijām," uzskata Saeimas deputāts Artis Kampars (JL). Premjera pārstāvētās Tautas partijas frakcijas vadītājs, bijušais pašvaldību ministrs Māris Kučinskis noraida mažoritārās sistēmas iespējamību, jo nevar būt atšķirīga vēlēšanu kārtība Saeimas un vietējās vēlēšanās. Lai iegūtu balsis tālajos pagastos, partijām būšot jāiekļauj sarakstā to neformālie līderi, piemēram, zemnieki. "Tā būs veselīga un interesanta sacensība, solīšana labā nozīmē, kas liks Tautas partijai pierādīt, ka tā spēj rūpēties par lauku attīstību," sacīja M.Kučinskis.

***

Cik deputātu

Ministrijas piedāvātais deputātu skaits jaunajās domēs

- Līdz 5000 iedzīvotājiem — 15 deputāti, (tagad — 9 )

- no 5001 — līdz 20 000 — 20 deputāti (tagad — 11 )

- no 20 001 — 50 000 — 25 deputāti (tagad — 13 )

- vairāk nekā 50 000 — 27 deputāti (tagad —15)

Citur politikā...

Rīgas pašvaldība aizliedz rīkot "Krievu maršu"

LETA   08/31/07    Rīgas domes Publisko pasākumu rīkošanas iesniegumu izskatīšanas komisija nolēmusi neatļaut rīkot organizācijas "Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija" (LNDP) un biedrības "Dzimtene" ("Rodina") 8.septembrī plānoto gājienu "Krievu maršs", šodien žurnālistus informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieks Ģirts Auškāps.

Iepriekš Drošības policija (DP) rekomendēja Rīgas domei aizliegt minētā pasākuma norisi.

Auškāps norādīja, ka komisija lēmumu par gājiena aizliegšanu pieņēmusi vienbalsīgi. Viņš pauda pārliecību, ka drošības struktūras šajā dienā spēs novērst jebkādus nesankcionētus pasākumus un iespējamās nekārtības.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie pasākuma organizatori tika iepazīstināti ar minētajiem argumentiem un šīs dienas laikā saņems oficiālu motivētu atteikumu, informēja Auškāps.

Pēc komisijas lēmuma pieņemšanas LNDP priekšsēdētājs Jevgēņijs Osipovs žurnālistiem paziņoja, ka organizācija to apstrīdēs tiesā. Paralēli tiesvedībai tomēr notikšot gatavošanās gājienam. "Jebkurā gadījumā atradīsim citu protesta formu un mājās virtuvē neviens nesēdēs," sacīja Osipovs.

Tāpat LNDP plānojot iesūdzēt tiesā iekšlietu ministru Ivaru Godmani (LPP/LC), kurš vakar Latvijas televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja, ka gājiens būtu noteikti jāaizliedz, jo to plāno rīkot "absolūti ekstrēmisti".

Kā aģentūru LETA informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, policijas atzinumā tiek norādīts, ka "Krievu marša" organizēšanā iesaistīto personu līdzšinējās aktivitātes liecina, ka pasākuma laikā varētu notikt etnisko neiecietību propagandējošu ideju popularizēšana un apzināti varētu tikt veicināta dažādu etnisko piederību pārstāvošu iedzīvotāju grupu konfrontācija, neizslēdzot pat pretlikumīgas aktivitātes.

Kā šodien intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumam "900 sekundes" teica Apse-Krūmiņa, šis pasākums ieplānots rudens pusē, lai, iespējams, tajā iesaistītu jauniešus.

Nav izslēgts, ka šī pasākuma laikā notiks provokācijas un pretēju uzskatu paudēju fiziskas sadursmes, teica DP pārstāve.

Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš (TP), kas ir arī Publisku pasākumu rīkošanas iesniegumu izskatīšanas komisijas loceklis, iepriekš pauda viedokli, ka plānotais gājiens būtu jāaizliedz, jo ir izteikti provokatīvs.

Krastiņam piekrita arī komitejas biedrs Vilnis Zariņš (TB/LNNK). "Atļaut tādu gājienu, kas atklāti aicina uz Latvijas likumdošanas revidēšanu, būtu vairāk nekā dīvaini," iepriekš sacīja Zariņš.

LETA jau ziņoja, ka LNDP 8.septembrī plāno doties gājienā uz Saeimu, aģentūru LETA informēja LNDP priekšsēdētājs Jevgēņijs Osipovs.

LNDP gājienā, kas nosaukts par "Krievu maršu", plānot doties kopā ar krievu sabiedrisko savienību "Dzimtene".

Osipovs sacīja, ka 8.septembris izvēlēts tāpēc, ka tā esot Kuļikovas kaujas gadadiena, kad krievu tauta sāka atbrīvošanos no mongoļu-tatāru jūga.

Gājiena laikā, kam būšot mierīgs raksturs, tikšot izteiktas prasības pēc pilsonības un vēlēšanu tiesībām visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Osipovs lēš, ka gājienā piedalīsies ap 500 cilvēku. Tas būšot "pēdējais brīdinājums Latvijas varasiestādēm" pirms ķerties "pie radikālākām protesta formām, piemēram, kā Francijā".

Gājiens plānots plkst.17 no Barklaja de Tolli pieminekļa uz Viesturdārzu. Pēc Osipova teiktā, iespējams, gājiens dosies gan uz Rīgas domi, gan uz Saeimu, taču precīzs maršruts pagaidām nav zināms.

Tieslietu ministrs nobažījies par radikālo organizāciju aktivitātēm

DELFI  09/08/07    Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš nobažījies par radikālo organizāciju aktivitātēm, kuru mērķis ir šķelt Latvijas sabiedrību un veicināt neiecietību starp tās grupām, informēja ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

"Akcijas "Krievu maršs" saukļi un simbolika ir klajā pretrunā ar Satversmi un Latvijas valsts un sabiedrības pamatvērtībām un šīs akcijas mērķis ir neiecietības veicināšana starp atsevišķām sabiedrības grupām," uzskata ministrs.

"Satversme nosaka, ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda un Latvijas pilsonības iegūšanas kārtību reglamentē Pilsonības likums. Šī akcija ir vērtējama kā pretvalstiska provokācija, kura propagandē necieņu pret Latvijas sabiedrības tradīcijām." norāda Bērziņš.

"Drošības iestāžu uzdevums ir pasargāt Latvijas sabiedrību no šādu organizāciju, kas izplata nacistiskas un antisemītiskas idejas, aktivitātēm," ir pārliecināts tieslietu ministrs.

Jau ziņots, ka Rīgas domes komisija ņēmusi vērā Drošības policijas (DP) rekomendācijas un nolēmusi neatļaut rīkot organizācijas LNDP un biedrības "Dzimtene" 8.septembrī plānoto gājienu "Krievu maršs".

DP norādījusi, ka "Krievu marša" organizēšanā iesaistīto personu līdzšinējās aktivitātes liecina, ka pasākuma laikā varētu notikt etnisko neiecietību propagandējošu ideju popularizēšana un apzināti varētu tikt veicināta dažādu etnisko piederību pārstāvošu iedzīvotāju grupu konfrontācija, neizslēdzot pat pretlikumīgas aktivitātes.

Marša rīkotāji nolēmuši domes lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

Saskaņas centrs — līderis. Mazinās valdības partiju popularitāte

Ināra Egle ,  Diena  09/03/07    Populārākais politiskais spēks Latvijas pilsoņu vērtējumā augustā bijis opozīcijā esošais Saskaņas centrs, liecina Latvijas faktu (LF) veiktā aptauja. Joprojām līderu trijniekā kā otrā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ko LF direktors Aigars Freimanis saista ar ZZS nostāju, ka novadu reforma jāīsteno brīvprātīgi. Premjera pārstāvētā Tautas partija reitingu tabulā ir trešā, un tikai pēc tās agrākais aptauju līderis Jaunais laiks, kas šajā Saeimā ir opozīcijā. Pētījums liecinot, ka valdības partijas atbalsta tikai viena trešā daļa vēlētāju, Dienai sacīja A.Freimanis.

Ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas, par SC augustā balsotu 11,1% pilsoņu, kas ir nedaudz mazāk nekā jūlijā, kad par apvienību bija 11,6% un tā līdera pozīcijas dalīja ar TP. Augustā nedaudz pat pieaudzis ZZS atbalstītāju skaits un sasniedz 10,9% (jūlijā — 10,2%), par Tautas partiju balsotu 10,3% (jūlijā — 11,6%), par Jauno laiku — 7,2% (jūlijā — 8,7%). Pārējie politiskie spēki, ieskaitot divas valdības partijas, ir palikuši zem 5% barjeras. PCTVL atbalsta 4,9%, LPP/LC — 3,9%, ārpus Saeimas esošo LSDSP — 3,0%, TB/LNNK — 2,9%. Izvēli nav izdarījuši 23,3% (jūlijā — 27,0%) aptaujāto, savukārt 16,5% (jūlijā — 12,7%) vēlēšanās nepiedalītos.

Sociologs A.Freimanis SC atrašanos līdera pozīcijās saista ne tik daudz ar apvienības darbību kā ar tās vēlētāju lielāku lojalitāti. Par spīti tam, ka ZZS jau ilgāku laiku atrodas sava premjera kandidāta, smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga nedienu ēnā, kā arī ir pakļauta apvienības ministru izvērtēšanai medijos, tā joprojām ir populāra. A.Freimanis uzskata, ka to varētu saistīt ar ZZS pozīciju novadu reformas jautājumā iepretim pašvaldību ministra Aigara Štokenberga (TP) īstenotajai politikai. Jebkuras reformas zināmā iedzīvotāju daļā izraisa skepsi, un ZZS ar savu pozīciju iegūst punktus.

Citu labējo partiju TP, JL, LPP/LC un TB/LNNK reitingi būtiskas izmaiņas neuzrāda. Sociologs atzina, ka LPP/LC ministriem Ivaram Godmanim un Aināram Šleseram atbalsts pieaug, taču tas līdz šim nav iespaidojis partijas popularitāti. Līdzīgi bijis arī pirms 8.Saeimas vēlēšanām, kad LC pārstāvji valdībā bija populāri, bet partija Saeimā neiekļuva. LPP/LC arī neesot stabila elektorāta. To, ka valdības partijas kopumā atbalsta tikai trešā daļa vēlētāju, varot skaidrot arī ar starpvēlēšanu periodu, kad pilsoņu attieksme pret daudzām partijām ir kritiskāka. "Nav lielas jūsmas, bet es negribētu šo situāciju dramatizēt," norādīja A.Freimanis.

Saimniecībā un biznesā...

No janvāra minimālā alga būs 160 lati

DELFI  08/28/07    Valdība otrdien akceptēja noteikumus, kas paredz no nākamā gada palielināt minimālo darba algu no 120 līdz 160 latiem mēnesī, bet minimālo stundas tarifa likmi – no 0,713 latiem līdz 0,962 latiem.

Pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1,10 lati, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem minimālās algas paaugstināšanai no 120 uz 160 latiem no nākamā gada budžetā papildus nepieciešami 16,1 miljoni latu. Plānots, ka papildus ieņēmumi budžetā būs 70,6 miljoni latu.

Labklājības ministrija uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana būtiski neietekmē inflācijas pieaugumu. 2005. gadā, kad minimālā darba alga netika paaugstināta, inflācija sasniedza 6,7 %, kas līdzinās inflācijas rādītājiem gados, kad minimālā alga tika paaugstināta. Tas liecina, ka patēriņa cenas valstī straujāk tiek pielīdzinātas ES līmenim, bet minimālā atalgojuma pieaugumus ir ļoti zems.

Nepaaugstinot minimālo algu, palielināsies darbaspēka emigrācijas draudi, uzskata ministrija. Uzņēmēji cietīs zaudējumus, negūstot iespējamo peļņu darbaspēka trūkuma dēļ, un viņiem nāksies tērēt papildu līdzekļus jaunu darbinieku atrašanai.

2006. gadā veiktajā aptaujā aptuveni 90 % darba devēju uzskatīja, ka minimālā darba alga jāpaaugstina līdz vidēji 160 latiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2006. gadā minimālo algu saņēma 66 200 cilvēki jeb 8,9% no strādājošo kopskaita. Turklāt privātajā sektorā strādāja 88,7% minimālās algas saņēmēju, kamēr sabiedriskajā sektorā – tikai 11,3%.

'Jauno trīs brāļu' darbinieki saņēmuši piemaksas no 'Gaismas pils' projekta līdzekļiem

LETA  08/29/07    Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" darbiniekiem ar vadības un uzņēmuma līgumiem no "Gaismas pils" projekta līdzekļiem pēdējo divu gadu laikā izmaksātas ievērojamas piemaksas, liecina sabiedrības par atklātību "Delna" interneta mājaslapā publiskotā informācija.

Aģentūra "Jaunie trīs brāļi" sāka darbu ar 2005.gada 1.jūniju. Uz "Jaunajiem trīs brāļiem" pārgāja darbā tā brīža Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta biroja darbinieki.

Ministru kabineta apstiprinātajā aģentūras "Jaunie trīs brāļi" nolikumā bija paredzēts, ka strādās 25 darbinieki, no tiem 12 būs administratīvie darbinieki, trīs - apkalpojošais personāls un desmit - būvniecības speciālisti un inženieri.

Aģentūras direktora amatalga 2005.gadā tika noteikta 1750 latu mēnesī. LNB direktoram Andrim Vilkam, kurš vienlaikus bija arī LNB projekta darba grupas vadītājs, turpināja maksāt 440 latus mēnesī, LNB arhitektei piemaksāja 225 latus mēnesī.

Aģentūras darbinieku vidējā darba samaksa plānota vidēji desmit, bet augstākās kategorijas būvniecības speciālistiem un inženieriem - no 15 līdz 20 latiem stundā.

No "Delnas" publiskotā datu apkopojuma par LNB projekta finanšu līdzekļu saņēmējiem laika posmā no 2003. līdz 2006.gadam redzams, ka 2003.gadā darbiniekiem un ekspertiem tika samaksāti 21 943 lati.

2004.gadā darbiniekiem, kas strādāja pie LNB projekta, izmaksāti kopumā 34 494 lati. Piemēram, LNB projekta biroja juristam Uldim Judinskim izmaksāti 6178 lati, biroja vadītāja asistentei Indrai Gailei - 9117 lati, biroja lietvedei Līgai Siliņai - 1958 lati, ar Siliņu noslēgts arī uzņēmuma līgums par 1010 latiem.

Preses sekretāram Rolandam Puhovam samaksāti 1636 lati, ar Puhovu arī noslēgts vadības līgums par 1607 latiem un uzņēmuma līgums par 215 latiem.

Savukārt kultūras ministres padomniekam Mārtiņam Vanagam vadības līguma summa bija daudz lielāka - 4509 lati.

Valsts Vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) darbiniekiem 2004.gadā izmaksāti 25 008 lati.

2005.gadā "Jauno trīs brāļu" darbiniekiem no "Gaismas pils" projekta naudas piemaksāti kopumā 26 731 lats. No tiem aģentūras direktors Magone saņēmis 7836 latus, jurists Judinskis - 4293 latus, preses sekretārs Puhovs - 2820 latus.

VVBIS darbiniekiem kopumā samaksāti 38 797 lati, bet sagatavotajā pārskatā uzvārdi nav norādīti, minēti tikai amati.

Projektu vadītājam samaksāts 10 931 lats, projekta vadītāja asistentam - 4693 lati, juristam - 6111 lati, projektu administratoram - 3624 lati, sistēmu inženierim - 5162 lati, grāmatvedim - 4837 lati, sabiedrisko attiecību speciālistam - 1040 lati, sistēmbibliotekāram - 708 lati, informācijas sistēmu administratoram - 1040 lati.

2006.gadā VVBIS darbiniekiem no "Gaismas pils" projekta naudas samaksāti kopumā 72 010 lati. No tiem projektu vadītājs saņēmis 14 647 latus, projektu vadītāja asistents - 7362 latus, projekta administrators - 7053 latus, sistēmu inženieris - 5134 latus, grāmatvedis - 6244 latus, sabiedrisko attiecību speciālists - 4675 latus, sistēmbibliotekārs - 4364 latus, informācijas sistēmu administrators - 6428 latus, direktors - 6720 latus, projektu vadības speciālists - 3869 latus, bet jurists - 5515 latus.

Intervija ar Mārtiņu Rozi: Raža un cenas šogad rekordaugstas

Ilze Šteinfelde,  NRA  08/31/07    Pirmo reizi septiņu gadu laikā, iespējams, netiks prasītas kompensācijas dabas radīto zaudējumu dēļ.

Zemnieki priecājas, ka šogad par graudiem un pienu maksā rekordaugstu cenu. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka šogad tiešām ir unikāla situācija – laba raža un augsta cena.

– Zemnieki teic, ka šogad ir unikāla situācija – laba raža un augsta cena.

– Jā, tā ir tiesa. Parasti ir tā, ka neražas gados, kad nav ko pārdot, graudu iepirkuma cena ir augsta, bet labas ražas gadījumā cena noslīd uz leju. Tas, ka šogad no Latvijas laukiem tiks novāktas 1,5 miljoni tonnas graudu, nav vis nākotnes vīzija, bet realitāte. Labu ražu izdodas novākt ne tikai Zemgalē, kas izsenis ir slavena ar izcilu graudu ražu, bet arī Vidzemē un Latgalē. Jau izskanējušas ziņas par agrofirmas Tērvete kvalitatīvo un rekordaugsto miežu ražu, un tajā pašā laikā arī Valmieras graudu kooperatīvs ir ievācis rekordaugstu rudzu ražu – 5 līdz 7 tonnas no hektāra. Tas Vidzemei tiešām ir fantastisks ievākums.

Tiesa, situācija graudu tirgū ir diezgan trauksmaina, jo pieprasījums pēc graudiem visā pasaulē ir liels, un tāpēc arī graudu iepirkumu cenas ir augstas. Zemkopības ministrija seko līdzi notikumiem graudu tirgū.

– Vai tas nozīmē, ka šogad nebūs jāprasa kompensācijas?

– Lauksaimniecība ir viens no biznesa veidiem, kuru visvairāk ietekmē laika apstākļi. Bet ceram, ka mums izdosies tikt laukā no apburtā loka un nemaksāt kompensācijas, bet pāriet uz risku apdrošināšanas sistēmu. Šogad lauksaimnieki nav tik ļoti cietuši no dabas untumiem kā citus gadus. Izņēmums ir lauksaimnieki, kuri šogad cieta zaudējumus bakteriālās iedegas dēļ. Tie, kā jau esmu solījis, kompensāciju saņems.

– Tātad šis būs pirmais gads septiņu gadu laikā, kad netiks prasītas kompensācijas lauksaimniekiem laika apstākļu radīto zaudējumu segšanai?

– Nevaru simtprocentīgi apgalvot, ka kompensācijas netiks prasītas, jo ražas novākšana vēl turpinās un neviens nevar paredzēt dabas kaprīzes. Tajā pašā laikā es apzinos, kāda situācija ir valsts budžetā un cik strikti ir nosacījumi līdzekļu izmantošanai. Tāpēc uzskatu, ka pat tādā gadījumā, ja laika apstākļi uz ražas novākšanas beigām pievils lauksaimniekus, neredzu iespējas šogad solīt kompensācijas.

– Vai jaunā lauksaimniecības risku apdrošināšanas sistēma varētu sākt darboties jau nākamgad?

– Esmu par to pārliecināts. Vismaz daļēji noteikti. Tuvākajā laikā Ministru kabinets skatīs Zemkopības ministrijas izstrādāto koncepciju Par lauksaimniecības risku vadības politiku Latvijā. Tā jau ir izsludināta valsts sekretāru sanāksmē, un tas nozīmē, ka tā jau ir atstājusi Zemkopības ministrijas un sociālo partneru darbības loku un pārgājusi oficiālajā saskaņošanas stadijā. Šobrīd saņemam atsauksmes no pārējām ministrijām, un tās tuvākajā laikā tiks iestrādātas.

– Kādas ir atsauksmes?

– Neesmu informēts, ka būtu kādi būtiski iebildumi un ka būtu jāsāk runāt politiskā līmenī. Ja arī ir kādas piezīmes, tās mēs varam ņemt vērā.

– Galavārdu par to, kādai jābūt lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmai, teiks Ministru kabinets. Bet kāds, jūsuprāt, būtu optimālais variants?

– Apdrošināšanas fonda veidošana. Šajā fondā ar iemaksām piedalītos gan lauksaimnieki ar valsts subsidētām privātām iemaksām, gan arī apdrošinātāji, un zināma daļa būtu arī valsts garantēta. Viena no mūsu pozīcijām, skatoties uz ES pusi, ir ES iesaistīšanās tādu gadījumu kā, piemēram, bakteriālā iedega, vai nopietnāku slimību risināšanā. Arī finansiālā ziņā. Turklāt finanšu līdzekļus varētu iegūt no maksājumu modulācijas, proti, apšķērējot absolūtos pīķus, šī nauda varētu tikt pavērsta uz lauksaimniecības risku vadības sistēmas finansēšanu. Domāju, ka arī sabiedrībai būtu drīzāk pieņemama šāda situācija, nevis pašreizējā, kad tiek maksāti ļoti augsti atbalsta maksājumi un tad vēl katru gadu tiek prasīta liela kompensācija. Latvija šajā ziņā nav unikāla. Arī citās ES valstīs situācija ir līdzīga: kamēr nesāk darboties lauksaimniecības risku apdrošināšanas sistēma, finanšu izdevumi ir daudz lielāki nekā sistēmas ietvaros.

Lauksaimniecības risku apdrošināšanas sistēmā noteikti ietversim prasību par pašrisku, jo ir tomēr lēmumi, kas ir jāpieņem pašam zemniekam, piemēram, šķirņu izvēle. Var izvēlēties eksotisku, ļoti augstražīgu un kvalitatīvu, bet neizturīgu šķirni vai arī pieticīgāku, bet izturīgāku šķirni. Tas ir paša uzņēmēja izvēle un risks.

– Vai apdrošināšana būs obligāta?

– Pašlaik tā tiek traktēta kā brīvprātīga, bet paši lauksaimnieki ir izteikušies, ka tai vajadzētu būt pēc iespējas plašākai, tātad obligātai. Es vēlētos, lai tas nebūtu jādara obligāti, bet lai lielākā daļa lauksaimnieku tajā iesaistītos. Vienu gan es zinu skaidri, ka tad, kad tiks ieviesta lauksaimniecības risku apdrošināšana, krīžu gadījumā tie, kuri nebūs iesaistījušies šajā sistēmā, kompensācijas nesaņems.

– Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozēja, ka līdz gada beigām maize kļūs par 50% dārgāka un piens par 30% dārgāks. Vai tas nozīmē, ka mūsu zemnieki kļūs turīgāki?

– Nedomāju, ka zemnieki kļūtu turīgāki pārtikas cenu kāpuma dēļ. Protams, ražošanas efektivitāte ir palielinājusies, un nav ko slēpt, ne tikai celtnieki ir turīgāki, bet arī lauksaimnieki. Pārtikas produktu cenu kāpumam ir divi galvenie iemesli – izejvielu sadārdzinājums un situācija pasaules tirgū. Minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cena ir dubultojusies, dārgāka kļuvusi arī lauksaimniecības tehnika. Savukārt pasaules tirgū graudu cena ir ievērojami kāpusi. ASV biržā graudiem ir nebijusi augsta cena – 140 latu. Līdz ar to ne Latvijā, pat ne Eiropas Savienībā cenu ziņā neko daudz nevar ietekmēt.

Arī piena tirgū ir līdzīga situācija – Eiropas Savienībā un pasaules tirgū ir tik liels pieprasījums pēc piena, kādu Eiropas Komisija nevarēja paredzēt. Ir izveidojušies divi papildu tirgi – arābu valstis un Ķīna, kuros agrāk piena produktus tikpat kā nelietoja, bet šobrīd to patēriņs ir apbrīnojamā kārtā pieaudzis. Līdz ar to pieaudzis pieprasījums pēc piena pulvera un citiem industriālajiem piena produktiem. Atcerēsimies, ka mums bija satraukums, ka dažiem eksporta produktiem tiek noņemtas eksporta subsīdijas, bet tagad pat bez šīm kompensācijām uzņēmums, eksportējot piena produktus, gūst peļņu. Jaunzēlande, kas ir viens no lielākajiem piena produktu ražotājiem un eksportētājiem, šobrīd būtiski palielina piena ražošanu. Līdz ar to mums jāuztur sava prasība par piena kvotas palielināšanu ES dalībvalstīm. Mēs nedrīkstam atbalstīt negodīgos ražotājus, kas pārkāpj kvotas, bet šobrīd ir muļķīgi ierobežot savus piena ražotājus, ja ir tik labs piena noiets un nav paredzams, ka tas varētu samazināties. Ar ZM speciālistiem esam pārrunājuši, ka mums būtu jāiestājas par to, lai piena kvotu palielinājums sāktos ne tikai no 2009. gada, bet jau no nākamā gada un pamazām tās vispār tiktu atceltas. Tā ir pozitīva ziņa mūsu piena ražotājiem, kuri visu laiku saka, ka varētu attīstīties, bet nav zināms, vai būs piena kvotas. Šobrīd pilnīgi droši varu teikt – piena kvotas būs! Piens ir vajadzīgs arī mūsu pārstrādātājiem, un vēl stingrāk ir jāskatās, lai nozare ciešāk savā starpā sadarbotos un nodrošinātu ar izejvielām mūsu piena pārstrādātājus. Es domāju, ka tas ir viens no mūsu stratēģiskajiem Zemkopības ministrijas un kontrolējošo uzņēmumu uzdevumiem. Protams, man kā zemkopības ministram ir prieks, ka piena ražotāji saņem labu cenu, bet es būtu apmierinātāks, ja šo cenu viņi saņemtu no mūsu pārstrādātājiem un ja mūsu pārstrādātāji būtu pilnībā nodrošināti ar izejvielu. Tas nav viegls uzdevums, bet ir izdarāms. Un esam jau to sākuši veikt.

– Vai maz iespējams apturēt piena upju straumi, kas plūst uz Lietuvu? Celsiet žogu apkārt Latvijai?

– Nē, žogu necelsim un ierakumus nebūvēsim, bet noteikti skatīsimies, lai piena savākšana un transports atbilstu visām higiēnas prasībām, lai tirgū nenonāktu nekvalitatīvs piens. Tas ir būtiski arī piena ražotāju savstarpējās konkurences motivēšanai, jo kāpēc tad vienam zemniekam būtu jāiekārto pilnīgi prasībām atbilstoša kūts un jāievēro pilnīgi visas higiēnas prasības, bet cits to nedara, jo zina, ka pienu nopirks jebkurā gadījumā.

– Piena iepirkuma cena pašlaik ir laba, bet vai nepastāv bažas, ka tad, kad piena kvota tiks palielināta un piena apjomi pieaugs, iepirkuma cena samazināsies?

– Protams, bet arī ZM speciālisti prognozē, ka piena iepirkuma cena vienmēr tik augsta nebūs. Taču pat pie piena cenas 15,5 santīmi par litru efektīvi strādājošiem zemniekiem ir peļņa. Ja cena būs augstāka, tā būs papildu iespēja attīstīties.

– Tad jau piens veikalos kļūs lētāks?

– Man gribētos cerēt, ka nekļūs dārgāks. Atcerēsimies 1997. gadu, kad graudu cenas bija tikpat augstas kā šobrīd. Toreiz par tonnu graudu maksāja aptuveni 100–120 latu. Nākamajos gados graudu cena samazinājās līdz 50–60 latiem par tonnu, bet maizīte lētāka nekļuva. Kaut gan graudu ražotāju peļņa saruka.

– Lai zemnieki attīstītos, ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, tai skatā ES nauda. Kā Latvijas lauksaimniekiem sokas ar ES atbalsta apgūšanu?

– Pagājušajā nedēļā ZM speciālisti bija Briselē, lai apspriestu EK izteiktos iebildumus jaunajam Lauku attīstības plānam. Pašlaik analizējam sarunu rezultātus un lemsim, vai man kā ministram šobrīd ir nepieciešams iesaistīties un diskutēt ar ES komisāri. Pieļauju, ka tā varētu būt, jo ir vairāki punkti, kuros mūsu un ES ekspertu domas atšķiras. Bet, jebkurā gadījumā, no 3. septembra jau tiks pieņemti pirmie pieteikumi Lauku attīstības plāna divām programmām Investīcijas lauksaimniecības produkcijas ražošanā un Jaunu uzņēmumu veidošanā. Projektu iesniegšanai ir atvēlēts mēnesis, un tad, kad sāksies projektu izvērtēšana, es ceru, ka Lauku attīstības plāna ieviešanas programma tiks apstiprināta un gada beigās jau tiks apstiprināti arī pirmie šā jaunā plāna projekti.

Tās nav vienīgās lauku attīstības plāna programmas. Vēl tiks iesaista arī programma pievienotās vērtības radīšanai jeb atbalsts investīcijām pārstrādei. Šī programma ir svarīga, lai atbalstītu uzņēmumus un lai mēs nepazaudētu tos unikālos un specifiskos produktus, ko ražo mazie uzņēmumi.

– Vai tiks atbalstīts arī lauku tūrisms?

– Jā. Šī programma gan nesāksies uzreiz septembrī, bet vēlāk. Mēs esam secinājuši, ka nevaram atbalstīt jaunu dzīvojamo ēku būvniecību, bet gan esošo rekonstrukciju, jo ir daudzas ēkas, kurām ir nepieciešams uzlabot santehniku, nepieciešamas koplietošanas virtuves. Esmu redzējis labus piemērus Skandināvijā, kur kempingi ir labiekārtoti ar labām virtuvēm. Noteikti tiks atbalstīta papildu aktivitāšu radīšana, piemēram, sporta laukumu izveidošana. Mums Latvijā jau ir labi piemēri – Meža kaķi, Meža boulings, Laumu dabas parks.

– Vai nebūs tā, ka Latvijā nākotnē būs tikai kempingi un kukurūza, kuru ieteica audzēt vides ministrs Raimonds Vējonis?

– Ministrs Raimonds Vējonis nedaudz pārspīlēja. Mēs kopā bijām konferencē Londonā, kur bija lauksaimniecības un vides ministru kopīga tikšanās. Ekologi bija izstrādājuši vairākus modeļus atkarībā no klimatisko apstākļu veidošanās, un, pamatojoties uz šīm prognozēm, varēja redzēt, ka Latvija kopā ar citām valstīm ietilpst kukurūzas drošas audzēšanas zonā.

Pensijas Latvijā kļūst par neko

Arnis Kluinis,  NRA  08/31/07    Latvijas būtiskākais devums Eiropas Savienībai ir priekšzīme, kā atradināt cilvēku no paļaušanās uz vecumdienu nodrošināšanu ar pensiju: Latvijas pensionāri nav dabūjuši neko no pēdējos gados tik ļoti reklamētās Latvijas ekonomiskās izaugsmes un tagad jau piemaksā, lai segtu valsts budžeta deficītu.

Pensiju nominālais pieaugums labākajā gadījumā tikai kompensē reālo dzīves dārdzības pieaugumu. Tā izteikšanai labāk nekā patēriņa cenu pieaugums noder iztikas minimuma pieaugums, jo kopējā preču un patēriņa groza sastāvdaļas ir arī tādas mantas, kādas nelietos neviens no tiem pensionāriem, kuriem pensija nodrošina galveno daļu no kopējiem ienākumiem. Tieši dārgāko luksuspreču cenu svārstības tiek izmantotas, lai uzrādītu inflāciju daudz zemāku par izdzīvošanai patiešām nepieciešamo preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais cenu pieaugums laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gada jūlijam ir bijis 17,5 procenti, bet šīs pašas iestādes noteiktā iztikas minimuma pieaugums no 100,42 latiem 2005. gada janvārī līdz 133,58 latiem šā gada jūlijā atbilst pieaugumam par 33 procentiem. Arī no šādiem skaitļiem valsts iestādes dažkārt taisa pašreklāmu, salīdzinot iztikas minimuma pieaugumu par 33 procentiem ar pensiju pieauguma tempu. Tādā veidā var nopriecāties, ka vidējā vecuma pensija kopš 2005. gada janvāra pieaugusi no 77,55 latiem līdz 109,18 latiem šā gada jūlijā, t.i., par 40,8 procentiem. Tajā pašā laikā šā vidējā rādītāja pieaugums latos par 31,63 latiem būtībā nav atšķirams no iztikas minimuma pieauguma par 33,16 latiem. Vēl tikai atliek pajautāt, vai pensionāri veikalos u. tml. maksāšanas vietās norēķinās ar latiem vai arī ar atskaitēm par savu ieņēmumu piedzīvoto un sagaidāmo pieaugumu procentos.

Viena no viltībām, ar kādu valsts panāk straujāku pensiju pieaugumu procentu izteiksmē, ir straujāka mazo pensiju indeksācija, jo katrs tām klātpieliktais lats pieauguma procentus palielina vairāk, nekā lielākai pensijai pielikts. Robežlīnija straujākai un lēnākai pensiju indeksācijai pašlaik ir 135 lati, kurus tūlīt pārsniegs arī iztikas minimuma robeža. Šāda viltība izraisa pensiju nivelēšanu un divu problēmu rašanos. Pirmkārt, tas ir signāls, ka nevajag pārcensties ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, ja, protams, ar tām nevar sasniegt tūkstošiem latu lielas pensijas. Pašlaik no visu veidu pensiju saņēmējiem 45 cilvēki saņem virs 1000 latiem mēnesī, bet valsts neizpauž šo personu uzvārdus. Tāpēc nav iespējams aprakstīt rosinošus piemērus, kā – ar īpašiem nopelniem vai iemaksām sociālajā budzētā – šīs pensijas iegūtas. Otrkārt, mazāki izdevumi pensiju palielināšanai tagad nozīmē lielākus izdevumus nākotnē, kad visa nivelēto pensiju masa (atskaitot no 516 tūkstošiem visu veidu pensionāru aptuveni 500 cilvēkus, kuri pašlaik saņem virs 500 latiem mēnesī) būs jāpalielina vienlaikus, sekojot iztikas minimuma pieaugumam.

Sociālā budžeta veidotāji pēdējo gadu pusotru to vien dara, kā veido budžeta pārpalikumu izdevumu pieaugumam nākotnē. Šo gadu sociālais budžets sāka ar 370,4 miljonu latu pārpalikumu, kas jūlijā sasniedza 548,2 miljonus un turpina strauji pieaugt. Oktobrī paredzētā pensiju indeksācija u. c. Labklājības ministrijas priekšlikumi, ja tie tiks īstenoti, palielinās sociālā budžeta izdevumus tikai par dažiem desmitiem miljonu latu. Tātad līdz gada beigām sociālā budžeta pārpalikums varētu sasniegt 700 miljonus latu, bet tas nozīmēs arī 70miljonu latu zaudējumus atbilstoši šo latu pirktspējai, ja ņem vērā tagadējās inflācijas rādītājus, vai 150 miljonu latu zaudējumus atbilstoši cenu pieaugumam iztikas minimuma preču un pakalpojumu grozā. Sociālajam budžetam reāli pazudusī nauda uzrodas valsts pamatbudžetā kā aizņēmumi, uz kuru rēķina savus izdevumus aizvien palielina Aigara Kalvīša valdība.

Divos trijos turpmākajos gados no 2006. un 2007. gadā iekrātajiem latiem valsts sociālajā budžetā nebūs palicis pāri daudz vairāk kā tik, cik palika pāri 90. gadu sākumā no padomju laikā krātajiem rubļiem. Palūkojoties vēl senākā pagātnē, ir atrodama līdzība starp tagadējiem sociālā nodokļa maksājumiem, no kuriem maksātāji tikpat kā neko nedabūs atpakaļ, un padomijā piekoptajiem valsts aizņēmumiem, kuros iedzīvotājiem sava nauda bija jāatdod tikpat obligāti kā tagad nodokļu maksājumos.

Izglītībā...

Pie LU grib veidot pusmiljonu latu vērtu strūklaku

LETA  08/27/08    Rīgas domes Vides komitejas deputāti pirmdien atbalstīja SIA "Dārzi un parki" ieceri veidot strūklaku skvērā pie Latvijas Universitātes ēkas Raiņa bulvārī 19, kuras kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni pusmiljona latu apmērā.

Paredzēts, ka pusi no nepieciešamās summas, 243 196 latus iekļaus 2008.gada domes budžetā. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot nepieciešamo komunikāciju izbūvei, ūdens filtru uzstādīšanai, strūklakas izveidei un uzstādīšanai, kā arī nepieciešamo apgaismes ķermeņu iegādei un uzstādīšanai.

Strūklaku paredzēts veidot gliemežvāka formā, uz kura atradīsies desmit tonnu smaga akmens lode. Līdzīga strūklaka esot vēl tikai vienā Eiropas pilsētā, sacīja "Rīgas dārzi un parki" direktors, Vides komitejas deputāts Agnis Kalnkaziņš (TP).

Salīdzinot ikgadējo strūklaku sakopšanai paredzēto līdzekļu apjomu ar jaunās strūklakas būvniecībai nepieciešamajiem līdzekļiem, jaunās strūklakas izmaksas nemaz neesot tik lielas, uzskata Kalnkaziņš.

Jauno strūklaku varētu pabeigt nākamgad vai vēlākais - aiznākamgad. Taču pirms tam esot jāpabeidz visu šobrīd jau esošo strūklaku atjaunošanas darbi.

Rīgas dome šī gada budžeta grozījumos piešķīra 361 613 latus, lai prioritārā secībā remontētu strūklaku pie Rīgas Kongresu nama, Bastejkalna kaskādes strūklaku, kā arī strūklaku Ziedoņdārzā.

Zatlers ar Rivžu vienojas vairāk uzmanības veltīt pamatizglītībai

LETA  08/29/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers un izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) trešdien vienojušies, ka izglītības sistēmā lielāka uzmanība ir jāvelta pamatizglītībai.

Prezidents sacīja, ka izglītība Latvijā darbojas kā process, kas nav savienots vienotā sistēmā.

Pēc prezidenta domām, esot skaidri jānosaka, uz kādiem principiem ir jābalsta izglītības sistēma. Kā divus no šiem principiem Zatlers minēja skolotāja amata prestiža celšanu sabiedrībā, kā arī vienkāršotu skolotāju novērtēšanas un kontroles mehānismu.

Prezidents gan atzina, ka tikšanās ar Rivžu esot bijusi par īsu, lai pārrunātu visas izglītības jomas aktualitātes, tādēļ paredzētas vairākas sarunas.

Rivža žurnālistiem norādīja, ka tikšanās laikā abu pušu starpā neesot bijušas domstarpības. Ar prezidentu pārrunāti gan pamatizglītības, gan vidējās, gan augstākās izglītības, kā arī profesionālās izglītības jautājumi.

Valsts prezidents iepriekš norādīja uz labas pārvaldības trūkumu valsts izglītības sistēmā.

Prezidents sacīja, ka valstī esot labs "skolotāju fonds", kurš esot gatavs strādāt, taču problēma esot zemais pedagogu atalgojums. Pēc Zatlera teiktā, procentuāli no valsts izdevumiem izglītībai tiekot atvēlēta lielāka naudas summa nekā citās valstīs, bet problēmas sistēmā esot lielākas nekā citur.

Tādēļ Zatlers kā galvenās izglītības sistēmas problēmas minēja labas pārvaldības trūkumu un līdzekļu izlietojumu.

Skolotāji vēlas, lai latviešu valoda un literatūra tiktu mācītas vienotā standartā

LETA   08/30/07    Skolotāji vēlas, lai skolās, arī mazākumtautību mācību iestādēs, latviešu valoda un literatūra tiktu mācītas vienotā standartā.

Šāds priekšlikums izskanējis pedagogu reģionālajās konferencēs, kuras augustā rīkoja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) šodien žurnālistiem apliecināja, ka latviešu valoda un literatūra tiks mācīta kā iepriekš - vienotā standartā.

Tāpat skolotāji atbalstot, lai Latvijas un pasaules vēsture tiktu mācīta vienotā priekšmetā. 2006./2007. mācību gadā 40 Latvijas skolu septītajās klasēs sākta Latvijas vēstures priekšmeta aprobācija. Latvijas skolās, kurās nav sākta aprobācija, tiek mācīts viens mācību priekšmets - "Vēsture". Tas tiek mācīts integrēti, viena mācību priekšmeta laikā mācot gan Latvijas, gan pasaules vēsturi. Skolotājiem jāievēro standarta prasība - ne mazāk kā trešajai daļai no kopējo tēmu skaita jābūt veltītai Latvijas vēsturei.

Jau ziņots, ka, no 2008./2009.mācību gada ieviešot jauno vispārējās vidējās izglītības satura koncepciju, vispārizglītojošajās skolās tika plānots samazināt literatūras mācību priekšmeta stundu skaitu un palielināt latviešu valodas mācību priekšmeta stundu skaitu.

Pašlaik vispārējās izglītības programmu paraugos ir latviešu valodas un literatūras mācību priekšmets, kura kopējais apjoms ir 525 mācību stundas trijos gados - no 9. līdz 12. klasei.

Veidojot vispārējās vidējās izglītības satura koncepciju, viens no principiem bijis ieviest pēctecību visās izglītības pakāpēs. Lai pēctecīgi pamatizglītības satura reformai, kurā ir atsevišķi latviešu valodas un literatūras mācību priekšmeti, varētu notikt vispārējās vidējās izglītības satura reforma, tika plānots atdalīt šos mācību priekšmetus atsevišķi arī vidējā izglītībā.

Vasara beigusies. Esi sveicināta skola!

Ilze Upīte,  09/01/07    Kalendārs rāda, ka pienācis pirmais septembris jeb tā saucamā Zinību diena, ko mācību iestādēs gan atzīmēs pirmdien, 3. septembrī. Šogad visā Latvijas Republikā no 1. līdz 12. klasei mācības uzsāks 267 500 skolēni.

To skaitā būs arī Siguldas 3. pamatskolas skolnieces māsiņas Anna un Elizabete. Viņas stāsta, ka skolas sākumu gaida ar nepacietību.

Abas skolniecītes un skolotāju Antru Upīti Neatkarīgā sastop gaišā, sapostā klases telpā – pie zaļās tāfeles piestiprināta koša saulespuķe, uz akurātās rindās novietotajiem soliem guļ dienasgrāmatas un apsveikumi. Gan Anna, gan Elizabete stāsta, ka pa vasaru labi atpūtušās – bijušas gan Grieķijā, gan arī pašmāju kempingā un sporta deju nometnē – tāpēc ir pārliecinātas, ka spēka mācībām pietiks. Elizabete mācīsies 2. klasē pie A. Upītes, un teic, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šoreiz jūtoties daudz drošāka – viss jau labi zināms. "Vislabāk man patīk matemātika, lai gan gadās arī diezgan grūti uzdevumi," saka Elizabete. Viņa, tāpat kā māsa, priecājas, ka pēc ilgāka pārtraukuma atkal satiks klasesbiedrus, un pastāsta, ka tieši skolā ieguvusi divas labākās draudzenes. "Gatavošanās skolai mums sākās aptuveni divas nedēļas pirms 1. septembra un nebija ļoti saspringta. Māsai mācību līdzekļus nebija jāpērk, to izdarīja skolotāja, man gan tas bija jādara pašai," stāsta trešklasniece Anna. Par svētku tērpiem neesot vajadzējis ilgi galvu lauzīt: pirmajā skolas dienā māsiņas izvēlēšoties klasisko krāsu salikumu – melnu ar baltu. Anna skolotājai dāvināšot rozes, savukārt Elizabete izvēlēsies kaut ko rudens ziedu klāsta dārzā.

Skolotāja A. Upīte teic, ka pirms mācību gada sākuma jūtoties dažādi – mazliet esot nogurums pēc rūpīgi veiktajiem sagatavošanās darbiem, daudz darba būšot, bet esot arī priecīgs satraukums "redzēt savus skolēnus, kuri pa vasaru droši vien izauguši". "Katru gadu ir prieks, ka viņi nāk tik smaidīgi; ziedu upes plūst uz skolu," smaidot saka skolotāja. Šis gads būtiski atšķiršoties no pagājušā, kad uz viņu lūkojās satrauktu pirmklasnieku skatieni un mazie cilvēciņi bija jāievada skolas gaitās. "Tagad jau ir ierasta taciņa – viņi zina uz kurieni nāk, zina skolotāja prasības. Šis gads būs vieglāks par iepriekšējo, bet ne mazāk darbīgs," stāsta A. Upīte. Kolēģiem jaunajā mācību gadā viņa novēlu veselību, veiksmi darbos, kā arī dzīvesprieku.

Salīdzinot ar pērno gadu, kad mācības uzsāka 279 872 skolēni, jāsecina, ka tendence skolēnu skaitam samazināties ir jūtama. Tomēr, kā informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējā izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča, 1. līdz 3. klašu grupā bērnu skaits ir palielinājies un 4. līdz 6. klašu grupā tas ir palicis gandrīz nemainīgs. Savukārt vidusskolēnu skaits ir sarucis, un tiek prognozēts, ka turpmākajos sešos gados tas samazināsies uz pusi. I. Juhņēviča to skaidro ar demogrāfisko situāciju. Bērnu skaita palielināšanās visās vecuma grupās tiek prognozēta no 2014. gada.

Jaunajā mācību gadā būs grūtāka dzīve nesekmīgajiem

Vita Dreijere,  Diena  09/03/07     Ar košu konfekšu tūtu sestdien tika sveikts katrs pirmklasnieks Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību vidusskolā. Kuldīgā skolas sākšanos svinēja īstajā Zinību dienā — 1.septembrī. Lielākoties visās Latvijas skolās jauno mācību gada sākumu atzīmēs pirmdien.

(foto: Līga Rozentāle, Diena.) Agrāk skolēni varēja izsprukt sveikā un tikt pārcelti nākamajā klasē ar trim nesekmīgām atzīmēm liecībā, taču tagad tas vairs neizdosies — atļautais nesekmīgo atzīmju skaits ir samazināts. Stingrākās pārcelšanas prasības ir viena no būtiskākajām jaunā mācību gada izmaiņām. Šā gada iezīme ir tā, ka līdzīgi kā pagājušajā gadā gandrīz viss ir vēl vairāk sarucis — ir mazāk skolu, skolēnu un skolotāju. Taču viens rādītājs ir uzlabojies — mācības skolā sāk par diviem tūkstošiem vairāk pirmklasnieku nekā pērn, un saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm skolēnu skaits pēc sešiem gadiem varētu pakāpeniski pieaugt.

Pārcelšanas prasību maiņa bija premjera Aigara Kalvīša (TP) ierosinājums — viņš Dienai atzinis, ka neesot apmierināts, ka "mēs esam pārāk mazprasīgi pret skolēniem". Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš skaidro: agrāk skolēni varēja tikt pārcelti ar trim nesekmīgām atzīmēm, taču tagad pamatskolā un vidusskolā skolēnu liecībā vairs nevarēs būt vairāk kā divi nesekmīgi vērtējumi, bet sākumskolā — ne vairāk kā viens. Vidusskolā saglabātas esošās pārcelšanas prasības.

Izglītības politikas pētniece Marija Golubeva prasību paaugstināšanu vērtē pozitīvi, jo pārcelšanai uz nākamo klasi vajadzētu nozīmēt, ka skolēns ir apguvis visu mācību programmu. Tādējādi gan gaidāms otrgadnieku skaita palielinājums. Ja tas būs krass, tas būs signāls, ka izglītības politikā ir nopietnas nepilnības, viņa saka. A.Skrastiņš domā, ka otrgadnieku skaits "varētu drusciņ palielināties, bet ne ļoti". Taču esot skaidrs, ka būs lielāks skolu "vasaras noslogojums", jo visiem skolēniem, kuriem ir kaut viena nesekmīga atzīme, būs obligāti noteikti vasaras darbi un pēcpārbaudījumu kārtošana. No nākamā mācību gada skolā jauniešus drīkstēs uzņemt arī kā eksternus — tas nozīmē, ka viņi varēs mācību vielu apgūt pašmācības ceļā un kārtot pārbaudījumus galavērtējumu iegūšanai.

IZM aplēses liecina, ka jaunajā mācību gadā būs vēl vairāk saasinājies jau tā samilzušais pedagogu trūkums. Augustā tika prognozēts, ka varētu trūkt aptuveni 400 pedagogu, taču izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) intervijā Dienai sacīja, ka, viņasprāt, pēc datu apkopošanas skolotāju trūkums izrādīsies mazāks. Jau rakstīts, ka par cēloņiem, kādēļ aizvien vairāk pedagogu pamet savu darbu un viņus neaizstāj jauni, tiek minēts zemais darba prestižs, nepietiekamais atalgojums, nesakārtotais skolotāju un skolēnu tiesību un pienākumu jautājums utt.

Jaunajā mācību gadā pedagogu alga palielināsies par 50 latiem, turklāt būs iespējams saņemt piemaksas par konsultāciju stundām un rakstu darbu labošanu (kopā ~40 latu). Šogad pirmo reizi tiks izmēģināta arī pedagogu darba kvalitātes diferenciācijas sistēma, kurā paredzēts ieviest piecas kategorijas — jaunākais skolotājs, skolotājs, vecākais skolotājs, skolotājs eksperts un valsts eksperts. Patlaban pedagoga algu nosaka viņa darba stāžs, bet, ieviešot jauno sistēmu, tas būs tikai viens no noteicošajiem rādītājiem.

Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja pienākumu izpildītāja Anitra Irbe informē, ka saturiski jaunajā mācību gadā būšot tikai formālas izmaiņas. "Skolām nekas nemainīsies," viņa saka un paskaidro, ka 1.septembrī stājas spēkā vispārējās vidējās izglītības standarti, pēc kuriem skolas mācījušās jau iepriekš. Joprojām 39 skolās turpināšoties jauno Latvijas un pasaules vēstures standartu aprobācija.

***

Jaunais skolas gads

1.klasē mācības sāks aptiveni

21 000 skolēnu (pērn — 19 000)

Kopējais skolēnu skaits šogad būs 267 500 (pērn – 279 872)

9.klasēs varētu mācīties — 30 340 skolēnu (pērn 31 824)

Prognozētais pedagogu skaits — 46 658

Skolu skaits — 953 (pērn 957)

Dibināta skola — 1 (pērn neviena)

Likvidētas skolas — 6 (pērn 7)

Reorganizētas skolas — 7 (pērn 8)

Mazākā skola — Ludzas rajona Pureņu sākumskola (pagājušajā mācību gadā bija 9 skolēni)

Lielākā skola — Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola (pagājušajā gadā bija 1554 skolēni)

Avots: IZM

Viedoklis: Mēs esam visgudrākie!

Arnis Kluinis,  NRA  09/01/07    Apsveiksim 1. septembrī cits citu ar vispārējas augstākās izglītības ieviešanu! Latvija drīz vien iekļūs visās rekordu grāmatās kā valsts, kur studentu ir vairāk nekā iedzīvotāju!

Paldies par to visu neskaitāmo izglītības reformu autoriem un izpildītājiem, kā arī Latvijas Republikas izglītības ministrei Baibai Rivžas kundzei un pārdesmit viņas priekštečiem personīgi, paldies visām partijām, valdībām un tautai, kas par tādām balsojušas jau nez cik vēlēšanās, paldies pedagogu saimei, kuras streika draudu izteikšanas reižu skaits nu jau pārsniedz Latvijā atlikušo skolotāju skaitu, un paldies jauniešiem, kuri šodien un šonakt centīsies 1. septembri svinēt, ne mirkli neaizmirstot par to, ka jau parīt viņiem vajadzētu būt spējīgiem aiziet savas mīļotās skolas virzienā.

Latvijas izglītības sistēmas neredzēto uzplaukumu lai vainago vēl viena reforma. Mēs ierosinām un prasām, lai turpmāk jebkurā Latvijas izglītības iestādē saņemtā izglītība tiktu saukta tikai un vienīgi par augstāko izglītību, jo visām šīm iestādēm sakara ar augstāko izglītību ir vienādi maz... atvainojiet, daudz. Tad kāpēc daudzas no tām tiek diskriminētas, ļaujot par augstskolām saukt tikai dažas? Tā ir nepieļaujama nolaidība cīņā par pilnīgu vientiesību. Ja Latvija pati nelikvidēs izglītības iestāžu dažādajos nosaukumos ietverto diskrimināciju, to nāksies darīt pēc Eiropas Savienības tiesu instanču iejaukšanās un Latvijas pārkāpumiem atbilstošas soda naudas samaksāšanas. Mums ir dots laiks līdz nākamajam pavasarim, kad katram pirmsskolas izglītības iestādes jeb, kā veci ļaudis vēl saka, bērnudārza absolventam jau ir jāsaņem diploms par pamataugstskolas beigšanu. Šos absolventus tad jau gaidīs pirmā un nākamās papildaugstskolas līdz beigām un pilnīgām beigām.

Apzinoties dažu cilvēku iespējamās grūtības atzīt nepieciešamību bērnudārzus turpmāk saukt par augstskolām un tieši par pamataugstskolām, atļausimies atgādināt dažus vispārzināmus faktus. Nekas neapliecina bērnudārzu... atvainojiet, pamataugstskolu, pamatīgumu labāk nekā tas, ka tur nekas nav mainījies kopš tiem laikiem, kad visa Latvija pa vienīgo vietējo TV programmu sekoja tam, kādu dziesmiņu nodziedāt un cik svītriņas uzvilkt ir iemācījušies krustmātes Lienītes bērniņi. Lai vai cik bērnudārzu audzinātāju un viņu audzināmo paaudzes kopš tā laika ir nomainījušās, tur joprojām iemāca dziesmiņas un svītriņvilkšanu, kas tagad ir kļuvusi par galveno no tā, ko vispār Latvijā var iemācīties. Jau par pirmo papildaugstskolu, ko agrāk sauca par pirmo klasi, vairs nav nekādas pārliecības, cik tur tagad skaitās divreiz divi. Visticamāk, ka neskaitās nekā, jo jebkāda (uz)skaitīšana un viedokļu uzspiešana bērniem ir pretrunā ar Latvijas Republikas izglītības pamatnostādnēm. Šo nostādņu ievērošanu nākamajās papildaugstskolās nodrošina policija, masveidā arestējot maniakus, kuri šajās skolās vai jauniešu dzīves vietās laikam taču seksuāli uzmācas jauniešiem ar tādiem nesaprotamiem vārdiem kā atzīme vai vēl kādiem murgiem. Šādi aizskartie jaunieši tikpat masveidīgi nonāk krīzes centros, kur psihoanalītiķu vadībā apzinās sev nodarīto psihotraumu nopietnību.

Beigu augstskolas turpretī ir Latvijas prieks, lepnums un labums, kuru baudīt steidz jauns un vecs. Jo īpaši tur plaukst cilvēciskās attiecības, kas nevar tikt sabojātas, jo to vispār nav. Pasniedzēji sargā studentus no vilšanās, kādu viņi varētu izraisīt ar savu lekciju lasīšanu, bet studenti pasniedzējus – ar gulēšanu vai kāršu spēlēšanu nodarbību laikā. Tāpēc augstskolās nekādas nodarbības nenotiek. Sākotnēji tas izraisīja vienu ļoti nopietnu problēmu – studenti taču nevarēja daudzu gadu garumā atcerēties, kurā brīdī un uz kuru augstkolu viņiem jāiet pēc diploma. Sociālisma laikā ieviesto piecu gadu atcerēšanās praksi Latvijas Republika izbeidza tūlīt pēc savas atjaunošanas. Tagad jau ir notikusi pāreja uz diplomu izsniegšanu pēc trijiem gadiem, bet tūlīt būšot ne vien divu gadu un gada, bet arī divu mēnešu un mēneša laikā dabūjami augstskolu diplomi, kuru saņēmēji patiešām nezinās mazāk nekā tie, kuri maksā par triju gadu studijām.

Sakarā ar faktu, ka ne visiem bērniem pietiek vietu Latvijas bērnudārzos, nākas vēlreiz apveikt mūsu valstsvīru gudrību un tālredzību, sociālisma laiku bērnudārzus slēdzot un iztirgojot lupatbodīšu ierīkošanai. Tagad taču bērna iedabūšana bērnudārzā ir Latvijas iedzīvotāju lojalitātes pārbaude. Ja kāda bērna vecākiem patiešām nav neviena rada un drauga, kas varētu parunāt ar citiem radiem un draugiem par bērna vietu bērnudārzā, un ja viņi neprot iedot kukuli.... piedodiet, pateicību, ierēdnim, tad rodas pamatots jautājums, kāpēc šādi cilvēki Latvijā vispār vēl uzturas. Ja nu mums tagad modē runāt par darbaspēka trūkumu, tad no valsts viņus neizsūtīsim, bet atstāsim ar nosacījumu, ka viņiem un viņu bērniem būs šeit jāstrādā. Turpretī Latvijai derīgie cilvēki un viņu bērni ar pamataugstskolu diplomiem dzīvos labi un vēl labāk tāpēc, ka ir stipri, vareni un ļoti, ļoti gudri.

Viedoklis: Skolotāji sagaida jauno mācību gadu ar domu — viens gads tuvāk pensijai

Udox, bijušais skolotājs,  Apollo  09/03/07    Pašlaik notiekošo izglītības sistēmā var raksturot divos vārdos — skolotāju trūkums. Tas ir viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc izglītības darbinieki runā par krīzi.

Bieži iznāk sastapt komentāros apgalvojumus, ka jaunie skolotāji nevar dabūt lielas slodzes. Patiesībā lielas slodzes jaunam skolotājam nav vēlamas, jo šādas slodzes ilgi neiztur un ātri aiziet no skolas. Bet patlaban izvēles vairs nav. Jauniem skolotājiem dod divas slodzes un domā, kā vēl ko noformēt, jo nav skolotāju, kas māca. Viens no rezultātiem ir ļoti ātra jauno skolotāju izdegšana.

Kad sāku strādāt skolā, mācīju vienu slodzi, un vēl trešajā gadā domas bija pilnas ar sapņiem par skolēnu gatavošanu olimpiādēm, konkursiem, pulciņiem. Arī jaunajiem skolotājiem šogad ir lieli plāni, bet, sastopot jaunu skolotāju, kura strādā tikai pusgadu, viņa pasmaida par tiem, kas pirmo reizi 3. septembrī ienāks klasē skolēnu priekšā, — viņai vairs sapņu nav. Ir tikai darbs divās slodzēs.

Skolotāju trūkumam ir divi iemesli — skolotājs jūtas nenovērtēts un saņem arī mazu algu. IZM strādājusi pie algu pielikuma, tikai ir viena problēma — reāls algu pielikums nav sanācis. Maija sapulcē Rīgā Rivžas kundze teica: tāds pielikums pie algām kā skolotājiem — 18% — nav nevienā citā nozarē. Jau pēc pāris dienām izrādījās, ka vispār Latvijā vidējais algu pielikums, neskaitot prēmijas, ir virs 20%. Un skolās to zina — ja ir algas pielikums, nopietnu prēmiju nebūs. Vēl viena problēma — var pasludināt, ka algas pielikums ir lielāks par inflāciju, bet būsim reālisti — skolotāju lielākā nauda aiziet pirmās nepieciešamības preču iegādei — pārtikai, komunālajiem maksājumiem, kam šogad cenas cēlušās vairāk nekā vidējā inflācija valstī. Arī ministres kundzes apgalvojumi par piemaksām pie slodzes patiesībā ir darbs, kas iekļauts slodzē, un 400 latu «uz rokas» var saņemt, ja strādā divas slodzes + liela kvalitātes piemaksa uz citu skolotāju rēķina. Par vienu slodzi — nekādā veidā. Pieliekot klāt Ministru prezidenta Kalvīša kunga teikto, ka skolotāju algu paaugstināšana varētu palielināt inflāciju, un interesanto tekstu par to, ka investēt nākotnē traucē tekošie maksājumi, piemēram, izglītība, skolotāji skaidri šogad sajuta valdības attieksmi. Šā brīža prognozes — gada laikā trūkstošo skolotāju skaits var iespaidīgi palielināties. Ņemsim vērā jau aizgājušo gadu, kad skolotāji otrajā mācību pusgadā skolu pameta masveidā. Un nepazīstu nevienu, kurš būtu atnācis atpakaļ.

Pie skolotāju nenovērtēšanas droši var pieskaitīt arī jaunos vidusskolas standartus un nākotnes kvalifikācijas vērtēšanu. Lai arī skolotāji lielākoties atzina jauno standartu nelietderību, vienīgais, kas ir panākts, — ieviešana atlikta uz vienu gadu. Uz jautājumu, vai piedalīsies brīvprātīgajā kvalifikācijas vērtēšanā, kas šogad paredzēta 2000 skolotājiem, parasti saņemtā atbilde pauž izjūtas: «Kurām skolām liks, tās piedalīsies. Vērtēšanas mērķis ir skaidrs — sašķelt skolotājus, lai vismaz daļa neprotestētu.»

Realitātē Latvijas izglītības sistēmu uztur jau pieredzējušu skolotāju spēja strādāt lielu slodzi. Viņu domas par nākamo mācību gadu un nākotni ir vienkāršas: «Vēlos aizvilkt līdz pensijai.» Ilūziju vairs nav. Skolotāji pašvērtējumos, kurus IZM solīja ņemt vērā, bet realitātē pilnīgi ignorē, jautājumā par to, ko vēlētos citādi, raksta: mazāku birokrātiju, mazāk papīru, lai vairāk ļautu strādāt, nevis prasītu atskaitīties. Skolotāji uzsver, ka pārbaudošās iestādes interesē nevis mācību kvalitāte, bet gan aizpildīto dokumentu precizitāte. Ne jau par olimpiādēm vai mācību darbu uztraucas skolas, kad nāk akreditācija. Direktori un skolotāji uztraucas par dokumentiem — vai ir precīzi aizpildīti žurnāli, vai ir pašvērtējums, klases vērtējums, aptaujas skolā, klasē, vecāku aptaujas, kā atspoguļota skolotāja darbība dažādos dokumentos, cik biezs ir skolotāja portfolio.

Skolotāju nākotnes skatījumu precīzi raksturo Jelgavas konferencē vienā darba grupā dzirdētā frāze: «Ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi, un mēs redzam veikto reformu sekas. Uz esošā piemēra varam iedomāties, kādas sekas būs jaunajām reformām pēc pieciem gadiem.»

Kultūrā...

Izstādes

Arno Jundze,  NRA  08/28/07

- MAĢISKAIS REĀLISMS. Klasiskās mākslas galerijā Antonija pagājušajā nedēļā atklāta mākslinieku Jura Soikana un Nikolaja Soikana darbu izstāde.

- BALTĀS NAKTS ATSKAŅAS. Lai gan Baltās nakts pasākumi beidzās jau pagājušās svētdienas pusdienlaikā, atskaņas no šīs akcijas iespējams vērot arī šonedēļ. Interaktīvās mākslas objekti Performējošo attēlu ģimene apskatāmi galerijā Centrs Rīdzenes ielā līdz 30. augustam 24 stundas diennaktī. Naivās mākslas izstāde Cilvēki un zvēri pilsētā Andrejsalā, Latvijas Naivās mākslas muzejā, būs pieejama līdz 17. septembrim, bet Atvērtā rokdarbu darbnīca un izstāde Mobilie rokdarbi Andrejsalas galerijā Biezpiens būs apskatāma arī šo ceturtdien un piektdien.

- METAFORA UN MĪTS. Šīs nedēļas lielie mākslas dzīves notikumi saistāmi ar piektdienu, kad Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks divu nozīmīgu ar Polijas vārdu saistītu izstāžu atklāšana. LNMM Baltā zāle piedāvās izstādi Metafora un mīts. Literārie un vēsturiskie sižeti Polijas mākslā 19. un 20. gadsimta mijā. Šī ekspozīcija sniegs vēl nebijušu iespēju iepazīties ar Jana Mateiko, Juzefa Mehofera, Vojcieha Veisa, Ferdinanda Ruščica, Feliksa Pauša, Jaceka Malčevska, Konstatīna Kžižanovska, Olgas Bohnaņskas, Vladislava Tetmaijera, Staņislava Vispaņska un citu nozīmīgāko šā perioda mākslinieku figurālām kompozīcijām, ainavām ar vēsturiskiem un alegoriskiem sižetiem, kas bija īpaši populāri poļu mākslā un uzskatāmi par tās savdabīgu iezīmi attiecīgajā periodā. Izstādei atlasīti 92 darbi no desmit Polijas mākslas muzejiem, kā arī no privātajām kolekcijām. Izstādes kodolu veido darbi, kas veltīti Polijas valsts vēsturei, īpaši tās dramatiskajiem notikumiem 18. gadsimtā. Te varētu minēt Jana Mateiko, Jaceka Malčevska, Staņislava Voļska, Antona Pjotrkovska u.c. autoru kompozīcijas, kuras stāsta par poļu tautas likteni un tās cīņu par neatkarības atgūšanu vairāku gadsimtu garumā.

- SAINDĒTAIS AVOTS. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) durvis vērs arī otra liela poļu mākslas izstāde Saindētais avots. Polijas mūsdienu māksla postromantisma ainavā. Tā iepazīstinās ar romantiskās tradīcijas ietekmi uz poļu priekšstatiem un izpratni gan par tautas mitoloģiju, gan identitātes pamatiem. izstādes nosaukums ir Jaceka Malčevska gleznu cikla Saindētā aka parafrāze. Pirms vairāk nekā 100 gadiem Jaceks Malčevskis kopā ar Janu Mateiko, Staņislavu Vispjaņski un Arturu Grotgeru poļu ikonogrāfijā pievērsās motīviem, kuri bija saistīti ar romantiskās dzejas garu. Jaceka Malčevska skatījumā Saindētajai akai ir divējāda un ambivalenta daba. Gleznu ciklā ietvertās pazemojošās intonācijas vedina uz pārdomām par dzīvā ūdens mīta saturu un dziļāko jēgu. Izstāde Saindētais avots kalpo ne vien romantisko ideju padziļinātai analīzei un poļu svētumu mazināšanai, bet arī kritiskā dialoga iedibināšanai.

Kam tiks nauda kultūrā?

Arno Jundze,  NRA  08/28/07

- Pagājušajā nedēļā budžeta grozījumos pārdalītie līdzekļi kultūrā paredzēti divām prioritātēm – kultūras iestāžu infrastruktūras uzlabošanai un ugunsdrošības pasākumu nodrošināšanai kultūras iestādēs. Tāpat paredzēti līdzekļi nozīmīgu kultūras pasākumu atbalstam. Īstenojot valdības noteikto taupības plānu, Kultūras ministrija budžeta grozījumos ir veikusi izdevumu tehnisko pārdali, nepieprasot papildu līdzekļus KM budžetam.

- Mūzikas nozarē līdzekļi piešķirti: instrumentu iegādei Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim – Ls 100 000; instrumentu iegādei un remontam valsts kamerorķestrim Sinfonietta Rīga – Ls 54 000; Latvijas Nacionālajai operai: lielās zāles skaņu pults iegādei – Ls 99 705, viesizrādēm Maskavā – Ls 38 351, IT programmatūras biļešu un telpu noslogojuma administrēšanas nodrošināšanai – Ls 20 000; Valsts akadēmiskajam korim Latvija ugunsdrošības pasākumiem, veselības apdrošināšanai un nošu iegādei – Ls 17 872; koncertorganizācijai Latvijas koncerti Berlīnes filharmoniķu koncerta nodrošināšanai, kas paredzēts 2008. gada pavasarī Latvijas – Vācijas kultūras dienu ietvaros, – Ls 100 000.

- Teātra nozarē līdzekļi piešķirti: Latvijas Leļļu teātra lielās zāles skaņas sistēmas modernizācijai – Ls 104 728, ugunsdrošības pasākumiem – Ls 10 365; Valmieras Drāmas teātrim gaismas bloka nomaiņai – Ls 25 000; Daugavpils teātrim skatuves tehniskās bāzes uzlabošanai, telpu remontam un ugunsdrošības pasākumiem – Ls 60 000; Latvijas Nacionālajam teātrim flīģeļa iegādei – Ls 35 000; M. Čehova Rīgas Krievu teātrim viesizrāžu nodrošināšanai – Ls 67 600; Dailes teātrim – Ls 30 000, Jaunajam Rīgas teātrim klavieru iegādei – Ls 35 000.

- Bibliotēku nozarē līdzekļi piešķirti: Latvijas Nacionālajai bibliotēkai grāmatu iegādei – Ls 105 454, bibliotēku krājuma digitalizācijai un konferencei Digitālās bibliotēkas zinībām – Ls 230 000.

- Muzeju nozarē līdzekļi piešķirti: Okupācijas muzejam darbības nodrošināšanai – Ls 36 000; Tautas frontes muzejam – muzeja darbības un krājumu tehniskai pilnveidei – Ls 5000; Rundāles pils muzejam klavieru un krēslu iegādei – Ls 60 000; Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam ēku reģistrācijai – Ls 20 000; A. Upīša memoriālajam muzejam ugunsdrošības pasākumiem – Ls 2500; Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam ugunsdrošības pasākumiem – Ls 40 000.

- Arhīvu nozarē līdzekļi piešķirti: Arhīva ēkām Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Cēsīs vētras nodarīto zaudējumu segšanai – Ls 9912; Latvijas Valsts arhīvam elektrības padeves atjaunošanai – Ls 6860; Latvijas Televīzijai starptautiskās konferences Arhīvu veidošana nākotnē organizēšanai – Ls 40 000.

- Kino nozarē līdzekļi piešķirti: 20. starptautiskā kino foruma Arsenāls 2008 nodrošināšanai – Ls 60 000; kinofestivālam Baltijas pērle – Ls 30 000.

- Radošo industriju atbalstam piešķirti Ls 100 000 mācību programmas par radošajām industrijām izstrādei.

- Kultūrizglītības iestāžu atbalstam līdzekļi piešķirti: J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai studiju akreditācijas izdevumiem – Ls 6600, ugunsdrošības pasākumiem – Ls 55 000; E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai apkures sistēmas renovācijai – Ls 36 000; E. Dārziņa mūzikas vidusskolai individuālā siltummezgla ierīkošanai – Ls 9980, vētras seku likvidēšanai – Ls 993 un ugunsdrošības pasākumiem – Ls 17 560; Rīgas Horeogrāfijas vidusskolai vētras seku likvidēšanai – Ls 997 un ugunsdrošības pasākumiem – Ls 4951; Rēzeknes mākslas vidusskolai ugunsgrēka seku likvidēšanai – Ls 5498; Latvijas Mākslas akadēmijai ugunsdrošības pasākumiem – Ls 53 000; Latvijas Kultūras akadēmijai ugunsdrošības pasākumiem – Ls 15 000, atalgojumam docētājiem – Ls 22 000; Latvijas Kultūras koledžai ugunsdrošības pasākumiem – Ls 75 149; A. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolai ugunsdrošības pasākumiem – 15 000; Jelgavas mūzikas vidusskolai ugunsdrošības pasākumiem – Ls 5000; Liepājas mākslas vidusskolai ugunsdrošības pasākumiem – Ls 6008; Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai ugunsdrošības pasākumiem – Ls 15 000; Rīgas Doma kora skolai ugunsdrošības pasākumiem – Ls 26 000.

- Atsevišķu iniciatīvu atbalstam līdzekļi piešķirti: Cēsu kultūras centra ēkas renovācijas būvprojekta izstrādei – Ls 150 000; Žaņa Lipkes pieminekļa izbūvei – Ls 50 000 (no kuriem 30 000 ir valdības piešķirtā papildu dotācija); skulptūru grupas memoriāla īstenošanai Francim Trasunam – Ls 48 506; Itas Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijai – Ls 5000; 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai – Ls 5000; Liepājas kultūras un informācijas centram K@2 par izcilību – Ls 20 000; Rīgas valsts 1. ģimnāzijas jauniešu korim Kamēr… programmas Pasaules Saules dziesmas īstenošanai – Ls 70 000.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  08/29/07

- BALTĀS NAKTS ATSKAŅAS. Apmēram 30 000 skatītāju, pamatā vecumā līdz 35 gadiem – tādi ir naktī no 25. uz 26. augustu Rīgā notikušā mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts 2007 apmeklētības rezultāti. Šī akcija piedāvāja 28 pasākumus, kas norisinājās Andrejsalā, Vecrīgā, Latgales priekšpilsētā un pilsētas centrā, tuneļos un tramvajos, uz AB dambja un Mīlestības salas Bolderājā. Tajos ikviens interesents nepiespiestā gaisotnē un draudzīgā vidē vienas nakts garumā varēja iepazīties ar aktuālāko laikmetīgajā mākslā un kultūrā. Baltā nakts 2007 piedāvāja gan pašmāju, gan starptautisku mākslinieku sniegumu foto, kino, performanču, jauno mediju un mūzikas izpausmēs dažādākajos veidos un diapazonos. Rīgas Balto nakti apmeklēja Parīzes un Briseles Baltās nakts organizatori. Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle izsaka pārliecību, "ka nākamā gada Baltā nakts vērsīsies plašumā gan ar mūsu mākslinieku idejām, gan ar starptautiskiem projektiem, gan norises vietām visā Rīgas teritorijā". Piebilstams, ka iespaidīgais apmeklētāju skaits šajā forumā tika fiksēts par spīti tam, ka laiks naktī no pagājušās sestdienas uz svētdienu nebija no labvēlīgākajiem masu pasākumu rīkošanai.

- GLEZNOPERA ORFEJS. Producentu kompānija Hotel Pro Forma (Dānija) un Latvijas Radio koris strādā pie opergleznas Operācija: Orfejs izrādēm, kas 8. un 9. septembrī notiks Latvijas Nacionālajā operā. Gleznopera Operācija: Orfejs pirmizrādi Dānijā piedzīvoja 1993. gadā, tā tikusi rādīta vairāk nekā 70 reizes 20 dažādās valstīs. Dāņu dzejnieks Ibs Mihaels libreta pamatā izmantojis mītu par Orfeja ceļojumu ēnu valstībā, lai atgrieztu dzīvē mīļoto Eiridīki. Darbā izmantota Džona Keidža un Bo Holtena mūzika. Izrādes atjaunojums top sadarbībā ar Latvijas Radio kori un Latvijas Nacionālo operu. Pēc pirmizrādēm Rīgā izrādi redzēs Francijā, Portugālē un Dānijā. Iestudējuma radošo komandu veido režisore Kristena Dēlholma, komponists Bo Holtens, scenogrāfe Māja Ravna, diriģents Kaspars Putniņš, soliste Baiba Berķe, iestudējumā piedalās Latvijas Radio kora grupa.

- INGAS ĀBELES ROMĀNS DĀNIJĀ. Ingas Ābeles romāns Uguns nemodina izdots Dānijas apgādā Husets Forlag. Darbu dāņu valodā tulkojis Karstens Lomholts. Grāmatas publicēšanu atbalstījis Latvijas Literatūras centrs sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fonda kultūras programmā Latvijas literatūra pasaulē organizēto konkursu Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai. Ingas Ābeles romānu pozitīvi novērtējusi dāņu kritiķe Zenija Jonsena: "Uguns nemodina ir romāns ar garšu. To baudīs un nebeidzami pārdomās lasītājs, kas mīl vārdus un iztēles bagātu maģisko reālismu. Romānu ir grūti izstāstīt. Tas kļūst personisks un iemitinās dziļi un uz palikšanu." Piebilstams, ka šā gada sākumā Uguns nemodina tika izdots arī lietuviešu valodā. Ingas Ābeles darbi tulkoti arī franču, angļu, vācu, itāliešu un krievu valodā.

- DZEJAS KONKURSS. Dzejniece Ērika Bērziņa ar savu pirmo dzejoļu krājumu Ziemeļu lapsa piedalījās starptautiskajā konkursā Bridges of Struga, kurā galveno balvu ieguva jaunā beļģu dzejniece Mania Rime (Manua Rime). Visu konkursa dalībnieku, tostarp arī Ērikas Bērziņas, dzejoļi oriģinālvalodā, maķedoniešu un kādā no pasaules lielākajām valodām tiks publicēti antoloģijā Bridges. Dzejoļu izlase nāks klajā šā gada oktobrī un būs lasāma arī internetā: www.svp.org.mk. Balvu Bridges of Struga 2003. gadā dibinājusi Maķedonijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar UNESCO. Šī balva par pirmo dzejoļu krājumu tiek piešķirta jaunajiem dzejniekiem no visas pasaules. Ērikas Bērziņas dzejoļu tulkojumus svešvalodās atbalstījis Latvijas Literatūras centrs.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  08/31/07

- BALSO PAR ZUDUŠI SNIEGĀ! Vladimira Ļeščova animācijas īsfilma Zuduši sniegā piedalās online filmu festivālā Third Annual Haydenfilms Online Film Festival, kas notiks līdz 30. oktobrim.

http://www.haydenfilms.com iespējams noskatīties visas festivāla filmas un balsot par desmit labākajām, tostarp Zuduši sniegā. Haydenfilms.com ir pasaules prominetākais interneta (online) filmu festivāls, kas piedāvā visjaunākās un labākās neatkarīgā kino filmas – gan animācijā, gan dokumentālajā un aktierkino. Festivāla nominācijām tiks atlasītas četras filmas, par kurām būs nobalsojuši visvairāk skatītāju. Apbalvošanas ceremonijā 2008. gada janvārī Ņujorkā žūrija izvēlēsies labāko filmu, kas saņems balvu 10 000 ASV dolāru.

- KONTAKTIMPROVIZĀCIJAS MEISTARKLASE. Laboratory of Stage Arts informē, ka līdz 1. septembrim iespējams pieteikties kontaktimprovizācijas meistarklasei, ko vadīs Inese Pavlova. Viņa kopš 1999. gada studējusi mūsdienu deju un improvizāciju Berlīnē, Bāzelē un Rīgā, ir intermediālu projektu (deja un horeogrāfija) dalībniece un teātra zinātnes studente Berlīnes Brīvajā universitātē kopš 2006. gada.

- CV un motivācijas apraksts jāsūta uz inese@ideja.lv.

- DARBOJAS MOBILAIS MUZEJS. Andrejsalā, korpusu cehos un projektu telpā Ēdnīca līdz 20. septembrim atvērts starptautiskais mākslas projekts Mobilais muzejs, kura programmu veido latviešu un ārvalstu mākslinieku darbu izstāde, kā arī Andrejsalas mākslinieku apvienību organizētie pasākumi. Izstāde ir mēģinājums apzināt, kā muzejs bez sienām vai plašākai publikai pieejams kādas sistemātiskas mākslas darbu atlases rezultāts ietekmē mākslas procesu un veido mūsdienu mākslas vēsturi. Izstādes tēma patlaban ir īpaši aktuāla, jo tiek intensīvi strādāts pie jaunā laikmetīgās mākslas muzeja un tā kolekcijas izveidošanas. Arī izstādes norises vieta Andrejsala kalpo kā norāde uz plānoto muzeju.

- POZITĪVS PASĀKUMS. Līdz 2. septembrim kultūras un informācijas centrā K@2 Liepājas Karostā notiks improvizācijas teātra radošā darbnīca bez nosaukuma, kuras dalībnieki ir improvizācijas studijas BaPu audzēkņi no Rīgas, sportisku aktivitāšu piekritēji Radziola no Preiļiem un vietējie entuziasti. Radošās darbnīcas noslēguma pasākumā Pozitiv+ 1. septembrī pulksten 18 būs skatāma performance – pārsteigums, kā arī grupu n<ē>t yet un Kuchenbeat koncerts.

- TURPINĀS AXX Latvija 2006/07. Patlaban notiek darbs pie konkursa festivāla AXX Latvija 2006/07 otrās kārtas filmām. Cīņu par iespēju filmēt 80 minūšu filmu turpina četri pretendenti – Lapa un Lode veidotāji, kuru jaunā 20 minūšu spēlfilma būs stāsts par studentu ikdienu un pasaules skatījumu, filmas 1,2,3, es eju meklēt radošā grupa, kas turpina aizsākto stāstu par Ellas un Vilka satikšanos, bet mēmā kino stilistikā veidotās filmas Brāļi Skrivaneki autori otrās kārtas filmu iecerējuši kā savdabīgu ceļa stāstu ar misticisma un turpat vai šausmu filmas elementiem. Filmas Ledusskapis radošā grupa izlēmusi dalību konkursā neturpināt, tādēļ viņu vietā darbu turpinās pēc skatītāju balsojuma piektajā vietā ierindotās filmas Drudzis radošā grupa. Plānots, ka jau rudenī filmas tiks demonstrētas kinoteātros gan Rīgā, gan arī citur Latvijā. Pēc tam notiks balsošana, kurā skatītāji no četrām 20 minūšu spēlfilmām noteiks vienu uzvarētāju, kas saņems finansējumu 80 minūšu filmas veidošanai. Filmu konkurss festivāls AXX Latvija 2006/07 sākās pagājušā gada rudenī ar ideju konkursu – tajā no turpat 40 idejām tika atlasītas astoņas veiksmīgākās, kas pārtapa 10 minūšu spēlfilmās.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  09/01/07

Ingrīda Karstā. Kaupēna līgava. Jumava, 2007.

Burlaks Ansis Kaupēns ir teju vai vienīgais – stāstu un teiksmu par viņu savīts tik daudz, ka tā vien šķiet – šā laupītāja dēļ drebējusi visa Latvija. Vai tā ir, par to lasiet šajā grāmatā, kuras ceturtais vāks pauž dzelžainu pārliecību: "labāk viltot monētu nekā patiesību".

Monika Zīle. Zupa ar circeņiem. Jumava, 2007

Ir pamatotas aizdomas, ka šīs grāmatas piedzimšanu inspirējuši kungi no Rīgas Latviešu biedrības Omulību klubiņa ar Jāni Ķuzuli un Ēriku Hānbergu priekšgalā. Ja tā, tad aprakstītie notikumi ir vistīrākā dzīves patiesība, bet garšīgais stāstījums – tas, protams, ar veselīgu humora izjūtu apveltītās Monikas Zīles pārziņā.

Jānis Ūdris. Zigfrīda Meierovica trīs Annas. Jumava, 2007

Ja nu kāds no Latvijas politiķiem ir pelnījis grāmatu, tad tas ir Zigfrīds Meierovics, kura nopelni Latvijas labā, iespējams, ir daudz lielāki un pamatīgāki par vadonības kultā ieslīgušā Kārļa Ulmaņa nespēju kontrolēt situāciju valstī. Izcils diplomāts, spožs stratēģis, kura dzīve pāragri aprāvās 1925. gada 22. augustā muļķīgā autoavārijā, auto priekšējiem riteņiem iegrimstot svaigi uzbērtā un nenoblietētā ceļa segumā.

Jehūda Bergs. Kabalas spēks. Tulkojis Normunds Pukjans, Zvaigzne, 2007

Ar kabalas – senas un apslēptas gudrības – mācību, kura pastāvējusi vēl pirms mūsdienu reliģiju dzimšanas, Rietumu pasaulē ir aizrāvušies daudzi intelektuāļi un popkultūras ikonas, Madonnu ieskaitot. Jehūda Bergs piedāvā šo grāmatu, brīdinot – "neticiet nevienam vārdam, ko izlasīsiet. Ticība neko nedos."

Nikolass Evanss. Ūdenšķirtne. Tulkojusi Sabīne Ozola. Tapals, 2007

Kādā augstkalnes nogāzē tiek atrasts ledājā iesalis meitenes līķis. Identificēt to nav nekādu grūtību. Tā ir Abija Kūpere, jauna dāma, kuru policija meklē par slepkavību un līdzdalību ekoterorisma aktos. Pasaulslavenā Zirgu vārdotāja Nikolasa Evansa romāna tulkojums ir laba dāvana visiem viņa talanta cienītājiem Latvijā.

Liza Skotolīni. Aptraipītā blondīne. Tulkojusi Ieva Kupruka. Kontinents, 2007

Pievilcīgā Keita Fenta ir jaunākā federālā tiesnese visā Pensilvānijā, un, ja jau runa ir par kriminālintrigu, tad skaidrs, ka blondajai dāmītei nepatikšanas garantētas. Jau pirmajā viņas vadītajā tiesas prāvā, izdzirdējis attaisnojušu spriedumu, prasītājs nogalina apsūdzēto, un tas ir tikai sākums.

Veselības aprūpē...

Intervija ar Vinetu Veldri: Par reformām un prasmi strādāt ar cilvēkiem

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"   08/30/07    Veselības aprūpe ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem Latvijas iedzīvotāji un varas pārstāvji diskutē visus sešpadsmit Latvijas atjaunotās neatkarības gadus. Nedēļa aicināja uz sarunu veselības ministru Vinetu Veldri, lai pārrunātu nelielu daļu no tām problēmām, kas skar veselības aprūpes jomu.

Iepriekšējais veselības ministrs sāka veselības aprūpes reformu, apvienojot slimnīcas. Šis process joprojām turpinās, un šķiet, ka neskaidrību nav kļuvis mazāk, bet nedrošības par savu nākotni daudziem medicīnas darbiniekiem ir vairāk nekā pirms pāris gadiem.

- Pašlaik notiek Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas statusa maiņa — no valsts akciju sabiedrības tā pārtop sabiedrībā ar ierobežotu atbildību. Kāpēc tas vajadzīgs, un ko tas mainīs?

- Tam ir trīs būtiski iemesli. Pirmais — tā bija pēdējā slimnīca valstī, kas bija valsts akciju sabiedrība, un akciju sabiedrībā algas no slimnīcas budžeta maksā gan valdei, gan padomei, ir arī vēl citi apmaksājami amati. SIA valstij maskā lētāk. Otrs — jautājums ir par dokumentu apriti, kas akciju sabiedrībā ir ilgāks un neefektīvāks. Trešais — SIA visu kapitāldaļu turētāja būs Veselības ministrija. Gribu arī pateikt, ka ir kāda lieta, kas būs jāmaina visās jau esošajās slimnīcās, kas ir SIA, un arī Stradiņos. Saskaņā ar Komerclikumu par iepirkumiem, kas nepārsniedz 1/24 daļu no kopējā kapitāla, lēmumus slimnīcas pieņem pašas, tātad var veikt lielus iepirkumus, celt virtuves un tamlīdzīgi, ne ar vienu neko nesaskaņojot. Stradiņiem kopējais kapitāla fonds ir aptuveni 40 miljoni, tātad, nesaskaņojot ar ministriju, slimnīca var veikt iepirkumus par milzīgām summām. Es gribu ieviest tādu demokrātiju, ka turpmāk vairs tā nevarēs. Ir jāveic grozījumi likumā.

Sacījāt, ka SIA valstij izmaksā lētāk, jo samazinās administrējošo skaits. Stradiņos administratīvais aparāts tiek strauji paplašināts, un no jauna darbā pieņemtajiem algas ir divas un pat trīs reizes lielākas nekā iepriekšējiem darbiniekiem, kas veica tādu pašu darbu. Tiek izveidotas arī jaunas darba vietas — piemēram, slimnīcā tagad strādā daudz juristu.

Algas un pieņemamo cilvēku daudzumu nosaka slimnīcas valde pati, ministrija to nedara. Bet jāteic, ka mana nostādne bija — ir vajadzīgi jauni cilvēki. Darbā ir pieņemti vairāki juristi un vēl citi cilvēki, jo tiks būvēta faktiski jauna Stradiņu slimnīca, līdz ar to pieaug darbu apjoms, un daži cilvēki to nevar izdarīt. Paralēli notiek arī kārtējie remonti, ar kuriem arī viens vai divi cilvēki nevar tikt galā. Tad, kad jaunā slimnīca tiks uzbūvēta, daudzi no tagad pieņemtajiem cilvēkiem vairs nebūs vajadzīgi. Tas ir tāpat kā ar celtniekiem — kad māja uzbūvēta, viņi taču nepaliek tajā dzīvot. Ir gan kaut kas cits, ko esmu sacījis slimnīcas valdes priekšsēdētājam — jāpārskata slodžu skaits slimnīcā, jo medicīnā ienāk jaunas tehnoloģijas. Es piedāvātu cilvēkiem izvēlēties, vai viņi strādā pieci katrs par vienu algu vai trīs par piecu cilvēku algu.

Ir smago slimnieku nodaļas, kurās naktī nevar strādāt tikai viena medicīnas māsa. Ja trim cilvēkiem kļūst slikti, tad gandrīz vai jāmet kauliņi, kuram pirmajam palīdzēt.

- Nevajag mest kauliņus, vajag sākt palīdzēt!

- Arī jums droši vien nav noslēpums, ka no brīvajām slodzēm kādu daļu parasti piemaksā tiem, kas dara darbu trūkstošo cilvēku vietā. Samazinot slodžu skaitu, tādas iespējas vairs nebūs, un darba darītāju bez maksas arī neatrast.

- Kā vienā darba laikā var būt vairākās vietās un darīt vairākus darbus?

- Medicīnas māsas bieži dara arī sanitāra un māsu palīga darbu — mazgā, tīra un ieceļ slimniekus gultās, kas viņām nebūtu jādara.

Vai jūs varat vienā dienā nodzīvot trīs dienas? Jautājums nav par piemaksām, bet par racionālu pieeju. Cik virsstundu reāli var nostrādāt, un cik tās apmaksā? Var nostrādāt virsstundās procentus trīsdesmit, varbūt reizēm piecdesmit, bet ne jau simts procentu virsstundu! Tas vienkārši nav izdarāms. Ja kritiski pavērtējam, ko mēs darām darba laikā, tad jājautā, vai tiešām paliek tik daudz brīva laika papildu darbiem. Ir jābūt reālam slodzes aprēķinam. Varbūt tiešām divi vai trīs cilvēki var strādāt piecu vietā par piecām algām, bet bez milzīga virsstundu skaita. Jautājums ir arī — kas nosaka slodzes? Valde, nodaļas vadītājs? Pēc kādiem principiem tas notiek? Esmu redzējis, ka cilvēki bezdarbībā vienkārši stāv, un tāpat esmu redzējis, ka viņi skrien, lai visu pagūtu. Saprotiet, tas ir slimnīcas darba organizācijas un plānošanas jautājums, kas attiecas uz administrāciju — valdi un personāldaļu. Ja runājam par Stradiņiem, tad esmu pieprasījis, lai vienreiz beigtos tas haoss, kāds ir ambulatorajā nodaļā. Ir jārīko konkurss un jāmeklē jauns vadītājs. Ilgāk tā vairs nevar turpināties. Savukārt kā labu piemēru varu minēt Stradiņu uzņemšanas nodaļu, kurā darbs patiešām ir kvalitatīvi un profesionāli organizēts.

Ir standarti, kas nosaka, cik pacientu var aprūpēt viena medicīnas māsa terapeitiskajā, ķirurģiskajā, onkoloģiskajā un citās nodaļās. Vai Latvijā tiek strādāts pēc šiem, piemēram, Eiropā pieņemtajiem standartiem? Vēl pirms gada mūsu medicīnas māsas aprūpēja daudz vairāk pacientu nekā attīstītajās Eiropas valstīs.

Pie mums viņi tiek ievēroti citādāk — ķirurgam rēķina algu pēc desmit gultas vietām, lai gan tā būtu jādara, aprēķinot algu medicīnas māsai. Var teikt, ka pie mums šie standarti tiek noteikti pēc kaut kāda vidējā aritmētiskā. Kaut gan, ja runājam par standartiem, tad gribu pavaicāt, kādam standartam atbilst tas, ka slimnieku pieņemšana notiek no vienpadsmitiem līdz vieniem? Kas tiek darīts pārējās stundās? Protams, ir jābūt darba laika rezervei, lai nav pārslodzes. Piekrītu, ka ir profili, kuros aprūpējamo skaits jāpārskata, bet vēlreiz atkārtoju, ka tas ir slimnīcu administrācijas ziņā.

- Viens cilvēks nevar reizē darīt vairākus darbus un nevar atrasties vairākās vietās, bet vai tādā gadījumā šis princips nav attiecināms uz visiem? Medicīnas māsa nedrīkst strādāt vairāk par pusotru slodzi — vai to drīkst darīt centru un klīniku vadītāji, kuri gan vada klīniku, gan strādā par ārstiem, gan apmāca studentus, gan lasa lekcijas? Vai profesoriem diennaktī ir vairāk stundu nekā citiem?

– Ja tā kaut kur notiek, tad slodžu skaits ir jāpārskata, jo, protams, viens cilvēks nevar reizē darīt septiņus darbus.

- Cik naudas plānots ieguldīt Stradiņu rekonstrukcijā? Cik naudas nāks no valsts budžeta, Eiropas Savienības un cik no privātās publiskās partnerības?

- Tas vēl nav reglamentēts. Pagājušajā gadā notika arhitektūras plenērs, kurā uzvarēja somi. Somi, austrieši un vācieši pašlaik ir konsultanti. Situāciju sarežģī tas, ka pēc slimnīcas kolektīva vēlmes būvniecība ir paredzēta slimnīcas teritorijā, un, manuprāt, tas nav racionāli — trīs gadus strādāt būvlaukumā un vienlaikus veikt ārstniecības procesu. Tas dzīvi ļoti sarežģīs gan medicīnas darbiniekiem, gan pacientiem. Savus iebildumus jau vairākas reizes esmu izteicis Stradiņu vadībai — ka stratēģiski pareizi būtu izvēlēties "zaļu pļavu".

- Vai cita vietas izvēle vēl ir iespējama?

- Šajā procesā ir palicis vēl pēdējais posms. Esmu nolēmis, ka mēģināšu sarunāt tikšanos ar Rīgas mēru Birka kungu. Gribu apskatīt Rīgas attīstības stratēģisko plānu. Gribu papētīt transporta plūsmu trijās vietās: pie Stradiņiem un ap Stradiņiem, brīvās zemes Arēnas Rīga rajonā un pie Gaiļezera. Stradiņi atrodas vietā, kur ir šauras vienvirziena ielas, un cilvēku un transporta plūsmas šajā rajonā tikai palielināsies, un ir jautājums, kā varēs piekļūt slimnīcai pēc dažiem gadiem. Par pilsētas centru un Arēnas Rīga rajonu jāteic, ka agri vai vēlu mums būs jārisina jautājums par Rīgas pilsētas 1. slimnīcu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu un Dzemdību namu. Abas pēdējās ir monoprofila slimnīcas, bet tās ir jāliek kopā, jo tā varētu būt lētāk. Savukārt par Gaiļezeru stāsts ir tāds, ka pirms septiņiem, astoņiem gadiem privatizācijai tika atdota zeme, uz kuras atrodas Onkoloģijas centrs. Protams, jāvaicā, kā un kāpēc tas notika. Ja privātās zemes jautājumā nekas netiks mainīts, tad var pienākt brīdis, kad zemes īpašnieks aizliedz kaut ko darīt, bet mēs gribam Gaiļezerā būvēt jauno uzņemšanas nodaļu, kurā varētu būt arī medicīniskā ekspertīze, ir vēl arī citi plāni. Zemes īpašnieks var arī uzlikt nomas maksu par zemi piecus procentus no kadastra vērtības, un tad mums būs lielas problēmas. Atgriežoties pie jautājuma par Stradiņiem, mums jāsaskaita plusi un mīnusi un jāizlemj, vai būvēt turpat, jo tās ir tradīcijas, kolektīvs un pieradums, vai arī būvēt uz pašas Rīgas robežas. Lielākā daļa naudas būvniecībai nāks no Eiropas struktūrfondiem, 10–12% būs no valsts investīcijām, bet par privātā partnera piesaisti vēl nav domāts. Privātā partnerība būtu ļoti laba, it sevišķi, ja domājam par jaunajām tehnoloģijām un to ieviešanu. Valmierā, Liepājā un Daugavpilī privātie partneri ir ielikuši iekārtas, īrē telpas, un sadarbība ir laba. Par Stradiņiem arī jāteic, ka slimnīcai jāpievieno zobu ķirurģija, Vaivari un 2. slimnīca, kā to paredz Masterplāns.

- Ja Stradiņu reorganizācijā un celtniecībā piedalītos privātie partneri, vai viens no risinājumiem, kā investoriem atgūt savu naudu, varētu būt slimnīcas nodošana viņu pārvaldījumā uz zināmu laiku, lai peļņa no tās darbības segtu to izdevumus un ļautu arī nopelnīt?

- Patlaban tas nav plānots, un attiecībā uz to visu ir valsts reglamentējums. Perspektīvā es pieļauju, ka kāda no Rīgas, Rīgas rajona vai Latvijas rajonu lielajām slimnīcām varētu būt ar privāto partnerību. Vācijā un Francijā tā notiek, bet pie mums vēl ne, mums zināmā mērā ir sajaukums no zviedru un franču modeļiem. Katrai valsts funkcijai mēs radām aģentūru, princips: vairāk darbinieku un mazākas algas, nevis otrādi.

- Vai nākotnē ir iespējama Stradiņu privatizācija? Pagājušā gada decembrī Ministru kabinets atteica privatizācijas pieteikumu, un pamatojums bija, ka šī slimnīca ir stratēģiski svarīgs objekts. Vai valsts nostādnes varētu mainīties?

- Tie ir vieni un tie paši cilvēki, kas iesniedz privatizācijas pieteikumus valsts īpašumiem, un šie pieteikumi nav nopietni vērtējami. Turklāt Stradiņi, kā jau jūs teicāt, ir stratēģiski svarīgs objekts. Sazvērestības teorijas par šīs slimnīcas privatizāciju visu laiku virmo gaisā, un man atliek tikai pabrīnīties, ka cilvēkiem pietiek laika kalt šīs teorijas, bet nepietiek laika savam tiešajam darbam. Lielās, monoprofila un rajonu daudzprofilu slimnīcas ir valsts nozīmes objekti. Privātās medicīnas ienākšana valsts slimnīcās var notikt tikai tad, kad valstī tiks reglamentēta privātā publiskā partnerība. Kā tādas partnerības piemēru varētu minēt valstis, kur ir maksas ceļi — lieto visi, bet būvē privātais. Par veselības aprūpes jomu jau tagad varu teikt, ka privātais uzņēmējs nekad nenodarbosies ar neatliekamo palīdzību un vēl ar dažām jomām, jo no biznesa viedokļa tas nav izdevīgi. Lai kā, pašlaik nekas tāds nav plānots. Ja kāds uzņēmējs vai uzņēmēju grupa piedāvātu uzcelt slimnīcu un aprīkotu to tā, kā prasa valsts, un paši neizvēlētos firmas, kas to dara, tad mēs rēķinātu, cik daudz un ko no valsts pasūtījuma varam uzticēt šai slimnīcai. Bet līdz šim neviens nav pieteicies. Tās personas, kas visās nozarēs piesakās privatizēt valsts objektus un it kā grasās attīstīt gan dzelzsbetona ražošanu, gan medicīnu, muzejus un ko tikai vēl visu, ir vienas un tās pašas divas personas, kas turklāt savstarpēji ir saistītas. Šie pieteikumi nav nopietni. Savukārt, ja runājam par privatizāciju un nemitīgajiem stāstiem par to, tad problēma slēpjas vai nu cilvēkos, kam pietiek laika vērpt sazvērestības teorijas, bet acīmredzot nav laika darbam, vai arī vadībā, kas neprot skaidri un saprotami pastāstīt saviem darbiniekiem, kas notiek un kas vēl ieplānots. Varbūt tā ir augstprātība vai aizcirstas durvis no vadītāju puses. Ar cilvēkiem ir jāstrādā — slinkais ir jāsoda, labs darba darītājs jāatbalsta un jāiedod prēmija, galu galā cilvēki ir jāmāca. Ar cilvēkiem ir jārunā, bet lielā kolektīvā vienmēr ir savs intrigants un arī savs zaglis. No tā neizbēgt. Ir cilvēki, kam baumas un intrigas ir otrā maize, un tādi cilvēki vienkārši jāatbrīvo no darba. Ja vadītājs netiek galā ar baumām un intrigām kolektīvā, viņš ir jāmaina. Un kolektīva lakmusa papīrītis ir intrigas — ja darba slodze ir pārāk maza un brīvā laika ir daudz, intrigas un baumas zeļ un plaukst. Savukārt, ja es dzirdu kaut ko no citām slimnīcām par Stradiņiem, es saku — ejiet un pārspējiet! Pašlaik viena slimnīca pretendē uz medicīnas aprūpes jomas līdera vietu, tā ir Liepājas slimnīca. Arī Daugavpils slimnīca attīstās. Ja vērtē kolektīvu kopumā, tad uz līdera godu var pretendēt arī Austrumu slimnīca ar Linezeru un Biķerniekiem. Kvalitātes, kolektīva saliedētības un attīstības jomā šīs slimnīcas ir nopietni konkurenti Stradiņiem.

- Vai ir plāns, kā izskaust slimnīcās veselības aprūpes nelegālo maksājumu jomu? Proti, pacienti nāk pie ārsta valsts slimnīcā darba laikā ārpus rindas un maksā ārstam aploksnē. Protams, slimnīcās oficiāli ir arī maksas pakalpojumi, bet realitātē mēdz gadīties, ka visu veselības aprūpes procesu patiesībā finansē nodokļu maksātāji, bet naudu savā kabatā bez nodokļu maksāšanas ieliek ārsts.

- Nauda iet caur kasi. Protams, var jautāt, cik liela ir šīs naudas daļa, bet valstij ir tikai trīs slimnīcas, pārējās ir pašvaldību slimnīcas. Kā jūs domājat, kāpēc es gribu ieviest auditu? Mani interesē, kāda ir finanšu plūsma medicīnā konkrētajā slimnīcā un kā tā sadalās pa izdevumu posteņiem. Pašlaik es to neredzu. Es nevaru salīdzināt slimnīcas, jo nav iespējams salīdzināt oficiālo finanšu plūsmu, kas nāk no apdrošinātājiem un maksas pakalpojumiem, salīdzinājums ir iespējams tikai emocionālā līmenī. Bet ziniet — ja es gribu emocijas, aizeju uz teātri vai uz stalli pie zirgiem, es tās nemeklēju finanšu pārskatos. Par maksas pakalpojumiem un to, cik no kasē samaksātā saņem medicīnas darbinieks — cilvēki jau maksā par attieksmi un garantijām, nevis par to, ka ārsts dara darbu, kas viņam tāpat būtu jādara. Kad Ceļu policija aiztur par pārkāpumu un cilvēks samaksā oficiālo sodu, vai viņš pēc tam iet ar "pateicību" uz policiju, ka varbūt viņam aizturot ir glābta dzīvība? Policija ir darījusi savu darbu, un viss. Nelegālie jeb kriminālie maksājumi ir pavisam kaut kas cits. Kāpēc valsts slimnīcas ārsts pieņem pacientus arī privātā medicīnas iestādē un uzskata, ka tas ir pavisam normāli, ka viņam no tur nopelnītā samaksā nodokļus un pēc tam pārskaita naudu viņa kontā. Bet valsts slimnīcā... ko nu tur, valsts slimnīca taču. Tas lielā mērā ir darba organizācijas jautājums. Katrā muižā ir vajadzīgs savs vagars, tāpat kā, starp citu, ir vajadzīgs mācītājs.

- Nesen izskanēja jūsu viedoklis, ka darba devējiem būtu jāapmaksā desmit darba nespējas dienas, turklāt tikai 60 procentu apjomā. Kāds ir šīs idejas pamatojums?

- Mēs par to spriedām trīspusējās sadarbības padomē. Darba devēji iebilst pret 14 dienu apmaksu un grib, lai arī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, būtu jāapmaksā tikai viena darba nespējas diena, gan nepasakot, kādi citi maksājumi šajā valstī ir uzņēmējiem. Vispār jau lietas būtība slēpjas vairākos faktos. Pirmais — ārstiem tiek pārmesta nepamatota darba nespējas lapu izrakstīšana. Ārsts gan nemeklē cilvēku, kam izrakstīt slimības lapu, cilvēki meklē ārstu, un no tā izriet otrs — notēlot stipras galvassāpes vai sadzerties ļoti stipru kafiju, lai paaugstinātos asinsspiediens, ir ļoti vienkārši. Trešais — es neizslēdzu, ka ir negodīgi ārsti. Tāpēc agri vai vēlu tiks ieviestas stingrās uzskaites veidlapas, un viss notiks tiešsaistes režīmā ar e–veselības palīdzību, elektronisko pacienta slimības vēsturi un tamlīdzīgi. Reālajā dzīvē notiek arī tā, ka slimības lapa tiek paņemta vienā darbavietā, lai turpinātu strādāt otrā. Cilvēki mēdz "slimot" vai nu ziemā vislabākajā laikā slēpošanai, vai siena laikā, un tajā nevar vainot ārstus. Izsniegto slimības lapu skaits pieaug, tāpat kā izsniegto slimības pabalstu skaits un apjoms. Starp citu, otra problēma ir bezdarbnieku pabalsts. Tāpēc domāju, ka ir darāmas divas stingras un skarbas lietas. Uzskatu, ka slimības pabalsta apjomam procentos pret darba algu ir jābūt lejupejošam — tas sāktos no minētajiem 60 procentiem — un jāsamazinās. Tieši tāpat jādara ar bezdarbnieku pabalstu, tas būtu jāmaksā nevis deviņus mēnešus, bet tikai četrus. Sūdzēšanās par darbaroku trūkumu bieži vien ir sekas tam, ka notiek ņirgāšanās par valsti un sabiedrību.

- Vai tas nozīmētu, ka smagi slims cilvēks, kuram, piemēram, pēc operācijas jāatveseļojas vairākus mēnešus, slimošanas beigās saņemtu tikai dažus latus mēnesī?

- Atbilde ir vienkārša — ir jāsadala slimību grupas, jo nevar salīdzināt iesnas ar nopietnām operācijām, tāpat kā nevar salīdzināt mugurkaula traumu ar paaugstinātu temperatūru, kas radusies no saindēšanās ar vecu pārtiku. Šie jautājumi ir nākotnes darbs gan Veselības, gan Labklājības, gan Ekonomikas ministrijai. Paralēli šim darbam jārisina arī bezdarbnieku pabalsta ilguma, pārreģistrācijas un apmācības jautājums. Kā tas nākas, ka mēs trīs, četras reizes mācām angļu valodu, tērējam valsts naudu, bet valodu cilvēks tā arī nav iemācījies. Uzskatu, ka bezdarbniekiem jāpiedāvā dažādi kursi trīs līdz četras reizes un, ja cilvēks neko nav apguvis, bezdarbnieka pabalsta izmaksas ir jāpārtrauc. Pabalsti ir domāti, lai veicinātu kaut kādu kustību uz priekšu, bet pie mums bieži nenotiek nekas. Darba algu apjoms aug, bet darba ražība saglabājas ļoti zema.

- No kā būs atkarīgs lēmums jautājumā par darba nespējas lapu apmaksu?

- Par šiem jautājumiem būs jādiskutē trīspusējās sadarbības padomē. Ir pārāk daudz emociju, taču viss jāizšķir nevis emocijām, bet aprēķiniem un racionālajam prātam. Diemžēl ir cilvēki, kuri redz vai zina tikai vienu skaitli no trim un visus savus secinājumus izdara tikai no viena skaitļa. Tas ir tāpat, kā komentēt neizlasītu grāmatu.

Citādā ziņā...

Augustā par valsts valodas nelietošanu sodītas 29 personas

LETA  08/31/07    Augustā Valsts valodas centra inspektori par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākuma veikšanai, ar naudas sodu no 5 līdz 20 latiem sodījuši 29 personas, aģentūru LETA informēja Valsts valodas centrā.

Galvenokārt sodīti veikalu pārdevēji un kasieri.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par šo pārkāpumu atļauj uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem, bet, ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu no 100 līdz 200 latiem.

Alimentu nemaksātāji Īrijā dzīvo zaļi

Ilze Upīte,  NRA  09/03/07    Par apzinātu izvairīšanos no alimentu maksāšanas policijā tiek iesniegts lūgums ierosināt kriminālprocesu.

Tā kā peļņas iespējas Īrijā vēl negrasās apsīkt, nesarūk arī to latviešu pulks, kuri tās izmanto. Daudziem no viņiem Latvijā paliek ģimenes, un gadās, ka tēvi (retāk – mātes), aizbraucot uz Īriju, piemirst, ka mājās palikuši bērni, kuriem jāmaksā alimenti. "Lielākā daļa alimentu nemaksātāju Īrijā patiešām dzīvo labi, kamēr sievietēm jāgrabina santīmi," saka Ieva Cīrule, kura viena pati audzina divas meitas un atbalstu no šķirtā vīra nesaņem.

Ieva ar nu jau šķirto vīru apprecējās 1993. gadā.

Pēc gada pasaulē nāca abu pirmdzimtā, vēl pēc diviem – otra atvasīte. Pēc tam ģimene pajukusi. "Vīram nekad nav bijusi vēlēšanās strādāt. Es strādāju pa naktīm un ņēmu viņu līdzi cerībā, ka varbūt atradīs sev nodarbošanos," stāsta Ieva. Aptuveni pirms diviem gadiem bijušais vīrs aizbraucis strādāt uz Īriju, Latvijā atstājot trīs sievietes ar četriem bērniem un alimentu parādu, kas mērāms vairākos tūkstošos latu.

Ievai zināms, ka pašlaik bijušais vīrs strādā celtniecībā un nopelna pieklājīgu algu, bet par alimentu maksāšanu joprojām nedomā. "Šķiroties tika noteikts, ka viņam jāmaksā 20 latu par katru meitu. Pāris mēnešu viņš arī maksāja, bet tad pārtrauca to darīt," teic Ieva.

Tagad viņa saņem Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) piešķirtos līdzekļus. Bērnam līdz septiņu gadu vecumam tas ir 25% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (pašlaik 30 latu), savukārt no septiņu gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai – 30% (pašlaik 36 lati). "Strādāju maizes ceptuvē, un pēc nodokļu nomaksas alga ir 200 latu. Tik vien pietiek, lai samaksātu par dzīvokli un apmierinātu ikdienas vajadzības. Liels paldies mammai, kas mani atbalsta gan morāli, gan materiāli, pieskata bērnus. Meitenēm augot lielākām, pieaug arī viņu vajadzības, piemēram, dators, lai nevajadzētu skolā pēc stundām strādāt. To es iegādājos uz nomaksu," Ieva skaidro. Viņa zina vēl vairākus līdzīgus stāstus un uzskata, ka šī problēma jārisina ļoti nopietni, pat drastiski. "Šādus tā saucamos tēvus vajadzētu likt cietumā, lai strādā piespiedu darbu. Vai arī neļaut iepirkties veikalā – lai izjūt, kā tas ir, kad daudz ko nevar atļauties. Pret bezatbildību ir jācīnās, jo cieš mani bērni un arī es pati, nevis bijušais vīrs, kuram Īrijā nemaz slikti neklājas," uzskata Ieva.

Pievēršot uzmanību šai problēmai, interneta portāla latviešiem Īrijā www.balticireland.eu veidotāji lūguši UGF sagatavot informāciju par sekām, ar kādām jārēķinās vecākiem, kuri devušies peļņā uz ārzemēm un nemaksā bērniem uzturlīdzekļus. Portāla pārstāve Laima Ozola uzsver, ka problēma ir ļoti aktuāla, un tieši tāpēc UGF lūgta informācija par to, kas sagaida alimentu nemaksātājus. "Tas tika darīts, lai mūsu alimentu nemaksātāji saprot, ka arī viņiem agri vai vēlu būs problēmas," saka L. Ozola. Viņa secina, ka tā ir Latvijā palikušo problēma, jo "Īrijā alimentu nemaksātāji dzīvo zaļi, neviens viņus nemeklē".

UGF sabiedrisko attiecību konsultante Daiga Bluķe atzīst, sankcijas, kas vērstas pret alimentu nemaksātājiem, kuri atrodas peļņā ārvalstīs, esot gana nopietnas, lai liktu viņiem aizdomāties par savu rīcību. Ja kāds no vecākiem dzīvo ārvalstī un nenodrošina uzturlīdzekļus bērnam, tos nodrošina valsts, tādējādi viņam ir jārēķinās ar virkni tiesisko seku: uzturlīdzekļu parāda esamību, iespējamu kriminālprocesa ierosināšanu par izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas, kā arī atrašanos policijas meklēšanā un iespējamu mantas apķīlāšanu. "Turklāt jau tuvākajā nākotnē Eiropas Savienības dalībvalstīs paredzēts ieviest atvieglotu uzturlīdzekļu piedziņas procesu," piebilst D. Bluķe.

"Ja fonda administrācija, kas maksā bērnam uzturlīdzekļus, saņem informāciju no zvērināta tiesu izpildītāja, ka uzturlīdzekļu parādnieks dzīvo Īrijā un nekādi neiesaistās bērna nodrošināšanā, un viņa rīcība ir vērtējama kā apzināta izvairīšanās, policijā tiek iesniegts lūgums ierosināt kriminālprocesu. Persona var tikt izsludināta policijas meklēšanā un, atgriežoties Latvijā, var tikt aizturēta jau uz robežas," skaidro D. Bluķe. Ja fonda administrācija saņem oficiālu informāciju par to, ka parādnieks ir deklarējis savu dzīvesvietu, piemēram, Īrijā, viņam tiek nosūtīta oficiāla informācija par viņa parādu, aprēķinātajiem procentiem, kā arī brīdinājums par iespējamām sekām, ja parāds netiks dzēsts.

Kā stāsta UGF pārstāve, dažkārt tieši šādā veidā cilvēki uzzina, ka kļuvuši par uzturlīdzekļu parādniekiem, un paši sazinās ar fondu, lūdzot sniegt precīzāku informāciju. Nereti viņi arī sāk dzēst parādu, kā arī paši sāk maksāt uzturlīdzekļus bērniem. Savukārt gadījumos, kad ārzemēs dzīvojošs parādnieks iegādājas kādu īpašumu Latvijā, tas var tikt apķīlāts un pārdots, lai segtu valstij radušos parādu par uzturlīdzekļu izmaksām viņa bērnam.

Uzdāvinātā patapa

Laima Muktupāvela, rakstniece,  Diena  09/01/07     Zināt, kas tas ir "patapa"? Nu es arī zinu. Sākumā domāju, ka tas ir posts. Nonākot patapā, jūties tā, it kā būtu izrauts no ejoša vilciena. Sēdi malā un blenz uz aizjoņojošajiem vagoniem. Neko nevari padarīt. Kā bez pamata, kā bez rokām un teikšanas. Viss notiek, bet bez tevis.

Iedomājieties sevi, ka jūs tā pēkšņi sēžat? Un neko nevarat padarīt! Raugait, "patapa" ir ārpusesamība darbīgam cilvēkam. Tas ir negaidīti uzradies brīvs laiks. Janīnas Kursītes Vārdenē laiks, kad netiek strādāts, patapa, ir nosaukts par "vaļas brīdi". Turklāt Vārdenē šo vārdu raksturo aizkustinošs, bet kaitinošs citāts no Anšlava Eglīša romāna Cilvēks no mēness: "Kā gan lai nododas radīšanai, ja rūgtais maizes darbs aprij visu patapu..."

Iedomājieties, ka jums ir kalns darbu. Bērni skolai jāgatavo, piemēram. Kleitas, blūzes, mantas. Jāpāriet uz rudens sezonu. Jāizmazgā un jānokārto vasaras drēbes un kurpes jāsaliek pa kastēm. Jāieziemo. Bet ko jūs? Kursītes patapā atrodaties! Vaļojaties! Neko nedarāt!

Iedomājieties, ka jums dārzā ābeles līkst no ābolu pārbagātības! Sulas jātecina ziemai, bet jūs paņemat brīvu laiku. Iedomājieties, ka pašā konservēšanas un ziemai krājumu gatavošanas laikā saimnieces patapā pūtina kājas? Nekad jūs tā nedarītu. Bet ko darīt, ja apstākļi tā sagadās? Tak piespiedu miers un patapa jūs nobeigtu. Nožņaugtu kā kaislīga brūte, ka ne pīkstiena neizdvesīsiet.

Iedomājieties, ka jums ķirbji jāienes iekšā, jo sola salnu. Bet ko jūs? Patapā, ja?

Cilvēkiem, kuri vienmēr atrod sev nodarbošanos, neparedzēta nonākšana patapā rada paniku. Negaidīts miers, kad nekas nav atkarīgs vairs no tevis. Kad atliek tikai vērot pasauli. Klausies pasaules elpā un neko nedari. Kad atskārt, ka simtgadu mirklis, ko dzīvo, ir tik īss, ka to pat nepamani. Dzīve kā tāds garš laiks, ko var piedzīvot, kad esi piedzimis un mirkli pēc nāves. Tas ir tik dīvaini, it kā būt nekurienē. Man tā gadījās. Es vēl nenomiru, atrados vērotājos.

Pēkšņi man uzradās divas stundas brīva laika. Mašīnas meistars būšot ap vieniem. Madam, piebrauciet pēc stundiņām divām, man teica. Nebiju ar to rēķinājusies. Biju domājusi, ka aši visu pilsētā nokārtošu, aši visu padarīšu un hop! atpakaļ mājās, dārzā un virtuvē. Taču nekā. Iedomājieties, ka jums pēkšņi uzrodas divas brīvas stundas, bet tuvumā nav ne kino, ne muzeja? Neko nav ko darīt. Pat datora nav! Kā no laivas izmests. Ēst un dzert kafejnīcā jums nenāk ne prātā. Cik tad var ēst? Un dzert arī nedrīkst, jo pie stūres. Uz soliņa nepasēdēsi, jo ārā līst. Nekā lasāma pie rokas nav. Draugus traucēt viņu darbos negribas. Veikali jūs neinteresē, tirgū jau bijāt.

Atrasties patapā ir kā iziet testu "Vai tu spēj pieņemt, ka neesi pasaules vidū?" Vai spēj pieņemt, ka esi tikai daļa no pasaules? Apstāties joņojumā nemaz nav viegli. Pat pulss palēninās, bet neko tur nevar darīt.

Atbildes jautājumiem "Ko nu lai dara? Kā divas stundas garo patapu pārlaist?" uzrodas tieši tajā brīdī, kad samierinies. Atlaidos mašīnā, vēroju lietu un domāju par draugiem.

Tajā brīdī saņēmu īsziņu: "Savējie visās stratēģiskajās vietās." Tā teica mana draudzene, kad nomira kāds mums tuvs cilvēks, 55–gadīgs vīrs, kas ilgstoši slimoja ar vēzi. Varbūt, ka ticēt dzīvei pēc nāves ir tikpat saprātīgi kā ticēt dzīvei pēc piedzimšanas? 55–gadīgajam vīram nu būs kompanjons. Puisis ar eņģeļa vārdu, kurš beidza dzīvi uz Veclaicenes šosejas kāda neprašas pārgalvīgas rīcības dēļ. Tādos brīžos saprotu, kas ir draudzība: kad kopīgi iet pusdienās, kad kopīgi cep desas un runā par neko. Kad atklātības brīdī pasaka, ka dzīve ir par īsu, lai runātu par neko. Kad ar draugu dārzā kopā grābj lapas, jo ir vienkārši forši kaut ko kopā darīt. Kad pasmaidu par draugam uzradušos fanu klubu — 10 līdz 14 gadu vecām meitenītēm no Svētdienas skolas nometnes un jaunkundzēm, kuras mēģina izvēlēties vislabāko dzīvesbiedru, un kad priecājos, kad viņš izvēlas vislabāko no jaunkundzēm. Laimīgu ceļu uz debesīm, Gabriel!

Tajā brīdī atskārtu, ka nedusmojos uz meistaru, kurš mani negribot bija piespiedis būt mierā. Piespiedis apstāties. Tagad zinu, ka patapa ir "negaidīti uzdāvināts laiks pirms nāves, kad jāpadomā par dzīvi pēc piedzimšanas".

Ārgalis: tīrot sabojā Raiņa piemineklis Esplanādē

LETA  09/03/07    Tīrīšanas laikā ievērojami sabojāts Raiņa piemineklis Esplanādē, apgalvoja Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Andris Ārgalis (TP).

Kā norādīja Ārgalis, viņš no speciālistiem saņēmis informāciju, ka pieminekļa tīrīšana veikta nekvalitatīvi un neprofesionāli. "Piemineklis no pulēta pārvērties par matētu, arī šuves izdauzītas laukā. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir ļoti noraizējusies," apgalvoja vicemērs.

Ārgalis pieprasījis Rīgas pieminekļu aģentūras direktoram Guntim Gailītim līdz rītdienai, 4.septembrim, sniegt paskaidrojumus.

"Pieminekļa atjaunošana sākotnējā izskatā prasīs vairākus desmitus tūkstošus latu. Gailītis bez soda nepaliks," apgalvoja Ārgalis.

Savukārt Gailītis sacīja, ka visi darbi notiekot augsti kvalificētu speciālistu uzraudzībā un ar piemērotām tehnoloģijām, kā arī nekādi bojājumi neesot izdarīti.

"Paredzētais darbs - tīrīšana - ir pabeigts, vēlāk tiks veikta pulēšana un vaskošana. Akmens masa pilnībā atgūs sākotnējo izskatu," apgalvoja aģentūras direktors. Tāpat arī bijis paredzēts pārveidot šuves.

Gailītis norādīja, ka piemineklis ekspluatācijā tikšot nodots 10.septembrī.

"Gailītis nodarbojas ar dezinformāciju," sacīja Ārgalis.

Rīgā 28.augustā tika sākta Raiņa pieminekļa tīrīšana. Darbus veic SIA "Vērdiņa sausais ledus".

Paredzēts, ka visi plānotie pieminekļa restaurācijas darbi tiks paveikti līdz tradicionālajām Dzejas dienām, kad tradicionāli valsts galvaspilsētā tieši pie Raiņa pieminekļa notiek galvenās šī pasākuma aktivitātes.

Jau pagājušās

nedēļas nogalē laiks kļuva

vēss, bet šīs nedēļas sākums pārstei-

dza mūs ar lietainu un rudenīgi drēgnu

laiku – līst katru dienu un gandrīz nemi-

tīgi. Un gaisa temperatūra dienā ir tikai ap

+13^oC!! Dārzos neko nevar pasākt, jo ze-

me ir pārvērtusies par dubļiem. Var vie-

nīgi salasīt vēja un lietus nopuri-

nātos ābolus un ķerties pie

konservēšanas....

Anda Jansone, trešdien, 29. augustā