Nr. 506: 2007. g. 4. - 10. septembris
Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...
Krievijas Valsts dome ratificē Latvijas-Krievijas robežlīgumu
DELFI 09/05/07 Krievijas Valsts dome trešdienas ratificēja 1997.gadā parafēto un šogad martā parakstīto Latvijas-Krievijas robežlīgumu. Par tā ratificēšanu balsoja 350 deputāti, bet 57 domnieki balsoja pret to, ziņo Krievijas masu mediji.
Ratificēšanas lēmuma paskaidrojuma rakstā norādīts, ka līguma stāšanās spēkā atbilst Krievijas interesēm, jo "starptautiskajām tiesībām atbilstošā Krievijas un Latvijas robežas noformēšana radīs labākus priekšnoteikumus robežas apsargāšanai un robežpārkāpumu novēršanai, kā arī kļūs par juridisku šķērsli Latvijas pusei izvirzīt Krievijai jebkādas teritoriālās pretenzijas."
Likumprojekts vēl jāratificē Krievijas parlamenta augšpalātā Federācijas padomē un pēc tam tas jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad abas valstis būs apmainījušās ratifikācijas grāmatām.
Līgums paredz apstiprināt Latvijas un Krievijas valsts robežu, ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pieņemto robežu nemainības principu.
Latvijas un Krievijas premjeri 27.martā Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu, kurā nav atsauces uz 1920.gada Miera līgumu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas atbilst Latvijas saistībām Eiropas drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un EDSO 1975.gada dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās nobeiguma dokumentam, kuram Latvija pievienojusies ar 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos".
Jau vēstīts, ka Satversmes tiesā (ST) ierosinātas divas lietas par robežlīguma atbilstību Satversmei, kā arī līgumā iekļautās atsauces uz EDSO robežu nemainīguma principu atbilstību valsts pamatlikumam. ST abas lietas apvienojusi vienā un to plāno izskatīt šoruden.
Titovs: robežlīguma ratifikācija nemainīs Krievijas prioritātes attiecībās ar Latviju
DELFI 09/05/07 Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācija nenozīmē to, ka Krievija mainīs savas prioritātes attiecībās ar Latviju, un arī turpmāk abpusējās attiecībās par galveno jautājumu tiks izvirzīta krievvalodīgo interešu aizstāvība, trešdien Krievijas Valsts domes sēdē paziņojis ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs.
Krievijas Valsts domes oficiālajā mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Titovs domes sēdē uzsvēris robežlīguma izdevīgumu Krievijai, taču norādījis, ka valsts politikā prioritātes attiecībās ar Latviju nemainīsies galvenā no tām paliks krievvalodīgo interešu aizstāvība Latvijā.
"Šī tēma, tāpat kā līdz šim, dominēs abpusējā dialogā un mūsu darbā starptautiskajās organizācijās," sacīja Titovs
Viņš trešdien arī sacīja, ka robežlīgums atbilst likumam par Krievijas valsts robežu un Krievijas interesēm. "Krievijas Latvijas robeža tiek nostiprināta tās pašreizējā stāvoklī iet pa bijušās PSRS un LPSR administratīvo robežu ar nenozīmīgām atkāpēm, " sacīja Titovs.
Titovs uzsvēra, ka līgums "pavilks svītru garajām diskusijām šajā jautājumā" un neradīs nelabvēlīgas sekas Krievijai.
Jau vēstīts, ka Krievijas Valsts dome trešdienas ratificēja 1997.gadā parafēto un šogad martā parakstīto Latvijas-Krievijas robežlīgumu. Par tā ratificēšanu balsoja 350 deputāti, bet 57 domnieki balsoja pret to, ziņo Krievijas masu mediji.
Likumprojekts vēl jāratificē Krievijas parlamenta augšpalātā Federācijas padomē un pēc tam tas jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad abas valstis būs apmainījušās ratifikācijas grāmatām.
Latvijas Satversmes tiesā (ST) ierosinātas divas lietas par robežlīguma atbilstību Satversmei, kā arī līgumā iekļautās atsauces uz EDSO robežu nemainīguma principu atbilstību valsts pamatlikumam. ST abas lietas apvienojusi vienā un to plāno izskatīt šoruden.
Krievijas Valsts dome pārliecinoši ratificē robežlīgumu ar Latviju
Pāvels Širovs Maskavā,
Iepazīstinot deputātus ar līgumu, Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs uzsvēra, ka pēc līguma stāšanās spēkā Latvija zaudēs teritoriālās pretenzijas uz Abreni, kas 1944.gadā tika iekļauta toreizējās Krievijas Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā. "Mēs īpaši nepiekāpāmies Latvijas pusei, pat ieguvām dažus hektārus," sacīja ministra vietnieks. V.Titovs arī atgādināja, ka šī robeža ir ne tikai starp Krieviju un Latviju, bet arī Krieviju un ES. Līguma ratifikācija "perspektīvā atvieglos pāreju uz bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību", atgādināja V.Titovs. Tas palīdzēšot ietekmēt arī Igauniju, ar kuru līgums nav ratificēts.
Debates bija īsas un galvenokārt reducējās uz jautājumiem ministra vietniekam un Domes Starptautisko lietu komitejas sastādītā ziņojuma autoram. Komunisti uzstāja, ka līgums jāsaista ar jautājumu par krievvalodīgo stāvokli Latvijā un Otrā pasaules kara militāro kapavietu statusu. V.Titovs uz to atbildēja, ka "šajos jautājumos jau panākts zināms progress, bet līguma ratifikācija nenozīmē spiediena pārtraukšanu uz Latviju citos jautājumos".
Savukārt Vladimirs Žirinovskis, kurš vēl nesen paziņoja, ka neatbalstīs līgumu, "līdz Latvija nepārtrauks krievu genocīdu", aicināja deputātus "aizbraukt un apskatīties, kā Pitalovas rajonā izskatās šai pusē un Latvijas pusē, kur cilvēki ir turīgāki un nevienu nenogalina".
Pārliecinošo balsu vairākumu līguma ratifikācijā Valsts domē var uzskatīt kā sava veida norādi Federāciju padomei, ka arī tur nevajadzētu rasties nekādām problēmām ar likumprojekta pieņemšanu, teica A.Teikmanis.
Kā saka A.Teikmanis, tas vēl nenozīmē, ka līgums jau septembrī sāksies spēkā. Kad abas parlamenta palātas to būs ratificējušas, līgums jāparaksta prezidentam. Parasti šis process aizņem ne vienu dienu vien. Tomēr robežjautājums jebkurā gadījumā tikšot slēgts līdz oktobra vidum.
Robežlīgums ratificēts arī Krievijā
Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze 09/06/07 Latvijas un Krievijas robežlīguma raitā ratificēšana Krievijas Valsts domē liek domāt, ka ratifikācijas process kaimiņvalstī varētu tikt pabeigts jau šomēnes.
Vakar priekšpusdienā Krievijas Valsts domē 350 deputāti nobalsoja par robežlīguma ratifikāciju un tikai 57 bija pret. Kā ziņo aģentūra LETA, debatēs pirms balsošanas Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs norādījis, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma ratificēšana "palīdzēs noregulēt jautājumu par bezvīzu režīma ieviešanu ar Eiropas Savienību".
"Šī līguma stāšanās spēkā nenesīs negatīvas sekas. Tas atbilst Krievijas interesēm. Pēc līguma stāšanās spēkā varēs nostiprināt robežu, kas veicinās Krievijas drošību. Šī dokumenta stāšanās spēkā arī izdarīs spiedienu uz Igauniju, kas spekulē uz šī jautājuma rēķina un ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas nav noregulējusi jautājumu par valsts robežu," paziņoja V. Titovs.
Viņš arī atgādināja, ka Latvija ir atsaukusi robežlīgumam sākotnēji pievienoto deklarāciju, kurā Krievijai "izteiktas teritoriālās pretenzijas".
"Robežlīgumā ir precīzi atrunāta robežu neaizskaramība saskaņā ar EDSO saistībām un par pamatu ņemta robeža starp Krievijas FPSR un Latvijas PSR," sacīja V. Titovs. Ārlietu ministrs norādīja, ka līguma stāšanās spēkā nemazinās Krievijas pretenzijas attiecībā uz Latvijas krievvalodīgo kopienas dzīves apstākļiem un pauda cerības, ka tuvākajos mēnešos izdosies apspriest vienošanos par krievvalodīgo sociālo nodrošinājumu, kā arī par izglītību krievu valodā.
"Krievijai nav pret Latviju pretenzijas attiecībā uz robežu. Ir sāpīgi jautājumi, kas saistīti ar tautiešiem, un vēl virkne jautājumu, kurus nepieciešams noregulēt. Tas arī turpmāk būs mūsu divpusējo attiecību jautājumu vidū," viņš sacīja.
V. Titovs arī apgalvoja, Krievija noslēdz ar Latviju saskaņošanas procesu par karavīru apbedījumu aizsardzību.
"Pēc mūsu prasības Latvijas
Pret robežlīguma ratifikāciju bija tikai komunis
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš") sacīja, ka balsojums Krievijas Valsts domē liecinot, ka Krievijas attieksme pret robežlīgumu ir konstruktīva un nekādiem šķēršļiem ratifikācijas procesā vairs nevajadzētu būt. Līgums gan jāratificē arī Krievijas parlamenta augšpalātai un jāparaksta Valsts prezidentam Vladimiram Putinam. Taču augšpalāta par ratifikāciju varētu lemt jau 19. septembrī, un prezidentam pēc tam dokuments jāparaksta desmit dienu laikā.
"Krievijā nav daudz tādu gadījumu, kad augšpalāta noraidītu to, ko pieņēmusi apakšpalāta," atbildēja A. Bērziņš, taujāts, vai pastāv iespēja, ka augšpalātas deputāti iestāsies pret ratifikāciju.
"Tas, ka bija tik liels balsu skaits par ratifikāciju, liecina, ka Putins nodevis domei skaidru ziņu par to, ka robežlīgums jāratificē," vērtēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (Tautas partija). "Un tas liek domāt, ka arī turpmākais ratifikācijas process Krievijā būs tikpat raits."
A. Bērziņš uzskata, ka ar ratifikācijas rakstiem vajadzētu apmainīties abu valstu prezidentiem, jo "Vaira Vīķe-Freiberga bija gatava kaut tūlīt braukt uz Maskavu un vajadzētu būt pēctecībai".
V. Paegle toties domā, ka apmaiņu vajadzētu veikt valdības vadītājiem, jo Latvijā tieši Ministru kabinetam bija galvenā loma robežlīguma bīdīšanā uz priekšu. Viņasprāt, apmaiņa varētu notikt Latvijā, jo premjers Aigars Kalvītis taču devās uz Maskavu, lai līgumu parakstītu. Turklāt "mums šis process bijis tik smags, ka tagad vēl doties uz Maskavu, lai apmainītos ar ratifikācijas rakstiem, būtu pārāk sāpīgi". Ja nu Krievijas premjers nevēlētos doties uz Rīgu, tad varētu tikties uz valstu robežas vai kādā vēl neitrālākā vietā.
"Mēs būtu ieinteresēti, lai nenotiktu tikai plika ratifikācija, bet tajā pašā laikā tiktu parakstīti arī citi mums svarīgi līgumi, piemēram, līgums par savstarpējo investīciju aizsardzību," sacīja A. Bērziņš.
Tam piekrīt arī V. Paegle, kura uzsvēra, ka robežlīguma ratifikācijai jābūt "ceļa sākumam, nevis beigām". Turklāt ratifikācijas procesā Latvija tik daudz kur piekāpusies, ka tagad vajadzētu sākt gūt no tā visa arī kādu labumu.
Kamēr politiķi gaida robežlīguma ratifikāciju, Satversmes tiesā vēl arvien neizskatīts guļ "Jaunā laika", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kā arī viena Zaļo un zemnieku savienības deputātu prasība izvērtēt robežlīguma atbilstību Satversmei. Kā zināms, sūdzētāji uzskata, ka atteikšanās no Abrenes bijusi antikonstitucionāla.
Pavasarī nodotā lieta tiek sagatavota izskatīšanai. Tās sagatavošanas termiņš vairākkārt pagarināts, taču 26. septembrī beidzas pēdējais iespējamais sagatavošanas termiņš.
Cik drīz pēc šī termiņa beigām varētu sākties lietas izskatīšana? Satversmes tiesas preses sekretāre Līna Kovaļevska paskaidroja, ka laiks starp sagatavošanas termiņu un tiesas sēdi nav likumā noteikts. Parasti izskatīšana netiek ilgi atlikta, taču jāraugās, lai procesā varētu piedalīties vismaz pieci tiesneši un lai tiesā izskatāmās lietas nepārklātos. Pagaidām gan nav zināms, vai lietu par robežlīguma atbilstību Satversmei izskatīs atklātā vai rakstiskā tiesas procesā. Ja tiesa lems lietu skatīt rakstiskā procesā, tad sēdes nemaz nebūs.
L. Kovaļevska atgādināja, ka tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris paudis apņēmību lietu izskatīt jau šoruden.
"Krievijai nav pret Latviju pretenziju attiecībā uz robežu. Ir sāpīgi jautājumi, kas saistīti ar tautiešiem, un vēl virkne jautājumu, kurus nepieciešams noregulēt. Tas arī turpmāk būs mūsu divpusējo attiecību jautājumu vidū," viņš sacīja.
V. Titovs arī apgalvoja, ka Krievija noslēdz ar Latviju saskaņošanas procesu par karavīru apbedījumu aizsardzību.
"Pēc mūsu prasības Latvijas
Pret robežlīguma ratifikāciju bija tikai komunisti un Vladimir
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš") sacīja, ka balsojums Krievijas Valsts domē liecinot, ka Krievijas attieksme pret robežlīgumu ir konstruktīva un nekādiem šķēršļiem ratifikācijas procesā vairs nevajadzētu būt. Līgums gan jāratificē arī Krievijas parlamenta augšpalātai un jāparaksta Valsts prezidentam Vladimiram Putinam. Taču augšpalāta par ratifikāciju varētu lemt jau 19. septembrī, un prezidentam pēc tam dokuments jāparaksta desmit dienu laikā.
Pagaidām gan nav zināms, vai lietu par robežlīguma atbilstību Satversmei izskatīs atklātā vai rakstiskā tiesas procesā. Ja tiesa lems lietu skatīt rakstiskā procesā, tad sēdes nemaz nebūs.
Krievijas mediji: Latvija ir piekāpusies Krievijai saistībā ar abu valstu robežlīgumu
TVNET/LETA 09/06/07 Latvija ir piekāpusies Krievijai saistībā ar parakstīto Krievijas un Latvijas robežlīgumu, šodien ziņo Krievijas mediji, komentējot vakar, 5.septembrī, Krievijas Valsts domē ratificēto robežlīgumu.
"Krievijas Valsts dome beidzot ratificējusi Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Latvijas puse bija novilcinājusi šo procesu, jo pieprasīja Pitalovas [Abrenes] apgabala atdošanu. Taču pēc [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina vārdiem par "beigtā ēzeļa ausīm" Latvijas puse saprata, ka Maskavu nevarēs diriģēt pēc sava prāta, un piekāpās," savā interneta mājaslapā ziņo laikraksts "Vzgļad".
Laikraksts norāda, ka Krievijas Valsts dome, ratificējot robežlīgumu, ir "pielikusi punktu teritoriālajā strīdā starp Latviju un Krieviju".
"Rīgā par Pitalovu tagad tikai klusi sēro un piedāvā pilsētā novietot pieminekli par godu "teritorijai, kas vēsturiski piederējusi Latvijai"," raksta laikraksts, piebilstot, ka pēc Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanas amatā "abu valstu attiecībās vērojama uzlabošanās tendence".
Laikraksts arī norāda, ka Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) ir sācis runāt "prātīgu valodu un aicinājis aizmirst pagātni" un turklāt Krievija esot "ieguvusi vēl papildu 13 hektārus Latvijas".
Savukārt "Izvestija" raksta: "Krievija ar savu konsekvento, mierīgo nostāju ir nomierinājusi Latviju. Tagad Latvijas un Krievijas attiecības kļuvušas pragmatiskas."
Laikraksts atzīmē, ka vienīgi komunisti bija pret līguma ratificēšanu un norādījuši, ka līguma parakstīšana un ratificēšana atņem Maskavai pēdējās iespējas ietekmēt Rīgu jautājumā par "tautiešu diskriminēšanu".
Krievijas Ārlietu ministra aizvietotājs Vladimirs Titovs televīzijas kanālam NTV izteica cerību, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācija ietekmēšot arī Igaunijas nostāju, kuras politiķi joprojām šo jautājumu politizējot.
Margelovs: robežlīguma ratificēšana uzlabos attiecības ar Baltijas valstīm
LETA/ROSBALT 09/07/07 Latvijas un Krievijas robežlīguma ratificēšana palīdzēs uzlabot Krievijas attiecības ar Baltijas valstīm, ceturtdien paziņoja Krievijas Federācijas padomes ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs.
"Apsveicot Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikāciju [Valsts domē], es kā Pleskavas apgabala pārstāvis Federācijas padomē esmu pārliecināts par [Latvijas un Krievijas] pārrobežu sadarbības atdzīvināšanu un ekonomisko sakaru tālāku attīstību. [Pleskavas] apgabalā šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 80 Krievijas un Latvijas kopuzņēmumu. Pēc Pleskavas uzņēmēju domām, robežas likumīga noformēšana likvidē vienu no problēmām attiecībās ar Latvijas partneriem," sacīja Margelovs.
Krievijas Valsts domes deputāti, balsojot par robežlīguma ratifikāciju, apzinājās, ka "līguma neratificēšana tikai palielinās problēmas Krievijas un Latvijas attiecībās un nekādā veidā nepalīdzēs risināt "krievvalodīgo jautājumu", piebilda senators.
"Robežlīguma ratificēšana tādā vai citādā veidā uzlabos mūsu attiecības ar visām Baltijas valstīm. Šim līgumam īpaša nozīme ir arī tādēļ, ka runa ir par mūsu robežu ar Eiropas Savienību. Robežu sakārtošana ir būtisks nosacījums normālam tranzītam un cīņai ar nelegālo migrāciju. Jādomā, ka Latvijas piemēram sekos arī Igaunija. Motīvs ir acīmredzams: kā savā laikā sacīja [Somijas prezidents Urho] Kekonens, "saprātīga politika nemeklē draugus tālumā, bet ienaidniekus kaimiņos"," norādīja Margelovs.
Kā ziņots, Krievijas Valsts dome trešdiena ratificēja Latvijas-Krievijas robežlīgumu.
Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs un Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) Latvijas un Krievijas robežlīgumu parakstīja šā gada 27.martā Maskavā.
Latvijas
Robežlīgums vēl jāratificē Krievijas parlamenta augšpalātā Federācijas padomē un pēc tam jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Lai ratifikācija būtu pabeigta, abām līgumu parakstījušām pusēm būs jāapmainās ar ratifikācijas grāmatām.
Ti
LETA 09/07/07 Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) nākamajā nedēļā paredzējis doties komandējumā uz Krieviju, kur apmeklēt Sibīrijā dzīvojošos latviešus, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Ministrs un Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā Andris Teikmanis dosies uz Krasnojarsku, kur plānotas tikšanās ar latviešu diasporas pārstāvjiem un vietējās varas pārstāvjiem.
Ministrs un vēstnieks apmeklēs arī Lejasbulānas ciemu, kur kopā ar tautiešiem noskatīsies Daugavpils teātra izrādi un pēc tās tiksies ar ciema iedzīvotājiem.
Savukārt Krasnojarskā paredzēta tieslietu ministra un vēstnieka tikšanās ar Krasnojarskas apgabala gubernatora vietnieku un citiem administrācijas pārstāvjiem, kā arī vairākas tikšanās ar Krasnojarskā dzīvojošajiem latviešiem.
Tieslietu ministra komandējums ilgs no 10.septembra līdz 16.septembrim.
ST lūdz valdību sniegt papildu paskaidrojumus lietā par Latvijas-Krievijas robežlīgumu
LETA 09/07/07
ST tiesnesis Juris Jelāgins valdībai nosūtītajā vēstulē jautā, vai valdības piešķirtais mandāts delegācijai, kas veda sarunas par līguma parakstīšanu, paredzēja ievērot 4. maija deklarācijas 9. punktā noteikto, ka Latvija attiecības ar PSRS veido "saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība".
"Ja Latvijas Republikas sarunās ar Krievijas Federāciju ir bijusi formulēta prasība par 1920. gada 11. augusta miera līgumā noteiktās valsts robežu atjaunošanu, kādu iemeslu dēļ notikusi atkāpšanās no šīs prasības?" vēstulē valdībai jautā ST.
ST arī interesējas, kādu apsvērumu dēļ tika izstrādāts un sagatavots pieņemšanai likumprojekts, kas pilnvaroja Ministru kabinetu parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas līguma projektu par abu valstu robežu.
"Kāds ir 1997. gada 7. augustā parafētā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu priekšmets? Vai Latvijas Republika un Krievijas Federācija ir vienojušās par patstāvīgu valsts robežu vai arī vienošanās ir panākta par pagaidu robežu, saglabājot Latvijas Republikas tiesības pretendēt uz 1920. gada 11. augusta miera līgumā noteiktās valsts robežas ar Krievijas atjaunošanu?" vaicā ST.
ST interesējas par valdības veiktajām konsultācijām ar tiesību ekspertiem un pētījumiem, lai izvērtētu robežlīguma atbilstību Satversmei. "Kādi jauni fakti vai juristu atzinumi nonāca Ministru kabineta rīcībā 2006. - 2007. gadā, liekot tam pārskatīt 2005. gadā pausto pozīciju, ka robežlīgums ar Krievijas Federāciju neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un ir nepieciešams līgumam pievienot interpretatīvo deklarāciju?" vaicāts vēstulē.
Tāpat tiesa vaicā vai, pēc valdības domām, parakstot līgumu tiek grozīts Satversmes 3. pants. "Ja netiek, tad kādos gadījumos robežu grozījumus aizsargā Satversmes 77. pants?" vaicā ST. Satversmes 77. pants nosaka, ka "ja
Kā ziņots,
ST iepriekš pieņēma lēmumu apvienot abas lietas, kas ierosinātas par šā gada martā parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei.
Tas nozīmē, ka vienā lietā tiks skatīta pilnvarojuma likuma un ratifikācijas likumā ietvertās atsauces uz EDSO robežu nemainības principu atbilstība 4. maija deklarācijas preambulai un 9. punktam, kā arī paša robežlīguma un ratifikācijas likuma atbilstība Satversmes 3. pantam.
ST 26. aprīlī ierosināja pirmo lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
17. jūlijā pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ST ierosināja otru ietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam un likuma, ar kuru
Deputāti uzskata, ka par valsts teritoriju var lemt tikai Latvijas pilsoņi referendumā, un lūdz atzīt robežlīgumu par neatbilstošu Satversmei, bet likumu, ar kuru
Deputāti lūguši ST vērtēt robežlīguma pirmā panta definīcijas, kas noteic, ka robežlīgums sagatavots, ievērojot EDSO pieņemto robežu nemaināmības principu, atbilstību Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijai par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likumā par robežlīgumu, atsaucoties uz EDSO pieņemto robežu nemaināmības principu,
Deputāti pieteikumā norāda: lai arī ST ir ierosināta lieta par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam, tomēr likums, ar kuru robežlīgums tika apstiprināts Saeimā, līdz šim netika apstrīdēts. Robežlīgums un šis likums esot savstarpēji cieši saistīti, tādēļ tie jāvērtē kopā.
Ar pieteikumiem ST vērsās partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas deputāti. Pirmo pieteikumu kopā ar JL parakstīja arī trīs, bet otro - divi koalīcijā esošie deputāti.
Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs 27.martā parakstīja jau 1997. gadā parafēto abu valstu robežlīgumu. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijā.
Iepriekš ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sacīja, ka ST spriedumu par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei plāno pieņemt līdz šā gada beigām. Pēc viņa teiktā, līdz septembra beigām plānots sagatavot lietas materiālus, bet līdz Ziemassvētkiem - sagatavot spriedumu.
Kristovskis: nacionālās intereses kavē ES kopējo uzdevumu izpildi
DELFI 09/07/07 Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē Eiropas savienībai (ES) kļūt par vadošo spēku pasaulē ir dalībvalstu ieilgusī nespēja vienoties par galvenajiem kopējās ārējās un drošības politikas mērķiem. Valstīs joprojām ir spēcīga tieksme pakārtot ES kopējos uzdevumus savām nacionālajām interesēm, piektdien, uzstājoties Kriņicas ekonomikas forumā, norādīja Eiropas parlamenta Drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK).
Kristovskis minēja, ka jaunais ES pretterorisma koordinators joprojām nav nozīmēts, lai gan iepriekšējais Gijs de Vrīss atkāpās jau martā. Līdzīga vilcināšanās vērojama Eiropola vadības jautājumos. Tas, viņaprāt, apliecina tikai ES dalībvalstu nevēlēšanos aktivizēt kopēju sadarbību pretterorisma jautājumos.
Latvijas deputāts aicināja aizdomāties par to, kā ES domā cīnīties ar tuvākā un tālākā nākotnē sagaidāmiem izaicinājumiem un apdraudējumiem, ja zināms, ka demokrātisko valstu ietekme pasaulē samazināsies nākamo gadu desmitu globalizācijas procesos, ja pieaugs ekonomiski ietekmīgu, taču nebūt ne demokrātiski orientētu un prognozējamu Vidējo Austrumu, Krievijas, Ķīnas un citu valstu ietekme.
Tāpat viņš norādīja uz ES institucionālā dialoga trūkumiem, tajā skaitā Eiropas Padomes, ES Komisijas un Eiropas Parlamenta starpā. Diemžēl Eiropas Komisija nesaskaņo savu ārlietu prioritāšu sarakstu ar Eiropas Parlamentu, kas pārstāv 27 valstu vēlētājus. Rezultātā tiek ignorēti nozīmīgi EP ieteikumi gan ES finansu efektivitātes un finansu disciplīnas nodrošināšanā, gan arī ES starptautisko militāro un civilo operāciju realizācijā.
Runas noslēgumā Kristovskis norādīja, ka ne tik tālā nākotnē demokrātiskajām valstī būs jāpieliek daudz pūļu, lai cīnītos ar pieaugošo ekstrēmismu, ko izraisa Rietumu kultūras ietekmes pasaulē samazināšanās.
ES ārlietu ministri sola ieņemt stingrāku nostāju attiecībās ar Krieviju
LETA-Reuters 09/08/07 Eiropas savienībai jābūt stingrākais savās attiecībās ar prezidenta Vladimira Putina vadīto Krieviju, kas viņa valdīšanas noslēguma periodā starptautiskajā arēnā kļūst arvien pašpārliecinātāka, piektdien vienojās ES dalībvalstu ārlietu ministri.
Vairākas ES dalībvalstis nav apmierinātas ar bloka atturēšanos nosodīt Maskavu saistībā ar pagājušā mēneša incidentu, kura laikā Gruzijas teritorijā tika nomesta Krievijas raķete, un visā Eiropā pieaug satraukums par to, ka Krievijai tiek netraucēti ļauts izmantot savus energoresursus kā politisku ieroci.
ES var būt izšķiroša loma, vēl pirms Putina pilnvaru termiņa beigām nākamā gada pavasarī pieņemot Maskavas kāroto lēmumu par Krievijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču no Maskavas apmaiņā jāpieprasa atbildība, uzskata ministri.
"Mēs vēlamies konstruktīvas attiecības ar Krieviju, taču mēs [vienlaikus] vēlamies, lai Krievija izrāda atbildību," pēc Portugāles kūrortpilsētā Vjana du Kaštelu notikušajām diskusijām, kas bija veltītas bloka attiecībām ar Maskavu, norādīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends.
Tomēr Varšava brīdināja, ka tā varētu bloķēt Krievijas uzņemšanu PTO, ja Maskava beidzot neatcels jau divus gadus ilgstošo poļu lauksaimniecības produktu embargo.
"Priekš mums embargo ir nopietns jautājums," intervijā aģentūrai "Reuters" uzsvēra Polijas ārlietu ministre Anna Fotiga. "Mums ir grūti runāt par stratēģisko partnerību vai par vērtībām, kas saistītas ar brīvo tirdzniecību, ja netiek aizvākti šie šķēršļi brīvajai tirdzniecībai."
Starp Rietumiem un Krieviju pastāv domstarpības arī tādā svarīgā jautājumā kā Kosovas neatkarība. Satraukumu izsaukuši arī pēdējā laikā atsāktā Krievijas stratēģisko bumbvedēju tālās distances patrulēšana un jaunu raķešu izmēģinājumi.
Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks intervijā aģentūrai "Reuters", runājot par ES reakciju uz Gruzijā notikušo incidentu, norādīja: "Mēs nespējām uz to reaģēt un paziņot Krievijai, kāda ir mūsu nostāja šajā jautājumā."
"Šīs sistemātiskās kavēšanās iemesls ir mūsu nespēja vienoties par vienotu pieeju un cenšanās panākt izdevīgākus darījumus [ar Krieviju] nacionālajā līmenī. Tas ES padara ievainojamu," uzsvēra Pabriks, piebilstot, ka šāda tendence īpaši raksturīga tā sauktajām vecajām dalībvalstīm.
Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets norādīja, ka ES jāmeklē labāks pielietojums savai ekonomiskajai un politiskajai varai, īpaši, pieņemot lēmumu par Krievijas uzņemšanu PTO, kas kļūtu par sastāvdaļu stigri pragmatiskām attiecībām ar Maskavu.
"Ja pievēršamies situācijas attīstībai Krievijā, tad starp 27 ES dalībvalstīm vērojams daudz mazāk ideālisma," uzskata Paets.
Arī ES ārējo attiecību komisāre Benita Ferero-Valdnere norādīja uz paradoksu - kamēr ES un Krievijas tirdzniecības apgrozījums gada laikā pieaug par 20%, Eiropā atskan "arvien vairāk jautājumu" par Krievijas demokrātiju un cilvēktiesībām.
Valsts prezidents šodien darba vizītē ieradies Afganistānā
LETA 09/09/07 Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien ieradies darba vizītē Afganistānā, kur viņam paredzēta tikšanās ar Afganistānas Valsts prezidentu Hamidu Karzaju, ārlietu ministru Rangin Dadfar Spanta, kā arī aizsardzības ministru Abdul Rahim Wardak. Zatlers ir pirmais Baltijas valstu prezidents, kas vizītē apmeklē Afganistānu un tiekas ar tās politiskajiem līderiem.
Pašlaik misija Afganistānā ir lielākā un nozīmīgākā Latvijas starptautiskā palīdzība, kas iekļauj ne tikai lielāko NBS kontingenta dalību (vairāk nekā 90 militārpersonas), bet arī civilo iesaisti ar policistiem un attīstības padomnieku. Tādējādi šobrīd Latvijas valsts iesaistīšanās misijā ir ne tikai militāra, bet orientēta arī uz afgāņu labklājības celšanu.
Tiekoties ar Afganistānas amatpersonām, Valsts prezidents plāno pārrunāt Latvijas līdzdalību stabilitātes garantēšanā valstī, uzsvērt starptautiskās sabiedrības iesaistes vienotības nepieciešamību, kā arī mudināt amatpersonas veicināt Afganistānas valsts pārvaldes kapacitātes celšanu, tajā skaitā narkotiku ražošanas apkarošanas jomā.
Vizītes laikā Valsts prezidents tiksies arī ar ISAF (International Security Assistance Force) komandieri ģenerāli Danu K. Maknīlu, Ziemeļu reģionālās pavēlniecības komandieri brigādes ģenerāli Dīteru Varneki. ISAF starptautiskās operācijas mērķis ir sniegt atbalstu Afganistānas pagaidu valdībai drošības uzturēšanā operācijas atbildības ietvaros, lai pārejas perioda valdība un
Tikšanās ar militārajiem komandieriem laikā Valsts prezidents iecerējis pārrunāt drošības situāciju Afganistānā, Latvijas misijas gaitu un uzdevumus tuvākajā nākotnē.
Valsts prezidents plāno tikties ar Latvijas kontingenta karavīriem, viesojoties Mazarešarīfā un Maimanas bāzēs. Valsts prezidents iepazīsies ar karavīru dienesta apstākļiem, materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī pārrunās misijas uzdevumu izpildes gaitu un uzklausīs kareivju viedokli par problēmām un izaicinājumiem, pildot dienesta pienākumus Afganistānā.
Latvijai ir nerezidējošais vēstnieks Afganistānā Igors Apokins, kurš rezidē Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā. Apokins oficiāli kļuva par Latvijas pārstāvi Afganistānā, iesniedzot akreditācijas vēstules Karzajam, šā gada jūlijā.
Kā iepriekš informēja Latvijas
Afganistānā NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā dienesta pienākumus patlaban pilda 95 Latvijas kontingenta karavīri un divi Valsts policijas pārstāvji. Latvijas karavīri Afganistānā izvietoti vairākās vietās - Kabulā, Maimanā un Mazarešarīfā.
ISAF starptautiskās operācijas mērķis ir sniegt atbalstu Afganistānas pagaidu valdībai drošības uzturēšanā operācijas atbildības ietvaros, lai pārejas perioda valdība un
Šā gada 21.augustā uz Afganistānu devās arī ĀM Drošības politikas departamenta NATO un Eiropas Drošības nodaļas trešais sekretārs Pēteris Veits. Viņš Afganistānā pildīs politiskā padomnieka pienākumus un strādās Farjabas provincē, kuras galvaspilsēta ir Maimana, līdz nākamā gada 31.maijam.
Latvija un Afganistāna diplomātiskās attiecības nodibināja 1928.gada 16.februārī. Latvijas neatkarību Afganistāna atzina 1991.gada 7.septembrī, bet diplomātiskās attiecības ar Afganistānu tika atjaunotas 2005.gada 18.janvārī.
2004.gada 7.decembrī Latvijas delegācija, kuru vadīja Latvijas vēstnieks Uzbekistānā Apokins, piedalījās Afganistānas prezidenta Karzaja inaugurācijas ceremonijā Kabulā.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji piedalās ISAF misijā kopš 2003.gada februāra.
Zemessargi pirmo reizi piedalīsies miera nodrošināšanas misijā Afganistānā
LETA 09/10/07 Pēc vairāku mēnešu ilgām mācībām nākamā gada sākumā uz starptautisko miera nodrošināšanas operāciju Afganistānā dosies arī zemessargi, aģentūru LETA informēja Zemessardzes štāba sabiedrisko attiecību speciāliste Guna Freimane.
No šodienas līdz 10.decembrim septiņi zemessargi no Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljona, Zemessardzes 22.kājnieku bataljona, Zemessardzes 27.kājnieku bataljona un divi profesionālā dienesta karavīri no 3.Zemessardzes novada štāba un Zemessardzes 22.kājnieku bataljona piedalīsies pirmsmisijas apmācības kursā. Apmācības notiks Zemessardzes 51.kājnieku bataljona atbildības teritorijā - mācību atbalsta bāzē. Apmācību laikā zemessargus un karavīrus sagatavos NATO vadītai Starptautiskajai miera nodrošināšanas operācijai (ISAF) Afganistānā.
Mācību laikā zemessargi apgūs taktiku, šaušanu, topogrāfiju, sakaru pamatus, medicīnu un miera nodrošināšanas misiju specifisko apmācību - personu un kravu eskortēšanu, aizturēšanas un pārmeklēšanas kārtību kontrolpunktos u.c.
Veiksmīgai kursa norisei un nepieciešamo iemaņu apguvei atbalstu sniegs Zemessardzes specializētie bataljoni. Zemessardzes 31.aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem bataljona instruktori apmācīs aizsardzības pasākumos, darbībai ķīmiski, bioloģiski un radioaktīvi piesārņotā vidē.
Zemessardzes 54.inženiertehniskais bataljons apmācīs zemessargus pamatiemaņās kaujas munīcijas un sprādzienbīstamo priekšmetu atpazīšanā. Papildu Zemessardzes vienībām atbalstu sniegs arī Speciālo uzdevumu vienība, Militārā policija, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sakaru skola, NBS Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola, NBS Kājnieku skola, Katastrofu medicīnas centrs.
Savukārt Norvēģijā no 8.novembra līdz 16.novembrim Latvijas kontingentam ir paredzēta kolektīvā apmācība kopā ar Norvēģijas kontingentu, kuras laikā zemessargi apgūs miera nodrošināšanas operācijām nepieciešamās zināšanas Afganistānai pietuvinātos apstākļos.
Zemessargi miera nodrošināšanas misijā Afganistānā piedalīsies pirmo reizi un darbosies Norvēģijas vienības sastāvā kā militārā novērošanas vienība. Došanās uz Afganistānu paredzēta 2008.gada janvārī.
Uz Latvijas kontingenta karavīriem Afganistānā raida raķeti
LETA 09/10/07 Naktī uz 8.septembri Afganistānā Meimenas bāzes virzienā raidīta raķete, bet Latvijas kontingenta karavīri nav cietuši, aģentūra LETA uzzināja Aizsardzības ministrijā. Pārējās bāzēs, kur Afganistānā izvietoti mūsu valsts karavīri, pagājušajās brīvdienās dienests noritējis mierīgi.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers svētdien, 9.septembrī, ieradās darba vizītē Afganistānā, kur viņam paredzēta tikšanās ar Afganistānas Valsts prezidentu Hamidu Karzai, ārlietu ministru Randžinu Dadfaru Spantu, kā arī aizsardzības ministru Abdulrahimu Vardaku.
Zatlers ir pirmais Baltijas valstu prezidents, kas vizītē apmeklē Afganistānu un tiekas ar tās politiskajiem līderiem, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
Pašlaik misija Afganistānā ir lielākā un nozīmīgākā Latvijas starptautiskā palīdzība, kas iekļauj ne tikai lielāko NBS kontingenta dalību (vairāk nekā 90 militārpersonas), bet arī civilo iesaisti ar policistiem un attīstības padomnieku. Tādējādi šobrīd Latvijas valsts iesaistīšanās misijā ir ne tikai militāra, bet orientēta arī uz afgāņu labklājības celšanu.
Valsts prezidents plāno tikties ar Latvijas kontingenta karavīriem, viesojoties Mazāri Šarīfā un Maimanas bāzēs. Valsts prezidents iepazīsies ar karavīru dienesta apstākļiem, materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī pārrunās misijas uzdevumu izpildes gaitu un uzklausīs kareivju viedokli par problēmām un izaicinājumiem, pildot dienesta pienākumus Afganistānā.
Afganistānā, kur patlaban dienesta pienākumus NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā pilda 96 Latvijas bruņoto spēku karavīri, ir tikpat bīstami kā Irākā, intervijā aģentūrai LETA iepriekš atzina aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP).
Atšķirība esot tikai tā, ka pagaidām mūsu karavīri Afganistānā atrodas valsts ziemeļos, kur drošības situācija ir relatīvi mierīgāka nekā citos reģionos. Tomēr, kā norādīja Slakteris, situācija jebkurā mirklī var mainīties un dzīvības draudi ir iespējami jebkurā šīs zemes vietā.
"Mūsējie uz Afganistānu devušies uzturēt mieru ar ieročiem rokās, un tā nav atpūtas zona," sacīja ministrs.
"Tiesāšanās kā ķēķis" skandālā...
Opozīcija izveido Izmeklēšanas komisiju par iespējamām nelikumībām tieslietu sistēmā
DELFI 09/04/07 Opozīcijā esošo partiju "Jaunais laiks (JL) un "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas deputāti otrdien Saeimas Prezidijā iesnieguši 34 deputātu parakstītu pieteikumu izvedot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.
JL rosinājis izmeklēšanas komisijas izveidi saistībā ar publiskotajiem, iespējams, advokāta Andra Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumiem. Sabiedrībā nonākušās publikācijas liecina, ka pastāv nopietnas bažas par iespējamām korupcijas problēmām gan tiesu sistēmā, gan valsts augstākās pārvaldes līmenī, informēja JL konsultante Laila Timrota.
"Aizdomas par sadarbību starp, iespējams, korumpētiem tiesas varas pārstāvjiem un ietekmīgiem politiķiem, "pareizo" tiesnešu piemeklēšanu un tiesvedības taktikas saskaņošanu radījusi krīzes situāciju tiesu sistēmā, graujot tiesu varas reputāciju un uzticamību," uzskata JL.
Sistēmas sakārtošanā būtisks ir nozares profesionāļu piedāvāts risinājums, savukārt, politiķu atbildība ir izvērtēt situācijas cēloņus un piedāvāt principiālas izmaiņas, lai šādas situācijas neatkārtotos, uzskata JL.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam iespējams tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas. Grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publiskotās sarunas rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā.
Trešdien Ģenerālprokuratūra par iespējamo telefonsarunu noklausīšanos uzsākusi kriminālprocesu.
Melngailis noliedz 'Lattelecom' līdzdalību Grūtupa telefonsarunu noklausīšanās lietā
DELFI 09/07/07 Fiksēto telekomunikāciju operatora SIA "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis apgalvo, ka "Lattecom" nav saistīts ar advokāta Andra Grūtupa fiksēto telefonsarunu noklausīšanos.
"Tāda noklausīšanās var notikt bez "Lattelecom" ziņas. Mums tur nav bijusi nekāda loma," piektdien LNT raidījumā "900.sekundes" sacīja Melngailis.
Viņš norādīja, ka "Lattelecom" Grūtupa sarunu lietā neesot pieprasīta nekāda informācija un uzņēmumā arī netiekot veiktas nekādas pārbaudes saistībā ar šo jautājum.
Jau vēstīts, ka grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publicētās Grūtupa telefonsarunas ar vairākiem tiesnešiem rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā.
Pagājušā gadsimta atrauga vai viedoklis Satversmes 100.panta kārtībā
Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdemārs Šubrovskis
Apollo 09/07/07 Pirmdien pēc ilstošas slimošanas darbā atgriezies Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdemārs Šubrovskis. «Laikā, kamēr es slimoju, grāmatas «Tiesāšanās kā ķēķis» izraisītā skandāla sakarā masu medijos nereti tika pieminēts mans vārds, uzvārds un amats. Un ne vienmēr tajā labākajā gaismā,» norāda tiesnesis. Tādēļ Šubrovskis vēlas paust savu viedokli par šo skandālu.
1.Par iespējamo sarunu autentiskumu.
Iepazīstoties ar to nelikumīgi noklausīto iespējamo sarunu daļu, kurās iesaistījies grāmatas «Tiesāšanās kā ķēķis» personāžs Valdis Šablovskis, uz priekšvārdā uzdoto jautājumu atbildu kategoriski un noteikti. Minētā personāža sarunās es sevi neatpazīstu un censties mani identificēt ar kaut kāda sarža personāžu, nevienam nav ne likumīga ne cita tiesiska pamata.
Ne publicēto sarunu stils, izteiksmes vārdu lietošana, ne valoda, neatbilst manam sarunu stilam un runas veidam. No šīm sarunām vispār nevar saprast par ko Valdis Šablovskis runā ar Gūtupu . Bet no tā ko var saprast, var secināt, ka personāžs nav rīkojies pretēji likumam vai ētikas normu prasībām.
Par iepriekš minēto liecina fakti. Tā no lietas C-2167/12 SIA «Latelektro Gulbene» prasībā pret PVAS «
2. Par manis, kā tiesneša, darbības likumību.
Apgabaltiesā strādāju no 1996.gada un šajā laikā esmu izskatījis tikai 2-3 civillietas, kurās ir piedalījies arī zv.adv. Andris Grūtups. Ne par šīm lietām, ne par citām lietām, ko tiesa ir izskatījusi manā vadībā, tiesas spriedumi nav saskaņoti ne ar vienu advokātu, amatpersonu, fizisku vai juridisku personu. Nekad un neviens man kā tiesnesim nav diktējis norādījumus, kā skatīt vienu vai otru lietu, vai sastādīt spriedumu. Nekad nevienā no saviem spriedumiem es neesmu ierakstījis kaut vienu apzināti nepatiesu vārdu, kur nu vēl taisījis apzināti nepatiesu spriedumu.
Par katru manis sastādītu sprieduma tiesiskumu, es kā tiesnesis atbildu saskaņā ar likumu. Ģenerālprokuratūras pieprasījums izskatīto lietu sakarā mani apmierina un esmu pat priecīgs par to, jo nešaubos, ka Ģenerālprokuratūras pārbaudes rezultāti apstiprinās manis šeit pausto.
3. Par manis, kā tiesneša tiesību aizskārumu.
Es saslimu atvaļinājuma laikā š.g. 01.augustā, bet no 05.augusta atrados P.Stradiņa klīnikas 11.nodaļā ar nopietnu slimību. Ārstēšanās laikā, t.i. līdz 31.augustam paskaidrojumus iespējamo nelikumīgo noklausīto sarunu sakarā es nesniedzu, taču savam palīgam liku pateikt katram interesentam, ka savu viedokli šai sakarā es noteikti sniegšu pēc slimošanas, to paziņoju arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgam.
Taču neskatoties uz to, ka slimības sakarā es savu viedokli līdz šim brīdim nebiju paudis, masu medijos esmu pataisīts par grēkāzi Nr.1. Šai sakarā man ir pilnīgi nepieņemama senatores Valdas Eilandes uzvedība LNT raidījumā «900 sekundes», kad viņa uzdrošinājās klāstīt, ka grāmatā «Tiesāšanās kā ķēķis» viņasprāt viss sliktāk izskatoties Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Valdemārs Šubrovskis, kuram būtu jāatstāj amats.
Pirmkārt senatore Valda Eilande man nekad nav bijusi, nav un nebūs autoritāte, kuras ieteikumos man būtu jāieklausās.
Otrkārt- to, ka senatores V.Eilandes atsaukšanās uz darbu «Tiesāšanās kā ķēķis» ir bez jebkāda tiesiska pamata, to, ka šis darbs vispār nevar kalpot par pierādījumu jebkādiem apgalvojumiem, atzīst pats darba autors un jebkurš ar veselu saprātu apveltīts cilvēks. V.Eilande atsaukdamās uz darbu, kuram nav ne literāras, ne izziņas vērtības uzskatāmi nodemonstrēja savas diletantiskās zināšanas pierādījumu izvērtēšanā, aizmirstot, ka personas vainu vai nevainīgumu var noteikt tikai tiesa, bet katram personu aizskarošam apgalvojumam jābūt tiesiski pamatotam.
Treškārt- senatorei V.Eilandei šai sakarā vajadzētu man publiski atvainoties par mana goda un cieņas aizskarošu ziņu izplatīšanu, vai arī atstāt amatu, kā tiesnesei, kura nespēj pildīt savus amata pienākumus profesionālu zināšanu trūkuma dē
Ceturtkārt es apsveru jautājumu par prasības celšanu tiesā pret V.Eilandi par goda un cieņas aizskārumu, izplatot par mani apzināti nepatiesas ziņas un atbilstošu naudas kompensācijas piedziņu.
Bez tam, darba attiecību pārtraukšanas sakarā man ir savi plāni un tie nekādi nav saistīti ne ar senatores V.Eilandes fantāzijām, ne ar jezgu grāmatas «Tiesāšanās kā ķēķis» sakarā. Jau šī gada jūnijā savai tiešai priekšniecībai darīju zināmu, ka pārtraukšu darba attiecības ar 2008.gada 15.janvāri, sakarā ar darba vietas maiņu un pie tā arī pieturēšos.
Mana nelaiķe māte (lai viņai vieglas smiltis) man dzīvei deva pamācību: «Tu dēls neņem vērā kā tevi apsaukā, lai sauc kaut vai par katlu. Tikai sargies, lai neliek uz uguns!"
Sekojot vecāku pamācībai, es vēlos pasargāt sevi no prettiesiskas «cepšanos», kādēļ brīdinu jebkuru personu, ka es aizstāvēšu savu godu un cieņu ar visām likumīgām iespējām, ja persona bez tiesiska pamatojuma pārmetīs man nelikumības vai ētikas pārkāpumus darba «Tiesāšanās kā ķēķis» sakarā.
Katram, kas vēlas mani apvainot, vispirms ir jāņem vērā, ka par tiesnesi mani ievēlēja tauta, caur saviem priekštāvjiem Saeimā. (sk. likums «Par tiesu varu»)
Kamēr vien man pieder šis mandāts, t.i. tautas uzticība, pieklājīgi būtu mani uzrunāt ar vārdiem «Jūsu godība». Un nevienam nav tiesību pārkāpt likumu un vērsties pret mani ar nelikumīgām metodēm, arī «tiesnesei» V.Eilandei.
4. Par darbu «Temīda kā ķēķis», kas pretendē uz nosaukumu grāmata.
Es šo darbu izlasīju (pircis es to neesmu un citiem arī neiesaku) un konstatēju, ka tajā bez jebkādas sistēmas ir nopublicētas zvērināta advokāta A.Gūtupa it kā telefonsarunas ar citām personām. Neviens neapstrīd, ka iespējamā sarunu noklausīšanās (ja tāda vispār notikusi) ir nelikumīga, neviens neapstrīd un darba priekšvārdā autors atzīst, ka tās ir tikai un vienīgi iespējamās sarunas.
Tātad jebkuram pilsonim, arī ne juristam, ir pilnīgi skaidrs, ka darbā paustie priekšvārda apgalvojumi un mājieni ir bez jebkāda tiesiska pamata. Darbam nav absolūti nekādas literāras vērtības. Citiem vārdiem sakot un ar veselo saprātu izvērtējot, darbs «Tiesāšanās kā ķēķis» ir tikai un vienīgi makulatūra (turpmāk tekstā Makulatūra). Taču fakti paliek fakti, un arī šāda veida Makulatūra var provocēt, ierosināt slimīgu fantāziju, pat paniku un histēriju, kas visvairāk izpaužas Augstākās tiesas tiesnešu, sevišķi Senāta tiesnešu izteikumos Makulatūras sakarā.
5. Par pašattīrīšanos.
No presē publicētā ziņām var secināt, ka atsevišķas senatores ir šokā jau par to vien, ka viņām jāstrādā vienās telpās kopā ar senatoru, kurš 1999.gadā it kā ir runājis pa telefonu ar viņu prāt gandrīz vai 2007.gada valsts noziedzinieku Nr.1. t.i. ar Zvērinātu advokātu. Andri Grūtupu (1).
Varētu pasmaidīt par šādu, jāsaka, sievišķīgi emocionālu attieksmi, ja tikai ar to tas beigtos. Taču, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, uz šīs histēriskās nots, nekavējoši sadala tiesnešus-sliktajos (peramajos) un labajos (kas var pārbaudīt peramo zēnu darbību). Faktiski, bez jebkāda tiesiska pamata, notiek vienas tiesnešu daļas diskriminācija. Tiek nosaukti kaut kādi diskriminēto personu skaitļi 2-3 vai 4-5 tiesneši tiesā. Protams, ka A.Guļāna tiesnešu sadalījums sasniedza arī zemākās tiesu instances un tagad jau visi, kam nav slinkums, tiesnešus dala labajos un sliktajos. Saka, jā, pie mums strādā kādi 3-4 tiesneši, nē var būt 4-5 sliktie tiesneši, kuriem jāpadomā var vai nevar strādāt par tiesnesi, bet tie labie tad nu pagaidīs, ko tie sliktie izlems. Tomēr, ja tie sliktie prom neies, tad nu kopā vien būs jāstrādā, kur tad liksies.
Kā tiesnesis ar 32.gadu darba tiesneša stāžu, kā viens no Latvijas Tiesnešu biedrības darbības atjaunotājiem, kā viens no Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa autoriem, es jautāju ar kādām likumīgām tiesībām Jūs kungi tā rīkojaties? Nekur ne pie ārstiem, ne policistiem, ne prokuroriem, ne frizieriem, tā neviens nerīkojas! Un tikai tādēļ, ka tie citi ciena likumu un uzskata zem sava goda apvainot vai pazemot kolēģi bez tiesiska pamatojuma. Taču pie tiesnešiem, tas ir modē, jo tiesneši tādā veidā it kā pašattīroties. Vienā no Agatas Kristī darbiem, grāmatās varone saka šādus vārdus: «Es reiz lasīju grāmatu par diviem tiesnešiem, kuri ieradās kādā amerikāņu mazpilsētā kā Augstākās Tiesas pārstāvji. Viņi sprieda tiesu Absolūti Taisnu Tiesu. Tāpēc, ka viņi nemaz nebija no šīs pasaules....» Taču mēs tiesneši esam tikai Zemes cilvēki pie tam no ļoti mazas tās daļiņas un lai arī kāds no mums ir arī senators vai pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Absolūti Taisnu Tiesu mums nebūs spriest. Tādēļ es lūdzu apstāties un padomāt, vai vienas daļas tiesnešu diskriminācija ir tiesiska. Kam mēs vēlamies izpatikt ar sasteigtību un paviršību lēmumos pašiem par sevi?
Ja tiesneši ar savu augstāko vadību priekšgalā, vēlas izpatikt žurnālistam Lopato Lapsānam (2) vai J.Brūklenim, tad pūles ir veltas. Lopato Lapsāns iespējams ir ar gigantomāniju un mesiānismu sirgstošs žurnālists.
Viņa izteicieni un uzvedība nepārprotami liecina par paralēlēm ar Jēzus Kristus darbošanos, kad Jēzus izdzina no tempļa naudas mijējus un muitniekus. Uzskatāmi to varēja vērot 22.augusta TV raidījumā «Kas notiek Latvijā» kad Lopata Lapsāns tiesnešu un advokātu saimi nosauca par «Bandu» un caur pieri lūkodamies mesiāniski paziņoja apmēram tā: «Es jau te klausos, kā Jūs te savstarpēji taisnojaties."
Savukārt 26.augusta LNT ziņās Lopato Lapsāns nodemonstrēja sevi kā turīgu cilvēku, paziņodams, ka peļņu par J.Brūkleņa gara darba izdošanu t.i.apmēram Ls 7000 viņš ar plašu žestu atvēl suņiem un kaķiem. Es neiebilstu žurnālista viedoklim, ka Makulatūra ir tiešām «priekš kaķiem». Tomēr man nav skaidrs kāpēc uz žurnālista Lopato Lapsāna agresīvo rīcību pienācīgi nereaģē ne Latvijas Tiesnešu biedrība, ne Augstākās tiesas vadība. No tā ar secināt, ka mēs t.i.tiesneši un advokāti sevi atzīstam par «Bandu» un to, ka Makulatūru, kas pēc paša Lopato Lapsāna vārdiem ir «priekš kaķiem», liekam par pamatu , lai strostētu un celtu negodā savus kolēģus.
Ir zināms, ka Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi pārbaudi par nelikumīgi noklausīto iespējamo sarunu sakarā, ka ierosināts kriminālprocess par sarunu nelikumīgu noklausīšanos. Vai tiešām nebūtu pareizāk netraucēt prokuroriem strādāt, sagaidīt viņu darba rezultātus un tad izdarīt vajadzīgos secinājumus. Es jau dzirdu oponentu balsis: «Bet tas būs ilgi, pārāk ilgi.» Uz to es atbildu, mums t.i.tiesnešiem nav kur steigties, ja mēs vēlamies, lai mūsu rīcība būtu sabiedrībai saprotama un likumīga. Tiesnešus cienīs tikai tad, ja paši tiesneši ievēros likumus. Pacietība un iecietība mums visiem darītu daudz lielāku godu, nekā «karstas putras strēbšana». Protams, ja kāds no tiesnešiem sevi atpazīst Makulatūrā, tad viņam ir tiesības, «kaisīt sev pelnus uz galvas», bet pārējiem tiesnešiem rodas tiesības šo jautājumu apspriest likumā noteiktā kārtībā.
6. Par attiecībām ar Sabiedrību.
Ja tomēr saistībā ar Makulatūru kādam rodas problēmas attiecībās ar sabiedrību, tad es rīkotos sekojoši. Es sabiedrībai paskaidrotu, ka Makulatūras stils un saturs varētu kalpot, kā ilustrācija tām sabiedriskām attiecībām, kas risinājās tālajos 1998.gada 2000.gados. Paskaidrotu, ka iespējamie notikumi ir seni šī vārda vistiešākajā izpratnē (nevis apelējot pie noilgumiem u.t.t). Ja kāds par to šaubās, tad lai noliek līdzās divas savas fotogrāfijas, vienu no 1998.gada un otru no 2007.gada un šaubas pazudīs, tie patiešām ir seni notikumi. Taču tas, kam ir pietiekami laba atmiņa, piekritīs, ka tieši ap 1998.gadu sabiedrībā valdīja noskaņojums kaut ko sakārtot, nokārtot u.t.t. Ļoti daudz tika runāts pa telefonu un ne tikai ar zv.adv.A.Grūtupu, ar daudziem advokātiem un citām personām. Telefoniski tiesneši informēja par iespējām saņemt tiesas dokumentus, spriedumus un risināja atsevišķus procesuālos dabas jautājumus. Tiesnešiem palīgu nebija, kādēļ visi, kam tikai gribējās, zvanīja pa tiešo, klāstot savus lūgumus vai informēja par kādu problēmu lietas sakarā. Ar šodienas 2007.gada acīm skatoties, divdomīgas situācijas tolaik radās ik uz soļa. Taču 1998.gadā tā bija pieņemts. Nerunāt nevarēja un nereti tiesnesim bija grūti šai sarunās izsekot atļautās vai bīstamās vietas, sarunas notika, kā «pa naža asmeni».
Lūk, tad šajā laikā, manuprāt, arī bija tiesu varas krīze un nevis tagad šīs Makulatūras sakarā. Tieši tajā laikā radās ārkārtīgi bīstamas situācijas, kad tiesu vara varēja degradēties līdz nepazīšanai. Taču tiekoties ar saviem kolēģiem apgabaltiesā, tiekoties ar kolēģiem no rajonu tiesām un citām apgabaltiesām, sev par lielu apmierinājumu un prieku konstatēju, ka tiesneši paši, bez pamudinājumiem uz «pašattīrīšanos», veiksmīgi tika galā ar visām problēmām un arī juku laikos nosargāja tiesu varas godu un neatkarību. Šai laikā (kopš 1998.gada) ir notikušu daudzas reālas reformas un pārkārtošanās (katram tiesnesim tika iedalīts palīgs, veiksmīgi un likumīgi tika atrisināta lietu sadalīšanas problēma u.t.t.). un Makulatūras 1998.gada ilustrāciju atkārtošanās 2007.gadā nemaz nav iespējama. Tas, kas mums ir pasviests un ko visi šobrīd tik jūsmīgi apspriežam, faktiski ir pagājušā gadsimta novēlota atrauga. Tā arī paliek noslēpums, kur toreiz bija mūsu gudrā vadība un visu to laikus neredzēja. Patiesībā šajā laikā, tiesu vara, tāpat kā cilvēks, pašai nemanot pārcieta vairākus mikroinfarktus un saglabāja cienījamu stāju ar pašas organisma, t.i.tiesnešu cienīgas rīcības palīdzību. Manuprāt, šodien tiesu vara ir stabila kā vēl nekad un valsts iedzīvotāji var tai uzticēties pilnā mērā.
7. Par pamattiesību aizsardzību.
Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu par zv.adv.A.Grūtupa telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos. Netiek apstrīdēts, ka nelikumīgas noklausīšanās rezultātā tiek pārkāptas ikviena cilvēka pamattiesības, to starp tiesības uz korespondences noslēpumu.
Tikko kā piezvanīju
Pēdējos vismaz divus gadus Rīgas apgabaltiesā darba atmosfēra ir kļuvusi mokoša un nospiedoša. Tiesneši izvairās no savstarpējām sarunām, bet kad tomēr sarunājās, tad nervozi smejas: «Varbūt, ka mūs noklausās?» Ik pēc dažām nedēļām, kāds no tiesnešiem informē: «Zini, šo sestdien un svētdien visos kabinetos ierīkotas slepenas videokameras, uzvedies prātīgi, neurbini degunu, visu nofilmēs.» Tas, ka visi Apgabaltiesas tiesnešu telefoni ir pieslēgti noklausīšanās ierīcēm, tiek uztverts kā pats par sevi saprotams. Vispārēja neziņas un nomāktības atmosfēra. Es minēju tikai dažas iezīmes par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, nemaz nepieskaroties tam, ka nelikumīgi noklausītu un iespējamu sarunu tekstu nopludinātājs Lopato Lapsāns tiek celts godā, bet atsevišķas personas no Makulatūras bez tiesiska pamata tiek iekļautas melnajā sarakstā ar vājām izredzēm no tā kādreiz izkļūt.
Var būt tieši cilvēktiesību pārkāpumi un to izskaušana varētu kļūt par vienu no galvenajiem apspriežamiem jautājumiem gaidāmajā tiesnešu konferencē, ja no tās nevar nekādi izvairīties.
Manuprāt, uz emociju pamata sasauktā Tiesnešu konference būs tikpat neinteresanta, kā citas iepriekšējās. Sižets, kā vienmēr būs sekojošs. Konferences sākumā sanāks žurnālisti, tiks ieslēgti TV gaismas jupiteri. Pirmais runās Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāna kungs, kurš paziņos par krīzi tiesu varā un ka ir tiesneši, kuri ir iekļauti slikto tiesnešu sarakstā un kuriem būtu jāiet prom no darba, citādi aizies labie, jo labie ar sliktajiem kopā strādāt nespēj. Pēc tam runās Tieslietu ministrs, kurš situāciju Makulatūras sakarā izvērtēs objektīvi un tiesiski, kā tas visiem bija redzams un dzirdams
Pēc tam tiks izslēgtas gaismas, žurnālisti savāks savus darba rīkus un at
_______________________
1. Lai man atvaino zv.adv.A.Grūtups, kuru es šai rakstā esmu pielīdzinājis valsts noziedziniekam Nr.1, tas ir tikai izteiksmes līdzeklis. Tā dēvētā grāmata «Tiesāšanās kā ķēķis» nav izvietojama kilometra attālumā no tiem patiesi interesantajiem darbiem, ko radījis ir A.Grūtups.
2. Vai nevarētu būt, ka Lopato Lapsāns ir žurnālists Lato Lapsa?
Viedoklis: Secinājumu politika
Anita Daukšte, NRA 09/10/07 Ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par iespējamām nelikumībām un ētikas pārkāpumiem tiesu sistēmā tiesu ķēķa aizkulises jau ar Saeimas lēmumu nonāk tur, kur tām vieta bija jau pašā sākumā proti, politikas laukā.
Nu jau jebkādi prokuratūras darba rezultāti būs vairs nevis sausi interpretējami un, kazi, tiesās pierādāmi fakti, bet ar treknu politisko gaļu apaudzējami secinājumi, kuru smaku nu varēs vēdināt uz vienu vai otru pusi atkarībā no tā, uz kurieni tad politiskie vēji tajā brīdi pūtīs. Tā teikt, komisija radīs politisko fonu razborkām, piedodiet, attīrīšanās procesam tiesnešu un advokātu aprindās, jo tur ugunskurs gruzdēs vēl kādu laiciņu tiesneši un advokāti vis nestrebj karstu un tikai uz beletristikas, bez prokuratūras secinājumiem, neuzķeras.
Valdošās koalīcijas deputātu vietā nebūtu ko sarūgt par opozīcijas lolojumu šajā sakarībā ir jau visai skaidrs, ka ne ar ko tas nebeigsies. Otrkārt tas taču pat jebkuru, pat daudzmaz cienījamu atklājumu gadījumā ļaus pateikt: ak, tā tak tikai politika. Pie esošā politikas un Saeimas prestiža šādas komisijas izveide ir pat lielisks dūmu aizsegs dažādām reāli notikušām nejēdzībām un nelikumībām.
Ja tomēr notiks brīnums (kas līdz šim vēl nav gadījies) un komisija tiešām veiks kaut ko jēdzīgu, tad, domājams, tā neapstāsies vien pie cīņas ap Jāņa Brūkleņa personību un grāmatā aprakstīto personāžu atpazīšanu. Domājams, ka komisija noteikti un precīzi pateiks faktus, kuru atklājumi piedienas politikas, ne prokuratūras laukam. Ja prokuratūrai būtu jākonstatē, kas, kāpēc un cik ilgi, iespējams, noklausījies advokātu Andri Grūtupu un citas tieslietu sistēmas amatpersonas, tad šādai komisijai piedienētu pateikt, kādās interesēs šie fakti ir tieši šobrīd parādījušies publiskajā telpā. Jau vairākas pazīmes liecina, ka iespējamais motīvs ir nevis kādu nelikumību atklāšana tieslietu sistēmā, bet gan politiskā procesa un, iespējams, dažu tiesu nākotnes spriedumu ietekmēšana. Ja tā, tad vaimanāšana par tikai konkrētā grāmatā lasīto būtu visai liela liekulība.
Bet, ja komisija apstāsies tikai pie konkrētās grāmatas, kuras personāžu darbība robežojas astoņus līdz desmit gadus vecā pagātnē, tad lielā mērā tai būs jāanalizē nevis iespējamie pārkāpumi tiesu sistēmā, bet gan politikas ikdiena un politiskais lobijs šajā laikā. Proti, jāpaskatās pašiem uz sevi. Godājams iznākums būtu tieši tāds, lai gan diezgan skaidri prognozējams, ka komisija, visticamāk, pratīs paskatīties tikai uz citiem. Un, ja secinājumi būs politiski, tad pārsvarā tādā razborku un baumu stilā, kā jau tas parasts.
Drīzāk jau Saeimā būtu jāveido kāda komisija, kas pētītu, kāpēc ir pieļaujami sistemātiski un masveidīgi personu konstitucionālo tiesību pārkāpumi, kas saistīti ar telefonsarunu noklausīšanos. Tāda komisija noteikti varētu uzdot jautājumu drošības iestādēm, kas bijušas vai nu šo pārkāpumu sastāvdaļas, vai arī bezdarbīgi vērotāji. Un varbūt šāda komisija nonāktu pie vēl nesen ar izgāzušos referendumu apstiprināta secinājuma, ka parlamentārā kontrole pār drošības struktūrām nav vis kāda politekonomiska grupējuma izdomājums, bet akūti nepieciešama demokrātijas sastāvdaļa.
Vai TM turpina virzīt valsts aģentūras izveidi, nesaskaņojot to ar iesaistītajām pusēm?
Latvijas Darba devēju konfederācija, Apollo, 09/08/07 Tieslietu ministrijas koncepcijas projekts «Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu» nerisina būtiskus jautājumus par likumdošanas aktu konsolidācijas leģitimitāti, paredz nepamatoti lielu finansējumu kārtējās valsts aģentūras izveidei un valsts iejaukšanos privātā sektora darbībā.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle: «Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koncepcijas izstrādes un apstiprināšanas gaitā ir nākusi klajā ar virkni ierosinājumu gan par politikas dokumenta saturu, gan plānotajām izmaksām. Diemžēl lielākā daļa no tām nav ņemtas vērā. Lemjot par šo jautājumu
Koncepcija paredz izveidot publiski pieejamu autoritatīvu normatīvo aktu datubāzi, kas ir apsveicami, jo elektroniskā forma ir vienīgais veids, kā nodrošināt aktuālu un efektīvu normatīvo aktu pieejamību, kā arī normatīvo aktu autentiskās konsolidētās versijas neapšaubāmi ir vienkāršākais veids, kuru pilsoņiem izmantot normatīvo aktu izpratnei.
Latvijā arvien funkcionē likumdošanas tradīcijas un kārtība, kas paredz, ka izdarot grozījumu jau pieņemtā tiesību aktā, tiek pieņemts un izsludināts jauns patstāvīgs tiesību akts. Lai arī jaunā tiesību akta teksts ir pilnībā saistīts ar pamatdokumentu, tas pamattekstā netiek iestrādāts, bet pastāv kā neatkarīgs tiesību akts. Oficiālās normatīvo aktu konsolidētās redakcijas nemaz nepastāv, ja šādas konsolidētās redakcijas nav pieņēmis likumdevējs vai
Lai tiesību akta konsolidēto versiju varētu uzskatīt par oficiālu, tas attiecīgā akta izdevējam būtu jāpieņem un jāizsludina no jauna pilnā apmērā katru reizi, kad pamata normatīvajā aktā tiktu veikti kādi grozījumi.
Tādējādi «konsolidēto» normatīvo aktu versijām nav juridiska spēka, tās uzskatāmas vienkārši par tehniskiem dokumentu apvienojumiem lietotāju ērtībai. Realizējot Koncepcijā piedāvātos soļus, Latvijā netiks radīta konsolidēto normatīvo aktu publiskošanas modelis. Lai iedibinātu autentisku konsolidētu normatīvo aktu modeli, pirmais nosacījums būtu nodrošināt, lai konsolidētos aktus apstiprina to izdevēj iestāde.
Ir nepieciešama SIA «Latvijas Vēstnesis» statusa maiņa, jo leģislatīvās funkcijas (likumu publiskošanas funkcija) nav raksturīgas komercsabiedrībām (tomēr apšaubām, lietderību veidot lielu aģentūru, lai īstenotu funkciju, kuru daudzās pasaules valstīs veic nelielas struktūrvienības ministrijās).
Zvērināts advokāts norāda uz Koncepcijā paredzēto, kur jaunveidojamā valsts aģentūra uzņemsies tādas funkcijas (piem., izdevējdarbība), kuras var uzskatīt par valsts iejaukšanos privātā sektora darbībā, turklāt ne tikai normatīvi nostiprinot šādas funkcijas, bet arī tās finansējot no valsts budžeta.
Tiek piedāvāts «Latvijas vēstnesim» saglabāt funkcijas publiskot informāciju, kas daudz efektīvāk ir pieejama pašos ziņu pirmavotos. Piemēram, Komercreģistra ziņas var daudz efektīvāk (ievērojami lētāk) un ticamāk (ātrāk un pilnīgāk) elektroniski publiskot pats Uzņēmumu reģistrs. Šāda prakse pastāv citās ES valstīs, turklāt tas atbilstu ES Padomes Pirmajai direktīvai (68/151/EEK kas papildināta ar direktīvu 2003/58/EK).
Koncepcija paredz nepamatoti lielu budžeta finansējumu Aģentūras darbībai (gandrīz 3 miljonus latu gadā) taču nav skaidrs pamatojums, kādēļ, piemēram, potenciālajai Aģentūrai par budžeta līdzekļiem būtu jāturpina nodarboties ar izdevējdarbību un jau reiz publicētas valstij piederošās informācijas sistēmās (piem., Uzņēmumu reģistrā) radītu dokumentu pārpublicēšanu par maksu, kura vēlreiz tiktu uzlikta komersantiem un visiem iedzīvotājiem. Šāda darbība ietekmē brīvā tirgus attiecības un nākotnē var radīt soda sankciju draudus no LR un ārvalstu komercstruktūru un institūciju puses.
Zvērināts advokāts skaidro, ka projektā ietvertais risinājums, nodot konsolidēto redakciju veidošanas, uzturēšanas un izplatīšanas pakalpojumu valsts aģentūrai, faktiski nozīmē valsts monopolu normatīvo aktu konsolidēto redakciju izveidē, uzturēšanā, izplatīšanā un informācijas sistēmu uzturēšanā. Šāda valsts rīcība vērtējama kā negatīva tendence tiesiskā valstī, jo tiek ierobežota komercdarbība, pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un nelietderīgi tērēti valsts budžeta resursi.
LDDK piedāvā risinājumu normatīvo aktu konsolidēto versiju autentiskuma nodrošināšanai, kur valsts iestādes struktūrvienība vai (uz konkursa pamata) uzņēmējsabiedrība veic tehnisko darbu (konsolidē normatīvo aktu, tā jaunajā versijā iestrādājot paredzamās izmaiņas) un sagatavo tā pilnu tekstu elektroniskā veidā, tālāk jauno (konsolidēto) normatīvā akta versiju elektroniskā veidā apstiprina izdevēj institūcija un publiski pieejamā datubāzē, kas izveidota un uzturēta uz publiskās-privātās partnerības pamata, vienotā vidē tiek publiskoti visi saņemtie apstiprinātie normatīvie akti
Saskaņā ar vienu no vispārējiem tiesību principiem - samērīguma principu, valsts rīcība ierobežojot privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses var tikt attaisnota tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Normatīvo aktu konsolidēto redakciju iegūšanas iespēju ierobežošana nav sabiedrības interesēs. Papildus arguments ir vairāku tirgus dalībnieku spēja piedāvāt patērētāja pieprasītu pakalpojumu.
LDDK aicina pārtraukt viena komersanta monopolu uz oficiālo publikāciju un sludinājumu publicēšanu un atturēties no jaunas - dārgas un nepietiekoši efektīvas - valsts aģentūras izveides.
Teritoriālās reformas pasākumā...
LPS: novadu reforma neatbilst likumam
DELFI 09/04/07 Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicinājusi valdību respektēt jau izveidotos novadus un pašvaldību tiesības līdz nākamā gada beigām veidot novadus pēc brīvprātības principa. LPS uzskata, ka pašvaldību ministrijas izstrādātais novadu veidošanas projekts pārkāpj šo likumā ierakstīto principu, informēja LPS.
Valdība otrdien izskatīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādāto projektu, kas paredz veidot deviņas republikas pilsētas un aptuveni 500 pašvaldību vietā 93 novadus. Ar projektu neapmierinātās pašvaldības paudušas savu viedokli reģionālajās sanāksmēs un vēstules ministrijai un valdībai, bet otrdien valdības sēdē plānoja piedalīties 100 pašvaldību pārstāvji.
LPS aicina piespiedu kārtā nepaplašināt jau izveidotus novadus, atbalstīt brīvprātīgi pieņemtos pašvaldību lēmumus par novadu izveidošanu un respektēt pašvaldību tiesības noteikt savu administratīvo teritoriju robežas.
LPS arī aicina valdību izveidot tieši vēlētas reģionu pašvaldības un nodot tām decentralizējamās valsts funkcijas un finanses, neskarot vietējo pašvaldību finansēšanas avotus, kā arī nošķirt reģionālo un vietējo pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmas.
LPSuzskata, ka "Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atsakās no 2006.gadā valdībā apstiprinātā novadu modeļa un pārkāpj Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā ir noteikts, ka līdz 2008.gada 1.janvārim pašvaldības veido novadus pēc brīvprātības principa".
LPS arī secina, ka RAPLM nav ievērojusi Latvijas Pašvaldību savienības viedokli, kas pausts vairāku LPS kongresu rezolūcijās, kā arī nav pildījusi solījumu atbalstīt izveidoto novadu infrastruktūru un gatavojas tikai nepilnā apjomā atbalstīt jauno novadu infrastruktūras izveidošanu.
LPS pauž bažas, ka augstāk minēto solījumu nepildīšana apdraud sekmīgu administratīvi teritoriālās reformas iznākumu un rada neparedzamas sekas iedzīvotāju dzīves līmeņa labas kvalitātes nodrošināšanā.
Valdība akceptē jaunu novadu karti; pašvaldības varēs rosināt izmaiņas
DELFI 09/04/07 Valdība otrdien apstiprināja jaunu administratīvi teritoriālo sadalījumu, paredzot izveidot deviņas republikas pilsētas un vairāk nekā 90 novadus, bet neapmierinātajām pašvaldībām līdz gada beigām būs iespēja iesniegt savus ierosinājumus izskatīšanai valdība.
Projekts paredz, ka Latvijā būs deviņas republikas pilsētas Daugavpils (108 091 iedzīvotāji), Jēkabpils (26 764), Jelgava (66 051), Jūrmala (55 408), Liepāja (85 477), Rēzekne (36 345), Rīga (722 485), Valmiera (27 465) un Ventspils (43 544).
Savukārt no aptuveni 500 pašvaldību vietā pašvaldību lietu ministrijas rosināja veidot plānots izveidot 93 novadus, bet valdība otrdien grozīja šo projektu, piemēram, no Rēzeknes novada atdalot Maltas, Feimaņu un Mākoņkalnu pašvaldības atsevišķā novadā, saglabājot atsevišķu Ikšķiles novadu, un veicot citus precizējumus.
Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir "izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem".
RAPLM norāda, ka, izstrādājot administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, ņemts vērā likumā noteiktais administratīvi teritoriālās reformas mērķis un veidotas ekonomiski attīstīties spējīgas novadu administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
RAPLM ir veikusi konsultācijas ar vietējo pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem un deputātiem. Konsultāciju procesā par administratīvi teritoriālo iedalījumu savus priekšlikumus novadu veidošanai izteikušas visas vietējās pašvaldības.
Iepriekš tika ierosināts veidot 102 novadu projektu vai 167 novadu projektu.
Valsts prezidents: Latvija nevar atļauties tik daudz mazo pašvaldību
DELFI 09/04/07 Otrdien, uzstājoties Ministru kabineta sēdē, Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka jaunizveidotais Latvijas administratīvi teritoriālais sadalījums var apdraudēt mazo novadu konkurētspēju.
Valdības apstiprinātais administratīvi teritoriālais sadalījums paredz izveidot deviņas republikas pilsētas un vairāk nekā 90 novadus. Pēc Zatlera domām, dažādu novadu teritoriju lielumu un iedzīvotāju skaita atšķirības dēļ var pazust reformas ekonomiskais pamatojums un mazākie, nabadzīgākie novadi nevarēs konkurēt ar bagātākajām pašvaldībām.
Prezidents jau esot saņēmis vairāk nekā 40 pagastu lūgumus apturēt reformu. Visbiežāk viņš tiek aicināts saglabāt vēl vairāk mazos novadus. Kā uzskata Zatlers, gan valdības ministriem, gan pašvaldību vadītājiem ir godīgi jāpasaka saviem vēlētājiem, ka Latvija nevar atļauties tik daudz mazo pašvaldību, jo tad tā nespēs savas valsts iedzīvotājiem dot Satversmē garantētās tiesības uz pienācīgu izglītību, veselības aprūpi un drošību.
Kā otru jaunā administratīvi teritoriālā sadalījuma trūkumu Valdis Zatlers minēja to, ka daži novadi ir palikuši bez izteikta centra. Iedzīvotājiem vajadzīga skaidrība par to, kur atradīsies viņu pašvaldības "skola, policijas iecirknis, ugunsdzēsēju depo, slimnīca, sociālais darbinieks, pasta nodaļa un tiesa. Tas nozīmē, ka es aicinu jūs šajā kontūrkartē iezīmēt katram Latvijas iedzīvotājam tik svarīgos pieturas punktus. Un ne tikai iezīmēt, bet arī ierakstīt likumos un Ministru kabineta noteikumos," teica prezidents.
Savas runas noslēgumā Zatlers aicināja izstrādāt kārtību, kādā tiks vērtēta reforma, dodot iespēju pārskatīt un labot iespējamās nepilnības jau apstiprinātājā kartē.
Kalvītis: teritoriālā reforma ir valsts izdzīvošanas jautājums
DELFI 09/04/07 Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) otrdien pēc valdības lēmumu pieņemšanas par jauno administratīvi teritoriālo sadalījumu uzsvēra, ka valdībai izdevies pieņemt lēmumu, kas nebija izdevies desmit gadu laikā un uzsvēra, ka teritoriālā reforma ir valsts izdzīvošanas jautājums.
Arī valsts prezidents Valdis Zatlers valdības sēdē uzsvēra, ka "šodien jāapstiprina Latvija nākotnei svarīgs likums". Prezidents uzsvēra, ka vairs nedrīkst kavēties ar teritoriālās reformas realizēšanu, jo pretējā gadījumā cilvēki no laukiem aizbraukšot "peļņā uz Rīgu vai Dublinu".
Zatlers uzsvēra, ka pirmo reizi desmit gadu laikā teritoriālajai reformai nepieciešams pielikt pirmo punktu, savukārt pēc tam var vērtēt kādā termiņā un pēc kādiem principiem to realizēt.
Premjers pēc valdības sēdes norādīja, ka ir jāizbeidz situācija, kad atsevišķas pašvaldības eksistē uz citu pašvaldību rēķina. Kalvītis norādīja, ka lēmums par reformu ir pieņemts, bet tā nav beigusies, jo pašvaldības līdz gada beigām vēl var rosināt izmaiņas jaunajā administratīvi teritoriālajā sadalījumā.
Komentējot atsevišķu neapmierināto pašvaldību vadītāju izteikumus, ka pēc teritoriālās reformas "par dzīvi laukos lems pilsētā", Kalvītis uzsvēra, ka nevar mūžīgi vadīties no emocijām.
Premjers arī uzsvēra, ka neviena reģionu karte nav mūžīga un, uzsākot diskusiju valdībā par teritoriālo reformu, pauda pārliecību, ka "šī nav pirmā ne pēdējā karte, ko apstiprinām".
Jau ziņots, ka valdība otrdien divu stundu laikā, vismaz 100 pašvaldību vadītāju klātbūtnē, ar grozījumiem apstiprināja daudz apspriesto teritoriālo reformu, kas pēc sākotnējā plāna paredzēja izveidot 93 novadus un deviņas pilsētas.
Viedoklis: Sadiedz Latvijas novadu karti
Agnese Margēviča, NRA 09/05/07 Līdz 2009. gada vietējās varas vēlēšanām iezīmēsies vien 96 novadi un deviņas republikas pilsētas.
"Valdībai uz to ir tiesības ja pašvaldības pašas desmit gadu nespēj pieņemt lēmumu, mēs pieņemsim viņu vietā." Šī premjerministra Aigara Kalvīša (TP) noskaldītā frāze vislabāk raksturo to, kas otrdien notika pašvaldību vadītāju stāvgrūdām pilnajā va
Krustu šķērsu satrāklēto un otrdien uz žiglu roku vēl pēdējo graizīšanu piedzīvojušo novadu karti gan teorētiski
"Neviena karte nav mūžīga," gan vakar mierināja premjerministrs. Vēl notikšot pagastu apvienošanās un pārapvienošanās, tādēļ arī tām pašvaldībām, kuru iebildumus valdība otrdien neatzina par vērā nemamiem, vēl ir iespēja vienoties ar kaimiņiem par citām, sev pieņemamākām, novada robežām, kas tad individuālā kārtā tiks apspriestas Ministru kabinetā. Par to, kādā tempā, brīžiem haotiski un debatēs neielaižoties, notika jaunās novadu kartes apstiprināšana, liecina kaut vai pašvaldību ministra Aigara Štokenberga (TP) kļūdīšanās, kad, apspriežot Jūrkalnes pagasta likteni, viņš norādīja, ka tas vēlas iekļauties lielajā Cēsu novadā, lai gan runa bija par otru Latvijas malu topošo lielo Ventspils novadu. Tas izraisīja skaļus smieklus, kā arī daudzu pagastu cilvēkiem lika nogrozīt galvu. Vienlaikus A. Štokenberga un premjerministra A. Kalvīša daudzkārt piesaukto pārmetumu par pagastu nespēju pašiem gadu gaitā vienoties par novadu robežām apstiprināja vairākas situācijas, kad kāda pagasta vadītājs, uz savu paziņojumu: "Gribam palikt paši par sevi!" izdzirdējis premjera strikto: "Nē!", nekavējoties bija gatavs mainīt viedokli par labu kādam mazāk sāpīgam kompromisam.
"Pastulbi. To visu varēja nokārtot, atbraucot uz vietas pie iedzīvotājiem," kolēģiem ap simtu Latvijas pašvaldību vadītāju acis pāri laizdams, pirms vakardienas valdības sēdes norūca Ikšķiles novada mērs Jānis Rudzītis (ZZS). "Ir būtiska atšķirība uzklausīt vai darīt, kā jūs gribat," pēc aptuveni stundas kādas citas pašvaldības vadītājas virzienā izmeta A. Štokenbergs, kurš daudzkārt uzsvēris, ka ar pašvaldībām tiek runāts un to viedoklis nav ignorēts.
Arī otrdien vairākām pašvaldībām izdevās ministrus pārliecināt par savu taisnību. Tā Ikšķiles mērs sev pašam ne bez pārsteiguma bija no nedaudzajiem spītīgajiem pašvaldību vadītājiem, kas pēc divām stundām no valdības sēžu zāles iznāca kā uzvarētājs. J. Rudzītim atšķirībā no daudziem citiem izdevās pārliecināt premjerministru, ka Rīgai tuvā Ikšķile ar teju 8000 iedzīvotāju un 6 miljonu latu gada budžetu nav pelnījusi pievienošanu lielajam Ogres novadam. Tas nozīmētu ikšķiliešu naudas nonākšanu kopējā budžeta katlā, un diez vai Ogres novada dome šīs naudas pārdali veiktu par labu Ikšķilei, bezcerīgi skeptisks bija J. Rudzītis. Pēc premjerministra žigli izmestā: "Nu tad lai Ikšķile paliek viena!" zālē atskanēja ovācijas.
Vairākas pašvaldības apsver iespēju ST apstrīdēt valdības pieņemto 'novadu karti'
DELFI 09/05/07 Iebilstot pret valdības otrdien pieņemto "novadu karti", vairākas pašvaldības apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā.
Valgundes novada domes priekšsēdētājs Edgars Turks portālu "Delfi" informēja, ka tuvākajā laikā pašvaldība lems par iespēju vērsties Satversmes tiesā saistībā ar valdības otrdien pieņemto novadu karti, jo administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Valgundes pagasts jau pērn pārdēvēts par Valgundes novadu un par šāda novada izveidi 2006.gadā lēmumu pieņēmusi arī valdība.
"Tagad sanāk, ka vienkārši tiek pieņemts politisks lēmums un uzzīmēts jauns novads," sacīja Turks, skaidrojot, ka pēc jaunās novadu kartes Valgundes pagasts tiek pievienots Jelgavas novadam, kura administratīvais centrs atrodas Jelgavā.
"Tas ir pretrunā ar patlaban spēkā esošo likumu, jo mēs likuma ietvaros jau esam pieņēmuši lēmumu," sacīja Turks. Viņš norādīja, ka valgundieši nevēlas pievienoties kādam novadam, jo spēj paši attīstīties Rīgas tuvuma dēļ. "Mums pat reāli nav ar ko veidot kopīgu infrastruktūru vienā pusē pagastam ir Lielupe, bet otrā meži, " sacīja Turks.
Neapmierinātību ar valdības otrdien pieņemto novadu karti pauž arī vairākas Valmieras rajona pašvaldības. Naukšēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Zuments cer, ka MK sēdē apstiprinātajā novadu kartē var vēl tikt veikti grozījumi, bet tajā pat laikā apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, jo nav apmierināts ar faktu, ka Naukšēnu pagastu pievienos Rūjienas novadam. Naukšēnu un Ķoņu pagasta padomēs ir pieņemts lēmums apvienoties savā starpā, un arī Ķoņu pagasta vadītājs Didzis Kiresārs nav apmierināts ar izstrādāto novadu karti, kurā Ķoņi tiek pievienoti Rūjienas novadam.
Kocēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Kleinberga domā, ka vēl ir iespējamas izmaiņas un cer uz grozījumiem variantu, ka Kocēnu pagastu apvieno tikai ar Vaidavas pagastu, nevis vēl arī ar Zilākalna, Bērzaines un Dikļu pašvaldībām, veidojot Valmieras novadu. Neapmierināts ar novadu karti ir arī Vaidavas pašvaldības vadītājs Raivis Strazdiņš, kurš negatīvi vērtē to, ka kartes izveidē netiek ņemti vērā pašvaldību viedokļi. Dikļu pagasta padomes priekšsēdētāja Renāte Zīdere vērtē, ka Dikļu pagasta gadījumā ir noticis mazākais no ļaunumiem un pagasta iedzīvotāji no apvienošanās necietīs. Zilākalna pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš ar pagasta pievienošanu plānotajam Valmieras novadam ir apmierināts, bet stingri uzsver, ka būtisks ir brīvprātības princips.
Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa, kurš ir arī Bērzaines pagasta padomes priekšsēdētājs, neatbalsta reformu, kas nav balstīta uz brīvprātības principiem, un apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā.
Ar novadu karti un apvienošanu ar Brenguļiem un Valkas rajona Trikātas pagastu, veidojot Brenguļu novadu, apmierināta nav Kauguru pagasta padomes priekšsēdētāja Aina Saleniece, kura vēršanos Satversmes tiesā apspriedīs ar pagasta deputātiem. To pašu plāno darīt arī Brenguļu pagasta padomes priekšsēdētāja Austra Blīgzna Vīķe, kura neredz jēgu un ekonomisko pamatojumu novadu veidošanai un neizprot principus, pēc kādiem novadu karte ir veidota.
Savukārt tās rajona pašvaldības, kuras brīvprātīgi vēlas apvienoties Burtnieku novadā Valmieras pagasts, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, kurā savulaik apvienojās Matīšu un Vecates pagasts, Rencēnu pagasts un ir pieņēmušas lēmumu par apvienošanos šādā variantā, ir neapmierinātas ar faktu, ka tām pievienos Ēveles pagastu no Valkas rajona. Valmieras pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Leitis sacīja, ka plānotā Burtnieku novadā iekļauto pašvaldību vadītāji apspriedīs esošo situāciju, kā arī tiksies ar Ēveles pašvaldības vadību, lai rastu kompromisu.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien apstiprināja jaunu administratīvi teritoriālo sadalījumu, paredzot izveidot deviņas republikas pilsētas un 96 novadus. Ar "novadu karti" neapmierinātajām pašvaldībām līdz gada beigām būs iespēja iesniegt savus ierosinājumus izskatīšanai valdībā.
Krievvalodīgo "marša" pasākumā...
Tiesa neļauj radikāļiem maršēt pa Rīgu
Jānis Zvērs, NRA 09/07/07 Administratīvā rajona tiesa, skatot sūdzību par Rīgas domes aizliegumu 8. septembrī rīkot gājienu Krievu maršs, vakar nolēma to neatļaut. Pēc tiesas lēmuma pasākuma rīkotāji sacīja, ka gājienu rīkos, taču ne gluži tādu, kāds bija plānots iepriekš.
Skūtām galvām, tērpušies melnās drēbēs, vakar lēmumu tiesas nama gaiteņos pacietīgi gaidīja pāris Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas (LNDP) locekļu. Dažiem pie krūts spīdēja sarkanās LNDP nozīmītes, kāds pie armijas stila zābakiem bija pieskaņojis treniņbikses.
Pie tiesas zāles parādījās arī, kā izskatījās, nepilngadīgi puiši, kuri kautrīgi stāvēja maliņā, kādubrīd uzdrošinoties pārmīt pāris vārdus ar pieredzējušajiem biedriem.
Gājiena organizatorus tiesā pārstāvēja LNDP priekšsēdētājs Jevgeņijs Osipovs, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Vladimirs Buzajevs, kā arī Latvijas Antifašistu komitejas priekšsēdētājs Eduards Gončarovs.
Trijotnes oponenti slēgtajā tiesas sēdē bija Rīgas domes juristi un Drošības policijas (DP) pārstāvji. Izvērtējot visus aspektus, tiesnese Dina Suipe trīs stundas pēc tiesas sākuma, septiņos vakarā, paziņoja, ka gājiens nav atļauts.
J. Osipovs pēc tiesas izteicās, ka esot prognozējis tieši šādu tiesas spriedumu, savukārt E. Gončarovs pauda savu sašutumu par lietas iznākumu, teidams: ja tiesa lēmusi gājienu aizliegt, tad lai tikai pamēģina nākamgad atļaut leģionāru pasākumus 16. martā.
Marša organizatori gan savu nepatiku par notikušo agresīvi neizrādīja, vien izteicās, ka sestdien pasākums notiks, taču nepārkāpjot likumu.
Iepriekš gājienu, pēc DP rekomendācijām, aizliedza
'Krievu marša' rīkotāji gājiena vietā sestdien plāno mītiņu
DELFI 09/07/07 Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija un apvienība "Dzimtene" Krievijas masu medijiem paziņojuši, ka Rīgas domes aizliegtais "Krievu maršs" notiks ar spīti pašvaldības nostājai un tiesas lēmumam šo nostāju atbalstīt, ziņo "Lenta.ru"
LNDP līderis Jevģenijs Osipovs intervijā krievvalodīgajam laikrakstam "Čas" pauda, ka tiesas lēmums noraidīt marša rīkotāju sūdzību par Rīgas domes aizliegumu rīkot gājienu bijis viņam pārsteigums.
Laikraksta "Čas" Osipovs atklājis, ka plāno vēlreiz iesniegt Rīgas domē pieteikumu par mītiņa rīkošanu tajā pašā datumā 8.septembrī, ar tādiem pašiem lozungiem - "Pilsonību visiem!" vai "Krievu valoda - oficiāla valoda!". Mītiņš ieplānots Esplanādē pie Barklaja de Toli pieminekļa.
Jau ziņots, ka
DP uzskatīja, ka marša organizētāju aktivitātes liecina, ka pasākuma laikā varētu notikt nacionālās neiecietības propaganda, un tautību konfrontācija, netika izslēgta arī kādu nelikumīgu aktivitāšu un fizisko sadursmju iespēja.
Drošības policijas veiktā analīze liek secināt, ka jau gājiena organizēšanas stadijā paustas idejas, kas robežojas ar nacionālā naida izraisīšanu.
'Krievu marša' vietā rīkotajā mītiņā piedalās 150 cilvēki
DELFI 09/08/07 Sestdien Esplanādē pie Barklaja de Tolli pieminekļa notika mītiņš Rīgas domes aizliegtā "Krievu marša" atbalstam. Tajā piedalījās aptuveni 150 cilvēki.
Pasākuma dalībnieki turēja plakātus ar tādiem lozungiem kā "Krievi nepadodas!", "Slava krievu tautai!", "Pilsonību visiem!" un citiem saukļiem, kas aicina cīnīties par krievu tautas tiesībām.
Sapulci organizēja Latvijas nacionāl-demokrātiskā partija (LNDP) un Latvijas krievu savienība "Dzimtene".
LNDP līderis Jevgēnijs Osipovs, uzstājoties mītiņā, paziņoja, ka pretēji brīdinājumiem, ka pasākums izraisīs sadursmes starp latviešiem un krieviem, pie Barklaja de Tolli pieminekļa sapulcējušies kopīgi ar latviešu patriotiem protestē pret valdošo režīmu.
Atgādinām, ka Rīgas domes Publisko pasākumu rīkošanas iesniegumu izskatīšanas komisija, saskaņā ar Drošības policijas (DP) ieteikumiem, 31. augustā nolēma neatļaut rīkot organizācijas LNDP un biedrības "Dzimtene" ("Rodina") plānoto gājienu "Krievu maršs".
DP norādīja, ka "Krievu marša" organizēšanā iesaistīto personu līdzšinējās aktivitātes liecina, ka pasākuma laikā varētu notikt etnisko neiecietību propagandējošu ideju popularizēšana un apzināti varētu tikt veicināta dažādu etnisko piederību pārstāvošu iedzīvotāju grupu konfrontācija, neizslēdzot pat pretlikumīgas aktivitātes.
7. septembrī Latvijas Krievu jaunatnes asociācija Rīgas domē iesniedza paziņojumu par sapulces rīkošanu. Iesniegums pieņemts, jo izmantota likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" norma par īpašiem gadījumiem, ja tiek nokavēts iesniegšanas termiņš.
Citur valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...
Nelemj par Šmita atbrīvošanu no Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja amata
LETA 09/04/07 Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā otrdien atbalstu neguva partijas "Jaunais laiks" deputātes Ingrīdas Circenes priekšlikums lemt par komisijas priekšsēdētāja Jāņa Šmita (LPP/LC) atbrīvošanu no amata saistībā ar viņa izteikumiem par bērnu pēršanu.
Circenes ierosinājumu neiekļāva komisijas sēdes darba kārtībā.
Kā uzskata Šmits, jautājums draudzīgā gaisotnē ir izrunāts un vairs nav aktuāls.
Šmits atvainojās visiem, kurus viņa sacītais aizskāris, piebilstot, ka noticis pārpratums. Kā akcentēja komisijas vadītājs, "atvainoties ir kristīgi un to vajag darīt".
Iepriekš Šmits intervijā "Latvijas Avīzei" norādīja, ka Latvija būtu grūti atrast cilvēku, kurš no saviem vecākiem kaut reizi nebūtu saņēmis pērienu.
Šmits arī citēja Bībeli un intervijā norādīja: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca."
Circene uzskata, ka cilvēks, "kurš atbalsta bērnu sišanu", nevar ieņemt komisijas vadītāja amatu.
Šmits uzsvēra, ka ir pret jebkuru vardarbību, un norādīja, ka jau kādā no tuvākajām komisijas sēdēm deputāti varētu skatīt jautājumus, kas skar vardarbīgu izturēšanos pret bērniem.
Viedoklis: Apburtais Emsis
Aivars Ozoliņš,
Emša brīnumainā pārtapšana par peli aizstāja viņa vēl brīnumaināko gatavību atstāt amatu un nolikt deputāta mandātu, lai valdošā koalīcija nebūtu apdraudēta, ja Saeimai nāktos balsot par sava priekšsēdētāja izdošanu kriminālvajāšanai. Vēl tikai pirmdien ap pusdienlaiku premjerministrs Kalvītis pēc tikšanās ar Emsi bija pateicis, ka viņam "ir jāpaiet malā, lai izmeklēšanā noskaidrotu patiesību". Taču pēc Emša pasēdēšanas ar ZZS valdi "zaļais zemnieks" Brigmanis paziņoja, ka viņa atkāpšanās no amata "absolūti nav nepieciešama", toties prokuratūrai tūdaļ pat vajadzētu "nākt klajā ar pilnīgu skaidrību". Bet Emsis pats pilnīgi absurdi "atstatīja sevi" no ārpolitiskās darbības līdz nedēļas beigām, kad prokuratūrai, viņaprāt, vajadzētu paust kaut kādu viedokli un paziņot par "pretenzijām".
"Es šajā brīdī esmu pele un es gaidu, kad kaķis teiks savu vārdu Tad arī pele saka savu vārdu," Emsis ne visai pārliecinoši attēloja situāciju (diezin vai pelei ir izredzes uz pēdējo vārdu pēc tam, kad kaķis "pateicis savu vārdu").
Taču Emša, Brigmaņa un arī Kalvīša norādījumi prokuratūrai, ka tai tagad, turklāt "visīsākā laikā", jāatrisina viena sevi diskreditējuša un lēmumu pieņemt nespējīga politiķa problēma, ir gan nepieņemami, gan dīvaini. Kas tad noticis, ka prokuratūrai nu būtu jāpalīdz Emsim pieņemt politisku lēmumu?
Tā nebija prokuratūra, kas pagājušonedēļ izstāstīja, kā teica TP Saeimas frakcijas vadītājs Kučinskis, "humoresku" par Emša pērn pazaudēto un izzagto portfeli ar dolāriem ekskavatora pirkšanai. (Varam secināt, ka vismaz baznīcas žurka Emsis nav, ja viņam vienalga, vai portfelī desmit vai tikai seši ar pusi tūkstoši.) Pagājušo ceturtdien viņš pēc prokuratūras apmeklējuma, kur esot sniedzis liecības, paziņoja par savu sajūtu, ka prokurori viņam neticot, tāpēc viņa palikšana amatā metot ēnu uz valsti. Minējumi par prokuratūras iespējamo lūgumu Saeimai atcelt viņa deputāta imunitāti nāca no koalīcijas partneriem. Kas prokuratūrai būtu jādara ar Emša pašreizējo sajūtu, ka ēna ir sarukusi, toties pats kļuvis par peli un nevarot "tā bezgalīgi dzīvot"? Jāatbur atpakaļ par murkšķi?
Šķiet, ka īstais kaķis sēž nevis prokuratūrā, bet drīzāk gan Puzes mežos. Var saprast Emša izmisumu nedēļas nogalē, kad, kā pats apgalvoja, lēmumu jau bija pieņēmis, tikai vēl gribējis kādam "paprasīt padomu", Lembergam piemērotie sazināšanās ierobežojumi varētu būt radījuši šķēršļus padoma saņemšanai ne tikai Emsim. Arī Neatkarīgā Rīta Avīze, kas vēl sestdien ievadrakstā pauda, ka, ja Emsis aizietu, tad "tā arī būtu labāk", tikai pirmdien bija nonākusi pie viedokļa, ka Emsim nav jāaiziet, jo viņš neesot privātpersona ("aiz viņa stāv kaut kas vairāk. Var būt, ka Latvija"), un bez aplinkiem norādīja uz Lembergu, kurš esot "iespītējies un negrasās nekur atkāpties".
Kriminālnoziegumos apsūdzētais "zaļo zemnieku" labākais premjerministra kandidāts izskatītos muļķīgi kopā ar visu partiju, ja Emsis atkāptos tikai tāpēc, ka met ēnu. Tā ka acīmredzot par peli viņš pārvērties, lai Puzes runcis neizskatās bezcerīgi pamests prokuratūras peļu slazdā. Muļķīgi tik un tā.
Zatlers atbalsta Nacionālās bibliotēkas būvniecības turpināšanu
LETA 09/05/07 Trešdien pēc tikšanās ar kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP), Valsts prezidents Valdis Zatlers sacīja, ka viņš, kultūras ministre un valdība atbalsta Nacionālās bibliotēkas būvniecības turpināšanu. Tāpat viņš noliedza savstarpējās nesaskaņas ar Demakovu.
Pārējie lielie būvprojekti gan visticamāk tiks atlikti, saskaņā ar Zatlera iepriekš pausto viedokli, ka esošajā ekonomikas situācijā nepieciešams izvērtēt iecerēto lielo projektu lietderīgumu un iespējamu būvniecības termiņu pārcelšanu. Toreiz kultūras ministre asi kritizēja šādu prezidenta viedokli, saucot to par populismu.
"Mēs savilksim savas jostas un izpildīsim savu kultūras uzdevumu. Taču tajā pašā laikā ekonomikai tas būs grūti. Kādreiz arī upuri ir jānes," pēc trešdienas tikšanās sacīja Zatlers.
Savukārt kultūras ministre norādīja, ka paralēli Nacionālās bibliotēkas celtniecībai lēnām varot turpināt attīstīt arī citu lielo kultūras būvju projektus.
Demakova noliedza iepriekš pausto kritiku pret Zatleru. "Tie ir izteikumi, kurus noteiktā kontekstā var interpretēt," sacīja ministre un piebilda, ka "tagad ir īsta informatīvā bāze (..) man ir labs skats uz nākotni". Tomēr ministre arī norādīja, ka atsevišķos gadījumos, "lai kultūras cilvēki sadzirdētu, reizēm ir jāpasaka asāk".
Arī Zatlers apgalvoja, ka pušu starpā nav bijušas nesaskaņas, "nedzirdēju kara cirvi, jo tāds nekad nav bijis izcelts".
Tikšanās laikā Demakova ar Zatleru pārrunājuši valsts kultūras politikas jautājumus, kā arī izglītības sistēmu kultūras jomā.
Demakova lūgusi Zatleru uzturēt dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai tiktu risināti jautājumi par humanitāro priekšmetu mācīšanu skolās.
Pēc Demakovas teiktā, prezidents apsolījis atsaukties viņas lūgumam.
Vai sargsunim pietiekami asi zobi?
Vita Dreijere,
Kliedzoši partiju finansēšan
«Vairums mediju domā nevis par demokrātiju, bet par izdzīvošanu,» uzskata Latvijas Universitātes komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ābrams Kleckins. Tāda tendence jūtama, jo Latvijā vēl neesot demokrātiskas sabiedrības tā «nepārtraukti apbižojas uz politiķiem, bet neiesaistās». Šajā ziņā gan sava vaina esot jāuzņemas medijiem, kuri nepalīdzot sabiedrībai saprast notiekošo, jo «informācijas ir maz, analīzes daudz par maz». Mediji nepārtraukti ziņojot par skandāliem, bet nedodot cilvēkiem perspektīvas izjūtu, neļaujot sajust, ka pārmaiņas iespējamas ar katra līdzdalību.
Cits
Uz jautājumu, vai Latvijas mediji ir demokrātiskās sabiedrības sargsuņi, iespējamas vairākas atbildes atkarībā no tā, cik plašs ir demokrātiskas sabiedrības jēdziens, uzskata sociālantropologs Roberts Ķīlis. Ja tas ietver arī korporāciju darbības izvērtējumu un patēriņu, tad mediji gana labi nepilda sargsuņa funkciju, jo pārāk daudz pievēršas politiķu darbības analīzei, viņš norāda. Arī tad, ja demokrātiskās sabiedrības jēdziens saistāms tikai ar aktīvu politisku darbību, mediji esot nedaudz bezzobaini sargsuņi, jo nesniedzot gana plašu rīcībpolitikas vērtējumu. Ja inflācijas plāna analizēšana notiek tikai caur prizmu «cik stulba ir valdība», tad kaut kas nav kārtībā, domā R.Ķīlis.
Lai mediji varētu pilnvērtīgi veikt uzraudzības funkciju, jābūt spēcīgām pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas tradīcijām, bet «esmu pesimistisks par šo žanru attīstību», uzsver žurnālists, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs. Viņaprāt, Latvijā ir tikai daži labi pētnieciskās žurnālistikas piemēri, taču lielākoties žurnālisti spēj atrast problēmu, bet viņiem nepietiek resursu un laika to pētīt tālāk. Turklāt arī tā informācija, ar kuras palīdzību žurnālistiem tiešām izdodas kādu atmaskot, nereti viņiem tiekot piespēlēta, nevis ir pašu atrasta. Šī tendence noved pie tā, ka mediju telpu piepilda pasīva sekošana politiskajai dienaskārtībai, norāda J.Juzefovičs.
Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdis Ainārs Dimants pauž bažas, ka mūsu valsts sabiedrisko raidorganizāciju statuss rada iespēju politiskam spiedienam. Labvēlīgu augsni tam rada finansēšanas kārtība, jo valdība var ietekmēt raidorganizācijas, ik gadu nosakot tām finansējumu. Sabiedrisko raidorganizāciju vadītāji politiķu priekšā nonāk lūdzēja lomā, saka A.Dimants. Turklāt problēmas saskatāmas arī uzraudzībā sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzītāji, proti, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi ir partiju ielikti cilvēki. Tādējādi šī politiskā atkarība traucējot sabiedriskajiem medijiem veikt, pēc A.Dimanta domām, galveno masu mediju funkciju sabiedrības pašnovērošanas diriģēšanu, kas ietver ne tikai informēšanu, bet arī «skatīšanos uz pirkstiem tiem, kas ir pie varas». Arī komerciālo mediju sistēma neesot atdalījusies no politiskās sistēmas. Latvijā ir izdevēji, kurus nemaz neinteresē ilgtermiņa mediju biznesa intereses viņi rīkojas šauru ekonomisku un politisku interešu vadīti un tādējādi masu medijs kļūst par politisku instrumentu, saka A.Dimants.
Vai Latvijas mediji pilda demokrātiskas sabiedrības sargsuņa funkciju?
Kārlis Streips, žurnālists
Es uzskatu, ka jā pilda. Taču ir svarīgi tas, kā šo sargsuņa lomu vērtē otra puse politiķi. Jo Latvijā bieži vien ir tā, ka suņi rej, bet karavāna jau ir aiz septiņiem kalniem. Demokrātiskās tradīcijas ir attīstījušās klupšus un krišus. Ir vairāki piemēri kaut vai partiju finansēšanas likuma kliedzoši pārkāpumi, nodokļu nemaksātāja iebīdīšana Valsts prezidenta amatā. Visos gadījumos mediji par to runāja, gan atšķirīgi atkarībā no tā vai bija Ventspils prese vai nē. Bet visos gadījumos politiķi parādīja Lagzdiņa žestu un devās tālāk.
Jānis Juzefovičs, žurnālists, Vidzemes augstskolas lektors
Mediju telpu piepilda pasīva sekošana politiskajai dienaskārtībai. Vakaros noskatoties ziņu pārraides var redzēt, ka žurnālisti bijuši tajās pašās sēdēs un preses konferencēs. Ir sagatavoti ļoti līdzīgi materiāli, netiek veikta dziļāka analīze. Pētnieciskā žurnālistika ir fragmentāra, epizodiska un mediji vairāk pilda atstāstošo funkciju, nepaskaidrojot, ko tas nozīmē, kādas tam sekas un kāpēc tas tā notiek.
Ābrams Kleckins,
Neuzskatu, ka sargsuņa funkcija ir būtiskākā mediju funkcija. Medijiem ir jāpalīdz sabiedrībai saprast notiekošo. Sab
Par kompensācijām bijusi pārsteigta arī VVF
Māra Libeka, Latvijas Avīze 09/09/07 Nupat atklājies, ka Vaira Vīķe-Freiberga par piešķirtajām naudas summām Valsts prezidenta kancelejas personām uzzinājusi tāpat kā vairākums iedzīvotāju no masu medijiem.
Nesen reģionālās preses žurnālistiem bija iespēja tikties ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Eduardu Stipro un Sandru Kukuli, kura sniegusi padomus likumdošanas jautājumos gan V. Vīķei-Freibergai, gan turpina strādāt par padomnieci pašreizējā prezidenta Valda Zatlera komandā. Uz jautājumu, kā abas amatpersonas vērtē masu informācijas līdzekļos publicēto, ka eksprezidente ar dāsnu roku dāvinājusi prāvas kompensācijas, atbildēts, ka pašai V. Vīķei-Freibergai tas bijis liels pārsteigums.
Sazinoties ar S. Kukuli, noskaidroju, ka eksprezidentei šī apjomīgā naudas lieta radījusi tādu pašu izbrīnu kā tiem, kas lasa laikrakstus, klausās un skatās ziņu raidījumus. «Prezidente nebija informēta, ka pēc amata atstāšanas Valsts kanceleja grasās izmaksāt lielas kompensācijas,» teica S. Kukule un piebilda, ka arī darbinieki, kas strādāja pie Vairas Vīķes-Freibergas un turpina strādāt kancelejā arī patlaban, par tiem 260 tūkstošiem latu, kas piešķirti par darba attiecību pārtraukšanu un neizmantotajiem atvaļinājumiem, neko nav zinājuši. Var, protams, piekrist, ka naudas sadale nav Valsts prezidenta uzdevums. Par to atbild Valsts prezidenta kanceleja un konkrēti kancelejas direktora vietnieks administratīvajos jautājumos. Kancelejas nolikumā melns uz balts rakstīts, ka šī amatpersona nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadali, uzskaiti un kontroli, kā arī atbild par piešķirtā budžeta likumīgu, mērķtiecīgu un lietderīgu izmantošanu. Uz rīkojuma par kompensāciju piešķiršanu ir VK direktora Andreja Pildegoviča un viņa vietnieka administratīvajos jautājumos Jura Ruško paraksts. Kad sazinājos ar Ruško kgu, lai noskaidrotu, kā tad tā gadījies, ka ne viņš, ne arī Pildegoviča kgs pat pieklājības dēļ nav pateikuši prezidentei par gaidāmajiem naudas tēriņiem, J. Ruško atbildēja, ka šis jautājums neesot apspriežams pa telefonu un tā neesot taisnība, ka viņš prezidentei neesot pavēstījis par svarīgo naudas lietu. S. Kukule gan apgalvoja ko citu. Arī eksprezidentes sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba teica, ka Valsts kancelejas augstās amatpersonas savus plānus nav saskaņojušas ar V. Vīķi-Freibergu. Likums šādu saskaņošanu neuzliek par pienākumu, bet tas ir ētikas jautājums, kurš it kā būtu pats par sevi saprotams. Te gan paliek neatbildēts vēl kāds jautājums: kāpēc šo ziņu V. Vīķei-Freibergai neaiznesa prezidentei allaž uzticīgā Aiva Rozenberga? Ar bijušo preses sekretāri diemžēl neizdevās sazināties.
ZZS pieļauj Rivžas virzīšanu Saeimas spīkera amatam
DELFI 09/10/07 Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir vairāki kandidāti Saeimas priekšsēdētāja amatam, ja Indulis Emsis (ZZS) nolems atkāpties.Viena no kandidātēm ir izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, pirmdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Brigmanis pirmdien intervijā LNT uzsvēra, ka ZZS respektēs Emša lēmumu, lai kāds tas būtu. Gadījumā, ja Emsis nolemšot atkāpties, tad ZZS esot vairāki kandidāti šim amatam, "Rivža ir viens no tiem cilvēkiem".
Pats Brigmanis gan nevēloties būt par Saeimas priekšsēdētāju, jo redz savu vietu pašreizējā amatā.
Jau vēstīts, ka Emsis pēc tam, kad medijos izskanēja informācija par apstākļiem, kādos viņš valdības ēkā pazaudējis 10 000 ASV dolāru, pieļāvis iespēju atkāpties no amata.
Interneta medijs "Republika.lv" 24.augustā rakstīja, ka tuvākajā laikā Ģenerālprokuratūra, iespējams, vērsīsies Saeimā ar lūgumu lemt par imunitātes noņemšanu Emsim, kurš tiekot turēts aizdomās par nelikumīgu naudas pieņemšanu.
"Republikas" rīcībā esošā informācija liekot noprast, ka apsūdzība Emsim varētu tikt izvirzīta par vienu no diviem vai abiem pantiem - vai nu par nepatiesas informācijas sniegšanu tiesībsargiem, vai arī par daudz smagāku pārkāpumu - kukuļņemšanu.
Kā rakstīja "Republika", pagājušā gada rudenī, uzreiz pēc jaunās Saeimas darba sākšanas, Emsim no darba portfeļa it kā esot pazudusi nauda - 10 000 ASV dolāru (5200 lati) skaidrā naudā. Portfelis ar vērtīgo saturu pazaudēts Ministru kabinetā. Iesaistot dažādus tiesībsargus, esot atrasts naudas piesavinātājs - viesmīlis, kurš apkalpoja Ministru prezidenta ēdamzāli valdības mājā. Pie iespējamā vainīgā esot atrasta arī daļa no naudas - 10 000 dolāru vietā atlikuši vairs tikai 6500 ASV dolāri (3380 lati), raksta "Republika".
Emsis savos paskaidrojumos tiesībsargiem, iespējams, norādījis, ka pazuduši 10 000 dolāru, taču, tā kā neko vairāk pie piesavinātāja atrast nav izdevies, iesniegums esot pārrakstīts, minot summu 6500 dolāru apmērā.
Kā norāda izdevums, skaidras naudas apjoms un tās esamība Emša portfelī radījis aizdomas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, kuri šī iemesla dēļ, iespējams, sākuši izmeklēšanu pret pašreizējo Saeimas spīkeru.
ZZS tomēr neatsauks Emsi no Saeimas priekšsēdētāja amata
DELFI 09/10/07 Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien nolēma, ka Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim nav pamata atkāpties, un aicina Saeimas spīkeri atjaunot arī savas aktivitātes ārlietās, kuras viņš saistībā ar aizdomu ēnu pazudušās naudas lietā bija pārtraucis.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālu "Delfi" informēja, ka pirmdien ZZS valde uzklausījusi Emsi un "koleģiālā diskusijā nolēma, ka visam jāpaliek kā ir Emsim jāpaliek amatā, kā arī jāatjauno līdz šim apturētās aktivitātes ārlietu jomā, nekādu ēnu notiekošais pār Latviju nemetīšot."
"Mums nav nekāda pamata savādāk rīkoties, "sacīja Brigmanis, norādot, ka frakcija gaidīs prokuratūras lēmumu šajā jautājumā.
Jau vēstīts, ka Emsis pēc tam, kad medijos izskanēja informācija par apstākļiem, kādos viņš valdības ēkā pazaudējis 10 000 ASV dolāru, pieļāvis iespēju atkāpties no amata. Vēlāk gan viņš izteicās, ka paliks amatā, kamēr tiesībsargi nepārbaudīs notikušo, taču viņu interesē arī frakcijas viedoklis.
Kā rakstīja "Republika", pagājušā gada rudenī, uzreiz pēc jaunās Saeimas darba sākšanas, Emsim no darba portfeļa it kā esot pazudusi nauda - 10 000 ASV dolāru (5200 lati) skaidrā naudā. Portfelis ar vērtīgo saturu pazaudēts Ministru kabinetā. Iesaistot dažādus tiesībsargus, esot atrasts naudas piesavinātājs - viesmīlis, kurš apkalpoja Ministru prezidenta ēdamzāli valdības mājā. Pie iespējamā vainīgā esot atrasta arī daļa no naudas - 10 000 dolāru vietā atlikuši vairs tikai 6500 ASV dolāri (3380 lati), raksta "Republika".
Emsis savos paskaidrojumos tiesībsargiem, iespējams, norādījis, ka pazuduši 10 000 dolāru, taču, tā kā neko vairāk pie piesavinātāja atrast nav izdevies, iesniegums esot pārrakstīts, minot summu 6500 dolāru apmērā.
Kā norāda izdevums, skaidras naudas apjoms un tās esamība Emša portfelī radījis aizdomas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, kuri šī iemesla dēļ, iespējams, sākuši izmeklēšanu pret pašreizējo Saeimas spīkeru.
Saimiecībā un biznesā...
Latviju ierindo starp ievainojamākajām ekonomikām
DELFI 09/04/07 Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor's" (S&P) Latvijas ekonomiku vērtē kā ievainojamu attiecībā pret naudas trūkuma problēmām pasaules finanšu tirgū, otrdien raksta laikraksts "
Laikraksta aptaujātie eksperti vērtējuši, ka šī ziņa neapsaka neko jaunu, taču norādījuši, taču jārēķinās, ka gadījumā, ja pasaules finanšu tirgos problēmas rastos, Latvija varētu izjust grūtības tai skaitā procentlikmju kāpumu privātajiem kredītņēmējiem, norāda eksperti.
"Standard&Poor's" izveidotais ievainojamības indekss ir indikators, kurā apkopoti valsts rādītāji, kas varētu būt nozīmīgi saistībā ar iespējamo finansējuma trūkumu pasaules finanšu tirgos, tai skaitā tekošā konta deficīts un valsts
Aģentūra norāda, ka valsts ierindošana ievainojamo valstu vidū nesignalizē par tās iespējamo kredītreitinga samazināšanu. Līdz ar Latviju ievainojamāko valstu vidū ierindota arī Īslande, Bulgārija, Turcija un Rumānija.
'Standard&Poors': Latvijā varētu notikt lata devalvācija
DELFI 09/04/07 Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poors" pieļauj, ka pasliktinājusies situācija starptautiskajā valūtu tirgū var izdarīt uz Latviju spiedienu, kas liktu devalvēt latu, vēsta "The Times".
"Standard&Poors" pārstāvis Morics Kramers norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi raksturo paruna - "nogalina nevis ātrums, bet pēkšņa apstāšanās". Aģentūra norāda uz lielu tekošā konta deficītu Latvijā 20% no IKP, nekustamo īpašumu iegādes bumu un ļoti strauju IKP izaugsmi, ko veicina arī kreditēšanas izaugsmes tempi.
Kramers norāda, ka Latvijas ekonomikā skaidri vērojamas pārkāršanas pazīmes, bet valdības atbildes reakcija uz augošu inflāciju nav bijusi pietiekama. Rezultātā pastāv risks, ka bankas, kuras investējušas Latvijā, var strauji samazināt savas saistības un riskus.
Tas savukārt var novest pie masveida latu pārdošanas, un, lai gan lats ir piesaistīts eiro un valsts plāno pievienoties eirozonai, šādā situācijā valdība, iespējams, nespēs novērst lata devalvāciju un ekonomikas "smagu piezemēšanos", uzskata Kramers.
Atkal biedē ar lata devalvāciju
Ilze Šteinfelde, NRA 09/05/07 Neskatoties uz starptautiskās reitingu aģentūras Standard&Poors paziņojumu, ka Latvijai var nākties devalvēt latu, eiro maiņas kurss pret latu šobrīd ir zemāks nekā pirms pusgada, kad izplatījās pirmās baumas par iespējamo lata devalvāciju.
Tomēr Latvijas finanšu eksperti uzskata, ka paziņojumi par iespējamu nacionālās valūtas devalvāciju rada negatīvu priekšstatu par Latviju un biedē sabiedrību, situāciju vēl pasliktinot.
Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor"s pauž, ka, pasliktinoties situācijai starptautiskajā kredītu tirgū, Latvija var nonākt zem spiediena, kas liktu tai devalvēt savu valūtu, vēsta The Times.
Šobrīd eiro cena Latvijā turpina turēties pie svārstību koridora augšējās atzīmes.
Piesaistot latu eiro, 2005. gada 1. janvārī
Standard&Poor"s Latviju līdz ar Īslandi ierindojusi starp ievainojamākajām ekonomikām attiecībā uz problēmām, kuras izraisījis naudas trūkums pasaules finanšu tirgos. Proti, bankas, kurām Latvijā ir lieli ieguldījumi, varētu izpārdot tik daudz latu, ka LB, lai tos atpirktu, nāktos devalvēt latu.
Latvijas finanšu eksperti piekrīt starpt
Arī SEB Latvijas Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks uzsvēra, ka Standard & Poor"s neko jaunu nav pateikuši, vienīgi tagad iezīmēti globālie finanšu tirgu riski. Vairākums Latvijas banku jau izdarījušas savus secinājumus, ņemot vērā mātesbanku prasības pēc risku mazināšanas, piebremzējot kreditēšanu un resursu apjomu izmantošanu. Pagaidām nav vērojams, ka skandināvu bankām būtu problēmas ar resursu pieejamību.
***
Uzziņai
RIGIBOR likme 6 mēnešiem, %
2007.08.16 8,38
2007.08.17 8,78
2007.08.18 8,78
2007.08.19 8,78
2007.08.20 8,98
2007.08.21 8,98
2007.08.22 9,12
2007.08.23 9,12
2007.08.24 9,08
2007.08.25 9,08
2007.08.26 9,08
2007.08.27 9,02
2007.08.28 9,08
2007.08.29 9,14
2007.08.30 9,26
2007.08.31 9,40
2007.09.01 9,40
2007.09.02 9,40
2007.09.03 9,50
2007.09.04 9,50
Avots:
Intervija ar Edgaru Jansonu: «Man piedāvāja deviņus miljonus, lai es iznīcinu biznesu»
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats NRA 09/05/07 LSF Holding vadītājs Edgars Jansons ir viena no atslēgas figūrām Ventspils tranzītbiznesa karos.
LSF Holding ir kompānija, kas pirms dažiem gadiem nebija plaši pazīstama Latvijā, tomēr tās īpašniekiem miljonāram Oļegam Stepanovam un Ventspils mēram Aivaram Lembergam dividendēs deva pa 12 miljoniem dolāru gadā. Tās Latvijas mērogiem ir vienas no lielākajām privātpersonu saņemtajām dividendēm. Kompānija bija arī viena no lielākajiem nodokļu maksātajiem valstī. Šobrīd tā daļēji jau ir pagātne, jo kariņš starp varenajiem īpašniekiem ir krietni izpostījis holdingu. Arī kompānijas vadītājam jau ilgāku laiku pamatnodarbošanās ir dažādu tiesībsargājošo iestāžu apmeklēšana piemēram, pēdējos divos skandālos, kas saistīti ar telefona sarunu noklausīšanos un izdruku nopludināšanu, LSF Holding vadītājs un pati SIA LSF Holdings ir cietušā statusā.
Varētu jau pasmaidīt, tomēr zīmīgs ir arī tāds fakts, ka ķengu lapas internetā līdz šim ir izveidotas tikai trim latviešiem Valsts prezidentam Valdim Zatleram, par oligarhu dēvētajam A. Lembergam un E. Jansonam.
To visu intervijā Neatkarīgajai skaidro pats E. Jansons.
Kāda situācija šobrīd ir uz tranzītbiznesa frontes līnijas?
Cilvēku grupiņa, kura uzsāka tā dēvēto Ventspils uzņēmēju karu, savu ir panākusi. Latvieši tagad pārvar sekas. Mani māc bažas, ka Oļegs Stepanovs tagad mēģinās parādīt sevi kā cietušais. Tas nozīmē, ka vilki mēģina iejaukties avju barā. Tas notiek procesā, kas īstajā vārdā saucas uzņēmumu aktīvu nelikumīga atņemšana un pārdošana. Latvijas tranzītbiznesa industrija varbūt ir viena no pēdējām, kuru varētu asociēt ar nacionālā kapitāla pārstāvību. Bankas, telekomunikācijas, kokapstrāde jau pieder ārzemniekiem. Rūpniecības mums nav. Tranzītbizness pilnībā ir atkarīgs no austrumu kaimiņa, tādējādi ir skaidrs, ka šo biznesu ir nolemts pārdot austrumu kaimiņam. Bet ir kaut kādi sprīdīši, piemēram, lembergi, jansoni, kuri neļauj to izdarīt nelikumīgi. Par to viņi saņem nevis ordeņus, bet nopēlumus. Viņi sabiedrībā tiek iezīmēti kā galvenie grēkāži, uz kuriem uzkarina pilnīgi visus grēkus. Nez kādēļ tie, kas zog un zagto pārdod, ir kļuvuši par varoņiem. Vienam no viņiem pat iedota pilsonība par īpašiem nopelniem, pārstāvot šeit citas valsts intereses. Turklāt vēl izveidojies neaizskaramības oreols tam, ko patiesībā šis cilvēks dara Latvijā.
Man ir ļoti grūti saprast, kā tiesībsargājošās iestādes, kur cilvēki pārsvarā lieto latviešu valodu, var būt tik pretimnākošas cilvēkiem, kuri nepārstāv Latvijas nacionālo kapitālu un nemēģina to saglabāt Latvijā.
Kāda ir motivācija prokuratūrai palīdzēt šiem pārdevējiem?
Es nevēlos teikt vienā vārdā prokuratūra. Prokuratūrā ir daži cilvēki, kuri diezin vai simbolizē visu prokuratūras ideju. Tāpat kā tranzītbiznesa jomā ir daži, kas simbolizē nacionālo kapitālu, un ir daži, kas to mēģina ielikt savā kabatā un pārdot. Attiecīgi arī prokuratūrā domas dalās, bet tur varbūt dažiem cilvēkiem dotas īpašas tiesības. Pārējie pakārtojas varbūt tāpēc, ka ir garā vājāki, vai arī, saprotot notiekošo, viņi nevēlas tajā līst iekšā. Pareizi būtu teikt: daži cilvēki prokuratūrā kaut kādā mērā ir ieinteresēti palīdzēt Stepanovam.
Vai pašam bieži jāiet uz prokuratūru?
Pērn vairākās tiesībsargājošās iestādēs biju kā aizdomās turamā un apsūdzētā persona. Pret mani tika fabricētas visādas krimināllietas, piemēram, mēbeļu zagšana no sava kabineta vai pārrunu vešana ar saviem darbiniekiem skarbā veidā. Man nācās staigāt uz Ekonomikas policiju, Valsts policiju. Lielākā daļa no šīm krimināllietām šobrīd jau ir izbeigtas. Tad parādījās citas lietas, kuras man iepriekš nebija zināmas, bet kurās es sāku figurēt kā cietušais. Tad prokuratūrai sāka parādīties apskaidrība, ka ir kāds, kas pasūtījis fabricētās lietas pret mani. Pamazām sāka nākt apskaidrība, ka to visu ar Stepanova palīdzību ir safabricējis konkrēts cilvēks. Stepanovs ir finansētājs, kāds cilvēks ir organizētājs.
Tad jau prokuratūra kļuvusi par jūsu otrajām mājām?
Es vienmēr domāju, ka biznesu grib ierobežot konkurenti. Nekad nevarēju pieļaut domu, ka drauds nāks no iekšienes, no akcionāriem. Pateicoties Stepanovam, pašreiz lauks, kurā darbojos, ir nevis bizness, bet prokuratūra un policija, tiesas. LSF Holdings pret Stepanova kontrolētajam sabiedrībām (Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta, Ostas flote, Ventspils tirdzniecības osta G, Topmar Holdings) un viņu pašu šobrīd iesaistīts vismaz 30 tiesvedībās un vairākos kriminālprocesos par radītajiem zaudējumiem.
Ar ko Stepanovs varēja ieinteresēt atsevišķus prokuratūras darbiniekus tik aktīvi rīkoties?
Stepanovs uzvedās kā oligarhs, taču, ja mani atmiņa neviļ, oligarhi pašlaik nav modē. Ir trīs iemesli, kādēļ Stepanovam ir cilvēki, kuri viņam ir gatavi palīdzēt. Tie ir klasiskie nauda, sievietes un vara.
Iznāk, ka Stepanovs nīcina arī savu biznesu. Tad kādi ir viņa ieguvumi?
Neviens biznesu neiznīcina. Tvertnes kā stāvēja Ventspilī, tā stāv, kuģi kā nāca, tā nāk. Jautājums kam tas bizness piederēs? Šobrīd bizness ir zemākajā punktā iekšējo kariņu dēļ, saistībā ar naudas izvešanām vai dokumentu viltošanām, kas palīdz mazināt viena partnera ietekmi un palielina otra partnera ietekmi. Tas nozīmē, ka cilvēks mēģina palielināt savu ietekmi biznesā, lai to pārdotu. Tādējādi nauda netiktu saņemta no ikgadējām dividendēm, bet tiktu saņemtas daudzu gadu dividendes uzreiz. Tātad jautājums ir kurš būs pārdevējs? Pagaidām izskatās, ka pārdevējs būs viens, jo otrs nav spējīgs šobrīd līdz biznesa pavedieniem tikt un jebkādā veidā tos ietekmēt. Viņš vienkārši ir mājas arestā. Cena šim biznesam jau ir noteikta, jautājums cik daļu tu vari pārdot. Pārdot var tik, cik tev pieder, bet ja tu piezagsi klāt?
Kā var nozagt, ja vienam pieder 50% un otram 50% akciju?
Veidi, kā tas tiek darīts, pēdējo divu gadu laikā ir plaši nodemonstrēti. Tas, kas kontrolē menedžmentu, kontrolē arī visas akcijas.
Bet pārdot var tikai tik akciju, cik katram pieder.
Bet, ja cena, ko nosauc austrumu kaimiņi, ir tik liela, ka tajā cenā ir iekšā gan kariņš, gan uzpirkšana, gan arī mazākuma akcionāru izpirkšana tā ir tik liela nauda, ka var visu šo putru vārīt.
Bet vienalga ja man pieder 50%, tad es nāku uz akcionāru pilnsapulci un balsoju.
Izstāstīšu piemēru. Arī biznesa teorijā šādi gadījumi ir aprakstīti. LSF Holdingam ir 100% meitas kompānija LSF Trans. Līdz 2006. gada vidum to vadīja tāds Valērijs Godunovs, kurš bija Oļega Stepanova kontrolētā persona. Man kā holdinga vadītājam jāuzrauga visas meitas kompānijas, bet šis Valērijs Godunovs pēkšņi vienā dienā izdomā pārskaitīt 8 miljonus Kālija parkam un Ventspils tirdzniecības ostai (VTO) bez jebkādas sankcijas no augšas, skaidri zinot, ka viņam pārskaitījuma tiesības ir līdz 10 000 latu. Jā, 100% šī kompānija pieder LSF Holdingam, bet Stepanovs pazvanīja Godunovam un pateica vajag pārskaitīt naudu uz konkrētu kontu un pēc tam tīt makšķeres. Stepanovam nevajag kontrolēt 100% akciju viņam vajag kontrolēt cilvēkus. Kad nauda ir pārskaitīta, bizness ir aizgājis prom, tad jau vairs nav nozīmes ir tev tie 50% akciju vai nav. Arī man pērn Stepanova kungs piedāvāja lielu naudu aptuveni 9 miljonus dolāru, lai es iznīcinu LSF Holdingu. Par šādām darbībām visā civilizētā pasaulē sēdina cietumā. Tas ir vislielākais noziegums, kas var būt korporācijā, ja iekšējais lietotājs biznesu pārdod konkurentiem vai kādam citam. Piemēram, visi bijušie Enron un Parmalat menedžeri sēž cietumā.
Varbūt tā ir likumdošanas problēma?
Lielākā daļa tiesībsargājošo iestāžu darbinieku baidās veikt darbības, kad ierauga, kādas summas figurē iesniegtajās prasībās. Viņi jūt, ka tās naudas dzirnavas ir tik milzīgas, ka samals arī viņus. Un tad nu sanāk: kuram nauda, tam ir indulgence. Mehānisms jau ir nodemonstrēts, kā vajag uzpirkt policistus, lai noklausās telefonsarunas, kā varbūt arī uzpirkt atsevišķus prokuratūras darbiniekus. Biznesā ir džentlmeņi un ir tā saucamie mafiozi, kuri akcijas nepērk. Viņi vienkārši pārņem uzņēmumus, nopērkot direktoru. Viņi izpēta kompānijā vājās vietas tie vienmēr ir cilvēki vai arī informācijas sistēmas un kreditori, caur kuriem var sarunāt, kā šai kompānijai uzbrukt. Tiek iedots budžets, nosakot, ka te ir tik un tik naudas, un par to mums tas un tas ir jāsavāc. Ir atslēgas menedžeri, kuri vienkārši ir jāuzpērk, bet pret tiem, kas neuzpērkas, ir jāierosina safabricētas krimināllietas un jānoklausās viņu telefonsarunas, lai uzzinātu, kādēļ viņi pretojas.
Kādēļ nepaņemat naudu un nemetat tam visam mieru?
Pieļauju, ka esmu viens no tiem menedžeriem, kuru nevar ietekmēt nedz fiziski, nedz psiholoģiski. Uzstādījumu mainīt nedrīkst, jo, tiklīdz mainīsi visi suņi būs tavējie. Es esmu pietiekami tuvu tam, lai parādītu sabiedrībai un prokuratūrai, kurš ir šis cilvēks, kurš izšūpoja kuģi un mēģina tagad to pārdot kādam Austrumu pārstāvības kapitālam. Latvijas kuģniecība ir uzrakstījusi iesniegumu Ekonomikas policijai, ka ir atrasta tā saucamā melnā kase, kura bija Stepanova rīcībā. Divus gadus Latvijas kuģniecība mēģināja to nedarīt. Pieļauju, ka nedz prokuratūrai, nedz arī citām tiesībsargājošam iestādēm nebūs viegli pateikt, ka tāda fakta nav bijis. Ir arī bankas izdruku pierādījumi, kas sakrīt ar tiem ziņojumiem, ko rakstīja Stepanova cilvēki Ņina Gļebova un Valērijs Godunovs. Ir papīri, kuri liecina, cik kasē ir naudas un no kādām kompānijām. Šeit būs grūti sacerēt stāstu, ka to nevar pierādīt. Banku izdrukas taču ir grūti izdzēst. Tas uztrauc arī Stepanova kungu, tāpēc viņš pašlaik neatrodas valstī. Telefonsarunu noklausīšanās skandāls, kur piedalījās Stepanovs un viņa cilvēki, jau ir uzpeldējis. Viņi neticēja, ka tas uzpeldēs. Tur bija samaksāts tik daudz, ka tam nevajadzēja uzpeldēt vispār.
Varbūt jūsu pārliecība par taisnības uzvaru nav visai pamatota? Jūs jau varat nest kādus papīrus gribat, bet prokuratūra teiks, ka tur nekā nav. Arī sorosisma ideoloģiju slavinošie mediji teiks, ka tur nekā nav.
2006. gada 15. novembrī es Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai uzrakstīju vēstuli. Viņa bija tā, kas palīdzēja izkustināt lietu par nelikumīgu telefonsarunu noklausīšanos noklausīti bija 45 cilvēki.
Prokuratūra pagaidām vēl tiešām nav gatava pavērsienam, kad Stepanovs no sadarbošanās ar tiesībsargiem nokļuvis stāvoklī, kad tiesībsargi redz, kādas lietas viņš patiesībā ir sastrādājis. Bet es arī pieļauju, ka tie, kuri prokuratūrā Stepanovam palīdz, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārējie prokuratūras darbinieki, lasot avīzes un analizējot situāciju, pamazām sāk spriest citādi. Viņi saprot, ka viss, kas tagad tiek kabināts Lembergam, nemaz nav prokuratūras cienīgs. Viņi redz, ka tas ir izdevīgi cilvēkiem, kuri savu noziegumu pēdas cenšas aizēnot ar cita vainu un iejaukties avju barā, kur kā cietušais minēts Oļegs Stepanovs.
Lato Lapsas grāmata uzgāž mēslus visiem tiesnešiem, lai viņi baidītos pieņemt drošsirdīgus, taisnīgus spriedumus. Tiesnešus vajadzēja noliet ar mēsliem tāpēc, ka Stepanova kunga kontrolētais Kālija parks un VTO ir iesaistīti nelikumīgās darbībās. Mēs esam ierosinājuši vairākus procesus, kuros ir uzlikti nodrošinājumi par daudziem miljoniem. Izzagtā nauda, viltotie līgumi ir pietiekami argumenti, lai tiesa beidzot skatītos, kurš te ir vainīgs, kurš nav. Septembrī sāksies process par 140 miljonu piedziņu no VTO un Kālija parka. Summa ir pietiekams bieds, lai tiesneši baidītos pieņemt jebkādus lēmumus. Piedziņas lietas mēs esam cedējuši kompānijai, kuru pārstāv advokāta Andra Grūtupa birojs. Viena lieta, ka tiesneši tagad ar mēsliem aplieti.
Cita ja tiesnesis aiz miljonu lietas ieraudzīs Grūtupu. Tiesneša galvā nostrādās iekšējais drošības mehānisms, un viņš nodomās: nedrīkstu pieņemt lēmumu par labu Grūtupam.
Vai tas nozīmē, ka arī pie noklausītajām Grūtupa sarunām varētu būt meklējams Stepanova pirksts?
Protams! No lietām, kurās iesaistīts Grūtupa advokātu birojs, nav aktuāla neviena, lai šobrīd konfrontētu tiesnešus ar Grūtupu, lai radītu negatīvismu pret Grūtupu un viņa biroja cilvēkiem. Turpretī Stepanovam tiesvedības par piedziņu traucē pārdot kompānijas tiem, kam viņš tās ir apsolījis. Lai tiesa pieņemtu pareizo lēmumu, nekas citas neatliek kā ar skandālu sagraut tiesnešu reputāciju un uzgāzt mēslus Grūtupam. Tiesneši piedziņas lietā baidīsies pieņemt jebkādu lēmumu. Noteikti Lato Lapsam skandāls sen bija gatavs un viņš ilgāku laiku meklēja, kam to pārdot.
Kā jūs to zināt?
Internetā daži fragmenti bija publicēti, bet mārketings grāmatai tika uztaisīts tikai tagad.
Kādēļ jūs uzskatāt, ka Oļegs Stepanovs ir īpašnieks Kālija parkam un VTO?
Labs jautājums. Tāpēc, ka viņš kontrolē menedžerus augšminētajās kompānijās. Nevajag pirkt akcijas, vajag pirkt cilvēkus. Uzpirkti cilvēki nostājušies viņa pusē, turklāt viņi ir kursa biedri no Odesas skolas.
Bet viņam vajadzētu būt īpašniekam šajās kompānijās?
Par īpašuma tiesībām neko nezinu. Es tikai redzu, ka Holandē dibinātai kompānijai, kura ir Kālija parka akcionārs, direktors ir Rūdolfs Meroni un viņš ir vienā saitē ar Oļegu Stepanovu.
Iekšlietu ministrijas darbinieki pievērš uzmanību, ka Juris Rekšņa pēc aiziešanas no amata ministrijā jaunajā darbā pie Stepanova saņemot algu 3000 latu mēnesī un citas ekstras. Kāda varētu būt bijusi Rekšņas loma pēdējā laika skandālos?
Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, Rekšņas kungs strādā kompānijā, kurai ir mainīts nosaukums, bet kura kādreiz zīda naudu no Latvijas kuģniecības neizdevīgo fraktu līgumiem. Šīs kompānijas direktori bija cieši saistīti ar Stepanovu, to dibināja Valērijs Godunovs un Ņina Gļebova. Tagad Rekšņas kungs ir valdes priekšsēdētājs kompānijai, kuras pagātne ir ļoti netīra. Šī kompānija faktiski zagusi naudu no Latvijas kuģniecības un no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Rodas jautājums ja viņš uz šo kompāniju aizgāja aizstāvēt valsts intereses un atmaskot visus noziegumus, tad tā būtu apsveicama rīcība. Ja tas ir citādi, ja tādējādi viņš saņem atlīdzību par palīdzības sniegšanu, esot amatā ministrijā, ja šis amats viņam ir kā pensiju fonds, kā atalgojums par palīdzēšanu aizvērt šīs kompānijas negatīvās lapaspuses vēsturē, tad šāda rīcība ir nosodāma.
Latvijas darbinieku produktivitāte ir divas reizes mazāka nekā ASV
DELFI 09/05/07 Vidējais statistiskais Latvijas darbinieka darba ražīgums ir divas reizes mazāks nekā amerikāņu darbiniekam, liecina Starptautiskās strādnieku organizācijas veiktais pētījums.
Vidēji amerikāņu strādnieks savam uzņēmumam gadā ienes 63 885 dolārus pievienotās vērtības, bet Latvijas strādnieks 28 650 dolārus.
Otrie ražīgākie strādnieki ir Īrijā, kur viens darbinieks vidēji ienes 55 986 dolārus, tālāk seko Luksemburga (55 641 dolārs), Beļģija un Francija (54 000 dolāru).
Lietuvā darba produktivitāte ir vēl zemāka 24 877 dolāri, bet Igaunijā darbinieki strādā ražīgāk, ienesot 43 232 dolārus. ES dalībvalstu vidū mazāks darba ražīgums nekā Latvijā ir tikai Lietuvai, Slovākijā, Ungārijā, Polijā, Čehijā, Bulgārijā un Rumānijā.
Banku eksperti uzmundrina Latviju
Arnis Kluinis, NRA 09/07/07 Uz pēdējā laikā tiražēto negatīvo apgalvojumu fona ar pretējo ir nolēmusi izcelties
V. Siksnis apgalvoja, ka viņa pārstāvētā finanšu grupa (
Patiešām, sagadījās tā, ka tieši vakar ar vienu šādu sarakstu klajā nāca Kanādas Freizera ekonomikas institūts, kura sarakstā Latvijai tika dota 22. vieta starp 141 valsti. Lietuvai tāds pats rādītājs kā Latvijai, bet Igaunijai 8. un Krievijai 112. vieta.
Tādējādi pasaulē var atrast argumentus gan ļoti pelēkai, gan rožainai Latvijas nākotnei.
V. Siksnis un tālāk bankas preses dienests nespēja atbildēt, kā šādas eksportspējīgas produkcijas ražošanu atbalsta tieši
V. Siksnis norādīja, ka izpratne par šādu izmaiņu nepieciešamību esot visām bankām, taču to pārstāvji nedrīkst sapulcēties un nolemt, kāds būtu Latvijai vēlamais privāto kredītu kopapjoms, kādās proporcijās to sadalīt pa nozarēm un par kādu cenu. Tas taču būtu Konkurences likuma pārkāpums, par ko stingri sodītu Konkurences padome un varbūt vēl kādas valsts institūcijas. Grūti pateikt, kādā veidā baņķieri nodrošinās tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamās kredītu proporcijas, ja viņi nedrīkst šos jautājumus apspriest ne tiešās sarunās, ne ar preses starpniecību. Ir gan pasaulē valstis, kurās tas it kā būtu izdevies.
Hipotekārās kreditēšanas likstas ASV sadārdzina kredītus arī Latvijā
Ilze Zālīte,
Procentu likmju līmenis ir atkarīgs no kopējā pieprasījuma un piedāvājuma naudas tirgū, arī noskaņas. Patlaban var vērot, ka samazinājusies banku savstarpējā uzticība, un tās ir gatavas cita citai aizdot eiro par augstākām likmēm, Dienai skaidro SEB Unifondu pārstāvis Jānis Rozenfelds. Globāls banku neuzticības vilnis sākās pēc bažām par lielu tirgus spēlētāju apjomīgiem zaudējumiem no nedrošiem hipotekārajiem kredītiem ASV. "Pēc tam bija krass naudas tirgus likmju pieaugums, un, lai gan pirmais satraukums ir pāri, likmes pagaidām iepriekšējos līmeņos nav atgriezušās," stāsta Latvijas Bankas (LB) pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.
Paaugstinoties likmei, par kādu bankas aizņemas naudu pasaules tirgū, netieši tiek ietekmēta likme, par kādu aizņemas kredītņēmējs Latvijā, saka T.Siliņš. Eiro kredītiem, kas kopējos aizņēmumos Latvijā veido lielāko daļu, triju mēnešu eiro naudas tirgus likme Euribor kopš augusta sākuma pieaugusi no 4,3% līdz 4,7% patlaban, norāda LB pārstāvis. Paaugstinātā likme ietekmēs tos, kuri saskaņā ar kredītlīgumu šajās dienās pārfiksē likmi atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Euribor likmei. Tāpat tas ietekmēs tos cilvēkus, kas tagad ņem kredītu eiro valūtā. Augustā svārstījušās arī latu likmes, kas gan vairāk saistīts ar norisēm pašmāju tirgū, piebilda M.Grāvītis.
"Tas gan nenozīmē, ka bankām ar ārvalstu kapitālu pēkšņi sāks pietrūkt naudas. Arī turpmāk tās izsniegs kredītus, taču mērenākā tempā," saka SEB Unifondu pārstāvis. Pēc Parex bankas viceprezidenta Normunda Viguļa teiktā, "skandināviem piederošo banku kreditēšanas apetīte drīzāk būs atkarīga no Latvijas iekšējās ekonomikas prognozēm un aizņēmēju kredītriskiem". Arī bankām ar vietējo kapitālu nebūšot problēmas ar resursiem Parex banka 500 milj. eiro un
Kalvītis uzstājas Pasaules ekonomikas forumā Dalianā
TVNET 09/07/07 Šodien, 7.septembrī, turpinot vizīti Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Ministru prezidents Aigars Kalvītis piedalījās Pasaules ekonomikas forumā (World Economic Forum) Dalianā un uzstājās tā darba sesijā Attīstības karstie punkti uzmanības lokā Eiropa (Growth Hotspots Focus on Europe).
Diskusijā par Eiropas perspektīvām un attīstību A.Kalvītis atzīmēja Ziemeļeiropas izaugsmi un optimistiskās ekonomiskās attīstības prognozes. A.Kalvītis norādīja, ka šī izaugsme pamatā balstās uz liberālu un atvērtu ekonomiku. Diskusijas laikā Ministru prezidents pievērsa uzmanību Latvijas attīstībai: Latvijas kā vienas no reģionu valstīm izaugsmes scenārijs ir pozitīvs. Tā kā Latvijas ekonomika balstās uz pakalpojumu sniegšanu reģionu valstīm (finanses, transports, tirdzniecība), Latvijai ir būtiskas labas kaimiņattiecības un pieaugoša tirgus liberalizācija. Valdības darbs lielā mērā koncentrējas uz šiem mērķiem. A.Kalvītis diskusijas laikā sniedza ieskatu arī Latvijas ekonomiskajā situācijā. Diskusijā tāpat tika pārrunātas darbaspēka pieejamības un demogrāfijas problēmas Eiropā.
Lai pārrunātu investīcijas enerģētikā un telekomunikācijās, Ministru prezidents šodien tikās arī ar uzņēmuma Korea SK Group valdes priekšsēdētāju Čei Dže Von (Čey Jae-Won) un uzņēmuma pārstāvjiem.
Šodien Pasaules ekonomikas foruma ietvaros Ministru prezidents A.Kalvītis piedalījās Biznesa Iepazīstināšanas grupas (Business Interaction Group) apaļā galda diskusijā, kurā piedalījās pārstāvji no Austrālijas, ASV, Honkongas, Ķīnas, Krievijas, Azerbaidžānas, Dienvidkorejas un Dienvidāfrikas. Ministru prezidents apaļā galda diskusijā iepazīstināja ar Latvijas ekonomisko attīstību un iespējām investēt uzņēmējus interesējošos sektoros Latvijā.
Vakar, 6.septembrī, Ministru prezidents tikās ar Dalianas mēru Sja Dereņu (Xia Deren) un vietējiem uzņēmējiem, kā arī notika saruna ar Šendženas vicemēru Džan Sipinu (Zhang Siping). Vizītes laikā vērojama interese no Ķīnas provinču un pašvaldību pārstāvjiem, lai veidotu sadarbību gan valdības līmenī, gan Latvijas pašvaldību līmenī.
Rīt, turpinot vizīti ĶTR, Ministru prezidents piedalīsies Ķīnas starptautisko investīciju un tirdzniecības izstādes (China International Fair for Investment and Trade) atklāšanā, kur uzstāsies ar runu. Izstādes ietvaros A.Kalvītis plānojis tikties ar Ķīnas uzņēmējiem, kā arī apmeklēt Sjamenas ostu. Tāpat A.Kalvītis plānojis tikties ar Ķīnas vicepremjeri Vu Ji (Wu Ji).
IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 11,1%
FINANCENET 09/07/07 Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 11,1%, šodien paziņoja
IKP pieaugumu otrajā ceturksnī veicināja apjomu kāpums finanšu sektorā - par 21,6%, tirdzniecībā - par 14,3%, pakalpojumu nozarē - par 9,3%, transporta un sakaru nozarē - par 9,4%, kā arī būvniecībā - par 15,9%.
Lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības nozarē vērojams kāpums par 8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 15,7%, elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozarē - par 5%, viesnīcu un restorānu nozarē - par 6,9%, transporta un sakaru nozarē - par 9,4%.
Valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē bijis pieaugums par 3,3%, izglītībā - par 3,4%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 3,8%, bet citu komunālo un individuālo pakalpojumu nozarē - par 18,1%.
Savukārt apstrādes rūpniecībā vērojams samazinājums par 0,1%, bet zvejniecībā - par 22%.
Kā šodien žurnālistus informēja CSP priekšniece Aija Žīgure, CSP pirmo reizi publicējusi ne tikai saražotās produkcijas datus, bet arī izlietojumu.
Kopējais galapatēriņa izdevumu apjoms otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 16,2%. Straujo galapatēriņa izdevumu kāpumu veicināja mājsaimniecību un tās apkalpojošo organizāciju galapatēriņa izdevumi, kas pieauga par 18,4%. Savukārt valsts pārvaldes iestāžu galapatēriņa izdevumi palielinājās par 5,7%.
Otrajā ceturksnī Latvijā bija straujākais IKP pieaugums starp Baltijas valstīm - Lietuvā tas bija 8%, bet Igaunijā - 7,3%.
Runājot par turpmāko IKP attīstību, Žīgure prognozēja, ka pieauguma tempi nākamajā pusgadā saglabāsies līdzīgi kā patlaban.
LETA jau ziņoja, ka IKP pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaudzis par 11,9%.
Tas ir straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas.
Šā gada pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 11,2%.
Latvija EIU investīciju klimata reitingā pakāpusies uz 37. vietu
LETA 09/07/07 Šogad Latvija investīciju klimata reitingā ieņem 37. vietu, gada laikā pakāpjoties par divām vietām, teikts žurnāla "The Economist" analītiķu grupas "Economist Intelligence Unit" (EIU) jaunākajā pētījumā.
Tādējādi Latvija nedaudz apsteigusi Lietuvu, kura arī pakāpusies par divām pozīcijām - līdz 38. vietai.
Savukārt visaugstāko vietu no Baltijas valstīm ieņem Igaunija, kas, tiesa, noslīdējusi par vienu pozīciju un atrodas 20. vietā.
Pirmās trīs vietas EIU investīciju klimata reitingā ieņem Dānija, Somija un Singapūra.
Savukārt pēdējās trijās vietās ierindotas Lībija, Venecuēla un Angola.
Sākas inovācijas nedēļa
Uldis Graudiņš, Latvijas Avīze 09/10/07 Vakar Rīgā ar milzīgas un skaistas telts atvēršanu pie Kongresu nama un vēl trīs Eiropas pilsētās pirmo reizi sāka īstenot projektu "Inovācijas arēna", kas veltīts izpratnes veicināšanai par inovāciju.
"Teltī pie Kongresu nama īstenos Eiropas Savienībā izauklētu ieceri: interaktīvā veidā viest sabiedrībā lielāku izpratni par inovācijas būtību un tādējādi arī novērst izglītības sistēmas radītos robus. Patlaban lietas varbūt nedaudz virzās uz labo pusi, tomēr cilvēki joprojām nevēlas mācīties un studēt tehniskās jeb dabas zinātnes. Visi grib būt juristi, menedžeri, tulki, diplomāti un žurnālisti. Projekta mērķis ir atraktīvi parādīt jaunajai paaudzei, ka tehniskās lietas ir ļoti interesantas, ka ir aizraujoši pašam uzkonstruēt kādu aparātu, izprast, kā dažādas ietaises darbojas, nevis tikai spiest datora taustiņus un izmantot gatavu izstrādājumu. "Inovācijas arēnā" gan nav visjaunāko zinātnes sasniegumu, bet var redzēt, ka mūsu uzņēmēji prot gatavot neticami sarežģītus produktus," skaidro šā pasākuma organizētājs Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks.
Viņa kolēģis Aigars Vaigo no Igaunijas Fiziķu biedrības teic, ka kopš 2005. gada ir būts vairāk nekā 1000 izglītības iestādēs, kur biedrības biedru lekcijas noklausījušies un demonstrējumus vērojuši 16 000 cilvēku. "Mēs mēģinām skolēniem saprotamā valodā stāstīt par fiziku. Tas ir grūti, bet iespējami. Ir arī pirmie rezultāti jūtam, ka aizvien vairāk bērnu pēc mūsu uzstāšanās grib apgūt fiziķa specialitāti." Piebildīsim, ka uzņēmumu produktu ekspozīcija aizņem vienu trešdaļu no aptuveni 1000 kvadrātmetru lielās telts platības. Izstādē uzmanību piesaistošus demonstrējumus rāda arī pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas.
Teltī ik dienu no pulksten 14 līdz 19 varēs ne tikai vērtēt daudzu Latvijas uzņēmumu un mācību iestāžu jauninājumus, bet arī piedalīties konkursos, saņemt balvas un apmeklēt zinātnes kafejnīcu. Skolēnus noteikti ieinteresēs bērnu tehniskās jaunrades centra "Tehnoannas pagrabi" eksponāti. Uz skatuves ik dienu divas reizes uzstāsies burvju mākslinieki Pecolli, kas rādīs zinātniski inovatīvo iluzionu. Piemēram, pūtīs nevis apaļus, bet kvadrātveida burbuļus. Līdz telts slēgšanai ceturtdien katrai dienai būs atšķirīgs temats šodien ir dabas zinātņu, rīt Rīgas, trešdien robotu tehnoloģiju, bet ceturtdien Baltijas diena. Šodien apbalvos arī inovāciju zīmējumu konkursa dalībniekus, viņiem dāvinās saistībā ar Rīgā notiekošo inovācijas nedēļu izdoto Debras M. Amidonas grāmatu "Pasaka par inovāciju".
Inovācijas nedēļas laikā Rīgā notiks starptautiskā konference "Baltic Dynamics 2007", kurai pieteikušies aptuveni 400 dalībnieki no 32 valstīm, Pasaules biznesa inkubatoru asociāciju sanāksme, Baltijas jūras valstu izglītības un zinātnes ministru sanāksme, ASV un Baltijas sadarbības seminārs tehnoloģiju attīstībā un inovācijā, kā arī "BaltMet Inno" un citu Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu sanāksmes. Jauniešu konferences "Inovatīvo ideju tirgus 2007" laikā balvas pasniegs desmit labākajiem jauniešu inovatīvo biznesa ideju konkursa "Ideju kauss 2007" dalībniekiem.
"Inovāciju foruma" pasākumi vienlaikus notiek arī Lombardijā (Itālija, Milāna), Berlīnes Brandenburgas reģionā un Oresundā (Kopenhāgena).
'Danske Bank': inflācijas rādītāji pastiprina bažas par ekonomisko stabilitāti Latvijā
LETA 09/10/07 Jaunākie inflācijas dati pastiprina bažas par finansiālo un ekonomisko stabilitāti Latvijā, teikts Dānijas bankas "Danske Bank" paziņojumā.
Inflācija augustā bija tieši tādā līmenī, kādā prognozēja analītiķi, un nedaudz mazāka nekā 10,3%, ko prognozēja "Danske bank" eksperti.
Augstā inflācija ir vēl viena pazīme, ka Latvijas ekonomika pārkarst un smagās piezemēšanās risku nevar atstāt bez ievērības, uzskata eksperti.
Galvenie inflācijas dzinuļi augustā bija pieaugošās gāzes, pārtikas un apģērbu cenas, tāpat kā augošie komunālie maksājumi un maksa par ūdeni.
Inflācijas straujais pieaugums ir rezultāts spēcīgajām iekšzemes pieprasījumam, kas tiek veicināts ar izsniegto kredītu pieaugumu privātā patēriņa segmentā, kā arī ar investīcijām, norāda bankas Centrālās un Austrumeiropas reģiona pētniecības vadītājs Larss Kristensens.
Banka uzsver, ka inflācijas tempu paātrināšanās turpina iezīmēt vajadzību iegrožot iekšzemes pieprasījumu ar tūlītējas politikas palīdzību.
Jāņem vērā fakts, ka Latvijai fiksētās valūtas likmes dēļ ir ierobežotas iespējas manevrēt ar monetārās politikas palīdzību, vienīgais reālais politikas instruments ir fiskālā politika. Inflācijas samazināšanas plāns, kas tika publiskots martā, līdz šim nav parādījis īpašus panākumus, tādēļ nepieciešama aktīvāka rīcība, lai uzturētu uzticamību Latvijas ekonomiskajai politikai.
Pašreizējais inflācijas līmenis nav nekādā gadījumā uzturams valstī ar fiksētu valūtas kursu.
Kopumā skatoties, Latvijā turpina palielināties ekonomikas smagās piezemēšanās risks - tekošā konta deficīts sasniedz 20% no iekšzemes kopprodukta, neuzturamais kredītu pieauguma temps vairāk nekā 60% apmērā, straujais algu pieaugums un pēdējie inflācijas dati pastiprina bažas par finansiālo un ekonomisko stabilitāti Latvijā.
Jau ziņots, ka gada inflācija Latvijā augustā sasniegusi kārtējo rekordu - 10,1%, pārkāpjot "maģiskajai" divciparu skaitļa robežai. Preču cenas šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, augušas par 8,7%, bet pakalpojumu cenas - par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Augustā bijusi augstākā inflācija vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā.
LB: augstā inflācija mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas pasākumu nepieciešamību
LETA 09/10/07 Augstā gada inflācija lielā mērā vērtējama kā iepriekšējo periodu straujās ekonomikas izaugsmes inerce jeb sekas, taču vērojami arī jauni faktori, kas mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas paskumu nepieciešamību, izteicies Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Lai arī pārtikas cenās vērojams sezonāls kritums, kas ir pozitīvi, nozīmīgu augšupvērstu ietekmi atstājuši divi salīdzinoši jauni faktori. Pirmkārt, lēcienu kopš jūlija turpina tabakas izstrādājumu cenas - apsteidzot līmeņus, ko varētu sagaidīt tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā. Otrkārt, pēc neliela pārtraukuma atsācies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, kas gada laikā kāpis par 14%, tai skaitā ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi, bet galvenokārt finanšu starpniecībā - apdrošināšanā.
Lai arī tikai jūlijā sākuši darboties vairāki valdības pretinflācijas plāna pasākumi un to ietekme nevar būt momentāna, tomēr beidzamo mēnešu inflācijas dinamika norāda, ka valdībai jau šogad jāstrādā pie budžeta pārpalikuma 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā un būtiski lielāka pārpalikuma nākamā gada budžetā, nekā patlaban plānots, proti, nākamajā gadā budžeta pārpalikumam vajadzētu būt 2% no IKP, uzskata LB.
Grāvītis norāda, ka šī un nākamā gada budžets tieši šobrīd ir likumdevēju un valdības darba kārtībā, bet jāatceras, ka to nevar paveikt finanšu ministrs viens pats - ir nepieciešama visa Ministru kabineta izpratne un atbalsts. Turklāt intensīvi jāpievēršas pretinflācijas plānā jau paredzēto eksporta konkurētspējas veicināšanas un darba tirgus jautājumu risināšanai, uzsvēra centrālās bankas pārstāvis.
Jau ziņots, ka gada inflācija Latvijā augustā sasniegusi kārtējo rekordu - 10,1%, pārkāpjot "maģiskajai" divciparu skaitļa robežai. Preču cenas šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, augušas par 8,7%, bet pakalpojumu cenas - par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Augustā bijusi augstākā inflācija vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā.
Izglītībā un zinātnē...
Rīgā sodīti 47 pirmās skolas dienas 'svinētāji'
DELFI 09/04/07 Rīgas pašvaldības policija pirmdien, pirmajā skolas dienā galvaspilsētā sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolus 47 nepilngadīgām personām, kuras atradušas sabiedriskajās vietās ar atvērtām alkohola pudelēm, smēķēja vai kārtoja dabiskās vajadzības, informēja policijā.
Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki, nodrošinot sabiedrisko kārtību no šī gada 3.septembra pulksten 12 līdz 4.septembra pulksten 1:00 par dažādiem administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības saukuši 122 personas, no tām 47 nepilngadīgas personas.
Pārkāpuma izdarīšanas vietā sodītas 76 personas, no tām 24 nepilngadīgas personas - par atrašanos sabiedriskā vietā ar atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu, par smēķēšanu;
Sastādīti 46 administratīvā pārkāpuma protokoli, no tiem 23 administratīvā pārkāpuma protokoli sastādīti nepilngadīgām personām - par atrašanos sabiedriskā vietā ar atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu, par smēķēšanu, par dabisko vajadzību kārtošanu nepiemērotā vietā.
Par atrašanos sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī aizturētas septiņas nepilngadīgas personas, konstatēts viens gadījums, kad alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti nepilngadīgai personai.
Studijas
LETA 09/05/07 Latvijas Universitātē (
Viņa gan norāda, ka imatrikulācijas process vēl nav noslēdzies, šajā skaitā nav iekļauti arī doktoranti. Kopējais
Ja
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem augusi jauniešu i
Pētījumi parāda, ka studiju programmu reflektanti izvēlas galvenokārt pēc diviem faktoriem, pirmkārt, pēc tā, kas interesē, otrkārt, pēc tā, kāds būs darbs, atalgojums un profesijas prestižs.
"Otrais faktors tiek izvērtēts, izejot no šā brīža situācijas, jo nav pieejama informācija par ekonomiskās situācijas attīstības prognozēm. Nav pareizi apgalvot, ka studenti neizvēlas tā saucamās valsts noteiktās prioritātes, jo, piemēram, dabas zinātnēs pieteikumu skaits pēdējos gados ir palielinājies," aģentūrai LETA iepriekš sacīja
Fizikas un matemātikas fakultātē pieteikumu skaits kopš 2004.gada ir gandrīz dubultojies, un šogad šajā fakultātē saņemti 1323 pieteikumi, salīdzinot ar 709 pietikumiem 2004.gadā. Gandrīz divtik vairāk salīdzinājumā ar 2004.gadu pieteikumu iesniegts Medicīnas fakultātē. Šogad medicīnas studijām saņ
LETA 09/06/07 Saeimas komisijas izskatīs Izglītības likuma grozījumus, kas paredz papildināt to personu loku, kurām ir tiesības uz izglītību Latvijā.
Grozījumi garantēs vienlīdzīgas iespējas iegūt izgl
Neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības, nodarbošanās un dzīvesvietas iegūt izglītību Latvijā varēs arī nepilngadīgs patvēruma meklētājs, bēglis vai alternatīvā statusa saņēmējs, kā arī šāda statusa cilvēku nepilngadīgie bērni.
Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē šādām personām segs no valsts vai pašvaldību budžetiem. Privātā vispārējās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.
Vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmās valsts un pašvaldība segs maksu par izglītības ieguvi attiecīgās ministrijas vai pašvaldības noteiktam audzēkņu skaitam, bet pārējām audzēkņu vietām izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi. Šis nosacījums attieksies arī uz minētajām personu grupām.
Līdzīgi nosacījumi ir arī augstākās izglītības programmās. Arī patvēruma meklētāji, bēgļi vai alternatīvā statusa saņēmēji varēs pretendēt uz studējošā valsts kredītu.
Zinātnes naudu dalot «savējiem»
Vita Dreijere,
Arhaiska. Iesīkstējusi. Konservatīva. Tik līdzīgus apzīmējumus Dienas aptaujātie
"Neredzu, ka šī institūcija būtu kļuvusi par Latvijas zinātnes stratēģijas virziena noteicēju," vērtē sabiedriskās politikas centra Providus eksperte Marija Golubeva, paskaidrojot, ka drīzāk LZP funkcija ir pieredzējušo zinātnieku uzturēšana "izdzīvošanas līmenī".
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdis Jānis Jaško teic, ka patlaban doktorantiem ir niecīgas iespējas saņemt finansējumu pašu iesniegtajiem projektiem. Grantu konkursos pieredzējušajiem zinātniekiem ir nopietns handikaps, jo doktorants nevar lepoties ar tādu publikāciju skaitu vai dalību zinātniskajos projektos kā tie, kuriem ir, piemēram, 40 gadu pieredze zinātniskajā darbībā, stāsta J.Jaško. LZP priekšsēdis Andrejs Siliņš skaidro, ka jaunie zinātnieki var pretendēt uz grantu saņemšanu, taču "tad viņiem jābūt absolūti pārliecinātiem, ka viņi var konkurēt ar pieredzējušo zinātnieku projektiem".
Arī Latvijas Universitātes (
"Sistēma, kā tiek finansēti pētījumi, veicina nejēdzības," uzskata
Katru pieteikto projektu vētī vairāki eksperti, kuri piecu punktu sistēmā vērtē d
LZP vadības pārstāvji nenoliedz, ka šāda shēma LZP finansējuma sadalē var veicināt naudas piešķiršanu "pa draugam", jo korporatīvām saitēm tādā mazā valstī kā Latvija ir īpaši labvēlīga augsne. Tādēļ jaunajos grantos par katru vērtējumu būs nepieciešams komentārs, turklāt, ja punkti pārāk atšķirsies, tiks piesaistīti citi eksperti un projektu pieteikumi būs kolektīvi jāapspriež, klāsta E.Grēns. "Nebūs taču tā, ka visi eksperti būs sarunājuši un izgāzīs to cilvēku," viņš domā.
I.Brikše iesaka projektu vērtēšanai piesaistīt ārvalstu ekspertus. Tas varētu līdzēt, un šī ideja jau tiek apspriesta, saka Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere. A.Siliņš uzsver, ka starptautiska ekspertīze Latvijas zinātnieku projektiem būtu ļoti nepieciešama, taču tās izmaksas lēšamas vairākos simtos tūkstošos latu. 1992.gadā Latvijas zinātnieku projektus jau vērtējuši neatkarīgi eksperti no Dānijas, taču toreiz to apmaksājusi Dānijas valsts. Pagaidām zinātnieku vidū šī iecere tiekot vērtēta pretrunīgi. A.Siliņš vērš uzmanību, ka visvairāk pret starptautisku ekspertu piesaistīšanu iebilst to nozaru eksperti, kuru vērtējumi jau 1992.gadā krietni atšķīrušies no starptautisko ekspertu vērtējumiem. Tādējādi viņš secina, ka tajās nozarēs, kur finansējums tiešām varētu tikt dalīts "pa draugam", zinātniekus apmierina esošā situācija un viņu piekrišanu iegūt būs grūti. Pašlaik lielākā pretestība esot no sociālo, humanitāro un medicīnas zinātņu nozaru pārstāvjiem. K.Vāgnere sola, ka diskusijas par šo ieceri turpināsies.
Savukārt M.Golubeva iesaka LZP problēmu risināšanai piesaistīt Stratēģiskās analīzes komisiju tās paspārnē varētu veidot darba grupu, iekļaujot dažādu nozaru ekspertus, kas varētu izstrādāt priekšlikumus ne tikai Latvijas zinātnes stratēģijas virzībai, bet arī LZP darbībai.
Pedagogi varēs saņemt piemaksas 150 latu apmērā
LETA 09/09/07 Jau šogad visi prioritāro mācību priekšmetu pedagogi, kas vada mācību stundas 7.-12. klasēm, varēs pieteikties un desmit mēnešus saņemt piemaksu 150 latu apmērā ar iespēju uz piemaksu pretendēt vēl divus gadus.
Par prioritāro mācību priekšmetu šajā gadījumā tiek uzskatīta ķīmija, bioloģija, fizika, dabaszinības, matemātika, informācijas tehnoloģijas un svešvalodas - Eiropas Savienības oficiālās valodas, izņemot krievu valodu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieces struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās padomniece Inga Misiņa skaidroja, ka uz 150 latu lielo piemaksu varēs pretendēt tie pedagogi, kuri strādā vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, māca prioritāros mācību priekšmetus vismaz vienas pilnas pedagoģiskās slodzes apmērā un kuru izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai mācītu attiecīgo prioritāro mācību priekšmetu.
Tāpat piemaksas varēs saņemt tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību prioritārajam mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē, turpina studijas pedagoģijas profesionālajā studiju programmā un vienlaikus strādā vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, mācot prioritāros priekšmetus vismaz pedagoģiskās pusslodzes apmērā.
Piemaksas varēs saņemt pedagogi, kuri ieguvuši augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību, turpina studijas profesionālās augstākās izglītības studiju programmā, lai iegūtu prioritārā mācību priekšmeta skolotāja kvalifikāciju, un vienlaikus strādā vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, mācot prioritāro mācību priekšmetu vismaz pusslodzes apmērā, un tie, kuri vēl tikai studē augstākās izglītības studiju programmās, lai iegūtu pedagoģisko izglītību un prioritārā mācību priekšmeta skolotāja kvalifikāciju, un vienlaikus strādā vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, mācot šos priekšmetus vismaz pusslodzes apmērā.
"Nebūs jau tā, ka mēs tās piemaksas dalīsim tāpat vien," uzsvēra Misiņa, skaidrojot, ka tiem pedagogiem, kuri māca prioritāros mācību priekšmetus vismaz vienas pilnas pedagoģiskās slodzes apmērā un kuru izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, būs jāpiedalās vai nu metodisko materiālu izstrādē, vai kāda mācību priekšmeta aprobācijā vai izstrādē.
"Skolotājs pats varēs izvēlēties, ko darīt," norāda Misiņa.
Tas neattieksies uz tiem skolotājiem, kas turpina studijas.
Tāpat nolemts neslēgt līgumus starp pedagogu-studentu, Studiju fondu un skolu, paredzot konkrētu laika posmu strādāt konkrētā skolā. "Tā būtu tāda atstrādāšana un juridiski tam nav pamatojuma," skaidro Misiņa.
Kopējais šai aktivitātei piešķirtais finansējums ir 16 000 000 eiro (11 245 000 latu), tas ļaus mērķstipendiju saņemt aptuveni 2400 skolotājiem. Stipendiju piešķirs uz vienu gadu, pastāvot iespējai pedagogam uz to pretendēt atkārtoti vēl divus gadus. Projekts kopumā ilgs trīs gadus.
Mērķstipendiju piešķiršana noritēs sadarbībā ar visām 38 rajonu un republikas pilsētu izglītības pārvaldēm, katram rajonam un republikas pilsētai paredzēts noteikt teritoriālo kvotu, ņemot vērā attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo izglītojamo skaitu.
Darbības programmas vēl nav apstiprinātas Eiropas Komisijā, to plānots izdarīt oktobrī. Visoptimistiskākās prognozes ir, ka projektu varētu sākt novembra beigās, bet stipendijas pedagogi sāks saņemt ne ātrāk kā nākamā gada janvārī, stāstīja Misiņa.
Pēc viņas teiktā, IZM patlaban notiek Ministru kabineta noteikumu "Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos" izstrāde. Aktivitātes mērķis ir nodrošināt vispārējās izglītības iestādēs nepieciešamo pedagogu skaitu ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dabaszinību, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un svešvalodu priekšmetos, kā arī veicināt jauno pedagogu ienākšanu skolās.
Izstādē eksponēs zinātniskos sasniegumus
LETA 09/09/07 No 9. līdz 13.septembrim Rīgā, Kronvalda parkā, darbosies Zinātnes arēna, kurā eksponēti tiks zinātnisko institūciju, augstskolu, kompāniju un valsts institūciju jaunie produkti un sasniegumi.
Izstādē apmeklētāji viegli uztveramā veidā varēs iepazīties ar zinātnes sasniegumiem, jaunām pielietojamām tehnoloģijām, kā arī izprast tehnoloģisko jaunradi un zināšanu lomu inovācijas procesā, pastāstīja pasākuma rīkotāji.
Izstādē savus sasniegumus zinātnes jomā prezentēs arī
Demonstrējot aizraujošu komiksu, interesenti tiks iepazīstināti ar
Būvniecības fakultātes (BF) zinātnieki rādīs komforta mērītāju - iekārtu, ar kuru iespējams izmērīt, vizualizēt, uzglabāt un apstrādāt iekštelpu komforta parametrus: gaisa apmaiņas kārtu telpā, grīdas virsmas temperatūru, siltuma starojumu no telpas sienām.
BF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta pētnieki demonstrēs svarīgu dzeramā ūdens pētnieku darbarīku - EIDC (Episcopic Differential Interference Contrast) mikroskopu, ar kuru īsā laikā iespējams pārbaudīt dažādu virsmu higiēnu, apskatīt nelīdzenas, gaismu necaurlaidīgas virsmas, piemēram, caurules iekšpusi, vai pat bioloģiskus objektus - koku lapas un noteikt tur esošo mikroorganismu aktivitāti.
Demonstrējot īsfilmas par dažādu konstrukciju - Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotā elektrovilciena vagona, velosipēda rāmja, lidmašīnas korpusa, helikoptera astes - materiālu plīsuma un plastiskuma īpašībām, BF Materiālu un konstrukciju institūta pētnieki interesentus iepazīstinās ar modernu inženiertehniskas projektēšanas praksi un inovatīviem risinājumiem energotaupošu nākotnes konstrukciju izveidē.
Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki skatītāju uzmanībai piedāvās bezvadu tehnoloģiju cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei reālajā laikā.
Šo tehnoloģiju var izmantot sportistu treniņa slodzes kontrolei un vadībai vai arī tādu slimnieku ārstēšanai un novērošanai, kam nepieciešama nepārtraukta uzraudzīšana.
Būs aplūkojami arī vairāki
Projekts "Inovācijas nedēļa" tiek īstenots, lai veicinātu sabiedrības izpratni par inovācijām. Projekta galvenie notikumi ir plaši un daudzpusīgi publiski pasākumi nedēļas garumā četrās Eiropas pilsētās - Kopenhāgenā, Milānā, Karlsrūē un Rīgā.
Projektu realizē astoņu Eiropas valstu - Vācijas, Itālijas, Zviedrijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas 16 institūcijas, arī "Latvijas Tehnoloģiskais centrs", kas ir šī pasākuma organizētājs Rīgā.
Studēšana var kļūt nepieejama
Aivis Vincevs, Latvijas Avīze 09/10/07 Straujais studiju maksas kāpums neapšaubāmi visvairāk ietekmē tieši jauniešus. Izglītības maksas celšanās spiež studentu vecākus vairāk savilkt jostu, lai varētu apmaksāt atvases izglītības ieguvi. Savukārt tiem jauniešiem, kuriem vecāki nevar sponsorēt studijas, nākas ņemt kredītu vairāku tūkstošu apmērā.
Par straujo studiju maksas kāpumu neapmierināti ir studenti, tomēr augstskolu pārstāvji attaisnojas, pie visa vainojot inflāciju.
Par izglītības cenas straujo paaugstināšanos neuztraucas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Anatolijs Melnis. Viņš šo situāciju uzskata par pašsaprotamu, norādot, ka «pašlaik studiju maksa Latvijā ir salīdzinoši zema». Pēc viņa vārdiem, par augstu to varēs saukt tad, kad studijas maksās četrus līdz piecus tūkstošus latu gadā. «Var teikt, ka pašlaik valsts sponsorē ne vien tos jauniešus, kuriem par studijām nav jāmaksā, bet arī tos, kuri par studijām maksā kādu summu,» bilst Melnis. Viņš skaidro, ka valsts augstskolām katrs budžeta students izmaksā krietni vairāk, nekā maksā «maksas» students. Piemēram, ja Latvijas Universitātē studiju maksa vidēji ir 1100 lati gadā, valsts par šādu programmu maksā kā minimums 1200 latus. Citās programmās krietni vairāk. «Tādējādi pašlaik augstskolas var prasīt mazāku summu arī no studentiem, kuri studē par maksu. Ja augstskolas nesaņemtu finansējumu no valsts, visdrīzāk studiju maksa būtu krietni vien lielāka,» teic ministrijas pārstāvis.
Lai gan pēc augstskolu un ministrijas pārstāvju teiktā, šāds studiju maksas kāpums ir adekvāts, pretējās domās ir studenti. Tā Latvijas Universitātes 2. kursa students Kārlis Auziņš uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vairāk vajadzētu aizstāvēt studentus un studēt gribētājus. Viņš norāda uz to, ka gada inflācija ir aptuveni septiņi procenti, savukārt Latvijas Universitātes studiju maksas kāpums šogad ir vairāk nekā 30 procenti.
«Pašlaik gan valsts, gan privātās augstskolas var noteikt studiju maksu pēc saviem ieskatiem. Un tās to izmanto, jo izglītība ir nepieciešama ikvienam,» teic jaunietis. Puisis iesaka izveidot kārtību, ka augstskolām plānotajam studiju maksas kāpumam būtu jāsaņem akcepts no kādas valsts iestādes, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas.
Kārlis Auziņš vislielāko akmeni met tieši paša izvēlētajā augstskolā. Viņaprāt,
«Citās jomās, jo lielāka iestāde vai pakalpojuma sniedzējs, jo lētāki pakalpojumi, turpretim Latvijas Universitātē ir otrādi,» norāda students. Viņš ir neizpratnē, kā citas augstskolas ar mazāku studentu skaitu var atļauties noteikt mazāku studiju maksu. «Universitāte apzinās, ka daudzi jaunieši, neskatoties uz augsto studiju maksu, izvēlēsies studēt tieši šajā prestiža un vārda dēļ,» prāto jaunietis. Tāds pats uzskats ir arī šīs universitātes 1. kursa studentei Līgai Leitānei, kura bilst, ka nākotnē izglītība kļūs par ekskluzīvu preci. Līga norāda, ka jau pašlaik reti kura studenta vecāki var finansiāli daudz palīdzēt jauniešiem izglītības ieguvē. Tā iemesla dēļ jauniešiem nekas cits neatliek kā ņemt lielus kredītus un būt parādsaistībās uz daudziem gadiem. «Tomēr no jauniešiem esmu dzirdējusi, ka viņi negribot ņemt šādus kredītus un, ja to summa tikai palielināsies, daudzi būs spiesti atteikties no iespējas izglītoties,» brīdina Līga.
Kultūrā...
Kultūrziņas
Arno Jundze, NRA 09/05/07
- GAIDA FOTOGRĀFIJAS. Akcijas Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem organizatori aicina iesniegt fotogrāfijas par to, kā 31. augusts pavadīts Latvijā. Iemūžinātos notikumus iespējams nogādāt un iesūtīt vēl visu nedēļas nogali. Visu informāciju par akciju meklējiet www.vienadiena.lv.
- K. SUNS TRICINĀS PASAULI. Rīt kinoteātrī K. Suns sāksies Baltijas jūras dokumentālo filmu forums Filmas, kas satricināja pasauli. Četras dienas skatītājiem tiks piedāvātas dokumentālās filmas, kas ir vai nu karstas un sensacionālas, vai jau kļuvušas par savā ziņā dokumentā kino, žurnālistikas un pilsoniskās drosmes klasiku. Foruma pirmajā dienā tiks piedāvāts Mans draugs Saša. Slepkavība krievu gaumē Andreja Ņekrasova filma, kuras "melīgo dabu" pirms pāris mēnešiem vienotā frontē centās atmaskot vairāki Krievijas televīziju kanāli. Ceturtdien, 6. septembrī, skatītājiem tiks piedāvāts Kliedziens no kapa (Lielbritānija, filma veltīta masu slaktiņam Srebrenicā), Asiņainās karikatūras (Dānija, šo stāstu inspirējušas skandalozās Muhameda karikatūras). Forumā iecerēts izrādīt arī divas Jura Podnieka filmas Krustceļš un Vai viegli būt jaunam, igauņu filmu Kaļinovska laukums par Lukašenko fenomenu Baltkrievijā. Tāpat tiks piedāvātas arī divas filmas par 11. septembra Ņujorkas traģēdiju 9/11 un 11. septembris. Cita versija.
- FOTOGRĀFA IVARA SĪĻA ĢIMENES IZSTĀDE. Rīt pulksten 17.30 Vecrīgā, Reiterna namā (Mārstaļu iela 2), tiks atklāta grenlandiešu mākslas izstāde Kvadrofonija. Tās atklāšanā piedalīsies māksliniece Aka Hēge un fotogrāfs Ivars Sīlis. Kvadrofonija piedāvā unikālu iespēju iepazīt eksotisko Grenlandi fotogrāfijās un mākslas darbos. Izstādē būs apskatāms četru mākslinieku, kurus savstarpēji vieno arī ģimenes saites, veikums: Ivars Sīlis iepazīstinās ar savu jaunāko fotogrāfiju izlasi no Dienvidgrenlandes, viņa dzīvesbiedre māksliniece Aka Hēge izstādīs akvareļus un pasteļus, meita Bolatta gleznas, dēls Inuks konceptuālus darbus.
- NACIONĀLAJAM MĀKSLAS MUZEJAM NEPIECIEŠAMS REMONTS. Piektdien Rīgas pilsētas Īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks un Īpašuma departamenta direktora p.i. Oļegs Burovs tiksies ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci, lai pārrunātu iespējamos muzeja apsaimniekošanas, attīstības un rekonstrukcijas plānus. Latviešu vizuālās mākslas templis, neraugoties uz savu šķietamo eleganci, atrodas bēdīgā stāvoklī. Tas celts no 1903. gada līdz 1905. gadam, tomēr simt gadu laikā muzeja ēka, kurai izgājuši cauri apmēram 8 000 000 apmeklētāju, nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un šobrīd ēkas tehniskā situācija kļuvusi kritiska. Fiziski un morāli novecojusī ēka neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs. Šādā situācijā muzejs arvien vairāk zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū. Ēkas iekšējās un ārējās inženiertehniskās komunikācijas neatbilst mūsdienu normatīviem un prasībām. Muzejā vispār nav ventilācijas. Vēdināšana notiek caur atvērtiem logiem, bet siltuma tīkli, siltuma mezgls, siltumķermeņi ir novecojuši un neekonomiski. Problēmas rada arī esošā elektrības tīkla spriegums 3x220 kW. Atļautais enerģijas patēriņš tikai 45 kW, bet muzeja normālai darbībai būtu nepieciešami vismaz 300 kW.
Arno Jundze, NRA 09/06/07
- JURIS KRONBERGS UPSALĀ. Sestdien pulksten 20 The Uppsala English Bookshop (St. Olofsgatan 32) tiks lasīti fragmenti no Jura Kronberga grāmatas Wolf One-Eye (Vilks Vienacis). Lasījumi notiks angļu, latviešu un zviedru valodā. Pasākumā piedalīsies Zviedrijā dzīvojošais latviešu dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs un rakstnieka dzīvesbiedre, dramaturģe un tulkotāja Māra Rozītis. Lasījumus organizē The English Bookshop sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Zviedrijā. Sarīkojums notiek Upsalas pilsētas gadskārtējās Kultūras nakts ietvaros. Grāmatu Wolf One-Eye, kurā dzejoļi lasāmi gan angļu, gan latviešu valodā, sērijā Visible Poets (Ievērojami dzejnieki) pagājušā gada nogalē izdevis Lielbritānijas apgāds Arc Publications. Turklāt Wolf One-Eye ir pirmais kāda latviešu dzejnieka dzejoļu krājums, ko atdzejojumā no latviešu valodas angliski pilnā apjomā izdevis ārzemju apgāds. Krājumu angliski atdzejojusi Māra Rozītis, priekšvārdu sarakstījis igauņu dzejnieks Jāns Kaplinskis.
- DZEJAS DIENAS LIEPĀJĀ. Ierasti aktīvi šoruden tiek svinētas Dzejas dienas Liepājā. Sākušās otrdien, kulmināciju tās sasniegs 9. septembrī Karostas Klubenē. Šajā pasākumā piedalīsies viesi no Amerikas Savienotajām Valstīm kurlmēmais dzejnieks Pīters Kuks un viņa partneris Kennijs Lerners, kuri izrādīs savu šovu Flying Word Project. Šodien Dzejas dienu pasākumi Liepājā atvēlēti Sarunām. Notiks seminārs, diskusijas, Elfrīdas Kalnciemas-Pujēnas grāmatas Līdzās stāvēja eņģelis atvēršana, Modra Zihmaņa autorvakars, Dzejas dienu koncerts Piektais stūris, jauno autoru teatralizēts nakts dzeju pasākums, bet pulksten 20 sāksies dzejnieku sarunas starp debesīm un zemi no Svētās Trīsvienības katedrāles torņa.
- FUTURE SHORTS SEPTEMBRA PROGRAMMA. Kino cienītājiem vēl labā atmiņā augusts, kad Future Shorts sadarbībā ar Hansabanku rīkoja īsfilmu konkursu, kurā ar īpaši šim notikumam tapušiem darbiem piedalījās desmit Latvijas kinorežisori. Uzvaras laurus toreiz plūca jaunais režisors Didzis Eglītis ar īsfilmu Veiting Norba. Piektdien pulksten 21 Andrejsalā tiek piedāvāta jauna Future Shorts programma, kas gardēžiem sola dažu labu odziņu. Londonā uzņemtā īsfilma Liar demonstrē meistarīgu viena aktiera sniegumu viņš lieliski iejūtas visu četru filmas varoņu ādā un vienlaikus spoži tiek galā ar britu rakstnieces Lūsijas Inglišas dzejā balstīto sižetu. Vairāk nekā divdesmit festivālos godalgota ir īsfilma Ten Thousand Pictures of You. Šī nedaudz ekscentriskā filma dokumentē salauztas sirds atriebīgos gājienus pasaulē, kur valda attēlu pārpilnība un mediju alternatīvā realitāte. Jautrus brīžus sagādās animācijas filma The Making of Gladiator, kas veltīta aktiera Rasela Krova nedienām filmas Gladiators uzņemšanas laukum. Ieejas maksa Ls 3 (Ls 2 ISIC kartes īpašniekiem).
- ORBĪTA ATJAUNO WORD IN MOTION. Radošā grupa Orbīta nolēmusi atjaunot festivālu Word in Motion, kas tika rīkots 2001. un 2003. gadā. Par tā tēmu kļuvusi dzejas vizualizēšana ar teksta īdzekļiem, tāpēc pasākuma nosaukums šogad ir Tekstavīzija. Word in Motion 2007. Festivālā tiks apkopoti pašmāju un ārzemju autoru darbi, ko vieno kopīgs došais uzdevums atklāt lasītā vai rakstītā vārda vizuālo resursu. Šai tēmai bija veltīta vasaras darbnīca, kas notika Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā. Tajā piedalījās Latvijas mākslinieki, dizaineri un dzejnieki. Semināra rezultāti publikai tiks prezentēti 12. septembrī Andrejsalas Elektrocehā.
Līvija Dūmiņa, NRA 09/07/07
- SĀKAS EIROPAS KULTŪRAS MANTOJUMA DIENAS. Šodien pulksten 17 Cēsu pils parkā tiks atklātas Eiropas kultūras mantojuma dienas Vēsturiskie dārzi un parki, kas notiks līdz 9. septembrim visā Latvijā. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija cer, ka Eiropas kultūras mantojuma dienas veicinās vēsturisko dārzu apzināšanu, izpēti un kvalitatīvu restaurāciju, saliedējot vēsturniekus, arhitektus, dārzniekus un dendrologus kopīgā darbā, sniedzot vērtību apliecinājumu parku saimniekiem un estētisku baudījumu apmeklētājiem.
- Šodien no pulksten 10 līdz 15 Daugavas muzejā Dolē notiek konference Vēsturiskie dārzi un parki Rīgas rajonā, kurā piedalās Rīgas pilsētas domes kultūras pieminekļu inspektors Gunārs Armans, Edgars Purviņš, Inese Sidraba (SIA Slēgakmens), arhitekte Ilze Māra Janelis, filozofs Andris Rubenis, Daugavas muzeja speciālists Mārtiņš Mintaurs.
- ČETRU MUZEJU KOPDARBS. Valkas Novadpētniecības muzejā atklāta jauna izstāde Kopā būt, kas tapusi Interreg IIIA Ziemeļu prioritātes atbalstītajā projektā Muzeju pārrobežu sadarbības veicināšana kopējā vēsturiskā mantojuma izmatošanā. Projekta mērķis ir muzeju kapacitātes paaugstināšana, organizējot pieredzes apmaiņas braucienus un pilnveidojot izglītojošo darbu. Izstāde ir četru Vidzemes muzeju kopdarbs, kurā katrs muzejs atklāj savu tēmu: Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs senos amatus mūsdienās, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs latviešu gadskārtu svētkus, Valkas Novadpētniecības muzejs latviešu rakstu zīmes un Valmieras Novadpētniecības muzejs ģimenes godus. Izstāde ir ceļojoša, un to jau ir apskatījuši projekta partneri Krievijas Federācijā, Pleskavas un Izborskas muzejos, tā bija eksponēta arī Valmieras Novadpētniecības muzejā.
- NĪMANS RĪGĀ. Šodien ar komponista, filmu Klavieres, Pavārs, Zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais, Miranda, Slīkoņu skaitīšana, Zīmētāja kontrakts u. c. mūzikas autora Maikla Nīmana un viņa orķestra Michael Nyman Band koncertu Rīgas kongresu namā tiek atklāts 15. kinofestivāls Baltijas pērle.
- ALBERTAM KRONENBREGAM 120. Rīt no pulksten 13 Jūrmalā, Bulduros, Muižas ielā notiks Alberta Kronenberga 120. jubilejai veltīts pasākums Sprunguļmuižas gadatirgus Bulduros, kurā piedalīsies bērnu popgrupa Mārītes, bērnu deju kolektīvs Mazais Andžiņš, jauniešu deju kolektīvs Zālīte, radošā grupa Vokāls, Latvijas labākie cirka mākslinieki un Rīgas zooloģiskā dārza zvēriņi. Būs muzikāls uzvedums Mazais ganiņš, atrakcijas, konkurss par Alberta Kronenberga daiļradi. Pulksten 17 varēs noskatīties Dailes teātra aktiera Pētera Liepiņa monoizrādi Alberta Kronenberga Jērādiņu.
- KŪKU MARIJA. Rīt pulksten 16 Andrejsalā Elektrocehā Dzejas dienu laikā notiek Ingas Gailes jaunās dzejoļu grāmatas Kūku Marija prezentācija. Krājumā iekļauti teksti, kas tapuši laikā no 2004. līdz 2006. gadam, tostarp arī krievu valodā sarakstītie dzejoļi.
- LIEPĀJĀ NOTIEK ĒRĢEĻMŪZIKAS FESTIVĀLS. Rīt Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā ar koncertu Līksmības kronis Baham, tiks atklāts 6. starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls. Koncertā, kura sākums ir pulksten 19, piedalās Lotars Džeriņš (ērģeles), Ēriks Kiršfelds (čells), Normunds Everts (sitaminstrumenti). Programmā J. S. Baha, A. Koplenda, F. Glasa, A. Uibo, Č. Grifina mūzika.
Grāmatas
Arno Jundze, NRA 09/08/07
Roberto Džervāzo. Grāfs Kaljostro. Burvja un dziednieka dzīves gājums. Tulkojusi Tamāra Liseka. adria, 2007.
Grāfs Kaljostro ir leģendāra un bieži piesaukta personība Eiropas vēsturē. Arī latviešu kultūrā (un pašā Latvijā) viņš atstājis savas pēdas. Leģendu, versiju un minējumu ir tik daudz, ka beidzot pienācis laiks kam nopietnākam jūsu priekšā ir pamatīga un dziļa itāliešu rakstnieka Roberto Džervāzo radīta versija par grāfa dzīvi.
Tik savā mīlā es mūžības alkstu, Zvaigzne ABC, 2007
Vasaras nogales Latvijas grāmatu topu līderis dzejoļu krājums, kurā tā sastādītājs Gunnars Treimanis apkopojis 100 izmeklētu dzeju par mīlestību. Izdevēji tām pievienojuši Jāņa Anmaņa gleznu reprodukcijas. Rezultāts elegants mīlestības dzejoļu krājums.
Karolīna Hēnkampa. Indigo bērni. Tulkojusi Irīda Miska. Jumava, 2007
Kādam teorijas par indigo bērniem šķiet samākslotas, bet tiem, kuru ģimenēs šādas indigo atvases aug, grāmata varētu būt visnotaļ noderīga. Tā palīdzēs ne vien rast valodu ar bērniem, bet arī paraudzīties uz savu dzīvi no malas un var būt rast tajā ko jaunu un negaidītu.
Andris Briedis. Rokrakstu sabojā rakstot. Jumava, 2007
Enciklopēdiskajā vārdnīcā Latviešu rakstniecības biogrāfijās Andrim Briedim ir dots īpašs tituls satīriķis. Visi pārējie gluži vienkārši ir rakstnieki, Kāpēc šāda netaisnība atbildi meklējiet šajā grāmatā, kurā apkopoti patiesi notikumi iz dzīves visā tās savādajā krāšņumā.
Ebreju anekdotes. Sastādījis Knuts Skujenieks. Tapals, 2007
Apgāds Tapals izdevis ebreju anekdotes, kuras savācis un atlasījis dzejnieks Knuts Skujenieks. Gurevič, cik jūs dotu par manu sievu? Ne kapeikas. Tātad esam vienojušies!
Citādā ziņā...
Noslēgts līgums par Bauskas pils rekonstrukciju un restaurāciju
LETA 09/04/07 Pirmdien, 3.septembrī, noslēgts līgums starp Bauskas rajona padomi un SIA "NĪA" par Bauskas pils rekonstrukciju un restaurāciju. Kopējā līguma cena ir 2 911 722 lati.
Bauskas rajona padomes sekretāre Baiba Marčenkova informēja, ka saskaņā ar noslēgto līgumu būvuzņēmējs apņemas pilnīgu darbu izpildi un darbu nodošanu pabeigt ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.augustam.
Otrdien plānots noslēgt līgumu ar Valsts kasi par 1,3 miljonu latu kredītu 2007.gada darbiem.
Realizējot projektu, tiks pabeigti 1976.gadā uzsāktie Bauskas pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbi tādā apjomā, kādā iespējama tās pilnvērtīga iekļaušana kultūrtūrisma maršrutā Bauskas pils - Rundāles pils - Mežotnes pils.
Patlaban neizveidotās tūrisma infrastruktūras dēļ Bauskas pils degradē šo tūrisma maršrutu, kaut gan potenciāli, ņemot vērā pils romantisko tēlu, novietni pilsēta centrā un tiešā VIA "Baltica" tuvumā, varētu būt maršruta dominante. Inženiertehnisko komunikāciju trūkums neļauj pili tūristiem izmantot visu gadu, organizēt kultūras pasākumus, ēdināšanas pakalpojumus, ierobežo muzeja tūrisma piedāvājumu.
Kā ziņots, 24.augustā Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atzinis par nepamatotu SIA "Bauskas celtnieks" iesniegto sūdzību un atļāvis Bauskas rajona padomei slēgt 2,37 miljonus latu vērtu līgumu par Bauskas pils rekonstrukciju un restaurāciju.
Bauskas pils atjaunošanas darbus bija plānots sākt jūlija sākumā, bet saistībā ar "Bauskas celtnieka" sūdzību reāli pils rekonstrukcija varētu sākties septembra sākumā. "Šī divu mēnešu ilgā kavēšanās ļoti nopietni apdraud pils rekonstrukcijas projektu," iepriekš sacīja Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Rajona padomes priekšsēdētājs norāda - tagad to, ko bija paredzēts izdarīt 13 mēnešos, būs jāpaveic 11 mēnešos.
Latvija, kas mums jānosargā
Jānis Kukainis, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs, Apollo 09/05/07
Ja mēs palūkojamies vēsturē, tad vairākkārt un tieši mūsu valstij nozīmīgos brīžos varam saskatīt ārzemju latviešu pārliecinošo atbalstu. (..) Tā ir nepilnu simt gadu pieredze, kas apliecina, ka latvieši, vienalga, kur viņi dzīvo, grib vienu un to pašu, proti:
- Latvijas valstiskuma nostiprināšanu;
- modernu Latvijas valsti, kas ieņem cienījamu vietu pasaulē un neatpaliek no citām Eiropas valstīm;
- un, protams, latvieši visā pasaulē vēlas demokrātiju, attīstītu ekonomiku un labklājību šajā valstī.
Ārzemju latviešu sabiedrība vēlas un ir gatava strādāt kopā ar Latvijas latviešiem, lai visus šos mērķus sasniegtu.
Runāšu par Amerikas Savienoto Valstu piemēru. Mums visiem ir zināms, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris, lielākā atbalstītāja un mūsu valsts drošības garants. Bet nedomāju, ka pat Latvijas valsts ministru līmenī it visi valdības locekļi saprot, ka šis atbalsts balstās ne tikai uz labām ASV un Latvijas valdību attiecībām. Faktors, kas Latvijas valdībā netiek pietiekami augstu novērtēts, ir Amerikas latviešu un baltiešu kopienu iespēja labvēlīgi ietekmēt ASV politiskos procesus. ASV politiskais process ir viens no atvērtākajiem, kas dod iespēju latviešiem un baltiešiem piekļūt Baltajam namam un ASV kongresam. Tā mēs varam piedalīties Latvijas valstisko interešu veicināšanā, jo ASV politiķi rūpīgi seko savu vēlētāju vēlmēm. Šo tā saucamo savu interešu lobēšanu ASV baltieši ir attīstījuši augstā līmenī, un citas valstis par to apskauž Baltijas valstis. (..) Šie sakari un šis spēks nav nopērkami. Tas nav Latvijas valdības nopelns, un tā ir tikai viena no ārzemju latviešu nesavtīgām dāvanām Latvijai. Mūsu lobiju darbs ASV ir nozīmīgs arī pašlaik, kad Latvija un citas Baltijas valstis cenšas panākt bezvīzu režīmu ar ASV.
Lai turpinātu uzturēt latvietību ārzemēs un arī turpinātu palīdzēt Latvijai, ir nepieciešama mērķtiecīga un vienota sadarbība starp abām tautas daļām Latvijā un ārzemēs. 2003. gada rudenī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvji Andrejs Ozoliņš, Jānis Peniķis un es tikāmies Vašingtonā ar Latvijas pārstāvjiem, lai pārrunātu, kā turpināt labo sadarbību, kas bija attīstījusies starp latviešiem ārzemēs un Latvijā... Rezultātā radās «Latvijas diasporas atbalsta programma 2004. 2009. gadam». Tāpēc arī sadarbības veicināšanai Latvijas Ārlietu ministrijā tika nozīmēts īpašu uzdevumu vēstnieks Juris Audariņa kungs.
Panākumi mūsu sadarbībai ir bijuši, bet tie nereti ir bijuši sadrumstaloti.
Kāpēc? Īpašu uzdevumu vēstnieka rīcībā nekad nav bijis viņa darbībai paredzētu valsts budžeta līdzekļu, un īsti nezinu, kā šādā situācijā ir iespējams veikt uzticētos pienākumus. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, kas ir galvenā atbildīgā institūcija par diasporas programmas īstenošanu, nav bijis pietiekama finansējuma un personāla šīs programmas īstenošanai. (..)
Pasaules brīvo latviešu apvienībai ir sadarbības līgums ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, bet mūsu viedoklis tomēr vairākos jautājumos triju sadarbības gadu laikā nav ticis ņemts vērā. Varu minēt daudzus piemērus, kad Pasaules brīvo latviešu apvienība ir bijusi pilntiesīgs sadarbības partneris «tikai uz papīra» jeb brīžos, kad mēs esam vajadzīgi. (..) ...daudzviet Latvijas valdības un ierēdņu arogance un iedomība ir galīgi nevietā un bieži traucē optimālo risinājumu panākšanu.
Kādas ir PBLA pašreizējās darbības prioritātes?
Pirmkārt, mēs piestrādāsim, lai uzlabotu pašreizējo ne pārāk sekmīgo sadarbību ar Latvijas valdību. To varēsim panākt tikai tad, ja valdība rīkosies valstiski un izvirzīs kā vienu no savas darbības patiesām prioritātēm pilnvērtīgu sakaru uzturēšanu ar latviešiem ārzemēs, jo latvieši ārzemēs jau tagad pārsniedz piekto daļu no latviešu kopskaita. (..)
Otrkārt, PBLA turpinās veicināt komunisma nosodīšanu visā pasaulē un turpinās lobēt rietumvalstu un starptautisko institūciju spiedienu uz Krieviju Latvijas un Baltijas valstu okupācijas fakta atzīšanai. Mums nav saprotams, kāpēc Latvijas valdība aktīvi necenšas panākt Latvijas okupācijas fakta atzīšanu. Iespaids ir, ka Latvija nepārtraukti klanās Krievijas priekšā.
Treškārt, latviešu valoda arvien vairāk tiek apdraudēta, mūsu mītnes zemēs tas ir tāpēc, ka šī jau ir trešā paaudze, kas pēc kara dzimusi ārzemēs. Latvijā mūsu valoda arvien vairāk kļūst apdraudēta jo īpaši tāpēc, ka beidzamajos gados agresīvi paplašinājusies krievu valodas lietošanas vide. Latviešiem arvien grūtāk iespējams konkurēt Latvijas darba tirgū, jo viens no priekšnoteikumiem ir prasība pēc krievu valodas zināšanām. Tāpēc PBLA veicinās spiedienu uz Latvijas valsts institūcijām, kas atbildīgas par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nodrošināšanu Latvijā.
Ceturtkārt, mēs turpināsim atbalstīt vairākus projektus Latvijas valsts atbalstam, ieskaitot Vītolu fonda stipendiju piešķiršanu perspektīviem Latvijas studentiem un atbalstu jaundibinātajai Vēlēšanu reformas biedrībai.
Piektkārt, PBLA pievērsīs pastiprinātu uzmanību Latvijas valsts ilgtermiņa programmai «Latviešu diaspora». Šīs programmas mērķis ir latviešu kopienu nacionālās identitātes saglabāšana, kultūras sakaru veicināšana ar Latviju gan personu, gan organizāciju līmenī. (..)
PBLA turpinās dalīties ar tā saucamajiem jaunajiem ekonomiskajiem emigrantiem sekmīgā un ilggadējā pieredzē par to, kā dibināt latviešu skolas, draudzes, biedrības un citas nevalstiskās organizācijas ārzemēs, kā svešumā iemācīt bērniem latviešu valodu. Mēs esam ieinteresēti jauniebraucējus iesaistīt jau esošajās ārzemju latviešu organizācijās...
Pēdējais un varbūt pats svarīgākais uzdevums ir mūsu jauniešu iesaistīšana kopīgā darbā. Jaunieši vēlas pilnveidot savu piederību latviešu saimei un izjust stipras kopības saites ar Latviju. Tāpēc liela nozīme ir un būs dažādu kopēju projektu un pasākumu veicināšanai un īstenošanai jauniešiem Latvijā un ārzemēs.
Mums ir tikai viena Latvija un, kopīgi strādājot, mums tā jānosargā.
Dievs, svētī Latviju!
Šogad Rīgas bezpajumtniekiem izsniegts par 43 423 zupas porcijām vairāk
LETA 09/08/07 Šā gada pirmajos sešos mēnešos bezpajumtniekiem un citiem trūcīgajiem Rīgas iedzīvotājiem izsniegts par 43 423 pašvaldības finansētajām zupas virtuves porcijām vairāk nekā tādā pašā laika periodā 2006. gadā, liecina Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputātiem sagatavotā informācija.
Pērn pirmajos sešos mēnešos izsniegtas 14 392 porcijas, bet šā gada pirmajā pusgadā - 57 815 porcijas.
2006. gada pirmajā pusgadā
Divas bezmaksas zupas virtuves vidēji dienā apmeklē ap 420 bezpajumtnieku, bet septiņās naktspatversmēs pārnakšņo ap 300 bezpajumtnieku diennaktī.
Vasaras periodā
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centra zupas virtuve strādā darbdienās no plkst.12 līdz 14, bet žēlsirdības misijas "Dzīvības ēdiens" zupas virtuve - no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst.9 līdz 11 un no plkst.20 līdz 21.
6600 lati zupas virtuvju līdzfinansēšanai tiks piešķirti no Rīgas pašvaldības budžeta programmas "Sadarbība ar Rīgas patversmes līgumorganizācijām".
Zupas virtuves pakalpojumu finansēšanu
Viedoklis: Vai jābrauc prom?
Ansis Pūpols, žurnālists, DELFI 09/10/07 Latvijā godīgā ceļa nopelnīt nav iespējams, arī dzīvot godīgi skaitās netikums. Cilvēki kļuvuši parazītiski, glumi šakāļi. Nav nekā kopēja. Pie pirmās izdevības apzags, tā Draugu portālā raksta, šķiet, britu salās dzīvojošais Roberts Frosts. Angļu pilsētiņas Lūtonas iemītniece Laura Lismane: "Mans tēvs celtniecībā pelnīja 300 latus mēnesī naudu saņēma aploksnē. Viņš nositās darba vietā un neviens par to sodu nesaņēma. Ierēdņi ir uz vienu roku ar darba devējiem. Tādēļ aizbraucu dzīvot citā valstī, kur pret mani neizturas kā pret trešo sķiru".
Šādus stāstus varētu lasīt bez sava gala. Man viena draudzene pirms laiciņa, beigusi labu augstskolu, aizdevās uz strādāt vienkāršu darbu uz kuģīša pa Temzu ne viņai karjeru Latvijā, ne izklaides, ne puišus, neko: "Es nevaru paciest šīs Latvijas cilvēku drausmīgās, cietsirdīgās attiecības". Jaunkundze uz kuģīša strādā joprojām, saņem varbūt pat mazāk, nekā būtu pelnījusi kaut kur Vecrīgā, bet, ko domājies, viņai to 100 gadus nevajag uz kuģīša viņa atradusi savu garmataino Džeimsu un saprot, ka dzimtenē vairs nedzīvos.
Pašreizējās sabiedrības integrācijas programmas saka jāpaaugstina dzīves labklājība, jāapkaro aplokšņu algas, jāattīsta privātā un publiskā partnerība, jāveicina kultūras apmaiņa, utt, blāblāblā. Tie ir tukši salmi, kas bez naudas neko nenozīmē. Taču vai tie integrācijas programmētāji lasījuši reālus cilvēku stāstus ? Strādāju Liverpūles kantorī, saņemu 2000 mārciņas un man ir labi, Latvijā neko tādu nopelnīt nevar, nekur atpakaļ nebraukšu, draugos raksta Ieva. Daudzi salīdzina sociālās sistēmas. Kamēr Latvijā ir jāizcieš ierēdņu pazemojumi, lai saņemtu kādus dažus latu pabalstu, Anglijā tie ir vairāki simti, tos izsniedz laipni ierēdņi un tu jūties aprūpēts nu aizsargāts. Interesanti kurš no angļu bārmeņiem Kaspariem vai istabenēm Ilzēm brauks te atpakaļ, lai uzklausītu Rīgas mikriņa šoferu rupjība, baudītu ierēdņu vīzdegunību un policistu visatļautību ?.
Arī uzņēmēju attieksme pret strādniekiem. To brīžiem var apbrīnot. Cilvēku reāli trūkst, bet firmas joprojām maksā naudu aploksnēs, slēdz darbiniekiem neizdevīgus līgumus un nemaksā par virsstundām. Un tad brīnās, ka nav vairs, kas strādā. Nesen viens miljonārs "Klubā" šķendējās par izlepušajiem studentiem, kas darba intervijās prasa tūkstoti lielu algu. Interesanti, kādēļ viņam Latvijā neprasīt tūkstoti, ja Anglijā viņš var dabūt divus ?
Ir skumji, ka cita labklājība tā spēj mūs tā aizkaitināt. Televīzijā nākas ik dienas jāklausa ļaužu šķendēšanos, kādēļ tik briesmīgi lielas algas saņem deputāti, ministri, lielu uzņēmumu vadītāji. Vai nevar noteikt kādu algas limitu uzņēmumu vadītājiem, jautā Janīna no Aizkraukles. Ļaudis gatavi izshēmot sazin ko, lai tik kāds cits nedzīvotu labāk par viņiem tā vietā, lai padomātu par sava paša labklājības pieaugumu.
Un ne jau jaunas Saeimas vēlēšanas un jaunas partijas ko mainīs. Galu galā, ja tavs līdzcilvēks lūdz iznest miskasti, varbūt nevajadzētu iesākt ar: "Es piķi pelnu priekš tavām lupatām, vai tad pati nevari savu ... .... pakustināt." Varbūt var izlocīt kājas, paraudzīties, cik skaists mēness, iznest miskasti un ar kādu stūra veikalā iegādātu jauku pārsteigumu atgriezties pie savas laulātās, draudzenes, partneres kā nu tu pats viņu tur sauc.
L a i k s
nedaudz ir uzlabojies
pārsvarā ir saulains, lietus līst tikai
brīžiem un dažviet. Ir kļuvis siltāks
dienā ir ap +15oC, saulītē gaiss sasilst
pat līdz +20oC. Pēc lietainajām die-
nām viss kļuvis tik zaļš... Un mežā
sēnes saaugušas tik daudz,
ka spēj tik lasīt...
Anda Jansone, trešdien, 5. septembrī